Jānis Krastiņš

Arhitektūras stili Latvijā

SATURS
Ievads
1. Viduslaiku stili
1.1. Romānika
1.2. Gotika
2. Jauno laiku stili
2.1. Renesanse un manierisms
2.2. Baroks un rokoko
2.3. Klasicisms un ampīrs
2.4. Eklektisms
3. Mūsdienu sistēmas stili
3.1. Jūgendstils un neoklasicisms
3.2. Starpkaru perioda historisms un Art Deco
3.3. Funkcionālisms jeb Modernā kustība
3.4. Neoeklektisms
3.5. „Sociālistiskais reālisms”
3.6. Modernā kustība pēc Otrā pasaules kara
3.7. Postmodernisms
3.8. High-Tech, dekonstruktīvisms, minimālisms, architextile, parametriskā
arhitektūra u.c.
Arhitektūras terminu vārdnīca

Ievads
Arhitektūras stils un mākslas stils vispārējā nozīmē ir katrā konkrētajā laika
periodā lietots mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un radošo principu kopums, kas
mākslas darbam piešķir tikai attiecīgajam stilam raksturīgu izteiksmi un veidolu.
Arhitektūra ir telpas veidošanas māksla, bet telpu uztver ar tās formu. Tieši arhitektūrā
katra laikmeta stila formālās pazīmes atpazīstamas visskaidrāk. Arhitektūra kā visu mākslu
māksla allaž ir bijusi mākslas radošā laboratorija, kurā katrs vēsturiskais stils lielākoties ir
radies agrāk nekā citās vizuālajās mākslās un noteicis kopējo stilu attīstības gaitu.
Katram mākslas stilam vēsture atvēlējusi noteiktu laika sprīdi. Vairāki stili ilguši
veselus gadsimtus, citi – tikai dažus desmitus gadu. Jo tuvāk mūsdienām, jo ātrāk katrs
nākamais stils nomainījis iepriekšējo. Ikviens jauns stils ir bijis iepriekšējā noliegums, taču
starp vienu un otru stilu jūtama gan pārmantojamība un pēctecība, gan laika un vietas ziņā
tuvākas un tālākas ietekmes. Eiropas būvmākslas vēsturē vismaz trīs reizes bijuši krasāku
pārvērtību brīži, kuros jūtami mainījusies ne tikai stila māksliniecisko formu valoda, bet
arī radošās metodes pamatprincipi. Šie brīži iezīmējuši veselu stilu sistēmu nomaiņu.

Arhitektūras stili un stilu sistēmas

Lielākā daļa Eiropas klasisko arhitektūras stilu sakņojas antīkajā kultūrā. Senās
Grieķijas un Senās Romas arhitektūras stili veido seno laiku stilu sistēmu. Senajā Grieķijā
izveidojās klasiskie arhitektoniskās kompozīcijas kārtojumi jeb orderi – doriskais,
joniskais un korintiskais orderis. Romieši antīko arhitektūru padarīja dekoratīvāku un
detaļām piesātinātāku. Viņi sāka plaši izmantot arī arku un velvju konstrukcijas, celtņu
arhitektūrā tās savienojot arī ar orderu elementiem.
Pēc antīkās kultūras sabrukuma sekoja ilgs agro viduslaiku periods, kas nav atstājis
daudz būvmākslas pieminekļu. Tikai kopš aptuveni 1000. gada visā Eiropā jaušama
rosīgāka būvniecība un līdz ar to – to arhitektūras stilu, kuru pieminekļi veido arī Latvijas
kultūras mantojumu, attīstība.

1. Viduslaiku stili
1.1. Romānika
Romānika jeb romāņu stils ir agrākais viduslaiku stils, kura māksliniecisko formu valoda sāka
nostabilizēties ap pirmās un otrās tūkstošgades miju. Stila nosaukums radās tikai 1822. gadā, kad, saskatot
zināmu pēctecību ar antīkās Romas būvmākslas konstruktīvajiem principiem, to radīja franču mākslas
vēsturnieks Arciss de Komons. Viņš šo stilu izdalīja atsevišķi no kopējās viduslaiku mākslas stilu sistēmas,
kuru renesanses laikā sāka dēvēt par gotiku.
Romānika visskaidrāk jaušams kulta celtnēs. Tās lielākoties veidoja it kā no atsevišķām kopā
saliktām daļām, kuru apjomi skaidri uztverami celtņu ārējā veidolā. Dominēja masīvas sienas un apaļloka
arkām pārsegtas logu ailas, bet virs telpām veidoja smagnējas cilindriskas velves vai vienkāršus plakanus
koka pārsegumus. Sienas rotāja līmeniskas vai kāpjošas arkatūras. Balstu kapiteļus nereti izveidoja kā
fantastiskas, abstrakti ģeometriskas vai arī skulpturāli sižetiskas kompozīcijas, kurās atspoguļoti Bībeles
motīvi.

Viduslaikos arī Latvijā ienāca mūra celtniecība un līdz ar to – arhitektūras stili
vispāreiropeiskā izpratnē. Romānikas atsevišķas pazīmes saglabājušās tikai dažos
arhitektūras pieminekļos Rīgā.
Raksturīgākais romānikas paraugs ir Rīgas Doms (1211–1270.; 14.–20. gs.).
Baznīcas arhitektoniskais veidols, salīdzinot ar sākotnēji iecerēto, jau gan būvēšanas
senākajā periodā, gan vēlāko gadsimtu gaitā ir vairāk kārt mainījies. Celtnē organiski
ieauguši vairāku vēlāko stilu uzslāņojumi, taču joprojām skaidri nolasāmi romānikai
raksturīgie plānojuma, apjomu kompozīcijas un arhitektonisko detaļu izveides paņēmieni.
Tie skaidri redzami baznīcas austrumu galā (izņemot barokālo austrumu zelmini), kur
telpiski izdalās koris, altāra apsīda un šķērsjoms, savukārt no kura izaug puscilindra
formas papildus apsīdu apjomi. Tipiskas romānikas detaļas ir apaļloka arkām pārsegtās
logu ailas un apaļloku arkatūras, kas stiepjas zem dzegām. Kāpjošas arkatūras motīvs
izmantots šķērsjoma zelmiņa apdarē, taču drīzāk te var saskatīt stilizētu cilvēku figūru
virkni ar augstāku stāvu centrā, kam abās pusēs stāv aizvien mazāki cilvēciņi, tādējādi
simbolizējot sabiedrisko hierarhiju feodālajā pasaulē.

Rīgas Doms. 1211–1270; 14.–20. gs. Kopskats un baznīcas un klostera plāns

Atsevišķi romānikas formālie elementi saskatāmi arī bijušās Jura baznīcas Rīgā un
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu baznīcas un arhitektūrā. Jura baznīca sākotnēji bijusi
šajā vietā bijušās pirmās Zobenbrāļu ordeņa pils kapella. Vēlāk tā pārveidota par baznīcu,
kas likvidēta 16. gadsimtā reformācijas laikmetā, tur iekārtojot noliktavu. Celtnē izbūvējot
tagadējo Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeju, ēkas Skārņu ielas fasādē restaurētas
romāniskās logailas, kas pārsegtas apļloka arkām. Stila apjomu kārtojumam raksturīga ir

gan Doma arhitektūra. 1. Gotikā faktiski radās karkasa konstruktīvā sistēma. romānikā izplatīto saskaldīto būvmasu kārtojumu nomainīt ar vienotu. Gotika romānisko apaļloka arku nomainīja ar smailloka arku. Arī telpiskā smagnējība baznīcas interjerā ir tuvāka romānikai nekā gotikai – nākamajam vēsturiskajam stilam. Tāpēc jēdziens „ziemeļu gotika” lielākoties nav šķirams no vārdkopas „ķieģeļu gotika”. jo tos grūti nodrošināt pret mitruma un sala postošo iedarbību. To šķērsgriezums pie pamatnes parasti ir ievērojami lielāks nekā augšpusē. Raksturīga gotikas forma pilsētu apbūvē ir pakāpjveida zelmiņi. Centrālajā un Rietumeiropā velvju sānspiedi uz kontrforsiem lielākoties pārnes ar arkbutāniem – celtņu ārpusē virs zemāko sānu jomu jumtiem novietotām vaļējām arkām. Plaša laiduma telpu pārsegumiem lietoja ribotas krusta velves. bet visbiežāk izmantotais būvmateriāls ir sarkanie māla ķieģeļi. Tas izauga no romānikas. Gotikas pirmsākumi meklējami Francijā. Vēlajā gotikā – sākot ar 15. Jēkaba baznīca celta ap 1225. gan pildrežģa jeb fahverka konstrukcijā veidotajām profānbūvēm. Gotiskās konstrukcijas ļāva masīvās sienas nomainīt ar vieglākām. Gotika Par gotiku sākotnēji dēvēja visu viduslaiku stilu sistēmu. Velvju ribas pārseguma slodzi pārnes uz vertikāliem balstiem. Tas attiecas gan uz kulta celtnēm. pilnveidojot celtņu konstruktīvo uzbūvi. un dzeguļiem vainagoti torņi. Raksturīgi viduslaiku arhitektūras pieminekļi. bet velves – bagātākas un sarežģītākas. Rīga. kas īpaši raksturīgi bija vēlajā gotikā. Ieviešot dažādas papildus ribas. lielākoties ar atsevišķām gotikas formālajām iezīmēm. kas arī nosaka celtņu vizuālo tēlu. Tām parasti ir masīvas sienas. kas vainago ēku fasādes. Sākot ar 13. veidot lielus logus un panākt telpiska viegluma iespaidu. Tas skaidri redzams dievnamu arhitektūrā. Renesanses laikā šim nosaukumam bija nievājoša pieskaņa: barbaru cilts goti bija tie. gadsimtu – celtņu formas kļuva krāšņākas un izsmalcinātākas. to zīmējums plānā sāka atgādināt zvaigzni. Sarežģītāka šķērsgriezuma pīlārus. Vēl sarežģītāks velvju ribu zīmējums parasti ir tīkla velvēm. kurām vairs nav no viena balsta uz otru tieši caurejošās diagonālās ribas. kuru šķērsgriezums parasti atgādina krustu ar tā kaktos ievietotām trīsceturtdaļkolonnām. kas sagrāva antīkās Romas mākslu. Velvju sānspiedi visbiežāk līdzsvaro koka vai metāla savilces starp velvju ribu pēdām (balstvietām). Raksturīgākās romāņu stila detaļas ir kāpjošā apaļloku arkatūra austrumu fasādē un apaļloka pārsedzes virs altāra daļas logiem.2. gadsimta pirmo trešdaļu. šis stils izplatījās gandrīz visā Eiropā. Svētā Jēkaba Romas katoļu baznīca. Fasāde Skārņu ielā un plāns Rīga. Kulta celtnēs tie lielākoties ir pīlāri.arī no baznīcas telpnes spēcīgi izvirzītā altādaļa. Ziemeļu gotikā arkbutānus nelieto. Ap 1225. . sauc par saišķu pīlāriem. Pārseguma velvju radītos horizontālos spriegumus jeb sānspiedi gotiskajās konstrukcijās līdzsvaro kontrforsi. 1209. Arī gotisko celtņu vizuālais tēls ziemeļu zemēs ir vispārinātāks un daudz atturīgāks nekā dienvidos. Bijusī Jura baznīca. integrētu telpas apjomu. ir arī pilsētu nocietinājumu sienas un pilis – cietokšņi. kas nereti veidoti kā šaujamlūkas. kam kopumā vairāk atbilst gan Svētā Jēkaba baznīcas. Jaunie konstruktīvie paņēmieni ļāva iepriekš. Šādas velves sauc par zvaigžņu velvēm. šauri logi.gadu ir mazākā no trim lielajām Rīgas viduslaiku baznīcām. Tas nav tik piesātināts ar dažādām filigrānām arhitektoniskām detaļām.

kas pārsegtas ar smailloka arkām un viena no otras nodalītas vienīgi ar nelielām kolonnām. Portāla sānus veido sienas masā pakāpeniski iedziļinātu kolonnu virknes. Šīs divjomu telpa pārsegta ribotām krusta velvēm. Baznīca nopostīta 1916. kopā veidojot tā dēvētās triforija (tas ir. Pēc tāda pat principa veidotas ailas pārsedzes arkas. un tie bija tikpat kā obligāta detaļa viduslaiku kulta celtnēs. Ikšķiles baznīcas paliekas. kuru no trim pusēm aptver krusteja. nejūtot bailes. laipnie dievbijības draugi”. līdz 1906. Katrā krustejas travejā grupētas it kā trīs atsevišķas ailas. jo daudzajām turienes tolaik vai nedaudz agrāk celtajām baznīcām ir līdzīgi portāli. kas ir viena no gotikas formu valodas tipiskākajām pazīmēm Rīgā pirmoreiz. bet no 1895. Krusteja domāta reliģiskām procesijām. bet daļa no krustejas gotiskajām konsolēm un kapiteļiem ir autentiski viduslaiku darinājumi. trīsgaismu) ailas. kas rotāti volūtām līdzīgiem augu motīviem. mierīgie. Kolonnas vainago skulpturāli kapiteļi. ka 13. tagad atrodas uz salas Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē. Izcils gotiskās būvplastikas paraugs ir no balta kaļķakmens veidotais Doma ziemeļu portāls. 1185. Velves un šķīrējarkas starp tām balsta divas saišķu kolonnas telpas vidū. Tiek uzskatīts. bet ar . gadsimtā to darinājuši Gotlandes meistari. Tad zudušās detaļas tika aizvietotas ar oriģinālajām analogiem atveidojumiem. no romānikas perioda pārmantots paņēmiens. gadā cēla bīskaps Meinhards. gadam – Vilhelma Neimaņa vadībā. augļi un līdzīgi laimes simboli. un tās palielas. nav neviena cita. parādījās 1215. Tā ir ribotām krusta velvēm pārsegta eja. gadsimta nogalē un 20. bet labajā – vilki un citi dažādu mošķu motīvi. kuras pret fasādes virsmu pagrieztas apmēram 450 leņķī. Portāla kreisajā pusē tajos attēloti ziedi. gadam arhitekta Kārļa Mormaņa. Šādi kluatri veidoti pie daudzām Rietumeiropas viduslaiku baznīcām. Visvairāk gotikas pieminekļu ir Rīgā. kas atdalīja baznīcas divjomu telpni no kora daļas. kas ienācējiem ar labo roku norādīja: „tā priekā un mierā. Parasti tie ir apvērsta nošķelta konusa vai uz augšu paplašinātas piramidālas formas veidojumi. Būvdarbus acīmredzot veikuši Gotlandes meistari. kas atrastos tik tālu ziemeļos kā Rīgas Domā.Latvijā gotika ienāca jau ar pirmo mūra celtni – Ikšķiles baznīcu un pili. kas pavērsta pret pagalmu caur vaļējām ailām. dzīvo šķīstīgie. Šādus portālus tāpēc sauc par perspektīviskajiem portāliem. pārsegtas ar aizsargjumtu. Rīgas Domam no dienvidu puses piekļaujas klostera pagalms jeb kluatrs. Smailloka arka. gadā izbūvētajā Rīgas Doma kapitula zālē. kad baznīcu portālos nereti attēloja pastarās tiesas tēmu ar Jēzu Kristu. līdz 1894. ko 1185. Daļēji restaurētā veidā saglabājušās smailloka arkas. Tas bija raksturīgs. gadsimta sākumā baznīcā un klosterī veikti plaši restaurācijas darbi – no 1891. Vizuālajā uztverē tādējādi tiek pastiprināts ieejas dziļuma iespaids. šķiet. gadā. Tām ir raksturīgi gotiskie kapiteļi. 19.

Rīgas Domā ar tā kolonnu saišķiem uz vidusjoma sienām vēl jūtama Eiropas gotikas centriem raksturīgā vertikālā augšuptiece. Savukārt Cēsu Svētā Jāņa baznīcā (1283) tieši no grīdas līdz velvju pēdām paceļas gludi pilastri.kreiso – „tā tiek peklē iegāzti ne pēc likumiem dzīvojošie”. Burtnieku baznīca. Svētā Sīmaņa baznīca Valmierā. senākajos Rīgas attēlos redzamais gotiskais piramidālais tornis. Tad ticis paaugstināts vidusjoms. vizuāli pastiprinot telpas augstumu. Vidusjoma pārseguma velves te balstītas uz konsolēm. No varenajiem pīlāriem līdz velvju balstvietām jeb pēdām pa vidusjoma sienām paceļas kolonnu saišķi. Svētā Jāņa baznīca Cēsīs. 1283. Rīgas Doms. gadsimtā starp kontrforsiem. . Telpne. Līdz ar to portāla kreisā puse nosacīti attēlo paradīzi. bet sānu jomu arku pēdas „noslīdējušas” līdz grīdas līmenim. Krusteja un ziemeļu portāls Gotisks veidols ir Rīgas Doma iekštelpai jeb telpnei. 15. Telpne. Vairākas no tām pārsegtas ar vēlajai gotikai raksturīgajām zvaigžņu velvēm. Iespaidu uz Latvijas un arī visa Eiropas Ziemeļu reģiona ievērojamāko viduslaiku dievnamu interjeru arhitektonisko izveidi acīmredzot ir atstājušas vietējo būvniecības īpatnību un formveides tradīciju diktētas iezīmes. kā tiek balstītas gotisko baznīcu vidusjomu pārsegumu velves Latvijas vidienē. ziemeļos un vēl tālāk Somijas virzienā. gadsimta mijā. kura tagadējo izskatu ieguvusi 13. Telpne. Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas (1283) iekštelpā jau dominē gluda siena. skaidri iezīmējas aizvien spēcīgāka tieksme uz formu vispārinājumu un monumentalitāti. Līdzīga konstrukcija ir arī Igaunijas un Somijas viduslaiku baznīcām. 1283. Izsekojot paņēmienam. 1283. iebūvētas sānu kapelas. Telpne. bet labā – elli. Kapitula zāle. un 14. kuri pirms tam acīmredzot bijuši celtnes ārpusē. Rīgas Doms. Vienlaikus ar Cēsu un Valmieras baznīcām celtajā Burtnieku baznīcā vidusjoma velvju šķīrējarkas „izaug” tieši no sienas plaknes. Dievnamam tika uzcelts arī apmēram 140 m augstais. Logu augšdaļās veidoti masverki. izveidojot ribotām krusta velvēm pārsegtu baziliku.

Rīga. 1209. Rīga. gadu.4 m. . Sevišķi bagāts ribu raksts ir dienvidu sānu joma ceturtās travejas velvei. kas sadalīti vairākās daļās ar augstiem.–1409. Spraugas starp tiem pilnībā aizpilda logi. filigrāni izpildītiem ķieģeļu impostiem. plāns. kuras vidusjoma augstums sasniedz 30. portāls. gadā. kurā ir no ārsienas uz telpas iekšpusi izvirzīti kontrforsi. Vēlās gotikas meistardarbs ir Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca Rīgā (1483– 1491). Aklā arka virs vārtiem ķieģeļu mūrī veidota tipiskās vēlās gotikas formās. Blakus atrodas ieejas vārti bijušajā dominikāņu klosterī. Kopskats. gadā būvmeistara Jahana Rūmešotela vadībā baznīcai uzcēla jaunu altārdaļu.. 15. sānu jomi pārsegti ar krāšņām zvaigžņu velvēm. 15. bet senākā daļa ir tikai pirmās trīs travejas rietumu galā. No profilētiem ķieģeļiem izmūrēto vertikālo sadalošo sleju augšup vērsto trauksmi līdzsvaroti piebremzē horizontālas apmestas joslas. dienvidu sānu joma velves. Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca. Fasādē tika iebūvēts senāks perspektīviskais portāls. kad Pēterbaznīcas jaunā altārdaļa bija savienota ar senāko rietumu galu. telpne. kas darināts ap 1330. 1408. klostera vārti.Lielākā gotiskā celtne Latvijā ir Rīgas Svētā Pētera evaņģēliski luteriskā baznīca. un tās plāns ieguva tādu pašu apveidu kā daudziem tipiskiem Rietumeiropas gotiskajiem dievnamiem. filigrāni veidotām tīkla velvēm. Ārsienas šeit faktiski nav: telpu norobežo dažādos virzienos vērsti. Visas četras travejas telpnē pārsegtas ar efektīgām. gadā tas nomainīts ar kopiju. 1483–1491. gadsimta vidus. 1408–1409. Svētā Pētera evaņģēliski luteriskā baznīca. Ziemeļrietumu fasādi vainago gleznains gotiskais pakāpjveida zelminis. augsti kontrforsi. 1925. Tā ir vienjoma celtne. gadsimta vidū. Dokumentos pirmoreiz tā minēta 1209. Plānā noapaļoto vidusjomu austrumu galā apjož altāra apeja jeb deambulatorijs ar poligonālu kapelu vainagu. Skats uz altārgalu.

Velvētajām Rīgas pils divjomu telpām līdzīga telpiskā struktūra ir tā sauktajai Minsteres istabai – gotiskām krusta velvēm pārsegtajai telpai. Vairākās Latvijas viduslaiku pilīs. 1301. 1335–1339. Tādas. Jaunpils. saglabājušās arī atsevišķas gotiskās velves. kas 19. vēlāk sadalīta vairākos līmeņos. Minsteres istaba Lielajā Ģildē. piemēram. Velve pils apaļajā tornī. 1212. 1522. Rīgas pilī tādas ir vairākas divjomu telpas – tā sauktā Velvju zāle pils dienvidu spārna pagrabā (1330) un Mozus zāle. gadsimta vidū tikpat . Velve Livonijas ordeņa mestra zālē pils rietumu tornī.Gotiskām smailloka arkām pārsegtas ailes saglabājušās vairāku Latvijas viduslaiku piļu drupās. Limbaži. teātra un mūzikas muzejā. 14. Zobenbrāļu ordeņa pils drupas. 1330. Šīs velves ribu raksts ir īpaši sarežģīts un piesātināts. Sigulda. taču gotiskās velves tur redzamas joprojām. Rīgas arhibīskapa pilī Limbažos (1223) u. 16. gadsimta sākumā izveidotā velvētā telpa. gadā pārsegta Livonijas ordeņa mestra zāle Cēsu pils rietumu tornī. 1647. Dobele.. Jaunpils pilī. Kurzemes bīskapijas pils. kas atrodas tieši virs Velvju zāles. Ordeņa pils. Rīga. piemēram. uz kurām balstījās velvju ribas. Velve pils apaļajā tornī.c. Rīgas pilī. Ēdole. piemēram. Siguldā. Rīgas arhibīskapa pils drupas. Ar vēlajai gotikai raksturīgu zvaigžņu velvi 1522. gs. ir Zobenbrāļu ordeņa pils drupās Siguldā (1212). kas atrodas tagadējā Rakstniecības. Ēdoles pilī u. Velvju balstkonsole. 1223. Livonijas Ordeņa pils.c. Cēsis. pirmā trešdaļa. Cēsīs un Dobelē saglabājušās telpu pārseguma velvju konstrukciju paliekas – konsoles. 16. Vairākās pilsdrupās. gs.

K. Dzīvojamās ēkas „Trīs brāļi” Mazajā Pils ielā 17. sākumā. Eiropas vidienē tas attīstījās līdz 16. bet kopš 15. gs. Rīga. zelminis nav autentisks. gadsimta beigās izgatavoto zīmējumu. gadsimta nogales Melngalvju nama zelminis pakāpeniski pārveidots renesansei raksturīgās formās. Atšķirībā no daudzām viduslaiku pilsētām Rietumeiropā. vidum. Melngalvju nama fasāde 16.–1957. Pagalma pusē atrodas dzīvojamās telpas. gadā arhitekta Pētera Saulīša vadībā. beigām. 2. Tā ir viena no celtnēm pazīstamajā viduslaiku dzīvojamo ēku ansamblī „Trīs brāļi”. Gan šai. Renesanse un manierisms Renesanse bija humānisma ideju izauklēts klasiskās mākslas atdzimšanas stils. Arhitekta Gunāra Jansona rekonstrukcija. bet jumtā iebūvētas noliktavas. gs. Katrā zemē renesanse ieguva atšķirīgus vaibstus. Tiesa. Minsteres istaba ir viens no ievērības cienīgākajiem gotikas pieminekļiem Latvijas laicīgajā arhitektūrā. Viduslaiku pilsētās ēkas cieši rindojās šauros un dziļos zemesgabalos. Renesanses formu izteiksme bija sakņota antīko orderu daudzveidīgās interpretācijās. izmantojot J. kas arhitektūrā ievadīja jauno laiku stilu sistēmu. Pils ielas apbūve. gadsimtā. Rīga. gadsimta sākumā. Miesnieku ielas apbūve. jo bija pārveidots 19. Stils radās Itālijā 15. bet tā atskaņas vietām jūtamas vēl līdz 17. kuru apsaimniekoja Lielā Ģilde. Viena no ēkām ar pakāpjveida zelmini atrodas Rīgā. Mazajā Pils ielā 17. . Sākotnēji gotisks pakāpjveida zelminis bija arī Melngalvju nama galvenajai fasādei. Tas restaurēts 1955. Tagad ēkās atrodas Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Latvijas Arhitektūras muzejs. Šī ēka celta 14. Rīga. gan blakus ēkai Pils ielā 19 ir raksturīgs viduslaiku mājokļa plānojums ar plašu priekšnamu-halli pirmajā stāvā. Jauno laiku stili 2. 15. kādreiz kalpojusi arī Rātes vajadzībām. Kopš 16.–20. iespējams. Broces 18. gadsimta pirmajā trešdaļā kā “Jaunais nams”. Lielākoties augstiem zelmiņiem vainagotu. Minsteres istaba izbūvēta 1330.1. Rīga. gadsimta vidus – kopā ar Melngalvjiem. šauru fasāžu virknes veidoja raksturīgo ielu apbūves ainavu. kādu to vēl tagad vietām var redzēt Miesnieku. gs.kā neizmainītā veidā iekļauta Lielās. Abās ēkās halles dziļākajā kaktā ir atklāts virtuves pavards ar apvalkdūmeni jeb manteļskursteni. Rīgā mazāk izplatīti bija gotiskie pakāpjveida zelmiņi. Pils un Alksnāja ielā Rīgā. 19 un 21. gs. gadā un. Tirgotāju jeb Svētās Māras ģildes (tagad – Filharmonijas) ēkā Rīgā.

gadā nama drupas uzspridzināja un novāca. Raksturīgākie ir Rīgas Melngalvju nama pārveidojumi un Rīgas Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskās baznīcas piebūve. turklāt renesanses ienākšana Latvijā laika ziņā sakrita ar manierisma periodu Itālijā. gan viduslaicīgai izjūtai tuvākajā Ziemeļu manierismā. kas Itālijā jaušama kopš 16. Kā atsevišķas mākslinieciski stilistiskas parādības apzīmējums tas ir radies tikai 20. tika apdarinātas ar vareniem. gadu. Tam raksturīgas subjektīvi interpretētas. Renesanses kultūras izskaņas fāzē. Tāpēc arī Latvijā nav pārāk daudz šī laika būvmākslas pieminekļu. tikai 16. Tas vērojams gan klasisko izteiksmes līdzekļu sistēmā balstītajā Itālijas. Renesanses formu valodā ieturēti arī daudzie sekojošie pārveidojumi. kas no renesanses paraugiem parasti atšķiras tikai ar atsevišķiem dekoratīvo formu pārspīlējumiem. Savukārt Venēcijas renesanses celtnes atšķiras ar detalizētu izsmalcinātību. Tagadējais Melngalvju nams ir bojā gājušā precīzs atveidojums. gadsimtā. Melngalvju nams Rātslaukumā 7. Pilsētu plāni sāka atgādināt daudz staru zvaigznes.Volz) veidotām alegoriskām Neptūna. Tad fasādi izrotāja ar vapeņiem un tēlnieka Augusts Folca (A. kas no 1995. Nīderlandē un Vācijā šī stila celtnes var atpazīt pēc augstiem trīsstūra silueta zelmiņiem. Ziemeļeiropā renesanses vēsmas ienāca vēlāk. gs. figurāliem veidojumiem un metālā kaltiem rotājumiem. gadā. pārmērīgas un emocionāli eksaltētas. ažūri gaisīgajām fasādēm. un 17. lietojot pilnveidotos ugunsšaujamos ieročus. kuru ārmalas aptek volūtu un citu dekoratīvu veidojumu joslas. Turienes piļu fasādes. dažādi holandiešu meistari pilnveidoja Rīgas Melngalvju nama arhitektonisko apdari. Apmēram tāda tā izskatījās vēl 1941. ambiciozas vai neparastās proporcijās veidotas formas un tēli. 14. Vienības un Miera skulptūrām. Tas ieguva Nīderlandes renesansei raksturīgo piramidālo siluetu. līdz 1999. Tās vispirms bija saistītas ar jaunu nocietinājumu sistēmu nepieciešamību: viduslaiku mūri vairs nederēja aizsardzībai pret uzbrukumiem. – 19. Francijas renesanses celtnēm raksturīgi augsti mansarda jumti. kuros to taisnie posmi – kurtīnes – mijkārtoti ar izvirzītiem bastioniem. viena no raksturīgākajām stilistiskajām tendencēm bija manierisms. Galvenās fasādes gotisko pakāpjveida zelmini apaudzēja ar volūtām. Eleganti orderu elementi tajās blīvā ritmā mijkārtoti ar apaļloka arkām pārsegtu ailu rindām. Pilsētas sāka apjozt ar ūdens grāvjiem apņemtiem zemes vaļņiem. gadsimtā. gadam uzcelts uz autentiskajiem pamatiem. Rīga. Sākot ar 1580. bet šīs kompozīcijas vaiņago stipri izvirzītas un arhitektoniskām detaļām piesātinātas dzegas.Renesanses šūpulis ir Florence. Latvijā 16. kurā vairāk tika postīts nekā celts. arhitektoniskās kompozīcijas pamatprincipu pārņemot no vietējo viduslaiku piļu uzirdinātajām. bet Otrā pasaules kara sākumā to sagrāva. pārmantojot viduslaiku būvmākslas smagnējību. 17. gs . gadsimta sākumam. Renesanses periods nāca ar jaunām idejām un atziņām arī pilsētbūvniecības mākslā. Atjaunots 1995–1999. Dzīvojamā ēka Mazajā Pils ielā 19. gadsimta otrās trešdaļas un turpinājās līdz 17. rupji tēsta akmens blokiem jeb rustiem un rotātas orderu elementiem. 1948. gadsimts bija dažādu ārzemju iekarotāju ilgu cīņu laiks. Rīga. starp kuriem nozīmīgākie veikti 1886. Manierisms bija savdabīga reakcija pret dižrenesanses klasisko perfektumu. gadā. Merkūrija.

1587–1591. kuras arhitektūra balstīta skaidrā un precīzā antīko orderu elementu lietojumā. gadā pārveidotā izskatā atjaunotais tornis. Broces 18. Vienīgā apjomīgākā renesanses celtne Rīgā. Pils ielā 19. kuras ir stipri līdzīgas Rīgas Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskās baznīcas paplašinājuma fasādei. Paplašinājuma apjoms ir zemāks. gotiskajai daļai. Frēzes darbs ir bijusi arī Svētās Trīsvienības baznīca Jelgavā (1592–1615). mūrēta no sarkaniem ķieģeļiem. K. Fasāde. atjaunojot Kēnigsbergas Katedrāles nodegušo rietumu torni (1552). tāpat kā kaimiņu ēkai Pils ielā 21. bet gan ar apalļoka arkām. un tajā ir trīsjomu telpne. taču ailas pārsegtas ne vairs ar smailloka. ir Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskās baznīcas paplašinājums. kuras pārseguma velves balsta toskāniskas kolonnas. gadsimta beigās izgatavoto zīmējumu. pēc būvmeistara Gerta Frēzes (citā vārdā Jorisa Jorisona Frēzes) projekta laikposmā no 1587. telpne 1628–1641) sānu fasādēs. . līdz 1591. domājams. Renesanses formu valoda skaidri nolasāma Svētās Annas baznīcas Jelgavā (tornis 1619– 1621. Renesanses vēlās fāzes manierisma neparastajai formu valodai atbilst Neretas luterāņu baznīcas (1584–1593) plānā astoņstūrainā torņa mūra augšējās daļas konfigurācija. Jelgava. izmantojot J. kuras pārstāvji ziedojuši līdzekļus baznīcas celtniecībai. Rīga. gadam. Fasādē saglabājies gadaskaitlis „1646”. tāpat kā vecākajai. 1619–1641. Kaut arī paplašinājumam ir no baznīcas vecākās daļas principiāli atšķirīga telpiskā struktūra un arhitektūras stils. Tas piebūvēts baznīcas dienvidaustrumu galam.Vispārinātās ziemeļu renesanses formās veidots arī zelminis vienai no „Trīs brāļu” ēkām Rīgā. restaurēts 1955. Tiek uzskatīts. Ailstarpās paceļas toskāniski pilastri. Tas. ģerboņiem.– 1957. šķiet. Frēze (?). gadā arhitekta Pētera Saulīša vadībā. tas pilnīgi harmoniski iekļaujas dievnama iekštelpas kopējā arhitektoniski mākslinieciskajā tēlā. ka G. Šāda dievnamu torņu forma pirmoreiz. lietota. No tās saglabājies tikai 2010. Svētās Annas baznīca. Visa šī ciļņa kompozīcijā un detaļās atspoguļojas manierismam raksturīgie formu pārspīlējumi. Virs Neretas baznīcas ieejas portāla ir edikula ar fon Efernu dzimtas. G. Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskās baznīcas paplašinājums.

1679–1680. kas no apvērsti piramidālajiem gotiskajiem atšķiras ar renesanses laikā izplatītu. Marijas Debesbraukšanas baznīca. Rietumu fasāde un telpne. kaut gan šo dievnamu biežāk pieskaita baroka būvmākslas pieminekļiem. Svētās Katrīnas baznīca. Skaistkalne. Līdzīgi kā Rīgas Svētā Jāņa baznīcai piebūvētais rietumu gals. Tā saglabājās cauri visiem jauno laiku stiliem līdz pat eklektisma stilā izplatītajai neogotikai. Bindenšū. 1584–1593. Apzinātu gotikas formu lietošanu renesanses laikā un arī vēlāk dēvē par pēcgotiku (vāciski Nachgotik). ir kolonnu kapiteļi. Raksturīgākā detaļa. 1658–1692. bet sānu jomos – sešdaļīgām krusta velvēm. Ruperts Bindenšū) atsevišķās fasādes detaļās (dienvidu un rietumu ieejas portāli) jūtamas renesanses atskaņas. kuru formas asociējas ar vīnogu ķekariem vai apvērstiem čiekuriem. Astoņstūraina torņa augšējā daļa ir arī Svētās Katrīnas baznīcai Kuldīgā (1655– 1665). Šo skaidro renesanses tēlu papildina atsevišķas manieristiskas detaļas – kolonnu stāvu lejasdaļas apjož frīzes. R. 1655–1672. Divu abpus ieejai tuvāko kolonnu bāzu plintas stūros rotātas ar stilizētām vāzēm. Limbaži. Baznīcas dienvidu sienā ir gotiskās formās veidots perspektīviskais portāls. Baznīcas trīsjomu telpne pārsegta ar vidus jomā astoņdaļīgām. Renesanses formu tīrība un tektonika raksturīga Marijas Debesbraukšanas baznīcas Skaistkalnē (1658–1692) arhitektūrai. Svētā Bērtuļa baznīca. Kopskats un edikula rietumu fasādē. Rietumu fasāde un telpne. Kuldīga. Luterāņu baznīca. kurās mijkārtoti gludi medaljoni un stilizēti briljanta rusti. Arī Limbažu Svētā Bērtuļa baznīcas (1679–1680. ar ko atšķiras Minsteres istabas paplašinājums no senākās daļas. Visas rustu fasetes greznotas ar eņģeļu galviņām. pilnīgi saliedēts ar telpas senāko daļu ir arī Minsteres istabas ziemeļu gala paplašinājums Lielās Ģildes namā Rīgā (1521). kuras balsta druknas toskāniskā ordera kolonnas. .Nereta. antīkās klasikas arhitektoniskajiem profilējumiem tuvu formu. Baznīcai daļēji saglabājies tikai viens tornis.

gadā un pārbūvēta 1594. 1521. – Rīgas būvmeistars un tēlnieks Berends Bodekers. kuras fasādē tas iebūvēts. 1435. 1575. kura iniciāļi bijuši „I. bet cilni 1575. 1594–1596.. oficiālais Polijas karaļa varas pārstāvis) Nikolajs Eke. Kamīns – 1633. Manieristiskās būvplastikas paraugs ir arī cilnis „Ādams un Ieva” Rīgā. Ēka. iespējams. kurā notika ģildes vecāko sanāksmes vai arī kāzu ceremonijas. kurā dominē manierismam raksturīgie auss skrimstalas ornamenta motīvi. kura autors. Uzraksts apmales augšējā joslā „SCOPUS VITAE MEAE CHRS” nozīmē „Mana dzīve ir Kristus”.Līdz ar paplašinājumu Minsteres istabai tika piebūvēts arī tā dēvētais Līgavas kambaris – ar vienu lielu krusta velvi pārsegta telpa. cilnis „Ādams un Ieva” ēkas Rīdzenes ielā 25 fasādē. darinājis kāds Nīderlandes vai Vācijas tēlnieks. 1618. celta 1906. Izcils renesanses vēlā perioda jeb manierisma dekoratīvās būvplastikas piemineklis ir tā sauktā Ekes epitāfija bijušā Mazās ģildes meistaru atraitņu patversmes jeb Ekes konventa nama fasādē Rīgā. Rīdzenes ielā 25. iespējams. kura saglabājusies tikai daļēji. Epitāfijas skulpturālo cilni. 1520. gadā radījis meistars. .. „Minsteres istabas” paplašinājums Lielajā Ģildē. bet apakšējā ir veltījums pašam Ekem. gadā. gadā. Rīga.”. Rīga. Rīga. gadā Līgavas kambarī iebūvēts manieristiskās formās veidots kamīns. Rīga. ir tēlnieks Daniels Ankermanis. gadā. 1633. kurā attēlots Jaunās derības motīvs par Kristu un grēcinieci. Par to liecinājis uzraksts uz kartušas ciļņa apkšējā daļā. Ekes konvents Skārņu ielā 22.H. bet dekoratīvo apmali. Skārņu ielā 22. Epitāfija “Kristus un grēciniece” Ekes konventa ēkas fasādē. Viņš veidojis arī manieristiskos ciļņus uz Rīgas pils priekšpils ziemeļrietumu erkera (1649). To tur lika novietot Rīgas birģermeistars un burggrāfs (tas ir. „Līgavas kambaris” Lielajā Ģildē. Pati ēka celta 1435. bet epitāfija fasādē parādījusies 1618.– 1596.

16. Baronu Firksu pils. Parasti šo portālu arhivoltus rotā atsevišķi uz tiem it kā uzvērti rusti. M. Rīga.–17. . gadsimta pēdējā ceturksnī un kādreiz greznojis kādas ēkas ieeju Zirgu ielā.. rekonstruēta 20. pat kaprīzās formas atspoguļojas vairākos ēku ieejas portālos. Liela daļa manieristisko renesanses portālu tapuši 17. Bauska. Arī virs dzegas nereti paceļas skulpturāli rotājumi. Rapenekers. gs. gs.Raksturīgas renesanses perioda fasāžu dekoratīvās apdares paņēmiens bija sgrafito tehnikā izpildīti ornamentāli vai arhitektonisku motīvu gleznojumi. kas izgatavots 16. Centrālajā Eiropā tādi bija izplatīti jau kopš 15. 17. virs arkas atrodas arī horizontāla dzega. vidus. gs. papildināti ar jaunām vai no citurienes ņemtām detaļām.). gs. tagad Vaļņu ielā 47. 1984. “Kamieļa noliktavas” portāls. Tādi. gs. gs. gs. Rīga.c. Burtnieku baznīcas portāls.–17. Nurmuiža. Fasādes fragments. vidus. Krāmu ielā 8. otrā puse – 17. gs.. gadā tas restaurēts atbilstoši poļu restauratoru hipotētiskajiem priekšstatiem par portāla sākotnējo izskatu un tagad ir iemūrēts pagalma sienā aiz ēkām Jaunielā 20. 17. 16. sākumā) un Bauskas Ordeņa pils palasta austrumu fasādes apdare (16. Manierisma subjektīvi interpretētās un bieži vien neparastās. restaurēti 20. Bīskapa gātē 6. otrā puse. gs. Rīga. 17. gs. Latvijā saglabājušies paraugi ir baronu Firksu pils Nurmuižā ailu apmaļu apgleznojumi (16. ir portāli Rīgā. nogales. Portāls Krāmu ielā 8. piemēram. 16. Ordeņa pils palasts. Vairāki no šiem portāliem nereti ceļojuši no vienas ēkas uz otru un nav pilnībā saglabājušies vai arī. pēdējais ceturksnis. gs. gs. Burtnieku baznīcas portāls u. Rīga. – 21. Portāls Bīskapa gātē 6. gs. Senākais un viens no pazīstamākajiem ir tā sauktais Ūlenbroka portāls Rīgā. 1683. gadsimta otrajā pusē. otrā puse – 17. gluži pretēji. bet trijstūrveidīgos laukumus starp arku un dzegu aizpilda mistisku motīvu rotājumi vai īpatnēji stilizēti augu ornamenti. Vaļņu ielā 47. Ūlenbroka portāls (tagad jaunielā 20).

1777–1783) u. zelmiņa sāniem pievienojot volūtas un izveidojot trīs jaunus portālus. gadsimta vidum. 1775. Rīga. Šī 120 m augstā koka konstrukcija aizgāja bojā Otrā pasaules kara laikā. Viņš pārveidoja arī baznīcas rietumu fasādi. taču tajā jaušams arī kaut kas no nākošā vēsturiskā stila – baroka – izteiksmes. R. gadā un tika atjaunots 16. Apukalnā (1774). K. Baroks un rokoko Baroks radās Itālijā un izplatījās no 17. ieguva izsmalcināti piesātinātas un gaisīgas dekoratīvās formas. c. Portāls Tirgoņu ielā 10. Baroka dinamiskā. Portāla kompozīcijas un dekoratīvo ciļņu raksturs atspoguļo aizgājušās renesanses vēlā posma manieristisko formu valodu. mūra daļā gotiskie trīsstūra zelmiņi tika nomainīti ar horizontālu dzegu un balustrādi. Bindenšū). no Vācijas ataicinātais būvmeistars Ruperts Bindenšū 1688. Pēc tam. gadsimta pirmās puses līdz 18. gadā uzcēla jaunu torni baroka formās – ar trīs līmeņos kārtotiem kupoliem un kolonnu rotondām virs tiem. 1967. gadsimtā notika arī Svētā Pētera evaņģēliski luteriskajā baznīcā Rīgā. R. bet sienu virsma dažkārt deformēta plastiski mīkstās. starp kurām raksturīgs elements ir rokaji.– 1690. Tornis nodega 1721. 1727–1733. Gerts Frēze). Barokāli vairāku pakāpju torņi ir virknei 17. Renesanses humāno ideālu vietā tas vairāk pievērsa uzmanību vispārsabiedriskām tēmām. ko dēvē par rokoko. gadā meistara Johana Vilberna vadībā tas tika atjaunots iepriekšējam līdzīgās formās. Jelgavkrastos (Liepupes baznīcai. Tika veidotas monumentālas kompozīcijas.Viena no Rīgas būvplastikas pērlēm ir dzīvojamās ēkas Tirgoņu ielā 10 portāls. gadā baznīca atjaunota. ieliekti izliektās formās. bet 1746. bet smailes apakšējā daļā izveidots kupols ar arkādes rotondu (1594– 1595. gadā bija sabrucis baznīcas piramidālais gotiskais tornis.– 1977. gadsimta beigās un 18. Pārbūvju rezultātā . plaši izmantots lielais orderis. gadā. gadā pārbūvēta no senākas noliktavas. Rīgas Doma augstajam tornim. bet tornis atveidots metāla konstrukcijās iepriekšējam ļoti līdzīgās formās. 1698.2. Doma baznīcai līdzīgas barokālas izmaiņas 17. sulīgi plastiskā formu valoda ir jūtami pārveidojusi Rīgas siluetu. kas bija nodedzis 1547. Baroks sasniedza nevienā citā stilā nepieredzētu iekštelpu apdares dekoratīvo piesātinātību un bagātību. Rīgā (Reformātu-brāļu draudzes baznīcai. gadā arī torņa smailes augšējā daļa nomainīta ar tagadējo barokālo jumolu (Johans Krāmers). un arhitektoniskās apdares elementiem vai pat visam celtnes apjomam piešķirts dinamisks. gadsimtā celtām baznīcām – Matīšos (1688. Popē (1771). kad 1666. gadsimta beigās. Ēka 1698. Limbažos (1679–1680. Rokoko lielākoties attīstījās iekštelpu apdarē. Baroks savā vēlajā fāzē. reljefs un sulīgs tēls. Bieži tika lietotas sapārotas kolonnas. Meinerts). 2. Bindenšū). nemierīgs.

Meinerts Lielstraupe. Mašnovskis apgalvo: „17. 1727–1733. Rauna. Латвия. V. Šādam datējumam nav dokumentāra pierādījuma. K. Matīši. visticamāk. 4. Reformātu-brāļu draudzes baznīca Mārstaļu ielā 10. 2007. Vasiļjevs min. Стр. 1 Tagadējam tornim līdzīgu torņa formu baznīca ieguva. 1688. 1986. J. J.. Apukalns. Rīgas arhibīskapa vasaļa pils Lielstraupē (1723–1743). gs. gadā. Baznīcas tornis. 1777–1783.. Baznīca. Pope. R. Doma tornis. piecdesmitajos gados parādījās agrākie barokālie torņi virs viduslaiku baznīcām Greifsvaldē. Atjaunota 1989–1991. Rīga: Due. baznīcas Raunā (1736). К. kad tikta pabeigti kārtējie tās atjaunošanas darbi. 1774. Rīga. māksla un memoriālā kultūra. Jelgavkrasti. Latvijas luterāņu baznīcas : Vēsture. Rīgas arhibīskapa vasaļa pils. Алттоа. Hamburgā u. 18. 1739. Burtnieki. četrdesmitajos gados (Чантурия. ka baznīca Rīgas Domam līdzīgu jumolu ieguva 17. Krāmers. 1771. Evaņģēliski luteriskā baznīca. Svētā Sīmaņa baznīcas tornis. Белоруссия. 1774. Svētās Pētera baznīcas tornis. Москва: Искусcтво. В. Ruperts Bindenšū. 276.. Rīga. Литва. c. .c. 1736. Valmierā1 u. 1688. gs.tādus ieguva arī daudzas senākas celtnes – Burtnieku baznīca (1688). gs. vidū zvanu tornis ieguva barokālu noslēgumu” (Mašnovskis. gs. Ю. Valmiera. Bindenšū. 401). Baznīca.). Arī V. Rīga. arhitektūra. un tas arī šķiet visai neticams. Й. Baznīcas tornis.. sēj. Pārbūve 1723–1743. jo tikai 17. lpp. Эстония : Справочник – путеводитель. Минкявичюс. Васильев. 1688–1690. Liepupes baznīca.

vidus) – viena no daudzajām muižiņām. kuras kādreizējās Pierīgā 18. kuras arhitektūra kopumā vairāk atbilst jau nākamajam – klasicisma – stilam. gada. gada pārbūvju laikā izveidots arī Rīgas arhibīskapa vasaļa pilij Liestraupē un 1729. gs. 1702. Raksturīgs baroka zelminis ir dzīvojamajai ēkai Rīgā. Starp ieliektajiem un izliektajiem posmiem parasti ir pakāpieni vai plauktiņi. Rīgā. kā arī Kabiles muižas kungu mājai (1734–1740). . gs. nogale). 1727. Ungurmuižai stilistiski līdzīga ir Strazdumuiža Rīgā. gadā – Lugažu Svētās Katrīnas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai. kas tapis 1791. kuras senāko celtni joprojām rotā barokāls mansarda jumts. Austrumu zelminis un tornis – 1729. kupolam līdzīgu. Tādas ir. bet kora daļa ieguva ieliekti-izliektu. J. „mīkstās” formās veidotu jumtu. gadsimtā sāka celt pilsētnieki. atjaunota pēc 1905. gadā barokālās formās pārveidots Rīgas Doma austrumu zelminis. 1727. Kora daļa un austrumu zelminis. Ja šādus zelmiņus vainago segmenta vai trīsstūra formas frontoniņš. Dzelzavā u. kas acīmredzot celta ap 1785.c. Lugažu Svētās Katrīnas Evaņģēliski luteriskā baznīca. V. ir Rīgas Sāpju dievmātes katoļu baznīcas plebānijai (mācītājmājai) Pils laukumā 5. Parasti tās bija turīgāko pilsoņu vasaras mītnes. Baļavā. piemēram. Rīgas Doms. ka mansarda jumtā izbūvēto lukarnu sānus rotājušas volūtas. Šādas volūtām rotātas lukarnas ir viens no baroka formu valodas simboliem. Broces zīmējumā. Tāds jumts. Viena no šodienas pilsētvidē pamanāmākajām Rīgas muižiņām ir Hartmaņa muižiņa Kalnciema ielā 28 (18.Viena no baroka formu valodas raksturīgākajām izpausmēm ir zelmiņi ar sarežģītu silueta kontūru.–1743. K. Zelmiņu sānu malās kārtotās volūtas veido ieliekti-izliektu līniju. gadā. Hinrihs Henike.Bokslafs). Starp tām Ungurmuižas kungu nams Kūdumā (1732–1750) ir rets koka konstrukcijās īstenotas šī laika monumentālās arhitektūras piemērs. Miesnieku ielā 8 (1702. Barokālie mansarda jumti saglabājušies vairākām muižu kungu mājām (Kabilē. Valka. Ēka Miesnieku ielā 8.). Raksturīga baroka celtņu formālā pazīme ir ļoti augsti vai mansarda tipa jumti. meistars Hinrihs Henike). un citām celtnēm. Rīga. redzams. piemēram. kas tagad zudušas. tad tos dēvē par nīderlandiešu zelmiņiem. Biķeru Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskajai baznīcai Biķernieku ielā 148 (1765–1766). Juglas ielā 14 (18. Dzelzavas muižas kungu mājai (1767. Ziemeru muižas kungu mājai (1786–1807). Tāds 1723. gadu vienlaikus ar senāko barokālo baznīcas ēku.

kurus veidojis tēlnieks Daniels Valters. Mārstaļu ielā 2/4 (1684–1688. Starp tiem izceļas divi izsmalcināti grezni ieeju portāli. No 1985. Kūdums. Rīga. Johana Reiterna nama Rīgā. Rīga. Kabiles muižas kungu māja. Tagad tajā atrodas Žurnālistu nams. bet ieejas portālu – Hanss Valters Šmīselis. Rundālē un citur. Hartmaņa muižiņa Kalnciema ielā 28. ka uz augstiem cokoliem novietotās. Mācītājmāja Pils laukumā 5. Tirgotāja Ernesta Metjū fon Dannenšterna dzīvojamā nama Rīgā. līdz 1989. J. 1767. 2011. atjaunota pēc 1905 (V. Zem dzegas stiepjas reljefa frīze ar fantastisku dzīvnieku attēliem un groteskām maskām. Rīga. 1732–1750. g. kā arī Krāslavas pils kompleksu. Ap 1750. Rīga. Barokāls atdalīto volūtu frontons vainago arī . Bindenšū) fasāde pilnā krāšņumā saglabājusi visu savu baroka stila formu godību. 1791. 1734–1740. Dzelzavas muižas pils. Ungurmuižas kungu nams. R. Baroka stila tēls ir nesaraujami saistīts ar vairākām ievērojamām laicīgā rakstura celtnēm – bagāto pilsoņu namiem Rīgā. vidus.Rīga.Bokslafs). K. ar korintiskiem kapiteļiem vainagotās kolonnas ir pilnapjoma. Krastiņa foto. J. domājams. Strazdumuiža Juglas ielā 14. To rotā joniski lielā ordera pilastri. smilšakmens girlandes un lēzens trīsstūra frontons ar augu vijumos iekļautiem īpašnieka iniciāļiem. Biķeru Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca Biķernieku ielā 148. nogale. 18. gs. Kurzemes hercogu pilīm Jelgavā. Broces zīm. 1765–1766. Mārstaļu ielā 21 (1696) kaļķakmenī apdarinātajā ielas fasādē ritmiski kārtoti korintiskiem kapiteļiem vainagoti lielā ordera pilastri. Mācītājmāja Pils laukumā 5 (ap 1785). Beļavas muižas kungu māja. veidojis tēlnieks Johans Georgs Herolds. 18. gadam ēka restaurēta. Dekoratīvos ciļņus. gs. Klasiski stingrās formās veidotais portāls starp visiem citiem Rīgas namu portāliem izceļas ar to.

B. Pils. Reiterna nams Mārstaļu ielā 2/4. Rundāle. radot baroka vēlās fāzes . daudzslāņu pilastri.saimniecības pagalma vārtu portālu. Rundāles un Jelgavas pilis. ailu apmales. Rastrelli. Tad galvenokārt notika iekšējās apdares darbi. F. Fasādi rotā arī daudzi unikāli čuguna lējumi – kapiteļi. To uzcēla no 1735. Kopš 1987. maskaroni. kas izbūvētas antresolā virs diviem iespaidīga augstuma dzīvojamo telpu stāviem un vēl piecos bēniņu stāvos. gada ēkā ar pārtraukumiem turpinās restaurācijas darbi. Abu piļu būvdarbi aprāvās 1740. M. līdz 1738. Tāpēc Jelgavas pils izceļas ar ārējās arhitektoniskās apdares daudzveidību. Pils. Tās izgatavotas Tulā. atšķirībā no Rastrelli vēlāko darbu patētiskā heroisma un formu dinamikas cauraustās baroka izteiksmes. gadā pēc viņa restituēšanas. Čuguna detaļas fasāžu apdarē tādā apjomā līdz tam nekur Eiropā nav lietotas. sākotnēji paredzot Rundāles pilij. F. 1763–1768. Rastrelli. Grafs. organiski ieaugušas mierīgajā Zemgales līdzenuma ainavā. 1738–1740. B. B. R. gadā. gadam pēc slavenā Sanktpēterburgas arhitekta Bartolomeo Frančesko Rastrelli projekta. Rīga. Danenšterna nams Mārstaļu ielā 21. viņš uzsāka pils būvi hercogistes galvaspilsētā Jelgavā (1738–1740. Kļūstot par hercogu. Majestātiskā Jelgavas pils efektīgi atklājas pilnā skata aptvērumā virs rāmajiem Lielupes ūdeņiem. cokolstāva rustojums. Martini. kopā 16 dažādu veidu detaļas. veltot tai galveno uzmanību. F. Baroka arhitektūras virsotne Latvijā ir „Latvijas Versaļa” – Kurzemes hercoga Ernesta Johana Bīrona pils Rundālē. 1696. Virs tā ielas telpā labi pamanāms augsts gala zelminis ar paceļamo ierīci un lūkām preču nogādāšanai noliktavās. bagātību un izsmalcinātību. Cuki Jelgava. J. pārsedžu slēgakmeņi. K. 1735–1738. sandriki un citas detaļas. F. Bindenšū. 1768–1774. Pats Bīrons tolaik vēl tikai pretendēja uz Kurzemes troni. dekoratīvi kronšteini un citas. Rīga. kamēr Rundāles pils fasādēm ir vienkāršākas apdares detaļas un vispārinātāks būvapjomu salikums. kad Bīronu izsūtīja un atsākās tikai 1763. Rastrelli). Tuvplānā jau uztveramas izsmalcinātas detaļas – bagātīgi profilēta dzega. kuru veidolā jūtama liela meistara roka un talants. 1684–1680. tuvojoties Jelgavas centram no Rīgas puses.

To pilnīgi izdedzināja Bermonta armija 1919. visspilgtākās pēdas atstājušas Latgales 18. Ēka izceļas ar neparasti bagātu arhitektoniskās apdares detaļu plastiku un piesātinājumu. F. Jelgavas pilī iekšējā apdare nekad nav tikusi īstenota tādā līmenī kā Rundālē. Rizalītu no abām pusēm ietver kolonnas uz augstiem cokoliem. Otrā pasaules kara beigās. Stila dzimtenes Itālijas baroka vēsmas. gadsimta baznīcu arhitektūrā. bet visā Latvijā vienīgā laicīgā rakstura celtne. turklāt pils vairāk kārt smagi cietusi. 1759. Piedrujas Svētās Jaunavas Marijas debesbraukšanas katoļu baznīcas (1759–1780) rietumu fasādes virsma atšķiras ar ieliektiizliektu virsmas viļņojumu. Tas jaušams arī Zaļenieku pils fasāžu arhitektūrā. 1768–1774 (B. Detaļu raksturs ļoti tuvs Kurzemes galma tālaika arhitekta Severīna Jensena radošajam rokrakstam. un otrreiz tā tika pārvērsta drupās 1944. ir ne tikai Latgalē. Pils. Rastrelli līdzdalību ēkas projektēšanā. Zaļenieki. Ar detaļu smalkumu un piesātinātību gan fasāžu. kuras centrālā rizalīta fasāde vidusdaļā ir izliekta īsti itāliskā baroka manierē. Lielākajai daļai no tām ir divi torņi rietumu fasādē. gan atsevišķu apdares detaļu izveidojumā. Pils “bibliotēka” (izpriecu villa). Hercoga medību pils. kas Latgalē nonāca caur Poliju un Lietuvu. gadā. F. noslēdzoties Brīvības cīņām. Pils kompleksā ir arī kalna nogāzē izvietotā izpriecu villa (1759). Rastrelli ? S. Tā. Neparasta parādība Latvijas mūsdienu lauku ainavā ir tā dēvētais Kavalieru nams Kroņvircavā (ap 1780) – vienīgā ēka. Jensens?) Krāslava. “Kavalieru nams” Ap 1780. Kroņvircava. šķiet. kas saglabājusies no kādreiz tur bijušā plašā pils kompleksa.rokoko šedevrus. Savukārt pils centrālā rizalīta kompozīcijas līdzība ar Stroganova pili Sanktpēterburgā norāda uz iespējamu B. kas vēlāk pārvērsta par bibliotēku. Krāslava. gadā. gan . bet sienas izliekums tās pagriezis dinamiskā ļeņķī pret fasādes pamatplakni. bet katrai ir savas nianses gan kopējā arhitektoniskajā kompozīcijā. 1760–1791. Ar monumentāli vispārinātu un pat atturīgu baroka izteiksmi atšķiras grāfu PlāteruZībergu pils Krāslavā (1760–1791). kurā savas valdīšanas pēdējā posmā visbiežāk uzturējās Kurzemes hercogs Pēteris.

Krāslava. Bērzgale.iekštelpas apdarē izceļas Pasienes Svētā Gara (Svētā Dominika) katoļu baznīca (1761– 1770). Savukārt ļoti vienkāršajā Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīcas (1776) telpnē spēcīgs barokāls akcents ir rietumu gala sienas izliekums. A. Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca. Svētā Eceņģeļa Miķeļa katoļu baznīca. Auleja. Svētā Ludviga baznīca. 1768–1780. 1759–1780. 1776. 1741–1743 Viļāni. 1760. Feimaņi. kuras galvenā fasāde pavērsta pret dienvidiem. 1709 Dagda. Parako Piedruja. Svētās Annas Romas katoļu baznīca. celta pēc Dženovas arhitekta A. Pasiene. 1755–1767. Marijas debesbraukšanas bazilika. Svētās Trīsvienības katoļu baznīca. Aglona. 1761–1770. Kopskats un ērģeļu lukta ar ieeja telpnē. . Rietumu fasāde un telpne. Parako projekta). kuru vainago ērģeļu luktas balustrāde. Svētā Jāņa Kristītāja katoļu baznīca. Savdabīga beztorņa kulta celtne ir Svētā Ludviga baznīca Krāslavā (1755–1767. pilsētiņas centra virzienā. Kopskats un telpne. Svētā Gara (Svētā Dominika) katoļu baznīca. Svētās Jaunavas Marijas debesbraukšanas katoļu baznīca. 1752.

1816–1819.Vairākas beztorņa baznīcas ar to priekšā novietotiem nelieliem brīvstāvošiem zvanu torņiem – Asūnē. To vidū vairākas – Ēdolē. harcoga ložu un ērģeļu prospektu klāj zeltīti ornamentāli ciļņi. kuras griestus tāpat kā Apriķos rotā figurāli gleznojumi. Tas bija jau klasicisma laiks. Usmas baznīca (1704–1705). rietumu galā piekļaujas no telpnes apjoma izvirzīts. Rundēni. Rundēnos. 1704–1705. Daudzpakāpju torņa divi augšējie stāvi uzcelti 19. taču šo Latgales baznīcu rietumu fasādēs joprojām valda baroka formu izteiksme. – uzcēla 19. Ap 1640. 1830. 1935. Bukmuižas Svētā Ludvika Romas katoļu baznīca. gadsimta sākumā. Ezernieki. Apriķi. kurus vainago segmenta veida „atvērtie” sandriki. ar piramidālu jumtu pārsegts tornis. Usmas baznīca (Brīvdabas muzejā Rīgā). Grandiozo. kanceli. . 1828. 12 m augsto altāra rentablu. Svētā Krusta pagodināšanas draudzes baznīca. Baznīca. Šķaunē. Baznīcas Kurzemē gadsimtiem ilgi tika veidots pēc vienas un tās pašas apjomu kompozīcijas shēmas – vienjoma telpnei. Svētā Krusta paaugstināšanas Romas katoļu baznīca. gadsimta otrajā pusē. Dorns) – īsts baroka arhitektūras šedevrs.c. kam otra līdzīga Latvijā nav. Baznīcas ērģeles (1886) joprojām ir lielākās Latvijā. c. Tornis un iekārta – 1710. gadā pārvietota uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju Rīgā. Baroka vēlās fāzes rokoko gaisīgums vizuāli aizpilda visu dievnama telpni. J. – izceļas ar krāšņu baroka iekštelpu apdari un iekārtu. Altāris. 1820. Ar īpašu dekoratīvo formu piesātinājumu izceļas baznīcas dienvidu un rietumu portāli. Asūne. Ezerniekos u. No Kurzemes tradicionālajiem dievnamiem jūtami atšķiras Svētās Trīsvienības baznīca Liepājā (1742–1758. Kopskats un telpne. Apriķos (1710) u. Šķaune. Landskoronas Vissvētās Trīsvienības katoļu baznīca. kurai ir ar taisns vai poligonāls austrumu gals.

rietumu portāls un telpne. gadsimta vidus. Ļoti raksturīgi elementi šādu atvērtu baroka frontonu vainagojumā it atvirzītas volūtas. J. Svētā Pētera baznīcas portāli. gs. Rīga. Portāls – 1737. kvantitatīvā ziņā viskuplāk. Bindenšū). Svētās Trīsvienības baznīca. Atjaunots 20. Ruperts Bindenšū. kā. trešais ceturksnis. Pope. Rīgas kultūras mantojumā baroks. Portāls Riharda Vāgnera ielā 13. Rīga. Evaņģēliski luteriskās baznīcas portāls. Dzelzavas muižas pils portāls. Ekes konventa portāls Skārņu ielā 22. Rīga. Reformātubrāļu Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rīgā. Portāls Jāņa ielā 6. gs. Popes Evaņģēliski luteriskās baznīcas portālā (1771). gadsimta vidus. gadā.Liepāja. Portāls Peitavas ielā 9/11. 18. . Mārstaļu ielā 10 smilšakmens portāls ar barokam raksturīgo atdalīto volūtu frontonu izgatavots Brēmenē un uzstādīts 1737. 18. Rīga. Sevišķi grezni ir trīs 17. 1742–1758. Rīga. Kopskats. 1771. 1710. Tie bagātīgi rotāti dekoratīviem ciļņiem. ir pārstāvēts ar portāliem. pilnskulptūrām un orderu elementiem. Portālu frontoni augšā ir atvērti. 1767. Reformātu-brāļu draudzes baznīca Mārstaļu ielā 10. gadsimta nogalē izveidotie portāli svētās Pētera baznīcas rietumu fasādē (R. šķiet. Rīga. Dorns. 18. piemēram. tāpat kā renesanse. Vairākās Vecrīgas celtnēs tie ir gandrīz vai vienīgie skaidri uzskatāmie stila formālo pazīmju liecinieki. 1688–1690.

K. kas izgatavots 1746. asimetriski „saraustīti” rokoko rotājumi grezno arī Fitinghofa nama Rīgā. kā arī portika frontona dzegu krepējums. turklāt Jāņa ielā 8 redzamas arī barokam raksturīgās durvju vērtnes. fasādes apakšējos stāvus (augšējie stāvi ēkai uzbūvēti 1884. gadā. Tā. ēkas Rīgā. J. 18. “Academia Petrina” 1773–1775. gadsimta nogalē pārbūvētais Ekes konventa nams Rīgā. Rundāle. Martini. Kaļķu ielā 18. Viss pārējais ir jau tuvāk nākamajam stilam – klasicismam. Pašā ēkā ir koka vītņu kāpnes ar barokālām kokgriezuma margām. Viens no dekoratīvisma ekstāzē apskurbušā rokoko paraugiem ir izcili krāšņais portāls Rīgā. Abus pēdējos vainago tipiski atdalīto volūtu frontoni. F. Arī “Academia Petrina” ēkas Jelgavā (1773–1775. gluži pretēji.18. Rokoko raksturīgākais ornaments ir rokajs. sapārotās kolonnas portikā un tornī. Jensens. kuru apakšējiem pildiņiem ir līklīnijas kontūra un ieliekti-izliekta virsma. gadsimta trešajā ceturksnī. S. rietumu spārnā. Jensens) fasāžu arhitektūrā baroka atskaņas ir zināms piesātinājums apderes detaļu kārtojumā. asimetriskā kompozīcijā apvienoti spirālveida ievijumi. Līdzīgi šķērši ir arī ap 18. gadsimta otrajā pusē un nogalē baroks sasniedza dekoratīvās izteiksmes izsmalcinātības un virtuozitātes kalngalus. Tajā fantastiskā. gadsimta vidu veidotajos portālos Dzelzavas muižas pilī un Rīgā. Jāņa ielā 8 un Peitavas ielā 9/11. Piesātināti. Tā bija baroka vēlā fāze rokoko. Mazajā Pils ielā 19 ieejā mīksti plastiskās baroka formas ir tikai durvju vērtņu apakšējiem pildiņiem. bet durvju vērtnes no virsloga nodala mīksti plastiskās barokālās formās veidots šķērsis. Jelgava. kas tapis 18. pievēršanās klasisko formu tektoniskai skaidrībai. antīkās Grieķijas mākslas kanoniem tuvu. Rokoko lielākoties izpaudās iekštelpu apdarē. jau ieguvis klasiski stingru. Baltā zāle un hercogienes tualetes telpa. S. Grafs. Īsta rokoko simfonija ir Rundāles pils iekštelpas – sākot ar Balto zāli un Zelta zāli pils austrumu spārnā un beidzot ar hercogienes tualetes telpu pretējā. gadsimtā samērā vienkāršus baroka portālus ieguvis 16. Portālu vainago ar volūtām ierāmēta kartuša. M. stilizēti gliemežvāki un akanta lapu motīvi. 1763–1768. bet. Cuki Baroka izskaņā jaušams ne tikai aizvien piesātinātāks dekoratīvisms. Riharda Vāgnera ielā 13. Zelta zāle. bet ieejas portāls. Pils. pat pasausu veidolu. . kas atrodas Riharda Vāgnera ielas stūrī. gadā). piemēram.

simetrija. gadam pēc militārā inženiera un arhitekta Johana fon Etingera projekta uzcēla iepriekšējās ēkas vietā. bet 1954. To uzcēla 2000.2. Klasiski šāda trīszaru plānojuma piemēri ir Roma. kas nojaukts 2000. Citadeles ielā 7. gadam pēc arhitekta Zigismunda Zēges fon Laurenberga projekta Rīgas pilsētas būvmeistara arhitekta Kristofa Hāberlanda vadībā. līdz 1785. gadu (J. 19. bet nereti veidoja arī vairākus. it īpaši – pareizticīgo dievnamos. uz vienu galveno orientieri vērstus zarus. Broces zīmējums). līdz 1793. gadā. gadā pēc arhitektūras biroja „Sestais stils” projekta. bet pavisam reti – grezno korintisko. gada. nozīmīgām sabiedriskām ēkām vai citām iespaidīgām celtnēm. Galvenie telpveides un mākslinieciskās kompozīcijas paņēmieni bija frontalitāte. No 1791. kaut tā bija pietiekami labi saglabājusies. gadā pēc J. cēla vienkāršība un izteikti monumentālam centrālajam akcentam pakārtotas celtnes pārējās daļas.3. gada un 2001. 1850–1865. kuras viena. Broces zīmējumā.– 2001. Klasicisms un ampīrs Klasicisms bija 18. kurā telpiskās saiknes pakārtotas atsevišķiem akcentiem. gadsimta klasicisma vēlajā fāzē. gadsimta pirmās puses apgaismības laikmeta arhitektūra. gadam Rātsnamam tika uzbūvēts augsts mansarda jumts. parasti trīs. parasti portiku vai tam līdzīgu motīvu. Galveno ielu vai ceļu asis lielākoties orientēja uz baznīcu smailēm. gadā rekonstruētais Rātsnams. gadu izgatavotajā J. bet ieeju akcentēja toskānisku kolonnu portiks ar balkonu virs tā. pilsētu dzīvojamajām mājām vai pat vienkārši staļļiem – veidoja stingri simetriskas fasādes ar izceltu centrālo daļu. bieži ar trīsstūra frontonu vaiņagojumā – līdzīgi kā antīkajiem grieķu tempļiem. Pilsētās bieži vien mēģināja radīt regulāru. Jaunbūve bija simetriska divstāvu celtne ar trīsstāvīgu centrālo rizalītu. Par agrāko klasicisma īstenojumu Latvijā uzskata Rīgas Rātsnamu. Uz celtņu telpiskās kompozīcijas ass nereti novietoja plānā apaļu vai ovālu reprezentācijas zāli. Rātsnams pēc 1848. K. Visām ēkām neatkarīgi no to funkcijas – baznīcām. pret Rātslaukumu pavērstā daļa ir tērpta nojauktā senā Rātsnama fasāžu arhitektūras imitācijā ar dažiem mehāniskiem papildinājumiem. Raksturīgs agrīnā klasicisma piemineklis ir Svētā Pētera un Pāvila katedrāle Rīgā. Versaļa. D. Tagadējais Rātsnams ir moderna celtne. gadā tās vietā tika uzcelts Rīgas Tehniskās universitātes laboratoriju korpuss. aiz kura pacēlās tornis. Rātsnams ap 1780. 1964. kuru no 1750. Tādu šo celtni var redzēt ap 1780. par paraugu ņemot klasiski „tīro” antīkās Grieķijas arhitektūru. teātriem. gadā. lai atbrīvotu vietu jaunam Rātsnamam. bet 1848. Berlīne un Sanktpēterburga. Pilsētvidi baroka un klasicisma laikā galvenokārt uztvēra kā savrupu ansambļu sistēmu. Tā celta no 1781. pilīm. gadsimta nogales un 19. Klasisko formu arsenāls kļuva par universālāku izteiksmes veidu un nereti tika izmantots pat atšķirīgu konfesiju kulta celtņu arhitektūrā. K. Ēka izdega Otrā pasaules kara laikā. taču visvairāk lietoja izteiksmē relatīvi vienkāršo dorisko orderi. celtņu veidols kļuva arvien „sausāks” un atturīgāks. Rātsnams pēc 1793. retāk – jonisko. kuru dēvē par impērijas stilu jeb ampīru. Agrākās šī stila celtnes radās Francijā Klasicismā lielu uzmanību pievērsa formu skaidrībai un racionālai izteiksmei. muzejiem. Rātsnams. Plaši izmantoja antīko orderu elementus. līdz 1765. tika nojaukta. Seklo rizalītu vainagoja tikpat kā no antīkajiem tempļiem patapināts trīsstūra frontons. kurā parasti valda tradicionāli atšķirīga formu valoda. Felsko projekta tas nomainīts ar pilnu trešo stāvu. . taisnos leņķos krustojošos ielu tīklu. Rīga.

Rietumu spārnam piebūvēts augsts tornis. stingri klasiskās formās ar ritmisku jonisko pilastru kārtojumu visā sānu sienu garumā. Kopskats un telpne. Baznīca. Alūksnes baznīca (1781–1788). 1553. . Katlakalna baznīca (1792). piemēram. gadā. Z. 1780–1882. Baznīca. Hāberlands. Rietumu fasāde un telpne. 1781–1785. Alūksne. Tā ir pazīstamā kolonnu zāle tagadējā Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja otrajā stāvā. Hāberlands. Tipisks baroka paņēmiens ir sapārotās kolonnas. Hāberlands. Pēc paša K. Kolonnu zāle ir pati nozīmīgākā un ievērības cienīgākā laicīgā rakstura iekštelpa Rīgas klasicisma arhitektūras mantojumā. Katlakalna baznīca. Svētā Pētera un Pāvila katedrāle. K. K. 1792. kurā toskāniski pilastri balsta dorisku antablementu un trīsstūra frontonu virs tā. kuru pēc reformācijas. K. gan tam ļoti līdzīgajā. kā arī Carnikavas muižas pils. un citas celtnes. Restaurēta 1987. Alūksnes baznīcas telpne turpretim veidota pasausās. Gludos. Hāberlands izbūvēja jaunu zāli Rīgas pilsētas bibliotēkai. Zēge fon Laurenbergs. pēc tam tā atdota igauņu draudzei. Suntaži. Pilsētas bibliotēkas zāle Doma klosterī. gadam celtne kalpojusi kā pareizticīgo katedrāle. Telpu pa visu perimetru apjož sapārotu kolonnu balstīts balkons. gadā K. 1781–1788. Rīga. Līdz 1886.Dievnams veidots pēc tā sauktā krusta-kupola principa: celtnes plāns atgādina krustu. Valgas Svētā Jāņa baznīca (1785). Hāberlands. K. kas redzamas gan Suntažu baznīcas ieejas portālā. Viņa darbi. ir Suntažu baznīca (1780–1782). gadā izvietoja bijušā Doma klostera austrumu spārnā. iekārtojot koncertzāli „Ave Sol”. 1778. Klasiskie izteiksmes līdzekļi precīzi un vienkārši lietoti arī Katlakalna baznīcas fasāžu un telpnes arhitektoniskajā apdarē. mākslīga marmora apdarē veidotos kolonnu stāvus vainago grezni korintiskie kapiteļi. līdz portikam attīstītajā Alūksnes baznīcas ieejā. kura centrālā daļa pārsegta ar kupolu. Hāberlanda izstrādātiem projektiem tapuši vēl vairāki dievnami ārpus Rīgas vai Rīgas pievārtē. kas gan nav saglabājusies (daži tās kapiteļi stāv tagadējās Latvijas Universitātes ēkas priekšā). Klasicisma stingrā formu valoda vairāk jūtama sānu fasādes centrālajā daļā. kura piesātinātajā arhitektoniskajā apdarē jaušamas baroka formu atskaņas. Suntažu un Alūksnes baznīcu ārējā tēlā vēl jūtams barokam raksturīgais formu sulīgums un arhitektoniskās apdares detaļu piesātinājums. Rīga. 1778.

c. K. Anglikāņu ielā 5. 1795. Dzīvojamā ēka Vecpilsētas ielā 6. Z. J. gadam. (1794). Kopskats. plāns un ēdamzāle otrajā stāvā. tās restaurētas. Holandera nami Šķūņu ielā 17/19. Dzīvojamā ēka Audēju ielā 8. bet tajā pašā laikā uzskatāma kā nākamā stila – 19. jo visvairāk tā izmantota turīgāko pilsoņu dzīvojamo namu arhitektūrā. bet pirmajā stāvā radīta visai eksotiska iekštelpa radikālā postmodernisma formu valodā (1993–1994. 1785. Šī stilistiskā ievirze ir ieguvusi birģeru jeb pilsoņu klasicisma nosaukumu. Z. 1790. Rīga. K. Hāberlanda vārds lielā mērā ir tikpat kā simbols Rīgas klasicisma laikmeta arhitektūrai kopumā. . klasicisma laika durvis un griestu gleznojumi. autentiskā izskatā saglabājušās tikai izsmalcināti apdarinātās fasādes. Holandera nami Šķūņu ielā 17/19. nereti izmantojot arī brīvi stilizētus iepriekšējo vēsturisko stilu formālos elementus. 1787. parasti apmetumā veidotu arhitektonisko dekoru. Viens no pazīstamākajiem K. Pēc K. kas celti 1787. Ēkās joprojām redzami vairāki grezni parādes telpu interjeri. K. arhitekts M. Hāberlands. gadā. Pils ielā 6 un 9 (visas 1795) u. Ēku pārbūvējot par viesnīcu “Man-Tess”. Hāberlands. Hāberlanda darbiem ir birģermeistara J. Gundars un projektu birojs “Arhis”). Tā restaurēta 1959. Īpaši iespaidīga ir ovālā ēdamzāle otrajā stāvā. Hāberlanda projektiem „birģeru klasicisma” manierē celtas arī ēkas Vecpilsētas ielā 17 (1788). Rīga. Rīga. Dzīvojamā ēka Pils ielā 6. Zināmā mērā tā bija baroka atskaņa. līdz 1977. Rīga. 1794. Dzīvojamā ēka Smilšu ielā 5. K. bibliotēka un biroji.K. Savukārt ēka Audēju ielā 8 (1790) ar savu uzsvērto portika motīvu fasādes centrālajā daļā atbilst vēlāk par normu kļuvušajam klasicisma formveides stereotipam. Hāberlanda projektētajā ēkā Teātra ielā 6 (1785). Rīga. gadsimta eklektisma – priekšvēstnesis. K. Viņa celtnes izceļas ar smalki izstrādātu un harmoniski proporcionētu fasāžu māksliniecisko kompozīciju un samērā piesātinātu. Hāberlands. kura piederēja pašam arhitektam. Tagad ēkās atrodas veikali. Hāberlanda nams Teātra ielā 6. Hāberlands. 1787. Hāberlands. Rīga. Smilšu ielā 5. gadā un vēlreiz no 1975. K. K. Hāberlands. K.

Ļoti vienkāršajā fasādē gan nav portika motīva – to it kā aizvieto stilizētu triglifu virkne zem frontona. Portāls Pils ielā 14. . Šonss). beigas. Dzīvojamā ēka Šķūņu ielā 15. Kuldīga. gadā jaunu klasisku portālu ieguva Svētā Jēkaba baznīca Rīgā. Raksturīgākie šāda „birģeru klasicisma” piemēri ir dzīvojamā ēka Grēcinieku ielā 1 (1779. pirmajā desmitgadē). Piemēram. Dažkārt tika pārveidoti senāki portāli vai senākām mājām izgatavoti jauni portāli. Rīga. Hāberlanda radošajam rokrakstam tuvā formu izteiksmē strādājuši arī vairāki citi arhitekti. Ieejas durvis Smilšu ielā 23. 1784. gs. Hāberlands. taču tā saglabājusi sākotnējo stereotipisko klasicisma fasādes kompozīciju – fasādes centrālo daļu vainago trīsstūrains frontons. Ieejas durvis Liepājas ielā 17. gadsimtā paplašinātas un to fasādes pārveidotas. 18. A. antīkās mākslas strukturālajā loģikā sakņota uzbūve. Laikā no 1873.Ķeizariskais licejs Pils laukumā 2. Abas pēdējās ēkas 19. sākums. bet uz augšējo pildiņu parasti rotā rozete. sākums. M. Klasicisma portāliem raksturīga stingra. Dzīvojamā ēka Grēcinieku ielā 1. Šonss.Rīgā K. A. gs. Rīga. 19. Rīga. 1785–1787. Kuldīga. 1795. Ieejas durvis Liepājas ielā . gs. 19. K. gs. Kuldīga. 19. Kuldīga. 19. Rīga. Šāda veida triglifi bija raksturīga detaļa Hāberlanda daiļradē. gada līdz 1930. M... gs. 1782. taču sākotnējā mākslinieciskā kompozīcija visumā saglabājusies. Rīga. Tāpat kā iepriekšējo jauno laiku vēsturisko stilu periodos. gs. sākums. bijusī viesnīca „Sanktpēterburga” Pils laukumā 4 (1785) un bijušais Licejs Pils laukumā 2 (1785–1787. Visvairāk šādu klasicisma stila durvju ir saglabājies Rīgā un Kuldīgā. gadam vismaz deviņas pārbūves piedzīvojusi arī dzīvojamā ēka ar veikaliem Šķūņu ielā 15 (celta 19. Ieejas durvis Kalna ielā 13. pirmā desmitgade. gs. 19. Portāls Anglikāņu ielā 5. sākums. Vāgenšteins). arī klasicisma formālās izteiksmes valoda daudzu ēku fasādēs visuzskatāmāk pamanāma ēku portālos. Vāgensens. Durvju vērtnēm ir ģeometriski precīzs dalījums.

Atjaunota pēc 1905. beigas). kad klasicisms iegāja savas attīstības vēlajā jeb ampīra fāzē. A. Muižas kungu nams. 1783–1789. ka šīs monumentālās celtnes autors ir Drēzdenes arhitekts F. Muižas kungu nams. Apriķu muižas kungu nams. gada. Krubzaciuss (?). Tiņģeres (1800–1804) un citu muižu kungu namiem. . Tai ir klasicisma agrākajai attīstības fāzei vairāk raksturīgais izvērsti sarežģītais būvmasu kārtojums. 1745. Vinčenco Macoti). gada.2 Ar iespaidīgiem izmēriem izceļas grāfu Borhu pils Varakļānos (1783–1789. Pastende. visās Krievijas 2 Pirang. A. taču tajos parasti ir skaidāk izteiktas klasicisma kompozīcijas shēmas. un 1800. Baroka atskaņas jaušamas Valtenberģu muižas pilī Mazsalacā un Ozolmuižas pilī. II Teil : Die Blütezeit um 1800. S. gadu. kura seklo centrālo rizalītu vainago trīsstūra formas frontons. Bokslafs. piemēram. kas atšķīrās ar vispārināti monumentālu. Mellins). Abām ir mansarda jumti. Viens no senākajiem piemēriem ir Apriķu muižas kungu nams (1745). arī Dzērbenes (18. F. bet Valtenberģu pils fasādi rotā lielā ordera pilastri. Pirms 1780. V. Valtenberģu muižas pils Mazsalacā. Varbūt zināmas līdzības ir vairākos muižu kungu namos. Tiņģere.Rīgas „birģeru klasicismam” tiešu analogu cituviet Latvijā nav. un 1800. (K. gadu). 14. Tāds tas ir. Pastendes (starp 1780. 1928. 1792. Ozolmuižas pils. bieži vien pasausu formu valodu. Starp 1780. G. Riga: Jonck&Poliewsky. Das baltische Herrenhaus. H. Macoti. Kopš 1810. gs. 1800–1804. Varakļānu pils. Krubzaciuss. Ir izteikts pieņēmums. V.

Jēzusbaznīcas ielā 7/9. Latvijas PSR pilsētu arhitektūra. V. 1979. gadā uzbūvēts pilns otrais stāvs un fasāde izveidota eklektisma stila formās. 1996. Stasovs un citi. bet mezonīnā ir trīs vai pieci logi. jo māja Lāčplēša ielā 12 ir mūra konstrukcijās realizēts senākās koka ēkas atdarinājums (1995). gadā. kā.. gs. Bieži vien šo ēku pirmajā stāvā vēlāk iekārtoti veikali un tāpēc izveidoti lieli skatlogi. gadsimta pirmajā pusē celtai koka ēkai joprojām ir saglabājies faktiski jebkurā Rīgas bijušo priekšpilsētu ielā. 1932. Ruska. Dzīvojamās ēas Krišjāņa Valdemāra ielā 41/43. Arhitektūras vēstures pētnieki konstatējuši. interesantajā piecu logu mezonīna mājā Elizabetes ielā 83/85 tādi tika izveidoti 1924. gadā ēka 3 Holcmanis. gs. līdz 19.3 Priekšpilsētās. Parasti klasicisma paraugfasāžu ēkām fasādes vienā galā veidota ieejas piebūve. Šis mantojums savā laikā tika vērtēts ne pārāk cildinoši.–117. lpp. jaunceļamo ēku fasādēm bija jāatbilst kādam no četros albumos publicētiem fasāžu zīmējumiem. Rīgā šo kārtību ar speciālu Vidzemes civilā gubernatora rīkojumu atcēla tikai 1850. Starp abām atrodas vēl viena koka ēka. piemēram. piemēram. kuras centrā joprojām atrodas 19. Dzīvojamā ēka Jēzusbaznīcas ielā 7. Geste. Taču pa kādai 19. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. 80. Krietna daļa no šī mantojuma tika nopostīta 20. kā teicis arhitekts H. Rīga: Zinātne. Dzīvojamās ēkas Lāčplēša ielā 10 un 12 un Baznīcas ielā 14. pirmajā pusē. H. gadsimtā celtas koka ēkas. lielākoties – vienstāva vai vienstāva ar mezonīnu. V. tas ir. Arhitektoniskās stila formas Rīgas pilsētas ainavā. uzveļot atbildību Krievijai par mazo koka ēku „bezgaršīgo”. kuras saglabājušās faktiski neizmainītā veidā. Rīga: Rīgas pilsētas valdes izdevums. Samērā reti logu skaits mazonīnā atbilst pārskaitlim. pirmā trešdaļa. Visvairāk klasicisma perioda koka ēku ir kādreizējā Maskavas priekšpilsētā. kuras atjaunoja pēc 1812. Nav daudz seno koka ēku. lpp. autentiska klasicisma perioda koka celtne šajā ēku grupā ir tikai Baznīcas ielā 14. kuru vainago klasisks trīsstūra formas zelminis. Turpretim pēdējā laikā koka apbūve tiek uzskatīta par unikālu kultūrvēsturisku vērtību. gada nodedzināšanas. Jansons. Rīga. kuru fasādes joprojām vairāk vai mazāk atbilst paraugfasāžu zīmējumiem. Saskaņā ar apbūves noteikumiem tās bija tikai koka. Krišjāņa Valdemāra ielā 41/43 vai Lāčplēša ielā 10 un 12 un Baznīcas ielā 14. 119. Piemēram. kad bija pat izstrādāts speciāls koka ēku nojaukšanas plāns. arhitektūru. nav. ka vēl tagad Vecrīgā var atrast 77 šajā periodā tapušas ēkas. gadsimta vidum apbūves ainavu veidoja vienīgi paraugfasāžu zīmējumiem atbilstošas ēkas.impērijas pilsētās drīkstēja būvēt tikai atbilstoši tā sauktajām paraugfasādēm. Tos bija izstrādājuši Sanktpēterburgas arhitekti L. bet tai 1899. pirmā puse. 4 Pīrangs. 19. Rīga. Vismaz otras tādas lielpilsētas. pat ar visām ieejas durvīm. gs. Tiesa. gadā. 19. Privāto ēku celtniecība Rīgas iekšpilsētā (Vecrīgā) pēc paraugfasādēm XIX gs. A. A. Pīrangs4. Vietām tās veido pat veselas grupas. Rīga kā Latvijas galvas pilsēta. 19. . Rīga.

Jēkabpils. Uzvaras ielā 55 (1818. gadā būvētā dzīvojamā ēka – neliela. 1816. Bišumuižā (tagad Bauskas ielā 147a) 19. Jēkabmiesta Apriņķa skolai Jēkabpilī. J. G. Klasicisma stila pieminekļi ir lielākā daļa no Rīgas vēsturiskajām muižiņām. piemēram. J. Kopskats un plāns . Līdzīga telpiskā kompozīcija ir Medema villai Jelgavā. Bišumuiža Bauskas ielā 147a. Pārveidota 1924. 19. Atjaunota 1946–1954 Aizdzire. pirmā trešdaļa. 19.. 19. Hūns). Ā. gadsimta sākumā bijušas vismaz deviņas dažādas ēkas. Kandavas mācītājmuiža. kuru abās celtnes pusēs ietver pārspīlēti liela mēroga joniski četrkolonnu portiki. taču ieguva viltojumu – „tīrās” klasicisma formās veidotus portikus. sākums. Kaut gan tās galvenokārt bija turīgo pilsoņu vasaras mītnes. gs. Rīga. gs. bet monumentāla vienstāva mūra celtne ar mezonīnu. gadā. Dzīvojamā ēka Elizabetes ielā 83/85. gs. Savukārt Bloka muižiņas dzīvojamo ēku Rīgā. Piemēram. Jēkabmiesta apriņķa skola Pasta ielā 1. 1818. Hūns . taču daļa no tām bija pastāvīgas saimniecības. sākums. 25 un 27. Vienības gatvē 27 sapārotu toskānisko kolonnu portiki apjož no trim pusēm.piedzīvoja vēl vienu pārbūvi ar pretenzijām uz restaurāciju. pirmā trešdaļa. Ēkas centrā ir klasicismam raksturīgā ovālā zāle. G. kādi ne šai. Starp tām izcēlās 1816. Ā. Tā ir pārbūves idejas autora arhitekta P. Bloka muižiņa Vienības gatvē 27. Rīga. O. Rīga. Blūma brīva fantāzija par klasicisma laikmetā celto muižiņu tēmu.1820. Jelgava. gs. ne jebkurai citai līdzīga rakstura ēkai pilsētas apbūvē nekad nav bijuši. Berlics). Dzīvojamās ēkas Smilšu ielā 23. Pasta ielā 1 (1820. Berlics. un 1996. O. Kandavas mācītājmuižas mājai Aizdzirē un daudzām citām celtnēm. Villa Medem Uzvaras ielā 55. 19. Kuldīga.

19. Gatartas muižā centrālo rizalītu rotā orderu elementi. 19. Muižas kungu nams. 19. Tās ir Mežotnes. Muižas kungu nams. Muižas kungu nams. Tās gali telpiski norobežoti ar divām kolonnām. bieži vien pasausās formu valodas paradigmu. Muižas kungu nams. 19. gs. Muižas kungu nams. gs. Aizupe. pirmā puse. Liepas un citu muižu kungu namiem. 1821–1823. sākums. Ar meistarīga krāsojuma palīdzību tajā radīts spēcīgs virsmas plastikas efekts. Elejas. bet vienkārši ar rizalītiem. 1815. Tādi ir. Svitene. Ēkas centrālajā daļā otrajā stāvā atrodas ar kupolu pārsegta zāle.Četru vai sešu kolonnu portiks. Svitenes. Jaunauce. Daudzu ampīra stila kungu namu centrālās daļas izceltas nevis ar portikiem. Padures. Liepa. sākums. Tā klasicisma arhitektūrā ir izplatīta šāda tipa telpu . Lestene. Mežotnes pils (1798–1802) veidota. gs. Tādi ir kungu nami Aizupē. Kopskats un interjera detaļa. gs. Muižas kungu nams. 19. Jaunaucē un citur. Muižas kungu nams. Vandzene. 19. gs. Lielākā telpa otrajā stāvā ir svinību zāle. liela. piemēram. Muižas kungu nams. klasicisma formu valodai raksturīga segmenta formas aila un citas arhitektoniskās apdares detaļas. 1823–1824. Gatarta. gs. Muižas kungu nams. Kazdangas un Durbes (Tukumā) pilis. kuru vainago trīsstūra frontons. Pilsblīdenes. piemēram. Telpas kārtotas anfilādē. kuru vainago trīsstūra formas frontons celtnes fasādes centrālajā daļā kļuva par ampīra vispārināti monumentālās. Bruknā. Vandzenes. Lestenē un Jaunraunā centrālā daļa izcelta vienīgi ar rizalītu. kas atgādina portika motīvu. sākums. Vairākas nozīmīgākās muižu celtnes Latvijas klasicisma arhitektūras mantojumā tapušas pēc Saksijā dzimušā arhitekta Johana Georga Ādama Berlica (1753–1837) projektiem. sandriki. Vairākiem kungu namiem. kurus rotā lielā ordera pilastru kārtojums. daļēji izmantojot Sanktpēterburgas klasicisma meistara Džakomo Kvarengi skices. Jaunrauna. sākums. sākums. Brukna.

Berlics. Ā. Unikāls ir Jaunauces apaļās zāles kupols. J. Jaunauce. Atjaunota 1907. Padurē un Jaunraunā ir kritiskā stāvoklī. gs. Lestenē un Jaunaucē) saglabājušās klasiskās apdares detaļas. J. gs. Kupola zāle. 1810. Kazdangas pils. jo tā ir senākas celtnes pārbūve. Ā. Ā. Drupas daļēji novāktas 1933.–1979. Mežotnes pils. Joniskā kolonna priekštelpā. Vārenbokas muižas kungu māja. To rotā autentisks griestu gleznojums. Borhu kapliča muižas parkā. G. Muižas kungu nams. 1800. 20. tikai ievērojami lielākā mērogā un monumentālākā izteiksmē. G. gadā pils vēlreiz atjaunota (arhitekti Z. Preiļi. Durbes pils Tukumā. .Venckovičs) viesnīcas. kas pašlaik. Kazdangas pils (1800) arhitektūrā atkārtoti Mežotnē lietotie mākslinieciskās kompozīcijas un formu valodas paņēmieni. klasicisma krāsns un kupola zāle. Šulce-Naumburgs. Elejas pils. Lestenē un Jaunaucē joprojām darbojas skolas. bet 1971.plānojuma shēma. divdesmito gadu pastkarte. anfilāde un svinību zāle. Izdegusi 1915. Nedaudz atšķirīga ir Durbes pils pie Tukuma (1891). Vārnava (Viesītes lauku teritorijā). tāpat kā kungu nami Pilsblīdenē. 1798–1802. Joniskā kolonna priekštelpā. gadā restaurēta. Lestene. Berlics. gadsimta divdesmitajos gados. kas precīzi simetriski atrodas parādes pagalma abās malās. Pils stipri cieta Otrajā pasaules karā. J. Līdzīga arhitektūra bija arī Elejas pilij (1810). Saglabājušās tikai drupu paliekas un saimniecisko ēku apjomi. 1817. Neparasts ampīra arhitektūras paraugs ir koka konstrukcijās veidotā Vārenbokas muižas kungu māja. Berlics. gadsimtā pils ir atjaunota. kurā imitēts kasetējums. 2001. un tajā atrodas Tukuma muzejs. J. Berlics. Kalinka un P. 1821. Muižas kungu nams. Šo ēku iekštelpās (piemēram. 19. . G. svinību un sanāksmju telpu vajadzībām. taču Pirmā pasaules kara laikā tā izdega un netika atjaunota. P. pirmā puse. Mežotnes pils. G. 21. kuras daudzos bijušajos kungu namos iekārtoja 20. Ā.

Dzērbene. Vecpiebalga. To var uzskatīt par latviešu zemnieku klēšu staboto lieveņu arhitektūras interpretācija.Savdabīgs ampīra tīrradnis ir grāfu Borhu kapene (1817) Preiļu muižas parkā. sākums. gs. Vārtu arkas balstu iekšējie stūri akcentēti ar joniskām kolonnām. gs. Muižas staļļi. Puzenieki u. Klasiskajos muižu ansambļos saimniecības ēkas parasti izvietoja abpus parādes pagalmam. 19. 19. bet muižas pārvaldnieku namiem tādi bija tikpat kā norma (Popē. Muižas klēts. Jaunrauna.). Virknei 19. Muižas klētis. Pope. bet būvdarbus veica Rīgas būvmeistara Johana Daniela Gotfrīda vadībā. Raksturīgs ampīra piemineklis ir Aleksandra vārti Rīgā. Burtnieki. Arī tie ir izplatīti visā Latvijā (Puzenieki. bet pašu arku iezīmē samērā vienkārši profilēts arhivolts. Tos uzcēla no 1815. 19. gada karā. gan austrumos (Malnavā). Muižas klēts. 1824. Ērberģe. Stila formveides stereotipi izmantoti arī vairāku muižu palīgēku. Jaunrauna. Gatarta. kas arkas katrā pusē rotāts ar medaljonu. Visvairāk pēc šādas stingri organizētas shēmas veidotu muižu apbūves ansambļu ir līdzenajās vietās Zemgalē un Kurzemē (Ērberģe. līdz 1817. Projekta autors nav zināms. Malnava.c. taču daudz atturīgākās formās. Hanzas ielā pie Viestura dārza. Burtnieki. Ziemeri). Gaujienā u. Mazzalve. Muižas staļļi. Vārti veidoti pēc antīkās Romas triumfa arku parauga. bet tādi ir arī paugurainajā Vidzemē (Liepa. gadam par godu Krievijas uzvarai pār Franciju 1812. 1788. balstus noslēdz spēcīgas dzegas. Sākumā vārti atradās pie Rīgas robežas Pēterburgas . 19. gan vidienē (Lizumā). c. sākums. Cīrava. nereti pat staļļu un citu saimniecisko būvju arhitektūrā. c. Elejā. Celtne atgādina miniatūru Romas Panteonu. Tā faktiski ir visa arhitektoniskā apdare. Gatarta. Eleja. sākums. kas pletās kungu nama priekšā. Zvārtava u. gs. Gaujiena.). sākums. gadsimta sākumā tapušajām muižu klētīm un staļļiem raksturīgi ir arkāžu lieveņi. Klasiski kolonnu portiki ar trīsstūra frontoniem ir muižu staļļiem gan pašos Latvijas rietumos (Cīravā). Vestiena. gs. līdzīga dzega vainago atiku. Kabile.). Valtenberģi. Ērberģes muižas klēts.

F. pārsegts arī Krustpils Evaņģēliski luteriskās baznīcas (1818–1820) vidusjoms. F. Pauls Kundziņš). Breitkreics. Macoti. 1819–1820. K. gadā pārcēla uz tagadējo vietu. Šulcs. Teodors Gotfrīds Šulcs). Virs tā paceļas 37 m augsts tornis. kur tagad ir Gaisa tilts Brīvības ielā. Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca. Jēzus evaņģēliski luteriskā baznīca. Tā ir arī viena no lielākajām koka celtnēm Latvijā. Raksturīgs šī laika dievnams ir Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca Brīvības ielā 56 (1820–1825). gadā. tikai gludu. 1818. gs. 1904. Macoti). 1815–1817. izmantojot kādu no paraugfasāžu zīmējumiem. Aleksandra vārti. . D. gs. taču tās saglabājušas klasisko formu tīrību un telpisko skaidrību. Baznīca ir plānā astoņstūraina centrālbūve ar četriem rizalītiem. Krustpils. Netālu. 1800) un beidzot ar monumentālām lielceltnēm. 18. gs. 1800. Breitkreics. Katrā no tiem četras toskāniska tipa trīsceturtdaļkolonnas balsta spēcīgu dorisko antablementu un trīsstūra frontonu virs tā. beigas. Gogoļa ielā 9 nelielā koka dievnamā zem viena jumta atrodas divas – Rīgas Vissvētās Dievmātes pasludināšanas un Nikolaja brīnumdarītāja – pareizticīgo baznīcas (1818. Rīga. Rīga. 1820–1825. 1814 (?). Relatīvi „tīrā” un pat „sausā” antīkās Grieķijas klasikā sakņotā ampīra izteiksmē veidotas kulta celtnes ir visā Latvijā – sākot no nelielām koka baznīciņām (Svētās Trīsvienības katoļu baznīca Briģos. Brīvstāvošais zvanutornis uzcelts 1862. bet 1936. bet vienkāršo iekštelpu – grezns ikonostass. gadā tos pārvietoja tālāk – apmēram pie Šmerļa ielas. ar nelielu kupolu vainagota laterna. Briģi. Lielākais rizalīts ar četrkolonnu jonisko portiku akcentē galveno ieeju. Svētās Marijas katoļu baznīca. Rizalītus sānu fasādēs rotā joniski pilastri. Baznīcas telpnē astoņi jonisku kolonnu pāri balsta lēzenu kupolu. V. iespējams. kura augšējā pakāpe veidota kā astoņstūraina. beigās vai 19. Apmestā koka celtne ir plānā ideāli apaļa centrālbūve ar trim simetriski izvietotiem portikiem. arhitekts V. Tā celta. kura diametrs ir ap 20 m. 1818–1820. Gotfrīds). Svētās Trīsvienības katoļu baznīca. Baznīcas vidusjoms pārsegts ar kasetētu cilindrisko velvi. Iekštelpās veikti vairāki pārveidojumi (1938. Vissvētās Dievmātes pasludināšanas un Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca. Ar tādu pat velvi. Varakļāni.ceļā apmēram tur. Kulta celtņu klāstā izcils ampīra piemineklis ir Rīgas Jēzus evaņģēliski luteriskā baznīca (1818–1822. būvdarbus vadījis J. Rīga. T. K. Kopskats un telpne. kas celta 18. Kopskats un telpne. sākumā (1814. Evaņģēliski luteriskā baznīca. Rīga. Kopskats un telpne. Viena no iespaidīgākajām ir Svētās Marijas katoļu baznīca Varakļānos. G.

Tās ir evaņģēliski luteriskās baznīcas Baldonē (1815–1824). kurai dievnams piederēja. kas atgādina portika motīvu. Ilzeskalns. 19. Tās visas ir vienjoma celtnes. F. fon Hagemeistars. Sārums Savdabīga. Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca. 1839–1842. Šķeltova. Raksturīgākie šīs formu evolūcijas piemēri ir Ilzeskalna Kuļņevas pareizticīgo baznīca (1832) un Svētās Jaunavas Marijas pasludināšanas Romas katoļu baznīca Pušmucovā (1850–1852. Visām izmantots viens un tas pat fasāžu kompozīcijas princips. kurās telpni gar sāniem un aizmuguri apjož uz klasiskām kolonnām balstīta lukta. 1835–1837. bet savdabīgi lokalizēts antīkās klasikas izteiksmes veids raksturīgs vairākām Vidzemes ampīra baznīcām – Tirzas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (1823. H. Dominiks Parako Precīzs. c. Kuļņevas pareizticīgo baznīca. 1832. Evaņģēliski luteriskā baznīca. Pušmucova. katrā celtnē . kuras galvenais portiks šķiet it kā paņemts no kāda grieķu tempļa. 1836. Tirza. gadsimta pirmajā pusē celtie Latgales dievnami kļuva aizvien dinamiskāki gan apjomu kārtojumā. tāpat kā Rīgas Jēzus evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Bērzē (1820–1850). Kopskats un telpne. Zīgels). Svētās Jaunavas Marijas pasludināšanas Romas katoļu baznīca. Evaņģēliski luteriskā baznīca. M. rotā pilastru kārtojums. vienīgi kolonnu kapiteļi izgatavoti ar namdariem viegli pieejamiem paņēmieniem.Kā antīkās būvmākslas oāze Latvijas lauku ainavā izskatās Šķeltovas Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca (1836). Sārums Dzērbene. 1850–1852. kas celtas pēc guberņas arhitekta Heinriha Dihta un viņa sekotāja Fridriha Šulca projektiem. Plānā kvadrātiskās celtnītes pārējās trīs fasādes. Abas pēdējās cēlis latviešu būvmeistars Mārcis Sārums (1799–1859). 1823. Dominiks Parako). Zīgels. Drusti Evaņģēliski luteriskā baznīca. Pilnībā saglabājoties klasiskajai izteiksmes valodai. Jaunsaulē (1827–1830). M. Drustu Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (1835–1837) un Dzērbenes Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (1839–1842). Vecsaulē (1833–1837). gan arhitektoniskās apdares detaļu izvērsumā – neatkarīgi no konfesijas. Tā ir pavisam neliela koka būve. F. dinamiski kārtota vairāku pakāpju kompozīcija ir virknei Kurzemes ampīra baznīcu. Vecumniekos (1840– 1845) u.

Arī vidusjomu no sānu jomiem atdala gludas kolonnas. Gludajām kolonnām ir joniski kapiteļi. Dihts un F. kas celta pēc Rīgas kara inženiera un arhitekta Johana Eduarda de Vites projekta. 1810. H. Trīsjomu baznīcas priekšā ir iespaidīgs četru kolonnu portiks. Tā ir senākā mūra celtne tagadējā Rīgas centrālajā daļā ārpus vecpilsētas. Evaņģēliski luteriskā baznīca. Šulcs. de Vite. Būvdarbi veikti . Evaņģēliski luteriskā baznīca. Raksturīgi ir dažādu orderu elementu kombinācijas ar segmenta formas ailām. līdz 1832. tikai telpiski izvērstāka ir Svētā Nikolaja evaņģēliski luteriskā baznīca Ventspilī (1834–1840). gadam pēc A. Štauberta projekta uzcēla arī grandiozo (katra spārna garums ir ap 250 m) Kara hospitāļa ēku Rīgā. de Vite. kas viena pati veido visu Jēkaba laukuma apbūves dienvidu malu. 1840–1845. Viņa celto ēku fasāžu kompozīcijas veidotas atbilstoši „paraugfasāžu” zīmējumiem. 1834–1840. Hospitālis atrodas ārpus toreizējās mūra ēku aizlieguma robežas. F. Svētā Nikolaja evaņģēliski luteriskā baznīca. H. gadā izbūvēts Daugavpils cietoksnis. Jaunsaule. Līdzīga. Evaņģēliski luteriskā baznīca. Būvdarbus vadījis J. Baldone. Kanceli grezno daži festoni. 1827–1830. jo bijušo priekšpilsētu teritorijā līdz 1858. kurā atsevišķās celtnes būvēja pēc Sanktpēterburgas arhitekta Aleksandra Štauberta (1781–1843) projektiem. 1820–1850. J.dažādi variējot apdares detaļu salikumu. Vecumnieki. No 1828. E. Tā celta. Evaņģēliski luteriskā baznīca. Ēkas vidējā spārna centrālajā rizalītā atradās hospitāļa baznīca. No 1829. 1815–1824. 135 m garu ēku. Šulcs. kurām ir līdzīgi kapiteļi.–1833. Bērze. Ampīra izskaņas periodā Latvijas pilsētās tapušas vairākas Krievijas militārajam resoram nepieciešamās liela mēroga sabiedriskās ēkas. kuru margas veido klasiska balustrāde. acīmredzot pēc Sanktpēterburgas arhitektu Džovanni (Ivans) Lukini un Aleksandra Nellingera projekta kā muitas noliktava zviedru laika arsenāla vietā. Kopskats un telpne. Hospitāļu ielā 55. gadam Vecrīgā. kas bija viena no klasicisma ornamentālās valodas ikonām. Šulcs. gadam drīkstēja būvēt tikai koka ēkas. Dihts un F. Šulcs. līdz 1835. kuru arhitektoniski uzsver ampīra formu klišeja – joniski pilastri un zobotām dzegām aptverts klasisks trīsstūra frontons. F. Ventspils. Virs sānu jomiem ir luktas. E. Torņa ielā 1 uzcēla Arsenālu – milzīgu.

kurā eklektisku savdabību ienes vienīgi stāvais zelminis. gadsimta vidū un otrajā pusē. Marinzejas muižas kungu nams. 1848. Tas joprojām bija galvenais akcents daudziem muižu kungu namiem.Vidzemes guberņas arhitekta Juliusa Adolfa Špacīra vadībā. Zentenes (1850). Nogales (1874. bet virs tās rizalīta vidējā daļā paceļas kulisveidīgs atiks. Vienmuļajā fasādē ritmiski mijkārtotas varenas. . 330-331. Rīga. 1961. Rīga. Daugavpils. apaļām arkām pārsegtas noliktavu durvis un mazāka izmēra logailas. To vainago ampīra standartveida manierē konstruēta frīze. Dž. 5 Bacильев Ю. Kлaccицизм в apхитектуpe Pиги. Kopš 1987. – cтp. J. gada ēka pārveidota par mākslas muzeju. Špacīrs. kad uzplauka nākamais stils – citu iepriekšējo vēsturisko stilu formu valodā sakņotais eklektisms. Arsenāls. Marinzejas muižas kungu namam jeb pilij Atašienē (1848–1852) trīsstūra frontoni vainago portikus fasādes galu rizalītos. it īpaši. 1850. 1828–1832. A. – Pигa: Изд. Zentene. kas celti jau 19. bet virs centrālā portika paceļas atika. Klasiskais kolonnu portiks ar trīsstūra frontonu bija savdabīga universāla arhitektūras vērtība. Kara hospitālis Rīgā. de Vite. Nellingers. Tajā atrodas arī Gētes institūts. Vienīgi Vārkavas muižas kungu nams (1865) šo ampīra izskaņas pieminekļu klāstā atšķiras ar ortodoksāli klasisku veidolu. Ēka Daugavpils cietoksnī. Teodors Zeilers) pilīm atšķirībā no ampīra sterilās atturības fasāžu virsmas eklektismam raksturīgā manierē ir piesātinātas ar dažādām arhitektoniskās apdares detaļām. AH Латв. A. Štauberts. ka šī būve „izceļas ar kompozicionālās uzbūves precizitāti”. Ap 1830. ka tikpat skaidra ir pilsētbūvnieciskā iecere un ka celtne „labi ierakstās Vecrīgas apbūvē”. 1829–1835. taču ne viņa apgalvojumam. Hospitāļu ielā 55. Lukini.5 Faktiski tā ir tipiska krievu ampīra. Krimuldas (1848). A. E. Var piekrist Rīgas klasicisma arhitektūras pētniekam Jurijam Vasiļjevam. introducējums Rīgā. J. kas paceļas portika fontona fonā. 1848–1852 Krimulda. A. Aviācijas ielā. Ēkas aizmugures daļā iebūvētas pilsētas viduslaiku nocietinājumu mūra un Jaunavu torņa paliekas. Muižas kungu nams. Štauberts. Atašiene. Gaujienas (1860) un. CCP. bet fasādes vidējā daļā bez jebkādas saistības ar celtnes telpisko struktūru mehāniski izcelts centrālais rizalīts. Muižas kungu nams. kas ar savu detaļu mērogu un apjomu ir svešs vides raksturam.

sadrumstalotību un izkārtojumu vienmērīgā ritmā. Tāpēc. Oslo un daudzu citu Eiropas lielpilsētu centrālo daļu apbūve. tā vai citādi interpretējot gan romānikas. izmantojot arī gotikas. tradicionālām vērtībām. Virkne šajā laikā celto tiesu namu atspoguļo „trešās varas” nesatricināmību un varenību. baroka vai citu iepriekšējo stilu formu elementus. visbiežāk izmantoja neorenesanses izteiksmi. gadsimtā celtie rātsnami. Mācību iestāžu arhitektūrā. Vārkava. lai saglabātu šo ritmu un arhitektoniski dekoratīvās apdares piesātinātību. vēstures un citu zinātņu nozaru uzplaukumam. Izcili eklektisma stila ansambļi ir Vīnes. atspoguļojot to humāno saturu. Tāpēc. Tā nosaukums nācis no grieķu valodas un nozīmē izvēli jeb “tādu. gan vairākas parlamentu ēkas. Gotika parasti asociējās ar senām. Līdzīgu simbolismu var atrast daudzās eklektisma stila celtnēs. bet gadsimta otrajā pusē aizvien vairāk pievērsās prototipiem pats savā. Šo māksliniecisko novirzienu mēdz saukt par „apaļloka stilu” (vāciski Rundbogenstil). Nogale. Daudzviet to pat uzskatīja par nacionālās kultūras simbolu. Muižas kungu nams. Muižas kungu nams. Gar daudzām ielām tur virknējas galvenokārt renesanses formu izjūtā veidotas celtnes. 1874. Nolūkā atdzīvināt un bagātināt klasicisma vēsi akadēmisko mākslu un noplicināto arhitektūras valodu eklektisms celtņu mākslinieciskajai apdarei izmantoja visu vēsturē iepriekš pazīstamo stilu formālos izteiksmes līdzekļus. Šinkeļa u. Neša. gan vispārējais sabiedriskās apziņas vēsturiskums kā likumsakarīgas sekas arheoloģijas. Visai populārs eklektisma stilistisks paņēmiens bija uzsvērts apaļloka arku lietojums ailu pārsedzēs. F. jauno laiku stilu sistēmā. vācieša K. Daudzām eklektisma laikmeta celtnēm noteiktu savdabību piešķir konsekvents ķieģeļu kā vienīgā fasāžu apdares materiāla lietojums. filozofijā un ētikā. Tāpēc efektīgās neogotikas formās veidoti gan daudzie 19. gan Bizantijas arhitektūras. Parīzes. Šādu parādību veicināja gan tolaik populārās romantisma vēsmas zinātnē. vietai vai citiem apstākļiem. 1865. Visbiežāk vienā celtnē vienlaicīgi izmantoja vairāku vēsturisko stilu formālos elementus. Eklektisms Eklektisms ir 19. gan renesanses formālās izteiksmes elementus. gan no standartizmēra. Vēsturiskās formas eklektisma arhitektūrā nereti izvēlējās ar noteiktu simbolisku jēgu. teātri vai muzeji atgādina tempļus.c. tāpat kā renesanse nebija antīkās mākslas tiešs pārcēlums citā laikmetā. T. 1860. Arī Rīgas bulvāru loks ir viena no eklektisma arhitektūras pērlēm. Biržu nami rosina iztēloties fantastisku bagātību uzkrājuma vietu. – daiļradē parādījās senāku vai Eiropā eksotisku stilu valodas interpretācijas. neorenesanse. kas noslēdza jauno laiku stilu sistēmu. Eklektisms radīja tikai sev raksturīgo mākslinieciskās izteiksmes un kompozīcijas paņēmienu kopumu – arhitektonisko formu un apdares detaļu piesātinājumu. Ņemot par pamatu tikai kāda viena vēsturiskā stila formas. bet vienīgi dažādu arhitektoniski dekoratīvo formu iespējamības vienotā mākslas stilā. kur logi nemaz nav nepieciešami. Tie nebija atsevišķi stili.4. radās dažādi eklektisma neostili – neogotika. Zeilers. 2. izvēloties tos atbilstoši celtnes nozīmei. līdzvērtīgumu. piemēram. Muižas kungu nams. gadsimta pirmajā pusē romantisma filozofijā sakņotais izvēles stils eklektisms likumsakarīgi smēla iedvesmu no viduslaiku stilu sistēmas. kas izvēlas”. Jau vairāku klasicisma meistaru – angļa Dž. Par mākslinieciskās kompozīcijas moduli parasti kalpoja vienmērīgā ritmā kārtotas logailas. plaši izmantojot arī simboliskus skulpturālos rotājumus. Kulta celtņu arhitektūrā dominēja neogotika. Taču nekad tā nebija akla atdarināšana vai kopēšana. eklektisma celtņu fasāžu tajās vietās. gadsimta otrās puses stils.Gaujiena. gan speciāliem profilētiem ķieģeļiem izmūrējot figurālas dzegas . neobaroks utt. 19. bieži vien veidotas „aklas” logailas.

no 1835. realizēja pēc pilsētas prefekta Ž. tāpēc gandrīz visur šos nocietinājumus likvidēja. daudzslāņainu un kompleksu organismu. A. Bīriņos (1857–1860. Abām ir ļoti augsti torņi. visvairāk ir sastopams ražošanas ēku arhitektūrā. Eklektisms. dzeguļiem vainagots rizalīts. klasicisms vai citi vēsturisko formu valodā sakņotie stili.c. gs. gadā celtā Lāzberģa pils. B. kopumā smagnējs tēls un vienādi risināti centrālie rizalīti ar galveno ieeju. gadsimta garumā. gadsimta otrajā pusē realizēto pilsētbūvniecisko pārveidojumu piemēri Eiropā ir Rīga (1856). Apbūve kļuva aizvien blīvāka. G. gadsimta nogali iezīmējās stila krīze. Alūksnes pils autors ir hipotētisks pieņēmums. to vietā parasti bija izaugusi blīva. Šī shēma lietota veselā virknē neogotisko muižu piļu – Gārsenē (1856). jo iepriekšējā stila klasicisma noliegumam vajadzēja būt pietiekami uzskatāmam. Osmāna (Hausmann) projektiem. No tās tagad saglabājušās tikai drupu paliekas. Rīga: Zinātne. Zemītes muižas pilij piebūvētais tornis (19. gadsimta vidum. kuru mēdz saukt par „ķieģeļu stilu”. dažkārt pat diezgan haotiska apbūve.6 Apmēram vienlaikus ar Alūksnes pils celtniecību gotiskās formās pārveidota arī 1821. Raksturīgākais piemērs ir Parīzes bulvāru izbūve. Vairākās pilsētās veica arī tā saukto iekšējo paplašināšanu – izbūvējot jaunas plašas ielas senāko šauro ielu tīkla un nelielo zemesgabalu vietā. bija viens no historisma paveidiem. kas atrodas Alūksnes ezera pretējā krastā. Hess). pirmā puse. Polnaus). kur nocietinājumi bija nojaukti līdz 19. Lizumā (19. 76. bet. Šis eklektisma mākslinieciskais novirziens. 6 Zilgalvis. Štīlers). . pārveidoja pēc kompleksi izstrādātiem projektiem. E. kuras agrāk aizņēma zemesvaļņu nocietinājumi un to esplanādes jeb glasisi. Neogotika Latvijas arhitektūrā. taču historisms ir daudz plašāka mākslas parādība. nemierīgās formās veidotiem apdares elementiem. ko. asimetriski novietots tornis. kas formālajā izteiksmē parādījās kā celtņu fasāžu pompoza pārblīvēšana ar visdažādākajiem sulīgi plastiskās. P. kurus izmantoja gan klasicisms. gluži tāpat kā atsevišķu ēku fasādes piesātināja arhitektoniskās apdares elementi. Arī tā tagad ir drupās. Eklektisms veido vienu no apjomīgākajām pasaules arhitektūras mantojuma daļām. F. ka Lāzberģa pārbūves autora roka radījusi arī arhitektoniski tai stipri līdzīgo Odzienas pili. Pilsētu eklektisma periodā sāka uzskatīt kā sarežģītu. Galvenie telpiskās kompozīcijas elementi ir uzsvērts. J. Eklektisma Latvijas arhitektūrā sākās ar virkni neogotisku piļu – muižu kungu māju. līdz 1843. gadam jaunu gotisku arhitektonisko ietērpu ieguva viduslaiku pils Ēdolē. Biksērē. tāpat kā renesanse. un teritorijas. u. F. Jēdziens historisms dažkārt tiek sašaurināts. un augsts. kurā atrodas galvenā ieeja. Straujajai pilsētu izaugsmei par galveno traucēkli kļuva daudzviet vēl saglabājušies renesanses laika zemesvaļņu nocietinājumi. Vīne (1858) un Barselona (1859). ka viena no senākajām neogotiskajām pilīm Latvijā ir Vecauces muižas pils (1839–1843. Tomēr ap 19. sākot ar 19. Gadsimta otrajā pusē pilsētbūvnieciskos jautājumus sāka risināt plānveidīgi. Tie bija zaudējuši arī savu militāro nozīmi. lietojot to vienīgi eklektisma stila apzīmēšanai. gadsimta otrās puses un daudzējādās variācijās arī visa 20. pilsētu vide kopumā ieguva gleznainu piesātinātību. Izcilākie šādu 19. „Gotizācija” skāra ne vienu vien celtni. Iespējams.un citus arhitektoniskos elementus. Piemēram. bet to nevarēja panākt ar to pašu antīkajā kultūrā balstīto izteiksmes līdzekļu izmantošanu. gadsimta vidu. gadsimta nogale) ir drīzāk neoromānisks nekā neogotisks. Šķiet. lpp. gadsimts bija strauja rūpniecības uzplaukuma. Pievēršanās vispirms viduslaiku izteiksmes līdzekļiem bija likumsakarīga. Vairākām muižu pilīm – Dzērbenē. gan tā priekšteči baroks un renesanse. pilsētu izaugsmes un pirms tam nepieredzēti aktīvas būvniecības laikmets. Šahts un A. Preiļos (1860–1864. Dažādās izpausmes formās tas sastopams jau sen pirms 19. – tādi tika mehāniski piebūvēti pie senākajām ēkām. Arī torni vainago dzeguļi. Asimetriski novietoti neogotiski torņi kļuva par modes atribūtu. Pilsētās. pārbūve – 1864). 2005. jo 19. Beļeckis) un Alūksnē (ap 1860.

Biksēres jeb Libes pils. pakāpjveida zelmiņi kombinēti ar trīsstūrainiem un ailes ar taisnām pārsedzēm mijkārtotas ar smailloka arkām. 1857–1860. vidus.1856. Dzērbene. Polnaus (?) Lāzberģis. Bīriņi. Gārsene. A. gs. 2011. F. Pils. Pils. G. 1821–1860. ka Kurzemē vairākas pilis tapušas pēc Berlīnes arhitekta Teodora Zeilera projektiem. Pils. Pils. Preiļi. gada foto (drupas) un 20. F. gadsimta otrajā pusē neogotika kļuva līdzsvarotāka būvmasu kārtojumā. Zināms vienīgi . Pils. pārbūve – 1864. Hess Lizums.Vecauce. Beļeckis Alūksne. 19. Pils. gs. Šahts. gs. vidus. 19. 19. kaut arī dokumentāru pierādījumu tam nav. Pils. sākuma foto. Tiek uzskatīts. Sarkaņi. Štīlers. Pils. To visu var redzēt virknē muižu piļu visā Latvijā. P. Ap 1860.1860–1864. pirmā puse. A. Tornis – 19. Pils. B. 1839–1843. Odziena. Tornis – 19. gs. Bieži tika variēti dažādas plāna konfigurācijas un silueta rizalīti. pirmā puse. gs. bet daudzveidīgāka arhitektoniskās apdares detaļu klāstā.

Šāds rizalīta vainagojums bija plaši izplatīta neogotikas klišeja. Bokslafs). . T. Kalkūnē (1890–1892. Rīgas ielā (19. Zeilers (?). Armitsteda medību pils Jaunmokās (1901. Jaunā pils. piemēram. Bieži kā mākslinieciskās izteiksmes palīglīdzeklis lietos materiāls – ķieģelis. Cīrava. O. gadā. virs sākotnējās vienstāva ēkas sānu spārniem pēc arhitektes Zaigas Gailes projekta uzceļot pilnu otro stāvu. kuru vainago pakāpjveida zelminis ar dzeguļu joslām. 1876. Ap 1870. 1886).–2009. Virs pils logailām ir „uzacs” formas sandriki. Pils atjaunota un paplašināta 2006. 1996. Pils. Zvārtavā (1881). Muižas pilij līdzīga ir arī pazīstamā Rīgas namīpašnieka Kristapa Morberga villa Jūrmalā. ap 1870. Valdemārpilī (Jaunā pils. Rūmene. gs. jo to fasādēs vienmērīgā piesātinājumā līdz ar gotiska rakstura detaļām izkārtoti arī no romānikas vai renesanses formu klāsta patapināti elementi. D. nogale) viduslaicīgajā tēlā nav nevienas gotiskas detaļas. Iespaidīgs vēlās neogotikas piemērs ir Rīgas pilsētas galvas G. Pils. 53. Pils. 1886. Segmenta formas ailu pārsedzes sastopamas gandrīz visos vēsturiskajos periodos. Savukārt Puikules muižas pils Brīvzemnieku pagastā (19. Cirstas (1886). bet zelminī kāpjošās arkatūras ir raksturīga romānikas forma.7 Pils centrālajam rizalītam formās līdzīgs ir arī Rūmenes pils (1876) centrālais rizalīts. apmetums vai šo materiālu kombinācijas. Neimanis) un Valdekas pils Jelgavā. Z. Gaile. Arī tie ir viena no neogotikas formu klišejām. Dīce Cirstu muižas pils. O. lpp. Daudzas eklektisma stila neogotiskās muižu pilis tikai nosacīti dēvējamas par neogotiskām. Tādas. Fasādes apšūtas ar metāla plāksnītēm. V. Valdemārpils. gs. un 239. Tā izceļas ar filigrānām arhitektoniskajām detaļām. Viena neogotiskā pils var būt diezgan atšķirīga no citas. laukakmens. otrā puse). Dzintaru prospektā 52/54 (19. nogales pārbūve). V. Augstkalne (Mežmuiža). Rīga: Sorosa fonds – Latvija. Atjaunota un paplašināta 2006–2009. 7 Bruģis. Dīce). 1868. ir muižu pilis Augstkalnē (Mežmuiža. Zeilers. Historisma pilis Latvijā.viņa projekts Cīravas pils pārbūvei (1868). 1818–1823). 1886. T. (1752. gs.

V. 1901. Lielākajās pilsētās visvairāk cēla daudzdzīvokļu īres namus. 65. fonds. 63. Toties neogotiskie nami ir labi pamanāmi pilsētvidē. lai nebojātu ēkas glīto izskatu. apraksts. gadsimtu nereti dēvē par īres namu laikmetu. 1920. veikta pamatīga restaurācija (1995– 1997). 8 9 Latvijas Valsts centrālais vēstures arhīvs. Tie parasti izceļas ar izteiksmīgu siluetu. Jelgava. spēcīgi dzeguļotiem vainagojumiem un smalki izstrādātām detaļām. 3. piebilstot. otrā puse. taču šīs stilistikas īpatsvars īres namu arhitektūrā gan nav pārāk liels. 1890–1892. Efektīgs neogotikas piemērs ir bijušais īres nams. lapa . ka „katrā ziņā pēc labošanas torņu arhitektūrai jābūt tādai pat. ka ēkai nepieciešams nopietns remonts. tagad Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība Rīgā. kā tas tagad ir. H. gan arhitektoniski telpiskā plānojuma ziņā. lieta. dzeguļotie tornīši. tomēr rizalītu tornīšu zobainie vainagojumi tā arī palikuši neatjaunoti. 19. V. Brīvzemnieku pagasts. jo tajās strauji pieauga iedzīvotāju skaits. Stipri bojāti bijuši arī četri graciozie. Pēc Otrā pasaules kara ēku bija okupējusi Padomju armija. Muižas pils. K. Neimanis. 1928. ka „ēkai diez’ vai vispār ir kāda mākslinieciska vērtība”. nogale (pārbūve). kuri tolaik vainagoja ēkas abu rizalītu stūrus. Kalkūne. Medību pils. 19. gadā konstatēts. Kad ēku atguva tās bijušie īpašnieki. Īres namiem nebija arī mākslinieciskā veidola prototipu. tāpēc 19. Šīs ēkas bija jauna tipa celtnes gan sociālā nozīmē. 2761. Tie lielā mērā nosaka pilsētu apbūves seju. Šēls) Interjeru apdare veidota barokāli klasiskā izteiksmē. Vācieši lūdza Rīgas būvvaldei atļauju tornīšus nojaukt. gs.8 Būvvalde savukārt pieprasīja torņus atjaunot ar noteikumu.Zvārtava. Puikules muižas pils. nogale. Raiņa bulvārī 15 (1868. Morberga vasarnīca Dzintaru prospektā 52/54. gadā ēku nopirka Vācija un ierīkoja tajā savu vēstniecību. gs. Valdekas pils.”9 Vācieši tomēr izdarīja pēc sava prāta. lapa Turpat. gs. 578. 1881. Jūrmala. tāpēc to arhitektūrai ir visai plašs formāli stilistiskais diapazons. Bokslafs. Jaunmokas. Nereti tiem ir neogotiskas fasādes. Dzīvojamo ēku celtniecība eklektisma periodā sevišķi plaši izvērsās pilsētās. Tāpēc bez tornīšiem tās „izskats vairāk iegūs nekā zaudēs”. 19. Muižas pils. Muižu kungu nami jeb pilis tipoloģiskā ziņā ir dzīvojamās ēkas.

H. Rīgas bulvāros vairākas neogotiskas ēkas tapušas pēc pirmā akadēmiski izglītotā latviešu arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa (1834–1891) projektiem. Īres nams Meža ielā 4a. 365. Šēls. Īres nams Lāčplēša iela 17/1. kreisajā galā piebloķētos vārtus uzsver cilindrisks pinaklis. gs sākums) gotisku noskaņu piešķir spēcīgi artikulētā dzega ar zobiņiem zem un dzeguļiem virs tās. Tas bija maksimālais būvnoteikumos pieļautais ēku augstums. bet apjoma centrālo daļu izceļ pakāpjveida 10 Mehlbart. ar veselu tonīšu mežu vainagotais īres nams Rīgā. E. . 1896. 1883. To vidū viena no pamanāmākajām ir ēka Kalpaka bulvārī 4 (1874). Riga: Jonck & Poliewsky. Liepāja. Rīga. Kerkoviusam. M. Ēkai Pulkveža Brieža ielā 1 zināmā mērā līdzīga arhitektūra ir arī īres namam Meža ielā 4a (1901–1904. Savukārt īres nams Liepājā. fon Trompovskis. Īres nams Pulkveža Brieža ielā 1. tikai tam ir vēl augstāki torņi un iespaidīgāks siluets. Īres namam Cēsis. Rīga. Rīgas ielā 23 (20. K. Pēkšēns. Riga und seine Bauten (Herausgegeben vom Rigaschen technischen Verein und vom Rigaschen Architekten-Verein). sākums. J. Baumanis. Pulkveža Brieža un Strēlnieku ielas sateku. Pēkšēns). Īres nams Raiņa bulvārī 13. 1874. Firmas „Louis Lundmann & Co” vīna pagrabs un tirgotava Rīgā. F. kuru vainago koniska smaile. Rīga. Vite) izceļas ar īpaši impozantu veidolu. 20. gada fotoattēls Rīga. Cēsis. gs. Pulkveža Brieža ielā 1 (1883) rotā pilsētbūvnieciski nozīmīgo Elizabetes. vēlās gotikas periodam raksturīgajiem pakāpjveida zelmiņiem. Cits viņa projektētais neogotiskais īres nams Lāčplēša ielā 17 (1896) ir pirmā sešstāvu celtne Rīgā. sākuma10 un 2001. gs. Īres nams Rīgas ielā 23. E. Sarkano ķieģeļu fasādi noslēdz spēcīgi artikulēta dzeguļu josla. A. 1867. pareizāk sakot. Der Wohnbau. Berči Gotikas formu valoda tika izmantota gandrīz vai jebkura tipa dzīvojamo un publisko ēku arhitektūrā. Peldu ielā 44 (1902. K. fon Trompovskis. Maksis Teodors Berči) izceļas ar vareniem. S. H. 1901–1903. Rīga. 1903. Īres nams Peldu ielā 44. 1902. T. Nams ir viens no pirmajiem lielākajiem tās autora – ļoti ražīgā Rīgas arhitekta Edmunda fon Trompovska – darbiem.Joprojām dzeguļotiem tornīšiem. 20. kas piederēja kādreizējam Rīgas pilsētas galvam L. Matīsa ielā 21 (1904. Īres nams Kalpaka bulvārī 4.

42. Kalpaka bulvārī 13 (1902–1905. kur – lielā zāle. kuras fasādēs mākslinieciski žilbinošā. Illusrtierte Beilage der Rigaschen Rundschau.”12 11 W. Rīga. Milzīgās jūgendstila vitrāžas kāpņutelpas logos izgatavotas E. Ļoti vispārinātā formu izteiksmē neogotika dažreiz sastopama mācību iestāžu arhitektūrā. Savukārt īsta neogotikas pērle ir Biržas komercskolas. Rīga. gan tad jau modē nākušā jūgendstila pazīmes: apjomu kārtojumā skaidri atspoguļojas iekšējā telpiskā struktūra. sākums. A. Illusrtierte Beilage der Rigaschen Rundschau. kur atrodas ieeja. Der Neubau der Rigaer Commerz-Schule. 12 n. Iekšējā un ārējā apdarē izmantoti augstvērtīgi vietējie un importēti materiāli. S. S. Bokslafs). Die Kommerzschule des Rigaschen Börsen-Komitees. Rets neogotikas piemērs attiecīgajā ēku tipoloģiskajā grupā ir Oto Erbes metālkalšanas fabrikas kantoru ēka Rīgā. 2. bet eleganti līdzsvarotā kompozīcijā izvērsta pilna gotikas formu palete. Tirdzniecības nami Rožu laukumā 8. Nr. kur ritmiski kārtoti klašu lielumam atbilstoši rizalīti. radīdams funkcionāli ērtu celtni. 1904. Ēkas arhitektūrā saliedētas gan eklektisma. Savukārt Kalpaka bulvāra fasādē un skatā no Esplanādes var skaidri nojaust. Kantoru ēka Tallinas ielā 6/10. Liepāja. Rožu laukumā 8 (20. E. kas simbolizē ēkas funkciju. 1899. tagad Latvijas Mākslas Akadēmijas ēka Rīgā. Tallinas ielā 6/10 (1899. 26. sākums). kur – kāpņu telpa un kur – skolotāju dzīvokļi. fon Trompovskis). B. ir pagastskolas Brenčos (1883) un Irlavā (1880). 1905. Vīna pagrabs un tirgotava Matīsa ielā 21. Pilsētvides akcents ir arī divi pret zemesgabala vidus asi simetriski novietotie tirdzniecības nami Liepājā. turklāt „caur šo skaisto celtni pilsēta vienlaikus tiek bagātināta ar vēl vienu rotu. . 20.zelminis. Virs tā paceļas tēlnieka Augusta Folca (A. Mācību klases atrodas gar Krišjāņa Valdemāra ielu. Ēkas arhitektūra bija pasūtītāja – Rīgas Biržas komitejas – iecere: „kieģeļu gotikai” (vāciski Backsteingotik) vajadzēja atspoguļot Hanzas pilsētas vēsturiskās tradīcijas. Laikabiedru vērtējumā ēka bija Rīgai augstākā mērā nepieciešama. Vite. E. 11 Arhitekts šos nosacījumus izpildījis virtuozi. fon Trompovskis. gs. gs. 1902. piemēram. bet „ēkas visam iekārtojumam un konstrukcijām vajag iespējami precīzi ņemt vērā jaunākās skolu higiēnas prasības”. Nr. Voltz) darināta skulptūra. Tādas. Todes darbnīcā Rīgā. Vairākos iekštelpu apdares gleznojumos izmantoti jūgendstila ornamentālie motīvi. 4. V. Gotisko tēlu tiem piešķir dzguļotā atika un pinakļi uz visiem apjomu stīriem.

gada ugunsgrēka atjaunotas modernā stilā (1964–1966. Biržas komercskola. Neogotiskie un neorenesanses motīvi ēkas fasādē mijkārtoti skaidri uztveramā jūgendstila formveides izjūtā. Kārkliņš un M. studējis Sanktpēterburgā. Lielā ģilde celta no 1853. kokgriezumiem un vitrāžām veidota ilgākā laika posmā 19. Rīga. Vienā no telpām ēkas otrajā stāvā ir vitrāža ar J. J. 1880. 1883. 2000. līdz 1866. D. Malienas pamatskola. gadsimta otrajā pusē. Beine. ko sauca par „Sadraudzīgo”. Lielā Ģilde Amatu ielā 6. gadam pēc Johana Daniela Felsko projekta. A. 1907–1909. Būvdarbus vadījis arhitekts Heinrihs Šēls. tirgotāju jeb Svētās Māras ģildes nams Rīgā. eklektismam raksturīgās piesātinātās un sadrumstalotās arhitektoniskās apdares. Mazā Ģilde Amatu ielā 3/5. gadā ieguvis prominento akadēmiķa grādu. līdz 1859. gadam pēc Sanktpēterburgas arhitekta Kārļa Beines projekta. Zāle. Bagātīgā iekštelpu apdare ar stuka veidojumiem. K. H.Brenči. J. Ģelzis). Savdabīga. Vitrāžas izgatavotas Hanoverē. D. Rekreācijas telpa. 1902–1905. Mazā ģilde celta no 1864. Minsteres istabas strukturālās loģikas ziņā perfektā gotika uzskatāmi atšķiras no blakus esošās rekreācijas telpas neogotiskās. Iekštelpas pēc 1964. Amatu ielā 6 un Mazā. Lapiņš). Sadraudzīgās biedrības nams. 1862. Šī celtne ir mākslinieciskās izteiksmes ziņā viena no pamanāmākajām gleznainajā mazpilsētiņā. Šēls) Rīga. nams Kandavā. . kur vēlāk. V. sienu gleznojumiem. bet kopš 1853. vairāk angļu gotikas izteiksmē sakņotas ir divas ievērojamākās neogotikas celtnes Latvijā – Lielās. Bokslafs. Felsko portretu. Viņš dzimis Hamburgā. Pagastskola. Lielajā ielā (1907–1909). gada visu savu raženo radošo mūžu veltījis Rīgai. Atšķirīgā. Freištatla dardnīcā (1888). Tagad ēkā atrodas Filharmonijas koncertzāle. Kandava. Amatnieku jeb Svētā Jāņa ģilde Amatu ielā 3/5. Irlava. pārsvarā neogotikas manierē veidota publiskā ēka ir Kandavas latviešu biedrības. Mazā Ģilde Amatu ielā 3/5 (1864–1866. Rīga. Gotisko formu valoda ēkas arhitektūrā sasaucas ar tās saimnieku – viduslaiku organizācijas – vēsturisko izcelsmi. gadā ēka kompleksi restaurēta (A. Felsko) un Lielā Ģilde Amatu ielā 6 (1853–1859. Viņa nopelns ir arī senās Minsteres istabas veiksmīga saglabāšana un organiska iekļaušana jaunā ģildes nama apjomā. Tajā atrodas Rīgas kultūras un tautas mākslas centrs un Latvijas Amatniecības kamera. Rīga.

Felsko celtajiem dievnamiem ir Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca Ģertrūdes ielā 8 (1863–1869). kad celtnē tika ierīkots studentu klubs. Vidusjoma un transepta krustojuma traveja ir lielāka nekā pārējās. kad valdīja gotika. Kopskats un telpne. J. gadā. Iekštelpas pārsegums veidots koka konstrukcijā. Sarkanajā ķieģelī un smilšakmenī veidotā Anglikāņu baznīca Rīgā. D. Svētā Nikolaja (tagad Sv. 1866. bet pretājā galā – astoņstūraina velvēta altāra apsīda. . Pēc J. Anglikāņu baznīca. 1857–1859. Halles tipa vienjoma baznīcas ziemeļrietumu galā piebūvēts tornis. Salīdzinot ar neogotiskajām Rīgas baznīcām. Felsko. Jāņa) baznīca. būvējot kulta celtnes. Todes darbnīcā. D. D. D. J. portāls un kontrforsu iesegumi. To uzcēla tieši pie nocietinājumu vaļņiem vēl pirms to norakšanas. gadā Rīgas vitrāžu meistara E. Felsko. Svētās Ģertrūdes baznīca. gadsimta sešdesmitajos gados. D. Baznīca ir trīsjomu ar transeptu. Logailās ir vitrāžas. tās ir nedaudz vienkāršākas. Felsko. Vairākas skaistas neogotiskas baznīcas tapušas pēc Rīgas pilsētas arhitekta J. Rīgas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskās baznīcas Sarkandaugavas ielā 10 (1876–1878) neogotiskajā fasāžu apdarē ar sarkano ķieģeļu virsmām kontrastē dzegas. Svētās Trīsvienības baznīca Sarkandaugavas ielā 10. Piņķu Svētās Annas (tagad Salas Sv. kurās attēlotas dažādas Bībeles tēmas. Ar īpašu būvplastisko piesātinājumu izceļas tornis. Rīga. 1865–1869.Neogotikas stilistika sabiedrisko ēku arhitektūrā visvairāk tika izmantota. Rīga. 1876–1878. Sarkano ķieģeļu celtnē daudzās filigrānās gotisko formu apdares detaļas veidotas cementa lējumā. D. Felsko projektiem. un tās pārseguma velves balstiem ir lielāks šķērsgriezums. D. Evaņģēliski luteriskā baznīca. Vairākas no tām izgatavotas 1907. jo sabiedriskajā apziņā priekšstats par baznīcas tēlu bija nostiprinājies jau kopš viduslaikiem. Bagātīgā iekštelpu apdare iznīcināta 20. D. J. Viļķene. kas veidoti no Sāmsalas gaišā kaļķakmens. Jāņa jeb Babītes Svētās Annas) evaņģēliski luteriskā baznīca (1869–1870) un Piņķu Svētā Nikolaja (tagad Svētās Jāņa) evaņģēliski luteriskā baznīca (1871–1874). Baznīca atjaunota 2000. Tas piešķir gleznainu daudzveidību visai baznīcas telpnei. J. Felsko. Rīga. Izcils neogotikas piemineklis un viens no krāšņākajiem J. Felsko projektiem celta arī Viļķenes Evaņģēliski luteriskā baznīca (1866). Anglikāņu ielā 2a (1853–1859) ir aktīvs Vecrīgas silueta elements. ar sarkano ķieģeļu torņiem un apmestām telpņu apjomu sienām. Piņķi. Felsko.– 2001. bet gar tās sāniem iebūvētas koka luktas. kuru vainago kaparā tērpta piramidāla smaile. tāpēc tā atrodas uz bieza uzbērtas grunts slāņa. J. 1871–1874.

Starp daudzajiem Latvijas neogotiskajiem dievnamiem ar detaļu piesātinātību
izceļas Liepājas Svētās Annas baznīca. Vispirms, 1872.–1873. gadā pēc Liepājas pilsētas
arhitekta Paula Makša Berči projekta tās vietā esošajai senākajai baznīcai piebūvēja jaunu,
no sarkaniem ķieģeļiem veidotu torni, bet vēlāk, 1890.–1893. gadā uzcēla jaunu trīsjomu
telpni. Tā pārsegta ar krusta velvēm, kuras balsta slaidi un optiski viegli saišķu pīlāri.
Baznīcā atrodas iepriekšējais, N. Sefrensa jaunākā darinātais altāra retabls, kas ir Latvijā
lielākais šāda veida darinājums manierisma stilā.
Ziemeļu zemēs jēdziens „gotika” galvenokārt asociējas ar viduslaiku baznīcas, kas
celta no sarkaniem ķieģeļiem, tēlu. 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā daudz
dievnamu celts tieši no šī būvmateriāla. Pavirši uzlūkojot, tie visi šķiet līdzīgi, taču pat
viena un tā paša arhitekta izpildījumā katrs ir atšķirīgs. Piemēram, pēc arhitekta Vilhelma
Neimaņa projekta celtā Mārtiņa Lutera luterāņu draudzes baznīca Daugavpilī (1891–1893)
ir asimetriska, apjomu kārtojumā nedaudz sadrumstalota celtne ar smalki detalizētu fasāžu
virsmas plastiku un ailojumu. Savukārt Latviešu Svētās Annas evaņģēliski luteriskā
baznīca Kuldīgā (1899) ir vispārināti monumentāla, ar atturīgi apvaldītu izteiksmi, kaut arī
celtnes saskaldītais būvmasu kārtojums ir tuvāks romānikas nekā integrētajam gotikas
tēlam. Dienvidrietumu stūrī piebūvētais ģērbkambara apjoms, kura fasāžu augšpusi apjož
apaļloka arkām pārsegta logailu virkne, pilnīgi atspoguļo romānikas formu valodu.
Daugavpils baznīcai sānu joms ir tikai vienā pusē, kas atbilst funkcionāli ērtam
plānojumam, jo nodrošina labu kanceles redzamību no jebkuras vietas baznīcā, bet
Kuldīgas baznīca ir trīsjomu. Virs sānu jomiem abās celtnēs ir luktas, kuru margas balsta
nelielu kolonniņu arkāde. Arciņas ir gotiskas – smailloka.
Trīs iespaidīgas sarkano ķieģeļu neogotiskās baznīcas – Viļakā, Rēzeknē un
Rīgā – celtas pēc būvinženiera Floriana fon Viganovska projektiem. Visām, atbilstoši
katoļu baznīcu celtniecības tradīcijām, ir divi torņi. Gan Viļakas, gan Rīgas baznīcas
rietumu fasādē ir apaļais logs jeb „roze”, stilizēti vimpergi virs ieeju portāliem, smailloka
arkām pārsegtas ailes un citi gotikas formu valodas atribūti. Viļakas Vissvētā Jēzus sirds
Romas katoļu baznīca (1884–1891) ir trīsjomu halle. No sarkanajiem ķieģeļiem mūrēti,
smalki profilēti saišķu pīlāri balsta krusta velves ar ķieģeļu ribām. Halles tipam līdzīga ir
arī Jēzus vissvētās sirds Romas katoļu baznīca Rēzeknē (1892–1902), taču sānu jomi tajā
ir nedaudz zemāki. Faktiski tā ir tā sauktā neīstā bazilika. Velves balstītas uz plānā
taisnstūrainiem, gludi apmestiem pīlāriem, kurus vainago klasiska profila dzegas. Nedaudz
smagnējās celtnes siluetu uzirdina mazāki piramidāli tornīši, kas izvietoti torņu smaiļu
pamatņu visos stūros. Tie atgādina gotiskās fiāles. Rīgas Svētā Franciska Romas Katoļu
baznīcas Katoļu ielā 16 (1889–1892) rietumu fasādes kompozīcija atgāvina Viļakas
dievnamu. Arī šī ir velvēta trīsjomu halles tipa baznīca. Cokolis mūrēts no plēstiem
laukakmeņiem, ārsienas – no sarkaniem ķieģeļiem, bet logu spraišļojumi – no dzelteniem
fasonķieģeļiem. Savdabīgi interpretēta gotiska noskaņa valda baznīcas iespaidīgi varenajā
telpnē, kuras apdarē mijkārtoti dažādu toņu glazēti ķieģeļi. Kancele veidota no monolīta
dzelzsbetona (tā laika terminoloģijā – pēc Monjē sistēmas).
Virkne neogotisko baznīcu celtas nevis no sarkanajiem, bet citas tonalitātes
ķieģeļiem. Tāda, piemēram, ir Ķemeru Evaņģēliski luteriskā baznīca (1897–1898,
Heinrihs Šēls), Svētā Pāvila baznīca (1885–1887, Gustavs un Hermanis Hilbigi) un Lutera
baznīca (1888, Johans Kohs) Rīgā u. c. Rīgas Svētā Pāvila Evaņģēliski luteriskā baznīcas
Augusta Deglava ielā 10 fasādes apdarinātas dzeltenā ķieģelī ar cementa lējumā veidotām

arhitektoniskām detaļām. Šeit, tāpat kā J. D. Felsko celtajā Sarkandaugavas baznīcā,
vienjoma telpni apjož luktas, bet kora daļa ir velvēta. Baznīcas koka griestos stilizēti angļu
vēlās gotikas formu motīvi. Arī Rīgas Lutera baznīca Torņakalna ielā 3/5 ir vienjoma, ar
koka pārsegumu, velvētu kori un koka konstrukcijās veidotām luktām gar telpnes sāniem.
Dzelteno ķieģeļu fasāžu apdarē izmantoti arī sarkano ķieģeļu ielikumi un balta apmetuma
laukumi.
Efektīgs neogotikas paraugs ir Svētā Jura Romas katoļu baznīca Jelgavā, kas celta
1906. gadā pēc Liepājā praktizējušā zviedru arhitekta Kārļa Eduarda Strandmaņa projekta.
Pēc Otrā pasaules kara baznīca bija smagi izpostīta, bet tika atjaunota. Torņa smaili tā
atguva tikai 21. gadsimtā. Cits neogotikas paraugs Jelgavā ir svētā Jāņa baznīca, kuras
telpne celta 1845.–1847., bet tornis – 1881.–1882. gadā. Viena no Austrumlatvijas
neogotikas pērlēm ir Svētās Sirds Romas katoļu baznīca Līksnā (1909–1912).

Liepāja. Svētās Annas baznīca. Tornis: 1872–1873. Telpne: 1890–1893. P. M. Berči. Kopskats un telpne.
Daugavpils. Mārtiņa Lutera luterāņu draudzes baznīca. 1891–1893. V. Neimanis.
Kuldīga. Latviešu Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca. 1899. V. Neimanis.

Viļaka. Vissvētā Jēzus sirds Romas katoļu baznīca. 1884–1891. F. fon Viganovskis.
Rēzekne. Jēzus vissvētās sirds Romas katoļu baznīca. 1892–1902. F. fon Viganovskis.
Rīga. Svētā Franciska Romas katoļu baznīca. 1889. F. fon Viganovskis. Kopskats un telpne.
Ķemeri. Evaņģēliski luteriskā baznīca. 1897–1898. H. Šēls

Rīga. Svētā Pāvila baznīca. 1885–1887. G. un H. Hilbigi.
Rīga. Lutera baznīca. 1888. J. Kohs. Kopskats un telpne.
Jelgava. Svētā Jura Romas katoļu baznīca. 1906. E. Strandmanis.
Līksna. Svētās Sirds Romas katoļu baznīca. 1909–1912. Kopskats un telpne.

Atšķirīga neogotikas izteiksme ir daudziem samērā vienkāršiem dievnamiem, kuru
ārsienas sedz gaiši balsināts apmetums. Kurzemē izplatītais baznīcu tips ar vienjoma telpni
un tai rietumu galā piebūvēto torni, kuru parasti sedz lēzens piramidāls jumts, pēctecīgi un
nemainīgi saglabājās jau kopš 16. gadsimta. Vidzemes vidienē viens no iespaidīgākajiem
neogotikas pieminekļiem ir Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca, kas
celta 1801.–1804. gadā, bet pilnīgi pārbūvēta 1871.–1873. gadā pēc arhitekta Johana
Matiasa fon Holsta, kas kādu laiku praktizēja Rīgā, projekta.
Savdabīga ir plānā krustveidīgā Smiltenes Evaņģēliski luteriskā baznīca, kuru no
1857. līdz 1859. gadam cēlis viens no pirmajiem vēsturē zināmajiem latviešu
būvmeistariem Mārcis Sārums. Tā noslēdz Vidzemē kādreiz populārā centrālveidīgā
būvtipa lietošanu.13 Daudzi senāki dievnami 19. gadsimtā tika pārbūvēti un ieguva jaunus
neogotiskus torņus, piemēram, Svētā Jāņa baznīca Cēsīs (1853, M. Sārums) Bērzaunes
baznīca (1894–1895, Heinrihs Rūdolfs Cirkvics, atjaunota 2009. gadā), Krimuldas baznīca
(1902–1905, Augusts Reinbergs) u. c.

Jaunpiebalga. Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca. Pārbūvēta 1871–1873. J. M. fon Holsts.
Smiltene. Evaņģēliski luteriskā baznīca. 1857–1859. M. Sārums. Kopskats un telpne.
Bērzaune. Evaņģēliski luteriskā baznīca. Tornis – 1894–1895. H. R. Cirkvics. Atjaunota 2009.

Pati lielākā luteriešu baznīca Latvijas laukos ir Cesvaines Evaņģēliski luteriskā
baznīca, kas celta no 1875. līdz 1879. gadam pēc P. M. Berči projekta. Tajā ir vietas 2500
dievlūdzējiem. Baznīcas sienas ir plēstu laukakmeņu mūris. Ailu apmales, dzegas,
stilizētie arkbutāni un vimpergi ieeju portālos izmūrēti no sarkaniem ķieģeļiem. Baznīcai ir
iespaidīgu izmēru šķērsjoms, kas Latvijas sakrālajā arhitektūrā ir samērā liels retums.
Būvveids, kombinējot plēstu laukakmeņu mūri ar sarkanu ķieģeļu joslām, kulta
celtņu arhitektūrā 19. gadsimta nogalē kļuva samērā izplatīts. Parasti ar sarkanajiem
ķieģeļiem uzsvērtas arī būvapjomu šķautnes un starpdzegas, ieklāti fasāžu virsmu atsevišķi
laukumi vai arī no tiem izmūrētas torņu augšdaļas. Tādas, piemēram, ir arī Vidsmuižas
Romas katoļu baznīca Galēnos (1910–1912) un Velēnas evaņģēliski luteriskā baznīca
(1896–1898, cēlis Jānis Brauns), kuru mēdz uzskatīt par vienu no skaistākajām Vidzemē.
Velēnas baznīcas rietumu fasādes arhitektoniskā uzbūve zināmā mērā ir līdzīga Cesvaines
baznīcai.

13

Kampe, P. Centrālveidīgais būvtips Vidzemes baznīcu celtniecībā no XVII gadsimteņa vidus līdz XIX
gadsimteņa vidum. Senatne un Māksla, 1938, Nr.2, 131.–147. lpp.

J. Brauns. 1910–1912. Velēna. 1907. Eklektisma stila šī formālā novirziena saknes sniedzas vēl dziļāk viduslaikos. 1896. Līdzīga būvvēstures hronoloģija ir arī Jaunavas Marijas Pasludināšanas Romas . kuras samūrētas vienīgi no laukakmeņiem. Preiļi. Romas katoļu baznīca. Vidsmuižas Romas katoļu baznīca. Evaņģēliski luteriskā baznīca. Vidsmuižas un citām baznīcām mūrēti no laukakmeņiem kominācijā ar sarkanajiem ķieģeļiem. Velēnas. kas līdzīgi Cesvaines. gadā. Berči. gadsimta nogalē. Neoromānika kļuva īpaši populārs neostils 19. 1901. Romas katoļu baznīca Nīdermuižā jeb Niedrumuižā (1901). Romas katoļu baznīca. viena un tā paša meistara rokas radītas. Strandmaņa projekta. Evaņģēliski luteriskā baznīca. šķiet. gadsimta sākumā sāka celt vairākas iespaidīgas baznīcas.– 1930. Vairākas šī tipa neoromānikas baznīcas Latgalē – Svētās Annas Romas katoļu baznīca Izvaltā (1896). bet gan romānisko formu valodā. 1907–1914. 1896–1898. Galēni. arī diferencētais būvapjomu salikums atbilst romānikas telpveides principiem. gadsimtā pārnestajā viduslaicīgajā arhitektūras noskaņā izpaliek gotikas formu klišejas. 1886. Nīdermuiža (Niedrumuiža). Viena no šādām laukakmeņu un sarkano ķieģeļu kulta celtnēm. Izvalta. E. Vairums dievnamu. 20. Svētās Annas Romas katoļu baznīca. Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca Višķos būvēta 1908. Varenās celtnes būvniecība pabeigta jau pēc Pirmā pasaules kara – 1918. P.Cesvaine. M. un to pēc daudzu desmitu gadu ilgas neogotikas izplatības acīmredzot uzskatīja par jaunu un svaigu arhitektūras valodu. Stirniene. 1875–1879. Svētā Laurencija katoļu baznīca. Projekta perspektīvas zīmējums un kopskats. Svētā Laurencija katoļu baznīca Stirnienē (1907–1914) un Svētā Franciska katoļu baznīca Riebiņos (1907) – ir. ir Romas katoļu baznīca Preiļos (1886). taču baznīcas kopumā smagnējā tēlā jaušams arī kaut kas no jūgendstila gaisotnes. kuras 19. gadā pēc K.–1915. tomēr veidoti nevis gotisko. Ailas pārsegtas ar romāniskajām apaļloka arkām. Riebiņi. Svētā Franciska katoļu baznīca.

Šēls Kalupe. Romas katoļu baznīca Grīvā (1881–1889. 1930. Pāvils Pavlovs). Višķi. 1900–1907. Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca. Strandmanis. 1851. Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca. Neimanis) un Pustiņas katoļu baznīca Robežniekos (1897–1899). D.–1914. Baltinava. Leilands. Šis latviešu draudzes dievnams celts pēc projektu konkursā augstāko prēmiju ieguvušā Rīgas Politehniskā institūta profesora Vilhelma fon Strika projekta. kuru puslokā aptver plašs. Felsko. zemākā apjomā izvietots ģērbkambaris. Baznīca šeit uzcelta jau 1851. Grīva. Pašreizējo izskatu tā ieguvusi 1887. J. P. V. 1861–1882. Brīvības ielā 125(1900–1907). fon Striks . Felsko projekta. D. Romas katoļu baznīca. 1881–1889. tāpat kā neogotisko baznīcu ir sarkanu ķieģeļu būves. 1897–1899. Spožs neoromānikas paraugs ir Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca Rīgā. Viens no pašiem agrākajiem šāda veida „tīras” neoromānikas paraugiem kulta celtņu arhitektūrā ir Svētā Mārtiņa Evaņģēliski luteriskā baznīca Rīgā. Pustiņas katoļu baznīca. Šīs halles tipa baznīcas visi trīs jomi pārsegti ar smagām. romāņu stilam raksturīgām cilindriskām velvēm. 1918–1930. Virkne neoromānisko.katoļu baznīcai Baltinavā. K. Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca. kad pēc Heinriha Šēla projekta tai piebūvēta rietumu daļa ar diviem torņiem. Rīga. Ļoti vēls „tīras” neoromānikas piemērs ir Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca Atašienē (1930. Kopskats un telpne. arhitekti B. 1887. gadā. priekštelpa un arī altāra apsīda. bet celtniecība pabeigta 1919. Tā celta 1909. Raksturīgākie romānikas elementi visām ir kāpjošās apaļloka arkatūras zelmiņos. Tāds pat ir arī interjers. Svētā Mārtiņa Evaņģēliski luteriskā baznīca. 1908–1915. E. gadā. izmantojot arī dažus gotisku formu elementus. 1919–1931. Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca. V. 1909–1914. B. Pavlovs. Celtnes fasāžu apdare veidota viduslaicīgā garā. Raksturīgas sarkano ķieģeļu neoromānikas baznīcas ir Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca Kalupē (1861–1882). Neimanis Robežnieki. asimetrisku apjomu kārtojumu un dinamisku izteiksmi. gadā pēc J.– 1931. H. Atašiene. gadā. bet kopējais tēls līdzīgi Mārtiņa Lutera draudzes baznīcai Daugavpilī izceļas ar neparastu. Slokas ielā 34. Rīga. Jaunavas Marijas Pasludināšanas Romas katoļu baznīca. V. Leilands.

Rīga. Oskars Bārs un Harijs Mēlbarts) fasāde. E. Kopskats un telpne. V. Bokslafs). Neimanis Sakrālajā arhitektūrā Latvijā retāk sastopams neostils ir neobaroks. J. 1871–1875. gadam. līdz 1900. H. 18. Tieši tādas ir skaistākās neobaroka celtnes – Svētā Staņislava Kostkas Romas katoļu baznīca Dvietē (1864) un Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Daugavpilī (1905. Bārs. Tas atrodas ieejas galā. Rakstvežu ielā 13. bet visai izteiktā formā lietoti arī iekštelpas apdarē (ērģeļu luktas balsti un margas). Neimanis). O. Strandmanis. Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle. E. Ar šo stilu vairāk saistās priekšstats par katoļu baznīcu. Dievnams celts kā Latviešu baptistu lūgšanu nams. 1894–1900. piemēram.Vienīgi no dzelteniem ķieģeļiem uzsvērti izteiktās romānikas formās veidota Rīgas Mateja Baptistu baznīca Matīsa ielā 50b (1900–1902. evaņģēliski luteriskajām baznīcām Vallē (1871– 1875) un Kabilē (1904–1907. Ar to izskaidrojams dievnama neparastais dažādo torņu izvietojums un telpu orientācija: altāris ir dienvidu galā. gludi apmestiem dievnamiem. Ļoti savdabīga ir Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle Liepājā. Valles baznīcai romāniski elementi atturīgā. V. Baptistu lūgšanu nams Matīsa ielā 50b. Evaņģēliski luteriskā baznīca. Neimanis). Tās neobarokālajā arhitektūrā izmantoti arī atsevišķi klasisko formu motīvi. kura tika iekļauta jaunbūvē kā jaunās. daudz lielākās baznīcas šķērsjoms. jo tradicionāli katoliskajā Latgalē ievērojamākie dievnami ir 18. Melvils un K. Baznīcas . 1904–1907. Kohs un V. V. Kabile. 1900–1902. gadsimta baroka baznīcas ar diviem torņiem. kas arī būvēta no dzelteniem ķieģeļiem. Valle. Mēlbarts Liepāja. Trīsjomu bazilika ar diviem torņiem ir arī Rīgas Svētā Alberta Romas katoļu baznīca Liepājas ielā 38 (1901. kad pēc arhitektu Luija Melvila un K. gadsimta vidū būvēta baznīciņa. Evaņģēliski luteriskā baznīca. Skaidri uztverama romānikas formu valoda ir arī vairākiem šķietami vienkāršiem. Tā celta no 1894. Strandmaņa projekta tika paplašināta senāka. L.

gan daudzās dzegas. Brīvības bulvārī 23 un ir viena no vispamanāmākajām celtnēm Rīgā. Dviete. kas veido vides tēlu pilsētas centrā. Rīgas Kristus piedzimšanas Katedrāle atrodas Esplanādē. Neimanis. Kopskats un telpne. 1901–1914. gaišos toņos ieturētā telpne. bet arī ar racionālu apkures. Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca. Pēdējā projekts tika atzīts par labāko. un tieši 19. 1901. Bokslafs. ka te ir ievilkts ūdens un starp sienām aiz altāra . Rīga. piemēram. Kopskats un telpne. kas sakrita ar eklektisma uzplaukumu. Filigrāni izmūrēti gan vairākslāņu pilastri. Svētās Trīsvienības pareizticīgo sieviešu klostera katedrāle Rīgā un Karostas Svētā Nikolaja pareizticīgo jūras katedrāle Liepājā. bet sānu jomi – ar krusta velvēm. Rogovka. 1875. Šī Katedrāle pievērš uzmanību ne tikai ar savu skaistumu. J. kurā uzaicināja trīs prominentus Rīgas arhitektus – akadēmiķi Heinrihu Šēlu. gan sadriki. Kopskats un telpne. vēdināšanas un pārējā aprīkojuma izveidojumu. Grieķu ortodoksu jeb pareizticīgo baznīcas lielākoties veidotas tā sauktā krievubizantiešu stila formās. gadā. Pareizticības ieviešana pilnīgi atbilda Krievijas cara valdības īstenotajai pārkrievošanas politikai. Celtnes fasādes veidotas vienīgi no sarkanajiem ķieģeļiem. Kohs. Svētā Staņislava Kostkas Romas katoļu baznīca. Savdabīgs neobaroka piemērs ir Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Rogovkā (1901–1914).vidusjoms pārsegts ar cilindrisku. Latvijā lielākie un ievērojamākie pareizticīgo dievnami ir Rīgas Kristus piedzimšanas Katedrāle. tika uzcelts vairums pareizticīgo baznīcu. tīri un no labākās kvalitātes materiāliem. Daugavpils. ar to. V. V. gadā notika šīs celtnes projektu konkurss. Būvdarbus uzsāka 1876. Celtne tika atzinīgi novērtēta: „Katedrāles būvdarbi veikti visai rūpīgi. Ar celtnes ārpusi efektīgi kontrastē majestātiski cēlā. jo tās arhitektūra ir diezgan atšķirīga no visa pārējā. gan citas detaļas. 1864. un pabeidza 1884. 1905. Jāni Fridrihu Baumani un akadēmiķi Robertu Pflūgu. Svētā Alberta Romas katoļu baznīca Liepājas ielā. izturīgi. gadsimta otrajā pusē. Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca.

V. Liepājas Karostas Svētā Nikolaja pareizticīgo jūras katedrāle.ierīkoti ūdensklozeti. ornamenti. ribas un kupolu galotnītes apzeltītas. lapa. gadam pēc Sanktpēterburgas būvinženiera Vasīlija Kosjakova projekta.. kurā dominē celtnes unikālā konstrukcija – divi pāri savstarpēji krustojošos dzelzsbetona arku.”15 Sākot ar Pirmā pasaules kara laiku. līdz 1903. Kosjakovs Pēc arhitekta R. 1900–1907. Ar visai historizēto celtnes tēlu krasi kontrastē iekštelpa. līdz 1907. R. kas īpaši pielāgotas kristīšanai nepieciešamā ūdens sasildīšanai. 1293. kupolus vainago ugunī zeltīti bronzas krusti. tomēr celtnes ārējais izskats palika nemainīts. 82. . gadsimta krievu baroka arhitektūras motīvi. 1884. kas atbilst bizantiešu būvniecības paņēmienam sienās mijkārtot akmens un ķieģeļu joslas. un tās šķērso tumši sarkanbrūnas horizontālas joslas no cementa plātnītēm. Svētās Trīsvienības Pareizticīgo sieviešu klostera baznīca Krišjāņa Barona ielā 126. Raksturīgākie no Bizantijas arhitektūras patapinātie motīvi ir kupoli. Svētās Trīsvienības pareizticīgo sieviešu klostera katedrāle Rīgā. Karostas Svētā Nikolaja pareizticīgo jūras katedrāle. gadā uzcelta Marijas pasludināšanas pareizticīgo baznīca Pokrova kapos (Mēness ielā). K. kolonnas un logu ārējie rāmji veidoti no betona. Tās arhitektoniskajā apdarē atveidoti mazāk Bizantijas. Rīgas Kristus piedzimšanas Katedrāle Brīvības bulvārī 23. Pflūga projekta tipiskās bizantiešu arhitektūras formās 1879. oктября. 1900–1903. Cita starpā tajā teikts: „Katedrāles ārējais izskats. Dzegas. kuras balsta visu no ārpuses redzamo tradicionālo būvmasu salikumu. Pflūgs.”14 Slavinošs raksts par katedrāli atrodams arī kādā Maskavas avīzē. 113. Liepāja. Pēc viņa 14 15 Krievijas Centrālais Valsts vēstures arhīvs. bet vairāk 17. Padomju laikā dievnamā tika iekārtots planetārijs. kad dievnamā bija ierīkots armijas jūrnieku klubs. joslas. 30.. Krišjāņa Barona ielā 126 celta no 1900. Hoвый Kафедральный coбop в Pиге. gadam. mazgājamie galdi un krāsnis. tos atlejot formās un saglabājot dabisko pelēko toni. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas Katedrāle atjaunota kā dievnams. Tiesa. 1876–1884. Projekta autori arhitekti Konstantīns Pēkšēns un Aleksandrs Vanags šīs kulta celtnes arhitektūrā atkārtojuši atsevišķus apdares paņēmienus un motīvus. 184. apaļloka arkas un sienu dalījums horizontālās joslās. fonds. lieta. kas celta no 1900. Pieci kupoli segti ar lokšņu dzelzi un nokrāsoti zili. Pēkšēns un A. ir ārkārtīgi dižens un ļoti skaists. iekštelpas oriģinālā apdare iznīcināta padomju laikā. kuri izmantoti Kristus piedzimšanas Katedrālē. sarežģīta vēsture ir bijusi Katedrāles iekārtai. apraksts. ir detaļās piesātinātāka un izskatā „krieviskāka” celtne. Mocковский Becтник. Ārsienu virsmas apšūtas ar citrondzeltenas krāsas ķieģeļiem (vietējā ražojuma). Rīga. Zvanutorņa kupols segts ar baltu skārdu. Vanags.

c. piemēram. Līdzīga plānojuma shēma ir daudzām jo daudzām pareizticīgo baznīcām visā Latvijā. kas celta 1890. Mārcienā. J. gadā) un Ežu (Māļu) Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīca Skujenē. 1871–1873.. Izvērstāka telpiskā kompozīcija un detalizētāka arhitektoniskā apdare ir Svētā Radoņežas Sergija Pareizticīgo baznīcai Valmierā (1875–1878) un it īpaši – Svētā Georga Pareizticīgo baznīcai Bauskā (1878–1881). Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. 1879. no koka būvētajai Svētās Dievmātes piedzimšanas pareizticīgo baznīcai Vertulovā (1862–1866). Virs centrālā apjoma stūriem lielākoties ir vēl četri mazāki kupoliņi. Kristus Piedzimšanas Pareizticīgo baznīcai Alojā (1895). Svētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca. kuras vainago parasti neliels sīpolveida kupols virs cilindriska zemkupola veltņa. R. 1936. R. tās ir centrālbūves. bet ieejas pusē tam piekļaujas priekštelpa ar zvanu torni virs ieejas daļas. piemēram. ir Svētā Apustuļa Jāņa Teologa pareizticīgo baznīca Kalsnavā (1873) un Svētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca Salacgrīvā (1871–1873). Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīcai Kolkā. Svētā Alekseja pareizticīgo baznīca Mārcienā (atjaunota 2010. R. F. piemēram. R. kura augšdaļā ir atvērums. 1871. Pflūgs.16 Kā visi šīs konfesijas dievnami. nelielajai. 12. Kalsnava. Vairākām ir vienkāršāka uzbūve – virs centrālā apjoma ir tikai viens kupoliņš. Svētā Apustuļa Jāņa Teologa pareizticīgo baznīca. Šī baznīca ir veseliem deviņiem sīpolveida kupoliem vainagota centrālbūve ar augstu zvanu torni. ir Bērzaunes baznīca (drupās). gadā pēc Rīgas Eparhijas arhitekta Apoloniusa Ēdelsona projekta. 682. Centrālā telpa tajās pārsegta ar klostera velves tipa poligonālu kupolu. Viņa celtās baznīcas ir samērā kompaktas. Sarežģītās apjomu kompozīcijas arhitektoniskajā apdarē 16 Skrābāns. Baumaņa celtās pareizticīgo baznīcas.–1892. Vismaz 12 pareizticīgo baznīcas Latvijā celtas pēc pirmā akadēmiski izglītotā latviešu arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa (1834–1891) projektiem. Bērzaunē. tostarp Skujenē. taču tā tika uzcelta jau pēc arhitekta aiziešanas viņsaulē pēc Vidzemes guberņas arhitekta Vladimira Lunska un būvinženiera Borisa Epingera projekta.projektiem Latvijā pavisam uzceltas 11 pareizticīgo baznīcas. gadā vairākas celtas pēc viena un tā paša projekta. Skulberģu (Skaņkalnes) pareizticīgo baznīcai Mazsalacā (1897– 1898) u. Baumanis izstrādāja arī projektu Svētās Trijādības Pārdaugavas pareizticīgo baznīcai Rīgā. Tādas. Pflūgs. Arhitekta J. R. Marijas pasludināšanas pareizticīgo baznīca Pokrova kapos. kā.–683. A. Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca. Dzelzavā. Nītaurē. Pflūgs. 1873.. Ēdelsons. Vietalvā. Tāda. Salacgrīva. Valmierā un Bauskā. Nr. Rīga.–1872. Meža ielā 2. . Kolka. Pflūga celtajām baznīcām ir samērā izstieptas priekštelpas. Virs tā paceļas vainagojošā kupoliņa zemkupola veltnis. 1890–1892. lpp.

S. Svētā Georga Pareizticīgo baznīca. Inženieru ielā (1883-1885. Hilbigs). Tas sastopams visdažādākās nozīmes sabiedrisko. B. O. Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca. Skujene. dzīvojamo un rūpniecības ēku arhitektūrā. Mārciena. Svētā Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca. 1878–1881. Baumanis. gan romānikas. Arī Baltijas valstīs senākās augstākās tehniskās mācību iestādes Rīgas Politehnikuma. plenārkonference. Arhitektu ielā (1909. G. Ežu (Māļu) Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīca. Hofmanis). 1903. nolēma. F. J. 1871–1872. Stāmeriena. un. Svētās Trijādības Pārdaugavas Pareizticīgo baznīca. Bučauskas Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca. Rīga. Visās būvniecības kārtās ēkas fasāžu stilistika palikusi nemainīga.arī šeit. 1875–1878. O. tāpat kā neskaitāmās citās pareizticīgo baznīcās. F. Ar īpaši smalku un piesātinātu šāda veida arhitektonisko apdari izceļas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca Stāmerienā (1902–1904). gadā (O. ka ir viena no ievērojamākajām un nozīmīgākajām monumentālbūvēm Rīgas bulvāru ansamblī. 216. Baumanis. nevis. Viens no savdabīgākajiem eklektisma mākslinieciski formālajiem paveidiem. F. Lunskis. Baumanis.17 Politehnikuma ēka Raiņa bulvārī 19. V. visbeidzot. Riga und seine Bauten (Herausgegeben vom Rigaschen technischen Verein und vom Rigaschen Architekten-Verein). Baumanis. gada saucās par Rīgas Politehnisko institūtu. gotika. kurā dominē 17 Hoffmann. ka šai iestādei „atbilstošāks un cienīgāks” būšot apaļloka stils. bija tā sauktais apaļloka stils (vāciski Rundbogenstil). J. Dzelzava. gadu. kam trešo stāvu uzcēla 1900. 1891–1893. Tad pēc Politehnikuma Arhitektūras fakultātes dekāna Gustava Hilbiga projekta uzcēla ēkas apjomu gar Raiņa bulvāri. Hofmanis). izmantoti 17. gan renesanses formālās valodas patapināti elementi. kurā vienotā mākslinieciskā sistēmā saauga gan no Bizantijas arhitektūras. spriežot par jaunceļamās ēkas arhitektūru. Tam sekoja spārni Merķaļa ielā (18761878. gadsimta krievu baroka motīvi. Kopskats un telpne. kas kopš 1896. Svētā Alekseja pareizticīgo baznīca. Kompozīcijai. . G. J. Baumanis. 1874. 1872. F. celta vairākās kārtās. Riga: Jonck & Poliewsky. F. Valmiera. 1902–1904. Bauska. Epingers. Das Polytechnische Institut. J. J. sākot ar 1866. Hilbigs). piemēram. Nereti šajā stilistikā veidotas mācību iestāžu ēkas.

M. E. J.18 Šai stilistikai zināmā mērā tuvā manierē veidota arī bijusī garīgā semināra ēka Rīgā. Kuldīga. Holsts) – tā dēvētā ķieģeļu stila paraugs. Vaļņu ielā 10 (1887. ar staltu. Kuldīgas Jaunā Rātsnama (1868. . Felsko. celtnes. 1900. gan arī kāds cits stilistisks novirziens. kas ievests no Anglijas. Vēl viens raksturīgs tā sauktā apaļloka stila piemērs ir Pilsētas reālģimnāzijas. Rīga. Rīges nams Krišjāņa Valdemāra ielā 16. M. Pirmās kārtas būvei arī ķieģeļus ieveda no Anglijas. c. 18 M.. tumši violeto glazēto ķieģeļu joslas ir no bizantiešu arhitektūras patapināts arhitektoniskās apdares paņēmiens. V. Das Real-Gymnasium. 1887. arhitektūru vienlīdz korekti raksturojama gan kā apaļloka stils. Holsts. 1874. G. 1866–1869. Politehnikums Raiņa bulvārī 19. J. 1876. Kopš 1919. Rīga. Laikabiedru vērtējumā ēkas mākslinieciskais veidols radīja patīkamu iespaidu un bija „atbilstošs mērķim. Īres nams Krišjāņa Valdemāra ielā 7. Reālģimnāzija Raiņa bulvārī 8. M. Liepāja. M. Felsko. 1909. Berči. S. Ēkas cokols veidots no Bornholmas granīta. J. Vannu iestāde Vaļņu ielā 10. Pareizticīgo garīgais seminārs Kronvalda bulvārī 9. Berči) u. bet īres nama Rīgā. G. Šēls). Jaunais Rātsnams. bet nākamajām tie ir vietējā ražojuma. 1877. X. 1883. Felsko). P. Štālbergs). O. vannu iestādes Rīgā. Rigascher Almanach. Dīce. O. mierīgi. D. E. ģimnāzijas ēka Raiņa bulvārī 8 (1874. Iekšpagalmā izbūvēta studentu ēdnīca un garderobe (1930–1931. Vidzemes un Kurzemes vapeņiem un deviņiem alegoriskiem augstskolas mācību priekšmetu atveidojumiem. kam celtne domāta. Štālbergs) un virs tām – lielā aula (1931–1936. kuru fasādēs visas ailes ir pārsegtas vienīgi apaļloka arkām. Rīga. Piemēram. kopumā ir neoromānikas raksturs. Rīges nams Liepājā. gada ēkā darbojas Latvijas Universitāte. 1868. K. K. Krišjāņa Valdemāra ielā 16 (1876. bet dzelteno ķieģeļu virsmā iestrādātās gleznainās. Galveno fasādi rotā cinka lējuma ciļņi ar trīs Baltijas guberņu – Igaunijas. Krišjāņa Valdemāra ielā 7 (1875. tagad Rīgas valsts 1. izteiksmīgu fasādi. 1868. kurai pakļaujas tādās pašās mierīgās formās veidotās sānu fasādes”.apļloka arkām pārsegto logailu ritms. O. 1876. H. Savukārt vairāku ēku. Felsko) fasāde ir Florences tipa neorenesanses. Tie izgatavoti pēc Politehnikuma zīmēšanas profesora Džona Klarka skicēm. D. Rīga. Kronvalda bulvārī 9 (1877. V. logailu apmales – no iedzeltena akmens. P. Šēls. vienkārši un cienīgi izturēts. H. Dīce) veidols tuvs neogotikai. Rīga. 1875.. Hofmanis. Hilbigs.

ir piemēram. Neimanis). fon Viganovskis). kā arī dzīvojamās ēkas. īres nami Kandavā. Rīga. Pēdējās arhitekts ir bijis arī ēkas īpašnieks. kurām parasti ir figurāli izmūrētas dzegas. P. un Maskavas ielā 10. Žīdu pamatskola (tagad Ukraiņu vidusskola) Rīgā. c. K. Hess. N. piemēram. kuru dažkārt dēvēja par „kroņa stilu”. skolas. tiesu namus. Liepājā turienes pilsētas arhitekta P. Cēsīs. M. M. Hess). Pulkveža Brieža ielā 2 (1883. Institūta ielā 1/3 (20. Berči. Felsko) u. gan lielākās un mazākās pilsētās. V. virkne fabriku Liepājā. Galvenokārt sarkanajā ķieģelī apdarinātajā fasādē brīvi stilizēti viduslaiku arhitektūras motīvi. tirdzniecības iestādes. Ķeizara Pētera I reālskola (tagad Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte) Rīgā.. Kronvalda bulvārī 1 (1889. lai apzīmētu vienu no eklektisma formāli stilistiskajiem novirzieniem.). Kīzelbašs). Žīdu amatniecības skola (tagad Rīgas dzelzceļnieku skola) Rīgā. Kuncendorfa alus fabrika Matīsa ielā 4. gan lauku vidē.). K. R. Mitrofans Mihailovs). bijusī Evanģēliski-luterisko žēlsirdīgo māsu iestāde (Marien-Diakonissen-Anstalt) Rīgā. F. Iespaidīgi „kieģeļu stila” piemēri dzīvojamo ēku arhitektūrā. M. ). sūkņu stacijas u. sākums) u. Visvalža ielā 4(1903– 1905. tostarp eļļas fabrika „Kieler & Co” Sliežu ielā (1888. Kuncendorfa alus fabrika Rīgā. c. Daugavpilī. Arī vairums . gadsimtā vai 20. Spīķeru ielā 1 un 8 (1868. 1895. „Ķieģeļu stilā” būvēja ne tikai rūpniecības ēkas. Zeiberlihs). Citu starpā šī „stila” piemēri ir Pagastskola Dzērbenē (1858). gadsimta beigas). gs. 1872. kas uz vispārējā apbūves fona atšķiras ar savām lielākoties vienīgi ķieģeļu mūrī veidotajām fasādēm. pašvaldības iestāžu ēkas u. sastopama visā Latvijā. kazarmas. Felsko). F. 12 un 14 (1879. Matīsa ielā 4 (1872. Smilšu ielā 8 (1914). Bruņinieku ielā 2 (1898. erkeriem. F. tā sauktie sarkanie spīķeri Rīgā. zelmiņiem un citām arhitektoniskajām detaļām tā ir viena no impozantākajām šīs stilistikas celtnēm. P. Jaunliepājā. bet arī veselības aprūpes iestādes. kā arī dzīvojamais īres nams ar veikaliem Rīgā. kas 19. Vagonu un mašīnu fabrika “Fēnikss” Rīgā. c. Hofmanis). gadsimta beigas). P. F. Liepāja. Pflūgs). O. Meiteņu ģimnāzija Ventspilī. gadsimta sākumā kuplā skaitā uzceltas visapkārt Rīgas vēsturiskajam centram. Brīvības gatvē 201 (1895. kura tagad ir viena no ēkām Dzemdību nama kompleksā. bijusī Ķimmeļa alus fabrika Rīgā. Eļļas fabrika „Kieler & Co” Sliežu ielā. tramvaju depo. Žīdu pamatskola (tagad mūzikas skola) Kuldīgā. Šī stilistika. Mandelštams). F. Tādas ir gandrīz visas rūpnīcu celtnes. Kuldīgas ielā 1 (1907. Ar saviem apjomīgajiem balkoniem.Terminu „ķieģeļu stils” nereti lieto. administratīvās ēkas (policijas iecirkņus. Miera ielā 45 (1904. Pils ielā 6 (19. Abrenes ielā 2 (1904. K. Maskavas ielā 4 un 6 (1880. Felsko. Berči daiļradē pārsvarā ir tieši sarkanas „ķieģeļu stila” ēkas. Līgatnē u.c. Vagonu un mašīnu fabrika “Fēnikss” Brīvības gatvē 201. Sabiles ielā 1 (19. 1888. c. Berči). komunālās saimniecības būves (noliktavas. Rīga. Hess).

Šmēlings. Nedziedināmi slimo patversme Telts ielā 1 (1903). 1905. 1903. Neimanis Kuldīga. piemēram. R. Žīdu pamatskola Smilšu ielā 8. Evanģēliski-luterisko žēlsirdīgo māsu iestāde Miera ielā 45. Īres nams Institūta ielā 1/3. Žīdu lūgšanu nams Stabu ielā 63. Rīga. ir Rīgas Pilsētas I slimnīcas sieviešu klīnika (1902). 1903–1905. gs. Rīga. Hofmanis. Šmēlings. Daugavpils. Bērnu patversme Sparģeļu ielā 2. Īres nams Pils ielā 6. F. Rīga. 1883. 1902–1903. Pilsētas I slimnīca. Īres nams ar veikaliem Pulkveža Brieža ielā 2. R. Šmēlings. R. Nedziedināmi slimo patversme Telts ielā 1. R. Žīdu lūgšanu nams Stabu ielā 63 (1899). Īres nams Sabiles ielā 1. Cēsis. bērnu patversme Sparģeļu ielā 2 (1905). Rīga. gadsimta beigas. Pilsētas pamatskola Brāļu Skrindu ielā 1. Pagastskola. R. Rīga. Rīga. V. Artilērijas brigādes kazarmas Rūdolfa ielā 5. Pilsētas pamatskola Brāļu Skrindu ielā 1 (1902–1903). Pilsētas nekustamo īpašumu pārvaldes ēka Abrenes ielā 3. Šmēlings. Šmēlings. Šmēlings.Rīgas pilsētas arhitekta Reinholda Šmēlinga projektēto daudzo publisko ēku veidotas „ķieģeļu stilā”. 1858. Artilērijas brigādes kazarmas Rūdolfa ielā 5 (1903). Sieviešu klīnika. Šmēlings. . kā arī virkne skolu. Kandava. Rīga. sākums Rīga. Pilsētas nekustamo īpašumu pārvaldes ēka Abrenes ielā 3 (ap 1902). fon Viganovskis. vairākas policijas iecirkņu ēkas. Žīdu pamatskola Visvalža ielā 4. 19. 19. O. 1899. Ap 1902. Rīga. R. 1903. R. Rīga. 1902. 1914. gadsimta beigas. Tādas. piemēram. 1904. Rīga. Dzērbene. 20.

1870–1975. kurās cilvēki iegūst izglītību. Aleksandra ģimnāzija Krišjāņa Barona ielā 1. Kīzelbašs). Baumanis. Rīga. tagad Rīgas Valsts tehnikums Krišjāņa Valdemāra ielā 1c (1891. D. Rīga. piemēram. 1891. F. Rīgas Politehniskā institūta dabas zinību laboratoriju ēka Kronvalda bulvārī 4 (1898–1901. 1900. Skaists un stilistiski viengabalains neorenesanses stilistikā veidots mācību iestāžu ansamblis ir Pilsētas reālskola. Ķeizara Nikolaja I ģimnāzija. vidusskola Krišjāņa Valdemāra ielā 1 (1876–1879. 1876–1879. Šis motīvs vizuāli it kā “izkūst” raksturīgajā eklektisma stila arhitektoniskās apdares vienmērīgajā piesātinājumā. Kuldīga. Kohs). ir arī simbolisks piemineklis abiem Rīgas galvenajiem arhitektiem pilsētas augstākajā uzplaukuma periodā: Johans Daniels Felsko šajā amatā bija no 1844. Tā veidota itāļu renesanses izteiksmē. Felsko) un Pilsētas meiteņu skola. tagad Latvijas Mūzikas akadēmijas ēka Krišjāņa Barona ielā 1 (1870–1975. Šmēlings. Pilsētas reālskola Krišjāņa Valdemāra ielā 1. A. c. J. Jelgava. Felsko. kas atrodas viena otrai pretī. daudzo 19. Abas ēkas. Pilsētas meiteņu skola Krišjāņa Valdemāra ielā 2. J. Felsko). J. Tā kā renesanse savā laikā uzplauka līdz ar humānisma ideju attīstību. R. Liepājas ielā 31 (1879) u. līdz 1879. 1879. R. kurai augšējais stāvs uzbūvēts vēlāk (1937. vidusskola Krišjāņa Valdemāra ielā 2 (1881–1884. N. Kīzelbašs). Reālskola (tagad )Jelgavā. D. bet Reinholds Šmēlings – no 1879. Ķeizara Nikolaja I ģimnāzija Krišjāņa Valdemāra ielā 1c. gadsimta otrajā pusē celto mācību iestāžu arhitektūrā izplatītākā tomēr ir vispārinātās formās traktēta neorenesanse. Rīga. Rīga. gadam. Baumanis). Citas raksturīgākās neorenesanses stilistikā veidotās skolu ēkas ir bijusī Amatu biedrības skola Rīgā. Aleksandra ģimnāzija. Kīzelbašs. A.Kaut arī „ķieģeļu stils” bija visai izplatīta un noturīga stilistika. D. J. tagad Rīgas 2. Baltijas Skolotāju seminārs (tagad Tehnoloģiju un tūrisma profesionālā vidusskola) Kuldīgā. idejiski tēlainā uztverē šī stila formu valoda bija visai atbilstoša celtnēm. Rīgas bulvāros ir vairāk nekā desmit mācību iestāžu ēku. Krūmiņš). . J. kas apjož ēkas visas trīs ielas fasādes. Reālskola Svētes ielā 18. Aspazijas bulvārī 34 (1876. bet fasāžu apdarē iekomponēts arī barokāla rakstura korintisko pilastru kārtojums. 1881–1884. tagad 17. J. Svētes ielā 18 (1900. Kīzelbašs. līdz 1915. Šmēlings). A.. Baltijas Skolotāju seminārs Liepājas ielā 31. F. N.

tās pielāgojot Latvijas Saeimas vajadzībām. Rīga. Valsts banka Krišjāņa Valdemāra ielā 2a. nojaucot vairākas senākās ēkas. gadam pēc arhitektu Roberta Pflūga un Jāņa Fridriha Baumaņa projekta cēlusi Vidzemes bruņniecība – vācu dižciltīgo muižnieku publiski tiesiska apvienība. Tā bija eklektisma radošā metode – ar izvēlētajiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem simbolizēt noteiktu ideju. 2009. Gandrīz vienlaikus ar neorenesanses stilistikā veidoto Biržu tapa arī Bruņniecības. 1927. J.F. 45. Telpu restaurācija un pārveidojumi izdarīti arī septiņdesmito gadu beigās un deviņdesmitajos gados. 2011. Acīmredzot.–2011. tagad Latvijas Republikas Saeimas nams Jēkaba ielā 11. bet ieejas daļā tuvāk Venēcijas renesanses izteiksmei veidota Valsts bankas ēka Rīgā. gadā tika pabeigta īpaši krāšņo svētku zāļu.. gadam. un 1932. Rīga. Neimanis). kam jābūt biržā.Pirmās lielās renesanses izteiksmē veidotās eklektisma celtnes Rīgā parādījās jau pirms cietokšņa vaļņu nojaukšanas. Fasādes bagātīgi rotā alegoriskas. Krievijas valsts bankas nodaļas nams Liepājā. kas saistās ar priekšstatu par aristokrātiskās Mediči dzimtas valdīšanas laiku – nama cēlāju tajā laikā zināmā mērā joprojām dzīvu sabiedriskās hierarhijas ideālu. lpp. R. Rīgas biržas fasāžu tēlniecība un to satura interpretācija. Birža Doma laukumā 6. No 1852. Bruņniecības nams Jēkaba ielā 11. Mākslas muzejs Rīgas Birža. līdz 1867. kas atradās otrajā stāvā. restaurācija. Augusts Reinbergs). Rīga. dažādas tautsaimniecības jomas simbolizējošas skulptūras un citi būvtēlnieciskie veidojumi. Baumanis. . gadsimta sākumā pārveidots nama austrumu spārns gar Jēkaba ielu (1902–1903. Bosse. pēc Sanktpēterburgas arhitekta Haralda Boses projekta tika uzcelts Biržas nams Doma laukumā 6. it kā vēsturiskās patiesības vārdā un neņemot vērā pašreizējo pilsētbūvniecisko situāciju. Laube). Pflūgs.–51. Acīmredzot tā nav nejaušība: Venēcija vienmēr saistās ar priekšstatu par fantastiskām bagātībām – tieši to. Rīga: Jumava. 20. kas atbilst celtnes saturam. 1921. O. Krišjāņa Valdemāra ielā 2a (1901–1905. kurus no terakotas darinājis Sanktpēterburgā praktizējušais dāņu izcelsmes tēlnieks Dāvids Jensens. gadā veiktas iekštelpu pārbūves (E. A. 1863–1867. To no 1863. Ēkas piesātināti greznajā fasāžu arhitektūrā atveidotas Venēcijas renesanses pils formas. Teātra ielā 3 (1898. arī šeit arhitektūras valoda simbolizē varenumu un bagātību. bāli brūnā tonī. V. 1852–1856. Berči) veidots monumentāli vispārinātās renesanses formās. 1901–1905. nokrāsotas monohromā. P. 19 Spārītis. gadā celtne atjaunota (arhitekte Liesma Markova). Tajā ierīkots mākslas muzejs Rīgas Birža. taču tūlīt pat tās pilnīgi gāja bojā ugunsgrēkā. Reprezentablais nams veidots Florences renesanses pils formās. Florences renesanses formās. Reinbergs. 1979. Fasādes.19 Pirmajā stāvā atrodas velvēta biržas zāle. kura šajā namā noturēja savas sanāksmes jeb landtāgus. H. M. līdz 1855.

Celtnes bagātīgo skulpturālo ietērpu veidojis A. gadsimta pirmās puses tradicionālo priekšstatu par teātra ēkas tēlu kā mākslas templi.Kādreizējā Pankūku bastiona vietā Rīgā. Nr. arī muzejs ir mākslas templis. Tika paaugstināta skatītāju zāle un izveidota pilnīgi jauna iekštelpu apdare (tēlnieks Augusts Folcs). gadsimta beigu arhitektūrā lietotos izteiksmes līdzekļus. Majestātiski cēlā ēka ir viens no pēdējiem eklektisma stila pieminekļiem Rīgas 20. Šēls un F. Pēc arhitekta ieceres vairākas no tām atgādina raksturīgus Rīgas 18. Cinkā atlietās pilnskulptūras izgatavotas Vācijā. Ēkas stilu var nosaukt arī kā ļoti vēlu klasicismu. kuriem līdzīgus var redzēt vairākās K. gadsimta sākuma arhitektūrā. gadā. ka muzeja fasāžu arhitektonisko veidolu ir lūkots saistīt ar vācu 18.–2001. grezna un detaļām piesātināta. ēkas stilistiku citādi kā par neobaroku nosaukt grūti. 1903. Galvenajā fasādē seškolonnu joniskā portika frontonu rotā skulpturāla grupa. gadā gāzes apgaismošanas iekārtas bojājuma dēļ teātris pilnīgi izdega. bet grezno iekštelpu apdari – tēlnieki Sigismunds Otto un Osvalds Vasils.). piemēram. Tāds ir arī Rīgas Pilsētas mākslas muzejs. Tā atspoguļo 19. tika saglabāts tās ārējais veidols. Tādi. Krišjāņa Valdemāra ielā 10a (1903– 1905. Iespaidīgo četrkolonnu jonisko portiku vainago frontons ar A. Folcs. W. un 1938. Pēteris Strancis u. 1882. Māris Dakteris u. Savukārt virs galvenās dzegas abpus lirai novietoti divi sieviešu tēli.c.). tagad Latvijas Nacionālā teātra ēka Kronvalda bulvārī 2 (1900–1902. 7. R. Hess. Ēkas kopumā barokālajā kompozīcijā izmantoti gan renesanses. Ēkas apjoma ziemeļrietumu galā uzcelta teātra darbnīcu un noliktavu piebūve (2001–2002. Folca darinātu simbolisku skulpturālo grupu. Rīgas pilsētas otrā jeb krievu. Tās centrā stāv dziesmu dievs Apolons. Ruta Krūskopa. S. Skulptūrā virs frontona „drāmas ģēnijs” savalda mežonīgu fantāziju simbolizējošo panteru. Tā bija pirmā lielā sabiedriskā ēka. Illustrierte Beilage der Rigaschen Rundschau. vāzes un citas arhitektoniskās detaļas ir betona lējumi. ir stilizētie triglifi virs pilastriem un dzegu profili. kas simbolizē dzeju un mūziku. kas attīstīta modernā garā20. tagad Latvijas Nacionālās operas nams. gadsimta septiņdesmitajos gados skatuves galā piebūvēta dekorāciju noliktava (R. Hāberlanda celtnēs. Šmēlings). kas attēlo traģēdiju un komēdiju. Augusts Reinbergs) arhitektūra. Indra Grietēna. gadsimta vēlo renesansi. Sanktpēterburgas arhitekts profesors Ludvigs Bonštets). Atsevišķi remontdarbi un pārbūves bijušas 1922. V. 20 Neumann. kuru tūlīt pēc pilsētas nocietinājumu vaļņu nojaukšanas uzcēla ārpus Vecrīgas (1860–1863. . ir plastiski izvērsta. Kaut pats arhitekts teicis. Būvdarbus vadīja Rīgas arhitekti H. c. Juris Gertmanis. atbilstoši eklektisma estētikai. 19. Neimanis). Das neue städtische Kunstmuseum zu Riga. gan klasicisma arhitektoniskie elementi un detaļas. tāpēc tempļa tēls jaušams gandrīz visu eklektisma periodā celto muzeju arhitektūrā. bet kanālmalas pusē uzcelta mašīnu telpa un elektrostacija ar skursteni. 1993. Teātris ir mākslas templis. Tāpat kā teātris. tagad Nacionālais Mākslas muzejs Rīgā. Ornamentālie ciļņi. 50. gadā Opera restaurēta un paplašināta (arhitekti Imants Jākobsons. Šmēlings). un to simbolizē arī ēkas arhitektūras klasiskā formu valoda. Aspazijas bulvārī 3 paceļas monumentālais Pilsētas pirmā jeb vācu teātra. Ēku atjaunojot (1885–1887.

lieta. A. 1293.Rīga. Reinbergs. Pilsētbūvnieciskās novietnes nozīmīguma ziņā viena no ievērojamākajām sabiedriskajām ēkām ir Apgabaltiesas nams Rīgā. F. Rīga. 33. Neimanis. kuru vainago trīs barokāli kupoli. 1860 – 1863. Rīga. novācot neīstos kupolus. 6. J. V. it īpaši pilsētu īres namu arhitektūrā. apraksts. Pilsētas mākslas muzejs Krišjāņa Valdemāra ielā 10a. Berči). tikai ar visiem kupoliem. Tiesas nama siluets turklāt lieliski harmonē ar netālo.21 J. kupoliem vainagoto Kristus piedzimšanas Katedrāli. Brīvības bulvārī 34. 1902. bet ar vieglu klasicisma pieskārienu (frontons virs centrālā rizalīta) veidots Apgabaltiesas nams Liepājā. kas ir visizplatītākais masveidā celto dzīvojamo ēku. F. Projektu saskaņojot Iekšlietu ministrijā Sanktpēterburgā. 21 Krievijas Centrālais Valsts vēstures arhīvs Sanktpēterburgā. Viesīgās biedrības nams Lielajā ielā 1. Liepāja. lapa . bet dubultoto pilastru kārtojums neorenesanses celtnei piešķīra zināmā mērā barokālu noskaņu. Nākamajā gadā šo projektu apstiprināja bez iebildēm. M. L. Apgabaltiesas nams Brīvības bulvārī 34. vienmērīgi ritmizētu galveno fasādi. ir nepieciešams izteikts siluets. kurā fasādei bija neitrāls siluets ar uzsvērtu galveno dzegu un bez jebkādiem kupoliem. P. un saskaņā ar to ēku arī uzcēla. 1889–1891. Pirmais pilsētas teātris Aspazijas bulvārī 3. 1903–1905. Skaidrās un precīzās renesanses formās. ēkai paredzot samērā neitrālu. kas ēkai nepiešķir īpašu savdabību un rada neproduktīvus izdevumus”. otrais pilsētas teātris Kronvalda bulvārī 2. fonds. Baumanis 1887. Savukārt vispārējā renesanses estētikā sakņotā Viesīgās biedrības nams Tukumā. 85. tika aizrādīts: „fasādi vajadzētu mainīt. Bonštets. Apgabaltiesas nams Rožu ielā 6. Baumanis. 1888. Rožu ielā 6 (1889– 1891. P. Lielajā ielā 1 (1902) ar vienmērīgi ritmisko un piesātināto fasāžu apdares detaļu kārtojumu pārstāv to eklektisma neorenesanses variantu. Tukums. mākslinieciskās izteiksmības nodrošināšanas nolūkā tai. 1900–1902. F. Berči. M. Rīga. gadā. Baumanis izstrādāja jaunu projektu. kurā celtne uztverama no pietiekami liela attāluma. Ēkas pirmo projektu izstrādāja J. Tādējādi arhitekts nodemonstrējis izcilu vides konteksta izjūtu: konkrētajā situācijā.

kas noslēdz ielas sienu. gadsimta otrajā pusē tapušajā Rīgas bulvāru ansamblī eklektisma stila īres nami nosaka pilsētvides tēlu. ko labprāt apzīmē par akadēmiski garlaicīgu”. Pflūgs. 6 un 8 (abi 1884). 10 (1879). Elizabetes ielā 18 (1885) un 20 (1886). Op. 9 (1880). Kalpaka bulvārī 5. 8 un 10 (visi 1879). 21 (abi 1876) un 30 (1867) un citur. piemēram. 7 (abi 1883). 6 (1879) un 8 (1881). 22 Kampe. 27 (1874).. 11 (1867). Raiņa bulvārī 33. Brīvības bulvārī 19. no kuras skopu gaismu saņem gaiteņi. bet ielas apjomam perpendikulārajā pagalma spārnā stiepjas pustumšs gaitenis. labierīcības. Šēls. labierīcības un galvenā kāpņu telpa. ka. un kalpotāju telpas. piemēram. 19 bulvāru ēku autors ir Kārlis Felsko. 1. turklāt „būves korpusa arhitektoniskais izveidojums un ielas fasādes laukuma noskaņojums bulvāros ir lielpilsētas augstajiem namiem daudz pareizāk uztverts nekā priekšpilsētās. bet 12 – R. pilastru. ir J. Gar ielas fronti katrā dzīvoklī atrodas parādes rakstura dzīvojamo telpu anfilāde. gadsimta produkts. bet gludāks – augšējos stāvos. pateicoties savam ritmiskam. Katrā šādā ēkā simetriski izvietoti divi daudzistabu dzīvokļi. tomēr piedod ielai mierīgu un noslēgtu izskatu”. Raiņa bulvārī 2 (1880). Antonijas ielā 4 (1887). Arī arhitektoniskās apdares detaļu klāsts augšējos stāvos. parasti ir vienkāršāks un atturīgāks. lpp. Merķeļa ielā 2 (1876). 17 un 17/19 (abi 1872). Raksturīgie neorenesanses nami viegli atpazīstami ar dzegu. atzīmējot. un tie ir eklektisma stila mantojuma visapjomīgākā daļa.). 23 Kampe. Atsevišķā būve bulvāros piemērojas pa lielākai daļai it labi kaimiņu namam un tālākā nozīmē visai ielas frontei.22 Taču tajā pat laikā viņš bulvāru apbūvi ir novērtējis kā „gatavi noslēgtu”. Rīgas bulvāru ansamblī 54 ēkas.”23 Tādējādi P. Kalpaka bulvārī 5 (1878. Baumaņa darbi. Arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis 1834–1891 : Viņa dzīve un viņa mūža darbs. Alfrēda Kalniņa ielā 3 (1879). 10 (1876) un 12 (1878). 4 (abi 1881). 3 (1881). Virsmu apdarē parasti lietots apmetumā atdarināts akmens mūra rustojums. 7 (1885) un 9 (1891).. Merķeļa ielā 12 un 17/19. Kampe ir diezgan precīzi raksturojis eklektisma stila mākslinieciskās izteiksmes un kompozīcijas paņēmienus. . P. gar kuru savirknētas guļamistabas. 5. 1927. 6 (1881). lai gan arī vienmuļīgam logu sadalījuma asu atkārtojumam. kas ir spēcīgāks un rupjāk fakturēts apakšējos. Ēkas centrā parasti ir neliela gaismas aka. 2. apmēram vienādie namu augstumi dod vairāk vai mazāk sakarīgu galveno dzegu. 6. cit. 19. 5 (1883). 31 un 33 (abi 1884). Ievērojamais arhitektūras vēstures pētnieks Pauls Kampe savulaik ir teicis. Interesantākie J. Krišjāņa Barona ielā 2.Īres nami bija tipisks 19. joslu un starpdzegu. virtuve. Baumaņa celtie īres nami Rīgas bulvāros ir Basteja bulvārī 2 (1878). Lielai daļai no visiem Rīgas bulvāru īres namiem ir „T” burtam līdzīga plāna konfigurācija. F. sandriku un dažādu citu orderu elementu ritmisku piesātinājumu ēku fasādēs. bet tikai atsevišķos gadījumos. kurus no ielas telpas uztver ne tik aktīvi kā apakšējos. kas ir vairāk nekā trešā daļa no šī rajona apbūves. Basteja bulvārī 10 un Krišjāņa Valdemāra ielā 8 – neogotika. F. 6 (1889). Merķeļa ielā „daudzkārt nopeltās „kazarmu” fasādes. 13 – H. ka „bulvāru namu arhitektoniskajam apstrādājumam piemīt daudzkārt kaut kas vienmuļīgs. Šo namu stilistika lielākoties ir orderu elementiem piesātināta neorenesanse. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. burtn. P. 7 un 9 (abi 1874). 4 (1880). 12 (1881).

H. kas ir viena no greznākajām dzīvojamām ēkām ar priekšdārziņu Rīgas bulvāru ansamblī. Felsko). 7 un 9. Īres nams Antonijas ielā 5. gada fotogrāfija. J. E. Starp tām izceļas arhitekta personīgais nams Krišjāņa Valdemāra ielā 11a (1873). gada fotogrāfija. Starp tām viena no lielākajām un iespaidīgākajām ir bagātā Rīgas tirgotāja Jakša nams Antonijas ielā 2 (1879. bet parasti tām ir izvērstāka apjomu plastika un sulīgāka arhitektoniskā apdare. Rīga. F. Rīga. Projekta plāns. Bez saimnieka apartamentiem daudzās no tām bija arī vairāki kalpotāju dzīvoklīši vai papildus dzīvokļi izīrēšanai. Šāds ēku plānojums deva iespēju zemesgabalus apbūvēt iespējami blīvi. J. Vairākas šāda rakstura ēkas. Ar sevišķi izkoptu un piesātinātu. 1926. Baumanis. Īres nams Antonijas ielā 6. ēka piedzīvojusi vairākas pārbūves. J. kurā tagad atrodas Francijas Republikas vēstniecība. 3. kādreizējo stalli un saimniecības ēku zemesgabala dziļumā paplašinājusi līdz ielai. 1876. F. F. F. Rīga. J. kurš nedrīkstēja būt mazāks nekā 20 kvadrātasis (ap 91 m2) un kuram vajadzēja būt vismaz 4 asis (8. 1926. 20. Tagad ēkā atrodas Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Rīga. 1881. 1872. 1880–1883. Tā. Baumanis. Baumanis. J. Jura Alunāna ielā 5 (1876) un 7 (1883) būvētas pēc akadēmiķa Heinriha Šēla projektiem. F. Rīga. 1926. pārkāpjot šajā vietā noteikto apbūves līniju. franču renesanses formās veidotu arhitektonisko apdari izceļas N. Baumanis. .Pagalma spārna galā ir otras tā sauktās melnās kāpnes. gada fotogrāfija. 1883. Rīga. J. Īres nami Krišjāņa Barona ielā 2 un 4. Rīga. de Grabe) un 6 (1881. Īres nams Brīvības bulvārī 21. Īres nami Merķeļa ielā 5. Šo ēku neorenesanses garā veidotā stilistika lielākoties neatšķiras no īres namiem. D. kurā tagad atrodas Krievijas Federācijas vēstniecība. J. piemēram. J. Īres nams Antonijas ielā 4. izbūvējot pseidobarokālās formās veidoto vīzu daļu. Līdz ar lielajiem īres namiem Rīgas bulvāros tika uzceltas arī virkne lielāku vai mazāku vienģimenes dzīvojamo ēku. atstājot brīvu tikai būvnoteikumu pieprasīto pagalmu. V.52 m) platam. bet nav zaudējusi sākotnējo tēlu un arhitektūras kvalitāti. 5 (1875. Ēmke). bieži mainoties īpašniekiem. no kurām ir tieša ieeja virtuvēs. F. F. Baumanis). Mencendorfas nams Raiņa bulvārī 9 (1872–1876. Īres nami Raiņa bulvārī 2. gadsimta sākumā. Baumanis). J. 1876. F. Baumanis. Baumanis. 5 (1880–1881.

lai strādātu pie Pfāba nama. Īres nams ar veikalu Baznīcas laukumā 4. Rīga. gs. Tā būvēta 1876. Tagad tajā izbūvēta viesnīca „Europa Royale” (2006. Jakša nams Antonijas ielā 2. 19. Īres nams Zemgales prospektā 4. Līdzīga rakstura ēkas var atrast arī Ventspilī. Īres nams Pils ielā 14. gs. sākums. Bekmanis. Mākslinieciski izteiksmīgā un arhitektoniskās apdares ziņā augstvērtīgā celtne veidota Florences renesanses formās. Tukums. sākums. Liepājā. Kuldīgā. Jansena nams Jura Alunāna ielā 5. bet palika Rīgā visu savu raženo radošo mūžu. Bauskā. H. Mākslinieciskajā izteiksmē tie sasaucas ar 19. Šēls. Felsko. Rīga. beigas – 20. Īres nams ar veikaliem Lielajā ielā 6. gs. pirmajā stāvā – saimnieka apartamenti.Greznākā dzīvojamā ēka Rīgas bulvāros ir Pfāba nams Krišjāņa Barona ielā 12. Iekštelpu dekoratīvā apdare pamatīgi pārveidota Benjamiņu laikā. gadsimtā populārajiem neogotiskajiem torņiem pie muižu pilīm. Tādas celtnes ir. Pfāba nams Krišjāņa Barona ielā 12. beigas – 20. 1876. Smiltene. piemēram. Pils ielā 14 un daudzas citas. Liepāja. Skulpturālos rotājumus veidojis pazīstamais tēlnieks Augusts Folcs. H. Šēla nams Krišjāņa Valdemāra ielā 11a. Baznīcas laukumā 4. Jelgavā. Īres nami ar neorenesanses veida fasāžu arhitektūru ir daudzās Latvijas pilsētās. gs. Šēls. Cēsīs. 1876. Lielajā ielā 6. Jelgava. H. Zemgales prospektā 4. gadā pēc Berlīnes arhiteku Hermaņa Endes un Vilhelma Bekmaņa projekta. Ēkai piekļaujas terase ar pergolu un dārzs. Visai savdabīgi ir vairāki eklektisma stila īres nami Kuldīgā. bet augšējos – īres dzīvokļi. 1904. Cokolstāvā un pagalma spārnā bija saimniecības telpas. J. Tādas ir 19. Tukumā. Ende un V. Padomju laikā ēkā atradās laikrakstu redakcijas un Latvijas Rakstnieku savienība. Juris Poga). sākums. Daugavpilī un citur. Liepājas ielā 35/37 un Pils ielā 2. kurš plašāk pazīstams kā Benjamiņu nams. Limbažos. 1879. Rīga. nogalē celtās ēkas Kalna ielā 17. 19. 19. gs. Viņš ieradās no Vācijas. gadā to savā īpašumā ieguva populārā žurnāla „Atpūta” un laikraksta „Jaunākās ziņas” izdevēji un sabiedriskie darbinieki Emīlija un Antons Benjamiņi. Šo ēku apjomu stūros vai galā ir torņveidīgi rizalīti. jo 1928. beigas – 20. D. Rīga. . 1873. Smiltenē. gs. gs.

kura darbnīca atradās kaimiņu zemesgabalā Krišjāņa Valdemāra ielā 31. Krišjāņa Valdemāra ielā 27/29 (1901) u. Elizabetes ielā 3 (1899). Pēdējā piederēja pazīstamajam latviešu būvuzņēmējam un mūrnieku amata meistaram Krišjānim Ķergalvim. Nepārprotama arhitektūras simbolika ir šajā cilnī atveidotais joniskais kapitelis. gs. Īres nams ar veikaliem Brīvības iela 52. Kuldīga. Ķergalvja nama augšējo stāvu rotā vesela rinda varenu skulpturālu atlantu. Īres nams ar veikaliem Krišjāņa Barona ielā 11. Krišjāņa Barona ielā 11 (1901. A. piemēram. Īres nams Pils ielā 2. Tos veidojis A. balkonus un rizalītus. gadsimta beigās un it īpaši 20. Baznīcas ielā 25 (1897). kas akcentē kvartālu stūrus. gs.Kuldīga. R. piemēram. 1902. zelmiņus. 1901. nogale. Kuldīga. K. Vīlandes ielā 1 (1898. gs. K. c. Cirkvics. Tikpat kā par normu kļuva torņi. Brīvības ielā 52 (1902. kurā attēlots trīsstūris un cirkulis – celtniekam tik tuvās arhitekta profesijas darbarīki. Cirkvics). Rīga. ka akadēmiski solīdajā. gadsimta sākumā celto īres namu fasādes it kā atdzīvojās. K.c. Ašenkampfs. Šāda pompoza eklektisma stila ēkas ir. A. nogale. 19. Rīga. Pēkšēns. Īres nams Vīlandes ielā 1. 19. Smilšu ielā 12 (1897). Vienu no ailstarpēm ēkas stūra erkerī rotā cilnis. 19. Rīga. 1897. Ar īpaši reljefu un gleznainu būvplastisko apdari izceļas virkne arhitekta Kārļa Felsko celto ēku Rīgā. Īres nams Liepājas ielā 35/37. reljefākas un arhitektoniskās apdares elementiem pieblīvētākas. sulīgākas. Ēkām sāka veidot dažādus tornīšus. Marijas ielā 9 (1899. Pēkšēns). nogale. kļuva nemierīgākas. Īres nams ar veikaliem Marijas ielā 11. bet arī eksotiski austrumnieciskus un citus neparastākus motīvus. R. Īres nams Kalna ielā 17. Šķiet. Pēkšēns. K. Rīga. Pēkšēns) u. Folcs. 19. Lāčplēša ielā 36 (1900). 1898. Rīgā. rāmajā stila attīstības gultnē kāds būtu iemetis akmeni. Pēkšēns). . erkerus. Marijas ielā 11 (1897. K. Izmantoja ne tikai tradicionālās orderu vai viduslaiku arhitektūras formas. Ģertrūdes ielā 39 (1899). Ašenkampfs).

gadā (būvinženieris Parsivāls Miezis). Avotu ielā 6 (1868. Šai shēmai atbilstošs apjomu kārtojums. 1902. stila estētikai atbilstošus vaibstus – gluži tāpat kā no modes izgājušu rotaslietu vietā uzliekot modernākas. Rīgā tādā veidā vairākas pēc paraugfasāžu zīmējumiem celtās klasicisma laika koka mājiņas tika „eklektizētas”. 1900. gadā šādi pārveidojot 19. Dzirnavu ielā 60 (1892. K. Šai ēkai iepretim. klasiskos trīsstūra frontonus virs mezonīniem nomainot ar horizontālām balustrādēm. Īres nams ar veikaliem Smilšu ielā 12. Kopskats un fasādes detaļa. Rīga. Šmēlings). Eklektisma periodā ne viena vien senāka celtne ieguva jaunus. bet uzzīmējis arī toreiz vēl esošās ēkas fasādi. Ēka Avotu ielā 6. Felsko. Fasādes izskats pirms 1889. Felsko. K. 1901. Visas šīs ēkas projektējuši arhitekti. Rīga. Raksturīga ir balustrāde fasādes centrālajā daļā virs dzegas. Tērbatas ielā 47 ir senākā šajā vietā esošās klasicisma stila koka ēkas paplašināšana un „eklektizācija”. 1902. Pflūgs). fon Trompovskis) un Stabu ielā 18 (1900. K. J. Rīga. K. E. Stilistiski pārveidotā ēka pēc nepilniem divdesmit gadiem atdeva savu vietu jaunam daudzstāvu mūra namam. Ēka Tērbatas ielā 47. un ar dažādām citām detaļām bagātinot visu fasādes arhitektonisko apdari. 1868. Felsko izstrādājis ne tikai jaunās fasādes projektu. 1889. gadā pēc arhitekta Juliusa Pfeifera projekta uzbūvējot pilnu otro stāvu un izveidojot ar orderu elementiem piesātinātu arhitektonisko apdari. Skatlogi pirmajā stāvā izveidoti 1925. Felsko. .Līdzīgi ciļņi ar trīsstūri un cirkuli ir vēl vairāku Rīgas ēku fasādēs – Krišjāņa Valdemāra ielā 4 (1877. arhitekts K. Īres nams ar veikaliem Lāčplēša ielā 36. Rīga. Ēka Brīvības ielā 47. 1897. Aleksandra un Romanova ielas stūrī (tagad Brīvības ielā 47). Tērbatas ielā 48 saglabājusies pēc klasicisma „paraugfasāžu” shēmas celta koka ēciņa. ir ēkai Rīgā. gada un fasādes pārbūves projekta zīmējums. R. Harijs Mēlbarts). 1889. gadsimta pirmajā pusē celtu koka mājiņu Rīgā. bet tipiski eklektiskā arhitektoniskās apdares valodā. pilastriem vai stūriem uznaglojot tā sauktos briljanta rustus. Citadeles ielā 2 (1898. Vills. R. Rīga. Pfeifers. Arī koka īres nams ar veikaliem Rīgā. Rīga. Īres nams ar veikaliem Krišjāņa Valdemāra ielā 27/29. arhitekts Hugo Vills). kuri bija arī to īpašnieki. H. Felsko.

1860. Unikāls šādas stilistikas piemineklis koka ēku arhitektūrā lauku vidē ir Bērvircavas muižas kungu nams (19. Īpaša tēma koka ēkas ir Rīgā. gadā tika publicēts būvnoteikumu papildinājums. Devendruss. Īres nams I. Tām līdzīgas dzīvojamās ēkas veido vides tēlu arī daudzās mazpilsētās. kā arī daļā no Maskavas priekšpilsētas un Klīversalā Daugavas kreisajā krastā. gadā. Riga und seine Bauten (Herausgegeben vom Rigaschen technischen Verein und vom Rigaschen Architekten-Verein). Jau kopš 13. kur izveidojās Rīgas bulvāru ansamblis. „tomēr patiesībā diemžēl ir tikai vairāk vai mazāk izdevies mūra ēku atdarinājums”. Lielākoties tās ir divstāvu ēkas (saskaņā ar būvnoteikumiem koka ēkām nedrīkstēja būt vairāk nekā divi stāvi) ar stila formu valodai raksturīgu. toties eklektiskas koka ēkas tapa arī ap 1910.Koka ēkas ir Latvijas arhitektūras mantojuma ievērojama daļa. 1885. Rīga. Kuldīgā un Aizputē. 1903. 1906–1909. . gadā jaunie būvnoteikumi aizliedza loka ēkas visā teritorijā. gadā uzcēla tikai dažus. Tautas tradicionālās celtniecības pieminekļi lauku vidē ir gandrīz vienīgi tikai koka celtnes. līdz ar cietokšņa vaļņu norakšanu šis aizliegums tika noteikts visā bijušajā esplanādē. gadā vēl pilnīgi valdīja šis stils. Riga: Jonck & Poliewsky. Der Wohnbau. Tipiskas divstāvu eklektisma stila ēkas Rīgā ir. Līdzīgas ēkas ir arī citās Latvijas pilsētās. S. Devendruss. Īres nams Ziemeļu ielā 25. gadsimta tās nedrīkstēja celt toreizējā Iekšpilsētā (Vecrīgā). Rīga. samērā piesātinātu arhitektonisko apdari. Tomēr Rīga šodien lepojas ar savām koka ēkām. otrā puse). piemēram. gadu un pat vēl vēlāk. 24 Mehlbart. ar kuru jaunas koka ēkas aizliedza celt jau līdz Bruņinieku ielai. Ziemeļu ielā 25 (1906–1909). 375. gs. Rīga. piemēram. 1904. Tieši koka ēku arhitektūrā eklektisms izrādījās visai noturīgs: Rīgas būvpraksē 1901. Lielākā to daļa ir eklektisma stila pieminekļi. pils ielā 9 (19.24 Koka ēkas pēc izskata tomēr grūti sajaukt ar mūra namiem. kura principā daudz neatšķiras no mūra namiem raksturīgās. un ne jau tikai izmēru dēļ. arhitekts Jānis Alksnis) un simtiem citu. Ziemeļu ielā 23 (1899). piemēram. H. Bišu ielā 1 (1911. Arhitektam Harijam Mēlbartam varbūt tāpēc savulaik bija „ar lielu nožēlu jākonstatē. Tukumā. Devendruss. visas pēc būvtehniķa Indriķa Devendrusa projektiem). I. un pat labākās koka ēkas. I. gadsimta beigas). bet 1904. 1906. bet pēc tam vairs nevienu eklektisku daudzstāvu mūra namu. kas rada pietiekami reprezentablu iespaidu. gadā – vienu. ko iekļauj dzelzceļa loks. ka tikpat kā nekur neparādās īsts koka būvju stils”. kuru ir gandrīz tūkstotis. Īres nams Ziemeļu ielā 23. Priežu ielā 13 (1908. 1899. 376.

Markoni) un Taurenē (Nēķina muižā. J. R. 19. otrā puse. R. L. gs. 1908. Tagad šajā ēkā atrodas speciālā internātpamatskola. Aumeistaru muižas pārvaldnieka māja jeb “Sarkanā māja” (1896) ir tuvāka Nīderlandes renesanses izteiksmei. R. 1905. kas uzcelta 1880. Cirkvics (?) Aumeistari. 1896. 1868. Muižas pils. Taurene. Raksturīgi ir gaišie ŗustojumi uz apjoma stūriem. Alksnis. Muižas kungu nams. J. L.Rīga. 1896. gadā. G. sešdesmitie gadi. Šmēlings. 19. 19. J. R. Cirkvics. Šmēlings). 1880. Markoni. Ap 1880. gs. gadsimta deviņdesmitie gadi. deviņdesmitie gadi. Īres nams Pils ielā 9. R. G. Iespējams. samērā vienkāršās formās. Muižas pārvaldnieka māja (“Sarkanā māja”). Muižas pils. Ērberģes (1868. Helds) un Igates (ap 1880. Iespaidīgs franču neorenesanses paraugs ar gleznainu būvapjomu salikumu ir Stāmerienas muižas pils Vecstāmerienā (1852). Helds. gs. Eklektisms neorenesanses veidolā ir atstājis spēcīgas pēdas arī muižu kungu namu arhitektūrā. Cirkvics) muižu kungu nami jeb pilis veidoti cēli atturīgās. gadā tā nodedzināta. Līdzīgas ir muižu pilis Bebrenē (1896. J. Muižas pils. 1911. Nēķina muižas kungu māja. tādējādi uzslāņojot pilij arī neogotisku formu . un pilsētu īres namu fasāžu arhitektoniskais veidols atspoguļojās arī daudzos muižu kungu namos. kas arī tā ir arhitekta H. Ēku tipoloģijas izpratnē šīs celtnes ir dzīvojamās ēkas. H. gs. R. Īres nams Bišu ielā 1. gadā celtni atjaunojot. H. Igate. tās torņi papildināti ar piramidālām smailēm un pinakļiem. Cirkvica darbs. H. Bebrene. beigas. Trešais stāvs – 20. Bērvircava. kas izceļas uz sienu sarkanā ķieģeļa fona. Ērberģe. bet centrālās daļas dzega nomainīta ar dzeguļotu joslu. Tukums. Ļoti līdzīga Igates pilij ir Palsmanes muižas kungu māja. 19. Palsmane. Muižas pils. J.

Dinklage. un 20. 2002. 3.1. Šervinskis . Jūgendstila formālās iezīmes šīs ēkas arhitektūrā saskatāmas tikai dažās detaļās (sīkrūšu dalījums logu augšdaļās). Vēlais pompozais eklektisms. fon Zīverss.piedevu. Grezni piesātināt neorenesanses arhitektoniskā apdare ir Remtes muižas pilij (ap 1880) un Reņģes muižas pilij Rubas pagastā (1881–1882. M. fon Zīverss. Viena no visiespaidīgākajām celtnēm Latvijas lauku vidē ir Cesvaines pils. gadsimta miju sevi aizvien skaļāk pieteica nākamais vēsturiskais stils – jūgendstils. R. kaut arī to nereti min kā jūgendstila piemēru muižu arhitektūrā. lai cik krāšņs un izsmalcināti efektīgs tas arī nebūtu. gadsimta deviņdesmitajos gados kā pretstats eklektismam un arhitektūrā guva masveida izplatību 20. Muižas pils. Grīzebahs. kas ievadīja jaunu. angļu un franču – Art Nouveau. M. Priekšas un aizmugures fasāde. Muižas pils. Vecstāmeriena. Reņģes muižas pils. Cesvaine. Šervinskis). Muižas pils. kataloņu – modernisme. A. bija nonāci tālākas attīstības strupceļā. citās vizuālajās mākslās tolaik jau izkoptos dekoratīvos rotājumus – „plūstošas un viļņotas organiskas un dinamiskas formas. Pelči. O. Šīs stilistikas paraugs ir arī Pelču muižas pils (1903–1904. 1852. Mūsdienu sistēmas stili 3. gadā pilī notika postošs ugunsgrēks. H. Neimanis). Vācu valodā tas ir Jugendstil. R. Stāmerienas muižas pils. Remte. poļu – secesja. V. Pēc tā pils daļēji atjaunota. V. Ap 19. krievu – стиль модерн. stingri . Daudzās zemēs jūgendstilu dēvē atšķirīgi. O. retrospektīvo eklektisma formu vietā liekot jaunus. Ēkas arhitektūrā nedalāmā vienībā sakausēti viduslaiku stilu un renesanses formu izteiksme. spāņu – modernismo. Tā celta 1896. mūsdienu stilu sistēmu. 1903–1904. Arhitektūrā jūgendstilu dažkārt joprojām uztver vienīgi kā ēku dekoratīvā ietērpa nomaiņu. gadā pēc Berlīnes arhitektu Augusta Dinklages un Hansa Grīzebaha projekta. 1908. Ap 1880. Rubas pagasts. naturālistisku ornamentu. portugāļu – arta nova utt. 1896. 1881–1882. Neimanis. gadsimta sākumā. Jūgendstils un neoklasicisms Jūgendstils radās 19. itāļu – liberty.

Tam var būt gan izteiktas vietējās iezīmes. 2004. Vairākas jūgendstila celtnes jau ir tieši nākamā stila – funkcionālisma – formu valodas priekšvēstneši. nebija un arī nevarēja būt. vijīgi saspringtu līniju mudžekļi. Hortas mākslai tuvā manierē strādāja franču jūgendstila celmlauzis Ektors Gimārs (Hector Guimard). gan atsevišķu tēlotājas mākslas meistaru daiļradē. gadsimta sākumā. stilizēti eksotisku augu motīvi. savstarpēji saplūdināts telpu kārtojums. Ar savdabīgi skulpturālu veidolu izceļas kataloņu arhitekta Antoni Gaudi (Antoni Gaudi) dekoratīvi piesātinātās ēkas Barselonā. mūsdienu arhitektūras stilu sistēma. San Francisco. kura darbos valda eleganta atturība un taisns leņķis. Šajā namā. emblemātisks jūgendstila piemineklis Vīnē ir „Secesiona” mākslinieku biedrības paviljons. starp kuriem izceļas universālā flāmu arhitekta un mākslinieku Henrija van de Veldes (Henry van de Velde) raksti un grāmatas. ir nereti par modernisma pionieri dēvētais skotu arhitekts Čārlzs Renī Makintošs (Charles Rennie Mackintosh). Turienes arhitektūras skolas galvenā persona bija Oto Vāgners (Otto Wagner). Jūgendstila radošā metode deva iespēju izpausties katra meistara personīgajam radošajam rokrakstam. gan iekštelpu arhitektūrā. vilku. Jūgendstila vienīgā atšķirība no tā. 25 Burden. bet efektīgi jūgendstila rotājumi meistarīgi iekļauti gan celtņu fasāžu. Stila radošā metode bija būvmākslas darinājuma lietišķās sākotnes mākslinieciski izteiksmīgs traktējums. Ārpus jūgendstila dzimtenes Briseles tikpat kā nav šī stila celtņu. E.izvairoties no vēsturiskām iezīmēm. nereti apspēlējot atslēgas cauruma motīvu. kas. gadā pēc arhitekta Viktora Hortas (Victor Horta) projekta. Madrid. Pati pirmā jūgendstila celtne ir inženiera Tasela nams Briselē. dažādu rāpuļu. Olbriha radošās darbības ražīgākais posms pagāja Matildes augstienes mākslinieku kolonijā Darmštatē – pilsētā. Tajā par arhitektūras izejas punktu kļuva funkcionāli ērts telpu izkārtojums un atbilstošu būvmateriālu un konstruktīvo paņēmienu lietojums. no tā atvasinot celtnes apjomu un māksliniecisko tēlu. kuru veidojis viņa audzēknis Jozefs Marija Olbrihs (Joseph Maria Olbrich). . Tā laika ēku fasādes bieži vien rotā līdz tam neredzēti. Tā bija tradicionāla durvju forma senajos ķīniešu tempļos. Jūgendstils bija konceptuāli antihistorisks. Lisbon. pasludinādams lozungu „Ornaments – noziegums”. un 20. Tādējādi tieši ar jūgendstilu sākās jauna. kā izpildāma jūgendstila mākslinieciskā programma. Jūgendstila saknes sniedzas gan 19. Vāgnera celtās pilsētas dzelzceļa stacijas. Cita O. P. ir izvērsts. Īpaši piesātināta un bagāta tā bija stila attīstības sākumposmā. smejošas vai – gluži pretēji – baismīgās grimasēs saviebtas maskas. kuras būtu uzceltas pirms 1898. etc. Hortas kompozīcijas izceļas ar mīksti plastiskām. kaķu. Jūgendstila ornamentālajai paletei raksturīgo ieliekti-izliekto līniju arhitekts nosauca par „pātagas cirtienu”. viņaprāt. Tāpēc šis stils ir ļoti daudzveidīgs – no piesātināti dekoratīvām kompozīcijām līdz atturīgiem un pavisam vienkāršiem darbiem. Viens vienīgs priekšraksts vai recepte. New York. London. gan daudzu arhitektu daiļradē visā Eiropā.” 25 Jūgendstila celtnes tik tiešām viegli pamanīt to oriģinālās. Illustrated Dictionary of Architectural Preservation. Tāpat kā O. piesātinātām un mākslinieciski izteiksmīgām formām. Savdabīgās ģeometriskās formās nereti izveidoja arī durvju un logu ailas. gadsimta Anglijā populārajā „Mākslu un arodu” (Arts and Crafts) kustībā. bija lieliski saglabātā arhitektūras specifiski mākslinieciskā izpratne un spēja sakausēt nedalāmā kopumā daudzus vizuālo mākslu veidus. Stila izplatību veicināja arī virkne publikāciju un citu teorētisku darbu. kuru mūsdienās uzskata par Vācijas jūgendstila centru. gan spilgtas atšķirības katra atsevišķa arhitekta izpildījumā. lāču un citu dzīvu radību ciļņi vai arī pavisam vienkāršu ģeometrisku formu atveidojumi. bet plašāka to celtniecība izvērsās tikai 20. Viens no pazīstamākajiem jūgendstila meistariem. V. gadsimta mijā. gulbju. V. Metāls un citi jauni materiāli lietoti vienlaikus konstruktīvā un dekoratīvā nolūkā. gada. Vēl radikālāks bija austriešu arhitekts Ādolfs Loos (Adolf Loos). kuras celtas tieši 19. Vāgnera audzēkņa Jozefa Hofmaņa (Josef Hoffmann) darbi atšķiras ar racionāli lietišķu gludu plakņu estētiku. Dažādās zemēs un vietās jūgendstilam ir stipri atšķirīgi vaibsti. suņu. Chicago. Pazīstamākie viņa darbi ir daudzās Parīzes metro stacijas. atspoguļo laikmeta saspringto dabu.: McGraw-Hill. ar ko šodienas arhitektūrā parasti saistās jēdziens „moderns”. bet atsevišķi izsmalcināti un atturīgi ornamentālie elementi pakļauti spēcīgai plakņu un apjomu plastikai. Hortas ietekme jūtama gan pazīstamās Nansī skolas meistaru lietišķi dekoratīvās mākslas darbos. savdabīgās un tēlaini izteiksmīgās apdares dēļ. tāpat kā arhitekta daudzos citos darbos. 14 (Art Nouveau architecture). bet jūgendstils smēlās iedvesmu tālos un eksotiskos avotos. Tas uzcelts 1893. pāvu. Ornamenti tomēr nenosaka jūgendstila būtību. Nozīmīgs jūgendstila attīstības centrs ir Vīne.

apzaļumotus pagalmus. to izdeva atkārtoti. gada janvārī postošs ugunsgrēks pilsētas vietā bija atstājis pelniem piekaisītu tukšumu. kurā ēku māksliniecisko veidolu nosaka uzsvērti vertikāli fasāžu kompozīcijas elementi. Tas bija vienas vai otras tautas mēģinājums savu nacionālo tāpatību iemūžināt arhitektūrā. tautas lietišķā māksla un tautas koka celtniecības paraugi. Šī stilistika pārsvarā jūtama arī nelielajā Norvēģijas pilsētiņā Olezundē (Ålesund). Nacionālā romantisma celtnēm raksturīgās logailas ar noslīpinātām augšdaļām asociējas ar lauku māju trapecveidīgajām jumtgalēm. piemēram. gan Sanktpēterburgā Krievijā. Tajā pat laikā gan Francijā. gan Itālijā joprojām parādījās arī ēkas. bet Vācijā – idealizēta vācu tradicionālās mājas tēla atveidojumos. līdz 1908. ir pati lielākā jūgendstila celtne pasaulē. gadā – sāka veidot Mežaparku (toreiz to sauca par Ķeizarmežu) Rīgā. kurš celts no 1901. taču vairāk – antīkās kultūras spēcīgāk caurstrāvotajās dienvidu zemēs. taču šī stila celtnes atrodamas gandrīz visās valsts lielākajās pilsētās un arī vienā otrā mazpilsētā vai pat lauku . iespējams. kuru arhitektūra faktiski ne ar ko neatšķīrās no 19. izstāžu zāles un virkne citu sabiedrisko telpu. piemēram. izmantoti visai atturīgi. gadsimta nogales eklektisma. kas ieguva „dzimtenes stila” (Heimatstil) nosaukumu. Itālijā. gadā 51. Taču nacionālais romantisms visspēcīgāk uzplauka lielo impēriju nacionālajās nomalēs. kuras uzcēla pēc tam. vai Pilsētas nams Prāgā. gadā viņš publicēja grāmatu „Rītdien: mierīgs ceļš uz reālu reformu” (To-Morrow: a Peaceful Path to Real Reform). Taču tādā pašā manierē ir veidots. Drīz vien. Tie ir spēcīgi artikulēti erkeri un reljefas. daudzi veikali. kuras ekonomiskās un kultūras attīstības ziņā nereti pārspēja savas metropoles. Daudzviet tika realizēta kompleksa kvartālu apbūve. Dramatiskais teātris Stokholmā. Šāda eklektiski dekoratīva jūgendstila piemēri atrodami visā Eiropā. Tādas. Slovākija. Tās atšķiras ar zināmu formu smagnējību. Jūgendstila periods pilsētbūvniecībā galvenokārt iezīmējās ar nākotnes urbāno vīziju meklējumiem un pievēršanos pilsētu apbūves sanitāri higiēniskās kvalitātes uzlabošanai. Dažkārt šo jūgendstila novirzienu sauc par „ziemeļnieku stilu” vai „ziemeļu jūgendstilu”. vai senāku gadsimtu sakrālās arhitektūras formu paraugu interpretācijās tā sauktā jaunkrievu stila (нeopусский cтиль) veidā. Ornamentālie rotājumi aizņem ailstarpes starpstāvu pārsegumu līmeņos. 1902. gadam pēc arhitekta Fredrika Liljekvista (Fredrik Lilljekvist) projekta. kuru sāka veidot 1903. kas. 20. zem viena jumta atrodas koncertzāle.gadu iezīmējās noteikta pievēršanās klasisko formu valodai. arhitektonisko dekoru ēku fasādēs nereti izkārtojot vēl 19.5 km uz ziemeļiem no Londonas. monumentālu cēlumu un stāviem jumtiem. Vairumā zemju jūgendstila attīstību pilnīgi pārtrauca Pirmais pasaules karš. tāpēc tur to dažkārt dēvēja par “Universālveikalu stilu” (Waarenhausstil). gadsimta eklektismam tipiskajā vienmērīgi ritmizētajā kompozīcijā. Krievijā. gadsimta pirmās desmitgades nogalē sāka izplatīties stateniskais jūgendstils – stilistisks novirziens. Spānijā un Portugālē. piemēram. Par pirmo dārzu pilsētu uzskata Lečvortu (Letchworth). kas paceļas vairāku stāvu augstumā. Līdz ar to šīs ēkas iztālēm grūti atšķirt no iepriekšējā stila celtnēm. Pētījumi par veselīga izmitināšanas veidu noveda pie pirmajiem dārzu pilsētas jeb pilsētas-dārza idejas īstenojumiem. Ziemeļeiropas zemēs nacionālā romantisma celtnes ir it kā pirmatnīga spara un lietišķības apdvestas. Starp jūgendstila formālās izteiksmes dažādajiem novirzieniem viens no savdabīgākajiem un spilgtākajiem ir nacionālais romantisms. Jūgendstils Latvijas arhitektūrā lielākoties saistās ar Rīgu. pilnīgi iekļaujoties fasāžu arhitektoniskajā pamatformā un vienlaikus izceļot kompozīcijas vertikalitāti. un dažādi tā paveidi sastopami gan visās Skandināvijas zemēs. Čehija un Slovēnija Austroungārijā un Katalonija Spānijā. ja tādi vispār ir. veidojot plašus. kad 1904. izsauļojumu un vēdināmību ēku iekštelpās. piemēram. Vēl agrāk – 1901. kas radās gan kā pretsvars jūgendstila dažkārt vēl nepārvarētajam pārmērīgajam dekoratīvismam. gan kā atspoguļojums zināmai tieksmei pēc reprezentatīvas monumentalitātes. gadā ar nosaukumu „Rītdienas dārzu pilsētas” (Garden cities of to-Morrow). Kā iedvesmas avoti kalpoja etnogrāfiski motīvi. Tāpēc neoklasicisms visbiežāk redzams daudzo tolaik celto banku namu vai arī citu reprezentabla rakstura sabiedrisko ēku arhitektūrā. dabisku būvmateriālu lietojumam ēku ārējā apdarē. bija Somija un Latvija Krievijā. taču. 1898. atsevišķi tā uzdzirkstījumi vērojami vēl divdesmitajos gados. kuri nodrošināja pietiekami labu izgaismojumu. To īpaši veicināja angļu pilsētbūvnieka Ebanīzera Hovarda (Ebeneser Howard) darbība. Īpaša vērība veltīta īstu. Vācijā šādā stilistikā tika uzcelta vesela virkne daudzstāvu tirdzniecības namu. Šajā ēkā. Tas bija neoklasicisms. Ap 1910.Kopumā jūgendstils tā agrākajā attīstības fāzē pārsvarā bija ornamentāli piesātināts. restorāni. Ornamentālie rotājumi. no pamatplaknes izvirzītas lizēnas vai cita profila joslas. tas izpaudās 17. Tās centra apbūvi veido vienīgi jūgendstila ēkas.

vidē. Ievērojams jūgendstila arhitektūras mantojums ir Liepājā. Tomēr Rīgas arhitektūrā
tam ir īpaša nozīme, jo tieši jūgendstila arhitektūra ir galvenā vērtība, kuras dēļ pilsētas
vēsturiskais centrs, kas aizņem vairāk nekā 420 ha, 1997. gadā tika iekļauts UNESCO
pasaules kultūras mantojuma sarakstā: „Ir vispāratzīts, ka Rīgā ir Eiropā augstvērtīgākā
jūgendstila ēku koncentrācija.”26
Jūgendstila uzplaukumu Rīgā nodrošināja pilsētas sprādzienveidīgā attīstība
20. gadsimta sākumā. Nepieredzētā apjomā pieauga iedzīvotāju skaits un izmainījās arī to
nacionālais sastāvs. Strauji auga latviešu īpatsvars. Šo procesu, kurš sākās jau
19. gadsimtā, tēlaini atspoguļojis Augusts Deglavs.27 Ārkārtīgi rosīgā būvniecība līdz ar
faktu, ka pēc 1904. gada Rīgā vairs neuzcēla nevienu eklektisma stila ēku, izskaidro
neparasto jūgendstila celtņu sablīvējumu pilsētas centrā. Šī stila ēkas veido gandrīz trešo
daļu no visas centra apbūves. Tādā koncentrācijā un arī mākslinieciskajā kvalitātē kā Rīgā
jūgendstils nav nevienā citā pasaules pilsētā. Rīga ir īsta jūgendstila metropole.
Spēcīgs impulss jūgendstila attīstībai bija Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde, kuru
1901. gada vasarā izveidoja Esplanādes laukumā. Tajā viss – sākot ar daudzo paviljonu
arhitektūru un beidzot ar izstāžu stendiem un tajos izstādītajiem priekšmetiem – bija
iespaidīgs jaunā stila formu spēles demonstrējums. Pazīstamais publicists un mākslas
kritiķis Jānis Asars 1904. gadā atzīmēja: „.. kas pa Rīgas ielām staigā vaļējām acīm, nevar
palikt nemanījis tās lielās pārmaiņas, kādas pa beidzamiem gadiem notikušas viņas ārējā
izskatā”, norādot, ka tās skāruša apģērbus, jauncelto namu fasādes, preces tirgotavu logos,
mēbeles, tapetes, traukus, grāmatu vākus, plakātus utt., un piebilstot: “Šī garša, kura Rīgā
tikusi pie vārda īpaši ar 1901. g. jubilejas izstādi, ir tiešām kas jauns.”28 Turpat J. Asars
precīzi noformulēja jūgendstila mākslinieciski radošo metodi: „.. būve nav jākonstruē no
ārienes uz iekšieni kā agrāk darīja, kad rūpējās tikai par impozantu fasādi, lai iekštelpu
kārtība iznāktu kāda iznākdama, bet ir jākonstruē no iekšienes uz ārieni, jāierīko iekštelpas
pilnīgi lietderīgas un daiļas, un to kārtībai tad jāpiemēro nama ārējais veids. Iekštelpām un
nevis fasādei ir jābūt par izejas punktu nama konstrukcijai no īstā mākslas stāvokļa.”29
Kaut arī attīstības agrākajā fāzē jūgendstilam vairāk bija raksturīgi dažādi, nereti
pārbagāti dekoratīvie rotājumi, tomēr jau no pašiem pirmsākumiem šis stils kopumā bija
skaidri racionāls, tas ir, saprātīgs, pat lietišķi atturīgs. Tāda, it īpaši salīdzinot ar vienu otru
jūgendstila ekstravaganci, ir arī pati pirmā jūgendstila celtne Rīgā – īres nams ar veikaliem
Audēju ielā 7 (1899, Alfrēds Ašenkampfs un Maksis Šervinskis). Ēka ir senākas celtnes
kapitāla pārbūve, kurā pilnīgi izmainīta gan tās telpiskā uzbūve, gan ārējais izskats. Visai
nozīmīgs ir ēkas tapšanas gada skaitlis, jo visā Eiropā nav daudz jūgendstila ēku, kuras
uzceltas vēl 19. gadsimtā.
Ēkas fasādes rotā reljefas līnijas, apļi un augu stilizējumi jūgendstila
ornamentālajai valodai raksturīgās formās, to visu eleganti iekļaujot ēkas arhitektoniskajā
pamatformā. Tā ļauj skaidri nojaust, ka divos apakšējos stāvos ir veikali un biroji, bet
augstāk – dzīvokļi. Fasāžu dalījumā vairs nav iepriekšējam vēsturiskajam stilam –
26

ICOMOS News [International Council on Monuments and Sites]. 1997, December, Vol. 7, No 3, p. 25.
Deglavs, A. Rīga. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1951. 1136 lpp. Skat. arī: Rīgas kultūrvide
19. gadsimtā : A. Deglava romāns „Rīga” [Latvijas Universitātes zinātniskie raksti]. Rīga: Pētergailis, 1999.
144 lpp.
28
Asars, J. Mākslas amatniecība. Kopoti raksti. Rīga, 1910. 1. sēj., 3. burtn. 3. lpp.
29
Turpat, 26. lpp.
27

eklektismam – raksturīgās vienmērīgās ritmikas. Sarežģītais logailu kārtojums atbilst
ērtam iekštelpu izveidojumam un kopējam plānojumam. Ēkas apjomu plastiku izceļ neliels
erkers. Dzegu balsta metāla konsoles. Augšējais stāvs veidots kā mansards, kuru apjož
izteiksmīgas metāla margas. Tās veidotas izskatīgi, mērķtiecīgi un racionāli, pasargājot
gājējus no iespējamām sniega vai ledus lavīnām. 20. gadsimta sešdesmito gadu beigās ēka
pārbūvēta projektēšanas institūta vajadzībām, iznīcinot daudzus iekštelpu apdares
elementus, taču fasādes ir restaurētas un saglabājušas autentisko veidolu.
Pat izteikti racionāli veidotas jūgendstila celtņu fasādes parasti tomēr rotā eleganti,
formās izkopti un arhitektoniskajā pamatformā integrēti būvplastikas veidojumi. Šai ziņā
raksturīgs piemērs ir viens no Rīgas jūgendstila arhitektūras šedevriem – īres nams Smilšu
ielā 2. Tas celts 1902. gadā pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta. Strukturāli skaidrā
fasāde ir neparasti krāsaina gan vārda tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tās apdarē izmantoti
dažādi atšķirīgas tonalitātes materiāli, bet mākslinieciskā kompozīcija dzirkstī jūgendstila
ornamentālo ciļņu un skulpturālo veidojumu tēlainā daudzveidībā. Fasādi rotā pāvs, pūces,
vilku galvas, teiksmainu tēlu maskas un citi jūgendstila dekoratīvo formu simboli. Katra
otrā un trešā stāva logailas apmale ir atšķirīga. Herma zem erkera tiek uzskatīta par
skaistāko sievietes tēlu Rīgas jūgendstila būvplastikā. Plašie veikalu skatlogi pirmajā stāvā
izveidoti 1909. gadā (arhitekts Pauls Mandelštams).

Rīga. Īres nams ar veikaliem Audēju ielā 7. 1899. A. Ašenkampfs, M. Šervinskis. Kopskats un fasādes
fragments.
Rīga. Īres nams ar veikaliem Smilšu ielā 7. 1902. K. Pēkšēns. Kopskats un fasādes fragments.

Izcils jūgendstila simboliskās tēlainības piemērs ir īres nams Rīgā, Tallinas ielā 23.
Ēku sāka celt 1901. gadā pēc arhitekta K. Pēkšēna projekta, saskaņā ar kuru tai bija
paredzēta tradicionālā eklektisma stilā veidota, ar pilastriem, sandrikiem un citiem
vēsturiskajiem arhitektoniskajiem elementiem vienmērīgi piesātināta fasāde. Būvdarbu
gaitā Eižens Laube, toreiz vēl arhitektūras students, ēkas šauro fasādi, kurai katrā stāvā ir
tikai trīs logi, pilnīgi pārveidoja. Kompozīcijas pamatā likts krāsu un virsmas faktūru
kontrasts, izmantojot dažādus apdares materiālus – sarkano ķieģeli, gaišu un gludu vai
tumšāku un rustotu apmetumu, metālu un tumši pelēku dabisko šīferi. Vidū izveidots
erkers, bet augšējais stāvs iebūvēts mansarda jumtā. Meistarīgi līdzsvarotajā apjomu un
laukumu spēlē iekļauti vairāki dekoratīvi ciļņi un skulpturāli veidojumi. Ēkas ieeja
atgādina fantastiska nezvēra muti ar milzīgiem ilkņiem, kuri balsta erkeri. Ieejas portāla
forma atgādina arī milzīgu atslēgas caurumu. Cilnī uz erkera starp stilizētiem ziediem
pastaigājas putni, bet augstāk, cilnī uz zelmiņa attēlota lapotne ar putnu būri. Erkeri

vainago balkons, uz kura sānu parapetiem gozējas teiksmaini reptiļi. Skulpturālajās galvās
dzegu galos, iespējams, portretēts pats E. Laube. Visi skulpturālie rotājumi veidoti
būvtēlniecības firmā „Lotze & Stoll”. Sākotnēji fasādes apmestās virsmas bijušas gaiši
zaļā, bet metāla elementi – tumši zaļā krāsā. Zaļā krāsa tolaik skaitījusies ļoti moderna.
Trīsdesmitajos gados E. Laubes vērtējums par šo ēku gan esot bijis stipri izmainījies – viņš
to nosaucis par savu jaunības dienu kļūdu.
Tāpat kā Tallinas ielā 23 ieejas portāls atslēgas cauruma formā ir arī vienai no
agrākajām jūgendstila celtnēm Rīgā – īres namam Vīlandes ielā 11 (1899, arhitekts
H. R. Cirkvics). Šī ailas forma bija viens no jūgendstila modes elementiem. Īres namā
Rīgā, Kalēju ielā 23 (1903, arhitekts Pauls Mandelštams) apkārt taisnstūrainas formas ailai
tas atveidots kā cilnis zeltītas, starojošas saules veidā. Savukārt Rīgā, Teātra iela 9 (1903,
arhitekti H. Šēls un F. Šefels) ēkas stūra daļas augšējā stāva loga augšpuse ieaudzināta
krāsainām keramikas flīzēm iesegtā aplī, kuru apjož reljefa ornamenta loks. Vairāki šādi
risinājumi – vai nu veidojot pašu ailu atslēgas cauruma formā, vai arī ailu ierāmējot ar
reljefu apli – sastopami atsevišķās koka ēkās, piemēram, Rīgā, Kristapa ielā 2/4 (1904,
A. Ašenkampfs), Bauskā, Kalna ielā 8 un Liepājā, Leona Paegles ielā 18 (abas –
20. gadsimta sākums). Blakus pēdējai ēkai Liepājā, Dzintaru ielā 18 (1903) atrodas
trīsstāvu mūra īres nams, kuram atslēgas cauruma formu atgādina atvērums augšējā stāva
lodžijas ārsienā.

Rīga. Īres nams ar veikaliem Tallinas ielā 23. 1902. K. Pēkšēns, E. Laube Kopskats un fasādes fragments.
Rīga. Īres nams Vīlandes ielā 11. 1899. H. R. Cirkvics. Fasādes fragments.
Rīga. Īres nams ar veikaliem Kalēju ielā 23. 1903. P. Mandelštams. Fasādes fragments.
Rīga. Īres nams ar veikaliem Teātra ielā 9. 1903. H. Šēls un F. Šefels. Fasādes fragments.

Rīga. Īres nams Kristapa ielā 2/4. 1904. A. Ašenkampfs. Fasādes fragments.
Bauska. Īres nams Kalna ielā 8. 20. gs. Sākums. Fasādes fragments.
Liepāja. Dzīvojamā ēka Leona Paegles ielā 18. 20. gs. sākums. Fasādes fragments.
Liepāja. Īres nams dzintaru ielā 18. 1903. Fasādes fragments.

H. Šēls un F. no kurām vidējā parasti ir garāka. īres nama ar veikaliem Daugavpilī. Brīvības ielā 105 (1904. K. Šis ornaments redzams. Mandelštams). vasarnīcas Jūrmalā. 1902. īres namos Brīvības ielā 110 (1902). J. Alksnis. 1903. tēlnieki Sigismunds Oto un Osvalds Vasils). Rīgas jūgendstila ēku fasādēs triju vai piecu vertikālo līniju saišķa ornaments parasti ir samērā grezns un lietots kombinācijā ar dažādiem skulpturāliem ciļņiem vai citiem rotājumiem. Fasādes fragments. Fasādes fragments. Rīga. Īres nams Brīvības ielā 110. Saules ielā 55 (20. Īres nams Matīsa ielā 44. 1904. Īres nams Eduarda Smiļģa ielā 10. Augusts Vite). Strēlnieku ielā 6 (1902. Vanags. Hartmanis.Stilizēta atslēgas cauruma forma sastopama ne tikai jūgendstila celtņu durvju un logu ailās. H. Fasādes fragments. Ļoti izplatītas ir sieviešu masku kombinācijas ar apļiem un līnijām. P. Īres nams Krišjāņa Barona ielā 13/15. Fasādes fragments. Rīga. bet dažkārt arī īsāka. 1907. P. Pēdējās celtnēs šis motīvs jaušams nedaudz pastarpinātā veidā. 1902. Īres nams Brīvības ielā 105. c. A. Alksnis. īres namu Rīgā. Matīsa iela 44 (1907) u. Šēls un F. Šefels. bet arī dažnedažādos fasāžu arhitektoniskā un dekoratīvā noformējuma elementos. Fasādes fragments. Fasādes fragments. J. Mandelštams. Pēkšēns un Aleksandrs Vanags). Rīga. Īres nams Krišjāņa Valdemāra ielā 20. Parasti vienkāršākā izpildījumā šo jūgendstila modes zīmi var redzēt arī Latvijas citās pilsētās. Fasādes fragments. Rīga. Krišjāņa Valdemāra iela 20 (1907. Rīga. piemēram. 1904. Šefels. gadsimta sākums). Rīga. piemēram. K. Matīsa ielā 43 (1905). Vite. Fasādes fragments. Ļoti dažādi savās celtnēs. 1902. Īres nams Tallinas ielā 88. 1907. ēku fasādēs. J. c. Alksnis. Fasādes fragments. Nereti tas kombinēts ar vēl vienu jūgendstila tipisko ornamentālo rotājumu – trim vai piecām lizēnām vai rievtekām. 1905. 1904. J. gadsimta . Hermanis Hartmanis) u. H. Strēlnieku prospektā 55 (20. Rīga. Pēkšēns un A. Brīvības ielā 141 (1903. Īres nams Strēlnieku ielā 6. Rīga. Īres nams Brīvības ielā 141. piemēram. tās apspēlējis arhitekts Jānis Alksnis. Ģertrūdes ielā 10/12 (1902. Alksnis. Alksnis. J. Rīga. Krišjāņa Barona iela 13/15 (1904). Rīga. Fasādes fragments. Īres nams Ģertrūdes ielā 10/12. Rīgā var atrast simtiem šī motīva variāciju.

kāds nepilns ducis.–2010. mūrniekmeistars E. 20. E. Kuģinieku ielā 9 (20. Fasādes fragments. c. Frišs. Ventspils. Darījumu ēka Kuģinieku ielā 9. arhitekts Rūdolfs Frišs).–1912. gadsimta sākums). Divas M. gadam tā pārveidota Rīgas Ekonomikas skolas vajadzībām. bankas ēkas Ventspilī. Īres nams ar veikaliem Saules ielā 55. Pils ielā 30 (1905. gadsimta sākums) un Kuldīgas ielā 17 (1911. 1911–1912. 20. restaurējot fasādi. gadsimta sākums. līdz 1994. Fasādes fragments. Vitomskis). R. Vasarnīca Strēlnieku prospektā 55. Ventspils. Īres nams ar veikaliem Kuldīgas ielā 17. Kuģinieku ielā 2 (20. gs. celtņu fasāžu arhitektoniskajā apdarē. Skolas ēka Strēlnieku ielā 4a padomju laikā tika izmantota kā kopmītne. 20. Ventspils. sākums. iekārtojot tajā Jaunrades namu (arhitektes Anda Kursiša un Baiba Rutkovska). Šis ornaments gan kombinācijā ar reljefu vainagu. gadā. Pils ielā 18 (1910. 20. Daugavpils. veikalu ēkas Ventspilī. 2009.sākums). Bauls (?). Tā ir bijusī privātskola Strēlnieku ielā 4a (1905) un īres nams Alberta ielā 13 (1904). E. darījumu ēkas Ventspilī. bet iznīcinot iekštelpu . Ventspils. Latviešu biedrības nams Maiznieku ielā 11. sākums. Bankas ēkas Kuldīgas ielā 3. Ventspils. Īres nams ar veikaliem Kuģinieku ielā 2. Fasādes fragments. gs. Šī ēka celta 1911. Ventspils. pēc mūrniekmeistara E. iespējams. Eizenšteina celtās ēkas atrodas Strēlnieku un Alberta ielas stūrī. Maiznieku ielā 11 fasādi. Vitomskis) u. Fasādes fragments. Vitomskis. Fasādes fragments. Īres nams ar veikaliem Pils ielā 30. Kuldīgas ielā 3 (1910–1911). Atslēgas cauruma formas ailas un triju vai piecu lizēnu saišķi ir tikpat kā neiztrīkstošas detaļas gandrīz visās būvinženiera Mihaila Eizenšteina celtnēs Rīgā. īres namu ar veikaliem Ventspilī. Jūrmala. Kuldīgas ielā 6 (20. gadā ēka atjaunota un paplašināta. Fasādes fragments. gan pavisam „plikā” veidā rotā arī Ventspils Latviešu biedrības nama Ventspilī. E. gadsimta sākums). gs. Eizenšteina veidotās fasādes burtiski mutuļo pārspīlēti bagātos dažādu neparastu dekoratīvo veidojumu ņudzekļos. toties dekoratīvās greznības ziņā to fasādes pārspēj jebkuru citu celtni. 1910–1911. 1911. Baula projekta. To nav pārāk daudz. 1905. sākums. No 1993.

pūķiem. kas balsta erkerus atika stāvā. 1905. gadam ēka atjaunota un pārveidota Rīgas juridiskajās augstskolas vajadzībām. gan bruņinieku galvas. gan spārnotajās hermās virs ieejas portāla Alberta ielā. kas atrodas kvartāla stūrī. Eizenšteins. gan krūšutēlos virs galvenās dzegas. apļiem un citām ģeometriskām figūrām. No 1999. Rīga. Eizenšteins atgādinājis par savu pamatprofesiju – viņš bija Vidzemes guberņas valdes Satiksmes ceļu nodaļas priekšnieks. . Tipiskā jūgendstila līniju rakstā veidotas arī balkonu metālā kaltās margas. taisnām un liektām līnijām. Tas simbolizē velnu vai elli. Velns kopā ar sievietes ganes cilni pa kreisi asociējas ar teiksmu par Panu un Sīringu. kliedzošām maskām ēkas Alberta ielas fasādē izveidoti apgāzta konusa formas. Īres nams Alberta ielā 13 un skola Strēlnieku ielā 4a. bija ilgi nekopta un nonākusi kritiskā stāvoklī. saules vai uzvaras simbols. Elastīgi liekto līniju un formu salikumi kompozīcijas stūros atgādina lapu atsperes. Daudzveidīgajos ciļņos atveidots gan izplatītais jūgendstila krāšņuma simbols pāvs ar izplestu asti. Dažos ciļņos sejas ir sapņaini aizdomājušās. kas aizpildīti ar visdažādāko izteiksmju maskām. citas valšķīgi smej. gan vairākās lielās un mazās maskās. kartušām. kas ir tik raksturīga jūgendstilam kopumā. Starp daudzajiem būvplastikas elementiem fasāžu apdarē atspoguļojumu guvis arī Rīgas jūgendstilā īpaši izplatītais daiļuma simbola sievietes motīvs. Gan šīs ēkas. Skats Strēlnieku ielā un Alberta ielas fasādes fragmenti. Virs divām milzīgām. M. Taču tuvplānā šīs eklektiski dekoratīvā jūgendstila celtnes burtiski apžilbina ar rotājumu pārbagātību. Kreisājā pusē cilnis ar sievietes tēlu simbolizē daiļumu vai paradīzi. gadsimta eklektismā ierastajām. Savukārt cilnī labajā pusē attēlots vīrietis ar zirga kājām. kurā tradicionālo vēsturisko stilu formu kārtojumu caurauž visdažādākajās kombinācijās savietoti jūgendstila motīvi. gan stilistiski līdzīgā kaimiņu nama Alberta ielā 13. vienmērīgi sadrumstalotajām un piesātinātajām kompozīcijām un neizceļas ar īpašām novitātēm vai oriģinalitāti. bet vēl citas šausmu kliedzienā rokām satvērušas galvu. Ēkā atrodas arī citas iestādes. jo Jēzus Kristus uz to norāda ar kreiso roku. Acīmredzot ar to M. Alberta ielā 13 abu fasāžu centrālos rizalītus virs dzegas vaiņago skulpturāliem ciļņiem piesātināti vairākpakāpju zelmiņi. Jo padomju laikā ēkā atradās militāra iestāde. Tas ir gan pilnskulptūrās virs atika dzegas.apdari. Centrālā maska ar starojošo diadēmu ir brīvības. Visa šī skulptūru bagātība. gan glorificējoša patosa apdvestajā cilnī ēkas stūra vainagojumā. ciļņiem klāti apjomi. Arī viduslaiku kulta celtņu sižetiskajos ciļņos elle ir labajā pusē. gan ziedu un ģeometrisko formu kārtojumā ievītas jūgendstila liekti saspriegto līniju rakstam atbilstošas čūskas – uzmanības un viltības simbols. no kuras saglabātas tikai atsevišķas detaļas. līdz 2002. fasādes iztālēm daudz neatšķiras no 19.

1903. Samērā grezna apdare ir arī kāpņu telpās un dzīvokļos. Īres nams Alberta ielā 6. Īres nams Alberta ielā 4. Ar oriģinālāku māksliniecisko kompozīciju izceļas ēka Alberta ielā 4. kas nepieciešams vienīgi dekoratīvo elementu izvietošanai. Īres nams Alberta ielā 2a. 1904. 1904. Krāsns 4. M. 4. Rīga. Vinjetēs lielākoties izmantotas jūgendstilam raksturīgās saspriegti liektās līnijas. M. Eizenšteins. M. Eizenšteins. Eizenšteins. Eizenšteins. labierīcības. Visām ēkām ir analogs plāns burta „U” konfigurācijā. . Īres nams Alberta ielā 4. 1906. Lielākajai daļai šo ēku ielas fasāžu kompozīcija veidota eklektismam raksturīgā piesātināti vienmērīgā ritmā. Rīga. Rīga. Fasādei Alberta ielā 2a izveidots lieks stāvs. Vairākas logailas veidotas atslēgas cauruma vai burta „T” konfigurācijā. Eizenšteina projektiem celto īres namu virkne Alberta ielā 8 (1903). M. 1904.Īsts jūgendstila ornamentāli dekoratīvo formu panoptiks ir piecu pēc M. tā sauktajām melnajām kāpnēm. Visu dzīvokļu lielākajās zālēs ir reljefas griestu ieloces un ornamentālu ciļņu vinjetes. M. Eizenšteins. gadā restaurēti griestu un sienu gleznojumi ieejas hallē un kāpņu telpā. Rīga. Gar ielas fasādi tajos izkārtotas greznākās dzīvojamās telpas. Sākot ar deviņdesmito gadu vidu. Īres nams Alberta ielā 8. M. Augšējo stāvu plāns. Ieejas halle. 6 (abas 1904). Rīga. neapmests ķieģeļu mūris. „meitas istabas” un virtuves ar tiešu izeju no tām uz otrām. 1906. atsevišķās Alberta ielas ēkās veikti restaurācijas darbi. Kopā tur ir 20 dažāda veida krāšņu. 2 un 2a (abas 1906). Pagalmu fasādes visām ēkām ir kails. Eizenšteins. stāvā un ieejas halle. Katrā stāvā simetriski izvietoti divi dzīvokļi. Rīga. stāvā. Šajā ēkā 1993. kas ierāmē griestu spoguļus. Īres nams Elizabetes ielā 10b. Aiz milzīgā ovālā loga trešajā stāvā atrodas divu atsevišķu dzīvokļu trīs atsevišķas telpas. Eizenšteins. bet pagalma spārnos gar pretuguns mūriem paralēliem tumšiem gaiteņiem – guļamistabas. Īres nams Alberta ielā 2a. Rīga. kas atrodas pagalma spārnu galos. Lielākajās telpās atrodas arī greznākās krāsnis vai kamīni. istaba 4. Ieejas halle. 1903. M. stilizēti augi un maskas.

Kocels (Leipciga). Cтр. 30 Бpoдepceн. G. Īres nams ar veikaliem. kas publicēta Leipcigas arhitekta Franca Roha (Franz Roch) izdotajā zīmējumu apkopojumā „Moderni fasāžu projekti : Jaunākā laika ievirzē veidotu fasāžu krājums. 20. Eizenšteina projektēti nami viens otram blakus atrodas Rīgā. M. Rohs (Leipciga). Sevišķi izceļas masku. efektīgu ailu atslēgas cauruma formā. Roch. Leipzig. Tie veido vienu no visatraktīvākajām eklektiski dekoratīvā jūgendstila celtņu grupām Rīgā.”31 Rīga. 1903. Eizenšteins tās fasādi ietērpa neparasti bagātīgā un krāšņā jūgendstila ornamentu rotā. Tikpat bagāta ornamentālā būvplastika fasādes apdarē ir arī ēkai Elizabetes ielā 10b. 14. gadā. F. Būvprojektu ēkai Elizabetes ielā 10a tipiskās eklektisma formās bija izstrādājis K. 1904. kas publicēta kādā „jaunā stila” fasāžu zīmējumu krājumā. 1901. Caнктпетербург. 1903. gadsimta sākumā bija visai populāras un nereti tika arī praktiski izmantotas. 1904.Divi M. Eizenšteins. Elizabetes ielā 10a un 10b (1903). kā arī ar zilajām keramikas plātnītēm iesegtie fasādes laukumi augšējos stāvos. gs. Daugavpils. bet augšējā stāvā izveidoja lielu. Vinšmanis un H. F. Fasādes skice. skulpturālo galvu un ģeometrisko figūru kompozīcija fasādes vainagojumā. Īres nams Elizabetes ielā 10a. Īres nama fasādes skice. 1902. Eizenšteins. Kopskats un fasādes projekta zīmējums.30 Ēkas fasāde un bagātīgi rotātā kāpņu telpa restaurēta 2000. pāvu. Tafel 1. Arī Daugavpilī ir šāds piemērs: īres nama ar veikaliem Saules ielā 41 fasāde diezgan tieši atgādina skici. Г. Moderne Fassadenentwürfe : Eine Sammlung von Fassaden in neuzeitlicher Richtung. Saules ielā 41. Pēkšēns. Šī fasāde projektēta. Rīga. Jau būvdarbu laikā M. sākums. Apхитектурные фacaды в вовом cтилe. Īres nams Elizabetes ielā 10b. M. Dažādu ornamentu paraugu un ēku fasāžu abstraktu vīziju skiču publikācijas 20. 31 . pārkopējot un nedaudz papildinot Leipcigas arhitektu Georga Vinšmaņa (Georg Wünschmann) un Hansa Kocela (Hans Kozel) fasādes skici.

Kopskats un ieejas gaitenis. liekti saspriegtas līnijas. Šefels. bet efektīgo apdari iekštelpās – M. „mijkrēsli” un „dekadenci”. 1932. Latviešu arhitektūra 19. 1902. Šēls un F. taču tā nemaz nav raksturīga Rīgai un Rīgas jūgendstila arhitektūrai kopumā. red.. Šēls un F. kurš jau tā radītāju paaudzes laikā izraisīja pret sevi vērstu skaļu kritiku. Ieejas gaitenis. gs. 1934. bet fasāžu apdarē saglabājot eklektismam raksturīgo piesātinātību un vienmērīgi ritmizēto kompozīciju. lpp. Smilšu ielā 8 (1902). 33 Rutmanis. Purvīša visp. 119. H. Ģertrūdes ielā 10/12 (1902). Vairākas šāda eklektiski dekoratīva jūgendstila celtnes – īres nami ar veikaliem Rīgā. Tērbatas ielā 86 (1900). Īres nams ar veikaliem Brīvības ielā 110. J. J. lpp. 1902. Šefels Rīga. H. citās vizuālajās mākslās tolaik jau izkoptos ornamentālos rotājumus. sēj. H. Rīga: Grāmatu Draugs. Mākslas vēsture (V.Eklektiski dekoratīvie jūgendstila darbi ilgu laiku bija savdabīgs jūgendstila simbols. Gan atzīstot.latviešu arhitekti atturējās aizrauties no Rietumos tanī laikā liesmojošā secesioniskā modernisma (tas ir.. Īres nams ar veikaliem Ģertrūdes ielā 10/12. Ieejas gaitenis ar izteiksmīgajām sieviešu figūrām. Rīga.). Loce. ka „jūgendstils nolīdzināja ceļu modernai mākslai”. Ap 1903. Šefels (?) Rīga. jūgendstila – autora piezīme). Teātra ielā 9 (1903) un. 255. 1. Nometņu ielā 45 (ap 1903) uzceltas pēc arhitektu Heiriha Šēla un Fridriha Šefela projektiem. Jūgendstila uzplaukuma sākuma posmā jauno stilu dažkārt tomēr joprojām uztvēra vienīgi kā ēku dekoratīvā ietērpa nomaiņu. stilizēti augu motīvi. Arhitektoniskās stila formas Rīgas pilsētas ainavā. 32 Pīrangs. tā patiesā nozīme tomēr netika novērtēta: „Tas nevaldīja ilgi un nav arī atstājis Rīgā daudz pēdu. 20. Visu šo ēku fasāžu apdarē pārsvarā lietoti jaunmodīgie jūgendstila dekoratīvās izteiksmes līdzekļi – dažādas maskas. gadsimta sākuma mantojums un tā laika arhitektu veikums palika tikpat kā nepamanīts: „. Rīga. H. Rīga: Rīgas pilsētas valde. un 20. ko Rīgas Alberta ielā tik kupli iedēstīja civilais inženieris Eizenšteins.”32 Vēl vairāk. Īres nams ar veikaliem Nometņu ielā 45. Analogi figurālie ciļņi ieejas gaitenī ir arī ēkā Brīvības ielā 110 (1902. 1902. Tikai nožēlojamā Alberta iela ir visa tam kritusi par upuri. ģeometriskas figūras utt. gadsimta trīsdesmitajos gados jūgendstilu dēvēja par „mākslas norietu”.”33 Tagad Alberta iela ir viena no tūristu apmeklētākajām vietām. Šēls un F. J. Rīga kā Latvijas galvas pilsēta. iespējams. Alksnis). Ar tiem tika identificēts viss stils. . 20. Īres nams ar veikaliem Smilšu ielā 8. Alksnis. Ģertrūdes ielā 10/12 un Smilšu ielā 8 bagātīgos skulpturālos rotājumus fasādēs veidojuši tēlnieki Sigismunds Oto un Osvalds Vasils. kā arī ziedu gleznojumiem un ciļņiem Smilšu ielā 8ir stila ornamentālo formu rotaļas meistardarbs. retrospektīvo eklektisma formu vietā liekot jaunus..

J. Ēkā labi saglabājušies vairāki iekštelpu apdares elementi. Melvils un inženieris Georgs Malms). piemēram. Melvils) un Krievijas Austrumāzijas kuģniecības kantoris Kūrmājas prospektā 2/4/6 (1908–1911). turklāt 20. Kopskats. kurā tagad izvietojušās tiesas iestādes. R.c. Melvila projekta. Meiteņu ģimnāzija Ausekļa ielā 9. Meiteņu ģimnāzija Ausekļa ielā 9 (1907–1912. Liepāja. Arī šī ēka. Rīga. Augusts Vite) un Krišjāņa Barona ielā 13/15 (1904. Latvijas vēsturisko arhitektūru vienmēr pietiekami jūtami iespaidojusi Vācijas kultūra. arhitekts Luiss Melvils). 1907–1912. Parasti šādi zelmiņi vainago erkerus vai citas arhitektoniski uzsvērtas ēku daļas. A. Pils ielā 30 (1905. L. Šāda romantizēta jūgendstila formu valoda bija diezgan izplatīta Vācijā. L. Liepājā šādā stilistikā veidotas arī vairākas publiskās ēkas – Pētertirgus Kuršu ielā 7/9 (1907–1909. Melvils. kāpņu telpa un vējtveris. 1904. Īres nams ar veikaliem Krišjāņa Barona ielā 13/15. kur renesansi uzskatīja tikpat kā par nacionālo stilu. Vite. L. atsevišķos gadījumos arī barokālu zelmiņu forma. – darbu klāstā. Daudzās jo daudzās jūgendstila celtnēs ir dažādi apspēlēta un „moderni” interpretēta romantiskā Nīderlandes vai Vācijas renesanses zelmiņu. visticamāk. veidojot izteiksmīgu siluetu. L. Tas viss arī ir šīs romantiski orientētās jūgendstila formālās ievirzes cēlonis. 1908–1911. ir īres nami ar veikaliem Rīgā. 1904. piemēram. Alksnis). Īres nams ar veikaliem Brīvības ielā 105. gadsimta sākumā daudzi vietējie vācbaltiešu arhitekti pēc Rīgas Politehniskā institūta absolvēšanas savas profesionālās prasmes papildināja Vācijā. Tādi. Tādi. Krievijas Austrumāzijas kuģniecības kantoris Kūrmājas prospektā 2/4/6.Eklektiski dekoratīvas jūgendstila celtnes atrodamas arī vairāku citu pazīstamu Rīgas arhitektūras meistaru – Konstantīna Pēkšēna. Alksnis. ir īres nami ar veikaliem Ventspilī. Brīvības ielā 105 (1904. Frišs) un Liepājā. celta pēc L. Jāņa Alkšņa. Melvils (?). Rīga. Viens no raksturīgākajiem romantizētu neorenesanses formu izmantošanas piemēriem un agrākajiem jūgendstila pieminekļiem Rīgā ir īres nams ar veikaliem . Lielajā ielā 5 (1906. Liepāja. Kārļa Felsko u. Dažas šādas celtnes ir arī citviet Latvijā. J.

1903. Neimanis. K. Īres nams ar veikaliem Brīvības ielā 55. Šēls un F. Avotu ielā 1 (1904). Rīga. Īres nams ar veikaliem Brīvības ielā 68. H. Rīga. piemēram. Ēkas pērbūvē 2006. 1903. Neimanis. J. K.Brīvības ielā 55 (1900. Vairākiem zelmiņiem vainagotās nama fasādes rotātas ar vismaz 20 atšķirīgu formu maskām un citiem reljefiem ornamentiem. Alksnis. Gīzekes skices). 1909. Ģelzis un O. Šēls un F. Atturīgo skulpturālo rotājumu klāstā bez ieejas drakoniem ir arī dažādu citu dzīvu būtņu un augu motīvu stilizācijas. Šefels). Šefels. Rīga. kuru akcentē spārnoti drakoni. Pastarpināta renesanses formu atskaņa jaušama īres nama Antonijas ielā 8 (1903. Biebler) metālkalumu fabrikā Rīgā. bet elegantajā jūgendstila fasādē spēcīgi izvirzīta erkera. Padomju laikā ēkā atradās armijas štābs. Īres nams ar veikaliem Brīvības ielā 76. Krišjāņa Valdemāra ielā 23 (1903. Rīga. Marijas ielā 6 (1904) un Noliktavas ielā 5 (1905). Aleksandrs Šmēlings). Pēkšēns. Par puslīmeni nobīdītās logailas erkerā atspoguļo ēkas iekšējo telpisko struktūru: aiz šīm ailām atrodas kāpņu staplaukumiņi. Formu valodā ar ēku Brīvības ielā 55 vienotu ansambli veido ielu krustojuma pretējā stūrī esošā ēka Brīvības ielā 68 (1903. K. Pēkšēna projektiem celtās ēkās – Alberta ielā 12 (1903). 1904. Zināmā mērā līdzīgi stilistiskie motīvi ir vēl vairākās pēc K. Romantizētās vācu renesanses formās veidoti zelmiņi vainago arī īres namu Rīgā. Alkšņa darbos. Pēkšēns. Īres nams Krišjāņa Valdemāra ielā 23. 1904. A. Rīga. un militāristu saimniekošanas laikā nodegušais stūra tornis nav atjaunots. Rīga. Rīga. Bīblera (A. V. 1900. gadā (arhitekti A. racionāls plānojums. Pēkšēns) zelminī. Abu ēku arhitektonisko veidolu nosaka arhitektonisko elementu plastika – apjomīgie erkeri un iepriekš tikpat kā neredzēts. Īres nams ar veikaliem Antonijas ielā 55. Īres nams Elizabetes ielā 13. izmantojot Berlīnes arhitekta A. Šmēlings. 1903. kā arī dažos J. K. Zem tā atrodas ieeja. Īres nams ar veikaliem Avotu ielā 1. sarežģīts logailu ritms. Avotu ielā 44 (1904). . To noteicis iekštelpu izkārtojums un ērts. Brīvības ielā 76 (1909). kas paceļas virs vienkāršajā. Ēkas kāpņu margas un liftu durvis izgatavotas A. V. Kopskats un kāpņu telpa. Salputra) iznīcināti vairāki iekštelpu apdares autentiskie elementi. Elizabetes ielā 13 (1904). H. Pēkšēns.

dekoratīvu piesātinātību un uzsvērti vertikāliem dalījumiem fasādes mākslinieciskajā kompozīcijā. Īres nams Alberta ielā 12. Ievērojamākais latviešu jūgendstila laika gleznotājs šeit dzīvojis un strādājis no 1904. Pirmajā stāvā līdz 1907. K. . Ēka izceļas ar ārkārtīgi spēcīgu apjomu plastiku un izteiksmīgu siluetu.Īres nams Alberta ielā 12 piederēja projekta autoram arhitektam Konstantīnam Pēkšēnam. Efektīgajā vītņveida kāpņu telpā ornamentālie griestu gleznojumi restaurēti 20. inženieris A. vāverītes. Piektajā stāvā atrodas gleznotāja Jaņa Rozentāla un rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa memoriālais dzīvoklis – muzejs ar bēniņos izbūvētu mākslinieka darbnīcu. Toties skaidri jūtama jūgendstila izteiksme ir ar renesanses veida zelmiņiem vainagotajām ēkām Republikas ielā 17 (1912. Īres nams ar veikaliem Kārļa ielā 2. Laube) un kāpņu telpa. Tagad šajā dzīvoklī iekārtots Rīgas jūgendstila muzejs. gadam. piemēram. E. čiekuri. kau arī šī ēka ir pilnīgi „tīra” jūgendstila piemērs. Šai stilistikai zināmā mērā līdzīga noskaņa ir arī īres namam ar veikaliem Ventspilī. Vilhelma Rēdera (Wilhelm Raeder) nams Graudu ielā 44. kas. taču visas fasādes raksturs ir tuvāks eklektismam. Pēdējā izceļas ar ļoti bagātu arhitektonisko apdari. kas pasniegta jūgendstila „mērcē”. Liepāja. E. Laube. Rīga. Liepāja. 1912. projekta perspektīvas zīmējums (E. 1909. ir zīmējis ēkas perspektīvisko attēlu. līdz 1915. Vācu renesanses tipa zelminis rotā īres namu Peldu ielā 38 (1902. 1903. Mēru muižas pilī Bilskas pagastā (1907). Čārlzs Karrs). M. Pilsētnieks. Berči). Romantizēta vācu renesanses estētika. Arhitektoniskajā pamatformā meistarīgi iekļautajos ornamentālajos ciļņos stilizēti vietējās augu un dzīvnieku valsts motīvi – skujas. Karrs. atspoguļojas arī atsevišķu muižu piļu arhitektūrā. 1907. Ventspils. Bauls). Kopskats. Pēkšēns un E. Zināmas atskaņas no Rīgā samērā izplatītās jūgendstila romantiskās formālās ievirzes jaušamas arī Liepājas jūgendstila arhitektūrā. Projekta izstrādāšanā piedalījies arī Eižens Laube. Mēru muižas pils. Č. gadsimta septiņdesmito gadu sākumā. Kārļa ielā 2 (1909. Pēkšēna dzīvoklis un darbnīca. Īres nams ar veikaliem. Bauls. Pilsētnieks) un Graudu ielā 44 (1908–1909. Īres nams Republikas ielā 17. 1908–1909. A. gadam bijis K. T. tad vēl būdams arhitektūras students. Bilskas pagasts.

Aleksandra Čaka ielā 32 (1909) un 58 (1910). kas ļauj uzskatāmi nolasīt šo formu izcelsmes laiku. J. Stateniskā jūgendstila maniere ir tikpat kā J. Fasāde samērā bagātīgi rotāta izsmalcinātiem ornamentāliem ciļņiem. Cēsīs. Alksnis. Alkšņa projektiem celtas stateniskā jūgendsila ēkas – Antonijas ielā 24 un 26 (1913). Rīga. gadam. Rīga. 1909. Tā pasūtītāja namīpašnieka K. Blaumaņa ielā 3 un 5 (1911). Rīga. Alksnis. Jānis Alksnis). gadu jūgendstila celtnēs romantiskās atskaņas pieklusa. Dzirnavu ielā 68 (1910) un 70 .Ap 1907. Alksnis. Alkšņa daiļrades simbols. J. Brīvības ielā 57. Galviņa vēlme it kā esot bijusi tikt pie tādas pat skaistas ēkas. darbu. Tā atjaunota no 1997. 1987. Rīga. Ēkai Stabu ielā 19 arhitektoniski visai līdzīgs ir īres nams Lāčplēša ielā 35. Ielas spārna kreisajā galā izveidota jauna caurbrauktuve. gudrību vai kādu citu nozīmīgu vērtību. Nama fasāde izceļas ar precīzu kompozīcijas struktūru. Rīgā šīs stilistikas celtnes veido vairāk nekā trešdaļu no visa pilsētas daudzveidīgā jūgendstila mantojuma. J. bet jaunceltņu fasādēs aizvien noteiktāk iezīmējās uzsvērti stateniski dalījumi un kompozīcijas vertikāla augšuptrauksme. līdz 1999. J. Alksnim. Rīgas centrā un tuvākajā tā apkārtnē atrodas vēl vairākas pēc J. kura īpašnieks bija pats ēkas arhitekts J. Viens no izcilākajiem šīs stilistikas paraugiem ir īres nams Stabu ielā 19 (1908). Viens no agrākajiem stateniskā jūgendstila formu valodas piemēriem daudzstāvu īres namu arhitektūrā ir ēka Rīgā. gadā ēka pilnīgi izdega. 1911. Vienīgie elementi. 76 (1909) un 129 (1910). gadu šāds stateniskais jūgendstils jau bija viens no visizplatītākajiem formālajiem strāvojumiem. Īres nams Lāčplēša ielā 35. Īres nams Stabu ielā 19. Īres nams ar veikaliem Ģertrūdes ielā 34. Ap 1910. saglabājot sākotnējo telpisko struktūru ar vidējā spārna pārsegumu nobīdi par puslīmeni attiecībā pret ielas un dziļāko pagalma spārnu. elegantām proporcijām un ornamentālo ciļņu izkoptu grafisko zīmējumu. Ventspilī. kurš simbolizē ģimeni. 1908. Alksnis. gadsimta sākuma arhitektūrā visai izplatītu motīvu – sievietes un vīrieša pāri. Īres nams Lāčplēša ielā 18. 1906. ir gadaskaitļi uz kokgriezuma kartušām. kas rotā caurbrauktuvju vārtus: labajā pusē uz kartušas ir ēkas būvdarbu nobeiguma gadaskaitlis 1909. Jelgavā un pa kādai vēl citur. kāda bija J. kuras apdarē precīzi atkārtotas autentiskās labā gala caurbrauktuves mākslinieciskās apdares formas. bet šādas celtnes ir arī Liepājā. kas ļauj racionāli izmantot kāpņu telpas. Efektīgos zelmiņus vainago izteiksmīgas figurālas kompozīcijas ar Rīgas 20. Alksnis. bet kreisajā – 1999. Lāčplēša ielā 18 (1906. Krišjāņa Barona ielā 26 (1910) un 36 (1911).

1910. 1910. Īres nams ar veikaliem Krišjāņa Barona ielā 36. Rīga. Īres nams Skolas ielā 28. Īres nams ar veikaliem Marijas ielā 15. Īres nams ar veikaliem Miera ielā 17. .(1912). 1911. Alksnis. Rīga. J. Rīga. Tērbatas ielā 37 (1911) un 50 (1912) u. 1913. Stabu ielā 61 (1913). J. 1910. Baznīcas ielā 5 (1907. Alksnis. 29 (1911) un 52/54 (1912). 30 (1909) un 34 (1911). F. Tas atbilst iekšējai telpiskajai struktūrai: aiz šiem logiem atrodas kāpņu starplaukumiņi. Marijas ielā 15 (1910) un 18 (1908). logailas nobīdītas par puslīmeni. Fasādes centrālajā daļā. Rīga. Rīga. Rīgas centra apbūvē kāpņu novietojums ielas pusē lietots samērā reti. J. Rīga. Īres nams ar veikaliem Brīvības ielā 129. 1910. Alksnis. Samērā agrs izsmalcināta stateniskā jūgendstila piemērs ir arī īres nams Rīgā. Krišjāņa Barona ielā 36 (1911). Īres nams Baznīcas ielā 5. F. Šefels. 17 (1911) un 19 (1909). J. tāpat kā erkerā Antonijas ielā 8. Alksnis. Alksnis. vitrāža virs caurbrauktuveas un vitrāžas kāpņu telpā. Kopskats. Kāpņu telpas logos un caurbrauktuves vārtu linetē ir tipiskā jūgendstila manierē veidotas vitrāžas. J. 1909. Alksnis. Fasādes apdarē eleganti izkopta ornamentālā būvplastika precīzi iekļauta arhitektoniskajā pamatformā. Īres nams ar veikaliem Krāsotāju ielā 32. J. Rīga. Miera ielā 10 (1911). Rīga. Alksnis. Alksnis. 1907. Dekoratīvie ciļņi pilnīgi aizņem ailstarpes starpstāvu pārsegumu līmeņos. Īres nams ar veikaliem Krišjāņa Barona ielā 26. J. Krāsotāju ielā 32 (1913). Skolas ielā 6 un 28 (1910). Matīsa ielā 27 (1911). Lāčplēša ielā 1 (1909). Ģertrūdes ielā 9 (1912). Īres nams ar veikaliem Aleksandra Čaka ielā 32. J. c. Šefels). 1911. Rīga.

Viens no izcilākajiem Rīgas stateniskā jūgendstila pieminekļiem ir bijušais Rīgas
tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības bankas nams Tērbatas ielā 14 (1909, K. Pēkšēns un
A. Mēdlingers). Fasāžu arhitektoniskā apdare izpildīta augstvērtīgos materiālos – tās
apšūtas ar pelēku un melnu granītu, kas ievests no Somijas un Zviedrijas. Daļa
ornamentālo ciļņu sākotnēji bijuši zeltīti. Iekštelpās cēlkoka sienu apdares paneļi daļēji
iznīcināti sešdesmitajos gados. Kāpņutelpas logus rotā tipiskā jūgendstila grafiskajā
manierē veidotas vitrāžas. To autors ir gleznotājs un stikla mākslinieks Kārlis Brencēns.
Vitrāžas simbolizē izglītību, transportu, tirdzniecību, jūrniecību u.c. tēmas, bet vitrāžā
starp pirmo un otro stāvu ir latviešu atmodas kustības ievadītāja, tautsaimnieka un
publicista Krišjāņa Valdemāra portrets ar aicinājumu „Latvji, braucat jūriņā, zeltu krājat
pūriņā”. Bankas seifa telpas, kura atrodas otrajā stāvā, durvis rotā izteiksmīgiem
jūgendstila burtiem veidots autentisks uzraksts „Tērauda istaba”. Ēkas pārbūvē 2009. gadā
(arhitekts M. Ģelzis) iznīcinātas lifta durvis un citi iekštelpu apdares autentiskie elementi.

Rīga. Bankas nams ar veikaliem Tērbatas ielā 14. 1909. K. Pēkšēns un A. Mēdlingers. Kopskats, vitrāžas
kāpņu telpā un seifa durvis.

Rīgas centrā vietām ir veselas stateniskā jūgendstila celtņu grupas, kuras pilnīgi
nosaka apkārtējās pilsētvides tēlu. Tādas vietas ir, piemēram, Kaļķu ielā 22 (1912–1913,
P. Mandelštams) un 24 (1913–1917, H. Tīmers un M. Deibners) (312. attēls), Antonijas
ielā 18 (1910, E. Pole), 20 (1911, N. Nords), 22 (1913, E. Pole), 24 un 26 (1913,
J. Alksnis), Brīvības ielā starp Ģertrūdes un Stabu ielām, Ģertrūdes ielā 30 (1909,
J. Alksnis), 32 (1910, E. Laube) un 34 (1911, J. Alksnis) u. c. Impozanta stateniskā
jūgendstila celtņu grupa atrodas pie Brīvības un Miera ielas krustojuma. Blakus šajā
stilistikā veidotajam īres namam ar veikaliem Brīvības ielā 83 (1913, arhitekts Ē. fon
Betihers) pilsētvidē īpaši labi pamanāms ir kaimiņu nams Brīvības ielā 85 (1912). Tas ir
viens no arhitekta E. Laubes meistardarbiem – ar gotikas tēlu asociatīva, bet absolūti
novatoriska arhitektūra. Acīmredzot tā nav nejaušība, jo tieši gotika bija vēsturiskais
arhitektūras stils, kurā celtnes konstrukcija lielā mērā noteica tās māksliniecisko veidolu.
Šis princips pilnīgi atbilst jūgendstila radošajai metodei. Ēka izceļas ar izteiksmīgu siluetu
un elegantiem ornamentāliem akcentiem ļoti reljefajā fasādes apdarē. Tajā pašā 1912. gadā
pēc E. Laubes projekta celts arī stilistiski līdzīgais Tirgotāju un amatnieku savstarpējās
kredītbiedrības bankas nams Brīvības ielā 33. Celtnes fasādes augšējos stāvos ir
apdarinātas ar tumšu apmetumu, bet apakšējos apšūtas ar melnu pulētu labradorītu. Ēkas
spārns Dzirnavu ielā ir zemāks par stūra daļu. Tas tika veidots atbilstoši Rīgas
būvnoteikumu prasībām: lielākais atļautais augstums līdz ēkas dzegai bija 70 pēdas jeb
21,3 m, bet ne vairāk kā piegulošās ielas platums. Stūra ēkām platākajai ielai atbilstošo

fasādes augstumu drīkstēja saglabāt arī šaurākajā ielā līdz attālumam no stūra, kas
nepārsniedz dubultu šaurākās ielas platumu.
Brīvības un Miera ielas krustojumā atrodas vēl viena no iespaidīgākajām stateniskā
jūgendstila celtnēm Rīgā – īres nams ar veikaliem Brīvības ielā 88. Diženā ēka aizņem
divus zemesgabalus, apjožot plašu iekšējo pagalmu, kas bija paredzēts kā tirdzniecības
pasāža. Ar ielas telpu to saista divas varenas vārtu telpas, kas gleznaini novietotas uz
pagalma diagonāles. Ēkas būvvēsture sākās 1910. gadā ar tās īpašnieka J. Ozoliņa
izsludināto projektu konkursu. Tajā augstāko godalgu ieguva arhitektu K. Pēkšēna un
E. Poles priekšlikums. Šī priekšlikuma idejas tajā pašā gadā arhitekts J. Alksnis detalizēja
būvprojektā, pēc kura ēka arī tika uzcelta. Ēkas dzelzsbetona konstrukciju aprēķinus veicis
būvinženieris V. Keldišs.

Rīga. Īres nams ar veikaliem Brīvības ielā 85. 1912. E. Laube.
Rīga. Bankas nams ar veikaliem Brīvības ielā 33. 1912. E. Laube.
Rīga. Īres nams ar veikaliem Brīvības ielā 88. K. Pēkšēns, E. Pole, J. Alksnis.

Cik daudzveidīgs ir jūgendstils kopumā, tik daudzveidīgas ir arī stateniskā
jūgendstila celtnes – pat viena un tā paša arhitekta daiļradē. Bez jau minēto meistaru
pienesuma vesela virkne šīs stilistikas celtņu Rīgā tapusi pēc arhitektu Rūdolfa Donberga,
Paula Mandelštama, Artūra Mēdlingera, Edgara Frīzendorfa u.c. projektiem.
Starp R. Donberga darbiem izceļas krāšņie nami Lāčplēša ielā 61 (1909) un
Ģertrūdes ielā 60 (1908), kuru fasādes piesātinātas ar būvtēlnieciskiem rotājumiem, kā arī
majestātiskās ēkas Aleksandra Čaka ielā 33 (1910), Matīsa ielā 31 (1910) un Blaumaņa
ielā 34 (1915). Pēc E. Frīzendorfa projektiem Rīga uzcelti kādi divi duči ēku, bet starp tām
viena no elegantākajām ir Vidzemes guberņas Lauksaimnieku savstarpējās palīdzības
biedrības biroju nams Vaļņu ielā 2 (1911). Ēkas spēcīgi artikulēto stateniskā jūgendstila
fasāžu kompozīcijā iekļauti atturīgi, bet visai izteiksmīgi būvplastikas elementi. Īpaši
izceļas tumšā granītā tērptais ieejas portāls ar tēlnieka A. Folca veidotajiem
skulpturālajiem ciļņiem. Tagad ēkā atrodas Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes
ministrija. Stilistiski ļoti daudzveidīgajā P. Mandelštama daiļradē statenisko jūgendstilu
pārstāv īres nami ar veikaliem Dzirnavu ielā 132 (1912), Kaļķu ielā 14 (1907, apakšstāvi
pārveidoti 1922. gadā pēc P. Mandelštama projekta), Marijas ielā 2 (1911), Lāčplēša ielā 7
(1907) u. c., Žīdu biedrības un kluba nams Skolas ielā 6 (1914; sākotnējo projektu
izstrādājis E. fon Trompovskis), vairāki daudzstāvu tirdzniecības nami Vecrīgā, tostarp
Audēju ielā 2 (1910) un Šķūņu ielā 4 (1911), biroju ēka Kaļķu ielā 22 (1913–1913) un
citas celtnes. Biroju ēkā Kaļķu ielā 22 tāpat kā piecstāvu tirdzniecības namā Grēcinieku

ielā 8 (1911) divos augšējos stāvos bija īres dzīvokļi. Iespaidīgākās starp A. Medlingera
projektētajām celtnēm stateniskā jūgendstila manierē ir īres nami Dzirnavu ielā 31 (1912),
Elizabetes ielā 45/47 (1913) un Ziemeļu banka Smilšu ielā 3 (1910, kopā ar H. Zeiberlihu).

Rīga. Īres nams ar veikaliem Aleksandra Čaka ielā 33. 1910. R. Donbergs
Rīga. Īres nams ar veikaliem Lāčplēša ielā 61. 1909. R. Donbergs
Rīga. Biroju nams ar veikaliem Vaļņu ielā 2. 1911. E. Frīzendorfs.

Rīga. Īres nams Lāčplēša ielā 7. 1907. P. Mandelštams.
Rīga. Žīdu biedrības un kluba nams Skolas ielā 6. 1914. P. Mandelštams.
Rīga. Tirdzniecības nams Šķūņu ielā 4. 1911.. P. Mandelštams
Rīga. Biroju nams Kaļķu ielā 22. 1913–1913. P. Mandelštams.

Kara postījumu un cilvēku neizpratnes dēļ zudušas daudzas dokumentārās liecības
par jaunāko laiku celtņu arhitektiem Latvijas citās apdzīvotajās vietās. Salīdzinoši
ievērojami vairāk nekā Rīgā bojā gājušas arī jūgendstila celtnes, taču pietiekami daudz ir
arī saglabājies. Īpaši bagāts jūgendstila mantojums ir Liepājā, un vairākām turienes
stateniskā jūgendstila celtnēm zināmi arī datējumi un autori.
Viena no iespaidīgākajiem jūgendstila namiem Liepājā ir par Zilo brīnumu
iesauktais, būvuzņēmējam Kļepeņinam piederējušais sešstāvu īres nams Baznīcas ielā 18
(1913). Īres nama (tagad Liepājas 10. vidusskolas sākumskola) Rožu ielā 8/10 fasādes
apdarē lietots dažādu faktūru apmetuma un uzsvērti vertikālu, ar sarkanajiem ķieģeļiem
iesegtu joslu kārtojums. Tikpat spēcīga arhitektonisko apdares elementu artikulācija ir īres
namiem Graudu ielā 28 un Krišjāņa Barona ielā 8, kas būvēti ap to pašu laiku, fasādēm.
Kanoniski stateniskā jūgendstila formu valodas paraugi ir īres nami Pasta ielā 1, Avotu ielā
11, Uliha ielā 68 un 66, Pasta ielā 24, Klaipēdas ielā 6 (visi celti ap 1910. gadu), Kuršu
ielā 32 (1914), Tirgoņu ielā 22 (1911–1912) un daudzi citi, kā arī viesnīca ar veikaliem un
kinoteātri “Astorija” Graudu ielā 27 (1912–1913). Vairākas šai stilistikai tuvas ēkas

Graudu ielā 36/38 (1912–1913). Īres nams ar veikaliem Graudu ielā 36/38. Ap 1910. Viesnīca ar veikaliem un kinoteātri “Astorija” Graudu ielā 27. Tā kāpņu telpā saglabājušies unikāli sienu un griestu gleznojumi tipiskā jūgendstila izteiksmē. M. Liepāja. Ap 1910. Berči projekta. Ap 1910. Kuldīga. Berči. Liepāja. T. Īres nams Krišjāņa Barona ielā 8. 1913. Baznīcas ielā 11 (1909) fasādē. Īres nams Kuršu ielā 17. M. Liepāja. 1910. Īres nams ar veikaliem Kuršu ielā 1. Kuršu ielā 1 (1910) un Kuršu ielā 17 (1908). Dzīvojamais un veikalu nams Baznīcas ielā 11. Liepāja. T. Netālu atrodas īres nams Kuršu ielā 21 (1910). Berči. Liepāja. 1909–1910. Īres nams Rožu ielā 8/10. Ap 1910. Liepāja. Liepāja. Izteiksmīgo ēkas Kuršu ielā 17 zelmiņa izveidojumu arhitekts atkārtojis dzīvojamā un veikalu nama Kuldīgā.uzceltas pēc arhitekta Maksa Teodora Berči projektiem. Liepāja. Īres nams ar veikaliem Pasta ielā 1. T. Berči. M. 1912–1913. 1908. Liepāja. Ap 1910. Liepāja. M. Īres nams Graudu ielā 28. 1912–1913. T. T. Īres nami Uliha ielā 68 un 66. Īres nams Baznīcas ielā 18. kas arī celts pēc M. kas patapināta no slavenā čehu gleznotāja Alfonsa Muhas darbiem. Berči. Īres nams Avotu ielā 11. piemēram. Liepāja. . Ap 1910.

Īres nams Zemgales prospektā 5. kā arī Ventspilī. gs. gs. Jelgava. E. Tādi ir īres nami ar veikaliem Cēsīs.) Jelgava.. Vitomskis). stāvā. Cēsis. Īres nams Kuršu ielā 21. gs. R. Kopskats un kāpņu telpa 1. 20. gadsimta sākums) un Rīgas ielā 20 (1913). Saglabājušās tikai dažas ēkas – 20. 20. Frišs. būvinženieris Rūdolfs Frišs). Krišjāņa Valdemāra ielā 3 (20. Īres nams ar veikaliem Akadēmijas ielā 22. . mūrniekmeistars E. Īres nami ar veikaliem Kuldīgas ielā 15 (1910. sākums. Pēc kara tā paliekas līdz ar daudziem citiem arhitektūras pieminekļiem tika iznīcināts. Jelgava. un 3.c. E. Cēsis. Epple (?). Berči. 1911. gadsimta sākumā celtie īres nami Akadēmijas ielā 22 un 28. pēc arhitekta Paula Epples projekta. Ventspils. Atsevišķas stateniskā jūgendstila celtnes lielpilsētnieciskas apbūves veidolu apkārtējai pilsētvidei piešķir vairākās mazākās pilsētās. sākums. un 17 (1911. gadsimta sākums. Jelgava. Īres nams ar veikaliem Pils ielā 48. ēka nav saglabājusies. sākums. P. Tas bija celts. Īres nams ar veikaliem Rīgas ielā 20. Bauls) un 17 (1911. domājams. Vitomskis) un Pils ielā 48 (1911. Bauls). (Sena pastkartīte. 1909. 1910. mūrniekmeistars E. Latviešu biedrības nams Katoļu ielā. Īres nams Akadēmijas ielā 28. Īres nams ar veikaliem Krišjāņa Valdemāra ielā 3.Liepāja. Kuldīgas ielā 15 (1910. T. M. Jeldavā pirms Otrā pasaules kara viena no skaistākajām jūgendstila celtnēm bija Jelgavas latviešu biedrības nams Katoļu ielā (1909). 2. Ventspils. Zemgales prospektā 5 u. 20. 20. 1913.

tomēr skāra arī lauku vidi. gadam – Latvijas arhitektūrā spoži uzliesmoja. latviešiem ir dota iespēja nogremdēties mūsu senču garā. kas pamazītēm pārgājis no vienas paaudzes uz otru. 147. ja mēs noslēgtos pret visiem svešiem un vēsturiskiem iespaidiem. kas būs pilnīgi patstāvīgs. kaut nedaudz. lpp. 1905–1911. mums. 1908. pret visu ārzemniecisko. gada no plēstiem laukakmeņiem celtajā Jaunannas muižas medību pilī jūgendstila dinamiskais apjomu salikums un stateniskais arhitektonisko elementu veidols ieguvis pārliecinošu pilnskaņu. gadsimta beigās. Par būvniecības stilu.”36 Latviešiem jābūt latviskam stilam. 1996.” Tajā pat laikā arhitekts brīdināja: „ . un to apsaimnieko Latvijas Valsts mežu dienests. Pils tapšana galvenokārt saistāma ar Kerbedza atraitnes Jevgēnijas Kerbedzas vārdu. http://www. Lūznavas muižas pils – pamatskola (Antoņina Soboļevska un Marija Gudele) [tiešsaiste]. ka to cēlis savā laikā pazīstamais tiltu būves inženieris un mākslu mecenāts Staņislavs Kerbedzs. taču galvenais iemesls bija straujais latviešu kultūras uzplaukums un latviskās pašapziņas pieaugums.12. gs. pat visa 20. Celtnes arhitektūrā atsevišķi vēsturisku formu motīvi saausti viengabalainā jūgendstila materiālu lietojuma. Muižas pils. bet.lv/skolas/pilis/luznava/1pils. No 4. gadsimta arhitektūrā – nacionālais romantisms. Arhitekts E. E. gadā. līdz 1911. pēc citām ziņām būvdarbi pabeigti 1911. gadā publicēja savdabīgu nacionālā stila manifestu: „Katrai tautai arvien ir savas tradīcijas.html 36 Laube. un. Laube 1908. tomēr drīz vien arī nodzisa viena no visspilgtākajām parādībām ne tikai jūgendstila. un E. Historisma pilis Latvijā. Šis faktors ir arī viens no tiem. izmantojot tautas koka celtniecības formveides paņēmienus.]. jo vairāk vecais gars atjaunosies iekš mums un atjaunotā. jo vairāk mēs to darīsim. lpp. kaut gan viņš aizsaulē aizgājis jau 19. kas. Uzskata.Jūgendstils. kā to iegūt: „Pateicoties mūsu senlaiku lietu krājumiem. kā arī tradicionālās lietišķās mākslas darinājumu izteiksmē sakņotus motīvus. D. Rīga: Sorosa fonds .liis. Samērā īsu laika sprīdi – tikai no 1905. Skolas Latvijas muižās un pilīs [sakatīts 31. būtu tomēr nepareizi.2011. 20. Zināms impulss nacionālā romantisma attīstībai Rīgā bija tālaika Somijas arhitektūra. šķiet ticamāk35). Laube radīja modeli.. mūsu darbus. Savukārt pēc 1904. zināms formu krājums. Tas bija latviešu arhitektu mēģinājums radīt savu nacionālo būvmākslu. Mūsu uzdevums ir 34 Bruģis.Latvija. iespējams. Jaunanna. Tad arī mūsu būves izrādīs raksturu. Izcils šī stila paraugs ir Lūznavas (Dlužņevas) muižas kungu nams (1905–190834. 193. 35 . Medību pils „Mežtekas”. kas rada stila īpatnību. latvisks. sākums. spēcīgākā veidā pārņems katru no mums un visu mūsu dzīvi. Lūznava. Tagad šo celtni pazīst ar nosaukumu „Mežtekas”. telpveides paņēmienu un mākslinieciskās kompozīcijas izteiksmē. saskaņā ar viņas temperamentu un daiļuma sajūtu. Zalktis.

Viens no E. To cēlis dzejnieks. cik „svabadi tad mūsu māksla varēs attīstīties.visu redzēto patstāvīgi pārstrādāt un pie savas ražošanas vispirmā kārtā noklausīties balsis. Īres nams ar veikaliem Aleksandra Čaka ielā 26. kas pēc pasūtītāja ieceres savākti no Staburaga atlūzām. Laube). A... M. Kļaviņas īres nama Aleksandra Čaka ielā 26 fasādi grezno uzraksts „Mans nams – mana pils” (pazīstamā angļu sakāmvārda “My Home is My Castle” tulkojums latviešu valodā) un daži atturīgi etnogrāfisku motīvu rotājumi. 1905. Laubes nacionālā romantisma meistardarbiem ir īres nams Rīgā. tik tā ar savu dabīgu nepieciešamību būs latviska. Ēkas atturīgi cēlajā. K. K. Op. Rīga. sēj. Pēkšēns. Laube.”38 Jau 1904. Apmetuma tumši pelēkā tonalitāte ir vispārraksturīga nacionālā romantisma celtnēm. 1910. – Rīga. 1905. Ekspresīvās konsoles fasādes augšdaļā fiksē skolas zāles pārseguma kopņu galus. tik tā būs īsta māksla. gadā literatūras un mākslas kritiķis Jānis Asars rakstīja. Laube. E. 146. Pēkšēns un E. Mākslas amatniecība // Asars J.. gadā. Kopskats un skolas zāle (20. piemērodamās latviešu dzīves prasībām. burtn.”37 Īpaša vērība rakstā veltīta arī celtņu konstruktīvās uzbūves un apdares jautājumiem. cit. Pēkšēns). cit. lpp. jāapstrādā kā laukums. 1905. Laube. tās apmierināt. koks un citi dabīgie materiāli. Rīga. šūnakmens. jurists un izglītības darbinieks Atis Ķeniņš. dažādu faktūru apmetumi un zaļu keramikas flīzīšu ielikumi. 38 . gadsimta sākuma arhitektūras simboliem. apmetumu – autora piezīme) līdz šim lietoja kā akmeņa imitāciju. Aleksandra Čaka ielā 26 un Tērbatas ielā 15/17 (abas K. tā. Saules motīvs erkeru rotājumā izveidots 37 Laube. kuras pauž mūsu latviskā sajūta un kuras mums čukst lēni laika gars. sākuma fotogrāfija). Ēkai ir izteiksmīgs siluets un dažādu dabisko būvmateriālu variējumos veidota arhitektoniskā apdare. E. Laube norādīja: „ . puci (tas ir.. uzsverot nepieciešamību lietot tikai īstus. Skola Tērbatas ielā 15/17 ir viens no Rīgas 20. E. un cik tā šai ziņā būs īsta māksla. Īres nams Lāčplēša ielā 4. . Ķeniņa skola Tērbatas ielā 15/17. ka mākslai jāattīstās atbilstoši laika garam un dzīves apstākļiem. dabiskus būvmateriālus. tie ir īres nami Lāčplēša ielā 4 (K. gs. 39 Asars J. lpp. bet efektīgi artikulētajā fasādes apdarē uzskatāmi īstenotas arhitekta teorētiskās atziņas. un. sarkanie ķieģeļi. Rīga. Alberta ielā 11 (1908). Op. – 39. K.”39 Pirmās nacionālā romantisma celtnes parādījās Rīgā 1905. Apdarē izmantots dažādu faktūru apmetums. Te lietoti šūnakmeņi. – 1. Pēkšēns un E. 3. dabiski. Pēkšēns un E. Kopoti raksti. Nacionālā romantisma formu valodai ļoti raksturīgas ir logailas ar noslīpinātajām augšdaļām.

Ēkai ir dinamiska apjomu kompozīcija ar vairākiem rizalītiem. E. Īres nams ar veikaliem Brīvības ielā 47. Īres nams Alberta ielā 11. Rīga. Viens no lielākajiem un iespaidīgākajiem nacionālā romantisma apbūves ansambļiem Rīgā ir īres nami Krišjāņa Valdemāra ielā 67 (1909. Laube. Laube atkārtojis arī īres namā Aleksandra Čaka ielā 83/85. Savukārt pārējo trīs ēku fasāžu apdarē etnogrāfiskie motīvi atveidoti nepastarpināti. Aleksandrs Vanags). Laube) ir. 69. Impozanta nacionālā romantisma ēku grupa atrodas Rīgā. Turpat netālu – Brīvības ielā 37 (1909) un 62 (1909) – atrodas vēl divas nacionālā romantisma ēkas. Tie pārveidoti vispārinātos noapaļoti plastisku jūgendstila formu rakstos atbilstoši E.c. E. Laube. Līdzīgā izteiksmē veidoti ieejas portāli ir arī vairākām citām A. stāvām. 1909. Nama tumši pelēko fasāžu apdare izceļas ar reljefām materiālu faktūrām. E. Etnogrāfisku rakstu motīvi rotā arī ieejas portālu. Laube). Tā piederēja juristam Andrejam Krastkalnam. Brigadera īres nams ar veikaliem (1906. 70 un 71 (1909–1910. Lāčplēša ielas zelmiņa augšējo daļu klāj ornamentāls reljefs. Brīvības ielā 58 paceļas atturīgi solīdais teātra darbinieka un grāmattirgotāja J. A. augstiem zelmiņiem un konusveidīgu stūra vainagojumu. 1908. Vanags. Rīga. kura grafiskajā rakstā brīvi stilizēti etnogrāfiska rakstura motīvi. Zem dzegas ēku apjož plata zigzagveidīga skujiņas tipa latviešu etnogrāfiska ornamenta frīze. kas veidoti uzspēlēti naiviskā manierē. 1906 A. Laube. Brīvības ielas zelminī atveidots koka frontons.no kapara sloksnītēm uz dabīgā Tīringenes šīfera plātnīšu ieseguma fona. kuras projektējis E. kurš vēlāk kļuva par Rīgas pilsētas galvu. uzsvērtām jumtu plaknēm. Granītā izcirstajam . Rīga. Aleksandra Čaka ielā 55 (1910) un 64 (1909) u. Laube. Krišjāņa Barona ielā 30 (1907). Rīga. Bruņinieku ielā 115 (1909). Īres nams ar veikaliem Brīvības ielā 47 (1908. dažādos augstumos kārtotiem erkeriem. Vanaga projektētajām ēkām. Ielu krustojuma pretējā stūrī. Līdzīgi ciļņi simetriski līdzsvarotā kompozīcijā aizpilda vairākas abu fasāžu ailstarpas. kas atgādina tautas koka celtniecības formveides paņēmienus. Ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 67 izceļas ar efektīgu stūra torni un elegantām etnogrāfisku ornamentu stilizācijām dekoratīvajos ciļņos. Brīvības ielā starp Lāčplēša un Ģertrūdes ielu. Īres nams ar veikaliem Aleksandra Čaka ielā 83/85. Laubes personīgajam radošajam rokrakstam. E. E. Pēdējā ēkā divus pirmā stāva pilastrus vainago ķieģeļu virsmā iecirsti ciļņi. Ēkas fasādes kompozīcijas shēmu E. liekas. Vanags). 1908. Īres nams ar veikaliem Brīvības ielā 58. Ieejas portālu rotā daži atturīgi etnogrāfiskas izcelsmes ornamenti. vispazīstamākā šīs stilistikas celtne. piemēram. Tie simbolizē arhitektūru un tēlniecību.

līdz sabiedriskajai apziņai bija jānovada ar citiem.balstam ieejas portālā Krišjāņa Valdemāra ielā 69 ir tautas koka celtniecībā izplatītu stabu forma. Šķietami askētisko fasāžu apdarē izmantoti daudzveidīgi ornamentāli ciļņi – atšķirīgi katrā atsevišķajā ēkā. Ekspresīvi kubiskajā būvmasu kārtojumā jau iezīmējas tā vienkāršā apjomu izteiksme. piemēram. To monumentālajos un izteiksmes stabilitātē nesatricināmos tēlos bija iekodēta sava veida „klusās pretestības” ideja. u. 70a un 70b. A. Īres nams ar veikaliem Ģertrūdes ielā 23. Strēlnieku ielā 11 (1910). E. Bruņinieku ielā 115 (1909). gada revolūcijas notikumiem. Brīvības ielā 158 (1907). Lāčplēša ielā 42 (1909) un 112 (1911). kuru formas izcelsme meklējama ne tikai tautas koka celtniecībā. Apstākļos. Viņa darbi atpazīstami ar vispārinātu solīdi smagnēju izteiksmi un parasti atturīgiem. Tāpēc tā nav sagadīšanās. tostarp Alauksta ielā 7 (1907). 64 (1909). c. Laube) un 69. Vēlreiz šīs formas interpretētas īres namā ar veikaliem Aleksandra Čaka ielā 67/69 (1912. . kā arī pašaizsargāšanās un pašsaglabāšanās apliecinājumu. ko nevarēja paust atklāti. kas sekoja 1905. divdesmito gadu nogalē izplatījās līdz ar funkcionālisma attīstību. Rīga. Ganību dambī 3 (1908). Vanaga daiļradē. Īres nami ar veikaliem Lāčplēša ielā 70. 1909. Avotu ielā 20 un 22 un Ernesta Birznieka-Upīša ielā 29 (1909. kas vēlāk. Blaumaņa ielā 31 (1911) un Bruņinieku ielā 73b (1911) izmantoti drukni balsti. kad daudzas lietas. 70 (1909) un 82/84 (1911). Rīga. Rīga. E. Pole. Ģertrūdes ielā 26 (1908). bet arī senās Ēģiptes arhitektūrā. Lāčplēša ielā 70. ka nacionālā romantisma uzplaukums sakrita ar Krievijas centrālās valdības reakciju un pastiprinātu rusifikācijas politiku. Vanags). Avotu ielā 3 (1907) un 5 (1907). Tā sauktais „Romanova bazārs” – īres namu ansamblis Rīgā. Laube. 55 (1910). Aleksandra Čaka ielā 30 (1911). kas pauda nācijas pašcieņu. Nacionālais romantisms gandrīz nedalīti valdīja arhitekta A. Acīmredzot tiem bija noteikta simboliska jēga. Aleksandra Čaka ielā 30 (1911). Viņa celtnes ir visā Latvijā un pat ārpus tās. Īres nami ar veikaliem Krišjāņa Valdemāra ielā 67 (1909. Krišjāņa Barona ielā 64 (1911). 70a un 70b. Krišjāņa Barona ielā 30 (1907). Laube. Laube) – asociējas ar idealizētu senlatviešu pils tēlu. Vairākās ēkās. tostarp arhitektūra. 37 (1911) un 62 (1909). Rīga. pastarpinātiem izteiksmes līdzekļiem. Laube tajā pat gadā izveidojis arī īres namu ar veikaliem Ģertrūdes ielā 23. Īres nams ar veikaliem Aleksandra Čaka ielā 67/69. Viens no tiem bija māksla. 1912. E. 70 un 71 (1909–1910. E. Ļoti līdzīgās formās E. E. taču ievērojamākie darbi ir vairāki desmiti daudzstāvu īres namu ar veikaliem Rīgā. arhitekts Ernests Pole). 1909. bet tiešiem etnogrāfisko ornamentu atveidojumiem ēku fasādēs. Ernesta Birznieka-Upīša ielā 18 (1911).

Doles tautas nams. 1909.Ķekava. Rīga. Vanags. c. 1911. Lielajā ezera ielā 4 (1912). Vanags un daudzi citi tolaik jaunie arhitekti. A. Īres nams ar veikaliem Blaumaņa ielā 31. Raunas ielā 10 (1910) u. 1909. Īres nams ar veikaliem Brīvības ielā 158. Rīga. Viņa darbi. strādāja arī A. Rīga. Vanags. Raunas Lauksaimniecības biedrības nams Raunā. A. Rīga. Malvess. Rīga. Stabu ielā 99 (1909) un Krišjāņa Valdemāra ielā 18 (1910). tāpat kā iepriekš E. Vanags. Vanags. Katrīnas dambī 20 (1909). Vanags. Īres nams ar veikaliem Aleksandra Čaka ielā 70. faktūru un krāsu salikumu pretnostatījumus. Atšķirīgā manierē. A. . Rīgas ielā 1 (1909). ka tajā laikā viņa būvbirojā. ņemot vērā. Pēc A. Lauksaimniecības biedrības nams Smiltenē (1909. ēka nav saglabājusies). Vanags. 1907. Pēkšēna parakstītiem būvprojektiem. Abas šīs ēkas celtas pēc K. A. strādāja arhitekts Augusts Malvess. ir Annas lauksaimniecības biedrības nams Alūksnē. Vanags. var diezgan droši teikt. Laube. 1911. Īres nams ar veikaliem Krišjāņa Barona ielā 30. A. ka abu ēku fasāžu arhitektūrā īstenotas tieši viņa radošās idejas. Rīga. A. Interesantākie viņa darbi nacionālā romantisma garā ir īres nami Rīgā. A. Alūksnes ielā 10 (1910). 1911. Īres nams ar veikaliem Krišjāņa Barona ielā 64. Īres nams ar veikaliem Lāčplēša ielā 42. bet. Malvesa projektiem tapušas celtnes nacionālā romantisma vai tam tuvā izteiksmē sastopamas arī ārpus Rīgas. aktīvi lietojot dažādu neparastu formu. Rīga. Vanags. A. Tiem līdzīgs mākslinieciskais veidols ir arī īres namiem Ģertrūdes ielā 46 (1908) un Brīvības ielā 192 (1907). piemēram. A. 1910. Plauciņa nams Cēsīs. Īres nams ar veikaliem Strēlnieku ielā 11. 1907.

ka kāds no viņiem ir izprojektējis spilgtāko šīs stilistikas paraugu ārpus Rīgas – īres namu ar veikaliem Liepājā. Annas lauksaimniecības biedrības nams Lielajā ezera ielā 4. gs. 1907. Malvess. ir īres nami Ģertrūdes ielā 38 (1907) un 63 (1910. Lielajā ielā 4 (1909). piemēram. Tādi. Iespējams. 1909. Īres nams ar veikaliem Raiņa ielā 1. Rīga. Īres nami ar veikaliem Brīvības ielā 192. Starp Liepājas jūgendstila piemēriem nacionālā romantisma stilistikai raksturīgā dinamiskā un uzsvērti asimetriskā būvapjomu plastika ir arī īres namiem Raiņa ielā 1 (1910. M. abi – A. Malvess. T. Ievērojamākie latviešu nacionālā romantisma darbi nelatviešu izpildījumā ir Rīgā. . Alūksne. 1908. E. K. gadsimta sākums). Skolas ielā 10 (1909. Malvess. V. Berči) un Republikas ielā 28 (20. M. Berči. K. 1910. Īres nami ar veikaliem Ģertrūdes ielā 46. T. Īres nams ar veikaliem Raunas ielā 10. Malvess. V. Īres nami ar veikaliem Krišjāņa Valdemāra ielā 18. Liepāja. Liepāja. Malvess. A. Pēkšēns un A. Rauna. Pilsētas lombards (tagad Latvijas Valsts vēsture arhīvs) Slokas ielā 16 (1908. sākums. 1909. Lauksaimniecības biedrības nams Rīgas ielā 1. Rīga. A. 20. Īres nami ar veikaliem Katrīnas dambī 20.Rīga. 1910. A. Īres nams Republikas ielā 28. Nacionālā romantisma formu valoda atspoguļojās arī vietējo vācbaltiešu arhitektu darbos. Īres nams ar veikaliem Lielajā ielā 4. Šmēlings). 1909. 1912. Cēsis. A. Pēkšēns un A. A. Bušs). Resslers) un 12a (1908. Malvess. Malvess. 1910. Nometņu ielā 47 (1909. Bokslafs). Liepāja. Rīga.

piemēram. Bokslafs un E. Bokslafs un E. Īres nams Skolas ielā 10. Pilsētas lombards Slokas ielā 16. Rīga. V. V. 1909. V. Jēnike. 1913. Resslers. Bokslafs un E. Resslers. Liepāja. 1898. Īres nams ar veikaliem Ģertrūdes ielā 38. . G. A. 1909. A. V. Rīga.V. Tām līdzīgas ir arī vienģimenes ēkas Liepājā. 1908. V. Šmēlings. Cēsīs. Cēsis. Johansons u. V. Bokslafs un E. Izcils nacionālā romantisma arhitektūras piemineklis ir Krusta baznīca Rīgā. Frīzendorfs. 1909. Rīga. gadsimta sākumā celtās neliela mēroga sabiedriskās ēkas un vienģimenes vai dvīņu mājas. Bokslafs. Resslers. Jūrmala. Savukārt Dubultu baznīcas (1907–1909. Liepu ielā 27 (1913. V. Rīga. c. ir jahtklubs Rīgā. Neimanis) un virkne nelielu dzīvojamo ēku Mežaparkā. Rīga. V. Vienģimenes māja Palasta ielā 11. Berlīnes arhitekts Gustavs Jēnike). Šmēlings. Rīga. 1910. Frīzendorfs). I. kuru autori lielākoties bija vācbaltieši un kuru arhitektūra diezgan tieši atspoguļo vācu „dzimtenes stila” (Heimatstil) izteiksmi. V. 1911. Dubultu baznīca. 1907–1909. Rīga. Īres nams ar veikaliem Nometņu ielā 47. Balasta dambī 1 (1898. Šefels).. Blankenburgs) u. V. Šādas celtnes. Vienģimenes māja Sudrabu Edžus ielā 1. 1907. No jūgendstila nacionālā romantisma versijas tālu nav arī daudzas 20. V. Neimanis. F. c. Ropažu ielā 120 (1909. Resslers. 1911. F. Viena no pirmajām tur tika uzcelta vienģimenes māja Sudrabu Edžus ielā 1 (1902. Resslers un H. Rīga. Krusta baznīca Ropažu ielā 120. Palasta ielā 11. H. Īres nams ar veikaliem Ģertrūdes ielā 63. Šefels. Frīzendorfs) kopumā atturīgajā arhitektūrā atspoguļojas gandrīz visu jūgendstila racionālistisko ieviržu formu valoda. ēka paplašināta 1937. Frīzendorfs. Vienģimenes māja Liepu ielā 27. 1902. Jahtklubs Balasta dambī 1. Johansons.

gadsimta sākums. Alksnis). E. Dīķa ielā 5. Bāriņu ielā 29a. gadsimta sākums. Jakovļevs. Alksnis. Rīga. Jūgendstila formālajā daudzveidībā savrupa vieta ir virknei sabiedrisko ēku. Dzīvojamā ēka un pirts Lubānas ielā 1/3. Tādi ir raksturīgi Alpu zemju tradicionālajā arhitektūrā. gadsimta sākumā uzcēla pēc Rīgas pilsētas arhitekta Reinholda Šmēlinga projektiem. M. kuras 20. Laube. 20. J. Berči. Īres nams Balasta dambī 38/40. 1909. stilistikas apzīmēšanai dažkārt lieto terminu „Šveices vasarnīcu stils”. piemēram. Alkšņa projektiem. Apšu ielā 9. J. N. Berči vai M. 69 un 71 u. Īres nams Zvejnieku ielā 5a. Pils ielā 5 (20. 20. Berči vai M. T. Liepāja. Rīga. T. piemēram. Krišjāņa Valdemāra ielā 17 un 51. kurā mijkārtotas sarkano apdares ķieģeļu virsmas ar gaiša apmetuma laukumiem. kuras celtas pēc arhitekta J. Raksturīgi tā piemēri ir virkne koka dzīvojamo ēku. Rīgas ielā 21. Šajās ēkās retums ir jūgendstila liekti saspriegto līniju rotājumi. 1909. plānā trapecveidīgos erkeros. Laube. Rīga. Stila formu izteiksmi lielākoties nosaka dēļu apšuvuma rakstura variācijas vai arī balkonu margu un zelmiņu dekoratīvi aizpildījumi ar ažūriem kokgriezumiem. E. J. Rīga. Ivetas Cibules un Ingmāra Atava projekta). kā arī pirts Lubānas ielā 1/3 (1911. Berči). P. J. Kuldīga. Formu valodas saknes tai sniedzas viduslaiku . Ropažu ielā 15 (1911. 1911. Jūgendstila šedevri starp koka ēkām ir īres nami Rīgā. ēka atjaunota 2005. Zvejnieku ielā 5a (1909. 1907. c. Jūrmalas ielā 4.It kā lēni un negribīgi jūgendstils ieviesās koka ēku arhitektūrā. Liepājas ielā 7 (1908. Īres nams Brīvības gatvē 203. Laube). 1911. Dzīvojamā ēka Pils ielā 5. Alksnis. Rīga. gadā pēc Zaigas Gailes. Īres nams Ropažu ielā 15. Īres nams Liepājas ielā 7. Veselā virknē jūgendstila koka ēku Liepājā stila telpiskās formveides principi atspoguļojas spēcīgi izvirzītos. kuru apdarē izmantots šāds paņēmiens. Alksnis. kā arī Bangerta kundzes nams (tagad Kuldīgas Novada muzejs) Kuldīgā. E. Toma ielā 60. P. Rīgā. Laube. kas ne visai ērti padodas kokmateriāla apstrādes īpatnībām. kas aptver visu Baltijas jūru. N. Šī savdabīgi romantiskā stilistika tolaik bija diezgan izplatīta teritorijā. tāpēc ēku. Rīga. Jakovļevs). Jūrmalā šādas ēkas veido pilsētvides tēlu. 1908. M. gadsimta sākums. Īres nams Krišjāņa Valdemāra ielā 51. E. Šo ēku fasāžu precīzo arhitektonisko veidolu caurauž bagātīgs ģeometriskā estētikā sakņotu filigrānu būvplastisko detaļu klāsts. Tās izceļas ar fasāžu apdari. Brīvības gatvē 203 (1909) un Balasta dambī 38/40 (1907).

Pilsētas pamatskola Zeļļu ielā 4. Šmēlings. R. tostarp Augusta Deglava ielā 3 (1908). Rīga. 1912–1913. . R. R. Šmēlings. 1912–1913. paplašināta 1926. Pilsētas pamatskola Gaujas ielā 23. Rīga. R. gadā pēc arhitekta Jāņa Rengarta projekta). Telts ielā 2a. Šmēlings. R. Pilsētas pamatskola Krimuldas ielā 2a. Pilsētas pamatskola Telts ielā 2a. Šmēlings. 1910–1911. Pilsētas pamatskola Kalnciema ielā 118. Tāpēc šis „sarkani-baltais stils” patiesībā ir viens no daudzajiem jūgendstila formālajiem paveidiem. Āgenskalna tirgus Nometņu ielā 64 (1911. Šmēlings. Šmēlings. R. Rīga. R. 1908. Šmēlings. Pilsētas pamatskola Augusta Deglava ielā 3. pilsētas kanalizācijas sistēmas sūkņu stacija Eksporta ielā 2b (1908) un citas celtnes. bet fasāžu apdarē parasti tikpat kā nav nekādu ornamentāli dekoratīvu elementu. Rīga.. 1912–1914. Pilsētas pamatskola Raņķa dambī 1. Rīga. Pilsētas pamatskola Hāmaņa ielā 2a. Šmēlinga projektiem uzceltas trīspadsmit skolas Rīgā. Tirgoņu ielā 22 staļļi. R. Šo celtņu apjomu kārtojums parasti atspoguļo iekšējo telpisko uzbūvi. kā arī ugunsdzēsēju depo Hanzas ielā 5 (1909). Šmēlings. Baltajā ielā 10 (1910–1911. Raņķa dambī 1.būvmākslā. Rīga. R. Pilsētas pamatskola Patversmes ielā 20. Zeļlu ielā 4 (visas 1910–1911). Rīga. 1912–1913. Gaujas ielā 23 (1911–1912. taču kopumā tā bija pilnīgi laikmetīga arhitektūra bez tiešiem vēsturiskiem prototipiem. Šajā manierē pēc R. Pilsētas I slimnīcas komplekss Pilsoņu ielā 13 (1908–1914). 1910–1911. 1912–1913. kuru fasāde pavērsta uz Katoļu ielu. Šmēlings. dažkārt tā nebija tālu no neogotikas. R. Šmēlings. 1910–1911. 1910–1911. Šmēlings. Rīga. Pilsētas pamatskola Slāvu ielā 12. paplašināta 1937. R. Rīga. R. būvdarbi pabeigti pēc Pirmā pasaules kara). Rīga. Pilsētas pamatskola Baltajā ielā 10. gadā pēc arhitekta Jāņa Gaiļa projekta) un Kalnciema ielā 118 (1912–1913). 1910–1911. Rīga. Rīga. Viens no retiem šīs stilistikas piemēriem ārpus Rīgas ir īres nama Liepājā. 1910–1911. Pilsētas pamatskola Šarlotes ielā 8. Šmēlings.

Stallis Tirgoņu ielā 22 (fasāde Katolu ielā). E. Latvijā nav daudz ortodoksālu neoklasicisma paraugu. kura augšējā daļā zem neliela ovāla loga izveidots klasisks festons. Baumaņa projekta uzceltās. kad mode arhitektūrā mainījās tik strauji kā nekad agrāk. Pole). bet 1908. Pole. Ēkai ir klasisks pulēta granīta jonisku kolonnu ieejas portiks un augsts trīsstūra zelminis. gadsimta sākums bija laiks. 1909. Rīga. „Zinības”. ko uzcēla iepriekšējās. gs. ieskaitot eklektismu. Klasisko formu valoda. 1909. Rozentāls. gadā pēc J. gadā pilnīgi izdegušās ēkas vietā. kuros sarežģītā freskas un mozaīkas tehnikā atveidoti alegoriski tēli no senu teiksmu pasaules. 20. 1869. Rīgas Latviešu biedrības nams Merķeļa ielā 13. Fasādes augšdaļu rotā gleznotāja Jaņa Rozentāla veidoti krāsaini panno. gadu tā kļuva īpaši populāra kā apzināts pretmets jūgendstilam. Ugunsdzēsēju depo Hanzas ielā 5. sākums. Biežāk klasisko formu arsenāla elementi kā savdabīga nodeva mirkļa modei ieausti pēc jūgendstila mākslinieciskajiem principiem veidotu ēku fasāžu apdarē. Viens no agrākajiem šīs ievirzes darbiem ir Rīgas Latviešu biedrības nams Merķeļa ielā 13 (1909. R. E. „Saules sveiciens” un „Pie avota” Rīgas Latviešu biedrības nama fasādē. bet rizalītu priekšas fasādēs – „Saules sveiciens” un „Pie avota”. Lielum lielākā daļa neoklasicisma paraugu koncentrēta Rīgā. Tiesa. Liepāja. „Zemkopība” un „Rūpniecība” – rotā rizalītu sānus. . 1909. R. Rīga. taču ap 1910. 1911. J. Šmēlings. F. Šmēlings. Laube un E. Vēl četri tipiskā jūgendstila formu manierē veidoti simboliski panno – „Mākslas”. kurā parasti saskata nepārejošas un mūžīgas vērtības. Āgenskalna tirgus. Centrālajā zelminī ir panno „Spēks”. 20. Panno „Spēks”. un arī jūgendstilam drīz vien radās zināma opozīcija retrospektīvā neoklasicisma veidā. Laube un E.Rīga. tiešā vai pastarpinātā veidā ir bijusi apritē visā jauno laiku stilu sistēmā.

Starp trešā un ceturtā stāva logailām ir balustrādes. kas vajadzīgs bankai kā publiskas labklājības simbolam. Augšējos stāvos atrādās ļoti lieli. Poles projektētais Rīgas Amatnieku krājaizdevu kases bankas (tagad Latvijas Nacionālās bibliotēkas) nams Krišjāņa Barona ielā 14 (1910) Rīga. Tās atšķiras arī ar izmēriem. savstarpējās kredītbiedrības banka Brīvības ielā 38 (1910–1911. Klasisko izteiksmes līdzekļu palete deva iespēju rast iespaidīgi monumentālu. lpp. Vairāki neoklasiski banku nami – Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krājkase Krišjāņa Barona ielā 3 (1911). E. prestižu celtnes tēlu – tieši to. Viss šis klasisko izteiksmes līdzekļu klāsts 40 Rutmanis. Poli būvmākslas vēsturē dažkārt pieņemts uzskatīt kā pārliecinošu pārstāvi šim arhitektūras virzienam. Kvartāla stūri uzsver cilindrisks tornis. Pole. Mākslas vēsture : I sējums. kuru vainago kupols. parasti tās visai brīvi interpretējot. Latviešu arhitektūra 19.”40 Līdzīgs piemērs ir arī E. E. Līdzīga simboliska nozīme ir arī pilnības ragiem un putto. Rīgas 5. E. Rīga: Grāmatu Draugs. kas iekomponēti ciļņos starp ceturtā un piektā stāva logailām. gs. Rīga. 255. Rīga. Purvīša visp. Pole. red. Atbilstoši šo telpu raksturam. 1934. A. Pole). E. Aiz šīm ailām ir kāpnes: tādējādi iekšējā telpiskās struktūras atspoguļojuma princips celtnes ārējā tēlā nav upurēts pieņemtās klasiskās kompozīcijas „tīrības” vārdā. Bankas nams Krišjāņa Barona ielā 14. Alkšņa projektiem. Bankas nams Krišjāņa Valdemāra ielā 3. Vite). savstarpējās kredītbiedrības banka Smilšu ielā 1 (1912) un Rīgas Pārdaugavas savstarpējās kredītbiedrības bankai Kaļķu ielā 15 (1913) – tapuši arī pēc arhitekta J. Tās divos apakšējos stāvos bija tirdzniecības un bankas telpas. To īstenoja atbilstoši metam. Virs dzegas gan Elizabetes. Stingri simetriskajā fasādes kompozīcijā izceļas varens četrkolonnu jonisks portiks. kas radās kā opozīcija jūgendstilam „krievu ampīra stingrības ietekmes veidā. J.Viens no nedaudzajiem ortodoksāli monumentāla neoklasicisma paraugiem ir Hipotēku bankas (tagad Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas) nams Rīgā. gan Krišjāņa Barona ielas fasādēs paceļas klasiski frontoni. A. 1910–1911. . Bankas nams Brīvības ielā 38. Figurāli ciļņi to timpānos simbolizē bagātību un auglību. Centrālais interkolumnijs tajā ir platāks nekā malējie. Arhitektūra un tēlniecība (V. Ēka Krišjāņa Barona ielā 3 atrodas Elizabetes ielas stūrī diagonāli iepretim bankas namam Krišjāņa Barona ielā 14. kas projektu konkursā bija ieguvis tikai ceturto vietu. Visās ailstarpās no starpdzegas virs otrā stāva līdz pat klasiskā rakstura vainagojošajai dzegai paceļas joniski pilastri. toties vislabāk atbilda pasūtītāju prasībai pēc reprezentabla izskata celtnes. Tāpēc lielākā daļa ap šo laiku būvēto banku veidotas neoklasicisma formās. un 20. Raksturīgs piemērs ir Rīgas 4. 1910. Krišjāņa Valdemāra ielā 3 (1913. arī to logailas ir lielākas. labiekārtoti dzīvokļi. 1913. tiesa. un logailas aiz tā attiecībā pret pārējām ailām fasādē ir nobīdītas par puslīmeni. Vite.).

plaši iestiklotie bankas telpu stāvi apšūti ar pulētu brūnu granītu. un to pabeidza no 1926. Tādi. Dzīvojamo ēku arhitektūrā tik „klasisks” neoklasicisms tikpat kā nav sastopams. kas nepavisam nav veidotas atbilstoši klasicisma principiem. gada postījumiem atjaunoto muižu piļu arhitektūrā. Saviesīgās biedrības nams Rūjienā (1914.c. A. Klasisko formu arsenāla pastarpinātas atskaņas jaušamas arī vairāku 20. Īres nams ar veikaliem Tērbatas ielā 53. līdz 1930. Elizabetes ielā 41/43 un Tērbatas ielā 53 (abas 1913). A. tādējādi atbilstot jūgendstila radošajiem principiem. Vite). piemēram. J. Antonijas ielā 18 (1910. Alksnis). Pagalmi ir publiska telpa ar veikaliem. Rīga. Pole) un 20 (1911. gadam. J. A. Klasisko formu elementi lielākoties ir brīvi stilizēti vai arī ir samērā neliela izmēra un iekļauti kompozīcijās. Parasti to īres namu fasādes. J. A. Līdzīga arhitektūra ir arī bankas ēkai Kaļķu ielā 15. A. ir īres nami Rīgā. Rīga. toties uzsvērti klasiskā kompozīcijā veidotas dažas sabiedriskās ēkas Latvijas mazpilsētās un laukos. bet augstāk – plaši biroji. Tādi pat mākslinieciskās izteiksmes paņēmienus. Kompleksa celtniecību pārtrauca pirmais pasaules karš. Brīvības ielā 61 (1912. . Divi apakšējie. ko tā īpašnieka vārdā sauc par Upīša pasāžu. Alksnis. Tās zemesgabala telpisko sistēmu veido caur varenu vārtu velvi pret ielu atvērtu un gleznaini izkārtotu iekšējo pagalmu virkne. Tas deva iespēju fasādē veidot ļoti šauras ailstarpas. Viens no nedaudzajiem izņēmumiem ir īres nams ar veikaliem Ģertrūdes ielā 69/71 (1913. Alksnis. iztālēm neatšķiras no stateniskā jūgendstila paraugiem. 1913. Bankas nams Kaļķu ielā 15. gadsimta sākumā celto vai pēc 1905. Alksnis. Marijas ielā 16 ir vesels ēku komplekss. stateniskā jūgendstila estētikai atbilstošajā fasāžu kompozīcijā iekļautas atsevišķas klasiskās formās veidotas detaļas. Vanags) un Viesīgās biedrības nams Cēsīs. Modernās ēkas pirmajā stāvā atradās veikali. Bankas nams Smilšu ielā 1. Rīga. Arī šeit strukturāli skaidrajā. 1913. otrajā – bankas operāciju telpas. E.izkārtots fasādēs pilnīgi atbilstoši ēkas raksturam un telpiskajai uzbūvei. Bankas nams Krišjāņa Barona ielā 3. A. 1911. J. Rīga. Tā bija viena no pirmajām celtnēm Rīgā ar monolīta dzelzsbetona karkasa konstrukciju. kaut arī augšējos stāvus rotā klasiskas puskolonnas ar korintiska tipa kapiteļiem. Iespaidīgs neoklasicisma piemineklis ir Jaunjelgavas pilsētas valdes nams Lāčplēša ielā 11 (1912) un Latvijas Zemkopības centrālās biedrības lauksaimniecības skola Priekuļos (1912. Nikolajs Nords). Alksnis. Elegantā bankas nama Smilšu ielā 1 fasādes arhitektūrā dominē stateniskā jūgendstila izteiksme. Marijas ielā 16 (1913. Alksnis izmantojis arī dažās dzīvojamajās ēkās. Vanags). piemēram. Vanags) un 103 (1914. tikai atturīgākā un nedaudz piezemētākā veidā J. Raunas ielā 12 (1913–1914. Vanags) u. 1912. piemēram. kas nosacīti klasificējamas kā neoklasicisma piemēri. J. Malvess).

1914. A. N. kas no kādas senākas celtnes pārbūvēta par tirdzniecības namu ar noliktavām. 1913. Rīga. F. Alksnis. fasādē dominē horizontālas logu lentes. J. Rīga. A. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu mijas funkcionālisma jeb modernās kustības piemēriem. 1912. Unikāls jūgendstila arhitektūras piemineklis ir īres nams ar veikaliem Rīgā. Miera ielā 5 (1912. Nords. arhitekti Aleksandrs Šmēlings. Latvijas Zemkopības centrālās biedrības lauksaimniecības skola. Īres nams ar veikaliem Avotu ielā 2. Šmēlings). Fasāžu apdarē nav nekādu ornamentu. Rīga. Šmēlings.Rīga. ka tieši jūgendstils ir sākotne visai mūsdienu arhitektūrai. Tikpat mūsdienīgi ir īres nama ar veikaliem Avotu ielā 2 (1911– 1912. Vanags. Šīs celtnes ir uzskatāms pierādījums tam. Šmēlings Rīga. galos noapaļoto balkonu kārtojumu un lentveida logu motīvu tā tikpat kā neatšķiras no raksturīgajiem 20. A. 1913. Vanags. F. Ēkas stilistika tālu apsteigusi savu laiku: ar uzsvērti horizontālo. Vanags. Arī ēkas Vaļņu ielā 39 (1913. Rīga. Īres nams ar veikaliem Ģertrūdes ielā 69/71. Īres nams ar veikaliem Brīvības ielā 103. . 1911–1912. Jaunjelgava. Šefels) divi apakšējie stāvi. Darījumu ēkaVaļņu ielā 39. Īres nams ar veikaliem Brīvības ielā 61. Unferhaus. 1913. Hartmanis un V. Īres nams ar veikaliem un pasāžu Marijas ielā 16. Īres nams ar veikaliem Miera ielā 5. Īres nams ar veikaliem Antonijas ielā 20. 1911. 1912. A. Vite. Šefels. Rīga. Rīga. E. A. Pilsētas valdes nams Lāčplēša ielā 11. A. kas pilnīgi saglabājuši savu autentisko izskatu. Edgars Hartmanis un Viktors Unferhaus). 1912. A. 1912. Priekuļi.

Aristida Briāna ielā 3 (1931. kuru koptēls veidots Art Deco garā. Tad vēl nebija nostabilizējies kāds konkrēts jauns mākslas stils. Berči. Berči). kas to pilnīgi pārbūvējis pēc arhitekta Aleksandra Trofimova projekta. Kuršu ielā 23 (1931. Tam raksturīga pusapļos vai citās ģeometriskās figūrās ierakstītu. Aristida Briāna ielā 3.3. Maura un J. Starpkaru perioda historisms un Art Deco Art Deco bija savdabīgs jūgendstila atspulgs 20. F. saglabājot visus vēsturiskos uzslāņojumus. 2000. M. gadā tā pārdota tabakas fabrikantam Zamuilam Maikaparam. T. Liepāja. gadā Parīzē. Trofimovs). Īres nams ar veikaliem Aleksandra Čaka ielā 62. Elizabetes ielā 61 (1923. Art Deco savu nosaukumu ieguva no Modernās rūpniecības un dekoratīvo mākslu starptautiskās izstādes.–2001. Skulpturālās palmas zālē un daudzie stuka veidojumi ir tēlnieku R. arhitektonisko elementu kārtojumā kombinējot kontrastējošas ģeometriskas formas. gadā Maikapara nams pilnīgi restaurēts. Nords) un Liepājā. likvidējot kara postījumus. F. Rīga. Rīga. Nords. Šī stilistika aptvēra arī lietišķi dekoratīvo mākslu un izplatījās visā Eiropā. Skujiņš) un savrupmāja Rīgā. bet gleznojumu autors ir H. N. taču visvairāk Art Deco celtņu var atrast viņpus Atlantijas okeānam. Raksturīgākie piemēri ir kinoteātris „Splendid Palace” Rīgā. taču pilnīgi oriģināla parādība divdesmito un arī trīsdesmito gadu mākslā bija Art Deco. 1931. Kinoteātris „Splendid Palace” tiek uzskatīts par skaistāko kinoteātri Eiropā. gadā pēc R. A. Jau celtnes ieejas portālā ir pieteikta stilistikas tēma – rokoko. gan rātsnamiem. Dažādiem šī stila garā veidotiem arhitektoniskiem motīviem bagātīgi dekorēta gan zāle.2. Tikpat raksturīgas ir arī plūdlīnijas formas. 1923. bet samērā atturīgu rotājumu lietojums ēku fasāžu vai iekštelpu apdarē. A. Pflūga projekta. kam atbilst vēl dažas senāko vēsturisko stilu formu valodā veidotas celtnes. Jūgendstils šajā laikā bija jau noiets vēstures posms. Aleksandra Čaka ielā 62 (1926. Trofimovs. šķautņainu un eksaltētu. 1931. Legzdiņa darbi. Ir celtnes. Savrupmāju Aristida Briāna ielā 3 cēlis dārzniecības īpašnieks un tirgotājs Kārlis Heinrihs Vāgners 1876. it īpaši – Amerikas Savienotajās Valstīs. Kinoteātris „Splendid Palace” Elizabetes ielā 61. gan arī citu funkciju ēkām. Raksturīgs fasāžu mākslinieciskās kompozīcijas paņēmiens bija sīkā ritmā kārtoti uzsvērti vertikāli dalījumi. taču parādījās atsevišķi šī stila recidīvi. bet dažkārt celtņu arhitektoniskajā apdarē ieaustas dažas . M. kurā ir vietas 890 skatītājiem. kura notika 1925. Tādus nereti veidoja gan baznīcām. Rīgā. Laika kontekstā to var vērtēt kā historismu. Sākotnējās neorenesanses fasādes pārveidotas gaisīgās rokoko formās. Pirmais pasaules karš pilnīgi pārtrauca jebkādu būvniecību visā Latvijā. R. gadu. Tiešs jūgendstila pēctecis. gan balkona vestibils. Skujiņš. Art Deco estētika nereti atspoguļojās arī ēku apjomu veidolā. Vairāki pēckara gadi pagāja. 1926. 1876. Samērā plaši lietots elements bija ar nelielu paviljonu jeb laternu vainagots augsts tornis jeb laterntornis. Pflūgs. piemēram. Īres nams ar veikaliem Kuršu ielā 23. Celtniecība atdzīvojās tikai ap 1925. gadsimta divdesmito arhitektūrā. īres nami ar veikaliem Rīgā. Rīga. Tā piemēri izkaisīti pa visu Latviju. 1931. Grīnbergs. T. N.

Savukārt Vietalvas-Odzienas piensaimnieku sabiedrības “Bites” kopmoderniecība jeb pienotavas (1926. Pienotava “Bites”. Rēzekne. būvinženieris Pēteris Elksnītis) ēkas fasādē dekoratīvu detaļu nav vispār. gs. Tautas nams. Lauksaimniecības biedrība „Tīrums”. 1925–1926. Elksnītis. Zariņš. Zariņš. D.raksturīgas šīs stilistikas dekoratīvās formas un elementi. Bāriņu ielā 10 (1929. gadu pēc īpašnieka projekta. Valmiera. redzamas Ogres Tautas nama (1927. Zariņš. P. Gandrīz tāds pat zelminis kā telefonu centrālei Krišjāņa Barona ielā 69 ir dzīvojamajai ēkai Rīgā. kas patapinātas no klasisko formu arsenāla. Art Deco formālās valodas izjūtā veidotas arī ieejas durvju ailas apmales. Telefonu centrāle Krišjāņa Barona ielā 69. Līdzīgi arhitektoniskie paņēmieni lietoti arī telefonu centrāles un pasta ēkas Rīgā. Vietalva. Neliela šīs stilistikas pērle ir būvtehniķa Gustava Lenana ģimenes māja Valmierā. 1929. Ap 1930. Biķernieku tuberkulozes sanatorijas Rīgā. arhitekts Pāvils Dreijmanis). kas celta ap 1930. Bārbeles lauksaimniecības biedrības „Tīrums” (1925–1926. plastiski krepēts zelminis. arhitekts Dāvids Zariņš). Cēsu ielā 20. piecdesmitajos gados). Raksturīgs Art Deco piemērs ir telefonu centrāles Rīgā. arhitekts Osvalds Tīolmanis). Šmerļa ielā 2 (1926–1930. Vienģimenes ēka Cēsu ielā 20. arhitekts Pāvils Pavlovs). D. P. bet virs pirmā stāva logailām izveidotas zvaigžņveidīgas linetes. toties kopējā mākslinieciskā kompozīcijā jūtama Art Deco vispārējā gaisotne. Pavlovs. arhitekts Alfrēds Grīnbergs) un vairāku citu ēku fasāžu apdarē. Atsevišķos gadījumos tie lietoti vienīgi iekštelpu noformējumā. atjaunojot 20. Rēzeknes tautas nama (1928. D. G. 1928. arhitekts Artūrs Braunfelds). Brīvības gatvē 413 (1929. Telefonu centrāle un pasts Bāriņu ielā 10. ēka nedaudz pārveidota. kā arī uzsvērti vertikālu. kas atgādina perspektīvisku portālu. Rīga. Bārbele. Art Deco formu estētikai tiešs analogs ir Vācijā un citās Eiropas zemēs izplatītais tā sauktais neoekspresionisms. 1926. Lenans. Rīga. Krišjāņa Barona ielā 69 (1928. Ēkas fasādē virs rizalīta paceļas izliekts. kas arhitektūrā atpazīstams galvenokārt ar aktīvu tumši sarkanu klinkera ķieģeļu lietojumu fasāžu apdarē. ritmisku . Dažādā veidā interpretēti Art Deco formālie elementi vai vienkārši Art Deco estētikai atbilstošā izjūtā izkārtotas stilizētas detaļas. P. 1928.Dreijmanis.

Jelgava. gadā). Skola Mātera ielā 44. Betge. gan Balbinovas Vissvētās Trīsvienības katoļu baznīca Indrā (1935–1940. P. Romas katoļu Svētā Jāzepa baznīca Meža prospektā 86. Smilšu ielā 1 (1929. Meža prospektā 86 (1935–1940. Pavlovs). V. P. Pilsētas valdes nama Rūjienā. kas tajā laikā bija izplatīts visas Eiropas būvmākslā. ir gan bijusī Rīgas Tirdzniecības bankas ēka Rīgā. Rīga. gadsimta trīsdesmitie gadi) u. Rīga. Karrs un K. Dzirnavu ielā 57 (1939. bijušās tipogrāfijas „Segodņa” celtnei Rīgā. Uzsvērti vertikāla mākslinieciskā kompozīcija Art Deco izteiksmē sastopama visdažādāko funkciju celtnēs. A. Litene.dalījumu mākslinieciskajā kompozīcijā. T. Rīgā viens no raksturīgākajiem šādas arhitektoniskās valodas piemēriem ir Tautas nams. Tāda. Bruņinieku ielā 29/31 (1929. c. I. gs. Klinklāvs. arhitekts Valdis Zēbauers). Mātera ielā 44 (1937. Raiņa ielā 3 (1935. maija pamatskolai (tagad Jelgavas Valsts ģimnāzijai) Jelgavā. Zvārdes ielā 1 (1932. Kapliča. gan īres nami Rīgā. Litenes kapličai (20. Reisonas. 1935–1940. Rīga. Pavlovs. būvinženieris Teodors Hermanovskis) un Bruņinieku ielā 45 (1929. tagad Latvijas Arodbiedrību biroju ēka Rīgā. arhitekts Alfrēds Birkhāns). A. trīsdesmitie gadi. Mandelštams). Kēze. Hermanovskis) un 67 (1929. būvinženieris Andrejs Kēze). P. Birkhāns. Rūjienas Pilsētas valdes namam Rūjienā. arhitekts Aleksandrs Klinklāvs). Rūjiena. A. Pavlovs. 1937. Formu vertikālisms ir arī neatņemama aizokeāna Art Deco pazīme. Tautas nams Bruņinieku ielā 29/31. arhitekti Alfrēds Karrs un Kurts Betge). Evanģēliski luteriskās baznīcas ģimnāzija Zvārdes ielā 1. piemēram. 1935. torņa būve pabeigta 2004. Ģertrūdes ielā 27 (1934. Ēkas ekspresionistisko apjomu vainago laterntornis – motīvs. 20. 1929. arhitekti Indriķis Blankenburgs un Karolis Reisonas. Zēbauers. 1939. P.1939. Romas katoļu Svētā Ignācija Lojolas baznīca. Raiņa ielā 3. 15. Aknīste. kā arī vairākām kulta celtnēm – Romas katoļu Svētā Ignācija Lojolas baznīcai Aknīstē (1937. Romas katoļu Svētā Jāzepa baznīcai Rīgā. baznīcas torņi . 1937. Tipogrāfijas nams Dzirnavu ielā 57. Laterntorņi ir arī Evanģēliski luteriskās baznīcas ģimnāzijai (tagad – Rīgas Angļu ģimnāzijas) ēkai Rīgā. A. būvinženieris Kārlis Kļavenieks). Blankenburgs un K. Rīga.

Samērā izplatīts Art Deco mākslinieciskās kompozīcijas paņēmiens bija nelielu dekora elementu vai sīku ailu kā kontrastainu. Kļavenieks. īstenots arī viens no pirmajiem arhitekta O. Samērā atturīga ir baznīcas telpnes apdare. 1935–1940. Rīgas ielā 12 (1939). T. Kopskats un projekta perspektīva. Hermanovskis. Vienģimenes māja Mazajā Nometņu ielā 6. gluži pretēji. kinoteātrī „Daile” Rīgā. P. Tīlmanis. viesnīcā „Tālava” Rūjienā. kas parasti ir proporcijās daudz augstākas nekā nacionālajā romantismā izplatītās ailas ar augšdaļās nošļauptajiem sāniem. Balbinovas Vissvētās Trīsvienības baznīca. P. Jumpravas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā (1939. kā arī ailas ar trapecveida augšdaļām. Rīga. T. Indra. Rīga. 1929. Hermanovskis. Bez uzsvērtas vertikālitātes fasāžu mākslinieciskajā tēlā Art Deco arhitektūras formālo klišeju klāstā ir arī plānā trīsstūraini vai trapecveida erkeri. Nometņu ielā 60. it īpaši griestu . Tīlmaņa projektiem – dzīvojamā ēka ar aptieku Rīgā. Vienlaikus ar agrākajiem T. Šis formu arsenāls bez jau minētajiem T. Hermanovska darbiem. Mandelštams. Rīga. baznīcas tornis nav saglabājies). Mazajā Nometņu ielā 6 un Ojāra Vācieša ielā 33 un Ogrē. 1927. Ogre. Šī nelielā ēciņa pašā Pārdaugavas centrā ir hrestomātisks Art Deco formu valodas piemērs. gludām virsmām. vienģimenes mājās Rīgā. apaļas logailas. Tirdzniecības bankas ēka Smilšu ielā 1. 1927. K. Hermanovska projektētajiem īres namiem redzams vēl virknē viņa darbu. Savdabīga šī paņēmiena ilustrācija ir viens no skaistākajiem Latgales koka dievnamiem – Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila katoļu baznīca (1922–1926). O. Rīga. 1927. Hermanovskis. taču arī te. Pavlovs. Rīga. 1929. dažādi šķautnainu vai. plūdlīnijas formu izvirzījumi un logu spraišļojums rombiskā vai lauzītu līniju dalījumā. Īres nams ar veikaliem Bruņinieku ielā 45. Vienģimenes māja Kalna prospektā 3. Apaļloka arkas virs logu un durvju ailām un kāpjošās apaļloka arkatūras baznīcas fasādes zelminī var raisīt asociācijas ar neoromāniku vai „apaļloka stilu”. piemēram. lēzeni pakāpjveida vai stāvi zig-zag kontūras zelmiņi. dekoratīvu plankumu samērā brīvs izkārtojums uz lielām.. Krišjāņa Barona ielā 31 (1936–1937) u. taču kompozīcijas kopējo proporciju struktūra jaušami norāda uz celtnes stilistisko piekritību Art Deco. c. Kalna prospektā 3 (visas 1927). gadā. Īres nams ar veikalu Bruņinieku ielā 67. 1929.palikuši neuzcelti). T.

gadā pēc arhitekta Aleksandra Birzenieka projekta. Kopskats un telpne. Svētā Pētera un Svētā Pāvila katoļu baznīca. 1923. bet darbus pārtrauca Pirmais pasaules karš. fonds. gadā pēc A. Spilgti Art Deco iekštelpu apdares piemēri ir arī tagadējās Latvijas Hipotēku bankas Rīgā.–1938. Strandmanis. 9. Tajās ir pēc Niklāva Strunkes skicēm izgatavotas intarsijas un P. Telpnē Art Deco izteiksmē uzrunā gan milzīgās pārseguma velves virsmu rombiskais rūtojums. ko 1912. Doma laukumā 4 operāciju zāle (1926. To sāka celt 1914. un pavisam citā piesātinājumā tas izvērsts Liepājas Mārtiņa Lutera luterāņu baznīcā Jaunliepājā. lapa. Jelgavas ielā 62. Zērensens. A. Maskavas ielā 197 (1934–1937. 1922–1926. gadā būvvadību pārņēma Liepājas būvinženieris Georgs Malms. gadā pēc projekta. Strunkes vitrāža „Uz skolu”. bet tornis iecerētajā augstumā tā arī palicis neīstenots. Julien Flegenheimer (Šveice). Telpas precīzās ģeometriskās formās veidotajā. kas atrodas virslogā virs galvenās ieejas durvīm Andreja Pumpura pamatskolā Rīgā. lieta. baznīca iesvētīta 1934. gadā. Citā mērogā. virkne iekštelpu Vienības namā Daugavpilī. vizuāli pasmagajā apdarē jaušamas arī latviešu etnogrāfisko rakstu atskaņas. Camille Lefèvre (Francija). ka sienas uzmūrētas 4 m augstumā. Latvijas zāli izveidoja 1928. 1. gadā. gan altāra rentabla siluets. 1930. skaidri jūtams Art Deco stilistikas pieskāriens. Pils ielā 16. kas 1937. gan luktu balstu kapiteļu ornamentālie rotājumi. Ēka būvēta 1929. zvaigžņveidīgās vai starveidīgās griestu rozetēs vai lielākos reljefos veidojumos. kā arī mēbelēs. Vasariņa veidots kamīns. 6343. Henri-Paul Nénot (Francija) un Joseph Vago (Ungārija). 8. Turpat. arhitekts Verners Vitands) un Jaunās pils (tagad pilsētas dome) Siguldā. arhitekts Jānis Rengarts). Rīgas ielā 22a (1936–1937. arhitekts Arnolds Maidelis). . apraksts. būvapkalumos.41 Darbus atsāka 1924. gadā pēc projekta. 1924. Katra Tautu savienības dalībvalsts deva savu pienesumu milzīgās celtnes tapšanā. kuru izstrādāja starptautisks arhitektu kolektīvs – Carlo Broggi (Itālija).42 Pirmais dievkalpojums baznīcā noticis 1931. Telpne. Absolūts Art Deco ansamblis ir Latvijas zāle Tautu Savienības pilī (tagad ANO dienestu ēkā) Ženēvā. gadā pēc būvinženiera Aleksandra Zērensena izstrādāta jauna projekta. E. ir Art Deco 41 42 Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Pilda. Birkhāna projekta pārbūvēta Rakstnieku Pils vajadzībām. Liepāja. gaismas ķermeņos un citos telpu iekārtas priekšmetos. Liepājas Mārtiņa Lutera luterāņu baznīca Jelgavas ielā 62.plakņu savietojumā. gadā bija izstrādājis K. Daudzu celtņu iekštelpās Art Deco ģeometriskā ornamentālā valoda skan kāpņu margu rakstos. iekštelpas. 323. N. gadā konstatēts. lapa.

A. intarsiju un citu apdares elementu grafiskais izpildījums un ornamentālais raksturs iemieso tajā laikā visai populāro latviskuma ideju. J. 43 Rutmanis. Dreijmanis). Birzenieks. Īstenojot Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļu būvniecības programmu. Rengarts. viņaprāt. Dreijmanis. Strunke) un fasādes fragments. Rīga. gadā. Art Deco formas visuzskatāmāk atspoguļojas šo ēku zelmiņos. Liepājas ielā uzcēla 11.”43 Pēc P. Dreijmaņa projektiem uzcēla rindu māju kompleksus Liepājas ielā 40 (1925) un Ropažu ielā 130/138 (1926–1927). P. Ieejas lieveni izceļ ar bumbām vainagoti stabi. starp kuriem stiepjas šķautņaini reljefa frīze. nododoties „izdomas romantikai un „savādu” formu organizēšanai. jo zāle pilnīgi izdega Otrā pasaules kara laikā. 1937. Strunkes intarsijas). kas tolaik bija arī Rīgas Pilsētas būvju valdes priekšnieks. 1938. Rakstnieku pils. pēc P. A. Maskavas ielā 197. mēģinādams klasificēt Latvijas arhitektūras tā laika stilistiskās parādības. Birkhāns. (Nav saglabājusies) Viens no efektīgākajiem Art Deco darbiem Latvijā bija kinoteātra „Palladium” skatītāju zāles apdare (1925. 257. Latvijas zāle Tautu Savienības pilī. tika pieskatīts „individuālistiem”. Tā viņu 1935. Vitrāža (N. un visām ir vismaz pa kādam arhitektoniskās apdares elementam Art Deco izteiksmē. cit.grafiskās valodas ikona. J. kas gan nav saglabājusies.. P. 1934–1937. Šie individuālisti. Rīga. Vitrāžu. 1925. Skolas Bolderājā. . nosauca arhitekts Jānis Rutmanis. Miglas ielā 9 (1926–1929) galvenajā fasādē ritmiski kārtoti aplikatīvi trīsstūra šķērsgriezuma pilastri. lpp. Kamīns (V. Ženēva. Dreijmaņa projektiem divdesmito gadu nogalē virkne ēku. Šī darba autors arhitekts Pāvils Dreijmanis. bet Ropažu ielā – 5 sešdzīvokļu rindu mājas. Kinoteātra „Palladium” Marijas ielā 21 skatītāju zāle. Op. Andreja Pumpura pamatskola Rīgā. Sigulda. Vasariņš) un zāle (N.

lpp. ko latviešu valsts galvas pilsēta cēlusi un cels savām vajadzībām.”44 Piecu tirdzniecības paviljonu kopējā platība ir ap 15 000 m². P. Pavlovs un inženieri Vasilijs Isajevs un Georgs Tolstojs. sākotnēji vairumtirdzniecībai domātajam – 5000 m². P. Zem visiem paviljoniem ir pagrabi ar noliktavām un saldētavām. Dreijmanis. V. Dreijmanis. Dreijmanis. Ausekļa ielā 3 (1927). Rīga. P. P. Tas joprojām ir viens no lielākajiem un modernākajiem tirgus kompleksiem pasaulē. Daudzās iekštelpu apdarēs un aprīkojumā tā īstenojās tautas lietišķajā mākslā izplatītu formu un motīvu interpretācijās vai tautisko rakstu lietojumā. Centrāltirgus. Nr. nodrošinot ērtu preču piegādi tieši noliktavās. „Blokmāja” Ausekļa ielā 3. kas Pirmā pasaules kara laikā bija izmantotas cepelīnu angāros Vaiņodē. Rīga. gadam tika uzcelts Rīgas Centrāltirgus. Rīga. Rīga. Rindu mājas Liepājas ielā 40. Dreijmanis. kas „uz ilgiem laikiem piederēs redzamākām celtnēm. 160. taču to mākslinieciskais veidols un apdare – silueta lauzītā kontūra. Skola Miglas ielā 9. 3. 1936. līdz 1930. Dreijmaņa darbiem ir pilsētas pašvaldības celtā dzīvojamā ēka jeb tā saukta blokēka Rīgā. 1924–1930. kas zem ielas līmeņa iziet arī uz kanālmalu. Art Deco formu valoda gāja roku rokā ar starpkaru periodā joprojām populāro latviskās arhitektūras radīšanas ideju. P. Pavlovs. Paviljonu pārsegumi veidoti metāla lokveida kopņu konstrukcijās. Piegāde bija paredzēta arī no dzelzceļa estakādes otrā stāva līmenī.No 1924. . 1925. Ēkas kopumā funkcionālisma valodā veidotajā fasāžu arhitektūrā organiski iekļautas atsevišķas ekspresīvi šķautņainas vai liektas Art Deco formas. Isajevs un G. Tolstojs. Viens no pazīstamākajiem P. Rīgas modernās sabiedriskās celtnes. uzsvērti vertikālie iestiklojumu dalījumi un fasāžu sānu virsmu plastiski šķautņainais uzirdinājums – ir raksturīgi Art Deco izteiksmes simboli. P. Tā laika periodikā atrodami gandrīz visu pazīstamāko arhitektu izteikumi 44 Ārends. Dreijmani bija arhitekts P. 1927. Visu piecu paviljonu gala fasāžu siluets atspoguļo celtņu telpiski konstruktīvo uzbūvi. Pagrabus savieno tuneļi. Ēkas skulpturālos rotājumus veidojis tēlnieks Rihards Maurs. Senatne un Māksla. kura autori līdz ar P. bet lielākajam. 1926–1929.

Kundziņš) kā kultūras nams „Rota” Garozas ielā 15 ir saglabājies vēl šodien. 1933. Lauku tautas nami. 228. no kuriem Latvijas banku paviljons (1937. P. 1936. P. K.. Pauls Kundziņš aicināja studēt vēsturisko mantojumu. 1936. 1922. lpp. Dzīvei pretim (kārtojis Līgotņu Jēkabs). lpp. ja tajā organiski un mākslas ziņā pilnvērtīgi izpaužas tautas īpatnējā garīgā un saimnieciskā struktūra. tautas un pat „latviska internacionālā arhitektūras stila” iegūšanai. Kundziņš. 46 . E. 19. un 230. P. Tādi portiki ir. arhitekts Haralds Kundziņš). Latviskais arhitektūras stils tagadnē. Latviskas arhitektūras radīšana.”46 Arī E.par latviskuma jautājumiem. kura attēls atrasts uz kādas grieķu vāzes un reproducēts daudzās arhitektūras vēstures mācību grāmatās.”45 Pēc viņa domām „arhitektūras stils top nacionāls. piemēram. kas „ļauj dziļi un cieši ieskatīties tautas būvmākslas izpratnē un noder par brīnišķīgi auglīgu ierosinājumu arī jaunu formu meklējumos. Students. Kundziņš. E. 45 Kundziņš. februārī. dabas. Bijušais Latvijas banku paviljons Zemgales novada izstādē Garozas ielā 15. Vienģimenes ēka Poruka ielā 14. 1935. Latvijas arhitektūras radīšana. Turaidas ielā 1 (1936. Ikšķile. 47. Šādas kolonnas asociējas ar doriskā ordera prototipu koka variantā. tradīciju. celtnēm. V. lai ar to savukārt apgarotu radāmo arhitektonisko darbu. E. arhitekts Viktors Mellenbergs). nacionālās arhitektūras idejas un Art Deco formu valodas sintēze bija portiki ar uzsvērti tievām un augstām lielā ordera kolonnām. Latvijas Vēstnesis. vēstures. atturīgos veidojumos. 1. Laube piedāvāja analogās frāzēs ietērptas receptes arī latviskas funkcionālās. Laubes publikācijās latviski nacionālā gara jautājums apspēlēts visdažādākajos locījumos. materiālās. Kundziņš. „pastāvīgi pētot Latvijas būtību. 48 Laube. Kundziņš. „ja konstruktīvās arhitektūras objektus apgarosim ar latvisku garu piemērotā izpausmes veidā. tad radīsies īpatnēji latvisks konstruktīvās arhitektūras stils. Rīga: Izglītības min. cenšoties iedziļināties Latvijas garā .”49 Visīpatnējākā klasisko izteiksmes līdzekļu arsenāla nevīstošo vērtību interpretācijas. Piezīmes par latvju arhitektūru. lpp.latviskais skaistuma izpaužas modernās celtnēs gan vienkāršos. vienģimenes ēkai Rīgā. 49 Laube. vairākiem paviljoniem Zemgales novada izstādē Jelgavā. u. H. Nr. P. nod. bet nereti bija samūrēti ekspresīvi salauzītā Art Deco kompozīcijā. Evaņģēliski luteriskajā baznīca. 1931. personīgā. mācību līdz. 47 Laube. Tievie stabi dažkārt tika veidoti tautas celtniecībā satopamās stabu formās.”48 E. Dzintaru koncertzālei Jūrmalā. Rīga. esot iespējama. sept. 28. 1939. Nr. Kā vienu no iespējām iegūt nacionālu arhitektūru viņš saskatīja arī klasisko formu arsenāla izmantošanu: „. 1929. Mellenbergs. mēs stiprinām arī mūsu tagadējos latviskos spēkus” un. 1937. Kas ir latviskais skaistums? Senatne un Māksla. Ārpusskolas izglītība. Jelgava. Jūrmala. Ikšķiles evaņģēliski luteriskajai baznīcai (1933.. viņaprāt. 1. c. P.”47 Viņš nenogurdams atkārtoja: „uzņemot senatnes latviskuma garu. 3. gan arī sarežģītākās eiropeiskās klasikas formās. Dzintaru koncertzāle Turaidas ielā 1. Poruka ielā 14 (1931. bet latviešu tautas celtniecībā koks vienmēr ir bijis galvenais būvmateriāls. Kundziņš).

Rīgā. kurā izceļas uzsvērts tornis. uzbūvēti divi augšējie stāvi. kubisku būvķermeņu kārtojumu. ap 20. Mežaparkā ap šo laiku uzcelts ap 180 . Jau laikabiedru skatījumā viņš ieveda „pie mums jaunu virzienu. gan Lekorbizjē (Le Corbusier). Hermanovska projektiem cēlis „Rīgas un apkārtnes dzīvokļu kooperatīvs”. Funkcionālisms jeb Modernā kustība Funkcionālisms bija noteicošais stils visā 20. Šajā pilsētā pēc viņa projektiem uzcelta virkne skolu. gadā. . taču šo celtņu arhitektūrā nereti iekļauti arī atsevišķi Art Deco elementi. piemēram. bet Marijas ielā 8 tomēr vairāk jūtama Art Deco izsmalcināto formu estētika. kam blakus atrodas vēl viens viņa projektētais nams Marijas ielā 6 (1928). uzturot arī dialogu ar Art Deco māksliniecisko valodu. Visām tām ir dinamisks. Viens no jaunā stila pionieriem un ražīgākajiem meistariem bija būvinženieris Teodors Hermanovskis. tā bija “tīru“ plakņu un apjomu māksla. Vienģimenes dzīvojamās mājas.3. Šī stila celtnes atšķiras ar spēcīgi artikulētu. 1925. kas ir veidošanās stadijā vai vēl tiek konstruēts. horizontālām logu lentēm un plašiem iestiklojumiem. To mēdz saukt arī par moderno kustību (Modern Movement jeb saīsinājumā MoMo). līdzīgi viņa celtajai vienģimenes dzīvojamajai mājai Mazajā Nometņu ielā 6. gan Ludvigs Mīss van der Roe (Ludwig Mies van der Roe) ar savu platonisko saukli „mazāk ir vairāk” (less is more). Funkcionālisms pilnīgi atteicās no ornamentāliem rotājumiem. Abu ēku spēcīgi artikulētās fasādēs risinātas funkcionālisma „tīro” plakņu mākslas garā. Holandē (1924. bet „Teikas” rajonā. jauno lietišķību. piesaistot ēku īpašnieku līdzekļus. kura darbi izceļas ar gleznaini skulpturālu ekspresiju. Ēka atjaunota un vēlreiz pārbūvēta par biroju namu 1999. Viņa somiski atturīgā.”50 Agrākais viņa darbs arhitektūrā ir īres nams ar veikaliem Marijas ielā 8 (1926). kā arī tā sauktās mazģimeņu mājas. lpp. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu miju bija jaunā arhitektūras stila funkcionālisma spēcīgākais attīstības virzītājspēks. kas parasti kontrastē ar dominējošo kompozīcijas horizontalitāti. Tāds bija gan „Bauhaus” ēkas autors Valters Gropiuss (Walter Gropius). 50. Tajā visas ēkas – Ojāra Vācieša ielā 11 un 13/13a (1931) un Mazajā Nometņu ielā 2 (1930). Pazīstami arī citi nosaukumi. bet stila ikona ir „Bauhaus” mākslas skolas ēka Desavā (1925). Ar savu kubisko būvmasu salikumu gandrīz visas tās ir hrestomātiski stila formveides paraugi. Spēcīgs impulss funkcionālisma celtņu apjomu kompozīcijā izplatītajam kubisko apjomu kontrasta principam visā Eiropā bija Hilversumas pilsētas (Nīderlandē) arhitekta Vilema Marinusa Dudoka daiļrade. ar ko laikabiedri domāja kaut ko tādu. 20. gadsimta vidu mēdz dēvēt par meistaru laikmetu arhitektūrā. līdz 50 Latvju darbinieku galerija. Hermanovska projektiem celta tipiskas funkcionālisma stila vienģimenes mājas. Tā atrodas vienā no iespaidīgākajiem funkcionālisma ēku puduriem. kad tai. gadu arhitektūrā. horizontāli izstieptu apjomu kārtojums. Dažās zemēs funkcionālismu pat sauc par „Bauhausa stilu”. kuru sāka apbūvēt 1930. Ojāra Vācieša ielā atrodas vēl vairākas pēc T. arhitekts Gerits Ritvelds). Par pašu pirmo funkcionālisma celtni mēdz uzskatīt Šrēderes namu Utrehtā. gadā – tikai pāris gadu pēc pašiem agrākajiem šī stila pieminekļiem Eiropā. bet elegantā būvmāksla ir vides konteksta izjūtas paraugs. gadā. Dvīņu māja Ojāra Vācieša ielā 13/13a daļu sava sākotnējā šarma zaudējusi sešdesmitajos gados. kurās bija ne vairāk kā 4 dzīvokļi. pielāgojot zinātniska institūta vajadzībām. Latvijā pirmās funkcionālisma jeb modernās kustības celtnes parādījās Rīgā 1926. slavenais pilsētas Rātsnams un citas celtnes. plakaniem jumtiem. gan Alvars Ālto (Alvar Aalto). 4 (1928) un 6 – pēc T. konstruktīvisms. Rīga.– 1927. un visi slavenākie tā laika arhitektūras meistari savu profesionālo karjeru sāka kā funkcionālisma pionieri.3. un 30. internacionālo stilu vai avangardu.

horizontāliem lentveida logiem un nereti vienlaidus iestiklotām. Stabu ielā 47 (1928). Mandelštama projektiem uzcelti arī īres nami ar veikaliem Rīgā. vertikālām kāpņu telpu ailām. Nometņu ielā 9 (1929. T. Sākotnēji ēkā bija amerikāņu automobiļu veikals ar lielu noliktavu pagalma spārna apakšējos stāvos. kā arī balkoni. Rīga. Vienģimenes ēka Ojāra vācieša ielā 23. ar apjomīgiem erkeriem sabloķēti balkoni.c. Rīga. T. tostarp virkne trīsstāvu īres namu Rīgā. Īres nams ar veikaliem Stabu ielā 4. T. Hermanovskis. (1928. 1929. Strēlnieku ielā 3 (1929). 1932. kas apliec ēkas stūri. Hermanovskis. Rīga. uzsvērta horizontalitāte. Pēdējais ir kanoniski „tīras” funkcionālisma izteiksmes paraugs. atrodas vēl viena raksturīga funkcionālisma ēka. Nometņu ielā 10. Īres nami ar veikaliem Marijas ielā 8 (1926) un 6 (1928).–1934. T. Tādi ir īres nami Rīgā. T. Hermanovskis. īres nams ar aptieku Brīvības gatves un Zemitāna laukuma stūrī (Brīvības gatvē 308. arhitekts Pauls Mandelštams). Elizabetes ielā 14 (1930). T. Brīvības ielā 97 (1934). Īres nams ar veikaliem Elizbetes ielā 14 .1930. 1929. Stabu ielā 4 (1932) u. 1933. Rīga. Erkeru un balkonu sasaistījums. Īres nams ar veikaliem un kinoteātri Zemitāna laukumā 2. Tas viss uzskatāmi redzams vienā no izcilākajiem un arī agrākajiem stila pieminekļiem – biroju un dzīvokļu namā ar veikaliem Rīgā. T. 1931) un īres nams ar kinoteātri „Teika” Zemitāna laukumā 2 (1933). 58 (!) ēkas „Teikā” uzceltas pēc T. Pēc P. Dambrāna projekta). T. Rīga. Rīga. Īres nami ar veikaliem Strēlnieku ielā 3. 1931. Hermanovskis. gadam – vairāk nekā 500 šādu ēku. T. Hermanovska darbu klāstā ir vesela virkne tipisku funkcionālisma celtņu ar vairāk vai mazāk uzsvērtu kubisku būvapjomu kārtojumu. Elizabetes ielā 51. Raksturīgākie stila formu valodas elementi šajā ēkā ir stūra logi un uzsvērti horizontāli. Hermanovskis. Hermanovskis. vienģimenes dzīvojamā māja Meža . gadā pēc V. Hermanovskis.1939. kas celta 1933. Rīga. Īres nams ar veikaliem Nometņu ielā 9. kas kontrastē ar izteikti vertikāli veidotiem iestiklojumiem. ir funkconālisma izteiksmes līdzekļu paletes simboli. Brīvības gatvē. Dvīņu ēka Ojāra Vācieša ielā 13/13a. Bruņinieku ielā 40 (1929) un 49 (1932). Hermanovskis. iepretim. 1931. Hermanovska projektiem. Rīga.

Biroju un īres nams ar veikaliem Elizbetes ielā 51. Biroju un dzīvokļu nams ar kinoteātri Vaļņu ielā 9. kuras tapušas pēc pazīstamo šī stila meistaru Alfrēda Karra un Kurta Betges projektiem. Rīga. Latvijas Grāmatrūpnieku arodapvienības nams Lāčplēša ielā 43/45. 1932. Rīga. Latviešu akciju banka Kaļķu ielā 13. Betges darbiem un ievērojamākajiem funkcionālisma stila pieminekļiem Rīgā ir bijušais Latviešu akciju bankas (tagad – SEB bankas Rīdzenes filiāles) nams Kaļķu ielā 13 (1931). P. Rīga. Rīga. 1928. Betge. bet fasādes apšūtas ar mākslīgu akmeni. 1934. Balkonu parapetu rievojums un stūru ieliekums uztur dialogu ar Art Deco estētiku. Karrs un K. Ar ēkas māksliniecisko tēlu sasaucas abu meistaru projektētais biroju un dzīvokļu nams ar kinoteātri Vaļņu ielā 9 (1935). Noapaļoti ēku stūri vai erkeri. kura atrodas virs bankas seifa. gluži pretēji. A. horizontāli vai. Karra un K. A. Karrs un K. sanāksmju zāle un veikali. A. Īres nams ar veikaliem Bruņinieku ielā 49. Spožs funkcionālisma formu valodas paraugs viņu izpildījumā ir Latvijas Grāmatrūpnieku arodapvienības nams Rīgā.prospektā 40 (1930). kā arī vairākas vienģimenes mājas Mežaparkā. kas parasti kontrastē ar gludām. P. bet augšējos – dzīvokļi. Betge. Karrs un K. Betge. 1931. A. Karrs un K. 1935. tirdzniecības nams Krišjāņa Barona ielā 44 (1938) un citi funkcionālisma arhitektūras kanoniski paraugi. Rīga. Rīga. Mandelštams. Betge. Īres nams ar veikaliem Brīvības ielā 97. Mandelštams. Lāčplēša ielā 43/45 (1930). . Viņu darbi ir arī īres nami ar veikaliem Kaļķu ielā 4 (1934) un Tērbatas ielā 46 (1935). 1935. Projekta perspektīva un kopskats. saviesīgas telpas. Viens no spilgtākajiem A. vertikāli dalītām virsmām. P. ir raksturīgākās pazīmes vairākām izcilām funkcionālisma celtnēm. Rīga. Mandelštams. 1930. No ielas līmeņa monumentālas kāpnes ved puslīmeni augšup uz operāciju zāli. Īres nams ar veikaliem Tērbatas ielā 46. Apakšējos stāvos bija biroji. Ēkas spēcīgajā fasādes plastikā dominē ar masīvu erkeri sabloķētu balkona lenšu motīvs. Celtne veidota dzelzsbetona un tērauda karkasa konstrukcijā.

. gadsimta trīsdesmitie gadi. piemēram. Rīga. Pasts. Zariņš. Vestienā un citur. Pasts Zvaigžņu ielā 2. gadā. Klinklāvs darbojās kā Latvijas Sarkanā Krusta resora arhitekts. c. Īres nams ar veikaliem Kalnciema ielā 39b. medicīnas māsu skola Jāņa Asara ielā 5 (1936). lipīgo slimību nodaļa Rēzeknes 51 Br. Ciemos pie studentu nama projekta autora arh. D. Pasts Raiņa ielā 14. 1930. Aug. bet arī pastu ēkas. Zariņš. 20. 5.Funkcionālisms visai spēcīgus vaibstus ir ievilcis ne tikai Rīgas arhitektoniskajā sejā. Kuldīga. Jelgavā. Šī stila darbi atrodami faktiski visu Latvijas pirmā neatkarības laika arhitektu daiļradē. Neiburga nams Brīvības ielā 38 (1934). Zariņš. Aizputē. Aizpute. gadsimta trīsdesmitie gadi. D. 1938. Dzērbenē. Klinklāva. Zariņš. 20. 1935. Pašā pilsētas centrā paceļas divi lepni īres nami – A. pasts un telefonu centrāle Kokneses prospektā 15 (1931) un īres nams ar veikaliem Kalnciema ielā 39b (1931). Radio raidstacija. Zariņš. augustā. D.”51 Netika īstenots viņa projekts Studentu namam Rīgā. piemēram. Pēdējā Brīdī. 1931. kurš savu profesionālo kvalifikāciju Latvijas Universitātē ieguva 1930. A. Latvijas Sarkanā Krusta ortopēdiskās darbnīcas Pērnavas ielā 62 (1933. kuri it kā „viņa darbībai liekot priekšā visādus šķēršļus. Kuldīgā. Vestiena Pasts. piemēram. Latvija Pasta un telegrāfa departamenta arhitekta Dāvida Zariņa izpildījumā hrestomātiski funkcionālisma paraugi precīzā stila formu izteiksmē ir ne tikai vairākas celtnes Rīgā. Rudzīša nams Elizabetes ielā 65 (1931) un L. telefonu centrāles un sakaru sistēmas objekti visā Latvijā. Telefonu centrāle Audēju ielā 15. un pēc viņa projektiem uzcelta virkne medicīnas iestāžu visā Latvijā. gadsimta septiņdesmitajos gados ēkai uzbūvēti vēl divi stāvi). D. bet jau drīz kļuva pazīstams ar domstarpībām starp sevi un vecākās paaudzes pārstāvjiem. ko pavadīja vairāki skandāli. Ķemeros. firmas „Hoffmann & Co” kantoru un ražošanas ēka Miera ielā 25 (1931). Jelgava. Dzērbene. Viens no funkcionālisma arhitektūras skaļākajiem aizstāvjiem Latvijā bija Aleksandrs Klinklāvs. 1936. 20. bet atstājis pēdas gandrīz visās Latvijas pilsētās un arī lauku vidē. V. Piemēram. Rīga. tostarp telefonu centrāle Audēju ielā 15 (1935). Zariņš. taču Rīgā ir vesela virkne pēc viņa projektiem tapušu funkcionālisma stila celtņu.. D. D. 1933. Ķuzes fabrikas ēka Artilērijas ielā 53 (1934) u. D. Zariņš.

Kalniņš. Sarkanā Krusta Medicīnas māsu skola Jāņa Asara ielā 5.c. Klinklāvs. Celtnes aprīkojumā bija ievērotas modernās higiēnas prasības un lietotas inovatīvas tehnoloģijas. Klinklāva celtnēm ir Tērvetes sanatorija (1930–1934. A. A. Nīderlandē (1927. Zemdega). Viena no ievērojamākām A. Alvara Ālto būvēto sanatoriju Paimio. Īres nams ar veikaliem Elizabetes ielā 65. 1934. plaši iestiklojumi un horizontāli dalījumi. bet arī funkcionāls akcents: šajā vietā visos trīs celtnes stāvos atrodas pacientu ēdnīcas un atpūtas telpas. kuros attēlota ārstniecības tēma (tēlnieks K. Slimnīca. Saulstaru ielā 2 (1928–1930. 1931. kas ir ne tikai telpiskās kompozīcijas. arhitekti Johanness Daikers un Bernārs Bižovē). gan iekštelpās dominē gludas plaknes. Garo lentveida logu plūdumu celtnes vidus daļā pārtrauc efektīgs. Klinklāvs. Aizmugures spārnos izvietotas ārstnieciskās telpas. 1930–1934. A. Ēkas precīzā un lietišķā arhitektūra varbūt neizceļas ar ekstravagantu izskatu. A. Ēdienus no cokolstāvā izvietotās virtuves tur nogādā ar īpašu liftu. A. Klinklāvs un A. A. Lipīgo slimību nodaļa pilsētas slimnīcā. piemēram. Klinklāvs. kopā ar arhitektu Ansi Kalniņu) – liela un savam laikam neparasti moderna. Tērvete. ka tās veidolu iespaidojis cits modernās kustības meistardarbs – Zonnestraal („Saulstaru”) sanatorija pie Hilversumas. Limbaži. toties aptver visu funkcionālisma izteiksmes līdzekļu paleti. Tā veidota dzelzsbetona karkasa konstrukcijā. Īres nams ar veikaliem Brīvības ielā 38. Latvijas lauku ainavā unikāla būve. bija solārijs ar ultravioletos starus . Somijā (1929–1933) pazīstamais arhitektūras teorētiķis Zigfrīds Gidions ir nosaucis par vienu no trim mūsdienu pasaules brīnumiem. Rīga. ar kuriem kontrastē kāpņu telpas vertikālie logi. arhitekts Kārlis Bikše). Celtnes vidējā daļā. Šajā pat laikā arī Latvijā tapa nozīmīga celtne ar tādu pat nosaukumu „Saulstari” – kooperatīvo un sabiedrisko organizāciju darbinieku atpūtas nams . Rīga. Klinklāvs. Rīga. 1936. Samērā ticams. Gan fasādēs. 1936–1937. Limbažu slimnīca (1936–1937) u. 1933. plānā pusapļa formas rizalīts.slimnīcā (1933). Funkcionālisms kā inovatīva parādība arhitektūrā ir iemiesojies ne vienā vien veselības kopšanas iestādē visā Eiropā.sanatorija (tagad Specializētais sociālās aprūpes centrs) Ogrē. Galu kāpņu telpu ārsienas rotā mākslīgā akmens masā veidoti ciļņi. Sanatorija. Rēzekne. Klinklāvs.

caurlaidīgiem un griestos iebīdāmiem iestiklojumiem. Tāda ir. Muižnieks) Starp tām vairākas ēkas. 1930. 1937. Rīga. Muižnieks. Īres nams ar veikaliem Baznīcas ielā 8. A. Dresvins. 1934–1937. Mārupes ielā 2 (1931. L. Cituviet Rīgā izteiksmīgi funkcionālisma akcenti ir īres nami Baznīcas ielā 8 (1930. arhitekts Alfrēds Birkhāns) un citas celtnes. Kalniņš). Rīga. arhitekts Alfrēds Laukirbe). piemēram. Kalniņš. 161–167. Krišjāņa Valdemāra ielā 97 (1937) un Brīvības ielā 161 (1934) ir Lidijas Hofmanes-Grīnbergas. . arhitekte L. Lāčplēša ielā 38 (1937) un Dr. noapaļots stūra erkers. L. K. Rīgā vairākās vietās veselas ielu apbūves frontes pilnībā veido funkcionālisma stila ēkas. kuras dažviet pāršķeļ vertikāli kāpņutelpu iestiklojumi. Bērnu klīnika Daugavgrīvas ielā 6. K. K. P. V. P. Hofmane-Grīnberga un būvinženieri N. Hofmane-Grīnberga. Bikše. arhitekti K. Grāvis un A. Jēkaba Nīmaņa bērnu klīnika Daugavgrīvas ielā 6 (1933. Rīga. To apkārtējā vidē izceļ efektīgs. Raksturīgi vēlā funkcionālisma paraugi ir fabrikas „Laima” korpuss Miera ielā 22 (1939. A. kas pazīstamas kā funkcionālisma ikonas. Rīga. P. Slimokases ēka Lāčplēša ielā 38. 1931. K. Kundziņš). darbi. arhitekts Nikolajs Voits). Gandrīz visu viņas celtņu fasādēs dominē uzsvērti horizontālas logu lentes. Viņa bija viena no pirmajām Latvijas arhitektēm-dāmām. Kundziņš. Ogre. Īres nami Brīvības ielā 161–167. 1933. Rēmanis) un Brīvības iela no Cēsu ielas līdz Pērnavas ielai (ēkas Nr. N. kas diezgan tieši atgādina pasaulslavenā arhitekta Ēriha Mendelsona lielveikalu „Schocken” Štutgartē vai „Petersdorff” Vroclavā arhitektūru. Kanoniski funkcionālisma piemēri medicīnas iestāžu arhitektūrā ir arī Strādnieku slimokases ambulances. Īres nams ar veikaliem Mārupes ielā 2. Dresvins. Zaķis. Grāvis. Rīga. 1928–1930. piemēram. P. Kundziņš) un Lāčplēša ielā 9 (1934. Bikše. 1934– 1937. A. Krišjāņa Valdemāra iela posmā starp Nītaures un Mālpils ielu (1933–1939. Atpūtas nams – sanatorija „Saulstari” Saulstaru ielā 2. Cināts. Kundziņš. Hofmane-Grīnberga un būvinženieris J. Staņislavs Borbals) un īres nams ar veikaliem Ģertrūdes ielā 20 (1939. biroju un pārvaldes ēka Rīgā. biroju nams un tipogrāfija Blaumaņa ielā 38/40 (1934.

Rīga. Biroju nams un tipogrāfija Blaumaņa ielā 38/40. 1934. A. Birkhāns.
Rīga. Īres nams ar veikaliem Ģertrūdes ielā 20. 1939. N. Voits.
Rīga. Īres nams Lāčplēša ielā 9. 1934. A. Laukirbe.

Ievērojami funkcionālisma arhitektūras pieminekļi ir vairākas tā sauktās blokēkas
Rīgā, kuras uzcēla par Rīgas pašvaldības līdzekļiem, realizējot komunālās dzīvokļu
būvniecības programmu. 1927. gadā uzcēla jau pieminēto ēku Ausekļa ielā 3, bet
1929. gadā – vēl vairākas, tostarp Jāņa Asara ielā 15 (O. Tīlmanis) un Lomonosova ielā 12
(arhitekts Ernests Štālbergs).
Lielākā no visām šīm ēkām ir Jāņa Asara ielā 15. Tajā ir 188 labiekārtoti dzīvokļi
ar vienu vai divām istabām. Ēkas trīs spārni aptver pret dienvidiem atvērtu plašu pagalmu,
kura centrā novietota dekoratīva strūklaka (tēlnieks R. Maurs). Uz pagalmu ved arī plašas
vārtu ailas ēkas sānu spārnos. Fasāžu apdarē sarkanu ķieģeļu joslas starp logailām
kontrastē ar gaišu apmetumu. Lomonosova ielā 12 ir 104 dzīvokļi. Ēkai ir spēcīgi izvirzīti
rizalīti, ar kuriem sabloķēti balkoni. Arī šeit ailstarpas apdarinātas ar sarkaniem ķieģeļiem,
bet pirmajā stāvā sienas gaiši dzelteno ķieģeļu virsmā iecirsti tēlnieka K. Zemdegas
veidotie ciļņi „Mājasmāte” un „Vīrs”.

Rīga. „Blokmāja” Lomonosova ielā 12. 1929. E. Štālbergs.
Rīga. „Blokmāja” Jāņa Asara ielā 15. 1929. O. Tīlmanis.

Lielu ietekmi uz funkcionālisma formu valodu atstāja nīderlandiešu arhitekta
V. M. Dudoka daiļrade. Tā jūtama vairāku skolu, kuras uzceltas 20. gadsimta
trīsdesmitajos gados, arhitektūrā. Visraksturīgākā ir pēc arhitekta Alfrēda Grīnberga
projekta celtā Rīgas pilsētas 10. pamatskola (tagad Rīgas 37. vidusskola) Rīgā,
Čiekurkalna 1. garajā līnijā 53 (1933–1935). Relatīvi vienkāršais, bet precīzais būvmasu
kārtojums ļauj pēc ēkas ārējā tēla uztvert tās iekšējo telpisko struktūru: zemākajā spārnā,

kuram ir vertikālas logailas, atrodas sanāksmju zāle, bet augstākajā, ar horizontālajām logu
lentēm, – klases. Ēkas stūri izceļ augsts kāpņu telpas tornis ar plašu, vienlaidus iestiklotu
spraugu un horizontālu ieejas uzjumteņa plātni. Līdzīga arhitektoniskā izteiksme ir arī
A. Grīnberga projektētajām Rīgas pilsētas pamatskolām Zolitūdes ielā 30 (tagad ēkā
atrodas sociālās aprūpes centrs „Liepa”, 1931), Kandavas ielā 4/6 (tagad Āgenskalna
sākumskola, 1934) un Atgāzenes ielā 26 (tagad Rīgas Igauņu pamatskola, 1934), kā arī
Glika pamatskolai (tagad Alūksnes pilsētas sākumskolai) Alūksnē, Lielajā Ezera ielā 26
(1938, arhitekte Elza Meldere-Ziemele).

Rīga. Pilsētas pamatskola Čiekurkalna 1. garajā līnijā 53. 1933–1935. A. Grīnbergs.
Rīga. Pilsētas pamatskola Kandavas ielā 4/6. 1934. A. Grīnbergs.
Alūksne. Pamatskola Lielajā Ezera ielā 26. 1938. E. Meldere-Ziemele.

Latvijas neatkarības pirmajā periodā tika uzcelts simtiem jaunu skolu ēku. To
arhitektūrā dominē samērā tradicionāls ēkas tēls, tomēr netrūkst arī spilgtu funkcionālisma
izpausmju. To vidū izceļas Alūksnes Ģimnāzija (tagad Ernsta Glika Alūksnes Valsts
ģimnāzija) Alūksnē, Glika ielā 10 (1937–1938, E. Meldere-Ziemele) un Liepājas
Draudzīgā aicinājuma pamatskola (tagad Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas
5. vidusskola) Liepājā, Rīgas ielā 50 (1937, K. Bikše). Savukārt Pāles 15. maija
sešklasīgās pamatskolas (tagad Pāles pamatskolas) Limbažu novada Pāles pagastā (1935,
arhitekts Arnolds Čuibe) arhitektūrā tipiska funkcionālisma izteiksme sintezēta ar
tradicionāliem būvniecības paņēmieniem un būvmateriālu lietojumu modernā
interpretācijā. Ēkas fasādes cokolstāvā mūrētas no Vidzemē tik raksturīgajiem plēstiem
laukakmeņiem, bet starpstāvu pārsegumu līmeņos – no sarkanajiem ķieģeļiem, veidojot
uzsvērti horizontālas logu lentes.

Alūksne. Ģimnāzija Glika ielā 10. 1937–1938. E. Meldere-Ziemele.
Liepāja. Draudzīgā aicinājuma pamatskola Rīgas ielā 50. 1937. K. Bikše.
Pāle. Pamatskola. 1935. A. Čuibe.
Rīga. Valsts 2. ģimnāzija. 1931. I. Blankenburgs.

Starp valsts neatkarības pirmajā periodā celtajām skolām īpatnēju vietu ieņem
Izglītības ministrijas būvtehniskā biroja vadītāja arhitekta Indriķa Blankenburga darbi. Pēc
viņa projektiem uzceltas vismaz 24 skolu ēkas. Laikabiedri tos vērtēja visai pretrunīgi.

Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas (tagad Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas) ēka Āgenskalna ielā 21a
(1931) risināta lokalizēta funkcionālisma izteiksmē, un arī laikabiedri atzina kā visai
laikmetīgu, modernu un „lielās būvmasās organizētu.”52 Citas viņa celtnes ir atšķirīgas.
Vienas no pirmajām I. Blankenburga caltajām skolām ir Valsts pamatskola Ilūkstē
(tagad Ilūkstes 1. vidusskola) Raiņa ielā 49 un Zilupē (tagad Zilupes vidusskola) Skolas
ielā 1 (abas 1925–1927). To arhitektūra ir identiska. Šo ēku kopējā veidolā un atsevišķās
fasāžu apdares detaļās skaidri atspoguļojas Art Deco estētika. Tā parādās perspektīviskā
ieejas portāla izveidojumā, dekoratīvo festonu izkārtojumā fasādes augšdaļā un logailu
kārtojumā. Augšējā stāvā izvietotās zāles logailu asis nesakrīt ar zemākajām. Kopumā tāda
pati telpiskās un mākslinieciskās kompozīcijas shēma izmantota arī skolās, kas pēc
I. Blankenburga projektiem celtas jau trīsdesmitajos gados, bet tajās vairs nav Art Deco
ornamentālo detaļu un izlīdzinātāks ir fasāžu ailojums. Vairāku skolu fasādēs lietotas
starpdzegas, kas uzsver kompozīcijas horizontālitāti. To stilistika klasificējama drīzāk kā
monumentalizēts funkcionālisms. Tādas ir, piemēram, Rīgas Jūrmalas pilsētas 3. (Mellužu
sešklasīgā) pamatskola (tagad Pumpuru vidusskola) Jūrmalā, Kronvalda ielā 8 (1932–
1938), Rucavas valsts sešklasīgā pamatskola (tagad Rucavas pamatskola, 1934–1938),
Trapenes valsts sešklasīgā pamatskola (tagad Trapenes pamatskola, 1934–1936), Zemgales
valsts sešklasīgā pamatskola (tagad Zemgales vidusskola) Demenes pagasta Zemgalē,
Daugavpils novadā (1936–1937), Aknīstes valsts sešklasīgā pamatskola (tagad Aknīstes
vidusskola) Aknīstē Skolas ielā 19 (1937–1938) u. c.

Ilūkste. Pamatskola Raiņa ielā 49. 1925–1927. I. Blankenburgs.
Aknīste. Pamatskola Skolas ielā 19. 1937–1938. I. Blankenburgs.
Jūrmala. Mellužu pamatskola Kronvalda ielā 8. 1932–1938. I. Blankenburgs.

I. Blankenburga iedibinātajam skolas arhitektoniski telpiskā izveidojuma principam
tuvas ir daudzas starpkaru periodā celtās skolas, kuras projektējuši citi arhitekti vai arī
būvinženieri. Tāda ir, piemēram, Rēzeknes pamatskola (tagad Rēzeknes 3. vidusskola)
18. novembra ielā 33 (1926, būvinženieris Aleksandrs Briedis), bijusī Kandavas Kārļa
Mīlenbaha apvienotā sešgadīgā pamatskola Kandavā, Zīļu ielā 2 (1929–1936, arhitekts
Fridrihs Skujiņš), Neretas pamatskola (tagad Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola, 1936,
būvinženieris Kārlis Salenieks), Jaunburtnieku pamatskola tagadējā Kocēnu novada
Bērzaines pagastā (1937, arhitekts Ansis Kalniņš) u.c. Dažās no šīm celtnēm, it īpaši
Jaunburtniekos jūtamas arī Art Deco atskaņas. I. Blankenburga skolas tēls tieši
atspoguļojās arī vairākos tipveida skolu projektos pēc Otrā pasaules kara.

52

Ārends, P. Rīgas modernās sabiedriskās celtnes. Senatne un Māksla, 1936, Nr. 3, 162. lpp.

arhitekti Erki Hutunens un Visvaldis Paegle) un Latviešu biedrības nams Liepājā. Cieceres ezera krastā (1939. darījumu. Laimdotas ielā 30 (1937. fonds. P. 1935. Laube. 1937. bez ornamentiem. 4/5. E. 1938. bez profiliem. Vienības laukumā 5 (20. 23. šai nolūkā pat upurējot daļu no telpu funkcionālās kvalitātes. Tāpēc. februārī. Daži publisko ēku piemēri no Latvijas pašiem rietumiem ir Lībiešu tautas nams Mazirbē 1937. Bērzaines pagasts. kailas. E. kultūras un citu publisko funkciju ēkas visā Latvijā. tirdzniecības. Piezīmes par latvju arhitektūru. vienmuļas. lapa. apraksts. Laube.. Paegle. Kalniņš. Jaunburtnieku pamatskola. gadā). to vērtēja kā „eksteritoriālu. nedzīvu. Lībiešu tautas nams. bet pašiem austrumiem – pasts Ilūkstē. esot „gludas. 1929–1936. arhitekts Verners Vitands. A. daudzkārt nabadzīgas. Rožu laukumā 5/6 (1934–1935. Rēzekne. Mazirbe. 1934–1935. E. 1. vidienes – Aizsargu nams (tagad Madonas kultūras nams Madonā. arhitekts Jānis Blaus).–2010. Latvijas arhitektūras ceļš 20 gados. Dažreiz tā lietota vienīgi dinamiski gleznaina mākslinieciskā efekta sasniegšanai. 53 Latvija Valsts vēstures arhīvs. ēka atjaunota un paplašināta 2006. F. Laukirbe) un vienģimenes ēka ar ārsta kabinetiem Rīgā. Salenieks. 54 . Skujiņš. J. Nereta. gadsimta trīsdesmitie gadi). bet visvairāk – vienģimenes vai tā dēvētās mazdzīvokļu ēkas (parasti ar diviem dzīvokļiem). visādiem uzdevumiem. Latviešu biedrības nams Rožu laukumā 5/6. A. bet it īpaši universālās. 19. Pamatskola 18. lieta. vienmuļīgu”53 arhitektūru. Funkcionālismam raksturīgā kubisko apjomu spēle ne vienmēr atbilst iekštelpu izkārtojumam un raksturam. novembra ielā 33. lpp. Hutunens (Somija) un V. 1936. tehniskas. Liepāja. laubesprāt. Funkcionālisma stilā cēla medicīnas iestāžu.”54 Savukārt P. Latvijas arhitektūra. būvinženieris Eduards Bēthers). Sešgadīgā pamatskola Zīļu ielā 2. 6343. K. Kundziņš to nosauca par mūsu arhitektūras attīstībai graujošu parādību. administratīvās. dažbrīd pat atbaidošas. A. Cementa fabrikas direktora ēka Brocēnos. Blaus. piemēram. Pamatskola. kurai formas „gatavotas pēc orientāliskas receptes. Starp daudziem simtiem vienģimenes ēku bez jau minētajām ikoniski piemēri ir ēka Liepājā. lielā mērā kosmopolītiskās formu valodas dēļ jau laikabiedru vidū tas izpelnījās arī bargu kritiku. izglītības. 1937. gadsimta trīsdesmitie gadi). Students. 41. 138. Raiņa ielā 12 (1933.Kandava. Tosmares ielā 5 (20.”55 Tomēr stils stabili ieņēma savu vietu un ir atstājis apjomīgu kultūrvēsturisko mantojumu. Briedis. Nr. 1926. vispārīgā veidā pielietojamu. Funkcionālisma celtnes. 55 Kundziņš.

jo to bija visai iemīļojuši Staļina. gadsimta sākuma ampīru. 1939. Dzelzceļa . Hitlera.–2010. arhitekts Johan Sigfrid Sirén). Musolīni un citi diktatoriskie režīmi. Patiesībā tie tikai pielāgojās pasaules tā laika vispārējai modei. kurā neoeklektisms bija viens no kārtējiem historisma uzplaiksnījumiem. Pasts Vienības laukumā 5. arhitekts Augusts Raisters). ko parasti lietoja izteiksmē un kompozīcijā. 20. Vienģimenes ēka ar ārsta kabinetiem Laimdotas ielā 30. Brocēni. Aizsargu nams raiņa ielā 12. Raksturīgākās šada tipa celtnes ir Valkas Tautas nams (tagad Valkas pilsētas kultūras nams) Valkā. A. Līdz ar Latvijas atkopšanos pēc kara postījumiem būvniecības atdzīvošanos divdesmito gadu vidū visā Latvijā sāka celt apjomīgas dažādu funkciju publiskās ēkas. Vitands. Tas bija sava laikmeta raksturīgākais. 1937. kas stipri vien atgādina 19. Vienģimenes ēka Tosmares ielā 5. 3. funkcionālisms. Šo celtņu sabiedrisko nozīmību izcēla izvēlētā. Cementa fabrikas direktora ēka Cieceres ezera krastā. savu „tīro” un ekspresīvo formu valodu saglabāja līdz pat Otrajam pasaules karam un turpināja attīstīties arī pēc tā. taču ne vienīgais stils. gadsimta starpkaru perioda historisma izpausmēm bija klasisko arhitektoniskās izteiksmes līdzekļu lietošana. parasti klasisko formu valoda. Rīga. pretstrāvojumiem un pat pilnīgu noliegšanu. gadsimta trīsdesmitie gadi.4. E. turklāt parasti diezgan ortodoksālā veidolā. Jau no funkcionālisma pirmsākumiem paralēli plauka arī uz klasisko izteiksmes līdzekļu apzinātu lietošanu balstīta arhitektūra. Dažkārt šo klasisko formu ievirzi dēvē arī par autoritāro arhitektūru. 1933. Klasiski piemēri ir Koncertzāle (Konserthuset) Stokholmā (1920–1926. Laukirbe. V.Ilūkste. 20. Trīsdesmitajos gados un it īpaši to otrajā pusē paralēli funkcionālisma attīstībai klasisko formu arhitektūra ieguva vispārināti monumentālu un smagnēju izteiksmi. Madona. gadsimta trīsdesmitie gadi. gada paplašināšanas. Kopskats pirms un pēc 2006. Šī visā pasaulē izplatītā ievirze bija neoeklektisms – apzināta klasisko formu kā mūžīgas un nezūdošas mākslas vērtības izvēle arhitektonisko uzdevumu risināšanai. Liepāja. Bēthers. Divdesmitajos gados tas drīzāk bija pēctecīgs pirmskara neoklasicisma turpinājums. Neskatoties uz kritiku. Emīla Dārziņa ielā 8 (1924–1927. arhitekts Ivar Tengbom) un Somijas parlamenta ēka Helsinkos (1930–1931. Neoeklektisms Viena no 20.

I. arhitekts Indriķis Blankenburgs). Dzelzceļa stacija Dzelzceļa ielā 8. un arī „vairums nacionālo centienu arhitektūrā dibinājušies un joprojām dibinās klasisko formu pasaulē. 1939. Laubes celtnieciskā darbība patstāvīgā Latvijā.un arodskola (tagad Gulbenes novada valsts ģimnāzija) Gulbenē. Laubes projektētā monumentālā viesnīca Jūrmalā. h. Gulbene. Valsts komerc. Blankenburgs. I. kurš vienmēr spējis jūtīgi reaģēt uz sava laika aktualitātēm un jaunākajiem mākslas strāvojumiem.stacija Gulbenē. Gulbene. 118. h. Raisters Alūksne. Blankenburgs). Nr. I. Feders. kurā 56 Birzenieks. c. c. arhitekts Eižens Laube. to daudzveidībā atrodot visatbilstošāko saviem uzskatiem un profesionālajai pārliecībai. Trīsdesmitajos gados aizvien vairāk nostabilizējās uzskats.”57 Spilgts E. bet tajā nav nekā no satingušās ampīra kompozīcijas. 1929–1930. 1925–1926. P. E. Blankenburgs Valka. Krišjāņa Valdemāra ielā 48 (1929–1930. ka klasiskās arhitektūras formas ir neizsmeļama vērtība. kurai „salīdzinājumus pagātnē atradīsim varbūt vienīgi Kurzemes hercogu Bironu celtajās (Jelgavas un Rundāles – autora piezīme) pilīs. Skolas ielā 10 (1927–1928. skola (tagad Ķemeru vidusskola) Jūrmalā. Skola Tukuma ielā 10. Blankenburgs). Valsts bankas nodaļa Brūža ielā 1. P. Dzelzceļa ielā 8 (1925–1926. arch. K. Senatne un Māksla. Latvijas Arhitektūra. Laube – arhitekts. arhitekts Kārlis Cināts un inženieris Eduards Veiss. Emīla Dārziņa ielā 28 (1933–1935) faktiski ievadīja plašāku neoeklektisma izplatību. Gulbenes Valsts komerc. Brūža ielā 1. Blankenburgs. Tautas nams Emīla Dārziņa ielā 8.”56 Galvenais klasisko izteiksmes līdzekļu aizstāvis un popularizētājs bija E. A. Cināts. 1927–1928. Rīga. 1927–1931. Valsts bankas nodaļa (tagad AS SEB bankas Alūksnes filiāle) Alūksnē. 1940. Dr. I. 1930–1934. Veiss. 4. E. arhitekts Pēteris Feders). Ķemeros. skolas fasādi rotā tēlnieces Austras Tomsones veidoti ciļņi) un Franču licejs (tagad Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes ēka) Rīgā. lpp. Profesors Dr. 3. 57 Ārends. Ķemeru viesnīca ir celtne. 124. Tieši E. . Tukuma ielā 10 (1930–1934. lpp. Ķemeros. Franču licejs Krišjāņa Valdemāra ielā 48. Ķemeru viesnīcas arhitektūrā smalki ispēlētas visdažādākās klasisko arhitektūras formu arsenāla interpretācijas. Laubes neoeklektisma darbs ir arī Rīgas Latviešu biedrības nama Merķeļa ielā 13 paplašinājums (1938). 1927–1931 (I. 1924–1927. Nr.un arodskola Skolas ielā 10. A. Ķemeri.

gadā uzcelts arī Kara muzejs Smilšu ielā 20. Rutmanis nosauca par „veselīgi drošāku. gadā ēka iekļauta ievērojami paplašinātajā tirdzniecības centrā. Pēc otrā pasaules kara ēkā atradās Latvijas PSR Ministru padome. bet 2005. Latviešu biedrības namā (tagad Dobeles pilsētas kultūras namā) Dobelē. Celtniecības izstāde. Rutmanis: „Mums pēdējos gados ir divas arhitektūras – jaunā – oficiālā.–1938. I. I. Galindoma projekta 1937. ja arī lietota šī ortodoksālā kompozīcija. kas aptver septiņus zemesgabalus. bet muzeja jaunceltnes abu spārnu – gan Smilšu. kura doriskās kolonnas izgatavotas no Zviedrijas granīta. J. Latvijas Arhitektūra. Nr. Skujiņa projektētās celtnes stilistiku. jo šajā stilistikā cēla inozīmīgākās publiskās ēkas. Skujiņš). attīstīdamies paralēli funkcionālismam. Pret Audēju un Vaļņu ielu joprojām pavērstas sākotnējās ēkas fasādes Pēc A. P. arhitekts Artūrs Galindoms) arhitektonisko tēlu nosaka korintisku kolonnu pilastru ritms un solīdi klasiska vainagojošā dzega. Baznīcas ielā 6 (1931–1939. P. Trīsdesmito gadu otrajā pusē neoeklektisms. un lietišķā – izlīdzinātā konstruktīvisma izteiksmē.–1998. Pārējie fasāžu apdarē izmantotie cēlmateriāli ir vietējās izcelsmes.” Lielākā daļa iespaidīgāko neoeklektisma celtņu tapa valsts galvaspilsētā Rīgā. Raiņa ielā 5 (1934.raksturīga dominante ir ar trīsstūra frontonu vainagots portiks. 1933–1935. E. kā. 6. piemēram. Citās trīsdesmito gadu pirmās puses celtnēs. Dobele. Kundziņš. Laube. tagad – Latvijas Republikas Ministru kabinets. Ķemeri. dekoratīvi aptērpties. Tālaika situāciju trāpīgi raksturojis arhitekts J. Kundziņš) vai Valsts bankas nodaļas (tagad AS SEB bankas Kuldīgas filiāles) ēkā Kuldīgā. Celtnes apjomā iekļauts Pulvertornis. gan Torņa 58 Rutmanis. Pirmā stāva grīdā bija iemontēta staru apkures sistēma. Ēka celta Princeses noliktavas un citu senu ēku vietā kā Latvijas Armijas Ekonomiskais Veikals. bet uz otro stāvu bija izbūvēts Rīgā pirmais eskalators (nojaukts sešdesmitajos gados). Neoeklektisko tirdzniecības nama „Galerija Centrs” Rīgā. 1934. arhitekts F. Piecdesmito gadu beigās. un to J. Latviešu biedrības nams Baznīcas ielā 6. tagad administratīva ēka Rīgā. . Blankenburgs. Brīvības bulvārī 36 (1936–1938. 1997. 168. Valsts bankas nodaļa Raiņa ielā 5. uzcelts ēkas spārns gar Tērbatas ielu. kļuva par kaut ko līdzīgu oficiālai arhitektūrai. 1939. gadā iekštelpas pilnīgi pārbūvētas. Audēju ielā 16 (1936 – 1940. Blankenburgs). tad samērā vispārināti un brīvi stilizētā veidā. Celtnes smagnēji reprezentablo raksturu uzsver ieejas portiks. Būvtehniskā ziņā tā ir savam laikam inovatīva celtne uz monolīta dzelzsbetona plātnes veida pamatiem. Viesnīca Emīla Dārziņa ielā 28. Kuldīga. ar hellēniskā laika rakstura tieksmi akcentēties. Pati monumentālākā un formu izteiksmē „klasiskākā” neoeklektisma celtne ir Tiesu pils.”58 Ar „konstruktīvisma izteiksmi” domāts funkcionālisms.– 2006. saglabājot F. lpp. 1931–1939.

Alfrēds Birkhāns. Iespaidīga daudzfunkcionāla celtne un ārējā arhitektūrā izcils neoeklektisma piemineklis ir Vienības nams Daugavpilī. Galindoms. kas tapusi pirms Otrā pasaules kara. Līdzīgi lietots lielā ordera motīvs ir arī īres nama ar veikaliem Rīgā. Skujiņš. galvenokārt divistabu dzīvokļi. Finanšu ministrija Smilšu ielā 1 un Zirgu ielā 13. A. Šajā materiālā veidoti arī kanelūrētie. F. Galindoms. kuri ritmizē māksliniecisko kompozīciju un palīdz celtnei cik necik noturēties apkārtējās pilsētvides kontekstā. A. Rīga. J. Klinklāvs. Kara muzejs Smilšu ielā 20. korintiskiem kapiteļiem vainagotie pilastri. 1937. A. Armijas ekonomiskais veikals Audēju ielā 16. 1936–1940. Jaunās fasādes apšūtas ar vietējo dolomītsmilšakmeni no Ogres rajona Rembates ciema.ielā – sarkano ķieģeļu fasādēm cēli nopietnu izteiksmību piešķir korintisku pilastru virknes. 1936–1938. Šī ēka gan nav pilnīgi īstenota: nav uzcelts simetriski paredzētais labās puses spārns. arhitekts A. Rīga. Tiesu pils Brīvības ielā 36. un tajā ir 115 labiekārtoti. Rīga.Vecsīlis).Rengarts. Rīga. Ēka norobežo Brīvības un Matīsa ielu no Vidzemes tirgus teritorijas. arhitekts . kas izceļ ritmiski kārtotās ieejas ļoti garajā Zirgu ielas fasādē un blīvā ritmā aizpilda Meistaru un Smilšu ielas fasādes. Rīgas ielā 22a (1936–1937. 1937. 1936. No tajos esošās iepriekšējās apbūves saglabātas tikai četras ēkas. Blokēka Brīvības ielā 90. A. A. Blaumaņa ielā 33 (1936. Neoeklektisma iezīmes atspoguļojas arī tā sauktajā blokēkā Rīgā. Atsevišķi ļoti garo fasāžu posmi izcelti ar savdabīgiem kapiteļiem vainagotu trīsceturtdaļkolonnu grupējumiem. J. Rīga. Rīga. 1937–1938. Klinklāvs). Milzīgā celtne apvieno trīs senākus kvartālus starp Smilšu un Zirgu ielu. Viena no lielākajām un nozīmīgākajām neoeklektisma stilistikā veidotajām sabiedriskajām ēkām Rīgā ir Finansu ministrija Smilšu ielā 1 (1937–1939. Tā ir pēdējā no Rīgas pašvaldības celtajām dzīvojamajām ēkām. Birkhāns) monumentālajā fasādē. Īres nams ar veikaliem Blaumaņa ielā 33. kura vietā joprojām stāv eklektisma stilā veidota trīsstāvu ēciņa. Brīvības ielā 90 (1937–1938. Rengarts.

kas maz atšķiras no 19. Alūksnē. Tādi ir arī vairākām skolu ēkām. Stelpes pamatskolai Vecumnieku novadā (1936. Tikai dažām ēkām. kļuva par vispārēju parādību. Skolas ielā 7 (1936– 1937. arhitekts Kārlis Cināts) viesnīca Jelgavā. piemēram. Raisters) u. Viestura skola (tagad Viestura vidusskola) Valmierā. Kanaviņu ielā 14. kas nedaudz asociējas ar klasisku pilastru kārtojumu. Galvenajā fasādē. Lāčplēša ielā 2 (1939. A. Daudzām jo daudzām skolu ēkām. kas atbilst tolaik populārajai klasisko formu „nacionālajai” interpretācijai. c. A. Baloža ielā 13a (1938.c. piemēram. A. kur atrodas ieeja teātrī. Valsts komercskola (tagad – Valmieras 5. 1936. . Vitands. arhitekts A. bet lietoti arī vertikāli dalījumi. trīsdesmito gadu nogale) u. būvinženieris Pēteris Bērziņš) Alūksnes vidusskolai Alūksnē. kas kaut nedaudz atgādina kaut ko no klasiskā athitektūras formu arsenāla. Raiņa ielā 3 (1938–1939. Blankenburgs). Līdz ar neoeklektisma izplatību trīsdesmito gadu otrajā pusē arhitektūras izteiksme. 1936–1937. Vienības nams Rīgas ielā 22a. V. Cināts) ir ortodoksāli klasisks veidols. Pūces ielā 2 (1937–1938. A. Čuibe). tostarp dzelzsbetona čaulām pārsegtajā teātra zālē. Raisters. gs. decembrī gatavo ēku iesvētīja. Skats no Vienības ielas. neizpaliekošs elements ir trīsstūraini zelmiņi. Viestura alejā 3 (1936–1939. Apjomīgo ēku (78 000 m2) uzcēla ārkārtīgi īsā laikā: 1936. dažādi biroji un kluba telpas. Valsts Draudzīgā aicinājuma ģimnāzija (tagad Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija) Cēsīs. Tādas ēkas ir. arhitekts A. dominē varens lielā ordera proporcijās veidots portiks ar ļoti slaidām kolonnām. V. Pārējās fasādes kopumā veidotas atbilstoši funkcionālisma formveides principiem. Stelpe. Blankenburga projektiem celtajām skolām. vidusskola) Valmierā. Ēkā atrodas lielveikals. piemēram. maijā ielika pamatakmeni. (1938. Daugavpils. Čuibe). Iekštelpās. valda Art Deco gaisotne. K. Neoeklektisma klasiskā formu valoda visbiežāk parādījās pilastru vai tiem līdzīgu elementu kārtojumā ēku fasāžu vienā vai otrā fragmentā. piemēram. Lielajā ielā 6 (1939. gada 15. kas asociējas ar klasiskajiem frontoniem. zināmā mērā arī pasta un telegrāfa nams Smiltenē Dārza ielā 1 (20. teātris un pat peldbaseins. Pamatskola. skats no Ģimnāzijas ielas un teātra zāle.V. Raisters) Drustu pamatskolai Drustos. Laukirbe). Tiesas namam Valmierā. I. bet jau nākamā gada 19. kuru telpiskā uzbūve ir gandrīz analoga tipiskajām pēc I. Vitands). gadsimta sākuma ampīra stila pilīm. viesnīca (tagad Valmieras pilsētas domes ēka) Valmierā.

red. Viesnīca Lāčplēša ielā 2. Valmiera. zināmu laiku turpinājās arī pēc Otrā pasaules kara.. A. Īpaši raksturīgs neoeklektisma turpinājums bija arī tā dēvētais „sociālistiskais reālisms” jeb Staļina laika arhitektūra Padomju Savienībā un tās satelītvalstīs. pasniegts pavisam citā ideoloģiskā „mērcē”. jo miera laika apstākļi prasa sevišķu vērību strādājošo dzīves apstākļu uzlabošanai”. Rīga: Republikāniskās ArhitektūrasProjektēšanas Darbnīcas. Tiesas nams V. Jelgava. 1938. visīsākajā laikā jādod sajūtami rezultāti ar jaunu dzīvojamo ēku nodošanu lietošanā. . Alūksne. Pēc otrā pasaules kara. Raisters. 1939.5. Valmiera. gs. 1936–1937. Cināts. K. Ievads. Visā pasaulē turpinājās arī neoeklektiskā ievirze. A. Pasts un telegrāfs Dārza ielā 1. tiesa. Valmiera. Alūksnes vidusskola Kanaviņu ielā 14. 1938. taču atšķirībā no Pirmā pasaules kara neradīja lūzumu arhitektūras stilistiskajā attīstībā. A. Visā pēckara perioda arhitektūrā jūtama pirmskara laika stilistisko parādību pēctecība. trīsdesmito gadu nogale. ka jaunajā Staļina piecgadē jo plaši izvērsīsies individuālās dzīvokļu būvniecības darbi. P. Bērziņš. Cināts. 1939. Viestura skola Viestura alejā 3. Valmieras Valsts komercskola Raiņa ielā 3. Kišē. Vēlāk tā tika izrauta arī no pasaules stilu attīstības gultnes. abild. 1946.Drusti.). Smiltene. Tāpat kā neoklasicisms pirms Pirmā pasaules kara nespēja no arhitektūras skatuves nostumt jūgendstilu. „Sociālistiskais reālisms” Otrais pasaules karš uz laiku apturēja būvniecību. Pamatskola. Taču pirmskara neoeklektisms. 1938–1939. sākumā tika veicināta vienģimenes ēku celtniecība: „ir pilnīgi skaidrs. un „individuālai ēku būvniecībai . Laukirbe. 3. 20. 1936–1939. K. Otrais pasaules karš un tam sekojošās padomju un vācu okupācijas pilnīgi pārtrauca jebkādu būvniecību.”59 Jau 1944. Tā atspoguļojās daudzu administratīvo un citu sabiedrisko ēku arhitektūrā. gada 28. Valmiera. ķeroties pie kara postījumu un dzīvojamā fonda atjaunošanas. A. pārtraucot būvmākslas stilu dabisko pēctecību. Čuibe. septembrī Latvijas PSR Tautas 59 Individuālo dzīvojamo ēku tipu projekti (E. I. Baloža ielā 13a. Čuibe. Viesnīca Lielajā ielā 6. arī neoeklektisms palika vienīgi atsevišķs formāls strāvojums.

”60 Jaunceltņu arhitektūrā tomēr nekur tālāk par pirmskara neoeklektisma radošo metodi netika. To primitīvais veidols neļauj konstatēt arhitektūras mākslinieciski stilistiskās pazīmes.c. Republikāniskajās Arhitektūras-Projektēšanas Darbnīcās pie Latvijas PSR Ministru Padomes Aritektūras Lietu Pārvaldes tika izstrādāti tipveida projekti divu. Aspazijas bulvārī 22 (1954. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija. Tā bija impozanta. Rubis). kuras to raksturīgā četrslīpju jumta dēļ tautā tika trāpīgi nosauktas par „tintes pudelēm”. 1987. Dažos no tiem lietoti etnogrāfisku ornamentu motīvi. gan formas aspektā. iepinot pa kādai piecstaru zvaigznei vai sirpim un āmuram. S. projektu izstrādājis no Maskavas atsūtīts arhitekts Nikolajs Voronovs). Miezis. cēla būtībā līdzīgas stilistikas ēkas. Arhipovs). kas frontālajos skatos no Balasta dambja un 60 Latvijas Padomju enciklopēdija. piemēram. M. Krišjāņa Valdemāra ielā 106/108 (1953. Šņitņikovs) un Brīvības gatvē 234 (1951. Abas ir smagnējas celtnes. gadsimta astoņdesmito gadu pārbūvēs.. Brodskis. Viena no tādām bija Rīgas Upju stacija Balasta dambī 9 (1946–1950. Rammans. arhitekti A. Šai kategorijai pieskaitāma arī viesnīca „Rīga” Rīgā. 1945. gadā. Tie likvidēti 20. Kalniņa. Šāds „sociālistiskis reālisms” tika iemiesots arī atsevišķu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku arhitektūrā. 354. Antonovs. Bērzkalns). gan koka konstrukciju variantos (arhitekti E. . J. vannas istabas un atejas ar izsmeļamo bedri. Ideoloģisko priekšrakstu rāmjos stingri ietvertais „sociālistiskais reālisms” tika definēts kā „vēsturiski noteikta mākslinieciskās daiļrades sistēma” un „atklāts fenomens jauniem meklējumiem gan satura. Līdzīgas stilistikas ēkas uzceltas arī Rīgā. 356 u. kurai saskaņā ar oficiālajiem saukļiem vajadzēja būt „sociālistiskai pēc satura un nacionālai pēc formas”. Skļemjonovs un V. Darbaļaužu masas vienlaikus bija jānodrošina arī ar „īstu”. Ēkās bija paredzētas arī 7–9 m2 lielas virtuves. bet guļamistab – 10–13 m2. 9. 352. 124. kurām fasāžu apdarē lietotas atsevišķas parupjās proporcijās veidotas retrospektīvi klasisku arhitektonisko formu aplikācijas un no keramikas izgatavoti dekoratīvi ciļņi. Tādas var pamanīt arī Jelgavā un citās pilsētās. uz „jaunām darba uzvarām” iedvesmojošu mākslu. sēj. tādējādi cenšoties radīt jaunu „sociālistisko” orderi. taču vienīgi propagandiska rakstura celtne bez īpašas praktiskās vajadzības. Šo fasāžu sienas faktiski bija butaforijas. šur tur. Abu galveno fasāžu vidējās daļas bija augstākas un uzsvērtas ar milzīgām pusapļa formas ailām. Ēka bija bagātīgi rotāta ar obeliskiem.Komisāru padome pieņēma lēmumu „Par pasākumiem individuālā dzīvokļu fonda atjaunošanai Latvijas PSR atbrīvotajās pilsētās”. kuram bieži vien pietrūkst mākslinieciskās elegances un smalkuma. pilnības ragiem un citiem tipiskiem Staļina laika arhitektūras atribūtiem. lpp. trīs un četru istabu dzīvojamām ēkām – gan mūra. Tāpēc sāka būvēt daudzstāvu dzīvojamās ēkas. Raksturīgākās ir Rīgā. Pēc šiem projektiem daudzviet Rīgā un arī Latvijas citās pilsētās uzcelta virkne vienģimenes māju. K. ņemot par pamatu projektu konkursā godalgotos darbus. Brīvības gatvē 326/328. tikai robustākā un virpusējākā izpildījumā. Spilgtākie Staļina laika „sociālistiskā reālisma” produkti ir vairākas sabiedriskās ēkas. konsultants – Latvijas Valsts universitātes docents arhitekts P. V. Piecdesmito gadu sākumā vienģimenes māju celtniecība Rīgā tika aizliegta: personīgais īpašums neatbilda komunisma ideologu konstruētajām gaišās rītdienas vīzijām. Plānā kvadrātiskajās ēkās dzīvojamo istabu platība nepārsniedza 18–21 m2. F. Fasāžu apdarē atdarināja klasiskos arhitektoniskos elementus un formas. kolonnu kapiteļos.

Pēc līdzīgas ortodoksāli klasiskas „piegrieztnes” veidoti daudzi tolaik celtie kultūras nami un kinoteātri. Cēsnieks. Nepilnu metru zem dzegas stiepās apmetuma faktūrā neuzkrītoši izveidotas skujiņas tipa ornamentālas frīzes. Pārspīlēti monumentālās celtnes visu galveno. Rīga. kurām vajadzēja piešķirt ēkai „nacionālo formu”. Zemgales prospektā 12. Iekštelpa un kopskats. S. Ropažu ielā 1 (1951–1960. N. E. gadā tās vietā ir būvlaukums. Uzspēlēti naivā nopietnībā tajos risinātas „mierīgā darba”. Spēlmanis). Daugavpils .Āgenskalna līča puses nomaskēja ēkas patieso telpisko struktūru. Bez jebkāda funkcionālās nozīmes bija arkāžu portiki. Dzīvojamā ēka Brīvības gatvē 234. Brodskis un V. kurā sākts celt daudzstāvu dzīvojamo ēku kompleksu. projekta konsultants – PSRS Arhitektūras akadēmijas korespondētājloceklis Jakovs Kornfelds). 1951. Šņitņikovs. kinoteātris “Uzvara” Bauskā. Spilves ielā 1. Ēka lielākoties netika izmantota atbilstoši tās sākotnējai funkcijai un periodiski stāvēja tukša. piemēram. 1954. Zālē ar balkonu ir vietas 800 skatītājiem. Ēkas stīvi simetriskajā un nedaudz piezemētajā apjomā apspēlētie antīko tempļu arhitektūras motīvi izkārtoti samērā līdzsvarotā kompozīcijā. Rubis. Lidsta „Spilve” Rīgā. Rīga. Gleznojumos attēlotas ļaužu grupas. Iepriekšpieņemtā simetriskā ēkas plāna shēma nav ļāvusi panākt racionālu iekštelpu izkārtojumu. 1946–1950. arhitekts Boriss Ņesterjuks). Kopš 2008. Upju stacija Balasta dambī 9. kuras komunisma jauncelsmes patosā apgarotām sejām droši raugās nezināmā tālumā apsolītajā laimīgajā nākotnē. Rīga. M. K. Dzelzceļnieku kultūras nams Jelgavā. Dzīvojamā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 106/108. Tādas celtnes ir. E. Pika un J. Kā īsts templis proletāriskajās masās nesamajai sociālistiskajai kultūrai ir veidots rūpnīcas „VEF” kultūras nams Rīgā. kuri apjoza sānu spārnus. Vorobjovs. Voronovs. Treilons. 1953. gala fasādi aizņem varens portiks. Spilves ielā 1 (1954. Viens no „sociālistiskā reālisma” tīrradņiem ir lidosta „Spilve” Rīgā. projektu izstrādājis vēl viens no Maskavas atsūtīts arhitekts Sergejs Vorobjovs). Rīga. „tautu draudzības” un citas līdzīgas tēmas. kinoteātris „Gaisma” Valmierā. Kalna ielā 5 (1954). Greznajā iekštelpu apdarē saglabājušies arī monumentāli sienu gleznojumi (gēznotāji-dekoratori E. Rīgas ielā 19 (1951. arhitekts Nikolajs Semencovs.

1951–1960. 18. Divas pēdējās celtnes ir „dvīņi”: tās celtas pēc viena un tā paša projekta. gadā veiktās pārbūves. kurā gandrīz pilnīgi saglabāta arī iepriekšējā. pati par sevi pietiekami atraktīvā un interesantā arhitektūra. Всеобщая история архитектуры : Т. Dzelzceļnieku kultūras nams Zemgales prospektā 12. Kultūras nams Vienības ielā 49C. Архитектура Советского Союза. Balvi. 569. Pasta ielā 47 un “Daugava” Daugavpilī. Г. gs. Pirms pārbūves un pēc 2008. gadā izstrādāta Vissavienības tipa projekta (arhitekts Sergejs Jakšins). . Tie celti pēc 1949. II. Viestura ielā 53 (1955). Jelgava. c. Semencovs.Apavu kombināta klubs (tagad Bībeles centrs „Pestīšana”) Daugavpilī. piecdesmitie gadi. 1954. B. 1963. arhitekti Dēvijs Šīraks un Raivo Veisbergs. 571. 20. viena un tā paša parauga kloni ir bijušie kinoteātri “Zemgale” Jelgavā. Kultūras nams (tagad Balvu Kultūras un atpūtas centrs) Balvos. Ēka savienots šķietami nesavienojamais – mūsdienu biroju nams antīka tempļa formās veidotā Staļina laika ēkā. Mocквa: Государственное издательство литературы по строительству. Jelgava. Kinoteātris “Daugava” Viestura ielā 53. taču izdevusies semantiski precīza celtne. Daugavpils. Rīga. pareizāk sakot. Kultūras nams Brīvības iela 61. Vienības ielā 49C (1959) u. 1959. архитектуре и строительным материалам. 1951. Kārsava. Brīvības ielā 61 (1954). kas īstenots arī Volgogradā. Tādi pat dvīņi. Kultūras nams Kārsavā. А. Kinoteātris “Gaisma” Rīgas ielā 19. novembra ielā 195B. dizainere Iveta Krujele). стр. Valmiera. 61 Шемякин. Kinoteātris “Uzvara” Kalna ielā 5. Bauska. Brods. 1955. Z. Kinoteātris “Zemgale” Pasta ielā 47. Ufā un citās PSRS pilsētās. 1954. N. Ņesterjuks.61 Kinoteātris Jelgavā pārtapis par „Swedbank” filiāles ēku (2006–2008. VEF” kultūras nams Ropažu ielā 1.

uzcēla pēc arhitekta Alfrēda Pūpola projektiem. tika uzcelts kādreizējās baznīcas vietā Ērgļos. Pūpols. monumentāli klasiskā izskatā veidoja arī daudzās kompartijas vai vietējo pašvaldību jeb tā laika terminoloģijā izpildkomiteju namus. Dugavpils dzelzceļa stacijas (1951) fasādes centrālā daļa veidota kinoteātrim “Daugava” analogā kompozīcijā. piemēram. 1953–1957.Daugavpils. Vienības ielā 13 (1956). Rīga. gs. Rīgas 13. Rīgas 6. piecdesmitie gadi. Latvijas Zinātņu akadēmija Akadēmijas laukumā 1. A. Daugavpils. Apavu kombināta klubs 18. V. Vārda tiešā nozīmē tā ir viens no redzamākajiem šīs stilistikas darbiem Rīgā. taču nevienu dienu nav kalpojusi šai neskaidrajai funkcijai. Līdz 1953. c. No kinoteātriem un kultūras namiem vizuāli daudz neatšķlirās arī citas Staļina laika publiskās ēkas – dzelzceļa stacijas. Tīlmanis. izglītības iestādes u. Plūksne. Rīgas 49. V. kuras uzcēla 20. gadam celtnes vietā atradās tirgotavu rinda jeb bazārs. c. administratīvās ēkas. Pedagoģiskais institūts Lielajā iela 14. Savukārt Rīgā vairākas analogi risinātas skolas – tagadējo Rīgas 6. Izpildkomitejas ēka Rīgas ielā 10. 1957. To arhitektūra ir nedaudz piezemētāka. arhitekts Andrejs Aivars) un Daugavpils Universitātes ēka Daugavpilī. Sākotnēji celtne bija domāta kā “Kolhoznieku nams”. vidusskolu Aleksandra Čaka ielā 102. K. Prestižā. 20. 1951.). arhitekti O. kas bija izcils koka arhitektūras piemineklis. 1951. Lielajā ielā 14 (1957. piecdesmitie gadi. Apsītis u. Uzsākot būvdarbus. c. O. Rīga. Pēc to parauga veidota arī Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka Akadēmijas laukumā 1 (1953–1957. Pēc līdzīgiem projektiem tapa pompozās Pedagoģisko institūtu ēkas Liepājā un Daugavpilī. . Rīgas ielā 10. gs. Ērgļi. Tāds. kas tagad ir Liepājas Universitātes ēka Liepājā. Tīlmanis. Plūksne. 20. tas nojaukts. vidusskolu Pulkveža Brieža ielā 25 (1950). gadsimta piecdesmitajos gados. Savdabīgaas „sociālistiskā reālisma” ikonas bija septiņas augstceltnes Maskavā. taču ar pietiekami skaidri jūtamām „sociālistiskā reālisma” formālajām iezīmēm. novembra ielā 195B. Liepāja. Apsītis u. A. Aivars. vidusskolu Krišjāņa Valdemāra ielā 65 (1954) u. vidusskolu Aleksandra Čaka ielā 102 (1951). Dzelzceļa stacija.c. K.

Бapaнов. kvalitātes uzlabošanai un būvizmaksu samazināšanai”. kas paceļas virs plašāka divstāvīga apjoma. Modernās kustība jeb funkcionālisms visā pasaulē dominēja arī pēc Otrā pasaules kara. abu periodu arhitektūru apzīmējot ar vienu un to pašu nosaukumu – modernā kustība. Tā bija populāra atpūtas vieta gan ziemā. Sekojošajā periodā galvenā vērība tika veltīta dzīvojamo māju celtniecībai pēc tiražētiem tipveida projektiem. N. Tas saglabājis vietas vēsturisko nosaukumu: šeit bija priedēm apaugusi teritorija ar vairākām augstām kāpām. Mūsdienu būvmākslas vēstures zinātnē lielākoties to arī nenodala no pirmskara funkcionālisma. Atsevišķas celtnes tajos izvietoja pēc brīvā plānojuma principa. kuras. Пepвая книгa. Apbūves pirmajā kārtā. . kurā „padomju arhitektūras pieredzes vispusīga. balstoties uz masveida celtniecības industriālo metožu vispusīgu attīstīšanu. Saglabājušās atsevišķas nīkuļojošas priedes. cтp. kas celtas no baltiem silikātķieģeļiem. Liepājas. neatkarīgi no to funkcijas nebija nekas vairāk kā eleganti pieminekļi nekam. Pirmais šādas lielmēroga dzīvojamās apbūves rajons bija Āgenskalna priedes starp Kristapa. kā teicis pazīstamais arhitektūras kritiķis Luis Mamfords (Lewis Mumford). sērijas piecstāvu dzīvojamās mājas. Izvērsās veselu rajonu būvniecība. Šajos lēmumos tika norādīts.”62 Šie lēmumi arhitektūras attīstību ievirzīja laikmetīgākā gultnē. gan vasarā. kas ievadīja drīz vien par stereotipu kļuvušo telpiskās kompozīcijas principu – augstceltni. faktiski – bezpersoniskas kastveida būves no stikla un tērauda. Faktiski tā bija nevis augstvērtīgas dzīvojamās vides radīšana. 3. главный редактор). ka labizskatību arhitektūrā jāpanāk nevis ar sadomātiem un dārgiem dekoratīvajiem rotājumiem.6. Tūlīt pēc pirmajām paša Mīsa van der Roes projektētajām tāda veida ēkām – Lake Shore Drive mājokļu augstceltnēm Čikāgā – radās vesela virkne līdzīgu celtņu visās pasaules malās. lietojot saīsinājumu no angļu Modern Movement – MoMo. Mocква: Издательство литературы по строительству. Modernā kustība pēc Otrā pasaules kara Modernā kustība pēc Otrā pasaules kara visā pasaulē bija pirmskara modernās kustības jeb funkcionālisma pēctecīgs turpinājums. gadsimta slavenā meistara Mīsa van der Roes izauklētā universālās arhitektūras ideja. Dreiliņu.„Sociālistiskais reālisms” tika krasi pārtraukts direktīvā veidā: 1955. gadā Padomju Savienības Komunistiskā partijas Centrālā komiteja un PSRS Ministru padome pieņēma lēmumus „Par pārmērību novēršanu projektēšanā un celtniecībā” un „Par pasākumiem celtniecības tālākai industrializācijai. piepildot visu pasauli ar celtnēm. tolaik par mikrorajoniem dēvētie mājokļu kompleksi. ailstarpas 62 Bceoбщая истopия apхитектуры в 12 томах (H. 20. Vēsturisko pārrāvumu šķietami novērsa piecdesmito gadu vidū pieņemtie komunistiskās partijas un valdības lēmimi. rajona dienvidrietumu pusē izmantotas tipveida 316. kuras „sociālistiskā reālisma” formātā nāca no augstākajiem varas ešeloniem. Rendelis). Tajā izvērstu īstenojumu ieguva 20. jeb. Pirms tam visiem Padomju Savienības arhitektiem nācās sapulcēties kongresā. profesionāla un paškritiska analīze deva iespēju iezīmēt konkrētus padomju arhitektu radošā darba pārveidošanas ceļus arhitektūras svarīgāko sociālo. bet gan celtņu formas organiski saistot ar funkcionālo nozīmi – it kā atbilstoši modernās kustības radošajai metodei un ideāliem. B. 1975. Viena no pazīstamākajām ir firmas „Lever” biroju nams Ņujorkā. tehnisko un ideoloģisko uzdevumu risināšanas virzienā. un ap Rīgas. bet Padomju Savienībā arhitektūras dabisko pēctecību aizsprostoja barjeras un direktīvas. bet apdzīvojamu kvadrātmetru ražošana. Том 12. Būvdarbu laikā kāpas tika nolīdzinātas un dabas elementi iznīcināti. Āgenskalna un Alises ielu Rīgā (1958–1962. Daugavpils un arī citu pilsētu vēsturiskajiem centriem izauga jauni.

Pilnīgi vienādi universālveikali pēc arhitektes Veltas Samtiņas izstrādāta projekta tika uzcelti Alūksnē. Šī L. Dz. gan arī daudzās mazākās apdzīvotajās vietās. iemiesojās arī vairākās augstceltnēs Rīgā. 1966. toreiz Ļeņina ielas 63 Laikmetīgā arhitektūra Padomju Latvijā (O. grāmatas II daļa : dzīvojamo masīvu telpiskā kompozīcija. gan fiziski. 64 Turpat. Briedis). Plakane. Imanta (1970–1982). Plānojuma un būvtehniskā izpildījuma zemās kvalitātes dēļ tās ir ātri novecojušās gan morāli. L. 9. ko toreiz sauca par universālveikaliem. kurā nebūtu redzama šī skola. gan Daugavpilī. „Kauguri” Jūrmalā. Vaiņodē un citur. kā arī vairāki vērienīgi apbūves kompleksi citās vietās.aizpildot ar sarkaniem ķieģeļiem (arhitekti A. 1072 skolēniem paredzētas skolas (arhitekti K. jo rūpnieciska sērijveida produkcija nav radoša māksla. Blankenburga pirms kara radīto skolu tēlu. bet arhitektūra ir vides veidošanas māksla. Jākobsons. kuru vāji artikulētās fasādes lielākoties tērptas metālā un stiklā. Bumbieris. uzcēla gan Liepājā. gadā sāka būvēt lielākas. „RAF” mikrorajons Jelgavā. Vismaz 30 no tām tikai nedaudz atšķirīgas skolas uzcēla Limbažos. kas tolaik bija zināms māksliniecisks ideāls. Ziepniekkalns (1972–1987). Jaunušāne. No iepriekš izgatavotiem būvelementiem samontētās dzīvojamās ēkas lielmēroga dzīvojamajos rajonos nav iespējams vērtēt mākslinieciski stilistiskās kategorijās. Kandavā.”64 To „laikmetīgums” un mākslinieciski stilistiskā kvalitāte pasaules arhitektūras kontekstā ir vismaz diskutabls. mikrorajonu vai vispār pilsētas rajonu. Medija Hnoha un Vitālijs Fjodorovs. Pļavnieki (1976–1989). un „grūti atrast pēdējos gados uzceltu dzīvojamo masīvu. Plūksne. lappuses nav numurētas. Šīm no baltajiem silikātķieģeļiem celtajām ēkām ir plānā burta „L” konfigurācija. Lidija Dorofejeva. Ķīmiķu ciemats jeb „Jaunie Čerjomuški” Daugavpilī. Driba u. Siguldā. Pēc laikabiedru vērtējuma šo skolu tipa projekts esot piemērs. gan Cēsīs. Ģelzis). Āgenskalna priedēm drīz vien sekoja Buļļu un Tirzas ielas apkaimes apbūve. Apbūves otrajā kārtā izmantotas 464-A sērijas saliekamās lielpaneļu dzīvojamās ēkas. HES ciemats Salaspilī. gan Ventspilī. Industriālām metodēm realizēta masveida dzīvojamo rajonu būvniecība bija pietiekami izplatīta arī Rietumu zemēs. sabiedriskās ēkas un to interjeri. Jugla (1962– 1970). Kā divas ūdens piles vienu otrai līdzīgas skolas. L. I. Šusts. un skolas – tapa pēc daudzreiz atkārtotiem tipa projektiem.). V. Mīsa van der Roes arhitektoniskā estētika. Mākslas darbs nevar būt reprodukcija. Zakamennijs. Viena no pirmajām bija viesnīca „Latvija” (tagad Reval Hotel Latvija) Elizabetes ielā 55 (1967–1878. I. Mežciems (1977–1981) un citi lielmēroga dzīvojamie rajoni Rīgā. arhitekti Artūrs Reinfelds. kas diezgan tieši atgādina I. Celtne veidota atbilstoši toreizējai iecerei visu Brīvības. Olaines un Aizkraukles (tolaik Stučkas) pilsētas. M. tam jābūt cilvēka individuālās jaunrades auglim. lpp. kurā iezīmējas „noteikti laikmetīgi principi”63. Silvija Artmane. Aija Grīna. c. taču kopumā šai savā būtībā antihumānās vides radīšanai ir maz kopīga ar arhitektūras sabiedrisko sūtību. . inženieris A. Arī nozīmīgas publiskās ēkas – tirdzniecības centri. Šo celtņu projektus izstrādāja autoru kolektīvs arhitekta Kārļa Plūksnes vadībā. Sešdesmitajos gados visu pasauli piepildīja tūkstošiem augstu kastveida celtņu. gan Rīgā (Mežaparkā). Purvciems (1965–1975). Reinfelds. sākot ar piecdesmito gadu nogali. R. Rīga: Liesma. Ķengarags (1961–1971). „Laumas” rajons un „Ezerkarasts” Liepājā. Ose. Valters Maike un Ilmārs Paegle). 1961. Pleskodāle un Zolitūde (1971–1987). Iecavā. Jēkabpilī. Krāslavā un citur.

kurai ir trīsstūra konfigurācijas plāns. 2000–2001. Sarma. Taču ne samāksloti robustais Centra nams. kuru neglābj pat fasāžu raibā polihromija. Viesnīca „Latvija” Elizabetes ielā 55. .kreisās puses apbūvi nomainīt ar augstceltnēm. bet blakus uzcelt lielu koncertzāli. V. gadā. Kompleksa priekšā Daugavmalā bija iecerēts veidot tā saukto Republikas laukumu organizēto politisko demonstrāciju noturēšanai. Savukārt uz ziemeļiem no augstceltnes uzcelts tā sauktais Centra nams Republikas laukumā 3 (2002– 2005. Rīga. kas plānā veidotu televīzijas centra spoguļattēlu. 1967–1878. arhitekti Uģis Šēnbergs un Martinus Šūrmans). A. arhitekti A. c. transformējot un padarot nedaudz bagātāk artikulētu arī fasāžu apdari. gadā (arhitekti Visvaldis Sarma. arhitekti Jānis Vilciņš un Ābrams Misulovins). Tai paredzētajā vietā vispirms tika uzcelta daudzstāvu autonovietne (1999. bet tā fasādes apdarinātas šokbetona paneļiem. A. Savukārt Televīzijas centrs Zaķusalas krastmalā 3 (1979–1987. J. Maike). Jānis Norde un Juris Poga). Arī Dailes teātra un bijušās „Rīgas modes” ēkas Brīvības ielā 49/53 (1965–1969. Republikas laukumā 2 (1968–1978. Tā augstbūves daļa bija projektēta augstāka nekā televīzijas centram. V. atrodas redakciju telpas un biroji. Gadā (pa kreisi – „Rīgas modes” ēka Brīvības ielā 49/53) un skats uz ēku no Brīvības bulvāra 2011.–2001. kam it kā jārada harmonisks vides mērogs un organiska saskaņa ar Citadeles augstceltni. bet pēc tam to nomainīja tagadējais bankas „Citadele” biroju nams Republikas laukumā 2a (2003–2008. Poga. Iestiklotā augstceltne būvēta nolūkā papildināt un uzlabot Vecrīgas vēsturisko siluetu. Visu šo ēku būvdarbu laikā nojauktas vairākas vērtīgas vēsturiskās celtnes. neatbilst ne vides mērogam un kontekstam. bet terasveidīgajā zemākajā daļā – studijas un tehniskās telpas. ne būvnoteikumu prasībām. Reinfelds. Augstceltnē. Viesnīcai „Latvija” un Citadeles augstceltnei zināmā mērā līdzīgs ir bijušais Preses nams Balasta dambī 3 (1973–1978. Abas šīs ēkas domātas kā modernās kustības savam laikam atbilstošas interpretācijas. daļēji pārbūvēta 1997) apjomi veidoti atbilstoši šim principam. arhitekti Andris Purviņš. Tās bija paredzēts virknēt virs plašāka divstāvīga apjoma. Valērijs Kadirkovs un V. Skats uz ēku Rīgas centra apbūves panorāmā no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas jumta 2000. Viesnīca kapitāli pārbūvēta 2000. Paegle. Baiba Maike. V. Maike un I. Norde un J. Kadirkovs. kas stieptos visā ielas garumā.) atspoguļo individuālu būvmākslas vaibstu meklējumus modernās kustības arhitektūrā. Kārlis Alksnis u. arhitekts Meinhards fon Gerkāns). Viesnīcai „Latvija” tūlīt sekoja administratīvā ēka (tagad Latvijas Republikas Zemkopības ministrija) Citadelē. No sākumā iecerētajiem trīs torņiem uzcelts viens. arhitekts Juris Gertmanis). ne primitīvā četru kastveida apjomu virknējumā veidotā bankas ēka. Ēka ir pirmā augstceltne Daugavas kreisajā krastā un iezīmēja šīs teritorijas nākotnes siluetu. Kompleksā bija paredzēts arī radio centrs. Grīna. Reinfelds.

Arī Rīgas Zemgales priekšpilsētas administratīvā centra ēkas Eduarda Smiļģa ielā 46 kubiskais apjoms (1975. Spārnos izvietotās palīgtelpas un sanāksmju zāle „paslēptas” mākslīgā reljefā. ir viena no pirmajām. Viena no pēdējām padomju periodā projektētajām un celtajām rajonu pārvaldes ēkām ir tagadējā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas administratīvā ēka Brīvības gatvē 266 (1979. Preses nams Balasta dambī 3. tiešā veidā atspoguļojas L. administratīvā ēka Republikas laukumā 2 (1968–1978 A. Šūrmans). Šēnbergs un M. Reinfelds. Rīga. Vilciņš un Ā. Citadeles apbūve. Tie kombinēti ar sarkanu ķieģeļu virsmām. Viktors Valgums un Modris Ģelzis) apdarināts ar šokbetona paneļiem. Ostenbergs). Taču arī šādos apstākļos radās nozīmīgi arhitektu radošā darba augļi. arhitekts Oļģerts Ostenbergs). 1973–1978. . Ēkas plāna pamatā ir vienādmalu trīsstūru kompozīcija. arhitekti Jānis Kārkliņš. Misulovins. No kreisās: Centra nams Republikas laukumā 3 (2002–2005. modernās kustības principiem atbilstošā arhitektoniskajā kvalitātē. A. bet fasāžu apdarē kombinētie šokbetona paneļi un sarkanu ķieģeļu virsmas nodrošina izteiksmīgu ēkas arhitektonisko veidolu. c. Alksnis u. B. Rīgas Latgales priekšpilsētas pašvaldības iestāžu ēka Daugavpils ielā 31 (1973. Labi izgaismotās telpas izkārtotas gar īsiem gaiteņiem abpus centrālajam vestibilam divos četrstāvu spārnos. arhitekti Oļģerts Krauklis un Ārija Išhanova).Rīga. Vienstāva apjomā atrodas konferenču zāle. 1979–1987. V. Purviņš. Maike) un bankas „Citadele” biroju nams Republikas laukumā 2a (2003–2008. Raiņa bulvārī 25 (1973. arhitekts O. M. tostarp – virkne modernu administratīvo ēku. Televīzijas centrs Zaķusalas krastmalā 3. Hrestomātisks piemērs ir biroju nams ar kafejnīcu „Ļeņingrada” Rīgā. Kadirkovs. U. darba telpas izkārtojot pa perimetru ap iekšējo vertikālo komunikāciju kodolu. Padomju iekārtas apstākļiem tipiskās niecīgās būvmateriālu izvēles un būvtehniskās mazspējas dēļ visai ierobežotas bija arī arhitektoniski mākslinieciskās izteiksmes iespējas. K. kas celta kādreizējās Maskavas priekšpilsētas un Rīgas rajona Komunistiskās partijas komitejas vajadzībām. Ēkā izmantots interesants telpiskā plānojuma princips. Maike. Kadirkovs un V. V. Rīga. Mīsa van der Roes universālās formas ideja. kuras fasāžu apdarē izmantoti reljefi šokbetona paneļi. Pa labi fonā – viesnīca „Latvija”. kas celti septiņdesmitajos gados. kas īstenoti patiesi laikmetīgā. Vairākos biroju namos. J. Celtne atspoguļo reģionālas arhitektūras izteiksmes meklējumus. fon Gerkāns).

O. Atšķirībā no pirmskara funkcionālisma. Atbrīvošanas alejā 98 (arhitektes Ināra Akolova. 1973. Krauklis un Ā. īstenojot pēckara attīstības plānā ierakstīto norādījumu. Breuer. Rīga. Administratīvā ēka Eduarda Smiļģa ielā 46. Ģelzis. Administratīvā ēka Daugavpils ielā 31. M. nerēķinoties ar konkrētās vietas attīstības objektīvajām likumsakarībām. 1979. Nervi). Vera Savisko u. Viesnīca Ģimnāzijas ielā 46. Ostenbergs. Vilciņš. viesnīca „Latvija” (tagad „Park Hotel Latgola”). gadsimtā pārveidota) un dzīvojamā ēka Liepājā.-L. Ostenbergs. Alfons Ūdris un Gunārs Asaris) deformē unikālā pilsētbūvniecības pieminekļa – Rīgas bulvāru loka – apstādījumu sistēmu. Savisko u. Kuldīgas pilsētas rekonstrukcija. bet arī viesnīca „Latgale” Rēzeknē. Rīga. Rīga. Tagad tajā atrodas pasaules tirdzniecības centrs. Arī Rīgā. O. vairums pēckara modernās kustības celtņu tapušas. Padomju Kuldīga. Viesnīca Atbrīvošanas alejā 98. taču esošās vides mērogam neatbilstoši vai arī citādi ar vides kontekstu nesaderīgi būvapjomi. Liepājā. 1. O. Tā ir stipri atvirzīta no vēsturiskās būvlaidas un pilnīgi degradē pilsētas vēsturiskā centra telpisko raksturu un kvalitāti. . Tādas ir ne tikai augstceltnes Rīgas centrā. un pārstāvniecības. Būvmasās līdzsvarotā celtne ar trīs simetriskiem spārniem plānā atgādina pazīstamo modernās kustības arhitektūras šedevru – UNESCO ēku Parīzē (1958. Kārkliņš. Lielajā ielā 1. V. Ēka būvēta kā Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja. Akolova. jūl.. Biroju nams ar kafejnīcu Raiņa bulvārī 25. J. Dzīvojamā ēka ar veikaliem Lielajā ielā 1. 19. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gadas daudzu vēsturisko pilsētu centros parādījās paši par sevi arhitektoniski interesanti un profesionāli veidoti. P. Rēzekne. 1975. P. Valgums un M. ka „nehigiēniskās ēkas nomaināmas ar jaunām.c. 1973. Kuldīgā.Rīga. I. arhitekti J. Zehrfuss. Daugavpilī Ģimnāzijas ielā 46 (21. 1948. Šķietamā racionālisma un pārprastu ekonomisko rādītāju idejas vārdā Padomju Savienībā sešdesmitajos gados tika stingri ierobežotas tā saucamās individuālās 65 Kapenieks. Dzīvojamā ēka ar veikaliem Liepājas ielā 19. lpp. uzcēla brīvstāvošu. dažādi biroji. modernām dzīvojamām ēkām”65. Daugavpils. Kuldīga. arhitekti B. no silikātķieģeļiem samūrētu trīsstāvu dzīvojamo ēku Liepājas ielā 19. Išhanova. vēsturiskajiem būvnoteikumiem un kultūras tradīcijām. Kronvalda parkā ieceltā administratīvā ēka Elizabetes ielā 2 (1974.).c. Administratīvā ēka Brīvības gatvē 266. V.

28 un 30 pēc tā sauktajiem individuālajiem projektiem uzceltas divpadsmit līdz sešpadsmit stāvus augstas ķieģeļu dzīvojamās ēkas (1987. gadam. Celtne ir tipisks modernisma jeb modernās kustības arhitektūras produkts ar funkcionālajai nozīmei atbilstošu konsekventi diferencētu apjomu kārtojumu un plašiem vizuāli telpiskiem telpu saplūdinājumiem. izmantojot franču firmas „Outinord” tehnoloģiju un aprīkojumu. gadsimtā nemākulīgi aizbūvēts ēkas sākotnēji telpiski atvērtais pirmais stāvs. arhitekts Juris Skalbergs) Ēkas arhitektūrā nepārprotami nolasāmi mēģinājumi pārvarēt modernās kustības kanonus un formu šabloniskumu. L. visu reducējot uz rūpnīcās izgatavotu tipveida būvelementu montāžu. ko radīja angļu arhitektūras teorētiķis Rainers Benems. Dailes teātris Brīvības ielā 75. Monolītā dzelzsbetona izmantošana faktiski bija aizliegta.c. Dzīvojamās ēkas Imantā. arhitektes Lidija Plakane. Rauhvargere. Jaunais brutālisms ir nosacīts termins. Rīga. M. 28 un 30. arhitekti Juris Pētersons un Jānis Krastiņš). Anniņmuižas bulvārī 26. Imants Jākobsons. Starptautiskās modernās kustības arhitektūras radošā metode un mākslinieciski stilistiskie paņēmieni radošā veidā vairāk varēja īstenoties atsevišķu unikālu sabiedrisko ēku būvniecībā. Upaciere u. Tikai īpaši retos gadījumos tas notika dzīvojamo ēku celtniecībā. Rīga. Kanders u. gluži pretēji. 1966–1976. Lielajā zālē ir pakāpjveidīgi izkārtotas 944 skatītāju vietas. Tās nelielais apjoms veidots monolītajā dzelzsbetonā. Staņa. H. Astoņus gadus ilgajam projektēšanas periodam sekoja celtniecība no 1966. c. līdz 1976. O. I. Haralds Kanders u.66 Šī ievirze operēja ar samērā dinamiskām. skatītāju foajē. arhitektes Zane Kalinka un Vita Rauhvargere). bet Imantā.). Rīga. Pilsētvidē labi pamanāma. skatuves. 1987. 1966.). Jākobsons. Olita Upaciere u. . Fasādes plastisko veidojumu kopā ar arhitektiem darinājuši tēlnieki O. c. Kalinka un V. Maskavas ielā 48 (1979–1990. Plakane. Anniņmuižas bulvārī 26.c. kas pasaulē parādījās sešdesmitajos gados kā viena no alternatīvām modernajai kustībai. 1983. Atbrīvošanas alejā 100 (1968–1970. 21. apjomīga ēka ar savdabīgu siluetu un eleganti detalizētu fasāžu apdari ir bijušā projektēšanas institūta „Agroprojekts” biroju nams Rīgā. gleznainām vai. 196 p. bet mazajā zālē – no 220 līdz 400. Skaidri uztverami ir atšķirīgi apdarinātie skatītāju zāles. uzsvērti vienkāršām formām un plaši izmantoja masīvas betona virsmas. „Jaunā brutālisma” estētika diezgan tieši atspoguļojas arī 66 Banham. Dzīvojamās ēkas Purvciemā. Z. sulīgām.būvkonstrukcijas. tās kombinējot arī ar citiem materiāliem. Purvciemā. Zināmā mērā šai formu izjūtai tuva ir arī kafejnīca „Rāzna” (tagad restorāns „Little Italy”) Rēzeknē. R. Feldbergs un I. Jau piecdesmito gadu beigās sāka projektēt Dailes teātra jauno ēku Rīgā. Muravskis. The New Brutalism : Ethic or Aesthetic? London: Reinhold Publishing Corp. tika uzceltas no monolīta dzelzsbetona veidotas dzīvojamās torņēkas (1983. kasu vestibila un palīgtelpu apjomi.. Brīvības ielā 75 (arhitekti Marta Staņa. Izteiksme ir tuva tā sauktajam jaunajam brutālismam.

gadā pārveidota kā bankas nams. Z. Brīvības ielā 54 (1986–1989. L. Z. Atsevišķi sasniegumi šajā jomā bija arī modernās kustības izskaņas laikā 20. Kinoteātris. 1981. Krauklis) un administratīvā ēka Madlienā (1983. Skalbergs. Celtnes līdzsvarotā arhitektonisko apjomu un detaļu kompozīcija pietiekami korekti ierakstās vēsturiskajā pilsētvidē. 1979–1990. Šāda jumtu forma arī vistiešāk spēj nodrošināt to arhitektūras izteiksmi. bet 2001. 1983. . Kafejnīca Atbrīvošanas alejā 100. Skuja. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Rīga. 1968–1970. Krastiņš. M. Administrēatīvā ēka. Krastiņa. neparastas ģeometrijas būvapjomus. Biroju ēka Maskavas ielā 48. gadā – „Renesansi”) Daugavpilī.tirdzniecības centrā „Liiba” Ķekavā. un biroju ēkā Rīgā. 1975. Restorāns „Sēnīte”. Nav saglabājusies ne mazāk pazīstamā restorāna „Jūras pērle” ēka Jūrmalā. arhitekts Modris Ģelzis). Modernās kustības periodu caurstrāvoja tikai Latvijai raksturīgas reģionālas arhitektūras meklējumi. Ar visai plastiskām formām un apjomu kārtojumu izceļas arī kinoteātris „Oktobris” (1992. Krauklis. arhitekts O. Ķekava. kura zāle ir pārsegta ar plānā trīsstūrainu dzelzsbetona kupolu. Lazdiņš un M. Rēzekne. 1986–1989. Rīgas ielā 22A (1981. Madliena. Inčukalns. Rīga. kas nepārprotami atspoguļo vārdiem grūti definējamo un konkrētos priekšrakstos neiekļaujamo reģionālās vai šaurākā izpratnē nacionālās arhitektūras ideju. Medinskis. bet 2000. J. Biroju ēka Brīvības ielā 54. Pētersons un J. kuras arhitektoniskā apdare veidota daļēji līdzīgi blakus esošajai administratīvajai ēkai (1981.–2001. arhitekte Liesma Skuja). Tā celta aviokompānijas vajadzībām. Bulduros (1964. Viens no raksturīgākajiem šo meklējumu piemēriem ir savā laikā ļoti populārais restorāns „Sēnīte” Inčukalnā (1967. arhitekte Zenta Krastiņa). kurš nav iedomājams bez izteiksmīgiem. samērā stāviem divslīpju jumtiem. 1967. Ģelzis. Daugavpils. arhitekti Zigurds Lazdiņš un Meinards Medinskis). arhitekts Josifs Goldenbergs). Vienības ielā 30 (1981. Latviskās reģionālās arhitektūras tēls izsens saistījies ar lauku sētas veidolu. gadā pārdēvēts par „Austru”. arhitekts Linards Skuja). O. Fasādes apšūtas ar Sāmsalas dolomīta plāksnēm. kura uz spēcīgu konsoli balstītā zāle pacēlās pāri pludmalei. Tirdzniecības centrs. J. Viens no ceļiem šī mērķa sasniegšanā bija mēģinājumi radīt izteiksmīgus.

tos organiski iekļaujot laikmetīgos arhitektūras mākslas darbos. 184 p. kas pagrieztas zināmā leņķī pret plāna kompozīcijas galvenajām asīm. Sabiedriskais centrs.Atpūtas komplekss „Daile” Jūrmalā. Populārākie ir angļu arhitekta Čārlza darbi. jo sabiedrības estētiskās prasības vairs nespēja apmierināt vienīgi vienkāršu taisnstūra formu variācijas un kastveidīgi celtņu apjomi. Par postmodernisma arhitektonisko formu klišejām kļuva lēzenas arkas. Tam veltīta virkne pētījumu. Kā katram stilam. A. 3. Modernā kustība bija konceptuāli antihistoriska. un vēstures noliegumu tā pauda arī attieksmē pret apkārtējo vidi. kā arī sienas. ar divslīpju jumtu pārsegta mājiņa. bet arī vēsturisko stilu formu valodu. Jūrmala. Akolova. arī postmodernismam ir sava formu valoda. Armands Bisenieks. Šī pretruna saasinājās aizvien dziļāk. alumīnija zvīņām klātiem jumtiem. no kuriem pirmais – „Postmodernās arhitektūras valoda”67 – radīja zināmu apvērsumu visā pasaules arhitektūrā un veicināja jaunā stila izplatību. Zemgales vidusskolā Tukuma novada Slampes pagastā (1979– 1980. pakāpjveida pārsedzes vai smagnēji vispārināti orderu elementi. (Celtne nav saglabājusies. arhitekts Andris Vainovskis) izveidojumam. Šī ievirze. 1980. Dzintaros (1976. gadsimta septiņdesmito gadu vidū augstvērtīgākas mākslinieciskās izteiksmes meklējumos iezīmējās dziļāka tradīciju izpratne un mēģinājumi rast vēsturisko izteiksmes līdzekļu jaunu interpretāciju. kas faktiski noformējās kā jauns stils. Saieta nams. V. Plāņu pagasta Jaunklidzis. . I. Lauku rijas tēla interpretācija ir pamatā Kroņauces sabiedriskajā centra (1980. kas gan nav saglabājies (nojaukts 2001. 67 Jencks.gadā). gan vietējo tradīciju pēctecības.7. un astoņdesmitie gadi nāca gan ar jaunu attieksmi ne tikai pret vēsturisko mantojumu. Zemgales vidusskola. Imants Jākobsons un Ināra Akolova) katra klase ir veidota kā atsevišķa. arhitekts Edgars Šēnbergs). Atpūtas komplekss „Daile” Dzintaros. kopā veidojot kaut ko līdzīgu veselam ciematam. balsti vai celtnes citas sastāvdaļas. 1979–1980. Vainovskis.) Kroņauce. 1977. Ch. 1976. arhitekti Vera Savisko. Postmodernisms diezgan strauji uzplauka 20. Slampe. gadsimta astoņdesmitajos gados. E. ieguvusi postmodernisma nosaukumu. 2009–2010. gan vides un laika konteksta problēmas. Šēnbergs. Šīs formas tomēr bija vienīgi stila virspusējais ietērps. Postmodernisms Jau 20. Jākobsons un I. The Language of Post-Modern Architecture. London: Academy Editions. piesaistīja uzmanību ar augstiem. tā dziļākā nozīme ir vides vispārējās kvalitātes izkopšana un tendence atjaunot mākslinieciskās kultūras pēctecību. Viens no jaunākajiem un pārliecinošākajiem šādas arhitektūras paraugiem ir Saieta nams Plāņu pagasta Jaunklidža ciemā (2009–2010. Postmodernisms mēģināja atrisināt gan arhitektūras mākslinieciskās kvalitātes un emocionālās izteiksmības. No plašā daudzfunkciju kompleksa ieceres īstenota gan ir tikai pavisam neliela daļa. Visi šie darbi iezīmē apzinātu novēršanos no modernās kustības postulātiem. arhitekts Armands Bisenieks). Savisko.

izveidojot stūra sekcijas. Jaunbūves apjomu kompozīciju noteica Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasība atjaunot apbūves siluetu līdzīgi Rīgas 1823. gadā šajā vietā. sērijas tipveida ēku konstrukcijas. Tā arhitektūrā ar postmodernisma formālajiem paņēmieniem mēģināts radīt asociācijas ar teiksmainas senlatviešu pils tēlu. kas turklāt ir ne visai kvalitatīvs. arhitekts Laimonis Tīkmanis). Celtnei ir spēcīgi artikulēts būvmasu kārtojums. Biroju nams Rīgā. L. Ārsienas veidotas vienkāršā. Marinska. Viena no postmodernisma sākuma posma ikonām ir bijušā kolhoza „Renda” pārvaldes ēka Rendā (1986. 1983. Renda. Izmantotie radošie paņēmieni balstīti vietējās būvmākslas tradicionālajās vērtībās. arhitekts Tālivaldis Timpars). un fasāžu apdarē iekļaujot no glazētām keramikas flīzēm veidotus etnogrāfiska rakstura ornamentus. kas ļauj diezgan apjomīgo trīsstāvu celtni veiksmīgi ierakstīt lauku ainavā. Jaunmārupes dzīvojamās ēkas būvētas. brīvstāvošs galvenās ieejas portāls u. Biroju nams Rīgā. c. izmantojot 103. kā arī kaimiņu ēkas vietā uzcelti piecstāvu īres nami tipiskās jūgendstila formās. Skuja). A. neņemot vērā objektīvos vēstures faktus: 1883. Ap to pašu laiku tapa arī iespaidīgais kultūras nams Viesītē (1985–1991. 1984–1987. Dzīvojamo ēku grupa. – piešķir celtnei eleganci un viegli uztveramu tāpatību.gadā tās. Celtnes autoriem tomēr izdevies izvairīties no seno ēku tiešas atdarināšanas un radīt laikmeta stilam vairāk vai mazāk atbilstošu reģionāla postmodernisma darbu. . Tīkmanis. bija uzcelta četrstāvu dzīvojamā ēka eklektisma stilā. Arhitekta Linarda Skujas daiļradē postmodernisms ieņem redzamu vietu: pēc viņa projektiem tapušas vairākas šajā stilā veidotas dzīvojamās un publiskā ēkas. taču atsevišķās detaļas no postmodernisma formu klāsta – liela. bet variējot apjomu augstumus. Skujiņa un A. A. Skalbergs. arhitektes Ausma Skujiņa un Anita Marinska) un Tehniskais centrs (biroju nams) Rīgā. Mātera ielā 54 (1996). panākot sava laika arhitektūrā jaunu kvalitāti un celtnes organiski ierakstot lauku ainavā. kā arī stāvus jumtus un zelmiņus.Latvijā pirmie spilgtākie postmodernisma ideju un formālās izteiksmes īstenojumi ir dzīvojamo ēku grupa Jaunmārupē (1983. nojaucot divas noliktavas ar augstiem trīsstūra zelmiņiem. tostarp Baptistu draudzes nams Jelgavā. kādu nav tipveida risinājumos. gada ielu fasāžu zīmējumos redzamajam. Tajā reģionālas formveides paņēmieni organiski sakausēti ar atsevišķām detaļām no starptautiskā postmodernisma izteiksmes līdzekļu arsenāla. Peldu ielā 15 būvēts Otrajā pasaules karā nopostītu celtņu vietā. Birulis. neapmestā ķieģeļu mūrī. Savukārt 1913. neliels stilizēts zelminis. J. Vēl viens no pirmajiem raksturīgākajiem postmodernisma darbiem Latvijā ir Druvas vidusskola Saldus pagastā. Peldu ielā 15 (1984–1987. Aivars Zavadskis un Pēteris Birulis). Zavadskis un P. arhitekti Juris Skalbergs. Rīga. lēzena arka. Skolas ielā 2 (1984–1989. Jaunmārupe. arhitekts L. Administratīvā ēka. Peldu ielā 15. 1986.

1993–2001. M. I. V. Saldus pagasts. 1996. Tas ir organiski sakļauts ar vēsturisko celtni. Juris Gertmanis. Jelgava. 1985–1991. Grikmane. Druvas vidusskola Skolas ielā 2 . Augstvērtīga arhitektūra postmodernistiskā izpildījumā ir Latvijas Nacionālās operas Aspazijas bulvārī 3 paplašinājums (1993–2001. Atturīgi līdzsvarotā postmodernisma formu valoda ēkas arhitektūrā lieliski saskan ar apkārtējās apbūves mērogu. 1992. Dzīvojamā ēka Firsa Sadovņikova ielā 21. Gunta Grikmane. mazā skatītāju zāle un aktieru telpas. J. un arhitektūra varēja radoši atraisīties. Postmoderna estētikā veidotā jaunbūves organiski iekļaujas starp vēsturiskajām ēkām kvartālā. Grietēna. lēzenu arku un citu izplatītu šī . Deviņdesmitajos gados postmodernisms īstenojās daudzu dzīvojamo ēku arhitektūrā. bet ne atdarinot vēsturiskās celtnes arhitektūru. L. Jaunajā apjomā izvietotas tehniskās un palīgtelpas. Imants Jākobsons. Norde un G.Druva. J. Māris Dakteris u. smalki interpretējot. Dakteris u. Jākobsons. Indra Grietēna. Poga. Skuja. Rīga. Gertmanis. Juris Poga. Viens no raksturīgiem piemēriem ir kvartāla starp Jēkabpils. G. 1997–1999. Sarma. Elegants vēlā postmodernisma piemērs ir „Valdemāra centrs” Krišjāņa Valdemāra ielā 21 – ekskluzīvu biroju nams ar tirdzniecības pasāžu pirmajā stāvā un autostāvvietām pagrabstāvā (1997–1999. I. Krāslavas un Firsa Sadovņikova ielu Rīgā kompleksa apbūve (1987–1992. „Valdemāra centrs” Krišjāņa Valdemāra ielā 21. arhitekti Kārlis Alksnis. L. Baptistu draudzes nams Mātera ielā 54. Kultūras nams. Jānis Norde un Gundars Jātnieks). arhitekti Visvaldis Sarma. Skuja. T.c. J. Latvijas Nacionālā opera Aspazijas bulvārī 3 (paplašinājums). kas izpaudās uzspēlētā vispārināti stilizētu orderu elementu. ritmu un citiem svarīgākajiem vides kontekstu veidojošajiem elementiem. 1984–1989.c). Viena no postmodernisma ievirzēm bija tā sauktais radikālais eklektisms. Viesīte. Jātnieks. Viesturs Meinerts un Egīls Bušs). Timpars. Rīga. jo līdz ar padomju sistēmas sabrukumu atkrita arī šīs sistēmas noteiktie ierobežojumi mājokļu celtniecības nozarē. Rīga.

A. Ināra Dzene un Ina Kuļikovska). Līdz ar to gan pret Kungu ielu. Ē. Postmodernisms deva nopietnu pienesumu mūsdienu arhitektūras visumā nabadzīgās formu valodas bagātināšanas. atjaunojot un pārbūvējot 18. arhitekts Māris Gundars). eklektisku fasāžu apdari. Polkovņikova. Hāberlanda projekta. 1997–2000. Ceļu satiksmes drošības dienesta klientu apkalpošanas zāle Bauskas ielā 86. Hāberlanda projekta celtu ēku. Bauskas ielā 86 (1998–2000. I. Bratuškins). 19. savienojot to ar kaimiņu ēku un izveidojot jaunu. I. 2000–20001. kas ieguvusi „Kalpu mājas” nosaukumu (2002. ievērojot zudušās ēkas fasāžu kompozīcijas shēmu. P. K.stila formu klišeju lietojumā. Spilgti postmodernisma uzplaiksnījumi konstatējami iekštelpu arhitektūrā. Ē. Kuļikovska. Teātra ielā 6 vestibils (1993–1994. Rīga. Bratuškins. Rīga. Dzene un I. gadsimtā bija ieguvis augstu neorenesanses tipa zelmini. bet neimitējot neko no vēstures formu arsenāla un radot laika kontekstam pilnīgi atbilstošu arhitektūru. Zīle un U. Bratuškins). Biroju un veikalu nami Kungu ielā 7/9. arhitekts Pēteris Venckovičs) Tas ir tirdzniecības un biroju telpu nams. Tiem nav nekā kopīga ar klasisko orderu kapiteļiem. konteksta . attālas asociācijas raisa vienīgi jaunās ēkas siluets. Šādā manierē veidoti biroju un veikalu nami Rīgā. Arī tas celts Otrā pasaules karā sagrautas celtnes vietā. I. gan Rātslaukumu pavērstās fasādes ieguvušas asimetrisku kompozīciju. Gleznaini izvērstajā telpā elegants māksliniecisks pieskāriens ir antersolstāva balstkolonnu konusveidīgie kapiteļi. Venckovičs) un Kungu ielā 3 („Kalpu māja”. Savukārt Ceļu satiksmes drošības dienesta klientu apkalpošanas zāle Rīgā. Zīle. Ēriks Zīle. kuru iekārtoja. 2002. Lejnieks. Kuļikovska. Tas pats attiecas uz nelielo blakus māju Kungu ielā 3. V. Rīga. U. Tā saglabāta arī jaunceltnē. Zīle un U. Kleinbergs. gadsimta nogalē cēlis rātskungs Holanders pēc. Ē. Šlars. gadsimta otrajā pusē tā jaunie īpašnieki brāļi Kamarini namu paplašinājuši. Viens no radikālākajiem un piesātinātākajiem postmodernisma estētikas īstenojumiem iekštelpās bija viesnīcas „Man-Tess” Rīgā. V. taču tie neizbēgami raisa asociācijas ar klasiskām mākslas vērtībām. bet nemainot iepriekšējo logu dalījumu. 1998–2000. Kuļikovska. arhitekti Arnis Kleinbergs. M. Biroju un veikalu nami Kungu ielā 1 („Kamarinu nams”. arhitekti Uģis Bratuškins. Ar vēsturisko prototipu. mākslinieciskās pilnveidošanas. Miks Lejnieks un Vilnis Šlars) tika iekārtota bijušajā padomju laika skolas sporta zālē. gadsimta nogalē pēc K. Sākotnēji namu 18. Postmodernisma izteiksmes līdzekļi un paņēmieni fasāžu arhitektūrā brīvi kombinēti. Tie celti Otrajā pasaules karā sagrautu ēku vietā. Kungu ielā 7/9 (1997–2000. it īpaši – atsevišķu esošo ēku pārbūvēs. iespējams. ņemot vērā Vecrīgas mērogu un arī apbūves tradīcijas. kas 19. arhitekti Vita Polkovņikova. Postmodernisma paņēmienu atskaņas jaušamas arī tā sauktā Kamarinu nama Kungu ielā 1 arhitektūrā (2000–20001.

kā jebkuram stilam vai vienkārši stilistiskam strāvojumam. Dzīvojamo torņu „Solaris” . Metālā un polarizētā stiklā ietērptā kubiskā būvķermeņa formu mīkstina noapaļots stūris ar augstu. Tiesa. Materiāls ir tikai līdzeklis tās īstenošanai. Daudzviet pasaulē tas ir joprojām dzīvs un populārs. 3. Viena no pirmajām celtnēm. Dažādie arhitektūras stilistiskie strāvojumi – dažādie „ismi”. amerikānis Frenks Gērijs. kurā jaušamas „High Tech” arhitektūras iezīmes. parametriskā arhitektūra u. Polijā dzimušais amerikāņu ebrejs Daniels Libeskinds un austriešu arhitektu kolektīvs „Coop Himmelb(l)au”. bet samērā sarežģītais apjomu kārtojums iekškvartāla pusē – kā reakcija pret dabas elementiem.8. Līdz ar postmodernismu attīstījās arī citas formāli stilistiskās arhitektūras ievirzes. Apdares materiālu tirdzniecības.. kuru tad nereti dēvēja par vēlo modernismu. tomēr. virsmu ornamentāliskulpturālo arhitektūru un tā saukto tekstilarhitektūru. minimālisms. materiālu pieejamība un būvmāksla kopumā varēja līdzvērtīgi atgriezties pasaules parādību un tendenču apritē. Ināra Kārkliņa. Londonā dzīvojošā irākiete Zaha Hadida. Pasaulē pazīstamākos dekonstruktīvisma darbus radījis vācu arhitekts Ginters Bēnišs. architextile.izpratnes un emocionālās izteiksmības atdzīvināšanas meklējumos. Tāds. metālu. jo stilu nosaka vienīgi forma. Viena no tām ir „High tech” jeb dižtehnoloģija. c. jo nebija pieejami nekādi augstvērtīgi būvmateriāli. High-Tech. taču tā nav parādība ar pietiekami dziļām vēsturiskām saknēm un pārliecinošu novitāti. gadsimta nogales stilistiskajiem strāvojumiem dzīvotspēju saglabāja arī modernā kustība. piemēram. arhitekti Andris Kronbergs. padomju perioda Latvijas arhitektūrā nevarēja īstenoties tā laika būvtehniskās nevarēšanas un arī uzspiestās nedrīkstēšanas dēļ. tostarp ornamentālo arhitektūru. Mūkusalas ielā 42 (2000–2001. Emīļa Melngaiļa ielā 3 (1998. Vilnis Uzors un Māris Kārkliņš). kā arī īsi pirms un pēc tā. kas pasaulē attīstījās līdz ar postmodernismu. Šādi iegūst dažādus „virsmu arhitektūras” (Surface arhitecture) paveidus. arhitekti Anda Kursiša un Māris Malahovskis). Deviņdesmito gadu nogalē kā zināma reakcija pret postmodernismu vērojama atgriešanās pie sešdesmito un septiņdesmito gadu modernās kustības stereotipiem. plastikātus u. Paralēli citiem 20. vēsture arī tam bija atvēlējusi tikai noteiktu laika sprīdi. Fasādes tērptas pulētā dabiskā akmenī. arhitekti Uldis Lukševics un Ivars Lapiņš) fasāžu „High-tech” apdarē izmantotas speciāli patinētas kapara loksnes. ir firmas „Skonto būve” administratīvā ēka Rīgā. celtniecības un restaurācijas darbu uzņēmuma RRB (Rīgas restaurācijas biroja) mēbeļu un būvmateriālu salona Rīgā. Bezdelīgu ielā 3 (1998–2002. Šī tendence jau ieguvusi mūsdienu minimālisma nosaukumu. stilistiskā skatījumā šo parādību var vērtēt visai nosacīti. Mākslinieciskās izteiksmības kāpinājuma nolūkā šajā ievirzē lieto vienīgi jaunākos būvniecības un apdares materiālus – speciālu stiklu. parasti ar galotni „isms”. Pretstatā minimālismam celtņu fasāžu izteiksmību dažkārt cenšas panākt ar dažādiem aplikatīviem un ornamentāliem paņēmieniem. Šodienas pasaules arhitektūrā pazīstama arī virkne citu stilistisku novirzienu un strāvojumu.c. gan necaurspīdīgā. samontējot tos celtnēs ļoti precīzas mašinizētas tehnoloģijas izpildījuma līmenī. Ar perfektu materiālu salikumu pietiekami sarežģītā apjomu kompozīcijā izceļas Latvijas bankas Rīgas filiāles ēka Rīgā. brīvstāvošu pulēta metāla kolonnu. Pēc padomju režīma sabrukšanas celtniecības tehnoloģija. ir dekonstruktīvisms – skulpturālā garā deformētu apjoma formu un atklātu konstruktīvo elementu lietojums. metālā un stiklā – gan caurspīdīgā. Gar Daugavgrīvas ielu izstieptās fasādes plaknes piegāzums domāts kā tuvējā Daugavas senkrasta simbolizējums. dekonstruktīvisms. kurus dēvē dažādos vārdos. Nebija iespējams nekāds „High tech” jeb dižtehnoloģija.

kultura. Uzors un M. Dekonstruktīvisms pasaulē galvenokārt pazīstams atsevišķu meistaru izpildījumā un ir. http://www. Zināmā mērā dekonstruktīvisma izteiksme ir arī Rīgas brīvostas pārvaldes administratīvajai ēkai Kronvalda bulvārī 1 (2000. tomēr visai ierobežota parādība. firmas ABB administratīvajā ēkā Rīgā. Lukševics un I. 68 21. Anniņmuižas bulvārī 41 un 43 (2004–2006. M.01. 2004–2006.” tādējādi „ļaujot gremdēties mūzikas noslēpumā. lv [skatīts 24. arhitekts Reinhards Beihlers) robusti sagāztās būvapjomu daļas rada diezgan tiešu iespaidu par šķībi zemē iegrimušu celtni. U. Rīga. V. kā. Rīga. gs. Malahovskis. Plānā tiem ir liekta konfigurācija ar dažādiem. Dekonstruktīvisma stilistikai pieskaitāma arī savulaik plašu rezonansi ieguvušās Rīgas koncertzāles projekta (2006.]. projekti : Rīgas koncertzāle [tiešsaiste]. Administratīvā ēka Emīļa Melngaiļa ielā 3. Dzīvojamā ēka Anniņmuižas bulvārī 41. Rīga.lv/lv/projects/94/#img 69 Turpat. Lapiņš. I. nošķeltu taisnstūra un kuba formu ēku puduris. 1998–2002. . Kursiša un M. Andis Sīlis un Aleksejs Birjukovs) fasādes savukārt apdarinātas ar precīzi izgatavotiem tonētiem alumīnija paneļiem. Malahovskis). Tīraines ielā 3a (1999–2000. Birjukovs. Latvijas bankas Rīgas filiāles ēka Bezdelīgu ielā 3. Arī Latvijas arhitektūrā ir tikai nedaudz formu spēles vingrinājumu šajā ievirzē. Celtne bija iecerēta kā „tumši pulētu. Lielākoties tie izpaužas kā attiecībā pret celtnes pamatapjomu savērstas vai sagāztas atsevišķas būvapjoma daļas vai elementi. līdz kanālam noslīdējušajām virsmām atgādina kuģi. Rīga. Zābers. 2000–2001. arhitekts ir radījis savdabīgu ēkas vizuālo tēlu. Semantiskā precizitāte ir lielākās daļas dekonstruktīvisma darbu vājā vieta. kaut stipri atraktīva. (2001. piemēram. A. Zemzaru ielā 1. kas ar slīpajām.”69 Tomēr diezin vai šīs kvalitātes spētu nodrošināt pašmērķīgais un celtnes konkrētajai funkcijai un telpiskajai struktūrai neatbilstošais apjomu saskaldījums. Sīlis un A.”68 kas. Būvmateriālu salons Mūkusalas ielā 42. cilindriskā būvapjoma formas diktētiem rādiusiem. Kļava”) arhitektūra. Kaut arī šī slēgtā tipa administratīvā iestāde neatbilst Rīgas attīstības plānā noteiktajiem pamatprincipiem un būvnoteikumiem. arhitektu birojs „SZK – Sīlis. A. pēc autoru ieceres. 1998. Kultura. solot „dziļu personisku pārdzīvojumu. Kārkliņš.2012. Savukārt Gros auto centra Mārupē. Kārkliņa. arhitekti Edgars Treimanis un Katrīna Stirna). Kronbergs.Rīgā. A.

1999–2000. iespējams. Z. Kalinka) un Lāčplēša ielā 20a (2005. gadsimta sešdesmito un septiņdesmito gadu un dažkārt arī nedaudz vecākiem stereotipiem.Rīga. Malahovskis. . Rīga. Tāds gadījums. 2001. Stirna. 2000. Biroju nams Baznīcas ielā 20/22. Mārupe. Brigita Bula un Vilnis Šlars). Kalinka un Juris Lauris) To visumā vienkāršās fasādes tomēr cik necik reaģē uz vides raksturu. Tāpat kā vēsturiskajām ēkām. Āriņš. spīdīgi gludās stikla virsmas grūti pamanāma arī butaforiskā vecas koka mājas fasādes imitācija. piemēram. arhitekts Andris Āriņš) ir stikla virsmu apoteoze. Rīga. jau pārdzīvojušo postmodernismu. Tādas. arī šīm ir erkeri. 2003. un 21. arhitekte Zane Kalinka) un Lāčplēša ielā 20a (2005. Bula un V. arhitekti Z. Rīgas koncertzāles projekts. Treimanis un K. Rīga. Zābers. arhitekti A. E. A. Administratīvā ēka Tīraines ielā 3a. ir pilnīgi iestiklotās biroju un veikalu ēkas „Lāčplēša centrs” Tērbatas ielā 30 (2003–2004. Biroju un veikalu ēkas Tērbatas ielā 30 (2003–2004. Lauris). 1999–2003. Beernaerts. R. Kronbergs. Tas ir tā sauktais mūsdienu minimālisms. B. Šlars. Taču visbiežāk tā vietā tika likta diezgan tieša un nekritiska atgriešanās pie pavisam nesenas pagātnes – 20. Labākās un interesantākās šāda mūsdienu minimālisma celtnes parasti atšķiras ar izvērstu būvapjomu plastiku un pietiekami detalizētu fasāžu apdari. E. gadsimta mijā aizvien jūtamāki iezīmējās reakcija pret savu laiku. piemēram. Administratīvā ēka Kronvalda bulvārī 1. Kalinka un J. dzegas un par stūra torņi. Aiz apkārtējās pilsētvides raksturam svešās. kura mākslinieciskā metode un arī arhitektūras darinājumu vizuālais tēls principiāli neatšķiras no sešdesmito gadu modernās kustības mantojuma. Atšķirība ir vienīgi lietoto materiālu un izpildījuma apdares kvalitātes līmenī. Kronbergs. Rīga. nav iespējams analizēt arhitektūras mākslinieciskās kvalitātes un vides konteksta jautājumus vai vispār definēt būvmākslas pazīmes. Beihlers (Vācija). Ēkai zināmu savdabību piešķir aktīvā koloristika un daži apjomu stūru noapaļojumi. Eduards Beernaerts. Arhitektu birojs „SZK – Sīlis. M. Auto centrs Zemzaru ielā 1. A. Kļava”. 20. ir biroju un veikalu nams Baznīcas ielā 20/22 (1999–2003. Ja pilnīgi gludas fasādes vienlaidus ietērptas vienā un tajā pašā materiālā bez jebkādas formu artikulācijas. 2006. Biroju nams Bauskas ielā 58. Daugavas kreisā krasta panorāmā labi pamanāmais „Valdo” biroju nams Bauskas ielā 58 (2003. Z.

vai mūsdienu minimālisms ir vienīgi virspusīga atgriešanās pie visai nesenā vēsturē jau pārdzīvotajiem un daudzkārt kritizētajiem modernās kustības principiem.vincents. P. Brezinska. Krēsliņa. Bērziņš. Venckovičs. Viena no visredzamākajām ir „Hansabankas” (tagad Swedbank) augstceltne Rīgā. gan apdares un konstruktīvās detaļas – var ģenerēt automātiski. Mārupe. Važa. kurai nav nekāda sakara ar arhitektūru. Vissarežģītākajās formās veidotus arhitektūras elementus – gan dažādi izliektas vai ieliektas fasādes virsmas. Važa. Mūsdienu datortehnoloģiju integrēta izmantošana projektēšanā. zināmā mērā atšķirīgu epizodi. Bērziņa. http://arhitekti. taču nevainojami precīzu un eleganti līdzsvarotu apjomu salikumu. Bankas ēka Balasta dambī 1a. D. Inovatīvas datorprogrammatūras kļuvušas ne tikai par instrumentu projektu dokumentācijas izgatavošanai. Alvis Zlaugotnis un Ieva Bērziņa). arhitekti Viktors Valgums. Kārļa Ulmaņa gatvē 119. Vien neizdevies joks. K. sarežģītākas un laika ietilpības ziņā par tradicionālajām metodēm izdevīgākas iespējas. Krēsliņa. Laiks parādīs. Arī par Hansabanku pazīstamais vācu arhitekts Meinhards fon Gerkāns ir teicis: „Muļķīga celtne. R.pdf . R. Venckovičs. Jansons). Zlaugotnis un I. konstrukciju un apdares materiālu izgatavošanā un būvdarbu īstenošanā nodrošina plašākas. 2005. V. arhitekts Aivars Zavadskis). Balasta dambī 1a (2001–2004. Pilnīgi iestiklotajās fasāžu virsmās atkarībā no laika apstākļiem atstarojas daudzveidīga gaismu spēle. arhitekti Dace Brezinska. kaut fasāžu virsmu artikulācija ir pavisam skopa. M. balstoties uz iepriekš 70 Budže. D.”70 Taču celtne ar savu izkopto apjomu kārtojumu un efektīgo siluetu ir nozīmīga detaļa nākotnes Rīgas panorāmā. M. Vairākas šādas celtnes ir atpazīstamas ar individuāliem vaibstiem un izteiksmīgu siluetu.lv/pdf/gerkans_klubs. Valgums. Jansons Rīga. vai pierādījums šo principu ilgtspējai.2012. 26 stāvus augstajai ēkai ir īpatnēja lēcveidīga plāna konfigurācija. 2001–2004. U. A.]. postmodernismu ierakstot vēsturē kā atsevišķu. P. Uldis Bērziņš. Mūsdienu arhitektūra bieži izraisa pretrunīgus vērtējumus. Pastaiga : Pasaules radītājs vai tirdzniecības vietu meklētājs [tiešsaiste]. taču drīz vien tajā tās īpašniekiem – būvfirmai Re & Re – kļuva par šauru. Vispirms tās vietā tika uzcelta tipiskās postmodernisma formās veidota ēka (1998– 1999. Tā izceļas ar vienkāršu. D. un pakāpeniskas paplašināšanas gaitā šīs ēkas vietā faktiski radās jauna celtne (2005.01. Šāda mūsdienu minimālisma paraugs ir biroju ēka „Baltais vējš” Mārupē. Vincents arhitektūra [skatīts 18.Būvniecības tehnoloģijas attīstība dod plašas iespējas dažādu sarežģītas konfigurācijas apjomu īstenošanai. Biroju ēka Kārļa Ulmaņa gatvē 119. bet arī par formveides procesa intelektuālu sastāvdaļu.

]. Ieva Baumane. Mūkusalas ielā 71 (2002– 2009. arhitekti Visvaldis Sarma. Tas pats attiecas uz dažādiem vienkāršākiem „virsmu arhitektūras” izpaudumiem. kritiķu vai reklāmas sludinātajiem vārdiskajiem priekšrakstiem. Pilnīgi abstrakta. Tiesa. Telpiski ļoti interesanti risinātās Pārventas bibliotēkas Ventspilī.”71 Tādējādi arhitektūras darinājuma forma kļūst par abstraktu matemātisku algoritmu iemiesošanās produktu. Rūdolfs Jansons. radot nesaprotamu vizuālu ņirboņu. kas lieliski papildina Daugavas krasta līniju un nes sevī arī simbolisku nozīmi. Elizabetes ielā 24/26 fasādi (2006–2010. Tā ietērpta dabīga akmens plāksnēs. un tāpēc var arī neatbilst tradicionālajai humānajai loģikai. Dzirnavu ielā 67 (2000–2010. arhitekti Pēteris Bajārs. bet variējamiem parametriem. Evija Dansone un Vita Škapare). nevis individuālas radošās intuīcijas augli. Arī ražošanas ēkas «Baltic Juice Terminal» Ventspilī. tas būtu vistuvāk virsmu ornamentāli-skulpturālajai arhitektūrai. Lielākā daļa fasādes virsmas ir akla. Dace Grāvere. Tā varbūt arī „nes simbolisku nozīmi”. Tā ir viena no dziļākajām mūsdienu arhitektūras pretrunām un problēmām. Jānis Kļaviņš. taču faktiski raisītās asociācijas lielākoties ir stipri atšķirīgas no autoru. Tārgales ielā 4 (2007–2009. SIA «AKA birojs» arhitekti) fasāde ir ornamentāls ekrāns. Arhitektūras informatīvo un simbolisko precizitāti tiešā veidā nodrošina vienīgi formas atbilstība celtnes telpiskajai struktūrai un funkcijas raksturam. Dzintaru ielā 3/5 (2006–2007.lv/lv/par-mums/par-mums/ .kulise tiešām atgādina audumu un var tikt klasificēta kā „tekstilarhitektūras” (architextile) piemērs.programmingarchitecture. Mēģinot šo paņēmienu ierindot starp pasaulē sastopamajām arhitektūras modes parādībām. ar iekštelpu izkārtojumu un raksturu absolūti nesaistīta fasāde ir tirdzniecības namam „Galerija Rīga” Rīgā.php?option=com_content&view=article&id=63&Itemid=75 72 Rīga Plaza [tiešsaiste 26. arhitekti Andris Kronbergs. kurā „projektēšanas process var būt viegli kontrolējams un arhitektūras elementi var tikt automātiski uzzīmēti un eventuāli arī izgatavoti. Tirdzniecības un izklaides centra „Rīga Plaza” Rīgā. To mēdz dēvēt par parametrisko arhitektūru. kurām ir dažāda virsmas pulējuma pakāpe. Kaut kas līdzīgs „rotā” arī viesnīcas „Tallink Hotel Riga” Rīgā. Programming Architecture [cited 26.01. Ivars Kalvāns. Valdis Straustiņš un Māris Krūmiņš). Vilnis Uzors un Brigita Bula) „fasādes noformējums atgādina jostas rakstus.pieņemtiem.].2012.rigaplaza. Acīmredzot fasādes dekoratīvās atdzīvināšanas nolūkā virs galvenās ieejas daļas visas fasādes augstumā paceļas no caurspīdīgām plāksnēm izgatavota lauzītas konfigurācijas aplikācija. projekta autori Uldis Mazais. http://www. kuras lielākā daļa kalpo vienīgi kā grafisks rotājums. http://www.”72 Šī fasāde .01.com/index. Juris Poga. ēku fasādes pārvēršot par dekoratīviem ekrāniem jeb kulisēm.2012. Dina Sotņikova un Ilze Ļuļe) augstākajam apjomam ir tā sauktā dubultfasāde: ārsienām visapkārt apbūvēta vēl viena kulisei līdzīga virsma. 71 Parametric Design [online]. tās nozīmi un saturu – metāla virsmu perforācijā atainots Krišjāņa Barona rokraksts – bez papildus informācijas nevar uztvert.

Rīga. Grāvere. V. I. Sotņikova un I. I. E. Ražošanas ēka Dzintaru ielā 3/5. Poga. Ventspils. P. Jansons. ka mūsdienīgums arhitektūrā ir vienkāršība. Pārventas bibliotēka Tārgales ielā 4. Bula. Joprojām pārsvarā viens no visizplatītākajiem ir uzskats. . Kalvāns. ka pasaules arhitektūrā lēnām briest arī iedīgļi kaut kam patiesi jaunam.Ventspils. parādīs laiks. kas nereti robežojas ar primitīvismu. Sarma. J. gadsimta sākums kopumā iezīmējies ar formālo plurālismu. Tirdzniecības centrs „Rīga Plaza” Mūkusalas ielā 71. Kronbergs. 2007–2009. SIA «AKA birojs». Ļuļe. R. A. Baumane. Tirdzniecības nams Dzirnavu ielā 67. V. Rīga. D. 2006–2007. Tomēr 21. bet. Bajārs. Dansone un V. 2000–2010. D. 2002–2009. Škapare. kāds būs šis nākotnes stils. Šķiet. Uzors un B.