L .

KALNIETIS

»T E

V I J A«

L·KALNIETI'S

CIANAS G U D R 0 PROTOKOLI

PlLNlGS TEI(STS UN lCOMENTARI AR PROF. J. vtrOLA PRIEKSV;'\RDU

IZDEVNIECIBA UN SPIESTUVE "TE:VIJA" RIGA· 1942.

I 1 ,.

«R01A» I Bpieotuve Rig-a., Blaum"'1-Cl ; .. Iii 38140 11996i ~ooo

e ile lieU! mera visa sis tautas eksistence dibiniis uz nepiirtrauk~ tiem meliem, to· nesaHdzinamd veida riida fidu bezgaLigi ien~stie «Cianas gudro protokoli". . Ko daudzi iidi dara neapziniiti, tas se apzinati izskaidTots. Un tas ari kTlt svard. Viss vienalga, kura z1.da gaLvai ja~ pateicas par siem atkUijumiem; sva~ rigs tas, lea vi~i taisni sausminosa noteiktlbii atklij.j z1:du tautas buUbu un raksturu un" atteto to ieksejo sakaribu un gala me.,.~lI.s. Un dztves isteniba nodod vislabako kritiku. Kas . parbaudts pasaules ve'stures pedejo simts gadu attistibu no SIS gramatas viedokla, tea ari tiidal snpratts, kdde~ kLiedz itdt/, pTese. Jo tikai tad, kad Iii gramata kl'iis pU"r visas tautns ga"l"lgo ipa.sumu, vare~ sim uzskatit zidu vaTU par lauztu.

ADOLF'S HITLER'S.

p

v

H

D

B

I

E

IT liktentgi cilveki; lieU vald.p,ieki un iekarotiiji,. religiju dibi.,w:taji, jil020ji, dzejnieki, ;aunu kontip,entu atkUijeji un dabas petnieki, daitidu nozaru zinatnieki un techniski izgudrotiiji, kUTi ievada jaunus laikmetus tauw dzive, veicinot cilveces kultu.ru un.pacelot civitiziIciju un materiiilo labldcijibu. So geniju starpii nav sastopami zidi.

Bet ir ari" liktenigi graujos-u maZdu miidbu paudeji, kUTi Tada Zieht launumu: postosu religisku ideju paudeji, no,ida celiiji tautas dazadu s~i:ru starpii, poH:tisku sarezgijumu un karu ciHa1i tautu starpa, pseidozinatnieki, miikslas gaumes bojiitaji, nev€rtigas un ne1,citras t1teriituras razotiiji, tautastikumu bojiitiiji u, t. t. Starp .Hem laudi"m iT loti daudz zidu.

Jaunas idejas, lai tiktu. uzglabiitas un izplatttas, tiek ierukstitas griimatas. Dedas no 81m gramatarn ir tautiim liktenigas, un to noz~me nezild gadu tilkstosus ilgi; tiidas iT senindiesu Vedas, Homera IWide, Buddhas miictba, Krmjucija fi I ozofij a, IDbele, Korans, Talmiids.

Pagiijusa. gadsimtii Eiropas taut am bija likten'iga z"ida Marksa g1'ama,ta ((KapitCils»~ kura viv-~ pauda sl;ciru L'i"~m un pil-sor,m sl;ciras izniciniiSanu. Si maci'ba ir izsaukusi plasu revolucioniiru kustibu, kuru sagriivusi veco K rieviju un atnesusi daudz posta' ari citiim Eiropas tautiim un an m'l,l.ms latviesie111. Jau senos laikos tautas iT izjutusas zidu Iastu un c'inijusiis pret izlaupisanu aT auglosant~ un krapsanu, pret zidu graujoSQ iespo,idu uz gar1.go dzi'vi un labu tilc.umu bojasanu. Senie egiptiesi lzdrina

5

zidus no savas zemes, asiriesi un babiZoniesi sagrliva Palestinli nodibinata ziduva~sti un aizveda zidus gilstii, 1·omieSi izpostija Jeruzalemi gaHgi, bet zidi atkal unatkal ir pratusi iegut agraka sUivokii,. ;0. tautas ar laiku aizmirst nodarito ~aunumu. un z"idi sak speLiatkal no. gala .. Ci-o,aar z'idiem nav partraukta nekad. Viduslaikos kato1u baznica cinijas ar zl'diem.: zidiem nedeva pilso"Q.u tie.stbas, tiem vajadze'ja nesi'it dzeLtena pazisanas zimi un dzfvot tl.oslegtas ghetto; lai zidus cik necik savaldftu, vajadzeja pieLietat pat inkviziciju..

Kiidiem ci~s Hdzek}iem. iegutvaru par citam tauta1'17. un tas ka~pini'it sava laba, to. zidiem jau. no bernibas maca vi~u vecaki, skolatiiji un rabini,: to. gudribas avots ir Talmuds, k.ura sastadlsana ir vUkusies ap J OOOgadu .. Pee taImuda. miicibas tikai zidi ir cilveki; visas citas tautas - goji. akumi - uzskatiimus ka dzivnieki. Zidiem ir atlauts gajusapkrcipt,. izlaupit ar augtasanu. pat nak.aut,ja to vat tii izdarit,. ka netiek no goju tiesiim sodUs; zi"ds drikst pret_ goju nepati-esi. lieciniit ar zverustu, bet Tledrikst pret zidu patiesibu liecinat gojam par ~abu; gaju manta uzskatama kii b,ezsaimnieka manta, kura piekrH tam zidam, kas pirmais to. var piesavinaties_ Pamatu, sai zidu moralei reizem red;zam. jau Bibeles Veca.s derib.a,s daudzas stastas. Kad Miirti~s Luters, pama.tigi iestudejis ebTeju vaI.odu, Iai varetu Bibeli piirtulkot, iepazin.as ar Tal mii du, vi~s pa1*a par niknu .fidu nideju un savus ieskatus par vi7,].iem i;zteica darbac<Par zidiem un vitJ.u meLiem>l. Ta~muds dad bag.ii"tu materiiilu pretzidu rakstiem. Zidu likums paredz naves sadu gojiem,. kuri peta Talmiidu.

Si gadsimtn sakuma pariid'ijiis neliela fidu rakstita gramata «Ciilnas gudra pratakaU>I, kura k1uva Iikteniga

6

paSiem zidiem; sie protakali Jauj kii pa lactzittuieskatities noslepumaina telpii, kur fidi gatavo sazverest~b1.L pret visam pasaules tautiim, lai panCik:tu virskunazib.u par tam. Protakalos uzskaittu ·visiidi pattemieni,. kci sagraut valdnieku un valdtbu autoritiIti un i.zsaukt rev olii. cijas, lai pec tiim pie varas tiktu iidi, vai to kalp'ibii stiivosas persanas, kii Jaizskauz relig-ija, jabajiitautu labie tikumi, jiiveicina izvirtiba, visadas graujosa.s idejas, ka ar zelta va-tutas palidzibu un oalste aiz~emumiem .zidu bankas jiisagrauj valsis saimnieciba un jaizceI ekanamiskas krizes, kajiipaniik zidu kapitalistu monopoIs riipniecihii un tirdzniec'ibii, kii· jiiapgriitina pariidiem lauksaimnieki, lai tie noniiktukapitii1a atkariba, kii jiiveicina bezdarbs un stradnieku posts, kii pacelat algas reize paceltari dzives diirdzibu, lai striidnieku sUivaklis neuzlabotas, ka: javeicina ~elsana:s gaju starpii,. saskaldot t08 daudzas pot'itiskas partijiis, kuras vadasa lama butu zidiem, vai to Takas puisiem, kuras laipastiiv"tgi plUk-tos savii starpa un nevaretu vienoties kopigam. dar bam, kiiveiciniit korupdju, ka izbidit no gojiem atbildigas amatos laudis aT tumsupagiitni, kuri butu akU zidu roalpi, kii ar preses paIidzibu, kura jiisagrabj ziau. Takas, pancHet .zidiem velamo noskar,wjumu tauta,. kii pielietojams terors, lai panaktuaklu paklausibuzidu. varas vtriem u. t; t.,. ka beidzot nodot visu vaTU pasa-ule zidu 1,¢eizara-patvaldnleka rokds.

It sevis1;ci ieverojama ir «CHinas gudra pratokolu>I '17.0.z'imetan't zi'Q-ii, ka tie .spilgti.izce~ brl"vmilrnieku,. kii. ztdu katpu lomu zidu virskundztbas mer1;¢u sasniegsanii. Brivm.urnieciba iT zidu dibiniita arganiziicija, kurus oficiaHe mel'1;¢i ir loti ceIi un humani. TiideJ. sakuma, 18, gacisimtci, brivmilrnieciba - sui tOTeizejii mades organiziicijiiicptuda ari lati daudzi ieV€Tojami viri: karali ungalma

7

Jaudis, augsti iered~i, garidz1loieki, zinatnieki, filozofi, rakstnieki.. miikslinieki, riipnieki, tiryotiiji u. t. t.

1 estajoties b1'ivmurniedbii. jadod drausmigs zverasts neizpaust tas nos1fJpumus. Brivmiirnieki sadala.s grados: iT Ta'r}U 10zas aT 3 gTadiem,. Skotu 10zasa1'33 gracliem un vet cita.s ar 90 grcidiemi iT ari ti'ri zi'diskas lozas, kttrampiedeT vadosa loma. Apaksejos gTados notiek blliiJu 11overo.sana: un novertesanaiaugstdkos 9rOOo.s tiek izMditi briiJi, ku(iem vaJigaka morale, kuyipadoda.s ko'1"upcijai, kuri speji'giuz katru noziegumu, kuri sevis~i padevtgi katpi zidu interesem. Jau 19. gadsimta sakuma. pee Helas fTaneu revoHicijas, dazi biivmurnieki, nokfuv'Usi augstakos gTados, apjedza savu Zidu knlpu un savas tautus nodeveju lomu 'Un izpaudaso brivmiirniedbas nostepu'm'U, riskejot c:tT uZ1}emsal1as zverastii paredzeto sl.epeno naves sod'll. Bet it sevis~i noskaidrojas bri'vmurniecwas noZ:iHojam.ii loma pee «Cianas gudro protokat'U» publicesanas visiis valoda$. Piirsteigti bija protokolu lasitiiji, parsieigti pasi bri'vmiifnieki; visie:m uzausa skaidrtba pur pasaules karu un revo1ii:ciju, paT zidisko bolsevi~u Krievijii. RueLas vesela; UteriiturQ; par protokoliem. Amerikas Uelais automobiJu riipnieci'bas organimters Fords niica klajii ar darbu dnte1'naciona-rais .zids}), kura vairiikkart atsauciis uz protokoliem. ItaIija Musolini or fasismu pieveica zidus: un brtvmurniekus.; Vacijii Adolfs Hitters nodibina «Nadonalsociiilistisko vacu. striid:.. nieku partiju» un uzsiik nesaudzi'gu ci1}u ar zidiem un vi'1;la Takas pui.siem. Pec divpa..dsmit gadu neatlaidi'gas, grutas ei~as visa viicu tOlll.ta apvienojCis zem 'sava HeM Vado?}a karogiem un izstumj zidus galigi no sava vidus. Latvijd Gustavs Celmi'Q-s nodibina «Ugunskrus'tu», veliik paTde.viHu wPerkonkru,sts», un i.zdad roda pat nosaukuma

nedelas laikrakstu ct1,taiar zi'diem 'Un bTlvmurniekiem. 11ri visas citasvalstts iesiikas elva a.r zidiem.

Visa pasaule zidi sajfrt gri],ojamies pamatus zem kajiim, najauz, ka vi1,tugadu tiiksto8US ilgfis tseksme« pec virskundziba.s paT visiimtautam, kas vi'r}iem izlikiis vistuviika laika: sasniedzama, draud izbeigties ar pa.Su zi"du i.Z1ti"ci- 11 as anu.. Vi'l)i izspete pedejo trumpi un sakiida Viicijas pretiniekus uz jaunu karu ar Vdciju .. Sis kaTs tagad ir izveTsies par jaunu pasaules karu, kuram u.z visiem laikiem jiiiz8~ir zi'du likteni.s.

Ari" katra LatvieSa pienakums iT visiem spekiem piedalities sini' ci''Q-a pret visa.s cilveces nideju zidu un tiem, kas dnasvi;tu pus€'; zidu jilgu latviesi ir smagi izjutusi zidu un boJseviku valdisanas trakaja gada. Jo labiik pa~tsim savu pretinieku u.n vi'r}a ci"ttas pa1}emienus, jo viegra:ka bus ci"tta ar to. TiideJ ikkatram jaiepa.zistas aT «Cianas gudro protokoliem», kuros Zi'du ~aunie nodomi un noziedzi'gie cl1}as Hdzekli i.r pasu zidu spilgtiapgaismoti. It seviST,<:i protokoH ieteicami bri"vmu'1"niekiem,. lui tie redzetu, kada nozelojama lorna tiem biju.si, un lui tagad piedalitos visiem spekiem kopi'gii ci1}ii pTet zidiem un pret vi'l)u sabiedTotiem anglosaksiem un boJsevikiem.

Protokolos Tedzams, ka ari brivmur'nieki zi'du aeis iT tikai t,zdi pat nicinami goji, ka: visi citt nezidi. Protokoli pa.skaidroti plaSiem kamentiiriem, par kuriem to auto ram pienakasatziniba.

Prot. Dr. lng. J. V"i' t 0 Is.

9

..

I

v

D

s

Piirdzivotais bolseviku gads katru latvieti visneparprotamiiki:i. kiirta iepazIstiniija ax fidisma birtlbu. Jo nuZidi domiija savu valstibu atniikuSll un uzreiz ka: nevajadzIgas nosvieda visas maskas. Un mes ie.raudz'Ijam slrntstiikstosu Latvijas .i.i:du un ari daudzo de.sm.ittukstosu no Krievijas kliitpienakilSo fidu sejas cilvece.s izdzlmuma visatbajdosakas Ipasibas: negaustbu, nettribu, melibU, parazttlsmu, postIsana,s un asmskazi. Uzlicis kiiju saistitiis Iatviesu tautas kaklam, Hds saka to "secbteret" pee vlaiemrablnu li k umi em. Nebija 'lairs miisu tautas locek]a, kas nssaprastu antisemitisrna jeb pretzidukustibas pamatotIbu. Katrs nesemaitets Iatviefis un katra latviete jauagriik lnstlnktiv! juta, ka no zidiem j.anol'obezojas, jo to prasa asinu balss, Bet no tik daudzam pusem tika miicits pretejais, Visi kreisie vireieni, kiidi vien parstaigiijusi miisu zemi, macija, ka visi cilveki - un starp tiem arf zidi - esot lidzvertigi. Ta sauktajos demokratiskajos Iaikos pall Hdu prese goidiija par to, lai specifiski zldiskas, negatlvas ipaiJIbes tiktu noklusetas. Ari milsu autoritarals rezims naeionslos un rasiskos jautajumos apstajas puscela un nepielaida Zidisma izsleg~-B.nll, jo palika spekii sodu Iikurna pants, kas aizliedza "kudit vienu iedzivotaju dalu pret otru", Katras iekiirtas ipatnibas tIdi maceja izlietotsava. labii.

Ka jau teicu, par savu atmaskosann Bcli parupejiis paM bo!seviku laika. Pat aklais vareja rokam ta us tit, ka zIdi.em, kas tagad peksQ,i uzst.iijis ka lielinieku varas viri, nerilp nekiida sociiila talsnfba, bet vienIgi latviesu izrnantosana. Vispirms vi..Q.l sagraba savas rokas visas noteicosas un ienesigas vietas, Partijas un iestiiu vadibii, saimnieciskii un makslas drive -

11

visur prieksgala ieperinajas Zidi, kas pasi sev maksaja lielas algas,stradaja maz un slikti un visur vilka ieksa savus tautas bra~us. Vajiik atalgotiis vietiis un pie fiziska darba fidi negaja. Tiipec tika m.ii.ksligi palleli..niiti U2J}.emumi un iestades kur vtnu cumeja tik daudz, ka latviesi nernaz vairs nevareja savii starpa sarunaties ta, ka nenoklausftos kada Zids. Antisemitisms izplatijas gluti spontanl, bet ta kii vardu .. i1ds" nedriksteja mute nemt, tad Vb;lUS saka "sw-etii" valoda saukt pal" "grie4iem", "melnkrieviem" u. c. Saprotams, ka katram krita acis "grie~u" ipatneja kopiituresanas: Zicti vtsur gaja uz vienu roku, komtlnist] kopa ar bijusiem "budujiem". T ii t i k a a t Ii i f ret 5, k a k 0 m ii n i S m s n a V vis soc i it I a bet g a n z I dun a c ion a 1 a ~ u s tI b a.

Maskavas "gudrajie" citigi saka rfipeties, lai zidu asoctalo dabu vismaz oficialaja propaganda tusetu. Dekadas lugas sarakstitajiem personas bija japaredz ari Zids Levins, kas itkii darbojoties kopa ar latviesu revoltlcionariem un iekliedzot kadu lozungu mikrofoniL Saprotams, ka tam ne.viens nenoticetu, jo Hds ir bailigs un llek ap sturi visur, kur draud briesmas, Latviesu klasilfa Blaumana humoru par jutekHskajiem Joski un Zaru .. Skroderdienas" vairs nedriksteja pielaist, Nezin kada: veidfi, bet, ja ticet lielinielm teatra kritiipero, tad reiisoram esot izdevies Sin! otra dekadai gatavojamii luga irde~U$ iztaisit par ,.naivu miletaju pari".

Naivums nu gan ir ta. ipa.siba, kuras zIdiem trukst pilnIgi.

Sadisms, perversitate, atriebtbas kiire - iii, ta cita Iieta. Kroni savaro valdiSanas gadam Edi uzlika ar latviesu patriotu zverisko nomoclsanu cietumos un crus kambaros isi prieks aizbegSanas. 'Iii ka par Ziclu ka zemiika negativisma iemiesojumu vairs nevienam nav saubu.

Bet nu Ladas citi jautajumi: ka to izskaidrot? Kur sie necilvecigo ipasibu Izvirumi celu.sies? Kas zidil ir mtisdienrgs un kas jau tUkstosiem gadu vecs? Vai uda ricfba lzskaidro-

12

jama tikai ar katra atsevisku iniciiitlvu, jeb tii jau ieprieks paredzsta un vadita? Uz visu to nevar tik vi.e.nkiirsi atbildet. leverojot Sis tautas sevis.l$:o noslegtibu, par vinas dzi~ un idejiim plasakasaprindas vel vienmer valda nezina.

Zidu rakstnieks He i n e pats ir teicis: "Kas redz fida bardu; tas doma, ka redz uclu. Isteruoa zrds ir staigiijoss 00- slepums".

Sa apcerejuma nolUks - pakaveties pie dazam zi:Q.9.m par iluiem, par kuram visiem jiibiit skaidriba tag ad, kad Eiropu eel uz [auna gara pamaflem. Sevis!p mlls Interese zidu darbibas politiska puse, kas izpaudusies pedejos gadu desmitos Austrumeiropii, un kam noteikts sakars ar merJs:iem, pee kurtem visa Zidu tauta dzenas [au gadu tiikstoSus.

Pea iirejii Izskata :lids ir mums, ariesie.m. nepatikams radijums: neproporcionalu seiu, nemierigam, glurugiim actm, lielu, liku degunu, zemu pieri, biezam, ga:pgam Ifrpatn. ArT vina kermeni nevar atzit par skaistu, jo ta bie.ziik sastopamie de.fekti Ir: sltpi, sauri pleci, Iiels vedexs, likas kajas un plakana peda. Ta iida arejii veidoHi paradas SIr i j as tau t u k 0 n g 10m e r ii t a mazvertigas ipaSibas, uz kuram sevisp raksturigi noriiclijis Alfred's Roze.nbarg's sava ,,20. gadusimtena mita". Tumsie mati un aeis un tumsa sejas krasa norada uz zidu dienvidnieciako izcelSanos. Lidz ar arabiem viQi pieder semi t u rasei, taeu nda izskata nav neka no lepna tuksnesa dela araba di iciltib as. Te Izskaldrojume acim redzot tas, ka cilv€k.a dveseliskas ipasibas veido vir,..a arieni, un Zidu fizionomijii atspogulojas vina zemiskiis tieksmes, Ari daudzu gadusimtenu neveselif{a dzrve pilsetas un nodosaniis miesas karibiim padarljusas ndn tiidu, kads viQ.s ir.

Pee savas dabas zids .ir Iielakais mat eli ali s t s. ViQ.s atzfst tikai tos labumus, ko val: apest vai citiem [utekliam baudit. Moraliska gandar ... jurna, piemeram,par izpildrtu pienakumu, par saglabatu godu, zids nepazist .. Fantazijas, izQ.e.-

13

motveikalu kombinaoiju, vi.J;lam nav. Zids netic aizlmpa dztvel un dveseles nemirstlbai, tidel .augstakais, ko tids var veIeties, ir Hgs mIiZs. Aiz to zidi tik rilpigi kopj savus sirmgalvjus un beres saskrien kapa un apspri ez as, ka kada nelatmes gadijuma. Visa Eda. laime ir sispasau.les; tiidel ari muzigs viJ;la pretinieks Kristus, kud sludinaja, ka "mana valstfba nay nasis pasaules". Tiidel ari St~lins melo, ka viQ.a kolchoznieki un sttadnieki baudot "laimIgu" dzivi, Tas musu ausis skan salkani, bet Em un bolsevild nepazist citu lairni ka ·e.!ianu un dzersanu. Materialisms,ir fidn izgudrojums.

Zidu "varsts" lr pedeja pasaule vel uzglabajusies te 0 k r at i j a, tas ir sabiedriba ar dlevfbu prieksgalii. zrdu satversrne ieterpta ticfbas forma, vinu likmni ierakstIti garigiis gr.amatas un Iielrabtn] iI zjdu' ministri. Ta k.a zIdi -dzivo dazadas valstis un pat pariet dazadas citas tautIbas, tad religiJa: ir ta, kas vinus satur kepa. Ta dod viV-iem ari "dzivesziQu". Visiem zin ams , cik Iiels svars ticibai pie zidiem. Pat zIdu komQniati neaiztiek rabinus un nezaimo ilduticibu, ka viJ;ri to dara ar visam citarn konfesijam. Minskas rabini 1930. gada 25. iebruari izlaida "Uzsaukumu visas pasaules ticIgiem 'zi~ diem", kura starp citu teikts:

"Mes, Iabim, a.eklarejam, ka padomju Ktievijii mums nav vajadziga aizsardzfba. PSRiS ir vieniga valdiba, kura cinas pret antisemitismu .... Lidz ar to mes deklarejam visai pasaulei, ka padoznju valdiba ir vieniga valdfba, kura ir sperusi selus, Iai pirms revolG.cifas apspiestajai un beztlesigajal fidu tautai dotu iespeju Iabak ierlkot. savu dzivi. Krievijii iidlem ir neaprobezoti briva iestasanas skoHi, valsts dienesta u .. t. t. kurpretim vel daudzas citas vall)tis pastaV' sie netaisnie ierobezojumi . .. Mes turam parsavu pienakumu kategoriskl deklaret, ka vis;p.ar nevienam r.abinam PSRS nekad nay piespriests naves seds, un nekad neviens vtenigs 'rabms nav Debuts visa pademju valdXbas laika PSRS. Tapat. ari ne-vienarn

14

I

rabtnam nav draudeju~i 1U) nedraud nekadi cit1 smagi sodi.' - Parakstiju,~: Minskas pilsetas rablns Menachems G1uskins, rabtns Ovsejs L. Cimbo1ists, rabins Heres Mase1s, rabins Gabriels Gabrielovs,. rabtns Osers ;Kerstems, rabins Mendels Zarcho.

- Ta. ir liela pl'iekSrociba zidiem, ja i.evere, ka padomju valdlbas laikii un teriterija lidz 1930. g" pee oficialiem datiern, nonaveti 31 biskaps, 1600 priesteru un 7000 muku un millf:eQu, bet eietumos ieslodzIti 48 Plskapi. 3700 priestepu un 8000 mQku un m~eJilu.

Kim tad ir zidu ticibas galvenie principi? 21m, ka: zinams, lepojas, ka vu,u jan sirma ssnatne turejuSies pie vie n diev r bas un ka to pee tam no viniem parr;temu§i krisUgie. T(!,s it ka liecinot par irdu augsto kultfiru un parake reli~ijas izpratni, salfdzinot ar cHam senatnes tautam. EiI teze tamer atipri aps.aubama, je Veeaja deno.allldu diavs .nosaukts dazades vardos: visvairak ka: Jave, tad arr kaEiaddai, bet 1. Mezus gramata tas _minets daudzskaitlf ka Elebim: "Ie-sakuma dievi radija debesi un zerni". 1. Mez. 17., 1.-2. teikts: "Kad Abrams bija 99 gadus vecs, vinam paradiHis Jave un teica:

"Es esmu El Saddai, staiga mana prieksa unesi pakla.usigs. tad es taisISu savienfbu starp mani un tevi un dansu tevi loti lielu", Saddai tulkojuma neZllne "PestItajs". Jaunaja deriba. nekur nay minets ne Jave, ne EJ Saddai, bet Jezus, piekrusta mirdarns, piesauc aramiesu valoda Augsto Dievu (Debesu Tevu) E 1 Eli 0 n U. Tapec da:Zi autori slede, ka sena zidu religija bijusi dualistiska un pazinusi labo prineipu - ~ Elionu - un [auno - Saddaju. Tas, kas nosledzis derfbu ar Abramu un pie kiizidi turejuSies, bijis Iaunais gars 'saddai - t& tad velns, Tas pats ari kardiniijis J€zu arlits pasaules labumiem, lai Jezus viJilu pieludzot, bet veltigi. Nu ari kjl1st saprotams, kapec velns uzce!is Jezu uz die v n a m a jumta, ka bibele teikts, un radijis tam pasaules godfbu, ka sava laika

15

Abramam (J. Davis, "CHinas kareivji", 125. Iapp.), Jezus Kristus nestaigaia Abrama pedas, neblja materialists, un tiipec zidi tam sagadaja moku pilnu niivi, gluZi ka daudziem idealistiem arr musu Iaikos,

Ka augsejai domu gaitai ir zinfims pamats, to pieradis 'talakais· Mums, kas esam audzinati bibeles tradicijas, jau no skolas zinams, ka Ve'cas deribas jeb zidu dievs ir "stiprs un dusmIgs" dievs, kas turas pie teiciena: .. Act pret aci, zobu pret zobu". Turpretf J'aunas derfbas jeb kristiesu Dievs ir milestrbas Dievs, kas piedod un zeto. Apskatoties uzmanigak tomer redzam, ka zYdu dievs hay tik taisnYgs gars, kas turas pie pelnttas atmaksas jeb taBona principa. Z i d u die v sir not e i k tip art e j is k s, vir;lli vlenmer stay zidu puse un iznIcina citas nevainigas tautas. - Ties am, vajag tikai palastties par nezeligaji"em kariem M.ozus un ~enil;lU griimatas, kur Jave pats karo zidn puse un paliclz veikt visnejeclzigiikiisspYdzinasanas. "Tad Davids. sapulcinaja visus [audls un nogaja uz Rabu un karoja pret to un to iev-ema, un J;l,ema vinu \<eniJ;l.a kroni no viv-a gal vas; tam svars bija viens talents zelta un da.rgu akminu, un tas Davidam tapa likts uz galvu; vU;1S ari: [otf lielu laupijumu izveda no tas pilsetas, Un tos [audis, kas tur bija, viI;t§ izveda uri tos lika apaks zagiem un apaks kulamiem dzelzu ruUiem un apaks dzelzu cirvjiem un tos lika 1,<iegeln ceplos, Tii vil;l~ darfja visam Amona bernu piIsetiim." (2. Zam. 12., 29.-31.) - "Un Judas berni sagiistlja no tiem .10.000 dzivus un tos veda klintsgaTa un tos nogaza no pas a klintsgala, ka tie visi tapa saskelti" (2. Laiku 25., 12.) - "Un kad Izraela bija nokavis visus Ajas iedzivotaj';lS lauka un tuksnest, uz kurienl tie viJ;tiem bija dzinusies pakal, un kad tie visi caur zobena asmeni bija kritusi lidz pedigam, tad viss Izraels griezRs atpakal uz Aju, un to sita ar zobena asmeni. Un visu, kas tai diena krita, viru un sievu, bija 12.000. Un Joztius neatvi1ka Savu roku, ko

16

viQs ar s~pu bija izstiepis, tiekams viJ;l.s nehija izdeld~jis visus Ajas iadzivotajus. 'I'ikai lepus un pilsetas Iaupiiumu IzTallis laupija prieks sevis p e c t ii K u n g a v a r d a, k 0 vi J;l. s J 0 z u u m b i j a p a vel e j is. Un J?ZUUS sadedzinaja Aju un to padarija pal' muzigu postazas vietu Itdz sai dienai" [Joz .. 8., 24.-29.). Kii redzams, tie ir darbi, kas pilnigi atgadina sarkanarmijas karosanas pru;temienus.

Valsirdigaiszids Izaks Bhmchens, kas 1914. g. Parize francu valnda izdeva savu zidu slavinajumu ar virsrakstu: "Augstakas rases tiesIbas", analogiju starp veciem un jauniem lalIdem izsaka ~ados vardos (3.-22. Ip.): "Mes esam jzredzeta. tauta. Jo talmuda ir rakstits: ,Dievs devis .zidiem'varu par visu tautu mantu un dzfvibu". Tas Kungs mums nodeva. filistiesu, amalejpeSu, midjaniesu, amcniesu un moabiesu dzivibu. Mes vi1;ms esam ncgalinajusi; mes vinus esam apkavusi, krusta situSi, pakiiruSi, sacirtusi gabalos, izcepusi gaisa pie mietiem, dzivus saraustijusi gabalos zero. zagiern un ecesam.

Tas Kungs mums nodeva Krievijas caru, lielknazu, gubernatoru un genera1u dzivibas, un mes turpinam darit to pasu ar bumbam un brauni¢em. Bet tas Kungs nodeva mums Franciju, lai mes no t35 darttu miisu parpilnlbas zemi, un nodeva frani-:us, lai mes no tiem daritu savus vergus. Vi~a griba piepildijiis. Slavets lai Javes yards! Mes esam augstakii.

rase".

Kada t i k 1 i b a valdijusi pie senajiem zidiem, par to dod liecfbu Veciis deribas nostasts par zIdu ciltstevu Jekabu (l. Moz.35., 22.-26.): "Un notikas, kad Izraels .tai zeme dzivoja, tad Rubens piega.ja un guH!ja pie Bilas, sava teva Iiekas sievas, .un Izraels to dzirdeja. Un Jekaba delu hija 12. Leas deli bija Rubens} Jekana pirmdzimtaisJ un Simeons un Levijs un Juda un Izasars un Zebulons. Raeles de)i bija Jazeps un Benjamiv-s Bilas, Raeles kalpones, deli bija Dans un Navtals.

Ci.a:naG S'udrQ plotokoU .'2

17

Un Silpas, Leas kalpones, deli bija Gads un Asers, Sie ir Jekaba deli, kas tam dzima Mesopotamija."

Ko DOzimej a pie senajiern .lidiem d r.a ' I d z 'i b a. pat to liecina 2. Zamue~a gr. 20., 9.-10.: "Un Joabs sacIja' uz Amasu: "Vai tev Iahi kHi.jas, mans bri.i.li?" Un Joabs satvera ar labo roku Am as us pardu, vinu skiipstlt. Un Amasus nesargajas DO ta zobena, kas bija Joaba roka, un tas vinam to iedura vedera, ka vIQ.a iekbs izgaza:; zerne UD vlnam otras reizes vairs nevajadseja, un viQ.s nomira ... "

Jus varbGt teiksat, ka faa drGmas veco, netiHIgo lailru paliekas, ka ve:lakos gadusimteaoa ZIdu tauta bus atmetusi Vecas derfbas neztHibas un vilhoa,<; paraugus un piegriezusies tikumiskakam Idejam. Jo Veea deribii, ko+a vispar aprakstrts daudz noziedzlbu un neSJfIstibu, .ir atrodamas ali tadas Iapaspuses, kuras mes varam atzft par moraliskam - pieme-ram, dekalogs, desmit baliSU. Un [a nu vispar zinams, ka religija kalpo eilveka audzinasanal, tad piirejiis tautas lidz pat pedi!jam laikam bija tiidiis domas, ka ari fidu religija ir kaut kas no Jaba un cela, ka ta savus piederIgcs vismaz kaut cik garigi izstaltc.

P a ti e sIb air g 1 u z i 0 t r Ii d a. Par etiskam macrbam, kuras iekluvusas Veeaja derIha, zinatmski-pieradfts, ka tas n a v .lidu izgudrojums, bet gan aizgG.tas no dtam vecam. kultiirtautam (piem., Hamurabi babiloniesu kodeka u. c.). Cildenos aizliegumus - tev nebils zagt, tev nebiis nokaut, tev nebiis iekarot sava tuvaka sievu - zIdi atrut un tiem seko t i k a i s a vas tar p Ii, bet neieverc tos a ttiecib a pret eitu tautibu un tictbu piederigajiem, pret k r is t I g ~j i e m, jo pedej05 tie net U r par c i 1 v e k i e m.

Var piezimet, ka "seviSjp iz~Irejos'r brIZos nak pat prieksa gadijumi, kur zids uzhriik zidam, itin ka saniknots skorpions dze] sava a5t~. Ta, piemeram, rikojies Mozus pee bauslibas dosanas: "Un viQs uz Hem sacija: Til saka Jave, Izrae!a

18

dievs: Joziet ikviens savu zobenu sp saviem gurniem un eita Snrp un turp no vieniem legera viirtiem Itdz otri em , un nokaujiet ikviens savu braH un ikviens savu draugu un ikviens savu tuviUrn. Un Levija deli darija pee Mozus varda, un tai diena krita no Hem laudim kiidi 3000 Viri" (2. Moz. 32., 16.-28.).

Tii Mozus ir likvidejis kadu savu "opozicioniilu novirzienu", un tas bridis it bijis apmeram tiids ka. toreiz, kad Stalin a ieceltie armijas komisiiri - zirli §iiva nost zidus - armijas komandierus. Tiipat l'ei.Zu rei2em gadas, ka zrds apsmaue uduo Bet parastd gan tie turas kopa, ka jau parazitl uz saimniektautas reJpna. Saprotas zIdu komunist.s ar fidu sovinistu, lidu bagatnieks ar :Hdu - laupitiiju. Tikai vie.nuviet gan tie nevelas dzivot, jo tad Hem vajadzetu izsukt vienam otru.

Veca deriba jeb "tenaehs" nesatur visu :lIdo. religiski-politisko miic1bu. Ta ir saistita ar vesturiskiem apstak:p.em un vinas nozime tzbeigusies pee tam, kad Zidi izklidusi no PalestInas pa visu pasauli. BIbele apskatrta Palestjnas iekarc~ana - savu augsto merlP. visas pasaules iekaro§anu, ZIcli centas tikai lenam piepildit, ka Veea derilJa teikts: "Un Jave, tavs dievs, pam.azitem izmetis sIs tautas tavii prieksa, piepeSi. tu His nevarl a p k aut" (5. Moz. 7., 22.).

Kamer Veca. derTha ir visiem pieejama un arl ktistlga baznrea to uZQen:tusi par savu sveto griimatu, .Zidu s 1 e R en i era k s t i talmuds un sulchan - aruchs, kas daudz akmala!< un daudz valsirdigak atklaj zYdisma biitibu, netiek svesiem izpausti. -

T a: 1 mud s ir rabinu macibu sakopojums un uzskatsms par tenacha turpinajumu, Tas nobeigts ap 600. g. pee Kr. un satur daudzus sejumus visadu "dzlves gudribu", kur isti Zidiska nekartiba [aucas mediciniski, religiski, tiesiski, visvisarli praktiski noradljumi pie kam laba tiesa it mat;lticibas

2'

19

un netriikst Zidisko jelibu. Talmuda esot mineti pavisam 603.550 pienakuml, kas jaievero katram zidam.

Talmuda tulkejumj; nozime "macioo" un sastiiv no diviim dalam: "misnas" (atkartosana) un "gemaras" (papildinasanai. Mima ir toras (Mozus likumu) izskaidrojumu sakopejurns un gemara savukiirt ~niSnas izskaidrcjumu kl'ajums. Talmuda galveno nodalu nosaukurni:

1. ,,$abbat" (svetdiena). T'ajii daudz vielas veltrts dztmumu kopdzivei un seksuula.m lietam.

2. "Pessachim" (Lieldienas). Taja zidiel'P, starp citu, ieteikts "goju" (neZidu) vedamos karos let nevis karapulku prieldlgala:, bet gan pakalgala, lai btitu viegliTh: aizmukt. Kii redzams, ari jaunlaiku karos viI;U pieturejas pie sis metodes,

3. "Jebamot" (svainlauhba) satur uzbrukumus JezUD1 Kristum.

4. "Ketubbot" (lauhbas ligums) stasta, cik lieli vina JFekarl augs pasaule, par kuru valdis Zidi,

5. "KidduSiin" (pielaulasana) pierada, ka visi neZidi esot Izdeldejami.

6. "Sota" (laulibas piirkapsanas aizdomas) pa Iielakai da~ai satur kristieSu gani§anu.

7. "Bab~ batra" (pedejie vartl) runii par sievietl ki vttiess iekares apmierinaaanas priek~etu.

B. "Aboda sara" (sveso elkdieviba) nosauc kristieSus par elks kalpiem, Starp eitu tani atrodams aads norsdijums:

"Vecmatei zidietei ne tikai atlauts, bet taisni uzlikts par pienakurnu palldzet Zidu aievai, un tai atlauts darit pat tadus darbus, kas citos apstaklos apganttu sabatu, Turpretim, tai nay briy palidzet kristiesu sievai pat tad, kad to var izdarit bez sabata apganisanas, jo kristigo sieviete usskstsma kii dzivnieks, bet ne ka cilveks" (Aboda sara 26-a.).

2(}

SuI c han - a r u c h s paradijis 16. gaduslmteni ka talmuda turpinajums un sistematizejums, un ta autori ali ir maeiti rabini. Saturu raksturo aulchan-arueba 4 gramatu virsraksti :

l. "Orach-chajim" (dzives eeVi).

2. "Jore dea" (gudrfbas maciba).

3. "Cboaen-bamiSpat" (tiesibu vairogs),

4. .:Eben haeser" (laulIbas liknms).

Ka talmuds J,lezidus saue par "gojiem", ta sulchan-aruchs par "akum:iem". Cal vena, ~o sacersjumu ma,ciba it ta, ka bauslfbas prasfbas par tikumigu dzivi, savstarpeju izpalidzesanos u. t. t. nav piemerojamas z j die m vi r,l u a t t i ec f b is pre t n e z i die m, skaidri pasakot: "kas sactts par tuviiko, tss neattiecas uz nezldu" (Cbosen-ha:m:Wpat 132,2.).

TIgu laiku Zidi turi'lja talmuda un sulehan-arucha tekstus stingra noslepuma un talmuds pat piedraud ar navi tam, kas SOS tekstus atklas neZldam. Velak, sevi§J,ti sakot ax 17. un 18. g. s., maclti valodnieki tomer izstudeja sos ndu rakstus un tos partulkoja. Eiropa sace1as liels sasuturns, un laicigte un garlgie valdnieki saka talmudus izniclnat un ZIdus izsUtit. Tad zIdl apgalvoja, ka tulkojU!hi neesot pareizi. Vel 11dz pat pe-dejam laikam par to notikusi stridi tiesli, Vaciji pirms nacionalsocialisma nBkBanas pie varas tiesa tomer neparprotami .noskaidrots, ka teksti., kas .ieteic un pavel nemoralisko Dcibu pret neZidiem, Ir Iati un neapstridami. Tie ieda11ti pee nodalam, kas citejamas gluZi ka blbele. Starp citu, to pareizfbu jau ik dienas pier ada ar savu ricibu arl pasi Zidi., kuriem talmuda skolas stingri iekaJtas rabinu gudribas.

Citesim daias vietas no su1chan-arucha:

"II' atlauts piekrapt akumu, piemeram, ja viQ.s kliidas pal>iida apreJP,na; bet tikai ar noteikumu, ka tas netiktu pamanits, lai neapganitu vardu. DaZi teic, ka ir aizliegts vieu pie-

21

krapt; Las Iratlauts, kad viJ;tS pats ir kli1di:jies" (Chosen-hamispat, 348.2, Haga, Sis teksts smalki raksturo zidlskQ viltibu un dialektiku: kriipsana nay krapsana, ja aplcraptais pats klild1iB, bet jacenSas krapt ta, lat neapg~tu nda ,,labo slavu!").

lJ~ids, kas parao..i akumam, nay spiests samaksa:t paradu viQ.a mantiniekiem, ja akums nomirst un neviens akums par

to nezin" (Chosen-hamlspat, 283,1, Haga). ~

"Akuma pazaudeto lietu drfkst paturet, jo ir sacits: "Tava b r ii l a pazaudeto(tev bils atdot)"; [a kads atdod atpaka], tas pastrada lielu gr.ek:u tapec, ka viQ.s stipzina greciniekn varu (vairo viJ;m mantu). Bet ja vll;ts atdod atpaka], lai slavetu vardu, lielitu zldus un atzltu, ka viVl Ir godigi laudis, tad tas 11' teicami" (Chosen-hamispat, 266,1).

"Akuma ipasums i1' ka bezsaimnieka manta un ir pews kat ram, kag pirmais nak" (Chosen-hamispat 156,5, Haga).

"Ja kads taisija veikalu ar akumu, un otrs zids plenaca un pal'fdzeja akumu piekriipt mera, svara un sJtaitli, tad vi1;ti dalas pelQ.a, vienalga, val tas palidzeja vil;lam par maksu vai brlVPr:atrgi" (Chosen-haniiSpat, 183,7, Haga).

"Pee teras, likuma ir atlauts aizdot akumam uz augliem: rabIm atlavusi tikai tik daudz (Q.emt auglus), eik v-ajadzIgs iztiksanai . .. Tagad ir atlauts katra veida" (Jora dea 159,1).

"Ja akumam ir praslba pret zidu, 1Ul tur ir kads ZIds, kas val' no dot liecibu par labu akumam pret zidu, un bez viQ.a cita liecinieka nay, un akums prasa sev vi;LB Iiecfbu, un ir tada vieta, kur ir akumu likums, ka uz viena liecinieka apliecinajumu val' prastt naudu, tad vinam ir a1zliegts nodot liecfbu; un is vU;ls ir nodevis liecfbu, tad vajag izstumt vinu no draudzes" (Chosen-bamispat 28,3).

"Ja par kadu ir konstatets, ka vb;ts tris reia nodevis akumam zidu vai vina naudu, tad jamekle lidzekli un cell aiaratdrt vb;1.U no pasaules" (Chosen-hamtspat 380,10).

22

"Ja zrcis ir apaadzis akumu, un vmam it ja.zver eitu .irdn klatbutne, un vil;li zina, ka vi~s nepatiesi zveretu, tad viniem vajaga piespiest vinu izligt ax akumu un nepa~esi nezveret, pat ia viv.s butu spiests zveret, jo vards taptu apganits ar vinazverestu. Bet [a viQS top piespiests (zveret), un nay lieta varda apglinisana, tad vinam savii sirdt zv'erests jaizskaidro par nenotikusu, ka tas augstak saclts" (Jore dea 239,1, Haga). Yards "Haga" nOz1me "pielikumu" pie attiecigajam nodaldm ar likurnu izskaidrojumiem.

Beidzot, derlg;i ir partulkot da}u no zidu lilgsanas "K a 1 n I d r e" - "Visl solfjumi", kuru zidu draudze svinlgi nolasa un nodzied sali:dzinasanas svetkos (jam kipur) ikkura sinagag.a:. Kads !idu komponists ir sal lfigsanai sacere:jis muziku un ari mes to klausijiimies viena no pirmam Riga uzvestam skanu .filmam ar "neg era" (jstenIba Amerikas zida) Ala Dzolsona piedaliSanos:

"Visus sol5jumus, atsacijumus, HidejuID 5, a tI;lemumus, parmacijumus un svetsolijumus ar katru vardu, an visus zve.restus, ko mes biisim sol~juSi, zverejusi, ladejusi un atteikusi - no 1IIs salrdzinasanas dienas lidz salIdzinasanas dienai -, kupa atnaks musu laba, ar so nozelojam visus kapa; tie visi Ial ir atlaisti, nederIgi, nesaisttgi, ateel ti UD izdeldeti, bez saistibas un patstiivibas. Musu solijumi lai nav solIjumi; ko mes atsacijusi, Ial nay atsacijumi, un ko mes zveram, lai nay zveresti" (Viai latviskie tu1kojumi pec pazistamii skolas gramatu autora J. Davja ieverojama sacerejuma: "Cianas kareivji").

Til tad, Kol nidre bez kada greka atbrIvo Mdus no gojiem dotiem ~olijumiem un zverestiem.

Bet va.rbiit talmuds un sulchan-aruchs bija Zidu poIrtiskitikmniskas macIbas gramatas tikai tum § a j 0 S vi d us I a i k 0 s, varbut viniem musu dienas piekrlt vienIgi vesturiska nozlme? - Ta nay. Ka [au esam aizradljuSi, talmuds

23

z i d u s k 0 I a lidz ar rakstu zlroem. un reizes reJpnu. Ka Sis macfbas dzfU iesakl;lojusas zIdu tautas pSlchologija, par to Sl tauta pati katru dienu liecinaar saviem darbiem. Varbtrt; tamer visroaz zidn intellgence, viJ;lu macrtakie [audis, atsacisies no talmuda tneZonlgajiem, visai eilvecel naidigajiem principiern? - Nebiit ne.

ViH 1935. gada 8. oktobri ("salidzinasanas svetku' dlena) vadcsie zidu rabini izlairla vestIjumu, kas tika nolasits visn zemju smagogss, un kura, starp citu, teikts:

"N e s a I a u z a m ii u z tic 1 bam e s c i e ii i m i e s pie die viii lj: amp a tie sib am,

t u r akuras

mums k ii u n

atstatas lllutiska

r a k s t i s-

toras u n. talmuda miicibii".

vestijums sastiidits un parakstits Parize, kui tani laika atr'adas zrdu'liispasaules savienfbas "Alliances Israelite Universella" un viJ;tu lielaka:s bzivmumieku lozas "Grana Orient de France" sedeklis, To parakstijuSi visu Eiropas valstu lielrap!ni un "gudriikie Zidi"; Jzraels Levi no Parlzes, M. Erenpreiss no Stokholmas, S. Federbuiis no Helsinkiem, D. Feuchtvangs no Vines, S. Heres no Londonas, J. Lltmans no Crriches, J. Nemirovers no Bukarestas, M. Sors no Varsavas u. t, t. Tant pat diena uzsaukums tapa iesplests an Parize izdota lidu emigrantu Ialkraksta "PariseI' Tageblatt", kuru vadIja bijusais licla BerUnes laikraksta "Vossisc1le Zeitung" sefredaktors. (i:lds) Georgs Bernhards,

Svarigi atzImet, ka .rahinu padome apstiprina] usi an tu_res an os pie talmuda 11m II tis k a i am mac ib am". Nezinatiijam tas Iiekas dfvaini. Lieta tii, ka pee tam, kad kristigo 2',iniitnieki bija saku§i talmudu petIt, 17. gaduslmtenl talmuda prennoraliskas mactbas un Kristus un kristigas tictbas zaimosana naca atkliitibii. Lsi nesaceltu pret sevi krisUeSu pratus un pee iespejas noverstu zrdu grautinus, Eirgpa.s rabrnu kongress 1631. gada Krakova nolerna turpmakcs tal-

24

muda iespiedum.os izlaist bistamakos takstus, atstajot attiecIgas vietas tukSas vai ari apzImejot tas ar rUgd. Bet tas .nenonme., ka ~rs mactbas tiek atmestas, R a bIn i s a vie D1 au d z e k J,l i e ill b a 1 t as tal mud a vie t a.s p as k aid I' 0 m uti ski, un ta ~i maclbe, pee atmlnas piiriet no paaudzes uz paaudzi,

Bijusaia Moldavijas rabtns Noa Veinjungs, kas veliik parg:aja kristigaticlba un piel;leroa vardu Neofit.s, raksta, ka art ta saucamo ritualo slepkavibu (kristigo nomocrsanas, lai iegutu ViJ;1U asinis Zidu kulta vaj adzfbsrn) likumi piederot pie "mutiskajiim macwarn".

Apskatfju~j. iSllma. Zidu maclbas pec pibeles un talrnuda, apstasimies pie jautajuma, kada iT so madbu 11 0 1 it i s k a no z im e. No naida un nicinasanas pilnajiem izteikumiem pret citam tautam klu.st skaidrs, ka zIdl neg rib sad a rbot i e s .ar kristigajiem. Vi¢ allai: noslPras par sevi, vini ir "valsts valsti". Vel vairjik: vi J,l i g rib val dlt par cit i em. Ne velti Zidi saue sevi par "izredzeto tautu" un art kristigo blbelstasti so zrdiem izdevrgo maefhu atkarto, lai gan visiem ztnsms, ka Zidi Ir taisni nettra, riebiga, viltiga tauta, bez kiidiim gadgas diZciltibas pazimem, un piedeviim vel noslepkavojusi musu religijas dlbinataju - Jezu Kristu.

Talmuds satur, stall> citu, 3la:das Zidu mentalitiitei raksturigas "pamatmacioas":

"Saule apsprd zemi un lietns viJ;l.u apauglo tikai tapec, ka uz zemes dzfvo Zidi" (Jebamot 63). "JUs (tidi) tie kat saukti par cilvekiern, bet (parejas) pasaules tautas netiek sauktas par cilvekietn, bet par lopiem" (Baba mezia 114.2). "Tiklidz atnaks mesija, visi neZicli taps trdu vergt ... " (Erupin43 - b).

2idu m e r k is - p a k l a u t s e v visas pas a u l e s tautas tapat, ka viJ;li bija to Lzdar i j u Ii i a l' P a I est ina s p i r m i e d z i v c t a j i e m.

25

70 . .gada pee Kr. romiellu karavadonis Titus lzpostija Jeruziilemi. Tas zIdiem bija smags trieciens, Tii kii Vecajii deriba visur bija sludinats, ka pats dievs Cebaot jeb Karotiijs iet Izraela karapulku priekSgala, un zidu vaIsts vispar ir teokranja, tad pee Jeruzalemes izpostrsanas bija jiisl€dz,. ka 1'0- miesu dievs stipraks par zIdu dievu.

Lai aizkavetu zIdu tautas draudoso izirlianu, rabini J,ceras pie darba un saka rakstit j au n u m ii c i b u par to, "ka [aunajos apstaklos iztureties. Vispirms tika uz:rakstita visa zidu religijas un parasu m u ti 5 k ii t r a die i j'l. Tii radas "m1sna" jeb Moms macibas "atkiiItojums" un "gemara" jeb kornentari, citiem viirdiem, t a l m u d s. LasItaju informesan ai, kupiem ar talmudu kautkMos apstaklos naksies sastapties, vel varam piebilst, ka ir clivi talmuda tek~ti - Jeruzalemas un Biibeles, pie kam pedejais labu tiesu pla!liiks, jo tii uzraksffiana turpinajas veliik. Tacu pec biitibas abi teksti vienadi.

Talmuds, pir,mkiirt, saistija ar saviem sti.Jlgrajiem ticibas noteikumiem cieSi kopa pa visu pasauli izklldiniitos Zidus. otrkart, riidija zIdiem ide a 1 u, pee kura jiidzenas - apsolija viniem zaudetas PalestInas vieta varu par visu pasauli, Lai to paniiktu, tad tikai japilda Jives likumi - Jiive par to bagatigi atmaksas.

Kada eelii. tikt pie sis pasaules var.as? Ari tas mums klilst skaidrs, apliikojot irdu Pli\1emienus. Vispirms, ZIdi censas sagrabt mat e ria: 1 0 v a r u, .z e 1 t II u n n au d u. Ar aug~osanu, ar bleciloiim, ar netiriem. veikaliem katram izraelietim jagadii, lsi Izraels kii kopiba ieglltu "pilsetas, ko tas nay celis un akas, ko tas nav cutis". Rezultati ari diezgan labi redzami. Lie1aka dala mantas visa pasaule, kur vien nevalda nacionaisociiilisms, atrodas z i d u r 0 k a s. Pliitokra tu 10- ma - naudas varas Izlietosana kristigo iznicinasanai - it ipasi skaldra kliist tagadE!Hi kara Anglija un Amerika.

26

Otrs panemiena - cilveces in tel e k t u ii 1 Ii i e k a J: os ana. Cilveces vaditiijai domai jiik1-ust Zidiskai, visur plii.tokratiskas zeroes pie varda tiek laisti galvena kiirta fidu ztuatnieki un makslinieki, Sevis1¢. izcila lorna sabiedrtbas .ietekmesanii :f'idiem velama. virziena piekrft s tar pta uti s k a - j a i z i d u P r e s e 1. Z,[du intelektualistu uzbrukums art pie mums bija redzams nesenaja Iielinieku laika, kad noteicosas vi etas gars kuJturas darbinieku rindas siika ieQ.emt Jof.fes, Selkani, Kagani, Etingeri un t. t.

Tresais p~emiens, kuram pirmie divi kalpo tikai ka sagatavotaji - rev 0 1 fi ci j a 5, kupas, sakot ar 17. gadu simteni, ir plosij4siis Eiropii, [eb, 1->ii agrak teica, ,,-altiij:"u un tro.Q.U apgasana". Revoliicijas aizvien Iet boja tautas turfba un labkHijiba, tiek .nogalinati daudz spej.igiiko, apdiivinatiiko eilveku, ztld bezgaljgas materialas veruoas - viss tas, protams, tikai pie n e Zi die m, [o Zidi pasi parasti nostiijas revoliieioniiru vadonu lomas. Ta jau lie1as franeu revolficijas tris slaveniikie darboni - R~bespjers, Dan-tons un . Senzists bija Zidiskas izcelsanlis. Krievu revolucionari gandriz visi ir ,Zi:di Katra revolficija nozfme prieku Zidiero, jo visi His zaudejumi iet uz kristigo l'el,dna, bet, galvenais ~ tiek satricinata ticiba kristigo valstlm kii tautas dzi"ves formam un to iestaclijumiem. Izcilakie kristigo valdnieki tiek noniiveti, Iikumi tiek apsmieti. Turpretim neviens neaiztiek Zidu Iikumus un vinu slepenos valdniekus. RevolIicijas sa~oba krist'igo morall, nosvief dublos tikumibu u. t, t., - bet iidi, apganidami kristigos, sa va starps. j oproj am turas pie talm uda stingrajiem likumiem.

Vai zIdiem ir arl kada vienota vadlba, kas izstradii Sis siitiiniskiis ofensivas planus, [o "Kungs Cebaot" tacu var izredzeto tautu" vadit tikai simboliski?

Nav saubu, ka zIdiem ir savi "gudrajie", kas dod ozungu tadai vai citadai rlcIbai. atkaribii no momenta apstiikliem.

27

Galvenie idejiskie principi jau noenkurot:i talmuda; tai!u Zids nekad neapmiennas ar ideju vi en, bet alla_Z interesejas par rf'aliem notikumiem. Sapulcedamies uz lug~anam, fidi allai par.runa "rebes' .

Vispar zinams, ka pirmi.e Zidu vaditiiji it r a bin i, pie kuriem k:a pie autoritatem vini gdezas arf laicigas Iietas, liek tiem izs1;cirt tiesiskus strtdus u. £. t. Pie rabini-em .sapliist sri polftiskii informaclja. Visiem zinams, cik atri ndu aprindas izplatas svarIgas polttiskas vai militaras zinas. Til kii tagadejam karam, sakoties garie degum tillit nokaras uz leju - bija skaidrs, ka lieliniekiem iet slikti. Dzivus sakarus save starpa uztur un iitri ziJ;!.as izplata starptautiskas zidu bankas, te.legrafa un radio agenttiras u. t. t, 2rdiem padevigie kristtgo polrHlP, iereru;u., :finansisti u, t. t. puleejas b r i v m urn i e k u 1 0 Z a S, kur srI apmainas ar informaciju un sanem l'lkoj u . mU5 no augstiiko pakapju "bral.iem'\ kas, bez saubam, pilda Zidisma slepenes uz devum us,

Kamer rabini un bnvmiirnieki tiesi nodarbojas ar religiju. un rnagiju, Ir arI zfdu orgamzacijas, kam Uri "p a sa u I i g s" naksturs, Savos mer1f.os tas tamer neuzrada nekadu atSl$:iribu. jo zidiem vinu gangie un laicigie mer.ip., ka zinams, ir vieur un tie paSi.

1860. gada - atkal taja pasa Parize advokats Iciks

Arons Kremje nodfbinaja "Izraelitisko vispasaules savienfbu" (Alliance Israelite Universelle), ku)'a par biedriem uznemti gandriz visi visu zemju bagatakie un ieverojamakie zidi. OneiaIi ta. ir Iabdaribas biedriba, bet faktiski zrdu varas centrs ar ruerlli - visiem Zfdiem kopigi aizstavet ikvienu apdraudeta zrdu. Kremje publicelaja "Mallifesta vis~ pasanles Zidiem". starp citu, teikts:

"Izkaisiti starp visam tautam, kuras no neatminamiern laikiem bija musu tiesibu un interesu ienaidnieces, mes nelokaroi velamies pinna karta bat un palikt zldi. MLisunacion.ii-

28

litiite it musu tevu religija, un roes neatzistam nekadu citu nacionalitat].

Musu lieta ir liela un sveta un His sekmes nodrosinatas.

Kristieboa, miisu ieaaidniece no suta gala, gul pIslos, galva vangi dragata. Tikls, kuru. tagad mae-lis izmet par zeroes Jodi, pisnemas pla~uma un lieluma, un musu sveto graroatu lielzimIgie priekssludiniijumi let preti savai piepildtsanai.

Jr tuvu klat Iaiks, kad Jeruzalerne taps lugsanas vieta visam tautam, kad vieniga Izrae:j.a dieva karogs pacelsies 1ill plivinasies vistiilii.kas pasaules malas .

Kas jums ko bities? Nav tiil1.1 diena, kad visas zemes bagatJ.nas, visi dargumi k1iis Izraela bernu Ipasums".

Kops ta laika Zidisma varas nodiblnasanat ir radusies ari citi, vel speclgaki centri, un vinu maciba pieQerrtusi vel citadas mode:rniikas formas. Par to turpmiik.

29

1.

T£V SUS KAlPOT MARKSAM, ~f~l. NAM UN STA~INAM UN KLAUSiT VIJ;lU MAciSA.M KA AUGSTAKAJAM LiKUMAM.

2.

lEV aus NOLIEGT DJEVU UN Ap· KA~OT R£lI~IJU.

3.

TEV HESOS PATSTAViGI DOMAT, RUHAT UH DARBOTIES.

4.

TEV BUS IEHisT VIS.US TOS, KAS MAV KOMUHISTI.

5.

TEV SUS SVETil PADOMJU SVET· DIft"AS, SfT PAREJAS STRADAT.

6.

TEV NESOs GODAT HE SAVU rrvu. HE SAVU MATI,- JA VIt:l1 NAV »ncisr« KOMONISTI.

7.

PASAULES RfvoLikuAS VARDA TEV SUS NOKAUl.VISUS KOMU· NISTU PRETINIEKUS.

8.

lEV SUS NOVAIAT UN NOLiEGT KRISTiGAs MORALES UN TlKUMi· BAS PRINCIPUS.

9.

lEV SUS NODOT NEPA TlESU LIE· clsu PAR VISIEM KOMUtillSMA UN PASAULES REVOLUClJAS PREll· NIEKIEM.

10.

TEV SUS IEKAROT, ZAGl UN NA· CIOI>lAUZ.ET VISU TO, KAS PIWER TAVAM TUVAKAJAM - NEKOMU· NISTAM.

Boiseviku «10 battSfb.

DIVI CIONISMI UN [IANAS IJUllBIE

Kad zidi savi pliinveidigaja kristigo apkarosanas un lzsuksanas darba bija [au sasniegusi zinamas sekrnes, kad Vil;lU Takas atradas daudz zelta un ari daudz varas, tad tie saka pratot par gandarijumu savam tik Ugi apsleptajam sovtnismam, par Vee a s d e rib a s r z rae I a val s t 5 red z a m u a t j a uno san u. LUk, zidi tikusi nicin30ti par to, ka vini ir tauta bez savas valsts, bez te.ritorijas. Tagad zidubagatniekiem pietiek naudas, lai nopirktu zemi - lai atpirktu pat til saukto bihelisko sveto zem! - un tur ncdibinatu valsti ar :Hdu ministriem un karavadoniem, ar oticialuZidu valodu. T'as birtu liels gandarijums tautai, kas Uk ilgi hijusi pazemota, un seviSlsl t30 sauktajiem "austrumu" (cara Krievijas) iTdiem, kuri joprojam nedrlksteja ienemt valsts amatus, ja nebija kristiti, nedrtksteja apmesties arpus noteikt1im geografiskfun robezam. Un ja kaut kur vel ildi tiek apspiesti un dztvo nabadzlba, tad tie vares izcelot uz jauno ,.apsolito z.ecni" un baudit tur visas tiesibas. Sevisks gandarijums bus, [a zid u valsti nodibinas Pal e s tIn a, kur valdijusi lieJ ie Zidu lieniQ.i Davids un Ziilamans. Sagrautais Zalamana templis jaatjauno.

Apmeram tacta bija zidu pub1icista Teo d 0 r a Her c 1 a domugaita, kas piedzima 1860. gada Ungarijas galvaspilseli un nomira 1904. gada Austrijii, Zemmeringas tuvuma, Herds ir tii saukta e ion i Ii m a garrgats tevs un iidi vil;lll uzskata par vlenu DO saviem vislieJakajiem politiJPem. Savus uzskatus Hercls pauda gan privata agiUicija, gan oficialos savu piekriteju kongresos, gan rakstos, no kurlem ieverojamakie: .,Dienas gram atas" , politiskais apcerejums "Zidu valsts" (Der Judenstaat) un romans "Vecjaunzeme" (Altneuland).

33

Isos vardos elenistu pragrama raksturojama ta: z i d u nacionalas zn f t n e s n o d Lb i n a s a n a Palestina" Kii ztnams. Sis merkis tagad ari sasniegts ar A II g 1 i j a s palIdzibu. Her c 1 s b i j a t a s, kas cionistu kustihai iepoteja anglu orientaciju un stajas sakaros ar anglu politiskajam aprindam, Til bija val s t s nod e vi b a, jo Her cls bija dzimis Austroungarijas pavalstnieks un pe1nija maizi ka Vl- ' nes Iaikraksta .. Neue Freie Presse" lfdzstradnieks. Bet !ids [au nepazlst tevijas un aUa! gatavs kristigc va1sti nodot. Pagajusa gadu simtena beigas Anglija nevareja Zidiem Palestinu solit, jo ta piedereja T u rei j a i, kurat bija DO' teikta eentralvalstu orientacija. Bet anglis [au nekad nay slinks, kad jiidaJa svasa manta.

AngU silka planot nakamo pasaules karu, lai sagrautu eentralvalstu konkurenci tlrges. Zl:diem iUs plans bija loti Izdevigs, jo tie rme ar to cereja iznicinat Viicijas un Austrijas J;eizaru trOI;lUS un nodibinat demokratijas, kuriis ista vara pieder bagatniekiem, ta tad, Zidiem. Par Palesttnas izgadasanu lidi apJ;l.I~mas nlikama kara turet Anglijas .. kanti",

Ta: mes an redzam, ka visur, kur let runa par cionismu (ZaJamana templa atjaunosana Cionas jeb, kii musu bibele sis yards rakstits, Cianas kalna), tur nakes sastapties ax an g lie m.

] 903. gada Anglij a, kurai Palestina V'el nepiederej a, "modes pee" piedavaja zidiem atdot valsts nodibinasanai savu koloniju U g and u Afrika. Ta 'ka Zidiem visa vinu godkarlba un nacinnalas tradicijas bija saistttas ar Palestlnu, tad sis piediiviijums tiem nelikas pienemams, Tomer! lal lietu virzitu uz priek~u, Herds un vina tuvakais Udzstriidnieks, art Zidu zurnalists, Maksis Nordaus, U2 sO planu iegaja, jo vi))i says :iidiskaja prata apsvera, ka oficiali par Ugandu runajot faktiski var spriest pavisam ko citu,

34

Tam pasa gada Parize tika nutureta slepena zIdu konferenee, kUra Maksis Nordaus (ista varda ZIdlands) teica siidu runu:

"Tagad, pec Kisi:Q.evas pogroma, Anglija, lsi pieradftu savas simpatijas musu nabaga tautai, ir piedaviijusi Zidu nacijai Ugandu. Saprotams, Uganda atrodas Afrika, un Afrika nay Ciona un nekad nebUs Ciona, Bet Hercls loti labi zina, ka elentsma lietai nay nekii ve.rtigiika, ka uzturet draudztgas polttiakas attiecibas ar Uldu Iielvalsti kii Anglija, jo vairak tade!.. ka AngUjas galvenas intereses ir austnzmos, - ~ - Un Herels tur pat' savu pienakumu ar so llelvalsti uzturet vislabaru attiecfbas, J 0 Her c 1 s z ina, k a m e 5 a t r 0- damies b r i e s m I g a s k r l a e s p r ie k s v a k a r a, k a sap tv e r 5 vis u pas a u 1 I, Varbut drfz vajadzea .I!Ianakt sanjiksrnei, kas Iidzinasies pasaules kongresam, un tad liela. briva, varena Anglija turpin as savu darbu, ko tii lesakusi ar savu augstsirdrgo piedi:ivajumu. Un ja jus man tagad jautajat, ko la1 IZl'aels dara Uganda, tad af[aujiet, ka saku jums sekosos vardus, it ka riidltu ka:du augstu, vienmer augstaku kapnu pakiipienus: He r c l s, c ion i stu k Q ng res 5, - n ii k 0 Ii a i spa s a U 1 e s k a. r s, m i era k 0 n fer e nee, k u r a a rAn g 1 i j asp ali d z i b u t i k s r a d j t a j a una, b r i v a Pal est i n a".

Sr runa pabliceta Amerikas laikraksta "Jewish News'! (ZIdu ZiQ.as) 1919, gada 19. septembra numuIa ar virsrakstu:

"Praviesi runa", 'Ia tad 16 gadus iidi So runu turejus.i noslepumii un atkl~jusj tikai tad, kad Palestina [au bija vi:Q.iem Dodrosinata. Visinteresantaka mums ir 51 "pnivietojuma"' preciza piepildisanis. Ar tfiwem pasiem ,;pravietojumjem" mums naksies ari turpmak sastapties, kur ies IUDa par to, Ita ndi gadiem U2 pdeksu nospraui pasaules polltiku.

Skaidribas pee pi eme tin asim , ka nevis Anglija plrma griezusies pie Zidiem ar augstslrdigo piedavajumu "pee Kisil;!evas

3'

35

grautiniem", ka tos saka Nordaus, bet Her c 1 s s a v 0 S v a l s t s nod e v 1 g a j 0 s n 0 1 il k 0 s g r i e Z i e s p i rill a is pie An g 1 i j a s, To Iiecina vi1;l.a 1902. g, Anglijas arlietu ministram Lensdaunam iesniegtais memo rands , kura noraditi lielie labuml, kidi busot ang]u sadarbfbai ar zIdiem:

"Visa pasaule ir, skopi rekinot, desmit miljonu fidu. Vil)i visi nedrikstes atklfiti nest Anglijas krasas; bet sava sirdi vini, nests Angliju, kad til: ar tadu darhu kjus par Z:idu tautas sargataju valsti. Ar vianu ravienu Anglija iegiist desmit miljonus slepenu, bet uzticamu pavalstnieku, kas darbojas visa pasaule un vises .iespejamos arodos.

Daudzas mazas austrumu siidzas viQi pardod adatas un diegus; bet vil)i strada art Iieltirdzniecfba, rupniecfba, birzas, viQi u ari zinatnieki un makslinieki un avimieki un vel citi. Vis i v i Q j pee s i g n a 1 a s t a s i e s tas augstslrdjgas nacijas dienesta, kas sniegusi tik ilgi gaidito palidzfbu. Ang 1 i j a dab us des mit mil jon u a g en t u vb;l.as Ilelumam un vinas Ietekmal. An,gju valdIbai jaat.z:Ist, kada nozlme piekrlstu lidu tautas simpatiju iegusanai".

Interesantakais sini raksta, ka Herels apsola Z:idu stasan03 ang~u slepenas armijas rindiis pee s i g n ii 1 a. Tii tad, ir 'Vienota irdu vadiba, kas so signalu dod, un kas parlieciniita par to, ka signalam klausts, Nav arl nekiids brinums, [a ievero, ka ndu varai kalpo slepenas starptautiskas organiziici[as un Hercls pats bija viens no iidu Iiellozas Bnei-Brit aug- 8takajiem braliern.

Pee Herela naves cionisma kustfbas ta.liikvirz):sanu UZJ;lemas citi Zidi. Piemeram, anglu (zldu) polltikis Herberts Z am u ins, irurs pee Palestinas parzidosanas bija tUI' valdtbas vlrskomlsars, saskanj ar zidu laikraksta "Frimorgn" (kas !znaea Riga) Iiecibu (1931. g. 3. sept. numura), jau agriik nemis dalibu slepenas apsprredes ar Zidu elonistiem un vela.k, pee Iecelsanas par virskomisaru, aizbildinajies, ka vinam taeu

36

kaut cik esot jiipilda ari savas valdibas uzdevumi. "London a un Jeruzaleme! - vll;1s teica, - Varbut, ka visas pasaules nii.kotne atkariga nosim. divam pilsetam".

Tacu, blakus tiim pee kara un revolucijam frdi saka minet ka treso Cionas pilsetu Mas k a v u. Liik, ko raksta zrdu rurniilists Artfirs Holicers sava laika Eerline iZlliikusaja zurnala "Neue Rundsehau", 1921. g. novembra burtnicii, par cionistn [auno v~djbu:

nKam ir pie.§JRrta laime at sirdi un smadzenem uznemt elementaro pardaivcjumu: Padomju Krieviju, tam Karlsbade iespiedas ap~Qa parsteidzosa paralele: Mas k a va - C ion a. Mi1su dzimstoso, dzi!iikaja biitwa utopisko kulturu sagatavojuSi vacu praviesl - filczufi, vacu praktiJp" organizatort to nostiprtna. Bet k u s tip asp r i e k § gal are d z a mar jon itt a u c am u z p r i e k is u g e n i a los at b r iv 0 t 0 s au s t rum u z i d us. Tagadeja: pasaules cionisma vadonis ir krievs (lasi: zi'ds. Ref.) profesors Ve i em ani s, izpildu komitejas vadosie locekl! ir krtevi (las1; Zi:di. Ref.) Sokolovs un UsiSkins. Vil;ri kopa ar Palestinas organizatoriem un uzeel'ejiem, vaciem (lasi: zidiem. Ref.) Rupinu un Liehtheirnu sastada vienibu, ko ataist pas a u 1 e 8 z i d u i n t e r n Rc i o n a l e. Jo bez Romas un b a z

Maskavas Ln t a r n ae i o n a Le s tagad i1' vel

t i k a i t res a C ion a sin t ern a c ion ale, k asp as a u l e s v a r u atvasina no religijas s a k n e m".

Augseja citata bez zIdiskas lielibas tas, ka Holicer:;. uzsver, pirmkart, cionisma pasauUgo varu., oukart. lielimecisma religiskos (kas var put tlkai zidiski) pamatus.

Cionisma vestures jaunAkais posms mums visiern pazistams: ar anglu svetfbu turp saka celot zidu bagatnieki un ::tl'i nabagi un Domesties uz dzlvl, Bet d T i z vie nee 1 iii s n em i e r i, jo angl! sava divkosiba pagaju.!la pasaules kara bija caul' Laurensu apsolljusi Palestinu an a r a b i em ka: algu

37

par sacelsanos pret turkiem. Un Palestinas arabi negribeja irdu iecelotajus ciest, jo lidl, parcelusies jaunaja mItne, neatteiciis no sava veca izmantosanas un izstiksanas netikuma.

Sa pasa celol,la del a r r pas 0 s Z 1 d 0 s j a uno pat s a ku rn a bl a k u s cionismam radas o p oZ 1 c i j ask u s t I b a. Gudrakie lidi saprata, ka z i d i vien sava s t a r p g nevar d z I v o t, gluZi ka: nae iedomaja.mas parazItu kolonijas bez saimnieku kustouiem vai stadiem. Aknu blaktis val' dzYvot tikai tur kur ir aitas len-

. I,

tas tarpl tikai tur, kur ir cilvelti vai SI.lJ;l.L

Sekojat savai Vecas deribas macibai, kas nekur neaprakata zidus pie smagiem un rupjiem .darbiem (i~emot vienu Iaiku E~ipte), Zidl sos darbus paradusi uzvelt cltiem.

Ari pasam Herclam tas ir bijis skaidrs. Sava: apcerejum~ "ZIdu valsts" viI;LS visa nopietnrbii TUna par "n e z I dud a rb a v erg i em" (61. Ip.) un plrms Palestinas ieJ;1em.sanag grib uzdot "iedzimtajiem" zemes iztil'Eianu no plesigiem zveriem, pee kam sie Iedzimtie savukart iztfrfuni no PalestInas (,.,Dienas gramatas", J, 108. lp.), Tamlidzigi zidu komisari rikojas arI K r i e v i j a k ole h 0 Z 0 s, .Tezajas gram. 61., 5. teikts: "SveSlnieki staves un ganfs jusu gandmpulkus, svesinieku deli bils jUsu araji un vina kalna stradntekt". Sis praviesa teiciens lieliski iepaticies lidu viduslaiku gudrajam Izakam A b x a van e 1 am jeb Abarbanelam .. kas dzivoja SpaniHi no 1437. lidz 1508. g. un par kuru frdu pasp. izdotais 21- du Leksikons atsaucas ar lielu cienu, slavejot ta: .reaiJoas izpratnL Luk, ka Abravanels so domu par neZ:idu kalposann zIdiem atttsta (Mesmia jesua 69. sej., 4. sIeja); "Pravietis jums stast~ ka dievs vinu svaidljls atklat izraeliesiem, ka visas tautas bus padotas viaiem, ia ka svesinieki staves un ganrs vinu ganampulkus un iirzemnieki apstradas vi7;1u laukus un vina danus, 1 a !. r z r a e 1 abe. r n i em n e v a j adz et u s t r a d a t p r a stu dar b u, bet lai vinl varetu kal-

38

-,

pot dievam tikai ar lfigsanam. Un 1ai jums biitu laiks kalposanai suminatajam dievam, tad j u m 5 j a e d ta u t u 1 abum i".

Abravanela vardi pierada,ka zidu apgalvojums, it ka viduslaikos vini neesot pielaisti zemi kopt un ar varu iedztti tirdznieciba, i1' fuie nieki. Zjdi, ja tie bija zemes Ip'asnieki, aUaz liklusi zemi apstradat neHdu kalpiem vai aTi pret auglotaju proeentiem izdevusi to noma, ta ka Uri tautsaimnie~isku apsverumu del tiem nevareja zemi dot.

Bez nevEHesanas Hdam zfdu izmantot bija viH otrs motivs, kas runaja pret sa uri saprasto .eionisrnu, At j a u no t ii. Palestina daudziem 21diem likiis parak m a z s s a s n i e gum s, 5 ali d z in 0 tar v i I,l u i e g uto varu u n b a g a t Lb a m. Kautarivisi 13 vai16 miljoni zidu saletu vjen.\i vieta, vinu valsts tomer btrtu mazjika par visam llelvalstirn un tii tad atkariga no tam. Un, aizbraucot uz Palestinu, zidiem butu j So pam e t t i k d au d z l z d ev Lg i izsiieamu uPUTU VIsas p a s a u l es mal as. Ku:r tad paliktu praviesu apsolIjumi, ka "jums jaed tautu labumi" un "tu apecllsi visas tautas, ko tas kungs, tavs dievs, tev dos" (5. Moz. 7., 16.), ka "daudzam tautam tu aizdosi un ne no vienas neaisnemsies", jo "tas kungs tevi daris par galvu un ne par asti, un vienmer tu biisi augsa un ne apaksa" (5. Moz. 28., 12.)?

Ne, godkadgakie ildi gan samierinajiis ar Pa1estinas atjaunosanas domu, bet prasija, lai tada gadijuma Pal est 1 n a apt v e r t u vis u pas a u I i, kurai Jeruzaleme varetu blltpargalvaspi1setu. Zidu vara n o d Lb i n a m a visas t a tr t a a un visas z e ms s, sa.lauiot_krisUgovalstu balstus un sagazot tas drupiis, lai no uzveiktajlem kristIgiem izveidotu be z gal i gas i z silk sana s r e z e rv e 5, ta ka iidi varetu dZ1VOt bez darba un pateikties Javem par izdevigo plauju,

39

Sis Iielais

niba, a r i

ats~iriba no

merJPs. kHS sava briesmiguma del ja.tur slepeti k a n o s auk t spa I C ion ism u, bet, pirmii jeb reiilii, par s i m b 0 1 i s k 0 c i 0-

n ism u,

Silnbolcionistu uzskatus loti. labi izteicis Vines virsrabtns Cvi Perecs Chaiess savii 19] 8. g. novembrl ieikta runs, kas iespiesta atkal pec daudziem gadiem Vmes ZidunedeJas zurnala "Die Stimme" , 1933. g. 7. dec.:

"Redzat, draugi, starp nezidiem, bet arl tidiem ir Izplatlts uzskats, ka prasiba pee Palestinas Zidiem nozimejot to, ka gala merjp vajagot visus .lidus nometinat Palestrna Ak, ne, Ja mes ar1 to varetu izpildit un [a tUI biitu vietas diezgan, IDeS to tomer n eve 1 e t 0 s, Jo mes esam parliecinati, ka tiklab diaspora (zl:du izkaisijums pasaule starp saimnieku tautam. Ref.) savai attistibai prasa pee centra Palestlna, tii ari Palestinai attistibai n e p r e c Le s a mi d I asp 0 r ass p e k i. Mums j a i z sue no katras kultilras tas labakais un ji:i.aiznes uz mfisu gango miijas vietu. Bet mums jaattaisno ari vesturiskais uzdevums, riipejoties par mtisu pas a u 1 e sat pes t it a ju ide j u izplatisanu. Ta ir un kops gadu iukstosiem Ir bijusi diasporaa suuba".

Ka redzam, zidi sava ".gudra" runu atkal publlcejulii tikai pec tam, kad "pasaules atpestitajas idejas"-l i eli n i e cis rn s un Tau t usa vie nib a - [au bija nostip:tiniijusas Eiropa. Bet visa bijis Ieprieks labi paredzetsl

Mes [au gandriz piedzivojam Zidu varas .izplesanos pa visu pasaull. 2rdiskas sektes j,Nopietno bfbeles lletitiiju hiedrib a", knras miteklis ir Amerikii, darbinieks tiesnesls Hezerfords (Rutherford) raksta sava sacerejuma "Villama valdlba", 35. lapp.: "Sveto rakstu galsma varam sagaidit, ka Jeruzaleme bus pasaules galvaspilseta, no kuras pllnvertigt wri, ka Abrams, Iza.ks, Jekabs, Mozus, Davllis, Daniels un citi parvaldis pasauli, kamer cit1 sadi pat ticiba st\pri viIi tilts i1ilikti

4.0

pax valdniekiem daiadas pasaules dalas un no tiem, kas valdis Jeruzalerne, sanems .noradljumus savam valdiSanas darbam. Varam sagaidIt, ka A bra rn s no C i 0 il ask a In a a r p i 1 n i g u r a d i 0 s t a c i j u pal r d z i b u v ar e § v a d I t vis asp a s a u 1 e s 1 i eta s".

Lai kads neiedomajas, ka si valdniecfba biitn kada "simboliska", gartga. Francijas virsrabms JiilIjs Veills savii. sacerejuma "Judaism.<l", 166. lp, raksta: "D i e v a val s t f b a i r n 0 § is p a 5 a u 1 e s, ja Izraels izpildIs savu Iomu, tas ir, ja viQ.s caur savu disciplinu bus savu uzdevumu augsturnos, un ja vh;ls bfis gatavs ar visiem spekiern atbalstit to, kas pasaule notiek pravtesu priekSsLudlnasanu piepildtsanai",

Francuzids Iztdors Lcebs sava sacerejuma "Nabagu literatUra bib ele " , 1892. g., 219.-220. lapp. raksta: "Visa tautu bagatfba nonaks fidn tautas rokas. Srs tautas sekos Zidu tautai ~edes ka glisteknes un klanisies vi9-as prieksi, karali audzinas vinas delus un princeses aukles tas berm1s. Zidi valdis par tautam, s auk s pie se vi. s pat tad a s tau t a s, k a s n a v vi Q i e m paz i s tam a s (sal kameadalu, uzbeku, turkmenu u. c. izdaudzinato "kultU:ru" padomju Krievlja! Ref.) un tautas, kuras vini. .nepazist atsteigsies pie tiem. Jftru bagatIbas un tautu dargumi paries no tam Zidiem. Tautas un valstis, kas nav ar miezu kalpot Izraelim, tilts tznicinatas", Cita vieta tas pats au tors saka (100. lp.): "Zidi ir T?azaudejusi savu tautibu, tautu-vairs .nebus, vai visas taufibas bus viena tauta".

PazIstamais cionists Dr. Gasters teica III Bazeles cionistu kongresi:i. 1899. g. 17. augusta pee oficiali Izdotas stenogramas: ."Mums ir vienmer acu prieksa stavejis liels ideals, kurs nay sahdzinams ar tiem idea.liem, kas ietekmeju§i parejiis tautas, un siro idealam rnes neatlaidIgi sekojam gadu tllkstosus. Jo mes sapnojam, sapnojam par ipatneju valsti zeroes viraG, kur valdis taisniba un mflestiba, un mes saucam Dieva valsttbu

41

zeroes virsli parfidu tautas idealu, Tas Ir pavisam savada:Its, las pilnigiatsl,dras no visas pasauJes eentieniem, un tii.del ari roes vienmer: esam paliku§i dta:dj an, es no sejienes uzsveru, ari aug s t a kip a r visam pasaules tautam. Jo neviena tauta nevar aT mums meroties".

Kaut gao seit maskesanas noliika piemineta "t~isniba un mi:lestlba" (pal' kuru Hdu svetajos rakstos nekur neiet runal) un kant gan Gasters runaja oficialii ".realcionistu" kongresa, tamer viJ;1,a patetikai skan cauri Edu parakuma un lIdz ar to pasaules valdnleclbas bauslle, ko pietnin Baruehs Levijs sava vestulezidam Kii.rlim Marksam (iespiesta "Revue de Paris",

35. g.ada giij., 11. num., 574. lp .. ):

"Zi'du tauta, uzskaftta kopumii, pati bUs savs Mesija. Savu pasaules valdniecibu ta sasniegs, apvienojot parejis cilveku rases, tzntctnot robeias un monarchijas, kas ir partikuliirisma valnls, un nodibinot pa s a uLe s r e pu b l l k u, kufa fidiem visur tiks piesl;ci.rta_s pilsonu tiesfbas. Sini jaunaji cilveces orgcanizacija bez opozicijas I z.r ae 1 abe r n i v lsur b u..s va do sa is e Ie men t s, 111 a51 , ja viQ.iem izdosles stradnieku masas dabut zem viena vh;m eilveka stingra.s va ch"'b as. To tautu valdrbas, kas kopa sastsdts pasaules

republiku,c:aur prcletaritlta uzvaru visas bez pUlem nonakil fidu rekas, P1'.ivatipasumu nospledis zIdu rases valdnieki, kas visur parvaldYs vaJsts ipasumu. Ta tiks piepildits talmuda priekssludinajums, ka mesijas atnaksanas laika Hdu tokas atrad:lsies visu pasaules tautu bagatIbu a tslegas".

Ka vienu soli uz savu mer~ pleplldfsanu 7idi U2skatija Tau t usa vie nib u. Til fids Simons-Toys Jakoels sava 1921. g.. SaJonikos j:;m.ii.Kwaja gramata "Izraels" raksta (25. Iapp.): "Pamatojotles uz vesturisk.iem faktiem,. Izraelim jadod varetlai Tautu savienibai miteklis pie sevis. Tautam jiipiektit. jo Izraela zeme ieraudzrja gaismu cllveees lielie praviesi. K a s tad cit s i r Tau t u S 8. V i. e nib a s u z -

42

devums, ja n e Lz r a ela iesa.kta d a r b a t u rp iaa san a1 Tautu aavienfbal, sini sJ,dstii Izraela gara bernam, j.adzivo un jaelpo sava teva gaisa".

Nakosais solis uz zidu pasaules kundzfbu bija 1 i elin i eel s m s. Jau 1918. g. fidu naeionjilais dzejnieks. Jozeis Kiss sa,va. zurniUi "A Het" apsvelca x;. e J;l i n u ka Z 1 d u Me sij u.

Sis simbolc:ionisma maclbas galvenais izstradatiijs un vaditijs pagajusa gadu simtena beigas bija Hdu politilJis un rakstnieks A ii. e r s G i nc: b erg s > kas literala varda saucas: A c had Ha - Am (tulk.ojuma: "viens no vi$as tautas"), ViJ;lj darbojas viena lalka ar Teodoru Berclu, tikai cita virziena. kamer Herels rii-pejas par Hdu nactonalo niltni Palestma, Gincberga mirrl;t:is bija pas a u I e s rev .0 I ue i j a. Pretiidu literatura. Ginebergu skaita par t.icamako C i-a na s g u d r 0 p 1'. .0 t .0 k .0 1 u autoru, kuros fikseta miciba, ka Zidiem tikt pie pasaules varas.

hJevreiskaja En ciklop edij a", kas iznaca 1914. g. krievu valodi. par Achadu Haamu (Aseru Isajevicu Gincbergu) sniedz sadas ziQas:

hlzcils .lidu publicists un doma.tajs, dzimis 1856. gada Skvita, I;Cijevas gubefQi, turigi ortodokso hasidu gimene. A. H. baudija tradicionaIo reliti,sko audzinasanu un jau l6 gadu vecuma izc:elas ar pamatIgam talmuda un rabinu literatUras tinasanam ... 1905.-1906. revolucij.as gados A. H. Ita: Ifdzt.iesibu savienlbas kongresa delegats a:iztsiiveja damn. ka knew zidiem japu1cejas pa.Siem ap savu karogu un visi speki jiiveltjcil;l.ai par katra zida kiicilveka lidztiesibu atzisanu no valsts, ka arIZidu tautas fiesfbu atzfsanu, Sa me1'.ls:a sasnieglanai JiiizHetovisi lidzekli, neatkangi no demokratiskiem princlpiem.

SaVa pirmii, pret politisko eionlsmu verstajii raksta.

Achads Haams izsaka domu, kas ka. sarkarrs pavediens let

43

cauri visai vtna sis tem ai , proti, ka moraliska izjuta .nevar samierinaties ar to, ka ZIdu tautas gadu tuksto~iero ilgas, vestuTe nepieredzetas tragedijas rezultata bus kaut l{iida maza, vaja valsts . .. Nepieredzetajas tautas cie~anas jiibut karlai jegai. A. H.vb;lu redz tur, kUT pee vi.l;la domam zldu tautai esot sava garaj§. vesture ~stradiita siitiba: vina ir liela, pasauli atpestosa "nacionala idelils" paSaizliedziga neseja. Pee A. II. domam, sis ideals D8V nekas cits, kii.. senii praviesa "eentralii ide[a", proti, absolutas taismoas valdfsana pasaule".

Hercla Iidzstradnieks N ordaus so zidisko JI taisnfbu" raksturo maziik aizplivurotos vardos, izteikdarnies par Achsdu Haarnu sekojosi: "ViJ;lS iedomajas brivibu kii.. getto. Tikai 10- rrras ir mainitas: vajasanas gan turpinasies, bet !lim gadijumii upuri nebus ZIdi, bet gan nezidi".

Beidzot vel minesim kiidus vardus par Cia.n a 5 g u draj i e m. Ciana it latviskota Ciona, kada tii pariidas kristfgo Dieva dziesmas: Tavs ~ll;1S. milii Cian, .nak, un taml. AI Cianu saprot debesu valstibas gedibu, ta tad tai nay nc1ciida sakara ar Zidu Cinnu, kas alkst pasaules varas. Tradicijas del tomer, runiijot par zIdu Iietam, pieturesim Cianas vardu. Kas tad ir tie "gudrie"? Musu apskatsmo protokolu nosaukums radies sakara ar 1897. g. c ion i stu (Herda) k 0 ng res u, kuta: it ka. sapulcejusies fidu "vecajie" un "gudraj ie" .

Nosaukums tlide1 tii iegajis, ka visa pasaule piirliecinata. ka z j d 1 e m jab 11 t s a v a i s 1 ell e n a i v a d i b a i kas nospraus vinu polItisko taktiku un dod rikojwnus. Tie~ &am, an no ikdienas dzives zinam, ka visus zidismam svarigGs jautiijumus medz aspriest kopa sanakusie rabini ar sir .. mam bardiim. Katram rabinam ir says kahals jeb draudzes padome. Talmuds bieZi piemin "gudros", kas izsJprot stridus rabtnu starpa, No vestures zinam, ka senajiern Zidiem bija sava "augstaka padome' [eb lIS an h e d r ins (Sinhedrions)",

44

Tas pastaveja no 3. g. s, pr. Kr. lidz 70. gadarn. pe~ Kr. un taji piedalijas augstais priesteris kii priekssedetajs un 72 locekli. Priekssedetajs saucas Nazi, vina vietnieks A1 Beth Din. Sinhedrlonu vel musu dienas sastopam zidiem radnieclgajiis brivrniirnieku organiziicfjiis. Zimigi, ka Hercls save. utopiskaja romlina "Vecjaunzeme" apraksta "Gudro kugi", ar kuru dedas uz PaJestinu "izlasitakiis kultUrals:s pasaules gara diZclltibas" p§.rstavji, kas ilt dienas notur "gaJda sarunas" jeb "dialogus". Tie esot jau kluvusi par pasaules literfittlras dargumu un roman a varonis tos atceroties no lasiSanas. - Petnieki aizrada, ka sim Hercla fragmentam zimigs sakars ar Merisa 20lija dialogiem., kas atradusies pamata vti:1ak tik slavenajiem Cianas gudro protokoliem,

Lite.ratiira izteiktas domas, (skat. L. Fry sacerejumu "Achads Haams, zidu slepenais vadonis" - an rakstu zurnala: .. Vieille France" 1921. g. aprfla num., Parize], 'ka Cianas protokoll prieksa celti, apsprieati un. uzrakstiti slapenaja bledriba "Bene Mose", (tulkojuma: "Mozus Deli"), ko Achads Haams 1889. gada nodibiniija Odesa. ,,2:Idu laksikona'' par to lasam: "Ligas mer,is bija apvienot tikai izlasrtos un garlgi augst~ sHivesos, kas Izraela zemes un tautas atpestisanu uzskata par savu dzlves uzdevumu, kii kadreiz Mozus. Til ga ta stiidija augstakas prasibas pret personu, tad vina bija organizeta kii slepena savieniba (ordenis). Biedra 02;nemsana liga notika pee garakas ceremoniias: saistibas biedrs u.zv.emas, zveredams statuti em. Bene Mose bija an slepenas pazj.$anas zimes un apsvelksanas formulas". So. fidu ordeni ,krievu valdiba sledza uz pirmo cionistu vispasaules kongresu, 1897. g.

4S

[JANAS PRDTDKDLU VESTURE

.. Cianas gudro protokoli" satur sikumos izstradatu kristigo valstu iznicinasanas un zidu pasaules valsts nodlbinasanes programu. Tas IT tas pasas Veciis derfbas, talmuda, Su.lhanarueba un atsevisl;ru Z:idu rakstu maciUju un pubUcistu Izteiktiis gudribas, kuru pamatdomu mes jau Iidz sim esam raksturojusi, Bet "Ciar:.as gudro pro to koli " mums izteic daudz ko vairak par talmudu iide~. ka talmuda un talmudistu darbos ir visparejas {razes, KUras pie tam aptumSo Z:idu bilzaina izteiksme UP kabalistika, bet protokoli ir d a u d z j a una k a 1 a i k a s a c ere j u m s un ieturetl izgli:totiem eiropiesiem vispar saprotama valoda. Protokolos atspogulojas pagajusa gada simtena beigas pastavejuSie politiskie uzskati un daudzi t8. laika dienas [autajumi, bet visinteresantaka: ir protokolu p r a vie tis k a d a 1 Il, k a s g and r r z p i 1 D. i g I P 1 e p i 1 d i jus i e s Gin c b erg a u n "M 0- z us Del u" dzimtene - Krievijii, pie kam mes visi esam SO lielo notikumu aculiecinieki.

Pirmo reiz protokolus publiceja krievu publicists G. But m i 1901. gada Peterpllr, ar virsrakstu: "Cilveku dzimuma ienaidnieki". 1907. g. Iznaca sis brosuras ceturtais un pedejais izdevums. Butmi sacereiums pazuda no griimatu tirgus acim redact zidu izpirkts, PlaAak pazIstami sie protokoli kluva, pateicoties krievu profesora S erg e jaN i 1 us gramatai:

"Lielais mazuma, Tuvu jau antikrists kliit pienacis un veIna valstiba zemes virsu" , kurii tas rakstlia par briesmam, kas krievu valstij un baznicai draud no ZIdiem un brlvmi1rnie~ kiem. Griimatas pirmais izdevums izniiea 1901. gada. Nilus raksta, ka tam pasa gada vinam nfieis Tokas kads rokraksts franeu valoda ar virsrakstu: "Cianas gudro protokoli " , Ta-

47

ja vir;ts atradis savu uzskatu apstipriniijumu. bet ta ka vlna apcerejums jau bijis nedots iespiesanai, tad viQ§ to varejls Iz- 1ietot tikai sa va darba etra lzdevuma, kas iz:naea 1905. gada ax grcsttu virsrakstu. "Lielais mazurna jeb antikrists ka drfZUlDa sagaidama polrtiska iespeja." Sjm izdevumam protokoii pievienoti pielikuma, tapat arI parejiem izdevumiem, kas iznaca 1911., 1912. un 1917. gada.

Protokoli, kaut gao vinu saturs ir sensacioaals, pla§i tzplatiti netika, Prese vinus nokluseja, un .. nezlnamaa rokas" visus eksempHirus izpirka. Pee Kerenska niikSanas pie varas, uz valdlbas rikojumu tika iznicinats vesels vagons ax Ni~UBa gramatas piekto izdevumu. Pee pasaules kara kads "Cianas gudro" eksemplars atmaldijas uz BerlIni un protokoli paradl[as vaeu valoda, Tad tie ieguva pasaules slavu, 193:4. gada Sveices i.:idj cina Bernas tiesa prasibu aWt protokolus pal' "senalu literaturu". Ekspertu plasajos paskaidrojumos izriidijas, ka tagad vairs autentlsku zinu pax protokolu tzcelsanos nevar iegfit, [o mirus! ka Herds ar Achadu Haamu, t& Butmi ax NUu un daudzas citas sa jautajuma atrislnasan.ai svnrtgas personas, bet ka terrier nay saubu, Ita protokoli pilnii medi pauz zldisma garu un apzlme tii polItiskos merlfus.

KUT CeDes .. Cianas gudro protokolu" manuskripts? Prof.

S. Nilus sava darba 1911. g. izdevuma par to raksta:

,,1901. gada es ieguvu save riclbii kadu rnanuskriptu, un §im samerii mazajam apcereiumam bija lemts radlt dzilu piirrnainu manes uzskatos. kii cilveka sird! to spej tikai dievis~a vara, To var saltdzinat ar brmumu, kii kad aklais klilst re· dzigs. Sim manuskriptam bija virsraksts: "C ian as g u dtOP rot 0 k 0 1 i", Es vinu sanemu no tagad mltusa muiznieefbas veeaka, Cerr;tigovas muiznieku vadona, kas veliik kjnva 8tavropoles vicegubernatcrs, Alekseja l'jikolajeviea Suchotloa".

48

Proi. Sergejs Nit1l.sJ Cip.na.s QHdro )Jratokotu pubHcetiijS.

1917. gada Isdevuma Nilus turpina: "ManS darbs atzsniedzis jau ceturto izdevumu, un tacu tikai tagad man kluvis zinams galigi un neap~aubiimi ticama kiirtii, pie tam no iidu avotiem, ka sie protokoli nav nekas cits, kii s t rat egisks p l tin.s pasaules t e k a r o s a n a I un v i n e s nove san a i I z rae 1a v e r d z i b ii. .. Tas ir plans, ko kops daudziem gadusimtel;Liem izstradiijuSi. ndu tautas vadoai un ko pecligi lids priekSa vee a j 0 pad 0 m e i

Trimdas Valdnieks" Teodors Hercls pirrna clonistu kongre~a, ko vil;l:s bij a sasaucis Biitel€! 1897. gada ~ugustii".

Pret to, ka Cianas gudro protokoli biltu Hercla sacerett val remgeti un prleksii celti, uzstajusies daudzi ndu autori, un vispedigi tas uzsverts Bernes priiva, ko 1934. gada iere-

Ci.:ln::l.l qndro p:roto ko 11 4

49

sinaja Sveices Zidi. lai panaktu "Cianas protokolu" nosodrsanu un izplatiSanas aizliegumu.

Pedejii prava kada kongresa dah1mieks pee zveresta noliecinaja. ka kongress bijis atkHits, par ta gaitu rakstits protokols un Herels nay uzstajies ne ar kiidu referatu, kas atgadiniHu "Cianas gudro" materiiilus.

Biitu axi gxiiti domiijams, ka Herels to daIitu, [o vlQS, ka JBU teikts, bita rea 1 c i 0 n ism a piekritejs, kas gribeja ndus vest uz Palestinu, turpretim, "Cianas gudro protokoli" runa par s i m b 0 lei 0 n is ro u - ildu pasaules varu. Sa virziena :iidi grib palikt katrs sava lIdzSinejii vietii un sukt joprojam to tautu, ko nu katrs izvelejies sev par upurt, tikai s i m b 0 lis k j priecajottes par "atjaunoto Cianu" - nodibinato Izraela pasaules varu.

Simboliska cionisma redzamakais parstavis bija, ka jau raksturots, Asers Gincbergs jeb A c had s H a a m s. Til tadar daudz lieliiku varbutfhas procentu varam minet Vit;\3 yard u sakara ar "Proto k oliern ". Interesanti atzimet, ka Ginebergs pirma cionistu kongresa laika tieSam uzturejies BazeH! viQs publiski izstridejies ar Herclu, pie kam ir ziniims, ka blakus atkUitajam toreiz noturets arr kads s I e pen s ndu kongress.

Par to sekoiosas Iiectbas:

Vispirms, jau atkliita. 1897. g. cionistu kongresa protokolii atzimets, ka kongresa notikusi k8.da seviS~a to kongresa daIIbnieku apspriede, kas piederejwi pie Bnei Brit ordena (visietekmIgakas z'idu brrvmtirnieku organizacijas). Tapat brivmurnieks Dr. Mareckis apliscina, ka arf 1903. g. cionistu kongresii Bazele Enei Brit ordena piedecigie notureju.si ipaSu sedL Pee E. 2uena (Jouin) ieprieks Bnei Brit ordena kongress sasaukts 189'7. gada. To Zuens, viens no Ieverojamakajiem protokolu [autajuma petniekiem, aprada savii gramatii "Les Protocoles de G. Butmi" , kas iznaca 1922. g. Parize. ZiJ;l.as par ~o

5()

apsUikli Zuens smelis no vacu brtvmunnieku zurnala "Auf Vorposten" 1919. g. aprija - jiinija numura, Ka Bazele viena laika ir bijuBi d i v i kongresi, tas izriet ari ne cionisma vadona Hercla ieraksta viJ;Ul publicetajii dienas gramaia 1897. g. 10. marta: "Sve-tdien roes noturejam clonistu bledrfbji konferend sakara ar visparejo cionistu kongresu, ko es gtibeju sasaukt Ciriche... K 0 n g res s bus pub 1 i s k sun a rI ai zk La t s'',

Sakara ar s)em materiiiliem. otrs ieverojamais protokolu pe-tnieks un eksperta Bexnes priivii Ulrlch'sFleiscbhauer's raksta savii griimata "Die echten Protokol1e der Weisen von Zion" (248, lpp.): .. p rot 0 k 01 i n e_ t i k a a p s kat r t i o f i e t ji l a j g c i o n i s t u k o n g r e s a, bet gan B 'n e i B r i t b x r v m urn i e k u s 1 e pen a j ii par alelaja k o n g r e s jl,"

Japiezime, ka. a.ri Bernes pravas liecinieks Zids Maksis Bodenheimeirs, kas patspiedalijieskongresa,. atziniis, ka notikusi kada neofieiala sede ar 4Q.-50 dalIbnieku pi edaliSanos , Cionistu kongresa sede ta .nevareja but, jo tam dalIbnieku skaits bija vairak ka divkaI1 lieliiks.

~emot vera visus sos datus, sevis"Jp bit acis apstaklis, ka pee protokolu publicetaju Butmi un Nilus apgalvojuma manuskripta beigas bijusi piezrme: "P a r a k s t i j us i 33. P ak ap e s c i 0 n is tis k i e par s t.avj i". Protokolus tii tad ir pieJ;lemuSi Bnei Brit ordena vadltiji - Zidi, kBS oficiiili piedereja pie cionistiem, bet faktiski centas. reiilizet "simbolcionismu" .

Bernes prava liecinieks virsrabIhs Erenpreiss izteicas, ka Achads Haams 1897. gada kongresa esot piedalijies tikai ka noverotajs un sedejis galerija. Turpretim "Jewish Eneyclopedla If raksta: »1897. gada Achads Haams pie d ali j a s cionistu kongresa Bazele, bet visstipraka: veida: oponeja Hercla izteiktam domam". Japiezime, ka ari Rig a iznakusais mi-

51

neta gada cioalstu kongresa pirskats (J. Nehocat, Del' Zionisten-Kongress in Basel, 1897.J starp kongresa Iocekliem min H. Gincbergu (Giiozberg) no Odesas, ta tad, Achad Haamu. Dazi doma, ka .. CHinas gudro protokoli" bUliot .I>astaditi un redigeti taisni Achad Haama slepenajii odestesu ordenl "Bene 1\![ose" (Mozus Deli), sagatavoti uz 1897. g. kongresu un celti taja prieksa - tacu ne cionistu kongresa, bet slepenajii. Bnei Brit ordena apspriede.

Kii tas lietas cionistu kongresos notlkusas, par to neparp:rotamu liecibu sniedz art Bazele 1899. gada sasaukta 3. c ion is t u k 0 n g res a sezu raports, kas izniicis biedrtbas "Erec Izrael" izdevuma (51. lpp.):

,,1899. gada 15. augusta sedes beigas delegiits profesors Gotheils teica: "Manas damas un kungiJ Ka mums ziniims, starp delegatiem atrodas zinams skaits Bnei Brit ordena braIu, kii arf dazi ]oiu prezidenti. '.Eli ka mums Ir velManiis ar

Moris-s Zoti;s (Maurice Joty), fids: un blivmurnieks, "Diatogu" auton. kuru teksts paTtJ.Bmts «Ci·anas: gudro protok:olos~.

52

siem braliem noturet aizklatu apspriedi p~r stiivokla Ienemsanu pret cionismu, tad ludzam visus Bnei Brit ordena bra~us ierasties sovakar pulksten 8."

Galu gala tamer art nay svarigi. vai "Protokolu" autors Gincbergs, Herels, vai kiids cits zids. ViJ;U literiiturii joprojam skaitas anontml, glua tap at, ka veciis zrdu literatfu'as petnieki nevar noskaldrot, kas ir 3. Sibillas gramatas, Zalamana 'psalmu, Mozus debessbrauksanas 1.1. e. autors. Anonimitiite nemazina vertlbu art, piemeram, gleznai, kura! nodzisis autora parakats, Skaidrs tomer, ka sis sacerejums pi 1- nigi t z p a u z zidisma g a r u un p o l t t i k a s m e r > I?: u s, kas pieradits ar v.fHakiem notikumiem.

Tagad apskatisim [autajumu, ka "Cianas gudro protokoJi" resp. to teksts no Bazeles nok)uva Krievijii.

Pazistamais protokolu jautiijuma petnieks Gotfrids zur Beeks gan pee Nilus atstastIjuma, gan arl pee patstavigi ieYaktam ziJ;l.am attelo lietas apstaklus sa:

Ach.ati3 Ha-A'I'l'I.S (AseTS Gincoergs), «Simbo!!Skli etoni$ma .. nodibinlitajs. Proto· ko1o~ izteiktgs §ii uirzie'na 9altle71if.~ teoTfjas.

53

Krievu eara valdibai bija zinarns, ka 1897. gada no 29. lIdz

31. augustam Bizele notiks zidu cionistu kongress Dr. T. Hercla v adiba, kur spriedIs pat zidu valsts dibina~anu. Til Ita iIdu jautiijUIIlS an vecaja Krievija bija loti svarigs, tad valdiba uzdeva sava izliikosanas dienesta Partzes centra vaditajam generalim Rae k 0 v ski m sekot kongresa gaitat un sriiegt vispusigu informaciju. Rackovskis aizsu.tlja uz Buell kadu piedzivojusu agentu., kas savu uzdevumu atrisiniija ar labam sekmem, Pedejam izdevies uzzinat, ka pee kongresa beigam kiidam zidu siltnim uzdots nogadit dokumentu ar kongresa slepenajiem lemumiem uz brivmiirnieku lozu "P i e au 5 t oS a sri tab 1 ii z mas" Franldurte pie Mainas. 91 lozR uzturejusi sakarus starp Viicijas Iozam nn Francijas Lielo Orienta lozu.

Dokumenta novedejs, kas par t& saturn nay bijis informets, ticis piekukulots un apJ;l.emies kada apmesaniis viet! cela aizdct dokumentu noraksta Izgatavosanai. Tii. ari notlcis, Rackovska akents striidajis cauru nakti ar vairakiem norakstitiijiem, labiem francu valodas pratejiem, un ~am izdevies iegut SinI valoda sastiiditii svarIgii dokumenta norakstu, kaut ari lielas steig as de} ne gluZi pi1nIgu.

Pee tam noraks1;s nogadats Krievijas iekSlietu ministrijai, Kas talak noticis ar manuskriptu, nay zirtams; skaidts tikai tas, ka publicists. G· Butmi ieguvis ta norakstu, kas publicets 1901. gada, bet muizruecibas vecakais Suchotins sa.vukirt vienu norakstu iedevis profasoram Nilum.

Pee laikraksta "La Vieille France" apgalvojuma, Achads Haams sasUidijis protokolu originiilu ebreju valoda; franllu teksts izgatavots speciali Baze1es kongresa resp. tani dalfbu r;temuso starptautisko brivmUrnieku vajadzioam.

Tagad dokuments [au ir publieets daudzas valodiis, par pamatu r;t.emot k r i e v u izdevwD.u, kuru art mes izlietosim,

54

Teodors Herels, ,-eilla ci.o-

nisma. i.everojamli1tais parstiivis. Pee «Cianas gudro protokolu» petnieku atzinuma, vil}-a darbibai i'l' cte§s sakars aT lio pTotokotu TUsanas.

Sava Iaika Riga dziyojusais virsniess B. E. (drtz pec bolseviku ienaksanas Riga 1940. g. vasara apcletinats un aizvests uz Krieviju) vareja sniegt Cianas protokolu lieta dazas tllvakas zinas. Minetais E. - biju~ais Mogilevas gubernas mui.znieks, gvardes ulans un genera!stiiba virsnieks, 1912. gada tevelets vslsts dome, pee 1917. g. Kerenska revolilcijas Peterpils kara apgabala komandants. 1919. g. iev.emis brIvpratigis krievu dienvidu armijas propagandas biroja vadiJaja adjutanta vietu. 8im laika pie biroja vadlUija prof. Sokolova teradies biju!a Krievijas iekslietu ministra slepena archIva vadftaja. kas nodevis sekciesu lieclbu:

"Archiva starp vairiikiem dokumentiem, kas attiecas uz zidu ja.utiijumu, bija ari Zolija brosiira un kads dokuments ebreju valoda ar tulkojumiem francu un vacu valoda, ko kads krievu valdibas slepenais agents, vardii Joustons-Kans (val an Jonsons-Johnsons-Kohens), 1897. g. nozaga Dr. Herc1am

55

cionistu konference un kas tidii kiirta nonaca krievu valdibas rokas.

9:0 dokumentu studeja un riipigi izpetija vairiiki ieverojami vIri (senators Tagancevs, ministrs Pobedonoscevs un ci ti) , kas konstateja, ka SUn dokumentam un Zolija broaUrai iI' kopigs avots.

Pee 1917. gada .revolticijas viss ministra slepena archIva saturs, kas attiecas. uz Zidu [autajumn, tanr skaitii an Zolija brosura un ebreju dokuments, uz pagatdu valdihas galvas kl;l.aza :Yvova paveli tika izsniegts Zidu politiJFim Vinaveram.

Vinavera kviti par sanemtiem dokumentiem esmu redzejis. Sa ebreju dokumenta izvilkumi savii laika. tika nodoti

S. Nilum, kas vinus publlceja, nezinidams to patiesa izcel-

~aD05."

Til tad Cianas gudro protokoli [au 1897. gada nonakusi Krievijas iekS:lietu mini strija, kur tie nogulejusi 20 gadus archiva. Kaut ari svarigas personas vi:l;lus lasljmas, tiem nay veltita vajadzigii veriba. Pee Kerenska revolucijas protokoli atdoti irdu polrtika Vinavera "drosas" rokjis, Ja savii laika: noraksti nebiitu izsniegti publicistam G. Butmi un profesoram S. Nilum, tad pasaule par tiem vel lidz sai dienai neko nezinatu.

Bet nu reiz "nruaime" bija notikusi. Prof. S. NUus kada: vieta izsakas, ka T. Herels 1901. g. zelojies apkiirtraksta savim organizacijam, ka nepietiekosas uzmanlbas del esot niicis atldiitipa svarigs dokuments.

Nevar zinat, vai tas zImejas uz protokoliem, bet fakts if' tas, ka to publicesana tika kaveta no Zidu puses visiem seekiem.

Kad par so [autajumu saa intereseties vlsu tautu prese, z'idiem neatllka nekas erts, kii protokolu ¥stemou ap§aubit vai noliegt.

56

Vispinns vb;ri, ka jau teikts, apgalvoja, ka cionistu kongresa par tada:m lietam neesot TUllats. Vi¢em tomsr neizdevas atspekot faktu ,ka tani pat laika ir bijis otrs slepens Bnei Brit bralu kongress,

Tad zidi teica, ka protokoli esot vai nu naviga antisemita, vai kfida iirpriitiga izgudrojwns. Par arpratu gan nevar but tuna tur, kur vajadzigs izstra:dat lotj smalku un aptvsrosu darbibas planu gadu desmitiem uz prieksu, Un [a plana autors butu antisernits, kiide.l tad Zi:dj censtos ar savu rieibu - piepildit antisemrta paredzejumus?

Vel atskaneja balsis, ka protokoli safabriceti Krievijas iekSlietu ministrija, lai pamudinatu tautu uz irdu grautiJ;Uem. Sai varbutibai pretf runa apstaklis, ka protokoli izdoti un izplatiti tik maza skaita, ar divu privatpersonu uzupuresanos, un ta 'laika krievu pr~e pilnIgi nokluseti. Ja .iekslietu ministrija butu ~erusies pie darba, tad tii vareja ar protokolietn parpliidinilt visu Krieviju. Tad nebiitu aTI teksta :palikusas dazas 'nepilnibas, kas liecina par darba steigu, bet protokolus varetu "iztaiBlt" ar visiem ievadiem, noalegumlem un paskaidrojumiem.

Galvenais, Zidiem nebirtu iespejams likt slerSlus eelS: protokolu publicesanal Turpretim S. Nllus zaksta: "Dievs vieh to zina, ell! daudz veItigu pulu es izsJpedu laika no ]901. lidz 1905. gadam, lai protokolus laistu apgroziba un iestiides varetu tikt bndinatas ... "

Vel ir dzirdets, ka Nilum nebut nevajadzejis rilpeties pal' protoklu izplatisanu lielos apmeros, jo vb;ls tikdauclz negribejis ietekmet tautu, ka ca r u vienu pasu. Protokoli btrtu .iespiesti tii tad it ka tikai prieks cara. Bet par to nemaz nevareja but run a, jo caru 11 e b i fa v a j adz 'i g s nos k a - Q 0 t par ant j s e mit uta del, k a v i Q S tad so j au b i j 6. Vel ilgi pee revol11cijas uz Nikolaja IT rakstamgalda Carskoje Bela: atradas tuosiira par i.idu kaifigumu.

.57

Caram vienigi triika drosmes izliJs;irties par Z:idu jautajuma radikilu atristnasanu, IekSlietu ministrija to zinaja., tildel art vertigos protokolus pielika "pie aktIm".

Pedeji laiki zidu autoriem <ltlicis valrs tikai viens arguments pret Cianas protokoliem. Proti, - ka protokoli ir Morisa Zolija brosilras parstradajums, kas publiceta 1864. un 1866. gada: Parize. To atklaja zrdu pasu preses Jaudis anglu laikraksta "Times", 1921. g. 16., 17. un 18. augusta.

Lidz ar to protokoli it ka bfitu plagiiits vai literariska spelesanas. Bet lieta nav tik vienkarSa. Lieta ta, ka ar! M 0-

Dreijuso.- Brodska

miija Biizele, kur 1897. l1ada cionistu kongresa !aikd 1tatjJ.e1l brivmuTrtieku sllniiksmes. te~pe:i(l.ms, kG §eit pie- 1temti "Cianas guarD pTotokoli».

r i s s 2: 0 1 i j s b i j a zr d s (kaut gan BerlIne Zidu izdota vardnica "Jiidisc;hes Worterbucb" to noliedz), advokats un 1871. gada Parizes komilnas darbinieks, ta pasa francu zida Kremje draugs, kas tik atkliiti izrunajas par "VispasauJes

58

Kartis Marks8 - Mardochajs (1818. -1883.), Zidiskil

mGTksi.sma gari-

aais tevs, -.rKapiUUa» un aKomil~ nistu manifesto,» mutoTs, i.'Ilternaciorunes dibi<niitifjs.

trdu savienfbas merkiem", ko roes !'iaja saeerejuma jau citejam. Kad Zolijs 1878. g. beidza dzivi pasniivipa, tad ieverojamais francu-Zidu polltil$:is Gambeta tureja vinarn kapa l'UDU.

Zolija sacerejums saucas: "Dialogue aux Enfers entre Machiavel et Montesquieu' (Dialogs aizsaulf starp Makiavell; un Monteskje) un tanr attiHots stridus starp politiSkam siste:miim: liberilo jeb tiesisko, ko 1rizstiiv franlSu lB. g. s. filozofs Monteskje, un varas [eb diktiitiiras, ko parstav ttalu 16. g. s. politil$:is Makiavelli.

;Makiavelli galvenie prlncipi sekojesie: speks. ir pariiks par tiesibiim, un katra valdnleka pirmie "tikumi" - vil tto a, varmiiCloB un patmiliba.

Pee tam, kad Zolijs lids pla1ii izruniities abiem disputanHem, kjiist skatdrs, ka v i V- a s imp a t i j a sir M a-

59

k j a vel lip use. Ari cionistu vadonls Teodors Her e 1 s raksta savii sacerejum§ "Zidu valsts" (13. lapp .. ):

"T.agadejii pasaules stavokli un velari paredzamaja nii.!rome varai ir prieksroka pret tieslbam". Ta tad, zidi nemaz necensas apslept savu sekesanu Makiavelli prineipiem.

Parizes tuvredz1gie tiesDdi. kurus laikam maldinaja tas, ka Zolijs daudzss vietas J;lemis piemerus no £ran~u talaika dzjves. bija saskatijuSi lIdZlbu starp Mak:iavelli metodem un l,teizara Napelaona III reZimu, ka:del piesprieda Zolijam sodu par majestates aizskarjanu,

Tas nugan bija pavisem nepelnits, jo gramatas priekspedeja teikuma Makiavelli izsaueas: "Vaitu redzi enas aizsegtam Berm, kas netalu ahd mums garam.? Tie ir slavas vaiv.agotie. kurus apskauz visa pasaule, Pat la ban vi J;l i p r a san 0 D te vas a v ute v u z e m i a t p a k a 1."

Un daZllS teicienus ieprieks: .. Viss tas, ko es nupat atteIoju, briemigu Iietn k9Pspele, kuru prieksa parbijies gnlojas gars, si.s darbs, ko tikai elle varstu paveikt, vtss Ir gatavs, viss tas notiek, vel liinI pa~a stund§, karla vieta uz zemes, ko rues esam atstajuM."

Francn tiesnes] dabigi atsifreja, ka tss notiek Parlze, [a jau gramata tur iepiesta un autors vietu nokluse. Bet Napoleons III tacu nepraslja nekadu tevuzemi atp.akal, ta vinam ]864. gada [au bija. Tie, kas prasija savu Palestinu,. bija Kremje Parize dibinatas irdu organizacijas biedri.. Un u z v Ln i e m tad z.imejas m.akiavellistiskas meto des, ko aprakstijls Zolijs. Saudzinot "Dialogus" ar "Protokoliem " , redzam, .1I:a pedej as gandriz negrczttas parnemtas veselas Iappuses, kupas mums tagad liekas brinislfi:gi pazIstamas. Bet Napoleona TIl Francijai nebija neka:da sakara ar lam Iietam, kas sake l?ie'pjJdIti~ tikai 50 gadus veJ.iik Krie---

vija. -

60

Bez Saubam, art Zolijs nevareja but tads genijs, kas viens pats izaomajis ua paredaejis z'idu sazvernieku orga.nizaciju talas nakotnes projektus. Tadel visticamsks tas, kaZolijam ir bi[is jau prieksa kiids ilgos gados 1.zstradat.s zi"du "gudrajo" plans ka: visas tautas garigais Ipasums. Uz to norada fakts, ka pi.rmars dialogu 'izdevums bija anonims - varbtlt to pasu "izraelieSu savienfbas" Ioeeklu lietosanai domats - un tikai otta uz tituUapas Zolijs iellka savu vardu iekavas· Tomer, tekstii Vll;tS tur par vajadzigu atrunat savu autnra gcdu:

"Lai nejauta, kas rakstijis sIs rindas: katrssads darbs ir ziniima mer.a nepersonisks. Vil;t.S nozlme sekosanu sirdsapzlnas saucienam; vis i to ir sastiidijusi, v i J;l. S top i z p i 1 d Its, sastiidltiij.s atkii.pjas atpaka], jo viJ;ls ne tikal domas piirstriidajis, kas pieder visparejai atz~ai. v~ ir vairak vai mazalc tumss Ji:rlzstriidnieks savienibii ar Iabo."

Ka rsdsam, te atkartojas talmuda un zidu un brrvmnrnieku "gudrajo" tumsa valoda par Bdu "taispwas" valsti un .,labo" prineipu (Kremje un Zolijs, abi divt bija augstu pakapju brivmnrnieki).

SIMiens: ka. Zolija gramata, ta.,Cianas gudro protokoli" saturZidu pasaules varas iekaro1lanas planus. Vai nu pirmais darbs ir otra avots, vai ari abiem ka:rls It:opejs avota, tas jautiijuma biltThai nav svarigli apsti.kJis.

Lai seko protokolu teksts

6.1

PIRMAIS

PBDTOIlDLS

Vara nozime tiesibas. B.rivibas ideja. Liberalisms. Zelbl. Tidba. Pasvaldiba. Kapitila despotisms. lekliejais ienaidnieks. Pulis. Ana.rchija. Politika un moriiIe. Supra tiesfbas, Brivmiirniekn-zidu v.aras nepi.rva;ramiha. Merls:is attaisno lidzekIus. PUlis - aklais. Politiski ijbece. Pa.rtija kari. PatvalwDamerljtieeigais valdiSanas veids. Spirts. Klasicisms. lzvirtlnRS. B:rivmmnieku-iida valdibas p.rincipi un noteikumi. Terors_ BrivIba. vienlidziba, brihlla. Dinastiskiis valdilianas princips. Goju aristokratijas privilegiju izniciniiSana. Jauna a.ristokra(lja. PSlchologiskais apreJpns. Brivibas abstrakcija. Tautas

vietniekn mainimiba.

" .. , Atmetu§.i Iiekas irazes, runasim par katras domas nozimi, apgatsmoaim apstaklus ar salidrinij"umiem un sledzieniem.

Ta tad, es formuUjju musu sistemu no musu un goju*) viedokla.

Jiaizriida, ka [audis ar [auniem instinktiem ir vairiikuma, tadel labiikos rez1lltatus vil;l.u valdisana sasnieclz ar varu un rebiedesanu, bet ne ar akademisku spriesanu.

Ratrs cilveks censas tikt pie varas, katram gribetos kiUt par diktatoru, ja tikai vi¢ varet'll to, bet pie. tam retais nebutu gatavs upuret visu parejo lao!u labumu savu labumu sasniegsanai.

Kas savalclija pleslgos zverus, kUfUS saue par cilvekie.m?

Kas vinus vadija lidz !lim laikam?

Sabiedriskas iekartas sakuma vini padevss rupjai un aldai varai, pee tam - likuma.m, kas ir ts. pati vara, tikai mas-

63

keta. Ta tad, sledzu, ka pee dabas likuma k a m va r B, tam t i e sIb as.

Polrtiska brivlba ir ideja, bet ne fakts. So ideju vajag .macet pielietot, kad ar idejisku "kumosu" vinas iegiit tautas piekriSanu savai partijal, [a tii nodomajusi salauzt otru, kas atrodas pie varas. Sis uzdevums tiek atvieg1ots, ja pretiniekam pasam pielip brfvibas ideja, ta saucamais liberalisms, un idejas de~ v:i1f§ atsakas no savas varas, Ti tad art paradas mum teorijas trrumfs: Jo zemi vadosas valdIbas grozus pee dabas likuma tudal satver clta Taka, tade}, ka aklais tautas speks pat vienu dienn nevar iztikt bez vadIbas, un jauna vara tikai stiijas vecss vieta. kas liberalisma novajlnata.

MUsu laikos libe1'alo valdnieku vietii stiijusies zelta van. Bija laiks, kad valdIja ticiba, Brfvfbas ideja nav realizejama, tade]. ka neviens nemiik vinu izlietot ar meru, - Vajag tikai tautai uz kadu laiku dot pasvaldibu, un 81 paSvaldIba parvel'tisies izlaidIba. No sa briZa celas savstarpejas ~ildas, kss driz p.iiriet sociiiliis cU;Lis, no kUfam valstis sak degt un vinu nozlme pal'verllas par pelniem.

Vai valsts pati Dovajinas konvulsijas, vai art leksejas Jpldas to nodod are.jo ienaidnieku vara - katrii. gadljuma vinu val' skaitit par negIabjami pazudusu; vina Ir musu val'a. KapitiHa despotisms, kas viss atrodas musu rokas, sniedz valstij salminu, pie kuras tai gribot negribt j~eras, [o citadi ta iekritls bezdibeni.

Vai vesels logisks prats val' ceret sekmlgi vadIt lauzu piilus ar sapratiglem piil'liecinajumiem vai pieruaajumiem, kad iespejama pretruna, kaut ari bezjedziga, bet tada, kas pavirsi domajosai tautal val' lzlikties patikamaka?

Laudamies vadtties tikai no sikam kaislfbam, ticejumiem, ierasam, tradicijam Ull sentimental am teorijam, laudis pull: un pula [audis padodas partiju Jpldam, kas nalau] vienoties pat uz tIru sapriitigu parrunu pamata. Katrs pilla lemums atka-

64

rigs no gadijuma val arI miiksligi radIta valrakuma;: ku.,§, nezinadams polltiskos nes1epumus, taisa absurdus lemumull, tii va ldiSana ienesot anarchijas dIgli.

Politikai nay nelta kopeja .3.r mariili. V aldni eks , kas seko moriiles principiem, nav politisks, un tiidel ir nedross sava tronI. Kas g1'ib valdit, tam. jiibilt viltI:gam un japrot izlikties.

Cars leli «Jeapores gailis". Si pnst.kmte pirl"llS pirma pa8l1utes lenTa bija izptatita lidu aprindds Krievi;ii.

Tautas augstss ipallilias - valsirdfba un godigwns - pelttikli nozim.e trukumus, tiide). ka viJ;las nosviei: no troniem labjk un drosak par stiprako ienaidnieku. Sadas ipasibas lai ~ gO)U valstu atributi, mums nevajaga vadIties no viJ;lam.

MUsu tiesibas ir speka. Viirds "tiesibas" ir abstrakta un near ko nepieradIta doma. Sis vards noz.pne ne vairak ka to: dodiet man to, ko.es gribu, lsi es ar to iegutu pieradIjumu, kaesmu par [ums stipraks.

KUT sakas tiesi1J~s? Kur vinas beidzas?

Valsti, kUT viija varas organizacija, kur tikumi un valdnieks bezpersonigl, pie kam so bezpe-rsonibu radIjusas Iiberalismii. savairoju.sas tiesibas, es smelos jaunu tiesibu - mums

C lo.na. Itu>.bo p,o·lokol! 6

65

vajag celties ar savu stiprii tiesibu un sagraut visu pastiivoso kartibu un iestiidijumus, uzlikt savu roku Iikumiem, piirtaisit· visas iestades un ~lut par to val dnieki em , kasatdevuAi mums savas varas tiesibas, attl~ikdamies no viniem labpratigi, liberali ...

Til. ka tagad visas varas s~obas, tad mfisu vara biis neuzvaramaka par visam citam, jo vina paliks neredzama, lidz bus tiktal nnstiprrnajuaies, ka nekiida viltiba vairs naspes vil;lu apdraudet.

No parejos8 [auns, ko esam spiesti tagad, darit, celsies nesatriciniims valdISanas 1 abums , kas atjaunos tautas dzrves mechanisma pareizo gaitu, ko liberalisms sabojaja. Rezultii'ts attaisno lidzeklus. Veltfsim savas pIanos verlbu ne tik. daudz lsbaiam un tilmmigajam, eik vajadz'igajam un derigajam.

Mi:isu priekSii ir plans ar strategiski izskaidrotu liniju, no ku:ras nedrikst atkiipties, [a negrib risket ar daudzu gada simtenu darbu izpostiSanu.

Lai izstriidatu mcqvcldrgas darbfbas planu, jfu,lem vera p~a zemiskums, nepastavfba, nencteiktrba, vil;ta nespeia saprast un cienit pasu dzlves, pasu labkliijibas noteikurnus. Jaaptver, ka pii1a vara ir akla, nesapratiga, pUlis neprato, bet klausas pa labi un pa kreisi, Akls nevar vadit aklos, nenovezdams viaus pie bezdibena, ta tad, pUla I au dis , kas uzpeld no tautas, kaut vtnu gudriba ari batu geniala, [a tie neka. nesaprot politikii., nevar uzstaties kB. p~a vaditiiji, preteja gadljuma tie pazudinis visu tautu.

Tiltai persona, kas no pat befmba.s sagatavota valdisanai, var zinii.t no poUtiski.em burtiem sastadamus vardus,

Tauta, kas atstata sevis pasas, tas ir, np pasas vidus rzviriijusos lauZu valai, tiek sagrautano partiju ~ildami kas celas no tiekstnes pee varas un goda un nekartloam to rezultata Vai tad tautas mesas val' mierTgi, bez sacensaniis spriest, kar~ tot valsts Ii etas , kas nay sajaucamas ar perscnigam interesem?

66

...

Vai vinas var aizstaveties pret arejjem ienaidniekiem? Tas nay domajams, jo, [a plfinu saskalda tik dalas, cik pUli ga1vas, tad tas zaude veselumu un tadel kliist nesaprotams un neizpildams,

Tikai patvaldnieka galva var ti~t izstradati plaSi un skaidri pliini,. kartiba, kas visu noteic valsts ma·Sinas mechanisma; no ta secinams, ka vara. kas mer1,ttiecigi kalpo valsts labumam, koncentrejama vlenas atbildlgas personas rokas. Bez a b S 0- I ii: tad e s pot ism a nevar but. ci vilizacijas, j 0 to neveido masas, bet gan t9-- vadftajs, kas viJ;ls ari nebutu. Pulis ir barbars, kas SI.l,VU barbarismu parada katra gadijuma. TiklIdz pulis sarver savas rokas brfvibu, ~ to am parvers anarehisma, kas pats par sevi ir barbarisma augstaka pakape.

Uzliikojiet spirta apdullinatus dzivniekus, kurus apreibinajis alkohols, kura bezmera lietosanas tiesibas dotas lidz ar brtvfbu, Mes nevaram ari musejiem [aut noiet tik talu ... Goju tautas alkoholisko dzerfenu apdullmatas, bet viQ.u [aunatne apdullinata no klasicisma un agras izvirtfbas, kura to ievilka milsu agentura - guvernieri, sulair;U, guvernantes - bagatos namos, pardeveji u. c., miisu sievietes goju uzdzfves vietiis. Pie sUn pedejam es pieskaitu an 1.a saucamas "sabiedrIbas damas", viJ;lu brlvp:ratigas sekotajas izvirtiba un greznlba.

Miisu parole - spek~ un Iiekuliba. Tikai speks uzvar poUtiskas lietas, ipasi, ja tss apslepts talarrtos, kas nepieciesami valstsviriem. Vardarbibai jabut par principu, bet viltlbai un liekulibai - par noteik.umu vald,biim, kas nevelas nolikt savu kroni ka:das [aunas varas agentiern pie kiijam. Sis [aunums ir vienigais lidzeklis ka tikt pie mer~a - labuma. TadeJ lai neatsakamtes no uzptrksanas, pievilkSanas un nodevfbas, ·kad. tarn jakalpo milsu mer1,ta sasniegsanai, Politikii vajag macet :r;temt svesu Ipasumu bez kautresanas, [a ar to mes sasniegsim padevfbu un varu.

I'

67

Miisu valsti], kas ies par mierlgas iekarosanes celu, IT tiesiba apmainit kara briesmas pret mazak acts krttosiem un lietderigakiem sed i em, ar kuriam vajag uzturet t e r 0 r u, kas nodrcstna akiu paklausibu.

Jau senos laikos mes pir:mie izsaucam vardus taut9.: "b r i - vi b a, vie n 1 i d z i b a, bra l I b a", viirdus, kurus kops tiem laikiem tik daudz reiaes atkartojuSi neapzinlgi papagaili, kas saskreja uz siem kumosiem no visam pus em un lidz ar tiem aiznesa pasaules labkliijibu un istu personas brfvfbu, kas agriik hija pasargata DO pil\.a spiediena. Itin ka. gudrie, inteligen tie gojL nesaprata SO vardu abstraktlbu, nesaprata vw.u nozimes un savstarpejas sakaribas pretrunas, .neredzeja, ka 'daba nay vienlidzfbas, nevar but brivibas, ka pati daba nodibinajusi prata un rakstura Ipaslbu un speju nevienadfbu, tapat kii padotibu vinas llkumlem, nesaprata, ka pulis Ir akls speks un ka vina izraudzrtie vienas dienas valdnieki politiska zit;lii tikpat akU, ka vil;ts pats ...

Visas pasaules malas varcli "priV1oa, vienlidzfba, bralfba: pievilka ar musu apmato agentu palldzibu musu rindiis veseIus legionus lauZu, kas sajilsmli nesa miisu karogus. lstenIbii. sie vardi bija kii Uirpi, kas grauza goju labkliij~bu, kas visur iznicinaja mieru, solidiiritati, graujot valstu pamatus. Jils redzesiet veHik, ka tas sekmeja miisu uzvaru: tas deva mums starp citu iespeju, ieg:ilt svarIgiiko trumpi - panakt privile~ju atcelsanu, citiem vardiem, iznicinat goju aristokratijas butibu, kas bija tautu vienIgais aizsargvalnia pret mums. Uz dabigas un dzimtiis aristokratijas drupjim mes uzcelam savu inteligences, vispirma kartii naud~glis, aristokratiju. SIs jaur:as aristokratijas cenzu mes nolikam hegatlba, kuras apmer! atkarigi no mums, un ziniitne, kuru virsa musu gudrajte,

Milsu uzvaru atviegloja vel tas, ka satiksmdar mums vajadzigiem cilvekiem mes allaz spelejarn uz cilveku prata pa~am ji1tigiikajam ,stigiim: aprekina, karibas, rnaterljilo vaja-

68

dzibu nepiepild amib as. Bet katra no uzskaititajiim ipasibam par sevi var nokaut iniciiitivu. atdodot cilveka grlbu til rokas. kas samaksa vi~a darbosanos,

Brivibas abstrakcija deva iespeju parliecinat piili, ka valdfba nav nekas cits, kii tautas-zemes ipasnieka pii.rvaldnieks un ka to var nomafnit, kii nonesiitus cimdus,

Tautas vietnieku mainamfba nodeva. v~us musu rlciba un it ka musu no zImejumam. "

Jau pats pirmais protokols satur diezgan daudz ari "nenovecojosu vertibu" - norada ZIdisma politikas pamatprincipus, kas kopsgadu simteniem iet uz noteiktu mer~i: apgazot goju tronus un altarus, nodibinat visas valstis demokratiju, kas !aktisko varu nodod naudIgiem rokas, lai pee tam ievestu Iielinieeismu - kur zicliska valdnieka seja vail's netiek aizklata, kur vi9S nekautrigi iznlik prieksii un piespiez tautas sev klausrt ar asiaainu teroru, ar spidzinasanam un naves sodiem, jeb, ka pirmii. protokola atkliiti pasaci:ts ~ ar des ~ po tism u.

69

OTHAIS

PRO T 0 fl. 0 L S

Saimnieciskie kap - zidu parsvara pamats. Admin,istracija i2skata pee un "siepenpadomnieki". Graujoso macfbu sekmes.

Pielagosanas politika. Preses lorna. Zelia makse un Zidu UPUfLl vertiba.

"Vajadzfgs panakt, lai kart, pee ies pej as, nedotu territodruus ieguvumus: tad tie norisinasies saimnieciska plaksne, kura tautas iepazisies ar mtrsu speku, izlietodamas mnsu paIidzfbu, bet apstak]! nod 0 s a bas pus e s m U 5 U 5 tar p - tau tis k a sag e n t u r a s r "1 c i b 8, .kura:i ir miljoni aeu un kura nepazlst neka:du robezu, Tad musu starptautlskas tiesibas hdze-sIs tautu nacionalas tiesibas ...

A dminis tratod , kurus mes Izraudzisim no publikas, atkariba no vinu verdziskaj arn spej am, nebus valdiSanai sagatavotas personas, tadel viQ.i vieg1i tiks par :f:LgurWam musu zinatniesu un genialo padorniem rokas, tadu specialistu, kas jau no agras berrnbas sagatavoti visas pasaules valdisanai. Ka [ums zinams, sie musu speeialisri smelusies valdiSanai vajadzigas. zinas no miisu politiskajiem pliiniem, no vestures pieredzes, no katra momenta apsversanas, Goji nelaujas vadities no bezpartejiskiem vestures noverojumiern, bet gan no teoretiskas rutinas ... Tade.l mums nav arvinlem ko re1l:inaties - lai viJ;U prieciijas li:dz relzei, vai arI dztvo ceribas uz jauniem prieklem, vai atmi1;las par pardzrvotiem. Lai vinlem liekas svarIgikais tas, ka mes vinus esam iespaidoj.uSi atzit par zinatnes (teorij as) maetbu. Sada nolllka mes ar savu presl pasUi.vIgi audzlnam aklu ticfbu tai, Goju inteligenti leposies ar zinasanam un, IOg1ski neparbaudidami tas, pielietos darba

71

visas zmasanas, kuras sakombtnejusi m-usu agenti, lal varetn ietekmet pratus mums villamil virziena,

Nedomajiet, ka rnusu apgalvojumi ir kai1i: ieverojot mu:su sagatavotos d arvinism a, marksisma, nicseisma panakumus. Vismaz mums fabG.t skaidrai so virzienu iirdosai nozImei prieks goj u pratiem.

Mums jare~inas ax tautu modernam domsm, raksturiem, tendencffin, lai nepielaistu kludas politikli. un administrjitfvu lietu vawsana. Mfisu sistemas virskundzfbu, 'kuras mechanisma dalas var iekartot dazadi, atkaribii no musu cela sastopamo tautu temperamenta, nesekmesies piepildit, ja vil;las praktiskii pielietosana nedibinasies uz pagatnes rezultatiem sakara ar tagadni.

Moderno valstu riciba atrodas liels speks, kas tautii rada domu kustibas - ta ir prese. Preses uzdevums - it ka formule! nepieciesamas prasihas, tautas varda izteikt siidzfhas, izteikt un arf radIt neaprnierinatfbu. Prese triumfe runas brivrbas princips. Bet valstls nemaceja so speku izlietot; un viQs p e k s n I a t r a d a a m u s u r o k a s. Caur vinu mes ieguvam ietekmi, pasi palikdami ena, pateicoties vi:;t.ai mes sakrajam savas 'rokas zeltu, kaut ali mums to nadi.s Izcelt no asinu un asaru straumem... Bet mes atpirkamies, ziedodami daudzus nc savas tautas. Katrs upuris no mn s u puses Die v a .p r i e .k Hi. j r v e r t stu k 5 tot i go j u·"

.

Tada: ta1:rnudistu valeda Dosleciz ctro protokolu modernais

fIds, aizradidams sinI svaxigaja. teksta uz pasauli virzosajiem spekiem - saimnieciskajam ciQam un presi, Frese demokratiskajiis un liellnteciskajas zeroes liek tautam domat til, ka zIds to velas. Jo z:rdu zurniiUsti un izdeveji tur presi savas Tokiis. Ari mes, latviesi, [au sakiim manit zIdapirkstu sava bijusaja prese, Vispirms starptautiskais, glumais ZIds mums stadIjas prieksa ka. "a r z em j u k 0 res p 0 n den t s". Vil;J.§, hlk, tiekot ieksa tadas po1i:tisko Jloslepumll virtuves, kur

72

Bo/ilevika. vadol:J.i dTiz pee oktobra Te'1)omcijas 1917. gada. Pl'ieksCt pU8- fids ~e1,li'lS, vidii - zids Zinov:ievs r Apfelbaums).

neveiklo l;ltvle~u zemnieku nemaz nelaiZot iekSal Val tad musu lasibiji ziniija, ka zjdh,l~ daudzos gadijumos nemaz ne ple kadiem valstsevIriem netiek, ja tie nay vil;l:a pasa tauttbas, betgan "izzIz" korespondences no pirksta, sededams kafej.n1ca kope. ar saviem amata braliem· Vacijas presi zidiem izdevas stingri saaemt .savas rokas bijusas demokratiskas 1,teizarvalsts laika, Lielakas, visa: passul!! izplatItiis avizes: "Berliner Tageblatt", "Vo.ssische Zeitung", bij.a iidu redigetas un izdotas. Neskaitlamus arodnieciskas preses izdevumus lid2< nacionalsecHilistu nmanai pie varas ari vadija Zidi. ViQ.i pat "bt'3.veja.~ specialu zurnalu konservanvam vacu aprindam; "Das Neue Deutschland" .

Tapat veeil Krievija neprata nosargaties pretZidu Ietekmi.

Kaui gan Z'ldiem bija aiz1iegts dzlvot ii.pus vb;tiem noteikta apgabala, pirmas gildes tirg0taji unakademil,ti drlksteja ncmesties arI valsts ieltiliene, tacll galvaspilseta.s varti viJfiem bija sIegtL Tomer,. bagatie Zidi apgaja ar likumu apkart arI 8im notenn~mam, sevir!!!p t&det, ka vecaja Krievija kristitu zIdu valls ne~katlja par !iidu. Peterpils avlzes visas piedereja zIdieltl, vai. ari tika no viQam sarakstftas, "Ree's bija. H.esse:oa Wl Vina,v'era rokas, "Birievija Vedomostji" - Proppera, "Russkija VedOIOostji" - 2o.1105a. Pat nacioniilistiska "Novo.je Vretn.ja" pee izC!.eveja Suvorina naves parg'aja Zidu sabiedrfbas Ipa~uma ..

Kas attiscas uz pa a 0 m j u presi, tad taja stradaja. gandriz tikai zidivien. T1idel tad art laikam, kaut lielinieku zurniilistiem tiek.sme uz pseidonimiem, pedejii laika avizes paraksUja tikai anonlmas ".redakc.ijas koli!g-ijas". "Pravdas" galvenais rsdaktors bija Meehlis, arpoUtiskais redaktcrs Zaruchimovios, parejie redaktori un svarigiikie lIdzstradniekiTals, Steekis, Birmanis, Manuilskis un Kolccvs- Kolcovs (istenYba 'Belostokas zids Fridlands) bija arI laikrakstu un zurniilu .,tresta" "Zurgaz" vaditiijs. "Izvestij'a" agr.iik arpolitiskais redak-

74

Bol~~.iki, kaa l!d~ ar 4-En;linu ieracms no Sveices Kri'evijti «taisU rsvotUClJW •• Lielakd d.aJa parakstu uz ~b tapas piedel" ~idiem.

tors bija Zids Radeks-Zobelsons, pee vina msanas neze]astibii vieta naca kads Vi:giliss, kura Istais vards bija Rozenblats. Piirejie ieverojamakie lidzstriidnieki: Zidi Lapinskis (Levensons), llja Erenburgs Menkess, Gatlibs un karikaturists Jefimovs (isteniba feletonista Fridlanda-Kofcova briilis).

Kas attiecas liZ Zidiem lUi k a r a s aim n i e cis k i em i z man tot a j i em, tad Henrijs Fords loti zImigi aizrada sava gramata "Internaciona1ais Zids": ,,2:idu finanses izturas vienadi. prat savstarpejiem pretiniekiem, vinas galvo par abiem un tiidii karta: nepazaudd nekad. Ta ka Zidi stay abas puses, tad viQ.i vienmer atrodas pie u.zvaretajiem, un Vil;LU Miera nosaeljumi ix tam, .ka tie sedz vlnu zaudej"umus uzvareto puse, Tada nozime un tads miik]p.s bija Bdu saplilllanai Miera konference."

Tu.r satikas starp cltiem Savienoto Valstu kara riJ.pniecfbas "seftmanis" Felikss Varburgs ax savu ciltsbrali Maksi Varburgu, kas pirma pasaules kara Iaika bija macejis lomu vilkt Eiropas centralajas valstls.

Krievija pee Kerenska apversuma daudz zrdu nostiijiis Kerenska puse, bet vel vatrak sapluda pie lielinicltiem. Ta vai tii - zidiem vajadzeja vinnet]

Kad Staltns 1923. gada uzsaka cinu ax Trocka-Zinovjeva opoziciju, ieverojamiikie Zidu Iielinieki p11lcejas ka ap Stalinu, ta ap Trocki. Kads ali nebiltu eil;las iznakums - zidi ka tauta nedrrksteia zaudetl . __

76

TRESAIS

PROTOIlOLS

Simboliska c.iiska un viy..as nozime. Konstitiicioniilo svaru nepastaviha. Terors pilis. Vara un godkiirwa. Parlamenia :runa ta vas, pamflcti Varas nelietlga Iietosana. Saimnieciska verdziba. "Tautas taisnlha"; ,,BudZi" un aristokrati. Brivmiirnieku-Zidu armija. Go;;u. izdzimtiba. Bads un kapitiila tiesib as. PUlis un "vi pasaules valdnieka" kroneiana. Nakoso brivmiirnieku tautskolu pIogramas pa.m.aipriekSmets. Zil\iitnes par socialo iekiirtu noslepums. Vispiireji saimnieciska kzize, JlMiisejo" droslha. Brivmiirnieku despotisms - pTiii.ta- valstiha, VadoJ,Ul zaudejums. BrivmUnrieki un "UeHi" franco revoliicija. Cars - despots no Cianas asinim. Brivmfunieku nelevainajamibas ciHo"Qi. BrivwUrnieku sIepenoagenlu loma. Bdviba.

'ISodien varu jums zi.l;lot, ka lIdz mUsu mer~ sasnlegsanai atl.i,kuSi vairs tikaJ dui soli. Atliek vel neliels posms, un viss noietais eels noslegs Simboliskas I:uskas ciklu, ar kad\i.. mes attelojam savu tautu. Kad sis leks noslegsies, visas Eiropas tautas biis tanY iespiestas ki. spiles.

Modernie konstitiicionilie svari driz apgiizIsies, jo mes vi- 1fus Dostiidijam tii, Ial viQ.i neapstatos svarstities, kamer nesadils to balsti ...

Gaji domaja, ka ir tos nokalusi diezgan stiprus un vienmer gaidija, ka svari nostasies Ildzsvara, Bet svaru turetajus - valdniekus alzsedz vinu parstavji, kas talsa mujIpbas,E.l7.raudamies no savas nekontrolejamas un neatbildigas varas. Bet par so varu viniem jiipateica.s pills iedvestai terora atmosfairai. Nevaredami satikties ar savu tautu, no!tlut viaas vida, valdnieki vairs nevar sarunattes ar vinuun nostlprinattes pret

77

varas kiirotajiem. Mes atdalijiim redzigo cara varu .no tautas aklas varas un ta vinas zaudeja savu nozimi, jo atseviS~i tas ir bezspedgas, ka aklais bez sava spiel$:a.

Lai pamudiniitu varaskaros savu varu nelietigi lietot, mes visas varas nostadiJiim vienu otrai pretl, attistldami Vb,lU 'liberalas tieksmes pee neatkartbas. Mes sinI virziena pamudinajam. katru ierosmt, apbrw;lOjam visas partijas, nostiidijam valsti par merJs:i katra go dkiirei.

Valstis mes esam padarijuSi par arenam; kufas notiek jukas ... Vel dam mirkli, un nekartfbas, bankroti rasies visur ...

Nenogurstosi runataji parlamentu un administrativ~ sapuleu sedes parverta par oratoru sactkstem, Piirgruvigi :ruxnalisti, ne ar ko nereJs:inoSies pamfletisti ik dienas uzbruk administriitivajam personalam, Varas nelieUga valkasana galigi sagatavos visas iesUides sabrukumu, un viss apgazisies no trakojosa pula sit~eniem.

NabadzIba piekaJ tautas griltajam darbam stipriik neki verdzfba un dzimtbusana: no pedejam vel kaut ka vareja atsvabiniities, vareja ar tam re\dniities, bet trfikumam nekad neizbegsi. Mes uzQemam satversme tadas tiesibas, kas lauiu massm ir fiktIvas, bet ne Istas tieslbas, Visas ta saueamas "tautas tiesibas" var pastavet tika] idejii, dZlve tas nay izvedamas. Ko Iidz smaga darba saliektajam sava Iikteua nospiestajam proletarietim - stradniekam, ka runiiHiji dabujusi tiesrbas plapat, zurnalisti - rakstit 1r& ar nopietnibam visadus niekus. ja proletiirH.itam nav no satversmes cita Iabuma, ka tas noi:elojamas druskas, kuras mes viQam atmetam no sa va galda par to, ka viJ;iS nobalso par miJ.su priekSrakstiem un miisu izbiditajiem agentiem? Republikas tieswas nabagajam nozime rugtu ironiju, jo nepiectesamrba gandriz ik dienas stradat nelauj tas rstenibii izltetot, lrdz ar to atnemot pasta: vigas' un dresas pej:z;!as garan tiju un nostadot viV u atkariba no darba deveju val darba biedru streikiem.

78

Simboliskas cuskas ceJ§, kas piem:lnets 3. protokoUi, noruda Zidu varas izp&e~anas ~ga~venos eta pus. Karte pie krievu valod(i ru_k-. stitiem Ei:ropas valstu galvas pi!set'U vaTdiem pievienott sad~ laika apnme;uml,; Atenas - 429. g. pT. Kr~, Roma - .Augusta laikmets Madride - Kiif'~a V laikmets, Panze - Ludv*a XIV Zaikmet;' London« - 1814. g., pee Napoleona krUanas, Berl?;ne - 1871. g., trancu - PTUSU kaT!, Piterbu1'ga - 1881. g., Maskava - 1917. g. Tevol11cija.

Tanta mfisu VBdibii izniciniija aristokratiju, kas bija vivas dabiga sargitaja un barotaja pasas interesu del, kuras bija nedalamt saistitas ar tautas labkHijlbu. Bet tagad, iznicinot aristokratiju, tauta nokluva atriied~lVo.jusos vaza.Q.lf;u j.uga, kas nesaudztg! apspiez stdidniekus.

Mes uzdosimies par stradnleku glahejiem no sa juga. likdami viQiem staties prieldii musu karaspeka - soeialistu anarchistu, komunistu - rindas, kurlem mes vienmer palidzam it kii aiz musu socUilas masontbas viscilveciskas solidaritiites braliga likuma. Aristokratija, kurai pee likuma bija tie-

79

srbas uz stradnieku darbu, bija Ieintereaeta, lat stradnieki butu paedu~i, veseli un specIgi. Bet mes esam ieintereseti gluD preteja: go j u i z vir san a. Musu vara s\epjas stradnieka pastaviga nepaesana un vajumli. UideH. ka tadii kiirta viQ! tiek pilDigi pakjauts miisu gribai, bet saves vaditiijos viJ}s neatradis De spekus, ne enetgiju, Iai tai pretotos ...

At triikumu un tli radito naidu un skaudibu roes vadam masas, un ar viau rokam nnslaukam tos, kas mums cela.

K.ad p i a n a k s m ji su vispasauLes valdniek a k ron e san a s 1 a i k S, tad tas pasas rokas noslaucis visu, kas tam varetu but par s1$:ersli.

Goji vairs neprot domiit bez musu zinatniskajie.m padomiem, Tiidel viJ;ri nesaprot nepieciesarmbu pee ta, pie kii mes neatlaidigi pieturesimies, kad siiksies musu valstiba: proti, ka tautskolas vajaga miicit vienu patiesoziniitni, pirmo no Visam - zinatn! par cilveka dzives iekartu. pax sabiedrisko dziv1, kas prasa darba dali.Sanu un, til. tad, cllveku dalisanu sljiras un kiirtiis. It nepieciesams, lai visi ziniHu, ka vienli:~ dzfbas nevar but daZadu darbibas nozimejumu del, ka arl to, ka nevar vieniidi atbildet Iikuma priekSa tas, kas ar savu rfcIbu kompromite veselu kartu, un tas. kas nealzskar neko citu, ka. tikai pats savu godu. Pareiza zioiitne par socialo iekartu, pie kUfas noslepumiem mes gojua nepielaiZam, visiem l"adltu, ka vietai un darbam [atiek saglabiitiem noteiktii aplokii, lai nekliitu par celani lauzu mokiim audzinasanas un darba nesaskauas del. Macoties BO ziniitni, tautas siiks labpriitigi paklausrt valsts varai un vinas noteiktai iekiirtaL Bet pie tagadejii zinatnes stavokla un virziena, kiidu mes esam tai deVllsi, tauta, akli ticedama iespiestajam vardam, ienIst savii musu iedvestaja maldiba un nezinasana. visas kartas, kuras tur p~ augstiikam neka pati, je nesaprot katras kartas· nozlm].

80

Trockis (Brorutei.ns), pirmais sarkanarmijas organizeUljs.

Apradito naidu vel Iielaku daris saimnieciska krize, kas aptures hubs darijurnus un rupniecibu, Pa visiem mums pieejamiem pagrtdes eeliem un ar zelta palidzfbu, kas viss atrodas musu rokas, sagatavojusi vispareju saimaiecisku krizi, mes izmetisim U7. ielas liehrs piiJus stradnieku viena Iaika visas Efropas valstis. Sie piip ar baudu metisies izliet to asinis, kurus viJ,li save. nezinMana apskauz [au no bernibas, un Iaupit vinu Ipasumu,

M ti s e j 0 s v i Q i n e a i z s k. a r 5, jo uzbrukuma bridis mums bus iepriekiizinams, un mes bUsim sperusi sohis savejo aizsardzfbai.

Mes parlieeinajam, ka progress vedis visus gojus pie prftta valstibas. M ii sud e s pot i 5 m s ari biis tads, jo viJ;1li

82

Jaroslavskics (GubeZ-

mans), «Bezdievju suvi.enibas» priekSsedetiijs, ojicuUi atzitiis .y~inn biografi.jas autoTS.

sapratiga stingnba nomierinas visus nemierus, i.zdzis liberalismu no visarn Iestadem.

Kadtauta redzeja, ka brivibas yard§. tii. banda visadus atvieglojum.us on pretimnaksanu, tad tii iedomaja.s, ka vina it' valdniece un metas pee varas, bet, protams, ka jau katrs akIais, . uzdiiras bezgala daudziem s~erSliem; viQa met as meklet vadItaju, nesaprata, ka jagridas atpakal pie pagii.tnes un nolika savas pilnvaras mums pie kajiim.

Atceri:eties Francijas revoliiciju, kuru mes nosaucam par .,Uelo": vinas sagata vosanas noslepumi mums labi zinami, jo ta ir milsu roku darbs,

Kops ts. Iaika mes vadam tautas no vienas viI5aniis pie otras, lai viQ.as arI no mums atteiktos par Iabu tam ear am

83

- des pot a m n 0 C ia n a s a sin 1 m, kuru me.5 gata» vojam pasaulei ..

Pasreizeja laikii mes ka starptautisks speks esam neievainojami, jo ienaidniekieru uzbriikot vieniem no mums, nak paHga citas valstis,

Gaju tautu nebeidzamais zemlskums, kuras lied varas prieksa, ir nejl1tlg,as pret vajo, neZeligas. pret parkapumiern un piedod noziegumus, negrib panest brivas iekartas pretrunas, bet pades lidz moceklfbal drosmiga despctisma vardarbibu - ll1k, kas sekme musu neatkaribu. No muslaiku ministru prezidentiem - diktatoriem viJ;Ei pades un panes parestibas par I:tiEcigii.ko, no kuriim agra:k btitu nocirtu!ii galvas divdesmit karaliem.

Kilganovil:s, LlizaTs., Mozus nets, Sta/ina sievas tevs un lie-liIkais iidu va .. as vir.&' PadomJu Savieniba.

84

Ax ko izskaidrctsadu paradibu, Mdu tautas masu nekonsekvenci pret !Jpetami vienveidlgiem notikurniem?

Si paradiba izskaidrojama ar to, ka Ide d,iktatori eaur saviem a~entiem iecukst tautai, ka vil;U ar siem [aundartjumlem nodara kaitejurnus valstij augstaku merku - tautu labuma, vinu starptautlskas brahpas, solidaritates un tiesIbu vtenlfdzibas del. Saprotams, v~arn nesaka, lea tilda apvienosanas vares notikt tikai zero miisu valdISanas ..

Un - 10k, tauta notiesas taisnos -unattaisnos vainrgos, arvien vairakparlieoinadamas, ka vil;la var darlt vis 11, kas vien ienak prata. Pateicoties tadarn Iietu stavoklim, tauta iznlelna katru pastavibu un ik uz sola rada nekarnoas.

Vards "br'Iviba" raida eilveku sabiedribas cIl;la pret katru

.aru,. ari pret Dievu un dabas spekiem. Uik, tadel pee

yenetiiUei:inants I. V. Smu§l,eviCs, Padomju Savien:tbas gaisa jlates virs,pave~nieks.

85

m u s u varas n n d i b l n a s a n a s m e s so vardn i z d z e 5 i s i m nova r d n I cam kii tadu, kas apzime dztvniecisku speku - pula padaritiiju par zveru barn.

T'iesa, sie zver! katrreiz aizmieg pee tam, kad padzerusiea asinu, un tad vinus vtegli savazot. Bet, ja viniem nedod aslJ;Lll, tad vini negu] un cinas."

SinI protokola m.ineta simboliskii cuska nozime Izraela bernu klaieosanas celu paEiropu. No PalestInas n.ak d ami, zidi 5. g. s. pro Kr. paradljas Grie]s:ija. Roma viQi sacela nekartibas ]s:eizara Augusta laika, viduslaikos, arvien taIak dodamies uz vakariem, ierikojas Spanija, tad saka atkal iet atpakal uz austrumiem, 18. g. s, vlI;li speieja vislieliiko Iornu Francijd, 19. g. s, - Viieijii, 20. g. s. - Krievija. No Maskavas cilskas galva musudienas devas uz Balkaniern, lai satvertu savu asti un "loks noslegtos". Bet Bulgariju un Dienvidslaviju zidiern - komfulistiem 'lairs neizdevas dabut savii 'lara: spo.i.a asmens cirtiens l;cera ciisku kakla ...

Kas zimejas uz "Caru - despotu no Cianas asinim," tad Bini lorna paradijas "tevs un skolotajs" Stalins, kas Zidu uzdevuma gribeja nodibinat vIJ;lU pasaules varu.

Ka Krievija valdis terors un ka stradnieku tur tures muiiga bada un pi ekus um a, tas atkal izriidiis iepriek§ uzrakstits Cianas protokolos.

Padomju valsts iedzivotiiji tika nospiesti ta, lai viQiem neatliktu ne laika, ne Iespejas domat par kaut ko citu, iznernot dzives visnepiecie.samako prasfbu kaut visminimaliiko apmierinasanu, Bet nu ir loti zimigi, ka uz z i die msis padomju dzIves likstas neattiecas. Padomju tautsaimnieks Larins (zids) , sava darba ,,21di un antisemitisms PSRS " , 241. lp., pastasta, ka kada stradnieku sapulce Maskava 1928. g. viJ;lam esot iesniegti, starp citu, saw jautajumi:

"Kadel zidi ir bagati, kade}. viniem i:r savi maiznieki, &ari

miesnieki u. t, t. 7 .

86

Kadel zIdi, kas ieradusies no .Berdicevas un citiim pilsetfun, tuclal dabii dzivoklus? Stiista pat anekdotu, ka no Berdieevas esot ieradies pedejais Zids un n.odevis pilsetas atalegas Kaji¢.Darn.

Kad€:l iidi nestav rindas?

Kade~ zidi darba un dienesta viens otru "veIk"? Krievi to

nedara.

Kadel antisemItisms rodas tikai pretfidiem un ne pret ei-

tiim tautam?

Kadel Zidus tik maz redz darb a biriiis?

L. Z. MechHss, viens '11.0 varenitkajiem Padomju Savien'!bas Z'idiem, tau~ tns Icomisii.ru padomes prielc.Ssedetaja vtetnieks un valsts Icont'l'oles tautns komi$aTs, bijwais i.tggadigais bo~§ev!leu p(1rtijas oJicioza "'Pl'avda.~ vaditajs, sarlea'l1.IlTmijas galvenlis leaTa padomes l()ceklis.

Kadel Zidi nestrada smagu darbu?

Kadel valdiba nesper so~us pret zIdu buxi.uazijas iecelo.~anu Maskava?"

87

Ztds GtLseus. VK ~b) P centra/ko7l1:itejas ~preses sets.»

tiie jautajumi jau pasi par sevi aplieclna raktus, ko nevareja neredzet ari krievu stradnieki: vil;11, sie strad.nieki, redzeja, ka viQi VaT tikai ar mokam apmierinat savas visprimitiv.iikiis vajacizJ.oas pee uztura un dzivokla, bet ka Zidi siidu raiiu nepazIst. Krievi redzeja, ka zidiem an padomju iekiirta ir "buI'iuazija", kas sabrauc Maskava no provinces "rebes" dzit, un ~a zidi ir un paliek bagiiti.

Uz kii reJPna tas notlka? - Uz apspiestas tautas l'~ina. kur ai jastrada vtssmagakais darbs mllZiga "socialistiskii sacensfba", pie kam ari ar SO darbu ta: nevareja nope1nit V'dirak ka vederam, bet no darba parpalikusais "hrlva1s" laiks bija japavada dazadas kOmitejas un seminaros, 1a1 cilveks bii.tu mw,am nebrivs, muzam komilnistu vara, lai vinam nebiltu

88

Maiskb (istii vaTtid Steimaks). Pudomju Savienibas vestnieks Londonir.

laika sakt domat un attapties, kll mes visi to gIuzi labi zinam art no Padomju Latvijas 1940.-11. g. prakses, un kas savil ta.ikii. jau pirms vairak nekii 40 gadiem smuki paredzets tresa Cianas protokolii.

Interesanti aizradrt arI uz to protokcla vietu, kurs teikts, ka "uzbruksanas moments mums bus zinama" un "m ii s ej 0 s vi Q. i n e a i z t i k s", Litediti1ra a.trodam Iiecfbas, ka Zidi bijusi loti labi informeti par 1917. gada revclficijas tuvosan os un pie laika nobedzinaju~i savu rnantu.

Vel var piemlnet, ka Parizes komunas laika 1871. gada, neraugoties uz nemitigo nacionalizesanu uri rekvizesanu, Zidu ipaSUml palika neaizskarti. Komiiniiri nealztika nevienu no Parizes Rotsildu 150 namiem.

89

l:ETURTAIS

PROTOKOLS

Republikas stadiias. eiba, Stal'ptautiska

lirejii brivmfirnieciba. Brlviha un titirdzniecihas un I'Upniecibas konkurence.

Zelta kults,

"Ikkatrai republikai japardzivo vairakas stadijas. Pirmo raksturo akla.s trakosanas pirmas dienas, kas svaidas gao uz labo, gan kreiso pusi, otro - demagogija, no kUfas piedzims

. anarchija, kas neizbegami noved pie despotisma, tak ne vairs pie atklata, lilrum.iga un tii tad atbildiga, bet gan pie neredzarna un nezinama un tamer ne mazak jutama ka:das slepenas organizscijas despnttsma, kura rikojas jo nekautrigak tadet. ka var darboties slepeni, aiz dazadu agentu mugurss, kuru majQ,a §aj slepenajai varai ne tikai nekaite, bet gao na.k par labu, jo vi.Q,ai sis mainas del nav jatere pasas lldzekli atIfdzfbai tiem, kas savu laiku jau .nokalpojusi,

Kas gao s p e j n o g a z t n e r e d z a m u varu?

Bet miisu vara trusni tada ir. Arejii brfvmurniecfba ir akls aizsegs viQai un ViJ,l8S merJpem, bet sis varas darbibas plans un pat vir;tas atrasanas vieta vienmer paliks tautai nezinami

Bet ari briviba varetu bilt nekaitiga vun pastavet valsts dzive, oekajtejot tautu Iabkljijfhai, ja vina dibinatos uz dievticfbas principiem un uz cilveces brahbas, bez domarn par vienlidzibu, kurai preti runa dabas likuml, kas iestadijusi paklautibu. AI' tii.du ticibu tauta tiktu vadita no sava.m draudzem un strugatu miera un lenpratiba zem sava gariga gana rokas, paklausot Dieva padomam zemes virsil. LGk, tiideJ mums nepiecie.sams satridn.at tic'ibu, i z r a vet no go j u p r atiem p a s u Dievibas un gara principu un

91

apmainit to p r e t

a r i t m e t is k i e m

apr e 4: i~

n i e m un m a t e r i a l a m v a j a d z Lb a rn ..

Lai goju prati nepaspetu domjlt un noverot, vajag vinus novirzft uz rtipniecfbu un tirdzniecibu. Tiidii kiirtii katra tauta mekles savu labumu un, cinoties par to, V'iQas neieveros savu kopejo ienaidnieku. Bet lai bri:vIba gaUgi izjauktu un i.zpostitu goju sabiedribas, rupniecibu vajag Dostadn uz s p ek u 1 at i vie m pamatism: tad ver't:i"bas, korii:pnieciba IzJ;lems no zeroes, nepaliks viJ;l.u Takas un paries spekulaeijjt, tas U' :nii:su kasEl.

Asa ema par parakumu UD satrieinajurnl saimnieciskaja dZive radis un ir [au radIjusi vilusos, aukstu un neji:itigu [aum sabiedribas. Sajiis sabiedrfbjls valdis riebums pret augstako politiku un tlcfbu, Vi:r;tus vadis kails apre1;cins, tas ir zelts, kam vi!;li kalpos ka elk:am par Him materialam baudam, ku.ras tas var dot. Tad - nevis 1ai kalpotu labajam un an ne lsi iegGtu bagatibu, bet vienigi aiz nai~ pret privilegetajiem, goju zemakas §IJiras ies m IT s u v a d i b a u z e i Q u pre t m 11 s u v a r ask 0 n k u r e n tie m - i D tel ig e n t a j i e m g a j i e m".

SinI samerii isajii un svarigaja protokola aizradt~sJ elk izdeviga Zj:du merJpem religijas nldesana un materialisma eelsana goda, kuram art Zidi paSi seko.

T'apat uasverta b r i v rn ii r n i e k u kii zIdu kalpu lieIS. loma. Brivmumiekl pieder pie tam slepenajam organiescijam, kuru palltavesana ir atkliita, bet mer4:i slepeni, Dida kiTtS. demokratiskas valstis valsts varai nav iespejams sis bledribas apkarnt, Vinas censas ievilkt sa va vi d ii redzamakos atkla:tibas darbiniekus un tii nodara tautam daudz posta, ArI daudzi Latvijas republikas valstsvlri bija sapinuSies brtvmurnieku tfklos,

So starptautisko organizdciju slepeno merJ,cu atklasana redzamakiem locekliem notiek tikai pamazam, sakaTa ar vinu

92

J;.itvinovs (Val1acns - FinketSteinsJ, kadrsizejais k-ri mht1i lists , iep1e~ ceJies o.nglu bagatnieku gimene, pactnmju urlietu po!itikas vadUajs. Ui'1,lemuma J;.itvinovs sarum{i aT Ang!ijas iiTlietu. minfstrn Idenu.

izbidlsanu augstaka. pakape pec uzticamibas parbaudiSanas. Vlspa1'ibas prieksa brtvmurniek; -aizbildiniis ar to, ka vimi merJp esot humiinitiiras dabas, ka viQi gribot palidzet dIvekiern, neatkarlgi no to ticibas un tauttbas, Savas biedrfbas jeb lozas brivmiirnieki piekopj noslepumainus ritualus, aizsien prieksa. skoteles, nem roka.s ,elles u. t. t. Tikai uzmanrgakaro ve1'otajam klilst skaidrs, ka isteruD~ tnr piekopj s iitan a k u 1 t u,· dievinot velnu ka "augstako pasaules bl1vmeistaru", V i¢ censas iznIdet ticibu un nodibiniit internacioniilismu - ndu va1dniecibu.

Francll aristokrats Filips Egalite, kas bija uLielas Austrumu" lozaa Iielmeistars, pee 1789. g. revolucijas publiski atteicas no sava amata, pazinodams, ka nevarot bU.t par prieMse,.. detaju tada biedriba, kUfas sastavu viQs nezinot. Tas rada, cik stingra brrvmttrniekiem konspiracija. Zlnams, parejie "bra]i" panaca to, ka Filipam noctrta galvu.

Vilhe]mbades kongresa 1782. g. izstdidata sada zveresta formula -augstako pakapju braliem: liEs pjirtraucu visus sakarus ar visiem, kam esmu apsolijis uzticihu, paklausibu un dienestu; zveru, ka atklasu saviem brIvi 'izveIetiem prieksntekiem visu, ko redzesu, dzirdiHiu, uzzinasu, ka arf meldeHiu to. kas manam skatam noslepts; zveru paklausIt pavelern, ka· das sanemsu, Iai atbrivotu zemi no tiraniam un ordena ienaidniekiem; atsakos no zveresta, kuru esmu devis vai kuru varetu dot tevijai un Irkumiem".

Piezimejams, ka brivmilrnieki, zaimodami kristigo re.ligij u, :z:ver ar paceltu kreiso roku. Vi¢em Ir ari ipatneji sasveieinasanas paQemieni, pec kuriem tie viens otru pazist.

Brlvml1rnieki iet kopa ar komnnistiem, ka apliecinats ,.,Lielag .Austrumu" lozas 1922. g. konventa atreferejuma:

"Mums jasagrupe kopa visi .repubIikiir;l.i un jarzstriidii programa pat savieniba ar komUnistiem" (236. lapp.).

94

Pareizticigo baznicas augstako ganu koneils 1932. g. Dienvidslavija izlaida vestuli savam draudzem, kura par brrvmurniekiem izsakas: ,,$ini starptautiskajii organ:iziicija. pee. ietekmes un nozimes pirma vieta piekrit zirlu tautai, kas cinas pret Dievu kop§ Kristus mnsu Pestitaja k:rusta slsanas".

Ulrichs Fleishauers sava iesnieguma Bernes tiesai UZJ;le·· mis 81'1 izvilkumus no Zviedrijas privmilrnieku lozas statu· tiem, pec kuriem varam spriest par sis organizacijas iekartu, Starptautiska brfvmurnieku savienfba katru patstavlgu valsti nosauc par "provinci". "Provinces" lozes vaditiijs padots brivmfirnieku internaeionale], Sis internaeionales vaditajs saucas "Gudrakais par visiem gudrajiem iielais ,eni~s Zalamans". Lidz~gi vesturlskajam Zalamanam vil;lS ir it kii ",eniQS ~ priesteris" un "Cianas templa biivetajs". Sa b r i vmiirnieku galvas p e r a o n i b a tiek t u r e t a DOS 1 e p u m a. Vb;l.a vietniekus katra "prOvince" saue par "vikiiriem", bet hrivmU1'nieku augsto padomi pee Zidu parauga par "sanhedrlnu".

Zimiga vel ceturtii protokola pieteikta ci:r;m g 0 j u i ntel i g en e e i. Kii zinams, vispilnIgak to izveda lielmieki, vienkarsi deportedami uzvareto tautu Inteligentus ar vtsam gimenem uz Krievijas mezopigajiem apgabaliem, kur tie aizi.et boja spaidu darbos, ViQu vietii lielinieku zeroes saka valdtt z I d u in tel i Ii en c e. Loti zimlgi par to ir Izteicies pats J;..eQins [au komUnistu revolfleijas sakuma. Lielinieku darbinieks Diman~teins sa va ievada. Lenina darbam ,,0 jevreiskom voprose" izsakas:

,,1;..eQins izteica domas, ka na.koSiem petniekiem par imperialistiskii kara ietekmi uz oktobra revoll1ciju vajadzes iever<lt daudzu faktu svarigo nozfmi, Kii, pierneram, to, ka kara notikumu del BaJtijas un citu rohetapgabalu riipniedba tika evakueta uz Krievijas ieksieni; tiiliik, ka no robesu apgaba-

95

Iiem ieverojama dala Ziclu ienzlvotaju, vismaz aktlviikie elementi starp Hem, tika nogadati valsts ieksiene .

. . ' Liels pakalpojums revollicijai tika izdarits ad ar to, ka kara del Iiels skaits Zidu inte1igentu paradljas krievu pilgeLlis. v i J;l. i 1 a u z a t 0 vis par i g 0 s abo t a z u, pret k o m e s a t d ii r fi m i e a tl1lit pee o k t o b r a rev 0111 c i j a s un kas mums bija arkiirtigi bIs tam a. Zidu elementi, kaut ari ne visi, likvideja so sabotaiu un caur to palidzeja revolueijai izk)fi.t no gruta stavokla".

96

PIEIiTllIS

PBOTOIiOLS

Valdisanas centl'ilizicijas pastipriniisana. Brlvffinrnleku varas iegiisanas ceJj. Valstu saprasanas neiespejamibas ciHoJ;1t Zidu "iepriekSlzreibetlba". ZeIt! - valstu meehanisma dzinejs. Monopoli tirdznieciba un rupnieciba. Kritikas nozime. "Parauga' iestades, Parpii1esanas no da.ij.runibas. Ka: vadft sablednisko domo? Personigas iniciafivas nozime, Virsvalm08.

"Kiiduadministrativas piii:I'Valdes formu gan var dot sabiedrtbam, kuras visean- iesaknojusies perkalIlloa, kur pie bagatibas tiek tikai ar veikl:iem, parsteldzosiem pusblezu paQemieniem, kur valda 'izlaidfba, kur tikuroibu uztur tikai sodi un bargi Iikumi, bet ne labpratigi pienemtt principi, kur kosroopolitiska parliedba Izdzesusi dzimtenes mflesttbas un religljas jutas? Kadu gan eitu valdlsanas formu dot sim sabiedribam, ja ne to despotisko, ko es aprakst1~u tala:k? Mes radisim pastiprinatu parvaldes centralizaeiju, lai visus sabiedriskcs spekus sanemtu ~avas rokas. Meg mecbanjski noregulesim visas saw pavalstnieku politiskas dzfves darbIbas ar jauruem likumiero. Sie likumi vienu pee otra atnerns visus atvieglinajumu, un brlvibas, ko bija pie1aidusi goji, un m u s u val d I san u a p z i me s t i k 1 i eli s k s d e spot ism s, kat a s v &. res kat r a 1 a i k a u n v i e-

ta l l k v i d e t p r e t d a r b j g o s un n e a p m l e r i n a-

t as go jus.

Mums saeis, ka despotisms, par kuru es runaju, nav saskanojams ar moderno progresu, belt es jums pieracliSll pretejo.

Tajos laikos, kad tautas uzskatija valdniekus par tiesiem Dieva gribas paudejiem, vinas bez kurnesanas padevas cam

Ci"n.,. guMD p.otDkDU 7

97

p atvaldib am, bet no tas dienas, kad mes viv-am iedvesiim domu par pasu tiesibam, tiis saka uzskatit valdniekus par parastajiem mirstfgajiem. Tautas ads Dieva svaidijums nokrita no karalu galvas, bet kad mes vinai ab,lemam ticibu Dievam, tad valsts vara bij a izmesta uz ielas ka: visparfbas IpaAums un mes to satveram.

Bez tam, mak.sla valdit par masam un personam at" veikli sagatavotu teoriju un frazeolo~iju, k 0 p d z I v e s n 0- t e j k u m i e m un visadlem citadiem panemreniem, no kuriem goji neka nesaprot, art pieder pie mUsu adminiatratfvas gudribas specHiHtatem, kas izaugusi uz analizes, noverosanas un tik smalku apsverumu pamata, kiidos mums nay sancensu, tiipat ka nay politisku planu sastadiSana un solidarisma.

Tikai jezuiti varstu sini Zll;ta sacensties armums, bet mes pratam vinus diskreditet bezpratiga pula acis ka atkliitu organizaciju, pasi ar savu slepeno organizaciju palikdami miL Starp dtu, vai pasaulei nay vienalga" kas bus vinas valdnieks - katolu galva, vai musu despots no Cianasasinim?! Mums, izredzetal tautai, tas nebut nay vienalga.

Pagaidsm MUs varetu pieveikt vispasaules goju koalielja; bet no sIs puses mfis sarga vinu savstarpejo dzilo nesaskanu saknes, kas vairs nay izraujamas. Me:. izspelejam citu pret citu goju personigos un tautiskos apreJP,nus. religisko un eilsu naidu, ko esam audzejusi viQu slrdis divdesmit gadusimtenu laika. Pateicoties visam tam, neviena valsts nekur neatradis athalsta savai :W.tieptai rokai, [o katram jiidoma., ka vienosanas pret mums nay izdevIga viQam pa.sam. Mesesam parak stipri - ar mums jareJ,rinas. Valstis nevar noslegt bez mfisu slepenas Ildzdalfbas pat nenozimigu privatu vieno~anos.

Per Me reges regnant - "caUT Mani valda valdnieki " , Bet pravieSi mums teikusi, ka pats Dievs mUs izredzejis par visas pasaules valdniekiem. Dievs mus apbalvojis ar geruaIitati, lai mes varetu veikt savu uzdevumu. J apr e tin i e k u

98

Zidu vara Padomju SavieniM. AttiHd latvie!u z'Urnd!istu delegiicijas iera§ana.s Ma.skavii 1934. g. Starp 8agaiditajie-m Uma71skis. KolcoV8, Mironov8 un cUi zidt aT pie~emtiem ktievu. U2vdrdiem.

nom e t neb 11 t u k ads it. e n i j s, v i Q. S vel c 1 nit .0 s a r III u m s, bet atniicejs nay veca iedzrvctaja cienigs: c i J;l a s tar p mum s b ii t uti k n e z e 1 ~ g a, k a d u vel pas a U len a v red z ej us L

Un vinu genijs ad tiokavetos. Visus valsts meehanismu ritenus dzen speks, kas atrodas rntisu rd~s, un sis s p e k s i I Z e l t s. l\f11su gudrajo Jzgudrota politiskas ekonomijas ziniitne jau sen tr kapitalarn piesJpnuii karalisku prestiZu.

Kapitalam, lai tas varetu darboties bez ierobeiejumiem.. jaieg11st monopolu brIvlba tirdzniedba un rflpniecilia, ko neredzama roka [au ari pie.pilda visas pasaules dalas, Tada brtvfba dos politisku varu .rupnlekiem, kas kalpos tautas apspiesanai. Tagad svarIgak atbrunot tautas, neka vest vinas kara, svarIgiik izmantot iedegusas kaislfbas musu lana, neka viQ.~s apdzest, svarigak piir.J;lemt un iztulkot svesas domas pa savai model, neka. His izdeldet, MUsu valdibas galvenais uzdevums - ar kTitiku noviijinat sabiedrisko dcmasanu, atradlnat no l'liirdomam, kas ierosina pretsparu, novirzit prata spekus uz tukSas dailrunibas apsaudrsanos.

Vises laikos ka tautas, ta atse.viiilfas personas u z tv e r

ii r d u s t ii, i t kat i e b 11 t u dar b i. ViQ.i apmie'riniis ar to. ko tiem rada, visai reti interesedamies par to, vai sabledriskaja Iauka apsolitais art pildjts. Tade} mes dibiniisim reklarnu iestades, kas dailrunig! pieradis progresa veidnasanu.

Mes piesavinasimies visu partiju, visu virzienu liberiilo fisionomiju un pies~irsim to oratcriem, kas runas tilt daudz, ka visi parpillesies no .runn klausiSanas un saks just riebumu pret runatajiem.

Lai sanemtu sabiedrisko domu rokas, vajag vinu apmu1sinat, no visam pusern izsekot tikdaudz pretrunigo domu un, tik Ilgi, kamer goji pazudfs vinu labirintii un sapratrs, ka vislabiik nspietureties ne pie kadiern uzskatiem politiskos [au-

100

tajumos, kurus sahiedribai nay dots ziniit, tiidel, ka vinus tin tikai tas, kas sabiedribu vada, - Tas IT plrmais noslepums.

Otrs noslepums, ko vajag zinat, Iai valdisana sekmetos, ir tas, ka vajag tiktiil pavairot lauzu triikumus - ie.radumus

. ,

kaislIbas, kopdzives norm as, 100 neviens nevaretu neka izsl,tirt saja chaosa, un [audis tade~ vain. nesaprastu crts citu. Sjs solis mums vel noderes tam, lai setu naidu visas partijas, skalditli visus kollektfvoa spekus, kas vel negrib padoties, atnemtu drosmi katrai personigai inicUitivai, kas varetu kaut kii traucet mnsu lietu.

Nav neka bistamiika par personlgu inicilitivu: ja vina lr ~enHi.la, tad ta var ~ikt vairak par lauiu miljoniem, kuros mes esam iesejusi nesaticlbas seklu. Mums javada goju sabiedribu audztnasana ta, Iai katra, pasiikuma priekila, kur vajadaiga iniciativa, viQ.i bezceriga bezspeka nclaistu rokas, Saspllejums, ko rada darhibas hrIviba, vajina sp elms , kad uakas sadurties ar cita brfvibu. No ta rodas smagi moraliski satricinajumi, vilsaniis, neveiksmes. AT visu to ta nokausesim gojus, ka piespiedisirn viaus mums pledavat starptautisku varu, kas sava stavokla del vares bez Ifrzumiem uzsukt sevl visas pasaules valstu spekus un nodibinat Vir s val d i b u. Tagadejo valdnieku vidu mes noliksim briesmoni, kas sauksies par VirsvaldIbas Adminlstraciju, ViI;la rokas bus izstieptas uz visam pusem ka knaibles, ar tik kolosalu; organizadjU, ka tii nevares neiekarot visas tautas".

Arl sajii protokolii ir vietas, ko zi"di atradus! par vajadzigu ve!ik burtiski piepildIt. Kadu valsts iekartu tad bija ievedusi kom11nisti, vaL to b1'ivipu, kas rakstita Stalina konstitucija, val arI despotismu, ko liek piektais Cianas gudro protokols? Tiipat visa ta frazeologija un reklamu iestades, visas ir piepildItas padomju K1'ieviji. Interes anti , ka sis protokols, pie zidu administrativas gudrlbas pieskaita, starp citu, "kopdzlves noteikum";l8 " , bet arf Vissavienlbas konstitiicija pee 35

101

gadlem savs. 130. panta formula tiem pa.§jem vardlem pieniikumu, ka katram pilsonim "Jacieni sociiilistiskas kopdzives noteikumi". Tas tacu tadel. lai zIdl varetu valdlt "ar vlsadiem citiidiem panemienlem, no kuriem goji neka nesaprot".

Loti zImigi art, ka Clanas gudrajie par pasu bistamako savas varas apdraudstaju uzskata per son i go in i c iat 1 v u. Tadel saprotams, k'a visa milzigii krievu valsts uzbuveta ta, lai katru persomgo iniciiitivu izskaustu. Neviens neka nedrrksteja darrt 'uz savu galvu, viss bija jiiizSlPr kaut kiidai pr ieksniecfbai, kant kadai komisijai, kur sedeja zim. kas vienigi ziniija "planu". PSRS valsts plana komisija, kas vadija visu valsts saimniecisko dztvi saskana ar satversmes

11. pantu, dlvas ttesdalas Ioceklu pija ZIdi.

Ta kii iniciaUva Iielakais noziegums, tad- ari saprotam, kapec cekisti no musu zeroes aizveda daudzus aizsargus un citus nacronalo organizaciju loeeklus, kaut tie arI iet;lema samara nenozlmlgas vietas, bet atstaja seit dam Iabu pec izskata izcilu un daudz rninetu darbinieku tikai tapec, ka pedejam trl1ka stingra mugurkaula un patstavigas domasanas- Tadus vinl tureja par nekaitigiem.

Pee pedejo gadu desmitu piedzivojumiem valrs nedrikst but saubu, ka pasaulei gatavota zrdu "virsvaldiba", kas gnbeja sazQaugt savas \maibles visas tautas, nav nekas cits, kii. komUnistiska Internacionale. Apetits [au pedejai bija kluvis gluzi liels - vina gribeia vispirms aprit visu Eiropu, ko tat devigi apsolija zidu valgos sapinusies pasaules valstu politl]P. Tomer zldi soreiz bij.a parreJpnaju1iies. Vi1,1i domaja, ka starp gojiem vaLIS nay genija, un .ka t.!idel nekada kcalictja pret kominterni nevares nodlblnaties, Radas tomer ariesiem geniiils vadoms, un Eiropa uzsaka krusta karu pret zidiem Vacijas vadiba. Kii jau protokolos bija kalkulets, sis kars savu grandiozo apmeru un nozimes ziQ.a tiessm parsniedza visu agrak piedzivoto.

102

SESTllIS

.PROTOKOLS

l\fonopolij goju mantas atkariba no tiem. Aristokrati zaude zemi. Zemes pariidi. Tirdzni.eclba, .riipnieciba un spekuliicija. Greznib a. Darba algas paceisana un pinnas nepieciesamiD8S

prieksmetu sadal'dziniisaniis. Anarchisms un ziipiba., Ekonomisko teoriju propagandas slepe.nii nozime.

"Driz mes saksim dibiniit milzigus monopalus - kolosiilu bagatibu rezervuarus, no kuriem art lielskie goju ipasuml Iqus tiktiil atkarigi, ka viQ.i nogrims lIdz ar valstu kreditu tulit otra diena pee poli'tiskiis katastrofas ...

Seit klatesosie ekonomistu kungi, apsveriet sis kombinacijas nazImi! ...

Visiem Ildzekllem mums vajag celt savas Virsvaldi'basnozimi, nostadot to par labveli un atalgotiiju tiem, kas mums labpraUgi padevusies.

Goju aristokratijas Ka politiska speka zaira nay - ar to nav ko re)pna:ties; bet kii zemes Ipasnieee vi\1a mums kaittga ar to, ka patstiivigi gust lidzekjus savai eksistencei, Tlid€l mums katra ziQ.a tai jaatJ;l.em zeme. Labjikais lIdzeklis priek~ ta - palielinat z.emes klausas, Iai vina iekrit parades. Sadi 50')1 pilnigi nospiedis zemturibu.

Pee savas Iedzimtlhas goju aristokrati nemak iztikt ar rnazumu un atri izputes,

Tan! pasa laika pastipriniiti japabalsta tirdznieciba un rupnieciba, bet, galvenais, spekulacija, kuras uzdevurns ir pretsvars rupnlecfbat; ja nebus spekuliicijas, tad rupnieciba palielinas privatos kapitiilus un sekmes zemkopfbas pacelsanu, atsvabinot zemi no parlidiem, kas ietaisiti zemes bankas, VajadzIgs, lai ri'ipnieciba a t n e m t u zemai

10.1

Kamer desmittii.kstosiem visu citu ttcibu. garl:dznieki Krievijd nomociti, rnol:niem netika a'tukarts ne mats. Netra'I.Lceti tie vllreja 'l1oturet savas kltlta ceremo'l1ijas un milclt rabinu skolas.

k a dar bar 0 k a s, t a k a pit a 1 u un caur spekulaeiju nodotu miisu rokas visas pasaules naudu, padarot visus gojus par proletariesiem. Tad goji Iocfsiea milsu prieksa, lai tikai dabfitu tiesihas eksistet,

Lai izpostitu goju rupniecfbu, rnes dosim spekulscijai paliga musu pasu attistito goju lielo kari pee greznuma, pee visu aprijosa greznuma. Pac. e 1 s i m darb a a 1 gas, kas tamer nedos stradniekiem nekiida labuma, jo tani pa~a laTh-a rnes sadardzinssim plrrnas nepleciesamibas prieksmetus it ka zemkopfbas un lopkopibas pagrimsanas del; bez tam rnes miiksligi un dzili sabojaslm razosanas avotus, pieradinadami stradniekus pie anarchijas un reibinosiem dzerienlem un lidz ar to daridanii visu, 1 a i i z d zit uno z em e 5 vis u s g oj u i z gIl tot 0 ssp e k u s.

104

Lsi lietu Isteniba neatklatos gojiem priekslatctgi, mes to ai.zsegsim it kii. a:r cansanos pakalpot striidnleku slfirai un lielajiem ekonomiskajiem prtncipiem, par kuriem ved intensivu propagandu musu saimnleciskas teorijas".

Xii. redzam no uzrun as , protokols nav gudrajo galigii lemuma fiksejums, bet drizak viena apspriedes dallbnieka priekSnesums. Tomer visoaaajos prteksnesumoa ieteiktie soli izpelnIjuSies Zidu aprindas pienaeigu verihu, lai tos veliik izvestu dzrve.

Sini pTotokola iet runa par rupniecibas attIstIbu, kas demokratiska iekarta noved pie krizem, un par lauksaimnieclbas ka tautu dabiga pamata Izposttsanu. Bez tam uzsverts ka marksistu kustiba, kas it ka aizstav stradniekus, kalpo lidu mer4'iem. Lai pllnIgi dabutu tautas sava varii., tad zidj eensas nonemt zemi nevien muiZniekiem, bet ad zemniekiem, ka tas notiek Iielinieku valsti. Ari goju intellgences Izdzisana no zemes paredzeta jau seata protokola, tikai nav sikak noradIts tas briesmigais eels, kada: tas notiek un ko mes piedzivcjam 1941. gada. Paredzeta art darba algu paaugstinasana, kurai tomer nekad nav samara ar produktu dardzibu. Visu to mes pazi.stam no padomju "paradizes".

105

SEPTITAIS

PHOTOIlOLS

Bru~osaDis sasprindzinisanas meqis. RUgsana, l,dldas un Ienalds visa pasaule. ..Goju" pretdarbibas saska.ldisana ar kariem un vispareju karu, NosJepuma.iniba noteic pelltikas

sekmes, Prese un sabiedriska doma. Amerikas un .l)inas lielgabali.

"BruJ;lo~anas pastiprina§ana, policijas §tiitu palieliniisana,tas viss lr augsmineto planu nepieciesams papildinii.jums. Nepieelesams panii.kt, 131 visas valstis bez mums bfitu tikai proletiiriesu masas, nedaudzi mums padevigi miljonari, policija un zaldati.

Visa Eiropii, bet caur attiecfbam ar to' ari citos kontinentos, mums jarada riigsana, nemleri un naids. Tas dod divkirSu labumu: pirmkart, visas valstis jut pret mums respektu, jo tas labi zina, ka mes pee savas velesanas varam radit nekartibas val ad ievest kii.rtIbu. Visas sIs valstis pieradusas pie musu pastavigii spiediena; otrkiirt, ar intrigam mes sarezgIsim visus pavedienus, ko esam izvilkuSi starp valdibu kabinetiem ar politiku, saimnieciskiem lIgumiem un paradu saistIbam.

Lai to paniiktu, mums pie sarunam un vienosaniim jiiapbrunojas ar viltibu un lielu izmanibu, bet tii saucama "oncHila valodfi" pteturesirmes pie pretejas taktikas - izliksimies godigi un pretimnakosi. Tildii kii.rta goju tautas un valdibas, kuras mes esam pieradiniijusi skatIties tikai uz to pusi, kuru viQiem radam, miis vel notures par labdartem un dIveku dzimuma gliibejiem.

107

Uz katru pretdarbfbu mums jiibut gataviem atbfldet ar karu no tas va1sts kairniau puses, kas uzdro sin asies mums darboties preti, bet, [a 9.1'1 sie kaimini iedomasies koleknvt uzstdties pret mums, tad mums jadod atspars 9.1' vispareju karu.

Politikas panakumus galvenokart noteic viJ;las pasakumu slepenlba: diplomata vardiem nay jiibut saskanotiem ar vina darbiem.

Mums jiipiespiez goju valdlbas darboties musu plaAi Ieeeretii plana laba (kas jau tuvojas ieceretam noslegumam) it ka ar sabiedrisko domu, ko mes eaam slepeniba sagatavojusi ar ta sauktas "lielvalsts" - preses palidzIbu, kas visa, atskaitot nedaudzus, neieverojamus izl;lemumus, jau atrodas musu rokss,

Vardu sakot, Iai raksturotu mUsu sistemu Eiropas goju valdibu savaldtsana, rnes vienai no viJ;liim paradisim savu speku ar atentatiem, tas ir, teroru, bet vissm, tas ir, ja pielaistu vinu sacelsanos pret mums, atbildesim ar Amerikas, l}.fnas val .Japiinas lielgabaliem.."

ArI §aj a protokola zidi velreiz pastripo preses lomu starptautisko konIli)<::tu radillana. Ta,i~s zemes, kuras vir;ti bija 12- raudzijusi par saviem upuriem vispirrnfi kiirta, ka Krieviju un Vaciju, tie jau sa gadu simtena sakuma. ciesi tureja 'presi savas rokas.

Loti pamacoSi palastt Rasputjina sekretara Simanovica sava laika Riga un Berline izdota atmlnu gramatii, kli iidi sadarbojusies ar Krievijas ieverojamo valstsvtru Vitti. Simanovies iepazistinaja Vitti ar Rasputjinu, un sarunu reziJltiitli Rubinsteins (Dimitrijs) un citi zIdu banl,tieri piekrita "Novoje Vremja" akciju pirksanai un veikals drIz tika noslegts,

ViUe ieguva "NovQje Vremje" akcijas un pi'irdeva tas pee tam Rubinsteinam, Rubinsteins priecajas, ka nu gals ZIdu

108

"e~aI1ai", un grlifs Vitte savukart bija laimigs, ka "Novoj€:

Vremja" vairs nevar vinu lamat un vinam kaitet.

Pee daudzu pasau1es kara vesturnieku aizradijuma, Viicijag zidu preses izturesanas pasaules kara laika visuma bijusi Vacijai n aid i g a un 5i prese ncdartjusi savai valstij daudz launa. Pec nacionalsocialistu niiksanas pie varas zidu avtzes ne tikai Eiropa, bet ari /).merika atkal saka ka vienii mut.? nest" Viicjju.

Interesanti, ka Amerikas Iemaisrsanas Eiropas politika paredzeta jau 7. protokols pag. g. s, 'beigas, pat vel pirms spanu-amerikanu kara, Amerikas pamudiniisana uz Eiropa.s de-. ka:m lielu lomu spelejusi zidu prese un arf finansu tnagnats Jakobs Siffs personigt, Par pedejo fidu laikraksts "Jiidische Presse" autoritativl izsakas sava 1920. g. 15. oktobra numura:

"Krievu-japiit;lu karli. vit;l.S apgadaja kapitalu nabago Japiinu ar finansialiem Ifdzekliem, lai satricinatu carisrnu, tapat ka Vll;ts 1917. gada pavasarf pabalstIja revo1iJ.ciju."

Henrijs Fords sava g1'amatii "Internaeiona1ais zIds" (skat.

Iatviesu izdevuma 2.. dalu, 157. lapp.) par au.gsejo Iietu pastasta tuvak sekojosi: "Ietejtme, kas 1911. gada piespieda Savie .. notas Va1stispii.rtraukt tirdzniecfbas sakarus ar toreiz draudzigo Krieviju, izga.ja no .Jakoba Sifta. S1 zeme liekas but bijusi degpunkts vina politiskaja. darbiba. Vil;la firma finansia1i pabalstija Japanu kara pret Krievlju un meginaja eaur to padarit Japanu par Judasa glli.beju. Tomer japiil;li aptvefa zidu spell un vinu nolukus un ierobezoja savas attieclbas pret Siffu uz tiri veikaliskam Iietam, Sis apstliklis japatLtr acis pie tagadejiis pla§i izplatiUis kara propagandas pret Japanu. Tas pasas balsis, kuras atk1ata dzlve visskara:k atskan par labu zIdu Jietai, tas viscltigak gada par to, 1 air a d itun aid i g u gar as t a v 0 k 1 i pre t .J a p ii n u.

Kars starp Japlinu un Krieviju paveicinaja Sifia planu sagraut Krieviju, kii tas ve1ak caur Zidu lieliniecismu pilnIgi

109

tika panakts. Siffs diivinaja naudU,ar kuras palIdZlDu starp toreizejiexn krievu kara giistekliem tiks izplat.ita maciba, kufa tagad vieparigl pazistamaka liellmecisms, Sie kara gas~ tekQi .atgriezas ka revclileljas apustu}i... Par lidzdaUbu Krievijas sagrausana Siffam tani vakal'a, kad k:juva zinama cara atteiksa:nas no trona, ~ujorka tiks sarikotas vetrainas ovadjas un maDifestacijas" ...

Sie Forda paskaidrojumi par Amerikas Hdu. lomu sevg~i svarigi pee tam, kad izradljiis, ka etra pasaules kaTa Zjdi .sakudlju§i Savienetas Va1stis pret Vaciju un Japanu-

110

Jl.STOTAIS

PROTJlIiOLS

J'uridisko tiesibu divdomiga izli.etoi§ana. Brivmiirnieku valdi~ sanas .atbalstitiji. SevisJs:is skolas un vil'slzglit'ib.as audziniiana. Ekouomisti un miljo.nari. Kam uztic:et at'bildigus posteq.us

valdih8i1

"Mums janodrosinas ar vasiem ierOCl8m, ku.rus musu pretinieki varetu izlietot pret mums. Mums vajadzes izmeklet tiesiska.s vardnicas vissmalkakos izteicienos un "a]s:os" attaisnojurnu tiem gadljumiem, kad bus vaj.adzigs taisit spriedumus, kas varetu izlikties pardres} un netaisrri, jl'l :sva.rigiiios spriedumus ietvert tades izteicienos, kas izlik.tos pee tiesiska rakstura augstakasmoraJes n.oteikumiem ..

MUsIl. valdibai japulcina ap sevi visi eivi1iziicijas speki, kuru vidii tai bus jadarbojas. Vi1;la pulciniis ap sevi publicistus, [uristus ~ prakti\s:us,administraterus, dlplomatus un, beidzot, cilvekus. kas sagatavoti "virsizglitiDas" audzina!ianii musu sev.:i~l,tas skolas.

Sie [audls zinas visus socHUas dzlves noslepumus, praUs visas valodas, kassastaditas no polltiskiem burtiem un vardiem: vu;li tiks iepaiIstiniiti at visiim cilveka dabas slepena~jam pusern, at vis am slepenajfun sfigam. uz kUram viniem vajadzes spelet. SIs stigas ir - goju demalianas velds, vir;tu tieksmes, trilkumi, netikumi un daziidasipallibas, .!l~iru un kartu ipatnibas.

Saprotams, ka musu varas geniiiUe lIdzd a rbini eki , par kuriemes runaju, netiks l;lemti no to goju vidus, kas pieradusi striidiit administrative darbu, nenopfiledamies ar domam, ko ar to panak, nedomajot par to .• kam !lis darbs vajadiigs.. Go-

111

ju admlnistratori paraksta paplrus, tos nelasldami, vir,ti kalpo aiz mantkaribas vai godkarfbas,

Mes pulcinasirn ap savu valdibu vsselu ekonomistu pasauli. LUk, tade] ekonomiskas zioatnes ir galvenais zidu miiefbas pr'ieksmets. Mus ielenks vesela plejada baJ;lJPeru. ri1pnieku, kapi talistu, bet gal venais, miljonaru, j 0, pee biltibasi visu izs~irs ciparu va1oda.

Pagaidam, kamer vel bas nedrosi valstu atbildigos amatns nodot musu braliem Zidiem, mes tos uztieesim personam, kuru pagatne un raksturs tos ka bezdibens slPr no tautas, tadiem [audim, kurtem, musu prieksrakstu neizpildisanas gadljUIl1B., atliktos sagairlit tikai tiesu vai izsutISanu ~ tas tapee, lai viljli aizstavetu musu intereses lidz savam pe.dejam elpas vilcienam" .

Sini protokola plrmos teikumcs nosp:rausti Iielmieku tiesas pamatprincipi: bezgala divkosIgos vardos it ka ,,5 ~ ira s t a is n I b a s" varda. taisit visnetaisnakos spriedumus.

Piemineta an .. virsizglIti:ba ", ko bolseviki centas iepotet saviem pavalstniekiem dazados "seminaras" un "sekeijiis". Ad seviS~iis skolas, par kuram iet runa protokola, bolseviki' bija ierikojusi plasos apmeros, iesakot ar' dazadiem paatriniitiem kursiem un beidzot ar propagandistu un sarkano profesoru Instttutiem- "Ekonomiskas zinatnes ir galvenais fidu miiclbas prieksmets". Gluzi tiipat visa lielinieku Iiteratiira staveja uz pseidoekonorniskiem pamatiem. Un gandrz visi padomju saimnieciskie raks1.nieki un darbinieki J:lija zIdi.

ArI daudzi lieliniek.u politiskie darbinieki mac I j u !i i e s z i d u 5 k 01 ii s. Polijas Hdu laikraksts "Hajnt" 1928. g. 59. .numurji aplieclna, ka vacu komunistu opozIcijas vadonis Maslovs ir rabina Mardochaja dels. Kad nomira Zidas pilsetil;1as rahins Pclaeoks, tad pee ta pasa Iaikraksta, ta pasa gada giijuma 182. numura iespiestas Zidu telegrafa agentilras Maskavas depesas, "ziQa par miieIta rabina piiIagro navi

112

Zidt apsve1c sarkano 111'mi.j'll. Uznemums izdarits R.iga i940. g. 17. j11.nija, Tajii redzams, i!:u udi priecajas 'Par botseviku iesoJosanu un karla latviei1.l. stTadnieku8,

Maskavas zldu aprindas atstajusi dzilu lespaidu. S tar p Hdu k o m It n.i a t i s k a s k u s t t b a s v a d o n i e m ir d a u d z vi J;l a b i jus 0 s k 01 n i e k u, kas macIjusies pie vina Zidas rabinata skola".

Vel v:ar piebilst kada vardu par tiim Saublgam. personam, kUras Zidi izlieto ka savus rokas pulsus dazadu valstu valdibas, kur vit;ti vel kautrejas varu Q,emt atklati. Tads tipisks

C',,_. qu<lra p.olokoli 8

11.1

piemars bija Stirmers Krievijas,ls'eizaristes agonijas mene§os. Ar Rasputjina palidzibu fidiem Izdevas panakt velamas parmainas Krievijas valdibiL Kii tas notika, par to loti saistoAi raksta savas atminas Rasputjina sekretars Simancvles:

"Man nav seviSlP j£iuzsver, ka draudzfba ar Rasputjinu man sevisl;ci nodereja .tidu 1ietu kart,obnai, kutat es driz vien saku ziedot lielako dalu no sava 1aika. No sakuma gan v~ zl:du lie:tas .rarujis diezgan attungs. ViQi'i bieZi iztei.cas, ka cars zelojoties par zidiem. Ta kii ministri vinam milZfgi stastija par Zidu briesmiim un pa'r Zidu zevolactonaro kustibu, tad Nikalajs bija par so apstakli loti norupeiies un n ezinaj a" ko lai ar ZIdlem iesU".

Fedigi Simanovicam tomer bijaizdevie.s Rasputjinam iastastrt, ka zidus atturet no .revolueionariis kustibas. ViJ;till saka rakstit ministriem siidas vestules: .. Milai.s, dargais ministri, mamma (carlene. Ref.) vel as, lsi Zidu skolnieki macitos savi dzimtene, lsi viniem nevajadzetu braukt uz iirzemem, kur tie klust par revolueionartem. Lai viJ;U paliek miijas. Grigorijs".

Zidiem, kas revolo.eijai tuvojoties neieplfida galvaspilseta ka skelnieki un studenti, Simanovies izgiidiija uzturesanas atlaujas kii amatniekiem, ViJ;tS raksta: "Nometaniis atlaujes es izgiidiiju ne tikai [audirn, kas tiesam nodarbojas ar amatu, bet ari tadiem, karn no ta nebija nekiidas jegas. Pedejie tika ierakstiti registra ka:. zeUi. An es pats ka zeltkalis vareju turet zellus un plaSi izlietoju so tieslbu, lai gan Peterptlf darbnicas man nebija".

"Viens no energiskakajiem Zidu aizsta.vjiem bija Mozus Gincburgs, kas Port-Artilra bija ticis pie Iielas mantas un Peterpili nodarbojiis ar visdazadiikajiem Zldu jautiijurniem/' Gincburgs izteicies, ka ka:r§ nenakot Zidiem par 1 abu, [o virspavelnieks Nikclajs Nikolajevics esot zidu ienaidnieks, tade} viQ.~ vajagot gazt. "Zidi esot nolemusi laist darba vtsus savus sakarus un Ifdzeklus, lai panaktu "pilnlgLl pilsonu tiesibu

114

,

~di ~ «mas'U akti'vi~a~e~" ra~it~ji. Skats kiida 'ItO piTmiim oof§ev1ku masu dem011.straCljam R~.G'a 19!10. gada. Visas boj,§eviku miti7;l.os, giljienos un sapulces domineja !idi.

pies1;tirsanu Zidiem. Ja es to izgadatu, tad as varot klo.t par visbagiitako cllveku Krievija, bez tam, manu viirdu ierakstIsot Hdu pieminas gramatas ("pinkes")".

Simanovics apJ;l.emies izgiidiit Zidu vadoJ;liem Gincburga dzivokli satikSanos ar Rasputjina. "Bija sapulcejusies daudzi izcili zldu parstavji: ar saviem ziedojumiem labdal'igiem mer~iem pazistamais barons Ginchurgs, advokats Sliozbergs, Levs Brodskis, Gerasims Salits, Zamuels Gurevies; bankas direktors MandeJs, Variiavskis; PolakQvs un vel crtf , " Kad Rasputjins paradijiis salona, viau sagaldtja ar lielu godu."

Turpat (16. nodalii) Simanovics raksta taliik: "MIlllls ko-

pa ar Rasputjinu radas doma uzstadit pas i ems a v us

115

k and ida: t us min i s t r u p 0 s t e Q. i e m, tad us, kas nebutu antisemitiski noskanoti un palidzetu west musu pHi.nUB." Firms tam vel bija janodabu pie malas generatl. 17. nodala lasam:

"Cil;La starp Rasputjinu un :Ruski beidzas ar Rasputjina uzvaru, Q-elleralis bija spiests iesniegt atlii.gumos, ko viJ')~ metivej a ar sabQja.tu veselibu." Tiilik 19. nodal a attelots, ka irdu advokata Sliozberga dzivoklI tikusi sartkota gala dineja par godu Rasputjinam. Taja pieclal'fjuSies barons Gincburgs, Mozus Gincburgs, Blankensteins, Mandels un daudzi citL

,,2Idu delegati, vecaki kungi ar gapam b1l.rdam. stastij.a Rasputjinam, ka Nikolajs Nikolajevies un citi antisemitiskie varasviri vaja zldus. ViJ;1u telojumi atstaja uz Rasputjinu dzi~ lu, satriecosu iespaidu... Rasputjins piecelas kaj as un paxmeta krustu. Tas nOzimeja, Ita vi'Q.s pats sev cleva sulIjumu.

1940. JumJa. SUTka.na1'mie§i pee iena:k§onall lIaTuniLjns aT Rigas jurmalas iedzlvotajie'l7l (Rdiem).

116

mums palidzet. Dziji aizkustinats viQs pazinoja, ka gribot Nikolaju Nikolaj.evicu desmit dienu laika da.biit projam no krievu armljas virspavelnieka postena, ja vien vinam pasazn pa to laiku negadisoties kas [auns, ViJ;l1i teica: "Tad cars pats uznemsies vtrspavelntecrbu un varbut mes varesim kautko dadt zidu laba,"

Vtsus klatesosos Rasputjina solijums dzi]! aizkustinaja. Es liku prieksa sazim.et simts tl1kstosus rubln ka ziedojumu vi.Qa gunenei. Manu llriekSlikumu vienbalstgl pieQema. Nakosa diena M. Gincburgs deponeja kada banka ik pa piecdesmit tukstosu rublu katrai no Rasputjina abam meitam, Par Iielu b~Inumu .mes piedzivojam, ka Rasputjins tiesam tureja vardu. Vel desmit dienas nebija pagajusas, kad Nikolajs Nikolajevies tika atcelts no amata un nuzimels par karaspeka komanclleri Kaukaza."

1'l. 6. 40. . .. Un tid\! dzi'!)okj.oS viesoj1is Riga ient'iko§ie .~aTk<mQTmieSi.

117

Ta tad Edi "nopirka<l armijas virapavelnieku no Rasputjina par 100.000 rublieml

Interesanta ir an 27. nodala: "AntisemItu propagandas apkarosans."

"llggadigajam tieslietu ministram Sceglovitovam bija arkartigi kalttga ietekme uz caru, Sevisl,ti neatlaidigi vil',\s centas pieriidit tam, ka visi Z'idi esot socialisma saindeti . .. Puisena JuliCinska nogalinasana mi.nistram Sceglovitovam un parejiem Zidu ienaidniekiem deva iemeslu ievadIt slaveno ritualas slepkavibas pravu pret Belli. Bet sal ptavai nebija cereto panakumu, tas sekas bija loti nepattkamas vinas ierosiniitajiem. Rasputjins ienida Sceglovitovu un apkaroja to pie katras Izdevfbas." Perugi Sceglovitovam vajadzeja demisionet.

29. .nodalas virsraksts: "Kii ceia ministrus". Taja Simano vies stasta: "Ja kadreiz bija griiti izsiPrties, tad mums naca paliga Manasevies-Manuilovs {celies no nabadzigu fidu aprindam, 1916. gada valdfbas galvas Sti:.rmera sekretars). Ta, piemeram, Stirmers tika iecelts par pirmo ministru uz viJ;la ieteikumu, Manasevics-Manutlovs mums stiidIja vinu priekMi ka "vecu zagli un bledi" un galvoja par to, ka SfumerS izpUdls visas masu ve1esanas."

"Ar Stirmeru mes vedam sarunas dlezgan ilgi, Tikai tad, kad viJ;ls mums Iikaa pietiekos! apstriidats, notika vina iecelsana. Es iestajos par vinu, [o viQ.alIl bija Zidiska izcelsanas. ViJ;ls tevs bija macijies Vill;l8S pirma rabfnu sk,olii, bet veliik pargaja kristiga ticibi un kluva par gimnazijas skolotaju. PedIgi vinu iecela muiZnieku karta. ViQ.S pieJ;Lema Stirmera va:rdu - agrak tas aaucas citacli. Es cereju, ka pirmais ministrs Stirmers necels iebildumus pret Zidu centieniem pee vienlidzigam. tieslliiiln, un nebiju maldijies." Tad&. pasi virziena lietas attrsti:jas ari turpmak, 37. nodaJ.a teikts: , .. Pedejo gadu pirms revolaclias visi ministri tika ieceHi un at-

118

celti pee maniem un Rasputjina ncradijumiem. .. VEil pirms Rasputjina naves, es gudroju, ka palidzet tikt savam tieslietu padomdevejam Dobrovolskim, senata virsprokuroram, par tieslietu ministru, ViI;lS bija resns, pee izskata iirkiirtigi aprobezots cilveks, Bet ar vina pali:dzibu seuata vareja daudz ko paniikt. Vairak par visu viQ.,S mileja naudu un par davahiim sntedza pretpakalpojumus. Starp cltu, Peterpili: tadu lauZu bija milzums.

Es domliju, [a Dobrcvolskis tik:s par tieslietu ministru, tad viJ;l~ aiz pateieibas izpildis visu, ko tam prasfsu, Bet, ta k§. viQ.s bija Iemaisits netiTaS Iietas, tad augstajas valdfbas aprindils viJ,lam nebija laba slava. Man bija loti griiti panakt; vina iecelsanu, ta atstaj.a visnepatikamake iespaidu prese un sabiedribii" .

llg

DEVITllIS

PRDTDIlDLS

Br:ivmiirnieku prmcipu _pielietosana tautu pi:UaudziniSanas darbii. Brlvmiirnieku parole. Antisemitisma nodme. Brivmiirnieku diktiifii.ra. 'I'erors.. Kas kalpo brivmiirniecibai. "Ooju" valstn "redzlgo" un "aklo" speka starpiba. v.aras kopiba ar tautu, LiberiiHi patvaJa. Izglltibas un 3udzinasanos iekarosana. Viltns teorijas. Likumu tulkosana, Metropo1i1enu

eja.

"Piemerojot musu principus, grieziet vmou uz tss tautas raksturu, Kuras zeme jus atradisities un darbosities; vispare-

jail vienadai to pielietosanai, Iekams tauta nav paraudzinata pee musu prata, nebus sekmju. Eet esiet to pielietosanii lpti uzmanigl; jus f,ecizesit, ka nepaies ne desmit gadu, pats stingrakais raksturs mainisies. un mes pieskaitIsim [auno tautu to zindal, kas mums jau padevusas,

Musu lib er alas , isteniba bzivmtimieciskjls paroles vardus - "bxlvlba, brallba, vienlidziba" _:... pee savas nak~anas pie varas nomainisim pret vinu ideju. Mes teiksim: "brlvibas tiestbas, vienlIdzibas pienakums, bralibas ideals" un . .. tver-

/ sim azi aiz ragiem . .. Faktiski mes [au esam jZnlcinajusi visas valdtbas, iznemot musejo, kaut gan juridiskl tadu vel Ir daudz. Ja tagad dazas valstis arf preteste pret mums, tad tas notiek tikai formas del un pee musu pairiu Ieskata un tikojuma, [o viau antisemieisms mums vl:ljadzigs, lai valditu par musu mazajiem bra}iem. Nepaskaidrosu to tuvak, jo par to [au vairakkart esam runlijusi.

Istenibii mums nay nekadu §l,tedlu. Miisu Virsvaldiba atrodas tajos irpuslikuma apstiiklos, kurus parasts nosaukt energiskii un stipra varda - par d i k t ii t 11 r u. Pee sirds-

121

apzinas varu teikt, ka patlaban mes esam likumdeveji, me.; tiesajam,sodfun un apzelQjam, mes sedam karaspeka virspavelnieka zirga. Mes valdw ar stipru gribu, jo musu vari. atrodas kiidreizej'as stipras partijas atliekas, kas ta;gad mtisu iekarota. Miisu rokas atrodas neatturama go dkii.noa , degosa rijiba, nezeJ.iga atrie-biba, [aunumsun naids,

No mums eelas visa sptveross terors, Mums kalpo visadu uzskatu visu doktrmu dlveki; monarchijas atja:unotaji, demagogi, socii.listi, kornfiniirl un dai:iidi utopisti, Mes viJ;l:Us visus esam iejugllil.i darba:; ka1rs no savas puses tie ziige pede[os varas balstus, eensas apg.azt katru karhou, Visas valstis tr nomocitas ar siidu ricibu;. vinas alkl3t miera,gatavas miara de). ziedot visu; bet mes viJ;l:as neliksim ID:ierii, kamer tas atkliiti un padevIgi neatzIs musu internacioniilo VirsvaldTbu·

Tauta sakusi brekt par to,· ka nepieciekatni atris:inii.t 80- cwo jautii.jumu ar starptautlsku vienosanos. Aiz saskaldisanas partijiis viQi visi nokjuvllili mtisu rldbi, jo priili Hi, Iai varetu sacenstles ciJ;tii., vajadziga nauda, bet tii visa pieder mums,

Mums hiltu jabaidiis no goju. valdnieku red.zlg.a speka apvienojuma araklo tautas speku, bet mesesam ·speru§i visus vajadzlgos sn[us, !ai Uids apvienojums nenotiktu: starp abdem ~:iem .spiHtiem mes esam uzceluSi viau savstarpeja terora sienu, Tiidii karta tautas aklais speks paliek par masu atbalstu, un mss, tikai mi~s vien busim tam par vaditiiju un pro tams, virzisim to uz savu merl;l:i.

LaiakHi roka nevaretuat8vabiniities no miisu vadibas, tad mums pa laikam ja.atrodas cieM Sakal'a ar to, j.a ne personi;gi, tad caur saviem uztleamtem brii:j.i:em. K a d m ii s n vara bus v i s p ji r atzita, tad mesar tautu s a r u n jl s t m Le a pers oa i g r l a u k u mo s un maeisim viniem polftikas jautiijumus tads. vi.rzienii, kads mums bus vajadzigs.

122

Kii. parbaudft, 1m maca lauku skoHi.s? Ko teiks valdibas siltnis vai pats val dni eks, tas neval' palikt nezinams visai tautai, jo tautas balss to atn izpla t'Is.

Lai paragri neizniciniitu gojn iestiides, mes tam pieskal'amies ar ievingrinatu roku un satveram sava .toka viJ;tu mechanisma atsperu galus. ~is atsperes bija .stingra un taisnIga kartibii, bet mes tas viatii. radIj.am lib eralu, ne.k:artrgu patvalu, Mes pieskaram.ies jurisdikcij.ai, velesanu kartibai, prase. personas hriv.ibai, bet, galvenais - izglftibai un aud7inasanai ka brivas dzives sturakmel;liem.

Mes apmulkojam,. apreibiniijam un p a v e dam g 0 j u j a una t n I, audzlnadaml to pee apzinati meligiem, bet DC) mums viQai uzspiestiem principiem un teorijarn.

ViI'S pastiivosiem likumi em , nepargrozot- tos bl1 tib a, bet Hkai sekroplojot Vil;lUS ar pretrunigiem tulkojumiem, roes €lSarn. radiju~i kaut ko grandiozu rezultatu zit;lii. Sie rezultati izteiciis paprieksu tada kart a, ka tulkojumi vispirms nomaskoja Iikumus, bet pee pavisarn aizkl1ija to valdibu skanero tiipec, ka neviens nevar parredzef tik sarez~'itu likumdosanu.

No sejienes niik teorija par i1esiHIanu pee sirdsapziJ;tas. JUs sakat, ka pret mums notiks sOiCelS8n8.S ar ie,rociem rokas, [a [audis pirms laika sapratis lietas kodolu: bet pret to mums ir padoma fads teroristrsks manevrs, ka:s liks nodrebet paSiem drossirdi'gakajiem: uz to Iaiku bus visas galvaspilsdtas Ierikotas apakszemes dzelzeeju (meti'opoHtenu) ejas - koridod, no kurienes sis galvaspilsetas vares l1,zspridzinat ar vi~ sam vil;lu organ:izacijam un valstu dokumentiem."

Devita pl'otakoUi visvairak iet runa par brivmtrrnieku 51epeno darbibu pilsoniskaj.iis valstis, kas iziet uz pastiivosas ieg;artas iirdrnanu, uz [aunatnes morales sadul~osanu, U,Z tautag masu saee]S~u pret valdfbam, Ta ita ;:liz visas sIs nemien] kustfbas sHiv Zidi, t~d ~dj pasi, saprotams, jau laikus

124

tiek bridiuati, kad revolucija Ir pilnigi nobriedusi un val' siikties grausaua, chaoss un vet'tihu iznlcin iiS ana .. Tasjau bija pieminets v~ua 110 ieprieksejiem protokcliem, Polijas zIdu. laikrakstii "Hajnt" 1927. g. 164. numurii iespiests raksts:

"Jaunatklati materiali par zidu vestllIi K.rievija,r. Tas satur kadu cara politiskas policijas "ochranas" zil;lojumu 5 menesus pirms febl'ua.ra revolilcijas izeelS auas, ZiQ.ojuma. t.eikta: "Ele~ menti, kas uzskatam] par barometru, relf:inas arpilnlgasanarchijas iespeju Krievija. Tie ir zidi. VilMcensas siepenibiUikvidet savus veikalus un pUlas tikt uz arzemem, "kaut ari uz 1SU Iaiku." -

Tilt tad, kamer iIdu revolilcioniiri gata.voja ua.vi ¥.eizaram, Vll;').U bagatnieki bedzin.aja mantu.

... "Tad m.es ar tautu sarunasimies personlgi Iaukumos ... " Lielinieku mItil;m un agita.cijas sistema art jau paredzeta protokolos. Tapat terors, No ZIdu draugu puses it noriidlts,. ka galvaspilsetu uzspnidsinasana ar apa'k~emes dZelzeelos ieliktam minam. neeset :real a lieta, ka varot pateikt inZenieri un sapler]. Sim aizradijumam zm.ams pamats, tacu jiir;tem vera, ka protokoli rakstIti pirllls 45 g.adieJn. kad metropolitenu lieta vel bija samera jauna un skaitijas teehnikas Iiels brinums. Starp eitu, Kaganovics parupeias par sada dzelzeela ierikesanuarj Maskavii.. Tagad cilvece pazIst baismigiikus, iedarbtgus Ildzeklus, piem., niivIgas gazes. Tomer spridziniiSana un dedzinasana arf tagad Ir boliSeviku teroristu temYlots paJ,1emiens.. Pieminesim tikai spradziell11 Sofijas katedrale, Berlrnes reichstaga nama dedzinjisanu un t, t.

Sis protokols piemin arf kadu loti raksturlgu lielinieku Ipasibu - likumu putrosanu un "tiesasanu pee revoluciona:ras sfrdsapzinas''. Padomju savienlbas likumu un noteikumu sistema ir tik sare~~ita, ka. vienkarsam .iedzivotajam nemaz nav i.espejams to parzina.:t. No viJ;).aarI likumus s'lepj .. Latvija Iespiestis padomju llkumi tika lzdallti tikat numuretos eksem-

125

plaros [uristu un studentu vajadzfbam. Ta tauta dzIvo muZigas bailes, jo katru var ik mirkli saukt pie atbildibas par ~am paSam nezinamu vainu. Ja ari krievu Iikumus dabu· jam lastt, tad redzam, ka tie sastaditi arkartIgi smaga, gruti saprotama valodfi, Ari tos tulkot gr;iti. Kircnensteina "valdlbas" pirmie uzsaukumi, partulkoti no krievu valodas, tika respiestt laikrakstos vairiikas reizes, it ka ar "drukas k}iidu" labojumiem. Kad paradijiis noteikurni par namu p.acioniillzaciju, tad bija saprotams ta, ka nonems visus g run t s g ab a Ius, kas lielaki par 220 kvadratmetriem. Pee otra paskaidrojuma iznaca, ka si platiha zImejas uz a p b u v e s 1 auk u m i em. Tikai pee tresi paskaidrojuma naca zinams, ka par robeZu T).emts a P d z i v 0 jam i s tel p a 5 (ieksienes) lielums.

Likuma par "agrarreformu" bija noteikts, ka par atsaviniitam ekam maksas atlidzibu. Tas netika izpildits. Bija sri paredzets, ka samaztnatajsm saimniecfham attiecigl samaziDami Zemes bankas par.adi. Bet Zemes banka par katru salmnieku pieprasija atsauksrni pagasta izpildu komitejai, un izpildu komiteja parasti atbHdeja, ka paradi jiiatstaj tie paM vecie.

J26

DESMITllIS

PBOTOIlDLS

Xrii!l~i~ais politiki. Zeml.skuma "genialiha". Ko sola briivmfunieku valsts apversllDl$? Vispareja nobalsosana. PasDozimiba. Brivmiirniecibas lidep. Brivrniirniecibas genialais vaditijs. leslides un viJ,\U funkcijas. Liberilisma mde, Satvel'Smeparliju Jpldu skefa, RepubUkiniski.i era. Prezidenti - brivmtirniecihas kreatUras. Prezidentu atbildioa. "Panama". Deputiiitu palatas unprezidenta Iema, Brivmiirniec1ha - likumdeveja vara. Jaunii republikiniski sat:versme. Pil'eja DZ hrivmiirnieku "patvaldihu", "Vispasawes cars" izsludiniiSo II as mome.Dts. Slimibu iepotesan8 UD citas bl'ivmiirnieku

neIietibas.

.. ~odien es saku, atkartodams jau agrak teikto, un liidzu jUs atceretfes, ka valdibas un tautas politikli apmierinas ar to, kas tiek radits no iirienes. Un ka gan lai viJ;Li saskata lietu apslepto pusi, kad vi.Qu parstlivji par vissvarigako tur Izpriecu. Prieks miisu poUtikas ir loti svarIgi zinat so sfkumu: tas mums palrdzes, parejot apspriest valsts varas dalISanu, varda, preses religijas (Ucibas) brivibu, biedrosanas tieslbas, vienlidzibu likuma prieksa, rpasuma, dzfvokla neaizskaramibu, nodoklus (apsleptii ncdokla ideja), hk:um~ atpakalejoso speku. Visi liie jautajurni ir tiidi. ka tiem nekad nevajaga pieskarties tielii un atklliti tautas priekBa. Tajos gadljumos, kad tos nepiecieliami pierninet, nevajaga viJ;lus uzskaitrt, bet tikai pazinot bez sikaka paskaidrojuma, ka mes atzistam modernos tiesibu princtpus. Sis noklusesanas nozime ir ta, ka nenosauktais princips mums atsta] licibas privibu nemanot izmest no ta

127

vienu vai otru dalu; bet [a sos principus uzskaitam, tad vir;ti jau visi it kii bils pies~ti.

Tauta sevi~Js:i mil un cienl polftiskas varas genijus un par visam vinu varmacrbam izsakas: nelietigi, nelietigi, bet cik veikli!. .. Acu apmantsana, bet kii nospeleta, cik liellski, bezkaunlgil .. ,

Mes ceram pieatcinjlt visas nacii as pie miisu projektetas [aunas ~fundamentalas ekas celli"anas darba .. LGk, tidal mums vispirms nepieciesams iegut un nodrosin.at sev to taisni nekautrigo uzl}emlbu un gara speku, kas miisu darbinieku persona salauzts visus SJs:.erSlus mGsu cela.

Kad mes izdarrslm valsts apversumu, tad teiksim tautam: "viss giija loti slikti. visi ir daudz cietusl. Mea iznIcmam jiisu moku celont: tautibas, robesas, naudas dazadIbu. Protams. jiis varat dot savu spriadumu par mums, bet vai tas bus taisnjgs, ja jus to apstiprinwt,· pirms neesat baudijusi to, kb mes jums dod am ... " Tad vb;limUs cildinas un nesis uz rokarn, vienpratiga ceribu un paliivibas prieka. Balsosana, ko esam izlietojusi par leroei savai tikSanai pie varas, pieradiniidmni pie tas pat maziikas cilveces Ioceklu vienibas, sastadidatni grupu sapulces un vienosanas, - b e i g s s a v u g a i t u, izspeles savu pedejo Lomu tautas vienpratiba, kas velesies lepazrties ar mums tuvak, pirms nosodit mus,

Tadel mums visi javed balsot, bez s)s:iru un cenza izsJprlbas, Iai nodibiniitu vairakuma absoliltismu, ko nevar dabui 1.lU inteligentiim, cenza slpram. 'radii karla pieradinot visus pie domam par pasnozimi, meg salauzisdrn goju if i men Co S nozimi un vinas audzinoso vii tlbu, noverstsim individuiili apdavinato izcelsanos, kuriem mtisu vadItais pulis nelaus ne iz· celties, ne ari izteikties: vi.t;lS pieradis klausit tikai mfis, no kuriem sanems allidzibu par paklausibu un uzmanfbu- Ar to mes radisim aklu varu, kas nevares nekur kustet bez musu agentu vadibas, kurus mes esarn iecelu§i tam par ltderiem.

128

Tauta padosies Sim rezImam, zinadama, ka no Siam Uderiem atkartga palna, davanas un visiidn labumu saJ;le.rDsana.

Valdisanas planam jacizimst gatavam no vienas galvas hidel. ka tas nay nostipriniimS ja pielaidisim viJ;1a sasma lcina~anu dazados padomos. M e s v a 1: a m g a n z ina t d a rbib asp 1 a n u, bet .n e a p s p r i e dis i m t 0, lai neizjauktu ta: geniallbu. sastiivdalu sakartbu, nevajiniitu katra punkta slep~a_s. nozimes praktisko speku. Ja sitn IIdzigu darbu apspriedisim un groztsim daudzbalsigii balsosana tad tam pal.i~ to l-am:u garigas nesapratnes 'zimogs, kas' nav izpratuSi VlSU nodomu dztlumu un kopsakaribu IT va;adz~g

la,j - 1-' b J 1 5,

_ musu p aniem utu speks un tie butu praktiski izdomati.

Ta~eJ mums nevajaga mest sava vadona geniiilo darbu pUlim val pat aprobeZotai sabiedribai prieksa ta: iznlcinasanai.

Sie plani pagaidiim neapsviedis pastavosas iestades otradi ViQi ~i~ai_ .apmainls to ekonomiju un, ta tad, visu vinu gaitas kombmaclJu, kas tadii veida dosies pa musu pIanos paredzeto celu.

. Ax dazadiem nosaukumiem visas valstis pasta:v apmeram VIens un tas pats: parstiivnieCloa, ministrijas, sena:ts, valsts pado~e, lik~de~~js un izpildu korpuss. Man nay jums ja~askaIdro so lestazu savstarpejo attiecibu mechanisms, jo tas JllIDS labi zinjims; grietiet tikai veribu uz to, ka katra no minetajii~ iestiidem afbilst kadai svarigai valsts funkcija], pie kam Judzu nemt vera, kii vardam "svarIgs" as attiecinu nevis uz ies~iidi. bet uz funkciju, ta tad,nav svarigas iestades, bet g~ vu;m funkcijas. Iestades i.r sadalJjusas savii starpa visas f_a~a1d.es ~cija.s -. administrativo, likumdeveju, izpildu,

apec vinas saka da:rbotles valsts organistni'i kii organi cilveka Js:er~en1. Ja samaitiisim vienu va1sts maSlnas dalu, tad valets saslitns ka cilveka ~ermenis un. .. nomirs,

Kad mes ievadijam valsts organisma Iiberalisrn» indl .

• _ • <O..l.LOU1... ..... ., VlSa

vina pohtiska komplekcija parmainijas: valsts saslima ar

CianQJI gudlD p.r'ato:kuli 9

129

naVigu kaiti - esins sadallsanos. Mums atliek tikai gaidit viJ;lElS agonijas galu-

No liberaIisma piedzrma konstituciona.1iis v alstis , kas nomainija gojus glabjoso patvaldfbu, bet satversme, ka jus labi zinat, nav nekas cits, kli kildu, naida, st:ddu, nesaskanu, neaugligas partiju agitacijas, partejisku tendeneu - ar vardu sakot, visa ta skola, kas valsts darbtbu padara bezpersonisku. Tribine ne sliktak par presi notiesaja valdibas lIZ bezdarbibu un beespecfbu un ar to padar'ija vinas par nederigam, liek am , kade} ari vinas daudzas valstis nogaztas. Tad kluva iespejama republikaniska era, un tad mes apmaintjam valdnieku pret valdfbas karikaturu - prezidentu, kas bija nemts no taut:as, no musu kreattrru vidus, milsu vergiem. Sis bija pamats mrnai, ko mes parakiim zem goju tautas jeb, pareizjik sakot, goju tautam ..

TuvakEi nakot:ne mes iestad'isim prezidentu atbildibu.

Tad vairs neieverosimn.ekadas ceremonijas izveidot to, par ko atbildes musu bezpersoniska kreatilia. Kas mums par to, ja retakas lqfis to rindas, kas dzenas pee varas, ja saksies apjukums t§.del, ka nevares atrast: prezidentus, apjukums, kas galigi dezorganizes valsti ...

Lai ncvestusavu planu pie tada rezultata, mes sagatavosim tadu prezidentu ievelesanu, kuriem pagatne ir kada neatklata tumsa lieta, kada "pan&ma" - tad vi¢ klils musu priekSrakstu uzticami jzpilditaji, jo baidtsies no atklajunriem, un arf tadel. ka katram cilvekam, kas ticis pie varas, pienllt tieksme paturet privilegijas, ptieldroCloas un godu, kas saistits ar prezidenta amatu. Tautas vietnieku nams segs, alzstaves, ieveles prezidentus, bet mes vil;l.ai atnemsim tiestbas Ierosinst. likumus un to grozijumus, jo sIs tiesibas mes pies:!p.rsiIn atbildigajam prezident:am, kas bUs lel1e musu rokas. Saprotams, tad prezidenta vara klfis par uzbrukumu visadiem uzbrukumiem, bet IDeS ~am piesJprsim pasaizsardzibai

130

"

Ztdi ~psveic «ta~tas komisar'll. padomes 'P1'iek§sedeta:iwl V. L1ici sakaTa ar «ieveldanu» PSRS tautibu padomi.

tieSibu griezties pie tautas pee vinas sprieduma apejot tas vietniekus, tas ir pie tii pasa musu akla kalpa - piij.a vaiJ.'akuma. Neatkarigi no ta m~ pieslFirsim preztdentam tiesibu izsludinat kara stavokli, So ped,ejo tiesibu motivesim, ar to, ka prezidentam, k& visas valsts brunoto speku vadonim, va[aga turet viv.us sava rlctpii gadijumam, [a bUtu jiiaizsarga jauna republikaruskii satversme, kuru aiasargat vinam :iT tiesIba ltii sis satversmes atbildIgajam parstavim.

S apro tams, tildos apstaklos svetas vietas atslega atradIsies musu rokas, un neviens, izVeQlot mlls, vairs nevares vadrt likumdeveju varu.

Bez tam, mes lidz ar jaunaa republikiiniBkaa satversmes ievesanu atnemsim tautas vietnieku namam tiesIbu, iesniegt jautiijumus valdIbai par vinas soliem, mottvedami to ar polltiska noslepuma saglabiiSanas vajadzibu. Tallik, ar jauno satversrni mes samazinisim tautas vietnieku skaitu Iidz mioimumam, lidz ar to samaziniidaml politiskiis kaislfbas un kaisIfbu uz politiku. Bet ja vinas, preteji gaiditajam, iedegsies art Sinl mazuma, tad mes tas izntcinasim pUnigi, grieioties pie tautas vairiikuma ...

No pre.zidenta bus atkariga tautas vietnieka nama un senata priekssedetiija un tii biedra iecelssna, Mes atcelsim parlamentu pastavigiis sesijas un .samaztnaaim vinu sedes uz daZie:m menesiern. Bez tam, prezidentam, ka izpildu 'varas prieksnlekam bus tiesiba sasaukt vai atlaist parlamentu un, atlaisanas gadijuma novilciniit jauna parlamenta sasauksanu, Bet, lai so visu, blitlbii nelikumlgc darbibu sekas priekSlaicigi samera ar musu pljiniern nekristu uz mijsu iestadfto prezidenta atbildfbu, tad mes ministriem un citiem augstiikiis admiuistracijas iered¢em ap prezidentu iedvesIsim domu, apiet vina rtkojumus ar savu pasu ncibu, lidz ar to klo.stot atbildtgiem vil;J.U vieta ...

132

5"0 Iomu mes sevisJp rekomandejam dot pildlt senlltarn, valsts padomei vai ministru padomei, bet ne atsevlskai personal.

Prezidents iztulkos pee mtisu ieskata to pastavoso likumu nozImi, kas daZadi tulkojami; pie tam viQ.s tos anules, kad mes vinam noriidisim LiZ saclu vajadzibu; bez tam, vinam bas tiesibas likt prieksa pagaidu Iikumus un pat valdibas konstitiicioniilii darba pargrozi.sanu, motivejot ka vienu ta otru ar valsts augstakii labuma prasibam,

AI' tadiem paI,lemieniern mes gUSIm iespeju pamaziim, soli pa solim, iznicinat visu to, ko sakumii, stiijoties mums rnilsu tieslbas, busim spiesti uznamt valstu konstitucijas, Tai tad parietu pie ikvienas konstitucijas anulssanas netnanama veida, kad pienaks Iaiks visas valdibas piirverst m G. s u vat val d r b ii.

Miisu patvaldnieka atzisan.a var noti.kt an ptrmssatversmes iznIcmasanas: srs atzisanas moments iestasies. kad tautas, nemieru un musu sagatavotas va1dnieku nevarlbas nomccrtas, siilts saukt: "novaciet tos pie malas un dodiet mums vienu vispasaules caru, kas lai mils apvieno un iznicina \dldu celoJ;1.US - robesas, tautibas, tic.IbasJ valsts aprel;!:inus un lai dod mums mieru, ko velt.igi gaidIt no miisu valdniekiem un parsUivjiem ... "

Bet jiis pasi labi zinjit, ka lai tamlidzlgas velesanas varetu lZpausties visu tautu viirda, tad nepieciesams visas zemE".5 dulfot valdibu un tautu attiecIbas, lai visus nokausetu at nesaderfbu, ienaidu, cil;tiim, savstarpeju neieredzesanu un pat 010-

Cibiim, ar badu, slimibu iepotesanuj trUkumu, 1ai gaji neredzetu cites izejas, kii meklet patverumu pie musu naudas un pilnigas valdilanas.

Bet, ja rnes dosim tautam iespeju atvilkt elpu, tad mums ilgotais bridis diezin vai jeb kad iestasies."

133

Sis protokols sava vidus daJii plasi apskata parlamentsriskas iekartas izmantesanu korupcljai un katras ,.goju" valdibas diskl'editesa,nai, atzskarct daudzus jautiijumru;, kas bija aktuali pagajusa gadu simtena beigas, Piemeram, par ,;panamas prezidentu" Lube Franeijii. Parlame:ntiirisma nebiisanas attistljiis viskuplak pee protokolu iznaksanas, sa gadusimtena pirmos trisdesmit gados, un art mums taB vel spi1gta atrnir,l.ii. Izmantodams demokratiskas brivtbas, zIds sagatavojas savai "vispasaules varai", kas pee piektii. protokolavardiem ka knaibles lai tur visu pasauli. Kii tagad var redzet, sada lama bija domata kominternei, kuras izplatBar,ai iidu bagatnieki nezeloja selru. TiktiH ari bUtu nonacis, ja iiriskas tautas nepaceltu zelta vietii uz pjedestala citas augstiikas vertfbas - darbu, godu, tautibu.

Sini pmtokola piamineta slimIbu iepote§ana un citi nepetni komtlnistu eir}.as Iidzekli, ko pee lielinieku pasu apliecinajuma viau "biedri" pielieto Maskava un citiis vietas.

134

VIENPADSMITlllS PROTOKOLS

Jauna satversmes programma. Dazi paredzeti apvel'suma sikumi "Goji" ki situ bars. SIepeni brtVlDiirnieciba un vi:J;t0ll "redzamas" lol:ss.

"Valsts padome bus organs, kas pastripos valdnieka varu: vina, lilrumdeveju korpusa aris~lga dala, bus it kii Iikurnu un valdnieka noteikumu redakcijas komisija.

Ta. tad, 1l1k, [aunss, jaunradamas satversmes programa, Mes noteiksim likumus, tiesibas un tiesas iekiirtu: 1) ar prieksliktimiem. lib.tmdeveju korpusam; 2) ax prezidenta :rikojumiem, vispiireju noteikumu veida, senata un valsts padomes lemumu veida, ministru noteikumu veidii; 3) izdevlgam momentam iestajoties ~ ax valsts apversumu,

Apmeram noteikuSi rieibas veidu, ~eISimies pie to kombiniiciju sIkumiem, kura.rn mums atlika noslegt valsts apctrata gaitas parkartojumu augsa minetaja virziena, AI' sim kombinacijam es saprotu preses bIivIbu, bledrosanas brivlbu. sirdsapzinas brivibu, velesanu sistemu un daudz ko citu, kam bils jiipazild no eilveces repertuara vai axi iatiek radikiili pargrozrtam oira dienii pee jaunas satversmes pasludi:niibnas.

Tikai sini momenta mes varesim uzreiz izsludjnat visus musu lemumus, [o ve1ak katrs radzams piitgrozijums biis b'istams sekojoso iemeslu pee: ja so pargrozi:jumu izdarla ar stingru bardzibu aprobezojumu ziQa, tad tas val' novest Iidz izmisumam, ko radis bailes no [auniem pargrozijumiem taji pasa, virzie:naj bet [a sekos mikstin&jumi, tad teiks, ka mes esam atzinusi savu kHidisanos, un tas aptumsos jaunas varas nemalchoas oreolu, vai an tauta sacis, ka mes esam nobiju-

135

sres un jiitamies spiestl piekapties, par ko neviens tikpat nepateiksles, jo domas, ka tas bija vajadzigs... Tiklab viens. kii otrs eejs kaitigs [aunas satversmas prestiiam. Mums vajag, Iai no taa pinnas pasludinasenes briZa, kad tautas vel bils notiku§i apversuma apstulbinjitas, kad tis vel atradIsies terora iete-me un nesapratne, ikviens saprastu, ka miis esam tik: stipri, tik neievainojami, tik speka pilni, ka mes nekada gadijurni nereJpnasimles ar tautam un ne tikai neveltisim verlbas vi1;lu domam un viHejumiem, bet an esam gatavi un spejigi ar nesatricinlimu varu apspiest to izteikSanu ik katra brIm un vieta, ka mes esam paQemusi ar reizi visu, kas mums bija vajadzigs un ka mes nekada gadijumii nepielaidisim tautas dalities vara ar mums... Tad vIQas aiz bailsm auvers ads un siks gaidIt, kas notiks.

Goji ir aitu bars, bet mes esam prieks viniem vilki. Bat jus zinat, kas notiek ar aitam, kad kiit! ieklGst villd?

ViJ;U aizvers aeis ari vel tiipec, ka mes viQiem apsollsim atdot visas ab;lemtaa brIvioas p e e miera ienaidnieku nomierinasanas un visu partiju savaldrsana.s ...

Vai verts runat par to, elk ilgi viniem bils jagaida U2 sd atdosanu? ...

Kadel mes izdomajam un iedveslitn gojiem visu so polttiku, iedvesam, nedevusi tiem iespejas saskatit tas apslepto pusi, - kiidel gan, [a ne tade)., lai aplinkus eels sasniegtu to, kas musu izkaisitai cUtij nay sasniedzams tieSi. Tas nodereja par pamatu mii.su s Le p e n a s b r Lv m ti r n i e c Lb a s organizacijai, .kuru nepazrst un par kuras mer~iem pat nevar iedomaties tie goju lopi, kurus mes esam piedabuju§i brivmurnieku loiu iiriSJf;igaja armijii, Iai noverstu vtnu ciltsbraju. uzmanfbu.

Dievs ir licis mums, savai izredzeta! tautai, izkaisities, un sini stavokli, kas visiem spet raksturojam mii.su vaj umu iz-

136

paufas mii.su speks, kas mus tagad novedis pasaules valdniecibas vartp. prieksa.

Tagad vairs tikai nedaude jauzbiive virs ieguldl.tajiem pamatiem."

Kii redzams, protokolu autors ir not~ikts simboliska: cionisma piekritejs, kas zidu diasporii jeb izkaisijuma saskata vinu speka sakni,

.

Ar sevisJs:u_ milestThu augsejais protokols uzsver diktata-

ras jeb terora nepteeiesamfbu "apsolitaja zeme". Lielinieku teore~i ir bijuSi citIgi protokolu lasitaji: arf komiinistiskaja literiHilrii var atrast sohjumu, ka pec vispar.ejas komii.nisma ,,laimes valsts" nodibinManas valsts vara vairs neb(Bot vajadziga un tad notiksot tas "nomir§an·a" (otmiranlje), Tad beigas spaidiem un beztiesibai, atjaunosies atkal brivibas! Tacl:l Cianas gudrais, kas jau visu to paredzejis, l,lirgadami.es noprasa: "Vai verts runat par to, cik ilgi viniem bus jagaida uz so atdosanu?" Normals eilveks nesaprot, ka brivfba varetu kliit par varmacfbas "turpmako stadiju".

Arr brtvmamiekus jeb masoaus protokoU daudzina katra sede.

Der atzImet, Ita, piemeram, Tautu Savieniba ir noteikts brivmiirnieku tzgudrojums, kii to pierada Leans de Ponsens sava gramata "S. D. N. Super-Etat MaQonnique" ("Tautu SavienTha - brivtnurnieku virsvalsts").

1917. gada Parizii notika sabiedroto un vb;lam draudztgo neitraln valstu brIvmiirnieku kongress - 28., 29. un 30. jGnija. Ta priekssedetajs bija Francijas Lielas Lozes Iielmeistars teneriilis Pet;le (Peigne), un viesus uznema S1 lob kopa ax jau reiz mtneto Francijas Lielo Austrumu (Orieotu). Kongress sprieda par Vacijas un Austrijas sekmigaku apkarosanu un nosutija apsveikuma telegramu Savienoto Valstu prezidentam Vilsonam. Starp citu, tika ari apskatits Eiropas po-

137

Irtdskais sadalijums pee tniera noslegsanas un nolemts sekojosais: 1) Elzasai un Lotringai j"iiatgriezas pie Franeijas; 2) jaatjauno polija; 3) jiinodibina Cechoslovakija; 4) jasadala Austrija. Taja laikii Parize uzturejas art velakais Cechoslovakijas arlietu ministrs un presidents Ben e § s, kas ir te-

verojams brtvmurnieks.

Sis fakts mums palidz daudz ko saprast Eiropas nottkumos pee pirma kara un pirms otra pasaules kara,

138

DIVPADSMITAISPBDTDKOL5

Kii bl'ivmiirnieki izskaidl:o hrivibu. Preses nakotne btivmiirnieku valsti. Kontrole pir presi, Korespondentu agentiiras. Kas it: progress 'pee brivmu:rniekn nzskatiem? vel par presi. Brivmunieku solidiritiite tagadeji prese. Provinces "sabied-

risko" prasibu uzkuri..ruisana. Janna reZima nemaldiba

,,vardu brfviba", ko var fzskaidrot dazadi, roes definejam ta:

"Bnviha ir tiesiba darit to, ko atlauj Iikums." Sads varda tulkojums mums noderes tam noliikam, ka katra bIiviba bus musu rokas, jo Iikurni iznlcinas val eels tikai to, ko mes veLesimies pee augsa Izskaidrotas programas,

Ar presi mes rikosimies sekojosa kiirtii. -Kadu lomu tagad speIe prese? ViJ;la kalpo \aisIIbu sakurinasanai, kas mums nav vajadzigas, vai sri partiju egoistiskiem nolUkiem.. Vina ir tuksa, netaisna, melIga, un lauZu vairakums nemaz nesaprot, kam vil;la kalpo. Mes tai uzlikslm seglus un sanemsim viQu stingTi grofos, to pasu izdarfsim ari ar parejiem Iespieddarbiem, jo kada gan nozime mums paglabties no preses uzbrukumiem, 'ja mes vel paliekam par mer1¢. brosurai un gl'amatai ...

Mes tagad dargi izmaksajoso publicitates produktu, dargo tapec, ka vajaga ~u eenzet. piiJ:vert:isim mtisu va1sts ienesiga postern: mes VU;tU apliksim ar sevis~u marku nodevu un ar nodrofulajumu iemaksu pie preses organu val spiestuvju dibinasanas. kam vajadzes pasargat mililu va1dibu pret katru preses uzbrukwnu. Ja gadisies sads uzbrukums, tad mes uzliksim nesaudzigus sodus. Tadi IId'Z.ek}1 - markas, drosfbas naudas un ar v1.Qam nodroSinatie sodi nests valdThai roil-

139

zigu -pe~~u. Tiesa, partiju avizes varetu ari naudas nezelot, bet mes vinas aiztaisialm, tiklldz tas otrreia mums uzbruks.

Neviens nevares nssodtts aizskart miisu va1dibas nemaldIbas oreolu- lemesls izdevuma slegsanai - hik, aiztaisamais organs bez pamata uztrauc [auzu pratus. Ludzu jus nemt vera, ka starp tiem, kas mums uzbruks, bus ad miisu pasu dibinatie organi, bet Vil;li uzbruks tikai tales punktos, kur mes [au biisi:m noHimusi i2idarit pargrozIbas.

Neviens ZlQ.ojums nenonaks sabiedrlba bez musu kontroIes, To mes jau ari tag ad sasniedzam ar to, ka visas zinas sanam nedaudzas agentiiras, kuru rOKas tas saplllst no visam pasaules malam, SIs agentiiras tad jau pilnIgi bus mnsu iestades un publici~s tikai to, ko mes rakstisim Vlr,tiim prieksa. Ja tagad mes esam roacejuSi iekarot goju pratus tiidii mera, ka viJ;l.i visi skatas uz pasaules notikumiem caur mnsu viniem uzliktajiim krasaino stiklu acenem, ja tagad prieks mums neviena valsti nay §Ji.erSlu, kas aizkrustotu pieeiu pie ta, ko goji save. dumj:iba sauc par valsts noslepumiem - tad kas notiks tad, kad mes sava vispasaules cara persona basim visu atzltie pasaules valdnieki?! ...

Atgrieaistmtes pie preses nakotnes. - Katrs, kas velesies bijt par Izdeveiu, bibliotekiiru V'ai spiestuves ipaSnieku, bils spiests sagadiit sai lietai noteiktu diplomu, kas pmapuma gadijumi nekavejoties tiks atnemts. Pie ta:diem apstakJ,iem dornas ierocis kliis par audzinosu ieroci mtisu valdibas rokas, kas vairs nepielaidis tautas masu rnaldities pa diungjiem un sapnet par progress Iabdaribu. Kas gan no mums nezina, ka iiie sl;tietamie labdarljumi nozime tiesu celu uz nepratigu sapnosanu no kuras dzimusas cllveku anarehistiskas attiecibas sava starpa un pret valsts varu, ladej ka progress [eh, Iabak sakot, ideja par progresu pavedinaja domiisanu uz visada veida emancrpseiju, nencspraurot tas robesas ... Visi ta 5<\11- camie libeIap IT anarchisti, [a ne darb os, tad domas. Visi tie

140

Sarkaoos patidztbas runas kQris Tufcl.lfflu bo~eviktl lalka,

dzenas pee brlvfbas ma¢em. iesligstot patvalIba, tas ir anarchija - pretestejot protesta del ...

Pariesim uz presi. Mes ~u, tiipat ka: visus citus tipografijas razojumus apliksi:m ar marku nodevam no loksnem un drosibas naudam, bet grama tas, ku~as m~ak par 30 lokSJ;l.li - dubu1ta apmera. Mes viQ.as uzskatistm par brosGrSm, lai no vienas puses samazinatu furnalu skaitu, kas nozIme vissliktaka iespieddarbu indi, bet no otras puses - Mds solis spiedIs rakstniekus aaceret tik garus darbus, ka tie tiks maz lasiti" sevis~i vel ievel'ojot gl'amatu diirgumu. Bet ta literatiira, .ko

141

mes izdosim paSi. lai ietekmetu sev velama virziena jauhl pratus, bus leta un too kertin ~erta. Nodoklis apvaldis tukSo kari pee literlitilras, bet.sodi liieraius padaris no mums atkarigus. Ja an atradIsies rakstitiiji pret mums, tad neradisles cilveki, kas ve.lesies Vi~LU darbus iespiest, Firms pienemt kadu darbu iespiesanai, izdevejam vai spiestuves ipasniekam vaiadzes iet uz iestsdem un liigt atJauju. Tadii karla mums [au ieprieks bas ziniimi ,pret mums gatavojamie uzbru·kumi un mes tos piirvaresim, aizsteigdamies tiem priekSi ar paskaidrojumiem apskatamai temai

Literii.tfirai un Zumalistikai piemit vislieliikais audzinosais speks, "tiidel masu valdiba Iegus zurnalu lielako dalu, Tii tJ.ks neitralizeta privlitiis preses kaitiga ietekme, un mes iegiisim milzigu ietekmi uz lauzu pratiem ... Ja mes atlausim iznakt desmit zurniliem, tad pasi nodibtnasim triSdesmit un t8. talak, 1ada pat veida. Bet publikai tas nav jasaprot, tadel visi mi1su izdodamie mow no arienes liksiesesam visdazadliko vi.r>zienu un uzskatu, tii tie iegus uztieibu un pieviIks pie mums milsu neko [aunu nedomajosos pretiniekus, kas tadli karlii nonaks musu eilp-a un tiks padarlti nekaitrgi.

Pinna vietii staves oficial:J. rakstura organi. ViQj v.ienmer sargas musu intereses, tildel to ietekme bUs samera nieciga.

Otra - nostasies oficiozi, kuru uzdevums bils pievilkt vienaldztgos un remdenos.

Tre!ia - me-s nostadiSiro it ka savu opoziciju, kas visrnaz vienli no saviem organiem izliksi,es par milsu antipodu. Milsu istie pretinieki sava sirdi natures ~o viltus opoziciju par savejiem un atk1as mums savas kartis.

Visas mtisu avizes bus visdazadiiko virzienu - aristokratiska, rep:ublikliniska, revoluctonara, pat anarchistiska saprotams, kam~r vel bus satversme... ViT,l am , ka i.ndieSu dievinam Vimu, bus simts rokas, no .kuram katra taustts pul-

142

su kaut kadai "sabiedriskai domai", Kad pulss paiitrinilsles, tad !iIs rokas vedts sabiedrisko domu preti musu merJpm, jc uztraucies subj~kts zaude sapTatiou un viegli padodas iedvesrnei, Tie mun::i, kas domas, ka atkarto savas nometnes laikraksta domas, ka seko savas partijas organam, vini ies paka] tam karogam, kuru mes izkiirsim prieks viniern.

Lai Ievaditu Sini virzienii savu Iaikrakstu miliciju, mums sevi!i~i rapigi jaorg.anize .91 Iieta. AI centriilas preses nodal as vardu mes organizaslm literaras sapulees, kuras musu agenti nemanot noteiks paroles un signillus. Apspriezot musu pas iikumusun TUnajot tiem preti vieamer pavirsi, neaizskarot t05 pee bfttfbas, musu organi nekaitrgi "apsaudisies" ar oficialam avizem tikai ta.pee, lai mums dotu iespeju izteikties sfldik, neltii mes to varero pirmatnejos oficialajos pazinojumos. Protams, tikai tad, kad tas mums bfis izdevigi.

Siem uzbrukumiem pret mums piekritis vel til lorna, ka pavalstnieki hfis parlieciniiti par pilnigu runUanas brr'libu. bet musu agentiem tas dos iemeslu apgalvot, ka mums oponejoSie organi ku] tuksus salmus, jo nespe] atrast pietiekosus motrvus musu r1ci"bas lieti_s~ atspekojumam.

Tam, sabiedriba:> uzmanibai nenotverami, bet patiesiba loti iedarbigi soli vissekmigak: noskanos sabiedribas uzmanIbu un uzficibu par labu miisu valdfbai. Pateieoties tam, mes pee vajadztbas varesim satraukt vai nomierinilt pratus attiedba uz poUtiskiem jautajumiem, parliecmiit vai radit apjukumu, iespiezot gan patiesibu, gan melus, gan datus, gan atsaukumus, skatoties pee ta, vai tie uznemti labi vai ne, vienmer uzmanigi aptaustot zemi, pirms 1lZ tas nostaties . .. Mes drosi uzvaresim savus pretiniekus, jo vinu rIeiba nebiis preses organu, kuros tie varetu izteikt savas domas u.dz galam, tlipee] ka mes pret presi spersim augsa minetos solus, Mums pat nebfis vajadzigs tos pUnigi atspekot ...

143

"Izmeginajuma balonus", ko palaidisim savii. tresas sJp,ras pTese, mils vajadzibas gadfjuma energiski atsauksim oficiozos ...

Jau tagad kaut vai francu zruniili,stiki valda brtvmiimieku solidaritiite pee paroles: visus preses organus savstarpigi saista profesionalais noslepums; lidzigi senatnes auguriem, neviens darbinieks neizdos savu ziQu noslepumu, ja nay nolemts to laist atkliiuoa. Neviens zurna!ists neuzdrosinasies noslepumu izdot, jo literiitu aprindas netiek pielaists neviem •. kam paga1ne nay kadas apkaunojosas vainas... Sis vainas tada gadijuma mdal atkIatu. Kamer tas mamas tikai nedaudziem, ZurnaIista creels saista zemes iedzivotaju vairakumu - tam sako sajusma.

Musu aprel,dni ipaSi attieeas uz provind. Tur nepiecie5ams ieroslnst ceribas un tieksmes, ar kUl'im mes varetll katra laika mesties uz galvaspilsetu, uzdodot vinas galvaspi1setam par provineu pa'l:stavigam eeribam un ti.eksmem. Skaidrs, ka VDj1U avots bus vienmer viens un tas pats, proti, musejs. 11' vajaclzigs, lai dazreiz, kamer mums vel nepieder._pilnlga vara, galvaspilsetas izriidItos ietltas taut as, tas IT, miisu agentu apstradita: vairiikuma provmcialu uzskatu atInosiaira.

Kad mes btisim taja. jauna re£ma periods, kas bus pareja uz mi1su valdiSanas (oficiiilo) sakumu, tad mes vall's nepielaidisim, ka prese atklaj sabiedribas bezgodfbu; ir vajadzigs, lai tauta domatu, ka jaunais rezIms visus apmierma tik loti, ka pat noziedzfbas izbeigusa.s . . . Noziedzibas Izpausmes gaclijumiem japaliek vienigi attieeigo UPUfU un nejausu Iieeinieku zinasani ~ ne vairak."

Sis protokols vairak nodarbojas ar preses "gudribam" demokntiskaja pareja,s laikmeta, Kad Krievija izci'las revolikija, tad izriiclijas, ka tur tadi "smalkumi" un tik riipi;ga maskesanas na v vajadzigi. :lids gij a pretI sa yam mer1$:im

144

daudz bruta:laka kiirta, un var domat, ka savas oficialas varas iestasanos tas sagaidija iitrak nekii bija domajis.

Tomer arI lielinieki pinna Iaika pielaida preses opoziciju, I a. i i z z i na t usa v u s i e n aid n i e k u s. Driz pee lielinieku apversuma ieveda preses cenziiru. Tad aizliedza visas pilsoniskas avizes, 1918. gada jillijii sledza arf visu soclaIistisko presi; drukatavas pa dalai tika demoletas, pa dalai rekvtzetas. Tagad vareja pastavet vairs tikai Iielinieeiskji prese. Tomer laiku pa Iaikam, kad valdihas stavcklis kluva kritiskaks, vai arI kad radas vajadziba uzzinat Ilnovirzienus" un maldinat Eiropas sabiedrisko domu, lava iznakt daz:em opozicijas socialistu laikrakstu numuriem. 1919. gada ;sakuma Maskava Iznaca mazinieku organa "Vsegda vperjod" 14 !1Umuri, tad pee dazam nede]iim viens vlentgs mazinleku Internacionales" numurs. Vel pee gariika starplaika iz:aca socl,':ilrevolficionaru "Delo Naroda" dazi numuri. Tas ari bi[a gandrtz -viss . .. (Skat. datus A. Akselroda gramata Das wirtschaftliche El'gebnis des Bolsehewismus in RUJ':sl~u" 43. Iapp.) Kad bolsevlkl nostipriniijas, tad nepielaida vairs ne mazako dazadibu.

Chou .. gucl:ro pJolQkoU 10

145

TRISPllDSMITllIS PROTOIiOLS

Diems\:as maizes triikums. Politi.kas un .riipniecibas jautiijumi. Izpriecas. Tautas nami. "Patiesiba Ir viena." Lieliis problemas.

"Dienis\:iis maizes trUkums spiez gojus eiest klusu un bii.t mii.su padevigiem kalpiern. MUsu press no vinu vtdus uzJ;lemtie agentt pee musu paveles parspriedIs to, ko mums nav izdevigi. izdot tiesi oficialos dokumentos, bet mes pa to larku, izmantojot radusos debatu troksni, nemsim un jevedisim mums velamos noteikumus un pasniegsirn tos publikai kii notikusu faktu. Neviens neuzdrosinasies prasit atcelt reizi nolemto, jo vairiik tadel, ka to .nostadts ka uzlabojumu . .. Un tad atkal niks prese un novirzis tautas domas uz citiem jautajumiem (jo mes, Io.k, pieradinajsm [audis, meklet vienmer ko

'jaunu). Uz so jauno jautiijumu apsprlesanu metisies tie bezsmadzenu liktenu Ierneji, kUrl lidz sim laikam nevar saprast, ka viJ;li neks. nesaprot no ta, ko uzaemas apspriest, Po Iitik as jautiijumi nay pieejami nevienam citam, kii vien tiem, kas to vada jau daudzus gadusimtenus un tr to raclijU§L.

No visa tii. jUs redzesit, ka, puledamies "radit" pula domas, mes tikai atvieglojam sava mechanisms gaitu, un jus varat noverot, ka mes censamies iegii.t piekriSanu nevis saviem darbiem, bet gan vardiem, ko esam teikusi 'Viens. vai otrii gadi:juma. Mes pastavigi sludinjim, ka visu dar~m ceribii un piirliecibii kalpot vispiiribas Iabumam.

Lai novitzitu piirak nemierigos Iaudis no polltikas jautajumu apspriesanas, mes tagad ierosinam it ka [aunus - rupniectbas [autajumus, !jinI lauk.a [au var iztrakotiesl Masas ir ar mieru palikt bezdarbigas, it ka: atpiisoties no politiskii.s

ID'

14'1

darbfbas (pie kupas mes vinas pieradiniijiim, IBiBr to palidztbu cinitos pret goju valdibam) tIkai tad, [a mes vmam dodam vietfi citu nodarbibu, kurai it ka esam nospraudusi to pasu politisko virzienu.

Lei viaas pasas nenonsktu pie kada sledzrena, tad m€s vil)am kavejam laiku ar izpriecam, rotal fun , spel&m, kaisHbam, t a u t a s n ami em.,.. Driz mes saksim tikt prieksa ar preses palidzIbu k 0 n k u l' sus ace n sib a sma k s 1 Ii un visada verda sporta: sis intereses gaHgi novirzis lauzu priitus no tiero jautajumiem, kuros I,.UlD5 n?]dos arvipiem cinIties. Arvien vairiik un vairiik atradlnoties no patstavigas domiiiiaoas, [audis saks runat viena mute armurns, tadel, ka mss busim vienIgie, kas radls jaunus domu celus,.. zinams, ar tadu persona paUdzibu, kuras netures par miisu cilveklem.

Liberalo utopistu lorna bils gaUgi izspeleta, kad musu valdrba tilts atzlta, Lidz tam. laikam vit;Li mums labi 00 deres , Tade] mes veiemasim visadu fantastisku teoriju izgudrosanu, kas Iiksies [aunas un it ka progresivas: jo mes tacu at vislabiikajam sekmem esam sagrozij1.l5i gaju 'bezsmadzenu galvas ar progresa Ideju, un nav starp gajiem neviena tik pratiga, kas saprastu, ka zero iH varda slepjas Doversanas no paties1~ bas visas tajos g.adijumos, kur lieta negrozasap materia.liero izguclrojumiem, jo pat i 'e sib air t i k a i vie n a U II t a Jan a v vie t asp r 0 g re sam. Progress, §I vUUg.a ideja, kalpo tikai patiesfbaaaptumsosanai, lai neviens cits to nepazItu, iznemot mils, vinas sargus, Dieva izl'edzeto tautu,

Kad mES saksim valdit, tad milsu orato}"i runas par visam tam lielajam problem am, kuras lidzsim ir nodarbinajusas cilveces prams, lai galu gala to novestu pie musu labis valdiSanas.

Kasgan tad vairs domas, .ka visas sis problemas mes paSi uzstadijam, sekojot mtisu polttiskajam planam, ko neviens nay a tminej is. daudzu gadusimtu laika?I"

148

Latvie§u tautas Uelii:lcai.s bende. 2'ids S . .sustins, Padomju LaWija:s ~vaists dTo~ibas tautas kom!sars» bol~eviku okupadjas twlka,

Saja protokcla Hdi risina fiiliik savaa makiavelJistiskiis varas filoz0iijas rezgus. Atkal interesanfiatzimet daZllli apstaklus,c kas vi!liik piepildijuSies galvenokart Krie-vijas prakse.

Arbada patagu -eksistences Zgllugiem zidi vaJda str.adnieku masas pliltokratiskas valstls, kur tie i.r tiklab liE-Iakie bagatnieki, kii ari lielakie I'evolUcionari. Bet lIdz ptlafbai Ilie spaidi novesti Padomju sa vienfb ii, kur viss ied,titlotaju vairums mitiniis v ispI'imItIv akaj as apstaklos, .nepazidams augstaka ideala ka pieest pilnu vederu. Nos piestas , tumsas, nozelojama atkariba drebosas masas, saprotams; 2Jdu eentriillz€tajam aparatam viegliik valdrt. nekii partiku§us un izglI~ totus pilsoJ;lus,. tadej tad ad lietinieku vara visas saves 24 pastiivesanas gados nay neko darrjusi, lai eeltu afpalilrusiis Krievijas kultiiru, bet Sl kultura ats.piesta vel' par gadu uesmitiem atpaka], sahdzinot ar cara laiku limeni. Tii burtiski retUizejas sini protokcla rakstitais teikums: "DieniS~iis maizes trUkums spi:ei gojus eiest klusu un but musu padeviglem kalpiem ". Tiesipartikas razosan.a Padom] u savienil'la tik: bedigii stiivoklI, ka mums bija jasl1ta savs sviests uz aug]jgakajiem Krievijas dienvidu apgabaliem. Bet ilgi jau tas tii nebGtu turpinaji~s - arl latviesu turiba padomju icitartii bija nolemta bOja ejai - zrdu valdnielti necies paedu:Sos.

Padornju sav~enlba ierikotie tautas nami, kur stradniekiem japavada savs hrivaJ.s laiks, lai gimeI;lu parrunas nevaretu augt opozicija pret valdese k.ariu, - al~i ir paredzeti protokalos. Tapat taufu pratu aiZl}emsana ar visadamspelern un rotalam, Katrs sacha turnirs :r,.el)ingradii val Maskava tika izbazune·ts pa vlsam avizem - lai noverstu uzmanibu no padomju tautas pelekasj bezkrasainas dzives un iii, ko dara Stalins ar Kaganovieu, Saprotams, ka sajos sacha turnrros atka! uzvareja Levenfi~, Smislovs un citi "biedri ebreji". Tas pats redzams protokolii ierosmiibjos. ml1zikalos konkursos, Piemeram 1933. g. maija notika Vissavienfbas·

150

mGzi~u sacensfba ar godaIgosanu. AttieCigs tautas komisaru padomas lemums skan: "Atzistot sekosu jaunu mii'zil;l:u muzikali-miikslinieciskos talantus: Busjas Gold$teina (prof. Zampolska klsses), A. Kaplana (prof. Goldenveizera kl.), Behas Prrtiklnas (prof. Magazinera kl.), Lizas HilleIs (prof. Stolarska kl.), Misa:s Fichtengo1ca (prof. Stolarska kl.) - katrs no viQi.em saQ;em3000 rublu, bet ZiimueJ.s Hillels (prof. Reinbalda kl.) - 4000 rublu premiju". Ta tad, 170 miljonu valstij, kUla. dzivo nepilni 3 miljoni ZIdu, nebija citu godalgojamu makslinieku, ka tikai Zidi! Starp citu, ka. no uzvardiem redzams, ari ilis "mevu jaunatnes."skolotaji visi it Zidi.

Aiznemt, nodarbinat la:uzu pratus vienrner a1' ko jaunuto Hdu prese macijusies jauari ta sauktajas demoJrratiskajas iek;lrUis. Nav saubu, ka arl vienu laiku ta mode iegajusie polarbraueieni un polarlidojurni, "ziemog an as ",. Iedu iestregu.su ekspediciju glab!iana ar ledlaufu paltdzfbu un eitas iz.daribas, kur atkal izc:ilu lomuspiHeja zIdu profesors Samoil~vies, tika veikti un piasi aprakstjtt, lai novsrstu uzmanibu no Krievijas iekspolItiskii stavokla, no chroniskiis izsi1ksanas un terora.

151

tETBPllDSMITAIS PROTOKDLS

Niikoines ticfba, Nakotnes dzimtbiiSana. Na:kotnes religijas noslepumu atziSanas neiespeja. PorDografija un iespiesta varda nakotn.e.

"Kad mes siiksim valdIt, tad mums nebus velams, ka pastavEitu citas religijas, izaemot milsejo par vienu dlevu.var kuru mfisu liktenis vienots caur musu izredzetibu un caur kuru tas pats masu liktenis apvienots ar paseules likteni. T adel mum s j ii n 0 ii I d a vis a sci t a s tic e san a s, ;fa no tii. celsies sa laika bezdievji, tad, kii parejas pakape, viJ;li :neb us musu nodomiem bistami, bet \lil;1i noderes par piemeru tam paaudzem, kuras klaustsles mfisu svetruDiis par M o Z U s tic j b u, kas ar savu stingro uri pardomato sistemu mils novedusi pie visu tautu iekarcsanas. Ta mes an pasvttrosim vb;las mistisko patlesfbu, uz kuras, jiiteic, dibinas viss vinas audzinosais speks ...

Tadmes katra gadijurna salidzinasim savu Iabe valdisanu ar ieprieksejam. Miera augli, kaut ari nopel:niti ar nernieru gadusimteniem, reljefi izcels mineto labumu. Goju valdfbu kludas mes atte.Iosim visspozaltajiim krasam. Mes iedveslsim tadu riebumu pret viJ;lam, ka tau t a s d z i m t b ii san a s mieru v e r t e s a u g s t a k par d a u d a i n a t a j a m b r i v r bas tie sib am, kas viJ;las tiktaI nomocijusas, IzsmEHusas pasus cilveku eksistences avotus. Sis tautas tika izsilktas no- garamgiijeju bara, kas nezinaja, ko viJ;ls dara ... Veltigas valdibu mainas, llZ kuram mes dzinam gojus, rakdamies zem Vll;1"U valstu pamatiem, uz to laiku tikta] apniks tautam, ka viQas Iabak bus ar mieru parciest no mums visu ko, lai tikai nebfitu jiiriske atkal par [aunu ciest piirdzivotos ne-

153

m.ierus un kiGmes. Un seviS~i mes pasvitrosim goju valdibu vesturtskas kludas, kas tik daudzus gadu simtel)US nomocijusas cilveci ar savu neapdomibu visas lietas, kas attiecas uz vinas patieso labliliijibu, dzidamas paka] fantastisk:.iem socialo labumu projektiem un neredzedamas, ka sie projektl tikai pasliktiniija, bet nevis uzlaboja visparejas attiecfbas, uz kuram dibinas cilveku dzive ...

Visa musu principu un IIdzeklu speks pastaves ieks ta, ka mes tos izcelsim un izskaidrosim ka spilgtu kontrastu vecal, sa trudej usai sabiedriskaiiekartai.

Musu filozofi parspriedis visus goju ticibutrUkumus, bet nevi ens nekad neapskatIs m u s u t i c i b u no vi Q asp are i z a vie d ok 1 a, jo neviens pamattgi to neiepazfs, izI,1:emot m iisej as, kas nekad .neuzdroiiiniisies lzdot tas noslepumus ...

Zemes, kuras sauc par visattIstltakiim, mes esarn radIjuiH neprattgu, neUru, riebigu lit e r .a t u r u. Vel kadu laiku pee valdrsanas sakuma mes veicinasim viQu, lai ta izciHik attE!lotu to runu un programu kontrastu, kas naks no mii.su augstumiem. .. Mlisu gudrie, kas audziniiti gaju vadfSanai, sastiidis runas, projektus, memorandus, rakstus, ar ko mes ietekmsslm pratus, virzfdami tos uz miisu nozimetiem jagu~ miem un zinManam."

Ari illis protokols sauktin sauc pee gojiem uzspiastas

d Z 1 m t b ii san a 05, kas tagad tik pilnigi tika reiilizeta Padomju Krievija. Fiireja daja tas nodarbojas galvenokart ar t ie i bas lieta:m. Lai nevienu neapmulsina vardi, ka protokolu autora acts zelastibu iegust vie n die v i bas atzineji. Kristigie seit nav domati. jo knsttgos fiidi tur par pag ini em, nevis par Saves pielUdzejiem, kii tas [au plaSak noraksturots Ievada. Uzsverts ari, ka savas ticibas noslepumus zid1 neuzdroslaas atklat, GluZi tas pats pledraudets talmuda. Tii ari tssuba lasam: ,,2Icis, kas raksta tulkojumu no talmuda

154

val no rabtau rakstnieefbas neZ:idam, uzskatams parnodeveju un slepeni aizraidams no !lIs pasaules",

Sekojot l:etrpadsmitam protokolam, Krievijii tika plaSi izversta be z die v j u k us t-i b a. Valsts bagat1gi athalstija bezdievju savienfbu, kuru tikal nesen slewa par godu CerCilam un Kenterberijas archiblskapam. Kustibas prieksgala staveja zids Jaroslavskis (Gubelmans), viens no Iielinleku vecakajiem partijas biedriem. Savieniba apkaroja visas religijas, iznemct Mows ticibu. 1928. g. Maskavas izpildu komiteja nolema ierikot Jielaja sinagogii klubu, Tacu lenaca raksts at 60.QOO Maskavas zidu parakstiern, un sinagoga palika neaiztikta, Kad 1929. g, beigas bezdievji gatavojas plasas pretrellgiskas kampanas izvesana; sakara ar Zlemassvetkiem, krievi saka piepraslt, lai tadas pasas represijas pielieto ari pret Zidiem. Hz Si "sabiedriskas domas" spiediena savienibas 51epena valdes sede tika pienemts lemums .. legt Maskavas zjdu draudzes. Pee tam savienlbas akflvakie propagandist! un redzamakie valdes Iocekli Uela uatraukuma a:tstiija sapulces telpu. Kad pienaca aldu [aunsgads, vtQi tomer .netrauceti pulcejas sinagcgas. Arpuse druzmejas krievi un sauca: "Vienadas tiesIbas visieml Til. ka fidi apkaro musu ticIbu, vajag apkarot ari vlnu tieThu". Izskata pec tad GPU apcletinaja redzamakos rabin us, bet pec tam tos atkal palaida vela.

2urnala "AntiTeligioZQ.ik" 1932. g. 1. nurnura ieteiktas pretreligiskas filmas: pret islamu 16, pret lamaismu 2, pret katolticfbu 5. Fret Mozu.s tieThu versto £lmu "pagaiclam, ruemziH, vel nav", atzistas iurnala lidzstra:dnleks. Ka tad ari tas varetu but, ja gandriz visi padomju reZlsori, liela dala operatoru, art dazi aktieti un gandriz visi seenaristi ir zidil Padomju laika musu radiofana programas fiurnals tespieda godalgotu seeniidju "Maksiros", kura attelota "ideala" revolucioniira dzive, Viens autors - Traubergs - jail pee uzvarda spriezot ZIds. Bet kad "OgoJ;J,oka" pariidijas Iaureatu

155

iPmetnes, tad bija redzams, ka arI otrs - Kozincevs - 11' aearietis.

Riga v APP izdeva veselu pretreltgisku biblioteku, kuru redig-eja zids Seinmans. Ir tani viena brosuriI;la art pret Moeus tlctbu, bet sastiidIta loti "nevainIga" gara. Autors pavisam neaizskar ne Zidu religijas sovtmstisko raksturu, ne talmuda sludinato drausmigo antimoralt pret neZidi em , bet vlenigi censas nosUidrt tictbu ka: zidu "priesteru kastai" izdevtgu, lietu, pie kam paliek iespaids, it ka tomer til nebiitu :Q-emama paTak nopietnL

Kas attiecas uz p 0 r n 0 g r a f i 5 k 0 (piedaurlgo) Uterat 11 r u, tad tur Zidi [au veci "sped", pazistami visas pasaules polidjaL Ka bezkaunigu pastkarsu, lubl} rom iin u, neI;cltru fotografiju un piedauzfgu filmu producefaji zIdi uapeld visur, kur viniem pa]auj valu. ApreJpns' skaidrs: viegli nak nauda 'un goju jaunatne .izvirst, Ar lidzigiim destruktiviim tendencem JUdi uzstiijas arl atlautaja,. "pusgorugaja"literatiira. Lidz nacnionIDsocialistu nliksanai pie varas, Vacij.li visas joku lapas atradas zidu rokas, Tur tika izsmieta nevien goju sabledriska iekarta, bet arI tikumiba. Raksturigi, ka iidu bumeram allaZ piemlt jeluma nokrasa, tas, ko vacieSi sauc par "Zote". Lielinieku laika vienigo "humoristisko" zurnalu Latvija "Rifs!tij Krokodil" ari piezimeja un pierakstija Zidi. Raksturigi, ka,· maitadami pilsonisko valstu jaunatni, iidi DO saviemkrieviniem tomer prasa stingru tikumibu, ldirtigi piedzen alimentus un nepia[auj nodoties orgijiim un pa.riik bieZi mainlt milas partnerus. Padomju savieniba javalda stingrai kartIhai, ka [au protokolos attelotii "laba jekiirta". Te bija atkal says rekins: ja [aunatne aizies erotiskiis piirmeribiis, ta var kli1t an cita:dii z~a nemierIga un apdraudet iIdu varu, Kas viHams pilsoniskas iekartas g ratiS an ai, to nevar lietot pasu majas.

156

PIEl:PADSMITAIS PHDTDKDLS

Pasaules apversUlIlS viena dienii. Sow. Goju - brivmiirnieku nlikotnes liktenis, Varas misticisms. Brivmiirnieku loiu savauosaniis. Gudrajo ce.ntriiJii piirvalde. Aze.fa afera. Brivmii:rnieciba kii visu slepeno biedribu vaditaja. Sekmju nozime atkJiiUoi. Kolektivisms. UpUJi MasoJ}u sodi. Lilrumu un varas prestiZa maz.tniisaniis. Ieprieksizredz.ebOB. Nikotnes valstibas ltknmu isums un skai drib a. Paklausiba prie.ksniecibai. Soli pret varas nelietigu .lietosanu, Sodu bargums. Tiesnesu maksimiUais vecums. Tiesnesu un varas liberiilisms. Pasaules nauda, B.rivmu.rnielru absolutisms. Kasacijas tlesibas, Nikosi .,vaidnieka" varas patdarcbalais "izskats". Valdnieka dievi.ruis&na. Stipra tiesibas kii viemgais tiesThu veids. IzraeJa

cars - pasaules patr,iarchs.

"Kad mes beidzot galigi sanemsim varu savas rokas, adaridami valsts iekartu apversumus, kas visur tiks .sagatavoti uz vienu un to pasu dienu, pee tam kad visas pastavosas valdlbas bus gallgi atzitas par nederlgam (bet Il'dz tam var paiet vel ilgs laiks, varbtlt vesels gadusimtenls), tad rnes pacentisimies, Iai pret mums vairlik cebG.tu sazverestrbu, Ar ~o nolillru mes bez zelastlbas iznicinasim visus, kas mnsu varas sauemjianu sagaidfs Ieroeiem rokas,

Jebkiidas [aunas slepenas bisdrfbas dibina~ana arI tiks sodIta ar navi, bet tas no vb;tiim, kuras pastav tag ad, ir mums zinamas, it mums kalpojusas un kalpo - mes Izputinaslm un vinu biedrus izsiitisim no Eiropas uz taliem kontinentiem. T1i mes rlkosimies ar tiem brivmiirnieku gojiem, kuri parak daudz zina; tie, kurus mes kaut kadu lemeslu del apielosim, dzIvos pastavigas bailes no izsiltiSanas.

157

Mes izdosim likumu par to, ka visi slepeno biedrThu bijusie dahbnieki u:sutiimi no Eiropas .kii musu valdiSanas centra.

Miisu valdIbas lemumi bus gallgi un neapelejami,

Goju sahiedribas, kuras mes esam ieaudaeiusi tik dzilas nesaticibas un pro testa saknes, kartibu var nodibinat tikai ar nezelibu, kas lieciTIa par stingru varu: nav ko skatlties uz upuriem, kas krit par nakntnes labumu. Labuma sasniegsana, kaut ari upuresanas celli, ietverts katras valdibas pieoakums, kura saprot, ka vlnas eksistence pastav ne tikai privilegijiis, bet ari pienakumos, Galvenais valdibas nostipl'inasanai Ir vinas varenibas aureola, bet so aureolu var sasniegt tikai ar varas Iielisku nesatricinamibu, kurai piemistu neaizskaramlbas pazimes no mistiskiem eeloI,liem - no Dieva lzredzetfbas. 'I'ada bija lIdz peciejam laikam krievu patvaldfba - musu vienigais nopietnais ienaidnieks visa pasaule, ja neskaita pavesta varu, Atcerieties pi emeru , Itil. asinrm applildinaUi Italija neaizskiira ne matinu uz galvas Sullarn, kaut gao tas bija izlejis sIs asinis. Sulla savas varas de~ tiles dievinats no tautas, kaut gan ta bija vina nomocita. Bet vina varonibas pilna atgriesanas TtaUja padarija vir,;tu neaizskaramu... Tauta neaiztiek to, kas vir,m hipnotize ar savu drosmi un gara speku,

Bet pagaidam, kamer vel neesam ieguvusi varas pilnibu, mes radIsim un vairosim b r i v m urn i e k u 1 0 Z a s visas pasaules valstis, ievilksim vir,;tas visus izcilos darblniekus un tadus, kas var par izciliem klat, jo Sls Iosas bus galvenais zir;tu centra un ietekmes lidzeklis. Visas sIs lofas eentralize~ sim zem vien as , mums vien tikai zinamas, parejiem nezinamaa parvaldes, kas sastaves no musu gudrajiem. Lozam bus savs parstavis, aiz .kura slepsies minet§. brivmiirniecibas parvalde, kas dos paroli un programu. Sims lozii.s mes sasiesim vlsu revolticionam un Iiberalo elementu mezglu. Vl1J.as sastaves no visiem sabiedribas sliiQ.iem. Visslepenakie politiskie nodomi kliis mums zioiimi un paklausies miisu vadibai [au to ra-

158

~anas diena. So 10fu loceklu skaita bus gandriz visi starptautiskiis un valstu nactonalas policijas agenti, jo vinas dienests mums neatsverams tam ~a, ka policija ne tikai pee savas metodes var tikt gala ar nepaklausigajiem, bet art segt musu darbus, radIt nernieru eeIoJ;lUs u. t. t,

Brivmu1'nieki A71glijas kara,~nama. UZf}oemumii redzams Vindzoras nercogs. bijusals kurnUs Edu.ards VIII, brivmumieku p1'ovin-ces lielmeistaTa terpii.

159

Slepenas biedribas parasti viscakliik iestiijas aferisti, karjeristi un vispar lielako tiesu vieglpriitigi cilveki, caur kuriem mums nebas g-r11ti darboties un uzvilkt masu projektetas maslnas mechanismu... Ja S1 pasaule sadulkosles, tad tas nozirnes, ka mums vajadzeja vil;1U sadulkot, lal izjauktu pariik lielo soliclaritatj vi1;l.ii. Bet [a vi.Qii rafuies sazverestiba, tad tas priel;t..§gala nostasies neviens cits, ka: kads no musu uzticamakajiem kalpiem. Dabigi, ka mes un tikai mes vadisim brfvmurriieku rfcfbu. jo mes ziniim, kurp v edam, mes ziniim katras darbibas gala merl,d, bet goji nezina neka, pat tieso rezultatu ne: vi.Qi parasti padodas islaicigam patmilfbag apmlertnasanas aprelpnam, izpildidami nodomato, pat neieve.rodami, ka Sis nodoms nav radies no ViJ;1U Inieiatrvas, bet gan ml1su iedvests ...

Goji iestajas 10zas aiz zi.Qkares, vai arl cerlbii ar to palldzfbu tikt pie sabied_riska piraga, bet QaZi tadel, Iai varetu izteikt publikas prieksii savas nepiepildiimas un nepamatotas ilgas; vint alkst piirdzivot sekmju un aplausu emocijas, ai; kuriem mes esam seviil!,d devigi ...

Mes tadi'll art [aujam viniem g11t Sis sekrnes, lai varetu iiman tot vinu pasapmiinisanos, kura [audls, pasiem nemanot uztver musu iedvesumus, nesargfijottes no tiem, budaml pilruga parlieciba, ka savas nernaldibas del tie tikai izplata savas domas, bet nevar vairs uztvert citu domas ...

Jus nevarat ledomaties, cik viegli visgudrjikos gojus novest lidz neapztniga! naivitatei, [a tikai v.i.Qiem lauj pa1liem sevt apmanit, un Udz ar to, eik viegli vinus novest izmisurnf [au ar mazako neveiksml, piemeram, aplausu partraukSanu .. Ka vergt vtni gatavi klausit, lai atkaJ atgatu sekmes . " Gluzi tapat ka masejie neskatas uz sekmem, bet neatlaidigi seko saviem planiem, ti goji gatavi atteikties no vLSiem saviem planrern, lal tikai gutu sekmes ...

Sada vinu pslchologija mums ieverojami atvieglo to vadt-

160

sanas uzdevumu. Siem tigeriem, pee izskata. ir aunu dveseles, bet vinu galvas puil caurvejs.

Mes esam davajuiii tiem koka zlrdzinu - sapni par to, ka cilveka individualitati uzs11ks simboliska k ole k t i - vis m a viemba... ViJ;U vel nav aptverusi un arI neaptvers domu, ka sis zi.rdri.Qs nay savienojams ar dabas pamatUkumu, kura no pat pasaules iesakuma ik katru vienibu rada savadaku ~ ae individualisma merlp.

Ja mes vinus varejiim novest lIdz tadam nepratIgam apzilbumam, vai tas piirsteidzosi skaidri nepierada, ka goju priUs ne tuvu nay tik attlstits kii mnsu prats?! Sis apstiiklis galvenokart garante ml1su sekmes .

Cik tiilredzIgi bijusi musu gudrle senos laikos, sacidami, ka svariga mer~a saaniegsanai, nevajaga atteikties ne no kadiem Iidzekltem un skaitrt upurus, ko nes mer~a laba ... Mes neskaitijam upurus no lopu-goju sWas, lai gan upurejiim arr daudzus mfisejos, bet par to [au tagad sagadiijiim vi¢em tiidu stavokli pasaule, par kadu vb;li pat sapaot nevareja. Til tad samera tomer nedaudzie upuP no musejo vidus pasargaja m11su tautu no b0jii ejas.

Nave ir ikviena neizbegams gals. Lab ii k so gal II t U v i n ii t tie m, k a s m 11 suI i e t u j a u e, nekii mums, Sis lietas radltiijiem. Mes sodisim masonus ta, ka nevienam, iznemot hratus, par to neeelsies aizdomas, pat paAiem upuriem ne: visi viQ.i nomirst, kad. tas vajadzigs, it ka no normalas saslirn.§anas . .. Zinadami to, pat briij:.l no savas poses Jfedrlkstes protestet. AI tamem Irdzekliem mes no brivmurniecibas vidus izrausim pasu protesta sakni pret milsu rIkojumiem. Sludiniidami gojiem lib eralismu, roes tam pasS. laika turam savu tautu un savus agentus visstingrakii paklauSlba.

MUsu ietekme goju likumu pildlsana ir samaainajusies lidz minimam. Likumu prestiiu satriciniijuSi liberalie iztulkcjumi, un ko mes ievedarn sini sfaira. Svarl:gakas politiskas un

Oia.na. !I1lilr" prolDko U II

161

principiiHas lietas un jautajumus tiesas izs~ir ta, ka mes vi- 1).am to liekam, redz lietas tada gaisma, kada mes tas ieterpjam goju administractjai, protams, caur saviem rokas puisiem, ar kuriem mums nebtitu neia kopiga, - eaur laikrakstu izteiktiem uzskatiem vai ari citiida eela . .. Pat senatori un augstika administracija ak1i pienem mfisu padomus. Goju tin dzivnieciskais prats nespej ne analizet, ne noverot un vel [o maziik spej paredzet, kada virzienanosversies zinams jauta.[uma ncstadijums.

Sin! miisu un goju domasanas speju starplhii. skaidri saskatams izredzetibas un cilvectbas zimogs, atSl}iriba no goju instinktiva, dzlvnieciskii. prata, ViJ;l.i redz, bet neparedz un arl neka neizgudro (varbut tikai materialas lietas). Tii. tad skaidrs, ka pati daba m u s izraudzljusi pasau1es vadfbai un

valdi~anai. .

Kad atniiks musu atkHitas valdiSanas Iaiks, laiks paradit tiis labumu, tad mes piirtaisisim visas likumd?sanas: milsu lfkumi bus isi, skaidri, negroziimi,bez jebkiidiem iztu1kojumiem, ta ka katrs tos varea labi 00 at. Galvena ipatniba, kas tiks vines ietverta - paklausiba prieksnlecfbal, novesta lidz grandiozitates pakapei. Tad izbeigsies visi noziegumi tiidet, ka visi un ikkatrs bils atbildigs varas parstiivja augstakai varai. Bet varas nelletiga valkasana. ko pielaif instances, kas atrodas zemiik pat so pedigo i:nstanci, tiks sodita tik nei.eligi, ka ikvienam atkritis patika eksperimentet ar saviem spekiem. Mes modri sekosim katrai administracijas darbfbai, no kuras atkariga valsts maSInas gaita, jo vinas izklaidiba rada izlaldlou visur: neviens nelikumIbas vainoziedzibas gadijums nepaliks bez paraugsoda.

Noziegumu slepsana, kalpoHiju solidara izpalldzesanas administracija - visi Sie Iaunumi pazudisjau pee pirmiem barge sodu pierneriem. Musu varas aureols prasa pee merkim atbilstoslem, tas ir bargiem so diem par maziiko piirkapumu perso-

162

tUga labuma, vinas augstiikii prestisa de]. Cietusais, kaut ari smagak neka vina vaina to prasa, bils it kii kareivis, kas krit administrativa Iauks Varas, Principa un Likuma Iaba, kas nepielaii, ka .no sabiedriska cela nogrieztos uz personigo pat palli valsts ratu vaditaji. Piemeram: musu tiesnesi zinas, ka mul,fga kiirtii gribedarni palieUties ar savu mrkstsirdfbu, viJ;l.i parkapj lilrumu par taisnu tiesu, kas rsdrts, lai piemeru pee piirmii.citu [audis ar sodiem par vinupsrkapumiem, bet nevis, lai izceltu tiesnasa gatigas ipatiibas. .. Sadas Ipasibas kHijas izradrt: privatii dzIve, bet nevis sabiedriska lanka, kas reprezente cilveka drives audzinoso pamatu.

Milsu tiesu personals kalpo tikai lidz 55 gadu vecumam, pirmkart tadel, ka sirmgalvji sturgalvfgak turas pie iepriek:3 pieQ,emtiem Iemumiem un griltek padodas jauniemrikojumiem, bet otrkart tapec,ka tas mUIIlS dos iespeju sasniegt personals parvietosanas elastIbu, kas [o viegliik salieksies no milsu spiediena: kuts grib~ palikt Satya viets, tam vaJadzes akli paklausft, 1ai izpelnltos. Vispar, tiesnesus mes izvelesimies tikai no tadiem, kas noteikti zines, ka vinu uzdevums -' sodit un piemerot likumus, bet- nevis sapnot par liberiilisma piemerosanu uz valsts audzinasanas plana re~na, ka to tagad iedomajas goji... Piircilasanas sistema vel noderes ari darbinieku kollektivas solidarit§tes izjank.sanai un visus piesaistfs valdi:bas interesem, no kuras bas atkarigs vmu Iiktenis. Jauno tiesnesu paaudzi uzaudzinas uzskatos, ka nay pielaiiama Uida varas izlietosana, kas varetu traucet reiz nodibinatas mfrsu pavalstnieku savstarpejii.s attiecfbas,

Tagad goju tiesnesi pabalsta visfidus noziegumus, jo viQ,iem trukst pareiza prieksstata par savu uzdevumu, tiide1 ka tagadejie valdnieki, tiesnesus ieceldami vietas, neparupejas par to, Iai iedvestu tiem pienaknma izjutu un apzinu par to, ko no vinlem prasa. Ka dzivnieki palaiz aavus bernus medit, ta gOjl dod saviem pavalstniekiem ienesIg.as viet as, nepado-

II'

163

mad ami, ka vajadzetu psskaldrot, kadam nolakam ~I vieta radfta. Tadel tad arI vinu valdibas izjuk pasu spekiem, PaSu adrninlstraeijas ricibas del

Smelsimies· sis darbibas rezultatu piemera vel vienu pamiieibu savai valdfsanai,

Mes iaravesim liberiilismu no savas valdi5anas visiemsvadgajiem strategiskajiem pcsteniem, no kuriem atka riga visa to lauzu audzinasana, kas bus padoti muau sabiedrlskai iekartai, Sos postenos tiks Vielligi tie, kurus IDeS busim lzaudzinajusi par admlnistratfviem valditajiem. Ja mums aizradis, ka veco darbinieku atlaisana dargi izmaksiis valsrij, tad uz to atteikSu, plrmkjirt, Ita viniem iepriek§. sa"mekles privatn .d.arl:iu zaudej.amii dienesta vieta, otrkart - mas u r 0 k as. b 11 s vis a pas a u Ie S n a u d a, tii ka mUsU valdibal nev.ajadzes bities diirdzlbas .•.

Mflsuabsolutisms viscaur bUs konsekvents, un tadiH katram valsts varas lemumam vajadzjs denIt un negrozIgi pildlt musu Iielo gribu; ta res pari katrai kUl'nesMai,. katram nemleram, izravejot visus slidus pro test a lzpaudurnus ar paraugsodiem,

Mes atcelsim kasa.eijas tieslhas, kas pliries~ tikai musu ricrba -valdnieka zU;ta, [o mes nedrikstam 'pielaut tautai domat, it ka musu ieceltie tiesnesi varetu taislt nepareizuspriedumu.

Bet ja kaut kas lldzrgs notiks, tad mes pasl kavesim spriedumu, bet lidz ar tadu paraugsodu tiesaesira par sava pienakuma un uzdevuma nesaprasanu, ka saru gadljumi vairak neatkartosies ... Atkartoju, ka mums tacu bils zmama katrs musu administracijas solis, kurai vajaga sekot, lai tauta butu at mums miera, 50 vinai Ir tiesibas uz atbilstosiim. prasibiim no labas valdfbas un Iabas amatpersonas.

MUsu valdISanai bils valdnieka patriarchalas, te~asai:zgadihas forma. Musu tauta un pavalstnie1ti v~a persona

164

redzes tevu, kas rupesies par katru vajadzibu, katru darbu, vi.sam pavalstnieku savstarpejam attiecibam un arIattiecIbam pret valdnieku. Tad vinl tiktiil pieradis pie domas, ka viniern nay iespejams iztikt bez sIs aizgadlbas un vad.Ibas, [a grib mierIgi dzlvot, ka tie atzts masu valdnieka varu svetsvinIba, kas jau tuvu staves dieviniisanai, ipa:n. :kad paz-lie-

Ztdi au._gstos amatos diimokraiisktis vuillfis .. Diimokrutijii.:;, kur ircHem ptcltdrtas vienlidiigas tiesibas U1 satmnieku tautu, tir~ t:dieto s~v~ sakarus .li1t kapitrHa vatu. lai iespiesLos visa(bi!di"giikajtis ~!etas. Nav .'VQ.tTS Teturns pat Zidl mil'tistTn poste!;los. Uz~emtl.ma

dzams Sumenoto Vaistu jin(1nsu ministrs Morgent.(11Ls.

165

cinasies, kamiisu amatviri vil,1us neaizstiiv ar savu varu, bet tikai akli. izpilda viuu prieksrakstus. ViQi prieessies, 'ka znes esam vinu dZlve visu nokartojusi, ka dara gudri vecakt, kas grib savus bernus uzaudzlnat pienakuma apziQii un paklausiba. Jo, taut as, attieclba: uz musu polrtikas noslepumiem, muiam paliek nepilngadigu bernu lorna, tiipat kii vinu valdlbas ...

Kii redzat, es dlhinu mesu despotismu uz tieslbiim un pienakuma: tiesfba prasIt pienfikuma pildlsanu ir katras valdibas uzdevums, kas teviSl,ci. gada par saviem pavalstniekiem. ViI,1ai pieder stipra tiesfbas, lai varetu tas izlfetot cilveces novadisanai uz dabiski noteiktopaklausibas iekartu. Visl pasaule paklausa, ja ne cilvekiem, tad apstii..kjiem vai savai dabai, bet katra gadljuma s1.iprakajam. Tad ~u kliisim art mes par siem stiprakajiem vispareja labuma. del!

Mums, neapdornajoties, jaupure atseviskas personas, kas trauee ievadIto kartlbu, jo [aunuma paraugsodtsanai IT svarigs audzinasanas uzdevums.

Kad Izraela cars uzliks sava svetItaja. galva valdnieka kroni, ko vinam pasniegs Eirnpa, tad viQ.s kius par pasaules patriarchu, Tie nepieciesamie upuri, kurus vh;ts bus nesis noderfbas laba, nekad nesasniegs to upuru skaitu, kurus gadu simtenos ir nesusas goju valdibas, sacenzdamjis sava Iieluma manija,

Musu eat's pastavlgi atradisies satiksme ar tautu, teikdams vtnai no tribtnes runas, kuras tala palla stand a k~Us zi-namas visai pasaulei,"

Sis protokols [oprojam zaka: ne.attapigos .. gojus", kas [aujas apmu[koties no nedabigajiim kollektivisma idejam, un slave zidu "caru", kas pastavigl agitesot ar lie1inieciskiem par,lE'!mieniem.

Bez tam, tas .satur sausm'igo draudu brfvmurniekiem, kas neretl arl ticis izpildlts - sodit vinus ar navi par disciplinas

166

parkiipsanu. Jo: ja jau jamirst relzi viSiem, tad esot "lietderig:i", ka zIdu ienaidnieki: nomirst bez kavesanas.

MasoQi notiesa uz navi ne tikai savus nepak1ausIgos "bra[us", bet ari eitus, kas stav vtnu slepena.i vadfbai ceHi. Ka zinams, pasau1es karam par iemeslu bija Austrijas erchercoga Franca Ferdinanda nogalinasana 1914. gada 28. jiinijii. Sarajeva. Jau gandrtz divus gadus Ieprieks Parizes zUTnaJa: "Re-· vue Internationale des Societes Secretes" (1912. g. 15. septembra nurnura) iespiests kads raksts, kura teikts: "Varbut kadu dienu klus skaidri kada Sveices brivmurnieka vardi attie eiba uz Austrijas trona manttnieks: "ViQ.S ir ievcrojams eilveks. - za, ka viT;ls jau notiessts. Vi1;1s mirs uz trona pakapieniem". Nopratinot slepkavu Gabrielu Principu, izradijas, ka ar erchercoga oiivi II sakari br ivmurniecibai. Bijusais Austrijas arlietu mlnistrsgdi.fs Cernins savas atrniT,las "Tm Weltkrieg" raksta: .. Erchercogs zinija labi, ka atentata brlesmas pret vina dzivfhu ir lielas. Gadu pirms pasaules kara izcelsanas vinam tika ziuots, ka brivmiirnieki esot nolemus; to nogaliniit".

161

SESPADSMITA.IS PROTOfiOLS

Ka universitates padarit "nekaitfgas". KIasicisma nomainisana. Audzinasana un amats, .,Valdniekatf varas Tekli'ima skolis. Brivas macisanas gals. Jaunas teorijas. Domu neatkarfba, Uzskatanuo8S miiciba.

"Lai izni"cinatu visus kolektrvos spekus, izaemnt muaejos, mes padarisim nekaitigu pirmo kolektivlsma pakapi - universitates, piiraucizinot tas jauna virziena. Vh,1U vadItiiji un profesori tiks sagatavoti savam darbam ar sikam, slepenam dar bib as programfun, no kursrn tie nedrtkstes atkapties nc par rnatu. Vir,lUS iecels ar lie1u uzmanIbu un nostadls piJniga atkarlba no valdIbas.

Mes izs1egsim no miiclbas kursa valsts tiesibas, ka arT visu, kas attiecas uz polItiskiem jau1:ajumiem. Sos priekiimetus matis tikai nedaudziem desmitiem personu, kas bus izlasIti pec savam izcUam. spejii.m no musejo vidus, Uni .. versitates nav jaizlaiz dzIvB plena puikas, kas cep konstitaciju planus ka komedijas vai tragedijas, nodarbojoties ar politikas jautajumiem, no kuriem ari vil;Lu tevi nekad neka nesaprata,

Slikti vadita Iiela personu skaita iepazistina~ana ar pnlltikas [autajurrdem dod utopistus un sliktus pavalstniekus, ka to pas! redzat no vispiirejii.s goju audzinasanas piemera sini. virziena. Mums vajacizeja ievadIt VU;lU audzinasana visus tos principus, kas til!: spldosi salauza vinu iekiirtu. Bet kad rnes bi1sim tikuM pie varas, tad lzslegsim no audzinasanas prngramas visus mulsinosos priekSmetus un pataisIsim jaunatni par prieksniecfbai paklauslgiem berniem, kas mfl, valdnieku ka savu atbalstu un miera nodro§inii.taju.

169

Klasicismu, ka arl vispar seno laiku vestul'es macl~anu, kura varrak [aunu neka labu piemeru, mes apmainisim pret nakotnes programas miicISanu. Mes izdzeststm no lauzu atmil;tas visus agriiko laiku faktus, kas mums nay velami, un atstasim tikai tos, kas attelos goju valdibu kJudas. MiicIba par praktisko dzivi, par obligato iek artu , lauiu savstarplgajam attiecibam, par vamsanos no s1iktiem, egoistiskiem PIe,rneriem, kas sej [aunuma sekIu un citi lidzigi audzinosa rakstura jautajumi staves programas prieksgala, knra tiks sastildna katram arodam pee sava plana, nekiida z.il,1.a nepielaiZot kopeju maciSanu. Tiicis jautajuma nostiidIjums ir sevislP svarigs,

Katrs sabiedrisks arods jaaudz.ina stingrii nOS~rtfbii, saskaJ;lii, ar savu nozimi un darbu. Gadijuma geniji vienmer ir miicejum un maces ieslidet cites arodos, bet so reto gadijumu de} ielaist svesiis rindas be.ztalantus, atnernot tam vietas, kag viI;lQm pielrrit pec dzimsanas un nodarbosanas - tas ir trrais bezprats. Jiis zillat, ar ko viss tas beidzas gajiem, kas pielaida so breooso nejedzibu.

Lai valdnieks stingri ie.sestas savu pavalstnieku sir dis un prates, tad vina darbibas laika vajag macH visai tautai s .k 0- 1 a 5 u n J auk u m 0 spar vina nozimi un darbiem, par visiem vina labajiem pasiikumiem.

Mes .iznfcinasirn katru maeiSanas brrvibu. Skolniekiem bus tiesfba kapa ar saviem piederigiem pulceties macibas lesta:des k ii k I u b a: sinis sa pukes , s vet k u die n a s skolotaji lasts it ka: brfvus priekSlasljuml1s par eilveku attlecfbu jauUijumiem, pat pismera likumiem, par represijdm, kas codas neapzinigu attiecibu rezultatd, un pedigi, par jaunu. pasaulei vill neparadrtu teoriju filoz.ofiju. Sis teorijas mes paeelsim par tic i bas d a g mat u, ka parej as pakapienu uz musu tlctbu. Pee musu tagadnes un nakotnes darbibas programaaapskata, es jums nolasisu !io teoriju pamstojumus,

170

Varclu sakot, no daudzu gadu simtenu piedzivojumie.m zinadarru, ka cllveki dztvo no idejam un paklaujas tam, ka SIs idejas tie uznem tikai ar audzinesanu, kas ar vienadam sekmem sniedzama katram vecumam, zinams, tikai dazados pa:Qemienos - mes uzsUksim un konfiscesim pedejos domu neatkarfbas izpaudumus, ko [au sen esam ievirzijusi uz mums

2Tdi de-mokratillko vaLstu publicistj,ku. Uzr,temumd redzalns Zlds KaUfma:ns. kas stav tl.ltm Suvienoto Valstu vaLdibas aprlndam. Vi'l}.s pubLicejis pamfletu: «Vacijai jiiiznfkst», kura prasa vliC'U v!lLsts pa2udinasanu un tQ,utas steritizesamt.

171

vajadzigajiem priekSmetiem un idejam. Domas nosHipe~anas sistema jau darbojas tii. saucamajs u z s kat ami bas m ac i b ii, kurai vajag gojus parverst par paklausigiem bezdomu dzivniekiem, kas gaida . uzskatsrmbu, lai varetu aptvert... Frantija viens no musu labiikajiem agentrem, B'W'fua, jau pasludinajis [aunas uzskatamibas macibas programu",

- Sini prctokola atrodama visa Iielimeciskas skolas sistema: gan uzskatamibas miicTba Ell' sienas avizem, plakatiem un "grafikam", gan klubi un svstdlenu sapulces skolas, gan tielba konrdnismam kii pareja uz lidu ticibu, gan "fabrikuIiipnicu aprnacibas" iestades atsevis~iim profesljam, gan, beidzot, augstskolas iegrozosana un asplrantu metode ar "nedaudziem desmitiem" izlasitu personu, kas "cienigi" gatavoties "zinatniskai" karjerai. ViSa tas mums [au pazistams, Der atzImet. ka arf iii saucamas demokratiskas valstis zrdu profesori pie augstskolam veie tadu pasu audzekQ-u sagatavosanu bolsevismam Dr. P. Aldags sava g1'amata "Juden beherrschen England" (1939. g.) uzskaita daudzus iIdu maeibas spekus Oksfordas un KembridZas universitates, aizradidams, ka no Oksfordas studentiem [au liela vai pat lieliika dala padevusies komtmismam,

172

5EPTIlYPllDSMITAIS PHOTOIlOLS

Advokiitilra. Goju garidzniecibas ietekme. SirdsapziJilas brtviba, Pjivesta' galms. Jiidu cars kii patriarchs-pavests. C~as veidi pret pastavoso baznicu. Mode:rnas preses uzdevums, PoUcijas organizacija. B.rivpriifigii policija.· Spiegosana pee

kahala spiegosanas sistemas. Varas nelletrga izlietosana.

"Advokiitu amats padara cilvekus aukstus, nezeligus, stiirgal vigus , bez prineipiem, liek tiem vienmer nostaties uz bezpersoniska, Uri Jegala pamata. ViJ;ti. iemaeijuSies visu attiecinat uz aizstavibas labumu, bet ne uz viQ-as rezultiitu soeialo noderfbu, ViJ;li parasti neatsakas ne no vienas lietas, piflas panakt attaisnosanu par katru cenu, piekeroties pie [urisprudeuces "iil}iem": ta: viJ).i. demoralize tiesu. Tadel me s 11 0 pro f e s i j u i e s 1 e g s i m sa u r 0 S ram j 0 s, kas to tures izpildu varas ieredau sfaira. Advokiiti, tapat ka tiesnesi, nevares satikties ar pravniekie.m, viJ)..i saJ;l,ems savas lietas tikai no tiesas, iepazisies ar tam pee referatiem un dokumentiem, aizstaves savus klientus pec viJ;.u nopratinasanas tie.sa sakara ar noskaidrotajiem faktiem. ViQ.i sanems vienijdu honoraru, neskatoties uz aizstavamas lietas raksturu. Tie bils vienkarSi lietu referenti taisnas ties as !aba, pretsvara prokuroram, kas bus apsudztbas referents: ta tlssai samazinasies referesanas darbs, Ta nodibinasies go dIg a, bezkaisliga aizstaviba, kas stradas ne intereses pee, bet aiz parl1eeibas. Ta, starp citu, tiks noversta tagad p1'aktizejama biedru uzpirksana, vienosanas taut uzvaret tam, kas maksa ...

Goju gar i d z n i eel b u jau esam parupejuSies dlskreditet, tii Izniclnet vinu misiju, kas tagad loti traucetu. Ar katru dienu mazinas vinu ietekme tautiis. Sirdsapzil;l.as

173

brfviba tagad izsludiniita visur; tatad, vail's tocai japaiet zinamam gadu skaitam, uzr -kristlga religija pilrugi sabruks;.ar cit am l'eligjjrun mes tiksim vel viegla.k gala, bet par to paragri runat, Klerikalismu un klerlkus mes ieslegsim tik i!iaures ramjos, ka vinu ietekme tagad ies preteja virziena. agrikajam.

Kad pienaks laiks galigi i z n i c i n' a t p a v e s ta g .8 1- m u, tad neredzamas rokas pirksts noradis tautam uz sa galrna pusi. Kad tautas steigsies turp, mes it k~ uzstasimies tam par aizstavjtem, lai novi!:rstu lieHiku asinsizliesanu. AI' so diversiju iekliisim pasos vlQ8 dziJumos tID yaks neiziesim no turienes, kame)' nebUs dragats viss tas vietas speks.

Judu cars bus ists vispasaules pavests, internacionjilas baz-

nicas patriarchs. .

Bet, karn.er nebtlslm paraudzin.ajtcli jaunatni jauniis parejas Iaika tieiba.s, bet pee tam musu tlcib a. , t i k met me s atkliiti neaiztiksim p a st jl v o s ji s baznieas, bet cmisimles pret vu;Hiim ar kritiku, kas radis sJs;:elsanos ...

Vispar, musumoderna prese publices a tklajumus par valsts lietam, religiju, par goju neapdiivinatibu un visa to ietvers pilnigibezprincipu izteicienos, lai visadi pazemotu viI;lUS tii. ka to prot darrt tikai musu~eniiila cilts ••.

Miisu valsts bus dievina VBnu apologija, kas to personifice - ikkatra no miisu simts rokam atradisies viena sociala aparata atspere, Mes visu redzeslm bez oficialas po1idjas p alidzIb as, kura tani savu tieslbu veida, kadu mes vinai, tas ir, gojiem, izstr.a.dajam, kaye valdibam skaidri redzat. Pee mesu programas, t r e .s a d a lam ij sup BV a Is t n i e k u u z r a u d z i 5 pill' ej 0 s aiz pie.nakuma apziQas,aiz labpratiga valsts dienesta principa. Tad nebus kauns but spiegam un den unci an tam, bet nepamatotas denunciaciias tiks stingri soditas, lai neiesaknotos sas tiesibas [aunpratlga izlletosana.

174

Musu agenti naks ka no sabiedribas augsMkiUn, ta no zemakarn aprindam, no uzdzfves kariem admlnistratcriem, tie pUs izdeveji, tipografi,gramatu un citu preeu pardeveji, stradnieki, ormanl, apkalpotaji u. 1. t. Si beztiesig~,ne uz kadu patstavigu rtcibu nepllnvarota un ta tad ari bazvaras policija tikal liecinas un zincs, bet vinas liecfbu parbaudisana un aresti bus atkarlgi no atbildigu polleijas lietu kontrolieru grupas, bet arestus izdarfs .zandarmu korpuss UlI pilseta.s policija. To, kas kaut ko poUtiskos jautii.j.umos red:z.ejis un dzirdejis, bet nay par to zil;lojis,ari sauks pie atbHdIbas par slepsanu, [a pier adisies, ka vil;l§ ~inI Iieta vaintgs.

Tapat ka tagad milsu briiliem ar personlgu atbildibu uzlikts pienakums ziQ,ot kahalam par .atkl'itejiem. no sava vidus, vai ari tadiem, kuru darbiba ieverots kaut kas -pretejs kabala noteikumiem, tii musu vispasaules valsti visiem mesu pavalstniekiem bus obligati jiipilda valsts dienesta pienakums sini virziena.

Tadaorg.apiziicija lzskaudis varas launpratIgu Iietosanu at speku vai ar uzpirksanu - p ara dum us, ko mes esam goju starpa nodlbinajusj ar saviem padomiem un parcilveeisko tiesfbu teorijam . .• Un kii mes citadi varetu pavairot nekarttbu celoJ;l.Us vinu administtacija, ja ne sin1 cela? Viens no svafigakiem lidzekUem sini ziQa - dot iespeju kirtloas uzturfitiijimn atdOSa darbiba paradIt un attistit savas launiis tieksmes - patmilIbu, patvalu un pirma karta kukulosanu."

Aug~ejais protokols runa par vairakiim Iietarn, kas mums arI "labi" palikusas. atmiQ.a no lielinieku Iaikiem, Vispirms, a.dvokatuqls lorna un orgarrizacija notelota taisni tada, kadu mes to pazlnam no bolseviku "konsultiicij am". Ta :iik pastiistits, ka baznicas fOrInali neesot [asledz, kamer visi nav paraudtinati zIdu tic.i:ba. Ari pie sa gudrajo noradljuma komunisti pieturejas. Beidzot, plaSi apskatlta cekas lema - ta sistema, pee kuras tresdala iedzi:votaju Padomju savieniba

175

spiesta uzraudzft parejas divas tresdalas, pie tam pa lielakai dalai bez kadas atlidzfbas. Katra ziJ)a rlmIgi, ka m denunciacijas un spiegosanas kartiba jau gudrajo padome tik sik.i paredzeta 20 gadus pirms padomju revolucijas.

176

ASTOIYPllDSMITllIS PBOTOKOLS

Apsardzibas soli. Novel"osana SliZvernielru vidu. Atkliita apsardziba - varas gals, Jiidu lieniI;J.8 apsaJ"dz:ioa.. Mist~skai~ varas prestizs. Apcieti.ni:isana pee llirmam aizdom.iim.

"Kad mums vajadzes pastiprinat stingras apsardzfbas 50- [us (kas ir briesmIgaka inde varas prestiZam), tad mes slmulesim nekartibas vai nemiero tauta ar labu rufliitiiju palidzibu. Ap siem runatiijiem pulcesies licIzjuteji. Tas mums dos iemeslu KratiSanam un uzraudzibai, ko izvedIs milsu kalpi - goju policisti ...

Ta ka lielakii dala sazvernieku strada "aiz nllikslas milestfbas II , lai tikai butu ko .runat, tad mes tos netraunesim, pirms vil;l.i bus sakusi darboties, bet tikai siitisim vinu vida. noverotajus , .. Nav jii.aizmirst, ka varas prestizs tiek mazinats, ja bieZi atklajas sazverestibas pret to: Sini apstaklt prezumejarna bezspeka vai, kas vel Iaunak, ssvas netaisnfbas atztsana.

Jus zinii.t, ka mes sadragiijii.m goju valdnieku prestiZu ar biezi sekojosiem atentatiem pret vinu dzlvibu, ko izdarfja musu agenti. miiSu ganampulka akli sum, kurus ar dazam Iiberalam f1:azem viegJi pamudinat uz noziegumiem, [a tikai tiem ir polUiska nokrjisa. Mes piespledisim goju valdniekus atzlt savu hezspeku, atkla.ti izsludinot apsardzfbu, un ta iznicIniisim varas prestiZu.

Musu valdnieku apsargas tikai nemanema sardze, jo mes nevarestm pat plelaist domu, ka pret vinu varetn pastiivet tada sazverestlba, ar ko vU;1s netiek gala un no kuras vinam jaslepjas.

CI an o. g\Ld 'Q pro !okoli 12

177

Ja mes pielaistu §o domu, ka: to ir dariju.si un dara goji, tad ar to mes parakstitu naves spziedurmi ja ne vinam pasam, tad [au tuva: niikotne vina dinastijai.

Pee stingri ieverotas etiketes, rniisu valdnieks savu varu izlietos tikai tautas Iabji, bet ne savam vai dinastijas labumam, Tadi'll, ieverojot so puSl$:oiumu, viQ.a varu cienfs un sargas pavalstnieki pa!H,' vi~u die vi n a: s apziJ;l,.a, ka ar to savienota katra valsts pilsona labklajiba. jo no viQas bus atkarIga sabiedriskas iekartas uzturasana ...

Apsargiit Caru atklati, noztme - atzit Vi:r;ta varas organizacijas vajumu:

Musu valdniekam, kad vi:r;ts Tadisies tautas vidii, vienmer bus apkart it kii ziI,lkiirigu viriesu un sieviesu pulis, kas it kii gadljuma pee ienems vinam tuva:kas pirmiis rindas, bet parejo rindas nelaidrs uz priekSu, it ka Iai leturetu kiirtibu. To redzot, ad citi ieveros atturtbu. J a tautas vida biis karls, kas centisies resniegt lugumrakstu, un spiedisles rindam eauri, tad pirmam rindam jasaQ.em sis IGgumraksts un, lUdzejam redzot, japasniedz valdniekam, lai visi zinfitu, ka iesnregums sasniedz mer~i un, ka ta tad pastav pasa valdnieka kontrole. Varas aureo1s prasa savas pastavesanas Iaba, lai taut a varstu teikt: .. Kaut Cars to zinatu," vai ad: "Cars par to dabtis ziniit.

Nodibinot ofidalo apsardzibu, pazfid varas mistiskais prestizs: katrs, kam vien ir zinama drosme, tad iedomajas' sevi parvir,las kungu, Dumpinieks .apzinas savu speku un gaida izdevibu, Iai meginatu tikt pie varas... Gojiem gan mes sludinajam ko citu, bet ir jau redzams, kurp tos novedusi atklatas apsardzibas panemianll ...

Meg n o z i e d z n ie k u s a r e s t e si m jau pie

p i r m a m v air a k v aim a z a k pam a tot a m a i zdo m am: nevar [aut aizbegt, baidoties no klildas, aizdomas turetajlem par politiskiem parkapumiem val noziegumiem,

178

pret kuriem mea tie.siim izturesimies nesaudzigt. Ja vel var ar .zina:rou stiepjamiDu pielaist meklet vienkarsu noziegumu, mottvus, tad nav riekada aizbildinajuma personam, kas nodarbojas ar jautajumiem, no kurlem neviens, iznemot valdibu, neka nevar saprast... Un art visas valdibas nesaprot isto politiku".

l2'

179

DEVINPllDSMITJlIS PHDTOIlOLS

t

Liignmu un projektu iesniegsaD3s tiesihas- Dumplba.Politisku noziegumu tieslisanas plekritlba. Politisku noziegumu rekliirna.

"Nepielaizdami pavalstniekus patstavlgi nodarhoties ar poUtiku, mes, turpretim, veicinasim visadus iesniegumus jeb peticijas, kas satures visadus prieksliknmus un projektus valdibai, ka uzlabot tautas dzivt, Til mes iepazisimies ar savu pavalstnieku tlilkumiem vai an fantazijam un atbildesim vai nu izpildIdami ierosinajumus, vai an tos lietlSlti atspekodami, pieradot iesniedzeja tuvredzibu.

Dumpfha nav nekas cits, kii taksela riesana uz zlloni. Zero valdfbas, kas labi crganizeta ne no policejiSkas, bet no sabiedriska.s puses, takSelis rej uz zilonl, neapziniidamies vina speku un nozirm. Vajag tikai laba piemerii pareidit viena un otra nozimi, un taldieli valrs neries, bet luncinas asti, tiklrdz ieraudzts ziloni.

Lai a t ne m t u politiskajam

n o z i e g u m a m

v a ron 1: bas a u reo 1 U, m est ° nos e din ii s i m u z a p s u d z e t o sola kopa ax ziidzIbu, slepkav r b u un visadiem riebIgiem un netfrlem noziegumlem. Tad sabiedrlska doma sava apzil;la apvienos so noziegumu veidu ar visu parejo noziegumu kaunu un atzis tos par vieniidi nieiIHi.miem.

Mes esam pilleju~ies un, es ceru, axl sasniegusi to, ka goii nay aptveru§i tadu cinas veidu pret dumpIbu. Lai ta notiktu, mes aplinkus ~ prese. un runes, ka ari gudr.i sastiidItas vestures IDacibas griimatas reklamejam moeeklibu, ko dumpiniekj it kii UZJ;lemuilies visparfbas laba. sr rekJama pavairoj.a

181

liberaju kontingentu un atliiva ieskait~t goju tfikstosll;<J musu dziva.il:i inventara.' -

"IzraeJa sarkanais cars" Stalins piJnIgi l.urejies pie augseja proto kola, visiidus banclitus pasludinadams par- mocekliem, bet savus pclrtiskos pretiniekus inscen.etas pravas nostadidams par zagliem un inde:tajiem (Maksima Gorkija nave!) un apdiivlnatakos un sev brstamikos karavadonus - par spiegiem (Tuchacevska un eitu Iieta).

182

DIVDESMITAIS PHDTDKOLS

Finausu plins. Progrestvals no dok tis .. Progreslvi marku DOdeve, Fondu kase, Procentu papiri un naudas apgrozibas sastingums, AtskaiUimroa· Priek.sstavniecibas atcelsana, Kapitala .sasti.t:\gsana. Naudas: emlsija, Zelta valiita. Darba speka vel'ubas valU:ta .. Budiets. Valsts aizq.emwni. VieupToceutiga

.seriia.. Ril.pmecibas papid. Gojn valdnieki; favnritij b:rivmiil'meku agenti.

"Sodie'll apskatishn finansu programu, ko es atllku uz sava referata beigam, ka musu planu grutako, nosledaoso un izsJpro;§o punktu. Stajoties pie tas, atgadinasu, ko jau agrak [ums aizradiju, proti, ka mfisu darba rezulta1.s izS~irts ar skaitlu [autajumu.

Kad atkUiti sanemsim varu savas mkas, tad musu patvaldnieciska valdiba pallaizsardzibas priudpa de:! sargasies jutami apgrutinat masas no dokliem , lai neaizrnirstu savu "teva." un "labvej.a" lomu. Bet, ta ka valsts orgenizaclja izmMs'a dargi, tad tomer nepieCiesams iegut tai Udzek1u.s. Tadel seviSJp rupfgi jaapstrada. jautajums par Iidzsvaru sinI ZiI;tii.

Musu val dib a, pie kuras Caram pee legiilas fikcijas piederes viss, 'kas atrodas vina ·va1sti (kovi~H realizet), var Iikumigi iZQemt katrunaudas sumu, Iai reguletu tas apgrozibu valsn, No ta secmams, ka nodoklusvisVieglak segt ar progresivo lpa.!iuma nodokli.

Tada. kiidii nodevas tiks nnmakaatas bezgriitibiim un lauzu izputinas anas, procentuala sameraar mantu. Bagatajiem jisaprot, ka Vil;LU piena,k-ums - dalu no sava parpalikuma nodot visas valsts lietosanii., tidel ka valsts viniern gamnte drOBU

183

pareji ipasuma Iietosanu un godlgas pell).as tiesfbas. Es saku - godtgas, jo Ipasuma kontrole noversls likurnlgo laupisanu.

Sai socialai reformai janak no augsienes, [o tii nobriest - viJ;la nepieciesama ka miera ~na.

Nodoklis, kas uzljkts nabagiem, ir zevolucijas sekla un nes paspeli valstij, kas zaudd lielumu, dzenoties paka] mazumam Neatkarigi no tii, nodoldis, kas uzlikts kapitaIistiem, mazinas bagatibu pieaugumu privatas rokss, kUfas mes tagad vleas esam savilkusi, lai radrtu pretsvaru goju valdibu spekam - valsts finansem.

Nodoklis, kas procentuali pieaug samera ar kaptitaIu, dos daudz lieliiku Ienakumu, neka tagadejii galvas nauda vai cenza nodok1is, kas mums tagad noder tikai .nemieru un neapmierlnatfbas celsanai starp gojiem.

Speks, uz ko balstistes milsu cars, pastiiv lidzsvara un Miera garanti:ja, kuru del vaja~gs, lai kapitili atteiktos no savu ieniikumu dalas, valsts ma~Inas darbibas drosi:j:>as deI. Lai valsts vajadzibas samakaa tie, kam tas nay par smagu un no kupiem ir ko nemt,

Tads solis noversis nabaga ienaidu pret bagatnieku, kura Vil;lS tad saks redzet valstij vaiadzigo finansiaIo atbalstu, Miera un labklajibas veidotaju, jo redzes, ka tas dod siro merlf.im vajadzigos Iidzeklus,

Lai inteligentie maksataji piirak nesG.rotos par [auniem maksajumiem, tad vi.J;tiem tiks dotas stkas atskartes par so maksajumu izlietosanu, zinams, Iznemot tas Sumas, kas tiks sadalrtas trona un administrativo iestazu vajadz1bam.

Valdniekam nebils pasam savu ipdumu, ja jau reiz vinarn pieder viss, kas valstf ir, jo citlidi viens Tunas pretr otram: personIgs IpaSumll iznidniitu lpasuma tiesibas uz viskopus mantu,

184

Valdnieka radiniekiem, Iznemct vina man~iniekus, kas ari uztnrami uz valsts reJpna, ji:iiestiijas valsts kalpotajos vai arf japiJ.las, 1ai dabutu rpasuma tiesIbas: cara aainu privilegija nedrikst kalpot valsts kases aplaupisanai.

Pirksana, naudas vai mantojuma sanemsana tiks apmaksata ar progresivu marku .nndevu. Naudas vai cita ipasuma nodosaria citas rokas, (kas katra zil;l.a vares notikt tikai liZ varda), [a ta nebiis pieteikta un aplikta ar nodevu, uzliks agrakajam ipaSniekam pienakumu maksat procentualo nodokli par visu laiku no so summu nodosanas lidz brrdim, kad tiek konstateta izvaiIllianas no parejas pietclkuma. Parejas kvites katru nedelu jiilesniedz vieteja valsts kases nodala, uzradob Ipasuma vee a un [auna valdItlija vardu, uzvardu un pastiivigo dztves vietu. Sai vardiskal parejai j,motiek sakot ar noteiktu summu, kas parsniedz parastos nepieciesamo Iietn pirkSanas un pardosanas izdevumus, kas tiks apmaksati vienigi ar noteiktu prccentujllu marku nodevu no vienrbas.

AprelJ:iniet, cikreiz tadas nodevas parsniegs goju valstu ienaIrumus.

Valsts fondu kase vajadzes bui noteiktam reserves summu komplektarn, bet viss tas, kas tilts savakts virs !Ii komplekta, bUs atkal jaIaiZ atpaka] apgroziba. Par Slm summam rikos sabiedriskos .darbus. Tada jnicHitIva, kas nali:s no valdIbas avoHem, ciesi piesaistis stradaieku sJpru pie valsts Interesem un valdnieJtiem. No Si:m pasiim summam dalu izdalis prfunijam izgudrojumu un razosaaas ve:icinasanai.

Nebtrt nay vajadzags kaut vienu .naudas vienIbu paturet valsts kase virs noteiktam un plasi paredzetam summiim, jo nauda pastav apgrozfbas de~ un vinss dika staves ana [auni atsaucas uz valsts mechanisma gaitu, kuram ta noder par eUu. Ellosanas partraukuina del var beigties sa mechanism a pareiza gaita.

\

185

Apmainot dalu no malaas zImem pret proeentu paprrtem, I'adas taisni tilds pa1'1raukums. Ta sekas tagad jau dtezgan jutamas.

Mes dibinasim an atskaites iesUidi, un vi1;la valdnieks katrii laikii atrarus pilnIgu atskaiti pal' valsts ienskumiem un izdevumiem, icZJ,;lemot tekoso, vel nesastat;:lito meneSaatskaiti un iepriekSejo, kas vel nav piegadata.

Vieniga.is, cilveks, karn nay Lntcreses iedzrvoties no valsts kases, tag. .ir vinas Ipasnieks, valdniess. Liik, tapec kontrole noversis llozaudesanas un izs~erdes.anas iespeju,

Valdnieka reprezentacija pienernsanas pee eUf:etes, kas prasa daudz darga: Iaika, tiks atcelta, Iai valdniekam biitu laiks kon:trolet un pardomat. Tad vinam nevaj.1:!.dzes savu 'lam sasmalcina:t starp iavaritiem, kas spozuma, un greznfbas del pulcejas ap troni un interesejas tikai pasi par savsm, bet ne par valsts lietim.

Satmnieciskas krizes pie gojiem mes radijam ne ar ko eitu, k§ ar naudas izI,lemsanu no apgrozfbas. Lieli kallitili .koncentredamies uzsilca valstu naudu, ta: kii valstim bija jagriezas pie iiiem kapifaliem _pee aizdevuma. Sie aizl}emumi apgrutiniija valstu finanses ar procentu maksiijum.:iem un noveda tiis .mineto kapitalu kalpiba .. , Rilpnieclbas koncentracija kaprtaljstu rokas, izniCinot amatalekus, izsilca dzlvibassulu tautam un Iidz ar to ari valsmn ...

Tagadajais naudas lzlaldums vi:spiir ~erel}inas ar iedzivetaju skaitu, tiidel tas nevar apmierin.at visas striidnieku vajadzibas. Naudas izlaidumam jabiit samemgam ar iedzivotiiju skaita pieaugumu, jo ad berni jiiieskaita kit pateretiiji no pat dzimsanas. Emisijas revi"zija ir visai pasaulei sva:rigs jautii[urns,

JUs zinii.t, ka zelta valuta atassa navi valstim, kas viQ.u piel;lema, jo vina n.ev31'eja aprnierinat naudas patenl;lu, jo

186

I

vairak tapec, ka mes, elk. tik lespejams, izr;tem.am zcitu no apgroziOa~.

Mums jiiietrcd darba speka izrnaksas valiita, kaut tli ari bui.u papira vai koka. Mes izlaidIsim. naudu samera ar katra pavalstnieka vajadzlbiim, palie:Lmot vinu daudzumu lidz ar katracilveka piedzimsanu un pamazinot ar katru naves gadijumu.

Rel,tinus piirzin~ katrs departaments (Francijas adI:ninistrativs iedalijums), katrs aprinkls,

Lai neaizltavetoil naudas izsniegsana valsts vajadzibam, summas izmaksas terminus :ri.oteiks ar valdnieka rtkojumiem: ta tiks noversts ministrrjas protektcrats par viensrn iesta.rlem par [atrnu otram,

IeQ.e;mumu un izdevumu bud;>;etus vedis blakus, Iai savstarpejais attalums vilfUS neaptumsotu.

MiiSu projektetas goju finansialo iest~B~u un principu reformas mes ietversim Uidas farmas, ka tas nevienu neuatrauks, Mes aizradisim, ka reforrnas nepieciasamas tii nekfutiga sajaukuma del, li"dz kadam noniikusas goju finansHilas nekiirtibas. Pirma nekiirtlba, ko mes noradisim, IT ta, ka v:iI;ti. iesak ar vienkadla budZeta sasta'disanu, ku:rs aug gadu no gada sekoso CeJOQ.ll dej: ar SO budfetu nosalmnieko lidz. gada PUSel, tad pieprasa labojumu budZetu, ko iztere trijGs menesos, pec tam prasa papildu bud.Zetu bet viss tas nobeldzas ar likvidactias budZetu. Bet tii kii nakama gada budfets tiek nolikts saska:Oii ar kopeja apreJpna. summu, tad ikgadejii atkii:psaniis no nermas snledzas lIdz 50 procentiem, tii kagada 'budZ.ets trrsk1ir~ojas ik 128 dnesmitgadiem. Pateiccties tadiem paJ;I.emienienl, ko goju valstis plelaidusas savs bezruplbii, vi.J;l:u kases i~ kjuvulias tuksas. Pee tam iesfajas aizJ;lemumn periods, kas piev.ii.ca atliekas un noveda visas goju valstis pie bankrota.

Jus lieliski saprotiet, ka tadus paJ;<emienus, kiidus esam iedvesusi gojiem.. mes nevaram Iietot sava saimniecI'ba.

187

lkviens aiZJ,lemums pieradewalsts nevaribu un savu tiesibu nepazisarm. Aiz1;Lemumi katajas Ka Damokla s~eps virs valdnieku galvWn, kuri neuzliek vis nodokli saviem pavalstniekiem, bet ie't ar izstieptiiln rokam lUgt zelastlbas diivanas no mtisu baQ~ieriem. Arejie aizl;temumi ir deIes,. ko neka:ru nevar .nonemt no valsts mlesas, lidz vil;1as pasas nenokritis, val art valsts pati tas nenometis. Betgoju valstis tas nemet nost, tikai liek vienmer [aunas sev klat,. ta. ka viQ.iim neizbegami jruet boja no labpditigas asinsnolaisaaas.

lstenibii, kas gan eits il' aiznemums, it ipasi arejsl! Aiznemums - tas ir valdibas vekselu izlaidums, kas satur aiznemamajam kapitaIam samerrgu proeeatu saistibu. J"a par aiznemumu milia 5%, tad divdesmit gadu laik:a valsts par neko samaksa procentos sumu, kas lidzinas aiznemtajam kapitalam; cetrdesmit gados vi:r;ta sarnaksa divka.du sumu, sesdesmit gados - trIs1tartIgu, bet parads tapat paliek nenomaksats,

Ta redzam, ka ar nodokliem uz galvam valsts nem nabaga nodevu maksatiiju pedejos grasus, Iai varetu tos nomaksat arzemju bagatnie.kiem, no kuriem ~a pan naudu aiZJ,lemusies, kur tacu ta butu varejusi savakt tos pasus grasus savsm vajadzIbam bez procentu piemaksil;sanas,

Kamer .a.izQ.emumi bija ies:_sejie .. gaji tikai pirvietDja naudu no nabaga kabatas bagato kabatiis,. bet kad mes uzpirkam tos, ko va,jadzej.a uzpirkt, lai parvestu aiz~emumus uz arzemem, tad visas valstu bagatibas sa.ka plilst uz musu kasem un visi goji saka mums maksa] pavalstnieku meslus.

Ja goju valdnieku vieglpditiha attie.clba uz valsts lietam un vi:r;tu mmistru parkamiba, vai art eitu vadose personu nesapralana finansu lietas novedu5as \riJ;1uvalstis nesamakss[amos parados miisu kas em ,. tad jazin.a, cik tas mums prasIja darba un naudasl ... ,

188

Naudas apgrozibas sastingumu mesnepielaidisiln, un tiid~ nebus art valsts procentu paplru, iznemot vlenprocenta seriju, Iai procentu procentu maksajuml neatdotu valsts varembu izsilksanai delem. Proeentu paptru izlaisanas tiesibas pie.s~rs vienigi rupnieclbas sabiedrfbam, kuram nebiis gruti milia! procentu prccentus 110 savas pe.J~as. Valsts sadu pe1lfu ax aiznemto naudu neiegu.st, jo ai;:!1J;1.emas to izdevumiem, bet ne operaeijam.

Ri.ipniecibas papirus pirks ar1 valdiba, kas no tagadejas nodevu maksiitajas par aizdevumiem parvErtlsies paraizdeveju aiz .ap1'rupn.a. Sis lidzeklis partrauks naudas apgrozibas aastingumu, lie.ksdibu un slinkumu, 'kadas parad.ibas mums gan bija dertgas pie "patstavIgajiem" gojiem, bet nay valamas musu valdISanai.

elk. tuvredzigi ir goju tiri dzfvnieciskle pl'ati, redzams no hi, ka vil;ti aiZJ,lemas naudu no mums un maksaja procentu proeentus, neapdomadaml, ka so pasu naudu un v,el ar precentiem tiem vajadzes paaemt pasiem no savu valstu kabatas, Iai btrtu ko atmaksat mums! Va.i tad nebutu daudz vienka1'§ak., panemt vajadzfgo naudu no savej.iem tie§i?! .. ,

Tas art pierada mfisu izredzato prfitu geniilibu, jo znes esam ta macejulli viaiem attelot aizdevumu Iietu, ka vil;1i pat atradusi tos sev par izdevigiem.

Musu apreJs.:lni, kurus mes, kad piena.ks laiks, celsim priek:Sii gadusimtenu izmeginiijumu gaisma, ko esam taisljulii ar goju valstim, izcelsiea at skaidrfbu un noteik:tibu un visiem. taustami paradis musu jaunievedumu derlgum:u, Til Izbeigsles [aunuml, ar kuriem mes va1dljam par gojiem, bet kas nay pielaiZami ffiu.sU valstr,

Mea tii nostadIsirn kontroles sistemu,. ka ne valdnieks, ne ari sikiikais ierednis nevarfis ne mazako summa noraut, nedz ad novirzrt siiQus no miisQ darbibas plana pal'edzeta mer~a.

189

Bet bez noteikta plana nay iespejams valdlt. Sclojot 'pa noteiktu calu, bet ar nenoteiktu sagadu, iet boja varoni,

Goju v aldnieki, kurus mes kadreiz ieteieam atraut no valsts darba ar reprezentacijas pienemsanam, etil$etem, izpriecam, bija tikai mtisu valdiSanas aizkari. ViQ.u vietnieku darba - £avoritu atskaites sastiidYja to vieta mtisu agenti un ik reizes apmierinaja tuvredzigos pratus ar solijumiern, ka rurpmak paredzami ietaupijumi un uzlabojumi... Ietauprjumi no ka? No [auniem nodok]iem? .. - tii vareja [autat un nejautaja musu atskaisu un projektu lasItilji... Jus zinat, kur vinus noveda tiida bezrupfba, karla finansialii sabrukuma vi:r;ti noniica par spIti vi1;lll tautu apbrfnojamam stradjgum am ... "

Padomju savienrbas finansu politika vtsuma nebalstas U7, augseja protokola, jo bolsevik; atcela privatlpaSumu, bet tas protokolos vel nebija paredzets, Tomer, daudzus se minstos ieteikumus Stalins Izmaatcjis, piemeram, mUiigas "atskaites", jo pee z.fdu dom am. , cilveks nezog tikai pats savu mantu, tad - naudas emisijas palielinasanu un valsts arejo paradu neatzisanu, visas vajadzigas sumas izspiewt no tautas, ViQ§ kii Zidu "cars" an atteicas DO repreaentativajam pienemsanam, jo lYdz pat pedejam laikam .neiel,lema oficiiilus valsts amatus.

190

DIVllESMIT PIRMAIS PROTOIlOLS

JekSejie aizlJ:emumi. 'Pasfvs un nodokli. Konversijas. Bankroti. Krajkases un rente. Fondu biria izniciniiSana. Ri'ipniecibas vertibu ce.ozesana.

"Tam, ko refereju jums pagiijusa sapulce, vel pievieno§u sIku paskaidrojumu par iekSejiem aizJ;l.emumiem. Par arejiem vairak nerunasu, jo viQi nodeva musu :rokas goju nacionalo valstu naudu, bet attieciba pret mtisu valsti 'lairs nebtis arzemnieku, tas ir, kaut ka "iireja".

Mes iz1ietojam administriitoru perkamlbu un valdnieku kiltriliu, lai sat;lemtu divkiirsas, trIskiirtigas un vel lielakas sumas, aizdodami goju valdibaro nsndu, kas valstIm pavisam nebija vajadzIga. Ka:s gan iespetu to darit attieclba pret mums? . .. TadeJ, paskaidrosu tikai iekSeja a~emumu 51- kumus.

Pazinodamas par tada aiZY;lemuma realizesanu, valstis atkHij parakstisanos uz sav:lem veksellem, 'tas ir, uz procentu paplriem. Lai tie bl1tu visiem pieejami, viQ.iem noteic csnu no simta lidz tG.kstoSiem; pie tam pirmiem parakstItiijiem dod pazeminaiumu. Otra menS. vUPem cenu makslIgl pace], it ka tapec, ka visi steidzoties sos papIrus sapiI:kt. Vel pee dazam dienam izlie kas , it ka valets leases jau batu parpildItas, un naudas nebutu kur 1ikt (kapec tad to 1}.emt1). ParakstISa~ nss it ka daudzkart parsniedzot aiz:l;l.emuma sumu; las ari ir vajadzigais efekts - sak', liik, cik liela uzticiba valdIbas vekse)iem!

- Bet, kad komedija nospeleta, tad jar~iniis ar radusos pasivu un pie tam diezgan smagu. Lai varetu samaksdt procentus, [ataisa jauni aizl;temumi, kas kapitiila parjidu nedzes,

191

bet palielina. Un kad kredits izsmelts, tad jal;ceras pie [auniem nodokliem un aiznernuma, bet tikai viaa procentu dse!anai. Sie nodokli ir pasivs, ko izlieto pasiva segsanai ...

Seko konversi:ju Iaiks, bet vmas samazina procentu maksii.jumu, bet nedzes paradus, bez tam, vinas nsvar izvest bez aizdeveju piekrisanas: izsludinot konversiju, tiek paziaots, ka atmaksas naudu atpaka] tiern, kas nay ar mieru konvertet savus paptrus, Ja visi teiktu, ka nay ar mieru un prasItu savu naudu atpaka], tad valdibas biltu uokertas pasas ar savu maksl;ceri un pieradltos par nespejigam maksat pasu piedavato naudu. Par laimi, goju valdibu pavalstriieki.: kas neka nejedz no finansu Iietam, vienmer bijusi ar mieru lahak zaudet uz kursa un sanemt mazakus procentus, neka risket ar naudas jaunu noviatosanu, ar ko arf deva valdibam iespeju ne vieru:eizvien atsvabinattes no vairaku miljonu pasiva.

Tagad, pie arejiern aiz'Qemumiem, goji vairs nevar sp€Uet tadus jukus, jo zina, ka mes prasisim visu naudu atpaka], Tiida karta. atzItais bank rots vislabak pieradis valstim, ka triikst sakara starp tautu un vinu valdibu Interesem.

GrieZu ji1su veribu sevis!p uz to un axi uz sekoso apstakl): tagad visi ieksejie aiZJ;l.emumi konscltdeti ta saucamos lidojoSOS parades, tas it, tados, kuru maksasanas termini iestajas driz. Sie paradt sastav no noguldijumiem kraj- un reserves kasee, Atrasdamies ilgu Iaiku valdfbas ricibii, !lie fondi met paradu nomaksai par iirzemju aiznemumiem, bet vinu vieta tiek ielikti par Uidn pat sumu rentes noguldIjumi

LUk, ar siem pedejwm tad ari tiek aizlaplti visi cauruml goju valsts kases,

Kad mes uzkapsim pasaules trent, tad visas lidzigas finansu ma chin a cij as, ka: neatbilstoillas musu tnteresem, tiks bez pedam iznicinatas, tapat, ka tiks iznieinjitas ari visas fondu biTzas, [o mes nepielausim satricinat mfisu varas prestizu ar mi1su vertibu cenu svarstibam., kupas mes ar likumu no-

192

teiksim par pastavoMm !!io vertibu nominiila augstuma, bez tespejas pacelties vai pazeminaties. Paaugstlnasanas dod pamatu pazerninasan~i, no kii mes an iesakiim attieciba uz goju vertibiim.

Birzu vieta mes radisim grandiozas .krona kreditiestades. kuru uzdevums pus - takset riipniecibas ve.rtibas, saskavii ar valdlbas apsvermniem. .sis iestades vares izsviest tirgu ri1p~ niecibas papirus viena pasa diena par pieci simti miljoniem, vai arI uzpirkt par tadu pasu sumu. Tada kiirta visi 1'ilpniecibas uznemumi tiks no mums atkarigi, Varat iedomaties, cik lielu varu mes iegi1sim tiida: cela! ... "

Augsejais protokols piemerots kapitalistiskai iekartai, tomer lielinieki no ta macljuSies savu iekSejo aizQemumu "parsniegsanas" reklamu, Ita a1'l domu par birZU slegsanu un piespiedu knrsiem.

HJ3

DIVDESl\IIT DTHAIS PRDTDKDLS

Niikotnes noslepums. Daudzu gaduslmtenu Jaunums ka pamats nakotnes laburnum .• Varas aureols un tis mistiskii pielugsan8.

"Visa, ko lidz Sim celu prieksa, esmu pl11ejies rllplgi zimet visa notiekosa - pagatnes un tagadnes noslepumus, kas ietiecas jau tuvaka laika gaidamo Iielo notikumu straume, masu attiecibu pret gojiem un fioansu operficiju noslepumas. Pie teikta par so temuman nav vairs daudz ko piebilst.

MUsu rokds lr solaiku lieHika vara - zelts: divu dienu Iaika mes varam vinu sagadat no savam kratuvem. kada vien daudzuma vajadzigs.

Val vel pieradit, ka mtisu valdisana ir Dieva leprieksnoteikta?1 Vai ar tadu bagatibu mes nepieradtsim, ka viss tas [aunais, ko tik daudzu gadusimtenu Iaika bijam spiesti darft, galu gala kalpoja patiesam labumam - kartibas nodibinasanai?1 Kaut arI ar zin.iimu piespiesanu, kartibu tomer ievedis. Mes macesim pieradit, ka esam labdari, kas izmocitai zemei atdevusi patiesu labumu un personfgo brrvibu, ka mes laushn baudit mieru, lai visur butu goda pilnas attiecibas, zinams, ieverojot musu likumus, Mes izskaidrosim, ka briviba nepastav izlaidlba un tieslba uz visam valiham, tiipat ka ellveka ciena up speks nepastav tiesIba katrarn sludinat ardo!os principus, ka, piemeram, sirdsapzinas brrvfbas, vienlidztbas un tamlidzigus, ka personas beiviba nebut nepastav tieslbi;i uztraukt sevi un eitus, nelietigi izmantojot runas miikslu nek1irtigas pula sapulces, bet, ka patiesa br'ivfba pastav tiidas personas neaizakaramfba, kas godigi un noteikti pUda visus kopdzives likumus, ka cilveka ciena meklejama savu tiesibu

13'

195

un reiz.e an be z tie sib a s apziJ;ta, bet ne tikai .fantaze§ana par sava Es temu.

Musu vara bus slaven a, jo vir;!.a bi1.s varena, vil;ta. valdis un vadls, bet nevilksies paka] lidej:iem un oratoriem, kurl Izkliedz nepratfgus vardus, saukdami tos par augstiem principiem, bet kas, pec sirdsapzil;las sakot, nay nekas eits, ka utopija. .. Milsu vara bils kartlhas no dibinataja, lrurii ar! meklejama visas cilveees Iaime, Sis varas aureola mud4Ias tautas UZ vinas mistisku pieliig&ni un godbijibu. Patiess speks neatkiipjas nekadu tiesibu prieksa" pat .ne dievist:o; neviens nevar tam t:erties klat, lsi atl;)oemtu kaut kripatu no vina varas.'

Sis, pee Zolija un citu zIdu makiavelistisko un religtsko filozofu eukuradenalniem paraugiem uzrakstitais protokols ar visu savu Ilekulfbu tomer nenoslep], ka zidu valsti visas goju "tiesIbas" faktiski nozime beztiesibu.

lfUi

UIVUESMIT TRE5111S PROTOK01S

Luksus prieksmetu ralosanas samazinlBaniis. Miijamatnieciba. Bezdarbs. Dzersanas aizliegums. Vecii'lsabiedribas n.oka.uSan8 un viQ,as augsii eelsana jau.nii veilii. Dieva izredz.etais.

"Lai tautas pierastu paklausit, tad vajag vines rawnat pie vienkadlbas un tade) jasarnazina greznuma prieksmetu riipni£!ciska razo8.ana. Ta mes uzlabosim tiknmus, kas demoraIizeti greznibas sacensfba, Meg atjannosim amatnieclbu, kas konkures fabrikantu privdtos kapitID us , Tas napieciesams vel tapec, ka Iielie fabrikanti biezi, kant ad reizem neapzinigl, sakiiaa masas pret valdfbn. Amatnieku tauta n.epazIst bezdarba, tiidel ta piej.eras. pastavo:!lai iekartai un atbalsta valsts varu, B e z dar b s ir visbistamaka para dfb a valdibai. Mums tas izbaigsies, tikli:dz vara nonaks miisu rokas. Zfipmu arI Iikums aizUegs un sodis kii parkapumu pret cilveC1ou,jocilve1ti alkohola ietekme parverilas par kustoniem.

Velreizes atkartoju, ka pavalstnieki akli klausa tikai stiprai rokal, kas pilnigi neatkariga no vb;l.iem, rokai, kura valda s1;l:epu un kas val' viQus .aizsargat pret sociiilo nelaimju triecieDiem .... Kadel gan vinlem vajadziga cara eJ;l,geJa dvesele? Vil;Jiem jaredz tam speka un varas Iemtes oj urns.

Va1dniekam, kas naks tagadejo valdfbu viet a, kuras ar griitIbam velk dzivibu no mums, demodilizetajiis .sabiedribas, kas noliedz Diavu un deg anarehijas ugunis - valdniekam vis.pirms btis Jaapdze§ sis rijigiis ugunis. T ii del v j J;l am j a i z n i e ina s i .3 sa b i e d rib a s, k aut nos 1 i e inot t asp a .8 u a sin i .3, Iai vinas atkal uzmodinatu kil pareizi or:ganizetu karaspeku, kas apzlnlgi cInas ar katru sergu, kas val' pielipt valsts organrsmam,

197

Sign up to vote on this title
UsefulNot useful