Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles profesionālā vidusskola

Ivars Asnis

Virsbūves remonts (praktiskā mācība)

Liepāja, 2008

I.Asnis

Virsbūves remonts

Saturs
Vieglā automobiļa virsbūves konstruktīvās īpatnības ..................................................................3 Virsbūves kalpošanas laika paildzināšana..................................................................................12 Krāsu uzklāšanas tehnoloģija virsbūves remontā.......................................................................15 3.1. Krāsu pneimatiskā uzklāšana...............................................................................................15 3.2. Krāsošanas tehnoloģija ar krāsojamo pistoli .......................................................................24 3.3. 3M PPS krāsu sajaukšanas sistēma......................................................................................25 3.4. Bezgaisa un kombinētās tehnoloģijas ..................................................................................36 3.5. Elektrostatiskā krāsu izsmidzināšana...................................................................................36 3.6. Autokrāsu izvēle un to raksturojošie parametri ...................................................................40 3.7. AQUABASE PLUS – jaunākā Nexa Autocolor ūdensbāzes krāsu sistēma ........................41 3.8. Pulverkrāsas un to uzklāšanas tehnoloģija...........................................................................42 4. Krāsojuma aizsardzība................................................................................................................45 5. Automobiļa dekoratīvā krāsojuma kopšana un dekoratīvo īpašību atjaunošana........................47 6. Plastikas detaļu krāsošana ..........................................................................................................50 7. Automobiļu virsbūves pretkorozijas aizsardzība........................................................................52 8. Virsbūves apstrāde ar smilšu strūklu..........................................................................................53 9. Virsbūves aizsardzība izmantojot tehnoloģiju AQUAZINGA...................................................55 10. Krāsojuma žāvēšana ................................................................................................................56 11. Plastmasas detaļu remonts pēc 3M AUTOMIX tehnoloģijas .................................................60 12. Plastiskas detaļu karstā „lodēšana”..........................................................................................71 13. Automobiļa stiklu lokālu bojājumu remonts ...........................................................................73 13.1. logu marķēšana.................................................................................................................73 13.2. Materiālu un darba instrumentu izvēle ..................................................................................76 13.3. Ielīmētā vējstikla demontāžas un montāžas tehnoloģija........................................................78 13.4. Līmes logu ielīmēšanai..........................................................................................................82 13.5. Vējstiklu un sānu stikla nomaiņas tehnoloģija automobīlim RENAULT LAGUNA ..........85 14. Metināšanas tehnoloģijas virsbūves remontā ..........................................................................95 14.1. Automobiļu virsbūves remonts, pielietojot elektrometināšanas iekārtu Migatronic........95 14.2. Metināšanas pusautomātu GYS pielietošanas iespējas virsbūves remontā......................99 14.3. Gāzes metināšana ...........................................................................................................101 15. Virsbūves remonta rokas instrumenti....................................................................................113 16. Palīgierīces un iekārtas avarējušu virsbūvju ģeometriskās formas atjaunošanai ..................123 17. Virsbūves ārējo elementu ģeometrisko formu atjaunošana bez demontāžas, pēc Flatliner tehnoloģijas.......................................................................................................................................151 18. Darba paņēmieni virsbūves un virsmu iztaisnošanā..............................................................154 19. Populārākie darbi virsbūves tekošā remontā .........................................................................166 19.1. Spārnu nomaiņa..............................................................................................................166 19.2. Sliekšņu remonts ............................................................................................................166 19.3. Iedobju taisnošana ..........................................................................................................168 19.4. Kniedēšana .....................................................................................................................169 1. 2. 3.

2

I.Asnis

Virsbūves remonts

1. Vieglā automobiļa virsbūves konstruktīvās īpatnības
Virsbūves iedala: - Rāmja virsbūves konstrukcija - Bezrāmja virsbūves. Ja rāmis kalpo kā virsbūves nesošā konstrukcija, tad pie tā stiprinās virsbūve un visi automobiļa mehānismi. Tipisks piemērs tam ir kravas automobiļi, kur rāmis ir pastāvīgs mezgls, kurš uzņem visa veida slodzes, kuras rodas gan automobilim stāvot, gan atrodoties kustībā.

Att.1 Kravas automobiļa rāmis.

Bezrāmja virsbūves sāk ražot pagājušā gadsimta 50-mito gadu sākumā. Bezrāmja virsbūves galvenā sastāvdaļa ir nesošā daļa, kura veidota no kārbveida profiliem un loksnēm un nodrošina visu mehānismu, agregātu un dekoratīvi funkcionālo elementu – durvju, dzinēja un bagāžas nodalījuma pārsegu, spārnu, stiklojuma stiprinājumu.

Att.2 Bezrāmja virsbūves nesošā daļa.

Mūsdienu automobiļu virsbūvju ražošana balstās uz trīs galveno stratēģisko mērķu realizēšanu: - Paaugstināt kustības drošību 3

I.Asnis -

Virsbūves remonts

Paildzināt virsbūves kalpošanas laiku pasargājot to no korozijas Samazināt automobiļa virsbūves un pārējo agregātu masu, sasniedzot augstākus tehniski – ekonomiskos rādītājus. Šos mērķus realizējot, ražotājkompānijas pielieto aizvien jaunākas un mazpazīstamākas tehnoloģijas sastiprinājumos, nesošo detaļu kārbveida profilu konstrukcijās, kā arī pielietotos materiālos un to atšķirīgajos biezumos dažādās virsbūves zonās. Tas ievērojami sarežģī virsbūves remontu un remontu pēc automobiļa ceļu satiksmes negadījuma. Nepieciešama datu bāze, speciālas iekārtas un kvalificēts darba spēks. Amerikāņu kompānija Alcoa aktīvi sadarbojas ar Ferrari un Audi, nodrošinot jaunāko alumīnija tehnoloģiju ieviešanu automobiļu virsbūves izgatavošanā. Piemēram, Ferrari 612 Seaglietti 38% detaļu izgatavo ar ekstruzijas metodi – „izvelk” tos caur kalibriem. 34% detaļu izgatavo atlejot, pie tam tās ir nozīmīgas detaļas pie kurām stiprinās arī priekšējā un aizmugurējā piekare. 28% ir lokšņu materiāli. Alumīnija virsbūve Ferrari 612 Seaglietti ir par 40% vieglāka, kā analoga automobiļa tērauda virsbūve. Virsbūves kvalitāti (atbilstību ģeometriskiem parametriem) nosaka pēc 450 punktiem. Kustības drošība – virsbūvi konstruējot vislielākā uzmanība tiek pievērsta virsbūves priekšējai daļai. Notiekot sadursmei, maksimālais trieciens visbiežāk tiek saņemts tieši priekšgalam un slāpēts, pateicoties priekšējās daļas deformācijai. Saņemot nelielus triecienus, virsbūves priekšējās daļas izturībai ir jānodrošina, ka trieciena spēks tiks absorbēts piekares, dzinēja un pārnesumkārbas stiprinājumu vietās. Trieciena spēkam pieaugot virsbūves elementu konstrukcijai jānodrošina ka galvenais trieciena absorbēšanas virziens ir vērsts uz virsbūves apakšējo daļu, kā rezultātā dzinējs un pārnesumkārba, trieciena rezultātā ,pārvietosies zem virsbūves, neskarot salona iekšējo tilpumu. Priekšējo durvju aiļu statnēm jābūt ar izturību, kura trieciena rezultātā neizraisa durvju atvēršanos vai ieķīlēšanos. Vējstikla rāmis nedrīkst deformēties un vējstiklam izkrist, pie neliela trieciena, kad virsbūves augšdaļa nav deformēta. Nozīmīgs drošības elements sadursmē ir lonžeronu konstrukcija. Vairakkārt izliektie lonžeroni, piemēram, VW-2 automobiļiem, sadursmē izliecas vēl vairāk savā profilā, tādā veidā absorbējot triecienu, novirzot dzinēju uz leju un radot mazākus traumatisma draudus pasažieriem. Ja lonžeronu konstrukcijā nav ieliekumu, dzinējs var tikt iegrūsts salonā. BMW-E32 pirms lonžeroniem uzstādīts amortizators, kurš pasargā lonžeronus no deformācijām saņemot nelielu triecienu. Aizmugurējās daļas un līdz ar to pasažieru aizsardzībai kalpo bagāžnieks (izņemot automobiļus, kuriem dzinējs uzstādīts pie aizmugurējās ass). Saņemot triecienu no aizmugures vai aizmugurējo daļu taranējot pret šķērsli – bagāžnieka deformācija absorbē triecienu. Virsbūves konstrukcija tieši saistīta ar aktīvo aizsardzību, jo tās reāli nav nošķiramas. Aktīvo aizsardzību veido ne tikai drošības siksnas un drošības spilveni, bet arī virsbūves stiklojuma nodrošinātā pārredzamība, manevrēšanas kvalitāte, bremžu sistēmas efektivitāte, gaitas iekārtas reakcija uz ceļa nelīdzenumiem, sēdekļu konstrukcija, vadības slēdžu sasniedzamība, aizmugures skata spoguļu konstrukcija un citas ergonomikas prasības. Ja pasīvo virsbūves aizsardzību var novērtēt ceļu satiksmes negadījumā, tad no aktīvās aizsardzības visuzskatāmāka ir drošības siksnu un spilvenu darbības efektivitāte. Pie tam šie aktīvās aizsardzības līdzekļi ir jāapkalpo un jānomaina paredzētos termiņos. Gaisa drošības spilveni. Pagaidām tie kalpo par papildinājumu drošības siksnām, jo visiem automobiļiem tie nav uzstādīti. Tas rada nevienādas izdzīvošanas iespējas saduroties automobiļiem ar drošības spilveniem un bez. Svarīgs ir apstāklis, ka nepiesprādzējies pasažieris vai autovadītājs tiek papildus traumēts no drošības spilvena, nevis spilvens to pasargā. Ir izstrādātas drošības spilvenu sistēmas visdažādākās komplektācijās atkarībā no cenas. Visbiežāk sastopamās sistēmās drošības spilvens uzstādās stūrē un priekšējā panelī. Nepatīkams ir apstāklis, ka drošības spilveniem „nostrādājot” stūres centrālas panelis un automobiļa priekšējais panelis tiek sabojāti un ir jānomaina, arī paši airbagi nav remontējami vai uzpildāmi. Drošības sistēmām attīstoties tiek uzstādīti sānu spilveni, aizmugurējā sēdeklī sēdošo pasažieru kāju drošības spilveni un galvas drošības spilveni, kuri „slēpjas” priekšējo sēdekļu apšuvumā. 4

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.3 Priekšējie drošības spilveni.

Att.4 Aizmugurējo sēdekļu drošības spilveni.

Att.5 Durvju apšuvumā slēpti sānu spilveni.

5

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.6 Vadītāja drošības spilvens darbībā.

Drošības spilvenu (AirBag) sistēma ietver sevī gāzu ģeneratoru ar spilvenu, apvienotu vienā mezglā, triecienu devēju un nospiedošā vairākumā sistēmu – visu darbību vada elektrovadības bloks. Drošības spilvens izgatavots no 0,45...0,55mm bieza neilona auduma. Gāzģeneratorā, kuru bieži dēvē par piropatronu, tiek sadedzināta cietā degviela, kuras sadegušā gāze uzpilda drošības spilvenu. Kā cietā degviela kalpo nātrija azīds (NaN3), kurš sadegot pārvēršas slāpeklī, ogļskābā gāze, oglekļa oksīdā un ūdenī. Kaut arī sadegšana notiek ātri, tomēr tas nav sprādziens. Drošības spilvens piepildās 30...55 milisekundēs. Gāze izplūst caur speciālu filtru, kurš laiž cauri tai slāpekli. Piesūknētā stāvoklī drošības spilvens ir tikai apmēram 1 sekundi, jo slāpeklis izplūst caur drošības spilvena atverēm. Atsevišķas ražotājkompānijas kā cieto degvielu izmanto nitrocelulozi. Tās priekšrocība izpaužas divos aspektos: - Nav nepieciešamības uzstādīt filtru - 50 gramu nātrija azīda vietā ir nepieciešams tikai 8 grami nitrocelulozes. Piropatronas (gāzģeneratora) iedarbināšanu izraisa impulss no trieciena devējs (paātrinājums vai spiediens), kurš mūsdienu sistēmā tiek apstrādāts elektrovadības blokā, kurš pieņem galīgo lēmumu par drošības spilvenu piropatronu iedarbināšanu. Elektrovadības bloks ievērtē automobiļa kustības ātrumu un kāds ir sadursmes leņķis. Lai cik intensīva nebūtu bremzēšana, tā nevar izraisīt drošības spilvenu darbību. Jaunākajās drošības sistēmās ir uzstādīts kondensators, kurš uzkrāj enerģiju un nodrošina piropatronas iedarbību, ja sadursmē tiek sabojāts akumulators. Autovadītāja drošības spilvens ir ar 60...80 l tilpumu, pasažieru – līdz 130 litru tilpuma. Kad drošības spilveni piepildās ar slāpekli, salona tilpums samazinās par 200...250 litriem 0,04 sekunžu laikā. Drošības spilvens „izlido” ar ātrumu 300 km/stundā. Kas rada nopietnus draudus cilvēkiem, kuri nav piesprādzējuši drošības jostas. Drošības spilvenus skaits salonā, parasti svārstās no 2...6. To piesūknēšanas saistīta ar augstu trokšņu līmeni – līdz 140 decibilēm. Šāda skaņas intensitāte var izraisīt cilvēku ausu bungādiņu plīsumu. Elektrovadības bloks „ieslēdz” drošības spilvenu noteiktā secībā, lai samazinātu skaņas intensitāti – pēc 20 milisekundēm „iedarbojas” autovadītāja drošības spilvens, pēc 17 milisekundēm, pasažieru drošības spilveni. Kompānija BMW izstrādājusi jaunu piedāvājumu aizsardzībai pret šādu triecienu – Integrated Tubular Sidebag (ITS). Jaunais drošības spilvens atgādina cauruli. Tai galos ir stiprinājumi pie aizmugrējām durvīm un priekšējā paneļa. Sistēma aktivizējas no triecieniem devēja un informāciju papildus apstrādā EVB. Spilvens ir slīpumā, kurš nodrošina galvas aizsardzību sēdošam cilvēkam, augumā no 1,6...2,0 metri. Testos un letālu iznākumu analīzē un apkopošanā ir konstatēts, ka avāri6

I.Asnis

Virsbūves remonts

jas tieši galvas deniņu rajonā un kakla skriemeļu traumēšanā pret loga un durvju statnēm izraisa letālus iznākumus.

Att.9 Sānu drošības spilvens.

Jaunākos BMW 5. un 7. sērijas automobiļos uzstāda līdz 8 drošības spilveniem – divi frontālie, četri sānu un vēl divi, TS spilveni, priekšā sēdošiem. BMW 6. sērijas automobiļi apgādāti ar jaunākās paaudzes drošības sistēmu. Uzstādīta optiskā datu pārvades sistēma, kura nodrošina drošības spilvenu uzpildīšanu līdz noteiktam tilpumam, atkarībā no sadursmē darbojošiem spēkiem. Pie niecīgas sadursmes drošības spilveni piepildās daļēji un daži nepildās nemaz, ja sēdeklī iebūvētais devējs „neziņo” EVB blokam, ka sēdeklī sēž cilvēks. Šī sistēma mazāk traumē cilvēkus pie sadursmēm, dažu milisekunžu laikā tiek pievilktas drošības siksnas, atslēgts degvielas elektrosūknis, atslēgtas durvju atslēgas un ieslēgta avārijas gaismas signalizācija. Kompānija Honda radījusi drošības spilvenu sānu aizkaru, kurš droši aizsargā priekšā un aizmugurē sēdošo cilvēku galvas.

Att.12 Kompānijas Honda sānu „aizkars”.

7

I.Asnis

Virsbūves remonts

Piropatronā iepildīts saspiests hēlijs, kurš nodrošina sānu „aizkaru” uzpildīšanu 0,015 sekunžu laikā. Tas ir ļoti ātrs uzpildes ātrums un spēj nodrošināt daudz efektīgāku aizsardzību, kā citas konstrukcijas piropatronas. Sistēmā strādā 5 trieciena sensori, kuri uzstādīti automobiļa centrā, blakus priekšējiem sēdekļiem un blakus aizmugures pasažieriem.

Att.13 Drošības siksnas ar „piespriegošanu”

Mūsdienu automobiļiem uzstāda drošības siksnas, kuras spēj piespriegot 0,01 sekunžu laikā, bet, ja slodze uz cilvēka krūšu kurvi kļūst nesamērīgi liela, iedarbojas svara ierobežotājs un drošības siksna nedaudz tiek atslābināta.

Att.14 Drošības siksnu stāvokļa regulēšana.

Drošības siksnām ir trīspunktu vai lineārs fiksācijas stāvoklis (ELR), kas sēdošam dos iespējas regulēt drošības siksnas stāvokli atbilstoši savam augumam.

8

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.15 Aizmugures sēdeklī trīs drošības jostas.

Lai nodrošinātu aizmugurē sēdošiem vienādus drošības jostas apstākļus, uzstāda trīs drošības jostas. Jaunāko modeļu automobiļos aktīvi domā par sānu drošību, tādēļ aizmugurējais sēdeklis ir ar maināmu sēdvirsmas augstumu, piemērojot to bērniem.

Att.16 Papildaprīkojums bērnu drošībai

Att.17

9

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.17

Att.18

Att.19

Grand Cherokee (ZI) aktīvās drošības komponentu izvietojums,

10

I.Asnis

Virsbūves remonts

Drošības sistēmu diagnostikai izmanto šim nolūkam paredzētas programmas, piemēram Opel markas automobiļiem izmanto programmu AIRBAG DAIGNOST ver.1,02. Programma nodrošina sekojošu parametru kontroli: - Elektrosistēmas spriegums - Drošības siksnu iepriekšējās piespriegošanas ierīču ķēdes pretestība - Drošības spilvenu vadības ķēdes pretestība - Izpildierīču darbības kļūdu uzskaite - Sistēmas konfigurācija. Drošības spilvenu (Airbagu) nomaiņa paredzēta ik pēc 10 gadiem. Atsevišķu markas automobiļiem, piemēram Mercedes, sākot no 2000.gada, nomaiņas laiks ir 15 gadi. Nav ieteicama drošības spilvenu darbības provocēšana. Neveiksmīgos mēģinājumos tiek iegūtas nopietnas traumas, kas neattaisno ziņkāri.

11

I.Asnis

Virsbūves remonts

2. Virsbūves kalpošanas laika paildzināšana
Viens no plaši pielietotiem paņēmieniem ir automobiļa virsbūves gruntēšana. Gruntēšana ne tikai paaugstina dekoratīvā krāsojuma adhēzija, samazina tā izlietojumu, bet nodrošina arī pretestību korozijai. Populārākā kļuvusi elektroforēzes tehnoloģija, kuru šobrīd, pielieto gandrīz visas auto ražotājkompānijas. Elektroforēzes tehnoloģija izpaužas sekojoši – automobiļa virsbūvi iegremdē vannā ar gruntskrāsu uz ūdens bāzes. Virsbūve kalpo kā elektrods. Šādi sagatavotā elektrolītā cauri laižot elektrisko strāvu, gruntskrāsas daļiņas nosēžas vienmērīgā kārtā uz virsbūves virsmas. Anaforēzes tehnoloģijā izmantotās gruntskrāsas gatavotas uz akrilātu, alkīdu un epoksīdu bāzes. Kā pigmenti tiek izmantoti dzelzs oksīds un titāna dioksīds. Antikorozijas īpašību paaugstināšanai tiek pievienots svina silikohromāts. Anoforēzi plaši pielieto iepriekš fosfatizētām virsbūvēm ar mērķi iegūt biezāku gruntskrāsas segumu. Gruntskrāsas tiek nožāvētas +100o...+180oC temperatūrā. Japāņu autorūpniecībā vērojama intensīva energo resursu taupīšana, kas izpaužas modificētu akrila ūdensbāzes gruntskrāsu izmantošanā, kuras nocietē jau pie +80oC temperatūras. Populārākas kļūst kataferēzes gruntēšanas tehnoloģija, jo tā nodrošina augstāku korozijizturību pie plānākas gruntskrāsas kārtas, kā anaforēzes tehnoloģijā. 15 mkm bieza kārta nodrošina analoģisku antikorozijas efektu, kā pie 22 mkm biezas gruntskrāsas kārtas anaforēzes tehnoloģijā. Katofrēzes procesā jāizmanto vannas un cauruļvadi no nerūsējošā tērauda, lai nodrošinātos pret skāba elektrolīta (gruntskrāsa ar skābu kompontu iedarbību) izraisīto koroziju. Kataforēzes gruntskrāsas tiek izgatavotas uz akrila un binila polimēru bāzes, kas modificētas ar polikarbonātu skābi. Pasaulē lielākais šādu gruntskrāsu ražotājs ir angļu kompānija PPG. Efektīga ir virsbūves fosfatēšana un pārklāšana ar cinka kārtiņu kontaktpārklājumā (iegremdējot šķidra cinka vannā) vai biežāk to veic elektrolīzes ceļā. Kaut arī cinka slānis pasargā tēraudu no korozijas līdz 10 gadiem, cinkošana ir dārgs process, jo daudz līdzekļu jāvelta strādājošo un apkārtējās vides aizsardzībai. Cinkam nokļūstot cilvēka organismā, tiek izraisītas nopietnas, bieži vien neprognozējamas, veselības problēmas. Arī cinkoto virsbūvju metināšana remontējot, izraisa cinka tvaiku izdalīšanos apkārtējā vidē. Virsbūves svara samazināšana – tiek realizēta divos virzienos: - Tērauda virsbūves izmanto dažāda biezuma lokšņu materiālus sākot no 0,5 līdz 2 mm. Kas ievērojami sarežģī remontu, jo nepieciešama informācija par profilu un lokšņu biezumu, oglekļa saturu. Pretējā gadījumā remonts var izraisīt virsbūves deformācijas vai pat avārijas plaisas. - Alumīnija virsbūvju vai kombinētu – tērauds un alumīnijs ražošana. Šobrīd par plašu alumīnija pielietošanu virsbūvēs ir spriest pāragri. Vispirms jau alumīnija sakausējuma cena pārsniedz tērauda cenu 4...5 reizes. Eiropā, laikā no 1990...2001.gadam alumīnija sakausējuma detaļu īpatsvaru uz vienu automobili sasniedz no 50...100 kg, ievērojot dzinēja, transmisijas un riteņu detaļas. ASV alumīnija pielietojums automobilī nepārsniedz 10%, Krievijā – 3,5%. Pēc Vācu kompānijas Hydro Aluminium – 2010.gadā alumīnija sakausējuma detaļu skaits Eiropā ražotiem automobiļiem sasniegs 160 kg, bet 2015.gadā – 200 kg, kas rada iespēju samazināt vidējo slogota automobiļa masu no 1400 kg un 1150 kg jau 2010.gadā. patreiz 80% no automobiļos izmantotām alumīnija sakausējuma detaļām ir lietas. 1993.gada Frankfurtes autosalonā tika demontēts projekts ASF-Audi A8 ar virsbūvi, kura pilnībā izgatavota no alumīnija. 2002.gadā Audi A8 tika demonstrēts kā jau otrās paaudzes automobilis. Tas bija kļuvis par 26 kg smagāks kā pirmais modelis. Virsbūves svars 283 kg. Salīdzinot ar analoģisku tērauda virsbūvi, tā sver 12

I.Asnis

Virsbūves remonts

apmēram 440 kg. Audi A8 virsbūve sastāv no 267 alumīnija sakausējuma detaļām, pie tam 59 no tām ir izgatavotas pielietojot ekstrudēšanas tehnoloģiju (caurvilkšanu caur kalibriem). Pretošanās spēja vērpei Audi A8 alumīnija virsbūvei ir 36000 Nm.grāds, kas ir par 60% lielāka kā tērauda virsbūvei. Tomēr pasaulē vēl šobrīd ir maz automobiļu ar virsbūvi, kura pilnībā ir izgatavota no alumīnija sakausējuma, tie ir – Audi A8, BMW Z8, Ferrari 612 Scaglietti, Lotus Elise, Honda Insight, Renaut Spider, Opel Speedster. Kompānija Audi ar savu Audi A2 pierādījusi, ka alumīniju var pielietot arī masveida automobiļu ražošanā, nevis sīksērijās, kas uzskaitītas iepriekš. Audi A2 virsbūve sastāv no 334 detaļām, no kurām 60% ir no alumīnija sakausējuma, bet 40% no tērauda, kā rezultātā virsbūve ir pa 40% vieglāka kā tērauda virsbūve. Savā klasē Audi A2 ir par 150 kg vieglāks, kā analogi un sver 895 kg. Auto ražotāju kompānijas kopumā rezervēti izturas pret alumīnija pielietošanu, ja jānomaina praktiski visas ražošanas iekārtas. Alumīnija loksni nevar štancēt līdzīgi tēraudam. Tas pats attiecas uz metināšanu un krāsošanu. Alumīniju pirms krāsošanas nepieciešams attaukot (atbrīvot no oksīda plēvītes, kurai ir zema adhēzija ar krāsu), tas paveicams iegremdējot vannā ar nātrija vai kālija hidroksīdu, kas ir sārmi un nav draudzīgi videi. Tādēļ autoražotāji cenšas daļēji pielietot alumīniju, piemēram, daļēji virsbūvē alumīniju pielieto Honda saviem Honda Legend automobiļiem, Opel Vectrai ir alumīnija motora un bagāžnieka pārsegs, Mercedess-Benz E-Class sērijas modelim no alumīnija gatavoti dzinēja un bagāžnieka pārsegi, durvis un spārni. Auto remontētājiem, alumīnija pielietošana virsbūvju izgatavošanā, nākotnē sagādās virkni problēmu, gan ar jaunu iekārtu iegādi, gan personāla apmācību darbam ar jaunām tehnoloģijām: - Vairums virsbūves elementu metināti ar lāzeru - Izmantotā karstā kniedēšana - Plaši izmantotas rūpnieciskās vairākkomponentu līmes, gan paša alumīnija salīmēšanai, gan dažādu plastikas detaļu pielīmēšanai. - Ekstrudēšanas tehnoloģijā izgatavotās detaļas nedrīkst metināt, tās jānomaina pret jaunām. Virsbūves kalpošanas laiks. Autoražotāji pielieto dažādus tehnoloģiskus paņēmienus, lai pasargātu automobiļa virsbūvi no korozijas. Izmanto dažādas mastikas un pārklājumus, virsbūves fosfatizē, gruntē ar pretkorozijas gruntīm. Efektīgu aizsardzību sniedz virsbūves cinkošana, kur cinka kārtiņas biezums, parasti ir 6...9 mkm biezs. Tomēr nopietnu problēmu izraisa punktmetināšanas pielietošana virsbūves izgatavošanā. Punktmetinājuma vietā izveidojas galvaniskais elements (līdzīgs termopārim), kurš konkrētā zonā paātrina koroziju. Populārs zviedru žurnāls „Vi Bilagare” 2006.gadā, kopā ar autoražotāju grupu, veica dažādu automobiļu virsbūvju korozijas izturības pārbaudi, izlaiduma gadiem, sākot ar 1988. Pārbaudei pakļautos automobiļus sarindoja trīs grupās novērtējot virsbūves korozijizturību ar „ļoti labi”, „labi” un „apmierinoši”. Pēc šī pētījuma var secināt, ka daudzu populāru automobiļu virsbūvju korozijaizsardzība varētu būt labāka un tas norāda uz nepieciešamību veikt papildus pasākumus auto īpašniekam, lai paildzinātu sava spēkrata ekspluatācijas laiku. Novērtējums: „ļoti labi”:
Automobiļa modelis Audi A4 Audi A6 Saab 9 – 5 Seat Toledi VW Beatle VW Bora VW Golf Volvo S60 Volvo S70 Volvo S80 1998 1998 1998 1998 1999 1999 2000 2000 1999 1999 Izlaiduma gads

13

I.Asnis Novērtējums: „labi”:
Automobiļa modelis BMW 318 Lexus IS 200 Mercedes C-klase Mitchubishi Carisma Opel Astra Peugeot 206 Saab 9000 Toyota Prius VW Passat

Virsbūves remonts

Izlaiduma gads 1998 1999 1999 2000 1999 1999 1998 2000 1997

Novērtējums: „apmierinoši”:
Automobiļa modelis Citroen X sara Daewoo Matiz Dewo Nubira Daihatsu Sirion Ford Focus Honda Accord Hyundai Sonata Mercedes A-klase Opel Agila Izlaiduma gads 2000 1999 1999 1999 1999 2000 2000 1998 2000

14

I.Asnis

Virsbūves remonts

3. Krāsu uzklāšanas tehnoloģija virsbūves remontā
Krāsojuma kvalitāte, uzklāšanas ekonomiskums, krāsošanai paredzētais laiks – ir galvenie parametri kuru raksturo krāsošanas procesu. Krāsošanas ierīces izsmidzinātas krāsu sīkdaļu kūlis, tā forma, krāsu sīkdaļu dispersijas spējas, krāsu slāņa blīvuma viendabīgums, krāsu kārtiņas biezuma viendabība visā klājuma laukumā – ir galvenie parametri, kuri raksturo krāsojuma kvalitāti. Krāsu ekonomija atkarīga no diviem parametriem: - Lietderīgi uzklātās krāsas masas attiecība pret krāsas masu, kura izdalījusies apkārtējā vidē. - Minimāli pieļaujamās krāsas klājuma biezums pret reāli uzklāto.

3.1.

Krāsu pneimatiskā uzklāšana

Pneimatiskajā krāsu uzklāšanā par krāsas sīkdaļu strūklas veidotāju un sīkdaļu kūļa formētāju kalpo saspiests gaiss. Krāsu sīkdaļu kūli veido krāsu aerosols ar sīkdaļas izmēru no 5...100 mkm. Optimālais krāsas sīkdaļas izmērs ir 25...50 mkm. Ja krāsas sīkdaļas iz mazākas par 25 mkm, tad tās veido miglu, kuras daļiņas izplatās gaisā un ja netiek kvalitatīvi atsūktas, tad nosēžas uz tikko krāsotas virsmas veidojot matētus sektorus. Ja krāsu sīkdaļas ir lielākas par 50 mkm, tad krāsas klājumā veidojas punkti un viļņveidīgs klājums padarot krāsojumu nekvalitatīvu vai pat brāķējamu. Izsmidzināmo krāsu sīkdaļu formu raksturo ne tikai tās ģeometrija, bet arī attiecība starp krāsu sīkdaļu masu un gaisa masas attiecību krāsa uzklājuma laukuma, ko veido kūlis. Šīs attiecības korekciju rezultātā, krāsas klājuma laukums var būt ar izteiktām kontūrām, vai arī tikko saskatāmām kontūrām. Pneimatiskajā krāsu uzklāšanā, paša galvenā loma atvēlēta krāspistolei. Ražotājfirmas nodrošina dažādu tipu krāspistoļu piedāvājumu: - Konvencionālās krāspistoles - HVLP krāspistoles - RP krāspistoles - KP krāspistoles - Trans-Tech krāspistoles. Krāspistolēs krāsu izsmidzina pēc viena no trīs paņēmieniem: - Krāsa var tikt izvadīta pateicoties radītam retinājumam sifontipa smidzinātāja ārējā zonā. - Darbam ar smagiem krāsmateriāliem (svars atkarīgs no pievienotā pigmenta un pildvielām), retinājums nespēj kvalitatīvi nodrošināt krāsas aerosolizāciju, tādēļ krāsā tiek pievadīts gaiss zem spiediena, kā rezultātā krāsa tiek pievadīta gaisa smidzinātāja darbības zonā tās izsmidzināšanai. - Ja krāsa atrodas tvertnītē virs krāspistoles, tad to sauc par krāsas pievadīšanu pašsvara ietekmē. Šī metode ir vispopulārākā, tomēr tvertnītē esošai krāsai samazinot savu tilpumu, krāsas padeve samazinās, jo samazinās krāsas masas radītais spiediens.

15

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.21 Krāspistoles komponenti, kur: 1 – gaisa smidzinātājs. Tā uzdevums ir virzīt gaisa strūklu, lai veidotu krāsas izsmidzināšanas kūli un nodrošinātu krāsu daļiņām nepieciešamo ātrumu, lai tās sasniegtu krāsojamo virsmu. 2 – krāsas smidzinātājs (krāsotāju žargonā „dīze”) nodrošina krāsas dozēšanu. Ir krāspistoles, kur aiz smidzinātāja ir difuzors vai diflektors, kurš papildus formē izsmidzinātās krāsas kūli. 3 – adata – nodrošina krāsas plūsmas vadīšanu, uzsākot un pārtraucot krāsas plūsmu. 4 – ieeja krāsu tvertnītes pievienošanai (sifrona tipa krāspistolei) vai 3/8 collu caurules pievienošanai lai pievadītu krāsu spiediena no atsevišķa spiedtrauka. 5 – gaisa vārsts, kurš nodrošina mainīta gaisa daudzuma pievadīšanu, atkarībā no krāsotāja izvēlētā režīma. 6 – mēlīte krāspistoles vadībai 7 – gaisa smidzinātāja sānu urbumu vadības skrūve. Regulē izsmidzinātās krāsas kūļa platumu, mainot gaisa plašumu, ko pievada gaisa smidzinātājiem. 8 – skrūve ar atsperes papildspriegojumu, kura nodrošina mehānisku spiedienu uz adatu, kad mēlīte atlaista (novērš krāsas iztepēšanu), kā arī regulē adatas (3) stāvokli. 9 – krāspistoles korpuss parasti izgatavots no dūralumīnija, retāk no misiņa, kurš hromēts. Daudzajos piedāvājumos jāvērš uzmanība uz to, cik ergonomiski izdevies projektēt krāspistoles formu un izvēlēties smaguma centru. Ja tas nav izdevies, krāsotājam ātri nogurs roka, sāks trīcēt un krāsojums būs zemas kvalitātes. Tādēļ, iegādājoties krāspistoli, tā jānovērtē krāsotājam (protams, ar pieredzi darbā). 10 – parasti ¼ collas vītņsavienojums. Gaisu pievada ar 5/8 collu lokanu cauruļvadu.

16

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.22 Krāspistoles priekšējā daļa griezumā.

Krāspistoles galvenās sastāvdaļas ir: - Gaisu sadalošā galviņa ar gaisa smidzinātājiem (urbumiem) - Krāsu smidzinātājs - Adata. Smidzinātāji (reklāmu tekstos – „dīzes”) ir ar dažādiem urbumiem. Jo krāspistole unificētāka, jo tai komplektā ietilpst lielāks smidzinātāju skaits. Krāspistoles izgatavo arī noteiktiem mērķiem, tādā gadījumā iegūst augstāku kvalitāti, piemēram var minēt sekojošu specializāciju: - Aerogrāfijā - earuntskrāsām - Krāsām uz atšķaidītāju bāzes - Krāsām uz ūdens bāzes Smidzinātāju urbuma diametrs ir atkarīgs no: - Krāsu viskozitātes - Krāsu tipa - Krāsu patēriņs (cik lielu daudzumu ml/min iespējams kvalitatīvi uzklāt, bez krāsas notecēšanas). Līdz kādai viskozitātei jāatšķaida krāsa ir atkarīgs arī no pielietotās krāsas, nodrošinot vienlaicīgi krāsas uzklāšanas temperatūru. Pastāv atšķirības starp krāsām uz ūdens un atšķaidītāju bāzes, kā arī gruntskrāsām. Izsmidzināmās krāsas daudzums ml/min lielā mērā atkarīgs no krāsotāja profesionāli – individuālajām iespējām.

17

I.Asnis

Virsbūves remonts

Nozīmīgs ir smidzinātāju (gaisa un krāsas) materiāls. Šīs detaļas pakļautas abrazīvai iedarbībai, kā arī biežai tīrīšanai. Izmanto nerūsējošo tēraudu, dūralumīniju, misiņu, hroma vai bora pārklājumus. Adatas izgatavo nerūsējošā vai nemagnētiskā tērauda (marka 300 vai 400 pēc ASV nomenklatūras) cietībai pēc Rokvela skalas jābūt 56...60. Dārgāko profesionālo krāspistoļu adatu galiem ir neilona vai delrīna pārklājums, lai nodrošinātu absolūtu hermētiskumu pārtraucot darbību. Šādās krāspistolēs arī krāsu smidzinātājam (dīzei) ir ar neilonu pārklāta slēgvirsma. Ir konstruētas krāspistoles, kurām smidzinātājs (dīze) un adata izgatavota no volframa karbīda (cietība gandrīz līdzvērtīga dimantam). Smidzinātāja urbumu sastādošā ģeometrija (fāzītes) veic nozīmīgus priekšdarbus, sagatavojot krāsas plūsmu izsmidzināšanai. Kombinētajos smidzinātājos, krāsa tiek „izspiesta” caur vairākiem sīkiem urbumiem. Šādos gadījumos krāsa var tikt izvadīta ar spiedienu plašās robežās ÷40...400(psi)=2,75...27,6 bāri Bārs=100 000 Pa Tehniskā atmosfēra=101 325 Pa PSI=6894,76 Pa (lieto valstīs kur attālumu mēra collās un svaru – mārciņās) PSI=0,06895 bāri 1 bārā=14,5 PSI.

Att.23 Gaisu sadalošā galviņa (gaisa smidzinātājs), kur: 1 – gredzenveida borts 2 – aizsargurbumi 3 – sānu smidzinātāji gaisam. Dēvēti par „austiņām” 4 – sānu gaisa smidzinātāju urbumi 5 – gaisa smidzinātāju urbumi urbti zem noteikta leņķa.

Gaisa smidzinātāju galviņā esošie urbumi tieši ietekmē krāsas kūļa kvalitāti. Vispirms jau tas ir ražotājformas konstruktoru darbs aprēķinot plūsmas aerodinamiku, bet strādājot – krāsotāja darba kultūra un tehnoloģijas ievērošana. Kaut nedaudz aizsērējis urbums, izkropļos krāsas kūli ir mazinās darba rezultāta kvalitāti. 18

I.Asnis
Iemesls Aizsērējis viens sānu urbums gaisa smidzinātāja austiņa

Virsbūves remonts
Kas jādara?

Mazgāt ar atbilstošu atšķaidītāju. Tīrīt ar stiepli, kuras cietība nav augstāka par misiņa stieples vērtību.

a)

Sacietējusi krāsa ap krāsas a) Iztīrīt krāsas smidzinātāju b) Nomainīt krāsas smidzinātāju b) Krāsas smidzinātāja gals deformēts, smidzinātāju piemēram, krāspistole nokritusi zemē.

a) Gaisa spiediens par augstu b) Smidzinājuma kūlis ir par platu c) Krāsas spiediens par mazu

a) Samazināt gaisa spiedienu b) Samazināt kūli c) Palielināt krāsas padevi

a) Gaisa spiediens par mazu b) Krāsa tiek padota par lēnu vai par ātru

a) Palielināt gaisa spiedienu b) Samazināt smidzinātāja diametru, samazināt krāsas padeves spiedienu

ar

a) Atslābusi smidzinātāja vītne b) Daļēji aizsērējis vai „šķībi” pievilkts krāsas smidzinātājs.

a)

Pievilkt krāsas smidzinātāju, novērst atklāto kļūmi.

.Krāsu kūļa „kļūdu rezultāti”

Krāspistoļu gaisa sprauslas iedalās divās grupās. Padeve zem spiediena vai sifona padeve.

Att.24 Divi gaisa sprauslu tipi.

Gaisa sprauslai ar sifona padevi krāsas smidzinātāja izvirzījums uz āru ir niecīgs, bet dod lielu darbības efektivitāti. Gaiss, kurš kopā ar krāsu izplūst no krāsas smidzinātāja, rada nelielu retinājumu, kurš nodrošina krāsas atsūkšanu no tvertnītes. Krāsu padodot zem spiediena, krāspistoles konstrukcijā retinājums nav nepieciešams. Automobiļu virsbūvju remontos krāsu padevi no spiedtvertnes izmanto reti, jo nav ekonomiski izdevīgi sajaukt lielus krāsu daudzumus. 19

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.25 Gaisa sprauslu konstruktīvās atšķirības.

Gaisa sprauslas „ausīs” izveidoto gaisa urbumu caurplūdes regulēšanas iespējas dod izsmidzinātās krāsas kūlim eliptisku formu.

Att.26 Krāsas kūļa izmaiņas regulējot sānu gaisa padevi.

Ja krāsu kūļa atstātais laukums palielinās, tad samazinās uzklātās krāsu kārtas biezums. Tādēļ automobiļa krāsošanas laikā, bieža kūļa regulēšana var novest pie atšķirīga krāsu slāņa biezuma, sevišķi grūti pieejamās vietās. Krāspistoļu raksturojums Konvencionālās krāspistoles – gaiss gan krāsu smidzinātājam, gan gaisa smidzinātājiem tiek pievadīts ar vienādu spiedienu – apmēram 3 bāri. Galvenais šo krāspistoļu trūkums ir zems krāsu pārneses koeficients un krāsojamo virsmu – 30%...40%, kā rezultātā jāuzklāj papildus kārtas, samazinot darba ražību un palielinot krāsu patēriņu kā pozitīvo var minēt, ka iespējams iegūt ļoti 20

I.Asnis

Virsbūves remonts

plānu krāsas kārtiņu (līdz 5 mkm), kas svarīgi ir dekoratīvu krāsojumu veikšanai. Mazāks ir gaisa patēriņš. HVLP krāspistoles

Att.27 HVLP krāspistole SUMAKE

Konkrētai krāspistolei uzstādīts pašcentrējošais, hrommolibdena tērauds, krāsu smidzinātājs. Nodrošinātas gaisa padeves un krāsu padeves regulēšana. Gaisa spiediena kontroli nodrošina rokturim piestiprināts gaisa spiediena monometrs. Darba spiediens, atkarībā no tehnoloģijas un darba režīma var būt robežās no 0,7...2,8 bāri. Gaisa patēriņš – 160...300 ml/min. krāsu trauciņa tilpums 0,6 l. Krāspistoles komplektā ietilpst krāsu smidzinātāji (dīzes) ar diametriem 1,2 mm, 1,7 mm un 2,0 mm. HVLP krāspistoļu sistēmās krāsošana tiek nodrošināta ar gaisa spiedienu 0,6...0,7 bāri, bet pati krāsas padeve tiek nodrošināta ar gaisa spiedienu 3,1...4,5 bāri. Šāda konstruktīva risinājuma rezultātā tiek nodrošināta krāsas pārnese uz krāsojamo virsmu līdz 65%...70% apmērā. Turpretī gaisa patēriņš pieaug līdz 350...450 l/min. kā trūkumu var minēt, ka palielinās izsmidzināmo krāsas daļiņu izmērs, nedaudz samazinot krāsas klājuma kvalitāti, salīdzinājumā ar konvencionālām krāspistolēm. Trans-Tech krāspistolēm nepieciešams mazāks gaisa daudzums – 250...280 l/min, tajā pašā laikā nodrošinot krāsas pārnesi uz krāsojamo virsmu līdz 65%...70%. īpašās sprauslu formas padara Trans-Tech krāspistoles mazāk jūtīgas pret gaisa spiediena izmaiņām un nodrošina aukstas kvalitātes krāsojumu. Konstrukcijā ir paredzētas krāsu paketes, kuras ļauj krāsotājam strādāt ar krāspistoles stāvokli uz leju vērsu krāsas rezervuāru, kas iepriekš aplūkotām krāspistolēm nav iespējams.

Att.28 De Vilbis kompānijas krāsspistole DTI 6

21

I.Asnis

Virsbūves remonts

GTI G krāspistole nodrošina kvalitatīvu krāsas klājumu pie ieejas spiediena 2 bāri. Nodrošina krāsas pārnesi uz krāsojamās virsmas virs 65%. Komplektējas ar firmas adatu, kura dod iespēju strādāt ar smidzinātāju diametriem no 0,85 mm līdz 1,55 mm un papildus komplektācijā ir adata smidzinātājiem (dīzēm) diapazonā no 1,6 mm līdz 2,2 mm. Komplektā ir gaisa smidzinātāja galviņa, kura nodrošina pāreju no Trans-Tech sistēmas uz HVLP sistēmu, ja tas ir nepieciešams. Polietilēna paketes pieļauj strādāt ar „uz leju vērstu krāstrauciņu”. Trīs regulēšanas ventiļi dod iespēju regulēt ieplūstošā gaisa spiedienu, krāsas padevi un izsmidzinātās krāsas kūļa formu. Jaunāko modeļu rokturī iemontēts digitālais spiediena mērītājs ar pārslēdzamu displeju „psi” vai „bāri”. Trans-Tech krāspistoles, no visa kompānijas De Vilbis piedāvājuma klāts ir visvieglākais.
Raksturojošais parametrs Konvenciālā tipa krāspistoles FLG - 611 GFV - 639 IGA - 559... 2,8...3,5 HVLP sistēmas krāspistoles FLG – 631 GFHV – 638 GTI – 100... 1,7...4,0 Trans-Tech sistēmas krāspistoles GTI – 110 GFP 1,5...2,0

Ieejas spiediens pie nospiestas mēlītes (bāros) Izsmidzināšanas spiediens (bāros) Izsmidzināšanas kvalitāte Krāsas pārneses koeficients %

3,0 Laba 45%

0,7 Apmierinoša >65%

0,7...1,2 Laba >65%

tabula 1 kompānijas De Vilbis atsevišķu krāspistoļu salīdzinājums.

RP krāspistoļu sistēma ir mēģinājums apvienot konvencionālās un HVLP krāspistoļu sistēmu pozitīvās puses kas būtībā nozīmē – krāsas izsmidzināšana pie vidēja gaisa spiediena. Gaisa spiediens ieejā ir 1,6...2,5 bāri, bet gaisa spiediens krāspistoles „gaisa galvas” urbumos – 0,7...1,2 bāri. KP sistēmas krāspistoles ir mazāk jūtīgas pret gaisa spiediena svārstībām un to krāsas pārneses spējas ir 60%...70%.

Att..28 Krāspistole SATA jet 3000 RP

22

I.Asnis

Virsbūves remonts

Viena no ātrākām SATA ražotām krāspistolēm. Pateicoties īpašai gaisa galvas konstrukcijai, izdevies samazināt ieejošo spiedienu, tādā veidā samazinot krāsu daļiņu miglu un palielinot krāsas pārneses koeficientu galvenās īpašības: - Var krāsot ar krāsām uz ūdens un atšķaidītāju bāzes - Atbilst visiem Pasaules standartiem, kuri reglamentē kaitīgo vielu samazināšanu, ko „izmet” atmosfērā - Korpuss hromēts, kas droši pasargā no korozijas - Mazs darbības troksnis - QCC – sistēma ātrai krāsu trauciņa nomaiņai - Var iegādāties krāspistoli kā darbam ar kreiso vai labo roku - Lielu komplektējošo smidzinātāju (dīžu) skaits. Pie ieplūdes spiediena 2,5 bāri, gaisa patēriņš ir 295 l/min. krāsu trauciņa tilpums 0,6 l. Svars, ieskaitot tvertnīti – 651 grami. Standarta smidzinātāja diametru – 1,4 mm. Ieteicamais darba attālums no krāsojamās virsmas – 180...230 mm.

Att.29 SATA krāspistole ar krāsas pievadīšanu zem spiediena.

Jaunākie SATA ražojumi ir apgādāti ar digitālo spiediena mērītāju, kļūst smagāki līdz 702 gramiem.

Att.30 Krāspistole SATA jet 3000 RP DIGITAL

23

I.Asnis

Virsbūves remonts

HIGH.T.E.C sistēmas krāsošanas pistoles. IWATA krāsošanas pistole W400WB un to analogi sniedz neredzētu visu veidu krāsu materiālu atomizācija (izsmidzināšana) pārnesot uz krāsoto virsmu līdz 95% krāsmateriāla. ES normatīvos ir paredzēts līdz 65%. HIGH.T.E.C krāspistolēm ir sekojošas īpašības: - Izmantot var gan HS un ūdensbāzes pārklājumiem - Neliels svars un viegli tīrāms korpuss – 380...400 gr. - Var krāsot ar samazinātu gaisa spiedienu (līdz 0,6 bāri), kas nepieciešams krāsojot grūti pieejamās vietās - Iespējams noregulēt šauru krāsas kūli.
Modelis W 400 WB 1016 W 400 WB 1216 W 400 WB 1416 Smidzinātāja diametrs 1,0 1,2 1,4 Ienākošais gaisa spiediens 1,8 1,8 1,8 Gaisa patēriņš 230 230 230 Materiāla patēriņš ml/min 90 120 160 Krāsu kūlis mm 230 260 290

Tabula 2, kur: Spiediens – bāros Gaisa patēriņš – l/min. Materiāla patēriņš – ml/min

3.2.

Krāsošanas tehnoloģija ar krāsojamo pistoli

Lai cik konstruktīvi ideāla arī nebūtu krāspistole, svarīgākais krāsošanas procesā ir cilvēks – viņa zināšanas, darba iemaņas un talants. Pirms krāsošanas procesa uzsākšanas nepieciešams izvēlēties: - Atbilstošo smidzinātāja (dīzes) diametru - Optimālo „gaisa galvu”, ja komplektācijā ietilpst, jo krāsas tips vai izgatavotājkompānija parasti nav maināma. 1,2...2,2 mm smidzinātāju izvēlas krāspistolei ar augšējo tvertnīti 1,6...2,2 mm krāsu smidzinātāju izvēla krāspistolei ar apakšējo tvertnīti 1,8...2,4 mm izvēlas, ja krāsas klājumam jābūt biezākam, ka tradicionāli pieņemts. Krāsojot jāievēro sekojošs: - Krāspistole jātur stingri perpendikulāri krāsojamai virsmai. To nedrīkst tuvināt un attālināt. Krāsojamām pistolēm, atkarībā no to tipa un ražotājformas, attālums līdz krāsojamai virsmai ir sekojošos diapazonos: 1. Konvencionālām krāspistolēm 150...250 mm 2. HLVP krāspistolēm 130...150 mm Jo krāspistole virsmai ir tuvāk, ko krāsu slānis būs biezāks, bet var draudēt krāsas tecēšana. Līdz ar to jāpalielina krāspistoles pārvietojuma ātrums. Krāspistolei atrodoties par tālu, krāsas slāņa biezums samazinās, turklāt krāsojums nebūs blīvs un ir porains.

24

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.31 Krāspistoles kustība.

Att.32 Krāspistoles kustība pa loku.

-

Pārvietojot krāspistoli pa loku, krāsas kārtiņa būs nevienāda biezuma. Krāsa jāuzklāj tā, ka pārsegums nepārsniedz 50%. Krāspistoles mēlīti nedrīkst nospiest, kad krāspistole ir nekustīga.

3.3.

3M PPS krāsu sajaukšanas sistēma

Lietošanas instrukcija PPS (rPPS) Papildināmais krāspistoles trauciņi ir paredzēts lielu apjomu krāsošanai, tā tilpums ir 850 ml. Krāsu pēc sajaukšanas ielej krīzē ar izliešanas snīpi.

Att.33 Paņem trauciņu un ievieto mērtraukā

Att.34 Lej krāsu trauciņā

25

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.35 Uzskrūvē rPPS vāciņu

Att.36 Uzpildāmo atveri nosedz ar vāciņu, kuru cieši pievelk

Att.37 Slēdzējgredzenu cieši pievelk, nostiprinot trauciņu ar vāku

Att.38 Pievieno krāspistoli traukam. Pagriež krāspistoli vertikālā stāvoklī, līdz adapteris pilnībā nofiksē trauku.

26

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.39 Pavērš krāspistoli vēlamā virzienā

Att.40 Šā tipa krāspistoli lieto tieši tāpat kā standarta PPS

Krāsas papildināšana

Att.41 Atvieno gaisa cauruļvadu un krāspistoli pagriež otrādi

27

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.42 Atbalstīt pārnēsājamo statīvu. Noņemt uzpildāmās atveres vāciņu.

rPPS

pieturot to vai lietojot

Att.43 nepieciešamo krāsas daudzu caur trauciņa uzpildāmo atsperi.

Lietojot

krūzi,

uzmanīgi

iepildīt

Att..44 Noslēdz uzpildāmo atveri ar vāciņu, pievieno krāspistoli gaisa padevei un rPPS ir gatavs darbam.

28

I.Asnis

Virsbūves remonts

Filtru pielietošana

Att.45 Krāsu trauciņiem ir iespējas uzstādīt filtrus ar 125 mkm režģi vai 200 mkm režģi.

Att.46 Ievieto atsevišķo 125 mkm filtru uzpildāmajā atverē.

Att.47 Krāsu strūklu liet lēnām, sekojot kā tā spēj izplūst caur filtru.

29

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.48 Noslēgt uzpildīšanas atveri ar vāciņu un trauku ar vāciņu. Nostiprināt slēdzējgredzenu, to cieši pievelkot pievieno krāspistoli un sāk krāsošanu.

Att.49 Krāsu papildina, atstājot filtrus atverē.

3M krāsu sagatavošanas sistēma Lietošanas instrukcija PPS Mini un standarta sistēmai

Att.50 Izņem trauciņu no sienas turētāja un ievieto PPS ārējā mērtraukā. Šie trauciņi ir mīkstie un tajos var ilgstoši glabāties krāsas.

30

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.51 Izmantojot skalu ar mērtrauku vai arī sverot, iepilda krāsu trauciņā.

Att.52 Lietojot PPS sajaucējkociņu, samaisa krāsu.

Att.53 Vāciņa ir iestrādāts filtrs. Uzspiež vāciņu trauciņam.

31

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att..54 Ņem slēggredzenu un cieši noslēdz trauciņu ar vāku.

Att.55 Ievieto krāspistoles adapteri vāciņā un pagriežot – nofiksē.

Att.56 Pievieno krāsu pistoli gaisa padevei un krāso.

32

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.57 Atvienot krāsu pistoli no gaisa padeves.

Att.58 Jāmazgā tikai krāspistole un adapters.

Att.59 Kad nepieciešams krāsot grūti pieejamas vietas, krāspistoli var apgriezt.

33

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.60 Lai piekļūtu pieejamām vietām, krāspistoles mīkstais krāsu trauciņš ļaujas deformācijām, kas atvieglo piekļūšanas problēmas.

grūti

Att.61 Lai sabojātu lietoto krāsu, noslēdz trauciņu ar aizbāzni.

34

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.62 Kad krāsošana pabeigta no tukšā trauciņa ir viegli atbrīvoties. To var arī saspiest.

35

I.Asnis

Virsbūves remonts

3.4.

Bezgaisa un kombinētās tehnoloģijas

Bezgaisa izsmidzināšana. Krāsas disherhenovācija (izsmidzināšana) notiek pateicoties straujam spiediena samazinājumam, gaisam izplūstot no īpaši konstruētām sprauslām zem spiediena 200...250 bāri, līdz atmosfēras spiedienam. Konkrētajā metodē gaiss kalpo kā bremzējošā vide, kas samazina krāsu aerosola ātrumu, ļaujot krāsu daļiņām „mīksti nosēsties” uz krāsojamās virsmas. Šai tehnoloģijai ir divas priekšrocības – pilnībā izskausta krāsu daļiņu migla un ļoti augsta darba ražība. Bet metodei ir vairāki būtiski trūkumi: - Dekoratīvais efekts ir 3 – 4 reizes nekvalitatīvāks par pneimatiski izsmidzinot iegūstamo - Krāsu klājumiem ir asas kontūras. Tādēļ šo metodi pielieto gruntskrāsu un antikorozijas pārklājumu uzklāšanai. Kombinētās tehnoloģijas Savienojot pneimatisko smidzināšanu ar bezgaisa smidzināšanu, ir radītas jaunas krāsu izsmidzināšanas tehnoloģijas – Air Mix, Air Coat, Misti Less. Metodes pamatā ir krāsu padeves un iepriekšējā izsmidzes konusa formēšana pie 30...50 bāru spiediena. Veidojas apstākļi, kas raksturīgi bezgaisa izsmidzināšanai. Gaisa smidzinātāju galvai ir netradicionāla forma un papildus pievadītais gaiss ar spiedienu 1...2 bāri, veic papildus krāsu kūļa atomizāciju un krāsdaļu kūlim piedod konkrētas formas. Šī tehnoloģija, neskatoties uz iekārtas sarežģītību un cenu, gūst arvien lielāku popularitāti, jo iespējams gūt optimālus tehnoloģiskos parametrus.

3.5.

Elektrostatiskā krāsu izsmidzināšana

Metodes pamatā ir spēja uzlādēt krāsu daļiņas. Elektrostatiskais lādiņš nodrošina uzlādēto daļiņu kustību elektriskā lauka spēka līniju virzienā, kuras pastāv starp krāsu pistoli vai stacionāru sprauslu un krāsojamo virsmu. Krāsošana elektrostatiskā laukā ir pats visekonomiskākais paņēmiens. Krāsu pārneses koeficients sasniedz 90...95%. kā problēmu šai metodei var minēt – nespēja krāsot sarežģītu reljefa un asu stūru virsmas. Tomēr pie šās problēmas ražotājkompānijas strādā un jaunāko modeļu iekārtās šīs problēmas ir jau novērstas. Pulverkrāsu elektrostatiskā krāspistole tiek barota ar 220 V, 50 Hz maiņstrāvu un patērē tikai 2 W jaudu. Gaisa spiediens krāspistoles ieejā – 2 bāri. Spriegums statiskā elektrodā no 0...60 kV. Tvertnītes tilpums – 400cm3. Krāsošanas ātrums – 1,5 m2 minūtē. Īsslēguma strāva 100 mkA.

36

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.63 Master elektrostatiskā krāpsistole, kur: 1 – rokturis 2 – sprieguma pārveidotājs 3 – tvertnīte pulverkrāsai 4 – krāsu pulvera padeves regulēšanas skrūve 5 – gaisa padeves regulēšanas skrūve 6 – ieslēgšanas poga 7 – gaisa padeves regulēšanas skrūve tvertnītei krāspulvera uzirdināšanai 8 – aizkabināšanas āķis 9 – barošanas bloks 10 – sazemēšanas vads 11 – sprieguma regulēšanas poga 12 – indikators 13 – gaisa pieslēgums.

Šai krāspistolei nav raksturīga augsta darba ražība, bet tā nevar sagādāt krāsotājam nepatīkamas sajūtas un ir kompakta.

37

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.64 Kompānijas Larius sērijas CH200 elektrostatiskā krāspistole.

Šās kompānijas elektrostatiskā krāspistole raksturojas ar augstāku krāsu pārneses koeficientu – 90%. Augstu darba drošību un papildus brīdinošo signālindikāciju kas brīdina, ja: - Attālums starp elektrostatiskās krāspistoles sprauslu un krāsojamo virsmu, kļūst par mazu. - Signālspuldzīte deg, kad elektrostatiskā krāspistole ir uzlādēta. Krāspistole tiek barota no stacionāra barošanas bloka ar 12 V maiņspriegumu. Izejas spriegums 0...100 kV.

Att.65 Barošanas un vadības iekārta CH 200 un CH 200AD

Iekārtas sver 45 un 55 kg, barojas no 220 V 50Hz maiņsprieguma. Patērē 60 W. Krāspistoles darba ražība ir 3...20 kg krāspulvera stundā.

38

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.66 Elektrostatiskās automātiskās krāspistoles CH 200 un Larius Tribo.

Uzstādot uz statīviem, iespējama automatizēta krāsošana. Larius stacionārajās iekārtās ir divsekciju krāsu pulvera tvertne un sūknis, kurš nodrošina krāsu pulvera transportēšanu uz krāsu pistoli pa cauruļvadu.

Att..67 CH 200 un CH 200AD vadības pults

39

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.68 Krāsotava ar žāvētavu pulverkrāsu stacionārajai uzklāšanas tehnoloģijai plākšņveida detaļām.

3.6.

Autokrāsu izvēle un to raksturojošie parametri

Plašajā autokrāsu piedāvājumā un to uzklāšanas tehnoloģijā nozīmīgas korekcijas ievieš Eiropas Savienības direktīvas šajā konkrētajā sfērā. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/42/EK, kas ierobežo gaistošu organisko savienojumu emisiju (VOC), kurus rada organisko šķīdinātāju izmantošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, nosaka sekojošas izmaiņas produktu sortimentā, kas pieļaujami izmainot autotransporta remontu krāsošanā. Direktīva stājās spēkā ar 01.01.2007.gadā un attiecas uz visiem krāsošanas uzņēmumiem, neatkarīgi no to lieluma, kas veic transporta līdzekļu remonta krāsošanu. VOC pieļaujamie limiti autokrāsošaas materiāliem Produkta kategorija Virsmu sagatavošanas un tīrīšanas produkti Špakteles Gruntis Krāsu pārklājums Speciālie pārklājumi Pārklājums VOC 850 200 250 540 780 420 840

Visu veidu

Bāzes krāsas, blīvās krāsas, lakas, trīspārklājumu krāsas Aerosoli

Uz produktu marķējuma jābūt norādītam VOC saturam. Ja produkts neiekļaujas VOC normās, marķējums paliek bez izmaiņām un produktus legāli nevar izmantot autotransporta remontu 40

I.Asnis

Virsbūves remonts

krāsošanā. Dažas palīgmateriālu grupas, kā piemēram, plastifikatori, katalizatori, pulieri, matēšanas pastas – netiek iekļauti Direktīvā 2004/42/EK. Likumdošanā ir paredzēts „pārejas periods” no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim. šajā laika posmā krāsu materiālu ražotājs un pārdevējs drīkst laist tirgū jaunajām VOC normām neatbilstošus produktus, kas ražoti līdz 2007.gada 1.janvārim. Popularitāti Latvijā guvušas sintētiskās 1 K autokrāsas TIKKURILA MONIMIX. Šīs, Somijā ražotās krāsa ir paredzētas transportam, kas tiek pakļauts bargā ziemeļu klimatā.

Att.69 TIKKURILA MONIMIX autokrāsa

Somijas klimatam raksturīgas mainīgas temperatūras svārstības un līdz ar to, ceļa apstākļu maiņa. Tas viss rada paaugstinātas prasības pret krāsu mehānisko nodilumizturību, spīdumu un izbalēšanu. Krāsas receptes komponentos ir saistviela, tā sauktā „long oil” uz īpašas alkīdu sveķu bāzes. To ir patentējusi Tikkurila un to izgatavo pilnīgi un vienīgi rūpnīcā Vantaa, garantējot produkta kvalitāti šajā krāsu grupā. Krāsas dalās trijās grupās pēc RAL krāsu toņu skalas un cena ir atkarīga no krāsu toņu, jo pielietojamiem pigmentiem ir atšķirīgas cenas. Krāsu var atšķaidīt ar „Unit Spray” vai N650 atšķaidītājiem. Pievilcību krāsotājiem sekmē apstāklis, ka krāsas nožāvēšana iespējama pie +20oC. - Krāsu atšķaida pievienojot Unit Spray vai Nr.650 atšķaidītāju – 10...30%. - Krāsas ātrākai nožāvēšanai un krāsas kārtiņas cietības paaugstināšanai, pirms krāsas atšķaidīšanas var pievienot 5 – 10% cietinātāju – Nexa Autocolor P210-760, kura ķīmiskais nosaukums ir izocionāts. - Klāj 2...3 kārtas (30...40 mkr.) ar starpžāvēšanas laiku starp kārtām 5...10 min. - Pilnīgs nožūšanas laiks – 24 stundas, pie +20oC, vai 60 minūtes pie +60oC.

3.7.

AQUABASE PLUS – jaunākā Nexa Autocolor ūdensbāzes krāsu sistēma

Pieaugot prasībām pret vides piesārņošanu un ievērojot VOC normas, ūdensbāzes krāsas ir auto remontu krāsojumu nākotne. Jau šobrīd ap 65% visi auto ražotāju rūpnieciskie krāsojumi ir balstīti uz ūdensbāzes krāsu tehnoloģiju izmantošanu. 41

I.Asnis

Virsbūves remonts

„Aquabase Plus” – ir jauna ūdensbāzes krāsu miksēšanas sistēma, kas izveidota balstoties uz jaunākajām tehnoloģijām un uzlabojot esošo „Aquabase” sistēmu.

Att.70

Att.71 Ūdensbāzes krāsa Aquabase Plus.

Šī krāsa paredzēta visu rūpnieciski ražoto transporta līdzekļu virsbūvju krāsojumiem blīvajās bāzes krāsās, metālikās, perlamutra vai soeciālefektu pārklājumos. Sistēma sastāv no 66 miksētiem komponentiem. Nozīmīgs ir apstāklis, ka miksējošie komponenti nav jāmaisa pirms lietošanas un tiem nav tendences „nosēsties” glabāšanas rezultātā. Aquabase Plus salīdzinājums ar 2K sistēmu
Raksturojums Ūdensbāzes krāsu produkti Vieglas uzklāšanas īpašības Vieglāk veidot salaidumus krāsojot lokālus fragmentus Mikskomponents nav jāmaisa pirms lietošanas – tie nenosēžas Ieguvums Atbilst esošajiem un turpmāk sekojošiem VOC normatīviem Darba vide kļūst videi draudzīga. Sekmīgāka pāreja no 2K krāsu produktiem Saderīga ar standarta darbnīcu aprīkojumu. Samazinās patērētais darba laiks Vizuāli dekoratīvāks gala rezultāts. Vienmēr precīzi sagatavots krāsas tonis no reizes uz reizi Nav nepieciešamas pēc miksējošās iekārtas, kas aizņem vietu, patērē elektrību un ir trokšņaina darbībā. Līdz 30% materiālu ietaupījums, salīdzinot ar 2 K sistēma krāsām Darba ražības pieaugums līdz 15%.

Augstas kvalitātes miksējamiem komponenti

-

Ūdensbāzes krāsu tirgū daudz konkurējošu kompāniju – Standohyd (Standox), Cromax (Du Donst) Goline (Glasurit), Autowave (Sikkens). Katram no ražotajiem produktiem ir savas labās un savas sliktās īpašības, bet pirmo divu kompāniju krāsu miksēšanai ir nepieciešama miksējošā iekārta, kuras nepieciešamība padara ražojumus mazāk konkurētspējīgus par „A guabase Plus”.

3.8.

Pulverkrāsas un to uzklāšanas tehnoloģija
42

I.Asnis

Virsbūves remonts

Pulverkrāsas ir krāsošanas materiāls, kura pielietošanas nodrošina ekoloģiski tīru ražošanas procesu, strādājot praktiski nav nelietderīgā atlikuma – 90% krāsmateriāla nonāk uz krāsojamās virsmas. Tiek iegūts augstas kvalitātes dekoratīvs un aizsargājošs polimēru pārklājums. Pulverkrāsa sastāv no: - Krāsu plēvītes veidojošā komponenta, jeb saistvielas, kura ietekmē krāsu klājums iegūst noteiktas mehānikas un dekoratīvās īpašības - Cietinātāja, kurš regulē saistvielas cietēšanas ātrumu - Pigmenta, kurš nosaka krāsu un pārklājuma „caurspīdīgumu” - Pildviela kalpo kā saistvielas armējums, padara to necaurspīdīgu un samazina cenu. Papildus piedevas – regulē krāsas plēves spraigumu, nodrošina dažādus efektus dekoratīvā klājumā. Lietošanai gatavām pulverkrāsu kompozīcijām piemīt reizē cietu vielu un šķidrumu īpašības, jo sīkgraudainais dispersais pulverkrāsu pulveris ir īpašā vielas agregātstāvoklī. Pulverkrāsas var uzklāt uz tērauda, krāsainiem metāliem, stikla un koka. Tiek ražotas: - Poliestieru pulverkrāsas - Epoksīda pulverkrāsas - Epoksīda – poliesteru pulverkrāsas. Pulverkrāsu pielietošanu virsbūvju remontdarbnīcu apstākļos, kavē nepieciešamība pēc žāvēšanas +120o...200oC temperatūrā. Rūpnieciskā jomā, pulverkrāsas pasaulē ražo apmēram 85 % no visām citām krāsām. Tā dod iespēju nodrošināt visas krāsas pēc RAL skalas, iegūt spožu un matētu pārklājumu. Iespējams veidot krāsu klājumu, kurš atgādina ādu, marmoru, granītu, zeltu. Klājums var būt „metālika” vai „antīks”. Tādēļ pulverkrāsu klāsts spēj apmierināt visprasīgākos autodizainerus.

Att.72 Rekuperators.

Pulverkrāsu bezatlikuma klājumu (labākās tehnoloģijās pat līdz 97%) nodrošina trīspakāpju gaisa attīrīšanu, kur 1.pakāpe atgriež pulverkrāsu lietošanai.

43

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.73 Pulverkrāsu krāsotava plākšņu daļām.

Rekuperatori nodrošina gaisa attīrīšanu 99,9% apmērā.

44

I.Asnis

Virsbūves remonts

4. Krāsojuma aizsardzība
Lai pasargātu dekoratīvo krāsojumu no atmosfēras iedarbības un pat no viegliem mehāniskiem bojājumiem izmanto aizsargpulēšanu. Rezultātā krāsojums arī vieglāk mazgājas un mazāk „pieķer” netīrumus. Izmanto gan spodrināšanas šķīdumus, gan nobeiguma vaskus vai teflona sastāvus. Pulēšanu var veikt ar pulēšanas lupatiņām, vai mehanizēti, izmantojot spodrināšanas ripas un elektroinstrumentus.

Att.74 Finishing Glaze spodrinātājšķīduma iebūzēšana ar Performance Cloth pulējamo lupatiņu.

Rokas paņēmiens ir darbietilpīgs, tomēr droškas par mehanizēto, jo krāsojumu nevar sabojāt un mazāks ir spodrināšanas šķīduma patēriņš.

Att.75 Spodrināšanas šķīduma uzklāšana.

Att.76 Spodrināšana ar rotējošo 3M Perfect spodrināšanas ripu.

Pēc spodrināšanas ieteicams uzklāt virsmas aizsardzības vasku, piemēram 3MTM Polish Rosa vasks 80345. Tas satur negaistošu silikonu, kurš nodrošina labāku virsmas spīdumu un atvieglo vaska noņemšanu. Šī piedeva nav videi kaitīga un ar to nevar saindēties, bet tomēr, ieteicams strādāt cimdos.

45

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.77 Nobeiguma vaska uznešana ar High Performance lupatiņu.

Pulē ar High Performance pulējamo lupatiņu.

46

I.Asnis

Virsbūves remonts

5. Automobiļa dekoratīvā krāsojuma kopšana un dekoratīvo īpašību atjaunošana
Ekspluatācijas laikā, automobiļa dekoratīvais krāsojums izbal, pārklājas ar sīkām švīkām, kļūst taukains, slikti mazgājas. Krāsojuma dekoratīvās īpašības bieži pasliktina pats lietotājs, slaukot putekļus, noskrāpējot apledojumus un piesalušu sniegu. Dekoratīvā krāsojuma kvalitātes atjaunošanai pielieto pulēšanu un abrazīvo pulēšanu. Pulējot atjauno krāsas spīdumu, padara virskārtu blīvāku. Darba procesā tiek noņemta ļoti minimāla krāsas kārtiņa, bet pats galvenais – jāseko, lai pulēšanas ripai būtu ieziesta pulēšanas pasta un vienā sektora ilglaicīgi pulēšana ar lieliem pulēšanas ripas spiedieniem un rotācijas apgriezieniem izraisa krāsas slāņa kušanu (sabojāšanu).

Att.78 3M 150 mm pulēšanas ripa.

Att.79 3M pulēšanas paliktnis.

Att.80 Uzklāj Extra Fine Cocempacend pulēšanas pastu.

Att.81 Pulē ar apļveida kustībām.

Nepieciešamības gadījumā izmanto 3M 203 mm SBS putu pulēšanas ripu. Pēc pulēšanas automobiļa virsbūve rūpīgi jāmazgā ar auto krāsojumam paredzētiem mazgāšanas līdzekļiem. Veļas pulveru pielietošana ātri sabojā krāsojumu, padarot to blāvu. Abrazīvā pulēšana dod iespējas likvidēt dekoratīvā krāsojuma tīklojumu un sekas švīkas. Abrazīvo pulēšanu pielieto virsbūves dekoratīvā krāsojuma, buferu virsmas, starmešu un stiklu kvalitātes atjaunošanai. Abrazīvā pulēšana ir darbietilpīgāka, riskantāka, bet nodrošina efektīgāku gala rezultātu. Darba gaitā uzmanīgi jāseko, lai abrazīvo iedarbību rezultātā netiktu „nogriezts” pārāk biezs krāsas slānis. Tehnoloģiskam procesam ir trīs stadijas. 47

I.Asnis

Virsbūves remonts

- Ar smalkgraudainu slīppapīra rotējošu ripu krāsas virskārta nolīdzinās un kļūst matēta. - Virsmas apstrāde ar rotējošu vilnas pulēšanas ripu un slīppastu. Pēc slīpēšanas ar smalkgraudaino slīppapīru uz 3M 150 mm vilnas pulēšanas ripas uzklāj 3M Extra Fine Compound pulēšanas pastu.

Att.82 Vilnas pulēšanas ripa.

Att.83 Uzklāj 304 Extra Fine Compaund pulēšanas pastu

Att.84 Veic abrazīvo slīpēšanu.

Slīpēšana ar 150 mm vilnas rotējošo disku jāveic apļveida, pārsedzošām kustībām ar vienmērīgu pārvietošanas trajektoriju un spēku.

Att.85

Att.86

Noslēdzoši veic pulēšanu ar 3M 203 mm Suferbuff pulēšanas ripu izmantojot Extra Fine Compound Finish pulēšanas pastu vai SBS putas. 48

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.87 Automobiļu lukturu abrazīvās pulēšanas rezultāts.

49

I.Asnis

Virsbūves remonts

6. Plastikas detaļu krāsošana
Plastikas detaļas rūpnīcā krāsojas atsevišķi no metāliskajām, jo plastikas detaļas nespēj izturēt tik augstu žāvēšanas temperatūru. Plastikas detaļas izgatavo presējot metāla presformās, kuras iepriekš ir ieziestas ar silikonu. Pie augstas temperatūras un spiediena, plastikas granulas veido viendabīgu masu, precīzi kopējot presformas reljefu. Pēc izņemšanas no formas, izstrādājumu attauko ar, piemēram, Mobihel EPA tīrošo šķidrumu, kurš noņem arī statisko elektrības lādiņu. Tāļāk seko silikona daļiņu iztvaicēšana, jo plastisku virsmu porās, pēc presēšanas, ir palikušas silikona sīkdaļas. Iztvaicēšanās notiek pie +60oC temperatūras 30...40 min. kamēr izstrādājums ir silts, to atkārtoti attauko un tikai tad tas gatavs rūpnīcas krāsojuma uzklāšanai. Ja kaut kādu apstākļu dēļ nav fragmentāli novāktas silikona atliekas, tad tajās vietās krāsa atdalīsies un pirms izšķiramies par krāsojuma uzklāšanu, nepieciešamas atkārtoti veikt virsmas tīrīšanu, likvidējot iespējamās silikona paliekas. Automobilī montētie plastikas izstrādājumi iedalāmi divās lielās grupās. Bamferu izgatavošanai izmanto abas plastmasa grupas: Termoplasti – ir materiāli, kuru sakausētā stāvoklī spēj pāriet no cieta stāvokļa šķidrā un to iespējams atkārtot vairakkārt. Reaktoplati – ir materiāli, kuru veidošanas procesā notiek neatgriezeniskas reakcijas, kuru rezultātā tiek zaudēta iespēja sakarsētā stāvoklī kausēties. Šis materiāls ir neitrāls pret šķīdinātāju iedarbību vai arī šķīdinātāji izraisa nenozīmīgu virskārtas uzbriešanu. Šādi izstrādājumi nepakļaujas remontam ar kausēšanas paņēmienu. To, kā automobiļa plastikas detaļas ir pakļautas krasām temperatūras maiņām, plašā temperatūras intervālā, tad raksturojot plastikas izstrādājumus svarīga ir adhēzija – spēja krāsu materiālam „noturēties” uz plastikas virsmas un spējas saslapināties – veidot uz virsmas krāsu vai lakas plēvīti, bet ne savilkt pilienus. Plastikas detaļu remonts atšķiras no metālisku virsmu remonta, jo vairumam plastiku ir lielāks izplešanās koeficients temperatūras ietekmē, tādēļ krāsai, ko uzklāj uz plastikas detaļas ir jāpievieno plastifikators. Plastifikators ir piedeva laku – krāsu materiālam un gatavots uz akrila sveķu bāzes un kalpo lai līdzsvarotu materiālu termiskās izplešanās koeficientus. Mobihel plastifikatora pievienotais daudzums ir atkarīgs no detaļas termoplastikuma. Jo izstrādājums mīkstāks un „lokanāks”, jo vairāk plastifikatora nepieciešams. Diemžēl plastifikatora precīza dozēšana atbilstoši detaļas termoplastikumam ir vairāk balstīta uz strādājošā darba pieredzi un eksperimentiem. Biezai 2K akrilkrāsai pievieno plastifikatoru, ne vairāk kā 30% no kopējās masas. Pievieno šķīdinātāju, līdz sasniedz krāsu izsmidzināšanas krāspistolei atbilstošo krāsas viskozitāti. Pēc tam pievieno cietinātāju. Šī pati tehnoloģija attiecas arī uz Mobihel 2K HS grunti. Ja termoplasta izstrādājumā ir iespiedumi vai dziļas rievas, tad tās nav ieteicams špaktelēt ar poliesteru bāzes špaktelēm, jo abiem materiāliem ir atšķirīgi termiskās izplešanās koeficients. Racionālāk ir pielietot sildīšanu ar fēnu, pēc tam iedobju strauju atdzesēšanu ar ūdeni. Iedobju aizpildei var pielietot speciālus 2 K līmju sastāvus uz epoksīda bāzes, kuriem ir norādes uz pielietojumu termoplastu līmēšanā. Plastikas detaļas krāsošana notiek pēc shēmas: - Attaukošana - Mobihel praimera uzklāšana - 2K HS kompaktpraimera uzklāšana - Žāvēšana, nepārsniedzot +60oC - Slīpēšana - Virsmas matēšana - Dekoratīvā krāsošana 50

I.Asnis

Virsbūves remonts

- Žāvēšana, nepārsniedzot +60oC. Reaktorplastiem krāsošana atšķiras, jo to struktūra ir ievērojami blīvāka, kā termoplastiem. Parasti no reaktorplastiem izgatavo spoguļus, durvju rokturus, moldingus un durvju uzliktņus. Plastifikatoru piejaukšana gruntīm un krāsām nav obligāta. Iespējams izmantot poliestieru špakteles. Tas pats attiecas uz stikla šķiedru izstrādājumiem.

51

I.Asnis

Virsbūves remonts

7. Automobiļu virsbūves pretkorozijas aizsardzība
Izvērtējot bargos klimatiskos apstākļus Latvijā, kā arī ceļu segumu kaisīšanu ar agresīviem materiāliem, svarīgi ir pielietot korozijas aizsardzības līdzekļus, kuru piedāvājums un tehniskās īpašības apmierinās viskaprīzāko auto ekspluatētāju. - APP P100 bituma pārklājums 500ml aerosolā. Šim līdzeklim ir augstas saķeres (adhēzijas) spējas, ilgstoši saglabā elastību pret pie augstām temperatūrām un ir noturīgs pret noberšanu. Klāj vairākās plānās kārtās ar starpžāvēšanu 0,5 stundas. Var uzklāt pat līdz 4 mm biezumā. Žūšanas laiks pie +20oC – 2 – 3 stundas. Nav piemērots pārkrāsošanai. Izmanto durvju tilpnēm, lonžeroniem, riteņu arkām. - CAR-REP prettriecienu masa sliekšņiem, 500ml aerosolā. Gatavots uz sintētiskā kaučuka bāzes un izmanto automobiļu sliekšņiem, spoileriem un citām redzamajām virsbūves detaļām. Pieejams baltā, pelēkā un melnā krāsā. Efektīvi pasargā auto virsbūvi no akmeņu triecienu un korozijas. Piemīt augstas adhēzijas spējas ar plastmasu virsmām. Izturīgs pret noberšanu. Klājams vairākās kārtās, līdz sasniedz 1...2 mm biezumu. Nav piemērots pārkrāsošanai. - Terotex-Super 3000 hell ir ātri žūstoša, krāsojama mastika automobiļa virsbūves apakšas, sliekšņu, lonžeronu, riteņu arku un citu vaļēju vai slēgtu dobumu pasargāšanai no korozijas un birstoša ceļa seguma triecieniem. Izgatavota uz sintētisko sveķu bāzes, satur atšķaidītāju. Mastika ļoti ātri žūst – 2...4 stundas pie +10o...25oC. lieliska adhēzija (saķere) ar negruntētu metālu, krāsotām virsmām un plastmasām. Krāsojas ar automobiļu visu toņu krāsām, var žāvēt krāsošanas kamerā. Terotex-Super 3000 var iekrāsot vēlamos toņos, to sajaucot ar automobiļu krāsām, nožuvusī virsma labi slīpējas. Noturīgs pret degvielām un eļļām. Uzklājams tikai uz sausām virsmām. Ja iepriekš bijusi uzklāta vaska aizsargmastika, tad tā jānoņem ar tvaiku vai atšķaidītājiem. Uzklāj ar otu vai izsmidzinot ar krāsu pistoli Terosol4BS-Pistole pie 3 bāru spiediena. Rekomendējamais uzklājuma biezums – 0,8 mm. Nevēlamās mastikas uzklājuma zonas nemazgā ar Reinger +Verdnner Fl. Sekmīgi var izmantot vaitspirtu. - Terotex – Record 2000 galvenās atšķirības ir, ka tas gatavots uz kaučuka bāzes, saglabā elastību, var tikt izmantots kā hermetizētājs un trokšņa slāpētājs. Ilgi žūst, vismaz 16 stundas. - Terotex-Wachs gatavots uz vaska un polimēru bāzes, ir melnā krāsā. Uzklājas 1...2 mm biezā kārtā. Labi pasargā no korozijas. Uzklājot ar izsmidzināšanu, spiedienam jābūt 4...5 bāri. - EP-52ITA antikorozijas līdzeklis ražots Krievijā un izstrādāts autorūpniecības vajadzībām. Labi pasargā no korozijas ilgstošam laika periodam (vismaz 20 gadi). Jāuzklāj uz metāla virsmas, kura iepriekš apstrādāta ar smilšu strūklu. Iegādājams dažādā tilpumā 1 l...10 l.

52

I.Asnis

Virsbūves remonts

8. Virsbūves apstrāde ar smilšu strūklu
Apstrāde ar smilšu strūklu ir viena no efektīvākām un videi draudzīgākām tehnoloģijām, kura nodrošina pēc zviedru standarta, virsmas attīrīšanas klasi Sa3...Sa2,5 (ISO 8501-1; 2002/SS 055900). Rezultātā iegūst spožu, gludu metāla virsmu, kas atbrīvota no visām iespējamām paliekām. Ja virsma pirms krāsošanas ir apstrādāta ar smilšu strūklu, tad adhēzija ar krāsu un gruntīm ievērojami uzlabojas, tādā veidā pagarinot dekoratīvā krāsojuma kalpošanas laiku. Smilšu strūkla nodrošina virsmas attīrīšanu visnepieejamākās vietās.

Att.89 Smilšu strūklas aparāts bez recirkulācijas.

Pirmie smilšstrūklas aparāti raksturojās ar neekonomisku darbību, jo smiltis bira apkārtējā vidē. Nepieciešamais gaisa spiediens 6 – 8 bāri ražība 250...300 l/min. Kompānija IMSA piedāvā vieglus, portatīvus smilšu strūklas apstrādes aparātus, kuriem pie smilšu plūsmdaļa (pistoles) ir piestiprinātā slotiņa ar reflektoru, kura savāc smiltis.

Att.90 Sander FP101

Att.91 Marģer 101

53

I.Asnis

Virsbūves remonts

Lai aparāts varētu efektīgi darboties, tajā nedrīkst iepildīt mitras kvarca smiltis un pievadītam gaisam jābūt sausam. Tādēļ gaiss smilšu strūklas aparātā ieplūst caur papildus filtru – ūdens un eļļas daļiņu absorbētāju. Tilpums 20 l. Aparāts apgādāts ar smilšu savācēju recirkulācijai. Darba spiediens 4...6 bāri, nepieciešamā saspiestā gaisa kompresora ražība 200...220 l/min. Strādājot ar smilšu strūklas aparātu, strādājošajam jālieto aizsargbrilles, respirators, cimdi un blīvi sapogājams apģērbs. Lai cik arī efektīva smilšu recirkulācijas sistēma, atkarībā no apstrādājamās virsmas konfigurācijas, vidēji 10...20% smilšu nenonāk atpakaļ tvertnē. Tādēļ jārēķinās ar zudumiem vai arī smiltis jāsaslauka, jāizsijā caur sietu un jāizžāvē, ja tas nepieciešams. Galvenā detaļa, kura laika gaitā nolietojas ir sprauslas žikleris. To izgatavo no cietsakausējumiem vai metālkeramikas. Ja smiltis ir tīras no piemaisījumiem un eļļām, tad attaukošana pirms fosfatizēšanas, „aukstās cinkošanas” vai gruntēšanas ar gruntskrāsu, nav nepieciešama. Vēlams nākošo apstrādi veikt pēc iespējas ātrāk, jo no oksīdu kārtiņas, atbrīvotā tērauda virsma ātri pārklājas ar korozijas (rūsas) kārtiņu. Smilšu strūklas attīrīšana tiek veikta alumīnija riteņu diskiem, pēc tam veic: - Attaukošanu - Hromatēšanu - Žāvēšanu pie +120o...130oC, 7...10 min. - Gruntēšanu ar pulverkrāsu elektrostatiskā laukā - Grunts cietināšanu pie +160o...200oC temperatūras 15...20 min. - Dekoratīvās pulverkrāsas uzklāšanu elektrostatiskā laukā - Cietināšana pie +160o...200oC temperatūrā 15...20 min. Augstāk minētā alumīnija sakausējuma disku krāsošanas tehnoloģija (var arī būt uzklāta tikai laka) vērš uzmanību uz to, ka riteņu disku krāsojums vai lakojums savlaicīgi jākopj un jāsaudzē, pretējā gadījumā aizsargkārtas uzklāšana ir darbietilpīga un dārga.

54

I.Asnis

Virsbūves remonts

9. Virsbūves aizsardzība izmantojot tehnoloģiju AQUAZINGA
AQUAZINGA antikorozijas tehnoloģija paredzēta melno metālu aizsardzībai. Tās pielietošanai nepieciešami divi nosacījumi: - Virsbūvei jābūt bijušai cinkotai - Pirms antikorozijas līdzekļa uzklāšanas, virsbūves pārklājamām zonām jābūt attīrītām no netīrumiem, krāsas un cinka sāļiem, izmantojot apstrādi ar smilšu strūklu iegūstot paredzēto virsmas gluduma klasi Ra 12,5. AQUAZINGA ir cinka silikāts gatavots uz ūdens bāzes, kā neorganisks divkomponentu materiāls noturīgs pret visām populārām agresīvas vides iedarbībām: - Noturīgs pret sāls un citu ķīmiski agresīvu vielu iedarbību - Nešķīst šķīdinātāju un sārmu iedarbībā (PH no 5,5 līdz 10,5) - Iztur ilgstošu +600oC temperatūras iedarbību - Neitrāls pret benzīna un eļļu iedarbību - Uzklājums netraucē veikt elektro vai punktmetināšanas darbus - Pārklājums ir nodilumizturīgs - Laba adhēzija (saķeres spēja) ar dažādākām gruntīm un antikorozijas mastikām, kuras var uzklāt uz AQUAZINGA klājuma. Tehniskais raksturojums – neorganisks, ūdenī izšķīdināms materiāls, fasēts 5, 10 un 25 kg iepakojumos. Sargājams no paaugstinātas temperatūras un mitruma. Nekaitīgs apkārtējai videi un cilvēkiem. Var uzklāt ar otu vai pneimatisko izsmidzināšanu. Pirms lietošanas sajauc iepakojuma abus komponentus un labi izmaisa. Ja nepieciešamas uzklāt ar pneimatisko izsmidzināšanu, tad nepieciešamas iegūto produktu filtrēt. Uzklāšana – var uzklāt sākot jau no +5oC temperatūras. Uzklāj vienā vai divās kārtās, žūst 1 stundu. Starplaiks starp otrās kārtas uzklāšanu – 20...30 minūtes. pilnībā nocietē pēc 24 stundām. Izsmidzinot ar pneimatisko metodi, iespējama produkta atšķaidīšana ar ūdeni, maksimāli līdz 3...5%. atšķaidīšanai nav izmantojams neviens krāsu atšķaidītājs. AQUAZINGA produktu iespējams izklāt līdz pat 5 kārtām, bet automobiļa virsbūves gadījumā, tas nav nepieciešams. Iegūtais pārklājums, papildus nosegts ar antikorozijas mastiku, kalpo vairāk par 10 gadiem, pie nosacījuma, ka pirms uzklāšanas uz metāla virsmas nav bijuši netīrumi, krāsas paliekas, cinka pārklājuma oksidēšanās produkti un virsma apstrādāta ar smilšu strūklu, nodrošinot noteikto gluduma klasi.

55

I.Asnis

Virsbūves remonts

10.

Krāsojuma žāvēšana

Mūsdienu prasībām atbilstošas krāsošanas kameras izmaksā ļoti dārgi, jo saistītas ar ekoloģisko prasību izpildi. Tomēr augstās izmaksas attaisno krāsošanas kvalitāti un darba apstākļu uzlabojumu strādājošiem.

Att.92 Krāsošanas kamera BETA

Piemērā aplūkotā Itālijas kompānijas SAIMA ražotā krāsošanas – žāvēšanas kamera BETA raksturojas ar sekojošiem parametriem: - Kameras žāvēšanas temperatūru uztur siltumģeneratori, kuri darbojas ar dīzeļdegvielu vai gāzi - Kamerā uzstādītie ventilatori spēj nodrošināt gaisa apmaiņu līdz 30000 m3/h, kas ir ļoti nozīmīgi automobiļa krāsošanas procesā - Kamerai ir vienas durvis un avārijas gadījumā tās atveramas no iekšpuses uzspiežot uz horizontālās plāksnes.

Att.93 Krāsošanas kamera no iekšpuses.

Putekļus un aerosolus atsūc ne tikai caur griestiem, bet arī no grīdas, caur ventilācijas bedrēm. 56

I.Asnis

Virsbūves remonts

Krāsošanā popularitāti guvušas infrasarkano staru, pārveidojamās žāvēšanas iekārtas. To forma, lampu skaits un patērētās jaudas ir plašā sortimentā.

Att.94 INFRARR lampa žāvēšanai.

Att.95 MASTER-3 lampa žāvēšanai.

Infrasarkano staru lampas krāsu žāvēšanai, atšķirīgas ar komplektāciju. MASTER-3 ir apgādāts ar pantogrāfu, kurš kopē plānu vai figūru citā mērogā, savukārt INFRARR ir apgādāts ar sešām regulējamām jaudas un laika programmām. Lampu reflektoriem ir slēgta, spoguļveida virsma, pateicoties kurai tiek samazināta siltuma aizvadīšana no žāvējamās vietas.

Att..96 Žāvēšanas procesā notiekošais, kur: 1 – atšķaidītāja (ūdens) tvaiki 2 – siltuma starojums 3 – nocietējošā krāsu kārtiņa 4 – vēl nenožuvusī krāsu kārtiņa 5 – metāls.

Attēlā pārskatāmi redzama žāvēšanas un siltuma avotu – karstu gaisu, siltuma starojuma kvēlspuldzēm, apsildes radiatoru izstaroto siltumu. Šo siltuma avotu izraisītā krāsas kārtiņas žāvēšana notiek no virspuses. Krāsu kārtiņa virspusē nocietē ātrāk, bet tās apakšējais slānis ir vēl 57

I.Asnis

Virsbūves remonts

mīksts un ar lielu atšķaidītāja (ūdens) saturu. Tvaiku iztvaikošana var izraisīt krāsas plēvītes mikroplaisāšanu, kas turpmākā ekspluatācijā atsauksies uz tās kalpošanas laiku. Lai šīs negatīvās parādības novērstu, krāsas kārtiņām jābūt plānām, tās klāj vairākās kārtās ar starpžāvēšana, žāvēšanas režīms ir ilgstošs ar zemu žāvēšanas temperatūru sākot žāvēšanu. Tas palielina izmaksas un paildzina patērēto darba laiku. Infrasarkanie stari sasilda virsbūves metālu, tādēļ siltums izstarojas no metāla, kā rezultātā vispirms tie žāvēts apakšējais krāsas slānis, bet virsējais nodrošina atšķaidītāja (ūdens) iztvaikošanu caur nenožuvušās krāsu slāņa virskārtas porām.

Att.97 Žāvēšanas infrasarkanajos staros, kur: 1 – siltuma plūsma no sakarsētās virsbūves metāla 2 – nožuvušais krāsu slānis 3 – vēl nenožuvušais krāsu slānis 4 – atšķaidītāja (ūdens) tvaiki 5 – virsbūves metāls.

Att.98

58

I.Asnis
INFRARR lampu priekšrocība.

Virsbūves remonts

Infrasarkano staru lampu reflektoru konstrukcija dažādi ietekmē krāsu žāvēšanas kvalitāti. Siltuma saglabāšana ir nozīmīga enerģiskām problēmām pieaugot, tādēļ INFRARR lampu priekšrocība energo resursu taupīšanā ir nenoliedzama.

59

I.Asnis

Virsbūves remonts

11.

Plastmasas detaļu remonts pēc 3M AUTOMIX tehnoloģijas

Att.99 Automix bampera remonta līdzekļi.

Komplektā ietilpst: - Ātri cietējoša plastmasas līme - Plastmasas paredzēts ielāpu komplekts - Plastmasa uzgalis ātri cietējošai līmei (50gab.) - Ielāpa līmes aktivātors - Elastīgu plastmasas daļu remontu materiāls - 3M profila loksne - Sajaucējuzgaļi (12 gab.) - Līmes pistole (bīdītājs) - Grunts plastmasas adhēzijas paaugstināšanai - Virsmas tīrītājs.

Att.100 Sadursmes ātrumam pārsniedzot 8 km/h bamperis tiek bojāts. Tas pats notiek arī uzbraucot uz asa priekšmeta pie vēl mazāka ātruma.

60

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att...101 Lai plaisa neizplatītos tālāk, tās galos aizurbj Ø 2...3 mm urbi

Att.102 Ar rotējošo slīpripu noslīpē plaisas galus, lai atvieglotu līmēšanu.

Att.103 Notīra līmējamās virsmas zonu ar 3M VHB virsmas tīrītāju.

61

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.104 Ar slīppapīru sašvīkā virsmu. Vēlreiz notīra ar virsmas tīrītāju.

Att.105 Piegriež elastīgo ielāpu PP loksni pēc nepieciešamā izmēra, lai plaisu pārsegtu par 15...20 mm.

Att.106 No ielāpu PP loksnes noņem aizsargplēvi.

62

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.107 Spēcīgi piespiež ielāpu, lai tas efektīgi pieliptu.

Att.108 Uzklāj grunti plastmasas adhēzijas paaugstināšanai 05917

Att.119 Plaisā ieklāj elastīgo remontu materiālu 05901

63

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.110 Nolīdzina ar špakteļlāpstu.

Att.111 Pēc divdesmit minūtēm var sākt slīpēšanu ar rotējošo slīpmašīnu, izvēloties attiecīga raupjuma slīppapīru.

Att.112 Pēc slīpēšanas virsma gatava krāsošanai ar bamperu krāsu (atšķiras ar to, ka tai pievienots plastifikators, termiskās izplešanās parametru tuvināšanai).

Atlūzušu plastmasas austiņu remonts ir būtisks visdažādākām detaļām un mezgliem. Dažkārt atlūzusi austiņa luktura stiprināšanai padara to lietošanai nederīgu. 64

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.113Notīra virsmu ar virsmas tīrītāju VHB.

Att.114 Att.115 Aizurbj plaisu galvu, lai tās neizplatītos tālāk un izurbj papildus urbumus līmes labākai saķerei.

Att.116 Uzpūš adhēzijas uzlabotāju 05917. Pagaida līdz nožūst 10 min.

Att.117 Plaisu piepilda ar elastīgo plastmasas detaļu remontu materiālu 05901, nogaida 20 sekundes.

65

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.118 Rūpīgi aplūko šuvi un vēl papildina ar elastīgo plastmasas detaļu remontu materiālu 05901. Ļauj cietēt 5 min.

Att.119 Notīra ar Roboe slīpdisku P80

Att.1210Krāso ar plastmasas krāsu.

Pēc Automix tehnoloģijas, iespējams arī atjaunot nolūzušu plastmasas detaļu.

66

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.121 Atlikušo austiņas fragmentu labi nomazgā ar virsmas tīrītāju.

Att.122 Palikušo plastmasas fragmentu padara raupju slīpējot ar P80 Roloc slīpdisku un pneimatisko slīpmašīnu.

Att.1243Ar Ø 3 mm urbi veic virkni urbumu plastmasas austiņas pamatnē, lai uzlabotu adhēziju un saķeri ar līmmasu.

67

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.124 Uzpūš adhēzijas grunti 05917

Att.125 Zem nolūzušās austiņas tur (vai nostiprina plakanu plāksnīti) polietilēna loksnīti. Klāj elastīgo plastmasas detaļu remontu materiālā 05901. Iztur nekustīgi 10 min.

68

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.126 Atliec polietilēna loksnīti, ar pirkstiem izlīdzina virsmu un iztur 1 minūti, tad noņem visu polietilēna loksnīti un ļauj nocietēt 5 min.

Att.127 Veic slīpēšanu ar P80 Roloc slīpdisku.

Att.128 Izurbj nepieciešamos urbumus.

69

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.129 Veic krāsošanu ar plastmasas krāsu.

70

I.Asnis

Virsbūves remonts

12.

Plastiskas detaļu karstā „lodēšana”

Veic izstrādājumiem, kuri izgatavoti no termoplastiem. Visbiežāk tie ir automobiļu buferi (bamferi). Termoplastu pielietojums automobiļu buferu izgatavošanā, balstās uz to elastības īpašībām – ja automobiļa ātrums, saduroties ar šķērsli nepārsniedz 8 km/h, buferis netiek sasists. Protams, šeit jāizslēdz gadījumi, kad sadursmes objektam ir izvirzījumi, kuri rada koncentrētu triecienu.

Att.130 Plaisu veidi pirms un pēc „karstās” lodēšanas.

Att.131

71

I.Asnis
Plaisu veidi pirms un pēc „karstās” lodēšanas.

Virsbūves remonts

Remonta metodes pamatā ir termoplasta izstrādājuma bojājuma aizkausēšana izmantojot termoplasta stienīti un fēnu.

Att.132 Karstā „lodēšana”

Pirms karstās „lodēšanas” bojājuma zonas perimetru abās pusēs notīra ar slīppapīru apmēram 15 mm platumā. Plaisu galus aizurbj ar 2...3 mm urbumiem, lai novērstu to iespējamo izplatību. Bojājuma perimetru slīpē V-veidā ar leņķi apmēram 90o. Fēnam uzstāda uzgali, kurš nodrošina koncentrētu un, bojājuma raksturam, atbilstošu sakarsētā gaisa plūsmu. Vispirms veic sadurlīmēšanu. Tas nozīmē – īsos sakarsēšanas intervālos šuves zonu nostiprina ar periodiskiem punktveida līmējumiem. Tas novērš papildus deformācijas un ļauj secināt par termoplasta līmstieņa atbilstību izstrādājuma materiālam. Pēc tam veic visas šuves piepildīšanu. Šuvei jābūt līdzenai un nedaudz augstākai par izstrādājuma virsmu. Ieteicama karstā lodēšana no abām pusēm. Ja buferī iztrūkst fragments, to piemeklē no līdzīga izstrādājuma. Pēc tam veic nepieciešamās operācijas krāsošanai.

72

I.Asnis

Virsbūves remonts

13.

Automobiļa stiklu lokālu bojājumu remonts

Sērijveida automobiļos sastopami trīs biežāk pielietoto stiklu veidi. Rūdītais stikls – galvenokārt tiek izmantots sānu stikliem. Stikla loksne tiek pakļauta īpašai termiskai apstrādei, kā rezultātā tā virsmā izveidojas paliekoši spriegumi, kuri nodrošina stiklam paaugstinātu mehānisko izturību, termoizturību un drošību. Pie vienāda stikla biezuma, automobiļa rūdītais stikls iztur 6 reizes lielāku koncentrētu triecienu kā logu stikls. Saņemot avārijas triecienu, šāds stikls sadalās sīkos gabaliņos ar trauslām šķautnēm, kuras mazina griezto brūču savainojumus. Triplekss (vairākslāņu laminētais stikls) – veidots no divām stikla kārtām, starp kurām ir polivinilbultirāla plēve. Pateicoties šim elastīgam starpslānim, tripleksa vējstikls iztur daudz lielākus orientētus triecienus, kā rūdītais stikls. Tripleksam sabrūkot, radušās stikla šķembas paliek pielipušas pie polivinilbutirāta plēves. No tripleksa izgatavo arī aizmugurējos un sānu logus, tādā veidā paaugstinot kustības drošību. Tonētais triplekss – stikla masā tiek ievadīts dzelzs oksīds, kurš piedod stiklam gaiši zaļu krāsu. Daudzos gadījumos vējstikla un sānu stiklu augšējās daļās dzelzs oksīda koncentrācija ir augstāka, tādēļ šo sektoru gaismas caurlaidība ir zemāka un filtrējošās spējas pret infrasarkano staru iedarbību ir augstāka. Tonētais siltumatstarojošais stikls – šajā gadījumā vējstiklā (vai arī sānu aizmugurējā stiklā un lūkā) ir vēl viens plēvveida slānis, kurš absorbē infrasarkanos un ultravioletos starus, līdz ar to samazinot salona uzsilšanu saules staru ietekmē (siltumnīcas efekts).

Att.133 Daudzslāņu vējstikls.

Augstākās klases automobiļiem sānu stikli pildīti ar gāzi, iekausētas sildspirāles, jaunākās paaudzes Mitcubishu automobiļiem vējstikla kā tāda nebūs – tā vietā būs šķidro kristālu ekrāns, kurš informāciju saņems no videokamerām. Tādā automobilī autovadītājs netiks apžilbināts, naktī ekrānā būs diena, „brīvajās” vietās varēsim lasīt dažādāko informāciju vai skatīties ciparu televīzijas pārraides.

13.1. logu marķēšana
Jebkurš no automobiļu stikliem – vējstikls, aizmugurējais vai sānu stikli, satur informāciju, kas nepieciešama darbam. 73

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.134 Marķējums uz stikla. Ar bultiņām (1) norādītā atzīme nozīmē: - I -paaugstinātas izturības vējstikls - II- tradicionāla standarta izturības vējstikls - III -daudzslāņu vējstikls - IV- stikls no plastikas - V- gaismas caurplūde < 70% (vējstiklu tādu nav) - V-VI- dubultstikls ar gaismas caurplūdi <70% Ar bultiņu (2) atzīmētā norāde nozīmē valstī, kurā stikla izgatavošana sertificēta: 1 – Vācija 10 – 19 – Rumānija Dienvidslānija 2 – Francija 20 – Polija 3 – Itālija 11 – Anglija 21 – Portugāle 4 – Nīderlande 12 – Austrija 22 – Krievija 5 – Šveice 13 – Luksemburga 23 – Grieķija 6 – Beļģija 14 – Zviedrija 24 – Īrija 7 – Ungārija 25 – Horvātija 16 – Norvēģija 8 – Čehija 17 – Somija 26 – Slovēnija 9 – Spānija 18 – Dānija 27 – Slovākija Ar bultiņu (3) atzīmētā norāde nozīmē, ka logs atbilst Amerikas standartam. Cits apzīmējums standartu vai konkrētas kompānijas standartus. Ar bultiņu (4) noārdīts mēnesis un izgatavošanas gads.

28 – Baltkrievija 29 – Igaunija 31 – Bosnija 32 – Latvija 37 – Turcija 42 – ES 43 – Japāna.

norāda citas valsts

Att.135 Vējstikla elementi. Spoguļa stiprināšanas laukums – īpaša uzlīme uz stikla, lai pielīmētu spoguļa kāju. Lietus devējs – uzlīmēts uz stikla (var arī būt citā vietā) un ieslēdz stikla tīrītājus sākoties nokrišņiem. Gaismas devējs – ambientsensors – automātiski ieslēdz optiskās ierīces iestājoties apgrūtinātai redzamībai. Mitruma devējs – ieslēdz kondicionieri, ja aizrasojis logs. Darbojas kā gaisa mitruma devējs. Augšējais tonējums – tumša josla – saules filtrs, kalpo komforta palielināšanai saulainā laikā. Moldings – elements, kas kalpo kā noblīvētājs un reizē kā dekoratīvs elements.

74

I.Asnis

Virsbūves remonts

AS – stikla optiskā kvalitātes apzīmējums AS 1, 2, 3. AS1 ir optiski vistīrākais dzidrākais stikls. Lodziņš VIN numuram – (Vehiche Identification Number) – precizē VIN numura ierakstīšanas vietu. Ražotāja zīme – ražotāja LOGO Melnā josla – vējstikla perimetrā ir melna josla, kura ir plastmasas klājums, paredzēts lai nomaskētu stiprinājuma elementus un līmes pēdas.

Att.136 Aizmugurējā loga elementi.

Jebkurā gadījumā automobiļa stikli ir dārgi, komplicēta ir to nomaiņa un tādēļ ir radītas tehnoloģijas un attiecīgi ķīmiski līdzekļi ,lai nelielus iesitumus aizlīmētu, nodrošinot bojājumu pret tālāku izplatīšanos un netraucējot gaismas plūsmai. Izsitumu forma var būt dažādākā – „punkts”, „pusmēness” „sniegpārsla”, „lāse”. Remontēt iespējams tikai triplekss stiklus. Parasti bojāts ir pirmais stikla slānis, ārkārtīgi reti – ārējais un iekšējais stikla slānis.

Att.137

Remonta tehnoloģija. Darbam ir līdzības ar zobārsta darbu, jo izšķir sekojošas darba fāzes: - Veic pasākumus, lai iesitums vai plaisa neizplatītos tālāk. - „Iesisto” vietu attauko un žāvē. - Bedrīti aizpilda ar remonta materiālu - Pēc remonta masas sacietēšanas, to pulē. Remonta masa sacietē ultravioletās gaismas avota ietekmē vai sacietē dienasgaismā. 75

I.Asnis

Virsbūves remonts

13.2. Materiālu un darba instrumentu izvēle
Servisa apstākļos labu darba kvalitāti un garantētu kalpošanas laiku restaurētam vējstiklam nevar iegūt pielietojot autoīpašniekiem iegādājamus neprofesionālos remonta līdzekļus, kuri nav komplektēti ar remonta instrumentiem.

Att.138 Komplekts stiklu remontam.

Paredzēts tripleksa vējstiklu plaisu un iesitumu remontam, kā arī plaisu un iesitumu remontam automobiļa lukturiem no stikla vai plastikas. Sacietējošās remonta plastikas izturība 5 reizes pārsniedz vējstikla izturību. Var atremontēt iesitumus ar diametru līdz 20 mm. Salipšanas laiks 30 minūtes, sacietēšanas laiks – 60 minūtes. Pilnībā polimerizējas 24 stundu laikā.

Att.139 Profesionālais stiklu remonta komplekts Delta-Kits (ASV)

Delta-Kits profesionālais komplekts EZK-120 paredzēts lai ,darbnīcu apstākļos, varētu strādāt vienlaicīgi divi strādājošie vai arī veikt divu bojājumu remontu secīgi. Komplektā ietilpst: - Ultravioleto staru avots polimēru sacietēšanas paātrināšanai. - Divi montāžas tilti ar gumijas piesūcekļiem, komplektā ar polimēru ievadīšanas sprauslām. - Mazgabarīta, ātrgaitas elektrourbis ar cietsakausējuma frēzgalvu un abrazīvo galviņu komplekts. - 215 ml polimēra pudelīte - 27 ml polimēra pudelīte švīku remontam stiklā. - 37 ml pudelīte ar pulēšanas pastu. - Iepakojums ar 100 žiletveidīgiem griešanas palīglīdzekļiem. 76

I.Asnis

Virsbūves remonts

- Darba instrukcija. - Videomateriāls apmācībai. - 100 termoplāksteri - Termoplēves rullītis - Kontroles spogulis - Skraiberis – instruments sīkdaļu attīrīšanai no iesituma vai plaisas. - Miniatūrs gāzes deglis. - 2 pipetes polimēra iepildei. - Neilona stienītis piesūcekļu atdalīšanai no stikla. - Trauciņš ierīču mazgāšanai. Piedāvājums vēl ir AEGIS KIT 1500 (ASV), ABTOMAKCI (ASV-Krievijas kompānija), DONEDEAL (ASV), BULLSEYE (ASV), WINSHILD REPAIR KIT (ASV). Ja vējstikla bojājums pārsniedz 50 mm diametrā, to neremontē, tas pats attiecas arī uz gadījumu, kad triplekss ir atslāņojies. Vējstikls ir jādemontē un tad jāremontē, ja iesitums ir no salona puses. Lieli iesitumi >20 mm diametrā ir grūti remontējami un nepieciešama prakse. Darbā ar vējstikla (arī citu stiklu) remontu jāievēro sekojošs: - Līmējot lietojiet nitrila cimdus un aizssargacenes - Polimēra pudelītes glabājiet citiem nepieejamās vietās, lai pasargātu remontā neapmācītu cilvēku no ādas ķīmiskiem apdegumiem. - Ja polimērs nonācis uz ādas, tad nekavējoties to noslaukiet ar ūdenī samērcētu audumu, pēc tam nomazgājiet ar lielu ūdens daudzumu. - Ja polimērs nonācis acīs, izskalojiet ar lielu ūdens daudzumu un griezieties tuvākā ārstniecības iestādē. - Apstrādājot stiklu ar frēzēm un abrazīvām galviņām, lietojiet cimdus un aizsargacenes, lai stikla daļas netraumētu acis vai caur ādu neiekļūtu organismā. Vējstikla remonta tehnoloģija - Ideāla temperatūra vējstiklam, to remontējot ir 70...90o pēc Fārenheita. (0oC=32oF). Pēc Celsiju skalas – 2o...3o. - No bojājuma vietas ar asu skrāpi jāizvāc stiklu lauskas un aizlūzuši stikla gabali. - Ar elektrourbi un attiecīga fasona abrazīvo vai cietsakausējuma galviņu jāveic plaisas galu aizurbināšanu, lai plaisa neizplatītos tālāk. Neurbt dziļāk par bojājuma atstāto dziļumu. Jālieto cimdi un aizsargbrilles.

Att.140 Reklāmas attēlā strādājošais nelieto individuālās aizsardzības līdzekļus apstrādājot bojājuma zonu.

77

I.Asnis

Virsbūves remonts

-

Bojātā stikla otrā pusē uzstāda spogulīti, lai varētu kontrolēt polimēra ieklāšanu un sekot līdzi gaisa burbuļu neitralizēšanai. Uzstādiet polimēru sprauslu tiltus. Ja bojājums ir plaisas veidā, tad tilti jāuzstāda plaisas galos. Polimēru sprauslai jābūt plaisas (iesituma) centrā. Veiciet piesūcekļu nostiprināšanu, kamēr indikators neliecinās, ka tilts droši nostiprināts. Regulējiet tilta regulēšanas skrūves, līdz korpuss ir vienādā attālumā no stikla visās plaknēs. Ar pipeti iepiliniet polimēru sprauslā, ne vairāk kā 7 pilienus. Ievietojiet virzuli un veiciet polimēra pārsūknēšanu. Process aizņem apmēram 15 minūtes. Gaisa burbuļus atsūc, veicot darbību pretējā virzienā. Pēc tam demontē tiltu. Uz remontētās vietas uzklāj termoplēvi (vēl pirms plēves uzklāšanas uzpilina vienu polimēra pilienu, lai izveidojas „kalniņš”) Uzstādiet ultravioleto staru avotu. Silda 5 minūtes. Kad polimērs nocietējis, tad, turot žileti 90o leņķī pret stiklu, griež kamēr virsma kļūst gluda. Uzpilina vienu pilienu pulēšanas pastas un ar tīra papīra dvieļa gabaliņu pulē līdz virsma neatšķiras no stikla virsmas.

13.3. Ielīmētā vējstikla demontāžas un montāžas tehnoloģija
Nospiedošam vairākumam (80% no visiem patreiz ražotiem) automobiļu vējstikli ,kā arī aizmugurējie stikli, ir ielīmēti, kas visādā ziņā uzlabo salona hermētiskumu un palielina virsbūves stiprību pret ļodzes deformācijām. Piemērā dota Peugeot 206 vējstikla demontāža un montāža.

Att.141 Peugeot-206

Vējstikla demontāža

78

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.142 Aprīkojuma montāža, kur: 1 – pārsega stiprinājums 2 – dzinēja pārsegs 3 – stikla tīrītāja sviras 4 – plastmasas režģis.

-

Atskrūvē pārsega stiprinājumu Noceļ dzinēja pārsegu Demontē stikla tīrītāja sviras ar slotiņām.

Att.143

79

I.Asnis
Vējstikla dekoratīvo elementu demontāža, kur: 1 – profilēta apmale 2 – dekoratīva apmale 3 – fiksators.

Virsbūves remonts

-

Izvelk dekoratīvās apmales (2) un fiksatoru (3) Noņem dekoratīvās apmales Uzlīmē atzīmes ar līmlenti vējstikla apakšā un augšā, kas kalpos par orientieriem vējstikla uzstādīšanā. Pārvietojiet lietus devēju un vadu tālāk no loga malas un nostipriniet ar līmlenti, lai izgriežot vējstiklu, to nesabojātu.

Att.144 Loga izgriešanas elektronazis, kur: 1 - elektronazis 2 – griezējasmens.

Att.145 Loga izgriešana

-

Ievietojiet griezējasmeni līmējošā lentā.

80

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.146 Loga izgriešanas virziens.

Griešanu veic bultu virzienā. Ir automobiļi, kuru vējstiklu nevar izgriezt pa perimetru, jo apakšējā virsbūves daļa to traucē. Pēc tam veic līmējošo atlieku notīrīšanu, antikorozijas apstrādi un virsmas attaukošanu. Žāvē 10 minūtes. Uznest loga primāro līmi uz metāla un stikla. Apakšējā rievā ievieto paredzētās starplikas. Piepilda divkomponentu montāžas pistoli ar stikla līmi un veic tās noklāšanu pa perimetru. Zonā A – 15 mm no malas Zonā B – 10 mm no malas Zonā C – 20 mm no malas. Ātri cietējošām divkomponentu līmēm uzklāšana nedrīkst pārsniegt 8 minūtes.

Att.147 Līmes uzklāšana.

Att.148 Loga uzstādīšana

Pēc loga uzstādīšanas līmei jāļauj izžūt. Laiks atkarīgs no līmes tipa un norādēm lietošanas instrukcijā. Uzstādītie piesūcekļi ar skavām, nodrošina pastāvīgu spiedienu.

81

I.Asnis

Virsbūves remonts

13.4. Līmes logu ielīmēšana.

Att.149 Vienkomponentu līme logam.

TOTAL 110 logu stiklu līme ir paredzēta auto logu stiklu montāžai (ielīmēšanai). Tā gatavota uz polivretāna bāzes. Pēc nocietēšanas tā saglabā elastību, ūdensizturību un savienojumam ir vibrāciju slāpējošas īpašības plašā temperatūru diapazonā. Saķere labi veidojas gan ar krāsotu, gan nekrāsotu virsmu. Papildus saķeres nodrošināšanai un līmes noturības paaugstināšanai pret ultravioletiem stariem, vispirms darba virsmu ieteicams gruntēt ar speciālo grunti GP2001.

Att.150 Mitrumā vulkanizējoša logu līme.

82

I.Asnis

Virsbūves remonts

LIQ Ulfast 1599 ir augstākās izturības vējlogu, aizmugure logu un sānu logu līme. Gatavota uz polikretāna bāzes un mitrumā papildus nocietinās (vulkanizējas). Uzklāj karstā stāvoklī. Piemīt ļoti augsta izturība un teicamas līmēšanas spējas. Pilnībā novērsta korozijas iespēja starp metālu un līmi. Līmes uzklāšanai izmanto dažādāko tipu līmes pistoles. To aprīkojums nodrošina papildus komforta un darba kvalitātes iespējas.

Att.151 Dažādu līmpistoļu tipi.

Augšējā līmpistole attēlā ir divkomponentu līmēm, bet to var izmantot arī vienkomponentu līmēm.

Att.152 Profesionālo rokas instrumentu komplekts stiklu nomaiņai.

Profesionāla logu maiņai nepieciešams plašs instrumentu klāsts, jo tikai nelielam automobiļu skaitam iespējams logu nomainīt vienkārši, bez papildus darbībām un instrumentiem (kā tas bija iepriekš minētā piemērā). 83

I.Asnis

Virsbūves remonts

Parasti problēmas sākas ar vējstikla vai aizmugures stikla stūru izgriešanu un stiklu apakšu izgriešanu. Stikla izgriešanas stīgas var iegādāties atsevišķi.

Att.153 Stīgas stikla izgriešanai.

Pielietojot stīgu, stikla izgriešanu veic divatā, tā ir drošāk, lai nenotiktu kļūme. Vispirms ar īlenu izdur caurumu līmes kārtā, atvieno stīgas vienu rokturi, stīgas galu iebīda salonā, kur tai pievieno rokturi un abi strādnieki veic kustības ar stīgu, griežot līmes kārtiņu.

Att.154 Instrumenti moldingu uzstādīšanai.

84

I.Asnis

Virsbūves remonts

Moldingus kvalitatīvi (tos nesabojājot vai nesaskrāpējot) uzstādīt nav iespējams bez moldingu uzstādīšanas instrumentiem. Plastmasas laika gaitā kļūst trauslas un tām raksturīga izdrupšana, pie tam, jāņem vērā apstāklis, ka vairumam vējstiklu moldingiem ir dekoratīvie pārklājumi.

13.5. Vējstiklu un sānu stikla nomaiņas tehnoloģija RENAULT LAGUNA

Att.155 Vējstikls.

Pirms demontāžas jānoskrūvē vējstikla tehniskais stāvoklis, iesitumi, plaisas. Primārie bojājumi var izraisīt vējstikla sabojāšanu, pat visprecīzāk un saudzīgāk pielietojot pareizo demontāžas tehnoloģiju.

Att.156 Stikla tīrītāju slotiņu un sviru demontāža.

Att.157

Lai nesabojātu stikla tīrītāju slotiņu sviru rievsavienojumus, jāpielieto demontāžas ierīce Ele.1294. Lai to paveiktu, jānostāda stikla tīrītajā slotiņas izslēgtā stāvoklī, jāpaceļ dzinēja pārsegs, jānoņem sviru uzgriežņu dekoratīvi – aizsargājošie apvalki un jāatskrūvē uzgriežņi.

85

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.158 Stikla tīrītāju sviru demontāža.

Uzstāda palīgierīci un ieskrūvējot tās skrūvi, novelk stikla tīrītāja sviras no rievsavienojuma. Pirms novilkšanas, vēlams atzīmēt sviru stāvokli, tas atvieglos to uzstādīšanu paredzētā stāvoklī.

Att.159 Atzīmju atstāšana.

Demontē „gaisa” režģi.

Att.160

Att.161 „Gaisa” režģa demontāža.

Att.162

86

I.Asnis

Virsbūves remonts

Arī šajā gadījumā ir apsildāmais vējstikls ar stiklā iekausētiem sildelementiem, tādēļ jāatvieno vadi (C) un jāatvieno labais un kreisais masas vads (D).

Att.163 Apsildāmā vējstikla atvienošana.

Demontē aizmugures skata spoguli un vējstikla dekoratīvās apmales.

Att.164

Att.165 Dekoratīvās apmales demontāža.

Att.166

Demontēt ārējo moldingu .To pieceļot pavirza uz augšu.

Att.167

Att.168 Ārējā sānu moldinga demontāža.

Att.169

87

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.170 Demontē apakšējās regulēšanas paplāksnes.

Apakšējo vējstikla daļu nedrīkst atgriezt ar elektrisko vibronazi (piemēram FEIN). To veic ar stīgu. Tādēļ uz paneļa uzstāda aizsargājošo paliktni.

Att.171 Aizsargpaneļa uzstādīšana.

Att.172 Blīvējuma demontāža.

Ar īlenu caurdur līmes slāni un ievieto griešanas stīgu. Pēc apgriešanas, uzstāda piesūcekļus un divatā logu izceļ. Pēc loga demontāžas rūpīgi notīra līmes kārtu ar rotējošo stiepļu suku (var izmantot arī neilona saru suku). Šajā piemērā izmantota kompānijas SOUDAL R tehnoloģija un līme (Beļģija). Pēc virsmas tīrīšanas attauko ar attaukošanas šķīdumu Carbond Clear. Pēc attaukošanas ar otu uznes Carbond Primer adhēzijas veicinošo šķidrumu un ļauj tam nožūt 30 minūtes. Pielietojamā CAR BOND 955D6 vienkomponentu poliuretāta stiklu līme raksturojas ar sekojošiem parametriem: - Rada elastīgu, ūdensizturīgu kārtiņu, kura slāpē vibrācijas - Līmes kārta nenoveco - Pēc 12 stundām automobilis gatavs ekspluatācijai (citām līmēm tas notiek pēc 24 stundām) - Cietē mitruma ietekmē - Termoizturība no -30oC līdz +90oC

88

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.173 Logu līmes ieklāšana.

Uznes plānu līmes kārtu ar līmpistoli, nelīdzenumus līdzina ar šapkteļlāpstiņu.

Att.174 Uzstāda blīves.

Augšējā rievā uzstāda blīves 20x8x2 mm. Nepieļaujot līmes pārpalikumu, tas var sasmērēt stiklu.

Att.175 Stikla un moldinga savstarpējais novietojums, kur: A – virsbūves jumts B – moldings

89

I.Asnis
C – līmes kārta.

Virsbūves remonts

Att.176 Pielīmē noblīvētāju 6.

Ļauj žūt 12 stundas, bet arī pēc 2 stundu ilgas žūšanas, šo produktu pielietojot un aplīmējot stikla sānus ar līmlenti, iespējama automobiļa ekspluatācija, izvairoties no straujas bremzēšanas (tas iespējams, ja apkārtējā gaisa temperatūra nav zemāka par +20oC).

Att.177 Priekšējā sānu logu demontāža.

Att.178

Durvju tapsējums vairākās vietās pieskrūvēts, kā arī pielīmēts ar nesacietējošu mastiku. Stikls ielīmēts ar stikla līmi. Stiklu demontē izmantojot stīgu vai elastīgo nazi, sagriežot līmes slāni. Tas gan nepieciešams retos gadījumos, jo parasti jāsastopas ar stikla maiņu, jo iepriekšējais ir bojāts vai izsists.

Att.179 Noblīvētāja demontāža.

Lai sānu stiklu, kopā ar tērauda turētāju varētu demontēt, izvelkot pa durvju augšējo daļunepieciešamas demontēt noblīvētājus.

90

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.180 Sānu loga normēts stāvoklis- attiecībā pret tērauda turētāju.

Konkrētajā gadījumā A=235 mm. Ja šis attālums netiek ievērots, logu nevar pilnībā atvērt vai aizvērt. Ielīmēšana notiek ar stikla vienkomponentu auksto, uzsildāmo vai divkomponentu līmi. Tērauda virsma turētājā jāattīra no rūsas, jāgruntē un tajā jāieklāj adhēziju pastiprinošs produkts. Pēc tam ieklāj ar līmpistoli logu līmi, uzstāda stiklu montāžas attālumā A, montē durvīs un aizvērtā stāvoklī iztur 12...24 stundas, atkarībā no logu līmes markas. Tikai pēc tam logu var atvērt. Izturēšanas laiks paredzēts +20oC. Salā automobili izbraukt nedrīkst, tad līme nenocietēs.

Att.181 Tapsējuma nostiprināšana.

Tapsējums atsevišķās vietās papildus tiek hermetizēts un nostiprināts ar nesacietējošu mastiku.

91

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.182

Att.183

Att.184

92

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.185

Aizmugurējo durvju stiklu demontāža ir analoga.

Att.186 Montāžas attāluma ievērošana.

Šajā gadījumā B=110 mm. Virsbūves „nekustīgo” logu demontāža.

93

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.187 Sānu stikls.

Lai nesabojātu krāsojumu, loga perimetru aplīmē ar līmlentu.

Att.189 Perimetra aplīmēšana.

94

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.190 Noņem sānu uzliktni.

Izskrūvē skrūvi A.

Att.191 Nedaudz iegriež plastmasas moldingu, lai atvieglotu stīgas ievietošanu (B un C).

Ar stīgu veicam loga izgriešanu no iekšpuses. Metāla atbrīvošanu no līmes kārtas, metāla virsmas tīrīšanu, gruntēšanu, līmes ieklāšanu veic analoģiski iepriekšminētā vējstikla ieklāšanas tehnoloģijā.

14.

Metināšanas tehnoloģijas virsbūves remontā

14.1. Automobiļu virsbūves remonts, pielietojot elektrometināšanas iekārtu Migatronic
95

I.Asnis

Virsbūves remonts

Automobiļu virsbūves, pēdējos gados, tiek ievērojami uzlabotas pielietojot jaunus materiālus un izgatavošanas tehnoloģijas. Šo izmaiņu cēloņi ir: - Pieaugošās prasības pret kustības drošību, - Vēlme paaugstināt virsbūvju korozijizturību, - Samazināt automobiļa masu, ar mērķi samazināt degvielas patēriņu. Paši izplatītākie materiāli automobiļu virsbūvju izgatavošanai ir tērauds un alumīnija sakausējumi. Virsbūvēm tēraudu ierindo pēc pretestības stiepē: - Mīksts tērauds, līdz 210N/mm2 - Augstas stiprības tērauds HSS 210...450 N/mm2 - Īpaši augstas stiprības tērauds EHS 400...800 N/mm2 - Ar boru leģētas tērauds UHS>800 N/mm2 Mūsdienu automobiļu virsbūvi sastādošie elementi var būt no dažādu marku tērauda, kas īpaši svarīgi ir zināt, veicot virsbūves remontu.

Att.192 Virsbūvēs pielietoto tēraudu pretestība stiepē.

Alumīnija – magnija sakausējums – 300 N/mm2 Alumīnija – silīcija sakausējums – 200 N/mm2 Dažādie materiāli virsbūvju izgatavošanā sarežģī virsbūvju remontu, jo ir atšķirīgas remontu tehnoloģijas, pielietotie materiāli un iekārtas, kā arī darba drošības noteikumu īpatnības. 1.Tērauds ar izsargklājumu – metinot ir jāsamazina pārklājuma materiāla (cinka) iztvaikošana. To panāk ar speciālu metināšanas stiepli, piemēram, titāna vai vara – silīcija stiepli. Temperatūru var samazināt pielietojot MIG metināšanu. 2. augstas stiprības tērauds – jāsamazina tērauda temperatūra metinot, lai nemainītos tā mehāniskās īpašības. Izmanto vara – silīcija stiepli un metina pielietojot MIG metināšanu. 3. Alumīnija sakausējums – ļoti problemātiska ir zemā alumīnija kušanas temperatūra (+650oC). Metināšanas laikā notiek pēkšņa, gandrīz momentāna metināmās virsbūves elementu uzsilšana, tādēļ ir jānodrošina metināšanas parametru precīza kontrole, metināmā materiāla temperatūras kontrole un jāizmanto alumīnija - silīcija sakausējuma stieple. Jaunāko automobiļu AUDI, Citroen, Opel, Toyota, Volkswagen virsbūvju remontos plaši pielieto MIG metināšanas tehnoloģijas. MIG tehnoloģija vispirms pievilcīga ar to, ka ar metināšanas vietu notiek mazāka sasilšana, kas ir būtiska metinot plāna metāla loksnes. MIG lodēšana (MIG BRAZING) izmantojot Migatronic iekārtas principiāli atšķiras no mums ierastās elektrometināšanas. Starp metināmā metāla loksnēm, spraugu aizpilda ar metālu (šajā gadījumā sauktu par „lodi”). Izmantotā „lodes” stieple ir bronzas sakausējums ar zemu kušanas temperatūru, tādēļ arī nepieciešama mazāka enerģija, kas jāpievada stieples izkausēšanai. Cinkota lokšņu tērauda lodēšana ar MIG tehnoloģiju. MIG lodēšanā, metināmās šuves sakarst līdz +1060oC temperatūrai, bet pie elektrometināšanas, līdz +1650oC. Šīs atšķirības ir svarīgas veicot cinkotas virsbūves remontu. 96

I.Asnis

Virsbūves remonts

Cinks sāk kust pie +420oC temperatūras, bet pie +910oC temperatūras pārvēršas tvaikos. Cinks ir kaitīgs cilvēka organismam, tādēļ darba vietai jābūt nodrošinātai ar labu ventilāciju un strādājošam jālieto individuālie darba aizsardzības līdzekļi. Cinkam nokļūstot metinājuma šuvē, rodas poras, izmainās kušanas temperatūra un metināšanas loks kļūst nestabils. MIG lodēšana raksturojas ar sekojošām priekšrocībām: - Nav šuves korozijas - Metāls mazāk sasilst - Samazinās aizsargpārklājuma iztvaikošana - Savienojuma vietas vieglāk apstrādāt - Šuvei ir „katoda” aizsardzība pret koroziju.

Att.193 MIG lodēšanas šuves.

Tomēr arī MIG lodēšanu ietekmē cinka kārtas biezums. Tam pārsniedzot 15 mkm, pieaugošais iztvaikojošo tvaiku daudzums mazina MIG lodēšanas stabilitāti. Lai novērstu šos traucējumus, pielietotie impulsveida loku un argona aizsargvidi. Stabilu loku ,pie zema sprieguma, nodrošina papildaprīkojums- Flex Compact. Iekārtā Migatronic metināšanas loka balanss ir parametrs, kurš nosaka, kādu labojumu nepieciešamas pielietot, lai nodrošinātu sinerģētisku metināšanas režīmu. Spriegojuma balanss ļauj mainīt loka garumu un tādā veidā optimizēt dažādus režīmus atkarībā no metināmā (lodējamā) materiāla biezuma.

Att.194 Loka sprieguma balanss.

Kā šuves „aizpildošais” materiāls tērauda virsbūvēm tiek izmantota bronzas stieple Cu Si 3, Cu Al 8 un Cu Sn 6.

97

I.Asnis

Virsbūves remonts

MIG lodēšanas kvalitāti lielā mērā ietekmē darba uzgaļa stāvoklis. MIG lodēšanas

laikā.

Att..195 Att.196 Att.197 Darba uzgaļa stāvoklis lodējot pēc MIG tehnoloģijas.

Uzsākot darbu, strādājošais ieslēdz sinenerģētisko vadību, no sinenerģētiskās bibliotēkas izvēlas lodēšanas – metināšanas programmu, kura atkarīga no metināmā materiāla, metināšanas stieples diametra un materiāla. Sinerģētiskā programma nodrošina optimālo metināšanas režīmu. Sinerģētikas pielietošanas rezultātā: - Veidojas augstas kvalitātes šuve - Darba kvalitāte ir mazāk atkarīga no darba izpildītāja kvalifikācijas - Samazinās metāla izšļakstīšanās - Samazinās sagatavošanās laiks darbam - Darba ražība pieaug vidēji par 25%, salīdzinājumā ar tradicionālām gāzes vai elektrometināšanu. Invektoru pusautomātu FLEX XMI procesoru atmiņās tiek glabātas programmas visu virsbūvju materiālu metināšanai.

Att.198 FLEX 3000 vadība.

Automobiļu īpatsvars, kuru virsbūves izgatavotas no alumīnija sakausējuma, ar katru gadu pieaug.

98

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.199 2004.gada AUDI A8 virsbūve.

Visiem alumīnija sakausējumiem metināšanas laikā ir līdzīgas, nevēlamas blakusparādības: - Liela siltumvadītspēja - Zema kušanas temperatūra - Viegli reaģē ar skābekli, veidojot oksīdus - Hidroskopiska oksīdu plēve uz materiāla virsmas. Pats alumīnijs, vidēji kūst pie +650oC, bet uz tā virsmas izveidojusies oksīdu plēve – pie + 2028oC. Mehāniskā ceļā to nevar noņemt. Oksīdu plēve ietekmē šuves kvalitāti, oksīdiem nonākot ieslēgumu veidā, šuvē ievērojami pasliktinās šuves mehāniskie rādītāji, iespējama plaisu veidošanās šuvē.

Att.200 Impulsu režīms metinot alumīnija sakausējumu.

Pielietojot impulsa režīmu, oksīdu plēves veidošanās samazinās.

14.2. Metināšanas pusautomātu GYS pielietošanas iespējas virsbūves remontā
Metināšanas laikā ir būtiski pasargāt virsbūves metināmai zonai pieguļošās vietas no pārlieku sakarsēšanas, jo tad mainīsies to mehāniskā izturība, kā arī no oksidēšanās, kuras rezultātā virskārtā veidojas irdens oksīdu slānis, kuram atdaloties ,sākas korozija, jo tiek bojāts arī krāsas slānis. Metināšanas pusautomāti GYS sniedz sekojošas priekšrocības: - Pielietotā punktmetināšana un metināšana – lodēšana, mazāk sakarsē metināmai šuvei piegulošās virsmas, kā rezultātā nesamazinās virsbūves mehāniskā izturība - Metinot cinkotas virsbūves, cinkojums izdeg tikai šuves vietā - Pielietojot bronzas metināšanas stiepli vai vara silīcija metināšanas stiepli, iespējams metināt cinkotas virsbūves bez šuves stiprības mazinājuma - Metinot ir ļoti maza metāla izšļakstīšanās 99

I.Asnis -

Virsbūves remonts

Cinkota virsma nav jānoņem pirms metināšanas, tā metinot ar GYS pusautomātu netraucē.

Att..01 MIG BRAZING metināšanas pusautomāts.

Pusautomātos pielieto 0,6, 0,8 un 1,0 km metināšanas stiepli. Metināmo strāvu iespējams nodrošināt no 15 līdz 205 A. Jaunākam modelim D4DMIG AUTO ir divi spoļu mehānismi un divi degļi. Tādēļ nav nepieciešamas mainīt tērauda un krāsainā metāla stieples pārejot uz dažādiem darba režīmiem, tas ievērojami ceļ darba ražību un atvieglo darba apstākļus. Punktmetināšana Mūsdienu automobiļiem aizvien vairāk virsbūves detaļu ir stiprinātas ar punktmetināšanu. Virsbūves remontā vai virsbūves avārijas remontā ir svarīgi nodrošināt jau bijušo detaļu sastiprināšanas paņēmienu. Tādēļ nepieciešams pielietot tieši punktmetināšanu tur, kur tā bijusi.

100

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.202 GYSPOT 32 D – punktmetināšanas iekārta.

Šī iekārta paredzēta vienpusējai un divpusējai metināšanai automobiļu virsbūves remonta laikā kā papildus iespējas ir: - Iedobju izvilkšana - Elektrometināšana. Iekārtas darba strāva ir līdz 900A un tā spēj punktmetinot sametināt tēraudu biezumā līdz 2,5 + 2,5 mm un darboties ilgstošā režīmā. Transformatoram un kabeļiem ir papildus dzesēšana. Iedobju remontam ir papildaprīkojums – iekārta GYSPO 32 D.

14.3. Gāzes metināšana
Izmanto virsbūves atjaunošanā, lodēšanā ar misiņu, spriegumu izlīdzināšanā un taisnošanā. Gāzes metināšanas iekārtas ir lētākas, bet darbs ar tām kļūst bīstams, ja neievēro darba aizsardzības noteikumus un pašas iekārtas glabāšanas noteikumus. Mūsdienās acetilēna ģeneratorus izmanto maz, tos aizstājot ar propāna – butāna gāzes baloniem. Skābekļa balons un visas pārējās iekārtas jāsargā no saskares ar smērvielām un dīzeļdegvielu, jo tas izraisa aizdegšanos un sprādzienu. Taisnošanas un izlīdzināšanas darbības labāk ieteicams lietot gāzes lodlampu, tas ir ērtāk, drošāk un lētāk.

101

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att..203 Metināto savienojumu veidi, kur: 1 – saduršuve 2 – saduršuve ar bortu 3 – iekšējās vai ārējās stūra šuves 4 – metinājuma šuves izvietojums, kur ar bultu norādīts kur iespējams veikt lodēšanu (pielocīšanu).

Metināšanas paņēmieni ir atkarīgi no defekta veida, tā atrašanās vietas un savienojamo detaļu formas. Metinātājs, kurš strādā ar labo roku, pagriež metināšanas degli zem leņķa tā, lai liesma būtu vērsta uz kreiso pusi. Liesmas galam jāatrodas ne tuvāk par 1 mm no metināmās virsmas.

Att.204 Metināšanas ar labo roku.

Ja metinātājs ir kreilis, tad metināmā degļa liesma pārvietojusies pa šuvi, to sakarsējot no kreisās puses uz labo. Parasti šuves aizpildīšanai izmanto mazoglekļa metināmo stiepli, kuru izkausējot iepilda metināmā šuvē. Metināšanu pa punktiem pielieto kā tālākās metināšanas sākuma stadiju, ja nepieciešams sametināmās detaļas precīzi orientēt un pasargāt lokšņu un profilu detaļas no samešanās. 102

I.Asnis

Virsbūves remonts

Metinājuma šuvei jāveido punkts, nevis īsa šuve, citādi to būs apgrūtinoši izjaukt, ja darba laikā radīsies kļūme.

Att.205 Šuves punktu secība, kur: A – taisna saduršuve B – stūra veidošanas secība C – plaisu un izlūzumu punktu šuves izpildes secība D – noslēgta perimetra punktu šuves izpildes secība.

Kad metināšanas šuve sapunktēta, veic visas līnijas pielocīšanu, iztaisnošanu pēc nepieciešamības. Nedrīkst uzsākt pilnas šuves metināšanu no sāna, tā jāsāk no metāla sektora iekšpuses.

103

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.206 Metināšanas šuves virziens.

Metinājuma šuves platums nedrīkst pārsniegt 3...4 metināmo detaļu biezumus. Kaut arī pēc metināšanas šuve un tās zona ir tumši sarkanā krāsā, to nekādā gadījumā nedrīkst papildus dzesēt ar saspiestā gaisa strūklu vai ūdeni. Daudz sarežģītāk ir izpildīt vertikālā šuves.

Att.207 Degļa stāvoklis dažādos gadījumos, kur: A – izpildot vertikālu šuvi B – izpildot stūra šuvi (kakta šuvi)

Sākotnējās sapunktēšanas intervāls ir īsāks, jo var veidoties izliekšanas pilnas šuves izpildīšanas laikā. Sprauga starp sametināmām detaļām ir ½ no to biezuma. Deglis jātur apmēram 30o leņķī, bet metināmā stieple – 20o...30o pret horizontu. Stūra šuvi veic turot degli45o leņķī, stiepli 5o leņķī pret perpendikulu.

104

I.Asnis

Virsbūves remonts

Gāzes metināšanas laikā veidojas oksīdu un plāvas kārta, kura pēc metināšanas jānotīra ar rotējošu tērauda cietzaru suku līdz metāla spīdumam. Noteikti jālieto fosfalizējošie sastāvi vai vismaz rūsas pārveidotāji. Automobiļa virsbūves elementi veido visdažādākos profilus (dobas kārbas), kuru remontā ir svarīgi novērtēt to sastiprināšanas veidu, biezumu un vai to iekšpusē nav ugunsnedrošs, antikorozijas pārklājums. Bieži, dažādi kaktu speciālisti ,iepilda virsbūves dobumos asfalta laku, izstrādātās eļļas, nigrolu un citus degošus materiālus.

Att.208 Priekšējā dubļusarga balsts.

Att.209 Apakšējā virsbūves priekšējā šķērssija

105

I.Asnis
Att.210 Augšējā virsbūves priekšējā šķērssija.

Virsbūves remonts

Att.211 Priekšējais londžerons.

Att.212 Priekšējā spārna aizmugurējais balsts.

106

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.213 Aizmugurējā riteņa arka.

Att.214 Apakšējā durvju daļa.

Att.215 Sliekšņa iekšējā un ārējā daļa.

107

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.216 Ārējā sliekšņa daļā

Att.217 Grīdas šķērssija.

108

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.218 Dzinēja pārsegs.

Att.219 Salona aizmugurējā šķērssija.

109

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.220 Aizmugurējā grīdas šķērssija.

Att.221 Aizmugurējā sēdekļa šķērssija.

Saduršuves no visu šuvju veidiem ir mazākizturīgākas, tādēļ, ja tas ir iespējams, šuve jāpastiprina. Jārēķinās ar automobiļa masas pieaugumu, ja vien tas nav būtiski.

Att.222 Pastiprinājuma izmantošana.

Vispirms veic punktēšanu, tad pilnu saduršuvi un atkarībā no remontējamā profila, piemēro standarta veida izstrādājumu vai izloca to no tāda paša biezuma lokšņu tērauda, kā remontējamais profils. Urbumi nepieciešami tādēļ, ka tajos arī veic gāzes vai elektrometināšanas šuvi. Ja metināšana notiek pastiprinājuma galos, stiprība var tikai pazemināties, jo šuvē notiek termiskas iedarbības radītas metāla struktūras izmaiņas. 110

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.223 Pastiprināšanas veidi lokšņu materiāliem, kur: A – pārlaidšuves gadījumā izveido dubultšuvi B – zem saduršuves var piemetināt ielāpu C – loksnes galus var atteikt, sametināt un papildus piemetināt fiksējošu „U” veida profilu.

Korozijas bojājumu novēršana līmējot Ja korozija izraisījusi metāla noārdīšanos grūti pieejamā vietā, kura nav nesošā konstrukcija kādam agregātam, mehānismam, piemēram, durvju apakša. Ja remontējamā zona pieļauj ielāpa veidošanu no apakšas (šajā gadījumā no augšas) un tas nemaina dekoratīvo vai funkcionālo funkciju, līmēšanu ir lietderīgi pielietot, jo tā nav ugunsnedroša, nav nepieciešamas veikt apjomīgus demontāžas darbus un līmētās vietas ir vieglāk apstrādājamas. Virsma jāapstrādā ar slīppapīru P60...P80 vai slīppapīra disku. Jāattauko ar acetonu, citi atšķaidītāji ir mazāk piemēroti.

111

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.224 Stikla šķiedru auduma ielāpu iestrādes veidi, kur: A – ielāps 3 kārtās B – ielāps 3 kārtās un iekšējo fiksējošo ielāpu C – iekšējā ielāpa uzstādīšana pie niecīgiem bojājumiem (galvenokārt lai nodrošinātu hermētiskumu) 1 – stikla šķiedras audums 2 – epoksīda līmes kārta 3 – metāla loksne 4 – metāla ielāps.

Epoksīda sveķu pudelīti ED-20 vai ED-16 sasilda karstā ūdenī līdz +50o...+60oC temperatūrai. Kārtīgi izmaisa, jo glabājot, epoksīda sveķi mēdz noslāņoties pa sastādošām frakcijām. Jāpievieno pildviela, kura var būt alumīnija pulveris, grafīts vai tērauda pulveris. Ieteicamais daļiņu izmērs 75...100 mkm. Pildvielai jābūt sausai. Tā ir nepieciešama, lai nodrošinātu „līdzīgus” termiskās izplešanās koeficientus. Nedaudz sveķu jāatstāj tīrā veidā, jo būs nepieciešami līmējamās virsmas sagatavošanai. Pildvielu rūpīgi izmaisa un tad pievieno cietinātāju, atkal rūpīgi izmaisot. Sajauc nedaudz tīru epoksīda sveķu ar cietinātāju un ar otu uzklāj uz attaukotas metāla virsmas. Stikla audumam jāpārsedz bojājuma perimetrs vēl par 15...20 mm, uzklāj iepriekš ar epoksīda sveķiem piesūcinātu stikla audumu. Izrullē ar rullīti, lai nebūtu gaisa burbuļu. Pēc tam klāj ar špakteli epoksīda sveķus, kuri sajaukti ar pildvielu, pēc tam – attiecīgi 2. un 3. stikla auduma kārtu. Ja bojājuma diametrs ir liels, tad no apakšas uzstāda tērauda fiksējošo ielāpu, kura virsmu ieziež ar glicerīnu, lai tas nepieliptu. Var starpā ielikt polietilēna loksnīti. Ielāpu nofiksē un kad epoksīda 112

I.Asnis

Virsbūves remonts

sveķu kompozīcija sacietējusi, ielāpu noņem. Tas novērš ielāpu ieliekšanos žūstot vai pašsvara ietekmē. Pie +18o...+25oC temperatūras cietēšana notiek 24 stundu laikā. Pie paaugstināta temperatūras cietēšana notiek: +40oC – 10...12 stundās +60oC – 3...4 stundās. Brīdinājums! Ja apkārtējā gaisa temperatūra ir +12o...+15oC – cietēšana nenotiek, pēc 24 stundām temperatūru paaugstinot – līmējums būs ar zemu mehānisko izturību un adhēziju (laika gaitā atlobīsies). Ja bojājums ir ar nelielu laukumu, lietderīgāk izmantot efektīgākus un darbā ērtākus epoksīdu divkomponentu sastāvus, piemēram, Holandē ražoto BISON EPOXY. Plašāku pielietojumu kavē tā cena un nelielais tilpums – abi komponenti kopā sastāda tikai 48 ml. Visos gadījumos, kad darbs tiek veikts ar epoksīda sveķiem, jālieto aizsargcimdi un jābūt labi ventilētām telpām. Rospirators nelīdzēs, jo tas aiztur galvenokārt putekļus, nevis indīgus izgarojumus, kuri izsauc acu gļotādas un elpošanas ceļu kairinājumus. Daudziem cilvēkiem tas izraisa alerģiskas reakcijas. Stikla audums ar epoksīda sveķiem ir pielietojams stikla šķiedru izstrādājumu (spoileru un moldingu) restaurācijai vai izgatavošanai. Var pielietot termoaktīvo plastmasu remontā (plaisu līmēšanā un pastiprinājumu ielāpu uzlikšanai iekšējā pusē).

15.

Virsbūves remonta rokas instrumenti

Pie rokas instrumentiem pieskaitāmi āmuri, laktas, sviras un saspiedēji (spīles). Āmuri – paredzēti lokšņu metāla formēšanai, liekšanai un virsmas iztaisnošanai. Āmuru formai un masai ir jāatbilst vēlamā rezultāta sasniegšanai. Āmurus iedala: - Daudzfunkcionālie āmuri - Apdares āmuri

113

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att..225 Āmuri, kur: 1 – taisnošanai (līdzināšanai) 2 – atvieglotais taisnošanas āmurs 3 – atlokošanas āmurs 4 – liektu virsmu taisnošanas āmurs 5 – rievotājs – adhēzijas virsmas sagatavošanai 6 – gludinātāji – šauru rievu gludināšanai.

Deformētu virsmu iztaisnošanai, veicot labošanu izmantojot āmuru – otrā pusē jātur lakta, jeb fasonplāksne. Šiem instrumentiem nav vienāda apzīmējuma. Lakstiņu skaits un formu dažādība paver strādājošam daudz plašākas darba iespējas. Gan āmuri gan laktas izgatavotas no instrumentu tērauda (oglekļa saturs procentu desmitdaļās) un pēc tam rūdītas līdz HB 50...55. tādēļ pašu izgatavotie instrumenti, neievērojot šos nosacījumus, kalpo īsāku laiku.

Att.226 Dažāds formas laktiņas, kur: 1 – laktiņa gludai izlīdzināšanai ar sfērisku sānu 2 – laktiņa iespiedumu izlīdzināšanai 3 un 4 – nostiprināmas laktiņas atsevišķu demontējamu detaļu profilu atjaunošanai 5 – atlocīšanas instruments, dēvēts par laktiņu, jo iespējams par to veikt sitienus ar āmuru 6 – fasonplāksne detaļu plakanvirsmu taisnošanai.

Darba laikā laktiņa tiek turēta taisnojamā metāla otrā pusē. Amortizējošu paliktņu nav, tādēļ strādājošais izjūt diskomfortu no āmura trieciena daļējas absorbēšanas. Ražība darbam nav liela, jo grūti prognozēt rezultātu un rokas nogurst.

Att.227 Sviras un laužņi, kur: 1 – presētu detaļu formas koriģēšanai 2 – svira ar skrāpi (rievu formēšanai un tīrīšanai)

114

I.Asnis
3 – svira piespiešanai 4 – svira iedobju iespiešanai 5 – plakana svira iedobumu izspiešanai rievās 6 – sfērisku rievu taisnošanas svira 7 – primārās (sākuma) taisnošanas lauznis 8 – lauznis lielu deformāciju likvidēšanai.

Virsbūves remonts

Sviras un laužņi tiek plaši piedāvāti no dažādākām ražotājkompānijām. To pielietošanas nepieciešamības grūti prognozēt, tādēļ populāras ir dažādākās formas un materiāla, svirveida iztaisnošanas un izvilkšanas ierīces, ko strādājošais laika gaitā izgatavo pats, balstoties uz savas darba pieredzes un radušās nepieciešamības. Pie rokas palīgierīcēm var pieskaitīt skrūves tipa un hidrauliskos izspiedējus. Tās iegādājamas atsevišķi vai arī ir komplektā dažādām taisnošanas iekārtām. Ar hidraulisko roku, kas ir virsbūves ģeometrisko izmēru atjaunošanas iekārtas komplektā, visas deformācijas novērst nevar.

115

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.228 Skrūves tipa izspiešanas savilkšanas palīgierīce, kuras komplektu veido: 1 – skrūves tipa izspiedējs – savilcējs 2 – sakabe 3 – balsts 4 – savienojošā pāreja 5 – pagarinātājs 6 – balsts.

Izmantojot komplektācijā nodrošinātās detaļas iespējams veidot dažāda garuma spēka ierīci izspiešanai vai izmantojot sakabes un ķēdes – nodrošināt deformēto virsbūves fragmentu savilkšanu. Skrūves tipa palīgierīce spēj nodrošināt 15...20 kN lielu spēku. 116

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.229 Skrūves tipa izspiešanas – savilkšanas palīgierīce, kur: 1 – palīgierīces skrūve ar uzgriezni 2 – atbalsta pēda ar maināmu atbalsta leņķi 3 – pagarinātājs 4 – uzgalis 5 – pagarinātājs 6 – lodveida uzgalis 7 – atbalsta pēda 8 – skavas ķēdes vai troses iestiprināšanai 9 – maināmi pagarinātāji ar kāsi 10 – uzgalis.

Šā taisnotāja – savilcēja priekšrocība ir ka tam ir vairāk papildus aprīkojuma, kas dod iespēju savilkt ar trosu vai ķēžu palīdzību un izspiest ar dažāda veida uzgaļiem - dažāda tipa pēdām, kuras var izspiešanas spēku kontrolēt dažādos leņķos vai šaurā zonā.

117

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.230 Hidrauliskais izspiedējs.

Tiek pielietots aizvien plašāk pateicoties lielākam izspiešanas spēkam 3...5 tonnas, atkarībā no modeļa un ievērojami tiek atvieglots strādājošā darbs. Hidrocilindrs apgādāts ar plaša pielietojuma maināmiem uzgaļiem un citām palīgierīcēm.

Att.231

Rokas cirtņi paredzēti, lai atcirstu lokšņu metāla paliekas, nocirstu metināšanas „šļakatas” vai izcirstu sagatavi. Lai mazinātu metāla deformāciju cirtņu kātu diametri ir 10, 16 un 20 mm, bet darba daļa – 8, 15 un 25 mm.

118

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att..32 Pneimatiskais triecieninstruments ar aprīkojumu.

Virsbūves remontā lietderīgāk izmantot pneimatiskos rokas instrumentus, tiem ir liela jauda un galvenais – nepastāv risks pārraut elektropievadu, kā rezultātā automobiļa virsbūve var nonākt zem elektriskās strāvas iedarbības un traumēt strādājošo. Atkarībā no izgatavotājkompānijas un triecieninstrumenta jaudas, nepieciešams 6...8 bāri gaisa spiediens un ražība 400...600 l/min. strādājošam jālieto aizsargķivere ar aizsargbrillēm un trokšņu slāpējošām austiņām. Maināmie instrumenti nodrošina mehanizētu ciršanu, caursišanu, punktmetinājumu vietu atvēršanu, kā arī metāla virsmas taisnošanu un gludināšanu, metinājuma šuvju tīrīšanu un blīvēšanu, rievu tīrīšanu un instrumenta rotācijas režīms nodrošina dažādu vītņu savienojumu atskrūvēšanu.

119

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.233 Att.234 Pneimatiskā urbjmašīna punktmetinājumu aturbšanai.

Lai noņemtu dažādus virsbūves paneļus, kuri ir piemetināti ar punktmetināšanu, ne vienmēr lietderīgi izmantot rokas cirtņus un triecieninstrumentus. Daudz efektīgāk, ātrāk un kvalitatīvāk to var veikt izmantojot pneimatisko urbjmašīnu precīzai punktmetinājumu aturbšanai. Sākot urbt, urbjmašīna piespiežas pie paneļa ar saspiestā gaisa palīdzību. Pateicoties pneimatiskai piespiešanai, urbšana ir veicama vieglāk un ātrāk. Urbšana notiek precīzi. Urbšanas dziļums ir regulējams, kas nepieciešamības gadījumā ļauj noņemt tikai pirmo paneli no automobiļa virsbūves. Skavu var noņemt un izmantot CA10 kā parastu urbjmašīnu. Latvijā izplata SIA KORTA. Urbjmašīnas vārpstas apgriezieni – 1800 apgr./min. var uzstādīt urbjus līdz diametram – 8 mm. Nepieciešamais gaisa spiediens – 6,2 bāri, gaisa patēriņš – 250 l/min.

Att.235 Rokas skārda šķēres, kur: A – kreisais griešanas virziens B – labais griešanas virziens.

Rokas skārds šķēres nav paredzēts biezu lokšņu materiālu sagriešanai, parasti tas svārstās līdz 0,4...0,6 mm. Biezāku materiālu griežot šķēres tiks salauztas.

120

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.236 Pneimatiskais metālzāģis, kur: 1 – palaišanas ierīce 2 – droselēšanas (regulēšanas) svira 3 – korpuss 4 – piedziņa 5 – metālzāģa asmens.

Grūti pieejamās vietās, kura nevar izmantot rotējošo ripu griezējus, pielietot pneimatiskos metālzāģus, kuri spēj nodrošināt darba ražību un izzāģēšanas precizitāti. Pneimozāģa zāģa asmens uzstādams ar „uz sevi vērstiem” zobiem, pretēji kā tas ir rokas metālzāģim.

Att.237 Urbumu caursiši, kur: A – caursitējs līdzenām virsmām B – caursitējs izliektām virsmām 1 – rokturis 2 – puasons 3 – saspiešanas mehānisms 4 – apstrādājamā detaļa 5 – atbalsts.

121

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.238

Att.239

Dažāda garuma nofiksējošie saspiedēji vācu kompānijas KS TOOLS izpildījumā.

Saspiedēju izmēri un skaits lielā mērā nosaka darba ražību, jo iespējams maksimāli labi un stiprināt vairākus paneļus pirms metināšanas.

Att.240 Sliekšņa fiksēšana, lai veiktu tā piemetināšanu.

122

I.Asnis

Virsbūves remonts

16.

Palīgierīces un iekārtas avarējušu virsbūvju ģeometriskās formas atjaunošanai

Piedāvājums universālo auto ģeometrijas atjaunošanas stendu tirgū ir piesātināts. Dažādās auto ģeometrijas atjaunošanas iekārtas piedāvā līdzīgas iespējas. Liela uzmanība jāpievērš papildus aprīkojumam, kas dod papildus iespējas remontam. Automobiļa virsbūves atjaunošana ir intelektuāls darbs, kurā summējas indivīda zināšanas, darba pieredze, abstraktā domāšana un, protams, firmas piedāvātās tehniskās iespējas remonta aprīkojumā. Šādas iemaņas nevar iemācīt, cilvēks tās apgūst ilgstošā radošu meklējumu un neveiksmju laikā.

Att.241 Netradicionālas virsbūves atjaunošanas metodes.

123

I.Asnis

Virsbūves remonts

Protams mūsdienās šādas remontu „tehnoloģijas” nav pielietojamas, bet agrākos gados uz šādu metožu bāzes savas iemaņas un prasmes attīstīja daudz patreizējo speciālistu. Latvijā ir izglītības programmas standarts, bet šobrīd nevienā skolā auto skārdniekus un autokrāsotājus nemāca.

Att.242 Iekārta RHONE-R LUX.

Rāmis ir apgādāts ar šķērveida hidropacēlāju, kura celtspēja ir 2,8 tonnas. Komplektā ietilpst uzbraukšanas platformas.

Att...243 Šķērveida pacēlājs.

Pacēlājs nodrošina veiksmīgu automobiļa uzbraukšanu uz iekārtas rāmja.

124

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.244 Automobiļa sliekšņu fiksatori.

Šajā iekārtā sliekšņu fiksatori nav jādemontē un pēc tam jāuzstāda. Tie vienkārši tiek atgāzti atpakaļ.

Att.245 Ratiņi uzstādīšanai uz sliekšņu fiksatoriem.

Komplektā ietilpst divi „pastumjamie” ratiņi, kuri ātri nodrošina automobiļa uzstādīšanu uz sliekšņu fiksatoriem. Gadījumos, kad automobiļa riteņi, avārijas rezultātā vairs neatrodas savās vietās, izmantoti pastumjami ratiņi un vinča. 125

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.246 Ratiņi un vinča.

Standarta aprīkojums ar palīgierīcēm komplektācijā ir neliels un nopietniem virsbūves ģeometrijas darbiem to nepieciešams papildināt.

Att.247 Izvilkšanas palīgierīču komplekts.

Stenda pamatu veido stabils un spēcīgs tērauda rāmis. Tā virsma ir apstrādāta ar lielu precizitāti un kalpo par mērīšanas sistēmas bāzi. Katrai taisnošanas iekārtai būtisks ir rāmja garums, lai varētu uzstādīt arī apvidus automobiļus un mikroautobusus (5,0 un 5,5 m). Mērīšanas sistēmas ir iekārtu papildaprīkojums un atkarībā no finansiālajām iespējām, ir pieejama mehāniskā mērīšanas sistēma, kuru var uzstādīt 30 minūšu laikā un elektroniskā mērīšanas sistēma, kuru var uzstādīt 15 minūšu 126

I.Asnis

Virsbūves remonts

laikā. Rāmja garums, papildaprīkojums un sliekšņu stiprinājuma palīgierīču konstrukcija ir tā, kas nodrošina automobiļu avārijas remontu arī automobiļiem ar rāmja tipa virsbūvi. Viens no galveniem iekārtas elementiem ir hidrauliskā „roka”, parasti tās hidrocilindrs var nodrošināt 10 tonnu vilkšanas spēku. Hidraulisko „roku” var piestiprināt jebkurā iekārtas rāmja vietā, kas dod iespēju projecēt jebkuru vēlamo izstiepšanas leņķi, jebkurā virsbūves vietā. Vilkšanas leņķi un hidrauliskās „rokas” atrašanās vietu var izmainīt 3...5 minūtēs. Iekārta RHONE.R ir kompānijas CELETTE ekonomiskākais modelis.

Att..248 Att.249

Iekārta ir mobila, to viegli pārvietot. Tā spēj „sadarboties” tikai ar universālām automobiļu virsbūves mērīšanas sistēmām MYGALE, METRO un NAJA. Priekšgalā uzstāda 10 tonnīga hidrauliskā „roka”, kuras atrašanās zonas ir ierobežotas. Kompānijas CELETTE jaunā virsbūves ģeometrijas atjaunošanas iekārta atšķiras no ierastajām jau ārējā izskata ziņā. VEGAMAX raksturojas ar divām vertikālām, 16 tonnu vilkšanas spēka spējošām iekārtām, kuras spēj pārvietoties ap automobili par 360o. Masīvais rāmis dod iespēju uzstādīt automobili slīpi un droši nostiprināt.

127

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.250 Iekārta VEGEMAX

Att.251 Iekārtas rāmī uzstādīti 4 fiksatori automobiļa sliekšņu fiksēšanai.

128

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.252 Palīgierīces izvilkšanai.

Automobilim, kurš avarējis bieži riteņi vairs negriežas, tādēļ stenda rāmim uzstādāmi ratiņi zem riteņiem, lai ar vinčas palīdzību pārvietotu automobili. Lai automobiļi varētu uzstādīt uz sliekšņu fiksatoriem, iekārtas komplektācijā ir pneimatiski domkrati ar celtspēju 2 tonnas.

Att.253 Ratiņi ar vinču.

129

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.254 Pneimatisks domkrats ar celtspēju 2 tonnas.

Nepieciešamības gadījumā izstiepšanas konsolei var piestiprināt pagarinātāju, kas dod iespēju mainīt izstiepšanas leņķi plašās robežās.

Att.255 Izstiepšanas konsole ar pagarinātāju un bez.

Iekārtu darbaspējas lielā mērā atkarīgas no palīgierīču veida un skaita, un, protams, neaizmirstot personāla spējas un tās pielietot.

130

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att..256 Izvilkšanas siksnas.

Siksnas paredzētas, lai nodrošinātu izvilkšanu logu un durvju ailēm, pasargājot tās no iespiedumiem, kā arī ir iespēja uzstādīt siksnas pēc vajadzības.

Att.257 Skava.

Vilkšanas skava paredzēta siksnu galu fiksēšanai.

Att.258 Ķēdes atslēga.

Dod iespēju saīsināt vienu vai otru ķēdi, nodrošinot vēlamo izvilkšanas leņķi. 131

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.259 Skava.

Izvilkšanas skava ar divām skrūvēm.

Att.260 Ķēde ar āķi.

Ķēdes tiek piedāvātas dažāda garuma, līdz ar to iespējams izvēlēties un nodrošināt vēlamo un optimālo izvilkšanas leņķi.

Att.261 Āķis ar rullīti.

Izvilkšanas iespējas paplašinās izmantojot dažādas ķēžu kombinācijas.

132

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.262 Rullītis ar ķēdi.

Att.263 Ķēde ar fiksatoru.

Ķēdes uzgalis fiksējams izvilkšanas zonas urbumā, dobumā vai speciāli izveidotā urbumā.

133

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.264 Ķēdes bloks.

Atlokā izveidoti gredzenveida urbumi ļauj to pieskrūvēt piemērojoties esošiem urbumiem virsbūvē.

Att.265 100 mm vilkšanas skava

Att.266 65 mm vilkšanas skava

134

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.267 50 mm vilkšanas skava

Att.268 32 mm vilkšanas skava

Att.269 30 mm vilkšanas skava

135

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.270 Pašfiksējošā skava

Att.271 Vilkmes skava ar inerces āmuru

Att.272 Pašfiksējošā skava

136

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.273 Pieskrūvējama skava

Att.274 Pašfiksējošā skava

Att.275 Daudzfunkcionāla skava

137

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.276 Pašorientējoša skava

Att.278 Izvilkšanas āķis

Att.279 Atvilkšanas plāksnīte

138

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.280 Dubultāķis. Att...281

Att..282 Izvilkšanas āķis Mercedes W124, W126, W201, W202, R129, R170.

Att.283 Izvilkšanas skava virsbūves aizmugurējai daļai

139

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.284 „U” veida skava.

Att.285 Universālā 100 mm skava.

Mērīšanas sistēmas un iekārtas virsbūves ģeometrijas parametru kontrolei Automobiļu virsbūves ģeometrisko izmēru atjaunošanas kvalitāte atkarīga no mērīšanas sistēmas un iekārtas, kur šo pārbaudi veic. Virsbūves ģeometrisko izmēru atjaunošanas iekārtas var būt aprīkotas gan ar mehānisko gan datorizēto elektronisko mērīšanas sistēmu, kuras ļauj pārbaudīt ar 1 mm precizitāti virsbūves apakšas un automobiļa agregātu stiprināšanas vietu augšējo punktu izmērus trijās dimensijās, kā arī pārbaudīt augšējās virsbūves daļas izmērus un simetriju (logu rāmju, dzinēja un bagāžnieka pārsegu u.tt.). mērīšana ir pilnībā balstīta uz stenda rāmi (nepārsniedz rāmja robežas) un netraucē izpildīt virsbūves remontdarbus.

Att.286 MYGALE CO, kreisā attēla pusē, METRO 2000 labā attēla pusē.

Kontrolei var izmantot lineālu sistēmas un datu bāzes, piemēram 3101 FRAME DIMENTIONS vai 944 UPPER BODY. 140

I.Asnis

Virsbūves remonts

Kontrole tiek veikta pēc speciālām kartēm ar kurām komplektējas sistēmas. Sistēmai MYGALE ir 8 mērīšanas punkti, 4 lineāli un 1 kontroles bāze. Sistēmai METRO 2000 ir 8 mērīšanas punkti, 8 lineāli un 2 kontroles bāzes. Elektroniskā virsbūves ģeometrijas izmēru kontroles sistēma NAJA spēj nodrošināt datu pārbaudes precizitāti līdz 0,1 mm. Mērīšanas modulis ir uzstādāms uz jebkura rāmja stenda. NAJA datu bāze ir veidota sadarbībā ar automobiļu ražotājkompānijām un tā četras reizes gadā saņem atjauninājumus. Eiropas savienības valstīs NAJA pieslēgta kopējam autoservisu datoru tīklam. Iegūto datu rezultāti tiek nosūtīti apdrošināšanas kompānijām.

Att.287 Kontroles punktu izmērīšanas programma automobiļa virsbūvei.

Att.288 Virsbūves remonta programma. Tiek kontrolēts pielikšanas spēks izvilkšanai un kontroles punktu sakritība.

141

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.289 Virsbūves ģeometrisko izmēru pārbaude pēc simetrijas.

Att.290 Programmai NAJA ir iespējas izstrādāt trīsdimensiju kontroles punktu karti nepazīstamam automobilim, piemēram, ļoti sena izlaiduma gadu.

Dažādu automobiļu virsbūvju ģeometrijas kontroles punktu kartes. 142

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.291

143

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.292

144

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.293

145

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.294

146

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.295

147

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.296

148

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.297

149

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.298

150

I.Asnis

Virsbūves remonts

17.

Virsbūves ārējo elementu ģeometrisko formu atjaunošana bez demontāžas, pēc Flatliner tehnoloģijas

Flattiner tehnoloģijas, izmantojot attiecīgo Flatliner iekārtu, dod iespēju „izvilkt” dziļus, vissarežģītākās formas deformācijas dobumus automobiļa virsbūves formu sastādošos sektoros. Nav nepieciešamības demontēt salona traucējumu, durvju stiklu un t.t..

Att.299 Flatliner iekārta

Tehnoloģiskā procesa uzskatamākai demonstrācijai izmantotas automobiļa durvis ar dziļu deformācijas zonu. Durvju stikls, tapsējums un iekšējais funkcionālais aprīkojums netiek demontēts, kā rezultātā samazinās darbam patērētais laiks. Arī durvis nav jādemontē no virsbūves.

151

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.300 Bojātās zonas apstrāde, notīrot krāsu līdz metālam.

Bojātā zona tiek apstrādāta ar rotējošo slīpmašīnu līdz krāsa pilnībā notīrīta.

Att.301 Speciāli gatavotu skavu piemetināšana izmantojot punktmetināšanas uzgali.

Skavas gatavotas no materiāla, kurš nodrošina to atkārtotu izmantošanu 30 reizes. Skavu kājiņas var piemetināt pie metāla arī zem leņķa.

152

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.302 Metāla „izvilkšanas” palīgierīču uzstādīšana.

Tiek uzstādīta balstsija (7), kura pati ir elastīgi deformējama, kas nepieciešams, lai izvilkšanas laikā veicot uzsitienus ar āmuru bojājuma zonā, balstsija nodrošinātu skavu pārvietojumu vertikālā virzienā. Balstsijas balsti ļauj veikt pārvietojumus divos virzienos, kas nodrošina vissarežģītākās deformācijas dobumu iepriekšējās formas atjaunošanu.

Att.303 Deformētās vietas remonts.

Periodiski jāveic sitieni pa deformēto zonu ar īpaša sakausējuma āmuru, kas ir Flatiner iekārtas komplektā. Periodiski pievelk balstsijas statņu skrūves, velkot piemetinātās skavas uz augšu un sekojot metāla deformācijas stāvokļa izmaiņām.

153

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.304 Lokālo deformāciju novēršana izmantojot palīgierīci Innopuler.

Pēc skavu demontāžas un virsmas apstrādes ar rotējošu slīpripu, konstatējamās lokālās deformācijas (neliela dziļuma iespiedumi) nav iespējams novērst ar skavu un balstsiju palīdzību. Šim nolūkam kalpo palīgierīce Innopuler, kuru „piepunktē” līdzīgi skavām. Pēc lokālo deformāciju novēršanas, nepieciešamas uzstādīt no jauna nelielu skavu skaitu, lai atjaunotu nelielu durvīm raksturīgās darbvietas sektoru. Veicot uzsitienus ar āmuru un koriģējot balstsijas stāvokli rieva tiek atjaunota.

Att.305 Rievas atjaunošana.

Pēc dažādu speciālistu vērtējuma un hronometrāžas konstatēts, ka Flatliner tehnoloģijas pielietojuma efekts ir 1 darba stunda pret 8 stundām pielietojot rokas instrumentus un veicot tapsējuma un aprīkojuma demontāžu.

18.

Darba paņēmieni virsbūves un virsmu iztaisnošanā

Vispirms jābūt pārliecinātam, ka pielietojam pareizo, atļauto remonta tehnoloģiju un zinām virsbūvē pielietotos materiālu, to mehāniskās īpašības un biezumu! 154

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.305 Taisnošana bez metāla karsēšanas, kur: A – bojātā paneļa zona B – āmura sitienu virzība norādīta ar bultiņām.

Metāla loksnes izstrādājuma iedobes vai izdobes taisnošana aukstā stāvoklī ir iespējama gadījumos, kad metāls tiek izstiepts pa koncentrisku perimetru nodrošinot vienmērīgu pāreju. Izdobes („puna”) apkārtnē ar āmuru veic sitienus pa riņķa līniju, bultiņu virzienā. Tuvojoties „punam”, sitiena spēku samazina. Jo vairāk koncentrisku loku būs ap bojājuma zonu, jo vienmērīgāka būs pāreja. Ja sitieni būs haotiski un koncentrētie loki būs maz, pie pārāk spēcīga sitiena veidosies plaisa. Jāņem vērā arī apstāklis, ka lokšņu tērauds sitienu rezultātā uzkaldinās.

Att.306 Iepriekšējās formas atjaunošana, izmantojot speciālos instrumentus.

Ja taisno virsmu, kurai jābūt plakaniskai (A), tad zem tās paliek liela izmēra laktiņu. Ieteicams demontēt bojāto paneli, kurā taisnošana jāveic. Turot laktu rokās, process ilgs ilgāk un radīs papildus slodzi strādājošam. Taisnojot liektu virsmu (B) kas ar punktētu līniju attēlota sākotnējā forma, izmanto taisnošanas laktas gan ar taisnu, gan izliektu formu. Sākotnēji izmanto gumijas āmuru, pēc tam tērauda ar paplatinātu triecienvirsmu – lai nolīdzinātu sīkus nelīdzenumus, kurus ar gumijas āmuru nevar nolīdzināt. Viegli pieejamās vietās var veiksmīgi izmantot tērauda āmurus un attiecīga profila laktas (D un C).

155

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.307 Taisnošana ar gumijas āmuru un gumijas spilvenu

156

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.308 Nelielu zonu taisnošana izmantojot speciālo āmuriņu ar rievojumu, kur: A – taisnošanas shēma B – taisnotā zona pēc taisnošanas.

Att.309 Niecīgu nelīdzenumu taisnošana.

Aukstai taisnošanai ir raksturīgas divas negatīvās sekas – metāla uzkaldināšanās, kas veicina tā aukstlūztamību un oksīda vai fosfātu plēves atdalīšanās, kā rezultātā pastiprinās korozija. Izmantojot speciālo āmuriņu, kurš ierastā izskatā to maz atgādina (skatīt nodaļā – virsbūves remonta rokas instrumenti) (1) un liela laukuma laktiņu, veic triecieniedarbības ar rievoto āmuriņa pusi. Rievotais triecieninstruments atstāj uz metāla virsmas rievojuma pēdas, kas arī ir par iemeslu tam, ka metāls neizstiepjas un virsbūves virsmas taisnojamais fragments atjauno savu sākotnējo stāvokli. Lai izvairītos no uzkaldināšanas plaisām plaši pielieto taisnošanu, virsbūves taisnojamo zonu uzkarsējot līdz apmēram +800oC (sarkana krāsa), metāls kļūst mīksts un plastisks. Strauji atdzesējot iepriekš sakarsētā zona „saraujas” šādā veidā iespējama taisnošana.

157

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.310 Virsmas sakarsēšana, kur: A – ar strāvu, pievadot to taisnojamai zonai caur ogles elektrodu (par otru spaili kalpo virsbūve) B – ar gāzes metināšanas degli vai gāzes lampu C - secība kādā jāsakarsē deformētās zonas.

158

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.311 Sakarsētās virsmas izlīdzināšana.

Kad taisnojamā zona sakarsēta līdz apmēram +800oC, tad veic strauju atdzesēšanu ar ūdenī samērcētu tamponu. Tamponi nepieciešami vairāki, jo nevaram to atstāt uz sakarsētās virsmas, tas apdegs un izdalīsies nepatīkami aromāti. Tādēļ dzesē ar vairākiem tamponiem. Pēc atdzesēšanas vēlams sasildīt līdz +400oC, lai likvidētu straujās atdzesēšanas radītos spriegumus. Ne vienmēr izdodas iztikt bez taisnošanas ar āmuru un laktiņu palīdzības.

159

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.312 Taisnošana iepriekš karsējot, kur: A – metāla bojātās zonas uzkarsēšana B – taisnošana (ieteicams misiņa vai vara āmurs, lai nepaliktu pēdas) C – taisnošana D – secība, kādā veic uzkarsēšanu un taisnošanu.

160

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.213 Deformāciju novēršana grūti pieejamās vietās, kur: A – deformētās zonas izliekšana ar sviru periodiski liecot B – iztaisnošana izmantojot izliektu sviru un āmuru C – sviras iedzīšana deformētā zonā un taisnošana ar āmuru D – iespiedumu izspiešanas piemēri dzinēja pārsegā, durvīs un spārnā.

161

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.314 Bojātā sliekšņa remonts

Sliekšņi bieži tiek deformēti saduroties ar ietves bortiem. Lai likvidētu dziļu iedobi, iedobes augšā (A) ar cirtmi atcērt punktmetinājumu, lai varētu ievietot vēlamā izliekuma sviru (B). Mainot sviras ar dažādiem izliekumiem (B), (C), (D), (E), panāk iedobes izspiešanu. Restaurē rievas, kas raksturīgas slieksnim veicot uzsitienu ar āmuru un balstot rievu no iekšpuses ar sviras galu (F). Izmantojot laktiņu un āmuru iztaisnojam slieksnī izveidoto paplašinājumu, kuru nepieciešams aizmetināt, jo sliekšņiem nav tikai dekoratīvas funkcijas, sliekšņi veido kopīgo stiprības karkasu automobiļa virsbūvē.

162

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.315 Sliekšņa stiprinājums virsbūvē.

Att.316 Sliekšņa uzstādīšana.

Slieksnis parasti piemetināts ar punktmetināšanu un elektro vai gāzes metināšanu. Punktmetināšanas punktus aturbj ar pneimatisko urbi. Metinājumu pārgriež ar rotējošo griezējdisku. Uzstāda izmantojot fiksējošās skavas, tad metina ar MIG vai gāzes degli. Sliekšņiem noteikti 163

I.Asnis

Virsbūves remonts

jāuzklāj aizsargmastika, kura jāieklāj arī sliekšņu iekšpusē. Pēc metināšanas tieši metinājuma šuve ir primārais korozijas perēklis.

Att.317 Durvju un logu aiļu izspiešana, kur: A – izspiešanas palīgierīces uzstādītas pa diagonāli durvju ailēs B – vienlaicīgi tiek taisnota arī centrālā durvju statne C – vienlaicīgi taisno durvju un vējstikla statni (aili) D – vienlaicīgi taisno durvju ailes un jumtu E – vējstikla vai aizmugurējā loga ailes izspiešana F – jumta izspiešana G un H – taisnošana pa diagonāli.

164

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.318 Izspiešanas ierīces uzstādīšana.

Taisnošanas (izspiešanas) ierīču uzstādīšanas shēmas ir tikai rekomendējošas. Remonta veicējam vispirms jāsastāda aptuvenā triecienu secības un virzienu shēma, jo optimāli ātri un precīzi virsbūves deformācijas varēs „izspiest” tikai tad, ja tiks vismaz orientējoši apjausts, kura automobiļa zona saņēmusi triecienu vispirms, tad kāds trieciens un kur sekojis. Šādā secībā arī jāveic izspiešanas darbi.

165

I.Asnis

Virsbūves remonts

19.

Populārākie darbi virsbūves tekošā remontā
19.1. Spārnu nomaiņa

Aizmugurējā spārna nomaiņa

Att.319 Darba operācijas, kas raksturīgas šim uzdevumam, kur: 1 – spārna šuvi atgriež ar rotējošo pneimatisko griezēju 2 – korpusa karkasu tīra ar Roloc slīpmašīnā uzstādītu Roloc Fibre disku p60 3 – noņem oriģinālo gruntējumu kontūram izmantojot Roloc Bristle disku 4 – noņem oriģinālo gruntējumu plakanām virsmām ar Roloc Surface Conditioning disku 5 – veic MIG metināšanu 6 – ieklāj paneļu līmi 7 – apstrādā metinājuma šuves ar Roloc Fibre disku P36 8 – punktmetinājumu tīrīšanu veic ar Roloc+Clean 8c Strip XT disku.

19.2. Sliekšņu remonts

Att.320

1 – raksturīga ir krāsas plaisāšana un korozijas izraisīta krāsas atlobīšanās. Veco krāsojumu notīra, piemēram, ar Roloc Bristle disku, apstrādā ar rūsas pārveidotāju, mazgā ar ūdeni, nožāvē, uzklāj gruntskrāsu, uzklāj TOTAL 300 prettriecienu masu (kārtu var klāt 1 – 2 mm biezumā) pēc 24 h nocietēšanas var krāsot ar dekoratīvo krāsu. Šo metodi pielieto automobiļiem ar ilgu gadu nastu, cenšoties vēl to pagarināt. Īsu laiku ekspluatētiem automobiļiem sliekšņu pārklājumam jābūt 166

I.Asnis

Virsbūves remonts

identiskam pārējās virsbūves dekoratīvam pārklājumam, tādēļ gruntskrāsas nožūstot veic špaktelēšanu vai uzklāj poru aizpildītāju, pēc tam slīpē un uzklāj virsbūves krāsojumam piejauktu krāsu 2...3 kārtās, jo sliekšņu zonai nepieciešama papildus izturība. Žāvē ar infrasarkano staru pārvietojamām lampām. 2 – iedobes izvelk ar rokas instrumentu vai tam paredzētu iekārtu.

Att.321 Rokas instruments iedobju „izvilkšanai”, kur: A – trieciens B – rokturis C – vītņotā daļa darba uzgaļu uzskrūvēšanai.

Att.322 Darba uzgaļi rokas instrumentiem iedobju „izvilkšanai”, kur: A un B – ieskrūvējami uzgaļi ar skārda skrūvi C un D – urbumā „aizķerami” uzgaļi. Strādājošais uzstāda palīgierīces darba uzgali iepriekš izurbtā urbumā, to ieskrūvējot vai ievietojot un izdarot triecienus ar trieci pret ierīces rokturi, „izvelk” iedobi. Urbumu pēc tam aizmetina, špaktelē un slīpē.

3 – kompānija ROLOC piedāvā slīpēšanai, miniatūrus pneimo instrumentus ar plašu darba slīpmateriālu klāstu.

Att.323 ROLOC pneimatiskā miniatūrslīpmašīnašīna ar slīpmateriāliem.

167

I.Asnis

Virsbūves remonts

Šo slīpmateriālu un slīpmašīnas pielietošana dod iespēju strādāt ļoti šaurā zonā, samazinot darba laiku un materiālu patēriņu. Špakteļmasu, pēc nožūšanas slīpē ar ROLOC P60 fibras disku. Pēc tam gruntē. 4 – sīkās švīkas, pirms dekoratīvā krāsojuma uznešanas slīpē ar Roloc Surface Conditionings disku. SYSPOT 3402 virsbūves taisnošanas iekārta dod iespēju ātri izvilkt „iedobes”, kā arī piemetināt dažādas detaļas. Iedobē piemetina mehānisku atsitējmehānismu, kuru pēc iedobes izvilkšanas ir viegli atlauzt, nesabojājot metāla virsmu. Komplektā ietilpst ogles elektrods, ar kuru var uzkarsēt metālu un to strauji atdzesējot, var nosēdināt izaugumus („punus”).

19.3. Iedobju taisnošana

Att...324 Iekārta iedobju taisnošanai GYSPOT 3402

Att.325

Nelielu bojājumu – iedobes, dziļas švīkas, rīkojas sekojoši:

Att.326 Nelielu bojājumu labošana, kur: 1 – atsedz līdz metālam pa bojājuma kontūru, piemēram ar ROLOC Bristle disku, pakāpeniski pieslīpējot krāsas robežu, lai veidotos gluda pāreja. 2 – izmantojot izlīdzināšanas palīgierīci, „izsit” iedobi 3 – ja izmantota GYSPOT 2402, tad nekādu urbumu nav un metāla virsmu izlīdzina slīpējot ar ROLOC P60 Fibre disku 4 – pēc tam veic pieslīpēšanu ar 3M 255 P abrazīvo P180 disku.

168

I.Asnis

Virsbūves remonts

Tālāk seko gruntēšana, špaktelēšana, slīpēšana, gruntēšana, slīpēšana un piekrāsošana ar dekoratīvo krāsu.

Att.327 ROLOC tīrīšanas diski.

Att.328

ROLOC piedāvā tīrīšanas diskus, grūti pieejamām vietām – durvju apmales, durvju ailes, logu ailes, u.c. ar diskiem iespējams notīrīt vēlamo zonu līdz metālam, pēc tam veicot nepieciešamo kosmētisko remontu.

19.4. Kniedēšana
Kniedēšana – dažādās virsbūves zonās pielietota kniedēšana, lai veiktu dažādus stiprinājumus. Sevišķi tas attiecas uz kravas automobiļiem. Pirms veic kniedēšanu, jābūt pārliecinātam, ka konkrētajā gadījumā to drīkst darīt. Kategoriski nedrīkst aizvietot esošos metinātos savienojumus ar kniedēšanu, ja to nav paredzējis izgatavotājs. Ceļu satiksmes departaments noliedz izmantot kniedētus ielāpus automobiļa grīdās un sliekšņos, jo tas mazina virsbūves kopējo stiprību. Kniedēšanu pēc nemehanizētā (roku) paņēmiena veic ar rokas kniedēšanas instrumentiem. No kniedējamām detaļām notīra netīrumus, rūsu, plēvi un tās notīra. Kniedēšanai sagatavotās virsmas aizzīmē (ja kniedēšanu veic jaunā vietā). Lai kniedes varētu brīvi ievietot, tad aukstajā kniedēšanā urbums ir par 0,1...0,3 mm lielāks par kniedes diametru, bet karstajā kniedēšanā – 0,5...1,0 mm lielāks par kniedes diametru. Ir labi, ja detaļas iespējams saspiest kopā ar spīlēm vai fiksējošām skavām. Kniežu urbumiem galos nogriež fāzītes, bet gremtgalviņu kniežu izvietošanai urbumus urbj ar koniskajiem gremdurbjiem vai ar lielāka diametra urbjiem, kuriem griezējdaļa vai ar lielāka diametra urbjiem, kuriem griezējdaļa uzasināta atbilstošā leņķī.

Att.329 Kniedēti savienojumi (labā pusē kniede ar gremdgalviņu).

169

I.Asnis

Virsbūves remonts

Auksto kniedēšanu realizē sekojoši, kniedi ievieto urbumā no apakšas un uz tās novieto pretī (virsbūves kniedēšanā tas jātur otram strādājošam). Vispirms veic uzsišanu ar piespiedēju (blīvētāju). Tas nepieciešamas, lai izlīdzinātu sakniedējamās loksnes. Ar āmuru vai pusapaļi dorni sēdina kniedes stieni un ar sānu triecieniem veido kniedes slēdzējgalviņu. Galīgo formu izveido ar slēdzējgalviņas veidotāju. Kniedes stieņa sēdināšanas un slēdzējgalviņas veidošanas operācijas var apvienot, ja uz kniedes stieņa izvirzījuma novieto slēdzējgalviņas veidotāju un ar āmuru sit par to. Jāuzmana, lai slēdzējgalviņas veidotājs atrastos tieši pret centru, citādi iespējama slēdzējgalviņas nobīdīšanās.

Att.330 Kniedēšanas tehnoloģija.

Karstās kniedēšanas gadījumā kniedes stienīti sakarsē ar gāzes liesmu līdz +900o...950oC. karstajā kniedēšanā ir vieglāk formēt slēdzējalviņu un pēc atdzišana, kniedes galviņā ir mazāk spriegojumu un kniedētais savienojums ir izturīgāks.

Att.331 Raksturīgākās kļūmes kniedējot, kur: 1 – urbums par lielu, kā rezultātā kniedes stienītis sašķelsies un ekspluatācijas laikā kniedētais savienojums atslābs un loksnes sāk pārvietoties attiecībā viena pret otru. 2 – slēggalviņa nav izveidota līdz galam un kniedētais savienojums nenodrošinās aprēķina stiprību 3 – pirms kniedēšanas ar bliedētāju nav veikta abu metāla lokšņu nosēdināšana, kā rezultātā starp loksnēm ir spēle. Kniedētā savienojuma izturība ir ievērojami mazināta.

170

I.Asnis

Virsbūves remonts

Att.332 Kniedēšanas knaibles ar kniedēm.

Dažādu slēdzošu lokšņu, kā arī maz slogotu detālu stiprināšanai pielieto kniedēšanas knaibles ar pašformējošo galviņu kniedēm. Kniedēšanu ievērojami atvieglo apstāklis, ka kniedēšanu veic no vienas puses un nav nepieciešams lietot pretturi kniedes atbalstīšanai. Kniedes izgatavo ar dažāda diametra stienīšiem, dažāda garuma deformējamām čaulām, dodot iespēju piekniedēt materiālus ar dažādu biezumu. Deformējamās čaulas galvenokārt izgatavo no alumīnija un ir pieļaujama kniedes, kurām deformējamās čaulas ir krāsotas dažādās krāsās. Šī kniedēšanas tehnoloģija paver iespēja piekniedēt vienu pie otra arī trauslus plastmasas izstrādājumus, kuru sakniedēšana pēc tradicionālās metodes izraisītu to saplaisāšanu. Kniedēšanas knaiblēm ir dažāda diametra maināmi uzgaļi, kuru izvēle atkarīga no kniedes stienīša diametra. Piedāvā arī kniedes, kuru deformējamās čaulas izgatavotas no tērauda ar zemu oglekļa saturu, bet tad atbilstoši jāpielido šim nolūkam konstruētas kniedēšanas knaibles ar atbilstošu mehānisko izturību.

171

Sign up to vote on this title
UsefulNot useful