Sakam „Paldies”:

Andim par iesken to gr matu;

Zegaram par iesken to materi lu
rveidi tekst , salikumu;
3.grupai par atbalstu;
Un, protams, Latvijas irurgu
asoci cijai par ori in lu.
 lapa ir atst ta
tukša
Mans ieteikums –
emiet un
pilnveidojiet!
 lapa ir atst ta
tukša
 lapa ir atst ta
tukša
 SATURS IRUR IJA

Autori 8 3.2. Epit lij ermen šu slim bas

J.Cardovskis, .Ezerietis, Alrmejs
Priekšv rds 9 Anatomija, histolo ija un fiziolo ija 167
J.Cardovskis Speci s izmekl šanas metodes 185
Hiperparatireo disms 185
IRUR IJAS V STURE 11 Hipoparatireo disms 189
/. Volkol kovs Epit lij ermen šu karcinoma 3.3. 190
Kr ts dziedzera slim bas
1. IRUR ISKA SLIMNIEKA IZMEKL ŠANA 20 C. Trofimovi s
A Ozols Anatomija un fiziolo ija 191
Izmekl šanas metodes 192
2. VISP IRUR IJA Kr ts dziedzera att st bas trauc jumi 194
Kr ts dziedzera ievainojumi 194
2.1. Aseptika un antiseptika 35 Kr ts dziedzera iekaisumi 194
|ATimbers] .Vilmanis Kr ts dziedzera dishormon s
2.2. irur isk infekcija hiperpl zijas 195
un antibakteri terapija 43 Kr ts labdab gie audz ji 196
AOzols, R.Kol tis,\A.Timbers\ Kr ts aundab gie audz ji 196
2.3. Br ces un to rst šana. 76 3.4. Kr šu kurvja un pleiras slim bas
R.Kol tis, R. Stu ka C.Ambalovs
2.4. Asinis un asins aizvietot ji Anatomija un fiziolo ija 202
R. Bried , Timbers} I.Sisene, C.Šmite Izmekl šanas metodes 205
Ievads im nhematolo ij 83 Kr šu kurvja sienas audz ji 206
Transfuziolo ijas pamati 89 Kr šu kurvja traumas 207
2.5. irur iska slimnieka dens un elektrol tu Pleiras strutains iekaisums (strutains pleir ts) 210
vielmai as trauc jumi un to korekcija 98 Pneimotorakss 214
ASondore Hilotorakss 216
2.6. irur iska slimnieka barošana Pleiras audz ji 217
un metabolisms 103 3.5. Videnes slim bas
U. Mauri š .Basko
2.7. Anesteziolo ijas pamati 112 Videnes anatomija 218
ASondore Izmekl šanas metodes 219
2.8. Pirms un p coper cijas periods, Ak ts strutains mediastin ts 219
intens terapija irur ij 128 Videnes tuberkuloze 220
ASondore, V.Br ns Hronisks mediastin ts (videnes fibroze) 220
2.9. irur isk oper cija un biež s Videnes hemor ija 220
irur isk s manipul cijas 142 Videnes emfiz ma 220
R.Kol tis Videnes audz ji un cistas 220
2.10. coper cijas komplik cijas 158 eneraliz ta miast nija 222
R.Kol tis 3.6. Plaušu slim bas
j.Basko
3. IRUR ISK S SLIM BAS Elpošanas org nu sist mas anatomija
un fiziolo ija 224
3.1. Vairogdziedzera slim bas Plaušu slim bu diagnostiskie principi 226
J.Cardovskis, Alrmejs Speci s izmekl šanas metodes 226
Anatomija, embriolo ija un fiziolo ija 167 Torak s oper cijas 231
Izmekl šanas metodes 169 Iedzimta plaušu patolo ija 236
Struma 172 Solit ras plaušu cistas 236
Hipertireoze (tireotoksikoze) 175 Plaušu, trahejas un bronhu trauma 237
Tireoid ti 178 Hroniskas obstrukt vas plaušu slim bas 242
Vairogdziedzera audz ji 179 Plaušu emfiz ma 242
IRUR IJA SATURS

Strutainas plaušu slim bas 243 3.9. Bar bas vada slim bas
Vid s daivas sindroms 245 G.Ambalovs
Mukoviscidoze 246 Anatomija un fiziolo ija 316
Plaušu micetoma 246 Speci s izmekl šanas metodes 318
Dif zas plaušu slim bas 246 Bar bas vada traumatiski boj jumi 322
Plaušu tuberkuloze 246 Bar bas vada apdegumi 324
Sarkoidoze 247 Bar bas vada divertikuli 326
Plaušu audz ji 247 Gastroezofage la refluksa (atvi a) slim ba 329
Neatliekamie st vok i plaušu irur ij 252 Kardijas ahal zija Bar bas vada audz ji 337
3.7. Sirds un perikarda slim bas 3.10. Diafragmas slim bas 342
J.Volkol kovs, R. L cis G.Ambalovs

Sirds embrio en ze, anatomija un fiziolo ija 256 Anatomija un fiziolo ija 351
Speci s izmekl šanas metodes 259 Izmekl šanas metodes 352
Perikarda slim bas 262 Diafragmas traumas 353
Sirds ievainojumi 264 Diafragmas tr ces 354
Iedzimt s sirdskaites 265 Diafragmas relaks cija 360
Atv rts arteri lais vads 266 Diafragmas audz ji un cistas 361
Aortopulmon la fistuia 267 3.11. derpl ves un liel s taukpl ves slim bas i

Priekškambaru starpsienas atvere 267 R.Ribenieks

Anom la plaušu v nu dren ža 267 Anatomija un fiziolo ija 363
Atv rts atrioventrikul rais kan ls 268 derpl ves iekaisums (periton ts) 364
Kambaru starpsienas atvere 269 derpl ves audz ji 368
Kop js arteri lais stumbrs 270 Liel s taukpl ves slim bas 368
Lielo asinsvadu transpoz cija 270 3.12. dera sienas slim bas
Aortas un plaušu stumbra /. Sjakste
dubultatiešana no lab sirds Iedzimtas nabas fistulas 369
kambara 271 Ak ts v dera sienas iekaisums 369
Fallo tetr de 271 dera sienas tr ces 369
Tr sviru v rstu a atr zija 272 dera sienas audz ji 379
Ebšteina anom lija 273 3.13. Ku a un divpadsmStpirkstu zarnas
Plaušu stumbra sašaurin jums 273 slim bas
Aortas v rstu a sašaurin jums 274 .Gardovskis, M.P ce, A.Martinsons
Aortas koarkt cija 274 Anatomija un fiziolo ija Izmekl šanas metodes 380
Ieg s sirdskaites 275 Peptiska la 385
Sirds v rstu u kaites 275 Divpadsmitpirkstu zarnas las slim ba 387
Koron sirds slim ba 283 Ku a las slim ba 390
391
Sirds kambaru aneirismas 286 Ku a un divpadsmitpirkstu zarnas
Sirds audz ji 287 lu komplik cijas 395
Sirds transplant cija 288 Ak s gastroduoden s las 404
ksl asinsrite un Komplik cijas p c ku a oper cij m 406
pal gcirkul cijas metodes 290 Ku a un divpadsmitpirkstu zarnas divertikuls 413
Sirds vad šanas sist mas trauc jumu Sveš erme i ku un divpadsmitpirkstu zarn 414
irur isk rst šana 292 Ku a miskie apdegumi 414
3.8. Asinsvadu slim bas un limfed ma Ku a un divpadsmitpirkstu zarnas traumas 415
S.Thora, U.Strazdi š Ku a audz ji 416
Asinsvadu traumas 297 3.14. Tiev s zarnas slim bas
Art riju slim bas 298 ikitins
Perif ro art riju slim bas 298 Anatomija un fiziolo ija 429
Aortas un apakš jo ekstremit šu Tiev s zarnas irur isko slim bu diagnostika 429
art riju slim bas 299 Krona slim ba 430
Galvas smadze u un augš jo Tiev s zarnas divertikuli 431
ekstremit šu art riju slim bas 303 Tiev s zarnas fistulas 431
Asinsvadu aneirismas 305 Tiev s zarnas audz ji 432
dera aortas aneirismas 306 3.15. Akl s zarnas t rpveida pied a slim bas
Plaušu art rijas embolija 307 M.P ce 434
Sarež jumi p c arteri la tipa Anatomija un fiziolo ija 435
Ak ts apendic ts
asinsvadu oper cij m 310 Hronisks apendic ts 444
nu slim bas 310 AppendiK audz ji 444
Varikozo v nu paplašin šan s 310 3.16. Resn s zarnas slim bas
Hroniska venoza nepietiekam ba 310 A. ikitins
Ak ta dzi o v nu tromboze 311 Anatomija un fiziolo ija 446
Virspus jo v nu trombofleb ts 313 Resn s zarnas irur isko slim bu diagnostika 446
Viscer s asinsrites trauc jumi 313 Nespecifiskais lainais kol ts 447
dera ang na 313 Divertikuli un divertikuloze 448
Vazoren hipertensija 314 Polipi un polipoze 449
Limfed ma 315 Resn s zarnas v zis 450
 SATURS IRUR IJA

3.17. Zarnu nosprostojums (ileus) 455 Ak s liesas slim bas 540

M.P ce Hronisk s liesas slim bas 542
3.18. Saaugumu slim ba 463 Liesas patolo ija dažu hematolo isko
M.P ce slim bu gad jumos (hiperspl nisms
3.19. Taisn s zarnas slim bas un splenomeg lija) 542
G.Purmalis Liesas audz ji 545
Anatomija un fiziolo ija 468 3.24. Virsnieru slim bas un multiplas
Proktolo iska slimnieka izmekl šana 469 endokr s neopl zijas
Taisn s zarnas ievainojumi 470 j.Cardovskis, Z.Narbuts
Paraprokt ts 471 Anatomija un fiziolo ija 547
Sinus pilonidalis 472 Hiperaldosteronisms 548
Hemoro di 473 Hiperadrenokorticisms
u inkontinence 475 (Kušinga slim ba un Kušinga sindroms) 549
Taisn s zarnas prolapss 475 Feohromocitoma 550
An rajona nieze 476 Viriliz još s un feminiz još s virsnieru slim bas 551
An Krona slim ba un lainais kol ts 477 Virsnieru irur isk rst šana 551
Strutojošs hidraden ts 478 Multiplas endokr s neopl zijas 552
Parastais herpess 478
Smail s kondilomas 478 4. UROLO IJA.
kstais šankrs 478 V. Lietuvietis
Sifiliss 478
Solit ras taisn s zarnas las 478 Anatomija un fiziolo ija 554
Taisn s zarnas v zis 478 Diagnostikas metodes 562
3.20. Aknu slim bas Ur nce u infekcija 567
A. Tu ins Ur nce u akme i (nierakme u slim ba) 570
Aknu anatomija un fiziolo ija 483 Ur nce u traumas 572
Aknu slim bu laboratorisk diagnostika 484 Varikoc le 573
Aknu instrument izmekl šana 485 Hidroc le 573
Aknu traumas 485 Epididvmis cistas 574
Aknu neparazit s cistas 486 Uro enit s sist mas audz ji 574
Aknu abscesi 486 Erektil disfunkcija 587
Hroniska specifiska aknu infekcija 487 Dzimumlocek a irur ija 589
Aknu parazit s slim bas 487 Laparoskopija urolo ij 590
Port hipertensija 488
Aknu nepietiekam ba 491 5. ONKOLO IJA
Aknu audz ji 492 D.Leja, S. Plate, ]. Kazaks, l.jaunalksne
3.21. Žultsp a un žultscelu slim bas
A.Tujins, .Upmane Ievads visp onkolo ij 593
Žults izvad šanas sist mas anatomija un fiziolo ija i 495 Audz ju medikamentoz terapija 604
Žultsp a un žultsvadu slim bu diagnostika 495 Staru terapijas galvenie principi un metodes 612
Žultsp a un žultsvadu ievainojumi 497 ža imunolo ija un im nterapija 621
Žultsakme u slim ba 498 Audz ju mar ieri 625
Holecist ts 498 Paraneoplastiskie sindromi 630
Žultsp a holesteroze 501 Ak tie st vok i onkolo ij 630
Zemaknu holest ze un meh nisk dzelt 502 pju sindroms un prets pju terapijas principi 632
Holang ts 502
Žultsvadu atr zija 503 6. ORG NU, AUDU UN Š NU TRANSPLANT CIJA
Žultsvadu cistiski paplašin jumi 503 R.Rozent ls, J.Bic ns
Holangioliti ze 503
Žultsvadu r tain s strikt ras 504 sture un terminolo ija 634
Prim rais sklerotiz jošais holang ts 504 Transplant cijas imunolo ijas pamati 635
Postholecistektomiskais sindroms 504 Org nu donori 638
Žultscelu audz ji 506 Org nu iz emšana transplant cijai 641
3.22. Aizku a dziedzera slim bas t Org nu konserv cija 642
C.Pup lis Atseviš u org nu transplant cija 643
Anatomija un fiziolo ija 508 Audu un š nu transplant cija 648
Izmekl šanas metodes 513
Iedzimtas aizku a dziedzera anom lijas 516
Aizku a dziedzera traumas 517
Ak ts pankreat ts 518
Hronisks pankreat ts 528
Aizku a dziedzera audz ji 534
3.23. Liesas slim bas
M.P ce, S.Lejniece, G.Trofimovi s
Anatomija un fiziolo ija 537
Izmekl šanas metodes 537
Liesas att st bas trauc jumi 538
Liesas traumas 539

9
 IRUR IJA AUTORI

Anatolijs ikltins
Dr.med., docents

Augusts Ozols
Dr. hab. med., AML irur ijas katedras asoci tais profesors

Signe Plate
Latvijas Onkolo ijas centra mijterapijas bloka vad ja

Maija P ce
Gen dijs Ambalovs Dr. med., AML irur ijas katedras docente
Dr.med., AML irur ijas katedras docents
Guntars Pupelis
zeps Baško Dr. med., AML irur ijas katedras docents
Dr.med., P.Str dina kl nisk s universit tes slimn cas
Torak s irur ijas centra vad js Gun rs Purmalis
AML irur ijas katedras docents, Kl nisk s slimn cas
nis Bic ns "Gai ezers" irur ijas kl nikas vad js, Latvijas irurgu
P.Stradi a kl nisk s universit tes slimn cas Transplantolo ijas asoci cijas prezidents
centra Transplant cijas noda as vad js
Roberts R benieks
Rita Bried Dr. med., P.Stradi a kl nisk s universit tes slimn cas
P.Stradi a kl nisk s universit tes slimn cas irur ijas kl nikas noda as vad js
Kvalit tes pilnveidošanas noda as vad ja
Rafails Rozent ls
Voldem rs Br ns Dr. hab. med., profesors, P.Stradi a kl nisk s universit tes
P.Stradi a kl nisk s universit tes slimn cas irurgs slimn cas Transplantolo ijas centra vad js, Latvijas Zin u
akad mijas akad mi is
valds Ezerietis
Dr. hab. med., profesors, Latvijas Zin u akad mijas goda Ingr da Sisene
loceklis Valsts Asinsdonoru centra Im nhematolo ijas noda as vad ja,
rste - transfuziolo e
nis GardovskSs
Dr. hab. med., profesors, AML irur ijas katedras vad js, Izidors Sjakste
P.Stradi a kl nisk s universit tes slimn cas irur ijas kl nikas Dr. med., docents
vad js, Latvijas Zin u akad mijas korespond jloceklis
Antoni a Sondore
Arv ds Irmejs Dr. med., AML Anesteziolo ijas katedras docente, Latvijas
AML irur ijas doktorants Anesteziologu un reanimatologu asoci cijas prezidente

Inta Jaunalksne Uldis Strazdi š

P.Stradi a kl nisk s universit tes slimn cas imunolo e P.Stradi a kl nisk s universit tes slimn cas
Sirds irur ijas centra noda as vad js
nis Kazaks
P.Stradi a kl nisk s universit tes slimn cas rsts - onkologs Raimo Stu ka
P.Stradi a kl nisk s universit tes slimn cas irurgs
Ralfs Kol tis
Dr.med., AML irur ijas katedras docents Gunta Šmite
Valsts Asinsdonoru centra rste - im nhematolo e
Rom ns L cis
Dr. hab. med., AML irur ijas katedras profesors, Svetlana Thora
P.Stradi a kl nisk s universit tes slimn cas Dr. hab. med., AML irur ijas katedras profesore
Kardio irur ijas centra vad js
Andrejs Timbers
Dagnija Leja Dr. med., AML irur ijas katedras docents
Dr. med., AML irur ijas katedras docente
Gen dijs Trofimovi s
Sandra Lejniece Dr. med., AML irur ijas katedras docents
Dr. med., AML docente,
Valsts Hematolo ijas centra vad ja Aleksejs Tu ins
Dr. med., AML irur ijas katedras docents
Vilnis Lietuvietis
AML irur ijas katedras asistents Jella Upmane
Dr. med., docente
Aigars MartSnsons
AML irur ijas katedras asistents nis Vilmanis
P.Stradi a kl nisk s universit tes slimn cas irurgs
Uldis Mauri š
P.Stradi a kl nisk s universit tes slimn cas irurgs nis Volkol kovs
Dr. hab. med., profesors,
Zenons Narbuts Latvijas Zin u akad mijas akad mi is
AML irur ijas katedras asistents

10

IRUR IJAS V STURE
/. Volkol kovs
PRIMIT UN ANT KO KULTURVALSTU
IRUR IJA
irur ijas s kumi mekl jami t senatn — 20000-30000 g.
p.m. . J teic, ka s kotn primit vais cilv ks neprata p emt pat
vienk rš ko skudru iestr des mitek a veidošan un sadz - vai zaud redzi, irurgam noc rt roku". Atrastie bronzas irur iskie
satvert, saspiest, it k caurš t un sasiekalo-jot sal t, kas b tu
bijis noder gs, rst jot br ces. Interesantus nov rojumus primit vo
dz vnieku pasaules medic 1939.g. public jis v cu antropologs
.Šulcs, apsekojot prim tu p rti u ekstremit šu cauru kaulu l zumu
rezult tus. No 118 cietušajiem 42 gad jumos jeb 36% vi š
konstat jis l zumu labu sadz šanu, protams, bez irurgu speci listu
dzdal bas.
Ar laiku pirmatn jais cilv ks iem s izvilkt no erme a bultas
galu vai akmens š autni, aptur t asi ošanu, piespiežot asi ojošu
br ci, un br u rst šan izmantoja augu lapas un s nas.
Arheolo isko izrakumu materi li liecina, ka jau v paleol ta un
mezol ta laik ar akmens naža pal dz bu tikušas izdar tas tik
komplic tas oper cijas k galvaskausa trepan -cija un locek u
amput cijas. Pirmatn s kopienas iek rt 6000-7000 gadus p.m. .
galvaskausu trepan ja, lai no miesas izdz tu " auno garu".
Vienlaikus slim bu rst šan izmantoja das skarifik ciju, asins
izs kšanu un nolaišanu ar bizo u raga vai akmens caurules
pal dz bu. Šo metodi pat m su ras 15. gs. Dienvidamerik
turpin ja inki, t pat k 3. gs. p.m. . goti Anglij un elti V cij un
Ung rij .
Atz stamu l meni irur ija sasniedza 4.-2. gadu t kstot p.m. .
ipt , Indij , As rij , Babilonij un , kur t att st s reiz ar
ekonomikas un kult ras uzplaukumu.
Senaj ipt (3200.-300. g.p.m. .) bija paz stamas t das
oper cijas k amput cijas, ur np a akme u skald šana un
kastr cija (šo krop ojošo oper ciju izdar ja jaunek iem, kurus s ja
kalpot har mos par einukiem). Br u rst šan iptieši izmantoja
rs jus ar v nu, medu vai e u,bet kaulu l zumu gad jumos lietoja
fiks jošus p rs jus no kr ta. S pju remd šanai lietoja opiju vai
mandragoras sakni.
Senaj Indij (1500.-500. g.p.m. .) pat past ja universit te
un rstu sagatavošanas skola, kur s bez cit m zin šan m m ja
ar anatomiju. Indiešu rsti ir aprakst juši bakas, Sib rijas m ri,
lepru, rozi, tuberkulozi, gonoreju un ekz mu. Asi ošanas
aptur šanai plaši tika lietoti p rs ji un verdoša e a. 1500 gadus
p.m. . indieši s ka izmantot irur isk s adatas un izstr ja audu
šuvju tehniku, lietojot linu diegus un sarus. Tika lietots aptuveni 100
daž du irur isko instrumentu (pincetes, kalti, z i, trep ni, buži,
adatas), kurus pirms lietošanas dezinfic ja ar augu sul m un karstu
ziepj deni, vai ar nokait ja liesm s. irur isk tehnika Indij sa-
sniedza t du l meni, ka tika izdar ts pat eizargrieziens. paši
atz indiešu deguna plastika (rinoplastika), kas nedaudz
izmain veid saglab jusies l dz m sdien m. Indij past ja
paradums vergiem vai noziedzniekiem nocirst degunu,
IRUR I J A S V STURE IRUR IJA
kuru v k dažk rt atjaunoja. das segatu (iel pu) deguna plastikai
izveidoja no pieres das. irur ija senaj Indij bija liel cie .
Slavenais indiešu rsts Sušruta (9.gs. p.m. .) šaj sakar rakst ja:
irur ija ir pirm un galven no vis m medic nas nozar m, t ir
debesu d vana un slavas oreols". Suš-rutas darbos var atrast
iekaisuma paz mju aprakstu, ko Eiropas medic saista tikai ar
K.Celšu.
di Indij un ipt mekl jami medic nas pirmie asni.
ipt eksist ja pat da ja rstu specializ cija. Grie u v sturnieks
rodots, kas apmekl ja ipti 500 gadu p.m. ., rakst ja, ka tur
darbojas acu, zobu, galvas, ku a un citu slim bu speci listi. Taj
paš laik medic na bija reli ijas pak aut , saist s ar tic jumiem,
aizspriedumiem un m iem. rsta pien kumus parasti veica m ki
vai priesteri, kas uzkr s zin šanas slepen nodeva no
paaudzes uz paaudzi.
As rij un Babilonij (Mezopot mij ) 2500-2000 gadus p.m.
bija rsti, kuri izdar ja oper cijas un rst ja br ces. u rakstos, kas
atrasti sen s B beles un Ninives izrakumos, st st ts par
Mezopot mijas irur iju. Piem ram, Hamu-rapi likuma kodeks
(2250.g. p.m. .) noteikts: "Ja irurgs izdar jis sekm gu kataraktas
oper ciju, vi š sa em attiec gu atalgojumu, bet, ja slimnieks nomirst
instrumenti liecina par augstu irur isko tehniku.
Nor jumi par nas medic nu sastopami aptuveni ap
4000.gadu p.m. . nas tautas medic na gadsimtiem ilgi ir
izmantojusi akupunkt ru (adatu terapiju), das piededzin šanu,
augu un z u dziedniecisk s paš bas. Slavenais niešu irurgs
Hua-To (141-203) izdar ja trepan cijas un laparotomi-jas, dzied ja
zumus. S pju remd šanai oper cijas laik vi š lietoja opiju,
hašišu un mandragoras saknes. izdar tos medic nas
atkl jumus Eirop bieži neuzzin ja vai aizmirsa. Piem ram, jau
2000 gadus p.m. . niešiem bija priekšstats par asinscirkul cijas
bu; tuberkulozi, asinsizpl dumu smadzen s un stinguma
krampjus vi i ir aprakst juši t kstoš gadu agr k, nek tos atkl ja
Rietumeirop .
Tom r ar nas medic nai un irur ijai tr ka anatomisk
pamatojuma, jo l u sekcijas bija aizliegtas. Priekšstats par cilv ka
org niem un to darb bu palika neskaidrs, jo eksperimentus
neizdar ja. nas medic nas teor tiskie aspekti visum bija naivi un
daini, piem ram, daudzas slim bas tika saist tas ar noteiktiem
gadalaikiem. Slim bu rst šanas pamat bija koncepcija par
pretstatu (ja un ji ) c u organism ; rezult rad s m ba
par kontrastu terapiju: karstumu rst ja ar aukstumu (un otr di),
nogurumu ar atp tu, sk buma saj tu — ar saldumiem u.tml.
Medic na un irur ija t k att st s Senaj Grie ij (Hell das
posms 3000.-400. g.p.m. .), kur vienlaic gi uzplauka filozofija,
literat ra un m ksla. Grie u rsti labi prata rst t br ces, aptur t
asi ošanu un izvilkt sveš erme us. Vi us augsti v rt ja, un Hom rs
rakst ja: "Izcils rsts atsver daudzus karot jus." Medic nas
pirms kumi Hell das kult saist s ar Kr tas salas le endu par
notauru, medic nas varen bas simbolu ar v rša galvu un cilv ka
ermeni. Turpm medic nas att st ba Grie ij asoci jas ar Kosas
salas rstu Universit ti, kuru absolv ja Hipokrats (Hippocrates),
Chrysippos un Praxagoras.
Grie u rstu vid izcil kais bija Hipokrats (460.-377.g. p.m. .),
ar kuru s s zin tnisk s irur ijas v sture. Hipokrats izš ra divus
br u dz šanas veidus: ar strutošanu un bez strutošanas. Br u
rst šan Hipokrats seviš i ieteica v nu un v tu denirKaulu
zumu gad jumos vi š izmantoja šinas, primit vu ekstensijas
tehniku, mas žu un fiziskus vingrin jumus. Hipokr ta oper ciju
tehnika bija augst l men . Pleiras dobuma sastrutojuma gad jum
vi š ar nokait tu dzelzi starp rib m izd ra atveri, pa kuru ievad ja
cauruli strutu evaku cijai. Hipokrats ir ieteicis pleca loc tavas
izmež juma ievilkšanas metodi, aprakst jis flegmonas, stinguma
krampju
11
 IRUR IJA IR UR IJ AS V ST URE
un sepses kl niku. Hipokr ts augstu pac la rsta prestižu
sabiedr . Savus nov rojumus vi š apkopoja darbos, kuri
gadsimtiem ilgi kalpoja par irur ijas un medic nas teor tisko b zi.
c tam, kad Romas imp rija iekaroja Grie iju, pasaules
zin tnes centr izvirz s Roma. su ras 1.gs. romietis Korn lijs
Celss (Aurelius Comelius Cehus) uzrakst ja trakt tu par medic nu
un irur iju. Taj bija aprakst tas daž das oper cijas, piem ram,
akme u iz emšana no ur np a, galvaskausa trepan cija, tr ces
oper cija, k ar pa mieni, k aptur t asi ošanu. Vi š ieteica
asi ojošos asinsvadus nosiet ar diegu (li t) vai saspiest ar
spail m. Celss piln ir aprakst jis rakstur s iekaisuma
paz mes - pampumu, s rtumu, karstumu, s pes (tumor, rubor,
calor, dolor).
Izcilais romiešu rsts Klaudijs C ns (Claudius C nus,
130-201) ir aprakst jis br u dz šanu un kaulu rumb ju-ma
veidošanos. Asi ošanas aptur šanai oper ciju gait Ga-l ns
izmantoja asinsvadu sagriešanu ap asi, bet audu fiks cijai vi š
lietoja z da diegus un tievas met la stiepl tes. Gal ns ir aprakst jis
oper cijas tehniku l pas š eltnes korekcijai, ieviesis longitudin s
sternotomijas pieeju mediastin ta rst šan . Vi š uzkr ja plašas
zin šanas ar anatomij un fiziolo ij , un vi a m ba medic
vald ja turpm kos 13 gadsimtus. Pamatos Gal na pasaules uzskats
bija ide listisks, tas atbilda reli ijas pras m, pauda sholasti u un
dogmatismu.
Romas imp rijas stafeti t k p ma Bizantija (395-1453),
dz turki sagr va Konstantinopoli. Taj bija speci li kara un j ras
rsti. Iev rojam kais no tiem - Eginas Pauls (7.gs.), kurš savienoja
seno un viduslaiku irur iju. Vi š izdar ja sarež tas oper cijas
audz ju un aneirismu gad jumos.
IRUR IJAS ATT ST BA VIDUSLAIKOS
UN RENESANSES PERIODA
Dr mos viduslaikus (8.-14.gs.) Eirop raksturoja kult ras,
zin tnes un m kslas pagrimums. Reli ija irur ijas ce rad ja
gandr z nep rvaramus š rš us, jo irurgi ar savu materi listisko
pasaules uzskatu rd ja reli ijas pamatus. Bazn ca aizliedza l u
sekcijas un oper cijas, kas bija saist tas ar asinsizliešanu.
Senatnes irur ijas sasniegumi tika aizmirsti. Medi i aprobežoj s ar
Hipokr ta, Celsa un Gal na darbu stud šanu.
dos apst os grie u un romiešu medic nas pieredzi
ma Austrumu zemes. Liel ko uzplaukumu sasniedza ar bu
medic na (600-1492). Ar bu rsti izvirz ja t zi, ka gaisa kl tb tne
izraisa br u strutošanu. C pret infekciju vi i izmantoja spirtu,
asi u aptur šanai - nokait tu dzelzi. Ar bu zem s viduslaikos s ka
iek rtot slimn cas. Iev rojam kais irurgs ar bu kalif tos bija Antils
(Antyllos, 2.gs.). Antils ir aprakst jis asinsvadu aneirismas
oper cijas.
Vidus zij Bagd des kalif str ja Abu Ali ibn Šina (980-
1037), kuru Eirop pazina k Avicennu. Avicenna bija tadžiks,
dzimis net lu no Buh ras, kas toreiz bija iev rojams politisks un
kult ras centrs. Avicenna sarakst jis ap 100 darbu daž s zin u
nozar s un filozofij . Starp tiem iev rojam kais ir " rsta m kslas
kanons", kas vair kk rt tulkots lat u valod . Kanon aprakst tas
daž das irur isk s slim bas un oper cijas, starp t m nervu
saš šana, nierakme u iz emšana, traheotomija, audz ju eksc zija
un piededzin šana ar nokait tu dzelzi. L zumu rst šan Avicenna
pirmo reizi izmantoja ipša un cietes p rs ju. Oper cijas Avicenna
veica, izmantojot da ju ats pin šanu, slimniekiem dodot opiju,
beladonnu vai mandragoras izvilkumu. Vienlaic gi vi š bija ar izcils
politisks darbinieks un filozofs. " rsta m kslas kanons" l dz 17.gs.
bija rstu rokasgr mata. T di Avicennu varam min t l dz s
diem medic nas korifejiem k Hipokr ts un Gal ns.
Ne maz k popul rs ar bu medic bija Rietumsp nijas
kalif irurgs Abulcasis (Abul Qasim ai Zahravi, 936-1013)
12
no Kordovas. Vi š Sp nij apkopo ar bu medic nas trad cijas,
visvair k ietekm krist gos Rietumus un ir Eginas Paula sekot js.
952.g. pirmo reizi pasaul izpild jis tiroidektomiju, kopum izdar jis
330 k kš a ekstirpacijas, kontrol jot asi ošanu ar ligat m un
nokait tu dzelzi (kauteriz cija), centies irur ij pamatot
anatomisko virzienu.
Neskatoties uz medic nas pagrimumu p c Romas imp rijas
sagr ves (gotu iebrukums 476.g.), dienvidi Austrumu imp rijas
sast universit šu dibin šanas jom sacenšas ar grie u,
senebreju (Hebrevv) un ar bu kalif tiem. jau 2.gs. p.m. . Salerno,
blakus Neapolei, veidojas kaut kas l dz gs medic nas skol m, kas
non k ar bu imp riju ietekm . Islams 8.gs. izplat s rietumu
virzien , bet kristi nisms nosl d uz He-l nijas pasauli, ipti un
riju, kas da ji iespaido ar medic nas att st bu šaj s zem s.
kot ar 904.g., Mont Kazino veidojas Salerno apm bas
skola. To samekl fran u b skaps Verduns un 984.g. akcept skolu
Alberon . Dibin s hospit i: Hotell-Dieu Par , Santo Spirito Rom ,
St.Thomas^s un St.Bartholomen^s London .
No Salerno skolas, kur 12.gs. vid str ja Rodžers un
Rolando Cappelluti jeb Rolands no Parmas, v k Constantine
Africanus, medic nisk doma pav rs s uz zieme iem - Bolo u, kur
str ja Hugo de Lucca (1160-1257). Seviš i popul rs vis s
irur ijas jom s k uva vi a d ls Teodorihs (Teodorico Bor-gognoni,
1205-1296), tam seko fran u irurgi Henri de Mon-deville, Cuy de
Chauliac.
Eirop viduslaikos ar irur iju nodarboj s nevis rsti, bet
galvenok rt b rddzi i un pirtnieki, kuri kop ar irurgiem - br u
dziedniekiem - sast ja atseviš cunft . irur isk s iema as, k
jau amatnieki, tie ieguva viens no otra. 11. - 13.gs. pirmaj s
universit s - It lij (Paduj , Salerno, Bolo- ) un Francij (Par ,
Monpelj ) - gan nodibin ja medic nas fakult tes, ta u irur iju tur
nem ja. Ofici universit tes zin tne viduslaikos atzina vien gi
internos rstus.
irurgu - b rddzi u asoci cija dibin ta Anglij 14.gs. (Richard
de Barbour, 1308). T kontrol ja irur isko darb bu valst , iz emot
milit s irurgu ildes darbu (Arderne, 1349). 14.gs. vid irurgu -
rddzi u asoci cija pak peniski zaud ja savu prestižu. To gr va
internisti ar z u rstniec bu. irurgu degrad cija sasniedza
kulmin ciju 1509.g. p c kara a Henrija VIII kron šanas. rstu
licences izsniedza tikai Londonas b skaps un Sv. Paula katedr les
dek ns. Herbolisti - internisti svin ja uzvaru. Rad s divš ir ba -
irurgi ieguva zem ko statusu un p c likuma tika piel dzin ti
be eriem, aldariem un tautas not riem. rsti ar universit tes
izgl bu uzskat ja zem sava goda nodarboties ar irur iju. irurgi
nereti brauk ja pa tirgiem un savu m kslu demonstr ja publikas
priekš . Vi u vid bija ar daudz viltv ržu un šarlat nu. T pat
izcili irurgi, kas cent s abstrah t irur isk s prakses rezult tus un
pacelt irur iju l dz zin tnes l menim, netika atz ti. Spoži t laika
irur ijas p rst vji bija T.Paracelss, staj v rd Philippus Aureolus
Theophrastus Bombastus von Hoheinheim un A.Par (Ambroise Pa
re).
Šveicietis Teofrasts Paracelss (1493-1541) bija izcils ka-
ralauka irurgs. Vi š izstr ja br u rst šanas metodiku, lietoja
savelkošos l dzek us un irur ij izmantoja mijas sasniegumus.
Slavenais fran u irurgs Ambru zs Par (1510-1590) ar
daudz nodarboj s ar karalauka irur iju. Vi š pier ja, ka šaut s
br ces nav saind tas, un atteic s taj s liet verdošu e u. A.Par
uzlaboja amput ciju tehniku un izmantoja locek u prot zes. Vi š
izgudroja spailes asinsvadu saspiešanai ("krauk a kn bji") un no
jauna ieviesa asinsvadu ligat ru, ko 1.gs. bija ieteicis Celss un kas
k tika aizmirsta. Ar dzemdniec A.Par ieviesa jaunu metodi
- aug a pagriešanu aiz k ji as.
Viduslaiku beig s un renesanses s kum (15.-17.gs.) Ei-
12

rop s ka mazin ties reli ijas ietekme uz sabiedr bu. Strauj
zin tnes, tehnikas un m kslas att st ba, jaunu j ras ce u atkl šana,
amatniec bas un r pniec bas izveidošan s veicin ja ar medic nas
un irur ijas uzplaukumu. Bija j rskata vec s medic nas
paties bas, kas balst s tikai uz kl niskiem nov rojumiem un
praktisk s pieredzes. 1540.g. irurgu - b rddzi u ildes no jauna
apvienoj s un darboj s 200 gadus. 1745.g. š br ba sabruka un
irurgi s ka darboties atseviš i.
di beidz s irur ijas emp riskais laikmets, kas bija
cies ar medic nas t vu Hipokr tu un turpin jies daudzus
gadsimtus. Anatomijas un fiziolo ijas zin šanas šaj laik bija
niec gas un pat nepareizas. Valdošie principi bija -"Neko nekait t"
(Hipokr ts), "Lab rst šana ir miers" (Celss) un "Daba pati rst
br ces" (Paracelss). Viduslaiku medic nu labi raksturo paruna:
"Medicus curat, deus sanat" rsts r jas, dievs iz rst ).
Emp riskaj period irur ijai nebija savas teorijas. irurgi
eksperiment ja, izveidoj s pat irurgu dinastijas, kas izstr ja
savas oper cijas. Branko imene It lij 15.gs. ieteica deguna
plastikas metodi, kas dr z s ka konkur t ar indiešu metodi. Vadoš
loma irur ijas att st šaj period bija It lijai un Francijai. Br u
rst šan tur lietoja alkoholu (Hugo de L ka), br ces tampon di
(F.Rodžers un K.Rolands), asi ojošu asinsvadu caurš šanu
(L.Bertapalja), iebilda pret br u zond šanu (H.Mondevils) un
rekomend ja prim ru šuvi (Gi de Šoliaks).
Anatomiskais un morfolo iskais periods irur ij s s ZIN TNISK S REVOL CIJAS LAIKA IRUR IJA
16.gs. ar Leonardo da Vin i (1452-1519) un Andreasu Vez liju
(Anderas Vesalius, 1514-1564) un turpin s l dz N.Pi-rogovam.
Izcili nopelni cilv ka anatomijas izp ir Andrea-sam Vez lijam,
kurš darboj s k anatoms un irurgs It lij , Francij un Sp nij .
Vi š sarakst ja gr matu "De corporis hum ni fabrica" (1543), par ko
tika vaj ts un padz ts no Padu-jas universit tes. B dams Francijas
kara a K a V rsts, vi š pirmais nost ja irur isko anatomiju uz
zin tniskiem pamatiem. Ar citi t laika rsti (L.Botallo, H.Fallopio)
reiz bija anatomi. P vesti Slxtus IV un Clement VII at auj uzs kt l -
u sekcijas. T kais saist s ar cilv ka erme a strukt ras izp ti.
Tie ir Donatello, Leonardo da Vin i, Mikelandželo un citi, kuri ieguva
ties bas izdar t kl nisk s l u sekcijas Florences kloster . Leonardo
da Vin i person gi izdar ja vair k nek 100 l u sekcijas, radot 779
jumus, it paši v. saphena magna topogr fiskos att lus.
Milz gu ieguld jumu t kaj irur ijas att st deva anglis
Viljams H rvijs (W.Harvey, 1578-1657), kurš aprakst ja
asinscirkul cijas sist mu. Pamatojoties uz A.Vez lija atzinumiem,
ka sird past v starpsienas, V.H rvijs izdal ja lielo un mazo
asinscirkul cijas loku. Vi š pier dija, ka sirds darbojas k s knis un
ka art rijas un v nas veido vienotu sist mu. L dz ar to izzuda
mald kais uzskats, ka plaušu asinsvados cirkul gaiss, un tika
likti pamati asins p rliešanai.
A. L venhuks (1632-1723) konstru ja pirmo mikroskopu, kas
deva 270 reižu lielu palielin jumu. 1663.gad it lietis M.Malp gijs
atkl ja kapil ru sist mu un asins ermen šus.
17. un 18.gs. vadošo lomu irur ij patur ja Francija. irur ijas
strauj att st ba rad ja nepieciešam bu reform t irurgu apm bu
un celt irurgu prestižu. Par 1731.gad tika nodibin ta Francijas
irur ijas akad mija, kur darboj s slavenie rsti Ž.Deš ns,
P.Ž.Dezo un Ž.L.Pt (J.F.Deschamps, PJ.Desoult, .LPetlt).
koordin ja irur ijas att st bu valst , nodibin ja sakarus starp
provinc m, nov rt ja zin tnisk s publik cijas un izdeva medic nisko
periodiku. V l p c 12 gadiem Mil nas Lafranš tika uzaicin ts las t
irur ijas lekcijas Par zes universit (Sorbonn ), un kopš t laika
irurgi ieguva diplom tu rstu ties bas.
Šaj period ar Anglij atv ra hospit us un nodibin ja
medic nas skolas irurgu apm bai. Š das skolas absolvents
Džons Hanters (John Hunter,']728-1793), eksperiment jot ar
dz vniekiem, izstr ja iekaisuma procesa teor tisko pa-
13
IRUR IJ AS V ST URE
IRUR IJA
matojumu. Dž.Hanteram ir lieli nopelni ar asinsvadu irur ij ,
piem ram, vi a ieteikto asinsvadu nosiešanu rpus br ces v l
šodien lieto arteri lo aneirismu gad jumos. 1800.g. Anglijas karalis
Džordžs III dibina Londonas karalisko irurgu koledžu, kuru
karaliene Viktorija 1843.g. p rveido par Anglijas karalisko koledžu.
18.gs. irur ijas pamatprobl ma bija br u rst šana. Šaujamo
iero u lietošana izrais ja smagas komplik cijas (dzi s flegmonas,
rozi, stinguma krampjus, g zes gangr nu). Daži irurgi, piem ram,
anglis B.Bells (B.Bell) br u strutoša-nu saist ja ar gaisa
nelabv go ietekmi - gaiss atsald un izž br ci, izmaina taj
asinscirkul ciju. B.Bells ieteica br u rst šan herm tiskus
rs jus; oper ciju vai p rsiešanu vi š rekomend ja izdar t
maksim li tri, lai mazin tu gaisa nelabv go ietekmi. Šo metodi
ar gaisa infekciju v k p ma Bella tautietis Dž. Listers
(jlister) un izstr ja savu slaveno antiseptisko p rs ju ar
karbolsk bi. Cits ang u karalau-ka irurgs Dž.Praingls (J.Pringle)
ieteica uzlabot telpu v din -šanu, t di mazinot "kait " gaisa
ietekmi. Franc zis Puto savuk rt nor ja, ka viena slimnieka br u
izdal jumi un strutas var infic t citus; infekciju p rn infic s,
atk rtoti lietot s korpijas (lupatu p rs ji) vai "net rs" gaiss. T di
min to zin tnieku uzskati tuvoj s br u infekcijas b bas izpratnei,
tika sagatavota labv ga augsne n kam gadsimta lielajiem
atkl jumiem.
Kapit lisma intens va att st ba veicin ja zin tnes un tehnikas
strauju progresu. L dztekus maš nb ves un r pniec bas progresam,
tvaika izmantošanai, dzelzce u ier košanai, zemes dz u un j ras
ce u t kai apg šanai atbilstoši pilnveidoj s mija un biolo ija,
fiziolo ija un medic na. 19.gs. tika likti patolo isk s anatomijas
pamati, veidoj s bakteriolo ija un eksperiment medic na.
Dabaszin u un teor tisk s medic nas atkl jumi veicin ja strauju
irur ijas att st bu.
Rietumeirop un ASV tika izstr tas ma istr lo asinsvadu
li šanas metodes un aneirismu oper ciju tehnika (anglis E.Cooper
un amerik nis Rudolph M tas no Luizianas ir asinsvadu irur ijas
pionieri), tika sistematiz ti kaulu un loc tavu rezekciju rezult ti
(v cieši K. un B.Langenbeck) un propagand tas plastisk s
irur ijas plaš s iesp jas (v cietis j.Dieffenback, franc zis
G.Dupuytren). Krievij šaj period darboj s t di izcili irurgi k
I.Buja skis un N.Pirogovs.
Tom r irur ijas att st bija nep rvarami š rš i:
1) nesp ja nov rst s pes oper cijas laik ,
2) neprasme c ties ar oper cijas br ces strutain m
komplik cij m un irur isko infekciju,
3) nepilnv rt ga asi ošanas aptur šana un nesp ja aizvietot
zaud s asinis.
Oper cija vienm r ir bijusi saist ta ar s m. Nepiln bas s pju
remd šan irurgi cent s kompens t ar virtuozu oper cijas tehniku:
oper cijas izdar ja p c iesp jas tri, lai s pes neb tu ilgas. T
bija nepieciešamas labas anatomijas zin šanas, un irur ij
turpin s anatomiskais un morfolo iskais periods.
Izcils š perioda p rst vis bija N.Pirogovs (1810-1881), kuru
pamatoti d par irur ijas morfolo isk virziena pamatlic ju.
Augst oper ciju tehnika va N.Pirogovam izdar t oper cijas
apbr nojami tri: kr šu dziedzera amput ciju vai ur np a
atv ršanu - 2 min s, bet p das osteoplastisko amput ciju - 8
min s.
Napoleona karag jienos savuk rt k uva slavans fran u
karalauka irurgs D.Ž.Larejs (D.].Larrey), kurš p c Borodinas
kaujas vien diennakt izdar ja 200 locek u amput ciju. Ta u ne
augst irur isk tehnika un plaš s anatomijas zin šanas, ne
slaic oper ciju gaita nesp ja atrisin t s pju nej bas probl mu.
13
 IRUR IJA IR UR IJ AS V ST URE
Kopš seniem laikiem rsti mekl juši l dzek us, k nov rst
pes oper cijas gait . ipt un senatn lietoja Indijas
ka epju s klas, kuru tvaiki rad ja apdullinajumu. Viduslaikos
slimnieku apdullin šanai lietoja speci lus s us, kas bija pies tin ti
ar reibinoš m un s pes remdinoš m viel m, piem ram, ar opiju un
mandragoras sakni, kura satur skopolam nu un hiosciam nu. A.Par
un J.M rs (J.Moore), izdarot amput -cijas, uzlika ž augu un sp gi
saspieda ekstremit ti, radot t s nej bu; citi irurgi lok li izmantoja
aukstumu (ledu, sniegu). Liel daudzum lietoja alkoholu, nolaida
asinis vai saspieda kakla asinsvadus, lai slimnieks zaud tu
sama u. Min tie pa mieni bieži bija b stami, pat apdraud ja
slimnieka dz bu, bet s pes piln gi nenov rsa. Fran u irurgs
A.Velpo (AVelpeau) l 19.gs. s kum izteic s, ka iru isko
oper ciju navar izdar t bez s m, ka s pju nov ršana neb s
iesp jama.
viens no visiev rojam kajiem 19.gs. atkl jumiem, kas
pav ra jaunu ru irur ij , bija narkoze, ar kuru var ja piln gi
aptur t s pes. 1844.g. ang u zob rts H.Velss (H.VVells)
apdullin juma narkozei zoba ekstirp cij izmantoja sl pek a
oksidulu. Š g ze v k ieguva "jautr bas g zes" nosaukumu.
1846.gad Zieme amerikas zob rts V.Mortons (VV.T.G.Morton) un
mi is .Džeksons (C. ackson) atkl ja tera anest zisk s
paš bas, bet irurgi K.Longs un Dž.Vorens (K.Long, j.C.VVarren)
Boston izdar ja pirm s galvas un kakla oper cijas tera narkoz .
1847.gad ang u akušieris Dž.Simpsons (J.Simpson) lietoja
hloroforma narkozi. Narkozes praktisk lietošan paši atz jams
N.Pirogovs, kurš to plaši izmantoja Krimas kar (10 000 narkozes).
Ar to s pju nej bas probl ma pamatos bija atrisin ta, un irur ija
var ja s kt jaunu uzvaras g jienu. V kos gados tika atkl tas ar
citas narkozes vielas. Viet anest zija ievies s krietni v k -
20.gs. s kum .
Ne maz k svar gs faktors, kas kav ja irur ijas att st bu, bija
oper cijas br u strutaino komplik ciju, sepses un g zes
gangr nas c lo u nezin šana. P coper cijas periods norit ja
rk rt gi gr ti. Liel da a ievainoto mira no hospit s infekcijas
un g zes gangr nas. Mirst ba p c oper cij m pat p rsniedza 80%.
Piem ram, Krimas kar fran u armij tika izdar tas 1800
amput cijas, bet t s p rcieta tikai 130 ievainoto. Krievu armijas
hospit os tai paš laik mira katrs otrais ievainotais.
irurgi bija pieraduši redz t, ka br ces sadzija ar struto-šanu
(per secundam, per granulationem). No šejienes c lies ar
sturiskais apz jums "pus bonum et laudabile". Struto-šana bija
likumsakar ga, jo hospit os nebija pat element s slimnieku
irošanas. Tikko oper tos pacientus ievietoja pal s, kur s bija
slimnieki ar virulentu infekciju. Br u apmazg šanai izmantoja
tradicion los "s us", ar ko p rn ja infekciju. Izcil kais 19.gs.
irurgs N.Pirogovs rakst ja, ka, raugoties uz kaps m, kur
apglab ti visi slimn s mirušie, nevar saprast, par ko vair k
br ties - par irurgiem, kuri pied arvien jaunas oper cijas, vai
par to uztic bu, ko slimn m d sabiedr ba un vald ba. T c ir
saprotams, ka anti-septikas pamatlic ja Dž. Listera skolot js
Dž.Eriksons .Erichsen) 1874.gad sac ja: "V dera un kr šu
dobumi, t pat k galvas smadzenes, nekad neb s pieejami irurga
skalpelim".
Antiseptikas un aseptikas att st bu veicin ja kapit lisma
ekonomikas progress. Lauksaimniec un v nkop bija svar gi
noskaidrot r gšanas un p šanas b bu, jo augoš s pils tas bija
apg ar pilnv rt giem produktiem. Medi iem talk n ca mi i.
Fran u zin tnieks Lu Past rs (LPas-teur, 1822-1895) pier ja, ka
gšanu izraisa specifiskas s k-b tnes, kas š idrumos iek st no
gaisa.
Pamatojoties uz Past ra p jumiem un personiskajiem
nov rojumiem va ju l zumu rst šan , ang u irurgs Džo-zefs
Listers (1827 - 1912) izstr ja savu antiseptikas metodi, kas
ieguva pasaules slavu. C ar gaisa infekciju Listers
14
rekomend ja 3 - 5% karbolsk bes p rs ju; karbolsk bi izsmi-
dzin ja oper ciju z s un p rsienamaj s istab s, ar to apstr ja
visu, kas sask s ar oper ciju (instrumentus, irurga rokas utt).
Antiseptikas ieviešana 1867.gad va iev rojami paplašin t
irur isko oper ciju diapazonu. Strauji samazin s oper cijas
br u strutain s komplik cijas. S ka att st ties v dera dobuma
irur ija. V nes irurgs T.Bilrots (T.Billroth) 1881.gad izdar ja pirmo
sekm go ku a rezekciju, bet šveicietis R.Kr nleins (R.Kronlein) un
anglis F.Mahomeds (F.Mo-hammed) 1884.gad - apendektomiju.
Antiseptikas metodes izaugsm j atz V nes ginekologs
I.Zemmelveiss (Ignaz Semmelvveis) un ASV irurgs O.Holmss
(Oliver Holmes), kuri neatkar gi viens no otra 1848.gad ieviesa
oblig tu roku mazg šanu ar hlorka u š dumu, dzemd bu noda s
samazinot br u infekciju un sepsi 10 reizes.
Ar laiku izpaud s ar antiseptikas nas puses. Tika pier ts,
ka gaiss neb t nav galvenais infekcijas izrais js. Daudz
stam ka, izr s, bija kontaktinfekcija, ko ienesa br ar
infic tiem priekšmetiem, rok m un p rsienamo materi lu.
Antiseptiku nomain ja aseptika. Par t s pamatlic ju pamatoti
uzskata Ernstu Bergmanu (E.Bergmann, 1836-1907), kas kop ar
savu asistentu K.Šimmelbušu (C.Schimmelbuch, 1860 - 1895)
izstr ja daž dus pa mienus ve as, p rsienam materi la un
irur isko instrumentu apstr ar karstu gaisu, tvaiku vai v šanu.
ASV irur ijas pamatlic js V.S.Hol-steds (W.S.Holstead, 1890)
ujork , V.CManteifels (V.CMan-teifel, 1897) Eirop ( urjev , tagad
Tartu) ieviesa gumijas un diegu cimdus. T irur ijas att st ba
norisa strauji, un 20.gs. ar skalpeli s ka iejaukties visos erme a
dobumos.
Smagi erme a boj jumi un plašas traumatiskas oper cijas
galvenok rt saist s ar lielu asins zudumu, šoku un termin lu
st vokli. irur ija šajos gad jumos bieži bija bezsp ga, jo nebija
racion lu asi ošanas aptur šanas metožu un asins p rliešanas.
cu irurgs F.Esmarhs (F.Esmarch) 1873.gad asi ošanas
aptur šanai no jauna ieteica ž augu, bet 19.gs. 80.-90.gados
E.T.Kohers (T.Kocher) Šveic , J.Miku s (I.Miculicz) Polij un
Ž.E.Pe ns (J.Pean) Francij izstr ja un ieviesa irur ij
asinsvadu saspied us. N.Pirogovs izstr ja m bu par sekund ro
asi ošanu br u strutošanas gad jum . Visliel ko noz mi ieguva
asins p rliešanas ieviešana un t s teor tisko aspektu atkl šana.
19.gs. notika atseviš i sekm gi asins p rliešanas m in jumi
(J.Blundels, 1820; hi.Volfs, 1832; K.Reijers, 1871). Zin tnisko
pamatojumu asins p rliešanai deva austrietis K.Landsteiners
(1901), kurš atkl ja izohemaglutin cijas likumu. Landsteiners
noteica tr s asins grupas, bet ehu zin tnieks J. anskijs (J. ansky,
1907) t m pievienoja ceturto. irur ija ieguva v rt gu l dzekli c ai
ar ak tu asi ošanu. S kum izmantoja tiešo asins p rliešanu,
tom r to plaši lietot kav ja asins sarec šana. Krievu zin tnieki
M.Rozengards un V.Jur vi s (1914) asins konserv šanai ieteica
trija citr ta š dumu, un p c tam asins p rliešana s ka strauji
att st ties.
irur ijas progres ne maz k svar ga noz me bija pareizai un
savlaic gai irur isko slim bu diagnostikai. 1895. gad izcilais v cu
fizi is V.K.Rentgens (W.K.Rontgen) atkl ja starus, ko var ja
izmantot dzi k izvietoto org nu un kaulu slim bu diagnostik . Kir
imene (M. un P.Curie) deva medic nai r dija starus aundab go
audz ju rst šanai.
c tam, kad R.Virhovs bija izstr jis celul s patolo ijas
teoriju, 19. un 20.gs. mij izvirz s virkne iev rojamu irurgu. V cij
šai laik str ja B.Langenbeka skolnieki F.Tren-delenburgs un
A.B rs (F.Trendelenburg, A.Bier). F.Trendelen-burgs (1844-1924)
deva lielu ieguld jumu irur ijas tehnikas att st , bet A.B rs (1861-
1949) izstr ja kaulu plastisk s oper cijas un ir v cu modern s
irur ijas pamatlic js. Šveic
14

darboj s E.T.Kohers un C.R (T.Kocher, CRoux). E.T.Kohers
(1841-1917) izstr ja vairogdziedzera irur ijas tehniku. Vi š
uzskat ja, ka irur isk oper cija ir nevis m is, bet gan viens no
rst šanas l dzek iem. Kohera l dzgaitnieks C.R (1857-1934)
ieviesa gastroenterostomiju un bar bas vada plastiku no tiev s
zarnas cilpas, k ar izstr ja cirkš a tr -ces oper cijas tehniku.
MODERN S IRUR IJAS ATT ST BA
20.gs. s kum irurgi ne tikai paplašin ja oper ciju diapazonu,
bet ar analiz ja tuv kos un att los oper ciju rezult tus, plaši
diskut ja par oper ciju indik cij m un taktiku pirmsoper cijas
sagatavošanas period . Vispus gi tika analiz tas slimnieka
fiziolo isk s funkcijas daž dos patolo iskos st vok os, lai var tu
s normaliz t. irur ijas anatomisko periodu nomain ja fiziolo iski
biolo iskais periods, kas iesniedzas m sdien s. irur ijas
att st bu iev rojami sekm ja modern s anesteziolo ijas un
medic nas teor tisko discipl nu sasniegumi.
Seviš i j atz Lionas skolas irurgu nopelni. R.Lerišs
(R.Leriche, 1879-1956) rad ja irur isko slim bu patofiziolo i-jas
teoriju un deva ieguld jumu v dera aortas un asinsvadu irur ijas
att st . A.Karels (A.Carrel, 1873-1944), kurš m ža beigas
pavad ja ASV, ir aprakst jis asinsvadu šuvju veidus; par to vi am
pieš irta Nobela pr mija. V.Bigolovs (W.Bigelow) ir m ksl s
hipotermijas, A.Labor un P.jugen rs (A.Laborit, P.Hugenard) -
hibern cijas metožu autori (1950); š s metodes s ka izmantot sirds
irur ij . R.Font nam (R.Fontaine) ir atz stami nopelni vis s
irur ijas jom s.
20.gs. s kum ASV , Ro ester , izcilus pan kumus guva
irurgu dinastija, kuras dibin js bija V.Meijo (W.Mayo, 1819-
1911). Vi a d li rad ja savdab gu industri lu irur ijas centru.
1915.gad ASV tika nodibin ts Meijo fonds irurgu apm bai un
zin tniskiem p jumiem.
Neiro irur ijas att st lielu ieguld jumu devis amerik nis
H.V.Kušings (H.VV.Cushing, 1869-1939). Vi š izdar ja pirm s
hipof zes audz ja oper cijas un uzskat ms par vienu no
endokr s irur ijas pamatlic jiem.
irur ijas, paši torak s irur ijas strauj att st ba rad ja
vajadz bu p c jauniem pilnv rt giem anest zijas veidiem. 20.gs.
40.-50.gados anesteziolo ija izveidoj s par atseviš u medic nas
nozari. Vienlaic gi ar viet jo anest ziju, kuras att st bez krievu
irurga A.V.Viš evska lieli nopelni bija ar A.Einhornam,
H.Braunam, D.Kulenkampfam (A.Einhorn, H.Braun,
D.Kulenkampff), pilnveidoj s visp anest zija. Plaši tika ieviesta
intratrahe narkoze (anglis M.Mackin-tosh), ar musku u
relaksantu lietošana (kan dietis H.Grif-fith) un vad elpošana
oper cijas laik un p coper cijas perioda s kum .
Seviš i att st s sirds irur ija un org nu transplant cija.
1914.gad Par zes irurgs T.Tjuf (M.T.Tuffier) izdar ja pasaul
pirmo aort v rstu a valvulotomiju, bet M.Žabul (M.jabou-lay)
Lion - kazas nieres transplant ciju cilv kam. 1938.gad R.Gross
Boston li ja funkcion jošu arteri lo vadu, bet 1944.gad Zviedrij
C. Krafurds (C.Crafoord) rezec ja aortas koarkt ciju. paša noz me
sirds irur ijas att st bija m ksl s asinscirkul cijas metodei,
kuru Amerikas Savienotaj s Valst s pilnveidoja Dž.Gibons
(J.Gibbon). Sirds irur ija seviš i att st s ASV (C.Lillehei, M.De
Bakey, .Kirklin, D.Cooley, N.Shumway).
Ukrainis j.Voronojs 1934.g. izdar ja pirm s 6 l a nieres
transplant cijas, ta u t s visas izr s nesekm gas, un slimnieki
nomira uz oper ciju galda. D.Hj ms (D.Hume) 1952.g. stenoja
pirmo sekm go nieres allogr fa transplant ciju kl nik . 1956.g.
Boston .Murray) izdar ja pirmo sekm go dz va donora nieres
transplant ciju vienas olš nas dv iem. Aknu transplant cij izcili
nopelni pieder amerik iem (T.StarzI, 1963-1976). Pirmos
sekm gos aizku a dziedzera
15
IRUR IJAS V ST URE
IRUR IJA
transplant cijas rezult tus public ja 1970.gad (CLiilehei). Izol tu
aizku a dziedzera Langerhansa audu implant ciju akn s caur
apakš jo dobo v nu pirmie izpild ja H.Volfs (H.Wolff) un D.Lorencs
(D.Lorenz) 1979.gad . Pirmo plaušu transplant ciju pasaul
stenoja amerik nis J.H rdijs (J.Hardy, 1963), kura pacients
nodz voja 28 dienas.
Kulmin cija sirds irur ijas un org nu transplant cijas att st
bija 1967.gad , kad Dienvid frikas Republik (Keip-taun ) K.
Barnards (C.Barnard) transplant ja cilv ka sirdi. Stenforda
universit tes kl nik ASV sirds transplant ciju ilgstoši un ar
pan kumiem pilnveidoja N.Šamvejs; tur sekm gi implant ts ar sirds
un plaušu bloks (B.Reitz, 1981). Veiksm gi tiek risin ta ar
ksl s sirds implant cijas programma. M ksl go sirdi pirmo reizi
cilv kam sekm gi implant ja V.Devriss (W.De Vries) 1982.gad
Soltleiksijas universit tes medic nas centr ASV. Meh nisk s sirds
implant ciju turpm k plaši izmantoja ASV (D.Cooley, O.Frazier,
W.Pierce), Anglij (M.Yacoub), Francij (A.Carpentier) un V cij
(R.Hetzer). Atz stamus pan kumus realiz ja ar mikro irur ij ,
plastiskaj irur ij , ekstremit šu replant cij , ultraska as kavitrona
ablatora un l zera tehnikas pielietošan neiro irur ij un
parenhimatozo org nu abdomin laj irur ij . Video tehnolo ijas un
speci la endoskopisk instrument rija pielietošana p jos 20
gados veicin ja to ieviešanu ginekolo ij , urolo ij un irur ij
K.Semms (K.Semm). Modern s minim li invaz s
videoasist još s torakoskopijas un medianoskopijas saist s ar
1976.-1981.g. (CBoutin, .Deslauriers). Kopš 80. gadiem paši plašu
popularit ti ieguva videoasist još apendek-tomija (K.Semm, 1980),
holecistektomija (P.Mouret, 1988; F.Dubois, 1989) un hernioplastika
(R.E.Stoppa, 1989). Kr šu kurvja irur ij šo tehniku lietoja pie
lobektomij m, perikard-ektomij m un plaušu rezekcij m
(R. .Landereneau, 1992; R. .Levvis, 1992), aortas aneirismu irur ij
(M.Dake, T.Fogarty, 1995). Visbeidzot, 1995.g. minim li invaz
irur ija ieviesta aortokoron raj un mamm rokoron raj šunt šan
(P.Nataf, j.Stevens), ar sirds v rstu u protez šan un plastik
(D los M.Cosgrove, M.Yacoub 1995, S.Schuler 1996.).
NOBELA PR MIJU LAURE TI IRUR IJ
1. T.Kohers (Theodor Kocher, 1841-1917), Šveices irurgs,
kurš 1909. g. sa ma pirmo Nobela pr miju medic vis
r, 45 gadus ir str jis par profesoru Bernes universit .
Vi š ir vairogdziedzera irur ijas pionieris pasaul - savas dz
ves laik T.Kohers izdar jis 5000 k kš a oper ciju ar 1% letali-
ti.
2. A.Karels (Alex Carrel, 1873-1944) dzimis Lion , ir Francijas
irurgu skolas p rst vis. Dz ves otru da u pavad ja ASV, bija
ik gas universit tes profesors. Vi am pieder izcili p jumi
eksperiment laj irur ij , br u rst šan , audu kult ru
sagatavošan un org nu transplant cij . Karela izstr
triangul asinsvadu anastomozes šuvju tehnika ieguva Nobela
pr miju 1912.gad .
3. K.Landsteiners (Kari Landsteiner, 1868-1943) ir izcils
austriešu imunologs, V nes universit tes profesors, 1922.g.
rbrauca uz ASV un str ja Rokfellera instit . 1930.gad
sa ma Nobela pr miju par cilv ka asins grupu atkl šanu (1901).
Kop gi ar A.V neru (A.VViener) atkl jis Rh faktoru.
4. A.FIemings, H.FIorijs, E.B. eins (Aleksander Fleming,
Hovvard Florey, Ernst Boris Chain) sa ma Nobela pr miju 1945.g.
par antibiotika penicil na atkl šanu un pielietošanu. Britu
patofiziologs A.FIemings 1929. gad izs ja nat vo penicil nu buljona
filtr , bet tikai 1941. gad amerik nis H.FIorijs izdala no t t ru
penicil nu, savuk rt E. eins to pielietoja kl nik .
5. S.Vaksmans (Selman Waksman) bijis izcils mikrobiologs.
Dzimis Krievij 1888.g., emigr jis uz ASV, 1943.g. izdal jis
streptomic nu, par ko sa mis Nobela pr miju 1952.gad .
15
 IRUR IJA IRUR IJAS V ST UR E
6. V.Forsmans (Werner Forssmann, 1904-1979) ir v cu
eksperiment s irur ijas un kontrasta radiogr fijas pionieris.
V.Forsmans sa ma Nobela pr miju 1956.gad par p jumiem
kontrasta radiografija un sirds katetriz cij , kuras vispirms veica
pats sev.
7. .Haginss (Charles Huggins) dzimis 1901.g. ASV. ik gas
universit tes profesors Nobela pr miju sa ma 1966.gad
onkolo ij par hormonu, seruma enz mu un prote na ietekmi uz
aundab go audz ju augšanu un metast tisko procesu izplat bu.
8. Dž.Murejs (Joseph Murray) dzimis 1919.g. ASV,
Nobela pr miju ieguvis org nu transplant cij 1990.gad .
Nobela pr mija saist s ar pirmo sekm go vienas olš nas
dv u nieru izotransplant ciju (1956).
LATVIJAS IRUR IJAS V STURE
Arheolo iskajos izrakumos, kas sniedz datus par pirmatn jo
cilv ku apmetn m tagad s Latvijas teritorij 8.gt. p.m. .
(Ri ukalns, Kaul nkains, Aiviekstes un Salacas krasti), atrastie
akmens un kaula naži, " irur iskie instrumenti", galvaskausa un
garo cauru kaulu atliekas auj secin t, ka jau 9.-12.gs. Latvij
izdar tas trepan cijas un locek u amput cijas (V.Derums), Audu
šuv m tika izmantotas dz vnieku c pslas un staipek augi.
cu krustneši, iebrukuši Latvijas novados, ieviesa te Va-
kareiropas viduslaiku kult ru. rstu funkcijas s ka veikt orde a
mision ri un m ki. 13.gs. s kum R tika dibin ti pirmie klosteru
hospit i: 1220.gad Sv.Jura hospit lis, 1225.gad Sv.Gara
konvents un L cara hospit lis (leprozorijs). Tiem vienlaikus bija
naktspatversmes un rstniec bas funkcijas. Livonij , t pat k
Vakareirop , starp irur iju un iekš go slim bu rst šanu past
krass antagonisms. M tie rsti uzskat ja par pazemojumu
nodarboties ar irur iju. T piln gi atrad s zem medic nisk
person la - pirtnieku un b rddzi u - rok s, kuri R par
1250.gad . Pirtniekiem bija ties bas pirt cirpt matus, likt "ragus"
(bankas), nolaist asinis, izskaust k rpas un strutojošus audz jus.
Augst dziednieku pak atrad s b rddzi i jeb br u rsti
irurgi), kas apkopa svaigas br ces, dzied ja sasitumus un
zumus, ekstrah ja zobus. B rddzi us apvienoja cunftes, kuru
stat tu apstiprin šanas laiks prec zi nav zin ms. R gas irurgu-
rd-dzi u cunfte apstiprin ta 1494.gad , un t ietilpa Mazaj ild .
Cunftu noteikumi stingri norobežoja irurgu b rddzi u darb bu: vi i
nedr kst ja dzied t iekš gas kaites, dot slimniekiem pulverus, piles
un caurejas mikst ras. Vajadz bas gad jumos slimnieks bija
nos ta pie diplom ta rsta. Starpsl ni starp b rddzi iem un
medic nas ma istriem veidoja ce ojošie rsti, kas pils s uz
gadatirgiem un lieliem sv tkiem ierad s spilgtos t rpos, bieži vien
liela kalpot ju person la pavad , un publikas priekš veica
savus pakalpojumus.
irurgu-b rddzi u un m to rstu pal dz ba Livonij bija
pieejama tikai v cu feod iem un bag tiem pils tniekiem, t
past ja ar tautas medic na, ko izmantoja galvenok rt lauku
iedz vot ji. Br u rst šan taut lietoja daž das z les un lapas,
dz vnieku taukus un pelnus. Tautas dziednieku nosaukumi radušies
c vi u lietotajiem rst šanas pa mieniem: brauc js, lait js
(taisnot js), spaid js (mas -žists); staip js un lauz js
rstnieciskie metodisti, redres -t js); ragot ji lika slimniekiem
radzi us (bankas), radzi os ats ca asinis; der ji jeb dercirt ji
nodarboj s ar asins nolaišanu. Tautas medic plaši izplat ts bija
pirts kults - pirt notika dzemd bas un tika dziedin tas daž das
vainas. Plaši lietoja daž das fizik s terapijas proced ras un
mas žas pa mienus: brad šanu pa strauju upi; pam šu
(kontrakt ru) laušanu;, ko lietoja sastiepta, samež ta (subluks ta)
mugurkaul ja rst šan ; Jait šanu, ja bija sastaip šan s, ce ot
smagumu. Ar tautas medic na ar laiku aizguva klosteru hos-
pit u dziedin šanas pa mienus, viduslaiku sholastikas bur-
vest bas un astrolo ijas elementus.
rddzi u- irurgu cunftes Latvijas teritorij v l 17.gs. darboj s
piln spar . 1693.gad apstiprin tie Kurzemes hercogistes
rddzi u- irurgu stat ti aizliedza Jelgavas pirtniekiem uz emties
rddzi a darbu. Smagu ievainojumu gad jumos b rddzi iem
slimnieka apkopšanai vajadz ja pieaicin t pal galma medi i vai
irurgu. Šaj laik par s irur ijas ma istri, kuri izgl bu ieguva
universit s (Salerno, Paduj , Bolo ) ar irur ijas novirzi.
irur ijas ma istri (Fi-šers, Dumpis) izdar ja pat litotomijas
(ur np a akme u iz emšana), laparotomijas un kataraktas
oper cijas. B rddzi u amata br ba 18.gs. pamaz m zaud ja savu
noz gumu, l dz to 1763.gad likvid ja. Ta u R ga turpin ja
veidoties, t pras ja medic nisko pal dz bu.
irurgu-b rddzi u apvien bu atjaunoja 1821.gad , iek aujot
taj 7, v k 13 b rddzi us-pirtniekus. Tiem va cirpt matus, sk t
rdu un izdar t nelielas oper cijas - asins nolaišanu, zobu
ekstrakciju, k rpu izgriešanu, ur np a katetriz ciju, banku un d u
uzlikšanu, tais t klizmas, asist t oper cij s, dežur t pie smagi
slimiem. Ar 1845.g. apvien bas ties bas ierobežo, ta u pirmo reizi
s ieg st ar nev cieši. B rddzi u apvien bu R piln gi likvid ja
1863.gad , bet Kurzemes guber 1901.g.
k rstu sagatavošan un irur ijas att st liela loma bija
rbatas universit tei, ko p c zviedru kara a pav les atv ra
1632.gad . 18.-19.gs. taj str ja t di iev rojami irurgi k
N.Pirogovs, V.C.Manteifels, N.Burdenko. irur ij k uva slaveni
rbatas universit tes audz i - talant gie irurgi J.Šimanovskis,
E.Bergmanis un K.Reijers, kuri n kuši no Latvijas.
lijs Šimanovskis (1829-1868), r dzinieks, beidzis uni-
ja versit ti (1856), palika T rbat par irur ijas kl nikas asistentu.
Kopš 1861.gada vi š bija irur ijas profesors Kijev . Vi š sarakst jis
rokasgr matu operat vaj irur ij , ieteicis oper cijas period
s individu las pieejas principus un vienlaic gi ar R.Griti izstr jis
ciskas amput cijas tehniku ce a loc tavas l men , k ar uzlabojis
ipša p rs ja uzlikšanas tehniku.
Ernsts Bergmans (1836-1907) audzis R jien , 1859.gad
beidzis T rbatas universit ti. Str jis turpat irur iskaj kl nik par
asistentu, kopš 1871.gada - par profesoru. 1878.gad E.Bergmans
dev s uz V ciju, b dams jau nobriedis zin tnieks, un Vircburgas un
Berl nes universit s nostr ja 27 gadus. E.Bergmans uzskat ms
par aseptikas pamatlic ju. Vi š sarakst jis darbus ar par loc tavu
un galvaskausa ievainojumiem, smadze u irur iju, lepras izplat bu
Vidzem .
rlis Reijers (1846-1890) dzimis R . P c T rbatas
universit tes beigšanas str ja T rbat par E.Bergma a asistentu,
bet kopš 1874.gada - par docentu. K.Reijers bija krievu armijas
irurgs konsultants Serbij un Kauk . Vi š Krievij viens no
pirmajiem ieviesa Listera antiseptikas metodi kara apst os,
izvirz ja šautu br u agr nas irur iskas apstr des probl mu.
c Iev rojamais krievu irurgs N.Ve jaminovs v k rakst ja:
"Antiseptikas ras s kumu nosaka krievu-turku kara gadi - 1877-
1878. ... R dzinieki E.Bergmans un K.Reijers v rda tiešaj noz
ieviesa Krievij antiseptiku."
19.gs. Latvij vairums rstu bija v cieši, kas stud juši T rbat ,
Heidelberg , Jen vai V . Tie cent s nom kt krievu irur ijas
ietekmi. Radik ls l zums iest s 19.gs. 90.gados un 20.gs.
kum , kad liela da a latviešu taut bas irurgu guva izgl bu
terburg un T rbat (J.Jankovskis, P.Stradi š, A.Biezi š,
J.Bune, J.J germanis, A.Zandbergs). Baltijas zin tne 18.gs.
atš s ar to, ka t apvienoja gan Rietumu, gan Austrumu kult ras
ietekmi. 18.gs. R tika izveidoti vair ki lieli hospit i. 1755.gad
atkl ja p rk rtoto R gas Kara hospit li - vienu no liel kajiem
Krievijas imp rij , bet 1803.gad nodibin ja slimn cu tr gajiem
(tagad R gas pil-
16
16
 I R UR I J AS V ST URE
IRUR IJA

tas 1. kl nisk tr s medic nisk s pal dz bas slimn ca), kur bija c prof. a ankovska n ves 1925.gad katedru l dz 1929.g.
ar irur ijas noda a. irur isk s manipul cijas un nelielas vad ja bijušais Maskavas universit tes profesors J nis Dzirne
oper cijas te v l izdar ja irurgu-b rddzi u cunftes p rst vji. Br u (1861-1931), kurš galvenok rt nodarbojies ar urolo iju. No 1930.
rst šan lietoja kompreses un korpijas, kaulu l zumus fiks ja ar dz 1940.gadam katedru vad ja profesors J nis Šulcs (1885-1979),
šin m, bet ipša p rs ju R s ka lietot tikai 1867.gad . visp ja profila irurgs. 1940./41. m bu gad katedru vad ja
irur isk s slim bas plaši rst ja ar asins nolaišanu un caurejas profesors Vladimirs Mincs (1872-1945), g jis boj B henvaldes
mikst m. Oper ja reti. 1837.gad pa-raugoper cijas R gas Kara ves nometn 1945.gada pavasar . 2. Pasaules kara gados
hospit izdar ja N.Pirogovs. 1871.gad K.Reijers kara hospit katedru vad ja docents Ar-veds Alksnis (1910-1991) un docents
izdar ja vienu no Krievij pirmaj m intraarteri laj m asins Teodors V tols (1903-1958), bet kara beig s, no 1944.gada rudens
rliešan m. j.Svarcs un B.Berenss 1847.gada janv pirmoreiz dz 1946.g. vasarai, rsts nis J germanis (1895-1968). B dams
lietoja tera narkozi, bet 1848.gad R.Engelhards - hloroforma izcils irurgs, vi š nodarboj s ar neatliekam s pal dz bas organiz -
un jautr bas g zes (N20) narkozes. šanu.
1851.gad G.Mer elis publiski propagand ja I.Zemmel-veisa Medic nas fakult tes Visp s irur ijas katedru, v k fa-
idejas, ta u Listera p rs ju R s ka lietot tikai 12 gadus p c t kult tes irur ijas katedru, vad ja profesors Pauls Stradi š (1896-
atkl šanas - no 1879.gada (H. ensens). Br u rst šan s ka 1958). Vi š m s P terburgas Kara medic nas akad mij un p c
izmantot hlora deni un joda-spirta š dumu. Antiseptikas ideju s beigšanas (1919) palika str t S.Fjodorova vad taj kl nik .
ietekm Latvij 19.gs. 80.gados, sal dzinot ar 19.gs pirmo pusi, P.Stradi š izstr ja disert ciju neiro irur ija - "Perif ro nervu
iev rojami tika uzlaboti apst i irur ijas noda s. Iek rtoja boj jumi un to rst šana" (1923), uzs ka ar spont s gangr nas
atseviš as oper ciju telpas, t s r gi t ja, v din ja un sasild ja izp ti, ko vi š turpin ja ASV un Anglij . P.Stradi š viens no
dz 20 °C, priekšmetus mazg ja ar dezinfic jošiem š idrumiem. pirmajiem Krievij izdar ja periar-teri lo simpatektomiju.
Pirms oper cij m iedarbin ja karbolsk bes izsmidzin ju. Stundu Eksperiment los nol kos 1922.gad vi š to lika izdar t ar pats sev
pirms oper cijas instrumentus ievietoja b od ar 3% karbolsk bes (pleca art rijai). 1923.gad P.Stradi š atgriez s Latvij . 1927.g.
dumu, no kurienes irurgs tos iz ma ar rok m. 19.gs. beig s 30.novembr vi š sekm gi aizst ja savu otro disert ciju "Par t
lielu uzman bu s ka velt t irurga roku mazg šanai, izmantojot saucam s gangreano spont na etiolo iju, kl niku un terapiju". Darbs
rbringera metodi. Kopš 1899.gada R gas slimn s s ka n t 1928.gad sa ma Kult ras fonda pr miju, bet gadu v k
hal tus un cepur tes. P.Str dinu iev l par priv tdocentu. 1933.g. 4.decembr P.Str dinu
c antiseptikas metodes ieviešanas R oper ciju skaits iev l par profesoru un Latvijas Universit tes irur ijas propedeitikas
iev rojami pieauga. 1881.gad sekm gi tika izdar ta pirm dobuma katedras vad ju, 1945.g. - par Latvijas Universit tes un v k -
oper cija - oln cas cistas iz emšana, bet i 1883.gad gas Medic nas instit ta fakult tes irur ijas katedras vad ju
eizargrieziens. L dz tam parast s oper cijas bija inc zijas, (1945-1958). Seviš i nopelni P.Str din m ir Latvijas onkolo ijas
amput cijas un aundab go audz ju ekstirp cijas. 1884.gad tika att st un medic nas v stures izp . P.Str dina - izcil zin tnieka,
izdar ta ur np a sekcija un kr ts amput cija. 1886.gad - organizatora, pedagoga un iev rojam sabiedrisk darbinieka -
nefrektomija, bet 1887.gad - pirmo reizi ku a rezekcija. 90.gados aktivit te seviš i izpaud s p c 2. Pasaules kara beig m un
tika main ta irur isko instrumentu steriliz cijas tehnika. Tos s ka izpost s tautas saimniec bas atjaunošanas period . Vi a vad
t 1% sodas š dum , bet p rsienamo materi lu steriliz ja ar tika atjaunota 2.pils tas slimn ca, kas ieguva republik nisk s
caurpl stošu tvaiku (auto-kl ja). kl nisk s slimn cas statusu un kuru v k, p c P.Str dina n ves,
19. un 20.gs. mij iez s irur ijas diferenc šan s un jaunu nosauca vi a v rd . Vi š bija Medic nas fakult tes dek ns,
patst gu irur isku discipl nu atdal šan s (ortop dija, Biolo ijas un eksperiment s medic nas instit ta direktors, viens no
traumatolo ija, urolo ija, neiro irur ija), kas liecin ja par zin tnes lab kajiem Latvijas Valsts universit tes lektoriem. P.Str dina
izaugsmi un att st bu. Par ortop dijas š puli Latvij uzskata R gas vad taj kl nik izdar ja Latvij pirm s gas-trektomijas, aizku a
pils tas 1.slimn cu ( .Bergmanis, G.Magnuss, I.Brensons). dziedzera ekstirp cijas, uzs ka plaušu, sirds un ma istr lo
1902.gad s ka att st ties urolo ija (A.H kens, ).Alksnis), v k - asinsvadu oper cijas. P.Stradi š organiz ja Medic nas v stures
neiro irur ija (P.Stradi š, K.Dolietis, A.Lie-pukalns), plastisk muzeju un bija t zin tniskais vad js.
irur ija (J. ankovskis, R.Girgensons), asinsvadu irur ija Fakult tes irur ijas katedru t k vad ja profesors valds
(P.Stradi š) un b rnu irur ija (P.KIemms, R.Girgensons, Ezerietis (1958-1973), speci lists sirds un endokr naj irur ij , un
A.Biezi š). 1919.gad tikko nodibin taj Latvijas augstskol profesors Vladimirs Utkins (1974-1994), plaušu un bar bas vada
(Latvijas Valsts universit te) uzs ka darbu Medic nas fakult te. irur ijas entuziasts.
Latvijas LJniversit tes irur ijas kl niku v stur noz ga vieta ir Aleksandrs Biezi š (1897-1975) paz stams k b rnu
.Alksnim, .jankovskim, bet paši P.Str din m. irur ijas un ortop dijas pamatlic js Latvij . 1929.gad vi š
irurgs un medic nas v sturnieks profesors kabs Alksnis aizst ja medic nas zin u doktora disert ciju par c pslu
(1870-1957) ir beidzis T rbatas universit ti (1895), str jis pie sadz šanu. 1946.gad A.Biezi am tika pieš irts profesora no-
izcil krievu akušiera-ginekologa A.Gubareva, v k P terburgas saukums. No 1945. l dz 1947.gadam vi š vad ja Visp s
Kara medic nas akad mij S.Fjodorova un N.Ve jami-nova vad . irur ijas katedru, bet p c tam - Operat s irur ijas un to-
Specializ jies urolo ij . No 1921.gada j.Alksnis vad ja Latvijas pogr fisk s anatomijas katedru Latvijas Valsts universit un
Universit tes Medic nas fakult tes irur ijas kl niku, v k - gas Medic nas instit . A.Biezi š bija viens no Traumatolo ijas
visp s irur ijas katedru (1922-1933) un fakult tes irur ijas un ortop dijas zin tnisk s p tniec bas instit ta organiz jiem. Vi š
katedru (1933-1939). sarakst jis vair kas monogr fijas un m bu gr matu b rnu
Medic nas fakult tes Hospit s irur ijas katedru no 1921. irur ij . A.Biezi a vad aizst tas 12 medic nas zin u
dz 1925.gadam vad ja profesors nis Jankovskis (1876-1925). doktora un 36 medic nas zin u kandid ta disert cijas. 1972.gad
Vi š stud jis medic nu Kijev , Berl , Maskav , str jis A.Biezi š pirmais Latvij sa ma augst ko irurga atzin bu – „Zelta
terburgas Kara medic nas akad mij un N.Ve jamino-va kl nik , skalpeli”
j. ankovska zin tniskie darbi velt ti v dera dobumu ievainojumu Profesors nis Bune (1891-1973) –Visp s irur ijas
rst šanas, kaulu un loc tavu tuberkulozes operat s rst šanas, katedru vad ja no 1948.l dz 1969.jgadam. J.Bune beidza P -
bar bas vada plastikas jaut jumiem. terburgas Kara medic nas akad miju, piedal s pilso u kar .

17

17
 IRUR IJA IRUR I J AS V ST URE

Vi š paz stams k visp ja profila irurgs un neiro irurgs, iz- dija), Bertrams Zari š (ortop dija) un Kristaps Zari š
str jis plaušu art rijas embolektomijas tehniku. J.Bune sarakst jis (asinsvadu irur ija).
bu gr matu irur ij vid jam medic nas person lam. koties latviešu tautas trešajai atmodai, veidoj s cieš kas
Turpm kos 27 gadus (1969-1995) visp s un sirds un saites ar p jo Baltijas valstu speci listiem. 1989.gada
asinsvadu irur ijas katedru vad ja profesors, LZA akad mi is 29.septembr , tolaik v l Padomju Savien bas sast , nodibin ja
nis Volkol kovs, visp ja profila irurgs un modern s sirds un Baltijas torak lo un sirds un asinsvadu irurgu asoci ciju
asinsvadu irur ijas pamatlic js. J.Volkol kovs public jis 5 (BSTCVS), par pirmo t s prezidentu iev ja prof. J ni Vol-
monogr fijas un 3 m bu gr matas studentiem visp gaj irur ij kol kovu. 1992.gad nodibin ja Baltijas irurgu asoci ciju, t s
latviešu un krievu valod s. pirmais prezidents bija prof. M ris Mihelsons. Visbeidzot,
Bez min tajiem irurgiem Latvij ir darbojušies v l daudzi citi 1993.gad Latvijas irurgu asoci cija iek s Eiropas irurgu
v
iev rojami zin tnieki un rsti. Profesors Aleksandrs Liepu kalns asoci cijas sast (Eurosurgery 93).
(1892-1966) bija viens no p ckara perioda Latvijas irur ijas
organiz jiem. A.Liepukalns ilgus gadus vad ja Hos-pit s Literat ra:
irur ijas katedru (1946 - 1966), paz stams k iev rojams
neiro irurgs, p jis šoka etiolo iju un terapiju. Hospit -l s irur ijas 1. Arons K.E. Historia Medicinae: Compendium. - R ga: Paula Str dina Medic nas
stures muzejs, 1998.
katedru ir vad jis ar profesors evs Hnohs (1966-1984) vad ja,
docents Anatolijs ikitins (1985-1993) un docents Andrejs Pav rs 2. Brennsohn J. Alterer Schragen der Mitauer Chirurgen. - Mitau: Die Aerzte Livlands,
(1993-1995), visi visp ja profila irurgi. 1905. - S.12- 30.

Profesors Ardis Ma abeli (1905-1960) bija R gas Medic nas 3. Hager K. The ilustrated Historv of Surgerv. - New York: Bell Publishing Companv, 1990.
instit ta Traumatolo ijas un karalauka irur ijas katedras vad js,
paz stams k izcils traumatologs un bar bas vada plastikas 4. Lyons A.S., Petrucelli R. . Medicine: An lllustread Historv. - New York: Harry N. brams
speci lists. V k katedru ilgstoši (1960-1993) vad ja profesors, Inc.Publishers, 1987.

LZA akad mi is Viktors Kalnb rzs, izcils traumatologs un 5. Rutkow I.M. Surgerv: An lllustrated Historv. - Mossby Year Book, Inc., 1993.
plastisk s irur ijas p rst vis.
rstu kvalifik cijas celšanas fakult tes irur ijas katedru 6. Textbook of Surgery: The Biological Basis of Modern Surgical Practice / Sabiston D.C.

kotn ji vad ja prof. S.Borovkovs, v k docents M.Dubin-skis, bet (ed). - Philadelphia: W.B.Saunders, 1991.

turpm kaj period ilgstoši profesors Vilis Pur-malis (1928-1989),

izcils žultsce u, aizku a dziedzera un rekonstrukt s irur ijas
speci lists. Katedras vad ja stafeti slaic gi p ma profesors
ris Mihelsons, abdomin s un plaušu irur ijas p rst vis.
Ne maz k svar gu ieguld jumu Latvijas irur ij devuši ar
A. dre, E.Žeidurs, ].B rzi š, A.Zandbergs, .Brencis, B.Landa,
A.Roc ns, J.Ulmanis, I.B kulis, I.P ri š, E.Smilt ns, O.Aleksis,
N.Balina, R.Rozenbaha, .Brikmanis, j.Kup s, J.Slai-di š, R.L cis,
.Strods, S.Thora, J.Gauj ns, R.Rozent ls un daudzi citi.
1995.gad ar Latvijas Medic nas akad mijas Sen ta l mumu
visas rstniec bas fakult šu irur ijas katedras apvienoja vienot
irur ijas katedr , t s vad bu uztic ja profesoram J nim
Gardovskim, minim li invaz s irur ijas pamatlic jam
abdomin laj irur ij Latvij .
Latvijas pirm s Republikas laik l dz 1940.gada Padomju
Savien bas okup cijai akt vi darboj s Latvijas rstu biedr ba, ta u
s ietvaros nebija atseviš as irurgu biedr bas. Latvijas irurgu
biedr bu nodibin ja p c 2.Pasaules kara - 1947.gad , pirmais t s
priekšs js un reiz ar Latvijas PSR galvenais irurgs (1947-
1950) bija profesors P.Stradi š. Turpm kajos gados Latvijas
irurgu zin tnisko biedr bu vad ja prof. A.Liepukalns, A.Biezi š,
V.Purmalis un V.Utkins.
Latvijas treš s atmodas laik 1991.gad nodibin s Latvijas
irurgu asoci cija, par t s pirmo prezidentu iev ja AML docentu
Andreju Pav ru (1991-1993). Ar 1993.gadu Latvijas irurgu
zin tnisk biedr ba iek s Latvijas irurgu asoci cijas sast .
Laik no 1993. l dz 1995.gadam Latvijas irurgu asoci ciju vad ja
P.Str dina kl nisk s slimn cas irurgs Valdis Br ns, bet kopš
1995.gada - Latvijas J rniec bas centra irur isk s noda as, v k -
kl nisk s slimn cas «Gai ezers» irur ijas kl nikas vad js Gun rs
Purmalis.
Latvijas irurgu asoci cijas sast ietilpst 6 darbojoš s
irur ijas pamatspecialit tes: sirds un asinsvadu irurgu, to-rak lo
irurgu, neiro irurgu, urologu, plastisko irurgu un org nu
transplantologu asoci cijas. T s apvieno aptuveni 500 biedrus, kas
ir Latvijas irur ijas zelta fonds. Lielu ieguld jumu Latvijas irur ijai
snieguši rpus Latvijas, galvenok rt ASV, dz vojošie latviešu
izcelsmes irurgi Kristaps Kegi (orto-

18

18
19 IRUR IJA

19
 IRUR IJA IRUR I SK A S LIM NIE K A I Z M E K L ŠANA

fiziolo iskie, s pes p riet pašas no sevis.

1.2. Aptauja par org nu sist m (aptauju veic, lai,
tiec gi izjaut jot, noskaidrotu papildus datus, kurus slimnieks
dažk rt nav nosaucis):
1) elpošanas org ni (s pes kr šu kurv , elpas tr kums,
klepus, kr pas, asins sp aušana, erme a t°, u.c);
2) sirds un asinsvadu sist ma (s pes kr šu kurv , sirds-
klauves, p rsitieni, j tamas puls cijas, elpas tr kums, t skas u.c);
3) gremošanas org ni (s pes v der , apet tes izmai as, slikta
1. IRUR ISKA SLIMNIEKA ša, vemšana, atraugas, dedzin šana, v dera izejas biežums,
caureja, aizciet jumi, svara sv rst bas, dzeltena da, v dera izm ru

IZMEKL ŠANA palielin šan s);

4) ur nizvades org ni (s pes jostas rajon , v dera lejas da
vai pie urin cijas, urin cijas biežums, ur na izvades trauc jumi u.c);
5) nervu sist ma (atmi as trauc jumi, garast vok a, miega,
A. Ozols, | A. Timbers redzes, dzirdes, garšas, ožas trauc jumi, galvas s pes, galvas
reibo i, troksnis galv , krampji, musku u sp ka samazin šan s,
paaugstin ta jut ba, s pes mugurkaul , s pes pa nervu gaitu) .
No pareizas irur iska slimnieka izmekl šanas bieži ir atkar ga
diagnoze, t rst šanas taktika un dažk rt ar cilv ka dz ba. 2. SASLIMŠANAS ANAMN ZE
Daudz inform cijas var ieg t, ja slimnieku kl niski izmekl noteikt Rakstot anamn zi, j par da slim bas simptomu att st ba
rt p c stingras sist mas. Tas dod iesp ju samazin t dinamik . S kum apraksta pamatsaslimšanu, p c tam blakus
sarež tas un d rgas papildus izmekl šanas metodes. saslimšanas.
Slimnieku izmekl šanas metodes var iedal t div s grup s: 2.1. Ak tas slim bas (traumas) gad jum :
• kl nisk s izmekl šanas metodes, - laiks (datums, stunda) un vieta, kur trauma vai negad jums noticis;
• papildus izmekl šanas metodes. - iemesls (atv sin šan s, šanas rež ma p rk pumi, saind šan s,
meh niski boj jumi, sarež jumi p c p rciest m saslimšan m u.c).
KL NISK S IZMEKL ŠANAS METODES Traum m uzr t apst us un boj juma meh nismu. Ja ir strutainas
saslimšanas, noskaidrot infekcijas iek šanas prim ro per kli;
Kl nisk s izmekl šanas metodes ietver slimnieka st st jumu - simptom tika hronolo isk k rt (att st ba, pastiprin šan s
(anamn zi) un objekt st vok a atradi. Pie objekt st vok a iemesli);
atrades atseviš i izdala lok lo st vokli, kas ir svar ga specifiska - kad griezies p c medic nisk s pal dz bas, izmekl šanas rezult ti
irur iska slimnieka izmekl šanas da a. dz iest šan s br dim stacion , sniegt pal dz ba. Traumu
gad jum nor t, kas, k un kur sniedzis pirmo pal dz bu, k
I. ANAMN ZE transport ts;
- izmekl šanas gaita un rst šanas rezult ti l dz apskates br dim (ja
Anamn ze satur slimnieka subjekt st vok a un s dz bu slimnieks jau atrodas stacion );
noskaidrošanu, saslimšanas anamn zi, slim bu anamn zi, dz ves - rst šanas efekts p c slimnieka dom m;
anamn zi un imenes anamn zi. - medikamentu nepanes ba, medikamentoz s terapijas sarež jumi.
Anamn zes avoti var b t: slimnieka st sts, pieder go 2.2. Hroniskas slim bas gad jum :
st st jums, notikuma aculiecinieku st st jums, medic nisk 1) slim bas s kums:
dokument cija un izzi as. - iemesli un apst i, k s kusies saslimšana;
- simptomu att st bas sec ba, to izmai as laika gait , pastip-
1. SUBJEKT VAIS ST VOKLIS UN S DZ BAS rin šan s iemesli;
dz bas apraksta, s kot ar galvenaj m un beidzot ar maz k - kad griezies p c medic nisk s pal dz bas, uzst diagnoze,
svar m s dz m no slimnieka viedok a. Raksturojot s dz bas, rst šana un t s efektivit te;
c iesp jas j iev ro sh ma, ta u katram konkr tam slimniekam t 2) slim bas t att st ba:
visa nav j piem ro. - saslimšanas dinamika, sekojošie paasin jumi (to raksturs, ilgums,
1.1. S dz bas apskates laik intensit te);
Visp rakstura s dz bas: - izmekl šanas rezult ti (laboratoriskie, instrument lie u.c. dati, kas
a) s dz bu rašan s un pastiprin šan s atkar no daž diem ieg ti cit s rstniec bas iest s);
apst iem, - rst šan s kursi, ieskaitot oper cijas, p coper ciju un citi
b) intensit te un raksturs, sarež jumi, visu rst šan s veidu efekts;
c) faktori, kas atvieglina vai kup s dz bas. S dz bas par 3) p jais paasin jums:
lok lo procesu (p c iepriekš parauga). S pju gad jum - s kums un simptomu att st ba (apst i, iemesli, sec ba);
nosaka: - izmekl šanas un rst šanas rezult ti l dz iest šan s br dim
a) s pju lokaliz cija, iradi cija, intensit te (v jas, m renas, stacion ;
stipras, oti stipras), raksturs (asas, griezošas, durošas, pl šošas, 4) pašreiz izmekl šana (ja slimnieks jau atrodas sta
dedzinošas, trulas, velkošas, spiedošas, puls jošas utt.), ilgums, cion ):
regularit te; - izmekl šanas gaita un rst šanas rezult ti l dz apskates br dim;
b) faktori, kas pastiprina s pes: fizik lie (siltums, aukstums, - rst šanas efekts p c slimnieka dom m;
atmosf ras spiediens utt.), miskie (toksiskie, medikamentozie),
aler iskie, fiziolo iskie (slodze, elpošana, bar bas uz emšana u.c),
psihoemocion lie, vai s pes s kas bez redzama iemesla;
c) faktori, kas kup vai atvieglo s pes: fizik lie, miskie,

20

20
 IRUR ISK A SLIM NIEKA IZ M EKL Š ANA IRUR IJA

- medikamentu nepanes ba, medikamentoz s terapijas sarež ponenti, k di visp jie sarež jumi bijuši v rojami.
jumi.
23. Blakus saslimšanas (aprakst t p c iepriekš parauga). 5. IMENES ANAMN ZE
5.1. Dati par imenes locek iem:
3. SLIM BU ANAMN ZE - vec ki, br i, m sas, sieva, v rs, b rni (vecums, nodarbošan s,
3.1. P rciest s saslimšanas (hronolo isk k rt pa rslimot s slim bas, kait go faktoru ietekme uz vi u vesel bu);
galvenajiem dz ves periodiem): - imenes locek u n ves gad jum nor t gadu, k vecum miris,
- iedzimtas un p rmantotas saslimšanas; un n ves iemeslu.
- b rniem p rciest s b rnu infekcijas slim bas (k vecum , to 5.2. Dati par imenes locek u saslimšan m, kas
gaita, sarež jumi, recid vi, to iespaids uz visp jo att st bu); saist tas ar iedzimt bu, p rmantot bu un var ietekm t citus
- citas p rciest s saslimšanas, ieskaitot saind šan s un aler ijas imenes locek us (asins saslimšanas, psihisk s slim bas, viel
(k vecum , to norise, sarež jumi); mai as slim bas, iedzimti att st bas trauc jumi, tuberkuloze,
- traumas, ievainojumi, oper cijas (kur gad , k vecum , AIDS, onkolo isk s saslimšanas u.c).
coper cijas sarež jumi).
3.2. Akt vi noskaidrot ak tas infekcijas saslimšanas, II. OBJEKT VAIS ST VOKLIS
uzdodot jaut jumus par tuberkulozi, ven risk m slim m,
nervu un psihisk m saslimšan m. Objekt st vok a izmekl šana s kas ar slimnieka visp
st vok a aprakstu un turpin s ar konkr to org nu sist mu
4. DZ VES ANAMN ZE izmekl šanas datiem.
Aizpildot šo da u, j rdom , vai visi dati konkr tam
slimniekam ir nepieciešami, iepriekš j rdom jaut jumu 1. VISP JAIS OBJEKT VAIS ST VOKLIS
formul jums. Jaut jumi par "Agr no b rn bu" un "B rn bu" 1.1.Visp jais slimnieka st vok a nov rt jums
apraksta tikai pacientiem b rna vecum . (apmierinošs, vid ja smaguma, smags, oti smags, agon ls).
4.1. si biogr fiskie dati (hronolo isk sec ): 1.2. Apzi a (skaidra, aptumšota. Nor t, ja ir miegain ba,
- dzimšanas apst i un agr b rn ba (kur s dzemd s p c sopors, stupors, koma, uzbudin jums, murgi, psihoze).
skaita piedzimis, dzemd bu patolo ijas, jaundzimuš barošana, 1.3. Slimnieka st voklis (akt vs, piespiedu, pas vs).
att st ba, profilaktisk s pot šanas); 1.4. Sejas izteiksme (bez s pju paz m, ciešanu, uz-
- b rn ba: pirmsskolas b rnu iest žu apmekl šana (fizisk un budin ta).
gar att st ba); 1.5. Vecuma nov rt jums (vizu vecuma atbilst ba pases
- skolas periods (fizisk att st ba, sekmes); vecumam).
- jaun ba (m bu ilgums, izgl bas l menis, nodarbošan s ar 1.6. erme a uzb ve (ast niska, normost niska, hi-
sportu, dienests armij , t ietekme uz vesel bu, darba gaitu perst niska). Augums (cm), svars (kg).
kums); 1.7. da, nagi, mati
- brieduma periods (raksturot patn bas, daž du faktoru da (j nor da, vai atrastie simptomi ir visp gi vai viet ji):
iesp jamo iespaidu uz vesel bu). a) kr sa (b li roz , sarkana, b la, cianotiska, iedzeltena,
4.2. Dzimumdz ves anamn ze (tikai pacientiem, ku pel ga, br ngana);
riem t var b t saist ta ar saslimšanu): b) mitrums (m rens, pastiprin ta sv šana, sausa);
c) turgors (labs, pazemin ts);
- dzimumnobriešanas periods: jauniešiem - apmatojuma tips, balss
d) das t ba (dzimumz mes, asins izpl dumi, izsitumi, las,
izmai as, jauniet m - menstru ciju s kums, k vecum , ilgums,
izgul jumi, r tas, fistulas, sakas jumi, das lob šan s u.c);
cikls;
e) das temperat ra (paduses bedr ).
- dzimumdz ves t s patn bas (dzimumdz ves novirzes,
Mati (apmatojuma tips, att st bas pak pe, defekti, kr sa, t ba,
seksu lie konflikti), sieviet m papildus jaut jumi - gr tniec bas, to
elasticit te).
norise, dzemd bas, to sarež jumi, aborti, p s menstru cijas
Nagi (forma - pulkste stikla veida utt., defekti, kr sa, plankumi).
datums un cikla ilgums.
1.8. Redzam s g ot das (kr sa, mitrums, t ba - izsitumi,
4.3. Profesion anamn ze:
las, noskr jumi, t ska u.c).
- profesion lo kait gumu raksturojums, raksturojot iepriekš
1.9. Zem da
s darba vietas (darba apst i, darba dienas ilgums, sanit
- att st bas pak pe (zem das tauki - nav, v ji att st ti, m reni vai
rais st voklis), darba kait gums (fiziskie, miskie kait gumi,
rm gi att st ti);
rež ma izmai as, negat vie psihoemocion lie momenti u.c).
- pastozit te un t skas (to raksturojums un galven lokaliz cija).
4.4. Sadz ves anamn ze:
1.10. Limfmezgli
- raksturot dz ves apst us iepriekš period un patn bas p
2 - atseviš i aprakst t augš s, vid s un apakš s grupas
laik (dz vojam plat ba m , mitrums, siltums, gaisma, ventil cija,
limfmezglus (redzama palielin šan s, vai var noteikt palp -
ba, dens apg de, kanaliz cija);
jot, izm ri, konsistence, virsma, kust gums, s gums pie pal-
- dienas rež ma patn bas (rež ma iev rošana, atp tas ilgums,
cijas).
miegs, person higi na);
1.11. Vairogdziedzeris
- šana (regularit te, biežums, daudzums, kalorit te, daudzveid ba,
- struma no 0-5 pak pei (palielin šan s redzama vai iztaust
l lietot p k karstus vai asus dienus, iev ro di tu).
ma, t s simetriskums, izm ri, konsistence, virsma, kust gums,
4.5. Kait gie ieradumi - sm šana, alkoholisms, nar- gums pie palp cijas).
kom nija, p rm ga kafijas, t jas, medikamentu u.tml. lietošana 1.12. Muskuli
(no k da vecuma, k daudzum , sistem tiski vai periodiski). - att st bas pak pe, tonuss, sp ks - sal dzinoši, s gums -
4.6. Profilaktisk pot šana un medikamentu nepanes ba: past gs, pie kust m vai palp cijas.
- k das profilaktisk s potes sa mis p jos tr s gados; 1.13. Kaulu un loc tavu sist ma:
- k dus medikamentus un kad lietojis; Galvaskauss, mugurkauls, kr šu kurvis, iegurnis, ekstremit tes
- k di viet jie vai visp jie simptomi liecina par nepanes bu. (proporcionalit te, simetriskums, deform cijas, izliekumi, s gums
4.7. Asins p rliešana: - past gs vai palp jot, atš ir ba ekstremit šu simetrisk s viet s).
- kad, k daudzum , cik bieži p rlietas asinis un to kom-

21
21
 IRUR IJA IRUR I SK A SLIM NIEK A IZ M EKL
Loc tavas - izmekl jot orient ties p c kaulu izaugumiem un to
savstarp novietojuma (s gums, krepit cija, akt vo un pas vo
kust bu apjoms).
2. ELPOŠANAS ORG NU SIST MA
2.1. Augš jie elpošanas ce i:
Deguns:
a) forma (asimetrisks, sedlveida, plakans u.c.),
b) elpošana caur degunu (br va, trauc ta, caur vienu vai ab m
m),
c) atdal jumi (g otas, asinis, strutas u.c).
Balsene:
a) balss (ska a, klusa, t ra, aizsmakusi, afonija),
b) elpošana caur balseni (br va, trauc ta),
c) s gums run jot vai palp jot.
2.2. Kr šu kurvis
Apskate:
a) forma (normost niska, ast niska, hiperst niska), de-
form cijas, epigastr lais le is, starpribu spraugas, atsl gas kauls,
psti as;
b) elpošanas tips (kr šu, v dera, jaukts);
c) elpošanas kust bu raksturojums (simetriskums, ritrnis-kums,
dzi ums, biežums 1 min., patolo iski elpošanas veidi);
d) kr šu kurvja elpošanas raksturojums cm.
P a I p c i j a : s gi punkti, rezistence vai t skas, balss
dreb šana.
P er kus ij a:
a) perkutoras ska as raksturojums (skaidra, dobja, kastes
ska a, timpan ts);
b) sal dzinoš perkusija (prec zi noteikt katras ska as
robežu p c topogr fisk m l nij m ab s kr šu kurvja pus s -
uz atsl gas kaula, rib m, starp rib m).
Auskult c ija:
a) sal dzinoš auskult cija - noteikt elpošanas raksturu
simetrisk s viet s (vezikul ra - pav jin ta vai paasin ta bronhi la,
bronhovezikul ra, amforiska, met liska, sakad ta);
b) patolo iskie trokš i (nor t lokaliz ciju vertik un
horizont virzien ): sausi trokš i (svilpjoši, d coši), mitri trokš i
(zvanoši, klusin ti, s kburbu aini vai rupjburbu aini, krepit cija,
pleiras berzes troksnis).
3. SIRDS UN ASINSVADU SIST MA
3.1. Sirds un lielo asinsvadu izmekl šana
A p s k a t e (sirds kupris, galotnes gr diens - nor t loka-
liz ciju, epigastr s un citas puls cijas sirds un lielo asinsvadu
rajon , v nu pild jums uz kakla). P a I p c i j a :
a) sirds galotnes gr diena noteikšana, nosakot ribstarpu
attiec bu pret medioklavikul ro l niju (sp ks, plašums, sinhroni t
te);
b) saj tam s puls cijas citos sirds rajonos vai uz lieliem
asinsvadiem (simetrisk s viet s un jugul bedr );
c) noteikt sistolisk s un diastolisk s dreb šanas lokaliz cijas
intensit ti.
Auskult c ija:
a) sirdsdarb bas ritms (ritmisks, aritmisks - sinusa ekstra-
sistoles, mirdzaritmija u.c);
b) sirds saraušan s frekvence (tahikardija, bradikardija,
aritmija, nor t, cik reizes min.),
c) sirds to i (konstat jot izmai as, nor t vietu, kur t s
izklausa, ska ums, dal šan s, dubultošan s, skan gums);
d) pirm to a raksturojums uz galotnes - pastiprin ts,
pav jin ts, otr to a akcents uz aortas vai plaušu art rijas;
e) izklaus mie trokš i (trokš u veids - ekstrakardi ls, kar-di ls
- sistolisks, presistolisks, diastolisks, sistolodiastolisks; intensit te -
ass, m rens, v jš; ilgums - ilgs, ss; maksim s intensit tes
izklaus šanas vieta un izstarošana uz citiem rajoniem; dinamika -
past ga, main ga).
22
ŠANA
3.2. Perif ro asinsvadu izmekl šana:
Apskate:
a) art riju un v nu redzam s puls cijas,
b) v nu paplašin jumi, nor dot vietu un pak pi.
PaIp cija:
a) perif ro art riju sieni as (elasticit te, izloc jumi), v nu
sieni as (sabiez jumi un s gums);
b) radi s art rijas pulsa raksturojums (biežums vien min ;
ritms - ritmisks, neritmisks; uzr t aritmijas tipu; spraigums -
norm ls, pastiprin ts, m ksts pulss; lielums - pilns, mazs, augsts,
zems, pulsa defic ts);
c) pulsa raksturojums uz vis m taustei pieejam m peri-f m
art rij m, nor dot simetriskumu un pild jumu.
A u s k u l t c i j a : patolo isko trokš u un to u noteikšana
(stenotiskie).
Arteri s p i e d i e n a n o t e i k š a n a (uz ab m
rok m).
4. GREMOŠANAS ORG NU SIST MA
4.1. Mutes dobuma izmekl šana
pas: kr sa (s rtas, b las, cianotiskas), mitrums, virsma
(pl sumi, herpes, noskr jumi).
Mutes dobuma g ot da: kr sa, mitrums, virsma (aplikumi,
pigment cija, li as), smaganu raksturojums (s rtas, hipe-
rem tas, b las, irdenas, asi ojošas, vai ap em zobu kakli us).
Zobi: zobu formula ar nosac tiem kariozo, kust go, m ksl go zobu
apz jumiem un zobu iztr kumu (apz jumus atšifr t). le:
a) raksturojums: kr sa (s rta, sarkana, ave u), mitrums,
virsma (garšas k rpi u att st bas pak pe, zobu nospiedumi,
pl sumi, las u.c);
b) aplikuma raksturojums: nedaudz, m reni, stipri, ap
likumu kr sa un izplat ba;
c) m les t ska.
kles gals: kr sa, mitrums, aplikuma raksturs, t skain ba.
Mandeles: sal dzin t simetriski (izm ri - nepalielin tas, hi-
pertrof tas; kr sa; aplikumi - kr sa, izplat ba, daudzums). Smaka
no mutes (foetor ex ore): raksturot smaku un intensit ti.
4.2. V dera izmekl šana
Apskate:
a) l menis (virs kr šu kurvja l me a iekritis, izspiedies);
b) forma (laivveida, bumbveida, vardes veida), asimetrija -
uzr t lokaliz ciju;
c) piedal šan s elpošan (br va, ierobežota, nepiedal s);
d) v dera dobuma sienas raksturojums, nor dot atrasto
izmai u lielumu un lokaliz ciju (hiper mija, pigment cija, r tas,
fistulas, tr ces, redzam peristaltika, venoz s kolater les). P a I p
cija:
a) virspus orient još palp cija: noteikt s guma zonas
un punktus, muskulat ras tonusu (norm ls, paaugstin ts,
pazemin ts) un muskulat ras aizsardz bas sp jas, rezis-tenci
(viet ja, dif za), veidojumus v dera sien , v dera taisn s
muskulat ras diast zi, tr ces. Tr m nor t lielumu, formu,
gumu, iesp ju repon t, izm rus tr ces v rtiem, klepus gr diena
simptomu;
b) v dera pl ves kairin juma simptoma noteikšana -
Blumberga simptoms;
c) dzi sl doš ku a un zarnu palp cija (ku a liel s un
maz s kurvat ras un prepilor s da as palp cija - palp cijas
iesp jas, virsma, s gums, kust gums; ja atrod patolo iskus
veidojumus, uzr t lielumu, konstistenci, virsmu, kust gumu,
gumu), resno un tievo zarnu palp cija;
d) zarnu urkš šanas un š akst šanas noteikšana ku un
zarn s, Matj (Mathius) simptoms. P e r k u s i j a :
a) s pes pie perkusijas (viet jas vai visp jas);
22
 IRUR ISK A SLIM NIEKA IZ M EKL Š ANA IRUR IJA

b) perkutoras ska as raksturs (meteorisms); - kritika (pazemin ta, saglab ta);

c) norobežota vai br va š idruma noteikšana v dera dobum ;
d) tr ces gad jum noteikt perkutoras ska as raksturu virs
tr ces maisa (piesl jums vai timpan ts). A u s k u l t c i j a :
zarnu peristaltikas izklaus šana (apmierinoša, pastiprin ta - nor dot
lokaliz ciju, pav jin ta, nav).
4.3 Aknu, žultsp a un aizku a dziedzera izmekl šana P
aIp cija:
a) aknu apakš robeža (cik cm zem ribu loka pa labo
medioklavikul ro l niju, raksturot aknu malu - formu, konsistenci,
gumu, virsmu);
b) žultsp a rajons - s gums, musku u rezistence, iesp jas
palp t žultsp sli, Kurvuazj (Courvoisier) simptoms;
c) s go punktu un zonu noteikšana - Ortnera (Ortner)
simptoms, M rfija (Murphy) simptoms, phrenicus simptoms;
d) holedohopankre tisk zona - aizku a dziedzera galvi as,
erme a un astes palp cija, Meijo - Robsona (Mayo -Robson)
simptomi.
P e r k u s i j a : aknu topogr fisk perkusija.
4.4. Liesas izmekl šana:
P a l p c i j a - iesp ja izpalp t (cik cm zem ribu loka), s -
gums, konsistence (m ksta, cieta), virsma (gluda, nel dzena).
4.5. Taisn s zarnas izmekl šana (per rectum)
A p s k a t e : iekaisuma paz mes, jie hemoroid lie mez
gli, audz ji, pl sumi, fistulas.
Palp cija:
a) sfinktera tonuss (norm ls, atonisks, paaugstin ts),
b) ampulas saturs (fek lijas - kr sa, form jums, konsistence,
asins kl tb tne, g otas, strutas u.c; tukša, uzp sta ampula),
c) s gu punktu noteikšana, palp sec gi visas taisn s zarnas
sieni as, Duglasa (Douglas) dobuma palp cija,
d) patolo isku veidojumu noteikšana (iekš jie hemoroid lie
mezgli, infiltr ti, audz ji),
e) v riešiem - prostatas palp cija (s gums, virsma, kon-
sistence).
5. URO ENIT SIST MA
5.1. Nieres un ur nizvadce i
J o s t a s r a j o n a a p s k a t e (uzt kums, aps rtums).
Palp cija:
a) nieru palp cija, pacientam gu ot uz muguras, s niem un
st vus (vai ir palp jamas, lielums, virsma, konsistence, kust gums,
gums);
b) palp cija pa ur nizvadu gaitu, nor dot s pošo punktu
lokaliz cju, ur np a palp cija.
Perkusija:
a) ur np a (ja perkutor robeža ir virs simf zes, uzr t, cik
cm);
b) nieru rajona apklauv šana.
5.2. jie dzimumorg ni
Apskate:
a) jie dzimumorg ni (att st bas pak pe, izsp jumi,
aps rtumi);
b) piena dziedzeri sieviet m (att st bas pak pe, forma,
simetriskums, kr sas mai a, kr ts gali a st voklis).
Palp cija:
a) v riešiem izpalp t s kliniekus, pied us, s klas kan lu
(noteikt lielumu, virsmu, konsistenci, s gumu), izmekl t
cirkš a kan la jo atveri;
b) sieviet m kr ts dziedzera izmekl šana (saciet jumi,
patolo iski veidojumi, izdal jumi no kr ts gali a).
6. NERVU SIST MA
6.1. Psihoemocion sf ra:
- kontakts ar apk rtni;
- atmi a (saglab ta, pazemin ta, retrogr amn zija);
- garast voklis (mier gs, uzbudin ts, l dzsvarots, raudul gs, straujas
garast vok a mai as).
6.2. Galvas smadze u nervi
Redze - redzes asums ab s ac s (saglab ts, pazemin ts, nav).
Acu plaksti i (vai nosedz acu bolus, ptosis, mirkš in šana).
Acu spraugas (platums, simetriskums). Acu
boli:
- st voklis orb (norm ls, eksoftalms, endoftalms),
- kust gums (br vs, ierobežots),
Acu g ot da (kr sa, hiper mija, erozijas u.c). Acu z tes (forma,
lielums, simetrija, tieš un netieš reakcija uz gaismu - dz va,
pazemin ta, nerea ). Korne lSe refleksi ab s pus s.
Sejas simetrija mier un kustoties (pieres krokas, mute, na-
zolabi s krokas).
Dzirde ab s pus s (saglab ta, pazemin ta, nav). le (kust bu
apjoms, novirze uz s niem, to izb žot, runa -izmain ta,
neizmain ta).
5.3. Kust bu sf ra:
- roku, k ju kust bu apjoms (akt vs vai pas vs), poza, gaita
(br va, izmain ta).
5.4. Jušanas sf ra:
- jut gums pa nerva gaitu;
- virspus jušana ( das taktil , s pju, t° jut ba);
- dzi jušana (kust bu st vok a saj ta).
5.5. Meninge lie simptomi: pakauša rigidit te, Ker-niga
(Keming) simptoms.
5.6. Ve etat nervu sist ma:
- das un t s deriv tu trofisk s izmai as;
- sekretor funkcija (p rm ga sv šana);
- vazomotor s funkcijas - dermogr fisms, Ašnera reflekss.
III. LOK LAIS ST VOKLIS
Lok lais st voklis irur ij j apraksta detaliz ti. Slimniekus ar
ekstremit tes boj jumu izmekl , sal dzinot simetrisk s vietas slim
un vesel ekstremit . Katram n kamajam izmekl šanas etapam
lo iski j papildina iepriekš jais. paši svar gi izmekl t ekstremit ti
perif ri no boj juma (traumas) vietas. Nekad neizmekl t tikai boj to
vietu.
1. IRUR ISK INFEKCIJA
(Adas, zem das, irdeno saistaudu, kaulu un loc tavu saslimšanas)
1.1. Apskate:
- ekstremit tes novietojums (ja boj ta ekstremit te) - akt vs, pas vs,
piespiedu; kust bu apjoms;
- das kr sa (nor t izmai u tiešu lokaliz ciju, intensit ti,
izplat šanos pa limfvadu vai virspus jo v nu gaitu);
- piet kums, deform cija (lokaliz cija, izplat ba);
- br ces, las, fistulas, nekrozes u.c. (izm ri, jais izskats);
- kr sa, aplikumi, granul cijas u.c, malu raksturs, apk rt jo audu
st voklis - trofisk s izmai as, izdal jumi - daudzums, smaka, kr sa.
1.2. Palp cija:
- viet js s gums - nor t lokaliz ciju;
- das st voklis (izmai as, mitrums, turgors, kust gums, t ska),
nor t izmai u lokaliz ciju;
- musku u st voklis (att st bas pak pe, tonuss);
- patolo isko izmai u raksturojums (infiltr ti u.tml., lielums, malu
raksturojums, virsma, konsistence - m ksta, cieta, elast ga,
fluktu joša), kust gums, veidojuma puls cija;
- re ion lie limfmezgli (palp šanas iesp ja - izm ri, konsistence,
virsma, s gums palp jot, br vi vai saauguši).

23

23
 IRUR IJA IR UR IS K A SLIM NIEK A IZ M EKL ŠANA

2. MA ISTR LO ART RIJU SASLIMŠANAS
2.1. Apskate (ekstremit tes apskat t simetriski un deta
liz ti):
- das kr sa, nor t prec zu izmai u lokaliz ciju;
- trofiskas izmai as ( das apmatojuma izzušana, nagu deform cija
vai augšanas trauc jumi, ekstremit tes samazin šan s izm ros);
- br ces, las, nekrotiskas izmai as ( jais izskats, izm ri, malu
raksturojums, apk rt jo audu raksturojums, izdal jumu
raksturojums);
- saplakušu zem das v nu konstat cija, t skas (lokaliz cija,
izplat ba);
- akt vo kust bu iesp jam ba.
2.2. Palp cija:
- viet js s gums (nor t lokaliz ciju);
- das st voklis (izmai as, mitrums, turgors, kust gums, t skas,
jušanas trauc jumi);
- musku u st voklis (att st bas pak pe, tonuss, s gums pai-p jot,
sp ks - sal dzinoši);
- arteri pulsa noteikšana uz vis m palp cijai pieejam m viet m
(noteikt ritmu, simetriskumu ab s pus s, raksturot pild jumu).
2.3. Auskult cija:
- miega art rijas, v dera aortas, apakš jo un augš jo ekstre
mit šu ma istr s art rijas (noteikt sistolisk trokš a kl tb t
ni, pild jumu, simetriskumu).
3. V NU UN LIMFVADU SASLIMŠANAS
3.1. Apskate (ekstremit tes v rot simetriski):
- das kr sa (cianoze, hiper mijas rajoni, pigment cijas izmai as
u.c), prec zi nor t lokaliz ciju, intensit ti, izplat bu pa virspus jo
nu gaitu;
- das virsma, paplašin s zem das v nas vai pastiprin ts
koiater u z jums (lokaliz cija, izplat bas pak pe);
- t skas, piet kums (lokaliz cija, izplat bas pak pe);
- br ces, las, nekrozes u.c. (raksturojumu skat. sada " irur isk
infekcija");
- akt vo kust bu iesp ja un apjoms.
3.2 Palp cija:
- lok ls s gums (virspus js, dzi š, lok ls, dif zs, pa asinsvadu
šu gaitu);
- das st voklis (t s mitrums, turgors, kust gums, t ska, jušanas
trauc jumi);
- musku u st voklis, att st bas pak pe, tonuss;
- patolo iski veidojumi (saciet jumi pa virspus jo v nu gaitu,
infiltr ti u.c), to lielums, robežu raksturojums, virsma, konsistence,
kust gums, puls cijas, re ion lie limfmezgli.
3.3. Ekstremit tes apjomi, izmai as (simetriski noteikt
att lum no kaulu izaugumiem).
3.4. Pie apakš jo ekstremit šu v nu saslimšanas noteikt:
Trendelenburga p rbaudi, Delb - Pertesa (Perthes) - Marša provi,
Prata p rbaudi.
a) redzamais ekstremit tes novietojums (k das loc tavas, par
cik gr diem fiks tas fleksij , ekstensija abdukcij , addukci-j vai
rot cij , sal dzinot ar loc tavu norm lo st vokli);
b) fiks cijas pa miens (ekstensija, ipša p rs ja veids utt.);
c) ekstensij m nor t veidu un ekstensijas vietu, svaru;
d) kompresijas - distrakcijas apar tiem j nor da veids,
vieta, fiks jošie punkti.
1.2. Palp cija (j palp simetriski, orient joties p c
kaulu izaugumiem un to savstarp novietojuma):
- viet js s gums (virspus js, dzi š, ierobežots vai izpl dis);
- da (temperat ras izmai as, mitrums, kust gums, turgors, t ska,
jušanas trauc jumi);
- musku u st voklis (att st bas pak pe, tonuss);
- arteri pulsa palp cija (sal dzinoši raksturot pild jumu);
- patolo iskie veidojumi (lielums, robeža, p rvietojam ba, virsma,
konsistence, fluktu cija);
- kaulu un loc tavu sist mas st voklis (pas vo kust bu iesp jam ba,
rupji trokš i un krepit cija pie kust m, deform ciju lokaliz cija un
izm ri, patolo isks kust gums);
- slimniekiem, kas rst jas stacion ar uzliktu ekstensiju, palp t
zušo kaulu fragmentu galus.
1.3. Auskult cija:
- piet kuma viet (sistolisks troksnis pie ma istr asinsvada
boj juma);
- cietušajam ar boj m loc tav m, izpildot pas vas kust bas,
konstat patolo isku troksni virs loc tavas (nor da ilgumu, raksturu,
krepit ciju).
1.4. Kust bu apjoma noteikšana loc tav s:
- boj s ekstremit tes akt s kust bas (nor t loc tavu, k das
kust bas - fleksij , ekstensija, rot cija, abdukcij , addukci-ja, par cik
gr diem iesp jama);
- pas s kust bas (p c t das pašas sh mas);
- plakne, k loc tava fiks ta (cik liels ir iesp jamo kust bu
apjoms).
1.5. Ekstremit tes m jumi:
- visas ekstremit tes garums;
- atseviš i augšdelma un apakšdelma, augšstilba un apakšstilba
garumi;
- apk rtm ra m jumi (nor t att lumu cm simetrisk s viet s no
noteikt m kaulu viet m).
1.6. Musku u sp ka noteikšana:
- sal dzinoši nov rt t sp ku simetrisk s musku u grup s (vie
ds, nedaudz vai izteikti samazin ts, vai piln ga paral ze).
1.7. Ekstremit tes funkcija kopum :
- p rbauda, k slimnieks izpilda vi am pierastu darbu vai kust bu;
- nov rt t funkciju (saglab ta, pazemin ta, nav).

4. EKSTREMIT TES TRAUMATISKI BOJ JUMI

PAPILDUS IZMEKL ŠANAS METODES
1.1. Apskate:
Papildus izmekl šanas metodes ietver:
- ekstremit šu st voklis (akt vs, pas vs, piespiedu);
- rupjas izmai as (loc tavu patolo iski st vok i, loc tavu virsmu 1. Laboratoriskos izmekl jumus (kl niskie, bio miskie, se-
savstarp jo attiec bu novirzes, ekstremit tes ass izmai as); rolo iskie, bakteriolo iskie, citolo iskie un histolo iskie).
2. Radiolo iskos izmekl jumus (kr šu kurvja org nu fluo-
- boj tais rajons:
rogramma, p rskata un kontrast još s rentgenogrammas,
a) prec za lokaliz cija, das kr sa, piet kums, deform cija;
ultrasonogr fija un datortomogr fija).
b) br ces, las, fistulas u.c. (lielums, jais izskats, malu
3. Elektrofiziolo iskos izmekl jumus (elektrokardiogram-ma,
raksturojums, izdal jumu raksturs un daudzums), apk rt jo audu
elektroencefalogr fija, elektromiogr fija u.c).
raksturojums;
4. Endoskopiskos izmekl jumus (cistoskopija, gastrosko-pija,
c) izmai as virs un zem boj juma vietas ( das kr sa, pie-
laparoskopija, bronhoskopija u.c).
kums u.c.)
5. Funkcion s izmekl šanas metodes (re ion s asinsrites
- slimniekam stacion :
izmekl jumi, doplerogr fija u.c).
6. Citus izmekl jumus, kuri nepieciešami konkr tajam slim-
niekam.

24
24
 IRUR I S K A SLIM NIEKA IZ M EKL Š ANA IRUR IJA

1. LABORATORISKIE IZMEKL JUMI un RDVV r ji uz zema Hb un Er fona. D z e l z s

(asinis, ur ns, br u izdal jumi, oper ciju materi ls, biop-sijas d e f i c t a a n m i j a . Zemi MCV, MCH r ji un zems
u.c). Hb, bet norm ls Er skaits un augsts RDVV. L e i k o c t u
f o r m u l a ir daž du leikoc tu veidu procentu attiec ba asins
uztriep :
ASINSAINA
St 1-5%
Asinsainai asinis em no v nas vakuteineros, vai ar at-
Sa 50-70%
seviš os gad jumos no pirksta mikrovet s, kuras satur anti-
Eo 1-5%
koagulantu EDTA. Stingri j iev ro atz me, l dz kurai j no em
Ba 0-1%
asinis. P c asins no emšanas t s nekav joties j sajauc, lai ne-
Lu 20-40%
rastos asins recek i. Sajauc, 5 - 6 reizes pasv rstot sl gtu stobri u
Mo 2-10%
par 180°.
Retikuloc ti 1-15%o Eritroc tu osmotisk rezistence -
Lai ieg tu pareizus datus, asinsanal zes izdara ar daž diem
minim 0,48-0,46% Na Cl konc, maksim - 0,28 - 0,32 Na Cl%
hematolo iskiem analizatoriem, kuri dod ar da ju leikoc tu š nu
konc. N e i t r o f l i j u (neitrof lo leikoc tu skaita palielin šan s)
diferenci ciju (3 vai 5 r jus), k ar papildus r jus.
nov ro iekaisuma gad jumos, intoksik cij s (ur mija, acidoze u.c),
Norm lie r j i : WBC (white blood celis) - leikoc ti
9 c asins zaud juma, audu nekrožu gad jum , septiskos,
4,1- 8,7 x 10 /l; RBC (red blood celis) - eritroc ti sieviet m 3,5-5,0 x
12 12 strutojošos procesos. Smagos gad jumos pavad ta ar novirzi pa
10 /l; v riešiem 3,8-5,3 x 10 /l;
kreisi, t.i., paaugstin s St, pat par s mieloc ti, k ar nov ro
HCB (hemoglobin) - hemoglob ns sieviet m 112-150 g/l; de enerat vas izmai as neitrof los leikoc tos -toksisko
riešiem 120-154 g/l; graudain bu, vakuolas citoplazm . Neitrop niju (neitrof lo
PLT (platelet) - tromboc ti 150-400 x 1071; HCT (hematocrit) - leikoc tu samazin šanos) nov ro, ja ir medikamentu intoksik cija,
hematokr ts sieviet m 35-42%; v riešiem 38-46%; agranulocitoze, v dera t fs. E o z i n o f l i j a att st s aler iskos
MCV (mean corpuscular volume) - vid jais eritroc tu tilpums netieši procesos, parazit s saslimšan s. Sastopama ar medikamentoz
nor da uz eritroc tu izm riem 83 - 100 f/l; MCH (mean corpuscular eozinof lija (antibiotikas sulfanilam di u.c).
hemoglobin) - vid jais hemoglob na pies tin jums vien M o n o c i t o z e v rojama ak s infekcij s, relat va mo-
eritroc (l dzv rt gs r js kr su indeksam) 27-33 pg; nocitoze rakstur ga v rusu hepat tam. M o n o c i t o p n i j a
MCHC (mean corpuscular hemoglobin concentration) - Hb vid rojama smagos septiskos st vok os.
koncentr cija vien eritroc ir 320-360 g/l (netieši liecina par L i m f o c i t o z e ir relat va pie v rusu saslimšan m - gripas,
eritroc tu kr su izmai m - polihrom ziju); RDW (distribution of red rusu hepat ta, agranulocitozes, k ar rekonvalescences period
blood celis) - eritroc tu variabilit te (anizocitoze) 11,5-14,5%; c ak m infekcij m.
MPV (mean platelet volume) - vid jais tromboc tu tilpums 7-12 f/l; L i m f o p n i j a sastopama ak tos iekaisuma procesos, in-
PDV (platelet celis distribution variabilitv) - tromboc tu variabilit te toksik cij s.
(anizocitoze) 12 - 18%.
MCH norm ls lielums ir normohromas an mijas ga- SEROZO DOBUMU Š IDRUMU IZMEKL ŠANA
jum , palielin s hiperhromas an mijas gad jum . Šis r js var Visus serozo dobumu š idrumus iedala eksud tos un
t palielin ts ar aknu funkciju trauc jumu gad jum (piem ram, transud tos.
aknu ciroze). Tas samazin s, ja ir hipohrom an mija, kad trauc ta Eksudati rodas iekaisuma rezult un nereti satur ar mikro-
Hb sint ze dzelzs defic ta d . organismus.
MCV netieši raksturo eritroc tu izm rus; ja r js ir zem Transud ti - tiem nav iekaisuma rakstura, tos rada asins seruma
8 f/l - mikroc ti, ja virs 100 f/l - makroc ti. MCV pazemin ts - izsv dums caur asinsvada sienu sakar ar asins cirkul cijas
mikrocit ra an mija, dzelzs defic ta an mija. Tas notiek, ja ir izmai m (lab ventrikula nepietiekam ba, hipoprotein mija, aknu
hroniski asins zudumi, eritroc tu hemol ze u.c. perenh mas boj jumi, nefrotiskais sindroms, trauc jumi elektrol tu
MCHC paaugstin s virs 360 g/l hiperhromas an mijas un vielu mai ).
hiperlip mijas gad jum , jaundzimušiem samazin s zem 320 g/l, ja Visus seroz dobuma š idrumus izmekl jot, j nosaka to
ir hipohrom an mija (Fe defic ts). EGA - eritroc tu grimšanas visp jais raksturs (serozs, serozi fibrinozs, serozi strutains,
trumu - var noteikt, izmantojot: strutains, hemor isks, hilozs).
1) autom tus - automatiz ti p c Vestergr na metodes, kad Izmekl šanai j nos ta viss ieg tais materi ls.
asinis em speci los vakuteineros, kuri dom ti EGA noteikšanai no Izmekl jot nosaka ieg materi la reakciju, parasti t ir v ji
venoz m asin m. Norm ls EGA ir 1-20 mm stund kapil s asin s; rmaina. Lai diferenc tu transud tu no eksud ta, nosaka:
2) mikrometodi - no pirksta p c Pen enkova metodes. Te 1) patn jo svaru - transud tiem tas ir 1,002 - 1,015, ek-
norm grimšana v riešiem ir 2-10 mm/st; sieviet m 5-15 mm/st. sud tiem - liel ks par 1,015;
Sal dzinoša Vestergr na un 2) Rivalta provi (eksudati satur seromucinu, kas sarec
Pan enkova metode (aptuveni). eti sk bes ietekm , t.i., dod pozit vu reakciju, transud ti -
Vestergr na 30 40 50 60 70 80 90 10 negat vu);
H
Pen enkova 23~t30! 37 43 50 56 63 i 7C 3) olbaltumu; olbaltums transud tos ir 5 - 25 g/litr , ek
sud tos - vair k par 25 g/litr .
Analiz jot Er, Hb un eritroc tu ražot jus, varam noteikt an miju Album na/globul na koeficients transud tos ir 2,0-4,0.
veidu. Album na/globul na koeficients eksud tos - 0,5-2,0.
Hemol tisk a n m i j a . Norm li MCV, MCH un
Mikroskopiski izmekl :
RDW lielumi, kas kombin jas ar zemu Hb un Er skaitu.
a) nat vos prepar tus, kurus gatavo, centrifug jot izmekl jamo
Megaioblas tis k a n m i j a . Augsti MCV, MCH
materi lu un gatavojot prepar tu no nogulsn m. Mikroskopiski
redzes lauk nov rt formelementu daudzumu - leikoc tus un
eritroc tus, serozo dobumu izkl jš nas - me-zot liju. Mekl ar
aizdom gus š nu sakopojumus, kurus diferenc kr sotos
prepar tos un nov rt s k. Dažreiz redza-

25

25
 IRUR IJA IRUR IS K A SLIM NIEK A I Z M E K L
mi tauku pilieni - hilozos vai ar strutainos eksud tos, ja tur daudz
sabrukušu š nu, un holester na krist li - tuberkulozes gad jumos,
vecos izsv dumos;
b) kr sotos prepar tus analiz s k un diferenc š nas:
• neitrof los leikoc tus - parasti eksud tos, ja s kusies infekcija;
• eozinof los leikoc tus - aler isko reakciju, tuberkulozes un
aundab go audz ju gad jumos;
• histioc tus - iekaisuma procesos;
• plazmoc tus - eksud tos, ja ieilguši procesi;
• makrof gus - strutainos pleir tos, ja ir asins izpl dums plei-r
dobum ;
• Simfoc tus - nedaudz ikvien saslimšan , daudz, ja ir tuberkuloze
un serozi izsv dumi (30 - 40%).
Leikoc tus nov rt procentos, t.i., diferenc jot 100 š nas.
Apraksta mezot lija š nas, to morfolo iju un izmai as. Ja
atrod š nu komplektus, nov rt to atipiju vai aundab bu. Eritroc tus
atrod ikvien seroz dobuma š idrum , tie rodas punkcijas
rezult , traumu un jaunveidojumu gad jum .
UR NA ANAL ZE
Lai ieg tu pareizus kl nisk s ur na anal zes datus, nepie-
ciešams svaigs r ta ur ns. Svar gi, lai sieviete ur nu sav ktu p c r ta
tualetes (apmazg šan s).
Nosaka fizik li misk s paš bas un misko sast vu, veic
mikroskopisko izmekl šanu.
Ur na fizik li misk s paš bas.
Norma - svaigs dzidrs ur ns, kr sa - salmu dzeltena, atkar ga
no pigmenta urohroma. Ur na kr su var ietekm t žults pigmenti,
asinis un to deriv ti, perfir ns, medikamenti, bar bas vielas. Ur na
du ojumu var rad t s i, formelementi, bakt rijas.
Ur na relat vais bl vums liecina par nieru koncentr cijas sp ju.
Norma no 1,012 - 1,025, to nosaka ar areometru (urometru).
Paaugstin ts relat vais bl vums nov rojams, ja bijis liels š idruma
zudums (sv šanas, vemšanas, caurejas, apdegumu, sastr guma
tipa sirds slim bu u.c. gad jumos).
Nieru koncentr cijas sp jas pav jin s un relat vais bl vums
pazemin s, ja tiek uz emts liels š idruma daudzums, notiek
ilgstoša badošan s, ja uztur tr kst olbaltumvielas, ja izz d t skas
vai uzs cas eksud ti un transud ti, k ar nieru slim bu gad jumos.
Nieru funkcion lo sp ju p rbaudei izmanto Zim icka raudzi.
rbaudi veic ik p c 3 stund m, nosakot ur na relat vo bl vumu
mai u diennakt . Norm la ir v ji sk ba vai neitr la ur na reakcija
(pH 5,0-7,0), s rmaina - cist ta gad jum , k ar , ja zudusi sp ja
izdal t metabolisma produktus (nesp ja izdal t H jonus).
Ur na misk izmekl šan nosaka t s sast vda as, kuru
norm ur nav, bet kas par s patolo ijas gad jum
(protein rija, glikoz rija, žults pigmenti, ketonvielas, amil ze,
hemat rija).
Protein rija - palielin ts olbaltuma daudzums ur ; vesela cilv ka
ur ar parast m laboratorisk s izmekl šanas metod m olbaltumu
neatrod, t atz st, ka norm t nav.
Izš ir:
1) f i z i o l o i s k o jeb funkcion lo
tein riju, kas nav saist ta ar nieru slim m un ir p rejoša. No
ro drudža gad jumos, p c bag gas olbaltuma uz emšanas
ar bar bu, p c sp m emocij m, fizisk s slodzes;
2) p a t o l o i s k o jeb n i e r u protein riju;
3 ) r p u s n i e r u protein riju.
N i e r u protein riju iedala atkar no izcelsmes meh nisma:
kamoli u protein rijas gad jum boj ta tiek kamoli u baz
membr na un trauc ta to asinsrite, kan li u protein rija rodas, ja
olbaltumvielas no prim ur na neabsor-b jas piln gi; c lo i ir
nefrotiskais sindroms, pielonefr ts, in-terstici lais nefr ts,
medikamenti, smagie met li. rpusnieru protein rija -
ekstraren olbaltuma pie-
ŠANA
jaukums, kas n k no ur na izvadce iem un dzimumorg niem (cist ti,
uretr ti, prostat ti, vagin ti). Mikroskopiski v rojami daudzi iekaisuma
elementi - leikoc ti, bakt rijas. O r t o s t a t i s k protein rija
nov rojama b rniem un pusaudžiem, kad tie st v, gu us st vokl
izz d. Uzskata, ka t s c lonis ir mugurkaula lordoze. Š protein rija
ir labdab ga, jo nieru mazsp ja neizveidojas.
Olbaltumu ur nosaka:
1) ar ekspresmetodi kvalitat vi un puskvantitat vi, kur tiek
izmantoti sausi reakt vi pap ra str mel šu veid ;
2) kvalitat vi pier da ar 20% sulfosalicilsk bi: 1 ml ne-
centrifug ta vai filtr ta ur na pieliek 2 pilienus rea enta. Pozit
gad jum rodas du ojums, kuru uz tumša fona sal dzina ar ur nu
bez reakt va.
Kvantitat vi izmantots fotoelektrokolorimetrs vai analizators k
rea entus izmanto 3% sulfosalicilsk bi vai sarkano pi-rogalolu.
Glikoz rija - paaugstin ts glikozes daudzums ur ; veselam
cilv kam ar ur nu izdal s minim ls daudzums glikozes 0,02 - 0,05
g/l, kuru ar parast m metod m nekonstat (negat va reakcija).
Glikoz rija var b t:
1) aliment ra - ja uztur vienlaic gi uz em vair k par 150 g
glikozes;
2) eksperiment , ja reflektori izsauc glikogliol zi akn s,
rezult glikoz rija ir slaic ga;
3) ja pastiprin ta hiperglik misko hormonu izdale, piem ram,
hipof zes audz ja vai feohromocitomas gad jum ;
4) aknu parenh mas boj jumu rezult , kad trauc ta glikozes
rv ršan s glikog ;
5) drudža gad jumos glikoz riju izskaidro ar toksisku CNS
kairin jumu.
Pat ol o is k p ankre tis k glikoz rija rodas sa-
kar ar vielu mai as trauc jumiem aizku a dziedzer . To nov ro
c cukura diab ta, ja akn s trauc ta glikog veidošan s, jo
nepietiekami izdal s hormons insul ns. Insul ns veicina glikozes
rv ršanos glikog un t depon šanos akn s (gli-
koneo en ze).
Glikozi ur kvalitat vi un postkvantitat vi nosaka, izmantojot
eksprestestu, kura pamat ir glikozoksid zes metode, kas ir
enzim tiska. Pap ra str mel te pies cin ta ar fermentiem
glikozoksid zi un proksid zi, k ar ar kr svielu. Pamatojoties uz
glikozes oksid ciju ar fermentu glikozoksid zi, veidojas H202
de raža peroks ds), kas savuk rt sadala fermentu peroksid
un oksid pievienoto kr svielu, k rezult notiek reakt vo kr su
mai a.
Kvantitat vai noteikšanai izmanto glukozoksid zes metodi.
Ketonvielu noteikšana ur . Ketonvielas - acetons,
aceteti sk be, beta-oksisviestsk be ir tauku un olbaltumvielu
nepiln gas oksid cijas produkti ur . Ketonvielas rodas ur , ja
trauc ta vielu mai a. Norm li og hidr ti, tauki, olbaltumvielas
no rd s, izejot starpstadijas l dz acetilkoenz mam A, kas t k
organism sadal s C02 + H20. ja og hidr tu nepietiek, rodas
trauc jumi, kas rada keton erme us, jo piln ga no rd šan s
nenotiek. Ketonvielas nov ro smaga diab ta, drudža, badošan s
pro- un tireotoksikozes, atk rtotas vemšanas, ku a v ža un pilorus
stenozes gad jumos, p c oper cij m un narkozes.
Praktiski laboratorij nosaka acetonu ar ekspresmetodi. Pap ra
str meles reakt da a maina kr su uz violetu, kuru sal dzina ar
skalu - metode puskvantitat va.
Žults pigmenti ur . Galvenais žults pigments ur ir
bilirub ns, ar urobilinogens, kurš, ur nam ilg k st vot, oksid -jas
urobil . Norm li svaig ur ir nedaudz urobilinogena.
Virs aknu dzelt ur paaugstin s urobilinogens,
bilirub ns negat vs. Aknu dzelt (t.i., v rusu hepat ts) paaugstin s
bilirub ns, bet urobilinogens ir norm ls vai nedaudz paaugstin ts.
26
26
 IRUR ISKA S LIM NIEK A I Z M E K L ŠANA
IRUR IJA

Zemaknu dzelt bilirub ns paaugstin ts, bet urobi-
linogena visp r nav. Aknu cirozes gad jum bilirub ns un
urobilinogens paaugstin ts, vai ar p jais ir norm ls.
Bilirub nu un urobilinogenu pier da ar eksprestestu pal dz bu -
notiek str mel tes rea enta zonas kr su mai a, kuru sal dzina ar
kr sas skalu.
Ur na sedimenta mikroskopisk izmekl šana. Ur nu
centrifug , no sedimenta gatavo prepar tu orient jošai
mikroskopijai. Izš ir organiz s un neorganiz s ur na sedimenta
sast vda as.
Organiz s ur na sedimenta sast vda as
1. Eritroc ti, kurus var dal t:
1) n e i z m a i n t a j o s, kas satur hemoglob nu;
2) i z m a i n t a j o s , kas hemoglob nu zaud juši. Norm
ur eritroc tu nav vai ir atseviš i eritroc ti. He-
mat rija nov rojama, ja boj ta parenh ma (glomerulonefr ta,
pielonefr ta, nierakme u slim bas, traumas, nieru infarkta un
audz ju gad jumos).
2. Leikoc ti - norm li v riešiem 0 - 3 r/l, sieviet m 0 - 5 r/l.
Leikocit rija nov rojama iekaisuma procesos (pielonefr ts, nieru
septiskie boj jumi).
3. Epit lSjs, kuru diferenc š di:
1 ) d a u d z k r t a i n a i s p l a k a n a i s epit lijs; t
diagnostisk noz me ir maza, jo tas izkl j tikai jos dzimum-
org nus un uretras lejasda u;
2) p r e j a s epit lijs izkl j ur na izvadce us, uretras
augš jo da u, ur np sli, ur nvadu, nieru b odi as;
3) n i e r u epit lijs izkl j nieru kan li us, t atrašan s
ur liecina par distrofiskiem procesiem - de enerat viem
boj jumiem. Atrod pie nefrotisk sindroma, glomerulonefr ta
un nefrozes, kombin jas ar olbaltuma un cilindru atradn m.
4. Cilindrus diferenc š di:
1) h i a I n i e cilindri - var par ties p c fiziskas piep les,
drudža gad jumos; liel ka noz me, ja tie ir kop ar eritroc tiem,
nieru epit liju. T pat var atrast gr tniec bas toksi-koz , ortostatisk
protein rij ;
2 ) g r a u d a i n i e cilindri - veidojas, sabr kot epit li-ja
m, un liecina jau par nieru parenh mas organisku boj jumu.
Sastop glomerulonefr ta, nefrop tijas, gr tniec bas toksikozes,
sirdskaites, diab tisk s komas un citos smagos nieru boj jumu
gad jumos;
3) v a s k a cilindri - sastopami smagos nieru parenh mas
boj jumos un liecina par nieru kan li u paplašin šanos, piem ram,
nefrozes, amiloidozes, k ar smagos glomerulonefr ta gad jumos,
termin los st vok os;
4) š n u cilindri, kurus iedala epiteli lajos, eritrocit ra-jos un
leikocit rajos. Eritrocit rie š nu cilindri veidojas eritroci-t rijas,
leikocit rie-leikocit rijas gad jum , un liecina tieši par nieru infekciju
(nieru septiskajiem boj jumiem); epiteli lie cilindri liecina par nieru
kan li u de enerat vu boj jumu gan termin los st vok os, gan
nefrozes.
Neorganiz s ur na sedimenta sast vda as ir s i, kuri izkr t
ur amorfu masu vai krist lu veid . Izš ir sk bas un s rmainas
reakcijas ur na krist lus un s us. S k b a s ur na
r e a k c i j a s s i:
- ur ti, kas sast v no ur nsk n trija, k lija, kalcija un magnija;
- ur nsk bes krist li;
- kalcija oksal ti, kas sastopami gan ur ar sk bu, gan s rmainu
reakciju.
r m a i n a s u r n a r e a k c i j a s s i:
- amorfie fosf ti - sastopami ur np a iekaisuma gad jum ;
- tripelfosf ti - bieži sastopami kop ar amorfiem fosf tiem, ja
ur np slis iekaisis;
- neitr lais fosforsk bais kalcijs - sastopams reimatisma un
an mijas gad jum ;
- og sk bais kalcijs;
- ur nsk bais amonijs - sastopams cist tu gad jumos.
Formelementu kvantitat va noteikšana ur .
Praks izmanto, nosakot formelementu daudzumu noteikt
tilpuma vien vai noteikt laika spr (24 stund s). Visbiež k
pielietot ir Ne iporenko metode, kuras princips ir formelementu
skait šana svaig ur , apr inot formelementu skaitu, kas tiek
izvad ts ar 1 ml ur na. Norm li ar 1 ml ur na izdal s l dz 2000
leikoc tu, l dz 1000 eritroc tu; cilindri - 0.
LIKVORA IZMEKL ŠANA
Likvoru ieg st, izdarot lumb lo punkciju. Izmekl šana j izdara
t p c punkt ta ieg šanas.
c izcelsmes likvors ir asins plazmas dial zes produkts caur
asinsvadu sienu. Likvora uzdevums ir:
- pieg t smadze u š m nepieciešam s bar bas vielas;
- aizvad t metabolisma produktus;
- aizsarg t smadzenes no meh niska boj juma. Likvors sast v no
89 - 90% dens un 10 - 11% sausnes.
Likvora kl nisk izmekl šana. Kl niskai anal zei nepieciešams 3,0
- 5,0 ml likvora. Izmekl jot likvoru, j nosaka:
1) kr sa (norm li - bezkr saina, patolo ij - pel ga, sarkana,
ksantohronijas gad jum no hemoglob na sabrukuma produktiem -
dzeltena);
2) caursp gums (dzidrs vai du ains). Reakcija - v ji s r-
maina (pH 7,35 - 7,4). p. svars 1,006 - 1,008;
3) olbaltums - z dai iem no 3 m n. vecuma 0,15 -1,0 g/l, l dz
60 gadu vecumam 0,15 - 0,45 g/l, vec kiem par 60 gadiem 0,15 -
0,6 g/l. Princips olbaltumvielu noteikšan -pirogalols sarkanais
saist s ar olbaltumviel m sk vid , kas satur molibd ta jonus.
Rezult ieg tais zilas kr sas savienojums maksim li absorb jas
pie 600 nm. T di optiskais bl vums pie 600 nm ir tieši
proporcion ls olbaltumvielu koncentr cijai paraug . Kl nisk noz me
- olbaltumvielas paaugstin s, ja s kušies smadze u
hemodinamikas trauc jumi, iekaisumi, k ar CNS boj jumi;
pazemin s, ja ir hidrocef lija un likvora hipersekr cija;
4) glikoze - norma 2,8 - 3,9 mmol/l.
Clikozes noteikšanai izmanto fermentat vo metodi.
Likvora mikroskopisk izmekl šana.
sast v no likvora š nu skait šanas Fuksa - Rozent la
3
kamer , kuras tilpums ir 3,2 mm . Š nu iekr sošanai izmanto
Samsona kr su. Kr sas un likvora attiec ba ir 1 : 10.
3
Apr ina š nu skaitu 1 mm likvora.
3
Atbildei parasti vajag 3 vai 4 mm norm la lumb lpunk-t ta.
3
rniem l dz 3 m n. vecumam 1 mm likvora ir 20 - 23 š nas,
dz 1 g. 14 - 15, 2 g. vecum - 1 - 14, no 2-5 gadiem 10 - 12, no 5 -
7 gadiem 8-10 š nas, no 7 - 10 gadiem 6-8 š nas.
Gleocit ze ir palielin ts š nu skaits, ko nov ro iekaisuma
procesos.
nu diferenc šana kr sotos prepar tos.
Likvoru centrifug 5 - 7 min. ar 1000 - 1500 apgriezieniem
min . No nogulsn m gatavo pl nu prepar tu, kuru p c
nož šanas fiks ar metilspiru, kr so k asi u uztriepes 2 - 3 min.
nas diferenc ar imersijas objekt vu.
Norm lumb lpunkt limfoc ti var b t ar atseviš i.
Patolo ij - pleocitoz - neitrof lie leikoc ti ilgstoša iekaisuma
rezult izmain ti; eozinof lie leikoc ti v rojami sub-arahnoid lu
asins izpl dumu, tuberkulozes, sifilisa, cisticer-kozes, ar audz ju
gad jumos; limfocit ra pleocitoz iest jas p c neiro irur isk m
oper cij m, tuberkulozes, mening ta. Pleocitoz var konstat t ar
plazmatisk s š nas, histioc tus, makrof gus. aundab go audz ju
gad jum , dažreiz audz ju š nas likvora pie tuberkulozes, likvoram
st vot, veidojas fibr -na t kli š, kuru tad izmekl uz tbc bakt rij m.

27
 IRUR IJA IRUR I S K A SLIM NI EK A IZ M EKL
BIO MISKIE IZMEKL JUMI
Praktiskajam rstam - irurgam - l dztekus kl niskajai iz-
mekl šanai b tu nepieciešams orient ties bio misko izmekl jumu
kl st , jo š s inform cijas pareiza interpret cija kop ar kl nisk s
izmekl šanas datiem pal dz tu diagnozes preciz šan . Tikpat liela
noz me bio miskiem izmekl jumiem ir bla-kusslim bu diagnostik ,
slimnieka st vok a smaguma izv rt šan , pielietot s terapijas un
rst šanas rezult tu efektivit tes izv rt šan . Ar anesteziologam
pirms oper cijas nepieciešams zin t slimnieka asins bio miskos
jus, piem ram, elektrol tu l meni, glikozi, ur nvielu utt.
rstam b tu j zin: lai ieg tu prec zu rezult tu, svar gs ir t.s.
pirmsanal tiskais posms, t.i., k pa emt analiz jamo materi lu un
saglab t to l dz nog šanai loboratorij .
Bio misko izmekl jumu kl sts ir oti plašs: var noteikt
olbaltumvielas, kop jo olbaltumu, album nu, olbaltumu frakcijas,
sl pek a vielu mai as parametrus, ur nvielu, kreatin nu, ur nsk bi,
glikozi, lip dus, elektrol tus, fermentus, aknu proves utt. (skat.
bio misko izmekl jumu rezult tu veidlapu).
BilSrub ns. Bilirub ns ir h ma oksid cijas produkts: 85%
veidojas no sabrukušiem eritroc tiem, 15% - no sabrukušaj m
eritropo zes š m kaulu smadzen s. Netiešais vai br vais
bilirub ns ar plazmas album nu non k akn s, kur tiek konjug ts
(k st par tiešo jeb saist to bilirub nu), p c tam ar žulti - zarnu trakt ,
un izveidojas urobilinog ns; liel t da a izdal s ar f m, da a
uzs cas asin s, non k nier s un izdal s ar ur nu.
Norm li asin s ir 25% tieš jeb saist bilirub na un 75%
netieš jeb br bilirub na. Ur bilirub na nav.
Bilirub na l me a paaugstin šan s plazm ir saist ta ar aknu
funkciju nepietiekam bu, obstrukcij m žultsce os, he-mol tisk m
slim m.
atceras, ka hemol tisk s dzelt s laik asin s ir izteikta
hiperbilirubin mija uz br jeb netieš bilirub na r ina; ur
bilirub na nav, bet ir paaugstin ts urobilinog ns. Paren-himatoz s
dzelt s laik asin s ir paaugstin ts gan netiešais, gan tiešais
bilirub ns; ur paaugstin ts bilirub ns un urobilinog ns.
Obstrukcijas dzelt s laik asin s ir hiperbilirubin mija uz saist jeb
tieš bilirub na r ina; ur bilirub ns paaugstin ts, urobilinog ns
samazin ts.
Izmekl jamais materi ls - serums un plazma. Materi ls
sarg no gaismas. Norm kop jais bilirub ns ir l dz 17 mmol/l,
tiešais - l dz 5 mmol/l.
Alan nam na transfer ze (ALAT). ALAT ir ferments, kas
kataliz NH2 grupas p rnešanai no alan na uz <* - ketoglutarskabi.
Tas augst koncentr cij ir akn s, maz k nier s, skeleta musku os,
aizku a dziedzer , lies un plauš s. ALAT palielin šan s
galvenok rt saist ta ar aknu saslimšan m - hepat tu, aknu cirozi,
aknu audz jiem, obstrukt m saslimšan m. ALAT ir paaugstin ts
ar plaušu traumu vai muskulat ras slim bu, šoka, hipoksijas,
miokarda infarkta, hemol tisku saslimšanu un cirkul cijas
disfunkcijas gad jumos.
Izmekl jamais materi ls - serums vai plazma. J izvair s no
hemol zes.
Aspart taminotransfer ze (ASAT). ASAT ir ferments, kas
kataliz NH2 grupas p rnešanu no asparg nsk -bes uz oc -
ketoglutarskabi; augst koncentr cij atrodams sirds, aknu un
skeleta muskulat , nieru audos, k ar eritroc tos. Šo audu
saslimšana vai boj jums, piem ram, miokarda infarkts, v rusu vai
toksisks hepat ts, aknu nekroze, ciroze, musku u distrofija var
izsaukt ASAT l me a palielin šanos.
Izmekl jamais materi ls - serums un plazma. J izvair s no
hemol zes.
°c - amil ze, diast ze.
Amil ze ir ferments, kas izdal s no aizku a un siekalu
dziedzeriem, t hidroliz cieti un polim ros cukuru l dz glikozei,
nehidroliz celulozi.
28
ŠANA
No asin m amil ze caur nier m nok st ur (ja nav trauc ta
nieru funkcija). Paaugstin ta amil ze ur saglab jas 7 -10 dienas,
turpret serum normaliz jas 2 - 4 dienu laik .
Testa galven noz me ir ak ta pankreat ta un hroniska
pankreat ta paasin juma diagnostik . Amil ze paaugstin s zarnu
obstrukcijas, periton ta, ektopiskas gr tniec bas un diab tisk s
ketoacidozes gad jum .
Izmekl jamais materi ls - serums, plazma, svaigs ur ns.
rmain fosfot ze. rmain fosfot ze pieder fermentu
grupai, kas kataliz fosfora esteru hidrol zi; atrodas akn s, kaulos,
zarn s, placent . Galven noz me ir aknu boj jumu, intrahepatisku
vai ekstrahepatisku žultsce u nospros-tojumu un kaulaudu slim bu
diagnostik .
Paaugstin ta s rmain fosfot ze v rojama b rniem kaulu
augšanas akt vaj period , ja ir osteoblastisk s kaulu slim bas,
Pedžeta slim ba, Beka sarkoidoze; aknu slim bas - žults-vadu
obstrukcija sakar ar audz ju, žultsakme iem, strikt -r m, aknu
ciroze, holang ts, parenhimatoza dzelt ; infekcijas slim bas
(infekcioz mononukleoze, citomegalov rusu infekcija), sepse,
lainais kol ts.
Pazemin ta s rmain fosfot ze sastopama hipotireo dis-ma
gad jumos un ja ir kaulu augšanas trauc jumi b rniem.
Izmekl jamais materi ls - serums. J tceras, ka katrai vecuma
grupai ir sava s rmain s fosfot zes norma.
Clutamiltransfer ze (CT). Ferments, kurš atrodas galvenok rt
hepatoc tos, piedal s aminosk bju transport šan caur š nu
membr m. oti jut gs hepatobili s sist mas un aknu funkciju
js. GT ir specifisks alkohola boj tu aknu r js.
Paaugstin tu glutamiltransfer zi nov ro, ja ir intrahe-pat lo un
ekstrahepat lo žultsce u obtur cija (sastr gums), pankreat ts, ak ts
infekciozs toksisks hepat ts, aknu ciroze, metast zes akn s,
miokarda infarkts.
Izmekl jamais materi ls - serums.
Urea (ur nviela).
Urea ir olbaltumvielu un aminosk bju degrad cijas gala-
produkts, kas veidojas akn s, izdal s caur nier m, filtr joties caur
glomeruliem, un da ji reabsorb jas dist lajos nieru kan -l šos.
Paaugstin ta urea liecina par nieru nepietiekam bu, ak tu, hronisku
nefr tu, ak tiem nieru boj jumiem (tubul ra nekroze), ur nce u
obtur ciju, hemodinamikas trauc jumiem (dehidrat -cija, šoks,
sirdskaites), olbaltumvielu hipermetabolismu.
Izmekl jamais materi ls - serums, plazma.
Norm li serum ir 2,5 - 7,0 mmol/l ur nvielas.
2. RADIOLO ISKIE IZMEKL JUMI
Rentgenogr fija.
Rentgenogr fija ir viena no rentgendiagnostikas pamat-
metod m. Rentgenstarojums atkar no audu bl vuma, nevien di
absorb joties, rada daž du rentgenfilmu nomeln ju-mu -
izmekl jam s erme a da as melnbaltu att lu (rentge-nogrammu).
Daudziem org niem un audiem rentgenstaru absorbcijas pak pe ir
gandr z vien da, t to liel kai redzam bai lieto kontrastvielas,
kuras absorb rentgenstarus vai nu vair k, vai maz k k
izmekl jamais org ns. Kontrastvielas, to ievad šanas veidi ir oti
daudz un daž di. Rentgenogramm ir liela deta u izš iršanas sp ja,
tas ir objekt vs izmekl juma dokument jums, to var ieg t ar relat vi
nelielu staru slodzi pacientam un ilgstoši uzglab t.
Vismodern s, vislab s kvalit tes rentgenogrammas tiek
ieg tas ar ciparu att la sist mu. Rentgenfilmas viet izmanto
speci lu fosfora ekr nu, kuru p c ekspoz cijas izgaismo ar l zera
staru ier , kura datora atmi gaismas spilgtuma grad cijas
rv rš ciparu izteiksm .
Ir oti daudz un daž das iesp jas ar datoru ieg t, arhiv t un
rraid t att lu.
28
 IRUR I S K A SLIM NIEK A IZ M EKL ŠANA IRUR IJA

Pacienta v rds un uzv rds: Nr.l

Slimn ca
Laboratorija Pacienta slim bas v st.
Nr.
Laboratorijas re istr cijas Nr.
Noda a _
Materi ls.

Izmekl šanas rezult ti

Tests Rezult ti Norma [Vien bas
Glikoze Asinis: 3,3-6,0 mmol/1
Likvor : 2,3-4,1 mmol/1
Kop jais olbaltums 64-82 g/l
Album ns 34-50 g/l
Tiešais bilirub ns <5 mkmol/1
Netiešais bilirub ns < 15 mkmol/1
ALAT <42 U/l
ASAT <35 U/l
y-GGT riešiem: 15-85 U/l
Sieviet m: 5-55 U/l
@-amil ze Serum : 25-115 U/l
Ur < 450 U/l
rmain fosfotaze 50-136 U/l
Lakt tdehidrogenaze riešiem: 35-232 U/l
Sieviet m: 20-215 U/l
Kreat nkinaze riešiem: 35-232 U/l
Sieviet m: 21-215 U/l
Urea 2,5-7,0 mmol/1
Kreatin ns Asin s: V riešiem: 0.5-1.2 mg/%
Sieviet m: 0.3-1.1 mg/%
Ur : mg/%
Min tes diur ze ml/min
Glomerulu filtr cija >80 ml/min
dens reabsorbcija nier s 97,5-99,5 %
Ur nsk be Asin s: V riešiem: 208-428 mkmol/1
Sieviet m: 155-357 mkmol/1
Ur : 1,5-5,0 mmol/24h
Fosfors Asin s: 0,8-1,6 mmol/1
Ur : 12-48 mmol/24h
trijs 135-150 mmol/1
lijs 3,5-5,1 mmol/1
Kalcijs Asin s: 2,2-2,65 mmol/1
Ur : 2,5-8,0 mmol/24h
Magnijs 0,7-1,0 mmol/1
Dzelzs 7-26 mkmol/1
Dzelzs saist šanas sp ja riešiem: 46,6-71,6 mkmol/1
Sieviet m: 46,6-79,7 mkmol/1
Hlor di Asin s: 95-107 mmol/1
Likvor : 120-130 mmol/1
Triglicer di 0,5-2,0 mmol/1
Holester ns < 6 (riska grupa 5,2-6,0) mmol/1
ABL holester ns riešiem > 0,9 mmol/1
Sieviet m > 1,16 mmol/1
ZBL holester ns riešiem < 3,4 mmol/1
Sieviet m < 3,3 mmol/1

Datums:
Laboratorijas vad js
rst jošais rsts:

29
 IRUR IJA IRUR I SK A SLIM NI EK A I Z M E K L Š AN A

Rentgenoskopija. apgr tina kaulaudi vai zarnu g zes, pielieto endoskopiju. Speci las
Izdarot rentgenoskopiju, izmekl jam objekta att lu ieg st uz konstrukcijas nelieli detektori zondes veid ievad mi makst -
fluoresc još ekr na. T k ekr na spilgtums un deta u izš iršanas dzemdes un oln cu, taisnaj zarn - priekšdziedzera, ku un
sp jas ir relat vi nelielas, m sdien s lieto elektron-optisko divpadsmitpirkstu zarn - aizku a dziedzera izp tei. L dz veid
pastiprin ju ar rentgentelev zijas iek rtu. Rentgeno-skopijas var izmekl t bar bas vadu, žultsva-dus, ureterus un tiem pieguloš s
galven s priekšroc bas ir iesp ja redz t org na att lu tieši strukt ras. Ultrasonoskopija ir ide la vizualiz cijas metode gan
izmekl šanas br un nov rst t motoro funkciju. Medotes tr kumi, diagnostisku, gan terapeitisku punkciju izdar šanai ar tievu adatu.
sal dzinot ar rentgenogr fiju, ir liel ka staru deva un maz ka deta u Sal dzin jum ar cit m att la diagnostikas metod m, US ir
izš iršanas sp ja. Rentgenoskopiju plaši izmanto, kontrol jot visl , nav pier ta t s kait iedarb ba uz cilv ka organismu,
kontrastvielu ievad šanu rentgen-kontrastizmekl jumu laik un nerada nepat kamas izj tas izmekl šanas laik , nav nepieciešama
vadot sarež kas diagnostiskas un terapeitiskas manipul cijas: paša sagatavošana izmekl jumam.
punkcijas biopsijas, vadu dilat cljas, akme u ekstrakcijas un citas. Magn tisk s rezonanses tomogr fija (MR).
Fluorogr fija. Magn tisk s rezonanses tomogr fija ir v sturiski visjaun ,
Fiuorogr fija ir rentgenolo isk s izmekl šanas metode, kur vismodern un, iesp jams, visperspekt staru diagnostikas
izmekl jam objekta att lu no fluoresc još ekr na ar fotooptikas metode.
1 19
pal dz bu p rnes uz fotofilmas. Metode rad ta, lai ar relat vi Atomu kodoliem ar nep ra skaitu protonu vai neitronu (H , F ,
23 31
maz m izmaks m (kadra lielums 110 x 110 mm) var tu izmekl t Na , P ) ir pašiem savs kust bas daudzuma moments, ko fizik
lielu pacientu skaitu; m su valst p rsvar lietota k atlases metode sauc par spinu (no ang u vai. "spin" - v rp-sti a).
plaušu slim bu agr nai diagnostikai. Atoma kodols griežoties rada ap sevi pats savu magn tisko
Par fluorogr fijas tr kumiem, sal dzinot to ar rentgenogr fiju, lauku jeb kodola magn tisko momentu. Magn tiskais moments
uzskata liel ka staru deva un maz ka deta u izš iršanas sp ja. dz vajos audos ir apm ram div m trešda m atomu. Parastos
Citu valstu medic nas praks metodes principus p rsvar lieto apst os kodolu magn tiskie momenti audos ir daž dos virzienos
ku a un zarnu trakta rentgenolo isko izmekl jumu nek rt gi orient ti telp . T c audiem kopum magn tisk
dokument šanai. momenta nav. Ja p mo objektu ievieto starp magn ta poliem, tas
Kompj tertomogr fija (KT). magnetiz jas, un t summ rais lauks ir paral ls jam
Kompj tertomogr fija (no grie u vai. - tomo - da a, sl nis un magn tiskajam laukam.
grapho - rakstu), (sin. - datortomogr fija, skait ot jto-mogr fija) ir Mainoties summ lauka virzienam, tas s k rot t ap
rentgendiagnostikas metode erme a š rsgriezuma sl u att lu magn tisk lauka virziena l nij m. L dz gi griežas sp u vilci š,
ieg šanai. pirms tas apst jas un apg žas. Šo par bu sauc par precesiju. Lai
Metodes pamat ir apk rt cilv ka erme a gareniskai asij precesiju ierosin tu, lieto main gas radiofrek-vences magn tisk
rot joša rentgenstaru spuldze un apl novietoti jut gi detektori, kas lauka impulsu. Ierosin šanas frekvencei ir j sakr t ar kodolu
inform ciju par sa emt starojuma lielumu nodod apstr dei precesijas frekvenci. Kad ierosin šanas impulsu p rtrauc, kodoli
skait ot jiem. T veid ieg st noteiktas erme a da as atgriežas l dzsvara st vokl , vienlaikus izstarojot ener ijas kvantus.
rsgriezuma att lu ar lielu audu bl vuma izš iršanas sp ju. Tas ir kodolu magn tisk s rezonanses sign ls. To uztver un
Absorbcijas jeb bl vuma m jumus KT att izsaka Haunsf lda re istr ar attiec giem apar tiem. Rezonanses sign la frekvence
vien s - HV (metodes autori - anglis G.Haunsf lds un amerik nis sakr t ar precesijas frekvenci un identific kodola tipu, prec k,
A.Makkormaks 1979.gad sa ma Nobela pr miju medic ). misk elementa izotopu. Sign la s kotn intensit te ir tieši
Bl vuma skala ir relat va absorbcijas lielumu raksturojoša skala, proporcion la ierosin to kodolu skaitam (koncentr cijai). T di
kur par izejas 0 punktu ir pie emts dens bl vums, gaiss - "1000", MR dod iesp ju ieg t zi as par audu misko sast vu. Kad
kompakt kaul-viela - "+1000" HV. Š KT iesp ja prec zi noteikt augstfrekvences impulsu p rtrauc, precesija pamaz m rimst. Šo
audu bl vumu ir galven metodes priekšroc ba sal dzin jum ar par bu sauc par relaks ciju. To raksturo ar t saukto garenre-
jiem rentgenizmekl jumiem. laks cijas laiku J] un š rsrelaks cijas laiku T2 . T, ir laiks, kur
KT aparat ra turpina pilnveidoties. P s paaudzes atjaunojas tas magn tisk momenta komponents, kas paral ls
spir lveida KT rot još spuldze vienlaic gi virz s ar garenisk s ass jam magn tiskajam laukam, bet T 2 - laiks, kur norimst
virzien , aujot laika spr ieg t daudzu sl u anatomisku precesija.
att lu. KT izmekl jumi izmantojami visu org nu sist mu Tomogrammu ieg st, kodolu magn tisk s rezonanses sign lus
diagnostik . Relat vi vismaz inform cija ieg stama ku a un sec gi ierosinot atseviš os nelielos audu iecirk os. To pan k,
zarnu trakta izmekl jumos. viendab gajam magn tiskajam laukam uzkl jot mazus, telp
Ultraska as diagnostika (US). neviendab gus (gradienta) magn tiskos laukus, ko ierosina ar
Ultraska as diagnostik (sin. uitrasonogr fija, ultrasono- speci m spol m. Gradientlauku un pamatlauku summ šan s
skopija, ehogr fija) ar frekvenci 1 - 20 MHz izmanto ultraska as rezult magn tisk lauka intensit te un kodolu precesijas
sp ju izplat ties daž s biolo isk s vid s un atstaroties no frekvence daž s audu viet s ir daž da. T c magn tisk s
atš ir gu audu un org nu robežvirsm m. rezonanses sign ls rodas tikai noteikt , sam neliel parauga
Viena no ultraska as aparat ras sast vda m darbojas gan k iecirkn .
enerators, impulsu veid radot fokus tu staru k li, gan k Gradientlauku sp ju main t past magn tisk lauka
detektors, uztverot atstaroto sign lu un p rveidojot to elektriskajos intensit ti izmanto, lai ieg tu p objekta tomogrammu noteikt
impulsos. Sa emto inform ciju apstr jot ar skait ot jtehniku, plakn . Attiec gi to orient jot, precesija ierosin s tikai vien plakn .
ieg st izmekl jam objekta š rsgriezuma melnbaltu att lu plakn , Citi p objekta iecirk i re istr jamo rezonanses sign lu
orient ts detektors. Izmantojot ultraska as diagnostiskaj s neietekm .
iek rt s Doplera efektu, iesp jams ieg t kr sainu asinsrites att lu Tomogramma uz displeja ekr na veidojas no tr s galveno
un inform ciju par pl smas p rmai m. parametru kombin cijas. Šie parametri ir protonu koncentr cija
Savu fizik lo paš bu d divas vides - gaiss un kaulaudi - (ierosin to kodolu skaits) un relaks cijas laiki T, un T2 . Lielumi T
trauc ieg t informat vu ultraska as att lu. Tas ierobežo metodes un T2 ir atkar gi no p objekta misk sast va, histolo isk s
pielietojumu osteolo ij , pulmonoio ij un neirolo ij . Savuk rt strukt ras un br , k ar saist dens daudzuma. Magn tisk s
jo org nu sist mu diagnostik t b tu lietojama izmekl šanas rezonanses aparat ra ir oti sarež ta un d rga, kas izskaidro
kuma posm . Org niem, kuru izp ti metodes ierobežoto izplat bu m -

30
 IRUR
su valst . MR galven s priekšroc bas, sal dzinot to ar CT, ir
sekojošas:
1. Nav pier ta izmekl juma pielietota magn tiska lauka
kait iedarb ba uz cilv ku.
2. Iesp ja ieg t izmekl jam org na att lu visdaž kaj s
plakn s, nemainot pacienta st vokli.
3. Nav nepieciešam bas plaši pielietot kontrastvielas.
MR diagnostik s iesp jas v l piln nav izp tas. Pašreiz
att st bas etap t ir neaizvietojama galvas un muguras smadze u
izp , k st l dzv rt ga klasiskaj m kontrastiz-mekl šan m:
holegr fijai, pielogr fijai un angiogr fijai, un perspekt paredzama
lieliska vizualiz cijas metode jebkurai org nu sist mai.
Radionukl diagnostika (RND).
Radionukl diagnostika (sin. - radioizotop diagnostika,
nukle medic na) ir radionukl du vai ar tiem iez tu savienojumu
lietošana slim bu diagnostik .
In vivo izmekl jumos pacienta organism j ievada radio-
akt vais farmaceitiskais prepar ts (REP), kas uzkr jas vai me-
taboliz jas k noteikt org , audos vai sist . RND iz-
mekl jumus nosac ti var iedal t funkcion laj s un att la ieg šanas
metod s, ja agr k RND galvenok rt izmantoja audz ju agr
diagnostik , tad, emot v US, CT, MR un rentge-nolo isko
izmekl jumu pielietojuma straujo progresu šaj jom , tagad RND
metodes ir neatsveramas org nu un sist mu funkciju noteikšan ,
agr no kaulu metast žu diagnostik , k ar miokarda un galvas
smadze u oksigeniz cijas pak pes raksturošan .
Svar s RND pielietojuma sf ras:
1. Agr na (pirm s stundas) plaušu art riju trombemboli-jas
diagnostika (plaušu perf zija ar cilv ka seruma album na
makroagregantiem).
2. Plaušu ventil cijas funkciju raksturojums ar radioakt m
m vai aerosoliem.
3. Vairogdziedzera patolo isko veidojumu (mezglu) vi-
zualiz cija un funkciju diagnostika.
4. Hepatobili s sist mas vizualiz cija un funkciju no-
teikšana ar holetropiem REP.
5. Duodenogastroezofage refluksa agr na diagnostika ar
peror liem vai i/v REP.
6. Nieru un uroekskretor s sist mas vizualiz cija un
funkciju noteikšana.
7. Kaulu un loc tavu sist mas daž du slim bu (iekaisumi,
distrofiskas p rmai as, traumatiski boj jumi, lok las infekcijas
per i, daž di audz ji un metast zes) agr na diagnostika (3 - 6
n. pirms kaula destrukt viem procesiem).
8. Sirds kreis ventrikula funkciju noteikšana (radiokar-
dioventrikuloscintigr fija).
9. Daž du histolo isko tipu maligno audz ju prim ro per u
un metast žu diagnostika ar iez m monoklon -l m antiviel m.
Iepriekš min to org nu un sist mu slim bu diagnostik
veiksm gi var lietot plan s (plaknes) scintigr fijas metodi, bet
sdien s sirds, galvas smadze u, plaušu un aknu per-f zijas
izmekl jumus var veikt tikai ar SPECT metodi: vienfo-tona emisijas
kompj tertomogr fiju - scintigr fiju ar izmekl jam org na 3-
dimensiju att la un tomogr fisko sl u ieg šanu. Tas ir iesp jams,
lietojot tikai speci s gamma kameras.
Šobr d svar s metodes ir:
1. Miokarda perf zijas noteikšana miera st vokl un p c
slodzes (fiziskas vai farmakolo iskas) agr nai miokarda iš mijas
diagnostikai.
2. Galvas smadze u š nu perf zijas noteikšana ar cauri
hematoencef lai barjerai difund jošiem REP - agr nai iš mijas
diagnostikai, epilepsijas diferenci ldiagnostikai, k ar , izmantojot
iez tus neiromediatorus un peps dus, galvas smadze u gangliju
un to neiroreceptoru patolo iju diagnostikai.
Daž du slim bu diagnostik RND metod m ir liels pat-
31
IS K A S LIM NI EK A I Z M E K L ŠANA IRUR IJA
svars, sal dzinot ar cit m staru diagnostikas metod m, bet
vislab kais diagnostiskais efekts ir kompleksai staru diagnostikas
metožu lietošanai.
3. ELEKTROFIZIOLO ISKIE IZMEKL JUMI
3.1. Elektrokardiogr fija (EKG).
Elektrokardiogr fijas k izmekl šanas metodes apg šana
ietilpst iekš go slim bu un kardiolo ijas m bu kursos, t šie
jaut jumi netiks s k iztirz ti. Ta u elektrokardiogr fija k
izmekl šanas metode tiek plaši izmantota ar irur iskajiem
pacientiem pirms oper cij m, izdar ta elektrokardiogrammas (EKG)
monitora nov rošana oper cijas laik , lai izv rt tu pacienta
sirdsdarb bu un t s novirzes, bet p coper cijas period EKG pal dz
nov rt t iesp jam s sirds un asinsrites sist mas komplik cijas, kas
raduš s irur isk s iejaukšan s d .
Pirmsoper cijas period EKG ir oblig ta izmekl šanas
metode visiem pacientiem ar sirds un asinsrites sist mas
saslimšan m, k ar visiem, kuri ir vec ki par 40-50 gadiem. Šajos
gad jumos EKG ir b tiska oper cijas riska izv rt šanai. Visbiež k
sirds un asinsrites sist mas komplik cijas (-4%) v ro p c liel m
asinsvadu (piem ram, aortas) oper cij m un p c kr šu dobuma
(piem ram, plaušu rezekcija) vai v dera dobuma (piem ram, zarnu
rezekcija) oper cij m. P c liel m ortop disk m oper cij m
(piem ram, g žas loc tavas protez šana) sirds un asinsrites
sist mas komplik ciju risks ir maz ks (-1%), bet oftalmolo isko
oper ciju gad jum tas ir tuvs nullei.
a pirmsoper cijas EKG atrod novirzes no normas, t noteikti
sal dzina ar iepriekš jiem EKG pierakstiem. Šaj gad jum EKG
izv rt šan galvenais uzdevums ir izsl gt svaigu miokarda iš miju
vai nesen p rciestu miokarda infarktu, jo, izdarot oper ciju 3
nešus p c miokarda infarkta, atk rtotu infarktu oper cijas laik
vai p coper cijas period v ro 6% pacientu, ja šis laiks pagarin s
dz 3-6 m nešiem, atk rtota infarkta risks mazin s l dz 2%.
Pacientiem ar sirds iš misko slim bu un stabilu slodzes
stenokardiju EKG, pierakst ta miera st vokl , parasti ir mazin-
format va un nedod priekšstatu par pacienta funkcion lo st vokli.
dos gad jumos pirms operat vas iejaukšan s ar augstu sirds un
asinsrites komplik ciju risku indic ts EKG fizisk s slodzes tests vai
medikamentozs tests, ja pacients nav sp gs izpild t fizisku slodzi
(piem ram, ar dipiridamolu vai dobuta-m nu). ja slodzes testa laik
miokarda iš miju izsaukt neizdodas, oper cijas komplik ciju risks ir
niec gs, a iš mija pro-voc jas, perioperat vaj period t s rašan s
iesp jam ba ir 10-40%. Ir b tiski, cik lielas fiziskas piep les laik
par s iš mija. a t par s tikai lielas fizisk s slodzes laik , sirds
un asinsrites sist mas komplik ciju risks ir neliels. Savuk rt, ja
pacients elpas tr kuma vai noguruma d nesp j sasniegt 85% no
savam vecumam atbilstoš s submaksim s sirdsdarb bas
frekvences, pat ja EKG iš miju nev ro, sirds un asinsrites sist mas
komplik ciju risks vi am ir augsts.
Pirms oper cijas izv rt jot EKG atseviš us elementus, to
galven diagnostisk inform cija apkopota 1. tabul .
1. tabula.
EKG atseviš u elementu galven diagnostisk inform cija.
P zobs P pulmonale var v rot pie lab trija
palielin šan s, P mitrale - pie kreis trija palielin -
šan s.
Negat vi P zobi II, III un aVF novad jumos rak-
stur gi atrioventrikul savienojuma ritmam vai
retrogr dai uzbudin juma izplat bai trijos.
Negat vs P I novad jum sastopams pie deks-
trokardijas vai nepareizi uzliktiem EKG elek-
trodiem.
31
 IRUR IJA IRUR I S K A S LIM NIEKA IZ M EKL
PQ interv ls Pagarin šan s sastopama koron s sirds
slim bas gad jumos vai medikamentu (digok-
ns) darb bas rezult . Sa sin šan s
visbiež k nor da uz WPW sindromu vai uz
aizvietot jritmiem (piem ram, atrioventrikul
savienojuma ritms).
QRS komplekss Patolo iski Q zobi nor da uz miokarda infarktu.
Uz Hisa k ša zaru blok m nor da papla-
šin ts QRS > 100 ms. Lab zara blok dei rak-
stur gs rSR tipa QRS V1 un V2, abu kreiso zaru
blok dei - M formas QRS komplekss V5 un V6.
Lab kambara hipertrofijai rakstur gi augsti R
zobi VI un V2, k ar dekstrogramma, kreis
kambara hipertrofijai - augsti R zobi V5 un V6
vienlaic gi ar dzi iem S zobiem VI un V2, k ar
sinistrogramma.
ST segments Izoelektrisks vai ST depresija visbiež k II, V5
un V6 novad jumos sastopami koron s
slim bas gad jumos.
Depresija kop ar T zobu inversiju V1 un V2
novad jumos lab kambara hipertrofijas un
V5 un V6 novad jumos kreis kambara
hipertrofijas gad jum rakstur ga kambaru
rslodzei.
ST segmenta elev cija rakstur ga miokarda
infarktam.
T zobs Dzi i vai liel kaj da novad jumu invert ti T
zobi rakstur gi koron rajai slim bai.
Dzi i vai invert ti T zobi kop ar zemas volt -
žas QRS kompleksiem rakstur gi miksed mai
vai hidroperikardam.
Augsti, smaili T zobi prekardi lajos novad ju-
mos rakstur gi hiperkali mijai.
Uzobs Novad jumos V3 l dz V6 rakstur gs hipokali -
mijai.
QT interv ls Pagarin s miokarda saslimšanu, galvas trau-
mu un insultu, hipokalci mijas, la un III klases
antiaritmisko l dzek u lietošanas d . Sa sin s
hiperkaci mijas un digoks na lietošanas d .
Oper cijas laik EKG monitor nov rošana auj izv rt t t dus
parametrus k sirdsdarb bas frekvenci, nov rt t sirds ritma un
vad šanas trauc jumus (saist tus ar oper ciju vai narkozi), nov rt t
miokarda iš miju un elektrol tu balansa trauc jumus. 2. tabula.
EKC biež k konstat tie sirds ritma un vad šanas trauc jumi ope-
ciju laik un to iesp jamie iemesli.
Sirds ritma un Iemesls
vad šanas trauc jumi
Ekstrasistoles: Hipoksija
• supraventrikul ras Acidoze, hiperkapnija, hipotensija,
• ventrikul ras intub cija.
Medikamenti (adrenal ns, atrop ns,
digoks ns).
Sirds irur isk s manipul cijas.
Tahikardija: Hipoksija
• supraventrikui ra Asi ošana
• ventrikul ra Medikamenti (adrenal ns, atrop ns,
hlorpromaz ns)
Sirds irur isk s manipul cijas
32
ŠANA
Bradikardija Lok li kairinoši inhal cijas narkozes
dzek i.
Medikamenti (digoks ns, vazopresori,
halot ns, neostigm ns).
Plaušu p rstiepšana m ksl s ventil cijas
laik . irur isks n. vagus kairin jums.
jo elpošanas ce u musku u pastiepšana.
Atrioventrikul Sirds oper cijas: mitr komisurotomija,
blok de starpkambaru defekta sl gšana.
Kambaru fibril cija Hipoksija Miokarda
infarkts
Hipotermija
irur iskas oper cijas laik par br dinoš m j uzskata virkne
EKG izmai u, kuras prasa nekav joties noskaidrot to rašan s
meh nismus un veikt attiec gus pas kumus to nov ršanai.
tisk s ir š das:
• Tahikardija > 160 reizes min .
• Bradikardija < 40 reizes min .
• Bigeminija.
• Polimorfa kambaru ekstrasistolija.
• Rupjas ST segmenta un/vai T zoba p rmai as.
• Asi T zobi un QT interv la pagarin šan s.
• P kš a Hisa k ša zaru blok de.
• "Mirstošas sirds" ritms.
Ta u j em v ar tas, ka EKG atspogu o vien gi sirds
elektrisko aktivit ti un nedod ne maz ko priekšstatu par sirds
meh nisko kontrakciju sp ku un hemodinamikas izmai m.
Iesp jama praktiski norm la EKG l kne ( paši vien monitora
novad jum ) v l dažas min tes p c tam, kad sirds kontrakci-jas ir
beiguš s (elektromeh nisk disoci cija). L dz ar to EKG
monitor šana oper cijas laik ir v rt ga papildnov rošanas metode,
bet t nevar aizst t citu hemodinamikas r ju r gu kontroli.
coper cijas period EKG kontrole ir paši svar ga
pacientiem p c 50 gadu vecuma, kam ir sirds iš misk slim ba,
arteri hipertensija, perif ro art riju saslimšana un jau pirms
oper cijas izmain ta EKG. Pat ja š diem slimniekiem nav s dz bu
un objekt vo datu par izmai m sirds un asinsrites sist , EKG
kontrole nepieciešama 24 stundas p c oper cijas.
Ja rodas aizdomas par emboliju plaušu art rijas sist , EKG
ir vair k noder ga š s patalo ijas diferenc šanai no miokarda
infarkta, nevis pašas embolijas diagnostikai. Tikai -25% pacientu
ro tipisku SI-QIII sindromu ar negat viem TIN, sirds elektrisk s
ass novirzi pa labi, nepilnu Hisa k ša lab zara blok di vai P.
pulmonale.
3.2. Elektroencefalogr fija. 33.
ElektromSogr fija.
4. ENDOSKOPISKIE IZMEKL JUMI
4.1. Cistoskopija - ur np a endoskopiska izmekl šana
(s k sk. urolo ijas nod.).
4.2. Castroskopija - ku a endoskopiska izmekl šana.
4.3. Laparoskopi a - v dera dobuma apskate ar optisku
instrumentu, (s k sk. v dera org nu slim bu nod.)
4.4. Bronhoskopija - bronhu endoskopiska izmekl šana
(s k sk. plaušu slim bu nod.).
5. FUNKCION S IZMEKL ŠANAS METODES
5.1. Re ion s asinsrites izmekl jumi.
5.2. Doplerogr fija.
(s k sk. asinsvadu slim bu nod.)
6. CITI IZMEKL JUMI
32
 IRUR ISKA S LIM NIEK A IZ M EKL ŠANA IRUR IJA

AKAD MISK SLIM BAS V STURE IRUR IJ 7.2. Dati par anest ziju: anest zijas veids, anestez još viela,
anesteziologa v rds, uzv rds.
irur isk kl nik slim bas v stur m ir pie emtas divas 7.3. Oper cijas gaitas apraksts:
formas. - oper cijas lauka apdare;
Kl nisk slim bas v sture, ko raksta rsti kl nicisti un kas satur - grieziens (rajons, garums, virziens, k dus audus p rgriež un k
slimnieka galveno patolo isko izmai u aprakstu. Akad misk veid - as vai neas ce );
slim bas v sture, ko raksta visu kursu studenti un kas satur s ku - oper cijas laik atrast s patolo isk s izmai as;
slimnieka subjekt un objekt st vok a aprakstu. - izdar s iejaukšan s hronolo isk k rt ;
Akad misk s slim bas v stures sagatavošanas is irur ijas - k veikta hemost ze, br u saš šana pa k rt m, dren ža,
katedr ir iem t studentiem noteikt k rt p c stingras sist mas rs js.
izmekl t visu slimnieka organismu kopum .
7.4. Slimnieka st voklis oper cijas laik : sarež jumi ope-
Rakstot akad misko slim bas v sturi, j balst s uz datiem, ko
cijas un narkozes laik .
ca iekš go slim bu katedr , vienlaic gi akcent jot irur isk s
7.5. Makroprepar ta apraksts (izm ri un patolo isko izmai u
kl nikas slimnieku izmekl šanas patn bas. Slim bas v sture satur
raksturojums iz emtaj org ).
sekojošas noda as:
7.6. Diagnozes mai a: ja p c oper cijas main s diagnoze, tad
1. Pases da a: tas j nor da.
- to izpilda uz atseviš as lapas. Diagnozes un oper ciju no
8. Ikdienas nov rojumi (Decursus morbi): Nepieciešami 2 ieraksti,
saukumus raksta bez sa sin jumiem. kuros j apraksta slim bas izmai as dinamik (v lams pirms un p c
2. Anamn ze: oper cijas). Atseviš slej ieraksta noz jumus.
- aprakst nepielieto medic niskos terminus un sl dzienus;
- anamn ze satur slimnieka subjekt st vok a un s dz bu Ikdienas nov rojumi Noz jumi
aprakstu, saslimšanas anamn zi, slim bu anamn zi, dz ves
1. Datums 1. Rež ms
anamn zi un imenes anamn zi (skat. iepriekš);
- anamn zes avoti ir: slimnieka st sts, pieder go st st jums, 2. Subjekt vais st voklis: pašsaj ta, 2. Di ta
notikuma aculiecinieku st st jums, medic nisk dokument cija un
dz bas, visp jie fiziolo iskie
izzi as (p jos divos gad jumos at auts izmantot medic niskos
dati - miegs, apet te, v dera izeja, 3. Medikamentoz terapija
terminus, uzr dot inform cijas avotu).
urin šana (medikamenta nosaukums,
3. Objekt vais st voklis: deva, ievad šanas ce š,
- studenti slimnieku izmekl patst gi pie slimnieka gultas, 3. Objekt izmekl šana: cik reizes dien ievada)
- aprakstot objekt vo st vokli, lieto tikai medic nisko terminolo iju, slimnieka visp jais st voklis,
kas ietver: galvenie objekt vie dati (elpošana, 4. Citas proced ras (fizik
a) visp objekt st vok a aprakstu; sirdsdarb ba, pulss, arteri lais terapija, bankas, kompreses
spiediens), citas konstat s u.c.)
b) elpošanas, sirds un asinsvadu, gremošanas, uro eni-t s,
izmai as iekš jos org nos
nervu sist mas izmekl šanas datus;
5. Noz tie izmekl jumi
c) lok st vok a aprakstu, kas ir svar ga, specifiska slim- 4. Lok lais st voklis: s ki nor t
nieka izmekl šanas noda a irur isk kl nik un prasa detaliz tu izmai as dinamik un raksturot
izstr di (skat. iepriekš). br ci
4. Papildus izmekl šanas metodes. 5. Izdar s manipul cijas
Datus raksta no kl nisk s slim bas v stures (skat. iepriekš).
5. Kl nisk s diagnozes izv rsta formula. (p rsiešanas, dren žas u.o),
medikamenti, k di pielietoti
Diagnozes raksta bez sa sin jumiem, t s grup 3 da s:
br cei, un p rs js
a) pamatsaslimšana,
b) blakus vai pavadoš s saslimšanas,
c) sarež jumi. 9. Prognoze.
6. Diagnozes pamatojums. Prognoz iesp jamo vesel bas atjaunošanos, darba sp ju
Uzr da visus subjekt vos, objekt vos un papildizmekl ša-nas atjaunošanos un dz ves ilgumu.
datus, kas apstiprina diagnozes. 9.1. Piln gas izvese ošan s prognoze
6.1. Slimnieka s dz bas, kuras saist tas ar pamatsaslim-šanu. (Prognosis quo od sanationem completam).
6.2. Slim bas anamn ze - iztirz t slim bas (traumas) s kumu, 9.2. Relat vas izvese ošan s prognoze
ko att st bas gaitu l dz apskates s kumam. Hronisk m (Prognosis quo od sanotionem relativom).
saslimšan m j ina argument t saslimšanas un paasin juma 9.3. Darba prognoze (Prognosis quo od laboram).
lo us un tos veicinošos apst us. 9.4. M ža ilguma prognoze
6.3. Objet s izmekl šanas dati - objekt vos simptomus (Prognosis quo od vitom longom).
aprakst t no rst šanas s kuma. Nov rt jumu krit riji: laba, šaub ga, slikta (bono, dubio, pes-imo
6.4. Papildizmekl šanas dati - nor t laboratoriskos, kl - est).
niskos, rentgenolo iskos un citus izmekl jumus, kuri apstiprina 10. Epikr ze - ss slim bas v stures rezum jums (kopsa
diagnozi. vilkums).
6.5. Blakus saslimšanas - pamatot blakussaslimšanu diagnozi 10.1. Slimnieka v rds, uzv rds, dzimšanas gads, datums,
c iepriekš dot s sh mas. iest šan s datums un stunda (un ar rst šanas s kuma datums, ja
7. Oper cijas apraksts. tas atbilst iest šan s laikam).
Rakstot aprakstu, var izmantot kl nisk s slim bas v stures 10.2. Iest šan s diagnoze.
datus, ta u par oper ciju nepieciešams las t papildus literat ru. 10.3. Slimnieka st voklis iest šan s br , slim bas simptomi
Ieteicams studentam piedal ties oper cij . un t att st ba l dz rst šanas s kumam j pieraksta p c
7.1. Dati par oper ciju: oper cijas datums, laiks, ilgums, pilns anamn zes datiem.
nosaukums bez sa sin jumiem. Oper još irurga un asistentu
10.4. rst šanas s kuma datums.
uzv rdi. 10.5. Objekt s izmekl šanas datus (visp jos un viet jos
simptomus) uzr da no rst šanas s kuma.

33
 IRUR IJA IRUR ISKA SLIMNIEKA IZMEKL Š AN A

10.6. Papildus izmekl šanas dati, kuri bijuši nepieciešami

diagnozes apstiprin šanai.
10.7. Izv rsta kl nisk diagnoze.
10.8. Pielietot rst šana, ieskaitot oper ciju (uzr t
medikamentus, oper cijas atradi un veikt s iejaukšan s apjo
mu).
10.9. T p coper cijas perioda gaita, br ces sadz ša
na, p coper cijas un citi sarež jumi.
10.10. Slimnieka st voklis rst šanas beig s (vai izraksto-
ties). Visu veidu rst šanas efekts. rst šanas beigu datums.
10.11. Rekomend cijas t kam dz ves un darba rež mam.
Aptuvenie darba nesp jas laiki, darba nesp jas atjaunošan s
iesp jas (ja slimnieks turpina rst ties stacion , aprakst t t s
rst šanas pl nu).

Literat ra

1. Burkitt H.G., Quick C.R.G., Gatt D. Essential Surgery: Problems, diagnosis

and management. - Edinburgh: Churchill - Livingstone, 1990.

2. Heglins J. irur isk izmekl šana. - R ga: Zvaigzne, 1985.

3. Principles of Surgerv / Ed. by Schvvartz S.I., Shires G.T., Spencer F.C. -7th
ed. - New York: McGraw-Hill Comp., 1999.

4. Textbook of Surgerv: The Biological Basis of Mod m Surgicai Practice / Ed.

by D.C.Sabiston, Jr. - 16th ed. - Philadelphia: VV.B.Saunders, 2000.

5. BoriKonaKOB fl.B. O maa xnpyprnfl. - Pura: 3Ba ir3He, 1989.

34
 A S E PT IK A UN A N T I S E P T I K A IRUR IJA

1.1. Eksog infekcija

Non k organism (br ) no s vides:
2. VISP IRUR IJA a) gaisa ce ,
b) gaisa - pilienu ce ,
c) kontakta ce ,
d) implant jot organism infic tus materi lus.
1.2. Endog infekcija
Tie ir infekcijas per i organism , kas non k oper cijas br ,
izplatoties hematog ni, limfog ni vai tieši kontakt jot.
2.1. ASEPTIKA UN ANTISEPTIKA
Endog s infekcijas paveids ir latent jeb "snaudoša
infekcija", parasti bez kl niskiem simptomiem. Biež kie infekcijas
|A Tlmbers],J.Vilmanis
per i ir kariozi zobi, hroniski iekaisuma per i deguna
blakusdobumos un hroniskas ginekolo iskas infekcijas. Š s
infekcijas izsaukto sarež jumu profilaks svar ga ir infekcijas
dziens par aseptiku un antiseptiku nav tikai medic nas
per u akt va atkl šana un likvid šana pirmsoper cijas period .
irur iska profila discipl nu jaut jums, bet viena no kl nisk s
1.3. Hospit a (oport nisk jeb nozokomi ) infekcija
medic nas pamatt m, ar ko j sastopas vis m medic nas
Hospit a infekcija ir apst u kopums, kas rada saslim
specialit m. irur ij bez šo jaut jumu izpratnes nevar tikt
praktiski apskat ta neviena cita t ma. šanu ar infekciju, slimniekam atrodoties irur ijas noda .
Aseptika un antiseptika ir cieši saist tas, un gr mat t s 0 Hospit s infekcijas jgjai ljy e n s iz p a u s rn e s :
sadal tas atseviš s noda s tikai materi la viegl kas uztveres d . 1) Septisk s (iekaisuma) formas.
ASEPTIKA Biež s kl nisk s formas ir^urince u infekcija ~ 40%, br u
infekcijas -25%;elpošanas ce u infekcijas -16%, septi-c mija -3-5%
Aseptika ir profilaktisku pas kumu sist ma, kas nodrošina un citas formas atbilstoši irur isk stacion ra profilam.
bezmikrobu vidi br . Biež kie izsauc ji irur ijas kl nik ir stafilokoki, putr
Aseptikas terminolo ijas skaidrojums: infenkcija, neklostridi anaerob infekcija, poliinfekcija un
Aseptisks st voklis - st voklis, kad nav slim bu siner iskas daž du mikroorganismu kombin cijas.
izrais ju mikroorganismu kl tb tnes. 2) Ak tas respiratoras saslimšanas.
Aseptiska tehnika (r ba) - metodes, ko izmanto, 3j Ak tas zarnu infekcijas - A hepat ts, salmoneloze u.c.
lai uztur tu aseptiku. 5) Transmis s infekcijas - B hepat ts, AIDS u.c.
Sterils - br vs no mikroorganismiem. Hospit s infekcijas i e k š ana organism :
Sterils lauks - apvidus tieši ap pacientu, a) biež kais ir eksog nais ce š - no s vides. Prim rie
kas ir sagatavots sterilai proced rai. avoti ir person ls vai citi slimnieki. Sekund rie avoti ir gaiss,
irur iski t rs (surgically clean) - meh niski t rs, medic niskie instrumenti, aparat ra un citi priekšmeti (katet-ri,
bet ne sterils. narkozes apar ti u.c);
Sterils un nesterils (scruhbed and unscrubbed) b) endog ce hospit s infekcijas izplat šanos no in-
person ls: fekcijas avotiem nov ro slimniekiem, kas ilgstoši atrodas sta-
a) sterils irurgs, oper cijas m sa (vai tehni is), cion ros. Šie slimnieki kontakt ar prim riem un sekund riem
asist jošie rsti, kuri ir apstr juši rokas, ir hospit s infekcijas avotiem. Rezult izmain s vi u das dzi
sterilos hal tos un cimdos, mikroflora.
b) nesterils anesteziologs (anest ziste), Hospit s infekcijas i z p l a t š a n s o r g a n i s m :
apkalpojoš z les m sa, kura nav steril a) tieš kontakta ce - caur br m,
hal un (vai) cimdos. b) gaisa ce - š di biež k izplat s stafilokoku infekcijas,
Pirms izskat m aseptikas metodes, ir j t priekšstatam par c) aliment ce , tai skait ar ar medikamentiem,
infekciju irur ij un t s izplat šan s ce iem. d) parenter ce , ieskaitot transf ziju š dumus.
Hospit s infekcijas r i s k u p a s t i p r i n o š i e f a k t o r i :
1. J DZIENS PAR INFEKCIJU IRUR IJAS KL NIK a) apk rt vide veicina hospit s infekcijas izplat bu, paši,
ja netiek iev rotas aseptikas un antiseptikas pras bas. Veicinoši
Infekcija irur ij ir plaši izplat ta, to sastop vair k k vienai faktori ir ar mitrums un karstums;
trešda ai no visiem irur iskajiem slimniekiem. Apm ram 2-5% b) pacienta visp jais st voklis ietekm hospit lo infekciju,
"t s" oper ciju br ces sastruto. T s oper cij s ar iesp jamu seviš i, ja ir nov jin tas organisma aizsargsp jas - liels vecums,
infekcijas kontaminaciju sastruto l dz 10%, bet oper cij s ar stipru slikts barojums vai aptaukošan s, vitam nu tr kums, cukura diab ts
infekcijas kontaminaciju sastruto l dz 20% oper ciju br u. T u.c;
saucamaj s "net raj s" oper cij s oper ciju br u sastrutošana ir c) smagas irur iskas saslimšanas veicina hospit s in-
l biež ka un, p c daž du autoru datiem, sv rst s no 30-70%. fekcijas izplat bu, paši šoks, politraumas, apdegumi;
Noda apskat ti tikai infekcijas veidi, iek šana un izplat šan s d) rst šanas patn bas - oper cijas tehnisko k du gad -
organism . irur isk s infekcijas izsauc ji un to raksturojums dots jumos, ja ir nepietiekama hemost ze vai nov lota br ces apdare,
noda " irur isk infekcija". ar smagas, plašas, traumatiskas oper cijas. Hospit lo infekciju
veicina ilgstoša atrašan s reanim cijas noda . To ietekm iepriekš
veikt rst šana, piem ram, apstarošana, im nsupresija,
citostati i un kortikostero di.

2. ASEPTIKAS METODES

Aseptiku realiz ar dekontamin ciju, dezinfekciju, steriliz ciju

un organizatoriskiem pas kumiem, kas ietver oblig -

35

35
 IRUR IJA A S E P T I K A UN A N T I S E P T I K A
s pras bas irur ijas noda as un oper ciju bloka iek rtošanai,
pras bas person lam un noteiktu k rt bu darba organiz cij .
2.1. Dekontamin cija, t s veidi
Dekontamin cija ir aseptiski pas kumi, kuri samazina
mikroorganismu daudzumu l dz l menim, kas organismam ar
norm m aizsargsp m nav b stams. Dekontamin cija ir
aseptikas pas kumu pirmais posms, un t nerada sterilit ti.
Dekontamin ciju izdara: *» meh niski no emot infekciozo
materi lu no daž m virsm m (augstas infekcijas b stam bas
pak pe ir asin m, kr m, f m, augsnei); - not rot objektu:
1) t rot ar autom tisku mazg jsteriliz cijas iek rtu (pie
lieto materi liem, kas iztur m rc šanu un augstu temperat ru);
2) t rot ar rok m (person ls speci aizsargap rb ),
pielietojot daž das mazg šanas un skalošanas metodes;
3) izmantojot kombin to metodi, kas apvieno abu iepriekš jo
metožu elementus.
2.2. Dezinfekcija, t s metodes
Dezinfekcija ir slim bas d u izn cin šana, to lieto p c
kontakta ar strutain s irur isk s infekcijas izsauc jiem (mikrobi uz
visiem materi liem, kas n ks kontakt ar br ci, maksim li j izn cina
jau pirms steriliz cijas).
Visus medic niskos instrumentus un slimnieku apr pes
priekšmetus p c infic šan s iesp jas pak pes iedala 3 kategorij s:
1) "Kritiskie" priekšmeti, kuriem pie kontamin cijas ar
jebkuriem mikroorganismiem ir augsta riska pak pe infic t
slimnieku. Pie š s kategorijas pieder:
- irur iskie instrumenti,
- sirds katetri,
- ur nce u katetri,
- implant ti,
- š dumi i/v injekcij m,
- adatas.
Šo priekšmetu steriliz ciju veic autokl vos, ar miskiem
dzek iem vai ar etil na oks da g zi.
2) "Puskritiskie* priekšmeti, kas kontakt ar g ot m un du:
- inhal cijas un anesteziolo ijas aparat ra,
- ku a un zarnu trakta endoskopi,
- termometri.
Šo priekšmetu dezinfekciju veic ar miskiem l dzek iem.
3) "Nekritiskie'' priekšmeti, kas kontakt tikai ar du.
Neboj ta da ir efekt va aizsargbarjera vairumam mikroor
ganismu. Šai kategorijai pieder š beri, kru i, ve a, trauki u.c.
Apstr dei lieto miskos dezinfekcijas l dzek us.
Materi liem, kurus s ta uz steriliz ciju, j t t riem un
sausiem. Dezinfekciju realiz ar fizik m un misk m metod m.
Dezinfekcijas fizik s metodes:
1) materi lus dezinfic termostat saus karstum 10 -20
min tes 180°C temperat ;
2) v rot 2% sodas š dum 20-30 min tes. T ir viena no
metod m instrumentu apstr dei p c kontakta ar asin m. To pielieto
koroz vi neiztur giem instrumentiem;
3) dezinfekcijai ar tvaiku lieto dezinfekcijas kameras ar un bez
paaugstin ta spiediena, k ar izmanto formal na tvaika kameras
matra u, segu u.c. dezinfekcijai;
4) gaisa dezinfekcija ar ultravioleto starojumu. Ultravioleto
lampu darb bas r diuss ir 2-3m, t s iesl dz darba dienas beig s
dz n košam r tam. Ja telpa ir liela, tad papildus lamp m, kas
izvietotas pie sien m, j izmanto p rn jamas lampas telpas vid .
ir veca metode un daudz s valst s to vairs nelieto;
5) dezinfekcij izlietotos materi lus izn cina.
Dezinfekcija ar misk m metod m:
1) pret koroziju iztur gus materi lus pirms dezinfekcijas
36
att ra ar de raža p rsk bes un mazg jam pulvera dens
dumu, iem rcot taj uz 0,5 st.. Dezinfekcij , k ar steriliz cij
lieto l dzek us, kas re istr ti LR Valsts Z u re istr atbilstoši
Ministru kabineta noteiktai k rt bai. Pielieto š dus detergentu
dumus:
- Hlorheksid nu - izmanto irurga roku, oper cijas lauka un br u
apstr dei,
- Hibitana 2,5% š dumu - lieto instrumentu, stikla un polim ra
izstr jumu dezinfekcijai ar ekspoz cijas laiku 30 min. 0,5%
dumu lieto roku dezinfekcijai.
2) p c kontakta ar anaerobo infekciju pielieto 6%
de raža p rsk bes un mazg jam pulvera dens š dumu
ar ekspoz cijas laiku 1 st;
3) roku dezinfekcijai pirms oper cijas un oper cijas lauka
aptr dei lietojamos š dumus skat. noda par oper cijas bloku;
4) maigles sterilu materi lu iz emšanai past gi tiek tur tas
t.s. "instrumentu š dum ";
5) antiseptiski š dumi telpu dezinfekcijai:
Deconex 50, Lvsoformin 3000, Bromosept 50, Erifenol, Etasept,
Meliseptol u.c. l dzek i, kas re istr ti LV Z u re istr .
2.3. Steriliz cija, t s metodes
Steriliz cija ir aseptikas pas kumu komplekss, kas nodrošina
patog no un nepatogeno mikroorganismu ve etat vo un sporog no
formu boj eju steriliz jam materi . Steriliz ciju realiz ar
fizik m un misk m metod m.
Fizik s steriliz cijas metodes:
1. A u t o k l a v š a n a . Autokl vs (sk. 1.att.) ir tvaika
steriliz cijas kamera, lai gan šis nosaukums neatbilst apar ta
bai (autokl vs noz "pašaizsl dzošais" no grie u vai. "auto" -
pats un lat u vai. "clavis" - atsl ga).
Autokl vs darbojas intens k k karsts gaiss, jo tvaiks
papildus hidrat , hidroliz un koagul mikrobu olbaltumus. Ir
daž da veida autokl vi, kuriem atš iras konstrukcijas pak pe, bet
visiem tiem ir vien di konstrukcijas principi.
Vienk rš kais autokl vs sast v no steriliz cijas kameras,
herm tiski aizveram m durv m un siltuma avota, kas auj pacelt
spiedienu.
Darb bas parametri: steriliz 120°C - 45 min., 130-140° C - 30
min.
1 . r e ž m s - saudz jošais - dom ts izstr jumiem no
pl nas gumijas, atseviš u polim ru veidiem.
2 . r e ž m s (130-140°C - 30 min.) dom ts izstr jumiem
no tekstila (ve a, p rsienamais materi ls u.c), stikla, koroziju
izstur ga met la.
1. att ls. Autokl vs.
36

3. att ls.
Autokl va indikatorstrips.
2. att ls. Steriliz cijas
tvertnes,
Visi izstr jumi pirms steriliz cijas j ievieto speci
pakojum - steriliz cijas tvertn s, speci los maisos vai paš
pap ra iepakojum .
Moderniem autokl viem ir sa sin ts ekspoz cijas laiks.
Gravit cijas autokl vi - to darb izdala 4 f zes:
a) uzsilšanas f ze - no iesl gšanas br ža l dz optim s
temperat ras sasniegšanai,
b) l dzsvara f ze - no optim s temperat ras sasniegšanas
br ža l dz momentam, kad temperat ra ir vien da vis steriliz jam
materi (atkar gs no kameras lieluma, steriliz jam materi la),
c) likvid cijas f ze - galven vis steriliz cijas proces , kad
notiek mikrobu boj eja,
d) atdzišanas f ze - no autokl va izsl gšanas br ža l dz
temperat rai, kas pie auj to atv rt (parasti 60°C).
To darb ba pamatojas uz gravit cijas sp ku, kura ietekm tiek
izspiests gaiss, kas ir smag ks par tvaiku. Moderniem m sdienu
gravit cijas autokl viem steriliz cijas laiks ir 20 min. 121°C jeb 5
min. 134°C, bet procesu pagarina uzsilšanas un atdzišanas laiks
(apm ram 40 min.).
Augsta vakuuma autokl vi - darb bas pamatprincipi ir k
gravit cijas autokl viem. Atš ir ba t da, ka pirms tvaika ielaišanas
autokl va kamer tiek rad ts vakuums, t di tr k pan kot
sterilit ti. Ekspoz cijas laiks 20 min. 130°C jeb 30 min. 120°C.
Modernu m sdien gu augsta vakuuma autokl vu ekspoz cijas
laiks ir samazin ts l dz 4 min. 132°C (neskaitot uzsilšanas un
atdzišanas laiku).
2. Steriliz cija s aus karstum - izdara
termostat 180-200°C ar ekspoz cijas laiku 60 min.
Lieto instrumentu, š ir u (ar atz mi 200°C), adatu un stikla
trauku steriliz cijai. Steriliz jamo materi lu noliek uz termostat
plauktiem. Atver durvis, pace temperat ru l dz 80- 85°C un 30 min.
tos ž , t di likvid jot mitrumu no termostat sien m un
steriliz jam materi la virsm m. Tad durvis aizver, temperat ru
pace l dz 180°C un autom tiski uztur 60 min tes. P c siltuma
padeves izsl gšanas un atdzišanas l dz 70-50°C atver durvis un ar
sterilu instrumentu aizver instrumentu tvertnes.
3. Steriliz cija v rot.
Izmanto p rn jamos un stacion ros steriliz cijas apar tus.
Pirms lietošanas izmazg , izsausina un tad uzpilda ar des-
A S E PT IK A UN A N T I S E P T I K A IRUR IJA
til tu deni, kam pievieno Na hidrokarbon tu (2g uz 100 ml
destil ta H20), lai ieg tu 2% š dumu. T di tiek š din tas tauku
un olbaltumvielu atliekas, kas palikušas uz steriliz jamiem
instrumentiem p c iepriekš jas mazg šanas. Tad liek instrumentus
dum uz speci la sieti a. Iesl dz siltuma padevi un fiks
steriliz cijas laiku no uzv šan s br ža 45 min tes. Kad steriliz cija
pabeigta, ar steriliem instrumentiem iz em sterilo materi lu un ieliek
steril s tvertn s vai ve . 4. Sterliz c ija
u l t r a s k a a s k a m e r s - droša steriliz cijas metode,
bet tai nepieciešams speci li apm ts person ls un darba apst i.
5 . S t e r i l i z c i j a ar g a m m a s t a r i e m -pielieto
vienreiz s lietošanas priekšmetu steriliz cijai r pniecisk
ražošan .
6. m i s k s s t e r i l i z c i j a s m e t o d e s jeb aukst
steriliz cija:
1) Steriliz cija ar etil noks du, kas ir stipri toksiska g ze.
Nepieciešamas speci las g zes kameras un apm ts person ls.
Steriliz ciju nosaka 4 faktori - g zes koncentr cija, temperat ra 20-
60°C, mitrums 30-50% un laiks 6-16 st. P c steriliz cijas p rbauda
sterilit ti ar misku indikatoru un biokul-t ru, izmantojot B. subtilis
dz s sporas.
2) Steriliz cija ar misk m antiseptisk m viel m:
//
ie- a) ar 2% glut raldeh da š dumu "CIDEX , ko lieto
oper ciju instrumentu steriliz cijai - paši laparoskopisko oper ciju
instrumentiem. Tos steriliz nosl gt trauk ar ekspoz cijas laiku
180 min.;
b) ar sp gu oksid ju - 6% de raža p rsk bi.
Rekomend polim ru materi lu, gumijas, stikla, pret koroziju
iztur gu materi lu izstr jumu steriliz cij . Ekspoz cijas laiks 180
min. Steriliz ciju veic, izstr jumu piln gi iegremd jot š dum .
3. ASEPTIKAS METOŽU PIELIETOŠANA
Izš ir tr s etapus, kuros pielieto aseptisk s metodes, lai
nodrošin tu sterilit ti kopum . Aseptisk s pras bas j iev ro
irur isko materi lu, instrumentu un aparat ras sagatavošanas,
steriliz cijas un uzglab šanas laik .
3.1. Oper ciju materi ls
S a g a t a v o š a n a steriliz cijai - materi lu gatavo no
marles, vates vai k da cita higroskopiska materi la. Oper ciju
rsienamais materi ls var b t sagatavots ar r pnieciski noteiktos
fas jumos. Sagatavoto materi lu liek speci s daž das formas
tvertn s ar filtriem (sk. 2.att.), caur kuriem var iek t tvaiks. Bez tam
steriliz jamo materi lu var iepakot speci kreppap vai steril s
pap ra paket s. Pie iepakojuma pieliek z ti, kur nor da, k ds
materi ls tiek steriliz ts.
Steriliz cijas m e t o d e : autokl va 5 min. 134°C ar
spiedienu 2 atm.,
Uzglab š ana.
Met la tvertn s steriliz tu materi lu, t s neatverot, var
uzglab t 64 stundas no steriliz cijas beig m. Ja steriliz tvertn s ar
filtriem, tad neatv rt veid var uzglab t 60 dienas. P c
steriliz cijas uz z tes nor da, kad un kas to veicis.
Steriliz cijas kontroli veic ar speci liem testindikatoriem, kurus
ievieto tvertn s pirms steriliz cijas vai bakteriolo iskiem
uzs jumiem. Bakteriolo isko uzs jumu no oper ciju materi la em
vienu reizi 10 dien s.
3.2. Ve a (oper ciju hal ti, palagi, puspalagi)
S a g a t a v o š a n a steriliz cijai.
Vienreizlietojam ve a sagatavota un steriliz ta r pnieciskos
apst os. T ir steril iepakojum , uz kuras nor ts lietošanas
der guma termi š. Materi lus p c lietošanas izn cina.
37
37
 IRUR IJA A S E P T I K A UN A N T I S E P T I K A

Vair kk rt lietojamai ve ai j t t rai, izmazg tai. J seko, lai (KOHROSOLIN ID) ar ekspoz cijas laiku 5 st.
neb tu caurumu un atirušu malu. T b tu j rbauda pirms katras 3.6. Narkozes apar ti
ievietošanas steriliz jam tvertn . Oper cijas materi lu sagatavo Narkozes apar tos izmanto vienreizlietojam s intub ci-jas
un iepako tvertn s t pat k oper ciju materi lu (skat. 3.1.). caurules, ventil cijas trubas un filtrus, kurus steriliz r pnieciski.
Steriliz cijas metodes (etil noks da g ze, autokl vs). Steriliz 3.7. Transf zijas un skalošanas š dumu trauki
autokl 20 min tes pie 130-140° C ar spiedienu 2 atm. jeb 5 min. Trauku sagatavošanu steriliz cijai veic k met liskiem in-
134°C, 2 atm. strumentiem: skalo, m rc , mazg , skalo atk rtoti, ž .
Uzglab š anas noteikumi - t di paši k Steriliz cija traukiem j veic t t p c sagatavošanas, lai
oper ciju materi lam. iev rotu apirogenit tes principus. To veic autokl .
3.3. irur iskie instrumenti (met la instrumentu Uzglab š dumu istabas temperat vai ledusskap atkar
steriliz cija) no transf zijas š duma veida. Izlietošanas datums nor ts uz
S a g a t a v o š a n a steriliz cijai: eti etes.
a) izmantotos instrumentus iem rc dezinfekcijas š idrum 3.8. Steriliz cijas metodes efektivit tes kontrole
(piem., DECONEX 1% š . - 30 min.). P c strutain m oper cij m Ikdienas (regul ras) kontroles iesp jas daž diem dezin
instrumentus dezinfic 1 st. 1,5% DECONEX š dum , fekcijas un steriliz cijas veidiem:
b) mazg un skalo tekoš den , a) autokl vam - miskie testindikatori:
c) saus , - steriliz cijas l plentes - paredz tas pakešu aizv košanai; t s
d) iee o. nekav joties par da, vai produkts ir sterils. Indikatora str pas maina
c meh nisk s apstr des instrumentus š iro vai nu p c to kr su no baltas uz melnu;
pieder bas noda ai vai oper ciju komplektos. Tad tos iesai o - autokl indikatorstripi (sk. 3.att.) - nosaka materi la sterilit ti
speci sai ojam materi vai steriliz cijas tvertn s. autokl 120-140°C temperat . Tos novieto paket vai tvertn
Steriliz cijas m e t o d e s : viet , kas visgr k pieejama tvaikam, - t nosaka gaisa kabatu
3
a) ar etil noks da g zi - g zes koncentr cija 2 g/dm , tem- esam bu. Iedarbojoties tvaikam, indikators maina kr su no baltas uz
perat ra 60°C, ekspoz cijas laiks 4 st., spiediens 0,081 MPa. P c gaiši br nu, tad uz tumši br nu un visbeidzot uz melnu. Ja kr sa ir
steriliz cijas vismaz 24 st. j tur speci ventil jam kamer ar br na, tas liecina, ka steriliz cijas process nav pabeigts;
gaisa pl smu 20 cm/sek.; - stikla caurul tes, kas piepild tas ar pulverveida viel m. Ieliktas
b) autokl 5 min. 134°C ar spiedienu 2 atm.+ atdzišanas materi lu tvertn , t s noteikt temperat izk st.
laiks; b) elektrotermostatam miskie testindikatori):
c) misk s metodes - piln iem rcot š dum - 2% - indikatorl plentas - paredz tas jai monitor šanai, kas par da,
glut raldeh da š dum CIDEX - sl gt trauk ar ekspoz cijas laiku vai materi ls ticis pak auts karst gaisa iedarb bai. Maina kr su no
180 min. zilas uz melnu;
c steriliz cijas uzglab speci s tvertn s neatv rt veid 7 - stikla caurul tes - k autokl vam, tikai t s pild tas ar viel m, kas
dienas. Ja šaj laik neizmanto, tad p c tam var p rsteriliz t. st pie augst kas temperat ras.
3.4. Cumi as un plastmasas priekšmeti Lieto:
S a g a t a v o š a n a steriliz cijai. Priekšmetus meh nis • barit lu - k st pie 190° C,
ki att ra un tad sagatavo atkar no steriliz cijas metodes. • dzintarsk bi - pie 180 - 190°C,
Steriliz cijas m e t o d e s : • pilokarp na hidrohlor du - 200°C u.c.
3
a) ar etil noks da g zi - g zes koncentr cija 2 g/dm , tem- c) etil noks da g zes kamer m:
perat ra 60°C, ekspoz cijas laiks 4 st., spiediens 0,081 MPa, - indikatorl plenta - paredz ta pakešu aizv ršanai un uzr da, vai
b) formal na tvaikos - steriliz nosl gt steriliz cijas kamer materi ls ir ticis saskar ar etil na oks du, indikatora str pas no
40% formal na tvaikos 30-45 min.; sarkan m nokr sojas za as;
c) autokl 20 min. 121°C. - indikatorstrips - lieto, lai noteiktu etil na oks du penetr ciju tvertn
U z g l a b š a n a steril s nosl gt s tvertn s neatv rt vai paket . Ja mitrums, temperat ra un ekspoz cijas laiks ir izpild ti,
veid 7 dienas. Ja tvertnes atv rtas un materi ls lietots, tad tad strips maina kr su no sarkanas uz za u;
sterilit te saglab jas 24 st. - bakt riju testkult ras - lieto Bacillus subtilis sporu testkult -ras,
laik pamat lieto vienreiz lietojamus gumijas un kuras ievieto steriliz cijas kamer un p c tam nov rt to augšanu;
plastmasas priekšmetus, kuri steriliz ti r pnieciski. 'Tiešo" steriliz cijas kontroli var veikt ar biolo isko testu. Lieto
3.5. Optiskie instrumenti speci lus biolo iskos indikatorus, kurus ieliek materi la tvertn s un
S a g a t a v o š a n a steriliz cijai: steriliz . P c steriliz cijas šo indikatoru kop ar kontroles
a)dezinfic darba š dum (piem., Secosept, Perfectan Endd), indikatoru, kurš nav steriliz ts, ievieto inkubator uz 48 st. 56°C
b) mazg un skalo, temperat . Ja p c 48 st. sporas nav augušas un barotne nav
c) saus un izp š ar gaisa pistoli, main jusi kr su, tad steriliz cijas apst i ir optim li. Metode ir
d) atskr jamos instrumentus iee o, saliek kop , un tie ir efekt ka par iepriekšmin taj m, bet rezult ti ir tikai p c 48 st., kad
gatavi steriliz cijai. materi li jau izmantoti, un t ir d rg ka.
Steriliz cijas m e t o d e s :
3
1) ar etil noks da g zi - g zes koncentr cija 2 g/dm 35°C, 4. IRUR ISK NODA A
ekspoz cijas laiks 4 st.;
2) misk steriliz cija - instrumentus iegremd š dum ar 4.1. Pras bas irur isk s noda as iek rtojumam
ku nosl dzam trauk uz nepieciešamo ekspoz cijas laiku, kas Telpas :
atkar gs no lietojam š duma koncentr cijas. P c iz emšanas - t mj t pietiekoši plaš m;
instrumentus noskalo ar sterilu deni, nosusina, un tie ir gatavi - gultu skaitam vien pal j t no 1 - 4, visoptim s b tu
oper cijai. divviet gas pal tas;
Optisko instrumentu misk steriliz cij var lietot: - bez pal m j t p rsienamai telpai, proced ru telpai, virtuvei,
a) 2% glut raldeh da š dumu (CIDEX, SEKUCID) ar vannas istabai,
ekspoz cijas laiku 3 st; - j t atseviš m pal m septiskiem slimniekiem;
b) 10% glutar t-16-dihidroksi-2,5-dioksiheks na š dumu

38
38
 ASE PT IK A UN A N T I S E P T I K A IRUR IJA

- atseviš ai pal tai oper tiem slimniekiem. a) centraliz ti vis m irur ijas noda m. Pieg steriliz tu,
T ehn is k s pr as b as , m beles: lietošanai sagatavotu materi lu. Steriliz ciju veic vai nu centraliz ti
- pal tu sien m j t gaiši kr sot m, glud m, viegli mazg jam m slimn , vai ar to pieg r pnieciski steriliz tu;
un dezinfic jam m; b) da ji decentraliz ta materi la pieg de, kad katr i-
- m bel m j t vienk rš m, glud m virsm m, viegli mazg jam m; rur iskaj noda materi lu sagatavo, iepako un tad nos ta uz
- pal tas j apg ar iek rt m, ar kuru pal dz bu slimnieki var slimn cas centr lo steriliz cijas vietu. Š gad jum katra noda a
izsaukt medic nas person lu; var viegl k pagatavot t du materi lu, k ds tai nepieciešams;
- intens s terapijas pal tas smagiem un oper tiem slimniekiem c) decentraliz ta materi la pieg de, kad katra irur ijas
apg ar monitoriem (elpošanas, sirdsdarb bas, RR u.c. org nu noda a materi lu sagatavo un steriliz uz vietas sav portat vaj
funkciju monitoringam), nepieciešama sk bek a p ievade; autoklav . Šis variants ir paši piem rots neliel m lauku slimn m.
- telpas nedr kst p rbl t ar liek m m bel m, lai nerad tu papildus rsienamo materi lu uzglab p rsienamaj s istab s pašos
infekcijas draudus; plauktos. P rsienamais materi ls ir sterils 48 st. Ja tvertne nav
- katr pal b tu v lams sanit rais mezgls. atv rta, tad to var atk rtoti p rsteriliz t.
Pras bas p rsienamai istabai: laik arvien biež k lieto r pnieciski steriliz tu materi lu,
- j iek rto savrup no pal m, sanit mezgla un virtuves; kurš neprasa pašu sagatavošanu un steriliz ciju uz vietas.
- m bel m j t vienk rš m, ar glud m, viegli mazg jam m un 4.3. Aseptiska tehnika irur ijas noda
dezinfic jam m virsm m, Praktiski ir problem tiski pan kt piln gi aseptisku r bu pie
- p rsienamaj istab vajadz tu divas atseviš as telpas: pacienta gultas vai noda sal dzin jum ar oper ciju z les
• septiskiem slimniekiem, iesp m, tom r sekojošo nor jumu iev rošana mazina infekcijas
• aseptiskiem (t riem) slimniekiem. risku. Ar labs apgaismojums ir b tisks aseptisk s tehnikas
4.2. Darba organiz cija irur ijas noda iev rošan un veiksm manipul cijas izn kum . Pirms jebkuru
A s e p t i s k s p r a s b a s irur ijas noda ai -telp m manipul ciju veikšanas irur ijas noda r gi j nomazg rokas,
t pietiekoši plaš m. Atseviš i j iek rto noda a septiskiem lams ar antiseptisk m ziep m.
slimniekiem ar daž m strutain m infekcij m, ja tas nav Veicot p rsiešanu vai citas manipul cijas, kuras izdarot,
iesp jams, tad irur ijas noda j t vismaz atseviš m pal m iev ro sterilit te, j izpilda sekojoši n o s a c j u m i :
septiskiem slimniekiem, lai nov rstu infekcijas draudus. Pal m 1) visam nepieciešamajam materi lam un iek rt m j t
t divviet m l dz etrviet m. Oper tie slimnieki j izvieto sagatavot m un atv rt m sterili pie pacienta gultas t , lai p c sterilu
speci s pal s. cimdu uzvilkšanas pieskartos tikai steril m liet m (alternat va -
Pras bas noda as person lam - j asistents pal dz sterili atv rt nepieciešamo);
speci ls darba t rps, regul ri j veic profilaktisk s vesel bas 2) j lieto sterili cimdi;
rbaudes, lai nov rstu infekcijas p rn ju atrašanos noda . 3) j apstr da, k iepriekš min ts;
rsienamaj istab j valk cepur tes un maskas. 4) j palielina steril zona, apkl jot ar sterilu materi lu (ve a vai
Darba or g ani z c ij ai un k rt bai vienreiz s lietošanas materi ls ar speci liem "logiem" un
irur ijas noda j t oti stingrai. Nepieciešams darba rež ms, jo adhez m mal m, lai fiks tu pie das);
dezorganiz cija un slimnieku p rm ga staig šana pa noda u var 5) j rliecin s, vai katetri, adatas, savienot ji u.c. ir droši
rad t liekus infekcijas draudus. J nosaka laiks, kad pie slimniekiem novietoti uz steril lauka, lai kritisk br nonosl tu vai nenokristu
var ierasties apmekl ji - parasti p cpusdien , kad liel da a uz gr das;
proced ru ir paveiktas. 6) veicot komplic kas proced ras, kas pieprasa strikt ku
Slimnieku pl s mas reg ul š an a. sterilit ti, j velk ar sterils hal ts, j t cepurei un maskai.
Slimnieku pl sma j regul t , lai noda a neb tu p rpild ta. Pacienti
uz izmekl šan m un oper cij m j ieved noteikt laik person la 5. OPER CIJU BLOKS
pavad , lai nerad tu lieku dr zm šanos.
Pacienta "ce š" uz oper ciju z li j k ar sagatavošanu Oper ciju bloks tiek veidots, lai rad tu vislabv kos
oper cijai. Noda veic vienk ršus higi nas pas kumus - pacients apst us oper cijai un maksim li samazin tu iesp ju infekcijai
nomazg jas vai smag ku slim bu gad jumos vi u nomazg noda as nok t oper cijas br .
person ls. Pirms oper cijas noraz oper cijas lauku. Tad veic 5.1. Pras bas oper ciju bloka iek rtojumam
premedik ciju un transport uz oper ciju z li. Oper jamo pacientu Oper ciju bloks j iek rto:
nog pirmsoper ciju telp , kur slimnieku p rbj. Tikai tad a) atseviš i no noda m, tam j t att lin tam no din šanas
rvieto uz oper ciju galdu. blokiem un sanit rajiem mezgliem, to ar intens s te-
i r u r g a "ce š" uz o p e r c i j u z li. irurgs dodas uz rapijas/reanim cijas noda u un pamatkorpusu saista p reja;
oper ciju z li atseviš i, nevis kop ar pacientu. V lams, lai vi š b) oper ciju blok parasti ir etras telpu grupas - oper ciju
oper ciju z var ieiet pa citu ieeju un satikties ar pacientu tikai pie telpas, ražošanas telpas, person la un saimniec bas telpas.
oper ciju galda. Pirms oper cijas irurgs p rbjas, uzvelkot iek rto paša "sl žu" sist ma ar iesp m person lai higi niskai
speci lu oper cijas ve u, ieteicams apdarei. Atbilstoši irur ijas profilam oper ciju blok var b t v l
- vienreiz lietojamu. citas papildu telpas un aparat ra, piem ram, rentgen irur ijai
rsienam s istabas darba organiz cija: paredz s telpas, m ksl s asinsrites laboratorija, ips tava u.c;
rsiešanu izdara no r ta, vispirms aseptiskiem un p c tam c) tehnisk s pras bas, iek rtojot oper ciju bloku, ir sekojošas:
septiskiem slimniekiem. Veic sien m, griestiem ir j t viegli mazg jamiem (fl zes u.tml.), gr dai -
regul ru t šanu: densnecaurlaid gai, virsm m j t antistatisk m, m bel m - viegli
a) darba dienas s kum ; dezinfic jam m. J iek rto optim la ventil cijas sist ma;
b) p c katras p rsiešanas; d) pras bas oper ciju z lei. Oper ciju z li v lams iek rtot bez
c) darba dienas beig s, p c t s uz nakti p rsienam logiem, ar herm tiski sl dzoš m durv m un kondicion šanas
istab atst j degot bakteric s lampas. sist m. Nepieciešama centraliz ta sk bek a, va-
irur isk s noda as p rsienamaj istab darbam ir nepiecie-
šami daž di p rs ju veidi (pl ksn tas, tuferi, marles saites, tamponi
u.c). P rsienamo materi lu iesp jams pieg t:

39
39
 IRUR IJA A S E P T I K A UN A N T I S E P T I K A

kuuma pievade. Z ir tikai pašas nepieciešam s m beles oper ciju galda.

un aparat ra - oper ciju galds, lampa, narkozes aparat ra Darbu organiz t , lai irurgs un pacients uz oper ciju z li dotos
(ar monitoriem), elektrokoagulators, galdi i oper ciju m atseviš i, katrs pa savu ieeju, un satiktos tikai pie oper ciju galda.
m un anesteziologiem. Z j uztur noteikta temperat ra Pirms oper cijas irurgs p rbjas, uzvelk speci las oper ciju
un mitrums. Optim temperat ra ir ne maz k k 22° C, ja dr bes, v lams - vienreiz lietojamas.
nepieciešams, temperat ru pazemina, mitrumam j t no Iekš s k r t b as n ot eiku mu i e v r oš an a
55-60%. Oper ciju z nedr kst atrasties nepiederoši cilv ki - tikai
5.2. Darba organiz cija oper ciju blok oper jošais irurgs, asistenti, oper ciju m sa un anesteziolo ijas
Telpu z o n š a n a dienests. Apkalpojošais person ls ien k z tikai nepieciešam bas
Oper ciju blok nosaka tr s telpu zonas ar_ daž m gad jum . J iev ro klusums, lai netrauc tu oper cijas brig des darbu.
aseptikas noteikumu iev rošanas pras m katr . rpus oper ciju 5.3. Pras bas oper ciju bloka person lam
bloka j t person la rbtuvei, kur iesp jams atst t virsdr bes un Aseptikas pras bas irurgam un person lam oper ciju blok un
ielas apavus. oper ciju z :
3. zon ir vismaz s aseptikas pras bas. Šeit p rsvar ir - ap rbs un person la higi na (ap rbs nedr kst nokrist),
person la un saimniec bas telpas. 3. zonas telpas tiek norobežotas - vesel bas st voklis un person la san cija.
no 1. un 2. zonas, t s tiek atdal tas ar sarkanu l niju vai gaiteni. 3. Person lam, ja nav pašas steidzam bas, vienm r j mazg
zon person ls p rbjas oper ciju ve un iet cauri "sl žu" rokas:
sist mai. a) pirms invaz m proced m, neatkar gi no t , vai sterili cimdi
2. zon aseptikas pras bas ir augst kas. Šeit ir telpas, kas tieši tiek vilkti vai ne;
saist tas ar oper ciju z li - pirmsoper cijas, anest zijas, aparat ras b) pirms un p c pieskaršan s br cei - vienalga, vai t ir
un instrumentu telpas. irur iska, traumatiska vai saist ta ar invaz vas metodes pielietošanu
1. zon ir maksim las aseptikas pras bas - t ir oper ciju z le. (intravenozas kaniles br ce);
Person ls šeit str mask s. c) pirms paši infekcijas uz gu pacientu apr šanas;
šanas rež ms d) p c kontakta ar avotiem, kas ir ticami kontamin ti ar
Oper ciju blok parasti ir pieci t šanas veidi (gaisu dezinfic virulentiem mikroorganismiem - ar infic tu pacientu vai ar pacientu
ar bakteric m lamp m): sekr tiem un ekskr tiem kontamin tiem objektiem vai iek rt m
1) pirms oper ciju dienas s kuma ar mitru lupatu not ra visus (piem ram, ur nkatetru);
priekšmetus, aparat ru, palodzes no putek iem, kas nos dušies uz e) starp kontaktiem ar daž diem pacientiem augsta riska
m virsm m nakts laik ; noda s.
2) oper ciju laik veic k rt jo uzkopšanu. Nov c uz gr das Roku mazg šanas oper cija ietver roku un apakšdelmu
nokritušos tuferus, salvetes un citus priekšmetus. Izlietos š idrumus higi nisko mazg šanu un dezinfekciju.
nekav joties saslauka. Ja gr da nosm ta ar zarnu saturu vai Rokas un apakšdelmus mazg ar deni un mazg jamiem
strut m, to apstr ar dezinfic jošiem l dzek iem; dzek iem (Microshield Sterisoap idr s ziepes, HAjO-LA, WASA
3) p c katras oper cijas jeb starp oper cij m uzkopšanu veic 2000 u.c). Rokas mazg ar birsti vai speci liem s iem virzien no
c pacienta izvešanas no oper ciju z les. No oper ciju galda pirkstiem uz elko iem. paša b ršana nav ieteicama, jo t var boj t
nov c ve u, salvetes, instrumentus. Tad to apstr ar antiseptisk du, t di radot papildus infekcijas risku. J mazg remden den ,
dum sam rc tu lupati u. Ar gr du uzkopj ar mitru lupatu; jo karsts vai auksts dens var papildus kairin t du.
4) oper ciju dienas beig s veic visas oper ciju z les t šanu Mazg šanu s k ar pirkstiem, paši uzman gi izt rot nagus un
neatkar gi no t , vai oper cijas ir bijušas vai nav. T šanas m is ir pirkstu starpas. Rokas noskalo un p c tam noslauka ar sterilu
nodrošin t z les gatav bu neatliekamai oper cijai. Sienas, materi lu vai dvieli virzien no plaukst m uz elkoni, nepieskaroties
palodzes, lampas, aparat ru not ra ar mitru lupatu. Gr das un sienu nemazg m virsm m;
apakš s da as mazg ar birst m. Mitr s t šanas laik lieto Roku un apakšdelmu dezinfekcijas laik j izn cina ne tikai uz
dumus ar mazg još m un dezinfic još m paš m. Ieteicams das virsmas atrodošies mikrobi, bet ar paš (matu somi s,
lietot: tauku un sviedru dziedzeros) esošie.
• 3% de raža p rsk bes š dumu, Iesp jams lietot daž das metodes un vielas atkar no to
• hloram nu B u.c, pieejam bas. Roku dezinfekciju parasti veic ar š dumiem uz spirta
• Lysoformin, zes, un rokas apstr divas reizes.
• Trichlorol (hloram ns T). Var I i e t o t :
c mitr s t šanas veic oper ciju z les dezinfekciju ar 1) jodofora savienojumus (Batadine, Dodesept u.c.) - 5 min.
bakteric m lamp m. To darb bas r diuss ir 3 m, t lieto (divreiz ja apstr de);
stacion s vai p rn jam s lampas atkar no telpas izm riem; 2) hlorheksid na biglukon tu (Hibitane, Hibiclens u.c.)
5) reizi ned veic ener lt šanu - to s k ar oper ciju 0,5% 70° spirt . Pirm metode - š idruma pielietošana 2 x pa
les dezinfekciju. Pl nveida oper cijas šaj dien neveic. Vis 3 min. Otr metode - ar s a/sukas iepakojumu (suka - 3 min.,
pirms ar dezinfic jošo š dumu apšpric gr das, sienas, griestus, klis - 3 min.);
beles un aparat ru. Tad ar birsti š s virsmas papildus no 3) spirta 70° š dumu (vismaz 2 x pa 5 min.),
ra. Otraj etap veic parasto lielo t šanu k p c katras 4) š dumu uz etanola b zes (AHD 2000, HOSPISEPT u.c. -2 x
oper cijas dienas, iev ro sekojošu k rt bu: vispirms griestus, pa 2,5 min. ier rokas un apakšdelmus un auj tiem nož t;
sienas, logus, p c tam m beles, aparat ru, gr das. P c tam 5) perhidrola / skudrsk bes metode 2,4% š dum 1 min. bez
oper ciju z iesl dz bakteric s lampas. suk m (veca metode, kuru daudz s valst s vairs nelieto);
din šanas rež ms 6) ultraska as apstr di ar speci lu apar tu, kuru piepilda ar k du
Optim la ir gaisa kondicion šanas sist ma ar lamin gaisa no dezinfekcijas š dumiem ( piem ram, hibit nu), un tad iem rc
pl sm m (gaisa apmai a 500 x stund ; maziet augst ks rokas uz 30 sekund m.
atmosf ras spiediens z ). 5.4. Oper cijas materi lu r pniecisk sagatavošana un
Slimnieku pl smas regul š ana steriliz cija
Oper jamo pacientu no irur ijas noda as nog pirms- pniecisk s metodes ir gamma staru radi cijas steriliz cija un
oper cijas telp , kur slimnieku p rbj un tad p rvieto uz etil noks da g zes steriliz cija:

40
40
 ASE PT IKA UN A N T I S E P T I K A IRUR IJA

a) vienreiz s lietošanas instrumentiem (sist mas, š irces, vu materi lu un t k norobežojot oper cijas lauku ar sterilu ve u
kaniles, asmen ši u.c), (vienreiz js materi ls, atk rtoti lietojama ve a).
b) šuvju materi lam, I n t r a o p e r a t v i tiek uztur ts sterils lauks, norobežojot
c) vienreiz s lietošanas ve ai. (pasarg jot) no kontamin cijas:
5.5. Oper cijas materi lu sagatavošana, steriliz cija un a) vis m liet m, ko izmanto steril lauk , j t steril m,
uzglab šana "uz vietas" b) hal tiem, ko lieto sterilais person ls, j t sterilam,
Dekontamin ciju un dezinfekciju var veikt oper ciju blok , ja ir c) sakl tie sterilie galdi i tiek uzskat ti par steriliem tikai galda
nepieciešamie darba apst i. men ,
Oper cijas materi lu (pl ksn tes, "tuferi", zirn ši, urolo iskais d) sterilais person ls p rvietojas tikai l dz gi sagatavot lauk ,
tampons) un oper cijas ve u var sagatavot uz vietas atbilstoš
e) oper cijas laik veic tekošu un rpusk rtas das apstr di.
oper cijas bloka profila vajadz m, bet lab k lietot vienreiz
Postoperat vi notiek telpas gal uzkopšana un instru
lietojamos materi lus, kuri sagatavoti un steriliz ti r pnieciski.
mentu un materi la steriliz cija.
Materi la un ve as uzglab šanu oper ciju blok veic, k
aprakst ts noda par materi lu uzglab šanu p c steriliz cijas.
ANTISEPTIKA T
6. ASEPTISK S PRAS BAS OPER CIJAI ^
Antiseptika ir profilaktisku un rstniecisku pas kumu sist ma,
6.1. Br u kontamin cijas avoti oper cijas laik : kas mazina mikrobu skaitu br un t s apk rtn , mazina mikrobu
- pacienta un oper cijas z les person la da (rezid još un tran- virulenci un ierobežo izplat bu.
zient flora) un mati,
- pilienu infekcija no pacienta un oper ciju z les person la ANTISEPTIKAS VEIDU RAKSTUROJUMS
respirator trakta,
- nejauša un neapzin ta nesterilas iek rtas instrumenta (citu irur ijas kl nik lieto etrus antiseptikas veidus -
dzek u) lietošana,
meh nisko, fizik lo, misko un biolo isko antiseptiku.
- gais esoš s bakt rijas u.c,
1. Meh nisk antiseptika:
- endog s bakt rijas no pacienta ku a un zarnu trakta, asin m
- klasiskie pa mieni - das att šanai higi nisk duša, apma-
u.tml.
tojuma nosk šana;
6.2. Aseptiska r ba katr perioperat f
- br u prim apstr de 6-12 st. laik , t.sk. meh nisku sveš-
Pirms oper cijas izveido aseptisku vidi un
erme u un boj tu audu iz emšana,
sterilu lauku. S k ar das sagatavošanu. Izš ir das dezinfekciju
- br u irig cija, tai skait izskalošana,
(cleansing) un pilnu apstr di (sterilizatiori). Vienm r apstr
liel ku das plat bu, nek proced rai nepieciešams, pie kam - aspir cija no br m (akt un pas dren ža).
dezinfic jošo a entu s k likt no centra uz perif riju. Person ls 2. Fizik antiseptika
proced ru veic sterilos cimdos. Fizik s metodes, kas rada bakt rij m nelabv gu vidi:
das d e z i n f e k c i j a . - fizik s siltuma proced ras,
proced ra tikai not ra du! - modernie pa mieni - asins ultraviolet apstarošana, intravenoz
Pietiekama rut nas proced m (injekcij m, vienk ršai v nas zerterapija,
punkcijai), bet ne punkcijai, no kuras em uzs jumu, vai katetru - br m - osmotisko l dzek u (10% Na Cl) pielietošana, br u
ievad šanai. du dažas sekundes apstr ar materi lu, kas atkl rst šana (br ces k st sausas), br u l zerterapija.
pies cin ts ar 70% spirta š dumu vai jodorganisku savienojumu. 3. Biolo isk antiseptika:
Lai mazin tu s pes, pirms punkcijas dezinfektantam j auj j nož t. - vakcin cija - akt imuniz cija,
das s t e r i l i z c i j a . - serumterapija - pas imuniz cija,
veic pirms vis m proced m, kur s da tiks punkt ta vai - hiperim plazma - piem ram, antistafilokoku plazmas
griezta. Proced ra elimin virspus s das bakt rijas, atst jot tikai rliešana,
nedaudz organismu dzi i matu folikulos un sviedru dziedzeros. - fermentu prepar ti - trips na un himotrips na lietošana br u
Proced ru neveic tikai tad, ja vilcin šan s var tu apdraud t rst šan ,
pacienta dz bu. - bakteriof gu pielietošana,
Pirms irur isk m manipul cij m du steriliz ar daž m - antibiotiku pielietošana (tiek sintez tas miski, t c t s var
misk m viel m: attiecin t uz misko antiseptiku).
1) ar bag gu spirta š duma (70%) daudzumu apstr jot 2 4. misk antiseptika:
min tes; - misk s antiseptikas vielas (neorganisko un organisko vielu
2) ar 2% jodon ta š dumu, aujot tam nož t. P c tam du
grupas),
not ra ar 70% spirta š dumu, lai nerastos apdegums;
- mijterapeitiskie l dzek i - antibakterial terapija, tai skait
3) ar jodorganiskiem savienojumiem du apstr divas reizes
antibiotiku pielietošana.
pa 2 min.;
4) ar hlorheksid na biglukon ta 0,5% spirta š dumu du
MISK S ANTISEPTISK S VIELAS
apstr divas reizes pa 2 min.
Pirms oper cij m pras bas oper cijas lauka steriliz cijai ir
1. Halo di - tiem piem t bakteric da un sporoc da darb ba:
augst kas:
1.1. J o d o f o r i - joda organiskie savienojumi: 1% jodon ts,
1) apstr ar jodoforma savienojumiem 2 reizes pa 5 min.
jodopirons, Betodine; lieto oper cijas iauka apdarei pirms
(Batadine, Dodesept u.c);
irur isk m oper cij m un br u malu apstr dei. Var izmantot ari
2) pielieto hlorheksid na biglukon ta 0,5% š dumu 70°
irurga roku dezinfekcijai un k fungic du l dzekli. T k jods no
spirt , apstr jot du 2 reizes pa 2 -3 min. (Hibitane, Hihiclens
das da ji uzs cas asin s, var izpausties t resorbt darb ba.
u.c);
1.2. J o d o f o r m a pulveris - lieto uz infic tas
3) apstr ar 70% spirta š dumu vismaz 2 reizes pa 5 min.
Papildaizsardz bu pan k, pielietojot caursp gu adhez - br ces p deru un ziedes veid (5-10%).
1.3. j o d a - s p i r t a 5% š dums. To iesaka'
nelietot, jo m dz b t aler isks un rada apdegumus.

i
41
 IRUR IJA A S E P T I K A UN A N T I S E P T I K A

2. Smago met lu s li - maza noz me to toksicit tes d j. ties t koncentr cijai:

S u d r a b a n i t r t s 0,5% - maz s koncentr cijas (l dz 2%) ir - 70° spirtu lieto das dezinfekcijai, ar k š din ju;
pretmikroba un savelkoša iedarb ba, bet liel s koncentr cijas (5% - 96° spirtam piem t savelkoša darb ba, lieto dezinfekcijai.
un vair k) - piededzinoša darb ba. Lieto k antiseptisku un Abi neiedarbojas uz spor m. 9.
pretiekaisuma l dzekli lu, eroziju un plaisu rst šan , ar Detergenti
oftalmolo ij - konjuktiv ta, trahomas u.c. g ot das slim bu 9.1. H l o r h e k s i d n a b i g l u k o n t a š dums:
rst šan . K piededzinošu l dzekli lieto p rm gu granul ciju un - 0,5% spirta š dums - oper cijas lauka apstr dei, roku dez-
rpu piededzin šanai. T k sudraba nitr ts sadal s gaismas infekcijai,
ietekm , to uzglab tumš iepakojum . - 0,02-0,04% dens š dums - br u un apdegumu apdarei.
3. Oksid ji izdala br vo sk bekli, kas oksid mikroorganismu Hlorheksid na biglukon tam piem t ar prets u aktivit te -
nu protoplazmas olbaltumvielas, t di izraisot to boj eju. darbojas pret kandid m, dermatof tiem un tri-hofitoniem.
3.1. K M n O 4 - sp gs pretmikrobu l dzeklis. Atbr vo Hlorheksid ns var izsaukt das sausumu un der-mat tu.
tais sk beklis nodrošina dezodoranta paš bas, bet mang na 9.2. T e r g i c d s - izmanto polim ru katetru miskai
oks ds darbojas savelkoši: steriliz cijai. Bez tam lieto daudzus citus detergentu š du
- 0,01-0,1% š dumu lieto net ru, strutainu br u ap mus, kas re istr ti LR Valsts z u re istr .
mazg šanai, ur np a skalošanai, k ar maksts skalojumiem
ginekolo ijas praks . Bez tam var lietot vanni m panar ciju
Literat ra:
un hemoro du rst šan ;
- 2-5% š dumi dod ne tikai antiseptisku, bet ari savelkošu 1. Ayliffe G.A.J., Babb J.R., Taylor L.J. Hospital-acquired infection:
efektu. Lieto apdeguma virsmu miec šanai, lai t s padar tu Principles and prevention. - 3rd ed. - Oxford: BH, 1999. - P.122-186.
saus kas un uz t m izveidotos aizsarg pl te, kura pasarg
2. Ayliffe G.A., Hambraeus A., Mehtar S. Education Programm for Infection
apdeguma virsmu no kairin jiem un t di samazina control: Basic Concepts and Training // IFIC, 3M, 1995. - P.1-20.
pju saj tu.
3.2. de raža p rsk bes š d u m s (2-6%). 3. Bennet J.V., Brachman P.S. Hospital infections. - 4th ed. - Philadelphia:
Lippincott-Raven Publishers, 1998. - P.571-585.
2-3% š dums - audos termatokatal zes kl tb tn atdal s
sk beklis, kas putodams labi meh niski att ra br ci, aptur nelielu 4. Canada Comunicable Disease Report: Hand washing. cleaning, disinfec-
asi ošanu. Lieto net ru un strutainu br u apkopšanai un rst šanai tion and sterilization in heaith care. // Infection control guidelines, 1998 Dec,
paši anaeorob s un putr s infekcijas gad jumos); 24 (S8): 1-26.
4. Sk bes 5. Damani N.N. Manual of Infection Control Procedures. - London: GMM,
4.1. B o rs k b es d e n s un s p i r t a š dumi. 1997. - P.157-163.
Tiem piem t oksid ju paš bas, neliela antiseptiska aktivit te. 2-
6. Lynch P., Jakson M. Infection prevention with limited resources / Edited
4% š duma veid lieto br u apmazg šanai un skalošanai, k
by Gina Pugliese. - Chicago: ETNA Communications, 1997. - P.61-74.
ar mutes un kakla skalošanai iekaisumu gad jumos un
dermatolo ijas praks . Relat vi augst s toksicit tes d neiz 7. Mehtar Sh. Hospital Infection Control. - Oxford: OUP, 1992. - P.42-51,
manto b rniem, daž s valst s nelieto visp r. 142- 144.
4.2. S a l i c i l s k b e s p u l v e r i s - piem t antiseptiska, 8. Shaffer S., Garzon L.S., Heroux D.L., Kornievvicz D.M. Infection Prevention
atvelkoša un nekrol tiska iedarb ba. Izmanto nekro-tisko br u un and Safe practice. - St.Louis: Mosby, 1996. - P.74-80. 162-177.
karbunkulu rst šan . 10-20% š dumu izmanto hiperkeratožu
rst šan , lai pan ktu keratol tisko iedarb bu.
4.3. S k u d r s k b e s š dums. Perhidrola un
skudrsk bes mais jumu 1 : 2,4 lieto oper ciju person la roku
sagatavošan oper cijai. Š dumam piem t bakteric das un
sporoc das paš bas.
5. Aldeh di
2% g I u t r a I d e h d a š dums "CIDEX" - lieto me-
dic nisko instrumentu dezinfekcijai un steriliz cijai, paši la-
paroskopisko instrumentu steriliz cij .
6. Fenoli
6.1. H e k s a h l o r o f n s . Lietojot kombin cij ar
detergentiem (piem ram, pHiso-Hex) vai ziep m (Septiso
Gamophen), lieto irurga roku dezinfekcijai vai oper cijas
lauka apstr dei.
6.2. L i z o f o r m n a š d u m s . Lieto misk dez
infekcij .
7. Kr svielas - antiseptiski l dzek i ar bakteric du dar
bu, paši jut gas pret tiem ir Gr+ bakt rijas.
7.1. 1-2% b r i l j a n t z a vai m e t i l n z i l spirta
dumu lieto s ku br u un nobr zumu rst šanai, ar oper cijas
lauka apstr dei oftalmolo ijas praks . Metil nzilo lieto apdegumu
virsmu un br u dezinfekcijai. 7.2.1% p i o k t a d n a dens
dums - g ot du apstr dei.
8. Spirti (etilspirts) - var lietot k antiseptisku l dzek
li instrumentu dezinfekcijai, irurga roku un oper cijas lauka
apstr dei. Etilspirta pretmikroba aktivit te pieaug, palielino-

42

42
 IR UR ISKA I NF EKCIJA
2.2. IRUR ISKA
INFEKCIJA UN ANTIB AKTERI ALA
TERAPIJA IRUR IJA
A. Ozols, R.Kol tis.l Ttimbers]
IRUR ISK INFEKCIJA
irur isk infekcija - t s ir slim bas, ko ierosina specifiski vai
ar nespecifiski aerobi un anaerobi mikroorganismi; to kompleks
rst šan pielieto irur isko metodi.
irur isk infekcija att st s, savstarp ji iedarbojoties mik-
roorganismam un makroorganismam. Augstais strutaini septisko
komplik ciju procents (l dz 70%) irur isk s un reanim cijas
noda s, k ar liel mirst ba (60% un vair k) p c š m faktori, kas atseviš i vai kombin cij s nosaka infekcijas agresivit ti:
komplik cij m liecina par š s probl mas aktualit ti.
Pie irur isk s infekcijas pieder:
1. das un zem das strutain s saslimšanas (furunkuls,
karbunkuls, hidraden ts, roze u.c).
2. Irdeno saistaudu saslimšanas (kakla dzi flegmona,
mediastin ts u.c).
3. Asinsvadu un limfvadu strutain s saslimšanas (trom-
bofleb ts, artr ts, limfaden ts, limfang ts).
4. Kaulu, loc tavu un c pslu strutain s saslimšanas (osteo-
miel ts, panar cijs u.c).
5. Serozo apvalku strutain s saslimšanas (pleir ts, periton ts
u.c).
6. Br u iekaisumi un sastrutojumi.
7. Ak s v dera dobuma org nu slim bas (apendic ts,
pankreat ts u.c.)
8. Nozokomi s saslimšanas (traheobronh ts, sepse u.c).
9. Specifisk s infekcijas (tbc, aktinomikoze, HIV u.c).
IRUR ISK S INFEKCIJAS PROBL MAS
irur isk s infekcijas probl mas m slaiku medic
nesamazin s, bet tieši pret ji - pieaug. T s pamat ir daudzi
savstarp ji saist ti faktori. Noteicošie no tiem:
1. Hospit a (nozokomi ) infekcija. Pašreiz stacion ros
sastopamie multirezistentie mikroorganismi sp j nodot citiem
organismiem en tisko kodu, kas atbild gs par beta-laktam žu
izstr di, vai sp j apmain ties ar specifisk m plaz-m m, kuras
nodrošina rezistenci pret antibakteri lajiem prepar tiem. Rezult
irur isko infekciju sp j ierosin t nosac ti patog nie mikroorganismi
un mikroorganismi, kurus agr k uzskat ja par norm s mikrofloras
rst vjiem. P laik sastopamas poliinfekcijas - siner iskas
daž du mikroorganismu kombin cijas, piem ram, neklostridi
anaerob infekcija; bakteriolo iski izmekl jot slimos audus un
eksud -tu, konstat , ka tie izdala 3-4 anaerob s un aerob s
bakt riju sugas. oti b stamas ir superinfekcijas, kad jau esošiem
mikrobiem papildus pievienojas k da izteikti virulenta mikro-flora.
2. Jauno antibakteri lo prepar tu plaša lietošana, kas veicina
mikrofloras main bu un rezistences veidošanos.
UN A N T I B A K T E R I AL T ERAPI JA IRUR IJA
3. Antimikrob s terapijas nepareiza lietošana p c nove
cojušiem un veciem kanoniem. Netiek iev roti kl nisk s far
makolo ijas p jumi par daž du antibakteri lo l dzek u pie
lietošanas patn m, efekt kiem ievad šanas ce iem (re io
), kombin cij m, siner ismu, antagonismu, savstarp jo
iedarb bu ar cit m medikamentu grup m, ko lieto komplek
rst šan .
4. Finansi s probl mas. Modern s tehnolo ijas un
irur isk s infekcijas plašums prasa lielas naudas summas.
Daudzos stacion ros finansi lu gr bu un organizatorisku
nepiln bu d nav iesp jams iev rot visas aseptikas un anti-
septikas pras bas. Pati attieksme pret š m pras m ir nove
cojusi.
5. Iedz vot ju soci lie apst i. M su iedz vot ju kop jais
rezistences l menis pazemin s, pieaug makroorganisma aler-
iz cijas pak pe. To ietekm daudzas neatrisin tas soci las
probl mas, ne rst tas somatisk s patolo ijas, alkoholisma iz
plat ba, nepietiekams uzturs, pieaugošais gados vecu slim
nieku patsvars. Tas zin m ar nosaka vienas vai otras
irur isk s infekcijas prevalenci noteikt vecum .
IRUR ISK S INFEKCIJAS ATT ST BU VEICINOŠIE
FAKTORI
irur isk s infekcijas att st bu un plašumu iespaido sekojoši
1. Mikrobu veids, daudzums un virulence, k ar vair ku
mikrobu iedarb ba (siner isms).
2. Infekcijas ieejas v rtu anatomiski fiziolo iskais st voklis -
das vai g ot das boj juma pak pe (asinsizpl dumi, ne-krotiskie
audi, org nu anatomisk s uzb ves patn bas).
3. Makroorganisma visp jais, t.sk. im nsist mas, st voklis.
4. Superinfekcijas uzsl ošan s, ja infekcijas per kl par s
anaerob neklostridi flora (Bac. fragilis).
Mainoties izpratnei par organisma atbildes reakciju uz
bakteri lu inv ziju, rad s atzi a par visu organisma sist mu
iesaist šanos šaj reakcij . T ir v rsta uz patolo isk org na vai
re iona norobežošanu un aizsarg šanu no agres s in-fekcioz s
vides inv zijas un izplat bas organisma sterilaj vid . Ir radies
kvalitat vs pav rsiens medic - tieši organisma iekaisuma
reakcijas izp te. Radušies jauni termini, piem ram, citok ni,
bakt riju translok cija, sistem tiskais iekaisuma reakcijas sindroms
(SIRS), multiplu org nu disfunkcijas sindroms (MODS).
IRUR ISK S INFEKCIJAS RADlT S IZMAI AS
1. VIET S IZMAI AS
Lokaliz tas bakteri las inv zijas gad jum ( das, zem das
infekcijas), kaut ari ierosin ji ir daž di, iekaisuma reakcija ir
dz ga. S kum t ir lok la un koordin ta. T s pamat ir
komplementa sist mas aktiv cija, kin nu, kallikrei nu sist mas, k
ar rec s un fibrinol tisko sist mu aktiv cija, neitrof lu un makrof gu
aktiv cija. Iekaisumam rakstur ga iš mija un hipoksija,
mikrocirkul cijas trauc jumi. Atbr vojas citokin ni, proteol tiskie
enz mi un toksiskie sk bek a metabol ti.
Ja im nsist ma sp j tikt gal ar šo inv ziju, patolo iskais
process norit ar nelielu kl nisko simptom tiku: das aps r-tums
(rubor), pes (dolor), paaugstin ta temperat ra (color), ska
(tumor), trauc ta slim org na vai cietuš s erme a da as funkcija
(functio loeso). Ja par s visp s organisma iekaisuma
reakcijas simptomi (SIRS), tad t ir paz me, ka im nsist ma ir
spriedzes st vokl .
43
 IRUR IJA IRUR ISK INFEKCIJA UN ANTI B AKTE R I TERAPIJA I R UR IJA

2. VISP S IZMAI AS, KO RADA IRUR ISK S 2.2. Multiplu org nu disfunkcijas sindroms (MODS)
INFEKCIJAS Agr kajos gados aprakst tie smagu irur isku infekciju
gad jumi lika saprast, ka n ves c lonis parasti bija to org nu
eneraliz ta organisma reakcija uz iekaisuma procesu ir disfunkcija, kas izr s pavisam inerti pret jebkuru terapeitisku
nepieciešama audu dz šanai un im nsist mas atjaunošanai pas kumu. patn ji ir tas, ka infekcijas izn kumu ietekm ja tikai
smagas infekcijas, traumas vai slim bas gad jum . disfunkcion jošo org nu skaits un patolo ijas smaguma pak pe
Visp s izmai as raksturo: katr org . K att st s izpratne par šo jaut jumu, par ts
1 2.tabul .
1. Sist miskais iekaisuma reakcijas sindroms (SIRS).
2
2. Multiplu org nu disfunkcijas sindroms (MODS), kura
pamat ir perif s asinsrites trauc jumi, plašs endot lija boj jums. 2.tabula. Domas att st ba par MODS.
Gan sist misk iekaisuma reakcijas sindroma (SIRS), gan Laika posms Etiolo ija Kl nisk aina
multiplu org nu disfunkcijas sindroma (MODS) pato en XX gs.
piedal s organisma izstr tie iekaisuma mediatori. Var tu teikt,
ka: 40.-50.gadi Hemor isks šoks Nieru mazsp ja
1) SIRS uzskat ms par MODS riska faktoru,
60.gadi Trauma, asi ošana Plaušu mazsp ja
2) SIRS raksturo iekaisuma procesu, bet MODS - š procesa izn kumu.
(distress)
Šo procesu savstarp s attiec bas raksturo 1.sh ma.
70.gadi Sepse, Multiplu org nu
1.sh ma. SIRS un MODS attiec bas. sl pta infekcija boj juma sindroms
2.1. Sist miskais iekaisuma reakcijas sindroms (SIRS)
80.-90.gadi Sist mas Zarnu en zes sepse
Sist miskais iekaisuma reakcijas sindroms raksturo organisma iekaisuma atbilde

MODS ir kl nisks process, kur rodas pak peniska org nu

disfunkcija, nevis neatgriezeniskas izmai as. Pamat tam ir
mikrocirkul cijas trauc jumi. Att st s perif s asinsrites mazsp ja,
neadekv ta sk bek a pieg de org niem, k sekas ir smaga org nu
disfunkcija. Zin tnieki ir p rliecin ti, ka MODS att st liel
noz me ir asinsvadu endot lija boj jumam.
a att st s SIRS un MODS, iekaisuma reakciju var nov rot ar
att los prim procesa neskartajos audos. Morfolo iski par to
liecina neitrof lu agreg ti akn s, lies , nier s, lai gan nekas
neliecina par bakt riju kl tb tni vai abscesu veidošanos šajos
org nos.
Pacientiem ar SIRS/MODS var nov rot visas iekaisuma
atbildes reakciju, ne emot v t izrais ju. SIRS ir st voklis, kuru paz mes (rubor, coior, dolor, tumor, functio laesa), kas vienm r ir
nov ro gan pacientiem, kuriem infekcija ir pier ta, gan
eneraliz juš s. Nov ro visp ju t sku, eneraliz tu perif ro
neinfic tiem pacientiem, kuriem ir citas patolo ijas (pankreat ts,
asinsvadu dilat ciju, par ko liecina s rt un silt da, augst sirds
apdegums, traumas, plaušu embolija, virsnieru mazsp ja, miokarda
izsviedes frakcija. Drudzi nov ro ar tad, ja nav atrodams infekcijas
infarkts, sirds tampon de, anafilaksija). Organisma iekaisuma
per klis.
reakcija ir nepieciešama audu dz šanai un im nkompetences
atjaunošanai p c smagas traumas vai infekcijas. Ta u š reakcija Par "functio laesa" liecina pak peniska un progres joša
var k t postoša, ja t ir ilgstoša vai s kotn ji oti izteikta. SIRS daž du org nu sist mu mazsp ja. Pirm parasti rea respi-rator
aktivit ti nodrošina monoc tu/makrof gu izstr ti citok ni (TNF- sist ma ar plaušu komplik cij m - rodas plaušu dis-tresa sindroms,
alfa, IL-1-beta, IL-6). Ja SIRS k st par maladapt vu organisma kas apgr tina jau t slikto oksigen ciju. Proces v k var
reakciju, att st s MODS. SIRS diagnostiskie krit riji par ti iesaist ties ar aknas, nieres, ku a un zarnu trakts.
1.tabul .
2.3. SIRS un MODS savstarp saist ba
1.tabula. SIRS diagnostiskie krit riji. Abus procesus ierosina vieni un tie paši faktori. SIRS uz-
Diagnozei vajadz gi 2 vai vair ki krit riji skat ms par MODS riska faktoru un, ja pirmais raksturo procesu,
tad otrais - gala izn kumu. SIRS/MODS att st bas pamat ir
iekaisuma reakcijas p rm ga stimul cija vai ar p rm ga reakcija
Temperat ra > 38° C, <36° C
uz daž diem bakteri liem vai abakteri liem kairin jiem. Visp
Sirdsdarb ba > 90 reizes min iekaisuma reakcija var k t par pašuz-turošu procesu ar tad, ja
Elpošana > 20 reizes min prim procesa probl ma ir atrisin ta. T di š s attiec bas k st
vai Pa C02 < 32 mm Hg staba par autonomu procesu, k rezult rodas multipla dz bai svar gu
org nu mazsp ja. Un pacienti mirst nekontrol jamas iekaisuma
Leikoc ti > 12000/mm vai
3
reakcijas, nevis nekontrol jamas infekcijas d .
3
< 4000/mm vai Viens no izskaidrojumiem, k c att st s SIRS/MODS, ir
>10% stabi kodolaino fagoc tu apopt zes trauc jumi vai fagoc tu dabisk miršanas
procesa izmai as. Tie turpina savu "darbu", kad neviens vairs to
"nel dz".
1
Systemic inflammatoty response - sist mas atbilde uz iekaisumu
2
Multiple systems organ failu re.

44

44
 IR UR ISKA I NFEK CIJA UN ANTI B A K T E R I T ERAPIJ A IRUR IJA

IRUR ISK S INFEKCIJAS KLASIFIK CIJA hipoksijas pieaugums nor da, ka process progres . Ja cilv ka
im nsist ma tiek gal ar mikrobu inv ziju, lok simptom tika ir
irur isko infekciju klasific s e k o j o š i : 1. minim la.
c etiolo ijas Visp jie simptomi ir atkar gi gan no sist misk iekaisuma
1) Aerob infekcija, ko izraisa: sindroma (SIRS), gan no multiplu org nu disfunkcijas sindroma
+
• Gr aerobi koki: Staph. aureus, Strept pyogenes, Strept. (MODS). V i s p j i e s i m p t o m i ir:
agalactioe, Strept fecalis, Pneumococcus; • Izteikta kardiovaskul nepietiekam ba (šoks,
• Gr aerobi koki: gonococcus, meningococcus; trombembolijas, strutaini procesi sird un
• Gr bezsporu bakt rijas - Corinebacterium dyphteria; asinsvados);
+
• Gr sporu veidojošas bakt rijas - B.anthracis; • Plaušu distresa sindroms;
• Gr n ji as - Enterobacter cloaequae, Serratio marces-sens, • Hepatoren lais sindroms;
Ps.aeruginosa, Escherichia coli. • DIK sindroms;
2) Anaerob infekcija: • Drudzis, tahikardija, tahipnoja, leikocitoze ar novirzi
• Gr fakultat vi anaerob s n ji as: formul pa kreisi (SIRS);
Enterobacteriacea dzimta; • Sepse, septisks šoks.
• Gr koki - Veillonella; (S k par katru sindromu vai simptomu iztirz ts atbilstošaj s
• Gr sporu neveidojošie mikrobi - Bacteroides fragilis, noda s).
Fusobacterium dzimta;
• Gr" anaerob s n ji as - Eubacterium dzimta; IRUR ISK S INFEKCIJAS RST ŠANAS
• Gr' sporu veidojoš s bakt rijas - Ciostridii tetani, Cl.
PAMATPRINCIPI
perfringens.
3) Mikobakt rijas, aktinomic tes, spirohetas, s tes.
Izv les metode irur isko infekciju rst šan ir oper cija (in-c zija,
1. P c lokaliz cijas organism :
nekrektomija, cent ze, org na iz emšana, amput cija).
• das un zem das (furunkuls, karbunkuls, roze u.c.) iekai-
irur isk s rst šanas principi:
sumi.
1. Savlaic gi atv rt strutu per us, izdar t nekrektomijas,
• Limfvadu un asinsvadu iekaisumi
amput cijas, org nu oper cijas (pneimonektomiju, ja ir plaušu
(limfaden ts, trombofleb ts, arter ts u.c).
gangr na).
• Irdeno saistaudu iekaisumi
2. Izveidot labu dren žu infekcijas per kl , pielietot akt vo un
(kakla dzi flegmona, mast ts, paraprokt ts u.c).
pas vo aspir ciju.
• Serozo apvalku iekaisumi
3. R gi sekot l dzi br u st voklim un sarež jumu
(mening ti, pleir ts, periton ts, sinov ts u.c).
gad jum veikt atk rtotas oper cijas (abscesu atv ršana, asi
• Kaulu un loc tavu iekaisumi (panar cijs,
ošanas aptur šana, dren žas mai a).
osteomiel ts, artr ts, u.c).
Medikamentoz rst šana. Gan lok lo procesu, gan
• Iekš jo org nu (plaušu, aknu, sirds) iekaisumi.
makroorganismu rst ar viet m vai visp m proced m.
3. P c organisma atbildes reakcijas uz infekciju.
V i e t rst šana (folikul tam, furunkulam, br cei).
Atbildes reakcija atkar ga no organisma imunit tes pak pes un
Viet s rst šanas kompleks ietilpst infic s vietas apstr de ar
reakcijas uz daž diem bakteri liem un abakteri liem kairin jiem.
antiseptisk m viel m (spirta un joda mais jums, briljantza ais), br u
Izš ir:
rs ji atkar no br u dz šanas f m, fizik s proced ras
• Normer isku reakciju, kad viet jie un visp jie simptomi
(l zerterapija).
atbilst konkr s irur isk s patolo ijas smagumam. P c pareizas
V i s p rst šana ir atkar ga no procesa
rst šanas reakcija tri kupejas.
plašuma (SIRS) un no disfunkcion jošo org nu skaita (MODS).
• Hiperer isku reakciju, kad viet jie un visp jie simptomi
Plaušu distresa un hepatoren lo sindromu rst katru specifiski,
neatbilst konkr tai irur iskai patolo ijai. Nov ro strauju procesa
ta u past v kop simptom tika, kas nor da uz visa organisma
izplat bu, pievienojas SIRS/MODS. Nepieciešama intens va
st vokli. T c ir s v a r g i:
terapija. Iesp jama slikta prognoze.
1) c ties ar intoksik ciju, galvenok rt pielietojot antibio
• Hipoer isku reakciju, kad viet jie un visp jie simptomi
tiku terapiju. Lai pareizi to noz tu, j z i n :
neatbilst konkr tai irur iskai patolo ijai. Rakstur gas v jas lok las
- mikroflora,
un visp jas par bas. ]a organisma aizsargsp jas ir augstas,
- antibiotiku jut gums pret to,
process viegli padodas terapijai un tri likvid jas, ja organisma
- prepar ta iedarb ba uz mikroorganismu un
aizsargsp jas ir zemas, procesam ir aundab ga gaita.
makroorganismu,
4. P c kl nisk s gaitas
- optim kie ievad šanas ce i (i/venozi,
• Ak ta irur iska infekcija:
i/arteri li, dobumos),
- viet ja (lok la) irur iska infekcija,
- prepar tu siner isms un antagonisms, to toksicit te,
- visp ja irur iska infekcija (sepsis).
- prepar tu blakusefekti, mijiedarb ba ar citiem
• Hroniska irur iska infekcija:
medikamentiem,
- viet ja irur iska infekcija,
- antibiotikas j lieto liel s dev s 5-7 dienas, p c
- visp ja irur iska infekcija (hroniosepsis).
tam j maina (ja nav efekta, tad tr k!);
2) stimul t un uztur t norm st vokl dz bai svar s
IRUR ISK S INFEKCIJAS SIMPTOM TIKA
org nu funkcijas. J atceras, ka strutainu procesu gad jumos vis-
Viet jie simptomi (rubor, tumor, dolor, color, functio loesd) ne vair k cieš izvadorg ni (nieres, aknas), k ar sirds un asinsvadu
vienm r ir noteicošie. Tas atkar gs no makroorga-nisma un sist ma. T c septiski slimnieki j stacion speci s pal s, kur
mikroorganismu savstarp s iedarb bas, no sistem tisk nep rtraukti ar monitoru sist mu pal dz bu var sekot l dzi EKG,
iekaisuma reakcijas sindroma, no im nsist mas spriedzes. pulsam, spiedienam, diur zei, bio misk m izmai m asin s
Asinsvadu trombozes, limfango ti, limfaden ti, audu t skas, (oksigen cijas procesi, aknu bio mija);
specifiskais atdal jums no br ces, iš mijas un 3) aktiv t organisma aizsargsp jas. Organisma im no st vokli
nosaka T un B limfoc tu izmai as, limfoc tu blastform ci-jas
reakcija, asins imunoglobul nu izmai as. T un B limfoc tu

45
 IRUR IJA IR UR ISK INFEKCIJA UN ANTI BA KTE Rl ALA T E R A P I J A
aktiv ciju veic ar:
- Ievomizolu (Dekaris), alfainterferonu,
- stafilokoku anatoks nu, antistafilokoku
gammaglobul nu, antistafilokoku hiperim no plazmu.
Svar gi ir veikt pas kumus, kas:
- atš aida toks nus (dezintoksik cijas terapija ar
hemod zi, olbaltumvielu hidroliz tiem),
- izvada toks nus no organisma
(fors ta diur ze, peritone la dial ze, hemodial ze),
- adsorb un traum toks nus (hemosorbcija,
plazmosorbcija un limfosorbcija, baroterapija,
apsk bek ošan s procesu stimul cija).
Visi slimnieki ar SIRS un MODS kl niku ir j rst speci los
stacion ros, kur var tu sniegt kompleksu pal dz bu, ja s kusies
dz bai svar ko org nu disfunkcija.
AK IRUR ISK INFEKCIJA
LOK S AK S IRUR ISK S INFEKCIJAS FORMAS
Parasti tie ir iekaisuma per i audos un org nos, br u
sastrutojumi. Š ds iedal jums ir nosac ts, jo katru, k nespeci-fisku,
ar specifisku iekaisuma procesu pavada daž s pak s - konservat
izteiktas visp s organisma reakcijas. Š s grupas irur isk s
infekcijas ir s e k o j o š a s :
1) ak ta nespecifiska aerob strutain irur isk infekcija,
2) ak ta p ojoša (putr ) infekcija,
3) ak ta nespecifiska anaerob infekcija (g zes gangr na),
4) ak ta specifiska infekcija.
1. Ak ta nespecifiska aerob strutain irur isk infekcija
Iekaisuma per iem nav konkr tas lokaliz cijas. Tie var b t
, zem , irdenos saistaudos, serozos apvalkos, kaulos,
loc tav s, iekš jos org nos, k ari var izpausties k br u
sastrutojums. Visbiež k iekaisumus izraisa:
StafSlokoki (Staphylococcus) - strutas ir biezas, dzelten gas,
bez pašas smakas.
St. aureus - viens no visbiež k sastopamajiem mikrobiem, kas
var izrais t jebkuru no min tajiem iekaisumiem. Infekcija ir b stama,
jo 70-80% gad jumu mikrobi ir rezistenti pret antibiotik m. Procesi
norit ar destrukcij m, seviš i plauš s (absced još pneimonija).
St. epidermidis - norm las das mikrofloras p rst vis. P
laik ir konstat ts, ka šis mikrobs ir daudzu hospit lo infekciju
ierosin js, seviš i slimniekiem ar daudziem un ilgstoši lietotiem
asinsvadu katetriem,
Streptokoki (Streptococcus) - strutas ir dzelten gi pel gas,
bez pašas smakas, paš idras.
(3 hemol tiskais streptokoks. A grupas - Str. Pyogenes -
ierosina rozes iekaisumu un citus nespecifiskus iekaisumus
(endokard ts, sepsis).
a hemol tiskais streptokoks - Streptococcus pneumoniae.
rsvar ierosina bronh tu, pneimonijas, citus nespecifiskus
iekaisumus.
Neis rijas (Neisseria). To izrais tam iekaisumam ir fibri-nozs
raksturs.
N. gonorrhoeae - ierosina artr tus, tendovagin tus.
N. meningitidis - ierosina mening tus, augš jo elpošanas ce u
iekaisumus, citus nespecifiskus iekaisumus.
Pneimokoki (Pneumococcus) - izsauc elpošanas ce u
iekaisumus, ret k - periton tus, artr tus.
Zarnu n ji a (Escherichia coli) - galvenok rt m t ku a un
zarnu trakt , var eksist t k anaerobos, t aerobos apst os.
Izsauc plašus audu sabrukumus un sepsi.
Proteus grupa (Pr.vulgaris, Pr.inconstans) - strutainie procesi
norit ar izteiktu audu sabrukumu. Bieži ir c lonis hos-pit lai
infekcijai, izteikti rezistenti pret antibiotik m.
46
IR UR IJA
Grupa Klebsiella-Enterobacter-Serratia - m t zarnu trakt un
elpošanas ce os. irur isk s sepses izsauc js, seviš i b stams
nov jin tiem slimniekiem.
2. Ak ta p ojoša (putr ) infekcija
Smaga, p laik bieži sastopamas ( paši nozo-komi s)
irur isk s infekcijas forma.
Infekciju biež k ierosina Ps.aeroginosa, ar Enterobac-
teriaceo dzimtas mikrobi (Ešer hijas, Enterobacter, Citrobacter,
Ser cijas, Proteus, Klebsiella, Morganella). Br ces ir specifisk
pel kr , eksud ts hemor isks, net rs, smirdošs, plašas audu
nekrozes, strutas - zilganza kr , no br ces izdal s un zem
veidojas g zes (s de radis, metilmerkapt ns). Strauji pievienojas
smaga visp ja intoksik cija - septisks st voklis. K l n i k u
nosaka:
- procesa lokaliz cija (zem , starpfasciju telpa),
pavadoš s slim bas,
- septikopi mija, komplik cijas, piem ram, asi ošana, CNS un
gremošanas trakta izmai as.
rst šana:
- irur isk - nekrektomijas, plašas br u dren žas,
fasciotomijas, amput cijas;
- dezintoksik cija, antibakteri terapija,
hiperb oksigen cija.
Labv gu izn kumu nosaka savlaic gi uzs kta irur isk
rst šana.
3. Ak ta nespecifiska anaerob infekcija
(g zes gangr na)
zes gangr na ir patolo isks process, ko izsauc noteikti
mikrobu štammi un kam rakstur ga specifiska kl nika (progres joša
zu veidošan s audos, nekrozes, smaga intoksik cija).
Etiolo ija:
• Klostridi lo anaerobo infekciju ierosina Cl. perfringens, Cl.
noru, Cl. sept'icum, Cl. hystolyticum. Klostridi s grupas mikrobi
izdala eksotoks nu, kam ir proteol tiska, glikogenol -tiska un
hemol tiska iedarb ba uz audiem. Nov ro progres jošu aundab gu
audu t sku ar plaš m, nenorobežot m nek-roz m.
• Neklostridi lo anaerobo infekciju ierosina sporas neveidojoši
Gr un Gr anaerobi mikroorganismi, kas p rsvar lokaliz jas
irdenajos saistaudos un muskulat , ta u tos var nov rot ar
org nu sist s, piem ram, ja ir hemol ze ar asinsvadu
tromboz m, sirds, plaušu, aknu un nieru boj jumi (MODS).
Slim bas att st bu veicina gan lok li faktori (nepareiza br ces
apdare, cieša br ces tampon de, plašas nekrozes, multipli
asinsvadu boj jumi), gan ar visp gie - an mija, šoks, audu
hipoks mija. I n f e k c i j u r a k s t u r o :
- progres joša toksiska audu t ska,
- g zu veidošan s audos,
- musku u gangr nas.
Kl asifik c ija:
- patolo iski anatomisk (emfizematoz , toksisk ,
flegmonoz , nekrotisk un jaukt forma),
- kl nisk (zibensveida, ak , l ni noritoš forma),
- anatomisk (epifasci , subfasci , musku u,
zem das, saistaudu formas).
Kl nisk aina.
Kl nisk simptom tik preval paaugstin ta t°, drudzis,
psihisks uzbudin jums, eiforija. Br ces ir sausas, musku i 'V tas
ga as" izskat , nov ro zem das krepit ciju, var pievienoties mitr
gangr na ar strutu un gaisa p u atdal šanos no br ces. Slim bas
izn kumu nosaka prec za agr na diagnostika un tri uzs kt
terapija. Diagnozi preciz bakteriolo iski un histolo iski.
46
 IRUR ISK INFEKCIJA
rst šana:
• specifisk
- hiperb oksigen cija,
- specifisko antibiotiku lietošana
(Penicillini 20.000.000 - 30.000.000 V/24 st. i/v),
- pretgangr nas serumu pielietošana (str gs jaut jums,
jo uzskata, ka seviš u efektu š terapija nedod);
• irur isk
- savlaic ga un kvalific ta br u prim irur isk apstr de,
- plašas fasciotomijas vai savlaic gas amput cijas bez
šuvju uzlikšanas,
- savlaic ga piesl gšana pie m ksl s nieres;
• nespecifisk
- c a ar intoksik ciju (sirds un asinsvadu sist mas, diur zes
stimul cija, vol mijas regul šana).
P r o f i l a k s e ietver:
- savlaic gu un pareizu br u prim ro apstr di,
- savlaic gu asi ošanas aptur šanu, izvešanu no šoka,
ekstremit tes imobiliz ciju;
- savlaic gi uzs ktu penicil na terapiju.
4. Ak specifisk infekcija
irur isk kl nik ir sastopamas tr s slim bas ar katrai savu
specifisku sporas veidojošu ierosin ju.
Stinguma krampji (tetanus). ir ak ta, specifiska anae-rob
infekcija, kuru izsauc anaerob sporveida grampozit Cl. Tetani
ji a, kas produc 2 endotoks nus - tetanospazm nu un
tetanoliz nu. Infekcija iek st organism traumas laik , p c tam
endotoks ns tri izsauc toksiskus un kloniskus musku u krampjus,
ar hemol zi. K l a s i f i k c i j a :
• P c ieejas v rtiem -
br ces, apdegumi, p c oper cijas, p c injekcijas.
• P c plašuma un lokaliz cijas -
eneraliz ts, lok ls (k ja, roka).
• P c kl nisk s ievirzes - ak ts, hronisks, izteikts, sl pts.
• P c procesa smaguma -viegla, vid ja,
oti smaga forma.
Kl niku nosaka toniski un kloniski musku u krampji, to
progres šana un komplik cijas, piem ram, asfiksija, l zumi,
musku u pl sumi.
T e r a p i j a - plaša br ces rev zija, prettetanusa seruma lie-
tošana, c a ar krampjiem (neiropl iskas vielas, narkoze).
P r o f i l a k s e . T sev ietver akt vo imuniz ciju, savlaic gu un
kvalific tu br u apdari, k ar pas vo imuniz ciju. Tetanusa
ekstr profilakse indic ta sekojošos gad jumos:
- traumas gad jumos, kad boj ts das vai
ot das veselums;
- II, III, IV pak pes apdegumu un apsald jumu
gad jumos;
- p c krimin aborta;
- p c dzemd m, kas notikušas rpus
medic nas iest des;
- ja ir audu gangr nas, nekrozes, abscesi;
- p c dz vnieku kodumiem;
- p c ku a un zarnu trakta ievainojumiem.
c vakcin cij m ir daudzas un daž das komplik cijas, t c un prostacikl ns rada perif ru vazodilat ciju, bet tromboks ns -
ar tagad šis jaut jums ir oti aktu ls. Pašreiz pasaul
stingumkrampju im noprofilaksi veic, izmantojot stinguma krampju
im nglobul nu (TIG) un stingumkrampju tokso du (anatoks nu - TA).
a pacientam ir dokumenti par pl nveida vakcin cijas pilnu
kursu, tad p c traumas ne TIG, ne TA netiek lietoti, a t du
dokumentu nav, tad ievada 250 SV TIG un 1.0 ml TA, atk rtojot v l
2 reizes TA pa 1 ml p c 1-1,5 m nešiem.
Pilns vakcin cijas kurss pieaugušajiem: 2 injekcijas TA ar
interv lu 30 dienas un revakcin cija p c 6-12 m nešiem iepriekš
dev .
UN A NTI B AKTE R I T ERAPI J A IRUR IJA
Sib rijas la (antrax). Infekciju izsauc B.anthracis, veidojot
organism karbunkulus ar aundab gu gaitu. Cilv ki saslimst no
ait m vai liellopiem, infic joties no m, vilnas vai ga as. Izš ir
das, plaušu un zarnu formu. Uz rok m, kakla, galv veidojas
karbunkuli ar pustul m, kas pl st, izveidojot lielu, melnu kreveli uz
br ces (anthrax - ogle). V k par s la. Zarnu un plaušu forma
norit ar izteikt m organisma disfunkcij m un parasti beidzas let li.
Terapij lieto plaša spektra antibiotikas. irur isk iejaukšan s ir
kontrindic ta, t ar iekaisuma va a destrukciju var izsaukt procesa
disemi-n ciju.
Br u difterija (diphteria vulneris). Infekciju izsauc
Corynebacterium diphtheria, kas nok st br . T s malas ir
aps rtušas, t skainas, bet pašu br ci nosedz pel gas kr sas
aplikums, kas cieši ar to saist ts. Diagnozi nosaka p c bakte-
riolo isko anal žu sa emšanas. rst šan j iev ro sekojoši principi:
- oblig ta slimnieka izol cija;
- pretdifterijas seruma ievad šana (25.000- 50.000 IU i/m);
- ekstremit tes imobiliz cija;
- lok lu antibiotiku, antisepti u un pretdifterijas seruma
pielietošana.
SEPSE (S RSIS) - VISP AK IRUR ISK
INFEKCIJA
S e p s e s j d z i e n s . Sepse kl niski izpaužas k visp ja
smaga infekcijas slim ba, kurai ir polietiolo iska un vienveid ga,
bieži aundab ga kl nisk gaita. T s pamat ir patolo iski izmain ta
makroorganisma reakcija uz mikroorganismiem vai to toks niem.
Par smagu sepsi uzskata kombin ciju: infekcija + SIRS + MODS.
irur isk kl nik sepsi nesastop bieži, apm ram 0,1% no
vis m irur isk m slim m, bet letalit te sasniedz 15-20%
(septiska šoka gad jumos - 60-80%).
Sepse var rasties k organisma atbildes reakcija uz jebkuras
klases mikroorganismu. Biež kie ierosin ji ir multipli rezistentie
stafilokoki (MRSA), un p laik l dz 80% gad jumu Gr- n ji as -
Enterobacteriaceae dzimtas. Seviš i b stamas ir šo mikroorganismu
kombin cijas ar neklostridi liem anaerobiem. S e p s e s p a t o
en tiskie meh nismi
Septiska reakcija visbiež k att st s, kad komens lie mik-
roorganismi no gastrointestin trakta vai das izplat s pie-
gu ošajos audos.
Sepse att st s mikrobu sign lmolekulu sadarb ar leikoc tu
(monoc tu, makrof gu un neitrof lu receptoriem), hu-mor lo faktoru
un endot lija kompleksu - daž diem biolo iski akt viem
savienojumiem, t.s. citok niem, kas nosac ti pilda iekaisuma zi neša
lomu, mediatoriem, kas regul mikrocir-kul ciju, teces/reces
faktoriem, komplementa un citiem im nsist mas faktoriem.
1
C i t o k n i . TNF-alfa stimul leikoc tus un asinsvada endo-t liju
sintez t citok nus. Tie paaugstina arahidonsk bes vielmai u, k ar
2
stimul antig na, antivielas atpaz šanu. IL-1-beta , IL-6 darbojas
siner iski ar TNF-alfa. Mediatoru l menis sepses gad jum ir
iev rojami paaugstin ts. Eksperiment li dati liecina, ka šo
mediatoru neitraliz cija sl septisko reakciju.
Mediatori. Arahidonsk bes vielmai as rezult rodas
prostagland ni un tromboks ni, k ar leikotri ni. Prostaglan-d ns E2
vazokonstrikciju un tromboc tu agreg ciju. Leikotri ni ir iš mijas un
šoka mediatori.
1
Tumor necrosis factor alfa
2
Interleikin 1 beta
47
 IRUR IJA IR UR I S K A I N F E K C I J A UN ANTI B A K T E R I L T ERAPIJA IRUR IJ

Rec s faktor i. Intravaskul ra fibr na depon šan s,
tromboze un DIC sindroms ir septiskas reakcijas past gas
izpausmes. Tiek aktiv tas abas - gan iekš , gan
sist ma, rezult rodas tromb ns. Asinsreci veicina ar anti-
tromb na III zemais l menis.
K o m p l e m e n t a s i s t m a . C5a un citi komplementa
aktiv cijas produkti veicina neitrof lu hemotaksi, leikotri nu sint zi,
agreg ciju, sk bek a radik u produkciju. C5a induc to hipotensiju
var nov rst, izmantojot ciklooksigen zes inhi-bitorus.
A s i n s v a d u e n d o t l i j a a k t i v c i j a . Endot liju boj
gan leikocit rie mediatori, gan leikoc tu, fibr na un tromboc tu
trombi. Paši endotelioc ti sintez mediatorus, stimul neitrof lu
adh ziju. Š s fiziolo iski nepieciešam s funkcijas var k t graujošas,
jo palielin s asinsvadu caurlaid ba. Iesp jama s ko asinsvadu
tromboze, DIC un hipotensija. Papildus boj jumu rada neitrof lu
enz mi (piem ram, elast ze).
Zarnu e n z e s s e p s e s t e o r i j a , j akcent zarnu
barjerfunkcijas noz me, t s efektivit te b tiski ietekm t ko
iekaisuma att st bu. Ja funkcija ir nepiln ga, notiek bakt riju
transiokacija organisma sterilaj vid . Tas rada papildus slodzi
1
im nsist mai un var izrais t sepsi (zarnu izcelsmes sepse) . Sekas
ir org nu disfunkcija (MODS) un, tai progres jot, iest jas n ve.
Svar gi, ka nepareizi funkcion jošie org ni var neb t saist ti ar
zonu, kur ir bakteri la inv zija.
3.sh ma. Zarnu en zes sepses etiolo iskie faktori
Sepses klasifik cija
• P c izsauc ja (mikrofloras tips - Gr+,Gr, kiostridi lais).
• P c ieejas v rtiem (br u, p coper cijas u.c).
• P c prim per a (ginekolo iskas,
urolo iskas, otog nas).
• P c kl nisk s gaitas (zibensveida, ak ta,
subak ta, recidiv joša, hroniska).
• P c att st bas laika (agr na - l dz 10-14 dien m, v na -
c 2 ned m).
1 - centr lo v nu katetriz ciju - inf zterapiju, antibiotiku terapiju,
Gut origin sepsis
• P c organisma reakcijas (normer iska,
hiperer iska, hipoer iska).
rec s • P c att st bas f m (toks miska, septic miska,
septikopi miska, hroniska).
S eps es kl n is k g ai t a.
Specifisku simptomu sepsei nav. Tos nosaka boj org na
kl nika.
S eps es kl niku n os ak a:
- sepses kl nisk forma,
- progres joša org nu disfunkcija (MODS),
- simptomu kompleksi, kuru iedarb ba ir daž da.
S eps es kl n is k s g ai t as r ji.
Lai run tu par sepsi, j t:
- ieejas v rtiem, strutu per iem,
- drudzim, infekcijai + SIRS, progres jošai
org nu disfunkcijai,
- atk rtoti pozit viem asins uzs jumiem.
S e p s e s p r e v a l j o š i e s i m p t o m i un s a r e ž j u m i
• Septisks šoks, kaheksija.
• Plaušu distresa sindroms.
• Sirds un asinsvadu nepietiekam ba.
• Aknu un nieru mazsp ja.
• CNS simptomi un komplik cijas.
• Asi ošana, asins izpl dumi ar CNS.
• Trombofleb ti, ar v.porta.
• Trombembolijas, biež k mazaj lok .
Sepses diagnoze
Lai diagnostic tu sepsi, mikroorganisms j izdala no asin m
vai infekcijas per a. J pa em vismaz divi asins paraugi (10 ml
katrs) no daž m viet m. Gramnegat vo organismu parasti nav
daudz - 10 mikroorganismu 1 ml asi u, t c diagnozes
apstiprin šanai bieži nepieciešami atk rtoti uzs jumi vai ilgstoša
inkub cija. Stafilokoki aug tri, t c atbildi iesp jams ieg t jau p c
48 stund m. Aptuveni Vi gad jumu uzs jums b s negat vs. Tam ir
di iemesli:
- iepriekš lietotas antibiotikas;
- l ni augoši mikroorganismi;
- mikroorganismi, kam nepieciešamas specifiskas,
kompleksas barotnes;
- nepareizi pa emta, glab ta vai uzs ta
anaeroba kult ra;
- sterils uzs jums (asin s mikroorganismu nav).
gad jum j izdara prim ro infekcijas per u vai
infic tu das boj jumu izdal jumu uzs jums un mikroskopija,
kr sojot p c Grama. S e p s e s rst šana
Izš ir: 1) lok lo terapiju (infekcijas per a likvid šana) un 2)
visp jo slimnieka rst šanu sakar ar multiplu org nu disfunkcijas
sindromu. Akt va irur iska rst šana:
- visu strutu per u atv ršana;
- irigatora tipa dobumu dren šana;
- dobumu skalošana ar mikroirigatoriem pilienu veid 7-8
dienas;
- sekot br cei, savlaic gi atv rt citus strutu per us;
- fizik s proced ras, šuves.
Visp jeb intens terapij veic:
- an mijas un hipoprotein mijas korekciju;
- cirkul još š idruma daudzuma uztur šanu, perif s
asinsrites nodrošin šanu (augstmolekul ri dekstr ni);
- sk bju un s rmu, elektrol tu un im nkorekciju;
- dezintoksik cijas terapiju (hemabsorbcija, fors ta diu-r ze,
plazmofor ze, asins UV apstarošana;
- insul nterapiju, sirds un asinsvadu sist mas funkciju
nodrošin šanu;
- savlaic gu antibiotiku terapiju (i/arteri li, i/bronhi li);
parenter lu barošanu.

48
48
 IRUR ISK I NFEKCIJA
S eps es r s t š a n a s r e z u l t t i un p r o g n o z e .
Sepse kopum dod mirst bu 25% gad jumu, 35% no šiem
slimniekiem nomirst 48 stundu laik p c simptomu par šan s.
Veiksm gas rst šanas pamat ir:
- tra prim infekcijas per a izn cin šana,
- stabilas hemodinamikas un plaušu ventil cijas
nodrošin šana,
- m tiec ga antibakteri terapija.
s n ves iemesli:
- neveiksm ga c a ar infekciju,
- terapijas komplik cijas,
- SIRS un v k - multipla org nu mazsp ja.
ves risks ir proporcion ls pacienta s kuma vesel bas
st voklim un trumam, k att st s komplik cijas. S e p t i s k s
šoks
Tas ir smags sepses st voklis (SIRS + MODS), kad sakar ar
sistem tisko organisma reakciju uz infekciju nepieciešams veikt
steidzamus pas kumus. Kl nisk s izpausmes:
- krasi pasliktin s slimnieka visp jais st voklis (pieaug
kaheksija);
- arteri lais asinsspiediens kr t zem 90 mm Hg staba, hi-
pertoni iem - par 50 mm Hg staba;
- par s distresa sindroms (izteikta plaušu mazsp ja);
- samazin s diur ze - diennakt zem 500 ml;
- CNS izmai as - ap tija, adinamija, psihozes, insulti;
- asinsizpl dumi ; drudzis un bakteri mija, tad nereti šie dati tiek trakt ti k
- izteikti mikrocirkul cijas trauc jumi, seviš i perif rij ;
- dispepsija, vemšana, caureja;
Septisk šoka t e r a p i j a .
Septisks šoks - asinsspiediena krišan s zem 90 mm Hg staba,
kas noved pie mikrocirkul cijas trauc jumiem, nieru mazsp jas,
ak tas elpošanas nepietiekam bas, fibrinol zes, DIK sindroma.
1. P rlej vid jus vai augstmolekul rus dekstr nus, sirds
prepar tus inf zi ar S.Dopamini vai S.Adrenalini, noz
renter lu barošanu, protein žu inhibitorus (kontrik ls), pie
hipoks mijas - m ksl go plaušu ventil ciju, hiperventil ciju rež
ar pastiprin tu spiedienu izelp (PEEP).
2. Enter la un parenter la barošana, jo sepses laik tiek
zaud ts daudz olbaltumvielu. To nepieciešam bu veicina sl pek a
balanss. Enter lai un parenter lai barošanai nosaka š du attiec bu
- olbaltumvielas : tauki : og hidr ti = 1:2:3. Efektivit tes krit riji -
svara pieaugums, ilgstošs sl pek a balanss, bio misko parametru
stabiliz cija (plazmas olbaltumi, album -ni, pseidohol nester zes).
3. Hemokoagul cijas regul cija - nov ro hiperkoagul ci-ju,
hipokoagul ciju, fibrinol zi, DIK sindromu. Asin s un audos
paaugstin s proteol ze. Terapij lieto kontrik lu 20.000 V 24
stund s, p rlej fibrinog nu, svaigi sald tu plazmu. MODS korekcija
- nov ro plaušu, sirds un asinsvadu sist mas, aknu un nieru
disfunkcijas. Bieži šis faktors nosaka smago sepses prognozi: 84%
gad jumu ir sirds un plaušu nepietiekam ba, 84-86% - aknu un nieru
nepietiekam ba. Jo tr k noregul org nu disfunkciju, jo tr k
notiek izvese ošan s (kardi la, diur zes stimul cija, HD).
4. Antibiotiku terapija. Pielietošanas principi:
- lieto p c mikrobu floras un jut bas noteikšanas,
- kombin ar 2-3 prepar tiem, siner istiem, dod
liel s dev s,
- ievada t veid , lai pan ktu maksim lu
koncentr ciju audos (selekt vi).
5. Im nkorekcija - nodrošina T un B limfoc tus, fagoc tus,
im nglobul nus; p rlej leikoc tam masu, hiperim nus seruma
prepar rus, ievada interferonu, izd rd hemabsorbciju.
^ Dez*ntoksik c ja. Hemosorbci a, plazmosoroc!;a, :im-
UN ANTI B A K T E R I L T ERAPI JA IRUR IJA
korekciju. Plazmofor zes rezult 2-3 reizes samazin s trip-tof na
un cirkul jošo im no kompleksu skaits, k ar iev rojami samazin s
plazmas kardiodepres aktivit te. Fors diur ze - univers ls
dzeklis, lai izvad tu no organisma toksisk s vielas:
- dens slodze (2-3 litri i/v),
- fors ta diur ze,
- aizst jinf zija ar elektrol tiem.
Hroniska (subak ta) visp irur isk infekcija -
hroniosepse (chroniosepsis)
Hroniosepse ir sepses forma, kad patolo iskais process sakar
ar organisma imunsist mas spriedzes izmai m var norit t
nešiem un pat gadiem ilgi.
Uzliesmojuma f rodas papildslodze im nsist mai, par s
smaga sepses kl nika: infekcija + SIRS + MODS.
Veicinošie faktori - hroniski osteomiel ti, endokard ti, iedzimtas
sirdskaites, aknu slim bas, mutes dobuma infekcija.
Lai diagnostic tu hroniosepsi, j t:
- hroniskai subfebrilit tei (hr. piel ts, hr. infekcijas saslimšanas,
uzliesmojuma laik - drudzis),
- transitorai bakteri mijai,
- iekaisuma per iem, kuros periodiski notiek paasin jumi.
Liela grupa slimnieku (psihop ti, narkom ni) slimo ar pa-
tom miju (t.s. Minhauzena sindroms). Slimnieki paši rada br ces,
abscesus, flegmonas, i/v ievada narkotikas vai citas vielas, lai atkal
nok tu slimn . T k bieži š dos gad jumos ir strutu per i,
hroniosepsis.
Ta u, ja ir drudzis, izmai as asin s, org nu disfunkcija,
intoksik cija, infekcija + SIRS, j diferenc sekojošas slim bas:
- hroniskas infekciju slim bas,
- patom mija,
- aplastiskas an mijas, kolagenozes, citas sist mas
saslimšanas.
pa- Valda uzskats, ka irur isk kl nik hroniska sepse praktiski
neeksist ; to simul patom mija, hroniski infekcijas per i
organism , dažas hroniskas infekciju saslimšanas.
HRONISK IRUR ISK INFEKCIJA
Tai rakstur gi iekaisuma per i audos vai org nos, nedz stošas
br ces, fistulas. Iekaisuma process norisin s ilgstoši, dažk rt pat
gadiem vai gadu desmitiem ilgi (hr. osteo-miel ts), tas norit ar
remisij m un paasin jumiem. Šo patolo iju iedala: 1) hronisk
nespecifisk un 2) hronisk specifisk irur isk infekcij .
1. Hronisk nespecifisk irur isk infekcija
Iekaisuma per iem nav konkr tas lokaliz cijas formas.
rsvar tie att st s ak tas nespecifiskas irur iskas infekcijas
gad jum , pazeminoties organisma pretošan s sp m infekcijai, -
kad ir v ji izteikti re ener cijas procesi, k ar , ja br vai
organism ir veicinoši faktori, kas uztur infekciju.
Atseviš os gad jumos infekcija var b t hroniska no paša
kuma (prim ri hroniska nespecifisk infekcija). To vienm r
ierosina maz viruienti mikroorganismi. Hronisko nespecifisko
irur isko infekciju ierosina tie paši mikroorganismi, kas ak to
nespecifisko, strutaino, ak to p ojošo un, atseviš os gad jumos,
neklostridi lo anaerobo infekciju.
2. Hronisk specifisk irar isk infekcija
irur isk kl nik parasti sastop 3 slim bas ar specifiskiem
ierosin jiem. Š m slim m ir prim ri hronisku infekciju raksturs,
s norisin s l ni un b kuma period parasti ir gr ti -
Jiaqnostic ii?a^.
49
 IRUR IJA IRUR ISKA I NFEKCIfA UN A N Tl B A KTE Rl A L A T E R A P I J A I R UR IJ

galvenok rt pa elpošanas ce iem (85-90%). Par irur isk m organisma aizsargreakcija sp j tikt gal ar infekciju, sastruto-
tuberkulozes form m uzskata dažas plaušu, kaulu, loc tavu, šanas neb s.
limfmezglu, serozo apvalku, zarnu, nieru, dzimumorg nu formas. Infic s b r c e s iedala:
Visu org nu boj jumu pamat ir specifisk s tuberkulozes • prim ri infic s (trauma, š viens, d riens),
granulomas veidošan s un att st ba. Process var norit t k ost ts, • sekund ri infic s (aseptikas defekti oper cijas un p r-
osteomiel ts, var veidoties "aukstie" abscesi, kaver-nas plauš s. siešanu, i/v z u ievad šanas laik , hospit a infekcija).
Kl nisk simptom tika ir maz izteikta, ta u v k pieaug tad mikrofloras kl tb tne br nav noteicoš , lai att st tos
intoksik cija, seviš i, ja pievienojas nespecifisk infekcija vai rodas sastrutojums.
mili plaušu tuberkuloze. Noteicošie faktori, lai infic tas br ces sastrutotu:
Lai noteiktu diagnozi, svar ga loma ir bakteriolo isk m 1) boj to audu funkcion lais st voklis (hematomas, nek-
atrad m kr s un punkt tos, k ar rentgenolo iskaj m iz- rotiskie audi br - ide la barotne mikrobiem);
mekl šanas metod m, piem ram, datortomogr fijai. 2) šoks, asi u zaud jums, avitaminoze;
Tuberkulozes slimniekus vienm r rst speci s slimn s vai 3) br iek uvušo mikrobu iedarb ba un makroorganisma
dispanseros. Svar ga loma ir sanatoriju tipa rst šanai, atbildes reakcijas neatbilst ba. Br iek uvušie mikrobi un to toks ni
helioterapijai. difund dzi k audos, asinsvados, limf tiskaj sist , rodas
Izš ir visp jo un lok lo terapiju. V i s p im nsist mas stress, kas veicina ak tu iekaisuma procesu br un
t e r a p i j a sev ietver visas rst šanas metodes, kas paaugstina citu org nu disfunkciju (SIRS p riet MODS);
organisma rezistences sp jas - di tu, darba terapiju, ta u 4) mikrobu skaitam vien gram audu ir j rsniedz 105 - 106.
vissvar noz me ir prettuberkulozes prepar tu lietošanai. a mikrobu skaits 1 gram audu ir zem ks par 105, sastrutojums
Viet s r s t š a n a s pamatuzdevumi ir tuberkuloz neatt st s, jo pats organisms ar to tiek gal .
procesa boj s erme a da as fiks cija ( ipša korsete, plastmasas Parasti 50% gad jumu no br ces izs j monokult ru:
fiksatori), fizik s proced ras, k ar abscesu punkci-jas, loc tavu Staphylococcus aureus, Ps. aeruginosa vai gramnegat s bak-
rezekcijas, amput cijas, plastiskas kaulu un loc tavu, daž da veida rijas no Enterobacteriaceae ints.
ortop disk s oper cijas. P r o f i l a k s e - savlaic ga, pilnv rt ga br ces apdare, kad
Savlaic gi diagnostic tas un rst tas irur isk s tuberkulozes septisku br ci p rv rš par aseptisku (meh nisk antiseptika).
formas nodrošina piln gu izvese ošanos (letalit te 2-3%). 2.2.
Aktinomikoze (actinomycosis) INFIC TU BR U RST ŠANAS PAMATPRINCIPI
Aktinomikoze ir strutains process, ko izsauc Actinomyces k princip visas br ces var uzskat t par infic m, tad
israeli. Tai rakstur gi cieti infiltr ti , zem , plauš s un citos rst šanas pamatprincipi ar strutain m br m ir vien di. Br u
iekš jos org nos. Slim bas period veidojas fistulas, no kur m infekcijas rst šan izš ir 2 pamatmetodes:
izdal s specifisk s druzas. - lok lo br u infekcijas rst šanu;
Infic jas, koš jot lab bas stiebrus vai ieelpojot t s smaržu. - visp jo br u infekcijas rst šanu.
Diagnozes preciz šanai veic das proves un serolo iskas
reakcijas ar aktinoliz tu, izmekl strutas, lai atrastu druzas. Lok br u infekcijas rst šana
Terapij lieto aktinoliz tu, kuru ievada, s kot no 0,5 ml l dz 2,0 Kompleks rst šanas pamatmetode ir irur isk iejaukšan s,
ml zem vai muskul 2 reizes ned . Kurs 20-25 injekcijas. vai t s b tu prim s br ces (inc zijas), vai ar sekund ras
terapija sev ietver joda prepar tus, rent-genapstarošanu, (p coper cijas br ces sastrutošana). a l dz šim laikam vadoš
strutu kabatu dren šanu, ciet infiltr ta eks-tirp ciju. rst šana loma bija tikai inc zijai, tad tagad uzskata, ka vislab ko efektu var
ilgstoša, slim ba var recidiv t. 23. Kaulu un loc tavu sifiliss sasniegt, izdarot radik lu irur isku apstr di - sastrutojuš s br ces
(syphilis) eksc ziju veselos audos. Šo iesp ju ne vienm r var izmantot, jo to
Kaulu un koc tavu boj jumu biež k nov ro sekund sifilisa ierobežo boj s zonas anatomisk s patn bas (nervi, asinsvadi,
gad jum , bet visbiež k v s slim bas stadij s, kad veidojas kauli), slimnieka visp jais st voklis. P c radik m irur isk m
sifil tisk s gummas. apstr dem rodas plaši audu defekti, k ar olbaltumvielu un
Process var skart kaula pl vi, kaulu, kaula smadzenes. elektrol tu zudums sakar ar plašu br ces virsmu. Šie apst i
izvirza irurgam tr s uzdevumus, kuru tr ka veikšana nosaka
Cummu rašan s laik vienlaikus notiek divi procesi - kaula
slimnieka izvese ošan s iesp jas:
sabrukšana un jauna kaula veidošan s. S ki kauli piln gi
1) p c iesp jas tri sl gt br ces virsmu (plastika),
destru jas (deguna kauls).
2) br ci efekt vi dren t,
Diagnozi nosakot, prim noz me ir serolo isk m reakcij m.
3) pielietot m sdien gas rst šanas metodes. Infic tas br ces
rst šana specifiska - j rst pamatsaslimšana, un tikai tad,
das plastikas nepieciešam bu nosaka:
kad pievienojas sekund ra infekcija, nepieciešama irur isk
- br ces plašums,
iejaukšan s.
- br ces dz šanas stadija, citolo isk atbilde,
irur isk kl nik oti retos gad jumos v l ir iesp jamas
- iesp ja p c tam uzlikt šuves,
brucelozes, tular mijas un lepras irur isk s formas.
- audu bakteriolo isk atbilde
(maz k k 105 mikrobu 1 gram audu),
BR U INFEKCIJA - audu hemost zes r ji
_ (XIII faktors - fibrin ze N > 0,5 gr/l).
Pašreiz pie emts br ces iedal t: oper ciju br s, nejauš s Adas plastikai var izmantot viet jos audus (pret jie Iev ri, "Z"
(sadz ves) br s. veida griezieni), das plastiku p c Filatova, br vo das plastiku. Var
O p e r c i j u b r c e s dal s: izmantot paša slimnieka du vai ar konserv tus materi lus.
• aseptisk s, Visperspekt ir paša slimnieka das (auto das) plastika
• infic s. abakteri vid , jo tad l dz minimumam ir samazin ts infekcijas
Oper cijas laik veiktie bakteriolo iskie uzs jumi r da, ka: risks.
1) p c das grieziena br 4,8% gad jumu ir bakt rijas, Liela loma ir pareizai br ces dren šanai, jo praktiski kontr-
2) oper cijas beig s - 18%, indik ciju šai proced rai nav. Pielietojot drenas, izš ir 3 svar kos
3) p c pirm s p rsiešanas - 47,4%. momentus:
Tas nor da, ka praktiski visas br ces ir infic tas. Ja - br ces satura izdal šan s pašteces ce , ja dren ta
ir br ces zem vieta;

50
50
 IRUR ISKA INFEKCIJA UN ANTI BAKTE Rl AL T ERAPIJA IRUR IJA

- br ces satura pas va ats kšana, ja lieto tamponus; ko antiseptiku. T c ar šeit tiek aprakst ti tikai b tisk kie
- akt va br ces dren šana (skalošana ar antibakteri liem momenti.
prepar tiem, akt va dren šana, lietojot vakuuma aspiratoru). Br u infekcijas mijterapija.
Pašreiz visprogres ir br ces dren šana ar vair kka-n lu s pamat ir antibiotiku lietošana. Lai prepar ts iedarbotos uz
dren m. Pie sl gt m br m viens no pamatdren žas veidiem ir mikrobu, tam:
dren ža p c Redona (drenas gal pievieno saspiestu plastmasas - j iek st mikrob ,
baloni u, kas izplešoties izs c br ces saturu). - j saist s ar s kš nu strukt m, lai bremz tu š nu augšanu,
Cita veida dren ža ir p c Kanšina metodes. Br ces dobum - piln gi j nom c š nas iekš jie procesi.
tiek ievad ta divkan lu drena - viens kan ls kalpo k mikroirigators, Vadoties no š s koncepcijas, visus antibakteri los l dzek us
otrs - br ces atdal jumu evaku cijai. Vienlaic gi br tiek ievad ti var iedal t 4 grup s:
antisepti i un ar vakuums a pal dz bu evaku tas nekrotiski 1) prepar ti, kas nom c š nu apvalka sint zi
strutain s masas. (cefalospor ni),
Daudzos gad jumos pielieto v l trešo dren žas veidu - 2) prepar ti, kas nom c š nu menbr nas caurlaid bu
past gu br ces dobuma skalošanu un strutu evaku ciju. Drenas (polimiks ni),
centr lam galam tiek pievienota sist ma ar antiseptisk m viel m, 3) prepar ti, kas izjauc š nu olbaltumvielu sint zi, trauc
bet dist lais gals ir zem k par br ci un atrodas antiseptisk ribosomu funkciju (aminoglikoz di, tetracikl ni, eritromic ns),
dum . J teic, ka m sdien s izv les dren žas metode ir akt va 4) prepar ti, kas inhib nukle nsk bju sint zi un
aspir cija. metabolismu (rifamic ns).
sdien gas lok s br u infekcijas rst šanas metodes. rst šanas proces j em v , ka bieži main s specifisko un
Br ces infekciju var likvid t, kompleksi pielietojot visas nespecifisko izsauc ju štammi, main s jut ba pret prepar tiem,
iesp jam s metodes. rst šanas rezult ir j likvid infekcija, pieaug jauno antibiotiku skaits.
pan k piln ga sadz šana vai ar uz t s br ces j uzliek šuves. Kl niskaj praks visbiež k lieto betalaktam zes antibiotikas,
Viena no efekt m net ru br u apstr des metod m ir t s kas ietver penicil na grupas prepar tus un cefalospo-r nus:
apdare ar puls jošu antibakteri lu prepar tu str klu. Procesa • 6-aminopenicil nsk bes prepar ti
rezult 3-4 reizes efekt k att s br ce, l dz minu-mumam (oksacil ns un dikloksacil ns),
samazin s mikrobu disemin cijas risks, efekt vi var apstr t • oc-aminobenzilpenicil na prepar ti (ampicil ns),
radioakt s br ces. J pielieto br u vakuumap-str de. Nekrotisko • ot-karboksibenzilpenicil na prepar ti (karbenicil ns).
audu apstr plaši lieto l zera staru, ultraska as un krioterapijas Antibakteri prepar ta izv li nosaka p c mikrofloras
kursus, kas atkar gi no infic s br ces dz šanas f zes un jut guma, t s izplat bas audos un organism , prepar ta tok-
organisma visp st vok a. sicit tes, t sader bas ar cit m antibiotik m un citiem prepar tiem,
sdien ga br u infekcijas rst šanas metode ir šuvju ko lieto kompleks rst šan .
uzlikšana. Izš ir sekojošus šuvju veidus: Lai noteiktu antibiotikas sensibiliz jošo efektu, rst šanas laik
1) prim ri atlikt šuve asin s j nosaka monoaminooksid ze, ceruloplazm ns,
(br ci sašuj pirmo 5-6 dienu laik ), pirov nogsk be, lizoc ms un neiroam nsk be (nespecifisk s
2) agr sekund šuve organisma aizsardz bas humor lie faktori), cirkul jošie im nie
(p c 2 ned m no br ces apstr des momenta), kompleksi (antig ns - antiviela). Šo vielu l me a pieaugums asin s
3) v sekund šuve nor da uz prepar ta toksicit ti.
(šuvi uzliek p c 3-4 ned m un v k). Laik ies kta m tiec ga antibakteri terapija gandr z
Lai izsarg tos no br u infekcijas, p c šuvju izveidošanas vienm r dod kl nisku efektu un tam sekojošu st vok a stabiliz ciju.
nepieciešams lietot mas vu lok lo un visp jo antibio-tikoterapiju, Tom r, ar visu iev rojot, var b t neveiksmes, kad pielietot terapija
veikt enz mterapiju, lietot akt vu aspir cijas dren žu. nedod efektu. Parasti tas ir saist ts ar:
Indik cijas šuvju uzlikšanai p c strutu per a atv ršanas vai • nepiln gu bakteri lo izmekl šanu un jut guma noteikšanu
infic tas br ces rst šanas ir sekojošas: pret prepar tu,
• piln gi att ta br ce no nekrotiskiem audiem, kas pan kts • mikroorganisma patn m - ja izkultiv tais mikrobs nav
irur iski vai pielietojot mijterapeitiskus l dzek us, infekcijas izsauc js (seviš i, ja ir mikrobu asoci cijas) un tam rodas
• ap br ci izzudis iekaisuma process, iztur ba pret prepar tu,
• iesp jams savilkt br ces malas bez seviš a iestiepuma. • antibakteri s terapijas k m (v lu s kta terapija,
Lai izn cin tu br esošo mikrofloru, p c šuvju uzlikšanas nepareizs prepar ts, nepareiza reizes, dienas, kursa deva,
oblig ti j veic br ces satura aspir cija un racion la anti- blakusefekti, nesader ba ar š din jiem, antagonisms ar citiem
biotikoterapija. prepar tiem),
Lok la antibiotikoterapija ir mazefekt va un daudzreiz nav pat • makroorganisma patn m (antibiotiku inaktiv cija ar br u
indic ta. oti labu efektu strutaini nekrotisku br u apstr dod saturu un olbaltumviel m, nepietiekoša antibiotikas koncentr cija
fizik s proced ras (l zerterapija) un proteo-l tisko fermentu br , aler iskas reakcijas, iepriekš s rst šanas sekas
lietošana (iruksols, trips ns un citi). Fermenti iedarbojas nekrol tiski (kortikostero di, citostati i, apstarošana), pamatsas-limšanas
un bakteric di, samazina t sku, att ra br ci, veicina granul ciju dekompens cija (cukurslim ba, tuberkuloze, kolage-nozes,
veidošanos. onkolo iskas slim bas)).
Nobeigum j teic, ka, br u infekcij m pielietojot anti-
Visp s br u infekcijas rst šanas metodes: bakteri lo terapiju, noteicošais faktors ir t s tra uzs kšana, pareiza
1) br u infekcijas mijterapija, antibakteri prepar ta izv le, pareizas devas un optim
2) br u infekcijas im nterapija, pielietošanas veida noteikšana (vislab ko efektu dod intraarteri la
3) hemost zes korekcija strutain m br u infekcij m. ievad šana boj taj zon ). B r u infekcijas
Br u infekcijas rst šanas metodes neatš iras no t m, im nter apija.
kas ir aprakst tas noda s par irur isk s infekcijas rst šanas Izmai as jebkur im nsist mas atbild uz br u infekciju var
pamatprincipiem un antibiotikoterapiju un noda par mis- t likten gas slimniekam. T c ar svar ga loma rst šanas
proces ir im nkorekcijai.
Ir zin ms, ka visliel noz me c pret br u infekciju

51
51
 IRUR IJA IRUR ISK INFEKCIJA UN A NTI B AKTE R I
ir nespecifiskiem faktoriem - opson niem, fagocitozei, plazmas un
leikoc tu bakteric dai aktivit tei. Šo faktoru stimul cija (nespecifisk
im nterapija) izpaužas k visp s ho-meost zes korekcija,
pirm m k rt m olbaltumvielu normaliz cija un sint zes stimul cija,
ar anabolisko procesu veicin šana (pilnv rt ga parenter
barošana, anabolisko hormonu lietošana, asins komponentu
rliešana).
Viens no strutain procesa r jiem ir T un B limfoc tu l menis
asin s. P c radik las strutu per a irur iskas apstr des imunit tes
nu faktoru nospiešana nenotiek. Neskatoties uz teicamiem
laboratoriskiem r jiem, lietojot atseviš us im nprepar tus
(antistafilokoku gammaglobul ns, hiper-im na antistafilokoku
plazma), kl niski nenov ro rst šanas laika sa sin šanos.
Im nterapija neietekm mikrobu vairošanos prim per kl , bet
norobežo iekaisuma per kli, lai neatt st tos bakteri mija. Tas liek
secin t, ka im nterapija nav indic ta, ja br u sastrutojums ir
norobežots, jo akt va irur iska rst šana ar agr nu br ces
sl gšanu rada visus noteikumus, lai slimnieks tri izvese otos, bet
imunolo iskie r ji tiek piln gi kori ti 1-2 ned u laik .
H emos t zes korekcija strutainu br
infekciju gad jum .
Hemokoagul cijas sist mas reakcijai strutainu infekciju
gad jumos ir aizsarg jošs raksturs. Ta u, ja rec šanas faktori un
fibrinol ze p rsniedz fiziolo iskos r jus, var notikt trombozes un
asi ošanas. Ir svar gi šos faktorus p t dinamik .
Pie strutain m br u komplik cij m trombozes vai trom-
bembolijas parasti nenov ro, t c hepar na terapija nav indic ta.
Tom r, lai palielin tu antikoagul cijas aktivit ti un mazin tu
tromboc tu agreg ciju, reiz m ir j lieto prepar ti, kas mazina
tromboc tu adh ziju, piem ram, aspir ns, analg ns, butadions,
kurantils. oti perspekt vi ir lietot sp ko antia-gregantu -
prostagland nu 12, kuru ieg st no asinsvadu endo-t lija. Cita
fibrinol tisk terapija - ar strept zi, urokin zi - nav nepieciešama, jo
šiem prepar tiem ir aler isks komponents, k ar iesp jama
asi ošana.
Str gs ir jaut jums par prote žu inhibitoru lietošanu br u
infekcijas gad jum . Tie j lieto lok li, kad ir izteikti granul cijas audi
ar augstu lok lo proteol zi; tas auj ekonom t citus rstnieciskus
prepar tus. Lok la šo prepar tu (kontrik ls, trasilols, calols)
pielietošana iev rojami samazina fibrinol zes aktivit ti, paaugstina
granul cijas audu rec šanas potenci lu. Fibrinol tisk aktivit te
parasti samazin s 2,4 reizes (p<0,01), XIII faktora aktivit te
paaugstin s 2,5-3 reizes (p<0,001). Ja l dz rst šanai granul cijas
audos ar hiperfibrinol zi bija v ji att st ti asinsvadi, bija t ska un
leikocit ro limfoc tu infiltr cija, tad rst jot nov roja fibri-noblastu
skaita pieaugumu, izzuda t ska un iekaisuma valnis, pieauga
asinsvadu un iev rojami samazin s mikrobu skaits.
Tom r viet prote žu inhibitoru lietošana br u rst šan
tiski neietekm kop s asinsrites hemokoagul cijas sist mu. Ja
notiek akt vi strutainu br u repar cijas procesi, tad prote žu
inhibitoru pielietošanai nav indik ciju.
PECOPER CIJAS STRUTAIN S KOMPLIK CIJAS
s rodas p c oper cijas br u vai oper to org nu strutain m
saslimšan m, kas var b t noz gas slimnieka iz rst šanas
proces .
Atkar no telpas, kur oper , var att st ties periton ts,
mediastin ts, pleir ts, mening ts,- visbiež k, ja oper cijas laik
oper taj org izplat ta infekcija (sveš erme i, aseptikas k das).
1. Strutaino komplik ciju veidi 1.1. Septiski
aroz va asi ošana, kas att st s:
- arod jot asinsvadu strutainam procesam,
- att stoties septiskam arter tam,
T ERAPI JA IRUR IJ
- rodoties izgul jilmiem asinsvadu sien
(drenas, citi sveš erme i).
Pirm pal dz ba: br u tampon de, asinsvadu li šana, pa-
matprocesa rst šana.
Augsts mirst bas procents, seviš i sepses gad jum .
1.2. Septisks šoks (sk. iepriekš).
1.3. Trombembolijas ekstremit šu art rij s, iekš jo org nu
asinsvados. T s saist tas ar vazokonstrikciju un intravaz lu trombu
veidošanos, kas noved pie ak tiem asinsrites trauc jumiem
ekstremit vai org nos. J rst pamatprocess, bet embolijas -
irur iski (embolektomija).
1.4. Septiski endokard ti, pneimonija, nefr ti, hepa-t ti att st s,
ja ir MODS. Pie septiskiem endokard tiem att st s aort vai
mitr v rstu a nepietiekam ba.
r s t š a n a - masveida antibakteri terapija, v rstu u
protez šana k pamat rst šanas metode. Septiskas pneimonijas
bieži noved pie plaušu abscesiem, asi ošanas un pleiras
empi mas. Asi ošanas gad jum - masveida antibakteri terapija,
t.i., bronhu tampon de, lobektomija vai pneimonektomija.
u Empi mas gad jum - torakocent ze ar sekojošu pas vu un akt vu
aspir ciju. Reti ir nefr ti un hepa-t ti, ta u sepses termin laj stadij
att st s hepatoren ls sindroms (dzelt ), s rmain s fosfat zes
pieaugums, olig rija, K pieaugums, kreatin na paaugstin šan s
(indic ta hemodi-al ze, baroterapija).
1.5. Septiski per i org nos (smadzen s, kaulos, plauš s, sird ,
akn s, nier s). Strutu abscesi j atver, j dren , antibakteri
terapija j veic, ievadot medikamentus boj to org nu art rij s -
a.renalis, a.pulmonalis, tr.coeliacus, a.femora-lis, a.brachialis u.c.
Diagnostika ne vienm r ir viegla, liela noz me ir datortomogr fijai.
1.6. Izgul jumi, nekrozes, gangr nas - š nu, audu, ret k org nu
boj eja, ko ietekm 3 faktori:
• Anatomiski fiziolo isk s patn bas:
- visp s - hroniska infekcija, intoksik cija,
kaheksija, an mija, aukstums, bads -veicina
atmiršanas procesa plašumu;
- lok s - apasi ošanas tips, kolater u skaits
ievainojuma rajon , endarter ts, aterosklerotisks
sl gums, hematomas; šie faktori veicina audu
atmiršanu.
• Infekcijas esam ba - infekcijas boj rajon asinsrites
trauc jumi pastiprina audu atmiršanu (g zes gangr na, plaušu
gangr na).
• Fizik lie faktori - aukstums, mitrums un siltums var izsaukt
asinsvadu spazmu vai paaugstin t vielmai u hipok-siskos audos,
kas pa trina atmiršanas procesu. i r u r i s k
r s t š a n a - nekrektomijas, amput cijas, org nu iz emšanas
(apendektomija, pneimonektomija).
1.7. Br u sastrutošana.
Izš ir virspus jus un dzi us br u sastrutojumus. Sastrutojušu
br u rst šanu veic ar:
• pilnu apstr di - izgriež strutojošo br ci l dz piln gi veseliem
audiem. Ta u tas iesp jams reti.
• da ju apstr di - incid sastrutojumu, izlaiž strutas, veic
nekrektomiju, š infiltr tos audus, rst k flegmonu.
Pie modern m rst šanas metod m pieder:
- skalošana ar puls jošu pl smu zem spiediena,
- br ces virsmas vakuum šana ar vienlaic gu skalošanu,
- apstarošana ar l zeru,
- krioterapija, kas jo seviš i samazina br acidozi,
palielina leikoc tu bakteric do un fagocit ro aktivit ti.
2. Strutaino komplik ciju rst šanas pamatprincipi 2.1. Akt va
strutu per u irur iska rst šana (gan prim infekcija, gan
metast tisk - abscesi akn s, plauš s, nier s, smadzen s). Ir 2
faktori, kas bremz akt vu darb bu:
1) p rlieka cer ba uz antibakteri lajiem prepar tiem.
2) varb ba izjaukt SIRS rad to norobežojuma zonu ap
52
52
 IRUR ISK INFEKCIJA UN ANTI B AKTE R I TERAPIJA IRUR IJA

iekaisumu, t di pan kot disemin ciju. - dezintoksik cijas tipa asinsaizvietot jprepar tu p rliešana,
Akt va irur isk iejaukšan s n o z : hemodial ze, reopoligluk ns, olbaltuma hidroliz ti, ko-lo dš dumi;
- plaši atv rt un dren t strutu dobumus, savlaic gi izdar t - toks nu izvad šana no organisma:
nekrektomijas, amput cijas; • fors ta diur ze,
- dobumu skalošana ar irigatoru sist m, pas va vai akt va • peritone dial ze,
aspir cija; • hemodial ze;
- ja oper cija radik la - prim šuve, ja ne - p rs ji ar akt vu - toks nu adsorbcija:
aspir ciju. Abakteri la vide. a ir šaubas par radikalit -ti, var uzlikt • hemosorbcija, plazmosorbcija un
prim ri atlikto šuvi - t.i., 2.-4. dien ; limfosorbcija,
- atkar no dz šanas f zes plaši pielietot fizik s pro- • B grupas vitam ni, nat plazma.
ced ras.
2.2. Antibiotiku terapija 3. Strutaino komplik ciju profilakse
Galvenie lietošanas p r i n c i p i : sast v no vair kiem faktoriem, un tie ir:
1) j zin mikroflora un t s jut ba pret antibakteri lajiem l - 3.1. Pareiza br u apdare.
dzek iem; ir j izdara iesp jami tri un kvalitat vi. Br u sastru-tošanu
2) pareizi izv ties 2 vai 3 antibiotiku kombin ciju (siner- ietekm :
istus), lietot neilgi maksim s dev s; - laiks no br u ieg šanas l dz apstr dei,
3) pareizi izv ties ievad šanas laiku un pa mienus - izv les - lok la antibakteri la terapija,
metode ir i/venoza vai i/arteri la (aort la ievad šana); - organisma s kuma st voklis, vecums, blakusslim bas,
4) lai noteiktu prepar ta toksicit ti vai sensibiliz jošo iedarb bu - br u malu iestiepums pie šuvju uzlikšanas,
rst šanas laik , asin s j n o s a k a : monoaminooksid ze, - br ces lokaliz cija - seviš i, ja br ce ir v ji apasi ot viet
ceruloplazm ns, pirov nogsk be, lizo-c ms un neiroam nsk be (piem ram, p ).
(nespecifisk s organisma aizsardz bas humor lie faktori), Ja apstr br ci tikai p c 12 stund m, 81,3% gad jumu
cirkul jošie im nie kompleksi (anti-g ns - antiviela). Šo vielu l me a nov ro strutainas komplik cijas.
pieaugums asin s ar toksisk m reakcij m nor da uz prepar ta 3.2. Lok lo iekaisuma procesu savlaic ga rst šana. Te liela
nepanesam bu. Neveiksm gas antibiotiku terapijas c l o i : noz me ir slimnieka person s higi nas iev rošanai, mikrotraumu
- nav pareizi noteikts infekcijas izsauc js, zema apstr dei, k ar slim bu savlaic gai rst šanai, paši furunkulozes,
prepar ta koncentr cija audos, trofisk s las, osteomiel tu fistulas, das saslimšanu gad jumos.
- v lu uzs kta terapija, antagonisms ar citiem prepar tiem, Adekv ti j rst slim bas, kas veicina sastrutošanu, piem ram,
- pamatslim bas dekompens cija cukura diab ts.
(tbc, vaskul ti, reimatisms). 3.3. Organisma aizsargreakcijas stimul šana.
Antibiotiku t er api j as komplik cijas . Lai neatt st tos strutain s komplik cijas, j veic sekojoši
dz 35% gad jumu antibiotiku lietošana var izrais t kom- pas kumi:
plik cijas: - pilnv rt ga enter la vai parenter la barošana,
• aler isku dermat tu, - slimnieku imuniz cija:
• Laiela sindromu (epiderm nekrol ze), - imuniz cija ar stafilokoku anatoks nu,
• anafilaktisko šoku. Šoka - paaugstinot nespecifisko imunit ti (Sol.
ter apija: Retabololi),
- i/m p c 5o/. Penicillini - penicilin ze 8000000 v, - lok li pielietojot bakteriof gus.
- i/v antialer iskie prepar ti, kortikostero di, Sol. das terapijas rezult asins serum pieaug G,H,A im n-
Noradrenalini, Sol. Mezatoni, globul ni, kas akt vi darbojas pret ku a un zarnu trakta infekcij m,
- pie balsenes t skas - sk beklis, bronhol tiskie prepar ti, elpošanas ce u patolo ij m, k ar v rusu slim m.
traheostomija. • Pas i m n t e r a p i j a - visbiež k lieto antistafilokoku
2.3. Organisma imunolo isk statusa paaugstin šana. gammaglobul nu vai hiperim nu antistafilokoku plazmu.
Bez parast s terapijas - antistafilokoku plazmas vai anti- • I m n t e r a p i j a ar a s i n s š nu p r e p a r t i e m ,
stafilokoku gammaglobul na ievad šanas - p laik piem ram, interleik nu.
k l n i k s lieto: Seviš i svar gi šie pas kumi ir tad, ja slimniekam ir T un B
• Levamizolu 2,5 mk/kg/24 stund s - stimul T-limfoc tu, limfoc tu subpopul ciju defic ts. Tad jebkura infekcija, tai skait ar
kori helleru un supresoru attiec bas, stimul fagoc tu bakte- br ce, var novest pie strutain procesa progres šanas, sepses,
ricidit ti. septisk šoka.
• Timusa prepar tus (timal nu, taktic nu, timoz nu) - stimul T-
limfoc tu prolifer ciju; lietoti vienlaikus ar hemosorbci-ju, pasarg no DAS UN ZEM DAS STRUTAIN S SASLIMŠANAS
sekund ra im ndefic ta.
• Interferonu - stimul fagocitozi, lai gan tas ir pretv rusa un Šo slim bu pamat ir das epit lija defekti (mikrotraumas),
pretv ža prepar ts. nepareiza br ces prim apdare, antiseptisko vielu nelietošana p c
• Hemosorbciju - samazina cirkul jošos im nos kompleksus, das mikrotraumas. Princip tas ir saist ts ar tr kumiem person gaj
stimul akt vos T-limfoc tus. higi .
• Kortikostero dus - stimul neitrof lo bakteric do aktivit ti, Svar s š s grupas slim bas ir folikul ts, furunkuls, kar-
hemotaksi, nom c T-supresoru funkciju. bunkuls, hidraden ts, flegmona, roze.
2.4. Organisma dezintoksSk cija. Folikul ts - izol ts matu maisi a iekaisums. Kl nika ne-
Iedarbojas gan uz strutu per kli, gan uz visu organismu noz ga. Terapija konservat va (antiseptisko vielu pielietošana
kopum . ji). Prognoze laba.
Lok laj per kl j samazina toks nu uzs kšan s, ko Furunkuls - izol ts matu maisi a un tauku dziedzera
pan k ar: iekaisums (skat. 1. att lu). Veicinošie faktori - das net ba, avi-
- pareizu br u apdari, dren m, akt vu aspir ciju, taminoze, cukura diab ts. Visbiež lokaliz cija - vietas, kur
- fizik laj m proced m, kas veicina toks nu uzs kšanos. dr bes traumatiz du (kakls, mugura, gurni, ret k - seja).
Visp terapija: K l n i k a . Veidojas aps rtums, kas izsauc niezi, p c tam -

53
53
 IRUR IJA IRUR ISK I NFE KCI JA UN ANTI BAKTE Rl AL T ERAPIJA I R UR IJA

Viegli atš irt no furunkula - nav folikul s pustulas, nekro-tisk s

1.att ls. Furunkuls.
strutu pustula. Seviš i b stami, ja furunkula per klis veidojas sej .
Sakar ar sejas venoz s un limf tisk s sist mas patn m tri var
att st ties trombofleb ts, kas var skart ar galvas smadze u venozos
nusus - att st s baz lais mening ts. r s t š a n a galvenok rt
konservat va. Strutaini nekrotis-k s masas p rsien ar spirt vai
hipertonisk š dum sam rc tiem p rs jiem. irur isk
iejaukšan s praktiski nav vajadz ga, jo per a inc zija var izsaukt
procesa disemin ciju apk rt jos audos. Pie hroniskas furunkulozes
oti efekt vi iedarbojas stafilokoku vai autovakc nas, asins p rliešana
maz s dev s, imuniz cija ar stafilokoku anatoks nu vai gammaglo-
bui nu.
P r o f i l a k s e . R ga mikrotraumu apstr de ar antiseptisk m
viel m, neizspaid t strutu per us ar pirkstiem; tas var veicin t
procesa disemin ciju.
Karbunkuls - ak ts strutains nekrotisks vair ku matu maisi u
un tauku dziedzeru infiltrat vs iekaisums (skat. 2. att lu). Parasti šo
slim bu izsauc stafilokoku flora. V e i c i n o š i e f a k t o r i -
vecums, cukurslim ba, avita-minoze, aptaukošan s.
Parast s l o k a l i z c i j a s v i e t a s ir skausts, mugura,
jostas vieta, ret k ekstremit tes. Patolo iskais process noris
smag k k pie furunkula. Ir paaugstin ta temperat ra,
serdes.
r s t š a n a . S kuma period pielieto fizik s proced ras, UV
apstarošanu, antibakteri lo terapiju. Labi pal dz rent-
genapstarošana maz s dev s. Ja ir absced šan s, pielieto inc ziju,
k rst k strutainu br ci. J sarg s infic t blakus esošos
sviedru dziedzerus.
P r o f i l a k s e . Mikrotraumu apstr de ar antiseptisk m viel m
c matu noraz šanas, person s higi nas normu iev rošana,
kopjot paduses.
Abscess - norobežots strutu sakopojums audos vai org nos.
V e i c i n o š i e f a k t o r i . Strutu mikrobu nok šana audos
sakar ar das nobr zumiem, injekcij m, br m. Absce-su
veidošanos veicina strutainas das un zem das saslimšanas
(furunkuloze, karbunkuls), k ar hematomas (ja satruto), sepse,
kad nov ro metast tiskos per us. L o k a l i z c i j a - variabla
(zem org nos, saistaudu telp s).
K l n i k a ir atkar ga no lokaliz cijas - vai dobums ir zem , vai
org (akn s, plauš s). Zem das abscesi ir palp jami, tiem
rakstur gs sap gums un audu t ska. Svar gs simptoms ir fluktu cija.
Kl niski - paaugstin ta t°, v jums, izmai as asinsai-n ,
temperat ras sv rst bas (starp vakara un r ta t° - l dz 2,5° C un
vair k). Metast tiskiem abscesiem kl niku nosaka pamat-
saslimšana, org nu abscesiem - patolo iskais process org nos
(absced joša pneimonija).
r s t š a n a - irur iska. Punkcijas metode sevi nav attais-
nojusi. Inc zija j izdara p c iesp jas zem dobuma viet . Neas
ce j rdala saistaudu starpsienas, neievainojot piog no
membr nu. Var izdar t kontrapert ras. rst šan j atceras: 1)
dobumam j dz st no dzi s vietas, 2) j rst k strutainas br ces,
iev rojot dz šanas f zes. Org nu abscesus var ekscid t veselo
audu robež s vai ar dren t. Antibiotiku terapija p c inc zijas nav
tiec ga. Indic ta proteol tisko fermentu lietošana.
P r o f i l a k s e - iev rot aseptikas normas, izdarot injekcijas un
subkut s inf zijas. Sekm gi rst t slim bas, kas veicina abscesu
veidošanos - sepsi, cukurslim bu, daž du org nu strutainas
saslimšanas (strutains holang ts, absced joša pneimonija u.c).

FLEGMONAS
2.att ls. Karbunkuls.
Flegmona ir dif zs, nenorobežots m ksto audu iekaisums.
Flegmonas rodas, ja process noris oti strauji, kad demark cijas
valnis nepasp j izveidoties. Tas notiek, ja ir:
drudzis, slikta d ša, centr s nervu sist mas trauc jumi. Procesa - oti augsta mikrofloras virulence,
viet konstat izteiktu s gumu, plašu infiltr tu ar daudz m - ja infekciju izraisa jaukta mikroflora,
fistul m, no kur m izdal s biezas, za i pel gas strutas. Atver s - samazin tas organisma pretest bas sp jas (nov jin ts
redz nekrotiz tus audus. V k fistulas sapl st, izveidojot lielu das organisms, hroniskas blakusslim bas,
defektu. K sarež jumi var veidoties lim-faden ts, trombofieb ts, im ndepres terapija, hronisks alkoholisms).
strutains mening ts, sepse. r s t š a n a , S kuma period Flegmonu izsauc jebkurš mikroorganisms vai to asoci cijas,
pielieto antibiotiku terapiju, fizik s proced ras. Ja 2-3 dienu laik visbiež k stafilokoki (aureus, epidermidis), streptokoki (pyogenes),
nav kl nisk s uzlabošan s, tad j izdara oper cija - plašs grieziens enterokoki (E.coli).
(var krustveid ) ar nekrotisko audu izdal šanu. T k rst k Infekcija iek st tieši, ievainojuma viet , limfog ni, he-matog ni
strutainas br ces. Labu efektu dod salicilsk bes un proteol tisko no att liem per iem vai sekund ri, izlauzoties no k da per a
fermentu pielietošana. Ja pacientam ir cukura diab ts, j kori (furunkula utt.). K l a s i f i k c i j a - p c lokaliz cijas:
insul n-terapija. Br ces sadz st ar zvaigž veida r tojumu. 1. Virspus s flegmonas - iekaisums /zem (celul ti).
Prognoze ir labv ga, bet, ja slimniekam ir izteikta ka-heksija, Biež k rodas:
smagas formas cukurslim ba vai sejas karbunkuls, iesp jams slikts - k das/zem das sastrutojumu sekas,
rezult ts strutaino komplik ciju d . - k trombofleb tu komplik cijas,
Hidradenits - strutains sviedru dziedzera iekaisums, ko parasti - izlauzoties iekaisumam no g otu somi m (elko a,
izsauc staphylococcus aureus mikroflora. K veicinošie faktori j min ce galu),
das saslimšanas (ekz ma), paaugstin ta sv šana, das net ba - k ievainojumu sekas.
un mikrotraumas. Patolo ija visbiež k lokaliz jas padus s, ret k - 2. Dzi s flegmonas:
dzimumorg nu rajonos. K l n i s k i z p a u s m e . Padus • subfasci s - zem fascijas,
par s s gi infiitr ti ar fluktu ciju, strutu fistulu. izteikts sap gums • mioz ti - musku os,
pleca rajon .

54

54
 IRUR ISK I N F E K C I I A UN ANTI B A K T E R I L T ERAPIJA IRUR IJA

• paravaz s - pavada asinsvadu k šus,
• retroperitone s.
Dzij s flegmonas rodas, izlauzoties strut m no daž da dzi uma
iekaisuma per iem:
- limfaden tiem,
- snaudošas infekcijas pie veciem sveš erme iem (lodes,
embas, granulomas),
- osteomiel tiem (ak tiem un hroniskiem),
- sastrutojuš m dzi m hematom m u.tml.
F l e g m o n a s a t t s t b a noris 4 stadij s:
1) seroz s infiltr cijas stadija,
2) strutain s infiltr cijas stadija,
3) audu s kper aina nekroze,
4) dif za audu nekroze.
Flegmona izveidojas 2-3 dienu laik , bet boj g jušo audu detr ts
turpina izdal ties no dzi kiem audiem 2-3 ned as. Atkar no izsauc ja
veida, virulences, organisma audu patn m flegmona var izplat ties
plaš k vai ar maz k aptvert daž dus audus. Atkar no iekaisuma
izplat bas audos izš ir š dus f l e g m o n a s v e i d u s :
• celul tu,
• fasci tu,
• mioz tu,
• daž das to kombin cijas.
Respekt vi, flegmonas var aptvert daž dus anatomiski savstarp ji
saist tus audus. Seviš i smagi flegmonas noris starp audiem, kur telpu
aizpilda irdenie saistaudi, taukaudi (retroperitone s telpas). Flegmonas
strauj k att st s rajonos, kur audu bl vums liel ks - galv , plaukst s,
s. Seviš i tri nekrotiz jas fascijas, musku u c pslas, kauli (reduc ta
asinsrite). F l e g m o n a s s e k a s var b t:
- blakusesošo art riju arozija,
- tuv k vai t k esošo v nu trombofleb ts,
- dzi k esošo musku u nekroze t skas d (fascijas
iestiepums),
- hipovol mija t skas d .
F l e g m o n a s k l n i k a . T s norise atkar ga no flegmonas veida.
Virspus s flegmonas noris ar spilgtu kl nisko ainu:
- ak ts s kums ar drudzi, temperat ras paaugstin šanos l dz
40°C,
- audu t ska, s gs infiltr ts, ierobežota funkcija, das
aps rtums,
- organisma intoksik cija,
- fluktu cija par s, tikai izveidojoties nekrozei un audu
sabrukumam,
- oti labi att st s pavadošie limfaden ti un limfan-go ti, ar
strutaini artr ti.
Iesp jams, ka t t ska un aps rtums s kum var par ties t k
no ieejas v rtiem, piem ram, br m.
Speci la izskata flegmona, kas atg dina erizipelo du, rodas no
infic šan s ar aeromonas hydrophila peldoties.
Dzi s flegmonas raksturo:
- t ska,
- stipras s pes ar functio laesa,
- ekstremit tes piespiedu st voklis (parasti fleks ts).
das izmai u var ar neb t. Ja ir fasci ts, das izmai as
parasti par s tikai 6.-11.dien . Dzi s flegmonas visgr k diferenc t
no flebotromboz m. F l e g m o n u d i f e r e n c i I d i a g n o z e :
1. Ak ts trombofleb ts.
2. Br u iekaisumi.
3. Ak ti artr ti.
4. Laiela slim bas sindroms - s.Lyell nekrotiskais derma-
ts, s.Lyell toksisk epiderm nekrol ze, s. pemfigoveid
dermatoze: aler iska reakcija, kad dažu stundu laik
lieli eritematozi plankumi, kas p c tam k st zilgani, to viet
rodas p i, jo atsl ojas epiderma, l dz gi k pie apdeguma.
di izsitumi rodas ar mut un ac s. P c tam to viet veidojas
plašas erozijas ar serohemor isku š idrumu. Nefr ti. Šoks ar let lu
izn kumu.
F l e g m o n u r s t š a n a b tu j veic tikai stacion . S kum
- seroz s infiltr cijas stadij - konservat terapija: antibiotikas,
dezintoksik cija, fizik terapija t skas no emšanai - UV ,
zerapstarošana, kompreses ar spirtu un antiseptisku š dumu.
Konservat vo terapiju vid ji var turpin t apm ram 36 st. a
iekaisums jau no paša s kuma izteikts, nav uzlabošan s vai ar
pag jis ilgs laiks no saslimšanas, slimniekam indic ta irur iska
rst šana, pie tam tikai visp anest zij . Griezienam j t
pietiekoši plašam un dzi am - nepieciešam bas gad jumos (ja
flegmonas dzi as) j atver starpfasci s telpas.
Kakla flegmonu gad jumos fasciotomija j kombin ar tra-
heostomiju.
Inc zijas j kombin ar eksc zij m. ja 3-4 stundu laik p c
oper cijas nav uzlabošan s, indic ta atk rtota irur iska ie-
jaukšan s visp anest zij .
P r o f i l a k s e - san t fok s infekcijas per us (mutes dobumu,
zarnu traktu, nieres), izsarg ties no traum m, iev rot aseptiku
injekcij s, br u apstr , seviš i, ja ir traumas ar plaš m
hematom m.
ROZE
Roze (erysipelas) ir zemas kontagiozit tes das un g ot das
infekciju slim ba, kuras skaistais nosaukums c lies no t s kr sas
dz bas sarkanai rozei.
E t i o l o i j a - izsauc A grupasLjMX3h.emol tiskajs_str_epto-
koks. Kop ar to nereti izs tais stafiiokoks j uzskata par pie-
vienojošos sekund ro infekciju.
Infekcija var iek t gan eksog ni (br ces, nokas jumi, kontakti),
gan endog ni (hematog ni un limfog ni no latentiem per iem,
cit m strutain m slim m). Prim s rozes gad jumos vienm r var
konstat t daž das pak pes traumu, bet recidiv jošu rozi izraisa ar
emocion lie stresi, straujas temperat ras mai as, interkurentas
siim bas (ARS, ang nas, bronh ti), aler ijas (medikamenti, bar ba,
kukai u kodumi, sadz ves mija), ar trulas traumas. Par
veicinošiem faktoriem j uzskata varikoz slim ba, limfost ze
ekstremit s, cukura diab ts, das s šu slim bas, darbs gumijas
apavos, adipozi-t te, genotipisk predispoz cija, hroniskas
strutain s infekciju slim bas (kariess, haimor ts, tonsil ts).
P a t o e n z e s s h m a . P c nok šanas strepto-koki
nometin s t s limf tiskajos kapil ros, kur vairojas un izraisa
iekaisumu, ar re ion lajos limfmezglos, bet streptoko-ka toks ni
nok st asin s un izsauc drudzi un citus intoksik cijas simptomus.
Limfas vadi os izveidojas mikrotrombozes, kam seko limfost ze.
Eksud ta izrais pieaugoš hidrostatis-k spiediena d izveidojas
subepiderm li gan serozu, gan hemor isku, gan strutainu
idrumu saturoši p i - bullas. Izmain tas rec šanas sist mas d
veidojas mikrotrombozes, p c tam hemor ijas .
Pateicoties organisma im nsist mai, notiek streptokoka
ve etat vo formu eiimin cija. Bet un re ion lajos limfmezglos
var izveidoties hroniski streptokoku infekcijas per i, no kuriem var
kties rozes recid vi. P c rozes p rslimoša-nas tikai p c 5-6
nešiem stabiliz jas im nsist ma un izz d organisma
sensibiliz cija.
K l a s i f i k c i j a . 1975.gad pie emta jauna klasifik cija, p c
kuras rozi iedala atbilstoši sekojoš m paz m:
1. P c lok m izpausm m:
• eritematoz roze,
• eritematozi bulloz roze,
rodas • eritematozi hemor isk roze,
• bullozi hemor isk roze,
• flegmonoz roze,
• gangrenoz vai nekrotisk roze.

55

55
 IRUR IJA IRUR ISK I N F E K C I J A UN ANTI BA KTE R I
s 2 formas var ar uzskat t par rozes komplik cij m.
2. P c norises gaitas:
• prim roze,
• recidiv još roze - ja roze atk rtojas dažu dienu l dz 2
gadu laik p c iepriekš s un ir ar to pašu lokaliz ciju:
- agr ni recidiv još (l dz 6 m nešiem),
- v ni recidiv još (p c 6 m nešiem).
• atk rtot roze - ja rodas ne tr k k 2 gadus p c
iepriekš s un šaj starplaik nav bijuši t s recid vi.
3. P c intoksik cijas pak pes - viegla, vid ja, smaga.
4. P c izplat bas:
• viet roze
(t lokaliz jas k noteikt erme a da ),
• izplat :
- klejojoš jeb migr još roze - s kas k da
anatomisk rajona perif rij , izplat s
centr li, aiz em plašu zonu;
- metast tisk roze - noteikt laika period
rodas cits no cita att li rozes per i.
K l n i k a . Inkub cijas periods no daž m stund m l dz 5-7
dien m. Roze s kas ar prodromu, kas ilgst no daž m stund m l dz
1-2 dien m, bet gados veciem slimniekiem pat 3 - 4 dienas. Šaj
period preval visp s intoksik cijas par bas -galvass pes,
drudzis, musku u un loc tavu s pes, v juma saj ta, slikta d ša,
nereti ar vemšana, augsta - pat l dz 39-40° C - temperat ra.
Visbiež s k daini noteikt s diagnozes -ak ta respiratora
saslimšana, gripa. Bet ar šaj period jau ir pirm s lok s
iekaisuma izpausmes - smaguma saj ta slimaj apvid , visbiež k
ekstremit , k ar nelielas s pes re ion laj limfmezgl . Tikai 6 -
7% slimnieku vispirms ir rozes lok s par bas, kuru izskats ir
atkar gs no rozes formas.
Eritematoz s rozes gad jumos slimniekam ar venozo
nepietiekam bu v ro das aps rtumu no roz l dz pat tumši
sarkajiaiiu Tas rodas neliela s rta plankuma veid , kas dažu stundu
laik izplat s centr li (atš ir no flegmonas) pa das l niju gaitu
vai ar vienlaic gi par s k vair ki, tri kop sapl stoši das
plankumi. Aps rtuma robežas asas, izrobotas, t c literat t s
nereti sal dzina ar "liesmu m m", " eogr fijas kartes kont m".
da šaj zon s ga, infiltr ta, karsta, t skaina, aps rtuma
perif rij piepacelta. Limf tisk s t skas d proksim li no das
aps rtuma apm. 1,0 - 1,5 cm plaš zon izveidojas t.s. limf tiskais
valn tis, kur , dom jams, notiek streptokoku vairošan s. das kr sa
virs t nav izmain ta.
s rozes kl nisk s formas ar s kas identiski, bet p c tam
noris atš ir gi.
Eritematozi hemor isk roze. uz erit mas fona rodas
daž da izm ra asinsizpl dumi - no s m pet hij m l dz pat lieliem
sapl stošiem laukumiem. To veidošanos izraisa mikrocirkul cijas
trauc jumi pastiprin s intravasku-l s asinsrec šanas d .
Eritematozi bulloz s rozes gad jumos strauji pieaugošas
eksud cijas d uz erit mas fona veidojas daž da izm ra bullas,
ret k tikai flikt nas, kas satur citrondzeltenu serozu vai, ret k,
strutainu š idrumu. T skai progres jot, p u apjoms palielin s.
k to viet s izveidojas das erozijas.
Buliozi hemor isk roze transform jas no eritematozi
bulloz s vai eritematozi hemor isk s rozes. P jos gados
saslimst ba ar hemor isk m roz m pieaug. T m rakstur ga l na
repar cija, daudz komplik ciju un agr ni radusies stabila limfost ze.
Flegmonoz roze izveidojas, kad 4.-5. slim bas dien nereti jau
dziestošas rozes erit mas zon par s jaunas s pes. Palp jot
atkl j oti s gu mfiltr tu, par s fluktu cija, respekt vi, veidojas
strutu per i. To rajonus imbib strutas.
Nekrotisk roze noris v traini, s kas ar hemor isku
56
T ERAPIJ A I R UR IJ
imbib ciju, uz kuras fona tikai 7.-8.dien , pat l dz 3.ned ai,
izveidojas nekroze. T c s kum gr ti noteikt, vai slimniekiem
veidojas hemor iski eritematoz vai nekrotisk roze. Nekrotiskie
per i nereti veidojas tieši rozes perif rij , sav starp nesapl st,
dzi um izplat s l dz fascij m, p c tam paliek ilgi nedz stošas
trofiskas las. Rekonvalescence p c rozes viegl kos gad jumos
iest jas apm ram 10 dien s, bet smag kajos - 3-5 ned s.
Recidiv još roze vairumam slimnieku jebkur vecum noris
ar sekojoš m patn m:
- drudža periods ~\ss, ilgst tikai dažas stundas;
- temperat ra šai laik subfebr la, to pat var neiev rot,
- intoksik cija nav izteikta;
- das lok s izmai as maz izteiktas - erit ma b la, tri
riet, bieži to pat nepamana, biež k plankumu veid , bez as m
robež m, t skas valn tis nav izteikts;
- biež k no visiem simptomiem atrod palielin tus s gus
re ion los limfmezglus, ko var pie emt par pusl dz drošu rozes
diagnozes apstiprin jumu.
Roze j d i f e r e n c no apm ram 50 slim m. Praks
biež s no t m ir sekojošas:
- s kuma period - jebkura infekcijas slim ba vai intoksik cija;
- das un zem das strutain s slim bas to infiltr cijas stadij
(furunkuls, karbunkuls, abscess, flegmona u.tml.);
- c ku roze,
- virspus jie trombofleb ti,
- ekz mas, dermat ti, toksikodermijas,
- herpes zoster,
- limfango ti, seviš i t klveida.
Kaut ar rozes kl nika ir sam spilgta, t s diagnozes
noteikšan rsti k s apm ram 30% gad jumu. Citu mikrobu (ne
streptokoka) izrais tos, ar l dz gu kl niku noritošos iekaisumus
literat iesaka d t par "rozesveid giem iekaisumiem".
R o z e s k o m p l i k c i j a s nov ro 6 - 8% slimnieku. Biež s
ir flegmonas, abscesi, trombofleb ti un flebotrombo-zes, limfaden ti,
sepse, glomerulonefr ti, trofiskas las (seviš i p c nekrotisk m
roz m), limfed ma un fibred ma. R o z e s rst šana
galvenok rt ir konservat va un ambulatora. J hospitaliz slimnieki
ar galvas rozi, ar hemor is-kaj m, flegmonozaj m un
nekrotiskaj m rozes form m, gados veci slimnieki, k ar diab ti i.
rst šan pielieto antibiotikas (penicil nus, cefalospor -nus,
makrol dus, ar aminoglikoz dus un to kombin cijas),
desensibiliz jošo terapiju, dezintoksik cijas terapiju, seviš i
gad jumos, kad rozes slimniekiem ir vair k vai maz k izteikta
intoksik cija, t.i., ja roze ir smag ka par eritematozo. rst jot
hemor isk s rozes formas, j lieto ar prepar ti, kas uzlabo
mikrocirkul ciju (antikoagulanti, antiagreganti). Slimniekiem ar
recidiv jošu vai atk rtotu rozi noz nespe-cifisko un
im nstimui jošo terapiju. L o k rozes terapija
iesp jama 2 virzienos:
1) "sausinoš s terapijas" piekrit ji uzskata, ka uz iekaisuš s
virsmas uzkais tais p deris sev uzs c infic to limfu, un ar to ar
pamato savu izv to metodi. P der šanai var izmantot balto
streptoc du, sulfodimez na, norsulfazoia, ksero-forma, dermatola,
borsk bes, cinka, protorgola p derus, spied gos apst os ar cieti
un talku. P derus iesaka nomain t 2 reizes dien , iepriekš jo
noslauc t, not t ar spirtu, bet nemazg t ar deni vai taj š stošiem
prepar tiem (etakrid nu, furacil nu, de radi u.tml.). Š metode
zaud savu lo isko pamatojumu, ja p deri uzkaisa uz das, kas ie-
priekš ieziesta ar e u.
2) lieto mitrinošus p rs jus ar antiseptisko vielu š dumus
spirt furacil nu, etakrid nu, hlorhrksod nu, k ar šos preper tus
kombin cij ar dimeks da š dumu, kas pastiprina to uzs kšanos
cauri dai.
56
 IRUR ISKA INFEKCIJA
Tikai nedaudz autoru iesaka lietot ziežu p rs jus. T dos
gad jumos t m vajadz tu b t higroskopisk m zied m, respekt vi,
m, kas veidotas uz PEG b zes (fusid na ziede).
Labv gi rozes norisi ietekm t s virsmas apstr de ar
kr svielu (joda, briljantza , pioktad na) š dumiem spirt , ko var
lietot, gan norobežojot aps rtuma laukumu ar t.s. "punk-tveida
blok m" 1,0-1,5 cm rpus limf tisk viln ša, gan ar apziežot
aps rtuma virsmu vienlaidus vai ar krusti iem. P ri kl j p deri.
Fizik t e r a p i j a : kvarcu s k ar 6-8 biodev m, iek aujot 4-
5 cm veselo audu, p c tam kvarcošanu turpina ar 2-4 biodev m.
Uzman gi j kvarco flegmonoz s rozes, bet to nelieto nekrotisko
rožu rst šan . P c ak to par bu norimšanas var lietot ar
paraf na vai ozoker ta aplik cijas un elektro-for zi ar lid zi.
irur isk r s t š a n a indic ta apm ram 4-5% slimnieku
ar flegmonoz m un nekrotisk m roz m. Oper ciju apjoms - inc zija
un nekrotisko audu eksc zija. P c tam izveidojuš s br ces rst
c visp rpie emtajiem br u rst šanas principiem atbilstoši
dz šanas f m.
P r o f i l a k s e . J izsarg jas no mikrotraum m un das no-
berzumiem. J san fok s infekcijas per i vai saslimšanas, kas
veicina rozes att st bu (ilgstoši strutaini procesi , tro-fiskas
las).
KU ROZE (ERYSIPELOIDUM)
ku roze p c dermat tiem un ekz m ie em 3.vietu das
profesion lo slim bu vid . Izsauc js - B.murisepticus s.Ery-
sipelothrix rhuisiopathiae. ir tipiska zooroze, kas parazit un
ierosina slim bas ne tikai m jdz vniekiem - c m, ait m, liellopiem,
su iem, zirgiem, bet ar l iem, v ver m, enguriem, delf niem,
pel m, za iem, kurmjiem; putniem - vist m, t tariem, p m, v rn m,
zvirbu iem, papagai iem, strazdiem; ar ziv m, krabjiem, auster m;
kukai iem - rc m, odiem, blus m. Pils s galvenie p rn ji ir
peles un žurkas. Var infic ties tiešo kontaktu ce , k ar caur
augsni, salmiem, deni. Saglab jas sal , sausum , bet iet boj UV
staros. 55° C temperat iet boj 15\ 70° C - 5\ bet ilgi saglab jas
jumos, spe . den 4° C dz vo 73-83 dienas, augsn 100
dienas, 4-8° C dz vo un vairojas m nešiem ilgi. Izplat s dab ar
grauz ju ur nu. I e e j a s v rti: mikrotrauma (d rieni,
nobr zumi), seviš i pie apk rt s das sensibiliz cijas ar
aukstumu, mitrumu, svešiem olbaltumiem. K l n i k a . Latentais
periods - 2-7 dienas. Kl nisk s norises formas:
1. das forma (60%) - visviegl :
b) norobežots das erizipelo ds,
c) izplat ts das erizipelo ds.
2. das un loc tavu forma (30%):
a) ak ts erizipelo da artr ts (30%),
b) hronisks recidiv jošs erizipelo da artr ts (70%) -var
atk rtoties pat p c vair kiem m nešiem.
3. eneraliz vai septisk erizipelo da forma, oti reta.
4. Anginoz forma - reta.
5. Zarnu forma - oti reta.
das f o r m a . 2-7 dienas p c ievainojuma, biež k plaukstas
pirkstu dors virsm , par s ceri kr sas (violeti sarkans, bet
gaišs) plankums ar as m mal m. Pak peniski centr tas k st
ks, pat norm las das kr , izveidojas it k gredzens ar
gaiš ku centru. P jais it k iegrimis, malas augst kas. Stipru
pju nav, vair k dedzin šanas saj ta. T ska minim la, uzspiežot
bedr te nepaliek (atš ir no pio-dermijas). oti reti uz das
virsmas par s s kas vezikulas. P c 3-5 dien m tuvum var
rasties jauni per i, kas parasti lokaliz jas uz pirkstiem, plaukstas,
pa limfvadiem var izplat ties uz apakšdelmu, bet re ion lu
limfaden tu praktiski nev ro. Visp jais st voklis norm ls.
Temperat ra nepaaugstin s, reti sasniedz 37,5° C. da k st
rupj ka, it k uz
57
UN ANTI BAKTERI AL TERAPIJA IRUR IJA
to skat tos caur lupu. Ieejas v rti praktiski nekad nesastruto. Ilgst 4-
5, ret k 14-20 dienas. Procesam regres jot, kr sa k st gaiš ka,
paliek it k izrobotas sarkanas sv tras. Adas un l o c t a v u
f o r m a s . S kas no das formas. Par s pirkstu t ska uz
starpfalangu loc tav m. Pirksts pie em v rpstas formu. Infekcija var
izplat ties uz n košiem pirkstiem. 1.-2.-3. starpflangu loc tavas
iekaist jau 2.-39.dien . Pirkstu kust bas k st s gas, par s
nakts s pes, fleksija. Iekaist tikai m kstie audi, t.L, saišu - somi as
apar ts, periartikul rie audi. Kaulu virsma nav boj ta. Loc tavu
forma var izveidoties pat vair kas ned as p c das formas, var
izveidoties fleksijas kontrakt ras. Izsitumi var izplat ties ar uz
apakšdelma, erme a, k m. Izsitumi tipisko erizipeloida pl tn šu
veid , bet, ja to centr rodas p sl ši ar hemor isku vai serozu
saturu, tas liecina par re ion lu limfaden tu, kas ilgst 3-4 ned as.
ku roze j d i f e r e n c no:
1) rozes,
2) Paronychia, panaritium subcutaneum
(visgr k atš irams!),
3) strutainiem artr tiem,
4) podagras,
5) polimorf s eksudat s erit mas.
r s t š a n a pamat neatš iras no rozes rst šanas.
PANAR CIJS
Panar cijs ir pirkstu audu iekaisums - s kot no das, tas var
skart pat loc tavas, c pslu maksti un kaulus (skat. 3. att lu).
Panar cijs vienm r s kas ar pirkstu mikrotraumu, p c kuras rodas
stafilokoku, streptokoku vai jauktas formas infekcija.
Panar cija probl mas aktualit ti nosaka tas, ka t ir visbiež
"maz s irur ijas" saslimšana, kas ilgstoši var rad t darba nesp ju
sakar ar pirksta iekaisumu vai pat t zaud šanu, un reiz m pat
izrais t briesmas dz bai.
3.att ls. Panar cijs
das panar cijs. Rodas t t p c mikrotraumas, ja br ci
neapstr ar antiseptisk m viel m. Ap br ci nov ro epi-dermas
pac lumu, t sku, aps rtumu, virs br ces - strutu p sl ša
veidošanos.
rst š an a kons er vat va (spirta kompreses,
pirksta imobiliz cija). Nereti š panar cija forma sakar ar infekcijas
paplašin šanos p rtop par zem das patolo iju.
Z e m d a s p a n a r c i j i . Visbiež k skar pirkstu gala
falangas. Tos izsauc mikrotrauma. Slimnieki s dzas par puls još m
m, bezmiegu, audu t sku. Nereti konstat limf-ang tu. P c
pirm s s pju d negul s nakts indic ta irur iska rst šana, a
iekaisuma process padzi in s un tiek skartas
57
 IRUR IJA IRUR ISKA INFEKCIJA UN A NT I B AKTE Rl AL A T E R A P I J A
pslu makstis, iekaisuma process paplašin s proksim virzien
un infekcija no I pirksta p riet uz V pirkstu (skat. 4. att lu).
irur isko iejaukšanos veic ambulatori: lieto 1-2% no-voka na
duma anest ziju p c Obersta-Lukaš vica metodes, izdara
griezienus gar falangas s nu mal m. Ja vajadz gs, izdara pret s
puses griezienus. Br ces dren . Var nekrotis-ko per kli izgriezt
piln gi un antibiotiku aizseg br ci saš t. P coper cijas period
pielieto vanni as ar antiseptiskiem š dumiem, fizik s proced ras,
rstniecisko fizkult ru.
pslu panar cijs. Parasti strutainais process rodas sekund ri
c zem das, loc tavu vai kaulu panar cija. Infekcijas nok šana
pslu makst s izsauc smagu visas rokas strutainu iekaisumu, kas
prasa pacienta hospitaliz ciju. I un V pirksta panar ciji vienm r
izsauc ascend jošu infekciju apakšdelm .
Kl niski nov rojama t ska un s gums pa visas c pslas gaitu.
Slimnieki pirkstus tur saliektus, atliekšana izraisa s pju
pastiprin šanos. da virs iekaisuma ir hiperem ta, palp jot s pes
pastiprin s.
r s t š a n a s p a m a t m e t o d e s ir c pslu maksts
punkcija ar eksud ta ats kšanu un antibiotiku ievad šana vai
oper cija, plašas paral las inc zijas pa falangu priekš jo s nu
sienu. Nepieciešam bas gad jum izdara papildus griezienus
apakšdelm (skat. 5. att lu). rst šanas taktikas pamatprincipi
neatš iras no zem das panar cija rst šanas.
Kaulu panar cijs (falangas osteomiel ts). Att st s gala
falang , nereti kombin jas ar c pslu vai loc tavu panar ciju. Kl niski
slim bas forma izpaužas k strutainu fistulu veido-
IR UR IJ
šan s nagu falang p c ilgstošas neefekt vas zem das panar cija
rst šanas. Ap fistulas eju veidojas s veid gas granul cijas ar kaulu
sekvestru izdal šanos. Diagnozi preciz p c rentgenolo iskiem
izmekl jumim, kad konstat falangas osteoporozi, destrukciju un
sekvestraciju. rst šanas proces liela noz me ir antibakteri lo prepar tu
lietošanai lok li - venozi vai arteri li. Dažreiz labs efekts ir
rentgenapstarošanai. Ja konservat terapija ir neefekt va, tad indic ta
irur iska iejaukšan s - sekvestrektomija vai falangas no emšana.
Loc tavu panar cijs. Parasti att st s p c zem das vai kaulu panar cija,
vai ar p c loc tavu va m br m. Strutainais iekaisums vienm r
lokaliz jas pirksta vid loc tav . Iekaisuma rezult tiek boj ta loc tavas
virsma, somi a, saišu apar ts. Pak peniski att st s ankiloze, patolo iskie
izmež jumi.
Kl nik nov ro izteiktu t sku, stipras s pes. V k par s patolo iskas
nu kust bas loc tav s, krepit cija, patolo iskie izmež jumi, fistulas.
Rentgenolo iski konstat kaulu audu destrukciju.
rst šana j k ar pirkstu imobiliz ciju. S kuma period
loc tavas dobumu punkt , ievada antibiotikas. Pieaugot intoksik cijai, j veic
artrotomija ar dren žu, loc tavas re-zekcija vai pirksta amput cija.
Pandaktil ts - visu pirkstu audu strutains iekaisums, kas liecina par
nepareizu c pslu, loc tavu vai kaulu panar ciju rst šanu.
Kl niski nov ro izteiktu strutu imbib ciju visos pirkstu audos. Izveidojas
fistulas, no kur m izdal s nekrotiskas masas, kaulaudi, strutas, c pslu
gabali. Pirksts ir deform ts, ciano-tisks un nekust gs. Vien rst šanas
metode ir irur isk -pirksta amput cija.
KAULU UN LOC TAVU SIST MAS IEKAISUMI
Ak ts hematog ns osteomiel ts ir visbiež kaulu sist mas
strutain saslimšana. Iekaisuma process skar visas tr s zonas - kaula
smadzenes, kaula sl ni un kaula pl vi.
Visbiež k osteomiel tu izsauc stafilokoku un streptokoku bakt rijas.
Veicinošie faktori ir strutaini iekaisumi organism (boj ti zobi, panar ciji), vai
ar infic šan s jo faktoru iedarb (va ji kaulu l zumi, šautas br ces,
plašas m ksto audu traumas); sakar ar asinsrites patn m visbiež
lokaliz cijas vieta ir garo kaulu metaf zes.
K l n i k a . Slim ba s kas p kš i ar augstu temperat ru, drudzi,
galvass m, izmai m asins formul . S kuma period s pes boj kaula
rajon ir nerakstur gas. Tikai v k par s kust bu ierobežojums, das
ska, v k - fluktu cija. Re ion lie limfmezgli ir palielin ti un s gi. Nereti
nov ro zibensformu, kad strauji pieaug intoksik cija sakar ar strutaino
procesu disemin ciju vair kos kaulos un org nos. Strutu sakopojums, kas ir
zem kaulu pl ves, var izlauzties uz ru un veidot fistulu. Fistulas eju piepilda
ne tikai strutas, bet ar nekrotiz jušies kaulu gabali - sekvestri.
D i a g n o s t i k a nav gr ta, ja nav zibens forma. Diagnozes preciz šanai
c 2 ned m j izdara rentgenizmekl jumi, kas liecin s par kaulu pl ves
atsl ošanos un kuros sakar ar kalcija samazin šanos kaula strukt
redz s plankumainus kaula rajonus.
Sarež j u m i . Sakar ar to, ka kaulu kan esošam iekaisuma
per klim nav atteces uz ru, pieaug kaula kan la iekš jais spiediens, un
mikrobi tri nok st asin s, izplatot iekaisuma procesu vis organism . Tas
rada septisku st vokli ar iekš jo org nu disfunkciju (MODS), kaulu l zumus,
ekstremit šu deform cijas un kontrakt ras. Diferenci
d i a g n o z e . Ak ts hematog ns osteomiel ts j diferenc no v nu un
limfmezglu iekaisumiem, dzi m flegmon m, infekcijas osteomiel tiem (p c
fa, plaušu karso iem), abscesa (mugurkaula skrieme u tbc), kam nav
58
 IRUR ISK I NF EKCI JA
rakstur gas fistulas un sekvestr cijas.
r s t š a n a : ekstremit tes imobiliz cija, fluktu još abs-cesa
atv ršana, k ar kaula kan la trepan cija, ievadot taj irigatoru
nep rtrauktai infic per a skalošanai. Prasm gi pielietot
antibakteri terapija ak ta hematog osteo-miel ta slimniekiem
auj samazin t mirst bu l dz nullei.
Loc tavu somi u strutains iekaisums.
Iekaisumu visbiež k izsauc stafilokoku un streptokoku flora, un
visvair k tiek skartas prepatel s un elko a loc tavas somi as.
Kl niski iekaisums izpaužas k ak ts iekaisums: s pes, das
apsartums, kust bu ierobežojums, iekaisuma robežas ir izpl dušas.
Ja strutas izlaužas uz ru, var notikt tra paš-iz rst šan s.
Savuk rt, ja strutas dif zi iziet aiz somi as robež m, var att st ties
subfasci las vai epifasci las flegmonas. irur isk s
r s t š a n a s galven s metodes:
1) punkcija ar strutu ats kšanu un dobuma skalošana ar
antiseptisk m viel m,
2) g otu somi as ekstirp cija,
3) g otu somi as atv ršana un dren ža (br ce
dz st sekund ri).
Ak ts artr ts.
Visbiež k loc tavu iekaisumu izsauc traumas, toksiski un citi
faktori. K atbildes reakcija uz izsauc ju ir loc tavas t ska, lok la
hiper mija, paaugstin ta lok la temperat ra. Loc tavas kont ras ir
izl dzin tas, palp fluktu ciju.
Diagnoz liela noz me ir loc tavas punkcijai - ieg st dzelten gu,
fibr na p rsl m pild tu š idrumu. Ja pareizi rst , š loc tavu
iekaisuma forma var beigties ar piln gu kust bu apjoma
saglab šanu.
Ja att st s strutains loc tavu iekaisums vai flegmona, tad
r s t š a n a s g a l v e n i e p r i n c i p i ir sekojošie:
1) loc tavas imobiliz cija ar "logu" loc tavas viet ,
2) plaša spektra antibiotiku pielietošana,
3) loc tavas dobuma rst šana un plaša dren ža, p c
tam fiks jot loc tavu fiziolo isk st vokl .
LIMF TISK S UN ASINSVADU SIST MAS IEKAISUMI
AK TS LIMFADEN TS
Limfmezgliem, kas atrodas starp limfvadiem un asinsvadiem, ir
svar ga barjerfunkcijas loma, lai likvid tu vai mazin tu mikrobu
virulenci un toksicit ti pirms to nok šanas asins straum .
Iekaisumam ir sekund rs raksturs. Tas var tri regres t, ta u
atkar no mikrobu floras, devas un virulences process var skart
audus ap mezglu (peroaden ts), veidojot limfmezglu paketes.
Bakt riju toks ni var veicin t strutain procesa disemin ciju l dz
flegmonu un trombofleb tu att st bai, kas var rad t ma istr lo v nu
sl gumus (v.subclavia tromboze). Limfmezgli ir mazkust gi, s gi
un palielin ti. Reiz m palp mezglu fluktu ciju. Izteikts kust bu
ierobežojums, paaugstin ta temperat ra.
Past vot hroniskam iekaisuma per klim, mikrobu vai to
toks nu nopl de pa limfvadiem k st par c loni hroniska lim-faden ta
att st bai.
Iekaisuma process j diferenc no specifiskas infekcijas (tbc,
sifiliss) vai sist mas saslimšanas (leikoze).
rst šanas pamatprincipi neatš iras no
limfango ta terapijas. Steigties ar sastrutojoša limfmezgla inc -ziju
nevajag, jo abscesa punkcija un strutu ats kšana ar antibiotiku
ievad šanu uz visp s terapijas fona var rad t priekšnoteikumus
piln gai procesa likvid cijai.
P r o f i l a k s e - r ga un savlaic ga br u prim ra ap-
str de, ekstremit tes imobiliz cija, racion la antibiotiku terapija p c
traum m, c a ar br u infekciju, savlaic ga infek-ciozo per u
rst šana, person s higi nas iev rošana.
59
UN A NTI B AKTERI AL TERAPIJA IRUR IJA
AK TS LIMFANGOITS
Ak ts limfango ts ir limfvadu iekaisums, kas rodas tad, ja
irur isk s infekcijas izsauc js vai toks ni netiek norobežoti ar
viet jiem aizsargl dzek iem. Šajos gad jumos infekcijas izplat šanos
cenšas norobežot limfvadi un tuv kie re ion lie limfmezgli. Parasti
limf tisk sist ma tiek skarta sekund ri.
Kl niski ak ts limfango ts izpaužas ar paaugstin tu tem-
perat ru, drudzi, s rtu (diegveida) l niju pa vadu gaitu no br ces
dz tuv kajam re ion lajam limfvadam. da virs iekaisuma ir
skaina, s ga, ar limfmezgli ir palielin ti, s gi, mazkust gi.
Ak ts iekaisums var norit t vair kas dienas. Atkar no
mikrobu virulences un devas 3.- 4.dien var par ties s gs,
mazkust gs veidojums pa limfvadu gaitu - tromblimfan-go ts. Ja
process progres t k, att st s abscesi, flegmonas, trombofleb ti.
Iekaisumam atk rtojoties, limfango ts var k t par hronisku
procesu, kas deform limfvadus, rada sastrutojumu; rezult
att st s hroniska st ze - limfoderma (elefanti ze).
Diferenci ldiagnoze pie virspus jo vadu iekaisumiem nav
gr ta, ta u, ja iekaisuši dzi kie asinsvadi, diferenc t limfango tu no
nu vai kaulu iekaisumiem ir sarež k.
rst š an ir j iev ro 2 pamatprincipi:
1) boj s vietas piln gs miers, lai mazin tu limfas atteci uz
centru;
2) rst t pamatprocesu, kas izsaucis limf tisk s sist mas
iekaisumu.
P r o f i l a k s e - r ga un savlaic ga br u prim apstr de,
ekstremit tes imobiliz cija, racion la antibiotiku terapija p c
traum m, c a ar br u infekciju, savlaic ga infekciozo per u
rst šana, person s higi nas iev rošana.
VENOZ S TROMBOZES UN TO SAREŽ JUMI
Trombofleb ts - ak ts iekaisuma process, kas skar visas
nas sienas ar sekojošu trombu veidošanos l men .
V e i c i n o š i e f a k t o r i - venoz s sist mas boj jums (va-
rikozas v nas), pal nin ta asinsrite, tuvum esošie strutainie
iekaisumi (flegmona, roze u.c).
L o k a l i z c i j a - process var lokaliz ties jebkura org na
venoz sist , ta u visbiež k - apakš s ekstremit s (apakš jo
ekstremit šu varikozi paplašin s v s), ret k - roku virspus s
s p c venoz m injekcij m vai centr s v s, lietojot
ilgkatetrus).
K l n i k a (apakš jo ekstremit šu virspus jo v nu trombofleb ti) -
izteiktas s pes pa v nas gaitu, cieti s gi mezgli, apsartums, k jas
ska, t° l dz 38° - 39°C. P c ak iekaisuma izbeigšan s palp
tromboz tos v nu mezglus pa v nu gaitu. rst šana -
kompleksa: gan konservat va, gan irur iska.
• Konservat rst šana - miera rež ms, ekstremit šu
pacelšana augst k, fizik s proced ras, pretiekaisuma terapija,
antibiotikas, mikrocirkul cijas uzlabošana (vazodilata-tori,
reopoligluk ns, hemod ze). Antikoagulanti un trombo-l tiskie
prepar ti j lieto tikai atseviš os gad jumos, ja process progres vai
past v plaušu art rijas trombembolijas draudi.
• irur isk rst šana - v nas li šana centr li, venek-tomija.
Komplik cijas:
- hroniska venoza nepietiekam ba, kas izpaužas k trofis-kas
izmai as trofisku lu, limf tisko komplik ciju veid ;
- embolijas mazaj asinsrites lok nov ro ret k, jo iekaisuma
trombi ir vair k int mi saist ti ar v nas sieni u. P r o f i l a k s e -
savlaic ga to slim bu rst šana, kas var sekm t trombofleb ta
att st bu (v nu varikoze, strutainas ekstremit šu slim bas), k ar
maksim la slimnieku aktiv cija p c-oper cijas period .
Flebotromboze veidojas p rsvar dzi aj s v s, biež k -
apakš s ekstremit tes v s, kur ir liel ks hidrosta-tiskais
spiediens un asinsrite ir seviš i l na. V nov ro aseptiska
iekaisuma ainu.
59
 IRUR IJA IRUR ISK INFEKCIJA UN A NTI B A KTE Rl AL TERAPIJ A IRUR IJ

tisk kie dzi o v nu trombozes riska faktori (ar plaušu P r o f i l a k s e - savlaic ga to slim bu rst šana, kas var sekm t
art rijas trombembolijas): trombozes att st bu. Maksim li tra slimnieku aktiv cija
• irur iska, urolo iska un traumatolo iska coper cijas period .
oper cija, ilg ka par 3 st.
• ilgstošs gultas rež ms, ARTERI S TROMBOZES UN TO SAREŽ JUMI
• imobiliz cija, Ak ta art riju tromboze veidojas k sarež jums traumu,
• sirds mazsp ja, hronisku aterosklerotisku art riju boj jumu un diab tisku angiop tiju
• aptaukošan s, gad jumos.
• malignit te (onkosaslimšanas), Hronisko art riju saslimšanu gad jumos art riju sieni as ir
• vari kožas v nas, nel dzenas (aterosklerotiskas pangas), ir trauc ta asins la-min
• vecums virs 40 gadiem, pl sma, veidojas turbulence un, pievienojoties citiem nelabv giem
• DVT anamn , iemesliem, - tromboze. Trombozi veicina sm šana un slimnieka
• estrog nu lietošana, ja to nep rtrauc vismaz 4 dehidrat cija.
ned as pirms oper cijas, Atš ir no trombembola, trombu var nov rot daž dos
• neirolo iskie slimnieki, art rijas posmos, un s kum tas neskar art rijas s nu zarus,
• apakš s ekstremit s dzi o v nu tromboze kolater asinsrite ir maz k trauc ta un l dz ar to kl nisk
dažk rt rodas gr tniec bas otraj pus sakar simptom tika var neb t tik spilgti izteikta k trombembolijas
aug a spiedienu uz iegur a v m. gad jum .
Kl nisk aina: 70% noris latenti, 30% ir k di kl niski simptomi. No perif m art rij m 90% gad jumu ak tas art riju
c daž du autoru datiem dzi o v nu trombozes (ieskaitot trombozes nov ro apakš jo ekstremit šu art rij s. K l n i s k
bezsimptomu formas) nov ro: aina- slim ba s kas p kš i:
- p c irur isk m oper cij m - l dz 30% slimnieku; - subjekt vi ir s dz bas par as m, stipr m (iš misk m)
m k s, aukstu, nej gu ekstremit ti, parest zij m, kram
- p c traumatolo isk m oper cij m - l dz 47% slimnieku,
pjiem. Paiet praktiski nevar;
- p c urolo isk m oper cij m - l dz 34% slimnieku. Kl nisk
- objekt vi - redz, ka ekstremit te ir balta, perif s da as
aina, ja ir apakš jo ekstremit šu dzi o v nu trombozes:
marmoriz tas, aptaustot j t aukstu ekstremit ti un konstat
- subjekt vi - s dz bas par s m cirkš os, ikru musku os,
jušanas trauc jumus. Dist li no art rijas sl guma nekonstate
piesp jumu, noguruma saj tu k s, var b t parest zi-jas, krampji;
arteri lo pulsu.
- objekt vi nov ro zilganu das nokr su, t sku - zem da
D i a g n o s t i k a - vadoties no kl niskiem simptomiem un
piesp ta. Ja ir ileofemor flebotromboze, piet kums s kas no
instrument lo izmekl šanu rezult tiem (US, Duplex scann,
iegur a rajona un t k nosl d uz leju. Palpatori j t s pes pa dzi o
doplerogr fija, angiogr fija). r s t š a n a - kompleksa: gan
nu gaitu. S kum var b t paaugstin ta temperat ra;
konservat va, gan irur iska.
- v k s k sekund ri paplašin ties zem das v nas, nov ro
• Konservat terapija t da pati k dzi o v nu trombo-zei -
kolater lo venozo asinsriti augšstilb , cirkš u rajon .
agr ni j lieto trombol tiskie prepar ti (skat. dzi o v nu trombozes
D i a g n o s t i k a - vadoties no kl niskiem simptomiem un
rst šanu). Terapijas kompleks svar ga ir antia-gregantu lietošana
izmekl šanu rezult tiem: (reopoligluk ns, aspir ns, kurantils), oksi-baroterapija.
1) ultrasonoskopiska izmekl šana (Duplex scan); • irur isk rst šana - trombektomijai ir maz ka noz me, jo
2) doplerogr fija ( oti labi var konstat t ileofemor aterosklerotiski izmain s art rijas tromboz jas atk rtoti. Slimnieks
segment , bet apšaub mi - apakšstilba, iegur a v s); maksim li tri j sagatavo asinsvada rekonstrukcijai
3) radionukle izmekl šana ar tehn ciju; (endarterektomijai, sl gt art rijas segmenta šun-t šanai vai
4) flebogr fija - diagnostiski visprec , ta u ne vienm r protez šanai).
iesp jama. K o m p l i k c i j a s - ak ta arteri la iš mija un gangr nas
r s t š a n a - kompleksa: gan konservat va, gan irur iska. att st ba ekstremit .
• Konservat rst šana - stingrs miera rež ms (2-3 ned as), P r o f i l a k s e - savlaic ga to slim bu rst šana, kas var sekm t
ekstremit šu pacelšana augst k. trombozes att st bu - aterosklerozes profilakse, diab ta
Agr ni j pielieto trombol tiskie prepar ti. Šobr d visvair k kompens cija, c a ar sm šanu. Slimnieka di j lieto pietiekoši
ieteicam ir urokin ze, ko lieto venozo trombožu gad jumos: daudz š idruma un j izvair s no pas kumiem, kuri sekm
trieciendeva 250 000 - 600 000 IU/10 - 20 min. un t k uzturoš dehidrat ciju (sv šanu).
deva - 80 000-100 000 lU/h. Ak ta art riju trombembolija lokaliz jas perif s art rij s,
Trombol tiskos prepar tus var lietot 7-14 dienas, bet parasti visbiež k nov ro slimniekiem ar sirdsdarb bas ritma trauc jumiem
tikai 12-24 stundas. T k j riet uz hepar nu, ko ar s k ar (trombam atraujoties no kreis s austi as).
trieciendevu 10 000 IU i/v, p c tam 25 000 - 40 000 IU 24 st. laik Iemesli var b t ar trombi, kas atr vušies no centr k
nep rtraukti. Papildus v l pievieno: lokaliz m aneirismas sieni m vai aterosklerotisk m pang m.
- vazodilatatorus - nikot nsk bes prepar tus, No-špu; Emboli l o k a l i z j a s uz art riju bifurk ciju viet m, tas
- mikrocirkul cijas uzlabošanai -Rheopoliglucin trauc kolater lo asinsriti. Centr li un perif ri no trombembola
10 ml/kg svara, Trent lu; parasti veidojas trombi. Papildus tam pievienojas perif ro art riju
- fizioproced ras un magnetoterapiju. spazmas. St vokli v l pasliktina tas, ka cilv kiem, kuriem
- irur iskai rst šanai ir maz ka noz me - lieto tromb- ma istr s art rijas ir veselas, nav att st ts kolater lo art riju t kls,
ektomiju (sakar ar pal nin to asinsriti p coper cijas period c trombembolijas gad jum kl nisk simptom tika ir smag ka
trombi bieži veidojas atk rtoti) un atseviš os gad jumos centr li art riju ak tai trombozei. K l n i s k aina- simptomi s kas
li v nas. kš i (k p tagas cirtiens):
K omplik c ijas: - p kš as stipras s pes ekstremit , praktiski to nevar
- hroniska venoza nepietiekam ba, venoza st ze, kas pakustin t;
izpaužas k trofiskas izmai as - plašas trofiskas las; - objekt vi - ekstremit te ir marmoriz ta, auksta, past v dzi as
- embolijas mazaj asinsrites lok nov ro biež k, jo trombi ir jušanas trauc jumi, dist li no trombembola nav arteri pulsa;
irdeni un nav int mi saist ti ar v nas sieni u.

60

60
 IR UR ISKA I NFEKCIJA UN ANTI B AKTE Rl T ERAPIJ A IRUR IJA

- angliski "5P" - paleness - b lums, pain - s pes, pulse-
lessness - nav pulsa perif rij , paresis - paral ze, paresthesia -
parest zija.
D i f e r e n c i l d i a g n o s t i k a ir svar ga, jo trombem-bolijas
gad jum nepieciešama steidzama oper cija.
Atš ir no ak tas trombozes anamn un objekt vi iepriekš
nav bijuši hroniskas art riju saslimšanas simptomi, bet bieži ir
dz bas par sirds slim m (mirdzaritmija). Ja past v
diferencialdiagnostiskas gr bas, rst šanas taktika ir operat va.
r s t š a n a - kompleksa: irur iska un konservat va.
• irur isk rst šana - j izdara trombembolektomija pirmo 6
stundu laik . V k š oper cija var b t b stama sakar ar to, ka ir
iest juš s neatgriezeniskas izmai as ekstremit tes audos, kas p c
asinsrites atjaunošanas var rad t hepato-ren lo sindromu. Š dos
gad jumos j izdara ekstremit tes amput cija.
• Konservat terapija - j lieto paral li (skat. dzi o v nu
trombozes rst šanu). Trombol tisko prepar tu pielietošanai ir
maza noz me, jo t radušos embolu izš idin t nevar. J lieto
antikoagulanti, antiagreganti, spazmol ti i, prets pju l dzek i,
oksibaroterapija.
K o m p l i k c i j a s - ak ta arteri la iš mija un gangr nas at-
st ba.
P r o f i l a k s e - savlaic ga to slim bu rst šana, kas var sekm t
trombembolu veidošanos.
ARTER TI
Arter ti ir retas art riju patolo ijas (s k tiks apskat tas
asinsvadu irur ijas sada ):
1) aortoarterits,
2) gigantisko š nu - tempor lais un Takajasu - arter ts,
3) Buerger slim ba.
Sekund rie arter ti - retas, strutainas art riju saslimšanas sakar
ar strutain procesa disemin ciju no apk rt jiem audiem.
V e i c i n o š i e f a k t o r i - specifiskie (izsitumu t fs, skar-
lat na, sifiliss), nespecifiskie (art riju boj jums sakar ar mikrobu
hematog no disemin ciju).
L o k a l i z c i j a - jebkura art rija, tai skait ar aorta.
Kl nisk aina -to nosaka art rijas nosprostojuma pak pe.
Strutain procesa gaita art rijas sien ir atkar ga no apk rt esoš
strutain procesa agresivit tes. Piem ram, ja ir skarlat na ar
retrofaringi lu abscesu veidošanos, flegmonozi nekrotiskais
process kop miega art rij var novest pie mas vas asi ošanas.
Izš ir:
- ak tu un hronisku formu,
- process var norit t k endarter ts vai periarter ts,
- process var b t norobežots vai dif zs.
rst šana - j rst pamatsaslimšana, asi ošanas gad jum
nosien asinsvads.
P r o f i l a k s e - sekm ga to strutaino procesu san cija, kas
lokaliz jas blakus art rij m.
NEKROZE, GANGR NA, LAS, IZGUL JUMI
NEKROZE
Nekroze ir organisma audu boj eja, ko izsauc:
• traum jošais a ents,
• asinsrites trauc jumi,
• vielmai as slim bas un nervu sist mas boj jumi.
N e k r o z i var i z s a u k t :
1. Meh niska, tehniska, elektriska, miska, toksiska vai cita
iedarb ba uz organismu, piem ram,
- temperat ra virs +60° C un zem -15° C;
- mikrobu toks ni (g zes gangr na).
2. Asinsrites trauc jumi.
Sirds un asinsvadu sist mas mazsp ja (dekompens cija,
emboli), ilgas asinsvadu spazmas, sl gumi asinsvados (endarter ts,
aterosklerotisk gangr na, R no sindroms), asinsvadu nospiedums
vai ievainojums (zarnu iš mija pie in-karcer cijas, k jas gangr na
c ž auga, ipša p rs ja), asins rec šanas trauc jumi
(trombozes, embolijas). Asinsrites trauc juma pak pe ar sekojoš m
audu nekroz m nereti izsauc slim bu (g zes gangr na, ak ts
pankreat ts, gangr na p c embolij m, miokarda infarkts).
3. Nekrozes var att st ties ar vielmai u slim bu (cukura dia
ts), CNS slim bu (audz ji, siringomielija) gad jumos, k ar
perif ro nervu boj jumu rezult (nospiedumi, p rr vumi).
N e k r o z e s v e i d o š a n s trumu un plašumu nosaka:
• org na anatomiski fiziolo isk s patn bas,
• infekcijas kl tb tne,
• fiziskie faktori ( vide).
Nekrozes veidošan s atkar ga no org na anatomiski
fiziolo isko patn bu
- visp m par m: kaheksijas, avitaminozes, sirds un
asinsvadu mazsp jas, aukstuma, bada, vielmai as trauc jumiem;
- viet m par m: asinsvadu dal šan s tipa, asinsvadu
anastomoz m, kolater m, asinsvadu aterosklerozes, hematom m
ap asinsvadu.
Infekcijas kl tb tne veicina nekrozes izplat šanos (g zes
gangr na, plaušu gangr na, ak ts holecist ts), kad reiz m process
st nekontrol jams (sepse ar septisk m komplik cij m).
Aukstums izsauc un veicina asinsvadu spazmas, t pat ar
paaugstina temperat ru, pastiprina vielmai u un trauc tas
asinsrites gad jum var izsaukt vai veicin t nekrozi.
GANGR NA /-
Gangr na ir nekrozes paveids, kad process skar visu org nu
(plaušas), audus (musku audi, zem da) vai visu ekstremit ti (k ja,
roka). P c kl nisk s gaitas g a n g r n u i e d a l a :
• saus ,
• valg (mitr ).
Veicinošie faktori: asinsvadu ievainojumi, nospiedumi, plaši
apdegumi, infekcijas slim bas, embolijas, trombozes, endokr nas
patolo ijas, infekcijas pievienošan s.
Saus gangr na (gangraena sicca)
Biež k nov rojama ekstremit s - att st s slimniekiem ar
asinsrites dekompens ciju ( paši, ja iedarbojas v l citi faktori): audi
izž st - mumific jas, notiek koagul cijas nekroze, parasti process
ekstremit s skar vienu segmentu un t k neprogres .
d z b a s : iš miskas s pes, seviš i nakt s. S pju saj ta
turas ilgi, jo ir saglab tas nervu š nas It Tpnrrekrotiskiem audiem.
Kl nisk aina: ekstremit te marmoriz ta, pulsu zem
boj juma nepalp , kolater las spazmas. Rakstur ga ir demark cijas
nija, kas noš ir dz vos audus no boj tiem. Pilna audu atmiršana
zem demark cijas l nijas ir reta par ba (lepra). Organisma
intoksik cija maz izteikta, jo nav izteiktas audu_ destrukcijas.
rs t š anas galvenie principi:
- iev rot aseptiku, lai nepievienotos infekcija, lai saus
gangr na nep rietu valg gangr na;
- veikt nekrektomijas, fizik s proced ras;
- ar amput cij m nevajag steigties - t s j izdara tikai tad, kad
labi izteikta demark cijas l nija;
- veicin t kolater u att st bu (spazmol tiski prepar ti).
Profilaks e:
- savlaic gi diagnostic t asinsvadu sl gumus (aterosklero-
tiski, embolijas), tos likvid t;

61

61
 IRUR IJA IRUR ISK INFEKCIJA UN ANTI B AKTE R I
- veicin t kolater u att st bu, ja s kas ekstremit šu dekom-
pens cijas par bas.
Valg gangr na (gangraena humida)
Izsauc ak ti asinsrites trauc jumi, kam pievienojusies infekcija,
rojama galvenok rt tukliem cilv kiem. Nekrotis-kie audi nesp j
izž t, infekcija noved pie plaša audu sabrukuma, kas savuk rt ir
barotne mikrobiem, lai progres tu intoksik cija. Organisma
im nsist ma netiek gal ar infekcijas agresivit ti.
Org nu gangr nas ir tikai valg s (mitr s). K l n i s k aina-
ekstremit te ir piet kuši, b la, marmo-riz ta, auksta. Pulsu nepalp .
Par s bullas, irstošie audi ir pel gi za i ar izteiktu smaku
(plaušas gangr na). Bieži process k st nekontrol jams: infekcija ~>
SIRS -> MODS. Cieš visas org nu sist mas. tri j izdara k jas
amput cija vai org na iz emšana (pulmonektomija,
holecistektomija). c izcelsmes izš ir š das gangr nas:
1) n e s p e c i f i s k s gangr nas, kuru c lonis ir:
- ma istr lo asinsvadu boj jums,
- ilgstošs ž augs, iespr duši tr ce, zarnu apmešan s,
- termiski un miski boj jumi, apdegumi,
- audu trofikas trauc jumi (izgul jumi, las),
- mikrobu vai toks nu iedarb ba,
- asinsvadu li šana oper cijas laik (zarnu gangr na),
- lielo asinsvadu (gan v nu, gan art riju) trombozes vai
embolijas.
2) s p e c i f i s k s gangr nas, kuru c lonis ir:
- obliter jošas asinsvadu slim bas,
- infekcijas (piem ram, sifiliss),
- vielmai as trauc jumi (cukurslim ba),
- das saslimšanas, kas noved pie gangrenoz dermat ta.
Obliter jošas asinsvadu slim bas
Šaj grup ietilpst 2 pamatslim bas, kas var izrais t smagus
asinsrites trauc jumus, nereti gangr nu:
• obliter jošais endarter ts,
• obliter još ateroskleroze.
Obliter jošais endarter ts (Endarteriitis obliterans).
Obliter jošais endarter ts ir progres joša perif ro asinsvadu
slim ba, kas izsauc smagus mikrocirkul cijas trauc jumus (parasti
riešiem, visbiež k slim ba att st s apakš ekstremit ).
S l i m b a s i z c e l s m past v daudz teoriju (iekaisums, asins
misk sast va izmai as, vielmai as trauc jumi), ta u vairums
kl nicistu atz st neirorefleksus k noteicošo faktoru slim bas
att st .
v e i c i n o š i f a k t o r i j m i n : k ju apsald šana, nikot ns,
uztur šan s mitr s, dr gn s telp s, k ju traumatiz cija.
Slim bas pamat ir s ko asinsvadu int mas prolifer cija un tai
sekojoša saistaudu un traumu veidošan s, kas izsauc asinsvadu
mena sl gšanos. Iekaisums var lokaliz ties visos asinsvados
(sirds, smadze u), k ar var izplat ties uz apk rt jiem saistaudiem
(periarter ts, perivaskul ts).
Slim ba s kas neman mi, ta u aizvien progres . P rsvar
slimo jauni cilv ki (25 - 30 gadu vecum ), t ar šo slim bas veidu
sauc par juvenilo vai spont no gangr nu. Kl niski slim bas noris
izš ir 3 periodus:
1. K o m p e n s c i j a s p e r i o d s . Slimnieki s dzas
par aukstuma saj tu k s, k jas k st nesp kas, staig jot
par s nogurums. Min s s dz bas ir atkar gas no kolate
u att st bas.
2. D e k o m p e n s c i j a s peri ods. Sakar ar
asinsvadu sl gumiem paz d pulss uz p du art rij m, par
s trofiskas dabas trauc jumi k s, veidojas trofiskas las.
3. N e k r o t i s k a i s p e r i o d s . Šaj period izveido
jas pirkstu vai visas p das gangr na. Atmiršana s kas pirkstos,
granul cijas ir v ji izteiktas. Diagnostik ir svar gi noteikt
asinsvadu obliter cijas l meni, kolater s asinsrites apjomu.
62
TERAPIJA IRUR IJA
r s t š a n a . Izš ir 2 rst šan s metodes: konservat vo un
operat vo.
• Konservat rst šana.
Visi konservat vie pas kumi ir v rsti uz to, lai uzlabotu
mikrocirkul ciju boj taj k . Pas kumu komplekss sev ietver
asinsvadu paplašin jumu, hormonu prepar tu un anti-koagulantu
lietošanu, k ar hiperb ro oksigen ciju (sasniedzot 3-3,5 atmosf ru
spiedienu, sk beklis tieš ce no asin m difund audos, likvid jot
hronisko hipoks miju).
• Operat rst šana.
Ar š m metod m iedarbojas uz simp tisko nervu gangli-jiem,
endokr niem dziedzeriem (virsniere) vai asinsvadiem.
Izdarot simpatektomijas (lumb lo vai torak lo), pan k
asinsvadu paplašin šanos. Virsnieru oper cijas (epinefrektomi-ja)
kl nik nav plaši praktiz tas. Modern kais virziens pašlaik ir
kombin t simpatektomijas ar nekrotisko pirkstu amput cij m un
šunt t sl gto asinsvadu ar pašv nu. Nov lotos gad jumos k ju
amput .
Obliter još ateroskleroze (Aetherosderosis obliteraus).
Ateroskleroze ir hroniska slim ba, kas var skart sirds un
asinsvadu sist mu visos l me os; t s pamat ir holester na
vielmai as trauc jumi. Ar laiku boj s viet s nogulsn jas kalcija
i, radot segment rus asinsvadu nosprostojumus. Process var
skart miega un vainagart rijas, ta u visp s irur ijas kl nik
viesbiež k n kas saskarties ar iegur a un ciskas art rijas
sl gumiem.
K l n i k a . Noteicošais simptoms ir iš miskas s pes k s, kas
pieaug, noejot 40-60-100 m, un liekot slimniekam apst ties s pju
. Objekt vi nov ro trofiskas izmai as k ju pirkstos, pazemin s
das temperat ra, un t ieg st zilganu nokr su. Atkar no
mijklibošanas (daudicatio intermittens) slim bu iedala 4 stadij s:
1) stadija - miera st vokl slimniekam s dz bu nav, mijkli-
bošana par s p c gar ka noiet gabala.
2) stadija - mijklibošanas simptomi pieaug, par s dis-
trofiskas izmai as , nagos ir s pes miera st vokl .
3) stadija - pieaug distrofisk s izmai as, rodas las, izteiktas
nakts s pes, pat niec ga trauma slimniekam var izrais t gangr nu.
4) stadija - k jas gangr na.
r s t š a n a . Konservat s metodes dom tas, lai normaliz tu
holester na vielmai u, paplašin tu asinsvadus, uzlabotu
mikrocirkul ciju. Operat s rst šanas pamat ir daž da veida
asinsvadu rekonstrukcijas (trombektomija, boj ta segmenta apejoš
šunt šana).
LAS
las ir das vai zem das, reiz m ar dzi ko audu defekts.
s vienm r ir polietiolo iskas un sekund ras slim bas, kas norit ar
mikrocirkul cijas trauc jumiem un komplik cij m.
jos gados lu izcelšanos skaidro ar izmai m olbaltumu
sast , saistot pato en zi ar paaugstin tu sk bo hidro-l žu (A, B,
D kateps nu) aktivit ti , kur ir visdaž s izcelsmes
mikrocirkul cijas trauc jumi. K vesel , t ar slim š past gi
noris anaboliski un kataboliski procesi, kas ir gan š nu
jaunveidošan s, gan boj ejas pamat . Olbaltumu katabolismu
nodrošina š nu lizosom sist ma. Lizosom s ir aptuveni 80 sk bo
hidrol žu. Fiziolo iskos apst os organisms t s realiz tikai da ji.
Bet, ja trauc ta mikrocirkul cija (audu hi-poksijas, iš mijas),
lizosom s membr nas tiek boj tas, to caurlaid ba palielin s,
sk s hidrol zes nok st citoplazm un cirkul još s asin s, kur t s
iedarbojas uz olbaltumu molekul m.
Mikrocirkul cijas trauc jumu biež kie iemesli:
1) hronisks iekaisums derm , kas rada dermatosklerozi;
2) das mikroasinsvadu sieni u iekaisumi, kam seko asins-
vadu sieni as skleroze un dermatoskleroze;
62
 IRUR ISK I NFEKCIJA UN ANTI B AKTE Rl TERAPIJ A IRUR IJA

3) intravaskul ri hemokoagul cijas trauc jumi, kas beidzas vai VI Posttraumatisk s las:
nu ar arteri lu obliter ciju vai v nu trombozi. Ja tas notiek ak ti, - p c termiskiem, miskiem, staru apdegumiem,
rodas das nekrozes, ja hroniski - dermatoskleroze. Iesp jama - p c apsald jumiem,
dermas hipoksija, taj notiek vielmai as novirzes, dermu aizvieto - p c elektrotraum m,
rupjš iedraini saistaudi. - p c skalp m br m,
das izmai as var rasties visdaž ko hronisko slim bu - p c izgul jumiem.
rezult . Samazin s organisma reaktivit te, adapt cijas sp jas. Katra br ce, kuras r diuss liel ks par 10 cm, ir potenci la trofiska
dz ar to veidojas m labv gs fons, uz kura lokaliz jas un la.
nereti visai niec gas traumas rezult att st s gr ti rst jamas VII Iz loti audz ji:
trofiskas las, kas b ir nekrotisku infic tu audu per klis, ko - bazaliomas, melanomas, sarkomas u.c.
ietver bl vos saistaudos p rejošs granul cijas valnis un ko pavada - metast zes ar iz lojumiem.
apk rt jo audu nespecifisks iekaisums. Trofisko lu klasifik cija. c kl nisk s norises izš ir ak s, hronisk s torp s un hronisk s
Sekmes trofisko lu rst šan var g t, tikai atšifr jot un recidiv još s las.
rst jot pamatslim bu, ar kuru saist ma las izcelšan s. Trofisko lu att st izdala sekojošas f zes
Trofiskas las p c rašan s c lo iem iedala sekojoš s (stadijas):
grup s: 1) pirms las st voklis, kad kapil ros samazin s parci lais
I Vazotrofisk s las: sk bek a spiediens, cieš audu trofika, trauc ta limfas attece,
1) las, kas rodas no hroniskas venozas nepietiekam bas: veidojas limfas, olbaltumu ekstravaz ti, audos pieaug st ze,
- varikoz s, 2) distrofisko izmai u, das iekaisumu un nekrožu veidošan s
- posttrombofleb tisk s, ze,
- dzi o v nu iedzimtas displ zijas (Klipe a - 3) las att šan s un re ener cijas f ze,
Trenon sindroms) las; 4) epiteliz cijas un r tošan s f ze.
2) las arteriovenozo fistulu gad jumos: Ikreiz, kad br ce atkar no t s lieluma dz st ilg k par 30-60
- posttraumatisko arteriovenozo fistulu un dien m, j dom par trofisku lu. Trofisko lu kl nika.
aneirismu gad jumos, Jebkuru trofisku lu raksturo ar t s lokaliz ciju, izm riem,
- iedzimto arteriovenozo fistulu (Parks - formu, malu, dibena un apakš jo audu, k ar strutaino aplikumu un
bera sindroms) gad jumos; nekrožu, granul cijas audu un ies kuš s epiteliz cijas aprakstu un
3) iš misk s las: nov rt jumu.
- ak tu un hronisku trombožu un trombemboliju, Trofisko lu lielums var b t visdaž kais - no mikroskopiska
- obliter još endarter ta, dz milz giem, nereti ekstremit ti cirkul ri aptverošiem audu
- obliter još s aterosklerozes, defektiem. Ar formas visdaž s - apa as, ov las, nepareizas.
- diab tisko angiop tiju gad jumos, Malas var b t gludas, nel dzenas, izrobotas, it k paraktas, m kstas,
- p c lielo asinsvadu traum m, cietas, p rragotas. las dibens - padzi in ts, kr terveida,
- hipertens vi iš misk s las (Martorell sindroms); piepacelts, to izkl j vai nu daž da dz guma pak pes granul cijas
4) limfas atteces trauc jumu izrais s las, piem ram, vai nekrotisko audu masas. Strutas - daž das nokr sas un
t.s. elefanti zes gad jumos, k ar p c oper cij m (mastekto- konsistences, atkar no mik-rofloras.
mij m, Kraila oper cij m), kur s tiek iz emti lielie limfas kolek Apk rt jie audi - no mazizmain tas das l dz b li sklero-
tori. tiz tiem vai sarkaniem, cietiem, bl vi indur tiem audiem, jo bl kas
II Neirotrofisk s las rodas: malas un dibens, jo re ener cija ilg ka.
1) perif s nervu sist mas boj jumu (visbiež k n.ischiadicus), Vis m trofiskaj m m kop gs ir tas, ka atš ir giem to veidiem
ir maz atš ir gu paš bu. Dažu trofisko lu rakstur s
2) CNS slim bu (siringomielija, amfiotrop later skle
paš bas.
roze, luess) gad jumos.
Hronisk s venoz s las - visbiež k apakšstilba
III las, kuru c lonis ir visp s slim bas:
apakš trešda , daž da lieluma un formas, ar cirkul ras,
1) kalagenoz s (vilk de, reimato dais artr ts, nodozais peri-
rsvar iekš virsm . Tipiska apk rt jo audu br indur ci-ja,
artr ts, sklerodermija, Felti sindroms),
nereti ar paraulceroza ekz ma.
2) vielmai as slim bu (pelagra, diab ts, cinga, lipo nek-
Iš misk s las - izteikti s gas, uz k ju pirkstiem un
robioze),
apakšstilba priekš s - s virsmas. T s kl j br ni sarkana (l dz
3) hronisko intoksik ciju (ar met liem - svins, hroms, ar-s ns,
pat melnai) nekrotisku audu krevele. Apakš jie audi v si. Ar oti
broms; ar medikamentiem - kortikostero di, digitalis prepar ti,
gi rst tas, t s turpina progres t. Faktiski t ir jau ies kusies
brom di, jod di, antibiotikas),
gangr na.
4) aler isko dermat tu,
Hipertonisk s las - (Mortorell sindroms, aprakst ts
5) vaskul tu (Šenlen Henoha slim ba, mezglainais nekro-tiskais
1945.g.) - nelielas, 5-8 cm diametr , seklas, apa as vai ov las,
vaskul ts, kukai u kodumi),
gas, uz apakšstilba s - priekš s virsmas, biež k
6) staru slim bas,
padz vojuš m, ar hipertensiju slimojoš m sieviet m. Uzlabošan s
7) asinsrades org nu slim bu (policit mija, Hodžkina slim ba,
pan kama gr ti, - tikai vienlaic gi rst jot hipertensiju.
pernicioz an mija, hroniskas leikozes),
Faged nisk s las jeb epifasci progres još gan-
8) luesa,
gr na. P c nobr zumiem, kukai u kodumiem, iekaisumiem utt.
9) tuberkuloz s las.
rodas lok la t ska ar sas rtumu, rakstur gs izteikts s -gums.
IV las p c lok m infekcij m:
Apm ram p c 3 dien m šaj rajon par s tumšs plankums,
1) rozes nekrotisk m form m,
c tam la. T strauji progres uz perif riju, bet dzi um izplat s
2) epifasci s faged nisk s flegmonas,
tikai l dz fascijai. Malas pel kas, granul cijas l dz gas zivs ga ai.
3) piokoku infekcij m (pyodermia chronica uloerosa),
Augsta temperat ra, visp ja intoksik cija. Faged nisk la
4) s šu infekcij m (epidermof tija, aktinomikoze),
pieskait ma anaerobai neklostridi lai infekcijai.
5) parazit s las.
N eir otr of is k s las. T m seviš i gr s gaitas d
V Osteomiel tisk s las. dots pat speci ls nosaukums - "melum porforans pedis". Rodas

63
63
 IRUR IJA IRUR I S K A I N F E K C I J A UN ANTI B AKTE R I LA T E R A P I J A IRUR IJ

perif ro nervu, biež k n.ischiadicus boj juma viet s, ar , ja ir folikul ts vai ekz ma, izplat s progres vi, rodas las, kuru dibenu
diab tisk s neirop tijas, p das atbalsta viet s - I un V metatar-z lo kl j v jas granul cijas ar multipl m fistulu ej m, no kur m uzspiežot
kaulu galvi as un pap ža rajon . Vispirms te par s izdal s strutu pilieni. P c las samazin šan s paliek pigment ta
hiperkeratoze, ko nomaina la, kas tri k st piltuvveida, dzi a, bez da.
jebk m re ener cijas paz m. du e p i d e r m o f t i j a (Epidermophytia pedum, paši
Necrobiosis lipoidies nov ro apm ram 30% diab ta E.intertriginoides) - pirkstu starp s (biež k III - IV) rodas
slimnieku. Uz k jas priekš s virsmas, parasti simetrisk s viet s, sapl stošas s gas erozijas, kas izplat s pa p das dors lo vai
rodas das defekti 2,0 un vair ku cm diametr dzelteni br kr plant ro virsmu.
ar zilgan m vai purpurkr sas zon m, kas centr iz lo. D a ž d a s i z c e l s m e s d e r m a t t i - tieši veziku-loz
Daž das las radoš s das t u b e r k u l o z e s formas, kuru vai pustuloz stadij , kad p c epidermas atsl ošan s veidojas
gad jum vispirms par s s ki mezgli i, kas sabr kot p rv ršas multiplas virspus jas erozijas, ko p c tam p rkl j kreveles.
par m, atdal jumos atrod BK, dažreiz atrod ts. Trela graudi us - E k z m a (Eczema medians) - uz aps rtušas das fona
dzelteni sarkanus s kus paaugstin jumus, kas atrodas dabisko veidojas pl stošas vezikulas, kuru viet rodas erozijas ar mitro-jošu
atveru tuvum un past gas mitro-šan s d p rkl jas ar virsmu. Trofisko lu komplik cijas:
papiiomatoziem izaugumiem: - las asi ošana;
- lupus exulcerans - virspus jas las ar it k izgrauzt m - infekcijas, visbiež k erisipelas, pievienošan s
mal m; ar sekojošu apakš jo audu daž das pak pes iekaisumu;
- skrofuloderma - las ar zilgani sarkan m, it k parakt m - dermat ti, ekz mas, piodermijas;
mal m, kas kar jas p ri lai; t s dibenu kl j strutaini aplikumi vai - trombofleb ti;
asi aini strutainas kreveles, zem kur m atrodas asi ojošas - peri ost ti;
granul cijas; - maligniz cija;
- erythema indurativum Bozin - uz apakšstilbiem rodas - apk rt s das un zem das indur cija, fibrod ma,
daž da lieluma un bl vuma zilgani sarkani mazs gi mezglotiem limfod ma, daž dus funkcijas trauc jumus radošas r tas.
sabr kot, rodas nepareizas formas seklas las ar daudziem lu rst šana.
seroziem atdal jumiem. Tai j balst s uz las etiolo iju, j t kompleksai. Ar vienu
Al er isko vaskul tu las - multiplas, nav lielas, metodi lu iz rst t nevar. Uz 1990.gadu literat pied tas
izveidojas uz hemor iju fona. lu diferenci ldiagnoze. apm ram 1000 rst šanas metodes. Trofisko lu rst šan
las visbiež k j diferenc savstarp ji, lai: iev ro s e k o j o š i p r i n c i p i :
1) preciz tu to etiolo iju, 1) rst t pamatslim bu, tai skait iesp ju robež s ar irur iski;
2) noteiktu kl nisk s norises formu. 2) likvid t perif ro iekaisumu, atvese ot apk rt jo du;
3) samazin t t skas un nov rst venoz s atteces trauc jumus;
Raksturojums Ak s las Hronisk s las
4) paš likvid t iekaisumu un nekrotiskos procesus,
Robežas nav asas vair k vai maz k prec zi
nom kt mikrofloru;
norobežotas 5) stimul t repar ciju ;
6) savlaic gi sl gt dz t s kuš s las virsmu, izmantot k
Malas kstas, pak peniski biezas skrimš veida, paceltas autodermatoplastiku, t ar das aizvietot jus;
riet pl zilgan virs apk rt jiem audiem, bez 7) lok s lu terapijas pamatprincipiem j atbilst
epit lij epiteliz ci-jas paz m attiec gaj m br u dz šanas f m;
8) slimnieku rehabilit cija un dispanseriz cija v period .

las taj ir nekrotiski audi, gludas, l dzenas, t s IZGUL JUMI

ko nomaina veido bl vi saistaudi
Izgul jumi ir m ksto audu atmiršanas process, kuru izsauc
granul cijas
neirotrofiskie vai asinsrites trauc jumi k noteikt erme a
Granul cijas rtas, graudainas jas, gludas, taj s rajon .
ieaug saistaudi V e i c i n o š i e f a k t o r i - muguras smadze u boj jumi, ilgstoša
gul šana piespiedu st vokl .
da ap lu nedaudz pacelta, var bieza, fibrozi izmain ta, K l n i k a . Par das aps rtums, v k cianoze, nekrozes ar
t aps rtusi, bet bl va, r taina, ar hiper- lu veidošanos taj s viet s, kur ir pl na audu k rta uz kaula
nes ga keratozi
izci iem (krusta kauls, l psti as, pap ži, ciskas kaula s nu
izaugumi). Ja sapl st multipli nekrotiski per i, var izveidoties
septisks st voklis.
las j diferenc no visdaž kaj m das slim m. Vis- r s t š a n a . Izgul jumi gr ti padodas rst šanai, seviš i, ja
biež k t s ir: slim bas c lonis ir muguras smadze u boj jums. Apstr k
S t r e p t o d e r m i j a (streptodermia diffusa) - da mit- nekrotisku br ci ar proteol tisko fermentu un fizik laj m proced m
rojoša, ar erozij m, sarkana, pat zilgana, viet m to kl j br nganas (l zerapstarošana). J rst pamatslim ba. P r o f i l a k s e .
kreveles, viet m biezs serozs eksud ts. Perif rij atsl ojas raga Galvenok rt - slimnieka kopšana, kas nodrošina t ru, nesaburz tu
sl nis ar šauru hiper mijas joslu, defekta virsma gluda, sp ga. gultas ve u, das apstr di ar spirta š dumiem, speci lu matra u un
das boj jums dif zs, gaita progres joša. ri u lietošanu.
Vulg e k t m a (ecthyma simplex s.vulgare) -
streptokoku infekcija. rodas s gi cieti mezgli i, uz kuru
virsmas par s p sl ši ar serozu, p c tam strutainu saturu. To
centrs sakalst, veidojas daž da lieluma net ri br na kreve-l te;
sadz stot veido r tas ar hiperpigment ciju perif rij , kas p c tam
izz d.
Hr onis k lain pioder mija (Pyodermia
chronica ulceroso) - izsauc stafiiokoki vai streptokoki. S kas k

64

64
 IRUR ISKA INFEKCIJA
ANTIBAKTERIALA TERAPIJA
IRUR IJA
irur ijas kl nik pielietojamos mijterapeitiskos antibak-
teri los l dzek us nosac ti var iedal t div s liel s grup s, t s ir
antibiotikas un miskie antibakteri iie l dzek i. irur ij tos lieto gan
slim bu rst šan , gan profilaks .
Antibakteri lo l dzek u iedal jumam tiek izmantotas daž das
klasifik cijas:
1) P c prepar ta uzb ves s t r u k t r a s :
, - betalakt mie antibakteri iie l dzek i (penicil na grupa,
cefalospor nu grupa, karbapen mi, monobakt mi, te iek aujas ar
betalaktam žu inhibitori),
- nebetalakt mie antibakteri iie l dzek i (aminogiikoz di,
tetracikl ni, makrol di, fluorhinolonu grupa, glikopept di, sul-
fonam di, polimiks ni, fuzid nsk be, rifampic ns).
2) P c iedarb bas m e h n i s m a :
- l dzek i, kas iedarbojas uz mikroorganisma š nu mem
br nu (penicil ni, cefalospor ni, betalaktam žu inhibitori, kar
bapen mi, glikopept di, prets šu grupa un imidazola grupa);
r - antibiotikas - prote nu inhibitori (aminogiikoz di, hlo-
ramfenikols, klindamic ns, makrol di, tetracikl ni); ., - antibiotikas,
kas iedarbojas uz nukle nsk m (fluorhinolonu grupa, rifamp ns,
ar pretv rusu l dzek i, piem ram, aciklovirs).
Latvij vair k tiek izmantota antibakteri lo l dzek u grupu
klasifik cija, kas atspogu o antibakteri lo l dzek u atkl šanas un
jaun ko l dzek u sint zes att st bu (skat t 2. sada u).
1. ANTIBAKTERI S TERAPIJAS VISP GIE PRINCIPI
IRUR ISKO SLIM BU RST ŠANA
Lai pielietotu antibakteri los l dzek us: 1);j nosaka, vai ir
indik cijas antibakteri lai terapijai, 2) j nosaka mikroflora un t s
jut ba pret antibakteri liem prepar tiem, 3) j izv las antibakteri iie
prepar ti un racion li tie j pielieto. Vienm r j dom par iesp jamo
sarež jumu profilaksi.
1.1. Indik cijas antibakteri lai terapijai irur ij ir:
a) visp ja un viet ja irur iska infekcija,
b) stipri pies ota br ce,
c) apdegumi,
d) va ji l zumi,
e) ku a un zarnu trakta org nu perfor cija ar periton tu,
f) p coper cijas strutaini sarež jumi.
1.2. Mikroflora un s jut ba pret prepar tu
irur isk s infekcijas biež kie izsauc ji ir aprakst ti noda
irur isk infekcija".)
jut gumu pret antibakteri liem prepar tiem nosaka laboratorij
in vitro un kl niski in vivo. atz , ka, neskatoties uz laboratorisku
atbildi, ka dot mikroflora ir nej ga pret k du no antibakteri liem
prepar tiem, kl niski tom r dažk rt var nov rot pozit vu iedarb bas
efektu. Svar gi ir pirmo attiec materi la paraugu (izsv dums,
strutas, kr pas, ur ns, asinis utt.) pa emt pirms antibakteri s
terapijas uzs kšanas, t di palielin s pozit vas mikrobiolo isk s
atbildes iesp ja un var ieg t antibiotikogrammu - mikroorganisma
jut guma spektru uz konkr tiem prepar tiem.
Antibakteri iie l dzek i ir b tisks papildin jums moderna-
65
UN A N T I B A K T E R I A L A T E R A P I J A IRUR IJA
irur ijas l dzek u kl st gan irur isk s infekcijas rst šan , gan
s att st bas nov ršan . Tom r ir b tiski apzin ties faktorus, kuri
var noteikt nepietiekamu vai piln neefekt vu to iedarb bu uz
mikroorganismiem. Visai bieži antibiotiku neefektivit ti apz ar
rezistenci. Tom r tas nav vienk ršs un vienveid gs meh nisms, un
antibiotiku neefektivit tei ir daudzi c lo i. To var iespaidot sekojoši
meh nismi:
a) antibakteriala l dzek a nesp ja iek t mikroorganism , k ar
a strukt ru izmai as,
(b) antibakteriala l dzek a inaktiv cija,
c) tolerances att st ba pret antibakteri liem l dzek iem, idj
piln gas rezistences un heterorezistences att st ba.
Dažk rt izmai as mikroorganismu š nas membr nas strukt
var nov rst antibakteriala l dzek a nok šanu mikroorganism .
Piem rs ir gramnegat vo bakt riju olbaltumu kan lu poru
veidošana, kas kalpo barojošo elementu (potenci li ar antibiotiku)
nok šanai mikroorganism - izmai u gad jum antibiotikas nevar
iek t š . M a strukt ru izmai as piem rs ir transform cijas
penicil nu saistošajos olbaltumos, kas ir biež kais betalakt mu
rezistences izcelsmei gan grampozit m, gan gramnegat m
bakt rij m.
Ar inaktiv ciju saprot antibiotikas destrukciju, pirms t sasniedz
i mikroorganism . Liela noz me ir daž diem enz miem, ko
produc mikroorganismi, lai daž du bio misku procesu rezult
sadal tu antibakteri los l dzek us (piem ram, betalaktam zes,
aminoglikoz dus p rveidojošie enz -mi, hloramfenikola
acetiltransfer ze). Betalaktam zes var sagraut penicil nus,
cefalospor nus un citas betalakt s antibiotikas, hidroliz jot to
strukt ras betalakt mo gredzenu. Ar betalaktam zes m dz b t gan
šaura, gan plaša spektra. Mikroorganismu sp ju produc t
betalaktam zes nosaka gan hromosom la iedzimt ba (piln
rmantojas vairošan s proces ), gan plazm du en tiskais
meh nisms (DNA strukt ra bakt rijas citoplazm , kas var tikt
nodota citai bakt rijai, p rnesot rezistenci).
Tolerances att st bas meh nisms v l nav piln izp ts, bet ar
to visbiež k izskaidro gad jumus, kad parasti bakteri-c das
iedarb bas antibiotikas konkr gad jum sp j iedarboties tikai
bakteriostatiski. Šajos gad jumos bieži liela noz me ir antibakteriala
dzek a devai - t.i., pietiekamai koncentr cijai, lai izn cin tu
mikroorganismu.
Piln ga rezistence izveidojas hromosom lu mut ciju ce ,
tom r izcelsmes pamatmeh nisms ir plazm du ce no viena
mikroorganisma otram nodot rezistence. Heterorezistence tiek
attiecin ta uz gad jumiem, kad tikai da a no vienas bakt riju
kult ras sp j pretoties antibakteri lo l dzek u iedarb bai (piem ram,
meticil nrezistentais Staphylococcus aureus).
13. Antibakteri s terapijas prepar tu izv le
Lai izv tos antibakteri s terapijas prepar tu, ir j zin
prepar tu grupu un medikamentu raksturojums:
1) J dziens par grupas (prepar tu) farmakolo isk m pat-
m. J t priekšstatam par prepar ta uzb vi (piem ram,
betalakt mais gredzens prepar ta strukt ), iedarb bas meh -
nismiem uz mikrofloru (piem ram, iedarb ba uz bakt riju replik ciju
vai reprodukciju - uz k du strukt ru mikrobu š ), nok šanu
mikrobu š (akt vas vai pas vas dif zijas ce ), š bu, sk bes
iztur bu (prepar ta efektivit te, lietojot per os, efektivit te eksud tos
un strutu kl tb tn ).
2) tedarb bas meh nisma raksturs uz mikroorganismiem, kas
var b t bakteric ds vai bakteriostatisks (atš ir ba bieži ir relat va, jo
vienam prepar tam var b t daž da efektivit te atkar no mikrobu
sugas, jut bas, augšanas f zes u.c. faktoriem).
c darb bas spektra plašuma antibakteri los prepar tus
var iedal t di:
1) Plaša darb bas spektra prepar ti - irur ijas kl nik par
diem uzskata prepar tus, kas, iedarbojoties uz daž diem
65
 IRUR IJA IRUR ISK I N F E K C I J A UN A N T I B
mikrobiem, darbojas ar uz gramnegat m n ji m (ilgstoši
pielietojot, šie prepar ti izn cina E. coli, t.i., norm lo zarnu
mikrofloru).
2) Ne visai plaša darb bas spektra prepar ti, kuri
neatkar gi no mikrobu sugu skaita neiedarbojas uz gramne
gat m n ji m.
3) Šaura darb bas spektra prepar ti ir sintez ti selekt vi
ai ar noteiktu mikrobu sugu (antistafilokoku antibiotikas,
prets šu antibiotikas u.c).
irur ij svar ga ir prepar ta iedarb ba uz anaerobiem
mikrobiem sakar ar iesp jam m poliinfekcij m.
Antibakteri s terapijas prepar tu Izv li nosaka:
• P r e p a r t a i e d a r b b a uz ma k r o o r g a n is m u, kas
tiski ietekm konkr antibakteriala l dzek a vai to kombin cijas
izv li. Svar ga ir prepar ta resorbcijas sp ja organism - tai skait
uzs kšan s no zarnu trakta, koncentr šan s sp ja patolo isk
per kl (k dos audos prepar ts maksim li koncentr jas), sp ja
rvar t barjeru sist mas (j in s ar hematoencefal tisko,
sinovi lo un placent m barjeru sist m - seviš i gr tniec m
pirmajos tr s m nešos). J em v prepar ta iedarb bas ilgums,
paši bakteriostatiskas darb bas prepar tiem, prepar ta sadal šan s
un elimin cija no organisma (sadal šan s akn s vai nier s un
izdal šan s p rsvar ar žulti vai ur nu, pie kam svar ga ir šo
sadal šan s produktu antimikrob efektivit te un toksicit te).
• R i s k a f a k t o r u n o v r t j u m s , kas ir pamat
kontrindik ciju noteikšanai.
• Prepar tu s i n e r i s m s un a n t a g o n i s m s (var iz
mantot tabulas par antibakteri lo prepar tu sader bu).
• M i j i e d a r b b a ar citiem medikamentiem un prepar
tu b l a k u s e f e k t i . Šos jaut jumus apskata kl nisk farma
kolo ija.
Antibiotiku blakusiedarb ba ir:
a) aler iskas reakcijas;
b) toksiska iedarb ba uz org niem un to sist m (nevar
vienlaic gi lietot divas prepar tu grupas ar vien du toksisku
iedarb bu uz noteiktu org nu sist mu);
c) disbakterioze, ko nov ro, ilgstoši lietojot plaša spektra
antibakteri los prepar tus;
d) rezistentu mikrobu štammu veidošan s (bakteri se-
lekcija), kas rodas, nepareizi izv loties prepar tus, to devas un
ievad šanas laikus;
e) superinfekcija (to skait nozokomi ) - nom cot norm lo
organisma mikrofloru, savairojas mikrorganismi, kuri ir rezistenti
pret doto terapiju.
• Prepar ta pielietošanas ekonomiskais izdev
gums.
1.4. Racion las antibakteri s terapijas pielietošanas
principi
irur ij v lams pielietot bakteric das darb bas prepar tus, pie
kam j em v :
1) Prepar tu devu izv le; dev m divas l dz tr s reizes j -
rsniedz minim koncentr cija attiec s mikrofloras no-
kšanai.
2) Racion kie ievad šanas ce i, lai pan ktu maksim lu
koncentr ciju infekcijas per kl :
a) tradicion pielietošana - per os, i/m, lab k i/v,
b) ievad šana dobumos - pleiras un v derpl ves dobumos,
loc tav s u.c,
c) netradicion lie ievad šanas ce i - ievadot selekt vi intra-
arteri li, endolimf tiski, k ar atst jot katetrus atk rtotu devu
ievad šanai. Ortop dij pielieto ar implant tus, kas ilgstoši izdala
antibiotikas, t pan kot augstu lok lu koncentr ciju vair kus
nešus p c oper cijas.
3) Ievad šanas laiki - prepar tu ievad šanas biežums ir
seviš i svar gs prepar tiem ar bakteriostatisku darb bu.
KTERI T ER API JA I R UR IJ
4) Pielietošanas ilgums - visp rpie emts ir antibakteri lo
terapiju turpin t l dz kl nisk st vok a normaliz šanai un p rtraukt 1
-3 dienas p c tam, kad atjaunojusies norm la erme a
temperat ra.
5) Prepar ta mai a - t j veic ik p c katr m 7-10 dien m, ja
kl niski nepieciešama ilgstoša antibakteri lo l dzek u pielietošana.
6) Prepar tu kombin ciju izv le - irur ij parasti vienlaic gi
lieto 2 (ret k 3) prepar tus, vadoties no to darb bas si-ner isma un
iev rojot antagonismu. Ja izš iras par treš l dzek a pievienošanu
kombin cijai, tad parasti to izv las no misko antibakteri lo
dzek u grup m.
7) Atseviš os gad jumos ir pie aujama emp risk antibakteriala
terapija ex juvantlbus. du terapiju veic ak tos gad jumos, kad
nepieciešams uzs kt rst šanu pirms laboratoris-ko anal žu atbilžu
sa emšanas. S kum pielietojamie prepar ti ir t saucam s pirm s
rindas antibiotikas, kam piem t bakteric da iedarb ba:
a) betalaktam žu rezistenti penicil ni vai 3. paaudzes ce-
falospor ni, karbapen mi, monobakt mi;
b) to kombin cija ar aminoglikoz diem, jaun kiem mak-
rol diem, fluorhinoloniem.
terapijas korekcija ir atbilstoša antibakteri s terapijas
principiem, nov rt jot s kuma terapijas kl nisko efektu.
1.5. Antibakteri s terapijas sarež jumu profi
lakse:
• Racion li j izv las antibakteri lie prepar ti.
• J nosaka makroorganisma jut ba pret tiem (dati no
anamn zes, das raudžu rezult ti).
• J mazina prepar tu blakusefekti un toksicit te, likvid jot
biolo isko konstan u novirzes (prepar ta izv j iel go ar
pacienta blaknes).
• J veic disbakteriozes profilakse ilgstošas antibakteri s
terapijas laik , pielietojot prets šu antibiotikas, vitam nus,
paaugstinot organisma reaktivit ti, normaliz jot zarnu mikrofloru.
1.6. Antibakteri lo l dzek u profilaktiska pielie
tošana
jumos ir pier ts, ka profilaktiska antibakteri lo l dzek u
lietošana irur isko oper ciju laik samazina infekcijas att st bas
risku.
Antibiotikas irur ij profilaktiski lieto oper ciju laik ar i:
- nov rst eksog no patog no mikroorganismu infiltr šanos,
- nov rst rezident s mikrofloras iek šanu steril s viet s,
- bakteri s kontamin cijas gad jum izn cin t mikro-
organismus, nepie aujot to koncentr cijai pieaugt l dz irur isk s
infekcijas att st bas iesp jai,
- nov rst nosac ti patog no mikrobu aktiv šanos.
Pielietojot antibiotikas profilaktiski, ir j iev ro sekojoši
principi:
- antibakteri lam l dzeklim j t audos kontamin cijas laik ,
c tas j lieto pirms oper cijas un oper cijas laik , ja t s ilgums
rsniedz 2 stundas. Inc zijas br antibiotikas seruma daudzumam
ir j t pietiekam terapeitisk l men ;
- profilaktiski j lieto plaša spektra antibakteri lie l dzek i (be-
talaktam žu iztur gie penicil ni, pirm s un otr s paaudzes cefa-
lospor ni, karbapen mi, monobakt mi, imidazola atvasin jumi);
- antibakteri lo l dzek u profilaktiskai lietošanai j t
ekonomiski izdev gai.
Literat biež k ir nor des uz optim lo profilaktisk s ievades
laiku: irur isk s infekcijas att st bas risku visefekt k samazina
divas stundas pirms paredzam s irur isk s oper cijas intravenozi
ievad ts l dzeklis. Praks tom r bieži profilaktisko antibiotiku devu
pacients sa em pirms oper cijas, uzs kot ievadnarkozi.
66
 IR UR ISKA INFEKCIJA UN ANTI B AKTERI T ERAPIJ A IRUR IJA

Indik cijas antibakteri lo l dzek u profilaktiskai pielietošanai ir:
• "net s'' oper cijas,
• "t s" oper cijas ar mikrobu pies ojumu (kontami-n ciju),
• smagas, traumatiskas oper cijas,
• irur isk s oper cijas, kur pielieto sint tiskos materi lus un
prot zes,
• transplantolo ija,
• paaugstin ta riska pacienti.
Paaugstin ta riska momenti ir slimnieka adipozit -te,
pavadošs cukura diab ts, stero du atkar ba, malignit te, k ar citi
faktori, kas tieši saist s ar org nu sist mu, kura tiek irur iski
rst ta.
Antibakteri profilakse "t s" oper cij s ir diskutabla.
Nav pier ts ar , ka biež kaj m irur isk m manipul cij m
(sirds katetriz cija un angiogr fija, art riju, v nu un ur n-ce u
katetriz cija, orotrahe la un nozotrahe la intub cija, endoskopiskas
izmekl šanas u.c.) profilaktiska antibakteri terapija var tu
mazin t infekcijas risku. Tom r ir atseviš as nor des literat , ka
torakocent zes pacientiem profilaktiska antibakteri terapija var
samazin t empi mas att st bas risku.
Profilaktiskai antibakteri lai terapijai parasti izv las plaša
spektra antibiotikas ar ilgu iedarb bu, kuras pamat nov rš elpce u,
ur nce u un br u infekciju un sal dzinoši nav d rgas. Parast s
oper cij s pietiek ar vienreiz ju ilgstošas darb bas l dzek a ievadi,
nopietn kos gad jumos antibiotikas profilaktiski ievada 24 (dažk rt
48) stundas. Literat sastopami ar ieteikumi profilaktisko
antibiotiku lietošanu p rtraukt l dz ar intravenozo katetru
evaku ciju.
Abdomin irur ij infekcijas risku paaugstina pazemin tais
ku a sk bums, ilgstoš ks ileuss, zarnu obstrukcija, asi ošana,
las slim ba, malignit te un H2 blokatoru ilgstoša lietošana.
Modern s irur isk s kl nik s ir pie emts profilaktiskai
antibakteri lai terapijai izmantot standartiz tas sh mas (skat.
l.tabulu).
Uzskati par optim lu profilaktisko antibakteri lo l dzek u izv li
dz b t daž di un main s l dz ar jaun kajiem p jumiem un
jaunu antibakteri lo l dzek u pieejam bu. T , piem -
1.tabula. Antibakteri las profilakses sh ma (p c ]. P. Sanford. Guide
to Antimicrobial Therapy , 7999.).
Oper ciju veids Antibakteri lais l dzeklis
ram, past v viedoklis, ka 3. paaudzes cefalospor ni neb tu lietojami
profilaktiski, jo tie nav efekt vi pret stafilokokiem un to plaš ka
lietošana pavairo antibiotiku rezistento štammu veidošanos. Ir
autori, kas noliedz, ka lab ku profilaktisko efektu pan k, ja lieto divu
antibakteri lo l dzek u kombin ciju. Sirds irur ij ir kl nikas, kur s
neizmanto profilaktisku antibakteri lo terapiju, ja oper cijas gait
netiek atv rtas sirds kameras - t.i., miokarda revaskulariz cijas
oper cij s.
atceras, ka, lietojot antibiotikas, 5-20% pacientu var
par ties caureja. Antibiotiku izrais to kol tu biež k nov ro, ja lieto
ampicil nu, klindamic nu un 3. paaudzes cefalospor -nus. Lai gan
teor tiski gandr z visas antibiotikas iesp jams saist t ar šo
komplik ciju, visret k to nov ro, lietojot amino-glikoz dus.
Rezum jot j atceras, ka antibakteri lo prepar tu lietošanu
irur ijas kl nik nevar aizst t aseptiku, tie nav ne antipir ti i, ne ar
nomierinoši l dzek i rstam. Tie neaizst j pareizu slimnieka
sagatavošanu oper cijai, r gu roku mazg šanu, oper cijas lauka
apstr di un irur isk s zin šanas.
Bakteri endokard ta profilakse.
Papildus ierastajai antibakteri lajai profilaksei paši uzman gi
veic irur iskas un invaz vas proced ras pacientiem ar bakteri
endokard ta att st bas risku. Tas attiecin ms uz pacientiem, kuriem
rodas irur iskas oper cijas (ar manipul ciju) nepieciešam ba p c
iepriekš p rciest m sirds oper cij m, paši, ja pacientam ir m ksl gi
implanti (sirds v rstu u prot zes, ar elektrokardiostimulatori).
Sekojoši ir AHA (American Heart Association) ieteikumi bakteri
endokard ta profilaksei.
Ja tiek veiktas dent las, mutes dobuma vai augš jo elpošanas
ce u proced ras, rekomend š dus l dzek us un devas:
amoksacil nu - 2,0 vai aler ijas gad jumos klindamic nu - 0,6 (var
izv ties ar cefaleks nu - 2,0 vai azitromic nu - 0,5). Pa-renter li
iesaka ievad t ampicil nu - 2,0 (klindamic nu - 0,6 vai cefazol nu -
1,0 aler iju gad jumos).
Ku a un zarnu trakta (ar uro enit s sist mas) proced m
bakteri endokard ta profilaksei standartiz ti iesaka kombin t
ampicil nu - 2,0 un gentamic nu - 1,5 mg/kg svara parenter li pirms
iejaukšan s, k ar papildus amoksacil nu - 1,0 p c seš m stund m
(ja nepieciešams, atk rtoti parenter li ievada ampicil nu - 1,0 p c
seš m stund m). Aler iju gad jumos izv las vankomic nu - 1,0
inf un gentamic nu - 1,5 mg/kg svara pirms proced ras.
2. ANTIBIOTIKU PIELIETOŠANA IRUR IJ

Sirds - asinsvadu oper cijas: Cefazol ns 2.1. Penicil ni

• V rstu u protez šana
• Abdomin lo un apakš s
ekstremit tes asinsvadu
re konstrukt vas oper cijas
Gastroduoden las oper cijas (ari
perkut na gastrostomija) Žultsce u
oper cijas
Kolorekt las oper cijas (ari
apendektomijas)
Oper cijas uz galvas un kakla, boj jot
mutes dobuma g ot du
Neiro irur iskas oper cijas:
• T s bez implanta
• T s ar kontamin ciju
(saskare ar galvaskausa s nusiem
vai deguna un auss dobumiem)
• Šunt šanas oper cijas
hidrocef lijas gad jumos
Penicil nu grupas prepar ti (betalakt s antibiotikas):
1. p a a u d z e , - benzilpenicil ns (penicil ns G), bicil ns,
fenoks metnpenicil ns (penicil ns V).
2. p a a u d z e – meticil ns, oksacil ns, nafcil ns, diklok-
sacil ns, kloksacil ns, flukloksacil ns.
Cefazol ns
3. p a a u d z e - ampicil ns (pentreksils), ampicil na sulbakt ms
Cefoksit ns
(unaz ns, sultamic ns), arnpioks. (ampicil ns kombin cij ar
oksacil nu), amoksacil ns^ amoksacil na klavu-lon ts (augment ns),
Neomic ns + bakampicil ns, ciklacil ns, epicil ns, he-tacil ns, pivampicil ns,
eritromic ns p.o. talampicil ns.
Cefoksit ns 4. p a a u d z e - karbenicil ns, tikarcil ns, tikarcil na kla-
vulon ts (timent ns), karfecil ns.
Cefazol ns
5. p a a u d z e - azlocil ns (securopen), mezlocil ns
Klindamic ns
(baypen), piperacil ns.
6. p a a u d z e - amidinocil ns, pivamdinocil ns.
Cefazol ns
Farmakolo isk s patn bas un iedarb bas meh
Klindamic ns
Vankomic ns +
nisms.
Centamic ns .Uzb ve - prepar tu sast ir betalakt mais gredzens, ko var
no rd t betalaktam zes- (penicil niem - penicili-n ze).
1
Grupu raksturojumos tekst parasti dots miskais antibakteri l dzek a
nosaukums un iekav s daž du firmu tirdzniec bas markas nosaukums.

67

67
 IRUR IJA IRUR ISK INFEKCIJA UN A N Tl B AKTE R IA L A T E R A P I J A
1
I e d a r b b a s m e h n i s m s - visas betalakt s prepar tiem ir anaerobie (ar neklostridi lie anaerobi) un
antibiotikas saist s ar vienu no vair kiem penicil nu saistošajiem
olbaltumiem, t di trauc jot bakt riju š nas sienas sint zi.
2. paaudzes penicil ni ir rezistenti pret betalaktam m (dom ,
ka rezistenci nodrošina acil blakus de penicil na molekul );
atseviš as mikrobu sugas - stafilokoki (piem ram, MRSA -
meticil nrezistentais Staphylococcus aureus) ir piem rojuš s un
nej gas ar pret šo apakšgrupu.
Penicil nu kombin cijas ar betalaktam žu inhibitoriem
(klavul nsk be, sulbakt ms) palielina iztur bu pret betalak-
tam m.
Iedarb ba uz mikrofloru.
1. paaudzes (dabiskie) penicil ni darbojas bakteriostatis-ki, tie
nav plaša spektra. Iedarbojas uz grampozit viem un gramnegat viem
kokiem (Streptococcus, Neisseria). Penicil ns G liel s dev s
darbojas bakteric di un efekt vs c ai ar grampo-zit m n ji m -
Bacillus Anthracis, anaerobiem - Clostridia. Grupas prepar ti
nedarbojas uz gramnegat m n ji m, tos inaktiv penicilin ze,
c liel da a stafilokoku pret grupu ir rezistenti.
2. paaudzes (peniciiin zes rezistentie) penicil ni darbojas
bakteric di, bet nav plaša darb bas spektra. Spektrs l dz gs 1.
paaudzes penicil niem, bet prepar tus neinaktiv penicilin ze
(betalaktam ze). Oksacil ns un nafcil ns tiek uzskat ti par
vadošajiem antistafiiokoku penicil niem pašreiz. Vienlaic gi liela da a
St.aureus celmu (MRSA - meticil nrezis-tents Staphylococcus
aureus) ir izstr jusi rezistenci ar pret šo grupu.
3. paaudzes penicil ni (aminopenicil ni) darbojas bakteric di, tie
ir plaša darb bas spektra antibiotikas, bet tos inaktiv
betalaktam zes. Papildus grupai 1. paaudzes penicil nu, iedarbojas
uz Str. faecaUs, gramnegat m n ji m (Esche-richia un Proteus
celmiem). Pret šo grupu rezistentas ir citas Enterobacteriaceae
intis un Pseudomonas aeruginosa. Tie nav efekt vi ar pret
stafilokokiem un gramnegat viem mikroorganismiem, kuri izdala
betalaktam zes.
4. paaudzes penicil ni (karbopenicil ni) darbojas bakteric di, ir
plaša-daTb bas spektra, bet ar tos inaktiv betalaktam zes.
Darb bas spektrs l dz gs 3. paaudzes penicil nu grupas darb bai,
ta u iedarb ba pret gramnegat viem mikrobiem ir efekt ka.
Papildus darbojas uz Pseudomonas aeruginosa un Enterobacter
celmiem. Rezistenti ir liel da a Clebsiella un Serratia celmi.
Karbenicil nam un tikarcil nam nopietn kie blakusefekti ir Na+
me a paaugstin šan s, un tie samazina tromboc tu agreg cijas
sp jas (asi ošanas risks).
5. paaudzes penicil nu (ureidopenicil ni) apakšgrupa at-
vasin ta no ampicil na. Tai ir bakteric da, plaša darb bas spektra
iedarb ba. Prepar tus inaktiv betalaktam zes. Akt vi darbojas gan
uz grampozit viem, gan uz gramnegat viem mikroorganismiem,
iedarb bas spektrs pret gramnegat viem mikrobiem ir plaš ks. paši
akt vi prepar ti ir pret Pseudomonas aemginosa, Acinetobacter un
Enterobacteriaceae (ieskaitot Clebsiella, Serratia, Citrobacter
celmus). 5. paaudzes penicil niem ir izteikta iedarb ba uz
grampozit viem un gramnegat viem anaerobiem mikrobiem,
ieskaitot ar Bacterioides fragilis izsaukt s infekcijas.
6. paaudzes penicil ni (amidipenicil ni) - jauna grupa ar
bakteric du iedarb bu un plašu darb bas spektru. Sintez ti c ai ar
multirezistentiem mikroorganismiem, uz kuriem nedarbojas 3. un 4.
paaudzes penicil ni. Prepar ti nedarbojas uz grampozit viem
kokiem (stafilokoku, streptokoku, ieskaitot Streptococcus faecalis
infekcij m).
Pencil niem kombin cijas ar betalaktam žu inhibitoriem ir
bakteric da iedarb ba, to darb bas spektrs ir plaš ks nek attiec s
apakšgrupas antibiotik m bez betalaktam žu inhi-bitora. Tiek
atjaunota prepar ta aktivit te pret rezistentiem mikroorganismu
štammiem (ieskaitot MRSA). oti jut gi pret
68
IRUR IJA
gramnegat vi fakultat vi anaerobie mikroorganismi. Sulbakt ms ne
tikai š betalaktam zes, bet mikroorganismiem sp j izn cin t ar
betalaktam žu produc šanas en tisko kodu. Ar šiem prepar tiem
iesp jama monoantibakteri la terapija. Patreiz ir pieejami etri š di
prepar ti - amoksacil ns kombin cij ar klavul nsk bi, tikarcil ns
kombin cij ar klavu-l nsk bi, ampicil na sulbakt ms, piperacil na
sulbakt ms.
Iedarb ba uz makroorganismu.
R e s o r b c i j a organism - prepar ti labi uzs cas, da a ir
neiztur gi pret sk bi (benzilpenicil ns, meticil ns, amidino-cil ns),
oksacil ns v ji uzs cas no zarnu trakta.
K o n c e n t r š a n s v i e t a -ar prepar tiem var pan kt
augstu koncentr ciju organism , tie labi uzkr jas audos un
org nos, plazm un žult .
B a r j e r u s i s t m a s - prepar ti iet cauri placent rai barjerai,
bet v ji - cauri sinovi lai un hematoencefal tiskai barjerai
(iekaisuma gad jumos prepar ti cauri barjer m iet lab k),
i e d a r b b a s i l g u m s - benzilpenicil ns j ievada 6 reizes
diennakt , pussint tiskie penicil ni - 3-4 reizes diennakt .
Sadal šan s un elimin cija - prepar ti izdal s caur nier m, liel
da a akt veid .
Blakusiedarb ba - prepar ti ir maz toksiski, un nepie-šam bas
gad jumos tos var lietot gr tniec m un b rniem. Sam bieži,
apm ram 10% gad jumu, tie rada daž das aler iskas reakcijas.
Siner isms un antagonisms - prepar ti ir labi siner isti
(seviš i ar aminoglikoz du grupu), antagoniska iedarb ba ir ar
hloramfenikolu. Prepar tiem ir konkur joša iedarb ba (uz vien m
mikrobu š nas strukt m) ar cefalospor niem.
2.2. Cefalospor ni
Cefalospor nu grupas prepar ti (betalakt s antibiotikas)
1. paaudze - cefalorid ns (cepor ns), cefazol ns (cefame-z ns,
kefzols), cefaleks ns (cepoleks, peror lai lietošanai), ce-fapir ns
(cefotreksils), cefrad ns, cefadroksils (peror ls prepar ts),
cefroksad ns.
2. paaudze - cefuroks ms (zinacefs, ketocefs), cefoksit ns
(mefoks ns), cefamandols (mandols), cefonic ds, cefmeta-zols,
cefaklors, ceforan ds, cefoksit ns, cefotet ns, cefoti ms.
3. paaudze - cefotaks ms (klafor ns), ceftizoks ms (epo-cil ns),
ceftriaksons (rocefins, oframakss, longacefs), cefopa-razons
(cefobids), cefoperazona sulbakt ms, ceftazid ms (fortum,
kefad ns), ceftibut ns, cefproz ls, cefpodoks ma prokset ls,
cefpiroms, cefiks ms, cefmenoks ms, cufbupera-zons, cefap ms,
moksalakt ms, cefpimazols, cefpiram ds, cef-sulod ns.
4. paaudze - cefpiroms (keiten).
5. Karbapen mi - imipen ms (tienam, primaxin).
6. Monobakt mi - aztreon ms, karumon ms, isemon ms.
Ir autori, kas karbapen mus un monobakt mus izdala
atseviš s betalakt mo antibiotiku grup s.
Farmakolo isk s patn bas un iedarb bas meh nisms.
Cefalospor nu grupas prepar tu uzb ve ir l dz ga penicil niem,
to sast ir betalakt mais gredzens.
I e d a r b b a s m e h n i s m s - prepar ti trauc mikrobu
nu sienas olbaltumu sint zi, ta u to iztur ba pret betalaktam m
ir augst ka un to var paaugstin t, modific jot betalakt gredzena
strukt ru. Izmainot prepar ta kodola strukt ru, ieg ti karbapen mi
un monobakt mi, kuri ir piln gi rezistenti pret betalaktam m.
Cefalospor nu kombin cijas ar betalaktam žu inhibitoriem
(sulbakt mu) ar paaugstina prepar ta iztur bu pret betalaktam žu
iedarb bu.
Iedarb ba uz mikrofloru. *f paaudzes cefalospor ni darbojas
bakteridd tie ir plaša darb bas spektra, ta u tos inaktiv
betalaktam zes. Akt vi ie-
68
 IR UR ISKA INFEKCIJA
darbojas uz stafilokokiem, streptokokiem (iz emot betalakta-m zi
produc jošos), ar uz gramnegat viem kokiem un da u
gramnegat vo bakt riju (Escherichia coll, Gebsiella, Proteus
mirabilis). Da a prepar tu akt vi iedarbojas uz anaerobiem
mikroorganismiem (cefazol ns u.c). No 1. paaudzes cefazol -nam ir
gar kais pussabrukšanas periods - 8 stundas, un to bieži izmanto
profilaktiskaj antibakteri laj terapij .
£? paaudzes cefalospor ni darbojas ba terjc di, tie ir plaša
darb bas spektra, nav rezistenti pret Jbetalaktam rn. Darb bas
spektrs l dz gs pirm s paaudzes cefalospor niem, ta u katram
prepar tam ir patn bas. Kopum otr s paaudzes cefalospor ni ir
maz k akt vi pret stafilokokiem un strep-tokokiem, bet akt ki pret
gramnegat viem mikroorganismiem un anaerobiem
mikroorganismiem, ieskaitot Bacteroi-des fragilis. Cefoksit ns ir
sp gs betalaktam zes induc js, bet efekt ks pret anaerobiem
mikroorganismiem. Ar cefotet nam ir laba aktivit te pret
anaerobajiem mikroorganismiem. Cefotet nam nopietn kais
blakusefekts ir iesp jam protromb na laika pagarin šan s.
Lai gan kopum 2. paaudzes cefalospor ni ir akt ki pret
gramnegat vo floru sal dzin jum ar 1. paaudzi, tom r tos neiesaka
izmantot nozokomi lo gramnegat vo infekciju gad jumos - to
iedarb ba ir efekt ka rpus stacion ra ieg to gramnegat vo
infekciju terapij .
3. paaudzes cefalospor ni darbojas bakteric di, tie ir pla
ša darb bas spektra un rezistenti pret betalaktam m. Akti
vit te pret stafilokokiem un streptokokiem ir v ka (iz emot
cefotaksimu un ceftozoksimu). Prepar ti sintez ti galveno
rt c ai pret irftrahospit liem, multirezistentiem, gramne
gat viem mikroorganismiem. Augst ka ir prepar tu aktivit te
pret Enterobacteriaceae. Papildus 1. paaudzes cefalospor nu
iedarb bas spektram, darbojas uz Enterobacter, Serratia
marcescens, Pseudomonas aeruginosa un jauktu infekciju. No
3. paaudzes cefalospor niem liel aktivit te pret Pseudomo
nas, Acinetobacter un Serratia ir cefoperazonam un ceftazid -
mam. Prepar ti ir akt vi ar pret anaerobiem mikroorganis
miem (ceftazid ms, cefoperazons, u.c). Ar izteiktu aktivit ti
pret Pseudomonas aeruginosa rakstur gs cefoperazons (cefo-
bid), cefpimazols, cefpiram ds, cefsulod ns, ceftazid ms (for-
tums, kefad ns).
Kombin cija ar betalaktam žu inhibitoru - cefoperazona
sulbakt ms. Neviens no iepriekšmin tiem tr s cefalospor nu
paaudžu prepar tiem nav pietiekami akt vs pret Streptococ-cus
faecalis, MRSA un penicil nrezistentiem Streptococcus pneumonia,
iz emot cefoperazona sulbakt mu.
Ceftriaksonam atz jamais blakusefekts ir iesp ja rad t žults
agreg ciju un holestatisko dzelti.
4. paaudzes cefalospor ni - jauna grupa ar bakteric du,
plaša spektra iedarb bu, kas sintez ti c ai ar multirezisten
tiem nozokomi liem gramnegat viem izsauc jiem. Prepar ti
ir efekt vi ar pret grampozit viem mikroorganismiem, paši
pret MRSA.
Karbapen mi (imipen ms) darbojas bakteric di, prepar ti
rezistenti pret betalaktam m. Karbapen miem ir visplaš kais
darb bas spektrs sal dzin jum ar citiem zin miem an-tibakteri liem
dzek iem. Tos lieto c ai ar polimikrobu un jauktu aerobu un
anaerobu mikrofloru. Tie ir oti efekt vi ar c ai ar anaerobiem
mikrobiem, ieskaitot Bact fragilis un Bacteroides. Faktiski
karbapen miem (imipen mam) plašaj iedarb bas spektr ir tikai
pieci iz mumi, uz ko tie neiedarbojas - MRSA, Enterococcus,
Xanthomonas maltophila (Steno-trophomonas), indolpozit vie
Proteus celmi un Pseudomonas cepacia (Burkholderia). Imipen mu
plaš s aktivit tes d lieto monoterapij .
Monobakt mi darbojas bakteric di, ir plaša darb bas spektra
cefalospor ni, rezistenti pret betalakt m, iedarbojas uz
gramnegat viem aerobiem baci iem; aktivit te pret grampozit viem
(stafilokokiem un streptokokiem) ir v ka. Tie ir efek-
69
UN A N Tl B AKT E Rl A L A T E R A P I J A IRUR IJA
vi pret liel ko da u Pseudomonas celmiem. Monobakt ms
aztreonams ir vien gais no betalaktamiem prepar tiem, kas
neizraisa krustotu aler iju pacientiem, kas ir aler iski pret peni-
cil niem un (vai) cefalospor niem.
Iedarb ba uz makroorganismu.
R e s o r b c i j a organism - prepar ti labi uzs cas, tos
pielieto parenter li.
K o n c e n t r š a n s v i e t a - prepar ti ir oti efekt vi;
audos un org nos, asin s, ur un žult var pan kt augstu
koncentr ciju.
B a r j e r u s i s t m a s - prepar ti iet cauri placent rai
barjerai, 1. paaudzes un da a 2. paaudzes prepar tu v ji iet cauri
hematoencefai tiskai barjerai.
I e d a r b b a s i l g u m s - liel da a prepar tu j ievada
c 6-12 stund m, ceftriaksons - reizi diennakt . Karbapen mi
(Jienam) var tikt ievad ti 1-2 reizes diennakt .
Blakusiedarb ba - prepar ti ir maz toksiski, tos pielietojot, ir
maz k izteiktas aler iskas reakcijas. Tom r pacientiem ar aler iju
uz penicil nu grupu var b t aler ija ar uz cefalospor niem. Daži
prepar ti var b t nefrotoksiski, seviš i kombin cij s ar gentamic nu.
Lielas prepar tu devas var izsaukt neitrop niju, drudzi, ret k -
caureju, k ar rad t disbak-teriozi un izsaukt superinfekcijas.
Karbapen mi (imipen ms) ir nefrotoksiski, t c tos lieto
kombin cij s ar nieru enz mu inhib ju cilostat nu, kas nom c
imipen ma akt s formas hidrol zi nier s (prepar ts Tienam).
Rezult b tiski palielin s neizmain ta imipen ma koncentr cija
ur nce os. Tienama blakusefekts var b t krampji.
Siner isms un antagonisms - prepar ti ir labi siner- isti;
past v antagonisms ar hloramfenikolu.
2.3. Aminoglikoz di
Aminoglikoz du grupas prepar ti: streptomic ns, kanami-c ns,
gentamic ns, brulamic ns (tobromic ns), netiimerc ns, si-zomic ns,
amikac ns.
Farmakoio isk s patn bas un iedarb bas meh nisms.
U z b v e - prepar ta sast nav betalakt gredzena. Grupas
izp te pabeigta, jo nav iesp jams modific t aminoglikoz du
molekulu, saglab jot aktivit ti un mazinot prepar ta toksicit ti.
I e d a r b b a s m e h n i s m s - prepar ti neatgriezeniski blo
olbaltumu sint zi mikrobu š nu ribosom s. Tom r pret
aminoglikoz diem nov ro ar mikrobu rezistenci, kuras pamat ir
mikrobu sp ja izstr t fermentus, kas izmaina aminoglikoz du
molekulu un t zaud aktivit ti (vismaz k pak auts š dai fermentu
iedarb bai ir amikac ns).
Iedarb ba uz mikrofloru.
Aminoglikoz di darbojas bakteric di, tiem ir plašs darb bas
spektrs. Iedarbojas uz gramnegat viem kokiem, n ji m un
stafilokokiem.
oti laba aktivit te ir gentamic nam pret Enterococcus un
Serratia un tobramic nam - pret Pseudomonas. aun kie prepar ti
(s kot ar gentamic nu) akt vi darbojas uz gramne-gat m n ji m
Pseudomonas aeruginosa un Enterobacteriaceae (Enterobacter,
Proteus, Klebsiella, Citrobacter, Serratia marcescens celmiem).
Amikac ns efekt vi darbojas pret multirezistentiem nozo-
komi s infekcijas ierosin jiem, tai skait uz gentamic na un
tobramic na rezistentiem celmiem. Uz anaerobiem mikrobiem (un
aerobiem mikrobiem, kas dz vo anaerobos apst os) praktiski
neiedarbojas. Prepar ts non k mikroba š akt vas dif zijas ce ,
kas saist ts ar ener ijas un sk bek a pat ri u, bet tas nevar notikt
anaerob vid .
Iedarb ba uz makroorganismu.
R e s o r b c i j a organism - prepar ti labi uzs cas, lietojot
parenter li. Galvenok rt lieto intramuskul ri, injekcijas diemž l ir
gas.
69
 IRUR IJA IR UR ISK I NF EKCIJA UN ANTI BA KTE Rl ALA T E R A P I J A
K o n c e n t r š a n s v i e t a - prepar ti ir oti efekt vi, jo
audos un org nos var pan kt augstu to koncentr ciju.
Aminoglikoz di m dz uzkr ties interstici la š idrum , kura
daudzums audos vari daž du patolo iju gad jumos un iev rojami
palielin s pie dz bai b stam m infekcij m. T ir apgr tin ta
prepar tu doz šana un optim li b tu j vad s p c prepar ta seruma
me a noteikšanas.
B a r j e r u s i s t m a s - prepar ti labi iet cauri pla-cent rai
barjerai, v k - cauri hematoencefai tiskai barjerai.
I e d a r b b a s i l g u m s - prepar ti j ievada ik p c 6-12
stund m, amikac ns - 1-2 reizes diennakt .
S a d a l š a n s un e l i m i n c i j a - prepar ti izdal s
caur nier m akt veid .
Blakusiedarb ba - prepar ti ir toksiski (toksicit tes d tos
nevar lietot gr tnieces un mazi b rni):
• nefrotoksiski (seviš i kanamic ns un sizomic ns); to veicina
diur tiskie medikamenti un 1. paaudzes cefalospor ni. Kl niski
nedaudz zem ks nefrotoksicit tes l menis ir tobrami-c nam;
• vestibulotoksiski (seviš i sizomic ns, gentamic ns, bru-
lamic ns) un ototoksiski (seviš i kanamic ns, amikac ns); toksiski
efekti uz VIII krani nerva dzirdes un vestibul ro da u.
Siner isms un antagonisms.
Prepar ti ir oti labi siner isti ar betalakt m antibiotik m (t s
inhib bakt riju š nas olbaltumu sint zi un veicina aminoglikoz du
nok šanu intracelul ri), labi siner isti ar vankomic nu,
fluohinoloniem, linkozam diem, makrol diem.
Prepar ti ir antagonisti ar citiem nefrotoksiskiem medi-
kamentiem (sulfanilam diem u.c).
T 2.4. Fluorhinoloni
Fluorhinolonu grupas prepar ti: ofloksac ns (tarivid),
ciprofloksac ns (cipronols, ciprobay), pefloksac ns, tosuflok-sac ns,
temofloksac ns, norfloksac ns, enoksac ns, lomeflok-sac ns,
fleroksac ns.
Visbiež k irur ij pielietotie ir norfloksac ns un cipro-
floksac ns.
Farmakolo isk s patn bas un iedarb bas meh nisms.
U z b v e - nalidiks nsk bes atvasin jumi.
I e d a r b b a s m e h n i s m s - prepar ti blo mikrobu
nu DNS, p rtraucot replik ciju.
Iedarb ba uz mikrofloru.
Fluorhinoloni darbojas bakteric di, ir plaša spektra. Darbojas uz
grampozit viem un gramnegat viem kokiem un n ji m, tai skait
multirezistentiem mikroorganismiem (ieskaitot MRSA,
Staphylococcus epidermidis, Enterobacteha-ceae, Pseudomonas
aeruginosa). Iedarb ba uz anaerobiem mikrobiem ir maz izteikta
(rezistenti pret prepar tiem ir Fu-sobacterium, Peptococus,
Peptostreptococcus).
Iedarb ba uz makroorganismu.
R e s o r b c i j a organism - prepar ti ir iztur gi pret sk bi, tos
izgatavo p rsvar tablet s, jo 95% labi uzs cas no zarnu trakta un
bar ba prepar ta uzs kšanos netrauc .
K o n c e n t r š a n s v i e t a -ar prepar tiem strauji var
pan kt augstu koncentr ciju audos, org nos, plazm , eksud tos un
izdal jumos. Norfloksac nam terapeitisk s aktivit tes l meni
visviegl k ir sasniegt ur .
B a r j e r u s i s t m a s - prepar ti iet cauri placent rai
barjerai, v k - cauri hematoencefai tiskai barjerai.
I e d a r b b a s i l g u m s -12 stundas, lieto 2 reizes dien .
S a d a l š a n s un e l i m i n c i j a - prepar ti izdal s
neizmain veid caur nier m, ta u nav nefrotoksiski.
Blakusiedarb ba (prepar ta toksicit te ir zema, un reakcijas
maz izteiktas):
a) gremošanas trauc jumi, kas izpaužas k nelaba d ša,
pes v der , apet tes samazin šan s, caureja;
b) CNS darb bas trauc jumi - iesp jamas nelielas galvas-
70
IRUR IJ
pes, reibo i;
c) izmai as asinsain , kas par s k neliela an mija, lei-
kop nija, trombocitop nija;
d) aler isk s reakcijas maz izteiktas, t s nov ro reti.
Prepar tus neiesaka lietot gr tniec m, b rniem un pus
audžiem, kuriem v l nav noform ts skelets.
Siner isms un antagonisms. Fluorhinoloni ir oti labi
siner isti ar cit m antibakteri lo prepar tu grup m sakar ar
atš irgo iedarb bas meh nismu uz mikrobu š nu. Siner- ismu
nov ro ar betalakt m antobiotik m, aminoglikoz -diem,
tetracikl niem, sulfanilam diem.
2.5. Hloramfenikols
Prepar ti: hloramfenikols (levomicet ns) un sintomi-c ns
(sint tisks hloramfenikola analogs, ko lieto lok li -zied s).
Farmakolo isk s patn bas un iedarb bas meh nisms.
U z b v e - dihloreti sk bes atvasin jums, kura strukt
ietilpst nitrobenz ms.
I e d a r b b a s m e h n i s m s - inhib olbaltumu sint zi
mikrobu š nu ribosom s.
R e z i s t e n c e pret hloramfenikolu saist s ar specifisku
plazm du veidošanos mikrobu š s, kuras prepar tu inaktiv ,
Rezistence pret hloramfenikolu dod vienlaic gu krustotu rezis-tenci
pret tetracikl niem, makrol diem, linkozam diem.
Iedarb ba uz mikrofloru.
Hloramfenikols darbojas bakteriostatiski, tam ir plašs darb bas
spektrs. Iedarbojas uz grampozit viem un paši akt vi uz
gramnegat viem mikroorganismiem (Enteriobacteria-ceae), akt vs
pret anaerobiem mikrobiem, ieskaitot liel ko da u anaerobo
bakt riju un koku (ar Bacterioides fragilis). Nav lietojams
stafilokoku un betahemol tisko streptokoku izrais to infekciju
rst šanai.
Iedarb ba uz makroorganismu.
R e s o r b c i j a organism - prepar ts \r iztur gs pret sk bi,
tri uzs cas no gremošanas trakta, bar ba prepar ta uzs kšanos
netrauc . Hloramfenikolu p rsvar lieto tablet s, jo p c
intramuskul ras ievad šanas tas slikt k absorb jas.
K o n c e n t r š a n s v i e t a - prepar ts labi penetr
audos un org nos, š dumos, ieskaitot m tes pienu; visur var
pan kt augstu koncentr ciju.
B a r j e r u s i s t m a s - labi iet cauri placent rai, he-
matoencefai tiskai un sinovi lai barjerai.
I e d a r b b a s i l g u m s - lieto 3-4 reizes dien , kursa
ilgums nep rsniedz 5-7 dienas hloramfenikolu toksicit tes d .
S a d a l š a n s un e l i m i n c i j a - hloramfenikols
inaktiv jas akn s un izdal s ar ur nu, pie tam metabol ti nav
nefrotoksiski.
Blakusiedarb ba - sam augsti toksisks prepar ts, t
pielietošana ir ierobežota.
Toksiski iedarbojas uz kaulu smadzen m, nom cot to darb bu,
veidojas aplastisk an mija, pancitop nija (eritroc tu, leikoc tu un
tromboc tu samazin šan s). Leikocit formula ir j kontrol 2-3
reizes ned un leikop nijas gad jum (<4000) prepar ta lietošana
rtrauc. Smagos gad jumos veidojas "pel kais sindroms" - tot la
pancitop nija; kl niski t izpaužas ar pel gu du, hipotermiju,
vemšanu, caureju, biežu nelabv gu prognozi.
Hloramfenikols ir hepatotoksisks, tas metaboiiz s akn s, kur
blo aknu fermentu darb bu un K vitam na izmantošanu. B stami
lietot slimniekiem ar aknu mazsp ju.
Prepar tu nedr kst lietot gr tnieces un mazi b rni.
Siner isms un antagonisms - prepar ts ir v jš siner ists.
Hloramfenikolu nelieto kop ar makrol diem un linkozam diem,
jo š m antibiotiku grup m ir vien ds iedarb bas meh nisms uz
mikrobu š nu ribosom m, kas savstarp jo darb bu var trauc t.
Hloramfenikols ir antagonists ar betalakt -
70
 IRUR ISKA I NF EKC I J A
m antibiotik m, jo t molekula var veicin t mikrobu sp ju izdal t
betalaktam zes, kuras inaktiv penicil nus un cefalo-spor nus.
Prepar ts ir antagonists ar cit m hematotoksisk m un
hepatotoksisk m antibakteri lu l dzek u grup m.
Ir ieteikums hloramfenikolu izv ties dz bai b stamu infekciju
gad jumos, kad izv les prepar tu nevar lietot un hloramfenikois ir
lab alternat va. Iesaka ar maksim li izvair ties no atk rtotas
rst šanas ar hloramfenikolu turpm dz ves laik . Š s vadl nijas
ir ieteiktas tieši kaulu smadze u toksicit tes d .
Hloramfenikois joproj m ir izv les prepar ts Salmonella typhi
infekcij s. Tas ir oti l ts.
2.6. Tetracikl ni
Tetracikl nu grupas prepar ti: tetracikl ns, hlortetracikl ns
(biomicin), oksitetracikl ns (teramiciri), doksicikl ns (vibrami-cin),
morfocikl ns, metacikl ns (rondomicin), minocikl ns, demeklocikl ns.
Farmakolo isk s patn bas un iedarb bas meh nisms.
I e d a r b b a s m e h n i s m s - trauc olbaltumu .sint zi
mikrobu š nu ribosom s.
R e z i s t e n c e pret tetracikl niem saist s ar specifisku
plazm du veidošanos rr iMobu š s, kun s trauc prepar tu
transportu caur š nas sienu. Rezistence pret vienu tetra-cikl na
grupas prepar tu dod vienlaic gu krustotu rezistenci pret p jiem
grupas prepar tiem un pret hloramfenikolu, makrol diem,
linkozam diem.
Iedarb ba u* mikrofloru.
Tetracikl ni darbojas bakteriostatiski uz atseviš m mik
robu sug m; liel m prepar tu dev m ir bakteridda iedarb
ba. Iedarb bas spektrs ir plašs. Darbojas uz grampozit vierru
gramnegat viem mikroorganismiem, paši akt vi pret hlam -
diju un ureoplazmu izsaukt m ur nce u infekcij m. Ak -ab-
domin irur ij prepar tus pielieto ret k bieži sastopamo
Tezistento Entembactenaceae c^ Nav lietojams stafi-
lokoku un A grupas betahemol tisko streptokoku infekciju
rst šan . Uz anaerobiem mikrobiem prepar ti praktiski ne-
iedarbojas.
Iedarb ba uz makroorganismu.
R e s o r b c i j a organism - prepar ti ir iztur gi pret sk bi,
labi uzs cas no gremošanas trakta, ta u uzs kšanos var trauc t
bar ba.
K o n c e n t r š a n s v i e t a - irur ij lieto galvenok rt
ur nce u un ginekolo isko infekciju rst šan . Prepar tus plaši lieto
ar citu infekcijas slim bu rst šan (brucelozes gad jum
visefekt kombin cija ir tetracikl ns ar streptomic nu).
B a r j e r u s i s t m a s - prepar ti iet cauri placent rai
barjerai, v ji - cauri hematoencefal tiskai barjerai.
I e d a r b b a s i l g u m s 6-8 stundas, lieto 3-4 reizes dien .
S a d a l š a n s un e l i m i n c i j a - metaboliz jas
akn s (augsta koncentr cija žult ), izdal s ar ur nu.
Blakusiedarb ba:
a) kairina gastrointestin lo traktu, var b t caureja un ar
hepatotoksiska iedarb ba;
b) pacientiem ar nieru mazsp ju pieaug ur mija;
c) tetracikl ni aizkav kaulu augšanu, t c tos nelieto
gr tnieces un mazi b rni.
S i n e r i s m s un a n t a g o n i s m s - siner isti ar
makrol diem, var kombin t ar betalakt m antibiotik m un
sulfanilam diem. B dami konkurenti, netiek lietoti kop
hloramfenikolu un linkozam diem.
2.7. Makrol di
Makrol du grupas prepar ti: eritromic ns, oleandomi-c ns,
azal di (jaun s makrol du paaudzes antibiotikas) - azit-
UN ANTI B AKTERI T ERAPIJ A IRUR IJA
romic ns (sulmamed), klaritromic ns, diritromic ns, fluritro-mic ns,
roksitromic ns, rokitamic ns.
Farmakolo isk s patn bas un iedarb bas meh nisms.
U z b v e - rakstur gs makrociklisks iaktona gredzens.
Iedarb bas meh nisms - blo olbaltumu sint zi mikrobu š nu
ribosom s.
R e z i s t e n c e - saist s ar specifisku plazm du veidošanos
mikrobu š s, kuras trauc prepar ta transportu caur š nas sienu.
Vienlaic gi veidojas krustota rezistence pret hloramfenikolu,
makrol diem, linkozam diem.
Iedarb ba uz mikrofloru.
Makrol di darbojas bakteriostatiski, azal diem izteikta
^akteric da iedarb ba. Eritromic ns liel s devls~uz~ tševiš m
mikrobu sug m var darboties baktejjadi. Makrol di nav plaša
darb bas spektra antibiotikas, to darb bas spektrs l dz gs penicil nu
darb bas spektram un tos lieto penicil nu nepane-s bas gad jum .
Iedarbojas uz grampozit viem kokiem un n ji m (aerob m un
anaerobam), uz gramnegat viem kokiem iedarbojas v k. Efekt vi
l ar pret Neisseria, Mycoplasma, Chlamydia, Legionella
(intravenozi), Rickettsia, Campylobacter jejuni. Neiedarbojas uz
gramnegat vu zarnu floru. Eritromic -nu t l dzv rt s iedarb bas
uz grampozit viem kokiem, ar Neisseria, iesaka k alternat vu
prepar tu pacientiem, kas aler iski rea uz penicil na grupu.
Azal di - jaun s makrol du paaudzes antibiotikas ir ar
bakteric du, plaša spektra iedarb bu. Iedarbojas uz grampozit viem,
gramnegat viem kokiem, ieskaitot mikroorganismus, kuri rezistenti
pret eritromic nu. Efekt vi ar pret da u Entero-bacteriaceae dzimtas
gramnegat m n ji m (Escherichia, Serratia, Klebsiella).
Iedarb ba uz makroorganismu.
R e s o r b c i j a organism - prepar ti ir iztur gi pret sk bi,
labi uzs cas no gremošanas trakta, ta u bar ba uzs kšanos var
trauc t. Prepar tus neiesaka ievad t intramuskul ri (injekcijas
gas, un uzs kšanos gr ti prognoz t). Intravenoza prepar ta
ievade var izsaukt trombofleb tu.
K o n c e n t r š a n s vieta - prepar ti labi penetr audos,
org nos un organisma š idrumos (iz emot smadzenes un
cerebrospin lo š idrumu; zema koncentr cija nier s un ur ).
B a r j e r u s i s t m a s - prepar ti iet cauri placent rai
barjerai, liel koncentr cij tie var b t m tes pien . Prepar ti neiet
cauri hematoencefal tiskai barjerai.
I e d a r b b a s i l g u m s 6-8 stundas, eritromic ns j ievada
3-4 reizes dien .
S a d a l š a n s un e l i m i n c i j a - prepar tus sastop
augst koncentr cij akn s, tie izdal s ar žulti.
Blakusiedarb ba - nov ro reti.
Lietojot makrol du grupas prepar tus, var b t gremošanas
trakta kairin jumi, dažk rt nov ro nelielu hepatotoksisku iedarb bu.
Lietojot eritromic nu enter li, biež k nov ro sliktu d šu, parenter li -
holest zi. Prepar tus var lietot gr tniec m un maziem b rniem.
Lietošanu ierobežo strauj rezis-tences veidošan s (iz emot
azal dus). Prepar tus pieskaita otr s rindas (rezerves) antibiotik m.
Siner isms un antagonisms - siner isti ar makrol diem (!),
var kombin t ar betalakt m antibiotik m un sulfanilam diem.
dami konkurenti, netiek lietoti kop ar hloramfenikolu un
linkozam diem.
Eritromic nu irur ij visbiež k lieto kombin cij ar neo-mic nu
ar (abus per os) antibakteri lai resn s zarnas sagatavošanai pirms
pl nveida oper cij m.
2.8. Linkozam di
Linkozam du grupas prepar ti: linkomic ns, klindami-c ns
(linkomic na atvasin jums).
71
71
 IRUR IJA IRUR ISK INFEKCIJA UN A N Tl B A KTE Rl A L A T E R A P I J A
Farmakolo isk s patn bas un iedarb bas meh nisms.
U z b v e - linkomidna kodolu veido s ru saturošs
oktopiranoz ds.
I e d a r b b a s m e h n i s m s - blo olbaltumvielu
sint zi mikrobu š nu ribosom s.
Iedarb ba uz mikrofloru.
Linkozam di darbojas bakteriostatiski, ret k bakteriddi atkar
no prepar ta devas un mikrobu sugas. Prepar tiem nav plaša
darb bas spektra. Iedarbojas galvenok rt uz gram-pozit viem
mikroorganismiem (stafilokokiem, streptokok-iem), akt vi iedarbojas
uz anaerobiem grampozit viem kokiem un n ji m (Clostridia,
Bacteroides un Fusobacterium). Prepar ti neiedarbojas uz
gramnegat m n ji m. Klindamidnu bieži iesaka izv ties k
otr s rindas (rezerves) prepar tu pacientiem ar stafilokoku infekciju.
Iedarb ba uz makroorganismu.
R e s o r b c i j a organism - prepar ti ir iztur gi pret sk bi,
labi uzs cas no gremošanas trakta, bar ba prepar ta uzs kšanos
netrauc . Prepar tus ievada ar paraenter li.
K o n c e n t r š a n s v i e t a - labi var sasniegt augstu
koncentr ciju audos un org nos, tai skait kaulos un loc tav s.
Prepar ti v ji koncentr jas smadzen s un cerebros-pin
idrum .
B a r j e r u s i s t m a s - labi iet cauri placent rai un
sinovi lai barjerai (efekt vi pie osteomiei ta un cukura diab ta
izrais m izmai m kaulos), v ji iet cauri hematoencefal -tiskai
barjerai.
I e d a r b b a s i l g u m s 8-12 stundas, per os un pa-
renter li ievada 2-3 reizes dien .
S a d a l š a n s un e i i m i n c i j a - prepar ti izdal s ar
žulti un da ji ar ar ur nu.
Blakusiedarb ba. Linkomic nam piem t toksicit te, t lietošanu
ierobežo pret linkozam diem rezistent mikroba Clostridium difficile
toks ns, kas izsauc pseidomembranozu ko-l tu. Sarež juma
simptomi ir s pes v der , paaugstin ta temperat ra, caureja ar
asin m un g ot m. Diagnozi apstiprina laboratoriski. Prepar ts var
t hepatotoksisks, izsaukt granulocitop niju. Prepar tu nevar lietot
gr tnieces.
Siner isms un antagonisms - var kombin t ar beta-
lakt m antibiotik m. B dami konkurenti, netiek lietoti kop ar
hloramfenikolu un makrol diem.
2.9. Rifamic ni
Rifamic nu grupas prepar ti: rifamic ns, rifampic ns (ben-
emicin, rifadin), rifabut ns.
Farmakolo isk s patn bas un iedarb bas meh nisms -
prepar ti trauc RNS sint zi (blo DNS atkar go RNS polimer zi)
mikrobu š , p rtraucot bakt riju replik ciju.
Iedarb ba uz mikrofloru.
Rifamic ni darbojas bakteriddi, tiem nav plaša darb bas
spektra. Iedarbojas uz grampozit viem kokiem un grampozit viem
bakt rij m. Efekt vi pret stafilokokiem, kuri produc
betalaktam zes. Augst koncentr cij prepar ti iedarbojas uz
dažiem gramnegat viem mikrorganismiem. paši izteikta iedarb ba
rifamic niem ir uz tuberkulozes mikobakt riju. Uz anaerobiem
mikrobiem prepar ti praktiski neiedarbojas.
Iedarb ba uz makroorganismu,
R e s o r b c i j a organism - prepar ti labi uzs cas no
gremošanas trakta.
K o n c e n t r š a n s v i e t a - labi penetr audos un
org nos, iesp jams pan kt augstu koncentr ciju parenhi-matozos
org nos.
B a r j e r u s i s t m a s -iet cauri placent rai barjerai, v k
- cauri hematoencefal tiskai barjerai.
Iedarb bas ilgums ~ 12 stundas, prepar tus lieto 2 reizes
I R UR IJA
dien , pieejams per os un parenter lai lietošanai.
Blakusiedarb ba.
Prepar ti var b t hepatotoksiski, tie uzman gi j lieto
slimniekiem ar žults atteces trauc jumiem. Dažk rt nov ro
trauc jumus no ku a un zarnu trakta. Lietošanas laik asaras,
kr pas un ur ns var kr soties no roz l dz sarkani br nai kr sai.
Siner isms un antagonisms - prepar ti ir labi siner- isti
sakar ar atš ir go iedarb bas meh nismu uz mikrobu š nu.
2.10. Antistafilokoku antibiotikas
Prepar ti: fuzid ns, vankomic ns, ristomic ns (ristocetin).
Farmakolo isk s patn bas un iedarb bas meh nisms.
U z b v e - katram prepar tam ir sav ka strukt ra, l dz ga
ir tikai iedarb ba uz mikrofloru.
I e d a r b b a s m e h n i s m s - blo mikroorganismu
nas sienas sint zi.
Iedarb ba uz mikrofloru.
Prepar ti sintez ti c ai ar multirezistentiem stafilokoku
štammiem, to skait MRSA, un gad jumiem, kad stafilokoks ir
rezistents pret citiem antibakteri liem prepar tiem.
Fuzid ns darbojas bakteriostatiski, tas nav plaša spektra
antibiotika. Iedarbojas uz multirezistentiem grampozit viem un
gramnegat viem kokiem. Liel s dev s efekt vs pret grampozit viem
anaerobiem, Bacteroides un Clostridia. Fuzid ns neiedarbojas uz
gramnegat m n ji m.
Vankomic ns darbojas bakteriddi, tam ir šaurs darb bas
spektrs. Iedarbojas uz grampozit viem kokiem, ieskaitot mul-
tirezistentus mikroorganismus un Clostridia. Vankomic ns ir izv les
prepar ts bakteri la endokard ta rst šan (intravenozi, lab k
inf za veid ). Or li lietojot, vankomic ns ir izv les prepar ts
Clostridium difficile kol ta gad jum un Staphylococ-cus aureus
enterokol tu pacientiem.
Ristomic ns (ristocet ns) darbojas bakteric di, tas ir šaura
darb bas spektra antibiotika. Iedarbojas uz multirezistentiem
grampozit viem kokiem (MRSA, betahemol tiskais strepto-koks,
Streptococcus pneumoniae, Streptococcus faecalis).
Iedarb ba uz makroorganismu.
R e s o r b c i j a organism - fuzid ns v ji š st, t c ir
ierobežota iesp ja to ievad t parentar li, lieto kapsul s.
Vankomic nu ievada intravenozi vai pielieto per os.
K o n c e n t r š a n s v i e t a -ar prepar tiem audos un
org nos (tai skait ar iekaisušos) viegli var pan kt augstu
antibiotiku koncentr ciju.
B a r j e r u s i s t m a s - prepar ti iet cauri barjeru sis-
m.
Iedarb bas ilgums prepar tiem ir atš ir gs. Vankomic nu
ievada 2-3 reizes diennakt .
S a d a l š a n s un e i i m i n c i j a -vankomic ns tiek
izvad ts nesadal veid glomerulu filtr cijas ce .
Blakusiedarb ba - antistafilokoku antibiotikas ir sam maz
toksiskas. Lietojot vankomic nu, m dz b t izsitumi, var att st ties
trombofleb ts.
Siner isms un antagonisms - prepar ti ir labi siner- isti,
seviš i ar betalakt m antibiotik m.
2.11. Prets šu antibiotikas
Prepar ti: nistat ns, levor ns, amfoglukam ns, amfoteri-c ns B,
flukanazols, grizeofulv ns, ketokonazols, itrakonozols, mikonazols.
Farmakolo isk s patn bas un iedarb bas meh nisms.
U z b v e - da a prepar tu ir imidazola atvasin jumi
(ketokonazols, itrakonozols, mikanazols, flukanazols),
72
 IRUR ISKA I NFEKC IJ A
I e d a r b b a s m e h n i s m s - palielina š nu mem-
br nu caurlaid bu.
Iedarb bas spektrs.
Prepar ti sintez ti s šu slim bu rst šanai. Ir fungic di un
fungostatiski prepar ti (iedarb ba m dz b t atš ir ga atkar no
prepar ta un s šu veida). Akt vi pret patog m raugveid m
(Candida) un Aspergillus (pel juma) s m.
Slimniekiem ar irur isko infekciju tos lieto profilaktiski -
kandidomikozes profilaksei, gad jumos, kur ilgstoši j lieto plaša
spektra antibiotikas.
Prepar tus lieto tablet s. Amfoteric nu B un flukanazolu var
ievad t intravenozi un lietot sist misko mikožu rst šanai. Lai gan
amfoteric ns B ir oti toksisks - var izrais t drudzi, nieru mazsp ju,
nom c kaulu smadze u darb bu, tas praktiski ir vien gais dzi i
invaz vo s šu (Aspergillus) infekciju rst šan . Flukanazols ir ar
maz ku toksicit ti - droš ks, un p laik plaš k tiek lietots
sist misko kandidožu pacientiem.
3. MISKO ANTIBAKTERI LO PREPAR TU
PIELIETOŠANA IRUR IJ
3.1. Sulfonilam di (sulfonam di)
Sulfonilam du grupas prepar ti:
1. Ar slaic gu darb bu - norsulfazols, sulfadimez ns, sulfa-
ciln trijs, etazols, etazoln trijs, urosulf ns, sulg ns, ftalazols, baltais
streptoc ds.
2. Ar vid ji ilgu darb bu - kotrimoksazols (biseptols, bak-trims),
sulfaz ns, sulfametoksazols, trimetoprims).
3. Ar ilgstošu darb bu - sulfapiridaz ns (kinex), suifadime-
toks ns (madribons), sulfamonometoks ns (diametons).
4. Ar oti ilgstošu darb bu - sulfal ns (kelfizin), sulfadoks ns.
Farmakolo isk s patn bas un iedarb bas meh
nisms.
U z b v e - p c uzb ves tuvi paraaminobenzosk bei (PABA),
kura vajadz ga mikrobiem folsk bes sint zei.
I e d a r b b a s m e h n i s m s - darbojas k antime-
tabol ts, blo jot PABA. Iedarbojas uz mikrobiem to augšanas un
att st bas stadij s. Neiedarbojas uz makroorganismu š m un
mikrobiem, kuri folsk bi nesintez .
Iedarb ba uz mikrofloru.
Sulfanilam di darbojas bakteriostatiski. Uz atseviš m mikrobu
sug m, un ja ir augsta makroorganisma reaktivit te, var pan kt
bakteric du darb bu. Kotrimoksazols darbojas bakteric di.
Sulfanilam di ir plaša spektra antibakteri li prepar ti, bet liela
da a stafilokoku un gramnegat vo n ji u pret prepar tiem ir
rezistenti. Iz mums ir kotrimoksazols. Rezistento mikrobu štammu
skaits pieaug, jo sulfanilam dus bieži m dz plaši un nepareizi lietot.
s l a i c g a s d a r b b a s sulfanilam di - sulfadimez ns un
norsulfazols - iedarbojas uz grampozit viem un gramnega-t viem
kokiem (Streptococcus pyogenas, Streptococcus pneumo-niae,
Neisseha gonorrhosae, gramnegat m n ji m, Esche-richia coli).
Pret anaerobiem mikrobiem sulafanilam di ir maz-efekt vi,
iedarbojas tikai atseviš i prepar ti (etazols).
Vid ji ilgas darb bas sulfanilam diem
bas spektrs ir l dz gs norsulfazola darb bai.
Kotrimoksazols ir bakteric ds prepar ts ar plašu darb bas
spektru, Darbojas uz grampozit m un gramnegat m bakt rij m,
ieskaitot ar t s, kuras ir rezistentas pret sulfani-lam du grupu.
Iedarbojas uz penicil nu rezistentiem stafilo-kokiem, streptokokiem,
neis rij m. Kotrimoksazols iedarbojas uz gramnegat m n ji m -
Enterobacteriaceae (Esche-richia coli, Enterobacter, Proteus,
Klebsiella, Morganello). Prepar ts ir neefekt vs pret anaerobiem
mikroorganismiem.
Ilgstošas un oti ilgstoš as dar b bas
sulfanilam di darbojas bakteriostatiski, darb bas spektrs l dz gs
norsulfazola iedarb bai.
UN A NTI BA K T E R I ALA T E R A P I J A IRUR IJA
Iedarb ba uz makroorganismu.
R e s o r b c i j a organism - da a prepar tu ir iztur gi pret
sk bi, labi uzs cas no gremošanas trakta, ta u bar ba trauc
uzs kšanos, t c to nevar prec zi prognoz t. Prepar ti, kas slikti
uzs cas (sulg ns un ftalazols), piln izdal s caur gremošanas
traktu; tos lieto zarnu infekciju rst šanai. Da a prepar tu slikti š st,
tos nevar lietot parenter li. irur ij sulfanilam du pielietošana
smagiem slimniekiem ir ierobežota, jo slikt s š bas d tos
izgatavo p rsvar tablet s. Iz mums ir kotrimoksazols.
Koncentr š an s vieta - lietojot prepar tus
pietiekam s dev s, var pan kt augstu koncentr ciju audos un
org nos. Prepar ti ir maz efekt vi strutu un audu sabrukuma
produktu kl tb tn .
B a r j e r u s i s t m a s - sulfanilam di labi iet cauri
placent rai un sinovi lai barjerai, cauri hematoencefal tiskai barjerai
daž di prepar ti iet daž di.
i e d a r b b a s i l g u m s - katrai apakšgrupai atš ir gs.
Prepar ti j k lietot ar trieciendevu, lai rad tu to koncentr ciju
organism . Tabletes iesaka lietot kop ar gl zi š idruma, v lami
rmainie miner de i. rst šan prepar ti j lieto ne ilg k par
ned u, j t 1-2 ned as ilgam p rtraukumam.
S a d a l š a n s un e l i m i n c i j a - sulfanilam di
metaboliz jas akn s, izdal s caur nier m da ji akt , da ji
neakt veid . Daži prepar ti ir oti akt vi pret ur nce u infekcij m.
Blakusiedarb ba.
Prepar ti ir sam toksiski, tos neiesaka lietot gr tniec m un
maziem b rniem (iz emot kotrimoksazolu).
- Prepar ti, kuri slikti š st, ir izteikti nefrotoksiski; tie krist lu
veid non k nier s (krist rija) un var aizsprostot nieru kamoli us,
kas izraisa hemat riju un olig riju. Sarež juma profilaksei tos
iesaka lietot kop ar s rmainiem miner de iem.
- Prepar ti ir hematotoksiski, seviš i kumul jot prolon-g s
darb bas sulfanilam diem.
- Prepar ti var izrais t dispeptiskas par bas, var b t he-
patotoksiski, izrais t ikterusu.
- Nov ro toksisku iedarb bu uz CNS, var b t galvass pes,
reibo i, nelaba d ša.
- Var b t aler iskas par bas - izsitumi, eksudat vais d rma
ts.
Siner isms un antagonisms.
Sulfanilam di ir siner isti ar betalakt m antibiotik m, ta u
siner isms ir ierobežots prepar ta toksicit tes d . Prepar ti ir
antagonisti medikamentiem, kuru sast ir PABA atliekas un
kuriem ir izteikta antisulfanolam du darb ba (piem ram,
novoka nam).
Prepar tu darb bas patn bas.
s l a i c g a s d a r b b a s sulfanilam dus izgatavo tablet s
pa 0,5 g. Prepar tu trieciendeva ir 2,0 g, to koncentr cija asin s 8
stundu laik samazin s divas reizes, t c interv ls starp prepar tu
ievad šanas reiz m nedr kst p rsniegt 6 stundas. Prepar tu deva ir
4-6 g dien (maksim deva 7,0 g).
Sulfadimez ns - maz k nefrotoksisks, to dažk rt lieto
rniem.
Norsulfazols - vair k nefrotoksisks.
dar
: Sulfaciln triju pielieto pilienos un zied s.
Urosulf ns izdal s caur nier m, un to lieto nekomplic -tu
ur nce u infekciju gad jumos.
Etazols - maz k nefrotoksisks, ar plaš ku darb bas spektru,
labi uzs cas un labi š st. Prepar tu iesp jams ievad t parenter li.
Sulg ns un ftalazols - neuzs cas no zarnu trakta, tos lieto
zarnu infekciju rst šan . Prepar ti nom c B vitam na sint zi un
ietekm norm lo zarnu mikrofloru (Escherichia coli).
V i d j i ilgas d a r b b a s sulfanilam di - izgatavo
73
73
 IRUR IJA IRUR I S K A I N F E K C I J A UN A N Tl B A K T E R I A L A T E R A P I J A IR UR IJA

tablet s pa 0,5 g. Prepar tu trieciendeva ir 2,0 g, bet interv ls starp Prepar tu darb bas patn bas.
lietošanas reiz m var b t 12 stundas. Prepar ti ne-kumul , to deva F u r a c i l n s un f u r o p l a s t s i r vec kie nitrofur nu
ir 1-2 g dien . Atš ir no citiem sulfanila-m diem, kotrimoksazolu grupas prepar ti un maz efekt vi izteikt s mikrobu rezis-tences d .
oti plaši lieto pasaul (prepar tam oti daudz tirdzniec bas marku F u r a z o l n s - vair k efekt vs tieši pret grampozit viem
nosaukumu) - tas sast v no sulfometosazola un trimetoprima mikrobiem, izdal s caur nier m, oti efekt vs c ai ar ur nce u
attiec s 5:1. Abu prepar tu kombin cija ir siner iska, un tie sec gi infekcij m, tai skait pret mikrobu štammiem, kur citi prepar ti ir
kav folsk bes sint zi mikrobu š . maz efekt vi.
Trimetoprims nav sulfonilam ds, bet ir diaminopirid na F u r a z o l i d o n s (F 60) - vair k efekt vs pret gramne-
atvasin jums.
gat viem mikrobiem, oti efekt vs zarnu infekciju rst šanai.
Kotrimoksazolu izgatavo dev s pa 480 un 960 mg (tabletes
F u r a d o n n s - efekt vs pret grampozit viem un gram-
rniem 120 mg), prepar tu var ievad t ar parenter li. Prepar ts ir
negat viem mikrobiem, vislab k lietot pret ur nce u infekcij m.
ar bakteric du iedarb bu (neiedarbojas uz Pseu-domonas
F u r a g n s - efekt vs pret grampozit viem un gramne-
aefuginosa un anaerobiem). oti efekt vs, ja ir septiski st vok i,
gat viem mikrobiem, tai skait pret multirezistento mikrofloru.
elpošanas ce u, ku a un zarnu trakta un ur nce u infekcijas. Maz
Solafuru var ievad t intravenozi - 0,1% š dumu l dz 300-500 ml
toksisks, pielieto pediatrij . Labs siner- ists kombin cij s ar
antibiotik m. diennakt .
I l g s t o š a s d a r b b a s sulfanilam di - izgatavo tablet s
pa 0,5 g. Prepar tu trieciendeva ir 2,0 g, tad prepar tus 3 dienas 3.3. Hinoksol na atvasin jumi
var lietot pa 1 g, bet turpm k deva j samazina l dz 0,5 g dien . Prepar ts: dioksid ns.
Ilgstoš s darb bas pamat ir prepar tu atk rtota reabsorbcija nieru Iedarb ba uz mikrofloru.
kan li os, l dz ar to nov ro prepar tu kumul jošu efektu. Prepar ti Dioksid ns darbojas bakteric di, tam ir plašs darb bas spektrs.
ir nefrotoksiski un hemato-toksiski, t c tos lieto maz. Iedarbojas uz grampozit viem, gramnegat viem kokiem un
oti i l g s t o š a s d a r b b a s sulfanilam di - izgatavo bakt rij m, ieskaitot patog nos gramnegat vos anaerobos
tablet s pa 0,2 g. Prepar ta trieciendeva pirmaj dien ir 10 g. mikrobus. Efekt vs pret Enteriobacteriaceae, Proteus, Pseudo-
k prepar tu lieto pa 0,2g vienu reizi dien vai vienu reizi div s monas aeruginosa, tai skait - antibiotiku rezistentiem mikroor-
dien s. Organism augst koncentr cij m dz b t l dz 7 dien m, ganismiem.
un tiem ir izteikts kumul jošs efekts. Darb bas spektrs ir l dz gs Iedarb ba uz makroorganismu.
norsulfazolam, tie ir nefrotoksiski un he-matotoksiski, iedarbojas R e s o r b c i j a organism - prepar ts labi š st, to lieto
bakteriostatiski, t c tos lieto maz. parenter li intravenozu inf zu veid , ievadot pa dren m dobumos.
K o n c e n t r š a n s v i e t a - audos un org nos var
3.2. Nitrofur ni pan kt augstu dioksid na koncentr ciju.
Nitrofur nu prepar ti: furazol ns, furazolidons, furado-n ns,
B a r j e r u s i s t m a s - prepar ts labi iet cauri barjeru
furag ns, solaf rs (š stošais furag ns), furacil ns, furo-plasts.
sist m.
Farmakolo isk s patn bas un iedarb bas meh nisms.
I e d a r b b a s i l g u m s 8-12 stundas, lieto 2-3 reizes
U z b v e - to sast ir nitro grupa, tie pirmo reizi sintez ti
dien .
.
S a d a l š a n s un e l i m i n c i j a - izdal s caur
I e d a r b b a s m e h n i s m s - daž diem prepar tiem
nier m.
atš ir gs.
Blakusiedarb ba.
Iedarb ba uz mikrofloru.
Dioksid nu neiesaka lietot gr tniec m, tas ir kontrindic ts nieru
Nitrofur na atvasin jumi darbojas bakteric di, tiem ir plašs
mazsp jas gad jumos. Pielietojot var nov rot dispeptiskas
darb bas spektrs. Darbojas uz grampozit viem, gramne-gat viem
par bas, galvass pes, temperat ras paaugstin šanos.
kokiem un bakt rij m, tai skait uz citiem anti-bakteri lo prepar tu
Ilgstoš kas lietošanas laik nereti nov ro krampjus.
rezistentiem mikroorganismiem. Iedarb bas spektrs prepar tiem ir
Siner isms un antagonisms.
neviendab gs.
Dioksid ns ir efekt vs kombin cij ar antibiotik m.
Iedarb ba uz makroorganismu.
R e s o r b c i j a organism - prepar ti ir iztur gi pret sk bi,
3.4. Imidazola atvasin jumi
labi uzs cas no zarnu trakta, lieto tablet s.
Prepar ti: metranidazols (metrogil, flagil, klion), orini-dazols
K o n c e n t r š a n s v i e t a - audos un org nos var
(da a imidazola atvasin jumu ir prets šu prepar ti -apl koti
pan kt augstu šo prepar tu koncentr ciju; plaši lieto ur nce u, zarnu
sada 2.11).
trakta un ginekolo isko infekciju gad jumos.
Farmakolo isk s patn bas un iedarb bas meh nisms.
B a r j e r u s i s t m a s - nitrofur ni labi iet cauri barjer m.
Imidazola atvasin juma darb bas meh nisms nav piln
I e d a r b b a s i l g u m s 8-12 stundas, prepar tus pielieto
izp ts, bet valda uzskats, ka prepar ta deriv ti saist s ar mikroba
2-3 reizes dien .
nas DNS.
S a d a l š a n s un e l i m i n c i j a - nitrofur ni izdal s
Iedarb ba uz mikroorganismu:
caur nier m akt veid .
Imidazola atvasin jumi darbojas bakteric di, tiem ir plašs
Blakusiedarb ba.
darb bas spektrs. Efekt vs c ai ar gramnegat vo mikrofloru.
Pielietojot nitrofur nus, iesp jamas dispeptiskas par bas
irur ij - izv les l dzeklis c ai ar gramnegat viem anaerobiem
(nelaba d ša, vemšana) un aler iskas reakcijas (izsitumi,
mikroorganismiem. paši akt vs pret Bacteroides fragilis. Prepar ts
dermat ti).
pas vas dif zijas ce non k anaerob mikrob š . Medic
Siner isms un antagonisms.
plaši lieto c ai ar protozoa - trihomonozi, ame-bi zi.
Nitrofur ni labi kombin jas ar citiem antibakteri liem
Iedarb ba uz makroorganismu:
prepar tiem, ir efekt vi pret antibiotiku rezistentiem mikrobu
R e s o r b c i j a organism - prepar ti ir iztur gi pret sk bi,
štammiem.
labi uzs cas no gremošanas trakta, bet bar ba uzs k-

74

74
 IRUR ISK INFEKCI A UN ANTI B A KT E R I L TER APIJ A IRUR IJA

šanos var samazin t. Prepar ti akt vi ar strutu kl tb tn . Tos ievada

ar parenter li.
K o n c e n t r š a n s v i e t a - audos un org nos var
pan kt augstu koncentr ciju. Koncentr cija augsta ar plazm , žult ,
likvor . Plaši lieto c ai ar uro enit m infekcij m.
B a r j e r u s i s t m a s - labi iet cauri barjeru sist m.
I e d a r b b a s i l g u m s 8-12 stundas, lieto 2-3 reizes
dien .
S a d a l š a n s un e l i m i n c i j a - prepar ti no rd s
akn s un izdal s caur nier m.
Blakusiedarb ba.
Prepar tus neiesaka lietot gr tniec m un jaun vecuma
rniem. Liel s dev s hematotoksiski, toksiski iedarbojas uz CNS
(var b t galvas reibo i, miegain ba).
Siner isms un antagonisms.
Siner ists ar tetracikl niem, linkozam diem, rifamic niem un
betalakt m antibiotik m.

Literat ra

1. Burkitt H.G., Quick C.R.G., Gatt D. Essential Surgery: Problems, diagnosis and
management. - Edinburgh: Churchill - Livingstone, 1990.

2. Burnand K.G., Young A.E. The New Aird's Companion in Surgical Studies.
- Edinburgh: Churchill - Livingstone, 1992.

3. Coiizza S., Picconi A., Blasi G., et ai. Monitoring of antimicrobal prophylax-is
in general surgerv. //J Chemother., 1999 Dec, 11(6): 573-6.

4. Esposito S. Is single-dose antibiotic prophylaxis sufficient for any surgicai

procedure? //J Chemother., 1999 Dec, 11(6): 402-9.

5. Fontes R.A.Jr., Ogilvie C.M., Miclau T. Necrotizing soft tissue infections. // J

Am Acad Orthop Surg., 2000 May-Jun, 8(3):151-8.

6. Hardy J.D., Pass H.I., Kukora J.S. Hardy's Textbook of Surgery. - 2nd ed.
- Philadelphia: Lippincott-Raven Publishers, 1980.

7. de Laila F. Antimicrobal chemotherapy in the control of surgical infections

complications. //J Chemother., 1995 Dec, 11(6): 440-5.

8. Mann CV., Russell R.C.G. Bailey & Love's Short Practice of Surgery. -23rd
ed. - London: Chapman & Hal! Medica!, 2000.

9. Modern s tehnolo ijas irur ij / Prof. J.Gardovska red. - R ga: Latvijas

irurgu Asoci cija, 1999.

10. Morris P.J., Malt R.A. Oxford Textbook of Surgery. - Oxford: Oxford
University Press, 1996.

11. Principles of Surgery / Ed. by Schvvartz S.I., Shires G.T., Spencer F.C. -7th
ed. - New York: McGraw-Hill Comp., 1999.

12. Rovvlands B.J., Soong CV., Gardiner K.R. The gastrointestinal tract as a
barrier in sepsis. // Br Med Buli., 1999, 55(1): 196-211.

13. Schmitt W., Kiene S. Chirurgie der infectionen. - 3.Auflage. - Leipzig:

Johan Ambrosius Barth, 1991.

14. Stevens D.L. Streptococcal toxic shock syndrome associated with necrotizing
fasciitis. // Annu Rev Med., 2000, 51:271 -88.

15. Targarona E.M., Balague C, Knook M.M.. Trias M. Laparascopic surgery and
surgical infection. // Br J Surg., 2000 May, 87(5): 536-44.

16. Textbook of Surgery: The Biological Basis of Modern Surgical Practice / Ed.
by D.CSabiston, Jr. - 16th ed. - Philadelphia: VV.B.Saunders, 2000.

17. VVestphal J.F., Brogard J.M. Biliary tract infections: a guide to drug treat-ment.
// Drugs, 1999 jan, 57(1): 81 -91.

18. H.B.BoriKonaKOB. 06mafl xnpyprn«. - Pura: 3Bafir3He, 1989.

75
75
 IRUR IJA BR C E S UN TO RST ŠANA

kontamin s br s att st sies br u infekcija),

• infic tas br ces.
Ja pacienti ar br m v ršas p c medic nisk s pal dz bas
pirmaj s 24 stund s p c to ieg šanas, t s var uzskat t par s v a i g
m , ja v k -par n o v l o t m br m.
c dz šanas veida br ces iedala p r i m r i d z s t o š s un
s e k u n d r i d z s t o š s br s.

BR U KL NISK S IZPAUSMES

23. BR CES UN TO RST ŠANA
R.Kol tis, R. Stu ka
BR CES DEFIN CIJA
Br ces ir das un zem k esošu audu vienot bas boj jums.
Plaš noz ar br m saprot das un zem das meh nisku
boj jumu - audu vienot bas p rr vumu ju faktoru iedarb bas
rezult . das un zem das traumatiski boj jumi visp izpratn
ir jebkurš ievainojums, ko rada visdaž kie fizik lie faktori -
meh niski, termiski, miski, elektriski u.c.
Past v ar t saucam s hronisk s ulcerat s br ces, kam par
pamatu ir daž das saslimšanas - hroniska venoza maz-sp ja,
arteri s apasi ošanas trauc jumi, cukura diab ts u.c. Šaur
izpratn par br m parasti uzskata va jus audu boj jumus.
BR U KLASIFIK CIJA
Br u izcelsme un raksturs var b t oti atš ir gs, t c praks
izmanto vair kas klasifik cijas sist mas. Izš ir ak tas
(traumatiskas) un hroniskas ulcerat s (audu trofikas trauc jumi
pie daž m slim m) br ces. Noz ga ir etiolo isk klasifik cija.
s ietvaros p c audu boj juma rakstura izš ir š das ak tas
br ces:
• grieztas br ces - vulnera incisiva,
• durtas br ces - vulnera puncta(icta),
• šautas br ces - vulnera sclopetaria,
• cirstas br ces - vulnera caesa,
• sistas br ces - vulnera contusa,
• drag tas br ces - vulnera conquassata,
• pl stas br ces - vulnera lacerata,
• skrambas - vulnera excoriata,
• skr tas br ces - vulnera scarificata,
• kostas br ces - vulnera morsa,
• apdegumu br ces - vulnera combustionem,
• apsald jumu br ces - vulnera congelationem,
• jauktas br ces - vulnera mixta. Hroniskas
ulcerat s br ces iedala š di:
• izgul jumi,
• trofiskas k ju las (venozas, arteri las, diab tiskas),
• infekciozas, p capstarošanas, malignas las.
Audu boj juma dzi ums nosaka iedal jumu virspus s,
penetr još s un br s ar org nu boj jumiem (vulnus pene-trans
cum lesionem). Anatomiski atbilstoši boj tai erme a da ai izš ir
sejas, galvas, kakla, ekstremit šu u.tml. br ces (vulnus faciei, colli,
brachii, regio thoracis etc). c boj juma iemesla izš ir oper cijas
irur iski rad s) un gad juma rakstura (traumatiskas) br ces.
tisks ir br u iedal jums atbilstoši infic bas pak pei:
• aseptiskas - p c aseptisk m irur isk m oper cij m, ar
nosac ti p c prim s irur isk s apdares,
• kontamin tas - visas gad juma rakstura br ces (ne vis s
Pacientiem ar br m iesp jamas gan lok las, gan visp jas
kl nisk s izpausmes.
Br ces viet s izpausmes ir lok ls audu defekts (pati br ce),
pes boj juma re ion , asi ošana, lok las iekaisuma un infekcijas
par bas. Atkar no audu boj juma veida traumatisk m br m
iesp jams periprocess, ko galvenok rt nosaka t s k a
u n h e m a t o m a . Piet kums var b t visai iev rojams, gan
hematomai veidojoties, gan kombin joties ar ievainojumam
sekojoš s audu iekaisuma reakcijas rad to t sku. Asinsizpl dums
var b t sarkan gs vai zili meln kr atbilstoši hemoglob na
daudzumam, v k mainot kr su no za i dzelten ga (biliverd ns) uz
dzeltenu (hemosider ns), pirms izz d. Plašs m ksto audu sasitums
var atst t r tojumu vai tele-angiekt zijas. Hematomas var veidoties
starpfasciju telp s un zem , pirms uzs kšan s att st izejot
fluktu cijas un sabie-z šanas f zes.
Ar virspus jas skrambas un skr tas br ces (nobr zu-mus)
var nosac ti pieskait t br m. Š du br u izteikto s -p gumu
nosaka atsegtie nervu gali boj taj das virsk rt . ]a br ies cas
net rumi, kas netiek evaku ti, ar sadz stot paliek to "tetov jums"
vai ar att st s celul ts. B tiska ir pilnv rt ga š du br u prim ra
irur iska apdare.
Biež k sastopam s br ces ir va ji boj jumi. Grieztas br ces
var rasties gan irur iskas darb bas, gan daž du negad jumu vai
uzbrukumu rezult - ievainojot ar nazi, asiem stikla vai met la
priekšmetiem (l dz gi ar durtas, cirstas br ces). Pl st s br ces
ieg st, traumatiskam a entam pl šot du. Parasti š das br ces ir
virs kaulu virsm m. Ja ar ji t s var atg din t griezt s br ces,
pl sto br u gad jum ir iev rojami plaš ks audu boj jums un
veidojas liel ka br ces virsma. Sal dzin jum ar pl st m br m,
grieztaj m ir rakstur ga stipr ka asi ošana, jo kop muskulat ras
un ar asinsvadu mus-ku sl a kontrakcija grieziena gad jum ir
ka.
Priekšstatu par nervu boj jumiem ieg st, iev cot anam-n zi,
kl niski p rbaudot akt s, pas s kust bas, virspus jo un dzi o
jušanu dist li no br ces. Šautu br u gad jum apk rt jie audi tiek
intens vi traum ti un devaskulariz ti. Šaujamiero u rad tie
ievainojumi biež k ir caurejoši, bet var b t ar penetr joši, kad
lodes, bet biež k š embas, iestr gst erme a audos. L di am ejot
caur audiem, tas izdala kin tisko ener iju atbilstoši formulai KE = Vi
2 2
M (V - V2 ), kur M ir masa, V - l di a trums, ieiejot ermen , V2-
trums, izejot no erme a. Neliela truma l di š (pistoles lode ~
dz 400 m/sek) pl š un drag audus sav ce . Liela truma l di š
(šautenes, autom ta lodes - 1000 m/sek, bumbu š embas - 2000
m/sek) izdala vair k ener ijas, papildus radot kavit cijas efektu, kas
ir atkar gs no audu un org nu bl vuma un elasticit tes, un rada
plašu audu boj jumu apk rt l di a trajektorijai, kurš var b t 10 - 15
reizes liel ks par l di a diametru. Sl gtos dobumos, paši
galvaskaus , tas papildus rada tru, augsta spiediena šoka vilni,
kas var izrais t boj jumus att los smadze u apvidos. Tas izskaidro
boj jumus smadze u pamatn , ja pats ievainojums skar tikai paura
apvidu, ar iev rojamus aknu boj jumus, bet sam niec gi ir
cauršautu plaušu papildboj jumi.
Ekstremit s att lin ti no lodes trajektorijas var b t boj ti
asinsvadi, nervi un kauls. Kaula š embas var k t par sekund riem
"l di iem". Savuk rt muskulat ras devitaliz ci-ja br ces dzi um
rada labv gu vidi mikroorganismu ( paši

76

76

anaerobo mikrobu - dostridia) vairošanai, kas pagaidu kavit cijas
efekta rezult tiek ies kti br pa l di a ieejas v rtiem.
emot v , ka lok simptom tika (ieejas un izejas v rti) pati
par sevi ne vienm r nor da uz iesp jamo iekš jo boj jumu apjomu,
nepieciešama boj jumu izv rt šana, nosakot iesp jamo l di a
veidu un trumu. Uz to nor da ar br u ieejas un izejas atveres,
boj jumu anatomiskais apvidus, iesp jam l di a trajektorija,
kl niski diagnostic jams l zums un rentgenolo isks nov rt jums.
Piln gu inform ciju par br ci ieg st, irur iski revid jot to un
ar skartos erme a dobumus, a br ces ir penetr jo-šas, j atceras
dzi k esošo org nu boj juma risks, kas ir pamatoti j izv rt , r gi
analiz jot kl nisko ainu, k ar j izsl dz iesp jamu sveš erme u
iek šana br . Penetr jošu ievainojumu boj jumu kl nisko
nov rt jumu var atvieglot paša pacienta un aculiecinieku
inform cija par ievainojuma ieg šanas apst iem. Informat vas var
t ar papildizmekl -šanas metodes - radiolo iskie un
ultrasonoskopiskie izmekl jumi, ja iesp jams, laparoskopija un
torakoskopija. Šaubu gad jumos patieso ainu noskaidro br ces un
penetr još erme a dobuma org nu rev zij .
Iesp jamas br u visp jas kl nisk s izpausmes -
hipovol miska (hemor iska), neirog na, kardiog na vai
kombin ta šoka aina, vai ar visp s infekcijas kl nisk aina.
BR CES NOV RT JUMS
Pirms uzs kt jebkuras br ces rst šanu, nepieciešams
izv rt t lok lo un organisma visp jo st vokli. Nov rt jot br ci,
svar kie faktori ir etiolo ija, lokaliz cija, br ces izm ri, iesp jam
penetr cija, bakteri kontamin cija. No rst šanas viedok a ir
svar gi, vai br ce ir ak ta (traumatiska, ar vai bez audu zuduma),
vai hroniska ulcerat va. Pirmaj gad jum iesp jama br ces
prim ra irur iska apdare, t s sl gšana, uzliekot šuves. Otraj
gad jum nepieciešama br ces san cija pak peniski, izmantojot
speci lus p rs jus un rst jot pamatslim bu. Izv rt jot hroniskas
ulcerat vas br ces, bez augst k min tajiem faktoriem diagnostiska
noz me ir ar perimetram, dzi umam, iesp jamiem dobumiem zem
br ces mal m, eksud cijai. Nepieciešams zin t, k da ir br ces
sadz šanas stadija. J izv rt organisma st voklis kopum un
visp ju faktoru ietekme uz br ces dz šanu.
Br ces lokaliz cijai ir svar ga noz me, nosakot pareizu r-
st šanu. Ja br cei ir saskare ar ku a sulu, zarnu saturu vai žulti,
nepieciešama br ces lok la aizsardz ba, satura evaku cija u.c.
Br ces lokaliz cija perif s erme a da s ir saist ta ar pav jin tu
asinsapg di un paildzina dz šanas procesu. Br ces izm ri, dzi ums,
malas ir svar gi krit riji va m, sekund ri dz stoš m br m. Zem
br ces mal m iesp jama dobumu veidošan s, par to var liecin t
br ces malas s rti zilganpel kr sa. Pastiprin ts br ces malu
aps rtums var liecin t par br ces infekciju, baltas malas liecina par
macer -ciju.
Noz gs r js, izv rt jot hroniskas ulcerat vas br ces, ir
eksud ts. T apjoms un veids (purulents, sangvinozs, serozs,
dzidrs) var liecin t par daž m probl m, piem ram, br ces
infekciju.
Nosac ti infic tas praktiski ir visas br ces. Reiz m bakt riju
koncentr cija var p rsniegt kritisko l meni, un tad br ci uzskata par
kl niski infic tu.
Paz mes, kas liecina par br ces infekciju: paaugstin ta gan
lok , gan pacienta erme a temperat ra, br ces malu erit ma,
lok la t ska, s pes, kam rakstur ga pastiprin šan s, strutaini
izdal jumi no br ces, eksud cijas pastiprin šan s un kr sas
rmai as, nepat kama smaka, br ces audu sabrukums.
Hroniskas br ces apveids un st voklis liecina par dz ša-
BR C E S UN TO RST Š ANA IRUR IJA
nas procesa f zi un auj izv rt t t progresu. Iesp jamie
br ces st vok i:
• sausa un nekrotiska - br ci kl j ciets melnas nekrotiskas vielas
sl nis;
• mitrojoši eksudat va - virsmu kl j dzeltens vai pel gi dzeltens
aplikums;
• infekcioza - ar strut m kl ta virsma, strutaini izdal jumi, s rtas
malas;
• granul joša - klasiski sarkana virsma (roz vai pel ka liecina par
nepietiekamu asinsapg di);
• epiteliz joša - gaišroz kr sa, epiteliz cija no mal m vai sali u
veid .
ds v rt jums ir viens no b tisk kajiem, un, vadoties p c t , izv las
medikamentus lok lai terapijai.
BR U DZ ŠANAS J DZIENS
Uz organisma sp m sadzied t br ces pamatojas visa modern
irur ija. Dz vo audu atbildes reakcij uz ievainojumu pamatmeh nisms ir
ak ts iekaisuma process. Iekaisuma reakcijas m is ir neitraliz t
"ievainojuma a entu", aizv kt boj tos vai nekrotiskos audus un audus
atjaunot, lai tie sekm gi funkcion tu. Br ces dz šana ir boj to audu
atjaunošan s process, kas tiek realiz ts:
1) uz boj to audu re ener cijas r ina (epit lijs,
saistaudi, kauli),
2) defektam aizpildoties ar nediferenc tiem r taudiem (repar cijas
process).
Br u dz šanas procesam b tiska ir audu iztur ba. S kotn period
galveno slodzi notur uzlikt s šuves: das, musku u, ku a un zarnu trakta
br u šuves pirm s 4 - 6 diennaktis nodrošina zin mu br ces iztur bu; ne
tr k par 6 ned m sadzijušu br u r tas var iztur t norm lu audu slodzi.
Jo maz k apasi oti audi (c pslas, fascijas, perif rie nervi), jo ilg ks laiks
nepieciešams norm las audu iztur bas atjaunošanai.
Br u dz šanas proces izš ir tr s f zes:
1) preparat (eksudat va vai hidrat cijas) f ze,
2) reparat (pro I iterat vai dehidrat cijas) f ze,
3) kontrakcijas (reorganiz cijas) f ze.
Preparat f organisms rea uz boj jumu ar ak ta iekaisuma
ainu, kura galven iez me ir iekaisumajeksud -ta veidošan s - bag gi
atdal jumi no br ces. Notiek atmirušo audu š nu, toks nu, sabrukuma
produktu atdal šan s.
Galven noz me proces ir trim elementiem - asins serumam,
leikoc tiem (galvenok rt neitrof liem) un fibrinog -nam. Br ces asins
sast vda m nok stot kontakt ar kolag -nu, aktiv jas rec šanas
sist ma, aktiv jot kin nu un komple-menta kask des. Sal p tromboc ti ar
rec šanas faktoriem, veidojot hemostatisku kor i. Ar br cei tuv jos
asinsvados ir st -ze un trombotiskas norises. Kapil rie asinsvadi p c sas
kon-strikcijas paplašin s tromboc tu atbr vot histam na ietekm .
Palielin s kapilaru permiabilit te, ko uztur iekaisuma miskie mediatori
(seroton ns, kin ni, prostagland ni). Eritroc tiem un leikoc tiem izk stot no
kapil riem, br veidojas fibr na t klojums, kur notiek leikoc tu migr cija -
nedaudz limfoc tu, bet galvenok rt palielin s neitrof lo leikoc tu skaits,
kuru lizo-somu l tisk aktivit te ir augsta, bet tie tri iet boj . Pak peniski
pieaug monoc tu skaits, kas v k domin br un ir ar fagocit ru
aktivit ti. Makrof gi ir ilgdz vojošas š nas, kas no rda br š nu
boj ejas produktus (autol ze). Prepara-t s f zes eksud ts uztur acidozi
br , un, apskalojot apvidu, atš aida toks nus un eventu li br
nok uvušos mikroorganismus, novadot tos uz re ion lo limf tisko sist mu.
Antibakteri ls efekts ir ar fibr na izgulsn jumam br , kas meh niski
kav bakt riju izplat šanos. F zes nosl gum no br ces malas kapilaru
klojuma endot lija s k par ties jauno kapilaru pirmveidojums, savuk rt
saistaudu un mezenhim s
77
77
 IRUR IJA BR C E S UN TO RST ŠANA

nas transform jas par fibroblastiem. Pak peniski br pieaug

misko substan u (galvenok rt mukopolisahar di - TAS, TO VEIDOŠAN S
hondroit nsulf ts) daudzums, kas v k nepieciešams dz šanas
proces . tas izveidošan s proces ar ir tr s f zes:
O Kl nisk s izpausmes ir klasisk s iekaisuma reakcijas paz mes: 1. f ze - 0-4 ned as, kad r ta ir maiga, m ksta, v l nav
pes, hipertermija, aps rtums, infiltr ts un piet kums, trauc ta sar vusies un nav iztur ga.
funkcija. Kapil ru un s ko asinsvadu dilat cija rada aps rtumu, 2. f ze - 4-12 ned as, kad r ta k st sarkan ga, ciet ka,
hipertermiju un nedaudz iespaido piet kumu. Piet kumu v l pavairo bl ka un ar stipr ka, ar tendenci sarauties.
kapil ru caurlaid bas pieaugums, k rezult iekaisuma 3. f ze - 12-20 ned as - r ta atkal pak peniski k st
komponenti p riet ekstracelul telp . S pes rodas gan no t skas ksta, gaiša, atslogojas.
(audu iestiepums), gan dažu iekaisuma mediatoru (galvenok rt tošan s trumu mai as intensit ti iespaido r tas atrašan s
kin nu) iedarb bas rezult . Hipertermiju (nereti drudzi) pastiprina vieta (slikt vieta ir virs kr škaula, kur biež k veidojas
ar endog nie pi-rog ni, kas atbr vojas lizosom s aktivit tes nepat kamas hipertrofiskas r tas un att st s sti kelo di), t s virziens
proces , neit-rof lajiem leikoc tiem sabr kot. pret das iestiepuma l nij m, pacienta vecums (vizu li labv gas
ze ilgst 4 - 6 diennaktis, un br cei v l nav iztur bas. ]a šaj tas ir veciem pacientiem ar izteikti krokotu du, k ar vecum l dz
no em br ces šuves, t atveras. >; tReparativ notiek pirmajam dz ves gadam), pacientu etnisk pieder ba (jo
audu re ener cija - domin atjaunošan s procesi. Da ji jau pigment ki pacienti, jo slikt kas r tas).
iepriekš s f zes beig s aizvien pieaugošs skaits fibrobiastu s k Kelo di.
sintez t kolag nu un pamatsubstanci, kas ir fibroc tu pamatprocess sti kelo di baltiem cilv kiem ir reti un biež k sastopami
reparat f un aizpilda br ces defektu. Šaistaudos veidojas kr škaula apvid . Daudzos gad jumos ir diferenc šanas gr bas:
jauni kapii ri kelo ds vai hipertrofiska r ta (otr r tas veidošan s f ze).
- Šos audus d par granul cijas audiem. Eksud cijai mazi Hipertrofiskas r tas biež k ir jauniem pacientiem un p c
noties, mazin s acidoze br . Uzlabojas asinsrite un mazi apdegumiem. Kelo da vai hipertrofiskas r tas atš iršanas krit rijs ir
s st ze, samazin s ar vielmai as intensit te. Repar cijas laiks - hipertrofiska r ta p c 6 m nešiem nekad nek st slikt ka, bet
zes granul cijas audi ir labi vaskulariz ti, viegli asi o, bet sts kelo ds progres ar turpm k.
dod zin mu aizsardz bu pret bakteri lu inv ziju.
Kolag ns ir rpusš nu fibrozs pamatkarkass, kas pieš ir 1.tabula. Br u dz šanu ietekm jošie faktori.
audiem stiprumu un formu. Atkar no aminosk bju sec bas
Visp jie Viet jie
kolag nu veidojoš s s eksist vair ku veidu kolag ns.
Pieaugušiem cilv kiem kolag ns, kurš atrodas skrimš audos, • Vecums • Audu iestiepums
atš iras no kolag na citos audos. Granul cijas audu kolag ns ir
| • Slikts barojums • Hematomas veidošan s
analogs , c psl s, sait s un kaulos sastopamajam kola-g nam. (olbaltumvielu defic ts) • Nekrotiski audi
Tapšanas proces , protokoiag nam hidroksil joties, • Vitam nu defic ts • Viet ja infekcija
hepieciešams^sK bfik iS/ dzelzs joni un C vitam ns. T k gli- ! • Mikroelementu defic ts • Sveš erme a kl tb tne
kol zes proces veidojas stabil ks tropokolag ns, ko notur kop v ji • An mija • Slikta asinsapg de asinsvadu
elektrostatiski sp ki un kas š st v s ls den . Tad fibroblasti to • Hemodial ze saslimšanas vai traumas rezult
izdala un, tam savienojoties ar cit m kolag na molekul m, rodas • aundab ga saslimšana • K daina br u sl gšanas tehnika
stipr ks, maz k š stošs kolag ns, kas v l p rveidojas audu • Ur mija • Atk rtota trauma
• Dzelt • Viet js apstarojums
koiagen zes ietekm , l dz audos haotiski izvietojas resn s
• Diab ts
kolag na š iedras. • Visp ja infekcija
Pamatsubstance ir amorfa saistaudu matrice, kas satur deni, • Citotoksisko l dzek u un
elektrol tus, mukopolisahar dus un glikoprote nus. T ir pl na stero du lietošana
želejveida k rti a, bet skrimš audos t ir elast ga un biez kas
konsistences. Pamatsubstanci izstr fibroblasti un fibroc ti, un t
dzdarbojas ekstracelul kolag na veidošan un nostiprin šan . Prim ra br ces dz šana norit k aseptisks iekaisums, un
Pamatsubstance ir sekojoši mukopolisahar di: hondroit ns, br u sadz šanas f zes vizu li ir v ji izteiktas (to paz mes konstat
hondroit n-4-sulf ts, hondroit n-6-sul-f ts, dermat nsulf ts, tikai mikroskopiski). Prim ra dz šana notiek p c aseptisk m
kerat nsulf ts un hialuronsk be. elekt m oper cij m un pilnv rt gas prim ras br u irur iskas
Repar cijas f zes kl nisk s izpausmes ir s pju, temperat ras, apdares.
piet kuma, infiltr ta un aps rtuma mazin šan s. F ze ilgst 4 - 15 Nosac jumi prim rai br ces dz šanai - dz votsp gu br u
dienas. Br ces iztur ba pieaug, un šaj f atjaunojas trauc malu piln ga sak aušan s zem aseptiska p rs ja, nav mik-
funkcija. roorganismu kontamin cijas, k ar br nav dobumu, sveš-
Kontrakcijas f hiperplastiskie br ces audi, ko veido erme u, hematomas, nekrozes per u, ir neliels audu boj jums.
fibroblasti, kapii ri un jaunais kolag ns, s k reabsorb ties. Faktiski Prim ro br ces dz šanas norisi ietekm tr s faktori:
nevar novilkt skaidru robežu starp otro un trešo f zi • saistaudu š nas (fibroblasti, fibroc ti),
- br cei dz stot, š s norises da ji ir paral las. Kontrakcijas f • starpš nu substance,
notiek jaunizveidoto kapil ru t klojuma un s kotn kola kas saist ta ar dens un elektrol tu balansu,
na š iedru gad juma novietojuma racionaliz cija atbilstoši • kolag na š iedras.
tas noslogojumam - t s paliek gar kas, plat kas un izliek Vienk rš kais piem rs prim rai br ces dz šanai ir aseptiska
tas. Br ce s k sarauties, un tas ir norm ls fiziolo isks process, griezta das br ce - nav nekrotisku audu un br ces malas ir
lai b tu minim la r ta. Kolag na p rveidošan s un remode- satuvin tas ar šuv m. Ak iekaisuma reakcija noris uzreiz p c
šana r turpin s ilgi, tom r tieši š f ze sliktas un paildzi grieziena un p c trim dien m jau granul ciju audi sasaista kop
tas br u dz šanas gad jum var novest pie kontrakt ru das defektu. Vienlaikus virspus epit iija proli-fer cija tri
veidošan s. Audu iztur ba pak peniski pieaug un sasniedz atjauno epiderm lo sl ni. Fibroc tu funkcija ir pa-matsubstances
normu 3 m nešu laik . (glikozaminoglik ni - mukopolisahar di) un kolag na š stošo
priekšstadiju sint ze. Kolag na sint zes matrice ir fibrobiastu
kodol un t sint zes pieaugums ar 15. diennakti

78
78

izbeidzas, s k pieaugt t iztur ba, bet kolag na š iedrojums jau ir
pietiekami iztur gs, lai virspus m br m no emtu das šuves 5-
10 dienu laik .
Br u sekund ra dz šana. Br s labi nov ro tr s klasisk s
dz šanas f zes. Preparat f ir paši izteikti visi iekaisuma
simptomi, br ces malas ir va , no t s izdal s strutaini atdal jumi
vai taj ir nekrotiski audi. Reparat f br ce k st sekl ka, taj
ir v rojami saistaudi - granul cijas audi (izš ir v jas, labas vai
hipergranul cijas). Hronisk m br m bieži ir abu f žu
simptom tika vienlaic gi. Epiteliz cija notiek no br ces mal m, bieži
veidojas plašas r tas.
1. att ls. Br ces sekund ra dz šana.
BR U RST ŠANAS PRINCIPI
Par neinfic m var uzskat t tikai sterilos apst os ieg tas
br ces. Katru svaigu gad juma rakstura br ci uzskata par
pies otu (kontamin tu), - t tad past v aizdomas par infi-c šanos.
Nelielas br ces ar glud m mal m, ja nav nekrotisku audu un
sveš erme u, var sadz t prim ri ar bez pilnas irur iskas
apstr des, un t s var ar sl gt, satuvinot malas ar aseptis-ku
adhez vu p rs ju.
Br u rst šanu aizs k jau pirm s pal dz bas laik , kura
ietver:
• asi ošanas aptur šanu ar k du no pagaidu metod m,
• aseptiska p rs ja uzlikšanu, kas nov rš sekund ras infi-
šan s iesp ju,
• imobiliz ciju, nodrošinot boj apvidus miera st vokli,
• prets pju l dzek us atbilstoši nepieciešam bai.
Antibakteri lo l dzek u profilaktiska pielietošana parasti
saist s ar turpm ko rst šanu - prim ro br ces irur isko apdari,
bet past v ar uzskats par t s lietder gu efektu jau pirm s
pal dz bas posm .
Br u operat rst šan iev ro sekojošie principi:
1) r prim br ces irur iskaj apdar svar gi ir
aizv kt nekrotiskos un dz votnesp gos audus, atv rt br ces
kabatas un atbilstoši indik cij m veidot kontrapert ras,
2) br ce ir akt vi j dren , pielietojot drenas vai irdenus
tamponus, lai izvair tos no seromu vai hematomu veidošan s,
3) iesp jami agr ka br ces sl gšana ar šuv m vai au-
todermoplastiku.
Prim ra br ces irur iska apdare (PB A).
To j cenšas izdar t pirmaj s stund s, kad infekcija br
lok li virspus ja. Prim ras br ces irur isk s apdares m is ir
rv rst pies otu br ci par t ru br ci, kas tri dz st. T vienlaikus
ir ar irur isk s infekcijas profilakse. Atkar no br ces ieg šanas
br ža izš ir:
• agr nu PB A (l dz 24 stund m),
• atliktu agr nu (no 24-48 stund m),
• v nu PB A (p c 3 dien m), kas vairs nav br u infek
cijas profilakse, bet jau rst šana.
Klasisko PB A iesaka papildin t ar daž diem pa mieniem,
lai v l vair k mazin tu br nok uvušo mikroorganismu skaitu:
1) pielieto br ces skalošanu ar puls jošu š idruma pl smu
(fiziolo iskais š dums, antisepti u š dumi);
BR C E S UN TO RST ŠANA IRUR IJA
2) izmanto br ces virsmas vakuumapstr di ar vienlaic gu
skalošanu;
3) uz br ci, kas pild ta ar antiseptisku š dumu, iedarbojas ar
20-50 kHz ultraska u;
4) net kos apvidus apstr ar l zera skalpeli, j piebilst, ka
jaun kos p jumos l zeru iesaka pielietot ar tradicion lo šuvju
(ieskaitot asinsvadu šuvju) viet , "sakaus jot" audus.
Br ces dren ža ir b tiska dzi m br m, lai nodrošin tu
sekr ta atteci. Drenu var izmantot br ces skalošanai ar antisepti u
un antibiotiku š dumiem. PB A noteikti papildina profilaktiska
antibiotiku lietošana, kas ar palielina izredzes nov rst varb ju
br u infekciju. Ordin ru br u gad jumos vienreiz ji pielieto plaša
spektra antibiotikas. Izteikti pies otu br u, k ar pavadošu
saslimšanu gad jumos, kad irur isk s infekcijas att st bas risks ir
paaugstin ts, antibakte-ri los l dzek us lieto 24-48 stundas.
Sekund br ces irur isk apdare ir indic ta jebkur
laik , ja br ces rst šanas gait ir radušies sarež jumi vai PB A
nav bijusi efekt va. Sekund s apdares m is ir irur isk s
infekcijas rst šana un likvid cija, un t zin m ir anaioga
nai PB A.
PB A v l iedala piln un da irur isk apdar . Ar pilnu
PB A saprot br ces malu eksc ziju veselo audu robež s, kas tom r
bieži nevar tikt realiz ta anatomisku un fiziolo isku apsv rumu d ,
piem ram, raduš s gr bas audu dz votsp jas atš iršan . To
identifik cijai papildus subjekt m kl nisk m paz m, t.L, audu
kr sai, asi ošanas pak pei, musku u Š iedru kontrah šan s
sp m, iesaka ar objekt kas metodes - audu iekr sošanu
(dimif nzilais), ultraska as sken šanu (samazin ts sign ls
nekrozes apvidos, savuk rt dobumi, t.s. "kabatas'', nedod akustisku
sign lu), ar audu elektrisk s pretest bas noteikšanu un
luminiscento fluo-roskopiju. Ikdienas praks tom r pamat ir
subjekt vais kl niskas audu dz votsp jas v rt jums.
Parasti irur isko apdari nosl dz, uzliekot das šuves.
Izš ir:
1) p r i m s šuves, ar ko sl dz svaigu br ci uzreiz p c
PB A (l dz 12-24 stund m);
2) p r i m r i a t l i k t s šuves, ko uzliek p c 24-48
stund m, kad v l nav par juš s granul cijas (variants ir ar šuvju
izveidošana uzreiz, bet sasiešana, t.L, das sl gšana atbilstoši
min tajiem termi iem);
3) s i t u c i j u šuves, kas ir prim ro šuvju paveids. Tiek
liktas retas šuves, tuvinot br ces malas gad jumos, kad ir motiv tas
aizdomas par atst to audu turpm ko dz votsp ju vai ar br u
infekcijas att st šan s ir vair k ticama.
2. att ls. Br ces sl gšana, uzliekot prim s šuves.
ir
3. att ls. Br ces sl gšana, uzliekot prim ri atlikt s šuves.
79
79
 IRUR IJA BR C E S UN TO RST ŠANA

Nelielas pies otas br ces p c PB A nešuj - savelk das bu, j nodrošina pacientam miera st voklis, ekstremit tes
malas ar aseptisku adhez vu pl ksteri vai ar atbilstoši izm riem un imobiliz cija, lai pal nin tu indes uzs kšan s trumu. Kodiena br ci
lokaliz cijai p rsien ar parastu p rs ju. Ar nelielas br ces, kur s var delik ti att t ar t ru aukstu deni vai antisep-ti i. Venozi ž augi
jau nov ro infekcijas paz mes, s kotn ji atst j nesaš tas. Kad virs un zem kodiena vietas ar lokaliz s indes uzs kšanos (dist lam
br ce ir att jusies - p rkl jusies ar t riem granul cijas audiem un pulsam j t saglab tam). J dod antihistam na l dzek i, terapija -
nav redzamu iekaisuma paz mju, uzliek sekund ras šuves. simptomatiska. Latvij sastopam s odzes indes iedarb ba ir
1) a g r s sekund s šuves tiek liktas sekund ri analoga, bet v ka par gjur-zas indi, un t s kodiena gad jum
dz stoš m br m otraj ned (8.-14. dien ), tuvinot br ces rst šan izmanto atbilstošo serumu. Specifiskiem serumiem ir
malas; augsts potenci lu ana-filaktisku reakciju risks. Nepaz stamu sku
2) v s sekund s šuves liek sekund ri dz s- kodiena gad jumos svar gi ir t s identific t (nosist s skas em
toš m br m apm ram 3.-4. ned . Parasti šaj laik br ces dzi).
mal s jau ir izveidojušies r taudi, t c malas ekscid un tad uzliek 3. Bišu vai l a p s e u dz lienu gad jumos dzelonis
šuves. ar indes dziedzeri j iz em bez spiediena uz t , lai neiedz tu
Reiz m oti plašu das defektu gad jumos, kad anatomiski ar indi dzi k audos. Lok li un visp ji lieto antihistam na l
sekund m šuv m nav iesp jams tuvin t br ces malas bez dzek us. Ja sastopamas anafilaktiskas reakcijas uz dz lienu,
rlieka audu iestiepuma, tiek veikta das p rst šana. pielieto epinefr nu (adrenal nu) i/m 0,5 ml (1:1000) ik p c
10 min m, l dz par bas izz d.
SVAIGU GAD JUMA RAKSTURA BR U RST ŠANAS Bišu inde ir sk be, ko var neitraliz t ar sodu, amonjaku vai
TAKTIKA metil nzilo, bet lapse u inde - s rms, ko neitraliz ar v na eti i vai
citrona sulu.
Pirm pal dz ba atbilstoši iepriekš aprakst tajiem principiem. 4. S k o r p i o n u kodieni vair k rada ilgstošas s pes un
Šoka gad jumos j veic pretšoka pas kumu komplekss; br u visp ju uztraukumu. Viet ji injic hidrokortizonu.
irur isk apdare ir kontrindic ta, l dz pacients tiek izvests no šoka
(šaj laik uz br ces j t antiseptiskam p rs jam). Iz mums ir HRONISKU ULCERAT VU BR U RST ŠANA Galvenie
gad jumi, kad asi ošanas pagaidu aptur šana ir nepietiekama, vai uzdevumi, rst jot š da veida br ces:
ar past v ilgstošs dist lo audu iše-miz cijas risks); tad br ces • uzlabot organisma visp jo st vokli, rst t iesp jamo
apdare un gal asi ošanas aptur šana j veic p c vit m pamatslim bu;
indik cij m. • pasarg t br ci no traum šanas, jo spiediens, berz šana,
Uzliekot šuves, t s nedr kst rad t audu iestiepumu, un pie abr zija paildzina br ces dz šanu; speci li matra i vai kr slu
lieliem das defektiem ir lietder gi izdar t atslogojošus das spilveni var mazin t spiedienu uz br ci; nepieciešams regul ri
griezienus. Tiek ieteikta ar s kotn ja das transplant cija. Galvas main t erme a st vokli; paša uzman ba j piev rš diab tisk s
un sejas br m malu eksc zija ir ekonomiska (1-2 mm). P c das slimniekiem v s asins cirkul cijas d ;
irur iskas apdares nodrošina boj apvidus miera st vokli. ]a p c • nodrošin t fiziolo isku vidi br ces dz šanai - mitr vid
2 diennakt m s pes v l pieturas vai par s no jauna, j dom par dz šana ir tr ka un lab ka; izž šana veicina kreveles veidošanos;
br u infekcijas att st bu. J veic stinguma krampju profilakse krevele aizkav epiderm lo š nu migr ciju (modernie p rs ji nov rš
atbilstoši sp esošam protokolam (skat t sada " irur isk br ces izž šanu); norm la erme a temperat ra ir optim la br ces
infekcija"). Past vot atbilstoš m indik cij m, papildus j izdara ar dz šanai;
trakums rgas profilakse. • att t br ces virsmu no nekrotiskiem audiem - to iesp jams
izdar t irur iski, enzimatiski, autol tiski; p jo nodrošina
ŠAUTU BR U RST ŠANAS VADL NIJAS hidrokolo du un hidrog lu p rs ji, kas saglab br mitru vidi,
stimul neitrof lus un makrof gus atbr vojošus faktorus;
Šajos gad jumos n e p i e c i e š a m s : • saglab t t ru br ces gultni - att t br ci no boj tiem,
1) plaši incid t du un dzi s fascijas, identific jot nervu un nekrotiskiem audiem (t ir ar laba infekcijas profilakse). Biež k
asinsvadu k ti; izmantotais l dzeklis ir Na Cl 0,9% š dums, stipr ki l dzek i -
2) ekscid t visus nekrotiskos audus ( paši zem das taukaudus antiseptiski, antimikrobi, citotoksiski - nav ieteicami virspus ju br u
un musku audus); att šanai;
3) evaku t visus br iek uvušos ap rba gabali us un citus • aizsarg t br ci pret infekciju. P jumi Rietumeirop r da, ka
sveš erme us (s kas š embas var atst t, ja t s nav iesp jams 40% hospit s infekcijas gad jumu ir br u infekcija. Liela noz me
iz emt); ir aseptiskai p rsiešanas tehnikai (pieejami speci li antibakteri li
4) protokol r gi fiks t visus boj jumus. rs ji);
Šautu audu boj jumu rev zij s j t labai audu ekspoz cijai, • mazin t s pes;
izvair s no p k plašas das malu eksc zijas, no c pslu un nervu • pan kt labu kosm tisko efektu;
prim ras š šanas, no kaulaudu iz emšanas, nedr kst izdar t iekš ju • mazin t rst šanas izmaksas.
osteosint zi, un br ci parasti nesl dz (iz emot seju, kaklu,,
enit lijas); sl dz loc tavu kapsulas, pleiru un peritoneju. Šaut s
BR U P RS JI
br ces cieši nep rsien.

KOSTU BR U RST ŠANAS VADL NIJAS Trad icionali br ces lok lai dzied šanai izmanto p rs jus.
Br u p rs ji - materi li, kas aplic ti uz br ces virsmas - nodrošina
un saglab vidi, kur br ce sadz st maksim li laik .
1. D z v n i e k u kodieni (ka i, su i u.c). Kad ir maz s
rsienamais materi ls var b t prim rs un sekund rs. Prim rais
aizdomas uz trakums rgas iesp jam bu ( paši b stami ir meža zv ri
atrodas tieš kontakt ar br ces virsmu, sekund rais p rs js
- jenoti, pši, lapsas), kodiena br ci iesp jami plaši ekscid . Ja
piefiks prim ro, nodrošina br ces sadz šanai optim lu fiziolo isku
iesp jams, dz vnieks tiek nov rots, vai ar nogalin tos dz vniekus
vidi. M sdien gu p r s j u paš bas:
izmekl uz Negri ermen šiem. Speci lista uzraudz veic
• nepiel p br cei,
specifisku profilaktisku vakcin ciju.
• absorb eksud ta p rprodukciju,
2. s k u kodiena gad jumos, sniedzot pirmo pal dz -

80
80
 BR C E S UN TO RST ŠANA IRUR IJA

• rada ide lu br ces kond ciju, br ces var sadzied t konservat vi. J pan k audu rehidrat ci-ja un
• mazina s pes, kstin šana, j veicina autol ze.
• iesp jami reti j maina. Pirmais un vismaz k efekt vais konservat s rst šanas veids
Br ces ide las p r s i e š a n a s k r i t r i j i : ir s ls š dumu saturošo mitro apliekamo lietošana. Š s metodes
• mitra ar eksud tu, bet nemacer ta; tr kums ir das macer cija ap br ci un nepieciešam ba bieži main t
• br va no infekcijas; rs ju. Daudz piem rot kas metodes ir:
• br va no nekroz m un p rm giem aplikumiem; - nekrozes att šana autol zes ce (Hypergef);
• netraumatiz ta, mainot p rs ju; - hidrogels (IntrasiteGel, Hypergel, Granugel, Sterigel)
• br va no p rs ju š iedr m p c to no emšanas. kombin cij ar sekund ru p rs ju - sa emot deni no gela,
nekrotiskie audi tiek rehidrat ti un mitrin ti, tas veicina to
RS JU VEIDI viegl ku atdal šanos. Izteikti sausu br u gad jum izv las at
bilstošu sekund ro p rs ju, kas kav dens iztvaikošanu no
1. Prim rie p rsiešanas l dzek i: gela vai absorb šanu p rs . Piem rot kie sekund rie p rs
• hidrokolo di - nodrošina optim li mitru vidi br ces san cijai, ji - Opsite, Tegaderm, Bioclusive;
absorb eksud ta p rprodukciju (Granuflex, Duoderm, Granugel) - hidrokolo die p rs ji (Granuflex, Duoderm, u.c.) ir dens un
• algin ti - pamat ir hidrojonu meh nisms, kur notiek jonu tvaiku necaurlaid gi; uzkl jot br cei, p rs js kalpo k fizik la barjera
,+ +
apmai a starp br ci un p rs ju: Ca joni p rs izspiež Na jonus mitruma zaud šanai;
no br ces eksud ta; uz šo meh nismu pamatojas algin tu - citas metodes, kas nodrošina nekrotisko audu atdal šanu, ir
(Kaltostat, Kaltogel, Melgisorb) fiziolo isk iedarb ba - pastiprin ti lok la enz mu lietošana un irur isk metode.
absorb t eksud tu Eksudat vas mitrojošas br ces.
• hidrof lie poliuret na p rs ji - tr sdimension la strukt ra, Parasti kl tas ar b li dzeltenu viskozas un lip gas vielas sl ni.
kontaktsl nis, kas nepiel p, labs absorbents, dens un mikrobu rsiešanai i z m a n t o :
drošs jais sl nis; lieto pie trofisk m m, eksud -još m - hidrokolo dos p rs jus (Granuflex, Duoderm, u.c.) - lieto
br m ar granul cij m, diab ta slimnieku nedz stoš m br m, seklu un nelielu eksud ta daudzumu produc jošu br u gad ju
pacientiem, kas ilgstoši lieto hormonu prepar tus; p rs ju maina ik ;
c 4-7 dien m vai kad tas pies cies ar š idrumu (Allevyn). Šo - gelveida p rs jus (Intrasitege Normogel, Granugel,
rs ju var lietot ar k sekund ru. u.c.) - lieto br m, kas produc palielin tu eksud ta dau
• poliuret na putu p rs ji - daudzdimensiju p rs js do- dzumu; eksud ts tiek absorb ts, virs aplikuma veidojas opti
bumveida br m, kas nepie auj priekšlaic gu br ces sl gša-nos; ls mitruma sl nis, kas trauc br cei izž t;
lieto pie granul još m, jebkuras formas dobumveida br m, - «Mesalt» - lieto, lai att tu br ci no aplikuma;
lietojams 4-7 dienas (Cavi-Care) - «Allevyn» - lieto k sekund ro p rs ju.
• «Allevyn Cavity» - hidrof ls poliuret na p rs js dobumveida Granul jošas br ces.
br m, labi absorb jošs materi ls ietverts nel pošas, perfor tas Granul još s br s ir noteikts daudzums vaskulariz tu
pl ves apvalk ; pielieto dzi u trofisku lu, izgul -jumu, dzi u granul cijas audu. Šie audi da ji aizpilda defektus br ces virsm .
eksud jošu br u rst šan , maina ik p c 4-7 dien m, nelieto kop emot v blakusapst us, iesp jama daž du l dzek u
ar oksid jiem (peroks du), lai neboj tu poliuret na absorbenta lietošana. P rsiešanai i z m a n t o :
strukt ru - «Normogel» - veicina att tas br ces dz šanas procesus;
• gelveida p rs ji - veicina eksud ciju un nekrozes sada- - silikona putu p rs jus (Gavi-Care) - lieto liel ku dobumu,
šanos autol zes ce ; uztur br mitru vidi, veicina dz šanas piem ram, t du, kas veidojušies p c pilonid sinusa eksc zijas
procesus (Hypergel, Normogel) u.c. gad jumos; lai p rs ju nepazaud tu un neatst tu br , to
• «Mesalt» - viskozes poliestera absorbents, pies tin ts ar nelieto šauros sinusos vai dobumos, kas ir dzi i un segment ri
NaCI krist liem, kas efekt vi stimul aplikumu atdal šanos un sašaurin ti;
infic tas br ces att šanos; to nelieto pie saus m br m - «Allevyn Gavity» - rs js dobumveida br m un trofisk m
• «Bactigras» - audums, kas pies cin ts ar paraf nu un 0,5% m, kas pastiprin ti izdala eksud tu;
hlorheksid na acet tu; izmanto pie apdegumiem, apsald jumiem, - Hidrokolo die p rs ji - lieto, ja eksud cija ir neliela;
br m ar das zudumu, das transplant tu emšanas viet s, pie - «Allevyn», «Allevyn Adhesive» - lieto hronisku, eksud jošu
infic m br m un trofisk m m; p rs js j lieto k br ces br u gad jum ;
kontaktsl nis un j rsedz ar absorb jošu materi lu. - poliuret na pl ves p rs jus (Lyofoam) - lieto br m, kas
2. Sekund rie p rsiešanas l dzek i: izdala maz ku eksud ta daudzumu, k ar nelielu ievainojumu
• poliuret na pl ves p rs js - dens un tvaiku caurlaid gs, gad jum un br m sadz šanas stadij ;
saglab br dab go eksud tu, kas satur š nu augšanai «Alldress», «Opsite» - izmanto k sekund rus p rs jus.
nepieciešam s bar bas vielas un leikoc tus; lieto virspus jiem Epiteliz jošas br ces.
izgul jumiem, viegliem apdegumiem un apsald jumiem, das Epiteliz cija ir nosac ti p stadija br ces dz šanas
aizsardz bai ap stom m, prim ro p rs ju fiks cijai (Allevvn, proces . Epitelija š nas pak peniski samazina br ces virsmas
IntrasiteGel), iesp jams atst t uz br ces l dz 14 dien m (Op-Site apm rus un pabeidz dz šanas eksudat vo procesu. P rsiešanai
u.c.) izmanto:
• «Mepore», «Mefix» - ide li fiks jošie p rs ji - hidrokolo dus vai pl vjveida p rs jus - izmanto virspu
• «Mesorb» - labi absorb jošs p rs js eksud još m br m m br m, kas produc relat vi maz eksud ta;
• «Alldress» - jebkurai br ces dz šanas f zei noder gs ab- - perfor s plastisk s pl ves (Mepitef).
sorb jošs p rs js. Infic tas br ces.
Dažas hroniskas br ces izplata nepat kamu smaku, pastiprin s
RSIENAMO L DZEK U LIETOŠANA ATKAR NO BR CES aps rtums un lok la t ska, kas liecina par bakteri lu kontamin ciju.
ST VOK A Paral li antibakteri lai terapijai lieto p rsienamos l dzek us, kuros ir
antibakteri las sast vda as. P rsienamie l dzek i lok lai
Nekrotiskas br ces.
antibakteri lai terapijai:
Nekrotiskas br ces kl j nedz vi audi, kas parasti ir meln
• «SofraTulle» - satur framicet nu;
kr , ja irur iska rst šana nav paredz ta vai iesp jama, š s

81

81
 IRUR IJA BR C E S UN TO RST ŠANA 82
• «Fucidin Intertulle» - satur n trija fuzid tu;
• «Clorhexitulle» - satur 0,5% hlorheksid na acet tu;
• «Actisorb Plus», «Lyofoam C».
sdien ga, sekm ga br u rst šana Izvirza š dus n os
acjumus:
- Izpratni par br ces dz šanas procesu,
- Izpratni par p rs ju veidiem,
- elast gu pieeju p rsienamo materi lu izv .

Literat ra

1. Andrevvs M., Gallagher-Allred C. The role of zinc in vvound healing. // Adv

VVound care, 1999 Apr, 12(3): 137-8.

2. Burkitt H.G., Quick C.R.G., Gatt D. Essential Surgerv: Problems, diagnosis

and management. - Edinburgh: Churchill - Livingstone, 1990.

3. Burnand K.G., Young A.E. The New Aird's Companion in Surgical Studies.
- Edinburgh: Churchill - Livingstone, 1992.

4. Cervo F.A., Cruz A.C., Posillico J.A. Pressure ulcers: Analvsis of guidelines
fortreatment and management. // Geriatrics, 2000 mar, 55(3): 55-60.

5. Clark M.A., Plank L.D., Hill G.L. VVound healing associated with severe
surgical illness. // VVorld J Surg., 2000 Jun, 24(6): 648-54.

6. Modern s tehnolo ijas irur ij / Prof. J.Gardovska red. - R ga: Latvijas

irurgu Asoci cija, 1999

7. Mann CV., Russell R.C.G. Bailev & Love's Short Practice of Surgerv. - 23rd
ed. - London: Chapman & Hall Medical, 2000.

8. Morris P.J., Malt R.A. Oxford Textbook of Surgerv. - Oxford: Oxford

Universitv Press, 1996.

9. Ross E.V., Chhieng N. Lasers in the militarv for cutaneous disease and
vvound healing. // Dermatol Clin., 1999 Jan, 17(1): 135-50.

10. Ruszczak Z., Schvvartz R.A. Modern aspects of vvound healing: An update.
// Dermatol Surg., 2000 Mar, 26(3): 219-29.

11. Smyth E.T., Emmerson A.M. Surgical site infection surveillance. //J Hosp
Infect., 2000 Jul, 45(3): 173-84.

12. Westaby S. VVound Care. - London, VVilliam Heinemann Medical Books,

1985.

13. FLB.BonKonaKOB. 06mafl xnpyprna. - Pura: 3Bauir3He, 1989.

82
 ASINIS UN A S I N S A I Z V I E T O T JI IRUR IJA

substr ts citai transfer zei. Jebkuram indiv dam uz eritroc tiem

atrodas H de jeb H antig ns, kura cukuri sak rtoti noteikt
2.4. ASINIS UN ASINS AIZVIETOT JI sec . 0 grupas cilv kiem uz eritroc tiem atrodas tikai H antig ns
nekonvert veid , jo 0 g ns ir amorfs un kod funkcion li neakt vu
transferazi. A, B un AB grupas cilv kiem H des gal ar attiec gas
R.Bried , \ A.TimbersA I.Sisene, G.Smite transfer zes pal dz bu pievienots attiec gais A vai B grupu
noteicošais cukurs. A un B antig ni ir gandr z identiski, jo atš iras
tikai ar vienu H des gal esošo cukuru.
IEVADS IMUNHEMATOLO IJ Attiec uz asinsgrupu p rmantojam bu svar gas ir 2 de-
fin cijas:
Im nhematolo ija ir m ba par cilv ka eritrocit rajiem G e n o t i p s - g nu kopums, kas nosaka indiv da att st bu. F e n o
antig niem un antiviel m. Par noz ko atkl jumu šai nozar tips- ji nov rojamo paš bu kopums (asins grupa). A un B g ns
uzskat ma ABO sist mas asinsgrupu atkl šana 20.gadsimta domin p r 0 g nu, t AO un AA genotips fenotipiski izpaužas
kum . To izdar ja austriešu zin tnieks Klandsteiner. identiski - k A grupa. Tieši t pat B grupu fenotipiski nov ro B0 un
Pašreiz zin mi nedaudz maz k par 300 daž diem eritro- BB genotipiem.
cit riem antig niem, kuri apkopoti 25 antig nu sist s, no kur m
noz s ir ABO un Rh sist mas. Katra indiv da asins grupu 2.tabula. Iesp jam s g nu kombin cijas un atbilstoš s asinsgrupas
antig nu kopums ir unik ls. ABO sist .
Genotips Asins grupa
ASINS GRUPAS ABO SIST (fenotips)
ABO sist mas antig ni A un B atrodas uz eritroc tu virsmas.
AA A
Eritroc tus, uz kuriem ir tikai A antig ns, sauc par A grupas
eritroc tiem. AO A
Eritroc tus, uz kuriem ir tikai B antig ns, sauc par B grupas BB B
eritroc tiem.
B0 B
Eritroc tus, uz kuriem ir gan A, gan B antig ns, sauc par A B
AB AB
grupas eritroc tiem.
Eritroc tus, uz kuriem nav ne A, ne B antig na, sauc par 0 00 0
grupas eritroc tiem.
Serum atrodas 2 atš ir gas antivielas. Antiviela, kura ag-lutin
A grupas eritroc tus, tiek saukta par anti-A antivielu, bet t , kura Piem rs:
aglutin B grupas eritroc tus - par anti-B antivielu. Anti-A un anti-B
antivielu kl tb tne serum atkar ga no antig niem, kas atrodas uz Vec ku fenotips
eritroc tiem. Vec ku genotips
Iesp jamais b rnu
1.tabula. ABO sist mas asinsgrupu raksturojums. 00 A0
genotips
Iesp jamais b rnu
AB
fenotips

Asinsgrupa Antig ns uz eritroc tiem Antiviela serum

A grupa A Anti-B ABO sist mas antig nu

B grupa B Anti-A
AB grupa AB — antig ni atrodami ar uz tromboc tiem, leikoc tiem, audos, plazm
0 grupa — Anti-A un Anti-B
ABO sist mas asinsgrupu en tika.
Asins grupas, t pat k citas m su paz mes, nosaka g ni. No
katra vec ka p rmantojam pa vienam asingrupu ABO sist
nosakošam g nam, šis g ns atrodas 9. hromosom . Ar m tes
hromosomu m s sa emam A, B, vai 0 g nu, tieši t pat m s
sa emam vienu ABO sist mas g nu ar t va hromosomu.
Tie asins grupu antig ni, kas ir prote ni (D antig ns), ir tiešs
nu darb bas produkts. ABO sist mas antig ni ir oligo-sahar di, un
to veidošan iesaist tas starpstadijas - enz mi jeb transfer zes
(bio miski enz mi ir prote ni). Ar transfer žu pal dz bu cukuri tiek
mont ti s. Katra transfer ze pievieno savu cukuru, veidojas
jauna strukt ra, kura savuk rt kalpo k
raksturojums.
ABO sist mas antig ni atrodas uz eritroc tu virsmas. Šie
un citos cilv ka organisma š idrumos. ABO sist mas antig nus
nosaka ar tiešo asins grupu noteikšanas reakciju.
ABO grupai atbilstoši antig ni plazm atrodami liel kajai da ai
cilv ku, kurus sauc par sekretoriem. Plazm esošos antig nus sauc
par substanc m.
Jaundzimušajiem ABO sist mas eritrocit rie antig ni dzim-
šanas br parasti ir pietiekami nobrieduši, lai tos var tu noteikt bez
gr m, turpret ABO sist mas antivielas jaundzimušajiem
nosak mas, s kot ar 4.-6. dz bas m nesi. Asinsgrupa dz ves laik
nemain s, tom r atseviš os gad jumos var b t probl mas ar
asinsgrupu noteikšanu; to var ietekm t daž das slim bas un
st vok i.
0, A, B un AB ir ABO sist mas pamatasinsgrupas. Katrai no
m iesp jamas ar apakšgrupas, kuras visbiež k nav iesp jams
diferenc t, izmantojot parastu asinsparauga im n-hematolo isku
izmekl šanu. Apakšgrupu diferenc šanai izmanto monoklon las
antivielas vai lekt nus - dab sastopa-

83

83
 IRUR IJA A S I N I S UN A S I N S A I Z V I E T O T JI

mu, antiviel m l dz gu materi lu, kas specifiski rea ar asins grupu 1) Uz mar tas virsmas vien l nij attiec gi uzpilina rea-
antig niem. entus: anti-A - 1 piliens, anti-B - 1 piliens.
A grupas apakšgrupas ir Av A2, A3, Ax u.c. AB apakšgrupas ir 2) Blakus katram rea enta pilienam ar t ru stikla n ji u vai
A,B, A2B, A3B, AXB u.c. A1 un Afi grup m ir visvair k A antig na pipeti uzpilina mazu izmekl jamo eritroc tu pilienu (attiec 1:10).
piestiprin šan s vietu uz eritroc tiem, p m A antig na 3) Asinis un rea entu samaisa ar t ru stikla n ji u vai
piestiprin šan s vietu ir daudz maz k, pie tam šie antig ni atš iras priekšmetstikli a st šiem, veidojot apm ram 15x15 mm lielu
ar bio miski. laukumu.
4) Uzman gi š pojot plati, nov ro reakcijas intensit ti p c 1
80% A un AB grupas cilv ku ir A^ un Afi grupa. Indeksu 1 pie A
min tes.
antig na parasti neraksta. Atlikušie 20% cilv ku ir A2 vai A2B grupa.
5) Rezult tu nolasa p c 3 min m.
Apakšgrupas A3, A3B, A x, AXB u.c. sastopamas reti. Jebkuras
R e z u l t t i , to i n t e r p r e t c i j a :
atbilstošas apakšgrupas eritroc tus dr kst p rliet jebkuras Katr pilien var b t pozit vs vai negat vs rezult ts. Ja reakcija
apakšgrupas recipientam (A <-> A2, A B <-» A2B). ir pozit va, tad pilien ir redzama aglutin cija, un serums atkr sojas.
sauktaj m 'V m apakšgrup m" A2, A2B, A3, A3B u.c. m dz Ja rezult ts negat vs - piliens saglab vienm gi sarkanu nokr su,
t ekstraaglutin ns anti-A , kurš nosak ms apgrieztaj asins grupu aglutinatu nav. Ja ir pozit va reakcija ar anti-A un anti-B
noteikšanas reakcij - sk. turpm k. monoklon liem rea entiem, rezult ta apstiprin šanai j lieto
Ja laboratorij noteikta A2, A3, A2B u.c. apakšgrupa ar monoklon lo rea entu negat kontrole. Kontroles pilien vienm r
ekstraaglutin nu anti-A , nedr kst p rliet A grupas eritroc tus, bet t negat vam rezult tam. Ja šaj pilien nov ro aglutin ciju, tas
dr kst p rliet tikai 0 grupas eritroc tu masu. Ja laboratorij noteikta liecina par aukstuma aglutin nu kl tb tni, kas aglutin juši eritroc tus
A2B, A3B u.c. apakšgrupa ar ekstraaglutin nu anti-A , nedr kst p rliet jau pirms rea entu pievienošanas. Nosakot ABO asins grupu
slimnieka kl tb tn , monoklon lo rea entu negat vo kontroli
vai A B grupas eritroc tus, - dr kst p rliet 0 vai B grupas eritroc tu
pie aujams nelietot.
masu.
ABO sist mas antivielu raksturojums.
Grupa Anti-A Anti-B
ABO sist ir 2 veidu antivielas - anti-A un anti-B (sk.
3.tabulu). Š s antivielas m dz saukt ar par "gaid taj m", jo t s ir 0 grupa - -
vien s cilv ka asinsgrupu antivielas, kuras past gi atrodas A grupa
veselu cilv ku plazm . Š s antivielas jaundzimušajam veidojas,
+ -
B grupa - +
saskaroties ar apk rt jo vidi, kur atrodas A un B antig niem
dz gas vielas (v rusu un bakt riju sast ). AB grupa + +
ABO sist mas antivielas ir gamma globul ni, galvenok rt IgM
klases. 0 grupas cilv ku anti-A un anti-B antivielas pieder gan IgM,
gan IgG klasei. ABO sist mas antivielas m dz saukt ar par R e a e n t u u z g l a b š a n a : +2- +8°C.
„aglutin niem", jo t s aglutin korespond jošos antig nus nesošos R e a e n t u f a s j u m s : flakonos pa 10 ml.
eritroc tus istabas temperat (anti-A antiviela aglutin A grupas Laboratorij asins grupu nosaka ar dubultreakciju, t.i., nosakot
eritroc tus, anti-B antiviela aglutin B grupas eritroc tus). ABO antig nus uz eritroc tiem un aglutin nus - serum . Šie paral lie
sist mas antivielas nosaka apgrieztaj asins grupu noteikšanas izmekl jumi ir oblig ti. Tas ir svar gi, jo, izdarot hemotransf zijas,
reakcij (sk. turpm k). paši svar ga ir ABO asins grupu sader ba, bez tam apgrieztaj
Asinsgrupu noteikšana ABO sist . reakcij iesp jams konstat t ekstraaglu-tin nus. Rezult tus
Izraksts no Asins un asins komponentu p rliešanas in- laboratorijas rsts atz pacienta kartes B da (un laboratorijas
strukcijas (Valsts Asinsdonoru centrs, 1999. gads, 2.-3. Ipp.): darba protokol ). Ja noda pacientam noteikt asins grupa
„Asins grupa ABO sist ir likum ga p c t s divk rt jas nesakr t ar laboratorij noteikto, no noda as tiek piepras ts jauns
noteikšanas. asins paraugs un pacienta asins karte."
Slimnieka asins grupu ABO sist pirmo reizi nosaka rsts
pacienta kl tb tn , rezult tu pieraksta slim bas v stures titullapas 4. tabula. Dubultreakcijas rezult tu interpret cija.
augš st , nor dot datumu, un parakst s. Slim bas v stur Tieš reakcija Apgriezt reakcija
atz izmantoto monoklon lo rea entu s riju numurus. Asins
Rezult tu rsts atz ar uz laboratorijai dom stobri a grupa Anti-A Anti-B 0 standart- A standart- B standart-
mar juma un pacienta asins kartes A da , kur atz pacienta
rdu, uzv rdu, slim bas v stures numuru, kl nisko diagnozi un rea ents rea ents eritroc ti eritroc ti eritroc ti
transfuziolo isko anamn zi, datumu un laiku un parakst s. 0 grupa - - - + +
Asinis no em saus stobri 8-10 ml, uz eti etes nor dot A1 grupa + - - - +
pacienta v rdu, uzv rdu, slim bas v stures numuru, asins grupu, A2 grupa + - - - +
asins no emšanas datumu. Pacienta asins kartes A da medic nas A2 grupa ar + - - + +
sa ar savu parakstu apliecina, ka asinis pa emtas konkr tajam ekstraag-
pacientam. Asinis kop ar pacienta asins karti taj paš dien lutin nu anti-
nos ta uz laboratoriju."
Asins grupas noteikšana ABO sist , izmantojot B grupa - + - + -
monoklon los rea entus slimnieka kl tb tn . A1B grupa + + - - -
Apr kojums: A2B grupa + + - - -
1) balta, mazg jama plate, A2B grupa ar + + - + -
2) stikla n ji as vai priekšmetstikli i, ekstraag-
3) z mu i mar šanai, lutin nu anti-
4) monoklon lie rea enti anti-A, anti-B IgM. A1
I z m e k l j a m a i s m a t e r i l s : asinis no pirksta vai v nas,
emtas tieši pirms izmekl šanas.
T ehnika:
Asins grupu nosaka istabas temperat (20±2°C). Darbam
izmanto ide li t ru virsmu.

84
84
 ASINIS UN A S I N S A I Z V I E T O T JI IRUR IJA

RH ASINS GRUPU SIST MA Piem ram:

Fenotips D antigena vietu skaits uz Er
Rh asins grup m ir liela kl niska noz me, jo daudzi Rh negat vi
CDe/Cde 14 500-19 500
indiv di sp j izstr t anti-Rh antivielas p c vienas Rh pozit vas
CDe/cEE 23 000-31 000
asins devas ievad šanas.
Rh negat va cilv ka asinsrit Rh pozit vi eritroc ti var iek t Dw 110-520
transf zijas vai transpiacent ce ; antieritrocit ro antivielu Aptuveni 1% balt s rases indiv du uz eritroc tiem ir maz D
veidošan s var izrais t transf ziju reakcijas vai jaundzimušo antigena ekspresijas vietu. Š du v ju D antigena paveidu apz ar
hemol tisko slim bu. Dw (weak). Šim antig nam ir visi epitopi, t indiv du ar Dw
Rh sist mas pirmo antig nu atkl ja 1939.gad Levine un uzskata par Rh(D)-pozit vu, un vi š nevar sen-sibiliz ties ar citu
Stetson. Šobr d zin mi 45 antig ni, tie ir kl niski noz gi, un pat eritroc tu D antig nu.
mazas šo antig nu devas ir imunog nas. D antig ns nav viendab gs, bet sast v no 9 epitopiem (p c
Tippett). Dažu cilv ku D antig nam iztr kst viens vai vair ki epitopi,
5. tabula. Svar kie Rh sist mas antig ni un antivielas. š di cilv ki var veidot antivielas pret iztr kstošajiem antigena
Antig ni Antivielas epitopiem. Rh(D)-pozit vu eritroc tu transf zijas gad jum .
paši svar gi šai zi ir t d tie DVI kategorijas indiv di, jo
D anti-D vi iem tr kst liela da a D antigena epitopu - uz eritroc tiem atrodas
C anti-C tikai 3 no tiem. K donori š di indiv di trakt jami k Rh(D)-pozit vi,
pacienti - Rh(D)-negat vi.
c anti-c
E anti-E
Rh sist mas antig nu test šana.
e anti-e Rh pieder bu dr kst noteikt laboratorijas rsts vai rsts
transfuziologs, kuram ir sertifik ts im nhematolo ij .
Pacientiem D antig nu nosaka ar 2 daž du klonu mo-
Rh sist mas en tika noklon liem rea entiem, paral li lietojot monoklon lo rea entu
Jaun ko Rh sist mas en tisko modeli ir pied jis Tippett. negat vo kontroli. Nepieciešam bas gad jum nosaka ar Rh
c vi a teorijas divi struktur li saist ti g nu lokusi (hromosomas fenotipu.
lokuss - hromosomas iecirknis, kuru aiz em g ns un kuram
mijiedarb ar p jo hromosomas strukt ru ir noteikta en tiska ANTIERITROCIT S ALOANTIVIELAS
funkcija) D un CcEe ir pamats Rh antig nu produkcijai.
Asto us vienk rš kos Rh fenotipus nosaka 1. hromosomas Ja organisms sastopas ar svešu eritrocit ru antig nu, s kas
divas al les pirmaj lokus (D un ne-D) un etras al les otraj im na atbildes reakcija, kas var izsaukt antivielas produc jošu š nu
lokus (ce, Ce, cE, CE). veidošanos un im nglobul nu sint zi, kuri sp j specifiski saist ties ar
atbilstošo eritrocit ro antig nu. Prim s imuniz cijas atbildes
6. tabula. Rh sist mas asins grupu teor tisks modelis. proces veidojas atmi as š nas un s kas IgM gammaglobul nu
sint ze. Atk rtotas ievad šanas gad jum atmi as š nu darb bas
1. lokuss 2.lokuss Cenu komplekss ss simbols
rezult notiek sekund s im s atbildes laika krasa
D ce Dce Ro samazin šan s, strauja IgG gammaglobul nu sint ze ar krasu titra
Ri pieaugumu. Humor -la tipa im no atbildi nodrošina antivielu
D Ce DCe
(im nglobul nu) sint ze, bet t s raksturu nosaka im nglobul na
D cE DcE R2
klase (IgG, IgM, IgA), k ar apakšklase (IgGI, lgG2, lgG3, lgG4).
D CE DCE Rz
Antieritrocit s antivielas var rasties pret jebkuras eritro-
ne-D ce dce r cit s sist mas antig niem transf zijas vai transpiacent ce .

ne-D Ce dCe r 7.tabula. Noz s asinsgrupu sist mas un t m atbilstoš s g nu

'
al les.
ne-D cE dcE r"
Sist ma Svar s al les
ne-D CE dCE ry
AB0 A B H
MNSs MNSs
Rh sist mas antig ni ir eritroc tu transmembranas prote ni un
Pp P1 P2 p p"<
nav atrodami cit s organisma š s un š idrumos.
Rhesus DCcEe
Rh sist mas antig ni Lutheran Lu
a
Lu
b

Ikdienas darb Rh pieder bu nosaka p c D antigena esam bas, a b

Levvis Le Le
test jot eritroc tus ar anti-D rea entiem. Ja personai eritroc tos ir D b
Duffy Fya Fy I
antig ns, t uzskat ma par Rh(D) - pozit vu, ja t iztr kst - par
a b
Rh(D)-negat vu. 85% cilv ku ir Rh(D)-po-zit vi, 15% ir Rh(D)- Kidd Jk Jk
negat vi. Kell Kk
Lietojot eritroc tu test šanai 5 Rh antiserumus (anti-D, anti-C,
anti-c, anti-E, anti-e), ir nosak ms Rh fenotips. Pamatojoties uz
fenotipu un g nu frekvenci popul cij , iesp jams noteikt iesp jamo Antivielu kl nisko noz bu nosaka to sp ja:
genotipu. 1) rea t 37° C temperat ,
+ + +
Piem ram: Eritroc tiem noteiktais fenotips ir: D , C , E~, c~, e . 2) aktiv t komplementu,
Pamatojoties uz šo fenotipu un g nu frekvenci popul cij , 3) samazin t p rlieto eritroc tu dz ves ilgumu,
1
visiesp jam kais genotips ir R^ . 4) izrais t hemol tisku transf ziju reakciju,
Katram antig nam atkar no fenotipa ir noteikts vietu skaits 5) š rsot placentu,
uz eritroc ta.

85
85
 IRUR IJA A S I N I S UN A S I N S A I Z V I E T O T JI

6) izrais t jaundzimušo hemol tisko slim bu Noz me ir ar antivielas N es ader ga eritr oc t u masa ir:
frekvencei popul cij . Antivielas, kas rea tikai temperat , kura 1) A, B, AB grupas EM p rliešana 0 grupas pacientam
zem ka par 37°C, uzskata par kl niski nenoz m. 2) A vai AB grupas EM p rliešana B grupas pacientam
Katra pacienta asins serums neatkar gi no Rh pieder bas 3) B vai AB grupas EM p rliešana A grupas pacientam
test uz nepilno antieritrocit ro IgG klases antivielu esam bu,
izmantojot indirekto antiglobul nu testu un pašus skr - 9. tabula. Plazmas izv le.
ningeritroc tus. Pozit va skr ninga gad jum j izdara antivielu
Recipienta grupa Antivielas Transf zijai Transf zijai
identifik cija jeb antivielu specifit tes noteikšana (specifit te -
antivielas unik la uzb ve, kas ierobežo t s mijiedarb bu tikai ar ABO sist serum izmantojama izmantojama
atbilstošas uzb ves antig nu) ar paša eritroc tu pane a pal dz bu. identiskas grupas citas grupas,
Ja cilv kam ar antieritrocit m antiviel m ir nepieciešams p rliet
eritroc tu masu, t j izv las, iev rojot antivielu specifit ti, t.i., plazma sader ga plazma
rlej eritroc ti bez korespond još antig na. A anti-B A AB
Piem ram: 0 grupas pacientam ar fenotipu CCDee atkl tas anti-c B anti-A B AB
antivielas. Transf zijai izv las 0 grupas eritroc tu masu ar fenotipu
0 anti-A+B 0 A, B un AB
CCDEe, vai CCDee, jo t nesatur c antig nu.
AB - AB -
ANTIERITROCIT S AUTOANTIVIELAS
Tromboc tu masas izv l e . Izve as tikai identisku
atceras, ka pozit vs antivielu skr nings var b t ar pacientiem
ABO un Rh sist s.
ar autoim nu hemol tisku an miju. Ir etri galvenie autoim no
hemol tisko an miju veidi:
SADER BAS P RBAUDES
1. Siltuma autoantivielu izrais ta hemol tSska
an mija (SAIHA) no vis m ieg m autoim m an mij m
Ottenberg 1908. gad bija pirmais, kas transf ziju praks
sastopama visbiež k - 70-80% gad jumu. To izsauc IgG kla
izmantoja Landšteinera p jumus par asins grup m. Pirms asins
ses daž du specifit šu antieritrocit ras antivielas. 50% gad
rliešanas vi š p rbaud ja, vai recipienta serums neizsauc donora
jumu antivielas v rstas pret Rh sist mas antig niem.
eritroc tu hemol zi vai aglutin ciju istabas temperat (atkl j
2. Aukstuma hemaglutin nu sindroms (AHS), ko izsauc IgM
nesader bu ABO sist ). etrdesmito gadu vid , kad tika
klases autoantivielas, kas visbiež k v rstas pret eritrocit ro I
izstr ti album na un antiglobul na testi antivielu atkl šanai, rad s
antig nu. Sastop pacientiem ar limfomu, hronisku limfoleikozi, k
doma par sader bas p rbaud m, kas atkl j nesader bu Rh un cit s
ar sekund ri p c daž m v rusu infekcij m.
sist s.
3. Paroksism aukstuma hemoglobin rija, ko izsauc IgG
sdien s pirms katras eritroc tu masas p rliešanas oblig ti
klases bif ziski hemoliz ni, kuru specifit te biež k ir anti-P.
izdara potenci recipienta asins im nhematolo isk test šana
Sastopama reti - p c v rusu saslimšan m, b rnu infekcij m.
(ABO, D, antivielu skr nings) un j veic individu s sader bas
4. Medikamentu izsaukta im na hemol tiska
rbaudes. Sader bas p rbaud m izmanto recipienta serumu un
an mija, ko rada vesela rinda daž du medikamentu, pie
rliešanai dom donora eritroc tus. Sader bas testus veic
ram, sulfanilam di, penicil ns, streptomic ns, eritromic ns,
laboratorijas apst os. Tos dr kst izdar t speci li apm ts
metildopa, ibuprof ns, hin ns un citi.
laboratorijas rsts vai transfuziologs. Sader bas testu m is ir
Visu augst k min to autoim no hemol tisko an miju gad jum
nepie aut nesader gu eritroc tu p rliešanu un p rlieto eritroc tu
nov ro pozit vu direkto Kumbsa testu, dažreiz ar pozit vu indirekto
hemol zi.
Kumbsa testu (atkar no produc to autoantivielu daudzuma).
Daudzos gad jumos j veic antivielu identifik cija un Elvi transf zijas Šim nol kam izdara pacienta seruma sader bas testus ABO
gad jum - eritroc tu masas individu la piemekl šana. Eritroc tu sist , k ar vis s cit s kl niski svar s sist s, izmantojot
masas p rliešana šiem pacientiem pie aujama tikai vit lu indik ciju indirekto antiglobul na (Kumbsa) testu.
gad jum .
Izraksts no Valsts Asinsdonoru centra 1999. gada Asins un
SADER GU ASINS KOMPONENTU IZV LE asins komponentu p rliešanas instrukcijas (punkts 4.2. Individu s
sader bas p rbaudes laboratorij , 9.-10 Ipp.):
Izv loties eritroc tu masu, plazmu vai tromboc tu masu "Ja nepieciešama eritroc tu masas transf zija, slimnieka asins
rliešanai, j em v pacienta im nhematolo isk s test šanas stobri š sader bas testu veikšanai j nos ta uz laboratoriju.
rezult ti: ABO grupa, Rh pieder ba, antieritrocit ro antivielu Medic nas m sa individu s sader bas p rbaud m em 10 ml
skr nings. pacienta asi u t , saus stobri . Stobri a mar jum j t
nor tam slimnieka v rdam, uzv rdam, slim bas v stures
8. tabula. Eritroc tu masas (EM) izvel . numuram, asins grupai, asins emšanas datumam. Stobri u s ta
Recipienta grupa Antivielas Transf zijai Transf zijai uz laboratoriju kop ar pacienta asins karti, kur aizpild ta C da a:
* recipienta v rds, uzv rds,
ABO sist serum izmantojama izmantojama
* personas kods,
identiskas grupas citas grupas, * dzimums,
EM sader ga EM * slimn ca, noda a,
* kl nisk diagnoze,
A anti-B A 0
* recipienta asins grupa, Rh pieder ba, antivielu skr ninga
B anti-A B 0 rezult ti - atz laboratorijas atbildi no pacienta asins kartes B
0 anti-A+B 0 - da as,
* vajadz asins komponenta veids un daudzums,
AB - AB (A)B,0 I
* medic nas m sas uzv rds, paraksts, ar kuru medic nas
sa apstiprina, ka asinis pa emtas konkr tajam pacientam,
* datums/'

86
86
 ASINIS UN A S I N S AIZ VIET OT JI IRUR IJA

UZMAN BU! 3) nosaka donora asins grupu ABO sist un sal dzina ar
uzr to grupu uz plastisk maisa. Donora eritroc tus ABO asins
a nepieciešama steidzama Elvi transf zija, bet pirms t s grupas kontrolei ieg st no uzpild tas sist mas."
laboratorijas apst os nav izdar ta potenci recipienta asi u a donora un recipienta asins grupas ir sader gas, eritroc tu
im nhematolo iska izmekl šana (asins grupas noteikšana ABO un masas p rliešanu s k ar biolo isk s p rbaudes izdar šanu.
Rh sist , antivielu skr nings), uz laboratoriju j nos ta divi Izraksts no Valsts Asinsdonoru centra 1999. gada Asins un
atbilstoši mar ti stobri i, katrs ar 10 ml asi u, k ar pacienta asins komponentu p rliešanas instrukcijas (5. punkts, Biolo isk
asins karte ar aizpild tu A un C da u (C da labais augš jais logs, rbaude, 10.-11. Ipp.):
kur j rraksta laboratorijas atbilde, paliek neaizpild ts). „Ar str klu p rlej 10-15 ml eritroc tu masas (asi u, plazmas) un
ja pacientam nepieciešamas atk rtotas EM transf zijas, uz 3 min tes v ro slimnieka st vokli, a nepa trin s pulss un elpošana,
laboratoriju s ta pacienta asins stobri u ar pacienta asins karti, nav apgr tin ta elpošana, nepar s sejas hiper mija utt., p rlej
pievienojot pacienta asins kartes pielikuma C un D da u (C da u l 10-15 ml asi u. Š du proced ru atk rto v l 3 reizes, ja
aizpilda noda , D da u aizpilda laboratorij ). slimniekam p c tr sk rt jas p rbaudes nav nev lamas reakcijas,
dr kst turpin t transf ziju.
Laboratorij individu s sader bas testus dr kst veikt Reakcijas gad jum slimnieks k st nemier gs, s k s dz ties
sertific ts laboratorijas speci lists, rsts laborants vai rsts par drudzi, ž audzošu saj tu kr s, s m jostas viet , galv ,
transfuziologs, atseviš os gad jumos (piem ram, nakts apst os) - der . Var pazemin ties arteri lais spiediens, pa tri-n ties pulss
laborants, kuram ir sertifik ts (vai izzi a) im nhe-matolo ij . ja un elpošanas biežums, cilv ks var nob t, v rojama sejas cianoze.
sader bas testus izdara laborants, sader bas testa rezult tu c jebkura š simptoma par šan s transf zija j rtrauc,
rbauda un ar parakstu apstiprina transfuziolo- ijas kursu beidzis aizspiežot sist mu. Lai nepazaud tu v nu, nek gad jum no
jebkuras specialit tes rsts, kurš p rlies EM konkr tajam nas nedr kst iz emt adatu. P rliešanas sist ma j atvieno no
pacientam. S a d e r b a s tests laboratorij adatas, kas ir v , un j pievieno cita sist ma ar s u š dumu.
ietver: rlejot asinis narkoz iemidzin tam slimniekam, par reakciju
1) pacienta asins kartes A un B da as inform cijas un re liecina nemotiv ta pulsa pa trin šan s vai arteri spiediena
zult tu sal dzin šanu ar laboratorij esošo inform ciju, samazin šan s. Šaj gad jum p rliešana nekav joties j rtrauc.
2) recipienta asins grupas ABO un Rh sist noteikšanu un irurgam j nosaka hemodinamikas trauc jumu iemesli: ja nekas,
sal dzin šanu ar iepriekš jiem rezult tiem, iz emot hemotransf ziju, tos nevar ja izrais t, transf zijas l dzeklis
3) donora asins grupas ABO un Rh sist noteikšanu un atvieno. Par turpm ko transf zijas terapiju lemj anesteziologs
sal dzin šanu ar uzr to grupu uz plastisk maisa, kop ar oper jošo irurgu."
4) individu s sader bas p rbaudi ABO sist :
a) uz plaknes, iev ro, ka:
b) izmantojot stobri u metodi vienlaicigai • rstam, kurš p rlej asinis vai komponentus, slim bas v s
sader bas p rbaudei ABO, Rh un cit s sist s ar indirekt tur oblig ti j ieraksta:
Kumbsa testa (IKT)1.etapu; 1) indik cijas transf zijai,
5) individu s sader bas p rbaudi Rh un cit s kl niski 2) katra plastisk maisa eti etes dati: donora Nr., asinsgrupa
svar s antig nu sist s ar IKT, izmantojot: ABO un Rh sist , plastisk maisa Nr., asins sagatavošanas
a) gelkaršu metodi, datums, der gums,
b) stobri u metodi vienlaic gai sader bas 3) slimnieka asinsgrupas p rbaudes rezult ts,
rbaudei ABO, Rh un cit s sist s ar IKT 2. etapu. 4) donora asinsgrupas p rbaudes rezult ts,
Laboratorij tiek aizpild ta pacienta asins kartes D da a, 5) ja sader bas p rbaudes izdara pie slimnieka gultas, šo
oblig ts rsta paraksts. rbaužu rezult ti,
Sader bas testu veikus persona atbilstošajam eritroc tu masas 6) biolo isk s p rbaudes rezult ts.
maisam uzl eti eti, kur nor ts: Š e r i t r o c t u masa ir • Aizliegts vienu eritroc tu masas (asins, plazmas) devu p rliet
s a d e r g a ar: vair kiem slimniekiem.
• P c p rliešanas plastiskais maiss ar transf zijas l dzek a atlikumu
Pacienta v rds, uzv rds: uzglab ledusskap 2 diennaktis.
Pacienta slim bas v st. Nr.: • Recipientam p c p rliešanas 2 stundas j iev ro gultas rež ms
rst još rsta vai dež rsta uzraudz .
Pacienta grupa ABO sist :
• 3 stundu laik katru stundu slimniekam m ra temperat ru un
Pacienta grupa Rh sist : arteri lo spiedienu, šos r jus ieraksta slim bas v stur .
Individu s sader bas testa veikšanas datums: • Atz pirm s ur na porcijas laiku, kontrol ur na daudzumu un
kr su, ja izdal s br ns ur ns, tas liecina par ak tu hemol zi.
dzu atdot atpaka asins p rliešanas • N kamaj dien p c transf zijas oblig ti veic ur na un asins
kabinetam, ja dot eritroc tu masa netiek kl nisk s anal zes.
lietota. Neatliekam s situ cij s rst jošais rsts person gi lemj par:
* EM transf ziju, ar kuru sader bas testi veikti p c sa sin tas
Persona, kura laboratorij (asins kabinet ) sa em asinis, lai programmas (noteikta asins grupa ABO un Rh sist , veikts
nog tu t s noda , parakst s speci žurn . sader bas tests tikai ABO sist ).
rsts, sa emot laboratorijas apst os individu li piemekl tas
* 0 grupas, Rh negat vas, Kell negat vas EM transf ziju (nav
asinis:
noteikta pacienta asins grupa un nav izdar ti sader bas testi).
1) p rliecin s par to der gumu, ABO un Rh sist mas asins
du izv li rsts apliecina ar savu parakstu asins piepras juma
grupas atbilst bu slimniekam. Asins komponenta plastiskais maiss
veidlap . Laboratorij š das transf zijas laik tiek izdar ti sader bas
nov rt vizu li, j rbauda herm tiskums un eti ete (sk.
testi p c pilnas programmas.
iepriekš);
* Nesader bas atkl šanas gad jum laboratorijas speci
2) nosaka recipienta asins grupu ABO sist un sal dzina ar
lists zi o par konkr to transf ziju atbild gajam rstam, kurš
ierakstu slim bas v stur . Asinis recipienta asins grupas kontrolei
lemj par transf zijas turpin šanu vai p rtraukšanu.
ieg st no pirksta;

87
87
 IRUR IJA ASI NI S UN A S I N S AIZ VIET OT
TRANSF ZIJU REAKCIJAS
Jebkurai asins komponenta transf zijai bez sagaid
terapeitisk efekta ir ar negat puse - transf ziju reakcijas
iesp jas. Izv loties šo terapijas veidu, vienm r j nov rt ar
transf zijas iesp jam riska pak pe.
10. tabula. Transf ziju reakciju iedal jums
i Ak tas Nov lotas
Imunolo iskas Neimunolo iskas Imunolo iskas
Hemol tiskas Bakteri la infic šana Hemol tiskas
Febrilas Cirkul cijas p rslodze "Transplant ts pret
saimnieku"
Aler iskas Fizik li miska Pectransfuzijas
hemol ze purpura
Ar transf ziju
saist ts ak ts
plaušu boj jums
(t.s.TRALI)
Noz ko imunolo isko transf ziju reakciju apraksts:
1. Intravaskul ra hemol tiska reakcija.
ir vissmag reakcija, kas rodas, p rlejot ABO sist
nesader gus eritroc tus, notiek tieši asinsvados ar tai rakstur gu
ak tu, dramatisku gaitu, kuru nosaka pacienta plazmas anti-A
un/vai anti-B aglutin ni. Anti-A un anti-B aglutin -ni pieder IgM un
IgG im nglobul nu klas m. Š s antivielas sp j aktiv t komplementu
no Cl l dz C9 stadijai, kas izsauc eritroc tu membr nas boj jumus
un hemol zi.
Intravaskul ra hemol ze var iest ties ar pacientiem, kuru
a
plazm ir anti-KelI, anti-Jk , anti-P antivielas, jo ar š s antivielas
sp j aktiv t komplementu.
Reakcijas smagums atkar gs no aglutin nu l me a, pacienta
vecuma, diagnozes, medikamentu fona. Kl niskie simptomi var
par ties gan p c dažu ml, gan p c visas devas p rliešanas.
Nov ro drebu us, drudzi, dedzinošu saj tu inf zijas viet ,
audzošu saj tu kr s, s pes loc tav s, krustos, hipotensiju. Var
iest ties DIC, an rija, šoks, kas var izrais t pacienta n vi.
Pacientiem ar hipoglobulin miju vai agammaglobulin miju, k ar
dai iem un gados veciem cilv kiem nov ro viegl ku reakciju -
ekstravaskul ru hemol zi akn s. Š s reakcijas iesp jams nov rst,
iev rojot prec zu pacienta identifik ciju, asins paraugu mar šanu,
im nhematolo isku test šanu un veicot sader bas testus
laboratorijas apst os.
2. Ekstravaskul ra hemol tiska reakcija.
Viegl k noritoša transf ziju reakcija, ko nov ro vair kas
stundas, dienas vai pat ned as p c transf zijas. Šo reakciju
pamat visbiež k ir iepriekš ja recipienta sensibiliz cija (gr t-
niec ba, transf zijas) un IgG klases antieritrocit ru antivielu
esam ba recipienta plazm . P rlejot EM, kura satur antig nu pret
konkr to antivielu specifit ti, iesp jama ekstravaskul ra reakcija. T
nenotiek asinsvados, bet gan lies un/vai akn s ar makrof gu
pal dz bu. Transf zijas laik uz p rlietajiem eritroc tiem fiks jas
pacienta antivielas; ja notikusi da ja komple-menta aktiv cija, - tad
ar C3 molekulas.
da molekulu piesaiste pie eritroc tiem ir sign ls RES
makrof giem, kuriem ir speci li receptori IgG molekulu Fc
fragmentu un/vai C3 molekulu saist šanai, un kuru aktivit te noris
fagocitoze vai eritroc tu membr nas fragment cija. Eritroc tu
destrukcija notiek lies (ja uz eritroc tiem ir IgG molekulas) vai
akn s (ja uz eritroc tiem ir C3 un IgG molekulas). Plazm par
br vais hemoglob ns, nov ro hemoglo-bin riju, hiperbilirubin miju
un an miju. Pacientam nov ro
88
JI
drebu us, s pes musku os. Reakcija s kas 2-3 stundas p c transf zijas
vai p c daž m dien m. Š da tipa reakcijas nov ro, piem ram, pie Rh
sist nesader gas eritroc tu masas p rliešanas, gad jum , ja pacientam
jau ir antivielas. Jo antivielu titrs augst ks, jo reakcija iest jas tr k.
Laboratoriski DAT (direktais vai tiešais anti-globul na
tests) ir negat vs t t p c transf zijas, pozit vs 3-7 dienas
c transf zijas. IAT (indirek-tais vai netiešais antiglobul na
tests) ir negat vs t t p c transf zijas, pozit vs 1-2 ned as
c transf zijas.
Reiz m nov ro pavisam v nas ekstravas-kul ras
Neimunolo iskas transf ziju reakcijas, kuru iemesls ir Rh, Kidd, Duffy, Kell,
MNSs sist mu antivielas. Reakciju nov ro 3-4 ned as p c
Hemosideroze transf zijas, kad antivielu titrs ir pietiekami augsts. Bieži
ac mredzamus simptomus nenov ro, tom r var b t drebu i,
Transmis s hipotensija un an mija.
slim bas | s reakcijas iesp jams nov rst, izdarot recipienta
seruma antieritrocit ro antivielu skr -ningu, nosakot antivielu
specifit ti un izv loties transf zijai eritroc tu masu bez
korespond još antig na.
Pie pirmreiz jas nesader gu eritroc tu masas
rliešanas Rh sist , kad pacienta plazm pirms
transf zijas nav bijušas anti-D antivielas, transf ziju reakcija,
hemol ze var par ties aptuveni 28. dien (antivielu titrs
pieaug l ni, tom r antivielu produkciju stimul jušie donora
eritroc ti v l var atrasties asinsrit un saist ties ar korespond jošo
antivielu). No š da veida reakcij m nav iesp jams izvair ties.
3. Febrilas transf ziju reakcijas.
I e m e s l s : anti-HLA antivielas. Frekvence 1:200.
S i m p t o m i : t° paaugstin šan s vair k k par 1°C trans
zijas laik vai 8 stundu laik p c t s.
N o v r š a n a : Le skaita samazin šana asins komponent ,
lietojot speci lus filtrus.
Nepieciešams izsl gt citus iemeslus - bakteri lu konta-min ciju,
ak tu hemol tisku reakciju.
4. Aler iskas transf ziju reakcijas.
I e m e s l s : visbiež k daž di prote ni donora plazm . Sas
top 1-3% no vis m transf zij m.
S i m p t o m i : urtik rija, erit ma un nieze. N o v r š a n a :
antihistam na prepar tu terapija. Nepieciešams pirmstransf zijas
antihistam na prepar tu fons, p rliešanai j izmanto atmazg ti eritroc ti.
Pacientiem ar IgA defic tu, kuriem ir anti-lgA antivielas, k ar
antivielas Rg (Rogers) un Ch (Chido) sist s, nov ro anafilaktisku
reakciju, p rlejot asins komponentus. Š du reakciju biežums 1:20000-
1:50000.
5. Pectransfuzijas purpura.
I e m e s l s : antivielas pret tromboc tu antig niem. Biež k sensibiliz m
sieviet m 60-70 gadu vecum . S i m p t o m i : trombocitop nija,
gastrointestin las un uro- enit las asi ošanas, smag kos gad jumos
intrakrani li asins izpl dumi.
Nedr kst p rliet tromboc tu masu, i/v j ievada im nglo-bul ns un
kortikostero di.
6. Ar transf ziju saist ta reakcija «Transplant ts
pret saimnieku».
I e m e s l s : dz votsp gi donora T limfoc ti, kas iedarbojas uz recipienta
kaula smadze u stumbra š m. S i m p t o m i : t° paaugstin šan s,
drebu i, anoreksija, vemšana, caureja, pancitop nija, granulocitop nija.
Norise - ak ta, izn kums - 100 % let ls.
Nepieciešama eritroc tu masas apstarošana ar gamma stariem, ja
transf zija nepieciešama neizn tam jaundzimušajam vai recipientam ar
im ndefic tu.
s

JAUNDZIMUŠO HEMOL TISK SLIM BA (jHS)
JHS rodas hemol tiskas an mijas rezult , kad notiek aug a
eritroc tu destrukcija m tes IgG antivielu d , kas ir v rstas pret
aug a eritroc tu antig niem, kurus tas ieguvis no t va.
Pirmo reizi )HS aprakst ja Luis Burgeons 1906. gad .
Diamond un l dzstr dnieki 1932. gad šo saslimšanu nosauca par
aug a eritroblastozi.
JHS pamat var b t :
• nesader ba ABO sist , par asi u apmai as transf ziju, kuras m is ir samazin t an miju,
• nesader ba p c Rh sist mas antig niem (galvenok rt D),
• nesader ba p c citu sist mu antig niem.
Faktori, kas iespaido JHS:
• m tes im s sist mas sp ja atbild t uz svešu
eritrocit ru antig nu,
• antig na tips un antigenit te,
• transplacent s asi ošanas stiprums,
• akušierisk un transfuziolo isk anamn ze,
• placentas boj jumi (v rusi, nefrop tija, placentas
novecošan s),
• m tes seruma un aug a eritroc tu sader ba ABO
sist . 2) postnat la.
Jau 9. embrion s att st bas ned aug a hemopo ze
rsl dzas uz kaulu smadzen m, un aug a eritroc ti jau var izsaukt
im nu atbildi. Savuk rt transplacent s hemor ijas var s kties
jau 2.-7. gr tniec bas ned , un 9. ned aug a eritroc ti var nok t
tes organism .
P a t o e n z e : T ir gandr z vien da visu nesader bu
gad jum , tom r viegl k to izskaidrot ar Rh negat vas m tes
piem ru, kura gr tniec bas laik imuniz jas ar Rh pozit viem aug a
eritroc tiem.
Visbiež k sievietes sensibiliz cija s kas pirmo dzemd bu laik ,
kad notiek placentas asinsvadu un piegulošo audu rup-t ra. Pirms
asinsvadi saraujas, liels daudzums aug a eritroc tu non k m tes
asinsrit . N košaj gr tniec , ja b rns atkal ir Rh pozit vs, jau
imuniz s sievietes organism sekund ra antig na stimula
rezult s k strauji sintez ties IgG klases anti-Rh(D) antivielas. Š s
antivielas ir sp gas š rsot placentas barjeru, iek t aug a
asinsrit un fiks ties uz eritroc tiem. Šie aug a eritroc ti tiek
destru ti RES, nov ro hemol tis-ku an miju un nekonjug
bilirub na l me a pieaugumu. An mija var b t daž da smaguma,
kas atkar gs no destru -to aug a eritroc tu skaita un kaulu
smadze u sp jas to kompens t. Nov ro kompensatoru
eritropo zes pastiprin šanos, hepatosplenomeg liju, eneraliz tu
sku (Hydrops fetalis) un smag kos gad jumos aug a n vi.
Nekonjug tais bilirub ns tiek konjug ts m tes akn s.
c dzemd m jaundzimušajam rodas divas probl mas:
1) eritroc tu hemol ze, kas turpin s, jo m tes antivielas, kas ir
rna plazm , turpina saist ties ar b rna eritroc tiem;
2) jaundzimuš aknu ierobežot sp ja konjug t biliru-b nu
noved pie t l me a palielin šan s b rna organism . Par
dzelt . Nekonjug tajam bilirub nam ir tieksme saist ties ar lip diem,
kuri atrodas ar smadze u kodolos, iest jas neatgriezenisks
smadze u boj jums (kodolikteruss).
Visbiež k JHS pamat ir anti-D, anti-c, anti-KelI, k ar citas
kl niski svar gas antivielas.
Laboratorisk izmekl š ana. Lai savlaic gi
var tu spriest par JHS iesp ju, nepieciešama gr tnieces im n-
hematolo iska izmekl šana. Pirm apmekl juma laik j preciz
ABO, D pieder ba, j izdara antieritrocit ro antivielu skr nings gan
Rh-negat m, gan Rh pozit m gr tniec m. Ja atkl j antivielas,
oblig ti j nosaka to specifit te un titrs, lai nov rt tu risku. J nosaka
sievietes eritroc tu fenotips. Antieritrocit ro antivielu atkl šanas
gad jum antivielu titru nosaka l dz 28. gr tniec bas ned ai 1x
nes , p c tam - 2x m nes . Ja antivielas pirm apmekl juma
laik nekonstat , n košo antivielu skr ningu izdara 28. gr tniec bas
ned . Ne-
ASINIS UN A S I N S A I Z V I E T O T JI IRUR IJA
atrodot Rh negat vai gr tniecei antivielas, vi ai izdara ante-nat lu
profilaksi ar anti-Rh(D) im nglobul nu. P izmekl šanas reize -
34. - 36. gr tniec bas ned .
Ir iesp jama ar aug a eritroc tu iztriepe un ABO, Rh(D)
paz mes noteikšana, DAT, k ar bilirub na optisk bl vuma
noteikšana un citi testi, kurus parasti veic 18. - 20. gr tniec bas
ned .
T e r a p i j a . Ja JHS pamat ir D antig na nesader ba,
emot v nekonjug bilirub na pieaugumu, an miju, DAT, lemj
hiperbilirubin miju, hemol zi, izvad t m tes antivielas un nom kt
eritropo zi.
rliešanai dom to eritroc tu masu saderina ar m tes serumu.
Izv las 0 grupas (ret k - b rna grupas) Rh negat vus eritroc tus un
AB grupas plazmu. Eritroc tu masai j t ne vec kai par 5 dien m,
CMV negat vai.
Ja JHS pamat ir citas antivielas, piem ram, anti-c, apmai ai
izv las eritroc tu masu, kura nesatur antig nu c, piem ram EM ar
fenotipu CCDee.
Profilakse:
1) antenat la (sk.iepriekš),
Specifiska profilakse ar anti-Rh(D) im nglobul nu, kas augst
koncentr cij satur anti-D IgG antivielas. Prepar ts inhib D
antig na atpaz šanu prim s sensibiliz cijas f . Prepar tu
pirmaj s 72 stund s p c dzemd m ievada Rh(D) negat vai
sievietei, kurai piedzimis Rh(D) pozit vs b rns, un kurai nav anti-D
antivielu neatkar gi no t , vai prepar ts ticis ievad ts ar antenat li.
Eksist speci li testi, p c kuriem nosaka ievad mo devu, kas
atkar ga no transplacent s hemor ijas stipruma: Kleinhauera-
Betkes tests, pl smas citometrija, ID-FMH skr ningtests gel .
TRANSFUZIOLO IJA5 PAMATI
Transf zijas terapija pag tn galvenok rt bija atkar ga no
pilnasi u lietošanas. Neskatoties uz to, ka pagaid m piln-asinis v l
joproj m tiek izmantotas dažos ierobežotos apst os, ir augusi
uztic šan s modernajai transf zijas terapijai - specifisku asins
komponentu pielietošanai. Asins komponenti ir asins terapeitisk s
sast vda as, kuras var sagatavot ar centrifug šanas, filtr cijas un
sasald šanas procesu pal dz bu, pielietojot tradicion s asins un
asins komponentu sagatavošanas metodes. Komponentu terapija
pied lo iskas, tiskas un ekonomiskas privil ijas. Asins
komponentu transf zijas tiek pielietotas, lai:
• saglab tu sk bek a un og sk s g zes transport šanu;
• kori tu asi ošanas un koagul cijas trauc jumus;
• saglab tu asins tilpumu ar plazmas atvasin jumu vai
plazmas pal dz bu;
• kori tu imunolo isk s nepietiekam bas.
Visu iepriekšmin to iemeslu gad jum pilnasi u pielietošana
s
nav nepieciešama, ja ir pieejami kvalitat vi asins komponenti. Lai
nov rstu specifiskos tr kumus, pacientam nepieciešam bas
gad jum b tu j rlej vajadz gie asins komponenti.
rmai as asins sagatavošanas tehnik - no stikla pudel m uz
multiplu plastisko maisu sist m - ir lieliski atvieglojušas augstas
kvalit tes asins komponentu sagatavošanu. To uzglab šanas
ilgums ir svar gs iemesls asins komponentu pielietošanas
veicin šanai. Optim lie apst i daž du asins komponentu
uzglab šan ir atš ir gi - eritroc ti lab k saglab savu funkcion lo
aktivit ti, ja tos uzglab ledusskap +2°C l dz +6°C temperat ,
plazma, ja to sasald nekav joties p c sagatavošanas un uzglab
zem s temperat s (skat. plazmas uzglab šanu), bet tromboc ti, ja
tos uzglab termoskapjos +22°C ± 2°C temperat , turpinot
nep rtrauktu tromboc tu
89
89
 IRUR IJA A S I N I S UN A S I N S A I Z V I E T O T
sajaukšanu ar plazmu vai š dumu tromboc tu masas sagata-
vošanai.
Recipients p c donora pilnasi u transf zijas kop ar ne-
pieciešamajiem asins komponentiem sa em funkcion li ne-
pilnv rt gus tromboc tus, leikoc tus, im nagres vus limfoc -tus, š nu
antig nus, plazmas olbaltumvielas un antivielas, kas ar ir
vissvar kie iemesli p ctransf ziju reakcij m un sarež jumiem.
Asins p rliešana var izrais t gr tniec bas sarež jumus un
apgr tin t efekt vu asins komponentu turpm ku pielietošanu.
Donoru pilnasi u p rliešana attaisnojama tikai retos gad jumos, kad
nav pieejami asins komponeneti. Asins komponentu ieg šanas
metožu pilnveidošana auj uzskat t, ka donoru pilnasins p rliešanai
indik ciju nav.
Noz jot asi u un asins komponentu transf ziju, vienm r
in s ar to, ka ir iesp jama hemotransmis vu infekciju
rnešana, blakusslim bu paasin jumi, infekciju manifest cija,
ak ta sirds mazsp ja sakar ar hipervol miju, aler isk s un
anafilaktisk s reakcijas. Transfuziolo ijas praks domin princips -
nepieciešam bas gad jumos pilnasi u viet izv ties asins
komponentus, kas sagatavoti, izmantojot minim lu donoru skaitu.
Daudzus gadus asinis tika uzskat tas par univers lu
transf zijas l dzekli ar daudzpus gu iedarb bu, bet asins p rliešana
- par vienk ršu proced ru. J atceras, ka asins un asins
komponenetu p rliešana var izrais t:
• alosensibiliz ciju ar asins š nu antig niem un plazmas
olbaltumiem;
• asins š nu un plazmas olbaltumu atgr šanu;
dz bai b stamas p ctransf ziju reakcijas recipientiem ar
nov jin tu im no sist mu;
• infic šanos ar transmis m asins slim m - daž diem
hepat tiem, AIDS, sifilisu u.c.
TRANSF ZIJU VEIDI
1. Netieš p rliešana - asins, asins komponentu p rliešana
slimnieka v , art rij vai kaul , izmantojot vienreiz jas lietošanas
transf ziju sist mas ar 170-200 mm filtru. P rliešanai izmanto
asinis, asins komponentus, kas ir sader gi ABO un Rh sist
bet, ja recipientam konstat tas anti-eritrocit ras antivielas, tad pirms
asins komponentu p rliešanas t s oblig ti j identific , bet
rliešanai nepieciešamais asins komponents j piemekl
individu li.
2. Autotransf zija un reinf zija - recipienta paša asi u
rliešana v , izmantojot vienreiz jas lietošanas transf ziju
sist mas ar 170-200 mm filtru. Autotransf zija -recipienta asi u
sagatavošana noteikt laika period pirms liel m oper cij m, ja
recipienta vesel bas st voklis to at auj, un gad jumos, kad recipients
nev las sa emt cita donora asinis vai asins komponentus.
Reinf zija - recipienta paša asi u reinf zija, kas izlijuš s erme a
serozajos dobumos traumu un/vai oper ciju laik , pielietojot
speci lu apr kojumu asi u sav kšanai, mazg šanai un reinf zijai.
Reinf zijai nedr kst izmantot asinis, kas ir bakteri li infic tas, satur
am-niotisk š idruma piejaukumu vai ieg tas aknu traumatisku
boj jumu gad jumos.
3. Apmai as p rliešana - to izmanto jaundzimušo Rh (D) un
ABO hemol tisk s slim bas, neonat s dzelt s un jaundzimušo
hemol tisk s slim bas gad jumos, kurus izrais jušas citas Rh
sist mas vai citu sist mu antivielas, t das k anti-c, anti-Kell.
rliešanu izdara v , pielietojot vienreiz jas lietošanas
transf ziju sist mas ar 170-200 mm filtru.
ASI U SAGATAVOŠANA, UZGLAB ŠANA UN
PIELIETOŠANA
Asinis sagatavo p c r gas donoru atlases, ko veic sertific ts
rsts transfuziologs vai speci li sagatavots medic nas
90
JI
darbinieks sertific ta rsta uzraudz . Asi u donors dr kst b t
jebkurš fiziski vesels cilv ks vecum no 18 l dz 65 gadiem. Ja nav
medic nisku atteikumu, asinis no donora dr kst emt ne biež k k 5
reizes gad . Interv ls starp asi u došanas reiz m nedr kst b t
maz ks par 2 m nešiem. Asi u fiziolo isk deva ir 450 ml ± 10 %.
Asi u sagatavošana notiek saska ar LR Asins dienesta normat vo
dokument ciju. Asinis izmanto asins komponentu - eritroc tu masas,
plazmas un tromboc tu masas - ieg šanai.
Asinis sagatavo aseptiski no donora elko a v nas. Asi u un
asins komponentu sagatavošanai izmanto sterilas, apiro-g nas,
daž das konstrukcijas plastisko maisu sist mas ar an-tikoagulantu
CPD vai CPDA-1 (skat. 1.tabulu). Antikoagulan-ta tilpums ir no 63
dz 70 ml un tas paredz ts asi u fiziolo isk s devas (450 ml)
sagatavošanai. Plastiskie maisi sav starp herm tiki savienoti ar
caurul šu pal dz bu. Tas nodrošina sl gtu sist mu, kam ir b tiska
noz me, lai saglab tu asi u un asins komponentu kvalit ti
uzglab šanas proces . Dažu asins komponentu ieg šanas proces
sl gtu sist mu nodrošina speci las iek rtas asins maisu caurul šu
sterilai savienošanai (sakaus šanai). Ja asinis un asins komponenti
sagatavoti sl gt sist , uzglab šanas ilgums ir maksim ls
atbilstoši nor m par asi u un asins komponentu sagatavošanu,
uzglab šanu un pielietošanu, a asinis un asins komponentus
sagatavo atv rt sist , to der guma laiks, lai izvair tos no asi u
un asins komponentu bakteri las kon-tamin cijas, ir l dz 24
stund m. Par atv rtu sist mu uzskata to, kur asinis vai asins
komponenti to sagatavošanas laik kontamin ar gaisu.
Lai nov rstu asins recek u veidošanos, asi u emšanas laik
s sajauc ar antikoagulantu, ko veic manu li vai ar speci lu iek rtu
pal dz bu. Lai nep rsniegtu asi u fiziolo isko devu, emšanas
proces t s j sver. Daudzas rzemju firmas ražo atbilstošas
iek rtas, kas nodrošina asi u sv ršanu un sajaukšanu ar
antikoagulantu jau asi u emšanas proces .
c asi u no emšanas plastisk s caurul tes hermetiz ar
met la skavi u, k ar aizkaus jot vai sasienot stingr mezgl .
Asinis novieto medic niskajos ledusskapjos +2°C l dz +6°C tem-
perat un izmanto asins komponentu ieg šanai ne tr k k 6
stundas p c asi u no emšanas. Asins komponentus ieg st, asinis
centrifug jot cetrif s ar regul jamu temperat ras rež mu.
s,
Svaigas, ar antikoaglantu sagatavotas asinis savas paš bas
saglab ierobežotu laiku. 24 stund s p c asins sagatavošanas
notiek strauja VIII asins koagul cijas faktora l me a sa-
mazin šan s, leikoc tu un tromboc tu sabrukšana, kas ar apgr tina
pilnasi u pielietošanu rst šanas proces . Asi u uzglab šanas
laik notiek virkne izmai u:
- samazin s asi u pH;
- pieaug sk bek a pat ri š eritroc tos;
- samazin s eritroc tu deform jam ba;
- pieaug k lija un amonija jonu koncentr cija;
- veidojas mikroagreg ti;
- sairst tromboc ti;
- samazin s V un VIII asins koagul cijas faktoru l menis;
- atbr vojas vazoakt s substances;
- dena tu r s prote ns;
- hemoliz jas eritroc ti.
Indik cijas asins p rliešanai - tikai gad jumos, kad nav
pieejami asins komponenti.
Kontrindik cijas:
- an mija bez asins zuduma;
- jebkura veida plazmas nepanes ba;
- aloimuniz cija ar leikocit rajiem antig niem.
Blaknes:
- cirkul cijas p rslodze;
- infic šan s risks ar transmis m asins slim m;
- aloimuniz cija ar donora HLA, eritrocit rajiem un lei-
kocit rajiem antig niem;
- ak ta hemol tiska transf zijas reakcija k c lonis nesa-
 A S I N I S UN A S I N S A I Z V I E T O T JI IRUR IJA

1. tabula. Visbiež k pielietojamie antikoagulanti.

dums Pielietošanas . Asi u vai asins duma Noz me

is komponentu sast vs (uz
uzglab šanas 100 ml)
laiks

1 CPD - asi u rec šanas 28 dienas • n trija citr ts - pasarg asinis no

nov ršanai, (dihidr ts) 2,63 g sarec šanas,
- asi u un asins • citronsk be - uztur pH,
komponentu (monohidr ts) 0,327 g - baro eritroc tus,
uzglab šanai. • glikoze - balsta ATF
(monohidr ts) 2,55 g produkciju.
• n trija dihidrog nfosf ts
(dihidr ts) 0,251 g

CPDA-1 - asi u rec šanas 35 dienas • n trija citr ts - pasarg asinis no

nov ršanai, (dihidr ts) 2,63 g sarec šanas,
- asi u un asins • citronsk be - uztur pH,
komponentu (monohidr ts) 0,327 g - baro eritroc tus,
uzglab šanai. • glikoze - balsta ATF
(monohidr ts) 3,19 g produkciju,
• n trija dihidrog nfosf ts - nodrošina ATF
(dihidr ts) 0,251 g meni eritroc tos.
• aden ns 0,0275 g

SAGM Aizvietojošais 35 dienas • glikoze - baro eritroc tus,

dums eritroc tu (monohidr ts) 0,900 g - nodrošina osmotisko
uzglab šanai • n trija hlor ds 0,877 g spiedienu,
• aden ns 0,0169 g - nodrošina ATF
• D-manitols 0,525 g meni eritroc tos,
- nodrošina eritroc tu
membr nas
veselumu (pasarg
no hemol zes).

AS-5 Aizvietojošais 42 dienas • glikoze - baro eritroc tus,

(tiek dums eritroc tu (monohidr ts) 0,900 g - nodrošina osmotisko
aprob ts uzglab šanai • n trija hlor ds 0,877 g spiedienu,
rzem s) • aden ns 0,030 g - nodrošina ATF
• D-manitols 0,525 g meni eritroc tos,
- nodrošina eritroc tu
membr nas
veselumu (pasarg
no hemol zes).

4% n trija asi u rec šanas — • n trija citr ts - pasarg asinis no

citr ts nov ršanai (dihidr ts) 4,00 g sarec šanas.

der gu eritroc tu p rliešanai ABO sist neuzman bas d ; sagatavošanai no donora izmanto antikoagulantu CPD, tad p c
- nehemol tiskas febrilas reakcijas, ko izsauc leikoc ti vai asi u centifug šanas eritroc tiem parasti pievieno eritroc tus
citok ni. barojošu (aizvietojošo) š dumu SAGM (sast vu skat. 1. tabul ), lai
- septisks šoks no bakteri pies ojuma; nodrošin tu eritroc tu dz votsp ju. Vienas EM vien bas tilpums ir
- bio miskais disbalanss mas vu transf ziju gad jumos; 280±50 ml.
- p ctransf zijas purpura; Otr EM ieg šanas metod pielieto autom tiskos asins š nu
- citr ta intoksik cija jaundzimušajiem un pacientiem ar separatorus. Ar š s metodes pal dz bu no viena donora iesp jams
nov jin tu aknu funkciju; ieg t vair k k vienu EM vien bu. Pielietojot š s EM ieg šanas
- transf ziju izrais ts ak ts plaušu boj jums. metodes, stingri j iev ro asins komponentu sagatavošanas tehnika,
ko reglament LR Labkl bas ministrijas Asins dienesta normat
dokument cija. Neatkar gi no EM ieg šanas veida, p c
ASINS KOMPONENTU SAGATAVOŠANA, sagatavošanas t nekav joties j novieto medic niskaj ledusskap ,
UZGLAB ŠANA UN PIELIETOŠANA kas paredz ts asins un asins komponentu uzglab šanai +2°C l dz
+6°C temperat . Ar antikoagulantu CPDA un ar aizvietojošo
ERITROC TU MASA dumu SAGM sagatavoto EM sl gt sist dr kst uzglab t l dz
Eritroc tu masas sagatavošana. 35 dien m +2°C l dz +6°C temperat .
Vienu eritroc tu masas (turpm k tekst EM) vien bu ieg st no Asins sagatavošanas iest s iesp jams sagatavot daž dus
donora fiziolo isk s devas pilnasin m - 450 ml, p c centrifug šanas eritroc tu masas veidus.
atdalot plazmu un/vai leikoc tu - tromboc -tu sl ni. EM sagatavo 1. Eritroc tu masa.
herm tiski sl gt plastisko maisu sist , kas paredz ta asi u Tilpums 280 ± 50 ml; hematokr ts 0,65-0,75; hemoglob ns ne
sagatavošanai ar antikoagulantu. K antikoagulantu parasti izmanto maz k k 45 g/vien . EM vien ba satur visus asins fiziolo isk s
CPD (citr ts, fosf ts, dekstro-ze) vai CPDA (citr ts, fosf ts, devas eritroc tus, liel ko da u leikoc tu (ap 2,5-
dekstroze, aden ns). Ja asi u

91
91
 IRUR IJA A S I N I S UN A S I N S A I Z V I E T O T JI
9
3,0x10 š nu) un daž du tromboc tu skaitu atkar
centrifug šanas metodes. EM dr kst uzglab t l dz 35 dien m +2°C
dz +6°C temperat . Uzglab šanas laik veidojas mikroagreg ti.
2. Eritroc tu masa bez leikoc tu - tromboc tu sl
a, ar samazin tu leikoc tu daudzumu.
Tilpums 250 ± 50 ml; hematokr ts 0,65-0,75; hemoglob ns ne
maz k k 43 g/vien . EM vien ba satur visus eritroc tus, iz emot
20-30 ml, kas no emti kop ar leikoc tu tromboc tu sl ni; leikoc tu
9
skaits maz ks k 1,2 x 10 . EM dr kst uzglab t l dz 35 dien m +2°C
dz +6°C temperat . Uzglab šanas laik veidojas mikroagreg ti.
3. Aizvietojoš š dum resuspend tu eritroc tu masa.
Tilpums atkar gs no aizvietojoš š duma daudzuma (parasti
aizvietojoš š duma daudzums ir no 80 l dz 100 ml); hematokr ts
0,50-0,70; hemoglob ns ne maz k k 45 g/vien . EM satur visus
9
asins fiziolo isk s devas eritroc tus, 2,5-3,0 x 10 leikoc tus un
daž du tromboc tu skaitu atkar no centrifug šanas metodes. EM
dr kst uzglab t l dz 35 dien m +2°C l dz +6°C temperat .
Uzglab šanas laik veidojas mikroagreg ti.
4. Eritroc tu masa aizvietojoš š dum bez lei
koc tu - tromboc tu sl a.
Tilpums atkar gs no aizvietojoš š duma daudzuma; he-
matokr ts 0,50-0,70; hemoglob ns ne maz k k 43 g/vien . EM
vien ba satur visus eritroc tus, iz emot 20-30 ml, kas no emti kop
ar leikoc tu - tromboc tu sl ni; leikoc tu skaits maz ks k 1,2 x 10 .
EM dr kst uzglab t l dz 35 dien m +2°C l dz +6°C temperat .
Uzglab šanas laik mikro-agreg tu veidošan s process reduc ts.
5. Mazg ti eritroc ti.
ir eritroc tu suspensija fiziolo iskaj s ls š dum . EM
iesp ju robež s atbr vota no plazmas, leikoc tiem un trom-boc tiem,
veicot s rijveida mazg šanu ar fiziolo isko s ls š dumu. Tilpums
atkar gs no EM sagatavošanas metodes. Hematokr ts 0,60-0,75;
hemoglob ns ne maz k k 40 g/vien . Ja EM sagatavota atv rt
sist , t j izlieto nekav joties, ja tas nav iesp jams, tad š du
EM dr kst uzglab t ne ilg k par 24 stund m +2°C l dz +6°C
temperat , lai izvair tos no bakteri la pies ojuma.
6. Filtr ta eritroc tu masa.
ir EM bez leikoc tu piejaukuma. Lai ieg tu vislab kos
filtr šanas rezult tus, filtr EM, kas sagatavota aizvietojoš
dum bez leikoc tu - tromboc tu sl a. Filtr šanai izmanto
daž da materi la specifiskos filtrus (piem., neilons, poli-uret ns),
kas paredz ti eritroc tu masas filtr šanai laboratorijas apst os
(pirms uzglab šanas - filtr cija) vai pie slimnieka gultas tieši pirms
rliešanas. Lai ieg tu augstas kvalit tes EM - bez leikoc tu
piejaukuma un ar minim lu eritroc tu zudumu - milz ga noz me ir
filtra materi lam. Ja filtr ciju paredz ts veikt pirms EM
uzglab šanas, tad vislab kos filtr šanas rezult tus var sasniegt, ja
filtr asinis 48 stundu laik p c asins sagatavošanas, tikai p c tam
s sadala asins komponentos. Filtr EM rezidu lo leikoc tu skaits
6
vien EM vien maz ks k 1x10 ; hemoglob na daudzums ne
maz k k 40g/vien , zems imunogenit tes l menis, neizraisa
reakcijas recipientiem, kuri ir imuniz ti ar leikoc tu antig niem.
Sl gt sist laboratorijas apst os sagatavotu filtr tu EM dr kst
uzglab t l dz 35 dien m +2°C l dz +6°C temperat . Ja EM filtr ta
atv rt sist , t s uzglab šanas laiks ir 24 stundas +2°C l dz
+6°C temperat . Uzglab šanas laik mikroagre-g tu veidošan s
process ir reduc ts.
7. Eritroc ti, kas uzglab ti zem temperat . prepar tiem. Eritroc tu masas kombin šana ar svaigi sald tu
ir EM, ko pirms sasald šanas un uzglab šanas speci li
sagatavo un sajauc ar krioprotektoriem. To sast ietilpst glicer ns,
un t koncentr cija krioprotektora sast ir atkar ga no t , k
temperat eritroc tus uzglab . Š di sagatavotus eritroc tus dr kst
uzglab t -80°C l dz -196°C tempera-
92
no no 2 l dz 10 gadiem. Šo eritroc tu uzglab šanas metodi
izmanto autoasi u sagatavošanas programm . Pirms lietošanas
sasald tos eritroc tus atlaidina, mazg un suspend fiziolo iskaj
ls š dum . Atjaunotie eritroc ti praktiski nesatur plazmas
olbaltumus, leikoc tus un tromboc tus, hematokr ts 0,65-0,75;
vienas vien bas tilpums liel ks k 185 ml, hemoglob na saturs ne
9
maz ks k 36 g/vien , leikoc tu piejaukums maz ks k 0,1 x10 .
Ja eritroc tus p c atlaidin šanas mazg un suspend fiziolo iskaj
ls š dum atv rt sist , tad tie j izlieto nekav joties, bet, ja
tas nav iesp jams, dr kst uzglab t ne ilg k k 24 stundas +2°C l dz
+6°C temperat .
8. Fenotipiz tu eritroc tu masa.
Tie ir individu li piemekl ti eritroc ti, kas ir sader gi ar re-
cipienta eritroc tu fenotipu attiec uz Rh, Kell un cit m an-tig nu
sist m.
9. Apstarotu eritroc tu masa.
Radioakt vo apstarošanu veic 25-40 Gy robež s, izmantojot
speci las asins komponentu apstarošanas ier ces. Asins
komponentu apstarošanas laiks katram apstarošanas avotam ir
standartiz ts. EM radioakt vo apstarošanu veic pirmo 14 dienu laik
c asi u sagatavošanas. Apstarotu EM dr kst uzglab t ne ilg k k
28 dienas (skaitot no pirm s asi u sagatavošanas dienas) +2°C
dz +6°C temperat . Lai izvair tos no hiperkali mijas,
9
intrauter m transf zij m, k ar jaundzimušajiem lieto t du EM,
kas p c apstarošanas uzglab ta ne ilg k k 48 stundas.
Eritroc tu masas pielietošana.
EM lietošanas priekšroc bas izskaidrojamas ar to, ka EM
vien ir saglab ti visi asins fiziolo isk s devas eritroc ti. EM satur
maz k antikoagulanta, plazmas, š nu sabrukšanas produktu, l dz
ar to maz k daž du antivielu. Strauji att stoties asins dienestam,
iesp jams strauji uzlabot asins komponentu kvalit ti, ieskaitot EM,
un izv ties katram recipientam nepieciešamos augstas kvalit tes
asins komponentus.
Galven indik cija EM p rliešanai ir audu sk bek a bads, kas
att st s laika period . EM rliešanas m is - uzlabot audu
apg di ar sk bekli. Ja hemoglob na l menis samazin s strauji, l dz
50-45 g/l, EM p rliešana ir neizb gama. Ne vienm r zems
hemoglob na l menis m dz b t par iemeslu EM transf zij m, j em
ar citi r ji, piem., recipienta vecums, visp jais st voklis,
an mijas c lonis, ilgums, smagums. Visbiež k EM p rliešanu
ordin zudušo eritroc tu aizvietošanai ak ta asins zuduma
gad jum , lai mazin tu an mijas sekas. Ak ta asins zuduma
gad jum (trauma, oper cija ar lielu asins zudumu u.c.) j atjauno
zaud tie eritroc ti un cirkul još š idruma tilpums. Ja asins zudums
nep rsniedz 50% no cirkul jošo asi u daudzuma, var ordin t EM
rliešanu. Parasti pirms EM transfuzijas uzs k kristalo du un/vai
kolo du š dumu inf ziju. J atceras, ka p c liela kristalo du un/vai
kolo du š dumu inf zijas hematokr ta r ji var strauji kristies liel
asi u atš aid juma d , kam var sekot audu hipoksija. T EM
transfuzijas j uzs k laic gi, kam r hematokr ta un hemoglob na
ji nesasniedz kritisk s robežas. T c, izv rt jot ak tu asins
zudumu, j em v asi ošanas kl nikas smagums, slimnieka das
un g ot du b lums, sirdsklauves, aizdusa u.c.
EM var lietot kompleks ar plazmas aizvietot jiem un plazmas
plazmu ir efekt ka nek pilnasins p rliešana, jo EM ir maz ks
antikoagulanta daudzums, amonjaka, rspus-š nu k lija, sabrukušo
nu mikroagreg tu un denatur to plazmas olbaltumu daudzums,
kam ir liela noz me "mas vo transf ziju" sindroma profilaks .
Eritroc tu masas uzglab šanas proces notiek atgriezenisks
sk bek a p rnes jfunkcijas da js zudums, kas atjauno-
92

jas p c 12-24 stund m, eritroc tiem cirkul jot recipienta organism .
tad, lai strauji atjaunotu sk bek a rezerves organism un
nov rstu audu hipoksiju p c ak ta asins zuduma, j lieto EM, kas
sagatavota pirms daž m dien m. Š dos gad jumos b tu j lieto EM
aizvietojoš š dum , bez leikoc tu piejaukuma, ar labu viskozit ti,
ide li - filtr ta EM.
Ja pacients cieš no hroniskas an mijas, tad rst šanu uzs k
ar medikamentiem p c an mijas c lo a noskaidrošanas. Ja
medikamentoz terapija ir neefekt va, var lemt par EM pielietošanu,
lai nov rstu audu sk bek a badu. Hronisku an miju gad jumos, kad
ir zemi hemoglob na un eritroc tu daudzuma r ji, organism
rodas daž di kompens cijas meh nismi, viens no tiem - palielin ts
plazmas daudzums. Hronisku an miju rst šana ar EM vai
pilnasin m var izrais t hi-pervol miju un paaugstin t asi u
viskozit ti. T , kad vien iesp jams, hronisku an miju gad jumos
atrod to c lo i, pirms s kt rst t ar asins komponeniem. Smagu
hronisku an miju gad jumos EM p rliešanas m is ir atvieglot
an mijas sekas, bet ne atjaunot hemoglob na r jus l dz normai.
Speci las nor des par EM transf zij m nepieciešamas pacientiem,
kuri cieš no multipl s mielomas vai Valdenstr ma slim bas. Šiem
slimniekiem EM p rliešana var izrais t dramatisku asins
hiperviskozit ti.
SPECIFISKI SAGATAVOTAS ERITROC TU MASAS
PIELIETOŠANA
Asins komponentu filtr šanas noz me.
Nefiltr ti asins komponenti satur leikoc tus granuloc -tus,
tromboc tus. P riejot š dus asins komponentus, recipientam tiek
nodrošin ta aloimuniz cija ar leikoc tu, granu-loc tu, tromboc tu
antig niem, kam ir izteikti nelabv gas sekas turpm kaj
transfuziolo ijas praks sakar ar antivielu rašanos pret min taj m
nu grup m.
Nelabv gie efekti, ko rada leikoc ti, kas atrodas asins
komponentos:
1. imunolo iskais efekts:
- aloimuniz cija;
- nehemol tisk s febr s transf ziju reakcijas;
- refraktivit te tromboc tu masas p rliešanas gad jumos;
- transplant to org nu atgr šana;
- reakcija "transplant ts pret saimnieku";
- transf ziju izrais ts ak ts plaušu boj jums.
2. Im nmodul cijas efekts:
- pieaug bakteri lo infekciju biežums;
- pieaug atk rtotas maligniz šan s iesp jas.
3. Infekciju slim bu transmisija:
- CMV, HTLV, Epstein-Barr rusa infekcija u.c.
Kl nisk s probl mas, ko rada leikocit s antivielas:
- ak ta transplant ta atgr šana;
- nav iesp jams piemekl t sader gu org nu;
- transplant to kaulu smadze u atgr šana;
- nehemol tisk s febr s transf ziju reakcijas;
- v ja uzlabošan s reakcija p c granuloc tu p rliešanas.
Kl nisk s situ cijas, ko rada granulocit s antivielas:
- V ja uzlabošan s reakcija p c tromboc tu masas p r-
liešanas.
- Aloim na neonat la neitrop nija. Jaundzimušais var
sensibiliz ties vai imuniz ties jau gr tniec bas laik , kad aug a
leikoc ti iziet cauri placentai un non k m tes asin s. M tei
izstr jas antivielas pret aug a leikoc tiem, kas ar asin m non k
atpaka aug a asin s. Š diem sensibiliz tiem pacientiem ir visliel
varb ba, ka vi iem p c transf zij m att st sies nehemol tisk s
febr s transf ziju reakcijas.
- Transf ziju izrais ts ak ts plaušu boj jums. Tas asoci jas ar
pas vi ievad m donora antileikocit m antiviel m, kas sadarb
ar recipienta leikoc tiem izsauc plaušu boj jumu.
93
A S I N I S UN A S I N S A I Z V I E T O T JI IRUR IJA
Antivielas tiek ievad tas kop ar plazmas p rpalikumu asins
komponentos. Seviš i j uzman s ar tromboc tu masas
rliešan m, ja tromboc ti resuspend ti plazm .
- Nehemol tisk s febr s transf ziju reakcijas.
- V ja uzlabošan s reakcija p c granuloc tu p rliešanas.
Kl nisk s situ cijas, ko rada trombocit s antivielas:
- v ja uzlabošan s reakcija p c tromboc tu p rliešanas;
- aloim na neonat la trombocitop nija.
Filtr tu eritroc tu masu lieto, lai pasarg tu recipientu no:
- imuniz cijas ar HLA antig niem;
- atk rtot m nehemol tisk m febril m reakcij m p c EM
transf zijas;
- CMV infekcijas;
- aloimuniz cijas ar leikoc tu antig niem, seviš i tiem re-
cipientiem, kuri ir atkar gi no ilgstoš m EM p rliešan m.
atceras, ka filtr ta EM nepasarg no:
- reakcijas "transplant ts pret saimnieku", kam par c
loni ir donora im nkompetent s š nas, ko recipients sa em
asins komponentu transf ziju gad jumos;
- transf ziju izrais tiem plaušu boj jumiem.
Filtr tu EM rekomend sekojošos gad jumos:
- kaulu smadze u vai perif risko cilmes š nu transplant cija;
- ak ta un hroniska leik mija;
- iedzimtas tromboc tu funkciju patolo ijas;
- iedzimts im defic ta sindroms;
- onkohematolo isko saslimšanu gad jumos, kuru rst šanai
var tu pielietot perif risko cilmes š nu transplant ciju;
- intrauter s transf zijas;
- apmai as transf zijas jaundzimušo hemol tisk s slim bas
gad jum ;
- hemoglobinop tija vai talas mija.
Apstarota eritroc tu masa.
Donora limfoc tu piejaukums asins komponentos var b t par
loni reakcijai "transplant ts pret saimnieku". Apstarotas EM
indik cijas:
- smagi, kombin ti š nu im ndefic ti;
- kaulu smadze u vai perif risko cilmes š nu transplant cija;
- intrautr s transf zijas.
atceras, ka gad jumos, kad asins komponentu donors un
recipients ir radinieki, asins komponenti pirms p rliešanas ir
apstaro.
Eritroc tu masu, kas uzglab ta zem temperat , lieto:
- recipientiem ar reti sastopamiem š nu antig niem;
- recipientiem, kuriem ir imuniz cija ar eritroc tu antig niem
(transf zij m j izv las autoasinis vai eritroc ti j piemekl no
daž diem donoriem).
Fenotipiz tu eritroc tu masa:
- Lai izvair tos no aloimuniz cijas, fenotipiz tiem eritro
tiem j t sader giem ar recipienta eritroc tu fenotipu, k
ar attiec uz Rh, Kell sist m. Š du EM lieto pacientiem,
kuri ir atkar gi no EM transf zij m, un gr tniec m.
Kontrindik cijas eritroc tu masas p rliešanai:
Ja ir izteikts an miskais sindroms, absol tas kontridik ci-jas
EM p rliešanai nav. Relat vas kontrindik cijas:
- pacienti ar iedzimtu IgA defic tu;
- ak ts un subak ts septiskais endokard ts;
- progres jošs, dif zs glomerulonefr ts;
- ak ta un hroniska nieru mazsp ja;
- hroniska un ak ta aknu nepietiekam ba;
- asinsrites dekompens cija;
- dekompens ta sirdskaite;
- miokard ts;
- miokardioskleroze ar II un III pak pes cirkul cijas trau-
jumiem;
93
 IRUR IJA ASINIS UN A S I N S AIZ VIETOT JI
- III pak pes hipertonisk slim ba;
- galvas smadze u asinsvadu ateroskleroze;
- asinsizpl dumi smadzen s;
- smagi smadze u asinsrites trauc jumi;
- efroskleroze;
- trombembolisk slim ba;
- plaušu t ska;
- amiloidoze;
- ak ta disemin ta tuberkuloze;
- ak ts reimatisms ar reimato do purpuru.
Vit lu indik ciju gad jumos min s kontrindik cijas k st
nosac tas. EM uzman gi j lieto trombof lisk un trombembolisk
st vokl , ak tas nieru un aknu mazsp jas gad jumos. Ja tom r
rodas nepieciešam ba p rliet EM, j izv las filtr ta. Ja t da nav
pieejama, tad izv las mazg tus un fiziolo iskaj š dum
resuspend tus eritroc tus. Pacientiem ar iedzimtu IgA defic tu var
t anti-IgA antivielas. Tas var b t par c loni smag m
anafilaktisk m reakcij m. Š dos gad jumos eritroc ti pirms
rliešanas r gi j mazg ar sterilu fiziolo isko s ls š dumu, lai
atbr votos no plazmas paliek m, vai asins bank j tur rezerv
eritroc ti, kas sagatavoti no attiec giem donoriem.
Eritroc tu masas pielietošanas blaknes:
- Infic šan s risks ar transmis m asins slim m.
- Recipienta aloimuniz cija ar donora eritroc tu antig niem.
- Ak ta hemol tiska transf zijas reakcija, kuras c lonis ir
nesader gu eritroc tu p rliešana ABO sist neuzman bas d .
- Nehemol tiskas febr las reakcijas, ko izsauc leikoc tu pie-
jaukums eritroc tiem vai citok nu esam ba supernatantis dum . Ja
recipientam p c eritroc tu p rliešanas ir bijušas nehemol tiskas
febr las reakcijas, n košai p rliešanai j izv las svaigi filtr ti
eritroc ti.
- Septisks šoks no bakteri pies ojuma.
- Hipervol mija pacientiem ar sirds vai nieru nepietiekam bu,
kad š idruma ekskr cija ir samazin ta.
- Hiperkali mija - jaundzimušajiem un pacientiem, kuri cieš no
an rijas, k ar p c mas vam transf zij m.
- Aler isk s reakcijas.
- Hemosideroze, ja pacientam bijušas vair k k 100 EM
rliešanas.
Probl mas, kas var att st ties loti laik p c eritroc tu
masas p rliešanas:
- Cirkul cijas p rslodze, ja EM ievada liel trum un laik .
Pieaug CVS, smagos gad jumos att st s sirds kreis ven-trikula
nepietiekam ba.
- Hiperkali mija, ja EM ilgstoši uzglab ta istabas temperat .
- Mas vas transf zijas var b t par c loni hipotermijai, citr ta
intoksik cijai, pH novirzei, tromboc tu un asins rec -šanas faktoru
dil cijai.
- Hemol tiskas transf ziju reakcijas.
- Nehemol tiskas transf ziju reakcijas, kas var izpausties ar
treni, drudzi, anafilaksiju.
Probl mas, kas var att st ties ilg laik p c eritroc tu
masas p rliešanas:
- Lok ls v nu iekaisums, kura c lonis ir plastisk s kanu-las
ilgstoša atrašan s vien un taj paš v nas punkcijas viet .
Iekaisumu parasti izsauc stafilokoks vai corynebacteria.
- Hipertensijas un/vai krampju sindroms, kas retumis ap-
rakst ts pacientiem ar sirpjveida š nu an miju un betatalas -miju un
kuri sa em regul ras EM transf zijas. Par iemeslu tam kalpo
vazoakt vo substan u atbr vošan s asi u uzglab šanas laik un
ak ts asi u viskozit tes pieaugums pacientiem ar vazokonstrikciju.
- Saslimšana ar asins transmis m slim m.
- P rslodze ar dzelzs joniem. Katra EM vien ba satur apm -
ram 250 mg dzelzs. Regul ru EM transf ziju rezult dzelzs no
organisma netiek pietiekoši izvad ta, tas var veicin t diab ta,
94
94
aknu cirozes att st bu, hiperparatireoidismu, sirds nepietiekam bu,
aritmijas, pigment ciju u.c.
TROMBOC TU MASA
Tas ir asins komponents, ko ieg st:
Trombocitafer zes ce - ar speci lu š nu separatoru
pal dz bu no viena donora var ieg t 1 l dz 3 tromboc tu masas
terapeitisk s devas. Ieg tais tromboc tu skaits no viena donora
9
dz b t 200-800x10 . Jaun s paaudzes š nu separatori
nodrošina augstas kvalit tes tromboc tu masas ieg šanu bez
leikoc tu piejaukuma.
No svaig m pilnasin m, s centrifug jot divos etapos, stingri
iev rojot LR Asins dienesta normat vaj dokument cij nor tos
tromboc tu masas sagatavošanas noteikumus. Pirmaj etap p c
cetrifug šanas speci rež un temperat no asin m atdala ar
tromboc tiem bag to plazmu. Otraj etap - ieg to plazmu v lreiz
cetrifug atbilstoš rež un temperat . P c otr s
centrifug šanas no tromboc tiem atdala plazmu. Virs tromboc tiem
atst j 50 ml plazmas un r gi sajauc. No vienas asi u fiziolo isk s
9
devas -450 ml - var ieg t 45-85x10 tromboc tus. Š di sagatavoti
tromboc ti satur leikoc tu un eritroc tu piejaukumu. Lai š ce
ieg tu vienu tromboc tu terapeitisko devu, nepieciešami 4-6 donori.
Lai atbr votos no leikoc tiem - j filtr .
No leikoc tu - tromboc tu sl na, apvienojot 4-5 leikoc tu
tromboc tu sl a vien bas, kas sader gas ABO un Rh sist s. P c
apvienošanas t m pievieno š dumu T-sol, kas nodrošina
tromboc tu dz votsp ju, tad centrifug speci rež un
temperat . P c centrifug šanas tromboc tu masu atdala un filtr ,
lai atbr votos no leikoc tiem. Ja nav pieejams T-sol š dums,
tromboc tu masu var sagatavot ar identiskas grupas plazmu. J em
, ka kvalitat vu tromboc tu masu var ieg t tikai sl gt sist .
To var pan kt, pielietojot apar tu plastisko caurul šu sterilai
savienošanai.
Tromboc tu masas uzglab šana atkar ga no ieg šanas
metodes:
- No svaig m pilnasin m atv rt sist ieg tus tromboc tus
dr kst uzglab t l dz 24 stund m +22°C ± 2°C temperat . Ja
tromboc tu masa sagatavota sl gt sist - l dz 5 diennakt m
+22°C ± 2°C temperat .
- No tromboc tu leikoc tu sl a sl gt sist sagatavotu
tromboc tu masu dr kst uzglab t l dz 5 diennakt m +22°C ± 2°C
temperat .
- Autom tisk s trombocitofer zes ce sl gt sist ieg tus
tromboc tus dr kst uzglab t l dz 5 diennakt m +22°C ± 2°C
temperat .
Uzglab šanas laik tromboc tiem j nodrošina +22°C ± 2°C
temperat ra un sk bek a piek šana, t plastiskos maisus ar
tromboc tu masu novieto termoskapjos uz speci m ier m -
sajauc jiem, kas visu uzglab šanas laiku nodrošina tromboc tu
sajaukšanos ar plazmu, nov ršot š nu salipšanu. L dz ar to tiek
nodrošin ta sk bek a piek šana tromboc tiem. Par tromboc tu
masas kvalit ti liecina 'Virpu ošanas" fenomens, kas pamatojas uz
tromboc tu sp ju izklied t gaismu.
Tromboc tu masas p rliešanas indik cijas - trom-
bocitop nija, ja tromboc tu skaits ir maz ks par 10-20 x10 un ir
9
asi ošanas simptomi vai ar tromboc tu skaits dinamik samazin s.
Konkr tas indik cijas tromboc tu p rliešanai nosaka rst jošais
rsts, pamatojoties uz kl nisk s ainas dinamiku, trombocitop nijas
loni un smaguma pak pi. Devas atkar gas no trombocitop nijas
smaguma pak pes un pacienta atbildes reakcijas uz tromboc tu
transf ziju. Tromboc tu masu nenoz pacientiem ar
antitrombocit m antiviel m, jo p c tromboc tu p rliešanas
recipienta asin s cirkul još s antivielas daž s min s no rda
donora tromboc tus. P rliešanai j izv las filtr ti tromboc ti, kas
sader gi ABO, Rh un HLA antig nu sist s (skat. asins
komponentu filtr šanas noz mi).
 ASINIS UN A S I N S AIZVIETOT JI IRUR IJA

Tromboc tu masu p rlej pa pilienam, izmantojot transf zijas Pacientiem ar apgr tin tu transf zijas anamn zi plazma j lieto
sist mas ar 170-200 mm filtru (skat. Asins un asins komponentu oti uzman gi, bet pacientiem ar IgA antiviel m j lieto plazma, kas
rliešanas instrukciju). ieg ta no specifiskiem donoriem.
Tromboc tu masas p rliešanas efektivit tes krit riji. Svaigi sald tas plazmas pielietošanas blaknes:
Par tromboc tu masas p rliešanas efektivit ti spriež p c - Citr ta intoksik cija, ja tri p rlej lielu plazmas daudzumu.
kl niskajiem krit rijiem - apst jas spont nas asi ošanas un - V rusu un bakteri las infekcijas.
neveidojas jaunas hemor ijas un redzamaj s g ot s. - Nehemol tiskas febr las transf ziju reakcijas.
Kl niski v rojam hemost ze ir vissvar kais tromboc tu masas - Imunolo iskas reakcijas, kas saist tas ar recipienta plazmas
rliešanas efektivit tes krit rijs. Tas nor da, ka tromboc tu deva IgA antiviel m.
bijusi adekv ta. Laboratoriskie krit riji - par tromboc tu masas - Nekardiog na plaušu t ska, ko izsauc donora anti-L
rliešanas efektivit ti nor da palielin ts tromboc tu skaits 1 stundu antivielas, iedarbojoties uz recipienta granuloc tiem.
c tromboc tu masas transf zijas. Laba p rliešanas efekta - Hemol ze, ko izraisa nesader gas plazmas p rliešana -
gad jum tromboc tu skaits 1 stundu p c transf zijas pieaug l dz donora dab s antivielas liz recipienta eritroc tus.
9
50-60 x10 /l, bet p c 24 stund m tromboc tu skaitam b tu Svaigi sald tu plazmu pirms p rliešanas atlaidina dens peld
9
sasniedz kritiskais l menis (10-20 x10 ), vai, slikt gad jum , +37°C temperat , neiz emot no iepakojuma maisi a, lai plazmas
tromboc tu skaits nedr kst b t zem ks par tromboc tu skaitu pirms maisi a dehermetiz cijas gad jum b tu paman ma plazmas
rliešanas. nopl de. P c atlaidin šanas plazmu uzglab t nedr kst, t j rlej
Tromboc tu masas p rliešanas blaknes: nekav joties. Plazmas p rliešanai izmanto transf ziju sist mu ar
- infic šan s risks ar transmis m asins slim m (hepa-t ti, 170-200 mm filtru. ]a p c atlaidin šanas plazm ir recek i vai
AIDS u.c); du es, plazma p rliešanai nav der ga. rliešanai j izmanto
- iesp jams p rnest sifilisu; identiskas vai sader gas asinsgrupas plazma. Pirms
- iesp jama citomegalov rusa transmisija - reduc ta p c rliešanas oblig ti j izdara biolo isk p rbaude! Atk rtota
leikoc tu no emšanas. plazmas sasald šana nav pie aujama. Devas atkar gas no
- recipienta aloimuniz cija ar donora HLA un tromboc tu saslimšanas tipa un smaguma pak pes; parasti plazmas deva ir 10-
antig niem. Risks samazin s p c leikoc tu no emšanas; 15 ml/kg. Plazmas p rliešana j veic saska ar asins un asins
- nehemol tiskas febr las reakcijas - reduc tas p c leikoc tu komponentu p rliešanas instrukciju.
no emšanas;
- septisks šoks no bakteri pies ojuma; KRIOPRECIPIT TS
- aler isk s reakcijas;
- p ctransf zijas purpura; Krioprecipit ts sast v no plazmas krioglobul na frakcijas, ko
- ak ts plaušu boj jums p c transf zijas gad jumos, kad ieg st no atkaus tas (iepriekš svaigi sald tas) plazmas, to
tromboc ti suspend ti plazm . centrifug jot. Krioprecipit tu ieg st no plazmas, kas nesatur
eritroc tu piejaukumu. Tilpums 10-20 ml. Krioprecipit ts satur VIII
ASINS PLAZMA faktoru, Villebranda faktoru, fibrinog nu, XIII faktoru un fibronekt nu.
Uzglab šana:
Plazmas sagatavošana. • -30°C temperat (un zem k) 24 m nešus;
Plazmu ieg st no donora pilnasin m p c centrifug ša-nas, to • -25°C l dz -30°C temperat 6 m nešus;
atdalot, vai afer zes ce . Ieg to plazmu nekav joties sasald • -18°C l dz -25°C temperat 3 m nešus.
noteikt laik un temperat (svaigi sald ta plazma), lai adekv ti Indik cijas:
saglab tu labilos koagul cijas faktorus. Kvalitat vi sagatavota - VIII faktora defic ta st vok i (A hemofilija, Villebranda
plazma satur ap 70% ori in lo Vlllc faktoru, zem koncentr cij slim ba), ja nav pieejami specifiski, v rusu inaktiv ti asins rec šanas
citus labilos un stabilos koagul cijas faktorus, dab gos inhibitorus, faktori;
im nglobul nus, al-bum nu. Plazm nedr kst b t kl niski - disemin intravaskul ra koagulop tija (DIK);
noz gas anti-eritrocit s antivielas. Plazmas uzglab šana. - kvantitat vs un kvalitat vs fibrinog na defekts.
• -30°C temperat (un zem k) 24 m nešus; Krioprecipit tu pirms lietošanas atlaidina dens peld
• -25°C l dz -30°C temperat 6 m nešus; +37°C temperat , neiz emot no iepakojuma maisi a, lai
• -18°C l dz -25°C temperat 3 m nešus. Svaigi krioprecipit ta maisi a dehermetiz cijas gad jum b tu paman ma
sald tas plazmas indik cijas: nopl de. P c atlaidin šanas krioprecipit tu uzglab t nedr kst, tas
- Ak ts, mas vs asins zudums ar hemor isko šoku un pielieto nekav joties. Atk rtota krioprecipit ta sasald šana nav
pat ri a koagulop tiju. pie aujama. Krioprecipit tu dr kst lietot tikai sader gu AB0 sist .
- Mas vo transf ziju sindroms, kad uz asi ošanas fona att st s Blaknes:
dil cijas koagulop tija. - v rusu un bakteri las infekcijas;
- Aknu saslimšanas, k rezult rodas asins koagul cijas - nehemol tiskas febr las transf ziju reakcijas;
faktoru sint zes trauc jumi. - var veidoties inhibitori pret VIII antihemof lo faktoru;
- Disemin intravaz koagulop tija (DIK). - sepse no bakteri pies ojuma;
- Netiešo antikoagulantu izrais ta asi ošana. - retos gad jumos hemol ze.
- Koagul cijas saslimšanas (piem., neliels VII faktora tr kums, Viena krioprecipit ta deva satur ne maz k k 250 VIII faktora
viegla hipofibrinogen mija), ja att ec go faktoru koncentr ti nav vien bas. Parasti vien krioprecipit ta fas jum ir divas l dz tr s
pieejami. devas. Pirms krioprecipit ta lietošanas uzman gi j izlasa lietošanas
- Trombotisk , trombocitop nisk purpura. Svar gi instrukcija.
atcer ties, ka svaigi sald tu plazmu nelieto:
- tilpuma defic ta atjaunošanai, ja nav asins koagul cijas SAREŽ JUMI P C ASINS UN ASINS KOMPONENTU
faktoru defic ta, un k im nglobul nu avotu; RLIEŠANAS
- ja ir iesp jams izv ties alternat vus v rusu inaktiv tus
plazmas produktus; Transf zijas reakcijas (s k skat. Asins un asins kom-
- pacientiem, kuriem ir izteikta plazmas olbaltumu ne- ponentu p rliešanas instrukciju):
panes ba.

95

95
 IRUR IJA A S I N I S UN A S I N S A I Z V I E T O T
- ak ta im intravaskul hemol ze;
- aizkav im ekstravaskul hemol ze;
- drudzis;
- aler iskas reakcijas;
- hipervol mija;
- nekardiog na plaušu t ska;
- bakteri sepse.
Asins un asins komponentu p rliešanas tehnisk s k mes
(s k skat. Asins un asins komponentu p rliešanas instrukciju):
- gaisa embolija;
- trombembolija.
Mas vo transf ziju sindroms (s k skat. Asins un asins
komponentu p rliešanas instrukciju):
- citr ta intoksik cija;
- hemost zes trauc jumi;
- acidoze un hiperkali mija;
- hipotermija.
AUTOTRANSF ZIJA UN REINF ZIJA
Autotransf zija ir pašasins sav kšana un t ka p rliešana
oper cijas laik vai tuv kaj p coper cijas period . Auto-asins
sagatavošanu veic saska ar Asins dienesta normat vo
dokument ciju. M is - paaugstin t transf ziju droš bu.
Autotransf zijas p r i e k š r o c b a s :
- nav aloimuniz cijas;
- izz d transmis vo slim bu risks;
- iev rojami samazin s transf ziju reakciju biežums;
- maz ks homologo asins komponentu pat ri š;
- notiek eritropo zes stimul cija.
Autotransf zijas i n d i k c i j a s :
- plašas un sarež tas irur isk s oper cijas, kur s pl no
asins zudumu, kas liel ks par 20% no kop cirkul jošo asi u
daudzuma (ortop dij , kardio irur ij u.c);
- pacientiem ar retu asinsgrupu, kuriem nav iesp jams
piemekl t adekv tu asins komponentu daudzumu no homo-log m
asin m;
- pacientiem, kuri reli iozu mot vu vai citu iemeslu d atsak s
no homologo asi u transf zijas. Autotransf zijas m e t o d e s :
- pašasins sagatavošana pirmsoper cijas period 3-4 ned u
laik , ieg stot 3-4 autoeritroc tu devas;
- pirmsoper cijas izovol misk hemodil cija, ko veic tieši
pirms oper cijas vai uzs kot anest ziju, oblig ti aizvietojot
no emt s asinis normovol mijas uztur šanai (s u un plazmas
aizvietot jš dumi);
- intraoperat asi u reinf zija, kad oper cijas laik asinis
tiek sav ktas no oper cijas br ces un p c oblig tas sav kto asi u
mazg šanas ar fiziolo isko s ls š dumu reinfund -tas pacientam.
Katra no augst kmin taj m metod m var tikt pielietota
atseviš i vai kombin cij ar otru.
Reinf ziju veic, pielietojot autom tisku asi u sav kšanas
iek rtu. Asinis oper cijas laik no erme a dobumiem vai cit m
asi ojoš m viet m tiek sav ktas vien rezervu , kur tiek
mazg tas un filtr tas. P c eritroc tu nomazg šanas tos resuspend
fiziolo iskaj s ls š dum un reinfund pacientam. Ner kst sav kt
bakteri li infic tas asinis un asinis, kur s nok uvis amniotiskais
idrums.
Pirmsoper ciju autoasi u sagatavošana aprakst ta Asins un
asins komponentu p rliešanas instrukcij .
96
JI
TRANSFUZIOLO iJAS TAKTIKA
ORGANISMA REAKCIJA UZ AK TU ASI OŠANU
Pato en zes galvenie faktori:
1. Kop cirkul još š idruma samazin šan s
daudzums un trums.
2. Asinsvadu tonusa izmai as.
3. Sirdsdarb bas pav jin šan s.
Ak tas asi ošanas rad s izmai as:
• hipovol mija (cirkul jošo asi u tilpuma
samazin šan s),
• mikrocirkul cSjas trauc jumi:
- formelementu st ze kapil ros un venul s,
- asins formelementu (Er, L, Tr) agreg cija,
- mikrotrombu veidošan s.
Rezult ts:
• sk bek a bads - org nu hipoksija,
• š nu acidoze un t ska,
• š nu boj eja - organisma boj eja.
CIRKUL JOŠO ASI U DAUDZUMA ATJAUNOŠANAS PRINCIPI
Lai spriestu par cirkul jšo asi u daudzuma atjaunošanu,
noskaidro, kas organismam ir b stam ks - an mija vai hipo-
vol mija? Bieži ar an mijas j dzienu saprot hipovol miju.
Organisms iet boj tieši no hipovol mijas. Transf zijas taktikai j t
sekojoš ai:
- J atjauno cirkul još š idruma daudzums, j nov rš
hipovol mija. Transf ziju s k, parlejot elektrol tu š dumus,
kuri oti labi uzpilda asinsrites sist mu. Prepar ti ir osmotiski
neakt vi un nevar ilgstoši notur t š idrumu asinsrites sist .
tiem j pievieno koloid lie plazmas aizvietot ji.
- Ja organisms zaud jis l dz 20% no asi u daudzuma,
eritroc ti nav j rlej. Pie neliel m asi ošan m iesaka rad t nor-
movol misku hemodil ciju.
- Asins zuduma gad jum virs 20% no asi u daudzuma
nepieciešama zudušo eritroc tu atjaunošana l dz daudzumam, kas
sp j apg t audus ar sk bekli (hemotransf zija ~ 25%).
- Asins zuduma gad jum virs 50% j veic asins rec šanas
faktoru atjaunošana, parlejot svaigi sald tu plazmu. Mas vu
asi ošanu gad jumos nedr kst piemirst tromboc tu masu.
Nepieciešam asins daudzuma apr in šana.
Transf zijas orient još sh ma: kop jais transfuzijai ne-
pieciešamais daudzums j sadala š s attiec s - 2/5 s u
dumi, 2/5 kolo du š dumi un 1/5 asins komponenti.
rlejamo asins komponentu daudzumu apr ina mililitros uz
1 kilogramu (ml/kg) svara.
Ja asins zudums ir:
- l dz 15 ml/kg - asins komponentus nep rlej, bet transfuzijai
izmanto 10 ml s u š dumu + 12-15 ml kolo du š dumus, r inot
uz svara kilogramu. Kop jais transfuzijai izlietotais š idruma
daudzums ir par 20-30% liel ks nek asins zudums.
- l dz 25 ml/kg - p rlej asins aizvietot jus (s u un kolo -dos
dumus) un eritroc tu masu attiec 2 : 1;
- l dz 35 ml/kg - p rlej asins aizvietot ju š dumus un eritroc tu
masu attiec 1 : 1, pievieno svaigi sald tu plazmu.
- virs 35 ml/kg - p rlej asins aizvietot ju š dumus un eritroc tu
masu attiec 1 : 2, pievieno svaigi sald tu plazmu, tromboc tu
masu un album nu.
96
 ASINIS UN A S I N S AI Z VI E T OT JI IRUR IJA

DISEMIN INTRAVAZ KOAGULOPATIJA (DIK) - Hepar ns - ja ir att st jies DIK sindroms, tad hepar na ievade
pasliktina st vokli, jo pazemina jau t zemo antitrom-b na III
Disemin intravaz koagulop tija (pat ri a koagu-lop tija koncentr ciju, veicinot antitromb na III pat ri u, un rada tromboc tu
jeb sindroms, patolo isk proteol ze u.c.) ir he-most tisk s funkcijas trauc jumus, k ar var pastiprin t trombocitop niju.
sist mas piln gs boj jums. DIK var att st ties daudzu visp jo
slim bu, k ar mas vas hemotransf zijas (ho-molo isko asi u
sindroms) un nesader gu asi u p rliešanas gad jum . Att stoties šai
patolo ijai, tiek trauc tas koagul ci-jas, fibrinol zes, inhibitoru, Literat ra:
tromboc tu un endoteli lo š nu sist mas funkcijas. 1. Asins un asins komponentu p rliešanas instrukcija, VADC, 1999.

DIK sindroma klasifik cija. 2. Asins saglab šanas pa mieni irur ij : Pirmais Baltijas simpozijs, 1997.
Izveidot DIK sindroma klasifik ciju ir gr ti, jo s kum sindroms
3. Applied Blood group serology / Peter D. Issitt, D vid. J.Anstee. - 4th ed. -
da ji klasific jas p c hemost zes trauc jumu bio miskajiem Safe Blood and Blood Products, WHO, 1998.
jiem, bet p c tam ar p c hemost tisk s sist mas patolo isko
izmai u kl niskajiem krit rijiem. T di tiek sajaukti hemost zes 4. Guide to the preparation, use and quality assurance of blood compenents - 5th
sist mas izmai u c lo i ar sek m. P c hemo-staziolo isk m f m ed. - Council of Europe Publishing, 1998.
DIK sindromu iedala e t r s f s:
5. McCulIough J. Transfusion Medicine. - American Red Cross, 1998.
I hemostaziolo isk DIK f ze rakstur ga ar hemost zes
asinsvadu - trombocit meh nisma - aktiv ciju. Nov ro 6. Textbook of Blood banking and transfusion medicine / Sally V.Rudman, 1995.
hiperkoagul ciju vienlaic gi ar tromboc tu aktiv ciju; veidojas s kas
trombembolijas ar izteiktiem mikrocirkul cijas trauc jumiem. Š s
zes laik tiek izlietoti asins rec šanas faktori. Veidojas
trombof lisk trombocitop tija.
II hemostaziolo isk DIK f ze, ko sauc par hipernormo-
koagul cijas vai hiperhipokoagul cijas f zi. Šo f zi nov ro asins
rec šanas sist mas izmekl jumos. S kas p rejoša asins-reces
faktoru koagulop tija, k ar att st s trombocitop nisk
trombocitop tija. Par s ar DIK kl nisk s izpausmes, tom r
asinsreces faktoru un tromboc tu daudzuma samazin šan s v l
nesasniedz kritisk s robežas, lai s ktos mas vas hemor ijas.
III hemostaziolo isk DIK f ze - hipokoagul cijas f ze, kad
rojams asins hemost zes sist mas piln gs disbalanss.
Hipokoagul cija izpaužas ar izteiktiem trauc jumiem koagu-lantu
veidošan s proces , ar trombocitop tiju, trombocito-p niju un
vienlaic gu fibrinol zes aktiv ciju.
IV hemostaziolo isk DIK f ze - izejas f ze. Šai f nov ro vai
nu piln gu asi u nesarec šanu un slimnieks iet boj , vai rst šanas
rezult s kas atvese ošan s.

DIK sindroma kl nika.

Ak ts DIK sindroms k sarež jums p c transf zij m att st s
kš i, rsti praktiski var konstat t DIK sindroma III stadiju, kas
sakar ar trombu veidošanos mikrocirkul cijas sist raksturojas
ar pastiprin tu asi ošanu un iekš jo org nu boj jumiem. Š s
paz mes kombin jas un izpaužas ar daž diem simptomiem un
sindromiem. Pievienojas an mija un šoka aina ar izteiktiem
hemodinamikas trauc jumiem. A s i o š a n a - koagul cijas
faktoru tr kums, tromboci-top nija un pastiprin ta fibrinol ze izraisa
plašas, dif zas he-matomas, asi ošanu no g ot m un injekciju
viet m. M i k r o t r o m b o z e s izraisa plašus iš miskus boj jumus:
nier s att st s ak ta nieru mazsp ja, olig rija, an rija; plauš s -
"šoka plauša" un respiratorais distresa sindroms; virsnier s rodas
asinsizpl dumi un infarkti; akn s - parenh mas boj jumi;
smadzen s - mikrotrombi, hemor ijas un infarkti ar neirolo isku un
per u simptom tiku.

rst šanas principi:

- Pamatslim bas rst šana.
- Aizvietošanas terapija - inhibitoru un koagul cijas faktorus
aizvieto, ievadot svaigi sald to plazmu un antitromb -na III
koncentr tu. Var pielietot krioprecipit tu, protromb na kompleksu.
- Traneksamsk be - nopietnas fibrinol zes inhib šanai. Svar gi
iev rot piesardz bu medikamenta pielietošan pacientiem, kam
trauc tas nieru un aknu funkcijas.
- Tromboc tu transf zija - to veic, ja ir izteikta asi ošana un
9
tromboc tu skaits ir maz ks par 10-20 x10 /l.

97

97
 IRUR IJA D E NS UN E L E K T R O L T U V I E L M A I AS T RAUC J UM I

interstici laj telp . Norm los apst os interstici laj telp ir

sam maz br dens un prote nu (ap 2 g / 100 ml). Taj
negat vais spiediens ir 5 mmHg. Lielo š idruma daudzumu
rvietošan s uz interstici lo telpu (vai 3. telpu) izraisa t sku.
Prote ni no interstici s telpas atgriežas intravaskul raj telp caur
limf tisko sist mu. Š nu membr nas kalpo par barjeru starp
ekstracelul ro un intracelul ro telpu. dens p rvietojas abos
virzienos atkar no osmolarit tes gradienta.
Osmolarit ti apr ina p c formulas: Osmolarit te (mOsm./l) =
+ +
2 (Na + K ) + glikoze (mmol/l) + urea (mmol/l) Ekstracelul s
2.5. IRUR ISK SLIMNIEKA telpas osmolarit te ir 280 - 295 mOsm/l.
DENS UN ELEKTROL TU
ORGANISMA DENS UN ELEKTROL TU BILANCE
VIELMAI AS TRAUC JUMI UN
TO KOREKCIJA Norm lo dens bilanci organism nosaka norm š idruma
apmai a, proti, atbilst ba starp š idruma daudzumiem, kurus
A.Sondore organisms sa em un kurus izvada.

Perioperat vaj period ir rakstur gi dens un elektrol tu Organisma vid dens bilance norm los apst os
vielmai as trauc jumi. J uzsver, ka min to trauc jumu korekcija Sa em:
veic, vadoties no past vošiem priekšstatiem par dens un - dzerot - 1500 ml
elektrol tu vielmai as fiziolo iju un patofiziolo iju. - ar bar bu - 750 ml
- metabolo procesu rad ts dens - 350 ml
DENS IZPLAT ŠAN S UN SADAL JUMS Kop : - 2600 ml
ORGANISM Izvada:

Odens organism tiek izmantots k biolo isko sist mu - ar ur nu - 1500 ml

din js. T daudzums ir atkar gs no dzimuma un vecuma. - ar f m - 100 ml
Kop jais dens daudzums aiz em vid ji 60% no erme a - caur elpošanas ce iem - 400 ml
masas v riešiem un 55% - sieviet m. erme a masas 70 kg v rietim - caur du - 600 ml
satur vid ji 42 I dens. Jaundzimušo organism dens aiz em Kop : - 2600 ml
79%, bet 1 gada vecum - 65% no erme a masas. No min
dens daudzuma 20% (14 litri) atrodas ekstracelul raj telp un dens zudumi caur elpošanas ce iem un du p rst v t.s.
40% (28 litri) - intracelul raj telp . neman mo (insensiblo) perspir ciju (800 - 1000 ml/diennakt jeb
Ekstracelul ro telpu veido interstici lais š idrums, kas 12 - 15 ml/kg/24 st). T pieaug hipertermijas, tahip-nojas, m ksl s
aiz em 15% no erme a masas (vai aptuveni 8,5 I) un in- plaušu ventil cijas un traheotomijas gad jumos, k ar oper ciju
travaz lais idrums. laik , kad ir atv rti lielie dobumi, piem ram, v dera dobums
Kop jais asi u daudzums vid ji ir 5 I, no tiem eritroc tu abdomin lo oper ciju laik . Paaugstinoties temperat rai, insensibl
masa aiz em 2 litrus. perspir cija pieaug par 2 ml/kg uz katru l°C virs 37,5°C. Sv šana ar
Pie ekstracelul idruma pieder ar transcelul rais palielina dens zudumus. Vieglas sv šanas gad jumos organisms
idrums (apm ram 10 litrs), kas atrodas ku a un zarnu trakt . zaud ap 300 ml/24 st., vid ji izteiktas sv šanas gad jumos -600
Cerebrospin lais idrums, k ar š idrums, ko satur kauli ml/24 st., izteiktas sv šanas gad jumos - ap 1000 ml/24 st.,
(aptuveni 3 litri) un saistaudi (ar 3 litri), nepiedal s vai minim li nep rtrauktas sv šanas gad jumos - 2000-1500 ml/24 st. Izteikt s
piedal s dens vielmai . sv šanas gad jumos organisms izvada ar s us.
2
Ekstracelul raj telp atrodas sekojoši joni: dens nepieciešam ba pieaugušajiem ir 1,5 l/m erme a
+
• Na (vid ji 140 mmol/l) virsmas vai 30 - 40 ml/kg erme a masas dien .
+
-
• Cl (97 - 105 mmol/l) Na nepieciešam ba ir 75 mmol/24 st.
+
+
• K (3,5 - 5 mmol/l) K nepieciešam ba ir 40 - 100 mmol/24 st.
• bikarbon tu joni Fiziolo isk s diur zes rezult organisms zaud 10 mmol K+
• album ns (4g / 100 ml) uz katriem 1000 ml ur na.
Intracelul raj telp atrodas vid ji:
+
• Na 10 mmol/l DENS BILANCES TRAUC JUMU VEIDI UN FORMAS
+
• K 150 mmol/l
dens un elektrol ti br vi p rvietojas starp intravasku-l ro un Past v divi fundament li atš ir gi dens bilances trauc jumu
interstici lo telpu. Album ns pamet intravaskul -ro telpu tikai veidi:
patolo ijas apst os (šoks, traumatiskais boj jums, t.sk. irur isk 1) Hipohidrat cija (d e h i d r a t c i j a ) jeb dens defic ts
trauma, apdegumi). organism ar negat vo idruma bilanci.
Ekstracelul s telpas tilpumu regul : 2) Hiperhidrat cija jeb p rlieku liels dens daudzums
+
• aldosterons (veicina Na reabsorbciju), organism ar pozit vo idruma bilanci.
• antidiur tiskais hormons (veicina dens reabsorbciju), Atkar no osmolarit tes novirz m ekstracelul raj telp ir
• priekškambaru n trijur tiskais pept ds (veicina Na+ un iesp jama sekojošu trauc jumu formu att st ba: izoos-mol s,
dens ekskr ciju), hiperosmol s un hipoosmol s. dens vielmai as trauc jumu
dens apmai as procesos svar ga loma pieder kolo -diem, kas formu pal dz noteikt kl niskie un labora-toriskie izmekl jumi (1. tab.).
veicina dens piesaist šanu intravaskul raj telp .
Kolo dosmotiskais spiediens ir 25 mmHg. Savuk rt dens pamet
intravaskul ro telpu hidrostatisk spiediena diferences iespaid . To
nosaka starp ba starp spiedienu kapil ros un

98
98
 O D E N S UN E L E K T R O L T U V I E L M A I AS T R AUC J UM I IRUR IJA

1.tabula. dens bilances trauc jumu kl niski laboratohskais rak-

sturojums.
+ DENS BILANCES TRAUC JUMU C LO I,
Trauc jumu veids Olbaltuma konc Na asin s
asin s (g/l) (mmol/l) KL NISK SIMPTOM TIKA, TERAPIJA '

Norma 65 -82 132 - 152 1. Hipoosmol hiperhidrat cija.

Hipoosmol
lo i:
- Na+ zudumi p c ilgstošas vai nep rtrauktas vemšanas,
hipohidrat cija diarejas, sv šanas,
Izoosmol N - adren mazsp ja,
r zudumi caur fistul m,
hipohidrat cija
- diur tisku prepar tu hroniska lietošana. K l n i s k
Hiperosmol s i m p t o m t i k a : nogurums, v jums, nelabums,
hipohidrat cija vemšana, hipotonija, kolapss, bonis, drebu i, musku u
Hipoosmol krampji, tahikardija, apzi as trauc jumi. T e r a p i j a :
- j rst c lonis,
hiperhidrat cija
- j ievada NaCI 0,9% vai 5,85% š dums. Nepieciešam
N
Izoosmol Na+ daudzuma noteikšanai var izmantot speci s formulas
hiperhidrat cija (sk. turpm k).
1 Hiperosmol
2. Izoosmol hipohidrat cija.
hiperhidrat cija lo i:
Trauc jumu veids Hb, mmol/l Hct, % Er.sk. milj. - Na+ zudumi vemšanas un diarejas s kum un caur
fistul m,
Norma - palielin ta diur ze,
8,7-11,2 40-48 4,5-6,1
- asc ts, periton ts, apdegumi, saulesd riens,
7,4-9,9 36-42 4,1-5,3 - saind šan s ar sedat viem l dzek iem un CO.
Hipoosmol Kl nisk s i m p t o m t i k a : sl pes, nogurums, bo-
nis, kolapss, vemšana, hipotonija, musku u spazmas, kram-
hipohidrat cija
pji, tahikardija.
Izoosmol Terapi j a:
hipohidrat cija - j rst c lonis,
Hiperosmol - j ievada Ringera š dums, Hartmana š dums.
hipohidrat cija
3. Hiperosmol hipohidrat cija.
Hipoosmol lo i:
hiperhidrat cija - neadekv ta dens ievade organism ,
- dens zudumi sv stot un p c diur tisku prepar tu lie-
Izoosmol
tošanas,
hiperhidrat cija - dens zudumi hiperventil cijas rezult ,
Hiperosmol - hronisk nefrop tija un nieru mazsp ja poli risk f ,
hiperhidrat cija
- necukura diab ts (diabetes insipidus).
Trauc jumu veids
3
Er. tilpums ^i Hb konc. eritr. g/l Kl nisk s i m p t o m t i k a : sl pes, g ot du sausums,
nemiers, drebu i, del rijs, koma.
Terapi j a:
Norma 82 -93 320 - 360 - j rst c lonis,
- j lieto glikozes š dumi.
300-340

Hipoosmol 4. Hipoosmol hiperhidrat cija.

hipohidrat cija lo i:
N N - p rm gi daudz ievad ts hipoosmol rais (bezs ls) š -
Izoosmol
dums,
hipohidrat cija - ku a lav ža ar deni,
1 Hiperosmol - antidiur tisk hormona aktivit tes palielin šan s.
Kl nisk s i m p t o m t i k a : galvass pes, nogurums,
hipohidrat cija
nelabums, vemšana, dispnoja, sama as trauc jumi.
Hipoosmol Terapija:
hiperhidrat cija - j rst c lonis,
Izoosmol N N - j rtrauc hipoosmol ro š dumu ievade,
- hemofiltr cija,
hiperhidrat cija
- alkalozes gad jumos Sol. NaCI 5,85% - 50-100 ml, l dz
Hiperosmol izz d neirolo isk simptom tika.
Hiperhidrat cija
N - norma 5. Izoosmol hiperhidrat cija.
- paaugstin jums lo i:
- pazemin jums - izoosmol ro š dumu p rm ga ievad šana slimnie
kiem ar olig riju, an riju, nefrotisko sindromu, hronisko

99
 IRUR IJA D E N S UN E L E K T R O L T U V I E L M A I AS TRAUC J UM I

ur miju, ak to glomerulonefr tu; samazin s l dz 120 mmol/l.

- sirds mazsp ja; aknu ciroze; enterop tija, kuru pavada Starp citiem simptomiem j min anoreksija, nelabums,
olbaltumu zudumi. vemšana, v jums. T e r a p i j a :
Kl nisk s i m p t o m t i k a : t skas, t.sk. plaušu t ska, - j rst prim rais c lonis,
+
un dispnoja. - j pielieto Na pa 0,5 - 1,0 mmol/l/st., ievadot izoto-nisko NaCI
+
Ter apija: dumu. Ak s hiponatri mijas gad jumos Na ievada ne vair k
- j rst c lonis, par 20 mmol/24 st., hronisk s hiponatri mijas gad jumos - 12
+
- j rtrauc vai j samazina izoosmol š duma ievade, mmol/24 st. ar trumu, kas nep rsniedz 0,5 mmol/l/st. tra Na
- j pielieto diur tiskie l dzek i, korekcija (> 12 mmol/l/24 st. vai 25 mmol/l/48 st.) var izrais t
- j kompens plazmas olbaltumu zudumi (hipoprotein mija), osmotisk s demieliniz -cijas sindromu vai centr lo
- j pielieto 20% Osmofund ns (l dz 500 ml). pontinomielinol zi.
+
Hipertoniskie Na š dumi (10% - 20%) j ievada ar trumu 1-2
+
6. Hiperosmol hiperhidrat cija. ml/kg/st. komas un konvulsiju gad jumos, kad Na menis ir zem
lo i: 120 mmol/l. Vec ka gadag juma pacientiem un slimniekiem ar sirds
+
- elektrol tiem bag tu š dumu ievade, patolo iju tie j lieto piesardz gi, ik p c 2-3 stund m j nosaka Na
+
- virsnieru kortik s da as hiperaktivit te slimniekiem ar Kona koncentr cija asin s. Kad Na menis ir sasniedzis 120 - 125
(Cohn) un Kušinga (Cushing) sindromu, mmol/l, j cenšas organismu atbr vot no dens, pielietojot
- rst šana ar stero diem, furosem du vai mannitolu.
- j ras (oke na) dens piespiedu dzeršana. K l n i s k Hiponatri mijas rst šanai var izmantot demeklocikl nu, ADH
s i m p t o m t i k a : nemiers, nelabums, lab la hemodinamika, antagonistu 300 mg ik pa 6-8 st., k ar hemofiltr ciju.
+
plaušu t ska, centr venoz spiediena sv rst bas. Na+ defic tu aptuveni var apr in t p c formulas: Na (mmol)
T er apija: = (Nanorm - Naesošais) x erm. masa (kg) x 0,2
- j rst c lonis, Hipernatri mija.
+
- j rtrauc hiperosmol ro š dumu ievade, Hipernatri miju nov ro pie Na l me a palielin šan s
- j pielieto salur ti i, serum virs 152 mmol/l. C l o i :
- j pielieto 20% Osmofund ns (l dz 500 ml). - n trija retence organism ,
- n trija ievade organism parenter s barošanas laik ,
- dens zudumi, kas preval p r s ls zudumiem (piem ram,
ELEKTROL TU VIELMAI AS TRAUC JUMI lietojot salur ti us, osmodiur ti us),
- nepietiekama dens ievade,
TRIJA (NA+) VIELMAI A - ak ta un hroniska nieru mazsp ja.
K l n i s k s i m p t o m t i k a : sl pes, v jums, hiperref-leksija,
+ krampji, sausas g ot das, intracerebr lie asins izpl dumi,
Kop jais Na daudzums organism ir 4200 mmol vai 60
+ hipovol mija, kad att st s nieru mazsp ja ar olig riju vai poli riju.
mmol/kg erme a masas. 40% no kop Na daudzuma atrodas
kaulos (aptuveni 1800 mmol), 50% - ekstrace-lul ri: plazm - 141 Neirolo isk simptom tika ir saist ta ar tru galvas
mmol/l, interstici laj telp 143 mmol/l, 10% - intracelularaja telp smadze u tilpuma samazin šanos, jo hipernatri mijas
(10 mmol/l) un transcelul raj telp (ku a un zarnu trakt ). apst os dens pamet smadze u š nas. T e r a p i j a :
+ - j rst c lonis,
Na nepieciešam ba, k jau iepriekš min ts, vid ji ir 1,0
+
mmol/kg masas l dz 3 mmol/kg/diennakt (aptuveni 23,0 mg). - j ierobežo Na ievade,
+ - j stimul diur ze (salur ti i),
Na kop ar Cl- nodrošina 80% no osmolarit tes ekstra-
celul raj telp . - j kori hipovol mija: l m j ievada 5% glikoze vai
+ hipotoniskais (0,45%) NaCI š dums,
Past v divi Na vielmai as trauc jumu veidi: hipona-tri mija un
hipernatri mija. Analiz jot min tos st vok us, j rt pacienta - dažos smagos gad jumos j pielieto hemodial ze.
organism cirkul još š idruma daudzums, proti, vai past v
+
normovol mija, hipovol mija vai hipervo-l mija. Ja ur
+
Na < 20 LIJA (K ) VIELMAI A
mmol, j dom par hipovol miju.
HiponatrS mSja. lijam pieder vadoš loma š nu membr nu elektrofi-ziolo ij ,
+
Hiponatri miju nov ro, ja Na seruma koncentr cija samazin s og hidr tu un olbaltumu sint . K lijs ir galvenais intracelul rais
+
zem 132 mmol/l. C l o i : katjons. Intracelul K daudzums organism ir 3500 mmol (50
+
- lielu dens daudzumu uzkr šan s organism p c gli-kozes mmol/kg), ekstracelul - 55 mmol. In-tracelul ri K koncentr cija
dumu intravenoz s ievades (visbiež k); sasniedz 140 mmol/l, ekstrace-lul ri - vid ji 4 mmol/l .
+ +
- nepietiekama Na ievade organism ; Nepieciešam ba c K ir 60 - 100 mmol/st. (1 - 1,5
- hiperhidrat cija ar dens retenci organism ; mmol/kg/24 st. vai 39,1 mg).
- sv šana, zudumi caur ku a un zarnu traktu, diur tisko HSpokali mija.
+
dzek u p rdoz šana; Hipokali mijas gad jumos K l menis serum samazin s l dz
- ar irig cijas š dumu absorbcija (piem ram, transuret-r s 3,5 mmol/l un pat zem k. C l o i :
+
prostatektomijas laik un histeroskopijas gad jumos); - neadekv ta K ievade organism ,
+
- citi iemesli: ADH (antidiur tisk hormona) sekr cija slim- - K zudumi caur dren m un fistul m, diarejas, ileusa un
niekiem ar s pju sindromu, k ar hipoksijas un opio du ietekm ; enter ta gad jumos,
+
- nieru, aknu un sirds mazsp ja. - K p rvietošan s trauc jumi alkalozes un insul nterapi-jas
Kl nisk simptom tika. iespaid ,
Neirolo isk simptom tika: apzi as trauc jumi l dz pat komai, - hemodil cija ar pseidohipokali miju,
krampji un smadze u t ska ir saist ti ar dens uzkr šanos
+
intracelularaja telp . T ir oti izteikta, ja Na l menis

100

100
 D E N S UN E L E K T R O L T U V I E L M A I AS T RAUC JUM I IRUR IJA

- p rm ga diur tisku prepar tu lietošana, leptiform s spazmas, krampji, sirds ritma trauc jumi, EKG: QT
- Kušinga un Kona sindromi, interv la pagarin šan s, ST segmenta prolong cija. T e r a p i j a :
- stero du terapija, - j rst prim rais c lonis,
2+
- sekund rais hiperaldosteronisms. - j pielieto Ca prepar ti: Sol. Ca glukon ts 10% 20 -40 ml;
Kl nisk s i m p t o m t i k a : samazin ts musku u tonuss, Sol. Ca hlor. 10% 10 - 20 ml l m (10% CaCI2 -10 ml satur 272 mg
2+ 2+
ap tija, somnolence, koma, ku a un zarnu trakta ato-nija, Ca , bet 10% Ca glukon ta satur 93 mg Ca );
2+
paral tiskais ileuss, ur np a atonija, hipotensija, tahi-kardija, - ievadot Ca prepar tus, j ro slimnieka st voklis, turpm k
2+
aritmija, izmai as EKG: plakans T zobs, ST segmenta depresija, U tos var pielietot bolus dev s 1-2 mg/kg/st. tra Ca prepar tu
vilnis. T e r a p i j a : ievade izraisa karstuma saj tu, sirds p rsitienus, kolapsu.
- j rst prim rais c lonis, Digitaliz tiem slimniekiem var apst ties sirds.
+
- EKG kontrol j ievada K 2 - 3 mmol/kg/24 st. ne tr k k 40 Hiperkalci mija.
2+
mmol/l/2 st. (7,45% vai 2% KCI). Hiperkalci miju diagnostic , ja kop jais Ca l menis
Hiperkali mija. rsniedz 2,8 mmol/l, bet joniz - 1,55 mmol/l . C l o i :
+ 2+
Hiperkali mija tiek diagnostic ta gad jumos, kad seruma K - A un D vitam na un Ca prepar tu p rdoz šana,
menis p rsniedz 5,5 mmol/l. C l o i : - hiperparatireo disms, hipertireo disms,
+
- K ekskr cijas trauc jumi (olig rija, an rija, nieru maz-sp ja), - metast zes kaulos, sarkoidoze, Adisona slim ba.
- mineralkortiko du aktivit tes samazin šanas, Kl nisk s i m p t o m t i k a : poli rija ar dehidrat ciju,
- aldosteronu antagonistu lietošana, anoreksija, nelabums, vemšana, konstip cija, hipertensija,
+ +
- p rm ga K ievade (t.sk. ar penicil na K s li), bradikardija, aritmijas, galvass pes, ataksija, letar ija, sama as
- audu nekroze, rabdomiol ze saspieduma (crush) sindroma trauc jumi, koma. EKG: QT interv la samazin šan s, ST interv la
gad jum , samazin šan s. Hiperkalci mija palielina miokarda jut gumu pret
- hemol ze, digit la prepar tiem: to var pavad t pankrea-t ts, peptisko lu
- apdegumi, hiperkatabolisms. rašan s.
Kl nisk s i m p t o m t i k a : apzi as trauc jumi, pa- Ter apija:
rest zijas, koma, bradikardija, aritmijas, fibril cija, sirds apst šan s - j rst c lonis,
diastole. Izmai as EKG - ass, augsts T zobs, plakans P zobs, QRS - simptomatiska hiperkalci mija j rst steidzami, nodrošinot
kompleksa paplašin šan s. T e r a p i j a : diur zi ar trumu 200 - 300 ml/st., vienlaic gi ievadot izo-tonisko
- j rst prim rais c lonis, NaCI š dumu; dažos gad jumos j ievada 3-61 0,9% NaCI vai
- j lieto simptomatiska terapija ar glikozes un insul na 0,45% NaCI, atš aid ta ar 5% glikozi 24 st;
+
dumu: 50,0 g glikozes + 10 v. insul na, ja K l menis p rsniedz 6 - diur zes stimul cijai j pielieto furosem ds, bet nieru
mmol/l, mazspejas gad jumos j veic hemodial ze;
+ 2+
- j lieto K antagonists Ca (Sol.Calcii hlor. 10% - 10 ml), ja - glikokortiko di, kalciton ns;
+
K l menis ir > 7 mmol/l . malignit tes gad jumos mitramic ns (mythramycini) 25
- izteiktas acidozes apst os j lieto bikarbon ts 50 -100 mmol mkg/kg/24 st.
(Sol. Na bic. 4,2% 200 - 300 ml vai 8,4% 100 -150 ml),
- smagos nieru mazspejas gad jumos j veic hemodial ze. FLUORA (P) VIELMAI A

2+ Fluors ir oti svar gs intracelul rais ingredients, kas piedal s

KALCIJA (CA ) VIELMAI A
fosfolip du un fosfoprote nu sint .
2+ Fluora kop jais daudzums organism ir 27000 mmol; 85% no
Ca tiek iesaist ts vis s biolo iskaj s funkcij s, t.sk. musku u
kontrakcij s, neirotransmiteru un hormonu atbr vošan , atrodas kaulos. Fluors ir galvenais intracelul rais anjons. Fluora
koagul cijas procesos, kaulu metabolism . vid koncentr cija serum ir 1,2 mmol/l.
2+
Kop jais Ca daudzums organism ir 25500 - 29900 mmol; Fluora nepieciešam ba ir 0,2 - 0,5 mmol/kg/24 st. vai 800 -
99% no t atrodas kaulos. 1500 mg/24 st
2+
Ca l menis asin s (serum ): kop jais - 2,45 mmol/l, joniz tais 80% no uz emt fluora absorb jas tievo zarnu proksi-m laj s
- 1,45 mmol/l da s.
2+
Ca nepieciešam ba ir 0,05 - 0,1 mmol/kg/24 st. Hipofosfat mija.
HipokalcS mija. Hipofosfat mija att st s, ja P l menis samazin s l dz 0,9
2+
Hipokalci miju nov ro gad jumos, kad Ca l menis samazin s: mmol/l un zem k. C l o i :
2+
kop jais Ca ir zem 2,15 mmol/l, joniz tais - < 1,35 mmol/l. - hiperparatireo disms,
lo i: - fluorsaistošo antac du (alum niju saturošo) lietošana,
2+
- nepietiekam Ca ievade organism un malabsorbcija, - diareja, vemšana, nepietiekama fluora ievade,
- D vitam na tr kums vai t metabolism trauc jumi, - apdegumi,
- hipoparatireo disms un Mg defic ts, - diab tisk ketoacidoze,
- nieru mazsp ja, - ilgstoša respiratorisk alkaloze.
- mas citr to asi u p rliešana, piebilst, ka fluora saturu asin s regul nieres, jo t s veic
- diur tisko prepar tu lietošana, fluora ekskr ciju, bet fluora metabolisms ir saist ts ar gl. pa-
- alkaloze, rathyreoifia. K l n i s k simptom tika:
- hiperfosfat mija. - m rena hipofosfat mija (1,5 - 2,5 mg%) parasti ir
Kl nisk simptom tika: parest zijas, stridors, la- asimptom tiska,
ringospazma, bronhospazma, karpoped la spazma, glud s - ja P < 1,5 mg% - nov ro simptomus, kas rakstur gi kar-
muskulat ras spazma, m.masseter spazma, bili kolika, epi- diomiop tijai, k ar aritmijas. No citiem simptomiem j uzsver
respirator s funkcijas trauc jumi un encefalop tijas paz mes.

101

101
 IRUR IJA D E N S UN E L E K T R O L T U V I E L M AI AS T R AU C JUMI

Terapi j a: stabiliz cijas nol kos - kolo di, dekstr ni, ciete, pie apdegu-
- j rst prim rais c lonis, miem un traumatisk s t skas - plazma, album ns u.tml.
- parenter li j ievada n trija fosf ts (15 - 45 mmol/ 6 - oti svar gi apzin t, no k das telpas notiek organisma
12 st.). idruma zudumi, un j cenšas tos apr in t, vadoties p c
Hiperfosfat mija. kl nisk s ainas un laboratorijas datiem.
Hiperfosfat mija att st s, ja P l menis sasniedz un p r- rlejot š dumus oper cijas laik , j em v š di faktori:
sniedz 1,5 mmol/l . C l o i : 1) pacienta badošan s un dzeršanas aizliegums vismaz 6
- P p rdoz šana, - 12 st. pirms oper cijas;
- samazin ta P ekskr cija, 2) asins, plazmas zudumi oper cijas laik ;
- ilgi glab tu konserv to asi u mas va p rliešana, 3) ekstracelul s telpas tilpuma samazin šan s;
- hemol ze, musku u trauma, 4) izteikts dens zudums caur atv rtiem dobumiem (pers-
- tumoru destrukcija citostatisko prepar tu lietošanas ga- pir cija).
jumos. Ir apr in ts, ka dens zudumi iztvaikojot ir š di:
Kl nisk s i m p t o m t i k a ir saist ta ar hiperfosfat - - herniorafijas gad jumos - l dz 2 ml/kg/st.,
mijas ietekmi uz plazmas Ca2+. Ca2+ tiek precipit ts, uzkr jas - holecistektomijas gad jumos 2 - 4 ml/kg/st.,
kaulos un m kstajos audos, t koncentr cija asin s kr tas. - zarnu rezekcijas gad jumos 4 - 8 ml/kg/st.
Terapija: Intraabdomin lo oper ciju laik j rlej vid ji 5 ml/kg/st.
- j rst prim rais c lonis, (l dz 2 I) Ringera lakt ta š duma vai citi kristalo di.
- j lieto antac di, kas saista fluoru (alum nija hidroks ds, Kolo di un asins prepar ti tiek ievad ti papildus, atkar
alum nija karbon ts). no indik cij m.
Oper cijas beig s pacientam j sa em š dumi, kas sedz
HLORA (CL") VIELMAI A baz lo nepieciešam bu (30 - 40 ml/kg + I mmol K+).
Pirmaj s 36 st. p c oper cijas var att st ties dens un
Kop jais hlora daudzums organism ir 2800 - 3500 Na+ retence, kas parasti ilgst 3 - 5 dienas, t c j izvair s no
mmol. CI~galvenok rt ir ekstracelul rais ingredients. T kon- hiperhidrat cijas, paši slimniekiem ar sirds mazsp jas paz -
centr cija serum ir 103 mmol/l. m. Turpret K+ zudumi šaj laika posm pieaug un sas-
Hlora nepieciešam ba ir 1 - 3 mmol/kg/24 st. niedz 50 - 100 mmol/24 st.
No kl nisk viedok a ir svar gi zin t, ka C\~ me a palie- dens un elektrol tu bilances nodrošin šanai var izman-
lin šan s serum maina bikarbon ta tubul ro reabsorbciju, tot plašu š dumu spektru: kristalo dus (NaCI, Ringera un
izraisot acidozi. Turpret hipohlor mija rada alkalozi, jo pie- Hartmana š dumus), glikozi, kolo dus (dekstr nus, cietes
aug bikarbon ta reabsorbcija. dumus), dab gos kolo dus (album nu, plazmu un t s pre-
par tus), asinis, eritroc tus.

DENS UN ELEKTROL TU BILANCES

SAST ŠANA UN TRAUC JUMU KOREKCIJA
Literat ra
Sast dot irur isk slimnieka dens un elektrol tu bilan-
1. Anesthesia / Ed. by Miller R.D. - 5th ed. - Vol. 1. - Philadelphia: Churchill
ci, j iev ro sekojoši principi: Livingstone, 2000. - P. 1390-1414, 1613-1645.
- j nodrošina baz nepieciešam ba p c dens un elek
trol tiem, kas ir saist ta ar fiziolo iskiem zudumiem; 2. Clinical anesthesiology / Ed. by Morgan G.E., Mikhail M.S. - 2nd ed. -
Stamford: Appleton & Lange, 1996. - P.543-575.
- j kompens dens un elektrol tu zudumi, kas p r
sniedz fiziolo isk s normas, vai otr di - j apr ina to retence 3. Pharmacology and physiology in anesthetic practice / Ed. by Stoelting R.K.
organism , proti, j konstat dens un elektrol tu defic ts vai - 3rd ed. - Philadelphia, New York: Lippincot Raven, 1999. - P.586-591, 702-
rpalikums; 708.
- j iev ro pacienta iepriekš jais dens un elektrol tu viel 4. Textbook of anaesthesia / Ed. by Aitkenhead A.R., Smith G. - 3rd ed. -
mai as st voklis vai iepriekš s diennakts bilance (vai t bi London: Churchill Livingstone, 1996. - P.361-377.
jusi negat va, vai pozit va).
dens un elektrol tu bilances sast šana ir perioperat -
s inf zijas terapijas sast vda a.
Baz nepieciešam ba p c dens 70 kg smagam pa-
cientam vid ji ir 30-40 ml/kg/24 st. vai 2500-2600 ml; K+,
Na+ nepieciešam ba - vid ji I mmol/kg/24 st. T s kompens -
cijai izmanto 0,9% NaCI, Ringera lakt tu, 5% glikozi vai gli-
kozes š dumus kop ar NaCI š dumiem. Min to š dumu
osmolarit te ir vien da ar ekstracelul s telpas osmolarit ti.
Ievadot K+, j iev ro š di principi:
- tas j lieto, ja diur ze ir ne maz ka par 40 ml/st,
- tas j ievada ne tr k par 20 mmol/st. vai 40 mmol/2 st.,
- 1 ml 7,4% Sol. KCI satur 1 mmol K+,
- 10 ml 10% Sol. KCI satur 13,5 mmol vai 1,0 g k lija,
- KCI lab k pievienot citiem š dumiem (piem ram, gli-
kozei).
a pacientam past v daž du š idrumu zudumi no orga-
nisma, j ievada t di š dumi, kas p c sava sast va pietuvin ti
zaud tiem. Piem ram, ileusa gad jumos - NaCI un KCI š -
dumi, izteikt s perspir cijas gad jumos - 5% glikoze, hemo-
ijas gad jumos - asinis, asins prepar ti, hemodinamikas

102
 IRUR ISKA SLIM NIEKA
2.6. IRUR ISKA SLIMNIEKA
BAROŠANA UN METABOLISMS
A.Timbers, U.Mauri š
Vairums pacientu slaic gu katabolismu un badošanos p c
pl nveida oper cijas panes bez paš m gr m. Taj paš laik
oti b tiski ir nodrošin t adekv tu barošanu, rst jot smagi slimu
irur isku slimnieku, kuram jau zudis svars un izsmeltas ener ijas
rezerves. Starp š m ab m grup m ir slimnieki, kuriem atbilstošs
uzturs nav vit li noz gs, bet tas pa trina atlabšanu p coper cijas
period un samazina komplik ciju skaitu. Nereti slimnieks mirst
nevis pamatslim bas komplik ciju, bet gan p coper cijas perioda
neadekv tas barošanas un inf zijas terapijas d . T c ir oti
tiski, lai rsts izprastu ar oper ciju un badošanos saist s
metabolisk s p rmai as un orient tos metod s, ar kuru pal dz bu
s var kori t.
BADOŠAN S
Nepietiekama bar bas uz emšana no rpuses vai t s uz-
kšan s trauc jumi izraisa organism metabolisko p rmai u di,
kuras galvenais uzdevums ir mobiliz t organisma ener tisk s
substances.
Badošan s rezult att st s hipoglik mija, kas rada stresu
organismam, k rezult pieaug katehoiam nu l menis asin s.
Kateholam ni stimul glikagona izdali, s kas gliko-genol zes
process, kompensatori samazin s ar insul na izdale, kas krasi
samazina seruma glikozes iek šanu intracelul ri (iz emot glikozes
atkar s š nas, kur m nav nepieciešams insul ns, lai glikoze
var tu p rvar t š nu membr nu). Šo aizsargmeh nismu rezult
tiek normaliz ts glikozes l menis asin s. Norm ls glikozes l menis
asin s nepieciešams, lai funkcion tu glikozes atkar s š nas. T s
ir smadze u š nas (glikozes pat ri š smadzen s - 150g/dn;
hipoglik mija un hiper-glik mija izraisa komatozu st vokli),
virsnieres, asinsrades š nas u.c.
c 12 stundu badošan s aknu glikog na rezerves ir izs-
meltas, k rezult akn s s kas glikoneo en ze no aminosk m,
kas pamat n k no musku u prote na. Aminosk bju atbr vošan s no
musku iem tiek regul ta ar insul na pal dz bu.
Glikoneo en zei akn s ir nepieciešama ener ija, kuru nodrošina
br vo tauksk bju oksid cija. Insul na krišan s un glikagona l me a
pieauguma rezult paaugstin s cAMF koncentr cija taukaudos.
cAMF stimul lip zi, kas hidroliz triglicer dus un atbr vo br s
tauksk bes. Glikoneo en zes rezult ar ur nu tiek zaud ts 10 -
15 g/N/dn (N - sl peklis), p rsvar ar urea, t di tiek izmantoti
60 -90 g olbaltuma. 1g N ~ 6,25 g olbaltumvielu ~ 30 g
musku u
Ja sl pek a izdale saglab tos š l men , tad organisms m -
neša laik zaud tu apm ram 35% no organisma olbaltuma, kas
103
BAROŠANA UN M E T A B O L I S M S IRUR IJA
ir fat li, jo organism nav prote na rezervju, ir tikai strukt ras un
funkciju prote ni, t di jebkura olbaltuma zaud šana noz ar
das b tiskas funkcijas zudumu. Bet, k zin ms, pievadot
pietiekam daudzum deni, organisms var badoties 2-3 m nešus
un pat ilg k. Tas saist ts ar to, ka, ja piln ga badošan s ilgst vair k
dažas dienas, oblig tais sl pek a zudums samazin s l dz 2 - 4
g/dn, jo smadzenes s k izmantot taukus k ener ijas avotu.
Atš ir no citiem organisma audiem, smadzenes nesp j izmantot
br s tauksk bes, jo t s neš rso hematoencef lo barjeru, ta u t s
ener ijas avotu sp j izmantot ketonvielas. Ketonvielas (acetons,
acetoace-t ts, (3-hidroksisviestsk be) veidojas no acetilkoenz ma
A, kas ir lipol zes starpprodukts, tam uzkr joties. Norm las vielu
mai as apst os acetilkoenz ms A saist s ar oksalacet tu un
citr ta cikl no rd s l dz C02 un H2 0, atbr vojot ener iju. Badošan s
apst os oksalacet ts, kas savuk rt ir glikol zes produkts, ir
iesaist ts glikoneo en ze, k rezult acetilkoenz ms A tiek uzkr ts
un, tam savstarp ji saistoties, veidojas ke-ton erme i.
Ketonvielu l menim strauji pieaugot, palielin s to oksid cija
smadzen s, vienlaikus samazinoties smadze u glikozes pat ri am
no 150g/dn l dz 60-80 g/dn. Ketonvielas inhib ar aknu
glikoneo en zi. T di, tikl dz smadzenes par ener ijas avotu s k
izmantot ketonvielas, samazin s glikozes pat ri š un l dz ar to ar
glikoneo en ze no aminosk m. Veidojas olbaltumu saudz jošs
efekts, k rezult ts ir sl pek a ekskr cijas samazin šan s ur .
Ak tas badošan s gad jum galvenais ener ijas avots
organism ir glikog ns un prote ni. Hroniskas badošan s laik
notiek ener ijas avota mai a - par ener ijas avotu tiek izmantoti
tauki, kam ar ir maksim lais kaloriju potenci ls, un vienlaikus tiek
saudz ti prote ni.
VIELMAI AS PATN BAS P COPER CIJAS
PERIODA
Atš ir no nekomplic tas badošan s, kuras laik rakstur gas
audu specifisk s ener ijas un olbaltumvielu saudz šanas reakcijas,
coper cijas period notiek variabla, bet noteikti palielin ta
ener ijas izmantošana un sl pek a ekskr -cija. T s ilgums un
apjoms ir atkar gs no iejaukšan s plašuma, adekv tas terapijas,
infekcijas. Metabol s un endokr s izmai as, kuras izsaukusi
irur iska iejaukšan s, trauma vai sepse, var iedal t vair sf s:
1. Katabol f ze.
2. Agr anabol f ze.
3. V anabol f ze.
Katras f zes ilgums un izmai u plašums iev rojami atš iras un
ir tieši proporcion ls slim bas smagumam.
1. Katabol f ze
To sauc ar par adrener iski kortiko do f zi, jo šaj period
adrener isk s un virsnieru kortiko do hormonu rad s izmai as ir
visiev rojam s. Notiek neiroendokr s sist mas aktiv cija:
- simp tisko nervu galos atbr vojas noradrenal ns,
- virsnieru serd - adrenal ns,
- virsnieru garoz - aldosterons,
- mugur hipof zes da - ADH,
- pankreas - insul ns un glikagons,
- priekš hipof zes da - ACTH, TSH, STH, kas savuk rt
pastiprina kortizola un tireo do hormonu izdal šanos.
s pieaugoš s neiroendokr s sekr cijas rezult :
- s kas perif ra lipol ze k lip zes aktiv cijas rezult ts, ko
siner iski veic glikagons, adrenal ns, kortizols un tireo die hormoni;
- pieaug proteol ze, ko stimul kortizols;
- samazin s perif ra glikozes izmantošana, jo ir STH un
adrenal na antagonisms pret insul nu.
103
 IRUR IJA IR UR ISKA S LIM NIE K A B A R O Š A N A UN M E T A B O L I S M S

rezult palielin s br vo tauksk bju, glicerola, glikozes, org nu un sist mu funkcijas pasliktin šanos.
piensk bes un aminosk bju koncentr cija plazm . Olbaltumu strukt ru veido 22 aminosk bes, no kur m 8 ir
Vienlaikus, lai nodrošin tu paaugstin to organisma ne- neaizvietojamas (t s neveidojas organism ). Neaizvietojam s
pieciešam bu p c glikozes, akn s s kas glikoneo en ze. To induc aminosk bes ir izoleic ns, leic ns, liz ns, metion ns, feni-lalan ns,
kortizols un glikagons. Šis straujais metabolisma un sl pek a treon ns, triptof ns, val ns. Ciste ns un tiroz ns ir da ji
ekskr cijas pieaugums (15 - 20 g/dn) ir iev rojami liel ks nek neaizst jamas, jo var tikt sintez tas no neaizvietojam m
parastas badošan s laik , kad par ener ijas avotu izmanto taukus, aminosk m - metion na un fenilalan na. P s aminosk bes var
di saudz jot olbaltumvielas. tikt sintez tas organism , un t s ir: histid ns, prol ns, hidroksiprol ns,
glutam ns, argin ns, alan ns, asparg nsk be, asparg ns,
1.tabula. Sl pek a zudums pieaugušajiem daž dos gad jumos. glutam nsk be, glic ns un ser ns. Aminosk bes var tikt izmantotas,
lai sintez tu olbaltumvielas, aizvietojam s aminosk bes, pur nus un
Gad jumi Sl pek a zudums (g N/dn)
piramid nus, k ar var tikt kataboli-z tas par amonjaku, urea, C02/
Norma 11 glikozi, atbr vojot ener iju. Aminosk bes asin s saglab noteiktu
Nelielas oper cijas 12 - 14
koncentr ciju, ko sauc par aminosk bju homeost zi, un t s
regul cij galven loma ir akn m. Tikai 25% no eksog ni uz emt
Lielas oper cijas 14 - 17 olbaltuma non k asinsrit (neport ) k aminosk bes. Liel da a
Multiplas traumas 15 - 25 (apm. 60%) tiek metaboliz ti akn s l dz urea, no 6% tiek sintez ti
plazmas olbaltumi un no 14% - aknu olbaltumi. Parenter s
Galvas traumas 20 - 30
barošanas laik aminosk bes kop asinsrit non k tieši, t di
Sepse 20 - 30 apejot aknu kontrol jošo un regul jošo funkciju. Tas rada papildus
Apdegumi 30 - 40 pras bas pret parenter lajiem aminosk bju š dumiem.
Aminosk bes ir organisma "b ie el ši". T s ir š nu "b v-
materi ls", un t m ir galven loma dz šanas proces , k ar t s
Izteikti pastiprin s proteol ze, jo nepieciešams nodrošin t veido antivielas, lai c tos ar bakt rij m un v rusiem. Aminosk bes
minim lo glikoneo en zi, k ar sintez t olbaltumvielas dz šanas ir enz mu un hormonu sast vda as, t s veido nukleopro-te dus
procesiem. (RNS un DNS) un piedal s musku u kontrakcij s.
Organisma olbaltumvielu no rd šanu šaj f samazina: Cilv ka organisms zaud olbaltumvielas nep rtraukti,
- adekv ta analg zija, galvenok rt t m oksid joties. Olbaltumvielas tiek zaud tas ar ar
- traum s vietas imobiliz cija, m, t s tiek izmantotas das re ener cijai, nagu un matu
- eksog na aminosk bju un neolbaltumvielu ener tisk augšanai. irur iskiem slimniekiem ir papildus olbaltumvielu
materi la ordin šana. zudums, piem ram, caur br m un fistul m.
2. Agr anabol jeb kortiko du samazin šan s f ze Olbaltumvielas satur sl pekli (N), kas tiek zaud ts kop ar
Organisms no katabolas f zes p riet anabolaj . Tas var olbaltumviel m. Izmantojot sl pek a daudzumu, ko sa em kop ar
notikt 3 - 8 dienu laik p c nekomplic tas pl nveida oper cijas vai prote niem, un daudzumu, ko organisms zaud pa daž diem
vair ku ned u laik p c plaša audu boj juma, sepses, apdeguma. izvades ce iem, var apr in t sl pek a bilanci:
Šis pagrieziena punkts paz stams k kortiko du samazin šan s =
Nbilance Nievad tais - Nizvad tais
ze. Tai rakstur ga strauja sl pek a ekskr cijas samazin šan s un
norm las k lija un sl pek a bilances atjaunošan s. Šis p rejas jeb
periods ilgst ne vair k k vienu vai divas dienas, un to pavada
aiztur br dens izvade. Uzlabojas stgriba un interese par
apk rt jo vidi, kas veicina liel ku musku u aktivit ti.
Agr anabol f ze var ilgt dažas ned as vai vair kus
nešus un ir atkar ga no adekv ta uztura, k ar olbaltumvielu kur:
zuduma katabolas f zes laik . - NjevadItais - uz emtais sl peklis (g/24h)
Pozit va sl pek a bilance liecina par olbaltumvielu sint zi. T s - UUN - ur na urea sl peklis (g/24h)
maksimums ir apm ram 4 g/dn, kas liecina par ~ 25 g olbaltumvielu - AUNs - asins urea sl pelis (mg%) s kum (Oh)
sint zi. Rezult saražotais sl pek a daudzums ir vien ds ar to, - AUNb - asins urea sl peklis (mg%) beig s (24h)
kas ir zaud ts katabolas f zes laik . Olbaltumvielu atg šana norit - Sv - erme a svars (kg)
daudz l k, nek t s s kotn ji zaud tas. - UF - erme a dens faktors (v rietim 0,6; sievietei 0,55)
3. V anabol f ze
Negat va olbaltumvielu bilance nor da uz olbaltumvielu
anabol f ze jeb atjaunošan s periods p c smagas
zudumiem. Šo apr inu pamat ir atzinums, ka ur na urea satur 80
traumas ilgst dažas ned as l dz pat vair kiem m nešiem.
- 90% ar ur nu izdal sl pek a. Š sl pek a frakcija var palielin ties
Rakstur ga pak peniska tauku kr juma atjaunošan s, jo iepriekš
katabolisma apst os, bet nevar samazin ties. P jo ar ur nu
pozit sl pek a bilance atgriežas norm l men . erme a masas
zaud to sl pek a daudzumu nov rt ap 2g. Caur du un ar f m
palielin šan s š s f zes laik ir daudz l ka, jo tauki sintez jas
organisms papildus zaud v l 2g. irur iskiem slimniekiem v l
tikai tad, ja ar uzturu uz emtais kaloriju daudzums ir liel ks nek
em v zudumi caur fistul m vai dren m, ja t das ir. Sl pek a
organismam nepieciešamais. Šis periods nosl dzas ar pak penisku
zudums ir atbilstošs erme a svara zudumam.
kotn s erme a masas atg šanu.
Galvenais prote nu uz emšanas m is ir uztur t l dzsvarotu
OLBALTUMVIELU VIELMAI A olbaltumvielu bilanci organism . Lai to nodrošin tu, kop ar
olbaltumviel m organismam j sa em atbilstošs neolbaltumvielu
Olbaltumvielas ir vissvar organisma sast vda a. Katrai kaloriju daudzums (og hidr ti, tauki). Ja tas netiek iev rots, s kas
olbaltumvielai organism ir sava noteikta funkcija (fer-mentat , glikoneo en ze (glikozes - alan na cikls). Organisms ener ijas
struktur , kontrakt un imunolo isk ). Olbaltumvielu rezerves ieguvei s k izmantot aminosk bes no musku iem, k ar no
organism nepast v. Bez tam kop jais olbaltumvielu daudzums im nsist mas un fermentiem, paši no gremošanas fermentiem.
veselam cilv kam ir relat vi fiks ts (10 - 11 kg), t k jebkuras Glikoneo enezes proces veidojas amonjaks, t k tas glikorin jas,
papildus olbaltumvielas tiek metabo-liz tas un radusies ener ija kas prasa ener ijas pat ri u, un veidojas urea. Glikoneo en ze
uzkr ta tauku veid , bet olbaltumu zudums katabolisma rezult norisin s akn s, tas ir oti neekonomisks process un izraisa strauju
saist ts ar dz bai b stamu olbaltumu zudumu.

104
104
 IRUR ISKA SLIM NIEKA
No 100 g prote na glikoneo en zes ce var veidoties 56 g
glikozes. T tad og hidr tu tr kuma apst os tiks no rd ts attiec gs
daudzums olbaltumu.
Olbaltumvielu dienas deva 1 - 2 g/kg/dn. Olbaltumvielu dienas
deva pie intens va katabolisma ir l dz 3 g/kg/dn. Nosac sl pek a
deva ir vid ji 0,29 gN/kg/dn. Pecoper cijas nosac sl pek a
zudums ir 12 - 15 g/24h.
OG HIDR TU VIELMAI A
Parasti uz emam uztura sast 40 - 45% aiz em og hidr ti.
Amii ze un disaharid ze hidroliz lielmolekul ros og hidr tus
(poiisahar dus) l dz monosahar diem, kuri uzs cas tievaj s zarn s.
Šie monosahar di (glikoze, fruktoze, ga-laktoze) akn s ar ATF
pal dz bu tiek p rv rsti par giikozes-6-fosf tu, kas t k var
metaboiiz ties sekojoši:
1) defosforiz ties un p rv rsties atpaka par asins glikozi;
2) tikt uzkr ti glikog na veid (organism kopum ir apm ram
500 g glikog na, no kuriem 200 g ir akn s, bet p jais - musku os.
Musku u glikog ns nav tiešais glikozes avots). No og hidr tu
rezerv m kopum izmantojami ir aptuveni 150 - 300 g, kas veido ~
900 kcal.;
3) atlikušais glikozes-6-fosf ts p rveidojas par piruv tu, kurš:
- var p ramin ties, lai sintez tu alan nu;
- var dekarboksil ties l dz acetil-CoA, kurš t k oksid -jas
dz C02 un H20 Krebsa cikl (ener ijas de, kas norisin s aerobos
apst os) vai anaerobos apst os p rveidojas par lakt tu
(nepietiekamas sk bek a pievades apst os trauc ta š nu
elpošana, kas noved pie metabol s acidozes un lakt tacidozes);
- tiek izmantots tauksk bju un ketonvielu veidošanai.
Glikoze organism nepieciešama galvenok rt smadze u
audiem (120 - 150 g/dn). V l 40 g tiek oksid ti kaulu smadzen s,
zarnu g ot , nieru kan ii u š s, asins š s, dz stošos audos.
Šos audus d par glikozes atkar giem, uzsverot, ka šie audi var
funkcion t tikai tad, ja ir pietiekošs glikozes l menis asin s.
Smadzen s notiek aerob glikozes oksi-d cija, glikozei oksid joties
dz galam (C02 un H20). Citos glikozes atkar gos audos notiek
anaerob glikozes oksid cija, veidojoties lakt tam, kas tiek
rstr ts akn s Kori (Cori) cikl gliko en zes ce .
Dien nepieciešamais glikozes daudzums norm los apst os
ir 3 g/kg/dn, bet smagas patolo ijas gad jum tas var palielin ties
dz 6 g/kg/dn.
tad minim glikozes deva nedr kst tu b t maz ka par 150
- 200 g/dn, t di nodrošinot CNS un p jo glikozes atkar go
audu nepieciešam bu p c glikozes.
a glikoze netiek ievad ta pietiekoši, organisms paaugstin ta
piepras juma apst os p c aknu glikog na izlietošanas, kas ir
aptuveni 150 - 300 g, par glikozes avotu nekav joties s k izmantot
organisma olbaltumvielas. Ar šis process norisin s akn s, tas ir
neekonomisks un izraisa strauju olbaltumvielu zudumu. No 100 g
olbaltumvielu glikoneo en zes ce var veidoties 56 g glikozes.
emot v , ka glikoneo en ze pastiprin s jebkura stresa
apst os, parenter barošan glikozi izmanto ne tikai k tiešu
ener ijas avotu, bet ar k organisma olbaltumvielu saglab ju
(Gamble pier ja, ka, ievadot 100 g glikozes, samazina
glikoneo en zi no olbaltumviel m vismaz par 50%). Savuk rt
glikozes p rm ga pievad šana ar izraisa probl mas:
- Osmotisku diur zi ar sekojošu dens un elektrol tu
zudumu, kas var novest pie hiperosmoi ras komas.
- Glikozes p rpalikums izraisa liponeo en zi. Šis process
notiek asin s un taukaudos, k rezult rodas liels C02 dau
dzums, kas palielina elpošanas min tes tilpumu, bet l dz ar
to ar elpošanas darbu.
-Nepietiekamas aknu funkcijas rezult var att st ties aknu
taukain de ener cija, jo nesp ja pietiekam daudzum izvad t
trigiicer dus asinsstraum noved pie to izguisn šan s akn s.
105
BAROŠANA UN M E T A B O L I S M S B IRUR IJA
TAUKU VIELMAI A
Tauki ir galvenais organisma ener ijas rezervju avots. Tie
nodrošina ap 90% no organisma ener ijas rezerv m (vid ja
barojuma pieaugušam cilv kam ap 150 000 kcal). Tauki veido 30 -
35 % no diennakts nepieciešam kaloriju daudzuma.
Taukiem nav tikai ener tisk v rt ba. Organism tie ir
tauksk bju, esterific ta glicer na un triglicer du veid . Tie ir svar gs
neaizvietojamo tauksk bju, linolsk bes un (3-linol n-sk bes avots.
Abas p s ir prostagland nu prekursori, bez tam linolsk be ir
nu membr nu svar ga sast vda a.
Zarn s lip di hidroliz jas par tauksk m un glicer nu. Garo
žu tauksk bes zarnu g ot resintez jas par triglice-r diem, kas
organism tiek p rn ti oti s ku pilieni u veid . To kodolu veido
triglicer di, holester ns un holester nesteri, tiem apk rt veidojas
hidrof ls sl nis, ko veido fosfolip di un apolipoprote ni. Šos pilieni us
sauc par hilomikroniem. To diametrs ir 0,1 -1,0 u.m. Hilomikroni ir
liel kie lipoprote ni, un tajos ir augst kais tauku saturs. Hilomikroni
virz s caur duetus thoraeicus uz na cava un tad nok st asins
cirkul cij .
oti zema bl vuma lipoprote ni ( ZBL) satur mazliet vair k
prote nu nek hilomikroni. Tie satur trigiicer dus, kas sintez ti akn s
un kuri tiek transport ti uz organisma audiem.
Zema bl vuma lipoprote di (ZBL) ir oti bag ti ar holester nu
(apm ram 2/3 no visa asins holester na). ZBL ir galvenie vaininieki
pangu veidošan uz aterosklerotiskiem asinsvadiem.
Augsta bl vuma lipoprote ni (ABL) ir ZBL pretstati, tie satur
proporcion li daudz prote na, un to funkcija ir att t asins straumi,
piesaistot atlieku holester nu un transport jot to atpaka uz akn m,
kur tas tiek no rd ts.
Vid jo un so žu tauksk bes zarnu g ot neizmain s, un
s nok st tieši akn s pa v.portae sist mu, apejot limf -tisko ce u.
s garo žu trigiicer dus oksid cijas procesam uz
mitohondrijiem p rnes kamit ns, kam r so un vid jo žu triglicer di
iek st mitohondrijos patst gi.
Tauksk bes tiek pat tas hepatoc tos, miokard un musku os
prim rais ener ijas substr ts. Akn s t s var tikt p rv rstas par
keton erme iem, kas, oksid joties CNS, ente-roc tos, skeleta
musku os un miokard , rada prote nu saudz jošu efektu.
Tauki var sast t l dz pat 60 % no kop s diennakts
kalor žas; ja šis daudzums tiek p rsniegts, var tu tikt trauc ta
polimorfonukle ro, retikuloendoteli lo š nu un makrof -gu funkcija.
Diennakt nepieciešams 2 - 3 g/kg tauku, un to kr jumi
organism ir aptuveni 15 kg.
VITAM NI
Vesels, norm li barots cilv ks panes aptuveni divu ned u ilgu
vitam nu tr kumu bez hipovitaminozes izpausm m. Turpretim
slimam cilv kam oti noz ga ir adekv ta vitam nu substit cija.
Daudzu saslimšanu gad jum (piem ram, hroniskas aknu un
nieru saslimšanas, iekais gas zarnu saslimšanas, onkolo iskas
saslimšanas) j in s ar hipovitaminozi, kas saist ta ar trauc tu
vitam nu uzs kšanos, vienpus gu uzturu vai paaugstin tu
nepieciešam bu, jau slimniekam iest joties slimn . Protams, ar
geriatriskiem pacientiem rakstur ga hi-povitaminoze.
Faktori, kas j em v , izv rt jot indik cijas vitam nu
substit cijai:
- hipovitaminoze pirms m ksl s barošanas,
- organisma dabisko š idrumu zudums,
- medikamentu lietošana,
~ vielmai as st voklis, ener ijas pat ri š,
- vitam nu pussabrukšanas laiks.
Ar saslimšanas, kas saist tas ar organisma dabisko š idrumu
zudumu (caureja, vemšana, fistulas, plaši apdegumi), ir saist tas ar
vitam nu zudumu. Bez tam daudzi medikamenti (giikokortiko di,
antibiotikas, or s kontracepcijas un ho-
105
 IRUR IJA IRUR ISKA S LIM NIEKA BAROŠANA UN M E T A B O L I S M S

lester na l meni pazeminoši prepar ti) veicina hipovitamino-zes Svar gu inform ciju ieg st, analiz jot svara zudumu - jo
att st bu. laik ir zaud ts svars, jo liel ka b s svara zuduma ietekme uz
Paaugstin ts ener ijas pat ri š, kas rodas daž du saslimšanu organismu (t skas un asc ts var sl pt re lo svara zudumu).
un stresa gad jumos, ir saist ts ar strauju noteiktu vitam nu no rdi. Hroniskas aknu, nieru, ku a un zarnu trakta saslimšanas ir
Piem ram, ned as laik p c tot las parenter -las barošanas saist tas ar prote nu, vitam nu un miner lvielu tr kumu. Apm ram
kuma att st s vitam nu B]f B2, B6 un folij-sk bes defic ts. Dažiem 30% onkolo isko slimnieku ir olbaltumvielu un kaloriju defic ts.
vitam niem, paši den š stošiem, ir ss pussabrukšanas laiks, un, Izmekl šanas laik ir j nov rt musku u masas un taukaudu
ja tos neuz em ar uzturu, strauji tiek iztukšotas to rezerves zudums, org nu funkciju trauc jumi, k ar gr k paman mas
organism . T c ar veselam pacientam j in s ar nopietnu izmai as , nagos, matos un neiromuskul raj s funkcij s, kas
vitam nu defic tu, kas att st s dažu ned u laik p c parenter las liecina par izteiktu vai draudošu uzturvielu defic tu.
barošanas s kuma. Lai objektiviz tu anamn zes un fizik s izmekl šanas re-
zult tus, var izmantot antropometriskos m jumus (svara izmai as,
2.tabula. Taukos un den š stoši vitam ni. das kroku biezums, augšdelma musku u apk rtm rs) un
Taukos š stoši vitam ni den š stoši vitam ni bio miskos r jus (kreatin na ekskr cija, albu-m ns, transfer ns).
Retinols (A) Tiam ns (B1) Lai pareizi nov rt tu organisma barojumu, nevar balst ties tikai
uz vienu atradi vai noteiktu kombin ciju. Tikai slim bas anamn zes
Kalciferols (D) Riboflav ns (B2)
izv rt šana saist ar organisma barojuma noteikšanu ir tie
Tokoferols (E) Nikot nam ds
pamatkrit riji, kas pal dz atlas t pacientus t jai vai prognoz tai
Filohinons (K) Biot ns
enter lai vai parenter lai barošanai.
Piridoks ns (B6)
Pantot nsk be ENER IJAS PAT RI A NOTEIKŠANA
Folijsk be
Ci nkobalam ns (B12) Cilv ka organism jonu s i pat apm ram 50% no pa-
Askorb nsk be (C) matvielmai ai nepieciešam s ener ijas, 30% nepieciešami olbal-
tumvielu mai ai, atlikus da a nepieciešama, lai no jauna var tu
izmantot aminosk bes, glikozi, lakt tu un piruvatu. Š s ener ijas
ORGANISMA ENER IJAS REZERVES avoti ir olbaltumvielas (~ 4 kcal/g), og hidr ti (~ 4 kcal/g) un tauki (~
9 kcal/g). Apm ram 15% no ener ijas tiek ieg ta aminosk bju
Ar da ju vai piln gu badošanos saist taj pecoperacijas metabolisma rezult , atlikušos 85% nodrošina olbaltumvielas un
period organisma homeostazes uztur šanai nepieciešam s tauki.
izejvielas j mobiliz no ener ijas rezerv m. Ener tisko nepieciešam bu var noteikt, izmantojot netiešo
Og hidr ti, olbaltumvielas un tauki ir cilv ka tr s ener ijas avoti. kalorimetriju, kas balst s uz principu, ka "p rtikas sadedzin šana"
organism saist s ar sk bek a pat ri u un oglek a dioks da
3. tabula. Organisma ener ijas rezerves.
veidošanos, a šos divus r jus attiecina uz laika vien bu,
! Ener ijas Kop jais Izmantojamais daudzums izveidojas t saucamais respiratorais koeficients RQ.
| rezerves saus s substances
daudzums

g 9 kcal
Og hidr ti 500 150 600 kur Vco2 ir izelpotais C02 laika vien un Vo2 ir pat tais 02 laika
vien .
Olbaltumvielas 11000 2400 9600
Olbaltumvielu RQ = 0,8
Tauki 9000 6500 58500
Og hidr tu RQ = 1,0
Tauku RQ = 0,7
• Og hidr tu kr jumi, koncentr ti galvenok rt aknu un RQ < 0, 7 nor da uz keto en zi.
musku u glikog na veid , ir sal dzinoši nelieli. Tie veido aptuveni
Olbaltumvielu oksid cija ir saist ta ar sl pek a izvadi ar ur nu.
600 kcal. Glikog na rezerves ir rk rt gi noz gas ekstrem s
1g sl pek a ur ir ekvivalents sk bek a pat ri am 5,94 I un CO,
situ cij s, jo anaerobos apst os aknas sp j no t m ražot
izdalei 4,76 i, ja nosaka kop jo ur na sl pek a daudzumu (UN) laika
ener tiski augstv rt gus fosf tus.
vien , tad metabolisma trumu (MR) var noteikt oksid to
• Olbaltumvielas ir sal dzinoši liel ks ener ijas avots, ta u
olbaltumvielu frakcijai. Š frakcija sast da 12,5% Veira (Weir)
katrai olbaltumvielai organism ir sava funkcija (enz mi, strukt ras
vien dojum .
olbaltumvielas, kontraktilais prote ns). Respekt vi, olbaltumvielu
zudums neizb gami rada b tiskus funkciju trauc jumus. T tad ar MR (kcal/laika vien ) = 3,941 x Vo2 + 1,106 x Vco2 -2,17 x
olbaltumvielas, t pat k glikog ns, ir nepietiekama organisma UN.
ener ijas rezerve. rtikas ener tisko v rt bu var noteikt no kop sl pek a
• Atš ir no olbaltumviel m un glikog na, tauki ir viegli daudzuma ur (UN gramos), sk bek a pat ri a (Vo2 litros) un C02
izmantojams ener ijas avots ar sal dzinoši augstu ener tisko v r- produkcijas (Vco2 jtros ):
bu, un ir nedaudz vietu organism , kur tiem ir paša funkcija. - olbaltumu oksid cija (g) = 6,25 x UN
Tauku rezerves ir galvenais ener ijas avots. - og hidr tu oksid cija (g) = (- 2,56 x UN) - (2,91 x Vo2) + (4,12 x
Olbaltumvielu kr jumi liecina par potenci lo ener ijas Vco2)
daudzumu, kas ir pieejams, zaud jot svar gas funkcijas, kuras - tauku oksid cija (g) - - (1,94 x UN + (1,69 x Vo2) - (1,69 x Vco2)
nosaka š s olbaltumvielas. Piem rs:
Mazie og hidr tu kr jumi tiek taup ti ekstrem m situ cij m, UN = 0,5 g/h - 12 g/dn
lai izmantotu anaerobai glikol zei. Vo2 = 15 l/h = 360 l/dn
Vco2 = 12,5 l/h = 300 l/dn
ORGANISMA BAROJUMA NOV RT ŠANA Olbaltuma oksid cija = 6,25 x 12 = 75 g

j veic, lai noteiktu bar bas vielu defic tu vai p rbag bu, k
ar , lai sp tu prognoz t to nepieciešam bu.

106
106
 IRUR ISKA S LIM NIEKA BAROŠANA UN M E T A B O L I S M S IRUR IJA

4. tabula. Kl niskie un laboratoriskie Barojuma defic ta pak pe

Bio miskie parametri
ji. Viegla Vid ja Smaga

Album ns (g/dl) 2,8 - 3,2 2,1 - 2,7 < 2,1

Transfer ns (mg/dl) 200 - 250 100 - 200 < 100

3
Limfoc tu skaits mm 1200 - 2000 800 -1200 < 800
Kreatin na indekss* (%) 90 - 80 80 - 70 < 69

Optim lais erme a svars** (%) 80 - 90 70 - 80 < 70

Parastais erme a svars (%) 85 - 95 75 - 85 < 75
Svara zudums laika vien < 5% m nes < 2% ned > 2% ned
< 7,5% 3 m n. > 5% m nes
< 10 %/6 m n. >7,5% 3 m n.
> 10% 6 m n.

* Kreatin na indekss (%) v rietim = Kreatin ns (mg) /24 st. ur x 100

Brok svars x 23 Kreatin na
indekss (%) sievietei = Kreatin ns (mg) /24 st. ur x 100
Brok svars x 18
** Optim lais erme a svars (v rietim) = Brok svars - [(Brok svars - 52) x 0,2]
Optim lais erme a svars (sievietei) = Brok svars - [(Brok svars - 52) x 0,4]
Brok (Broco) svars = erme a garums (cm) - 100

Og hidr tu oksid cija = 158 g AEP = 1387 x 1,1 x 1,3 x 1,2 - 2380 kcal
Tauku oksid cija - 78 g. Kalor žas nepieciešam ba:
Sareizinot ar biolo isko ener tisko v rt bu, ieg st ener ijas - norm la metabolisma gad jum = apm. 25 30
pat ri u kcal: kcal/kg/dn jeb aptuveni 2100 kcal/dn
- olbaltumi = 75 x 4 - 300 kcal = 18,4% (norma 15 -17 %) - vid ja katabolisma gad jum = apm. 35 kcal/kg/dn 40
- og hidr ti = 158 x 4 = 630 kcal = 38,7% (norma 50 - 55%) jeb aptuveni 2450 kcal/dn
- tauki = 78 x 9 = 700 kcal - 42,9 (norma 30 - 35%) kop = - izteikta katabolisma gad jum = apm. 50 - 60 kcal/kg/dn jeb
1630 kcal = 100% aptuveni 3500 kcal/dn
Pamatvielmai u (PVM) parasti apr ina, izmantojot emp riski Apr inot sa emamo ener ijas daudzumu, prote nu
ieg tu formulu (Harris, Benedict): PVM (kcal) v riešiem = 66,5 + ener tisko v rt bu neieskaita, jo to uzskata par plastisko materi lu
(13,7 x SV) + (5 x A) - (6,8 x V) PVM (kcal) siev. = 655,1 + (9,56 x un norm los apst os neizmanto par ener ijas avotu. H20
SV) + (1,85x A) - (4,68 x V), ja SV - erme a masa (kg) A - augums diennakts nepieciešam ba:
(cm) V - vecums (gados) - Baz ia nepieciešam ba - 30 ml/kg/dn
PVM var noteikt ar , izmantojot speci las normogram-mas - M rena nepieciešam ba - 50 ml/kg/dn
(Fieisch). - Izteikta nepieciešam ba - 100 - 150 ml/kg/dn Nepieciešams
PVM ir baz lais nepieciešamais ener ijas daudzums, kas savstarp ji bilanc t ievad un izvad š idruma daudzumu (skat.
main s atkar no temperat ras, aktivit tes, traumas smaguma. 5.tabulu):
Aktu lo ener ijas pat ri u (AEP) var apr in t, reizinot PVM ar Apr ins:
attiec giem faktoriem: AEP = PVM x AF x IF x TF, kur AF - perspir cija (500 - 800 ml) +
aktivit tes faktors: iepriekš s dienas diur ze +
- gult - 1,1 100 - 300 ml /°C > 37 °C Prec zu nepieciešam H20
- gult , bet kust gs - 1,2
daudzuma noteikšanu atvieglo centr venoz spiediena (CVP)
- kust gs - 1,3
šana. Norma ir 2 - 12 cm H20.
TF - temperat ras faktors:
- 38 °C - 1,1 5. tabula. H20 bilanc šana.
- 39 °C - 1,2
- 40 °C - 1,3 Ievad tais H20 Izvad tais H20
- 41 °C - 1,4
IF - ievainojuma faktors: enter li ur ns, sviedri
- pacients bez komplik cij m - 1,0 parenter li perspir cija
- p c oper cijas - 1,1 endog ni veidojies H20 ku a un zarnu trakta sekr ti
- l zums - 1,2 (200 - 300 ml/dn) traheobronhi lie sekr ti
- sepse - 1,3 uzs ktais no aerosoliem eksud ti vai transud ti no
- periton ts - 1,4 br m vai dobumiem
- politrauma, rehabilit cijas period - 1,5
- politrauma + sepse - 1,6
- apdegumi 30 -50% - 1,7
- apdegumi 50 - 70% - 1,8 KSL GAS BAROŠANAS INDIK CIJAS UN
- apdegumi 70 - 90% - 2,0 METODES
P i e m r s : sieviete 30 g.v., 172 cm gara, svars 58 kg, guloša
periton ta d l, t° - 39 °C ksl s barošanas nepieciešam ba b tu j apsver visiem
PVM = 655,1 + (9,56 x 58) + (1,85 x 172) - (4,68 x 30) = 1387 kcal pacientiem pirms un p coper cijas period . Tom r liel kai da ai
irur isko pacientu nav nepieciešamas pašas sh mas. Labi
barotam cilv kam, kas p rcietis lielu oper ciju bez komplik cij m,
ir pietiekamas organisma ener ijas rezerves, lai
107
107
 IRUR IJA IR UR ISKA SLIM NIEKA BAROŠANA UN M E T A B O L I S M S

iztur tu oper cijas rad to traumu un da ju badošanos vismaz 1 iekais gas zarnu slim bas - ulcerozais kol ts vai Krona slim ba.
ned u. T tad adekv ts š idruma un elektrol tu daudzums un Kontrindik cijas enter lai barošanai ir: vemšana, ileuss, periton ts,
vismaz 100 g og hidr tu b tu viss, kas nepieciešams šiem ak ts pankreat ts.
pacientiem, lai mazin tu olbaltumvielu katabolismu. Pacienta sp ja toler t un absorb t enter li ievad s uzturvielas ir
Pret ji iepriekš min tai grupai, ir irur isko pacientu loks, kam atkar ga no ievades truma, produkta misk s saist bas un osmolarit tes.
adekv ta barošana ir vit li svar ga, lai var tu cer t uz veiksm gu Mais jumu osmolarit tei b tu j t zem 800 mosm/l, cit di tie var izrais t
rst šanas izn kumu. Šaj grup ietilpst pacienti, kuri pirms osmotisku caureju. Komerci li pagatavoto mais jumu osmolarit te parasti ir
oper cijas ir hroniski nov jin ti sakar ar saslimšanu, nepietiekami no 300 l dz 500 mosm/l.
baroti, k ar pacienti, kuri ir p rcietuši traumu, sepsi vai irur iskas Enter lo barošanu parasti s k ar trumu 25 ml/h, un to var palielin t
komplik cijas un nevar paši nodrošin t adekv tu bar bas vielu un par 10 - 25 m!/h p c 6 stund m, kad ir kontrol ta tolerance un var ievad t
kaloriju uz emšanu. optim li nepieciešamo tilpumu -parasti -2000 ml. Kad sasniegts vajadz gais
ksl barošana var tikt nodrošin ta enter li, parente-r li, tilpums, pak peniski var k pin t koncentr ciju l dz 500 - 600 mosm/l.
ar kombin jot abas metodes. Enter s barošanas komplik cijas:
• Aspir cija - noz ga probl ma pacientiem ar apzi as trauc jumiem,
ENTER BAROŠANA
pie iztr kstoša r šanas un klepus refleksa. Šaj gad jum ieteicams ievad t
zondi duod vai jejunuma proksim laj da , k ar pacelt gultas galvgali.
Enter barošana ir fiziolo isk ka, l ka, saist ta ar maz ku
• Caureja, kas parasti saist ta ar:
komplik ciju risku, k ar viegl k sabalans jama un izpild ma. T
uzlabo zarnas barjerfunkciju (tiev zarna 50%, bet resn zarna - p k strauju mais juma ievad šanu,
vair k par 80% bar bas vielu sa em no zarnas l mena), kas var tu - zemu mais juma temperat ru,
nov rst bakt riju translok ciju no zarnas l mena, t di mazinot - augstu mais juma koncentr ciju.
septisk s komplik cijas. En-ter s barošanas laik uzlabojas • Dehidrat cija, kas saist ta ar augstas koncentr cijas mais jumu
mezenteri asinsrite, k ar tiek stimul ta zarnu im funkcija - ievad šanu un nepietiekamu š idruma apjoma nodrošin šanu, t rezult
IgA un IgM antivielu sekr cija. Svar gi ir ar tas, ka, ievadot bar bas asin s att st s hiperosmolarit te ar sekojošu hiperosmol ru diur zi.
vielas, netiek apietas aknas, t di tiek saglab ta aknu regul još Iesp jams nov rst, sabalans jot ievad š idruma un elektrol tu
loma homeost zes uztur šan . daudzumu.
tad, ja pacienta ku a un zarnu trakta st voklis pie auj • Izgul jumu att st ba - erozijas, las, perfor cija. Saist ta ar cietu
enter lu barošanu, tai b tu j dod priekšroka. Enter lo barošanu var zondes materi lu vai ilgstošu to lietošanu.
veikt:
• or li, PARENTER BAROŠANA
• ar zondes pal dz bu, kas ievad ta:
- ku , Indik cijas parenter lai barošanai:
- duoden , 1. P r i m terapija (efektivit te pier ta statis
- jejunum proksim laj da , tiski ticamos p jumos):
- caur gastrostomu vai jejunostomu. - gastrointestin las - das fistulas,
Enter laj barošan var izmantot patst gi slimn cas vai - s zarnas sindroms,
noda as virtuv gatavotus mais jumus un komerci li ražotus - apdegumi,
standarta un speci los mais jumus. - nieru mazsp ja,
Patst gi pagatavoti mais jumi tiek ieg ti, homogeniz jot - aknu mazsp ja.
uzturvielas, vai ar no piena produktiem, oligosaha-r diem, 2. B a l s t t e r a p i j a , j a nedr kst vai nevar uz emt pie
olbaltumvielu koncentr tiem un taukiem. Pozit vais moments - tiekamu uzturvielu daudzumu enter li:
zem kas izmaksas, negat vais - neprec za uzturvielu - iekais gas zarnu slim bas,
sabalans šana, iesp jama bakteri la kontamin cija gatavošanas - bar bas vada strikt ras,
proces un slaic gs mais juma der guma termi š. Komerci li - gastrointestin las stenozes,
ražotas standarta jeb uzturviel m noteiktas di tas satur - pankreat ts,
olbaltumvielas, og hidr tus un taukus daž s attiec s. - multiplas traumas,
Piem ram: - sagatavojot operat vai terapijai pacientu, kam k vid js vai
Nutricomp® smags barojuma defic ts.
F, Nutrison® Standart, Faktori, kas j em v , izv rt jot indik cijas parenter lai barošanai:
Biosorb®, • Vesel bas st voklis pirms saslimšanas.
Nutridrip® Standart,
• Barojums.
Fresubin®. T s rekomend jamas pacientiem ar norm lu zarnu
• Vecums:
funkciju.
Speci Bie jeb element rvielu mais jumi satur olbaltumvielas - l dz 60 g.v. var iztur t 12 - 14 dienu ilgu badošanos,
aminosk bju un oligopept du, cukurus - oligosaha-r du un taukus - - 70 g.v. - ne vair k k 7 - 8 dienas,
triglicer du veid , un ir paredz ti pacientiem ar ierobežotu zarnu - > 80 g.v. - ne vair k k 5 - 6 dienas.
funkciju. P i e m r a m : Peptisorb®, Nutricomp® Intensiv. • Traumas vai paredzam s oper cijas smagums un ar to saist
Šos mais jumus iesp jams pielietot trauc tas zarnu mo-torikas katabolisma apm ri.
gad jum , jo tie piln gi uzs cas proksim laj tievo zarnu da . • Badošan s ilgums.
Sakar ar slikto garšas kvalit ti tie lietojami tikai zondes di tas • P c cik ilga laika var ats kt norm lu bar bas uz emšanu.
veid . Kontrindik cijas parenter lai barošanai:
PamatSndik cijas to pielietošanai ir: malabsorbcijas • Iesp jama enter barošana.
sindroms, s zarnas sindroms p c plašas tievo zarnu rezek-cijas, • Pacienti ar labu barojumu un/vai kuriem paredz ta tikai slaic ga
aizku a dziedzera mazsp ja, gastrointestin las fistu-las, agr na badošan s.
coper cijas barošana, ieildzis pankreat ts, sepse, • Smagi homeost zes un org nu funkciju trauc jumi, kas j kori
pirms parenter las barošanas:

108

108
 IRUR ISKA SLIMN IEK A BAROŠANA UN M T ABO L i S M S 9 IRUR IJA

6. tabula. Indik ciju izv rt šana m ksl gai barošanai, izmantojot Hakla punktu sist mu (Hackl u.c, 1997).

Indik cijas m ksl gai barošanai

Dienas uzturs < 500 kcal

(prognoz jamais badošan s
Barojuma st voklis ilgums)
(barojuma defic ta pak pe) Dienas Punkti

erme a masas Svara zudums (%) Aibum ns (g/l) Katabolija** Punkti

indekss (BMI)* beidzamos 2 m nešos (seruma urea
< 2 dienas 0
/seruma kreatin ns)
2-5 dienas 2
19 - 25 <2 >35 < 30 0
> 5 dienas 5
18 - 19 2-3 30 - 35 30-50 1
16 - 17 3 - 6,5 25 - 30 50-70 2

< 16 > 6,5 < 25 > 70 4

Maksim la v rt ba

* erme a masas indeksa

apr in šana (BMI): <2 3-4 5-9

erme a svars (kg) lama (oblig ti)

BMI =
2
erme a garums (m)
Katabolijas pak pes noteikšana:
< 30 0
0 punktu p c Hakla) = 30 - 50 (= 1 punkts
Seruma urea mg%_______
c Hakla) 50 - 70 (= 2 punkti p c Hakla) > 70 (= 4
Seruma kreatin ns mg%
punkti p c Hakla)

- dekompens ts cukura diab ts, hiperglik mija; inf zijas ilgumu, k ar sec bu;
- smagi sk bju un s rmu un dens un s u l dzsvara trauc jumi; - pak peniska parenter s barošanas izveidošana;
- dekompens ta sirds mazsp ja. - regul ra laboratoro parametru kontrole;
• paša m a tr kums pacienta rst šan - gad jumos, - rekomend to parenter s barošanas substr tu maksim lo devu
kad t viet , lai pagarin tu sapr gu dz vi, tiek paildzin ta iev rošana.
neizb gama n ve. Parenter s barošanas laik j kontrol :
Iesp jam s komplik cijas parenter s barošanas laik : - cukura l menis asin s - s kum 3 x dien (ja nepieciešams - ik p c 2
1. Saist tas ar CVK katetru: stund m), v k 1 reizi dien ;
2+
- t ievad šanas laik (hemotorakss, pneimotorakss, videnes - pilna asins anal ze, elektrol tu l menis (K+, Na+, Ca ) -katru dienu;
hematoma, gaisa embolija u.c); - kreatin ns, urea, olbaltumvielas, triglicer di - ik p c 2 dien m;
- ar katetra infekciju (sepse), ja ir neizskaidrojama t° pa- - aknu proves - 1 reizi ned ;
augstin šan s, tad j iz em katetrs un j pa em uzs jums no t ; - arteri lais spiediens, pulss, diur ze.
- ja katetrs lokaliz ts priekškambar vai kambar - ritma trauc jumi ; Parenter s barošanas substr ti
- v s katetra komplik cijas: priekškambara izgul ju-mi, 5 - 10% 1. Glikoze organism galvenok rt nepieciešama:
pacientu v.subclavia tromboze. - smadze u audiem,
2. Saist tas ar š idruma ievadi:
- kaulu smadzen m,
- š idruma apjoma p rslodze;
- zarnu g ot dai,
- elektrol tu koncentr cijas p rmai as;
- nieru kan ii u š m,
- p k tra ievad šana rada hipertoniskas reakcijas, visp jas
- dz stošiem audiem.
dz bas, diskomfortu, kas nopietni slimiem pacientiem var rad t b tiskas
1 g glikozes atbilst 4,1 kcal;
probl mas.
dumi > 10% j ievada caur CVK;
3. Metabol s komplik cijas:
• hiperglik mija - j kontrol cukura l menis asin s, maksim diennakts deva - l dz 6 g/kg;
• hiperosmolarit te, maksim lais inf zijas trums - 0,5 g/kg/h. Cukura diab ta gad jum
• hipertriglicer mija, coper cijas un p ctraumas period (p cagresijas vielmai a, kas saist ta
ar kontrainsul ro hormonu l me a paaugstin šanos) j kontrol cukura
• substr tu homeost zes trauc jumi,
menis asin s, un nepieciešam bas gad jum terapij j pievieno insul ns.
• sk bek a pastiprin ta izmantošana,
Probl mas:
• palielin ta C02 produkcija,
• holest ze, 1) osmotisk diur ze ar turpm ku dens un elektrol tu zudumu, kura
rezult var att st ties hiperosmol neketotisk koma (p rsniegts
• hepatozes, ja ir notikusi p rbarošana un izveidojušies
ievades trums, glikozes tolerances trauc jumi).
aknu funkciju trauc jumi.
2) "p rbarošana" un t s izrais ta liponeo en ze.
Pamatlikumi parenter s barošanas komplik ciju samazin šanai:
2. Aminosk bes Organism praktiski nav aminosk bju rezervju (no 11
- prec zi noteikt kaloriju, og hidr tu, olbaltumvielu, tauku, elektrol tu
kg kop olbaltumvielu daudzuma var tikt no rd ti 2 kg). Ievadot mazin s
nepieciešam bu, emot v blakus saslimšanas;
prote nu katabolisms.
- prec zi izstr t inf zijas pl nu, nor dot inf za apjomu,

109
IRUR IJA IRUR ISKA SLIMNIEKA BAROŠANA UN M E T A B O L I S M S

Labu aminosk bju utiliz ciju sekm : Taukos š s t o š i e vitam ni.

- ievad šana 24 stundu laik ; Taukos š stošie vitam ni pievienojami kop ar tauku emul-
- vienlaic ga ener ijas pieg de glikozes vai tauku veida: 20-35 sij m; intens s terapijas pacientiem - s kot ar pirmo parenter s
kcal uz 1 g aminosk bju. barošanas dienu.
Aminosk bju maksim diennakts deva - 2 g/kg.
8. tabula. Rekomend jam s vitam nu dienas devas.
Minim li nepieciešamais daudzums p c oper cij m un
traum m - 1 g/kg. Vitam ns Dienas deva pieaugušam
1 g aminosk bju atbilst 4,1 kcal.
Maksim lais aminosk bju š dumu inf zijas trums -0,07 - 0,1
Vitam ns A 1800 u.g (3300 IU)
g/kg/h.
Asinis, plazma un album ns nav izmantojami parentera-lai Vitam ns D 5 ^g (200 IU)
barošanai, jo tajos esošo olbaltumvielu no rdei nepieciešams
Vitam ns E 9,1 mg (10 IU)
zin ms laiks:
- eritroc tu olbaltumvielu pussabrukšanas laiks ir 30 -120 Vitam ns K 100-150 ig
dienas, Tiam ns (B ) 3-4 mg
- plazmas olbaltumvielu pussabrukšanas laiks ir 10 - 60
Riboflav ns (B2) 3-5 mg
dienas.
3. Tauki Nikot nam ds (B3) 40-50 mg
Taukiem ir augsta ener tisk v rt ba: 1 g - 9,3 kcal maz Pantot nsk be 10-20 mg
idruma tilpum . Tos iesp jams ievad t perif raj v .
Biot ns 60-120 u.g
Maksim diennakts deva - 2 g/kg.
Maksim lais inf zijas trums - 0,15 g/kg/h. Piridoks ns (B6) 4-6 mg
Tauku emulsijas nevajadz tu ievad t pacientiem, kam ir Folsk be 160-400 jig
taukvielu transporta trauc jumi vai vielmai as patolo ijas,
Askorb nsk be (vitam ns C) 100-300 mg
koagulop tija, smaga plaušu patolo ija.
Parenter lai tauku ordin šanai vajadz tu piev rst nopietnu Ci nkobalam ns (B12) 5 \xg
uzman bu. Nedr kst tu pie aut strauju, k ar palielin ta apjoma
tauku š dumu ievadi, jo t s rezult serum att st s p k augsta
triglicer du un br vo tauksk bju koncentr cija, kas izpaužas ar Inf za sast va un apjoma veidošanas algoritms
pirog nu reakciju, sliktu d šu, vemšanu un elpas tr kumu. Inf zijas apjoms:
Iesp jamie org nu boj jumi sakar ar palielin tu br vo baz li nepieciešamais H2 0 daudzums p coper cijas period ir
tauksk bju koncentr ciju: 30-40 ml/kg/dn. A m i n o s k b j u d a u d z u m s :
- aritmijas; parasti aptuveni 1000 ml no apr in ievad š idruma
- samazin s sirds jauda; apjoma nodrošina 10% aminosk bju š dums (Amino-piasmal®
- AV blok des; 10% E), atlikušais tilpums j sedz ar ener tiskiem (glikozes, tauku),
- palielin s sk bek a pat ri š; ar s u š dumiem. E n e r i j a s n e p i e c i e š a m b a :
- trauc ta glikozes vielmai a; apr ina, emot v traumu un katabolisma pak pi.
- membr nu un fermentu boj jumi; E n e r i j a s n o d r o š i n j u m s ar glikozes un tauku
- plaušu atelekt zes; dumiem:
- elpošanas nepietiekam ba; - ak taj p coper cijas period izteikta katabolisma gad jum
- palielin s trombozes risks; var b t tauku metabolisma trauc jumi, t c lietojot j iev ro
- nieres kan li u taukain infiltr cija. piesardz ba;
7. tabula. Ener ijas, uzturvielu, s ju nepieciešam ba atkar no - j ierobežo koncentr tu glikozes š dumu (40%, 50%)
metabolisma (uz 1 kg erme a masas/24h). lietošana, jo ir gr ti nodrošin t vienm gu ievadi.
u un v i t a m n u p i e v i e n o š a n a š d u m i e m : Nosaka
+ + 2+
Baz la rena Izteikta nepieciešam Na , K , Cl, Ca daudzumu un pievieno š dumiem.
+
Ener ija 25 - 35 kcal 30 - 40 kcal 50 - 60 kca! K maksim lais ievades trums - 20 mmol/h. K* dr kst pievienot
0,11 g (= 0,7 g) 0,16 g (=1 g) dumiem tikai tad, ja ir laba diur ze (minim diur ze 50 mi/h).
Sl peklis (= 0,24 - 0,32 g
Mikroelementus (TrakutiI® 1 amp. 1 x dien ) un vitam nus pievieno
aminosk) (=1,5 - 2 g)
Og hidr ti 3g 4 -5g 5-6g no 1. dienas pacientiem, kam ir smags barojuma defic ts, un no 10.
Tauki 1g 1,5g 2g 1 dienas pilnas parenter s barošanas gad jum , i n f z i j a s
nodrošin šana.
Elektrol ti 1 -1,4 mmol 0,7 - 2 - 3 mmol 1 - 3 - 4 mmol 3-4
+ +
Ievades (perifervenoza vai centr Ivenoza) izv le atkar ga no
Na* K Ca 0,9 mmo! 0,1 2 mmol 0,15 mmol 0,2
diviem krit rijiem:
mmol mmoi mmol 1) kl nisk s nepieciešam bas;
2) lietoto š dumu osmolarit tes:
- š dumiem, kuru osmolarit te ir l dz 800 mosm/l, rakstur ga
4. Vitam ni laba perifervenoza panes ba;
den š s t o š i e vitam ni. - ja š duma osmolarit te ir 800 - 1200 mosm/l, iesp jama
Vitam nu pievienošana, s kot ar pirmo parenter s barošanas slaic ga (l dz 2 ned m) perifervenoza ievade, iev rojot 2
dienu: nosac jumus:
- pacientiem ar nepietiekamu barojumu vai paaugstin tu ja ir labs perif ro v nu st voklis, ja ir
hipovitaminozes risku; laba apr pe;
- pacientiem ar paaugstin tu ener ijas pat ri u vai noslieci uz - š dumi, kuru osmolarit te ir liel ka par 1200 mosm/l,
acidozi; ievada centr lvenozi.
- ja parenter la barošana prognoz jama ilg k par 7 dien m; Pacientiem, kam ir labs vai apmierinošs barojums, parenter la
- ja past v augsts komplik ciju att st bas risks. barošana perif raj v b tu j nodrošina viegla vai vid ja
kais, s kot ar 7 dienu, visiem parenter li barotiem
pacientiem j noz vitam ni.

110
110
 IRUR ISKA SL IM NIEK A BAROŠANA UN METABOLISMS IRUR IJA

9. tabula. Elektrol tu koncentr cija. nas), laparoskopisku fundoplik ciju, retroperitone s telpas
duma veids mmol/ml oper ciju gad jumos.
III grupa (baz la kaloriju, aminosk bju un š idruma
+
NaCI 5,85% Na 1 aizst šana):
Cl- 1 - badošan s l dz 7 dien m,
NaCI 10% + - oper cijas dien dens un elektrol tu aizst šana.
Na 1,7
Perif rvenoza ievade gastroenterostomijas, ku a rezek-
Cl- 1,7
KCI 7,45% 10 1 cijas, tievo zarnu rezekcijas, resn s zarnas rezekcijas, biliodi-
Cl 1 gest s anastomozes, ak ta pankreat ta, APN (ar un bez zarnu
KCI 15% K* 2 rezekcijas) gad jumos. P i e m r s :
Cl- 2 aminoplazmals 10% E 1000 ml + glikoze 10%
Ca glukon ts 10% Ca2+ 0,23 1500 ml + lipofund ns MCT / LCT 20% 500 ml +
u š dumi.
10. tabula. dumu osmolarit te. IV grupa (adapt ta kaloriju, aminosk bju un š idru
ma aizst šana):
dums Osmolarit te (mosm/l) - badošan s vair k nek 7 dienas,
- oper cijas dien dens un elektrol tu aizst šana.
Centr lvenoza ievade ezofagektomijas, gastrektomijas.
Ringera š dums 308 aizku a dziedzera rezekcijas, enterokut nas fistulas, poli-
Clikoze 5% 278 traumas, Krona slim bas, lain kol ta, sepses, preoperat vas
Glikoze 10% 555 parenter s barošanas (onkolo iski slimnieki, k ar citas
en zes izteikti nov jin ti pacienti) gad jumos.
Clikoze 20% 1110
Piem rs:
Glikoze 25% 1390 aminoplazmals 10% E 1000 ml +
Glikoze 40% 2220 glikoze 25% 1000 ml +
lipofund ns MCT / LCT 20% 500 ml +
Aminoplasma!® 10% 885
u š dumi.
Aminoplasmal® 10% E 1030

Nutriflex® peri 900 Literat ra:

Nutrifiex® basa! 1140
Nutrif!ex® plus 1400
Lipofundin® MCT/LCT 380
katabolisma un badošan s (kas nav ilg ka par 2 ned m) gad -
jum . Vadoties p c pieredzes - jo agres ka rst šanas metode,
jo vair k komplik ciju.
Optim li j nodrošina infuza vienm ga, nep rtraukta ievade
24 stundu laik , ja nepieciešams nodrošin t oti prec zu ievadi, var
lietot s a sist mu - infuzomat®. nf ziju atvieglo: 1) gatavu
dumu, piem ram, Nutrif!ex® peri, basol vai plus (gatavi
aminosk bju un glikozes mais jumi) lietošana, kam vajadz bas
gad jum var pievienot ar taukus, 2) ar ikdienas barošanas
mais juma sagatavošana 3 litru mais - Nutrimix®.
POSTOPERAT S PARENTER S BAROŠANAS SH MAS
Parenter lai barošanai p coper cijas period j t individu li
atbilstošai ( emot v pacienta visp jo st vokli un katabolisma
pak pi). T c turpm kmin s parenter s barošanas
sh mas ir tikai piem rs. i grupa (0 rež ms):
- p c 6 stundu postoperat vas ne šanas ir iesp jama norm la
barošana,
- ja narkoze izrais jusi sliktu d šu vai vemšanu, ievada 1000-
1500 ml s u š dumu vai 5% glikozi š dos gad jumos: das,
zem das oper cijas, vairogdziedzera oper cijas, varikozu v nu
oper cijas, ekstremit šu oper cijas, cirkš a tr u oper cijas,
apendektomija, laparoskopiska oper cija (holecistekto-mija,
herniorafija, apendektomija).
II grupa ( dens un elektrol tu aizst šana):
- p c neliel m oper cij m, laba visp ja barojuma gad jum ,
- ja badošan s < 48 h p c oper cijas.
Ievada 1500-2000 ml 10% glikozi un s u š dumus v dera
sienas tr ces oper ciju (recid vi, p coper cijas tr ces), žultsce u
oper ciju (bez biliodigest vu anastomožu veidoša-
i. Askanazi J. et ai. Muscle and plasma amino acids follovving injury // Ann
Surg, 1980; 192:78-85.
2. B.Braun Melsungen AG. Die Infusions-therapie im Krankenhaus (1987)
3. B.Braun Melsungen AG. Basics of I.V.Therapy.
4. Behrendt W. Postraumatische parenterale Ern hrungsterapie //
An sthesioiogie und Intensivmedizin, 1989; 3: 3-14.
5. Dogiietto G.B., Gallitelli L, Pacelli F., et ai, Protein-sparing therapy after
major abdominai surgery // Ann Surg, 1996; 223: 357.
6. Hartl W., Jauch K.-W. Postaggressionsstoffvveksel: Versuch elner
Standortbestimmung // Infusionster Transfusionsmed, 1994; 21: 30.
7. Jauch K.W., Kroener G., Hermann A., et ai. Postoperative infusionstherapie:
Elektrolytloesung im Vergleich zu hypokalorischen Glukose - bzw. Zuker-
austausch-Aminossaeurenloesungen //Zentralbl Chir, 1995; 120: 682.
8. Kreymann G. Energieumsatz und Ern hrung in ae intensivmedizin //
Klinische und Exsperimentelle Notfallmedizin, 1995:16: 91-100.
9. Moore F.A., Feliciano D.V., Andrassy R.J., et ai. Early entera! feeding, com-
pared with parenterai, reduc s postoperative septic complications // Ann Surg.
1992;216:172.
10 Schricker Th... Kug^er B., Traeger K., et a!. Neue Aspekte der parenteralen
Ernaerung des Septischen Patienten // Zentralbl Chir, 1993; 118: 169. 11.
Schroeder D.. Gillanders L, Mahr K., Hill G.L. Effects of immediate postop-
erative enterai nutrition on body composition, muscle function, and wound heai-
ing//JPEN , 1991; 15:376.
12 Shaw J H.F.. VVildebore M., VVolfe RR Whoie body protein kinetics in
severeiy septic patients // Ann Surg, 1987; 205: 288
13. Spaeth G. Mikrobielle Translokation aus dem Gastrointestinaltrakt -
Pathophysiologisches Phaenomen oder Motor des Muitiorganversagens //
Zentralbl ChM994; 119:256.
14. Thorell A., Efendic S., Gutniak M., et ai. Insulin resistence after abdominai
surgery // Br J Surg, 1994; 81:59.
15. Von Meyenfeid N.F., Meijemink VVJ.I.U., Rouflart M.M.J., et ai.
Penoperative nutritional support: a randomized clinicai trial // Clin Nutr, 1992;
11: 180.
16. VVakefield S.E , Mansell N.J., Baigrie R.J., Dovvling B.L. Use of a feeding
jejunostomy after oesophagogastric surgery // Br J Surg, 1995; 82: 811 -813.
17. VVilmore D.W. Catabolic illness: strategies for enhancing recovery // NEJM,
1991; 325:695.

111

111
 IRUR IJA ANESTEZIOLO I J A S PAMATI
2.7. ANESTEZIOLO IJAS PAMATI
A. Sondore
Anesteziolo ija ir medic nas zin u nozare, kuras galvenais
uzdevums ir izp t tos patofiziolo iskos un bio miskos procesus,
kas norit organism traumas, pirm m k rt m, irur isk s traumas,
iespaid , k ar izstr t efekt vus pas kumus šo noviržu profilaksei
un terapijai. Viens no svar kajiem anesteziolo ijas m iem ir
adekv to anest zijas metožu izstr de.
Daž das anest zijas vielas un metodes bija zin mas jau
senaj m civiliz cij m Grie ij un As rij , bet tikai 19. gadsimta 40.
gadi tiek uzskat ti par jaun s ras s kumu medic -''nes
irur ijas ru. 1846.g. 16.oktobr Viljams Mor-tons (William Thomas
Grev Morton) veiksm gi publiski nodemonstr ja tera narkozi
Masa usetas hospit (ASV). Šis svar gais saniegums medic
atspogu ots uzrakst uz vi a kapa pieminek a: "V.T.G.Mortons -
inhal cijas anest zijas izgudrot js un atkl js. Pirms vi a visu laiku
irur ija bija agonija, vi š nov rsa un anul ja irur isk s s pes;
kopš vi a zin tne sp j kontrol t s pes... (Henry .Bigelow)." Gadu
k, 1847.g., izcils skotu rsts akušieris Džems Simpsons (James
ung Simpson) veiksm gi pielietoja hloroforma anest ziju
dzemdniec . Ir pier jumi, ka 1847.g. tera narkoze tika
izmantota ar Latvij .
Šajos 150 gados kopš pirmaj m veiksm gaj m narkoz m
anesteziolo ija ir noso ojusi garu ce u, paplašinot un pilnveidojot
anest zijas tehniku. M sdienu anesteziolo ijas ietvaros izstr
metodes ieguva plašu pielietojumu ar rpus oper ciju z m un
irur iskiem stacion riem, k stot par jaunas medic nas nozares -
intens s terapijas un reanim cijas - metod m. Reanimatolo ija ir
zin tne par dz bai svar gu org nu un sist mu funkciju atjaunošanu
un uztur šanu. Anesteziolo iju, reanimatolo iju un intens vo
terapiju vieno daudzas diagnostisk s un rstniecisk s metodes.
ANESTEZIOLO IJAS PAMATKONCEPCIJAS
IRUR ISK OPER CIJA K TRAUMAS VEIDS
Tagad nav ne maz ko šaubu par to, ka irur iskai oper cijai
piem t ne tikai pozit va loma organisma izvese ošan . Jebkura
oper cija var b t uzskat ma par irur isko agresiju, kas izraisa
dz bai svar gu org nu un sist mu funkciju trauc jumus. T uz
du laiku pat var pasliktin t pacienta visp jo st vokli, izraisot t
saucamo "oper cijas slim bu". P c vair ku autoru uzskatiem,
galvenie oper cijas slim bu izraisošie faktori ir sekojoši:
a) psihiskais p rdz vojums un stress,
b) s pju sindroms;
c) ve etat s nervu sist mas boj jums.
Tie visi kop aktiviz organisma neirove etat s un neiroen-
dokr s reakcijas.
PES, S PJU SAJUT S P RVADES CE I UN TO
BLOK DES IESP JAS
pes uztver perif rijas receptori - nociceptori (l.att.). Visa
aferent impuls cija (s pju, takt , temperat ras u.c.) no daž m
erme a da m caur mugur jo sakn šu nervu š iedr m iepl st
mugur jos ragos, kur lokaliz jas ar opio du receptoriem bag ta
recek ain vai želatinoz viela (substantia geiatinoza), -viena no
nocicept s sist mas pamatposmiem.
inform cija t k pa ascend jošiem aferentiem ce iem (tractus
spinothalamicus; tractus spinoreticularis; propriospin -lo
interneironu akson lo sist mu) non k galvas smadzen s. T
sasniedz stumbra retikul ro form ciju, vidussmadze u
periakvedukt lo pel ko vielu, hipotal mu, tal mu un limbis-ko
sist mu. Šeit s k veidoties s pju saj ta, bet v l bez lokaliz cijas un
interpret cijas.
Visbeidzot sign li non k smadze u garoz , kura diferenc un
lokaliz s pju saj tu un nekav joši iedarbina virkni daž du sist mu
ai ar s pi.
Nocicept modul cij piedal s daž das biolo iski akt s
vielas gan perif rij , gan muguras un galvas smadze u l men .
s" Perif rij nocicept vo modul ciju izraisa k lijs, piensk be,
bradikin ns, seroton ns, prostagland ni un citas vielas, kas lielos
daudzumos izdal s traumatiz tajos un iekaisušajos audos,
ir iedarbojoties uz nociceptoriem. Nocicepcijas modul cij muguras
un galvas smadzen s piedal s neiromediatori un neirotransmiteri:
giutam ts, aspart ts, "P" substance, acetilhol ns un citi.
Uz s pju kairin jumiem ( irur isko traumu) organisms rea
ar:
a) autonom m reakcij m;
b) somatisk m reakcij m;
c) s m (t s tiek fiks tas atmi ).
Autonom s reakcijas izpaužas, k jau bija min ts agr k, ar
neirove etat m un neiroendokr m reakcij m. Soma-tisk s
reakcijas ir orient tas uz audu t kas traumatiz cijas ierobežojumu
s un izpaužas ar kust m un musku u tonusa
A
1,att ls.
pju sajutos p rvades ascend jošie un descend jošie ce i.
112
112
 AN EST EZ IOL O IJ AS PAMATI IRUR IJA

palielin šanos, kas ir v rsti pret traumatiz jošo a entu.

pju saj tas p rvadi var p rtraukt ikkatr reflektora loka
posm (2.att.): receptoru l men , vad šanas ce u l men , centru l men . VISP JA ANEST ZIJA
Iedarbojoties ar viet s anest zijas l dzek iem uz
receptoriem g ot vai zem , var izrais t virsmas (termin lo) vai VISP S ANEST ZIJAS KOMPONENTI UN ETAPI
infiltr cijas anest ziju. Ievadot viet ji anes-tez jošo vielu jušanas
nervu un nervu pinumu tieš tuvum , tiek pan kta nervu vada un Visp s anest zijas galveno komponentu klasiskaj tri
nervu pinuma blok de. Ar viet s anest zijas l dzek u pal dz bu var ietilpst:
1) hipnotiskais efekts vai bezsama a,
pan kt anest ziju plaš erme a re ion , blo jot p jo posmu
2) analg zija,
perif s vad šanas ce - jušanas sakn tes muguras smadze u
3) musku u relaks cija.
epidur -laj vai subarahnoid laj telp (epidur , spin anest -
Katrs no min tajiem komponentiem tiek selekt vi pan kts ar
zija).
atseviš u, šim m im dom tu z u vielu (piem ram, anest ti i, opio du,
Ievadot organisma narkotiskas vielas, pju sajut s p rvade
musku u relaksantu).
tiek p rtraukta daž du centru un lokaliz ciju l men (visp
Pie svar giem visp s anest zijas uzdevumiem pieder ar
anest zija).
pacienta dz bai svar gu funkciju uztur šana oper cijas laik ,
jos gadu desmitos atkl ja organisma antinocicep-t vo
nodrošinot:
sist mu, kur ietilpst eferentie descend iošie ce i. Tie iedarbina 1) adekv tu oksigen ciju,
meh nismus, kas v rsti pret s pju saj tu. Šo sist mu p rst v vidus 2) adekv tu cirkul ciju,
smadze u periakvedukt pel substance, iegareno smadze u 3) mazinot ve etat s nervu sist mas reakciju uz
liel s šuves kodols (nucleus raphe mag-nus), adrener iskie operat vo traumu.
descend jošie ce i, dab gie savienojumi: endorf ni un enkefal nL Atš ir sekojošus visp s anest zijas etapus:
Antinocicept vo sist mu var iedarbin t, lietojot ne tikai 1. Premedik cija.
narkotisk s vielas (anest ti i), opio dus, bet ar citas z u vielas, kas 2. Ievadanest zija (ievadnarkoze).
antagoniz biolo iski akt vo savienojumu efektus (piem ram, 3. Anest zijas uztur šana (saglab šana).
amitriptil nu, klonid nu, nestereo dos pretiekaisuma l dzek us), k ar 4. Izvad šana no anest zijas un slimnieka modin šana.
pielietojot nemedikamentoz s metodes (akupunkt ru, akupres ru,
transderm lo elektrostimul ciju). VISP S ANEST ZIJAS VEIDI

Bezsama a Neinhal cijas anest ziju nodrošina, ievadot z u vielas

galvenok rt pacientu v (intravenoz anest zija), injic jot anest ti us
muskul , ievadot tos per os, vai per rectum. Dažos gad jumos
anest zijas l dzek us ievada kaulu spongiozaj da . Kl niskaj praks
visbiež k pielieto intravenozo anest ziju.
Inhal cijas anest zijas gad jumos anest zijas l dzek i (g zes vai
tvaiki) caur pacienta elpošanas ce iem non k plauš s, un, š rsojot
alveol ri kapil ro membr nu, sasniedz asinis.
Kombin to anest ziju pan k, pielietojot gan neinhal cijas
anest ti us, gan inhal cijas l dzek us, kombin jot tos ar ar cit m viel m
(benzodiazep niem, opio diem, miorelaksantiem).
Trauma, Visp s anest zijas laik var b t saglab ta pacienta spont na
irur iska iejaukšan s elpošana vai pielietota m ksl ga plaušu ventil cija (dažos gad jumos -
asist još vai pal gventil cija).

VISP S ANEST ZIJAS METODES

Spont pacienta elpošana visbiež k tiek saglab ta gad jumos,

kad par izv les metodi k st maskas anest zijas metode. Savuk rt to var
realiz t, izmantojot nehermetisko (piem ram, Esmarha) narkozes
masku, k ar herm tisko (narkozes apar ta) un iaringe lo masku.
Neherm tisk s, bezapar -ta maskas lietošanai m sdien s ir tikai
2.att ls. Lokaliz cijas, kur var p rtraukt s pju sajut s p rvadi.
sturiska noz me, t praks netiek lietota daudzu tr kumu d .
Visp s anest zijas gad jumos, kad pielieto musku u re-
Blo jot s pju saj tas p rvades ce us, var pan kt anal-g zijas, laksantus, ir nepieciešama m ksl ga plaušu ventil cija, kas visbiež k
anest zijas vai visp s anest zijas st vok us. tiek realiz ta caur trahej ievad to cauruli (endotrahe -l intub cijas
Analg zija noz , ka ir s e l e k t v i izsl gta tikai s pju metode). Dažos gad jumos anest zija tiek nodrošin ta caur
saj ta, bet p jo sajutu veidu (piem ram, takt s, temperat ras u.c.) traheostomu, k ar pielietojot dal to bronhu intub cijas metodi
uztveršana saglab jusies, pacients ir pie sama as. (endobronhi intub cijas metode).
Anest zija noz , ka ir p rtraukta ne tikai s pju saj tas, bet ar
citu jušanas veidu uztveršana. Tan paš laik pacients ir pie Visp s anest zijas maskas metode (3.att). I n d i k c i j a s
sama as. pielietošanai:
Visp anest zija noz , ka ir: 1) izsl gta s pju saj ta; 2) a) oper cijas, kad nav nepieciešama musku u relaks cija
izsl gti visi citi jušanas veidi, to skait redzes un dzirdes; 3) pacients (piem ram, virspus s oper cij s - varicektomija, inc zija, br u apdare
ir bezsama . Visp s anest zijas sinon ms ir narkoze. Tai un citas);
rakstur ga atgriezenisk CNS kav šana. b) oper cijas, kad pacienta poz cija uz oper ciju galda neapgr tina
spont no elpošanu;
c) oper cijas pacientiem, kuriem trahejas intub cija nav v lama vai
ir absol ti kontrindic ta (operdzied ji un citi).

113
113
 IRUR IJA ANESTEZ IOLO IJAS PAMATI

Laringe s maskas t r k u m i :
- t nepasarg no aspir cijas, paši pielietojot pozit vo spiedienu
ieelp , kas p rsniedz 20 cm H20, - gaiss non k ku , radot
regur it cijas un aspir cijas draudus;
- virspus s anest zijas apst os t var izrais t laringe lo spazmu
un t di - elpošanas ce u obstrukciju. I n d i k c i j a s laringe s
maskas pielietošanai:
- pacienti, kuriem nepast v aspir cijas risks;
- pacienti, kuriem trahejas intub cija nav v lama;
- pacienti ar elpošanas ce u konstitucion m izmai m, kad
trahejas intub cija ir apgr tin ta vai neiesp jam .
K o n t r i n d i k c i j a s laringe s maskas pielietošanai:
- pacienti komatoz st vokl un ar augš jo elpošanas ce u
obstrukcijas paz m (sveš erme iem);
- pacienti ar "pilnu ku i", kad past v regur it cijas risks;
- pacienti ar orofaringe lo un rinofaringe lo patolo iju
(peritonsil rais abscess, epiglot ts, ang na, mutes dobuma trauma);
3. att ls. Visp s anest zijas maskas metode. - pacienti, kuriem apgr tin ta mutes atv ršana;
- pacienti ar mugurkaula cervik s da as patolo iju vai ar
Metodes t r k u m i : laringe lo skrimš u boj jumu;
- palielin s elpošanas ce u "mirušas telpas" tilpums; - pacienti, kuriem j pielieto m ksl ga plaušu ventil cija ar pozit vo
- ir iesp jami elpošanas ce u caurlaid bas trauc jumi sakar ar spiedienu ieelp , kas p rsniedz 20 cm H20 (ob-strukt s un restrikt s
les saknes dislok ciju, g otu aspir ciju, laringospazmu; plaušu saslimšanas; Trendelenburga poz cija; laparoskopija).
- dzi s anest zijas gad jumos past v hipoksijas draudi sakar ar
elpošanas depresiju;
Visp s anest zijas intub cijas metode.
- pal gventil cijas vai m ksl s plaušu ventil cijas laik gaiss, Intub cijas metodi iedala endotrahe metod un en-dobronhi
sk beklis vai g zes narkotiskais mais jums var non kt ku un uzp st metod (5.att).
to, t di veicinot regur it ciju un radot re lus aspir cijas draudus.
K o n t r i n d i k c i j a s lietošanai.
Visp s anest zijas maskas metode ir kontrindic ta pacientiem,
kas atrodas nefiziolo isk st vokl : sejas, galvas un kakla oper cij s;
oftalmolo ij ; otorinolaringolo ij ; nei-ro irur ij ; ak s v dera
patolo ijas (piem ram, ileusa, ku a las) gad jumos; slimniekiem ar
saucamo "pilno ku i" un taml dz gi, kad ir iesp jama regur it cija
un ku a satura aspir cija plauš s; pacientiem, kas atrodas komato-z
st vokl .
Laringe s maskas pielietošana.
jos gados anesteziolo ijas praks sam plaši lieto
laringe lo masku gan slimniekiem ar saglab tu spont no elpošanu, gan
elpinot pacientus m ksl gi. Laringe maska sast v no 2 da m: liela
diametra caurules un m kstas uzp -šamas manšetes, kas darin tas no
lateksa (4.att.). Parasti laringe lo masku ievada bez laringoskopa 5. att ls. Trahejas intub cija.
pal dz bas caur mutes dobumu un novieto t , lai manšete atrastos virs
balsenes. Laringe s maskas p r i e k š r o c b a s :
- sal dzin jum ar intub cijas metodi, t ir tehniski viegl k Endotrahe metode ieda as orotraheala un nazo-trahe
ievad ma; metod .
- atš ir no parast s maskas metodes, anesteziologa rokas ir Orotrahe intub cijas metode.
br vas, jo nav nepieciešams fiks t to pie sejas; I n d i k c i j a s lietošanai:
- sal dzin jum ar parast s maskas metodi, t lab k nodrošina - kr šu kurvja dobuma org nu un neiro irur isk s oper cijas;
elpošanas ce u caurlaid bu;
- oper cijas v dera dobum un mazaj iegurn , traumatolo ij un
- to var ievad t visp anest zij bez miorelaksantu lietošanas.
ortop dij , kad nepieciešams izteikts musku u atsl bums, kurš tiek
pan kts ar musku u relaksantiem;
att ls. Laringeala maska. - oper cijas, kas veiktas, kad ermenis ir nefiziolo isk st vokl ;
- oper cijas pacientiem, kas atrodas kritisk st vokl .
Metodes p r i e k š r o c b a s :
- t nodrošina elpošanas ce u caurlaid bu, nov ršot to obtur ciju ar
les sakni un balsenes spazmu;
- atdalot traheju no bar bas vada, t nov rš aspir cijas risku pat
tajos gad jumos, kad notiek ku a satura regur it cija mutes dobum ;
- t dod iesp ju oper t slimniekus jebkur nefiziolo isk st vokl
(piem ram, uz v dera, uz s niem, ar nolaistu galvu), nodrošinot norm lu
zmai u m ksl gas plaušu ventil cijas apst os, k ar veikt
oper cijas galv , kakl , mutes dobum ;

114
 ANEST EZ IOLO IJAS PAMATI IRUR IJA

- sal dzinot ar maskas metodi, t samazina elpošanas ar roku pal dz bu, vai autom tiski - ar elpošanas apar tu); 3)
ce u mirušo telpu, nodrošina trahejas un bronhu san cijas ie monitorings jeb kontrole:
sp ju. a) j rt m ksl s plaušu ventil cijas parametri,
Metodes t r k u m i : b) j sniedz anesteziologam inform cija par slimniekam
- metode ir sam sarež ta, jo ir nepieciešama person la anest zijas laik pievad to g zu un tvaiku koncentr ciju,
c) j rea ar trauksmes sign liem, ja apar tu mezglos ir
sagatavot ba un speci ls instrument rijs;
radušies trauc jumi.
- intub cijas caurul te kairina un pat traumatiz trahejas
Neskatoties uz anesteziolo ijas apar tu daž bu un at-
ot du un balseni, radot t.s. "postintub cijas sindromu";
ir m konstrukcij s, tajos var saskait t oblig tos komponentus un
- intub cijas caurule var veicin t apakš jo elpošanas ce u pamatmezglus, kas veic specifiskus uzdevumus.
infic šanos, ja tiek ievad ta caur mut esošiem infic tiem audiem; Monitori
- b dama sveš ermenis, t izraisa reflektoro simp tisko
7.att ls. Anest zijas
stimul ciju (t.s. "traheokardi lo refleksu"), kas izpaužas ar arteri lo
hipertensiju, tahikardiju vai bradikardiju; Dozimetri
- p c ekstub cijas var att st ties laringospazma k reakcija uz
Iztvaikotaji
iepriekš ievad tu cauruli. ksl s
K o n t r i n d i k c i j a s intub cijas anest zijas metodei: plaušu
- augš jo elpošanas ce u ak s infekcijas (trahe ts, laring ts, ventil cijas
ri n ts);
apar ts
- reimatisms un apakšžok u loc tavu ankiloze, mugurkaula Absorbents
da as patolo ija, mutes dobuma, sejas un kakla konstitucion s
patn bas. 02 pieg de G zes
Nazotrahe intub cijas metode. balons
I n d i k c i j a s nazotrahe lai intub cijai:
- oper cijas mutes dobum ; Dozimetru
- nav iesp jama orotrahe intub cija mutes dobuma
ventili
traumas d ;
apar ta
- ilgstoša ku a zondes pielietošana. sh ma
Metodes t r k u m i :
- palielin ta pretest ba m ksl gai plaušu ventil cijai
sakar ar maz ka diametra cauru u pielietošanu;
- iesp jama g ot du traumatiz cija un deguna asi ošana.

Endobronhi intub cijas metode (6.att).

Endobronhi lo intub cijas metodi pielieto plaušu irur ij , kad
ir nepieciešams atdal t slimo da u no vesel s, k ar veicot
transtorak lo gastrektomiju un dažas citas oper cijas, kad ir v lams
izsl gt vienu plaušu no elpošanas, lai optimi-z tu irurga darb bas
apst us.
6. att ls. Endobronhi intub cija
ANEST ZIJ PIELIETOJAM APARAT RA (7., 8. att.).
Pacienta droš ba anest zijas un oper cijas laik nav
iedom jama bez labi funkcion joša anest zijas apar ta. P jos
gadu desmitos atbilstoši m sdienu pras m ir iev rojami
izmain jusies narkozes apar tu konstrukcija.
Patlaban anest zijas apar tu uzb vei j nodrošina:
1) inhal cijas anest zijas l dzek u (g zes vai tvaiku) pie-
vad šana organismam un izvad šana no t ;
2) m ksl s plaušu ventil cijas iesp jam ba (manu li -
Anest zijas aparat ras uzb ves principi
Anest zijas g zu vai tvaiku pievad šanu organismam un
izvad šanu no t veic daž di anest zijas apar ta mezgli.
1. Anest zijas g zes atrodas zes rezervu ros vai balonos.
Latvij import tie g zes baloni ir mar ti atbilstoši to saturam:
sk beklis (02) - balt kr ; sl pek a oksiduls (N2 0) - zil kr .
Pirms balonu piesl gšanas anest zijas apar tam tiem j pievieno
reduktori - ier ces, kas samazina g zu s kuma spiedienu l dz katra
konkr apar ta nepieciešamajam l menim.
2. No baloniem n koš g zes pl sma tiek regul ta ar
dozimetru pal dz bu mililitros/min (ml/min) vai litros min
(l/min). Dozimetri ir stikla caurul tes ar ieda m, kas r da pl smas
trumu un daudzumu. Caurul šu iekšpus ir ievietoti rot jošie pludi i
vai rotametri. Katrai g zei ir atbilstošs rotametrs.
Dozimetru blok ir g zu sajaukšan s kamera.
3. Viena no oblig taj m anest zijas apar tu sast vda m
ir gaistošo inhal cijas anesteti u iztvaikotaji, uz kuriem ir
novietota skala ar ieda m tilpumprocentos atbilstoši lietoja
m koncentr cij m (tvaiku daudzums ml/100 ml g zes
mais jum ). Pašreiz ražo iztvaikot jus ftorot nam, izoflur -
nam, enflur nam, sevoflur nam, desflur nam.
Ar tera narkozi var nodrošin t, izmantojot speci lu tera
iztvaikot ju.
Sk bek a vai g zes un sk bek a mais jums, virzoties cauri
iztvaikotajam, pievieno sev anest zijas l dzek u tvaikus. Anest zijas
laik tvaiku koncentr cija tiek regul ta atkar no vajadz m
(piem ram, anest zija j padzi ina - koncentr cija j palielina, un
otr di).
4. Anest zijas l dzek u (g zu un tvaiku) nog šana pacien
tam tiek nodrošin ta ar elpošanas bloka pal dz bu (sk. att.).
Anest zijas apar ta elpošanas bloka pamata sast vda as:
a) elpojam s g zes vai tvaiku mais juma rezervu rs (maiss vai
pl sa);

115
115
 IRUR IJA ANEST EZ IOLO IJAS PAMATI
b) izelpojam gaisa att šanas ier ce, kas absorb izelpoto
og sk bo g zi (C02) - absorbents;
c) ieelpas, izelpas un droš bas v rsti;
d) gofr s elpošanas caurules;
e) daž di savienot ji.
5. ksl s plaušu ventil cijas portat vs apar ts, kas tiek
iedarbin ts k ar sk bekli, t ar atmosf ras gaisu.
6. K jau tika min ts iepriekš, anest zijas apar ir daž das
kontrol još s ier ces:
8.att ls. Anest zijas apar ts.
a) pielietojam s g zes tilpuma m js (respirometrs), kurš
nosaka gaisa tilpumu izelp , prec zi nor dot, cik pacients bija
ieelpojis vai cik vi am bija ievad ts ar apar ta pal dz bu;
b) ier ce, kas kontrol spiedienu elpošanas ce os m ksl s
plaušu ventil cijas laik - manovakuometrs;
c) sk bek a analizators, kas inform , cik liela sk bek a
koncentr cija tiek pievad ta pacientam;
d) mitrin js, kas nov rš lielus, ar iztvaikoto gaisu rad tus,
organisma š idruma zudumus.
Anest zijas apar ta darb bas principi
1. G zes narkotiskais mais jums da ji vai piln gi atgriežas
atpaka apar (notiek t saucam g zu reversija). Turpm k
izelpot s g zes pievienojas n koš s ieelpas mais jumam. At
bilstoši šim apar ta darb bas principam, atš ir sl gto (ar pil
nu g zu reversiju) vai pussl gto (ar da ju g zu reversiju)
kont ru.
2. Pusva kont ra gad jum izelpojam s
neatgriežas atpaka apar , bet tiek izvad tas atmosf . Lai
nepies otu oper cijas z les atmosf ru, j izmanto speci las
izvades sist mas.
3. Katastrofu un tr s pal dz bas apst os inhal cijas
anest ziju z u vielas var b t pievad tas organismam sajau
kum ar atmosf ras gaisu, bet izelpas g zes, l dz gi iepriek
jiem kont riem, tiek izvad tas atmosf . Šaj gad jum
tiek izmantots va jais kont rs, pielietojot portat vu vienk r
šotu aparat ru.
4. Anest zijas apar ti tiek lietoti ar neinhal cijas anest
zijas gad jumos, organisma oksi ener cijas un m ksl s
plaušu ventil cijas nol kos.
Str jot ar anest zijas apar tiem, j iev ro droš bas tehnikas
noteikumi. G zes baloniem j t piestiprin tiem, novietotiem liel
att lum no elektroiek rt m, apsild miem apar tiem, lai nov rstu
eksplozijas draudus un pašuzliesmošanos. G zes baloni j atver ar
speci m atsl m un tikai p c reduk-
toru piesl gšanas. Balonus nedr kst p rkl t ar dr m.
Par apar ta darb bu atbild anesteziologs. Pirms anest zijas
kšanas anesteziologam j rbauda, vai visi apar ta bloki
funkcion norm li. Pirms apar tu lieto, tas ir j iezem , bet p c
anest zijas tas j ra un j dezinfic .
VISP S ENDOTRAHE S ANEST ZIJAS
PRAKTISKAIS NODROŠIN JUMS
Anesteziologam j t oper cijas z , pirms tur atved
pacientu, j veic visas anest zijai nepieciešam s aparat ras,
medikamentu un kontrol jošo ier u p rbaude.
Novietojot pacientu uz oper ciju galda, tiek piesl gta in-
travenoz sist ma, lai jebkura sarež juma gad jum b tu ie-
sp jama tra nepieciešamo medikamentu ievad šana. Anes-
teziologam j piedal s monitoru piesl gšan un j re istr izejas dati
(arteri lais spiediens, pulss, puiša oksimetrijas dati, temperat ra
u.c), un tad j uzs k anest zija,
1. Tieš premedik cija - t s uzdevumi ir nomierin t
pacientu, nov rst ar anest ziju saist s komplik cijas un sa
mazin t b zes l dzek u daudzumu narkozes laik .
Premedik cijai lieto:
1) sedat vus (benzodiazep ni, neirolepti i);
2) hoiinoi ti us (atrop ns, skopolam ns) - sekr cijas mazi-
šanai, spazmu nov ršanai un parasimp tisk s nervu sist mas
tonusa nom kšanai;
3) antihistam nus (dimedrois, suprast ns vai citi);
4) opio dus (promedols, fentan ls vai citi).
Veic preoksigen ciju.
2. ievadanest zija ir anest zijas etaps, kas ilgst no
anest zijas vielu ievad šanas s kuma l dz momentam, kad ie
st jas bezsama a un ir iesp jama trahejas intub cija vai ope
cijas s kšana.
ievadanest zija nedr kst b t virspus ja, jo tad pacients uz
trahejas intub ciju var rea t ar traheokardi liem refleksiem un
cit m ve etat m reakcij m.
Slimniekam dod elpot sk bekli caur masku. Aizmidzin -šanai
parasti lieto:
1) neinhal cijas anest zijas vielas - piem ram, slaic gas
darb bas barbitur tus (tiopent ls), dipriv nu u.c,
2) inhal cijas vielas (g zes un tvaikus) - gad jumos, kad
past v kontrindik cijas neinhal cijas anest zijai vai pediatrijas
praks .
Gad jumos, ja tiks lietota anest zijas intub cijas metode,
ievada musku u relaksantus un veic m ksl gu plaušu ventil ciju ar
sk bekli caur sejas masku. T k seko trahejas intub cija, p c
kuras, auskult jot abas plaušas, j rliecin s, vai caurule nav
ievad ta p k dzi i (labaj galvenaj bronh ).
3. Anest zijas uztur šanas (saglab šanas) etaps
turpin s visu oper cijas laiku, un taj j nodrošina visi tr s
anest zijas pamata komponenti.
• Bezsama u nodrošina, ievadot i/v anest ti us vai lietojot
g zes inhal cijas vielas.
• Analg ziju pan k visbiež k ar N20 un opio diem.
• Musku u relaks ciju pan k ar antidepolariz jošiem vai
depolariz jošiem musku u relaksantiem.
Anest zijas uztur šanas metožu piem ri:
a) sk beklis + sl pek a oksiduls + opio di vai neirolept-
analg zija;
b) sk beklis + cita inhal cijas viela (ftorot ns, izoflur ns) +
opio di;
c) sk beklis + neinhal cijas vielas (ketal rs, dipriv ns u.c.) +
opio di;
d) tot la i/v anest zija.
4. Atmošan s etaps seko p c izvad šanas no narkozes, tas
beidzas ar pacienta n kšanu pie sama as, ar adekv tas spont nas
elpošanas un musku u tonusa atjaunošanos. Pamošan s atkar ga
no anest zijas l dzek u farmakolo isk m paš m, no anest zijas
ilguma, no miorelaksantu tipa, no organisma detoksik cijas sp m.
Visp s intub cijas anest zijas beig s veic ekstub ciju -
116
116
 ANEST EZ IOLO IJAS PAMATI IRUR IJA

intubacijas caurul tes evaku ciju no trahejas. teris ir nestabils savienojums, sadal s gaismas, gaisa un
Priekšnoteikums: piln ga neiromuskul s vad šanas atjaunošana. paaugstin tas t° ietekm .
5. Agr nais p canest zijas periods ilgst no ekstuba-cijas br ža l dz K l n i s k p i e l i e t o š a n a . teris ir sam drošs anest zijas
piln gas anest zijas l dzek u iedarb bas izzušanai (6-24 st.). Nereti šaj dzeklis, jo tam ir plaša terapeitisk iedarb ba. teri var pielietot
period var nov rot musku u atsl bumu, elpošanas depresiju, vemšanu, kombin s anest zijas sist vai mono-narkoz . Ar teri ievadnarkoze
disforiju, nemieru, s pes. Sk bek a inhal cija j turpina divas reizes ilg k notiek l m. Musku u relaks cija notiek lll3 stadijas s kum .
nek oper cija. J seko pacienta das kr sai, hemodinamikai, elpošanai, tera narkoz es s tadijas :
pulsa oksimetrijai, izdal jumiem no dren m. • I stadija - s kuma stadija (analg zija) - s kas ar anest zijas
Nopietn s komplik cijas šaj period ir elpošanas ce u obtur cija, dzek a ieeipošanu un ilgst l dz apzi as izsl gšanas br dim. Apzi a var b t
respirator un kardiovaskul depresija. da ji saglab ta.
• II stadija - uzbudin juma stadija (kontakts ar slimnieku vairs nav
SLIMNIEKA VISP ST VOK A KONTROLE OPER CIJAS iesp jams), tai rakstur ga zemgarozas strukt ru aktiviz šan s, motoriskais
UN ANEST ZIJAS LAIK
nemiers, neregul ra elpošana, var b t klepus, vemšana (ar ku a satura
aspir cija plauš s), paplašin tas z tes, asarošana. Oper t šaj stadij
Kontrol jot pacienta visp jo st vokli oper cijas un anest zijas
nedr kst!
laik , j veic sekojoši uzdevumi:
• III stadija - irur isko oper ciju stadija:
• rt pacienta reakcija uz anest ziju un ope
cijas traumu. Pirmais l menis (lll ) - acs bolu kust bu l menis, kad slimnieks ir
Lai nodrošin tu adekv tu anest ziju un pasarg tu pacientu no virspus narkoz ; l me a beigu simptoms - acs bolu nekust ba.
nelabv gas anest zijas ietekmes, ir r gi j kontrol viss, kas notiek Otrais i menis (ll! 2) - radzenes refleksa l menis. Šaj l men
anest zijas un oper cijas laik : z u vielu devas, slimnieka atbildes parasti izdara irur isk s oper cijas. L menis beidzas ar ribstarpu musku u
reakcija uz to ievad šanu un irur isk m manipul cij m. relaks cijas paz m, ir nom kts radzenes reflekss pat l dz t izzušanai.
• seko patofiziolo isk m izmai m oper cijas Ir pan kta analg zija. Lietojot miorelaksantus, var veikt lielas oper cijas.
laik . Trešais l menis" (ll(3) - z šu paplašin šan s l menis (narkoze ir
s izraisa asins zudums, hipotermija, metabol s un citas izmai as. oti dzi a). Šim l menim rakstur gs hipoventil cijas s kums, pastiprin s
Sistem tiska izmai u preciz šana dod iesp ju savlaic gi veikt attiec gu diafragmas kust bas, kas trauc oper t. Pasliktin s g zmai a un asinsrite.
korekciju. tes paplašin s, izz d z šu reakcija uz gaismu. Anest zijas
• t gatavam "katastrofai" oper cijas un anest padzi in šana turpm k nav pie aujama.
zijas Saik . Ceturtais l menis (lll4) - diafragm s elpošanas l menis (narkoze
Liela noz me komplik ciju profilaks un rst šan pieder trauksmes ir p rdoz ta un b tas ir preagon ls st voklis), rakstur gs ar nom ktu
meh niskai sist mai, kas dod iesp ju agr ni s kt reanim ciju un mazin t elpošanu un asinsriti, ribstarpu musku u paral zi, apnoju. Šaj stadij
još s komplik cijas. veic tera elimin cija no organisma (j elpina p c pusva s sist mas,
Past v neinvaz s un invaz s slimnieka kontroles metodes. dod 02 ).
Dz bai svar gas kontroles metodes: • IV stadija - narkozes beigu stadija. Parasti atmošan s
1) arteri spiediena m šana;
stadija un simptomi var atg din t otr s un pirm s stadijas
2) pulsa oksimetrija, kas kontrol pacienta pulsa frekvenci, pulsa
simptomus, a anest ti a devu palielina, tad ceturt stadija
vilni un perif risko oksigen ciju;
beidzas ar n vi.
3) kapnometrija vai kapnogr fija, kas dod inform ciju par C02
tera pielietošanas b l a k u s e f e k t i :
saturu izelpas beig s un elpošanas ritmu;
1) teris stimul simpatoadren lo sist mu, palielina cirkul jošo
4) elektrokardioskopija vai elektrokardiogr fija;
kateholam nu daudzumu, paaugstina arteri lo asinsspiedienu un pa trina
5) temperat ras kontrole;
6) prekardi vai ezofage stetoskopa pielietošana; pulsu.
7) pacienta r ga nov rošana (inspekcija). 2) Kairina elpošanas ce us, provoc klepu, aiztur elpu, veicina
rt anest zijas stadijas un l me i, pie emot par standartu tera sekr ciju, s kum stimul ventil ciju, bet narkozes III3 stadij ventil cijas
narkozes kl niskos simptomus (skat. tera narkoze). Min to metodi var tilpums samazin s.
lietot rk rt s situ cij s, kad tehniski nav iesp jams monitor t pacientu 3) Pielietojot teri, nov ro izteiktu sekr ciju, sliktu d šu, vemšanu.
narkozes laik . 4) tera narkozei ir rakstur ga l na iemigšana, l na pamošan s un
Citas neinvaz s vai invaz s monitoringa metodes pielieto p c slikta pašsaj ta n košaj dien p c oper cijas.
speci m indik cij m. K o n t r i n d i k c i j a s tera narkozei.
lams kontrol t neiromuskul ro vad šanu un miorelak-santu Kontrindik cijas tera pielietošanai ir diab ts, smagas aknu
darb bu, bet slimniekiem ar sirds un asinsvadu patolo iju - centr lo saslimšanas un hipertermija. Hipertermija ir seviš i b stama b rniem, jo t
venozo spiedienu, diur zi, asins g zes, EKG ST segmenta anal zi. var izprovoc t konvulsijas.
Halot ns (ftorot ns, fluot ns)
ANEST ZIJAS L DZEK U KL NISK Halot ns ir bezkr saina, gaistoša viela ar sam pat kamu r gtenu
FARMAKOLO IJA smaržu. Tas nedeg, neeksplod , bet gaismas ietekm sadal s, t c tiek
INHAL CIJAS ANEST ZIJAS L DZEK I glab ts tumša stikla pudel s. Halo-t na anest zijai izmanto speci lus
iztvaikotajus. Lietojam koncentr cija - 0,5 -3%.
Viegli gaistošas vielas Halot na anest zijas p r i e k š r o c b a s :
- tra, pat kama iemigšana un tra pamošan s;
teris - elpce u kairinoša efekta tr kums, bronhodilat jošais
teris ir bezkr sains, gaistošs š idrums ar rakstur gu asu smaku. efekts, minim ls salivaciju un bronhu sekr ciju stimul jošais
Tas viegli uzliesmo un eksplod . tera tvaiki ir 2,5 reizes smag ki par efekts, miorelaks jošais efekts.
gaisu un kr jas oper cijas z les gr das tuvum , radot uzliesmošanas un Prepar ts ir viens no popul kajiem inhal cijas anest -ti iem
eksplozijas briesmas. pediatriskaj irur ij un slimniekiem ar bronhi lo astmu.
tera narkoz nedr kst lietot diatermiju—

117

117
 IRUR IJA ANESTEZ IOLO IJAS PAMATI
Halotana t r k u m i :
- v ja analg tisk darb ba un šaurs terapeitisk s darb bas
spektrs ar p rdoz šanas risku;
- iesp jam hepatotoksicit te, jo ap 20% no absorb s devas
no rd s akn s;
- aritmog nais un hipotens vais efekts;
- drebu i p coper cijas period .
K o n t r i n d i k c i j a s halotana lietošanai: izteikta hi-
povol mija, kardi la patolo ija, aknu mazspeja, palielin ts
intrakrani lais spiediens.
Azeotropais mais jums
Azeotropais mais jums sast v no 2 da m halotana un 1 da as
tera. Lietojot mais jumu, izdodas mazin t halotana un tera blakus
par bas un izmantot pozit vas paš bas.
Lietošanas p r i e k š r o c b a s : Mais jums ir stabils un
neeksplode, t ir sam l ta un sp ga anest zijas viela, kas
neiespaido kardiovaskul ro un respi-ratoro sist mu. Mais jumam ir
liel ks terapeitiskais spektrs, sal dzinot ar halot nu, un tam nav
rakstur ga toksicit te.
Blakuspar b a s : Slikta d ša, vemšana (10%
gad jumu), iesp jama glik mija.
Enflur ns (etr ns)
Enflur ns ir bezkr sains, caursp gs, viegli gaistošs š idrums
ar pat kamu terisku smaržu. Tas nedeg, neeksplode un nesadal s
gaismas ietekm . Sal dzinot ar halot nu, t anest zijas aktivit te ir
ka, un ievadanest zijai j lieto liel kas koncentr cijas (3-5%),
bet anest zijas saglab šanai 1-3%. Anest zija ir viegli vad ma. 2%
no absorb s devas sadal s akn s, bet p deva tiek izvad ta
caur plauš m.
Enflur na anest zijas p r i e k š r o c b a s :
- tra iemigšana un tra pamošan s;
- bronhodilat jošais efekts;
- zems hepatotoksicit tes risks;
- miorelaks jošs un neiromuskul ro blok di pastiprinošs
efekts.
Tas samazina intraokul ro spiedienu, ret k nek halo-t ns rada
aritmijas, nelabumu un vemšanu. Enflur na t r k u m i :
- v ja analg tisk darb ba;
- epiieptiskos krampjus izraisošs efekts, paši uz hipokap-nijas
fona;
- potenci ls maiigno hipertermiju izraisošs efekts.
Tas k o n t r i n d i c t s slimniekiem ar krampjiem, maiigno
hipertensiju; piesardz gi j lieto pacientiem ar nieru patolo iju,
intrakrani lo hipertensiju un hemodinamisko nestabilit ti.
Izoflur ns (for ns)
Izoflur ns ir enflur na izom rs. Tas ir bezkr sains, gaistošs
idrums ar m renu kairinošo smaku, kas var izrais t elpas aizturi
un klepu. Izoflur ns ir miski stabils, nesatur konservantus; lietots
kl nisk koncentr cij , tas nedeg. Sal dzin jum ar halot nu un
enflur nu, izoflur ns izraisa tr ku iemigšanu, iz emot situ cijas,
kad pacientam ir izteikta reakcija uz elpce us kairinošo smaku.
Anest zijai lieto 1 - 2,5% koncentr cij , bet kombin cij ar N20
koncentr cija samazin s l dz 0,6%.
Izoflur na anest zijas p r i e k š r o c b a s :
- tra iemigšana un tra pamošan s;
- minim la biotransform cija (0,16%) un minim ls he-
patotoksicit tes un nefrotoksicit tes risks;
- koronarol tiskais un hemodinamiku stabiliz jošais efekts;
- miorelaks jošs un neiromuskul ro blok di pastiprinošs
efekts.
Izoflur na t r k u m i :
- elpce us kairinoša smaka, uz ko vair k rea b rni un kas
apgr tina un pal nina narkozes indukciju;
- koron ros asinsvadus dilat jošs efekts, kas var kombi-n ties
ar koron s apzagšanas sindromu patolo iski izmain miokard .
Izoflur ns i e t e i c a m s lietošanai pacientiem ar kardio-
118
vaskul ro, ren lo un aknu patolo iju, k ar ambulator un vienas
dienas irur ij .
Absol tas k o n t r i n d i k c i j a s izoflur na lietošanai
nepast v.
Sevoflur ns
Sevoflur ns ir fluoru saturošs metilizopropil teris. Tas ir
idrums ar pat kamu, elpošanas ce us nekairinošu smaržu, kas
rada lieias priekšroc bas pediatrijas praks . Sevoflur ns nedeg,
neeksplode, bet in vitro nav stabils, jo da a no t hidroliz jas den
un sadal s sasiluš adsorbent (22° C sadal s 6,5%, 54° C -
57,4%). Organism metaboliz jas 3% no absorb s devas, p jo
anesteti a da u izvada plaušas. Sevoflur ns rada izoflur na
izrais tajiem l dz gus efektus, bet, pateicoties pat kamai smaržai un
zemai š bai asin s, indukcija anest zij tiek pan kta tr k.
Lietojam koncentr cija ir no 1,7% l dz 2%.
Sevoflur na anest zijas p r i e k š r o c b a s :
- tra, pat kama iemigšana un pamošan s, kas p rsniedz visu
agr k min to anest tiku efektus;
- hemodinamisk stabilit te un simpatol tiskais efekts;
- bronhodilat jošais efekts;
- minim la nefro- un hepatotoksicit te;
- miorelaks jošais un neiromuskul ro blok di pastipri
nošs efekts.
Sevoflur na t r k u m i : nestabils adsorbent , tam ir maiigno
hipertermiju izraisošs efekts.
Sevoflur ns uzskat ms par vislab ko inhal cijas anest ti- i
pediatriskaj irur ij .
Desflurans
Desflur na formulas strukt ra ir l dz ga izoflur nam, kur hlora
atoms aizvietots ar fluoru. Tas ir bezkr saina, gaistoša viela, kas
nesatur konservantus, nerea ar adsorbentu, nesadal s gaismas
ietekm un nedeg.
Sakar ar zemu v šan s t° (23,5° C) desflurans j lieto,
izmantojot speci lus iztvaikot jus. Desflur nam ir rakstur ga
kairinoša smaka, kas maz k izteikta nek izoflur nam, bet b rni
rea uz anesteti a inhal ciju ar laringospazmu, klepu, elpas
aizturi, sekr cijas palielin šanos. T c desflur nu nerekomend
ievadnarkozei pediatriskaj praks .
Pateicoties mazai š bai asin s, desflurans izraisa oti tru (1
- 3 min. laik ) iemigšanu un tru pamošanos. Anest zija ir viegli
vad ma. Tikai 0,02% no absorb s desflur na devas
mataboliz jas akn s, p da a izdal s caur plauš m.
Desflur na nelabv ga ietekme uz org niem un sist m ir
minim la. Sakar ar to, ka desflur na anest zijas aktivit te ir
maz ka nek izoflur nam un halot nam, t lietojam s kon-
centr cijas sasniedz 5 - 6% mais jum ar 02/ bet mais jum ar N20
un neinhal cijas viel m t s j samazina l dz 0,8 - 1%.
Desflur na p r i e k š r o c b a s :
- tra iemigšana un pamošan s;
- minim la toksicit te, kas pamato t pielietošanu org nu
transplant cij ; minim la ietekme uz org nu un sist mu funkcij m.
Desflur na t r k u m i :
- b rniem nov rojams augš jo elpošanas ce u kairin jums;
- maiigno hipertermiju izraisošs efekts;
- intrakrani lo spiedienu palielinošs efekts. Pediatriskaj
praks desflur nu ieteicams lietot p c ie-
vadnarkozes ar citu anest ti i. Tas kontrindic ts smagas hi-
povol mijas, intrakrani s hipertensijas un malignas hiper-termijas
gad jumos.
ZES
Sl pek a oksiduls (N2 O)
Sl pek a oksiduls vai jautr bas g ze ir vien neorganisk
ze, kas plaši pielietojama anesteziolo ijas praks . T ir
bezkr saina, ar saldenu smaržu, nedeg, neeksplode, bet
118

veicina citu vielu degšanu. Ražošan to ieg st, kars jot amonija
nitr tu dzelzs tvertn 240° C temperat : NH4 N03 ^ 2 H20 + N20
zi sav c, att ra un met la cilindros saspiež l dz 51 ATA, l dz
p riet š idr agreg tst vokl . Nepie aujamie tehniskie
piejaukumi, kas var rad t intoksik cijas kl niku, ir sl pek a oks ds
(NO) un sl pek a dioks ds (N02).
N20 ir lietojams kop ar 02. Tam piem t v jas anestez -jošas,
bet izteiktas analg tisk s paš bas, kuras saista ar N20 ietekmi uz
opio du receptoriem, k ar ar endorf nu un enke-fal nu
atbr vošanos. Sakar ar v m anestez još m paš m, N20
parasti lieto k visp s anest zijas anaig tisko komponentu
anest zijas uztur šanas etap p c premedik ci-jas, ievadnarkozes
un miorelaksantu pielietošanas.
N20 koncentr cij no 50% l dz 70% lietojams mais jum ar 02.
N20 neizmain veid izdal s no organisma.
N2 0 p r i e k š r o c b a s :
- nekairina elpošanas ce us;
- minim li iespaido hemodinamiku; ~
neietekm aknu un nieru funkcijas;
- neiespaido dzemdes un skeleta muskulat ras tonusu,
sakar ar ko ir droša z viela dzemdniec ;
- potenc citus anest ti us, samazinot piepras jumu p c tiem;
- neprovoc maligno hipertermiju.
N2 0 t r k u m i :
- nedaudz nom c miokarda kontrakt lo sp ju, kas tiek
kompens ta ar simp tisko stimul ciju;
- m reni palielina intrakrani lo spiedienu un 02 pat ri u
smadzen s, veicina nelabumu un vemšanu;
- tri p rvietojoties uz alveol m, var izrais t dif zo hi-poksiju,
kas izpaužas ar cianozi;
- ilgstoša lietošana inhib metion nsintet zi, B12, folijsk -bes
un dezoksiribonukle nsk bes sint zi;
- hronisk N20 lietošana rada agranulocitozi un mega-
loblastisko an miju, nom c kaulu smadze u funkcijas;
- viegli š rsojot membr nas, N20 uzkr jas dobumos un
dobos org nos, iev rojami palielinot tajos spiedienu. Iesp jami
postoperat vie dzirdes trauc jumi sakar ar izmai m vidusaus un
bung di as pl sumu;
- iesp jams teratog nais efekts un perif rijas neirop tijas.
K o n t r i n d i k c i j a s un piesardz ba lietošan :
- situ cijas, kad ir nepieciešama augsta 02 koncentr cija
ieelpojam gais (piem ram, bronhoskopija, augš jo elpošanas
ce u irur ija, šoka st voklis u. tml.);
- slimnieki ar pleir m cist m un pneimotoraksu;
- slimnieki p c pneimoencefalogr fijas, ar gaisa emboli-jas
draudiem, t.sk. oftalmolo ij ;
- gr tnieces gr tniec bas pirmo 4 ned u laik .
- N20 piesardz gi j lieto neiro irur ij .
Visum , pareizi lietojot, N20 uzskat ms par drošu anest zijas
vielu. 5 - 10 min. p c N20 atcelšanas, lai "izskalotu" to no
organisma, j lieto 100% sk bek a inhal cija.
Mais jums "Entonox" (N2 0 : 02 = 50% : 50%) Šis mais jums
lietojams analg tisk efekta nodrošin jumam mazo irur isko
manipul ciju un oper ciju laik (s gas p rsiešanas, tamponu
mai a, inc zijas u. tml.), k ar dzemd bu ats pin šanai,
stomatolo ij un miokarda infarkta gad jumos.
MEDIC NISK S G ZES
Sk beklis (02)
Atmosf ras gaiss satur 78,08% N2; 20,95% 02; 0,93% argonu;
0,03% C02.
Sk beklis ir bezgarš gs, bez smaržas. Tas uztur degšanu, pats
nedeg. Saspiests 02 var aizdedzin t e u un taukus, t c, lietojot 02
balonus, svar ga ir droš bas tehnika. Medic nisko sk bekli ražo,
lietojot saš idrin gaisa frakcion to
119
ANEST EZ IOLO IJAS PAMATI IRUR IJA
destil ciju. Sk bekli pilda balonos, kur tas atrodas zem 150 atm.
liela spiediena.
Indik cijas l i e t o š a n a i :
- anest zijas nodrošin šana, lietojot CO mais jum ar nar-
kotisk m viel m;
- visu veidu hipoksija;
- hiperb oksigen cija, paši, ja ir anaerobas infekcijas
gad jumi un saind šan s ar C2 (tvana g zi).
02 t r k u m i :
- Palielin ts sk bek a parci lais spiediens ieelpojam gais
izraisa tiešo vazokonstrikt vo efektu gandr z visos asinsvados:
perif rijas, cerebr los, koron ros, aknu, nieru asinsvados.
- Sakar ar to, ka sk beklis labi š st asin s, t 100% kon-
centr cijas inhal cija var rad t absorbcijas atelekt zes tajos plaušu
re ionos, kas atrodas dist k (t k) no elpce u ob-tur cijas.
- CNS toksicit te - 02 zem paaugstin ta spiediena (HBO
apst os) var rad t konvulsijas, l dz gas maz m epileptisk m
km m.
- Ilgstoša 02 ekspoz cija veicina hemopo zes nom kumu un
an mijas att st bu.
Og sk g ze (C02)
Og sk g ze rodas elpošanas, degšanas un fermentat -vo
procesu rezult . Tai piem t ventil ciju stimul jošs efekts. C02 ir
bezkr saina g ze, liel s koncentr cijas - kairinoša.
Kl nisk p i e l i e t o š a n a . C02 lieto galvenok rt
laparoskopisko irur isko oper ciju laik , insufl jot to v dera
dobum , k ar krioproceduru laik . K anest zijas komponentu to
patreiz nelieto.
C02 e f e k t s org nos un sist s.
Iedarbojoties uz elpošanas org niem, 5% C02 koncentr cija
izraisa elpošanas trauc jumus, galvass pes, 30% koncentr cija -
komu, bet 40% - elpošanas apst šanos.
C02 var izrais t kardiovaskul ros efektus - hiperkapnija izraisa
koron ro asinsvadu spazmu, pieaug arteri lais spiediens, sirds
min tes tilpums, sirds darb bas frekvence. Izmai u pamat ir
netieš simp tisk stimul cija. Pie oti augstiem PaC02 r jiem
nov ro miokarda depresiju.
Hiperkapnija paplašina das asinsvadus.
NEINHAL CIJAS ANEST ZIJAS L DZEK I
Neinhal cijas anest zij lietojam m z viel m j atbilst
sekojoš m pras m:
1) T m j rada strauja iemigšana, tra pamošan s un
analg zija; t s nedr kst izrais t anafilaktisku reakciju un b t
toksiskas; t m j rada minim la kardiovaskul s un respirato-r s
sist mas depresija.
2) T s nedr kst izrais t vemšanu un uzbudin jumu. Z -vielai
labi j st den un j t stabilai. Ievadot intravenozi, injekcijai
t nes gai un t nedr kst izrais t trombofleb tu.
dz šim laikam neviena ide la neinhal cijas anest tiska viela
nav rad ta, t c, pielietojot šos prepar tus, katr konkr
gad jum j vad s no to pozit m un negat m paš m.
Neinhal cijas anest zijas l dzek us dala div s grup s:
1) z vielas ar tru iedarb bu uz CNS:
a) barbitur ti - tiopent ls, heksen ls, metoheksitons;
b) imidazola atvasin jums - etomid ts (hipnomid ts);
c) eugenola atvasin jums - propanid ds (sombrev ns);
d) fenola atvasin jums - dipriv ns (propofols).
2) z vielas ar l nu iedarb bu uz CNS:
a) fenciklid na atvasin jums - ketam ns;
b) gamma oksisviestsk bes n trija s ls - n trija oksibutir ts;
c) neirolepti i - droperidols (dehidrobenzperidols);
d) opio di - fentanils, alfentanils, sufentanils;
e) benzodiazep ni - diazep ms, midozal ms, flunitrazep ms.
119
 IRUR IJA ANESTEZ IOLO IJAS PAMATI
NEINHAL CIJAS ANEST TI I AR TRU IEDARB BU
UZCNS
Barbitur ti
Anest zij izmantojamie barbitur ti ir tiopent ln trijs,
heksen ls un metoheksitons.
Tiopent ln trijs jeb tiopent ls (tiopentons, penton ls,
pentobarbit ls).
Tiopent ls ir balts pulveris, kuru š dina izotonisk NaCI
dum un pielieto 1,0-2,5% š dum , ievadot intravenozi.
Anest zijas devas ir variablas. Pieaugušiem devas ir 4-7 mg/kg,
veco cilv ku devas - 2,5-3 mg/kg, b rniem - 6 mg/kg.
Tiopent la k l n i s k i e e f e k t i . Tiopent ls izraisa tru,
neman mu iemigšanu bez uzbudin juma f zes, rada an-
tikonvuls vo un antihipoksisko efektu.
To lieto ievadnarkozei, mononarkozei pie daž m irur isk m
nes m oper cij m un manipul cij m (piem ram,
bronhoskopija, ezofagoskopija, angiogr fija u. tmi.); status
epjieptikus un krampju rst šanai; intens s terapijas praks
intrakrani spiediena samazin šanai, k ar antihi-poksisk efekta
nodrošin jumam p creanim cijas period un slimnieka spont nas
elpošanas sinhroniz cijai ar m ksl s plaušu ventil cijas apar tu.
Tiopent la t r k u m i un b l a k u s e f e k t i :
- antianalg tiskais efekts;
- h i pote n s vais efekts;
- elpošanu nom cošs efekts, kas var izrais t laringospaz-mu,
bronhospazmu, aler isk s reakcijas, anafilaktisko šoku;
- ievadot paravenozi, var izrais t trombofleb tu, bet ievadot
intraarteri li - arteri lo spazmu ar rokas išemiz ciju.
Tiopent ls j l i e t o p i e s a r d z g i :
a) slimniekiem šoka st vokl un ak ta alkoholisma gad jumos,
jo tas pastiprina alkohola CNS depres jošo efektu;
b) slimniekiem ar kardiovaskul ro patolo iju, jo tiopent ls
nom c miokarda kontraktilit ti, paplašina perif ros asinsvadus,
iedarbojas uz sirdsdarb bas frekvenci, radot k bradi-kardiju, t ar
tahikardiju;
c) slimniekiem ar bronhi lo astmu;
d) slimniekiem ar aknu un nieru patolo iju. Hipoprotei-n mija,
kas rakstur ga šai slimnieku grupai, iespaido pacienta jut gumu pret
tiopent lu;
e) slimniekiem ar miast niju un miksed mu.
K o n t r i n d i k c i j a s lietošanai: elpošanas ce u ob-
strukcija (piem ram, epiglot ts, mutes dobuma audz ji), pa-
augstin ta jut ba pret barbitur tiem, porf rija.
Lietojot prepar tu, j seko elpošanai un hemodinamikai,
ievada 02 vai j veic m ksl plaušu ventil cija.
Heksen ls
Heksen ls ir l dz gs tiopent ln trijam un anest zijas nol kos to
ievada intravenozi 1-2,5% š dum . Sal dzin jum ar tiopent lu,
heksen la iedarb ba uz CNS ir l ka, bet pro-long ta. T pozit s
paš bas, indik cijas, kontrindik cijas b tiski neatš iras no
tiopent la.
Metoheksitons (metoheksit ls, briet ls)
Metoheksitons ir ultra s darb bas barbitur ts.
i n d i k c i j a s lietošanai:
a) ievadnarkoze;
b) slaic s anest zijas uztur šana;
c) tot s intravenoz s anest zijas komponents;
d) anest zija eiektroimpuls s terapijas laik .
Metoheksitonu lieto dev s:
1,0 - 1,5 mg/kg intravenozi 1% š dum ; 3,0 -
6,0 mg/kg/st. intravenozi inf ; 6,0 - 10,0
mg/kg intramuskul ri; 15,0 - 25,0 mg/kg rekt li.
Metoheksitons rada tru iemigšanu un pamošanos. Slimnieks
parasti pamostas p c 3 - 4 min. p c bolus devas.
120
Anesteti is uzturas organisma 12 st.
Metoheksitona k l n i s k i e e f e k t i :
- respirator un kardiovaskul depresija izteikta maz k nek
tiopent lam;
- ievad šanas laik nov rojams motoriskais uzbudin jums,
tremors;
- citi kl niskie efekti l dz gi tiopent la izrais tajiem;
- s pes injekcijas viet , kuras var mazin t ar 1 - 2 ml 1%
lidoka na;
- var izrais t konvulsijas slimniekiem ar epilepsiju.
K o n t r i n d i k c i j a s un piesardz ba lietošan :
- elpošanas ce u caurlaid bas trauc jumi;
- anest ti a nepanes ba anamn ;
- porf rija; antikoagulantu lietošana, jo metoheksitons pa
nina to elimin ciju un pastiprina darb bu.
P i e s a r d z g i j l i e t o slimniekiem ar bronhi lo astmu,
epilepsiju, alkoholismu, CNS depresantu lietošanas gad jumos.
Etomid ts (hipnomid ts)
Etomid ts ir imidazola atvasin jums.
I n d i k c i j a s lietošanai:
a) ievadnarkoze;
b) slaic s anest zijas nodrošin jums ambulatoraj praks
un mazo irur isko manipul ciju laik ;
c) tot s intravenoz s anest zijas komponents.
Etomid tu lieto dev s pa 0,2 - 0,3 mg/kg. Tas rada
tru iemigšanu un slaic gu anest ziju, kas ilgst 6 - 8 min. Etomid ts
tri sadal s akn s, izdal s ar ur nu, nekumul organism .
Etomid ta k l n i s k i e e f e k t i :
- kardiodepres još un hipotens efekta tr kums, kas
pamato Etomid ta pielietošanu slimniekiem ar kardiovaskul ro
patolo iju;
- maz k nek tiopent lam izteikta respirator depresija;
- analg tisk efekta tr kums;
- histaminog efekta tr kums;
- rada motorisko uzbudin jumu un kust bas, kas viegli
kup jamas ar opio diem;
- injekcijas viet rada s pes, kuras var mazin t ar 1 - 2 ml 1%
lidoka na;
- kortizola un aldosterona sekr ciju nom cošs un im n-
depres jošs efekts;
- psihotiskas reakcijas pamostoties.
K o n t r i n d i k c i j a s un piesardz ba lietošan :
- elpošanas ce u caurlaid bas trauc jumi;
- virsnieru mazsp ja;
- porf rija;
- ilgstoša inf zija.
P i e s a r d z g i j lieto visos gad jumos, kas attiecin mi uz
tiopent lu.
Propanid ds (sombrev ns, epontols)
Propanid ds ir anest zijas l dzeklis, kam piem t hipnotiskais un
analg tiskais efekts. Prepar tu ražo ampul s - 5% š dum pa 10
ml. Ievad ts intravenozi, izraisa tru, bet sam slaic gu
anest ziju. Slimnieks aizmieg 10 - 30 sek. laik , pamostas p c 4 - 6
min.
Propanid du Neto dev s pa 5 - 10 mg/kg, ievadot ar vid jo
trumu 10 mg/sek. Vec ka gadag juma slimniekiem un smagi
slimiem devu samazina, lietojot inf . Ievad šanu regul atkar
no anest zijas kl nikas. Par analg zijas iest šanos liecina
hiperventil cija.
I n d i k c i j a s lietošanai ir ambulator irur ija, endo-
skopisk s manipul cijas, slaic gas pl nveida oper cijas un
dzemdniec ba.
Kl nis kie ef ekti.
Lietojot prepar tu, nov ro motoro uzbudin jumu, arteri lo
hipotensiju, kuras iemesls ir miokarda kontrakt s sp jas
samazin šan s, perif ro asinsvadu dilat cija un tahikardi-
120

ja. Var apst ties elpošana, kas seko hiperventil cijas f zei.
Propanid ds var izrais t klepu, žagošanos, sliktu d šu, vemšanu un
trombofleb tu ievad šanas viet .
Lietojot prepar tu, anesteziologam j t piesardz gam,
nodrošinot anest ziju slimniekiem ar bronhi lo astmu, ast-m tisku
bronh tu, kardiovaskul ro patolo iju un aler isko sindromu.
K o n t r i n d i k c i j a s lietošanai:
1) Augš jo elpošanas ce u obstrukcija, kas trauc nodrošin t
ksl gu vai pal gventil ciju elpošanas depresijas gad jumos.
2) Nopietnas sirds, aknu, nieru slim bas un mazsp ja.
3) Izteikta hipertensija ar sastr gumu mazaj lok .
4) Hemol tisk an mija.
5) Ak ts alkoholisms.
Dipriv ns (Propofols)
Dipriv ns ir intravenoz s anest zijas l dzeklis ar slaic gu
iedarb bu. Ievad ts intravenozi, izraisa bezsama u p c 10 -30 sek.,
rada sedat vo efektu, amn ziju un antiem tisko efektu. Tam
nepiem t analg tisk s paš bas, bet tas nerada ar antianalg tisko
efektu.
Dipriv nu ražo 20 ml ampul s, kas satur 200 mg prepar ta un
lip dus. Vid deva pieaugušajiem 1,5 - 2,5 mg/kg. Prepar tu
ievada l m, frakcion ti 20 - 40 mg p c katr m 10 min m.
Vec ka gadag juma slimniekiem un slimniekiem ar paaugstin tu
risku deva j samazina. T k anest zijas uztur šanai prepar tu
iieto atkar no anest zijas kl nikas. Sedat efekta
nodrošin jumam - 1,0 - 4,0 mg/kg/st.
I n d i k c i j a s lietošanai:
a) ievadnarkoze gad jumos, kad nepieciešama tra pa-
mošan s;
b) anest zijas uztur šanai;
c) tot s intravenoz s anest zijas komponentu kombin cij
ar citiem prepar tiem;
d) sedat vam efektam re ion s anest zijas laik un in-
tens s terapijas praks , sinhroniz jot pacienta un apar ta
elpošanu.
Dipriv na k l n i s k i e e f e k t i :
motorais uzbudin jums;
aler iskas reakcijas, s pes injekcijas viet ;
samazina cerebr lo perf ziju un intrakrani lo spiedienu;
izraisa respiratoro depresiju un apnoju;
samazina arteri lo spiedienu un miokarda kontrakt lo sp ju.
Pielietojot prepar tu, j t piesardz giem, ja slimniekiem ir
augš jo elpošanas ce u obstrukcija, smaga kardiovaskul ra,
respirator un aknu patolo ija, hipovol mija un lip du meta-bolisma
trauc jumi.
K o n t r i n d i k c i j a s lietošanai ir augš jo elpošanas ce u
obstrukcija, prepar ta nepanes ba un olu nepanes ba anamn , jo
dipriv na š din js lip du emulsij satur olu fosfat dus.
NEINHAL CIJAS ANEST TI I AR L NU IEDARB BU
UZ CNS
Ketam rss (kalipsols, ketal rs, ketanests u.c.)
Ketam nu ražo flakonos vai ampul s pa 10 mg/ml; 50 mg/ml;
100 mg/ml. To ievada intravenozi un intramuskul ri, ir sagatavotas
peror s un perrekt s prepar ta formas.
Ievad ts intravenozi dev pa 2 mg/kg, tas izraisa anest ziju
vid ji p c 30 - 60 sek., bet anest zijas ilgums vid ji ir 10 -15 min.
Anest zijas uztur šanai prepar tu ievada 1 - 1,5 mg/kg ik katras 20
- 30 min., vai lietojot ketam nu inf - 50 - 100 mkg/kg/min.
Nov jin tiem pacientiem devas j samazina. P c pamošan s
amn ziju nov ro v l apm ram 1 stundu.
Intramuskul ri prepar tu pielieto injekcij s 5 - 10 mg/kg,
anest zija iest jas p c 3 - 4 min. un ilgst 15 - 25 min.
121
ANEST EZ IOLO IJAS PAMATI IRUR IJA
I n d i k c i j a s lietošanai:
a) ievadnarkoze;
b) anest zijas uztur šana;
c) mononarkoze mazo irur isko oper ciju laik ;
d) kombin narkoze pacientiem ar augstu irur isko risku
(piem ram, šoks, hipovol mija);
e) b rnu irur ija un rk rt jas situ cijas, kad j sniedz
pal dz ba primit vos apst os;
0 re ion anest zija, ievadot epidur li un spin li.
Ketam ns atš iras no citiem intravenoziem anest zijas l -
dzek iem, jo neizraisa eneraliz to CNS depresiju, bet rada t
saucamo "disoci to anest ziju" - kataleptisko st vokli, kura laik
tiek pan kta laba analg zija. Pielietojot ketam nu, rakstur gs
specifisks pacienta izskats: acis atv rtas, viegls nis-tagms, z tes
nerea uz gaismu, korne lais reflekss negat vs. Var pieaugt
musku u tonuss, par s spont nas neapzin tas kust bas, pacients
var izdot daž das ska as un v rdus, kurus v k neatceras.
Ketam na b l a k u s e f e k t i .
Ketam ns var izrais t nepat kamus sap us, halucin cijas,
del riju, it seviš i gados jauniem pacientiem, biež k sieviet m, un
c liel m dev m. Del rija st voklis var ilgt l dz 24 stund m. To
izdodas mazin t ar benzodiazep niem un dro-peridolu, pielietojot
tos premedik cij .
Lietojot ketam nu, nov ro ar arteri lo hipertensiju un
tahikardiju, aler iskas reakcijas un saliv ciju, kuru profilaksei
premedik cij j lieto hol nol ti i. Rakstur ga ilgstoša pamošan s.
K o n t r i n d i k c i j a s lietošanai: elpošanas ce u obtu-
cija un paaugstin ts intrakrani lais spiediens.
trija oksibutir ts
trija oksibutir ts ir krist lisks pulveris, kas labi š st den un
NaCI izotoniskaj š dum . Prepar tu ražo ampul s pa 2 g.
Lietošanas m e t o d e s un d e v a s :
1. L intravenoz s ievad šanas metode - ievada 20% n trija
oksibutir tu dev pa 50 - 120 mg/kg, vadoties no slimnieka svara,
ar ievad šanas trumu 1 - 2 ml/min. Parasti slimnieki aizmieg 5 - 7
min. p c ievad šanas. Metodes tr kums ir ilgstoša ievadnarkoze -
10 - 20 min tes.
2. tr intravenoz s ievad šanas metode - ievada 35 - 40
mg/kg n trija oksibutir ta mais jum ar 100 - 200 mg tiopen-t la 1
min tes laik . Anest zija iest jas p c 4 - 6 min m. Š metode dod
iesp ju tri veikt trahejas intub ciju un p c opio -du ievad šanas
kt oper ciju.
tr ievad šana izraisa ar motoro uzbudin jumu ar ne-
apzin m kust m. Turpm k anest zijas uztur šanai var izmantot
sl pek a oksidulu.
3. peros ievad šanas metode - pielietojama b rnu anes-
teziolo ij . Dod iedzert 150 - 200 mg/kg prepar ta, izš din ta 60
ml silta dens. Parasti miegs iest jas p c 40 - 60 min m. Miega
st vokl b rnu var transport t uz oper ciju z li. Metodikas tr kums -
"pilna ku a'' probl ma, kas ir b stama ar regur it ciju un aspir ciju.
4. per rectum ievad šanas metode - miegs iest jas p c 45
min m.
I n d i k c i j a s lietošanai:
a) ievadnarkoze, seviš i, ja slimniekam past v daž das
izcelsmes hipoksija;
b) anest zijas uztur šana;
c) intens s terapijas praks prolong tas m ksl s plaušu
ventil cijas nodrošin šanai (sinhroniz cijai ar respiratoru);
d) p coper cijas period k miega l dzeklis bezmiega r-
st šanai (2-4 g den per os);
e) psihisk uzbudin juma un krampju sindroma rst šan ;
f) hipotermijas izrais ta drudža rst šan un abstinences
sindroma rst šan hroniskajiem alkoholi iem.
trija oksibutir ta b l a k u s e f e k t i : motorais uzbu-
121
 IRUR IJA ANE ST EZ IOL O I JAS PAMATI
din jums, ievadot prepar tu tri (to nov ro ar pamošan s laik );
vemšana (t s profilaksei un rst šanai var lietot dro-peridolu);
hipokali mija; arteri hipertensija; elpošanas depresija, lietojot
lielas n trija oksibutir ta devas.
t piesardz giem, kombin jot n trija oksibutir tu ar
aminaz nu un barbitur tiem, jo mijiedarb bas rezult izrais tais
miegs ir iev rojami prolong ts.
Piesardz ba j iev ro slimniekiem ar hipokaliemiju un ar "pilnu
kungi", jo prepar ts var izrais t vemšanu, kas b stama ar aspir ciju.
Kontrindik cijas lietošanai: miast nija, izteikta
hipokali mija un arteri hipertensija.
NEIROLEPTANALG ZIJA, NEIROLEPTANEST ZIJA UN
ATARALGEZIJA
Neirolepsija (neirolepsis) noz organisma st vokli, kam
rakstur ga izteikta ap tija, vienaldz ba, nom kta ve etat nervu
sist ma, ta u sama a ir saglab ta. Šo st vokli var pan kt, lietojot
neiroleptiskos l dzek us vai lielos trankvilizatorus.
Neiroleptanalg ziju pan k, lietojot neirolepti i dro-peridolu un
opio du fentan lu (narkotisko analg ti i), lai nodrošin tu sedat vo
efektu un centr lo analg ziju ambulatoro oper ciju un irur isko
manipul ciju laik , k ar pastiprin tu lok lo anest ziju.
uzsver, ka lielas prepar tu devas ir b stamas, jo pat pie
saglab tas apzi as var b t elpošanas depresija.
Neiroleptanest zija paredz min to prepar tu lietošanu
kombin cij ar sl pek a oksidulu un sk bekli; tai rakstur ga
sama as izsl gšana.
Ja neiroleptisk l dzek a viet lieto mazos trankvilizatorus -
benzodiazep nus (piem ram, diazep mu), tad metodi sauc par
ataralg ziju, kam rakstur gs "antifobais" st voklis. Šaj gad jum
izz d bailes, uztraukums, iest jas t.s. centr relaks cija, bet
slimnieks negu un rea uz kairin jumiem. Slimnieka emocion lais
atbilžu reakciju komponents ir nom kts vai piln gi izz d.
Droperidols (dehidrobenzperidols, drolept ns, inaps ns)
Droperidols fas ts flakonos vai ampul s, kur 1 ml š duma
satur 2,5 mg prepar ta. Ievad ts intravenozi, tas iedarbojas p c 2 -
5 min m. Prepar ta darb ba atkar no devas ilgst 2 - 3 stundas,
bet var turpin ties ar ilg k, dažreiz l dz 12 stund m.
Droperidols pastiprina sedat vo un narkotisko l dzek u ie-
darb bu, tas izraisa cerebr lo vazokonstrikciju, samazina smadze u
asinsriti un l dz ar to ir izv les prepar ts neiro- irur ijas slimniekiem
ar paaugstin tu intrakrani lo spiedienu. Droperidolam nepiem t
analg tiskais efekts.
I n d i k c i j a s lietošanai:
a) premedik cij ;
b) sedat vam efektam slimniekiem pirms irur isk m un
diagnostisk m manipul cij m;
c) viet s anest zijas potenc šanai;
d) p coper cijas period sliktas d šas, vemšanas rst šanai
un profilaksei;
e) hipertens s kr zes k šanai un plaušu t skas rst -
šanai, lai atslogotu mazo asinsrites loku.
Droperidola b l a k u s e f e k t i : ekstrapiramid lie trauc jumi
ar parkinsonl dz gu rigidit ti, arteri hipotensija, reti aler isk s
reakcijas un termoregul cijas trauc jumi.
t piesardz giem, lietojot prepar tu slimniekiem ar nestabilu
hemodinamiku un slimniekiem, kas sa em citus neirotropos
dzek us vai rst jas ar antihipertens viem l dzek iem,
kortikostero diem un insul nu. Ambulator praks j atceras, ka
droperidols darbojas ilgstoši.
K o n t r i n d i k c i j a s lietošanai: hipovol mija, prepar ta
nepanes ba, depres psihoze, parkinsona slim ba un hronisks
alkoholisms vai narkom nija.
Fentan ls
Fentan ls ir narkotiskais analg ti is, opio ds. To ražo ampul s,
1 ml satur 0,05 mg fentan la.
Fentan la izrais tais efekts apm ram 100 reizes p rsniedz
morf na un 500 reizes promedola izrais tu efektu.
Ievad ts intravenozi, tas iedarbojas p c 1 - 2 min m, t
darb ba ilgst 20 - 30 min tes, bet nov jin tu pacientu organism t
darb ba var b t prolong ta l dz 5-9 stund m, slaic ga darb ba
rakstur ga fentan la maz m dev m - 0,05 -0,1 mg, kuras parasti
lieto premedik cij vai s pju sindroma rst šan .
Prepar tam ir sam plašs terapeitisk s iedarb bas spektrs,
kas dod iesp ju lietot to atk rtoti neiroleptanest zijas gad jumos.
em v , ka tas var kumul t organism un t analg tiskais un
citi efekti izz d p c vair m stund m l dz ar elimi-n ciju.
Iedarbojoties uz opio du receptoriem, fentan ls rada centr lo
analg ziju, bet, ievad ts liel s dev s, var izrais t bezsama u.
I n d i k c i j a s lietošanai:
a) premedik cijai intramuskul ri 30 - 40 min tes pirms
oper cijas vai intravenozi tieši pirms ievadnarkozes;
b) s pju remdin šanai mazo irur isko oper ciju vai ma-
nipul ciju laik , k ar potenc jot viet jo anest ziju;
c) kombin s anest zijas sist , nodrošinot analg tis-ko
komponentu;
d) re ion s anest zijas laik , ievadot epidur li vai sub-
arahnoid li;
e) intens s terapijas praks p coper cijas analg zijai.
Fentan la b l a k u s e f e k t i : bronhospastiskas par bas,
respiratora depresija un kr šu musku u rigidit te; slikta d ša,
vemšana, Odi sfinktera spazma, samazin ta zarnu peri-staltika.
Nieru funkciju tas neiespaido, ta u var spazm t ur n-ce u gludo
muskulat ru, izraisot ur na retenci.
t piesardz giem, pielietojot prepar tu slimniekiem ar CNS
patolo iju, daž das izcelsmes paaugstin tu intrakrani lo spiedienu.
Fentan la metabolisms ir kav ts, un t darb ba k st pro-
long ka slimniekiem ar aknu patolo iju, bili ro st ži un
aptaukošanos, k ar gados vec kiem pacientiem un t diem, kas
sa em cimetid nu, rst jas ar tr scikliskiem antidepresan-tiem un
MAOI.
Kontrindik cijas lietošanai ir slimniekiem ar
ventil cijas trauc jumiem, astmu, bili ro koliku, nieru koliku,
galvaskausa traumu. Prepar tu nepielieto gados oti veciem
pacientiem ar ment s funkcijas trauc jumiem.
Neiroleptanest zijas metode.
Klasiska neiroleptanest zija paredz droperidola, fentan la un
sl pek a oksidula un sk bek a mais juma lietošanu.
Neiroleptanest zijas metodes e t a p i :
1) parast premedik cij , kur pielieto atrop nu, dime-drolu un
promedolu vai fentan lu (0,05 - 0,1 mg);
2) ievadnarkoze, kuru nodrošina ar sam liel m droperidola
(15 - 25 mg) un fentan la (0,3 - 0,7 mg) dev m, ievad m uz
sl pek a oksidula un sk bek a (attiec s 2:1 vai 3:1) inhal cijas
fona caur sejas masku. Daž s min s iest jas bezsama a.
Ievadot 50 - 100 mg sukcinilhol na, veic endotrahe lo
intub ciju.
3) anest zijas uztur šanu veic ar sl pek a oksidula un
sk bek a inhal ciju. Ja ir neadekv tas analg zijas paz mes,
fentan lu turpina ievad t pa 0,05 - 0,1 mg frakcion ti apm
ram p c 20 - 30 min. 30 min tes pirms oper cijas beig m
fentan la ievad šana j rtrauc.
Metodikas p r i e k š r o c b a s : minim la toksicit te, plašs
terapeitisk s darb bas spektrs, adekv s analg zijas, nei-
rove etat s blok des un hemodinamikas stabilit tes no-
drošin jums.
122

K o n t r i n d i k c i j a s neiroleptanest zijai: hipovol mija, smaga
astma, parkinsonisms, krampju sindroms, depres vais sindroms,
hronisks alkoholisms, z vielu nepanesam ba, tr s-ciklisko
depresantu un MAOI lietošana. Metode kontrin-dic ta ar
dzemdniec l dz b rna piedzimšanai.
Benzodiazep ni
Benzodiazep ni pieder pie maziem trankvilizatoriem. Ie-
darbojoties uz specifiskiem receptoriem, tie izraisa:
1) sedat vo un hipnotisko efektu, bet liel s dev s tie var izsl gt
sama u;
2) antifobo vai anksiol tisko efektu, kam rakstur ga bai u
saj tas mazin šan s;
3) pretkrampju efektu, kuru bieži izmanto daž da rakstura
krampju (tai skait epileptisko un tetanusa) rst šan ;
4) anterogr do amn ziju.
Diazep ms (seduks ns, v liums, diazem ls, apaur ns).
Diazep ma min s paš bas, k ar centr lais miorelak-
jošais efekts veicina t plašu izmantošanu anesteziolo ij .
Diazep ma d e v a s premedik cijai ir: 10 - 15 mg per os vai 5
- 10 mg intramuskul ri 30 min. pirms oper cijas. Tieš
premedik cij to pielieto 3 - 10 mg intravenozi, levad-narkoz lieto
0,2 - 0,3 mg/kg intravenozi tot s intravenoz s anest zijas
sast , kombin jot to ar ketam nu, fen-tan lu, miorelaksantiem.
I n d i k c i j a s lietošanai:
a) netieš un tieš premedik cij ,
b) anest zijas potenc šan ,
c) sedat va efekta nodrošin jumam re ion s anest zijas un
endoskopisko proced ru laik ,
d) intens s terapijas praks ,
e) emocion lo reakciju mazin šanai.
Diazep ma b l a k u s e f e k t i : miegain ba, elpošanas
depresija, ment s funkcijas trauc jumi, ataksija, dizartrija p c lielo
devu lietošanas un musku u v jums (centr lais miorelaks jošais
efekts), aler ija.
Piesardz gi diazep ms j lieto hipovol mijas st vokl .
Kombin cij ar narkotiskiem analg tiskiem l dzek iem un ar
alkoholu nov ro izteiktu potenc jošo efektu.
K o n t r i n d i k c i j a s : gr tniec bas pirmais trimes-tris,
smaga miast nija un prepar ta nepanesam ba.
Midazol ms (Dormicum, Hypnovef)
Midazol ma efekts p rsniedz diazep ma sedat vo efektu 2 - 3
reizes. Darb bas ilgums 1 - 2 stundas, ta u, ievad ts intravenozi, tas
rada sedat vu efektu jau p c 1 - 2 min.
Midazol ma d e v a s : Netieš premedik cij : 5 mg i/m ;
Tieš premedik cij : 2,5 - 5 mg i/v ; levadnarkoz : 0,15 - 0,3
mg/kg i/v kombin s tot s anest zijas sist . veicinot histam na atbr vošanos, pazemina spiedienu un izsauc
em v , ka midazol ms j ievada l m, titr jot to, lai
izvair tos no p rdoz šanas.
B l a k u s e f e k t i un k o n t r i n d i k c i j a s ir identiskas
diazep mam.
Flunitrazep ms (Rohypnol)
Flunitrazep mu anesteziolo ijas praks lieto premedik cijai,
izmanto tot s intravenoz s anest zijas sast un sedat vam
efektam.
D e v a s : 0,015 - 0,03 mg/kg k pieaugušajiem, t ar
rniem. Maz kas devas rada sedat vo efektu. Prepar ts izraisa
anterogr do amn ziju.
Kontrindik cijas un blakusefekti ir identiski
iepriekš jiem prepar tiem.
Benzodiazep nu p r d o z š a n a s g a d j u m o s var
pielietot sto antagonistu - flumazen lu (aneksatu).
D e v a s : 0,2 mg i/v; ja efekts netiek pan kts, j atk rto p c 60
sek. v l 0,2 mg. Kop deva var sasniegt 0,6 -1,0 mg.
ANEST EZ IOLO IJAS PAMATI IRUR IJA
MUSKU U RELAKSANTI
Oper cijas laik s pju kairin jums izraisa reflektoro mus-
kulat ras tonusa palielin šanos un kontrakcijas; tas apgr tina
oper cijas veikšanu un plaušu m ksl go ventil ciju. Musku u
atsl bin jumu var pan kt ar dzi u narkozi, kas, k jau iepriekš
min ts, ir oti b stama, nom cot vit s funkcijas.
Musku u relaksanti izraisa skeleta muskulat ras paral zi,
iejaucoties acet lhol na darb neiromuskul savienojum
(acet lhol ns izdal s nervu galos kairin juma rezult ).
Musku u relaksantus k l a s i f i c atkar no:
1) darb bas ilguma - slaic gas, vid jas vai ilgstošas darb bas;
2) neiromuskul bloka tipa - konkurentie (antidepola-
riz jošie) un nekonkurentie (depolariz jošie).
Musku u relaksantu p i e l i e t o š a n a . Izv loties
miorelaksantus, j em v sekojoši faktori:
a) miorelaksanta darb bas ilgums un v lam s relaks cijas
ilgums konkr taj oper cij ;
b) elimin cijas patn bas;
c) histaminog nais efekts;
d) iedarb ba uz kardiopulmon ro sist mu un iesp jamie bla-
kusefekti (bradikardija, tahikardija, bronhospazma, hipotensija u.c);
e) iesp ja iedarboties uz neiromuskul s blok des ilgumu
(p rtraukt to);
f) kontrindik cijas, kas rakstur gas specifiskam relaksantam.
ANTIDEPOLARIZ JOŠIE MIORELAKSANTI
Tie iedarbojas uz skeleta muskulat ras n- hol nreakt va-j m
sist m, saistoties ar postsinaptiskiem acetilhol na receptoriem un
radot konkurenci acetilhol nam.
Antidepolariz jošo miorelaksantu r a k s t u r o j u m s :
1) Prepar ti neizraisa fascikul cijas (musku u fibril ciju tipa
raust šanos), to iedarb ba ir sam l na (p c 1 - 5 min m).
2) Antidepolariz jošo miorelaksantu darb bu pagarina
inhal cijas anest ti i, acidoze, hipokali mija, nieru patolo ija un
izmain ta nieru funkcija, paši miast nija un miast niskais sindroms.
3) Prepar ta efektu mazina adrenal ns, acetilhol ns, de-
polariz jošie miorelaksanti, bet efektu likvid (vai mazina)
neostigm ns, prozer ns.
Antidepolariz jošo miorelaksantu k l n i s k i e e f e k t i :
d - tubokurar ns ir ilgstošas darb bas miorelaksants, to
pielieto dev s pa 0,25 - 0,5 mg/kg. Tas darbojas 30 - 60 min.
Intub cijai to nelieto. Prepar ts, izraisot gangion ro blok di un
bronhospazmu.
Pankuronijs (pavulons) ir ilgstošas darb bas miorelaksants. To
lieto dev s pa 0,06 - 0,1 mg/kg, un tas darbojas 60 - 75 min.
Prepar ts veicina noradrenal na izsviedi, izraisa tahikardiju,
palielina asinsspiedienu un sirds izsviedi. Tas nav v lams ar
pacientiem ar hipovol miju, septisko šoku, sirds iš misko slim bu un
nieru patolo iju.
Pipekuronijs (ardu ns) ir ilgstošas darb bas miorelaksants, to
lieto dev s pa 0,05 mg/kg, tas darbojas 60 - 120 min. Prepar ts
izraisa maz kas izmai as asinsrit .
Vekuronijs (norkurons) ir vid jas darb bas miorelaksants, to
pielieto dev s pa 0,07 - 0,1 mg/kg, tas darbojas 20 - 60 min.
Prepar ts neiespaido sirds un asinsvadu sist mu, t darb bas
ilgums pieaug aknu mazsp jas gad jumos.
Atrak rijs ir vid jas darb bas miorelaksants, to pielieto dev s
pa 0,4 - 0,5 mg/kg, t darb bas ilgums 20 - 30 min. Prepar ts tri
sadal s asin s un t c ir izv les prepar ts slimniekiem ar aknu un
nieru mazsp ju. Tas atbr vo histam nu, rada hiper miju un
hipotensiju. Dažos gad jumos nov ro bronhospastisk s par bas,
var izrais t krampjus.
123
 IRUR IJA ANE ST EZ IOL O I JAS PAMATI

Mivak rijs ir slaic gas darb bas miorelaksants, to pielieto 2) relat s kontrindik cijas ir pie patolo ij m, uz kur m
dev s pa 0,16 - 0,3 mg/kg, tas darbojas 10 - 30 min. Prepar ts nelabv gu efektu atst j miorelaksantu blakusefekti.
atbr vo histam nu un var izrais t hipotensiju. Sukcinilhol ns ir popul kais no depolariz jošiem mio-
relaksantiem. Ievadot relaksantu intravenozi dev 1,0 - 1,5 mg/kg
ANTIDEPOLARIZ jOŠO MIORELAKSANTU ANTAGONISTI relaks cija iest jas 60 sek. laik , kas ir pietiekami, lai veiktu
trahejas intub ciju. Relaksanta darb bas ilgums 5 min. Lai uztur tu
Antagonisti ir antihol nester zes z vielas, kas nov rš miorelaks ciju, ar turpm k j atk rto sukcin lhol -na devas 0,25 -
acet lhol na sabrukšanu neiromuskul raj savienojum , t di 0,5 mg/kg p c vajadz bas vai j pielieto inf .
veicinot acet lhol na uzkr šanos. Receptori k st sp gi rea t uz I n d i k c i j a s prepar ta ievad šanai ir ar ak larin-
acet lhol nu, kas izdal s nervu galos, k rezult atjaunojas gospazma un abdomin s oper cijas, pat slaic gas, ja t s
neiromuskul impulsa p rvade. veicamas labas relaks cijas apst os.
Neostigm ns (prozer ns) - viens no sp kajiem anti-
hol nester zes prepar tiem. Vid deva ir 2,5 - 5 mg. Ievadot to RE ION (VIET ) ANEST ZIJA
, efekts iest jas p c 3 - 5 min., ilgst no 20 min. l dz 2 stund m.
Neostigm ns l dz gi cit m antihol nester -z m izraisa bronhu un Re ion vai viet anest zija ir farmakolo isko vielu izrais
siekalu dziedzeru hiperfunkciju ar bronhoreju un saliv ciju; tas var pju saj tas p rvades blok de receptoru (nocicepto-ru) un
izrais t bronhospazmu, stimul zarnu un žultsp a peristaltiku. vad šanas ce u l men .
lams lietot kop ar atrop nu. Atkar no viet jo anest ti u iedarb bas uz daž das lo-
Edrofonijs (tensilons) raksturojas ar tr ku iedarb bu kaliz cijas receptoriem izš ir:
sal dzin jum ar neostigm nu. Vid deva 0,5 - 1,0 mg/kg. Efekts a) virsmas vai termin lo anest ziju (g ot un );
parasti ilgst 10 min. ]a atjaunojas mioneir lais bloks, atk rto devas. b) infiltr cijas anest ziju ( un zem );
Piridostigm ns (Mestinon, Reginol). Prepar ta deva 0,1 - 0,2 c) vada anest ziju - nervu un nervu pinumu;
mg/kg j ievada kop ar atrop nu. Tam rakstur ga l ka iedarb ba d) spin lo (subarahnoid lo) un epidur lo, t.sk. kaud lo anes-
un ilgstošs efekts, darb bas ilgums var b t l dz 6 stund m; ziju, blo jot spin los nervus subarahnoid un epidur telp ;
prepar ts nov rš rekurariz ciju. e) intravenozo re ion lo anest ziju vai Biera bloku (ievadot
viet jo anesteti i ekstremit tes venozaj cirkul cij ok-kl zijas
DEPOLARIZ JOŠIE MIORELAKSANTI apst os ar ž auga pal dz bu);
(sukcinilhol ns, suksametonijs, suksetonijs, dekametonijs) f) simp tisko nervu bloku;
g) interpleir lo anest ziju.
Prepar ti simul acet lhol na darb bu neiromuskul sa- Re ion s anest zijas p r i e k š r o c b a s :
vienojum , saistoties ar n-hol ner iskajiem receptoriem un izraisot - sama as saglab šana, kas dod iesp ju uztur t past gu
depolariz ciju. Atk rtota prepar tu ievad šana organism , kontaktu ar pacientu un izvair ties no daž m komplik cij m
sasniedzot kop jo lielo devu, var rad t antidepolariz -jošo darb bu. oper cijas laik , t.sk. no ku a satura aspir cijas;
Depolariz jošo miorelaksantu r a k s t u r o j u m s : - perioperat asinszuduma samazin šan s;
1) tie izraisa fascikul ciju. Depolariz s musku u š iedras - p coper cijas komplik ciju, t.sk. trombemboliju riska
nerea uz citiem kairin jumiem; samazin šan s;
2) prepar tu darb bu potenc izoflur ns, acetilhol ns, - zarnu peristaltikas uzlabošan s un agr s enter s
++
respirator alkaloze, hipotermija un Mg ; barošanas iesp jam ba;
3) to darb bu antagoniz teris, halot ns, acidoze un - postoperat s analg zijas nodrošin jums u.c.
antidepolariz jošie miorelaksanti. Neostigm ns un citas anti- Visp j a s k o n t r i n d i k c i j a s re ion lai anes
hol ner isk s vielas prepar ta darb bu nesp j antagoniz t; zijai:
4) depolariz jošo miorelaksantu darb bu iespaido hol - a) absol s:
nester zes izmai as, kuru rezult pacients nesp j prepar tus - pacienta atteikšan s;
metaboliz t, un mioneir lais bloks var ilgt 2 stundas un ilg k. To - anesteziologa nepietiekam pieredze;
nov ro pie pseidohol nester zes atipijas, pseidoho-l nester zes - lok infekcija ( das iekaisums);
defic ta, kas var b t iedzimts vai ieg ts, k ar rasties, saind joties - koagulop tijas ( t.sk. antikoagulantu lietošana);
ar fosfororganisk m viel m, vai slim bu rezult . - nekori ta hipovol mija.
Depolariz jošo miorelaksantu b l a k u s e f e k t i : b) relat s:
1) malign hipertermija, - attiec gu erme a da u deform cija un anatomisk s
2) hiperkali mija, ko nov ro slimniekiem ar apdegumiem, izmai as;
plašiem muskulat ras boj jumiem un ar parapl iju;
- neizdevusies re ion anest zija anamn ;
3) aritmijas. Ir nov rotas bradikardijas, kas var izrais t syn- - neirolo isk s saslimšanas.
cope, paši b rniem. V lama profilaktiska atrop na pielietošana; Katrai re ion s anest zijas metodei ir rakstur ga specifiska
4) musku u s pes, ko izraisa asinsizpl dumi musku os, kas tehnika, k ar kontrindik cijas.
nov rojami pie izteiktas musku u fibril cijas;
5) intraokul spiediena palielin šan s. Tas j em v acs
DAŽU RE ION S ANEST ZIJAS METOŽU
traumas gad jum - var tec t acs saturs;
RAKSTUROJUMS
6) intrakrani spiediena palielin šan s.
K o n t r i n d i k c i j a s depolariz jošo miorelaksantu ie
1. Virsmas (termin lo) anest ziju lieto irur isk s oper cij s
vad šanai:
otorinolaringolo ij , oftalmolo ij , endoskopij , izmantojot lidoka nu
1) absol tas kontrindik cijas ir nesp ja turpm k nodrošin t
(ksiloka nu) un dika nu. das anest ziju var pan kt ar speci lo
elpošanas ce u caurlaid bu; anamn relaksantu nepa-nesam ba
kr mu EMLA, kas satur lidoka nu un priloka nu.
vai iesp jama malign hipertermija. Prepar tu nepielieto miotonijas
un hiperkali mijas gad jum ;
2. Infiltr cijas anest ziju lieto neliel m irur isk m
oper cij m un manipul cij m, ievadot viet jo anesteti i (visbiež k
0,25% novoka nu) paredzam grieziena viet . Anest ziju s k,
ievadot z u vielu tieši , veidojot t.s. "citronmizi u";

124

turpm k ar lok lo anest ti i infiltr p c k rtas zem das telpu,
fasciju, muskulat ru. P c anest ti a ievad šanas dažas min tes
nogaida, l dz iest jas analg zija. Oper cijas laik analg ti us var
ievad t atk rtoti.
Tehnikas p r i e k š r o c b a s ir vienk rš ba, kas neprasa
sarež tas aparat ras lietošanu.
Tehnikas t r k u m i :
- anest zijas s kums ir s gs;
- t nav efekt va iekaisušos audos.
3. Nervu vada anest ziju izmanto nervu, nervu pinumu
blok dei (piem ram, n.ulnaris, n.medianus, n.radialis, n.ischiadicus,
plexus bronchiaiis un citus), t di pan kot nervu impulsu
rvades blok di zin att lum no oper cijas vietas. Vada
anest ziju izmanto ar p coper cijas anal-g zijai. Parasti lieto 1 -
2% novoka nu; 1,5 - 2% lidoka nu; 0,5% marka nu; 1%
mepivaka nu.
4. Spin anest zija (9.att.).
Spin anest zija tiek pan kta, ievadot nelielu lok
anest zijas l dzek a daudzumu subarahnoid telp , kuru sam
viegli identific t p c cerebrospin š idruma, kas izdal s caur
punkcijas adatu. Izplatoties cerebrospin š idrum
iedarbojoties uz spin lajiem nerviem, lok lie anest ti i izraisa plašu
spin lo nervu blok di, radot motoro, sensoro un simp tisko bloku
ar adekv tu analg ziju un relaks ciju.
I n d i k c i j a s spin lai anest zijai: abdomin irur ija,
perine irur ija, ortop diski traumatolo isk s oper cijas
(artroplastisk s un apakš jo ekstremit šu oper cijas); oper cijas
slimniekiem ar blakus saslimšan m (kardiovaskularo un respiratoro
patolo iju, aknu, nieru saslimšan m, diab tu, ti-reotoksikozi).
Spin s anest zijas t e h n i k a - lumb lo punkciju veic,
pacientam esot s dus vai gu us later poz cij ar maksim lu
erme a fleksiju ("ka a mugura"). Punkcija j veic sterilos apst os
starp L2/L3, L3/L4, L4/L5 vai L5/S1 skrieme iem (muguras
smadze u apakš jais gals atrodas L2 l men ). Pirms punkcijas
nosaka orientieri - l niju, kas savieno visaugst kos crista iliaca
punktus. Š l nija vai nu š rso L4 procesus spinosus, vai L4/L5
starpskrieme u spraugu (10. att).
Izdara nelielu das infiltr cijas anest ziju. Pielietojot t.s.
medi lo punkcijas tehniku, adata tiek ievad ta pa vidusl niju zem
taisna le a attiec pret muguras virsmu. Adatas atvere tiek
pagriezta later li, to virza uz priekšu un mazliet uz
ANEST EZ IOLO IJAS PAMATI IRUR IJA
augšu, š rsojot lig. supraspinosum, lig. interspinosum, lig. fla-vum,
ra mater un non k spin kan .
a cerebrospin lais š idrums neizdal s vai pacients s dzas par
parest zij m, vai ar adata atduras pret kaulu, t j izvelk l dz
zem dai un j izmaina t s virziens.
a par s cerebrospin lais š idrums, ievada viet jo anest ti i
(piem ram, Sol.Marcaini 0,5% 3-4 ml) ar trumu 1ml/5sek.
Past v ar paramedi un later punkcijas tehnika.
Metodes t r k u m s : iesp jamas z vielu ak tas toksi-cit tes
izpausmes, neirop tija.
F a k t o r i , kas i e s p a i d o spin lo anest ziju:
• Viet anest ti a deva - jo liel ka deva un koncentr cija, jo
augst k ir izrais ts bloks un tas turas ilg k. Adrenal ns prolong
anest ti u darb bu. Biež k pielieto lidoka nu ( slaic gai anest zijai),
bupivaka nu un tetraka nu (ilgstošai analg zi-jai).
• Viet anest ti a gravit te vai barit te ("baricitv") - t.i.,
viet anest ti a specifisk gravit te, sal dzinot ar cerebrospin
idruma (CSŠ) gravit ti, kura sv rst s starp 1001 un 1009 pie
norm las temperat ras.
Viet jie anest ti i p c gravit tes iedal s:
a) izob ros, kas ir vien das gravit tes ar CSŠ; tie ilgstoši turas
injekcijas viet . Izob ros anest ti us rekomend lietot, kad
un analg zija nepieciešama zem LI skrieme a l me a;
b) hiperb ros; šos š dumus izgatavojot, tiem pievieno glukozi.
Ievadot tie p rvietojas subarahnoid telp lejup.
Hiperb rie š dumi ir vispopul kie, jo, tos
pielietojot, var paredz t anest ti a
izplat šanos;
c) hipob ros; tiem pievieno destil tu deni. Injic jot hipob ri
rvietojas augšup. Praks tos lieto reti.
• Pacienta poz cija
injekcijas laik .
]a pacients s ž, bet p c injekcijas
to tri nogulda uz muguras, hiperb -rais
dums p rvietojas augšup vai lejup atkar
no vertebr kan la virziena vai no galda
st vok a (pacientam gu ot, zem kais
mugurkaula punkts ir Th5 skrieme a l men un
anest ti a izplat šan s virs š s vietas limit ta, ja
nav stipri nolaists galda galvgalis). Izob ro
dumu mugurkaula kurvat ras neiespaido.
• Pacienta poz cija
c injekcijas.
Mainot poz ciju, izdodas main t
spin bloka izplat šanos. Ja vajag pan kt
anest ziju perian rajona re ion , pacients
tur s dus 10 min tes p c punkcijas un
hiperb š duma ievad šanas. Izob riem š dumiem erme a
poz cijai nav liela noz me;
• Faktori, kas saist ti ar pašu pacientu (vecums, garums,
gr tniec ba). Vec ka gadag juma pacientiem pie vien m
dev m var att st ties augst ks spin lais bloks. To pašu nov ro
ar gr tniec m sakar ar v nu paplašin šanos spin laj kan .
Spin s anest zijas komplik cijas, to profilakse un
terapija.
Visbiež k nov rojam s komplik cijas:
Arteri hipotensija, ko izraisa simp tisk blok de un
vazodilat cija. T s profilaksei j rlej 500 -1000 ml kristalo du pirms
spin s anest zijas. Nopietnas arteri s hipotensijas gad jumos
lieto efedr ns, 5 - 10 mg i/v, vai 25 mg i/m.;
BradSkardija - t s rst šanai j pielieto atrop ns 0,4 -0,6 mg.
Nelabums, vemšana - to rst šanai j izmanto atrop ns (0,4-
0,6 mg), droperidols (0,5-0,8 mg), metoklopram ds (10 mg),
ondansetrons (8 mg) vai citi).
125
125
 IRUR IJA ANE ST EZ IOL O I JAS PAMATI
Tot spin blok de, kam rakstur gs augsts anest zijas
menis un elpošanas trauc jumi. Šajos gad jumos j veic trahejas
intub cija un m ksl plaušu ventil cija, k ar arteri s
hipotensijas korekcija.
s neirolo lsk s komplik cijas: cauda equina
kairin jums, mening ts, arahnoid ts, muguras s pes, radikul ts,
neir ti.
Calvas s pes, kas ir saist tas ar CSŠ zudumiem. Terapijai
izmanto analg ti i un kofe ns, izteiktu galvass pju gad jumos
pielieto t.s. "biood patch" metode: 20 ml pacienta asi u ievada
epidur li tan paš l men , kur bija veikta spin anest zija ar
nol ku, lai izveidojies asi u receklis nov rstu cerebrospin
idruma nopl di no spin kan la un ar to saist to cerebrospin
spiediena samazin šanos, kas rada galvas s pes.
Ur na retence, kas rada diskomfortu un kura j rst ar
ur np a katetriz ciju.
Specifiskas kontrindik cijas spin lai anest zijai. Papildus
jau iepriekš min m kontrindik cij m j min š das:
a) situ cijas, kad nav medikamentu un aparat ras inten
s terapijas veikšanai un komplik ciju rst šanai;
b) smagas stenotiskas sirds v rstu u izmai as, jo šajos
gad jumos sirds min tes tilpums ir fiks ts un vazodilat cijas izrais
hipotensija netiek kompens ta ar sirdsdarb bas frekvences
pumu;
c) palielin ts intrakrani lais spiediens, jo p c spin s
punkcijas ir iesp jama smadze u stumbra ie šan s;
d) psihiski neadekv ti pacienti, ar kuriem nevar pan kt
kontaktu.
5. Epidur anest zija tiek pan kta, ievadot lok los
anest ti us epidur laj telp .
I n d i k c i j a s : k ju oper cijas, apakš s erme a da as,
abdomin , vaskul irur ija, urolo ija, dzemdniec ba,
ginekolo ija, ortop dija, traumatolo ija, neiro irur ija, plastisk
irur ija un s pju sindroma rst šana.
Iesp jamas k o m b i n c i j a s :
epidur + visp anest zija,
epidur + spin anest zija.
Epidur s anest zijas p r i e k š r o c b a s: sal dzin jum ar
visp jo anest ziju, t mazina stresa izrais tas reakcijas (samazina
arteri lo hipertensiju, tahikardiju, trombo e-n zi, uzlabo
peristaltiku), palielina perif ro asins cirkul ciju un uzlabo 02 pieg di
audiem, samazina asins zudumu oper cijas laik . Metode
samazina sliktu d šu un vemšanu post-operat period , t dod
iesp ju ilgstoši nodrošin t anal-g ziju.
Epidur s anest zijas t e h n i k a : adata tiek ievad ta
epidur laj telp , un p c t s identific šanas caur adatu tiek ievad ts
katetrs ~ 3 cm dzi um . Ievada "testdevu" - Sol. Lidocaini 1,5% 3 - 4
ml, lai preciz tu, vai katetrs nav ievad ts subarahnoid li vai
intravaz li. Adatu iz em un katetru fiks . Ievadot anest ti i
turpm k, r gi j kontrol slimnieka st voklis, lai izvair tos no
komplik cij m. Epiduralai anest zijai var pielietot lidoka nu,
bupivaka nu, mepivaka nu u.c. vai kombin t tos ar opio diem.
Parasti abdomin m oper cij m pielieto 8 - 12 ml, to-rak m
5-8 ml, artroplastisk m vai ilgstoš m cita veida oper cij m 15 - 20
ml z vielas. Viet jais anest ti is j ievada frakcion ti pa 5 ml p c
vajadz bas vai ar perfuzora pal dz bu.
K o n t r i n d i k c i j a s šai metodei atbilst agr k min taj m.
6. Kombin spin li epidur anest zija.
I n d i k c i j a s : dzemdniec ba, ginekolo ija, asinsvadu,
abdomin irur ija, urolo ija, traumatolo ija un ortop dija.
Priekšr oc bas: tra iedarb ba, laba musku u relak-
cija, iesp jama papildus analg zija oper cijas laik , anest -
126
ti u toksisk efekta samazin šan s, pecoper cijas analgezijas
nodrošin jums.
T e h n i k a : p c das dezinfekcijas un lok s anest zijas
tiek veikta epidur s telpas punkcija starp L3/L4 ar Tuochy adatu.
c epidur s telpas identifik cijas caur epi-dur lo adatu tiek
ievad ta otra - "extra long" garuma spin adata. Iz emot
mandr nu, nov ro likvora par šanos kanil un subarahnoid li
ievada lok lo anest ti i. Spin lo adatu iz em, bet epidur telp
ievada epidur lo katetru. Adatu iz em, katetru fiks ar pl ksteri, t
gal pievieno bakteri lo filtru. S p i n l a i anest zijai
izmanto:
Sol. Bupivacaini 0,5% 0,5-4 ml;
Sol. Lidocaini 2% 1 - 3 ml;
Sol. Tetracaini 1% 1 - 4 ml. E p i d u r a l a i
a n e s t z i j a i var l i e t o t :
Sol. Bupivacaini 0,5% 0,125 - 0,25 ml bolus dev s vai inf
ar perfuzoru;
Sol. Bupivacaini 0,25% 20 ml + Sol. Fentanyli 0,005% 2 - 4ml
bolus pa 5 ml vai inf 2 - 4 ml/st;
Sol. Bupivacaini 0,25% 20 ml + Sol. Adrenalini 1:200000 + 5o/.
Oofelini 0,01% 2 ml bolus pa 5 ml;
Sol. Bupivacaini 0,125% - 0,25% - 0,5% + Sol. Morphini 0,1%
2 ml bolus pa 5 ml vai inf pa 2 - 4 ml/st;
Sol. Lidocaini 2% pa 5 ml bolus, un citus.
7. Nervu pinumu blok de.
Lauztu ribu gad jumos lieto:
- intrapleir lo blok di ar Sol.Bupivacaini 0,5% 25 - 30 ml;
- interkost lo blok di ar Sol.Bupivacaini 0,5% 2 - 4 ml;
- paravertebr lo blok di ar Sol.Bupivacaini 0,5% 5 - 7 ml.
Lauzta pleca kaula gad jumos lieto plexus brachialis blok di ar
Sol. Bupivacaini 0,25% - 30 ml ar intraskal no vai supraklavikul ro
pieeju.
Lauzta iegur a gad jumos lieto lumb lo blok di ar
Sol.Bupivacaini 0,25% 20 - 25 ml vai epidur lo anest ziju ar
Sol.Lidokaini 2% 3 - 4 ml u.c.
VIET ANEST ZIJ PIELIETOJAMIE MEDIKAMENTI
Par viet s anest zijas l dzek iem sauc z vielas, kas sp j uz
laiku blo t uzbudin juma impulsa p rvadi pa nervu š iedr m.
Anestez jošais efekts ir saist ts ar z vielu iedarb bu uz:
- perif rajiem nerviem;
- muguras smadze u nervu sakn m;
- muguras smadzen m.
Viet jie anest ti i iedarbojas ar uz citiem uzbudin miem
audiem - sirds muskulat ru, skeleta muskulat ru un smadzen m,
radot t.s. lok lo anest ti u toksicit ti.
Viet jo anest zijas l dzek u raksturojums
c m i s k s f o r m u l a s visi viet jie anest ti i dal s 2
grup s:
1) aminoesteros - novoka ns (procaine), tetraka ns (dicaine)
u.c,
2) aminoam dos - lidoka ns, mepivaka ns, bupivaka ns (mar-
caine) u.c.
c d a r b b a s i l g u m a viet jie anest ti i iedal s:
1) ar slaic gu - vid ji ilgu darb bu (1-1,5 st.) - lidoka ns,
mepivaka ns, novoka ns u.c;
2) ar vid ji ilgu - ilgstošu darb bu (1,5-4 st.) - tetraka ns
(dika ns), bupivaka ns, u.c.
Novoka ns (proka ns).
Prepar tam piem t analgez jošs un pretšoka efekts. Tas slikti
uzs cas no g ot m. Lietojot vien das devas, zem kas
koncentr cijas prepar ts ir maz k toksisks, jo strauji no rd s.
Infiltr cijas anest zijai lieto 0,25 - 0,5% š dumu, nervu vada
126
 127
anest zijai 1 - 2% š dumu. 0,5%- 1% novoka nu var lietot
analg zijas efekta nol kos, pilinot to v kombin tas visp jas
narkozes laik .
Lidoka ns (ksiloka ns).
Tas ir izmantojams visu veidu re ion lai anest zijai -spin lai,
peridur lai un perif ram nervu blokam, infiltrat vai un virsmas
anest zijai. To pielieto 1,5%; 2%; 5% koncentr cij , virsmas
anest zijai lieto 4 - 10% koncentr cij . Prepar ts ir maz k toksisks,
sal dzinot ar novoka nu.
Mepivaka ns.
Prepar ts ir l dz gs lidoka nam. To lieto galvenok rt irjf N
tr cijas anest zijai, perif rijas nervu blok dei 2 - 4% koncentr cij .
Atš ir no lidoka na izraisa m renu vazodilat ci-ju un tam ir
gar ks pussabrukšanas laiks.
Tetraka ns (dika ns).
Lieto spin lai anest zijai un virsmas anest zijai 0,5%
koncentr cij . Relafrvrtoksisks, l ni hidroliz jas.
Bupivaka ns (marka ns).
Lieto infiltr cijas anest zijai, nervu blok dei, spin lai un
peridur lai anest zijai 0,125%; 0,25%; 0,5% un 0,75% kon-
centr cij .
Tam rakstur ga liel ka kardiotoksicitate sal dzin jum ar lidoka nu,
un tas izraisa liel ku sensoro nek motoro blok di.
RopSvaka ns.
Lieto l dz gi bupivaka nam 0,25% š dum . Maksim deva
250 mg. Sal dzin jum ar bupivaka nu, tam ir sekojošas
priekšroc bas:
1) tas izraisa lab ku sensoro blok di un maz k izteiktu motoro
blok di;
2) maz k izteikta ir prepar ta kardiotoksicitate; tas rada
renu vazokonstrikciju.

Literat ra

1. Anesthesia / Ed. by Miller R.D. - 5th ed. - Vol. 1. - Philadelphia: Churchill

Livingstone, 2000.

2. Clinical anesthesia / Ed. by Barash P.G., Cullen B.F., Stoelting R.K. - 3rd ed. -
Philadelphia: Lippincot, VVilliams & VVilkins, 1997.

3. Clinical anesthesiology / Ed. by Morgan G.E., Mikhail M.S. - 2nd ed. -Stamford:
Appleton & Lange, 1996.

4. Textbook of Anaesthesia / Ed. by Aitkenhead A.R. and Smith G. - 3rd ed. -

London: Churchill Livingstone, 1996.

127
 IRUR IJA P I R M S UN P E C O P E R A C I J A S P E R I O D S , I N T E N S T ERAPIJ A IR UR IJA

• zarnu trakta sagatavošana,

• hidrat cija (dzerot vai ievadot š idrumu i/v),
• nomierinoši medikamenti (anest zijas potenc šana,
premedik cija) iepriekš vakar un oper cijas dien .
Pirmsoper cijas perioda ilgums ir atkar gs no irur isk s
slim bas rakstura un blakusslim rn.
Pl nveida rst jam m slim m (tr ce, paplašin tas v nas,
netoksiski vairogdziedzera mezgli) pirmsoper cijas periods var
norit t ambulatori imenes rsta uzraudz . P c pacienta
sagatavošanas slimnieku oper vai nu hospitaliz cijas dien , vai
2.8. PIRMS UN PECOPERACIJAS koš dien p c ievietošanas noda .
PERIODS, INTENS VA TERAPIJA Sagatavošanu oper cijai var veikt ne irur iska profila spe-
ci lists pulmonolo ijas, kardiolo ijas, endokrinolo ijas, gastro-
IRUR IJ enterolo ijas u.c. noda s. Neapšaub mi, ka rsts, kurš diendien
nodarbojas ar noteikta veida patolo iju, pacientu sagatavos lab k
V. Br ns, A.Sondore irurgs, kurš tikai reiz m sastopas ar konkr to blakusslim bu.
Skaidrs, ka sakar ar nopietnu irur iska profila patolo iju pacienti
tiek izmekl ti un sagatavoti oper cijai irur iskaj s noda s.
PIRMSOPER CIJAS PERIODS Pirmsoper cijas periods ak tas irur iskas saslimšanas
(iespr duši tr ce, ak ts apendic ts, perfor jusi ku a la) un
Jebkura irur iska oper cija notiek ar liel ku vai maz ku audu traumu gad jumos ir oti ss. Š da veida patolo ija prasa
boj jumu. M sdienu tehnolo ija pie auj izdar t oti plaša diapazona neatliekamu irur isko iejaukšanos. Parasti tad tiek noteikta asins
irur isko rst šanu, s kot no vienk ršas audu atv ršanas grupa un rezus faktors, pa emtas asinis bio miskai izmekl šanai
zem das abscesa gad jum l dz sirds, aknu, nieru un loc tavu un, negaidot atbildi, pacients tiek oper ts. Ja slimnieks ir smag
transplant cij m. Uz oper cijas traumu rea ne vien t org nu intoksik cij , dehidrat ts, izteikti an -misks, ar zemu
sist ma, kura tiek irur iski rst ta, bet ar visas p s - nervu, asinsspiedienu, respekt vi, ja past v simptomi, kas r da, ka
asinsvadu, elpošanas, endokr u.c. organisma sist mas. oper cijas laik var rasties dz bai b stamas komplik cijas, tad
Protams, ka izteikt ka patolo ija p c oper cijas sagaid ma no tiem slaic gu sagatavošanu neatliekamai oper cijai veic reanim cijas
org niem, kas jau iepriekš ir slimojuši. vai intens s terapijas noda anesteziologa un irurga
irurga praks nereti ir t , ka b stam ka ir blakusslim ba (vai uzraudz .
slim bas), nevis patolo ija, kura j rst irur iski. Piem ram, 70
gadu vecam v rietim anamn ir cirkš a tr ce ar iespr šanas PECOPERACIJAS PERIODS
epizodi. Tr ces oper cija nav traumatiska un ir viegli p rciešama,
ta u pacientam ir bijuši miokarda infarkti. Š gad jum pacientu c irur iskas oper cijas medic nas darbinieku uzdevums ir
vispirms r gi sagatavo oper cijai kardiologa uzraudz . nodrošin t adekv tu pacienta atvese ošan s gaitu, realiz jot
irurga, t pat k jebkura cita rsta, darb bas m is ir pan kt profilaktiskus pas kumus, lai nerastos komplik cijas. Ja sarež jumi
pacienta vesel bas st vok a uzlabošanos. Nedr kst b t t , ka vienu tom r par s, tad veicama tra to diagnostika un rst šana.
patolo iju rst jot irur iski, non kam pie citas slim bas izteiktas Savas patn bas ir katrai irur iskai manipul cijai. Šaj noda
pasliktin šan s. T c svar gs irur isk s rst šanas etaps ir uzman bu piev rs sim t m probl m, kas ir kop jas vairumam
pirmsoper cijas periods. Pirmsoper cijas perioda uzdevumi: oper ciju.
1. I n f o r m c i j a - no pacienta un par pacientu p c oti svar gi ir pirmsoper cijas izmekl šanu rezult ti. Tie var b t
medic nisk s dokument cijas, rst još rsta un radinieku gan norm li izejas dati, kuri j atjauno p c oper cijas, gan ar
nov rojumiem: patolo isks st voklis, kuram oper cijas rezult j uzlabojas.
• par iepriekš m un pašreiz esošaj m slim m, Nosac ti pecoperacijas periodu iedala 3 posmos:
• par nesen un pašreiz lietotiem medikamentiem, • tiešais pecoperacijas periods (0-24 st. p c oper cijas),
• par aler isk m reakcij m anamn . • agr nais pecoperacijas periods
2. I z m e k l š a n a : (2. diena l dz 2-3 ned as p c oper cijas),
• skr ninga jeb rut nas izmekl šana pa org nu sist m, • v nais pecoperacijas periods (l dz gadam un ilg k).
• padzi in ta izmekl šana taj org nu sist , kur Katram no šiem posmiem ir savas rakstur gas fiziolo iskas
izmai as un komplik cijas. Pecoperacijas periods var norit t gludi,
tiek atrastas novirzes,
bez v emamiem fiziolo isko funkciju trauc jumiem. T du
• diagnozes un piem rot rst šanas veida noteikšana.
pecoperacijas gaitu sauc par norm lu pecoperacijas periodu.
3. I n f o r m c i j a p a c i e n t a m par to, kas izmek-
Tom r j em v , ka lielai da ai irur ijas pacientu jau pirms
šanas rezult atrasts, par slim bas rst šanas veidiem, par oper cijas var b t nopietnas daž du organisma sist mu slim bas
oper cijas principi lo b bu un sek m, par rež mu p c oper cijas. un, pievienojoties oper cijas traumai, pecoperacijas period var
Lietiš a inform cija pacientu nomierina un mazina bailes pirms rasties sarež jumi - jau zin mu slim bu paasin jumi vai papildus
oper cijas. patolo iski st vok i. Š du slim bas gaitu p c oper cijas sauc par
4. P r o f i l a k t i s k a r s t š a n a tiem slimniekiem, kam pecoperacijas periodu ar komplik cij m. atz , ka termins
nepieciešama. "norm ls pecoperacijas periods" ir relat vs. Slimniekam ar vair ku
5. Pacienta apm ba -k izdar t elpošanas org nu sist mu patolo iju komplik cijas p c oper cijas ir jau
vingrin jumus pneimonijas profilaksei, k ju un roku vingroju iepriekš prognoz jamas, respekt vi, t s p c irur iskas rst šanas
mus - venoz s atteces uzlabošanai. Abdomin s irur ijas slim ir uzskat mas par norm lu par bu.
niekiem iem ca klepot, r tu pieturot ar roku, un piecelties no Norm lu pecoperacijas periodu nodrošina r ga slimnieka
gultas ar s nu pagriezienu. izmekl šana pirms oper cijas, profilaktiska rst šana un
6. P a c i e n t a t i e š a s a g a t a v o š a n a o p e r c i j a i : sagatavošana oper cijai.
• erme a tualete,

128

128
 P I R M S UN P C OPER ACIJ AS PERIODS, I NT ENS VA T ERAPI J A
NORM LA P COPERACIJAS GAITA
Tiešais p coper cijas periods
1) Visp rst šana.
Slimnieka nov rošana.
t p c oper cijas nov rt :
- elpošanas frekvenci un dzi umu, auskult trokš us plauš s;
- sirdsdarb bas ritmu, frekvenci, m ra asinsspiedienu;
- apzi as st vokli;
- subjekt s s dz bas;
- uz emt un izdal š idruma daudzumu.
Pirm s 4 stundas nov rošana nepieciešama katru stundu. P c
tam atkar no slimnieka st vok a objekt vos datus p rbauda ik
c 2-4 stund m.
c liel m t r a u m a t i s k m o p e r c i j m , kur
atv rts kr šu, v dera dobums vai galvaskauss, k ar p c plaš m
ortop disk m un traumatolo isk m oper cij m pacientu ievieto
speci li iek rtot s intens s terapijas vai reanim cijas noda s. Te
nov rošanai izmanto elektronisku aparat ru - monitorus, kas
par da asinsspiedienu, pulsa un elpošanas frekvenci, asins
oksigen cijas l meni, venozo spiedienu, EKG. Šeit pacients var b t
piesl gts m ksl s ventil cijas apar tam ar daž diem ventil cijas
rež miem. Medikamento-zo rst šanu slimnieks sa em caur
centr v ievad tu katetru, lietojot pilienu sist mas vai
dozatorus (skat. noda u "intens vas terapijas pamatprincipi").
c maza apjoma netraumatisk m
o p e r c i j m pacientu parasti ievieto irur isk s noda as
coper ciju pal . Nov rošanu te veic noda as person ls.
Nov rošanas apjomu un biežumu nosaka rst jošais irurgs.
p j u p r o b l m a (skat.noda u "S pes p coper cijas
period ").
2) Lok st vok a nov rt šana.
O p e r c i j a s b r c e s k o n t r o l e . Tiešaj p c-
oper cijas period j piev rš.uzman ba p rs ja st voklim. Sauss
rs js liecina par norm lu br ces st vokli. Ja br atst ti tamponi
vai drenas, tad p rs ja samirkšana ir norm la par ba, un p rs ja
nomain šanas biežums atkar gs no samirkšanas truma (skat. nod.
"Br u komplik cijas").
D r e n a s un z o n d e s tiek atst tas v dera dobum , lai
evaku tu š idrumu (asinis, strutas u.c), kontrol tu asi ošanu, zarnu
vai bronhi lu fistulu veidošanos.
Pirmaj s 24 stund s p c oper cijas vispirms ir j nodrošina
pareizs drenu st voklis. Person lam j zin, kur un k dam nol kam
drenas ievietotas, a drenas m is ir evaku t š idrumu vai kontrol t
asi ošanu, tad tai j t atv rtai un savienotai ar uztv ju
(plastik ta maisi i, pudeles). J skat s, lai drena neb tu saliekusies
un netrauc tu š idruma atteci. Ja zonde ievad ta zarn s enter las
barošanas nol , tad zondei j t aizv rtai, un to atver, ievadot
barojošo mais jumu. Pleiras telp novietotas drenas jam galam
atrodas uztv -r jtrauk zem š idruma l me a. Ja drenas gals
atrad sies virs š idruma l me a, tad elpojot pleiras telp tiks ies kts
gaiss un veidosies pneimotorakss. Izlejot no pleiras dobuma izda-
jušos š idrumu, drenu vispirms aizver ar asinsvadu (Pe na) spaili,
un to atver tad, kad drenas gals no jauna atrodas zem š idruma
me a. J nov rt caur dren m izdal š idruma daudzums, kr sa,
smaka. To dokument intens s terapijas lap vai "decursus"
ierakst slim bas v stur . P c vairogdziedzera, tr ces oper cij m
un oper cij m, kur veidojas plašas telpas zem , lieto akt s
aspir cijas (Redona) drenas. K s knis š dai sist mai kalpo gofr ts
elast gs konteiners 50-200 ml tilpum . J uzmana, lai s kn tis -
konteiners - b tu kaut nedaudz saspiest st vokl . Ja tas ir piln gi
iztaisnojies, konteiners j iztukšo un p c tam saspiest st vokl no
jauna j pievieno drenai.
IRUR IJA IRUR IJA
Agr nais p coper cijas periods
1) Visp rst šana.
atkar ga no probl m, kuras rada pacienta vesel bas
st voklis. Prec za robeža starp tiešo un agr no p coper cijas
periodu nepast v. rst šana, kas uzs kta pirmaj s 24 stund s, tiek
turpin ta atbilstoši pacienta objekt vajam st voklim un
subjekt vaj m s dz m, a pacienta vesel bas st voklis ir gr ts,
tiek turpin ta intens va terapija specializ noda . Visbiež k
pacienti, kas tiešaj p coper cijas period rst jas intens s
terapijas noda , n košaj dien tiek p rvesti uz irur isko noda u.
Lai nerastos p coper ciju sarež jumi, noda as person lam j reliz
pas kumi komplik ciju profilaksei.
Kardiovas kul sist ma. Turpina pulsa,
asinsspiediena kontroli 1 - 2 reizes dien , bet, ja konstat novirzes
no norm liem r jiem - ar biež k. Vienm r j cenšas noskaidrot
patolo isko izmai u c lo us, lai var tu pielietot adekv tu
rst šanu. Riska grupas pacientiem (tukli cilv ki, onkolo iski
slimnieki, par 60 gadiem vec ki pacienti, or lu kontracept vu
prepar tu lietot ji) noz zemmolekul rus hepar nus (frag-m ns,
kleks ns, fraksipar ns u.c). Pacientiem j nodrošina laba organisma
hidrat cija pirms un p coper cijas period , dzerot vai ievadot
parenter li caur i/v sist mu. Pacientiem pirmsoper cijas period
iem ca un p coper cijas period j realiz k ju muskulat ras
vingrojumu komplekss venoz s atteces uzlabošanai -t ir tieša
trombotisku komplik ciju profilakse.
E l p o š a n a s s i s t m a . Lai nerastos plaušu kompli-
cijas, kuras biež k v rojamas p c endotrahe las anest zijas,
pacientu iem ca veikt elpošanas vingrin jumus, noz bankas un
inhal cijas. Regul ra plaušu auskult cija pal dz agr ni diagnostic t
hipost tiskus sastr gumus. Savlaic gi noz jot kr šu kurvja
vibromas žu un fizik s proced ras, iesp jams izvair ties no
plaušu iekaisuma un d rg s antibiotiku terapijas.
i d r u m a b a l a n s s . P c traumatisk m plaša apjoma
oper cij m š idruma balansa noteikšana ir oblig ts pas kums.
Hipohidrat cija draud ar trombembolisku procesu veidošanos;
hiperhidrat cija var rad t probl mas sirds slimniekiem - sirds
rslodzi ar plaušu t sku un t sk m ermen . T c uz emt un
izdal š idruma daudzumam j t l dzsvar vai ar nelielu pozit vu
rsvaru. P coper cijas period bieži v ro ur na aizturi ur np sl .
Par to j dom , ja diur ze ir zema (skat. "P coper cijas perioda
komplik cijas").
p j u p r o b l m a (skat. "S pes p coper cijas period ").
B a r o š a n a . Badošan s, kas ilg ka par 4-5 dien m, s k
mazin t audu re ener cijas sp jas. Vislab ir bar bas
uz emšana natur veid . Pacienta norm la barošana ir ie-
sp jama p c plaušu, kaulu, musku u, das un zem das veidojumu
oper cij m. Oper jot v dera dobuma org nus, ir nepieciešams
ris dienas p c oper cijas atst t bar bas traktu tukšu, jo zarnu
peristaltika p c v dera org nu oper cij m parasti ir nom kta.
idrumu un ener tisku vielu (glikoze, olbaltumi, tauki) ievad šanu
izdara parenter li caur perif vai centr v ievad tu katetru
(skat. "P coper cijas. inf -zijas terapija").
oti nov jin tiem slimniekiem tot la parenter la barošana var
t nepietiekama, bet bar bas vada vai ku a oper cijas d
peror la barošana ir kontrindic ta. Š gad jum iesp jams
pielietot enter lu barošanu, transnaz li ievietojot zondi zarnu trakt
aiz anastomoz m, un caur to ievad t barojošus mais jumus.
Enter la barošana caur zarnu trakt ievad tu zondi indic ta zarnu
fistulu slimniekiem un reiz m ar ak ta aizku a dziedzera
iekaisuma gad jum . Peror lu barošanu abdomin s irur ijas
slimniekiem var uzs kt tad, kad izzuduši ku a un zarnu st zes
simptomi (skat. "P coper cijas perioda komplik cijas").
129
 IRUR IJA PI R M S UN P C O PE R AC I J AS PERIO DS, I NT E NS V A T E R A PI J A
2) Lok rst šana agr p coper cijas period .
O p e r c i j a s b r c e . Parasti p rs ju nomaina pirmaj
dien p c oper cijas, jo tas ir nedaudz pies cies ar asin m un
br ces izdal jumiem. Prim ri dz stošai br cei p rs ju n košo reizi
maina šuvju no emšanas br . Br ces p rbaudi veic caur p rs ju.
Ja, no ab m mal m palp jot br ci, infiltr -tu nej t, palp cija
nes ga un subjekt vi s pes br mazin s, br ce dz st prim ri. Ja
br par s s gums un ir j tams infiltr ts - tas noz , ka
kas br u komplik cijas (skat. nod. 2.10. P coper cijas
komplik cijas).
D r e n ž a . T pat k pirmaj s stund s, turpina nov rot caur
dren m un zond m izdal jušos š idruma daudzumu, kr su, smaku,
konsistenci. Drenas tiek iz emtas no v dera un kr šu dobuma tad,
kad caur t m izdal jumu vairs nav, jeb izdal jumu daudzums 24
stund s nep rsniedz 50 ml. Ar zem das aspiracijas (Redona)
drenas iz em tad, kad caur t m vairs nav izdal jumu. Dažreiz
br s tiek atst tas gumijas cimda str mel tes, kas kalpo š idruma
evaku cijai no zem das audiem, lai te neveidotos hematomas un
seromas. Š s drenas parasti iz em n košaj dien p c oper cijas,
ja br ce stipri sulo vai struto, š s str mel tes (Penroza drenas)
maina katru dienu, kam r izdal jumi samazin s (skat. "Oper cijas
br u probl mas").
Š u v e s no em tad, kad br ce ir nostiprin jusies un šuvju
no emšana nedraud ar br ces malu atv ršanos (skat. br u
komplik cijas).
Fizik t e r a p i j a . Lok li tiek pielietota lai samazin tu
sku oper cijas darb bas zon . Lai pan ktu asinsvadu konstrikciju
un kav tu t skas veidošanos, pirmaj s stund s p c oper cijas
br cei uzliek aplik cijas ar ledu. 3.- 4. dien p c oper cijas var
lietot sildošas proced ras, piem ram, ultra svi u terapiju, kas
mazina audu t sku un s pes oper ciju r . Sapr gi un savlaic gi
pielietotas fizik s terapijas proced ras auj samazin t rst šanas
laiku slimn .
nais p coper cijas periods
Tas ir laiks, kas s kas ar pacienta izrakst šanu no irur isk s
noda as un ilgst gadu un vair k p c oper cijas. Tas ir periods, kur
normaliz jas visas organisma funkcijas - notiek rehabilit cija.
Parasti pirm s ned as norit rsta uzraudz ambulatori. Atkar
no patolo ijas veida šaj laik var b t noteikti daž di ierobežojumi
attiec uz slimo org nu, piem ram, šanas rež ms un kvalit te
c zarnu trakta oper cij m, fizisk s slodzes ierobežojumi
slimniekiem p c kaulu un musku u oper cij m, p c plaušu un sirds
oper cij m, k ar slimniekiem ar plaš m oper ciju r m. V
coper cijas period var b t nepieciešama dispanseriz cija, t.i.,
periodiska nov rošana, izmekl šana un kori joša rst šana.
Ilgstoša rehabilit cija nepieciešama rindai ortop dijas,
traumatolo ijas un neiro irur ijas slimnieku. Vislab k tas paveicams
speci li iek rtot s sanatorij s un rehabilit cijas iest s. V
coper cijas period slimnieks rsta uzraudz pak peniski
sasniedz org nu norm lu fiziolo isko st vokli vai piem rojas
patolo ijai (iem s sadz vot ar to), ja pilna apjoma vesel bas
korekcija nav iesp jama (piem ram, amput -cijas vai onkolo iskas
oper cijas d u.tmL). rstam j atceras, ka fizisk rehabilit cija ir
tikai da a no atvese ošan s. Reiz m psiholo isk , mor un soci
rehabilit cija prasa daudz vair k laika un p u k fizisko funkciju
atjaunošana. irurgam, kurš rst pacientu v p coper cijas
period , ir j rzin rehabilit cijas iesp jas un j organiz
nepieciešamo speci listu l dzdal ba atvese ošan s proces .
130
IRUR IJ
COPER CIJAS PERIODA KOMPLIK CIJAS
Komplik cijas p coper cijas period var b t saist tas:
• tieši ar irurga operat vo darb bu,
• ar organisma sist m, kas nav tieši pak autas oper cijai,
• ar medikamentozu rst šanu oper cijas laik un p c
oper cijas.
Tiešais p coper cijas periods
t p c oper cijas vissvar k ir uztur t norm lu elpošanu un
sirdsdarb bu, izvairoties no hipoks mijas un hiper-kapnijas. Tikpat
svar ga ir izdal šanas funkcija. T c diur zes kontrole
coper cijas period ir oblig ta.
stam komplik cija p c narkotiska miega ir asfiksi-ja,
aizkr tot m lei. Pacientam, gu ot uz muguras un atsl bstot kakla
musku iem, m les sakne aizver augš jos elpce us. Dzirdama
kr coša elpa vai piln ga apnoja ar cianotisku sejas kr su. Pirm
pal dz ba - izb t apakšžokli uz priekšu, ar pirkstiem spiežot
apakšžok a le a rajon . P c tam ievieto elpvadu (plastik ta
caurul ti), kas nodrošina br vu gaisa pl smu uz plauš m ar tad, ja
les sakne ir nosl jusi.
Vemšana. Vemšanu var izsaukt narkozes laik lietotie
medikamenti, neadekv ta ventil cija vai g otu sakr šan s ku
oper cijas laik . Vemšana ir b stama t c, ka p cnar-kotisk
miega st vokl pacients var aspir t atvemt s masas. Ku a satura
nok šana plauš s var rad t atelekt zi un gr ti rst jamu aspiracijas
pneimoniju. Par doties vemšanai, pacientu pagriež uz s niem, pie
mutes noliekot trauku atvemto masu uztveršanai. Lai izsl gtu
aspiracijas iesp ju, nepieciešama transnaz las zondes ievad šana
ku un ku a satura ats kšana.
Atelekt ze. Tas ir bronhu nosprostojums, kura c lonis var b t
otu sakr šan s bronhos, seviš i tad, ja narkozes beigu period
lietots prozer ns vai citi medikamenti, kas izsauc pastiprin tu
bronhu sekr ciju. Atelekt zi rada ar ku a satura aspir cija, vemjot
ievadnarkozes laik vai p c oper cijas. Atelekt zes c lonis var b t
ar nepietiekoša plaušu ventil cija zem kaj s plaušu da s.
Kl niski nov ro paaugstin tu temperat ru, tahipnoju,
tahikardiju, apgr tin tu elpu. Auskult jot dzirdama nov jin ta elpa,
rentgenolo iski redz nu atelekt zes zon .
Vienk rš rst šana ir elpošanas vingrin jumi, klepoša-na.
]a atelekt zi izsauc aspir cija vai g otu hipersekr cija, tad
nepieciešama bronhoskopija, bronhu skalošana un aspir cija. Šaj
gad jum ir indik cijas antibiotiku terapijai.
Asi ošana. Komplik cija, kas tieši saist ta ar irurgu darbu.
Tieš p coper cijas period var nov rot gan iekš jas, gan jas
asi ošanas. Asi ošanu c lonis visbiež k ir asins recekl ša
izspiešana no asinsvada, pace oties arteri lam spiedienam. |a
ligat ra uzlikta paš art rijas gal , iesp jama t s nosl šana,
asinsvadam puls jot. Nepareizi uzliekot pirmo mezglu, ligat ra var
atsl bin ties un s kties asi ošana. Asi ošanu var rad t rec šanas
trauc jumi hematolo iskiem, ik-teriskiem un toksiskiem slimniekiem,
ar pacientiem, kuri ilgstoši lieto antikoagulantus un aspir nu. Uz
ju asi ošanu nor da p rs ja samirkšana ar asin m. P rs ju
nomainot, apskata br ci, ja asins s kšan s no br ces ir strauja, tad
vislab k šai vietai uzlikt papildus šuvi. a asi ošana norit l ni, var
vienk rši piespiest p rs ju uz 5-10 min m vai virs p rs ja uzlikt
ledus aplik cijas.
stam kas ir iekš s p coper cijas asi ošanas, jo diagnozi
bieži vien var noteikt tikai p ris stundu laik , nov rojot pulsa,
asinsspiediena, hemoglob na un hematokrita r jus, k ar
objekt s un subjekt s kl nisk s izmai as. Reiz m pirmais
iev rotais simptoms ir bonis, slimniekam piece oties s dus vai
st vus n košaj dien p c oper cijas. Ja
130
 P I R M S UN P COPER C I J A S PE R I O DS , I N T E N S V A T E R A P I J A
caur drenu, kas atst ta retroperitone telp v dera vai kr šu
dobum , asinis neizdal s, tas nek zi nav nor jums tam, ka
iekš ja asi ošana nenotiek. Galvenais diagnostiskais krit rijs ir
pozit vi noasi ošanas simptomi. Asinis v dera dobum rada
diskomfortu un nelielu s gumu bez izteiktiem v derpl ves
kairin juma simptomiem. Diagnozes preciz šanai izmanto US
izmekl šanu uz br vu š idrumu v dera dobum . Ja past v
noasi ošanas simptom tika un konstat ts br vs š idrums v dera
dobum , izdar ma relaparatomija. P coper cijas asi ošana zarnu
trakt par s ar atk rtotu mel nu, vemšanu ar asin m vai asi aina
idruma izdal šanos caur zond m, kas atst tas ku a un zarnu
trakt . rst šanas taktiku nosaka asi ošanas trums, a ir straujas
noasi ošanas kl nika, nepieciešama steidzama reoper cija. ja
kl nika liecina par l nu asi ošanu, var at auties konservat vu
rst šanu.
stamu postoperat vu asi ošanu reiz m v ro p c vai-
rogdziedzera oper cijas. Ja kakls redzami palielin s apjom , tad
asi ošana notiek strauji un nepieciešama steidzama reoper cija.
Šaj gad jum nekav joties inform irurgu, oper ciju z li,
asinsdienestu un ievada v katetru.
Par norm lu tieš p coper cijas perioda gaitu liecina:
• norm la elpošana,
• ritmisks, norm ls frekvences pulss,
• norm la das kr sa un asinsspiediens,
• viet un laik orient ts pacients,
• ne maz k k 30 ml ur na izdale stund ,
• nav vemšanas, s pes minim las.
Agr nais p coper cijas periods (2. 14.
diena p c oper cijas)
Šaj period kardiovaskul s sist mas patolo ija visbiež k
par s k tahikardija, ekstremit šu dzi o v nu iekaisums un
plaušu art rijas embolija.
coper cijas tahikardijas c lo i var b t:
• nekompens ta an mija,
• hipovol mija,
• s pes,
• tireotoksiska kr ze,
• medikamentoz s terapijas efekts.
rstam j cenšas noteikt tahikardijas c loni un j noz
adekv ta terapija. Ja augst k min tie tahikardijas c lo i izsl gti, tad
nepieciešama kardiolo iska izmekl šana, un patolo ija j mekl
sirds asinsvadu, sirds muskulat ras vai vad šanas sist
sekojošu specializ tu kardiolo isku pal dz bu.
Dzi o v nu iekaisums (Phlegmasia alba dolens). Biež k
nov ro pacientiem, kam v nu iekaisums apakš s ekstremit s
bijis jau agr k, ta u tas var s kties ar piln gi negaid ti.
Riska grup ir tukli pacienti, par 60 gadiem vec ki pacienti un
pacienti, kas lieto or lus pretapaug ošan s l dzek us, slimnieki ar
aundab giem audz jiem un kardiovaskul m slim m.
S i m p t o m i . Pacients s dzas par s m ikru muskulat .
Apakšstilbs ir piet cis, sal dzinot ar otru k ju. erme a temperat ra
paaugstin ta l dz 38° C. S pes ikru muskulat pastiprin s, izdarot
das dors lfleksiju (Homa a simptoms) vai vienk rši ar rok m
saspiežot ikru muskulat ru.
r s t š a n a . V nu iekaisuma profilaksei nepieciešama
pietiekoša organisma hidrat cija pirmsoper cijas period . Dienu
pirms oper cijas pacientam j uz em vismaz 2 I š idruma. Ja
slimnieks nevar dzert pats, š idrumu ievada i/v. Pirms oper cijas
pacientam iem ca k ju muskulat ras vingrojumus - fleksijas,
ekstensijas, rot cijas, kas uzlabo atteci un nov rš st ži venozaj
sist . Apm ba ietilpst medm sas pien kumos, ta u rstam t
kontrol .
a diagnoze šaubas nerada, pacientam j paliek gult , slim
ja j novieto augst k. Noz antikoagulantus: hepar -
IRUR IJ IRUR IJA
nu vai zemmolekul ru hepar nu, antibiotikas, nodrošina pietiekošu
hidrat ciju, lai samazin tu asins viskozit ti. Šim nol kam var
izmantot ar zemmolekul ra dekstr na i/v inf zijas (reopoligluk ns).
Piecelšanos no gultas un staig šanu var at aut tad, kad t ska k ir
nokritusies. Ja vienu vai divas stundas, atrodoties vertik st vokl ,
pes un piet kums k nepar s, pacientu var izrakst t. Lai
izvair tos no postfleb tisk sindroma, iesaka 2 m nešus lietot
peror lus antikoagulantus, v nu ze es vai apakšstilba sait šanu ar
elast go saiti.
Plaušu art rijas trombembolija ir dz bai b stama
komplik cija p coper cijas period . Parasti nov ro 3.-4. dien p c
oper cijas. Mas va plaušu embolija, kur nosprostotas 2/3
asinsvadu, izsauc tru pacienta n vi. Rakstur ga cianotis-ka sejas
kr sa.
rena embolija. Asinsvadu obstrukcija, kas maz ka par
50%, rada tahikardiju, aritmiju, tahipnoju, elpas tr kumu un bai u
saj tu. Ap 10 % šo slimnieku att st s plaušu infarkta aina ar
apgr tin tu elpošanu, pleir tisk m s m kr s, asins sp aušanu.
Diagnozi nosaka p c slim bas kl nikas. Auskultejot var konstat t
nov jin tu elpošanu, pleiras berzes trokš us, elektrokardiograma
uzr da lab ventrikula p rslodzi, venozais spiediens paaugstin ts.
Kr šu kurvja rentgeno-gramma parasti ir norm la. Visprec k
diagnozi apstiprina pulmon la angiogr fija.
Plaušu mikroembolija. Var rasties p c plašas m ksto audu
traumas oper cijas laik un kaulu l zumiem. T var b t piln gi
asimptom tiska. Mas va plaušu mikroembolija ar asinsrecekl šiem
vai tauku pilieni iem rada t.s. respirator distresa simptom tiku -
tahipnoju, hipoks miju, dif zus plaušu infiltr tus, bet bez elpošanas
trokš iem, bez bronhos-pazm m un alveol ras t skas simptomiem.
Bieži iekaisuma paz mju nav, un, kr sojot kr pu uztriepi p c Grama,
nav b tiski pavairots leikoc tu un bakt riju skaits. Ak tais, respi-
ratorais distress par s 3.-4. dien p c oper cijas. Tas var b t
saist ts ar ar septisku st vokli un ak tu pankreat tu.
coper cijas pneimonijas lo i parasti ir iepriekš ja
plaušu slim ba, aspir cija, atelekt ze, slikta zem k gulošo plaušu
da u ventil cija, mazkust gam pacientam - plaušu hi-post ze.
Profilakse - pacientam pirms oper cijas j iem ca elpošanas
vingrojumi un klepošana un j seko, lai tie tiktu izdar ti p coper cijas
period . Uz kr šu kurvja liek bankas, pielieto inhal cijas, kas
veicina gan bronhu san ciju, gan plaušu izplešanos dzi as ieelpas
laik .
Pneimonijas diagnozi apstiprina paaugstin ta temperat ra,
klepus, trokš i plauš s un rentgenolo iski v rojams aiz nojums
plauš s. V lams kr pu uztriepi kr sot p c Grama, un, balstoties uz
rezult tiem, noz t antibiotiku terapiju.
s ar
Ur na retence - bieži v rojama patolo ija p c oper cij m,
seviš i, ja darb bas lauks ir mazais iegurnis. Ur na retences c lo i
var b t:
• reflektoras spazmas,
• narkotisko prets pju medikamentu darb ba,
• prostatas adenoma,
• p a muskulat ras atonija sakar ar manipul cij m tieš
tuvum p slim,
• p a p rpild šan s ilgstošas oper cijas laik .
Profilakse - pirms oper cijas ievad t p sl katetru un izvair ties
no liel m narkotisko vielu (morf ns, promedols) un
parasimpatol tisko prepar tu dev m. Nelietot t t p c oper cijas
lielu š idruma daudzumu i/v, bet, ja tas ir nepieciešams, ievad t
sl katetru. P coper cijas period j cenšas pan kt urin ciju
dabisk veid :
- mazin t s pes ar nenarkotiskiem prets pju l dzek iem,
- piecelt pacientu s dus vai st vus,
- atgriezt kr nu, lai b tu dzirdams tekoša dens troksnis,
- s din t pacientu uz sasild ta sav jtrauka. Katetriz t, ja
iepriekš min tie pas kumi nepal dz. Foleja
katetrs var palikt ur np sl 4-8 dienas, l dz ats kas spont na
urin cija.
131
131
 IRUR IJA P I R M S UN P E C O P E R A C I J A S P E R I O D S , I N T E N S V A T E R A P I f A
Gastrointestinala patolo ija.
Ku a s t z e . P c v dera dobuma org nu oper cijas
ku a motorika pirmaj s dien s var b t oti v ja, evaku cija no
ku a aizkav ta un rodas st ze ku . St zes simptomi ir atraugas,
žagošan s, vemšana. Terapija - ievietot ku transnaz lu zondi,
ats kt un izskalot ku i. Atkar no apst iem un pacienta
pašsaj tas, zondi vai nu t t iz em vai ar atst j ku uz vair
dien m.
Zar nu motori kas tr auc jumi - t sauktais
paral tiskais ileuss, kad nav peristaltikas. V ders uzp sts, g zes
nenoiet, auskult jot peristaltiku nedzird vai t ir oti v ja. T
gad jum ir nepieciešama peristaltikas stimul cija. Var lietot
pjtuLtr nu, prozer nu i/m, 10 % NaCI š dumu 40-60 ml i/v. oti
sp gi peristaltiku veicina peridur anest zija (Th 10-12 l men ).
Ku a un zarnu motorikas st voklis nosaka laiku, kad pacientu
var s kt barot. Ja nav st zes simptomu ku un zarn s, at auta
peror la bar bas uz emšana. Ja ir st zes simptom tika - bar bas
vielas un š idrumu ievada i/v, vienlaic gi veicot zarnu trakta
stimul ciju.
Meh nis ks ileuss fibri nozu s alipumu d .
Ja vair kas dienas zarnu motorika neuzlabojas un ileusa kl nika
neizz d, bet, neskatoties uz rst šanu, pat pastiprin s -tad j dom ,
ka ileusa c lonis ir meh niskas dabas. Fibr na pl ve var fiks t tievo
zarnu cilpu as le , radot meh nisku pas žas trauc jumu. T ds
slimnieks j oper atk rtoti. Ja irurgs tom r šaub s par ileusa
veidu, tad j iedod b rija kontrastviela 100 ml, un p c 12 stund m
rentgenoskopiski j nov ro t lokaliz cija zarn s - nospostojuma
vieta b s labi redzama.
A n a s t o m o z t s - tas ir g ot das iekaisums anasto-mozes
zon . Visbiež k nov ro p c ku a rezekcij m. T ska anastomozes
zon ir tik liela, ka š idruma p reja no ku a uz zarnu nav. Kl niski
ir ku a st zes simptomi. Dažreiz st zes simptom tika par
tikai 5.-6. dien , kad jau radies iespaids par norm lu p coper cijas
gaitu.
Anastomoz ta c lonis var b t:
• rupja, irur iska tehnika,
• nekvalitat vs šuvju materi ls,
• hiperer iska iekaisuma reakcija uz oper cijas traumu,
• p k šaura anastomoze, kur norm ls p coper cijas
piet kums rada anastomozes obstrukciju.
Diagnozi apstiprina, izdarot rentgenolo isku izmekl šanu -
rija kontrastviela no ku a uz zarnu cilp m nenok st, ar
atk rtojot apskati p c 2-4-6 stund m. Ar gastrosko-pu parasti
anastomozei var iziet cauri bez liel m gr m.
rst šana:
• past ga transnaz la zonde ku dekompresijas nol
• H2 blokatori un protons a inhibitori (ranitid ns, famotid ns,
cimetid ns, omeprazols),
• ku a skalošana ar ozolmizu nov jumu,
• kortikostero di,
• antibiotikas,
• antihistam na prepar ti,
• piln ga bar bas vielu un š idruma pievad šana i/v,
• fizik las proced ras.
Ja, rentgenolo iski kontrol jot, 4-7 dienu laik efekta nav,
noz pretiekaisuma staru terapija anastomozes zonai. Ja
anastomoz ta kl nika tom r turpin s, ar gastroskopa pal dz bu
cenšas ievad t polietil na zondi novadošaj cilp un caur to
nodrošin t enter lu barošanu, kam r atjaunojas pas ža no ku a
uz zarn m. Smag kos gad jumos enter barošana caur zondi var
t nepieciešama vair kas ned as.
Oper cijas br u probl mas
Oper cijas br u prim ru sadz šanu nov ro tad, ja br ce nav
infic ta, br nav nekrotisku audu, nav br vu dobumu, br ces
malas adekv ti sak aujas un šuves netrauc audu asins apg di.
IRUR IJA
Atkar no patolo ijas rakstura un darb bas m a, sl dzot
br ces, lieto daž dus šujam materi la un šuvju veidus. Ja izdar ta
"t ra oper cija" un infic šan s briesmas ir minim las, oper cijas
br ci var sl gt ar nep rtrauktu šuvi. Ja irurgs nav drošs par br ces
prim ru sadz šanu, lab k lietot atseviš as šuves. Strutainu
komplik ciju gad jum br ci var dren t, no emot 1-2 šuves.
m rgriežot nep rtraukto šuvi, br ce atveras vis garum - š ds
rezult ts reti ir nepieciešams. Oper jot pacientus, kam ir smags
periton ts (seviš i p c resn s zarnas boj jumiem), br ces sl gšanai
tiec gi ir izv ties retas situ cijas šuves caur vis m k rt m, jo
atk rtotas irur iskas v dera dobuma san cijas nepieciešam ba ir
ac mredzama (pl not relaparatomija).
Audu norm lu sadz šanu nodrošina laba br ces malu
adapt cija. Ja šuves uzliktas cieši blakus viena otrai un stingri
savilktas, var rasties audu nekroze. Musku u un aponeiro-zes
audiem tas noz šuvju izgriešanos un br ces atiršanu, bet das
šuv m - negl tu oper cijas r tu veidošanos.
Šuves var no emt tad, kad r tas stipr ba ir pietiekama, lai
br ce p c šuvju no emšanas neatv rtos. Labi apasi otos das
rajonos, kur br ces malas nav savilktas ar sp ku, šuvi var no emt
3.-4. dien . V k apasi otos das apgabalos un viet s, kur br ces
malas tiek tuvin tas ar iestiepumu, nepieciešams ilg ks r tas
nostiprin šan s laiks. Te das šuves bez br ces atiršanas
draudiem var no emt tikai p c 2-3 ned m.
Vid ji das šuvju no emšanas laiki p c anatomisk m
lokaliz cij m var tu b t sekojoši:
• acu plaksti i c 2-3 dien m;
• seja c 4-5 dien m;
• kakls c 3-5 dien m;
• galvas matain da a p c 7 dien m;
• ermenis c 6-14 dien m;
s • ekstremit tes c 10-21 dienas;
• loc tavu rajoni c 14 dien m.
Kosm tiskais rezult ts ir lab ks, ja šuves no em agr k.
Br ce nostiprin s l k un šuvju no emšanas laiks att
lin s, ja pacients:
- sa mis apstarojumu;
- lieto kortikostero dus vai mijterapeitiskus prepar tus;
- slimo ar diab tu vai sepsi;
- ir slikti barots;
- ja pacientam eksc zijas br ces malas satuvin tas ar
noteiktu iestiepumu.
Prim ri dz stošu br ci p rsien pirmaj dien p c oper cijas.
koš p rsiešana - šuvju no emšanas dien .
Ja nav iev roti vai nav bijis iesp jams iev rot augst k min tos
,
br u sl gšanas nosac jumus, var rasties komplik cijas.
Hematoma - š idru vai sarec jušu asi u sakr šan s zem das
audos. Parasti to var redz t k audu pac lumu br ces rajon ,
palp jot j t it k sabiez jumu vai fluktu ciju. Ja hematoma nav
infic ta, das kr sa ir norm la, s gums neliels.
Seroma - seroza š idruma sakr šan s zem . Biež k nov ro
c oper cij m, kur atsl oti plaši m ksto audu l veri
(abdominoplastika, kr šu dziedzeru oper cijas, lielas p c-oper ciju
tr ces u.c). Parasti seromu konstat k fluktu jošu veidojumu, kas
nav s gs. Ada virs t nav izmain ta.
Profilakse:
• laba hemost ze;
• akt vas aspir cijas (Redona) drena br uz 1-2 dien m;
• Penroza drena br uz 24 st.
rst šana.
Nelielu hematomu vai seromu var punkt t un saturu ats kt. Ja
idruma daudzums ir liels - 40 ml un vair k - br ce j atver un
dren . Hematomas recek us evaku , br ci paspiežot, lietojot s kni
vai karot ti. P c tam br ievieto drenu uz daž m dien m.
132
132
 P I R M S UN P C O PE R AC I J AS PERIO DS, I NT E NS V A T E R A P I J A
Br ces sastrutošana. Oper jot strutainus iekaisumus, izdarot
ku a un zarnu rezekcijas, oper cijas br ces bakteri- la
kontamin cija ir parasts notikums. Visbiež k sastruto zem das
audi. Klostridi un streptokoku br ces infekcija var dot simptomus
jau 24 st. p c oper cijas. Stafilokoku un gramnegat vo organismu
infekcija manifest jas 4-10 dienu laik p c oper cijas. Snaudoša
infekcija simptomus var dot p c vair m ned m vai pat
nešiem.
Kl nika.
Pacients s dzas par s gumu br . Palp cija ir s ga, un
tams sabiez jums. Audi parasti ir t skaini, aps rtuši. Gr k
diagnostic t subfasci lu sastrutojumu. Par to j dom , ja ir
paaugstin ta temperat ra, br ces rajon ir s pes gan subjekt vi,
gan palp jot, kaut ar jas iekaisuma paz mes neredz.
rst šana.
Ja ir nor jumi par br ces sastrutošanu, t j atver, no emot
vair kas šuves. Strutas nos ta bakteriolo iskai izmekl šanai. Br ci
skalo un dren .
Šuvju atiršana (dehiscence). Šuvju atiršanu veicina:
• br ces sastrutošana;
• barošanas trauc jumi (zems olbaltuma l menis);
• kortikostero du, citostatisku prepar tu lietošana;
• slikta vaskulariz cija br ces apvid ;
• šuves p k bl vi uzliktas un p k cieši sasietas;
• klepus vai vemšana p coper cijas period .
Simptomi.
dera aponeirozes šuvju atiršana, saglab joties neskart m
das šuv m, par s k pastiprin ta serosangvi-noza š idruma
izdal šan s caur br ci bez v emama s -guma. No emot das
šuvi vai paverot br ci starp div m šuv m, redzams oments vai
zarnu cilpa zem (subkut na eviscer cija). Ja izirst ar das
šuves, kas parasti notiek, klepojot vai piece oties gult s dus,
oments un zarnu cilpas izsl d uz v dera sienas (piln ga
eventer cija).
rst šana.
Pacientu nomierina. Uz izsl juš m zarnu cilp m uzkl j t ru,
fiziolo isk š dum sam rc tu auti u. Izsauc irurgu. Aseptiskos
apst os oper cijas z zarnu cilpas repon v dera dobum .
Dobumu izskalo ar antiseptisku š dumu vai fiziolo isko š dumu,
un br ci sl dz ar ret m, plaš m šuv m cauri vis m v dera sienas
rt m. Atk rtota dehiscence v rojama reti - atseviš iem, oti
nov jin tiem, kahektiskiem slimniekiem. Parasti p c eviscer cijas
saš šanas komplik cijas nenov ro.
Izgul jumi (decubitus).
Šo patolo iju var tu saukt ar par spiediena lu. Izgul jumi
veidojas ilgstoši gu ošiem slimniekiem viet s, kur m kstie audi tiek
saspiesti starp skeleta kauliem un gultu. Asinsvadi ir aizspiesti, audi
nesa em bar bu, un veidojas la. S kum redzams aps rtums,
c tam epidermas atsl ošan s - par s virspus ja li a, kura
c tam iet dzi um un plašum . Smagos gad jumos redzami
neapsegti skeleta kauli, var veidoties osteomiel ts. Parast
lokaliz cija: krusta kaula apvidus, pap ži, trohanteru zona, l psti u
rajons. Decubitus veidošan s ir sliktas kopšanas rezult ts.
r s t š a n a ir oti gr ta, t c galven v ba ir j velta
profilaksei. Mazkust gie pacienti regul ri j groza. da j tur t ra,
mazg jot ar deni un ziep m, nor jot ar spirtu. Spiediena viet s
liek m ksta materi la palikt i (porolons), kas erme a spiedienu
sadala plaš laukum . Slimnieka kop jam j nodrošina, lai
pacienta dab gie izdal jumi (sviedri, fek lijas, ur ns) nemacer tu du
un saburz jies palags un cietu bar bas vielu gabali i nerad tu
papildus spiedienu un das berz šanu.
dera dobuma drenas un tamponi.
D r e n a s v dera dobum ievieto, lai:
• evaku tu š idrumu, strutas;
• kontrol tu asi ošanu un zarnu fistulu veidošanos.
133
IRUR IJ IRUR IJA
Atst t drenas tikai antibiotiku ievad šanai ir neracion li. Jau
c 24 stund m ap drenu veidojas kan ls, un irurga iecer
dera dobuma apskalošana ar medikamentiem nenotiek. Drenas
iz em tad, kad izdal jumi caur t m beidzas. Drenas, kas ievietotas
iesp jamas fistulas kontrolei, tiek tur tas 4-7 dienas ar tad, ja
izdal jumu nav (nedrošs duodena stumbrs p c ku a rezekcijas).
T a m p o n i v dera dobum tiek atst ti:
• hemost zei - dif zas asi ošanas gad jum ;
• lai norobežotu infekciozo zonu no veseliem audiem,
sagatavojot ce u iesp jamai fistulai;
• lai veidotu telpu atk rtot m oper cij m (piem ram, pancreas
nekrektomijai).
Ja tampons atst ts hemost zes nol , to parasti iz em 2.-3.
dien p c oper cijas, viet atst jot šaur ku tamponu vai caurul tes
drenu. Tos maina katru dienu, ievietojot br arvien sekl k, lai
br ce sadz tu no dzi uma.
Ja tampons ievietots infekciozu per u norobežošanai, to
parasti maina 4.-5. dien , kad ap tamponiem ir izveidojušies stabili
audu salipumi, veidojot kan lu. P c tam, pielietojot maz ka izm ra
tamponus, auj br cei pak peniski sl gties.
Ja tampons atst ts, oper jot destrukt vu pankreat tu, tad t
nol ks ir uztur t pietiekoši plašu telpu paredzamaj m nek-
rektomij m. Atk rtotas relaparatomijas šaj gad jum ir b stamas, jo
tri veidojas mas vi saaugumi, un reoper cija draud ar plaš m
deseroz cij m un zarnu fistulu veidošanos. rst jot destrukt vu
pankreat tu, pielieto ar divu vai tr s kan lu drenas irig cijai, lai
atš aid tu toks nus un strutas, un akt vai izdal jumu ats kšanai.
das sist mas prasa r gu uzraudz bu un kopšanu.
INTENS VA TERAPIJA IRUR IJA
IRUR ISK SLIMNIEKA PREOPERATlV
IZMEKL ŠANA UN SAGATAVOŠANA ANEST ZIJAI
1. IRUR ISK SLIMNIEKA IZMEKL ŠANA PIRMS
OPER CIJAS UN ANEST ZIJAS
irur isk slimnieka nepietiekama un pavirša izmekl šana, k
ar t neadekv ta sagatavošana oper cijai un anest zijai var b t
saist ti ar nopietniem sarež jumiem un augstu peri-operat vo
mirst bu, neraugoties uz tehniski sp doši paveiktu oper ciju.
sdien s iev rojami pieaudzis vec ka gadag juma pacientu
skaits, kam ir nepieciešamas gan neatliekam s, gan pl nveida
irur isk s oper cijas, un, neapšaub mi, tie r gi j izmekl un
attiec gi j sagatavo oper cij m.
Nereti uz oper ciju galda non k ar pacienti ar sirds un
asinsvadu, elpošanas, endokr s, aknu, nieru un citu org nu un
sist mu patolo iju, kas var pasliktin ties oper cijas un anest zijas
laik un beigties fat li. Tan paš laik nereti slimniekiem pirms
oper cijas un anest zijas tiek veikti d rgi un nevajadz gi
izmekl jumi, kuri ne tikai neietekm irur isk s rst šanas taktiku,
bet ar sad rdzina rst šanu un pagarina rst šanas laiku.
Preoperat s izmekl šanas galvenais m is ir konstat t
patolo isk s izmai as organism , kas var palielin t irur isk s
oper cijas un anest zijas risku.
1.1. Preoperat s izmekl šanas galvenie uzdevumi:
1) nov rt t pacienta fizisko st vokli, preciz jot, vai tas patreiz ir
optim ls un vai pacients var p rciest pl nojamo oper ciju un
anest ziju. Slimnieka droš ba tiek izvirz ta priekš pl ;
2) preciz t, vai pacienta visp jo st vokli var uzlabot, lietojot
papildus rstniecisk s metodes, t di samazinot irur isko risku
(piem ram, smagas an mijas, respirator s un kar-di s mazsp jas
korekcija, u. tml.);
133
 IRUR IJA P I R M S UN P C OPER C I J A S PER I O DS, I NT E N S T ERAPI JA IRUR IJ

3) preciz t, vai noz papildus izmekl šana sniegs jaunu - visiem pacientiem, kam paredzamas traumatiskas ope
inform ciju par pacienta visp jo st vokli un vai t izmain s cijas ar iev rojamu asins zudumu,
rst šanas taktiku; - pacientiem ar tumšu du.
4) kop ar irurgu izv ties irur isk s oper cijas apjomu jos gad jumos - p c vajadz bas.
(atkar no pacienta st vok a t var b t radik la vai paliat va), k Bio miskie r ji - cukurs, urea, kreatin ns, elektrol tu saturs asin s -
ar izv ties anest zijas metodi un veidu, inform jot par to pacientu nosaka:
un t pieder gos. - pacientiem, kas vec ki par 60 gadiem, bet jaun kiem
Pacienta oblig preoperat izmekl šana paredz: - p c speci m indik cij m (piem ram, caureja, vemšana,
a) anamn zes datu preciz šanu; diab ts, aknu un nieru patolo ija, diur tisku l dzek u, stero -
b) fizik lo izmekl šanu; du, sirds glikoz du lietošana u. tml.).
c) laboratorijas datu un funkcion s izmekl šanas Aknu funkcion lie r ji - bilirub ns, olbaltums, fermenti, protromb ns,
rezult tu v rt jumu. fibrinog ns - j nosaka: ~ pacientiem ar aknu patolo iju;
- pacientiem, kas regul ri lieto alkoholu; vai p c cit m
1.2. Anamn ze. indik cij m.
Iev cot anamn zes datus: Kr šu kurvja org nu rentgenogr fija (skopija) j veic oblig ti:
• j noskaidro, vai pacientam nav en tiski p rmantotu slim bu, - pacientiem, kas vec ki par 60 gadiem;
kas ietekm anest zijas gaitu un paaugstina irur isko risku - visiem pacientiem pirms torak m oper cij m;
(piem ram, porf rija, maligna hipertermija, hemof -lija, miotonisk - pacientiem no novadiem, kur iedz vot ji slimo ar tuberkulozi.
distrofija, hol nester zes sint zes trauc jumi, sirpveida an mija u. Elektrokardiogramma j veic:
tml.); - visiem pacientiem, kas vec ki par 50 gadiem;
• anamn ze j preciz respirator s, kardiovaskul s ( paši - pacientiem ar s dz m par sirds un asinsvadu sist mu;
miokarda infarkta), nervu, nieru, aknu, psihisk s un citas - pacientiem ar zin mu kardi lo patolo iju;
saslimšanas un to sekas; j piev rš uzman ba Austr lijas anti-g na - pacientiem ar kardi lo patolo iju anamn ze; citos gad jumos - p c
un HIV n jiem; j preciz , vai nav gr tniec ba, jo oper cija un vajadz bas.
anest zija var izrais t gan priekšlaic gas dzemd bas, gan aug a Papildus izmekl jumi - koagulogramma, asinsg zes, s elpošanas
boj eju; funkcion lie testi, ehokardiogr fija, veloer-gometrija un citi - j veic p c
• j sa em inform cija par iepriekš m oper cij m un vajadz bas.
anest zij m, par komplik cij m, kas saist tas ar t m (piem ram,
trombofleb ts, plaušu art rijas trombembolija, p cope-r cijas 2. IRUR ISK RISKA V RT JUMS
nelabums u. tml.);
• j noskaidro alergoio isk un farmakolo isk anamn ze, 1961.g. Amerik u Anesteziologu asoci cija (ASA) apstiprin ja fizisk
piev ršot uzman bu z vielu panesam bai, k ar b stamo st vok a v rt šanas sist mu, kas k uva popul ra vis pasaul , paredzot
medikamentu patreiz jai lietošanai (piem ram, tr scikliskie pl nveida vai neatliekamo operat vo iejaukšanos. T sast v no 5 riska
antidepresanti un citi antipsihiski prepar ti, pretapaug ošan s pak m. ASA klasifik cij emti v sekojoši r ji:
vielas u. tml.); • irur isk pacienta visp jais st voklis atkar no
• j preciz , vai pacients nesm , nelieto koka nu, ma- pamatsaslimšanas;
rihu nu, hero nu, alkoholu lielos daudzumos, paskaidrojot • esoš blakuspatolo ija un t s kompens cijas pak pe;
pacientam š s inform cijas svar gumu iesp jamo sarež jumu • slimnieka vecums.
profilaks ;
• j noskaidro pacienta pašreiz s s dz bas un fizisk s ASA I pak pe.
aktivit tes pak pe, bet pirms neatliekam m oper cij m ar p Praktiski vesels cilv ks, iz emot slim bu, kuras d j izdara oper cija
diena un š idruma lietošanas reize. (piem ram, gados jauns pacients, kam ir bruka, apendic ts).
ASA II pak pe. Pacientam ir maz izteikta k das org nu sist mas
1.3. Fizik izmekl šana. patolo ija, kura neierobežo t funkcion lo aktivit ti (piem ram, kompens ts
c r gas anamn zes datu anal zes j veic pacienta cukura diab ts, kontrol jam arteri hipertensija u. tml.).
tiec ga izmekl šana, piev ršot speci lu uzman bu pato- ASA III pak pe. Pacientam ir m rena vai izteikta k das org nu
lo isk m izmai m dz bai svar s sist s un org nos. sist mas patolo ija, kas ierobežo t funkcion lo aktivit ti, ta u š s sist mas
Nepieciešam bas gad jumos parast s palp cijas, perkusijas, dekompensetas mazspejas nav (piem ram, insulin jamais diab ts ar
auskult cijas metodes j papildina ar speci m augš jo elpošanas izmai m daudzos org nos, ilgstoša bronhi astma, sirds iš misk slim ba
ce u un kakla rajona p rbaudes metod m, kas pai dz prognoz t u. tml.).
laringoskopijas un trahejas intub cijas iesp jam bu, vai izv ties ASA IV pak pe. Pacientam ir k das org nu sist mas oti izteikta
alternat s intub cijas un anest zijas metodes (piem ram, (dekompen-s ta) patolo ija, kas rada past gus draudus dz bai
intub cija ar bronhoskopa pal dz bu, tra-heostomija, laringe s (piem ram, sirdskaite vai cita dekompens ta kardiovaskul patolo ija,
maskas pielietošana u. tml.). elpošanas, aknu, nieru mazsp ja, smags septisks st voklis u. tml.).
Ja tiek pl nota re ion anest zija (nerva bloks, spin , ASA V pak pe. Mirstošs pacients. Let lais izn kums ir gaid ms 24 st.
epidur ) vai invaz vais monitorings, paredzamo manipul ciju laik neatkar gi no t , vai to oper , vai n .
re ion r gi j apskata da un anatomisk s patn bas. Neatliekamo oper ciju gad jumos katrai riska pak pei pievieno burtu
"N".
1.4. Laboratorijas datu un funkcion s izmekl Daž s pasaules kl nik s, ar Latvij , izmanto Barth un Meyer pied to
šanas rezult tu v rt jums. 7 pak pju irur isk riska klasifik ciju.
Rut nas iaboratorisk s un instrument s izmekl šanas
metodes kop ar apskates laik ieg tiem datiem dod pietiekamu
inform ciju par slimnieka fizisko st vokli. J atsak s no metod m,
kas b tiski nemaina irur isk s rst šanas taktiku.
Rekomend j ami e oblig ti e izmekl jumi:
Ur na anal ze - visiem pacientiem (t pal dz diagnostic t
diab tu, par kuru slimnieks nav zin jis agr k).
Asins anal ze ar oblig to Hb un Ht noteikšanu:
- vis m sieviet m,
- visiem pacientiem, kas vec ki par 60 gadiem,

134
 P I R M S UN P E C O P E R A C I J A S P E R I O D S , I N T E N S V A T E R A P I J A I R UR IJ IRUR IJA

Pl nveida oper ciju gad jumos izdala 4 pak pes: 3. Nov rst vai mazin t ar oper ciju un anest ziju saist tos sarež jumus
I - atbilst ASA l-ll; un blakuspar bas:
II - atbilst ASA III; a) mazin t g ot du sekr ciju mutes dobum un elpošanas ce os;
III - atbilst ASA IV; b) nov rst vai mazin t nervus vagus refleksu;
IV - atbilst ASA V. Neatliekamaj irur ij c) mazin t ku a sekr ciju un rad t antac do efektu;
izdala 3 pak pes: d) mazin t simpatoadren lo aktivit ti;
V - pacienti, kurus oper steidzam k rt , bet kuri e) nov rst vai mazin t p coper cijas nelabumu un vemšanu.
cit di b tu attiecin mi uz I - II pak pi;
V! - pacienti, kurus oper steidzam k rt , bet kuri b tu vielas, ko lieto premedik cij .
attiecin mi uz III pak pi;
VII - pacienti, kurus oper steidzam k rt , bet kuri cit di 1. Psihes nomierin šanai, sedat efekta, miega un amn -
tu attiecin mi uz IV pak pi, proti, slimnieki, kuriem paredzams zijas nodrošin jumam:
let ls izn kums 24 st. laik , pat ja oper cija netiktu veikta. 1.1. miega l dzek i (barbitur ti: piem., fenobarbit ls, nembut ls);
1.2. lielie trankvilizatori:
3. PATOLO ISKIE ST VOK I UN SASLIMŠANAS, KAS 1.2.1. neiropl i (fenotiaz ni: piem ram, pipolf ns,
PALIELINA OPER CIJAS RISKU prometaz ns);
1.2.2. neirolepti i (droperidois, haloperidols);
• sastr guma sirds mazsp ja, kardiomiop tija un st voklis p c 1.3. mazie trankvilizatori vai sedat vie l dzek i (benzo-
rciesta miokarda infarkta pirms 3 - 6 m nešiem; diazep ni: piem ram, seduks ns, midazol ms, lorazepams
• dekompens tas sirdskaites; vai citi).
• sirds ritma trauc jumi, paši kambaru ekstrasistolija, > 5/min;
• visp js smags st voklis: aknu, nieru, respirator 2. Analg zijas un anest zijas nodrošin jumam un potenc šanai:
mazsp ja; 2.1. opi ti (morf ns);
• izteikta aptaukošan s; 2.2. opio di (promedols, petid ns, tramadols, fentan ls, omnopons);
• torak s un plašas abdomin s oper cijas; 2.3. nestero die pretiekaisuma l dzek i (diklofenaks, ibu-profens un
• neatliekam s un steidzam s oper cijas, kad nav citi).
iesp jams pacientu vispus gi izmekl t.
a pacienta st voklis ir oti nopietns, tad j rt , vai pl nojam s 3. Ar anest ziju un oper ciju saist to sarež jumu profilaksei:
oper cijas risks nav liel ks par ieguvumu no oper cijas un vai 3.1. M-holinol tisk s (antihol ner isk s) vielas, kas mazi
nepast v alternat irur isk oper cija, kas ir maz k traumatiska. na g ot du sekr ciju, mazina nervus vagus refleksu (atrop ns,
Pl nveida irur ij j pan k blakuspatolo- ijas kompens cija un, ja skopolam ns, giikopirol ts);
tas ir iesp jams, oper cija j atliek, l dz pacienta st voklis uzlabojas. 3.2. prethistam na vielas, kas aizkav histam na nelab
go ietekmi uz organismu, nov rš un mazina aler isk s
4. PL NVEIDA OPER CIJAS J ATLIEK reakcijas;
3.2.1. H1 receptoru antagonisti (dimedrols, difenhid-ram ns);
• slimniekiem ar ak tu respiratoro saslimšanu, 3.2.2. H2 receptoru antagonisti, kas mazina ku a sekr ciju
elpošanas mazsp ju; un acidit ti (cimetid ns, ranitid ns), un omeprazols;
• slimniekiem ar dekompens tu kardiovaskul ro 3.3. antac s vielas: n trija citr ts 0,3 mol/l -10-20 ml; magn zija
patolo iju; trisilik ts vai oksid ts (almageis);
• slimniekiem ar dekompens tu endokr no 3.4. antiem tisk s vielas, kas nov rš vai iev rojami mazina
patolo iju (piem., cukura diab ts, tireotoksikoze u. tml.); coper cijas nelabumu un vemšanu (metoklopram ds, HT3 receptoru
• dažu z vielu lietošanas gad jumos, jo mijiedarb ba blokators ondansetrons, granisetrons; droperidois; fenotiaz ni).
ar anest tiskiem l dzek iem, miorelaksantiem u.c. var rad t n
jošas komplik cijas. paši j uzsver, ka 2 ned as pirms oper 4. Z vielas ar specifisku terapeitisko efektu - p c indik ci
cijas j atce monoaminooksid zes inhibitori un acu pilieni "Eho- m: stero di, antihipertens vie, antiaritmiskie, koronarol tis-
thiopate", 6 dienas pirms - pretapaug ošan s z vielas, 3 dien kie l dzek i un antibiotikas.
as pirms oper cijas - amitriptil ns.
a oper cija tom r ir j veic, j rdom anest zijas taktika, kas Netieš s premedik cijas piem rs:
tu maz k b stama pacienta vesel bai. Parasti pacients pirmsoper cijas vakar un agri oper cijas r
sa em:
5. IRUR ISK SLIMNIEKA PREOPERAT - miega l dzekli (piem ram, fenobarbit lu vai barbamilu 0,1 per os);
FARMAKOLOGISK SAGATAVOŠANA - sedat vo l dzekli (piem ram, diazep mu 5-15 mg per os);
(PREMEDIK CIJA) - antihistam na l dzekli (piem ram, dimedrolu 0,05 per os);:
- opio du - vajadz bas gad jumos (piem ram, promedolu 20 mg
Par premedik ciju pie emts saukt dažu specifisku z vielu intramuskul ri).
pielietošanu pirmsanest zijas period , kuru uzdevums ir atvieglin t Tieš s premedik cijas piem rs:
priekš st vošo anest ziju, nov rst vai mazin t oper cijas un - atrop ns 0,6 - 1,0 mg i/v ( atkar no pulsa frekvences);
anest zijas b stam bu, palielin t pacienta droš bu. Premedik cijai - diazep ms 3 - 5 mg (l dz 10 mg) i/v;
dom s z vielas tiek noz tas papildus p jai farmakoterapijai. - promedols (petid ns) 20 mg i/v;
Premedik cijas galvenie uzdevumi: - dimedrols 20 mg i/v, (tavegils, suprast ns);
1. Nodrošin t sedat vo efektu, nomierin t pacientu, mazin t - droperidois 0,6 - 1,25 mg i/v.
uztraukumu, rad t mieru un miegu nakt pirms pl nveida oper cijas. Vec ka gadag juma pacientiem un slimniekiem ar bla-
2. Nodrošin t analg ziju gad jumos, kad past v s pju sindroms, kuspatolo iju visu z vielu devas j samazina, bet pacientiem, kas
di ar potenc jot (pastiprinot) priekš st vošo anest ziju. vec ki par 75 gadiem, no t m dažreiz j atturas depres -

135

135
 IRUR IJA P I R M S UN P E C O P E R A C I J A S P E R I O D S , I N T E N S TERAPIJA IRUR IJ

još efekta d . Efekt vas premedik cijas rezult oper cijas dien
pacients ir mier gs un miegains, kas atvieglina anest zijas
uzs kšanu un t s nodrošin jumu. Neatliekam s irur ijas gad jum
pacients parasti sa em tiešo premedik ciju.
IRUR ISK SLIMNIEKA INTENS TERAPIJA
PECOPERACIJAS PERIODA
irur isk oper cija izraisa likumsakar gas daudzu org nu un
sist mu izmai as, kas p coper cijas st vokl var izpausties k
dekompensacija vai mazspeja un ir v rt jama k "p coper cijas
slim ba".
Intens terapija ir kritisko st vok u hemodinamikas, g zu
mai as, metabolisma trauc jumu profilakse un t ja vai agr na
intens va rst šana, izmantojot speci li izstr tus pa mienus,
metodes, manipul cijas un z vielas.
Intens s terapijas svar kie komponenti šaj period ir ar
irur isk slimnieka visp st vok a intens va kontrole un
rt jums, trauc jumu agr diagnostika un savlaic ga korekcija.
rstnieciski pas kumi paredz ar dažu org nu vai sist mu
funkciju aizvietošanu, paši tad, ja ir radušies kritiski st vok i,
piem ram, respirator mazspeja, nieru mazspeja, he-patoren lais
sindroms u. tml. Pareizi un savlaic gi veikta intens terapija
coper cijas period samazina irur isko slimnieku mirst bu.
Intens s terapijas uzdevums ir uztur t un stabiliz t dz bai
svar go org nu un sist mu funkcijas kritiskajos apst os, kas ietver
hemodinamikas trauc jumu, hipoksijas, dens un elektrol tu
trauc jumu, metabolisma trauc jumu un daž du p coper cijas
period izrais tu patolo isko st vok u profilaksi un intens vo terapiju,
1. HEMODINAMIKAS TRAUC JUMU PROFILAKSE UN
INTENS TERAPIJA
1.1. Hipotens sindroma raksturojums.
Arteri hipotensija ir viena no visbiež k sastopam m
coper cijas perioda komplik cij m, kas rada audu hipoper-f ziju,
neadekv tu sk bek a un daž du substr tu pieg di tiem.
Audu hipoksijai rakstur gs neefekt vais anaerobais metabo-
lisms un piensk bes uzkr šan s audos, kas rada acid miju.
Seviš i jut gi pret arteri spiediena samazin šanos ir i-
rur iskie pacienti ar daž du blakuspatolo iju, kam parasti ir
paaugstin ts asinsspiediena l menis. Šiem slimniekiem var b t
ateroskleroze, stenotiskas sirds v rstu u saslimšanas, hronisk
arteri hipertensija, palielin ts intrakrani lais spiediens, nieru
mazspeja, k ar citi patolo iski st vok i, kas ietekm cirkul cijas
autoregui ciju.
uzsver, ka hipotensijas st vokl autonom nervu sist ma
cenšas uztur t perf ziju galvenok rt smadzen s, sird un nier s.
coper cijas period , kombin joties daudziem patolo iskiem
faktoriem, šie kompensatorie meh nismi tri izs kst.
Arteri hipotensija ir sistolisk arteri spiediena sama-
zin šan s l dz 80 mm Hg vai samazin šan s par 30%, sal dzinot ar
parasto spiediena l meni miera st vokl .
Arteri s hipotensijas s i m pto m i: s ipes^ sjnjsj nj^[d r tehi-
kardi a; samazin ta diur ze; nelabums; dezorient cija, apzi as
trauc jumi, bezsama a^Sie simptomi nor da tieši uz asinsrites
autoregul cijas kompensatoro meh nismu izs kumu.
Arteri s hipotensijas sekas ir svar gas irur isk s slim bas
prognoz . T var izrais t cerebr lo iš mi u un iš misko insultu,
miokarda iš miju un infarktu, ak tu nieru mazsp ju, zarnu sienas
infarktu, muguras smadze u iš miju un infarktu ar paral zes sek m,
dzi o v nu trombozi, plaušu trombemboii-ju. Aknu hipoperf ja
samazina tas metabol s sp jas, aizkav z vielu un toksisko
metabol tu atind šanu u. tml.
Arteri s hipotensijas iemesli: absol ta hipovoi mija,
relat va hipovoi mija, sirds kambaru disfunkcija, sirds ritma
trauc jumi, sist mas vaskul s rezistences samazin šan s.
Absol ta hipovoi mija.
;
ir cirkul još intravaskul asi u daudzuma sama7
šan s. T s iemesli:
a) savlaic gi adekv ti nekompens ta asi ošana oper cijas
laik ;
b) redzama vai sl pta irur isk asi ošana p coper cijas
period ;
c) liels š idruma zudums, ko izraisa t.s. "treš s telpas"
veidošan s - proti, š idruma p rvietošan s traumatiz tajos audos.
"Treš telpa" var past t 24-48 st. p c oper cijas. Ar to saist tie
zudumi var b t iev rojami, paši, ja pievienojas t da komplik cija k
anafilaksija vai plaušu t ska;
d) lieli asinsizpl dumi traumatiz tajos musku os p c
traum m vai ortop disk m oper cij m, retroperitoni asi
ošana u.c;
e) dil cijas koagulop tija, disemin intravaskul koa-
gul cija ("DIK" sindroms) u.c. rec šanas trauc jumi, kas var
rad t mas vu dif zu asi ošanu.
Absol s hipovol mijas rezult ts - samazin ta sirds iz-sviede
un arteri hipotensija. R e l a t hipovoi mija.
Relat s hipovol mijas st vokl cirkul jošais intravaskul
idruma daudzums neatbilst palielin tajam asinsvadu gultnes
tilpumam. T du disproporciju izraisa:
a) simp tisk blok de, kuru rada spin vai epidur
anest zija. Šaj gad jum palielin s v nu tilpums, samazin s
venoz attece un sirds kambaru pild jums;
b) medikamentu - alfaadrenoblokatoru (droperidols,
aminaz ns), histaminog no z vielu (morf ns) un nitr tu (nit
roglicer ns) - pielietošana;
c) tra asins prepar tu (plazma, tromboc tu masa), 5 ar
asins aizvietot ju (reopoligluk ns) transf zija, kas veicin histam na
atbr vošanos un vazodilat ciju;
d) meh nisk plaušu ventil cija ar lielu pozit vo spiedienu
ieelp . T saspiežot torak s v nas, samazina venozo atteci;
e) tensijas pneimotorakss;
0 v.cava inf. un aortas kompresija gr tniec m, paši poz cij uz
muguras, kas rada t.s. "aortokav lo sindromu";
g) asc ts vai k ds cits intraabdomin ls veidojums, kas trauc
venozo atteci;
h) strauja erme a poz cijas mai a, paši p rvietojot pacientu
no horizont st vok a s dus poz cij , pace ot to st vus vai mainot
Trendelenburga poz ciju. T rada ortostatisk s izmai as asinsrit
un relat vo hipovol miju. Š s izmai as paši b stamas irur iskiem
slimniekiem p c z vielu vai re ion s anest zijas izrais s
simp tisk s nervu sist mas blok des. S i r d s kambaru
mazspeja.
Miokarda kontraktil s sp jas samazin šan s ir ar viens no
biež kajiem p coper cijas perioda arteri s hipotensijas
iemesliem. Š iemesla d sirds nav sp ga uztur t norm lu sirds
izsviedi. Parasti to nov ro irur iskiem slimniekiem ar preoperat vu
sirds patolo iju. T s iemesli:
a) p coper cijas hiperhidrat cija. T šai slimnieku kategorijai
izraisa ak tu sirds mazsp ju, plaušu t sku, kas izpaužas ar
hipotensiju, veicinot v l liel ku kreis kambara mazsp ju;
b) plaušu trombembolija vai gaisa embolija, kas rada lab
kambara mazsp ju;
c) ak ts perikard ts un sirds tampon de, kas meh niski izraisa
ventrikulu pild juma trauc jumus;
d) ak miokarda išemiz cija un kardiog nais šoks;
e) medikamentu iedarb ba: lok lie anest ti i ar kardiode-
pres jošo efektu un betaadrenoblokatori (metaprolols, ate-nolols,
propranolols);
f) hemodil cijas vai citr ta izrais hipokalci mija;
g) ak ta metabol un respirator alkaloze, k ar izteik
ta acid mija;
h) p coper cijas drudzis un drebu i, jo pieaug piepras jums
c 02.
oti svar gi arteri s hipotensijas laik kontrol t EKG, paši ST
segmentu, T vilni. Tas auj savlaic gi diagnostic t iš miju miokarda
pirms arteri s hipotensijas iest šan s. In-

136
136
 PI R M S UN P COPER C I J AS PERI ODS, I NT E NS V A T E R API J A I R UR IJ IRUR IJA

tens vs monitorings, agr diagnoze, savlaic ga intens terapija cijas izrais ta); hipoksija; p rpild ts ur np slis; p rslodze ar
var mazin t oti augsto mirst bu, kas rakstur ga šai slimnieku idrumiem - hipervolemija; hipotermijas izrais ta vazokon-strikcija;
grupai. S i r d s r i t m a t r a u c j u m i . pes; antihipertens vo z u atcelšana; arteri hipertensija k
Nopietni sirds ritma trauc jumi nereti izraisa izteiktu arteri lo blakuspatolo ija, kas saist ta ar feohromocito-mu, nieru patolo iju,
hipotensiju. Tie parasti ir nov rojami pacientiem ar pre-operat vi dishormon m saslimšan m un cit m novirz m; simp tisk s nervu
esošo blakuspatolo iju sirds un asinsvadu sist . sist mas aktiviz cija.
Hemodinamikas trauc jumus izraisa: Arteri s hipertensijas simptomi: galvass pes, br ces
1) sinusa bradikardija un blok des; asi ošana, izmai as acs diben (liecina par hronisku hipertensiju),
2) tahiaritmijas, paši paroksism tahikardija, triju fib-ril cija ST segmenta depresija EKG, stenokardija.
un pland šan s, ventrikul tahikardija ar frekvenci 140-150 x 1'. Arteri s hipertensijas komplik cijas: postoperat he-
Tas kav adekv tu ventrikulu pild jumu, samazina sistolisko mor ija, š idruma p rvietošan s "trešaj telp ", intracereb-r lie
tilpumu, sirds izsviedi un arteri lo spiedienu; asinsizpl dumi, intrakrani spiediena palielin šan s un smadze u
3) ventrikul fibril cija, bezpulsa ventrikul tahikardija un ska, intraokul spiediena palielin šan s u.c.
elektromeh nisk disoci cija ir dz bu apdraudoši st vok i, jo tie Arteri s hipertensijas terapija. Arteri s hipertensijas intens vai
izraisa asinsrites apst šanos. terapijai j t etiopa-to en tiskai - j izsl dz faktori, kas stimul
Sirds ritma trauc jumu izrais hipotensija paši smagi noris simp tisk s NS funkciju. Pie z vielu grup m, kas efekt vi samazina
slimniekiem ar sirds v rstu u patolo iju. S i s t m a s arteri lo spiedienu, pieder:
vaskul s r e z i s t e n c e s s a m a z i n š a n s un 1) z vielas, kas samazina simp tisk s NS aktivit ti (ben-
s iemesli: zodiazep ni, sedat vie prepar ti);
a) intens va organisma sild šana p c salšanas rada acid -miju 2) alfa un beta adrenoblokatori;
un tiešo vazodilat jošo efektu; 3) ganglioblokatori (pentam ns, benzoheksonijs);
b) septiskam st voklim ar rakstur ga asinsvadu rezistences 4) Ca jonu kan li u blokatori (nifedip ns);
samazin šan s un hipotensija; 5) angiotenz nkonvert jošo enz mu inhibitori (piem
c) jebkura antihipertens va vai vazoakt va prepar ta pie- ram, kaptoprils);
lietošana (piem ram, hidraloz ns vai nitroprusids), alfaadre- 6) diur tiski l dzek i (furosem ds, hipotiaz ds).
noblokators; trai arteri s hipertensijas korekcijai ieteicams nitro-prus ds
d) ilgstoša stero du pielietošana un to izrais tais stero du 0,5 - 0,8 mkg/kg/min., š dinot 50 mg 250 ml 5% glikoz , vai
defic ts izraisa virsnieru mazsp ju ar rakstur go hipotensiju. nitroglicer ns 0,2-5 mkg/kg/min.
Hipotensijai pievienojas š di simptomi: somnolence, letar i-ja, slikta
ša, drebu i.
2. HIPOKSIJAS PROFILAKSE UN INTENS TERAPIJA
Arteri s hipotensijas profilakse. Profilaktisko pas kumu
coper cijas perioda gaitu b tiski iespaido elpošanas
ietvaros j veic periodiska slimnieka visp st vok a kontrole,
mazsp ja un hipoksija.
pašu uzman bu piev ršot:
Par elpošanas mazsp ju uzskata t du organisma st vokli, kad
- slimnieka hidrat cijas st voklim pirms oper cijas;
augš jie elpošanas ce i un plaušas nav sp gas apg t
- oper cijas raksturam, t s ilgumam, asins un š idrumu
organismu ar 02 un izvad t C02.
zudumam un kompens cijai;
Postoperat s hipoksijas diagnostik liela noz me ir asins
- esošai hemost zei.
zu noteikšanai arteri laj s asin s (Pa 02; Pa C02), k ar asi u
nodrošina kardiovaskul s sist mas funkcion st vok a
oksigen cijas kontrolei - oksihemometrijai, pulsa ok-simetrijai,
kontrole (hemodinamikas r ji, EKG, diur ze). Intens s
karboksimetrijai.
terapijas pas kumi ietver:
Asins g zu normas:
1) sk bek a inhal ciju. Smagas hipoksijas gad jumos j veic
Pa02 = 110 mm Hg
trahejas intub cija un m ksl plaušu ventil cija;
PaC02 = 40 mm Hg
2) j pielieto t di vienk rši pa mieni k gr tnieces p r-
Sp02 (pulsa oksimetrija) 95 - 100%
vietošana later laj poz cij vai Trendelenburga poz cij p c
Sv02 (jaukto venozo asinu satur cija) 75%
ortostatisk m hemodinamikas reakcij m;
ETC02 - 33 - 45 mm Hg
3) intravenoz kristalo du, kolo du transf zija;
(C02 parci lais spiediens izelpojam gais ).
4) vazoakt vo vielu pielietošana. Šajos gad jumos labu efektu
2.1. Neadekv ta postoperat ventil cija un t s iemesli:
rada adrenal ns, dopam ns, dobutam ns inf ;
1) elpošanas centr s regul cijas trauc jumi, ko rada
5) ja 500 ml š idruma, tri ievad ti intravenozi, nerada pozit vu anest zijas, sedat vo, hipnotisko l dzek u un narkotisko anal-g ti u
efektu, j dom par sirds mazsp ju k hipotensijas iemeslu; depres joša p ciedarb ba uz elpošanas centru;
6) j rst sirds ritma trauc jumi: 2) elpošanas centr s regul šanas trauc jumi, ko rada CNS
- j rst s pju sindroms; patolo ija un cerebrovaskul s komplik cijas, var izrais t "apnoju
- j pielieto sedat vie prepar ti (piem ram, diazep ms u.c); mieg ";
- sinusa bradikardijas terapijai j pielieto atrop ns, glikopirol ts, 3) elpce u caurlaid bas trauc jumi, ko rada:
izoproterenols; a) bronhu, bronhiolu obtur cija ar g ot m, sekr tu,
- refrakt s bradikardijas gad jumos j pielieto elektrokardio- strut m, aspir m mas m un nesp ja tos atklepot postope-rat vaj
stimulators; period ;
- tahiaritmiskos gad jumos j apsver kardioversijas nepieciešam ba; b) hematoma kakl p c strumektomijas;
- septiskam st voklim rakstur go arteri lo hipotensiju kori ar c) paaugstin ta bronhu un bronhiolu rezistence
vazoakt m viel m; slimniekiem ar bronhi s astmas paasin jumu.
- ja hipotensijas pamat ir acid mija, j veic pH korekcija pirms 4) s pju sindroms, it paši p c liel m torak m un ab-
vazopresoru pielietošanas. domin m oper cij m, kas ierobežo ventil ciju;
1.2. Postoperat arteri hipertensija. 5) elpošanas meh niski trauc jumi, kurus rada ku a di-
Par arteri lo hipertensiju liecina diastolisk arteri spiediena lat cija, zarnu peristaltikas nom kums un v dera uzp šan s,
palielin šan s virs 100 mm Hg, k ar sistolisk arteri -" spiediena aptaukošan s u.c. Šajos gad jumos iev rojami samazin s plaušu
pieaugums par 30% virs norm la spiediena miera st vokl . un kr šu kurvja iestiepjam ba (angl. - compliance);
Arteri s hipertensijas iemesli: hiperkapnija (hipoventi- 6) elpošanas musku u v jums blakuspatolo ijas d (pie-
ram, miast nija, perif neirop tija) vai atlieku miorelak-s cijas
;

137

137
 IRUR IJA PI R M S UN P COPER C I J A S PER I O DS, I NT E N S V A T E R A PI J A IRUR IJ

7) nefiziolo iska pacienta poz cija uz oper cijas galda, kas 4. METABOLISMA TRAUC JUMU PROFILAKSE UN
izraisa ventil cijas trauc jumus. Tie turpin s postoperat -v INTENS TERAPIJA
period , ja slimnieks atk rtoti tiek novietots elpu apgr tinoš
st vokl ; 4.1. Hiperglik mija.
8) palielin ta "mirus " telpa (piem ram, plaušu emboli-jas Hiperglik mija, kas sasniedz 200 - 300 mg%, ir parasta
rezult ). par ba p coper cijas period . T pak peniski izz d un nerada
2.2. Neadekv ta postoperat oksigen cija un t s iemesli. probl mas.
1) plaušu funkcion s virsmas samazin šan s sakar ar Smaga hiperglik mija var izrais t glikoz riju, osmotisko diur zi
un pat hiperosmol ro komu. Slimniekiem ar cukura diab tu t
coper cijas pneimoniju vai atelekt m un preoperat s
liecina par insul na defic tu un var p riet diab tis-k ketoacidoz ,
patolo ijas paasin jumu; mas va aspir cija;
kam rakstur gs v jums, sausa da, apzi as trauc jumi.
2) funkcion s rezidu s kapacit tes samazin šan s,
Intens t e r a p i j a - insul na un k lija inf zija.
trauc jumi attiec ventil cija / perf zija;
slaic ga insul na pielietošana parasti normaliz glikozes saturu
3) plaušu vazokonstrikcija, izmai as plaušu art rijas spie-
asin s.
dien , kas rada izmai as attiec ventil cija / perf zija;
piev rš uzman ba cukura un k lija l me a kontrolei.
4) nepietiekama 02 pieg de;
5) 02 pat ri a pieaugums septisk st vokl vai izteikta drudža, 4.2. HipoglSk mija.
drebu u un paaugstin tas t° gad jum ; I e m e s l i - ilgstošas darb bas insul na lietošana p c-
6) mas vs asins zudums vai anemiz joša asins saslimšana, operat period , endog insul na hipersekrecija, insul na
kas samazina asins 02 transport jošo funkciju; rdoz šana.
7) C02 hiperprodukcija, hipertermijas un hiperaliment -cijas S i m p t o m i - v jums, sv šana, apzi as trauc jumi, koma.
apst os. Intens t e r a p i j a - 50% glikozes lietošana vai citu
23. Hipoksijas intens terapija. glikozi saturošo š dumu p rliešana.
Intens vai terapijai j t etiopato en tiskai.
Hipoksijas profilaksei j nodrošina Pa 02 starp 70 mm un 110 4.3. Sk bju un s rmu l dzsvara raksturojums un
mm Hg; 02 koncentr cijas frakcijai ieelpojam gais (Fi 02) j t ne trauc jumu korekcija.
maz kai par 0,6. K.Bernards (Claude Bernard) pirmais uzsv ra, ka norm lai
Hipoksijas intens s terapijas principi: organisma funkcion šanai vajadz ga iekš s vides past ba un,
+
1) J nodrošina sk bek a terapija. 02 j pievada caur de pirm m k rt m, l dzsvars starp H un OH joniem, jo organisms liel
+
daudzum izstr H jonus, kuru uzkr šan s var izrais t dz bai
guna katetriem vai sejas masku. Sk bek a pl smai j t 4
svar gu funkciju trauc jumus.
l/min. un vair k, koncentr cijai ieelpojam gais j t ne +
H jonu donori ir sk bes, bet to recipienti ir s rmi. Lai
maz kai par 35%. +
nodrošin tu konstantu iekš jo vidi, organismam H joni j iz-vadavai
Smagas hipoksijas gad jumos j veic trahejas intub cija un saista.
ksl plaušu ventil cija ar 100% sk bekli. Neatliekam s de raža aktivit ti apz ar pH v rt bu vai nmol/l. Acidoze
indik cijas m ksl gai plaušu ventil cijai ir Pa 02 < 60 mm Hg un Pa un alkaloze.
C02 > 60 mm Hg. Ekstracelul s telpas pH normas apst os ir 7,36 - 7,44 (44 -
2) j atjauno augš jo elpošanas ce u caurlaid ba (bronhu 36 nmol/l). A c i d m i j a noz asins pH pazemin šanos,
san cija ar bronhoskopa pal dz bu, bronhu lav ža, hidrat cija, sal dzinot ar normu. Acid miju izraisa acidoze. A I k a I m i j u ,
bronhu dren žas funkcijas stimul šana ar inhal cij m, klepus t.L, st vokli, kad pH ir virs min s normas, izraisa alkaloze.
stimul šana, sekr ta š din šana, fizioterapija u. tml.). Respirator acidoze.
3) J s ar infekciju. Respiratorai acidozei rakstur ga pH pazemin šan s, kas
4) J s ar s pju sindromu. V lama epidur analg zi-ja. kombin jas ar PC02 palielin šanos hipoventil cijas rezult .
Respirator alkaloze.
Efekt vi ir ar nestero die pretiekaisuma prepar ti un citi analg tiskie
Respirator alkaloze raksturojas ar asi u pH palielin šanos,
dzek i.
kas kombin jas ar PC02 samazin šanos hiperventil cijas d .
5) J atjauno elpošanas meh nika (ku a, zarnu dekom-
Metabol acidoze.
presija, ievadot nazogastr lo zondi; peristaltikas stimul cija). Metabolajai acidozei rakstur ga asi u pH pazemin šan s ar
6) Centr s, k ar perif s nervu sist mas trauc jumu C02 vielmai u nesaist tu iemeslu d . To nereti d par
gad jumos j veic specifiska neirolo isk apr pe. nerespiratoro acidozi, ko biež k izraisa bikarbon tu zudums no
ekstracelul s telpas vai sk bju uzkr šan s taj . Metabol
3. DENS UN ELEKTROL TU L DZSVARA TRAUC JUMU alkaloze.
PROFILAKSE UN INTENS TERAPIJA P COPER CIJAS Metabolajai alkalozei rakstur ga asins pH paaugstin šan s, kas
PERIOD (sk. ar nod. 3.5.). nav saist ta ar respiratoro sist mu. To izraisa bikarbon tu
uzkr šan s ekstracelul raj telp vai sk bju zudums no t s. 4.3.1.
dens un elektrol tu bilance ir viens no svar kajiem Kompensator s sk bju un s rmu izmai as.
homeost zes komponentiem. Ja rodas elpošanas sist mas funkcion lie trauc jumi, var
izveidoties p r i m respirator acidoze vai
Hipovol mija, hipotensija, hipertermija, vemšana, diare-ja,
alkaloze.
idrumu zudumi caur dren m, diur zes stimul cija vai olig rija
Ja respirator s probl mas turpin s vair kas stundas, nieres
izraisa dens un elektrol tu vielmai as trauc jumus jau pirmaj s
cenšas izvad t vai aiztur t bikarbon tu un kompens t trauc jumus.
coper cijas stund s. Kombin joties ar traumatisko t sku un
di var izveidoties s e k u n d vai k o m p e n s a t o r
iesp jamo hemor iju oper cijas br , tie var rad t izmai as m e t a b o l a c i d o z e vai alk a l o z e .
ekstracelul raj un intracelul raj telp . Prim respirator acidoze var kombin ties ar sekund ro
Agr p coper cijas period biež k nov ro š dus trau- metabolo alkalozi.
jumus: Piem ram, plaušu hronisk s obstrukt s saslimšanas izraisa
a) hipokali miju, PC02 palielin šanos, proti - prim ro r e s p i r a toro
b) hiperkali miju, a c i d o z i . T s kompens cijai nieres nov rš bikarbo-
c) hiponatri miju,
d) hipokalci miju,

138
 PI R M S UN P E C O P E R A C I J A S P E R I O D S , I N T E N S V A T E R A P I J A IRUR IJA IRUR IJA

ta ekskr ciju, palielinot bikarbon ta l meni ekstracelul raj telp , 7. tabula. Sk bju un sarmu l dzsvara trauc jumu diagnostika.
- rodas s e k u n d vaikompensator met a b o l P
C02
Trauc jumu PH HC03 BE
alkaloze. mm Hg
Analo iski p r i m r a r e s p i r a t o r a l k a l o z e , kuru veids mmol/l mmol/l
izraisa hiperventil cija, kombin jas ar s ekund r o Norma 7,35-7,45 35-45 20 - 28 -3 l dz 2,5
kompens ator o metabolo acidozi.
Gad jumos, kad att st s m e t a b o l i e t r a u c j u m i Kompensator N
(piem ram, diab tisk ketoacidoze), prim respirator
metabol a c i d o z e izraisa h i p e r v e n t i l c i j u , k acidoze
rezult iest jas s e k u n d respirator alk a l o z e ,
kas veicina pH normaliz ciju. J uzsver, ka metabolie trauc jumi Dekompens N- N-
iesaista respiratoro kompens ciju tr k, nek respiratorie - respirator
metabolo kompens ciju. acidoze
Slimniekiem ar pilorostenozi att st s metabol alkaloze (jo šaj
+ Kompens N
gad jum notiek H zudumi), kura tiek kompens ta ar respiratoro
metabol
acidozi. Diemž l t ir saist ta ar hipoventil ci-ju, kas savuk rt izraisa
acidoze
P02 samazin šanos. Hipoks mija savuk rt stimul elpošanu.
Kompensatoro respiratoro acidozi šeit nenov ro. Bufersist mas.
Bufersist mas ir substances, kas veicina pH normaliz ciju, Dekompens i N-
metabol
saistoties ar sk m vai s rmiem. 3/4 no vis m bufer-sist m
acidoze
atrodas š s, p da a - ekstracelul raj telp .
Pie bufersist m pieder p r o t e n i , h e m o g l o b ns, Kompens N
fosf ti, bikar bon tu s is t m a. paši svar gi ir respirator
bikarbon ti, kas nodrošina C02 ekskr ciju caur plauš m, un alkaloze
di tie var b t regul jami ar ventil ciju. Bikarbon tu ekskr cij
piedal s ar nieres. Plaušas izdala 16000 mmol/diennakt , bet Dekompens N- N-
nieres 40-80 mmol/dn. 4.3.2. Sk bju un s rmu izmai u respirator
interpret cija. alkaloze
Sk bju un s rmu interpret cijai izmanto sekojošus r jus: Kompens N
pH, HC03~ un PC02. Ar speci lu aparat ru nosaka P02, pH un PC02- metabol
Aktu lo bikarbon tu (AB) un HC03~ apr ina p c Henderson- alkaloze
Hanselbach vien dojuma. Standarta bikarbon ts (SB) ir Dekompens N-
bikarbon ta koncentr cija plazm , kad asins ir piln gi oksigen ta metabol
p 40 mm H vai 5
standartapst os (t 37° Q co2 - 9 /3 kPa)- Norma ir 22 - alkaloze
26 mmol/l. Dati, kas p rsniedz šos r jus, liecina par metabolo
N - norma
alkalozi, bet ja tie ir zem ki - par metabolo acidozi. zu ekscess - paaugstin ts
(BE) - p rpalikums. Tas par da starp bu starp BB (buferb m) - pazemin ts
norm un pacienta asin s, proti, tas par da, k du sk bju vai s rmu
daudzumu vajag ievad t, lai pan ktu pH l meni 7,4, ja PC02 ir 5,3 kPa
un t 37° C. Tas var b t ar « + » vai « - » z mi. Norma ir 0 ± 2 cija tiek pielietota smagas acidozes gad jumos slimniekiem ar
mmol/l. dekompens to cukura diab tu.
Pozit vo BE nov ro metabol s alkalozes, negat vo - me- Analo iskais princips j pielieto alkalozes gad jumos. Res-
tabol s acidozes gad jum . pirator s alkalozes korekcijai izmanto elpin šanas parametru
PC02 - og sk s g zes parci lais spiediens asin s. Norma izmai as, sedat vo terapiju, elpošanas aizturi, lai mazin tu hi-
vid ji 40 mm Hg (35-43) vai 5,3 kPa (4,67-5,73). perventil ciju.
pH norma ir 7,36-7,44. Metabol s alkalozes gad jumos vienlaic gi ar pamatc lo a
AB (HC03~) - aktu lais bikarbon ts vai faktiskais bikarbon ts. rst šanu j ievada inf zi - 0,9% NaCI, 5,85% NaCI, 7,45% KCI.
Norma vid ji 22-26 mmol/l. Izteikto metabolo alkalozi var kori t, ievadot š dumu, kas
satur 1 mmol HCI/ml den , ar trumu 1 mmoJ/kg/st., vai ar amonija
43.3. Sk bju un s rmu trauc jumu korekcijas principi. hlor du 5g dien per os.
Vadošais sk bju un s rmu trauc jumu korekcijas princips -
galven c lo a rst šana. Piem ram, PC02 korekcija tiek veikta ar 5. CITU PECOPERACIJAS PERIOD IZRAIS TO
ksl s plaušu ventil cijas parametru izmai m. PATOLO ISKO ST VOK U INTENS TERAPIJA
Gr ti ir rst t metabolo acidozi. rst šanas metodes ir
pretrun gas. Tradicion li tika ieteikts apr in t nepieciešamo n trija 5.1. Net hipotermija un drudzis vai drebuli.
bikarbon ta daudzumu p c formulas: NaHC03 (mmol) = BE x M (kg) coper cijas period sam bieži slimniekiem att st s
x 0,3, kur M ir erme a masa. drebu i, kurus izraisa i n t r a o p e r a t h i p o t e r m i ja un
Terapiju uzs k, ievadot 1/2 no apr in daudzuma, lietojot an es t zi j as vielas.
8,4% š dumu. Savuk rt intraoperat hipotermija ir tieši saist ta:
k p rliecin s, ka n trija bikarbon ta ievade var pa- a) ar oper ciju aukst telp ;
sliktin t organisma st vokli, paši p c p rciestas kl nisk s n ves, jo b) ar ilgstoši atv rt m oper cijas br m ( paši torako-
bikarbon ts ener C02 veidošanos, kas p rvietojas š s un rada abdomin m);
intracelul ro acidozi. )a ir ventil cijas trauc jumi, organisms nav c) ar aukstu š idrumu i/v p rliešanu;
sp gs izvad t C02 caur plauš m. T c tagad atsak s no d) ar liel m nemitrin to g zu pl sm m anest zijas laik .
tradicion s sodas ievad šanas p creani-m cijas period . Drebu i b atspogu o kompensatoru organisma reakciju,
Visos citos gad jumos j rst prim rais c lonis. Alkalini- kas realiz siltuma produkciju. Drebu u laik erme a t° var
paaugstin ties l dz 38-39° C. Starp drebu u pato e-n tiskiem
meh nismiem min, pirmk rt, oper cijas ilgumu

139

139
 IRUR IJA P I R M S UN P COPERACIJAS PERIODS, I NT ENS VA T ERAPIJA IRUR IJA

un, otrk rt, inhal cijas, k ar lok s anest zijas vielas, kas ie- 5.4. Ak s p coper cijas s pes.
vad tas spin I i vai epidur li. Pr ofilaks e. T er apija.
** Citi drebu u un drudža iemesli: sepse, medikamentoz aler ija, coper cijas s pes p rst v ak to s pju veidu un ir saist tas ar plašu
transf zijas reakcija. audu traumatizaciju un oper cijas br ces traumatisko t sku, kas savuk rt
erme a t° pazemin šanos un drudzi pavada vesela virkne st par ilgstošas patolo isk s impuls cijas avotu. Ne rst tas s pes
nelabv gu patofiziolo isku p rmai u: izraisa veselu virkni nelabv gu fizisku un psiholo isku efektu, kas var
- metabol acidoze; apdraud t dz bu.
- sk bek a pat ri a pieaugums par 300 - 400%; • Ciešot no s m, pacients reflektori sasprindzina kr šu
- C02 hiperprodukcija; kurvja un v dera sienas muskulat ru, kas savuk rt rada visu
- simp tisk s nervu sist mas aktiviz cija; elpošanas tilpuma samazin šanos un hipoksiju.
- sirds izsviedes palielin šan s; pes, nom cot klepus refleksu, veicina sekr ta uzkr šanos plauš s,
- arteri hipertensija un sirds ritma trauc jumi; to atelekt zi, plaušu infekciju.
~ tromboc tu funkcijas trauc jumi un koagulop tija; • Kardiovaskul rie efekti izpaužas k reflektor sim
- medikamentu metabolisma trauc jumi u.c. tisk hiperaktivit te ar tahikardiju, hipertensiju, perif s
paši b stama ir hipotermija, drebu i un drudzis slimniekiem ar rezistences palielin šanos un mikrocirkul cijas pasliktin ša
kardiopulmon s sist mas blakuspatolo iju, k ar vec ka nos, miokarda 02 pat ri a pieaugumu, miokarda išemiz ci-
gadag juma slimniekiem un b rniem. ju. Kombin joties ar respiratoriem efektiem, tie padzi ina hi
Intens s terapijas uzdevums - erme a t° normaliz cija, poksiju.
drebu u un drudža mazin šana. • Ak s p coper cijas s pes izraisa zarnu glud s muskulat ras
tonusa izmai as, peristaitikas samazin šanos, para-iiilsko leusu.
To var pan kt ar:
1) sild šanu, lietojot speci las segas un sild šanas ier ces; • S pju iespaid intensific jas katabolie procesi, pieaug negat
sl pek a bilance, z d apet te, pacients kr tas svar , samazin s t fizisk
2) siltu intravenozo š dumu ievad šanu;
aktivit te.
3) petid nu (10-20 mg) i/v;
• Ilgstošu p coper cijas s pju rezult att st s neirop -tisko s pju
4) citiem medikamentiem (magnija sulf tu, droperidolu,
st voklis, kas komplic jas ar pacientu bezmiegu, uztraukumu, "ment lo"
aminaz nu - samazin s de' as).
izs kumu.
a pacients tiek m ksl gi ventil ts, tas j turpina, l dz iest jas
Ak to p coper cijas s pju r s t š a n a s m e t o d e s :
normotermija.
1. Stipras un v jas iedarb bas opio di - agonisti.
5.2. Pacienta uzbudin jums un bezmiegs.
2. Viet (re ion ) anest zija: nervu, nervu pinumu blok de,
a uzbudin jums nav saist ts ar s pju sindromu, ir j pielieto
oper cijas br ces infiltr cijas anest zija.
benzodiazep nu grupas z vielas; efekt vs miega l dzeklis ir
3. Nestero die pretiekaisuma l dzek i.
notrazep ms - 5 - 10 mg.
4. Koanalg tisk s z vielas (tr scikliskie antidepresanti, an-
5.3. P coper cijas nelabums un vemšana.
tikonvulsanti, klonid ns, kortikostero di u.tml.).
coper cijas nelabums un vemšana ir sam bieži v rojama
5. Transkut na elektrisk nervu stimul cija (TENS).
c irur isk m, paši p c ku a un zarnu trakta, oper cij m (37 - 6. Elektroakupunkt ra, akupres ra.
59%), p c laparoskopisk m abdomin m oper cij m (40 - 77%), 7. Fizioproced ras. Stipras
c ilgstoš m ortop disk m oper cij m (46 - 67%). Bieži nelabumu iedarb bas opio di:
un vemšanu konstat p c neatliekam m un ambulator m
1. Morf ns 5 - 15 mg i/m, i/v ik katras 2 - 4 st.
oper cij m, liekot pacientam atrasties stacion ilg k, nek bijis
2. Morf ns inf 0,5 - 1,0 mg/st.
paredz ts. Nelabums un vemšana, kam ir past gs raksturs, rada
3. Morfina sulf ts (sevredols) 15 - 30 mg peros ik p c 4 - 6 st.
daudz nelabv gu seku.
4. Fentan ls 0,05 - 0,15 mg i/m.
To vid j min š das: 5. Fentan ls inf 24 - 93 mkg/st.
- irur isk s šuves netur šan s un atk rtotas oper cijas risks; 6. Fentan ls transderm li: l jam pl kstera veid vai ievad ms
- ku a satura aspir cija un misk pneimon ta briesmas; ar elektrotransport jošas sist mas pal dz bu (E-TRANS) ar
- dens un elektrol tu vielmai as trauc jumi; trumu 25 - 50 mkg/st.
- peror li lietoto medikamentu efekta mazin šan s; 7. Metadons 7,5 - 10 mg i/m ik p c 4-6 st; 2,5 - 25 mg per
- distresa st voklis; os ik p c 6-12 st.
- rst šanas sad rdzin šan s. 8. Petid ns (meperid ns, demerols) 50 - 150 mg i/m ik p c 2-4 st.
coper cijas nelabuma un vemšanas profilakses un terapijas 9. Buprenorfins 0,2 - 0,4 mg i/m, per os, sublingv li ik p c 6-8 st.
metodes: 10.Moradols (butarfonols) 0,5 - 2 mg i/v ik p c 3-4 st.,
1. Droperidols 0,01 mg/kg i/v, i/m. 1 - 4 mg i/m ik p c 3 - 4 st.
2. Metoklopram ds 0,15 mg/kg i/v, i/m, peros. 11. Pentazoc ns 30 - 60 mg i/v, i/m, s/k ik p c 4 st.
3. 5-HT3 receptoru blokatori: Epidur analg zija ar opio diem:
- ondansetrons 0,05 - 0,1 mg/kg i/v, i/m, 8 mg per os; 1. Morf ns 1 - 6 mg ik p c 6-24 st. (efekts iest jas
- dolasetrons 12,5 - 25 mg i/v; c 30 min.).
- granisetrons 1 mg i/v; 2. Petid ns 20 - 150 mg ik p c 4 - 8 st. (efekts iest jas
- tropisetrons 5 mg i/v. c 5 min.).
4. Antihistam na vielas: 3. Metadons 1 - 10 mg ik p c 6 -10 st. (efekts
- cikliz ns 50 mg i/m, i/v; iest jas p c 10 min.).
- dimedrols 10 - 35 mg i/m, i/v. 4. Fentan ls 0,025 - 0,1 mg ik p c 2 - 4 st. (efekts iest jas
5. Prohlorperaz ns 5-10 mg i/m, i/v. c 5 min.).
6. Atrop ns 0,4 - 1,0 mg i/m, i/v; 5. Sufentan ls 30 - 50 mkg ik p c 10 st. (efekts iest jas
- skopolam ns 0,2 - 0,65 mg i/m, i/v. c 7 min.).
7. Nefarmakolo isk s metodes: jas iedarb bas opio di:
- akupunkt ra, akupres ra. 1. Kode ns 15 - 60 mg i/m, per os ik p c 3 - 4 st. Maksim
coper cijas nelabuma un vemšanas profilakses nol kos diennakts deva 300 mg.
atturas no lielu opio du devu lietošanas s pju sindroma rst šan , 2. Dihidrokode ns (DHC continuus) 60 - 120 mg per os ik p c
aizvietojot tos ar alternat m metod m un z vie-l m, t.sk. ar 12 st.
nestero diem pretiekaisuma l dzek iem un viet ji lietojam m
anest zijas viel m.

140
140
 P I R M S UN P E C O P E R A C I J A S P E R I O D S , I N T E N S V A T E R A P I J A
3. Tramadols (trab rs, tram ls) 100 mg i/m, i/v, s/c ik p c 3 - 4
st, l dz 4 ampul m dien .
Lietojot stipras un v jas iedarb bas opio dus, j in s ar
m blakuspar m k elpošanas depresija, bradikardija,
nelabums un vemšana, ku a satura evaku cijas pal nin šan s,
bili trakta spazma, ur na retence.
Viet (re ion ) anest zija p coper cijas s pju
rst šan .
Ak to p coper cijas s pju rst šanai ir ieteicamas gan
daž das z vielas, gan daž das anest zijas metodes (br ces infil-
tr cija, nervu un nervu pinumu blok de, epidur anest zija).
Viet jie anest ti i:
1. Lidoka ns 0,5% - 1,0%, deva 7 mg/kg -
infiltr cijas anest zijai.
2. Lidoka ns 1 % - 2% deva, 7 mg/kg epidur lai anest zijai.
Lidoka na visp deva nedr kst p rsniegt 500 mg.
3. Lidoka ns 0,75% - 1,5% pinuma vai nervu blok dei, deva 7
mg/kg. Iedarb bas ilgums 1-2 st.
4. Mepivaka ns 0,5% - 1% 7 mg/kg infiltr cijas anest zijai.
5. Mepivaka ns 1% - 2% 7 mg/kg epidur lai anest zijai.
Maksim deva nedr kst p rsniegt 500 mg .
6. Mepivaka ns 0,75% - 1 % - pinuma vai nerva blok dei,
deva 7 mg/kg. Mepivaka na darb bas ilgums 1,5 - 4 st.
7. Priloka ns 0,5% - 1%, deva 8,5 mg/kg infiltr cijas
anest zijai.
8. Priloka ns 2% - 3%, deva 8,5 mg/kg epidur lai anest zijai.
Priloka na maksim deva nedr kst p rsniegt 600 mg .
9. Priloka ns 1,5% - 2%, deva 8,5 mg/kg nervu pinuma vai
nerva blok dei. Darb bas ilgums 1-3 st. P rsniedzot maksim lo
devu 600 mg, priloka ns izraisa methemoglobin miju.
10. Bupivaka ns (marka ns) 0,125% - 0,25%, deva 3,5
mg/kg infiltr cijas anest zijai. Darb bas ilgums 1,5 - 6 st.
11 Bupivaka ns 0,25% - 0,75%, deva 3,5 mg/kg epidu-r ial
anest zijai. Maksim deva nedr kst p rsniegt 225 mg. Darb bas
ilgums 1,5 - 5 st.
12. Bupivaka ns 0,25% - 0,5%, deva 0,125 - 0,25 mg/kg nerva
vai nervu pinuma blok dei. Darb bas ilgums 8 - 24 st.
13. Hlorproka ns 1%, deva 14 mg/kg infiltr cijas anest zijai.
Darb bas ilgums 0,5 - 1 st.
14. Hlorproka ns 1,5% - 3%, deva 14 mg/kg epidur lai
anest zijai. Maksim deva nedr kst p rsniegt 1000 mg. Darb bas
ilgums 0,5 - 1 st.
Lietojot viet s anest zijas z vielas, j em v to iesp jam
toksicit te, ja tie nok st intravaskul ri. T c j t piesardz giem,
veicot re ion lo anest ziju.
Nestero do pretiekaisuma l dzek u (NSPL) pielietošana
ak to p coper cijas s pju rst šan .
NSPL, inhib jot fermentu ciklooksigen zi, izraisa pro-
stagland nu veidošan s blok di, kas savuk rt mazina noci-ceptoru
jut gumu pret biolo iski akt m viel m (bradi-kin nu, histam nu, 5-
hidroksitriptam nu, seroton nu un cit m), kas vairum izdal s
traumatiz tajos un iekaisušajos audos, sasniedzot maksim lo
koncentr ciju 3 - 4 st. p c ievainojuma un k pinot s pju intensit ti.
Ak to p coper cijas s pju rst šanai ieteicami:
1. Diklofenaks (Diclofenac, Olfen, Ortofen) - 75 mg i/m
2 - 3 reizes dien ; 100 mg per rectum - p c vajadz bas.
2. Ibuprofens (Motrin) 200 - 400 mg, l dz 1200 mg diennakt
per os.
3. Ketorolaks (Toradol) 10 - 30 mg i/m 4 reizes dien , 10 mg
per os c vajadz bas.
4. Ketoprof ns 50 - 300 mg, i/v 12. st. laik
50 mg 3-4 reizes dien per os;
100 mg per rectum c vajadz bas.
5. Paracetamols (acetominofens) 0,5 - 1,0 g i/v, per os 4 - 6
reizes dien ; 1,0 - 1,5 g per rectum 4 - 6 reizes dien . Maksim
deva 4,0 g.
6. Paralg ns (paracetamols 400 mg + kode ns 30 mg, vai
paracetamols 800 mg + kode ns 60 mg) 4 - 5 reizes dien .
141
IRUR IJ IRUR IJA
No min taj m z viel m visdroš kie ir diklofenaks un pa-
racetamols, jo tie iev rojami neiespaido hemost zi, turpret aspir ns,
ibuprofens, ketorolaks var veicin t asi ošanu p coper cijas br .
Koanalg tisk s z vielas ak to p coper cijas s pju
rst šan :
1 . T r s c i k l i s k i e a n t i d e p r e s a n t i , izraisot seroton -na
un noradrenal na atpakajsatveršanas blok di presinaptiskaja
men , rada analg tisko efektu neatkar gi no iedarb bas uz nei-
rop tisko st vokli:
Amitriptil ns (Elavil) 25-100 mg per os;
Imipram ns 25-100 mg per os diennakts laik . 2.
Antikonvulsanti:
Fenito ns (Phenitoin) 1-15 mg/kg (vid ji 1 g), sadal ts 3 dev s,
ik p c 6 st., vai i/v 50 mg/min., k ar per os. 3 . A l f a - 2 a d r e n
or ec ept or u agonisti.
Klofel ns ir selekt vais alfa -2 adrenoreceptoru agonists, kas
inhib substances P atbr vošanos presinaptiskaja l men , prolon-g
re ion lo blok di, palielina postoperat vo analg ziju.
Klofel ns (Clonidin) 3,5 mkg/kg (0,05 - 0,1 mg) 3-4 reizes dien
per os, vai 0,15-0,3 mg i/v, bolus injekcij ; 1-2 mkg/kg/st. - inf zij ;
0,2-0,4 mg dien sublingv li; 0,1-0,3 mg transderm li.
Klofel ns epidur li: bolus 150-500 mkg (2-10 mkg/kg) ar 10 ml
trija hlor da izotonisko š dumu vai kombin cij ar viet jo
anest ti i inf zij ar trumu 10 - 40 mkg/st. (0,2 - 0,8 mkg/kg/st.).
Plexus brahialis blok dei izmam :
Klofel nu 25-150 mkg (0,5-3 n,Kg/kg) kombin cij ar lok lo
anest ti i.
Multimod s, sabalans tas ak to s pju rst šanas sh mas
dod iesp ju pan kt maksim lo analg tisko efektu un samazin t
iesp jam s farmakolo isko vielu blakuspar bas.
Nefarmakolo isk s ak to p coper cijas s pju rst šanas
metodes:
1. Transkut nervu stimul cija atvieglo s pes, iedarbojoties
ar elektrisko str vu uz das nerviem s pju re ion .
2. Akupunkt ra un akupres ra, p c zin tniskiem datiem,
izraisa endorf nu koncentr cijas palielin šanos asin s un anal-
tisko efektu.
3. Fizioproced ras, krioterapija, mas ža zin m var
mazin t ak to p coper cijas s pju intensit ti.
6. VIT LO FUNKCIJU KONTROLE UN RE ISTR CIJA
Vit lo funkciju kontrole un re istr cija p coper cijas period
auj analiz t p coper cijas perioda gaitu un prognoz t izn kumu,
re istr asinsspiediens, pulss, t°, elpošanas frekvence, diur ze,
idrumu zudums caur dren m un katetriem.
veic past gs monitorings: EKG, pulsa oksimetrija, C02
kontrole izelpojam gais un citi.
Krit riji, kas j em v , p rvedot pacientu no intens s
terapijas noda as uz irur ijas noda u:
1. Pacientam j t viegli pamodin mam no miega.
2. Tam j t orient tam laik un telp .
3. Tam j t ar saglab tiem augš jo elpošanas ce u ref-
leksiem un stabil m vit m funkcij m.
Literat ra
1. Anesthesia / Ed. by Miller R.D. - 5th ed. - Vol. 1. - Philadelphia: Churchill
Livingstone, 2000. - P.824-885.
2. Clinical anesthesia/ Ed. by Barash P.G., Cullen B.F., Stoelting R.K. - 3rd ed.
- Philadelphia: Lippincot, VVilliams & VVilkins, 1997. - P.443-461, 1279-1339.
3. Clinical anesthesiology / Ed. by Morgan G.E., Mikhail M.S. - 2nd ed. -
Stamford: Appleton & Lange, 1996. - P.784-793.
4. Textbook of Anaesthesia / Ed. by Aitkenhead A.R. and Smith G. - 3rd ed. -
London: Churchill Livingstone, 1996. - P.305-319, 407-435.
141
 IRUR IJA IRUR ISKA OPER CIJA UN B I E Ž S IRUR I S K AS M ANI PUL CIJAS

zekcija, sirds kreis kambara aneirismas rezekcija),

6
• anastomoze - dobo org nu vai to da u savienošana
anatomisk s vai funkcion s nep rtraukt bas nodrošin šanai
(piem., gastroenteroanastomoze); analogi ar sirds un asinsvadu
irur ij - izmantojot dabisku vai m ksl gu kondu tu, bet biež k lieto
7
saist ar j dzienu "šunt šana" - apvedce a izveidošana (piem.,
aortokoron ra, aortobifemor la šunt šana),
• marsupialiniz cija - cistiska veidojuma atv ršana un t malu
fiks cija br ces mal m,
8
• ekstirp cija - org na vai t da as iz emšana,
9
2.9. IRUR ISKA OPER CIJA UN • enukle cija - norobežota org na vai veidojuma izloc šana
(p rsvar neas ce ) no organisma (org na) - (piem., acs bola
BIEŽ KAS IRUR ISKAS enukle cija),
MANIPUL CIJAS 10
• abl cija - anatomisk s vien bas atdal šana (piem., naga
abl cija),
11
• amput cija - anatomisk s vien bas vai t s da as no-
R. Kol tis griešana (parasti attiec uz ekstremit m),
• -tomija - org na vai dobuma atv ršana (piem., laparo-tomija,
torakotomija, kraniotomija, gastrotomija, pilorotomi-ja, atriotomija,
IRUR ISK OPER CIJA lumbotomija, fasciotomija); neiro irur ij (ar otorinolaringolo ij )
kraniotomiju d ar par trepan ciju,
Oper cija ir saslimšanas irur isk s rst šanas metodes • -ektomija - visa org na iz emšana (piem., gastrekto-mija,
galven sast vda a gan pacientam, gan irurgam, gan p jam tireo dektomija, adrenalektomija, pleirektomija, orhi-dektomija,
irur isk s noda as person lam. T tiek r gi pl nota un mastektomija, embolektomija),
sagatavota, un pati par sevi ir irur isk s prakses unik ls moments • -stomija - atveres izveidošana org nam savienošanai ar
rsta un pacienta pieredz , kas nereti sl pj eventu lu let la jo vidi vai citu dobo org nu (piem., traheostomija, gas-trostomija,
izn kuma risku, un oper cijas izn kums b tiski nosaka turpm s ileostomija, kolostomija, holecistojejunostomija, cistostomija),
rst šanas gaitu un galarezult tu. • -rafija - audu vai org nu savienošana nostiprin šanas vai
1 dobo org nu sl gšanas nol (piem., herniorafija, gas-trorafija),
dzienu "oper cija" šaur noz var uztvert k me-
nisku iedarb bu uz audiem vai org niem diagnostisk vai • peksija - org nu p rvietošana un fiks cija jaun poz cij
rstniecisk nol . Tas atspogu o darb bu, kas tieši noris oper ciju (piem., rektopeksija, orhidopeksija),
. Oper cija v rda plaš noz aptver visu perioperat vo • plastika - org na rekonstrukcija, mainot anatomisk s
periodu: slim bas kl nisko nov rt jumu un sagatavošanos konkr tai dimensijas (piem., piloroplastika, angioplastika),
oper cijai pirmsoper cijas period , irur isk s r bas tehniskos un
taktiskos momentus oper cijas laik , k ar pacienta atvese ošanas OPER CIJU KLASIFIK CIJA
un rehabilit cijas norisi p coper cijas period . Veiksm gu
oper cijas norisi garant pacienta svar ko fiziolo isko funkciju Atbilstoši irur isk s iejaukšan s m im oper cijas iedala
adekv ta nov rošana, nov rt šana un izmai u atbilstoša korekcija rstniecisk s un diagnostisk s. Diagnostisk s oper cijas ir ar da a
vis periope-rat vaj period . no plaši pielietot m izmekl šanas metod m - endo-skopiskie
sdien ga irur isk prakse ar lielu irur isko oper ciju un izmekl jumi (bronhoskopija, ezofagogastroskopija, laparoskopija,
irur isko rst šanas metožu daudzveid bu dikt nepieciešam bu torakoskopija, mediastinoskopija, artroskopija, vazoskopija un
trakt t pamatj dzienus detaliz k. L dz ar to atseviš i izdala citas), angiogr fija un sirds katetriz cija, k ar diagnostiskas
irur isk s manipul cijas, kas ir gan rstnieciskas, gan dobumu atv ršanas - laparotomija un torakotomija.
diagnostiskas, un ar ir noz ga irur isk s prakses sast vda a, rstnieciskaj s oper cij s audus un org nus vai to da as
bet t s parasti ir rst šanas procesa komponenti, lai nodrošin tu rdala un (vai) evaku ; p rvieto un (vai) savieno slim bas r-
pamatmetodi (skat t sada u "Biež s irur isk s manipul cijas"). st šanas vai funkcijas nodrošin šanas (atjaunošanas) nol .
Atbilstoši gaid majai rst šanas efektivit tei oper cijas iedala
TERMINOLO IJA radik s, kuru gait tiek likvid ts saslimšanas c lonis, un
paliat s, kur s slim bas c lonis netiek likvid ts, bet to rezult
Oper cijas nosaukums s k paskaidro iedarb bas metodi uz tiek atvieglots slimnieka st voklis, nodrošin tas funkcijas.
audiem vai org niem. Vispirms nor da erme a da u vai org nu, Atbilstoši oper ciju steidzam bai izš ir:
tad - r bas veidu: - neatliekamas vai rk rtas oper cijas - izpilda
2
• inc zija - grieziens audos, patolo isk per kl (piem., nekav joši p c stacion šanas un diagnozes preciz šanas,
abscesa inc zija), - steidzamas (angliski urgent) oper cijas - tiek veiktas
3
• eksc zija - patolo isk per a (audu,org nu) iz emšana pirmaj s stund s (diennakt s),
(piem., karbunkula vai cistas eksc zija), - pl nveida vai elekt s oper cijas - izpilda iepriekš iepl not
4
• dissekcija - audu atdal šana (piem., adh ziju dissekci-ja = termi .
saaugumu p rdal šana), Oper ciju izpildes steidzam ba saist s ar ar indik cij m,
5
• rezekcija - org nu da u nogriešana (piem., ku a re-

1 6
Operatio (no lat u opera ~ darbs, operatio - darb ba, operator ~ tas, kas r kojas). Anastomosis (no grie u anastomosis - savienošana).
7 7
Incisio (no lat u incisio - iegriezums). No ang u shunt - otr , paral novad juma izveide.
J 8
Excisio (no lat u excido - izgriezt, excisio - izdeld šana). Extirpatio (no lat u excido - izgriezt, excisio - izdeld šana).
4 9
Dissectio (no lat u dissaepio - atdal t, atš irt). Dissectio (no lat u extirpatio - izraušana ar sakn m).
5 10
Resectio (no lat u resectio - atš elšana). Ablatio (no lat u ablatio - at emšana).
1
Amputatio (no lat u amputatio - nociršana).

142

142
 IRUR ISK OPER CIJA UN B I E Ž S IR UR ISK S M ANI PUL CIJAS IRUR IJA

lai irur iski iejauktos:

- vit las indik cijas, kad oper cija nepieciešama nekav jošai
dz bai svar gu funkciju nodrošin šanai,
- absol tas indik cijas, kad vien gi irur isk rst šanas
metode var nodrošin t atbilstošo funkciju saglab šanu un (vai)
atjaunošanu, nov rst slim bas t ku att st bu,
- relat vas indik cijas, kad past v izv les iesp ja ar cit m
rst šanas metod m.
c iepl not s irur isk s rst šanas apjoma izpildes oper cijas
var b t vienmomenta, divu un vair ku etapu. Visp ja tendence ir visa
nepieciešam irur isk darba apjoma izpilde vienas oper cijas laik ,
ja to pie auj pacienta visp jais vesel bas st voklis un saslimšanas
raksturs.
Simult nas (sinhronas) vai sec gas oper cijas izš ir atbilstoši
veiktajam saslimšanas (slim bu) rst šanas kopumam. P laik
pieaug simult nu un sec gi (vienai oper cijai seko otra t t p c pirm s
br ces sl gšanas) veikto oper ciju skaits, kas auj samazin t
irur isk s rst šanas kop s izmaksas.
Organizatoriski svar gs ir oper ciju iedal jums p c prognoz jam
irur isk s infekcijas att st bas riska, t.i., kontami-n cijas pak pes:
- aseptiskas, kad nav preoperat vas infekcijas un ku a un zarnu
trakts, elpošanas ce i un ur nizvadce i netiek atv rti,
- nosac ti aseptiskas, kad ku a un zarnu trakts, elpošanas ce i
un ur nizvadce i tiek atv rti, bet kontamin cija ir minim la (piem.,
holecistektomija, elekt va ku a rezekci-ja, transuretr la prostatas
rezekcija, apendektomija hroniska vai katar la apendic ta gad jum ),
- kontamin tas, kad neizb gama ir augsti infekcioza dobo
org nu satura nok šana oper cijas br , bet nav preoperat vas
infekcijas (piem., eiekt vas resn s zarnas oper cijas),
- strutainas vai prim ri infic tas (abscesu, t.sk. dobumu abscesu
oper cijas, zarnu perfor cijas, neatliekamas resno zarnu oper cijas).

PIRMSOPER CI AS NODROŠIN JUMS

(SAGATAVOŠAN S OPER CIJAI)

Pirms oper cijas uzs kšanas irurgam ir j rliecin s, vai ir rad ti

optim li apst i darbam. Visam nepieciešamajam ir j t sagatavotam,
lai oper cijas gait nezaud tu laiku papildus pas kumiem, kurus
iesp jams iepriekš prognoz t.
Pirmsoper cijas nodrošin juma pas kumi nosac ti iedal s div s
grup s: 1) standarta pas kumi un apr kojuma sagatavošana, kas
kopum j veic jebkuras irur iskas oper cijas gad jum ; 2) papildus
pas kumi un apr kojuma sagatavošana atbilstoši konkr s oper cijas
pl nam un specifisk m pras m. Labi sagatavots oper cijas
nodrošin jums noz rtus darba apst us irurgam un p jiem
oper cijas brig des locek iem, k ar droš bu pacientam oper cijas
gait .
1.att ls. Biež kie pacienta novietojuma veidi uz oper ciju galda
Standarta nodrošin juma pas kumi ir oper cijas galda
(skaidrojumu skat t tekst ).
sagatavošana, pacienta pareiza novietošana uz oper ciju galda un
pievienošana nov rošanas un anest zijas nodrošin juma, k ar
oper ciju z les darba aparat rai. Optim la apgaismojuma izveidošana vai citas aparat ras piesl gšanai, ja paredzama to izmantošana
un atbilstoš s oper cijas standarta instrumentu komplekta gatav ba ar oper cijas gait .
ir visp jas pras bas jebkuras oper cijas nodrošin jumam. Oper cijas oti svar ga ir pacienta poza uz oper cijas gaida. Slimnieka
galda, pacienta, k ar standarta un papildapr kojuma novietojuma novietojums uz oper cijas galda var b t daž ds atkar no patolo isk
is ir rad t iesp jami lab ko pieeju darba laukam visiem oper cijas procesa lokaliz cijas. Tam j nodrošina laba redzam ba un br va pieeja
brig des locek iem. oper jamajam org nam.
Oper cijas galdu novieto vien l men ar gar irurga elko iem Oper jot v dera dobuma org nus, izv les novietojums ir horizont li
(attiec pret pacienta erme a virsmas l meni). P jie irurgi, ja uz muguras (skat. 1. att. - poza "A" - apendic ta, ku a, žultsp a,
nepieciešams, lieto k ju palikt us. Sagatavo ar pieeju iesp jamiem zarnu trakta, v dera aortas, aizku a dziedzera u.c. oper cij m).
papildpas kumiem - rentgen-filmas plates novietošanai, videoiek rtu, Starpenes oper cij s slimnieks gu uz muguras ar pacelt m, g žas
ksl s asinsrites un ce a loc tav s saliekt m k m (skat. 1.att. -poza "D" - an s zonas,
taisn s zarnas un transvagin m ginekolo isk m oper cij m).
Plaušu, nieres, virsnieres dziedzeru un mugurkaul ja oper cij m
bieži izmanto slimnieka novietojumu uz labajiem vai kreisajiem s niem
ar paceltu un saliektu augš jo roku (skat. 1.att. - poza "B").

143

143
 IRUR IJA IRUR ISKA OPER C I J A UN B I E Ž KAS IRUR ISK AS M ANI PUL C IJAS

Vairogdziedzera oper cij m pacientu novieto horizont li uz irur isk grieziena tips vari atkar no diagnostisk vai
muguras ar nedaudz paceltu kr šu da u un atliektu galvu (šo pozu terapeitisk m a: to veic, lai dren tu, apstr tu br ces,
izmanto ar trahejas kakla da as un kakla asinsvadu oper cij s - ekspon tu, sagatavotu audus lok lai savietošanai vai he-
skat. 1.att. - poza "C"). terotopiskai p rvietošanai.
Ja piek šana oper jamiem audiem vis rt ir no muguras - Tehnisk s pamatpras bas griezieniem - izpild jums ar vienu
pacientu novieto gu us uz v dera. Pacienta poz cijas stabilit ti uz vieglu kust bu, labi p rzinot re iona anatomiju un oper cijas m i,
oper ciju galda pan k ar palikt iem, s nu tur jiem, adhez m saudz gums pret audiem (musku u un nervu boj jumi noved pie
jost m. atrofij m, v jumiem un hernij m) un audu sl gšana k rtu pa k rtai
Pareizs novietojums uz oper ciju galda paredz ar iesp jamo bez iestiepuma un ar lielu spiedienu, neiespiežot šuv daudz audu.
audu boj jumu profilaksi. Ilgstoši gu ot uz oper ciju galda ar Elekt vie griezieni j veic p c iesp jas paral li das (Lange?)
atsl bin tu muskulat ru, var izveidoties izgul jumu tipa audu nij m un krok m, jo tad tie viegl k dz st, ir maz k s gi un, maz k
boj jums. Tas var izveidoties ar sal dzinoši s oper cij s, ja tojoties, est tisk ki (skat t 2.att lu).
spiediena viet s ir audu mikrocirkul cijas trauc jumi. Š s
pastiprin ta spiediena viet s profilaktiski j novieto m ksti elast ga
materi la paliktni (efekt ki ir speci li palikt i apk rt spiediena
punktiem - tie vair k mazina spiedienu).
Ja oper cijas laik slimnieka rokas atrodas nedaudz zem k par
ermeni, var rasties plexus brachialis iestiepums (tas iesp jams ar ,
ja p rm gi izplests br u plet js kr šu kurvja oper cij s). Ar k ju
nostiprin juma jostu iesp jams rad t n.peroneus boj jumu, ja t iet
ri fibulas galvi ai. Nervu boj jumu var rad t ar pavirši novietots
paliktnis jeb pac js augš jai rokai, slimnieku novietojot s nu
poz cij . Perif ro nervu iesp jamo boj jumu un audu saspieduma
profilakse j rbauda pirms oper cijas uzs kšanas.
Pirms oper cijas j rbauda elektr bas piesl gums,
standarta un papildapr kojuma, anest zijas nodrošin juma efekt va
darb ba: elektrokoagul cija, kardioskops, pulsa oksi-metrs,
asinsvadu kaniles, ur nkatetrs, rentgenapar ts un citas iek rtas, kas
var b t nepieciešamas oper cijas laik . Visiem kabe savienojumiem
un pagarin jiem j darbojas bez iestie-puma, jo v k oper cijas
gait p c slimnieka apkl šanas to p rbaude var apdraud t sterilit ti
oper cijas lauk .
Tipveida oper cij m tiek izmantots standartiz ts irur isko
instrumentu komplekts, bet, izpildot ret kas vai jauna veida
oper cijas, iepriekš ir j rliecin s, vai oper ciju m sa ir
sagatavojusi visu nepieciešamo.
Noregul oper ciju lampu, lai oper cijas lauks b tu optim li
apgaismots. Oper cijas gait var b t nepieciešama apgaismojuma
virziena mai a, ko var veikt irurgi, ja oper cijas lampai pievienots 2. att ls. Langera das l nijas.
sterils rokturis, vai ar oper cijas z les person ls. Reiz m ir
lietder gi izmantot individu s pieres lampas (neiro irur ij , ORL Past v pragmatiski iz mumi, ja nepieciešama tra r ba, ko dikt
org nu irur ij , kardio un mikro irur ij , oper cij s mazaj vit las vajadz bas, vai ja cit di pieeja un ekspoz cija nav optim la.
iegurn ). Sekund rie grieziena izv les nosac jumi:
c tam, kad ir pozicion ts oper cijas galds, fiks ts pacienta - audu stiprums un dz šanas potenci ls (piem., muskulat ras
novietojums, veikta spiedienu punktu atslogošana izgul jumu un un fasciju anatomija - apakš vid laparotomija vair k pak auta
nervu boj jumu profilaksei, p rbaud tas visas l nijas, kabe i, darba tr ces veidošan s riskam nek paramedi ns grieziens),
un nov rošanas iek rtas, kad lampu novietojums dod lab ko - apakš esošu strukt ru ( paši nervu) anatomija - griezienu
apgaismojumu oper cijas laukam un ir apzin ta visu oper cijas veic p c iesp jas paral li un ar distanci (piem., pieeja zemžok a
dzek u pieejam ba, irurgs var s kt roku sagatavošanu oper cijai. dziedzeriem un sejas nerva žok a zaram).
Sekund ri ir ar kosm tiski apsv rumi, dodot piekšroku
OPER CIJAS SATURS ap rba segt m viet m (Pfannenstiel grieziens).
Oper cijas pieejas ir standartiz tas (skat t 3.att.) elekt vo
irur isko oper ciju (intraoperat vais periods) iedala vair kos oper ciju vairumam, un t s nosaka org ns vai t da a, kuram ir
posmos atbilstoši darb bas metodei un m iem. Pirmais ir piek st. Pareiza pieejas izv le ir aktu la ak s situ cij s -
irur iskais grieziens - oper cijas pieeja, ar kuru nodrošina pieeju ievainojumu gad jumos, paši, kad nav iesp jams pirms-oper cijas
oper jamajam org nam vai audiem. Vienu un to pašu oper ciju var posm piln apzin t visus boj jumus un var n kties pieeju main t
veikt ar daž m pieej m. Seko oper cijas metode - iedarb ba uz oper cijas gait .
oper jamo org nu vai patolo isko per kli. Trešais posms ir audu Kr šu kurvja org niem piek st ar daž da veida torako-tomij m
un (vai) org nu savienošana, ko var veikt tieši vai pastarpin ti, iz- - sternotomiju, s nu torakotomiju (priekš , mugu-r ), bipleir lu
mantojot prot zes, sint tiskus aizvietot jus u.c. Iesp jams audus pieeju. Pieeju v dera dobuma org niem nodrošina laparotomijas
savienot asi ain ce (ar šuvju materi lu) vai neasi ain ce (ar grieziens (vid laparotomija - augš , apakš , paramedi na;
meh niskiem vai biolo iskiem l dzek iem). Faktiski pie nosl dzoš pararekt ia, transrekt la; transvers la, subkost la u.c. veidi -
posma - oper cijas pieejas sl gšanas - pieder ar dren žas McBumef, Pfannenstiel,
izveidošanas etaps.
1
Kari Langer, 1819-1887 - anatomijas profesors, V ne.
'Charles McBurney, 1845-1913 - irur ijas profesors, Kolumbijas Universit te, ASV.

144
144
 IRUR ISKA OPER CIJA UN B I E Ž KAS IRUR ISK S M ANI PUL CI JAS IRUR IJA

Mercedes griezieni). Tiek izmantota ar kombin ta pieeja -
torakoabdomin lie griezieni (torakofrenolaparotomija, ster-
nolaparotomija). Retroperitone lai telpai pieeju nodrošina
lumbotomijas grieziens.
irur isk s darb bas tehnisk s pras bas:
• saudz gi apieties ar audiem, neaiztiekot bez vajadz bas,
iesp jami minim ls sastiepums, elektrokoagul cija tik, cik ne-
pieciešams, un audiem adekv rež ; vajadz s puses plaušu ventil ciju, pan kot labu ekspoz ciju.
• hematomu (š idruma sakopojuma) veidošanos nov rst ar
gu hemost zi un atbilstošu dren žu (priekšroka sl gtai vai
aspir cijas dren žas sist mai).
Nedz vi audi un š idrumu vai asi u sakopojumi ir paši
uz gi pret infic jošu organismu savairošanos, kas var nok t
endog ni, pat ja aseptiska tehnika auj izvair ties no tiešas
kontamin cijas.
MINIM LI INVAZ IRUR IJA
Modern instrument tehnolo ija un videotehnisk s iesp jas
auj iejaukties erme a dobumos un dobajos org nos ar
diagnostisku vai rstniecisku m i. Tieši p gadu desmit š
irur ijas joma ir strauji progres jusi pasaul un aizvien plaš k tiek
pielietota irur isk s kl nik s Latvij . Paplašin s endoskopisk s
irur ijas iesp jas ku a un zarnu trakta saslimšanu rst šan .
Tom r tradicion k ar minim li invaz vu tehniku irur ij saprot
iejaukšanos erme a dobumos. P laik minim li invaz vai
irur ijai strauji att stoties, metodi m dz lietot kombin cij s ar
maz ka izm ra konvencion liem irur iskiem griezieniem vai ar
da u oper cijas veic mazinvaz vi un p riet uz tradicion lu pieeju.
Nepieciešam bas gad jum parast s oper cij s papildus pielieto
video-att lu lab kai oper cijas lauka p rredzam bai.
Parasti, izveidojot vair kus (3-4) nelielus - p ris centimetru
garus - griezienus, erme a dobumos tiek ievad ti instrumenti
(vizualizacijai - novadot att lu uz jo videomonitoru, audu
ekspoz cijai, tiešai irur iskai darb bai, ar s knis, diatermija
atbilstoši vajadz bai). V dera dobum , lai pan ktu adekv tu
ekspoz ciju, ievada g zi (C02). Kr šu dobum tas nav
nepieciešams, jo, izmantojot dal to bronhu intub ciju, var p rtraukt
Abdomin irur ij stabilu vietu ie em laparoskopiskas
holecistektomijas, apendektomijas, herniorafijas, fundaplik -cijas,
ar zarnu rezekcijas, retroperitone telp - adrena-lektomijas.
1
Torakoskopisk s oper cijas (VATS ) - s kotn ji biež k
diagnostiskas (piem., plaušu biopsija), pašreiz veic ar rstniecisku
nol ku (torakoskopiska simpatektomija u.c). Moderns t s
pielietojums ir a.thoracica interna sagatavošan minim li invaz vai
miokarda revaskulariz cijai, kuru tom r veic ar nelielu ~ 7cm garu
priekš jo s nu torakotomiju.
Ar cit s irur ijas jom s plaši pielieto minim li invaz s
metodes (artroskopiskas oper cijas).
Neapšaub mas metodes priekšroc bas ir maz ka oper cijas
trauma un l dz ar to ks hospitaliz cijas laiks. Bieži ar minim li
invaz m metod m iesp jama lab ka oper jam org na
vizualiz cija nek ar konvencion liem griezieniem.
Relat vi augst s aparat ras izmaksas, k ar papildus iz-
devumus person la apm bai atsver kop jais rst šan s izmaksu
samazin jums sakar ar ku hospitaliz cijas laiku. Lai gan
sal dzinoši palielin s ar minim li invaz vo metodi veikto oper ciju
skaits, tom r plaša apjoma iejaukšanos š di nevar izpild t.
Komplik ciju gad jumos (piem., liel ka asi ošana) var b t
nepieciešama konversija - p reja uz konvencion lu grieziena pieeju
org niem.

3. att ls. Biež k izmantotas pieejas

org niem.

]
VATS - video assisted thoracoscopic surgerv (ang u vai.).
145
145
 IRUR IJA IRUR ISKA OPER CIJA UN B I E Ž K AS
ROBOTU IRUR IJA
paši p jos gados ieviesta un pašreiz strauji uzplaukstoša
nozare ir robotu irur ija (robosurger/). b tu uzskat ma par t.s.
telemedic nas da u. Pašreiz izpild jum liel koties irur isko
oper ciju veic irurgs, vadot robotiz tus manipulatorus, kas ievietoti
ermen . Vad bas kontrole atrodas vai nu oper cijas z , vai
blakustelp .
Nozares att st liela noz me ir milit rajiem un kosmisko
jumu pas jumiem, lai n kotn oper cijas var tu veikt no
liel ka att luma un pie oper ciju galda ar robotu manipulatoru
atrastos tikai oper ciju m sa un asistents. ASV un ES valstu
vadošaj s kl nik s ar š s tehnolo ijas pal dz bu veikt s oper cijas
dera dobum un ar sirds oper cijas vairs nav pašs retums.
ELEKTROKOAGUL CIJA (DIATERMIJA)
2 izmantošanai tom r ir atseviš u p tnieku konstat
kotn ji H.Cushing neiro irur ij populariz ja atkl jumu par
augstfrekvences mai str vas sp ju griezt un koagul t audus ar
hemostatisku efektu, un v k tas ievies s vis s irur ijas jom s.
Tom r diatermijas proces rodas ar karstums, kas var rad t papildu
audu boj jumu, ja metodi nelieto korekti ( paši jut ga ir da).
Konkr to rež mu - griešanas vai koagul cijas - nosaka str vas
veids. Diatermiju izmanto tr s variantos.
Unipol ru (monopol ru) elektrokoagul ciju visplaš k
pielieto gan audu griešanas, gan koagul cijas rež , tom r tai ir
visliel kie karstuma rad tie blakusefekti, kas ierobežo iesp jas to
izmantot nervu un citu delik tu strukt ru tuvum (slikta iedarb bas
dzi uma kontrole). Unipol ras diatermijas realiz cijai liela izm ra
neakt vo elektrodu piefiks pacienta augšstilbam vai glute
apvid . Str vas loks iet no akt elektroda uz neakt vo. Kad
augstfrekvences str va iet caur audiem, akt vais elektrods
funkcion k bezasi u nazis, dezintegr jot š nas br ces mal s.
Mazinot str vas oscil cijas, hemost zi pan k bez griešanas efekta
(koagul cijas rež ms).
Unipol ras diatermijas t r k u m i : past v iesp ja pacientiem
ar elektrokardiostimul ciju izrais t aritmiju, un dia-termiskais efekts
var rad t koagulaciju ne tikai tieši br , bet ar tuv kos asinsvados
(piem., trombotisku probl mu iesp ja, izmantojot cirkumc zijas
oper cij ).
Unipol ras diatermijas b s t a m b a - nejaušu apdegumu
iesp ja neakt elektroda apvid (ar pastarpin ti ar instrumentiem
citur). Past v nosac ts risks ar eksplozijai (anest zijas g zes, zarnu
zes endoskopisk s oper cij s). Slikts unipol ras diatermijas
pielietojums, radot daudz devitaliz tu audu, iespaidos br ces
dz šanu.
Bipol ras diatermijas gad jum abi elektrodi ir elek-
trokoagul cijas pincetes galos, caur tiem nosl dzas str vas loks.
Parasti to izmanto irur ijas jom s, kur b tiska ir delik ta apiešan s
ar audiem - plastiskaj un neiro irur ij . Metode ir daudz droš ka
tuvum esošiem audiem (nerviem, asinsvadiem), nav b stama
slimniekiem ar elektrokardiosti-mulatoriem, bet pielietojums b s
efekt vs neliela kalibra asinsvadu asi ošanas aptur šanai, tos
akur ti satverot.
ZERI IRUR IJ
3
zera (pirmoreiz sekm gi izmantots 1960. gad ) ener ijas
avots ir monohroma gaisma (fotoni vi u un da u veid ), un
irur ij to pielietojums pilda skalpe a funkcijas (jaun kos
eksperimentos ar šuvju un audu "sakaus šanas" funkcijas).
Praks izmanto sekojošus l zeru veidus:
• argona l zers (gaismas vi u garums 440-520 nm),
• C02 l zers,
4
• neod mija (itrijs-alum nijs-gran ts) l zers (gaismas vi -
146
IRUR ISK S M AN I P U L C I J AS
u garums - 1060 nm).
Argona l zera rad to zili za o monohromo gaismas staru var labi
fokus t, un, hemoglob nam absorb jot ener iju, izdal s siltums,
radot seklu virspus ju termisku ievainojumu. Ener ijas penetr cija
audos (iedarb bas dzi ums) korel ar monohrom s gaismas vi u
garumu. Argona l zers plaš k izmantots oftalmolo ij intraokul ru
asi ošanu rst šan un profilaks . Iesp jams pielietot ar asinsvadu
anastomožu izveid . L zertermiska asinsvadu rekanaliz cija
palielina un papildina konvencion s balona angioplastikas
iesp jas. L zera priekšroc bas ir int mas hiperpl zijas nov ršan .
To bieži nov ro meh niski š s anastomozes - nav audu reakcijas
uz sveš ermeni - šuvju materi lu.
C02 l zers griež audus, sasildot sav ce intracelul ro
idrumu l dz v šan s temperat rai, kam r š nas eksplod . Kaut
ar t ka kars šana rada tvaiku un p rog o audus, tom r audu
nekrozes zona ir mikroskopiska, un l zera skalpe a p kums ir
iev rojami maz asi u zudum . Kontrargu-ments plaš kai
l zeru br u
sal dzinoši liel uz ba pret infekciju.
Neod mija l zeram, sal dzinot ar iepriekš min tajiem, ir
visliel s penetr cijas iesp jas, radot izteiktu koagul jošu
iedarb bu uz audiem. Priekšroc bas ir gaismas ener ijas optim la
rvade fibrooptisk kvarca š iedr - var pielietot en-doskopisk
tehnik .
Argona un neod mija l zerus pielieto endoskopisk ku a un
zarnu trakta asi ošanas aptur šan , cirkumferen-ci li koagul jot
las pamatni (tiešu asinsvada koagulaciju uzskata par riskantu
sekund ras asi ošanas iesp jai, un metodi nepielieto ar
mugur m duodena un augstu lokaliz m ku a m).
Perfor cijas risks ir minim ls.
Ar zera fototerapiju iesp jams rekanaliz t cit di in-kurablus
obtur jošus bar bas vada audz jus, atjaunojot nat -vo bar bas
pas žu. L zera fotorezekciju izmanto traheju ob-tur jošu audz ju
endoskopisk rst šan . Iesp jas l zeru izmantot ir ar rekt lu
tumoru lok s oper cij s pacientiem, kuriem plaš kas iejaukšan s
nav iesp jamas. Ir iek rtas ar endoskopisk m ur np a audz ju
zera rezekcij m.
Ir zi as par eksperiment lu l zeru izmantošanu asinsvadu
sieni as sl gšan , izmantojot to šuvju materi la viet .
zeru pielietojumam irur ij ir perspekt vas, tom r,
neraugoties uz visum elegant ku un prec ku irur isk s
iejaukšan s tehniku, to limit augst s iek rtu un l dz ar to
rstniec bas izmaksas sal dzin jum ar konvencion m metod m.
Iesp jamas ar l zeru pielietošanas komplik cijas (endo-
trahe las eksplozijas, sejas apdegumi).
KAVITRONA ULTRASKA AS IRUR ISKAIS ASPIRATORS
ir ultraska as iek rta, kas funkcion k akustisks vibrators,
fragment jot un aspir jot audus ar augstu dens un zemu kolag na
saturu (piem., audz jus), saudz jot asinsvadus un nervus.
kotn ji kavitronu pielietoja oftalmolo ij kataraktu
fakoemulsifik cijai (1967.g.), bet plaš ka pielietošana neiro irur ij
ir kopš 1976. gada.
Kavitronu iek rtu tehnolo iskais pilnveidojums auj delik ti
iz emt smadze u audz jus, neradot blakus esošo smadze u audu
boj jumu. Metodes priekšroc bas ir ar aknu, lie-
1
Robosurger/ - sa sin ti no robotie surger/ (ang u vai.).
2
Harvey Cushing, 1869-1939 - irur ijas profesors Harvarda Universit Bos
ton , ASV.
3
Laser - Light Amplification by Stimulated Emission of Radiation.
4
Neodymium (yttrium aluminium garnate) - NdYAC.
146
 IRUR ISKA OPER CIJA UN B I E Ž
sas un nieru rezekcij s - samazin s asi u zudums, maz ks ir
jo audu ievainojums un lab ka redzam ba, sal dzinot ar
meh nisku audu p rdali ar skalpeli vai elektrokoagul ciju.
Ultraska as skalpeli var izmantot sirds un asinsvadu irur ij -
gan vainagart riju nov rt jum pirms m ksl s asinsrites
uzs kšanas, gan tr kai a.thoracico interna izdal šanai ar maz ku
asins zudumu miokarda revaskulariz cijas oper cij s. Plaši pielieto
ar a.radialis prepar šanai, lai izmantotu to k koron ru šuntu.
DREN ŠANA IRUR IJ
Dren šanas sist mas irur ij pielieto oti sen. Izš ir pas vo un
akt vo dren šanu.
sturiski sen ka (Celss m su ras s kum ) ir pas
dren ža, kad v dera dobuma gravit cijas dren šanu pan ca ar
svina vai bronzas caurul m. Pielietoja ar citu met lu, stikla un
kaulu caurul tes, jaun period - gumijas caurul šu kombin ciju ar
marles tamponu. S ka kalibra caurul s dren žu nodrošina
kapil rais efekts, kas ir pamat pas vai dren žai. Klasiskas irur ij
ir Penrose 1890. un 1897. ieteikt s pas s drenas (cigaretes tipa).
19. gadsimta beig s tika aprakst ts akt s dren šanas princips
(Heaton, 1989), kas m sdien realiz cij ir uzskat ms par izv les
metodi. R pnieciski izgatavotas specializ tas dren šanas sist mas
(drenu un aspir cijas komplekti) pieejamas praktiski vis m
biež kaj m dren šanas vajadz m vis s irur ijas jom s.
dera dobuma org nu irur ij drenas ievieto ar rstniecisku
nol ku evaku t norobežotus strutu vai zarnu satura sakopojumus,
ar profilaktiski - š idrumu (žults, aizku a dziedzera sekr ts)
evaku cijai, pirms to kl tb tne rada komplik cijas. Profilaktisku
dera dobuma dren šanu ordin ras kontamin cijas gad jum
uzskata par nelietder gu tr s apzar a un zarnu cilpu drenu
norobežojoši nosprostojoš s reakcijas d , kas padara drenu
neefekt vu. Drenu pielietojums var nov rst seruma un asi u
sakopojuma veidošanos, atvieglojot audu sak aušanos, kas var b t
noz gi pie plaš m oper cij m, bet vienlaikus j uzsver, ka
dren ža nav r gas hemost zes aizst js.
Konkr s drenas un metodes izv li iespaido:
• rstnieciskais vai profilaktiskais drenas ievietošanas m is,
• sagaid izdal juma daudzums un viskozit te.
Profilaktiskiem nol kiem biež k izmanto sl gtu br u ats k-
šanas dren žu. Liel kam atdal jumu daudzumam un rstnieciskiem
nol kiem vair k lieto pas vo vai irig cijas dren šanu.
Pieejamie drenu pamattipi:
• Penrose drenas,
• sl gtu br u ats kšanas drenas,
• irig cijas drenas.
Penrose tipa drenas ir daž du izm ru m kstas, lokanas
lateksa gumijas caurul tes, ko parasti lieto strutaino atdal jumu,
asi u un seruma evaku cijai no erme a dobumiem. Aseptiska
tehnika ir drenas ievietošana erme a dobumos pa
4.
att ls.
Redona tipa drenešana.
147
S IRUR ISK S MANIPUL CIJAS IRUR IJA
atseviš u atveri, jo oper cijas grieziena izmantošana drenas
novietošanai palielina infekcijas risku br . Drenu (drenas) fiks
pie das ar šuvju materi lu, kas neuzs cas, un nodrošin s pret t s
iesp jamu retrakciju erme a dobum . Dren šanas ilgumu nosaka
kl nisk situ cija - atdal jumu rakstura un daudzuma dinamika.
Tradicion li pielieto vienreiz ju drenas evaku ciju, bet, ja
nepieciešams veicin t liel ka dobuma sl gšanos, drenu evaku
pak peniski, to atvelkot vair s dien s.
Sl gtu br u ats kšanas drenas ir rigidas, daudzat-veru
polivinilhlor da vai silikona caurul tes. Silikona drenas ir m kst kas,
izraisa maz ku audu reakciju un t m ir maz ks infekcijas risks.
Vislab k pielieto zem lieliem das l veriem. Š da dren ža noteikti
izveido, ja past v sveš erme a (im-plant tu materi lu) kl tb tne.
Ats kšanu pan k, pievienojot drenu aspir cijas iek rtai, vai biež k -
ar saspiežamu plastik ta rezervu ru, kur rad tais retin jums ats c
br ces atdal jumus (Redon tipa dren ža - skat t 4. att lu). Br u
izdal jumiem mazinoties, drenu evaku - v lams 24-72 stundu laik .
Irig cijas tipa drenas ir ar dubultu vai tr sk ršu l me-nu, kas
pie auj aspir ciju un irig ciju. Irig cijas drenu priekšroc ba ir ar
praktiski neiesp jam drenas okl zija ar apk rt jiem audiem. Labi
pielietojama zarnu fistulu gad jumos.
Moderns dren žas paveids ir pašas rentgenkon-trastainas
katetrpunkcijas drenas, ko var novietot š idrumu sakopojumu
perkut nai dren šanai radiolo isk vai ultra-sonoskopisk kontrol
daž s erme a da s.
Optim la dren šanas tehnika papildus nodrošina irur isk s
rst šanas efektivit ti. Tom r praktisk pielietojum attieksme pret
dren žu nav viennoz ga. Ir pier ta daž du norobežotu audu
idrumu sakopojumu augst uz ba pret infekciju, kas apliecina
drenu atst šanas nepieciešam bu, bet tikpat labi ir zin ms, ka pati
drena (sveš ermenis br ) var b t potenci ls infekcijas avots.
Drenu uzskata par potenci liem infekcijas ieejas v rtiem ar
gad jumos, kad lo iski ir zin ms augst ks spiediens dobum
(piem ram, in~ traabdomin lais spiediens gandr z vienm r ir
augst ks nek apk rt jais). Šo risku var mazin t drenu izvad šana
uz sterilu vidi (sl gtas dren žas, ar aspir cijas dren žas). Tom r
min tie faktori ar nosaka p laik pieaugošo attur šanos, ja
iesp jams, no profilaktiskas dren šanas.
ŠUVJU MATERI LS IRUR IJ
irur ij izmanto plašu šuvju materi la kl stu, un to iedala:
• materi los, kas uzs cas vai neuzs cas,
• dabisku vai sint tisku materi lu izstr jumos. Atkar no
materi la izgatavošanas tehnolo ijas tie var
t monofilamenta vai p ti (polifilamenta). Šuvju
materi li, kas uzs cas:
2
- parastais ketguts ir dabisks monofilaments,
- hrom ts ketguts - dabisks monofilaments,
- poliglikolsk be (ar t s atvasin jumi) - sint tisks p ts
Charles
Bingham Penrose, 1862-1925 -gineko ijas
profesors, Pensilv nijas Universit te Filadelfij ,
ASV.
2
Ketgutu izgatavo no aitu (ari liellopu) zarn m.
147
 IRUR IJA IRUR ISKA OPER C I J A UN B I E Ž KAS IRUR ISKAS M ANIPUL CIJAS

materi ls, 2.tabula. Šuvju materi la piem rot ba audiem.

- poliglakt ns - sint tisks p ts materi ls,
Šuvju materi ls Izmanto audos
- polidioksanons - sint tisks monofilamenta materi ls. Šuvju
materi li, kas neuzs cas:
Ketguts Asi ojošo zem das asinsvadu
- z ds - dabisks p ts materi ls, un hrom tais ketguts li šanai, scrotum un starpenes
- kokvilna - dabisks p ts materi ls, apvidus dai.
- neilons - sint tisks, biež k monofilamenta materi ls,
- poliesters - sint tisks p ts materi ls, Poliglikolsk bes diegi Plaši pielieto v dera dobuma
- polietil ns - sint tisks, nedaudz elast gs monofilaments, sl gšan - musku iem, fascij m,
- polipropil ns - sint tisks monofilamenta materi ls, zem dai, ligat m, ar kapsul m un
psl m. Piem rots ar plastisk un
- politetrafluoretil ns (PTFE) - sint tisks stiepjams mono-
neiro irur ij .
filamenta materi ls,
- ner joša t rauda stieple - gan monofilamenta, gan p ta. Poliglakt na diegi Visplaš kais pielietojums br u
sl gšan , l dz t s atg st iztur bu un to
1.tahula. ^uvju mntpnnlu rr 7ntn u nosaukumi ____________________ malas neizirst.
Šuvju materi ls Tirdzniec bas marka (nosaukums)
Polidioksanona diegi dera priekš s sienas br u
Poliglikolsk bes diegi Dexon, Maxon sl gšanai.
Poliglakt na diegi Vicryl
Polidioksanona diegi PDS Neilona diegi Plastiskaj irur ij , das
Neilona diegi Ethilon, Dermalon, sl gšanai.
Surgilon (p ts diegs)
Poliestera Poliestera diegi Fasciju sl gšanai.
(ar ar papildp rkl jumu) Mersilene, Dacron, Tevdek,
diegi Ti-Cron, Ethibond, Novafil Polietil na diegi Visp jai br u sl gšanai, das šuv m,
Polietil na diegi Dermalene plastiskaj irur ij , c pslu un asinsvadu
Polipropil na diegi Prolene, Surgilene šuv m.
r
PTFE G6ro!ex
rauda stieple Flexon Polipropil na diegi Asinsvadu anastomozes, sirds br u
sl gšanai, izvelkam m das šuv m,
praktiski visur, kur nepieciešami
Pasaul vadoš s šuvju materi la ražot jas ir Ethicon® materi li, kas neuzs cas (iz emot
(Johnson & Johnson meitaskomp nija) un Davis&Geck® (American ac m).
Cyanamid Company meitaskomp nija). Ražot ju šuvju materi lu
rauda stieple Ortop disk , plastisk , torak
tirdzniec bas marku nosaukumi doti 1.tabul . irur ij , eviscer cijas gad jumos
Materi li, kas uzs cas. Katram materi lam, kas uzs cas,
iztur ba audos samazin s prognoz jam trum , lai gan pats
materi ls br paliek ilg k. Iztur bas notur ba audos ir sekojoša: Ketguta diegi ir akt vs sveš ermenis audos un var ietekm t br u
- parastam un hrom tam ketgutam - attiec gi 3 un 5 dienas dz šanu. Parastais ketguts izraisa liel ku iekaisuma reakciju nek
(uzs cas atbilstoši 10 un 20 dien s); hrom tais. Aler iskas reakcijas neizraisa.
- poliglikolsk bes un poliglakt na diegiem - ap 10 dien m Deksona diegi izraisa minim lu audu iekaisuma reakciju
(piln uzs cas atbilstoši 60-90 un 60 dien s); sal dzin jum ar ketgutu un praktiski visur var aizvietot gan parastu, gan
- PDS notur iztur bu audos vismaz 14 dienas. hrom tu ketgutu. Tom r, k jau p tam materi lam, j em v potenci
Infic tos audos ketguts zaud iztur bu v l tr k, bet tas iesp ja uztur t infekciju. Šuves fiks cijai pietiek ar tr s mezgliem.
neattiecas uz sint tiskiem materi liem. Materi lus, kas uzs cas, VSkrila diegu izmantojums faktiski var b t analogs deksonam. K
lieto das, zem das šuv m, cirkumc zijai, vazektomijai, tos, kas to materi lu nav v lams lietot intrakut nai šuvei. Šuves fiks cijai pietiek
neuzs cas - kad audu dabisk stipruma atjaunošanai vajadz gs ilgs ar tr s mezgliem.
PDS priekšroc bas k monofilamenta materi lam, kas uzs cas, ir
laiks (v dera priekš siena, asinsvadi u.c. Skat t ar 2.tabulu).
ilgstošais uzs kšan s laiks un oti laba meh nisk iztur ba. Iztur bas
Dabiskie un sint tiskie šuvju materi li. Dabiskie materi li
notur gums ar bakteri las infekcijas kl tb tn nosaka pielietojuma
(da ji iz emot ketgutu) irur ij tiek izmantoti aizvien maz k, tom r
efektivit ti v dera priekš s sienas griezienu sl gšan .
tie ir uz pusi l ki nek sint tiskie. Sint tisko materi lu galven
da diegi, lai gan pieder pie materi liem, kas neuzs cas, tom r
priekšroc ba ir t , ka tie tikpat k neizraisa audu reakciju un var tikt
pamaz m audos degrad jas un zaud iztur bu. Tos rti lietot g ot das
ražoti atbilstoši uzs cam -bas, meh nisk s iztur bas un šuv m mutes dobum . Var pielietot ar ku a un zarnu trakta,
mezglošanas pras m. neiro irur isk s un oftalmolo isk s oper cij s. Kontrindic ts pielietojums ir
Monofilamenta un polifilamenta diegi. Monofilamenta diegi infic tos audos.
ar gludo virsmu viegli izvad mi caur audiem ar minim lu berzi - tos Kokvilnas diegi ir faktiski identiski z da diegiem audu reakcijas un
ir viegl k ievad t un iz emt. Tom r tie ir maz k padev gi, t.i., st ki infekcijas uztur šanas iesp ju zi . Var pielietot ku a un zarnu trakta
un tos ir gr k siet. Ar polifilamenta p tajiem diegiem ir tehniski seroza sl gšanai. Gan z da, gan kokvilnas diegu šuvju fiks cijai pietiek ar
viegl k r koties, bet to nel dzenaj virsmas strukt var viegl k tr s mezgliem.
aiz erties bakt rijas. Neilona - poliam da polim ra - diegi ir pieejami gan monofilamenta,
Biež kais šuvju materi la pielietojums daž diem audiem gan polifilamentu veid . Priekšroc bas ir glud virsma (monofilamenta
apkopots 2.tabul . diegiem - Ethilon, Dermalon) un liel iztur ba, bet mezglojot nepieciešama
laba sagatavot ba, jo mezgli viegli nosl d. Pak peniski degrad jas audos
un apm ram divos gados uzs cas. das kosm tisk m šuv m (mo-
1
Ražot js ir Gore-Tex® komp nija. nofilamentos neilona diegus) izmanto, gan atst jot audos,

148

148
 IRUR ISKA OPER CIJA UN B I E Ž
gan k izvelkamu kosm tisku šuvi. Polifilamenta neilona diegi
(Surgilon) piln var aizst t z da diegus.
Dakrona diegiem ir lieliskas iztur guma paš bas. Tom r
papildus nep rkl ti poliestera diegi (Mersilene) nedaudz asi iet caur
audiem, t c pielieto papildp rkl jumu: silikonu (Ti-Cron), teflonu
(Tevdek), polibutil tu (Ethiboncf). Tr kums k p tam materi lam ir
pielietojuma ierobežojums infic tos audos. Šuves fiks cijai ir
nepieciešami vismaz pieci mezgli. Paveids ir polibutestera diegi
(Novafil) - monofila-ments, kas gludi, sl doši un delik ti virz s caur
audiem, bet mezglošanas paš bas ir k citiem poliestera diegiem,
un var rad t minim lu iekaisuma reakciju.
Prol na diegi delik ti gludi sl d cauri audiem un gadiem ilgi
saglab iztur bu, izsauc minim lu audu reakciju, padarot tos
neaizvietojamamus sirds un asinsvadu irur ij . To izgatavošana ar
atraumatisk m adat m un oti smalku izm ru diegu pieejam ba
radusi tiem plašu pielietojumu mikro irur ij . Tie ir ide li ar
nep rtrauktai kosm tiskai intra-kut nai šuvei. Prol nam k
monofilamenta materi lam ir priekšroc ba fasciju sl gšanai
infekcijas vai kontamin cijas kl tb tn , un tas š vid nezaud
iztur bu.
PTFE elast gi stiepjamie monofilamenta diegi ir speci li
piel goti Gore-Tex® asinsvadu prot žu šuv m.
Ner joša t rauda stieples izgatavo gan monofilamenta,
gan multifilamentu, un ar t m var izveidot stipr s un vismaz k
reakt s šuves. Pamatpielietojums - saišu, c pslu un kaulu
irur isk s oper cij s. Tr kumi ir neretie l zumi, kas izskaidrojami
ar met la nogurumu, k ar j em v iesp jamie artefakti
datortomogr fiskos izmekl jumos un met la šuvju iesp jam
rvietošan s kodolmagn tisk s rezonanses izmekl jumos.
Plašu pielietojumu irur ij guvušas ar ner joša t rauda
(p laik ar citu met lu sakaus jumu) skavas, kas tiek
izmantotas gan atseviš u skavi u uzlikšanai ( das sl gšana
ginekolo isk s, ar vairogdziedzera oper cij s, asinsvadu klip šana
hemostatiskos nol kos minim li invaz irur ij un ar
konvencion lu oper ciju gait ), gan speci los meh nisk s
skavošanas instrumentos, kas atvieglo anastomožu izveidošanu
(plaš kais pielietojums ku a un zarnu trakta irur ij , ar
torak laj irur ij ).
Komerci li pieejami ir das, fasciju, gastrointestin lu
anastomožu, gals pie gala vai gals pie s na anastomožu in-
strumenti, skavot ji asinsvadu klip šanai u.c. ar daž diem skavu
izm riem atbilstoši vajadz bai.
Skavu pielietojums das sl gšanai atst j labu kosm tisku
efektu p c to no emšanas. Iekš jo org nu skavošanas priekš-
roc bas ir tr ka anastomozes izveidošana, sal dzinot ar manu lu -
ks oper cijas un anest zijas laiks, maz ka audu trauma un asins
zudums, potenci li ks hospitaliz cijas laiks. Met lisk s skavas
tiek past gi atst tas cilv ka organism , un, lai gan to iztur ba un
praktiski inert audu reakcija nerada probl mas, tom r, t pat k
met la stieple, t s var trauc t v k, pacientam pielietojot modernas
diagnostiskas metodes (piem., kodolmagn tisko rezonansi).
Ac mredzot šo faktoru var s p rvar t, un skavot ju pielietojums
paplašin sies, jo ir jau pieejamas skavas, kas uzs cas (Lactomer).
das sl gšanai m sdien s pielieto ar speci lus das
1
pl ksterus , ko izgatavo k puscaurlaid gu membr nu, kas
netrauc sv šanu, bet nelaiž cauri asinis un strutas. Sterilais
pl ksteris notur kop br ces malas un kalpo ar k p rs js. Izmanto
gan k atseviš u das sl gšanas metodi maz m br m p c du
satuvinošu zem das šuvju uzlikšanas, gan ar k papildmetodi
parast m das šuv m ( paši erme a viet s, kur paredzams
pastiprin ts br ces apvidus kust gums). Priekšroc bas ir ar
kosm tiskais efekts. Tom r pirms š s metodes optim li j adapt
das br ces malas, jo pl ksteris tikai fiks esošo st vokli, un tas
st neefekt vs, ja samitrin s ar asin m vai br ces atdal jumiem.
149
S IRUR ISK S MANIPUL CIJAS IRUR IJA
laik audu savienošanai ir pieejamas ar daž das
2
mes , kas ir biolo iski nekait gas un bieži oti efekt vi auj sasait t
kop daž dus audus - piem., ne tikai aizst j das šuves, bet var
nosl gt pat ar lielo asinsvadu boj jumus. L mju pielietošanas
priekšroc bas ir relat vi tr iedarb ba, kas sa sina kop jo oper cijas
laiku. Reiz m, paši de ener tos audos (piem. destru ta asinsvada
siena ar trausliem audiem), l mes var kalpot k izv les materi ls, jo
tradicion las šuves nav iesp jamas. Diemž l patreiz plaš ku
pielietošanu ierobežo l mju d rdz ba.
Šuvju materi la izm ru sist ma. T ir izveidojusies v sturiski
un var b t gr k izprotama. Agr k ar izm ru "1" apz ja pieejamo
tiev ko diegu, un atbilstoši "2" un vair k - resn kos. Modernie šuvju
materi li pav rsa skait šanas sist mu atpaka no "1" - izm ri "0",
"00" (apz 2/0), "000" (3/0) un analogi aizvien smalk kiem šuvju
materi liem. Oftalmolo isk irur ij m sdien s pielieto 10/0
diegus. Metriskaj izteiksm : 10/0 -0,020-0,029 mm 0, 7/0 - 0,050-
0,069 mm 0, 4/0 - 0,15-0,199 mm 0, 1 - 0,40-0,499 mm 0.
Piem rota diegu izm ra izv le ir: sejas dai - 5/0 vai 6/0,
ekstremit tes dai - 3/0 vai 4/0, citu erme a da u dai - 2/0 vai 3/0;
dera priekš s sienas sl gšanai - 0 vai 1, vai 2, zarnu
anastomoz m - 2/0 vai 3/0, arteri m anastomo-z m no 2/0 l dz
pat 7/0 atkar no asinsvada kalibra, mikro irur ij izmanto no 7/0
dz 10/0 (adekv tai šuvju uzlikšanai nepieciešams optisks
palielin jums).
Šuvju materi la izv li noteicoši faktori:
• šuves stipruma pras bas,
• šuvju skaits (jo vair k šuvju nepieciešams, jo tiev ku diegu
var izv ties),
• k ds ir šuvju materi la stiprums (vien da izm ra daž diem
diegiem ir daž ds stiprums),
• kosm tisk s pras bas (daudz tievu diegu šuves atst j vizu li
lab ku r tu nek maz resnu diegu šuves).
IRUR ISKO ŠUVJU VEIDI
irur isko šuvju pamatiedal jums ir atseviš as un nep r-
trauktas šuves (skat t 5.att lu). Atseviš s šuves veido k ordin ru
atseviš u mezgla šuvi vai atseviš u matra a ("U" veida) šuvi.
Nep rtraukt s šuves iedala:
• nep rtraukta parasta šuve,
• nep rtraukta šuve, aiz erot aiz iepriekš diega,
• nep rtraukta matra u šuve,
• dai - nep rtraukta kosm tisk šuve.
• Šuvju nostiprin šanu veic ar parastu mezglu - vienreiz diegu
apgriežot, vai irur isko mezglu - diegu apgriežot divk rt gi. Kop jo
šuves fiks cijai nepieciešamo mezglu skaitu nosaka šuvju materi la
paš bas (no 2 l dz 7 mezgliem).
Šuvju uzlikšanas noteikumi daž diem audiem un org niem ir
atš ir gi. das šuv m:
- adatu iedur un izdur vien att lum no das br ces
mal m,
- šuves j liek vien dzi um visas br ces garum ,
- šuve j savelk, du sak aujot t , lai das malas neiegriežas
br un šuvju mezgls nav tieši uz br ces.
Veidojot kosm tisku kontur to intrakut no das šuvi, var
izmantot šuvju materi lu, kas uzs cas, un mezglu iesiet, ie-
gremd jot br - nav nepieciešama das šuvju no emšana
(intrakut no kosm tisko das šuvi veidojot ar materi lu, kas
neuzs cas, izmanto labi sl došus monofilamenta diegus, ko evaku ,
izvelkot no br ces p c tam, kad p rdal ti virs das šuvju mezgli
br ces galos).
Izmantojot ar parast s atseviš s das šuves, rekomen-
jamais šuvju iz emšanas termins, kad daž du anatomisko
1
Skin tapes - ang u vai.
2
tissue adhesive - ang u vai.
149
 IRUR IJA IRUR ISK OPER CIJA UN B I E Ž
5.att ls. irur isko šuvju un mezglu pamatveidi.
apvidu das br ces ieguvušas pietiekamu iztur bu, lai neizir-tu, ir
sekojošs:
• plaksti a br u šuves - 2-3 dienas,
• sejas br u šuves - 4-5 dienas,
• kakla br u šuves - 3-5 dienas,
• skalpa br u šuves - 7 dienas,
• rumpja br u šuves - 6-14 dienas (v dera apvid 6-9, kr šu
- ilg k),
• ekstremit šu br u šuves 10-21 dienas,
• loc tavu apvidus br u šuves 14 dienas.
Zarnu šuves. Zarnu sienas tr s k rtas (viscer lais peri-tonejs,
musku rta un g ot da) šuj, emot v futr a principu: s -
serozi muskui ras šuves, iekš s - g ot das un zemg ot das šuves
(skat t 6. att lu).
Divrindu šuv iekš šuve iet caur zemg ot das si ni, ne aujot
savienot m zarnas sien m atplesties peristaltikas rezult . To
veido nep rtrauktu ar atraumatisku adatu un šuvju materi lu, kas
uzs cas. Iekš šuve ir hemostatiska, bet k ar infic ta.
jo serozo šuvi veido, iedurot un izdurot adatu caur serozu,
skarot musku us. Veido no materi la, kas neuzs cas, biež k - k
atseviš as šuves; t s rada herm tismu un aizsarg an iekš jo -
infic to šuvi, veicina g ot das un zemg ot das sadz šanu.
Asinsvadu šuve. Anatomiski asinsvada sieni u veido tr s
rtas - advent cija, musku u sl nis un iekš epit lija sl nis -
int ma. Galvenais princips asinsvadu šuvei ir nodrošin t asinsvada
herm tismu, p c iesp jas maz k sašaurinot t l menu (skat t 7.
att lu).
• Ainsvadu šuj, durot adatu no iekšpuses uz rpusi caur
vis m k rt m (anastomozes veidošan - no rpuses caur ad-
vent ciju iekšpus un no iekšpuses uz rpusi otram asinsva
da galam) biež k ar nep rtrauktu šuvi un šuvju materi lu,
150
S IRUR ISK S M ANI PUL CIJAS
6. z jums. Zarnu šuve.
7. att ls. Asinsvadu šuvju veidi.
kas neuzs cas (izv les materi ls Prolene, Surgilene),
• Šuv noteikti ietver int mu, lai nov rstu t s atsl oša-nos un
sekojošu asinsvada trombozi (ar saudz ga tehnika, lai nepie autu
int mas meh nisku boj jumu, kas veicina trom-botiskas
komplik cijas).
• Šuvei j t pietiekami ciešai, lai nodrošin tu asinsvada
herm tismu.
• Pirms šuves fiks cijas ar mezgliem, parasti atbr vojot dist lo
asinsvadu spaili un piepildot asinsvadu ar asin m, veic gaisa
embolijas profilaksi.
Nervu šuvi uzliek epineir li p c uzman gas nerva izdal šanas.
Savelkot nervu šuvi, ir svar gi tikai pietuvin t nerva galus (atst j
minim lu atstarpi), lai netiktu saspiestas nervu š iedras.
BIEŽ S IRUR ISK S MANIPUL CIJAS
dztekus irur isk s rst šanas pamatmetodei - irur iskai
oper cijai, daž du slim bu gan irur iskaj , gan konservat vaj
rst šan liela noz me ir daž m irur isk m manipul cij m, kas
var papildin t un (vai) nodrošin t oper ciju vai ar tiek pielietotas k
patst gas rstnieciskas vai diagnostiskas proced ras.
Biež s irur isk s manipul cijas ir pieeju izveidošana
asinsvadiem (venoz s l nijas parenter lai medikamentu ievadei,
venoz s un arteri s l nijas past gai monitor šanai un asins
zu sast va anal zei), serozo dobumu diagnostiskas un
rstnieciskas punkcijas, k ar atseviš u org nu troak r-punkcijas
satura evaku cijas nol kos (piem., epicistostomija). Izveidojot
pieejas asinsvadiem, visbiež k tas nepieciešams, lai piek tu
venozai sist mai. I z š i r :
• v nu sekcijas,
• v nu katetriz cijas.
150
 IRUR ISK A OPER C I J A UN B I E Ž
nu sekcijas izdara perif raj m v m (v.basilica, v.saphena
magna sekcijas), katetriz t iesp jams gan perif s v nas, gan
centr s v nas (v.jugularis interna, v.subclavia) un past v iesp ja
ar ievad t gar kus katetrus centr laj venozaj sist no
perif s venoz s pieejas (izmanto ar v.jugularis externa).
Arteri s pieejas (a.radialis vai a.femoraiis punkcija un (vai)
katetriz cija) bieži ir ar diagnostisku nol ku, nereti tiek izmantotas
ar selekt vai antibakteri lai terapijai.
VENOZ S PIEEJAS ASINSVADIEM
V.basilica sekcija
Antekubit s v nas sekcija auj izveidot pietiekami liela izm ra
venozu l niju š idrumu ievadei, ar centr venoz spiediena (CVS)
šanai (ievadot garus katetrus dzi k centr laj s v s). T ar
nav saist ta ar da u no potenci m komplik cij m, kas rakstur gas
v.subclavia vai v.jugularis ka-tetriem.
I n d i k c i j a s . Steidzama liela kalibra venozas l nijas
nepieciešam ba straujai š idrumu (ar medikamentu) ievadei vai
CVS m šanai, ja v nu punkciju metodes neizdodas; steidzam s
situ cij s punkciju metodei ir relat vi maz ks laika pat ri š.
Kontr indik cijas:
- Iepriekš jas v nas sekcijas paredz taj viet (iesp jas
izv ties otru roku vai citu vietu).
- Ekstremit tes trauma proksim li paredzamajai sekcijas
vietai.
- Aizdomas par liel ku asinsvadu ievainojumu vai ar t
eksistence paduses, zematsl gkaula art rijas vai v nas l men
paredzamaj sekcijas pus .
P a c i e n t a n o v i e t o j u m s horizont li uz muguras ar
supin tu roku abdukcij , v lams fiks tu plaukstas pamatu.
A n a t o m i j a . Antekubit bedr v.basilica atrodas
medi li no a.brachialis zem virspus s fascijas. Identific jot
8.att ls. V.basilica sekcijas tehnika.
S IRUR ISK S M ANI PUL CIJAS IRUR IJA
v.basilica, atceras, ka tai sal dzin jum ar art riju ir pl na sieni a
un var redz t zilganu saturu, savuk rt n.medianus ir fibrozas
strukt ras un relat vi avaskul rs. Tom r vec kiem pacientiem un
narkom niem v na var b t ar biez ku sieni u, ar kritisk s situ cij s
art rij var cirkul t nepietiekami ap-sk otas asinis, kas rad s
zilganu nokr su.
T e h n i k a . (Skat t 8.att lu).
c das apstr des un apkl šan s veic das un zem das
anest ziju (Lidocaini 0,1) antekubit s bedr tes medi da ~ 3
cm uz augšu un priekšu no medi elko a kaula paugura, kur seko
2,5-4 cm garš transvers ls das grieziens. P rdala zem das audus
un zem virspus s fascijas identific v.basilica, tad pa em to uz
tur jiem (ligat m). Piem ra ievad katetra garumu -
virspus orientiera fossa jugu-laris menis garant katetra gala
poz ciju centr venoz sist (v.cava superior), neievadot labaj
kambar , kas var izrais t nopietnas ventrikul ras aritmijas. V nu
dist li li un veic transvers lu venotomiju; ar mosk ta spaili
paplašina v nas iekš jo diametru un pa em t s priekš jo sieni u
spail , lai atvieglotu katetra ievadi. P c katetra ievades v nu li ar
proksim li, kas vienlaikus fiks katetru. Evaku gaisu no katetra, to
retrogr di uzpildot vai ats cot asinis ar š irci, un savieno katetru ar
inf zijas l niju. Br ci sl dz pa k rt m, papildus v l fiks jot katetru,
un sedz ar aseptisku p rs ju.
V.saphena sekcija
Indic ta rk rtas situ cij s, kad citas poz cijas nav pieejamas.
Kontrindik cijas ir analogas k v.basilica sekcijai. Proced ru neveic
ar pie obstrukt m ekstremit tes v nu saslimšan m. Pacientu
novieto horizont li ar atbilstošaj pus uz ru rot tu k ju, medi lo
pot ti ekspon jot ar paliktni zem k jas. Anatomiski v.saphena
atrodas priekšpus medi lai pot tei zem das, bet virspus ji pot tei.
s diametrs pieaugušajiem šaj l men ir 4-5 mm. Tehniski
v.saphena sekciju veic analogi iepriekš aprakst tai v.basilica
sekcijai, ievadot katetru 10-12,5 cm dzi um .
9.att ls. Perif ro v nu katetriz cija.
151
 IRUR IJA IRUR ISKA OPER C I J A UN B I E Ž S IRUR ISK S M ANI PUL CI J AS

Perif ro v nu katetriz cija.

Perif ro v nu katetriz cijai izmanto speci lus adatkatetru
komplektus un pielieto slaic kai vai ilgstoš kai venoz s l nijas
uztur šanai.
I n d i k c i j a s . Venozas l nijas nepieciešam ba š idrumu
vai medikamentu ievadei, ar asins paraugu emšana anal m
(iz emot asins paraugus bakteriolo iskai izmekl šanai!).
K o n t r i n d i k c i j a s . Fleb ts, flegmona, potenci la vai
esoša limfost ze vai venoza t ska ekstremit , paredzama
Scribner šunta izveidošana ekstremit .
Perif ros venozos katetrus lab k ievad t augš jo ekstremit šu
s. Apakš jo ekstremit šu v s katetrus vada, ja visas v nu
poz cijas augš s ekstremit s nav pieejamas un centr lo v nu
katetriz cija nav racion la (piem ram, slaic ga nepieciešam ba).
Apakš jo ekstremit šu katetriem rakstur gs liel ks infekcijas un
trombožu risks nek augš jo ekstremit šu katetriem.
P a c i e n t a n o v i e t o j u m s - rt horizont gu us vai
ari s dus poz cij ar izmantojamo ekstremit ti miera st vokl uz
cietas pamatnes.
T e h n i k a . (Skat t 9.att lu.).
Pirms manipul cijas sist ma iepriekš j uzpilda ar intravenozai
ievadei paredz to š idrumu un j rbauda savienojumi.
Virs antekubit s bedr tes uzliek venozu ž augu un to fiks t ,
lai var tu atbr vot ar vienas rokas pal dz bu. Pacientam liek
vair kk rt saž augt plaukstu d , pan kot v nu uz-pild šanos
(papildus var pal dz t art rokas nolaišana lejup zem sirds l me a vai 10. att ls. Iekš jas un ar jas j ga v nas un zematsl gkaula v nas
slaic ga iepriekš apsait šana ar siltu dvieli). Izv las atbilstošu anatomija.
nu (ide las ir divu v nu sapl šanas vietas, jo tad viegl ka v nas 1 - m.sternocleidomastoideus, 2 - v.jugularis externa, 3 - v. jugularis
fiks cija). Iesp jam s poz cijas ir apskšdelma radi pus tieši interna, 4 - a.subclavia, 5 - v.subclavia, 6 - clavicula.
proksim li plaukstai, vol ri apakšdelm antekubit s bedr tes
dist pus uln da un plaukstas dors da . Apstr du un T e h n i k a . Sagatavo nepieciešamo: adatkatetru un uzpild tu
apkl j oper cijas lauku. P rbauda, vai katetrs viegli sl d nost no sist mu ar š dumu intravenozai ievadei. Apstr du no auss l dz
adatas. Punkt vai nu tikai ar adatkatetru vai savienojot to ar š irci: atsl gas kaulam. Liek pacientam p c dzi as ieelpas pastiprin ti
fiks du dist li no paredzam s punkcijas vietas - ievada izelpot pret sl gtu glottis (Valsaiva pa miens), k rezult
adatkatetru v , un, kad ir nok ts v nas l men , taj par s palielin s intratorak lais spiediens un v.jugularis externa uzpild s ar
asinis. T k adatas un katetra gali nav vien l men , parasti asin m, ja nevar ar pacientu sadarboties, v nu var uzpild t, to dist li
adata j ievada dažus mm dzi k - p rbauda, vai asinis pl st atpaka , piespiežot ar pirkstu virs atsl gas kaula. Identific v nu un at auj
un iesl dina katetru v , turot stingri fiks tu adatu, ko p c tam ats kt norm li elpot, tikl dz v nas lokaliz cija ir skaidra. V nu
iz em. No em ž augu, savieno katetru ar inf zijas l niju. Pareizi punkt ar adatkatetru vidusda no apakšžok a l dz atsl gas
novietots katetrs at auj strauju š idrumu ievadi. Ja tiek perfor ta kaulam. Kad pacients veic Valsalvas pa mienu, irurgs, v nu
nas mugur siena, adatkatetru iz em, un atk rto t ievadi cit dist li iestiepjot, iek st t s l men . Katetru v nas l men novieto
poz cij vai tai pašai v nai proksim k. Katetru un savienojumu analogi perif ro v nu katetriz cijai. Svar gi ir izvair ties no gaisa
vietas fiks ar aseptisku pl ksteri. embolijas, ko pan k, vai nu paaugstinot intratorak lo spiedienu
(Valsaiva pa miens), vai ar ar pirkstu nosl dzot katetra l menu un
uzreiz savienojot ar inf zijas l niju. Aseptiski fiks katetru un
V. jugularis externa katetriz cija.
I n d i k c i j a s . Perif ras vai centr las venozas l nijas savienojumu vietas.
izveidošanas nepieciešam ba gad jumos, kad citas pieejas (iekš Ar šo pieeju past v iesp ja ievad t katetru ar centr laj ve-
ga vai zematsl gkaula v na) nav vai ar to katetriz cija ir nozaj sist - papildus nepieciešama vad jst ga un atbilstoša
kontrindic ta (piem., koagulop tiju pacientiem). garuma katetrs, jau s kotn ji pieejami ar attiec ga izm ra
K o n t r i n d i k c i j a s . Relat va kontrindik cija ir satraukts adatkatetri. Pacientu p rved horizont gu us st vokl . Ja katetrs
pacients, ar kuru neizdodas sadarboties. Absol ta kontrindik cija - ievad ts centr venoz sist , v lama kr šu kurvja p rskata
iekaisums ievad šanas viet , kakla oper cijas anamn , kas rentgenogramma, lai preciz tu t poz ciju.
var tu b t main jušas v nas atrašan s vietu, vai t var tu b t li ta.
1
N o v i e t o j u m s . Pacients Trendelenburga poz cij 20- V.jugularis interna katetriz cija
30°, galva par 90° pagriezta uz pret jo pusi punkcijas vietai. To izmanto cent lo venozo katetru ievad šanai. Sal dzinot ar
Paliktnis zem galvas un pleciem. zematsl gkaula v nas katetriz ciju, plaušu komplik cijas
Anatomija. (Skat t 10.att lu). V.jugularis extema (hemotorakss, pneimotorakss) ir ret kas, bet asinsvadu ievainojumi
lokaliz jas no apakšžok a le a, ejot p ri m.sternocleidomas- (miega art rija) ir biež ki.
toideus, un virspus ji no t iepl st v.subclavia. V.jugularis interna un I n d i k c i j a s . Nepieciešam ba piek t centr lai venozai
a.carotis atrodas dzi i zem v.jugularis externa, un tos atdala sist mai, lai ievad tu š dumus un medikamentus, m tu CVS.
m.sternoclidomastoideus. Kontrindik cijas.
- Kakla ievainojumi anamn , kas var tu rad t anatomisko
1
Frederick Trendelenburg, 1844-1924 - irur ijas profesors Rostoka, Bonna un attiec bu izmai as r tošan s proces vai ar v nas li šanu.
Leipcig , V cij .
- Augš s dob s v nas nosprostojums.
- Ieg ti vai jatrog ni asinsrec šanas trauc jumi.
- Iekaisums paredz taj punkcijas viet .

152
 IRUR ISKA OPER CIJA UN B I E Ž KAS IRUR ISK S M ANI PUL CIJAS IRUR IJA

- Relat va kontrindikacija ir satraukts pacients, ar kuru
nevar pan kt sadarb bu.
- Pacientam norit kardiopulmon s reanim cijas
pas kumi.
N o v i e t o j u m s . Pacients Trendelenburga poz cij 20-30°,
galva par 90° pagriezta uz punkcijas vietai pret jo pusi. Paliktnis zem
galvas un pleciem.
A n a t o m i j a . (Skat t 6.att lu). V.jugularis interna lokaliz jas,
no galvaskausa pamatnes ejot later li un mugurpus - no a.carotis.
iepl st v.subdavia kr šu kurvja augš s atveres l men . T atrodas
medi li no m.sternodeidomas-toideus augš da , dzi i tr sst , ko
veido abas galvi as musku a vidusda un atsl gas kauls.
T e h n i k a . Manipul cijas veikšanai ir pieejas izv le - to var
izpild t ar priekš jo vai mugur jo pieeju (skat t 11.att lu).
Priekš p i e e j a . Sagatavo visu nepieciešamo, ieskaitot
uzpild tu sist mu intravenozai š idruma ievadei. Iev rojot aseptisku
tehniku, apstr du un apkl j oper cijas lauku. Preciz tr sst ri, ko
veido m.sternocleidomastoideus galvi as un atsl gas kauls; palp
miega art riju un projic v.jugularis interna gaitu, later k un dzi k no
a.carotis. Izv -
las punktu tuvu tr sst ra virsotnei, kur anestez du un zem du (Lidocaini
0,1). Adatu virza v.jugularis interna virzien uz leju ~ 45° le . T nok st
~ 2,5-4 cm dzi um , emot v , ka tiek ar pirkstu uzspiests tr sst ra
virsotnei. ]a nok t v neizdodas, manevru atk rto medi k, noteikti
fiks jot a.carotis gaitu orientierim. Atkar no pieejamiem katetri-z cijas
komplektiem (adatkatetri, katetri ar vad tajst gu) var b t nepieciešam ba
main t izv to p c s kotn s anest zijas un v.jugularis interna atrašanas.
ja turpina ar liel ka izm ra adatu (adatkatetru), ir j uztur š irc neliels
retin jums. Kad ir nok ts v un š irce piepild s ar tumš m venoz m
asin m, aspirejot adatu pagriež par 360°, lai t piln atrastos v nas
men . Ja asi u pl sma p rtr kst, adatu p rvieto dzi k vai sekl k, jo t
var atdurties pret v nas sieni u. Tikl dz no em š irci, katetra l -mens ir
aizspiež ar pirkstu, lai nov rstu gaisa emboliju ieelp . T k vai nu
ievada katetru v , nosl dinot to no adatas, vai p c vad jst gas
ievad šanas caur adatas l menu un t s iz emšanas katetru ievada, vadot
virs vad jst gas atkar no izmantojam katetriz cijas komplekta veida.
Kad ka-tetrs piln ievad ts, p rbauda asi u atpaka pl smu, tad savieno
ar inf zijas l niju, fiks ar das šuv m tam paredz taj s viet s un sedz ar
aseptisku p rs ju. Pacientu novieto parast gu us poz cij . Ja katetrs
ievad ts centr venoz sist , v lama kr šu kurvja p rskata
rentgenogramma, lai preciz tu t poz ciju.
Mugur pieeja. Sagatavošan s analogi iepriekš
aprakst tajam. Orientieris - v.jugularis externa krustošan s vieta ar
m.sternocleidomastoideus apakš jo malu. Šaj gad jum adatu ievada
dist k no m.sternocleidomastoideus mugur s malas virzien uz
incisura jugularis un zem musku a. Kad v nas lokaliz cija apzin ta,
turpm r ba analoga iepriekš aprakst tajai.

V.subdavia katetriz cija.

I n d i k c i j a s . Centr lo venozo l niju nepieciešams izveidot, lai
tu CVS, transvenozi ievad tu elektrokardio-stimulatoru, medikamentus
un š dumus.
Kontrindik cijas:
- T ska vai citas augš s dob s v nas nosprostojuma paz mes
ievad šanas pus .
- Anamn oper cijas zematsl gkauia apvid .
- Hemor isk diat ze.
- Iekaisums ievad šanas viet .
- Pneimotorakss kontralater pus .
- Pacientam tiek veikta kardiopulmon la reanim cija. R e l a t v a s
kontrindik cijas:
- Satraukts pacients, ar kuru nevar pan kt sadarb bu.
- M ksl plaušu ventil cija ar augstiem izelpas beigu spiedieniem.
- Mastektomija ievad šanas pus .
- Smaga hipovol mija (piem ram, hemor isks šoks).
- Iepriekš ja zematsl gkauia v nas katetriz cija paredzamaj pus .
N o v i e t o j u m s . Pareizs pacienta novietojums ir svar gs
veiksm gai v.subdavia katetriz cijai. Pacientu novieto Trendelenburga 30°
poz cij ar pret ji pagrieztu galvu, kas atrodas zem l men - palikt i
zem l psti m, lai atkr t pleci un rokas ir gar s niem. Šaj poz cij v na
uzpild s ar asin m un, radot pozit vu spiedienu, nov rš gaisa embolijas
iesp ju.
A n a t o m i j a . V.subdavia atrodas zem atsl gas kaula blakus
art rijai un plaušu galotnei (skat t 10.att lu).
T e h n i k a . (Skat t 12. att lu).
Sagatavo visu nepieciešamo, ieskaitot uzpild tu sist mu intravenozai
idruma ievadei. Iev rojot aseptisku tehniku, apstr du un apkl j
oper cijas lauku. Ar r jpirkstu pal-p jot, atrod lig.costodaviculare, kas
savieno atsl gas kaulu ar

li, att ls. Iekš s j ga v nas katetriz cijas priekš (A) un

mugur (B) pieeja.

153
 IRUR IJA IRUR ISK OPER CIJA UN B I E Ž K AS IRUR I SK AS M AN I P U L CIJ AS

vai nu ar adatkatetru (katetrs paliek past gai tiešai arteri

spiediena m šanai), vai ar adatu, kas savienota ar š irci, kur ir
hepariniz ts š dums. Adatu virza no dist k punkt s das uz
maksim s puls cijas vietu. Kad adata nok st art rij , par s
strauja arteri lu asi u pl sma (š irces gad jum to vada ar nelielu
retin jumu). T k ievada katetru, to nosl di-not no adatas, vai tikai
pa em ~ 2 ml asi u parauga. Ja punkcija neizdodas, to atk rto 1
mm proksim k. Ja tiek emts tikai asi u paraugs, p c adatas
iz emšanas punkcijas vietu piespiež uz 10 min m. Ja atst j
katetru, tad p c at-gaisošanas to savieno ar l niju arteri spiediena
noteikšanas iek rtai un aseptiski fiks pie das.

A.femoralis punkcija (katetriz cija).

I n d i k c i j a s . Arteri la asins parauga nepieciešam ba
zu mai as noteikšanai; diagnostiskai daž du asinsvadu
antegr dai un retrogr dai izmekl šanai - angiogr fijai un sirds
katetriz cijai, k ar invaz m rstniecisk m manipul cij m
(angioplastika, asinsvadu stentu un stenta prot žu ievade,
12.attels. Zematsl gas kaula v nas katetriz cija. past ga selekt va intraarteri la antibiotiku ievade, terapeitiska
asinsvadu emboliz cija u.c).
pirmo ribu. kš i novieto starp atsl gas kaulu un pirmo ribu tieši K o n t r i n d i k c i j a s . Pulsa tr kums uz a.femoralis
later li no š s saites un r jpirkstu uz incisura jugularis. apakš jo ekstremit šu arteri lu stenožu un nosprostojumu
V.subdavia rso šo iedom to l niju tranvers li. P c das
anest zijas seko zem das un atsl gas kaula periosta anest zija.
Adatu ievada 3 cm kaud li zem atsl gas kaula medi li kš im, t k
to vada 10-20° le l dz kaulam un orient uz r jpirkstu; ievada
zem kaula. T k, radot š irc retin ju-mu, to vada virzien uz
incisura jugularis. Nok stot v , turpm r ba analogi iepriekš
aprakst tajai v.jugularis interna katetriz cijai.
Atseviš os gad jumos var rasties nepieciešam ba izmantot ar
alternat s pieejas: femor s v nas punkciju vai ka-tetriz ciju, ar
intraos lu inf ziju, ko b rniem l dz 3 gadu vecumam veic os tibia
proksim laj da vai os femur dist laj da , bet vec kiem b rniem
sternum vai spina iliaca apvid .

ARTERI S PIEEJAS ASINSVADIEM

A.radialis punkcija (katetriz cija).

I n d i k c i j a s . Nepieciešamas arteri las asinis g zu
]
apmai as (Astrup ) noteikšanai vai l nija tiešai arteri spiediena
šanai. 13. att ls. A. radialis punkcija.
2
K o n t r i n d i k c i j a s . Pozit vs Allena tests, kas nor da,
ka plaukstu apasi o tikai viena art rija; ja nepalp pulsu uz spie a
kaula art rijas; iekaisums paredzamaj viet ; relat va
kontrindik cija ir asins rec šanas sist mas defekti.
N o v i e t o j u m s . Pacients rt gu us vai s dus poz cij . Ja
respirator s gr bas liek izv ties s dus st vokli, izv to roku
izstiepj ar vol ro pusi augšup uz blakus galdi a.
A n a t o m i j a . A.radialis atrodas apakšdelma vol s puses
later da dzi k zem virspus s fascijas. Atrodas pa vidu spie a
kaula processus styloideus un flexor carpi radialis pslai.
T e h n i k a . Skat t 13. att lu. Sagatavo nepieciešamos
dzek us: adatkatetru un iek rtu tiešai arteri spiediena m šanai
vai adatu ar š irci asi u parauga emšanai, lai noteiktu g zes un
pH. Palp a.radialis pulsu tieši proksim li plaukstas pamata
loc tavai. P c das apstr des to anestez . Ar r ja un vid jo
pirkstu v lreiz identific art riju. Punkt

1
Paul Astrup - kl nisk s mijas speci lists, str Rigshospitalet, Kopenh gena,
nija.
2
E. Allen - tests aprakst ts 1929. gad . Pacientam pace ot d saž augtu
roku, nospiež gan spie a kaula, gan elko a kaula art rijas tieši proksim li
plaukstas pamata locitavai; dažas min tes auj asin m atpl st no plaukstas,
tad nolaiž roku uz leju un atver plaukstu. Atbr vo a.ulnahs, turpinot nospiest
a.radialis. Norm la das kr sa plaukstas uln pus atjaunojas p c 1-2
sekund m, tam seko tra das kr sas atgriešan s visai plaukstai. B la plauks 14. att ls. A. femoralis punkcija.
ta nor da uz a.ulnaris okl ziju vai iztr kumu - šai gad jum a.radialis
punkcija kontrindic ta.
1 - arteria femoralis dextra, 2 - v na femoralis dextra, 3 - liga-
mentum inguinale.

154
 IRUR ISK OPER CIJA UN B I E Ž
; iekaisums paredzamaj vieta; relat va kontrindikacija ir asins
rec šanas sist mas defekti.
SEROZO DOBUMU PUNKCIJAS
Pleiras dobuma punkcija (ar torakocent ze).
I n d i k c i j a s . Elpas tr kuma vai respirator distresa
atvieglojumam, ko rada š idruma vai (un) gaisa sakopojums pleiras
telp . Ari pleiras izsv duma ieg šana diagnostiskiem
izmekl jumiem.
K o n t r i n d i k c i j a s . Smagas koagulopatijas, ko v lams
kori t pirms manipul cijas, ja vien izteikt respirator mazsp ja un
atbilstoš s izmai as asins g zu mai as parametros nenosaka
steidzamas pleiras punkcijas vit lu nepieciešam bu. Relat va
kontrindikacija ir ar satraukts pacients, ar kuru nav iesp jams
sadarboties. M ksl plaušu ventil cija nav kontrindikacija, bet,
veicot proced ru, š dos gad jumos, ja iesp jams, var slaic gi
atvienot pacientu no respirator tieši pariet s pleiras punkcijas
br .
N o v i e t o j u m s . Parasti veic s došam pacientam no
mugurpuses. Slimnieks ar rok m balst s uz kr sla atzveltnes (vai
galda), noliecoties uz priekšu. Ja manipul ciju nepieciešams veikt
pacientam gu us st vokl , vislab k to dar t uz gultas malas,
atbilstoš s puses roku aizliekot aiz galvas. Atvieglo ar gultas
galvga a pacelšana par 30°.
A n a t o m i j a . Pleiras telp nok st pa starpribu spraugu.
atceras asinsvadu un nervu gaita gar ribas apakš jo malu, k ar
diafragmas kupolu atrašan s tuv k kr šu kurvja sienai (reiz m pat
VII ribstarpas l men ), k ar aknu lokaliz cija kreisaj pus .
T e h n i k a . Sagatavo punkcijai nepieciešamo. Izmantojot
perkusiju vai ultrasonoskopiju, izv las punkcijas vietu. Iev rojot
aseptisku tehniku, apstr du un, ja iesp jams, apkl j oper cijas
lauku. Anestez du, zem du, ribas perios-tu un pariet lo pleiru.
Optim li š idruma evaku cijai j lieto gatavas sl gtas sist mas;
izmanto ar troak rkatetrus (tad katetru var atst t k drenu pleiras
telp uz ilg ku laiku -torakocent ze). Adatu, savienotu ar š irci un
sav jmaisu, ievada pleiras telp gar ribas augš jo malu (skat t
15. att lu).
15. att ls. Pleiras dobuma punkcija.
1 - gaiss pleiras telp , 2 - š idrums pleiras telp , 3 - pleiras
dobums.
155
KAS IRUR ISK S MANIPUL CIJAS IRUR IJA
Ats c pleiras telpas saturu un, orient jot atteci uz sav -
jmaisu, novada to tur (ja sist ma nav pieejama - adatas sa-
vienojums ar š irci iepriekš ir j oklud , j no em š irce un p c t s
satura iztukšošanas atkal j savieno ar adatu, kas tiek tur ta fiks ta
pleiras telp ). Proced ru atk rto, l dz pleiras telpas saturs evaku ts,
tom r nerekomend evaku t vien reiz vair k par vienu litru
idruma.
Ja veic torakocent zi ar troak rkatetru, parasti nepieciešams
ar neliels das grieziens, lai atvieglotu ievadi un tad, p c pleiras
telpas sasniegšanas, katetru nosl dina no troa-k ra, ievadot dzi k.
Šo proced ru veic nevilcinoties. P c troak ra iz emšanas katetru
oklud un tad savieno ar aspi-r cijas sist mu, k ar fiks ar das
šuvi. P c pleiras punkcijas (vai katetra ievades) j uzliek aseptisks
rs js.
emot v pieejamos daž du izm ru troak rkatetrus, drenas
torakostomiju pašreiz pielieto iev rojami ret k -t s izveidošanas
tehnika ir sal dzinoši traumatisk ka un ar prasa nedaudz vair k
laika.
PerikardSocent ze (sk. 16.att lu).
Perikarda š idruma ats kšanai ir gan diagnostiska, gan
rstnieciska noz me. emot v neinvaz vo diagnostikas metožu
(ehokardiogr fija, datortomogr fija) augsto jut gumu izsv duma
noteikšanai perikarda telp un perikardiocen-t zes eventu lo
stam bu, to pielieto tikai smagi slimiem pacientiem steidzamos
gad jumos, lai atvieglotu dekompen-s tu sirds tampon di.
I n d i k c i j a s . Dekompens tas sirds tampon des at-
vieglojumam. Elekt vu perikardiocent zi veic ar diagnostiskos
nol kos, ja nav skaidrs izsv duma raksturs sirds somi .
K o n t r i n d i k c i j a s . Neatliekamos gad jumos, ja ir
aizdomas par sirds tampon di, kontrindik ciju nav. P jos
gad jumos manipul ciju izsl dz infekcija paredzamaj punkcijas
viet , relat va kontrindikacija ir koagulop tija, ko v lams kori t
pirms perikardiocent zes.
N o v i e t o j u m s . Pacients gu us st vokl un, ja laiks at auj,
galvgali pace par 30°.
T e h n i k a . Manipul ciju v lams veikt apst os, kur
iesp jama EKG monitor šana (ide li sirds katetriz cijas laboratorij
vai specializ ITN). Pirms uzs k proced ru, j t drošai
intravenozai l nijai. Premedik cija ar Atropini 0,0006-0,001 i/m vai
s/c, jo vag las reakcijas tampon des gad jumos var b t fat las.
Iev rojot aseptisku tehniku, apstr du un apkl j oper cijas
lauku. Anestez du pie proc. xyp-hoideus gala t later laj mal
(steidzamos gad jumos n ). Zem un pa kreisi no proc. xyphoideus
ievada perikardiocent zes adatu 30-45° le pret du un orient
pret pacienta kreiso plecu. Adatu l ni vada dzi k un aspir . Parasti
izj t pretest bu, kad p rdur pariet lo perikarda lapi u (skat t 16.
att lu).
Ja proced ra neizdodas, to atk rto, orient jot adatu me-di k.
Ja izmanto pieeju IV ribstarp parastern li, var ievainot sirds kreis s
vainagart rijas priekš jo lejupejošo zaru. Kad nok st perikarda,
aspir š idrumu, nov rojot EKG. a ir tam-pon de, pat neliela asi u
daudzuma evaku cija iev rojami uzlabos hemodinamiku. P c
aspir cijas evaku adatu, hemo-st zi izdara ar piespiešanu. Uzliek
aseptisku p rs ju.
Laparocent ze.
I n d i k c i j a s . Izmanto, lai noteiktu asc ta c loni, ar
aizdomu gad jum uz intraperitone lu asi ošanu p c sl gt m
traum m. Pielieto, lai mazin tu intraabdomin lo spiedienu mas va
apjoma asc ta pacientiem un ar , lai ieg tu paraugu anal m un
uzs jumiem asc ta pacientiem ar aizdom m par infekciju.
K o n t r i n d i k c i j a s . Turpm k min s kontrindik cijas
ir relat vas un st vok i var tikt kori ti, ja laparocent ze ir
nepieciešama. Koagulopatijas vai trombocitop niskus
155
IRUR IJA * IRUR ISKA OPER CIJA UN B I E Ž KAS IRUR ISKAS MANIPUL CIJAS

16. att ls. Perikardiocent ze.

1 - punkcijas adata, 2 - perikarda dobums, 3 - priekš
videne, 4 - aknas, 5 - ievad tais perikardiocent zes katetrs.

<r-17. att ls. Laparocent ze.

st vok us var kori t, k ar izv ties tiev ku adatu proced rai.

Manipul cija ir b stam ka pacientiem ar iepriekš m v dera dobuma
org nu oper cij m. Noz ku zarnu uzp -šanos var kori t ar
nazogastr lu zondi vai ar rekt li ar g zu novadošo caurul ti pirms
laparocent zes.
N o v i e t o j u m s . Gu us st voklis ar 45° le paceltu erme a
augšda u. Pacientu var pagriezt par 30° uz s niem. Iepriekš ir j t
iztukšotam ur np slim.
T e h n i k a . Iev rojot aseptisku tehniku, apstr du un apkl j
oper cijas lauku. Ieteicam punkcijas vieta ir l.alba vidusda starp
simf zi un nabu. Anestez du un zem du l dz pariet lai peritoneja
lapi ai. Punkt du perpendikul ri tai, un, uzturot retin jumu š irc ,
vada to dzi k. Nok stot peritoneja dobum , š idrumam j tek br vi
(skat t 17. att lu).
Lai izvair tos no zarnu vai viscer las traumas, optim k ir ievad t
katetru (izmantojot adatkatetrus). Vien reiz pie aujams nolaist 1000
ml (smagiem slimniekiem - 750 ml) asc ta š idruma, lai izvair tos no
nopietn m cirkul jošo asi u apjoma izmai m. Iz em adatu
(katetru, to nosl dinot no adatas, var atst t ar uz ilg ku laiku, fiks jot
pie das). Uzliek aseptisku p rs ju.

156
156
 IRUR ISK OPER CIJA UN B I E Ž S IRUR ISK S M AN I P UL C I J AS IRUR IJA

Simfize

18. att ls. Cistostomija.

Cistostomtja.
ir suprapubik la pieeja ur np slim t satura evaku cijai. 6. Morris P.J., Malt R.A. Oxford Textbook of Surgery. - Oxford: Oxford
I n d i c t a gad jumos, kad transuretr la dren ža nav University Press, 1996.
iesp jama vai ir kontrindic ta.
7. Principles of Surgery / Ed. by Schvvartz S.I., Shires G.T., Spencer F.C. - 7th
K o n t r i n d i k c i j a s . Neiestiepts, nepalp jams ur np slis. ed. - New York: McGraw-Hill, 1999.
Ur np a v ža gad jumos manipul cija var provoc t disemin ciju
gar katetru. Nopietnas hemat rijas gad jumi dikt s nepieciešam bu 8. Reanim cija: Avans ta sirds un plaušu reanim cija. - Southvvest Medical
Teams, 1994.
c liela kalibra katetriem recek u evaku cijai. Manipul cija
problem tiska ar iepriekš ju epicistostomi-ju gad jumos. 9. Textbook of Surgery: The Biological Basis of Modern Surgical Practice / Ed.
N o v i e t o j u m s . Gu us st voklis ar paliktni zem gurniem. by D.C.Sabiston, Jr. - 16th ed. - Philadelphia: VV.B.Saunders, 2000.
A n a t o m i j a . Ur np slis atrodas v dera lejasda pa
10. H.B.BoriKonaKOB. 06maa xnpyprnfl. - Pura: 3Batfr3He, 1989.
vidusl niju. Palielin ta ur np a gad jumos poz ciju nosaka
palpatori un perkut jot.
T e h n i k a . Sagatavojas, noskujot apmatojumu, apstr jot
un apkl jot oper cijas lauku. Anestez du, zem du un ur np a
priekš jo sienu (skat t 18. att lu). Turpm tehnika ir atkar ga no
]
izmantojamiem l dzek iem (Foley ka-tetra, speci li izgatavotas
sist mas u.tml.). Ievadot adatka-tetru, ar š irci vienlaikus veic
aspir ciju un, nok stot ur np sl , nosl dina katetru p sl . Aspir
saturu vai savieno ar sav -c jsist mu un fiks ar šuvi pie das
(Foley katetram uzp š balonu). Uzliek aseptisku p rs ju.

Literat ra

1. Burkitt H.G., Quick C.R.G., Gatt D. Essential Surgery: Problems, diagnosis

and management. - Edinburgh: Churchill - Livingstone, 1990.

2. Burnand K.G., Young A.E. The New Aird's Companion in Surgical Studies.
- Edinburgh: Churchill - Livingstone, 1992.

3. Calne R., Pollard S.G. Operative Surgery. - London: Gower Medical

Publishing, 1992.

4. Hardy J.D., Pass H.I., Kukora J.S. Hardy's Textbook of Surgery. - 2nd ed. -
Philadelphia: Lippincott-Raven Publishers, 1980.

5. Modern s tehnolo ijas irur ij / Prof. J.Gardovska red. - R ga: Latvijas

irurgu Asoci cija, 1999.

' Frederick Eugene Basil Foley, 1891 -1966 - urologs, Ancker hospit lis, Sentpola, ASV.

157

157
 IRUR IJA PEC OPER ACI J AS K OM PL IK CIJAS
2.10. PECOPERACIJAS
KOMPLIK CIJAS
R. Kol tis
irur iskaj praks vienm r j atceras, ka iesp jami sas-
limšanas vai traumas sarež jumi. To potenci lais risks pieaug, ja
pacientiem tiek veiktas oper cijas, irur iskas manipul cijas vai
pielietotas citas invaz vas diagnostikas vai rstnieciskas metodes.
Sarež jumi ne tikai rada papildus ciešanas pacientam un
nopietn kos gad jumos apdraud ar dz bu, bet to darbietilp
diagnostika un rst šana uzliek papildu slodzi ar person lam un
iev rojami sad rdzina rst šanas izmaksas.
Komplik ciju izcelsme var b t saist ta gan ar konkr s
patolo ijas norisi (piem ram, dzi o v nu tromboze multiplu
ekstremit tes l zumu gad jumos), gan diagnostikas k du un
nepietiekamas kl nisk s pieredzes vai nepareizas datu inter-
pret cijas d ; pie t m noved neadekv ta pacienta apr pe
oper cijas laik un p coper cijas period (piem ram, izgul -jumu
att st ba), k ar nev ga attieksme.
Lielu sarež jumu da u izdodas nov rst, veicot standarta
profilaktiskus pas kumus. To iesp ju mazina ar r ga attieksme
un savlaic ga diagnostika, kas auj izvair ties no nov lotiem
gad jumiem rakstur s multisist mu komplik ciju katastrofas.
Past v uzskats, ka, att stoties tr s un vair k org nu sist mu
sarež jumiem, iev rojami pieaug p coper cijas letalit te
(piem ram, elpošanas ce u infekcija un nieru maz-sp ja pacientam,
kas oper ts sakar ar meh nisku žultsce u nosprostojumu).
Oper ciju komplik cijas var iedal t visp s komplik cij s,
kas iesp jamas jebkurai irur iskai oper cijai, un specifisk s
komplik cij s, kas rakstur gas noteiktai oper cijai.
Sarež jumu att st bas straujumu raksturo iedal jums:
• nekav jošie sarež jumi (att st s jau oper cijas vai pirmo 24
coper cijas stundu laik ),
• agr nie p coper cijas sarež jumi (par s pirm s p c-
oper cijas ned as laik ),
• v nie sarež jumi.
coper cijas komplik cijas aiz em liel ko da u no visp -
jiem irur isk s rst šanas sarež jumiem, kurus iedala piec s
grup s:
1. Iepriekš jo simptom tisko vai sl pto blakussiim bu noteikt s
komplik cijas (piem ram, koron sirds slim ba, hroniskas
elpošanas ce u slim bas vai cukura diab ts).
2. Anest zijas komplik cijas (skat t noda u par anest ziju).
3. irur isk s rst šanas nespecifiskie sarež jumi, kas
neizriet no tieš s irur isk s darb bas (piem ram, plaušu art riju
trombembolija ilgstoša gultas rež ma gad jumos, ur n-ce u infekcija
c ur nkatetra).
4. Kop jie nespecifiskie irur iskie sarež jumi (piem ram,
asi ošanas vai br u infekcijas).
5. Oper ciju specifisk s komplik cijas (skat t noda s par
konkr m saslimšan m).
158
Pirm grupa faktiski ir "ne irur iskas", t.i., medic niskas
komplik cijas, tom r j em v , ka t m iesp jams kl niski iz-
pausties tieši perioperat vi. Saslimšanas var progres t un to
sarež jumi rada nepieciešam bu veikt oper ciju ar paaugstin tu
coper cijas komplik ciju risku (piem ram, diab tiska k jas
gangr na). irur isk s rst šanas sarež jumus var provoc t
nepieciešam blakussiim bu medikamentoz terapija (piem ram,
kortikostero du terapija iespaido br u dz šanu un infekcijas
att st bas risku). Oper cija var ar tieši provoc t simptom tisku
blakusslim bas paasin jumu (piem ram, visp anest zija
hroniska bronh ta slimniekam ar sekojošu sliktu p coper cijas
bronhu sekr ta evaku ciju var rad t iev rojami plaš ku elpošanas
ce u infekciju). Visbeidzot, anest zijas un oper cijas stress var
provoc t ar asimptom tisku blakus saslimšanu kl nisku izpausmi
(biež kais piem rs ir peri-operat vs miokarda infarkts sirds
vainagart riju aterosklerotis-ka boj juma gad jumos). Interkurento
saslimšanu komplik ciju nov ršan visliel noz me ir pilnv rt gai
pacienta visp vesel bas st vok a apzin šanai, nepieciešam bas
gad jum veicot attiec gu papildizmekl šanu, k ar profilaktiskiem
pas kumiem.
PREOPERATlVI NOSAC TAS KOMPLIK CIJAS
SIRDS UN ASINSVADU SIST MAS SAREŽ JUMI
Blakussiim bu noteikto sarež jumu grup domin sirds un
asinsvadu un elpošanas ce u probl mas. Sirds un asinsvadu
saslimšanas ir plaši sastopamas gados vec kiem irur iskiem
slimniekiem. Galvenok rt pacienti cieš no:
1) koron s sirds slim bas,
2) hipertensijas,
3) aritmij m,
4) sirds v rstu u patolo ijas,
5) hroniskas sirds un asinsvadu mazsp jas,
6) galvas smadze u asinsvadu aterosklerozes,
7) perif ro art riju aterosklerotiskiem boj jumiem.
Koron s sirds slim bas biež s izpausmes ir steno-
kardijas l kmes vai miokarda infarkts anamn , sirds un asinsvadu
mazsp ja un aritmijas, visbiež k priekškambaru fibrilacija. Savuk rt
asimptomatiska koron sirds slim ba var izpausties ar ak tu
miokarda infarktu anest zijas un oper cijas rad tu stresa faktoru
iespaid . Svar kie riska momenti ir:
• laringoskopija un endotrahe intub cija,
• s pju saj ta,
• hipoksija,
• straujš asi u apjoma zudums,
• an mija,
• hipotensija,
• cirkul još š idruma apjoma p rslodze.
Liel ka apjoma oper cij s visp anest zija un spin
anest zija ir ar aptuveni l dz gu riska pak pi, bet maz ka apjoma
proced m viet anest zija ir daudz droš ka.
Stabilas slodzes stenokardijas pacientiem optim las pe-
rioperat s terapijas gad jum ir nedaudz palielin ts ak ta
miokarda infarkta att st bas risks, bet nestabilas stenokardijas
slimniekiem risks ir analogs k svaigi p rciesta infarkta gad jum .
Miokarda infarkta pacientiem liel kas pl nveida oper cijas (iz emot
miokarda irur isko revaskulariz ciju) v lams veikt p c iesp jas
period , jo pirmajos 3 m nešos atk rtota infarkta risks ir ~
30%, kas samazin s l dz 10-15% p c 6 m nešiem. Perioperat va
miokarda infarkta izpausmes var b t p kš a arteri
asinsspiediena krišan s, sirds un asinsvadu mazsp ja, aritmijas vai
kš a sirdsdarb bas apst šan s, un tas var neizpausties ar
tipisk m s m aiz kr šu kaula. Diagnozi pamato izmai as EKG.
Ne vienm r var
 PE C O PER CI J AS K OM PL I K CIJAS IRUR IJA

pa auties uz seruma enz mu r jiem, jo kreat nfosfokinaze (KK) izmantojot unipol ru diatermiju. Š dos gad jumos v lams lietot
un lakt tdehidrogen ze (LDH) atbr vojas ar skeleta musku u bipol ru elektrokoagul cijas iek rtu (programm jamos EKS
irur iskas traumas gad jumos. Prec ka ir kardio-specifisko iesp jams p rprogramm t rež , kas pie auj drošu diatermijas
izoenz mu diagnostika (KK-MB un LD-1). izmantošanu).
Koron s sirds slim bas pacientu pirmsoper cijas nov r- Sirds un asinsvadu hroniskas mazsp jas biež kie c lo i ir
jum un eventu lu sarež jumu profilaks svar ga ir m tiec ga koron sirds slim ba un paaugstin ts asinsspiediens, k ar sirds
anamn zes iev kšana, EKG un slodzes tests. Pirmsoper cijas rstu u patolo ija, ret k aritmijas, tireotoksikoze un smaga an mija.
EKG vienm r ir j veic slimniekiem, kas vec ki par 60 gadiem, un Slimniekiem ar pirmsoper cijas sirds mazsp ju ir liel ks let la
jebkuram pacientam ar kardi liem simptomiem vai iesp jam m izn kuma risks ar medikamentozi kontrol tas mazsp jas gad jum .
nor m anamn zes datos. Pirmsoper cijas izmekl jumos kr šu kurvja p rskata
Iev rojamai irur isko slimnieku da ai m dz b t paaugstin ts rentgenogramma šiem pacientiem uzr da sirds izm ru
arteri lais asinsspiediens vai ar tie lieto antihi-pertens vus palielin šanos un interstici las t skas paz mes plauš s, var b t ar
medikamentus. Visbiež k tiem ir esenci la hiper-tensija, bet citi izsv dums pleiras telp . Elektrokardiogram-m var b t aritmijas,
iesp jamie c lo i var b t or lie kontracepcijas l dzek i, nieru iš mija vai kambaru hipertrofija un p rslodze. V ba j piev rš
parenh mas slim bas, nieru art rijas steno-ze vai feohromocitoma. hematokr tam, plazmas ur nvielas, kreatin na un elektrol tu l menim,
a nav citu sirds un asinsvadu bla-kusslim bu, tad minim ls kardi lu jo mazsp jas pacientiem ar ilgstošu diur tisku terapiju var att st ties
komplik ciju risks ir pacientiem ar sistolisko spiedienu l dz 160-180 hroniska dehidrat cija un hipokali mija. Dehidrat cijas gad jum
mm Hg un dia-stolisko spiedienu l dz 110 mm Hg. Uzman ku visp s anest zijas izrais vazodilat cija noved pie samazin ta
pieeju prasa pacienti, kas lieto asinsspiedienu pazeminošus plazmas apjoma cirkul cij un pazemin ta asinsspiediena, kas
dzek us. Biež k lietotos l dzek us - betaadrenoblokatorus, kalcija perioperat vi savuk rt var b t par iemeslu ak tam miokarda
antagonistus, angiotenz na konvert jošo enz mu inhibitorus un va- infarktam vai insultam. Oper cijas laik vai p coper cijas period
zodilatatorus - nav nepieciešams p rtraukt pirmsoper cijas period , parasti sirds mazsp ja var par ties vai pastiprin ties intravenozo
un ir v lama p c iesp jas tr ka to ats kšana p c oper cijas, jo idrumu p rslodzes gad jum . Šiem pacientiem ir noteikti ne-
sakar ar p kš u medikamentu p rtraukšanu iesp jama pieciešama centr venoz spiediena nov rošana, kas auj prec zi
hipereakcija ar asinsspiediena sv rst m. Tom r diur tisk terapija regul t intravenozo š idrumu ievadi un kontrol t diu-r tisko l dzek u
var izrais t š idruma un elektrol tu disba-lansu, ko pirmsoper cijas efektivit ti. Smag kos gad jumos var b t nepieciešams ar Swan-
]
period nepieciešams kori t. Slimniekiem ar gr ti kontrol jamu Canz katetra ievade plaušu kapil ru ie šan s (de facto ar kreis
paaugstin tu asinspiedie-nu ir iesp jams perioperat va insulta risks, priekškambara) spiediena nov rošanai. Negaid tas ak tas
c liel ku pl nveida oper ciju ar visp ju anest ziju v lams perioperat vas sirds mazsp jas gad jum j izsl dz ak ts miokarda
atlikt, l dz pan k labu antihipertens vu medikamentozu terapiju un ir infarkts.
piln skaidra hipertensijas etiolo ija. Pacientu pirmsoper cijas Ja reimatisma vai aterosklerotisku izmai u rezult ir boj ts
izmekl jumos uzman ba j piev rš kr šu kurvja p rskata sirds v rstu u apar ts, novedot pie mitr lo v rstu u mazsp jas,
rentgenogrammai, EKG, k ar ur nvielas, kreatin na un elektrol tu aort lo v rstu u stenozes, aort lo v rstu u mazsp jas, mitr lo
menim. rstu u stenozes vai ret kos gad jumos -kombin tiem v rstu u
Biež kais aritmiju veids, ko sastop gados vec kiem i- boj jumiem, perioperat va period potenci li var att st ties ak ts
rur iskiem pacientiem, ir priekškambaru mirdzaritmija. Koron s miokarda infarkts, hipotensija, sirds mazsp ja, aritmijas vai
sirds slim bas pacientiem t var b t sekund ra, sastopama ar trombembolija.
mitr las sirdskaites gad jumos un tireotoksikozes slimniekiem. Visr uzman ba j velta aort lo v rstu u stenozes
Parasti triju mirdzaritmijai ar kontrol tu kambaru saraušan s ritmu gad jum , jo tieši tad ir ierobežots sirds min tes tilpuma pieaugums.
(t.i., norm lu pulsa biežumu) ir minim ls komplik ciju risks. Izteikta Pacientiem ar v rstu u kait m past v ar potenci ls infekcioza
pulsa defic ta gad jumos iesp jama sirds un asinsvadu mazsp jas endokard ta att st bas risks, un šiem slimniekiem irur isku
att st ba, k ar past v risks arteri lai embolijai no kreis oper ciju vai manipul ciju laik nepieciešama profilaktiska
priekškambara. Situ ciju parasti kontrol ar sirds glikoz diem - antibakteri la terapija.
digoks nu, vienlaikus apzinoties t p rdoz šanas risku, paši gados Asimptom tisku sirdskaišu gad jum p coper cijas kom-
vec kiem pacientiem ar hronisku nieru mazsp ju (simptom tika - plik ciju risks ir neliels, tom r ar auskultat vi neliela sirds trokš a
anorek-sija, slikta d ša un vemšana - var tikt k daini interpret ta atrades gad jum b tu v lama kardiologa apskate pirmsoper cijas
saist ar tikko veiktu oper ciju, paši abdomin laj irur ij ). period . Simptom tisku sirdskaišu pacientiem oper cijas laik un
coper cijas sinusa tahikardijas parasti saist s ar pa- tuv intens s terapijas period nepieciešama past ga
zemin tu asinsspiedienu, sirds un asinsvadu mazsp ju, cirkul još kardi lo funkciju nov rošana.
idruma apjoma p rslodzi, sepsi, p coper cijas satraukumu, Speci la v ba velt ma pacientiem ar sirds v rstu u
reiz m tireotoksikozi. a aizdomas par š m slim m neapstiprin s, prot m, pirmk rt, b tiski nepieciešam s antibakteri s terapijas
slimniekam j mekl prim ra kardi la patolo ija vai feohromocitoma. , jo prot žu endokard ta att st bas risks ir augsts. Meh nisko
Sirds vad šanas sist mas trauc jumi, kas izpaužas ar bra- prot žu pacienti past gi lieto antikoagulantus, citu v rstu u prot žu
dikardiju, var tikt diferenc ti, izdarot EKG. Hisa k ša vienas (biolo isk s prot zes, homogr fti) gad jumos visbiež k slimnieki
ji as blok de parasti nerada probl mas, uzman ba j piev rš abu lieto dezagregantu l dzek us. Ja gaid maj oper cij nav
ji u blok dei, kas anest zijas apst os var progres t par pilnu paredzama liela asi ošana, dezagregantu terapiju b tu v lams
atrioventrikul ru blok di. Šiem pacientiem var b t nepieciešams turpin t bez izmai m. Past v ar viedoklis, ka dezagregantu
izveidot pagaidu transvenozu elektrokardiostimul ciju pirms dzek us nepieciešams atcelt tikai pirms pl nveida oper cij m,
oper cijas uzs kšanas. Bradi-kardijas var rad t ar sirds glikoz du kur s tiek piesl gta m ksl asinsrite. Jebkur gad jum j atceras,
rdoz šana. Slimniekiem, kuriem jau ir izveidots pagaidu vai ka aspir na anti-trombocit aktivit te piln izz d tikai 5-7 dien s
past gs sirds ritma dev js, irur isk oper cija visp c t lietošanas p rtraukšanas. Savuk rt antikoagulantu
anest zij nerada papildu risku. J atceras, ka ir iesp jami vec ko terapija
paaudžu mode u elektrokardiostimulatoru darb bas trauc jumi,

1
H.J.C Swan - kardiolo ijas centra vad js Cedars Šinai medic nas centra,
Losandželos , ASV.
VVilliams Canz - profesors Cedars Šinai medicinas centr , Losandželos , ASV.

159
159
 IRUR IJA P C O P E R AC I J AS KOMPLIK CIJ AS

vienm r tiek kori ta. Slimniekiem, kas lieto varfar nu, past v divas Galvas smadze u asinsvadu aterosklerotiskie boj jumi
alternat vas pieejas - nelielu oper ciju veikšanai ar minim lu visbiež k ir gados vec kiem slimniekiem, un tiem rakstur gs augsts
asi ošanas iesp ju var kontrol ti samazin t anti-koagul cijas efektu insulta risks perioperat period , ko var izrais t hipoksija,
1
(mazinot varfar na devu, kontrol pro-tromb na l meni un INR ) l dz hipotensija vai paaugstin asi u viskozit te dehidrat cijas
zem kajam terapeitiskajam l menim vai ar 3-4 dienas pirms gad jumos. Ja slimniekam iepriekš ir bijis insults, p rejoši smadze u
oper cijas p riet uz tiešo an-tikoagulantu - hepar na - terapiju. asinsrites trauc jumi vai ir vecuma demences paz mes, past v
Mitr lo v rstu u slimniekiem, kuriem past v liels trombožu risks, iev rojama smadze u asinsvadu ateroklerotisku boj jumu iesp ja.
pilnu hepariniz ci-ju turpina ar oper cijas laik , kontrol jot asi u Tie ir j diagnostic pirms-oper cijas period ar slimniekiem ar
rec šanas vai optim k aktiv to rec šanas laiku. Citu lokaliz ciju rciestiem miokarda infarktiem vai perif ro asinsvadu
prot žu slimniekiem ir pie aujama p reja uz da ju hepariniz ciju vai aterosklerotiskiem no-sprostojumiem un stenoz m, t.i.,
pat t s p rtraukšana 12 stundas pirms oper cijas, ats kot p c aterosklerozes izpausm m citos baseinos. Konstat jot sistolisku
oper cijas. Jebkur variant asi ošanas gad jum hepar na efektu troksni uz miega art rij m ar slimniekiem bez kl nisk m
2
var tri neitraliz t, ievadot protam na sulf tu. izpausm m, v lams boj jumu nov rt t doplerogr fisk
Slimniekiem ar sirdskait m un sirds v rstu u prot m brahiocef lo asinsvadu izmekl šan , un par turpm ko rst šanas
turbulent s asinspl smas, k ari deform to intrakardi lo strukt ru taktiku konsult ties ar neirologu, vajadz bas gad jum ar ar
mikrotrombožu rezult irur isku oper ciju un manipul ciju laik asinsvadu irurgu.
past v palielin ts infekcioz endokard ta att st bas risks, jo t s visai
bieži ir saist tas ar p rejošu bakte-ri miju. Min tajos intrakardi lajos ELPOŠANAS ORG NU SIST MAS KOMPLIK CIJAS
defektos vai pie prot zes var aiz erties mikroorganismi.
Liels risks (kad nepieciešama oblig ta antibakteri pro- Respirator s sist mas komplik cijas p coper cijas period
filakse) jebkuras irur iskas oper cijas vai manipul cijas gad jum nov ro gandr z sestajai da ai irur isko pacientu, un gados
ir: vec kiem slimniekiem t s var b t fat las. Riska pieaugums šiem
- slimniekiem ar sirds v rstu u prot m vai iepriekš p rciestu sarež jumiem ir cieši saist ts ar anest zijas ilguma pieaugumu un,
citu sirds oper ciju, kuras laik kori tas intrakardi las strukt ras, protams, iev rojami liel ks ir pacientiem ar jau esoš m elpošanas
- slimniekiem ar reimatisku sirdskaiti neatkar gi no v rstu u org nu sist mas slim m - hroniskiem obstrukt viem bronh tiem,
apar ta boj juma pak pes, astmu vai bronhekt m.
- visiem - oper tiem vai neoper tiem - iedzimto sirdskaišu Galven s p coper cijas probl mas ir:
pacientiem (iz emot priekškambaru staprsienas defekta un atv rta 1) atelekt zes,
arteri vada slimniekus), 2) infekciozi sarež jumi elpošanas ce os,
- citu etiolo iju sirdskaišu slimniekiem, 3) aspir cijas pneimon ts,
- slimniekiem ar iepriekš p rciestu infekciozu endokard tu. 4) pneimonijas.
Neliels risks, kur profilaktiska antibakteri terapija ir at Liel ks plaušu p coper cijas komplik ciju risks ir sm jiem,
kar ga no paredzam irur isk s iejaukšan s apjoma, ir: pacientiem ar sirds mazsp ju, ar lielu lieko svaru, un gados veciem
- mitr lo v rstu u prolapsa gad jumos, pacientiem, k ar slimniekiem, kam iepriekš veiktas torak las
- slimniekiem ar izveidotiem hemodial zes šuntiem, oper cijas vai radioterapija.
- pacientiem ar implant tiem sirds ritma dev jiem, Pacientiem ar elpošanas ce u slim bu paz m vai iepriekš
- hidrocef lijas pacientiem ar izveidotiem ventrikuloat-ri liem rciest m plaušu saslimšan m pirmsoper cijas period noteikti
vai ventrikuloperitone iiem šuntiem. veic kr šu kurvja rentgenizmekl šana un atbilstoši
Par minim la riska grupu tiek uzskat ti slimnieki p c mio-karda nepieciešam bai j nov rt ar s elpošanas funkcija, k ar
irur isk s revaskulariz cijas oper cij m, atv rta arteri vada asi u g zu mai as anal ze hipoks mijas gad jumos.
li šanas un priekškambaru starpsienas defekta sl gšanas Hroniski bronh ti un emfiz ma ir sam daudziem
oper cij m. Š dos gad jumos antibiotikas profilaktiski nav ne- pacientiem, sastopami ar slimnieki ar bronhekt m, plaušu fibrozi,
pieciešamas. tuberkulozi un sarkoidozi. P coper cijas period vi iem var
Riska grupas pacientus p rejoša bakteri mija apdraud att st ties bronhopneimonija, atelekt ze, reiz m pneimotorakss.
sekojoš s irur isk s oper cij s un manipul cij s: tiska ir kvalitat va pirmsoper cijas plaušu funkcijas nov rt šana,
- zobu ekstrakcij s un cit s stomatolo isk s proced s, kas ar pirmsoper cijas intens va fizioterapija un bronhodilatatoru
skar smaganas, terapija, pl nveida oper ciju veicot stabilas remisijas period uz
- tonsilektomij , profilaktiskas antibakteri- las terapijas fona.
- bar bas vada dilat cij , Pl nveida oper cijas ir j atce pacientiem ar ak m v rusu
- jebkur ku a un zarnu trakta vai žultsce u irur isk vai bakteri m augš jo elpošanas ce u saslimšan m. Bronhu
oper cij , koka g ot das t ska un intens sekr cija draud ar p coper cijas
- praktiski vis s urolo isk s proced s, ieskaitot endo- atelekt m vai bronhopneimonijas att st bu.
skopiju, ur nkatetra ievadi un iz emšanu, prostatas trans-rekt lu Ar astmas slimniekiem bronhokonstrikcija, bronhu koka t ska,
biopsiju, pavairot sekr cija var novest pie nosprostojumu veidošan s
- maz iegur a oper cij s un ginekolo isk s manipul cij s, elpošanas ce os, radot atelekt zes un bronho-pneimoniju att st bu.
ieskaitot abortus, Vair ki perioperat vi faktori var pastiprin t astmas izpausmes:
- jebkur oper cij vai manipul cij , kas saist ta ar jau esošu endotrahe la intub cija, inhal cijas anest ti i (halot ns ir maz k
irur isko infekciju, kairinošs), dehidrat cija, kas palielina bronhu sekr ta viskozit ti,
- sirds oper cij s. kust bu un erme a pozas ierobežojumi, kas apgr tina sekr ta
Sirds v rstu u prot žu slimniekiem antibiotikas profilaktiski evaku ciju. J em ar v , ka betaadrenoblokatori var izras t
noz ar sigmoidoskopijas, kolonaskopijas, aknu biopsiju iev rojamu bronho-spazmu, un morfijs nom c elpošanu. Astmas
gad jumos, k ar izdarot b rija klizmu. slimniekiem j -
Konkr antibakteri l dzek a izv le nav piln stan-
dartiz ta, t c j vad s p c irur iskaj proced visticam k
1
sagaid s floras. INR - International normaiised ratio - ang u vai.
2
Kristi ns Johans Doplers, 1803 - 1853 - austriešu fizi is.

160

160

turpina past medikamentoz terapija peroperat period un
pl nveida oper cijas j izdara remisijas f . rcietušiem pacientiem ir bijis infekciozais A hepat ts, un p c
Spont ns pneimotorakss anamn anest zijas laik vai
coper cijas period palielina atk rtota pneimoto-raksa risku.
kš as respiratoro funkciju pasliktin šan s gad jum
coper cijas period vienm r j apsver pneimoto-raksa iesp ja.
Ar iepriekš p rciesta plaušu art rijas trombembolija vai
dzi o v nu tromboze palielina atk rtotas trombembolijas risku. Šiem
pacientiem irur iskas iejaukšan s gad jumos j veic profilaktiski
pas kumi.
Atseviš a plaušu komplik ciju riska grupa ir s m ji.
Optim ls sm šanas p rtraukšanas laiks b tu 4-5 ned as pirms
paredzam s oper cijas, kas ir pietiekams laiks bronhi epit lija
atvese ošanai. Savuk rt sm šanas p rtraukšana tieši pirms
oper cijas nav v lama, jo tad palielin s bronhu sekr ta produkcija.
Sekojoši pas kumi dod iesp ju mazin t plaušu komplik cijas
coper cijas period :
1) pirmsoper cijas fizioterapija, ieskaitot elpošanas vin-
grojumus, un agr na t s ats kšana p coper cijas period , ieskaitot
agr nu slimnieka mobiliz ciju;
2) elpošanas funkciju stabiliz cija ar medikamentiem -pamat
teofil na un salbutamola perioperat va lietošana hronisku
respiratoru slim bu pacientiem;
3) jaun kie anest zijas l dzek i un slaic gas darb bas mio-
relaksanti faktiski at auj drošu visp ju anest ziju ar efekt vu
bronhu tualeti, oper ciju nosl dzot, t c agr nost ja, izv loties
alternat vu anest ziju (viet ju, re ion lu vai spi-n lu), šiem
slimniekiem nav viennoz gi lab ; rezult , fibr na polimeriz cijas trauc jumi, k ar port
4) sm šanas p rtraukšana 4-5 ned as pirms oper cijas.
KU A UN ZARNU TRAKTA SAREŽ JUMI
Probl mas var rasties jau intub jot, traum jot mutes dobum
zobus, kron šus vai tilti us. Sveš erme i var tikt aspir ti, bet
apzin s ar ar š diem gad jumiem saist s iesp jam s
kosm tisk s un medic niski tiesisk s probl mas. P rnesot infekciju
no mutes dobuma dist k elpošanas ce os, var att st ties nopietnas
aspir cijas pneimonijas.
las slim ba var b t prim irur isk probl ma, bet
apzin s stresa lu att st bas iesp ja, kas saist ta ar citu pa-
matslim bu gan smagas saslimšanas vai traumas iespaid , gan
oper cijas stresa rezult , k ar noz jot slimniekiem aspir nu,
nestero dos pretiekaisuma l dzek us vai kortikoste-ro dus. Att stoties
stresa m, bieži vien pirmie simptomi ir p kš a t s asi ošana ar
asi u atvemšanu un (vai) mel nu, iev rojami ret k notiek las
perfor cija. Pacientiem ar las slim bu pirms irur iskas oper cijas
profilaktiski ir j lieto H2 receptoru antagonisti visu perioperat vo
periodu un j izvair s no kairinošo medikamentu noz šanas.
Pacienti ar hronisku zarnu iekaisuma slim bu, paši procesa
aktivit tes gad jum , var b t an miski vai ar barošanas trau-
jumiem. Slimniekiem p c gastrektomijas var att st ties an mija
(dzelzs defic ta, vitam na B 2 defic ta). Visp r pacientiem ar iepriekš
rciest m v dera dobuma org nu oper cij m saaugumu procesu
iev rojami liel ks ir tieši visp jo irur isko, k ar oper cijas
specifisko komplik ciju risks.
HEPATOREN S SIST MAS SAREŽ JUMI
Slimnieki ar aknu saslimšan m pirms oper cijas ne tikai ir
pak auti liel kam p coper cijas komplik ciju riskam, bet da
gad jumu, ja netiek r gi iev roti darba aizsardz bas pas kumi, var
apdraud t ar medic nisk person la vesel bu.
Dzelt anamn nor da uz hepat tu. B un C hepat ts var
apdraud t medic nisko person lu (gan tieš pacienta kontakta
person ls, gan ar laboratoriju person ls), un p c
161
PE C O PE R A C IJ A S K OM PLIK CI J AS IRUR IJA
saslimšanas pacienti paliek v rusa n ji. Tom r liel koties dzelti
slim bas t s izsauc js izz d no organisma, t c šie pacienti
neapdraud apk rt jos. Riska grupas B un C hepat tam ir
narkom ni, k ar pacienti ar seksu li transmis m saslimšan m.
Iepriekš jos gados nepietiekamas diagnostikas d infic šan s
var ja notikt, p rlejot nepiln gi p rbaud tas asinis. V rusa n jus
1
var atkl t, nosakot t virsmas antig -nu (HBsAg ). Medic niskajam
person lam ir pieejama ar vakcin cija pret B hepat tu.
Slimnieki ar jebkuras izcelsmes akt vu hepat tu oti slikti panes
anest ziju, un oper ciju letalit te ir augsta, t c pl nveida
oper cijas j veic remisijas periodos.
Dzelt , kas par s dienas vai ned as laik p c oper cijas,
diferenc no halot na izrais tas idiosinkr tiskas hepa-
totoksicit tes. Ja t s c lonis ir meh nisks, parasti ir nepieciešama
irur iska rst šana, kas savuk rt var b t saist ta ar iesp jamiem
asins rec šanas sist mas trauc jumiem, dzi o v nu trombozi, ak tu
nieru mazsp ju, k ar holang tu.
coper cijas komplik ciju risks oti augsts ir aknu cirozes
pacientiem, jo tie m dz b t an miski, ar port lo hi-pertensiju,
trauc tu asinsreces faktoru sint zi, ar barošan s trauc jumiem,
elektrol tu l me a izmai m, trauc tu gan ener tisko, gan
medikamentu metabolismu, k ar asc ta d . P coper cijas period
šos slimniekus apdraud asi ošanas, br u dz šanas trauc jumi un
paaugstin ts uz -gums pret infekcij m. Asi ošanas risku
nosaka visu (iz emot VIII) asinsreces faktoru sint zes trauc jumi
akn s, trom-bocitop nija to sint zes trauc jumu un hiperspl nisma
hiper-
tensija, paši abdomin laj s oper cij s. Past v risks ar bar bas
vada varikozi paplašin to v nu asi ošanai. Ir ieteikums port s
hipertensijas slimniekiem ar varikozi paplašin m bar bas vada
m pirms pl nveida oper cij m veikt en-doskopisku
izmekl šanu un apsv rt preoperat vu skleroz -jošu varikožu
rst šanu.
Kopum aknu saslimšanu pacientiem pirmsoper cijas iz-
mekl jumos j piev rš uzman ba HBsAg testam, pilnai asins-
anal zei, ieskaitot tromboc tu skaitu, asinsreces r jus, plazmas
ur nvielas un elektrol tu l meni, bilirub nu, transami-n zes, kalcija un
fosf tu l meni un gamma glutariltransfer zi (t s pieaugums liecina
par nesenu p rlieku alkohola lietošanu).
coper cijas komplik ciju nopietn bu var mazin t sekojoši
pas kumi:
- K vitam ns vair kas dienas pirmsoper cijas period , ja
pazemin ti asinsreces r ji;
- svaigi sald tas plazmas p rliešana oper cijas laik ;
- trombocitop nijas gad jum - tromboc tu masas p rliešana.
Hroniska nieru mazsp ja ir biež irur isko pacientu
ur nizvadsist mas probl ma. To raksturo š idruma un elektrol tu
vielmai as trauc jumi un sl pekli saturošu savienojumu izvad šanas
trauc jumi. Pieaugot nieru mazsp jas pak pei, pieaug perioperat vo
komplik ciju risks, jo hroniskas nieru mazsp jas pacienti ir paši
predispon ti ak tas nieru mazsp jas att st bai p coper cijas
period . Pirmsoper cijas period paša v ba ir j velta nieru
slimnieku dehidrat cijas vai š idruma p rslodzes paz m ( das
turgors, kakla v nu pild jums), plazmas ur nvielas, kreatin na,
elektrol tu un bi-karbon tu l menim, k ar an mijas paz m
asinsain .
Neliela hroniska nieru mazsp ja bieži ir slimniekiem ar
paaugstin tu asinsspiedienu, un parasti t nerada lielas probl mas
idrumu un elektrol tu homeost zei, ja š idruma balanss
oper cijas laik un p coper cijas period tiek r gi
1
HBsAg ~ «hepat ts B virai surface antigen» - abreviat ra ang u vai.
161
 IRUR IJA P C O PER AC IJ A S K OM PL IK CIJAS
iev rots un atbilstoši kori ts, j apzin s, ka šiem slimniekiem ir
tiski samazin tas nieru funkcion s rezerves, t c j izvair s no
hemodinamisk m sv rst m (ar tri kori ta hi-potensija ar
samazin tu nieru asinsriti var provoc t ak tas nieru mazsp jas
att st bu). Nelielas hroniskas mazsp jas slimniekiem perioperat vi
tisk kais ir adekv ta medikamentu doz šana, jo ir pal nin ts to
metabolisms vai izvad šana caur nier m. Svar kie ir digoks ns un
aminoglikoz di. Optim li b tu j nosaka to l menis asin s
(digoks nam 6 stundas p c iepriekš s devas; aminoglikoz diem 15
min tes p c i/v vai stundu p c intramuskul ras ievades) un,
atbilstoši ražot ja rekomend cij m, j izv las n koš s devas
lielums.
renas un smagas hroniskas nieru mazsp jas slimnieki
parasti tiek rst ti rsta uzraudz , tiem, iesp jams, tiek veikta
regul ra peritone la dial ze vai hemodial ze. Galven s
perioperat s probl mas šiem pacientiem ir:
- š idruma p rslodze, ko var kori t ar diur tiskiem l dzek iem
un, ievadot š idrumu, kontrol jot centr lo venozo spiedienu;
- izteiktais jut gums uz hiponatri miskiem un hipernatri -
miskiem st vok iem prasa biežu Na l me a kontroli un atbilstošu
korekciju;
- hiperkali mija var novest pie fat m aritmij m, t c v lams
nepie aut K l meni virs 5,0 mmol/l;
- metabolo acidozi var izdoties kompens t ar ilgstošu
hiperventil ciju, bet l dzsvaru var izjaukt papildus metabol s
acidozes pieaugums audu iš mijas vai visp jas hippksijas
apst os;
- hroniskas normocit ras normohromas an mijas att st bu
nosaka samazin eritropoet na sint ze hroniskas nieru mazsp jas
slimniekiem, bet parasti sirds un asinsvadu sist ma šim an mijas
menim adapt jas un izdodas izvair ties no papildus transf zij m
oper cijas laik , kas var padzi in t š idrumu un elektrol tu balansa
novirzes.
ENDOKR S SIST MAS SAREŽ JUMI
paša irur isk s rst šanas riska grupa ir cukura diab ta
pacienti. Diab tam jau ir rakstur ga vesela rinda iesp jamo
komplik ciju: koron sirds slim ba ar perioperat va miokarda
infarkta iesp ju (j atz "klus s" iš mijas variants pavadošas
neirop tijas d ), diab tiska nefrop tija ar iesp jamu hronisku nieru
mazsp ju. Perif ro asinsvadu saslimšanu d iesp jami smadze u
asinsrites trauc jumi un apakš jo ekstremit šu iš mija, šiem
slimniekiem p coper cijas infek-ciozie sarež jumi ir biež ki (m dz
norit t bez paši paaugstin tas temperat ras), tr k att st s
izgul jumi, tiem parasti ir lieks svars. Perioperat vie stresa faktori
izraisa palielin tu katabolo hormonu izdali, kas samazina insul na
iedarb bu, un glik miju ir gr k kontrol t. Hiperglik miju reiz m var
pavad t s pes v der , un diab tiska ketoacidoze var saist ties ar
leikocitozi un pavairotu amil zi, t c iesp jams k ties ak tu
dera dobuma irur isku saslimšanu diagnostik . Š das situ cijas
biež k var b t b rniem ar diab tu. Pamat diab tisk s
ketoacidozes gad jumos s kotn ji ir vemšana un v k pievienojas
pes v der , bet ak ta v dera gad jum ir pret ji. Ketoacidozes
gad jum glik mijas korekcija un rehidra-t cija mazina
simptom tiku, bet, ja tas nenotiek, j apsver ak ta v dera dobuma
org nu irur iskas saslimšanas iesp ja.
Pirmsoper cijas izmekl jumos pacientiem vair kk rt j nosaka
glik mijas l menis, izv rt jot terapijas efektivit ti, k ar , veicot EKG
un plazmas ur nvielas un elektrol tu kontroli, j izsl dz iesp jamas
diab ta kardi s un nieru komplik cijas. Perioperat va period
lams notur t glikozes l meni asin s 4-10 mmol/l robež s,
izvairoties no kras m sv rst m. Pl nveida oper cijas j atce
diab ta pacientiem, kam glik mija ir virs 13 mmol/IL, jo tad past v
oti iev rojams ketoacidozes vai hiperosmolarit tes risks.
162
Diab ta pacientiem, kuru di ta tiek kontrol ta, papildus
pas kumi nav nepieciešami, un p coper cijas period tiem nem dz
att st ties hipoglik mija. Tom r profilakses nol ur j kontrol
glikozes un ketonvielu l menis.
Pacientiem, kas sa em peror los hipoglik miskos l dzek us,
lama diab ta kontrole ar slaic gas iedarb bas medikamentiem,
bet, ja tas neizdodas, j riet uz insul na terapiju. Oper cijas dienas
tabletes nelieto un peror lo terapiju ats k, tikl dz tas iesp jams
c oper cijas, vienlaikus regul ri kontrol jot glik mijas l meni. Ja
paredzamas liela apjoma oper cijas vai ilgstoša p coper cijas
ksl ga plaušu ventil cija, lab ir insul nterapijas izv le ar
glikozes inf ziem, k pie insul natkar ga diab ta.
Insul natkar ga diab ta slimnieki ir j stacion vair kas dienas
pirms pl not s oper cijas, un svar gi ir pan kt labu glik mijas
kontroli pirmsoper cijas period , kombin jot slaic gas iedarb bas
insul na prepar tus ar prolong tiem insul na prepar tiem. Optim lai
terapijas korekcijai glikozes l menis asin s j nosaka pirms un p c
dienreiz m, un pirms gul tiešanas. Oper cija ir j pl no p c
iesp jas agr k no r ta, jo slimnieks nesa em uzturu jau iepriekš
vakar , un ar r ta insul na deva netiek dota. Oper cijas laik
nep rtraukti (ar perfuzoru) ievada insul nu intravenozi vienlaikus ar
5% vai 10% glikozes inf ziju (-125 ml/h), kam pievienots k lijs
(pacientiem, kam nepieciešama ierobežota š idruma ievade - 20%
glikoze 50 ml/h). Glik mijas l menis j kontrol ik p c 1-2 stund m
gar ku oper ciju laik un ik p c 2-4 stund m tuv p coper cijas
period , nepieciešam bas gad jum kori jot insul na un glikozes
ievades trumu vai koncentr ciju. L dzko pacients ats k st, p riet
uz zem das insul nu atbilstoši pirmsoper cijas dev m.
Ak tiem irur iskiem diab ta slimniekiem, paši infekciju vai
vemšanas gad jumos, var b t iev rojamas glik mijas l me a
sv rst bas. Pirms oper cijas uzs kšanas glik mijas l meni noregul
ar insul na, glikozes un k lija inf ziju, atjauno ar š idruma balansu.
Tireotoksikozes slimniekiem, kas nesa em atbilstošu terapiju,
oper cijas laik ir iev rojams tireotoksisk s kr zes risks.
Pirmsoper cijas period , izmantojot antitireo do terapiju vai
betaadrenoblokatorus (p jie iedarbojas tr k un ir izv les
dzeklis steidzam s situ cij s), j pan k eitireo ds st voklis,
nosaka tiroks na l menis asin s, un pacientiem ar medikamentozu
tireotoksikozes terapiju leikocit formul j izsl dz iesp jam
neitrop nija.
Hipotireo di slimnieki ir jut ki, sa emot CNS depres vus
medikamentus, vi iem tr k var att sties elektrol tu disbalanss.
Miksed mas koma vair k draud smagu traumu gad jumos, ko
pavada infekcija, paši, ja pacients v l ir apsald jies un tiek pielietoti
depresanti. Hipotireo disms ir biež k sastopams vec m sieviet m
(paz mes - liek svara pieaugums, bradikardija, depresija,
aizciet jumi, pazemin s balss tembrs), bet parasti pašas
coper cijas komplik cijas nedraud.
Daudz b tisk k perioperat va perioda gaita var izmain ties
pacientiem ar virsnieru dziedzera saslimšan m.
Virsnieru mazsp ja ir bieži sastopama slimniekiem ar ilgstošu
1
stero do terapiju, bet ret k t ir prim ra (Edisona slim ba).
atceras, ka t iesp jama ar p c iepriekš jas pituit -ras
oper cijas vai adrenalektomijas. Virsnieru mazsp jas slimnieki
parasti jau sa em aizvietojošu stero du terapiju, bet vi u virsnieres
nesp j papildus adekv ti rea t uz traumu, oper ciju vai infekciju,
kas var izrais t ak tu p coper cijas kolapsu ar hipotensiju un šoku.
Svar gi ir oper ciju veikt stero du aizseg - vid ji 100-200 mg
hidrokortizona pirms oper cijas un 100 mg diennakt p coper cijas
period .
1
Thomas Addison, 1793 - 1860 - rsts London , Lielbrit nij
162

]
Hiperkorticisma (Cushing sindroms) slimniekiem ir pavairota
glikokortiko du (pamat hidrokortizona) sekr cija. Tas var b t
2
saist ts ar pituit ra audz ja pavairotu AKTH izdali, ret k ar citu
malignu audz ju rad tu ektopisku AKTH izdali vai ar prim ru
visnieru audz ju. Slimniekiem ir rakstur m nessveida seja,
paaugstin ts asinsspiediens un vi i ir resni, ar v dera strij m.
dz gi izskat s ar ilgstošas stero du terapijas slimnieki. Rakstur gi,
ka vi iem slikti dz st br ces, izteikts infekcijas uz gums, biež k
veidojas peptiskas las, var b t paaugstin asinsspiediena
rad tas komplik cijas.
FeohromocStomu parasti konstat , izmekl jot hiperto-nisko
kr žu slimniekus, bet reiz m tieši oper cijas stress var provoc t
feohromocitomai rakstur s hipertens s kr zes. Feohromocitoma
ir virsnieru serdes audz js, bet reiz m var atrasties ar
ekstraadren li aortas bifurk cijas apvid vai citur, retroperitone li
att stoties no ZuckerkandP org na embrion m atliek m.
Konstat jot paaugstin tu kateholam nu meta-bol ta
vanililmande sk bes - l meni ur , diagnozi apstiprina
datortomogr fiski. Gan paša audz ja irur ij , gan citu oper ciju
laik feohromocitomas slimniekiem svar ir asinsspiediena un
hipovol mijas kontrole, izmantojot slaic gas darb bas alfa- un
betaadrenoblokatorus.
ASINSRADES SIST MAS SAREŽ JUMI
Biež s probl mas irur isko oper ciju gait var rad t
slimnieka an mija vai asinsreces sist mas trauc jumi. Pl nveida
oper cij m par relat vi drošu hemoglob na koncentr ciju uzskata 10
gm/dl.
An miju izcelsme var b t daž da, nereti t s c loni nov rš pati
iru isk oper cija. Nepieciešamo pirmsoper cijas un
intraoperat vo transf zijas taktiku izš ir katram pacientam individu li
(skat t sada u par asi u un to aizvietot ju p rliešanu). Dzelzs
defic ta an mijas pacientu pirmsoper cijas sagatavošan pielieto
dzelzs prepar tus, B12 vitam nu un fol tus.
pašu uzman bu parasti velt pacientiem ar iesp jamiem
asinsreces sist mas trauc jumiem. Asi ošana m dz b t
4
trombocitop niju, Villebranda slim bas (tromboc tu funkcijas
trauc jumi un VIII faktora defic ts) un hemof lijas pacientiem. Tom r
praks biež k asi ošanas rada antikoagulantu un terapijas principu
neiev rošana, aknu slim bas un aspir na lietošana. Meh niskas
dzelt s un malabsorbcijas sindroma slimniekiem j nov rt
iesp jamie K vitam na uzs kšan s trauc jumi. Ja ir aizdomas par
asinsreces sist mas trauc jumiem, noteikti j nosaka tromboc tu
skaits, j izdara pilna koagulogramma un pl nveida oper cijas
atliek l dz piln gai situ cijas noskaidrošanai.
Hemof lijas pacientiem pirmsoper cijas period un divu
ned u laik p c oper cijas, kam r past v sekund ras asi ošanas
risks, p rlej krioprecipit tu vai atbilstošu antihe-mof lo faktoru.
Pacientiem ar Villebranda slim bu rlej svaigi sald tu
plazmu vai krioprecipit tu.
Peror los antikoagulantus parasti past gi lieto pacienti p c
sirds v rstu u protez šanas vai trombemboliju riska slimnieki.
Parast taktika ir p reja no varfar na uz hepa-r nu 4-5 dienas pirms
pl not s oper cijas.
Aspir ns neatgriezeniski inhib tromboc tu agreg ciju, ko var
nov rst tikai tromboc tu masas p rliešana vai aspir na izsl gšana
vismaz ned u pirms paredzam s oper cijas. Analoga iedarb ba ir
ar citiem nestero du pretiekaisuma l dzek-
]
Harvey Cushing, 1869 - 1939 - irur ijas profesors Harvarda Universit te Bostona,
ASV.
2
AKTH - adrenokortikotropais hormons.
3
Emile Zuckerkandl, 1849 - ? - anatoms V , Austrij .
4
£.A Von Willebrand, 1870 - 1949 - somu rsts, slim bu aprakst jis 1926. g.
PEC O PER A C I J A S K OM PL IK C I J AS IRUR IJA
iem, literat ra ir aprakst ts slaic gs efekts, lietojot lielas penicil na
devas intravenozi.
IRUR ISKO OPER CIJU NESPEC1FISKAS
KOMPLIK CIJAS
Nespecifisk s irur isko oper ciju komplik cijas ir:
• elpošanas sist mas komplik cijas,
• trombembolijas,
• dens un elektrol tu vielmai as trauc jumi (skat t
atbilstošo noda u),
• ak ta nieru mazsp ja,
• izgul jumi.
- ELPOŠANAS SIST MAS SAREŽ JUMI
Biež s pecoperacijas probl mas ir:
• atelekt zes,
• bronhopneimonijas,
• aspiracijas pneimon ts,
• aspiracijas pneimonijas,
• pieaugušo respiratorais distresa sindroms (ret k).
Slimniekiem ar plaušu slim m šo sarež jumu risks ir
paaugstin ts.
Atelekt žu galvenais iemesls ir elpošanas ce u no-sprostojums
ar bronhu sekr tu, kas var att st ties seklas ventil cijas, klepus
nom kšanas un pavairotas bronhu sekr cijas gad jumos.
Atelekt zes visbiež k nov ro p c torak m un abdomin m
oper cij m. Maz kas atelekt zes bieži ar nediagnostic , un neliel
simptom tika (neliela tahipnoja reiz m ar viegl m vizu m
hipoksijas paz m, tahikardija, subfebrila temperat ra) daž s
dien s izz d. Liel ks elpce u nosprostojums var novest pie plaušu
daivas kolapsa, ir izteiktas kl nisk s paz mes, auskultat vi konstat
perkutoru pie-sl jumu, nov jin tu vai bronhi lu elpošanu.
Diagnozi apstiprina rentgenolo iski.
r s t š a n a : bronhoskopijas laik aspir nosprostoju-mus,
lieto bronhodilatatorus, smag kos gad jumos intub ci-ju un plaušu
ksl go ventil ciju ar pozit vu spiedienu. No atelekt žu veidošan s
viegl k ir izvair ties ar pirmsoper cijas un pecoperacijas
fizioterapiju, elpošanas vingrin jumiem, postur lu bronhu sekr ta
dren žu. J piev rš uzman ba adekv tai pecoperacijas analg zijai,
kas sekm liel ku pacienta aktivit ti.
Bronhopneimonija ir biež plaušu infekcioz komplik cija,
kas parasti sekund ri att st s pacientiem ar hronisku plaušu slim bu
atelekt žu vai aspiracijas gad jumos. Bakteriolo isk atrade var b t
daž da. Parasti ir hipertermija, tahipnoja un tahikardija, reiz m -
vizu las hipoksijas paz mes. Diagnozi apstiprina kl nisk aina un
rentgenolo isk atrade. rst šanu l dz mikrofloras identifik cijai un
jut guma noteikšanai uzs k ar plaša spektra antibiotik m, pielieto
atkr poša-nas l dzek us, fizioterapiju.
Ar aspiracijas pneimon tu apz aseptisku, misku
plaušaudu iekaisumu p c sk s ku a sulas aspiracijas, ko
izrais jusi vemšana un aizr šan s. Parasti tas notiek ievadnar-kozes
laik vai p c visp jas anest zijas - period , kad ir neskaidra
apzi a. Lokaliz cija parasti ir plaušu apakšdaiv s, v k var
pievienoties infekcija. Nekav joši ir j veic satura aspi-r cija caur
intub cijas cauruli vai ar bronhoskopu, ja nepieciešams, j izdara
ventil cija ar pozit vu spiedienu un j noz profilaktiska
antibakteri la terapija.
Aspiracijas pneimonija var pievienoties aspiracijas
pneimon tam, bet parasti att st s patst gi, ja aspir cija notiek ar
infic tu bar bas saturu vai siekal m. Att st bas meh nisms ir
analogs pneimon tam, bet aspiracijas pneimonija
163
163
 IRUR IJA P COPER C I J AS KOMPLIK
parasti att st s gados veciem un smagi slimiem pacientiem, kam
iesp jama sekojoša plaušu abscesu veidošan s. Izsauc js bieži ir
anaerob flora.
Pieaugušo respiratorais distresa sindroms ("šoka plauša")
att st s daž du tiešu vai visp ju plaušu alveolu un
mikrocirkul cijas gultnes boj jumu rezult , tam rakstur ga izteikta
virspus ja tahipnoja, smaga hipoks mija un rentge-nolo iski
rojams dif zs aiz nojums plauš s. Tiešie plaušu boj jumi var b t:
plaušu kont zija, aizr šan s ar deni sl kstot, sk s ku a sulas
aspir cija, g zu vai d mu ieelpoša-na, plaušu radi cijas boj jums.
Visp jie boj jumi, kas noved pie respirator distresa sindroma,
var b t politrauma ar šoku, septisks šoks, smags ak ts pankreat ts,
mas va asins p rliešana, DIK sindroms, oper cijas ar m ksl s
asinsrites izmantošanu. Neraugoties uz daž do etiolo iju,
patofiziolo- iskais meh nisms ir vien ds - boj juma rezult
palielin s plaušu kapil ru caurlaid ba un rodas interstici la t ska,
tam v k seko ar olbaltumviel m bag satura sabiez šana,
izkl jot alveolas ar biezu membr nu. Kl niski v rojama tra
virspus ja elpošana, auskultat vi - dif za krepit cija. Klepu un s pes
kr s nenov ro. Rentgenolo isk aina tri main s no viegl ka uz
izteiktu dif zu aiz nojumu. Asi u g zu anal s ir zema
oksigen cija, bet PaC02 main s tikai gal ji smagos gad jumos.
Mirst ba ir oti augsta (-90%), un tikai nekav joši uzs kta intens va
rst šana l dz ar pamatc lo a rst šanu var dot izredzes. Lai
nodrošin tu pietiekamu oksigen ciju, nepieciešama m ksl ga
plaušu ventil cija ar pozit vu izelpas spiedienu. J seko š idruma
balansam, j nov ro sirds funkcijas, sekojot centr lajam venozajam
spiedienam un plaušu kapil ru ie šan s spiedienam.
TROMBEMBOLIjAS
Venoz s sist mas trombembolisks st voklis var b t n ves
lonis ar p c sekm gi veiktas irur iskas oper cijas. Galvenais
risks ir, ja atraujas apakš jo ekstremit šu dzi aj s v s st zes
rezult izveidojušies trombi, kam seko plaušu art rijas
trombembolija. Sekojoši faktori, kas sekm trombu veidošanos, ir:
• politrauma,
• iegur a un apakš jo ekstremit šu traumas ar
kaulu l zumiem,
• apakš jo ekstremit šu v nu saslimšanas,
• venoza st ze,
• slimnieku mazkust gums,
• sirds mazsp ja,
• aundab gie audz ji,
• gr tniec ba,
• lieks svars,
• or la kontracepcija, estrog nu terapija,
• dehidrat cija.
Nereti tom r trombembolijas iesp jamas slimniekiem ar bez
predispon jošiem faktoriem.
Apakš jo ekstremit šu dzi o v nu tromboze var norit t ar bez
izteikt m kl nisk m paz m. K jas piet kums, lok la viegla
1 Ak tas nieru mazsp jas gad jum netiek izvad ti sl pek a
hipertermija, ikru muskulat ras jut gums un Homana simptoms
(s pes ikros un p pie pas vas dorsifleksijas) par sies, kad
tromboze b s jau sasniegusi paceles v nas, un past v uzskats, ka
simptoma p rbaude var izrais t tromba atraušanos. Iliofemor las
trombozes aina ar visas ekstremit tes piet kumu, un smag kos
gad jumos ar s gumu, ir viegl k diagnostic jama. Diagnozi
apstiprina ar doplersonogr fiju un flebogr fiju. Slimieku 7-10 dienas
rst ar tiešajiem antikoa-gulantiem (pilna hepar na deva), p c tam
3 m nešus izmanto netiešo antikoagulantu terapiju ar varfar nu.
Apsverama ir
1
John Homan, 1877 - 1955, irur ijas profesors Harvarda, Bostona, ASV.
C I J AS
fibrinol ze ar streptokin zi, urokin zi vai streptokin zi kop ar audu
plazminog na aktivatoru, ja to pie auj nesen irur isk oper cija.
Trombektomiju apsver tikai venozas gan-gr nas gad jumos. Lai
nov rstu plaušu art rijas trombem-boliju, var implant t kav lo filtru.
Plaušu art rijas trombembolija izpaužas ar p kš u disp-noju,
kolapto du st vokli un sekojoš m s m kr s, he-mopt zi. Ir
rakstur gas izmai as EKG. Tom r tipiska kl nika ir tikai tad, ja 50%
vai vair k no plaušu art riju gultnes ir nosprostoti, bet t dos
gad jumos nereti iest jas p kš a n ve. Nelielu emboliju gad jumos,
kad m dz b t elpas tr kums, tahikardija un subfebrilit te bez
rakstur m EKG p rmai m, s dz bas bieži trakt k ordin rus
elpošanas sist mas sarež jumus. Specifisk ka nor de uz
iesp jamu nelielu plaušu art rijas trombemboliju ir s dz bas par
pleir tam l dz m s m kr s un hemopt ze. Biež k
trombembolijas ir nov rotas pirm s p coper ciju ned as otraj
pus . Kr šu kurvja p rskata rentgenogramma var neuzr t
specifiskas izmai as. Vair k informat va ir radioizotopu diagnostika
gamma kamer - t.s. ventil cijas perf zijas sken šana, bet topisku
diagnozi lab k apstiprina plaušu arteriogr fija, kuras laik
iesp jama ar selekt va trombol ze. rst šana iesp jama ar , lietojot
visp ju trombol zi ar fibrinol tiskiem a entiem, bet to var limit t
iepriekš veikt s irur isk s oper cijas raksturs. Alternat va ir ar
irur iska pulmon la embolektomija m ksl s asinsrites apst os.
emot v problem tisk s plaušu art rijas trombembolijas
rst šanas iesp jas p c nesen veiktas oper cijas, j piev rš
uzman ba venoz s sist mas trombembolisma profilakses
pas kumiem.
P i r m s o p e r c i j a s p e r i o d : 1) j rtauc kon-
tracept vo l dzek u lietošana 6 ned as pirms paredzam s
oper cijas, 2) iesp ju robež s j samazina svars tukliem pacientiem,
3) mazkust gos slimniekus uz 2-3 ned m izrakst t ambulatori un
stacion t tieši pirms oper cijas, 4) uzs kt hepar na ievad šanu
maz dev , ko turpin t intraoperat vi un post-operat vi.
O p e r c i j a s laik : 1) novietojums uz oper ciju galda
nedr kst trauc t venozo atteci, 2) gar ku oper ciju laik iesaka lietot
pneimatiskas vai elektriskas ikru muskulat ras kompresijas
iek rtas, 3) var lietot elast s ze es, 4) oper ciju beidzot, pacelt un
viegli pamas t k jas.
c o p e r c i j a s p e r i o d : 1) agr na slimnieku
mobiliz cija, 2) rstniecisk fizkult ra un k ju mas ža, 3) de-
hidrat cijas nov ršana, 4) elast s ze es un 5) agr ka izrakst šana
ambulatorai rst šanai.
Hepar nu pa 5000 DV ordin subkut ni divas stundas pirms
oper cijas un turpina divas reizes dien , l dz pacients tiek izrakst ts
no stacion ra. P ja laik vair k izmanto zem-molekul ro
hepar nu, kas ir tikpat efekt vs, bet ar maz ku asi ošanas risku.
Efekt vs trombožu profilakses l dzeklis ir dekstr ns, ko lieto 70
- 500 ml oper cijas dien un analogi - pirm s tr s p coper cijas
dienas.
AK TA NIERU MAZSP JA
vielmai as produkti, kas izpaužas ar p kš u olig riju vai an -riju.
s c lonis ir ak ta tubul ra nekroze. Ak ts nieru boj jums reiz m
att st s ar nefrotoks nu ietekm . Nefrotoksiska ir aminoglikoz du
grupas antibiotiku iedarb ba, mioglob na atbr vošan s "crush"
sindroma gad jum , ar hepatoren lais sindroms kombin cij ar
meh nisku dzelti. Ak ta nieru mazsp ja var att st ties p c nieru
art rijas traumas irur isk s aktivit tes rezult . Ak ta tubul ra
nekroze rodas ne tikai tok-s nu iedarb bas rezult , bet ar no
hipoksijas, ko var izrais t nepietiekama nieru asinsrite ilgstoš k
pazemin ta asinsspie-
164
164

diena gad jum . Oligurijas un anurijas gad jumos svar gi ir
diferenc t situ ciju no maz k b stamiem samazin tas glome-rul s
filtr cijas vai ur na retences st vok iem. J ievada ur n-katetrs un
ra diur ze. J seko š idruma balansam. Viegl kos ak tas nieru
mazsp jas gad jumos š idruma ierobežojums un konservat vi
pas kumi var b t pietiekami; b tiski pieaugot plazmas ur nvielai,
kreatin nam un k lijam, j apsver hemodial ze vai ar peritone
dial ze, ja slimniekam nav bijusi abdomin la oper cija. Nieru
mazsp jas profilaks , paši riska grup - hronisku nieru slim bu,
meh niskas dzelt s, sirds oper cijas, kas izdar ta m ksl
asinsrit , v dera aortas oper ciju gad jumos - svar kais ir sekot
idruma balansam, nov rst hipotensiju un izvair ties no
nefrotoksisku medikamentu lietošanas.
IZGUL JUMI
Spiediena virsm s, paši gados vec kiem vai nov jin tiem
slimniekiem ar ilgstošu gultas rež mu un mazkust gu-mu, var
att st ties izgul jumi. Tipisk s vietas ir spiediena punkti, kur starp
kaulu un du ir pl ns zem das sl nis -krusti, pap ži, elko u atloka
virsma, pakausis un l psti as. Audu nekroze att st s,
mijiedarbojoties spiediena iš mijai, sliktai apasi ošanai sirds vai
perif ro asinsvadu saslimšanas gad jumos un nepietiekamai
slimnieka barošanai. Izgul jumu rst šana ir ilgstoša, t c oti
svar ga ir to profilakse. Svar ga ir visu slimnieku p rvietošanas
gu ratu, gultu un oper ciju galda adekv tai sagatavošanai, lai
izvair tos no ciet m virsm m. Past v uzskats, ka izgul jums riska
pacientiem past ga spiediena rezult var att st ties jau vienas
stundas laik . Visp rpie emts ir ar uzskat t izgul jumus par m su
darba indikatoru.
Papildus pas kumi izgul jumu nov ršanai ir:
1) speci li palikt i zem spiediena viet m - krustiem, pap žiem,
elko iem,
2) regul ra erme a st vok a mai a - gulošiem slimniekiem
past ga groz šana,
3) speci la seguma gultas, mas žas matra i, smilšu un dens
gultas,
4) spiediena vietu regul ra p rbaude un mas ža,
5) j seko, lai slimnieka gulta vienm r ir sausa, palagi gludi,
bez krok m.
Izgul jumu rst šana ir miska vai irur iska nekrekto-mija,
sekund ras infic šan s profilakse. Nereti var b t nepieciešams
pielietot plastisk s irur ijas metodes.
KOP JIE NESPECIFISKIE IRUR ISKIE
SAREŽ JUMI
Jebkuru oper ciju var pavad t asi ošana, infekcijas att st ba,
br u dz šanas trauc jumi, anatomisko strukt ru nejaušs boj jums
oper cijas laik , k ar var notikt negad jumi oper ciju z , kas
atst j slaic gas vai paliekošas sekas.
Perioperat va asi ošana
Prim ru asi ošanu, kas par s oper cijas laik , l dz
oper cijas beig m aptur ar daž m metod m (skat t sada u par
asi ošanu, t s aptur šanu).
Agr na p coper cijas asi ošana var par ties k nepie-
tiekamas intraoperat s hemost zes sekas vai ar k iepriekš
nediagnostic ta asinsreces sist mas trauc juma izpausme. Ar
liel ka asi u zuduma gad jumos asi ošanas c lonis var b t t.s.
pat ri a koagulop tija, kad tromboc ti un asinsreces faktori ir
nep rtraukti lietoti, lai pan ktu hemost zi, l dz iest jies to izteikts
defic ts.
Oper cij s, kad noris iejaukšan s labi apasi otos org nos vai
audos (aknas, liesa, sirds un asinsvadu oper cij s ar
165
C OPER CIJAS K OM PLIK CIJAS IRUR IJA
slimnieku hepariniz ciju), agr nas p coper cijas asi ošanas risks ir
liel ks.
Agr nas p coper cijas asi ošanas gad jumiem piev ršama
visliel v ba, un relat vi droš k ir tos uzskat t par prim ras
asi ošanas formu, vajadz bas gad jum nevilcinoties ar br u
rev ziju. Diagnostikai veic koagulogrammu un kori atbilstošo
rec šanas faktoru defic tu.
na p coper cijas asi ošana vair kas dienas p c oper cijas
rodas, ja infekcioza iekaisuma process arod asinsvadu. rst šana
atbilst br u infekcijas rst šanas principiem, bet var b t
nepieciešama br ces rev zija ar asi ošanas aptur šanu.
irur isk s infekcijas att st ba
Parasti virspus ja br u infekcija par s pirm s p c-
oper cijas ned as laik ar lok m tipisk m iekaisuma kl nisk m
paz m. Izsauc js visbiež k ir das rezident flora -stafilokoki un
streptokoki. Parasti pietiek ar lok liem br u infekcijas rst šanas
pa mieniem (skat t noda u par irur isko infekciju), bet, ja
slimniekiem oper cijas laik ir ievietota prot ze (piem ram, loc tavu
vai asinsvadu), nepieciešama ar antibakteri la terapija.
Nopietn kas br u infekcijas probl mas var att st ties p c
oper cij m, kad ticis atv rts zarnu trakts. Š dos gad jumos infekciju
izsauc ji bieži ir iev rojami virulent ki, var veidoties abscesi. Gan
flegmon m, gan abscesiem l dztekus visp jai antibakteri lai
terapijai nepieciešama lok la irur iska un medikamentoza
rst šana. Abscesi var b t ar intraabdo-min li, var att st ties
periton ts.
na infekcioza komplik cija ir fistulu att st ba, kuru c lonis
var b t infic ts neuzs cošs šuvju materi ls, bet reiz m dzi um
esoši nekrotiski audi. Fistulas var par ties v k gan p c
sekund ras br u dz šanas, gan p c prim ras dz šanas, paši, ja
oper cij slimniekam implant ta k da prot ze. Parasti ir
nepieciešama irur iska fistulu rst šana ar infekciju uzturoš
materi la evaku ciju.
Br u dz šanas trauc jumi
Tos nov ro sliktas br ces apasi ošanas vai p rlieka audu
iestiepuma gad jumos. L k br ces dz st slimniekiem, kas sa em
stero dus, barošanas trauc jumu un vitam nu tr kuma gad jum .
Br ces šuvju iziršanas etiolo ij noz me ir infekcijas att st bai,
bet sava loma ir ar v dera sienas sl gšanas tehnikai. Riska faktori
abdomin m br m ir intens vs klepus un v dera p šan s.
Eventer cija parasti notiek ned u p c oper cijas. V dera sienas
atk rtotu sl gšanu veic, šujot visas k rtas vienlaikus.
ni dz šanas trauc jumi var izpausties k p coper cijas
tr ces, kas visbiež k par s pirmaj p coper cijas gad , bet ir
nov rotas ar v p coper cijas period . Riska faktori ir
aptaukošan s, v ji att st ta muskulat ra, nepareiza br u sl gšanas
tehnika, br u infekcija un atk rtotas oper cijas taj pat apvid .
Parasti rst irur iski.
Boj jumi oper cijas laik
irurgs var nejauši ievainot oper cijas lauk blakus esoš s
anatomisk s strukt ras. Uzman gi j apietas ar nerviem, asinvadiem
un limfvadiem. Biež k negrib ti boj jumi var notikt onkolo isku
oper ciju laik , kad tos var da ji prognoz t un ar slimnieku
br din t. Reiz m var b t v lama strukt ru pirmsoper cijas
identifik cija (piem ram, ureteru lokaliz cijas noteikšana ar
intravenozu urogr fiju resn s zarnas v ža slimniekam).
Piesardz giem j t, identific jot n. Iaryngeus recur-rens
vairogdziedzera oper ciju laik , un attiec uz kop jo žultsvadu
holecistektomijas laik .
Oper cijas laik iesp jami ar apk rt jo faktoru izrais ti
boj jumi:
• elko a un paceles nerva boj jumi,
• elektriski apdegumi no slapjiem diatermijas palikt iem,
• dzi o v nu trombozes att st ba, past vot spiedienam uz ikru
muskulat ru,
165
 IRUR IJA P C O PE R AC IJ AS K OM PLI K C I J AS

• izgul jumi,
• elektrokoagul cijas iek rtas izrais ti elektrokardiostimu-
latora darb bas trauc jumi,
• loc tavu un kaulu boj jumi p rvietošanas laik pacientiem
ar iepriekš esošu kaulu un loc tavu slim bu.

Literat ra
1. Aranda M., Hanson C.W.3rd Anesthetics, sedatives and paralytics:
Understanding their use in the intensive care unit. // Surg Ciin North Am., 2000
Jun, 80(3): 933-47.

2. Burkitt H.G., Quick C.R.G., Gatt D. Essential Surgery: Problems, diagnosis

and management. - Edinburgh: Churchill - Livingstone, 1990.

3. Burnand K.G., Young A.E. The New Aird's Companion in Surgical Studies.
- Edinburgh: Churchill - Livingstone, 1992.

4. Carr D.B., Goudas LC. Acute pain. // Lancet, 1999 Jun 12, 353(9169):2051-8.

5. Ferguson M.K. Preoperative assessment of pulmonarv risk. // Chest, 1999

May, 115(5 Suppl):58S-63S.

6. Grass J.A. The role of epidurai anesthesia and analgesia in postoperative

outcome. // Anesthesiol C!in North America, 2000 Jun, 18(2): 407-28.

7. Hardy J.D., Pass H.I., Kukora J.S. Hardv's Textbook of Surgerv. - 2nd ed. -
Philadelphia: Lippincott-Raven Publishers, 1980.

8. Hollenberg S.M. Preoperative cardiac risk assessment. // Chest, 1999 May,

115(5Suppl):5lS-57S.

9. Jones H.J., de Cossart L. Risk scoring in surgical patients. // Br J Surg.,

1999 Feb, 86(2):149-57.

10. King M.S. Preoperative evaluation. // Am Fam Phvsician, 2000 Jul 15,
62(2): 387-96.

11. Mangram A.J., Horan T.C., Pearson M.L, et ai. Guideline for prevention of
surgical site infection, Centers for Diasease Controi and Prevention (CDC)
Hospital Infection Controi Practices Advisory Committee. // Am J Infect
Controi., 1999 Apr, 27(2): 97-132.

12. Mann CV., Russeil R.C.G. Bailey & Love's Short Practice of Surgery. -
23rd ed. - London: Chapman & Hall Medical, 2000.

13. Matocha D.L. Postsurgical complications. // Emerg Med Clin North Am.,
2000 Aug, 18(3): 549-64.

14. Sakorafas G.H., Tsiotos G.G. Intra-abdominal complications after cardiac

surgery. // Eur J Surg., 1999 Sep, 165(9):820-7.

15. Textbook of Surgery: The Biological Basis of Modern Surgical Practice /

Ed. by D.C.Sabiston, Jr. - 16th ed. - Philadelphia: VV.B.Saunders, 2000.

16. Principles of Surgery / Ed. by Schwartz S.I., Shires G.T., Spencer F.C. -
7th ed. - New York: McGraw-Hil 1999.

17. VVertheim W.A. Perioperative risk: Review of two guidelines for assessing
older adults / American College of Cardiology and American Heart Association.
// Geriatrics, 2000 Jul, 55(7): 61-6.

166
 VAIR OG DZ IEDZ ERA SLIM BAS IRUR IJA

3. IRUR ISK S SLIM BAS

3.1. VAIROGDZIEDZERA SLIM BAS

j. Gardovskis, A. Irmejs

VAIROGDZIEDZERA ANATOMIJA,
EMBRIOLO IJA UN FIZIOLO IJA
1.att. Vairogdziedzera arteri asinsapg de.
ANATOMIJA 1 - a. carotis externa, 2-a. thyreoidea sup., 3-a. carotis communis,
4 - a. thyreoidea inf., 5 - truncus thyreocervicalis, 6-a. subclavia, 7-
Vairogdziedzeris ir iekš s sekr cijas dziedzeris, kas ražo a. thyreoidea ima, 8 - aorta.
vairogdziedzera hormonus, un tiem ir loti svar ga noz me vis s
organisma noris s.
Pieaugušam cilv kam vairogdziedzera masa ir 15-30 g, tas
lokaliz jas kakla priekš virsm pret 2.-6. trahejas gredzenu un
sast v no 2 daiv m, kuras savieno sašaurin jums -isthmus.
Vairogziedzeri aptver saistaudu kapsula, kas, iespie-žoties
parenh , veido pseidolobul ru parenh mas strukt ru.
Asinsapg de. 4 galven s art rijas: aa. thyreoidea sup. (atiet
no a. carotis ext.) un aa. thyreoidea inf. (no truncus thyreocervicalis
un a. subclavia). Da ai cilv ku ir v l a. thyreoi-dea ima (no aortas
loka).
Venoz s asinis atpl st pa vv. thyreoidea sup. un vv. thyreoidea
media uz vv. jugulares int., ar pa vv. thyreoidea inf. uz vv.
brachiocephalicae.
Inerv cija. Simp tisk s š iedras n k no truncus sympa-thicus
kakla ganglijiem. Parasimp tisk s š iedras n k no n. vagus zariem
(n. \aryngeus sup. un n. \aryngeus reccurens).
No irur isk viedok a oti svar ga ir n. \aryngeus reccurens un
n. \aryngeus sup. r mus extemus anatomisk lokaliz cija
vairogdziedzera tuvum , jo šo nervu boj juma gad jum var b t
daž das pak pes fon cijas probl mas.
N. Iaryngeus reccurens labaj pus traheoezofage laj riev 2. att. Venoz attece no vairogdziedzera.
atrodas 64 %, kreisaj pus - 77 %; later li no trahejas labaj pus 1 - v. thyreoidea sup., 2 - v. jugularis int., 3 - v. thyreoidea
- 28 %, kreisaj pus - 17 % gad jumu. Visb stam ir nerva media, 4 - v. thyreoidea inf., 5 - v. brachiocephalica sin.
lokaliz cija anterolater li no trahejas, kas labaj pus sastopama 8
%, bet kreisaj pus - 6 % gad jumu.
orientieri n. \aryngeus reccurens lokaliz šanai izmanto a.
thyreoidea inf. zarošan s vietu pie vairogdziedzera kapsulas. 53 %
gad jumu labaj pus un 69 % - kreisaj pus nervs art riju š rso
no mugurpuses, savuk rt 37 % - labaj pus un 24 % - kreisaj
pus nervs art riju š rso no priekšpuses. Starp a. thyreoidea inf.
zariem nervs atrodas 7% gad jumu labaj pus un 6 % gad jumu
kreisaj pus . 3 % gad jumu labaj pus un 1% kreisaj pus a.
thyreoidea inf. nav sastopama.
oti reti ir sastopams ar nerekurentais n. \aryngeus reccurens,
biež k labaj pus , bet nereti ar kreisaj pus . Nerekurentais
noz to, ka nervs neatiet no n. vagus, parasti, zem aortas
loka, bet gan daudz proksim k - reiz m pat virs a. thyreoidea inf.
sazarošan s l me a. Š das anatomisk s vari cijas gad jum ir liels
nerva boj juma risks.

3. att. N. Iaryngeus reccurens lokaliz cija.

1 - o. thyreoidea inf., 2 - epit lij ermen ši, 3 - nervus \aryn-
geus reccurens, 4 - traheja, 5 - bar bas vads.
167
 IRUR IJA * V AIR OG DZ IE DZ ER A SLIM BAS
4. att. N. Iaryngeus recurrens lokaliz cija attiec pret a.
thyreoidea inf.
1 - n. vagus, 2 - n. Iaryngeus recurrens, 3 - a. thyreoidea inf.; a -
nervs š rso art riju no priekšpuses, b - nervs š rso art riju no
mugurpuses, c - nervs atrodas starp a. thyreoidea inf. zariem
5. att. N. Iaryngeus superior r mus externus lokaliz cija. 1 - mus
internus n. Iaryngeus sup., 2 - mus externus n. \aryngeus sup., 3
- a. thyroidea sup.
Otrs no irur isk viedok a svar gs nervs ir n. \aryngeus
superior r mus externus, kas atrodas cieši pie vairogdziedzera
augšpola asinsvadu k ji as (skat. sada u par p coper cijas
komplik cij m).
EMBRIOLO IJA
Embriolo iski vairogdziedzeris att st s k izaugums no
primit gremošanas trakta, no k v k tas atdal s. Medi ls
izaugums att st s no r kles pamatnes m les foramen caecum
apvid . No š s vietas vairogdziedzera pamatda a descend uz kaklu
un tur savienojas ar later lo ultimobranhi lo erme u p riem no 4.
un 5. žaunu loka. No later liem erme iem att st s vairogdziedzera
C š nas.
Iedzimtas anom lijas
Retos gad jumos var neatt st ties vairogdziedzera izaugums,
un t di izveidojas atireoze, vai ar att st ba var notikt atipisk
lokaliz cij .
ja trauc ta vairogdziedzera migr cija uz kaklu, pa duetus
168
thyreoglossus gaitu att st s aberantie vairogdziedzera
audi (vairogdziedzera audi m les apvid , suprahio di, infra-hio di un
pretireo di).
Vairogdziedzeris m les pamatnes apvid ir visbiež kais
aberanta vairogdziedzera variants (1 no 3000 vairogdziedzera
slimnieku). 70 % gad jumu tas ir saist ts ar cervi-k lu atireozi.
Diagnostic , konstat jot veidojumu m les saknes apvid un izdarot
scintigr fiju ar radioakt vo jodu. Indik cijas operat vai terapijai ir tad,
ja veidojums rada simptomus, palielin s izm ros vai ir aizdomas
par malignit ti.
Ja vairogdziedzera att st bas gait neobliter jas duetus
thyreoglossus, var veidoties ductus thyreoglossus cistas, kas ir
kl niski visbiež k sastopam vairogdziedzera att st bas anom lija.
Duetus thyreoglossus cistas var lokaliz ties pa duetus thy-
reoglossus gaitu jebkur l men , parasti pa vidusl niju vai tuvu tai
starp vairogdziedzera sašaurin juma da u un os hyoideum. Lai
veiktu cistas vai sinusa ekstirp ciju, parasti nepieciešama os
hyoideum centr s da as rezekcija, izdalot eju l dz m les saknei un
di mazinot recid vu iesp ju.
Pirms oper cijas v lama scintigr fija ar radioakt vo jodu, lai
izv rt tu funkcion jošo vairogdziedzera audu izvietojumu.
Reiz m cist m pievienojas bakteri la infekcija, un tad t s var
rad t stipras s pes un pat spont ni pl st.
Savuk rt visbiež asimptom tisk vairogdziedzera att st bas
anom lija ir lobus pyramidalis, ko nov ro 80 % oper to pacientu. T
ir uzskat ma par duetus thyreoglossus atlieku.
Reiz m viss vairogdziedzeris vai t da as migr kaud k k
parasti, un t di vairogdziedzera audi lokaliz jas videnes
augš da aiz kr šu kaula, tuvu pie aortas loka vai starp aortu un
truncus puimonalis, perikarda augš da , un pat sirds kambaru
starpsien .
Tom r liel da a intratorak lo un substern lo strumu nav
iedzimtas anom lijas, bet gan norm li lokaliz ta vairogdziedzera
patolo isks palielin jums, kas ievirz jies augš vai mugur
videnes da .
Later las aberanta vairogdziedzera atliekas. da
patolo ija sastopama reti, un visbiež k later li lokaliz ti vai-
rogdziedzera audi ir labi diferenc tas papil ri folikul ras kar-
cinomas metast zes, kas limfmezgla audus ir aizvietojušas ar
audz ja š m.
s
6. att.
Vairogdziedzera att st bas
anom lijas.
1 - duetus thyreoglossus
rtraukums t vidusda
rojams 60% gad jumu,
2 - lobus pyramidalis -80 %
oper to pacientu,
3 - isthmus gi thyreoidea
iztr kst 10 % gad jumu,
4 - nevien das daivas -7 %
gad jumu,
5 - foramen caecum les
pamatn .
FIZIOLO IJA
Vairogdziedzera galven funkcija ir tireo do hormonu (tiroks na
T4, trijodtiron na T3) produkcija, kas ir nepieciešama vis m
organisma metaboliskaj m noris m. Bez tam vairogdziedzera C
nas sekret hormonu kalciton nu, kas pie-
168

dal s kalcija vielmai . Tireo dos hormonus izstr vairog-
dziedzera folikuli, kurus izkl j kubisk s dziedzerepit lija š nas.
Folikulu centr uzkr jas kolo ds vairogdziedzera sekr ts
tireoglobul ns. Tireo do hormonu aktivit te ir atkar ga no joda
metabolisma, hormonu sint zes, uzkr šan s, sekr cijas,
hormonu metabolisma un regul cijas meh nismiem.
Joda metabolisms.
Tireo do hormonu veidošan s ir atkar ga no eksog joda
uz emšanas ar uzturu, kas parastos apst os piln nodrošina
nepieciešamo joda daudzumu. Uz emtais jods p c uzs kšan s
gremošanas trakt non k asinsrit un p c tam 1/3 tiek uzkr ta
vairogdziedzer , bet 2/3 izdal tas ar ur nu. Vairogdziedzer ir 90 %
no visiem organisma joda kr jumiem.
Tireo do hormonu sint ze.
Tireo do hormonu produkcija s kas ar joda akt vu transportu
no plazmas uz vairogdziedzera folikulu š m ar koncentr cijas
gradientu, kas norm li ir 1:50. Jod ds, kas non k vairogdziedzer ,
tikai uz su br di paliek br form . P c tam tas saist s ar
tiroz nu, kas ir tireoglobul na sast , izveidojot monojodtiroz u
un dijodtiroz nu. Divu jodtiroz na molekulu savienošan s rezult
veidojas vairogdziedzera hormoni -jodotiron ni (T3, ja savienojas
monojodtiroz ns un dijodtiro-z ns, T4 - ja 2 dijodtiroz na
molekulas).
Tireo do hormonu uzkr šana un metabolisms.
Vairogdziedzer hormon li akt vie jodotiron ni, T3 un T4,
atrodas saist form ar tireoglobul nu, kas ir intrafolikul
kolo da galven sast vda a. Proteol tisko enz mu iedarb bas
rezult hormonu akt s formas tiek atš eltas no tireoglobul na
un non k asinsrit , kur t s saist s ar plazmas prote niem.
Popul kie no tiem ir tireo do hormonu saistošais globul ns
(angl.-TBC) un tireo do hormonu saistošais preal-bum ns. Plazm
T4 un T3 attiec bas ir 10:1 l dz 20:1. T3 saist ba ar prote nu ir
ka, un t di tas daudz tr k non k perif rajos audos. T3 ir
3-4 reizes akt ks nek T4 un sast da apm ram pusi no tireo do
hormonu metabol efekta. Metabolais efekts ir tikai hormoniem,
kas atrodas br form . Iev rojams T4 daudzums tiek p rveidots
par T3, kas vien gais var b t akt form intracelul ri. Akn s T3
un T4
T4 un T3
saist ta form
5
7. att. Vairogdziedzera hormonu metabolisma regul cija. 1 -
hipotalams, 2 - hipofizes priekš daiva, 3 - vairogdziedzeris, 4
- aknas, 5 - divpadsmitpirkstu zarnas.
V AI R OG DZ IE DZ ER A SLIM BAS IRUR IJA
saist s ar glikuronilsk bi un tiek ekskret ts ar žulti. Tievaj s zarn s da a
hormonu uzs cas atpaka asinsrit . Augsta hormona koncentr cija ir m tes
pien . Tireo s aktivit tes regul cija.
Vairogdziedzera funkcijas regul cij svar ga loma ir centr lai nervu
sist mai un cirkul još joda daudzumam asin s. Hipofizes priekš daiv tiek
sekret ts vairogdziedzeri stimul jošais hormons jeb tireotropais hormons
(angl.-TSH), kas regul vairogdziedzera funkciju un ietekm praktiski visus ti-
reo do hormonu sint zes posmus. TSH hormona tr kums samazina
vairogdziedzera hormonu sint zi un sekr ciju, saplacin s vairogdziedzera
folikulu epit lijš nas un samazin s dziedzera vaskulariz cija. Savuk rt
pastiprin ta TSH sekr cija veicina vairogdziedzera hormonu izdali, dziedzera
vaskulari-z ciju un celularit ti.
Hipotalam notiek tireotrop nu atbr vojoš hormona jeb tireoliber na
(angl.-TRH) sekr cija, kas savuk rt iedarbojas uz hipofizes priekš jo daivu un
veicina TSH atbr vošanos. TSH sekr ciju ar atgriezenisk s saites principu
regul vairogdziedzera hormonu l menis asin s. TSH sekr ciju inhib paaug-
stin ta tireo do hormonu koncentr cija, savuk rt TSH sekr ciju pastiprina
samazin ts tireo do hormonu l menis asin s. T di hipotireo disma
gad jum TSH l menis asin s pieaug, bet hipertireo disma apst os TSH
sekr cija ir iev rojami samazin ta vai pat p rtraukta, k rezult TSH ir viens
no lab kajiem testiem tireo s funkcijas nov rt šanai.
VAIROGDZIEDZERA IZMEKL ŠANAS METODES
DZ BAS UN ANAMN ZE
Pacientam j uzdod m tiec gi jaut jumi, lai izv rt tu hi-potireozes vai
hipertireozes simptom tiku, par ko s k run ts attiec gaj s noda s. Bez tam
pacientiem var tu b t s dz bas, kas saist tas ar vairogdziedzera masas
palielin šanos un spiedienu uz apk rt m strukt m (disf gija, disfonija,
aizdusa un elpas tr kuma saj ta). Balss izmai as nor da uz n. Iaryn-geus
reccurens boj jumu.
Ja ir dati par veidojumu vairogdziedzer , j noskaidro t par šan s
br dis, augšanas trums, k ar tas, vai veidojums ir s gs. Veidojuma
gad jum b tu oti svar gi noskaidrot, vai pacients neliel s dev s ir bijis
pak auts joniz još s radi cijas ietekmei.
Svar gi ar noskaidrot imenes anamn zi par vairogdziedzera slim m,
ar to, vai pacients nelieto medikamentus, kas var tu veicin t
vairogdziedzera patolo ijas att st bu.
FIZIK IZMEKL ŠANA
Inspekcija.
Kakla priekš jo virsmu vajadz tu apskat t, kad kakls ir viegl ekstensijas
st vokl . Tievam pacientam š st vokl var tu redz t norm lu
vairogdziedzeri, seviš i t istmus da u, kas nedaudz pace as r šanas akta
laik . T di iesp jams redz t dziedzera asimetriju un veidojumus taj .
Palp cija.
Parasti palp ciju veic, rstam atrodoties aiz pacienta, kas ir aps dies uz
kr sla. Palp ciju vajadz tu veikt, no trahejas virzoties later li aiz m.
sternocleidomastoideus medi s robežas. Norm lu vairogdziezeri parasti nav
iesp jams palp t, ja vien pacients nav paši tievs. Palpejot gredzenveida
skrimslis kalpo k orientieris, jo dziedzera istmus da a atrodas tieši zem š
me a.
Norm lam vairogdziedzerim ir gumijai l dz ga konsistence. Dif zas
strumas vai hiperpl zijas gad jum tas k st m kst ks. Hašimoto slim bas
gad jum dziedzeris ir ciet ks, bet vairogdziedzera karcinomas mezgli var b t
akmenscieti.
gi j izmekl kakla limfmezgli.
169
 IRUR IJA V A I R OG DZ I E DZ E R A S L IM BAS

Auskult cija. pertireozi un pastiprin tu tireo do hormonu sekr ciju (zems TSH un
Autoim s tireotoksjkozes gad jum virs vairogdziedzera var pastiprin ta radioakt joda uzkr šana) no subak -ta tireoid ta
izklaus t troksni, kas saist ts ar pastiprin to dziedzera (zems TSH un samazin ta radioakt joda uzkr šan s).
vaskulariz ciju. Pacientiem ar iepriekšmin to slim bu iekaisuma procesa rezult
no vairogdziedzera izdal s hormoni, kas nom c TSH produkciju un
VAIROGDZIEDZERA FUNKCION LIE TESTI di ar joda uzkr šanos. Savuk rt pacientiem ar tireotoksikozi
ir paaugstin ts tireo d-stimul jošo im nglobul nu l menis asin s, kas
TSH l me a noteikšana asin s. veicina joda uzkr šanos, neskatoties uz zemo TSH l meni.
3. paaudzes imunometriskais TSH tests tiek uzskat ts par
galveno un visjut ko vairogdziedzera funkcion lo testu. TSH HIPOTALAMU, HIPOF ZI UN VAIROGDZIEDZERI
norma ir 0,15-4,2 iU/ml. Hipotireozes gad jum TSH ir > 4,2 )iU/ml, REGUL JOŠO MEH NISMU IZV RT JOŠIE TESTI
turpret hipertireozes gad jum TSH < 0,15 j^U/ml. 1. sh
redzams vairogdziedzera funkcion st vok a diagnostiskais TSH stimul cijas tests. Ievadot eksog no TSH, pal dz
algoritms, izmantojot TSH l meni asin s. Tom r j atz , ka TSH diferenc t prim ru vairogdziedzera hipotireo dismu no sekund ra
me a normaliz šan s var norit t l dz pat 6 m nešiem ilgi, un hipof zes rad ta hipotireo disma.
di tas nav ide ls r js vairogdziedzera funkcion s TRH stimul cijas tests. Ievadot eksog no TRH, pal dz
aktivit tes monitor šanai. diferenc t hipotalama (terci ru) un hipof zes (sekund ru) rad tu
T3 un T4 l menis asin s.
hipotireo dismu.
iepriekš min ts, T3 un T4 asin s atrodas br un saist
Vairogdziedzera supresijas tests. Pirms supresijas testa veic
form . Br vais T4 (angl.-FT4) ir kop T4 (angl.-TT4) metaboliski
radioakt joda uzkr šan s (angl.-RAlU) testu. Tad pacients
akt forma un t di ir prec ks vairogdziedzera funkcion lais
uz em eksog nos vairogdziedzera hormonus (tirok-s nu 100 (ig 5
js, tom r to praktiski nepieciešams noteikt (l dz gi k FT3) tikai
dienas p c k rtas); p c tam veic atk rtotu RAIU testu, kas auj
agr na hipertireo disma diagnostik , kad TT4 v l ir normas robež s.
Citos gad jumos TT4 sniedz pietiekošu inform ciju par izv rt t, vai vairogdziedzera hormonu produkcijas meh nisms
vairogdziedzera hormonu l meni asin s. TT4 norma ir 55-150 pak aujas atgriezenisk s saites principam (radioakt joda
nmol/l, FT4 - 12-28 pmol/l. uzkr šan s norm li ir ne vair k k 20 % no pirm testa rezult ta),
Br vais T3 (angl.-FT3) un kop jais T3 (angl.-TT3) netiek vai ar j dom par hipertireo dismu vai autonomu vairogdziedzera
izmantots k rut nas izmekl jums vairogdziedzera funkcion hormonus produc jošu audz ju.
st vok a izv rt šanai. Agr hipotireo disma stadij tas var b t
norm ls sakar ar TSH rad to T3 hiperstimul ciju. Bez tam VAIROGDZIEDZERA ANATOMIJU UN AUDU ST VOKLI
pacientiem ar smag m hronisk m slim m ir samazin ta sp ja IZV RT JOŠIE TESTI
perif rajos audos T4 konvert t par T3, t di eitireo da st vok a
gad jum šiem pacientiem ir samazin ts T3 l menis asin s. oti reti Vairogdziedzera scintigr fija.
ir T3 tireotoksikozes gad jumi, kad hipertireo dam pacientam TT4 ir sturiski vispopul
131
ir scintigr fija ar radioakt vo jodu ( l),
normas robež s, bet TT3 l menis - paaugstin ts. TT3 norma ir 1,5-
bet pašreiz praktiski izmanto tehn ciju (Tc99m) vai radioakt vo jodu
3,5 nmol/l un FT3 ir 3-9 pmol/L 123
( l), kas rada iev rojam ki maz ku radioakt vo staru slodzi
Radioakt joda uzkr šanas noteikšana.
vairogdziedzerim. Tests izv rt vairogdziedzera audu sp ju aiztur t
Pacients per os uz em radioakt vo jodu, un 24 stundu laik
un uzkr t jodu. aundab giem audiem nevajadz tu ne aiztur t, ne
tiek m ta radioakt joda procentu uzkr šan s vai-
ar uzkr t jodu, t di scintigr fija tie par s k nefunkcion joši
rogdziedzer . Šis ir noz gs izmekl jums, lai diferenc tu hi-
jeb aukstie mezgli.

1. sh ma. Vairogdziedzera
funkcion st vok a
TSH
diagnostiskais algoritms,
izmantojot TSH l meni asinis. Pazemin ts Paaugstin ts *lai izsl gtu neprecizit tes TSH
me a noteikšan

Atk rtoti apstiprin t TSH Atk rtoti apstiprin t TSH

pazemin jumu* paaugstin jumu*

Pazemin ts Norm ls Norm ls Paaugstin ts

nosaka FT4 un FT3 nosaka FT4 un tireo do

ki izmekl jumi nav nepieciešami antivielu spektrs

Norm ls FT4 un FT3 Pazemin ts FT4 un FT3 Paaugstin ts FT4 un FT3 Pazemin ts FT4, Norm ls FT4, antivielas
antivielas var b t gan var b t gan pozit vas,
pozit vas, gan negat vas gan negat vas

Izmekl jumi, lai izv rt tu

Subkl niska hipertireoze hipopituit rismu Hipertireoze Hipotireoze Subkl niska hipotireoze
un hipoadrenalismu

170
170
 V AI R OG DZ IE DZ ER A SLIM BAS IRUR IJA

1
Literat min ts plašs p jums, kur aukstajos mezglos 10. att. Tiev s adatas aspiracijas biopsijas tehnika. A - aspirejiet
malignas š nas tika atrastas 16 %, siltajos mezglos - 9 % un irc 1-2ml gaisa, lai p c materi la pa emšanas sekm tu satura
karstajos mezglos - 4 % gad jumu. Scintigr fija pal dz diferenc t izvad šanu; B - ievadiet adatu veidojum , neveicot aspir ciju; C -
solit rus mezglus no multinodul ras strumas, izv rt t, vai struma maksim li atvelciet š irces virzuli, lai rad tu negat vu spiedienu
neatrodas retrostem li, k ar diagnostic t ekto-piskus irc ; D - izdariet kust bas ar adatu vair kos virzienos, pavelkot to
vairogdziedzera audus. Scintigrafijai ar ir liela noz me ar nedaudz uz augšu un atkal ievadot veidojum ; E - p rtrauciet
vairogdziedzera v zi slimo pacientu monitor šan p c radik las akt vu aspir ciju; F - izvel-ciet adatu; G - izvadiet adatas saturu uz
oper cijas. priekšmetstikli a.
Ultrasonoskopija.
US var tikt izmantota, lai diagnostic tu vairogdziedzera
mezglus un preciz tu t izm rus. US ir iesp jams diferenc t
mezgla strukt ru: t ir cieta, bl va (sol dus), cistiska vai jaukta. Kaut
ar liel da a cistisko veidojumu ir labdab gi, US nevar diferenc t
labdab gus veidojumus no karcinomas.
Datortomogr fija (DT) un kodolmagn tisk rezonanse
(KMR).
DT sniedz inform ciju par vairogdziedzera lokaliz ciju un
strukt ru, k ar t attiec m ar apk rt jiem audiem. DT ir svar ga
loma intratorak lo tumoru izv rt šan un diferenc šan . L dz gas
iesp jas ir ar KMR. Gan DT, gan KMR ir svar ga noz me
eksoftalma izv rt šan , lai izsl gtu retroorbit lus tilpumprocesus.
Tiev s adatas aspiracijas biopsija ir oti svar ga, vienk rša
un maztraumatiska izmekl šanas metode, izv rt jot
vairogdziedzera mezglus. Izmekl juma precizit te liel m ir
atkar ga no rsta, kurš veic biopsiju un ieg to š nu iztriepi uz
priekšmetstikli a. Ieg to materi lu nos ta citolo- iskai
izmekl šanai. Proced ru var veikt US kontrol vai ar bez t s. 10.
att. redzama tiev s adatas biopsijas tehnika. 2. sh att lots
diagnostiskais algoritms, izmantojot tiev s adatas biopsiju.
Ieg tos audu paraugus klasific : labdab gi, aundab gi, gr ti
2
izv rt jami. P jum 253 pacientiem ar gr ti klasific jamu
citolo isko atbildi tika veikta operat va terapija. 61 pacientam (24
%) oper cijas materi tika konstat ta malignit te. i

2. sh ma. Diagnostiskais algoritms, izmantojot tiev s adatas

aspiracijas biopsiju

Tiev s adatas
aspiracijas biopsija
8.att. Vairogdziedzera scintigr fija (aukstais mezgls).

Labdab gs Aizdomas Neskaidrs

(pacientam aundab gs par rezult ts
nav malignit ti vai neadekv ts
simptomu) materi ls

9. att. Vairogdziedzera ultrasonoskopija (mezgls). Atk rtota

Nov rošana Oper cija Oper cija tiev s adatas
aspiracijas
' Head Neck Surg., 1981; 197(3):216. biopsija
2
D.C.Sabiston. Textbook of surgery: The biological basis of mod m surgical
practice. - 1997. - P.609.

171
 IRUR IJA V AI R OG DZ I E DZ E R A S LIM BAS
STRUMA
Struma ir vairogdziedzeris, kura apjoms ir vismaz 2 reizes
liel ks par norm lo; t di struma nav patst ga diagnoze, bet
gan bieži sastopama vairogdziedzera slim bu paz me, ko var izrais t
oti daž di etiolo iskie faktori. Struma sieviet m nov rojama daudz
biež k nek v riešiem, un t var b t gan fiziolo iska (pubert te,
gr tniec ba), gan patolo iska.
c lieluma strumai izš ir 4 pak pes (PVO klasifik cija, 1974):
0 - neizteikts vai ar neskaidri sataust ms palielin jums.
1 - skaidri sataust ms palielin jums, ar atseviš i mezgli cit di
neizmain dziedzer .
II - kaklam esot norm st vokl , saskat ms vairogdzie
dzera palielin jums.
III - oti liels vairogdziedzera palielin jums ar iesp jamu
mediastin lu izplat bu vai novietojumu.
Retrostern la un mediastin la struma ir vairogdziedzera
palielin šan s lejupejoš virzien caur kr šu kurvja atveri uz videni;
ir indik cija operat vai terapijai.
Diagnostik b tiska loma ir kr šu un kakla da as rentgenam 2
projekcij s, DT kaklam un kr šu kurvim, k ar vairogdziedzera
scintigr fijai.
c funkcion st vok a izš ir toksisku (hipertireo -du; skat.
nod. par hipertireozi), netoksisku (eitireo du) un hipotireo du strumu.
NETOKSISKA STRUMA
Netoksiskas strumas klasifik cija (saska ar Amerikas
Vairogdziedzera asoci cijas noteikto klasifik ciju): •I
N e t o k s i s k a dif za struma:
1) imenes,
2) end miska, ko izraisa:
a) joda defic ts,
b) strumu veicinošas uzturvielas;
3) spor diska;
4) kompensatora p c subtot las tireo dektomijas. • II
Netoksiska m e z g l a i n a struma:
1) solit rs mezgls,
2) multipli mezgli.
Netoksiska dif za struma
Vienk rša vai netoksiska struma ir vairogdziedzera palie-
lin jums eitireo dam pacientam, un tas nav saist ts ar aundab gu
vai iekaisuma procesu.
imenes struma. Par etiolo isko faktoru tiek uzskat ts
iedzimts enzim tisks defekts, kas tiek p rmantots p c auto-som li
reces tipa. Bieži imenes struma ir saist ta ar hipo-tireozi, bet
pacients var b t ar eitireo ds.
End miska struma. Vairogdziedzera palielin jums skar
iev rojamu k da apgabala iedz vot ju da u, un visbiež kais iemesls
tam ir joda defic ts. (Cilv ks ik dienas ar ur nu izdala 500 mkg joda,
un šis daudzums ir j kompens ar ek-sog joda uz emšanu).
Terapij nepieciešams jodu pievienot ikdienas uzturam.
Spor diska struma. Ar šo terminu apz strumas, kam nav
iesp jams noteikt etiolo isko faktoru, bet ne tireoi-d ta, aundab gu
procesu vai joda defic ta izrais tu strumu.
P a t o l o i j a . Vairogdziedzera palielin jums var b t dif zs
vai mezglains. Slim bas s kuma posm dziedzeris var b t
hiperplastisks un dif zi palielin ts. Š ds st voklis ir atgriezenisks, ja
noz joda vai tireo do hormonu terapiju.
Netoksiska mezglaina struma
Šaj gad jum vairogdziedzer ir multipli daž da izm ra
mezgli, kas pild ti ar galertveid gu, kolo diem bag tu saturu, un
starp tiem ir norm li vairogdziedzera audi. Var b t nov rojama
daž da lieluma cistu att st ba ar de ener cijas, asinsizpl dumu un
kalcifik cijas paz m. T di visbiež kais p coper cijas
histolo isk s izmekl šanas sl dziens mezglainu strumu gad jum ir
mezglaina kolo dcistiska struma. Malignit te polin-odozas strumas
gad jum tiek konstat ta 0,5 % gad jumu.
K l n i k a . Liel da a pacientu ir asimptom tiski. Vis-
biež kais simptoms ir spiediena saj ta kakl , ko izraisa veidojums.
kš as s pes, kas bieži saist tas ar strauju vairogdziedzera
palielin šanos, parasti izraisa asins izpl dums kolo mezgl vai
cist . Ja k ds vairogdziedzera mezgls ir domin jošs, s gs vai
strauji palielin jies, b tu nepieciešams izdar t tiev s adatas
biopsiju.
Gados vec kiem pacientiem (> 60 g.v.) ar ilgstošu (> 17 g.)
multinodul ru strumu sam bieži att st s tireotoksikoze jeb
PJammera slim ba.
r s t š a n a (sk. 3.sh mu). Liel kai da ai eitireo du
pacientu ar nelielu, dif zu strumu nav nepieciešama rst šana, ja
struma ir liela, tad rst šana ar tiroks nu samazina TSH iedarb bu
uz vairogdziedzeri un t di samazina hiperpl ziju un
vairogdziedzera apjomu.
Oper at s ter apijas indik c ijas:
1) liela struma (III stadija);
2) A - Meh niska apk rt jo strukt ru kompresija: trahejas
stenoze, bar bas vada stenoze, venoz s atteces
trauc jumi
B - Retrostern la, intratorak la struma
3) nodoza struma (II stadija) p c nesekm gas hormonte-
rapijas;
4)autonomi funkcion joši vairogdziedzera mezgli;
5) aizdomas par malignit ti, uz ko nor da:
a) aukstais mezgls,
b) apstarošana anamn ;
6) n. Iaryngeus reccurens par ze;
7) toksiski mezgli liel multinodoz struma;
8) kosm tiski apsv rumi.
Solit rs vai dominants vairogdziedzera mezgls
ASV apm ram 4 % pieaugušo iedz vot ju ir palp jami
vairogdziedzera mezgli. Tom r autopsiju rezult ti liecina, ka 50 %
gad jumu, kuros vairogdziedzeris kl niski tika uzskat ts par
neizmain tu, tika konstat ti mezgli. US izmekl jumi liecina, ka
iedz vot jiem, kas vec ki par 50 gadiem, 50 % gad jumu tiek
konstat ti mezgli vairogdziedzer . Apm ram 15 % solit ro mezglu ir
maligni, bet, ja solit rs mezgls izr s domin jošais multinodoz
vairogdziedzer , tad malignit tes risks ir maz ks par 5 %.
Etiolo ija. Meh nisms, k c homog ns vairogdziedzeris
rveidojas mezglain strukt , piln nav skaidrs. Viens no
iemesliem ir daž du faktoru izrais ta TSH stimul cija, kam piem t
strumu veidojošs efekts. Otrs moments ir TSH ietekm strauji
augošo dažu vairogdziedzera apvidu asinsapg des
pasliktin šan s, k rezult s kas audu nek-roze, un šaj da
ieaug saistaudi, izveidojot mezglainu dziedzera strukt ru.
Taktika vairogdziedzera mezglu gad jum .
k vairogdziedzera mezgli ir sastopami oti lielai iedz vot ju
da ai, rsta uzdevums ir preciz t tos 5% no š s liel s pacientu
grupas, kuriem ir palielin ts malignit tes risks:
- Nelielu devu radi cijas ietekme uz vairogdziedzeri
anamn palielina malignit tes risku.
- Ja pacienta imenes locek iem ir bijis medul rs vai papil rs
vairogdziedzera v zis, tad mezgla maliqnit tes risks iev rojami
pieaug.
172
 V AI R OG DZ IE DZ ER A SLIM BAS IRUR IJA

menis asin s. Bez tam v lama kalcija, CEA (karcinoembriog -nais

- B rniem un gados veciem cilv kiem malignit tes risks ir antig ns) un tireoglobul na l me a noteikšana. Citi funkcion lie testi
iev rojami augst ks. vairogdziedzera mezgla morfolo isk s formas diferenci šan ir
- Malignit tes risks v riešiem ar vairogdziedzera mezglu ir mazinformat vi.
liel ks nek sieviet m. 2. U l t r a s o n o g r f i j a . Ar moderniem ultrasono-
- Mezgla straujš, progres vs augšanas veids palielina skopiem iesp jams noteikt vairogdziedzera mezglus pat l dz 1mm
malignit tes iesp jam bu. diametr , bet nav iesp jams noteikt, vai mezgls ir aundab gs. US
- Aizdusa, disf gija, balss saišu paral ze un Hornera sindroms pal dz diferenc t sol dus, cistiskus un jauktas strukt ras mezglus.
liecina par apk rt jo audu inv ziju, ko visbiež k izraisa malignit te, US ir izv les metode augsta riska pacientu skr ningam un
kaut ar oti lieli labdab gi veidojumi var rad t l dz gu simptom tiku. vairogdziedzera struktur lo izmai u izv rt šanai dinamik .
- aundab ga mezgla lok atrade: cieta strukt ra, ne- 3. V a i r o g d z i e d z e r a scintigr fij . Vairog-
regul ra forma, fiks ts pie apk rt jiem audiem, palielin ti t s pašas dziedzera v ža audi radioakt vo jodu uzkr j daudz v k nek
puses cervik lie limfmezgli. Kl niski palielin ti kakla limfmezgli ir norm li audi, un scintigr fij tos trakt k aukstos mezglus.
visdroš kais malignit tes indikators, jo p s atrades var b t
4. S u p r e s i j a ar v a i r o g d z i e d z e r a horm o n i e m
sastopamas ar labdab gu mezglu gad jum .
tiek izmantota k terapeitiska un diagnostiska metode
Tom r j atceras, ka fizik s izmekl šanas m is ir atkl t
vairogdziedzera mezglu rst šan , kuri p c kl niskiem krit rijiem
vairogdziedzera mezglu un nevis noteikt t histolo isko raksturu.
tiek v rt ti k labdab gi. Eksog nie hormoni nom c TSH izdal šanos
Solit ru vairogdziedzera mezglu diferend ldiag-nostika. un t di samazina augšanas stimul ciju norm liem un
1. Cistas: neoplastiskiem vairogdziedzera audiem. Š s terapijas b ba:
b) parastas, labdab go mezglu augšana daudz liel m ir atkar ga no TSH
c) jauktas (sast v no daž da bl vuma komponentiem). stimul cijas atš ir no aundab giem mezgliem, kuriem rakstur ga
2. Adenomas: autonoma augšana. Tom r plašos kl niskos p jumos ir konstat ts,
a) hiperfunkcion las, ka rezult tu interpret cija ir apgr tin ta un metodes specifit te un
b) normo vai hipofunkcion las. sen-sitivit te nav apmierinoša. Ja sakar ar kl niski un morfolo iski
3. Kolo di mezgli. apstiprin tu labdab ga vairogdziedzera mezgla diagnozi pacients
4. Tireoid ts. sa em hormonsupres jošu terapiju, mezgla palielin šan s izm ros
5. Infekcija: ir absol ta indik cija operat vai terapijai.
a) granulomatozas saslimšanas, 5. T i e v s adatas aspir cijas biopsija
b) abscesi. (angl.-FNAC). Ir aprakst tas vair kas adatas biopsijas metodikas.
6. Att st bas anom lijas: Liel s adatas biopsija un griezoš s adatas biopsija tiek ieg ti audi
a) vienpus ja daivas a en ze, histolo iskai izmekl šanai.
b) cistiska higroma, Tiev s adatas biopsija, izmantojot 21-25 G izm ra adatas,
c) dermo ds, ieg st materi lu citolo iskai izmekl šanai. Tiev s adatas aspir cijas
d) teratoma. biopsija ir vairogdziedzera mezglu izv rt šanas izv les metode, jo
7. Karcinoma: sniedz svar gu inform ciju, rada maz komplik ciju un pacienti to
a) prim ra, labi panes. T k adatas biopsija ir droša, prec za un nav d rga, to
b) metast tiska. parasti lieto k pirmo izmekl šanas metodi pacientiem ar
8. Limfoma. vairogdziedzera mezglu.
Metodei ir augsta specifit te (74 %) un sensitivit te (92 %).
Diagnostika. tiski, lai citolo iskais materi ls tiktu ieg ts no mezgla un lai to
1. L a b o r a t o r i e i z m e k l j u m i . Ja ir aizdomas par izmekl tu pieredz jis citologs. Lai lab k preciz tu punkt jamo
medul ru vairogdziedzera v zi, j nosaka kalciton na l -

173

173
 IRUR IJA V A I R OG DZ I E DZ E R A S L IM BAS

mezglu, var izmantot US kontrol veicamu tiev s adatas biopsiju.
Apm ram 65 % gad jumu citolo iska atbilde tiek trakt ta k
labdab ga, 15 % - gr ti interpret jama jeb aizdom ga, un 5 % atrod
aundab gas š nas. Apm ram 15 % gad jumu ieg tais materi ls
nav pietiekošs un biopsija ir j atk rto. K daini pozit vo (citolo iski -
malignit te, kas neapstiprin s oper cijas materi ) gad jumu
biežums ir apm ram 1% un k daini negat vo (citolo iski nav datu
par ma-lignit ti, bet oper cijas materi ir malignit te) gad jumu
biežums - ap 5%. Sakar ar viltus negat vajiem gad jumiem ar p c
kotn ji labdab gas citolo isk s atbildes oblig ti nepieciešams
turpin t r gu pacienta nov rošanu un, ja tirok-s na terapijas
rezult vairogdziedzera mezgls nesamazin s, tad nepieciešamas
atk rtotas tiev s adatas biopsijas. Tiev s adatas biopsijas
tr kumi:
1) foiikul ra audz ja gad jum nevar pier t malignit ti,
jo nepieciešams audu fragments, lai izv rt tu š nu inv ziju;
da histolo isk atrade sast da lielu da u no gr ti inter
pret jamo atbilžu grupas;
2) pacientiem ar kakla apvidus apstarošanu anamn
ne vienm r v ža š nas ir punkt jam apvid .
Tiev s adatas biopsijas p r i e k š r o c b a s :
1) t s izmantošana ir samazin jusi pacientu skaitu, kam
nepieciešama oper cija, un palielin jusi sakar ar
vairogdziedzera v zi veikto oper ciju patsvaru;
2) terapeitiska vairogdziedzera cistu aspir cija. Liel
da a parasto cistu ir labdab gas, un aspir cija ir adekv ta r
st šanas metode 75 % gad jumu. Iesp jama atk rtota cistu
aspir cija. Ja p c 3. aspir cijas m in juma cista recidiv ,
tad rekomend operat vu terapiju - lobektomiju. Ja cistas ap
joms ir > 4 cm vai taj ir ar bl vais komponents, indic ta lo-
bektomija, jo š s cist s biež k ir nov rojama malignit te
(15 %).
Tiev s adatas biopsijas izmantošanas algoritmu skat. 2.
sh .
rst šana (sk. 4. sh mu).
Ja ir citolo iski dati par kolo du mezglu, tad nav nepieciešama
operat va terapija, ja vien to nenosaka kosm tiski apsv rumi vai
veidojuma rad simptom tika. Šos pacientus var droši nov rot un,
ja mezgls palielin s, tad p c 6-8 m n. rekomend atk rtotu tiev s
adatas aspir cijas biopsiju. Pacientiem ar labdab giem mezgliem
veic US mezgla apjoma noteikšana un j nosaka tireoglobul na
menis. Pacientiem j noz tiroks ns t dev , lai TSH b tu
robež s no 0,1-1,0 iU/ml. P c š da rst šanas kursa apm ram 50
% no mezgliem iev rojami samazin s. Mezgli, kas progres , neska-
toties uz tiroks na terapiju, funkcion autonomi un ir saist ti ar
paaugstin tu malignit tes risku.
T i r e o d e k t o m i j a indic ta, ja:
1) pacientam, neskatoties uz TSH supresijas terapiju ar
tiroks nu, palielin s vai att st s mezgls un paaugstin s tireo-
globul na l menis;
2) pacientiem agr k apstarots vairodziedzeris. Citas
indik cijas operat vai terapijai:
3) spiediena saj ta,
4) aizsmakums,
5) disf gija,
6) balss saišu paral ze,
7) aizdusa,
8) cervik la limfadenop tija,
9) strauja mezgla palielin šan s izm ros,
10) ja imenes anamn ir papil rs vai Hurthle zis.
Pacientiem ar recidiv jošu strumu, k ar tiem, kuru oper cijas
risks ir paaugstin ts, alternat va rst šanas metode ir radioakt
joda terapija. Tom r labi rezult ti ir tikai gad jumos, kad
vairogdziedzera scintigr fij ir v rojama apmierinoša radioakt
joda uzkr šana.

4. sh ma. Sol mezgla

diagnostikas un rst šanas
Solit rs mezgls
algoritms

174
 VAIR OG DZ IEDZ ERA SLIM BAS IRUR IJA

1.tab. Tireotoksikozes simptomu biežums procentos.

Simptoms Procenti
HIPERTIREOZE (TIREOTOKSIKOZE)
Tahikardija 100

Hipertireoze jeb tireotoksikoze ir pastiprin ta vairogdziedzera Struma 98

hormonu sekr cija un sekr ciju regul još atgriezenisk s saites Nervozit te 99
meh nisma izzušana. Biež kie hipertireozes iemesli ir dif za das izmai as 97
toksiska struma, polinodoza toksiska struma, toksiska adenoma. Tremors 97
Ret k sastopami iemesli ir daž di tireoid ti, p cdzemd bu Pastiprin ta sv šana 91
hipertireoze, jatrog na tireotoksikoze, struma ovariP, Hipersensitivit te pret siltumu 89
Sirdsklauves 89
vairogdziedzera v zis, trofoblastiskie audz ji, pastiprin ta TSH
Nogurums 88
sekr cija sakar ar hipof zes patolo iju. Krišan s svar 85
Troksnis virs vairogdziedzera 77
DIF ZA TOKSISKA STRUMA JEB GREIVSA VAI Aizdusa 75
BAZEDOVA SLIM BA Acu simptom tika 71
jums 70
Palielin ta apet te 65
sture. 1835. gad Dublinas rsts Roberts Greivss aprakst ja
Acu probl mas 54
dif zu toksisku strumu un 1840. gad to pašu izdar ja fon
ju t ska 35
Bazedovs, kuru v rdos ar ir nosaukta š patolo ija. Hiperdefek cija (bez caurejas) 33
Epidemiolo ija galvenok rt atkar ga no re iona. P c ASV Caureja 21
veikt p juma katru gadu ar šo slim bu saslimst 36 sievietes un 8 triju mirdz šana 10
rieši uz 100 000 iedz vot ju. Visvair k slimo cilv ki 20-40 gadu Splenomeg lija 10
vecum . Ginekomastija 10
Pato en ze. Kaut ar Greivsa slim bas etiolo ija un pa- Anoreksija 9
to en ze piln nav skaidra, pašreiz jie pier jumi liek dom t, ka
ir autoim na patolo ija, ko nosaka vairogdziedzeri stimul joši Papildizmekl jumL
im nglobul ni (angl. - TSI) vai antivielas (angl. - TSAb). Š s Hipertireozes gad jum ir samazin ts TSH l menis asin s,
antivielas ir konstat jamas vair k k 90% pacientu ar tireotoksikozi. palielin ts br T3 un T4 l menis, k ar pastiprin ta radioakt
Antivielas saist s ar TSH receptoriem fo-likul raj s š s un joda uzkr šana vairogdziedzera scintigr fij (skat. diagnostisko
di stimul pastiprin tu vairogdziedzera hormonu produkciju. algoritmu 1. sh ). Vieglu hipertireo disma formu gad jum
k pato en zi nosaka vair kas antivielas un im nglobul ni, tad funkcion lo testu rezult ti ir tikai nedaudz izmain ti, un š dos
s visas kop sauc par vairogdziedzera receptoru antiviel m gad jumos diagnozes apstiprin šanai var izmantot vairogdziedzera
(angl.-TRAb). Bez tam p jos gados arvien vair k pier jumu supresijas testu. Bez tam Greivsa slim bas gad jum asin s ir
slim bas pato en ir en tiskam komponentam. imen s, kur paaugstin ts vairogdziedzeri stimul jošo im nglobul nu
pacienti slimo ar tireotoksikozi, citiem imenes locek iem daudz (antitireo s antivielas) daudzums, radioakt joda uzkr šana
biež k ir sastopamas daž das vairogdziedzera patolo ijas. parasti ir 45-90 % robež s (N = 15-30 %), k ar var b t samazin ts
Oftalmop tijas pato en ze ir v l neskaidr ka, bet tiek izteikta holester na l menis asin s un lim-focitoze.
doma, ka to var tu izrais t cirkul jošas antivielas, kas specifiski Diferenci ldiagnoze.
saist s ar acu muskulat ras antig niem. Hipertireo disms atkar no domin još m izpausm m ir
Kl nika (skat. 1.tab.). diferenc no psihiatrisk m patolo ij m, sirds slim m, an mijas,
Greivsa slim bai rakstur ga klasisko simptomu tri de: struma, gastrointestin m slim m, aknu cirozes, tuberkulozes,
tahikardija un eksoftalms. miast nijas un cit m musku u patolo ij m, no me-nopauz
Kl nisk aina pa simptomu grup m: sindroma, feohromocitomas, prim ras oftalmop tijas.
•Kardiovas kul s i m p t o m t i k a : iev rojama Diferenci ldiagnostika ir paši sarež ta, ja vairogdziedzeris ir
tahikardija, triju mirdz šana un citas aritmijas. Pacients j t norm la lieluma vai nedaudz palielin ts.
sirdsklauves. Sakar ar das un perif ro asinsvadu dilat ciju Psihiatrisko slim bu gad jum ir nov rojams past gs
palielin s pulsa spiediens. nogurums, kas nesamazin s p c atp tas, plaukstas ir v sas,
N eir olo isk s i m p t o m t i k a : pacienti ir oti sirdsdarb ba mieg nav pa trin ta un vairogdziedzera funkcion lie
nervozi, nemier gi, hiperkin tiski, emocion li nestabili, s dzas par testi ir norm li.
bezmiegu, vi iem var att st ties pat izteiktas psihozes, nov rojama Citi eksoftalma (piem., orb tas audz ji) vai oftalmopl ijas
pirkstu tr ce, hiperakt vi c pslu refleksi. (piem., miast nija) iemesli ir j diferenc ar oftalmolo- iskiem un
Visp j i e s i m p t o m i : musku u atrofija, musku u neirolo iskiem izmekl jumiem, k ar , izmantojot US, DT, KMR.
jums, nogurums. rst šana.
das s i m p t o m t i k a : silta, mikla da, sejas piesarkums Hipertireo disma rst šan var izmantot vair kas metodes. T
un pastiprin ta sv šana. katrai metodei ir savas priekšroc bas un tr kumi, rstam ir j prot
Acu s i m p t o m t i k a : oti variabla. Var izpausties k izv ties vispiem rot ko rst šanas metodi katram pacientam
augš plaksti a spazma ar plaksti a refrakciju (virs un zem individu li.
varav ksnenes redzama skl ras da a), oftalmo-pl ija, • A n t i t i r e o d i e m e d i k a m e n t i . Galvenie lietotie
eksoftalms ar proptozi, supraorbit la un infraorbit la t ska, antitireo die medikamenti ir propiltiouracils (PTU) 300-1000 mg/24st.
sastr gums un t ska konjunkt , k ar strabisms. un metimazols 30-100 mg/24st. (ASV), k ar karbimazols 40
D a ž d i s i m p t o m i : caureja vai bieža defek cija, mg/24st. (Lielbrit nij ). Šie medikamenti kav joda saist šanos
dismenoreja, libido var b t paaugstin ts, bet fertilit te ir sa- organisk form un jodtiroz nu savstarp ju savienošanos. Liel kai
mazin ta. da ai pacientu vairogdziedzera funkcija normaliz jas dažu ned u
vai m nešu laik p c medikamentu lietošanas s kuma, tom r
1
past gu remi-
Makroskopiski nosak mi vairogdziedzera audi oln ca, visbiež k sastopami ka gal-
venais komponents dermo dcist . Šie audi reiz m var rad t hipertireozes kl niku.

175
175
 IRUR IJA V AIR OG DZ IEDZ ERA SLIM BAS
siju ieg t izdodas tikai nelielai da ai pieaugušo un ~ 20 % b rnu.
Bez tam ilgstoša šo medikamentu lietošana ir ierobežota sakar ar
diem toksiskiem blakusefektiem k izsitumi, aknu disfunkcija,
neir ti, artral ijas, mial ijas, limfadenop ti-jas, psihozes un reiz m
neatgriezeniska agranulocitoze (att st s maz k k vienam no 200
pacientiem). T c medikamenti tiek lietoti galvenok rt pacientiem,
kuriem ir gaid ma past ga remisija. Tie ir gados jauni pacienti ar
neliel m strum m un nedaudz paaugstin tu T3 un T4 l meni asin s;
uzs kot medikamentozo terapiju, v rojama tra remisija, un uz
terapijas fona vairogdziedzeris samazin s. Lai nodrošin tu
eitireo du st vokli, visbiež k medikamentus nepieciešams lietot 18-
24 m nešus.
Beta blokatoru grupas medikamenti (visbiež k propra-nolols)
samazina hipertireozes kardiovaskul s un neirolo- isk s
izpausmes, jo perif rij kav T4 p rveidošanos par T3. Beta
blokatori neietekm hipermetabolisma l meni un svara zudumu.
Šiem medikamentiem ir svar ga loma tahikardijas rst šan , kas
nepadodas antitireo do prepar tu terapijai.
131
• R a d i o a k t v a i s j ods ! . Terapija ar radioakt vo
13
jodu ' ir j apsver praktiski visiem tireotoksikozes pacientiem,
iz emot jaundzimušos un gr tnieces, k ar , ja v rojama
samazin ta joda uzkr šan s vairogdziedzer . Š s terapijas
p r i e k š r o c b a s , sal dzinot ar operat vo rst šanu: nav
nepieciešama operat va terapija un nav ar to saist s kompli-
cijas, maz kas kop s rst šanas izmaksas un proced ras
vienk rš ba. Terapijas t r k u m i : bieži (50-80 %) att st s
hipotireo disms, kas prasa hormonaizvietojošu terapiju, ir l
hipertireo disma korekcija un liel ks recid vu skaits p c s kotn s
terapijas, sakar ar ko nepieciešami atk rtoti terapijas kursi.
Šo terapiju uzs k p c tam, kad ar antitireo do medikamentu
pal dz bu ir pan kts eitireo ds st voklis.
Lai gan nav nov rotas t das ar radi cijas terapiju saist tas
potenci s komplik cijas k vairogdziedzera v zis un iedzimtas
anom lijas p cn jiem, tom r joproj m valda liela attur ba, kad š
terapija j izmanto b rniem un fertila vecuma sieviet m. T
radioakt joda terapiju iesaka pacientiem ar neliela vai vid ja
izm ra strum m, ja ir recid vs p c medika-mentoz s vai irur isk s
terapijas (jo reoper cija ir saist ta ar augst ku komplik ciju risku),
ar , ja medikamentoz vai irur isk terapija ir kontrindic ta.
Parasti pacientiem, kas jaun ki par 35 gadiem, tiek pied
operat va terapija, bet vec kiem - radioakt joda terapija.
Radi cijas deva gon m, izmantojot radioakt joda terapiju, ir
da pati k daudziem plaši izmantotiem radiolo iskiem
izmekl jumiem (DT v dera dobumam, irigoskopija). Liel kai da ai
pacientu simptom tiska uzlabošan s nov rojama 6-8 ned as p c
terapijas.
K o m p l i k c i j a s , kas saist tas ar radioakt joda te-
rapiju: 1) tireotoksikozes saasin šan s vai izteikta tireotok-sisk
kr ze apm ram p c 10 dien m, kas gados vec kiem pacientiem var
veicin t sirds mazsp ju vai pat n ves iest šanos, 2) hipotireoze, 3)
acu simptom tikas pasliktin šan s biež k nek p c operat vas
terapijas, 4) hipoparatireo disms (seviš i b rniem).
•Operat terapija.
Kaut ar liel da a pacientu tiek rst ti ar radioakt vo jodu vai
antitireo diem medikamentiem, tom r retos gad jumos
nepieciešama irur iska rst šana. Galven s subtot las ti-
reo dektomijas p r i e k š r o c b a s , sal dzinot ar radioakt joda
terapiju: t ja iz rst šan s, maz ka hipotireo disma att st ba
ilg laika posm , samazin ts ambulatoro viz šu skaits, iesp jama
pavadošas vairogdziedzera malignit tes evaku cija.
T r k u m i : n. Iaryngeus recurrens boj jumi, hipopara-
tireo disms, hematoma, hipertrofiska r ta.
I n d i k c i j a s subtot lai tireo dektomijai hipertireozes
gad jum ir:
1) antitireo do medikamentu nepanes ba vai pavirš ba to
lietošan ;
2) neefekt va antitireo do medikamentu terapija (neizdodas
pan kt past gu remisiju) p c 1-2 gadus ilga terapijas kursa;
3) kontrindic ta radioakt joda terapija - b rniem, pus-
audžiem, gr tniec m vai fertila vecuma sieviet m, kas pl no
imenes pieaugumu, pacientiem ar Greivsa oftalmop tiju;
4) oti liela struma vai polinodoza struma ar relat vi zemu
radioakt joda uzkr šanu;
5) mezgls vairogdziedzer , kas var tu b t aundab gs;
6) psiholo iski vai ment li neadekv ti pacienti vai ar pacienti,
kuriem jebkura cita iemesla d neb s iesp jams atrasties regul
rsta uzraudz .
Tireo dektomija ir izv les metode pacientiem ar oti lielu strumu
vai smagu tireotoksikozi, jo vi iem radioakt joda terapija bieži ir
neefekt va.
Preoperat s a g a t a v o š a n a . Pacientiem ar
tireotoksikozi pirms oper cijas b tu j veic vairogdziedzera
scintigr fija un tiev s adatas biopsija, ja ir dziedzera asimetrija vai
pamats dom t par malignit ti. Kr šu kurvja p rskata rentgenogr fij
iesp jams izv rt t, vai ir retrostern la struma.
Subtot lu tireo dektomiju vajadz tu veikt p c tam, kad ar
medikamentiem ir pan kts eitireo ds st voklis (nav tireotoksikozes
simptomu, pulss < 100 x/min., norm li vairogdziedzera funkcion lie
testi). Eitireo st vokl atjaunojas hipertireozes rezult zaud s
olbaltumvielas un tauki, kas nodrošina norm lu pacienta
homeost zi un atbildes reakcijas uz oper cijas stresu. Visbiež kie
iemesli neveiksm gai hipertireozes kontrolei ir neadekv ta prepar ta
ka deva vai pavirša t lietošana, t c deva ir j rskata, ja
hipertireoze turpin s v l 2 ned as p c terapijas s kuma.
Pacientiem ar izsitumiem, drudzi un faring tu ir j dom par
agranulocitozi un j nosaka pilna asins aina.
a tireo dektomiju veic, tikl dz iest jies eitireo ds st voklis,
past v tireo s kr zes att st bas risks, t c b tu ieteicams
nogaid t apm ram 2 m nešus p c tam, kad pacients ir k uvis
eitireo ds, turpinot lietot antitireo dos medikamentus l dz pat
oper cijas dienai. Agr k pacienti ar hipertireozi parasti 10 dienas
pirms oper cijas tika rst ti ar jod du vai lugola š dumu (3 pil. x 2),
lai samazin tu vairogdziedzera vaskularizaciju. P jos gados
preoperat sagatavošan ordin tiroks nu, kas ar samazina
dziedzera vaskularizaciju, kombin cij ar propil-tiouracilu.
Pacientiem, kuri nepanes antitireo dos medikamentus, gatavojoties
ta
oper cijai, var izmantot propranololu kombin cij ar lugola š dumu
10-14 dienas p c k rtas.
Reiz m pacientiem ar ne rst tu vai neadekv ti rst tu
tireotoksikozi ir nepieciešams veikt neatliekamu oper ciju (piem.,
apendektomi u), t di ir nepieciešama t ja hipertireozes
kontrole. Š di pacienti ir j rst l dz gi tiem, kam ir tireotoksisk
kr ze, jo oper cijas trauma un stress var provoc t šo st vokli.
Tireotoksiskai kr zei rakstur ga tahikardija > 140x/min., hipertermija
> 39 °C, psihoze, ak ts v ders, ko pavada vemšana un caureja.
situ cij ir iev rojami paaugstin ts ak tas sirds mazsp jas,
šoka un aspir cijas risks.
Tireotoksisk s kr zes rst šana.
Specifisk :
a) tiamazols i/v (120-200 mg/24st.) vai propiltiuracils, lai
samazin tu hormonu produkciju;
b) lugola š dums, lai nov rstu saražoto hormonu izdal šanos
asin s;
c) beta adrenoblokatori (propranolols 3 x 1 mg i.v./4x40 mg p/o
- 24 st.), lai nov rstu tireotoksikozes perif s izpausmes;
d) glikokortiko di (hidrokortizons 200-300 mg Lv.);
e) plazmafer ze vai hemosorbcija;
f) veicinoš faktora (infekcija, reakcija uz medikamentiem)
rst šana.
Visp :
g) i/v š idruma inf zijas (3000-5000 ml/24st.), sk bek a
inhal cijas, sedat vi l dzek i, digitaliz cija, nemedikamentoza
hipertermijas mazin šana, trombembolijas profilakse.
176
176
 V AIR OG DZ I E DZ E R A SLIM BAS IRUR IJA

11.att. un 12. att. Rezekcijas l nija subtot las tireoidektomijas gad jum .

13. att. Lobektomija jeb hemitireo dektomija.

Oper cijas apjoma izv le.

S u b t o t a l a t i r e o d e k t o m i j a ir visbiež k veikt
oper cija tireotoksikozes gad jum .
a pacientam ir ar tireotoksikozes oftalmop tija, tad izv les
metode ir tot la tireo dektomija, jo t di iesp jams evaku t
antig nus, kas veicina vairogdziedzeri stimul jošo antivielu
att st bu, un 6 m nešu laik oftalmop tija izz d vai iev rojami
regres 96% pacientu.
Subtot las tireo dektomijas irur isk tehnika.
das grieziens tiek veikts 2 cm virs incisura jugularis un late-r li
stiepjas l dz m. sternocleidomastoideus. Tiek š elta platis-ma, un
zem t s tiek izveidots priekš jais un mugur jais das l veris.
Gareniski pa vidu taisnajiem kakla musku iem tiek p rdal ti audi.
14.att. Asinsvadu li ešana un p rdal šana tot las
irurgs var izv ties, vai nepieciešams p rdal t taisnos kakla
tireoidektomijas laik .
musku us, lai uzlabotu pieeju pacientam ar lielu strumu. Tiek
izveidota telpa starp taisnajiem kakla musku iem un vairogdziedzera
kapsulu. Oper cijas gait tiek p rdal ta un li ta a. thvroidea sup.
un v. thvroidea sup., v. thy-roidea media un v. thvroidea inf. Tiek
evaku ta katras daivas anterolater virsma, isthmus un lobus
pyramidalis , lai no katras vairogdziedzera daivas paliktu -1-2 g
audu. A. thyroi-dea inf., n. Iaryngeus recurens, n. Iaryngeus sup.
mus exter-nus un epit lij ermen ši tiek saudz ti.
Ar terminu " g a n d r z t o t l a t i r e o d e k t o m i j a "
apz oper ciju, kad vien pus tiek veikta tot la lobektomija, bet
otr pus subtotala lobektomija. Š das oper cijas priekšroc ba:
recid vu gad jumos j oper tikai viena puse, t di samazin s
komplik ciju risks, kas pie atk rtot m oper cij m paaugstin s.
K o m p l i k c i j a s . N. Iaryngeus reccurens atrodas vai-
rogdziedzera posteriomedi laj virsm . T sast ir motor s
iedras, kas inerv sto balss saišu abduktormusku us. ]a nervs
rdal ts vien pus , att st s t js aizsmakums un balss nekad
neatg st savu tembru, kaut ar var tikt atjauno-

177
 IRUR IJA II V AIR OG DZ IEDZ ERA SLIM BAS
tas apmierinošas balss funkcijas. Abpus js n. Iaryngeus reccu-rens
boj jums rada ak tu balss saišu paral zi un var izrais t elpce u
obstrukciju, ko likvid ar traheostomas pal dz bu. P c š da
boj juma iest jas past gs krop ojošs balss aizsmakums. Tom r
daudz biež ks balss aizsmakuma iemesls ir nevis nerva š iedru
meh nisks p rtraukums, bet gan t ska, infiltr ts nerva lokaliz cijas
viet vai n. Iaryngeus recurrens traumatiz cija, kas rodas t r gas
izprepar šanas un vizu-aliz cijas gait . T di, ja pirmaj s
coper cijas dien s par s balss aizsmakums, nekav joties
uzs k glikokortiko -du terapija, kas var tu mazin t t sku un nerva
kompresiju. Ja terapija netiek uzs kta savlaic gi, tad iesp jama
balss saites par zes vai piln gas paral zes att st ba.
Tikpat svar gi ir saudz t epit lij ermen šus. Norm li tie ir
br ngani dzelten kr , atš ir gi no apk rt jiem taukaudiem un
limfmezgliem, ar ko reiz m tiek sajaukti. Apakš jie epit lij ermen ši
parasti izvietojas pa a. thyroidea inf. gaitu, no kuras tiek apasi oti.
Augš jie epit lij ermen ši atrodas vairogdziedzera augšpola
posteriomedi laj virsm .
Tireo dektomijas laik var ievainot ar n. Iaryngeus sup. jo
zaru. Š da ievainojuma sekas nav tik izteiktas, k boj jot n.
Iaryngeus reccurens, un pak peniski šis defekts kompens jas, bet
kompens cija ir nepietiekoša pacientiem, kuru profesij balsij ir oti
tiska loma (piem., operdzied jiem). Bieži vien balss
aizsmakums sakar ar n. Iaryngeus sup. boj jumu tiek defin ts k
trahe ts vai hronisks laring ts p c oper cijas.
Ja subtot lu tireo dektomiju izdara pieredz jis vairogdziedzera
irurgs, veicot atbilstošu perioperat vo sagatavošanu un izmantojot
sdien gas anesteziolo ijas metodes, mirst bas gandr z nav.
N. Iaryngeus reccurens boj jums nov rojams 0,5-1 %,
slaic gs hipoparatireo disms - l dz 13 %, past gs hipopara-
tireo disms - 1-3 % gad jumu.
Recid vi p c subtot las tireo dektomijas ir nov rojami 1-5 %
gad jumu. 1 - 2 gadu laik hipotireoze var att st ties 5-50 %
pacientu, un att st bas risks ir atkar gs no atlikušo vairogdziedzera
audu masas, k ar no antitireo do antivielu l me a. P coper cijas
hipotireoze tiek efekt vi rst ta ar hormonaizvietojošu terapiju (deva
25-100jag/24st atkar no pacienta vecuma un TSH l me a asin s,
kas j nosaka pirms ikgad jas rsta kontroles).
TOKSISKA MEZGLAINA STRUMA (Marine-
Lenhart syndrome)
Parasti att st s uz ilgstošas netoksiskas polinodozas stru-mas
fona. Vairogdziedzera hormonu hipersekr cija maz ka nek
Greivsa slim bas gad jum un nav Greivsa slim bai rakstur s
ekstratireoid s simptom tikas.
Šiem pacientiem ir lielas, polinodozas strumas. Biež k nek
Greivsa slim bas gad jum ir v rojama ar lielo vairogdziedzera
masu saist simptom tika: trahejas un bar bas vada kompresija.
Da a no š m strum m iestiepjas kr šu kurv , un tad t s sauc par
retrostern m vai intratorak m strum m. Toksiskas mezglainas
strumas gad jum antitireo die medikamenti un radioakt joda
terapija nav tik efekt va k Greivsa slim bas gad jum , t c vairogdziedzer . Sam
operat va terapija tiek uzskat ta par izv les metodi.
O p e r c i j a s a p j o m s : ja patolo ija ir abpus ja, tad
rekomend gandr z tot lu tireo dektomiju - vienas puses tot lu
lobektomiju un otras puses subtot lu lobektomiju, lai recid va
gad jum b tu j oper tikai viena puse. Ja mezgli ir vien
vairogdziedzera daiv , tad izv les metode ir lobektomija.
178
TOKSISKA ADENOMA
(Plummer's disease)
Solit ra toksiska adenoma ražo vairogdziedzera hormonus
neatkar gi no TSH regul cijas, un eksog nu hormonu lietošana
nenom c to sekr ciju.
Bieži anamn tiek min ts l ni progres jošs veidojums kakla
apvid . Strauja palielin šan s var tu b t saist ta ar centr lu nekrozi
vai hemor iju. Palp cij konstat solit ru veidojumu
vairogdziedzer . Vairogdziedzera scintigr fij toksiska adenoma ir
redzama k karstais mezgls. Tireotoksikoze ir nov rojama reti, ja
veidojums ir < 3 cm diametr . Toksiskas adenomas gad jum nav
nov rojama acu simptom tika.
O p e r c i j a s a p j o m s : mezgla enukle cija vai lo-
bektomija ir izv les metode, jo malignit te sastopama oti reti.
TIREOID TI
Par tireoid tu sauc vairogdziedzera infiltr ciju ar iekaisuma
m, ko izraisa daž da veida infekcijas un iekaisumi.
AK TS STRUTAINS TIREOID TS
Ak ts strutains tireoid ts ir reta patolo ija, ko parasti izraisa
bakteri la infekcija. Biež kie ierosin ji ir Sterptococcus,
Staphylococcus, Pneumococcus un ret k Salmonella un
Bacteroides. rsvar slimo b rni un jaunieši.
P a t o e n z e . Biež k att st s limfog ce p c ak m
augš jo elpce u infekcij m; att st bu var veicin t t das iedzimtas
anom lijas k duetus thyreoglossus vai fistula thyreoglossus;
iesp jams ar hematog nais infekcijas izplat bas ce š.
K l n i k a . Ak tas s pes vairogdziedzera apvid , ko pavada
lok la erit ma, karstums un t ska. Iesp jama t ka izplat ba uz
kaklu un kr šu kurvi, k ar sepses att st ba.
D i a g n o z e . Kl nisko atradi apstiprina ar US, kur var tu
redz t abscesu, un tiev s adatas aspir ciju, kur materi ir leikoc ti
un mikroorganismi. Asinsain var b t leikocitoze ar novirzi pa kreisi.
rst š an izmanto antibakteri lo terapiju. Parasti uz-
labošan s v rojama 48-72 st. laik un piln ga izvese ošan s 2-4
ned u laik . Ja ir abscess, tad veicama inc zija un dren ža. Ja
tireoid ts nepadodas terapijai vai recidive, tad nepieciešama
izmekl šana ar b rija kontrastvielu, lai izsl gtu iesp jamas
vairogdziedzera att st bas anom lijas, piem ram, duetus thy-
reoglossus. Lobektomija nepieciešama oti retos gad jumos.
DE UERVAIN'S TIREOID TS
(SUBAKUTS VAI MILZU Š NU TIREOID TS)
Subak ta tireoid ta patsvars ir 1 % no vis m vairogdziedzera
patolo ij m, un tas ir biež kais iemesls s gam veidojumam
bieži sastopams Zieme amerik , bet
Eirop ret k. Sievietes slimo 5 reizes biež k un galvenok rt
vecum no 20-40 gadiem. Kaut ar etiolo ija piln nav skaidra, ir
dati, kas liecina par v rusa infekcijas lomu tireoid ta izrais šan , jo š
slim ba bieži seko augš res-pirator trakta v rusa infekcij m.
K l n i k a . Subak ta tireoid ta gaitu var iedal t vair s
stadij s. Slim bas s kuma stadijai rakstur gas mial ijas, nogurums,
subfebrilit te un faring ts, kam seko 1. f ze ar ak m, p kš m
m vairogdziedzer un disf giju. Dziedzeris pa-
178
 V AI R OG DZ IE DZ ER A SLIM BAS IRUR IJA

rasti ir nedaudz palielin ts un iespriegts, ar v ji norobežotiem 3) kosm tiski apsv rumi.

mezgliem. Var att st ties bar bas vada kompresija ar dis-f giju un
odinof giju. Rakstur ga paaugstin ta temperat ra. 1. f nov ro
hipertireozi, ko rada p kš s vairogdziedzera folikulu sabrukums, un
ilgst dažas ned as. 2. f nov ro hipotireozi, un dažu m nešu
laik vairogdziedzera funkcija atgriežas eitireo st vokl .
D i a g n o s t i k a . Palielin ts eritroc tu grimšanas trums un
im nglobul nu l menis asin s. Paaugstin ts T3 un T4, samazin ts
TSH un radioakt joda uzkr šana (RAIU). Nodozas strumas
gad jum oblig ti j veic vairogdziedzera tiev s adatas aspir cija vai
biopsija, lai diagnozi apstiprin tu morfolo iski un diferenci tu no
malignit tes.
r s t š a n a . Iekaisuma process beidzas spont ni.
Viegl kos gad jumos pietiek ar aspir nu vai nestero diem
pretiekaisum l dzek iem, bet izteikt ku simptomu gad jum
noz glikokortiko di (rekomend jam prednizolona deva 40
mgx1/24 st. 1-2 ned as, kam seko pak peniska devas
mazin šana).
AUTOIM NI TIREOID TI
Par autoim niem tireoid tiem sauc patolo iju grupu, kam
rakstur ga cirkul jošu vairogdziedzera antivielu un im nkom-
petento š nu kl tb tne, kas mijiedarbojas ar noteikt m vai-
rogdziedzera strukt m.
Hašimoto (limfocit rais) tireoid ts.
ir visbiež k sastopam tireoid ta forma, kas saist ta ar
vairogdziedzera palielin šanos un hipotireo dismu. Š s slim bas
biežums ir 0,3-1,5 gad jumi uz 1000 iedz vot jiem gad , 10-15
reižu biež k sieviet m, visvair k 30-50 gadu vecum .
Serum ir paaugstin ts antivielu titrs pret vairogziedzera š nu
mikrosom m un tireoglobul nu. Vairogdziedzera audi imunolo isko
faktoru darb bas rezult tiek aizvietoti ar lim-foc tiem, plazmas
m un fibroziem audiem. Meh nismi, kas izsauc antitireo do
antivielu veidošanos, l dz šim nav noskaidroti.
K l n i k a . Biež kl nisk izpausme ir hipotireo disms, ko
pavada nes ga, cietas konsistences struma, tom r pacienti var
t ar eitireo di. Palpatori vairogdziedzera strukt ra, daivi m
palielinoties, k st nodul ra. Lielu strumu pavada apk rt jo
strukt ru kompresijas simptom tika.
D i a g n o s t i k a . Vairogdziedzera funkcion lie testi liecina
par hipotireo dismu (TSH l menis paaugstin ts, hormonu l menis
pazemin ts). Lai apstiprin tu diagnozi, oblig ti j nosaka
tireoglobul na un mikrosom lo antivielu titrs serum , kura
paaugstin šan s korel ar slim bas smagumu un plašumu. Ja
kl niski sakar ar vairogdziedzera asimetriju, cer-vik lu
limfadenop tiju, kompresijas simptom tiku, aizsmakumu vai
dziedzera palielin šanos, neskatoties uz adekv tu aiz-
vietot jterapiju, ir aizdomas par malignit ti, tad j veic tiev s adatas
vai va ja biopsija, jo Hašimoto tireoid ta slimniekiem iev rojami
biež k sastopama aundab vairogdziedzera limfoma.
r s t š a n a . Hašimoto slim bai nav specifiskas rst -
šanas. Parasti terapija ir konservat va, bet hormonu aizvieto-
jterapija tiek uzs kta pacientiem, kuriem ir simptom tiska
hipotireoze vai struma, kas ir saist ta ar apk rt jo strukt ru
kompresiju.
Indik cijas irur iskai rst šanai:
1) iev rojama apk rt jo audu kompresijas simptom tika, kas ir
rezistenta pret glikokortiko du terapiju,
2) aizdomas par malignit ti,
Parasti oper cijas apjoms ir subtot la tireo dektomija.
Nes gais (klusais) tireoid ts.
Tam rakstur ga slaic ga, spont ni p rejoša hipertireoze, kas
att st s vai nu spor diski, vai p cdzemd bu period . Kl nisk aina
dz ga subak tam tireoid tam, bet nav s pju vairogdziedzera
apvid . Scintigr fij redzams, ka radioakt joda uzkr šana ir
samazin ta, un biopsija ir limfocit ra infiltr -cija bez subak tam
tireoid tam rakstur m milzu š m un granulomatozaj m
izmai m.
Simptom tiskas hipertireozes gad jum j veic simptom tiska
rst šana ar beta blokatoriem un j izskaidro pacientam, ka dažu
ned u laik s dz bas izzud s.
de a tireoid ts.
oti reti sastopama patolo ija. Tai rakstur ga fibrozo audu
inv zija vairogdziedzer .
E t i o l o i j a nav skaidra, bet iesp jams, ka t ir sist -miska
patolo ija, kam rakstur ga fibroskleroze (retroperito-ne la un
mediastin la fibroze, fibroz jošs holang ts, orb tas pseidotumors un
asaru dziedzera fibroze).
K l n i k a . Strauja vairogdziedzera palielin šan s, kas bieži
saist ta ar trahejas un/vai bar bas vada kompresiju. Vairogdziedzera
konsistence palpatori ir cieta k koks. V s slim bas stadij s
att st s hipotireoze. Diagnozi var apstiprin t tikai ar biopsijas
pal dz bu.
r s t š a n a . Bieži ir efekt va glikokortiko du un tamok-
sifena terapija. Hipotireozes gad jum izv las hormonaizvie-tojošu
terapiju, a v rojama apk rt jo strukt ru kompresija, tad veicama
parci la tireo dektomija, kas sakar ar fibrozo procesu ir tehniski
gr ta. Alternat va iesp ja - istmektomija, lai mazin tu kompresijas
simptom tiku.
VAIROGDZIEDZERA AUDZ JI
LABDAB GIE AUDZ JI
Klasifik cija.
I Adenoma:
A. Folikul ra:
1) kolo dais variants (makrofolikul ra):
a) embrion lais variants (trabekul ra);
2) fet lais variants (mikrofolikul ra);
3) Hurthle nu variants. B .
PapiI ra.
C . At i p i s ka .
II Teratoma.
Adenoma
Liel da a papilam audz ju tiek uzskat ti par aundab giem,
c papil ras adenomas diagnoze j nosaka oti uzman gi.
K l n i k a . Adenomas parasti att st s l ni un ir asimp-
tom tiskas. Atrade visbiež k ir nejauša. Reti adenoma izraisa
apk rt jo audu kompresijas simptom tiku vai s pes. Apm ram 70%
adenomas neuzkr j radioakt vo jodu un t di tiek defin tas k
aukstie mezgli, 20% uzkr šanas intensit te atbilst norm liem
vairogdziedzera audiem. Tikai 5-10% gad jumu adenomas
pastiprin ti uzkr j radioakt vo jodu.
r s t š a n a . Vissvar kais moments vairogdziedzera
adenomu rst šan ir diferenc t t s no aundab giem vairog-

179
179
 IRUR IJA VAIR OG DZ IEDZ ERA SLIM BAS

dziedzera audz jiem. TNM klasifik cija un iedal jums pa stadij m (1997.g.).
Indik cijas operat vai terapijai ir adenomas:
1) kas turpina palielin ties izm ros, Prim rais tumors (T).
2) rada apk rt jo audu kompresijas simptom tiku, Piez me: Visas stadijas var tikt iedal tas š di: a) solit rs
3) rada tireotoksikozi. tumors, b) multifokals tumors (klasifik ciju nosaka liel kais tumors).
Tx - prim ro tumoru nav iesp jams nov rt t T0 - nav datu par
prim ro tumoru T - tumora lielums maz ks par 1 cm, intratireoid ls
AUNDAB GIE AUDZ JI T2 - tumors liel ks par 1 cm, bet ne liel ks par 4 cm, intratireoid ls
T3 - tumors liel ks par 4 cm, intratireoid ls T4 - jebkura lieluma
Epidemiolo ija. Nov ro 25-40 gad jumos uz 1 miljonu tumors, kas izplat s rpus vairogdziedzera kapsulas
iedz vot ju gad . Biežums pieaug proporcion li vecumam. V riešu Re ion lie limfmezgli (N) - kakla un augš s videnes
un sieviešu attiec ba ir 1:2,5. Mirst ba ir 6 uz 1 miljonu iedz vot ju. limfmezgli.
Latvij 20.gs. 90. gadu otr pus diagnostic ja vid ji 70 jaunus Nx - re ion los limfmezglus nav iesp jams nov rt t N0 - nav
1
gad jumus gad . 90-95% vairogdziedzera v žu ir augsti metast zes re ion lajos limfmezglos N, - metast zes
diferenc ti. re ion lajos limfmezglos
Etiolo ija. Vairogdziedzera v ža att st bas iemesli piln nav Nla - metast zes t s pašas puses kakla limfmezglos
skaidri. Tom r p jie sasniegumi molekul s en tikas jom , Nlb - metast zes abpus ji, pa vidusl niju, pret s puses kakla
atkl jot onkog nus, kas rakstur gi daž diem vairogdziedzera v ža limfmezglos vai videnes limfmezglos.
histolo iskajiem veidiem, jauj lab k saprast š procesa pato en zi. Att s metast zes (M): M0 -
Radi cijas loma vairogdziedzera v ža att st ir skaidri nav att lu metast žu M - att las
pier ta. V ža att st bas risks ir apgriezti proporcion ls indiv da metast zes
vecumam apstarošanas br . Pirmo reizi tas tika konstat ts 1950.
gad , kad Duffy un FitzgeraId zi oja par saist bu starp Klasifik cija pa stadij m:
vairogdziedzera v zi un galvas un kakla apvidus apstarošanu šiem I Papil rs un folikul rs v zis:
pacientiem b rn . Staru terapija neliel s dev s agr k tika lietota • Pacients jaun ks par 45 gadiem:
timomu, palielin tu mande u, acne vulga-ris, hemangiomu u.c. 1 . s t a d i j a : jebkurš T, jebkurš N, M0;
patolo iju rst šan . Pacientam ar vairogdziedzera mezglu un 2 . s t a d i j a : jebkurš T, jebkurš N, Mv
apstarošanu anamn karcinomas risks ir 40%. Š s grupas • Pacients vec ks par 45 gadiem:
pacientiem 60% v zis lokaliz jas mezgl , bet 40% k cit 1 . s t a d i j a : T v N0, M0;
vairogdziedzera da . B rniem, kas dz vo net lu no ernobi as 2 . s t a d i j a : T 2.3, N0, M0;
AES, p c 1986. gada katastrofas ir nov rots 60-k rt gs 3 . s t a d i j a : T4, N0, M0 vai jebkurš T, Nv M0;
vairogdziedzera v ža pieaugums, un liel kais v ža biežums ir tiem, 4 . s t a d i j a : jebkurš T, jebkurš N, Mv
kas av rijas laik bija z dai i. V zim rakstur gs papil rais tips un II Medul rs v zis:
multifokals augšanas veids ar biež k sastopam m limfmezglu 1 . s t a d i j a : T 1r N0/ M0;
metast m. 2 . s t a d i j a : T 2.4, N0, M0;
3 . s t a d i j a : jebkurš T, Nv M0;
Klasifik cija. 4 . s t a d i j a : jebkurš T, jebkurš N, Mv
III Nediferenc ts (anaplastisks) v zis: visi gad jumi tiek uz
I Karcinomas: skat ti par 4. stadiju.
A. A u g s t u d i f e r e n c t i a u d z ji:
1) papil ra adenokarcinoma,
DAŽ DU VAIROGDZIEDZERA V ŽA HISTOLO ISKO VARIANTU
2) folikul ra adenokarcinoma:
RST ŠANAS TAKTIKA
a) mikroinvaz va,
b) makroinvaz va. Papil ra karcinoma.
3) Hurthle nu karcinoma. Visizplat vairogdziedzera malignit te, kas sastopama 80%
B. Zemu d i f e r e n c t i a u d z j i : no visiem vairogdziedzera v žiem. Sievietes slimo biež k k v rieši
1) v rpstveida un milzu š nu karcinoma, un galvenok rt 30-40 gadu vecum .
2) s kš nu karcinoma. Makroskopiski audz js ciets, b lgan kr . Rakstur gs
C. Medul ra karcinoma. multifokals augšanas veids (30-85%). Veido metast zes kakla
D. Plakanš nu z is . limfmezglos un ieaug apk rt s strukt s (traheja, bar bas vads,
n. Iaryngeus recurrens). Hematog nas metast zes nov rojamas
II Sarkomas: slim bas stadij . Makroskopiski papil ros audz jus iedala 3
1) fibrosarkoma, grup s: sl ptie jeb mikrokarcinomas (<1 cm diametr , neaug cauri
2) citas sarkomas. vairogdziedzera kapsulai), intratireoi-d lie (>1cm diametr , nav datu
par ekstratireoid lu izplat bu), ekstratireoid lie (aug cauri kapsulai).
III Daž di audz ji: Mirst ba zema riska grup (intratireoid lie) - 2% 25 gados, augsta
1) limfoma, riska grup (ekstratreoid lie) - 46% 25 gados.
2) mikroepidermo da karcinoma, K l n i k a . L ni augošs nes gs veidojums kakla apvid .
3) teratoma. Bieži re ion lo limfmezglu palielin jums ir iev rojam ks nek
patolo ija vairogdziedzer .
IV Metast tisks vairogdziedzera v zis.

1
Latvijas V ža Slimnieku re istra dati.

180
180

G al ven r s t š a n a s m e t o d e - irur iska.
R ezekc ijas apjoms:
1) tot la tireo dektomija visiem, kam papil ra karcinoma
liel ka par lem diametr .
Priekšroc bas: p c oper cijas var izmantot radioakt vo jodu, lai
diagnostic tu un rst tu lok las un att las metast zes;
tireoglobul nu var izmantot k efekt vu audz ja recid va mar ieri, ja
maksim li rezec ti norm lie vairogdziedzera audi (p c oper cijas
tireoglobul nam j t < 3ng/ml); maz ks recid vu skaits, jo audz js
bieži ir multifok ls.
Oblig ti j lieto tot la tireo dektomija, ja anamn ir kakla un
galvas apstarošana, k rezult bieži v rojami mul-ticentriski
vairogdziedzera tumori.
2) tot la lobektomija un istmektomija ( veida rezekcija
ar 1 cm atk pi veselajos audos). Š ds apjoms pie aujams tikai
gad jumos, kad tireo dektomija veikta sakar ar citu iemeslu,
un t ir gad juma atrade, veicot p coper cijas histolo isko
izmekl šanu.
Priekšroc bas: maz k komplik ciju, laba prognoze zema riska
pacientiem (audz js tikai vien vairogdziedzera daiv <1cm
diametr ).
Tr kumi: palielin ts recid vu skaits (19 % 10 gadu laik ).
Pacientiem ar papil ru vairogdziedzera v zi, veicot pro-
filaktisku kakla limfmezglu ekstirp ciju, 80% gad jumu konstat tas
kl niski nenosak mas limfmezglu metast zes.
Uzskati par limfmezglu ekstirp cijas nepieciešam bu ir
pretrun gi, bet kopum kakla limfadektomijai ir oti minim la ietekme
uz pacientu dz vildzi. Veicot tot lu tireo dektomiju, kop ar
vairogdziedzeri b tu j ekstirp centr lie kakla limfmezgli
(ipsilater laj traheoezofage laj spraug , pretrahe li, pa n.
Iaryngeus reecurens un v. thyreoidea inf. gaitu un priekš viden ).
Liel da a autoru neiesaka veikt profilaktisku later lo kakla
limfmezglu ekstirp ciju, tom r palp jamu limfmezglu gad jum b tu
veic modific ta radik la kakla limfadektomija. Tiek ekstirp ti
jugul rie limfmezgli, saudz jot m. sternocleidomastoideus, v.
jugularis Int. un n. accesorius.
coper cijas period rekomend tiroks na terapiju, lai
nom ktu TSH. Zema riska pacientiem TSH j t robež s no 0,1-
1,0 iU/ml, augsta riska pacientiem < 0,1 iU/ml.
Folikul ra karcinoma.
Sastopama 10% gad jumu no visiem vairogdziedzera v žiem,
biež k sieviet m nek v riešiem, kuru vid jais vecums apm ram 50
gadi. Parasti veidojas k solit ri mezgli, ko ietver audz ja kapsula.
Agres ka vaskul inv zija, bet, sal dzinot ar papil ro v zi,
limfog ni metastaz jas maz k. T di v rojama bieža
hematog na disemin cija kaulos, plauš s, akn s un CNS.
Mikroinvaz vas formas gad jum audz js reti ir multicen-trisks
un reti veido metast zes, t di t ir laba prognoze.
Makroinvaz s formas parasti ir lieli veidojumi, kas bieži izaug
cauri vairogdziedzera kapsulai un ieaug apk rt jos audos. emot
audz ja histolo isk s patn bas, t preope-rat diagnostika ir
apgr tin ta. Mirst ba ir apm ram 15 % 10 gados, 30 % 20gados.
O p e r c i j a s a p j o m s - tot la tireo dektomija. Iz mums
ir minim li invaz vs folikul rs v zis, kad b tu pie aujams maz ks
oper cijas apjoms. To var veikt tikai gad jumos, ja ir pieejama
kvalitat va intraoperat va histolo isk izmekl šana.
Hurthle nu karcinoma.
Sastopama apm ram 3 % gad jumu no vis m vairogdziedzera
malignit m. Tie ir solit ri, iekapsul ti veidojumi, ko veido Hurthle
nas folikul ra vai bl form . Neskatoties
181
V AI R OG DZ IE DZ ER A SLIM BAS IRUR IJA
uz l dz bu ar folikul ru karcinomu, Hurthle nu karcinoma atš iras
ar to, ka t reti uzkr j radioakt vo jodu, dažreiz t var b t bilater la
un multipla, bieži metast kakla limfmezglos. Bez tam šo
histolo isko tipu iep jams noteikt FNAC.
O p e r c i j a s a p j o m s , l dz gi k folikul ra v ža
gad jum , ir tot la tireo dektomija un ipsilater la centr lo kakla
limfmezglu ekstirp cija. Ja palielin ti jugul rie mezgli, tad j veic
modific ta radik la kakla limfadektomija.
Medul rs vairogdziedzera v zis.
Epidemiolo ija. T patsvars ir apm ram 5 % no
visiem vairogdziedzera v žiem, tas rakstur gs pacientiem vecum
no 50 l dz 60 gadiem. Apm ram 80 % tiek uzskat ti par
spor diskiem, bet 20 % gad jumu ir nov rojamas p rmantotas
slim bas likumsakar bas saist ar MEN (Multipla endokr na
neopl zija) IIA vai MEN IIB, vai ret k - ar imenes medul ra
vairogziedzera v ža (angl.-FMTC) sindromiem.
Spor disks medul rs v zis gandr z vienm r ir vienpus js, bet
rmantotais vienm r abpus js, un t priekšv ža stadija ir C š nu
hiperpl zija. Medul ram v zim ir rakstur ga lokaliz cija vidusda un
augšpolos, kas atbilst C š nu izvietojumam vairogdziedzer .
K l n i s k aina. Vairogdziedzer palp jams viens vai vair ki
mezgli. Palielin ti, cieti kakla limfmezgli nor da uz procesa
metastaz šanos. Šiem pacientiem biež k nov ro s pes
vairogdziedzera apvid . Ja lok lais process plašs, tad nov ro
aizsmakumu, disf giju, elpošanas gr bas vai att lu metast žu
simptom tiku (plauš s, akn s, kaulos). 30 % gad jumu nov ro
caurejas, ko rada paaugstin ta kalciton na l me a ietekme uz zarnu
traktu. Reti nov rojami paraneoplas-tiskie sindromi.
Papildizmekl jumi:
1) tiev s adatas aspir cijas citolo ija,
2) rentgenizmekl šana.
Kakla apvidus rentgenogramm s sakar ar audz ja de-
enerat vu kalcifik ciju var redz t neregul rus, bl vus kalcifi-k tus.
dz gi k kr šu kurvja rentgenogramm , var redz t hil rus vai
mediastin lus kalcifik tus, kas liecina par metast žu kalcifik ciju.
Bio m i s k i e i z m e k l j u m i . Nosaka kalciton na
meni asin s, jo C š nu galvenais produkts ir kalciton ns. Konstat
paaugstin tu onkomar iera CEA l meni asin s.
e n t i s k i e i z m e k l j u m i . Nesen veiktajos p -
jumos par p rmantotas slim bas gad jumiem (MEN IIA un IIB,
imenes medul rs vairogdziedzera v zis) ir atkl ta p rmantota
mut cija RET protoonkog (10. hromosom ), ko var noteikt ar
tiešo DNS test šanu. Š da diagnostikas metode ir pav rusi iesp ju
pacientiem ar doto mut ciju pied t profilaktisku tireo dektomiju un
pacientiem, kam nav mut ciju, atteikties no nevajadz gu un
nepat kama skr ninga, reizi gad nosakot kalciton na l meni asin s.
Pamatojoties uz nesen ieg to praksi, tiek ieteikts š s mut cijas
gad jum veikt profilaktisku tireo dektomiju 5 gadu vecum .
Sakar ar MEN iesp jam bu visiem pacientiem b tu j veic citu
endokr no patolo iju (feohromocitoma, hiperpara-tireo disms)
skr ninga izmekl jumi.
rst šana.
Gan spor diska, gan p rmantota medul ra vairogdziedzera
ža gad jum operat rst šana ir tot la tireo dektomija ar
centr lo kakla limfmezglu ekstirp ciju. Pacientiem ar makroskopiski
redzam m limfmezglu metast m papildus nepieciešams veikt
abpus ju modific tu radik lu kakla lim-fadektomiju. Ja prim rais
tumors ir > 2 cm diametr , tad in-dic ta t s pašas puses
profilaktiska modific ta radik la kakla limfadektomija, jo š dos
gad jumos > 60% ir limfmezglu metast zes.
181
 IRUR IJA V AI R OG DZ I E DZ E R A SL IM BAS
Postoperat s staru un mijterapijas efektivit te nav
pier ta. Vairogdziedzera C š nas un l dz ar to ar medul rs
vairogdziedzera v zis neuzkr j jodu. T di nav iesp jama
radioakt joda terapijas izmantošana p coper cijas period , un
ar supres joša tiroks na terapija ir neefekt va.
coper cijas period p c kalcija un pentagastr na stimu-
cijas j nosaka kalciton na l menis asin s un CEA l menis, lai
nov rt tu oper cijas radikalitati, diagnostic tu recid vus. ]a tiek
konstat ta kalciton na l me a paaugstin šan s, nepieciešams veikt
izmekl jumus (DT, KMR kaklam un videnei, US), lai lokaliz tu
neizoper tus vai recidiv jošus tumora audus.
10 gadu dz vildze ir ap 80 % gad jumu, ja nav metast zes
re ion lajos limfmezglos, bet apm ram 45 %, ja metast zes
limfmezglos ir.
Nediferenc ts vairogdziedzera v zis.
Nediferenc s jeb anaplastisk s karcinomas ir visagres s radioakt
no visiem vairogdziedzera v žiem, un to patsvars ir 1-5%. Slimo
gados veci cilv ki. Liel da a anaplastisko v žu att st s no
diferenc tiem vairogdziedzera v žiem 70-80 gadus veciem
pacientiem. Kl nisk izpausme ir strauji progres jošs,
simptom tisks kakla veidojums. 50% gad jumu ir metast zes kakla
limfmezglos un 30% - att las metast zes. Diagnozes br v zis
parasti ir ieaudzis vit li svar gaj s kakla strukt s un irur iska
iejaukšan s nav iesp jama. Diagnoze tiek noteikta ar tiev s adatas
punkciju, kam seko mijterapija un staru terapija. Vid dz vildze
c diagnozes ir 3-6 m neši.
Limfoma.
s patsvars apm ram 1 % no vairogdziedzera maiigni-
m. Liel da a ir ne-Hodžkina tipa limfomas un att st s
pacientiem ar hronisku limfocit ru tireoid tu (Hašimoto ti-reoid ts).
Sastop reti un parasti k tri augošu, cietu, nes gu veidojumu
gados vec m sieviet m. Parasti diagnozi nosaka ar
vairogdziedzera punkcijas metod m un limfmezglu biopsiju. P c
diagnostic šanas ir j nosaka prec za slim bas stadija.
Vairogdziedzera limfoma parasti labi rea uz mijte-rapiju
(CHOP-ciklofosfam ds, doksorubic ns, vinkrist ns un prednizalons),
ar bieži rekomend to kombin to mijte-rapiju un staru terapiju.
Tireo dektomija un limfadektomija indic ta, lai mazin tu elpce u
kompresijas simptom tiku pacientiem, kas v ji rea uz
mijterapiju un kombin to terapiju. Kop 5 gadu dz vildze ir
apm ram 50 % gad jumu.
Metast tisks v zis.
Vairogdziedzer metast zes no citiem prim riem audz jiem
sastopamas reti. Visbiež k t s nov ro hipernefromu gad jum .
Apm ram 3% bronhokarcinomas metast vairogdziedzer . Bez
tam ir konstat ti metastaz šan s gad jumi no kr ts dziedzera
audz jiem un melanomas. Diagnozi apstiprina ar tiev s adatas
aspir cijas biopsiju, un simptom tisku metast žu gad jum
iesp jama paliat va vairogdziedzera re-zekcija.
DIFERENC TU VAIROGDZIEDZERA V ŽU P COPER CIJAS
MONITOR ŠANA UN RST ŠANA
Lai gan mirst ba no augsti diferenc m vairogdziedzera v ža
form m ir oti zema, tom r daudzos p jumos ir p rliecinoši
pier ts, ka viszem kais recid vu un mirst bas l menis ir
pacientiem, kuri sa muši gan radioakt joda terapiju, gan
vairogdziedzera hormonu supresiju.
182
Radioakt joda terapija.
k radioakt vais jods daudz efekt k izn cina nelielu
vairogdziedzera audu daudzumu, tas j noz profilaktiski t t p c
oper cijas. Tas b tu j dara visos gad jumos, kad audz js ir liel ks
par 1,5 cm. Pacientiem kas jaun ki par 40 gadiem, radioakt joda
terapeitiskais efekts ir lab ks. Galvenais priekšnosac jums
veiksm gai radioakt joda terapijai ir tireo dektomijas laik
maksim li ekstirpeti visi vairogdziedzera audi, jo tie radioakt vo jodu
uzkr j lab k nek v ža š nas.
131
Terapiju ar I parasti veic 1-3m n. p c oper cijas. 2-8 ned.
pirms terapijas j rtrauc tiroks na lietošana, lai maksim li
paaugstin tu TSH l meni, kas veicina joda uzkr šanos. Atlikušo
vairogdziedzera audu abl cijai nepieciešam deva ir 30 mCi,
metast m kakl - 75-100 mCi, att m metast m - 150-200
mCi. Diagnostika un rst šana tiek atk rtota ik pa 6-9 m n., l dz
131
vair k nav audu, kas uzkr j I , un tireog-lobul ns ir <3 ng/ml. P c
joda terapijas pacientam no jauna j noz tiroks ns
(125 ig/24st).
Tireo do hormonu terapija.
Visiem pacientiem p c vairogdziedzera v ža oper cijas ir
sa em vairogdziedzera hormoni, lai nov rstu hipotireozi un
nom ktu TSH produkciju, kas stimul vairogdziedzera v ža š nas.
Tiroks ns ir j ordin t dev , lai tiktu pan kta pietiekoša TSH
supresija.
Recid vu diagnostik informat va ir tireoglobul na l me a
paaugstin šan s asin s, ko ražo tikai vairogdziedzera audi.
Staru terapija.
Augstu diferenc tie vairogdziedzera audz ji ir relat vi ra-
diorezistenti staru terapijai, un to var izmantot paliat vai terapijai
gad jumos, kad audz js neuzkr j radioakt vo jodu un irur iska
rst šana nav iesp jama. Staru terapija ir izv les terapija limfomu
un nediferenc tu vairogdziedzera v žu rst šan .
mijterapija ir treš s rindas terapija tiem vairogdziedzera
audz jiem, kurus nav izdevies adekv ti kontrol t p c operat s un
staru terapijas.
Literat ra
1. Buhr H.J., Mann B. Thyreoidektomie und Lymphadenektomie // Chirurg,
1999; 70(9): 987-998.
2. Burch HB. Evaluation and management of the solid thyroid nodule //
Endocrino! Metab Clin North Am, 1995; 24:663.
3. Falk S.A. Thyroid disease: Endocrinology, surgery, nuclear medicine and
radiotherapy. - Lippincot, VVilliams & VVilkins Publishers, 1997.
4. Greenfield LJ. Esentials of surgery: scientific principles and practice. - 2nd
ed. -Lippincott-Raven Publishers, 1997. - P.415-418.
5. Herfarth Ch., Martin E. Identifikation des Nervus laryngeus recurrens. VVie
invasiv? VVie konsequent? // Chirurg, 2000; 71:532-533.
6. Jatzko GR, Lisborg PH, et ai: Recurrent nerve palsy after thyroid operations:
Principal nerve identification and literature revviev // Surgery, 1994; 115:139.
7. Klark O.H. Textbook of endocrine surgery. - Philadelphia: W.B. Saunders
Comp., 1997.
8. Kobberling J., Hintze G. Differentiaiindikation zur Schilddrusenoperation //
Chirurg, 1999; 70(9): 971-979.
9. Mack E. Management of patients with substernal goiters // Surg Clin North
Am, 1995; 75:377.
10. Nishivama RH. Overvievv of surgical pathalogy of the thyroid gland // VVorld J
Surg, 2000 Aug; 24(8):898-906.
11. Principles of surgery / Ed. by Schvvartz S.l. - 7th ed. - New York: McGravv-
Hill Inc., 1999.
182
 183
12. Roher H.D. Endokrine Chirurgie. - Leipcig: Georg Thieme Verlag,
1987. -S.1-36.

13. Roher H.D. Anspriiche zeitgem G problemorientiert

Schilddr senchirurgie // Chirurg, 1999; 70(9): 969-970.

14. Roher H.D., Goretzki P.E., Hellmann P., VVitte J. Risiken und
Komplikationen der Schilddr senchirurgie: H ufigkeit und Therapie //
Chirurg,
1999; 70(9): 999-1010.

15. Sadler G.P., VVheeler M.H. Parathyroid and thyroid cancer //

Essential General Surgical Oncology / Ed. by Taylor I. - London: Churchill
Livingstone, 1996.-P. 189-202.

16. Sanders L.E., Rossi R.L. Occult well differentiated thyroid carcinoma
pre-senting as cervical node disease // VVorld J Surg, 1995; 19:642.

17. Textbook of surgery: the biological basis of mod m surgical practice /

Ed. by D.C.Sabiston, Jr. - 16th ed. - Philadelphia: VV.B.Saunders, 2000. -
P. 647-664.

18. VVagner P.K. Taktik und Technik der partiellen Schilddrusenresektion

// Chirurg, 1999; 70(9): 980-986.

19. Way L.W. Current Surgical Diagnosis & Treatment. - 10th ed. -
Appleton & Lange, 1994. - P.282-292.

20. VVerga P., VVallin G., Skoog L, Hamberger B. Expanding role of fine-
needle aspiration cytology in thyroid diagnosis and management // VVorld J
Surg, 2000 Aug;24(8):907-12.

21. VVong C.K., VVheeler M.H. Thyroid nodules: rationai management //

VVorld J Surg, 2000 Aug; 24(8):934-41.

183
 IRUR IJA EPIT LIJ ERM EN ŠU SLIM BAS

Fiziolo ija.
P a r a t h o r m o n s epit lij ermen šu dziedzerš s tiek sintez ts k
preproparathormons, kas epit lij ermen šos vispirms tiek p rveidots par
proparathormonu un p c tam par parathormonu. P c sekr cijas hormons
akn s tiek metaboliz ts t akt vaj form . PTH sekr cija ir apgriezti
proporcion la kalcija l menim asin s. Tam ir tieša ietekme uz nier m un
kauliem, k ar netieša ietekme uz gastrointestin lo traktu ar D vitam na
starpniec bu. PTH piedal s kalcija metabolism un rada hiper-kalci miju ar
sekojošu procesu starpniec bu:
1) kaulos PTH inhib osteoblastus un stimul osteoklastus,
2) samazina kalcija kl rensu nier s,
3.2. EPIT LIJ ERMEN ŠU SLIM BAS 3) samazina seruma fosf ta l meni, palielinot fosf tu
ekskr ciju ar ur nu,

1. att. Epit lij ermen šu anatomisk lokaliz cija (procentu li).

j.Gardovskis, E.Ezerietis, A.lrmejs

ANATOMIJA, HISTOLO IJA UN FIZIOLO IJA Augš jie I Apakš jie

epit iij ermen ši I epit lij ermen ši
Epit lij ermen šu att st ba un anatomija.
Epit lij ermen ši ir iekš s sekr cijas dziedzeri, kas visbiež k
lokaliz jas kakl cieši pie vairogdziedzera mugur s virsmas.
Vairumam cilv ku ir 4 epit lij ermen ši, bet to skaits var tu sasniegt
pat 8. Viena norm la epit lij ermen ša masa parasti ir maz ka par
50 mg un t lielums - apm ram 3 mm diametr .
Izš ir augš jos un apakš jos epit lij ermen šus.
A u g š j i e epit lij ermen ši kop ar ultimobranhi la-jiem
erme iem (vairogdziedzera C š nu aizmet i) att st s no IV žaunu
loka. Sakar ar to augš jie epit lij ermen ši atrodas pie
vairogdziedzera augšpola t mugur virsm . Augš jie
epit lij ermen ši lokaliz jas pie n. Iaryngeus recurrens ieejas vietas
krikotireo daj membr un uz augšu no a. thyreoidea sup. Ja
augš jie epit lij ermen ši palielin s, tiem ir tendence pa
traheoezofage lo rievu nosl t pat zem apakš jo epit lij ermen šu
me a. Iesp jama ar t saucam " st embriolo isk nosl šana",
kad augš jie dziedzeri var atrasties mugur vai vid viden .
A p a k š j i e epit lij ermen ši att st s no III žaunu loka kop
ar t musu. Sakar ar to apakš jiem dziedzeriem daudz biež k
sastopamas ektopiskas lokaliz cijas un praktiski vienm r t musa
tuvum . To parast lokaliz cija ir vairogdziedzera apakš pola
posteriolater iaj virsm . Tom r nov ro ar t das ektopiskas
lokaliz cijas k intrat miski epit lij ermen ši vai lokaliz cija augš
priekš viden , k ar nenosl juši apakš jie epit lij ermen ši,
kas atraduši vietu virs augš jiem epit lij ermen šiem l dz pat
lokaliz cijai r kles g ot .
Vizu li epit lij ermen šus ir gr ti diferenc t no apk rt jiem
taukaudiem, tom r ir vair kas paz mes, kas tos pal dz atpaz t: 1)
epit lij ermen šu kr sa ir sarkan gi br ngana atš ir no spilgti
2. att. Epit lij ermen šu anatomija un asinsapg de.
dzelten s kr sas, kas rakstur ga taukaudiem; 2) r apskat uz
epit lij ermen šu virsmas konstat s kus "s ls graudi us"; 3)
1 - augš jais epit lij ermen tis; 2 - apakš jais epit lij erme-n tis; 3 -
norm lam dziedzerim ir skaidr k saskat mas robežas; 4) rakstur ga
a. thyreoidea inf.; 4 - a. thyreoidea sup.; 5 - n. !aryn-geus recurrens;
ov la, pupai l dz ga forma.
6 - faringoezofageala p reja; 7 - a. carotis communis; 8 -
vairogdziedzeris; 9 - traheja.
Asinsapg de.
Apasi ošana galvenok rt no a. thyreoidea inf., bet var b t ar
no a. thyreoidea sup., a. thyreoidea ima., ar no balsenes,
trahejas, bar bas vada vai videnes art rij m. Venozo atteci
nodrošina vairogdziedzera v nas.

Histolo ija.
Epit lij ermen ši sast v no parenh mas, ko veido galven s un
oksif s š nas. T s ražo galveno epit lij ermen šu sekr tu -
parathormonu (angl. - PTH). Stromu galvenok rt veido adi-poc ti.

184
 E PIT E LI J ERM E N Š U SL IM BAS IRUR IJA

4) pastiprina hidrokarbonata ekskreciju ar ur nu, Citi izmekl jumi:

5) veicina 25-hidroksivitam na D3 transform ciju nier s par 1,25- - densitometrija un kaulu biopsijas,
dihidroksivitam nu, kas veicina kalcija uzs kšanos no gastrointestin trakta. - en tiskie izmekl jumi MEN sindroma gad jum ,
- tiev s adatas biopsija US kontrol u.c.
3. att. Parathormona fiziolo isk s darb bas sh ma.
t Kalcija l menis
serum HIPERPARATIREO DISMS

PRIM RAIS HIPERPARATIREO DISMS

Kalcijs
ir galvenais Prim ro hiperparatireo dismu raksturo hiperkalci mija, ko
++
tCa un TPO4 izrais jusi parathormona p rprodukcija no viena vai vair kiem
absorbcija epit lij ermen šiem. Prim ra hiperparatireo disma gad jum ir
jOsteoklastu
aktiviz cija trauc ts regul jošais atgriezenisk s saites meh nisms un
++ hiperkalci mijas apst os iev rojami palielin s parathormona
t Ca transports
daudzums asin s. Tas rada kalcija mobiliz ciju no kauliem un
parathormona
fosf tu reabsorbcijas inhib ciju nier s, k rezult att st s
sint zes regulators.
osteoporoze.
regul cija notiek
Epidemiolo ija. Prim rais hiperparatireo disms sastopams
ar kalcija vai citu receptoru, kas atrodas uz epitelij ermen šu š nu virsmas, 0,1-0,3 % iedz vot ju. Sievietes slimo 3 reizes biež k nek v rieši.
starpniec bu. Prim rais hiperparatireo disms ir visbiež kais hiperkalci mijas
Kalcijam ir oti svar ga loma praktiski visu organisma fiziolo isko procesu lonis. Liela da a gad jumu tiek nov rota post-menopauz la
noris . Organism ir apm ram 1000 g kalcija, un t seruma l me a sv rst bas vecuma sieviet m.
ir oti nelielas. Kop jais kalcija l menis serum ir iev rojami atkar gs no Etiolo ija un patolo isk anatomija. Iemesls, kas izsauc
plazmas olbaltumvielu (seviš i album na) koncentr cijas. autonomu parathormona produkciju, nav zin ms. Slim bai izš ir 3
Kalcija norma ir 2,10-2,65 mmol/l (8,4-10,6 mg%). histopatolo isk s formas: 1) 90 % gad jumu prim ru
D3 v i t a m n s ir oti b tisks norm lai kalcija homeo-st zei. Tas hiperparatireo dismu rada labdab gs viena epitelij ermen ša
uzs cas gastrointestin laj trakt un tiek sintez ts . Akn s un p c tam palielin jums - epitelij ermen ša adenoma; 2) 2 % gad jumu nov ro
nier s notiek t transform cija akt form . Tas veicina kalcija un fosf tu divu epitelij ermen šu palielin jumu; 3) tikai 8 % gad jumu
uzs kšanos no gastrointestin trakta, kas savuk rt paaugstina plazmas nov rojams vair ku epitelij ermen šu palielin jums - multiplu
kalcija un fosf tu l meni, mobiliz jot kalciju no kauliem. epitelij ermen šu hiperpl zija. Epitelij ermen šu v zi nov ro 1 %
Plazmas kalcija samazin šan s stimul PTH sekr ciju, kas savuk rt hiperparatireo disma gad jumu.
veicina D3 sint zi. Vitam ns D3 perif rij paaugstina plazmas kalcija l meni l dz Kl nika. Vair k k puse no pacientiem ar prim ro
normai. hiperparatireo dismu ir asimptom tiski, un slim ba tiek atkl ta,
izdarot k rt jo asins bio misko anal zi, kur konstat
hiperkalci miju. Tom r p c veiksm gas irur iskas rst šanas
SPECI S IZMEKL ŠANAS METODES gandr z visi pacienti atz st, ka pirms oper cijas tiem ir bijušas
dz bas.
Fizik izmekl šana - kakla apskate un palp cija. Laboratoriskie Klasisko simptomu biežums: 64 % gad jumu nov ro
izmekl jumi: nierakme us, 20 % - kaulu slim bas, 12 % - peptiskas las un 4 %
1) ur na anal zes (kalcija un fosf tu koncentr cija ur ); gad jumu - arteri lu hipertensiju. J atz , ka p jos gados,
2) asins bio miskie r ji: pateicoties agr kai diagostikai, klasisko simptomu biežums ir
- kalcija koncentr cija serum , iev rojami mazin jies.
- fosf ta koncentr cija serum , Hiperparatireo disma simptom tika pa simptomu grup m.
- nieru funkcijas r ji, • Visp gie simptomi: nogurums, krišan s svar , ano-reksija.
- s rmain fosfot ze, Bieži vien tieši ar š m s dz m pacients griežas pie rsta.
- hlora, magnija koncentr cija serum u.c; • Nefrolo isk simptom tika: konkrementi ur nce os ar kolik m
3) hormonu l me a noteikšana asin s: un hemat riju, s pes mugur un s nos, poli rija, nikt rija.
- parathormona l menis serum , • Musku u un skeleta sist mas simptomi: s pes musku os,
- gastr na, prolakt na u.c. hormonu l menis MEN sindroma loc tav s, kaulos, v jums.
gad jum . • Neirolo isk simptom tika: galvass pes, atmi as zudums,
Att ldiagnostiskie izmekl jumi. Hiperparatireo dismu neirozes, psihozes.
apstiprina ar: • Ku a un zarnu trakta simptomi: peptiskas las slim bas
- skeleta rentgenogr fiju, paz mes, pankreat ta simptomi, holeliti ze, aizciet jumi, slikta d ša,
- p rskata un i/v urogramm m. Epitelij ermen šu lokaliz ciju vemšana.
konstat , izmantojot: • Kardiovaskul simptom tika: arteri la hipertensija, sirds
- US - kakla apvidum, vad šanas sist mas blok des.
- DT - kakla apvidum, • Dermatolo iskie simptomi: nieze, trausli nagi.
- KMR - kakla apvidum,
- epitelij ermen šu scintigr fiju, HIPERPARATIREO DISMA DIAGNOSTIKA
- selekt vu a. thyreoidea inf. un a. thoracica int,
arteriogr fiju, flebogr fiju un PTH noteikšanu. Anamn ze.
Anamn zes iev kšanas laik pacientam j uzdod prec zi
185 jaut jumi par iesp jam m hiperparatireo disma izpausm m. T k
otrs biež kais hiperkalci mijas iemesls ir daž du

185
 IRUR IJA EPITELIJ ERM E N Š U SL IM BAS

lokaliz ciju aundab gas slim bas (kaulu metast zes, hiperne-froma,
plaušu s kš nu v zis, mieloma, leikozes un limfomas),
diferenci ldiagnostiskos nol kos svar gi ir uzdot ar jaut jumus par
4
iesp jamo malignitati. Bez tam nedr kst aizmirst jaut jumus par
.
konkr tu uzturvielu un medikamentu p rdoz šanu, kas ar var b t
hiperkalci mijas iemesls.
a
t
Fizik izmekl šana.
t
Liel kai da ai pacientu ar prim ro hiperparatireo dismu nav
fizik izmekl šan nosak mu simptomu. R ga fizik
l
izmekl šana ir b tiska, lai izv rt tu citus iesp jamos
s
hiperkalci mijas iemeslus.
.
izv rt , vai nav veidojumi kakla apvid , kakla limfade-
nop tija, aizsmakums vai citas balss izmai as, k ar j rbauda
C
mugurkaul ja kakla da as kust gums.
i
Par epit lij ermen šu malignitati j dom , ja ir ciets veidojums
s
kakl , ko pavada balss izmai as vai aizsmakums.
t
o
Papildizmekl jumi.
1. U r n a a n a l z e s , kas uzr da:
k
- paaugstin tu nefrog no ciklisko AMF (a d e
r
n oz n m o n of osf ts),
e
- paaugstin tu kalcija koncentr ciju ur .
i
2. A s i n s b i o miskie izmekl jumi.
Prim ra hiperparatireo disma gad jum rakstur ga: s
• Hiperkalci mija. a
• Hipofosfat mija. r dius .
• Nesam gi liels parathormona daudzums asin s,
emot v esošo hiperkalci miju. Tas nenoz , ka tam oblig ti 5. att ls. Izteikta dekalcin cija gala falang s.
t rpus normas robež m (1-5 pmol/l), jo norm las regulator
meh nisma funkcion šanas gad jum pie hiperkalci mijas
parathormona l menim b tu j t tuvu nullei.
• a pacientam ir izteikta kaulu patolo ija, tad nov ro
rmain s fosfot zes palielin tu daudzumu.
• Nieru patolo ijas gad jum paaugstin s urea un
kreatin ns.
Ja bio miskaj s anal s ir v rojama hiperkalci mija kop ar
hipofosfat miju un nesam gi paaugstin tu PTH, tad prim ra
hiperparatireo disma diagnoze uzskat ma par pier tu. Ja
bio misk atrade nav p rliecinoša, tad nepieciešami papildus
izmekl jumi.

Att ldiagnostika.
Rentgenogr fij var konstat t:
- rakstur gas izmai as plaukstu rentgenogramm s, kur
nov rojama subperiost la kaula resorbcija, smag kos gad ju
mos - cistas (skat. 4. un 5.att.);

6. att ls. Stipri izteikta osteoporoze galvaskausa

kaulos.
7. att ls. Patolo isks l zums kreisaj augšdelm .

186
 EPIT LIJ ERMEN ŠU SLIM BAS IRUR IJA

- galvaskausam vai s pošajiem kauliem - tipiskus lielus Hiperkalci mijas diferenci ldiagnoze.
osteoporozes laukumus un cistiskus veidojumus (skat. 6. un Citas org nu patolo ijas, kam rakstur ga hiperkalci mija un no
7.att). kur m j diferenci prim rs hiperparatireo disms:
US, DT, KMR. 1. M a l i g n i t t e (kop ar prim ru hiperparatireo dis-
Ar š m att ldiagnostikas metod m iesp jama epit lij er- mu veido 90 % no visiem hiperkalci mijas gad jumiem):
men šu patolo ijas lokaliz cijas preciz šana pirms oper cijas (skat. - hipernefroma,
8.att.). Vairogdziedzera un epit lij ermen šu US b tu veicama - multipl mieloma,
visiem pacientiem, kam ir aizdomas par hiperpara-tireo dismu. - limfomas un leikozes,
Tom r ir uzskats, ka DT un KMR izmekl jumiem ir ierobežota - plakanš nu vai s kš nu plaušu v zis,
noz me epit lij ermen šu patolo ijas anatomiskaj izv rt jum - metast zes kaulos, visbiež k no prostatas vai kr šu
pirms pirm s oper cijas, jo irur iska eksplor cija tiek uzskat ta par dziedzera v ža.
visprec ko epit lij ermen šu patolo ijas lokaliz cijas metodi. Bez 2. A l i m e n t r i un m e d i k a m e n t o z i i e m e s l i :
tam att ldiagnostika (DT, KMR) pirms pirm s oper cijas tiek - antac du vai piena p rm ga lietošana,
uzskat ta par ekonomiski neefekt vu. Tom r DT un KMR - p rm ga A un D vitam na uz emšana,
izmekl jumiem ir b tiska noz me ektopisku epit lij ermen šu - tiaz du diur ti u, litija prepar tu lietošana.
diagnostik pirms atk rtotas oper cijas, seviš i, ja tie atrodas 3. E n d o k r i n o I o i s k i i e m e s l i :
viden . - virsnieru mazsp ja,
atz , ka kl nik s, kur s nav oti liela pieredze epit - - hipertireo disms un hipotireo disms,
lij ermen šu slim bu rst šan , DT, KMR un scintigr fijas iz- - MEN.
mekl jumi b tu indic jami ar pirms pirm s oper cijas. 4. G r a n u l o m a t o z e s :
E p i t l i j e r m e n š u s c i n t i g r f i j a ar s esta m i - sarkoidoze,
bi . - tuberkuloze,
Sestamibi ir radioizotops, kuru s kotn ji izmantoja tikai sirds - kokcidiodomikoze,
slim bu diagnostik , bet v k atkl ja, ka to uzkr j ar - histoplazmoze,
epit lij ermen šu audi. T di tas ir nespecifisks radioizotops, kas - berilioze.
pastiprin ti uzkr jas vaskulariz tos apvidos. Šim ra-dioizotopam ir 5. Citi i e m e s l i :
vair kas priekšroc bas, sal dzinot ar iepriekš izmantoto tallija un - nieru mazsp ja,
tehn cija kombin ciju. Epit lij ermen šu scintigr fija ir indic ta tikai - dehidrat cija,
pirms atk rtot m oper cij m, lai noteiktu aberantu epit lij ermen šu - ilgstoša imobiliz cija,
lokaliz ciju. - Pedžeta slim ba,
- labdab ga imenes hipokalci risk hiperkalci mija.
Invaz s izmekl šanas metodes. a prim ra hiperparatireo disma diagnoze nav p rliecinoša, tad
• Selekt va arteriogr fija un v nu katetriz cija ar sekojošu oblig ti j veic papildSzmekl jumi, lai izsl gtu citus biež kos
flebogr fiju un hormonu l me a noteikšanu venozajos baseinos ir hiperkalci mijas iemeslus. Turpm k min ti daži no biež k
oti noder ga metode aberantu epit lij ermen šu diagnostik , k ar nepieciešamiem papildus izmekl jumiem:
slim bas recid vu vai persistences gad jum . 1. Ultrasonogr fija vai i/v urogr fija, lai izsl gtu hipernef-
• Tiev s adatas biopsija US kontrol tiek izmantota iz muma romu.
gad jumos, kad morfolo ijas noskaidrošana pirms oper cijas maina 2. Plazmas olbaltumu frakciju noteikšana, lai izsl gtu
ko rst šanas taktiku. multiplo mielomu un sarkoidozi.
3. Diennakts ur na sav kšana un kalcija noteikšana, lai iz-
sl gtu labdab gu imenes hipokalci risko hiperkalci miju.
4. Kr šu kurvja rentgenogr fija, lai izsl gtu sarkoidozi un
malignit ti plauš s vai viden .
5. Mammogr fija postmenopauz m sieviet m.
6. Onkomar iera PSA noteikšana v riešiem, kas vec ki par 40
gadiem.

HIPERPARATIREO DISMA RST ŠANA

Indik cijas oper cijai:

1. Ar laboratoriskiem izmekl jumiem (hiperkalci mija,
paaugstin ts PTH l menis asin s) pier ts prim rs hiperpara-
tireo disms, ja pirms tam nav bijušas kakla oper cijas. US epi-
lij ermen šu patolo ijas apstiprin jums ir v lams, bet nav oblig ts.
2. Ar laboratoriskiem izmekl jumiem un att ldiagnostiku
pier ts recidiv jošs vai persist jošs hiperparatireo disms.
Nav vienota uzskata par asimptom tisku pacientu rst šanas
taktiku. Tom r vairums autoru iesaka oper ciju veikt agr ni, jo
ne rst tas hiperkalci mijas gad jum ir iev rojami paaugstin ts
priekšlaic gas n ves risks sakar ar hiperkalci mijas rad taj m sirds
un asinsvadu, nieru, skeleta u.c. patolo ij m.
Kontrindikacijas oper cijai - neskaidra diagnoze.
Ja diagnoze ir skaidra un t b s pirm kakla oper cija, tad
kontrindik ciju praktiski nav, emot v oti zemo (< 1 %) ar
oper ciju saist to mirst bu un augsto pirm s oper cijas efektivit ti
(95-99 %).

8.att ls. DT uzr da epit lij ermen šu mezglus.

187
187
 IRUR IJA EPIT ELIJ ERM EN ŠU SLIM BAS

Ja ir atk rtota oper cija, tad r gi j izv rt pacienta vis-
jais st voklis.
Oper cijas apjoms:
1. Solit ra paratireo dektomija bez p jo dziedzeru biop-sijas,
ja adenoma ir solit ra. ja ir 2 adenomas, tad pielieto abu dziedzeru
paratireo dektomiju.
2. 3 1/2 dziedzeru paratireo dektomija, ja konstat ta mul-tiplu
epit lij ermen šu hiperpl zija.
3. Tot la paratireo dektomija ar 50 mg dziedzera masas
reimplant ciju kakl vai apakšdelm , ja konstat ta multiplu
epit lij ermen šu hiperpl zija.
P ar atir eo dekt omijas tehnika.
das griezienu izdara 2 pirkstu platum virs incisura ju-gularis
apm ram 10 cm garum . Later li tas sniedzas l dz atsl gas
kauliem. Oper cijas gaita l dz vairogdziedzera identifik cijai l dz gi
pie tireo dektomij m. Taisnie kakla musku i tiek atvirz ti later li,
vairogdziedzera daiva - uz augšu un medi li. Li v. thyreoidea
media un ar instrumentiem vairogdziedzeri v l vair k pace uz
augšu un medi li.
(rakstur ga hiperfosfat mija un nesam gi zems PTH l menis).
Oblig ti nepieciešams noteikt kalcija l meni gan p c oper cijas
(ar p c tot m tireo dektomij m), gan izrakstoties, gan p c 1-2
nešiem, bet p c tam 1 reizi gad . Ja p c-oper cijas period
konstat hipokalci miju, tad nepieciešama kalcija l me a
monitor šana, l dz tas atgriežas normas robež s. (Hipokalci mijas
kl niku un rst šanu skat. sada par hipoparatireo dismu.)
coper cijas komplik cijas.
Pirm s oper cijas gad jum - past gs n. Iaryngeus recur-
rens boj jums un hipoparatireo disms apm ram 1% gad jumu.
Recid vi nov rojami apm ram 5% gad jumu. Atk rtotas oper cijas
gad jum - n. Iaryngeus recurrens boj jumi, p coper cijas
hematomas, past ga hipokalci mija sastopama 3-5 reizes biež k.
Reoper cijas efektivit te sasniedz 80-90%.
PERSIST JOŠS UN RECIDIV JOŠS
HIPERPARATIREO DISMS
Par persist jošu hiperparatireo dismu sauc hiperkalci mi-ju,
kas p c epit lij ermen šu oper cijas nenormaliz jas.
Par recidiv jošu hiperparatireo dismu sauc st vokli, kad p c
epit lij ermen šu oper cijas vismaz 6 m nešus ir dokument ta
normokalci mija, kam seko atk rtota hiperkalci mija.
Recidiv joša hiperparatireo disma galvenie iemesli:
1) irur isk s pieredzes tr kums,
2) epit lij ermen šu embriolo ijas nep rzin šana,
3) vair k k viena adenoma (2-3 % gad jumu),
4) vair k k etri epit lij ermen ši (5-10 % gad jumu),
5) labdab ga disemin cija (paratireomatoze), ja iepriekš s
oper cijas laik boj ta epit lij ermen ša kapsula un nav evaku ti
visi epit lij ermen ša audi,
6) epit lij ermen šu v zis,
7) k daina diagnoze.

9. att ls. Epit lij ermen šu vizualiz cija oper cijas gait .
1 - a. thyreoidea inf., 2 - n. \aryngeus reccurens, 3 - augš jais 1. sh ma. ba persist joša un recidiv joša
epit lij ermen tis, 4 - apakš jais epit lij ermen tis. hiperparatireo disma gad jum .

Ja augš jos epit lij ermen šus tipisk viet vizualiz t ne-
izdodas, tad digit li j revid traheoezofage rieva. Š dos
gad jumos augš jie epit lij ermen ši bieži atrodas zem k par
apakš jiem epit lij ermen šiem.
Savuk rt, ja apakš jie epit lij ermen ši netiek atrasti zem
augš jiem epit lij ermen šiem, tad tie j mekl virs augš jiem
epit lij ermen šiem (nenosl juši epit lij ermen ši). a šie
vienk ršie manevri izr s nesekm gi, tad irurgam j dom par
sekojoš m lokaliz cij m:
1. Intrat miski. Praktiski j veic tot la transcervik la timek-
tomija.
2. Intratireo di. stie intratireo die epit lij ermen ši ir oti reti, bet
reiz m apakš jie epit lij ermen ši atrodas zem pl nas
vairogdziedzera kapsulas sl a, un to iesp jams viegli nodal t. Ja ir
aizdomas par stu intratireo du epit lij ermen ti, tad j izdara
hemitireo dektomija.
3. Karotid laj apvalk . Nov ro oti reti, bet apvalks j atver, ja
iepriekšmin taj s lokaliz cijas epit lij ermen ši nav konstat ti.
4. Later li no karotid apvalka - oti reti.
c op er c ij as periods.
Gad jumos, kad adenoma bijusi liela un veikta tot la pa-
ratireo dektomija, k ar , ja bijis ilgstošs hiperparatireo disms,
iesp jama p rejoša hipokalci mija. Liel kaj da gad jumu
normokalci mija atjaunojas 24-72 stund s p c oper cijas.
Ir 2 galvenie p coper cijas hipokalci mijas iemesli: "kaulu
izsalkums" (rakstur ga hipofosfat mija) un hipoparatireo disms

188
188

SEKUND RS HIPERPARATIREO DISMS
Sekund rs hiperparatireo disms ir patolo ija, kas att st s
pacientiem ar hroniskas nieru mazsp jas vai malabsorbcijas
sindroma rad tu hipokalci miju.
Etiolo ija.
Sakar ar hiperfosfat miju un samazin tu vitam na D3
produkciju (nieru mazsp jas gad jum ) att st s hipokalci mija, kas
savuk rt rada PTH pastiprin tu produkciju.
atseviš u patolo iju izš ir ren lu osteodistrofiju, kas ir oti
bieža, ja ne pat oblig ta hemodial zes komplik cija. Skeleta
izmai as ir identiskas t m, kas v rojamas prim ra hiper-
paratireo disma gad jum , bet bieži daudz smag pak . uzbudin
Malabsorbcijas gad jum hipokalci miju un pastiprin tu PTH
produkciju izraisa kalcija un D vitam na uzs kšan s trauc jumi.
Fosf tu l menis plazm ir norm ls vai pazemin ts.
PTH pastiprin ta produkcija att st s, pateicoties epitelij-
kermen šu hiperpl zijai.
Kl nika.
Bieži sekund ra hiperparatireo disma diagnoze tiek uzst ta,
veicot bio miskos izmekl jumus asimptom tisk period . Biež
simptom tika ir stipras s pes kaulos sakar ar ren lo
osteodistrofiju. Ret k pacienti s dzas par m ksto audu kalcifik ciju
vai niezi. Var att st ties kaulu l zumi sakar ar izveidojušos
osteoporozi.
rst šana.
Vispirms sekund rs hiperparatireo disms j k rst t kon-
servat vi. Nieru mazsp jas gad jum ordin :
1) di tu (fosf tu saturoša uztura ierobežojums, ar kalciju
bag ta uztura uz emšana),
2) medikamentus, kas saista fosf tus,
3) D vitam nu,
4) dializ ta sast va izmai as, samazinot alum nija kon
centr ciju un paaugstinot kalcija saturu.
Indik cijas irur iskai rst šanai:
1) nekontrol jamas kaulu s pes,
2) kaulu l zumi,
3) nekontrol jama nieze,
4) simptom tiskas ektopiskas kalcifik cijas,
5) neefekt va konservat terapija. O p e r c i j a s
a p j o m s -3 1/2 paratireo dektomija
vai tot la paratireo dektomija ar audu reimplant ciju.
TERCI RS HIPERPARATIREO DISMS
Terci ro hiperparatireo dismu var uzskat t par sekund
hiperparatireo disma turpin jumu. Past gas epitelijkermen šu
stimul cijas rezult att st s autonoma parathormona sekr cija un
hiperkalci mija. Š ret patolo ija visbiež k ir sastopama
pacientiem ar ilgstošu nieru disfunkciju, kam veiksm gi izdar ta nieru
transplant cija.
rst šana.
Liel da a terci ro hiperparatireo dismu beidzas spont ni
neilgi p c nieres transplant cijas, jo pak peniski tiek kori ta
hiperfosfat mija.
Indik cijas irur iskai rst š anai.
irur iska rst šana indic ta oti retos gad jumos - ja,
neskatoties uz norm lu transplant s nieres funkciju, turpin s
autonoma pastiprin ta parathormona izdal šan s.
HIPERPARATIREO DISMS UN MEN SINDROMS
(skat. nod. 3.24. Virsniere un citas retas endokrinolo iskas slim bas).
HIPERPARATIREO DISMS UN GR TNIEC BA
Gr tniec bas laik hiperparatireo dismu konstat reti, bet
dos gad jumos oti bieži nov ro nedz vi dzimušus b rnus, ir
augsta jaundzimušo mirst ba, jaundzimušajiem rakstur gi krampji.
189
EPIT ELIJ KERM EN Š U S LIM BAS IRUR IJA
c hiperparatireo disma gad jum ar gr tniec m optim li
2. gr tniec bas trimestr b tu j veic paratireo dektomija.
HIPERKALGI MISK KR ZE
Hiperkalci miskai kr zei rakstur gs dz bai b stams st voklis,
ko rad jis paaugstin ts kalcija l menis asin s > 13 mg%.
Etiolo ija.
Vair k k 90% gad jumu hiperkalci misko kr zi izraisa smagas
aundab gas saslimšanas vai prim rs hiperparatireo disms.
Kl nika.
rojama simptomu daž ba, s kot ar vieglu nogurumu un
bu, l dz pat komai. Ir izteiktas dehidrat -cijas paz mes.
Gastrointestin s izpausmes: apet tes tr kums, slikta d ša,
vemšana un krišan s svar , k ar sirds arit-mijas, kas var beigties
let li.
Diferenci ldiagnoze - visi hiperkalci mijas iemesli.
rst šana.
1. NaCI 0,9 % i/v, lai nodrošin tu diur zi >100 ml/st. T
v rojama dehidrat cija, tad parasti 4-5 I.
2. Furosem ds p c adekv tas diur zes nodrošin šanas,
lai veicin tu n trija un kalcija ekskr ciju ar ur nu.
3. Simptom tisku aritmiju rst šana atbilstoši to formai,
a iepriekš min tie pas kumi nenov rš hiperkalci miju,
tad lietojami:
4. Bisfosfon ti (pamidron ts 90 mg/ i/v /24 st.).
5. Glikokortiko di (hidrokortizons 250-500 mg x 3 i/v).
Tie ir maz efekt vi prim ra hiperparatireo disma gad jum ,
bet efekt vi, ja konstat ta malignit te.
6. Kalciton ns (10-20 MRC vien bas i/v ik stundu) -
seviš i efekt vs prim ra hiperparatireo disma gad jum .
7. Mithramycin 25 mkg/kg.
Pacientiem ar smagu progres jošu aundab gu patolo iju un
kaulu metast m hiperkalci miju kori t ir gr ti.
Savuk rt prim hiperparatireo disma izrais ta hiperkal-
ci miska kr ze parasti labi padodas konservat vai terapijai. Ja, š du
pacientu apskatot, konstat veidojumu kakla apvid , tad nosaka
epitelijkermen šu v ža diagnozi, l dz nav pier ts pret jais. Pat
neatliekamo pas kumu laik indic ta US izmekl šana. Ja tiek
konstat ta adenoma, indic ta t ta operat va eksplor cija un
paratireo dektomija, lai likvid tu hiperkalci miju. Pacientiem ar
pier tu prim ru hiperparatireo dismu neatkar gi no US rezult tiem
indic ta agr na operat va terapija. Ja diagnoze ir skaidra, operat va
terapija indic ta pat pacientiem ar nestabilu hemodinamiku un pat
komas st vokl .
coper cijas period rakstur ga slaic ga hipokalci mija,
c nepieciešama bieža kalcija monitor šana.
HIPOPARATIREOlDISMS
Biež kais hipoparatireo disma iemesls ir jatrog ns
epitelijkermen šu boj jums vairogdziedzera vai epitelijkermen šu
oper cijas laik , visbiež k tot las tireo dektomijas gad jum . Parasti
tiek boj ta tieši epitelijkermen šu asinsapg de, t di att st s
slaic ga hipokalci mija.
Daudz ret ks hipoparatireo disma iemesls ir idiop tisks
epitelijkermen šu funkcijas tr kums.
Hipoparatireo dismu bieži nov ro jaundzimušajiem, kuru
epit lij ermen ši ir bijuši supres ti prenat laj period sakar ar
tes hiperparatireo dismu.
Hipokalci misku krampju diferenci ldiagnoze:
1) jatrog ns vai idiop tisks hipoparatireo disms (rakstur ga
hiperfosfat mija un nesam gi zems PTH l menis),
2) alkaloze un hiperventil cija,
3) "kaulu izsalkums" - galvenais hipokalci mijas iemesls
coper cijas period (rakstur ga hipofosfat mija),
189
 IRUR IJA EPIT LIJ ERM EN ŠU SL IM BAS

4) intestin la malabsorbcija (samazin ts seruma olbal- Ne irur iskas rst šanas metodes nav efekt vas.
tumvielu, holester na l menis, steatoreja, paaugstin ts PTH 5 gadu dz vildze apm ram 70 % pacientu. N ves c lonis bieži
menis), ir patolo ijas metabol s sekas, nevis aundab audz ja lok s
5) nieru mazsp ja (paaugstin ts ur nvielas, kreatin na un PTH izpausmes.
menis asin s).
Kl nika.
Hipokalci mijas simptom tika: parest zijas (tirpšana, Literat ra
nejut gums, sastingums) ap muti, pirkstos. Bieži vien pacienti ir oti
1. Bilezikian J.P. Primary hyperparathyroidism: When to observe and when to
uzbudin ti vai depres vi, var b t trauc ta apzi a. Nov ro plaukstu operate // Endocrinol Metab Clin North Am, 2000 Sep; 29(3):465-78.
un p du musku u spazmu, krampjus, k ar balsenes musku u
spazmu, kas var rad t dz bai b stamu st vokli. 2. Greenfieid L.J. Esentials of surgery: scientific principles and practice. - 2nd
ed. -Lippincott-Raven Publishers, 1997. - P.419-425.
rst šana.
Ak ti hipoparatireo di krampji: 3. Hopkins C.R., Reading CC. Thyroid and oarathyroid imaging // Semin US,
1) p rliecin s, vai elpce i ir br vi; CT, MRI, 1995; 16:279.
2) nomierina pacientu, lai mazin tu hiperventil ciju ar tai
4. Kjellman M., Sandelin K., et ai. Primary hyperthyroidism: Low surgical mor-
sekojošu alkalozi; bidity supports liberal attitude to operation //Arch Surg, 1994; 129:237.
3) i/v l ni ievada 10% kalcija hlor du 10-20 ml, l dz krampji
izz d; 5. Klark O.H. Textbook of endocrine surgery. - Philadelphia: W.B. Saunders
Comp., 1997.
4) inf za veid l ni i/v ievada 1000 ml fiziolo isk š duma,
kam pievienoti 10-50 ml 10% kalcija hlor da. Ik stundu j nosaka 6. Packman K.S., Demeure M.J. Indications for parathyroidectomy and extent
kalcija l menis asin s un atkar no t inf za trums, lai of treatment for patients with secondary hyperparathyroidism // Surg Clin North
nodrošin tu normokalci miju; Am, 1995; 75:465.

5) ak tas hipokalci mijas gad jum oti efekt vs ir kalci-triols
(1,25-dihidroksivitam ns D). Cit m D vitam na form m nav tik tra
iedarb ba;
6) ja krampji ir rezistenti pret kalcija terapiju, reiz m nov ro
hipermagnez miju. Š dos gad jumos indic ta magnija sulf ta
ievade 2-4g i/v.
H r o n i s k s h i p o p a r a t i r e o d i s m s.
Ja dažu dienu laik hipokalci mija nav likvid ta, tad ne-
pieciešams uzs kt peror lu kalcija terapiju (kalcija karbon ts 1,25 g
x 3) kombin cij ar D vitam nu. rst šana ar D vitam nu ir
problem tiska, jo ir neliela atš ir ba starp terapeitisko un toksisko
devu - iesp jama D vitam na intoksik cija. T c ir nepieciešama
bieža kalcija l me a noteikšana. D vitam na deva var sv rst ties no
25 000 DV l dz 200 000 DV/24st. Deva j kori atkar no kalcija
me a asin s.
EPIT LIJ ERMEN ŠU KARCINOMA
7. Pazdur R. et ai. Cancer management: A Multidisciplinary Approach. - 1996.
8. Roher H.D. Endokrine Chirurgie. - Leipcig: Georg Thieme Verlag, 1987. -
197 s.
9. Rothmund M., VVells S.A. Progress in surgery. - Vol.18: Parathyroid surgery.
- Karger Publishing, 1986.
10. Sadler G.P., VVheeler M.H. Parathyroid and thyroid cancer: Essential
General Surgical Oncology. - London: Churchill Livingstone, 1996. - P. 189-
202.
11. Principles of surgery / Ed. by Schvvartz S.l. - 7th ed. - New York: McGravv-
Hill Inc., 1999.
12. Textbook of surgery: the biological basis of modern surgical practice / Ed.
by D.C.Sabiston, Jr. - 16th ed. - Philadelphia: VV.B.Saunders, 2000. - P. 647-
664.
13. Way L.W. Current Surgical Diagnosis & Treatment. - 10th ed. - Appleton &
Lange, 1994. - P.282-292.

Epit lij ermen šu v zis ir sastopams maz k nek 1 % hi-

perparatireo disma gad jumu. Krit rijus, kas kl nicistam liktu dom t
par š du patolo iju, var iedai t 3 grup s.
1. Preoperat atrade.
• Palp jams veidojums kakl (40-50 % gad jumu). Veido-
jumam rakstur ga cieta konsistence un saist ba ar apk rt jiem
audiem.
• iev rojami izmain ti bio miskie r ji. Kalcija l menis asin s
> 13 mg%, PTH l menis paaugstin ts desmitk rt gi un s rmain
fosfot ze paaugstin ta tr sk rši.
• Hiperparatireo disma komplik cijas: kaulu patolo ija, nieru
mazsp ja un nierakme u slim ba.
2. Intraoperat atrade.
Epit lij ermen šu karcinoma parasti ir ciet ka nek labdab gie
veidojumi, kas ir m ksti un irdeni. Malignit tes gad jum veidojums
nav rakstur gaj kr un form , bet ir neregul rs, b lgans un cieši
saist ts ar apk rt m strukt m.
3. Histopatolo isk atrade.
rst šana - oper cija, veidojumu iz em vien blok ar
proces iesaist tajiem apk rt jiem audiem. Parasti oper cijas
apjom ietilpst skart s puses hemitireo dektomija. Metast zes
re ion lajos limfmezglos ir reti. Adjuvant s staru un mijterapijas
efektivit te ir nep rliecinoša. Simptom tiska hi-perkalci mija tiek
rst ta ar mitramic nu un bisfosfon tiem. Recid vi p c radik las
operat vas rst šanas nov rojami apm ram 60-70 %. Ja recid vs ir
lokaliz ts, indic ta atk rtota oper cija.

190
190
 KR TS DZ IE DZ E R A S L I M BAS IRUR IJA

nu t kls veido virspus jo un dzi o sist mu. No virspus m

m asinis non k zem das v s. Dzi o sist mu veido v nas,
kuru nosaukums un gaita atbilst art rij m (v. thoracica interna
iepl st v. subclavia, v. thoracica lateralis iepl st v. axil-laris, bet no
w. intercostales asinis non k v. azygos).

Limf tisk sist ma.

Kr tij ir plaša iimf tisk s atteces sist ma, kuru iedala div s
da s: virspus un dzi aj . Virspus s sist mas da a dre-n du,
bet dzi attece dren kr ts parenhimatozo da u. No kr ts iimfa pl st
divos galvenajos virzienos: later li uz padusi no kr ts dziedzera
s da as un no kr ts dziedzera iekš s da as - medi li kr šu
33. KR TS DZIEDZERA SLIM BAS kaula virzien , savienojoties ar otr s kr ts š apvidus limfmezgliem,
vai aizpl st uz videnes limfmezgliem. Liel s limfmezglu grupas,
uz kur m atpl st iimfa no kr ts, ir paduse, zematsl gas kaula un
virsatsl gas kaula apvidus, dzi ie vai kakla s nu lejas da as,
zeml psti as apvidus, kr ts musku u limfmezgli, parasternalie dzi ie
C. Trofimovi s
kr ts limfmezgli (skat. 2. att lu).

ANATOMIJA UN FIZIOLO IJA 2. att ls. Limfas atteces ce i no kr ts.

Kr ts dziedzeris (mamma) ir p ra org ns, kas att st s no

ektodermas. Tas atrodas uz kr škurvja priekš s virsmas III - VI
ribas l men starp linea axillaris anterior un linea parasternalis.
Kr ts dziedzeris atrodas saistaudu kapsul . No kr ts kapsulas
atiet radi las starpsienas. Š s starpsienas kr ti sadala 15 -20
daiv s, savuk rt katra daiva dal s 20 - 40 daivi s, kuras sast v no
pienu produc još m dziedzerš m. Katras daivas izvadkan ls
atveras kr ts zirn ša (papiliet mammae) virspus . Kr ts zirn ti jeb
kr ts galu (mamilla) aptver pigment ta un nel dzena josla (oreola
mammae), šeit ir daudz sviedru un tauku dziedzeru.
Kl niskaj praks kr ts dziedzeris iedal s etros kvadrantos
(skat. 1. att lu). Augš kvadranta audi, p rejot uz paduses
priekš jo rajonu, var veidot piekto jeb papildsegmentu.

1. att ls. Kr ts iedal jums kvadrantos.

1 - aksil ri limfmezgli, 2 - zematsl gas kaula limfmezgli, 3 -

virsatsl gas kaula limfmezgli, 4 - kakla limfmezgli, 5 - me-diastin li
limfmezgli, 6 - parastern li limfmezgli, 7 - kr ts musku u limfmezgli.

Aksii riem limfmezgliem ir tr s l me i:

I l menis - cavum axiilare apakš da a (later li no m.
pectoralis minor later s da as);
I! l menis - cavum axitlare vid da a (starp m. pectoralis minor
medi lo un later lo malu), ar interpektor lie Rottera limfmezgli;
li! l menis - cavum axillare apik la da a (medi li no m.
pectoralis minor medi s malas).

Inerv cija.
Kr ts dziedzeri inerv pleca pinuma (plexus braehialis) kie
1 - augš jais jais, 1-a - papildsegments, 2 - apakš jais jais, 3
zari i un ribstarpu nervu (nn. intercostales II - VII) zari i.
- apakš jais iekš jais, 4 - augš jais iekš jais
Funkcija.
Asinsapg de.
Kr ts dziedzera pamatfunkcija ir piena sekr cija. Turkl t kr ts
Kr ts dziedzera augš jo un iekš jo da u ar asin m nodrošina a.
dziedzera uzb ve un funkcijas b tiski main s daž dos menstru
thoracica interna zari (aa. intercostales anteriores II -VI), bet
cikla periodos, gr tniec bas un lakt cijas laik , k ar invol cijas
apakš jo un jo da u - a. thoracica lateralis zari (rr. mammarii),
gait . To nosaka endokr no org nu funkcijas. Meiten m 10 - 12
ar mugur jo ribstarpu art rijas (aa. intercostales posteriores II - VI).
gadu vecum s kas hipof zes priekš s

191

191
 IRUR IJA KR TS DZ IE DZ E R A S LIM BAS

daivas hormonu - folikulus stimul još hormona (FSH) un var liecin t par izdal jumiem, kas par s kr ts dziedzera slim bas
luteiniz ja hormona (LH) - produc šana. Tie nodrošina oln cu gad jum . Spogu a priekš lab apgaismojum ar pacelt m rok m
folikulu nobriešanu un estrog nu sekr ciju. Estrog nu ietekm (a) j apskata un j sal dzina abu kr šu forma, lielums un das
kas dzimumorg nu un kr ts dziedzeru augšana un nobriešana. kr sa. Tad rokas nolaiž un, atbalstot plaukstas pret gurniem (b), t s
Menstru cikla gait oln s tiek ražots ar progesterons. spiež uz leju, t di sasprindzinot kr šu kurvja musku us.
Menstru cikla otraj pus kr ts dziedzeri piebriest. Šaj c apskates ar kreiso roku iztausta labo kr ts dziedzeri -
laik dziedzer pastiprin s pilnasin ba un palielin s asinsvadu vispirms virzien no centra uz padusi, tad pa loku uz augšu un
caurlaid ba; piena vadi pastiprin ti zarojas, un to galos var iekšpusi, un p c tam uz leju. T paš veid ar labo roku izmekl
par ties atseviš as alveolas. P c menstru cijas min s kreiso kr ts dziedzeri (c). P c tam j iztausta abas paduses (d) un
par bas izz d. kakla s nu da as. Gu us st vokl p rbaudot labo kr ti, spilvenu
Gr tniec bas laik uz kr ts dziedzeri iedarbojas placentas novieto zem lab pleca un labo roku aizliek aiz galvas. Ar kreis s
hormoni - horiongonadotrop ns (HG) un placent rais lak-tog nais rokas taisniem pirkstiem ap veid gi r gi iztausta kr ti. T pat
hormons (PLH), k ar dzelten erme a hormoni. Toties hipof zes izmekl kreiso kr ti (e), spilvenu novietojot zem kreis pleca.
priekš s daivas hormonu produc šana samazin s. Kr ts
3. att ls. Kr ts dziedzera pašizmekl šana.
dziedzer piena vadu galos par s alveolas.
c dzemd m un placentas izdal šan s aktiviz jas ade-
nohipof zes funkcija. Prolakt na un oksitoc na (hipof zes mu-gur s
daivas hormons) ietekm s kas lakt cija. P c t s izbeigšan s
notiek kr ts dziedzeru fiziolo iska invol cija. P kš a kr ts
dziedzera invol cija aborta rezult , k ar lakt ci-jas p rtraukšana
var izrais t dziedzera š nu displ ziju.
Klimakt riskaj period oln cu funkcija un l dz ar to estrog no
hormonu l menis pazemin s. Kr ts dziedzeris samazin s, un t
dziedzeraudus pak peniski aizvieto fibrozie saistaudi un taukaudi.

IZMEKL ŠANAS METODES

Kr ts dziedzera izmekl šanai j t kompleksai.

Anamn ze. piev rš uzman ba s dz m, kas var liecin t par
kr ts dziedzera slim bu (s pes, saciet jumi, izdal jumi no kr ts gala,
das kr sas mai a u.c). J iztauj par šo simptomu dinamiku un
saist bu ar menstru lo ciklu (gr tniec bu, lakt ciju). J em v
dzimumdz ve, gr tniec bu un dzemd bu norise, ginekolo isk s
slim bas, aborti, oper cijas). J noskaidro m nešreižu s kums, to
regularit te un ilgums, kr ts traumas, pretapaug ošan s vai
hormonu prepar tu, k ar alkohola lietošana, sm šana, imenes
anamn ze (piena dziedzera slim bas radiniekiem). Svar gs ir
endokr s un nervu sist mas st voklis.
Apskate izdara gaiš telp ; pacientei j iz rbjas l dz jostas
vietai. Apskate j izdara, sievietei st vot, gu ot uz muguras ar valn ti
zem l psti m un gu ot uz s niem. J piev rš uzman ba kr šu
dziedzeru att st bai, formai, simetrijai, das un kr tsgala st voklim
(nokr sa, asinsvadu z jums, deform cijas, las utt.).
Palp cija izdara, pacientei st vot, gu ot uz muguras un uz
niem. S kum izdara virspus jo palp ciju: vispirms aptausta
areolas apvidu, tad - kr ts perif s da as (augš jo later lo, augš jo
medi lo, apakš jo medi lo un apakš jo later lo kvadrantu). P c
tam t paš sec izdara ar dzi o palp ciju. Atrodot kr
veidojumu, j nosaka t novietojums, lielums, kust gums, forma,
ciet ba un robežas. Kr ts zirn ti viegli saspiež starp kš i un r mo
pirkstu, lai noteiktu izdal jumus no kr ts. Ja par s izdal jumi,
nosaka to raksturu un kr su.
c dziedzeru palp cijas noteikti j iztausta ar paduses,
virsatsl gkaula un zematsl gkaula limfmezgli, j nosaka to lielums,
konsistence, kust gums, s gums. KR TS DZIEDZERA SPECI S IZMEKL ŠANAS
Paškontroles metode. Paškontroles m is ir iev rot izmai as
METODES
kr s un savlaic gi griezties pie rsta p c padoma, k ar
nepieciešam bas gad jum veikt papildus izmekl šanu. Paškontrole
Mammografija (mastogr fija) ir kr ts dziedzera
veicama reizi m nes pirmaj ned p c m nešreiz m vai
rentgenolo iska izmekl šana bez kontrastvielas, ko izdara divos
menopauz vien noteikt m neša dien . Paškontrole sieviet m
virzienos: a-p (anterior-posterior) un l-l (latero-lateralis) virzien .
uzs k no 20 gadu vecuma, iev rojot noteiktu sec bu (skat. 3.
Vienlaic gi izmekl abus kr ts dziedzerus. Mammografija ir
att lu).
noz ga, jo ar t s pal dz bu var konstat t kr ts dziedzera strukt ru,
Nepieciešams no rbties l dz pusei un r gi apl kot ve u, aiz nojumus, kalcin tus un veidojumus (no 5 mm diametr ).
seviš i viet s, kas saskaras ar kr tsgaliem. Daž di traipi Mammogr fiju neizmanto sieviet m vecum l dz 20 gadiem un
gr tniec m. Mammografija ir visbiež k izmantot un
visnoz kr ts dziedzera

192
192

izmekl šanas metode. Ar mammogr fiju k atseviš u metodi
audz jus vai citas p rmai as var konstat t l dz pat 94 % gad jumu,
bet v zim atbilstošas p rmai as 55 % gad jumu.
Galaktogr fija (duktogr fija) ir kr ts dziedzera
rentgenolo iska izmekl šana ar kontrastvielu. To izdara, ievadot
kr ts gala izvad 0,3 - 1,0 ml kontrastvielas (60 % ve-rograf ns vai
urograf ns). T t p c ievades veic rentgenolo- isku izmekl šanu.
Rentgenogramm s redzama piena vadu forma, kont ras, pild juma
defekti. Galaktogr fija izdar ma sieviet m ar aizdom giem
izdal jumiem no vienas kr ts. Ja ir pienaini izdal jumi no ab m
kr m, j dom par endokr nu patolo iju.
Ultrasonogr fija - metode, kas papildina, nevis aizst j
mammogr fiju un kl nisko izmekl šanu.
Pamatindik cijas kr ts dziedzera ultrasonogr fijai ir š das:
- palpatori vai mammogr fiski konstat ts kr ts audu vei-
dojums;
- palpatori konstat ts veidojums jaun m sieviet m (l dz 30
g.v.), gr tniec m un sieviet m z šanas laik ;
- nep rliecinošs mammogr fijas sl dziens (piem ram,
asimetrisks audu bl vums, nepietiekami vai tikai vien projekcij
redzama patolo ija);
- mammogr fiski bl vas kr tis.
Sol da veidojuma sonogr fijas paz mes ir nespecifiskas, t c Kr ts dziedzera sektor las rezekcijas laik iz em veidojumu no
ar šo metodi ne vienm r var noteikt veidojuma labdab go vai
aundab go raksturu, bet var atš irt cistu no bl va veidojuma. Ar
sonogr fijas pal dz bu var vad t invaz vas proced ras, piem ram,
cistas aspir ciju. Metode ir paši noder ga, ja cista ir nepalp jama
un to var aspir t sonogr fijas kontrol (skat. 4. att lu).
4. att ls. Kr ts dziedzera ultrasonogr fija.
a - kr ts dziedzera cista, b - st voklis pec punkcijas.
Termogr fija ir metode, kuras gad jum neizmanto joniz jošo
starojumu. Ar šo metodi re istr infrasarkano starojumu. Virs
aundab giem audz jiem temperat ra parasti ir par 1,5 - 2,0° C
augst ka nek virs veseliem audiem un labdab giem veidojumiem.
Tom r termogr fija viena pati pietiekamu izmekl šanas jut bu un
specifiskumu nenodrošina. Termogr fijas k das m dz b t 15 - 20
% gad jumu, bet, kombin jot tikai termogr fisko un palpatorisko
izmekl šanu, netiek iev roti 40 - 50 % minim la apjoma audz ju.
Morfolo isk izmekl šana ir diferenci ldiagnostikas pa-
matmetode. Morfolo iski izmekl izdal jumus no kr ts dziedzera,
KR TS D Z I E D Z E R A S L I M B A S IRUR IJA
nospiedumu prepar tus, aspir cijas punkcijas biopsijas, tre-
npunkcijas biopsijas un kr ts biopsijas (sektor las rezekcijas)
materi lu.
Kr ts dziedzera izdal jumu gad jum vainadzi u mas radi li
zirn ša virzien un, saspiežot kr ts zirn ti, izdal jumus iztriepj uz
stikli iem citolo iskai izmekl šanai. Ja audz ja virsma ir
nolob jusies (piem ram, Pedžeta slim ba) vai laina, citolo iski
izmekl nospiedumu prepar tus.
Aspir cijas punkcijas biopsijas metode - Fine-needle aspi-ration
(FNA) - j uzskata par kr ts rut nas izmekl šanu, kas ir l ta,
vienk rša, tra un droša (5. att ls). Š metode noder ga norobežotu
un palp jamu veidojumu diagnostik , k ar gad jumos, kad
veidojums ir nepalp jams, bet vizualiz ts ul-trasonogr fiski. Ar to
var atš irt cistu no bl va veidojuma. Cistas saturu, seviš i, ja tas ir
asi ains, nos ta uz citolo isku izmekl šanu. Ja punkcijas laik
neizdodas aspir t cistas saturu, tad j dom par bl vu veidojumu un
ieg tais materi ls ir j nos ta uz citolo isku izmekl šanu. Vid ji
adatas aspir cijas metode ir prec za vair k nek 95% gad jumu, bet
negat va citolo iska atrade neizsl dz audz ju.
Neskaidros gad jumos, kad punkcijas materi (ar atk rtot )
neizdodas ieg t v lamo diagnozes apstiprin jumu, histolo isk
materi la ieg šanai j izdara trep npunkcija vai sek-tor la rezekcija.
veselajiem audiem, un ieg to materi lu steidzami izmekl
histolo iski (6. att ls). Malignit tes gad jum nekav joties veic
radik lu oper ciju.
5. att ls. Veidojuma aspir cijas punkcijas biopsija.
6. att ls. Kr ts dziedzera rezekcija.
a - das grieziens, b - kr ts dziedzera audu biopsija.
193
IRUR IJA KR T S DZ I E DZ E R A S L IM BAS
KR TS DZIEDZERA ATT ST BAS TRAUC JUMI
Amastija - piln gs kr ts dziedzeru tr kums.
Monomastija - vienpus ja kr ts dziedzera att st ba.
Polimastija - vair ki kr ts dziedzeri. Papildus kr ts dziedzeri
var b t uz erme a no paduses l dz cirkš a rajonam, bet biež k tie
atrodas paduses bedr s. Pirmsmenstru -cijas period , gr tniec bas
un lakt cijas laik tie palielin s, k st s gi. Papildu kr ts
dziedzeros nereti att st s dis-hormon la hiperpl zija un labdab gi
un aundab gi audz ji.
Polit lija - kr ts dziedzera galu skaita palielin šan s. Var
lokaliz ties zem kr ts ieloka, k ar cit s viet s. Tos bieži notur par
nelielu, paceltu dzimumz mi.
Hipomastija - kr ts dziedzeru simetriska nepiln ga att st ba.
Nereti t ir saist ta ar endokrinolo isk m slim m b rn .
Hipermastija - vienas vai abu kr ts dziedzeru palielin šan s.
Parasti to nov ro meiten m pubert tes period un sieviet m
gr tniec bas laik .
Mastoptoze - piena dziedzera nosl jums. Sastopama
korpulent m sieviet m, k ar straujas nov šanas gad jum .
rst šana.Polimastijas gad jum izdara papildus kr ts dzie-
dzera ekstirp ciju. Amastijas, monomastijas, hipermastijas pie-
auguš m sieviet m, k ar mastoptozes gad jum rst šanas
metode ir plastiska oper cija, a hipomastija vai hipermastija att st s
rn , tad j rst endokrinolo isk s slim bas.
KR TS DZIEDZERA IEVAINOJUMI
Kr tsgala pl sums parasti rodas p c dzemd m un pirmajos
lakt cijas m nešos. Mamilla da tiek ievainota z šanas laik . To
veicina mamilla uzb ves patn bas (ievilkti, neatt st ti kr tsgali) un
nepiln ga higi nisk apr pe. Vien kr ts gal var b t vair ki
pl sumi, un tie var b t k virspus ji, t dzi i.
r s t š a n a . Pirms un p c barošanas kr tsgali j apstr
ar dezinfic jošu š dumu (furacil nu, furag nu, borsk -bi, 40 %
spirtu). P c barošanas j uzliek p rs js ar lanol na vai vazel na ziedi
vai ar 5 % metiluracilziedi. Ieteicama ir ar fizioterapija (ultraviolet
apstarošana). oti svar ga noz me ir profilaksei.
Kr ts dziedzera sasitums. Sasituma rezult kr var
izveidoties zem das vai dzi i asins izpl dumi un taukaudu nekroze.
Var ar att st ties neinfekciozs (aseptisks) iekaisums. P c iekaisuma
izzušanas kr redzamas nelielas p rmai as das kr , var b t
ar das ievilkums traumas viet . Infic ta hematoma var izrais t
sastrutojumu.
r s t š a n a . S kuma period kr ts dziedzeris j pace ,
liek aukstas kompreses. P c pampuma samazin šan s izmanto
siltuma proced ras un fizik lo terapiju. Ja konstat ts hematomas
sastrutojums, tad ir nepieciešama hematomas atv ršana, t s satura
evaku cija un dobuma dren ža. Gad jum , ja p c sasituma kr
izveidojas sabiez jums ar das ie-vilkumu, izdara kr ts dziedzera
eksc ziju.
KR TS DZIEDZERA IEKAISUMI
NESPECIFISKAS IEKAISUMA SLIM BAS - MAST TI
Mast ts (mastitis) - kr ts dziedzera iekaisums. Izš ir ak tu un
hronisku mast tu. Tas biež k m dz b t vien kr ts dziedzer .
Ak ts mast ts var b t jebkur vecum , bet parasti to sastop ar
kr ti barojoš m sieviet m 3. - 4. ned p c dzemd m (90% no
visu mast tu skaita). Nov rojams ar jaundzimušajiem (mastitis
neonatorum) un pusaudžiem
194
194
dzimumnobriešanas period (mastitis adolescentium).
Parasti iekaisumu izraisa daž di stafilokoka un streptokoka
celmi. Svar ga noz me ir hospitalajai infekcijai. Mikrobi iek st kr ts
dziedzer caur mamilla no m tes rok m vai ar no b rna mutes. Par
ieejas v rtiem var k t kr tsgala plaisas, areolas nobr zumi un
ievainojumi. Daudz ret k infekcija kr ts dziedzer iek st
hematog vai limfog ce . Mast ta rašanos veicina piena
sastr gums, seviš i lakt cijas perioda s kum , k ar antisanit ri
dz ves apst i un nepietiekama kr ts dziedzera kopšana z šanas
period .
Izš ir mast ta serozu, infiltrat vu un abscedešanas f zi.
Abscedešanas f nov rojams virspus js mast ts (mastitis
superficialis), kad strutas atrodas tieši zem das, un intraglan-
dul rais mast ts (mastitis intraglandularis), kad abscess atrodas
kr ts dziedzera parenh vai interstici laj sl . Vissmag s
mast ta formas ir aizkr ts dziedzera audu strutains iekaisums
(mastitis retroglandularis) un gangrenozs mast ts (mastitis
gangrenoza).
Kl nisk aina un d i a g n o s t i k a . Mast ts s kas p kš i
- rodas s pes kr , kr ts dziedzeris piepamst, k st ciets,
paaugstin s temperat ra. Dziedzeris palielin s apm ros un k st
karsts un s gs. Nedr kst pie aut piena sastr gumu. R ga
atslaukšana nereti likvid s kotn seroz mast ta par bas.
kaj slim bas gait - mast ta infiltrat va-j f - s pes
pastiprin s un par s nakts s pes, bezmiegs, drudzis,
temperat ra p rsniedz 40° C. Palielin taj dziedzer konstat bl vu
saciet jumu, da virs t aps rtusi. Paduses limfmezgli palielin s un
st s gi. Asinsain pieaug leikoci-toze, palielin s EGA. 4 - 5
dienu laik iekaisums sastruto (abscedešanas f ze). Iekaisuma
process var nenorobežoties vien dziedzera daiv , bet izplat ties uz
blakus daiv m. Visp jais st voklis turpina pasliktin ties,
pievienojas septiskas par bas. V rojams stipri palielin ts kr ts
dziedzeris ar das hi-per miju un infiltr ciju. Palpatori infiltr ta
rajon var just fluktu ciju. Asinsain izteikta leikocitoze, leikoc tu
formul v rojama novirze pa kreisi. Ur par s olbaltumi.
r s t š a n a . S kuma stadij paraksta konservat vu
terapiju - miera rež mu, piena ats kšanu ar piena s kn ti, kr ts
dziedzera pacelšanu fiks st vokl ar p rs ju, siltas kompreses,
antibiotikas, fizik lo terapiju. Lai neinfic tu b rnu, z šana parasti ir
rtrauc.
Tikl dz ir izveidojies abscess (par s fluktu cija), izdara
inc ziju. To dara_narkoz ; strutu dobumu r gi revid un p c tam
dren . Adas griezienu izv las atkar no sastrutojuma
lokaliz cijas: zem das vai intramamm ra abscesa gad jum izdara
radi lu griezienu, subareol ra abscesa gad jum -lokveid gu
griezienu pa areolas malu, bet retromamm ra abscesa gad jum -
tieši pa p rejas kroku.
Profilakse. J jas, lai neb tu skrambu un pl sumu
ap kr šu galiem. Lai stiprin tu kr šu du, kr šu gali pirms
dzemd m j mazg ar aukstu deni un j noberž ar 70° spirtu.
rna barošana j veic regul ri, atlikušais piens r gi j noslauc un,
ja ap kr ts galu izveidojuš s plaisas, t s j -ieziež ar borvazel na vai
anestez na ziedi.
Hronisks nespecifisks mast ts nov rojams sam reti.
Parasti tas ir ak procesa sekas. Ret k nov ro prim ru hronisku
mast tu. Slim bai rakstur gas m renas s pes kr , sub-febrila
temperat ra, ciets infiltr ts, k ar fistulas un r tas kr ts dziedzer
c iepriekš iekaisuma. Š dos gad jumos mast ts j diferenc no
aundab ga procesa un specifiska iekaisuma.
r s t š a n a . Infiltr ta gad jum pielieto fizik lo terapiju. Ja
ir strutains process, izdara inc ziju vai eksc ziju ar histolo isku
izmekl šanu.
SPECIFISKAS IEKAISUMA SLIM BAS
Kr ts dziedzera tuberkuloze (tuberculosis glandulae
mammae).
ir sam reti sastopama slim ba; parasti ar to saslimst 20-
40 gadu vecum . Infekcija kr ts dziedzer iek st no
 KR TS D Z I E D Z E R A S L I M B A S IRUR IJA

plauš m, ret k - no ribas vai kr šu kaula tuberkuloza iekaisuma Kl nisk aina un d i a g n o s t i k a . Dif zas mastop tijas
per a. galvenais simptoms ir s pes kr ts dziedzeros, paši
Slim ba norit pak peniski. S kum kr ts dziedzeri rodas pirmsmenstru cijas period , parasti ar iradi ciju uz roku, dažreiz
nes gi infiltr ti. T kaj slim bas gait tie sabr k un izveidojas pes ir tik stipras, ka kr m nevar pieskarties. Šo s kuma stadiju,
fluktu jošie abscesi, reiz m rodas ilgi nedz stošas fistulas. kad ir tikai s pes, bet kr v l nek das p rmai as nevar atrast,
Kr ts dziedzera tuberkuloze j diferenc no aundab giem sauc par mastal iju jeb mastod niju (mastodynia). Pirms
audz jiem (tiem nav rakstur ga fistulu veidošan s) un ar no menstru cijas vien vai abos kr ts dziedzeros rodas piet kums un
aktinomikozes. Pareizas diagnozes noteikšan pal dz kr ts dziedzeris palielin s. Palp jot kr ts dziedzer var sataust t
bakteriolo isk izmekl šana (tuberkulozes mikobakt riju sam nenoteiktus, s gus sabl jumus ar s kgraudainu
konstat šana). konsistenci un nel dzenu virsmu. Bieži p c menstru cijas š s
r s t š a n a ir konservat va. Lieto prettuberkulozes l - par bas izz d. Reiz m konstat daž das konsistences un kr sas
dzek us, a konservat terapija nav efekt va, tad lieto operat s izdal jumus no kr ts gala. Biež k šie izdal jumi ir pel gi vai dzel-
rst šanas metodes: abscesa atv ršanu, kr ts dziedzera ten gi, caursp gi jeb du aini, a izdal jumi ir asi aini, j dom par
amput ciju. intrakanalikul ru papilomu vai kr ts dziedzera v zi.
Kr ts dziedzera aktinomikoze (actinomycosis glan-dulae Neskaidros gad jumos diagnostik izmanto mammogr -fiju,
mammae). ir reti sastopama un gr ti diagnostic jama slim ba. ultrasonogr fiju un termogr fiju.
Slim bas izrais js ir pašas s nes - Actinomyces -no Fungi r s t š a n a ir konservat va.
imprefecti grupas. Rakstur ga ir bl va infiltr ta veidošan s dziedzer Dzimumdziedzeru endokr s funkcijas normaliz šanai
un violetas nokr sas da virs t . a izveidojas fistulas, tad slim bu mastop tijas slimnie u rst šan lietder gi iesaist t endokri-nologus,
var diagnostic t mikroskopiski - p c akti-nomic tu dr m ginekologus un psihoterapeitus. Visas terapijas metodes var iedal t
atdal jumos. Diagnostikas nol var izmantot aler isku reakciju un hormon s un nehormon s. Pie nehor-mon liem rst šanas
ar komplementa saist šanas reakciju uz aktinomic tu antig nu dzek iem pieder vitam nterapija (A, E un C vitam ni),
(aktinoliz tu). mikroelementi, k ar jods mikrodev s, augu ekstrakti,
r s t š a n a . Lieto antibiotikas un specifisku terapiju ar enz mprepar ti u.c. Da ai slimnie u, kur m rst cikliskas s pes,
aktinoliz tiem, k ari kr ts dziedzera rezekciju. var pievienot analg tiskus prepar tus un menstru cikla 16. - 28.
Kr ts dziedzera sifiliss - reti sastopama patolo ija. Cietais dien - diur tiskus l dzek us.
šankrs prim raj period var lokaliz ties kr ts gal un areolas Pie hormon m metod m pieder antiestrog nu (ta-moksif ns),
rajon . Sekund raj period rodas izsitumi . Terci raj period gestag nu (noretisterons, medroksiprogesterona acet ts),
kr ts dziedzera parenh rodas bl vs mezgls ar das infiltr ciju - prolakt na inhibitoru (bromkript ns), danazola (sint tisks
t.s. gummas, veidojas la. m sadz stot, paliek lielas r tas. etiltestosterona deriv ts, kas nom c gonadotrop nu sekr ciju)
Sifil tiskas izmai as j diferenc no kr ts dziedzera v ža lietošana. Liel kai da ai pacienšu hormonterapija ir efekt va, tom r
destrukcijas f un no tuberkulozes. bieži rst šanas laik att st s nopietnas blakus par bas.
r s t š a n a - specifiska, t pat k citu sifilisa lokaliz ciju Dif zas mastop tijas rst šana j turpina ilgi - vair kus
gad jumos. nešus, pat gadus. Profilaks seviš a noz me ir etiopato e-
tisko faktoru nov ršanai.
KR TS DZIEDZERA DISHORMON S
Mezglveida mastop tija. mastop tijas forma var b t visa
HIPERPLAZIJAS vecuma sieviet m, bet visbiež k sastopama 30 - 40 gadu vecum .
Kl nisk aina un d i a g n o s t i k a .
Mastop tija (Rekl slim ba, Šimmelbuša slim ba, cis-tiska
Lokaliz tas mastop tijas gad jum kr ts dziedzer par s
slim ba, fibroadenomatoze) ir visbiež k sastopam kr ts dziedzera
biezi s gi veidojumi ar nel dzenu, policiklisku, cieti graudainu
slim ba, kas ir saist ta ar sievietes dzimumdziedzeru endokr s
virsmu. Veidojuma robežas ne vienm r ir izteiktas. Š s par bas
funkcijas trauc jumiem. Svar ga noz me masto-p tijas
visbiež k par s premenstru cikla period ; p c menstru cijas
etiopato en ir prolakt na, estrog nu un progeste-rona
pes izz d, bet sabl juma izm ri nemain s. P rbaudot K niga
kvantitat s attiec bas izmai m, k ar tam, ka palielin s folikulus
simptomu, šie mezgli nav palp -jami (K niga simptoms ir negat vs).
stimul još hormona (FSH) daudzums. Mas-top tiju slimniec m
Mastop tijas lokaliz tas formas kr ts dziedzera audz ja
estrog no hormonu l menis asin s parasti nav paaugstin ts, bet
diferenci ldiagnostika ne vienm r ir viegla. To atvieglo
bieži nov ro lute erme a darb bas mazsp ju un p rmain tu
mammografija un ultrasonografija, bet galven loma ir punkcijas
prolakt na l meni, k ar vieglu vairogdziedzera disfunkciju (biež k
biopsijai ar citolo isku izmekl šanu. Atseviš os gad jumos pielieto
hipotireozi). Mastop tiju veicina ovulatori menstru s funkcijas
sektor lu eksc ziju ar histolo isku izmekl šanu.
trauc jumi, sieviš o dzimumorg nu iekaisuma slim bas, aborti,
dzimumfunkciju trauc jumi, neirozes un neirost nijas, k ar kait gi Cistoz mastop tija par s piena izvadkan lu
ieradumi. Dzemd bu skaits, vecums pirmo dzemd bu laik , slaic ga aizsprostojuma gad jumos un izpaužas k daž da izm ra cistu
lakt cija un agra pubert te neietekm saslimšanas biežumu. Šobr d veidošan s piena dziedzer . Lielu cistu gad jumos pal-p cij
uzskata, ka sakars starp mastop tiju un kr ts v zi ir neliels, bet konstat apa as formas, oti norobežotu elast gu veidojumu ar
re ls. Fibroadenozes, fibrozes, vadu ekt zijas, cistas un sabiezin tiem audiem apk rt. Veidojums var b t jut gs pirms
fibroadenomas slimniec m nav paaugstin ta maligni-z cijas riska. nešreiz m. Parasti atrod vair kas cistas ab s kr s, bet var b t
Bet šis risks tom r ir divas reizes liel ks, ja ir cis-tisk s p rmai as ar tikai viens veidojums. M dz b t ar izdal jumi no kr ts gala - no
ar vid ji izteiktu hiperpl ziju, sešas reizes liel ks, ja ir atipiska baltas l dz br nai kr sai. Cistoza mastop tija j diferenc no
dukt la vai lobul ra hiperpl zija, un v l liel ks, ja vienlaikus ir galaktoc les. Tie ir kr ts dziedzera cistiski veidojumi, kas att st s
nelabv ga iedzimt ba. T c mastop tija uzskat ma par laktacijas period un satur pabiezas konsistences pienam l dz gu
ždraudes st vokli vai par sign lsimp-tomu hormon l dzsvara idrumu. Diagnostik izmanto mammogr fiju un ultrasonogr fiju.
trauc jumiem, kas gan ar paši ir iesp jams riska faktors. rst šana. Mezglain s mastop tijas gad jum ir
Izš ir dishormon s hiperpl zijas dif zo un mezglveida formu. ieteicama irur iska rst šana - piena dziedzera sektor la
Dif mastop tija rakstur ga ar poliferat m izmai m kr ts
dziedzera audos: daiv s, piena izvadkan los un intralob ros
saistaudos.

195

195
 IRUR IJA KR TS D Z I E D Z E R A S L I M B A S
izgriešana (sektor la eksc zija) ar histolo isku izmekl šanu, jo š s
formas morfolo iski trakt jamas k priekšv ža st voklis, un tikai
histolo iska izmekl šana var dot sl dzienu par procesa raksturu.
Cistu gad jumos aspir cijas punkcija (ar ultra-sonoskopijas
kontrole) ar satura citolo isku izmekl šanu tiek uzskat ta ar par
rst jošu metodi.
Ginekomastija - dishormon la piena dziedzera slim ba
riešiem. Tai rakstur ga piena dziedzera hipertrofija. Izš ir gi-
nekomastijas pubert tes, pieaugušo un sen lo formu:
1. Pubert tes ginekomastija - viena vai abu kr ts dziedzeru
dif palielin šan s z niem pubert tes laik . Kr ts dziedzeri ir
nedaudz s gi, elast gi, kust gi.
2. Ginekomastija pieaugušajiem. T s iemesli var b t sekojoši:
c) medikamenti: estrog ni, digoks ns, verošpirons, spiro-
nolaktons, cimetid ns, rezerp ns, tricikliski antidepresanti u.c,
d) estrog nproduc joši audz ji: testikul ra teratoma, se-
minoma, virsnieres audz ji, bronhokarcinoma,
e) aknu cirroze un nieru mazsp ja,
f) Klinefeltera sindroms,
g) testikul ra nepietiekam ba.
8. Sen la ginekomastija - sastopama vec ka gadag juma
riešiem (p c 70.g.), tai rakstur gas mezglveida p rmai as kr ts
dziedzeros.
r s t š a n a . Dif zu formu gad jumos ir lietder ga en-
dokr s funkcijas regul šana, bet mezglveida formu gad jumos ir
indic ta palielin dziedzera ekstirp cija (subkut na mastektomija)
ar oblig tu histolo isku izmekl šanu, kosm tisku apsv rumu d
saglab jot mamillas.
KR TS LABDAB GIE AUDZ JI
Fibroadenoma - visbiež k sastopamais kr ts dziedzera
labdab gais audz js, parasti att st s 15-35 gadu vecum .
196
Audz ju veido prolifer joša epitelija elementi un saistaudi. Izš ir
perikanalikul ru un intrakanalikul ru fibroadenomu.
Kl nisk aina un d i a g n o s t i k a .
Bieži veidojums ir asimptom tisks. Fibroadenomas mezgls ir
apa as formas, bl vas konsistences, un tam ir gluda virsma. Tas nav
saist ts ar du un ir viegli p rvietojams, labi norobežots no
apk rt jiem audiem, nes gs. Ja kr ts dziedzeri palp , pacientei
atrodoties gu us st vokl , fibroadenomas mezgls neizz d.
rbaudot K niga simptomu, fibroadenomas mezgls ir taust ms
(pozit vs K niga simptoms). Visbiež k fibroadenoma lokaliz jas
kr ts dziedzera augš kvadrant un aug oti l ni.
Filo (lapveida) fibroadenoma - viens no perika-nalikul ras
fibroadenomas veidiem. Morfolo iski raksturojama k š nu
brieduma p rejas tips. Audz js izm ros liel ks k fibroadenoma, ar
glud m kont m, nes gs, un tas nav saist ts ar apk rt jiem
audiem. Bieži nov ro t tru augšanu. Reti maligniz jas.
Adenoma - kr ts dziedzera anom la daiva, kas veidojas
lobul ras prolifer cijas rezult . Sastopama reti, un to gr ti
diferenc t no fibroadenomas.
Lipoma - labdab gs audz js, kas att st s no taukaudiem;
parasti atrodas starp dziedzera daiv m vai retromamm telp .
Lipomai ir rakstur ga m ksta konsistence, daivaina uzb ve. Lielums
var b t daž ds.
r s t š a n a . Kr ts dziedzera labdab gu audz ju ga-
jumos rst šana ir irur iska. Ir indic ta audz ja iz emšana kop
ar apk rt jiem dziedzera audiem (sektor la eksc zija), kam seko
histolo iska izmekl šana (7. att ls).
KR TS AUNDAB GIE AUDZ JI
KR TS DZIEDZERA V ZIS SIEVIET M
(carcinoma glandulae mammae)
Daudz s valst s sieviet m viena no visbiež k sastopam m
aundab go audz ju lokaliz cijas viet m ir kr ts dziedzeris. P jos
gados saslimst bai ar kr ts v zi v rojama tendence l ni, bet
nemit gi palielin ties. Latvij p jo 10 gadu laik saslimst ba ar
kr ts v zi pieaugusi par 47%; 1998.gad nov rots 71,1 saslimšanas
gad jums uz 100 000 sieviet m. Diemž l starp tiem ir oti liels
ielaista kr ts v ža (III un IV stadija) gad jumu patsvars (37%). ASV
saslimst ba ar kr ts v zi vid ji ir 100 gad jumi uz 100 000 sieviet m.
Vismaz saslimst ba ar kr ts v zi ir Austrumu valst s. Kr ts v zis
starp sieviešu aundab m slim m ir pirmaj viet ar mirst bas
zi . Mirst ba kr ts v ža gad jum Latvij ir vid ji 30 uz 100 000
sieviet m, bet piecu gadu dz vildze pacient m ar kr ts v zi ir vid ji
61 %.
riešiem kr ts dziedzera v zis ir nov rojams oti reti.
Etiolo ija un pato en ze.
Kr ts dziedzera v zis ir hormonatkar gs audz js. Kr ts
dziedzeris att st s pirms menarhes un visu laiku ir akt vs. Tas
funkcion k menstru cikla, gravidit tes un lakt cijas laik , t ar
miera periodos starp lakt cij m un klimakt riskaj period . T di
ža laik kr ts dziedzeri past gi ietekm endokr ni faktori un
hormon lais fons. Pats galvenais hormon lais faktors kr ts v ža
etiolo ij ir absol ta vai relat va hi-perestrogen mija. Ir nov rots, ka
paaugstin ts estrog nu l menis stimul kr ts dziedzera epitelija
prolifer ciju, veidojas prolifer tu š nu per i ar š nu atipiju.
atz , ka estrog ni paši par sevi v zi neizraisa, bet, oti
iesp jams, veicina t augšanu no pašiem pirms kumiem.
Anamn slim m sieviet m bieži nov ro neaugl bu, kas saist ta ar
anovulatoriem cikliem, dzelten erme a v jumu, šiem faktoriem
di liecinot par hipoprogesteron miju. B tiski liel ks risks
saslimt
196
 KR TS D Z I E D Z E R A S L I M B A S IRUR IJA

ar kr ts v zi ir sieviet m, kas nav prec juš s vai dzemd jušas, k II.J a u k t i s a i s t a u d u un e p i t e l i l i e a u d z j i :

ar v no dzemd bu gad jum (p c 30 gadiem). Kr ts v ža att st 1) aundab ga fibroadenoma,
noz me ir abortiem, agr m (pirms 12 gadu vecuma) menstru cij m 2) cystosarcoma phvlloides,
un v nai (p c 55 gadiem) menopauzei. 3) karcinosarkoma.
Noteikta noz me ir ar iedzimt bai. Ja ar kr ts v zi slimo viens III. Citi a u n d a b g i a u d z j i :
no pirm s pak pes radiniekiem, risks saslimt pieaug 1,5 - 2 reizes. 1) m ksto audu sarkomas (fibrosarkoma, liposarkoma,
Zin ma loma kr ts v ža izcelsm ir daž m kr ts pirmsv ža angiosarkoma);
slim m un traum m, kait giem ieradumiem, hi-perholesterin mijai, 2) das audz ji (melanoma),
hipertensijas sindromam un hipotire-ozei. Pie riska faktoriem j min 3) malign s limfomas.
kalorij m p rbag ts uzturs, bet adipozit tes saslimst bas risku Kr ts dziedzera v zis izplat s pa piena vadiem (per con-
nepalielina tikai postme-nopauz s v ža formas gad jum . Liel ku tinuitatem), limfog ni un hematog ni. Limfog metastaz -šan s
risku rada v riš a tipa aptaukošan s. parasti noris noteikt sec un ir atkar ga no audz ja atrašan s
Estrog nu aizst jterapijas un peror las kontracepcijas noz me vietas. Ja tas atrodas vien no later lajiem kvadrantiem, tad
kr ts v ža att st l dz galam nav noskaidrota. metast zes vispirms par s paduses un zem-l psti as
limfmezglos. Medi lo kvadrantu audz jam pirm s metast zes rodas
Patolo isk anatomija. parastern lajos limfmezglos. Hematogen s metast zes biež k
Kr ts dziedzera v zis att st s no piena vadu epit lija, daudz nov rojamas kaulos (iegur a, mugurkaul ), plauš s, akn s un
ret k (1-2%) tas rodas no alveolu epit lija. galvas smadzen s.
Kr ts dziedzera v zis vien di bieži att st s k labaj , t
kreisaj dziedzer . Vienlaikus abos kr ts dziedzeros audz ju nov ro Kl nisk klasifik cija (p c starptautisk s 1987.g. TNM
13% gad jumu. Visbiež lokaliz cija ir kr ts dziedzera augš jais klasifik cijas sist mas).* T - Prim rais audz js:
jais kvadrants (40-50% gad jumu). Apakš kvadrant Tx - prim ro audz ju nav iesp jams nov rt t T0
kr ts v zis nov rojams 10% gad jumu, augš iekš kvadrant - - prim audz ja nav
15%, apakš iekš kvadrant - 5%, bet centr laj 20-30% Tis - karcinoma in situ: izvadu vai daivi u v zis, Pedžeta slim ba
gad jumu (8. att ls). (kr ts zirn ša vai oreolas apvid )
- audz ja liel kais izm rs 2 cm vai maz ks:
8. att ls. ža atrade (procentos) kr ts kvadrantos.
Tla - 0,5 cm vai maz ks;
T1b - 0,5 l dz 1 cm;
T c - no 1 l dz 2 cm liels audz js T2 - no 2 l dz 5 cm liels
audz js T3 - audz js liel ks par 5 cm T4 - jebkura lieluma audz js,
kas ieaudzis kr škurvja sien vai :
T4a - ieaudzis kr škurvja sien ;
T4b- t ska («apels na mizi as» simptoms), kr ts das la,
«pavado mezgli» vai kr ;
^4c " ^4a + T4b;
T4d - karcinoma ar iekaisuma paz m. N -
Re ion lie limfmezgli:
Nx - re ion los limfmezglus nav iesp jams nov rt t
N0 - metast žu re ion lajos limfmezglos nav
N- - metast zes kust gos t s pašas puses aksil rajos limfmezglos
N2 - metast zes t s pašas puses aksil rajos limfmezglos, kas
saist ti sav starp vai ar cit m strukt m
N3 - metast zes t s pašas puses kr ts dziedzera iekš jos limf-
mezglos (gar a.thoracica interna). M - Att las metast zes:
Mx - att lo metast žu esam bu nevar noteikt
M0 - att las metast zes nav
- ir att las metast zes (t.sk. metast zes t s pašas puses sup-
raklavikul rajos limfmezglos).
Makroskopiski izš ir mezglaino, dif zo formu un Pedžeta v zi
(Morbus Pagef). Dif forma sastopama reti. Past v sekojošas 1.tabuIa. Stadiju grup jums.
kr ts dziedzera dif zas v ža formas: t skaini infiltra-t va, 0 stadija Tis No M0
mast tveida, rozes veida un bru u v zis.
Histolo iski kr ts aundab gos audz jus iedala s grup s: 1 stadija Ti No M0
II A stadija To Ni M0
I. E p i t e l i l i e a u d z j i :
T, Ni M0
1) neinvaz vie:
T2 No M0
a) intradukt la karcinoma;
II B stadija T2 Ni M0
b) daivi u v zis in situ. T3 No M0
2) invaz vie: III A stadija To N2 M0
a) invaz vs vadu v zis; Ti N2 M0
b) invaz vs vadu v zis ar intradukt la T2 N2 M0
komponenta p rsvaru; T3 N, M0
c) reti invaz vadu v ža veidi: g otu jeb T3 N2 M0
mucinozais, medul rais, papil rais, III B stadija T4 jebkurš N M0
adeno dcistiskais, apokr nais u.c; jebkurš T N3 M0
d) invaz vs daivi u v zis. IV stadija jebkurš T jebkurš N M,
3) mamillas Pedžeta v zis.

197
197
 IRUR IJA KR T S DZ I E DZ E R A SLIM BAS
Postoperat jeb histopatolo isk klasifik cija,
pT, pN un pM kategorijas atbilst T,N un M kategorij m.
Audz ja diferenci cijas pak pe (G):
Gx - audz ja diferenci cijas pak pe nav zin ma
- labi diferenc ts audz js G2 - vid ji
diferenc ts audz js G3 - v ji diferenc ts
audz js G4 - nediferenc ts audz js
Kl nisk aina.
Kr ts dziedzera v ža kl nika ir atkar ga no morfolo isk s
formas.
I Mezglveida forma. Viens no pirmajiem simptomiem ir
norobežots, nes gs mezgls ar neskaidr m kont m un nel dzenu
virsmu, kas pak peniski palielin s. Jau sam agri nov rojama
kr ts dziedzeru asimetrija: slimaj pus main s kr ts konfigur cija
un lielums; konstat , ka kr ts zirn ši neatrodas uz vienas l nijas vai
ar viens to tiem ir ievilkts. Audz ja izvelv jums (laukuma simptoms)
seviš i labi ir redzams, ja slimniece pace rokas uz augšu.
Rakstur gas \r rmai as - t.s. citrona mizi as simptoms
(pastiprin ts das poru z jums limf tisk s atteces trauc jumu un
audu infiltr cijas rezult ), umbilik cijas simptoms ( das ievilkums
virs audz ja), Krauzes simptoms (limfost ze areol ). Reiz m ir iz-
dal jumi no mamillas (seviš i rakstur gi ir asi aini izdal jumi).
Palpatori izmekl jot kr ts dziedzeri, var sataust t cietu mezglu ar
nel dzenu virsmu un izpl duš m kont m. St vot slimniecei aiz
muguras, p rbauda K niga simptomu: uz veidojuma uzliek plaukstu
- v zis un fibroadenoma ir juta mi ar plaukstu (pozit vs K niga
simptoms), bet mastop tija izz d, to vairs nevar sataust t (negat vs
niga simptoms). Pavelkot kr ts galu, konstat , ka audz js
rvietojas kop ar kr ts galu (pozit vs Pribrama simptoms). Ja
audz js ieaudzis lielaj kr šu muskul , tad kr ts dziedzeris attiec
pret kr šu kurvja sienu ir nekust gs (pozit vs Paira simptoms).
Oblig ti j palp ar paduses un supraklavikul rais rajons, kur var b t
palielin ti, cieti, reiz m nekust gi limfmezgli.
II Dif forma (sastopama reti):
1. T s k a i ni i n f i l t r a t f o r m a biež k sastopama
jaun m sieviet m, gr tniec m un z m. Tai rakstur gs nes gs
vai viegli s gs bl vs infiltrats kr ts dziedzer ar izpl duš m
kont m, un tas var sasniegt iev rojamu lielumu. da infiltr ta,
skaina. Re ion los limfmezglos agri konstat metast zes. Kl nisk
gaita ir tra un nelabv ga.
2. M a s t t v e i d a f o r m a . Biež k slimo jaunas sievietes,
sievietes gr tniec bas un laktacijas period . Vi m ir palielin ts
kr ts dziedzeris ar das t sku un hiper miju. Rakstur ga
paaugstin ta erme a temperat ra. tri rodas metast zes. Kl nisk
gaita ir nelabv ga.
3. R o z e s tipa f o r m a . Tai rakstur gs sabl jums kr ts
dziedzer , das infiltr cija, košs aps rtums ("liesmas m les" k
rozes gad jum ) un lok la hipertermija. Palp cijas laik audz ja
mezglu nekonstat . V ža š nu izplat šan s notiek pa das
limfvadiem. Š s v ža formas prognoze ir oti nelabv ga.
4. B r u u v z i s . T ir v ža infiltr cija dziedzera audos,
un zem . Kr ts dziedzeris sar tojas, samazin s apjom , k st
nekust gs. da virs t sabiezin ta, nel dzena, atg dina bru as.
III Pedžeta v zis. Sastopams 3 - 5 % kr ts v ža gad jumu.
Audz js att st s no piena dziedzera izvadu epit lija. Slim bu
raksturo ekz mai l dz gas mamillas un areolas paz mes. S kum
ro epit lija lob šanos areolas rajon , p c tam atdal s serozs vai
asi ains š idrums. V k izveidojas krozas, kuras p c tam nolob s.
Areola sar to un k st cieta, bet mo-milla pak peniski tiek ievilkta.
kaj slim bas gait ir sataust ms audz ja mezgls. Metast zes
limfmezglos att st s sa-
198
ve u. Areolas un mamillas ekz mai l dz gu izmai u gad jumos
citolo iski j izmekl nospiedumu prepar ti.
Diagnostika.
Viens no svar kajiem m sdienu uzdevumiem ir savlaic ga
ža diagnostika, jo agr ni diagnostic ts kr ts v zis ir iz rst jama
slim ba.
Latvij agr s stadij s tiek diagnostic ta tikai 1/5 no visiem
jaunatkl tiem kr ts v ža gad jumiem, bet Rietumeiropas valst s un
ASV 75 - 80 % sieviešu kr ts zi diagnostic I - I! stadij .
Liel iesp ja atpaz t pirm s agr na v ža paz mes ir sievietei
pašai, reizi m nes izdarot paškontroli. Tas ir oti svar gi, jo v ža
pirmos simptomus 80 % gad jumu pirm pamana pati slimniece.
Ret k slim bu diagnostic profilaktisk s apskates laik .
Pašlaik nav pietiekami specifiskas un jut gas diagnostikas
metodes drošai kr ts dziedzera v ža diagnostikai kancero e-n zes
kumposm . Vislab s sekmes agr kr ts dziedzera v ža
diagnostik i r m a m m o g r f i j a i , kuru iesaka par sij još s
diagnostikas standartmetodi. Lai atkl tu kl niski sl ptu kr ts v zi,
iesaka ikgad ju kr ts izmekl šanu ar mam-mogr fijas metodi
sieviet m p c 50 gadu vecuma, kr ts v ža slimniec m (otras kr ts
izmekl šana p c radik las oper cijas un abu kr šu izmekl šana
c saudz jošas oper cijas), sieviet m ar kr ts v zi imen , k ar
sieviet m, kam anam-n ir kr ts dziedzera slim bas ar spilgt m
proliferat m p rmai m. Pier ts, ka mammogr fijas lietošana
sij još diagnostik sieviet m vecumgrup no 50 l dz 69 gadiem sa-
mazina mirst bu par 30 %.
Par sl ptu kr ts v zi var liecin t:
• neregul ri zvaigž veida veidojumi;
• sol ds, labi norobežots veidojums ar aizdom gu mikrokal-
cifik ciju vai dinamik progres jošs veidojums;
• kr ts arhitektonikas p rmai as;
• mikrokalcifik cijas per i;
• asimetrisks audu bl vums;
• main gs audu bl vums vien kr , aiz nojumi, kalcin ti.
Mammogr fijas m is ir ne tikai atrast nepalp jamus
veidojumus, bet ar raksturot palp jamo veidojumu. Palp ja-ma
ža gad jum mammogr fisk inform cija (redz mezglu ar
izrobot m mal m, s kus kalcifik tus, das sabiez jumu, kr ts
strukt ras p rmai as u.c.) ir b tiska un liel koties pietiekama, lai
spriestu par malignit ti (9. att ls).
198

Tom r l dz 18% gad jumu pie palp jama v ža mammo-
gramm s malignitati nekonstate. Tas t c, ka uz sabiez tu audu
fona v ža rad s izmai as neizdodas vizualiz t, un ar t c, ka
pie tauku nekrozes, fibrocistisk m izmai m un r m izmai as var
t l dz gas. Ja fizik lo izmekl šanu papildina ar mammogr fiju,
audz ju vai citas izmai as izdodas konstat t 95% gad jumu.
Kr ts u l t r a s o n o g r f i j a ir papildus izmekl šanas
metode, ko veic specifisku indik ciju gad jum p c fizik s iz-
mekl šanas un mammogr fijas. T nav droša un ticama metode, lai
noteiktu kl niski sl ptu, nepalp jamu kr ts v zi. Mik-rokalcin ti, kas
ir svar ga agr na v ža paz me, sonogr fiski redzami reti un
nepietiekami. Sol da veidojuma gad jum so-nogr fisk s paz mes ir
nespecifiskas - veidojuma forma un malu izskats nenor da uz
labdab gumu vai malignitati. Infiltra-t m karcinomu form m ir
vair kas paz mes (hipoehogenit -te, neregul ras, neasas kont ras,
nehomog na ehostrukt ra u.c), kas var nor t uz malignitati. T
kr ts ultrasonogr -fijas galvenais lietošanas m is ir cistu un
sol du veidojumu diferenc šana.
No speci m izmekl šanas metod m sol da veidojuma
gad jum diagnozes preciz šanai j izdara a s p i r c i j a s
p u n k c i j a s b i o p s i j a s (FNA) citolo iska izmekl šana, ja
citolo iska atbilde ir nep rliecinoša, tad j veic trep n-punkcija vai
sektor ia rezekcija.
rst šana.
Kr ts dziedzera v ža rst šana parasti ir kompleksa, tiek
izmantota irur isk rst šana, staru terapija, mijterapija un
endokr terapija.
Katr individu gad jum pacientam nosaka rst šanas
pl nu atkar no ieg tajiem kl niskajiem datiem, slim bas stadijas
atbilstoši TNM klasifik cijai, prognostiskiem faktoriem (EGFR -
epiderm lais augšanas faktora receptors, Ki67, kateps ns D, p53 ),
slimnieces vecuma, menstru s un ovari- s funkcijas, visp
st vok a. Izš iroties par taktiku, paši, pl nojot kr ts dziedzeri
saglab jošas oper cijas, noteikti j em v prognostiskie faktori,
jebkur gad jum rst šanas taktiku izlemj daž du speci listu
kons lijs - irurgs, radiologs un mijterapeits.
irur iska rst šana ir uzskat ma par pamatmetodi. Kr ts
dziedzera v ža gad jum pielieto daž das oper cijas.
10. att ls. Kvadrantektomija ar paduses limfadenektomiju
KR TS DZ IE DZ E R A SL IM BAS IRUR IJA
Kvadrantektomija ar paduses limfadenektomiju ir saudz joša
oper cija, kuras rezult tiek saglab ta kr ts. Reiz ar kr ts
dziedzeri rezec vismaz 5 cm veselo audu visapk rt audz jam
vien blok ar paduses limfmezgliem (10. att ls).
Kr ti saglab joša oper cija ir izdar ma agr ni atkl to kr ts v žu
gad jumos (T^, ja audz js lokaliz ts kvadrant , ja pirms
oper cijas noteikti visi prognostiskie faktori un ja slimniece nav
paaugstin ta riska grup . Kr ti saglab joša oper cija ir
kontrindic ta multifok las un infiltrat vi t skainas v ža formas
gad jumos, k ar v riešiem un gr tniec m. Paduses limfmezglu
izgriešana j izdara histolo isku p jumu nol un procesa stadijas
noteikšanai, jo vienai trešda ai slimnie u limfmezgli bez kl niski
redzam m metast m histolo iski ir iesaist ti proces . P c kr ti
saglab jošas oper cijas ir nepieciešama atlikuš s kr ts da as
apstarošana. Plašos p jumos, sal dzinot izdz vot bu, slim bas
progres šanu un recid va rašanos pacientu grup s p c
mastektomijas vai kr ti saglab još s oper cij s ieg tajos rezult tos
netika konstat tas b tiskas atš ir bas.
Kr ts dziedzera amput cija ir kr ts audu ekstirp ci-ja.
Oper cijas laik saglab lielo un mazo kr ts muskuli, k ar
neiz em paduses audus. Indik cijas kr ts amput cijai ir sekojošas:
• disemin ts kr ts v zis un iz lojis v zis - higi nas nol kos,
• gados vec m slimniec m ar daž m blakus saslim-
šan m,
• duetus in situ zis.
Mastektomija - kr ts audu ekstirp cija vien blok ar
re ion lajiem limfmezgliem (paduses, zematsl gkaula, zem-
psti as), ar vai bez kr ts musku iem.
R a d i k l a m a s t e k t o m i j a p c Holsteda (Halsted) -
kr ts un re ion los limfmezglus ekstirp vien blok ar lielo un
mazo kr ts muskuli (11. att ls).
c Š s oper cijas bieži v rojami rokas kust bu ierobežojumi
un t ska oper taj kr ts pus , k ar daudz kosm tisku
11. att ls. Radik la mastektomija p c Holsteda.
199
 IRUR IJA KR T S DZ IE DZ ER A SL IM BAS
defektu. Tom r, sal dzinot izdz vot bas r jus p c Holsteda
oper cijas un saudz jošas modific tas mastektomijas, tie b tiski
neatš iras. Pašlaik mastektomiju p c Holsteda pielieto reti.
M o d i f i c t a r a d i k l a m a s t e k t o m i j a p c Peitija
(Patey) - kr ts dziedzeri ekstirp vien blok ar mazo kr ts muskuli
un paduses, zematsl gkaula un zeml psti as limfmezgliem, bet
saglab lielo kr ts muskuli (12. att ls).
12. att ls. Modific ta radik la mastektomija p c Peitija.
Oper cijas laik ekstirp mazo kr ts muskuli, lai r gi iz emtu
zematsl gkaula limfmezglus. Oper cija nodrošina ilgstošu
bezrecid va periodu un minim las sekas.
P a r a s t a m a s t e k t o m i j a p c Madena (Madden) -
kr ts dziedzeri ekstirp vien blok ar re ion lajiem limfmezgliem,
saglab jot abus kr ts musku us (13. att ls). Š oper cija no
mastektomij m ir funkcion li vissaudz još . P c t s reti att st s
rokas t ska un kust bas trauc jumi pleca loc tav , k ar ir lab ks
kosm tiskais efekts un viegl k veikt kr ts rekonstrukt s
oper cijas. Radikalit tes zi mastektomija p c Madena ir
sal dzin ma ar cit m radik m oper cij m.
sdien s saudz jošas mastektomijas p c Peitija un Madena
uvušas par izv les oper cij m kr ts dziedzera v ža gad jumos.
Paplašin tu mastektomiju p c Urb na (Urban), kad reiz ar
kr ts dziedzeri, kr šu musku iem un paduses limfmezgliem iz em
ar da u kr šu kaula kop ar li, III un IV ribas skrieme iem un
parastem liem limfmezgliem, vairs nepielieto.
Staru terapija.
Staru terapija ir kr ts v ža kombin tas un kompleksas
terapijas sast vda a. Pielieto distances gammaterapiju, line ro
pa trin to un tro elektronu terapiju. Staru terapiju lieto pirms vai
c oper cijas, ret k - past gi.
c kvadrantektomijas ar paduses limfadenektomiju kr ts v ža
agr nas stadijas gad jum lieto distances gammaterapiju: summ
deva uz kr ti l dz 50 Gy, lokaliz ti uz audz ja ložu - 15 -20 Gy; uz
re ion laj m zon m - 40-45 Gy
13. att ls. Parasta mastektomija p c Madena.
(vienreiz deva - 2 Gy). Staru terapiju v ža agr naj stadij p c
mastektomijas parasti nelieto, iz emot gad jumus, kad v zis
lokaliz ts medi li vai centr li, kad tiek apstaroti iekš jie kr ts
limfmezgli (vid ji 45 - 50 Gy).
Citos gad jumos p c mastektomijas summ p coper -cijas
staru terapijas deva uz r tu ir 50 Gy, bet apstarošanas vienas
frakcijas deva - 2 Gy. Starojuma laukos parasti ietver ar
virsatsl gas kaula, zematsl gas kaula un paduses rajonu. Summ
deva uz re ion laj m zon m - 46 Gy. Medi las audz ja
lokaliz cijas gad jum papildus tiek apstaroti iekš jie kr ts
limfmezgli (vid ji 45 - 50 Gy).
Pirmsoper cijas staru terapiju (dinamisk frakcion šana)
pielieto reti un to iesaka, piem ram, dif zi infiltr ta audz ja
gad jum . Summ deva uz kr ti - 27 GY (vienreiz deva
- 2 Gy); summ deva uz supraklavikul ro zonu un padusi
- 22,5 Gy (vienreiz deva - 4,5 Gy). T s rezult var samazin t
audz ja masu un tad veikt oper ciju. Pirmsoper cijas staru
terapijas lietder ba oper jama kr ts v ža gad jum ir apšaub ma.
Past ga staru terapijas kursa summ deva uz kr ti ir 60-70
Gy (vienreiz deva - 2 Gy) un uz re ion laj m zon m - 36-46 Gy
(vienreiz deva - 2 Gy).
Staru terapiju izmanto ar prets pju nol kos, ja ir metast zes
kaulos.
mijterapija.
Kr ts v ža gad jum mijterapija ir kompleks s terapijas
sast vda a. Papildus mijterapiju lieto, ja v ža metast zes konstat
re ion lajos limfmezglos (visos N+ gad jumos), k ar , ja prim rais
audz js ir liel ks par 2 cm (T2_4). To ieteic ar sieviet m v ža
agr stadij (T-|N0 M0) ar individu li paaugstin tu risku, piem ram,
ža medi la lokaliz cija, zema audz ja š nu diferenci cijas
pak pe, v ža š nu inv zija asinsvados, estrog nreceptoru negat vs
audz js.
Papildus mijterapiju ieteicams s kt ne v k k 6 ned as p c
oper cijas. M sdien s kr ts v ža rst šan lieto po-li mijterapiju,
vienlaic gi izmantojot 3 vai 4 prepar tus ar
200
 KR T S DZ I E DZ ER A SL IM BAS IRUR IJA

daž du Iedarb bas meh nismu, piem ram, CMF: ciklofosfa-m ds +
metotreks ts + 5-fluoruracils. Adjuvanta mijteraplja nov rš
metast žu veidošanos oper taj kr un apk rt jos limfmezglu
baseinos, k ar m kstajos audos. Kursu parasti atk rto p c katr m
4 ned m - 6 kursi apm ram 6 m nešos. Inoperabla kr ts v ža
gad jumos, kad v ža raksturs nepie auj oper ciju, rst šanu ies k
ar mijterapiju (neoadju-vanta terapija). Daudzos gad jumos
neoadjuvantas terapijas rezult var iev rojami samazin t audz ju
masu un tad veikt oper ciju.
Poli mijterapiju veic ar inoperablos kr ts v ža gad jumos, kad
oper ciju nepl no. Pamat tie ir antracikl nus saturošie kursi,
piem ram, FAC(5-fluoruracils + doksorubic ns + ciklofosfam ds).
Antracikl nrezistences gad jumos pielieto treš s l nijas
prepar tu - taksolu.
Hormon terapija.
Hormon terapija ir kr ts dziedzera v ža kompleks s
terapijas sast vda a. Monoterapiju ar hormon liem prepar tiem
izmanto oti reti, tikai speci los gad jumos. Lai spriestu par
hormon s terapijas lietder bu kr ts v ža gad jum , v ža audos
nosaka estrog nu (ER) un progesterona (PR) re-ceptori.
Hormon s terapijas veidi ir sekojoši:
1. i r u r i s k a o v a r e k t o m i j a . Metodi lieto in-
dividu li. Indik cijas ovarektomijai var b t receptoratkar gs III -IV
stadijas v zis sieviet m premenopauzes un perimeno-pauzes
vecum , paši, ja ir slikti prognostiski faktori vai k da paral la
ginekolo iska patolo ija, k ar sieviet m perimeno-pauz
vecum infiltrat vi t skainas v ža formas gad jumos.
2. O l n c u a p s t a r o š a n a . rst šanas kurss - 6 ne-
as. Metode ir maz k efekt va, pielieto ret k.
3. M e d i k a m e n t o z a hormonter apija. K 550.
pamatprepar tus lieto antiestrog nus: tamoksif ns (tamof ns,
nolvadeks) un toremif ns (farestons). Tamoksif ns dod paši la
bus kl niskos rezult tus slimniec m p c menopauzes un ja au
dz js satur stero dreceptorus (ER +; PR +). Tamoksif na terapi
ju ordin vid ji 3-5 gadus, pamat 20 mg katru dienu. B tisku
blakusefektu praktiski nav.
otras rindas hormonterapiju lieto aromat žu inhibi-torus
(orimetens, lentarons, arimideks) vai gestag nus. Aromat žu
inhibitorus ordin slimniec m ar metast tisku kr ts audz ju
perimenopauz un postmenopauz vecum vai p c
ovarektomijas.
alternat vu irur iskai ovarektomijai un oln cu apstarošanai
KR TS DZIEDZERA V ZIS V RIEŠIEM
Kr ts dziedzera v zi v riešiem atrod reti (0,4 - 0,8 % uz 100
000 iedz vot ju). Kr ts v ža att st bu v riešiem nosaka iedzimt bas
faktori, atk rtotas kr šu traumas, ilgstoša estrog nu lietošana,
vielmai as trauc jumi u.c. Slim ba norit agres k nek sieviet m,
jo audz js atrodas tuv k kr šu kurvim un agr k rada metast zes.
rst šana analoga k kr ts v zim sieviet m.
KR TS DZIEDZERA SARKOMA
Kr ts dziedzera sarkoma (sarcoma glandulae mommae) -
neepiteli ls audz js, kas sastopams iev rojami ret k par v zi (1%
gad jumu). Sarkoma aug daudz tr k un izraisa agr nu audu
sabrukumu. Metast zes izplat s limfog un hemato-g ce .
rst kompleksi - t pat k karcinomas.
Literat ra
1. Balti a D. Fibrocistisk mastop tija // Latvijas rsts, 1996; 7/8: 496-504.
2. Diagnozes noteikšanas un rst šanas standarti onkolo ij / Emzi š D.
(red). - Latvijas Onkolo ijas centrs, 1998. - 240.-246.lpp.
3. Durst J. Operative Behandiung der Brustdr zenerkrankungen //
Chirurgische Operationslehre / Rohen J.W. - Stuttgart, New York: Schattauer,
1991. -S.213-228.
4. Oli a A. Labdab gas kr ts slim bas // Latvijas rsts, 1992; 2:405-407.
5. Textbook of surgerv: the biological basis of modern surgical practice / Ed.
by D.C. Sabiston, Jr. - 16th ed. - Philadelphia: VV.B.Saunders, 2000. - P.510-
6. Sos rs V., Stirna D. Kr ts v zis kl niskaj praks . - R ga, 1995.
7. Slosberga I. Vizu s izmekl šanas metodes kr ts slim bu diagnostik //
Latvijas rsts, 1993; 4:353-354.
8. Utkins V. Kl nisk irur ija. R ga: Zvaigzne, 1992. - 41.-52.lpp.
9. Vikmanis U., Šili š L Kr ts v ža epidemiolo ija, diagnostika un prognos-
tiskie faktori // Latvijas rstu Žurn ls, 1997; 3:24-28.
10. Volkolakovs J. Visp irur ija. - R ga: Zvaigzne, 1985. - 248.-250.lpp.
11. AflaMHH A.A. Amac nnacTHMecKnx onepau,nw Ha rpvflHOfi dernce c ncnonb-
30BaHneM 3HflonpoTe30B. - MocKBa: Mnp nccKVCTBa, 1994. - C.59-66.

šobr d plaši pielieto LHRH analogus (Zoladeks). LHRH analogi 12. KvnaKOB A., Ky3HH M., UJKpo6 O. XnpyprnHecKne 6one3Hn. - 2-e H3fl. -
blo hipofizes FSH un LH (efekt vi samazina cirkul jošo estrog nu MocKBa: Meflnu.nHa, 1995. - C.38-59.
meni organism ), ietekm jot estrog nu un progesteronjut gas
ža š nas. Prepar tu lieto k "depoprepa-r tu" 1 reizi 28 dien s.
Prepar ts ir efekt vs progres joša kr ts v ža rst šan slimniec m
premenopauz period .

Prognoze.
Latvij piecu gadu dz vildze pacient m ar kr ts dziedzera v zi
ir 61 - 62 %. Slim bas gaitas prognozi nosaka daž du faktoru
kopums. Kl niskaj praks svar kie no tiem ir:
• re ion lo limfmezglu st voklis;
• prim audz ja lielums (N);
• estrog nreceptoru st voklis;
• menopauz lais st voklis.
Slim bas prognozi nosaka ar t di faktori k apk rt jo kr ts
dziedzeru audu, asinsvadu, limfvadu infiltr cija ar malign m š m,
liels audz ju š nu skaits S-f , onkog ni, c-erb vai HER-2/neu.

201

201
 IRUR IJA KR ŠU K UR V J A UN P L E I R A S S L I M B A S

3.4. KRUSU KURVJA UN PLEIRAS
SLIM BAS
G. Ambalovs
ANATOMIJA UN FIZIOLO IJA
Ar terminu "kr škurvis" (ar "torakss, ribenis", lat n. tho-rax)
apz kr šu dobuma skeletu, kas atrodas starp kaklu un v deru.
Kr šu dobumam (cavum thoracis) ir priekš , s nu un
mugur siena, ko veido kr škurvja skelets un m kstie audi, un
apakš siena, ko veido diafragma (diaphragma). Kr šu dobuma
augš da a bez noteiktas robežas p riet kakl , jo daži kr šu
dobuma org ni atrodas kakla apvid .
Kr šu kurvi (thorax) veido ribas, kas mugurpus savienojas ar
kr šu skrieme iem, bet priekšpus - ar nep ra kr šu kaulu.
Kr šu kauls (sternum) sast v no trim da m: augš da a -
rokturis (manubrium), vid - ermenis (corpus) un apakš
pveida izaugums (processus xiphoideus).
Kr šu dobumam (cavum thoracis) ir divas atveres: augš
(apertura thoracis superior) un apakš (apertura thoracis
inferior). Abu atveru plaknes nav sav starp paral las; to priekš s malas
konverg : augš s atveres plakne v rsta sl pi uz priekšu, turpretim
apakš s atveres mugur mala atrodas zem k par priekš jo.
Apakš s atveres priekš jai malai ir le veid gs izgriezums (angulus
infrasternalis), ko veido kr šu kaula apakšas le is; t centr atrodas
zobenveida izaugums.
Spraugas starp rib m sauc par ribu starp m (spatia intercostalia).
Kr šu kurvja forma ir olveida, augšgals tam šaur ks un apakšgals
plat ks, pie tam abi gali noš elti sl pi: augš jais no priekšpuses un lejas uz
mugurpusi un augšu, bet apakš jais pret virzien . Bez tam kr šu kurvis ir
nedaudz saspiests no mugurpuses uz priekšpusi. Priekš siena, ko veido
kr šu kauls, ir ka par mugur jo, kur ietilpst mugurkauls.
Kr šu kurvja forma un lielums individu li diezgan stipri vari (sk. 1.att).
Iev rojot to, ka kr šu kurv atrodas dz bai tik svar gi org ni k sirds un
plaušas, š m vari cij m ir liela noz me fizisk s att st bas nov rt šan vai
konstit cijas tipa noteikšan . Sievietes kr šu kurvis parasti ir ks un
noapa ot ks nek v rieša kr šu kurvis, k ar vair k noapa ots apakšda .
Parasti izš ir tr s kr šu kurvja tipus: plakano, cilindrisko un
konusveida.
P l a k a n a j a m t i p a m priekš siena st v gandr z vertik li; no
priekšpuses kr šu kurvis izskat s saplacin ts, apakš s ribas liekas stipri
noliektas, kr šu kaula apakšas le is šaurs.
C i l i n d r i s k a j a m t i p a m priekš kont ra ar ir vertik la, ta u
kr šu kurvis neizskat s šaurs k plakanajam, bet gan plats; skatoties no
priekšas, tam ir vienm gi ieapa a forma, ribu sl pums un kr šu kaula
apakšas le is ir taisns.
K o n u s v e i d a t i p a m priekš kont ra ir sl pa, pie tam apakš
da a, sal dzinot ar augš jo, liekas padodamies uz ru; ribu sl pums ir mazs,
kr šu kaula apakšas le is - plats.
Ribstarpas (spatia intercostalia). Ribstarpu topogr fijai ir praktiska
noz me, jo caur t m izdara pleiras dobuma punk-cijas, torakostomijas un
griezienus, lai piek tu kr šu dobuma org niem. Kr škurvja augšda un
- apakšda ribstarpas ir

1. att ls. Kr šu kurvja

anatomiskie varianti.

1 - norm ls variants (plakanais tips).
Pieaugušam cilv kam kr škurvja later lais
diametrs ir liel ks par priekš ji mugur jo
diametru;
2 - mucveida kr škurvis (cilindriskais tips). -
palielin ts priekš ji mugur jais diametrs. Š
forma var b t k norma jaundzimušo period .
Pieaugušiem cilv kiem sastopams hronisku
plaušu patolo iju gad jumos;
3 - "kurpnieka" kr škurvis (pectus
Excavatum). Rakstur ga kr škaula lejas
da as iespiešan s uz iekšu;
4 - pectus Carinatum. Kr škauls izvirz ts uz
priekšu, palielin ts priekš ji mugur jais
diametrs;
5 - traumatisks kr škurvis. Gad jum , kad ir
lauztas ribas, kr škurvja kust bas elpošanas
laik ir paradoks las: ieelpojot
kr škurvis ievainojuma viet ievelkas, izelpojot -
iztaisnojas. Izvelv tam kr škaulam pievienotie
kaulu skrimš i ir atsl bin ti;
6 - kifoskilozais kr škurvis. Kr škaula deform cija
ir mugurkaula nepareizo izliekumu un rot cijas
.

202

202
 KR ŠU K UR VJ A UN P L E I R A S S L I M B A S IRUR IJA

kas un plat kas nek vidusda . Visplat kais ribstarpu posms ir diafragm pleir (pleura diaphragmatica). Apvidos, kur robežojas
uz robežas starp ribu kauliem un skrimš iem, visšaur kais - pariet s pleiras da as, izveidojas pleiras kabatas: ribu un š irtnes
priekšpus . (recessus costodiaphragmaticus) un ribu un videnes kabata
Ribstarpu musku i. j i e ribstarpu musku i (mm. (recessus costomediastinalis). Kr škurvja augš s atveres apvid
intercostales externi) kas no ribu pauguri iem un iet l dz ribu pariet pleira veido pleiras velvi (cupo-la pleure).
skrimš u s kumam, no kurienes tie t k l dz kr škaulam turpin s k Pleiras robežas (sk. 2.att).
bl va c pslaina ribstarpu membr na. jo ribstarpu musku i un
membr na s kas no katras ribas (iz emot XII ribu) apakš s malas
uz rpusi no rievas, virz s uz leju un priekšu un piestiprin s pie
zem k esoš s ribas augš s malas.
Ribstarpu i e k š j i e musku i (mm. intercostales interni)
aizpilda ribstarpas no kr škaula l dz ribu le iem, t k to viet
izveidojas iekš ribstarpu membr na. Iekš jo ribstarpu musku u
un membr nas š iedras s kas no katras ribas (iz emot I) augš s
malas, virz s uz augšu un priekšu un piestiprin s pie augst k
esoš s ribas apakš s malas iekšpus no t s rievas.
Kr šu š r s m u s k u l i s (m. transversus thoracis)
atrodas uz kr škurvja priekš s sienas virsmas. Tas s kas no
kr škaula š pveida izauguma (proc. xiphoideus) un erme a
(corpus sterni) mal m zem k par IV ribu, virz s later li un uz augšu
un piestiprin s uz robežas starp ribu skrimš iem un kauliem no II l dz
VI ribai.
Art rijas.
Ribstarpu mugurpuses art rijas (aa. intercostales post.): pirmie
divi p ri atiet no virsl psti as art rijas zara - ribstarpu augst s
art rijas (a. intercostalis suprema), visi p jie p ri -no kr šu aortas.
Zemribas art rija (a. subcostalis) iet gar XII ribas apakš jo malu.
Augst kr škurvja art rija (a. thoracica suprema), kas
sazarojas I un II ribstarpas musku os, atiet no paduses art rijas.
Kr škurvja iekš art rija (a.thoracica interna) kas no
zematsl gkaula art rijas (a.subclavia) apakš s virsmas un iet uz
leju gar kr škurvja iekš jo sienu, š rsojot ribu skrimš us no I dz VII
ribai 10 - 25 mm att lum no kr škaula malas.
nas. Kr škurvja sienas v nas parasti pavada atbilstoš s
art rijas.
Kr škurvja sienas dzi o v nu pinumu veido mugurpuses
ribstarpu v nas (vv. intercostales posteriores). s iepl st augš
dobaj v .
Nep ra v na (v.azygos) ir lab s jostas v nas (v. lumbalis
ascendens) turpin jums, t iet uz augšu pa kr šu skrieme u
erme u labo pusi un atrodas aiz bar bas vada pa labi no aortas.
Pusnep ra v na (v. hemiazygos) atrodas kreisaj pus un
visum ir analoga nep ra v nai, VI - IX kr šu skrieme a l men
pagriežas uz labo pusi, krusto mugurkaulu aiz aortas, bar bas vada
un kr šu limfvada un iepl st nep ra v .
Nervi. Kr škurvja sienu inerv muguras smadze u kr šu nervi
(nn. thoracici). Kr šu nervu ventr lie zari - ribstarpu nervi (nn.
intercostales) - iet pa ribstarp m kop ar asinsvadiem. Šie zari
anastomoz ar simp tisko stumbru.

PLEIRA

Kr šu dobuma (cavum thoracis) ab s pus s ir seroz s pl ves -

pleiras maisi, kuros atrodas plaušas. Pleiru iedala plaušu jeb
viscer laj pleir vai lap (pleura pulmonalis, s. vis-ceralis) un
pariet laj pleir vai lap (pleura parietalis). Starp ab m pleiras
lap m atrodas pleiras dobums (cavum pleurae). Norm los
apst os tas atg dina kapil ru spraugu.
Plaušu pleira no vis m pus m nosedz plaušu, ieliecoties ar
plaušu spraug s. Plaušas saknes apvid plaušu pleira robežojas ar
pariet lo pleiru, veidojot plaušas saiti (lig. pul-monale).
ParSet pleira nosedz videnes org nus, ribe a sienu un
diafragmu. Atbilstoši tam pariet pleira iedal s videnes (pleura
mediastinalis), ribu (pleura costalis) un š irtnes jeb

203
203
 IRUR IJA K R U S U K U R V J A UN P L E I R A S S L I M B A S

No pleiras kupolu galotn m pariet s pleiras robežas virz s tošan s no plaušas dzi uma uz virspusi notiek past gi, to regul
uz atsl gkaula un kr škaula loc tav m un aiz t m nolaižas sl pi uz kr škurvja un plaušu elpošanas kust bas. Jo liel ka fizisk piep le
leju gar kr škaula roktura mugur jo virsmu. S kot no kr škaula un dzi ka elpa, jo pieaug transud ta daudzums. Vienlaikus pieaug
le a, pleiras robežas iet paral li viena otrai uz leju l dz IV ribu uzs kšan s caur pariet lo plei-ru. Ieelpas un kr škurvja
skrimš u piestiprin šan s viet m pie kr škaula. T k t s att lin s izplešan s laik pie rib m kompakti piestiprin s pleiras da as
viena no otras, pie tam nesimetriski. Kreisaj pus pleiras priekš nemain s; starpribu pleira, t pat k diafragm pleira, uz kuras
robeža virz s sl pi uz leju un later li, š rsojot VI ribas skrimsli, atrodas "l kas", plaši izstiepjas, radot šais zon s mikrovakuumu.
non k l dz kr ts dziedzera l nijai un p riet apakš robež . Izelpas laik , kad saplok ieelp izstiept pleira, taj sakr jies
di IV un V ribstarpa pie kr škaula kreis s malas paliek bez idrums, pateicoties pleiras sl doš m kust m, tiek iespiests
pleiras. Labaj pus pleiras priekš robeža, s kot no IV ribas "l s". Zem kaj s pleiras da s ies kšanas pak pe un
skrimš a piestiprin šan s vietas pie kr škaula, virz s uz leju un transud cijas intensit te ir liel ka. Ja ir tikai mikroskopisks š idruma
non k l dz VI ribas piestiprin šan s vietai pie kr škaula, kur p riet sl nis, kas nodrošina pleiras viscer s un pariet s lapi as ciešu
apakš robež . kontaktu, veidojas vienots funkcion lais komplekss- "kr škurvis -
di kr škurvja priekš sien izveidojas divi tr sst ri, pariet pleira - viscer pleira - plauša". Šo funkcion lo vienot bu
kurus nesedz pleira: area thymica un area pericardiaca. izjauc plaušas pastiprin ta š idruma transudacija, vai "l ku"
Pleiras apakš robeža labaj pus š rso VI ribu pa blok des d kr tas gaisa, asins un hiloz š duma l menis, kas
parastern lo l niju, VII ribu pa kr ts dziedzera l niju, VIII ribu pa atvirza lapi as vienu no otras, maina pleiras dobuma spiediena
priekš jo paduses l niju, IX ribu pa vid jo paduses l niju, X ribu pa gradientus un var stimul t liek š idruma uzkr šanos.
mugurpuses paduses l niju, XI ribu pa l psti as l niju un XII ribu pa
paravertebr lo l nju. Kreisaj pus pleiras apakš robeža atrodas KR ŠU KURVJA TOPOGR FISK S L NIJAS
par vienu ribu zem k. (sk. 3. un 4. att.)
Pleiras mugur robeža projic jas gar mugurkaula skrieme u
erme iem. Lab s puses pariet s pleiras apakš robeža 3. att ls. 1 2
mugurpus ir VIII - IX kr šu skrieme a l men .
Pleiras kl nisk fiziolo ija.
Pleirai ir liela noz me, jo t organiz jo elpošanu un
nodrošina norm lu plaušu respiratoro funkciju. Tai ir paša noz me
visa elpošanas akta biomeh nik , kas seviš i skaidri v rojams
plaušu patolo iskajos procesos.
Negat vajam spiedienam, kas ieelpas laik vienm gi iz-
vietojies vis br vaj pleiras telp , ir b tiska loma kr škurvja sienas
pies coš darb ; tas iespaido asins un limfas teci plauš s, k ar
sirds un asinsvadu sist mas darb bu. L dzko šis spiediens z d
(piem ram, uzkr joties š idrumam vai gaisam), tiek izjaukta ne tikai
elpošanas biomeh nika, bet pazemin s ar pleiras k barjeras
iesp jas. Pleira aizsarg organismu no toksisk m viel m, kas
rodas, ja trauc ta elpošanas sist mas vai viet jo audu vielmai a.
Pariet s un viscer s pleiras lapi as ir vienotas sav barjeras
funkcij , kas cieši saist ta ar intrapleir š idruma cirkul ciju. Abas
pleiras lapi as savu barjeras jeb aizsargfunkciju veic ar bezš nu
strukt m (t. sk. ar elastisk m un kolog m š iedr m), mezot lija
un asinsvadu š nu elementu, k ar iekaisuma gad jumos šurp mig-
jošo š nu elementu pal dz bu. Šais elementos var ierindot gan
retikul s š nas, gan no t m izveidojušos histoc tus ar augstu
adsorb još m, fagocit m un detoksic još m paš m.
Lai gan fiks to kust go pleiras š nu aizsargdarb ba uz
mikroorganismiem iez jas diezgan skaidri, neapšaub ma ir ar
pleiras bezš nu vielas noz me. Serozo apvalku retikul s š iedras, Priekš vidusl nija (linea mediana anterior) - atbilst kr škaula
kas no virspuses nospriegotas, sav smalkš nu t kl aiztur audu vidum vertik virzien - 1.
idrumu, kad tas s k izdal ties pastiprin ti. Mezot lija baz Kr škaulaj nija (linea sternalis) - iet gar kr škaula malu - 2.
membr na ar t s amorfo starpš nu vielu var darboties k sp gs Parastern l nija (linea parasternalis) - iet pa vidu starp
filtrs, kur paliek un uzkr jas vielmai as produkti. Retikul ro audu kr škaula l niju un atsl gkaula vidusl niju - 3.
submezoteli lais sl nis veic reakt vo un aizsargfunkciju mezot lija Atsl gkaula vidusl nija (linea mediodavicularis) - iet caur
deskvam cijas un dekompleks cijas, k ar pieaugoša pleiras atsl gkaula vidu - 4.
Kr ts dziedzera l nija (linea mamillaris) - iet caur kr ts zirn ša
iekaisuma procesa gad jum . Tieši šis sl nis, pateicoties savam
vidu.
plastiskumam, pal dz izol t infekcijas per kli un ierobežo t izplat bu
Paduses priekš l nija (linea axillaris anterior) - iet caur
pleiras telp . Pleiras saistaudu strukt m ir izš iroša noz me
paduses bedres priekš jo malu.
imuno-lo isk s aizsargreakcij s. Paduses vid l nija (linea axillaris media) - kas no paduses
Parastos apst os pariet pleira ir reduc ta barjera taj bedres dzi punkta.
esošo "l ku" d , kas atvieglo ies kšanos no pleiras spraugas. Bet, Paduses mugur l nija (linea axillaris posterior) - iet caur
tikl dz s kas iekaisums, uz pleiras virsmas nogulsn jas fibr na paduses bedres mugur jo malu.
rtas, "l kas" aizveras un t s barjeras funkcijas pieaug. Pleiras psti as l nija (linia scapularis) - iet caur l psti as apakš jo
barjeras funkcija cieši saist ta ar pleiras iekš š idruma cirkul ciju. st ri - 5.
Viscer pleira produc pleir lo š idrumu, kas nemit gi Paravertebr l nija (linea paravertebralis) - iet pa vidu starp
papildin s no mikroasinsvadu zonas. Audu š idruma p rvie- mugurkaula un l psti as l niju - 6.
Mugurkaula l nija (linea vertebralis) - iet pa skrieme u š rsiza-
204 ugumu.
Mugurpuses vidusl nija (linea mediana posterior) - atbilst
mugurkaula skrieme u smailajiem izaugumiem - 7.

204
 KR ŠU KURVJA UN P L E I R A S S L I M B A S IRUR IJA

6. att ls. Krusu kaula kust bas sh ma.

IZMEKL ŠANAS METODES

Fizik s izmekl šanas metodes (sk. 7. un 8.att.):

• apskate,
4. att ls. Kr škurvja topogr fisk s l nijas (no mugurpuses). • palp cija,
• perkusija,
KR ŠU KURVJA KUST BAS (sk. 5. un • auskult cija.
6.att.)

Elpošanas kust bas notiek, rib m p rmai us pace oties un nosl dot; kop
ar t m kustas ar kr šu kauls.
Ieelpojot ribu mugur jie gali griežas ap asi, kura iet sl pi ribas kakli a
gareniskaj virzien ; t k ribas novietotas sl pi uz priekšu, to priekš jie gali
pace as un kop ar kr šu kaulu att lin s no mugurkaula; kr šu kurvis
paplašin s priekšas un muguras virzien . Tai paš laik griešan s ass sl
virziena d ribas aizvirz s ar uz s niem, t c k st liel ks ar kr škurvja
ersizm rs. Ribu skrimš iem ir liela noz me elpošanas kust s. Rib m
pace oties, skrimš u le u izliekums iztaisnojas, loc tav s starp tiem un kr šu
kaulu notiek kust bas, un p c tam ar paši skrimš i izstiepjas un sagriežas.
Beidzoties ieelpai, ko sauc par musku u aktu, ribas nosl d uz leju, un tad
kas izelpa.

7. att ls. Fremitus pectoralis noteikšanas vieta.

a - no priekšpuses, b - no mugurpuses.

5. att ls. Ribu kust bas asis 8. att ls. Sal dzin jumu perkusijas vietas.
a - no priekšpuses, b - no mugurpuses.

205

205
 IRUR IJA K R Š U K U R V J A UN P L E I R A S S L I M B A S
Rentgenolo isk s izmekl šanas metodes.
Rentgenolo isko izmekl šanu parasti s k ar rentgeno-skopiju
(plaušu caurskati) un rentgenogr fiju.
R e n t g e n o s k o p i j a ir kr škurvja izmekl šanas pirmais
posms. T s priekšroc ba ir iesp izmekl t pacientu daž s Citolo isk izmekl šana.
projekcij s, daž s plakn s, vienlaikus nov rojot ar funkcion s
izmai as (diafragmas ekskursijas un plaušu pnei-matiz cijas
izmai as elpojot, patolo isku aiz nojumu p rvietošanos klepojot
utt).
R e n t g e n o g r f i j a noteikti j izdara div s projekcij s -
(a-p) anterior-posterior un (l-l) latero-lateralis projekcij . Tas auj
spriest, vai patolo isk s p rmai as plauš s ir lok las vai dif zas.
Bieži ar šiem izmekl jumiem pietiek, lai noteiktu gal go diagnozi.
T o m o g r f i j a ir speci la metode, ar kuras pal dz bu var
izmekl t org nu sl us daž dzi um . Sal dzin jum ar
parastaj m rentgenogramm m tomogrammas dod plaš ku
inform ciju par patolo isk m p rmai m plaušu later laj da un
saknes apvid , k ar pal dz prec k diferenc t dobumus,
patolo isko veidojumu strukt ru un bronhu l menu.
D a t o r t o m o g r f i j a . Ar šo metodi ieg tie kr škurvja
un t org nu š rsgriezuma sl u att li ir seviš i skaidri.
Skait ot jtomogr fija labi par da patolo isko veidojumu attiec bu
pret kr škurvja sienu un dod iesp ju diferenc t pleiras audz ju no
pleiras salipumiem vai norobežota š idruma, labi lokaliz t apa us
veidojumus, palielin tus limfmezglus plaušu sakn un viden .
B r o n h o g r f i j a ir speci la metode bronhi "koka" att la
ieg šanai. Vispirms bronhos ievada kontrastvielu, bet p c tam
izdara rentgenogr fiju daž s projekcij s. Bronhogr fija indic ta
tad, ja ir dati par bronhekt m, dobumu abscesiem, bronhu
tain m p rmai m (stenoze), k ar tad, ja ir aizdomas par
audz ju.
A n g i o g r f i j a ir plaušu asinsvadu kontrastizmekl -šana.
var b t vai nu visp ja, vai ar selekt va, kad izmekl k du
noteiktu asinsvadu.
B r o n h i l o a r t r i j u a n g i o g r f i j u izdara tad, ja
nav zin ma plaušu asi ošanas (asins sp aušanas) etiolo ija un
lokaliz cija. Bronhi lo art riju angiogr fiju izmanto ar rstniecisk
nol ~ boj s art rijas tromboz šanai vai em-boliz cijai.
A u g š j o k a v o g r f i j u lieto, ja ir aizdomas par
audz ja ieaugšanu augš dobaj v .
P n e i m o m e d i a s t i n o g r f i j a ir videnes rentgen-
izmekl šana, ievadot videnes saistaudos apm ram 500 m! g zes
(sk bekli). Šo metodi lieto videnes vai t s blakusorg nu patolo isko
procesu diferenc šan .
P l e i r o g r f i j a ir pleiras dobuma rentgenizmekl ša-na,
ievadot taj kontrastvielu.
Invaz s izmekl šanas metodes.
Invaz s izmekl šanas metodes - torakoskopiju, medi-
astinoskopiju un transtorak lo punkciju - lieto tad, ja ir pašas
indik cijas.
T o r a k o s k o p i j a . Ar t s pal dz bu iesp jams ne tikai
apl kot pleiras dobumu, bet izdar t ar biopsiju un daž das rst-
nieciskas manipul cijas (saaugumu p rdal šanu, fistulu aizl šanu
u.c).
M e d i a s t i n o s k o p i j a ir irur iska oper cija, kas dod
iesp ju apskat t priekš jo videni, bifurk cijas un paratra-he los
limfmezglus, k ar izdar t to ekstirp ciju vai audu biopsiju.
T r a n s t o r a k l o p u n k c i j u izdara, lai no plaušu
perif s zonas veidojumiem, kr škurvja un pleiras ieg tu materi lu
histolo iskai un citolo iskai izmekl šanai. Punkciju izdara
rentgenoskopijas kontrol .
D i a g n o s t i s k u p n e i m o p e r i t o n e j u izveido, lai
diferenc tu diafragm un tai piegu ošajos org nos
206
lokaliz tus patolo iskus procesus. V dera dobum ievada 800 -
3
1000 cm gaisa, kurš sakr jas zem diafragmas kupoliem, radot
gaišu fonu, uz kura iez jas diafragmas un iesp jam veidojuma
kont ras.
Citolo isk izmekl šana p ta atseviš as š nas un š nu
sakopojumus. Materi lu ieg st, sav cot kr pas; bronhosko-pijas
laik izdara bronhu skalošanu un trahejas vai bronhu sienas
aizdom gu vietu nospiedumus, izmanto ar pleir lo vai transtorak lo
punkciju.
KRUSU KURVJA SIENAS AUDZ JI
1 - 2 % no visiem audz jiem un 7 - 8 % no kaulu neo-plazm m
prim ri att st s kr šu kurvja sieni . Visbiež k prim ra
maligniz cija rodas kaulaudos vai skrimš os, parasti šie
jaunveidojumi lokaliz ti rib s. Stem lie audz ji sastopami ret k un
vienm r ir aundab gi.
Attiec ba starp torak s sienas labdab giem un aundab giem
audz jiem ir 50 % : 50 %. No prim riem audz jiem biež k
sastopamas fibroz s displ zijas un hondromas. Izplat kie
aundab gie audz ji ir hondrosarkoma, fibroz histio-citoma,
rabdomiosarkoma, fibrosarkoma un Evinga sarkoma.
K l n i k a . Saslimšanas galvenie simptomi ir s pes un
veidojuma atrade, ta u 10 - 20 % gad jumu š s izpausmes var
neb t. S pošie audz ji gandr z vienm r maligniz jas, p jie tiek
atkl ti k gad juma atrade profilaktiskaj s apskat s vai
rentgenogramm s, kas veiktas traumu d .
Par prim ru kr škurvja sienas jaunveidojumu j dom
atbilstošas anamn zes un fizik s izmekl šanas reiz s, ta u gal go
diagnozi apstiprina rentgenolo isko un histolo isko izmekl jumi
rezult ti. Nepieciešamas ir bio misk s anal zes -s rmain
fosfat ze, kalcija l menis serum , k ar nieru funkcion s proves
(kreatin ns, urea). a raduš s aizdomas par mielomu, j rbauda
olbaltuma elektrofor ze serum .
Prim rs audz js j diferenc no nespecifiska hondr ta (Tiedze's
syndrome), kaulu un skrimš u separ cijas, iedzimtas vai ieg tas
deform cijas (pectus carinatum) un tuberkuloz hondr ta.
Kr šu kurvja sienas audz ja diagnozes preciz šan (seviš i
tad, ja tam ir skrimš u vai kaulaudu cilme) prim ra ir rentgenolo isk
izmekl šana. Hondrosarkomai ir rakstur ga tipiska rentgenolo isk
aina, ta u citiem veidojumiem specifisku simptomu var ar neb t.
Oblig ti ir rentgenolo iskie uz mumi taisn un s nu projekcij ;
savuk rt, lai noskaidrotu, vai audz js sk ris apk rt jos audus un vai
ir izsv dums pleir , veicama datortomogr fija, tom r morfolo isk s
diagnozes noteikšan t nav izš iroša.
Nepieciešami ar citi izmekl jumu veidi, piem ram, ra-
dioizotop metode - mielomas, ribu boj jumu un vair ku
jaunveidojumu gad jumos, a audz js lokaliz ts aksil ro asinsvadu
tuvum vai tiek pl nota torak s sienas rekonstrukcija ar musku u
un kaulu l vera pal dz bu, indic ta angiogr fija.
Histolo isk atrade ir izš iroša diagnozes preciz šan un
terapijas prognoz šan . Materi la ieg šanai izmanto punkci-jas,
inc zijas vai eksc zijas biopsiju, un tas tiek izmekl ts gan ar parasto,
gan im nohistolo ijas metodiku, gan ar elektronu mikroskopa
pal dz bu.
T e r a p i j a s p r i n c i p i . Pacientiem, kam diagnostic ts
kr šu kurvja sienas audz js, vairum gad jumu k kompleks s
terapijas sast vda a tiek veikta irur iska rezekcija. Oper cijas
plašums atkar gs no audz ja veida un tipa: labdab gos rezec
norobežoti, apk rt jos veselos audus neskarot, savuk rt
aundab gu audz ju gad jumos nepieciešama plaša blokveida
rezekcija: "kauls - skrimslis - loc tava". Manubrium stemum un plaša
kr šu kaula boj juma gad jum vienot blok veicama videnes
priekš jo taukaudu, aizkr ts dziedzera un pleiras vai plaušas
rezekcija kop ar ribu loka da u.
206
 KRUSU K URV J A UN P L E I R A S S L I M B A S IRUR IJA

LABDAB GIE AUDZ JI
Fibroz s displ zijas
(kaulu elstas, osteofibroma un fibroz osteoma).
Visbiež k sastopamais audz ju veids, kuru gad jum pacienti
dzas par s m kr škurvja sieni . Audz js var b t prim rs un
izpausties k viens no Albhght'o sindroma simptomiem. Tas
progres l ni un parasti lokaliz ts ribu dors la-j s un later laj s
da s un to apk rt jos audos.
Rentgenolo isko atradni raksturo kortik sl a sabiez jums
un tuberkui sl a Ilze, ta u pamatdiagnozi preciz t iesp jams
vien gi p c eksc zijas biopsijas. Mikroskopiski redzami fibrozi audi,
ar kaulu tuberkul s da as v ji izteikta, nepiln ga mineraliz cija.
r s t š a n a . P c boj rajona rezekcijas saslimšanas
simptomi z d. Recid vi att st s reti.
Eozinof lo granulomu, vadoties p c t s kl niskaj m iz-
pausm m, k ar diagnostikas un terapijas metod m, var uzskat t
par labdab gu audz ju, tom r t nav.
Visbiež k v rojamais saslimšanas simptoms ir s pes.
Rentgenogramm s redzama kortik sl a samazin šan s un
periosta izplat ba, mikroskopisko ainu raksturo histocit ra infiltr cija
ar eozinof lo leikocitozi.
r s t š a n a - irur iska, boj s ribas rezekciju kom-
bin jot ar staru terapiju.
Muguras elastofibroma. Reti sastopams jaunveidojums, kas
parasti att st s l psti as apakš st un noris bez simptomiem,
biež k tiek atkl ts gados veciem pacientiem.
Rentgenogramm redzams ar rib m nesaist ts m ksto audu
veidojums, CT - neiekapsul ta masa zem l psti as. Saslimšanas
kl nisk gaita var atg din t aundab gu audz ju, ja veidojuma masa
saist ta ar musku audiem, ribas vai l psti as periostu.
Histolo iskaj atradn redzamas fibroz s neiekapsul tas
iedras.
r s t š a n a - eksc zija ar sekojošu histolo isko p rbaudi,
lai izsl gtu fibrosarkomu vai desmo do tumoru, kuru gad jum
veicama plaša rezekcija.
Desmo dais tumors parasti att st s plecu vai torak s sienas
musku u fascij , ietverot apk rt jos audus, jaunveidojumam
rakstur ga tendence no fibromatoz s formas p riet fibrosarkom ar
zemu diferenci cijas pak pi. V rojama bieža p coper cijas recid vu
att st ba, t plaša rezekcija vai enukle cija j kombin ar staru
terapiju.
15 - 43 % no visiem ribu labdab gajiem auz jiem ir
hondromas. s biež k sastopamas gados jauniem pacientiem un
parasti lokaliz tas kaulu un skrimŠ audu savienojumu viet s.
Rentgenolo isko ainu raksturo ov li veidojumi ar dif ziem
per veida kalcifik tiem, savuk rt histolo isko -skrimš audi ar
daž du š nu vari cij m. Diferenc t hondro-mu no hondrosarkomas
nav iesp jams ne kl niski, ne rentgenolo iski, t vienm r
nepieciešama plaša rezekcija k hondrosarkomas gad jum .
AUNDAB GIE AUDZ JI
Hondrosarkoma ir visizplat kais prim rais kr šu kurvja
sienas aundab gais audz js (20 - 50 % gad jumu). Liela da a
hondrosarkomu att st s atbilstoši prim ro aundab go
jaunveidojumu tipam, ta u iesp jama ar prim ri labdab gu
veidojumu maligniz cija, kas biež k sastopama pacientiem p c 30
gadu vecuma.
D i a g n o z i preciz , vadoties no irur iskaj terapij ieg
veidojuma morfolo isko izmekl jumu rezult tiem, jo iesp jams
prim biopsijas materi la k dains trakt jums (labdab gs
skrimš audu veidojums).
K l n i s k a j i e m s i m p t o m i e m un rentgenolo is-
kajai atradnei nav izteiktas specifikas. Rentgenogramm redzama
plakano kaulu (sternum, ribu) destrukcija ar vienveid gu m ksto
audu masu; audz ja strukt ra sast v no vair m daiv m.
Atkar no maligniz cijas paz m hondrosarkomas
histolo iski iedala 3 grup s:
• polimorfo š nu,
• celul ro š nu,
• atipisko š nu.
Saslimšana parasti noris l ni. Dz ves ilguma prognoze atkar ga
no audz ja att st bas stadijas, lokaliz cijas un rezekcijas iesp m.
r s t š a n a - irur iska.
Evinga sarkoma (Ewing's sareoma) visbiež k skar jaunus
cilv kus, to konstat 8 - 24 % gad jumu no visiem kr šu kurvja
sienas audz jiem. Galvenais simptoms ir s pes.
r s t š a n a ir kompleksa, taj kombin irur isko, staru un
mijterapiju. P izmanto ciklofosfam du, vin-krist nu,
dosarube nu (adriamic nu) un daktinomic nu.
Fibrosarkom ir aundab gs audz js, kura izplat bas biežums
ir 17 % no visiem kr šu kurvja sienas malignajiem veidojumiem un
vis m m ksto audu sarkom m. T var att st ties gan kaulu
smadzen s (centr fibrosarkom ), gan kaula pl (kortik
fibrosarkom ).
Saslimšanas histolo isko atradni raksturo kolag no š iedru
kl tb tne bez kaulu elementiem.
Ja audz js ir pirmaj stadij , veic plašu irur isku rezekciju,
savuk rt I! un III stadij šo metodi kombin ar staru terapiju.
Rabdomiosarkoma ir skeleta muskulat ras audz js ar strauju
att st bas gaitu, t bieži sastopama b rniem un jauniešiem. Šis
audz js ir viens no izplat kajiem m ksto audu sarkomas veidiem,
kas izraisa kr šu kurvja sienas boj jumu. T k p c staru un
mijterapijas parasti sasniedzams labs efekts, oper cija ir izv les
metode p c abu pirmo izmantošanas.
Citi aundab gie jaunveidojumi. m m ksto audu
sarkom m (liposarkomai, aundab gai fibrohistocitomai, sinovi lo
nu sarkomai, leiomiosarkomai, hemangiosarkomai un
aundab gajai švanomai) ir tendence recidiv t un veidot att las
metast zes; ribu boj jumu var izrais t ar solit ras plaz-mocitomas.
Indic ta radik la irur iska terapija.
KR ŠU KURVJA TRAUMAS
Kr škurvja traumas miera laik ir 8 - 10 % no visiem me-
niskajiem boj jumiem un biežuma zi ie em trešo vietu p c
ekstremit šu un galvas traum m.
Kr škurvja traumatiskos boj jumus iedala tr s liel s grup s:
• Pirmaj grup ietilpst sl gtas kr škurvja traumas bez pleiras
un k škurvja org nu boj jumiem: sasitumi, kr šu kaula l zumi, ribu
zumi.
• Otraj grup ietilpst kr škurvja sl gtie ievainojumi ar pleiras
un kr škurvja org nu boj jumiem. Visbiež k tiek ievainota plauša -
60 % gad jumu; trahejas un lielo bronhu boj jumu nov ro 3,5 - 4 %
gad jumu.
• Trešaj grup ietilpst kr škurvja va jie ievainojumi ar pleiras
un kr škurvja org nu boj jumiem.
KR ŠKURVJA SL GTIE IEVAINOJUMI BEZ PLEIRAS UN
KR ŠKURVJA ORG NU BOJ JUMA
Sasitumi ir kr škurvja das, zem das un musku u boj jumi,
kas rodas daž du priekšmetu iedarb bas rezult . Sasituma
gad jum nov ro asinsizpl dumus iepriekš min tajos audos, lok li ir
pietukums, aps rtums un s gums. S pes pastiprin s palp jot, k
ar izdarot dzi u ieelpu vai kust bas.

207
 IRUR IJA K R Š U K U R V J A UN P L E I R A S S L I M B A S
Visos kr škurvja sasituma gad jumos rentgenolo iski j izsl dz
skeleta boj juma iesp ja.
r s t š a n a . Speci la rst šana nav nepieciešama,
pietiek ar s pes remdinošu l dzek u lietošanu. Pirmaj s 24 stund s
var lietot aukstas aplik cijas.
Kr škaula l zumi sastopami sam reti, apm ram 0,1 - 0,3
% gad jumu no visiem skeleta boj jumiem. Sam rakstur gs šis
traumas veids ir šoferiem transporta katastrof s sakar ar
kr škurvja sp ju triecienu pret st ri. Parasti kr škaula l zuma
gad jum l zuma l nija š rso kr škaulu perpendikul ri t
gareniskajai asij. Š embu l zumus sastop sam reti. Fragmentu
dislok cija parasti ir neliela, pie tam apakš jais fragments gandr z
vienm r ir disloc ts uz mugurpusi. Kr škaula l zuma diagnoze
sam viegla, nereti pal-p jot var taust t š rs m kr škaulam
ejošu rievu.
r s t š a n a . Lok anest zij j izdara fragmentu re-
poz cija. Ja ir š embu l zums un to repoz cija neizdodas, j izš iras
par indik cij m va jai osteosint zei, savienojot fragmentus ar kaulu
šuvi.
Ribu l zumi sastopami 15% gad jumu no vis m skeleta
traum m. Biež k nov ro 6. un 7. ribas l zumus, jo šis kr škurvja
rajons visbiež k tiek traum ts. oti b stami ir 1. ribas l zumi
(apm ram 10% gad jumu no visiem ribu l zumiem), jo bieži tiek
boj ti lielie asinsvadi (a.et v.subdavica), traheja, plaušas galotne un
bar bas vads.
Sam reti ribas l st to skrimš u da , biež k nov ro l zumu
kaula un skrimš a da as savienošan s viet .
Sam b stami ir vair ku ribu l zumi, kas parasti notiek
satiksmes negad jumos, k ar kr tot no liela augstuma vai ja ir
kr škurvja saspiedums.
Rakstur kais un past gi nov rojamais simptoms ribu
zuma gad jum ir s pes l zuma viet , kas pastiprin s kust bu,
dzi as elpas, klepus un š avu laik . L zuma viet var b t
hematoma. a boj ta pariet pleira un plauša, nov ro zem das
emfiz mu.
Visos gad jumos, kad tas iesp jams, j izdara plaušu p rskata
rentgenogramma, kas apstiprina diagnozi un vienlaic gi atkl j
iesp jam s komplik cijas (pneimotorakss, hemoto-rakss).
r s t š a n a . Ribu l zumu rst šanai j t atbilstošai
zuma raksturam un smagumam. Visos gad jumos pirm m k rt m
nov rš s pes. T s nov rš, izdarot paravertebr lu starpribu nervu
blok di ar 1 % novoka na š dumu div s rib-starp s virs un div s
zem lauzt s ribas.
c s pju izzušanas slimniekam j elpo dzi i un vienm gi, lai
samazin tu un likvid tu ribu fragmentu dislok ciju. Tas savuk rt
samazin s s pes p c tam, kad beigsies anest zijas iedarb ba.
Kaula rumb jums izveidojas 3 - 4 ned u laik , slimnieks p c
tam ir darbsp gs.
oti smagos gad jumos (abpus ji daudzu ribu l zumi) j izš ir
jaut jums par operat vu terapiju, fiks jot fragmentus.
psti u l zumi ir apm ram 0,5 % gad jumu no visiem kaulu
zumiem, pie tam biež k nov ro l psti as erme a l zumu, bet
sam reti - t s izaugumu l zumu. Kl niski l psti as l zums
izpaužas ar s m un piet kumu, diagnozi preciz
rentgenogramma.
r s t š a n a . L psti as l zumu rst šanai lieto Dezo
rs jus. Atseviš os gad jumos (ja ir processus coracoideus vai
acromion zumi) var b t nepieciešama osteosint ze.
Sl gtiem kr škurvja sienas ievainojumiem bez pa-riet s
pleiras un kr škurvja org nu boj jumiem pieskait mi ar
tangenci lie kr škurvja šautie un durtie ievainojumi, ret k -
aklie ievainojumi.
Plaši m ksto audu boj jumi kr škurvja sienas ievainojuma
gad jum nereti komplic jas ar sastrutojumiem, kuri lielo musku u
rajon var rad t dzi as flegmonas un abscesus. Kr škurvja sienas
ievainojumi bez pleiras boj juma kl niski izpau-
žas tikai ar ievainojuma br ci un par m, kas saist tas ar to
(s pes, asi ošana). Lai izsl gtu pleiras ievainojumu, visos
gad jumos j izdara plaušu p rskata rentgenogramma div s
projekcij s. Ja rentgenolo isk izmekl šan pleiras dobum atrod
gaisu vai idrumu (pneimotorakss, hemotorakss,
pneimohemotorakss), tad ir kr škurvja ievainojums ar pleiras
boj jumu.
r s t š a n a . Kr škurvja sienas ievainojuma rst šan
vad s no visp rpie emtajiem irur ijas principiem.
Asinsvadu boj jumus kr škurvja sienas ievainojuma gad jum
nov ro sam bieži, paša uzman ba j velt a.sub-clvia, a.thoracica
interna un aa.intercostales boj jumiem. Plaši ct.subclavia
ievainojumi parasti beidzas let li. Neliela ievainojuma gad jum
asi ošana apst jas, un parasti izveidojas puls joša hematoma,
kuras paz mes ir:
- ievainojuma kan ls, kurš nedaudz asi o,
- puls jošs piet kums, reiz m aps rtums un
pseidofluktu cija,
- puls jošas spiedošas s pes piet kuma rajon ,
- pulsa diference uz a.radialis dextro et sinistra,
- asinsapg des trauc jumi attiec gaj zon .
Ar a.thoracica interna boj jumi ir sam b stami izteikt s
asi ošanas d . Šaj gad jum nereti izveidojas plašas zem das vai
mediastin s hematomas. Ja ir pleiras boj jums, tad att st s plašs
un progres jošs hemotorakss.
Aa.intercostales boj jumus parasti nov ro, ja ir durti vai šauti
kr škurvja ievainojumi. Ja boj ta pleira, asi ošanas rezult
att st s progres jošs hemotorakss; asi ošanu uz ru nov ro reti.
A.subclavica boj juma gad jum j uzliek asinsvada šuves vai
izdara art rijas protez šana.
A.thoracica interna boj juma gad jum art riju p rsien ab s
pus s boj juma vietai.
Ja asi ošana no starpribu art rijas notiek uz ru, tad boj juma
viet j izdara ribas rezekcija un attiec s art rijas !i-gat ra
abpus ji boj juma vietai.
KR ŠKURVJA SL GTIE IEVAINOJUMI AR PLEIRAS UN
KR ŠKURVJA ORG NU BOJ JUMU
Pleiras un plaušu boj jumi bieži rodas kr škurvja saspieduma
vai sasituma rezult , kad ribu, kr škaula, atsl gkaula vai l psti as
zuma gad jum asie kaulu fragmenti ievaino pariet lo pleiru, bet
nereti ar viscer lo pleiru un plaušu, p rrauj starpribu asinsvadus.
rezult var izveidotoies hemotorakss, ko nov ro sam bieži.
Plaš ki plaušu audu un viscer s pleiras boj jumi parasti
kombin jas ar pneimotoraksu un plaušas kompresiju ievainojuma
pus . Atseviš os gad jumos spr dziena vi a rad to plaušu
boj jumu rezult var izveidoties ar sl gts v rstu a pneimotorakss,
kas tri var beigties let li plaušas kompresi-jas un izteiktas videnes
dislok cijas d .
Sl gto kr škurvja ievainojumu gad jumos lielie bronhi tiek boj ti
sam reti. Liela kalibra bronha boj jums nereti izraisa v rstu a
pneimotoraksu, kas savuk rt var b t par iemeslu videnes
emfiz mai. Š dos gad jumos gaiss, kas iepl st viden , sam tri
izraisa asinscirkul cijas trauc jumus sirds un ma istr lo asinsvadu
saspiešanas un dislok cijas d .
Kl nisk aina. Par plaušas ievainojumu neatkar gi no
ievainojuma veida un citiem pavadošiem simptomiem var liecin t
das paz mes:
• asins sp aušana (haemoptoe),
• zem das emfiz ma,
• hemotorakss,
• pneimotorakss.
Haemoptoe plaušu boj juma gad jum ir tikai tad, ja asinis
nok st bronhu l men . Ja vienlaic gi ar haemoptoe ir ar
mediastin s emfiz mas simptomi, tad iesp jams sam
208
 KRUSU
liela kalibra bronha boj jums.
Par plaušas ievainojumu ar visceralas un parietalas pleiras
boj jumu liecina subkutana emfiz ma, kas kl niski viegli
konstat jama,
Hemotorakss ir asi ošana un asins uzkr šan s pleiras
dobum . Hemotorakss veidojas, ja ir boj ta plaušas parenh -ma;
ret k tas rodas, ja ir ievainotas ribstarpu art rijas vai kr škurvja
iekš art rija (a.thoracica interna).
Hemotorakss nav konstat jams ne kl niski, ne rentgeno-lo iski,
ja asins daudzums pleiras dobum nep rsniedz 200 ml. Ja
hemotorakss konstat jams ar kl nisk m (perkusija, aus-kult cija),
rentgenolo isk m vai instrument m (pleiras dobuma punkcija)
izmekl šanas metod m, tad pleiras dobum ir sam sp ga
asi ošana. Liela asinsvada boj juma gad jum konstat jami visi
ak tas posthemor iskas an mijas simptomi, k ar elpošanas un
sirdsdarb bas trauc jumi.
Pneimotorakss ir gaisa iek šana pleiras dobum , kas liecina
par plaušas audu un viscer s pleiras boj jumu. Ja gaiss pleiras
dobum iek st liel daudzum , tas izraisa plaušas kolapsu, un
plauša tiek izsl gta no elpošanas. Var b t sl gts, va js un v rstu a
pneimotorakss.
Sl gtais pneimotorakss ir tad, ja pleiras dobum ir gaiss, bet
kr škurvja sien un plaušas audos defekta nav. Va jais
pneimotorakss rodas, ja ir plaša kr škurvja sienas br ce. V rstu a
pneimotorakss izveidojas, ja ieelp caur boj jumu plaušas audos,
bronhos vai kr škurvja sien gaiss iek st pleiras dobum , bet
izelp nesp j izk t . T di ar katru ieelpu pleiras dobum
palielin s gaisa daudzums un plauša tiek saspiesta, bet videne -
disloc ta uz veselo pusi.
Pneimotorakss sl gtu kr škurvja boj jumu gad jumos liecina
par plaušu audu un viscer s pleiras boj jumu. Ja gaisa daudzums
pleiras dobum ir niec gs (100 - 200 ml), tad nereti to kl niski
neizdodas konstat t. Kl niski š dos gad jumos perkutori
konstat jama timp niska ska a, auskult jot elpošanu neizklausa.
Rentgenolo isk izmekl šan konstat gaisu pleiras dobum .
Liels gaisa daudzums pleiras dobum izraisa smagus
elpošanas un sirdsdarb bas trauc jumus sakar ar plaušas kolapsu
un videnes org nu dislok ciju. Min tie simptomi paz d t t p c
gaisa aspir cijas no pleiras dobuma. Galvenie faktori, kas nosaka
kl nisk s ainas patn bas pleiras un plaušu ievainojuma gad jumos
ar sl gtu pneimotoraksu, ir:
- kr škurvja sienas un plaušu boj juma plašums,
- posttraumatisk pleiropulmon šoka pak pe,
- asi ošanas intensit te pleiras dobum .
Neliela hemotoraksa un sl gta pneimotoraksa gad jum
slimnieka visp jais st voklis ir sal dzinoši labs.
Ievainotie ar plašiem plaušu boj jumiem un vid ju vai lielu
hemotoraksu parasti ir smag st vokl .
Rentgenoio iski konstat hidropneimotoraksu ar videnes
novirzi uz veselo pusi un plaušas da ju vai piln gu kolapsu
boj juma pus .
Gaisa iek šana viden - mediastin emfiz ma -
konstat jama lielo bronhu boj juma gad jumos vai ar , ja boj ta
plauša un pleira t s mediastin laj virzien . Perkutori var konstat t
timp nisku vai "kast tes" ska u virs kr škaula tai viet , kur norm li
ir sirds un lielo asinsvadu perkutor pie-sl juma zona.
D i a g n o s t i k a . Sl gto kr škurvja boj jumu diagnostik
izš iroša noz me ir rentgenolo iskai izmekl šanai, ar kuru var
prec zi noteikt, vai pleiras dobum ir gaiss un š idrums (asinis),
plaušas kolapsa un videnes dislok cijas pak pi, k ar mediastin lo
emfiz mu.
Visos gad jumos, kad pleiras dobum ir gaiss vai asinis,
izdara pleiras dobuma punkcija. Tai ir gan diagnostiska
(pneimotoraksa veida un pleiras dobum esoš š idruma rakstura
un daudzuma noteikšana), gan terapeitiska noz me (gaisa un
idruma evaku cijai ar sekojošu plaušas izplešanos).
209
KURVJA UN P L E I R A S S L I M B A S IRUR IJA
K o m p l i k c i j a s . Gad jumos, kad ir sl gts kr škurvja
ievainojums ar pleiras un plaušu boj jumu, iesp jamas š das
komplik cijas:
- strutains pleir ts, ko izraisa pleiras dobum no boj tajiem
plaušu audiem iek uvus mikroflora;
- pneimonija (vec kiem cilv kiem pat neliela plaušu boj juma
gad jum nereti att st s pneimonija);
- plaušu asi ošana (sl gto kr škurvja ievainojumu gad jumos
parasti ir neliela. Izteikt ka asi ošana iesp jama liel ka
asinsvada boj juma gad jum , bet to parasti nov ro jau ievainojuma
br vai ar t t p c ievainojuma).
r s t š a n a . Galven ir konservat terapija. Pnei-
motoraksa un hemotoraksa gad jum j izdara pleiras dobuma
punkcija un j evaku gaiss vai asinis. Va jo pneimotoraksu
iesp jami tri vajag sl gt. Ja slimniekam iest jas pleiro-pulmon lais
šoks, nepieciešama pretšoka terapija: prets pju l dzek i (promedols,
omnopons); asins plazmas, album nu, poligluk na, kompens na un
citu prepar tu p rliešana asinsrites atjaunošanai; pretšoka š dumi;
glikokortiko di.
irur iska rst šana ir indic ta smagas intrapleir las asi-
ošanas gad jum , ja ir ar videnes org nu boj jumi. Oper cija
izdara intub cijas narkoz vienlaic gi ar pretšoka pas kumiem.
c asi ošanas aptur šanas un boj juma nov ršanas
torakotomijas br ci sl dz, atst jot pleiras dobum divas drenas.
KR ŠKURVJA VA JIE IEVAINOJUMI AR PLEIRAS UN
KR ŠKURVJA ORG NU BOJ JUMU
Va jie kr škurvja ievainojumi ar pleiras un plaušu boj jumu
aiz em 8 - 10 % no visiem kara laika ievainojumiem.
Durtiem ievainojumiem rakstur gas gludas ievainojuma malas,
tie ir sam dzi i, vairum gad jumu skeleta boj jumu nav vai ar tie
ir niec gi. Sam bieži tiek ievainoti lielie kr škurvja sienas
asinsvadi. Ja ievainojumi ir dzi i, tad var tikt boj ti ar lielie plaušu
asinsvadi. Plaušu saknes un lielo bronhu ievainojumi parasti
beidzas let li sakar ar mas vu intrapleir lu asi ošanu.
Šautie ievainojumi var b t akli un caurejoši, k ar bez vai ar
va ju pneimotoraksu. Šai gad jum das boj jums parasti ir neliels,
turpret dzi ko kr škurvja sienas audu (fasci-ju, kaulu,
muskulat ras) un plaušu audu boj jumi parasti ir sam plaši. Ar
lielu trumu ejoš lode vai š emba rauj sev l dzi kaulu, ap rbu un
uzkabes gabalus, kas paši izraisa ievainojumus. Bez tam l dz ar
šiem sveš erme iem pleiras dobu ma un plaušu audos nok st
visdaž patogena mikroflora (aeroba un anaeroba), k
rezult p c tam att st s smagi strutojoši iekaisumi pleir un
plauš s.
Kl nisk aina.
Pleiras un plaušu ievainojumiem ar va ju pneimotoraksu
rakstur gi smagi elpošanas un asinsrites trauc jumi ar hi-poks miju,
kas rodas reflektori p c atmosf ras ietekmes uz plaš m receptor m
zon m pleiras dobum .
Va ja pneimotoraksa gad jum nov rojam s paradoks s
ventil cijas b ba ir t da, ka ieelp no saplakuš s plaušas (pnei-
motoraksa pus ) da ji tiek ies kts gaiss veselaj plauš , l dz ar to
ievainojuma puse v l vair k saplok. Izelp da a gaisa no vesel s
plaušas non k ievainot s puses plauš , kura nedaudz izplešas.
da paradoks la ventil cija ar gaisa p rs kn šanu no vienas
plaušas otr samazina sk bek a pieg di organismam., iev rojami
trauc jot ventil cijas funkciju (sk. 9.att.).
Subkut nu emfiz mu va ja pneimotoraksa gad jum parasti
nenov ro. Iz mums ir tad, ja sam šaurs ievainojuma kan ls uz
laiku sl dzas ar asins recek iem (sk. 10.att.). Dažreiz zem das
emfiz ma par s ar p c okl zijas p rs ja uzlikšanas va
pneimotoraksa br cei.
209
 IRUR IJA KR Š U K U R V J A UN P L E I R A S S L I M B A S

9. att ls. Paradoks s ventil cijas sh ma va ja pneimotorak-sa PLEIRAS STRUTAINS IEKAISUMS (STRUTAINS
gad jum . PLEIR TS)

Ja ir ilgstošs ne rst ts serozs pleir ts, tad ir lielas iesp jas izveidoties
strutainam pleiras dobuma iekaisumam. Strutains pleir ts (sk. 11.att.) var b t
prim rs un sekund rs. Prim ru strutainu pleir tu nov ro ret k, un tas ir, ja
strutojošais process, no kura infekcija iek st tieši pleiras dobum , nav saist ts
ar pleiras dobumu un lokaliz jas citur. Prim ru strutainu pleir tu nov ro
strutainas ang nas, ot tu, osteomiel tu, fleg-monu gad jum , k ar p c plaušu
ievainojumiem un plaušu oper cij m, ja izveidojas hemotorakss, kas netiek
savlaic gi evaku ts. Sekund ras empi mas nov ro biež k.

11. att ls. Strutaina pleir ta tipisk s lokaliz cijas.

a - kabataina, b - mediala, c - tot la, d - starpdaivu, e - diafragm la, f -

piesienas, g - apik la.

10. att ls. Zem das emfiz mas att st bas sh ma.

PLEIRAS EMPI MA

Strutainam pleiras iekaisumam (empvema pleurae) rakstur ga strutaina

idruma veidošan s un uzkr šan s pleiras dobum . Slimo biež k vecum no
20 l dz 40 gadiem, ta u slim bu nov ro ar b rniem un vec kiem cilv kiem.
Empi ma parasti ir sekund ra, t rodas sakar ar k du citu strutojošu procesu
organism . Prim ras empi mas var rasties p c traumatiskiem kr škurvja
boj jumiem, k ar p c plaušu oper cij m.
Hemotorakss izveidojas t pat k sl gta plaušu un pleiras
K l a s i f i k c i j a . Pleiras empi mas klasific p c etiolo ijas (skat.
boj juma gad jum . To nekonstat , ja asinis caur plašo kr škurvja
1.tabulu) un strutu lokaliz cijas.
sienas br ci iztek uz ru.
rstu a pneimotoraksa gad jumos intrapleir la spiediena
paaugstin šan s var rad t izteiktu videnes org nu dislok ciju, kas 1. tabula. Pleiras empi mas iedal jms p c etiolo ijas
sam tri izraisa krasus sirdsdarb bas, asinsrites un elpošanas
Eksudata raksturs Izrais ji
trauc jumus. No pleiras dobuma gaiss t k iepl st zem , radot
plašu zem das emfiz mu. Ja savlaic gi netiek uzs kta pareiza Strutains Streptokoki,
rst šana, v rstu a pneimotorakss var b t par iemeslu ievainot pneimokoki, stafilokoki,
vei dr z p c ievainojuma. diplokoki u.c.
rst šana.
Pleiras un plaušu ievainojumu rst šanas pamatuzdevumi ir: Putr ds B. perfringens, B.
• dz bai b stamas asi ošanas aptur šana, aerogenes, B.
• norm las elpošanas atjaunošana, oedematiens, B.
• asinscirkul cijas trauc jumu nov ršana, hvstoliticus
• infekcijas profilakse.
Tuberkulozs Mycobacteha tuberculosis
rstniecisko pas kumu veidu un plašumu nosaka ievainojuma
raksturs.
Jaukts Mycobacteria tuberculosis +
Durtu un šautu ievainojumu gad jum , ja ir lielo kr škurvja strutaina infekcija (streptokoki,
sienas asinsvadu (aa.intercostales, a.thoracica interna, a.et stafilokoki)
v.subclavia) boj jumi un strauji progres joša asi ošana pleiras
dobum , kas rada re lus draudus ievainot dz bai, ir indic ta
neatliekama oper cija - torakotomija un asi ošanas aptur šana. Pleiras empi mas iedal jums pec strutu lokaliz cijas (sk. 12. att.):
Plaušu saknes ievainojumu gad jumos ar ir indic ta ne- I Br s empi mas:
atliekama torakotomija un asi ošanas aptur šana, ja div s stund s 1) tot s,
izdal s vair k par 500 ml asi u. Parasti slimnieka smagais st voklis 2) vid s,
ne auj izdar t plašas oper cijas, t j aprobežojas ar asi ojoš 3) maz s.
asinsvada li šanu. ja slimnieka st voklis at auj, j izdara boj s
plaušu da as rezekcija.
Plaušu un pleiras ievainojumi bez va ja pneimotoraksa un bez
tri pieaugoša hemotoraksa apm ram 50 % gad jumu var tikt
rst ti konservat vi.

210
 KRUS U K U R V A UN P L E I R A S S L I M B A S IRUR IJA

12. att ls. Tot ls (a) un daudzkomeru (b) diplokoki un citi patog nie mikroorganismi.
piopneimotorakss. Patolo isk a n a t o m i j a . Iekaisuma rezult pleiras lapi as
uzbriest un k st du ainas, t m ir pel ga, nel dzena virsma. Mikroskopiski
redz, ka pleiras lapi u endo-t lija sl nis ir nolob jies, konstat hiper miju un
leikocit ro infiltr ciju. Uz virsmas rodas fibr na aplikumi un strutas. Pastiprin ta
asinsrite veicina saistaudu veidošanos, k rezult pleira sabiez . Izteikts
fibroblastisks process s k iez ties 2. slim bas m nes , kuru var uzskat t par
slim bas hronisk s stadijas s kumu.
Kl nisk aina un d i a g n o s t i k a . Atkar no kl nisk s norises
izš ir ak tu un hronisku empi mu.
Ak ta empi ma kas ar augstu temperat ru (38° - 39° C), slimniekam
nereti ir drudzis; slimaj kr škurvja pus ir spiediena vai smaguma saj ta,
pes. Pak peniski, pieaugot ek-sud ta daudzumam pleiras dobum , s pes
izz d, bet sakar ar plaušu elpošanas virsmas samazin šanos palielin s
elpas tr kums, kas izpaužas biež virspus elpošan . Rakstur gs sauss
klepus, pa trin ts pulss, k ar visp ja rakstura s dz bas (nogurums,
nesp ks, sv šana, apet tes tr kums).
Smaga slim bas norise ir ar tad, ja strutas izlaužas uz plaušu audiem,
veidojot pleirobronhi lu fistulu. Slimniekiem ir izteikts elpas tr kums, klepus,
daudz strutainu kr pu.
II Norobežot s empi mas: Objekt izmekl šana auj konstat t gaisu un š idrumu pleiras dobum ,
1) daudzkameru, to daudzumu, lokaliz ciju, k ar sirds un lielo asinsvadu st vok a novirzi.
2) vienkameras (sk. 13. att.): Apskatot slimnieku, slimaj pus redz paplašin tas rib-starpas, nereti
a) apik s, b) baz s, c) starpdaivu, kr škurvja sienas t sku un aps rtumu. Perku-tori eksud ta projekcijas viet
d) paramediastin s, e) piesienas. konstat piesl jumu. Ja virs eksud ta ir gaiss, tad attiec gi konstat
timp nisku ska u. Perkutori var konstat t ar sirds un lielo asinsvadu novirzi.
13. att ls. Pie iras empi mas veidi. Ja strutains pleir ts rodas br pleiras dobum un tam nav tiešas saist bas ar
bronhiem (pleiras dobum nav gaisa), tad š idruma augš robeža veido
parabolisku Elisa-Damuazo l niju. Auskult jot dzird nov jin tu elpošanu, bet,
ja š idrums starp kr škurvja sienu un saspiesto plaušu veido pl nu sl ni, tad
nereti dzirdami trokš i (pleiras berzes troksnis, kre-pit joši, sausi trokš i utt.),
kas saist mi ar plaušu pamatslim -bu. Ja eksud ts veidojas norobežota pleiras
dobuma da , tad atbilstoši eksud ta projekcijas vietai konstat nov jin tu
elpošanu un perkutori - piesl jumu.
14. att ls. Pleiras punkcijas varianti.

1 - apik la, 2 - starpdaivu, 3 - later la, 4 - diafragm la, 5 -

lateroapik la, 6 - mediastin la, 7 - piesienas.

E t i o l o i j a un p a t o e n z e . Etiolo iskie faktori, kas

izraisa empi mu, vibiež k ir iekaisuma rakstura strutojoši procesi
plauš s, kas vair k lokaliz ti plaušu peri-f raj s da s
(pleiropneimonija). Ja ir daivu un segmentu pneimonija, tad bieži rodas
eksud ts pleiras dobum , jo iekaisuma proces tiek iesaist ta blakus
esoš viscer pleira. Pleiras reakciju nov ro pneimonijas paasin juma
k pa-rapneimonisku empi mu.
Plaušu abscesi, seviš i subpleir ias lokaliz cijas, pl stot izdala
strutas pleiras dobum . Empi mas etiolo ij noz me ir bronhekt m,
sastrutojuš m bronhu cist m, plaušu gan-gr nai, septiskiem plaušu
infarktiem, plaušu v zim, ret k t m slim m k plaušu ehinokoks,
plaušu aktinomikoze, sabrucis bar bas vada v zis vai perfor cija.
Ja ir strutainas v dera dobuma un retroperitone s telpas
slim bas, infekcija viegli nok st pleiras dobum , jo past v cieša v dera
augš s da as retroperitone s telpas un kr škurvja sienas limf tisko
sist mu saist ba. Strutainu pleir tu bieži nov ro ginekolo iskas
izcelsmes sepses gad jum . Strutainu pleir tu pieaugušajiem 70 - 90 %
gad jumu visbiež k izraisa streptokoki, ret k stafilokoki, pneimokoki,

211

211
 IRUR IJA K R US U K U R V J A UN P L E I R A S S L I M B A S
Lai noteiktu pareizu diagnozi, liela noz me ir rentgenolo- iskai
izmekl šanai vair s projekcij s. Tas pal dz noteikt aiz nojuma
lokaliz ciju, š idruma un gaisa kl tb tni, saspiesto plaušu audu
st vokli, k ar sirds un lielo asinsvadu novirzes pak pi.
Rentgenolo isk izmekl šana auj spriest ar par slim bas procesa
dinamiku. No rentgenolo isk m izmekl šanas metod m pielieto ar
pleirogr fiju, kas pal dz noteikt empi mas dobuma apjomu, ir vai
nav fistulas, saspiesto audu st vokli.
Izš iroša noz me diagnostik ir pleiras dobuma m in juma
punkcijai. Punkcija j izdara š idruma l me a augš s robežas
rajon (sk. 14. att.). Punkt jot zem k, var nok t blakus esošajos
plaušu audos. Ja tom r nok st empi mas viet , tad sakar ar to,
ka fibr ns un nekrotiskie audi nosprosto das l menu, materi lu
neieg st. Ieg tajam materi lam ir liela noz me slim bas etiolo isko
faktoru noskaidrošan . Lai preciz tu diagnozi, vispirms punkt ts
nov rt makroskopiski. Atkar no infekcijas izrais ja strut m
var b t daž da nokr sa. Ja ir tuberkuloza empi ma, tad strutas ir
za gan-dzeltenas; ja pneimokoku un stafilokoku empi ma, tad dzel-
tenas; ja streptokoku empi ma, tad de ainas, zilganpel -gas
nokr sas; ja putr da empi ma, tad pel gas vai pel gi za ganas,
ar nepat kamu smaku. Ieg tais materi ls ir j izmekl :
- bakteriolo iski, nosakot izrais ju un t jut bu
pret antibiotisk m viel m,
- ar flot cijas metodi, nosakot tuberkulozes
mikobakt rijas,
- biolo iski, iepot jot j rasc ci ai,
- uzs jot uz speci m tuberkulozes barotn m,
- lai konstat tu atipisk s š nas,
- lai diferenc tu formas elementus,
- lai noteiktu leikoc tu skaitu redzes lauk .
Ja materi ls ir sam dzidrs, bet redzes lauk atrod vair k par
50 leikoc tiem, tad ir visliel varb ba, ka iesp jama empi mas
att st ba. Diagnozes preciz šanai ieteicams izdar t ar pleiras
biopsiju un ieg to materi lu nos t histolo iskai izmekl šanai.
Asinsain konstat izteiktu leikocitozi (12000 - 15000) ar
novirzi pa kreisi. Stabi kodolaini leikoc ti ir 10 % un vair k, var
atrast ar jaunas formas, pa trin s EC . Atkar no slim bas
ilguma un smaguma parasti nov ro vair k vai maz k izteiktu
hipohromu an miju, protein riju. Lielas izmai as ir ar aknu
funkcij s.
Izmekl šanas laik ir svar gi konstat t pamatslim bu, kas
izrais jusi empi mu, k ar noteikt plaušu audu st vokli, izmai u
apjomu un raksturu.
Diferenci ldiagnostika. emot v slimnieka
dz bas, objekt s izmekl šanas un rentgenolo isk s iz-
mekl šanus datus, k ar pleiras dobuma punkcijas rezult tus,
pareizas diagnozes noteikšana lielas gr bas nerada.
Diferenci ldiagnoz vispirms j izsl dz specifiska tuberkuloza
empi ma. Izol t specifisk s mikrobakt rijas ir oti gr ti, un nereti to
pavisam nav, it paši slimniekiem, kuri ir jau rst jušies ar
antibakteri liem l dzek iem. Šai gad jum j izdara biežas atk rtotas
punkcijas un regul ra materi la izmekl šana uz tuberkulozes
mikrobakt rij m (biolo isk s proves, speci la barot u un flot cijas
metode).
Sam gr ti ir atš irt perif ri lokaliz tu plaušu abscesu no
empi mas. Šeit galven noz me ir rentgenolo iskai atra-dei
(abscess ir apa as formas aiz nojums ar biez m sieni m un
idruma l meni). Svar gus papildus datus dod plaušu
datortomogr fija.
Gr bas rodas ar , diferenc jot daž das lokaliz cijas no-
robežotas empi mas. Mediastin lai empi mai rakstur gi, ka t s na
rentgenolo isk s izmekl šanas daž s projekcij s saglab savu
saist bu ar videni, tai ir tr sst rveida vai ar elipses forma ar
izvelv tu jo malu.
212
Interlob s empi mas bieži sajauc ar atelekt zi vai ar vid s
daivas pneimoniju. Šajos gad jumos j em v pa-matslim ba, kas
izrais jusi strutaino pleir tu. Rentgenolo is-kaj izmekl šan s nu
projekcij redz varpstveida nu ar it k noasin tiem galiem un asi
izteikt m robež m. Atelekt zes na ir tr sst rveida, un ar savu
galotni t iziet no plaušu saknes, blakus esošie plaušu audi ir
caursp ki sakar ar kom-pensatoro emfiz mu, un videne biež k
novirz ta uz atelekt zes pusi.
Zin mas gr bas sag diferenci ldiagnostika ar sub-
diafragm lu abscesu. Abscesa gad jum liel kas izmai as konstat
dera dobuma augš da , muskulat ras rezis-tence zem ribu
loka ir palielin ta, izteikti palielin tas aknas, rentgenolo iski
konstat , ka sinuss slimaj pus ir br vs. Liel kas
diferenci ldiagnostiskas gr bas rodas, ja subdiafrag-m lo abscesu
pavada sekund rs pleir ts.
E m p i m a s k o m p l i k c i j a s (sk. 15. att.).
15. att ls. Pleiras empi mas komplik ciju sh ma.
Hroniska empi ma. Ja 2 m nešu laik iekaisuma par bas
pleiras telp nelikvid jas un turpin s strutu uzkr šan s, tad
uzskata, ka ir izveidojusies hroniska empi ma. Galvenie t s iemesli
ir:
• savlaic gi nediagnostic ta ak ta empi ma,
• ne rst ta ak ta empi ma,
• nepareizi rst ta ak ta empi ma.
Hroniskai empi mai rakstur ga kl nisko simptomu pak peniska
izzušana un intoksik cijas par bu samazin šan s. Klepus nav,
temperat ra normaliz jas, ta u joproj m turpin s strutaina eksud ta
veidošan s pleiras dobum , kas ir iemesls temperat ras sv rst m
- periodiski t var b t sub-febrila. Slimniekam ir hipohroma an mija,
leikoc tu formul novirze pa kreisi, EG joproj m pa trin ts. Ur ns
uzr da protein riju, cilindr riju. Izteikti sabiez pleira, samazin s
plaušu audu elasticit te, plauš s s k rasties sklerotiskas izmai as.
k slimniekam palielin s elpas tr kums, izveidojas izteikta
akrocianoze. Objekt vi izmekl jot, atrod pulkste stikla formas
nagus, bungv šu formas pirkstus. Pieaugoš sirds un asinsvadu
nepietiekam ba un hronisk organisma intoksik cija izraisa
distrofiskas izmai as sirds muskul . Sam bieži izveidojas
pleirotorakalas vai bronhopleir s fistulas, un l dz ar to rodas
nelabv gi apst i plaušas izplešanai. Uzkr joties strutainam
idrumam pleiras dobum , nereti nov ro procesa paasin šanos -
palielin s temperat ra, pieaug intoksik cija. Ne rst jot hronisku
empi mu, slim bas gaita ir nelabv ga, iekš jos org nos att st s
amiloidoze.
Empi mas r s t š a n a . Empi mas rst šan ir 3
pamatuzdevumi: 1) j samazina slim bas izrais ja
mikroorganisma virulence;
212
 KRUSU K URV J A UN P L E I R A S S L I M B A S IRUR IJA

2) j veicina pleiras dobuma san cija, eksudata likvid cija un 18. att ls. Pleiras dobuma dren žas sh ma.
saspiest s plaušas izplešan s;
3) j paaugstina visa organisma reaktivit tes sp jas.
Norobežota strutaina pleir ta rst šana j k ar punkciju.
Punkciju izdara atkar no eksudata izveidošan s truma 1 vai
2 reizes dien vai ar katru otro dienu. Ar punkciju evaku stru-
tas un gaisu no pleiras dobuma un rada taj vakuumu. Lielas
empi mas gad jumos j pielieto operat metode: to-rakostomija
ar drenu caurul tes ievad šanu un pas vu vai akt vu aspir ciju,
pievienojot drenu vakuumsist mai. Var ar vienlaic gi ievad t 2
drenu caurul tes un izdar t pleiras dobuma perf ziju ar
antiseptiskiem š dumiem (sk. 16., 17., 18. att).

16. att ls. Torakostomija ar troakaru.

Indik cijas t o r a k o t o m i j a i ir:

- ja atk rtotas pleiras dobuma punkcijas nedod efektu, t.L, ja
strutainais eksud ts turpina secern t un uzkr ties un plauša joproj m
paliek kolab ta (saplakusi),
- ja ir iekš fistula (pyopneumotorax),
17. att ls. Torakostomija. - ja izdal mikroflora ir rezistenta pret antibiotisk m viel m,
- ja izrais js ir jaukta streptokoku un stafilokoku flora,
- ja slimniekam ir izteiktas intoksik cijas paz mes.
laik torakotomiju ar va ju pleiras dobuma dren žu pielieto
reti. Indik cijas šai manipul cijai ir t das daudz-kameru strutainas
empi mas gad jum , kuru nevar punkt t, k ar putr das empi mas
gad jum . Operat terapija ak period , izdarot torakotomiju,
nekrotisko audu, fibr na un strutu evaku ciju un boj tas plaušas
rezekciju, nav attaisnojusies.
Pleiras dobum mikroflora j nosaka p c 20 dien m. No visp s
terapijas pas kumiem pielieto asins un olbaltumu prepar tu p rliešanu 2
vai 3 reizes ned , C un B grupas vitam nus, sk bek a inhal cijas.
Slimniekam j sa em atbilstoša, kalorij m bag ta di ta. Kad ak tas
iekaisuma par bas likvid jas, pielieto rstniecisko fizkult ru un lok las
fizik s terapijas proced ras.
Iev rojot pareizu rst šanas metodiku, konservat vi var iz rst t 85 -
90 % slimnieku. Ja konservat terapija ir neefekt va, j pielieto
operat va terapija. Pirms t s j noskaidro, cik liels ir atlieku dobums, k da
ir t saist ba ar bronhiem un atmosf ras gaisu, k ds ir kolab to plaušu
da u st voklis un vai t s p c oper cijas var s izplesties un norm li
funkcion t, k ar , cik plašs ir iekaisuma process plauš s. Lai to noskaid-
rotu, bez parastaj m izmekl šanas metod m nepieciešamas papildus
manipul cijas, kuras izdara specializ taj s noda s: plaušu funkcion
izmekl šana, pleiras atlieku dobuma uzpild šana ar kontrastvielu,
bronhoskopija, bronhogr fija, plaušu DT.
Operat s terapijas m is ir atbr vot saspiesto plaušu audus,
sl gt fistulu un likvid t atlieku dobumu.
D e k o r t i k c i j u pirmo reizi izdar ja Delorms (Delorm)
1893.gad . To izdarot, no plaušu audu virsmas tiek rezec ta un nodal ta
sabiez pleira. Savlaic gi izdar ta de-kortik cija likvid plaušas
kolapsu, k ar nov rš komplik cijas.

a - atveres izveidošana pleir ;

b - dren žas caurul tes ievad šana;
c - dren žas caurul tes st voklis.

213
 IRUR IJA KR Š U K U R V J A UN P L E I R A S S L I M B A S
19. att ls. Dekortik cijas sh ma.
a - diafragma, b - pleiras dobums, c
- plauša, d - oper cijas sh ma.
Dekortik cijas gad jum (sk. 19. att.) vienlaic gi tiek atdal ta k
pariet , t viscer pleira. Tiek pan kta piln ga plaušas
izplešan s, atjaunojas kr škurvja sienas un diafragmas kust gums
un tiek saglab ts ribu skelets. T ir vienetapa oper cija.
Oper cija indic ta:
- hroniskas specifiskas vai nespecifiskas empi mas gad jum
ar vai bez bronhopleir m vai pieirotorak m fis-tul m;
- spont na pneimotoraksa, kas ir komplic jies ar empi -mu,
gad jum ;
- rigida pneimotoraksa gadijum neatkar gi no t , vai tas
komplic jies ar pleir tu vai empi mu;
- mas va fibrotoraksa gad jum , ja tas apgr tina sirdsdarb bu
un izraisa dekompens ciju - plaušu sirdi.
P l e i r e k t o m i j a (sk. 20. att.) var b t prim ra, ja t tiek
izdar ta slim bas pirmo 3 ned u laik , un sekund ra, ja 4 un vair k
ned as p c saslimšanas.
Pleirektomiju ar da ju plaušu audu rezekciju izdara, lai
likvid tu iekaisuma per kli plaušu audos. Rezekcijas apjoms ir
atkar gs no boj to plaušu audu apjoma.
Min s oper cijas j uzskata par visefekt kaj m, jo p c tam
piln gi vai da ji atjaunojas plaušas norm s funkcijas un slimnieks
ir darba sp gs. Izvese ojas 85 - 95 % oper to slimnieku.
T o r a k o p l a s t i k a s (sk. 21. un 22. att.) m is ir ar
daž du paliat vu pas kumu (ribu rezekciju, saaugumu p rdal šanu)
un kr škurvja muskulat ras pal dz bu rad t kr škurvja sienas
saplakšanu virs atlieku dobuma un pan kt t aizpil-d šanos.
rst šanas rezult ti ir atkar gi no slim bas ilguma, varb jas
bronhopleir s fistulas un pamatprocesa aktivit tes plauš s.
Prognoze un izvese ošan s ir labv ga gad jumos, kad ir mazi
atlieku dobumi, nav fistulas un akt vas iekaisuma par bas plaušu
audos.
214
20. att ls. Pleirektomijas sh ma.
PNEIMOTORAKSS (Pneumothorax)
Plaušas, bronhu, trahejas un kr škurvja sienas ievainojuma
rezult var izveidoties komunik cija, kas savieno atmosf ru ar
pleiras dobumu, kurš norm los apst os ir šaura sprauga. Tad šeit
iepl st un uzkr jas gaiss, p rv ršot spraugu starp viscer lo un
pariet lo pleiru par dobumu v rda tieš noz . Š du st vokli sauc
par pneimotoraksu.
Pneimotorakss var b t tot ls vai parci ls. P jais rodas tad,
kad starp viscer lo un pariet lo pleiru ir saaugumi, kas ne auj
plaušai piln gi saplakt.
Sakar ar atš ir m patofiziologiskaj s noris s un terapij
izš ir š dus pneimotoraksa veidus:
- sl gto pneimotoraksu (pneumothorax clausus);
- venti a jeb hipertens vo pneimotoraksu (pneumothorax
valvularis sive hypertensivus);
- spont no pneimotoraksu (pneumothorax spontaneus);
- va jo jeb atv rto pneimotoraksu (pneumothorax apertus).
Sl gtais pneimotorakss (pneumothorax clausus).
P a t o f i z i o l o o i j a . Nelielu, sl gtu pneimotoraksu
slimnieki panes apmierinoši, bez seviš m elpošanas gr m.
Lielu pneimotoraksu ar vienas plaušas piln gu kolapsu otra plauša
sp j kompens t tikai tik daudz, lai nerastos tiešas dz bas
briesmas; fiziska slodze nav iesp jama dispnojas d . Sakar ar
plaušas saplakšanu un t s ventil cijas samazin šanos rodas
funkcion ls intrapulmon ls asinsrites šunts.
S i m p t o m t i k a un d i a g n o z e . Slim s kr škurvja
puses elpošanas ekskursijas ir samazin tas, ribstarpas sekl kas
nek veselaj pus , hipersonora perkusijas ska a, vair k vai maz k
nov jin ta elpošana un nov jin ts remitus vocalis saplakuš s
plaušas apvid .
Kr škurvja rentgenogramm redz saknes virzien da ji vai
piln gi saplakušu plaušu. Starp to un kr škurvja sienu ir telpa, kura
pild ta ar gaisu un kurai nav plaušas strukt ras z juma.
r s t š a n a . Svaigu traumu un smagu ievainojumu
gad jumos pneimotorakss steidzami j likvid ar nep rtrauktu
aspir cijas dren žu vai, ja tas nav iesp jams, ar pleiras dobu-
214
 KR ŠU KURVJA UN P L E I R A S S L I M B A S IRUR IJA

21. att ls. Torakoplastikas sh ma. 22. att ls. Va ja metode pleiras empiemas rst šanai.

ma punkciju. a p c vienas vai div m pleiras dobuma punk-cij m
un maksim li iesp jam gaisa daudzuma ats kšanas plauša
paliek saplakusi, j izš iras par ilgstošu pleiras dobuma
aspir cijas dren žu.
a slimniekam ir tikai pneimotorakss, pleiras dobuma drenu
ievada II ribstarp pa atsl gkaula vidusl niju, ja pneimotorakss
kombin jas ar hemotoraksu, tad V vai VI ribstarp pa paduses
vidusl niju.
Venti a jeb hipertens vais pneimotorakss
(pneumothorax valvularis s. hypertensivus).
Gaisam uzkr joties pleiras dobum , spiediens tur dažreiz
st augst ks par atmosf ras spiedienu. T du st vokli sauc par
hipertens vo vai venti a pneimotoraksu. Tas rodas, ja kr škurvja
siena, plaušas vai bronha br ces darbojas k ventilis.
Gaiss pleiras dobum parasti iepl st ieelpas f . Tad run
par inspir cijas tipa venti a pneimotoraksu, kuru savuk rt
iedala un iekš .
jais venti a pneimotorakss rodas tad, ja kr škurvja sienas
br ces malas s k darboties k v rstu i: ieelpas f atveras un ielaiž
gaisu pleiras dobum , izelpas f aizveras un ne auj gaisam izpl st
atpaka .
Iekš jais venti a pneimotorakss visbiež k rodas no plaušas
Ieverveida br ces, caur kuru ieelpas f gaiss br vi iepl st pleiras
dobum ; izelpas f l veris br ci nosl dz un nosprosto gaisam
atpaka ce u uz bronhu.
Reti sastopams ir ekspir cijas tipa hipertens vais pneimotorakss.
To izraisa balss spraugas musku u reflektoriska spazma izelpas f .
P a t o f i z i o l o i j a . Sakar ar venti a meh nismu pleiras
dobum iepl st arvien vair k gaisa, un spiediens k st pozit vs. Slimaj
pus tiek saspiesta plauša, uz pret jo pusi stipri novirz ta videne un l dz
ar to saspiesta ar otra plauša.
S i m p t o m t i k a un d i a g n o z e . Slimniekam ir pastiprin ti
apgr tin ta elpošana, nemiers un bai u saj ta.

23. att ls.

Ar (I) un iekš (II)
venti a pneimotoraksa sh ma.

A - ieelpojot, B - izelpojot.

215
215
 IRUR IJA K R US U K U R V J A UN P L E I R A S S L I M B A S
Inspekcij konstat dispnoju, cianozi un venozo asi u
sastr gumu. Kr škurvja slimaj pus ribstarpas ir paplašin tas un
izspieduš s. Š puse elpošan atpaliek vai nepiedal s,
Perkut jot dzird hipersonoru ska u, auskult jot - nov jin tu
elpošanu pa visu slimo kr škurvja pusi vai ar to nedzird nemaz.
Perkut jot konstat ar , ka sirds novirz ta uz pret jo pusi, diafragma
- uz leju.
Ja rodas aizdomas par hipertens vo pneimotoraksu, indi-c ta
pleiras dobuma diagnostiska punkcija. Diagnoze apstiprin s, ja no
dobuma ar spiedienu izdal s gaiss (adatai pievienot s š irces
virzulis tiek atgr sts, dzirdama gaisa izpl šana caur adatu) un p c
gaisa izdal šan s slimnieka st voklis strauji uzlabojas.
r s t š a n a j uzs k nekav joties. Vispirms no pleiras
dobuma j izvada gaiss. Ja ir pieejama dren žai piem rota caurule,
to ievada II ribstarp pa atsl gkaula vidusl niju. Caur resnu drenu
var tri izvad t gaisu un turpin t rst šanu.
Ja ar aspir cijas dren žu neizdodas likvid t hipertens vo
pneimotoraksu, indic ta steidzama operat rst šana: kr škurvja
sienas, plaušas parenh mas vai bronha saš šana, plaušas
rezekcija u.c.
Spont nais pneimotorakss (pneumothorax spontaneus).
Par spont nu sauc t du pneimotoraksu, kas radies bez jas
meh niskas iedarb bas uz kr škurvja sienu, plauš m, bronhiem vai
traheju, bez jebk das traumas vai rsta iejaukšan s. Visbiež k
spont nais pneimotorakss rodas š ietami veselam cilv kam k
prim ra, patst ga pleiras slim ba.
Etiolo ija un p a t o e n z e . Spont na pnei-
motoraksa izcelšan s un att st ba galvenok rt saist ta ar hronisk m
nespecifisk m plaušu slim m, kuru izpausme ir p k v ja, lai t s
paman tu. Š s slim bas rada izmai as s kajos bronhos (lok la
bronhiolu spazma vai strikt ra, nosprostošan s ar biez m kr m),
no kuriem izveidojas venti a meh nisms un paaugstin s spiediens
elpošanas ce u dist laj s da s.
Maz ka noz me spont na pneimotoraksa etiolo ij un
pato en ir subpleir m iedzimt m cist m, k ar pleiras
saaugumiem; tie var veicin t viscer s pleiras un plaušas
parenh mas pl sumus no piep les, kas paaugstina intrapul-mon lo
spiedienu, piem ram, klepus, š avas, vemšana, smagumu celšana
utt.
Dif za plaušu emfiz ma, ieskaitot senilo emfiz mu, oti reti ir
spont pneimotoraksa c lonis.
Simptom tika un diagnoze. Spont na
pneimotoraksa kl nisk s ainas pamat galvenok rt ir refleksi un
pes no pleiras kairin juma, ko izraisa gaisa piepeš iepl šana
pleiras dobum , maz k - elpošanas un asinsrites trauc jumi sakar
ar plaušas saplakšanu un videnes novirzi uz veselo pusi.
Visbiež k spont no pneimotoraksu sastop 20 - 40 gadu
vecum , galvenok rt v riešiem.
Parasti spont nais pneimotorakss s kas p kš i - p c klepus
kmes, fiziskas piep les vai ar bez noteikta iemesla ar as m
m kr škurvja vien pus , kuras izstaro uz kaklu, roku un
dažreiz uz pakr ti, k ar ar apgr tin tu elpošanu -nesp ju dzi i
ieelpot. Elpošana ir pa trin ta un sekla, bet parasti bez seviš as
insuficiences, kaut gan plauša ir saplakusi. M dz b t ar sauss
klepus.
F i z i k l i izmekl jot, slimniekam var konstat t klasiskos
sl gt pneimotoraksa simptomus: slimaj kr škurvja pus
elpošanas ekskursijas ir samazin tas, ribstarpas sekl kas, per-
kusijas ska a ir hipersonora, videne novirz ta uz veselo pusi,
elpošana un fremitus vocaiis saplakuš s plaušas apvid ir
nov jin ti. Bet šie simptomi ir labi izteikti tikai tad, kad plauša
saplakusi vair k par 40 % no piln gas ekspansijas st vok a.
R e n t g e n o l o i s k i izmekl jot, diagnoze parasti ir
skaidra. Vien pus gar kr škurvja sienu redz plaš ku vai šaur ku
zonu, kur nav plaušas z juma, aiz t s - vair k vai maz k izteiktu
plaušas robežu.
216
Ar diagnostisku pleiras dobuma punkciju pleiras dobum var
konstat t br vu gaisu un ar pneimotoraksa apar ta pal dz bu izm t
intrapleir lo spiedienu.
Ar torakoskopiju bieži izdodas konstat t patolo iskas
rmai as plaušas rpus , no kurienes uz pleiras dobumu izdal s
gaiss.
Slim bas noris bieži rodas komplik cijas. S kum ir
iesp jama asi ošana un pozit va spiediena rašan s pleiras
dobum , v k - infekcija un iekaisums.
Ja plaušas pl sums asi o, izveidojas spont nais hemo-
pneimotorakss.
Ja venti a meh nisms bronhopleir laj fistul nelikvid jas, kaut
ar plauša ir saplakusi, att st s hipertens vais spont nais pnei-
motorakss. Reiz ar hipertens vo spont no pneimotoraksu var
izveidoties ar videnes un zem das emfiz ma. Nereti p c š ietamas
izvese ošan s spont nais pneimotorakss atk rtojas no jauna. Tas
notiek t , ka nav nov rsts slim bas pirmc lonis.
r s t š a n a . Pacients j transport uz irur isko vai
puimonolo isko noda u.
Stacion slimnieku rst , izmantojot:
• konservat vu nogaid šanu,
• pleiras dobuma punkciju,
• pleiras dobuma dren žu,
• bronhoskopiju un bronha pagaidu obtur ciju,
• kairinošu vielu ievad šanu pleiras dobum
torakoskopijas laik ,
• oper ciju - torakotomiju, bronhi s fistulas saš šanu vai
plaušas rezekciju, pariet lo pleirektomiju
un plaušas dekortik ciju.
Va jais pneimotorakss (pneumotorax apertus).
Par va ju pneimotoraksu var run t tikai tad, ja br ce, kas
penetr jusi pleiras dobum vai perfor jusi kr škurv , nesl dzas un
paliek va ja.
D i a g n o z e . Apskatot redzama va ja br ce kr škurvja
sien . Ieelpas f dzirdams, ka caur šo br ci pleiras dobum ar
troksni iepl st gaiss, bet izelpas f tas tiek izspiests atpaka , un to
var just, turot roku br ces tuvum .
r s t š a n a . Katrs va jais pneimotorakss nekav joties
rv rš par sl gto un p c tam j rst k sl gtais pneimotorakss.
HILOTORAKSS
Hilotorakss (chylothorax) ir zarnu limfas izpl dums pleiras
dobum .
Limfas uzkr šan s pleiras dobum ir oti reta par ba. Tas
notiek, ja traumas, oper cijas vai audz ju rezult ir pl s kr šu
limfvads (ruptura duetus thoraeic), ar no limfmezglu destrukcijas
tuberkulozes un aundab go audz ju gad jumos.
izpl duš s limfas daudzums ir variabis, tas atkar gs no
limfvada vai limfmezgla boj juma plašuma, šanas biežuma un
dienu treknuma. 24 stundu laik pleiras dobum var iepl st l dz
2,5 I limfas.
D i a g n o z i nosaka p c visiem hidrotoraksa simptomiem. To
nenoliedzami pier da patognostiskais simptoms -du aini pienains
pleiras punkt ts. Ja slimniekam pleiras dobumu punkt 0,5 - 1
stundu p c trekna uztura šanas, pleiras š idrum var atrast
taukus.
Hilozais š idrums ir bakteriostatisks, t hilotorakss parasti
nesastruto.
rst šan izmanto pleiras dobuma dren žu. Ta u, ja tr s
dienu laik limfas iepl de pleiras dobum nemazin s, indic ta
oper cija - torakotomija un kr šu limfvada nosieša-na. Š oper cija
izdara torak lam irurgam.
216
 KR Š U KURVJA UN P L E I R A S S L I M B A S IRUR IJA

- ja skarta mediastin pleira - v.cava superior

PLEIRAS AUDZ JI
Mezotelioma ir audz js, kurš s kas no pleiras š m, aug
biez sl , p rkl jot iekš jos org nus, vai k apa š vai ov ls
veidojums, kas sast v no fibroziem audiem ar v rpst-veida š m.
Mezotelioma var b t lokaliz ta vai dif za.
Lokaliz ta mezotelioma (pleiras fi broma) ir apa as vai
ov las formas audz js (sk. 24. att), n k no viscer s (80 %) vai
pariet s (20 %) pleiras, nereti uz k ji as (88 %). Tas ir sam
rets audz js ar neskaidru etiolo iju. Atš ir no dif s
mezoteliomas tam nav sakara ar azbestozi.
24. att ls. Lokaliz ta pleiras mezotelioma (rentgenogramma).
saspieduma sindroms.
Agr ni diagnostic t dif zu pleiras mezoteliomu ir gr ti.
Rentgenolo iski diagnozi var uzst t tad, kad pleira jau ir
iev rojami sabiez jusi un ar atseviš iem mezgliem.
svar gu diagnostikas metodi vajadz tu uzskat t pleiras
biopsiju, kuru veic ar TTP (transtorak lo punkciju) vai, vislab k, ar
VATS (videoasist jošo torakoskopiju) pal dz bu, k ar eksud ta
citolo isko izmekl šanu, kur atrod mezoteliomas š nas.
rst šana - vairumam slimnieku ar dif zu pleiras mezoteliomu
indic ta simptom tiska rst šana un mijterapija.
Literat ra

1. Aleksis O. Neatliekam torak irur ija.- R ga: Zvaigzne, 1981.

2. Barnes T.A. Core textbook of respiratorv care practice / Editor Shanahan

n
J.F. - 2 d ed.- St. Louis: Mosby - Years Book, Inc., 1994. - P. 1-179.

3. Bates B.A. Guide to phvsical examination and historv taking. - Philadelphia:

J.B.Lippincott Companv, 1991. - P. 231-261.

4. Donovans AJ. Trauma surgerv / Editor Hurly R. - St. Louis: Mosbv - Years
Book, Inc., 1994.

5. Frantzides C.T. Laparoscopic and thoracoscopic surgerv / Editor Susie

Baxter - St. Louis: Mosbv - Years Book, Inc., 1995. - P. 253-284.

6. Groskin S.A. Heltzman's the Lung / Editor R. Faller. - 3rd ed. - St. Louis:
Mosbv - Years Book, Inc., 1993. - P. 575-614.

7. Tumey S., Rodriquez A., Covvles R. Management of cardiothoracic trauma

/ Editor Carol-Lynn Brovvn. - Baltimore: VVillams & VVilkins, 1990.- P. 27-123.

8. Utkins V. Praktisk pulmonolo ija.- R ga: Zvaigzne, 1974. - 37-42.lpp.

9. flMTTMaH H. OnepaTMBHafl xnpyprnfl. - Ev^aneurr: H3flaTenbCTB0 AKafleMnn

HayK BeHrpnn, 1982. - C. 75-306.

Mikroskopiski redzamas kolag nas masas ar v rpstveida

m. Lokaliz ta pleiras mezotelioma var b t labdab ga un
aundab ga. Ja audz js ir uz labi att st tas k ji as - gaita labdab ga.
K l n i s k i e s i m p t o m i - klepus, s pes kr s, aizdusa -
30 %. oti svar gs agr ns simptoms ir osteoartrop tijas.
Lokaliz tu pleiras mezoteliomu bieži vien diagnostic nejauši,
veicot rentgenolo isko izmekl šanu. Audz ja diagnostic šanas
br tikai 54 % slimnieku ir s dz bas.
Rentgenolo iski redzams ov las vai apa as formas aiz-
nojums, bieži vien ar daivi m. Ja audz js ir uz k ji as,
rentgenolo iski to var konstat t, apskatot slimnieku daž s
poz cij s, jo tas var main t savu lokaliz ciju kr šu kurvja elpošanas
kust bu d .
Transtorak la punkcija auj noteikt morfolo isko diagnozi pirms
oper cijas.
r s t š a n a - irur iska un staru terapija.
Dif za pleiras mezotelioma - aundab gs audz js. Aug dif zi,
biez sl izkl j pariet lo (ret k viscer lo) pleiru. Nereti abas
pleiras lapi as ir iesaist tas patolo isk proces . P c histolo isk s
strukt ras dif zai pleiras mezoteliomai izš ir divas formas -
adenokarcinomu un solidus zi.
Agr ns dif zas pleiras mezoteliomas simptoms ir eksuda-t vais
pleir ts, v k tam pievienojas s pes, sauss klepus, aizdusa,
spiediena saj ta kr s.
kl nisk gaita atkar ga no audz ja lokaliz cijas:
- ja ievainota ribu pleiras da a - starpribu neiral ija,
- ja ievainots pleiras kupols - Gornera sindroms, s pes
plec , rok , 217

217
 IRUR IJA VIDENES S LIM BAS

2.att ls. Videnes sh ma.

1 - augš videne; 2 - apakš priekš videne,
3 - apakš vid videne, 4 - apakš mugur videne.

3.5. VIDENES SLIM BAS

j.Baško

VIDENES ANATOMIJA

Viens no svar kajiem nosac jumiem videnes patolo ijas Vid videne - sirds un sirds
diagnostik un diferencialdiagnostika ir norm las videnes somi a, aorta, traheja, trahejas bifurkacija, galvenie bronhi, plaušu
anatomijas zin šanas. art rijas un v nas, bifurk cijas limfmezgli.
Kr šu dobumu, kur atrodas abas plaušas un pleiras telpa, Mugur videne - bar bas vads, kr šu aortas lejupejoš da a,
kas aptver plaušas, sauc par pleiropulmon lo rajonu (regiones kr šu limfvads, simp tiskie un parasimp tiskie nervi, limfmezgli,
pleuropulmonales). Telpu starp ab m pariet s pleiras lapi m starpribu nervi. Videnes slim bu diagnostika un t s galvenie
sauc par videni (mediastinum); skat. 1.att. Videne ir da a no kr šu uzdevumi:
dobuma, t s augš jo robežu veido kr šu kurvja atvere (thoracic 1. Izv rt t kl nisko ainu.
inlet), apakš jo - diafragma, kr šu kauls priekšpus , mugurkaul ja 2. Noteikt patolo isk veidojuma lokaliz ciju un l dz ar to ierindot
skrieme i - mugurpus ; no s niem videni norobežo pariet s vi u k no nozolo isko slim bu grup m ar kon-venci s
pleiras lapi as (lab un kreis videnes pleira). rentgenogr fijas un DT pal dz bu.
Kl niskaj praks izdala 4 videnes da as (skat. 2.att.). Ie- 3. Noteikt izmai u plašumu un to saist bu ar apk rt jiem audiem,
dom l nija, kas novilkta no kr šu kaula roktura piestiprin šan s izmantojot datortomogr fiju un elektromagn tisko rezonansi.
vietas pie kr šu kaula l dz 4. kr šu skriemelim, norobežo augš jo 4. Videnes patolo isk procesa morfolo isk rakstura noteikšana:
videni (mediastinum superius) no apakš s (mediastinum infehus). • transtorak la punkcijas biopsija;
Savuk rt sirds un lielie asinsvadi apakš jo videni sadala priekš • bronhoskopija;
(mediastinum anterius), vid (mediastinum medius) un mugur • transbronhi la veidojuma punkcija;
(mediastinum posterius) viden . • perif limf tisk mezgla biopsija;
1.att ls. Pleiropulmon rajona sh ma. • mediastinoskopija;
1, 2, 3 - videne; 4, 5 - pleiropulmon lais rajons. • videotorakoskopija;
• diagnostiska torakotomija.
Videnes slim bu kl nika. labdab gas, t aundab gas izmai as
viden izpaužas daž du tilpuma procesu veid , un šo tilpuma
procesu kl nisk s izpausmes neatkar gi no to dabas ir analogas.
Kl niku nosaka mediastin veidojuma augšanas trums un
attiec bas ar blakus esošiem org niem (blakus esoš org na
kompresijas un infiltr cijas pak pe). Simptomi: klepus, elpas
tr kums, s pes kr s, asins sp aušana, augš s dob s v nas
nospieduma sindroms, Hornera sindroms, muguras smadze u
kompresijas aina. 16 % gad jumu slimniekiem nav s dz bu.
Specifisk s kl nisk s izpausmes atseviš m slim m nor tas šo
slim bu aprakstošaj sada .
Diagnostik un diferencialdiagnostika galvenais uzdevums ir
patolo isk procesa lokaliz cijas vietas noteikšana. To nosakot,
mums jau ir dar šana ar stingri noteikt m diagnoz m, kuras ir
rakstur gas šim anatomiskajam rajonam.
Videnes anatomisko rajonu raksturojoš patolo ija.
Anatomisk s strukt ras, kuras atrodas viden : Augš videne Augš s priekš s v i d e n e s patolo ija:
- trahejas un bar bas vada proksim s Limfoma
da as, tauri veida dziedzeris (aizkr ts dziedzeris), aortas loks Timoma
un t zari, kr šu limf tiskais vads, augš doba v na, kreis
Teratodermo di veidojumi
un lab brahiocef v na.
Aizkr šu kaula vairogdziedzeris
Priekš videne - tauri veida dziedzera dist da a, Perikarda cista vai tumors
taukaudi, limfmezgli.
Aneirisma (aorta, sinus of valsalve)

218

218
 VIDENES SLIM BAS IRUR IJA

Videnes abscess oper cijas apjomu. Nosakot veidojuma bl vumu, ieg sim datus, kas
Mezenhim li tumori (fibroma, lipoma u.c.) jau ar lielu varb bu aus spriest par iesp jamo diagnozi. DT ar
Morgagni atveres tr ce asinsvadu kontrastešanu pal dz s diferenc t iedzimtus, ieg tus
Epit lij ermen šu veidojumi asinsvadu boj jumus, noteikt veidojumu saist bu ar tiem
Hemangioma, limfangioma (kompresija, ieaugšana). DT aizvieto t das izmekl šanas metodes
Hematoma vairogdziedzera scintigr fija ar radioakt vo jodu 131, bar bas
Cenkera divertikuls (bar bas vada kakla da as divertikuls) vada kontrastizmekl šana ar b riju, pulmon angiogr fija,
Vid s v i d e n e s patolo ija: pneimomediastina uzlikšana.
Timoma Izmekl šana ar kodolmagn tisko rezonansi (KMR) savuk rt
Limfoma dod iesp ju izmekl šanas laik slimniekam sa emt iesp jami
Plaušu v ža metast zes maz ku apstarojumu, lab k izv rt t paraspin los audus,
Sarkoidoze aortopulmon loga st vokli, atš irt asinsvadus no videnes audiem,
Infekcioza granuloma nepielietojot asinsvadu kontrastešanu, k ar izv rt t patolo ijas
Bar bas vada diafragmas atveres tr ce saist bu ar muguras smadze u kan lu. Ri-b ja un mugurkaula
Videnes abscess skrieme u kompresijas izmai as ne vienm r ir saist tas ar
Aortas, lielo asinsvadu aneirisma aundab gu infiltr ciju. J em v , ka ma-ligni veidojumi sav
Bronhog na, enterog na cista att st bas s kuma posm vair k atg dina labdab gus.
Bar bas vada leiomioma Viens no videnes veidojumu diagnostikas nosac jumiem ir t
Bar bas vada divertikuls morfolo isk rakstura preciz jums.
Neirog ns veidojums Tiek pielietotas sekojošas invaz s izmekl šanas metodes
Hemodektoma (tehnisko izpild jumu skat t sada par instrument lo izmekl šanu):
Hematoma M u g u r s videnes transtorak la audu biopsija, kakla mediastino-skopija, parastern la
patolo ija: mediastinoskopija, bronhoskopija ar transbronhi lu zem a rajona
Neirog ni veidojumi lokaliz cijas limfmezglu biop-siju; videoasist ta torakoskopija ar
Aortas aneirisma videnes audu biopsiju un k radik izmekl šanas metode -
Infekciozs spondil ts (tbc) torakotomija, kura gan b tu j nov rt jau k rst šanas pas kums
Limfoma ar m i iz emt p c iesp jas visu veidojumu, ja n , tad t liel ko
Meningoc le da u. Invaz s izmekl šanas veidu nosaka patolo isk substr ta
Hematoma vai t metast žu lokaliz cijas vieta.
Videnes abscess Noteicošais krit rijs rst šanas taktikas izv ir videnes
Kr šu limfvada cista izmai u morfolo iskais raksturs.
Videnes patolo ij visbiež kie ir videnes tumori un cistas -51-
58 %, iekaisuma dabas slim bas (mediastin ts, sarkoidoze, AK TS STRUTAINS MEDIASTIN TS
tuberkuloze, histiocitoze) - 37 %, asinsvadu veidojumi - 10-11 %,
visbeidzot diafragm las tr ces, bar bas vada divertikuli, ahal zija, E t i o l o i j a un p a t o e n z e . Ar mediastin tu saprot
bar bas vada sašaurin jums - 5,4-6 %. strutainu iekaisumu viden . Biež kie c lo i:
1. Bar bas vada pl sums.
IZMEKL ŠANAS METODES 2. Traheobronhi koka pl sums.
3. Blakus esošo org nu strutainas slim bas:
Videnes izmai u diagnostikas pamats ir staru diagnostisko • pneimonija,
izmekl šanas metožu komplekss: kr šu kurvja org nu • dent la infekcija,
rentgenoskopija, daž du poz ciju rentgenogr fija, m ta • galvas un kakla infekcija (balsene, r kle utt.),
rentgenogr fija, tomogr fija, RTG izmekl šana uz viden m ksl gi • kr šu kurvja sienas augš s da as infekcija,
ievad ta gaisa fona, asinsvadu kontrastizmekl šana, • vid s sternotomijas sastrutojums p coper cijas period .
datortomogr fija, kodolmagn tisk rezonanse. 4. Infekcijas hematog na izplat ba no att k esošo org nu
viena no metod m, kuru pielieto tikai videnes veidojumu (v dera dobums, ekstremit tes) sastrutojumiem.
lokaliz cijas kont ru un saist bas noteikšanai ar blakus org niem, ir Biež kais mediastin ta c lonis ir bar bas vada perfor cija
gaisa ievad šana viden - pneimomedi-astinogr fija. zi vai endoskopijas laik . Vec kiem pacientiem ar izteiktiem artr -tiskiem
gaisu ievada viden , ar injekcijas adatu caurdurot du un zem das osteof tiem kakla skrieme u da , k ar slimniekiem ar intratrahe li
audus. Ievad šanas vietas - virs j ga ieroba (incisura jugularis ievad tu intub cijas caurul ti iesp jam s perfor cijas b stam kais
sterni), zem kr šu kaula š pveida izauguma (processus rajons ir bar bas vada gredzenskrimš a un r kles da a (pars
xiphoideus) vai gar kr šu kaula malu. Uz ievad s g zes fona cricopharyngea). Ta u iesp jama ar perfor cija bar bas vada kr šu
izdar taj s rentgeno-gramm s ir labi izsekojamas veidojuma da . Bar bas vada pl sums ir viena no visb stam kaj m
kont ras un ar nosak ma t saist ba ar blakus org niem. komplik cij m starp visiem ku a un zarnu trakta pl sumiem; tam ir
Diagnostik tiek pielietots ar ksl gais pneimo-torakss: vissmag norise un tas saist ts ar visliel ko mirst bu. Bar bas
vads var pl st bar bas vada strikt ras buž šanas un dilat cijas
ievadot gaisu pleiras telp , notiek plaušas saplaci-n šana un ir
(paplašin šanas) laik , k ar , ja bar bas vad nok st sveš erme i
iesp jams atš irt plaušu veidojumus no videnes veidojumiem.
(vai ar tos iz emot ezofagoskopijas laik ).
Izdarot sirds, aortas, lielo asinsvadu, to skait augš s dob s
Par c loni perfor cijai var b t trauma - k trula, t ar
nas kontrastizmekl šanu (angiogr fija, kavogr fija), s
penetr joša. Spont nu bar bas vada pl sumu t lejasda nov ro
iesp jams izv rt t to st vokli un izsl gt šo org nu aneirismas, k
intens vas vemšanas laik (Boerhaave sindroms). Mediastin ts
ar noteikt to kompresijas pak pi vai obtur ciju.
sastopams ar sirds un torak laj irur ij , ja p c sternotomijas
Videnes patolo ijas diagnostik neaizvietojama ir k uvusi br ce sastruto.
datortomogr fija (DT). DT prec zi nor da veidojuma lokaliz cijas Ak ts mediastin ts nereti att st s p c bar bas vada plas-
vietu, t saist bu un izplat bu uz blakus org niem, dod iesp ju tiskaj m oper cij m, kad rodas kakla vai kr šu da as anas-tomozes
lokaliz t iesp jamo biopsijas vietu un ar izlemt jaut jumu par šuvju nepietiekam ba. Mediastin ts att st s, sabr -
operat s rst šanas iesp m un

219

219
 IRUR IJA VIDENES SLIM BA S

kot bar bas vada v zim un sam reti - pl stot bar bas vada
peptiskajai lai (Barretts ulcer).
Infekcija viden var non kt caur retrofaringe lo (aizr k-les)
telpu oropharynx (r kles mutes da as) strutainu procesu gad jumos.
Nerakstur ga, ta u iesp jama ir infekcijas izplat ba uz videni no
plauš m, pleiras vai retroperitone s telpas. Sam reti veidojas
norobežota mediastin ta forma - videnes abscess.
Kl nisk aina. Kl niskai ainai rakstur gas:
• s pes aiz kr šu kaula, kas nereti izstaro uz kaklu un uz
muguras starpl psti u telpu;
• elpas tr kums;
• temperat ra;
• drudzis.
Rakstur gs simptoms ir audu piemilzums un aps rtums, k ar
krepit cija sakar ar emfiz mu virsatsl gas kaula bedr tes, kakla un
kr šu augš s da as rajon .
D i a g n o s t i k a . Rentgenolo iski konstat videnes nas
paplašin šanos sakar ar gaisu viden , k ar š idruma l me us. Ja
perfor cija notikusi bar bas vada lejasda , sam bieži konstat
idrumu kreisaj pleiras telp . Bar bas vada kotrast šana ar den
stošu kontrastvielu auj noteikt perfor cijas vietu.
Datortomogr fija auj visprec k nov rt t videnes st vokli.
r s t š a n a . Hipovol mijas un septisk šoka nov ršanai -
u š dumi, antibiotikas liel s dev s un prets pju l dzek i.
Oper at va r s t š a n a - videnes dren ža. Pieeja
atkar no mediastin ta lokaliz cijas:
1) kakla grieziens ar priekš s augš s videnes atv ršanu
augš s videnes sastrutojuma gad jum ;
2) s nu torakotomija, procesam lokaliz joties apakš mu-gur
viden ;
3) grieziens gar kr šu kaulu 3.-4. ribstarp priekš s videnes
sastrutojuma gad jum ..
Dažreiz nelielas bar bas vada perfor cijas gad jum , k ar , ja
nav strutainu procesu viden , iesp jams aprobežoties ar
konservat vu terapiju, antibiotik m liel s dev s un bar bas
pievad šanu pa nazogastr lo zondi (parenter la barošana).
Oper cijas laik j sl dz bar bas vada vai trahejas boj jums,
evaku strutainais materi ls no videnes un pleiras telpas, k ar
s j dren .
Mirst ba slimniekiem, kuri oper ti pirmaj s 24 stund s p c
bar bas vada pl suma, sv rst s 6-10 % robež s, ta u, ja oper cija
izdar ta v k, mirst ba jau p rsniedz 50 % un vair k.
VIDENES TUBERKULOZE
B i e ž k i e s i m p t o m i : s pes kr s, klepus, drudzis un
svara zudums. Slimnieka fizik s izmekl šanas dati bez b tisk m
patn m. Rentgenolo iski ir paplašin ta videnes na, bet nav citu
nor žu par ekstramediastin lu patolo iju. Biež k (l dz 65 %)
rojama lab s puses paratra-he la limfadenop tija. Mantoux das
tests (diametr vair k par 15 mm) pozit vs gandr z visiem
slimniekiem. Kr s aci-donegat vas n ji as parasti neatrod.
D i a g n o s t i s k s m e t o d e s : datora kontrol izdar ta
transkut na adatas biopsija, fibrooptiska bronhoskopi-ja ar
bronhi koka lav žu, mediastinoskopija un diagnostiska
torakotomija, videotorakoskopija. Diagnozes apstiprin jumu 20 %
gad jumu dod fibrooptiska bronhoskopija, 66 % -transkut na adatas
biopsija, 75 % - mediastinoskopija, 90 % - videotorakoskopija un
100 % - diagnostiska torakotomija.
r s t š a n a specifiska - prettuberkulozes terapija.
K l n i k a . Slim ba izpaužas ar nelielu temperat ru, neliel m
m aiz kr šu kaula. Slim bai progres jot, pieaug fibroze viden ,
palielin s limfmezglu apjoms, un sekas tam ir dz bai svar gu
org nu - augš s dob s v nas, bar bas vada, trahejas un lielo
bronhu - kompresija.
D i a g n o s t i k a : anamn zes dati, kl nisk s izpausmes,
RTG izmekl šan konstat paplašin tu videnes nu. Asins
serolo iskie izmekl jumi uz tuberkulozi, aktinomikozi, sifilisu.
Bar bas vada, augš s dob s v nas rentgenolo isk kont-
rastizmekl šana.
r s t š a n a : specifiska un nespecifiska pretiekaisuma
terapija atkar no slim bas rakstura (antibiotikas, prettuberkulozes
prepar ti, difluk ns). Nespecifiska skleroz joša mediastin ta
gad jum stero di, rentgena apstarošana. Videnes org nu
kompresijas gad jum - irur iska rst šana: palielin to limfmezglu
ekstirp cija, saaugumu p rdal šana, bar bas vada un asinsvadu
apejas anastamožu veidošana.
VIDENES HEMOR IJA
Asi ošana viden ir saist ta ar lielo asinsvadu boj jumu to
arozijas rezult sakar ar mediastin tu, malignu slim bu vai ar
šauta, penetr joša ievainojuma rezult . Asi ošana var b t
jatrog nu boj jumu d (bar bas vada, trahejas perfor cija
intubacijas laik , zematslegas kaula art rijas vai v nas boj jums to
katetriz cijas laik ), koagulop tiju gad jumos, ur mijas laik ,
videnes audz ju gad jumos, atsl ojoties un pl stot aortas
aneirismai.
K l n i k a : s pes aiz kr šu kaula, elpas tr kums, hemo-
iska šoka aina.
Diagnostika. Rentgenolo iski redzama abpus ji
paplašin ta videnes na. Datortomogr fija ar asinsvadu kon-
trast šanu.
rst š ana: irur isk s iesp jas nosaka asinsvada
boj juma pak pe, vieta un asi ošanas apjoms. Operat pieeja:
mediastinotomija ar kakla pieeju un videnes tam-pon di,
sternotomija, torakotomija. Venoza tipa asi ošana sam bieži
apst jas spont ni.
VIDENES EMFIZ MA
(PNEUMOMEDIASTINUM)
Ar šo st vokli saprot gaisa uzkr šanos videnes telp . C lo i
vai patolo iskie st vok i, kuri to nosaka, var b t sekojoši: bar bas
vada perfor cija, traheobronhi koka pl sums, al-veol ri
interstici la gaisa nopl de. Gaiss viden var non kt caur
retrofaringe lo telpu, r kles slim bu vai daž du jatrog nu vai
traumatisku t s boj jumu rezult , ar p c zoba ekstrakcijas.
Iesp jama ar gaisa nok šana viden caur bar bas vada un aortas
diafragm lo atveri slimniekiem ar gastroin-testin trakta pl sumu,
ar p c laparoskopijas vai pnei-moperitoneja.
D i a g n o s t i k a : j nosaka emfiz mas c lonis - bar bas
vada perfor cija, trahejas vai bronha pl sums u.c.
r s t š a n a : izteiktas emfiz mas gad jum sub-kut nu
adatu ievad šana kakla da , das un zem das audu inc zija.
Pamatslim bas rst šana.
VIDENES AUDZ JI UN CISTAS

HRONISKS MEDIASTIN TS (VIDENES FIBROZE) Videnes veidojumus iedala atkar no audiem vai org niem,
no kuriem tie veidojas.
Hronisku mediastin tu raksturo pastiprin ta saistaudu
Neirog ni veidojumi - ganglioneirinomas, neiroblasto-mas,
veidošan s viden , kas izsauc t s fibrozi. Saistaudi veidojas agr k simpatikoblastomas, feohromocitomas, neirinomas un neirog nas
rslimota ak ta mediastin ta, videnes tuberkulozes, aktinomikozes sarkomas.
un sifilisa d . Mezenhim las izcelsmes veidojumi - fibromas, fibrosar-komas,
lipomas, liposarkomas, limfangiomas, hemangiomas,
angiosarkomas un citi.

220
220

Videnes limfmezglu retikul ro audu veidojumi - limfo-sarkoma,
retikulosarkoma un limfogranulomatoze.
Aizkr ts dziedzera (thymus) veidojumi - timomas (lim-fo ,
epiteli , jaukta tipa), thymus cistas, timoiipomas.
Embrio en zes trauc jumu rezult var rasties dermo -d s
cistas, teratomas, videnes seminomas, horionepitelio-mas, kr šu
kurv lokaliz ts vairogdziedzeris.
K l n i k a . To nosaka audz ja atrašan s vieta, t lielums,
iespaids uz blakus org niem, augšanas trums un veidojuma
morfolo iskais raksturs. Slim bas agr s stadij s videnes
veidojumu un cistu att st ba norit bez kl nisk s izpausmes. Izmai as
viden tiek atkl tas nejauši vai RTG profilaktisk s apskates laik .
dz 40 % slimnieku patolo ijas konstat šanas br nav nek du
dz bu.
Lielais vairums slimnieku ar aundab ga rakstura slim m
iest jas stacion oti v lu - 5-10 m nešus p c slim bas s kuma.
Galven s s dz bas: visp js v jums, sv šana, elpas tr kums,
spiediens aiz kr šu kaula, s pes, klepus, balss piesma-kums
(sakar ar atgriezenisk balsenes nerva - nervus laryn-geus
recurrens - boj jumu) un reiz m das nieze (limfogranu-lomatozes
gad jum ).
Veidojumam saspiežot plaušu vai ieaugot taj , nov ro
ierobežotu elpošanu vien vai otr kr šu kurvja pus . Par
kr šu kurvja deform cija; augš s dob s v nas kompresijas
(saspieduma) gad jum - sejas, kakla piet kums, cianoze, galvas,
kakla un kr šu sienas v nu paplašin jums. Augš s dob s v nas
sindromu l dz 7 % gad jumu var izsaukt labdab gi veidojumi. Nereti
atrod palielin tus limfmezglus virs un zem atsl gas kaula vai cit s
viet s kakl .
Veidojumam ieaugot asinsvados un sird , par s sirds ritma
trauc jumi, s pes sird , pieaugoša kardi la mazsp ja; saspiežot vai
cauraugot traheju - stridoroza elpošana, elpas tr kums vismaz
fizisk s slodzes laik . Audz jam vai veidojumam ieaugot bar bas
vad vai saspiežot to, b s bar bas pas žas trauc jumu aina.
Slimnieki s dzas par galvass m, tiem var b t aptumšota
apzi a, halucin cijas, sama as zudums. Atseviš i audz ju veidi var
rad t neirolo iskus, hormon lus trauc jumus (timoma miast niju,
Icenko - Kušinga sindromu, ganglionei-rinomu, arteri lu hipertoniju).
Infiltrat vas malignas formas gad jum rakstur ga tra slim bas
gaita, videnes org nu kompresija, š idrums pleiras telp . Kl nisk s
anal zes uzr da an miju, pa trin tu EGR, leikocitozi. T k b tu
tiec gi apskat t atseviš as videnes veidojumu formas un cistas.
Neirog ni audz ji procentu li aiz em liel ko da u no visiem
videnes audz jiem (l dz 20 %). Parasti ir labdab ga rakstura
(neirofibromas, neiriolemmomas). Da a no paragan-gliom m un
mediastin m feohromocitom m var b t aundab gas. Uz
malign m piln attiecin mas simpatikogan-gliomas,
simpatikoblastomas, ganglioneiroblastomas, neiro-g nas sarkomas.
Neirog nu audz ju kl nikai rakstur gas (gan ne vienm r) s pes
mugur , veidojumam ieaugot mugurkaula kan - par zes un
paral zes. Rentgenolo iski neirog ni veidojumi rakstur gi ar
atrašanos skrieme u rib ja rievas rajon , ar izteikt m kont m,
nereti atrod ar muguras skrieme u vai rib ja uz ru. Histolo iski un
citolo iski diagnoze l dz oper cijai, emot v audz ja atrašan s
vietu, tiek apstiprin ta sam reti.
r s t š a n a irur iska - torakotomija, ja audz js saist ts ar
mugurkaula smadze u kan lu, papildus - laminekto-mija un
audz ja ekstirp cija. Konstat jot malignit ti - mijas un staru
terapija p coper cijas period .
Intratorak la struma: visbiež k sastopamais veidojums
priekš augš viden . Biež k slimo sievietes. Intratorak la
struma rodas no distop ta vairogdziedzera aizmet a.
K l n i k a . Kl nisk s izpausmes: trahejas, lielo asinsvadu,
nervu, bar bas vada kompresijas simptomi. Nereti ie-
VIDENES SLIM BAS IRUR IJA
sp jams sataust t intratorak s strumas augš jo polu kakl ,
slimniekam izdarot r šanas kust bas.
D i a g n o s t i k a . Rentgenolo iski redzama ieapa a na ar
labu robežu, trahejas, bar bas vada novirze uz pret jo pusi. Reiz m
imformat va sken šana ar ] 131.
rst šana irur iska. Operat pieeja - apkakl tes
grieziens kakl vai da ja stemotomija.
Timoma (T).
Sastopami daž da tipa veidojumi, kas att st s no aizkr ts
dziedzera un tam piegu ošajiem audiem: limfoma, timoma,
embrion lo š nu tumors, karcino ds un karcinoma.
Timoma, aizkr ts dziedzera karcinoma un timolimfoma ir
vien gie veidojumi, kas veidojas no paša aizkr ts dziedzera.
Timoma galvenok rt veidojas no epiteli lajiem elementiem.
Pie krit rijiem, kas autu videnes veidojumu pieskait t pie
timom m, var atz t:
1) noteiktu videnes veidojuma topogr fiski anatomisko saist bu
ar aizkr ts dziedzeri;
2) miast nisko sindromu (skat. miast niju);
3) histolo iskos izmekl šanas datus.
Dažreiz pat oper cijas laik nevar noteikt timomas topo-
gr fanatomisko saist bu ar aizkr ts dziedzeri. Šajos gad jumos
s
vien gi histolo iskie dati var b t izš irošie, bet ar ne vienm r,
emot v aizkr ts dziedzeri veidojošo š nu elementu
histo en tisk s patn bas.
Biež k slimo pacienti, kas jaun ki par 20 gadiem. V rojams
sieviešu k rtas pacientu p rsvars. Timoma parasti veidojas videnes
priekš , augš da . 12 % gad jumu var b t kombin ta aizkr ts
dziedzera un vairogdziedzera patolo ija -l dz ar to ir atbilstoša
kl nika.
K l n i k a (skat t videnes patolo ijas ievada da u). patn bas -
s
epiteli lo un limfoepiteli lo timomu gad jumos nereti ir sastopams
miast nijas sindroms (pat l dz 20 %). Miast ni-ja strauji progres :
agri iest jas dz bai svar go funkciju - r šanas, gremošanas,
elpošanas - trauc jumi. Slimniekiem ar timomu ir zema jut ba pret
antihol nester zes prepar tiem.
D i a g n o s t i k a : kr šu kurvja rentgenoskopija, rent-
genogr fija, tomogr fija, diagnostiska g zes vai gaisa ievad šana
pleiras telp - pneimotorakss, v derpl ves dobum -
pneimoperitonejs, viden - pneimomediastins, bar bas vada
kontrasta izmekl šana, augš kavogr fija. K rut nas metode no
1978. gada tiek lietota datortomogr fija, kas b tiski izmain ja
videnes slim bu diagnostiku un liel m va atteikties no
pneimotoraksa, pneimoperitoneja, pneimomedi-astina.
RTG un DT izmekl jumu aina ir atkar ga no audz ja rakstura.
Labdab gas timomas gad jum veidojuma robeža ir skaidri
nodal ma no apk rt jiem audiem, lielas timomas gad jum robežu
ir gr ti noteikt. Timoma parasti lokaliz jas pa labi vai pa kreisi no
videnes vidusl nijas. aundab gu timomu gad jum nov ro videnes
nas paplašin šanos uz ab m pus m.
Timomas RTG diagnostik ieteicams sekojošs izmekl jumu
apjoms: kr šu kurvja rentgenoskopija, bar bas vada kon-
trastizmekl šana, kr šu kurvja p rskata un nepieciešam s s nu
rentgenogrammas, DT videnei un plauš m. Nepieciešam bas
gad jumos papildus asinsvadu kontrastizmekl šana DT laik .
Instrument izmekl šana: bronhoskopija, ja ir dati par
timomas ieaugšanu plaušu parenh , palielin to limfmezglu
biopsija, transtorak la veidojuma punkcija, ja tas tehniski iesp jams.
Slimniekiem smag st vokl ar plašu procesu, kam diagnostiska
torakotomija nav iesp jama, ieteicams izdar t mediastinoskopiju vai
videotorakoskopiju. T i m o m u klas if ik cija. Ir divas
formas:
1) neinvaz ,
2) invaz .
221
221
 IRUR IJA VIDENES SL IM BAS
Timomas d i f e r e n c i l d i a g n o s t i k a :
1) dermo dcista - labi norobežota, p c DT datiem oti variabla
bl vuma (š idrums, tauki, bl vi audi);
2) thymus cista - lokaliz jas priekš augš viden ar
zemiem bl vuma r jiem +18 - +20 HV (Hausvila vien bas);
3) teratoma - lokaliz ta priekš viden . Labi izteikta robeža
starp bl vajiem un taukaudiem;
4) limfosarkoma - rakstur ga paplašin ta videne. DT uzr da
masas, kas saspiež asinsvadus;
5) traumatiska aortas aneirisma - j izdara asinsvada kont-
rastizmekl šana.
rst šana. irur iska iejaukšan s ir nepieciešama
jebkur gad jum , kad timoma ir pier ta, morfolo isk ve-rifik cija
ne vienm r ir nepieciešama. T k b tu j run par relat m un
absol m kontrindik cij m. Absol tas kontrin-dik cijas ir, ja
process ir diseminets vai veidojums ieaudzis dz bai svar gos
org nos. Un ar šaj gad jum reiz m ir m tiec gi izš irties par
paliat vu oper ciju, jo tumora pa-matmasas kaut da ja ekstirp cija
nodrošina efekt ku t ko mijas vai staru terapiju.
Oper at p i e e j a : s nu torakotomija, ja audz js ir
vien vai otr kr šu kurvja pus ; ja audz js ir videnes vidusda vai
past v miast nisks sindroms - sternotomija, paplašin ta timektomija
ar taukaudu ekstirp ciju. Timomai ieaugot plaušu audos, aptuveni
30 % gad jumu ir nepieciešams izdar t plaušu margin lu vai veida
rezekciju (biež k vidusdaivas vai S 3-4 kreisaj pus ).
Oper cija var b t radik la 73,6 % gad jumu, da ji radik la -
21,4 %, tikai biopsija - 5 %. a nav iesp jams izdar t tot lu
timotimektomiju, j izš iras par RTC staru terapiju p c-oper cijas
period . To izdara ar , ja histolo iski oper cijas materi konstat
timomas kapsulas inv ziju. P coper cijas letalit te timomas
slimniekiem - 1,5-3,5 %.
P r o g n o z e . Timomas prognoze atkar ga no timomas
izplat bas, oper cijas radikalit tes (tot las eksc zijas gad jum t ir
lab ka), tumora stadijas. paši atkar ga t ir no atrades oper cijas
laik , respekt vi, no timomas izplat bas, maz k no oper cijas
materi la histolo isk s izmekl šanas rezult tiem. Ne vienm r ir
saist ba starp timomas histolo isko strukt ru, t s kl niku un
augšanas raksturu. Audz js, kurš sast v no morfolo iski
nobriedušiem elementiem, var b t int mi saist ts ar dz bai
svar giem org niem un videni, ieaugt tajos un dot metast zes. Un
otr di - histolo iski maligns veidojums var b t ar izteiktu kapsulu un
ilgstoši augt bez kl niskiem simptomiem. Kl nik nereti nov ro, ka
mazas, inkapsu-l tas timomas dod recid vus, bet infiltrat vi augošas
recid vus nedod (reiz m ar dod, tikai ilgstoš laika period ).
Timoma ir maligna, ja tai ir kaut viens no sekojošiem simptomiem:
infiltrat va augšana, metast zes blakusorg nos, morfolo iski
nenobrieduši audi.
5-10 gadu dz vildze slimniekiem ar neinvaz vu timomu vid ji
nov rojama 80 %, ar invaz vu timomu - 23-40 % gad jumu.
Perikarda cista ir att st bas defekts; t s parast atrašan s
vieta ir labais vai kreisais sirds diafragmas le is. stenajai cistai
nav saist bas ar perikarda dobumu; ja t saist ta ar perikarda
dobumu, š du patolo iju sauc par perikarda diver-tikulu. Slim ba
norit bez kl nisk m izpausm m, a cistas ir lielas, sirds kairin juma
vai kompresijas rezult var rasties s pes, reiz m ar sirds ritma
trauc jumi.
r s t š a n a - irur iska. Operat pieeja - torakotomija.
Dermo s cistas, teratomas. Šie veidojumi rodas
embrio en zes trauc jumu rezult . Dermo s cistas att st s no
ektodermas. Cistas sieni u veido biezs saistaudu sl nis. Cista satur
viskozu š idrumu, nereti das, zobu elementus, matus. Atkar no
audu diferenc šanas pak pes cista var b t labdab ga vai
aundab ga.
222
K l n i k a : slimnieki j t s pes, nov ro kompresijas sindromu.
r s t š a n a : irur iska. Operat pieeja - torakotomija.
Bronhog nas un enterog nas videnes cistas veidojas un
att st s aug a intrauter naj period no distop ta zarnu vai g ot das
aizmet u epit lija.
Bronhog nas cistas var atrasties k viden , t ar plaušu
parenh . Biež atrašan s vieta ir aiz trahejas bifurk cijas, cieši
piegu ot tai, un lielajiem bronhiem.
K l n i k a : slimniekam s dz bas (sauss klepus, elpas
tr kums, stridoroza elpošana) par s, kad cista izaugusi liela.
Rentgenolo iski konstat apa u, labi norobežotu, trahejai cieši
piegu ošu nu.
Enterog na cista att s no prim s zarnu caurules mugur jas
lapi as. Cieši piegu bar bas vadam mugur jas videnes apakš
da . Cistas sieni u nereti izkl j ku a g ot das epit lijs. Sekas tam
- s lssk bes produkcija, cistas sieni u iz- lojums, asi ošana.
Perfor cijas gad jum cistas saturs izlaužas uz perikarda dobumu,
pleiru, videni.
Diagnostika: rentgenoskopija, rentgenogr fija,
tomogr fija, datortomogr fija.
r s t š a n a : r inoties ar iesp jam m cistas kompli-
cij m - blakus esošo plaušu audu kompresiju, cistas sastru-
tojumu, perfor ciju, kura savuk rt var izsaukt mediastin tu,
piopneimotoraksu, asi ošanu un iesp jamo cistas sieni as
maligniz ciju - nepieciešama irur iska rst šana. Operat pieeja
- torakotomija.
Mezenhim las izcelsmes veidojumi rodas no taukaudiem,
saistaudiem, musku audiem un asinsvadu sieni as endot lija.
Visbiež k no š s grupas audz jiem sastop lipomu.
Lipomas parast atrašan s vieta - labais sirds diafragmas
le is.
Kl nisk s par b a s s kas, kad veidojumi sasniedz
iespaid gus apm rus, kas gan notiek sam reti, un š situ cij
tad ar ir nepieciešama irur iska rst šana.
Operat p i e e j a - torakotomija ar tai sekojošu
veidojuma ekstirp ciju.
No videnes limfmezgliem att st s limfomas. Proces var tikt
iesaist tas jebkuras lokaliz cijas videnes limfmezglu grupas.
Izš ir tr s limfomu veidus: limfosarkomu, retikulosarko-mu un
limfogranulomatozi. Visas š s formas p c savas dabas ir
aundab gas.
K l n i k a : nogurums, nesp ks, intoksik cijas aina, sub-
febr la (reiz m febr la) temperat ra, slimnieka nov šana, das
nieze. Veidojoties lieliem limfmezglu sakopojumiem viden , rodas
bronhu asinsvadu saspieduma aina, slimniekiem par s klepus,
pes kr s, elpas tr kums.
Diagnostika: konvencion rentgenizmekl šana,
datortomogr fija. Oblig ti nepieciešams slim bas histolo iskais
apstiprin jums. Iesp jamie t ieg šanas veidi: preskal biopsija,
mediastinoskopija, parastern la mediastinoskopija,
videotorakoskopija un, ja nav ieg ts morfolo iskais materi ls, ar
iepriekš min taj m instrument laj m izmekl šanas metod m,
nepieciešama torakotomija ar sekojošu videnes limfmezglu
ekstirp ciju. P c slim bas morfolo iska apstiprin juma slimniekam
tiek noz ta mijas vai staru terapija.
ENERALIZ TA MIAST NIJA
eneraliz ta miast nija vai Lambert-Eaton sindroms ir reta un
smaga slim ba, kura izpaužas ar neiromuskul riem trauc jumiem
(muskulat ras v jums, redzes, r šanas trauc jumi). Autoim nu
procesu laik antivielas iedarbojas uz skeleta muskulat ras
nikot nacetilhol na receptoriem, t rezult rodas neiromuskul s
impuls cijas trauc jumi, kas izpaužas k musku u pazemin ta sp ja
vai nesp ja veikt noteiktas funkcijas.
222

Saist bu starp tauri veida dziedzeri un miast niju pirmo reizi
atz ja Weigert 1901. gad . Schumacher un Roth 1913. gad
rakst ja, ka tauri veida dziedzera iz emšana rada kl nisku
uzlabošanos slimniekiem ar eneraliz tu miast niju. Laik starp
1939. un 1944. gadu Blalock public ja rezult tus, ko bija devusi
timektomija slimniekiem ar eneraliz tu miast niju.
Miast nijas klasifik cij pie emta K.Osserman 1958.g.
izstr sh ma, atbilstoši kurai izš ir 5 miast nijas formas:
1. Acu forma - acu muskulat ras v jums, kas izpaužas k
plaksti u nosl jums, ptoze, redzes dubultošan s (viegla
forma). Nov rojot slimniekus ilgstoši 3-4 gadu laik , acu
forma 30 % gad jumu p riet eneraliz taj .
2. eneraliz ta miast nija - acu muskulat ras boj jums un
skeleta muskulat ras v jums (viegla gaita).
3. Ak ta zibens forma - trs s kums, simptomi k 1. un 2.
formai, bet papildus nov ro elpošanas funkcijas trauc jumus
(smaga forma ar augstu letalit ti).
4. V forma.
5. Forma, kuru raksturo pirmo triju formu simptom tika ar
pievienojušos muskulat ras atrofiju. D i a g n o s t i k a : anamn zes
dati, stimul cijas elektro-miogr fija, videnes datortomogr fiska
izmekl šana, kodol-magn tisk rezonanse, imunolo isk
izmekl šana - antivielu noteikšana ar im nfluorescences metodi.
r s t š a n a . Konservat rst šana caurm tiek pielietota
60-65 %, irur isk - 35-40 % gad jumu.
1. K o n s e r v a t rst šana: antihol nester zes pre
par ti (kalim ns, oksazils, prozer ns), verošpirons, ATF liel s
dev s, anabolie stero di, kortiko di, B grupas vitam ni, im n-
korektori. ]a medikamentoz terapija nav efekt va - plaz-
mofor ze, hemosorbcija.
2. irur isk s rst šanas nepieciešam bu nosaka
tauri veida dziedzera anatomisk s izmai as un slim bas no
rise. Konstat jot anatomisk s izmai as tauri veida dziedzer
vai timomu, k ar ar datortomogr fijas pal dz bu noteiktu
aizkr ts dziedzera hiperpl ziju, oper cija j izdara p c iesp
jas tr k. Oper cija nepieciešama ar gad jumos, kad konser
vat terapija nav efekt va, respekt vi, slim ba norit ar nesta
biliem remisijas periodiem.
Zin mu laiku miast nijas irur isko rst šanu pavad ja liela
oper to slimnieku mirst ba, kas visp r bija rakstur ga šai slim bai.
Im nterapijas ieviešana, k ar intens s terapijas metodikas
izstr šana at va krasi samazin t p coper cijas mirst bu. S kot
ar 70. gadiem, timektomija ir k uvusi par visp ratz tu standartmetodi
eneraliz tas miast nijas rst šan , ar gad jumos, kad nav
timomas. T i m e k t o m i j a s k o n t r i n d i k c i j a s :
• ilgstoša stabila miast nija,
• acu lok forma (ja rodas eneraliz ta, tad j oper ),
• smagas dz bai svar gu org nu blakusslim bas,
• timomas metast zes atseviš os org nos,
• das strutains iekaisums oper cijas r tas rajon ,
• nesen izdar ta traheostoma,
• miast nisks sindroms, kas nav saist ts ar pašu tauri veida
dziedzeri.
Operat pieeja.
Tot la vai da ja sternotomija. Reiz m sternotomiju papildina
ar griezienu kakl . Kosm tiskos nol kos iesaka sternotomiju izdar t
c zemkr ts grieziena.
Ja ir lielas timomas, izdara s nu-muguras torakotomiju. Š
pieeja lietojama k standartpieeja, ja thymus lokaliz jies labaj vai
kreisaj kr škurvja pus . Pielieto ar transcervik lu un videoasist tu
timektomiju.
Svar kie nosac jumi, kuri j iev ro oper cijas laik :
1) apakš jo un augš jo tauri veida dziedzera izaugumu
izdal šana,
2) uzman ga atdal šana no mediastin s pleiras, perikar-da,
aortas loka, v. brachiocephalica,
223
VIDENES S LIM BAS IRUR IJA
3) thymus un visi videnes taukaudi j ekstirp zon no
diafragmas l dz thymus kakla da ai, a ir timoma, tad j izdara
timomas un ar visa tauri veida dziedzera un videnes taukaudu
ekstirp cija.
Ja ir invaz va timoma, j izdara paplašin ta oper cija -
mediastin s pleiras rezekcija, perikarda rezekcija, margin la
plaušu audu rezekcija, asinsvadu rezekcija. K o m p l i k c i j a s
o p e r c i j a s laik : mediastin s pleiras boj jums (vienpus js,
abpus js) un n. Iaryngeus re-currens boj jums. Ret k ir
nov rojamas ar t das komplik cijas k perikarda boj jumi,
asi ošana no kr šu kaula, v. brac-hiocephelica boj jums, n.
diafragmaticus boj jums, plexus brachialis boj jums.
c oper cijas komplik cijas:
1) miast nijas kr ze att st s 10-40 % gad jumu;
2) hol ner isk s kr zes sastopamas ret k - 2-3 % gad jumu;
3) elpošanas org nu komplik cijas.
Sakar ar pieaugošu muskulat ras v jumu un klepus refleksa
jumu pasliktin s bronhu dren žas funkcija. Vair k k 30 %
slimnieku ir hipoventil cija. Da ai slimnieku sakar ar muskulat ras
jumu ir nepieciešama m ksl plaušu ventil cija. Visi šie apst i
rada rindu komplik ciju:
• plaušu nepietiekam bu,
• atelekt zi,
• pneimoniju,
• strutainu traheobronh tu.
4) sirds un asinsvadu sist mas komplik cijas;
5) nervu sist mas komplik cijas, psihozes;
6) br ces r tas infic šanos.
Mirst ba p c timektomijas l dz 80. gadiem sast ja 3-30 %,
80. gados un v k - 3-5 %.
T i m e k t o m i j a s r e z u l t t i . Pacientiem ar thymus hi-
perpl ziju irur isk s rst šanas rezult ti ir lab ki nek slimniekiem
ar neizmain tu vai atrofisku thymus. Timektomijas rezult ti
izv rt jami 4-5 gadu laik p c izdar s operat s iejaukšan s.
Oper tajiem slimniekiem izvese ošan s gad jumu skaits procentu li
liel ks nek konservat vi rst tiem slimniekiem. Sieviet m
operat vie rezult ti lab ki k v riešiem. irur isk s rst šanas
rezult ti lab ki, ja oper cija izdar ta ne v k k 2 gadus p c
slim bas s kuma.
Literat ra
1. Fuenbes P. Treatment of thymomas // Card. Th. surg. 1992, U-2, VV-4-180.
2. Linton D.M, Philcox D. Myasthenia Gr vis // Disease-a-Month, 1990; 36
(11): 34-38.
3. Nemiro J. Videnes tilpumprocesu rentgendiagnostika. - R ga: Zvaigzne,
1987. - 15.-221 .Ipp.
4. Vogt-Moycoft I. Thoracic Surgery: Frontiers and Uncommon Neoplasms. -
Vol. 5 - St.Louis, Baltimore, Toronto: The C.V.Mosby Company, 1989. - P. 5-
26, 157-210.
5. VVilkins E.W. Role of Staging in Prognosis and Management of Thvmoma //
Ann Thorac surg 1991 ;V.51: 888-994.
6. Ky3HH M. M., TexT 5.M. MnacTeHHH. - MocKBa: Mej HL HHa, 1996. - C.182-
200.
7. CnpaBOHHMK no xnpyprnn / nofl peA. UJBapua CKD. lUa iepca, fl*.
CneHcepa. - CaHKT-rieTep6ypr: rimep, 1999. - C. 364-369, 377-394.
223
 IRUR IJA PL A UŠ U S L I M B A S
3.6. PLAUŠU SLIM BAS
.Baško
ELPOŠANAS ORG NU SIST MAS ANATOMIJA UN
FIZIOLO IJA
Plaušu pamatfunkcija ir g zu mai as nodrošin šana, kas tiek
realiz ta, absorb jot sk bekli no apk rt s vides un izdalot no
organisma og sk bo g zi. Pilnv rt gu g zu mai u nodrošina vair ku
org nu koordin ta darb ba. jais gaiss tiek pievad ts plaušu
virsmai, caur kuru t k notiek g zu mai a, taj paš laik alveol
ze, pies tin ta ar oglek a dioks du, tiek izdal ta no organisma.
Plaušu asinsrite ar asins pl smas pal dz bu nodrošina nep rtrauktu
sk bek a absorbciju, t pieg di audiem un vienlaic gi og sk
zes nog di alveol s. Asinsrites un ventil cijas cieša saist ba
nodrošina efekt vu g zu mai u.
Plauš m ir ar noz me metabol s funkcij s: t s nodrošina
plaušu alveolu spraigumu uzturoš s vielas (surfaktanta) un citu
vielu sint zi, k ar piedal s daudzu misku mediatoru
metabolism . Plaušas piedal s endokr naj regul cij , termo-
regul cij un asi u depon šan . Neizmain m plauš m piem t
apbr nojama sp ja uztur t nepieciešamo sk bek a absorbcijas
meni un nodrošin t og sk s g zes izvad šanu daž dos
main gos organisma fiziolo iskajos st vok os. Plaušu slim bas
vair k vai maz k rada trauc jumus g zu mai as fiziolo iskajos
procesos.
Elpošanas org ni ir deguns ar blakusdobumiem, mute, r kle,
balsene, traheja, bronhi, plaušas un pleira (skat. l.att.). Elpošanas
ce us anatomiski veido aptuveni 23 ener cijas. Pirm s 16 veido t
saucamo p rvadošo, bet atlikuš s ener cijas - respiratoro da u.
rvadoš s (skat. 2.att.) un respirato-r s sist mas anatomisk
uzb ve iev rojami atš iras.
rvadoš s sist mas bronha un bronhiolas sieni a veidota
no 3 pamatsl iem: g ot das, glud s muskulat ras, kura ir atdal ta
no g ot das ar saistaudu zemg ot das sl ni, un saistaudu
sl a, kurš satur skrimš a iesl gumus, kuri savuk rt veido
pusgredzenus, kas atrodas bronha priekš un s nos.
Traheja ir apm ram 10-12 cm gara un 1,5-2,5 cm plata
caurule. To veido 18-22 skrimš a gredzeni. T s kas no balsenes
skrimš a apakš s malas (VI-VII kakla skrieme a l men ) un
turpin jum sadal s divos galvenajos bronhos, veidojot trahejas
bifurk ciju kr šu kaula le a rajon (IV-V kr šu skrieme a l men ).
Trahejas augš puse lokaliz jas kakla da un apakš puse -
kr šu da .
Trahejas vieta starp blakus org niem:
• priekšpus atrodas v. brachiocephalica sin., aortas loks ar t
diviem zariem: tr. brachiocephalicus un a. carotis com-munis sin.;
• mugurpus - bar bas vads un n. recurrent laryngei sin.;
1. att ls. Elpošanas org nu sh ma.
1 - deguns ar blakusdobumiem, 2 - mute, 3 - r kle,
4 - balsene, 5 - traheja, 6 - bronhi, 7 - plaušas, 8 - pleira.
2. att ls. rvadoš s da as sh ma.
1 - traheja,
s 2 - galvenie bronhi,
3 - daivas segment rie bronhi, 4 - daivas
subsegment rie bronhi,
5 - bronhiolas,
6 - termin s bronhiolas.
• labaj pus - tr. brachiocephalicus, n.
vagus sin., pleira;
• kreisaj pus - aortas loks ar t diviem
zariem - a. carotis communis sin., a. subclavia
sin., pleira.
Bronhi. Labais galvenais bronhs ir plat ks
un ks k kreisais. Tas veido it k trahejas
turpin jumu 20-30 gr du le , t garums ir
apm ram 3 cm. Kreisais galvenais bronhs atzarojas 45-75 gr du le , un t
garums var b t l dz 5 cm. Le is starp abiem galvenajiem bronhiem ir apm ram
70 gr di. T k abi galvenie bronhi sadal s: labais galvenais bronhs sazarojas
augš s daivas bronh un intermedi raj , kas t k sadal s vid s daivas un
apakš s daivas bronh ; kreisais galvenais bronhs zarojas augš s daivas
bronh un apakš s daivas bronh . T k bronhi veido segment ros,
subsegment ros un v l s kas ener cijas bronhus (bronhiolas un termin s
bronhiolas). Zarojoties bronhu diametrs pak peniski samazin s no 12-15 mm
(galvenie bronhi) l dz 1,3 mm (10. ener cijas bronhi).
Respirator da a - elpojam s bronhiolas, alveol s ejas un alveol rie
maisi i - veido p s 7 ener cijas. Pirm s pak pes elpojam s bronhiolas un
s elpošanas ce u strukt ras sauc par plaušu acinusu.
Respirator s da as uzdevums ir nodrošin t sk bek a un
224
224
 PL AUŠ U S L I M B A S IRUR IJA

og sk s g zes dif ziju caur alveolu un kapil ru sienu.
Plaušas ietver kr šu siena no s niem un diafragma no
apakšas. Kr šu sienas un diafragmas meh nisk s paš bas ie-
spaido plaušu g zu mai as funkciju. Netrauc tu plaušas kust bu
ieelpas un izelpas laik atvieglina pleiras telpa, kura atrodas starp
kr šu sienu un plaušu, veidojot saskarošo virsmu. Viena no t m -
kr šu siena - no iekšpuses ir izkl ta ar parie-t lo un otra, kas
rkl j plaušu no rpuses, - ar viscer lo plei-ru. Pariet lo un
viscer lo pleiru š ir pl ns š idruma sl nis. Ir ar diafragm un
mediastin pleira.
Viscer un pariet pleira, san kot kop , ietver attiec s
puses galveno bronhu, asinsvadus, limfvadus un nervus, veidojot
plaušu sakni. Spiedienu pleiras telp nosaka ieelpot un izelpot
gaisa pl sma plauš s. Lab plauša sast v no 3, bet kreis - no 2
daiv m. Daivas savuk rt dal s segmentos.
Pašlaik vis pasaul ir atz ta un tiek lietota 1980. gad
pie emt bronhi koka un plaušu segment s uzb ves sh ma.
c s sh mas labaj plauš izš ir 10 segmentus, kreisaj - 9
segmentus (skat. 3.att). Sastopami ir ar daž di anatomiski varianti.
Plaušu asinsrite.
To nodrošina mazais asinsrites loks, kas atrodas starp sirds
kreiso un labo da u. Mazais asinsrites loks s kas ar pulmon s
art rijas stumbru, kur asinis nok st no lab kambara. T k
pulmon lais stumbrs dal s labaj un kreisaj plaušu art rij .
Plaušu art rijas zari atk rto bronhi koka zarojuma sh mu,
nosl dzošo elementu veidojot arteriolas, kuras sada-
s starpalveolu kapil ros. Caur šo kapil ru sieni m notiek g zu
mai a. Ar sk bekli bag tin s asinis tiek sav ktas sist , ko
veido etras plaušu v nas, kuras savuk rt iepl st kreisaj
priekškambar . Miera st vokl asinspl sma plauš s sadal s
nevienm gi, visvair k asinis izpl st caur plaušas apakš m
da m. Slodzes laik cirkul cij iesl dzas agr k nefunkcion juš s
da as, kas at auj caur plauš m izpl st liel kam asins daudzumam,
nepaaugstinoties spiedienam plaušu art rij . Papildus plaušu
arteriovenozajai sist mai past v bronhi s art rijas. Bronhi s
art rijas (parasti 2-4) atzarojas no kr šu aortas un starpribu
art rij m un virz s uz plaušas sakni. Bronhi s art rijas atrodas
peribronhi lajos saistaudos. Starp plaušu art rij m, v m un
bronhi laj m art rij m past v anastomozes (šunti).
Limf tisk sist ma.
Plaušu limfvadi atrodas uz viscer s pleiras virsmas un dzi k
jau plaušu parenh , kur tie cieši piegu plaušu art rij m un
m. Limfas pl smu vien virzien uz plaušu sakni nodrošina
daudzie v rsti, kuri atrodas limfvados. Limfa tiek novad ta uz
bronhopulmon lajiem, plaušu saknes limfmezgliem, kuri atrodas
bronhu zarošan s viet s, un t k pl st uz videnes limfmezgliem
(bifurk cijas un paratrahe la-jiem). Limfa no kreis s apakš s
daivas parasti nopl st uz pret s puses limf tisko sist mu. Limfa
no pleiras telpas dre-n jas uz re ion lajiem limfmezgliem:
intratorak lajiem un starpribu.

3. att ls. Plaušu segment s uzb ves sh ma.

Lab plauš a
Augš daiva
Apik lais (galotnes) segments (S1)
Mugur jais segments (S2)
Priekš jais segments (S3)
Vid daiva
Later lais segments (S4)
Medi lais segments (S5)
Apakš daiva
Augš jais segments (S6)
Medi lais apakš jais (parakardi lais)
segments (S7)
Priekš jais apakš jais segments (S8)
Later lais apakš jais segments (S9)
Mugur jais apakš jais segments (S10)

Kreis plauša
Augš daiva
Apik lais (galotnes) segments (S1)
Mugur jais segments (S2) Priekš jais
segments (S3) Augš jais lingul rais
segments (S4) Apakš jais lingul rais
segments (S5) Apakš daiva Augš jais
segments (S6) Priekš jais apakš jais
segments (S8) Later lais apakš jais
segments (S9) Mugur jais apakš jais
segments (S10)

laba plauša kreis plauša

225
225
 IRUR IJA PL AUŠ U S L I M B A S
Limf tisk sist ma nodrošina plaušu š idruma mai as
sist mas funkcion šanu, k ar ietilpst visa organisma im n-
sist . ELPOŠANAS ORG NU RENTGENOLO ISK S
Plaušu un elpošanas ce u inerv cija.
Plaušas inerv simp tiskie nervi, kuri atzarojas no apakš jiem
kakla simp tiskajiem ganglijiem un treš vai ceturt kr šu
simp tisk ganglija, k ar parasimp tisk sist ma (kle-jot jnervs).
Aferentie un eferentie neironi regul plaušu funkciju, tai skait
elpošanas ce u diametru.
PLAUŠU SLIM BU DIAGNOSTISKIE PRINCIPI
Dignostikas uzdevumi:
• noskaidrot pamatpatolo ijas esam bu, izplat bu un his-
tolo isko raksturu;
• izv rt t ar pamatslim bu saist to patolo isko izmai u
raksturu;
• noteikt operat vas un rst šanas iesp jas visp r, emot v
dz bas funkcijas nodrošinošo sist mu st vokli, organisma
funkcion lo rezervju un slimnieka funkcion s operabili-t tes
iesp jas;
• preciz t nepieciešamo un iesp jamo oper cijas apjomu.
irur iskos plaušu slim bu gad jumos rstam ir j izv las
starp tr ko, vair k imformat vo un maz k traumatisko iz-
mekl šanas metodi, kuras m is ir ieg t diagnozes apstiprin jumu,
emot v slimnieka visp jo st vokli, blakus slim bas un riska
pak pi, kas pie auj izdar t šo izmekl jumu. Neskatoties uz plašaj m
neinvaz s diagnostikas iesp m, dažu plaušu slim bu
diagnostik ir nepieciešami instrument li izmekl jumi.
Izv rt jot jebkuru instrument s izmekl šanas veidu, j em
š di faktori:
• manipul cijas traumatisma pak pe un ar to saist s
komplik cijas;
• t s ilgums;
• p cizmekl šanas s pju remdin šana;
• materi s izmaksas;
• slimnieka attieksme pret šo iejaukšanos.
Pašreiz endoskopisko instrumentu un pal gier u daž ba
jebkur gad jum auj pielietot vispiem rot ko un nepieciešam ko
bronhoskopisk s izmekl šanas metodi vai citu instrument lu
izmekl šanu. T var b t tiklab bronhoalveol ra iav ža,
transbronhi la biopsija, transkut na aspir cijas biop-sija,
preskal biopsija, mediastinoskopija utt.
Šo izmekl šanas metožu imformat vo lietder bu ierobežo
manipul cijas laik ieg tais nelielais materi la daudzums. Š dos
gad jumos ir nepieciešama atv rt plaušu audu biopsija -
torakotomija. Ta u taj paš laik , run jot par torakoto-miju,
atz , ka šo manipul ciju (oper ciju) nevar izdar t slimniekiem ar
plaušu hipertensiju un respiratoru nepietiekam bu, k ar nestabilu
kardiovaskul s sist mas st vokli un asinsrites trauc jumiem.
Mirst ba p c atv rt s biopsijas sv rst s no 0,3 l dz 70 % atkar
no komplik cij m, ko rada hronisk s plaušu slim bas un slimnieka
visp jais st voklis.
Burt M.E. ar l dzautoriem atz , k ds ir pozit vs rezult ts
morfolo isk materi la ieg šan , pielietojot daž dus in-vaz s
izmekl šanas veidus: atv rt s plaušu biopsijas dod pozit vu
rezult tu 94 % gad jumu, transbronhi la biopsija -59 %, transkut na
adatas biopsija - 52 %, transkut na aspir cijas biopsija - 29 %
gad jumu.
Videotorakoskopija kalpo k alternat va metode morfolo isk
materi la ieg šanai l dztekus t m manipul cij m k transtorak la
punkcija, transbronhi la biopsija, atv rta torakotomija. Sal dzinot ar
jo, j atz videoskopijas iev rojam s priekšroc bas sakar ar
mazo traumatismu.
SPECI S IZMEKL ŠANAS METODES
IZMEKL ŠANAS METODES
Rentgenolo isk s izmekl šanas metode plaušu slim bu
diognostik ie em vienu no svar kaj m viet m. Rentgeno-lo isk
izmekl šana j k ar vienk rš kaj m metod m, pak peniski
rejot uz komplic m, un j izdara t , lai ar iesp jami maz ko
staru slodzi sasniegtu visliel ko diagnostisko efektu. Vienm r
atceras pamatnoteikums: nekad neizdar t rentgenolo isko
izmekl šanu bez skaidr m indik cij m un bez aizsardz bas pret
joniz jošo starojumu.
Kr škurvja rentgenoskopija. s laik tiek izdar ta visp ja
plaušu apskate, tiek noteikta izmai u atrašan s vieta un šo izmai u
izplat ba. Rentgenoskopijas laik j izv rt plaušu lauku
pneimatiz cijas pak pe, plaušu sak u strukt ra, videnes nas
apjomi un konfigur cija, diafragmas kupolu kust gums, rib ja -
diafragmas sinusu st voklis.
Kr škurvja p rskata rentgenogramma (taisnaj , s nu un
sl paj projekcij , k ar t s rentgenogram-mas). Šie
izmekl jumi paplašina un padzi ina rentgenoskopija ieg tos datus
par patolo isko izmai u vietu, raksturu, izplat bu, dokument li to
fiks un dod iesp ju izv rt t š s izmai as slim bas gait , izdarot
atk rtotas rentgenogrammas.
Tomogr fija. Ar š s metodes pal dz bu iesp jams izdar t
izmain s plaušu da as rentgenuz mumu jau iepriekš noteikt
dzi um .
Bronhogr fija. ir metode, kur rentgenoskopijas laik
bronhi lais koks tiek aizpild ts ar jodu saturošiem prepar tiem, lai
noteiktu bronhu sieni u anatomisko izmai u vietu un plašumu,
iesp jamo bronhu saist bu ar k diem patolo iskiem veidojumiem,
plaušas daivu, segmentu anatomisko robežu izmai u plašumu.
Angiopulmonogr fija - maz asinsrites loka asinsvadu
kontrastizmekl šana. Šo izmekl šanas metodi var papildin t ar
spiediena noteikšanu sirds lab s puses da s, plaušu art rijas
sist , k ar arteri lo un venozo asi u sk bek a pies tin juma
pak pes noteikšanu.
Kavogr fija - augš s vai apakš s dob s v nas kont-
rastizmekl šana.
Bronhi lo art riju angiogr fija - bronhi lo art riju
kontrastizmekl šana.
Diagnostiskais pneimoperitonejs, pneimomedi-astins -
gaisa vai g zes ievad šana v dera dobum vai viden un sekojošs
rentgena uz mums.
Pleirogr fija - pleiras telpas izmekl šana ar kontrast-vielu;
veid iesp jams prec zi noteikt pleiras atlieku dobumu
atrašan s vietu un lielumu. K kontrastvielu pielieto den š stošus
jodu saturošus prepar tus (kardiotrastu, uro-trastu, verograf nu u.c).
Fistulogr fija - fistulu eju kontrast šana.
Datortomogr fija (DT) - rentgenizmekl šana, kuras laik
iesp jams ieg t detaliz tu kr šu kurvja da as (plaušu, videnes,
kr šu sienas) š rsgriezuma att lu un objekt vi noteikt šo
veidojumu bl vumu. Bl vums tiek izteikts starptautiskaj s Haunsf lda
vien s (HV).
Kodolmagn tisk rezonanse (KMR). Kodolmagn -tisk
rezonanse ir jauns izmekl šanas veids, kas nav saist ts ar
joniz jošo starojumu. Audu š nu kodolu elementi, kas atrodas
magn tiskaj lauk , augstas frekvences impulsu ietekm da u no
absorb s ener ijas izdala elektromagn tisko sign lu veid .
Atkar no audu bl vuma šie sign li ir daž di un atš iras
veselajiem un slimajiem audiem. Ar datora sist mas pal dz bu
apstr jot šos sign lus, ieg st org na tr sdimensiju (telpisku)
att lu.
Plaušu ventil cijas radiogr fisk izmekl šana: radioakt
13
ksenona izotopa ( ^Xe) un sk bek a mais jumu ievad ša-
226
 P L A UŠ U S L I M B A S IRUR IJA

na elpošanas ce os, kas dod iesp ju izv rt t atseviš u plaušu da u frekvence. Veselam cilv kam miera st vokl (bez fiziskas slodzes)
dal bu ventil cij . elpošanas frekvence vid ji ir 12-14 reizes min .
Plaušu radioakt scintigr fija. ir cilv ka asins seruma Plaušu ventil cijas funkcijas mazsp jas izv rt šanas vien-
album na, kas iez ts ar radioakt vajiem izotopiem (131^ 125]/ rš instrument metode ir spirogr fija.
sicr, "Te), ievad šana asinsrit . Š izmekl šana dod iesp ju izv rt t Galvenie plaušu ventil cijas funkcion lie r ji, kurus nov rt
kapil ro asinsriti daž s plaušu da s. ar spirogr fijas metodi, ir sekojoši:
Vit kapacit te (VC) - g zes tilpums, ko p c pilnas ieelpas
1. tabula. Ieteicam rentgenolo iskas izmekl šanas metode var maksim li izelpot. Plaušu vit kapacit te ir sam variabls
atseviš u patolo iju diagnostik . lielums un sv rst s no 1800 l dz 7400ml. Plaušu vit s kapacit tes
novirzes no normas iesp jamas par 15 - 20 %, t c patolo ija ir
Izmekl šanas metodes Indik cijas
tikai tad, ja plaušu vit s kapacit tes lielums ir maz ks par 80 % no
vajadz s.
Kr škurvja rentgenoskopija standarta izmekl jums No dinamiskiem plaušu funkcion liem r jiem visliel
Kr škurvja p rskata rentgenogramma jebkuras patolo ijas
noz me ir plaušu maksim lai ventil cijai un fors tai plaušu vit lajai
taisnaj projekcij gad jum
kapacit tei.
Parasti plaušu maksim lo (volunt ro) ventil ciju (MW)
nosaka ar spirogr fu, liekot slimniekam 15 - 20 sekundes elpot oti
Kr škurvja p rskata rentgenogramma s nu bar bas vada, videnes tri un oti dzi i. P c tam apr ina gaisa daudzumu, kas šaj rež
projekcij slim bas izpl st caur plauš m 1 min tes laik . MW ir no 50 l dz 180 litriem
atkar no dzimuma un vecuma. MW izmai as agr ni raksturo
Kr škurvja rentgenogramma boj jumu smagumu, k ar pielietot s terapijas efektivit ti.
sl paj projekcij Fors vit kapacit te (FVC) - g zes tilpums, ko var izp st
maksim li sp gas un pilnas izelpas laik , kas s kta p c pilnas
Tomogr fija plaušas veidojumi, elstas, ieelpas.
abscesi, trahejas, lielo
Fors tas izelpas tilpums pirmaj sekund (FEV1) -no
bronhu patolo ija
plauš m izpl stošais g zes tilpums maksim li sp gas izelpas
pirmaj sekund , kas s kta p c pilnas ieelpas.
Rentgenkontrasta izmekl šanas bronhekt zes, policis-toze,
jaunveidojumi, hroniski FEV1 attiec ba pret VC procentos (FEV1/VC%) -Tifno
metodes
Bronhogramma plaušu iekaisumi indekss.
Fors tas izelpas viduspl sma (FEF25-75) - vid jais pl smas
trums izelpas div s vid s ceturtda s.
Izelpas maksimumpl sma (PEF) - maksim moment
gaisa pl sma, kas tiek sasniegta fors izelp , kura s kta p c
Visp abu vai vienas plaušas iedzimta plaušu patolo ija, pilnas ieelpas.
angiogr fija iekaisuma procesi, plaušu Šo r ju neatbilst ba izmekl jam s personas individu lajai
jaunveidojumi normai nor da uz plaušu ventil cijas funkcijas maz-sp ju. Plaušu
ventil cijas funkcijas mazsp ja var b t restrikt -va vai obstrukt va.
Bronhi lo art riju angiogr fija plaušu asi ošanas diag-
Restrikt vai ventil cijas mazsp jai rakstur gs norm ls vai palielin ts
nostika, rst šana
Tifno indekss, samazin ta vit kapacit te un norm ls vai
Diagnostiskais pneimoperitonejs diafragmas patolo ija samazin ts fors s izelpas tilpums pirmaj sekund . Obstrukt vai
ventil cijas mazsp jai rakstur gs samazin ts Tifno indekss,
Diagnostiskais pneimomediastins videnes patolo ija samazin ts fors s izelpas tilpums pirmaj sekund un samazin ta
vit kapacit te.
Pleirogr fija pleiras slim bas Maksim volunt ventil cija (MVV) ir r js, kas tiek
izmantots diferenci ldiagnostikai starp restrikt vu un obstrukt vu
Datortomogr fija ar un bez plaušu veidojumi, plaušu ventil cijas mazsp ju. MVV restrikt vas ventil cijas mazsp jas
asinsvadu kontrast šanas audu un asinsvadu gad jum parasti ir normas robež s, bet obstrukcijas gad jum
izmai as, videnes un pleiras samazin ta, jo elpce u palielin pretest ba ierobežo maksim lo
patolo ija
ventil cijas sp ju.
Kodoimagn tisk rezonanse
Mazsp jas pak pi restrikcijas gad jum nov rt p c VK vai
plaušu, videnes, kr šu
sienas, pleiras patolo ija
FVC, bet obstrukcijas gad jum p c FEV1 vai Tifno indeksa. Krit riji
ventil cijas mazsp jas pak pes nov rt šanai ir apkopoti 2. tabul .
Plaušu ventil cijas radiogr fisk bronhu izmai as, plaušu 2. tabula. Krit riji ventil cijas mazsp jas pak pes nov rt šanai.
izmekl šana parenh mas dif zas izmai as
Mazsp jas VK vai FVC FEV1 FEV1/FVC
pak pe
Plaušu radioakt scintigr fija plaušu asinsrites trauc jumi
(plaušu trombem-bolija,
Norm la =vai > 80 % =vai > 80 % =vai > 75 %
plaušu v zis)
Viegla 60 - 79 % 60 - 80 % 60 % - 74 %

Vid ji smaga 51 - 59 % 41 - 59 % 41 % - 59 %

Smaga 50 % vai < 40 % vai < 40 % vai <

PLAUŠU FUNKCION DIAGNOSTIKA

Plaušu funkcion diagnostika auj nov rt t patolo iskas Restrikt va plaušu ventil cijas mazsp ja ir reversibla. Ob-
rmai as plaušu ventil cijas (g zu mai a starp atmosf ru un strukt va plaušu ventil cijas mazsp ja var b t gan reversibla
alveol m) vai respiratoraj (g zu mai a starp alveol m un asin m) (piem ram, bronhu muskulat ras spazma g ot das t skas
funkcij . gad jum ), gan nereversibla (piem ram, bronhu sieni as fib-
Vienk rš kais un viegl k nosak mais plaušu funkcion
st vok a (plaušu ventil cijas) r js ir elpošanas biežums -

227
 IRUR IJA PL A U Š U S L I M B A S

rozes un plaušu vai kr šu kurvja tilpuma procesa gad jum ). rak lo punkciju.
Obstrukcijas reversibilit ti, t.L, bronhu caurejam bas p rmai as Atkar no ieg šanas veida izš ir š dus izmekl jamos
daž du medikamentu ietekm , ir iesp jams izv rt t ar spirogr fijas materi lus:
pal dz bu (bronhodilat cijas tests). Obstrukcijas reversibilit ti • eksfoliat vais materi ls - kr pas;
nov rt , sal dzinot FEV1% no normas pirms un 15 min tes p c • aspir cijas materi ls - bronhi lais sekr ts, kr pas, ska-
bronhodilatatora (galvenok rt betaadrenomi-m ti u) inhal cijas. lošanas š idrums;
Reversibilit ti uzskata par b tisku, ja p c bronhodilatatora FEV1% • punkcijas materi ls - pleiras punk ts, transtorak s
no normas pieaug vair k par 12 %. punkcijas vai limfmezglu punkcijas materi ls;
Pacientam augoš koncentr cij inhalejot vielu, kas izsauc • nospiedumu materi ls - biopsijas, bronhoskopijas vai
bronhospazmu (matahol ns, histam ns), var nov rt t bronhu oper cijas prepar ta nospiedumi.
reaktivit ti (bronhoprovok cijas tests). Paaugstin ta bronhu Bronhu skalojuma citolo isk izmekl šana dod pozit vus
reaktivit te (jut ba) ir patolo ija, kas izpaužas k epizodiska elpce u rezult tus caurm 60-80 % gad jumu.
obstrukcija. Paaugstin tu bronhu reaktivit ti uzskata par b tisku, ja Bronhoskopijas laik ieg taj aspir cijas biopsijas ekolo iskaj
bronhoprovoc još s vielas ietekm FEV1 samazin s par 20 %. materi plaušu v ža gad jumos š metode l dz 80 % gad jumu dod
Spirogramma auj nov rt t obstrukcijas lokaliz ciju. Centr lai pozit vu rezult tu.
obstrukcijai ir rakstur ga maksim lpl smas samazin šan s izelpas Citolo iski izmekl jot bronhu sienas nokas jumus un no-
kum , bet perif -rai obstrukcijai ir rakstur ga maksim s pl smas spiedumus, ja materi ls pa emts no maligni izmain tas g ot das,
samazin šan s izelpas beigu f . Plaušu funkcion lo sp ju aundab audz ja š nas atrod 90-98 % gad jumu.
nov rt šanai var izmantot elpas aiztur šanas metodi ieelp (Stange oti informat va ir transtorak s punkcijas biopsijas materi la
tests) vai izelp (Hantsh tests). Veseliem cilv kiem Stange tests citolo isk izmekl šana, ar kuras pal dz bu pareizu diagnozi
vid ji ir 55 - 60 sekundes, bet Hantsh tests - 30 - 40 sekundes. izdodas noteikt 90-95 % gad jumu. Pleiras punkt -ta ekolo iskajai
Ar spirogr fijas metodi nevar re istr t dus b tiskus izmekl šanai ir oti liela noz me karcinomato-za pleir ta,
ventil cijas funkcijas r jus k : mezoteliomas un specifisku pleir tu diagnostik .
Atlieku tilpums (RV) - g zes tilpums, kas paliek plauš s un Jebkuru audu norm m š m ir noteikta strukt ra. Š nu
elpce os p c pilnas izelpas. strukt ras, formas un lieluma izmai as, k ar š nu par šanos
Plaušu tot lkapacit te (TLC) - g zes tilpums plauš s un m netipisk s viet s sauc par nu atipiju. nu atipiju vienm r
elpce os p c pilnas ieelpas (ietver ar RV). nov ro audz ju gad jumos.
Šos r jus var ieg t, izmantojot erme a pletismogr -fijas Parasti š s š nu izmai as nov rt p c Papanikolau ieteikt s
metodi. Palielin ta plaušu tot lkapacit te un palielin ts atlieku klasifik cijas:
tilpums ir izteikta obstrukcijas paz me, bet ja abi min tie r ji ir I pak pe - norm las š nas.
samazin ti, tad tas nor da uz restrikt vu plaušu ventil cijas li pak pe - labdab ga atipija.
funkcijas mazsp ju. Ar visa erme a pietis-mogr fijas metodes III pak pe - neskaidra aina (nepieciešama preciz šana).
pal dz bu var diagnostic t ar jaukta tipa ventil cijas mazsp ju. Š IV pak pe - aizdomas par maiignit ti.
metode tiek izmantota ar elpce u pretest bas noteikšanai. V pak pe - malignit te.
Plaušu respirator funkcija nodrošina sk bek a un og sk s 0 pak pe - ieg tais materi ls izmekl šanai neder.
zes p reju no ieelpot gaisa asin s un otr di. Šo p reju ietekm Metapl zijas, re ener cijas, distrofijas un r tošanas procesi
daž di faktori. Svar gs ir arteri lo asi u pies tin jums ar sk bekli elpce u g ot das š s izraisa izmai as, kas var b t l dz gas t m,
(Sa02), kuru izsaka procentos no maksim li iesp jam ko nov ro aundab go audz ju š s. Š dos gad jumos tikai r ga
pies tin juma, un t norma ir 89%. Sa02 nosaka ar pulsa oksimetru. slimnieka anamn zes, kl nisk s, rentgenolo- isk s un
Lai nov rt tu plaušu respiratoro funkciju, nepieciešams bronholo isk s izmekl šanas datu nov rt šana un citologa augsta
izanaliz t elpošanas g zu saturu arteri laj s asin s un izelpojam kvalifik cija auj noteikt pareizo diagnozi.
gais .
Arteri laj s asin s nov rt ar pH. pH < 7,36 nor da uz
acid miju, kuras iemesls ir nepietiekama plaušu ventil cija, bet pH INSTRUMENT S IZMEKL ŠANAS METODES
> 7,44 nor da uz alkal miju, kuras iemesls ir p rliec ga plaušu
ventil cija. Pulmon endoskopija un biopsiju tehnika
k nov rt arteri lo asi u og sk s g zes parci lo Pirmo reizi pneimoniju ar transkut nas adatu biopsijas
spiedienu (PaC02), kura normas robežas ir 35-45 mmHg. PaC02 pal dz bu diagnostic ja Leuden 1883. gad . Pirmo bronho-skopisko
paaugstin šan s virs 45 mmHg liecina par hiperkap-niju, izmekl šanu izdar ja Killian 1897. gad , savuk rt \a-cobaeus 1910.
hipoventil ciju un iesp jamu respiratoru acidozi. PaC02 gad s ka pielietot torakoskopiju.
samazin šan s zem 35 mmHg nor da uz iesp jamu respiratoru košie vair k k simts gadi rakstur gi ar nep rtrauktu šo
alkalozi. Arteri lo asi u sk bek a parci spiediena (Pa02) norma ir ne irur isko, k ar minim li invaz vo irur isko pulmono-lo isko
virs 80 mmHg. Ja šis r js ir pazemin ts l dz 60 mmHg, tas izmekl šanas metožu t ku piln gošanu. Sekojoš noda
visp jos vilcienos ir aprakst ta šo izmekl šanas metožu
nor da uz smagu hipoks miju.
pielietošanas nepieciešam ba un iesp jas plaušu, videnes un kr šu
sienas slim bu diagnostik . Detaliz ti šie jaut jumi ir atspogu oti
ELPOŠANAS ORG NU SIST MAS SLIM BU specializ taj literat .
CITOLO ISK DIAGNOSTIKA Bronhoskopija.
Bronhoskopija ir endoskopisk s izmekl šanas metode, ar kuru,
Citolo isk izmekl šanas metode rakstur ga ar to, ka t p ta izmantojot speci lu instrumentariju, kas nodrošin ts ar optisko
atseviš as š nas vai š nu grupas. Citolo iski var izmekl t kr pas sist mu, iesp jams apskat t trahejas un bronhu iekš jo virsmu i dz
un strutas, ko atsp auj slimnieks. Materi lu citolo- iskai pat subsegmentaro bronhu s kuma da ai un ieg t no patolo isk
izmekl šanai var ieg t ar bronhoskopijas laik , kad izdara bronhu veidojuma biopsijas materi lu. Bez tam bronhoskopija ir
skalošanu, vai redzes kontrol ieg st nospiedumus no neaizst jama metode, kad tri j nov rš bronhu nosprostojums, kas
aizdom gaj m bronhu sienu viet m. Materi lu ekolo iskajai radies sveš erme a aspir cijas rezult vai ar , bronhu l menos
izmekl šanai ieg st, izdarot ar pleir lo vai transto- sakr joties patolo iskam saturam (asin m, g ot m, strut m).
Par pirmo bronhoskopiju, kuru slimniekam izdar ja bez
traheostomas, ujorkas irurgu biedr 1847. gad zi oja

228

H.Green. metode netika atz ta, un t s autoru izsl dza no irurgu
biedr bas. Tikai 1897. gad , kad C. Kilian, pielietojot Kirstein
laringoskopu, izdar ja trahejas un lielo bronhu dal šan s vietas
apskati, beidzot tika atz ts, ka ir iesp jama trahejas apskate, caur
muti ievadot cietu caurul ti. Ševalj Džek-sons (Chevalier jackson)
1914. gad laida klaj pirmo monogr fiju par bronhoskopiju
(Indications, technique et resultats de la hronchoscopie. Paris,
1924. 217 Ipp.). Šaj gr mat formul ti modern s bronhoskopijas
pamatprincipi. Atš ir no agr kajiem darbiem, kuros par
bronhoskopijas pamatuzdevumu uzskat ja aspir tu sveš erme u
iz emšanu, Džekso-na gr mat formul ta nepieciešam ba p t
endobronhi s patolo isk s izmai as diagnostiskos nol kos. Ar
laiku bronhoskopija k uva par vienu no plaušu slimnieku
izmekl šanas pamatmetod m.
Pašreiz var uzskat t, ka Br ningsa un Džeksona bron-hoskopi
jau pieder pag tnei, lai gan m su valst v l sam plaši ir izplat ti
jie Br ningsa bronhoskopa mode i. Iev rojami bronhoskopijas
diagnostisk s un rstniecisk s iesp jas paplašin s kopš 1964.
gada, kad S. Ikeda Tokijas nacion laj v ža instit s ka pielietot
fibrobronhoskopu.
Bronhoskopiju izdara vai nu visp , vai lok anest zij .
Bronhoskopija atrast s izmai as klasific jamas, nosakot
sekojošus parametrus:
• bronhu sieni as strukt ra (g ot da, submukoz strukt ra);
• bronhu l mens (stenoze, obstrukcija, kompresija, patolo isks
zarojums);
• patolo iska substance (nenorm la sekr cija, asi ošana, akme i,
sveš erme i);
• kust bas trauc jumi (nenorm la kust ba ieelpas vai klepus laik ).
Rig bronhoskopija. s pielietošana, ieviešot fibro-
bronhoskopiju, ir samazin jusies, ta u atseviš os gad jumos tai ir
nenoliedzamas priekšroc bas, sal dzinot ar fibrobronhoskopi-ju, un
s ir:
• instrumenta l mens at auj veikt plaš ku manipul ciju apjomu;
• slimniekiem ar zemiem elpošanas r jiem nodrošina ne-
pieciešamo ventil ciju;
• ir iesp jams pa emt liel ku biopsijas materi lu;
• lab ka sveš erme u evaku cijas iesp ja;
• l zerterapijas pielietošanas iesp ja;
• lab ka manipul cijas izj ta.
Rig do bronhoskopiju parasti izdara visp anest zij ,
turpret fibrobronhoskopiju - lok anest zij .
Slimniekiem ar patolo isk m izmai m trahej , galvenajos
bronhos un segmentam bronhu s kuma da s vispiem rot kais
veids ir bronhoskopija ar cietas caurules bronhosko-piem. Ar
optiskajiem teleskopiem gandr z visos gad jumos var noteikt
patolo isko izmai u prec zu lokaliz ciju, un ar biopsijas
instrumentiem var ieg t pietiekami daudz audu histolo iskai
izmekl šanai. Plaušu asi ošanas gad jumos past v liel ka
kontroles iesp ja. Strikt ru rst šan cieto cauruli var izmantot k
dilatatoru, bez tam caur to ir iesp jams ievad t bužus vai ar
dilatatorus, veicot trahejas dilat ciju.
Fibrobronhoskopija. jo gadu laik , att stoties stikla
iedras optikai, ir izgatavoti vad mi, elast gi stikla š iedras
bronhofibroskopi. To jais diametrs nep rsniedz 5 mm, t
bronhoskopa optiku var ievad t jebkur segment bronh un
apskat t subsegment ro bronhu s kuma da u.
Videobronhoskopija jau ir n košais bronhoskopijas att st bas
etaps. T s laik ieg endoskopisk aina tiek att lota uz telev zijas
ekr na, t di aujot ieg t detaliz ku bronhi koka ainu un l dz
ar to ar iesp ju prec k izpild t endobronhi s manipu cijas.
Bronhoskopijas indik cijas.
s iedal mas tr s liel s grup s, jo izš ir diagnostisku,
terapeitisku un profilaktisko bronhoskopiju.
Diagnostiko bronhoskopiju izdara, lai tieš apskat preciz tu
patolo isko izmai u atrašan s vietu un izplat bu bronhu
229
PLAUŠU S L I M B A S IRUR IJA
sieni un lai ieg tu materi lu morfolo iskai izmekl šanai.
Diagnostisk bronhoskopija ir nepieciešama, past vot respi-
ratorajiem simptomiem. Šie simptomi ietver sev k rentgeno-lo iski
noteiktas izmai as plaušu audos, pleir un kr šu sien infiitr ta,
veidojuma, atelekt zes, izsv duma, diafragmas relaks cijas veid ,
ar kl niskos simptomus. Neskaidri kl niskie simptomi ir absol ta
indik cija bronhoskopiskai izmekl šanai visos gad jumos, ar tad, ja
rentgenolo iskaj izmekl šan nav konstat tas patolo iskas
izmai as plauš s. Š diem simptomiem pieskait ms ilgstošs klepus,
asins piejaukums kr m, plaušu asi ošana, aizdusa bez iemesla,
bieža un nepamatota erme a temperat ras paaugstin šan s.
Ieilgušas vai recidiv jošas pneimonijas vienm r rada aizdomas
par plaušu v zi un t ir absol ta indik cija bronhoskopiskai
izmekl šanai.
Plaušu v zis ir absol ta indik cija bronhoskopijai, lai noteiktu
audz ja lokaliz ciju, izplat bu un histolo isko uzb vi, jo tie ir
izš irošie faktori operat s terapijas indik ciju un oper cijas veida
un plašuma noteikšanai.
Hroniska plaušu iekaisuma gad jumos vienm r ir j izdara
bronhoskopisk izmekl šana, jo ir nepieciešams izsl gt endo-
bronhi la tumora iesp ju.
Terapeitisk s bronhoskopijas galvenais uzdevums ir atjaunot
vai uzlabot trauc to bronhu dren žas funkciju strutainu plaušu
iekaisumu un trahejas vai bronhu sveš erme u gad jumos.
Terapeitiska bronhoskopija ir nepieciešama sekojošu slim bu
gad jumos: ak ti un hroniski plaušu abscesi, prim ras un
sekund ras absced jošas pneimonijas, bronhekt zes, sa-
strutojušas plaušu cistas, tuberkulozs endobronh ts, p ctrau-
matiskas un p coperat vas atelekt zes, bronhu fistulas.
Terapeitisk (san cijas) bronhoskopija tiek izdar ta pirms
oper cijas slimniekiem ar strutain m plaušu slim m, k ar bronhu
rekanaliz cijai neoper jamu tumoru gad jumos, lai uz laiku uzlabotu
ventil ciju, t di atvieglinot slimnieka smago st vokli.
Profilaktisk s jeb san cijas bronhoskopijas izdara oper cijas
laik vai ar p coper cijas period , lai ats ktu g otas, strutas un
asinis no atlikuš s plaušas da as bronhiem, t di likvid jot
bronhu l mena nosprostojumu un nov ršot trauc jumus un
komplik cijas, kas var rasties š nosprostoju-ma rezult
(atelekt ze, pneimonija, absced šan s). B r o n h o s k o p i j a s
kontrindik cijas .
Izš ir visp s un lok s bronhoskopijas kontrindik cijas.
Visp s kontrindik cijas: kaheksija, dekompens tas sirds-
kaites, smagas hipertonijas formas, sirds aritmija, šoks, aortas loka
aneirisma, eksudat vs pleir ts ar videnes org nu dislok ciju, videnes
audz ji ar izteiktiem lielo asinsvadu kompresijas simptomiem.
Lok s kontrindik cijas: kakla skrieme u ankiliz joša spon-
diloze, mugurkaul ja kakla da as kifoze vai ak ta trauma, kakla
mande u, r kles un balsenes ak ts iekaisums, izteikta trahejas
devi cija strumas, bar bas vada tumora vai citu slim bu gad jumos.
Min s kontrindik cijas k st relat vas gad jumos, kad
slimniekam draud asfiksija ak ta trahejas vai bronha l mena
sl gšanas gad jum . Asfiksija ir vit la indik cija bronhoskopijai.
Br onh os kopijas komplik cijas .
Komplik cijas bronhoskopijas laik ir retas. Liel kas vai
maz kas komplik cijas sastop 0,6-1,7 % gad jumu. Mirst ba
nep rsniedz 0,1 %. P c plaušaudu biopsij m komplik ciju skaits
var sasniegt pat 48 %.
Lai izvair tos no komplik cij m, objekt vi j izv rt slimnieka
visp jais st voklis, j izdara EKG, j nosaka asins tec šanas un
rec šanas sist mas st voklis, prec zi j zin bronhu topogr fisk
anatomija un stingri j iev ro bronhoskopisk s tehnikas
pamatprincipi: r ga vizu la kontrole, saudz ga un l na
instrumenta ievad šana, izvair šan s no jebkuras sp ka
229
 IRUR IJA PLAUŠU S LIM BAS
pielietošanas.
Biež s komplik cijas: hipoks mija, hiperkapnija, balsenes
vai trahejas mugur s sienas ievainojumi, asi ošana, lok lai
anest zijai pielietoto medikamentu nepanes ba un ar to saist
laringospazma, kardiovaskul rais kolapss un traheo-bronhi koka
infic šana bronhoskopijas laik .
Traheobronhi lie stenti.
Aptuveni pirms simts gadiem ang u zob rsts CR.Stent (1845 -
1901) izgudroja sast vu, no k veidot zobu prot zes un šinas.
Gadiem ejot, šo v rdu s ka attiecin t uz daž diem materi liem,
kurus pielietoja, lai notur tu audus zin st vokl vai ar lai
nodrošin tu anastomozes caurlaid bu.
Traheobronhi lais stents tiek lietots, lai atjaunotu elpošanas
ce u caurlaid bu, kas radusies malignas kompresijas, r tainas
stenozes vai k das citas slim bas rezult . Stents tiek lietots
traheomal cijas gad jum trahejas un lielo bronhu sieni as
stabiliz cijai; to ievada, ja radusies šuvju nepietiekam ba p c
pneimonektomijas un bronhoplastisk m oper cij m.
Par stenta ievad šanu j izš iras gad jumos, kad fistulu
slimniekam ar ilgstošas traheostomijas izrais tu trahejas ste-nozi
visp st vok a vai procesa izplat bas d nav iesp jams nov rst
elpvadu kompresiju vai ar sl gt elpvadu operat ce .
Endobronhi i zerterapija.
zera pielietošana bronholo ij uzs kta p c .F.Dumon un
I.Toty eksperiment lajiem darbiem. Biež k lieto C02, YAG-Nd,
argona un citus l zerus.
zerterapija indic ta triju endobronhi lo patolo iju gad jumos,
respekt vi, ja ir:
• endobronhi ls tumors (k labdab gs, t aundab gs);
• trahejas stenoze p c jatrog niem boj jumiem;
• jaukta tipa slim bas (bronhi la granuloma, asi ošana,
tuberkulozes izsaukta trahejas stenoze, stenoze p c bronha
cirkul ras rezekcijas, bronhi la fistula).
zera bronhoskopija parasti tiek izdar ta ar cieto bron-
hoskopa cauruli visp anest zij . Pielietojot l zerterapiju,
izvese ošanos ir iesp jams pan kt visu labdab go endobronhi lo
tumoru, carcinoma in situ un dažu veidu karcino du gad jumos.
Paliat va loma tai ir centr lu bronhobtur jošu audz ju gad jumos.
Endobronhi radioterapija.
Slimniekiem, kuriem tumora rad s lielo elpvadu obstrukcijas
past v izteikts elpas tr kums, plaušas atelekt ze un pneimonija,
iesp ju robež s ir j cenšas atjaunot elpošanas ce u caurlaid bu. K
viena no š m rst šanas metod m tiek pielietota endobronhi
radioterapija. 1920. gad S.Vankauer ujork diviem slimniekiem
pirmo reizi izdar ja r dija kapsulas implant ciju galvenaj bronh
sakar ar tumora rad tu bronhu okl ziju.
192
Pašreiz implant cijai izmanto !r kapsulu. Š s manipul cijas
sekm gu izpildi nodrošina tikai kop ja bronhologa, ra-dioioga
onkologa un pulmonologa sadarb ba.
Preskal biopsija (PB) ir limfmezgla ekstirp cija no
virsatsl gas kaula bedr tes. Metodiku šai oper cijai 1949. gad
izstr ja Daniels. Oper ciju parasti izdara lok anest zij .
Grieziens 3-5 cm garum , paral li un 2 cm virs atsl gas kaula. Š
du, zem du, kakla pirmo fasciju, kakla zem das muskuli, m,
sternocleidomastoideus atb da medi li, v. jugularis externa later li.
k tiek š elta kakla treš fascija un izdar ta limf tisko mezglu
ekstirp cija; reiz m to izdara kop ar audiem, kuri gu virs m.
scalenus anterior. Ieg tais limf tiskais mezgls vai audu masa tiek
histolo iski izmekl ta. Pozit vs rezult ts 30-80 % gad jumu.
Transkut na plaušu audu adatas biopsija (TPAAB).
1883. gad E.V.Leyden izdar ja pirmo perkut no plaušu
biopsiju pneimonijas diagnostikai, savuk rt š tehnik pirmo reizi
plaušu v zi 1886. gad pier ja Menetrier. ko š s tehnikas
izplat bu kav ja lielais komplik ciju skaits pnei-
motoraksa un asi ošanas veid . Probl mas rad s ar sakar ar
ža lok las un att las disemin cijas iesp jam bu. Tas viss bija
saist ts ar punkcijas adatas lielajiem izm riem un t s konstrukcijas
nepiln gumu. Fluoroskopisk s aparat ras moderniz cija, citolo isko
prepar tu apstr des, k ar punkcij lietojamo instrumentu
pilnveidošana, s kot ar 20. gs. 60. gadiem, rad ja iesp jas šo
izmekl šanas veidu plaši pielietot pulmono-lo ijas praks .
TPAAB ir nepieciešama sekojošos gad jumos:
• ja ir plaušu prim ra solit ra vai multipla malignit te;
• plaušu metast žu diagnostik ;
• infekcijas izsauktu infiltr tu vai mezglu diagnostik ;
• plaušu saknes, videnes un pleir lu masu diagnostik .
Transkut nu audu biopsiju nav ieteicams izdar t:
• ja pacientam nav izpratnes par pašu manipul ciju, t s m iem
un sek m;
• rstam, kuram nav atbilstošas pieredzes šaj jom ;
• slimniekiem ar asins tec šanas un rec šanas anom liju;
• ja past v aizdomas par asinsvadu veidojumu;
• slimniekiem ar pulmon lu hipertensiju, augš s dob s v nas
kompresijas sindromu, ur miju;
• ja slimniekam ir buloza plaušu emfiz ma;
• slimniekiem, kam iev rojami samazin ti elpošanas funkcijas
ji.
TPAAB iesp jams izdar t rentgentelev zijas, datortomo-
gr fijas, k ar ultraska as kontrol .
Biež s komplik cijas: pneimotorakss (l dz 60 %), asins
sp aušana (l dz 10 %), v ža š nu izs jums, gaisa embolija, leta-
lit te - oti reti. Diagnozes apstiprin jums 65-94 % gad jumu.
Mediastinoskopija.
Priekš s videnes instrument la izmekl šana, ko izstr ja
Carlen 1959, gad .
Mediastinoskopijas galvenais m is ir ar speci liem ins-
trumentiem no videnes ieg t audus histolo iskai izmekl šanai. Šie
audi var tu b t gan limf tiskie mezgli, gan ar da a no videnes
veidojuma.
Mediastinoskopija ir nepieciešama:
• neskaidru intratorak lu videnes adenop tiju gad jumos;
• lai izsl gtu vai apstiprin tu metast žu esam bu viden
plaušu v ža gad jum ;
• disemin tu plaušu slim bu gad jumos, kad ir sekund ras izmai as
videnes limf tiskajos mezglos;
• plaušu v ža diagnostik , kad past v rentgenolo iskas izmai as
plauš s un videnes limfmezglos, ta u l dzšin jie izmekl jumi nav
devuši izmai u morfolo isk rakstura apstiprin jumu.
Pirms mediastinoskopijas ir j apsver, vai pronoz jamais
ieg s imform cijas apjoms attaisno sarež jumus un kom-
plik cijas, kuras iesp jamas manipul cijas izdar šanas laik un p c
s.
Kopš datortomogr fijas ieviešanas mediastinoskopijas
pielietojums ir mazin jies, bet taj paš laik atseviš os gad jumos
ieguvis b tisku apstiprin jumu t s nepieciešam bai.
Mediastinoskopijas tr kums nedod iesp ju izv rt t trahejas
bifurk ciju zem trahejas a un aortas loka rajona limfmezglu
st vokli.
Visp jas kontrindik cijas. Mediastino-
skopiju nevar izdar t, ja slimniekiem ir smags visp jais st voklis -
kaheksija, plaušu un sirds nepietiekam ba, hipertonija.
Lok las kontrindik cijas. ss resns kakls,
smaga kifoze, palielin ts vairogdziedzeris, izteikti paplašin tas
kakla v nas, augš s dob s v nas sindroms, ak ti un hroniski
iekaisumi kakla rajon .
230
 PLAUŠU SLIM BAS IRUR IJA

di lu riska faktoru, bez riska pie aujama jebkura apjoma oper cija,
tai skait pneimonektomija. Savuk rt p jiem jau nepieciešams
TORAK LAS OPER CIJAS izdar t slodžu testus (exercise testing) plaušu funkciju noteikšanai,
plaušu perf zijas radioscintigr fisko ske-n šanu (pulmonary split
sture. function) vai ar abu šo izmekl šanas metožu kombin ciju.
Torak s irur ijas pirms kumi rodami pirms 2400 gadiem, jebkura rezekcijas tipa oper cija, kas nav maz ka par daivas
kad Hipokr ts aprakst ja pleiras empi mas dren žu. Torak s rezekciju, saist s ar agr nu plaušu funkcion lo nepietiekam bu t t
irur ijas pirms kumos pieeja kr šu org niem tika nodrošin ta, c oper cijas. V pecoperacijas period š nepietiekam ba
izdarot divu vai triju ribu rezekciju vai ar reze-c jot kr šu sienas sv rst s 10 % robež s vai ar t s visp r nav. P c pneimonektomijas
bloku. Tuffier 1892. gad ieteica starpribu griezienu, nerezec jot in s ar aptuveni 33-35 % plaušu funkcion lo sp ju zudumu.
ribas. Vid jo sternotomiju 1897. gad aprakst ja Milton. irur isku
iejaukšanos kr šu dobum kav ja nesp ja nov rst dz bai
OPERAT S PIEEJAS
draudoš pneimotoraksa izveidošanos. Š probl ma tika atrisin ta
irurgam j izv las t ds oper cijas grieziens, kas nodrošina
1904. gad , kad Sauerbruck plaušu oper cijas s ka izdar t speci
rtu piek šanu oper jamam org nam un oper cijas laukam, k ar
negat va spiediena kamer un Elsberg 1911. gad apguva
tehnisk s iesp jas veikt oper ciju, iesp jami maz k traum jot kr šu
endotrahe lo anest ziju. Gadu gait tika izstr tas daž das
org nu audus. Izv loties slimnieka st vokli uz oper cijas galda,
operat s pieejas, un pašlaik ir iesp ja izdar t viena veida
in s ar konkr to slim bas gad jumu. Piem ram, slimniekiem ar
oper ciju, piem ram, pneimonektomiju, izmantojot daž das
izteiktiem sirds un asinsvadu sist mas trauc jumiem ieteicama b tu
operat s pieejas -muguras un s nu, s nu un priekš jo
muguras gu a.
torakotomiju vai pat vid jo sternotomiju.
Visp rpie emt s standarta pieejas ir sekojošas:
Priekš s nu torakotomija (skat. 4.att).
Torak s irur ijas visp jie principi.
Operat s rst šanas izv li da ji nosaka katras noteiktas Griezienu izdara, slimniekam atrodoties uz oper cijas galda
slim bas raksturs un apst u kopums (indik cijas), ta u jebkur gu us uz muguras vai uz veselajiem s niem. das grieziens s kas
gad jum j in s ar pacienta konstitucion laj m patn m, 2.-4. ribas l men nedaudz s us no parastern s l nijas un, š ot
starpribu musku us, turpin s l dz mugur jai paduses l nijai.
org nu funkcion lo st vokli, patolo isk procesa lokaliz ciju un
Grieziena laik tiek š elta m. pectoralis major un m. serratus
izplat bu. Veicot torak lu iejaukšanos, irurgam un anesteziologam
anterior priekš da a.
ir j nodrošina pas kumu komplekss, kura izpilde ir
priekšnosac jums labv gai oper cijas norisei un t kai veiksm gai
rst šanai.
Pamatnoteikumi, kuri j iev ro, slimnieku gatavojot oper cijai
un oper cijas laik :
• Asins tec šanas un rec šanas trauc jumu nov rt šana un
nov ršana.
• Profilaktiska antibiotiku noz šana ievadnarkozes laik .
• Foley katetra un arteri li venoz katetra ievad šana.
• Dal intub cija.
• Standarta grieziens.
• Piln ga anatomiska orient cija.
• Plaušu un citu kr šu dobuma org nu patolo isko izmai u
lokaliz cijas un izplat bas izv rt jums oper cijas laik .
• Iekaisuma procesa att st bas stadijas noteikšana.
• Plaušu saknes elementu atseviš a apstr de. Augš ja priekš ja torakotomija. Slimniekam atrodoties s nu
• Bronha stumbra pleiriz cija. gu , griezienu izdara, s kot no parastern s l nijas un ejot pa 1.
• Asins zuduma kontrole un nov ršana. vai 2. ribas gaitu l dz priekš jai paduses l nijai.
• Ievadot pleiras drenu, j nov rš t s iestiepums, nospiedums, nu torakotomija (skat. 5.att). Slimniekam atrodoties uz
noliekšan s un iesp ja izsl t no pleiras telpas. veselajiem s niem, griezienu izdara pa 3.-6. ribas gaitu. Šis
• Sl dzot oper cijas br ci, j nodrošina pietiekama kr šu sienas, grieziens nodrošina labu pieeju irurgam jebkur kr šu dobuma
audu stabilit te un komforts. Oblig ta audu l veru miruš s telpas da .
sl gšana.
• irurga un anesteziologa sadarb ba.
• Pietiekoša ventil cijas un sirds un plaušu trauc jumu rst šana
pirmsoper cijas period un profilakse pecoperacijas period .
• Pietiekoša ats pin šana pecoperacijas period .
• Plaušu rezekcijas tipa oper cijas kandid tu funkcion lo r ju
izv rt jums.
Funkcion operabilit te.
Neskatoties uz milz gajiem sasniegumiem operat vaj tehnik ,
ar pecoperacijas perioda apr , komplik ciju skaits un mirst ba
c plaušu rezekcijas tipa oper cij m saglab jas sam augsta.
Mirst ba 5 % robež s tiek uzskat ta par sam labu r ju.
Kardiorespirator s sist mas sp jas un rezerves (funkcion
operabilit te) nepieciešams noteikt pirms jebkuras torak s
oper cijas.
Funkcion lie izmekl jumi j izdara sec no vienk rš kajiem
dz komplic kajiem un l dz momentam, kad ir iesp jams pateikt,
vai pacients ir operabls, vai nav. Slimniekiem, kam ir norm li vai
nedaudz samazin ti elpošanas funkcijas r ji (skat t plaušu
funkcion lo diagnostiku), un nav kar-

231
 IRUR IJA PL AUŠ U S L I M B A S

nu - muguras torakotomija (skat. 6.att). Transstern la bilater ia torakotomija (skat. 9.att.).

Slimnieks atrodas gu us uz v dera vai da s nu gu . Slimniekam atrodoties gu us uz muguras, izdara griezienu no
Grieziens s kas 3.-4. kr šu skrieme a s nu izaugumu l men , vid s paduses l nijas pa 4. ribu starpu, š kr šu kaulu
turpin s pa paravertebr lo l niju l dz l psti as apakš jam l menim transvers li un turpina griezienu pa pret s puses 4. ribu starpu.
un t k pa 6. ribas projekcijas l niju iet l dz priekš jai paduses Oper cija nodrošina labu pieeju sirdij un citiem kr šu dobuma
nijai. Oper cijas laik br ces vertik laj da tiek š elti m. org niem, ta u ir oti traumatiska.
trapezius, m. rhomboideus major, horizont laj da m. latissimus
dorsi un da ji m. serratus. Pleiras telpa tiek atv rta, ejot vai nu pa 9.att ls.
ribu starpu vai pa iepriekš rezec tas ribas ložu. Pieeja oti Transstern la bilater ia
traumatiska. torakotomija.

6.att ls. Torakoabdomin la

nu - muguras pieeja (skat. 10.att.).
torakotomija. Slimniekam
atrodoties gu us uz
veselajiem s niem, grie-
Piln ga vai da ja
zienu s k no vid s
longitudin la
dera l nijas starp nabu
sternotomija
un pr. xiphoi-deus,
(skat. 7. un 8.att).
turpina uz augšu un, ejot
Slimniekam
k zem ribu loka, to
atrodoties gu us uz
starp 7. un 8. ribas skrimš a piestiprin šan s vietu, turpina Z
muguras, griezienu izda-
griezienu pa 7. ribu starpu l dz mugur jai paduses l nijai. Griezien
ra incisura juguli men
tiek š elti m. serratus anterior un m. external ob-lique, non kot
un turpina 3-4 cm zem k
pleiras telp ; savuk rt, p rdalot m. rectus ab-dominis un t maksti,
par proces-sus
iek st v dera dobum ; diafragma tiek š elta 3-4 cm att lum no
xiphoideus. Oper cijas gait veido tuneli aiz kr šu kaula roktura un
ribu loka vai ejot radi li no diafragmas bar bas vada atveres. Šis
k ar sternotoma pal dz bu š kr šu kaulu vis t garum . Šis
grieziens nodrošina labu pieeju ku im, liesai, bar bas vada v dera
grieziens nodrošina pieeju priekš s videnes org niem. Pielieto ar
da ai, diafragmai un kr šu dobuma org niem.
7.att ls. Piln ga sternotomija.
10.att ls. Torakoabdomin la
pieeja.

da ju sternotomiju (skat. 8. att.), š ot kr šu kaulu l dz 2.-3. ribas

piestiprin šan s l menim un t k perpendikul ri l dz 2. vai 3. ribas
starpai.

PLAUŠU OPER CIJU IRUR ISK TEHNIKA

8.att ls. Da ja sternotomija,
c oper cijas grieziena seko plaušu audu rezekcija; lai to
izdar tu, nepieciešams iepriekš izdal t plaušu no saaugu-miem
(pneimol ze), ja t di ir. Šis bieži ir viens no traumatisk kajiem
momentiem oper cijas laik un nereti ir saist ts ar lielu asi u
zudumu. Ieteicama ir ekstrapleir la pneimol ze vai ar iepriekš ja
plaušu saknes elementu apstr de, tai skait lielo asinsvadu
li šana. Ekstrapleir lu pneimol zi var izdar t, gan veicot
pneimonektomiju, gan ar plaušu rezekcijas tipa oper cijas
(lobektomija, segment ra rezekcija un citas).
Plaušu oper cijas.
Standarta plaušu oper cijas ir pneimonektomija, bilob-
ektomija, lobektomija, tipiska un atipiska segment ra rezekcija,
plaušas malas rezekcija, plaušas malas ieš elšana (pul-

232

232
 PLAUŠU SLIM BAS IRUR IJA

motomija). Šo oper ciju tehnisk izpild juma apraksts atrodams 11.att ls. Daži traheobronhoplastisko oper ciju veidi.
specializ taj literat .
Va ja plaušu biopsija: pielieto dif zu plaušu slim bu
diagnostik . Visp anest zij , slimniekam atrodoties vai nu uz
vesel s, vai maz k izmain s plaušas puses, tiek izdar ta
torakotomija 3. vai 4. ribstarpa; t k izdara visvair k boj s zonas
malas plaušu audu rezekciju. Materi la histolo isk izmekl šan
94-98 % gad jumu var noteikt slim bas raksturu.
Pleiras telpas dren ža.
c pneimonektomijas j ievada viena drena, p c plaušu
da jas rezekcijas - divas drenas. Dren ža j pievieno sl gtai
aspiracijas sist mai. Atkar no apst iem (pastiprin ta gaisa,
idruma nopl de) pielietojama pas vai akt pleiras satura
aspir cija. Ja p coper cijas norises ir labv gas, drenas iz em 2.-
3. p coper cijas dien .

TRAHEJAS UN BRONHU PLASTISK IRUR IJA

s ir oper cijas, kuru laik tiek izdar tas trahejas galveno un

daivu bronhu daž das rezekcijas tipa manipul cijas, lai saglab tu
plaušu audus. Š da tipa oper cijas izraisa minim lus plaušu
zmai as trauc jumus, bet dažos gad jumos piln atjauno
plaušu funkciju.
kum bronhoplastisk s manipul cijas izmantoja tikai
labdab gu procesu rst šan . 1940. gad Price Thornas un
D^Abreau veiksm gi iz ma karcino dus, kas lokaliz s galvenajos
lab s un kreis s puses bronhos. Savuk rt Gebauer'\95'\. gad
slimniekam ar tuberkulozes izrais tu stenozi izdar ja pirmo cirkul ro
bronha rezekciju.
Trahejas un bronhu rekonstrukt s oper cijas pav ra jaunas
iesp jas plaušu labdab gu un aundab gu, k ar traumas izrais tu
slim bu - trahejas vai bronhu okl zijas (steno-zes) - rst šan .
Indik cijas.
Traheoplastiskas oper cijas tiek izdar tas slimniekiem ar
aundab gu slim bu, labdab gu audz ju, traumatisku boj jumu un to
izrais to seku gad jumos. Nereti ar ilgstoša tra-heostomija vai
trahejas intub cija izraisa stenozi, kuras likvid šanai ir
nepieciešama plastiska oper cija. Oper cijas izmekl šanas perioda
galvenais uzdevums ir noteikt c loni (etiolo isko momentu), kas
rad jis trahejas vai bronhu obstrukciju un procesa izplat bu. Viens
no galvenajiem ir post-stenotisk s plaušu da as anatomiski
funkcion st vok a izv rt jums.
Galvenie izmekl jumi: konvencion rentgenogr fija,
bronhoskopija, elpošanas funkciju noteikšana, datortomo-gr fija un
atseviš os gad jumos ar angiogr fija un plaušu scintigr fija.
tipa oper cijas prasa augsti kvalific tu anesteziolo is-ku
nodrošin jumu, kas ietver t dus elementus k dal intub cija,
augstfrekvences ventil cija un ventil cijas šunta veidošana.
Atkar no procesa lokaliz cijas j izš iras par operat vo
pieeju: kakla griezienu, da ju vai piln gu longitudin lu ster-
notomiju, s nu vai mugur jo torakotomiju.
Galvenok rt tiek izdar tas sekojošas traheobronhoplas-tisk s
oper cijas: pneimonektomija ar veida vai margin lu trahejas
rezekciju, lobektomija ar cirkul ru vai veida galven bronha
rezekciju, trahejas cirkul ra rezekcija, trahejas bi-furk cijas
rezekcija, galven vai intermedi bronha lodzi vei-da rezekcija,
galven bronha cirkul ra rezekcija, traheobron-hoezofage las
fistulas eksc zija vai rezekcija u.c. (skat. 11.att.).
coper cijas komplik cijas: šuvju nepietiekam ba ar
sekojošu mediastin tu, asi ošana.
Bronhoplastisk s oper cijas:
1) auj piln gi izvese oties slimniekiem, kam traumas rad jušas
elpošanas ce u stenozi;
2) nodrošina piln gu plaušu funkcion lo sp ju saglab šanu
slimniekiem ar labdab giem audz jiem;
3) paplašina onkolo isko slimnieku rst šanas iesp jas.

233
 IRUR IJA PL A UŠ U S L I M B A S
VIDEOTORAKOSKOPIJA (VATS)
Torakoskopija ir pleiras telpas un taj atrodošos org nu
apskate ar speci las aparat ras pal dz bu.
Pirmo torakoskopiju ar modific tu cistoskopu (Nitze) Stokholm
1910. gad izdar ja H.C. jacobaeus, kurš v k jau konstru ja
optisku instrumentu - torakoskopu, kas bija dom ts speci li pleiras
telpas apskatei. Ar intrapleir lu saaugumu p rdal šanu pirmo reizi
1913. gad izdar ja H.CJacobaeus, vi š veica ar pirmo
torakoskopisko pleiras biopsiju. Pirmo tora-koskopisko atlasu
public ja Cowa 1928. gad . Torakoskopija un saaugumu
rdal šana (intrapleir la pneimol ze) l dz 1945. gadam tika oti plaši
pielietota ftiziatrij , kad l dz ar streptomic na ieviešanu interese par
operat vo torakoskopiju j tami mazin s, un praktiski torakoskopiju
lietoja tikai diagnostikas nol kos, izdarot simpatektomiju.
Jaunas aparat ras - videotorakoskopa, modific tu tora-
koskopisku instrumentu (troak ru, daž du manipulatoru, audu
šuv ju), ultraska as, l zera un plazmas aparat ras - ieviešana
kl niskaj praks kopš 1991. gada ir kardin li main jusi
torakoskopijas noz mi plaušu irur ij .
Indik cijas un iesp jas.
Videotorakoskopisk tehnik izpilda š das manipul cijas:
perikarda dren žu perikard ta gad jum , plaušu galotn tes bullu
noš šanu spont na pneimotoraksa gad jum jauniem pacientiem,
plaušu un pleiras biopsiju diagnostikas nol kos, kr šu sienas
veidojumu ekstirp ciju, k ar labdab gu plaušas veidojumu
enukle ciju vai margin lu plaušu rezekciju.
VATS ir pav rusi ar jaunas perspekt vas plaušu v ža irur ij :
• raduš s liel kas iesp jas nes kš nu v ža stadijas noteik-
šan ;
• izdevies samazin t eksplorat vo torakotomiju skaitu;
• iesp jama un tiek izdar ta margin la VATS rezekcija vec ka
gadag juma slimniekiem mazu perif ru bronhokarcino-mu
gad jumos;
• iesp jams izdar t lobektomiju un pneimonektomiju
No un T2N0 v ža gad jumos.
VATS ir atradusi pielietojumu ar kr šu traumas diagnostik
(prim ri diafragmas un plaušu boj jumi) un rst šan (asins recek a
evaku cij ).
VATS tehnik izpilda plaušu tilpumu samazinoš s oper cijas
(ar abpus s).
Izmantojot VATS, iesp jama pleiras strutainu procesu r-
st šana: pleiras telpas san cija, pleirektomija, dren ža.
VATS pielieto hiperhidrozes, Raynaud's viscer lu s pju, plecu
un rokas s pju sindroma, asinsvadu okl zijas slim bu rst šan
(videoendoskopiska simpatektomija, trunkul ra vagotomija).
VATS var izdar t tikai videoskopisk tehnik un var
videoskopiju papildin t ar konvencion s torak s irur ijas
elementiem, un otr di.
Metodika.
Slimnieku izmekl šana un sagatavošana VATS manipul cij m
neatš iras no pacientu sagatavošanas konvencion lai
torakotomijai.
Standarta izmekl jumi pirms VATS izdar šanas: konvencion
rentgenizmekl šana, bronhoskopija, DT, KMR.
Respirator s sist mas izv rt jums: anamn ze, fizik li objek-
s izmekl šanas funkcion lie r ji, laboratoriskie r ji.
Kardiovaskul s sist mas izv rt jums: slimnieka re
vecuma noteikšana, anamn ze, dz vesveids, agr k p rciest s sirds
un koron s slim bas, funkcion lie r ji, nepieciešam bas
gad jum koron ro art riju kontrast šana.
Slimniekiem ar dif m plaušu slim m VATS margin lu
rezekciju vajadz tu censties izdar t tr k - pirms slimnieka st voklis
pasliktin s.
VATS tiek izdar ta visp anest zij , kuras tehnika
neatš iras no anest zijas, k da tiek lietota torakotomijas, res-
pirator s un kardiovaskul s sist mas monitoringa oper ci-
234
234
jas laika, t.i., dal ta intubacija un vienas plaušas ventil cija.
Pirms troak ra ievad šanas kr šu dobum plaušu nepie-
ciešams saplacin t.
Troak ru (parasti triju) ievad šanas vietu nosaka atkar no
plaušu konvencion s rentgenolo isk s un DT izmekl šanas
datiem. P rš du un zem du l dz 2 cm garum , t k ar š m
papl š starpribu musku us un manu li p rliecin s, vai plauša ir
saplakusi, vai ar izdara plaušas atsl ošanu. Optiku ievada 5.-7.
ribstarp starp paduses priekš jo un mugur jo l niju. P c pleiras
telpas un plaušas vizu s apskates tiek izdar ta pl not
manipul cija. Plaušu audu rezekci-jas gad jum biež k lieto
endoskopiskos šuv jus Endo Cia 30, ar gar kus (45 vai 60 mm)
line ros šuv jus, kurus izgatavo firma Ethicon. Pleiras dren ža tiek
ievad ta pa vienu no troak ra atver m un pievienota sl gtai
aspir cijas sist mai.
Operat s tehnikas visp jie principi.
Plašu pleir lu saaugumu gad jumos ir nepieciešama atkl
torakotomija.
Parasti plaušu audu rezekcija visviegl k izdar ma interlo-b ro
spraugu rajon , k ar plaušu daivu galotn šu rajon .
Lai nov rstu audz ja disemin cijas iesp jas, nav ieteicams
pastiprin ti irur iski manipul t ar veidojumiem, kuri potenci li
var tu b t aundab gi.
Margin la rezekcija izdar ma, ja veidojums plauš nav liel ks
par 2,5 cm diametr .
Ja ir aizdomas par malignit ti, ieteicama va ja torakotomija.
Veidojumus, kuri ir dzi i plauš s, j ekstirp konvencion
veid .
VATS neiesaka ak ta spont na pneimotoraksa prim raj
rst šan .
jebkur oper cijas etap j in s ar iesp jamo p reju uz
torakotomiju.
VATS komplik cijas.
Oper cijas laik : atelekt ze, t ska un plaušu audu tieš
trauma, un komplik cijas, kas rodas neprec zu manipul ciju d
(drenas ievad šanas k das).
coper cijas period : elpošanas kust bu ierobežojums
nepietiekošas ats pin šanas d , sekr ta uzskr šan s bronhos,
plaušas atelekt ze un pneimonija. VATS priekšroc bas, sal dzinot
ar torakotomiju:
• Iesp jams izdar t nepieciešamo irur isko manipul ciju
slimniekiem ar zemiem plaušu funkcion liem r jiem, pulmon lo
hipertensiju, ak tu plaušu nepietiekam bu, koa-gul cijas
trauc jumiem.
• VATS izdar šanas laik ir lab ks redzes lauks - ir iesp jams
vizu li lab k izv rt t visas plaušas un pleiras telpas st vokli.
• irurgam ir iesp jams pa emt biopsiju no vietas, kur ir
liel kas audu patolo isk s izmai as.
• Sa sin s oper cijas laiks.
• Samazin s p coper cijas s pes un prets pju l dzek u
pat ri š.
• Samazin s dren žas atrašan s laiks pleiras telp .
• Samazin s oper cijas riska iesp jas un, emot v ie-
jaukšan s specifiku, ir maz ks komplik ciju skaits p coper cijas
period .
• Samazin s rst šan s ilgums.
VATS tr kumi: nepieciešam videoendoskopiska tehnika ir d rga,
t atbilstošiem instrumentiem, endoskopiskiem line riem
šuv jiem, vienas plaušas ventil cijas nodrošin jumam.
Savuk rt j atz , ka atv rt s torakotomijas laik irurgs
vair k kontrol situ ciju, iesp jama r ka plaušas palp cija un
reiz m iesp jams korekt k izpild t irur isko manipul ciju.
VATS ir komplic ta minim li invaz intratorak irur ija. To
pielietot var tikai sertific ts torak lais irurgs, kurš labi orient jas
torak s patolo ijas operat s rst šanas indik cij s, operat vaj
tehnik , k ar p coper cijas perioda rst šanas specifik , ieskaitot
visas iesp jam s komplik cijas, kuras var rasties slimnieka
rst šanas laik .
 P L A UŠ U S L I M B A S IRUR IJA

TORAK S IRUR IJAS KOMPLIK CIJAS • Sirds luks cija vai ie šan s p c perikarda rezekcijas.
• Diagnostiska k da.
Ir daudzi apst i un šo apst u kopums, kas nosaka komplik ciju • Atlikuš s plaušu da as torsija.
rašanos p c torak m oper cij m, ieskaitot pat neveiksm gu oper ciju. Asi ošana pleiras telp ir visbiež kais retorakotomijas c lonis.
Asi ošana var b t strauja, prof za rakstura, un l ni noritoša. Šuvju
3.tabula. Faktori, kas nosaka p coper cijas perioda norisi, un iesp jas tos izgriešan s vai ligat ras nosl šana no ma istr asinsvada rada
ietekm t. prof zu asi ošanu. Š gad jum , tikai izdarot neatliekamu
torakotomiju, ir iesp jams gl bt pacienta dz bu.
Nav ietekm jams, Slimnieka vecums ni noritošas asi ošanas c lonis ir parenh mas boj jums,
var tikai emt v Slim bas ilgums
pleir li saaugumi utt. Atk rtota oper cija nepieciešama, ja no pleiras
Slim bas forma
telpas ir izdal jies vair k k 600 ml asi u un asins izdal šan s
Iesp jams kori t Iekaisuma procesa f ze turpin s, neskatoties uz 3-4 stundu ilgu konservat vo terapiju.
pirmsoper cijas sagatavošan Blakusslim bu izpausmes pak pe Bronha stumbra nepietiekam ba var b t prim ra, ja radusies
Funkcion lo trauc jumu pak pe t p c oper cijas. rst šana - atk rtota oper cija pirmo 24 stundu
laik . Sekund ra bronha šuvju nepietiekam ba att st s jau v
Nepieciešama ener iska rsta Oper cijas trauma coper cijas period , un t s c lonis parasti ir trofikas trauc jumi
iejaukšan s rst šanas gait Piespiedu miers bronha stumbra rajon vai bronha/pleiras telpas infekcija. rst šana
pes, hipovol mija
konservat va. Operat va rst šana pie aujama atseviš os
gad jumos, stabiliz joties ak tam iekaisumam.
Oper cijas un p coper cijas perioda komplik cijas nosac ti var tu iedal t 2. Komplik cijas, kas raduš s plaušu un citu org nu
div s grup s: funkciju, asins tec šanas un recešanas sist mas trauc jumu
1) irur iska rakstura komplik cijas, .
2) citu org nu funkciju trauc jumi. Šos trauc jumus da ji var tu saist t ar to, ka nav nov rt tas
vai ir k daini izv rt tas šo org nu darb bas novirzes,
1. irur iska rakstura komplik cijas oper cijas laik un p coper cijas pirmsoper cijas period nav nov rsti šo org nu trauc jumi.
period ir tieši saist tas ar irur isko iejaukšanos plauš s. Pamatslim bas norise un blakusslim bas nosaka šo noviržu pak pi.
Komplik cijas o p e r c i j a s laik . Plaušu oper cijas: in s ar ar to, ka vair k k 60 % no oper jamiem ir slimnieki
• parenh mas boj jums - 2,3 % virs 60 gadu vecuma.
• asinsvadu (aortae, a.pulm., a. lob.) boj jums - 2,0 % Videnes Oper cijai pak auto slimnieku funkcion lo trauc jumu
veidojumu ekstirp cija: raksturojums:
• asi ošana no tumora ložas - 1,2 % SIS slim ba
Pleirektomija: Hipertonija 45
• plaušu parenh mas boj jums - 2,8 % Ateroskleroze
• asi ošana no saaugumiem - 2,1 % Koronarokardioskleroze
• n. Iaryngeus recurrens boj jums - 0,67%
Hroniska pneimonija Atlieku
Kop vid ji: - 11,07 % par bas p c TBC Pneimoskleroze Plaušu 28 %
emfiz ma
c oper cijas perioda irur isk s komplik cijas:
Intens va asi ošana 7% Samazin ts cirkul jošo asi u
Gaisa nopl de 3,8 % daudzums 71 %
coper cijas pleir ts 3,2 % Olbaltumu, s u mai as trauc jumi
Pleiras dobuma empi ma 2,4 % Elpošanas funkcion lie trauc jumi
Bronha stumbra atlieku tumors 2,2 %
Bronha stumbra nepietiekam ba 1,8 % c torak m oper cij m sastopamas sekojošas funkcion la
Pleiras atlieku dobums 1,6 % rakstura komplik cijas:
coper cijas infekcija 1,4 % Plaušas atelekt ze 4,5 %
Sirds ritma trauc jumi 3,3 %
irur isko komplik ciju r s t š a n a . Pulmon la nepietiekam ba 2,4 %
Atseviš u p coper cijas komplik ciju sekm ga rst šana iesp jama, tikai coper cijas pankreat ts 3,2 %
izdarot atk rtotu irur isku iejaukšanos -retorakotomiju. coper cijas pneimonija 2,6 %
Retorakotomija noz nesadzijušas kr šu sienas oper cijas br ces Smadze u asinsrites trauc jumi 1,6 %
atk rtotu atv ršanu. Atkar no komplik cijas veida norises gaitas Ku a asi ošana 0,8 %
retorakotomijas var b t neatliekamas, steidzamas un pl nveida. Pulmon la trombembolija 0,7 %
Retorakotomijas aiz em 2,5-3 % no visu torak lo oper ciju skaita.
Biež kie retorakotomijas c lo i: Komplik c iju pr ofilaks e.
• Intrapleir la asi ošana. Slimniekiem ar sirds un plaušu funkcion lajiem trauc jumiem
• Koagulotorakss. un vecum virs 60 gadiem pirmsoper cijas sagatavošanai
• Bronha stumbra šuvju nepietiekam ba. nepieciešamas ne maz k k 6 dienas.
• Parenhimatoza fistula. Galvenie pas kumi: san cijas bronhoskopija, sirds gliko-z du,
• Plaušas atelekt ze, kuru neizdodas likvid t. spazmol ti u, bronhol ti u, vitam nu, olbaltumu terapija,
• Sveš ermenis. asinisp rliešana an mijas gad jum .
• Neradik la pirm oper cija. Fibrogastroskopiju k rut nas metodi pielieto visiem
slimniekiem ar agr k p rslimotu las slim bu vai ar , ja ir

235

235
 IRUR IJA PL AUŠ U S LIM BAS
kaut vai minim las s dz bas par ku a un zarnu trakta darb bas
trauc jumiem. Patolo ijas gad jum j noz atbilstoša terapija,
dz slimnieks piln gi izvese ojas (sl dzas la), un tikai p c tam var
sekot operat va iejaukšan s. Ja nav ak tu izmai u, nepieciešama
profilaktiska pret las terapija k pirms, t p c oper cijas.
Antikoagulantus noz otraj p c-oper cijas dien (frakcepar ns
0,3-0,6 ml dien ).
IEDZIMTA PLAUŠU PATOLO IJA
Par iedzimt m plaušu kait m sauc š org na norm s
strukt ras izmai as, kas raduš s t intrauter s att st bas
trauc jumu rezult .
Terminu "att st bas anom lija" un "iedzimta kaite" atš ir ba ir
relat va; par att st bas anom liju parasti uzskata t du iedzimtu
defektu, kas nerada org nu funkcijas trauc jumus.
1958. gad VIII Starptautisk s bronhologu kongres Minhen
Delaru un Monaldi (J.Delarue, V.Monaldi) ieteica visas plaušu
iedzimt s patolo ijas iedal t "mazaj s" un "lielaj s", k ar iedzimtos
patolo iskos plaušu veidojumos. Par "mazaj m" iedzimtaj m kait m
vi i uzskata iedzimtas bronhu stenozes un bronhoezofage s
fistulas. "Liel s" iedzimt s kaites ir plaušu a en zija, apl zija,
hipopl zija un sekvestr ci-ja. Patolo isko veidojumu raksturs p c
s klasifik cijas var b t ar ieg ts (cistas, bronhekt tiskas cistas,
kavemas utt.).
1969. gad G. Feofils izstr ja klasifik ciju, kas sam
uzskat mi par da plaušu iedzimto patolo iju kl niskos variantus:
1. Plaušu starpdaivu spraugu anom lijas.
2. Bronhu anom lijas:
a) trahe lais bronhs,
b) bronha divertikuls,
c) spogu plauša,
d) citas bronhu zarojumu anom lijas.
3. Kombin tas plaušu interlob ro spraugu un bronhu ano
lijas:
a) papildus plauša,
b) papildus plaušu daiva.
4. Bronhu att st bas trauc jumi (l-IV stadija):
a) plaušu a en zija (I stadija),
b) plaušu apl zija (II stadija),
c) daivas a en zija, apl zija (III stadija),
d) plaušu daivas vai segmenta hipopl zija (III stadija),
e) plaušas, daivas vai segmenta policistoze (IV stadija),
f) solit ras bronhog nas cistas (IV stadija).
5. Plaušu sekvestr cijas:
a) ekstralob s,
b) intralob s.
6. Trahejas un bronhu sieni as att st bas trauc jumi:
a) dif zas izmai as (traheobronhomeg lija),
b) lok las izmai as:
- trahejas un bronhu divertikuli,
- lob emfiz ma,
- trahejas un bronhu stenozes,
- traheoezofage s un bronhoezofage s fistulas.
7. Plaušu audu att st bas trauc jumi (hamartomas, hamarto-
hondromas).
8. Plaušu asinsvadu att st bas trauc jumi:
a) plaušu art rijas un t s zaru a en zija un hipopl zija,
b) arteriovenozas aneirismas un fistulas,
c) plaušas sekvestr cija.
Kl nika. To nosaka elpošanas un asinsrites sist mas anatomisko
izmai u raksturs un plašums, kas savuk rt nosaka funkcion lo
trauc jumu - plaušu, sirds un asinsvadu sist mas nepietiekam bas -
smaguma pak pi. Nepietiekama bronhi koka un plaušu
parenh mas att st ba vai š s att bas varianti, maz asinsrites loka
redukcija, plaušu asinsrites boj jumi kl -
236
niski var norit t ar ar minim m izpausm m, ta u t s main sies sekund s
infekcijas pievienošan s gad jum . Š s komplik cijas izpaud sies t di, ka
slimniekam b s klepus ar strutain m kr m un asins piejaukumu, elpas
tr kums, paaugstin ta temperat ra. J nor da gan, ka š das s dz bas ir jau
atseviš os iedzimtu anom liju gad jumos bez sekund ru infekciozu
sarež jumu pievienošan s.
Iedzimto plaušu patolo iju diagnostik svar gi ir anamn zes un
objekt s izmekl šanas dati. Galven ir rent-genolo isk izmekl šana.
Endoskopisk izmekl šana (bronhoskopija) nereti uzr da patolo isko izmai u
lokaliz ciju, k ar liecina par iekaisuma procesa intensit ti bronhi laj kok .
Bronhogr fija trahejas un bronhu iedzimt s patolo ijas gad jum pal dz noteikt
slim bas raksturu, t s intensit tes pak pi, lokaliz ciju un izplat bu.
Plaušu asinsvadu kontrastizmekl šana (angiopulmono-gr fija un brohi
angiogr fija) pal dz prec zi diagnostic t daž das plaušu asinsvadu iedzimtas
anom lijas un dod iesp ju preciz t trahejas, bronhu un plaušu parenh mas at-
st bas trauc jumus.
Datortomogr fija un kodolmagn tisk rezonanse preciz plaušu audu un
asinsvadu anatomisk s izmai as.
rst šanas galvenie virzieni.
Pamatslim bas izsaukt s plaušu, sirds un asinsvadu sist mas
nepietiekam bas un pievienojuš s infekcijas rst šana.
irur iska rst šana nepieciešama cistoz s plaušu hipo-pl zijas,
iedzimtas lob ras emfiz mas, plaušu sekvestr cijas, plaušu hamartomas,
solit ru vai bronhog nu plaušu cistu, traheoezofage s fistulas gad jum . Ja
konstat trahejas un bronhu divertikulu, trahe lo bronhu, nep ra v nas daivu,
parastu plaušas hipopl ziju, oper cija nepieciešama tikai biežu iekaisuma
procesu recid vu gad jum . irur iska rst šana v lama, pirms v l plauš s nav
att st juš s izteiktas sekund ras patolo iskas izmai as.
Konservat vi rst trahejas un lielo bronhu diskin ziju (ievada
traheobronhi lo stentu).
Atseviš u anom liju, piem ram, papildus plaušu daivu un starpsegmentu
spraugu esam bai nav praktiskas noz mes, ta u, ja šo spraugu vai daivu nav,
var rasties zin mas probl mas, kad j izdara plaušu audu rezekcijas tipa
oper cijas.
SOLIT RAS PLAUŠU CISTAS
Ir neparazit s un parazit s plaušu cistas. Neparazit -r s ir
bronhog nas, parazit s - ehinokoku cistas.
saucam s sten s vai bronhog nas plaušu cistas ir iedzimta
rakstura. Embrion s att st bas trauc jumi ir epit li-j , kas izkl j bronhu
sieni u. Šo trauc jumu rezult cilindrisko š nu epit lijs, kurš izkl j cistas
iekšieni, past gi secer-n sekr tu. T slim bas norise atkar ga no t , vai
cistai ir sakars ar bronhi lo koku vai nav; ja š savienojuma nav, tad cista
pak peniski palielin s apjomos un saspiež blakus esošo plaušu parenh mu.
Izlauzoties uz bronhi lo koku vai pleiras telpu, cista atbr vojas no satura, un
veidojas ar gaisu pild ts dobums. Var b t ar iedzimta rakstura cistas, kas jau
prim ri saist tas ar bronhi lo koku. Š du cistu palielin šan s apjom ir saist ta
ar venti a meh nismu.
Bez š m iedzimtaj m cist m plauš s var b t ar t saucamie cistveid gie
dobumi, kuri nav iedzimti. K vienu š du cistu veidu var tu min t bulozo
emfiz mu, kura, atš ir no cistas, nav izkl ta ar epit liju, nekad nesatur
idrumu un ne-sastruto. Cistveida dobumi var veidoties, epiteliz joties ab-
scesu vai kavernu dobumiem p c p rslimotas destrukt vas pneimonijas vai
tuberkulozes. Š da veida cistas, atš ir no stenaj m, ir nepareizas formas
un bieži ietvertas ar sklerotiski izmain tiem plaušu audiem.
Kl nika maz izteikta, nereti v rojama intoksik cijas aina.

Diagnostika pamatojas uz konvencion s rentgenogr fi-jas
izmekl šanas datiem, datortomogr fiju un Kaconi reakciju iesp jam s
parazit s cistas gad jum .
r s t š a n a - irur iska.
PLAUŠU, TRAHEJAS UN BRONHU TRAUMA
Ekomomiski att st s valst s trauma k mirst bas c lonis ie em
košo vietu p c sirds, asinsvadu un onkolo isk m slim m. Tikai
kr šu kurvja trauma ar let lu izn kumu aiz em aptuveni 25 % no vis m
traum m. Savuk rt starp tiem, kuri miruši no citu org nu traumatiska
boj juma, 50 % gad jumu kr šu trauma ir bijusi viens no faktoriem, kas
noteicis n ves c loni. 21 % gad jumu kr šu trauma ir saist ta ar plaušu
boj jumu. M sdienu sadz ves apst os sastopamies gan ar šautiem,
gan durtiem penetr jošiem plaušu boj jumiem, kas agr k varb t vair k
bija rakstur gi kara lauka apst iem, gan ar ar trulu plaušu traumu un
jatrog niem boj jumiem.
Plaušas traumas raksturu nosaka t s rašan s apst i, k ar
traumas biomeh niskie aspekti. Var tu min t dažus no tiem: plaušu
var sapl st lauzto ribu gali, p ctraumatiskais šoks var rad t
intraalveol ras hemor ijas. Šauta ievainojuma gad jum lodes veids
un t s kin tisk ener ija noteiks br ces kan la un ap to esošo plaušu
audu boj juma veidu un pak pi.
Traumas veidu un smaguma pak pi nosaka organisma
fiziolo iskais st voklis negad juma laik (medikamentoza intoksik cija,
alkohola noreibums utt). Sl gtas balsenes gad jum p kš as traumas
laik notiks plaušas p rr vums, savuk rt, ja traumas br balsene ir
atv rta, biež k nov ro plaušas iepl sumu. Plaušu boj jumi nevar b t
izol ti no pa-riet s un viscer s pleiras boj jumiem.
Penetr jošu kr šu boj jumu gad jum nov ro pneimoto-raksu,
plaušu hematomu, asinis pleiras telp vai ar visus šos simptomus
vienlaic gi.
Trulas traumas gad jum var rasties hematoma, kont zija,
plaušas pl sums vai ar šo simptomu kombin cija, vai viss komplekss.
Visi šie etiolo iskie momenti un daž die biomeh niskie faktori
nosaka lielu traumatisko boj jumu daudzveid bu, plašu kl nisko
izpausmju ainu, gr bas plaušu traumas diagnostik un slim bas
kas norises prognoz . Trahejas un lielo bronhu pl sumi ir sam
reti, boj jumi var rasties tikai tiešas traumas rezult .
Biež kie traumas etiolo iskie c lo i:
• satiksmes (auto, moto, v lo) negad jumi 65-70 %,
• suic di (pašn bas) m in jumi - l dz 12 %,
• darba traumas 8-10 %,
• krimin trauma 4-8 %,
• negad jumi m jas sadz 3 %,
• sporta traumas 1- 2 %,
• jatrog ni boj jumi l dz 0,5 % u.c.
Plaušu traumas nosac ti iedal s ar atkar no izsaucoš faktora,
patolo isk s anatomijas ainas, rentgenolo isk s at-rades datiem un
kl nisk s norises izpausm m:
1. P traumatiska plaušu nepietiekam ba (šoka plauša, mitr plauša,
karnific rig plauša, organisma intoksik cija ar sk bekli, tauku
embolija).
2. Plaušas sasitums un kont zija (nekomplic ta, komplic ta).
3. Truls plaušu pl sums.
4. Plaušu hematoma.
5. Plaušu pneimatoc le.
6. Plaušu barotrauma.
7. Va js plaušu boj jums.
8. Trahejas un bronhu boj jumi.
Diagnostikas pamatnosac jums: diagnoze j uzst da p c iesp jas
tr k - vienlaic gi ar neatliekamo pal dz bu cietušajam.
Diagnoze var tikt uzst ta:
P L A UŠ U S L I M B A S IRUR IJA
1) kad cietušais iest jas stacion ,
2) iest joties d komplik cij m, kas raduš s agr k nediagnostic tas
traumas rezult (piem ram, zarnas inkarcer cija veca diafragmas
kupola pl suma gad jum ),
3) s koties traum org na funkciju trauc jumiem (trahejas, lielo
bronhu stenozes aina p c agr k nediagnostic ta šo org nu boj juma).
A n a m n z e , ja to iesp jams sav kt: traumas apst u
aculiecinieku liec ba, medic nas person la, citu personu zi ojums, kuras
sniegušas pal dz bu notikuma viet vai ar nog jušas cietušo
slimn . Dati par agr k notikuš m traum m.
Visp s t v o k a nov rt jums (apzi as, psihiskais
st voklis, alkohols, iesp jam pavadoš medikamentoza vai citu vielu
intoksik cija).
K r š u k u r v j a a p s k a t e (elpošanas kust bas), palp cija
(m ksto audu krepit cija, kaulaudu, skrimš audu patolo isks kust gums),
auskult cija (elpošanas stiprums, t s iztr kums, elpošanas trokš i).
Citu o r g n u s t v o k a n o v r t j u m s .
Rentgenolo isk i z m e k l š a n a . Kr šu kurvja
rentgenoskopija un rentgenogr fija, ja iesp jams - US, datortomogr fija.
K l n i s k s a n a l z e s (leikocitoze, HB, hemato-kr ts,
koagulogramma, ur na anal ze). Ja iesp jams, šo anal žu sal dzin jums
ar agr k izdar taj m un atk rtota anal ze, ja diagnoze nav skaidra.
Ak situ cij izmekl jumi j atk rto, kam r nav skaidra diagnoze.
rst šanas pamatnosac jumi:
1) elpošanas funkciju nodrošin jums, nov ršot:
a) elpošanas ce u obstrukciju (bronhoskopija, traheostomija,
slimnieka intub cija - m ksl ventil cija),
b) plaušu parenh mas kolapsu (pleiras dobuma dren ža);
2) asi ošanas kontrole un aptur šana, izdarot:
a) pleiras dobuma dren žu,
b) torakotomiju;
3) fiziolo isko funkciju nov rt jums, kontrole un nodrošin jums, katetru
ievad šana asinsvados un ur np sl ;
4) šoka likvid šana.
CTRAUMATISKA PLAUŠU NEPIETIEKAM BA (PPN)
patofiziolo isk st vok a daž du izpausmes formu raksturošanai
lieto ar terminus "šoka plauša", "mitr plauša", "karnific rig
plauša".
Plaušu traumatiskas nepietiekam bas patofiziolo isk s izmai as
norit sekojoši: traumas un l dztekus tai noritoš s un to pavadoš s
misko toks nu, to skait br vo tauksk bju, toksisk s iedarb bas,
iš mijas, metabol s acidozes un transf zi-jas laik p rlieto mikroembolu
rezult rodas intravaskul ra koagul cija (trombembolija). Š
intravaskul ra koagul cija izsauc bronhi lu un vaskul ru spazmu, kam
seko asinsvadu emboliz cija. Savuk rt t s rezult rodas plaušu t ska,
bronhu sekr ta uzkr šan s rezult rad ta plaušu atelekt ze, in-
traalveol ra hemor ija. Nosl dzošais patofiziolo isko izpausmju
posms - hipoventil cijas, alveolokapil gradienta paaugstin šan s,
kas noved pie hipoks mijas, hiperkapnijas un respirator s acidozes.
di patolo iski st vok i k organisma intoksik cija ar sk bekli un
tauku embolija ar uzskat mi par p ctraumatisku plaušu
nepietiekam bu.
Sk bek a toksicit te. Daž di plaušu patolo iskie st vok i izsauc
hipoks miju. Lai to nov rstu, slimniekam j pievada pastiprin ts
sk bek a daudzums. Ja sk bek a sast vs ieelpojam gais p rsniedz
60 % no visa tilpuma, tiek trauc ta alveolu š nu norm la funkcija.
Paaugstin ts sk bek a daudzums izraisa pneimoc tu boj jumu un tam
sekojošu alveolu sieni u epitelija proliferaciju ar hial no membr nu
237
237
 IRUR IJA PL A U Š U S L I M B A S
un fibroblastu veidošanos, kas ir par c loni elpošanas nepie-
tiekam bai. Kl niski sk bek a toksisk iedarb ba izpaužas k ak ts
bronh ts, absorbcijas atelekt ze, ak ts plaušu alveolu boj jums
(pieaugušo elpošanas org nu distresa sindroms), bronhopulmon la
displ zija.
Tauku embolija ir viens no p ctraumas elpošanas ne-
pietiekam bas c lo iem. T rodas p c garo stobrkaulu un iegur a
kaulu l zuma un var att st ties ar p c neliela traumatiska zem das
audu boj juma. Tauku embolija 84 % gad jumu rodas 24 stundu
laik p c traumas. V s tauku embolijas nav nov rotas. T s
att st s gadr z katr kaulu traumatiska l zuma gad jum , ta u
kl nisk s izpausmes konstat aptuveni 5 % no vis m traum m.
Tauku embolijas laik , tauku da m nok stot venozaj asinsrit
un t k non kot plauš , notiek asinsvadu nosprostošan s ar kaulu
smadze u da m vai tauku pilieniem. Lip ze plauš s sadala
neitr lo triglicer du embolus br vaj s tauksk s, kuras ir toksiskas
plaušu audiem - rodas misks pneimon ts. Emboli caur plaušu
šuntiem non k lielaj asinsrites lok , radot smadze u, nieru un
das boj jumus. Tauku embolijas norise tri k st neapr in ma un
var b t par n ves c loni pacientam neatkar gi no traumas smaguma
un slimnieka vecuma.
S i m p t o m i un k l n i k a : elpošanas trauc jumi -izteikts
elpas tr kums, tahikardija, drudzis, smadze u simptom tika
(slimnieks dezorient ts, del rijs, koma), nieru simptom tika - lip rija,
an rija, das izmai as pet hiju veid kakla rajon un padus s.
48-72 stundu laik rentgenolo iski var par ties dif zai
alveoi rai infiltr cijai rakstur ga aina, kas p c formas atg dina
tauri u.
P r o f i l a k s e - kaulu l zumu r ga imobiliz cija.
Pectraumatiskas plaušu nepietiekam bas rst šanas
pamatprincipi:
1) rst šana j veic intens s terapijas noda ;
2) j izdara nep rtraukta slimnieka nov rošana - monitorings -
sekojošos parametros:
a) sirds funkcija,
b) arteri lais asinsspiediens,
c) centr lais venozais spiediens,
d) asins g zes,
e) izdai ur na daudzums, 0
sk bju un s rmu l dzsvars, g)
izgul jumu profilakse;
3) ventil cija j uzs k p c iesp jas tr k; k optim j uzskata
pozit va spiediena ventil cija;
4) elpce u caurlaid bas nodrošin šana;
5) medikamentoz rst šana:
a) intravenoza inf zija (asinis, hiperosmotiski š idrumi -2 %
album ns, s u š dumi),
b) inotrop s un vazoakt s vielas,
c) antibiotikas,
d) stero di - dev s 1-3 g dien 3 dienas p c k rtas, lai mazin tu
mikrocirkui ro transsud ciju un nov rstu hipoksijas izsaukto
kapil ru spazmu,
e) diur ti i, lai samazin tu interstici lo plaušu t sku,
f) H2 blokatori (cimetid ns) kairin juma (stresa) las
profilaksei,
g) antikoagulantu ordin šana ir diskutabla.
attaisnojama lielo asinsvadu trombozes un intravaskul s
koagulop tijas profilaksei. Ta u ir j in s ar varb ju
hemor iju.
PLAUŠU SASITUMS UN NEKOMPLIC TA KONT ZIJA
Ar šiem terminiem raksturo pectraumatiskas funkcion las
izmai as plaušu parenh . Funkcion s izmai as raksturo
traumas izrais bronhu g ot das cili epit lija kust bu aktivit tes
samazin šan s vai iztr kums, kas rada sekr ta
238
st ži bronhiolos. Šo st ži veicina ar traumas izsaukt bron-
hospazma un s pju d samazin elpošanas aktivit te. Plaušu
sasituma gad jum slimniekam v rojama neliela cianoze un elpas
tr kums, klepus ar neliela asi u daudzuma piejaukumu un putain m
kr m.
Plaušu sasitumu konstat rentgenogramm jau dažas
stundas p c traumas daž du (v jas intensit tes, m ksti norobežotu)
aiz nojumu, per u veid daivas vai visas plaušas rajon .
r s t š a n a : sam reti m ksl ventil cija, fizik
terapija, antibiotikas. Sasituma gad jum kl nisk s izpausmes un
rentgenolo isk s p rmai as izz d vienas l dz divu dienu laik .
Iesp jama superinfekcijas pievienošan s.
Plaušu kont zija rodas, trieciena vilnim tieši iedarbojoties uz
kr šu kurvi, s kotn ji radot strauju plaušu parenh -mas saspiedumu
(kompresiju) un p c tam t s atsl bumu, relaks ciju. Triecienvi a
rašan s c lonis var b t auto trauma, eksplozijas vilnis, lielas
kin tisk s ener ijas lode.
Kont zijas smagumu nosaka daž di faktori: triecienvi a
stiprums, t iedarb bas virziens, kr šu kurvja elasticit tes sp jas.
Triecienvi a sp ku mazinošie faktori - slimnieka konstitucion
komplekcija (adipozit te), ap rba raksturs un citi.
Plaušu kont ziju rentgenolo iski raksturo homog ns plaušas
aiz nojums un l nijveida sabiez jumi gar bronhu asinsvadiem
sakar ar asi u sakopojumu šaj zon un alveol s. Kont zijas d
att st s lokaliz ta bronhopneimonija, in-traparenhimatoza
hematoma, abscess, pneimatoc le vai pa-renh mas nekroze ar
pneimotoraksu. Kont zija var b t vienpus ja un abpus ja, t var
norit t ar plaušu nepietiekam bu vai ar bez t s.
rst šana:
1) elpošanas nepietiekam bas gad jum trahejas intub cija un
ksl ventil cija,
2) olbaltumu, s u l dzsvara uztur šana asinsrit ,
3) antibiotikas,
4) slaic ga stero du terapija,
5) komplik ciju gad jum operat va rst šana.
TRULI PLAUŠU IEVAINOJUMI
(skat. 12.att.)
da tipa ievainojumi rodas penetr jošu perfor jošu ie-
vainojumu rezult un ar autoav rijas laik no p kš a, asa
trieciena vai l dz situ cij , kr tot no liela augstuma, kad ermenis
strauji maina kust bas trumu, atsitoties pret k du š rsli, un
situ cij s, kad notiek strauja kr šu kurvja saspiešana. Sapl stais
plaušu rajons ne vienm r atbilst traumas vietai, un pats traumas
smagums ne vienm r nosaka boj juma plašumu: smaga trauma var
izsaukt nelielu parenh mas boj jumu, bet neliela trauma - pat piln gu
plaušas atr vumu.
12.att ls.
Trula plaušu ievainojuma
sh ma.
238
 PLAUŠU SL IM B AS IRUR IJA

K l n i s k s i z p a u s m e s : hemotorakss, pneimoto- 14.att ls. Plaušas pectraumatiskas pneimatoc les sh ma.

rakss, asinssp aušana, šoks. Var b t viens vai vair ki š di sim-
ptomi.
D i a g n o s t i k a : anamn ze, kl nisk aina, rentgenolo-
isk s izmekl šanas dati, kl nisk s anal zes.
r s t š a n a : drenas ievad šana pleiras telp . L dz 7 %
gad jumu nepieciešama irur iska rst šana - torakotomija. T
nepieciešama, ja pa pleiras drenu intens vi turpina izdal ties asinis,
dren žas laik nelikvid jas koagulotorakss un ieilgst šoks, ja pa
pleiras drenu turpin s mas va gaisa nopl de un notiek asins
sp aušana.
irur isk t a k t i k a : nelielus art riju un plaušu
boj jumus var nos t, r inoties ar arteri s apasi ošanas
kompens cijas iesp m no bronhi laj m art rij m. Plaša pl suma,
norobežota hepatiz ta kont zijas per a un v nas boj juma
gad jum nepieciešama boj plaušu rajona audu rezekcija
(segmentektomija, malas rezekcija, lobektomija, pneimonektomija).

PLAUŠU HEMATOMA (skat.

13.att.)
Intrapulmon la hematoma rodas intraparenhimatoza boj juma
vai plaušu un bronhu art rijas pl suma rezult .
S i m p t o m i : asins sp aušana, elpas tr kums, subfeb-r la
temperat ra.
Diagnostika: anamn ze, kl nika, RTG atrade.
diferenc no zempleiras hematomas un š idruma sakopojuma
starpdaivu spraug s.
r s t š a n a : konservat va. Neliela hematoma var uz-
kties bez sek m viena l dz triju m nešu laik , bet var saglab ties
ar m nešiem un gadiem ilgi. Iesp jama hematomas dren šan s
caur bronhu, veidojot dobumu ar sekojošu t absced šanos. Š dos
gad jumos nepieciešama oper cija.
13.att ls. Plaušu hematomas sh ma.
PLAUŠAS BAROTRAUMA (MACUN SINDROMS) (skat.
15.att.)
Pozit va spiediena ventil cija var izsaukt plaušu alveolu
pl sumu, k rezult gaiss nok st peribronhi laj telp , t k
viden (videnes emfizema), kakla audos, ar caur diafragmas atveri
retroperitone li, k rezult veidojas pneimope-ritonejs. Iesp jama
pneimatoc les, pneimotoraksa veidošan s. Nereti š situ cij
daini dom par k da v dera dobuma doba org na perfor ciju, un
tiek izdar ta nevajadz ga laparotomija. Pielietojot pozit va spiediena
ventil cijas rež mu, ir iesp jams ar plaušu bullu un plaušu traumas
rezult izveidojuš s pneimatoc les pl sums.
D i a g n o s t i k a : anamn ze, objekt s apskates dati -
mediastin la, kakla, kr šu sienas emfizema, plaušu un v dera
dobuma p rskata RTG.
r s t š a n a : plašas emfiz mas gad jum lieto subku-
s adatas, konstat jot pneimotoraksu - pleiras dren žu,
turpinoties mas vai gaisa nopl dei no pleiras telpas - torako-tomiju.

15.att ls. Plaušas barotraumas sh ma (ar pneimotoraksa

veidošanos).

PLAUŠU PNEIMATOC LE

Ar to saprotam plaušu parenh mas cistu (skat. 14.att.). Š da

cista var izveidoties, intrapulmon lai traumatiska rakstura
hematomai iztukšojoties caur dren jošo bronhu vai ar barotraumas
rezult .
D i a g n o s t i k a : RTG, lielas cistas gad jum elpas tr kums.
r s t š a n a ak period : ja nepieciešams, m ksl
plaušu ventil cija, t k - konservat va terapija. Oper cija ne-
pieciešama, ja ir liela pneimatoc le, kura, saspiežot blakus esošos
plaušu audus, rada elpošanas nepietiekam bu, un ja plaušu
pneimatoc les pl suma rezult ir past ga gaisa nopl de.

239
239
 IRUR IJA PL A U Š U S L I M B A S
VA JS PLAUŠU BOJ JUMS
Boj juma raksturu nosaka priekšmeta vai iero a veids, k
iedarb bas rezult radusies trauma, k ar traumas bio-
meh niskie faktori. Plaušu audu perif rs boj jums nerada smagus
funkcijas trauc jumus, kaut ar reiz m neliela boj juma rezult var
t sam plaša asi ošana.
Panetr joši šauti ievainojumi rada plašus kr šu sienas un
plaušas boj jumus. J in s ar sadrag to kaulu fragmentu un
ap rba gabalu rad to plaušu audu destrukcijas un kont zijas zonu.
Traumas smaguma pak pi nosaka asinsvadu un bronhu boj juma
plašums.
Plaušu ievainojuma gad jumos iesp jama gaisa iek šana
plaušu v s un sirds kreis s puses da s; rodas gaisa embo-lija,
kas var b t slimnieka n ves c lonis.
Penetr jošus ievainojumus iedala sekojoši:
1) nekomplic ti perif ra tipa durti boj jumi (skat. 16.att.);
2) penetr joši perfor joši ievainojumi, kurus rad jusi lode ar
mazu kin tisko ener iju;
3) lielas kin tisk s ener ijas lodes rad ta plaušu kont zija -
pl sums sam liel zon ap br ces kan lu;
4) plaušu saknes boj jums ar lielo art riju, v nu un
bronhu boj jumu.
S i m p t o m t i k a : elpas tr kums, šoks, asins sp aušana.
D i a g n o s t i k a : lok apskate (br ces ieejas/izejas at-
vere), RTG, hemopneimotorakss, bronhoskopija gan k diag-
nostisks pas kums, gan ar bronhi koka san cijas nol kos.
16.att ls. Perif ra tipa durts ievainojums ar hemopneimotoraksu.
r s t š a n a : pneimohemotoraksa gad jum - pleiras
dren ža. Turpinoties asi ošanai (vair k k 300 ml asi u stundas
laik 2 stundu nov rošanas period ) un intens vai gaisa nopl dei
pa dren žas sist mu, nepieciešama torakoto-mija (s nu).
ko un pat vid jo bronhu boj jumu un gaisa nopl di izdodas
nov rst, nošujot plaušu parenh mu. Nereti gan š di boj jumi
sl dzas spont ni ar asins recekli. Liela bronha boj juma gad jum
notiek nep rtraukta gaisa iepl de pleiras telp un, ja oper cijas
laik defekts netiek sl gts, veidojas paliekoša plaušu atelekt ze.
stami ir plaušu saknes ievainojumi, kuru laik var tikt skarti lielie
asinsvadi - plaušu art rijas un v nas. Š gad jum ir
nepieciešama steidzama tora-kotomija ar sekojošu asinsvada
boj juma noš šanu vai boj to plaušu audu da as rezekciju. ]a ir
aizdomas vai simptomi, kas nor da uz sirds boj jumu vai perikarda
tampon di, nepieciešama neatliekama irur iska iejaukšan s.
Operat pieeja ir vid sternotomija. L dz 2 % traumu gad jumu
tiek izdar ta v na, t.L, dažas dienas vai pat ned as p c traumas,
oper cija: 1) pleirektomija, veco asins recek u evaku cija vai ar 2)
sadrag s, nekrotiski izmain s plaušu da as rezekcija.
TRAHEJAS UN BRONHU TRAUMA
Trahejas traumatiski boj jumi sastopami 1-4 % gad jumu no
kr šu traumu kop apjoma.
Izš ir sekojošus trahejas traumatiskus boj jumus:
1) elpošanas ce u termisks apdegums;
2) trahejas pl sums tiešas vai netiešas jas traumas
rezult ;
3) trahejas boj jumi no iekšpuses.
Elpošanas ce u termisks apdegums nov rojams aptuveni
vienai trešda ai slimnieku ar plašiem apdegumiem, ta u elpce u
apdegumu nov ro slimniekiem ar ar nelieliem erme a
apdegumiem. Traumas kl nisko izpausmju smagumu nosaka sejas,
mutes, r kles gala, trahejas augš s da as termisk apdeguma
plašums, pelnu, daž du kait go misko un organisko vielu
degšanas rezult radušos ind go g zu daudzums ieelpojam
gais un slimnieka atrašan s ilgums š vid . Deguma d mu
toksisk sast vda a ir sl pek a monoks ds.
Defekta zona izplat bas zi var lokaliz ties no augš jiem
elpošanas ce iem l dz pat segmentarajiem bronhiem un t k l dz
alveol m. Atkar no apdeguma smaguma pak pes, bronhu
ot att st s sekojošas izmai as: erit ma, t ska, nekroze,
bronha g ot das (mucosa) nolob šan s un iz -lojums. Visu to
pavada bronhu spazma. Kairinošajiem faktoriem sasniedzot
alveolas, tiek inaktiv ta surfaktant sist ma, paaugstin s kapil ru
permeabilit te, rodas g zu mai as trauc jumi.
Slimniekiem ar elpošanas ce u apdegumu jeb inhal cijas
boj jumiem nepieciešama t ja 100 % sk bek a pievad ša-na
karboksihemoglob na l me a samazin šanai. Sejas, mutes, r kles
gala apdeguma, t skas gad jum nepieciešama trahe la vai
nazotrahe la intub cija ar sekojošu ventil ciju, l dz t ska izz d, k
ar stero di. Elpošanas ce u obstrukcijas gad jum vajadz ga
neatliekama bronhoskopija. L dz komplik ciju att st bai
rentgenolo iski plauš s izmai as nekonstat . Komplik cijas -
asfiksija, plaušu t ska un bronhopneimonija. V komplik cija -
obliter jošs bronhiol ts. Š dos gad jumos rst šan nepieciešamas
stero du inhal cijas un antibiotikas. Plaušu funkcijas pak peniski
normaliz jas dažu m nešu laik p c traumas. Mirst ba elpas ce u
apdeguma d sasniedz 33 %.
Trahejas un bronhu pl sums (TBP). Traheobronhi ls pl sums
75 % gad jumu ir saist ts ar slimnieka n vi traumas viet vai ar ce
uz stacion ru. Ta u atseviš os gad jumos trahejas vai bronha
pl sums tiek diagnostic ts tikai tad, kad traumas viet izveidojas
taina stenoze.
Sekm gu TBP diagnostiku, pirmo pal dz bu un rst šanu var
nodrošin t tikai kop ja anesteziologa, endoskopista un torak
irurga sadarb ba. Trahejas pl sums var b t longitu-din ls vai
rspl sums. Iesp jams visp js un da js š rspl -sums.
Iesp jama ar trahejas skrimš ain s da as dislok cija, saglab joties
membranozajai da ai. Cervik s da as pl sums parasti ir tiešas
traumas rezult . Tipisks ir trulas traumas izsaukts trahejas
apakš s da as un k da galven bronha boj jums 2-3 cm virs vai
zem trahejas bifurk cijas.
Augš jo elpošanas ce u pl sumu raksturo sekojoši simptomi:
• 90 % gad jumu mediastin la un kr šu sienas emfiz ma;
• vienpus js, ret k abpus js, pneimotorakss;
• nep rtraukta gaisa nopl de no pleiras telpas;
• asi u izdal šan s no trahejas intub cijas caurules vai
traheostomas;
• plaušu da as atelekt ze vai nu sakar ar bronha sieni as
rr vumu vai l mena obstrukciju ar asin m un bronhu sekr tu.
10 % gad jumu var ar neb t nek das simptom tikas.
240
 PLAUŠU SL IM B AS IRUR IJA

rst š ana: 17.att ls. Biež s

• Pneimotoraksa gad jum - pleiras dren ža. traheobronhi koka
• Konstat jot mediastin lu emfiz mu - zem das adatu pl suma vietas.
ievad šana, atslogojoši das un zem das griezieni kakl .
• Traheostomija, ja boj jums lokaliz jas balsenes rajon vai
past v t ds trahejas kakla da as boj jums, kuru nav iesp jams
irur iski sl gt t plašuma, atbilstošo speci listu tr kuma un
oper cijai nepietiekoša tehnisk nodrošin juma d .
• Bronhoskopija boj juma vietas un apjoma noteikšanai,
elpošanas ce u obstrukcijas nov ršanai. Slimniekam ar pnei-
motoraksu t izdar ma tikai p c pleiras telpas dren žas.
• Trahejas, bronha intub cija, apejot boj juma vietu ar
trahe s vai dal s intub cijas cauruli.
• Operat va rst šana.
Seviš a v ba j piev rš dažiem momentiem, kas anest zijas
laik var iev rojami pasliktin t slimnieka st vokli:
1) iesp jama intub cijas caurules dislok cija caur pl suma
vietu, t di nenodrošinot plaušu ventil ciju. Lai nodrošin tu
adekv tu ventil ciju, veselaj bronh ievada p c iesp jas maz ka
diametra endotrahe lo caurul ti; to var ievad t bronhoskopijas laik
gan pirms oper cijas, gan ar t t p c torakotomijas;
2) intub jot slimnieku, var paplašin t jau esošo defektu
bronha/trahejas sieni ;
3) plaušu ventil cija ar pozit vu spiedienu var sekm t
pneimotoraksa pieaugumu (ja pleiras telpa nav dren ta) ar
videnes novirzi un videnes emfiz mas paplašin šanos, kura
savuk rt rad s sirds venoz s atteces trauc jumus.
Balsenes un trahejas kakla da as ievainojumi var b t saist ti ar
trahejas da ju vai piln gu p rr vumu. Tot la trahejas p rr vuma
gad jum t s dist da a ievelkas viden - š dos gad jumos
nepieciešama steidzama trahejas fiks cija vai intub cija.
Balsenes boj juma, k ar trahejas augš s da as da ja
boj juma gad jum , ja defektu nevar sl gt irur iski, j veic zem
traheostoma.
18.attels. Operat s pieejas izv le atkar ba no traheobronhi
Trahejas un bronha pl suma gad jum nepieciešama t ja
koka pl suma lokaliz cijas vietas.
torakotomija ar m i nos t boj jumu. Operat pieeja atkar ga no
trahejas pl suma vietas un pavadošo boj jumu rakstura un
lokaliz cijas (skat. 18.att.).
Mazus pl sumus iesp jams rst t, pielietojot ilgstošu trahejas
intub ciju vai traheostomu.
Torakotomijas laik nepieciešams š elt mediastin lo plei-ru un
v. azygos, lai netrauc ti var tu piek t trahejas bifur-k cijai un
galvenajiem bronhiem. Nepieciešam bas gad jum j atjauno
pl suma malas.
Ja galvenais bronhs vai daivas bronhu pl sums nav savlaic gi
diagnostic ts, r tain procesa rezult rodas t okl -zija ar
pavadošu attiec s plaušu da as kolapsu, kurš atkar no
infekcijas faktora kl tb tnes var norit t ar septiska vai aseptiska
iekaisuma ainu. P gad jum , izdarot bronha rekonstrukciju,
iesp jama ar plaušu funkcijas atjaunošan s pat p c 3-6 m nešu
vecas traumas.

Traheobronhi trauma no iekšpuses.

Iesp jamie veidi:
1) p kš a obtur cija;
2) jatrog ni boj jumi un to izrais s sekas:
• trahejas pl sums, perfor cija,
• erozijas un las,
• trahejas nekroze,
• traheomal cija;
3) trahejas fistula,
4) trahejas stenoze.
Trahejas kš a obtur cija var notikt intub cijas caurules vai
traheostomas manšetes dislok cijas, p rm gi uzp stas manšetes
herni cijas, obstrukcijas un lokaliz cijas mai as rezult .

241
 IRUR IJA PL A UŠ U S L I M B A S
Trahejas jatrog ni boj jumi.
Trahejas pl sums rodas traumatiskas intub cijas laik vai ar
intub cijas caurules vai traheostomas kaniles p rm gas
uzp šanas gad jum . Biež k t dos gad jumos nov rojams trahejas
membranoz s da as pl sums t s pietiprin šan s viet pie skrimš u
gredzeniem.
r s t š a n a irur iska - ar kakla pieeju vai torakoto-mija;
atseviš os gad jumos pietiek ar trahejas intub ciju.
Perfor cija var rasties: 1) trahejas intub cijas laik ar
intub cijas cauruli vai vad ju, 2) bronhoskopijas laik ar
bronhoskopa cauruli vai 3) evaku jot sveš ermeni.
Trahejas sieni as erozija un iz lošana rodas sakar ar
rm gi uzp stas traheostomas vai intub cijas manšetes
spiediena berzi uz trahejas sieni u ilgstoš laika period . Erozijas
un iz lojumi k st b stami, ja trahejas gredzeni nekrozes d
izš st.
Trahejas nekroze rodas trahejas sieni ilgstošas intub cijas
izsauktas iš mijas d .
Traheomal cija rodas, kad nekrozes rezult (vair ku
trahejas gredzenu sabrukšanas d ) trahejas sieni a k st m ksta
un saplok vai izplešas atkar no ieelpas vai izelpas. T rezult
rodas inspiratora dispnoja.
r s t š a n a - traheoplastika, stenta ievad šana.
Trahejas fistula. Iesp jami sekojoši trahejas fistulu veidi:
1. Traheoarteri la fistuliz cija notiek asinsvadu (lab s miega,
apakš s vairogdziedzera art rijas, aortas loka) nekrozes un tai
sekojošas arozijas d . Iesp jas li t asinsvadus ir oti
apšaub mas.
2. Traheoezofage la fistula var rasties trulas, k ar tiešas
bar bas vada trahejas un/vai bronha traumas rezult , ar bar bas
vada un intub cijas caurules kompresijas izsaukt s šo org nu
sieni u iš mijas un nekrozes d . Biež k fistula lokaliz jas kakla
da .
3. Trahejas intratorak s da as fistulu diagnostic v k, kad
slimniekam nov ro klepu bar bas uz emšanas laik . Fistulu
pier da, izdarot bar bas vada kontrast šanu.
rst šana. Form joties fistulas kan lam, izdara
oper ciju - fistulas ejas rezekciju. Past vot kontrindik cij m
operat vai rst šanai, trahej un bar bas vad ievada stentu.
Trahejas stenoze (tracheostenosis) ir t s l mena sašau-
rin jums traumas izsaukto r taudu veidošan s rezult . R t-audu
veidošan s c lonis ir agr k nediagnostic ta trahejas trauma,
jatrog ni boj jumi trahejas intub cijas laik , nepareiza
traheostomijas uzlikšanas tehnika, k das ilgstošas m ksl s
ventil cijas laik . P c traheostomijas stenoze var att st ties
caurul tes ievad šanas viet , traheostomas manšetes un ar kaniles
lokaliz cijas viet s.
s patolo ijas s i m p t o m t i k a atkar ga no stenozes
plašuma. S dz bas s kas, ja trahejas l mens samazin s par 70-80
% no norm diametra. Simptomi: kairinošs, rejošs klepus, elpas
tr kums nelielas fiziskas slodzes laik , elpošanas
pal gmuskulat ras iesaist šan s elpošanas akt , s coša elpa,
cianoze.
D i a g n o s t i k a : kl nika, RTC izmekl šana (trahejas
tomogrammas, kontrastizmekl šana ar tant la pulveri),
bronhoskopija.
r s t š a n a : ar trahejas buž šanu iesp jams pan kt
slaic gu efektu; ja slimnieka visp jais st voklis at auj, j izdara
operat va rst šana - trahejas cirkul ra rezekcija un anastomozes
"gals pie gala" veidošana. Iesp jamais maksim lais trahejas
rezekcijas apjoms ir 1-7 trahejas skrimš i. Šuves uzlikšanai lieto
reabsorb jošu diegu - vikrilu. Ja slimnieka visp jais st voklis
nepie auj operat vu rst šanu, nepieciešama trahe stenta
ievad šana.
242
HRONISKAS OBSTRUKT VAS PLAUŠU SLIM BAS (HOPS)
slim bu grupa ietver sam plašu plaušu slim bu loku, ieskaitot
bronhi lo astmu, hronisko bronh tu, plaušu emfiz -mu, mukoviscidozi,
bronhekt tisko slim bu un iedzimtas plaušu bullas. irur isk kl nik š
slim bu grupa izraisa interesi un nepieciešam bu p c visp ja priekšstata
sakar ar diviem pamatapsv rumiem. Pirmk rt, dažu šo slim bu rst šana ir
irurga darb bas sf ra un, otrk rt, rst jot operat veid jebkuru patolo iju,
in s ar š m slim m un to varb m komplik cij m. HOPS, to skait
plaušu emfiz mas, plaš izplat ba iedz vot ju vid piespiež m s ar to
in ties, pl nojot torak lu, k ar jebkura cita tipa lielo oper ciju slim-
niekiem, kas vec ki par 45 gadiem, un nelielu irur isku iejaukšanos
pacientiem, kas vec ki par 50 gadiem.
PLAUŠU EMFIZ MA
c Pasaules Vesel bas organiz cijas un Amerikas Torak -lo irurgu
asoci cijas ieskatiem, par plaušu emfiz mu ir j uzskata st voklis, kad dist li
no termin laj m nerespiratoraj m bronhiol m notiek elpošanas ce u
paplašin šan s sakar ar alveolu sieni u destrukciju. Š defin cija ietver sev
divas galven s anatomisk s izmai as, kuras ir rakstur gas emfiz mai, t.i.,
dilat ciju un audu destrukciju. Praktiski kl nik plaušu emfiz ma attiecin ma
uz hronisko obstrukt vo plaušu slim bu (HOPS) grupu. Pamatojums tam b tu
cieš etiolo isk un simptomatolo isk saist ba starp diviem galvenajiem
HOPS komponentiem - bronh tu un emfiz mu. Š s divas oti tuvu st voš s
patolo ijas norit ar vai bez elpce u obstrukcijas.
Emfiz mas etiolo ij , pato en un kl nik noz me ir t diem faktoriem
slimnieka vecums, dzimums, pas va vai akt va sm šana, aroda
kait gums, vides pies ojums, bronh ta izsaukta elpošanas ce u obstrukcija,
iedzimts vai ieg ts antiprote žu (alfa-1 antitrips na) defic ts, kas izraisa pro-
te žu aktivit ti un veicina alveolu sieni u destrukciju.
Anatomiski izš ir 4 emfiz mas veidus atkar no t , cik liel m
slim ir iesaist ts plaušu acinuss.
Sekund ra obstrukt va tipa emfiz ma (centroaci-n ra un
centrolobul ra). Izmai as skar alveolas, kas atrodas respiratoro bronhiolu
tuvum .
Prim ra panacin ra vai panlobul ra emfiz ma -sam vienm gi
izmain tas visas alveolas, kuras ietilpst aci-nusa sast . Š s formas rašanos
saista ar alfa-1 antitrips na defic tu. Parasti veidojas plaušu lejasda .
Proksim la acin ra emfiz ma - respiratoro bronhiolu palielin šan s
un to sieni as destrukcija, Biež kais c lonis ir iekaisuma process distalajos
elpce os un sm šana. Parasti lokaliz jas plaušu augš da .
Periacin - dist vai parasept - emfiz ma skar acinusa dist s
da as duetus un alveol ros maisus. Š forma bieži saist s ar plaušu fibrozi.
Biež kais c lonis ir iekaisuma process distalajos elpce os un sm šana.
Sakar ar š s formas lokaliz ciju subpieir li radies visp r pie emtais uzskats
par plaušu bulozu slim bu un spont nu pneimotoraksu.
Kl nik pamatot ka un praktisk ka ir emfiz mas iedal šana trijos tipos:
1) kompensator emfiz ma,
2) dif obstrukt va emfiz ma,
3) buloz emfiz ma.
Pamata patolo isk s izpausmes šiem tipiem ir vien das: kop ja gaisa
tilpuma un atlieku gaisa tilpuma pieaugums, gaisa pl smas samazin jums,
samazin ta elpošanas kapacit te, apgr tin ta elpošana.
Kompensatoru emfiz mu sten nevar uzskat t par
242

emfizematozu procesu, jo nenotiek plaušu acinusa destrukci-ja.
da tipa emfiz ma att st s slimniekiem kompensatori p c plaušu
rezekcijas tipa oper cij m, p c pneimonektomi-jas, infekcijas
procesa un sveš erme a aspir cijas rezult , bronha obtur cijas
, kad veidojas vienas vai vair ku daivu, vai pat plaušas
atelekt ze, un notiek atlikuš s plaušas vai plaušu da as
kompensatora izplešan s.
Dif zai obstrukt vai emfiz mai ir divas formas: A, t.s. saus ,
un B jeb mitr forma. Formas atš iras p c produc to kr pu
daudzuma. A formai ir rakstur ga maz k izteikta plaušu fibroze,
izl dzin ts diafragmas kupols, samazin ts plaušu asinsvadu
jums. A formas gad jum notiek panacin ra veida plaušu
elementu destrukcija ar sekund ro daivu dila-t ciju, turpretim B
formas gad jum notiek destrukcija p c centrilobulara tipa, un
izmai as skar respiratoras bronhiolas. B formas gad jum
dz vildzes prognoze ir oti slikta.
Buloz emfiz ma aptver sam plašu slim bu loku, un taj
nereti ierindo ar iedzimtas plaušu cistas un bullas.
E m f i z m a s d i a g n o s t i k a : anamn ze, standarta
RTG izmekl šana, EKC, kr šu kurvja RTG ieelp un izelp ,
datortomogr fjja, radionukle perfuzijas un ventil cijas
skenogramma, ehokardiogr fija, plaušu funkcion p rbaude ar un
bez bronhol ti iem, spiediena noteikšana pulmon -laj art rij .
r s t š a n a : sm šanas p rtraukšana, iesp ju robež s
kait go sadz ves un vides faktoru nov ršana, B2 blokatoru
antagonisti, antihol ner iskie prepar ti, metilksant ns (teo-fil ns),
mukol ti i, antibiotikas kursu veid , stero di, sk bek a terapija,
rstniecisk terapija, elpošanas vingrin jumi. Iest joties
komplik cij m - irur iskas manipul cijas.
B tipa dif za obstrukt va emfiz ma parasti komplic jas ar
kr pu retenci elpošanas ce os un tai sekojošu elpošanas
nepietiekam bu. Šajos gad jumos ir nepieciešama neatliekama
bronhoskopija, pat intub cija ar tai sekojošu m ksl gu ventil ciju;
gad jumos, kad nav iesp jams nodrošin t sekr ta evaku ciju, k
ar , ja turpin s elpošanas nepietiekam ba, ir nepieciešama
traheostomija.
A tipa emfiz mas biež komplik cija ir spont nais
pneimotorakss. Plaušu emfiz mas rst šan attaisnojamas ir
tilpumu samazinoš s oper cijas.
Tilpumu s am az i n oš s op er c i j as .
Oper cijas m is ir rezec t visvair k boj tos plaušu audus -
emfizematoz ko da u, kas nefunkcion , t di uzlabojot p
plaušu da as funkciju.
Atlases krit riji iesp jamiem oper jamiem slimniekiem:
standarta labaratoriskie izmekl jumi, EKG, kr škurvja RTG ieelp ,
izelp , DT, radionukl du perfuzijas un ventil cijas ske-nogrammas,
ehokardiogr fija, plaušu funkcion p rbaude ar un bez
bronhol ti iem, spiediena noteikšana pulmon laj art rij .
Indik cijas: emfiz mas diagnoze, elpas tr kums, kas izsauc
past gu darba sp ju zudumu.
Kontrindik cijas: vecums > k 75 gadi, hipertensija plaušu
art rij , adipozit te -svars 25 % virs normas, nestabils sirds un
asinsvadu sist mas st voklis, nopietnas blakus slim bas - hronisks
bronh ts, astma, bronhekt tisk slim ba.
Operat pieeja:
1) lobektomija, izdarot vienas puses oper ciju;
2) sternotomija - izdarot vienlaic gu abpus ju plaušu audu
rezekciju;
3) videoasist ta margin la rezekcija.
Komplik cijas: pneimonija, parenhimatoza nepietiekam ba un
gaisa nopl de, elpošanas mazsp ja. 2,4-5 % letalit te 60 dienu
laik p c oper cijas.
Rezult ti: atjaunojas plaušas elasticit te, uzlabojas ventil cija
un perf zija, normaliz jas elpošanas muskulat ras funkcija,
uzlabojas sirds un asinsvadu sist mas funkcija, samazin s slim-
nieka atkar ba no 02 stero diem un elpas tr kums. Uzlabošan s
periods 3 gadi, p c tam j dom par plaušu transplant ciju.
PLA UŠ U S LIM B A S
IRUR IJA
STRUTAINAS PLAUŠU SLIM BAS
AK TAS STRUTAINAS PLAUŠU SLIM BAS
(Abscessus et gangraena pulmonum)
Plaušu abscess ir infic ts, norobežots iekaisuma rajons
plaušu parenh , kur slim bas s kuma posm norit strutains,
gangrenozi nekrotisks process, k rezult , sabr kot plaušu
audiem, veidojas dobums, kurš ir atdal ts no p jiem plaušu
audiem un kas ir vair k vai maz k pild ts ar strut m. Abscesa
veidošan s plauš s b tiski neatš iras no abscesu veidošan s
jebkuros citos audos.
Plaušu gangr na ir plaušu audu nekrozes veids, ko visbiež k
provoc audu barošan s, respekt vi, asinscirkul cijas trauc jumi.
Var izveidoties plaušu audu nekroze ar sek-vestru plaušu audos.
Gangr nas dobumam nav parast s, labi norobežot s granul cijas
audu kapsulas, dobums ir pild ts ar sabr košiem audiem un tumšu,
br nganas kr sas oti smakojošu š idrumu.
E t i o l o i j a un p a t o e n z e .
Sastrutojumi plauš s visbiež k rodas, aspir jot augš jo elpce u
sekr tu, k ar no ku a un bar bas vada atgr st s masas. Mikrobu
flora, kas izsauc gan gangr nu, gan plaušu abscesu, ir oti
daudzveid ga. Mutes dobum un augš jos elpošanas ce os eksist
daž da mikroflora, kura, past vot zin miem nosac jumiem, var k t
patog na un, descend jot plaušu audos, var izrais t plaušu
sastrutojumus.
Parasti plaušu abscesu gad jum atrod Staphylococcus
aureus, daž dus streptokokus, Staphylococcus altus, bet gad s ar
Pseudomona, Escherichia coli, Klebsiella, ar am bas un
daž das s tes. Ta u nereti mikroflora netiek izdal ta, ja anti-
bakteri terapija bijusi uzs kta pirms mikrofloras noteikšanas.
Nosac ti plaušu abscesus iedala prim ros un sekund ros,
tom r, analiz jot jebkura plaušu abscesa pato en zi, var secin t,
ka nav piln gi prim ra, patst ga plaušu abscesa. Tas parasti
veidojas sekund ri.
Run jot par plaušu abscesa un gangr nas izcelsmes me-
nismiem, pirmk rt, tie ir hematog ni emboliski disemin ti strutu
s per i plauš s, kuri veidojas k komplik cija slimniekiem ar
septikopi miju, p cdzemd bu sepsi, septisku abortu, trombofleb tu,
osteomiel tu, furunkulozi, periton tu, starp-zarnu abscesiem u.c.
Ja ir daž di infekcijas per i mutes dobum - visbiež k
strutainas zobu granulomas, strutaini tonsil ti, sinus ti - iesp jama
infekcijas izplat ba uz plauš m pa limfvadiem. Kaut ar reti, tom r
limfog ce plaušu audi var infic ties ar no strutain m pleiras
slim m, hondr tiem un ribu osteomiel tiem.
Bronhopulmon lo plaušu abscesu un gangr nas veidošan s
lonis ir bronhi koka caurlaid bas trauc jumi l dz pat piln gai
obtur cijai. Š da veida abscesi ir sastopami visbiež k. Šai grupai
pieskait mi aspir cijas, obtur cijas un metapneimoniskie abscesi,
ar t di, kas veidojas slimniekiem ar bronhekt m.
Posttraumatiski plaušu abscesi veidojas p c trul m plaušu
audu traum m - plaušu audu sasitumiem, trahejas un bronhu
pl sumiem, intrapulmon liem asins izpl dumiem. Patog
mikroflora attiec gaj plaušu zon var iek t tieši no rienes caur
plaušu audu br ci, k ar no mutes dobuma un augš jiem
elpošanas ce iem.
Kontakta abscesi plaušu audos var izveidoties, ja sub-
diafragm ls abscess vai aknu abscess izlaužas plaušu audos.
Plaušu abscess var veidoties, ja bar bas vada v zis, peri-ezofag ts
vai norobežots mediastin ts izlaužas uz plaušu audiem. P c plaušu
oper cij m iesp jami abscesi iepriekš vese-
243
243
 IRUR IJA PL A UŠ U S L IM B A S

lajos, bet oper cijas laik traum tos plaušu audos. Ne maz k smaga komplik cija rodas, ja plaušu abscess
Patolo isk anatomija. izlaužas viden un rodas strutains mediastin ts.
Plaušu abscesa un gangr nas gad jum plaušu parenh -m un Sam reta komplik cija, tom r kl niski iesp jama, ir strutains
bronhu sieni s audi sabr k, rodas destrukcijas dobumi. perikard ts.
Sastrutojumi parasti veidojas plaušas augš s daivas mu-gur Smaga komplik cija ir plaušu asi ošana. Ak ta abscesa p reja
vai apakšdaivas 6 segmentos. Ja ir oti nov jin ts organisms vai ar hronisk abscesa uzskat ma par ak ta abscesa komplik ciju.
ja slimnieks ilgstoši sa mis kortikostero du terapiju, tad iekaisuma dos gad jumos v rojamas plaušu audu lok s izmai as,
infiltr cija var b t plaša un t di var att st ties plašs plaušu audu piem ram, pneimoskleroze, sekund s bronhekt zes, mas vi
sabrukums - gangrena. Ja ir laba organisma aizsargreakcija, tad ap pleiras uzsl ojumi ar plaušu daivas sarukumu un saspiešanu.
sabrukuma zonu att st s granul cijas audu valnis, ko sauc par Ilgstošas strutainas intoksik cijas rezult var izveidoties ar
kapsulu vai membr na pyogenes. neatgriezeniskas izmai as parenhimatozos org nos (nieru
Ja abscess ir labi norobežots, apk rt jie plaušu audi saglab amiloidoze).
savu elast gumu, dobuma granul još s sieni as tuvin s un veidojas Pak peniski veidojas maz asinsrites loka hipertensija ar
taudi. Ja turpretim abscesa dren ža caur bronhu ir trauc ta vai plaušu sirds veidošanos un sekojošu pulmon lu nepietiekam bu.
visp r nav iesp jama, abscesa dobums palielin s, iekaisuma zona rst šana.
paplašin s un apk rt jos infiltr ta-jos audos var izveidoties jauni Plaušu abscesu un gangr nas rst šanas pamatprincipi:
destrukcijas dobumi vai ar abscess izlaužas uz bronhu vai pleiras • slim bu izsaucoš mikroorganisma identifik cija,
telpu. • ilgstoša antibakteri la terapija (i/v vai bronhi laj s art rij s),
Kl nisk aina. • adekv tas dren žas nodrošin šana abscesa ak taj period ,
Ak ta plaušu abscesa kl nisko ainu nosaka t lielums, lo- • fizik s proced ras, to skait postur dren ža,
kaliz cija un abscesa izveidošan s pato en ze, k ar pacienta
• bronhoskopija (san cijas un diagnostiska),
visp jais st voklis abscesa veidošan s moment , jo ar plaušu
• transnaz la, transbronhi la katetra ievad šana abscesa dobum ,
abscesu var saslimt iepriekš vesels cilv ks, un abscess var
• transkut na abscesa dren ža,
izveidoties jau smagi slimam cilv kam, piem ram, pacientam p c
• irur iska rst šana.
perfor joša apendic ta oper cijas ar dif zu peri-ton tu,_t fa
I n d i k c i j a s p l a u š u r e z e k c i j a s tipa o p e r c i j m :
slimniekam utt.
• nesekm ga antibakteri la terapija,
Ak ta abscesa kl niskaj gaita ir 2 periodi:
• plaušu asi ošana,
1) plaušu audu liz šan s un abscesa form šan s;
• aizdomas par plaušu v zi,
2) abscesa atv ršan s bronha l men , kam seko dren šan s.
• liela izm ra abscesi (> par 6 cm),
Ak ta un hroniska plaušu abscesa uzliesmojuma f slim bas
• hronisks abscess (ilg ks par 2 m nešiem),
gaitu nosaka:
• hronisks piotorakss, kas radies, abscesam izlauzoties uz pleiras
• patolo isk procesa plašums un lokaliz cija,
telpu. Ak period nepieciešama pleiras dren ža.
• abscesa dobuma (vai dobumu) dren žas iesp jas,
A n t i b a k t e r i l a t e r a p i j a : klindamic ns 600 ik p c 8
• infekcijas virulence,
stund m un penicil ns 6 miljonu vien bas dien i/v. Parasti vid s
• visp s organisma pretest bas un re ener cijas sp jas,
un apakš s daivas abscesi konservat vai terapijai padodas slikt k
• p s pacienta (pamata vai blakus) slim bas,
nek augš s daivas abscesi (tiem lab kas dren žas iesp jas),
• raduš s komplik cijas.
ta u bronhog nu disemin ciju no augš s daivas abscesiem
Ja ak ta abscesa sadz šana nenotiek 2-3 m nešu laik , tad
nov ro biež k.
tas uzskat ms jau par hronisku abscesu. Šai laik var b t zudusi
Sarež jumi rst šanas gait ir pacientiem, kuri iepriekš k du
ak s kl nisk s simptomatolo ijas aina, tom r rent-genolo iski
citu slim bu d ir sa muši kortikostero du terapiju. Š diem
paliek redzami destrukt vi izmain ti plaušu audi. Šai stadijai jau
slimniekiem bieži pievienojas smagas, plaušu abscesiem
rakstur gas kl nisk s remisijas mai as ar uzliesmojumiem, pie tam
rakstur gas komplik cijas, piem ram, bronhopleiralas un
remisijas periodi var b t ilg ki un ki.
pleirotorak las fistulas, empi ma, kr škurvja sienas fleg-mona,
Ja ir labdab ga slim bas gaita, tad kr pu daudzums samazin s,
perikard ts un mas va plaušu asi ošana, jo kortikostero du terapija
temperat ra pazemin s, visp jais slimnieka st voklis uzlabojas
piln gi nom c organisma im nbiolo isko pretest bu.
un pacients ku vai ilg ku laiku subjekt vi j tas vesels.
das blakusslim bas vai pamatslim bas k tuberkuloze,
Atseviš os gad jumos slim bas procesa paasin juma rezult
cukura diab ts, aundab gi audz ji, sepse, emfiz ma, kardi la
var iev rojami paplašin ties lok lais process plauš s, un vec
nepietiekam ba u.c. ar iev rojami sarež un padara smag ku
hronisk iekaisuma zon var rasties plaušu audu gangreniz cija.
plaušu abscesu kl nisko gaitu un apgr tina izvese ošanos.
Jauni uzliesmojumi var izrais t t ku plaušu audu destrukciju ar
asi ošanu, procesa disemin ciju un smagu strutainu intoksik ciju.
HRONISKAS STRUTAINAS PLAUŠU SLIM BAS
Diagnos tika.
Anamn svar gi piev rst uzman bu t diem faktiem k
Bronhekt tisk slim ba
slimnieka agr k p rciest s slim bas, k ar , vai nav bijušas
oper cijas inhal cijas narkoz . Svar gi uzzin t, vai pacientam
Par bronhekt m (bronchiectases) sauc patolo iski pa-
laik nav bijušas zobu ekstrakcijas, vai nav bijusi strutaina
plašin tus s kos un vid jos bronhus, kas rodas elpošanas ce u
granuloma, infiltr ts, strutains tonsil ts vai sinus ts.
muskul s un elast s da as destrukcijas rezult . Dilat -cija
Plaušu rentgenolo isk izmekl šana, datortomogr fija, kr pu
parasti ir saist ta ar hronisku bakteri lu infekciju. Patolo iskais
bakteriolo isk izmekl šana, bronhoskopija, asins uz-s jums.
process skar ne tikai bronhus, bet ar p jos plaušu strukt ras
Komplik cijas.
elementus. Izteikta patolo iska procesa gad jum var nov rot
Strutu izlaušan s asinsrit veicina abscesu izveidošanos citos
destrukt vas izmai as gan bronhu sieni , gan apk rt jos plaušu
parenhimatozajos org nos (nier s, akn s, aizku a dziedzer un
audos - plaušu asinsvados, nervos, limf -tisk s sist mas
smadzen s). Visbiež k atrod smadze u abscesus.
elementos, k ar pleir .
Var izveidoties reakt vs serozs pleir ts, pleiras telpas em-
pi ma.

244

E t i o l o i j a un p a t o e n z e . L dz šim nav vienota
uzskata par bronhekt žu izcelšanos. Vieni autori dom , ka t ir
ieg ta slim ba (bronchiectases acquisitae) , kuras iemesls var b t
daž da rakstura pneimoskleroze, bronhu ste-noze vai obtur cija ar
sekojošu atelekt zi, k ar tuberkuloze.
Citi autori neizsl dz ar bronhekt žu iedzimtu raksturu -
bronchiectases congenitae. Iedzimto bronhekt žu gad jum
anom lija form jas embrion s att st bas period vai ar veidojas
iedzimt s atelekt tisk s zon s t t p c piedzimšanas. Nereti uz šo
patolo iju attiecina ar t saukto iedzimto poli-cistozi, kad nov ro
bronhu iedzimtu anom liju - bronhu paplašin jumus - daž da
lieluma dobumu un cistu veid , kas radusies p c subsegment ro
bronhu dal šan s. Izmai as var skart abas plaušas, vienu plaušu
vai pat t s daivu, t s var atrast izol ti viena segmenta vai pat
subsegmenta robež s.
Ieg tu bronhekt žu etiolo iskie faktori var b t daž das
infekcijas slim bas - pneimonijas, bronh ti, sinus ti, dent la infekcija;
bronhekt zes var form ties uz p rciestas plaušu tuberkulozes fona
un daž da rakstura pneimokoniožu gad jum . T s var b t sekas
daž das etiolo ijas bronhu obtur ci-jai, ilgstošu funkcion lu
spazmu, sveš erme u, r tainu strik-t ru, lainu endobronh tu,
labdab gu vai aundab gu bronhu audz ju, bronhiol tu, k ar
peribronhi la audz ja, daž da rakstura limfmezglu palielin šan s,
visbiež k gan tuberkulozes etiolo ijas, gad jum . Bronhekt zes var
att st ties ar p c daž m bronhu un plaušu audu traum m (plaušu
kont zijas ar plaš m intrapulmon m hematom m, atelekt zem,
bronhu da ja vai piln ga pl suma).
Bronhekt žu galvenie patog niskie faktori ir:
- bronhu sieni as uzb ves izmai as,
- bronhu obtur cija,
- bronhu sieni as izstiepums (iestiepums).
Ieg to bronhekt žu gad jum bronhu sieni as izmai as izraisa
iekaisuma procesi, kuru rezult s kas musku u š iedru un
elast go š iedru atrofiskas un destrukt vas izmai as. T kaj
slim bas gait izmain s gan bronhi lo art riju, gan plaušu art riju
sieni as - t s sabiez , asinsvadu l mens samazin s. Nereti
izveidojas plaušu art riju un plaušu v nu patolo iskas anastomozes
un procesa iekaisuma rajon likvid jas kapil ru sist ma. T
izmainoties plaušu anatomiskajai uzb vei, rodas pamats g zu
apmai as trauc jumiem un t kai plaušu audu sklerozei.
Bronhu l mena samazin šan s vai t piln ga sl gšan s var b t
iemesls tam, ka paaugstin s spiediens bronhu dist laj s da s, k
rezult bronhu sieni as ar laiku izplešas. Sieni as elast gie
elementi un musku u elementi izmain s, un veidojas bronhekt zes.
l vair k intrabronhi lo spiedienu paaugstina ilgstošs klepus. Ar
plaušu audu cirotiska procesa rezult izmain s bronhu sieni u
elasticit te, un t s izplešas.
P a t o l o i s k a n a t o m i j a . Bronhekt žu patolo isk s
anatomijas dati ir pietiekami izp ti. Bronhekt zes iedala
cilindrisk s, kam rakstur gs sam vienm gs bronhu
paplašin jums, un maisveida, kad kolbveid gi paplašin s bronhu
dist s da as. Paplašin jumi var b t daž da izm ra.
Bronhu sieni var b t atrofiska un hipertrofiska rakstura
izmai as. Ja ir atrofiskas izmai as, tad bronhu g ot das cilindrisko
epit liju ar laiku nomaina plakanais epit lijs.
Atrof jas ne tikai g otu dziedzeri, musku u š iedras un
elast s š iedras, bet ar skrimš audi. L dz ar izmain to bronhu
sieni u main s ar peribronhi lie audi, kam var sekot bronhu
sieni as destrukcija un destrukt va dobuma izveidošan s plaušu
audos. Š dos dobumos var sakr ties ne tikai g otas, bet ar strutas.
Vair kums autoru par bronhekt žu biež ko lokaliz ciju uzskata
kreis s plaušas apakš jo daivu, it paši mugur jo apakš jo un
augš jo segmentu, sakar ar š s puses bronhu patn bu - maz ku
dren žas sp ju, šaur ku l menu. Turpretim F. Uglovs (1962.) savos
darbos uzsver, ka bronhekt zes,
PLAUŠU SLIM BAS IRUR IJA
seviš i k sekas hronisk m pneimonij m, biež k s kas lab s
plaušas vid daiv un kreis s plaušas lingul .
Daudzi kl niski un patolo isk s anatomijas p jumi pier da ar
destrukt s izmai as slim s plaušas nervu š iedr s.
Bronhekt žu (bronhekt tisk s slim bas) gad jum , seviš i
attiec s daivas robež s, nov ro iekaisuma rakstura infiltr -ciju
plaušas sakn un izteiktu r taudu veidošanos. Bronhekt žu
gad jum plaušu sakn palielin s limfmezgli, kas savuk rt trauc
bronhu norm lu dren žu, k ar ietekm plaušu audu un bronhu
zarojuma inerv ciju un trofiku.
Kl nika.
Bronhekt žu kl nikai rakstur gs pastiprin ts klepus, liela kr pu
daudzuma izdal šan s - pat l dz 1000 ml dien . Kr pas vair k ir no
tiem, kad slimnieks maina erme a st vokli. Nereti nov ro liel kas
vai maz kas intensit tes asins sp aušanu.
Bronhekt zes raksturojošs simptoms ir bieži uzliesmojumi, kas
izpaužas k biežas apsald šan s, klepus ar pastiprin tu kr pu
izdal šanos, subfebr lu temperat ru, nogurumu un nesp ku
(pneimonijas aina). Slim bu raksturo liel vai maz m
izteikta hroniskas intoksik cijas aina.
Diagnostika.
Nepieciešams sekojošu izmekl jumu komplekss:
• anamn ze,
• kl nisko simptomu izv rt jums,
• bronhoskopija,
• kr pu bakteriolo isk izmekl šana,
• rentgenolo isk izmekl šana (bronhogr fija),
• datortomogr fija.
rst š ana.
rst šanas kompleksa galvenie pas kumi:
• postur dren ža,
• fizik s proced ras kr šu kurvim,
• elpošanas vingrin jumi,
• antibakteri la terapija,
• atk rtotas san cijas bronhoskopijas.
Atk rtotu, biežu iekaisuma recid vu gad jum , ja ir asi ošana
un daivu segmentu robež s pier tas lokaliz tas anatomiskas
di, izmai as maisveida vai cilindrisku bronhekt žu veid , p c plaušu,
sirds un asinsvadu sist mas funkcion lo r ju noteikšanas seko
operat va rst šana - daivas vai segmenta rezekcija.
VID S DAIVAS SINDROMS
Ar šo terminu apz lab s plaušas vidusdaivas atelekt zi, kas
bieži atk rtojas. P c vair kk rt m atelekt zem var att st ties
vidusdaivas hroniska fibroze vai bronhekt zes. J nor da uz daž m
vidusdaivas bronha anatomisk s uzb ves patn m, kuras veicina
sindroma veidošanos: bronha atiešanas vietas atvere ir gara un
lentveid ga, ir sam liels att lums l dz bronha dal šan s vietai
(0,75 cm) later laj un medi laj subsegmenta. Ap to atrodas
daudz limfmezglu, kuri sav c limfu no vidus un apakš s plaušu
daivas; vidus-daiva no augš s un apakš s daivas ir nodal ta ar
starp-daivu spraugu un pleiru. Viss tas rada vidusdaivas ventil cijas
trauc jumus.
Ja vidusdaiv rodas infekciozs pneimon ts, palielin s limfmezgli
vidusdaivas pamatn , kuri nospiež daivas bronhu, rada ventil cijas
un iekaisuma sekr ta atteces trauc jumus, kam seko daivas
atelekt ze. Spont ni vai rst šanas rezult bronha dren žas
sp jas var atjaunoties, un atelekt ze likvid jas.
Atk rtota iekaisuma gad jum šis patolo iskais cikls atjaunojas,
un rodas pneimofibroze un bronhekt zes. Kl niski t s izpaužas k
atk rtotas pneimonijas, klepus l kmes, drudzis, v k jau asins
sp aušana un s pes kr s.
D i a g n o s t i k a : kl nisk s izpausmes; rentgenogram-ma,
kas r da trijst rveida aiz nojumu vidusdaivas rajon ; bronhoskopija
malignit tes, sveš erme a, tuberkulozes iz-
245
245
 IRUR IJA PL A U Š U S L I M B A S

sl gšanai un bronhi koka san cijas nol kos; datortomo-gr fija. b) sirds mazsp jas izsaukta pneimoskleroze,
r s t š a n a : pretiekaisuma tipa terapija - antibiotikas, c) interstici la pneimofibroze hroniska hepat ta gad jum ,
atkr pošanas l dzek i. Stabila nep rejoša VDS gad jum un d) p capstarošanas interstici la pneimofibroze,
veidojoties brohi lajai astmai pielieto operat vu rst šanu - e) šoka plaušas izsaukta interstici la pneimofibroze. Katrai šo
vidusdaivas rezekciju. slim bu grupai un ar atseviš m grupu sast
ietilpstošaj m slim m etiolo iskie faktori, kas slim bu izsauc, ir
MUKOVISCIDOZE
daž di, un daž das ir ar šo slim bu kl nisk s izpausmes formas.
Dif zi infiltr ti plauš s var b t interstici la vai alveol
Sam bieža en tiski noteikta slim ba. Mukoviscidoze ir
eksokr no dziedzeraudu sist mas slim ba, kas izpaužas si-nus tu, rakstura, k atseviš i nodu i vai ar dif za fibroze. Dažas dif zas
deguna polipu, bronhekt zes, hiperglik mijas, aizku a dziedzera plaušu slim bas, kur m ir rakstur ga kl nisk un radiolo- isk atrade,
nepietiekam bas un visp jas nov šanas veid . Daž s valst s - neprasa preciz t šo izmai u morfolo isko raksturu. Ta u atseviš os
ASV, Anglij , Austr lij u.c. - šo slim bu sauc par cistozu aizku a gad jumos ir oblig ti nepieciešams slim bas histolo iskais un
dziedzera fibrozi, jo slim ba vair k skar aizku a dziedzeri. citolo iskais apstiprin jums, un rstam j izš iras par maz k
en tiskais defekts rada trauc jumus jonu mai caur epiteli iaj m invaz vas diagnostikas metodes pielietošanu. T ir bronhoalveol ra
m. Sakar ar to, ka ir blo ta hlora jonu nok šana epiteli laj s lav ža, transbronhi la biopsija, transkut na aspir cijas biopsija,
s, pastiprin s bronhu sekr ta viskozit te un pasliktin s preskal biopsija. Tom r gadu desmitiem ilgi torak laj irur ij
mukocili rais kl renss, ir apgr tin ta bronhu satura attece. Tas auj dif zu plaušu slim bu diagnostik k standartmetode tika pielietota
att st ties recidiv jošai apakš jo elpošanas ce u infekcijai, kas rada atv rt plaušu biopsija (torakotomija), izdarot 5-8 cm garu griezienu.
neatgriezenisku elpošanas ce u obstrukciju. Pielietojot šo iejaukšanos, operat vais risks ir iev rojami
r s t š a n a : infekcijas nov ršana, mukocili kl ren-sa paaugstin ts. Pateicoties videotorakoskopijas att st bai, ir radusies
uzlabošana un labs uzturs. Perspekt s rst šanas metodes - iesp ja savlaic gi, tri un morfolo iski prec zi pier t dif zo izmai u
plaušu transplant cija un g nu terapija.
raksturu plauš s, izdarot videoskopisku vai vi-deoasist tu plaušu
PLAUŠU MICETOMA audu rezekciju.
Plaušu irur ij no dif zu slim bu grupas biež k ir sastopamas
Plaušu micetomas biež k izsauc Aspergillus tipa s tes. tuberkuloze un sarkoidoze, t c ar ir m tiec gi š m slim m
Parasti micetomas form jas p ctuberkulozes atlieku kaver-n s, velt t liel ku uzman bu.
cist s un dobumos, kuri izveidojušies p c plaušu absce-siem vai
absced još m pneimonij m. Galven s diagnostisk s metodes ir SPECIFISKAS PLAUŠU IEKAISUMA SLIM BAS
micetomas satura bakteriolo isk izmekl šana un serolo isk s
reakcijas. Rentgenolo iski micetoma rakstur ga ar sirpjveida malas Plaušu tuberkuloze
izgaismojumu ap dobum esošo aiz no-jumu (masu).
r s t š a n a . Procesa disemin cijas gad jum noz Tuberkuloze ir lip ga bakteri la infekcija, kuru izsauc My-
amfoteric nu, difluk nu. Norobežotu formu gad jumos irur iska cobacterium tuberculosis, kuru 1882. gad atkl ja v cu zin tnieks
rst šana - plaušu audu rezekcija. R.Kohs. Š bakt rija pieder pie plašas mikobakt riju grupas, no
kur m cilv kam ir b stamas cilv ka, v rša un putnu mikobakt rijas.
DIF ZAS PLAUŠU SLIM BAS Tuberkuloze izplat s pa gaisu ar pilieniem, tuberkulozes
slimniekiem klepojot vai š audot.
s ir slim bas ar abu plaušu piln gu vai da ju rentgenolo iski Infekcija galvenok rt skar plaušas, ta u t var izplat ties uz
noteiktu interstici lu fibrozu vai ar\ per ainu boj jumu. Izdala 5 šo citiem org niem - nier m, galvas smadzen m, dzimumorg niem,
slim bu apakšgrupas: dera dobuma org niem un kaulaudu sist mu -gan ar limfu, gan
1. Alveol ti: asin m.
a) nezin mas etiolo jas fibroz jošs alveol ts, Slim bai rakstur ga specifisku granulomu veidošan s infic tajos
b) eksog ns aler isks alveol ts, audos; granulomas sast v no epitelio m š m, Langhansa milzu
c) toksisks fibroz jošs alveol ts. m un limfoc tiem. Slim bai progres jot, š s granulomas centr
2. Granulomatozes: veidojas kazeoz nekroze, un, atklepojot šo kazeozo masu,
a) sarkoidoze, slimniekam plaušu parenh veidojas dobums - kaverna. Slim ba
b) plaušu tuberkuloze, jebkur savas att st bas etap var regres t, ta u jebkur gad jum
c) histiocitoze X plaušu audos paliks neatgriezeniskas izmai as: r taudi, per i,
bronhekt zes, asinsvadu aneirismas.
d) pneimokoniozes,
e) pneimomikozes. Izš ir prim ro un sekund ro tuberkulozi. Prim ro tuberkulozi
praktiski bez simptomiem un t m sek m izslimo l dz 95 % visu
3. Audz ju disemin cijas:
iedz vot ju. Plaušu sekund tuberkuloze att st s cilv kiem, kuri,
a) bronhoalveol rs v zis,
rslimojot prim ro tuberkulozi, nav ieguvuši imunit ti. Slim ba var
b) sekund ra plaušu karcinomatoze,
att st ties jau dažas ned as p c prim s infekcijas; infekcija var
c) sekund rs karcinomatozs limfango ts,
vair kus gadus palikt neakt va, l dz k du nelabv gu apst u
4. Ret s dif s plaušu slim bas:
rezult uzliesmo.
a) idiop tisk plaušu hemosideroze,
Liel kas iesp jas saslimt ir b rniem un vec kiem cilv kiem, k
b) Gudp era sindroms,
ar indiv diem, kam ir defekti im nsist - AIDS slimniekiem,
c) plaušu alveol proteinoze,
pacientiem, kuri ir sa muši vai sa em mijte-rapiju, un pacientiem
d) plaušu limfangiomiomatoze,
c org nu transplant cijas. Saslimšanas iesp jas liel m
e) plaušu prim amiloidoze.
nosaka ar stress, p rciest s traumas, blakusslim bas, k ar
5. Dif zas izmai as citu org nu vai citu sist mu slim bu ga
nosliece (predispoz cija) uz tuberkulozi. Pie apst iem, kas veicina
jumos:
tuberkulozes izplat bu, j atz
a) saistaudu sist mas slim bas rad ti vaskul ti vai pneimon ti,

246

246

pieaugošs indiv du skaits, kuri dz vo sam cieš kontakt
antisanit ros apst os, un slikts uzturs. Nepiln gi rst ta tu-
berkuloza infekcija (nepilns rst šanas kurss vai mazas z u devas)
ir par c loni pieaugošam z u rezistento tuberkulozes mikrobu
formu (štammu) skaitam, l dz ar to pieaug z u re-zistentas
tuberkulozes patsvars. 90. gadu s kum š das formas bija
sastopamas sam reti, ta u 90. gadu otraj pus prim ro z u
rezistenci atrod jau vair k k 18 % slimnieku.
kot ar 90. gadiem, pasaul atz jams straujš tuberkulozes
slimnieku skaita pieaugums. P c Pasaules vesel bas organiz cijas
datiem, katrs trešais plan tas iedz vot js ir infic ts ar plaušu
tuberkulozi. Tuberkulozes epidemiolo isk situ cija ir iev rojami
pasliktin jusies ar Latvij . Pasaules att st taj s valst s ir aptuveni
30 jauni saslimšanas gad jumi uz 100000 iedz vot jiem gad .
Latvij 1998. gad šis r js bija 53,7.
P r o f i l a k s e . Agr na slim bas diagnostika (profilaktisk s
rentgena caurskates) un neatliekama rst šana ir pamat-
nosac jumi, lai ierobežotu tuberkulozes izplat bu. Jaut jums par
BCG vakcin ciju ir diskutabls.
S i m p t o m i : neliels drudzis, mokošs klepus, nesp ks, svara
zudums, asinssp aušana, subfebr la temperat ra, nakts sv šana.
nerakstur gus simptomus var atz t sv šanu, loc tavu
pes, balss zudumu, caureju, s pes kr s, elpošanas gr bas,
pozit vu Babinska refleksu, bungv šu pirkstus.
D i a g n o s t i k a : kl nisk s ainas un objekt st vok a
izv rt jums, plaušu rtg izmekl šana, datortomogr fija, kr pu
anal ze (bakterioskopija, fluorescences bakterioskopija, flot -cija,
kr pu uzs jums uz cietas vai š idras barotnes), tuber-kul na das
raudzes, bronhoskopija, va plaušu biopsija, videoskopisk
plaušu biopsija.
rst šana.
1945. gad Vaksmans pirmo reizi tuberkulozes rst šan s ka
pielietot streptomic nu. Pašreiz medikamentoz s rst šanas
pamatsh ma sast v no etriem vai pieciem medikamentiem
vienlaikus. Kop jais rst šanas laiks ir ne maz ks k seši m neši.
Pamatprepar ti: rifampic ns, izoniaz ds, pirazi-nam ds, etambutols
un streptomic ns. rst šanas kurss viens gads. rst šan s
stacion ir nepieciešama pirm s 2-4 ned as, kam r slimnieks ir
infekciozs.
Rezistentu formu rst šan lieto fluorhinolonu grupas
prepar tus: amikac nu, kapreomic nu, cikloser nu un etion-am du.
Atvese ošanos veicina svaigs gaiss, labs pilnv rt gs uzturs,
vitam ni.
irur isk s rst šanas metodes nepieciešamas, ja ir:
1) tuberkulozes per u konglomer ti vai nu ar, vai bez plaušas
destrukcijas,
2) tuberkulomas,
3) progres joša un destrukt va tuberkuloze,
4) tuberkuloza pleiras empi ma,
5) kazeomas intratorak lajos limf tiskajos mezglos,
6) cirotiska plaušu tuberkuloze,
7) atk rtotas asi ošanas no atlieku dobumiem, bronhekt -z m p c
rslimotas tuberkulozes,
8) kazeoza pneimonija, kas nepadodas rst šanai,
9) fibrozi kavernoza tuberkuloze,
10) polirezistenta tuberkuloze,
11) raduš s komplik cijas (pneimotorakss vai citas).
Prognoze.
Tuberkuloze ir hroniska infekcijas slim ba.
Kl nisk s izpausmes mazin s un slimnieka st voklis uzlabojas
c 2-3 ned u rst šanas kursa, ta u rentgenolo iski nav j tami
izteiktas uzlabošan s. P c rst šanas kursa pacients uzskat ms
par veselu un var br vi justies sabiedr , darba sp jas ir
atjaunojuš s. Ta u pirmajos divos gados ir nepieciešamas
regul ras plaušu st vok a p rbaudes.
247
P L A UŠ U S L I M B A S IRUR IJA
Tuberkulozes atk rtošan s iesp jama 4-7 % gad jumu.
Komplik cijas.
Slim bas laik : asins sp aušana, asi ošana, spont ns
pneimotorakss.
Biež s komplik cijas medikamentoz s rst šanas laik :
apet tes zudums, hepat ts, slikta d ša, vemšana, s pes v der un
loc tav s, redzes un dzirdes trauc jumi, neirotoksiskas par bas,
daž da das simptom tika (nieze, aps rtums, izsitumi), ak ta
hemol tiska an mija, šoks, nieru nepietiekam ba un rezistentu formu
veidošan s. Atseviš os gad jumos - slim bas recid vs.
Sarkoidoze
Slim ba, kura skar organisma retikuloendoteli lo sist mu un
galvenok rt limf tisko erme a apar tu, un org nus, kuri satur
limfo dos audus.
E t i o l o i j a nav sti skaidra. Uzskata, ka slim ba ir po-
lietiolo iska, un viens no pirmajiem ekolo iskajiem faktoriem ir
tuberkulozes mikobakt rija. Slim bas s kum vispirms tiek skarti
videnes limf tiskie mezgli. Š ir t saucam slim bas
pirmsgranulomatoz stadija. Palielin tie limfmezgli var uzs kties,
bet var veidoties ar fibrozes. 60-70% gad jumu, slim bai izplatoties
limfog ni un hematog ni, iest jas otr -granulomatoz - stadija. Šin
stadij proces iesaist s plaušas un citi org ni ( da, nieres, aknas,
liesa, sirds, acis, kaulaudi). Slim bai t k progres jot, plauš s
esošie infiltr ti palielin s, sapl st kop un veido lielus
konglomer tus, veidojas fibrozes un s kas slim bas treš -
skleroz još - stadija. Kl niski izš ir divas slim bas formas: 1) kad
proces iesaist ti tikai videnes limf tiskie mezgli un plaušas un 2)
rpusplaušu formu, kad skarta tiek liesa, perif rie limfmezgli, da,
acis (glaukoma, kerat ti, horionretin ti), kauli (cistozais oste ts),
aknas, centr nervu sist ma (meningoencefal ts, sejas nerva
par ze), iekš s sekr cijas dziedzeri (diab ts, adipozo e-nit
distrofija utt).
Kl niski nov ro intoksik cijas ainu - nogurumu, nesp ku,
apet tes tr kumu, hektisku vai subfebr lu temperat ru. Slimniekam
var b t klepus, vi š var sp aut asinis, a process skar citas org nu
sist mas, s dz bas ir atbilstošas šo org nu slim bas izpausm m.
D i a g n o z e : plaušu, videnes rentgenolo isk izmekl šana,
DT, das, limf tisk mezgla, bronha, mutes g ot das, plaušu
biopsija. Tuberkulozes serolo isk s reakcijas.
r s t š a n a . Slim bas s kum iesp jama spont na iz-
vese ošan s, Paasin juma laik , k ari slim bai progres jot,
nepieciešama glikokortiko du terapija.
PLAUŠU AUDZ JS
Plaušu audz ji var b t aundab ga rakstura, labdab gi un
iekaisuma dabas, t.s. pseidotumori.
Slim bas kl nisk s izpausmes, past vot š dai patolo ijai, var
piln gi neb t vai ari norit t l dz gi, seviš i slim bas s kuma period .
Rentgenolo isk s izmekl šanas dati, ieskaitot pat dator-
tomogr fiju, ar ne vienm r auj spriest par veidojuma raksturu.
Attiec gais izmekl šanas veids - vai t b tu bronhoskopija,
transbronhi la biopsija, torakotomija, videotorakoskopi-ja, vai ar
da cita veida instrument la izmekl šana - izdar ms atkar no
veidojuma atrašan s vietas plaušu parenh -m . Diagnostisk s
manipul cijas iesp ju nosaka ar slimnieka visp jais st voklis.
rst šanas taktikas izv svar kais nosac jums ir šo vei-
dojumu morfolo isk rakstura noteikšana. Pamat veidojuma
morfolo isk rakstura identifik cija nosaka irur isk s iejaukšan s
nepieciešam bu.
247
 IRUR IJA PL A U Š U S L I M B A S

AUNDAB GIE AUDZE l Bronhu c) citi. 8. Citi

aundab gie audz ji.
un plaušu v zis II ksto audu audz ji.
III Mezoteli lie audz ji.
Epidemiolo ija. A. L a b d a b g a mezotelioma.
Plaušu v zis, s kot no 20.gs. 80. gadu otr s puses, ir vis- B. a u n d a b g a mezotelioma.
izplat kais v zis pasaul . Ar katru gadu strauji pieaug plaušu v ža IV Citi daž da tipa audz ji.
slimnieku skaits, vienlaic gi palielin s ar mirst ba no š s slim bas. V Sekund ri audz ji.
rieši ar plaušu v zi slimo biež k nek sievietes; š attiec ba daž s VI Neklasific jami audz ji.
valst s main s no 6:1 l dz 10:1. Latvij p jos gados vid jie r ji VII Audz jveid ga patolo ija (hamartoma, eozinof granu-
ir 47,5-48,5 jauni saslimšanas gad jumi uz 100 000 iedz vot jiem. loma u.c).
Mirst ba pirmaj gad p c diagnozes uzst šanas Latvij sv rst s c savas histolo isk s uzb ves plaušu v zi kl niski iedala
no 65,7-71,5 % (Latvijas v ža slimnieku re istra dati). div s pamatgrup s:
Plaušu v zi veicinošie faktori. 1. Nediferenc s v ža formas jeb s kš nu v zis.
Neskatoties uz to, ka visi plaušu v ža etiolo ijas un pa- 2. Diferenc s v ža formas jeb nes kš nu v zis.
to en zes jaut jumi v l nav piln gi skaidri, daudzu p tnieku darbi
atkl ja un neapšaub mi pier ja veselu virkni riska faktoru, kuri Plaušu v ža TNM klasifik cija un stadijas Prim rais
ilgstošas darb bas rezult sekm un veicina plaušu v ža audz js (T)
izcelšanos T pašreiz vis pasaul past v uzskats, ka izš irošo Tx - Slimniekam atrod aundab gas š nas kr s vai bronhu
lomu plaušu v ža etiolo ij nosaka sekojoši faktori: skalojamos de os. Audz ja lokaliz ciju nevar noteikt ne ar
1) sm šana (90%), pas sm šana - maz k; rentgenolo isk s izmekl šanas metod m, ne ar ar bronhoskopijas
2) azbesta, radona, berilija un citu ar r pniec bu un sadz vi pal dz bu.
saist tu misku vielu (kancerog nu) iedarb ba; T0 - Prim ro audz ju neatrod.
3) agr k p rciestu ak tu un hronisku plaušu slim bu, plaušu Tis - V zis in situ - nav inv zijas paz mju.
tuberkulozes izsaukta pneimofibroze; - Audz ja izm ri - 3 cm diametr un maz k, tam apk rt ir
4) automobi u motoru atg s; plaušu audi vai viscer pleira. Bronhoskopija v ža inv zija netiek
5) agr k p rciestas aundab gas slim bas (balsenes, kakla, konstat ta daivas bronh .
bar bas vada v zis, limfoma); T2 - Audz ja izm ri liel ki par 3 cm diametr vai ar jebkura
6) nelabv gi soci lie apst i. izm ra audz js, kas infiltr viscer lo pleiru vai izsauc ob-strukt vu
pneimon tu, kas sniedzas l dz plaušas saknes rajonam. Atelekt ze
Patolo isk anatomija. vai obstrukt vais pneimon ts neskar visu plaušu. Bronhoskopija v ža
Audz ju makroskopisk s formas. Plaušu v zis ir audz js, audi infiltr daivas bronhu ne tuv k k 2 cm no galven bronha
kurš s kas bronhu dziedzerepit lij un metaplaz bronhu epit lij , dal šan s vietas.
var att st ties k galvenajos un daivas bronhos, t ar segment rajos T3 - Jebkura lieluma v zis, kas ieaug kr škurvja sien (ieskaitot
un s kajos perif rajos bronhos. Atkar no audz ja lokaliz cijas,
augš s rievas tumoru - sulcus), diafragm , medias-tin laj pleir
anatomisk s formas un augšanas virziena izš ir plaušu v ža
vai pariet laj perikard . Bronhoskopiski v zis infiltr galveno
centr lo, perif ro un atipisko formu (ret s formas - plaušu galotn tes
bronhu tuv k k 2 cm no trahejas bifurk ci-jas, tom r carina nav
zis, Penkosta, videnes forma, mili ra karcinomatoze).
skarta. Visas plaušas atelekt ze vai ob-strukt vs pneimon ts.
Audz ju histolo isk s formas: I
T4 - Jebkura lieluma audz js, kas infiltr videni, sirdi, ieaug
Epiteli lie audz ji.
lielajos asinsvados, trahej , bar bas vad , mugurkaul ja skrieme os
A. L a b d a b g i e .
vai trahejas bifurk cij . aundab gs pleiras vai perikard izsv dums.
1. Papiloma.
Prim ro plaušu v zi pavadošs tumorozs mezgls t s pašas puses
2. Adenoma.
plauš .
B. Displ zija un karcinoma in situ.
C. a u n d a b g i e .
Limfmezgli (N)
1. Plakanš nu v zis (epidermo dais v zis):
Plaušu limfmezglu re ion klasifik cija.
a) v rpstveida š nu (plakanš nu) v zis.
Limfmezglus iedala etr s grup s:
2. S kš nu v zis:
I Augš s videnes mezgli:
a) "auzu š nu" v zis,
1) augš jie mediastin lie,
b) v zis no intermedi m š m,
2) augš jie paratrahe lie,
c) kombin tais auzš nu v zis.
3) retrotrahe lie,
3. Adenokarcinoma:
4) apakš jie paratrahe lie.
a) acin ,
II Aort lie mezgli:
b) papil ,
5) zemaortas (aortas un plaušu loga),
c) bronhoalveol rais v zis,
6) paraaort lie.
d) sol dus zis ar g otu veidošanos.
III Apakš s videnes mezgli:
4. Milzu š nu v zis:
7) zem carina (zem a),
a) gigantisko š nu,
8) paraezofage lie (zem k par carina),
b) gaišo š nu.
9) plaušu saites.
5. Kombin ts dziedzeraudu un plakanš nu
IV Plaušu mezgli:
(adenoskvamozais) v zis.
10) saknes,
6. Karcino die audz ji.
11) starpdaivu,
7. Bronhi lo dziedzeru v zis:
12) daivu,
a) adenocistiskais (cilindromas), 13) segment rie,
b) mukoepidermo dais, 14) subsegment rie.

248

248
 PLAUŠU SL IM B AS IRUR IJA

Nx - Re ion los limfmezglus nav iesp jams nov rt t N0- Nav p rliecinošu augstin tu temperat ru, visp ju nesp ku, pastiprin tu klepu,
metast žu re ion lajos limfmezglos N - Metast zes t s pašas puses palielin tu, nereti strutainu, kr pu daudzumu. Bieži visi šie simptomi
tiek nepareizi nov rt ti - k iekaisuma rakstura slim bas, piem ram,
peribronhi lajos un/vai t s pašas puses saknes limfmezglos
gripa vai bronhopneimonija.
N2 - Metast zes t s pašas puses videnes un/vai zem a (cari na) limfmezglos P l a u š u v ža p e r i f r o f o r m u s kotn s stadij s
N3 - Metast zes pret s puses videnes, saknes vai t s pašas vai pret s kl nisk gaita norit praktiski bez simptomiem, un audz js parasti tiek
puses kakla s nu (scalenus) vai virsatsl gkaula apvidus limfmezglu grup . diagnostic ts nejauši, izdarot profilaktisk s fluorogr fisk s apskates
Att las metast zes (M): Mx - Att lu metast žu esam bu nav iesp jams vai gad juma rakstura rentgenolo is-k s caurskates. Audz jam
noteikt M0- Nav datu par att m matast m. Mi - Nosak mas att las daž das palielinoties un nospiežot blakus-org nus, k ar ieaugot pleir ,
lokaliz cijas metast zes (galva, aknas, kauli u.c). rodas s pju sindroms.
Att lo metast žu lokaliz cijas vietas apz šanai tiek izmantota sekojoša Plaušu v zim ir rakstur ga agr na metastaz šan s, kura var
simbolika: notikt k limfog ni, t ar hematog ni.
r pus plauš u simptom tika.
Plaušas PUL
Šos simptomus nosaka att lo metast žu esam ba, un to
Kaulaudi OSS konkr s izpausmes ir: visp ja nov šana, centr s nervu
Aknas HEP sist mas boj juma simptom tika, s pes kaulos.
Galvas smadzenes BRA Sakar ar hormonu un tiem l dz gu vielu izdal šanos no
Limfmezgli LYM audz ja audiem nereti nov ro paraneoplastisko sindromu, kas
Kaulu smadzenes MAR izpaužas hiperkalcin mijas, osteoartrop tijas un gineko-mastijas
veid , kl niski - loc tavu piet kuma un s pju veid .
Pleira PLE
P e n k o s t a tipa a u d z j s .
Vederpleve PER
Atseviš i izdal ta š audz ja forma, jo tas rada rakstur gu
da SKI simptom tiku sakar ar audz ja ieaugšanu pleca nervu pinum un
jie OTH simp tiskajos ganglijos (s pes rok , Hornera sindroms).
Multiplas metast zes MUL
Metast zes bez nor juma MBN Diagnostikas metodes.
Atkar no audz ja lieluma un metast žu izplat bas re- ion rajos vai Slimnieka apskate.
att lajos limfmezglos, plaušu v zi iedala vair s stadij s. Run jot par fizik laj m izmekl šanas metod m, oti svar ga ir
slimnieka visp apskate, seviš u v bu piev ršot paduses un
0 stadija Tjs N0 M0
supraklavikul rajiem limfmezgliem, a tie ir palielin ti, mazkust gi,
IA stadija T N0 M0
tas nor da uz metast m un liecina par v ža neoper jam bu
IB stadija T2 N0 M0 (inoperabilit ti).
IIA stadija T N M0 L a b o r a t o r i s k i e i z m e k l j u m i - asinsaina parasti
IIB stadija T2 N} M0 ;T3 N0 M0 norm la; pievienojoties sekund ram iekaisuma procesam,
IIIA stadija T^ N2 M0; T3 N M0 palielin s EGR un leikocitoze, v s stadij s v rojama ar
IIIB stadija T M N3 M0; T4 N^ M0 ; an mija.
IV stadija TV4 N^ M R en tg en ol o is k i z m e k l š a n a . T ir viena no
noz kaj m plaušu v ža diagnostik . RTG ainas interpret cija ir
Kl nisk aina. apgr tin ta peribronhi li augoša plaušu v ža gad jum , kad
Ir zin ms, ka plaušu v ža efekt vas rst šanas galvenais priekšnoteikums audz js progres vi izplat s ap bronhiem un asisnsvadiem, neradot
ir t agr na diagnostika. T oti svar ga ir slim bas agr no simptomu un to l menu sašaurin jumu. Šajos gad jumos da ji pal dz DT un
sindromu zin šana un to pareiza nov rt šana. Plaušu v ža kl niskai gaitai KMR. M sdien s savu noz mi nav zaud jusi ar to-mogr fija.
rakstur ga oti liela daž ba, un t ir atkar ga no audz ja lokaliz cijas, procesa Lai slimniekam atz tu plaušu v ža diagnozi, k ar , lai izv tos
plašuma, v ža histolo isk s formas, metast žu esam bas, k ar pareizu rst šanas taktiku, nepieciešams slim bas morfolo iskais
komplik cij m, kuras par s v ža att st bas gait . apstiprin jums. Morfolo isko materi lu iesp jams ieg t
Kl nisko ainu raksturo: bronhoskopijas, transbronhialas un transtorakalas punkcijas,
1) plaušu simptom tika, mediastinoskopijas, preskal s biopsijas, videoa-sist s
2) rpusplaušu simptom tika, torakoskopijas un diagnostiskas torakotomijas laik . rst jošais
3) Penkosta tipa audz js. rsts, vadoties no situ cijas katr konkr slim bas gad jum , no
P l a u š u s i m p t o m t i k a . To nosaka v ža augšanas raksturs un vis m š m invaz vaj m izmekl šanas metod m izv las maz k
lokaliz cija. traumatisko, ar kuras pal dz bu iesp jams ieg t morfolo isko
Visbiež k sastopama p l a u š u v ža c e n t r f o r m a (64 %). materi lu.
zis var augt endobronhi li, bez izteikta bronhu l mena nosprostojuma, ta u Viens no svar kajiem diagnostikas pa mieniem plaušu v ža
ot das defekts rada kairinošu klepu; tas ir viens no pirmajiem simptomiem atkl šan ir bronholo isk izmekl šana. Š metode dod iesp ju ne
70-90 % visu plaušu v ža slimnieku. Centr la tipa audz jiem var b t ar tikai redzes kontrol konstat t audz ju bronhos, bet ieg t ar
peribronhi ls augšanas veids.
priekštatu par t plašumu un izdar t biop-siju, lai noskaidrotu v ža
Par oti nopietnu plaušu v ža simptomu j uzskata asins piejaukums
morfolo isko strukt ru. Ar p jiem optisko bronhoskopu mode iem
kr s (35-65% gad jumu). T audz ja progres -šana endobronhi la v ža
iesp jams apskat t ne tikai galvenos bronhus, bet ar visu
gad jum rada bronha l mena sašaurin jumu un attiec s plaušu parenh mas
segment ro bronhu atzarojumu vietas.
da as ventil cijas trauc jumus. Rezult pievienojas sekund ra vulg ra in-
Bronhoskopija ir nepieciešama gad jumos, kad past v netieši
fekcija, un slim ba norit ar ak ta procesa simptom tiku, pa-
nor jumi par plaušu v zi, un tie ir:
a) da ja vai piln ga bronhu obtur cija,
b) ilgstošs, neskaidrs klepus,
c) asins piejaukums kr s,
d) rentgenolo iski konstat tas izmai as plauš s,
e) bieži recidiv jošas pneimonijas, bronh ti.

249

249
 IRUR IJA PLAUŠU S LIM BAS
Sekm gu plaušu v ža rst šanu nodrošina agr na diag-
nostika. ietver sev t saucamo riska grupu izdal šanu un šo
grupu slimnieku r ku un m tiec ku izmekl šanu. Riska
grup ietilpst sm ji, personas, kuras ir bijušas vai ir kontakt ar
ur nu, azbestu, og u putek iem, starojumu, kuriem atz jamas
onkolo iskas slim bas imen , k ar slimnieki ar hronisk m
obstrukt m plaušu slim m. Riska grup RTG izmekl šana
izdara ne ret k k reizi gad .
Pie agr m v ža diagnostikas metod m pieder autom tisk
un pusautom tisk agr nas atipijas noteikšana kr s atrastaj s
s, fluorescent bronhoskopija, v ža mar ieru noteikšana.
rst šana.
Plaušu v ža rst šan pielieto irur isk s, rentgena ap-
starošanas un mijterapijas metodes. Tom r š s metodes nav
dz gas un pat nevar konkur t sav starp .
Plaušu v zis pašreiz galvenok rt ir irur iski rst jama
patolo ija. Jaut jums ir tikai par to, vai procesa izplat bas, slimnieka
visp st vok a, blakusslim bu un da ji ar morfolo isk rakstura
t ir iesp jama. Oper cija ieteicama šaubu gad jumos, kad
nevar izsl gt plaušu audz ja diagnozi, saprotams, ja slimnieka
st voklis to pie auj. Š dos gad jumos gaid šana un nov rošana ir
stam ka nek pati oper cija.
Kontrindik cijas plaušu rezekcijai
plaušu v ža slimniekiem:
1) att las metast zes citos org nos vai limfmezglos (kakla,
virsatsl gas kaula un citos);
2) augš s dob s v nas nospieduma simptoms;
3) karcinomatozs pleir ts;
4) balss saišu par ze;
5) audz ja vai metast žu saspiesta traheja;
6) smagas organiska rakstura izmai as sirds muskul ;
7) smags visp js slimnieka st voklis ar izteiktu elpas tr kumu,
sk m utt.
Relat vas kontrindik cijas plaušu rezekcijai:
8) par 65 gadiem liel ks vecums,
9) adipozit te > 25 kg virs normas.
Nes kš nu plaušu v ža perif raj m form m, k ar gad jumos,
kad audz js lokaliz jas segment rajos bronhos (IA-IB slim bas
stadija), izv les oper cija ir vienas daivas rezekcija -lobektomija.
Izdarot oper ciju plaušu v ža slimniekam, j in s ar plaušu
limf tisk s atteces patn m. No abu plaušu augšdai-v m limfa
non k augš jos kreisajos un labajos traheo-bronhi lajos
limf tiskajos mezglos, apejot trahejas bifurk ci-jas limfmezglus; no
vidus un apakšdaivas limfa attek caur trahejas bifurk cijas
limfmezgliem. No t izriet, ka augš lobektomija uzskat ma par
radik lu oper ciju, ekstirp jot traheobronhi los limfmezglus, ta u,
izdarot vidus vai apakšdaivas rezekciju, j ekstirp trahejas
bifurk cijas limfmezgli.
Slimniekiem ar augstu riska pak pi, perif ra plaušu v ža
gad jumos, kad nav datu par metast m plaušu sakn un viden ,
attaisnojamas margin las un segment ras rezekcijas.
Slimniekiem IA - IIB stadij nes kš nu v ža gad jum
coper cijas period nav nepieciešama ne mijterapija, ne ar
staru terapija.
Otr s stadijas v ža gad jum (JV2 M0) lobektomija ir
iesp jama 70 % slimnieku.
3A stadijas gad jum ir nepieciešama kombin ta, t.i., daž du
iedarb bas veidu terapija. V zim lokaliz joties galvenaj bronh vai
augšdaivas bronha atiešanas viet , oper cija ir plaš ka.
Nepieciešama pneimonektomija - visas plaušas rezekcija vai ar
lobektomija ar cirkul ru galven bronha rezekciju.
Plaušu v zim ieaugot kr šu sien (T3), ir nepieciešams izdar t
plaušas un ribu bloka rezekciju. Penkosta v ža (T3) gad jum
slimnieki tiek rst ti atbilstoši Paulson sh mai (protokolam), t.i.,
staru terapija (devas l dz 20 Gy) pirms oper cijas, plaušu un ribu
bloka rezekcija un staru terapija p c-
250
oper cijas period , ja rezekcija nav radik la. Š tipa oper cijas, k
ar trahejas margin la, cirkul ra rezekcija un citas plastiska tipa
oper cijas tiek plaši pielietotas nes kš nu plaušu v ža rst šanas
gad jumos.
Atrodot slimniekam v zi 3B, T4, jebkurš N, M0 vai jebkurš T N3
M0) stadij , lielam vairumam slimnieku irur iska rst šana nav
tiec ga un j noz imijterapija vai staru terapija, vai ar
kombin abas š s metodes.
Ceturt s stadijas slimniekiem p c intraperikardi las pnei-
monektomijas, trahejas malas vai cirkul ras rezekcijas un
pneimonektomijas, trahejas bifurk cijas rezekcijas ir nepieciešama
coper cijas staru terapija. 4. stadijas (jebkurš T un jebkurš N, M )
gad jum attaisnojama kombin ta irur iska rst šana, kas ietver
nieru, virsnieru un galvas smadze u metast žu ekstirp ciju.
Audz ja recid va gad jum atk rtota saudz joša (ekonoma)
oper cija ir iesp jama, ja nav nor jumu par att m metast m
vai ar nepast v cita veida kontrindik cijas.
Maz diferenc tam (lielš nu un s kš nu) v zim rakstur ga
strauja augšana un agr na metastaz šan s, t c ir apšaub ma
radik las oper cijas iesp jam ba pat kl niski noteiktas
1. un 2. stadijas v ža gad jum . S kš nu v zis ir jut gs pret
mijprepar tiem, t c lieto kombin to terapiju. Biež s
mijprepar tu kombin ciju sh mas: 1) ciklofosf ns, adrio-
blast ns, vinkrist ns; 2) cisplat ns, etapos ds; 3) taksols, tak-
sot re, cisplat ns, etapos ds; 4) irinotekaks, topotekams,
gemzars.
Prognoze. Iz rst šan s prognoze plaušu v ža gad jum ir
slikta kaut vai taj zi , ka jau diagnozes uzst šanas br 75-85
% slimnieku ir neoper jami.
Pašreiz par vien go radik lo rst šanas metodi uzskat ma tikai
irur iska oper cija - plaušu rezekcija. Rentgena apstarošanu nevar
uzskat t par radik lu rst šanas metodi. Piln gu izvese ošanos
neizdodas pan kt, un rst šanas efekts ir slaic gs. Lab kaj
gad jum var cer t tikai uz audz ja augšanas aizkav šanos. Tas
pats attiecas ar uz medikamentoza-j m, mijterapeitiskaj m
rst šanas metod m. Pagaid m ar š m metod m var pan kt
slimnieka subjekt s saj tas uzlabošanos, un tikai atseviš os
gad jumos nov rojama objekt va audz ja regresija. Ar irur isk s
rst šanas iesp jas pašreiz slimniekiem ir diezgan ierobežotas, ko
nosaka lielais ielaisto slim bas gad jumu skaits. Tas saist ts ar
nov lotu plaušu v ža diagnostiku, kad slimnieks savlaic gi nav
griezies pie rsta. No visiem slimniekiem, kuriem pirmo reizi atkl ts
plaušu v zis, oper cija ir iesp jama 10-12,3% gad jumu, no tiem
radik la plaušu oper cija iesp jama aptuveni 90% gad jumu. Piecu
gadu dz vildze slimniekiem ar nes kš nu v zi 1. stadij ir l dz 70%,
2. stadij - 35-42%, 3A stadij - vid ji 22-25%, 3B - no 5,6%
dz 10%, tai skait 0% N3 un 8,2% T 4 gad jumos.
Piecu gadu dz vildze atkar no audz ja histolo isk s formas:
bronhoalveol rs v zis - 30-35%, plakanš nu v zis -8-16%,
adenokarcinoma 5-10%. S kš nu v ža gad jumos vid dz vildze ir
8-10 m neši.
Plaušu v ža profilakse.
1. Prim rie pas kumi: sm šanas ierobežošana (tabakas
nodok a palielin šana, sabiedr bas izgl tošana, tabakas rekl
mas ierobežošana), vides pies ojuma ierobežošana, akt vs
dz vesveids.
2. Sekund rie pas kumi: oblig s ikgad s profilaktis
s plaušu fluorogr fisk s caurskates 1 reizi gad , riska grupu
izdal šana.
Trahejas aundab gs audz js
k starptautisk TNM klasifik cija nav izstr ta, ieteicams
lietot š du klasifik ciju:
I stadija - audz js lokaliz ts trahejas g ot .
II stadija - audz js neiziet rpus trahejas g ot das.
III stadija - audz js ieaug apk rt jos audos, org nos; ir
re ion las metast zes.
IV stadija - ir att las metast zes.
250
 P L A UŠ U S L I M B A S IRUR IJA

Kl nisk aina: klepus, asins sp aušana, elpas tr kums, stri- dist li lokaliz to plaušu audu obstrukcijas pneimoniju un citas
doroza elpošana. komplik cijas. Endobronhi lu tumora ekstirp ciju, piededzin šanu,
Diagnostika: koagulešanu bronhoskopijas laik (ar ar l zera pal dz bu)
• anamn ze, iesp jams izdar t gad jumos, kad ir:
• slimnieka s dz bas, 1) droši dati par veidojuma labdab go raksturu,
• plaušu RTG, 2) p rliec ba par visa veidojuma ekstirp cijas iesp m.
• trahejas rentgenolo iska izmekl šana, Ieteicam ka ir boj bronha lodzi veida, veida, cirkul ra
• trahejas tomogr fiska izmekl šana, rezekcija (bronhoplastiska oper cija), liel ka vai maz ka apjoma
• trahejas endoskopiska izmekl šana, emot materi lu plaušu parenh mas rezekcija (segment ra rezekcija, lobektomija,
citolo iskai un histolo iskai izmekl šanai, pneimonektomija), ja ir neatgriezeniskas plaušu audu strukt ras
• datortomogr fija, izmai as aiz nosprostojuma vietas.
• kodolmagn tisk rezonanse. Gad jumos, kad veidojuma labdab gais raksturs ir pier ts
rst šana. morfolo iski un operat va rst šana saist ta ar lielu risku, slimnieks
ja audz js ir augsti diferenc ts, l-ll stadij indic ta operat va ir nov rojams, regul ri izdarot plaušu rentgenolo- isko izmekl šanu
terapija: audz jam lokaliz joties trahejas kakla da , trahejas un bronhoskopiju. Oper cija š dos gad jumos ir nepieciešama tikai
cirkul ra rezekcija ar kakla pieeju vai da ju sternoto-miju. tad, ja veidojuma izm ru un strukt ras izmai as rada šaubas par
Audz jam lokaliz joties trahejas kr šu da - torakoto-mija ar veidojuma labdab go raksturu.
trahejas cirkul ru rezekciju. Maksim li iesp jamais re-zekcijas k ir apl koti daži biež k sastopamo labdab go audz ju
apjoms ir 7 trahejas skrimš i. veidi un to norises patn bas.
a ir zemu diferenc ti un lll-IV stadijas augsti diferenc ti
audz ji, pielietojama mijas un staru terapija, trahejas steno-zes Bronhi la adenoma (BA)
gad jum ievada stentu.
Bronhi adenoma ir sam reta slim ba un sastopama 3-10
LABDAB GIE PLAUŠU AUDZ JI % gad jumu no visiem prim riem plaušu audz jiem. Pareiz k b tu
run t par to, ka termins BA ietver vair kus k histolo isk zi , t
Labdab gie plaušu tumori, sal dzinot ar aundab gajiem, ir ar malignit tes pak pes zi atš ir gus audz jus: karcino du,
sastopami gadr z 100 reižu maz k. Kl niski un rentgeno-lo iski cilindromu, mukoepiderm lu karcino-mu u.c.
labdab go audz ju simptom tika ir l dz ga aundab go audz ju Kl nik biež k sastop karcino du, kuru savuk rt iedala tipisk
simptom tikai. un atipisk form . Ret k sastopama atipisk forma, kuru histolo iski
Labdab gos audz jus sadala div s grup s atkar no to raksturo neregul ri š nu kodoli un pastiprin ta mitotisk aktivit te.
atrašan s vietas: Šai audz ju grupai ir rakstur ga zema malignit tes pak pe, l na
1) intratrahe li, intrabronhi li veidojumi, augšana, reta metastaz šan s. Past v gan ar pret js viedoklis, ka
2) rpus bronha l mena - parenh - perif ri augoša karcino ds ir lielš nu vai s k-š nu v ža s kumstadija. Karcino da
veidojuma masa. tumora kl nika ir oti va-riabla, t ir atkar ga no audz ja lokaliz cijas
Endobronhi li augošie tumori sam tri rada bronha l mena un lieluma. Kar-cino dam lokaliz joties lielajos bronhos vai plaušas
nosprostojumu, nereti asi ošanu un elpošanas ce u obstrukcijai perif rij , slim ba var norit t bez kl nisk m izpausm m, vai ar
rakstur go kl niku, k ar past ga vai p rejoša š idruma kr šanos nov ro elpas tr kumu, svilpjošus trokš us, klepu, asinssp aušanu.
pleiras telp . Nereti nov ro t saucamo karcino do sindromu, kam rakstur gi
Turpret rpus bronha l mena perif ri augošs veidojums, pat periodiski karstuma vi i, bronhospazma un caureja. Specifisks
sasniedzot iespaid gus apm rus, norit bez b tisk m kl nisk m diagnostisks izmekl jumi ir 5-hidroksiindo!eti -sk bes noteikšana
izpausm m un parasti tiek atrasts nejauši fluorogr fisk s ur .
caurskates laik . Š da tipa audz ju kl nik preval elpas tr kums irur isk rst šana nodrošina 5 gadu dz vildzi 90 % tipiska
un kompresijas simptomi. karcino da slimnieku. Atipisk karcino da gad jum slimniekiem
Labdab gie audz ji nereti komplic jas ar recidiv još m biež k veidojas metast zes, un 5 gadu dz vildze ir aptuveni 70 %.
pneimonij m, norobežotu plaušu emfiz mu, sekund m
bronhekt m, plaušas atelekt zi. Hondroma
Diagnostika: rentgenoskopija, tomogr fija, datortomogr fija, ra bronhu hondroma sastopama oti reti, un t ir j diferenc
bronhoskopija, transbronhi la, transtorak la punkcija ar audu no hamartomas, kuras gad jum hondromatozie audi ir kombin cij
biopsiju. ar cita veida audiem. Operat va rst šana nodrošina piln gu
Klasifik cija. izvese ošanos.
Atkar no histolo isk s strukt ras izš irami š di audz ji:
1. Neiroendokr nas izcelsmes veidojumi Eozinofll granuloma
a) karcino di, Eozinof granuloma ir viena no trim slim m, kuras kop tiek
tas par histiocitozi X. P s ir Letterer-sivve un Hand-
b) labdab gs dear celi plaušu tumors,
Schuller-Christian slim bas.
c) neirofibroma,
Slim ba biež k v rojama b rniem un jauniešiem, un tai ir
d) bronha mioblastoma,
rakstur gs eksoftalms, diabetes insipidus, plaši osteol tiski defekti un
e) hemodektoma.
eozinof granuloma plauš s.
2. Bronhi epit lija un bronhu dziedzeru apit lija audz ji:
Pieaugušajiem pacientiem p rsvar tiek skartas plaušas un
f) bronha papiloma,
kauli. Vien gais krit rijs, kas apvieno š s slim bas, ir vien
g) mukoepidermo dais audz js,
histolo isk aina. Tai rakstur ga granulomatoza infiltr ci-ja, kas
h) adenoid cystic karcinoma,
sast v no neskaidras etiolo ijas histoc tiem.
i) g otu š nu adenoma.
D i a g n o s t i k a : kl nisk aina, rentgenogr fija un plaušu
3. Plaušu un bronhu mezenhim las izcelsmes audz ji:
biopsija. Materi la ieg šanai izmanto transtorak lu, transbronhi lu
j) bronha hondroma,
punkciju, va ju torakotomiju vai videotora-koskopisku plaušas
k) hamartoma,
margin lu rezekciju.
I) fibroza histiocitoma,
r s t š a n a : stero di, citotoksiski prepar ti.
4. Neskaidras izcelsmes tumori:
m) skleroz još hemangioma.
rst šana: intrabronhi li veidojumi j rezec , lai nov rstu
elpošanas ce u kompresijas d izsaukto, no tumora
251
 IRUR IJA PLAUŠU S L IM BAS

4) ment st vok a mai a 23 - %,

Fi broma 5) elpas tr kums, s pes kr s, asins sp aušana - 14 %. Fizik laj
Reta slim ba, kas parasti lokaliz jas plaušu parenh . izmekl šan konstat :
Rentgenolo iski par s k per ains veidojums. rst šana 1) tahikardiju 59 %,
irur iska. Rezult ti oti labi. 2) paaugstin tu temperat ru 43 %,
3) trokš us plauš s 42%,
PSEIDOTUMORI 4) tahipnoju 38 %,
5) k ju t sku 23 %,
Šaj grup ietilpstošiem veidojumiem parasti ir iekaisuma
6) paaugstin tu venozo spiedienu 18 %,
daba. Izdarot plaušu rentgenolo isko izmekl šanu, bieži rodas
7) šoku 11 %,
mald gs iespaids par aundab ga veidojama esam bu.
8) cianozi 9 %,
Pseidotumorus var simul t starpdaivu rajon sakr jies š idrums.
Gad jum , ja ar minim li invaz s izmekl šanas metod m nevar 9) pleiras berzes trokš us 8 %. Speci
morfolo iski apstiprin t diagnozi, slimniekam ir nepieciešama izmekl šana.
torakotomija un veidojuma rezekcija. Š veidojuma audus izmekl jot Plaušu r e n t g e n o g r f i j 90% gad jumu konstat sekojošas
citolo iski un histolo iski, aundab gas slim bas varb ba tiek izmai as: diskveida atelekt zes, pleir lu izsv dumu, parenh mas infiltr ciju,
izsl gta. paceltu diafragmas kupolu, izv rstu pulmon lo art riju, var b t ar
Starpdaivu rajon esošo veidojumu raksturu pal dz preciz t paplašin ta augš doba v na, paplašin ta sirds lab da a.
rentgenizmekl jums daž s projekcij s un datortomogr fija. E K G uzr da sirds ass novirzi pa labi (P - pulmonale), lab Hisa
ša zara blok di vai ar citas lab kambara p rslodzes paz mes.
A s i n s g zu n o t e i k š a n a i ar ir zin ma loma PE diagnostik .
NEATLIEKAMIE ST VOK I PLAUŠU IRUR IJ Taj paš laik j atz , ka hipoks mija ne vienm r ir objekt vs krit rijs.
Plaušu r a d i o a k t s k e n š a n a par da arteri s asins
PLAUŠU EMBOLIJA (PE) pl smas st vokli, un PE gad jum tiek atkl ti maz k apasi otie plaušu
rajoni.
Plaušu embolija var rasties p c daž m irur isk m Pulmon a n g i o g r f i j a ir pati informat diagnostikas
manipul cij m, m ksto audu traumas; t var b t ar ne irur iska metode, kura PE gad jum nor da uz defektiem asinsvados - k
rakstura, tas ir, veidoties citu smagu slim bu, piem ram, iedzimtas centr lajos, t segment rajos.
sirdskaites, smadze u asinsrites trauc jumu, hroniskas plaušu Ieteicama ventil c ijas - p erf zij as plauš u
slim bas, visp jas infekcijas, v ža slim bas un citos gad jumos. sken š ana.
c irur isk m oper cij m mirst ba sakar ar plaušu emboliju Metodes, kuras pal dz atkl t trombu rašan s vietu, ir apakš jo
sast da vid ji 0,11 %. Caurm 11 % plaušu embolijas slimnieku ekstremit šu venoz pletismogr fija un venogr fija.
ve iest jas pirm s stundas laik no slim bas s kuma. Savuk rt Profilakse. Galvenie pas kumi:
no 89 % slimnieku, kuri izdz vo ilg k par vienu stundu, 71 % 1) noteikt trombu iesp jamo rašan s vietu,
gad jumu diagnoze netiek uzst ta, un šin grup mirst ba sasniedz 2) mazin t venozo st ži ekstremit s, nospiežot to ar kompresijas
30 %; savuk rt starp 29 % slimnieku, kuri izdz vo ilg k par vienu ze u pal dz bu,
stundu un kuriem tiek uzst ta pareiza diagnoze un uzs kta 3) noz t antikoagulantu profilaktisko devu pirms un p coper cijas
rst šana, mirst ba ir tikai 8 %. Sekm gu rezult tu nosaka pareiza period (hepar ns, frakcepar ns),
diagnostika. 4) akt vs p coper cijas periods, slimniekam agr ni liekot staig t.
Pato en ze. Venoz s trombozes veidošanos nosaka tr s rst šana. Sekm gas rst šanas pamat ir pareiza diagnostika.
galvenie faktori: asins pl smas samazin šan s vai st ze venozaj
rst šanas m is ir nov rst let lu izn kumu, ja s kusies plaušu embolija,
sist , asinsvada sieni as int mas boj jums un hi-perkoagul cija. ar nov rst plaušu embolijas recid vu, samazin t p cembolisku
Katrs no šiem faktoriem vai to kombin cija nosaka tromba pulmon lo hipertensiju vai p cfleb tisko sindromu slim bas t gait .
veidošanos venozaj sist . Trombi visbiež k veidojas
Att stoties trombembolijai, standarta terapija ir antikoagu-lanti - parasti
ileofemor laj s iegur a v s, ret k - apakš dobaj , 10000 vien bu hepar na i/v k s kuma deva, t k 1000 vien bas ik stundu
zematsl gas kaula, iekš j ga v un galvas ka-vernozajos
ievada pa venozu katetru. Hepa-rinu noz t s dev s, kas rec šanas
sinusos. Embolijas c lonis var b t ar tromboz ts intravaskul rs laiku palielina 2-3 reizes, tas ir, 20-35 min. norm lo 8-12 min. viet , vai ar
sveš ermenis, parasti intravenozais katetrs. Pulmon lu emboliju palielina parci lo troboplast na laiku (APTL) aptuveni 2 reizes. Hepa-r nu
veicinoši faktori ir:
turpina 8-10 dienas, p c tam j k lietot peror los anti-koagulantus.
1) v riešiem vecums virs 45 gadiem, sirds slim bas, Sekm gu pielietojumu kl nik ir atraduši zemmo-lekul rie hepar ni
seviš i iedzimt s, un triju fibril cija,
(fraksipar ns, fragm ns, kleks ns). PE rst šan sekm gi tiek pielietoti
2) sieviet m gr tniec ba, kontracept vo prepar tu trombol ti i streptokin ze un urokin ze, kuri ietekm plazminog na
lietošana.
rveidošanu par plaz-m nu. Orient još streptokin zes s kuma deva ir
Atraujoties no v nas sieni as, trombi non k asinsrit un t k 250 000 vien bu i/v 30 min. laik , un t k 100 000 vien bu n košaj s 24
caur sirdi plauš s. Embolus iedala p c izm riem: mak-roemboli stund s. Urokinazi noz 4400 DV/kg liel dev pirmo 10 min šu laik ar
nosprosto lielos plaušu asinsvadus, bet mikroem-boli izsauc
sekojošu 4400 DV/kg ievad šanu turpm kaj s 24 stund s. Lieto ar citas
termin lu smalko art riju un arteriolu okl ziju. K makroemboli, t ievad šanas sh mas. Ir dati, ka hepar na un urokin zes kombin cija
mikroemboli izsauc meh nisku plaušu asinsvadu gultnes
iev rojami sekm pulmon -l s embolijas resorbciju pirmo 24 stundu laik .
nosprostojumu, reflektoru bronhospazmu, pulmon lo asinsvadu Antikoagulantu un fibrinol ti u terapija reiz m ir kontrindic ta, un tad j izš i-
spazmu. Visa t rezult rodas pretest ba mazaj asinsrites lok - ras par operat vu rst šanu.
pulmon hipertensija, ak ta lab priekškambara mazsp ja,
1908. gad Trendelenburg izdar ja pirmo pulmon lo em-
pazemin s sirds izsviedes funkcija. Šie patofiziolo iskie st vok i un
to smaguma pak pe tad ar nosaka trombembolijas kl nisk s
izpausmes formas. Plaušu embolijas kl niskie simptomi:
1) elpas tr kums - 77 %,
2) pes kr s - 63 %,
3) asins sp aušana - 26 %,

252
252
 P L A UŠ U S L I M B A S IRUR IJA

bolektomiju, pirmo sekm go pulmon lo embolektomiju 1924. 4.tabula. Plaušu un ku a un zarnu trakta asi ošanas diferenci l-
gad veica Kirschner. diagnostika.
Pašreiz embolektomija tiek izdar ta m ksl s asinsrites
Plaušu asi ošana Asi ošana no ku a un zarnu trakta
apst os, pielietojot stemotomijas griezienu. PE iesp jams sekm gi
rst t, izdarot transvenozu pulmon lu embolektomiju vai
Asinssp aušana Vemšana ar asin m
medikamentozu trombol zi ar katetru, kas caur fe-mor lo v nu
ievad ts plaušu art rij . Emboliju profilaksei ir izstr ta metodika, Bieži nov ro elpošanas Elpošanas trauc jumi reti izteikti
kas paredz apakš s dob s v nas li -šanu vai ar kav venoz nepietiekam bu un izteiktu
filtra ievad šanu. hipoks miju

Biežas respiratoras slim bas Anamn ze ku a un zarnu slim bas,

ELPVADU STENOZES anamn ze alkoholisms

aundab ga stenoze. s stenozes c lonis parasti ir Nov ro klepus laik Nov ro sliktas d šas un vemšanas laik
bronhog na vai trahe la karcinoma. Elpošanas ce u obstrukcija
rodas vai nu sakar ar intralumin lu tumora augšanu, vai ar jas Asinis tiek atklepotas, Asinis tiek atvemtas, nevis atklepotas
kompresijas rezult . Stridors, elpas tr kums un ob-strukt va nevis atvemtas
pneimonija ir malignas stenozes kl nisk izpausme.
Putainas asinis Asinis nav putainas
Labdab ga trahejas stenoze parasti ir ilgstošas intu-b cijas
vai traheostomas biež komplik cija. Ne plaši lietot zema Asinis ir spilgti sarkanas, ar Asinis tumšas, ar s rmainu reakciju
spiediena uztur šana intub cijas caurul tes manšet , ne ar bieža rmainu reakciju
traheostomas rež ma mai a nenov rš r tainas stenozes
izveidošanos. Samazin ta trahejas sieni as asinspl sma, ko izsauc Asinis ir kop ar kr m Asin s var b t bar bas da as
ot das kompresija ar t ku iš mijas rad tu iekaisumu un r taudu
veidošanos, ir galvenais iemesls, k rodas trahejas stenoze.
Taj paš laik nav zin ms, k c dažiem pacientiem stenoze trokš i virs asi ojoš s plaušu da as.
att st s p c oti sa intub cijas perioda ar zemu spiedienu Laboratoriskie izmekl jumi: asinsainas (hemoglob na,
intub cijas caurul tes manšet , bet citiem slimniekiem trahejas tromboc tu skaita, koagulogrammas, arteri lo asi u g zu, kreatin na
ot neatrod izmai as pat p c iev rojami ilg kas trahejas un elektrol tu) noteikšana. Kr pu citolo isk izmekl šana, kr pu
kompresijas. izmekl šana uz tbc mikobakt rij m.
dom , ka slimniekiem, kuriem ir tendence veidot kelo -du, Rentgenolo isk izmekl šana - plaušu p rskata un s nu
piem t liel ka varb ba, ka att st sies trahejas stenoze. Lokaliz ts rentgenogramma.
iekaisuma process trahej ar var rad t t s stenozi. Labdab ga Speci s diagnostikas metodes:
strikt ra var att st ties ar p c trahejas traumatiska boj juma 1) bronhoskopija;
intub cijas laik , elpošanas ce u miska un termiska apdeguma. 2) bronhi lo art riju kontrast šana, kas rada iesp ju atkl t
Pazemin ta g ot das asinsapg de var b t bronha anastomozes izmain s art rijas un reiz m ar asi ojošo vietu;
viet p c cirkul ras rezekcijas. Labdab ga elpvadu stenoze 3) aortogr fija, ja ir aizdomas par aneirismu;
nov rojama ar daudzu citu slim bu gad jumos, kad proces ir 4) datortomogr fija ar vai bez asinsvadu kontrast šanas.
iesaist ti centr lie elpvadi: papilo-matoze, tuberkuloze, sarkoidoze, rst šana. Mas vas plaušu asi ošanas rst šan galve
amiloidoze un vegenergra-nulomatoze. nie uzdevumi ir:
1) likvid t aspir ciju,
MAS VA PLAUŠU ASI OŠANA (MPA) 2) nov rst asfiksijas iesp jam bu,
3) aptur t asi ošanu,
a slimniekam klepus laik pa muti n k asinis, diagnostic jam 4) rst t pamatslim bu, kura ir c lonis asi ošanai.
plaušu asi ošanu. Mas vas asi ošanas diagnozi nosaka, ja 24 Slimnieka dz bas saglab šanas svar gs nosac jums ir el-
stundu laik slimniekam ir izdal jies ne maz k k 600 ml asi u. pošanas ce u caurlaid bas nodrošin jums. Ekstr mos gad jumos
Slimnieka st vok a krasa pasliktin šan s š gad jum saist s ne ieteicam ka ir bronhoskopija ar cieto cauruli. Fibrobron-hoskopija
tik daudz ar zaud to asi u daudzumu, k ar asi u aspir ciju pielietojama, ja asi ošanas c lonis mekl jams subsegment rajos
elpošanas ce os un tai sekojošu asfiksiju. un segment rajos bronhos. Stipra kairinoša klepus gad jum
Asi ošanas c lonis ir plaušu art rijas un t s zaru, bronhi s slimniekam ordin pretklepus un sedat -vos l dzek us (kode nu,
art rijas, plaušu art rijas un bronhi lo art riju anasto-možu arozija morfiju). Nepieciešama sk bek a pie-vad šana. Att stoties
vai pl sums. Biež kie mas vas asi ošanas c lo i ir tuberkuloze, hiperkapnijai un respiratorai acidozei, nepieciešama endotrahe la
plaušas micetoma, plaušu v zis, bronha ade-noma, bronhekt zes, intub cija ar sekojošu plaušu m ksl go ventil ciju; liela asi u
plaušu abscess, plaušu cistisk fibroze, iedzimtas sirdskaites, zuduma gad jum , kr tot he-matokr ta r jiem, nepieciešama
bronhol ti un plaušu traumas. asins p rliešana. MPA reti kad apst jas pati par sevi, t c
Diagnostikas metodes. Anamn ze, kur j izv rt agr k savlaic gi j izš iras par operat vu rst šanu.
rslimot s plaušu slim bas, profesion lais kait gums, sm šana, Absol tas kontrindik cijas operat vai
antikoagulantu lietošana. Nereti plaušu asi ošanu var sajaukt ar ter apijai:
asi ošanu no ku a un zarnu trakta. 4.tabul nor tas paz mes, 1) smagi sirds funkcijas trauc jumi;
kas auj atš irt šos divus asi ošanas veidus. 2) koagulop tija;
Fizik izmekl šana: 3) plašs abpus js plaušu boj jums;
1) mutes dobuma, r kles, balsenes, apskate, 4) nesp ja prec zi noteikt asi ojošo vietu.
2) visp ja erme a apskate, piev ršot uzman bu izmai m, Tad ieteicamas t das rst šanas metodes k asi ojoš bronha
kas liecina par hronisku plaušu patolo iju (bungv šu pirksti, dif zi nosprostošana ar marles vai porolona obturatoru vai bronhi lo
trokš i plauš s, svaigas vai senas traumas sekas), art riju emboliz cija. Š s metodes sekm gi pielietojamas nelielu
3) asinsspiediena un pulsa noteikšana, asi ošanu gad jumos, k ar sagatavojot slimnieku operat vai
4) auskult cij - bronhi la elpošana, mitri krepit joši rst šanai.

253

253
 IRUR IJA PLAUŠU S L IM BAS

BRONHOPULMON ASPIR CIJA (BPA) tai sekojošu aspir ta ats kšanu bronhoskopijas laik . P c as-
pir cijas j izdara atk rtota bronhoalveol lav ža ar nelielu
Aspir cija noz k da substr ta, sveš erme u (vai tie b tu daudzumu (5-10 ml) izotonisk š duma. V k š idruma apjomu
organiskas, vai neorganiskas dabas), š idruma vai g zes palielina l dz 30 ml, pievienojot 1 ampulu NaHC03.
ieelpošanu, ies kšanu bronhopulmon laj sist , izsaucot t s Nepieciešam bas gad jum j veic kardiopulmon s rea-
ak tu vai hronisku obstrukciju. Kl niskaj praks š st vok a nim cijas pas kumi. Slimnieku elpin šana j izdara ar t ru sk bekli.
apz šanai lieto ar citus terminus: aspir cijas pneimonija, ku a Dažu stundu laik p c aspir cijas iev rojami paaugstin s plaušu
regurgit cija, Mendelsona sindroms, pieaugušo respiratorais kapil ru caurlaid ba un att st s tipiska plaušu t skas aina. Rezult
distresa sindroms, p coper cijas pneimonija. samazin s asins plazmas apjoms un ir nepieciešama kompensatora
Aspir cija, tai skait ku a satura regurgit cija, ir sam idruma, v lams -plazmas vai asi u, p rliešana, nelielos
bieža par ba neatliekamaj pal dz , intens vaj terapij un daudzumos ar krista-lo du inf zija. Ak period ir ieteicama ar i/v
irur ijas praks . BPA kl nik parasti ir saist ta ar k m, kuras 100 mg me-tilprednisolona vai ekvivalentas cita prepar ta devas
ievad šana. Antibiotiku pielietošanas nepieciešam bu t t p c aspi-
pie vis medic niskais person ls slimnieka rst šanas gait .
cijas nosaka tas, vai t s ir nepieciešamas pamatslim bas r-
Ir vair ki faktori, kas nosaka aspir cijas rašanos, k ar t s
st šanai. Antibiotikas ordin , s koties paz m, kas liecina par
s norises kl nisko gaitu. Šos faktorus sadala tr s galvenaj s
pievienojušos infekciju (drudzis, paaugstin ta temperat ra, strutaini
grup s: 1) plaušu un bronhu anatomija, 2) aspir ta saturs un 3)
izdal jumi no elpošanas ce iem, leikocitoze).
slimnieka fiziolo iskais st voklis. Apskat sim nedaudz s k katru
Slim bas nelabv gas norises gad jum rodas pieaugoša
no š m grup m.
respiratora nepietiekam ba un progres joši plaušu boj jumi
Aspir cija var veicin t anatomisk s izmai as elpošanas ce os (nekrotiz joša pneimonija, empi ma). Mirst ba BPA ak period
un bar bas vad , kuras raduš s k das šo org nu slim bas \/a\ ar šo sasniedz pat 30 %.
slim bu rst šanas rezult . Aspir cija var notikt caur
traheostomas atveri, bronha stumbra fistulu, traheobronho- AUGŠ S DOB S V NAS SINDROMS (ADVS)
ezofage lu un parenhimatozu fistulu. Iesp jama patolo iska
plaušas substr ta aspir cija veselaj vai otras plaušas da , plei-ras Augš s dob s v nas sindroms veidojas, ja radušies asins
satura aspir cija plaušu parenh . Biež k notiek infic ta mutes atteces trauc jumi pa augš jo dobo v nu uz sirds labo
dobuma sekr ta, ku a satura, sveš erme u (zobi, prot zes, katetri priekškambari. Šo sindromu pirmais aprakst ja W.Hunter 1757. gad
utt.), liela š idruma daudzuma aspir cija. slimniekam ar aortas aneirismu. Liel vairum gad jumu (80-95 %)
BPA veicina un t s t ko kl nisko norisi nosaka slimnieka sindroma att st bu saista ar videnes aundab giem veidojumiem.
fiziolo iskais st voklis. Sveš erme u aspir ciju sekm prim ri vai ADVS etiolo iskie faktori:
sekund ri neirolo iski trauc jumi: koma, bulb ri boj jumi, krampji, 1. aundab gi veidojumi:
cerebrovaskul ri trauc jumi vec ka gadag juma slimniekiem, • plaušu v zis,
psihoze, laringe la disfunkcija, smadze u organiski boj jumi. • v ža metast zes,
Visp jas narkozes laik , pielietojot endotra-he lu intub ciju, • limfoma,
iesp jama regurgit cija intub cijas caurules ievad šanas un • sarkoma,
iz emšanas laik . Biež k š da tipa aspir cija notiek steidzamas • videnes aundab gi audz ji.
oper cijas laik . 2. Labdab gas slim bas:
Diagnoze un kl nisk s izpausmes. BPA diagnozi nosaka p c • v nas tromboze, kas radusies katetriz cijas rezult ,
anamn zes datiem, slimnieka objekt s apskates, RTG • idiop tiskais trombofleb ts,
• aortas aneirisma,
izmekl šanas un bronhoskopijas datiem. Bronhoskopija ir
• vaskul ti.
nepieciešama jebkur gad jum - gan tad, kad aspir cija ir ac m
3. Videnes slim bas:
redzama, gan ar tad, ja ir tikai aizdomas par to. Parasti tiek
• histoplazmoze,
pielietota rig bronhoskopija. Fibrobronhoskopija izdar ma, ja ir
• tuberkuloze,
kontrindik cijas bronhoskopijai visp anest zij , ja manipul cija
• aktinomikoze,
izdara intub tam slimniekam vai pacientam, kuram uzlikta
• videnes strutainas slim bas,
traheostoma.
• p capstarošanas fibroze.
Par BPA esam bu liecina ku a saturs no trahejas un 4. Videnes veidojumi:
bronhiem ats ktaj materi . BPA kl nisko norisi nosaka aspir ta • timoma,
lokaliz cijas vieta, un t var tu b t balsene, traheja, galvenie • neirinoma,
bronhi, bronhiolu alveolas. Aspir cija augš jos elpošanas ce os un • teratoma,
lielajos bronhos rakstur ga ar p kš u elpošanas apst šanos un • bronhog na cista,
nereti ar kardiopulmon lu nepietiekam bu. • dermo dcista,
Vid ja un maza kalibra bronhu aspir cijai rakstur ga ast-mo da • struma.
reakcija. Dažu stundu laik p c aspir cijas izklaus mi sausi un mitri 5. Traumas:
trokš i, a aspir cija notikusi jau s kos elpošanas ce os, att st s • videnes hematoma,
aspir cijas pneimonija. Infiltr tus plaušu parenh var konstat t • jatrog ns bar bas vada boj jums,
jau pirmaj stund p c aspir cijas. T kaj s 24-48 stund s notiek 6. Sirds slim bas:
šo infiltr tu palielin šan s. Rakstur ga ir izmai u veidošan s • perikard ts,
vair s plaušu daiv s p c alveol ras vai alveol rinterstici las • priekškambara miksoma,
infiltr cijas nu tipa. Plaušu boj juma tipu un izplat bu nosaka • perikarda cista,
aspir materi la pH, cieto da u daudzums aspir taj š idrum , • mitr la stenoze.
aspir materi la toksicit tes pak pe, aspir ta daudzums un 7. Citas slim bas:
izplat bas plašums un dzi ums plaušu audos. Aspir cijas sindroma • sarkoidoze,
att st bas s kuma posm bakteri infekcija nav noz ga, t • silikoze.
pievienojas v k. Patofiziolo ija. Augš doba v na nodrošina asi u atpl di no
rst šana. Profilakse ir pamatnosac jums, lai nov rstu galvas, rok m, kakla un kr šu augš s da as. Asins atteces
aspir ciju un no t s izrietoš s sekas. Slim bas ak taj period trauc jumi v nas kompresijas veid sam tri iest jas
nodrošina elpošanas ce u caurlaid ba, izdarot intub ciju un

254
254
 PLAUŠU S L IM B A S IRUR IJA

plaušu v ža, metast žu, videnes un citu iepriekš min to slim bu 2. Besson A., Saegesser F. A Color Atlas of Chest Trauma and Assciated
gad jumos; to nosaka augš s dob s v nas uzb ve un anatomisk Injuries. - Vol. 1. - London: VVolfe Medical Publications Ltd, 1982. - P. 312-360.
lokaliz cija: 3. Besson A., Saegesser F. A Color Atlas of Chest Trauma and Assciated
1) augš ja doba v na ir dobs org ns ar oti pl m sieni m Injuries. - Vol. 2. - London: VVolfe Medical Publications Ltd, 1982. - P. 9-80.
un zemu spiedienu t l men ;
2) v na lokaliz jas maza apjoma telp augš priekš 4. Bordovv R.A., Moser K.M. Manual of Clinical Problems in Pulmonan/
Medicine. - Boston, Nevv York, Toronto etc: Little, Brovvn and Company, 1996.
viden aiz kr šu kaula; - P. 285-304, 457-486.
3) v nai cieši piegu labais galvenais bronhs;
4) v nu aptver limfmezglu te, kura sav c limfu no kr šu 5. Bramberga V., Leja D., Rozenbaha V., Vikmanis U. Onkolo ija / Prof.
V.Brambergas redakcij . - R ga: Zvaigzne, 1984. - 124.-134.Ipp.
kurvja lab s puses un kreis s puses apakš s da as; pirms t s
atrodas priekš s videnes, aiz t s - paratrahe lie limfmezgli. 6. Braimbridge M.V. The Historv of Thoracoscopic Surgerv // Ann Thorac Surg,
Slim bas izrais s izmai as k no blakus esošajiem org niem vai 1993;56:610-4.
limfmezglos izsauc augš s dob s v nas kompresijas sindromu.
7. Cancer Management: A Multidisciplinarv Approach / Pazdur R., Coia L.R..,
ADVS gad jum , lai nodrošin tu asi u atpl di uz labo Hoskins W.J., Wagman L.D. and the editors of the journal ONCOLOGY. - 1st
priekškambari, veidojas anastomožu t kls. Kompresijai veidojoties ed. - Huntington: PRR, 1996/1997. - P. 315-369.
virs v. azygos iepl šanas vietas, augš dobaj v kolater les
8. Chest Medicine: Essentials of Pulmonarv and Critical care medicine / Ed by
att st s, venozaj m asin m no kakla, plecu joslas un kr šu G.B.George, Light R.W., Mathay M.A., Mathay R.A. - 2nd ed. - VVilliam &
priekš s sienas nok stot caur kr šu priekš s sienas un VVilkins, 1990. - P.161-411, 453-473.
starpribas v m v. azygos basein un t k jau augš dobaj
. Kompresijai veidojoties zem v. azygos iepl šanas vietas 9. Grays Anatomy / ed. VVilliams P.L., Bannister L.H., Berry M.M., et ai. - 38th
ed. - Churchill Livingstone, 1995. - P.1653-1682.
augš dobaj v , anastomožu t kls veidojas, venozaj m asin m
no erme a augš s da as non kot muguras, v dera sienas un 10. Horsvvell J.L. Anesthetic Techniques for Thoracoscopy // Ann Thorac Surg,
iegur a v s un t k jau apakš dobaj v . 1993;56:624-9.
Kl nika. Sindroma kl nisk s norises smagumu nosaka šo
11. Jeffries A., Turley A. Respiratory Svstem. - London, Philadelphia, St. Louis
anastomožu veidošan s iesp jas un trums. Galvenie kl niskie etc: Mosby, 1999. - P. 3-85, 171-210.
simptomi:
• sejas, kakla, kr šu augš s da as t ska; 12. Karamanoukian H.L., Soltooski P.R., Salerno T.A. Thoracic Surgery
Secrets. - Philadelphia: Hanley & Belfus Inc., 2000. - P. 77-136, 165-185.
• kakla, erme a augš s da as v nu paplašin šan s;
• psihisk st vok a izmai as; 13. Mouroux J., Clary-Meinesz C, Padovani B. et al. Efficacy and safety of
• elpas tr kums; videothoracoscopic lung biopsy in the diagnosis of interstitial lung disease //
• galvass pes; European Journal of Cardio-Thoracic Surgery, 1997; 11: 22-26.

• sama as zudums; 14. Pulmonan/ Diseases and Disorders / Ed. by Fishman AP. - 2nd ed. - Vol 1.
• balsenes t ska; - New-York, Berlin, Heiderberg etc: McGraw-Hill Book Company, 1988. -
• klepus. P.399-566.
Diagnostika:
15. Pulmonan/ Pathology / Ed. by Dail D.H., Samuel P. - 2nd ed. - London,
• anamn zes dati (centr lo v nu katetriz cija, trans-venoza Paris, Tokyo etc: Springer Verlag,, 1993. - P. 615-645, 847-865.
kardiostimulatora ievad šana vai citas manipul cijas, kas saist tas ar
16. Sabiston D.C., Spencer F.C. Surgery of the Chest. - 6th ed. - Philadelphia,
kakla lielaj m v m);
London, Toronto etc: VV.B.Saunders Company, 1996. - V1 576-611, 634-879,
• slimnieka apskate; V 2 1100-1122.
• kr šu kurvja RTG izmekl šana (ja plauš s un viden nav
RTG izmai u, j dom par venozu trombozi); 17. Strausz J. Pulmonan/ Endoscopy and Biopsy Techniques //J European
Respiratory Monograph, November 1998; 3 (9): 45-82.
• das un izmain to limf tisko mezglu un kaulu biopsija;
• bronhoskopija; 18. Taivans I. Plaušu funkcion diagnostika / redaktore Strazda G. - R ga:
• venogr fija ar venoz spiediena noteikšanu; SIA Mc bols, 1997. - 17.-58.lpp.
• datortomogr fija;
19. Textbook of Surgery: The biological basis of mod m surgical practice / Ed.
• kodolmagn tisk rezonanse; by D.C.Sabiston. - 16th ed. - Philadelphia: W B Saunders Company, 2000. -P.
• kakla lielo asinsvadu sonoskopisk doplerogr fija; 1673-1814.
• torakotomija.
20. Tuberkulozes agr atkl šana, rst šana un profilakse Latvij / Leimans
Diagnostiku s k ar maz k traumatisk m un turpina ar J., Za eskis R., Leimane V. u.c - R ga: VTPSC, 1997. - 3.-45.Ipp.
traumatisma pak pes zi pieaugoš m izmekl šanas metod m
(mediastinoskopija, videotorakoskopija, torakotomija), l dz tiek 21. neTpoBCKMii E.B., riepenbMaH MM., KoponeBa H.C. Tpaxeo6pOHxnanb-
Haa xnpyprna. - MocKBa: MeAMi MHa, 1978. - C. 23-112, 148-249.
apstiprin ts slim bas morfolo iskais raksturs.
rst šana. Elpošanas un kardi s nepietiekam bas rst šana 22. PvKOBOflCTBO no KnuHunecKOii SHflocKonnn / nofl peA- CaBenbeBa B.C.,
notiek intens s terapijas vai reanim cijas noda : EvHHOBa B.M., nvKOMCKoro T.H. - MocKBa: MeflHUHHa, 1985. - C. 348-468 .
1) Stero di
23. CnHenbHMKOB P.fl., CuHenbHi/iKOB fl.P. Amac aHaTOMnn nenoBeKa. -
2) Diur ti i MocKBa: Meflnu,HHa, 1996.
3) Staru terapija
4) mijterapija 24. Xnpyprnfl nen<nx H nneBpbi / nofl peflaKMuefi KonecHUKOBa i/1., flbiTKUHa
5) Antikoagulanti venozas trombozes gad jum C. - JleHMHrpafl: Meflnu,HHa, 1988. - C. 7-78, 119-185, 234-302.

6) Oper cija - venoz šunta veidošana.

Literat ra

1. Amoli š A., Balina N., Baško J. u.c Praktiska pulmonolo ija / Prof. V.Utkina
redakcij . - R ga :Zvaigzne, 1988. - 13.-80., 127.-163.lpp.

255
255
 IRUR IJA S I R D S UN P E R I K A R D A S L I M B A S

Reiz ar priekškambaru starpsienas att st bu 2. gr tniec bas

nes veidojas atrioventrikul rie v rstu i, kuru izcelsm seviš a
noz me ir endokarda izaugumiem - "spilventi iem". Sirds
starpsienas p rdala šos "spilventi us" div s da s; starp sirds kreiso
priekškambari un kreiso kambari veidojas kreisais atrioventrikul rais
jeb divviru v rstulis, bet starp labo priekškambari un kambari -
attiec gi labais atrioventrikul rais jeb tr sviru v rstulis. Endokarda
spilventi u anom las gaitas rezult att st s atrioventrikul ro
rstu u anom lijas.
Ar sirds kambaru starpsiena veidojas 5. gr tniec bas ned .
Att st s liela savienojoša atvere - foramen interventricu-iare, kas
3.7. SIRDS UN PERIKARDA SLIM BAS pak peniski tiek sl gta ar membranozo starpsienu, bet,
kombin joties ar endokarda spilventi u defektiem, var veidoties
atrioventrikul rie savienojumi v rstu u un starpsienu l men .
Visai sarež ta ir ar aortas loka un plaušu stumbra att st ba,
kuri veidošan s etap spir lveid gi rot . S kum no kop arteri
stumbra izveidojas 6 arteri lo žaunu loka p ri, kuri pak peniski
/. Volkol kovs, R. Lacis
atrof jas, un saglab jas tikai kr šu aorta un atv rts arteri lais vads.
patolo ija sastopams dubults aortas loks un aberanti lab s
zematsl gas un plaušu art rijas aizmet i, kas veido art riju cilpu,
SIRDS EMBRIO EN ZE, ANATOMIJA UN
kura nospiež traheju un bar bas vadu. No arteri stumbra
FIZIOLO IJA endokarda izaugumiem savuk rt veidojas aortas un plaušu stumbra
rstu i.
Primit vais sirds aizmetnis veidojas 2. intrauter s att st bas Abu ma istr lo asinsvadu pamatn ieaug 3 pusm neš-veida
ned no mezoblasta duplikat ras kakla rajon , pak peniski nosl d lapi as, kuras izveido attiec go v rstuli. V rstu u anom lijas nov ro,
kr šu kurv , l dz 4.-5. gr tniec bas ned ie em norm lu poz ciju. ja triju pusm neša lapi u viet att st s 2 vai 4 lapi as, ret k - to
7.-8. gr tniec bas ned sirds ieg st tai rakstur go etrkameru saaugums vai pat a en zija.
formu, ta u visai sarež ta ir priekškambaru starpsienas att st ba. Abu ma istr lo asinsvadu starpsien var izveidoties atv rts
No venoz sinusa priekškambaru augš s un apakš s malas 4.- aortopulmon ls savienojums, t.s. aortopulmon lais logs, daudz
5. intrauter ned att st s endokarda kroka, kas centr nesaaug, ret k att st s kop js arteri lais stumbrs. Arteri stumbra
c izveidojas prim atvere (ostium primum), caur kuru abi nepareiza rot cija savuk rt izraisa ma istr lo asinsvadu
priekškambari br vi savienojas. Pak peniski prim atvere sl dzas, transpoz ciju.
bet starpsienas pl sumu un resorbcijas d izveidojas sekund Ne maz k sarež ta ir abu dobo v nu, koron sinusa un
atvere (ostium secundum), kura savuk rt, da ji sl dzoties, veido rtu v nas embriolo ija. Dob s v nas veidojas no kop venoz
foramen ovole primitivum (2.att). Endokarda krok m sirpjveid gi sinusa s nu izaugumiem, savuk rt koron sinusa att st bu noteic
saaugot, veidojas sekund starpsiena. L dz ar to piln gi tiek sl gta kreis s kardin s v nas un kop venoz sinusa sapl de. Kreiso
prim atvere un izveidojas foramen ovale definitivum, kuru kardin lo un nabas v nu att st bas defekti noved l dz aberantu aknu
piesl dz v rstulis no kreis priekškambara puses. T c šunts var nu dren žai sirds priekškambaros vai papildus kreis s augš s
veidoties tikai vien virzien -no lab s uz kreiso pusi. Morfolo iski dob s v nas izveidošanai.
ov s atveres kan ls tiek sl gts p c dzimšanas, dz ves 5.-6.
Neatkar gi no venoz sinusa un dobo v nu iepl des vei-
nes . Nereti ov atvere saglab jas vis dz ves laik (5,7-25 %
došan s 4.- 5. intrauter s att st bas ned , plaušu v nas att st s
gad jumu).
att li no sirds kamer m plaušu aizmet os un iepl st

1.att. Priekškambaru prim ras starpsienas att st ba: 7 - 2.att. Priekškambaru sekund s starpsienas att st ba: 7 -
septum spurium; 2 - septum primum. septum spurium; 2 - septum primum; 3 - septum secundum; 4 - schnitt
septum primum; 5 - foramen ovale primum; 6 - v. mitralis; 7 - v.
tricuspidalis.

256
256
 SIRDS UN P E R I K A R D A S L I M B A S IRUR IJA

kop stumbr , t k - kop priekškambar . V k venozais
stumbrs sadal s 4 zaros, kas ar nosaka da jas vai tot las anom las
plaušu v nu dren žas att st bas iesp ju. Sirds asinsapg de.
Sirds arteri lo asinsapg di nodrošina divas art rijas: lab sirds
vainagart rija (a. coronaria cordis dxt) un kreis vainag-art rija (a.
coronaria cordis sin.); abas veido ascend još s aortas pirmos zarus
ar l dzv rt giem koron riem sinusiem. Lab koron art rija p c
izm riem apsteidz kreiso; no lab ko-ron sinusa t pa koron ro
rievu virz s uz leju starp lab kambara arteri lo konusu un labo
priekškambara austi u. Veidojot kolaterales, lab koron art rija
riet uz sirds mugur jo diafragm lo virsmu, t k veidojot mus
descen-dens pasterior a. coronariae cordis. Virzien uz sirds galotni
veidojas atzari (r. posterio lateraiis, r. posterio diagonališ) uz sirds
starpsienu un vis m sirds kamer m, iz emot labo priekškambari.
Kreis koron art rija atiet no kreis koron sinusa, virz s
pa kreisi aiz plaušu stumbra. Virzoties pa kreiso koron ro rievu starp
plaušu stumbru un sirds kreiso austi u, t dal s divos pamatzaros:
priekš lejupejoš (r. descendens arterior) un apliecoš zar (r.
circumflexus). R mus descendens anterior ir tiešs kreis s
vainagart rijas turpin jums un nolaižas pa kreiso koron ro rievu l dz
sirds galotnei, veidojot atzarus uz abiem sirds kambariem,
starpkambaru starpsienu, anasto-moz jot ar labo vainagart riju (rr.
diagon les).
R. circumflexus, izejot zem sirds kreis s austi as, virz s uz leju
pa mugur jo koron ro rievu. Dodot atzarus kreis kambara mugur
un diafragm virsm , t nesasniedz sirds galotni (rr. marginales).
darb bas ritmu. Ja š mezgla impulsu nav, vad bu uz emas Ašofa-Tavaras
mezgls, kas atrodas priekškambaru starpsienas apakš mugur st .
No t atiet Hisa k tis, kas sirds starpsienas membranozaj da sadal s
div s k ji s. T s iet uz leju sirds galotnes virzien , pak peniski
sadaloties s s š iedr s (Purkines š iedr s), kuras inerv sirds
muskulat ru.
Starpsienas p rdala sirdi labaj un kreisaj pus . Katr pus ir
priekškambaris un kambaris, starp kuriem atrodas at-rioventrikul rie
rstu i. Labaj priekškambar no augš s un apakš s dob s v nas
iepl st venoz s asinis, p c tam t s parasti nok st labaj kambar un pa
plaušu stumbru un plaušu art rij m non k plauš s. P c apsk ošan s
plaušu kapil ros asinis pa plaušu v m nok st kreisaj sirds
priekškambar , kreisaj kambar , aort un tad izplat s pa visu organismu.
Ta u š da asinsrite veidojas tikai p c dzimšanas. Embrion laj period
auglim ir patn ja asinscirkul cija (4. att.), kam rakstur ga placent
asinsrite un arteri lo un venozo asi u sajaukšan s caur sirds
priekškambaru ov lo atveri un atv rto arteri lo vadu (6. žaunu loka
atlieka), kas savieno aortu ar plaušu stumbru un t saukto Arantija vadu.
4. att. Aug a antenat s asinsrites sh ma.
1 - placenta; 2 - Arantija vads; 3 - augš doba v na;
4 - apakš doba v na; 5 - plaušu stumbrs; 6 - aortas loks.

3.att. Sirds arteri asinsapg de. LKA -

lab koron art rija:
RPL - mugur jais later lais atzars; RPD -
mugur jais diagon lais atzars KKA - kreis s
koron s art rijas stumbrs: RDA - priekš jais
lejupejošais zars:
Dl, 02, D3 - diagon lo art riju atzari
RCX - apliecošais zars:
, M2, M3 - margin lo art riju atzari

5. att. Norm s asinsrites sh ma.

1 - augš doba v na; 2 - apakš doba v na;
3 - plaušu stumbrs; 4 - aortas loks.

Sirds v nas (v.cordis magna, v.obliqua atrii sin, v.posteri-or

ventr. sin., vv.cordis media et parva) sav c asinis koron ra-j sinusa,
kurš lokaliz ts lab priekškambara mugur virsm , un atveras t
dobum starp apakš jo dobo v nu un labo venozo atveri.
Sirds vad šanas sist ma.
Sirds autonomo vad šanas sist mu raksturo pašas musku u
iedras, kas p rvada nervu sist mas uzbudin jumu uz vis m sirds
musku u grup m. Sinusa jeb Keita-Flaka nerva mezgls atrodas lab
priekškambara sien starp labo sirds austi u un augš jo dobo v nu
un nodrošina norm lu sirds-

257

257
 IRUR IJA S I R D S UN P E R I K A R D A S L I M B A S

Pa p jo arteri s asinis no placentas nok st apakš doba-j spriegumu izdz šanas funkcijas gait , ir prim ri atkar gi no sist mas
, kur da ji sajaucas ar venozaj m asin m un caur ov lo atveri un plaušu asinsvadu pretest bas. Asi u atpl des trauc jumu
k non k kreisaj priekškambar . Rezult arteri s asinis samazin šan s izraisa sirds min tes tilpuma pieaugumu vai otr di,
vair kk rt sajaucas ar venozaj m, ar plaušas ir sak aut st vokl , kas ir atsl ga asi u atpl des trauc jumu terapij .
un venoz s asinis no plaušu stumbra caur arteri lo vadu non k Miokarda sk bek a pat ri š atkar gs no: 1) sirds ritma, 2)
descend još aort . T rezult asinsspiediens izl dzin s ab s kontraktilit tes, 3) asi u atpl des trauc jumiem, 4) miokarda sienu
sirds pus s. spraiguma.
Piedzimstot, l dz ar pirmo ieelpu, plaušas izplešas, aizveras
priekškambaru ov atvere, asinis p rst j iepl st aort caur atv rto 1. tabula. Kardiovaskul rie indeksi
arteri lo vadu, tiek sl gts Arantija vada v rstulis, jo no placentas
asinis nepien k. Sirds kreisaj pus paaugstin s asinsspiediens, Galvenie r ji (formula) Normas lielums
bet mazaj asinsrites lok tas krasi kr tas. Izveidojas norm la
asinsrite (5.att), kur sistoliskais spiediens kreisaj pus 2,5-3
60 - 70 ml/min.
reizes p rsniedz labaj pus esošo. Sistoles tilpums (ST =
Tradicion lie sirds un asinsvadu sist mas testi ietver sirds SV, ml/ritms) MT (ml)
ritmu, sistolisko asinsspiedienu, diur zi (ml/st/kg), centr lo venozo
spiedienu un EKG. Ta u virkn gad jumu tie var b t neadekv ti.
sirds ritms
Ieviešot flot jošu balonkatetru (Swan-Ganz) sist mu, ieg ti jauni
dati, lai nov rt tu sirds un asinsvadu sist mu. Ar neinvaz 2
35 - 45 ml/min/m
radionukl du angiogr fija, izmantojot mobilu gamma kameru un Sistoles indekss (Sl =
2
rt jot pamata hemodinamiku, ieviesa papildus datus par sirds Sl ml/min/m ) ST (ml)
kambaru apjomu, miokarda kontraktilit ti un dimension lu sirds
kambaru eometriju. 2
erme a virsma (cm )
Tie ir:
1. Sistoliskais asinsspiediens = sirds min tes tilpums (MT) x
Ma istr lais arteri lais 85 - 95 mm Hg
sist mas asinsvadu pretest ba (SAR). asinsspiediens (MAA = MAP)
2. Sirds min tes tilpums = sirds ritms x vienas sistoles tilpums Pulsa spiediens ,. ,. , .
---------------------- + diastohskais spiediens
(ST).
3. Sirds sistoles tilpums atkar gs no sirds kontraktilit tes, asi u
piepl des (preloacf) un atpl des (afterload) kav u vai kambaru
sienas sprieguma.
10 - 17 mm Hg
Sist mas asinsspiediens. To nosaka ar invaz m vai Ma istr lais plaušu art rijas
neinvaz m metod m. Biež k izmanto neinvaz vo manšetes spiediens (MPA = MPP)
osciloskopisko metodi. Invaz vo metožu grup ide ir a.radialis
katetriz cija, kas uzr da sal dzinoši augst ku asinsspiedienu - l dz 8 - 12 g m/M/m
2
Lab kambara sistoles darba
20 mm Hg, nek nosakot ar manšetes metodi pleca art rij .
Sirds min tes tilpums (MT). To nosaka ar Swan-Ganz indekss (LKSI = RVSW) Sl x MPA
termodil cijas katetru. Tam nepieciešama 10 ml bolusdevas auksta (mm Hg) x 0,0136
ls š duma ievade. Sirds min tes tilpums 5 - 6 l/min.
2
Sirds indekss (Sl). Sirds indekss ir min tes tilpuma korel cija 40 - 80 g m/m
Kreis kambara sistoles darba
2
ar erme a virsmu. Norma ir 2,5-3,5 l/min/m , t pazemin šan s
2 indekss (KKSI = LVSVV) Sl x
dz 2,0 l/min/m un maz k nor da uz nopietnu sirds disfunkciju.
2
Asi u piepl des (preload) norma 70 ml/m tieši attiecin ma MAA x 0,0136

uz kambaru beigu diastolisko apjomu pirms kon-trakcijas. au

2
O.Franks (Otto Frank) un E.Starlings (Ernst Starling) nor ja, ka 4,5 - 5,5 kg/m/m /min.
Kreis kambara min tes
sirds k s a funkcija ir atkar ga no kambaru asi u apjoma
darba indekss (KKMTI = LVMVVI)
diastol . Plaušu kapil ru beigu spiediens piln neatspogu o sirds
KKSI x sirds ritms
kambaru pak rtot bu.
Centr lais venozais spiediens (CVS) un plaušu kapil ru 1000
beigu spiediens (PWS). Centr lais venozais spiediens atspogu o 5
150-250 din/sec/cnr
sirds lab s puses venozo spiedienu un t s beigu dis-tolisko apjomu. Plaušu asinsrites rezistence
Plaušu kapil ru beigu spiediens attiecin ms uz sirds katetra (PAR = PVR)
ie jumu plaušu kapil ros, sekund ri identific jot sirds kreis
PA (mmHg) - PWS (mm Hg) x 79,9
priekškambara spiedienu. CVS un plaušu kapil ru beigu spiediena
norma ir 5-12 cm H20 staba. MT (l/min.)
Sirds kambaru iestiepjam ba (compliance). attiecas uz 5
900-1500 din/sec/cnr
kambaru elasticit ti, kas pazemin s p c miokarda iš mijas vai Sist mas asinsrites rezistence (SAR = SVR)
infarkta; t c paaugstin ta asi u piepl de (kambaru beigu MAA (mmHg) - CVS (mmHg) x 79,9
distoliskais spiediens) nosaka konstantu apjomu, k ds vajadz gs, lai
uztur tu norm lu min tes tilpumu. Pacienti ar samazin tu kambaru MT (l/min.)
iestiepjam bu maz k iztur gi pret uzpildes spiediena izmai m, kad
d asinis un š idrums.
Asi u atpl des (afterload) trauc jumi. Tie attiecin mi uz
rš iem vai pretest bu kambaru kontrakcij p c semilun ro
rstu u atv ršan s. Reiz tie nosaka kambaru sienu Hemodinamikas indeksu r ju sa sin jumi iekav s: pa
kreisi - latviski, pa labi - angliski.

258
258
 SIR DS UN P E R I K A R D A S L I M B A S IRUR IJA

6.att. 2-D ehokardiogr fija ar kreis priekškambara miksomu.

SPECI S IZMEKL ŠANAS METODES

Neskatoties uz specializ to izmekl šanas metožu detaliz m

iesp m sirdskaišu diagnostik , savu noz mi saglab jušas ar
visp rkl nisk s metodes, ietverot prim s inspekcijas datus.
Visp rkl nisko izmekl šanu s k ar jo apskati un fizisk s
att st bas v rt jumu. Vairums b rnu ar iedzimt m sirdskait m ir
atpalikuši fiziskaj att st , tiem nov ro ciano-zi, bungv šu
pirkstus, pastiprin tu kakla v nu puls ciju un kr šu kurvja
deform ciju (sirds kupris).
Svar gus datus ieg st, palp jot kr šu kurvi un lielos
asinsvadus. T var noteikt sirds galotnes pastiprin tu piesitienu un
patolo isku kr šu kurvja sienas dreb šanu, kas ir analogas ar
saklaus miem trokš iem sirds projekcijas viet s.
Sirdskaites diagnostik visnoz vieta visp rkl nisko
izmekl šanas metožu grup ir sirds auskult cijai un fono-
kardiogr fijai, proti, grafiskai sirds to u un trokš u re istr cijai,
kuru izdara v rstu u un sirds atveru galvenaj s projekcijas viet s Aortas saknes un aortas v rstu a lielumi : AoD
priekš kr šu sien , uz kakla asinsvadiem, k ar starpl psti u (diametrs) - 2,0 - 3,7 cm Ao atv rums - 1,6 -
apvid . Nereti auskult cijas dati vien nodrošina prec zu diagnozi, 2,6 cm
piem ram, diagnostic jot atv rtu arteri lo vadu, kam rakstur gs
nep rtraukts sistolodiastolisks troksnis 2. ribstarp pa kreisi no Kreis kambara funkcijas apr ini:
kr šu kaula, Sistoles tilpums (ST = SV) =' Dd 3 - Ds 3 (ml) Kreis
Visai svar ga noz me sirdskaites diagnostik ir rentgena kambara izdz šanas frakcija (IF = EF) = 0,62 - 0,85
Dd S3
^-° X lOOo/o Dd3
caurskatei un sirds standarta rentgenuz mumiem.
Rentgenolo iski izmekl jot, nosaka sirds kameru izm rus, No cit m neinvaz m speci s izmekl šanas metod m v l
atz spir lveida datortomogr fija (SKT) un
kardiotorak lo indeksu, ma istr lo asinsvadu patolo isk s
kodolmagn tisk rezonanse (KMR), kur m ir paša noz me sirds
puls cijas, plaušu asinsvadu z jumu. Rentgentomogr -fija
audz ju un ascend još s aortas un kreis kambara aneirismu
at auj analiz t ma istr lo asinsvadu st vokli un v rstu u kalcinozi.
diagnostik .
No p m visp rkl niskaj m izmekl šanas metod m paši
atz elektrokardiogr fija (EKG). T atspogu o sirds kameru
SIRDS KATETRIZ CIJA
darb bu, nor da uz hipertrofiju un dilat ciju, uzr da sirds
muskulat ras funkcion s p rslodzes, koron ro asinsriti,
Sirds katetriz cija ir invaz vo izmekl jumu pamatmetode.
distrofisk s un iekaisuma par bas sirds muskul , sirds ass
Diagnostiski sirds katetriz cija ietver kombin tu struktur lu un
st vok a izmai as, sirds priekškambaru un kambaru ritma
funkcion lu dinamisku sirds kameru, ma istr lo asinsvadu un sirds
trauc jumus, EKG izmai as elektrokardiostimul cijas un peri-
vainagart riju hemodinamisko r ju att lu (2.tab.). Sirds
kard ta vai miokarda išemiz cijas sirds infarkta gad jum .
katetriz cija ir indic ta, ja iepriekš jie neinvaz vie izmekl jumi nav
Speci lo izmekl šanas metožu grup j izdala neinvaz s un
nodrošin juši diagnozi vai ar nepieciešama prec za topisk
invaz s sirds izmekl šanas metodes.
preoperat atradne.
EHOKARDIOGR FIJA Pirmie eksperimet lie p jumi saist s ar Stephen Hales
(1726), kurš ievad ja rig du cauruli zirga ciskas art rij , lai noteiktu
asinsspiedienu. 1844. gad Claude Bernard veic zirgam retrogr du
Ehokardiogr fija (EHO) ir ultrasonogr fijas paveids, piel gota
sirds kameru un muskulat ras izv rt šanai. Ieviesta, pateicoties lab un kreis sirds kambara katetriz ciju, nosakot temperat ras
Edler un Herz jumiem (1953). Puls joša augstfrekvences meni abos kambaros. V. Forsmans pirmais 1929.g. ievada uretr lo
ultraska a tiek ener ta ar pjezoelektrisku krist lu, produc ta ar katetru sev pleca v , radiolo isk kontrol novirza to l dz labajam
rveidot ju elektrisk sign . Pieaugušiem frekvence ir 2,25 MHz, priekškambarim un ievada kontrastvielu sird .
Par sirds lab s puses katetriz cijas un patofiziolo ijas p -
rniem - 5 MHz; fokusa garums 7,5 - 10 cm. Lieto A-veida, B-veida
un M-veida (kust bu veida) skanus. A-veida skani att lo to jumiem V.Forsmans, A.F.Caumand un D.V.Richards sa ma
amplit das modul ci-ju vertik s l nijas; B-veida skani punktveid Nobela pr miju (1956). Retrogr do sirds kreis s puses katetriz ciju
izgaismo A-veida amplit das izmai as line plakn ; M-veida pirmais izdar ja G.Zimmermann (1950), bet selekt vo koron ro
skani veido B-veida skanu modul ciju kust konstant trum . angiogr fiju - Sones (1958).
Metodika un tehnika.
Ta u diagnostiski visnoz ir 2-D ehokardiogr fija, kuru
atkl ja Lappe un Buckley (1979), kas simboliz 20 skanu Sekm ga sirds katetriz cija nodrošina asinsspiediena m -
jumus daž s sirds kamer s, aort un plaušu stumbr , iesp ju
interpret ciju.
noteikt patolo iskas atveres starp sirds kamer m, ievadot katetru no
Ar EHO pieaugušajiem nov ro sekojošus norm las sirds kambaru viena dobuma otr . Vienlaic gi var no emt asi u raudzes, nosakot
un priekškambaru iekš jo dimensiju lielumus: KKDd (beigu sk bek a pies tin jumu asin s (%) daž s sirds kamer s, ko
diastole) -3,5 - 5,6 cm KKDs (beigu sistole) - 1,9 - 4,0 cm KK sienu izmanto šuntu apr iniem, k ari izdar t selekt vo (atlases)
biezums - 0,7 - 1,1 cm LKDd (beigu diastole) - 0,7 - 2,6 cm LK sienu angiokardiogr fiju. Sirds katetriz cijai izmanto speci lus
biezums - 0,8 - 1,2 cm Starpkambaru sienas biezums - 0,7 - 1,2 cm rentgenkontrast jamus katetrus.
KPD (beigu sistole) - 1,9 - 4,0 cm Pacientam ierobežo bar bas uz emšanu 6 stundas pirms
proced ras. Premedik cija nedr kst iespaidot hemodinamisko
funkciju, it seviš i z dai iem ar cianotisk m sirdskait m vai
pacientiem ar zemu kreis kambara funkciju. Pacienti ar

259

259
 IRUR IJA SIRDS UN P E R I K A R D A SLIM B AS

2. tabula. Norm li hemodinamikas r ji (pieaugušajiem gu us st vokl ).

Spiediens sirds kamer s Sistoliskais (mm Hg) Diastoliskais (mm Hg) Vid jais (mm Hg)

Labais priekškambaris - - 0 -8
Labais kambaris 20 - 30 0-8 -
Plaušu stumbrs 20 - 30 10 - 15 15 - 20
Plaušu art riju ie tais beigu
spiediens (plaušu kapil ru spiediens) - - 1 - 12
Kreisais kambaris 100 - 140 2 - 12 -
Aorta 100 - 140 60 - 90 70 - 105

Sirds min tes tilpuma parametri Normas r ji

Arteriovenoz sk bek a diference 30 - 50 ml/l

Sk bek a pat ri š 140 - 390 ml/min.
Sk bek a pat ri a indekss 110 - 150 ml/min/m*
Sirds min tes tilpums 4,5 - 7,0 l/min.
Sirds indekss 2,5 - 4,5 l/min/m*

5
Asinsvadu rezistence* Wv( mm Hg min/l) metrisk s vien (din/cm/sec. )
Sist mas asinsvadu pretest ba 12 - 18 900 - 1500
2
i Sist mas asinsvadu pretest bas indekss 20 - 30 1700 - 2600 m
Plaušu asinsvadu pretest ba 0,5 - 0,15 40 - 100
2 2
i Plaušu asinsvadu pretest bas indekss 0,8 - 2,3 m 70 - 180 m
Asinsvadu rezistences ratio < 0,15 < 0,15

Spiediena gradientS
Aort lais v rstulis < 10 mm Hg
Mitr lais v rstulis 0
Pulmon lais v rstulis <5 mm Hg
Trikuspid lais v rstulis 0

rstu a laukums
2
Aort lais v rstulis 2,5 3,5 cm
2
Mitr lais v rstulis 4,0 cm
6,0 2
Pulmon lais v rstulis 2,7 3,5 cm
2
Trikuspid lais v rstulis 5,5 - 7,0 cm

5
* 1 Wood vien (mm Hg min/l) = 80 metriskas vien. (din/cm/sec - )

nieru mazsp ju vai diab tu ir j hidrat , bet b rniem ar cia-notisk m puses katetrizacijas komplik ciju biežums ir iev rojami liel ks (skat.
sirdskait m otr di - j normaliz hipovol mija. 3. tabulu).
Katetriz jot lab s puses sirds dobumus, katetru ievada pa
elko a, paduses vai k jas lielo zem das v nu. Katetriz ci-jai biež k
izmanto rokas v nas, jo pa t m viegl k iek t plaušu art rij s. Pa
jas lielo zem das v nu katetru var viegl k ievad t cauri 7.att. Spiediena atlieku gradients starp kreiso kambari un aortu
patolo iskiem savienojumiem no sirds lab s puses kreisaj . c aortas v rstu a protez šanas.
Sirds kreis s puses katetriz cijai biež k izmanto ciskas
art rijas punkciju p c Seldingera metodes, ievadot katetru
retrogr di asins pl smai pret virzien aort un kreisaj sirds
kambar . Ja tas neizdodas, var izdar t kreis priekškambara
starpsienas punkciju vai ar kreis kambara punkciju. Ta u š s
speci s izmekl šanas metodes izmantojamas tikai seviš as
nepieciešam bas gad jumos, jo t s var izrais t nopietnas
komplik cijas. Anest zija - visp ja vai lok la.
Komplik cijas.
sten sirds katetriz ciju pavada ne p k liels komplik ciju
skaits. Sirds lab s puses da u katetrizacijas gad jumos fat lu
komplik ciju skaits ir seviš i zems. Vairums nefat lo komplik ciju
saist s ar lok lu hematomu vai infekciju, v nas trombozi, sirds
disritmiju, balona katetru pl sumu un gaisa emboliju, pneimotoraksu
vai hematoraksu un sirds lab priekškambara vai plaušu stumbra
perfor ciju. Sirds kreis s
— 34.0 36.4

260
 SIR DS UN P E R I K A R D A SLIM BAS IRUR IJA

3. tabula. Aortogr fi a.
Kontrastvielu ievada aortas sakn , neskarot aortas v rstu a
Komplik cijas Kop jais skaits % strukt ras (2 cm zem t m). Izmanto Seldingera metodiku. Identific
iedzimtas aortas loka anom lijas, aortas ko-arkt ciju, atv rtu
Miokarda infarkts 0,07 arteri lo vadu, aortas v rstu u regurgit ciju (apz ar 1+ l dz 4+
Smadze u insults 0,07 skalu).
Sirds ritma trauc jumi 0,56 Koronarogr fija.
Asinsvadu boj jumi 0,57 Sones (1958) izdar ja pirmo selekt vo angiogr fiju ar liektu
Citas komplik cijas 0,41 katetru caur pleca art riju, ievadot kontrastvielu Valsalvas sinus .
Exitus letalis 0,14 Perkut nu selekt vo pieeju caur ciskas art riju veica Rickett un
Kop 1,82* brams (1962). Tr sdimensi la sirds vainagart riju topogr fisk
anatomija nepieciešama koron ro art riju kontrasta interpret cijai.
*J.W.Kenedy(1982) Kop kreis koron art rija stiepjas 1-3 cm garum . T k
daloties, 10 % gad jumu KLA un Kcx un 5 % Kcx ir noteicoš s,
jos 85 % gad jumu t s ir LKA. Kontrasta koronarogr fijas
Jaundzimušiem un z dai iem n ves risks ir iev rojami liel ks vairum laboratoriju izpilda ar rokas metodi, injic 4-8 ml
nek pieaugušiem un sasniedz 1,7 % (J.KapIan 1993). To izraisa kontrastvielas kreisaj un labaj ko-ron raj art rij . Ievadot
hipotensija, plaušu t ska, koron ro art riju disekci-ja, katetru, j izvair s no koron s art rijas disekcijas. Pirmo kontrast
nekontrol jama asi ošana vai sirds rupt ra (pl sums). kreiso lejupejošo un Kcx. Prognostiski b stam ir kreis s galven s
koron s art rijas stumbra stenozes (> 75 %) kontrast šana.
SIRDS ANGIOGR FIJA Nefat ls miokarda infarkts ir 0,1 % gad jumu. Vairums vaskul ro
komplik ciju saist s ar lok lu hematomu, arteriovenozo fistulu un
Seviš a noz me iedzimto un ieg to sirdskaišu topisk viltus aneirismu veidošanos.
(anatomiski prec ) diagnostik ir sirds un lielo asinsvadu kon- Izol tas vienas vai divu koron ro art riju stenozes (> 70 %)
trastizmekl šanas metod m - angiokardiogr fijai un aorto-gr fijai, gad jumos izdara perkut no koron ro angioplastiju (A.Grunt-zig,
bet sirds vainagart riju patolo ij - koronarogr fijai. 1977) vai koron ro stentu implant ciju.
Angiokardiogr fija (AKG). P.Str dina kl niskaj universit tes slimn 1996.gad
Šai metodei rakstur ga speci las kontrastvielas (60 - 76% iek rtota digit s subtrakcijas katetriz cijas laboratorija (sk. 8. un 9.
urograf ns, Ultravist 300-370, Omnipaque 300-370) ievad šana tieši att lu) ar jaudu virs 1000 sirds katetriz ciju un ko-ronarogr fiju
perif raj v vai pa katetru sirds kamer s. Kontrastvielai virzoties gad . Latvijas sirds un asinsvadu irur ijas centra pieredze kopš
uz priekšu, pak peniski v rojama sirds dobumu iekš jo sienu un 1969.gada pamatota ar 15 000 daž du sirds katetriz cijas un
maz asinsrites loka uzb ve. Kontrastvielas daudzums atkar gs no kontrastizmekl šanas gad jumu anal zi un 0,2 % letalit ti.
pacienta masas un hemodinamikas r jiem, vid ji 0,6-0,8 ml/kg
dz 1,0-4,0 ml/kg. Kontrastvielas virz bu fiks ar 2-6 standarta
seriogr fa rentgenuz mumiem sekund vai kinoangiografijas
ierakstu 12-24 kadri/sek. AKG biež k izmanto iedzimto sirdskaišu
diagnostik .
Lab ventrikulogr fija.
Kontrastvielu ievada caur katetru selekt vi sirds labaj
kambar . Izmanto sirds lab kambara eometrijas, iepl des un
atpl des zonu un infundibul s da as, k ar plaušu art rijas
stumbra un plaušu art riju patolo ijas diagnostik .
Kreis ventrikulogr fija.
Kreis kambara kontrasta kinoangiogr fijai ir izcila loma sirds
kreis s puses katetriz cij . T nosaka kambara dobuma
dimensijas, sistoles funkciju, mitr v rstu a regurgit cijas pak pi
1+ l dz 4+ robež s. Ar kreiso ventrikulogr fiju identific iedzimto
sirdskaišu šuntus lab kambara un priekškambaru l me os, aortas
rstu a stenozes pak pi (4.tabula), mitr v rstu a prolapsu un
kambara hipertrofisko kardiomiop tiju.
Tehniski katetru izvada retrogr di caur aort lajiem v rstu iem
kambara vid br vi no mitr v rstu a strukt m, atseviš os
gad jumos ar transsept lo punkciju vai tieši caur kambaru
starpsienas defektu. Ievad s kontrastvielas daudzums ir 0,6-0,8
ml/kg, pieaugušajiem vid ji 50 ml. Svar gs ir kreis kambara
priekš s, apik s un mugur s sienas kust guma izv rt jums.
Kinoangiogr fiski re ion li fiks kambara sienu norm lu kust gumu,
hipokin ziju - samazin tu kust gumu, akin ziju - piln gu nekust bu
vai diskin ziju - paradoks lu kust gumu. Kreis kambara aneirismas
biež k v rojamas diskin tisk s zon s diastol . Paral li var v rot
aneirismas sienu kalcinozi un t s maisa trombozi.

4. tabula.
2
I V rstu a virsma (cm ) Aort Mitr

Norma 2,5-3,5 4,0-6,0

rena stenoze 1,0-1,5 1,5-2,0
Iev rojama stenoze 0,5-1,0 1,0-1,5
Kritiska stenoze < 0,5 < 1,0

261
 IRUR IJA S I R D S UN P E R I K A R D A S L I M B A S
PERIKARDA SLIM BAS
Senais cilv ks zin šanas par sirds somi u ieguva galvenok rt
kara laik . Hipokr ts (460 g. pirms m. .) apraksta sirds somi u k
pl nu sirds apvalku, kas satur ur nam l dz gu š idrumu. Gal ns
(131-201) ieved apz jumu "perikards" un nosaka t lomu. 17.gs.
R.Lower apraksta konstrikt peri-karda un sirds tampon des ainu,
kuru papildin ja G.Mor-gagni (1761). Romero (1819) zi oja par
pirmo sekm go peri-kardiotomiju ar kreiso s nu pieeju. D.Larrey
(1829) apraksta subksifoid lo perikardiotomiju. Perikarda rezekciju
20.gs. uzs ka franc zis P.Hallopeau, nedaudz v k v cieši LRehn
(1913) un S.Sauerbruch (1925).
Perikarda anatomija, fiziolo ija un funkcija
Perikarda apvalks sast v no sp giem sp giem saist-
audiem, kuri aptver abus ma istr los asinsvadus, plaušu un dob s
nas. Ligamenti ierobežo pariet lo perikardu antr li l dz kr šu
kaulam un pr. xyphoideus pamatnei, dors li l dz mugurkaul jam un
kaud li l dz diafragmai. Arteri asinsap-g de notiek pa kr šu
aortas zariem, a. thoracica int. un a. musculophrenica, Pariet iais
perikards sast v no kolag no, elastisko š iedru un mezoteli lo
nu k rtas. Viscer lo perikardu savuk rt veido pl ni fibrozie audi,
kurus p rkl j mezo-teli s š nas.
Perikarda dobum atrodas aptuveni 50 ml t ra caursp ga
idruma, kuru produc perikarda virsma. Tas vizualiz -jas k
plazmas trešda as prote na ultrafiltr ts. Limfas cirkul cija norit caur
duetus thoraeicus, pariet lo perikardu vai labo limfvadu.
Perikarda somi a ar ligamentiem fiks sirdi un padara to
neatkar gu no erme a st vok a vai kust m, pasarg no berzes
ar apk rt jiem audiem un infekcijas iek šanas. He-modinamiski
perikarda funkcija ir str ga, to apliecina iedzimta a en zija vai
simptomu tr kums p c perikarda rezek-cijas.
Intraperikardi lais spiediens l dzin s intrapleir iam un ir no -5
dz +5 cm dens staba. Un tom r diferencei starp intrakardi lo un
intraperikardialo spiedienu ir vadoš loma diastolisk apjoma un
asi u piepl des mai m. Samazinoties š idrumam sirds somi ,
intraperikardi lais spiediens kr tas. Eksperiment lie p jumi
apliecina, ka hidrostatisk s izmai as sekm distolisk spiediena
starp bu abos sirds kambaros, t di viena izplešan s nosaka
otra kontraktilit ti.
AK TS EKSUDAT VS PERIKARD TS
Ak ts eksudat vs perikard ts visbiež k ir infekciozas, ret k -
aler iskas izcelsmes. Alternat vu procesu var izrais t toksisks
st voklis ur mijas, tuberkulozes, meh niskas traumas, trans-mur la
miokarda infarkta, aundab go audz ju gad jumos vai p c sirds
oper cij m (postperikardiotomijas sindroms).
Patolo isk anatomija un fiziolo ija.
Iekaisuma perikard ta gad jumos uz perikarda seroziem
apvalkiem nogulsn jas fibr ns. P c eksud ta rakstura izš ir: 1) he-
mor iskus, 2) serozus, 3) fibrinozus, 4) strutainus un 5) putr -dus
perikard tus. K seku par ba var veidoties perikarda adh -zijas.
idruma uzkr šan s perikarda somi izraisa t dilat ciju un sirds
izm ru palielin šanos, abu sirds kambaru diastolisk apjoma
ierobežojumu. To nov ro, ja intraperikardi lais spiediens pieaug l dz
50 - 60 mm dens staba. Attiec gi pieaug centr lais venozais
spiediens, p rsniedzot intraperikardialo par 20 - 30 mm dens
staba. T rezult pieaug sirds saspiedums, kuru E.Rose (1884)
nod ja par sirds tampon di. Intraperikardi
262
spiediena pieaugums, l dz gi centr lam venozam spiedienam 400
mm dens staba ietvaros, vairs nav savienojums ar dz bu.
Kl nika un diagnostika.
Kl nisk aina atkar ga no esoš š idruma daudzuma sirds
somi , t uzkr šan s truma un infekcioz rakstura. S kum
past v s dz bas par trul m s m sirds apvid . Pieaugot
intraperikardi lam spiedienam, par s hemodinamikas trauc jumi.
Pieaug centr lais venozais spiediens (200-300 mm dens staba),
piebriest perif s v nas. Par s l pu un sejas cianoze, palielin s
aknas, asc ts un k ju t ska. T k, uzkr joties š idrumam sirds
somi , pieaug visp js nesp ks, tahikardija, sistolisk arteri
spiediena kritums. Ja š idrums perikarda dobum infic ts, par s
augsta hektiska temperat ra un drudzis. Auskult jot sirds galotni,
dzirdami nov jin ti sirds to i. Rentgenolo iski sirds izm ri
palielin s, jo uzkr jas 200-300 ml eksud ta. To apstiprina ar
ehokar-diogr fiskie dati; konstat š idrumu starp kreiso kambari un
atspiesto pariet lo perikardu, dažk rt virs 20 mm. EKG s kotn ji
atz ST segmentu pac lumu ar turpm ku T vi a inversiju.
Intermit jošu triju fibril ciju, supraventrikul ru ta-hikardiju vai triju
pland šanos nov ro 20% gad jumu.
rst šana.
Smagos gad jumos, seviš i, ja ir sirds tampon de, indi-c ta
perikarda punkcija. To izpilda galvenok rt p c Lareja vai Marf na
metodes. P c Lareja metodes viet anest zij ievada troak ru
kreis s puses 7. ribas skrimš a krustpunkt ar pr. xyphoideus.
Punkciju p c Marf na metodes izpilda zem pr. xyphoideus virzien
pa kreisi un uz augšu 2 - 3 cm dzi i, l dz iek st perikarda dobum .
Evaku eksud tu un skalo perikarda dobumu ar antibiotiku
dumu. Seldingera metode at auj saglab t dren žu 72 stundas.
Konservat vaj rst šan izmanto kortikostero dus, aspir nu,
ibuprof nu, indometac nu. Viegl kos gad jumos paš-izvese ošan s
norit 2-6 ned s.
HRONISKS PERIKARD TS
Hronisku perikard tu nov ro k ak ta eksudat va perikard ta
seku par bu, ja rst šana bijusi nepiln ga vai nov lota. Rezult
perikards sabiez , p rkl jas ar fibr nu un veidojas eksud ta
norobežoti dobumi. Eksud ts turpina secern t, un atk rtotas
perikarda punkcijas vairs nav pilnv rt gas.
Hroniska perikard ta diagnostika nesag gr bas. To
apstiprina anamn ze, p rciestais ak tais eksudat vais process,
tipiska rentgenolo isk un ehokardiogr fisk atrade.
rst šana.
Nepieciešama atv rta perikarda dren ža. Perikardiotomiju
nodrošina ar subksifoid lu vai kreis s puses 4.-5. starpribu pieeju
gar kr šu kaulu. Visefekt metode hroniska perikard ta
gad jum tom r ir subtot la perikardektomija, ko izpilda ar
longitudin lo sternotomiju. Evaku š idrumu, rezec sabiez to
perikardu, san un dren priekš jo videni.
Letalit te pie subtot las perikardektomijas ir minim la.
KONSTRIKT VS PERIKARD TS
Konstrikt vu perikard tu nov ro gad jumos, kad fibrozais
process ar saaugumu veidošanos ierobežo sirds kambaru
diastolisko piepl di. Process parasti ir simetrisks - ab s pus s.
Pag tn tuberkuloze bija noteicošais faktors konstrikt perikard ta
att st . Pašreiz procesam ir nespecifiska etiolo ija, biež k
konstrikt vs perikard ts sastopams p c ak ta eksudat va perikard ta
(idiop tiskas vai v rusa izcelsmes), hroniskas nieru mazsp jas,
reimatiska poliartr ta vai lupus ery-thematosus, traumas vai
rciestas sirds oper cijas. Simptomi att st s 2 ned u l dz 6
nešu laik . Biež k slimo v rieši (2,5 : 1) 20 - 50 gadu vecum .
Nereti saslimst ar b rni un sirmgalvji.
262

Patolo isk anatomija.
Konstrikt va perikard ta gad jum perikards ir izteikti sabiez jis (2-3
cm), sast v no retaudiem, viet m kalcificetiem un p rkaulotiem audiem,
kas saauguši ar sirdi, diafragmu un pariet lo pleiru. Dažk rt p rkaulotie
veidojumi dzi i iestr guši sirds muskulat . Sirds muskulat nov ro
taukaino de ener ciju un audu atrofiju. Vienlaic gi veidojas aknu
pseido-ciroze ar port lo sastr gumu un asc tu.
Patolo isk fiziolo ija.
Hemodinamikas izmai as konstrikt va perikard ta gad jumos
atkar gas no nepiln gas sirds kambaru diastolisk s izplešan s.
Diastoles beig s sirds kameras nesp j uz emt nepieciešamo asi u
daudzumu. Samazin tu diastolisko apjomu kompens tahikardija. Jau
tri pirms distoles beig m izl dzin s spiedieni labaj kambar , labaj
priekškambar un doba-j s v s. Tas noz , ka asi u piepl de
dobaj s v s un labaj priekškambar saglab pietiekošu caurteces
funkciju. Ta u paaugstin ts venozais spiediens, seviš i ieelp , darbojas
kompensators, no k atkar gs distoles beigu spiediens sirds
kambaros.
Kl nika un diagnostika.
Kl nisk aina iest jas pak peniski. Slimnieks s dzas par nesp ku
un aizdusu fiziskas slodzes laik . Agr ni par s asc ts bez perif m
sk m, visos gad jumos ir palielin tas aknas. Nov ro sejas pastozit ti
un cianozi, pastiprin tu ju-gul ro v nu puls ciju.
Viens no konstrikt va perikard ta pamatsimptomiem ir paaugstin ts
venozais spiediens l dz 300-350 mm dens staba, kas liecina par
sastr gumu lielaj asinscirkul cijas lok . Auskult jot sirds to i
nov jin ti. Pus gad jumu protodiasto-lisk f papildus par
patolo isks 3. sirds tonis.
Rakstur gas EKG izmai as: P zobs pagarin ts (virs 0,1 sek),
pacelts un asi kontrast ar pazemin tu QRS kompleksa volt žu
(10.att.).
10.att. EKG pie konstrikt va perikard ta. 1 .standarta un krusu
novad jumos pazemin ta volt ža. Kalibrs 1 mV.
rentgenogramma otraj sl paj poz cija, u
sirpjveida perikarda kalcifik cija.
SIR DS UN PERIKARDA S L I M B A S IRUR IJA
Iev rojama noz me konstrikt va perikard ta diagnostik ir
rentgenolo iskai izmekl šanai. Sirds konfigur cija izmain ta, jo abi
priekškambari ir palielin ti. Perikarda kalcifik ciju, kas lokveid aptver abus
sirds kambarus un kas ir visp rliecinoš kais konstrikt va perikard ta
rentgenolo iskais simptoms, nov ro 25% gad jumu (sk. 11.att.).
Ehokardiogr fijas un datortomogr fijas pielietošana paplašin ja
neinvaz s diagnostikas lomu. 2-D ehokardiogr fi-j ap sirdi v ro bl vu
audu nu un sirds kambaru hipokin zi-ju. Datortomogr fija 80 % gad jumu
preciz perikarda uz-sl ojumus.
irur isk rst šana.
Medikamentoz terapija un da ja perikarda rezekcija ir neefekt va.
sdien s visefekt ir subtot la perikardek-tomija, kuru izdara ar
longitudin s sternotomijas vai divpus s 4.-5. ribstarpas
sternotorakotomijas pieeju. Svar ga oper cijas p ctec ba ir fibrozi kalcin s
kapsulas nodal šana. Perikarda rezekciju uzs k ar kreis kambara priekš jo
sienu, turpina virs aortas un plaušu stumbra saknes, p riet uz labo kambari,
labo priekškambari un dobaj m v m. T da p ctec ba pal dz izvair ties no
lab s sirds puses p rslodzes un plaušu t skas. Atseviš i veida kalcifik tu
ieaugumi miokard netiek ekstirp ti.
Oper ciju rezult ti visum labi. Hospit a letalit te nov rojama 1-3%.
AML sirds un asinsvadu irur ijas kl nik izdar tas 30 subtot las
perikardektomijas bez letalit tes. Tuberkulozes vai septiska iekaisuma
process saist s ar ilgstošu anti-bakteri lu terapiju.
NEOPLASTISKIE PERIKARD TI
s Prim ri perikarda audz ji sastopami reti, ir labdab gas (teratoma,
hemangioma, lipoma, fibroma) vai aundab gas (mezotelioma) en zes.
Metast tiskie procesi n k no plauš m (v riešiem) vai kr ts dziedzera
(sieviet m). Starp specifisk m metast m popul s ir melanoma (70
%), leik mija vai limfoma.
IEDZIMTAS PERIKARDA ANOM LIJAS
Visbiež k v rojams, ka da ji vai tot li nav izveidojies perikards. a
perikards nav izveidojies, 60 % gad jumu nov ro sirds un kreis s plaušas
novietojumu kop dobum . Biež s ir pavadošas sirds, plaušu,
diafragmas vai nieru anom lijas. Interesanti, ka tot ls perikarda tr kums
nerada kl niskas izpausmes. Da ja perikarda defekta gad jumos dažk rt
nov ro sirds lab s austi as iespr dumu vai plaušu infekciju.
PERIKARDA CISTAS
Celomisk s perikarda cistas ir reti sastopamas, aiz em 5-6 % no
kop videnes audz ju skaita. Var b t iedzimtas vai ieg tas en zes.
Perikarda cistu diametrs parasti ir neliels (6-10 cm), kaut aprakst tas ar
gigantiska izm ra cistas. Parasti lokaliz jas labaj ribu diafragm laj le ,
satur dzidru vai dzelten gu eksud tu.
Kl nika un diagnostika.
Trešda gad jumu perikarda cistas ir bezsimptom tiskas, t s konstat
profilaktisk s apskat s. Var par ties spiedošas s pes kr s, elpas
tr kums, klepus, disfagija. Diagnostic galvenok rt rentgenolo isk
izmekl šan (12. att.) vai datortomogr fija (13. att.).
rst šana irur iska - cistas ekstirp cija.
263
 IRUR IJA S I R D S UN P E R I K A R D A S L I M B A S
12. att. Krusu kurvja rentgenogramma priekšas-muguras poz cij .
Redzams perikarda cistas izvelv jums.
13. att. Datortomogramma, Redzama perikarda cista labaj sirds
kont .
SIRDS IEVAINOJUMI
Pirmo reizi penetr joši sirds ievainojumi aprakst ti Smith
papirus ipt 3000 g. pirms m. . Gal ns 2.gadsimt secina, ka
sirds ievainojumi gladiatoriem vairum gad jumu ir fat li. Pret to 16.
gadsimt iebilda Hollerius, bet Morgagni (1691) uzsv ra, ka
noteicoš ir sirds tampon de. Larrev (1829) sekm gi dren ja
perikarda dobumu pacientam ar sirds ievainojumu. Block (1882)
eksperiment sašuva sirds br ci trusim. Tas izsauca v cu irurga
T.BilIroth sp rnoto t zi, ka irurgs, kurš piesk ries sirds br cei,
zaud s savu kol u cie u (1883). Neskatoties uz to, Cappalen
(1885) un Friria (1896) veica divas nesekm gas oper cijas, l dz
Rehn (1896) Frankfurt sekm gi nošuva durtu sirds lab kambara
br ci. Desmit gadus v k Rehn zi oja jau par 124 oper tiem pa-
cientiem un 40 % izvese ošanos, Blalock un Ravich (1942)
aprakst ja konservat vu sirds ievainojumu rst šanas metodi,
pielietojot perikardiocent zi, pret ko iebilst m sdienu irurgi, lietojot
neatliekamu torakotomiju un prim ru sirds šuvi.
Etiolo ija.
Penetr joši sirds ievainojumi visbiež k ir naža durtas vai
šautas br ces. Tos var izrais t ar naglu, dr bju pakaramo, bultu vai
les p ju ievainojumi, pašn bas nol kos iz-
264
mantot s adatas un plastmasas caurules. P s desmitgad s
šauto sirds ievainojumu skaits tuvojas durto ievainojumu skaitam,
bet ir ar aundab ku gaitu, l dz 30 % nov ro prehospit lo letalit ti.
Vairum gad jumu (70-73%) t s ir sadz ves traumas, kur s biež k
cieš v rieši (83%). Let lus rezult tus galvenok rt izraisa:
- sirds vainagart riju boj jumi,
- vair ku sirds kameru vai izol ti kreis priekškambara vai
kreis kambara ievainojumi,
- plaši sirds kameru pl sumi,
- tangencin li sirds kameru nepenetr joši ievainojumi.
Diagnostika un kl nika.
Ikviens pacients ar penetr jošu kr šu kurvja, kakla vai v dera
augšst va ievainojumu ir potenci ls sirds traumatiska boj juma
kandid ts. Kr šu kurvja priekš s sienas ievainojumu gad jumos
55 % pacientu nov ro sirds lab kambara, 20 % -sirds kreis
kambara, 10 % - lab priekškambara un 15 % - ma istr lo art riju
vai dob s v nas boj jumus (P.Svmbas, 1989). T di oti b stami
ir kr šu kurvja sienas ievainojumi gar kr šu kaulu.
Kl niskie simptomi iev rojami atkar gi no ievainojuma veida,
lokaliz cijas un pavadošiem org nu boj jumiem. Galvenok rt
nov ro sirds tampon des un traumatisk šoka par bas.
Atseviš os gad jumos pacienti ar neliel m sirds kambaru br m
neuzr da hemodinamikas novirzes, jo nepast v re la asi ošana, ko
nov rš sirds musku u š iedru nospiedums un br ces kan la
tromboze. Toties sirds priekškambaru boj jumi norit ar iev rojamu
asi ošanu un sekojošu perikarda dobuma tampon di. To pavada
klasiski s i r d s tamp o n d e s s i m p t o m i : hipotensija,
paaugstin ts centr lais venozais spiediens ar kakla v nu pild jumu
un klusi sirds to i (Beck^s tri de).
Rentgenolo isk atradne ak tas tampon des gad jumos
apliecina sirds puls ciju samazin šanos un iev rojamu sirds pa-
lielin jumu š rsizm . EKG biež k nor da sirds iš mijas pa-
bas. Ehokardiogr fija var ieviest skaidr bu, kad ir šaubas par
diagnozi, k ar konstat š idrumu perikarda dobum .
Perikardiocent ze sirds ievainojumu diagnostik ir apšaub ma.
Sirds br ces asinis perikarda dobum tri sarec, t c t s gr ti
ats kt ar tievu adatu, bet liels troak rs ir b stams. Š dos gad jumos
tiec ka ir diagnostika maz-invaz torakoskopisk
videotorakocent .
Sirds tampon di nov ro 80 % naža d rienu un tikai 10-20 %
šautu br u gad jumos. Interesants ir fakts, ka sirds somi as
tampon de 73 % gad jumu veicina izvese ošanos, sal dzinot ar 11
% bez t s (CMoreno, 1986). Tas tieši saist ts ar sirds ievainojuma
veidu vai sirds kambaru boj jumu.
H e m o r g i s k a i s šoks (hipotensija, pazemin ts v nu
spiediens) ir otrs sirds ievainojumu kardin ls simptoms. To izraisa
asi ošana no sirds br ces vairum šautu ievainojumu un tikai 20 %
durtu boj jumu gad jumos. Vienlaic gi ir plašs perikarda boj jums,
un sirds tampon de neiest jas. Šie ievainotie tri noasi o un mirst
dz hospitaliz cijai. Diagnoze tipiskos gad jumos, kad ir penetr joši
kr šu kurvja ievainojumi ar asi ošanu, pazemin tu erme a
temperat ru un ieplakuš m kakla v m, nesag gr bas un
pieprasa neatliekamu pal dz bu. Šajos gad jumos bieži apiet
rentgeno-lo isko izmekl šanu, ehokardiogr fiju vai
perikardiocent zi. Br ces lokaliz cija sirds projekcijas viet vistieš k
nor da uz sirds ievainojuma iesp ju. To apstiprina visp s
dz bas: das un redzamo g ot du b lums, auksti sviedri, elpas
tr kums, pazemin ts arteri lais spiediens, pa trin ts un v ja
pild juma pulss, klusin ti sirds to i, uzbudin jums vai viegli
aptumšota apzi a. Slimnieka izmekl šana un ekstr mas oper cijas
indik cijas j nosaka maksim li tri.
P.Str dina kl niskaj universit tes slimn laik no 1981.
dz 1996.g. nov roj m 108 slimniekus ar penetr jo-šiem sirds
ievainojumiem. Lab sirds kambara ievainojumi
264
 SIRDS UN P E R I K A R D A S L I M B A S IRUR IJA

bija 63,4%, kreis kambara - 22,9%, lab priekškambara -5,3%, s torakotomijas pieeja apgr tina lab priekškambara un lab sirds
kreis priekškambara - 3,8%, bet ma istr lo asinsvadu kambara sienu rev ziju. Atver perikardu un evaku asinis.
(ascend još aorta, plaušu stumbrs, doba v na) ievainojumi - 4,6% Nekontrol jamas asi ošanas gad jum kanul ascen-d jošo aortu
gad jumu. Kop p coper cijas letalit te 6,8%. Literat ras dati un dob s v nas un uzs k m ksl go asinsriti. Asi u autotransf zija
liecina par 8,3-20,3% hospit lo letalit ti (R.Fulton, 1978, no kr šu kurvja un perikarda dobumiem v lama visos gad jumos.
F.Cravvford, 1991). Sekm ga oper cija atkar ga no tr s Sirds br ces piesedz ar pirkstu (skat. 14. att.) un cauršuj ar
medic nisk s pal dz bas un irurgu saska otas r bas. sint tisko šuvju materi lu, v lams ar teflona vai perikarda
palikt iem. Atseviš s situ cij s izmanto tabakmaka šuvi, li
5.tabula. Pavadoši kombin ti org nu ievainojumi. boj s perif s koron s art rijas, proksim lo koron ro art riju
boj jumu gad jumos izveido aortokoron ros šuntus. P c sirds
Boj jumu lokaliz cija Slimnieku skaits
br ces nošušanas izdara t s mugur s sienas rev ziju, lai izsl gtu
Kr šu kurvja ievainojumi penetr jošu boj jumu. Perikardu sl dz ret m mezgla šuv m,
Plaušu ievainojumi 35 atst jot atv rtu t apakš jo da u. Pleiras dobumu r gi dren ,
Kr šu kurvja sienas seviš i pavadošu plaušu boj jumu gad jumos. 5 % sirds
asinsvadu boj jumi 37 ievainojumu gad jumos sirds v rstu u vai starpsienu boj jumu
Kakla ievainojumi rezult izveidojas arteriovenozas fistulas vai intrakardi lie šunti
Trahejas ievainojumi 1
starp priekškambariem, kambariem vai ma istr m art rij m un
m. Šuntu diagnostik pielieto 2-D EHO, sirds katetriz ci-ju un
Bar bas vada ievainojumi 2
AKG. Intrakardiaios kreis s un lab s puses šuntus sl dz ar
Vairogdziedzera ievainojumi 1
sint tisku iel pu, v rstu u fistulu gad jumos izdara v rstu u plastiku
Torakoabdomin lie ievainojumi
vai protez šanu m ksl gaj asinsrit .
Diafragmas boj jumi 7
Aknu boj jumi 4
Ku a boj jumi 2
Aizku a dziedzera boj jumi 1
Kop 90 IEDZIMT S SIRDSKAITES

14. att. Sirds lab kambara br ces nošušanas sh ma

Iedzimto sirdskaišu biežums un dab ga gaita

Iedzimto sirdskaišu skaits ir diezgan liels un piem t 0,7 -1,7 %

jaundzimušo (J.Keith, 1978; D.Fyler, 1980), vid ji t s konstat 0,7-
0,8 % gad jumu. Zin mas ir vair k nek 90 izol tas vai kombin tas
iedzimt s sirdskaites. Biež k sastop kambaru starpsienas defektus
(15-20 %), ma istr lo asinsvadu transpoz ciju (9-15 %), Fallo tetr di
(8-13 %), aortas koarkt -ciju (7,5 %), atv rtu arteri lo vadu (6-7 %),
atrioventrikul kan la paveidus (5 %).
Iedzimto sirdskaišu biežums daž s vecuma grup s ir
main gs. Piem ram, vecum virs 2 ned m vairs nenov ro
jaundzimušos ar plaušu art rijas atr ziju un neskartu starpkambaru
starpsienu, sirds kreis s puses un divviru v rstu a hipopl ziju,
ma istr lo asinsvadu transpoz ciju ar neskartu sirds starpsienu vai
ma istr lo asinsvadu savienojumu utt. 40 % jaundzimušo ar
iedzimt m sirdskait m pirmajos dz ves gados atrodas kritisk
st vokl . Pirmaj dz ves ned mirst 14-22 % no tiem, pirmaj
dz ves m nes - 19-27 %, bet l dz gadam nenodz vo 30-80 %.
Kop mirst ba pirmaj dz ves gad jaundzimušajiem ar iedzimt m
sirdskait m sasniedz 40 % (D.Fyler, 1980).
Saist ar iedzimto sirdskaišu patolo iju un t ko prognozi
s iedala 4 grup s: pirmaj grup - sirdskaites ar labv ko
prognozi (atv rts arteri lais vads, kambaru un priekškambaru
defekti, izol ta plaušu stumbra stenoze), kur m mirst ba pirmaj
dz ves gad nep rsniedz 8-11%; otraj grup - Fallo tetr de un
rst šana.
miokarda saslimšanas (letalit te 24-36%); trešaj grup - aortas
Vairumu penetr jošu sirds ievainojumu nov ro gados jauniem,
koarkt cija un aortas v rstu u stenoze, ma istr lo asinsvadu
veseliem indiv diem. Skaidrs, ka akt va agres va irur isk
transpoz cija, trikuspid v rstu a atr zija, kop js kambaris, kop js
rst šana, tai skait pat intens s terapijas nov rošanas telp s,
atrioventrikul rais kan ls un ma istr lo asinsvadu atiešana no lab
nodrošina izvese ošanos 82 % durtu un 68 % šautu sirds br u
kambara (letalit te 36-52 %). Visbeidzot, ceturtaj grup iedala
gad jumos, bet nereti pacientus nav iesp jams transport t uz
sirds kreis s puses hipopl zijas, plaušu stumbra atr zijas ar neskar-
oper ciju telp m. P coper cijas komplik ciju skaits nav seviš i
tu starpkambaru starpsienu un kop ju arteri lo stumbru, kur
liels. T di nepamatota ir Blalock un Ravitch nogaidoš taktika,
letalit te pirmaj dz ves gad sasniedz 73-97 %.
sirds ievainojumu gad jumos p c perikardiocent zes metodes
Iev rojot jaundzimušo vecumu, pirmaj dz ves ned biež k
aspir jot l dz 100-660 ml asi u no perikarda dobuma,
Neatliekamu oper ciju izdara visp anest zij p c in- sastop kreis sirds kambara hipopl ziju, Fallo tetr di, ma istr lo
tub cijas metodes. Operat pieeja - kreis priekš torako-tomija asinsvadu transpoz ciju, aortas koarkt ciju, plaušu
4.ribstarp vai medi sternotomija. Kreis s priekš -

34 3136

265
 IRUR IJA S I R D S UN P E R I K A R D A S L I M B A S

stumbra atr ziju, bet gada otraj pus - pirm s un otr s grupas vada noz mi antenat asinsrit . C.Cibson apraksta specifisko sistolodiastolisko
sirdskaites. Pat 70 % jaundzimušo ar iedzimt m sirdskait m iet boj troksni (1900), bet pirmo atv rto arteri lo vadu sekm gi sl dza R.Cross (1938).
pirmajos 2 dz ves m nešos, no tiem 50% pirmaj dz ves ned Patolo isk anatomija un hemodinamika. Arteri lais vads atiet no aortas
(M.Engle, 1973; .Keith, 1978). T di z dai iem pirmaj dz ves loka iepret kreisajai zematsl gas art rijai, virz s sl pi uz priekšu un leju un
gad ar neefekt vu medikamentozo terapiju indic ta oper cija. iepl st plaušu stumbra bifurk cij vai kreisaj plaušu art rij . Arteri lajam
Kritisk st vokl esošiem pacientiem nepieciešama etapveid ga vadam ir cilindriska vai konusa forma, garums 10-25 mm, diametrs 5-20 mm.
irur isk pal dz ba. Gad jumos, kad iesp jama pašizvesejošan s Dekstrokardijas gad jumos arteri lais vads iepl st labaj plaušu art rij . Asi u
(nelieli sirds starpsienu defekti, atv rts arteri lais vads), irur isk pl sma arteri laj vad atkar ga no t diametra, spiediena starp bas starp aortu
rst šana ir j atliek. un plaušu art riju un asinsvadu rezistences mazaj un lielaj asinsrites lok ,
sasniedzot l dz 40-75 % no kreis sirds kambara min tes tilpuma. Otraj
kompens cijas stadij plaušu pilnasin ba k st par c loni hipertensijas att st bai
Iedzimto sirdskaišu klasifik cija
dz neatgriezenisk m sklerotisk m izmai m plaušu asinsvados un
hemodinamikas izmai m.
Klasific jot iedzimt s sirdskaites, ir svar gi iev rot anatomisko,
Kl nika. rni ar atv rtu arteri lo vadu atpaliek fiziskaj att st , s dzas
hemodinamisko un kl nisko izmai u sec bu (WO, 1970).
par visp ju nesp ku, elpas tr kumu, sirdsklauv m un s m sirds apvid .
Klasifik cij visizdev k vad ties no hemodinamikas izmai m un Pacienti cieš no apaukst šan s un atk rtoti slimo ar plaušu karsoni. Rakstur gs
anatomisk m izpausm m (Marders, 1957; Krievijas ZA A.Baku eva simptoms ir skaidri saklaus ms sistolodiastolisks "motora" troksnis 2. ribstarp
instit ts, 1982). pa kreisi no kr šu kaula. EKG v rojama sirds kreis s puses da u p rslodze.
I Iedzimt s sirdskaites ar pastiprin tu plaušu asinsriti Rentgenolo iski izmekl jot, sirds kameras bieži palielin tas, ar pastiprin tu
(hipervol mija): plaušu z jumu. EHO var v rot arteri vada kont ru. Diagnozi 95-98 %
A. B s sirdskaites: gad jumu var noteikt ar visp rkl nisk m izmekl šanas metod m. Ta u plaušu
1. Atv rts arteri lais vads. hipertensijas gad jumos un dz ves pirmajos m nešos diagnoze bieži vien
2. Aortopulmon la fistula. apgr tin ta, un nepieciešama sirds katetriz cija vai aortogr fija.
3. Priekškambaru starpsienas atvere. rst šana. Atv rta arteri vada diagnoze ir absol ta indik cija oper cijai.
4. Anom la plaušu v nu dren ža. To izdara, l dz v l nav iest juš s komplik cijas (bakteri ls endokard ts, plaušu
5. Atv rts atrioventrikul rais kan ls. asinsvadu hipertensi-ja, sirds dekompens cija). Operat rst šana parasti
6. Kambaru starpsienas atvere. aprobežojas ar ligat ras metodi vai ar ar arteri vada p rdal šanu, lietojot
B. Cianotisk s sirdskaites, kad no sirds kambariem atiet meh nisko šuv ju (15.att.). P coper -cijas letalit te ir 0-3 %. P.Str dina
kl niskaj universit tes slimn izdar tas 900 arteri vada oper cijas ar 0,6 %
anom li ma istr lie asinsvadi:
letalit ti. Atseviš os gad jumos p c arteri vada li šanas iest jas t
1. Kop js arteri lais stumbrs.
rekanaliz cija, kas nosaka atk rtotas oper cijas indik cijas m ksl gaj asinsrit .
2. Lielo asinsvadu transpoz cija.
Ide ka ir arteri vada p rdal šana (R.Gross, 1944). N.Portsman (1974)
3. Aortas un plaušu stumbru atiešana no lab
ieteica sl gt arteri lo vadu no aortas puses ar sint tisku kor i sirds katetriz cijas
kambara.
veid ar pieeju caur ciskas art riju. Arteri lo vadu jaundzimušiem iesp jams
II Iedzimt s cianotisk s sirdskaites ar pav jin tu plaušu oklud t ar medikamentozi, ar indometac na ievadi: enter li (18-20 % efekts) vai
asinsriti (hipovol mija) un anom lu ma istr lo asinsvadu atie i/v (88-90 % efekts) 0,2 mg/kg 2-3 dien s. Izstr ta minim li invaz va
šanu no sirds kambariem: videoasist joša arteri vada torakoskopiska klip šana (F.Laborde, 1991).
1. Fallo tetr de.
2. Ma istr lo asinsvadu transpoz cija ar plaušu
art rijas stenozi. 15. att. Atv rta arteri vada sl gšana ar meh nisko šuv ju. 1 - aortas loks; 2
III Atrioventrikul ro v rstu u anom lijas: - arteri lais vads; 3 - plaušu stumbrs; 4 -meh niskais šuv js; 5 - n. recurrens.
1. Tr sviru v rstu a atr zija.
2. Ebšteina anom lija.
IV Iedzimt s sirdskaites ar asinsstraumes
nosprostojumiem no kambariem:
1. Plaušu stumbra sašaurin jums.
2. Aortas v rstu a sašaurin jums.
V Aortas loka anom lijas:
1. Aortas koarkt cija.
2. Dubults aortas loks.
3. Ma istr lo asinsvadu cilpas.
VI Sirds vainagart riju anom lijas.
VII Sirds lokaliz cijas anom lijas.

ATV RTS ARTERI LAIS VADS

(Duetus orteriosus opertus)

Atv rts arteri lais vads ir embrion s asinsrites palieka, kas

saglab savienojumu starp aortu un kreiso plaušu art riju. Arteri
vada funkcija praktiski beidzas ar pirmo ieelpu p c dzimšanas,
da ji funkcion 15-20 stundas (K.Prec, 1955). Piln arteri lais
vads sl dzas 2-8 ned s (AChristie, 1930).
Atv rts arteri lais vads ir viena no visbiež k sastopam m
ma istr lo asinsvadu iedzimt m anom lij m; p c patologana-
tomiskiem p jumiem 9,8 % (M.Abbott, 1936), kl nisk s situ cij s
11-20 %. Sieviet m nov ro 2 reizes biež k nek v riešiem.
Pirmais atv rtu arteri lo vadu aprakst jis K.Gal ns m. . 2. gs.
Ilgstoši to nepamatoti saist ja ar Padujas universit tes profesora
Botallo v rdu. W.Harvey (1628) aprakst ja arteri

266
 SIRDS UN P E R I K A R D A S L I M B A S IRUR IJA

AORTOPULMON FISTULA Centr los priekškambaru defektus nov ro 65 %, apakš jos -

(Fistula aortopulmonalis)
Aortopulmon fistula (sinon mi - "aortopulmon ls savienojums" vai
"aortopulmon ls logs") ir reta iedzimta patolo ija, to nov ro 0,2-0,3 %
gad jumu. To pirmais aprakst ja F.EIlioston (1830), bet sekm gu fistulas
li šanu veica R.Cross (1951). H.Shumacker (1957) pirmais izdar ja
aortopulmon loga plastiku ar sint tisku iel pu m ksl asinsrit . Patolog-
anatomiski sastop 5 aortopulmon savienojuma veidus l dz piln gai t s
starpsienas izzušanai.
Kl nika. Kl nisk un auskultat atradne l dz ga atv rtam arteri lam
vadam, ta u sakar ar lielo asi u caurpl di tri veidojas plaušu asinsvadu
hipertensija, izz d trokš a diastoliskais komponents, agr ni iest jas m rena
cianoze. To seviš i nov ro plaša aortopulmon savienojuma gad jumos:
25-30 % b rnu mirst pirmaj dz ves gad . Diagnozes preciz šanai
nepieciešama sirds katetriz cija un aortogr fija.
rst šana. Oper cija iesp jama tikai m ksl s asinsrites apst os ar
aortotomiju un sint tiska iel pa implant ciju. Letalit te sasniedz 27,2 %
(j.Stark, 1985).
PRIEKŠKAMBARU STARPSIENAS ATVERE (Defectus
septi atriorum)
c literat ras datiem, izol ta priekškambaru starpsienas atvere
sastopama 7-7,8 % iedzimto sirdskaišu. Kombin cij ar cit m sirdskait m
priekškambaru starpsienas atvere sastopama 25-40 % gad jumu (R.Bizarro,
1970; ].Waldhausen, 1986).
Pirm s zi as par priekškambaru starpsienas atveri atrodamas Gal na
darbos, bet m tiec ku aprakstu sniedza K.Rokitansky (1875). Pirmo
sekm go oper ciju redzes kontrol m ren hipotermij izdar ja F.Levvis un
M.Taufic (1953), bet m ksl asinsrit - G.Cibon (1954).
Patolo isk anatomija un hemodinamika. Priekškambaru starpsienas
defektus atkar no embrion s izcelsmes iedala prim ros, sekund ros un
kop priekškambar (sk. 16.att.). Sekund rais starpsienas defekts
sastopams 85-98 % no visiem priekškambaru starpsienas defektiem, bet
prim rais ir da ja atrioventrikul ra kan la paveids.
16.att. Priekškambaru starpsienas atveru veidi: 1 - centr lais defekts; 2 -
augš jais mugur jais defekts ar da ju anom lu plaušu v nu dren žu; 3 -
apakš jais defekts; 4 - kop js priekškambaris; 5 - koron rais sinuss.
12 %, augš jos sinus septum defektus - 7,1 %, kop ju
priekškambari - 2,1 %, bet atrioventrikul ra savienojuma formas -
jos gad jumos. Asi u pl sma cauri starpsienas atverei vid ji ir
8-10 l/min. Ilgstoša pastiprin ta asi u pl sma maz asinsrites lok
(1:3) att sta plaušu hipertensiju, izveidojas spiediena gradients starp
labo kambari un plaušu stumbru.
Kl nika. Pacienti atpaliek fiziskaj att st , seviš i b rnu
vecum . Nov ro aizdusu, s pes sirds apvid , b rni bieži
apaukst jas un slimo ar plaušu karsoni. Rentgenolo iski izmekl jot,
sirds š rsizm rs palielin ts, it paši sirds lab s puses da as,
izvelv ts conus pulmonalis loks. Plaušu z jums oti saasin ts.
EKG v rojama lab sirds kambara p rslodze un sirds vad šanas
sist mas izmai as ar Hisa k ša lab s k ji as blok di. EHO v ro
sirds priekškambaru starpsienas š irtni.
Atseviš os gad jumos diagnozes preciz šan seviš a noz me
ir sirds katetriz cijai, kas uzr da asi u oksigen cijas pieaugumu
labaj priekškambar sal dzin jum ar dobaj m v m. Bez tam
sirds zonde nereti iziet cauri starpsienas atverei sirds kreisaj pus .
rst šana. Izv les metode ir starpsienas defekta sl gšana ar
nep rtrauktu šuvi m ksl asinsrit , nereti izmanto perikar-da vai
sint tiska materi la iel pus. Letalit te vid ji ir 2 %. Latvijas sirds un
asinsvadu irur ijas centr izdar tas 470 izol tu priekškambaru
starpsienas defektu oper cijas, oper cijas risks p jos 5 gados - 0
%.
ANOM LA PLAUŠU V NU DREN ŽA
(Anomalous pulmonous venous drainage)
Anom lai plaušu v nu dren žai rakstur ga atseviš u vai visu
plaušu v nu iepl de labaj priekškambar vai liel asinsrites loka
ma istr laj s v s. Parasti t kombin ta ar priekškambaru
starpsienas atveri. Nov ro 0,7-1,6 % gad jumu. Atkar no plaušu
nu iepl des skaita labaj priekškambar vai sist mas
ma istr laj s v s izš ir da ju vai pilnu plaušu v nu dren žu.
Abos gad jumos izdala 4 anom lu plaušu v nu dren žas tipus
(R.Darling, 1957):
1. Suprakardi forma - plaušu v nas iepl st v. anony-ma sin.
vai v. cava sup.
2. Kardi forma - plaušu v nas iepl st labaj priekškambar
vai koron raj sinus .
3. Subkardi forma - plaušu v nas iepl st aknu vai v rtu
s.
4. jauktais tips.

Da ja anom la plaušu v nu dren ža

Anom lu lab s plaušas v nu iepl di augš dobaj v

patologanatomiskas sekcijas gait pirmais konstat ja Winslow
(1739). Sistematiz tu anom lu plaušu v nu iedal jumu izveidoja
R.Darling (1957). Pirmo sekm go va s sirds oper ciju ar
hipotermijas metodi veica F.Levvis (1955).
Patolo isk anatomija. Visbiež k sastop suprakardi -lo tipu
ar anom lu labo plaušu v nu iepl di augš dobaj v .
Priekškambara starpsienas atvere lokaliz jas zem augš s dob s
nas atveres (sinus septum defect). Kreiso plaušu v nu dren žai
rakstur ga papildus iepl de kreisaj augš dobaj v vai v.
anonyma sin. Kardi tipa form s lab s plaušu v nas iepl st labaj
priekškambar vai koron raj sinus (41,3 %). Kazuistiska ir to
iepl de apakš dobaj v tieši virs diafragmas (O.Fiandra,
1961).
Kl nika. To nosaka patolo iska arteriovenoza asi u pl sma
plaušu art rij s, kas iesaista hemodinamiskas un morfolo iskas
novirzes kompensatorus. Kl nisk aina parasti atbilstoša
priekškambara starpsienas defekta ainai. Diagnostik maz k
noz ga ir EHO atradne, bet noteicoši ir sirds katetriz cijas un
AKG dati.
rst šana. Oper cijas indik cijas ir absol tas, l dz gi k

267
 IRUR IJA S I R D S UN P E R I K A R D A S L I M B A S
priekškambaru starpsienas atveres gad jumos. Operat pieeja -
longitudinala sternotomija. M ksl s asinsrites apst os ar
perikarda vai sint tiska materi la iel pa starpniec bu novirza
anom s plaušu v nas no lab priekškambara vai liel m sist mas
m kreisaj priekškambar . Oper ciju letalit te 2-4 %. Latvijas
sirds un asinsvadu irur ijas centr oper ti 40 pacienti,
izvese ojušies 85 %.
Tot la anom la plaušu v nu dren ža
Tot lai anom lai plaušu v nu dren žai rakstur gs piln gs
plaušu v nu un sirds lab s puses savienojums. Plaušu v nu
dren žu nov ro labaj priekškambar , koron raj sinus , augš
vai apakš dobaj v . Pirmais tot lu anom lo v nu dren žu
aprakst jis j.VVilson (1798), bet piln detaliz jis R.Darling (1957).
1956.g. Flevvis un R.Varco izdar ja sekm gu oper ciju m ren
hipotermij , bet .Kirklin to atk rto m ksl gaj asinsrit .
Patolo isk anatomija. Tot lo anom lo plaušu v nu dren žu
sastop 1-4 % iedzimto sirdskaišu gad jumu. Biež k nov ro
suprakardi lo formu ar visu plaušu v nu anom lu kolektoru aiz
kreis priekškambara mugur s sienas, kurš iepl st papildus
kreisaj augš dobaj v , v. ononyma, v. azygos, vertik laj
(40-45 %). Intrakardi forma ar plaušu v nu kolektora iepl di
lab priekškambara dobum vai venoz sinusa atver nov rojama
ret k (25 %). Subkardi lo formu sastopam ba - 20 %, bet jaukto tipu
- 5%.
Kl nika un diagnostika. Kl nisk aina atkar ga no
priekškambaru starpsienas atveres izm riem, hemodinamikas
trauc jumiem un plaušu v nu dren žas anatomisk s formas.
Jaundzimušie, kuriem nav priekškambaru starpsienas atveres vai t
ir oti maza, ir dz votnesp gi, un tos var gl bt tikai neatliekama
starpsienas balonseptostomija. Tipiskos gad jumos nov ro agr nu
cianozi, kas pak peniski mazin s, elpas tr kumu un nogurumu
fizisk s slodzes laik . Objekt vi atz jama kr šu kurvja priekš s
sienas deform cija (sirds kupris) un fizisk s slodzes laik neliela
pu cianoze. Pievienojas distolisks troksnis plaušu stumbra
projekcijas viet . EKG konstat sirds lab s puses hipertrofiju un
rslodzi. Rentge-nolo iski v ro patn ju sirds konfigur ciju -
asto nieka jeb "sniegav ra" formu (H.SnelIen un F.AIbers, 1952).
Šo patn jo sirds konfigur ciju nosaka plaušu v nu kolektora,
paplašin s krani s un augš s dob s v nas siluets. Noteicoša
diagnostik ir sirds katetriz cija un AKG.
rst šana. Oper cijas indik cijas ir absol tas jebkur
vecum . Izstr tas paliat s un radik s oper ciju metodes.
Pirmo p rst v balonseptostomija (VV.Miller, Rashkind, 1967), kas ir
efekt va dz ves pirmajos 3 m nešos.
Radik lo oper ciju tehnika atkar ga no sirdskaites formas. T
iesp jama tikai m ksl asinsrit un dzi as hipoter-mijas apst os.
Suprakardi tipa gad jum venozo kolektoru savieno ar kreiso
priekškambari ekstrakardi li vai ar pieeju caur labo priekškambari
(D.Cooley, 1962). Izveidotais savienojums ir efekt vs, ja atbilst
kreis s atrioventrikul s atveres izm riem. Intrakardi lo formu
korekcija ir daudz vienk rš ka: izveido paplašin tu savienojumu
starp priekškambaru atveri un koron ro sinusu ar starpsienas
plastikas metodi (H.Bahnson, 1958). P coper cijas letalit te
pirmaj dz ves gad sv rst s 13,6 - 35 % robež s.
ATV RTS ATRIOVENTRIKUL RAIS KAN LS
(Communicatio atrioventricularis)
Atv rtam atrioventrikul ram kan lam (sinon mi - endokar-di lo
spilventi u defekts, persist jošs kop jais atrioventrikul rais defekts,
atrioventrikul rais defekts) rakstur gs priekškambaru un kambaru
starpsienu savienojums vienlaic gi ar priekškambaru un kambaru
rstu u anom lij m. Sastop 2-6 % gad jumu.
268
Pirmie anom liju aprakst ja Peacock (1846) un K.Rokitansky
(1875). Sekm gu oper ciju krustot s m ksl s asinsrites apst os
da ja atrioventrikul ra defekta kl nik veica Clillehei (1954). Pilnas
atrioventrikul s formas korekciju Meijo kl nik izdar ja G.Rastelli,
.Kirklin, D.Mc Goon (1966-1972).
Klasifik cija. Atv rta atrioventrikul ra kan la divas pa-
matformas: da js atrioventrikul rs kan ls (prim rs priekškambaru
starpsienas defekts) un pilns jeb kop js atv rts atrioventrikul rs
kan ls. Pirmaj gad jum nov ro savienojumu sirds kamer s tikai
priekškambaru l men ar divviru v rstu a priekš s viras vai tr sviru
rstu a sept s viras š lumu. Otraj grup iedala visus p jos
variantus ar savienojumu priekškambaru un kambaru l men .
Patolo isk anatomija. Form joties atrioventrikul ram
savienojumam, pamatizmai as notiek priekškambaros, kambaru
starpsien s un atrioventrikul ro v rstu u ri os. T s nov ro gan
nepilna, gan pilna atrioventrikul ra kan la gad jum .
Pilnam atrioventrikul ram kan lam izš ir 3 tipus (G.Rastelli,
1966). A tipa gad jum kop mitr un trikuspi-d priekš vira
dal ta kreisaj un labaj da ar separ m hord m, mugur vira
kop ja. B tipa gad jum priekš kop vira ir dal ta labaj un
kreisaj pus , ta u nav piestiprin ta starpsienai, abas priekš s
hordas viras stiprin s pie lab kambara anom las muskulat ras. C
tipa gad jumos priekš vira ir kop ja (nav dal ta) un nav
piestiprin ta starpkambaru sienai. Mugur kop vira dažk rt ar
atseviš m hord m piestiprin ta starpsienai. Da ju atrioventriku-
ro kan lu nov ro 70 %, bet pilnu atrioventrikul ra kan la formu -
30 % gad jumu.
Kl nika un diagnostika. Da ja atrioventrikul ra kan la
gad jum kl nisk aina l dz ga priekškambaru starpsienas atveres
kl nikai. Kl niskie simptomi par s jau agr vecum .
Izklaus ms sistoliskais troksnis uz sirds galotnes, kas spe-
cifisks mitr v rstu a mazsp jai (mitrai cleft). EKG ir rakstur ga
sirds elektrisk s ass novirze pa kreisi, le is no 0 l dz 60 gr diem.
Rentgenolo iski v ro kardiomeg liju, bet EHO konstat mitr
rstu a priekš s viras š lumu.
Atš ir no nepiln s formas, pilna atrioventrikul ra kan la
kl tien simptomi par s pirmaj dz ves gad . Nov ro fizisk s
att st bas aizturi, elpas tr kumu, tahikardiju, l pu cianozi.
Izklaus ms mas vs sistoliskais troksnis uz sirds, vair k III-IV
ribstarp pa kreisi no kr šu kaula, v rojams "sirds kupris".
EKG redzama tipiska sirds elektrisk s ass novirze pa kreisi no
60 l dz 160 gr diem. Rentgenolo iski palielin tas visas sirds
kameras, sirds palielin ta š rsizm . Sirds katetriz ci-jas gait
ro lielu asi u pl smu no kreis s uz labo pusi, plaušu art rijas
hipertensiju. Kreisaj ventrikulogr fij v ro t.s. "zoss kakli a
simptomu", kas atbilst lab kambara izejas traktam.
irur isk rst šana. Da ja atrioventrikul ra kan la
korekcija aprobežojas ar mitr vai trikuspid "cleft" sl gšanu un
starpsienas plastiku ar perikarda vai sint tisk iel pa starpniec bu.
Pilna atrioventrikul ra kan la gad jum nepieciešama pilna kan la
starpsienas inc zija, starpkambaru un priekškambaru starpsienas
protez šana ar perikarda vai sint tisk materi la iel pu (17., 18.
att).
Sl pu atrioventrikul ro kan lu (lab priekškambara un kreis
kambara savienojums) tr sviru v rstu a priekš s viras komis ras
men sl dz ar sint tisku iel pu.
Letalit te da ja atrioventrikul ra kan la gad jum ir 3-5 %, bet
pilnas formas korekcij s - 20-40 %. Latvijas sirds un asinsvadu
irur ijas centr oper ti 100 slimnieki, p coper cijas letalit te pilnas
formas korekcij - 35 %.
268

17. att. Priekškambaru starpsienas i nazi ja s sh ma.
18. att. Pilna atrioventrikul kan la plastikas sh ma.
1 - priekškambaru starpsiena; 2 - priekškambaru starpsienas
iel ps; 3 - divviru v rstulis; 4 - kambaru starpsiena;
5 - kambaru starpsienas iel ps; 6 - tr sviru v rstulis;
7 - koron rais sinuss.
KAMBARU STARPSIENAS ATVERE (Defectus
septi ventriculorum)
Kambaru starpsienas atveri k patst gu nozolo isku sirdskaiti
pirmais apraksta franc zis Roger (1879). Sastop 15-30 % gad jumu,
un t ir visbiež k sastopam sirdskaite.
W.Muller un j.Dammann (1952) sašaurina plaušu stumbru, lai
mazin tu asi u pl smu caur starpsienas atveri. CLillehei pirmais
redzes kontrol sl dz kambaru starpsienas atveri krustot s m ksl s
asinsrites apst os (1954).
Patolo isk anatomija un klasifik cija. iet, ka kambaru
starpsienas atveres klasifik ciju kl sts ir visplaš kais. Popul
m ir R.Anderson un A.Becker (1983) variants, pamatots ar defekta
anatomisko lokaliz ciju un saiti ar sirds vad šanas sist mu.
SIR DS UN P E R I K A R D A S L I M B A S IRUR IJA
Kambaru starpsienai ir 3 l me i: 1) ieejas vai ieteces, 2) trabekul rais
vai muskul rais, un 3) izejas vai atteces.
Atkar no lokaliz cijas izš ir 3 starpkambaru atveres grupas:
1. Perimembranozie defekti (trabekul , ieejas vai ieteces un izejas
vai atteces da ).
2. Subaort lie defekti (atteces da ).
3. Muskul rie defekti (ieejas vai ieteces, trabekul , izejas vai
atteces da ).
Visbiež k sastopami perimembranozie defekti. To mu-gur ,
augš , priekš un da ji apakš mala ir br va no sirds vad šanas
sist mas. Visb stam zona ir apakš s mus-kul s malas sapl de ar
mugur jo fibrozo. Veidojas le is zem sept s viras, da ji piesegts ar to
un hord m, kur caur-iet Hisa k tis (D.Doty, D.McGoon, 1983).
Anatomiski rakstur gi ir starpsienas trabekul s da as muskul rie
defekti. Tie var lokaliz ties jebkur zon , biež k sirds galotnes rajon gar
starpsienas mal jo trabekulu, bieži multipli (''Šveices siera" defekti) un labi
saskat mi no kreis sirds kambara puses.
Hemodinamika. Hemodinamikas trauc jumi izpaužas sirds kameru
savienojum ar daž du spiediena starp bu. Sis-tolisk spiediena norma
kreisaj kambar 4-5 reizes p rsniedz labaj kambar esošo. Asi u pl smu
no kreis s uz labo pusi nosaka vair ki faktori: liel un maz
asinscirkul cijas loka asinsvadu perif s pretest bas starp ba, defekta
izm ri un maz asinsrites loka asinsvadu perif s pretest bas pieaugums
(plaušu asinsvadu hipertensija). Rezult izmain s plaušu asinsvadu
sieni as media prolifer cija, veidojas asinsvadu gultnes sklerotiz cija,
pieaug sistoliskais spiediens labaj kambar un plaušu art rij s,
samazin s asi u pl sma caur kambaru starpsienas atveri, palielin s sirds
izm ri, izl dzin s spiediens abos sirds kambaros, un var par ties
abpus js vai lab s un kreis s puses šunts. To klasiski nov ro
Eizenmenge-ra sindroma gad jum , dažk rt jau agr vecum .
Kl nika un diagnostika. Kl nisk aina atkar ga no defektu izm ra. Ja
defekti ir mazi (< 1 cm) un plaušu asins-pl sma pret sist mas ratio ir 1,5-2
: 1, b rni att st s norm li. Izklaus ms rupjš sistolisks troksnis ar
maksimumu 3.-4. rib-starp pa kreisi no kr šu kaula, ko apstiprina FKG.
Nereti pal-patori atz jama kr šu kurvja priekš s sienas sistoliska
dreb šana, neliels "sirds kupris". Diagnozi apstiprina EHO un sirds
katetriz cijas dati.
Lielu starpsienas defektu gad jum jau 25-30 % jaundzimušo pirmaj
dz ves gad v ro kritisku st vokli. Tas izpaužas ar izteiktu sirds mazsp ju,
elpas tr kumu, biež m respirato-r m saslimšan m un barošan s
trauc jumiem. V ro izteiktu att st bas atpalic bu, "sirds kupri". Palp
palielin tas aknas, atz jama kr šu kurvja sienas dreb šana, izklaus ms
pan-sistolisks troksnis, 2. tonis krasi akcent ts uz plaušu art rijas.
Rentgenolo iski plaušu z jums pastiprin ts l dz gi arteri s
hipertensijas tipam. EKG v rojama abu sirds kambaru un priekškambaru
rslodze. Diagnozi apstiprina EHO un sirds katetriz cijas atrade, nereti
kreis s ventrikulogr fijas dati.
irur isk rst šana. irur isk rst šana var b t pa-liat va vai
radik la. Pirm no t m virz ta uz plaušu stumbra sašaurin šanu ar
manšetes metodi, samazinot asi u pl smu caur kambaru starpsienas
atveri. To izdara pirmaj dz ves gad ; P.Str dina kl nisk s universit tes
slimn cas kl nik izdar tas 80 l dz gas oper cijas ar 20 % letalit ti.
Radik la oper cija izdar ma jebkura vecuma grup ar m ksl s
asinsrites un dzi s hipotermijas metodi. Starpkambaru atveri sl dz ar
atseviš m šuv m vai sint tisku iel pu (19. att.). Kop letalitate ir zem
10 %. Latvijas sirds un asinsvadu irur ijas centr izdar tas 600 radik las
kambaru starpsienas atveres oper cijas. Laika posm no 1980. l dz 1997.
gadam hospit a letalitate pirmaj dz ves gad bija 25 % un virs 3 gadiem
- 0 %.
no
269
 IRUR IJA S I R D S UN P E R I K A R D A S L I M B A S
19. att. Kambaru starpsienas defekta plastika ar sint tisku iel pu. 1 -
augš doba v na; 2 - apakš doba v na; 3 - aortas loks; 4 -
plaušu stumbrs; VSD - kambaru starpsienas defekts.
KOP JS ARTERI LAIS STUMBRS
(Truncus arteriosus communis)
Kop js arteri lais stumbrs atiet no bulbus cordis, nodrošinot
sist mas, plaušu un koron ro asinsriti. Kop jam arteri lam
stumbram ir vienots v rstu a ri is, un plaušu art rijas atiet virs t .
To pirmais aprakst ja Wiison (1798), bet sistematiz tu kop ja
arteri stumbra klasifik ciju ieviesa R.Collett un j.Edvvards (1949).
Nov ro 4,3 % gad jumu (B.Clavvsont, 1944).
Patolo isk anatomija. Izdala 3 kop arteri stumbra
tipus. Pirmais tips: kop js arteri lais stumbrs atrodas virs abiem
sirds kambariem un virs v rstu u gredzena, pa kreisi atiet mas vs
plaušu stumbrs, kas dal s div s plaušu art rij s. Otr tipa gad jum
abas plaušu art rijas ar kop ju atveri iziet no aortas mugur s
sienas.
Treš kop arteri stumbra tipa klasifik ciju papildin juši
R.Van Praagh (1965) un R.Wallace (1969). Aprakst tas treš tipa 4
formas: llia - lab un kreis plaušu art rija atiet no aortas mugur s
sienas; lllb - lab plaušu art rija atiet no aortas mugur s sienas
augšas, bet kreis - paral li ar kop jo arteri lo stumbru; III c - kreis
plaušu art rija atiet no kop stumbra mugur s s nu sienas, lab
plaušu art rija savuk rt no descend još s aortas; III d - kreis
plaušu art rija atiet no kop stumbra t da virs v rstu a, bet lab ir
a. anonyma turpin jums. Daži autori izdala IV tipu ar plaušu art riju
iztr kumu, kas faktiski atbilst Fallo tetr des pseudotruncus tipam.
Visos gad jumos nov ro plašu sirds kambaru starpsienas
atveri.
Kl nika. rni piedzimst kritisk st vokl , 85 % no vi iem mirst
dz ves pirmaj s ned s. To izraisa plaušu un ak ta sirds
mazsp ja. Fiziskas slodzes laik nov ro cianozi un "sirds kupri''.
Diagnostik noteicoša ir EHO, sirds katetriz -cija un AKG.
270
rst šana. Radik lo irur isko korekciju veido tr s etapi: 1)
savienojama likvid šana starp aortu un plaušu art rij m; 2)
kambaru starpsienas atveres plastika; 3) plaušu stumbra
rekonstrukcija ar v rstuli saturošu kondu tu no kseno-noperikarda
vai dakrona prot zes. Pirmo sekm go oper ciju pasaul izdar ja
D.Malm (1973). P coper cijas letalit te vid ji ir 11 - 28,7 %.
LIELO ASINSVADU TRANSPOZ CIjA
(Transpositio aortae et a. pulmonalis)
Pilnu lielo asinsvadu transpoz ciju raksturo sirds kambaru un
arteri lo savienojumu diskordance ar p jo sirds segmentu
konkordanci (R.Anderson, 1981). Citiem v rdiem, aorta atiet no
morfolo iski lab , bet plaušu stumbrs no morfolo iski kreis sirds
kambara, t.L, ma istr lie asinsvadi p rvietoti jeb transpon ti. Pirmie
šo patolo iju konstat juši Steno (1672) un Morgagni (1761), bet
lielo asinsvadu transpoz cijas anatomisko klasifik ciju ieviesis
CRokitansky (1875).
Lielo asinsvadu transpoz cija ir visbiež k sastopam iedzimt
sirdskaite jaundzimušiem ar cianozi un sirds mazsp -ju, nov ro 7 -
15 % iedzimto sirdskaišu gad jumu.
Patolo isk anatomija un klasifik cija. Rakstur ga lielo
asinsvadu transpoz cijas paz me ir aortas un plaušu stumbra
paral ls izvietojums atš ir no krustenisk , kas nov rojams
norm sird . Pie tam div s trešda s gad jumu aorta lokaliz ta
plaušu stumbra priekšpus , bet vien trešda abi asinsvadi
novietoti vien plakn paral li. 60 % gad jumu aorta lokaliz jas pa
labi no plaušu stumbra (D - transpoz cija), bet 40% novietota pa
kreisi no plaušu stumbra (L - transpoz cija). Sirds kameru un
rstu u anatomija visum atbilst normai (R.Van Praagh, 1976;
R.Anderson, 1981). K biež s pavadoš s anom lijas
atz jamas kambaru starpsienas atvere un kreis kambara izejas
trakta stenoze vai subpulmon la stenoze.
Lielo asinsvadu transpoz cija jaundzimušiem auj dz vot tikai
intrakardi lu vai ekstrakardi lu šuntu gad jum (atv rta ov
atvere, priekškambaru starpsienas defekts, kambaru starpsienas
atvere, atv rts arteri lais vads, bronhi s art rijas).
Hemodinamiski ir b tiski atš irt pilnu lielo asinsvadu
transpoz ciju no t.s. kori s transpoz cijas, kad reiz ar lielo
asinsvadu sinistropoz ciju nov ro sirds kambaru inversiju, proti,
priekškambaru un kambaru diskordanci. Asinscirkul cija un
hemodinamika nav trauc ta, ja nav citu pavadošu sirds anom liju.
Kl nisk klasifik cija veidota, sistematiz jot pavadoš s sirds
anom lijas:
i Lielo asinsvadu transpoz cija ar pastiprin tu vai norm lu
plaušu asinsriti:
1. Pavadoša atv rta ov atvere vai priekškambaru
starpsienas defekts (vienk rša pilna transpoz cija).
2. Pavadoša kambaru starpsienas atvere.
3. Pavadošs atv rts arteri lais vads.
II Lielo asinsvadu transpoz cija ar samazin tu plaušu asinsriti:
1. Pavadoša kreis kambara izejas trakta stenoze.
2. Pavadoša kambaru starpsienas atvere ar kreis
kambara izejas trakta vai subpulmon lu stenozi.
Kl nika un diagnostika. Ja nav pavadošu anom liju,
jaundzimušie ar pilnu lielo asinsvadu transpoz ciju mirst pirmaj s
dien s p c dzimšanas. Past vot savienojumam starp lielo un mazo
asinscirkul cijas loku, izteikta cianoze nov rojama jau kopš b rna
dzimšanas, t pieaug, b rnam z žot un kliedzot. Rentgenolo iski
sirds strauji paplašin s un tri sasniedz olveida formu ar šauru lielo
asinsvadu k ti priekšas -muguras poz cij , bet platu - s nu
projekcij s. To pavada sirds mazsp ja, tahikardija un plaušu
pletora. Auskult jot izklaus ms ss sistolisks troksnis, bet sp gs,
ja ir pavadoša kambaru starpsienas atvere. EKG jau pirmaj dz ves
nes
270
 SIR DS UN P E R I K A R D A S L I M B A S IRUR IJA

par s sirds lab kambara hipertrofija. Z dai i turpina atpalikt 21. att. Autoperikarda transplant ta nobeiguma etaps.
fiziskaj att st , pusgada vecum erme a masa nep rsniedz 6 1 - plaušu v nas; 2 - autoperikarda iel ps; 3 - augš doba
kg. Pieaug cianoze, par s "bungv šu pirksti" ar pulkste stikla na; 4 - apakš doba v na; 5 - dobo v nu kaniles.
nagiem. Cianotisk s elpošanas l kmes liecina par pavadošu kreis
kambara izejas trakta stenozi.
Specializ tie izmekl šanas dati pal dz noteikt diagnozi un
preciz sirdskaites ainu. EHO apstiprina transpon s aortas
izvietojumu, kura atiet no lab kambara, un pavadošas starpsienas
anom lijas.
Noteicoš ir sirds katetriz cija un AKG, kuras izpilda no lab
un kreis kambara, izvadot katetru caur sirds starpsienas atver m.
sniedz inform ciju par asi u oksigen cijas apjomu un šunta
raksturu, sist mas un plaušu asinsrites attiec bu, spiediena
gradientu starp ma istr lajiem asinsvadiem un sirds kambariem.
rst šana. Pirmaj dz ves gad mirst 90 % jaundzimušo ar
vienk ršu lielo asinsvadu transpoz ciju. T c nepieciešama
neatliekama paliat va oper cija, lai gl btu jaundzimušos. Paliat va
irur isk iejaukšan s virz ta uz atv rta ov loga paplašin šanu.
W.Rashkind (1966) ieteica starpsienas p rr vumu ar
balonseptostomijas metodi no kreis trija puses, kuru papildin ja
S.Park (1978) ar speci lu skalpeli, kas at va proced ru izdar t
pirmajos 3 dz ves m nešos. irur iska paliat va atrioseptektomija
tika ieteikta agr k (A.BIalock, C.Han-lon, 1950). T s rezult ti
(letalit te 10 - 60%) iev rojami slikt ki nek ar balonseptostomijas
metodi, kas nodrošin ja jaundzimušo izdz vošanu pirmajos 2 - 3
nešos un ilg k.
Kori jošas hemodinamikas oper cijas tehnika virz ta uz
priekškambaru starpsienas rekonstrukciju un p rb di (atrial switch)
c A.Senning (1959) vai VV.Mustard (1964) m ksl s asinsrites
AORTAS UN PLAUŠU STUMBRA DUBULTATIEŠANA NO LAB
un dzi s hipotermijas tehnik .
SIRDS KAMBARA
Ma istr lo asinsvadu un koron ro art riju autotransplan-t ciju,
(Doblout aortae et a. pulmonalis adversus dextr. ventricle)
t.s. arterial switch, pirmais izpild ja atene (1975). Kombin cij ar
kreis kambara izejas trakta stenozi oper cija virz ta, pirmk rt, uz
ir reta iedzimta sirdskaite (1 %), ko pirmais aprakst jis
kambaru starpsienas defekta plastiku, t k uz plaušu stumbra
T.Paecock (1866).
li šanu un kondu ta izveidošanu starp labo plaušu art riju un labo
Patolo isk anatomija. Rakstur ga ar plašu, augsti novietotu
kambari (G.Rastelli, 1969).
starpkambara atveri, virs kura no lab kambara lokaliz jas abi
Att lie oper ciju rezult ti l dz šim nav pietiekoši analiz ti.
ma istr lie asinsvadi, nereti ar plaušu stumbra v rstu a stenozi.
Tuv kie rezult ti starpsienas ov loga paplašin šan dod 10,4 -
Kl nika. Agr ni att st s hemodinamikas trauc jumi, sist mas
20 % letalit ti, bet radik s korekcijas - nedaudz vair k (H.Bender,
hipoks mija un piaušu hipertensija. Asoci joši subpul-mon li
1989; S.Colan, 1988).
izvietota starpkambaru defekta kl tien atg dina Tavssig - Bing
sindromu. Sirdskaite ir it k starpforma starp pilnu lielo asinsvadu
20. att. Priekškambaru starpsienas rekonstrukcija p c Mustar-da transpoz ciju un Falio tetr di.
metodes. Plaši atv rts labais priekškambaris. Punkt l nija nor da rst šana. Pirmajos dz ves m nešos ar plaušu art rijas
autoperikarda iel pa lokaliz ciju. 1 - plaušu v nas; 2 - koron rais stenozi indic ta aortopulmon la anastomoze, bez t s - plaušu
sinuss; 3 - augš doba v na; 4 - apakš doba v na; 5 - dobo stumbra sašaurin šana (J.Stark, 1983). Vecum virs 4 - 5 gadiem
nu kaniles. veic radik lu korekciju m ksl gaj asinsrit , nereti ar kondu ta
starpniec bu (A.Pacifico, 1973). P coper cijas letalit te 22,7 - 31,5
%.

FALLO TETR DE
(Jetrada Fallot)

Fallo tetr dei rakstur gs lab kambara izejas trakta un plaušu

stumbra fibroz gredzena sašaurin jums, arteri konusa novirze
pa kreisi, kambaru starpsienas atvere un lab kambara hipertrofija.
Fallo tetr de ir viena no visbiež k sastopamaj m sirdskait m
(8 - 13 %). 1888.gad Fallot vispus gi apraksta šo sirdskaiti, lai gan
ar iepriekš to fiks juši Stensen (1671), Morgagni (1762) un Hunter
(\784).
Patolo isk anatomija. Fallo tetr des b ba embrio- en tiski
saist ta ar arteri konusa rot ciju pret ji pulkste ja
virzienam, kas t k noteic starpsienas rot cijas nepiln bu un plaša
starpkambara defekta att st bu ar plaušu konusa stenozi. Noteicošie
morfolo iskie ekvivalenti ir starpsienas defekta lokaliz cija un lab
kambara izejas trakta obstrukcijas pak pe.

271
271
 IRUR IJA S I R D S UN P E R I K A R D A S L I M B A S

Starpkambaru defekts parasti ir plašs, subaort las lokaliz cijas 22. att. Fallo tetr des anom lijas sh ma pirms korekcijas. 1 - aortas loks; 2 -
starpsienas perimembranozaj da sasniedzot pat 1,5 plaušu stumbrs; 3 - lab kambara muskul va a sašaurin jums; 4 - sirds
- 3 cm, un piegu tr sviru v rstu a sept lai virai. Aorta parasti kambara starpsienas atvere.
atrodas j teniski virs kambara starpsienas atveres un sa em
asinis k no lab , t ar no kreis kambara. Lab kambara ize
jas trakta obstrukcija parasti ir infundibul ra un/vai valvul ra.
Nov ro ar perif ras plaušu art rijas stenozes, kreis s plaušu
art rijas var pat piln gi neb t (3 %).
Tas nosaka plaušu asinsvadu gultni, intrakardi lo šuntu
(atv rts arteri lais vads), bronhopulmon lo kalater u vai
pulmon s hipertensijas att st bu. Lab kambara izejas trakta
obstrukcija ir noteicoša lab un kreis kambara šunta izveid , ko
pavada cianoze, hipoks mija un hematokr ta pac lums. Pie
samazin tas plaušu stumbra stenozes pak pes nov ro izl dzin tu
bilater lu šuntu. T di sastopamas p rejas formas no b s uz
cianotisko Fallo tetr des variantu. Dažos gad jumos sastopama
piln ga plaušu stumbra atr zija.
Kl nika un diagnostika. Pirm s slim bas paz mes par s
pirmaj s ned s p c piedzimšanas un izpaužas k pieaugoša
cianoze un elpas tr kums. Ar laiku, 2 - 3 gadu vecum , s kas
cianotisk s l kmes. B rni atpaliek fiziskaj att st . Cianoze ir
seviš i stipra sej un ekstremit šu dist laj s da s. Roku un k ju
pirksti ieg st tipisku "bungv šu" formu ar "pulkste stikla" veida
nagiem. Asinsain v rojama poliglo-bulija un policit mija, eritroc tu
skaits sasniedz 6 - 8 milj. 23. att. Fallo tetr des anom lijas sh ma pec korekcijas. 1 -
Auskult jot sistoliskais troksnis dzirdams gar kr šu kaula sint tisks iel ps lab kambara priekš sien .
kreiso pusi, nov jin ts 2.tonis uz plaušu art rijas. EKG v rojamas
sirds lab s puses p rslodzes paz mes un intraventriku-l s
vad šanas kav jums. P rskata rentgenogramm priekšas
- muguras projekcij paplašin ts labais kambaris, rakstur ga
"z baci a" forma. Plaušu z jums nov jin ts.
Seviš a noz me ir EHO, sirds katetriz cijas un AKG datiem.
Visnoteicoš ir angiokardiogr fija. T sniedz tiešu inform ciju par
lab kambara izejas trakta arhitektoniku, plaušu stumbra fibrozo
gredzenu, abu plaušu art riju un t s zaru raksturu.
Angiokardiogrammas j izpilda front , s nu un aksi projekcij ,
lai konstat tu plaušu art riju zaru perif ras stenozes.
rst šana. Konservat terapija ir neefekt va, 25 % z dai u
ar Fallo tetr di mirst pirmaj dz ves gad , 40 % - pirmajos 3 gados,
bet 70 % - l dz 10 gadiem. Z dai iem ar cia-notisk m l km m
oper cijas indik cijas ir absol tas.
Pasaul pirm paliat aortopulmon anastomoze starp labo
zematsl gas un plaušu art riju izveidota ASV Bal-timor (A.BIalock,
H.Taussig, 1944). Turpm kajos gados tika veiktas cita tipa
anastomozes starp sist mas un plaušu art rij m (W.Potts, 1946;
W.Clenn, 1954; H.Schumakcher, 1960; D,Waterston, 1962;
D.Cooley, 1962; A.Castaneda, 1975).
Vienlaic gi izstr tas tiešas lab kambara izejas trakta un atveri; p c tam asinis non k mazaj asinsrites lok pa kambaru starpsienas
plaušu art rijas v rstu u stenozes sl gt s oper cijas (H.Sel-lors, atveri, funkcion jošo arteri lo vadu vai liel m sist mas koiater m (R.Van
R.Brock, 1948). Radik lu Fallo tetr des korekciju krustot asinsrit Praagh, 1971; R.Anderson, 1977). A.Rudolph izdala 3 anom lijas tipus
pirmie pasaul veica amerik i R.Varco un C.Lillehei (1954), bet atkar no pulmon s asinsrites.
piln perf zij ar oksigenatoru .Kirklin (1955). P coper cijas Kl nika. Cianoze nov rojama jau kopš dzimšanas. Kl nisk aina
letalit te 5 - 27 %. identiska k slimniekiem ar Fallo tetr di. Diferenc t iesp jams ar EKG anal zi,
Latvijas sirds un asinsvadu irur ijas centr izdar tas 450 Fallo kura uzr da ievogrammu ar kreis kambara p rslodzi.
tetr des oper cijas. Pirmaj dz ves gad oper ti 120 z dai i rst šana. s sirdskaites sarež s en zes d praktiski ir
(letalit te 22,5 %). iesp jamas tikai paliat s oper cijas. A.Rudolph defin tajam pirmajam tipam
ar nov jin tu plaušu asinsriti iesp jams izveidot aortopulmon lu anastomozi,
TR SVIRU V RSTU A ATR ZIJA bet otrajam un trešajam tipam ar pastiprin tu plaušu asinsriti - sašaurin t
(Atresia v. tricuspidalis) plaušu stumbru. Hemodinamisku kori jošu oper ciju izdar ja F.Fontan un
E.Bandet (1971). Oper cijas gait sl dz priekškambaru starpsienas atveri,
Reta iedzimta anom lija, kas sastopama 1 - 3 % slimnieku ar savieno labo priekškambari un plaušu stumbru ar aort lu homoprot zi,
iedzimtu sirdskaiti (B.Gasul, 1966). Pirmais aprakst ja E.Kreysig apakš s dob s v nas atver implant homov rstuli, lai izsl gtu refluksa
(1817). iesp ju, un beidzot izveido kavapulmon lu savienojumu. Hospit a letalit te
Patolo isk anatomija. Rakstur tr sviru v rstu a c hemodinamisk s korekcijas ir 5 - 20 %.
atr zijas paz me ir savienojuma tr kums starp labo priekškambari
un kambari. Izveidojas apejoša asins cirkul cija no lab
priekškambara uz kreiso caur priekškambara starpsienas

272
272

EBŠTEINA ANOM LIJA
(Ebstein^s anomaly)
Ebšteina anom lija ir reta trikuspid v rstu a iedzimta
sirdskaite, kam rakstur ga v rstu a gredzena un viru novirze lab
kambara dobum ; sastopamas 0,5 - 1 % iedzimto sirdskaišu.
Pirmais aprakst jis Wilheim Ebstein (1864).
Patolo isk anatomija un hemodinamika. Pamat-paz me ir
tr sviru v rstu a novirze lab kambara dobum virzien uz sirds
galotni l dz ieteces un trabekul rai zonai. Tr sviru v rstu a viru
displ zija un to strukt ras vari oti plaši. Parasti novirz ta mugur
un sept vira kop ar to komi-s ru, t s stipri deform tas, pl nas,
hordas sa sin tas un pa-pili rie musku i hipoplastiski. Maz k
izmai u ir priekš vir , kas piestiprin ta fibrozajam gredzenam.
Priekš vira bieži b rveid gi paplašin ta, bet dažk rt t s br
mala piestiprin s lab kambara izejas traktam, izraisot atteces
zonas stenozi. Viru novirzes rezult lab kambara dobums
sadal s 2 zon s: augš liel da a virs nob tr sviru v rstu a
atria-liz jas un kop ar labo priekškambari veido gigantisku izm ru
dobumu. Maz , apakš kambara dobuma da a zem novirz
rstu a ar trabekul ro un izejas traktu funkcion k re ls labais
kambaris. Lab priekškambara siena hipertrof ta, savuk rt
atrializ tais labais kambaris ir ar oti pl nu sienu.
80-85 % gad jumu nov ro pavadošu priekškambaru
starpsienas defektu, 15 - 20 % gad jumu ir pavadoši sirds va-
šanas sist mas ce i, citas anom lijas - 5 % (atv rts arteri lais
vads, A-V kan ls, kop js priekškambaris u.c).
Tr sviru v rstu a viru novirze un displ zija izraisa plaušu
asinsrites defic tu, tr sviru v rstu a mazsp ju un starpsienas atveres
gad jum - šuntu no lab s uz kreiso pusi. Plaušu asinsrites
samazin šan s saist ta ar to, ka funkcion jošais labais kambaris ir
ar nelielu dobumu, maz ks nek norm un ar zemu izdz šanas
frakciju. T pat samazin ta lab kambara dobuma ieteces zona.
Lab priekškambara sistoles laik lab kambara atrializ da a
atrodas diastoles f , sakar ar ko asi u pl sma lab kambara
dist laj kamer tiek aiztur ta, un samazin s priekškambaru
sistoles efekts.
Kl nika un diagnostika. Kl nisk aina atkar ga no tr sviru
rstu a mazsp jas pak pes, lab kambara ieteces un izejas trakta
obstrukcijas, lab kambara atrializ s da as paradoks s
savilkšan s un sirds ritma trauc jumiem lab s un kreis s puses
šunta priekškambaru l men , t c izdala 3 Ebšteina anom lijas
tipus.
I - II tipam rakstur ga jau agr vecum izteikta kl nika ar
cianozi, elpošanas gr m, kardiomeg liju un hepato-meg liju.
Disritmijas, it paši priekškambaru pland šan s un/vai fibril cija,
rojamas katram otrajam ar Ebšteina anom liju slimajam.
Simptomi pieaug 16 - 20 gadu vecum , katram trešajam v ro Wolff
- Parkinson - White sindromu. Par s "sirds kupris" un
"bungv šu pirksti", izklaus ms m ksts sistolisks troksnis, bet,
pieaugot tr sviru v rstu a stenozei, t s projekcijas viet dzirdams
diastolisks troksnis.
Rentgenolo iski izteikta kardiomeg lija ar sirds balonveida
konfigur ciju un šauru lielo asinsvadu k ti. EKG v rojama lab
priekškambara p rslodze (p veida P zobi), Hisa k ša lab s
ji as blok de un priekškambaru un kambaru vad šanas sist mas
trauc jumi. EHO v rojama tr sviru v rstu a lokaliz cija virzien uz
lab kambara galotni, aizkav ta tr sviru v rstu a sl gšan s
sal dzin jum ar mitr lo, pien k deform ts ehosign ls no tnsviru
rstu a vir m, palielin ts lab priekškambara dobums un pl na
lab kambara siena. EHO datus apstiprina DT un
elektromagn tisk s rezonanses r ji.
Sirds katetriz cija un AKC apstiprina gigantisku stipri
paplašin tu lab priekškambara dobumu ar ilgstošu kon-trastvielas
aizturi. Kardin kais AKG simptoms ir divu zonu kontrastpild jums,
starp zon m centr v rojams maz k kontrast ts atrializ tais labais
kambaris.
273
S8R DS UN P E R I K A R D A S L I M B A S IRUR IJA
rst šana. Paliat vas oper cijas (aortopulmon ls šunts,
starp trija starpsienas atveres sl gšana) simptom tiskiem
slimniekiem III - IV NYHA klas ir neefekt vas. Radik lu oper ciju
izdara div di: tr sviru v rstuli protež vai plastiski rekonstru .
Ebšteina anom lijas sakar pirmie pasaul tnsviru v rstuli
protež ja C.Bernard un V.Schrire (1963). Plastisk s rekonstrukt vas
tr sviru v rstu a oper cijas uzs ka S.Hunter (1958), K.Hardy (1964),
bet pilnveidoja G.Danielson (1979). Oper cija virz ta uz atrializ s
lab kambara zonas plik ciju, reduc jot gigantisko labo
priekškambari un sašaurinot tr sviru v rstu a gredzenu. Nedaudz
k A.Carpentier (1988) modific lab kambara atrializ s da as
plik ciju kambara garenisk s ass vertik virzien . P coper cijas
letalit te 7,8 -24,4 % (G.Danielson, 1983; M.Pasque, 1987). Latvijas
sirds un asinsvadu irur ijas centr oper ti 24 slimnieki, letalit te -
16,6 %.
PLAUŠU STUMBRA SAŠAURIN JUMS
(Stenosis a. pulmonalis)
Izol tai plaušu stumbra v rstu u stenozei rakstur gs asinsrites
nosprostojums plaušu stumbra v rstu u l men . Pirmo reizi to
aprakst jis Morgagni (1761). Plaušu stumbra izol tu v rstu a stenozi
nov ro sam bieži - 9,9 - 12 % (B.Gasul, 1966; A.Nadas, 1963),
Patolo isk anatomija. Plaušu stumbra v rstu u stenoze
veidojas komis ru l men , saaugot vir m. Veidojas p rpalikuma
atvere saaugušo viru centr , bet nenov ro lab kambara izejas
trakta obstrukcijas par bas. Plaušu stumbra viru stenozes atveres
garums sv rst s 3 - 10 mm robež s.
Nereti nov ro plaušu stumbra hipopl ziju, bet 4 % gad jumu
pat pilnu plaušu stumbra atr ziju (R.van Praagh, 1976). Plaušu
art riju stenozes iesp jamas ar dist li no plaušu stumbra
(E.Oppenheimer, 1938). Rakstur gi, ka min s sirdskaites pamat
ir intakta kambaru starpsiena, bet var b t pavadoša priekškambaru
starpsienas atvere.
Kl nika. Kl nisk aina atkar ga no v rstu a sašaurin juma
pak pes, kuru iedala 4 stadij s.
Pirm stadija nor da uz spiediena gradientu starp plaušu
stumbru un labo kambari l dz 60 mm Hg staba, otr 61 -100 mm Hg
st., treš p rsniedz 100 mm Hg st., bet ceturt ir dekompens cijas
stadija ar miokarda distrofiju un sirds mazsp ju daž du sistolisko
gradientu ietvaros.
di b rni s dzas par elpas tr kumu, sirdsklauv m, tru
nogurumu. Cianozi parasti nenov ro. Auskult jot dzirdams sp gs
sistolisks troksnis ar epicentru 2.ribstarp pa kreisi no kr šu kaula,
nov jin ts 2. tonis uz plaušu art rijas. EKG v rojama lab sirds
kambara p rslodze. Rentgenolo iski izmekl jot, konstat jams sirds
lab s puses da u paplašin jums, plaušu stumbra izvelv jums,
pav jin ts plaušu z jums. EHO apstiprina iepriekš s
izmekl šanas datus un nosaka stenozes obstrukcijas strukt ru.
Sirds katetriz cijas gait nosaka spiediena gradientu starp labo
kambari un plaušu stumbru. AKG, seviš i s nu projekcij , preciz
stenoz jošo membr nu starp labo kambari un plaušu art rij m, lab
kambara muskulat ras izejas trakta stenozi vai v rstu u
supravalvul ru sašaurin jumu.
rst šana. Absol tas oper cijas indik cijas ir i! - III stadijas
gad jumos, IV stadij t s br žiem ir apšaub mas. Sl gt tipa
valvulotomijas pašreiz zaud jušas s kotn jo noz mi (R.Sellors,
1948; R.Brok, 1948). To aizst j plaušu stumbra v rstu a
balondilat cija, kas j izpilda veikli, ar perfektu tehniku. Radik la
oper cija indic ta, ja spiediena starp ba labaj kambar un plaušu
stumbr p rsniedz 30 mm Hg st. Oper ciju izdara "saus sird ",
izmantojot m ren s hipotermijas vai m ksl s asinsrites metodi.
Pirmais oper ciju normotermij veica R.Varco (1951), ar
hipotermijas metodi H.Svvan (1954),
273
 IRUR IJA S I R D S UN P E R I K A R D A S L I M B A S

bet m ksl asinsrit D.McCoon, j.Kirklin (1958). P coper cijas
letalit te oti sv rst s atkar no sirdskaites tipa - 0,5-51,7 %
(D.Goor, CLillehei, 1975; M.de Leval, 1982).
Latvijas sirds un asinsvadu irur ijas centr oper ti 170
slimnieki (oper cijas letalit te 13,5 %).
24. att. Aortas v rstu a sašaurin juma oper cijas sh ma.
Atv rta ascend još aorta, ar griezn m ieš ej saauguš s viru
komis ras.
1 - aortas v rstu a vira; 2 - grieznes; 3 - ascend još s aortas
spaile.

AORTAS V RSTU A SAŠAURIN JUMS

(Stenosis o. aortae)

Iedzimtu aortas v rstu a stenozi nov ro 3 - 5,5 % gad jumu

(M.Campbell, 1953; A.Nadas, 1972). Pirmie to aprakst juši Boneti
(1700) un Morgagni (1769). Subvalvul ru aortas v rstu u
sašaurin jumu apraksta N.Chevers (1842), bet supra-vaivul ru -
LMencareli (1930).
Patolo isk anatomija. Pamata morfolo iskais substr ts ir
sašaurin jums kreis kambara izejas trakt uz lielo asinsrites loku.
Izš ir subvalvul ro, valvul ro, supravalvul ro un ascend još s
aortas hipopl zijas veidus.
Subvalvul rai jeb idiop tiskai hipertrofiskai subaort lai stenozei
savuk rt izš ir 3 tipus: membranozo, fibromuskul -ro ar fibrozi
muskul ro ri i un dif zi tubul muskul sašaurin juma tipu.
rstu a stenoze veidojas viru deform cijas gait , saaugot
komis m vienai ar otru. Nov ro vienviru, divviru vai tr sviru aortas
rstu u sašaurin juma veidus.
Supravalvul ro stenozi savuk rt iedala divos tipos: lok un
dif (G.Rastelli, 1966). Pie lok s formas veidojas membr nas
tipa sašaurin juma gredzens, bet dif zas formas gad jumos v ro
ascend još s aortas l mena sašaurin jumu daž dos l me os.
Att st s pavadoša kreis kambara hipertrofija bez izmai m aortas
AORTAS KOARKT CIJA
rstu a gredzen .
(Coarctatio aortae)
Kl nika. Aortas v rstu a stenoze aizkav asi u nopl di uz
aortu no kreis sirds kambara. Ja ir izteikta aortas v rstu a stenoze,
Aortas koarkt cija ir iedzimts segment rs descend još s kr šu
jaundzimušo st voklis ir kritisks, veidojas ak ta sirds mazsp ja ar
aortas sl gums kreis zematsl gas kaula art rijas l men . Nov ro
pletoru lielaj un mazaj asinsrites lok un kar-diomeg liju.
izol ti vai kop ar cit m iedzimt m sirdskait m 7,5 % gad jumu
Viegl kos gad jumos zin mu laiku sirds muskulat ras darb ba var
(D.FvIer, 1980). Pirmie aortas koarkt ciju p c autopsijas datiem
t kompens ta, ta u ar laiku par s aizdusa, sirdsklauves un
apraksta Meckel (1750) un Morgagni (1760).
pes sirds apvid , kuras pavada galvass pes, reibonis, bet
Klasifik cija. Izdala 4 aortas koarkt cijas variantus: 1 - izol ta
izteiktas stenozes gad jumos ar bezsama a.
Auskult jot dzirdams sistolisks troksnis ar epicentru 2. aortas koarkt cija; 2 - aortas koarkt cija ar atv rtu arteri lo vadu; 3
ribstarp pa labi no kr šu kaula. Rentgenolo iski izmekl jot, - aortas koarkt cija ar starpkambara atveri; 4 - aortas koarkt cija ar
redzama kreis kambara paplašin šan s un pastiprin ta aortas cit m iedzimt m sirdskait m. Visos variantos to var pavad t
puls cija. EKG v rojama kreis kambara p rslodze. EHO v rstu u koarkt cijas zonas tubul hipo-pl zija.
stenozes gad jum v ro saaugušas un deform tas v rstu u viras, Patolo isk anatomija. Tipiski aortas koarkt ciju nov ro
kuru kust bas ir ierobežotas. Subvalvu-l ras stenozes gad jum kr šu aortas apvid , kur kreiso plaušu art riju un des-cend jošo
ro EHO sign lus no kreis kambara izejas trakta papildus aortu savieno atv rts arteri lais vads vai t saite (ligamentum
strukt m. arteriosum). Iesp jama aortas koarkt cija ar ar cit du lokaliz ciju
Sirds katetriz cija un AKG sniedz tiešus diagnostikas datus dist li no aortas loka l dz pat v dera aortas bifurk cijai.
par v rstu a vai kreis kambara izejas trakta subvalvul ru vai Aortas jais diametrs koarkt cijas zon ne vienm r rada
supravalvul ru trakta stenozi. pareizu priekšstatu par intralumin sašaurin juma pak pi. To var
rst šana. Katrai aortas v rstu a anatomiskai stenozes formai noteikt cirkul ra membr na ar niec gu centr lu atveri vai, pret ji,
ieteikta konkr ta oper cijas metodika. B rniem agr vecum v l izteikts fibrozu audu valn tis, kas veido sašaurin jumu cirkul ri vai
lieto sl gt tipa kreis kambara valvulotomiju, ja v rstu a stenoze ir ekscentriski iepretim arteri vada iekš jai atverei. Palielinoties
kritiska (S.Trinkle, 1978). Re li šodien to aizst j aortas v rstu a vecumam, rakstur ka k st postdukt li, dist li no arteri vada
balonseptostomija ar pieeju caur ciskas art riju (Z.Lababidi, 1983). lokaliz ta koarkt cija ar rakstur gu poststenotisku aortas dilat ciju,
Radik la oper cija iesp jama tikai m ksl asinsrit , bet paplašin m rib-starpu art rij m un ribu uzur cij m, kuras nov ro
dai iem ar kritisku aort v rstu a stenozi - ar ar m ren s parast p rskata rentgenogramm .
hipotermijas metodi. P coper cijas letalit te izol tu aortas v rstu u Anatomiski aortas koarkt cija var b t predukt la (proksim li no
stenozes gad jumos ir 2,8 - 5 %. Dif za tubul subvalvul ra vai atv rt arteri vada), kad to pavada aortas loka hipopl zija
supravalvul ra tipa stenozes gad jumos letalit te sasniedz 15,5 - 48 (infantila tipa koarkt cija) un smagas iedzimtas sirds anom lijas, un
% (J.Vivie, 1981; .Stark, 1980). postdukt la (dist la no atv rta arteri vada), kad ar nov ro
Latvijas sirds un asinsvadu irur ijas centr oper ti 60 b rni un pavadošas anom lijas, to skait pat aortas aneirismu (25. att.).
pusaudži (6,6 % letalit te). Kl nika. Diagnoze pamatojas uz asinsspiediena un pulsa
pild juma diferenci starp augš m un apakš m ekstremit m.

274

274

25. att. Aortas koarkt cijas irur isk anatomija.
1 - aorta, 2 - plaušu art rijas stumbrs, 3 - kreis plaušu
art rija.
Asinsspiediens rok s ir augsts, k s - visai zems, pat gr ti nosak ms. 2. - 3.
ribstarp pa kreisi no kr šu kaula un starp-l psti u apvid dzirdams m reni
stiprs sistolisks troksnis. erme a augšda a var b t pat atl tiski veidota. EKG
rojama kreis sirds kambara p rslodze.
Sirdskaites diagnostika bieži ir apgr tin ta dz ves pirmajos m nešos un
gados, jaundzimušiem bieži tiek nov rota kardiomeg lija un hepatomeg lija.
Divdimensiju EHO liecina par aortas koarkt cijas raksturu. Datortomogr fija
aortas koarkt cijas gad jum ir maz informat va. T c galven informat
slodze j nes intravenozai angiokardiogr fijai vai aortogr fijai.
rst šana. Oper jam optim lais vecums ir pirmsskolas vai skolas periods
(5 - 10) gadi. Savlaic gi neizdarot irur isko korekciju, draud t di sarež jumi k
asinsizpl dums smadzen s, bakteri lais endokard ts vai sirds dekompens cija.
Piln gi rst t aortas koarkt ciju var, vien gi irur iski likvid jot aortas
sašaurin jumu, nodrošinot pilnv rt gu asins pl smu. P jos gados v rojama
translumin la angioplastika aortas koarkt cijas zonas dilat cijai (A.Pellegrino,
1985; C.Mullins, 1994). Radik la oper cijas metode ir sašaurin juma zonas
rezekcija un aortas anastomoze "gals pie gala" (C.Crafoord, C.Nylin, 1944).
R.Cross un C.Hufnagel tai pat gad atk rto šo oper ciju. R.Cross pirmais
aizvieto sašaurin juma zonu ar aortas homogr fu (1951). K.Vosschulte public
pirmos rezult tus par sint tiska iel pa implant ciju koarkt cijas zon p c
istmoplastikas metodes (1957). Sarež tas koarkt cijas zonas, rekoarkt cijas
un/vai pavadošas aneirismas gad jumos izstr ta aortas rezekcija un
aizvietošana ar sint tisku caurules tipa prot zi (C. Morris, M.DeBakey,
M.Crawford, D.Cooley, 1960).
dai u irur isk rst šan izmanto kr šu aortas ma istr lo asinsvadu
plastisk s metodes ar kreiso zematsl -gas art riju (J.VValdhausen, D.Nahrvvold,
1966), t s reimplan-t ciju descend još aort (M.de Ievai, 1983) vai tot lu kr šu
275
SIRDS UN P E R I K A R D A S L I M B A S IRUR IJA
aortas mobiliz ciju l dz diafragmas l menim un tiešu pagarin tu
aortas anastomozi "gals pie gala" kreis s kop s miega un
zematsl gas art rijas l men (LZannini, 1985; M.EIliott, 1987).
coper cijas letalit te sv rst s no 6-20% (M. de ievai, 1983).
Latvijas sirds un asinsvadu irur ijas kl nik oper ti 320 pacienti
(letalit te 7,5%).
IEG TAS SIRDSKAITES
Nedaudz vienk ršot izpratn sirds ir s knis ar sarež tu, v l
neizp tu darb bas un regul cijas meh nismu. T nodrošina asi u
cirkul ciju un vielmai as iesp ju audos.
Vid ji 1 gada laik sirds savelkas 40 miljonus reižu, p r-
kn jot 2500 - 3000 tonnu asi u. Šo milz go nep rtraukto darbu
nodrošina sirds muskulis, bet asi u pl smas virzienu un efektivit ti
nosaka sec ga sirds v rstu u atv ršan s un aizv ršan s.
Respekt vi, sirds v rstu i tikai 1 gada laik veic ap 80 miljonu
ciklisku kust bu. Pie tam, sirds cikla laik daž di v rstu a elementi ir
daž di noslogoti. Pie intraventrikul ra spiediena 120 mm Hg slodze
2
mitr lai virai ir 156 g/cm , bet hor-du piestiprin šan s viet s š
slodze ir 500 - 800 reižu liel ka.
Ar katru sirds kontrakciju padar tais darbs ir kop js rezult ts, ko
nosaka tr s cieši saist ti komponenti:
1. Pirmsslodze (angl. preload).
2. P cslodze (angl. afterload).
3. Kontraktilit te (angl. contractility).
Tie ir stingri j iev ro un j izv rt , analiz jot jebkuru sirds
nepietiekam bas situ ciju, jo tikai tad ir iesp jama pamatota un
efekt va terapija. Daž das dz ves laik ieg tas slim bas var rad t
patolo iskas izmai as sird , kuru efekt vai korekcijai nereti
nepieciešama irur iska iejaukšan s.
SIRDS V RSTU U KAITES
Etiolo ija
Sirds v rstu u makromorfolo iskie boj jumi var izpausties 3
galvenajos veidos, un tie ir:
1) v rstu a nepietiekam ba,
2) atveres sašaurin jums (stenoze),
3) iepriekšmin to kombin cija.
Reimatisms ir viens no galvenajiem v rstu u patolo ijas
lo iem. T das v rstu a kaites k mitr , aort , trikus-pid
stenoze ir saist tas tieši ar šo saslimšanu. P c dažiem datiem, 0,5 -
1% iedz vot ju agr kos gados slimoja ar reimatismu, pie tam 85 %
no tiem veidoj s sirds v rstu u kaites. Sakar ar intern s medic nas
att st bu p laik saslimst ba ar reimatismu mazin s (7 uz 1000
iedz vot jiem), un l dz ar to samazin s ar min to sirsdskaišu
daudzums (ASV ik gadus izdara 46 000 sirds v rstu u oper ciju).
Tom r reimatisms joproj m ir iev rojama probl ma subtropisk un
tropisk klimatisk zon . Š saslimšana ir oti noz ga ar Latvij ,
kur ir biežas un straujas klimatisko apst u mai as un ar t m
saist tas rakstur gas saaukst šan s slim bas.
Infekcijas endokard ts (sinon mi - bakteri lais endokard ts,
septiskais endokard ts) ar ir biežs c lonis v rstu u patolo ijai. Tam
rakstur ga v rstu u destrukcija, viru perfor cija un ve et ciju
veidošan s uz vir m. L dz ar to funkcion li vadošais simptoms ir
viru nepietiekam ba.
Izš ir: N a t v o v rstu u e n d o k a r d t u (NE), kad
iekaisuma process skar iepriekš norm las vai ar iedzimtas vai
ieg tas sirdskaites izmain tu v rstuli.
275
 IRUR IJA S I R D S UN P E R I K A R D A S L I M B A S

c p r o t ž u e n d o k a r d t u (PPE), kad iekaisuma process 2. Sirds v rstu u aizvietošanas oper cijas, kad patolo iski
veidojas p c agr k izdar tas v rstu a protez šanas. Ja tas veidojas izmain to sirds v rstuli oper cijas gait nomaina ar citu. Atkar no
2 m nešu laik p c oper cijas, to sauc par agr nu PPE, ja p c 2 asi u caurpl des izš ir:
nešiem - par v nu PPE. Atkar no kl nisk s gaitas tos iedala • Centr s pl smas v rstu us (1.att.).
subak vai ak form . • Later s pl smas v rstu us (2.att.).
Endokard tu pirmo reizi apraksta Riviere 1646.g. un
D.B.Morgagni 1761.g., t k p ta VV.Osler u.c. T c lonis ir
transitora bakteri mija, kura sakr tošu kombin ciju gad jum izsauc 1. att ls. Centr las pl smas m ksl gais sirds v rstulis.
endokarda boj jumu. B rniem l dz 50 % gad jumu endokard ts
kombin jas ar iedzimtu sirdskaiti. Pieaugušiem tas š
kombin cij ar ir 25 - 35 % gad jumu vai uz reirna-tiski izmain ta
rstu a fona (10 - 15 %).
Bakteri mija re li saist s ar medikamentu parenter lu ievadi,
sakar ar narkom nijas izplat bu p laik pieaug
endokard ta biežums. Š s grupas slimniekiem patolo iskais process
50 - 60 % gad jumu uzsl ojas uz iepriekš veseliem, neizmain tiem
rstu iem (NE). Tiem ir rakstur gs labo sirds da u lokaliz cijas
endokard ts. Biež kais v rstu u endokard ta izsauc js ir
staphylococcus aureus (50 %), ar C-flora pseudomona species,
Escherichia coli, Klebsiella, Enterobacter (15 %), s tes (5 %) u.c.
cprot žu endokard ts veidojas agr ni vai v ni p c v rstu u 2. att ls. Later s pl smas m ksl gais sirds v rstulis.
protez šanas. Agr nie saist s ar mikrobu inv ziju oper cijas laik ,
bet v nie ar transitoru bakteri miju. T s biež kais c lonis ir
staphylococcus epidermidis, un tas savuk rt v rojams 0,5 - 1 % šo
oper ciju.
atceras, ka 15-25 % ir t.s. asi u kult ru negat vie en-
dokard ti, kad atkl t bakteri fo floru neizdodas; m sdien
laboratorijas tehnika to neuzr da tikai 5 % slimnieku.
De enerat vi distrofiskas izmain s saistaudos ar nereti rada
rstu u patolo iju - seviš i v rstu u nepietiekam bu, viru
prolab šanu, aort lu stenozi un trikuspid lu in~ suficienci.
Saistaudu de ener ciju nov ro Marfan, Ehlers-Danlos sindroma,
osteogenesis imperfecta, lupus ervthemoto-sus, miksomatozes u.c.
gad jumos.
Sirds kameru dilat cija, kam ir daž di c lo i, savuk rt rada Centr s pl smas v rstu i ir:
fibrozo gredzenu iestiepšanos ar sekojošu t.s. relat vo v rstu u 1) visi dab s sirds v rstu i,
nepietiekam bu. 2) audu v rstu i,
Traumas - sl gt s vai atkl s - var izsaukt papill ro musku u 3) viru v rstu u prot zes,
disfunkciju, p rr vumu, viru tiešu boj jumu u.tml. 4) divdisku v rstu u prot zes (St.jude MedicaI; Carbo-Medics).
Tiem visiem rakstur gs plašs efekt atv ruma laukums, oti
OPER CIJU VEIDI UN SIRDS V RSTU U AIZVIETOT JI maza nosl dzoš elementa inerce, mazs pl smas spiediena
gradients un maz izteikta asi u pl smas turbulence. Plaši
Sirds v rstu u irur ijas uzdevumi ir sekojoši: lietojam m divdisku prot m (St. ude MedicaI; Carbo M dies)
1) kori t hemodinamiku, izš ir vienu mazo un divas liel s atveres (3. att.).
2) evaku t iekaisuma per kli, ja t ds ir.
rstu u rekonstrukt s oper cijas var izdar t 3 pamat-veidos emot v divdisku v rstu a plašo atv ruma le i un centr lo
atkar no pieejas: pl smu, disku aizv ršan s ir saist ta ar liel ku t.s. "fiziolo isko"
1. Transluminali endokardiali (ar speci lu katetru cauri regurgit ciju nek cita tipa v rstu iem. Tas dažk rt j em v ,
asinsvadu l menam). izv rt jot pecoperacijas auskultat vo un ehokardiogr fijas ainu.
2. "Sl gt s" sirds oper cijas - bez sirds kameru atv ršanas,
bez sirdsdarb bas aptur šanas.
3. "Atkl s" sirds v rstu u rekonstrukcijas, atverot sirds 3. att ls. Sirds v rstu a divdisku prot zes sh ma: a)
kameras un vizu li kontrol jot oper ciju. To izpildi nodrošina maz atvere, b) liel atvere.
ksl asinsrite, daudz ret k - dzi hipotermija.
Atkar no oper cijas veida izš ir divas oper ciju grupas: 1. Sirds
rstu u plastisk s oper cijas, kur s sirds v rstulis tiek saglab ts,
izdarot tikai vajadz go rekonstrukciju un kori jot hemodinamiku. Šo
oper ciju grup iek auj:
- viru eksc zijas,
- iel pu ieš šanu v rstul ,
- papill ro musku u un hordu plastiku,
- komis ru š elšanu,
- kalcija depoz tu evaku ciju.
Šo oper ciju izpilde prasa oti smalku un augstu irur isko
tehniku un oti efekt vu rekonstru to v rstu u funkcijas izv rt jumu
tieši oper cijas gait . To vislab k nodrošina transezofage
ehokardiogr fija.

276
276

4. att ls. Sirds v rstu a diskveida prot zes "fiziolo isk s''
regurgit cijas meh nisms.
Later s pl smas v rstu i ir visas v rstu u prot zes (iz emot
iepriekšmin s St.jude Medical un Carbo M dies). m rakstur ga
liel ka (reiz m liela) asins pl smas turbulence un liel kais asi u
caurpl des spiediena gradients (2. un 4. att.). Pie š s grupas
rstu iem pieder:
• lod tes tipa,
• disku,
• puslod tes tipa v rstu u prot zes. Savuk rt
atkar no aizvietot jv rstu a materi la izš ir:
1) audu v rstu us (biolo iskie v rstu i),
2) meh niskos v rstu us.
Audu v rstu i ir izgatavoti no daž diem biolo iskiem audiem.
Tiem rakstur ga centr la asinspl sma, maza asi u turbulence, laba
hemodinamika, mazs trombotisko komplik ciju risks. To varianti var
t vair ki.
Audu transplant cij j iev ro terminolo ijas precizit te. Ar
dzienu (A) - homotransplant cija - saprot audu (t.sk. v rstu a)
rst šanu indiv diem vienas sugas robež s, bet, protams, ar
daž diem en tisk koda variantiem. (A-1) - autotransplant cija -
ja p rst mais v rstulis ir no paša indiv da audiem, respekt vi, ar
piln gu en tisko identit ti. (A-2) - izotransplan cija ir speci ls
homotransplant cijas variants, kad v rstu i (ar citi audi) tiek
rst ti no en tiski identiska dv a. Respekt vi, no cita indiv da,
bet ar en tiski identiskiem audiem. (A-3) - alotransplant cija - ar
to saprotam jebkuru citu homotransplant cijas variantu, kad sugas
robež s no cita indiv da tiek p rst ts sirds v rstulis, protams, ar
atš ir gu en tisko kodu. Ar j dzienu (B) - kse-notransplant cija
(agr k heterotransplant cija) - saprotam v rstu u p rst šanas
veidu, kad audi tiek emti no citas sugas indiv da.
rstu u autotransplant ti izgatavoti no paša objekta
audiem. Saprotamu iemeslu d vairums audu šiem m iem nav
lietojami. Ar perikards un fascia lata, no kuriem gan var izgatavot
rstuli, autotransplant tu veidošanai nav piem roti, jo t
izgatavošana un funkcijas adekv ts izv rt jums prasa iev rojamu
laiku. Bez tam, zaud jot dab gos barojošos asinsvadus, šie audi
bez speci las ilgtermi a miskas stabiliz cijas tri degrad jas,
zaud savu elasticit ti, un tri iest jas š da v rstu a disfunkcija.
Daži varb ji perspekt vi rezult ti ir ieg ti, lietojot autoperikarda
rstu us ar slaic gu (10 min.) glut raldeh da fiks ciju. Tos izgatavo
pirms piesl gšanas m ksl gajai asinsritei.
lietojams un perspekt vs v rstu u autotransplant cijas
variants j min pulmon lais v rstulis boj aortas v rstu a
aizvietošanai (Ross oper cija). Š oper cija ietver:
1. Pulmon v rstu a eksc ziju neliel cilindr ar pulmo-n lo
art riju.
2. Š da v rstu a implant ciju aortas v rstu u poz cij ar
koron ro art riju rekonstrukciju.
3. Lab kambara izejas trakta rekonstrukciju ar alo-
pulmon lu konserv tu transplant tu.
rstu u autotransplant cijas v sture saist s ar R.Lovver
dz vnieku eksperimentiem Stenfordas universit (ASV)
277
SIRDS UN P E R K A R D A S L I M B A S IRUR IJA
1960.g. Vi š retransplant ja autopulmon lu v rstuli sunim
descendejoša aort un mitr poz cij . 1966.g. CPillsburyun
N.Shumway ar Stenfordas universit eksperiment li aizvietoja
aortas v rstuli ar pulmon v rstu a autotransplant tu. Gadu v k
- 1967.g. - D.Ross du oper ciju izdar ja cilv kam. No t laika to
sauc par Rosa oper ciju. 1994.g. pasaul jau bija izdar ta vair k k
1000 š du oper ciju (Registr/ of the Ross Procedure). s
transplant cijas priekšroc bas:
1. Hemodinamika atbilst nat vam aortas v rstulim.
2. Tai nav trombu veidošan s riska un nav vajadz ga an-
tikoagulantu terapija.
3. V rstulis funkcion bez trokš a.
4. Transplant tais v rstulis ir augsti rezistents pret endo-
kard ta veidošanos.
5. Nav vajadz ga nek da steriliz cija, stabiliz cija vai glab -
šana, un l dz ar to ir nov rsti transplant jamo audu boj jumi.
6. Sakar ar saglab tu (jau pier tu) augšanas potenci lu un
oti augstu iztur bu, š transplant cija ir seviš i piem rota b rniem
un ar jaundzimušiem.
Diemž l Rosa oper cija vienv rstu a slim bu p rv rš nopietn
divv rstu u transplant cijas oper cij .
Sirds v rstu u alotransplant cija! var b t daž di varianti
atkar no audu en tisk s strukt ras.
Sirds v rstu u alotransplant tu p jumi saist s ar C.Lam
eksperiment liem p jumiem 1952.g. Autori sunim kr šu aort
implant ja aortas v rstu a alotransplant tu. P c dažiem gadiem
G.Murray un A.Beal das oper cijas izdar ja kl nik . irur isk
metodika tika pilnveidota, implant jot aortas alo-transplant tus
subkoron ri ar vienrindas šuvi, t.L, daudz fiziolo isk poz cij k
descendejoša aort . To izdar ja C.Duran un A.Gunning 1962.g. un
k att st ja D.Ross un B.Barratt Boves.
kotn ji alotransplant ti no donora (miruša cilv ka) tika
iz emti nesteril veid un pak auti daž m steriliz cijas metod m -
ar formaldeh du, propionlaktonu, etil noks du, gammastarojumu -
un uzglab ti sasald veid - -90°C Šie visi bija t.s. nevit lie
(nedz vie) v rstu i, jo dz votsp s š nas un š iedras bija g jušas
boj . Tas noveda pie š du v rstu u disfunkcijas, nereti ar viru
pl sumiem. Lab kus rezult tus ieguva, steriliz jot v rstu us
antibiotiku š dumos un glab jot + 4 °C temperat . Tom r ar
lielas koncentr cijas antibiotisk s vielas un ilgstoši glab šanas
termi i izsauca alo-transplant tos b tiskas struktur las izmai as.
Pašreiz v rstu u alotransplant tu sagatavošanas krio-
prezerv cijas tehnika izstr ta 1975.g., t nodrošina dz votsp gu
nu saglab šanos transplant , ko pan k, iev rojot sekojošus
pamatnoteikumus:
1. Agr na un sterila v rstu a iz emšana no donora (ne v k k
15 stundas p c n ves).
2. slaic ga (6 st.) transplant tu ekspon šana zemas kon-
centr cijas antibiotiku š dum , ja tos iz em autopsij , vai tikai
noskalošana barojoš antibiotiku š dum , ja iz em no sirds
transplant cijas recipienta sirds.
3. Agr na krioprezerv cija:
a) 1-2 st. p c iz emšanas no sirds transplant cijas slimnieka,
b) 8 - 12, v kais 22 st. p c n ves, izdarot autopsiju.
Krioprezerv cija ietver v rstu a ievietošanu 90 ml aukst
(+ 4 °C) M 199 (š nu kult ras barojoš vide) ar 10 ml krip-rotektoru
- 10 % dimetilsulfoks du (DMSO) - un ievietošanu speci
konteiner , t.s. Fenvvalbag. k šis konteiners tiek ievietots cit
un s kta atv sin šana (sasald šana) speci kamer (-1 °C/min.
dz -40 °C), bet t k turpin ta š idr sl pek a kamer l dz -170 °C.
c 3 ned u r m sero-lo isk m, mikrobiolo isk m un
mikolo isk m anal m v rstulis ir kl niski lietojams. Svar ga un
noz ga ir ar pak peniska (tikai 15 - 20 min. laik ) v rstu a
atkaus šana, lai šis process nerad tu struktur lus boj jumus.
277
 IRUR IJA SIRDS UN P E R I K A R D A S L I M B A S

irur isk aortas alotransplant ta implant cija ir iesp jama 3 7.att ls. Aortas v rstu a alotransplant ta ievietošana subko-
variantos: ron poz cij .
1. Aortas sakni piln gi aizvieto ar transplant tu, ietverot
ar koron ro art riju implant ciju taj (5.att.).
2. Recipienta aortas l men impiant alotransplant ta cilindru
ar koron ro art riju "s ns pie s na" reimplant ciju (6,att),
3. Izgriezta un speci li form ta aloaort v rstu a implant cija
subkoron poz cij (7.att).
Aortas v rstu a alotransplant ti, kuri uzš ti uz speci la nesoš
karkasa, ir lietojami ar mitr un trikuspidala v rtu a

5,att ls. Aortas saknes aizvietošana ar alotransplant ta cilindru.

transplantats

zes:
1) ksenoaort s - veidotas no c kas aortas v rstu a,
2) ksenoperikarda - veidotas no te a perikarda. Pirm s
kl nisk s oper cijas ar ksenoaort m bioprot -
m izdar ja .Binet un A.Carpentier 1965.g. Sakar ar antig -nu
nesader bu nenotiek š du audu biolo iska p rst šana, respekt vi,
transplant cija, bet gan tikai saistaudu karkasa izmantošana p c
antig no paš bu likvid šanas.
Tiem piem t autog niem un alog niem v rstu iem rakstur s
paš bas: laba hemodinamika, centr la asins pl sma, zema
trombogenit te, bet vienlaic gi ir iev rojami paplašin tas to
izgatavošanas kvantitat s iesp jas.
6.att ls. Aortas alotransplant ta ievietošana recipienta aort .

1 Bioprot lietotie citas sugas indiv da audi (perikards, aortas

rstulis u.c.) tiek apstr ti ar misk m viel m - glu-t raldeh du.
rezult praktiski izz d antig s paš bas un kolageno š iedru
aizvietošanai. L dz ar nesoš karkass nostiprin s (starp t m veidojas š rssaites), kam ir oti liela
karkasa implant ciju noz me v rstu a ilgstoš darb . Š di apstr ti audi parasti tiek
di v rstu i da ji zaud form ti (uzš ti) uz speci liem nesošajiem karkasiem (8.att.), kas
alotransplant ta atvieglo š du biopro-t žu implant ciju. Lai ierobežotu v rstu u
Aorta kalcin ciju, tos apstr ar toluid nzilo vai citiem miskiem
s dzek iem.
siena Bioprot zes komerci li ražo daž das firmas: Hancock
priekšroc bas (ksenoaort s), Carpentier-Edwards (ksenoperikarda, kseno-
(hemodinamis- s, aort s), onescu-Shiley (ksenoperikarda, kseno d ra mater), St.
trombotisk s) un kl niski jude Toronto (ksenoaortas), Medtronic (ksenoaort s) u.c.
tiek pielietoti reti. Izgatavojot bioprot zes, tiek emtas v dab aortas
Mitr rstu a rstu a biomeh nisk s un deformat s paš bas. T s ir ar izteiktu
alotransplant ti mitr lai un anizotropismu radi un cirkumferencial virzien (sk. 9.att.).
trikuspid lai poz cijai
Ir svar gi, lai bioprot zin m to imit tu, jo p c
dz šim ir maz pielietoti,
implant cijas ar to saist s ilgstošs funkcijas nodrošin jums.
maz izp ti att lie
rezult ti. Tos pielieto tikai 8.att ls. Sirds v rstu a bioprot form ta uz speci la karkasa.
atseviš as irurgu grupas, seviš i, rst jot infekcijas endokard ta
slimniekus. Diemž l v rstu u alo-transplant tu lietošanu
transplantolo ij oti limit nepietiekams donoru daudzums.
Ksenog nie (heterog nie) audu v rstu i. Ar tiem galvenok rt
saprot daž da tipa bioprot zes. Tie ir audu v rstu i, kas gatavoti no
citas sugas indiv du audiem (c kas, te a, engura u.c). M sdien s
pielietojamas ir 2 veidu biopro-

278
278
 S I R D S UN P E R I K A R D A S L I M B A S IRUR IJA

9.att ls. Dab ga aort v rstu a deformat vo paš bu anizotro-pisms 11.att ls. Sirds v rstu a diska tipa prot ze.
garenisk un š rsvirzien .

12.att ls. Sirds v rstu a asimetriska diska prot ze.

13.att ls. Sirds v rstu a divdisku prot ze.

Bioprot žu nesoš karkasa "k ji as" ir elast gas un sp j deform ties

(ieliekties) centr li un t veid mazina hidrodinamisk sp ka ietekmi uz
bioprot zes komis ru. Vid ji bioprot žu darb ba ilgst 10-15 gadus, p c tam
visbiež k seko š da v rstu a retranspiant cija audu de ener cijas un v r-
stu a disfunkcijas d .
Meh niskie sirds v rstu i. Tie visi ir v rstu u prot zes, kas
izgatavotas no daž diem materi liem (met la, oglek a, silikona, polim riem
u.c).
Pirmo reizi mitr lais v rstulis tika protež ts 1961.g. (A.Starr,
M.Edvvards), aort lais v rstulis 1960.g. (D.Harken).
To komerci li ražotie varianti ir oti daž di. Atkar no v rstu a
(venti a) nosl dzoš elementa veida tos iedala š di:
Lodes tipa prot zes (Starr-Edvvards; Smeloff-Cutter; Braunwald-
Cutter; EJe Bakey-Surgitoo! u.c). Nosl dzošais elements ir lod te, un
parasti š s prot zes ir liela gabar ta, ar lielu lod tes inerci, rakstur gas ar Disks atbr vo v rstu a atveri, pagriežoties le , respekt vi, pace oties
later iu un turbulentu asins pl smu (10.att.). vienai malai. T s ir daudz modern kas un tiek plaši lietotas.
Hemodinamika gan ir turbulenta, bet pl sma tuvojas centr lai. Biež k
10.att ls. Sirds v rstu a lodes tipa prot ze. komerci li ražot s ir Bjork-Shiley, Lillehei-Kaster prot zes. Diska atv rums
var b t daž ds - 70-80 gr di, un tas nosaka hemodinamikas kvalit ti.
c) divdisku prot zes - vissarež s un vismodern s v rstu u
prot zes, kur s nosl dzošo elementu veido divi diski (13.att.). Asins
pl sma ir centr la, un hemodinamisk s paš bas ir oti labas. Šai grupai
pieder St. ude Medical un Carbo-medics sirds v rstu u prot zes.

IEG TO SIRDSKAIŠU VEIDI Mitr

rstu a kaites.

Ar to saprot kreis s atrioventrikul s (mitr s) atveres ieg tu

Diska tipa prot zes (centr s) nosl dzošais elements ir diska form
un atbr vo v rstu a caurteci, pace oties uz augšu. Š s prot zes ir sal dzinoši
mazas, t.s. zemprofila.
m ir 3 varianti: a) simetrisk s centr s, kur m disks pace as
vertik li, nemainot le i. T s ar ir zemprofila, bet pl sma ir later la, tur-
bulenta (sk. 11.att.). Te pieder Beall-Surgitool; Starr-Edvvards Disc,
Cooley-Cutter prot zes.
b) asimetrisk s vai t.s. le a diskveida prot zes. (12.att.).
sašaurin jumu (stenozi) vai v rstu a viru neslegšanos un t funkcijas
mazsp ju (insuficienci).
lo i:
1) reimatisms (v rstu u saistaudu boj jums),
2) infekcijas endokard ts (viru destrukcija ar ve et ciju veidošanos),
3) iš misk sirds slim ba (papill ro musku u boj jumi),
4) miksomatoza de ener cija (viru prolab šana, hordu rupt ra),

279
279
 IRUR IJA S I R D S UN P E R I K A R D A S L I M B A S

5) citas t.s. de enerat s saistaudu saslimšanas (idiop -tiska Nosakot indik cijas oper cijai, svar gi vad ties ar no NYHA
fibroz gredzena kalcifik cija; Marfana, Ehler-Danlos sindromi, kas funkcion m klas m. Parasti NYHA I un II funkcion laj klas ar
rada anul ru dilat ciju un hordu pagarin šanos; sarkoidoze; norm lu kreis kambara funkciju lab ki rezult ti ir, rst jot
kardiomiop tija u.c). konservat vi. Tom r NYHA II klas (minim li sim-ptom tiskiem
slimniekiem, bet ar skaidru kreis kambara disfunkciju) ir indik cijas
Patofiziolo ija. irur iskai v rstu a korekcijai. NYHA III un IV klases slimnieki
Mitr stenoze rada noz gas asins cirkul cijas izmai as nep rprotami ir irur isk s rst šanas kandid ti.
plaušu asinsrit - pulmon lu hipertensiju un lab sirds kambara 1.tabula. Relat vas indik cijas mitr s sirdskaites irur iskai
darb bas trauc jumus. T s c lonis gandr z vienm r ir reimatiskais rst šanai.
iekaisuma process. S kotn ji pulmon hiper-tensija ir saist ta ar
reflektoru plaušu arteriolu konstrikciju sakar ar kreis trija Mitr stenoze un v rstu a nepietiekam ba
iestiepšanos un š idruma aizturi plauš s (interstici lu t sku) un ar 1. Simptom tiska NYHA II (ar III un IV) funkcion klase.
ar spiediena palielin šanos kreisaj trij . Šaj stadij p c kaites 2. Sist mas emboliz cijas epizodes.
savlaic gas korekcijas spiediens plaušu art rijas sist var 3. Asins atkr pošana.
normaliz ties. T slim bas att st pulmon lo hipertensiju jau 4. Puimon la hipertensija.
nosaka organiskas, neatgriezeniskas izmai as arteriol s - to sienas 5. Sirds lab s puses nepietiekam ba (v jums).
hiperpi zija un l -mena obliter cija. Mitr stenoze ar izteiktu 6. Endokard ts.
pulmon lu hipertensiju rada lab kambara v jumu, kas izpaužas ar 7. triju fibril cija.
perif -ru t sku, hepatomeg liju, asc tu un var lo iski kombin ties ar
2
trikuspid iu regurgit ciju. Mitr stenoze - mitr atvere < 2 cm .
Citi subjekt vie un objekt vie simptomi - tra nogurdin -m ba,
elpas tr kums, asins atkr pošana, triju fibril cija, trombemboliju Mitr nepietiekam ba (regurgit cija).
varianti, rakstur auskultat atrade u.c. -ir labi zin mi un 1. Kreis kambara disfunkcija.
detaliz k netiks iztirz ti. 2. Samazin ta izsviedes frakcija.
2
Mitr s regurgit cijas simptomus liel m nosaka tas, cik 3. Beigu sistoiiskais kreis kambara tilpums > 30-40 mi/m
ak ti un strauji veidojas viru nepietiekam ba. Ak tas saslimšanas 4. Beigu sistoiiskais kreis kambara diametrs > 40-50 mm.
gad jumos (hordu rupt ra, viru destrukcija en-dokard ta un papill ro
musku u rupt ra infarkta gad jum ) rakstur ga puimon la Oper ciju metodika.
hipertensija un no t s izrietoš s sekas (t ska, sirds lab s puses Mitr s sirdskaites irur iska korekcija ir iesp jama 3 va-
jums). Šajos gad jumos kreis trija izm ri v l saglab jas riantos, t.L:
norm li. 1) v rstu a plastiska rekonstrukcija (v rstu a izlabošana),
2) v rstu a aizvietošana,
Indik cijas oper cijai. 3) transvaz la (translumin ia) dilat cija ar balonkatetru. oti
Mitr s t e n o z e . Agr kie nov rojumi ir vuši noteikt reti pielietota metode.
t.s. dab go slim bas gaitu slimniekiem ar šo sirdskaiti. Sirdskaite Plastiskai rekonstrukcijai ir vair kas iesp jas:
par s vid ji 10 gadus p c ak ta reimatisma pirm uzliesmojuma, 1. " S l g t a " mitr komisurotomija
bet n košajos 5 - 10 gados t progres no NYHA II funkcion s slimniekiem ar mitr lu stenozi. Oper cijas b ba ir mitr s
klases uz IV klasi. atveres paplašin šana, t atvieglojot asins caurpl smu. Pieeju
Visum ir akcept ts, ka asimptom tiskus slimniekus ar mitr lo sirdij parasti nodrošina kreis , ret k lab torakotomija. Ope
stenozi irur iskai rst šanai nepak auj. T pat ar gados veci cijas laik sirds darb ba saglab jas un korekcija norit bez
slimnieki ar viegli vai vid ji izteiktu stenozi b tu rst jami ar tiešas vizu las kontroles, parasti digit kontrol . To pirmo
konservat m metod m. reizi izdar ja 1923.g. Elliott Cutler Boston (ASV), ar speci lu
Formul jot indik cijas oper cijai, svar ga noz me ir mitr s instrumentu (tenotomu un kardiovalvuiotomu), kuru ievad ja
atveres laukuma noteikšanai (sirds katetriz cij vai eho- caur kreis kambara galotni, izgriežot gabali u no v rstu a
2
kardiogr fij ). Pieauguša cilv ka mitr lajai atverei j t 4-6 cm . malas.
2
Atveri l dz 2 cm uzskata par vieglu stenozi. Vid ji izteikta stenoze ir
2 2 1925.g. Henry S. Souttar London ieviesa citu metodi -
2 - 1 cm , bet 1 cm un maz k ir smaga (izteikta, kritiska) stenoze.
paplašin ja mitr lo atveri digit li (ar pirkstu), ievadot pirkstu caur
Kopum izv rt jot indik cijas, j em v gan mitr s atveres
kreiso sirds austi u.
anatomija, gan slimnieka kl niskais st voklis (skat. 1.tabulu). oti
1944.g. C.Bailev Filadelfij (ASV) ievieš speci lu valvula-tomu,
noz gs faktors ir dati vai aizdomas par kreis trija trombozi.
kuru piestiprina pirkstam. CDubost (1954.g.) s k lietot dilatatoru,
Mitr regurgit cija. Oper cijas indik ciju
kuru ievada transventrikui ri. Šo metodi lietoja ilgi, praktiski l dz
formul šana slimniekam ar mitr lu insuficienci ir sarež ka, emot
su dien m.
variablo regurgit cijas etiolo iju. Piem ram, infekcijas
Tom r "sl gt s" metodes ne va adekv ti izv rt t oper cijas
endokard ta un ak tas iš miskas mitr s regurgit cijas gad jum
apjomu un kvalit ti oper cijas laik , un šodien vairs praktiski netiek
indik cijas ir visai noteiktas un skaidras, bet hroniskas mitr s
lietotas.
regurgit cijas simptomi sakar ar reimatismu vai mikso du v rstu a
2. " A t k l t a " m i t r k o m i s u r o t o m i j a . T ir
de ener ciju att st s ilg laik . Prognostiski oti svar gi pareizi
izv rt t kreis kambara funkcion lo st vokli, lai noteiktu optim lo mitr s atveres paplašin šana redzes kontrol . As ce tiek
oper cijas laiku. Liela noz me tiek piev rsta beigu sistoliskam rdal tas saauguš s mitr v rstu a komis ras. Oper cija notiek
tilpumam vai diametram. Pacientiem, kuriem beigu sistoiiskais ksl s asinsrites apst os, kad sirdsdarb ba ir aptur ta.
tilpums (end-svs-tolic volume) maz ks par 30 ml/m vai beigu
2 Mitr lajam v rstulim piek st caur kreiso priekškambari, Pirm
sistoiiskais diametrs < 40 mm, p c oper cijas kreis kambara "atkl " mitr komisurotomija tika izdar ta 1956.gad (Wlillehei).
darb ba parasti ir norm la. Iev rojami palielin ts beigu sistoiiskais 3. Mitr v rstu a p l a s t i s k s r e k o n s t r u k c i j a s
2
tilpums - vair k k 90 mi/m (diametrs > 50 mm) diemž l saist s ar norit vizu kontrol un t s izdara m ksl s asinsrites apst os.
kreis kambara funkcijas neatgriezeniskiem trauc jumiem un lo iski s pielietojamas gan mitr s atveres stenozes, gan mitr
paaugstin tu mirst bu. rstu a nepietiekam bas gad jumos. Šeit \r daudzveid gas iesp jas:
papill ro musku u š elšana, hordu sa sin šana,

280

280

hordu saš šana, viru sektor la rezekcija, fibroz gredzena sa-
šaurin šana ar speci lu ri i (Carpentier ring) u.c. T k š
oper ciju grupa pieder t.s. org nus saudz jošai, tai ir iev rojamas
priekšroc bas. Tom r to izpildi dažk rt limit oti izteiktas izmai as
rstul (kalcinoze, fibroze, iekaisumi, ve et cija u.c). Š du
oper ciju efektivit te (korekcijas adekv tums) prec zi j nov rt t t
oper cijas laik - vislab k ar trans-ezofage lo ehokardiogr fijas
metodi. Konstat jot rekonstrukcijas nepiln bas, ir t ja iesp ja t s
izlabot. Boj v rstu a aizvietošana.
Ja nav iesp jama boj mitr v rstu a rekonstrukcija, tad to
var aizvietot. Iesp jas ir divas:
1) aizvietot ar bioprot zi,
2) aizvietot ar meh nisko prot zi.
Bioprot m ir zem ks trombemboliju risks, bet meh niski t s
ir maz k iztur gas un m sdien s darbojas 10-15 gadus. P c š laika
s visbiež k ir j nomaina. Meh nisk m prot m (lod tes tipa,
diska, divdisku) rakstur ga augsta meh nisk stipr ba (> 20 gadi),
bet liel ks trombembolisko komplik ciju risks. T visiem
slimniekiem p c mitr v rstu a protez šanas noteikti j ordin
antikoagulanti, kontrol jot INR (International Normalized Ratio) un
uzturot to 2,5 -3,5 robež s. Zem ku antikoagul cijas l meni (INR
1,3 - 1,5) varb t var reiz m pie aut, ja pielietota St. ude rstu u pro-
ze (norma 1,0).
rstu a protez šanas oper cija norit m ksl s asinsrites
apst os, apturot sirdsdarb bu un pielietojot kardiopl iju.
Mitr lajam v rstulim piek st ar kreis s atriotomijas pieeju vai caur
labo triju š ot triju starpsienu. P c v rstu a izgriešanas 1-2 mm
att lum no fibroz gredzena (b stama ir atrioventrikul s rievas
dehermetiz cija), to cauršuj ar atseviš m (10 - 16) U veida šuv m.
s šuves turpinot t k cauri prot zes gredzenam, v rstuli implant
un iesien atrioven-trikul poz cij . Iesp jama ar nep rtrauktas
apvijošas šuves metode, parasti pielietojot polipropil na šuvju
materi lu. T oper cijas gait atjauno (sašuj) sirds kameru
sienas, r gi atgaiso sirds kameras un atjauno sirds darb bu. To
stabiliz un p rtrauc m ksl go asinsriti. Ir zin mi ar m in jumi
protež t v rstuli dzi s hipotermijas apst os bez m ksl s
asinsrites.
Perspekt vi n kotnei š iet mekl jumi protež t v rstuli ar
transtorakalo videoasistejošo irur ijas metodi. Pašreiz metode ir
sarež ta un d rga un saglab kl niska eksperimenta raksturu.
Oper cijas rezult ti c protez šanas ir oti atkar gi no
pirmsoper cijas st vok a. Atbilstoši STS (Society of Thora-cic
Surgeons National Cardiac Surgery Database) 1993.g. datiem, kas
apkopo 345 000 oper cijas ASV, k nopietni to riska faktori tiek
min ti:
1. Nestabila stenokardija (letalit te 11,56 %).
2. P rciests miokarda infarkts, p c kura v l nav pag jusi 21
diena (letalit te 21,43 %).
3. P rciesta mitr v rstu a nepietiekam ba, p c kuras nav
pag jusi 21 diena (letalit te 11,9 %).
4. Kardiomeg lija (letalit te 3,28 %).
5. Diab ts (letalit te 8,54 %).
6. Hipertensija (letalit te 6,52 %).
7. Nieru mazsp ja (letalit te 14,48 %).
8. Agr k bijusi CABG (aortokoron ra šunt šana)
oper cija (letalit te 11,7 %).
9. Agr k bijušas citas sirds oper cijas (letalit te 11,27 %).
10. Inotrop stimul cija (letalit te 15,54 %).
11. NYHA IV klase (letalit te 10 %).
12. Ak ta oper cija (letalit te 14,46 %).
Kop letalit te p c mitr v rstu a protez šanas ASV ir 8-10
%. Tikai savlaic gi (!) izdar ta oper cija ir garants labiem rezult tiem
tuv un t period .
Latvij uzkr ta pieredze vair k k 900 mitr lo v rstu u
protez šanas oper cij s.
l
3o ?!3h
SIRDS UN P E R I K A R D A S L I M B A S IRUR IJA
Att lo rezult tu anal ze par da, ka 5 gadu dz vildze p c
izol tas mitr v rstu a protez šanas ir 80 %, bet 10 gadu dz vildze
- no 50 l dz 87 %. Ja mitr v rstu a protez šana ir kombin ta ar
miokarda revaskulariz ciju, tad t kie 5 un 10 gadu ilgdz ves
ji attiec gi ir 66 un 31 %.
Riska faktori p coper cijas period .
1) Bioprot žu disfunkcija sakar ar biolo isko audu
struktur liem boj jumiem ir nopietns riska faktors. Sasniegumi
šo prot žu izgatavošan (c kas ksenoaort lo v rstu u pielieto
šana, zema spiediena fiks cija, antimineraliz cijas rež ma iev
rošana) auj nodrošin t labu funkciju 10 - 15 gadus. 10 gadus
bez disfunkcijas darbojas 60-78 % ksenoaort lo bioprot žu un
tikai 44 % ksenoperikardi lo bioprot žu. Disfunkcija seviš i
pieaug p c 14 gadu ilgas darb bas. Tikai 27-43 % slimnieku
šai laik v l iztiek bez v rstu a replant cijas.
Galven izv rt šanas metode ir ehokardiogr fija.
2) Trombohemor isk s komplik cijas slimniekiem
c meh nisko v rstu u implant cijas ir pašas b tisk s. To ris
ku palielina triju fibril cija, liels kreisais trijs, stenoz joša mit
prot ze, kreis kambara disfunkcija. Trombembolisk s
komplik cijas 10 gadu laik ir 77-87 % slimnieku, kuriem im
plant tas agr s paaudzes v rstu u prot zes. Trombotisko
komplik ciju risks ir 1,6-2,9 % uz 1 pacienta gadu. Lod tes tipa
mitr v rstu a prot m (Starr-Edvvards) šie r ji ar ir b tis
ki, un 10 gadi bez trombembolisk m komplik cij m ir tikai 55%
pacientu, bet komplik ciju risks ir 3,1% uz 1 pacienta gadu.
Ar antikoagulantu rad to hemor isko komplik ciju daudzums
vid ji ir 0,18-0,22 epizodes uz 1 pacienta gadu. T s ir sakar ar šo
prepar tu p rdoz šanu.
rstu a trombozei (atš irt no trombembolisk m komplik cij m)
visbiež k ir katastrof las sekas, jo trauc ta asins caurtece pa
prot zi. Visbiež k t saist s ar nepareizu antikoagulantu
pielietošanu, reiz m to atcelšanu kaut k du k dainu apsv rumu
. jaun tipa sirds v rstu u prot m trombembolisko
komplik ciju risks ir iev rojami zem ks. Bjork-Shiley rstu u
trombozes risks ir 0,28 % uz 1 pacienta gadu, bet St. ude,
Carbomedics rstu iem tas ir 0,09-0,3 % uz 1 pacienta gadu.
3) Paraprot zes (paravalvul ra) fistula ir specifiska
komplik cija, kas atkar ga no irur isk m un tehnisk m probl m
un noteiktiem pacienta riska faktoriem: v rstu a kalcinozes, v rstu u
endokard ta, p cprot žu endokard ta. To nov ro 0,3 % uz 1
pacienta gadu. Nereti š da fistula ir par c loni hemol zei, pat
hemol tiskai an mijai vai nopietniem hemodinamikas trauc jumiem.
4) Prot žu endokard ts. Tas var b t agr ns (l dz 2 m nešiem
c oper cijas) un v ns (att st s v k k 2 m nešus p c
oper cijas, reiz m pat p c vair kiem gadiem). Agr nie endokard ti
parasti saist ti ar aseptikas nepiln m oper cijas gait , bet v
lonis ir t.s. transitor s bakteri mi-jas. T slimniekiem, kuriem ir
izdar ta v rstu a protez šana un paredzama iesp jama bakteri mija
(saaukst šan s slim bas, oper cijas, zobu ekstrakcija, intrauter no
spir u iz emšana, invaz vas izmekl šanas metodes, i/v katetri
u.tt.), profilaktiski j lieto antibiotisk s vielas. P cprot žu
endokard tus 10 gadu laik nov ro l dz 10 % slimnieku.
AORTAS V RSTU U KAITES
Ieg s aortas v rstu a kaites, t pat k mitr s, iedala 2 grup s:
1) aortas atveres stenoze,
2) aortas v rstu a nepietiekam ba.
Aortas atveres stenoze (As).
princip ir kreis kambara izejas trakta sašaurin šan s,
kura atkar no sašaurin juma lokaliz cijas var b t:
a) subvalvul ra,
b) valvul ra,
c) supravalvul ra.
281
 IRUR IJA S I R D S UN P E R I K A R D A S L I M B A S
Pieaugušiem cilv kiem k ieg ta kaite parasti ir t.s. val-vul
aortas stenoze. P c etiolo ijas izš ir:
1) reimatisko kaiti,
2) nereimatisko kaiti.
R e i m a t i s k u aortas v rstu u kaiti nov ro 30-40% oper to
slimnieku. V rstu a viras ir sabiez tas un edematozas, un
mikroskopiski var atrast iekaisuma š nu infiltr ciju. Progres još
fibroze un kalcinoze deform v rstuli. Nereti reimatiska aortas
rstu a kaite asoci jas ar mitr lu patolo iju.
N e r e i m a t i s k a i aortas atveres stenozei ir 2 veidi:
• iedzimta (2/3 no vis m),
• de enerat va.
Iedzimt As bieži ir k bikuspid ls aortas v rstulis, ko
nov ro 0,9-2 % no visp s popul cijas un 54 % no visiem
slimniekiem, kas jaun ki par 15 gadiem. Uz š da iedzimta fona
viegli veidojas stenoze.
D e e n e r a t v a As (sinon mi: senil , idiop tisk kal-
cifik cija, aterosklerotisk As) ir ar izteiktu kalcifik ciju vis s vir s,
parasti neietverot komis ras.
As nereti kombin jas ar aort lu regurgit ciju, kas hemo-
dinamikas trauc jumus padara nopietn kus.
2 2
N o r m l a aortas atvere ir 2,5-3,5 cm , a As ir 1 cm ,
pacienti parasti ir simptom tiski - t ir izteikta stenoze, bet atvere <
2
0,7 cm tiek trakt ta k kritiska. As izsauc kreis kambara
muskulat ras hipertrofiju (2-3 reizes pieaug kreis kambara masa).
As rada transvalvul ru sistolisk spiediena gradientu, izteiktai
stenozei tas ir pat 90 - 180 mm Hg. T k kreis kambara
kompens cijas sp jas ir iev rojamas, kl niski ilgstošs var b t
latentais periods, kad, neskatoties uz izteiktu As, nav atbilstošas
subjekt s simptom tikas. Diemž l p c kl nisko simptomu
par šan s slim bas gaita pie em aundab gu raksturu: 20 %
slimnieku draud p kš a n ve, un 50 % iet boj 2 gadu laik .
Indik cijas op er c ijai:
1) simptom tiski slimnieki (syncope - sama as zudumi,
angina pectoris, progres jošs sirds v jums), kuriem ir As;
2
2) asimptom tiski slimnieki ar kritisku (< 0,7 cm ) vai izteiktu
2
As (0,8-1,0 cm ).
Aortas v rstu u insuficience jeb aort la regurgit -cija
(AR)
Aortas regurgit cijas galvenie c lo i ir reimatisms un infekcijas
endokard ts, ret k - sl gta kr šu kurvja trauma. Reti AR ir sakar ar
miksomatozu de ener ciju, reimato do artr tu, sist mas lupus
erythematosus.
Noz ga aortas regurgit cija veidojas ar izteiktas as-
cend još s aortas dilat cijas gad jumos (sifiliss, Marf na sindroms,
Ehler-Danlos sindroms) vai ak tas aortas atsl ošan s gad jumos.
Viegla aortas regurgit cija parasti ir asimptom tiska. Vid ji
izteikta aortas regurgit cija ar vair kus gadus m dz b t bez
simptomiem. Tikai izteikta aortas regurgit cija ir simptom tiska ar
sirds v juma par m, angina pectoris un ritma trauc jumiem.
Vid ji izteiktas AR gad jum 10 gadu dz vildze ir ap 50 % slimnieku.
Regurgit cijas pak pi vislab k uzr da aortogr fija un ar
ehokardiogr fija. Pielieto + l dz ++++ skalu:
+ regurgit cija ir viegli izteikta regurgit cija ar kontrast-vielas
iepl šanu kreis kambara izej tikai zem v rstu iem un ar sekojošu
iztukšošanos katr sistol ;
++ regurgit cija ir m rena regurgit cija ar kontrastvielas
iepl šanu kreis kambara izejas trakt un ar m renu saglab šanos
sistol ;
+++ regurgit cija ir izteikta regurgit cija ar kontrastvielas
iepl di kreis kambara dobum un da ju t s saglab šanos sistol ;
++++ regurgit cija ir mas va regurgit cija ar kontrastvielas
iepild šanos vis kreis kambara dobum un oti l nu un nepiln gu
tukšošanos sistol .
282
Indik cijas oper cijai.
]a AR slimnieks ir simptom tisks, indic ta irur iska korekcija.
Asimptom tiskus slimniekus savuk rt dala 2 grup s:
1) ar kreis kambara funkcijas trauc jumiem,
2) ar norm lu kreis kambara funkciju.
jos var rst t medikamentozi, bet regul ri reizi gad
kontrol ar ehokardiogr fijas metodi. Ja beigu sistolis-kais kreis
kambara diametrs ir > 55 mm un ir izmain ti kon-traktilit tes r ji,
ir indic ta irur iska korekcija. Oper cija ir j izdara, kam r kreis
kambara funkcija v l nav trauc ta b tiski un neatgriezeniski.
irur isk tehnika As un AR kori šan .
Principi li t ir l dz ga mitr v rstu a protez šanas oper cijai
un ietver:
1) pieeju sirdij ar garenisku sternotomiju;
2) m ksl s asinsrites piesl gšanu;
3) kardiopl iju, parasti ievadot speci lo kardiopl ijas
dumu tieši koron raj s art rij s;
4) pieeju aortas v rstulim ar š rsvirziena vai garenisko
aortotomiju;
5) boj v rstu a izgriešanu, seviš u uzman bu piev ršot
dekalcin cijai (embolijas iesp ja, aortas sienas boj juma iesp ja);
6) jaun v rstu a implant ciju, parasti pielietojot atseviš as U
vai V veida šuves, ret k - nep rtraukto šuvi;
7) aortas hermetiz ciju (aortotomijas br ces saš šana);
8) sirds kameru atgaisošanu;
9) sirdsdarb bas atjaunošanu un stabiliz šanu;
10) m ksl s asinsrites atsl gšanu un dekanil šanu,
11) oper cijas br ces sl gšanu.
coper cijas perioda vad šana un komplik cijas principi li
neatš iras no t , k tas ir p c mitr v rstu a protez šanas.
Pielietojot antikoagulantus, iesp jams tur t augst ku protromb na
meni (INR 2,5 - 3,0), jo caur prot zi asins-pl sma ir strauj ka.
Oper ciju letalit te šodien ir ap 5 %.
TR SVIRU V RSTU U KAITES
Ieg ta izol ta trikuspid v stu a kaite nav bieža. T s c lonis
ir reimatisks process un ar infekcijas endokard ts, ret k fibro-
elastoze, lupus erythematosus un miksomatoza de ener cija.
Daudz biež kas ir iedzimtas tr sviru v rstu a kaites - galvenok rt t.s.
Ebšteina anom lija. T aprakst ta 1866.g. un tai rakstur ga viru
deform cija un pavadoša lab kambara nepiln ga att st ba, nereti ar
sept s un mugur s viras dislok ciju zem fibroz gredzena.
Vairum gad jumu t ir triju starpsienas defekts. L dz ar to labaj
sirds da anatomiski izš ir labo triju, atrializ to labo kambari un
funkcion lo labo kambari.
Diagnostiskie izmekl jumi ir labi aprakst ti kardiolo ijas m bu
gr mat un šeit netiek izkl st ti.
irur isk tehnika.
Ebšteina anom lijas irur isk rst šana tika s kta 20. gs. 50.
gados, s kotn ji pielietojot paliat vas oper cijas ar kavopul-mon lu
šuntešanu. T novirz ja asinis tieši no v. cava superior uz pulmon lo
art riju, uzlabojot oksigen ciju.
Radik las deform to trikuspid lo v rstu u aizvietošanas vai
rekonstrukcijas oper cijas s s 1958.g., kad S.Hunter un
W.Lillehei atjaunoja v rstu a kompetenci, p rvietojot ventri-kul ri
novietot s (mugur jo un sept s) viras tuv k pie fibroz gredzena.
Tom r saglab s t.s. atrializ tais labais ven-trikuls, kurš sistoles
laik trauc ja norm lu asins pl smu. T c sekojoš s modifik cijas
tika pielietotas ar š s da as pli-k cij , respekt vi, izsl gšan .
Izmain v rstu a aizvietošanu ar meh nisku prot zi pirmo
reizi pielietoja 1963.g. CBarnard un Y.Schrire. Tom r v k, lai
izvair tos no trombotisk m komplik cij m, priekšro-
282

ka tika dota bioprot m šaj poz cij .
Ieg to trikuspid lo sirdskaišu gad jum ar tiek pielietotas 2
veidu oper cijas:
1. Plastisk s rekonstrukcijas.
2. V rstu a protez šana. P l a s t i s k s
r e k o n s t r u k c i j a s ietver:
1) Komisurotomiju (stenozes gad jum ), ko parasti izda
ra pa anterosept lo un posterosept lo komis ru, t p r
veidojot šo v rstuli par divviru.
2) Anuloplastiju (v rstu a insuficiences gad jumos). Tai
savuk rt var b t vair ki varianti:
a) anul ra plik cija, sašaurinot fibrozo gredzenu. P c
izplat s .Kay un G.Reed metodes fibrozais gredzens tiek pli-c ts
(saš ts) kop ar mugur jo viru;
b) anul ri a implant cija. To p ja A.Deloche un
A.Carpentier un ieteica speci lu elast gu ri i, kuru piešujot
sašaurina fibroz gredzena perimetru, un t nov rš v rstu a
insuficienci;
c) semicirkul ra (puslok ) anuloplastija p c CCabrol vai
N.De Vega. Ar šo metodi sašaurina fibrozo gredzenu ar pus-
cirkul ru šuvi, kuru doz ti savelk un sasien. T ir visplaš k
lietot metode.
Trikuspid v r s t u a p r o t e z š a n a pielietojama, ja
plastisk s oper cijas nav efekt vi izdar mas. Priekšroka t
gad jum dodama bioprot m, jo meh nisk m prot m ir augsts
trombotisko komplik ciju risks (4-30 %). Oper ciju le-talit te š
rstu a protez šanas gad jumos pašreiz pasaul ir 7-40 %
robež s. Latvij izdar tas vair k k 50 š das oper cijas.
KORON SIRDS SLIM BA (KSS)
Etiolo ija
Sirds iš misko slim bu pirmo reizi apraksta VV.Heberden
1786.g., bet t s saist bu ar koron ro art riju sašaurin šanos
1799.g. pier da Parry un EJenner. Sakar ar lielo slim bas izplat bu
un t s nelabv go gaitu to bieži d par gadsimta liel ko slepkavu.
Vair k k 50 % iedz vot ju mirst no sirds asinsvadu saslimšan m,
pie tam 1/3 gad jumu n ves c lonis ir KSS. Piem ram, ASV
aptuveni 7 miljoni iedz vot ju cieš no simptom tiskas KSS, bet 1,5
miljoniem ik gadus att st s mio-karda infarkts.
oti nelabv ga situ cija ir Latvij , kur saslimst ba ar sirds
asinsvadu slim m ir augst Eirop (1993.) un no katriem 100
000 darbsp go iedz vot ju (l dz 64 g.v.) gandr z 300 ik gadus
nomirst. Tai skait 177 no 100 000 iedz vot ju (l dz 64 g.v.) n ves
lonis ir KSS. Ar miokarda infarktu (t ir tikai viena, bet oti b stama
KSS izpausme) ik gadus Latvij saslimst ap 5000 iedz vot ju.
emot v min to, j atz , ka KSS ir milz ga sabiedr bas soci la
probl ma, kurai ar tiek piev rsta vispus ga uzman ba.
Jau 20.gs. 70. gados veiktie plašie randomiz tie p jumi
pier ja miokarda revaskulariz cijas oper ciju efektivit ti un
nepieciešam bu. Sekojot tam, daudz s valst s (Somija, Be ija,
Islande, Zviedrija, Norv ija, ASV) ik gadus m ksl asinsrit tiek
izdar tas vair k k 1000 oper cijas uz 1 miljonu iedz vot ju. Vid jais
miokarda revaskulariz cijas oper ciju skaits Eirop 1995.g. bija 517
uz 1 milj., bet att st s valst s tas bija > 800 - 900 oper cijas uz 1
milj. Latvij 1999.g. -185 uz 1 milj. Re nepieciešam ba Latvij ir
ap 1500 - 2000 oper cij m gad .
sture.
Angina pectoris rst t irur isk veid pirmo reizi ierosin ja
1899.g. Par zes fiziolo ijas profesors F.Frank, rdalot simp tisko
inerv ciju un sirdi. Šo ideju stenoja T.Jonesco 1916.g.
Iev rojamu popularit ti s kotn ji ieguva daž da veida
283
SIRDS UN P E R I K A R D A S L I M B A S IRUR IJA
oper cijas, kuras zin m uzlaboja miokarda vaskulari-z ciju,
bet nebija saist tas ar koron ro art riju baseina tiešu rekonstrukciju
- t.s. "netieš s" revaskulariz cijas metodes. 1929.g. CBeck ieteica
skarific t perikardu, lai veidotos saau-gumi un miokarda ieaugtu
jauni asinsvadi. Sekoja daž das modifik cijas ar talka, antibiotiku
u.c. iep der šanu perikar-da dobum .
Oper cijas, kuru rezult miokardu savienoja ar blakus
esošiem org niem, sauca par kardiopeksijas oper cij m (kar-
dioperikardiopeksija, kardioomentopeksija, kardiopneimo-peksija,
kardiojejunopeksija u.c).
1946.g. A.Vineberg ieteica rad t "trešo" koron ro art riju,
implant jot miokarda br vi asi ojošu iekš jo kr šu art riju (a.
thoracica interna). oper cija guva iev rojamu popularit ti un tika
bieži pielietota.
Tika ieteikts ar savienot kreis kambara dobumu ar miokardu,
veidojot mazus kan šus, s kotn ji ar d rienu, v k ar l zeru
(B.Goldman, 1956; LCohn, 1993); t ir t.s. transmiokardi
revaskulariz cija (TMR).
sdien koron irur ija s s ar šo art riju tiešaj m
rekonstrukt vajam oper cij m, kas bija iesp jamas, tikai att stoties
mikro irur ijas tehnikai un m ksl s asinsrites metodikai
(C.Dennis, 1951; J.H.Gibbon, 1953). Nep rv rt jama noz me bija
F.Sones (1959) un M.Judkins darbiem, ieviešot koron ro
angiogr fiju. 1956.g. CBoiley (Filadelfij ) un W.Longmire
(Losandželos ), un 1959.g. A.Senning (Stokholm ) izstr ja
koron s endarterektomijas oper ciju metodiku.
1962.g. D.Sabiston un H.Garrett 1964.g. izdara pirm s
aortokoron s šunt šanas ar autov nu, bet datus nepublic .
1967.g. R.Favaloro un D.Effler pedantiski izstr š s ope-
cijas metodiku un l dz 1971.g. izdara pirm s 741 oper cijas un
ieg st pasaules slavu. Šodien aortokoron šunt šana ir
visizplat oper cija.
Koron ro art riju šunt šanu ar iekš jo kr šu art riju (o.
thoracica inl, a. mammaria) pirmo reizi pielietoja V.Ko esovs 1964.g.
ingrad (tagad - Sanktp terburga), bet t s metodiku izstr ja
un populariz ja G.Green 1968.g. ujork , k ar W.Edwards,
W.D.Johnson, D.Lepley Milvok .
MIOKARDA REVASKULARIZ CIJAS VEIDI
Nosac ti visu miokarda revaskulariz ciju var iedal t 3 grup s:
1) medikamentoz ;
2) koron angioplastija;
3) miokarda irur isk revaskulariz cija.
s grupas nek gad jum nav izol tas, atseviš as, bet viena
otru papildina. Miokarda irur isk revaskulariz cija: 1, Bez
koron ro art riju tiešas rekonstrukcijas:
• Simp tisk s inerv cijas p rtraukšana sirdij.
• Kardiopeksijas oper cijas (savienojot sirdi ar blakusesošiem
org niem, audiem).
• Reduc s asinsrites rad šana miokarda (sašaurinot ko-
ron ro sinusu vai v nas).
• Dab go ekstrakardi li kardi lo anastomožu atv ršana
(piem ram, li jot a. thoracica interna, t.s. Fieschi oper cija).
• "Treš s" koron s art rijas veidošana (implant jot miokarda
du art riju:
a. thoracia interna - Vineberg oper cija, a.
intercostalis u.c).
• Transmiokardi revaskulariz cija (veidojot miokarda
kan lus un tune us).
Diemž l visas š s oper cijas nav pietiekami efekt vas, jo rada
visai nelielu, nepietiekamu vaskulariz cijas palielin šanos un
galvenok rt subperikardi li, lai gan galvenais vaskulariz cijas
defic ts ir subendokardi lajos sl os.
283
 IRUR IJA S I R D S UN P E R I K A R D A S L I M B A S

2. Tieš koron ro art riju rekonstrukcija 16.att ls. Aortokoron ras šunt šanas oper cijas sh ma.
• Koron ro art riju endarterektomija (evaku jot no art rijas
aterosklerotisk s masas; 14.att.).
• Mammarokoron ra šunt šana (izveidojot šuntu starp a.
mammaria un koron ro art riju dist li no stenozes vietas;
15.att.).
• Aortokoron ra šunt šana (savienojot ascendejošo aor
tu un koron ro art riju; 16.att):
a) autovenoza,
b) autoarteri la,
c) alovenoza/arteri la.

Koron angioplastija. Koron art rija sašaurin juma viet tiek

paplašin ta (dilat ta) ar speci lu balonkatetru. Metodi ieviesa
A.Gruentzig 1977.g. (percutaneous transluminal coronary
angioplasty - PTCA). T pieder maztraumatisko oper ciju grupai un
tiek plaši pielietota lokaliz tu koron ro art riju stenožu gad jumos.
laik metodi kombin ar stentu ievad šanu un translumin lu
aterektomiju.

14.att ls. Koronar s endarterektomijas sh ma.

KORONAR S ŠUNT ŠANAS OPER CIJU GALVENIE ETAPI

Koronar s šunt šanas oper cijas parasti tiek veiktas m ksl s

15.att ls. Mammarokoronaras šunt šanas oper cijas sh ma.
asinsrites apst os, lai nodrošin tu adekv tu hemodi-namiku un pan ktu
stabilu sirds imobiliz ciju, un l dz ar to garant ti un kvalitat vi var tu izveidot 1
- 2 mm diametra asinsvadu anastomozes. Tom r reiz m ir iesp jama ar
koron šunt šana bez m ksl s asinsrites. Tad, lai garant tu
hemodinamikas stabilit ti, tiek veikti daž di speci li pas kumi un lok la
anastomoz jamo art riju imobiliz cija ar šuv m vai papildus apr kojumu.
Intens vi tiek izstr ta ar irur iski maztraumatisk metodika, kad
oper cija norit ar torakoskopisk s videoasist jo-š s tehnikas pal dz bu. Šis
virziens p laik strauji att st s.
Miokarda revaskulariz cijas (jebkuras metodes) pamata strat ija paredz
miokardu pilvert gi revaskulariz t, šunt jot visas art riju stenozes (> 50 % no
diametra) vis s koron ra-j s art rij s un to zaros, iz emot taj , kur
revaskulariz cija ir trivi la (art rijas diametrs < 1 mm). T k 5 un vair k šuntu
pieš šana ascend jošai aortai ir apgr tin ta vai reiz m neiesp jama,
pielietojumu ir ieguvuši t.s. sekvenci lie šunti - t.i., kad pie viena šunta
anastomoz "s ns pie s na" vair kas koronar s art rijas.

Standarta oper cijas etapi

1. Garenisk sternotomija - ar to nodrošina univers lu pieeju vis m sirds

da m, vis m koron raj m art rij m, kuras j šunt . Var izmantot ar
torakotomijas pieejas, bet šodien t s lieto reti.
2. V na saphena magna vai o. thoracica interna izdal šana. Liel
zem das v na ir galvenais materi ls aortokoron rai šunt šanai. Šodien to
izdala oti uzman gi, maz traumatiski, ar t.s. bezpiesk rienu metodi, respekt vi,
saudz joši, ne-iestiepjot, neaizskarot v nas sienu ar pincet m, nepielietojot
hidraulisko prepar šanu. Tas liel m nosaka šuntu caure-jam bu att
period . Šie noteikumi ir sp ar , izdalot a. thoracica interna. nu zarus
gi nošuj vai nospiež ar tan-t la klipšiem vai ar koagul ar t.s. ultraska as
skalpeli.
3. M ksl s asinsrites piesl gšana. oti atbild gs etaps, bet principi li
neatš iras - ir l dz gs cit m kardio irur isk m

284

oper cij m. Apar ta arteri lo l niju piesl dz, kanil jot ascen-d jošo
aortu (reti femor lo art riju), bet venoz s asinis tiek uz emtas
apar caur vienu kanili, kura ievad ta labaj tri-j un apakš
dobaj v (t.s. atriokav kanil šana). Per-f ziju parasti vada
2
renaj hipotermij (+30 °C, +32 °C) ar apjomu 2,0 - 2,2 l/min./m .
4. Kardiopl ija. nodrošina sirdsdarb bas p rtraukšanu un
miokarda saglab šanu oper cijas laik , kad ir p rtraukta koron
asinsrite (nospiesta ascend još aorta). Kardiopl ijas varianti ir
daž di. Visbiež k lieto hiperkali miskus š idrumus (K 22-25 mmol/l)
t.s. kristalo do š dumu veid vai asi u un k lija kardiopl ijas
veid . Aukstu kardiopl isko š dumu ievada aortas sakn t t p c
aortas okl zijas un re-trogr di caur koron ro sinusu. Metodika auj
miokardam p rciest l dz 2 stundu ilgu anoksijas periodu.
5. Koron ro anastomožu veidošana faktiski ir galven
šunt šanas oper ciju da a. Koron ro art riju diametrs ir 1-3 mm,
, šujot š das anastomozes, j pielieto speci ls šuvju materi ls
(Prolen 7/0; 8/0), mikroinstrumentu komplekts un individu optika -
teleskopisk s irur isk s brilles vai mikroskops. V nu ar koron ro
art riju savieno 45-50 gr du le , kas nodrošina vislab ko asi u
caurteci (17.att.). Anastomozes veidošan pielieto nep rtrauktu
apvijošo šuvi, bet var izmantot ar atseviš u mezglu šuvju metodiku.
Oper cijas laik paša uzman ba tiek piev rsta, lai neb tu rot cijas
vai noliekšan s, kas trauc asi u caurpl smu un veicina šuntu
trombozi.
17.att ls. Koron s anastomozes veidošanas sh ma.
6. Adekv tas sirdsdarb bas atjaunošana ir vesels pas kumu
komplekss, kurš norit, sadarbojoties irurgam, anesteziologam un
perfuziologam. Nepareiza š etapa vad šana izraisa sekund rus
miokarda boj jumius, sirds v jumu un ritma trauc jumus. Atš ir
no cit m irur ijas discipl m, sirdsdarb ba ir ne tikai j atjauno, bet
atjauno adekv l men ar stabilu hemodinamiku.
7. Oper cijas br ces sl gšana neatš iras no visp rpie emtajiem
principiem. Stabilai kr šu kaula osteosint zei ir liela noz me br ces
dz šan , un to parasti izdara ar 5-9 met la stieples šuv m.
Indik cijas miokarda revaskulariz cijai
Indik cijas miokarda irur iskai revaskulariz cijai ir saist tas ar
koron s slim bas variantiem, ar t.s. dab s slim bas gaitas
prognozi. Zin ms, ka t.s. vienas art rijas slim bas 5
285
SIR DS UN P E R I K A R D A S L I M B A S IRUR IJA
gadu dz vildzes r ji ir 90-95 %, divu art riju slim bai tie ir jau
tikai 88 %, bet tr s art riju slim bai - ap 70 %. Tom r tas nav
vien gais v rt jums, jo saprotamu iemeslu d svar ga ir ne tikai
izdz vošana, bet ar dz ves kvalit te.
Lai argument ti var tu izv rt t šo svar go jaut jumu, ir r gi
veic kl nisk izmekl šana (slodzes EKG, ehokardio-gr fija,
angiogr fija). Atkar no slim bas smaguma slimnieki tiek sadal ti
CCVS funkcion laj s klas s l-IV (Canadian Car-diovascular Society
functional classification):
I klase - parasta fiziska aktivit te nerada ang na pectoris, bet
par s tikai oti spraigas vai ilgstošas slodzes laik ;
II klase - parasta slodze tikai viegli limit aktivit ti, s pes
par s, tri ejot, k pjot pa k pn m, p c šanas, aukstum , v
u.tml.
III klase - iev rojami ierobežota parast fizisk aktivit te.
pes par s, noejot maz k k 2 kvart lus (100-200 m) vai
uzk pjot vienu st vu pa k pn m.
IV klase - ir nesp ja veikt jebkuru darbu. S pes par s jau
nelielas aktivit tes laik , ar miera st vokl , bet parasti l kme ir
ka par 15 min m.
Koronor arteriogr fija ir indic ta slimniekiem, kuriem ir angina
varianti, pozit vs slodzes tests vai ar agr k p rciests miokarda
infarkts.
Tikai koronarogr fija pilnv rt gi vizualiz koron ro art riju
baseinu, uzr dot sašaurin jumu vietas un izplat bu. Art riju ste-
nozes, kas liel kas par 70 %, prasa revaskulariz ciju. Tom r krei-
s koron s art rijas stumbr noz ga jau ir 50 % stenoze.
Indik cijas koron rai šunt šanai ir slimniekiem ar KSS, kuriem
art rijas l mens sašaurin jies vair k par 70 %.
Biež s kl nisk s situ cijas savuk rt ir sekojošas:
1. Neefekt va medikamentoz terapija.
2. Nestabila stenokardija (angina).
3. Kreis s koron s art rijas stumbra slim ba.
4. Divu art riju slim ba ar augstu r. interventriculris ant. stenozi.
5. Tr s art riju slim ba.
6. P cinfarkta stenokardija.
7. Komplic ta vai neefekt va (PTCA) koron
angioplastija.
8. Progres jošas stenokardijas p c agr k izdar tas
šunt šanas oper cijas.
9. Ak ts miokarda infarkts ar kardiog nu šoku (4-12
stundu laik p c infarkta s kšan s).
10. KSS kombin cij ar kambaru aneirismu, sirds
rstu u patolo iju.
11. Koron ro art riju anom lijas.
Miokarda revaskulariz cijas oper ciju rezult ti.
Pateicoties visp jai kardiotorak s irur ijas att st bai,
sdien s savlaic gi izdar tas oper cijas gad jum risks ir neliels.
Atbilstoši ASV plaši apkopotiem rezult tiem, letalit te
stacion slimniekiem p c izol tas aortokoron ras šunt šanas ir 3-
5 % (J.Kirklin).
Latvij aortokoron šunt šana tiek veikta kopš 1971. gada
un uzkr ta pieredze ap 1000 oper cij s. P jos gados kop
stacion letalit te bijusi 2,9 % (1966), bet CCVS III klases
slimnieku let ls izn kums nav re istr ts jau sen.
Eiropas randomiz tie p jumi ir par juši, ka 1 gada dz vildze
slimniekiem ar 3 art riju patolo iju un 45% sirds iz-sviedes frakciju
(EF) p c multiplas koron s šunt šanas ir 95,5%, 5 gadi - 91,3%.
Bez anginoz m l km m 1 gads ir 95% un 5 gadi - 83% slimnieku.
Bez miokarda infarkta 1 gads ir 99%, bet 5 gadi - 96 % slimnieku.
Tuv kie un ar att lie rezult ti ir cieši saist ti ar šuntu
caurejam bu, ko nosaka gan irur ijas kvalit te, gan ar arteri
atpl de perif basein .
Autovenozo aortokoron ro šuntu caurejam ba 5 gadu period ir
80 %, bet mammarokoron ro šuntu caurejam ba ir 92 %. emot to
, 76 % no vis m revaskulariz cijas oper cij m
285
 IRUR IJA S I R D S UN P E R I K A R D A S L I M B A S

parasti tiek kombin tas ar mammarokoron ro šunt šanu. Kopum 18.att ls. Sirds kreis kambara aneirismas rezekcija ar
oper ciju rezult ti ir oti cieši saist ti ar slimnieka st vokli pirms sekojošu eometrisku rekonstrukciju.
oper cijas, respekt vi, ar savlaic gi izdar tu oper ciju. 1 gada
dz vildze slimniekam ar izsvieduma frakciju 0,30 ir 98 %, ar norm lu
EF (0,60) - 99,1 %, bet 10 gadu dz vildze jau ir atš ir ga: EF 0,30 -
69 % un EF 0,60 - 86 %.

Att p coper cijas perioda vad šana.

Pirm s 6-8 ned as p c oper cijas slimniekiem ir rakstur ga
slikta stgriba, bezmiegs, emocion la depresija, atmi as vai
intelekta defic ts, seksu la mazsp ja (nesp ja), nev šan s
darboties utt. Visbiež k speci la terapija šajos gad jumos nav
nepieciešama. Rekomend jama ir medikamentoz s terapijas
reduc šana, akcept jot fiziskos vingrin jumus, piem ram, pastaigu
ar progres jošu slodzi un pozit vu emocion lu apst u
nodrošin šana (t.sk. autosu estija).
period svar kais uzdevums ir nodrošin t šuntu
caurejam bu un ierobežot KSS progres šanu.
Šuntu caurejam bu nodrošina:
1. Nep rtraukta adekv ta hidrat cija. Respekt vi, j izsarg s no
dehidrat cijas (karsts laiks, silta istaba, pirts, sv šana, alkohols utt.).
uz em pietiekoši daudz š idruma (2 I).
2. Antiagregantu pielietošana. Aspir ns 325 mg d., Dipiri-
damols u.c.
3. Antikoagulantu pielietošana. T nav ordin ra terapijas 19.att ls. Sirds kreis kambara aneirismas rezekcija, pielietojot
sast vda a. irurgs atbilstoši koron ro art riju perif riju st voklim line ru šuvi.
var ordin t antikoagulantus, ja art rijas ir ar izteiktu dif zu
aterosklerotisko procesu.
Koron s sirds slim bas progres šanu ierobežo, pareizi vadot
rst šanu un kontrol jot riska faktorus. Tie ir:
1) sm šana,
2) liekais svars,
3) hipertensija,
4) paaugstin ts seruma lip du l menis,
5) diab ts,
6) maza fizisk aktivit te.

SIRDS KAMBARU ANEIRISMAS

Sirds kambaru aneirismu pirmo reizi aprakst jis John Hunter

1757. gad , raksturojot to k transmur lu, pl nu, uz ru izspiedušos
sirds r tu, kas ir zaud jusi savu trabekul ro strukt ru un ir labi
norobežota no pieguloš sirds musku a.
Tikai 150 gadus v k tiek atkl ta saist ba starp stenotis-k m
koron raj m art rij m un miokarda infarktu, sekojošu fibrozi
miokarda un aneirismu veidošanos (Cohnheim /, 1881.).
Aneirismu veidi.
Aneirismu irur isk rst šana s s 1931.g. V cu irurgs
F.Sauerbruch, oper jot slimnieku ar videnes tumoru, nejauši atkl j
Visas sirds kambaru aneirismas iedala:
lab kambara aneirismu, nošuj t s kakli u un rezec aneirismu.
1) I e d z i m t s - t s ir kazuistiskas (retas), piem ram,
Amerik u irurgs CBeck 1944.g. ievieš aneirismu nostiprin šanu
kreis vai lab kambara divertikuli; parasti ir saglab ti endo-kards,
ar fascia lata, W.Likoff un CBailey 1955.g. izstr "sl gtu"
miokards, epikards;
aneirismu rezekcijas metodi, pielietojot pašu spaili. Modern
2) I e g t s - t s savuk rt iedala:
aneirismu irur ija s kas 1958.g., kad D.Cooley (Hj stona, ASV)
rezec aneirismu, pielietojot m ksl go asinsriti. Kopš 1985.g. a) posttraumatisk s - visum retas, rodas p c durtiem,
A.jatene un V.Dor pilnveido aneirismu rezekcijas metodiku, ieviešot šautiem vai "sl gtiem" ievainojumiem,
b) p cinfarkta - visbiež s.
eometrisko kreis kambara rekonstrukciju (18.att.).
Atkar no aneirismas maisa formas m dz izš irt mais-veida,
Kopš 20.gs. 70. gadiem aneirismu rezekciju parasti kombin
dif s un atsl ot s aneirismas. P s rodas da ja miokarda
ar ar koron ro art riju šunt šanu, kam ir dzi š pato- en tisks
pl suma rezult , veidojot maisu miokarda un zem epikarda.
pamatojums.
c l o k a l i z c i j a s var b t:
Latvij kreis kambara aneirismu rezekcijas ieviestas 1973.g.
a) priekš s;
(O.Putni š) un uzkr ta pieredze vair k k 110 oper cij s, 41,8 %
b) anterlater s;
gad jumu izdarot ar trombektomiju no aneirismas maisa (19.att.);
stacion letalit te 14,7 %. c) apik s;
d) mugur s;
e) sept s aneirismas.
Varianti a) un b) ir 85 % no visiem veidiem, bet d) - tikai 5 %, lai gan
s nereti kombin jas ar mitr lu nepietiekam bu.

286
286
 SIR DS UN PERIKARDA S L I M B A S IRUR IJA

Aneirismu maisi 40-50 % slimnieku ir trombozeti un saist ti ar 2.tabula. Prim ro sirds audz ju klasifik cija.
re liem trombemboliju draudiem.
Labdab gie:
Daž dos literat ras avotos atz , ka aneirismas veidojas 10-
34 % gad jumu p c plaša miokarda infarkta. Iesp jams, ka p 1. Miksoma 29,3%
laik aneirismu daudzums samazin s sakar ar pato e-n tiski 2. Lipoma 10,1%
lab k pamatotu infarkta slimnieku rst šanu:
3. Papil ra fibroelastoma 9,5%
- agr nu un efekt vu trombol tisko terapiju;
- arteri s hipertensijas monitor šanu un vad šanu, izsl dzot 4. Rabdomioma 8,1%
pat slaic gas hipertensijas epizodes; 5. Fibroma 3,8%
- izvair šanos no kortikostero du pielietošanas. 6. Hemangioma 3,4%
Kreis kambara aneirismas rada nopietnus hemodinami-kas
7. Teratoma 3,2%
trauc jumus, ko izsauc š di faktori:
1) kontrakt lo elementu samazin šan s; 8. AV mezgla mezotelioma 2,7%
2) dobuma eometrijas izmai as ar sienas hipokin ziju vai 9. Granul ro š nu audz js 0,7%
paradoks lu (bufer jošu) kust gumu sistol ;
10. Neirofibroma 0,7%
3) aritmija, ko nov ro 35-50 % slimnieku;
4) diastolisk s funkcijas trauc jumi, jo sirds kreisais kambaris 11. Limfangioma 0,5%

nevar atsl bt k norm ls miokards. Tas rada beigu dias-tolisk 72%

tilpuma un spiediena pieaugumu, trauc miokarda apasi ošanu. aundab gie:
Slim bas dab s gaitas p jumi par da, ka 3 gadu laik mirst
1. Angiosarkoma 8,8%
70-75 % slimnieku ar kreis kambara aneirism m, bet 5 gadu laik -
90 %. Min tais ar nosaka indik cijas irur iskai rst šanai. Tom r 2. Rabdomiosarkoma 5,8%
reiz m šis jaut jums ir oti sarež ts, seviš i smago slimnieku 3, Mezotelioma 4,2%
grup , kur oper cijas risks ir rk rt gi liels. Viens no aneirismu 4. Fibrosarkoma 3,2%
rezekcijas principu izstr jiem Dor uzskata, ka rezekcija v l ir
5. Maligna limfoma 16%
izdar ma, ja kreis kambara izsvieduma frakcija nav maz ka par
25-30 %, ja vid jais pul-mon s art rijas spiediens nep rsniedz 40 6. Osteosarkoma 1,1%
2
mm Hg un sirds indekss nav maz ks par 2,1 l/min./m . Smag kai 7. Neirosarkoma 0,9%
slimnieku grupai ir izvirz mas indik cijas sirds transplant cijai.
8. Maligna teratoma 0,9%
Hronisku sirds aneirismu gad jum svar gi savlaic gi izvirz t
indik cijas oper cijai, jo, pieaugot kardi las mazsp jas r jiem, 9. Timoma 0,9%
pieaug oper cijas risks, a NYHA III funkcion laj klas letalit tes 10. Leiomiosarkoma 0,2%
risks ir 10 %, tad NYHA IV klas tas ir 21%, bet NYHA V klas - 83 11. Liposarkoma 0,2%
%.
12. Sinovial sarkoma 0,2%
28%

Miksoma (myxoma).

SIRDS AUDZ JI
Pirmais zi ojums par sirds audz ju attiecin ms uz 1559.g.
(M.Columbus). Šos nov rojumus sistematiz M.Mal-pigh\, kurš
1666.g. uzraksta darbu "Dissertation de polypo cordis". Seko
j.Morgagni noz gi p jumi 1762.g. Bet tikai 1931.g. VV.jater
izstr sirds tumoru klasifik ciju, kuru praktiski lieto l dz m su
dien m.
Pirmais m in jums sirds audz ju irur isk rst šan
saist ms ar C.Beck irur isko darb bu, kurš 1934.g. da ji evaku
intraperikardi lu teratomu, un E.Maurer (1951), kurš eks-cid
intraperikardi lu Hpomu.
Intrakardi lo audz ju pirm oper cija tika izdar ta 1952.g., kad
H.Bahnson un E.Nevvman iz ma miksomu no lab trija ar lab s
priekš s torakotomijas pieeju un slaic gu v. cava okl ziju.
C.Crafoord 1954.g. s ka pielietot m ksl go asinsriti un iz ma
miksomu no kreis trija. Lietojot hi-potermiju, l dz gu oper ciju
1955.g. veica W.Bigelow.
Gan labdab gus, gan aundab gus sirds audz jus iedala 2
liel s grup s: prim ros un sekund ros audz jos.
Sekund rie audz ji c autopsiju datiem (0,24-6,45%) ir 20-
40 reizes biež k k prim rie sirds audz ji.
No prim riem sirds audz jiem 72 % ir benigni un 28 % -
maligni. Biež kais labdab gais sirds audz js ir mikso-ma, bet
biež kie malignie audz ji ir angiosarkoma un rabdo-miosarkoma
(sk. 2.tabulu).
Miksoma ir biež kais sirds audz js. Tas 80-90 % gad jumu
lokaliz jas kreisaj trija. Tas ir polipveida, galertveida masas
tumors un visbiež k uz kust gas k ji as, ret k ar platu pamatni
triju starpsien s. Tumors parasti ir kust gs un periodiski aizsprosto
(obtur ) mitr lo atveri, radot syncope. Izš ir 2 veidu miksomas:
1. I e d z i m t s (familiaris), kuras ir p rmantotas imenes
robež s un galvenok rt nov ro jauniem v riešiem. T s ir ap 5 %
visu šo audz ju. 62 % gad jumu t s lokaliz jas kreisaj trija, bet
bieži (33 %) ir multiplas un 20 % slimnieku asoci jas ar cit m
patolo ij m (Kušinga sindroms, Sertoli š nu tumors s kliniekos,
hipof zes audz ji u.c). Š s grupas miksom m rakstur ga recid va
gaita.
2. S p o r d i s k s (t.s. nefamili s) miksomas ir biež kais
tumora variants. Parasti t s ir kreisaj trija un visbiež k par s
vid ja vecuma sieviet m.
Kl nisk s izpausmes un diagnostika.
Rakstur gi ir 4 grupu simptomi:
1. Hemodinamikas trauc jumi sakar ar mitr s
(trikuspid s) atveres nosprostojumu.
2. Hemodinamikas trauc jumi sakar ar sirds v rstu a
deform ciju.
3. Emboliz cija arteri sist (ap 30 % slimnieku).
4. Visp jie simptomi (temperat ras paaugstin šan s, svara
zudums, mial ija, artral ija, an mija, bungv šu pirksti,
trombocitop nija u.c).
Diagnostikas svar metode ir ehokardiogr fija, t prec zi nor da
tumora lokaliz ciju un lielumu. Š metode j lieto oti

287
 IRUR IJA S I R D S UN P E R I K A R D A S L I M B A S
plaši (screening). Atseviš os gad jumos auskultat va aina simul
mitr lo stenozi, ja tumors lokaliz ts kreisaj trij .
rst šana ir tikai irur iska. Oper cijas norit m ksl
asinsrit . Tiek atv rta attiec sirds kamera, un taj lokaliz tais
tumors iz emts. Uzman ba j piev rš tumora k ji as (b zes) r gai
eksc zijai un iesp jamu embolu profilaksei. Oper ciju rezult ti
parasti ir labi. Stacion letalit te ir ap 5 %.
Latvij l dz 1997.g. ir oper ti 53 slimnieki ar sirds audz jiem
(stacion letalit te labdab go audz ju grup 2,3 %).
coper cijas att period uzman ba piev ršama regul rai
ehokardiogr fijai, lai p rliecin tos, ka nav tumora reci vu.
SIRDS TRANSPLANT CIJA
A.Carrel un CGuthrie 1905.g. ir pirmie, kuri zi oja par
veiksm giem eksperimentiem sirds heterotopisk transplant cij
su iem. 1933.g. eksperiment los p jumos Meijo kl nik (ASV)
F.Mann izstr ja tehniku heterotopiskai sirds transplant cijai. Tika
izdar ts oti svar gs secin jums, ka izmai as, kas veidojas donora
sird , nav saist tas ar irur isko tehniku, bet t m ir biolo isks
raksturs,
1951.-1952.g. V.Demihovs (Krievija), turpinot eksperiment los
jumus sirds transplant cij , pier ja, ka donora sirds var
sekm gi nodrošin t visa organisma hemodina-miku. R.Lovver un
N.Shumwoy 1960.g. Stenfordas universit (ASV) eksperiment
izstr ja detaliz tu sirds ortotopis-k s transplant cijas metodiku.
Pirm kl nisk sirds transplant cijas oper cija tika izdar ta
1964.g. (J.Hardy) slimniekam termin kardiog na šoka st vokl .
Sakar ar cilv ka donora sirds tr kumu tika implan-t ta šimpanzes
sirds. Diemž l transplant sirds bija par mazu, un 1 stundu p c
ksl s asinsrites p rtraukšanas slimnieks nomira.
Pirmo veiksm go kl nisko oper ciju izdar ja CBarnctrd 1967.g.
decembr Capetovvh (Dienvid frika). Slimnieks nomira 17. dien
c oper cijas sakar ar plaušu komplik cij m. P c m neša tika
oper ts otrs slimnieks, kurš dz voja 2 gadus.
su dien s ir uzkr ta iev rojama pieredze, un š sarež
oper cija daudzos centros k uvusi par ikdienas darbu. Sirds
transplant cija ir saist ta ar sekojošiem virzieniem un probl m:
1. Donors - t v rt jums, smadze u n ves diagnostika, tiesiski
tiskie aspekti, multiorg nu izmantošana: iz emšana, konserv cija,
miokarda protekcija, org na nog šana transplant cijas viet .
2. Recipients - indik ciju noteikšana, oper cijas steidzam ba
(a. intub ts; b. gaida stacion ; c. gaida ambulatori; d. gaida ar
implant tu meh nisko sirdi), oper cijas saska ota, koordin ta
norise ar donora sirds sagatavošanu, oper cijas tehnikas jaut jumi.
Tuv p coper cijas perioda komplik ciju profilakse.
3. T p coper cijas perioda vad šana, regul ri izdarot
miokarda biopsijas un nosakot atgr šanas reakcijas aktivit ti un
im nsupresijas efektivit ti.
4. Juridiskie un mor li tiskie jaut jumi sabiedr ir oti
sarež ti, svar gi un noz gi. Tie daž s valst s ir atš ir gi. Latvij
darbojas aizlieguma princips: ja persona (potenci ls donors) ir
aizliegusi izmantot savus org nus p jumiem vai transplant cijai,
tad to lietošana nav pie aujama. Tom r ar situ cij s, kur nav
rakstisko aizliegumu, praktiski tiek pras ta tuv radinieka rakstiska
piekrišana org nu izmantošanai, jo tikai tas izsl dz t k iesp jamos
juridiskos konfliktus.
5. Visp s organiz cijas un darb bas koordin cijas jau-
jumi ir seviš i svar gi, jo no tiem atkar ga rezultat va darb ba.
Indik cijas oper cijai.
s tiek izvirz tas slimniekiem gal ji smag st vokl , kad sirds
s knis savu funkciju vairs nevar pild t, un izdz vošanas ilgums ir
limit ts, neskatoties uz intens vu medikamen-
288
tozu un cita veida irur isku rst šanu l dz 3-6 m nešiem, bet ir
saglab ta parenhimatozo org nu funkcija.
Galvenie c lo i sirds transplant cijai ir dilat cijas kardio-
miop tija, iš misk kardiomiop tija, ret k - sirds v rstu u sa-
slimšanas, iedzimtas sirdskaites, nerezec jami sirds tumori,
hipertrofisk kardiomiop tija, dz bu apdraudošas medika-mentozi
un irur iski nekori jamas disritmijas, akt vs mio-kard ts,
sarkoidoze, amiloidoze.
dz šim ir diezgan s t i n g r i k r i t r i j i potenci liem sirds
transplant cijas r e c i p i e n t i e m :
1. Atbilst ba NYHA IV klasei (1 gada dz vildze < 50 %).
2. Maksim lais sk bek a pat ri š slodzes testa laik (Vo2 max)
< 10 ml/kg/min. (2 gadu dz vildze 32 %).
3. Izsvieduma frakcija (EF) < 30 %
(EF 40% - 3 gadu dz vildze < 22%).
4. Kreis kambara beigu diastoliskais spiediens > 20
- 27 mm Hg.
5. Kreis kambara beigu diastoliskais diametrs > 70 mm.
2
6. Sirds indekss < 2,5 l/min. m .
Kontrindik cijas potenci lai transplant cijai:
1. Izteikta pulmon la hipertensija (> 60 mm Hg un vid jais
transpulmon lais gradients > 15 mm Hg).
2. Pulmon la vaskul rezistence > 6 - 8 Wood vien bas.
3. Hroniskas plaušu saslimšanas ar samazin tu pulmon -lo
funkciju (< 60 %).
4. Insul na atkar gs cukura diab ts.
5. Izteikta perif ro art riju slim ba.
6. Akt vs infekcijas process.
7. Ku a un zarnu trakta las.
8. Pavadoši multiorg nu boj jumi, t.sk. onkolo iskas sa-
slimšanas.
9. Nieru mazsp ja (seruma kreatin ns > 2 mg/100 ml, seruma
kreatin na kl renss < 50 ml/min.).
10. Psihiskas saslimšanas.
11. Alkoholisms, narkom nija.
12. Vecums > 65 g.
Kad slimniekam ir noteiktas indik cijas sirds transplant cijai,
tas tiek saska ots ar org nu transplant cijas koordin cijas centru,
preciz jot asinsgrupu, svaru, augumu un gaid šanas rež mu (p c
status I vai II). Pirmajam rež mam (status I) atbilst sekojoši slimnieki:
1. Ar m ksl go sirdi.
2. Ar labo vai kreiso pal gcirkul cijas sirds kambari.
3. Ar intraaort lo balona kontrapuls ciju.
4. Ar m ksl go plaušu ventil ciju.
5. Slimnieki intens s terapijas pal ar inotropo stimul ciju.
6. Slimnieki, kas jaun ki par 6 m nešiem.
jie transplant cijas kandid ti atbilst status II, kad situ cija
ir maz k steidzama. Starptautiskais re istrs uzr da, ka oper ciju
letalit te I grup ir 14 %, bet i! grup 6 %.
Donoru atlase.
Sirds alotransplant ciju vis pasaul iev rojami ierobežo
donoru pieejam ba (to daudzums). Piem ram, ASV potenci lo sirds
transplant cijas recipientu ik gadus ir 16 000 (l dz 55.g.v.) vai vair k
40 000 (vecum l dz 65.g.v.). Tai pat laik ik gadus ir
izmantojamas aptuveni 5200 donoru sirdis, bet transplant ciju
izdara tikai 3000 slimniekiem. Daž du iemeslu d tikai 10-20 %
potenci lo donoru ar smadze u n vi k st par re liem donoriem.
Tas prasa sabiedr bas t ku hum nu izgl tošanu un likumdošanas
liberaliz ciju.
Par donoru slimnieks k st, kad ir konstat ta smadze u n ve.
Atbilstoši oti stingr m likumdošanas pras m, t j prot noteikt
vis s intens s terapijas noda s.
288
 SIR DS UN P E R I K A R D A S L I M B A S IRUR IJA

sdien s ir ar sistematiz ti sekojoši sirds trans- triju, pulmon s art rijas stumbru un aortu. P c sirds iz emšanas
plant cijas donora krit riji: paliek "sirds b odi a" no lab un kreis trija un nogriezt s aortas
1. Smadze u n ve. un plaušu art rijas stumbra gali (20.att).
2. ABO antig nu atbilst ba recipientam. Donora sirds implant ciju standarta (ortotopisk ) metodik s k
3. Vecums ne liel ks par 60 gadiem. ar kreis trija šuvi, tad sašuj triju starpsienas un labo triju. T k
4. Sirds funkcija norm la: seko lielo asinsvadu - pulmon s art rijas stumbra un aortas -
a) minim la inotropa stimul cija anastomozes (21.att.). P c r gas sirds kameru atgaisošanas tiek
(dopam ns < 10 mg/kg/min.), atjaunota koron asinsrite un iedarbin ta donora sirds.
b) norm la EKG,
c) norm la ehokardiogramma, 20.att ls. Recipients sagatavots oper cijai. Izdar ta kardektomija. 1 -
d) nav datu par koron ro sirds slim bu vai cit m aorta, 2 - plaušu art rija, 3 - kreisais priekškambaris, 4 - labais
sirds slim m, t.sk. traumu, ilgstošu hipoksiju (piem ram, priekškambaris.
saind šan s ar CO, neadekv ta m ksl plaušu ventil cija),
ja ir šaubas par iesp jamu bijušu miokarda boj jumu (hiper-
tensija, trauma, iš mija, hipoksija u.tml.), ir indic ta specifis
ka sirds enz mu noteikšana, kuriem j t normas robež s
(respekt vi, kreat nkin zes MB frakcija - MBCK; lakt tdehid-
rogen zes izofermenti).
5. Sirds izm ri 20- 50 % robež s no recipienta sirds izm riem.
6. Negat vi serolo iskie testi v rusu hepat tam, HIV infekcij m.
7. Nav sepses.
8. Nav malignit tes.
9. Paredzamais org na iš mijas laiks - 3-4 stundas l dz t
implant cijai.

irur isk tehnika.

Sirds p rst šanas oper cijas b sast v no div m da m:
1) donora sirds iz emšana no boj g juša indiv da;
2) donora sirds p rst šana recipientam.
Ab m š m oper cij m j t oti stingri saska ot m (koordi-
m) laika un telpas (vietas) zi , lai iz emt s sirds iš mijas
periods nep rsniegtu 3-4 stundas. Donora sirds iš mijas periods 21.att ls. Ortotopisk sirds transplant cija.
ietver laiku, kurš paiet no aortas nospiešanas s kuma donora
organism , iz emot sirdi, l dz koron s asinsrites atjaunošanai p c
s ieš šanas recipienta organism . T tad bez t ri irur isk m
manipul cij m tas ietver ar transporta laiku.
D o n o r a s i r d s i z e m š a n a ir oti svar ga oper cija.
em v , ka boj g jušie parasti k st par mul-tiorg nu donoriem
(aknas, nieres, plaušas, sirds, aizku a dziedzeris). Org nu
iz emšanu veic speci li apm ta brig de. Org nu iz emšanas
laik l dz galam tiek uztur ta norm la hemodinamika un
homeost ze. Parasti lieto longitudin lu tot lu inc ziju no jugul s
bedr tes l dz pubis. Lai nov rstu hipotensiju, sakar ar pastiprin to
asi ošanu vazodilat cijas d tiek p rliets iev rojams daudzums
plazmas aizvietot ju.
irurgs nov rt sirdi - vai nav boj jumi, iedzimti vai ieg ti
defekti. Ascend još aorta tiek mobiliz ta l dz brahioce-f liem
zariem. Tiek mobiliz ta un nospiesta augš doba v na un nosieta
apakš doba v na. Aorta tiek nospiesta un ascend još aort
ievad ts kardiopl iskais k lija š dums (10 m Eq/I), t apturot sirds
darb bu un pazeminot miokarda temperat ru. T k seko sirds
iz emšana un p rvietošana plastik ta mais ar UW š dumu (k lijs Pectransplantacijas periods.
- 140 mM/l; n trijs -20 mM/l, insul ns, deksametazons, osmolaril te
320 mOsm). Maisu ievieto cit konteiner ar ledu un transport uz perioda vad šana b ir sarež ka par pašu oper ciju.
transplant cijas vietu. Liel s un noz s probl mas ir sekojošas:
Sirds transplant cijas oper cija reci- 1. Atgr šanas reakcija.
pientam ir nesal dzin mi sarež ka par donora sirds iz emšanu. 2. Infekcija.
Oper cija norit m ksl s asinsrites apst os ar augsti kanil tu 3. Transplant ta koron vaskulop tija.
ascend jošo aortu un transatri li kanil m dob m v m. 4. Nieru nepietiekam ba.
Atbilstoši vis m standarta oper cij m, m ksl asinsrit r gi tiek
monitor ta centr hemodinamika, EKG, homeost ze, asins Atgr šanas reakcija un Sm nsupres terapija.
rec šanas sist ma, oksigen cijas r ji, sk bju un b zu l dzsvars Im nsupres terapija ir pati svar , bet t s variantiem var
utt. P c m ksl s asinsrites uzs kšanas un stabiliz šanas tiek t zin mas atš ir bas daž s kl nik s. Viena no biež k
iz emta recipienta sirds (kardektomija), š ot labo triju, triju iesp jam m metod m ir sekojoša:
starpsienu, kreiso Pirms oper c ijas :
Azatiopr ns 4 mg/kg i/v
Ciklospor ns 5 - 10 mg/kg per os.

289
289
 IRUR IJA S I R D S UN P E R I K A R D A S L I M B A S
I n t r a o p e r a t v i : Metilprednizolons 500 mg
P o s t o p e r a t v i:
Azatiopr ns 2 mg/kg dien .
Ciklospor ns 2,5-5,0 mg/kg dien vai
Tacrolimus 0,075-0,15 mg/kg dien .
Metilprednizolons 125 mg i/v tr s devas, t k seko ik 8 st.
Prednizons 0,3 - 0,15 mg/kg dien . A t g r š a n a s
reakcijas gad jum (to nosaka ar miokarda biopsiju, ko
1972.g. ieviesa Caves un ko izdara 1 reizi ned pirm m neša
laik , bet turpm k ik 3-4 m nešus):
Metilprednizolons 1000 mg dien - 3 dienas
Antihimoc tu globul ns (RATG) 2,5 mg/kg 5-7 dienas
Orthoclone OKT3 5 mg dien 14 dienas
Prednizons 1 mg/kg dien 10 dienas.
Uzturoš rst šana:
Ciklospor ns 2,5-5,0 mg/kg dien
vai Tacrolimus 0,1-0,2 mg/kg dien
Prednizons 2,5-5 mg/kg dien
Azatiopr ns 1-2 mg/kg dien .
Infekcija.
ir oti nopietna p ctransplant cijas probl ma un n ves
lonis 58 % mirušo pacientu p oper cijas period . Biež s ir
bakteri s, v rusu, s šu un protozoju infekcijas. oti noz ga ir
citomegalov rusu infekcija: 80-95 % gad jumu p c transplant cijas
oper cijas ieg st pozit vas asins kult ras. T papildus
antibakteri lai terapijai slimnieki profilaktiski sa em ar ganciclovir,
acyclovir un interferonu.
Nopietna ir kandidi ze, ko nereti nov ro p coper cijas
period . Vismaz k toksiskais antifung lais prepar ts ir itraco-nazol,
un tas m dz b t efekt vs.
Bez tam 3-15 % slimnieku att st s smaga fat la pneu-mocvstis
carinii pneimonija, ja nav profilaktiski ordin ts tri-methoprim -
sulfamethaxazol (TMP - SMX).
Transplant ta koron vaskulop tija.
ir oti specifiska probl ma, kas veidojas aptuveni 1 gadu p c
oper cijas. Nov ro koron ro art riju dif zu stenoz -šanas un
sekojošu miokarda iš misku boj jumu. To saista ar imunolo isko
konfliktu, ar aktiviz tu citok nu un augšanas faktoru produkciju
endot lij un gludaj muskulat , kuri izsauc š nu prolifer ciju un
migr ciju uz koron ro art riju int mu. Terapija ietver visus
im nsupres vos pas kumus, zema holester na satura di tu, zivju
as lietošanu, antiagregantu, antikoagulantu, kalcija antagonistu
lietošanu. Š komplik cija nereti ir c lonis atk rtotai sirds
transplant cijai.
Sirds transplant cijas rezult ti.
Ir sasniegts liels progress att los rezult tos. Tom r 1975.-
1981.g. period 36 m nešus izdz voja tikai 40% slimnieku, bet,
ieviešot im nsupresiju ar ciklospor nu, 1 gada dz vildze ir 80% un 3-
4 gadu dz vildze - 70% slimnieku (C.Sarris).
Att los rezult tus ir uzlabojusi ciklospor na ieviešana un
pieredzes uzkr šana. Atbilstoši starptautiskam re istram (Registry
of the International Society for Heart and Lung Transplantation),
1994.gad bija re istr tas 26 704 sirds transplant cijas oper cijas
ar 1 gada un 12 gadu dz vildzi atbilstoši 80 % un 37 % slimnieku.
kotnes progress ir saist ms ar optimiz tu im nsupre-s vo
terapiju un ksenotransplant cijas varb m iesp m.
KSL ASINSRITE UN PAL GCIRKUL CIJAS METODES
KSL ASINSRITE
Ja indiv da sirds neveic savu funkciju, metodi, kura auj
nodrošin t asins cirkul ciju, g zu un vielu apmai u audos ar
speci lu apar tu pal dz bu vajadz gaj apjom , sauc par
ksl go asinsriti. T s metodes, kuras papildina sirdsdarb bu
(cirkul ciju), sauc par pal gcirkul cijas metod m.
sturiski ideja novad t asinis rpus organisma uz ekstra-
korporalu oksigenatoru attiecin ma uz 1885. gadu un tika izteikta
M.Frey un M.Gruber darbos.
1951.g. C.Dennis (Minesota) pirmo reizi pielieto s a
oksigenatora sist mu, kori jot triju starpsienas defektu. Diemž l
slimnieks nomira irur isku k du d . Tas stimul ja jaunu p jumu
riju šaj pat universit . Walton Lillehei 1954.g. (Minesotas
universit te) sirds oper ciju laik ieviesa kontrol tu krustoto
cirkul ciju (controlled cross-circulatiori) no m tes b rnam. Šeit
tes sirds un plaušas darboj s k s knis un oksigenators
oper jamam b rnam. Lai gan š metode atkl ja "atkl to"sirds
oper ciju ru (autors izdar ja 45 oper cijas), to nevar uzskat t par
sdienu m ksl s asinsrites s kumu. Metode bija potenci li
stama gan slimniekam, gan m tei, t tad ar iesp jamu 200%
letalit ti. M ksl s asinsrites probl mas p ja j.Gibbon, C.Dennis,
W.O.Bjork, A.Sen-ning, Rigg, j.Kirklin un daudzi citi.
ohn Cibbon 1953.g. 6. maij Filadelfij m ksl asinsrit
izdar ja pirmo veiksm go sirds oper ciju pasaul . M sdien s
metodika ir plaši akcept ta, k uvusi par ikdienas par bu, tom r
visu laiku pilnveidojas. Pamatkomponenti m ksl s asinsrites
apar tam ir:
• S knis.
• Oksigenators.
• Asi u sild js/atv sin js.
• Viena vai vair kas venoz s kaniles.
• Venozo asi u rezervu rs.
• Arteri kanile.
• Venoz s (atpl des) un arteri s (piepl des) caurules
(t.s. l nijas) ar asi u filtriem.
• Sirds s u sist ma (kardiotomijas s i).
• Kardiopl ijas sist ma (sast v no atseviš a s a,
speci m cauru u sist m, atv sin taj , rezervu ra, i/aort m,
i/koron m, retrogr m kanil m).
• M sdienu m ksl s asinsrites apar ts tiek komplekt ts
ar ar asi u reperf zijas sist mu (Celi saver) un he-
mokoncentratoru (ultrafiltr cija).
• Vad bas dators nodrošina visu komponentu saska otu
un programm tu darb bu.
Kaniles (venoz s, arteri s, l nijas) ir speci las formas un
izgatavotas no netoksiskiem materi liem (polivinilhlor da, polietil na
u.c). Venoz s kaniles ievada tieši labaj trij vai augš un
apakš dobaj v . T s kalpo asi u sav kšanai uz m ksl s
asinsrites apar ta asi u rezervu ru. Venoz s kaniles var ievad t ar
transkut ni caur femor lo un jugul ro v nu. Š du metodiku lieto
daž s neatliekam s situ cij s vai, piem ram, piesl dzot
ekstrakorpor lu oksigen cijas sist mu. Arteri kanile parasti tiek
ievad ta tieši ascend još aort caur speci lu šuvi. T var tikt
ievad ta ar cit art rij (femor , aksil u.c). Iesp jama ar
transkut na ievades metodika.
knis. Tiek pielietoti 2 s u tipi (sk. 22.att.):
1) veltn šu s knis,
2) centrif gas s knis.
2
Tie nodrošina cirkul ciju 4-6 l/min. (1,8 - 2,5 l/min./m ) atkar no
indiv da lieluma un pielietot s hipotermijas pak pes. P k liels
pl smas trums palielina asins formelemen-tu traumu un
nenodrošina adekv tu oksigen ciju oksigenatora. S i nodrošina
izv to arteri spiediena l knes formu, un l dz ar to var izš irt:
nepuls jošo pl smu, puls jošu pl smu, kas ir fiziolo isk ka.
Oksigenatori. ir iek rta, kur venoz s asinis piesaista
sk bekli un izdala C02. Ir 2 tipu oksigenatori:
1) asi u un sk bek a tieša kontakta iek rtas (disku oksige-
natori, cilindru burbu oksigenatori),
2) membr nu oksigenatori, kuros nav tieša kontakta starp
asin m un sk bekli, bet g zu dif zija notiek cauri membr nai.
290
 SIR DS UN P E R I K A R D A S L I M B A S IRUR IJA

22.att ls. ksl s asinsrites s i: a) veltn šu s knis, b)
centrif gas s knis.
Šaj s sist s asi u trauma ir maz ka, tie sp j ilgstoš k
darboties un nodrošina adekv tu oksigen ciju. Modernie ok-
sigenatori pie asi u pl smas 7 l/min. sp j piesaist t 470 ml 02 un
atdot 350 ml C02. Uzpild šanas tilpums ir 270 - 500 ml (plauš s 140
2
ml). Membr nu virsma ir ap 2 m (plauš s alveolu kapil virsma ir
2
9 cm ). Diemž l jebkurš oksigena-tors, aktiviz jot asins elementus,
rada nelielus mikroembolus, kuriem 2-3 stundu perf zijas laik nav
seviš as noz mes.
ksl s asinsrites apar ta uzpild šanai pielieto speci lu
idrumu kombin ciju (plazmu, album nu, poligluk nu, to-majoninu).
Svar ga ir asins sarec šanas nov ršana. T pirms m ksl s
asinsrites apar ta piesl gšanas slimnieks sa em i/v hepar nu 300
vien./kg, (3 mg/kg). T efektivit ti nosaka ar t.s. aktiv to rec šanas
laiku (ACT), kas j uztur > 450 sek. P c perf zijas hepar ns tiek
neitraliz ts ar protam na sulf tu, atjaunojot asins rec šanas sp jas
(1 mg uz 100 vien m hepar na).
PAL GCIRKUL CIJAS METODES
Dažk rt sirds nesp j veikt adekv tu s a funkciju, un
pielietot inotrop stimul cija ar nav pietiekami efekt va (arteri lais
spiediens maz ks par 90 mm Hg, pulmon lais kapi-l ru ie tais
2
spiediens > 18 mm Hg, sirds indekss Cl < 1,8 -2,0 l/min./m ).
Slimniekam draud neizb gama boj eja. Tikai m ksl ga asinsrites
uztur šana var b t perspekt va.
Meh nisk s pal gcirkul cijas metodes ir tr s. 1.
Intraaort la balona kontrapuls cija (IABP - intraaortic
ballon pump).
Kontrapuls cijas koncepciju izvirz ja D.Harken 1958.g. un
R.Clauss 1961.g. Asinis sistoles laik tika tri aizvad tas pa vienu
femor lo art riju un oti strauji ievad tas atpaka diastol pa otru
femor lo art riju, sasniedzot diastolisku augment ci-ju. T tika
samazin ta kreis kambara slodze sistol un sakar ar diastolisko
augment ciju iev rojami uzlabota miokarda un ar smadze u
apasi ošana. Diemž l š ds s knis rad ja he-mol zi.
1962. gad S.Moulopoulos propon ja, ka aort ievad ts katetrs
ar balonu sp j rad t t du pat efektu. Uzp sta balona strauja
saplakšana sistol atslogo kreis kambara p cslodzi, bet balona
strauja piep šan s diastol dod diastolisk vi a augment ciju.
Metodi pilnveidoja A.Kantrovvitz, un kopš 1968.g. IABP plaši lieto
kl nisk praks . Latvij uzkr ta pozit va pieredze vair k k 200
oper cij s. Kopš 1978.gada IABP tiek ievad ta perkut nas
punkcijas ce (Bergman, Casarella, Subramanian).
Indik cijas IABP ir sirds s a progres joša nepietiekam ba,
kura nepadodas inotropai korekcijai. Visbiež k IABP lieto
cirkul cijas uztur šanai p c sirds oper cij m (36%), nereti pie
kardiog šoka (22%), nestabilas stenokardijas (23%), ak tas
mitr las regurgit cijas, kambaru starpsienas defekta
u.c. gad jumos. IABP metode ir efekt va 30-60 % slimnieku. P c
hemodinamikas stabiliz šan s (parasti 12-48 stund s) IABP tiek
iz emts. Pašreiz v l kl niski maz izplat ta ir pulmo-n balona
kontrapuls cija.
2. Kreis kambara un aortas asins s a metode
(left ventricular - aorta hemopump).
IABP pielietošanas efektivit te tom r liel m ir saist ta ar
pašas sirds darb bas apjomu, jo IABP to tikai zin m
papildina. Smag ko cirkul cijas trauc jumu gad jumos var tikt
pielietots asi u s knis, kurš sinhroniz ti ar saglab to sirds darb bu
izs kn asinis no kreis kambara un pulsat vi ievada t s atpaka
ascend još aort . Sist ma sast v no perkut ni ievad mas
speci las zondes, kuras viena da a novietojas kreisaj kambar un
otra (izejas da a) - aort .
3. Kambaru (kreis vai lab ) asist još s s u sist mas
metode.
s ir speci las sist mas, kuras da ji vai piln gi var aizvietot
2
viena, otra vai abu sirds kambaru darb bu (ja Cl < 1,5 l/min/m ),
neskatoties uz IABP un inotropo stimul ciju.
Ir 4 veidu sist mas:
1. Veltn šu s i (Sarns).
2. Centrif gas jeb virpu i (Bio Medicus).
3. Pneimatiskie puls jošie s i (Abiomed
BVS; Thoratec, Heart Mat ).
4. Elektriskie puls jošie s i (Novacor).
Princip tie ir t.s. m ksl gie sirds kambari. Tie var b t piln gi
implant jami vai parakorpor li. Šunt jot kreiso kambari, kaniles
ievada kreisaj trij un ascend još aort ; šunt jot labo kambari -
labaj trij un plaušu art rij . Šunt jot abus kambarus, asinis
uz em no lab trij un ievada aort . Apar ta piesl gšana un
atsl gšana notiek irur isk veid .
s ir oti modernas metodes, un to pielietošanas m is var
t div ds:
1. Nodrošin t asinsriti, atslogojot miokardu, un pan kt, ka
atjaunojas paša miokarda adekv ta darb ba.
2. Ja miokards ir negl bjami boj ts un atjaunoties nevar, šo
ksl go sirds kambar šu piesl gšana ir k starpetaps, lai ieg tu
laiku sirds transplant cijai. P jumi šai virzien intens vi turpin s.
ksl go meh nisko sirds kambar šu pielietošanas svar s
coper cijas probl mas ir tromboze, infekcija, iek rtas boj šan s.
Ekstrakorpor la membr nu oksigen dja (ECMO).
Visos gad jumos, kad ir trauc ta asi u oksigen dja plaušu
distresa sindroma d un l dz ar to ir neefekt va m ksl plaušu
ventil cija daž dos rež mos, var tikt pielietota asi u s
apsk ošanas sist ma - ekstrakorpor la membr nu oksigen cija
(ECMO). Tas ir js (membr nu) oksigenators un s knis, kas
nodrošina asins pl smu. Asinis tiek hepariniz -tas. Piesl gšanas
varianti ir venovenozais vai venoarteri lais. Parasti katetru ievada
transkut nas punkcijas ce . ECMO sist mas nodrošina asi u
caurpl di 1,5-5 l/min. Metode ir efekt va dažu iedzimtu cianotisko
sirdskaišu gad jum k dz bu gl bjošs posms, ar sirds oper cij s
ar kardiog nu šoku, pul-mon distresa sindromu, mas vu plaušu
iekaisumu traumu gad jumos utt.
Tiek p ta un izstr ta ar intravaskul š iedru
oksigen cija (intra vascular fiber oxygenation - IVFO).
(parasti dobaj ) ievada š iedru (s ku caurul šu) k ti, pa kuru pl st
sk beklis, un cauri k ša sieni ai (membr m) notiek asi u
oksigen cija.

291

291
 IRUR IJA S I R D S UN P E R I K A R D A S L I M B A S

pie va interferenci starp sirds spont no autom tismu un EKS ritmu.

SIRDS VAD ŠANAS SIST MAS TRAUC JUMU 60. gadu vid , pateicoties tehniskajam pogre-sam, izveidoja EKS ar
IRUR ISK RST ŠANA palaišanas (trigger) un izsl gšanas (inhibited) meh nismiem. 70.
gadu s kum , pateicoties integr laj m sh m, rad s
programm jamie EKS. Pielietojot jaunas paaudzes litija un joda
Sirds aritmiju rst šan galvenais neatliekamais princips ir baterijas, izteikti pieauga EKS darb bas ilgums. Diemž l joproj m šo
nodrošin t sirds kontrakciju koordin ciju ar sirds cikla fiziolo isko stimul ciju nevar ja nosaukt par fiziolo isku, jo netika iev rota sirds
sec bu. Daudzos gad jumos tas re li nav stenojams, t c atliek sinhroniz cija. Pirmie fiziolo iskai stimul cijai piem rotie EKS
censties stenot šo m i kaut da ji. Galven s par s 70. gadu beig s (LCamilli, M.Schaldach, Rikard).
p r o b l m a s , kas j atrisina, lai nodrošin tu sirds darb bas sdienu EKS mode i var tikt uzskat ti par sirds vad šanas sist mas
fiziolo iskumu, ir: elektroniskiem dubultniekiem.
• Pietiekams sirds s a funkcijas efekta nodrošin jums, lai Pašreiz EKS kl sts un pielietojuma indik cijas ir tik plašas, ka,
uztur tu organisma dz votsp ju. lai orient tos taj s, nepieciešams p rzin t speci lo burtu kodu,
• Sirds ritma trauc jumu simptom tikas nov ršana vai kas veidojies p c lntersociety Commision for Heort Disea-se
izpausmju mazin šana. Resourses, sa sin ti ICHD, rekomend cij m. P i r m a i s b u r t s
• Pacienta aizsardz ba no iesp jam m sirds ritma apz sirds dobumu, kuru stimul . Varianti: V - ventride;
trauc jumu izrais m komplik cij m. A - atrium;
• Stabilas dz ves kvalit tes - darba sp ju, fizisk s akti D - duol, t.L, stimul divas sirds kameras - gan V, gan A;
vit tes - nodrošin šana. S - lieto, apz jot EKS, kuru var implant t gan ven-
Augšmin tais liecina, ka ne katru sirds ritma trauc jumu trikul , gan atri poz cij ; attiecin ms uz EKS pirms im-
nepieciešams radik li rst t. Ja nu rst šanas nepieciešam ba ir plant cijas, jo, tikl dz elektrods novietots konkr viet , tas ieg st
absol ti pier ta, tad bez etiotropas terapijas eksist tr s galvenie kodu V vai A.
virzieni: 0 - neko nestimul , praktiski ar to apz atsl gtu EKS.
1) medikamentoza rst šana; O t r a i s b u r t s apz sirds dobumu, no kura EKS ieg st
2) elektroterapija; inform ciju, k rež darboties; to sauc ar par de-tekciju.
3) irur iska korekcija. Inform cija uz EKS parasti non k pa to pašu elektrodu. Detekt
Medikamentus k s kuma rst šanas l dzekli lieto sirds sirds spont no elektrisko aktivit ti - P zobu vai QRS kompleksu.
autom tisma trauc jumu gad jumos. irur isk korekcija tiek lietota Varianti: V - ventride, inform cija tiek sa emta no kambara;
atseviš u patolo iju, galvenok rt tahiaritmiju, rst šan , VVPVV A - atrium, inform cija tiek sa emta no priekškambara;
(Wolf-Parkinson-White) sindroma gad jumos, pie kam priekšroka D - dual, t.i., detekt no ab m sirds kamer m -gan V,
sdien s ir miniinvaz vai endovaskul rai irur ijai. gan A;
Elektroterapija ir p rliecinoša pamatmetode sirds ritma S - detekcija iesp jama gan no trija, gan ventrikula, bet
trauc jumu rst šan . Vad šanas trauc jumu, galvenok rt pa to pašu elektrodu. Nosac jumi k iepriekš min tajam S;
sinuatri lo un atrioventrikul ro aritmiju, korekcija ir galven 0 - neko nedetekt , EKS str tikai iepriekš ieprog-
elektroterapijas pielietojuma sf ra. Veiksm gi metodi lieto ar izteiktu ramm rež .
bradikardiju un reentry tipa aritmiju nov ršan . Izš ir 3 T r e š a i s b u r t s apz EKS darb bas principu, t reakciju
elektroterapijas veidus: uz sirds spont no elektrisko aktivit ti. Varianti: I - inhibited, sirds
• neatliekam ; spont aktivit te uz EKS iedarbojas k darb bas blo js, P
• pagaidu jeb tempor ; zobs vai QRS kompleksa elektriskie impulsi tiek uztverti k liegums
• past . EKS darb bai. Lieto ar apz jumus demand (fran u vai.), R -
N e a t l i e k a m o metodi lieto reanim cijas praks , to sauc aizliedzošais (no krievu vai.).
ar par kardioversiju jeb defibril ciju. Fiziolo iskais pamatojums T - triggered (palaišanas meh nisms), sirds elektrisk
sl pjas vienlaic visu mioc tu uzbudin jum izl des laik , aktivit te kalpo k pav le EKS ener t impulsu. Eksist varianti par
vienlaic gi iest jas refraktarais periods, nosl jas reentry loka laiku, kur šis impulss non k l dz m a š m, tas ar raksturo š
meh nismi un sinusa mezgls sp j induc t adekv tu periodiskumu meh nisma j gu.
vad šanas sist . D - dual, iesp jami abi rež mi, to funkcijas tiek ap-
Tempor s elektrokardiostimul cijas laik sirds darb bu vienotas.
induc elekrokardiostimulators (EKS). Ier ce ener elektriskus 0 - EKS ne uz k m aktivit m nerea . V sturiski ICHD
impulsus, kuri tiek pievad ti labajai sirds pusei parasti pa elektrodu - kodu ilgstoši lietoja galvenok rt t praktiskuma, vienk rš bas un
katetru, ko ievada transvenoz ce . Pielieto ar transtorak s, EKS mode u tehnisko iesp ju ierobežojuma d . Pirmie EKS, ar A.
transkut s un - ret k - transezofa-ge s metodes. Miokards Senning 1958.g. implant -tais, bija VOO tipa. Impulsus š tipa EKS
vispirms uzbudin s ap elektroda kontakta vietu, tad izplat s no ener ar stingri noteiktu frekvenci, neatkar gi no spont s sirds
nas uz š nu pa visu sirdi. aktivit tes. VOO rež mu d ar par asinhrono, kad nav nek das
Galven s indik cijas šai metodei ir ak ti ritma trauc jumi
sakar bas ar sirds ritmu. Š da EKS darb ba rada parasistoliju,
organisku patolo iju vai p kš u saslimšanu d , piem ram,
iesp jama impulsa sakrit ba ar QRST vai ventrikul s Esy "aritmo-
miokarda infarkts, traumas, intoksik cijas, iekaisums, kuru iespaid
riska zonu" kairin jums, kas iedarbina reentry meh nismu,
ro sirds spont nu apst šanos ilg k par trim sekund m. Ja
radot ventrikul s aritmijas. M sdien s š dus EKS nelieto, ar
pacienta st voklis stabiliz jas, EKS sist mu viegli var atvienot un
tempor raj stimul cij lieto demand tipa EKS. PSRS laik tika
elektrodu evaku t. Pacienta st voklim k stot nestabilam, ar izteiktu
implant ti EKS-111, kurus var sastapt ar šobr d. L dz veid var
riska momentu, risin ms jaut jums par p a s t gas EKS
izveidot ar AOO sist mu; tr kumi tie paši -augsta aritmogenit te,
sist mas izveidi.
nefiziolo iskums. Re laj dz p c AOO principa darbojas EKSR-
Elektrokardiostimulators sast v no miniat ra impulsu
01, kuru pacienti izmanto parok-sism lo supraventrikul ro aritmiju
eneratora un baterijas, kuri ievietoti vien korpus , kam pievienoti
šanai.
viens vai vair ki elektrodi. Pirmo EKS izst ja R.EImquist un
implant ja A.Senning 1958. gad . tri EKS k uva par izv les l dzekli
ar bradikardij m. Pirmie EKS nemonitor ja sirds spont no
aktivit ti, to asinhronais rež ms

292
292

Mekl jot ce u uz elektrokardiostimul cijas fiziolo isku-mu, tika
rad ts EKS modelis, kurš iedarbojas tikai tad, ja interv ls starp sirds
kontrakcij m ir sasniedzis noteiktu laika lielumu. Wl apar ti stimul
ventrikulu, vienlaic gi no š paša ventrikula ieg st inform ciju un,
galvenais, darbojas p c vajadz bas (demand). Uztverot sirds
spont no aktivit ti, EKS atrodas g a i d š a n a s r e ž
noteiktu laiku gaida n košo QRS, ja tas neseko, tad iesl dzas EKS
impulss. Lai EKS nerea tu uz T zobiem, past v refrakt ra perioda
uztveres bloks. Att stoties tehnikai, tuvinot EKS darb bu fiziolo isku-
mam, par s diference starp s e k o š a n a s I a i k u , t.i., laiku
starp diviem EKS artefaktiem un gaid šanas laiku. Šo diferences
fiks ciju sauc par hister zi, t auj maksim li piel got EKS darb bu
sirds spont najai aktivit tei, a sirds ritms ir tr ks par EKS ritmu,
tad EKG stimul cijas kompleksus nefiks ; š dos gad jumos var
pielietot magn ta provi - ar magn tu Wl p riet VOO rež
ieg t inform ciju par adekv m miokarda atbild m elektriskajiem
impulsiem. Diemž l ar š tipa EKS ir nefiziolo iski, jo impulsa
rvade virz s retrogr di, nav sinhroniz cijas starp trijiem un
ventriku-liem, v l aun k - z d triju da a sirds min tes tilpum (12-
45 %), rodas atriokav lais reflukss, asins pl smas turbulence.
Skandin vu p jumi ir par juši sakar bu starp smadze u
asinsrites trauc jumiem un VOO un Wl tipa EKS, atri lo aritmiju
risku, sirds mazsp jas progresu EF samazin šan s rezult .
Šo probl mu nav AAI tipa EKS. Principi las atš ir bas
shematiski nav, tikai t oti b tisk - elektrods atrodas trij , stimul
to, detekt no trija P zobu. Impulsa ce š ir identisks norm lajam
sirds uzbudin juma ce am, j atz , ka šo metodi nevar izmantot
atrioventrikul s vad šanas trauc jumu gad jum , jo AV p rvade
notiek caur AV mezglu.
košais solis elektrokardiostimul cijas att st bija m -
in jums nosac ti protež t AV mezgla funkcijas, sasaist t trija
ener to impulsu ar ventrikulu. Rad s EKS, kurš stimul ja
ventrikulu, impulsu detekt ja no trija un darboj s triggered
(aktiv cijas) rež . Detekt tais impulss iedarbin ja otru sirds
kameru, tika aizst ta AV komunik cija. Tie ir EKS, kuriem ir divi
e l e k t r o d i - VAT. sdien s š da tipa EKS nelieto, jo tiem ir
tiski tr kumi - nesp ja rea t uz ven-trikul m ekstrasistol m,
VOO rež ms, ja trauc ts triju ritms. T princips ir viena no m sdienu
EKS sast vda m.
Nov ršot VAT tr kumus, tika rad ts EKS, kurš stimul ja
ventrikulu, bet sp ja detekt t gan triju, gan ventrikulu, t
apvienojot sev VAT un Wl - VDD. tipa stimulatori s kuma
att st bas posm rad ja slimniekiem probl mas ar nosl gt s cilpas
(endless-loop) tipa tahikardij m, t.i., reentry variants, kur elektrodi
var darboties k papildvad šanas ce i, ta u m sdien s tas ir
nov rsts.
a ir iesp jams VDD, tad, lo iski, var stimul t trijus. DDD
rež ms, kurš maksim li pietuvin ts sirds ciklam, EKS sp j aizvietot
gan trijus, gan ventrikulus, ja nepieciešams, izmantot gan AAI, gan
VAT, gan jebk das iesp jam s kombin cijas.
Diemž l visiem iepriekš apl kotajiem EKS piem t viens
tr kums - to parametru nemain gums kopš izgatavošanas br ža.
Pacienta sp jas veikt main gu fizisku un emocion lu slodzi ierobežo
dirdsdarb bas frekvence, sirdij to adekv ti kompens t nav iesp ju.
EKS tehnikai att stoties, k uva iesp jams atrisin t šo probl mu:
main t stimul cijas par ametr us
programm jam bu. Iesp jami varianti, kad EKS programm jams
viens parametrs, pašreiz galvenok rt lieto EKS ar vair kiem
main miem parametriem. Šobr d EKS bez programm šanas
iesp m ir sastopami reti. ICHD koda papildin jums -
NASPE/BREG kodi - ietver sev c e t u r t o b u r t u , kas inform
par programm jam bu un slodzes adapt cijas funkciju.
0 - nek das papildfunkcijas nav.
P (simple programmoble) - var main t vienu vai divus
parametrus;
SIRDS UN P E R I K A R D A S L I M B A S IRUR IJA
M (multiprogrammable) - main mi vair ki parametri. Pamat
visiem m sdienu EKS ir M funkcija.
C (communicating) - iesp jama telemetrijas funkcija, t.i., sp ja
sa emt inform ciju no EKS par t st vokli, pierakst t intrakardi lo
EKG u.tml.
- R (r te modulation, r te responsive) - autom tiski nodrošina
sirdsdarb bas truma regul ciju, jo visb tisk k sirds min tes tilpumu
slodzes laik ietekm sirdsdarb bas frekvence. Ja pacientam nav
trauc tas triju autom tisma funkcijas, tad VAT, VDD, DDD tipa
EKS trija impulsu adekv ti p rvad s uz kambari, ta u oti daudzos
gad jumos (50-60 %) tas nav re li iesp jams saslimšanas d .
1975.g. LCamilli pirmo reizi aprakst ja EKS, kas sp j main t
stimul cijas frekvenci atkar no slodzes. V k - 1984.g. - Rikard
izstr ja pirmo komplic to EKS modeli, kas rea uz arteri lo
- un spiedienu.
sdien s galvenok rt lieto R tipa EKS ar regul ciju p c
akselerometra principa - taj darbojas bimetala pl ksn te vai lod te
("running bail", USA-Pacesetter), kura saskaras ar kontaktelektroda
virsmu un palielina frekvenci. Sastopami ar EKS, kas rea uz
temperat ru (Thermos Biotronik), ar Q-T adapt cijas meh nismu
(Sorin), min tes ventil cijas tilpuma adapteriem (Meta, Tempo -
USA Pacesetter) un humor s regul cijas meh nismus uztverošie
2
stimulatori (INOS Biotronik) -unik ls Erlangenas universit
(M.Schaldach) cij izstr ts EKS ar CLS (closed loop system)
principu - šobr d sirds cikla dab gajai regul cijai maksim li
pietuvin ts modelis. Plaši tiek pielietoti ar salikt s adapt cijas
mode i - aksele-rometrs ar min tes ventil ciju (Affinity - Pacesetter),
min tes tilpums ar QT (Pulsar Max II - Guidant). c PACE datiem,
EKS ar R funkciju Eirop implant apm ram 50-60 %.
Atseviš i j min v l viena papildfunkcija - sp ja autom tiski
main t impulsa stiprumu. To pašreiz izdevies rad t tikai Pacesetter
USA, bet l dz gu modeli - Logos - no 1998.g. pied ar Biotronik.
Šo funkciju sauc par autocapture un to apz ar "+" aiz 4. burta.
P i e k t a i s NASPE/BREG b u r t s nor da uz antitahi-
kard tisk m funkcij m:
P (pacing) - antitahikard tisk kardiostimul cija. EKS au-
tom tiski iesl dz BURSTpacing un kup paroksism s aritmi-jas
(TachyLog - Pacesetter, Intertach II, Intermedics), ta u sakar ar
katetrabl cijas straujo att st bu š tipa EKS šobr d zaud savu
aktualit ti un tos praktiski vairs neražo.
di S (shock) - kardioversija; šos EKS sauc ar par implant ja-
miem kardioverteriem; l dz 1997. gadam galvenok rt bija paz stami
ventrikul rie mode i, bet 1997. gad vair kas firmas -Medtronic,
Biotronik, Pacesetter, Ela un citas - jau demonstr ja pirmos
rezult tus darb ar atri liem kardioverteriem.
D (duaf) - apvieno P un S funkciju; š du modeli demonstr ja
Skandin vijas kardiologu kongres 1997. j nij Tampe-r (Somija).
EKS izv les iesp jas, k redzams no iepriekš min , ir oti
plašas, atliek izv ties modeli un apsv rt EKS nepieciešam bu
visp r.
Sirds ritma trauc jumu diagnoze. Ce š s kum klasisks -
anamn ze. J noskaidro, vai ir:
1) Spont ni sama as zudumi un izteikti galvas reibo i.
2) Fiks tas bradikardijas epizodes.
- 3) Kr zes moment ur na nesatur šana un spont na de-
fek cija.
k seko fukcion diagnostika.
EKG ir sena, bet p rbaud ta diagnostikas metode. Frekvence,
R-R interv la maksimumi, seviš i pie triju fibril cijas, bieži ir
pietiekams pamats EKS implant cijai, t pat ar fiks ta AV III
pak pes blok de diagnostikas gr bas nerada.
a diferenci ldiagnostik eksist šaubas, kaut ar slimnieka
dz bas ir it k p rliecinošas, tad pielieto š das m sdienu
metodes:
• Holter 24 h monitor šanu;
293
293
 IRUR IJA S I R D S UN P E R I K A R D A S L I M B A S

• transezofage lo elektrofiziolo isko izmekl šanu; laik Eirop , Jap , Korej un ASV plaši implant
• veloergometriju. EKS, ja konstat tas paroksism s triju undul cijas un fibril cijas
H o i t e r - M ir EKG pas s re istr cijas metode, ta u (AAI, AAIR, DDD vai DDDR). EKS impulss ir p ks par ektopisko
iesp jams to aktiviz t, uzdodot pacientam veikt darbus, kas elektrisko aktivit ti un nom c micro-reentry veidošanos.
maksim li pietuvin ti ikdienai. Analiz jot monitor tos rezult tus, par EKS implant cijas pamatuzdevums ir saglab t dz bu un
sirdsdarb bas ritma izmai m iesp jams ieg t realit tei tuvu ainu. nodrošin t dz ves kvalit ti gan fizisk , gan psiholo isk komforta
Transezofage elektrofiziolo isk jom .
i z m e k l š a n a (TE EFI) k akt va provokat va metode, ar kuru R e l a t v a s k o n t r i n d i k c i j a s EKS implant cijai ir:
sirds vad šanas sist mai rada ekstrem lu slodzi, blo sirds 1. Inkurabla (nedziedin ma) onkolo iska saslimšana ar strauji
autom tismu un v ro t atjaunošan s sp jas. TE EFI nov rt : progres jošu intoksik ciju.
1. pamata ritma avotu; 2. Smaga neirolo iska saslimšana ar izteiktiem stabiliem,
2. sinusa mezgla funkciju atjaunošan s laiku; terapijai refrakt riem, kortik s un subkortik s funkcijas
3. AV mezgla caurlaid bas griestus jeb Wenckehach punktu; trauc jumiem.
4. Sinuatri lo vad bu. 3. Izteikti senili pacienti (implant cijas atteikums saska ojams
Iesp jami ar citi provokat vie testi un rstnieciski diagnostisk s ar radiniekiem un aizbild iem).
manipul cijas: Att lotais algoritms (sk. sh mu) pal dz izprast EKS veida izv li
Medikamentoz s proves - atrop na tests. biež s kl nisk s situ cij s.
Intravenoz ievade 0,025 mg/kg svara jeb vienk ršoti 1 ml uz 40 kg
svara dod ritma pa trin jumu. Ja tas par 20-25 % nep rsniedz
kuma frekvenci vai nepa trina to virs 90 reiz m min , provi
uzskata par pozit vu. Otra metode ir sinusa mezgla medikamentoz
denerv cija - atrop na/ obzid -na prove.
O r t o s t a t i s k s p r o v e s - lieto vazovag lo sin-kopju
diagnostik ; TE EFI veic gu us un s dus st vokl , moni-tor
frekvenci, pacientam strauji piece oties.
V e l o e r g o m e t r i j a analiz vad šanas sist mas reakciju
uz slodzi, t di induc jot iesp jamos ritma trauc jumus slodzes
tolerances un hipoksijas rezult . Tai ir b tiska noz me ar ,
izv rt jot hronotrop s inkompetences k EKS implant cijas
indik cijas esam bu.
atseviš a metode j min b i a t r i I vai b i f o k i EKS
implant cija triju fibril cijas profilaksei. Šobr d plaš kie
jumi ir .Witte, Berlin, Charite un A.de Sisti (St.CIou-de,
Francija). Efektu galvenok rt rada abu triju elektrisk sin-
hroniz cija, pan kot vienlaic gu uzbudin bu un nov ršot atk rtotu
(micro reentr/) impulsu loka ieeju trija relat refrak-t perioda
beigu posm . Elektrodus trijos implant - labaj trij
konvencion li, kreisaj trij koron raj sinusa vai pie isthmus.
das oper cijas šobr d veic ar Latvij , P.Stradi a kl nisk s
universit tes slimn . Izp tes stadij atrodas sirds mazsp jas
terapija ar etrkameru stimul ciju - divi elektrodi trijos, divi
ventrikulos. Labu efektu sasniedz hipertrofisk s miokar-diop tijas
rst šana ar pašas modifik cijas DDDR EKS, maksim li sa sinot
AV p rvadi, t di samazinot sistoies tilpumu un nov ršot kreis
kambara hipertrofijas progresu.
Indik cijas EKS implant cijai. Saska ar pie emtajiem
normat viem un pasaules vadošo centru rekomend cij m, par
absol m indik cij m EKS implant cijai uzskata sekojošus
dokument tus sirds ritma trauc jumus, kas apdraud pacienta
dz bu:
1. AV III pak pes blok de. Tahiaritmiju irur isk s rst šanas pamatprincipi un
2. Izteikta bradikardija ar TE EFI vai Holter-M fiks m sdienu metodes.
asistolijas epizod m virs 2000 milisekund m. triju fibril cijas ( F) irur isk s rst šanas metodika balst s
3. Sinus arrest epizode ar Morganii-Adams-Stokes (MAS) tipa uz teor tiskiem un eksperiment liem p jumiem, ko veikuši Garrey
km m. S., Moe G., Lewis T., Min s C, Allesie M. un citi autori, kuri
Par r e I a t v m indik cij m pie emts uzskat t: pier ja, ka F pamat ir "micro-reentr/" meh nisms, ka stabilai F
1. Mobitz - II tipa AV blok di. past šanai nepieciešama noteikta kritisk fibril još trija
2. Sinusa mezgla funkcijas trauc jumus ar kl nisk m iz- miokarda masa. Balstoties uz š m koncepcij m, izstr tas F
pausm m bez MAS tipa epizod m. irur isk s rst šanas metodes, kuru galvenais m is ir izveidot
3. triju fibril cijas "tahi-bradi" formu ar kl nisk m izpausm m trijos t.s. "m s zonas", kuras p rtrauc reentr/ loka eksistenci un
un nesp ju adekv ti pielietot medikamentozu terapiju sakar ar ne auj izveidoties pietiekami liela apjoma "kritiskajai masai", kas
draudošo bradikardiju. nepieciešama stabilai fibril cijai.
4. Kl nisku un dokument tu bradikardiju pacientiem, kam Pirmo š da tipa oper ciju pacientam ar kreis trija ek-topisku
eventu s MAS epizodes veicam darba specifikas d var rad t tahikardiju - kreis trija irur isku izol ciju veica .Wiliams 1980.
katastrof las sekas. gad . Š metode va saglab t stabilu sinusa ritmu un norm lu AV
5. Vazovag las sinkopes.
rvades p ctec bu. Izol tais kreisais
6. Hronotropo inkompetenci.

294

294

trijs p c oper cijas visbiež k turpina fibrilet vai paliek "kluss", bez
kontraktilit tes. Neraugoties uz visp jo pacientu st vok a
uzlabošanos un sirds ritma normaliz ciju, saglab jas paaugstin ts
trombemboliju risks, jo z d kreis tri-ja ieguld jums sistol .
1985. gad C.Cuiraudon u.c. ierosin ja oper ciju ar no-
saukumu "koridors". T s b ba ir t da, ka tiek izveidota izol ta
miokarda zona, kas sev ietver sinusa mezglu, p rvades traktu vai
traktus no trija uz ventrikulu un pašu AV savienojumu. Rezult
saglab jas sinusa ritms un regul ra ventrikulu kontraktilit te,
diemž l saglab jas tie paši tr kumi, kas ].Wiliams aprakst taj
oper cij - izol ti triji, z d transporta funkcija, aug trombemboliju
risks.
1987. gad j.Cox u.c. pirmo reizi izdar ja piln gi jauna tipa
oper ciju - "labirints", ko plaži paz st ar ar nosaukumu "MAZE".
Oper cijas b ba sl pjas daudzu nelielu š rš u rad šan , izdarot
kus griezienus noteikt s miokarda viet s abos trijos, t di
nov ršot "kritisk s masas " izveidošanos triju fibril cijas en zei,
Taj paš laik saglab jas impulsu p rvade no sinusa mezgla uz
AV savienojumu. Uzbudin jums p rvietojas pa "labirintu", kura
robežas veido irur iskie griezieni divos virzienos - uz abu triju
mugur ji me-di lo zonu un uz kreis trija sienu, t di non kot
dz AV savienojumam. Vien izol ir kreis trija da a pie
pulmo-n laj m v m, p jos priekškambaru miokarda re ionos
depolariz cija, kaut ar atipiski, tom r noris. Vašingtonas uni-
versit 1987.-1995.g. "labirinta" oper cija tika izdar ta 123
pacientiem - 91 v rietim un 32 sieviet m ar vid jo vecumu 53 gadi.
3 pacienti nomira ar izteiktu sirds vai plaušu patolo iju. Att laj
period recid vus nov roja 7 % pacientu. Oper cijas tika
modific tas divas reizes, kas samazin ja nepieciešam bu implant t
EKS p coper cijas period no 53 % (MAZE !) l dz 25 % (MAZE
1
III) . triju transporta funkcija saglab jas 94 % gad jumu pie MAZE
III.
Oper cijas p oz i t v i e momenti:
1) likvid reentry loka izveides iesp jas trijos;
2) saglab sinusa mezgla un AV savienojuma funkciju;
3) saglab organiz tu sinhroniz tu elektrisko depolariz -ciju
trijos un ventrikulos;
4)stabiliz triju transporta funkciju;
5)samazina trombemboliju risku.
Oper cijas n e g a t v i e aspekti:
1) oti sarež oper cijas tehnika;
2) d rgs speci lais apr kojums;
3) m ksl s asinsrites pielietojums;
4) oper cija iesp jama tikai gados jauniem pacientiem
bez smagas sirds patolo ijas.
dz ga tipa oper cijas, bet metodik daudz vienk rš kas,
ka izdar t ar ar abl cijas tehniku, pielietojot transvaz -lus
elektrodus (angl. - radiofrequensy catheter ablation). Šaj metod
tiek izmantoti zemas ener ijas augstfrekvences radio impulsi, kuri
izsauc audu koagul ciju un l dz ar to sirds vad šanas ce u
destrukciju. Avitall u.c. 1994. gad zi oja par efekt vu
radiofrekvento (RF) lab trija abl ciju eksperiment ar su iem.
Pirmo zi ojumu par veiksm gu F rst šanu ar RF abl ciju,
pielietojot MAZE tehniku, 1994. gad veica M.Hais-saguerre u.c,
kuri izmantoja speci lu 14 polu elektrodu. 30 dienu laik tahikardiju
paroksismus nenov roja. Kalifornijas p jum abu triju RF abl cija
dod pozit vu antiaritmisku 12-21 m neša rezult tu 68-87 %
gad jumu.
jos 15 gados notikušas b tiskas izmai as sirds ritma
trauc jumu rst šanas taktik . Š s izmai as galvenok rt saist s ar
sl gt s katetrabl cijas metodes izstr šanu. Savos pirms kumos
šo metodi pielietoja pacientiem ar supraventri-kul m aritmij m,
kuras raksturoja smaga kl nisk gaita un
1
I, II, III daž das MAZE oper cijas modifik cijas.
295
SIRDS UN P E R I K A R D A S L I M B A S IRUR IJA
medikamentozas terapijas neefektivit te. Kl niskais efekts tika
sasniegts, izveidojot pilnu AV blok di pacientiem ar triju fibril ciju
(AF), triju undul ciju (AU) un cit m atri m tahi-kardij m, k ar
atseviš os AV mezgla reentryva\ citu recipro-ku paroksism lo
tahikardiju gad jumos.
Pirmo katetrabl ciju pasaul izdar ja 1982. gad M.Scheinman
u.c. un .Gallagher u.c. ASV. P c tam, kad p rtrauca AV p rvadi
starp trijiem un ventrikuliem, pacientiem implant ja
eiektrokardiostimulatorus, lai nodrošin tu adekv tu sirds kambaru
kontrakciju regularit ti. Pirms kumos to veica ar defibril cijas izl di
starp diviem elektrodiem, no kuriem viens bija ievad ts labaj trija,
bet otrs - klasisk defibri-latora "panna" - novietots zem pacienta
kreis s l psti as aptuveni AV projekcijas viet . Metode nodrošin ja
AV blok des izveidošanos 41-95 % gad jumu (nov rojot pacientus 1
gada laik ).
90. gados tika izstr tas un pilnveidotas jaunas katet-
rabl cijas metodes sirds papildus vad šanas ce u (WPW sindroms)
un AV nodalu reentry tahikardiju rst šanai. P jo divu gadu laik
tiek ieviestas jaunas abl cijas metodes triju undul ciju un atri lu
tahikardiju korekcij , k ar ventrikul ru tahikardiju rst šan . S ka
pielietot ar jaunus ener ijas veidus - radiofrekvento, l zera,
mikrovi u un krioener iju.
1989. gad NASPE (North American Society of Pacing and
Electrophysiology) izveidoja ASV abl ciju re istru, kur piedal s
164 slimn cas. 73 no t m izdar ja vair k k 50 abl cijas gad , 36 -
maz k k 10 katru gadu. Kop jais abl ciju skaits no 1989. l dz
1991. gadam pieauga 4 reizes. 1991. gad ASV izdar ja 1600 AVS
abl cijas ar pozit vu kl nisko efektu 95 % gad jumu. Smagas
komplik cijas nov roja tikai 1,3 %, let lu izn kumu - 2 gad jumos.
Metodes fizik lais pamatojums balst s uz radiofrekven-t s
str vas - main mas polarit tes str vas ar frekvenci 30 KgHz - 300
MHz iedarb bu uz biolo iskajiem audiem. Visi abl cijas eneratori
darbojas 300 KgHz - 1 MHz diapazon . Lieto speci lus daudzpolu
6F - 7F kalibra elektrodus ar dist -l pola diametru 2-4 mm.
jumos pier ts, ka prec za temperat ras noteikšana elektroda
gal auj kontrol t abl cijas gaitu un ener ijas pl smas laik ne auj
izveidoties nekro-zei.
Str vai iedarbojoties uz audiem, notiek elektrisk s ener ijas
rv ršan s siltuma ener ij . Pie augsta str vas bl vuma un zemas
elektrovad tsp jas jonu aktiv cijas rezult izveidojas t sauktais
"frikcijas" siltums. Siltuma avots ir elektrodam piegulošie audi, nevis
pats elektrods. Huang u.c. 1993. gad nov roja audu olbaltuma
denatur cijas temperat ras (50°C) un intracelur un
ekstracelul š idruma iztvaikošanas temperat ras (100°C)
sakar bu. T 100°C temperat sabr k š nu elementi, bet ja
temperat ra ir virs 140°C, notiek audu karboniz cija, t c, lai
saglab tu elast gu koagul ciju, nepieciešam temperat ra vari
starp 60-80°C. M jumus veic elektroda gal ar speci la termistora
pal dz bu.
Pirmie RF metodes rezult ti nebija daudz efekt ki par
elektroizl di, jo tot lu AV blok di ieguva tikai 36-56 % gad jumu.
Pirmo elektrodu kontaktvirsma bija 2 mm, v k izveidoja 4 mm
elektrodus, un efektivit te pieauga l dz 88-95 %. Izteikti
samazin s komplik ciju un p kš u let lu izn kumu skaits agr naj
coper cijas period .
Aprakst taj m metod m piemita b tisks tr kums - tot las AV
blok des izveidošan s, kas pacientu padar ja stimula-toratkar gu.
Iesp ja vari t ener ijas daudzumu un p rtraukt t s pievadi va
pielietot metodi, ko paz st k AVS (atrioven-trikul savienojuma)
modulaciju. Modul cija v rsta uz impulsu daudzuma
samazin šanos, kuri tiek p rvad ti no trijiem uz ventrikuliem un
sp j izsaukt ventrikulu kontrakci-jas. Metodes neapšaub
priekšroc ba ir pacienta neatkar ba no implant EKS; tot las AV
blok des gad jum
295
 IRUR IJA SIRDS UN P E R I K A R D A SL IM B AS

pacienti ir paaugstin ta riska grup , EKS atkar gi. Biež RF

pielietojuma vieta ir mugur ji sept lais apvidus pie koron sinusa, kur
vairs nere istr Hisa potenci lu un AV amplit da ir < 1. Aplik ciju
ilgums ir 15-30" ar 20-25VV lielu jaudu 8-20 reižu. Proced ras
efektivit te šobr d sasniedz 50-60 %. Liel pieredze ir ASV, Francij ,
It lij un V cij .
Jauns virziens radiofrekvent s abl cijas savienojum ar kardio irur iju
pasaul par s 1998. gad , kad profesors j.Melo u.c. (Portug le) zi oja par
pulmonalo v nu izol ciju ar abl cijas metodi pacientiem mitr v rstu a
protez šanas laik . 1999. gad šo metodi jau pielietoja Mil nas, Trento
(It lija) un Leipcigas (V cija) kardio irur ijas centros, un no 2000. gada to lieto
ar Latvij L
Pilnveidojoties EKS sist m, turpin s nep rtraukta un strauja slimnieku
rst šanas rezult tu uzlabošan s. Vairums sarež to sirds oper ciju ir
ieguvušas ikdienas statusu ar oti plašu pielietojumu un zemu oper cijas risku.

Literat ra

1. Baue A.E., Geha A.S., Hammond G.L et ai. (eds). GleniVs Thoracic and
cardiovascular Surgery. - 5th ed. - East Norvvalk: Appleton & Lange, 1991.

2. Berguer R., Kilffer E. Surgery of the Arteries to the Head. - New York, Berlin, Heidelberg:
Springer - Verlag, 1992.

3. Bergqvist D., Comerota A.J., Nicolaides A.N., Scurr I.H. (eds). Prevention of venous
thromboembolism. - London, Los Angeles, Nicosia: Med - Orion Publishing Companv,
1994.

4. Berkovv R., Flether A.l. (eds). The Merck manual of Diagnosis and Therapv. - Vol.1-3. -
Rehway: Merck & Co JVC, 1992.

5. Braunvvald E. Heart Disease: A Textbook of Cardiovascular Medicine. - 3rd ed. -

Philadelphia: VV.B.Saunders, 1988.

6. Burakovski V.I., Bokeria L.A. (eds). Cardiovascular Surgerv. - Moscovv; Medicine,

1989. (krievu vai.)

7. Dickson Ch.S., Gregorv R.T., Gayle R.G. et ai. (eds). Vascular Surgery: Combat
Manual. - St.Louis: Copvright, 1996.

8. Freed M., Grines C. Manual of Interventiona! Cardiology. - Birmingham: Physician*s

Press, 1992.

9. Hetzer R., Hennig E., loebe M. (eds). Mechanical circulatory support. -Darmstadt:
Springer - Verlag, 1997.

10. Karp R., Laks H., VVechsler A. Advances in cardiac Surgery. - Vol. 1-7. -St. Louis,
Baltimore, Boston: Mosby, 1996.

11. Kay P.H. (ed.). Techniques in Extracorporeal circulation. - 3rd ed. - Oxford: Buttervvorth
- Heinemann Ltd., 1992.

12. Kirklin J.W., Barrat-Boyes B.G. Cardiac Surgery. - 2nd ed. - Vol.1,2. - New York:
Churchill Livingstone, 1993.

13. Mehmet O., Goldstein D. Minimally Invasive Cardiac Surgery Techniques:

Conternporary Cardiology # 2: http: // www. amazon.com, 1998.

14. N derhuber J. (ed.). Fundament ls of Surgery. - East Norvvalk: Appleton & Lange,
1998.

15. Principles of Surgery / Ed. by Schvvartz S.I., Shires G.T., Spencer F.C. -7th ed. - New
York: Mc Graw-Hill Inc., 1999.

16. Rabago G., Cooley D.A. (eds). Heart Valve Replacement and Future Trends in
Cardiac surgery. - New York: Futura, 1987.

17. Rutherford R.B. (ed.). Vascular Surgery. - 4th ed. - Vol. 1,2. - Philadelphia:
VV.B.Saunders, 1995.

18. Textbook of Surgery: The Biological Basis of Modern Surgical Practice / Ed. by D.C.
Sabiston, Jr. - 16 th ed. - Philadelphia: VV.B.Saunders, 2000.

19. Stillman R.M. General Surgery: Revievv and Assessment. - East Norvvalk: Appleton &
Lange, 1988.

20. Yankah A.C., Hetzer R., Miller D.C. et ai. (eds). Cardiac Valve Allografts. -New York:
Springer - Verlag, 1988.

296
296

3.8. ASINSVADU SLIM BAS UN
LIMFEDEMA
S.Thora, U.Strazdi š
ASINSVADU TRAUMAS
Izš ir divas galven s asinsvadu ievainojumu izpausmes: asi ošanu
un iš miju. Tie bieži nosaka prim s pal dz bas apjomu un sec bu.
Sniedzot pal dz bu cietušajiem, pirmaj pl izvirz s sekojoši uzdevumi:
1. Ievainot dz bas gl bšana. Svar ga ir elpošanas, asins-
cirkul cijas kontrole un neirolo isk statusa p rbaude. J k ar
ma istr s v nas katetriz ciju, izmantojot j ga v nu punkciju vai augš s
dob s v nas katetriz ciju caur rokas zem das v m. Tas auj izm t
centr lo venozo spiedienu. J uzs k sk bek a inhal cija, j katetriz
ur np slis. Nepieciešama ievainot apskate no galvas l dz p
noz jot rentgenogr fisko izmekl šanu vajadz gajos l me os. Ja ir
nepieciešams, pirms vai reiz ar specializ to pal dz bu j veic pretšoka
terapija.
2. Specializ pal dz ba. K asi ošanas, t ar iš mijas gad jum
svar gi sniegt pal dz bu p c iesp jas tr k, nodrošinot asins zuduma un
iš mijas ilguma samazin šanos.
Ekstremit tes trauma
A n a m n z e . V cot anamn zi, svar gi noskaidrot:
a) traumas meh nismu, kombin tos boj jumus;
b) laiku, kas pag jis no traumas br ža;
c) asinsvada boj juma veidu (art rijas, v nas), kalibru, asins zudumu
dz hospitaliz cijai.
Fizik izmekl šana:
1) r ga pulsa palp cija (pulsa tr kumu nedr kst izskaid
rot ar spazmu);
2) asinsvadu auskult cija (ja ir puls joša hematoma vai
arteriovenoza fistula, var dzird t specifiskus trokš us);
3) nov rst hematomas apjomu un izplat bu;
4) nov rt t iš mijas smagumu, piev ršot uzman bu kon-trakt ras
paz m;
5) veikt r gu neirolo isko izmekl šanu;
6) piev rst uzman bu izmež jumiem, atceroties, ka patolo iskas
kust bas ce a loc tavas rajon 30% gad jumu komplic jas ar paceles
art rijas boj jumu.
P a l d z b a s s n i e g š a n a s pl ns:
1. Asins grupas noteikšana, tetanusa profilakse, asins zuduma noteikšana,
2. Rentgenolo isk izmekl šana, ja ir aizdomas par kaulu boj jumiem.
Angiogr fisko izmekl šanu neveic, ja ir akt va asi ošana, augoša
hematoma, ja past v ak ta ekstremit tes iš mija.
Arteriogr fiju veic, punkt jot art riju proksim li no ievainojuma vietas.
Injic 30-40 ml kontrastvielas (verografinu, urotrastu, omnipaku).
ASI NSV ADU S L I M B A S UN L I M F E D E M A IRUR IJA
ir ur is kie principi:
- oper cijai sagatavo abas ekstremit tes, lai gad jum , ja
nepieciešama asinsvadu rekonstrukcija, var tu iz emt v. sap-hena
magna;
- asinsvadu izdala ar klasisko pieeju, kas var nesakrist ar
ievainojuma lokaliz ciju;
- nepieciešams izdal t art riju proksim li un dist li no ievainot
segmenta;
- pirms art rijas nospiešanas intravenozi ievada hepar -nu,
vid ji 5 000 DV.
Biež kais art rijas trombozes iemesls ir iestiepums, kas rodas,
veidojot anastomozi "gals pie gala", lestiepumu var samazin t,
mobiliz jot art riju. Ja tas neizdodas, nepieciešams defektu
aizvietot ar autov nu no otras ekstremit tes.
- neatliekam asinsvadu irur ij sint tisk s asinsvadu
prot zes parasti nelieto, jo katra br ce pie ievainojuma skait s
prim ri infic ta;
- ja irurgam nav iema u asinsvadu rekonstrukcij , var ievad t
pagaidu šuntu, lai samazin tu iš mijas ilgumu;
- liela noz me ir v nas caurlaid bas atjaunošanai asoci tu
ievainojumu gad jum ;
- pie asoci m (art rijas un v nas) traum m reiz m ne-
pieciešama fasciotomija.
c asinsrites atjaunošanas uz dist laj m art rij m j t
palp jamam pulsam. oti reti pulsa tr kums saist ts ar spazmu.
Biež k tas liecina par art rijas trombozi. T dos gad jumos
nepieciešama atk rtota oper cija.
Ja nav smagu kombin tu boj jumu un cietuš st voklis to
at auj, tad ar t du izol tu art riju k a. radialis, a. ulnaris, a. tibialis
posterior, a. peronea, a. tibialis anterior boj jumus var restaur t.
m,
Miega art rijas trauma.
N i e p i e c i e š a m i e dati:
1) traumas meh nisms;
2) laiks, kas pag jis no traumas br ža;
3) smadze u asinsrites trauc jumi un to pak pe;
4) prim rais asins zuduma apjoms. Izdala
3 miega art rijas boj juma zonas:
I - kakla proksim da a (rajons 2 cm virs atsl gkaula),
II - vid da a (2 cm virs atsl gkaula - l dz apakšžok a le im),
III - no apakšžok a le a l dz galvaskausam.
Ja ir akt va asi ošana vai pieaug hematomas izm ri, ne-
pieciešama neatliekama oper cija. Stridors var liecin t par
vienlaic gu trahejas boj jumu, krepit cija - par trahejas vai bar bas
vada boj jumu.
Angiogr fija (p c Seldingera metodes - caur ciskas
art riju) indic ta I un II art rijas zonas boj jumos, paši trulu traumu
gad jum . I n d i k c i j a s o p e r c i j a i :
1) ja arteriogr fija nor da uz art rijas boj jumu un nav / ir
viegls neirolo iskais defic ts (art rijas rekonstrukcija kontr-indic ta
rupja neirolo isk defic ta gad jum );
2) art rijas I zonas boj jumu gad jum var b t nepieciešama
sternotomija;
3) art rijas rekonstrukcijas gad jum izmanto autov nu.
Ja p coper cijas period rodas ak ts neirolo iskais defic ts,
dom par art rijas trombozi un cietušais steidzami j oper
atk rtoti.
Jatrog nie ievainojumi.
s ir asinsvadu traumas, kas rodas rsta (medi a) darba
rezult un izpaužas k parastie asinsvadu boj jumi: asi ošana,
tromboze ar iš mijas paz m, puls joša hematoma.
Jatrog nie ievainojumi var rasties:
1) asinsvadu katetriz cijas rezult , kas izdar ta diagnostikas
nol kos;
2) asinsvadu kanul cijas un katetriz cijas d , kas izdar ta
297
297
 IRUR IJA A S I N S V A D U S L I M B A S UN L I F E D E M A

rstnieciskos nol kos (angioplastija, intraaort la kontrapuls -cija, Neizmain tas art rijas sieni as histolo ija: intimo -
inf zijas terapija u.c.); endot lijs un saistaudi, subendot lija sl - iekš elast
3) oper cijas laik (visp gaj irur ij , urolo ij , neiro- membr na; media; vid ja kalibra asinsvados - musku iedras, liela
irur ij , onkolo ij , traumatolo ij u.c). kalibra asinsvados - elast gie audi; elast membr na;
Specifisk s probl mas: advent cija, kas satur vasa vasorum.
- asi ošanas vai ak tas iš mijas gad jum prim Aterosklerotiski izmain tas art rijas sieni as histolo ija:
manipul cija vai oper cija j rtrauc un neatliekami j sniedz glud s muskulat ras elementu prolifer cija int . Int mas
specializ pal dz ba; boj jumu viet s veidojas aterosklerotisk s pl tn tes, kas sast v no
- ja izveidojas puls joša hematoma, aneirisma vai arte- lip diem, boj juš m š m, holester na krist liem, saistaudiem
riovenoz fistula, nepieciešama asinsvadu irurga konsult ci (sk. 1.att.).
ja. Par operat vo rst šanu lemj speci lists.
1.att ls. Spektra patolo ija aterosklerozes gad jum (sh ma).
dijas musku u š iedras, int mas vai m dijas fibroze, holester na
ART RIJU SLIM BAS
krist li, m dijas kalcifik ti, lip da depoz ti. 1 - norma, 2 - int mas
sabiez jums, 3 - lip du akumul cija int , 4 - m dijas fibroze, 5 -
PERIF RO ART RIJU SLIM BAS
dijas skleroze, 6 - atero-ma, 7 - iz lojums.

Izš ir iedzimtas un ieg tas perif ro asinsvadu slim bas.

I e d z i m t a j a i p a t o l o i j a i ir mazs patsvars. Sastop
en ziju (atr ziju), art riju hipopl ziju, fibromioma-tozo displ ziju,
arteriovenoz s fistulas, aneirismas, patolo iski izloc tu asinsvadu
gaitu, asinsvadu cilpas.
Ateroskleroze nov rojama 90 % slimnieku ar i e g t o
p a t o l o i j u . Atlikušajiem 10 % ir: aortoarter ts, endarte-r ts
(Vinivartera slim ba - Winiwarterf 1878), trombang ts (Bir-gera
slim ba -Buerger, 1908), cistiska de ener cija, medio-nekroze,
postembolisk vai posttraumatisk okl zija, post-traumatisk
aneirisma, arteriovenoz fistula, aneirisma, eks-travaz la art riju
kompresija.
c kl niskaj m izpausm m un nepieciešam s pal dz bas
neatliekam bas izš ir ak tas un hroniskas slim bas.
A k t art riju p a t o l o i j a att st s p kš i (trauma,
pl sums, embolija, tromboze), un t prasa t ju medic nisko
pal dz bu, jo past v n ves draudi asi ošanas vai iš miska audu
boj juma d .
H r o n i s k s art riju s l i m b a s att st s ilgstoši - no
dažiem m nešiem l dz vair kiem gadu desmitiem. Tas galvenok rt
attiecas uz oklud još m (obliter još m) art riju slim m, kuram ir
disemin ts vai multisegment rs raksturs.
emot v to, ka art riju irur iskaj patolo ij vadoš Art rijas sieni as h i s t o l o i j a :
noz me ir aterosklerozei, un biež k ir sastopami tieši oklu-d joši 1) obliter joša endarterita gad jum - hiperplastiskl izmain ta s ko
boj jumi, b tu j zin, ka: art riju sieni a, fibrino das nekrozes ar saglab tu mus-ku sl ni;
1)apakš jo ekstremit šu mijklibošana var kalpot k mar-kier.s 2) trombang ta gad jum - intens vs š nu iekaisums un trom-
smadze u un sirds asinsvadu patolo ijai: botisks art riju nosprostojums ar saglab tu art rijas sieni as
• aptuveni 60% slimnieku 10 gadu laik p c mijklibošanas arhitekt ru.
parad šan s mirst un 20% sakar ar slim bas progres šanu tiek
.veikta aimpulacija vai asinsvadu rekonstrukt va oper cija; Aterosklerozes pato en ze»
• vair k k 50% n ves gad jumu ir saist ti ar sirds iš mis Vienotas aterosklerozes pato en zes teorijas nav. sum par
ka slim buiev rojams ;ipatsvars ir ar ak tam iš miskam daž m teorij m vai hipot m:
insultam. 1. Atbildes reakcijas uz asinsvadu sieni as traumu hiprer-
2)art riju aterosklerotiskiem boj jumiem biež k ir segment rs tensija, hiperlipid mija, hormon lie faktori, kas rada pastiprin tu
slodzi uz art rijas sieni u; tas izsauc endot lija traumu,
raksturs. kas auj ar pan kumiem atjaunot oklud rajona
kam seko tromboc tu agregacija. kas savuk rt atbr vo trom-
caurejam bu, veicot translumen las manipul cijas (dilakt ciju,
boks nu A un mitogenu; p jais stimul glud s muskut ras
aterektomiju, stenta implant ciju) vai ar oper ciju (tieša
nu ieaugšanu int . Kl niski vienreiz ji int mas boj jumi
rekonstrukcija, ekstraanatomiska šuntešana):
regres , bet atk rtoti noved pie neatgriezenisk m izmainam
• 60% no vis m art riju oklud još m slim m notiek 2. Lip du metabolisma hipot ze: zema bl vuma lipopro-
iejaukšan s Korrnarai s art rij s (aortokoron šuntešana te nu (ZBL) l me a paaugstin šan s izsauc endot lija š nu
v'ai angioplastija), boj jumu, ir atz jama apgriezta atkar ba starp augsta bl
• slimnieki ar apakš jo ekstremit šu art riju slim bu sa vuma lipoprote nu (ABL) l meni un art riju obliter ciias att s
st da 25% no oper tiem sakara ar koron ro sirds slim bu. bas risku.
3)art riju rekonstrukt vo oper ciju rezult tu p jumi nor da uz Kl nisk k o r e l c i j a - fiziska slodze samazina
to augsto efektivit ti: ZBL un oti zema bl vuma lipoprote nu ( ZBL) l meni un paaugstina
• revaskullariz cija veicina b stamu sarež jumu - rniokar-da ABL l meni.
infarkta, insulta, ekstremit tes gangr nas - profilaksi: 3. Prostagland nu balansa hipot ze: endot lija š nu bo
• pateicoties tam, ka izz d slim bas simptomi, slimniekiem jumam seko disbalanss starp tromboks nu A2/ kas stimul
uzlabojas dz ves kvalit te; tromboc tu agreg ciju, un prostacikl nu PG 1, 2, kas kav
• reokl zijas vai aterosklerozes progres šanas gad jum ir tromboc tu agreg ciju un stimul vazodilat ciju.
iesp jams veikt atk rtotas manipul cijas vai oper cijas.

298
 ASI NSV ADU S L I M B A S UN L I M F E D E M A IRUR IJA

Kl nisk korel cija: Diagnostika.

a) zemas aspir na devas (3,5 mg/kg/dien ) izraisa daudz iev rojam ku
tromboks na A2 inhib šanu nek prostagland ns;
b) j ras izcelsmes bar ba, pateicoties iksapent nsk bei, veicina
prostagland na sint zi, kas savuk rt samazina k tri-glicer du l meni, t ar
tromboc tu agreg ciju.
4. Autoim aterosklerozes teorija: ZBL, paaugstino
ties holester na l menim, p rv ršas par autoantig niem.
tivielas izsauc autoim no kompleksu veidošanos, kuri savu
rt sagrauj art riju endot liju un ir uzskat mi par ateroskle
rozes iniciatoriem.
Kl nisk k o r e l c i j a : imuniz jot organismu un radot imunolo isku
toleranci pret ZBL, var aizkav t aterosklerozes att st bu.
5. Homociste na loma art riju okl zij s.
Homociste ns pašlaik tiek atz ts par patst gu aterosklerozes riska
faktoru. Atš ir no holester na, homociste ns veidojas no metion na tikai
su organism . Tieša korel cija starp homociste na augsto l meni asin s un
saslimst bu ar aterosklerozi izskaidro ar to ietekmi uz art riju sieni as struk-
ru, padarot to irdenu. Uz izmain tas sieni as virsmas viegli nos žas
holester ns un kalcijs, veidojot aterosklerotisko pangu.
Kl nisk k o l e r c i j a : homociste na augsto l meni var samazin t,
lietojot folijsk bi un B6 vitam nu (piridoks nu). j atz , ka liel ki šo vielu avoti
atrodas Vidusj ras di tas produktos.
Aterosklerozes riska faktori ir nelabv ga iedzimt ba, sm šana,
liekais svars, arteri la hipertensija, cukura diab ts.
Kolater asinsrite: slimniekiem ar aterosklerotisk m okl zij m, kam
rsvar ir segment rs raksturs, ilgstoši izdodas uztur t asinsriti okl zijai
dist lajos asinsvados. Š iemesla d rodas labv gi apst i ma istr s
asinsrites atjaunošanai operat ce .
Kolater s asinsrites iesp jamie varianti:
1. Aortoiliak segmenta okl zija:
a) a. mesenterica superior -» a. coelica media -» mezenteri -So asinsvadu
margin lie zari -> a. mesenterica inferior —> a. rectalis superior —> iegur a
art rijas;
b) interkost s art rijas —> a. thoracica interna ~^> a. epigas-trica inferior
(Vinslova ce š) —> a. iliaca externa -» a. femoralis com manis.
2. Kop s femor s art rijas okl zija:
a. iliaca communis —> a. iliolumbalis, a. glutea superior ~» a. glutea inferior,
a. obturatoria et circumflexa ilii profunda —> a. profunda femoris zari —» ce a
loc tavas asinsvadu t kls —» a. poplitea.
3. Virspus s femor s art rijas okl zija:
a. profunda femoris —» a.profunda femoris zari ( paši a. circum-fiexa femoris
zari un art rijas, kas iet uz m. rectus femoris) -> ce a loc tavas asinsvadu t kls
—> a. popiitea.
4. Paceles art rijas okl zija:
ce a loc tavas asinsvadu t kls -» apakšstilba art riju zari.
Anamn :
1. Mij klibošana (Claudicatio intermittens, Mecher 1841 -
Claudication intermittente) - s pes musku os staig jot. Biež k,
neatkar gi no okl zij s l me a, s pes lokaliz jas tieši ikru musku os.
s var par ties p c dažiem so iem vai ari p c vair kiem simtiem
metru. P c dažu min šu ilgas atp tas s pes spont ni p riet. Pie
An dera aortas okl zij m s pes var b t glute las vai augšstilbu
musku os.
2. Iš miskas s pes miera st vokl : s pes p un pirkstos
par s miera st vokl , pastiprin s nakt gu ot un samazin s,
nolaižot k ju p r gultas malu; iš miska kontrakt ra.
3. Ak ta iš mija: p kš as, intens vas s pes, parest zijas,
akt vo kust bu ierobežojums, paral ze, b lums, pulsa zudums,
jušanas trauc jumi, das jut bas samazin šan s.
4. Aneirismatiski boj jumi. 90% gad jumu aneirisma
lokaliz jas v dera aort : s pes mugur , krustos vai v der , ko
pavada bonis, auksti sviedri vai kolapss nor da uz v dera aortas
aneirismas pl sumu.
5. Impotence: asinsvadu en zes impotence sakar ar
abpus ju iekš jo iegur a art riju, v dera aortas okl ziju vai izteiktu
aortas bifurk cijas zonas stenozi - Leriša (Leriche) sindroms.
Fizik izmekl šana.
1. V dera izmekl šana: puls jošs veidojums pa kreisi no
nabas - v dera aortas aneirisma.
2. P du un apakšstilbu izmekl šana pal dz konstat t arteri s
iš mijas simptomus:
a) musku u, das, nagu atrofija, hipotrofija, apmatojuma
izzušana vai asimetrija;
b) das temperat ras pazemin šan s;
c) das kr sas izmai as: kapil s asinsrites pal -
nin šan s - art riju obliter cija; violeti cianotiska nokr sa, las,
nekrozes un gangrena - ielaistas art riju oklud još s slim bas; krasi
norobežotas melnas kr sas nekrozes - saus gangrena; nekrozes
zona bez prec zas demark cijas l nijas ar nel gu smaku - mitr jeb
valg gangrena.
3. Asinsvadu izmekl šana: puls ciju tr kums vai izteikta
pav jin šan s, troksnis virs asinsvada, aneirisma (aortas, pa
celes art rijas) (sk. 2.att.).
2.att ls. Art riju auskuit cijas vietas.
1 - a. carotis, 2 - a. subclavia, a. vertebralis, 3 - o. coeiiaca, a,
mesenterica superior, 4 - aorta abdominalis, 5 - a. renalis, 6 - a.
iliaca, 7-a. femoralis.

AORTAS UN APAKŠ JO EKSTREMIT ŠU ART RIJU SLIM BAS

1.tabula. Apakš jo ekstremit šu art riju boj jumu biežums (Haemovici H.,
1984).

Vecums (gadi) Biežums (uz 1000 cilv.)

rieši Sievietes

45 - 54 18
55 - 64 5,1 0,6
65 - 74 6,3
3,8

299
 IRUR IJA A S I N S V A D U S L I M B A S UN L I F E D E M A
4. Apakš jo ekstremit šu iš mijas smaguma stadijas no-
teikšana p c Font na (R.Fontaine):
I stadija - akt vu s dz bu nav, mijklibošana par s, noe
jot vair k k 1 km.
II stadija - mijklibošana, noejot vair k (A) vai maz k (B)
par 250 m.
III stadija - par s t ska p , apakšstilb un s pes miera
st vokl .
IV stadija - s m miera st vokl pievienojas trofiskas las,
nekrozes, gangr na.
c min s klasifik cijas I stadij asinsrite kompens ta, II
stadij - subkompens ta un III, IV stadij - dekompens ta.
Laboratorijas un rentgenizmekl šanas
metodes.
1. Ultraska as (Doplera) izmekl šana ar pot tes / augšdelma
indeksa noteikšanu: spiedienu attiec ba pot tes un augšdelma
men veseliem cilv kiem ir no 1,0 l dz 1,2. Indekss var b t k daini
paaugstin ts, ja ir cukura diab ts vai art riju kalcinoze. Indeksa
samazin šan s l dz 0,8-0,7 liecina par asinsrites subkom-pens ciju,
dekompens cijas gad jum indekss ir zem ks par 0,4.
2. Pot tes / augšdelma indeksa noteikšana ar reogr fijas un
okl zijas pletismogr fijas (re istr summ ro asinsriti) metod m.
Prove ar nitroglicer nu pal dz nov rt t perif baseina funkcion lo
st vokli un prognoz t lumb s simpatektomijas efektu.
3. Asins anal zes, kur s j nosaka:
a) glikozes l menis (pal dz atkl t latentu un manifest tu cukura
diab tu);
b) holester ns, triglicer di, lipoprote ni;
c) hematokr ts, ja:
- ir policit mija (hematokr ts virs 55%), pieaug
asins viskozit te;
- an mijas gad jum pasliktin s audu oksigen cija,
d) kreatin ns un ur nvielas sl pek a l menis, pl nojot an-
giogr fiju un oper ciju.
4. Elektrokardiogr fija - atkl j aritmiju, "m mu" miokarda infarktu.
5. V dera aortas izmekl šana ar ultraska u gandr z 100% garant
aneirismas diagnostiku.
6. Angiogr fija.
a) angiogr fija ir indic ta, ja tiek pl nota translumin la
angioplastija vai rekonstrukt va oper cija;
b) ak tas art rijas embolijas gad jum pirmsoper cijas
angiogr fija parasti nav nepieciešama;
c) rentgenkontrastvielas ir nefrotoksiskas un var izrais t
smagas aler iskas reakcijas;
d) rentgenkontrastvielas injic šana ir s ga. Maz k toksiskas
un s gas ir nejon s kontrastvielas (Ultravist, Omni-pac), ta u
s ir sam d rgas.
Angiogr fijas metodika:
• kontrastvielu injic caur katetru, ko savuk rt punkcijas veid
ievada ciskas art rij p c Seldingera (Seldinger) metodes; ja ciskas
art rijas oklud tas un ir kontrindik cijas translum-b lai punkcijai
(aortas aneirisma, antikoagulantu lietošana), izdara aksil s
art rijas punkciju p c Seldingera, kaut gan šai gad jum ir liel ks
trombozes vai asi ošanas risks;
• šobr d modern kais izmekl šanas veids - ciparsubtrakcijas
angiogr fija - auj samazin t kop jo ievad s kontrastvielas
daudzumu, vienlaikus iev rojami uzlabojot uz muma kvalit ti;
• izmantojot datortomogr fiju, ievada kontrastvielu peror li vai
ma istr laj v , diagnostic aortas pl suma lokaliz ciju
atsl ojoš s aneirismas gad jum , preciz sto un viltus l -menu un
attiec bu ar viscer lajiem aortas zariem. Hronisku aneirismu
gad jum var noteikt t s stos izm rus un trombo-tisko masu
izplat bu aneirismas mais ;
• magn tisk s rezonanses angiogr fija - m sdien ga augsti
kvalitat va diagnostikas metode. Speci lu maztoksisko kontrastvielu
ievada intravenozi.
rst šana.
Hroniska arteri la nepietiekam ba
Rekomend c ijas slimniekiem:
1) izsl gt vai maksim li samazin t di dz vnieku taukus u.c.
produktus, kas bag ti ar holester nu, atmest sm šanu, nevair ties
no fiziskas slodzes, neierobežot staig šanu;
2) kontrol t hiperholesterin miju: ja imenes anamn ze ir
nelabv ga, pirm s triglicer du un holester na l me u anal zes
nosak mas 10 gadu vecum , ja labv ga - 20 gadu vecum ;
3) rekomend cij m ir dr k profilaktisks raksturs - kontrol t
lieko svaru, arteri lo hipertensiju, cukura diab tu;
4) piev rst uzman bu p du das st voklim, t bai, izsar-
joties no mikrotraum m un apsald jumiem;
5) periodiski 1 reizi 6 - 12 m nešos konsult ties ar speci listu.
Medikamentoz terapija.
Pentoksifil ns (trent ls), bremz jot tromboc tu un eritroc tu
agreg ciju un paplašinot asinsvadus, uzlabo asinsriti
aterosklerotiski izmain s art rij s. Efektu nov ro 50% gad jumu.
Vazodilatatori nav efekt vi, dezagregantu (aspir na, dipiridamola,
tiklopid na) indik cija ir diskutabla.
Ja standarta medikamentoz terapija inoperabliem slimniekiem
(III - IV stadija p c Font na klasifik cijas) nav efekt va, indic ta
prostacikl na terapija (lloprost, Vasaprostan). 1970.gad par š
prepar ta izstr šanu john V ne tika pieš irta Nobela pr mija.
Prepar tu var ievad t intravenozi un intraarteri li. Pielietojumu
ierobežo augst cena.
Fizioterapeitiskie faktori - rstniecisk
fizkult ra, mas žas, balneoterapija, hiperb oksigen cija -veicina
koiater lo asinsvadu att st bu, uzlabo m ksto audu re ener ciju.
Asinsrites dekompens cijas gad jum iesp jams pielietot tikai
hiperb ro oksigen ciju un lok li - ultra svi u terapiju.
irur isk rst šana.
Indik cijas - izteikta mijklibošana, kas nepak aujas konser-
vat vai terapijai, išemiskas s pes miera st vokl , rupjas trofiskas
izmai as - las, nekrozes un gangr nas. Aortas un iegur a
art rijas segmenta okl zijas gad jum indik cijas rekonstrukt -vai
oper cijai var paplašin t slimniekiem ar mijklibošanu 200-300 m.
Bet art riju rekonstrukciju zemcirkš a saites l men pašlaik
rekomend izdar t p rsvar III un IV stadij .
Iejaukšan s veidi: 1)
šunt šana:
a) aortobifemor la Leriša sindroma gad jum ;
b) iliofemor la vienpus ja iegur a art rijas boj juma ga-
jum , izmantojot dakrona (austas, p tas, vel ra) un citas
politetrafloretil na (PTFE) sint tisk s prot zes;
c) femoropoplite la šunt šana (sk. 3.att), izmantojot apgrieztu
lielo zem das autov nu vai PTFE prot zi, alotrans-plant tu no
cilv ka nabas v nas, ksenotransplant tus no te a miega art rijas;
d) femorotibi la vai femoroperone la šunt šana ar lielo
zem das v nu, roku v nu vai ar sint tisko prot zi. Att lie rezult ti
liecina par automateri lu priekšroc m.
2 ) e n d a r t e r e k t o m š j a tiek veikta relat vi su, segmentam
boj jumu gad jumos. Ar garenisku vai š rsu griezienu tiek
evaku tas aterosklerotisk s pl tn tes kop ar izmain to int mu,
izmantojot ri us, l psti as. Endarterektomija no dzi s ciskas
art rijas parasti tiek nobeigta ar profundoplas-tiku: lai paplašin tu
menu, tiek ieš ts iel ps no paša jeb autoart rijas, v nas vai
sint tisk materi la;
3) p r o t e z š a n a tiek veikta p c š rsas aortas vai art rijas
rdal šanas; boj tais segments tiek aizst ts ar sint tisku prot zi,
autoart riju vai autov nu. Vienm r art rijas protež jam s zonas
nu zari tiek izsl gti no asinsrites. Protez šana biež k tiek lietota,
ja ir augsta (l dz nieru art rij m) v dera aortas okl zija vai
asinsvadu aneirisma (sk. 4., 5.att.).
300
 ASI NSV ADU S L I M B A S UN L I M F E D E M A IRUR IJA

3. att ls. Femoropoplite la

šurit šana (sh ma).

4.att ls. Translumb aortogramma:

a - v dera aortas vid un termin segmenta okluzija (Leriša sindroms);
b - aortas termin s da as un abu iegur a art riju protez šana ar sint tisko prot zi.

5.att ls. Translumb aortogramma:

a - v dera aortas bifurkacijas un abu iegur a art riju stenoze (Leriša sindroms);
b - aortas šunt šana ar gofr to sint tisko prot zi.

6.att ls. Ekstraanatomiska femorofemor la 7.att ls. Angiogr fija pirms (a) un p c (b) ciskas art rijas angioplastijas.
šunt šana ar PTFE prot zi (aortogramma).

301
 IRUR IJA A S I N S V A D U S L I M B A S UN L I F E D E M A

4) e k s t r a a n a t o m i s k a šunt šana - femoro- ršas oper cijas, kas b tu saist ta ar tik mazu risku un ar tik
femor la (sk. 6.att.) vai subkl viofemor la - tiek lietota: milz m iesp m" (Pemberton, 1927). No 1961.g., kad T.Fogartijs
a) ja ir augsts tiešas rekonstrukcijas risks, kas prasa lapa- izstr ja katetru ar uzp šamu balonu gal , ekstremit šu art riju
rotomiju vai retroperitone lu pieeju; trombembolektomijas k uva iesp jams veikt viet anest zij ar
b) p c infic tas prot zes ekstirp cijas vai mikotisku anei-rismu div m standartpieejam: brahi s art rijas vid trešda un
gad jumos. augšstilba augš trešda - fe-mor s art rijas bifurk cijas
5) t r a n s k u t trans lum en angi opl as tij a rajon . Tas gan nenoz , ka nevar pielietot ar citas pieejas.
Ja pal dz ba tiek sniegta l dz 8 stund m p c embolijas s kuma,
tiek lietota izteiktas stenozes vai sa segmenta okl zijas gad
amput ciju biežums sasniedz apm ram 30 - 50%, bet p c 24
jum (sk. 7.att.).
stund m - jau 75%.
Lai nostiprin tu proced ras efektu, t s beig s reiz m im~
Galvas smadze u art riju embolijas nov ro 40% no vis m
plant stentu {Palmai, Chuter, Min lec, Wallstent u.c). paši indic ta
embolij m, bet rst šana parasti ir konservat va. No atlikušajiem
slimniekiem ar kritisk m art riju stenoz m, kuriem smagu
60% div m trešda m embolijas nov ro art rij s, kas apasi o
blakusslim bu d riskanti veikt tradicion s oper cijas.
apakš s ekstremit tes no aortas bifurk cijas l dz apakšstilba
6) a r t r i j u rekanaiiz cija, izmantojot speci los
art rij m (sk. 9.att.), un atlikus viena trešda a l dz gi dal s starp
aterektomijas instrumentus ar ultraska as vai l zera pal dz bu. augš jo ekstremit šu art rij m un visce-r lajiem zariem. J atz ,
Vair ku art riju segmentu vienlaic ga boj juma gad jum , ka viscer lo zaru ak tas okl zijas gad jum sakar ar nov lotu
pirmk rt, tiek rekonstru ts hemodinamiski noz kais boj jums. diagnostiku embolektomijas tiek veiktas oti reti.
em v , ka 50% n ves gad jumu p c rekon-strukt m Pirm p a l d z b a : intravenozi narkotiskie analg ti- i,
oper cij m sakar ar k ju iš miju vain gs ir mio-karda infarkts. spazmol ti i un antikoagulanti. 5000 - 10 000 IU (1 - 2 ml) hepar na
slimniekiem ar subkompens tu asinsriti k s un stenokardiju ievada nekav joties, v k pa 1000 IU stund , kontrol jot asins
re li j izv rt miokarda funkcion lais st voklis (dipiridamoltallija rec šanas r jus (APTL).
ehokardiogr fija, koronarogr fija). Ar iekš jo miega art riju stenožu
gad jum , kuras p rsniedz 70% (p c doplerogr fijas datiem),
priekšroka dodama miega art rijas rekonstrukcijai. Vienlaic m 8.att ls. Lab s kop s iegur a art rijas endovaz dilatacija un
oper cij m (miega art rijas endarterektomija un aortokoron stenta implant cija (aortogr fija p c Seldingera),
šunt šana vai k ju asinsvadu rekonstrukcijas) j t stingri
pamatot m sakar ar paaugstin to risku.
7) s i m p a t e k t o m i j u izdara izol ti (ja nav iesp jams
veikt rekonstrukt vu oper ciju) vai kombin cij ar asinsvadu
rekonstrukciju, ja boj jums ir plašs (vienlaic gi 2 - 3 segmen
tu). Efekts tiek pan kts, ja pirms oper cijas nov rots vazo-
spastiskais komponents.
8 ) a m p u t c i j a - mitr s gangr nas gad jum k ja j amput
pirms sint tisk s prot zes implant cijas. Nekrektomiju vai "mazo"
amput ciju var veikt ar p c asinsvadu rekonstrukcijas.

Prognoze.
ju asinsvadu rekonstrukt vo oper ciju pan kums ir atkar gs
no dist lo art riju st vok a un caurejam bas. Proksi-m m
rekonstrukcij m ir lab ki rezult ti. Transkut s translumen s
angioplastijas rezult tus šobr d var v rt t pozit vi. J em v , ka Ir
iesp jamas atk rtotas revaskuiariz cijas k angioplastijas, t ar
rekonstrukcijas gad jumos. Stentu pielietojums asinsvadu l mena
atjaunošan paver jaunas perspekt vas asinsvadu patolo ijas
rst šan (sk. 8.att).
Prognoz šan pal dz s sekojoši dati:
1 - 3 % - mirst ba p c oper cij m aortas, iegur a art riju
segment ;
2.tabula. Emboliju lokaliz cija (biež k art riju bifurk cijas).
10 % - 10 gadu laik p c mijklibošanas par šan s att st s
gangr na;
Lokaliz cija Biežums %
30 % - piecu gadu dz vildze p c ekstremit tes amput cijas;
60 % - lumb s simpatektomijas summ rais efekts; Galvas smadze u art rijas 40
30-50 % - piecu gadu caurejam ba p c femorotibi las
(perone las) šunt šanas; s art rijas 60
60 % - piecu gadu caurejam ba femoropoplite liem šuntiem; No t m:
90 % - piecu gadu caurejam ba aortofemor liem un fe- A. Brahiocef s art rijas
morofemor liem ekstraanatomiskiem šuntiem. 1. Zematsl gas kaula art rija 2,3
2. Brahi art rija 4,5 - 8
Ak ta art riju okl zija 3. Radi art rija 1,2
Liel asinsrites loka arteri asinsvada ak ts nosprosfo-jums B. V dera aorta un apakš jo ekstremit šu art rijas
1. Aortas bifurk cija 4,8
izsauc izteiktu prolong tu art rijas spazmu un audu iš miju. Vair k
2. Iegur a art rijas 8,3
90% gad jumu prim patolo ija lokaliz jas sird , bieži nov ro
3. Ciskas art rijas 17,0 - 40
mirdzaritmiju, un liel da a slimnieku n kamo divu gadu laik iet
4. Paceles art rijas 7,1
boj no atk rtot m embolij m.
5. Apakšstilba art rijas 2,8
Slim bas izn kums ir atkar gs no embola lokaliz cijas un no t ,
C. Viscer s art rijas 5 - 10
cik tri sniegta pal dz ba. "Pašreiz nav citas tik vien-
D. Koron s art rijas 2

302

302

9. att ls. Paceles art rijas em boli ja.
Pild juma defekti redzami gar posma (arteriogr fija).
Kl nika eks trem it š u e mb oI ij as g ad j u m .
dz bas: s pes, tirpšana, aukstuma saj ta, ierobežotas
akt s kust bas vai piln ga locek a dist lo da u nekust ba.
Objekt vi - dist li no embolijas vietas izz d pulss; par
lums, marmoriz cija (ar cianotiskiem plankumiem), virspus jas
un dzi as jušanas trauc jumi, s gums, palp jot ikru /
apakšdelma musku us, ja ir nov rojams ar šo rajonu perimetra
pieaugums, tad tas liecina, ka no embolijas br ža pag jis
iev rojams laiks un ir jau att st jusies musku u art riju un v nu
tromboze ar audu t sku. r s t š a n a .
1. Oper cija: steidzama emboiektomija vai trombembol-
ektomija, ko biež k veic viet anest zij Iesp jama intra-
operat va angiogr fija. Gad jumos, kad dist li no embolijas vietas
pirms oper cijas att st jusies tromboze vai oper cija veikta v k
8 stundas kopš saslimšanas br ža, p c oper cijas ordin jami
antikoagulanti (hepar ns).
2. Ekstremit tes dzivotsp guma kontrole pecoper cijas
period : izteiktas t skas gad jum , kad emboiektomija veikta
nov loti, izdara fasciotomiju (apakšstilb , apakšdelm ).
3 Iš mijas izsaukto metabolo noviržu korekcija: hiperka-
ll mija, mioglobin rija, acidoze, oligurija, neatgriezeniska
ekstremit tes is rnija. Reizumis, lai nov rstu intoksik cijas prog-
resešanu, j veic amput cija. F m b o I i j a s a v o ta d i a g n o
stika.
90% gad jumu embolijas c lonis mekl jams sirdi:
1) Sirds kreisaj puse - piesienas trombi var veidoties in-
farkta, kardiosklerozes, aneirismas, mitr las stenozes, endo-
kard ta rezult ; ve et cijas uz v rstu iem sepses, septiska
endokard ta, sveš erme u, audz ju gad jum .
2) Aort - aterosklerotiski sieni as Iz lojumi; aneirisma ar
piesienas trombiem.
3) V s - reizumis, ja past v sirds starpsienu defekti, dzi o
nu trombi var izsaukt paradoks lu art riju emboliju.
Atš ir no embolijas, kad tiek nosprostots praktiski ne-
izmain ts asinsvads, ak ta tromboze att st s kritiski stenoz
art rijas segment (ateroskleroze, arter ts). Iš mijas smagums,
pirmk rt, ir atkar gs no kolater u esam bas un to funkcion
st vok a, kas trombožu gad jum parasti ir att st tas, jo
pamatpatolo ijai ir hroniska gaita (sk. 10.att.).
Konstat t atš ir bas br žiem ir oti gr ti t c, ka mirdz-
aritmijas esam ba neizsl dz hronisku art rijas boj jumu. Tai pat
laik iš mija trombozes gad jum reiz m neatš iras no embolijas.
ASI NSV ADU S L I M B A S UN L I M F E D M A IRUR IJA
10.3tteS. Labc^ paceles art rijas ak ta tromboze (arteriogramma).
i n d i k c i j a s neatliekamai oper cijai - trombekto-mijai - var min t
ak tu iš miju ar dzi s jušanas trauc jumiem. Te j piemin, ka trombektomija,
atš ir no emboiektomijas, var b t neefekt va, ja netiek likvid ts stenozes
iemesls.
s dos gad jumos ir iesp jams:
- papildin t trombektomiju ar endarterektomiju iejaukšan s zon ,
- veikt ekstraanatomisku šunt šanu,
- veikt tiešu art rijas rekonstrukciju.
Perspekt vi ir veikt stenozes zonas dilat ciju ar balona zondi un implant t
stentu.
Fibrinol ti u (urokin zes, strept zes) pielietošana ir diskutabla, em v
to ievad šanas kontrindik cijas un situ cijas, kad terapijas neefektivit tes
gad jum operat vai rst šanai past v asi ošanas risks sakar ar fibrinollzi.
Atš ir no embolijas, kas neprasa angiogr fiju, ak tas trombozes
gad jum angiogr fijas rezult ti var izš irt t s rst šanas taktiku un
nepieciešamo oper cijas apjomu.
GALVAS SMADZE U UN AUGŠ JO EKSTREMIT ŠU ART RIJU
SLIM BAS
Kl niskie simptomi.
1. ak ti smadze u asinsrites trauc jumi (insults): neirolo iskie trauc jumi,
kas saglab jas ilg k par 24 stund m. Vairums insultu att st s
trombembolijas rezult no pangas miega art riju bifurk cij .
2. Iš misks neirolo isks defic ts: neirolo isks defic ts, kas saglab jas no
24 l dz 72 stund m; ar biež k trombmboliska rakstura.
3. Tranzitora smadze u iš miska l kme (TIL): neirolo iskais defic ts
saglab jas maz k par 24st. (parasti maz k par 30min.), biež k
trombemboliska rakstura, izpaužas k hemipar za, af zija.
4. Vertebrobazil ra nepietiekam ba sakar ar samazin tu asinsriti.
Izpaužas k galvas reibonis, bonis, l dzsvara trauc jumi, ataksija,
diplopija, dizartrija, abpus js neirolo isks defic ts k s. Etiolo ija var b t
trombemboliska.
5. Vienlaic gs vertebr s un karotid s art rijas boj jums. Izpaužas k
abu baseinu asinsrites trauc jumi.
6. Apzagšanas sindroms, biež k Subdavian stea! syn-drome (ang u vai.):
atsl gkaula art rijas proksim s da as okl zija izsauc: asinspl smas virziena
izmai as no vertebr la-j m art rij m uz rokas art rij m.
303
303
 IRUR IJA A S I N S V A D U S L I M B A S UN L I F E D E M A

Diagnostika. Asinsvadu trokš a gad jumos, ja stenozes liel kas par 70% un
A n a m n z e : vienpus js defic ts biež k liecina par asinsvada nav neirolo isk s simptom tikas - asimptom tisks miega art rijas
patolo iju. boj jums.
Fizik i z m e k l š a n a : troksnis virs miega art rij m, 2) vertebr lo art riju oper cij m - simptom tika, kas ne-
arteri spiediena, neirolo isko funkciju un sindromu asimetrija. pak aujas konservat vai rst šanai.
Smadze u asinsrites n e i n v a z s izmekl šanas Riska faktori: 1) vecums, cukura diab ts, arteri la hipertensija,
metodes: sirds iš misk slim ba; 2) otras miega art rijas stenoze vai okl zija,
1. Karotid s art rijas duplekssken šana: l knes forma un intrakrani lo art riju boj jums, nestabils nei-rolo iskais st voklis.
asinsrites spektr anal ze p c doplerogr fijas datiem, asinsrites Operat s rst šanas m e t o d e s :
izv rt jums. 1. Karot endarterektomija (aterosklerotisk s pangas un
2. Okulopletismogr fija: spiediena m šana okul art rij . izmain s int mas ekstirp cija no miega art rijas bifurk cijas).
piebilst, ka stenozes, kas maz kas par 70%, neizsauc spiediena Lai nov rstu smadze u iš miju, noklemm jot art riju,
izmai as šai art rij un nejauj lokaliz t boj jumu. oper cijas laik tiek pielietoti:
3. Doplerogr fiska asinsrites virziena noteikšana supra- a) iekš jais šunts, paši, ja stenoz ta vai oklud ta ar otra
orbit laj art rij : iekš s miega art rijas izteiktu stenožu ga miega art rija, ja retrogr dais spiediens iekš miega art rij ir
jum supraorbitala art rija tiek apasi ota no a. temporalis zem ks par 50 mm Hg st., ja ir mazatt st ti savienojumi no
superficialis un doplerogr fija konstat revers to pl smu: no kontralater s hemisf ras caur Vilizijas loka sist mu;
spiežot deni u art riju, asinspl sma samazin s. b) intraoperat elektroencefalogr fijas monitor šana;
Invaz s izm ekl š an as metodes: c) viet anest zija, lai kontrol tu neirolo isko st vokli.
Tradicion angiogr fija (var komplic ties ar insultu 1%) vai 2. Zematsl gkaula un vertebr lo art riju rekonstrukcija
ciparsubtrakcijas angiogr fija (sk. 11.att.) . a. subcalavia okl zijas gad jum :
a) a. subclavia transpoz cija kop miega art rij "gals
11.att ls. Labas iekš s miega art rijas stenoze p rsniedz pie s na";
80% no l mena (ateriogramma). b) karotid s subkl vijas šunt šana auj izvair ties no
torakotomijas (sk. 12.att.);
c) subkl vijas - subkl vijas šunt šana, izvadot prot zi vai
nu aiz m. sternocieido-mastoideus no vienas art rijas uz otru;
3. Vertebr s art rijas proksim segmenta boj jumu
gad jum :
a) transsubklavi la endarterektomija;
b) vertebr s art rijas transpoz cija zematsl gkaula
art rij ;
c) stenoz ta segmenta rezekcija ar anastomozi
"gals pie gala", autovenoza plastika.
4. Sarež tas re konstrukt vas oper cijas multiplu brahioce-
lo art riju boj juma gad jum prasa kombin tu pieeju asins
vadiem. T , piem ram, brahiocef stumbra stenozes ga
jum pielieto stemotomiju un papildus griezienus kakl . Ze
matsl gkaula art rij m var piek t ar torakotomiju (proksim -
laj da ), un ar ar griezieniem virs un zem atsl gkaula. Pie
ejas un oper ciju veidi ir atkar gi no art rijas boj juma rakstu
ra, procesa izplat bas un slimnieka visp st vok a. B stamu
Izmekl jot cerebr s art rijas, priekšroka b tu dodama blakusslim bu gad jumos priekšroka dodama ekstraanato-
nejon m kontrastviel m. Bet metodes ne auj prec zi konstat t miskai šunt šanai ar pieej m kakla robež s.
pangu iz lojumus.
Magn tisk s rezonanses angiogr fija un spir datorto- 12. att ls. Ekstraanatomiskais šunts savieno kreiso kop jo
mogr fija var tikt uzskat tas par alternat m izmekl šanas miega art riju ar zematsl gkaula art riju (angiogramma).
metod m p c ultraska as izmekl jumiem. Š s metodes uzskat mas
par maz k invaz m.
rst šana.
1. K o n s e r v a t rst šana:
a) prepar ti, kas ietekm tromboc tu agreg ciju: aspir ns,
dipiridamols, tiklopid ns;
b) riska faktoru nov ršana: arteri hipertensija, hiperli-
pid mija, aptaukošan s, diab ts, sm šana;
c) ilgstoša or lu antikoagulantu (orfar ns, varfar ns) ordi-
šana ir diskutabla. Ir zin ms, ka hepar ns mazina neirolo isko
trauc jumu biežumu, tom r paaugstina asi ošanas risku.
2. O p e r a t rst šana.
Indik cijas:
1) iekš s miega art rijas rekonstrukcijai simptom tiskas
stenozes gad jum :
a) p rejoši smadze u asinsrites trauc jumi;
b) p c smadze u asinsrites trauc jumiem ar labu
neirolo isko funkciju atjaunošanos;
c) slimniekam ar amaurozi.

304
 AS I NSV ADU SLIM BAS UN L I M F E D E M A IRUR IJA

5. Labus rezult tus var pan kt, izmantojot endovaz los

pa mienus, seviš i zematsl gkaula art rijas stenozes gad jum . Lai
nodrošin tu ilgstoš ku efektu, dilat art rij proced ras beig s
ievada stentu (sk. 13.att.).
6. A subclavia ekstravaz s kompresijas likvid cija galvenok rt
attiecas uz skalenotomiju vai kr šu kurvja izejas sindroma (thoracic
outlet syndrom - ang u vai.) likvid ciju.

coper cijas sarež jumi:

1) Neirolo iskais defic ts - nov rojams 1-4% oper to emboli-jas,

int mas atsl ošan s, trombozes rezult . Lai noskaidrotu iemeslu,
biež k lieto neinvaz s izmekl šanas metodes. Nekav joša
atk rtota oper cija ir absol ti indic ta dzi u nei-rolo isku izmai u
gad jum .
2) Galvas smadze u nervu par ze (biež k zemm les, n.vagus un
sejas nerva mandibul zara), ko nov ro p c karotid las
endarterektomijas.
3) Asi ošana; pieaugošas hematomas gad jum indic ta br ces
rev zija.
4) Nestabils asinsspiediens agr p coper cijas period .
Gan hipertensija, gan hipotensija var novest pie smadze u
asinsrites trauc jumiem.
5) Bradikardija - ja oper cija notiek karotid s nusa rajon ,
profilaktiski tiek ievad ts lidoka ns.
6) Letalit te apm ram 1 - 3%, parasti kardi lu vai neirolo is-ku
iemeslu d .

ASINSVADU ANEIRISMAS

s ir dif zi, bet biež k norobežoti asinsvadu sieni u iz-

velv jumi vai dobumi, kas saist ti ar asinsvadu l menu. Var b t
arteri las, venozas un, ja past v savienojums starp art riju un v nu,
ar arteriovenozas aneirismas (sk. 14.att.).
st s aneirismas (aneurysma verum) veido visas tr s asinsvada
sieni as k rtas. I e m e s l i :
- aterosklerotiska aortas, art rijas sieni as de ener cija;
13.att ls. Angiogrofija pirms un pec tr. brachiocephalicus kaula
- kolag na transform cija, elast na destrukcija;
angioplastijas un Pa I maz stenta implant cijas.
- fibromuskul ra displ zija, aortoarter ts;
- medionekroze;
- sifiliss;
- infekcija, seviš i Chlamidia pneumoniae;
- reti sastopamas iedzimtas aneirismas.
Ne st s aneirismas (aneurysma spurium) veidojas, ja boj ta
asinsvada sieni a, maiss atrodas rpus asinsvada, bet aneirismai ir
savienojums ar asinsvada l menu; aneirismas sieni u veido saistaudi
(sk. 15.att.). I e m e s l i :
- trauma (jebkura, tai skait jatrog na);
- aneirisma var att st ties v period anastomožu viet p c
asinsvadu šunt šanas vai protez šanas ar sint tisko prot zi; t s
iemesls piln nav skaidrs;
- infekcija.
Atsl ojoš s aneirismas (aneurysma dissecans) biež k
lokaliz jas aort , kad int mas un iekš s elast s membr nas
pl sums s kotn ji izraisa hematomas veidošanos starp sieni as
sl iem, kura, turpinoties atsl ošan s procesam, izveido papildus
dobumu, reiz m oti garu (sk. 16.att.).
nu atsl ošan s nav aprakst ta.
I emes li:
- ateroskleroze;
- sifiliss;
- medionekroze.
Pl sums var veidoties spont ni, vai ar to provoc arteri la
hipertensija un fiziska piep le.
Atš ir no aneirismas, ekt zija ir vienm ga asinsvada
mena paplašin šan s ar saglab tu sieni as strukt ru.

14.att ls. Ciskas asinsvadu posttraumatiska arteriovenoza fis-tuia ar

aneirismu.

305
 IRUR IJA A S I N S V A D U S L I M B A S UN L I F E D E M A

B i e ž u m s . Ir nov rojama aterosklerotisko aneirismu biežuma

palielin šan s ( paši p c 70 - 80 gadiem), kas, iesp jams, saist ma
ar vid dz ves ilguma pieaugumu.
iedzimt s aneirismas ir reta patolo ija (iekš j ga v na,
aorta, viscer s art rijas, galvas smadze u art rijas). 60%
gad jumu viscer lo art riju aneirismas ir nov rojamas liesas
art rij .
K o m p l i k c i j a s - aneirismas pl sums, tromboze, dist lo
art riju embolijas ar trombu fragmentiem, atsl ošan s ar iš -mijas
simptomiem vai pl sumu, blakusesošo org nu (traheja, bar bas
vads, ur nvads) saspiedums, fistulu veidošan s - ar tievo zarnu,
bronhu, v nu u.c.

DERA AORTAS ANEIRISMAS

Aptuveni 90% aneirismu lokaliz jas v dera aort . Vid ji 4,7 -

31,9 no 100 000 iedz vot jiem gada laik att st s v dera aortas
aneirisma.
Norm las v dera aortas diametrs ir aptuveni 20 mm vai 46%
no jostas skrieme a erme a š rsgriezuma (datorto-mogr fijas
dati).
Par aneirismu uzskata dubultu v dera aortas diametra
palielin šanos (vair k k 40 mm).
Aneirisma tiek uzskat ta par lielu, ja š rsizm rs p rsniedz 7
cm. Vair k k 80% aneirismu ir tendence palielin ties, tom r
prognoz t palielin šan s tempu nav iesp jams. Jo liel ki ir
15.att ls. Posttraumatiska lab s s iegur a art rijas aneirisma
aneirismas izm ri, jo liel ka ir pl suma iesp ja. Ir zin ms, ka 90%
(angiogramma).
s lokaliz cijas aneirismu 5 gadu laik pl st.
Galven oper cijas indik cija ir tieši pl suma profilakse.
stam ir komplik cija, ja asinis p c pl suma izl st v dera
dobum . Kopum letalit te pl sušu v dera aortu aneirismu
gad jum ir 30 - 75%; ja pieskaita mirušos l dz stacion šanai, tad
mirst ba sasniedz 90%. Prognoze ir slikt ka, ja slimniekam ir
hipovol mija, hipotonija, sieviet m p c 80 g.v., ja iepriekš nov rota
sirds un plaušu nepietiekam ba.

Diagnostika.
Anamn ze:
1. S pes v der , jostas rajon , mugur .
2. Fizik izmekl šana: puls jošs veidojums, biež k pa kreisi
no nabas, troksnis virs t .
3. Izmekl jumi:
• uitrasonogr fija gandr z 100% atkl j aneirismu (sk. 17.att.);
• s nu rentgenogr fija pal dz diagnostic t aneirismu tikai tad, ja ir
aortas sieni as kalcinoze;
• datortomogr fija ir indic ta, ja past v aizdomas par atsl -nošanos
un ja ir nepieciešama inform cija par aneirismas saist bu ar
viscer laj m art rij m (sk. 18.att);
• aortogr fija tiek veikta p c Seldingera metodes caur ciskas vai
paduses art riju (iliofemor lo art riju izloc jumi, aneirismas gad -
juma trombi aneirismas mais ) (sk. 19.att);
• jaunas perspekt vas diagnostik paver magn tisk s rezonanses
angiogr fija (MRA), kas praktiski izsl dz invaz vo izmekl šanas
metožu komplik ciju iesp ju (sk. 20.att.).

rst šana.
a pl susi v dera aortas aneirisma, j rst hipovol miskais
šoks un vienlaikus j likvid asi ošanas iemesls (sk. 21.att.). Šim
nol kam izmanto 2 - 3 venozos katetrus ar platu l menu, in-
travenozu š duma p rliešanu, asins grupas un sader bas no-
teikšanu (ir nepieciešams vismaz 2 I donora asi u, ieteicama ir
autotransf zija ar speci las aparat ras pal dz bu), k ar ur np a
katetriz ciju. 16.att ls. Tr sdimensiju datortomogr fija ar bolusa deva ievad to kontrastvielu
Transport šana uz oper ciju z li un anest zija netiek uzs kta, (š rsgriezum un s nu projekcij ). Torak s aortas disekcija. Redzami divi
kam r visi dienesti, ieskaitot irurgu brig di, nav gatavi darbam. meni ( stais un ne stais).

306
 ASINSVADU SL IM BAS UN L I M F E D M A IRUR IJA

Aortas aneSrismu rst šanas metodes:

1. A o r t a s l i g a t r a vai n o š š a n a virs un zem
aneirismas tiek veikta infic tu aneirismu gad jum . Ekstra-
anatomiska šunt šana nepieciešama, lai nov rstu iš miju.
2. Par izv les metodi tiek uzskat ta aneirismas rezekcija ar
sekojošu zemas porozit tes taisnas vai bifurk cijas prot zes
(dakrona, teflona, impregn tas ar kolag nu) implant ciju. Lielu
aneirismu gad jum oper cija notiek aneirismas maisa iekšien ,
oper cijas beig s aptinot ap prot zi aneirismas sieni u. Š di
samazin s oper cijas ilgums un ir maz ka iesp ja traum t
blakusesoš s strukt ras (zarnas, apakš jo do-bo v nu, lumb s
nas, ur nvadus).
3. Kontrindik ciju gad jum , piem ram, ja oper cija nav
iesp jama slimnieka smag visp st vok a d , no 1990.g.
(Parodi) kl niskaj praks intens vi s ka ieviest s t e n t u s .
Intraaort s konstrukcijas, ko ievada aort , nostiprina aortas
sieni u, nodrošina aneirism tisk maisa trombozi rpus sten-ta. Ir
izstr tas vair k k 25 intraaort lo konstrukciju modifik cijas,
17.att ls. dera aortas aneirisma (ultrasonogramma).
kuras var sadal t 2 grup s:
a) kombin tas konstrukcijas, kas sast v no pl nas sin-
tiskas prot zes, kas fiks ta pie neizmain tas aortas sienas krani li
un kaud li no aneirismas ar stentiem Palmai vai ar speci liem
šiem (Parodi, £1/7", Chuter, White - Vi/);
b) met liskas (t rauda, nitinola) konstrukcijas, kas p c
ievad šanas tiek izplestas l dz nepieciešamajam kalibram, iz-
mantojot dilat cijas katetrus vai pašu sakaus jumu paš bas,
piem ram, Stentor modifik cija. Stenta, stenta - prot zes im-
plant ciju pašlaik uzskata par perspekt vu rst šanas metodi.
Att lie rezult ti auj paplašin t indik cijas t m oper cij m.
Endoprotez šanai ar stentu ir zin mi ierobežojumi. Metode ir oti
vilinoša, kad runa ir par gados veciem pacientiem ar blakus-
patolo iju. Plašu metodes pielietojumu bremz augst cena.
Veicot slimniekiem pl nveida standarta rekonstrukciju, rezult ti
ir labi: mirst ba 3 - 5%, kas krasi atš iras no izn kuma pl sušu
18.att ls. dera aortas aneirisma ar kalcinet m sien m
aneirismu gad jum . emot v iepriekš min to, k st saprotama
(datortomogramma),
savlaic ga aneirismu diagnostikas noz me. Pati vienk rš ,l
un ar pietiekami informat va metode ir ultrasonogr fija.
US izmekl jumu indik cijas slimniekiem:
• ar puls jošiem veidojumiem v der ;
• ar s pju sindromu v der un jostas rajon (vec ki par 50
gadiem);
• ja ir aizdomas par citu baseinu (koron , smadze u,
apakš s ekstremit tes) aterosklerotiskiem boj jumiem.

PLAUŠU ART RIJAS EMBOLIJA (PAE)

PAE ir plaušu art rijas meh nisks nosprostojums. Embo-lija

izsauc plaušu art rijas zaru spazmu, tas savuk rt veicina
oksigen cijas un sirds izsvieduma samazin šanu, bronho-spazmu.
Smagos gad jumos att st s ak ta sirds un plaušu mazsp ja, un
ve iest jas dažu min šu laik . Atk rtotas PAE var b t par
iemeslu hroniskai plaušu hipertensijai.
Etiolo ija.
Vair k k 90 % gad jumu embolijas avots atrodas apakš jo
ekstremit šu dzi aj s v s (iegur a un ciskas v nas).
Riska faktori:
• par 3 stund m ilg kas oper cijas slimniekiem, kas vec ki par
40 gadiem, seviš i onkolo ij , urolo ij , v dera dobuma irur ij ,
augšstilbu un g žu loc tavu ortop disk s oper cij s;
• gr tniec ba, p cdzemd bu periods, rst šana ar estro-
niem, t.s. peror liem kontracept viem l dzek iem;
• sirds mazsp ja, aptaukošan s;
• varikozi paplašin tas v nas, plaušu art rijas embolijas
epizodes anamn ;
• smagas traumas, seviš i mugurkaula, iegur a un augšstilbu
lokaliz cij (ieskaitot tauku emboliju).

19.att ls. dera aortas aneirisma (aortogramma).

307
 IRUR IJA A S I N S V A D U S L I M B A S UN L I F E D M A

ves iemesls - smaga plaušu hipertensija ar sirds lab s

puses nepietiekam bu. N ve 90 % gad jumu iest jas 2 stundu laik ,
kopš par jušies pirmie simptomi.
Kl niski PAE racion li iedal t mas , submas un plaušu
infarkt . Atkar gi no kl nisk s formas, PAE var izsaukt sinkopi,
cianozi vai kardiog nu šoku. Bezsimptomu PAE re istr ta 10 -20 %
gad jumu. Tikai 10 % no PAE mirušo PAE diagnostic ta slimnieka
dz ves laik .
Klasiskie PAE simptomi - s pes kr šu kurv , tahipnoja, ta-
hikardija, hemoptoja; infiltrat vas izmai as plauš s rentgeno-
lo isk s izmekl šanas laik re istr tas tikai vienai ceturtai da ai
PAE slimnieku.
D i f e r e n c i l d i a g n o z e : Parasti nepieciešams izsl gt
miokarda infarktu.

Diagnostika.
Elektrokardiogr fija, seviš i dinamik , auj atkl t ak to sirds
lab kambara p rslodzi.
Rentgenogr fisk izmekl šana agr period ir maz in-
format va (Vestermarka simptoms - plaušu asinsvadu z juma
intensit tes samazin šan s attiec gaj segment ). Var atkl t
infiltrat va rakstura izmai as plaušu audos un pleiras iz-sv dumu.
Arteri lo asins g zu anal ze var atkl t p02 samazin šanos l dz
20.att ls. dera aortas un iegur a art rijas aneirismas (mag-
90 mm Hg un zem k, bet norm li r ji neizsl dz PAE.
tisk s rezonanses angiogramma).
Informat vie testi:
• Angiopulmonogr fija. Testa precizit te l dz 100 %. Metode
invaz va, nepieciešama kontrastvielas ievad šana plaušu art rijas
stumbr , katetriz jot perif ro v nu. Nov ro plaušu art rijas zara
kont ras p rtr kumu.
• Perf zijas scintigr fija. P c intravenozas radioakt vo vielu
ievad šanas re istr to uzkr šanos plaušu asinsvados. Norm la
skenogramma izsl dz PAE, bet asinsapg des defektus plauš s var
rad t ar bronhi astma, bronhokarcinoma, PAE sekas.
rst šana k steidzami. Nepieciešams nodrošin t
adekv tu asinscirkul ciju, antikoagulantu vai trombol tisko terapiju,
nepieciešam bas gad jum - operat vo iejaukšanos.
Hepar na s kuma deva ir 10 000 - 20 000 IU, p c tam
intravenozi j nodrošina 1000 JU/stund (vai 10 - 15 vien -
bas/kg/min). Devu s kum kori ik pa 4 stund m, nosakot PTL
(parci lo tromboplast na laiku), lai pagarin tu to 1,5 - 2,5 reizes
sal dzin jum ar izejas r ju. Jau 1. - 2. dien paral li noz
or lus antikoagulantus.
Varfar na s kuma deva (pirm s 2 - 4 dienas) ir 10 - 5 21.att ls. dera aortas aneirismas pl sums ar hematomu
mg/dien . P c tam cenšas sasniegt stabilo INR r ju 2,0 - 3,0 retroperitone los audos.
men .
Hipokoagul cijas st vokli parasti izdodas sasniegt 3. - 5. dien Terapija kontrindic ta p c nesen p rciestas intrakrani las
kopš varfar na lietošanas. rst šana j turpina 3 - 6 m nešus. Ja asi ošanas, ja ir slim bas ar lielu asi ošanas risku (peptiskas las,
saglab jas PAE risks, or lie antikoagulanti j lieto visu m žu. nieru patolo ija ar hemat riju), agr (l dz 7 - 9 dien m)
T r o m b o l z e . Prepar tus var ievad t perif raj v jeb coper cijas period , gr tniec m l dz 18. gr tniec bas ned ai.
tieši plaušu art rijas stumbr . Asi ošanas risks ir iev rojami liel ks, PAE p r o f i l a k s e .
sal dzinot ar hepar na terapiju. rst šanas varianti: Apakš jo ekstremit šu dzi o v nu trombozes profilaktiskie
• Streptokin ze - 250 000 IU 30 min tes, p c tam -100 000 IU pas kumi (pneimatiska, meh niska k ju m ksto audu kompresija,
katru stundu visu diennakti; zemmolekul svara hepar na ievad šana liela riska grupas
• Urokin ze - 4 400 lU/kg pirm s 10 min tes, p c tam 12 - 24 pacientiem) re li par 30 % var samazin t PAE biežumu. Or lie
stundas 4400 lU/kg/stund ; antikoagulanti, reopoligluk ns, aspir ns un dipiridamols ir maz
• Audu plazminog na aktivators (aktil ze) -100 mg intravenozi efekt vi. E m b o l e k t o m i j a .
2 st. laik , atš aidot 1 : 5 ar 0,9 % fiziolo isko š dumu. irur isku rst šanu pašlaik veic p c stingr m indik cij m
Terapijas kontrole - tromb na laiks. Lai pan ktu tromba slimniekiem ar neefekt vu hemodinamiku gad jumos, kad
liz šanu, nepieciešams paildzin t tromb na laiku 2 - 4 reizes. kontrindic ta trombol tisk terapija. Letalit te augsta; lab kie
Terapijas s kum un p c 4 stund m j kontrol fibrinog na un t sasniegumi g ti, veicot tiešu embolektomiju m ksl s asinsrites
degrad cijas produktu l menis. Trombol tisk s terapijas turpin jums apst os. Kl niski tiek p ta transvenoza embolektomija un tromba
c 4 stund m - hepar na ievad šana un or lie antikoagulanti. sasmalcin šana un ats kšana, izmantojot rot cijas katetrus.
Efekt va rst šanas metode ir filtra implant cija apakš
dobaj v zem nieru v nas iepl šanas l me a.

308
 ASINSV ADU
Indik cijas:
a) atk rtotas PAE, neskatoties uz adekv tu or lo antikoa-
gulantu terapiju,
b) ja or lie antikoagulanti kontrindic ti,
c) flot jošu trombu iliofemor la segmenta gad jum ,
d) k nobeiguma etaps p c iliofemor las dzi o v nu
trombektomijas.
Popul kais ir Gr nfilda (Greenfield) Cava filtrs (sk. 22.att).
22.att ls. Cava filtrs.
Filtru ievada punkcijas veid vai ar nelielu griezienu, parasti
caur v. jugularis interna elektronoptisk p rveidot ja kontrol .
Pie atk rtot m tromba migr cij m no apakš m ekstre-
mit m var att st ties apakš jo dobo v nu tromboze dist li no filtra
poz cijas vai PAE ar neliel m trombotisk m mas m, kas iziet cauri
filtram.
Daž das apakš s dob s v nas plik cijas, noš šana un
caurš šanas metodes vairs netiek pielietotas.
Div s trešda s fat lo PAE gad jumu n ve iest jas pusstundas
laik , bet 80 % no mirušiem ar PAE aizdomu par trombemboliju
nav.
Rezult ti. PAE ir nopietna komplik cija irur iskiem
slimniekiem, bet, veicot dzi o v nu profilakses pas kumus, šodien
re li par 30 % var samazin t šo komplik ciju biežumu. PAE
gad jum rst šana j k moment li, t c ka tieši 30 min tes
parasti izš ir slimnieka likteni.
SAREŽ JUMI P C ARTERI LA TIPA ASINSVADU
OPER CIJ M
Asi ošana - var b t saist ta ar tehnisk m k m, hipo-
koagul ciju.
Asinsvada vai šunta tromboze, kad nepieciešama
trombektomija.
Ateroembolija, trombembolija dist lajos asinsvados. Biež k -
no rekonstrukcijas zonas ar aterosklerotisk m mas m vai piesienas
trombiem stenozes, trombozes vai aneirismu gad jumos. Izpaužas
p das, apakšstilba iš mija. Embolektomija, trombektomija reti ir
efekt va, reizumis ir nepieciešama locek a amput cija.
r s t š a n a : ja nav kontrindik ciju - hepar ns, zemmole-kul rie
dekstr ni, vazoprost ns. Profilaks liel noz me ir r gai visu
pangu vai trombu fragmentu not šanai no asinsvadu iekšpuses,
skalošanai, kontrol jot centr lo un ret-rogr do asinsriti, t pat ar
atk rtotai šunta vai prot zes skalošanai pirms t iesl gšanas
asinsrit .
Infekcija - oti smaga komplik cija, kas rodas, galvenok rt
pielietojot sint tiskas prot zes. Infic šan s ce i: br u infekcija,
hroniskie infekcijas per i slimnieka organism . Biež kie izrais ji
ir Staph. Aureus un Staph. Epidermidis.
S L I M B A S UN L I M F E D M A IRUR IJA
Kl nis k s izpausmes:
• aps rtums un infiltr ts virs anastomozes - iesp jama
pseidoaneirisma;
• neizskaidrojams drudzis - iesp jama prot zes infekcija;
• asi ošana no ku a un zarnu trakta augš s da as -
iesp jams, ka past v aortas un tievo zarnu (biež k - divpads-
mitpirkstu zarnas) fistula.
Diagnos tikai tiek veikta fibrogastroduodenoskopija.
Ultraska as izmekl šana, datortomogr fija vai magn tisk s
rezonanses p jumi ir indic ti, lai diferenc tu pseidoaneirismu no
abscesa; b tu v lama eksud tu punkcija prot zes gultn .
r s t š a n a : antibakteri terapija, prot zes ekstirp cija,
ekstraanatomiska šunt šana.
Nieru mazsp ja. To veicina:
a) pirmsoper cijas nieru funkciju trauc jumi;
b) hipotonija oper cijas laik ;
c) zema nieru perf zija oper cijas laik sakar ar samazin tu
sirds izsviedumu un hipovol miju;
d) ren na un angiotenz na sist mas stimul cija aortas ok-
zijas laik ;
e) mioglobin rija, kas att st s p c iš misku audu revas-
kulariz cijas;
f) medikamenti ar nefrotoksisku iedarb bu.
Zarnu iš mija. Visbiež k rodas p c v dera aortas oper cij m;
asinsrites trauc jumi a. mesenterica inferior sist var izsaukt:
- a. mesenterica ligat ra;
- kolater s asinsrites p rtraukums caur iekš m iegur a
art rij m uz resn s zarnas art rijas gala zariem;
- kolater s asinsrites izjaukšana no a. mesenterica supe-rior
uz a. mesenterica inferior pa Riolana loku vai Drumonda margin lo
art riju - rektosigmoid s da as iš mija. K l n i s k s
p a z m e s - s pes v der , tahikardija, diare-ja, drudzis,
leikocitoze ar izteiktu novirzi pa kreisi, kreatin na, ur nvielas, ASAT,
ALAT, fosfora l me a paaugstin šan s, progres joša v dera
uzp šan s, asi aini izk rn jumi, intoksik cija, sepse, metabola
acidoze, hepatoren lais sindroms. N es pecifiskie
simptomi: trombocitop nija, bili-rub na l me a
paaugstin šan s.
D i a g n o s t i k a : rektoskopija vai fibrokolonoskopija uzr da b lu,
asi ojošu resn s zarnas g ot du, gangr nu, perfor ciju.
Profilakse:
1) a. mesenterica inferior implant cija aort prot ,
2) asinsrites saglab šana vai atjaunošana kreisaj iekš
iegur a art rij a. mesenterica inferior stumbra okl zijas gad jum .
Ur nvada boj jumi. K l n i s k s i z p a u s m e s :
neadekv ta ur na attece, v dera uzp šan s. Ja bifurk cijas prot zes
zars ir novad ts ur nvada priekšpus , tas var veicin t fibrozi apk rt
ur nvadam.
Muguras smadze u iš mija. B i e ž u m s - 0,23% p c
pl nveida v dera aortas oper cij m; 2% - p c pl sušu aneirismu
oper cij m; 10 - 17% p c kr šu da as aortas aneirismu oper cij m.
E t i o l o i j a - asinsrites p rtraukums caur lielo sakn šu
Adamkevi a art riju (Adamkievvicz), kura ir svar kais asins
pieg js priekš jai spin lai art rijai; kritisk s vietas (kuru l men
atiet Adamkevi a art rija) ir Th 9 - Th 12. Bet šis l menis var vari t no
Th 7 l dz L 4; un l dz oper cijai var preciz t tikai ar superselekt vu
angiogr fiju. Nov rst sarež jumu aneirismu gad jum var,
implant jot prot vienu vai divas platas starpribu vai lumb las
art rijas kop ar aortas sieni as fragmentu. r s t š a n a -
simptom tiska.
Impotence. Oper cijas laik p rš ot autonomus ret-
roperitone lus nervus, var izrais t asinsrites trauc jumus iekš s
iegur a art rij s.
Limfed ma - biež k p c femoropoplite las šunt šanas.
Iemesls - limfvadu un limfmezglu p rš elšana oper cijas laik .
Parasti izz d p c 2-3 m nešiem bez speci las rst šanas.
309
 IRUR IJA A S I N S V A D U S L I M B A S UN L I F E D E M A

Pavadošas aundab gas slim bas tiek konstat tas ia- Faktori, kas nosaka asins pl smu v s.
parotomijas laik 4% v dera aneirismu gad jumu. Ab m slim m 1. Spiedienu gradients.
nepieciešama rst šana, bet ne vienlaic ga: 2. Musku u kontrakcijas.
- ja draud aneirismas pl sums, vispirms j oper aorta; 3. Elpošanas kust bas.
- ja audz js (biež k resn s zarnas un ku a) asi o, perfor 4. V rstu u funkcija.
vai nosprostojis l menu, pirmk rt j oper audz js. Pa apakš jo ekstremit šu dzi aj m v m attek 90% asi u, pa
virspus m - tikai 10%.

NU SLIM BAS VARIKOZO V NU PAPLAŠIN ŠAN S

NU ANATOMIJA Varikozo v nu paplašin šan s ir neatgriezenisks virspus jo

nu pagarin jums un paplašin jums ar izloc tu gaitu.
Virspus s v nas. Prim ras venozas nepietiekam bas galvenais iemesls saist ts
1. Liel zem das v na atrodas medi s pot tes priekšpus , ar hormon lo un imenes predispoz ciju un gr tniec bu, svar ga
virz s pa k jas iekš jo virsmu l dz cirkš a saitei, kur iepl st noz me ir ar vecumam.
femor laj v . Duplekssken šana vertik st vokl dod ne tikai kvantitat vu
2. Maz zem das v na s kas later s pot tes mugurpus un rstu u nepietiekam bas raksturojumu, bet nor da ar refluksa
iepl st paceles v . vietas lokaliz ciju. Tas pal dz noteikt oper cijas indik cijas un
Perforant s v nas. apjomu.
Tr s noz s šo v nu grupas ir t s, kas novietotas virs rst šana. N e o p e r a t r s t š a n a (veicama
medi s pot tes (Cockett), ar perforanto v nu grupas (sk. gad jumos, kad oper cija ir kontrindiceta vai slimniekam nav
23.att), kas novietotas: izteiktu kl nisko simptomu):
- augšstilba vid trešda (Doddf Hunter), - nedaudz (20-30 cm) pacelts k jas st voklis, slimniekam
- apakšstilba augš trešda (Boyd), atrodoties gult ;
- 24 cm virs medi s pot tes (Sherman), - vingrin jumi;
- virs later s pot tes (May/Kurster). - ja kompresija (elast s ze es, saites).
Perforant s v nas nodrošina asins atteci no virspus m uz Operat rst šana indic ta:
dzi aj m v m. V nu v rstu i, kas sast v no 1 l dz 3 vir m (biež k - ja nav nor jumu par dzi o v nu trombozi;
nov ro divas), nepie auj asinsrites reversiju, - ja ir iev rojams kosm tisks defekts un v rstu u nepie-
tiekam bas simptomi;
- ja slim ba komplic jas ar hronisk m m, dermat tu,
23.att ls. Galveno perforanto v nu lokaliz cijas shematisks
virspus jo v nu atk rtotiem fieb tiem.
att lojums:
Pirms oper cijas nepieciešams p rliecin ties par to, vai nepast v
1 - v. femoralis, 2 - v. saphena magna;
hroniska arteri la nepietiekam ba. Oper ciju veidi:
I - augšstilba vid trešda , II - apakšstilba augš trešda .
1) t r a d i c i o n oper cija:
III, IV - virs medi s pot tes (Cockett).
- liel s zem das v nas un t s etru pieteku zaru li šana
pirms iepl šanas femor laj v ;
- zondes ievad šana v.saphena magna men un t s
ekstirp cija kop ar v nu vis garum ;
- ar papildus griezieniem ekstirp paplašin to zem das v nu
konglomer tus.
2) m s d i e n g a p i e e j a - ja liel s vai maz s virspus
s v nas v rstu u apar ts nav boj ts, tad ma istr lo zem
das v nu saglab k eventu lu transplant tu koron ro vai
perif ro art riju oper cij m:
- tiek ekstirp ti tikai galveno zem das v nu s nu zari,
kuri nosaka varikozit tes kl nisko izpausmi.
3) no kosm tisk viedok a v lams plaš k pielietot M i II e r a
(M iler) tipa oper ciju, ekstirp jot varikoz s v nas caur oti maziem
griezieniem.
4) s k I e r o t e r a p i j a - ja ir nelielas lok las varikozes, k ar , ja
nepieciešams papildin t operat vo rst šanu.

HRONISKA VENOZA NEPIETIEKAM BA

\r izplat ta patolo ija, kas izsauc diskomfortu, s pes, t sku,

lipodermatoskierozi, dermat tu un iz lojumus. P c 65 gadu
vecuma 2-3 no 1000 iedz vot jiem nov ro apakšstilba las, biež k
sieviet m. Klasifik cija. K l n i s k klasifik cija:
0. klase - nav redzamas vai palp jamas v nu patolo ijas,
1. klase - teleangiekt zijas, retikui s v nas,
2. klase - varikoz s v nas,
3. klase - t ska,
4. klase - das izmai as: pigment cija, venoza ekz ma,
lipodermatoskleroze,

310
310
 ASINSVADU
5. klase - das izmai as dz stošas ias gad jum ,
6. klase - das izmai as akt vas las gad jum .
c e t i o l o i j a s : iedzimta, prim ra, sekund ra (post-
trombotiska, posttraumatiska u.c.) venoza nepietiekam ba.
Anatomisk klasifik cija: patolo iju iedala p c lokaliz cijas
(virspus s, dzi s, perforant s v nas), uzr dot anatomiskos
segmentus.
Patofiziolo isk klasifik cija: reflukss, ob-
strukcija, refluksa un obstrukcijas kombin cija (American Venous
forum, 1994).
Prim ro venozo nepietiekam bu nosaka iedzimta hormon la
predispoz cija, gravit cijas reflukss, perforanto v nu
nepietiekam ba. Sekund venoz nepietiekam ba att st s k
rciestas trombozes vai dzi o v nu traumas sekas, kad asi u
attec tiek iesl gtas kolater s, perforant s un virspus s v nas
(sk. 24.att.). Savuk rt p s savu fiziolo isko patn bu d t dai
slodzei nav piem rotas.
Trofiskas izmai as apakšstilbu m kstajos audos, kuru c lonis ir
venoza hipertensija, izskaidro š nu teorija. Leikoc tu adh zija pie
nu endot lija, migr cija un aktiv cija periva-z los audos izsauc
toksiskas vielas atbr vošanos. Leikoc tu in-filtr cija v nu sien ,
seviš i v rstu u apk rtn , var tu b t par iemeslu prim rai venozai
disfunkcijai. Savuk rt citok ni, pro-teol tiskie enz mi, leikotreni,
sk bek a br vie radik i un trom-boc tu aktiv cijas faktori ir atbild gi
par smagiem cirkul cijas trauc jumiem, kas beigu beig s noved pie
trofisk m m.
I! 111,1 111,2 IH53
24.att ls.
/ - norm las venoz s sist mas straumes virziens, li - dzi o v nu
tromboze, iii 1-3 - dzi o v nu rekanaliz cijas stadijas; a - zem das
nas paplašin šana, b - perforanto v nu nepietiekam bas att st ba.
Diagnostika:
Neinvaz vas metodes:
a) doplerogr fija nep rtraukt vi u rež nosaka refluksa
lokaliz ciju;
b) duplekssken šanu izdara slimniekam vertik st vokl ,
metode auj diagnostic t trombozi, flot jošo trombu, lokaliz t
perforanto v nu un asins pl smas virzienu;
c) ascend još un descend još flebogr fija tiek izdar ta, lai
izš irtos par dzi o v nu patolo ijas operat vo korekciju. Kontrast jot
nas, var ieg t ne tikai to att lu, bet spriest ar par v rstu u funkciju
un rekanaliz cijas pak pi. Dist lo ascen-d jošo flebogr fiju izdara,
ievadot kontrastvielu zem turniketa vien no zem das p du v m.
Descend jošo flebogr fiju veic, punkt jot ciskas v nu cirkš a
rajon .
rst šana.
Neoperativ rst šana balst s uz ekstremit tes m ksto
audu kompresiju, lai nov rstu venoz s hipertensijas efektu.
Šim m im lieto speci las elast s ze es, ze ubikses;
atkar no hronisk s venoz s nepietiekam bas smaguma pak pes
rekomend kompresijas ze es, kas nodrošina no 20 i dz 60 mm Hg
st. spiedienu uz k ju audiem. Biež k pielie-
311
SLIM BAS UN L I M F E D M A IRUR IJA
totas tiek ze es, kas nodrošina 25 - 40 mm Hg st. spiedienu.
Svar gi, lai kompresija pak peniski pieaugtu apakšstilbu apakš
trešda : ikru rajon kompresijai j t 75% un augšstilba rajon -
50% no t , kas ir pot šu rajon .
Kompresijas metode kontrindic ta pavadošas k ju art riju
oki zijas gad jumos, ja pot tes / augšdelma indekss ir zem ks par
0,8. Relat vi kontrindic ta slimniekiem ar izteiktu sirds
nepietiekam bu.
intermit još kompresijas terapija, kuru nodrošina speci s
daudzkameru pneimatisk s manšetes ar main mu spiedienu, paši
indic ta pavadošas limfed mas gad jumos (ar apar tu
"Llmfopress"). Metode kontrindic ta ak tu trombofleb tu un dzi o
nu trombozes gad jumos vai ar , ja s kusies ak ta infekcija k jas
kstajos audos.
Cinka - glicer na - želat na (Unna z baci š) p rs ju uzliek
dai un apakšstilbam uz 2-4 ned m; p rs ja sast vs: zinci
oxydati, gelatinae aa. 50,0, glycerini 120,0 Ag.destiiiatae 140,0.
Pozit vi iedarbojas troksevaz na, indova-z na, repar ia vai jiotona
gels un vobenz ma ziede. F i z i k t e r a p i j a . Pozit vu
efektu nodrošina rstniecisk fizkult ra, paši p du loc tavas rajon ,
un atk rtoti magnetoterapijas seansi.
No medikamentiem tiek rekomend ti hidroksirutoks di
(Venorutons), bioflavonoidi (Troksevaz ns), kombin tie (Detralex,
Cinkor - fort), Endotelon, prostagland ni, metilksan-t ni
(Pentoksifil ns), antioksidanti, enz mi {Vobenz ms, Flogen-z ms).
rst šanas kurss - 1 - 2 m neši. Gr tniec bas laik šos
medikamentus parasti nerekomend . Lok la antibakteri terapija
var izsaukt dermat ta paasin jumu, t c vajadz bas gad jum
medikamentus ievada tikai peror li vai parenter ii. O p e r a t
rst šana:
• l.intona oper cija - subfasci ia boj to perforanto v nu
Ii šana, ko veic caur garenisku griezienu apakšstiiba medi -!
virsm , neskarot izmain s das zonu.
• Endoskopiska subfasci ia perforanto v nu ii šana, kli-
šana. So oper ciju var veikt ari ambulatori. pašas indik cijas ir
slimniekiem ar sadzijuš m vai nedz stoš m m apakšstiiba
iipodermatosklerozes gad jumos. Subfasci ia telpa tiek izplesta,
ies kn jot gaisu, g z? vai š idrumu. Videoendo-skopiska
perforanto v nu ii šana ir apgr tin ta apakšstiiba dist laja
trešda , kur past v risks bojai n.tibialis posterior.
• Palma oper cija - vienpus jas iegur a v nas oki zijas
gad jum šunt šana ar pret s k jas lielo zem das v nu.
• Dzi o v nu v rstu u rekonstrukcija.
• V nu oklud segmenta protez šana vai šunt šana (sk.
25.att.).
AK TA DZI O V NU TROMBOZE
Vair k k 90 % gad jumu venoz s trombozes lokaliz jas
apakš s ekstremit s un iegur a v s, un 90 % no vis m
plaušu art rijas embolij m prim rais embolijas avots atrodas tieši
apakš s ekstremit s.
Venoz tromboze vairum gad jumu labi pak aujas kompleksai
terapijai, tom r att laj period 22 % gad jumu att st s hroniska
venoza nepietiekam ba, ar izteikt m trofikas izmai m apakšstilbu
kstajos audos - 10 % slimnieku.
Patofiziolo ija.
Biež s trombozes formas sk. 26. att .
Prim trombu lokaliz cija ir v rstu u tuvum , kur nov ro
asins pl smas turbulenci. Tromboc tu akumul cijas rezult
veidojas sarkanais fibr na trombs, kas var pieaugt, pateicoties
tromboc tu un fibr na agreg cijai. S kuma stadij endog
trombol tisk sist ma var izš din t asins recekli, a tas nav noticis
vai tromba izn cin šana ir tikai da ja, notiek tromba organiz cija ar
fiks ciju pie v nas sieni m. Tieši v rstu a funkcijas zaud jums
izsauc venozo st ži n kotn .
311
 IRUR IJA A S I N S V A D U S L I M B A S UN L I F E D E M A

Virhov pirmais atz ja dažus predispon jošos faktorus, kas

izsauc tromba veidošanos - t.s. Virhova tri de:
1) venoza st ze: ilgstoša k ju imobiliz cija vai gultas rež ms,
rciesta oper cija, sastr gums labaj sirds pus , gr tniec ba;
2) endot lija boj jums: iepriekš ja dzi o v nu tromboze,
trauma, apakš jo ekstremit šu, paši g žas, irur ija. Liel da a
no p coper cijas dzi o v nu tromboz m (DVT) lokaliz jas
apakšstilbu v s, bet 20 - 30 % gad jumu tromboze izplat s ar
proksim laj s v s. Visp gaj irur ij DVT nov ro 20 %
slimnieku, un skeleta traumas gad jum t pieaug l dz 40 - 50 %;
3) hiperkoagul cija:
a) prim ra hiperkoagul cija saist ta galvenok rt ar
iedzimtu antitromb na III, prote na C, prote na S defic tu, re-zistenci
pret aktiv to prote nu C faktora V Leiden mut cijas rezult .
Skr ningu lietder gi veikt slimniekiem ar atk rtot m, imenes un
pusaudžu vecuma DVT. Bez min tajiem faktoriem j nosaka ar
fibrinog na l menis;
b) sekund ra hiperkoagul cija veidojas slimniekiem ar
aundab giem audz jiem, p c oper cij m, cukura diab ta, vaskul ta,
hepar na provoc tas trombocitop nijas, aptaukošan s gad jumos,
ar gr tniec m un kontracept vu l dzek u lietot m.

Kl nika.
Dzi o v nu trombozi kl niski atkl j tikai 50 % gad jumu.
25.att ls. Flebogramma slimniecei 3 gadus p c femor las v nas
Simptomi: s pes, t ska un cianoze. Seviš a uzman ba j piev rš
šunt šanas ar autov nu.
ju asimetrijai. Svar ga ir dzi o v nu gaitas palp cija un Homans
simptoms (s pes ikru musku os pie p du dors las fleksijas).
atz , ka min tie simptomi 30 % gad jumu ar dokument tu DVT
nav konstat ti.

Diagnostika.
Ja ir aizdomas par DVT, nepieciešams izmantot objekt vos
diagnostiskos testus: venogr fiju, dupleksultrasonogr fi-ju un
pletismogr fiju. Maz iegur a, iegur a un apakš s dob s v nas
trombozi nosaka ar magn tisko rezonansi vai datortomogr fiju.
V e n o g r f i j a DVT diagnostik uzskat ma par"zelta
standartu". Izmekl šana ir invaz va metode. Kontrastvielu ievada
vien no p das zem das v m. Precizit te ir >95 %. Seviš i
svar ga š izmekl šana ir apakšstilba v nu trombozes gad jumos,
kad neinvaz s metodes ir neefekt vas.
Izmekl šanas negat s paš bas ir: 1) t s augst cena, 2)
kontrastvielas izmantošana 1 - 3 % gad jumu var izsaukt v nu
trombozi un 3) atk rtota izmekl šana saist ta ar daž m gr m.
D u p l e k s u l t r a s o n o g r f i j a . Izmekl jot augšstilba
un paceles v nu, var konstat t tromba lielumu un gaitu. T dod
26.att ls. Biež s trombozes formas:
iesp ju atkl t flot jošo trombu un nov rt t saglab l mena
1 - virspus jo v nu tromboze - ak ts trombofleb ts;
caurejam bu. Metode ir neinvaz va, to var pielietot atk rtoti, un t ir
2,3 - biež s dzi o v nu trombozes formas; 4 - izplat ta
relat vi l ta.
dzi o v nu tromboze, kas var izrais t phlegmasia alba dolens
Negat s paš bas: 1) rezult ta v rt jums, seviš i par
vai phlegmasia coerulea dolens.
apakšstilba v m, atkar gs no speci lista, 2) izmekl šanu ierobežo
izteikta t ska k , 3) reiz m ir gr ti interpret t izmekl šanas
rezult tus iegur a v s. rst šana.
I m p e d a n c e s p l e t i s m o g r f i j a . Metodes b ba: rst šanas m is: samazin t plaušu art rijas embolijas risku,
no emot no augšstilba oklud jošo manšeti, venoz atte-ce pa atjaunot dzi o v nu caurlaid bu un v rstu u funkciju un veikt hronisk s
dzi aj m v m b s l na DVT gad jum un tra, ja v nas b s venoz s nepietiekam bas profilaksi. rst šanas rezult var pan kt
caurlaid gas. Izmekl šana ir efekt va 97 % gad jumu, ja trombs plaušu art rijas embolijas biežuma samazin šanos no 40 l dz 10 %. A n t
lokaliz ts virs ce gala. K daini pozit vus rezult tus var nov rot ikoaguIantu terapija.
slimniekiem ar kombin tu art riju patolo iju un paaugstin tu Pašlaik hepar ns ir uzskat ms par izv les prepar tu. rst šana
intratorak lo vai venozo spiedienu. k t da p c diagnozes uzst šanas. Kontrole: parci lajam
L a b o r a t o r i j a s d i a g n o s t i k a : serolo iskie testi - tromboplast na laikam (PTL) j pagarin s 1,5 -2,5 reizes. Antidots -
specifiskas monoklon las antivielas pret cross-linked fibr nu, k ar protam na sulf ts.
D-dimeri-plazm na degrad cijas produkti var b t jut gi, bet DVT Ir akcept ti etri rst šanas veidi ar hepar nu (Heparin sodium):
gad jum nav specifiski.
1) bolus injekcija intravenozi 5000 IU, p c tam ar per-fuzoru vai
inf zu nep rtraukti 20 000 - 40 000 IU diennakt ;
2) frakcion ti (atseviš as intravenozas injekcijas) 5 000 -10 000 IU
4 - 6 reizes diennakt ;

312
312
 AS I NSV ADU
3) subkut ni pie nabas 5 000 IU 3 reizes diennakt ;
4) zemmolekul svara hepar na subkut nas injekcijas 1 - 2
reizes diennakt . (Enoxaparin 100 anti - xa v/kg svara, Dalteparin
200 onti - xa v/kg svara u.c).
prepar tu grupa pašlaik atz ta par oti efekt vu. No
priekšroc m j min maz ks trombocitop nijas risks, nav
nepieciešama asins rec šanas sist mas kontrole, izdev gs ie-
vad šanas ce š.
Hepar na terapijas komplik cijas: asi ošana un trombo-
citop nija.
K o n t r i n d i k c i j a s a n t i k o a g u I a n t u te-
r a p i j a i : intrakrani las asi ošanas un patolo ija, kas var
provoc t šo asi ošanu vai akt va iekš ja asi ošana. Asi ošanas
risks ir palielin ts gados vec kiem slimniekiem un pieaugot aktiv
parci tromboplast na laikam.
b tisks hepar nterapijas turpin jums jau 1. - 2. dien ir
or la antikoagulantu lietošana 3-6 m nešus atkar no plaušu
art rijas embolijas riska pak pes. Orfar na (varfar na) s kuma deva
ir 5 - 10 mg, sasniedzot INR (international nor-malized ratio) meni
2,0 - 2,5. Or la antikoagulantu lietošana saist ta ar paaugstin tu
asi ošanas risku (menstru cijas, zobu ekstrakcijas, oper cijas).
Antidots p rdoz šanas gad jum - K vitam ns (konakions, Mono -
Ray).
Hepar na terapiju kop ar or liem antikoagulantiem parasti
veic 4 - 5 dienas, seviš i proksim lo trombožu gad jumos.
Trombol tisk t e r a p i j a . Ja rst šanu s k pir-
maj s saslimšanas dien s, ievadot prepar tus (urokin ze,
streptokin ze) gan lok li tromb , gan intravenozi, var pan kt pilnu
nas l mena rekanaliz ciju, saglab jot v rstu u funkciju. Visbiež k
streptokin zes bolusa devu 250 000 IU injic 15 - 30 min tes, un
c tam 24 - 36 stundas intravenozi nep rtraukti ievada 100 000 IU
vienas stundas laik . Urokin zes s kuma deva pirmaj s 10 min s
ir 2 000 lU/kg, p c tam 12 - 24 stundas pa 2 000/kg IU stund .
Antidoti: tranaks msk be, epsilonaminokapronsk be.
4 stundas p c trombol tisk s terapijas beig m s k ievad t
hepar nu.
Plaušu art rijas embolijas profilakse b tiski neatš iras no
gad jumiem, kad rst šan pielietoti antikoagulanti. Trom-bol tiskie
prepar ti, sal dzinot ar hepar nu, biež k izsauc he-mor isk s
komplik cijas. Trombol ze kontrindic ta slimniekiem pirmaj s 7 - 9
dien s p c oper cijas. Kontrindik cijas l dz gas k pie hepar na
terapijas. Asi ošanas gad jum terapija j rtrauc. Paral li antidota
ievad šanai rekomend svaigi sald tu plazmu, krioprecipit tu un
asins p rliešanu.
Operat rst šana.
• Trombektomiju lietder gi izmantot slimniekiem ar phleg-
masia coerulea dolens un flot još tromba iliofemor la segmen
ta gad jum . Sakar ar nepilnu tromba evaku ciju un sieni as
endot lija boj jumu bieži nov ro v nas reokl ziju. T c irur
isk s iejaukšan s indik cij m j t nopietni argument m.
Trombektomijas beig s plaušu art rijas embolijas profilaksei in-
dic ta Cava filtra implant cija.
• Cava filtra implant cija k patst ga manipul cija
slimniekiem ar DVT indic ta sekojošos gad jumos:
1) atk rtotas embolijas uz adekv tas or lo antikoagulantu
terapijas fona (INR 2,5);
2) ja or lie antikoagulanti ir kontrindic ti;
3) flot još v nu tromba gad jum ;
4) p c trombektomijas no iliofemor la v nu segmenta.
Filtra implant cija apakš dobaj v ir efekt va plaušu
art rijas embolijas profilakse, ta u neizsl dz DTV recid vu. T c,
ja nav kontrindik ciju, j turpina or lu antikoagulantu lietošana.
Apakšstilbu dzi o v nu tromboze ir biež DVT lokaliz cija.
Mas vas v nu trombozes gad jum iev rojami paaugstin s
nopietnas hroniskas venozas nepietiekam bas risks ar tro-fiskas
las veidošanos n kotn . Ne maz k k 20 % apakš-
313
SLIM BAS UN L I M F E D E M A IRUR IJA
stilbu DVT izplat s proksimali. Lietojot antikoagulantus, to biežumu
var samazin t l dz 5 %. Proksim lu trombozes izplat bu, izmantojot
sdien gus testus, prognoz t nav iesp jams. T c katru
slimnieku lietder gi rst t p c izstr tiem standartiem.
Augš s ekstremit s dzi o v nu trombozi nov ro reti.
rsvar trombozei ir divi iemesli - v nu katetriz cija un tho-racic
outlet svndrome (kr škurvja izejas sindroms).
VIRSPUS JO V NU TROMBOFLEB TS
Saslimšanas diagnostika parasti gr bas neizraisa. Katr
gad jum j izsl dz pavadoša dzi o v nu tromboze. Ja slim ba
izplat s l dz safenofemor lai sateces vietai (10 % gad jumu),
indic ta antikoagulantu terapija. Neizskaidrojamos gad jumos (nav
varikozit tes, provoc joši iemesli) gados jaun kiem slimniekiem
izsl dz art riju patolo ija, vec kiem - aundab gie veidojumi.
rst šanu veic ambulatori. Indic ta lok la liotona -1000,
troksevaz na, vobenz ma ziedes lietošana; sait šana ar elast gu
saiti; nestero du pretiekaisuma l dzek u peror la lietošana
(diklofenaks, vobenz ms, detralekss). Infekcijas pievienošan s
gad jum noz antibiotikas.
Indik cijas stacion rai rst šanai par s tikai sarež jumu
gad jum - ja trombofleb tam ir ascend joša gaita vai pievienojas
absced šan s. Par rež mu dzi o v nu gad jum vienotas taktikas
nav. Vair k izplat ts uzskats, ka gultas rež ms j iev ro, kam r
turpin s trombol tisk un hepar na terapija. Oblig ta rst šana
stacion ir gr tniec m, senila vecuma cilv kiem un onkolo iskiem
slimniekiem. Visos gad jumos speci la uzman ba j piev rš pareizai
kompresijas terapijai, paši gad jumos, kad antikoagulantu terapiju
veic ambulatori.
VISCERALAS ASINSRITES TRAUC JUMI
DERA ANG NA
Ang na abdominalis ir l kmjveid gas s pes v der p c šanas,
zarnu disfunkcija, progres jošs svara zudums.
B i e ž u m s tieši nav zin ms. Hroniskas abdomin las
iš mijas kl niskie simptomi vair k izpaužas augš s mezente-ri s
art rijas patolo ijas gad jumos, ja ir tr. coeliacus ste-noze, bet
apakš s mezenteri s art rijas okl zija veselai rindai slimnieku
norisin s asimptom tiski.
K l n i s k s i z p a u s m e s liel m ir atkar gas no
viscer baseina kolater u att st bas. E t i o l o i j a :
1. Ateroskleroze.
2. Nespecifiskais aortoarter ts.
3. Ekstravaz la kompresija (sirpjveida saite, diafragmas
ji as, fibroze).
4. Okl zija embolijas rezult . Sindroma gaita bieži ir
progres joša.
Diagnoze.
1. K pier jums asinsvadu slim bai ir minams sis-toliskais
troksnis, ko var auskult t epigastrij .
2. Ultraska as diagnostika - pieredz jis speci lists var kon-
stat t izmai as tr. coeliacus vai augš mezenteri laj art rij .
3. Aortogr fija div s projekcij s (A-P, L-L) (sk. 27. un 28.att.).
4. Speci las invaz s izmekl šanas metodes tiek veiktas p c
prim s kl nisk s izmekl šanas (gastroduodenoskopija,
kolonoskopija, pH-metrija, bio miskie fermentu aktivit tes
izmekl jumi, elektrol ti, proteinogramma) un ku a, aizku a
dziedzera un aknu audz ja diagnozes izsl gšanas.
rst šana.
1. Simptom tiska rst šana ir mazefekt va un tiek lietota, ja
oper cija ir kontrindic ta.
313
 IRUR IJA A S I N S V A D U S L I M B A S UN L I F E D E M A

2. irur isk rst šana:

a) ekstravaz s kompresijas likvid cija;
b) tr. coeliacus rekonstrukcija - endarterektomija, šun-
tešana, protez šana, ko veic ar kreis s puses torakofrenolum-
botomijas pieeju;
c) vienlaic ga tr.coeliacus un augš s mezenteri s
art rijas boj juma gad jum tiek veikta transaort la endarter-
ektomija vai šuntešana. Ja slimnieka visp jais st voklis ir
nopietns, šunt šanai var izmatot liesas art riju;
d) apakš mezenteri art rija atš ir no ab m
proksim iaj m ilg k saglab subkompens cijas stadiju. Š s ar
rijas rekonstrukciju biež k apvieno ar aortas rekonstrukciju.
Oper ciju veidi:
• transaort la endarterektomija; 27.att ls. Abdomin la aortogr fija s nu projekcija. Izteikta tr.
• art rijas ostijas reimplant cija sint tiskaj aortas prot ; coeliacus stenoze ar poststenotisko paplašin jumu.
• aterosklerozes stenozes gad jum pozit vu efektu var sasniegt ar
translumen lo angioplastiju.
R ezult ti.
Veiksm gas tiešas viscer lo art riju rekonstrukcijas 90%
gad jumu likvid iš mijas simptomus.
Ekstravaz s kompresijas likvid cijas rezult ti tiek v rt ti
neviennoz gi. Svar ga loma šai gad jum ir stenozes pak pes un
patolo ijas kl nisko izpausmju izv rt šanai.

VAZOREN HIPERTENSIJA

Fiziolo ija.
Ren ns tiek produc ts nieres juksta glomerul raj apar
izdal s nieru v s. Asins plazm no ren na veidojas angiotenz ns-
l. Plauš s fermenti iedarbojas uz angiotenz -nu-i un p rveido to par
angiotenz nu-ll.
Angiotenz nam-ll piem t izteikti tieša vazopresora darb ba, ko
nosaka arteriolu glud s muskulat ras saraušan s. Netieši tas
stimul aldosterona sint zi virsnieru garoz un izraisa dens un
u aizturi organism .
Angiotenz na-lll tieš vazopresora iedarb ba ir maz k izteikta.
Arteri lo hipertensiju etiolo ija. i
Esenci la. II Simptom tiska vai sekund ra:
1. Vazoren la:
a) aterosklerotiska en ze,
b) fibromuskul ra displ zija,
c) aortoarter ts,
d) ekstravaz la kompresija,
e) iedzimta nieru art rijas aneirisma.
2. Parenhimatozas nieru slim bas.
3. Daž di iemesli:
a) aortas koarkt cija,
b) Kušinga sindroms,
c) prim rs hiperaldosteronisms,
d) feohromocitoma u. c.
Diagnostika.
1. Anamn ze.
2. Fizik laj izmekl šan konstat asinsvadu troksni virs
aortas nieru art riju projekcijas viet .
3. Ja ir aizdomas par feohromocitomu, j nosaka katehol-
am nu l menis ur .
4. ]a ir aizdomas par Kušinga sindromu, j nosaka virsnieru
stero du l menis urin .
5. Ja ir nieru parenh mas saslimšanas, j izmanto ultraso-
nogr fija, intravenoz pielogr fija, nieru sken šana, scinti-gr fija.
kie izmekl jumi:
1. Ren na noteikšana atseviš i lab s un kreis s nieres v
s. Noteikumi: 2 ned as pirms izmekl šanas j rtrauc lie
tot hipotens vie medikamenti (pie aujams ir Guanethidine),
mazina n trija l menis. Ja ren na l menis vien pus ir 1,5
reizes liel ks, sal dzinot ar otru pusi, tad rezult ts ir v rt jams
patolo ija.
2. Nieru art riju angiogr fija, v lams taisnaj un s nu
projekcij (sk.. 29.att.).
un
28.att ls. Aortogramma. Abdomin s aortas okl zija.
Kolater asinsrite pie a. mesenterica inferior proksim
posma okl zijas.
rst šana.
1. Medikamentoz rst šana indic ta, ja ir liels oper cijas risks. Ja
slimniekam ir stabili augsta hipertensija, kas nepadodas
medikamentozai terapijai, iesp jama oper cija.
2. Translumen la angioplastija ir oti efekt va nieru art rijas vid
posma stenožu gad jumos.
3. irur isk rst šana. Oper ciju veidi:
A. Aortoren la šuntešana:
a) ar šuntu no v. saphena magna,
b) ar sint tisko prot zi (sk. 30.att.),
c) ar autoart riju (a. iliaca externa).
B. Endarterektomija, biež k transaort la, ar vai bez iel pa.
C. Nefrektomija tiek veikta tikai iz muma gad jumos
(sarukusi niere, neveiksm ga nieru art rijas rekonstrukcija).
Komplik cijas.
1. Sarež jumi, kas rodas, ja iejaucas nieru art rijas zon :
a) tromboze (nepieciešama atk rtota oper cija),
b) restenoze (iesp jama angioplastija),
c) paplašin šan s vai aneirisma (j atrisina jaut jums par
atk rtotu oper ciju).
2. Arteri s hipertensijas saglab šan s p c angioplastijas vai
oper cijas nov rojama biež k, ja ir eneralizeta ateroskleroze un
ilgstoša hipertensija pirms iejaukšan s.
3. Ak ta sirds mazsp ja, plaušu t ska tuv kaj p coper cijas
period .
4. Ak ta tubul ra nekroze nier .

314
314
 SVADU S L I M B A S UN L I M F E D M A IRUR IJA

LIMFED MA

Lymphoedema - m ksto audu t ska, kas saist ta ar limf -tisk s

sist mas patolo iju.
Patolo ijai ir polietiolo isks raksturs. Vadošais simptoms - t ska,
biež lokaliz cija - apakš s ekstremit tes (91%).
Patofiziolo ija. Apakš s ekstremit tes t ska rodas tad, kad
iest jas š idruma disbalanss kapil s sist mas gal starp art rij m un
m. ]a venoz s hipertensijas rezult paaugstin s spiediens
postkapil raj s venul s, notiek š idruma dif zija audos; zems plazmas
onkotiskais spiediens ar ne auj audu š idrumam atgriezties no
interst cija. T skas var veidoties paaugstin tas kapil ru caurteces d .
Limf tisk s sist mas nepietiekam bas gad jum ar prote nu bag ts
eksu-dat vs š idrums sakr jas audu un starpaudu spraug s; pak -
peniski iest jas fibrotiskas izmai as k jas audos.
Limfed ma (limfost ze, ziio ja) - t ska, kas s kum rodas
pot šu rajon un pak peniski progres gan proksim li, gan dist li.
Klasifik cija. Izš ir prim ro (iedzimta un idiop tiska) un
sekund ro (traumas, infekcijas) limfed mu.
29.att ls. Angiogramma slimniekam ar aortoarter tu.
Prim ras limfed mas simptomi par s t t p c dzimšanas vai ar
dera aortas un lab s nieres art rijas zaru stenoze.
pirmajos 30 gados, sekund ra limfed ma att st s limf tisko asinsvadu
bakteri la (roze) vai parazit ra (Wuchereria banrofti) iekaisuma
rezult . Bez jau min taj m izteikta limfost ze var izveidoties p c
limfmezglu vai limf-vadu ekstirp cijas (kr ts v zis) vai traumu rezult .
Kl nika. Limf tisk s t skas daudzus gadus ilgst bez iev rojam m
dz m. Prognoze labv ga jaun m sieviet m, kur m parasti t ska
neizplat s augšstilb un labi padodas konservat vai rst šanai (1.
kategorija).
Citai slimnieku grupai rakstur ga abpus ja apakšstilbu un
augšstilbu t ska ilioingvin las obstrukcijas rezult (2. kategorija).
Kam r nav iest jusies dist la iimfvadu obstrukcija, var sasniegt
labus rst šanas rezult tus. Izteiktas t skas, kas raduš s
megalimfvadu iedzimtas anom lijas rezult (3.kategorija), var
iev rojami samazin t, pielietojot operat vo terapiju.
Limfas refluksa rezult var veidoties hilozais asc ts, hilo-torakss
un reti - malabsorbcija, chylometrorrhoea, chyluria (4. kategorija).
Limfvadu ligat ra var strauji uzlabot st vokli,
Diagnostika. Slim bas parasti izpaužas ar t sku. Atš ir no
nu patolo ijas, limfed mai nav cianozes, varikozu v nu un trofisku
lu. Diagnozi apstiprina ar radionukle du iimfogr fiju, kas sniedz ne
tikai vizu lu inform ciju, bet ar inform ciju par limfvadu funkciju.
Limfangiogr fiju pašlaik izdara reti - gad jumos, kad pl no tiešas
oper cijas limf tiskaj sist . Izmanto den vai e š stošu
kontrastvielu, kuru ievada izdal p das zem das limfvad . 30.att ls. Aortogramma p c Seldingera pirms un p c kreis s nieres
Kontrastviela var izsaukt kairin jumu, hipopl -zijas gad jum var art rijas šunt šanas ar sint tisko prot zi sakar ar fibro-muskul ru
iest ties obliter cija. Revers tas (back flow) limfpl smas gad jum displ ziju.
kontrastviela var izsaukt das nekrozi.
rst šana. oti reti ir iesp jama izvese ošan s, bet ar akt vu,
neatlaid gu r bu var iev rojami mazin t t sku. Apm ram 90%
slimnieku pietiekami efekt vas var tu b t sekojošas rstniec bas
Literat ra
metodes:
• par 20-30 cm pacelts gultas k jgalis, 1. Bergqvist D., Comerota A.I., Nicolaides A.N, Prevention of venous throm-
• pneimatisk kompresija (ar Limfapress apar tu), boembolism, - London. Los Angeies, Nicosia: Med - Orion Publishing Company,
• limfodren ža un speci la mas ža, 1994. - 443 p.
• p du das infekcijas profilakse, izmantojot antiseptiskas ziepes un
2. Berguer R., Kieffer E. Surgery of the arteries to the head. - New York, Beriin,
iev rojot p du higi nu, Heidelberg etc: Springer - Verlag. 1992. - 236 p.
• ceiul ta profilakse.
irur isko rst šanu veic apm ram 10% slimnieku: 3. Dickson Ch.S., Gregory R.T., Gayle R.G. etal. - St.Louis: Coppyright. 1996. - 103
p.
• izmain s zem das eksc zija (Homans oper cija),
• limf tisk s fistulas sl gšana, 4. Moore W.S. Vascular Surgery - Philadeiphia, London, Toronto etc: VV.B.Saunders
• mikro irur iskas limfovenozas anastomozes izveidošana starp Company, 1991. - 767 p.
limfmezglu vai limfvadu un v nu.
5. Hoekstra i.VV. Handbook of Cardiovascuiar Emergencies. - Boston, New York,
Toronto, London: Littie, Brovvn and Company, 1997. - 664 p.

6. Rutherford R.B. Vascular Surgery. - V. 1, 2. - Philadeiphia, etc: VV.B.Saunders

Company, 1995. - 2033 p.

7. VVolfe J.H.N (ed.). ABC of vascular Diseases - London: BMJ, 1996. - 79 p.

8. Rabe E. Grundlangen der Phlebologie. - Bonn, 1995. - 101 s.

315
 IRUR IJA BAR BAS VADA S L I M B A S

da , v riešiem 35 - 40 cm att lum no augš jiem priekšzobiem,

sieviet m 37 - 41 cm att lum . Bar bas vada atvere sašaurin juma
3.9. BAR BAS VADA SLIM BAS rajon parasti ir sl gta, tai ir zvaigž veida forma ar 2,2 x 2 cm lielu
diametru. Bar bas vada atveres platums starp sašaurin jumiem
vid ji ir 2 - 3 cm.
paša noz me patolo isku procesu (divertikulu, r taudu
stenožu, v ža un kardiospazmas) lokaliz cij ir abiem apakš jiem
C. Ambalovs sašaurin jumiem, kuros šie procesi sastopami visbiež k.
Bar bas vada sieni u veido 3 sl i (2.att.):
1) musku audi,
ANATOMIJA UN FIZIOLO IJA 2) zemg ot da,
3) g ot da.
Bar bas vads ir doba musku u caurule, kas savieno r kli ar ku i un Šajos sl os izvietojušies nervu un asinsvadu veidojumi.
veic bar bas evaku ciju no mutes dobuma ku . Topogr fiski izš ir Visiztur kais saistaudu sl nis ir bar bas vada torak s da as
tr s bar bas vada da as (1.att): augš trešda , kur atrodas bar bas vada saites.
1) kakla da u (pars cervicalis), Musku u apvalks sast v no div m k rt m:
2) kr šu da u (pars thoracalis), • iekš s - cirkul s,
3) v dera da u (pars abdominalis). • s - garenisk s.
No kop bar bas vada garuma (24,5 - 25,5 cm v riešiem un Bar bas vada augš trešda abas musku audu apvalka
rtas veido š rssv trot muskulat ra, vid - š rssv trot un
23,5 - 24 cm sieviet m) kakla da a ir 5 - 8 cm, kr šu 15 - 18, bet
glud , bet apakš - tikai glud muskulat ra. Augš sa-
dera da a 1 - 4 cm gara.
šaurin juma rajon v rojams gan iekš jais, gan jais cilindriskais
Bar bas vada kakla da a kas VI kakla skrieme a l men
sl nis.
(atbilstoši gredzenveida skrimslim) un turpin s l dz II kr šu
Galvenie bar bas vada asinsvadi, nervi un dziedzeri novietoti
skriemelim.
zemg ot das sl . G ot du veido daudzsl u plakanais epit lijs,
Kr šu da , kas stiepjas l dz diafragmai, izš ir augš jo
kas strauji p riet ku a cilindriskaj epit lij .
trešda u - l dz aortas loka augšmalai, vid jo trešda u, kura atbilst Visiztur kie pret meh niskiem kairin jumiem ir g ot das un
aortas lokam un trahejas bifurk cijai (l dz kreis s plaušas saknes zemg ot das sl i.
apakš jai malai), un apakš jo trešda u - no trahejas bifurk cijas l dz Bar bas vada arteri asinsapg de ir segment ra (sk.l.b att).
XI kr šu skrieme a l menim. Kakla da bar bas vadu apasi o 2 - 3 a. thyreoi-dea inf. atzarojumi,
Bar bas vada dera da a atrodas diafragmas bar bas vada kuri novietoti n. recurrens priekš un ietilpst bar bas vada sieni u
atver un mazliet zem t s. T s garums un topogr fija var iev rojami nu virsm s. Reiz m uz bar bas vadu virz ti kreis s
main ties. zematsl gkaula vai truncus thyreocervicalis art rijas asinsvadi.
Bar bas vadam ir dobas, priekš un mugur virzien Bar bas vada kr šu da as augš s trešda as art rijas ir
(visvair k augš kr šu da ) saplacin tas caurules forma. Tai apakš jo vairogdziedzera art riju, kas virz tas no kakla uz leju, vai
rakstur gi sašaurin jumi un paplašin jumi, spir lveida gaita truncus thyreocervicalis atzarojumi. Šaj rajon asinsapg de ir
attiec pret aortu, k ar front lie un sagit lie izliekumi. Sa-git lie visintens .
atbilst izliekumiem mugurkaul , front lie atkar gi no bar bas vada
sintopijas un kakla un kr šu kurvja org niem; p jiem ir ar
praktiska noz me irur isk s pieejas zi .
Bar bas vada s kums novietots atbilstoši vidusl nijai, ta u dr z
tas novirz s pa kreisi un jau III - IV kr šu skrieme a l men t liel
da a atrodas pa kreisi no trahejas. Kr šu da as vi-dusposm (V
skriemelis) bar bas vads atkal novietots vidusl nij nedaudz pa labi
no tam blakus esoš s aortas. Zem VIII skrieme a l me a bar bas
vads atkal novirz s pa kreisi. Šeit tas atrodas 2 -3 cm pa kreisi no
vidusl nijas.
Norm la bar bas vada l mena diametrs vid ji ir 2 - 3 cm.
Bar bas vadam ir tr s sašaurin jumi.
Augš jais sašaurin jums atrodas r kles p rej uz bar bas
vadu - v riešiem 15-16 cm att lum un sieviet m 12-15 cm att lum
no priekšzobiem. Sašaurin juma viet bar bas vada spraugas
platums pieaugušiem cilv kiem š rsvir-zien ir 2,1 cm, sagit -
1,3 cm. Atverei ir spraugas forma.
Vid jais sašaurin jums atbilst trahejas bifurk cijai viet , kur
aorta piegu bar bas vada sieni ai. Spraugas lielums pieaugušiem ir
1,4 cm. Tai ir apa a forma ar ezofagoskopij v rojamu iespiedumu,
kas atbilst aortas un kreis bronha atrašan s vietai.
Apakš jais sašaurin jums ir bar bas vada diafragmas

1.att ls. Bar bas vada topogr fisk anatomija.

a) bar bas vada sašaurin jumi: 1 - augš da ,
2 - vidusda , 3 - apakš da ; b) bar bas vada art rijas.

316
316
 BAR BAS VADA S L I M B A S IRUR IJA

2.att ls. Bar bas vada sienas uzb ve.
a) augš da a, b) apakš da a: 1 - g ot da,
2 - zemg ot da, 3 - iekš jais un 4 -
jais musku u apvalks.
tiskais t kls un pinumi (sk. 3.att). No t ejošie limfvadi virz ti uz
re ion lajiem limfmezgliem vai ar , tos apejot, ietek tieši torak laj
limfas aprit .
Bar bas vada kakla da ai re ion li ir apk rt trahej m lokaliz ti
limfmezgli aiz iekš s j ga v nas.
Kr šu da as augš s trešda as limfa ietek traheju aptve-
rošajos, prevertebr lajos, iekš jos j ga un traheobronhi lajos
mezglos, vid s trešda as - bifurk cijas traheobronhi lajos,
apakš s - ku a un videnes limfmezglos.
Apakš s trešda as re ion lie limfmezgli ir ku a priekš jie,
mugur jie (pie bar bas vada p rejas ku ) un kreisie (maz s
kurvat ras) limfmezgli.
Uz videni virz tie limfvadi visbiež k ietek perikardi lajos
mezglos, ret k - tieši kr šu limfas aprit .
s limfas aprites paš bas veicina strauju metast žu izplat bu
bar bas vada aundab go audz ju gad jumos. Metast zes var
rasties gan videnes un v dera dobuma (ku a) limfmezglos, gan ar
kos org nos kr šu limfas aprit .

3.att ls. Bar bas vada limfmezgli:

1 - kakla, 2 - augš jie mediastin lie, 3 - traheobronhi lie, 4 -
periezofage lie, 5 - subdiafragm lie, 6 - ku a maz s kurvat ras
rajona, 7 - paraaort lie.

© ©
Bar bas vada vid s trešda as art riju s kums ir a.a. bronc-
hiales un a. intercostales. s atrodas bar bas vada s nu š s un
beidzas sieni as s nu un priekš virsm .
Bar bas vada apakš s trešda as art rijas atzarojas tieši no
aortas un 3. - 6. lab s puses a. intercostales. A.a. oesop-hageales,
kas atiet no augš s, vid s un apakš s aortas, ir apjom gas
diametr (apakš 0,8 - 1,2 mm) un garum (5 - 10 cm). T s
atrodas bar bas vadam apk rt esošajos audos un apasi o bar bas
vada sieni u no vis m pus m, daloties augšupejošos un
lejupejošos atzarojumos.
Bar bas vada diafragmas un v dera da u un bar bas vada
sieni as 1 - 2 cm virs diafragmas apasi o a. gastrica sin. un a.
phrenica inf. atzarojumi.
Bar bas vada sieni as musku u, zemg ot das un g ot das
sl os ir att st ts arteri lo asinsvadu t kls vis bar bas vada garum ,
kas nodrošina arteri s asinsapg des vienm bu. Izš ir bar bas
vada org nu iekš jos venozos mezglus un rpus-org nu atteces
ce us. Bar bas vada sieni lokaliz ts ar t venozais t kls ar v nu
pinumiem.
Pavisam bar bas vada sieni ir etri venozie t kli:
1) subepiteli lie,
2) g ot das,
3) zemg ot das (visatt st kais),
4) saistaudu.
Zemg ot das sl ir divi v nu pinumi: pirmais lokaliz ts r kles
rej uz bar bas vadu, otrais - pie bar bas vada apakš
sašaurin juma diafragmas atveres l men . Venozajos pinumos Bar bas vadu inerv (sk. 4.att.) n.n. vagus dex. et sin. un
nereti v rojami varikozi paplašin jumi, kuri atg dina hemoro du truncus sympaticus robežstumbri. Kakla un kr šu da as augš jo
mezglus taisnaj zarn . trešda u inerv n. recurrens un n. vagus stumbra atzarojumi,
Asins atteci no bar bas vada veic venoz (periezo- veidojot plašus pinumus bar bas vada priekš un mugur
fage ) t kla stumbri atbilstoši art riju gaitai v. azvgos un v. virsm . Tie atzarojas videnes org nos (sird , trahej ). Vid jo
hemiazygos sist ; attece notiek ar caur anastomoz m ar trešda u inerv n. vagus atzarojumi, veidojot pinumu plaušas
diafragmas v m v. cava inf. un, veidojot anastomozes ar ku a saknes mugur virsm (bar bas vada un plaušu pinumu).
m - v. portae sist . Augš jo iecirk u attece ietilpst augš s Priekš jo un da ji ar mugur jo bar bas vada pusi inerv n.n.
dob s v nas sist (v.jugularis int. un v. thy-reoidea sup. pinums). vagus dex. et sin., ar no truncus sympaticus atzarotie
Starp bar bas vada sieni as sl iem lokaliz ts ar t lim- simp tiskie nervi.

317
317
 IRUR IJA B A R B A S VADA S L I M B A S

4.att ls. krasi novirz s pa kreisi. Bar bas vada priekš lokaliz ts peri-kards,
Bar bas vada intramur mugurpus - aorta. Kreiso un da ji ar mugur jo bar bas vada
inerv cija: virsmu kl j pleira. Lab s pleiras un bar bas vada saskarsmes
a) n. vagus, b) š rssv trotais laukums atkar gs no liel kas vai maz kas bar bas vada novirzes pa
muskulis, c) glud muskulat ra kreisi.
Kreis s puses pleira bar bas vadam piegu vien gi paš t
apakšda .
Bar bas vada apakš jo da u diafragmas atver fiks dia-
fragmas un bar bas vada saistaudu saite, kas aptver bar bas vadu
futr a veid . T m ir pl ksnes veida forma; saišu s nu virsmas
savienotas ar pleiras apvalku mugur jiem zem kajiem st riem,
apakš s - ar diafragmas atveres mal m. P rgriežot diafragmas un
bar bas vada saiti no lab s puses un aiz bar bas vada, 25 %
gad jumu v rojama ar bar bas vada sieni u saaugusi seroza
somi a. Oper cijas laik somi u atverot, nepieredz jušam irurgam
var rasties mald gs uzskats par iesp jamu pleiras boj jumu.
Bar bas vada v dera da as garums, kas lokaliz ts diafragmas
atver , parasti ir konstants. Šis posms no priekšpuses ir kl ts ar
derpl vi, no lab s puses robežojas ar kreiso aknu daivu, no
kreis s - ar augš jo liesas polu.

Zem kaj s bar bas vada da s SPECI S IZMEKL ŠANAS METODES

pinumus veido n,n. vagus dex. et sin., bet
paš apakš - n. vagus stumbri. Kreisais stumbrs lokaliz ts Bar bas vada rentgenolo isk s izmekl šanas metode ir rta,
bar bas vada priekš virsm pa kreisi, labais - mugur virsm vienk rša un pacienta vesel bai nekait ga, tai ir noteicoš loma
pa labi. Reiz m stumbra viet sastopami vair ki nervu pinumi. diagnozes preciz šan , jo iesp jams nov rt t bar bas vada
Iecirkn virs diafragmas galvenie stumbri virz t; tieši gar anatomisko un fiziolo isko statusu, k ar apk rt jo org nu st vokli
bar bas vadu; zem t s kreisais sazarojas priekš , labais - (sk. 5.att.).
mugur ku a virsm .
5.att ls. Bar bas vada rentgenolo isk aina (sh ma).
Nervu sazarojumi bar bas vada sieni nok st caur ga-
renisk s muskulat ras k šiem un, savienodamies ar intra-
mul rajiem nervu veidojumiem (intramur lie pinumi, recep-tori un ;JO
efektori), sazarojas musku u un zemg ot das sl .
Bar bas vada topogr fiskais novietojums ir main gs.
Kakla da tas novietots aiz trahejas, pie kuras piesaist ts ar
saistaudu savienojumiem; bar bas vada aizmugur ir mugurkaula
priekš fascija un irdenas tauku š nas. Starp bar bas vadu un
traheju no ab m pus m virz s atgriezeniskie nervi. Gar bar bas
vada s nu virsm m virz tas miega art rijas - kreis tieši blakus,
lab atdal ta ar tauku š nu sl ni. V rojama ar bar bas vada
saskarsme ar vairogdziedzera kreiso daivu.
Kr šu posma augš trešda a lokaliz ta aiz un mazliet pa
kreisi no trahejas, no mugurkaula to atdala irdeno š nu sl nis. Pa
kreisi un bar bas vada priekšpus novietota miega art rija un
kreisais atgriezeniskais nervs, no rpuses - torak -lais asinsrites
loks un kreis zematsl gas art rija. Dažos gad jumos v rojama
bar bas vada mugur s virsmas un videnes pleiras saskarsme. Ar
traheju bar bas vads savienots gan ar saistaudiem, gan
musku audiem (m. tracheooesophogeus).
Vissarež s ir bar bas vada kr šu posma vid s trešda as
topogr fiski anatomisk s attiec bas. No vis m pus m bar bas vadu
ietver asinsvadi. Priekšpus un kreisaj pus blakus bar bas vadam
virz s aortas loks, zem k - trahejas bi-furk clja un kreisais bronhs.
No mugurpuses bar bas vadam piegu torak limfas aprite (sk. Pacientam tiek veikta rentgenoskopija un rentgenogr fija
3.att.), no kreis s puses -lejupejoš aortas da a, no lab s - kreisais daž s projekcij s, nepieciešam bas gad jumos pievieno papildus
klejojošais nervs, no mugurpuses - nep ra v na. Ar videnes pieiru izmekl jumus: rentgenkimogr fiju, tomogr fiju, pnei-
bar bas vads šaj posm nesaskaras. momediastjnogr fiju ar kontrastvielas ievad šanu bar bas vad ,
Bar bas vadu aptverošaj s š s šaj posm ir daudz datortomogr fiju.
saistaudu un musku u k šu, kas veido bar bas vada saišu apar tu. kles un bar bas vada izmekl šanu s k ar rentgenosko-piju,
Kr šu posma apakš s trešda as topogr fiju nosaka bar bas vada pacientam atrodoties vertik poz cij . Lieto parastas
un aortas savstarp lokaliz cija, iesp jami divi gal ji varianti: 1) koncentr cijas kontrastvielas. a ir aizdomas par sveš erme a
bar bas vads š rso aortu no priekšpuses pa t s lejupejoš s da as kl tb tni, pirms kontrastvielas ievad šanas izdar ma p rskata
vidusl niju, veidojot izteiktu bar bas vada un aortas krustojumu, 2) rentgenoskopija un rentgenogr fija.
bar bas vads un aorta virz ti gandr z paral li, un vien gi paš Ar kontrastvielu pild to bar bas vadu s k izmekl t, pacientu
apakš da bar bas vads novietojot sl paj s projekcij s, jo taisnaj poz cij rentgena stari
virz ti sagit li, un bar bas vadu sedz mugurkaula,

318
318
 BAR BAS VADA S L I M B A S IRUR IJA

kr šu kaula un sirds un asinsvadu k šu na. Vispirms izmanto 6.att ls. Bar bas vada segmenti:
pirmo sl po poz ciju, pacientam pagriežoties ar labo plecu pret 1 - trahe lais, 2 - aort iais, 3 - bronhi lais, 4 - zembron-hi lais, 5 -
ekr nu, p c tam otro sl po poz ciju, kuras laik pret ekr nu v rsts retrokardi lais, 6 - virsdiafragm lais, 7 - iekš jais diafragm lais, 8 -
kreisais plecs. Sl paj s un s nu poz cij s starp mugurkaulu un sirds abdomin lais.
un asinsvadu k ti uz plaušu audu fona v rojama asi kontur ta
bar bas vada na.
k š idr b rija masas virz ba cauri r klei un bar bas vadam
ir oti strauja, atseviš os gad jumos izmanto biez ku b rija
koncentr tu (pastas vai bieza kr juma konsistenc ).
Detaliz tai r kles un bar bas vada g ot das, t sieni u pe-
ristaltikas un funkcion st vok a izp tei, k ar iesp jam s
bar bas vada tr ces atkl šanai nepieciešama pacienta izmekl šana
horizont vai Trendelenburga poz cij . Bar bas vada
rentgenogrammu izdara sl paj , s nu un taisnaj poz cij ;
uz mumos redzamas t kont ras un g ot das reljefs.
Norm la r kles un bar bas vada rentgenolo isk aina.
kles un bar bas vada izmekl šanu s k ar r šanas akta norises
izp ti. R šanas akts sast v no div m galvenaj m f m:
bukofaringe s un bar bas vada f zes.
Pirm f ze saist ta ar gribas aktu. M les, m ksto auksl ju un
kles muskulat ras saraušan s rezult bar bas kumoss tiek
virz ts uz m les sakni; balsenei p rvietojoties augšup un uz priekšu,
uzbalsenis nolaižas un sl dz ieeju balsen , balss sprauga aizveras
un m kst s auksl jas sl dz ieeju degun . Š f ze ilgst 0,2
sekundes, un t s laik kumoss sasniedz ieeju bar bas vad
(mundus oesophagi).
Otr f ze nav atkar ga no gribas akta. T s ilgums 2-6 se-
kundes, un šaj laik bar ba virz s pa bar bas vadu t sieni u
peristaltikas un smaguma sp ka rezult . trums, k š virz ba Šeit parasti v ro slaic gu kontrastvielas aizturi.
notiek, atkar gs no bar bas konsistences - š idrums ku non k Daž du kr šu dobuma org nu slim bu (plaušu un videnes
daudz tr k par cietu bar bu. audz ju, pleir tu, sirdskaišu u.c), k ar lielo videnes asinsvadu
kles un bar bas vada kust bas r šanas akta laik vislab k novietojuma anom liju rezult bar bas vada lokaliz cija var b t
redzamas rentgenkinematogramm s. izmain ta, piem ram, ja aorta atrodas labaj pus , bar bas vads
Nok stot r kl , kontrastviela vienm gi piepilda valeku-las veido izliekumu uz priekšu tai p ri; nereti bar bas vada p rvirze un
(grop tes) un bumbierveida sinusus, kuri projic jas gludi un asi saspiedumi (pat l dz r šanas akta trauc jumiem) rodas aortas
kontur tu simetrisku kabatu veid . Parasti tajos nenov ro aneirismu un kreis priekškambara paplašin jumu d . P rvirze un
kontrastvielas aizturi, un t tri non k bar bas vad . sašaurin jumi bar bas vad v rojami pie videnes un limfmezglu
Bar bas vads s kas ar ieeju VI - VII kakla skrieme a l men . T aundab gajiem audz jiem un to mestast m, k ar
kum v rojams m. crico-pharyngeus saraušan s rezult radies jaunveidojumiem aiz kr šu kaula un mugurkaul .
sašaurin jums, kas pilda sfinktera lomu. Bar bas vads beidzas ar Bar bas vada kont ras ir asi izteiktas un gludas, g ot das
ieeju ku XI-XII kr šu skrieme a l men pie XII ribas kreisaj pus . reljefu veido 2-4 pl nas (2 mm) š rsvirziena krokas.
Vid ji bar bas vada garums sasniedz 20-35 cm, diametrs 2-3 cm. šanas akta trauc jumu gad jumos rentgenolo iski atkl j
Bar bas vada kreisaj sieni aortas loka l men veidojas
ilgstošu konrastvielas aizturi r kl - valekul s, bumbierveida
iespiedums, virs un zem kura v rojama slaic ga kontrastvielas
kabat s, k ar kontrastvielas regurgit ciju mutes dobum .
aizture.
Smagos gad jumos v rojama kontrastvielas non kšana
Bar bas vads viden lokaliz ts tieši aiz kreis priekškambara,
balsen , trahej un bronhos, kas vienlaic gi var kombin ties ar
sirds konfigur cijas patolo iju gad jumos nov ro t p rvirzi un
ilgstošu kontrastvielas aizturi visa bar bas vada garum .
iespiedumu veidošanos sieni .
Atseviš i r šanas akta trauc jumi sastopami Plammera-Vilsona
Bar bas vad š ir kakla, kr šu un abdomin lo da u. Kakla da a
sindroma an miju izrais to paral žu gad jumos, kas kombinejas ar
riet kr šu da kr šu kaula augš s malas l men . Bar bas vada
nagu un zobu atrofiju un ahlorhidriju. Š sindroma gad jum uz
kr šu da a ir sal dzinoši visgar un diafragmas l men p riet
ilgstošas kontrastvielas aiztures fona bar bas vada priekš sieni
vis kaj (2-3,5 cm) - v dera da , kas beidzas ku a kardi laj
redzamas seklas gredzenveida saraušan s.
iecirkn .
Ezofagofibroskopija. Kaut ar izmekl šanas metode nav
Bar bas vada morfolo ijas un funkciju detaliz tai izpratnei
traumatiska un pacientam gr bas parasti nesag , tai ir savas
izmanto t dal jumu segmentos atkar no daž du bar bas vada
kontrindik cijas:
iecirk u savstarp m anatomiskaj m attiec m ar apk rt jiem
• ak ta sirds un asinsvadu mazsp ja,
org niem. Pavisam bar bas vad izš ir 8 segmentus (sk. 6.att).
• miokarda infarkts,
Bar bas vads lokaliz ts videnes mugur da , no mugurkaula
• izteikta kakla osteohondroze,
to atdala irdeni saistaudi. Augš da tas virz s nedaudz pa kreisi
• palielin ts vairogdziedzeris,
no mugurkaula, vid virz s pa labi, novietojoties starp aortu un
nep ra v nu. Dist lais gals saliecas uz priekšu pa kreisi, sl pi virz s • ak ts tonsil ts vai ARS.
cauri diafragmai un as le savienojas ar ku i. Pirms izmekl šanas nepieciešama pacienta psiholo iska
Bar bas vad var b t 3-4-13 fiziolo iskie sašaurin jumi, no sagatavošana.
kuriem rentgenolo iski v rojami tr s: A n e s t z i j a . Viet anest zija ir izv les metode en-
• gredzenveida skrieme a l men (bar bas vada s kum ). doskopij . Šim m im izmanto 10 % Lidocaini. Ar aerosolu
• aortas loka l men , doz m porcij m apslacina vispirms m les sakni, ž vu, p c
• virs kardijas.

319
 IRUR IJA BAR BAS VADA S L I M B A S
tam r kles mugur jo sieni u un dzi s da as. Metode ir rti
lietojama, jo pacients to panes viegli; t auj ekonomiski izmantot
prepar tu, tri sasniedzot v lamo efektu. Komplik cijas nav
nov rotas.
Pacienta poz cija un e n d o s k o p a ieva-
š a n a s t e h n i k a . Izmekl šanas klasisk poz cija ir pa-
cienta st voklis gu us uz kreisajiem s niem, ta u nepieciešam bas
gad jum to var main t (piem ram, pagriežot pacientu gu us uz
muguras vai labajiem s niem u.c). Poz cijas mai a endoskopa
lokan bas d slimniekam nesag gr bas.
Ja pacients k da iemesla d nesp j gul t uz labajiem s niem,
vi u var izmekl t ar cit s poz cij s, kaut ar rstam t s nav tik
rtas.
E n d o s k o p i j a s t e h n i k a . Izmekl šanas laik rstam
endoskopistam j t maksim li piesardz gam. Stingri j iev ro š di
noteikumi:
• endoskopu dr kst virz t un p rvietot tikai vizu laj kontrol ;
• endoskopu virza maigi un pak peniski. Ja to dara ar sp ku,
iesp jama org nu traumatiz cija;
• pirms katras endoskopa p rb šanas uz priekšu nepie-
ciešama m rena gaisa porciju insufi cija, kuras p rdoz šanas
gad jum pacientam var rasties s pes, uzp sties v ders un
pastiprin ties peristaltika, t di apgr tinot izmekl šanu;
• aspir jot org nu saturu, j kontrol endoskopa dist s
atveres lokaliz cija, lai izvair tos no g ot das traumatiz cijas;
• ievadot un izvelkot endoskopu, oblig ti veicama visu
redzamo org nu apskate.
Izmantojot endoskopu ar tiešo optiku, tas ievad ms vizu laj
kontrol .
Endoskopijas m i s ir noskaidrot tieš s un
latent s paz mes, kas liecina par bar bas vada funkcion laj m un
morfolo iskaj m izmai m.
E z o f a g o s k o p i j a n o r m a s v a r i a n t . Bar bas
vada ieejai ir spraugas forma, t lokaliz ta front plakn .
Izmekl šanas laik ievadot gaisu, atvere nedaudz paplašin s, k st
redzamas maigas š rskrokas, kuru virsotnes saskaras. Pirms
kas endoskopa p rvirzes oblig ta viegla gaisa insufi cija.
Bar bas vada torak da a ir br vi iztaisnojama; ievadot gaisu,
rskrokas izz d gandr z pavisam, g ot da nogludin s, bet
bar bas vada atvere ieg st ov lu formu.
Torak s da as p reju abdominalaja jeb vietu, kur bar bas
vads virz s cauri diafragmas atverei, raksturo gredzenveida
iespiedums no rpuses ar nelielu paplašin jumu virs t . T t aiz t
rojams bar bas vada izliekums atpaka un pa kreisi, p c tam uz
priekšu pa kreisi. Abdomin bar bas vada da a ir viegli un
nes gi iztaisnojama ar gaisa pal dz bu, t veido plašu cilindrisku
piltuvi, kuras pamatne ir bar bas vada p reja ku .
Abdomin lo bar bas vada un proksim lo bar bas vada un
ku a p rejas da u p ta, izmantojot fibroskopus ar s nu optiku.
Izmekl šanas kvalit te atkar ga gan no izmantot s aparat ras (t s
diametra, dist gala izliekuma le a u.c), gan patolo ijas rakstura.
Bar bas vada morfolo isk s un funkcion s patn bas jebkur
gad jum var labi nov rt t, ja, iztaisnojot to ar gaisu, izdodas iev rot
pak pen bu. Uzman ba j piev rš g ot dai, t s krok m, sieni u
elasticit tei, veicot insufl ciju ar gaisu, bar bas vada atveres formai
un sieni u peristaltikai, g ot das kroku un bar bas vada atveres
izmai m elpojot u.c. Vesela bar bas vada g ot da vis s t da s ir
rožaina un sp ga. Š pamatto a nokr sas (spilgt ka vai b ka)
ietekm apgaismojums un objekta att lums no optikas - jo liel ks
apgaismojums un maz ks att lums, jo g ot da š iet b ka. Vis s
bar bas vada da s labi saskat mas ar g ot das krokas; tora-k laj
un abdominalaja da t s iesp jams piln gi iztaisnot ar gaisa
pal dz bu, kakla un kardi iaj da krokas nav iztaisnojamas.
320
Moment , kad endoskops š rso bar bas vada p reju ku ,
tama viegla pretest ba, p c kuras okul par s rožainas
kr sas redzes lauks (apar ts saskaras ar ku a mazo kurvat ru vai
ar redzama t s g ot da).
Lai r k veiktu kardi s da as m a rev ziju un ieg tu
biopt tu, izmanto inverso kardioskopiju. Endoskopa dist lo da u
orient pie liel s kurvat ras un saliec augšup, apar tu pak peniski
ievada ku , dist lo galu tuvinot kar-di lajai da ai. Lai izvair tos no
retrogr das ie šan s bar bas vad , visas manipul cijas
izdar mas vizu laj kontrol .
Ezofagoskopijas metodes tr kums ir tas, ka bar bas vada
sieni u rigidit tes un sašaurin jumu d ieg t detaliz tu patolo isk
procesa raksturojumu ir oti sarež ti, t c nepieciešami
papildizmekl jumi:
• instrument palp cija,
• uztriepju no emšana un biopsijas izdar šana histolo iskiem
jumiem.
Biopsija un morfolo iskie izmekl jumi. Šo diagnostiski
noz go bar bas vada izmekl šanu veic rsts endo-skopists, ar
speci m knaibl m atdalot audu gabali u p jumiem iesp jama
audz ja vai iekaisuma procesa noskaidrošanai. Sieni u infekcijas
vai perfor cijas draudi ir nelieli. Biopt ta morfolo isko izmekl šanu
izdara ar parast (ret k - elektronu) mikroskopa pal dz bu.
Citolo isk izmekl šana. Citolo iskie izmekl jumi auj
noskaidrot bar bas vada audz ja kl tb tni 75-95 % gad jumu.
Materi lu ekolo iskajiem un histolo iskajiem p jumiem ieg st
ezofagoskopijas laik , noslaukot g ot du ar vates mikrotamponu.
Prec kus rezult tus izdodas ieg t p c aizdom iecirk a
noskalojuma (eksfoliat metode) vai nokas juma (abr zijas
metode). Bar bas vada aundab go audz ju gad jumos uz epit lija,
leikoc tu, histoc tu š nu, g otu un bakt riju fona izdal mas atipiskas
(v ža) š nas. J iev ro, ka hronisku bar bas vada slim bu reiz s
(ezofag ts, tr ce, ahal zija, divertikul ts u.c.) noris atipiska š nu
rveide, mikroskop atg dinot audz ja š nas (mel gi pozit va
diagnoze), savuk rt atipisko š nu tr kums biopt ta aundab ga
procesa esam bu neizsl dz (mel gi negat va diagnoze). Šaub gu
rezult tu gad jumos indic ta atk rtota citolo isk izmekl šana
kombin cij ar papildu diagnostikas metod m.
Bar bas vada iekš spiediena m šanas metodi plaši
pielieto bar bas vada funkcion lo izmai u, kardijas nepietiekam bas
un gastroezofage refluksa gad jum .
Pirmos bar bas vada motorikas p jumus ar manometri-jas
pal dz bu 1883.gad veikuši Kronekers un Melcers.
sdien s plaši pielietotas divas ezofagomanometrijas
galven s metodes - balonu un bezbalonu jeb atv rt s zondes
metode.
Balonu metod izmanto zondi, kuras gal atrodas pl ns
gumijas balons. Metodes galvenie tr kumi ir iesp jamais bar bas
vada sieni u kairin jums ar balonu, k ar materi la elast bas
ietekme uz re istr jamo jut gumu. Priekšroc ba ir t s vienk rš un
iesp pierakst šanai izmantot jebkuru sist mu. Lai izvair tos no
nepiln m, p laik izmanto zondes ar neliela izm ra
baloniem.
Atv rta katetra metodes princips balst ts uz past ga truma
idruma vai gaisa straumes ievad šanu ar speci m pal gier m.
Rea još ier ce šai gad jum ir dens piliena menisks vai gaisa
pl smas truma mai a. Galven š s metodes priekšroc ba ir iesp ja
atteikties no balona lietošanas un izm t absol to bar bas vada
spiedienu attiec pret atmosf ras spiedienu, bet tr kumi -
re istr još s aparat ras sarež ba un nesp ja re istr t visv s
bar bas vada sieni u saraušan s. Gan balonu, gan bezbalonu
metodi var izmantot spiediena m šanai daž dos bar bas vada
rajonos un r kles un bar bas vada un bar bas vada un ku a
savienojumu zon s miera st vokl (ezofagomanometrija) un bar bas
vada saraušanos re istr cijai (ezofagokimogr fija).
320
 BAR BAS VADA S L I M B A S IRUR IJA

Vesela cilv ka ezofagogrammu raksturo š di elementi: Peristaltikas vi u t r u m s . Peristaltikas vi u

1. Bar bas vada peristaltika. trums atkar gs no t izsauc ja. Sausas bar bas uz emšanas reiz
Bar bas vada peristaltika š ir divas pamatfunkcijas: vi i ir ilg ki, nek lietojot š idru uzturu. Norijot š idruma malku,
• bar bas kumosa transport šana uz ku i, vilnis ilgst 1,7 ± 0,5" l dz 3,3 ± 2 cm/sekund , sausu kumosu - 2,3 ±
• refluksa iemest materi la evaku cija. 1,0 l dz 4,5 ± 2,1 cm/sekund .
2. Manometrisk atrade (sk. 7.att).
Bar bas vada s a r a u š a n s vi i. Pirmajam Norm lu un patolo isku bar bas vada saraušanos
negat vajam vilnim, kas v rojams 0,1"- 0,2"p c r šanas kust m, raksturojums.
seko neliela saraušan s un straujš spiediena pieaugums. Šie 1. P r i m p e r i s t a l t i k a . P c kumosa nor šanas peri-
saraušan s vi i koordin ti noteikt sec . staltikas vi i progres dist virzien vis bar bas vada garum
A m p l i t d a . Peristaltikas vi u re istr cij svar ga ir dz bar bas vada apakš jam sfinkteram. Šo r šanas akta koordin to
rraid ja lokaliz cija, jo visliel amplit da ar vismaz kajiem procesu sauc par prim ro peristaltiku.
starplaikiem ir kakla da , bet vismaz kais spiediens -aortas loka 2. S e k u n d p e r i s t a l t i k a . Rodas tad, ja peristal-tisk s
men (55 mm Hg). Zonas augst kais l menis ar zemu amplit du un aktivit tes izsauc jfaktors nav r šanas akts, bet gan bar bas vada
2 - 3 cm spriegumu lokaliz ts 2 - 7 cm zem UES vai 17,5 - 20 cm paplašin jums, kas radies no ilgstoša duodeno-gastr refluksa.
virs bar bas vada apakš sfinkte-ra (LES). P c tam amplit da 3. T e r c i (treš ) p e r i s t a l t i k a . Saraušan s
atkal pieaug, 5 - 8 cm virs LES t s vid jie parametri sasniedz 85 cm vienlaic gi noris daž dos bar bas vada iecirk os, izpaliek virzoš
Hg (sk. 8.att.). aktivit te. To nov ro veciem cilv kiem, nervoziem jauniešiem,
cukura diab ta pacientiem, alkoholi iem un pacientiem ar
neiromuskul riem trauc jumiem, k ar p c antiho-l ner isku
medikamentu lietošanas.
4. V a i r k k r t j a s s a r a u š a n s . K atbildes reakcija
uz vienu r šanas aktu par s 2 un vair k saraušan s. Pirmais
vilnis var b t peristaltisks. Šis fenomens nov rots ahal zijas,
dif s ezofagospazmas un refluksa ezofag ta pacientiem, k ar
oti veciem cilv kiem.

Bar bas vada zond šana.

1953.gad gastroezofageala refluksa diagnostik s ka iz-
mantot bar bas vada zond šanas metodi. Izmekl šanas principu
raksturo br s s lssk bes atrašana bar bas vada atver , ats cot
s saturu caur zondi, kas novietota 30 cm att lum no
priekšzobiem. Cita metode - veicot bar bas vada satura aspir ciju
c 300 - 400 ml ar metil nzilo intens vi iekr sota v ta dens
ievad šanas ku . Par refluksa esam bu liecina zila š idruma
par šan s aspir , zondi lokaliz jot 30 -35 cm att lum no
priekšzobiem.
s vienk rš s metodes tom r nav pietiekami prec zas un
uzskat mas par orient još m.
Plaš ku pielietojumu guva 1958.gad ieteikt Berstein et
Backer metode, kuras pamat ir fakts, ka iekaisusi bar bas vada
ot da rea pat uz visv kajiem kairin jiem. Pacientam bar bas
vad caur zondi ievada 0,1 N s lssk bes š dumu. G ot das
7.att ls. Bar bas vada motorika. iekaisuma gad jum slimniekam par s dedzin šanas saj ta un
pes aiz kr šu kaula, kas izz d, tikl dz p rtrauc ievad t s lssk bi
un aizvieto to ar fiziolo isko š dumu.
Lai gan rezult ti, kas ieg ti ar š s proves pal dz bu, ir labi, t s
rt jums pamatots vien gi uz pacienta subjekt vaj m s dz m;
nav iesp jams noskaidrot ar iekaisuma procesa intensit ti un
izplat bas lielumu.

Bar bas vada iekš pH-metrija.

Metode balst ta uz de raža jonu koncentr cijas noteikšanu
bar bas vada satur , a ku a sul iesp jamas plašas pH l me a
Bar bas vads sv rst bas, bar bas vad t s vid ji sasniedz 4,0 - 6,0. Par 4,0
zem ks pH l menis liecina par gastroezofageala refluksa esam bu.
8.att ls. Bar bas vada profila spiediens.
Bar bas vada iekš jo pH l meni noskaidro vai nu ar taj
Per istaltikas spiediena vi a ilgums. ievad tas speci las zondes pal dz bu, kuras gal iemont ts pH-
Augšmin tais amplit du raksturojums attiecin ms ar uz spiediena metram piesl gts elektrods, vai ar endoradiozondi - speci lu 20x8
vi a ilgumu. Vis kie kompleksi ir bar bas vada kakla da , mm lielu kapsulu, kuras masa ir 1g.
dist laj virzien tie progres vi pieaug. Kompleksa ilgums sv rst s Pacientam t ir nekait ga, t iesp jama nep rtraukta
no 3"- 7". Tas main s atkar no bar bas konsistences: lietojot bar bas vada iekš pH l me a re istr cija 24 stundu laik , kas auj
uztur š idru p rtiku, komplekss dist laj bar bas vada trešda noskaidrot gastroezofageala refluksa esam bu 80 -88 % gad jumu.
ilgst 5,9 ± 2,2", lietojot cietu p rtiku - 4,4 ± 0,8". Proksim laj da Bar bas vada iekš pH-metrija var atkl t ne tikai gastroezofageala
pie krikofaringe sfinkte-ra kompleksi ir ki - 3,5 ± 0,9" š idras refluksa kl tb tni, bet ar noskaidrot t
un 3,1 ± 0,6" cietas bar bas šanas gad jum .

321
321
 IRUR IJA BAR BAS VADA S L I M B A S

j i —i ' i i —r~i—i ' i i i i—«—i ' i —r

6:07 17:00 18:00 19:00 20:00 21:00 22:00 23.00 o:00 0:00 2:00 3:00 4:00 5:00 6:00 7:00 8:00 9:00 10:00
9.att ls. 24 stundu pH-metrija: a)
šanas laik , b) miega laik , c)
darba laik .

-Ch#l <pH)

m nov ro br , kad ezofagoskops tiek virz ts

cauri bar bas vada diafragmas atverei, - ar t s
var veicin t bar bas vada pl sumus.
Perfor cijas iemesls var b t ar bar bas vad
nok uvušie sveš erme i - saspraudes, adatas,
zivju asakas, vistu kauli, stikla lauskas un citi asi
intensit ti un lielumu priekšmeti. Medic niskaj literat aprakst ti
(nosakot refluksa vi u biežumu, pH l meni un iemetuma gad jumi, kad bar bas vads pl sis taj p kš i non kuša liela g zes
spiediena rezult .
augstumu), k ar šo r ju tiešo atkar bu no ku a sk bi
veidojoš s funkcijas (sk.9.att.). Ložu un š embu, k ar durtu kr šu kurvja ievainojumu
gad jumos izol ti bar bas vada boj jumi ir reti sastopami, ta u var
Radionukle dSe izmekl jumi. rasties netiešas bar bas vada traumas. J iev ro, ka mas vu kakla
k patolo iskajos bar bas vada veidojumos uzkr jas un kr šu kurvja traumu reiz s bar bas vada ievainojumu var mask t
palielin ts radionukle du daudzums, radionukle metode ir citi simptomi no blakus esošo org nu puses.
noz ga to diferenci ldiagnozes noskaidrošan . Šim m im Bar bas vada pl sumus vai perfor ciju var izrais t daudzas
32
izmanto nekait go un netoksisko izotopu P , kas stundas laik p c videnes un bar bas vada slim bas - audz ji, iekaisumi, las,
i/v ievad šanas nevienm gi uzkr jas audos un var tur saglab ties miskie apdegumi, smagas infekcijas, k ar llb - III pak pes sirds
dz 3 diennakt m. Sal dzinot ar veseliem audiem, audz nepietiekam ba, iesp jams ar aortas aneirismas pl sums bar bas
radioizotopa daudzums palielin s l dz 300 - 400 %, m reni vad .
samazinoties p c 1 - 2 diennakt m; bar bas vada iekaisumu Ir gad jumi, kurus sauc par "spont najiem" bar bas vada
pl sumiem, jo to etiolo iju bieži vien nav iesp jams noskaidrot pat
savuk rt raksturo strauja izotopa uzkr šan s ar krasu lejupsl di. Š s
patolo iski anatomiskajos izmekl jumos. Pirmoreiz spont nu
diagnostikas metodes noz bu apstiprina bar bas vada audu
pl sumu š rsvirzien (šis variants ir visret k nov rots) aprakst jis
radioaktivit tes m jumi ar dobum ievad mu lokanu zondi.
Boerhaave 1724.gad .
Izmekl jumu rezult tus konstat pirmaj stund , k ar 24 un 48
32 Visbiež k spont nu bar bas vada pl sumu izraisa p šan s,
stundas p c P ievad šanas. Seviš i svar ga š metode ir
alkoholisms un vemšana. Sp gs alkohola reibums izraisa
gad jumos, kad ir aizdomas par bar bas vada vai kardijas v ža
vemšanas centra funkciju trauc jumus š akta laik : v dera,
att st bu p c rentgenolo iska-jiem vai endoskopiskajiem
diafragmas un ku a muskulat ras sp gu gr -dienveida
izmekl jumiem.
saraušan s kust bu rezult , v rtniekam paliekot spastiski sl gtam,
Ret k pielieto bar bas vada autoradiogr fiju ar paaugstin tas
51 bar bas masas cauri atv rtajai kardijai tiek iesviestas bar bas vad ,
radioaktivit tes re istr ciju film , izmantojot izotopu Cr. Iz muma
ta u r kles un bar bas vada sfinkters reflektori neatveras. Bar bas
gad jumos bar bas vada slim bu diagnostik lieto ar sken šanu un vada iekš jais spiediens krasi paaugstin s, un k no v jaj m
radioimunohormon los izmekl jumus. viet m (visbiež k virs kardijas pa kreisi) rodas spont ns bar bas
vada sieni as pl sums.
Medic aprakst ta ar lielas fiziskas slodzes, p kš a v dera
BAR BAS VADA TRAUMATISKI BOJ JUMI dobuma iekš spiediena paaugstin šan s, jas traumas vai
epilepsijas l kmes laik notikuši spont ni bar bas vada pl sumi.
Etiolo ija un pato en ze. Bar bas vada meh niskie boj jumi Visos šajos gad jumos to rašan s meh nisms ir l dz gs pirmajam.
sastopami sal dzinoši reti, un to rašan s c lo i ir daž di. Miera laik Past v uzskats, ka liel koties pl suma viet iepriekš bijuši
tos parasti izraisa instrument la iejaukšan s ezofagoskopijas vai bar bas vada sieni u boj jumi neatkl tu lu veid , jo veselu
bar bas vada "akl s" buž šanas laik , piem ram, zin tnieki Palmer bar bas vada audu notur ba pret spiedienu ir oti augsta, piem ram,
2
un Wirt, apkopojot 890 amerik u endoskopistu liec bas, 267175 im perfor ciju var izrais t ar 19,3 cm Hg staba spiedienu uz 1 cm ;
gastroskopij s nov rojuši 84 bar bas vada perfor cijas gad jumus tad dz va cilv ka bar bas vada sieni ai j t v l iztur kai.
(0,08 %), bet 40450 ezofagsoskopij s - 95 perfor cijas gad jumus Patolo iski anatomiskie r ji. Gandr z vienm r spont nie
(0,25 %). Izmekl jot pacientus, kuriem anamn bijis bar bas vada pl sumi lokaliz jas bar bas vada augš trešda tieši virs
audz js vai iekaisuma process, perfor cijas riska pak pe ir v l diafragmas, tajos parasti iesaist ta bar bas vada ampula. Pl sumam
augst ka. Nereti (20 % gad jumu) perfor cija v rojama bar bas ir l nijveida br ces forma ar nel dzen m mal m; t garums vid ji
vada r taino strikt ru buž šanas laik . sasniedz 2 - 6 cm, visbiež k tas lokaliz ts kreisaj un mugur
Bar bas vada perfor ciju un pl sumu etiolo ij liela noz me ir virsm un var izplat ties uz ku i. Pl suma rezult nereti izveidojas
ar mugurkaula kakla un kr šu da as osteof tiem, kuri var traum t bar bas vada un pleiras dobuma savienojums. Mikroskopiskajos
bar bas vada sieni u ezofagoskopijas laik ; 70 -75 % gad jumu šis izmekl jumos v ro-
meh nisms izraisa bar bas vada pl sumu r kles p rej uz bar bas
vadu. Ievadot ezofagoskopu fors ti un cenšoties ar sp ku p rvar t
m.cricopharyngeus tonusa saraušan s izrais to pretest bu r kles
rej uz bar bas vadu, visai bieži rodas r kles apakš s da as
mugur s sieni as boj jums virs ieejas bar bas vad , jo šaj viet
musku u sl nis ir vispl kais. B stamas ir ar sp gas klepus
kmes, kuras rei-

322

322
 BAR BAS VADA S L I M B A S IRUR IJA

jama g ot das epit lija leikocit ra infiltr cija un destrukcija br ces lielumu. Ja bar bas vads perfor jis pleiras dobum , v rojams
malu rajon . hidrotorakss vai hidropneimotorakss.
Bar bas vada sieni as pl sums rada infekcijai labv gu vidi Asas, p kš as s pes kr šu kaula lejasda un epigastrij ,
apk rt jos audos - att st s strutains periezofag ts un ak ts dera muskulat ras sasprindzin jums, vemšana ar asi u
mediastin ts; ja pl sums virz ts pleiras dobum - pleir ts, kura piejaukumu un strauja šoka att st ba var atg din t ku a vai
punkcij ieg st eksud tu, bar bas da as un ku a sulu. Bieži divpadsmitpirkstu zarnas las perfor ciju, ta u šajos gad jumos
rojama videnes, ret k - kakla un kr škurvja zem das audu nav kakla un videnes š nu emfiz mas (un bar bas vada pl sumam
emfiz ma. rakstur ga vienm r). Rentgenolo iski v rojams gaiss telp zem
Kl nisk aina. Pirmais simptoms ir asas s pes aiz kr šu kaula, diafragmas.
a perfor ciju izrais jusi instrument la traumatiz cija ga kl nisko datu p rbaude un EKG auj izsl gt ak ta
ezofagoskopijas laik ar lok las anest zijas pielietojumu, s pes miokarda infarkta iesp ju, tom r reiz m gr bas izraisa spont na
tamas uzreiz p c izmekl šanas vai pirms endoskopijas ievad to bar bas vada pl suma diferenc šana no spont na pneimotoraksa,
anal ti u darb bas izbeigšan s; t s pastiprin s dzi as ieelpas, videnes emfiz mas, bronha pl suma vai k rtain s aortas
klepus un r šanas laik , pak peniski pieaugot. Rodas sveš erme a aneirismas. Bar bas vada spont nu pl sumu var atg din t ak ts
saj ta bar bas vad un pastiprin s siekalu izdal šan s. Ja boj jums pankreat ts, plaušu art rijas embolija, liesas infarkts, iespr duši
lokaliz ts bar bas vada apakšda , asas s pes epigastr laj rajon diafragmas bar bas vada atveres tr ce un t s pl sums,
rada "ak ta v dera" ainu. zemdiafragm ls abscess, ak ts ileuss u.c.
Z e m d a s e m f i z m a virs atsl gas kaula un uz kakla rst šana un prognoze. Nelielas bar bas vada kakla da as
dz par ties v k - p c daž m stund m, ta u reiz m t perfor cijas gad jum uzs k terapiju ar mas vam antibiotiku dev m,
redzama jau p c 10 - 15 min m, a perfor cija ir neliela, emfiz ma papildus intravenozi ievadot parenter s barošanas prepar tus un
var neb t. dezintoksik cijas prepar tus. Pacientu dina caur tievo zondi, kuru
s bar bas vada perfor cijas paz mes, kas liecina par ievada pa degunu ku un tur atst j vair kas dienas, vai caur
iekaisuma procesa att st bu, ir t e m p e r a t r a s pa- gastrostomu. Visos citos gad jumos, k ar tad, ja visp jais
a u g s t i n š a n s , elpas tr kuma un tahikardijas pievie- st voklis pasliktin s, nepieciešama operat va iejaukšan s.
nošan s, asinsain - augsta leikocitoze un palielin ts EGA. irur isk s rst šanas taktika atkar ga gan no bar bas vada
Spont nu pl sumu gad jumos s pes par s p kš i, parasti perfor cijas diagnostikas savlaic guma, gan no t s lokaliz cijas.
vemšanas laik , lokaliz cijas zobenveida izauguma rajon un iraid a p c perfor cijas momenta nav pag jis vair k par 6 stund m,
uz epigastriju, muguru vai kreiso plecu. Par s zem das indic ta neatliekama irur iska iejaukšan s. Grieziena vieta
emfiz ma, vemšana ar asi u piejaukumu. Strauji att st s šoks. atkar ga no boj juma l me a: ja tas lokaliz ts kakla da , izdar ma
rojama temperat ras paaugstin šan s un hid-ropneimotoraksa kreis s puses cervikotomija m. sternocleido-mastoideus sin.; ja
att st ba, k ar v dera musku u saspringums. priekš virsm - kr šu lab s puses tora-kotomija; diafragmas
Komplik cijas. Gandr z vienm r bar bas vada pl sumam men - kreis s puses torakotomija; ab-domin laj da - vid
pievienojas iekaisuma procesi: laparotomija.
• periezofag ts, Oper cijas gait sašuj boj to bar bas vada g ot das un
• periezofage ls abscess, musku u sl ni, cenšoties šuvju vietas nosegt ar pleiras l veriem (sk.
• mediastin ts. 10.att.); t s laik ar maksim lu piesardz bu rokas kontrol ku
Par to att st bu liecina pacienta visp st vok a paslik- ievada zonde, lai nodrošin tu pacientam bar bas uz emšanu.
tin šan s, s pju pastiprin šan s, elpas tr kuma un tahikardijas
par šan s, asinsain augsta leikocitoze un EGA. a pacientam ar 10.att ls. Bar bas vada kr šu kurvja da as boj juma oper cijas
strutainu mediastin tu laikus netiek sniegta medic nisk pal dz ba, sh ma: a) bar bas vada šuve, b) šuves piestiprin šana ar pleiru.
tuv kaj s dien s iest jas exitus letalis.
Viena no b stam kaj m bar bas vada perfor ciju un pl sumu
komplik cij m ir asi ošana, kas var b t oti sp ga un prof za J
bar bas vada kardi s da as un ku a le a g ot das garenisko I 5P ----- ------------------ 1
pl sumu gad jumos (Mellorija-Veisa sindroms).
period pacientiem var rasties bar bas vada strik-t ras
deform cijas, 30 - 40 % p c perfor cijas paliek diverti-kulveid gi
izci i bar bas vada sieni . Š s izmai as var veicin t r šanas akta
trauc jumus un citus simptomus.
Diagnostika, a pacientiem ar smagu ezofag tu, bar bas vada
lu vai audz ju perfor cija radusies instrument s iejaukšan s
rezult , t s noskaidrošana parasti gr bas nesag , ta u
spont nu bar bas vada pl sumu pirmaj s stund s un pat dien s
diagnostic t ir sarež ti.
a raduš s aizdomas par bar bas vada perfor ciju vai spont nu
pl sumu, rentgenolo isk izmekl šana j veic bez kontrastvielas
ievad šanas. Lai noskaidrotu gaisa kl tb tni viden , nepieciešama
ga rentgenoskopija un rentgenogr -fija. ja gaisu atkl t nav
izdevies, pacientam liek iedzert 2 - 3 malkus š stošas
kontrastvielas un veic rentgenogrammas sl paj un s nu projekcij ,
slimniekam atrodoties vertik laj un horizont laj poz cij .
Kontrastvielas izpl šana aiz bar bas vada kont m liecina par
pl sumu - bar bas vada sieni as boj jumu.
Svar ga ir kl nisk atrade (asas s pes, kas par s bar bas
vada instrument s izmekl šanas vai stipras vemšanas laik ,
zem das emfiz ma, EGA un temperat ras paaugstin šan s, šoka
kl nika), kuru apstiprina rentgenolo iskie izmekl jumi, atkl jot gaisa
kl tb tni viden vai zem das emfiz mu (75 -90 % gad jumu) un
noskaidrojot perfor cijas lokaliz ciju un

323

323
 IRUR IJA BAR BAS VADA S L I M B A S

Ja operat iejaukšan s veikta pirmo 6 stundu laik p c ja hidropneimotoraksa d ; gad jumos, kad perfor cija lokaliz ta
perfor cijas, pacienta dz ba tiek saglab ta, un rezult ti parasti ir abdomin laj da , pievienojas ak ta periton ta aina. T s reiz s
labi. indic ta laparotomija un bar bas vada boj juma saš šana, kam
Gad jumos, kad slimnieka anamn ir apdeguma rezult seko v dera dobuma dren ža (sk. 11.att).
izveidojusies strikt ra, p rciests ezofag ts vai bar bas vada Ja perfor cija lokaliz ta kakla da , veicama cervikotomija un
oper cija (izteikta periezofag ta aina), terapija j k ar na- augš mediastinotomija ar sekojošu dren žu un tampo-n di;
zogastr s zondes ievad šanu, kombin jot din šanu caur zondi ar kr šu da - torakotomija ar plašu mediastin s pleiras atv rumu,
parenter li ievad majiem prepar tiem, antibakteri -lajiem un videnes un pleiras dobuma dren žu (sk. 12.att.).
dezintoksik cijas l dzek iem. Bar bas vada apk rt jie fibrozie un Šajos gad jumos letalit te sasniedz 30 %, ta u, ja bar bas vada
taudu saaugumi var ierobežot infekcijas izplat bu viden . perfor cija konstat ta 12 - 24 stundu laik - 50 %. T du pacientu
da veida gastrostomas probl ma risin ma individu li, visp jais st voklis ir gal ji smags - viden att st jies plašs
iev rojot pacienta vecumu un visp jo vesel bas st vokli. V kaj strutains process, kas izplat s pleiras dobum , izraisot pleiras
period iesp jama bar bas vada plastikas nepieciešam ba, par emfiz mu. Pleiras dobum esošais gaiss savuk rt saspiež plaušu,
plastisko materi lu izmantojot ku i. radot g zu apmai as un sirdsdarb bas trauc jumus (sk. 13.att.).
Ja bar bas vada perfor cija diagnostic ta 6 - 12 stundu laik , jos gad jumos irur isk terapija aprobežojas ar pleiras
irur isk s terapijas taktika main s. Pacienta st voklis ir smags - dobuma dren žu, jo t savienojums ar videni jau eksist . Ja
rojama izteikta intoksik cija vai elpošanas mazsp - slimnieka st voklis labojas, indic ta torakotomija ar strutain
eksud ta evaku ciju, pleiras dobuma skalošana un dren ža.
Reiz m, kad p c perfor cijas br ža pag jušas vair k nek 24
stundas un pacients nav sa mis medic nisku pal dz bu, radik la
irur iska terapija nav iesp jama smaga visp st vok a d .
Ieteicama torakotomija, lai evaku tu no pleiras dobuma strutas un
gaisu, regul ra dobuma skalošana un lok la antibiotiku ievad šana.
Visp terapija galvenok rt virz ta pret infekcijas izplat bu.
Antibiotiku izv le atkar ga no uzs jumos noskaidrot izsauc ja,
kombin jot 2 - 3 antibakteri los medikamentus.
kaj terapijas gait ietilpst c a ar komplik cij m:
• intoksik ciju,
• respiratoro insuficienci,
• kardi lo mazsp ju,
• sepsi.
Sarež ta ir šo pacientu din šana - vi i nevar uz emt bar bu
per os, ta u zaud olbaltumvielas pleiras dobuma strutain
eksud ta d , t paaugstin s erme a temperat ra un strauji
izs kst ener ijas rezerves.
Ieteicams pacientus ilgstoši barot caur nazogastr lo zondi.

BAR BAS VADA APDEGUMI

Bar bas vada apdegumi var b t miski, termiski un starojuma

izrais ti. Visbiež k sastopami miskie; to rezult att st s ak ts
apdeguma ezofag ts (esophagitis corrosiva). 72 -75 % no kop
apdegumu skaita nov roti pat 10 gadus veciem un v l jaun kiem
rniem, kuri nejauši iedz ruši nepareizi glab tas kod gas vielas.
Pieaugušo vid domin gad jumi, kad pacients alkohola reibum
vai pašn bas nol

11.att ls. Bar bas vada abdomin s da as

boj juma oper cijas sh ma:
a) bar bas vada šuve,
b) šuves piestiprin šana ar ku i.
324

12.att ls. Bar bas vada kakla da as boj juma

oper cijas sh ma.

324

13.att ls. 24 stundas p c boj juma.
lietojis miski iedarb gu š idrumu (ja agr k parasti saind s ar
kaustisko sodu, pašlaik visbiež k - ar eti a esenci).
Kod s vielas (sk bes un s rmi) izraisa boj jumus bar bas
vad t fiziolo isko sašaurin jumu rajonos un ku a g ot l dz
rtniekam. B stam ki ir s rmu rad tie bar bas vada apdegumi, jo
c to iedzeršanas neveidojas aizsargkre-vele, t.i., boj jušie audi
nep rkl j apdeguma virsmu. Apdeguma smagums atkar gs no
indes (kod s rma, esences, joda, fenola, sublim ta u.c.
idrumu) daudzuma un koncentr cijas. Neskatoties uz reflektoro
vemšanu, pat neliela indes deva var izrais t dzi u sieni u nekrozi un
pl sumu; koncentr ti š dumi rada bar bas vada sieni u un videnes
nu sairšanu ar sekojošu strutainu mediastin tu, pleir tu, abscesu
un intoksik ciju, kas nereti beidzas ar pacienta n vi 2 - 3 diennakšu
laik .
Bar bas vada apdegumam var b t 3 pak pes (V.Lesoine,
1965.):
I - g ot das boj jums (virspus js apdegums),
II - musku u sl ni aptverošs bar bas vada boj jums (dzi š
apdegums),
III - visu sl u un paraezofage lo š nu boj jums (agr ns
perforat vs apdegums).
Patolo isk anatomija. Koroz vajam ezofag tam ir 4
patolo iski anatomisk s stadijas:
• hiper mija un t ska,
• nekroze un iz lošana (nekrotisko audu atdal šan s -p c 2
ned m),
• granul cija (l dz 1 m nesim un ilg k),
• r taudu veidošan s.
Virspus jos apdegumus parasti raksturo t ska un erozijas ar
diezgan tru boj iecirk a epiteliz ciju; dzi o bar bas vada
apdegumu gad jumos v rojama nekrotisko audu atgr šana,
iekaisums, sastrutojums, las, granul cija, r taudu veidošan s un
sakrokošan s (tulznveida savilkšan s). Šo apdegumu sekas ir
ilgstošs (m nešiem un gadiem) koroz vs ezofa-g ts, kas izraisa
bar bas vada apdeguma slim bu.
Bar bas vada r taudu strikt ras un deform cijas apdeguma
viet (biež k - fiziolo isko sašaurin jumu rajonos) parasti izveidojas
1 - 2 m nešu laik . P c I pak pes apdeguma bar bas vada spraug
bieži redzamas "pl vjveid gas stenozes"-asimetriskas vai
gredzenveida krokas. II pak pes apdegums var beigties ar dif
(biež k - lok m) r taudu spastisk m deform cij m p c caurules,
gredzena vai v rstu a stenozes
BAR BAS VADA S L I M B A S IRUR IJA
tipa. Cauru veida stenozes gad jum v rojama viena vienlaidu vai
vair ku savstarp ji sav tu kan lu de, kas p riet norm bar bas
vada spraug . Gredzenveida stenoze mazliet atg dina
"pl vjveid go", ta u ir gar ka un krasi izteikta (dia-fragm
stenoze). V rstu u stenoze veidojas, vienai sieni ai ievelkoties
bar bas vada spraug un r taudu saaugumu proces rodoties
aizvirtnim vienviru v rstu a form . Š du steno-žu komplik cija ir
past gs hipost tisks ezofag ts.
Kl nisk aina.
S i m p t o m a t o l o i j a . Pacienti j t lielas s pes, paši tad,
ja apdegums radies sk bes iedarb . Smagos gad jumos p c
kod s rma vai sk bes iedzeršanas rodas dedzin šanas saj ta
un asas s pes mutes dobum , r kl , aiz kr šu kaula un
epigastr laj rajon . Slimnieks ir b ls, vi a l pas uzt kušas, pulss
jš. Seko šoks, sama as zudums un exitus le-talis. Ja 1 - 2 dienu
laik n ve nav iest jusies, balsenes t skas rezult att st s smags
elpas tr kums, v rojama g otu vemšana ar asin m vai g ot das
gabali iem. Pacientam ir paaugstin ta temperat ra, l pas un mutes
dobums piet kuši un asi o, vi š neko nevar nor t. Bar bas vada
perfor cijas d pievienojas asi ošana un ak ts mediastin ts. Exitus
letalis iest jas p c 3-4 dien m.
Vid ji smagos gad jumos s pes p c daž m dien m samazin s,
ta u r šana ir apgr tin ta, v rojama siekalošan s vai siekalu
atvemšana kop ar g ot das gabali iem. 10 - 15 -30 dienu laik
pamaz m atjaunojas sp ja nor t š idrumu un samazin s bar bas
vada spazmu izrais disf gija. Ezofago-skopij redzama t skaina,
eroz va, pl m kl ta g ot da, v k - r taudu veidošan s. P c
daž m ned m r taudu izveidot bar bas vada sašaurin juma
rezult atkal par s un progres disf gija: vispirms pacientam
probl mas rada cietas, p c tam ar š idras p rtikas nor šana.
Disf gija kombin -jas ar pastiprin tu siekalošanos, bar bas
atgr šanu un bar bas vada satura atvemšanu gan šanas laik , gan
ar p c t s. T kaj slim bas gait vemšana k st apjom ka, jo
virs bar bas vada sašaurin juma izveidojies t paplašin jums.
Pacienta vesel ba turpina pasliktin ties - cilv ks nov ,
past gajai bada saj tai pievienojas mokošas sl pes.
Bar bas vada apdegumi p c kl nisk s norises iedal mi 3
periodos:
1) ak tais periods - g ot da ir hiperem ta, t skaina un eroz va;
bar bas nor šana nav iesp jama aso s pju d ,
2) subak tais jeb granul cijas periods - slimniekam atjaunojas
sp ja dzert un uz emt bar bu, ta u šo procesu pavada s pes,
3) hroniskais periods - progres bar bas vada sašaurin šan s,
atjaunojas disf gija, pacients nov .
R e n t g e n o l o i s k i z m e k l š a n a . Ak taj period
(rentgenolo iskos izmekl jumus izdara reti - iz muma gad jumos),
redzama g ot das t ska un lok las spazmas. V kaj s
rentgenogramm s prec zi noskaidro bar bas vada deform cijas
lokaliz ciju, apjomu un sašaurin juma pak pi. Virs p parasti
rojams m rens paplašin jums ar l dzen m kont m (sk. 14.att.).
Ezofagoskopij pie gredzenveida sašaurin juma
(visbiež k sastopam forma) redzams fibrozs, par apk rt jo g ot du
gaiš ks gredzens. Sašaurin atvere parasti lokaliz ta centr ; to
aptver zvaigž veida r ta; sašaurin jumam var b t ar v rstu a
forma. Ja tas ir liels (cauru veida stenoze), apskatei pieejamaj
augšda redzama b la, rigida un sabiezin ta bar bas vada sieni a.
Hroniskas slim bas gad jum v rojams bar bas vada paplašin jums
virs sašaurin juma ar hipe-rem tu un eroz vu g ot du. Reiz m
apdegumu rad s bar bas vada stenozes gr ti diferenc t no
aundab m, ta u par pirmo liecina jebkura izm ra paplašin jums
virs sašaurin juma vietas.
Kl nisk gaita un komplik cijas. Smaga saind šan s ar
kod m viel m izraisa pacienta n vi intoksik cijas, šoka,
m
325
325
 IRUR IJA BAR BAS VADA S L I M B A S
14.att ls. Bar bas vada p capdeguma striktura.
bar bas vada perfor cijas, strutainu komplik ciju u.c. iemeslu d ;
paši nelabv ga prognoze ir b rniem.
Apdegums var komplic ties ar prof zu bar bas vada un ku a
asi ošanu un bar bas vada perfor ciju; retos gad jumos p c
rmainu š dumu izrais tiem apdegumiem veidojas bar bas vada
un trahejas vai bar bas vada un bronhu fis-tulas, ta u visbiež
misku vielu apdegumu komplik cija ir r taudu sašaurin juma
veidošan s, kas nereti prasa irur isku iejaukšanos. Bar bas vada
sašaurin jumi izraisa visp ju pacienta nov šanu, iesp jamas
septiskas komplik cijas (mediastin ts, strutaini procesi plauš s un
pieiras dobum ), k ar plaušu tuberkuloze. Nov šanas un
komplik ciju rezult vis tr k mirst b rni.
rst šana. Nepieciešama steidzama cietuš hospitaliz cija
irur iskaj noda . Neatliekamaj pal dz ietilpst sk bes
neitraliz cija ar 2 - 3 % sodas š dumu, kr tu vai magn ziju; s rmu
neitraliz ar 1 % eti sk bes š dumu vai augu e u. Ja indes
miskais sast vs nav zin ms, lielos daudzumos j dod dzert piens.
Ku a skalošana ar zondi ir efekt va tikai 6 stundu laik p c bar bas
vada apdeguma, jau pirmaj s dien s j uzs k racion la
antibakteri la terapija (parenter la), dezintoksik cija
(reopologluk na, plazmas, hemod zes u.c. medikamentu
ievad šana), pretšoka pas kumi. J ievada ste-ro du prepar ti,
neiroiepti i un analg ti i, fenodiaz na grupas prepar ti (aminaz ns),
elektrol ti un vitam ni; svar ga ar mutes dobuma un r kles kopšana,
izmantojot viet s anest zijas aerosolus (novoka nu, dika nu). Ja
pacientam ir I pak pes apdegums, 2. - 3. dien vi am s k dot pienu,
putukr jumu, kr jumu, j las olas; II pak pes apdeguma gad jum
din šana j uzs k 5. - 10. dien p c ak iekaisuma par bu
mazin šan s. Vienm r j atceras p kš as v s bar bas vada
perfor cijas vai dzi as gangrenozas kreveles atraušan s iesp ja.
Indic ta agr na (no 5.-10. dienas) bar bas vada buž šana
rentgenolo iskaj kontrol , lai aizkav tu strikt ru
326
veidošanos. Ja terapija ak taj bar bas vada apdeguma stadij ir
adekv ta, labi rezult ti sasniedzami 90 % gad jumu, bet, ja
konservat terapija un bar bas vada buž šana nav izr jusies
efekt va, nepieciešama operat va rst šana - bar bas vada plastika.
BAR BAS VADA DKVERTIKULI
Par bar bas vada divertikuliem sauc norobežotus izvirz jumus
sieni . Tos iedala pulsijas un trakcijas divertikulos. Pirmie
veidojas, izspiežoties bar bas vada sieni ai t saraušan s rad
spiediena ietekm ; trakcijas divertikulu par šanos veicina
iekaisuma un r taudu procesi apk rt jos audos, kuru rezult
bar bas vada sieni a tiek novirz ta (tractio) uz slim org na pusi
(piem ram, plaušu sak u vai trahejas bi-furk cijas limfmezglu
virzien tuberkulozes gad jum ). Dažos p jumos trakcijas
meh nisms v rojams tikai paš divertiku-la att st bas s kumposm ,
kaj att st bas gait t palielin šan s un formas mai a noris
pulsijas meh nisma ietekm . T dos gad jumos run par pulsijas -
trakcijas divertikuliem.
Bar bas vada divertikulus bez iepriekš min iedal juma
pie emts klasific t ar p c lokaliz cijas, piem ram, r kles un bar bas
vada jeb Cenkera, endobronhi lajos (bifurkat vajos, vid jos bar bas
vada divertikulos), k ar epifren lajos (epidia-fragm lajos)
divertikulos. Visbiež k sastopami r kles un bar bas vada divertikuli
(58,7 %), ret k - epibronhi lie (27,9 %) un epifren lie (13,4 %).
Izš ir ar iedzimtos, k ar stos un ne stos divertikulus. Ie-
dzimtie ir reti sastopami; parasti divertikuli izveidojas dz ves laik .
Par " stiem" uzskata t dus, kuru sieni ietilpst visi norm la bar bas
vada sieni as sl i, par "ne stiem"- kuros nav musku u sl a. Par
ne stajiem (Bišofa divertikuliem) sauc ar ar bar bas vada atveri
savienotus dobumus, kas radušies, piebriestot aiz r kles
lokaliz tiem abscesiem.
Parasti divertikuli rodas 50-70 gadu vecum ; v riešiem tie
sastopami biež k nek sieviet m.
KLES UN BAR BAS VADA DIVERTIKULI
kles un bar bas vada divertikuli p c savas b bas ir r kles
dist s da as divertikuli, ta u to att st ba bieži kombin -jas ar
bar bas vada funkciju trauc jumiem, t šo slim bu pie emts
uzskat t par vienu no bar bas vada patolo ij m. Š tipa divertikulus
bieži sauc par Cenkera (Zenker) divertikuliem, jo vi š medic niskaj
literat 1877.g. tos pirmoreiz detaliz ti aprakst jis.
Cenkera divertikuli veidojas r kles mugur s sieni as vis-
kaj s viet s tieši virs ieejas bar bas vad - t saucamaj Lanj -
Hakermana telp jeb trijst , kura muskulat ra sast v no
sal dzinoši v jiem r kles apakš konstriktora (m. constric-tor
pharvngis inferior) paral liem musku u k šiem. Virs Lanj -
Hakermana trijst ra lokaliz tas sp kas š paša musku a sl s
iedras (m. th/reophar/ngeus), zem trijst ra - ar jaud kas
horizont las š iedras (m. cricophan/ngeus).
Cenkera divertikula izcelsm galvenais ir meh niskais faktors -
regul rs bar bas kumosa spiediens r kles sieni as v kaj viet ,
kuru, iesp jams, izraisa r kles un bar bas vada ieejas muskulat ras
saraušan s koordin cijas trauc jums.
Cenkera divertikuli v riešiem sastopami 3 reizes biež k nek
sieviet m un nekad nav nov roti pubert tes period . Tas
izskaidrojams ar v riešu r kles lielumu (par 50 % liel ka nek
pret jam dzimumam), kuras rezult rodas daudz stipr ks
spiediens t s dist laj da starp balseni un mugurkaulu. Past gs
mugurkaula spiediens uz Lanj -Hakermana trijst ri rada v l liel ku
sieni as nov jin šanos šaj viet un veicina divertikula att st bu.
Ret k nov roti divertikuli paš bar bas vad - Laimera (Laimer)
trijst , virs kura lokaliz ts m. cricophan/ngeus, bet s nos - bar bas
vada sieni as garenvirziena musku iedru k ši.
326
 BAR BAS VADA S L I M B A S IRUR IJA

Patolo isk anatomija. Divertikuli att st s l ni, vair ku gadu sus, kas visbiež k lokaliz ti lab s plaušas apakš daiv .
laik . R kles dist s da as mugur s sieni as diverti-kuls nolaižas stoš s bar bas masas k st par past gu infekcijas avotu,
lejup starp bar bas vada mugur jo sieni u un mugurkaulu, kas var rad t divertikula sieni u nekrozi un visp ju sepsi ar let lu
iesp jama t laterala novirze - zem kakla s nu musku iem, virs izn kumu.
atsl gas kaula. Divertikul ts kombin jas ar apk rt jo audu peridivertikul ru
Divertikula atvere parasti ir plaša un k st par tiešu r kles fibrozi, radot papildus gr bas irur isk s iejaukšan s laik .
turpin jumu, turpret bar bas vada ieeja novirz s uz priekšu blakus Dažos gad jumos divertikula nov rota ar aundab go audz ju
balsenei. Divertikula izm ri var b t daž di - s kot no maza att st ba.
iespieduma l dz bumbiera lielumam; kad tas piepild s ar bar bu, Rentgenolo iskaj izmekl šan redzams ar kontrastvielu
rojama bar bas vada p rvirze, kas rada krasas r šanas gr bas. pild ts divertikuls bar bas vada mugur vai later laj virsm .
Divertikula maiss musku u š iedras nesatur un ar apk rt jiem Gad jum , ja kontrastviela taj nenon k (jo tas piepild s ar bar bas
audiem parasti nesaaug. Divertikula iekš jo virsmu kl j r kles mas m), divertikulu var ar neatkl t, t nepieciešams pacientu
ot da, t var b t graudaina, ar virspus m erozij m vai plakan m izmekl t ne tikai front laj , bet ar s nu poz cij (sk.16.att.).
m. Endoskopijas laik , non kot divertikula mais , ezofago-skops
Kl nisk aina. Divertikula kl nisk s izpausmes atkar gas no t apst jas 18 - 20 cm att lum no priekšzobiem. G ot da parasti ir
att st bas stadijas (sk.15.att.). Vair ku gadu laik pacienta hiperemeta, nereti v rojamas las. Jebkur gad jum blakus
visp jais vesel bas st voklis nepasliktin s, iz emot nenoz gu divertikula atverei j mekl ieeja bar bas vad , ezo-fagoskops
diskomfortu šanas laik . ievada viegli un l ni. Ezofagoskopija j veic ar visliel ko
Pirmaj divertikula att st bas stadij pacients var just piesardz bu augst s divertikula sieni u traumatiz cijas iesp jas d .
dedzin šanas saj tu kakl , nelielu saliv ciju un sausu klepu. Norijot
kumosu, iesp jama "skr šan s" saj ta kakl vai slaic gas 16.att ls. Cenkera divertikula rentgenogramma.
audzošas s pes. Šaj laik terapeitiski tiek diagnostic ts
atrofisks faring ts.
Otraj stadij izveidojies nelielais divertikula maiss pild s
ar bar bas mas m un ar gaisu sajaukt m siekal m, t šanas
laik dzirdamas burbu ojošas ska as. Kad bar bas aizture k uvusi
past ga, divertikula spiediena rezult v rojama regurgit cija
kakla kust bu br žos, kas draud ar aiz-r šanos naktsmieg .
Trešaj stadij visi augšmin tie simptomi pastiprin s.
Pievienojas disf gija, kas var izv rsties bar bas vada necaurlaid ,
progres jot identi citu sašaurin jumu gad jumiem -vispirms
pacientam gr bas sag cietas, p c tam - putrvei-da un beidzot -
idras p rtikas nor šana. Lielu divertikulu un ilgstošas disf gijas
rezult att st s kaheksija.

15.att ls. Cenkera divertikula att st bas stadijas.

Terapija. Konservat vaj terapij ietilpst pacienta apm ba

šanas jaut jumos: bar ba j uz em l ni, t r gi j sakoš ; r šanas
akta laik slimniekam j ie em vis rt poza. Lai nov rstu
divertikula dobum sakr jušos bar bas masu p šanu, tas ir j skalo.
Ilgstoša bar bas masu aizture divertikula veicina to p šanu, un rtikai j t meh niski, miski un termiski saudz jošai,
slimnieka elpa s k smakot. Divertikula spiediena rad tais pilnv rt gai un vitam niem bag tai.
atgriezenisk nerva saspiedums izraisa aizsmakumu, trahejas
irur isk terapija ir radik la - divertikula maisa rezekci-ja.
saspiedums - klepu, bet nervu stumbru un asinsvadu saspiedums -
Pieeja - kreis s puses cervikotomija pa m. sternocleidomas-toideus
pes kr s, aiz kr šu kaula un augš ekstremit . Ilgstoši
priekš jo malu. Var izmantot video irur isku tehnolo iju.
slimojot, pacienti piel gojas noteiktam šanas stilam un divertikula
coper cijas letalit te nav liel ka par 1 - 1,5 %.
"tualetei", nemekl jot rsta pal dz bu.
Komplik cijas. stama ir sveš erme a iek šana divertikula,
BAR BAS VADA VID S TREŠDA AS DIVERTIKULI
jo t var izrais t sieni u perfor ciju ar sekojošu strutainu
mediastin tu. Liela divertikula rad trahejas saspieduma d pieaug
elpošanas gr bas; spiediens uz augš jo dobo v nu trauc kakla Bar bas vada vid s trešda as divertikuli lokaliz ti plaušu
un galvas venozo atteci, sekm jot Hornera simptomu kompleksa sak u l men virs bar bas vada krustojuma vietas ar kreiso galveno
izveidi. bronhu, t c tos sauc par epibronhi lajiem. Izcelsmes zi tie
Hroniska regurgit ta divertikula satura aspir cija izraisa biežus pieder frakcijas vai trakcijas-pulsijas diver-tikuliem, jo veidojas
bronh tus, bronhopneimonijas un pat plaušu absce- daž du videnes rajona iekaisumu rad to

327

327
 IRUR IJA BAR BAS VADA S L I M B A S
17.att ls. Bifurkacijas divertikula (trahejas bifurkacijas l men )
pato en ze.
18.att ls. Bifurkacijas divertikula rezekcijas sh ma.
saistaudu saaugumu d , kuru rezult bar bas vada sieni a
novirz s no norm s poz cijas (sk.17.att.).
Reiz m šaj bar bas vada da sastopami ar "t ri" pulsi-jas
divertikuli, kuru etiolo ij galven noz me ir inerv cijas boj jumu
rad tiem bar bas vada motorikas trauc jumiem.
Patolo isk anatomija. Bar bas vada vid s trešda as
divertikuli ir konusveida vai ov li veidojumi, kas lokaliz ti t
priekš vai vid sieni . Divertikula pamatne parasti ir virz ta
augšup un saaugusi ar traheju vai citiem blakus esošajiem
org niem, ar limfmezglu, pleiras vai perikarda iekaisuma rad m
saistaudu krok m. Divertikuli var b t vair ki, to diametrs reti
rsniedz 1 - 2 cm lielumu.
Divertikula sieni ai ir bar bas vada sieni as uzb ve, ta u retos
gad jumos tr kst musku u sl a. G ot da ir hiperem -ta, t skaina,
nereti eroz va. Bar bas vada vid s trešda as divertikuliem parasti
nav kakli a; tie pievienoti bar bas vada dobumam ar plašu pamatni,
bar bas aizturi nenov ro.
Kl nisk aina. Nelieli (l dz 2 cm diametr ) divertikuli
subjekt vas s dz bas neizraisa. Ja tie ir liel ki vai ar šauru ieeju, var
pievienoties divertikul ts, kas izpaužas ar periodisk m s m aiz
kr šu kaula, epigastrija rajon vai mugur , k ar disf giju,
regurgit ciju subfebrilit ti. stie divertikuli parasti izraisa ak tu, bet
ne stie - hronisku divertikul tu.
Diagnostika. Rentgenogramm redzams ov ls vai konusveida divertikuls.
Ja t dobums virz ts augšup, kontrast-vielas pild jums iesp jams vien gi,
izmekl jot pacientu horizont poz cij . Slimniekam st vot, divertikuls nav re-
dzams.
Ezofagoskopij v rojams g ot das iespiedums bar bas vada priekš vai
kreisaj sieni .
Šo divertikulu kl nisk gaita parasti ir labv ga, tom r retos gad jumos k
komplik cija var pievienoties abscess, kura izplat bu trauc daudz s
apk rtesoš s saistaudu krokas. oti retu komplik ciju vid minama abscesa
perfor cija bronh ar sekojošu bronha un bar bas vada fistulas veidošanos, k
ar abscesa perfor cija bar bas vad vai aort , mas va asi ošana, bar bas vada
atveres sašaurin šan s un aundab ga audz ja att st ba.
Diagnozi noskaidrot parasti izdodas bez gr m, tom r j iev ro, ka l dz ga
forma var b t aundab gam audz jam.
rst šana. irur iska terapija indic ta vien gi komplik ciju gad jumos;
konservat vaj ietilpst rekomend cijas di tas jaut jumos un divertikula dobuma
skalošana (ja tas ir liels un pild ts ar bar bas mas m). Sk.18.att.
BAR BAS VADA APAKŠ S TREŠDA AS (EPIFREN LIE)
DIVERTIKULI
Tie parasti atrodas pie bar bas vada ampulas vai izaug no t s, ta u
iesp jama ar proksim ka lokaliz cija. Medic niskaj literat šo tipu pirmais
min jis Deguise 1804.g.
Epifren lie divertikuli att st s p c pulsijas veida un v riešiem sastopami
nedaudz biež k nek sieviet m.
Pato en ze. Epifren lo divertikulu cilme saist s ar bar bas kumosa rad to
spiedienu v kaj s bar bas vada sieni as viet s; to att st bu nenoliedzami
sekm novirzes peristaltik , kaut ar to kl tb tni rentgenolo iski pier t visiem
pacientiem nav izdevies. 6,4 % pacientu nov rota epifren lo divertikulu
kombin šan s ar kardijas ahal ziju, 7,4 % - ar diafragmas bar bas vada atveres
tr ci. P gad jum refluksa ezofag ta izrais bar bas vada nervu un
muskulat ras iekaisuma rad de ener cija ir noteicošais faktors divertikula at-
st , meh niskajam bar bas vada sieni u iestiepumam ir sekund ra noz me.
Patolo isk anatomija. Epifren lie divertikuli lokaliz jas bar bas vada
priekš vai later laj (biež k labaj ) sieni ; tiem ir ov la vai maisveida
pagarin juma forma ar nelielu iespiedumu kakli a rajon .
Ilgstoša bar bas masu aizture un to p šana reti nov rota pat liela izm ra
divertikulos. Tas izskaidrojams ar diafragmai un sirdij tuvo atrašan s vietu:
diafragmas kust bas un sirds puls cija ritmiski samazina un palielina divertikula
dobumu, veicinot t iztukšošanos.
Epifren divertikula sieni a sast v no g ot das, saistau-diem un musku u
sl a; p jais retumis var izpalikt. G ot da parasti ir norm la, bet reiz m
rojams neliels iekaisuma process. Saaugumu ar blakus esošajiem org niem
nav.
Rentgenogramm redzams apa š vai ov ls daž du izm ru divertikuls ar
krasi izteikt m kont m.
Kl nika un diagnostika. 50 % gad jumu epifren lo divertikulu atkl šanai
rentgenolo iskajos izmekl jumos ir gad juma rakturs; to diametrs nep rsniedz 2 -
3 cm. Liel ku divertikulu kl nisk s izpausmes saist tas ar klejojoš nerva kairi-
jumu un bar bas vada priekš s sieni as saspiedumu - pacients s dzas par
disf giju, smaguma saj tu aiz kr šu kaula, bar bas kumosa iestr gšanu,
atgr šanu, kakosmiju un sliktu d šu. Bar bas vada sieni u vai kardijas spazmas
rezult p c šanas rodas s pes, regurgit cija vai vemšana, bet, divertikula
izm ram pieaugot - elpas tr kums, sirdsklauves un s pes sirds rajon bez
izmai m EKG (Furnj stenokardija), "burbu ojoš ku a" simptoms aiz kr šu
kaula, puvuma smaka no mutes u.c.
328

Epifren lo divertikulu diagnostikas pamatmetode ir
daudzplak u rentgenolo isk izmekl šana ar kontrastvielu (sk.
19.att.), ar kuras pal dz bu noskaidro to tipisko lokaliz ciju, formu,
kakli a un maisa lielumu, satura sl us, aizturi; redzam kont ru
deform cija liecina par divertikul tu, divertikula un bar bas vada
ot das izmai as - par ezofag tu. Metode auj atkl t ar kardijas,
plaušu, ku a, sirds, mugurkaula u.c. org nu slim bu funkcion s
un organisk s paz mes. Diferenci ldiagnostik j izsl dz hiat la
tr ce, bar bas vada la vai ahal zijas rad deform cija, iz lojis
audz js, dubultais bar bas vads, sastrutojusi mediastin la cista u.c,
ta u, savienojot kl niskos un rentgenolo iskos nov rojumus,
pareizas diagnozes noteikšana gr bas nesag .
19.att ls. Epifren divertikula rentgenogramma.
Endoskopija veicama tikai vizu laj kontrol , lai nov rstu
iesp jamo divertikulu sieni u perfor ciju traumatiz cijas d . Lielu
divertikulu bez kakli a iesp jams sajaukt ar bar bas vada spraugu,
savuk rt šaurs divertikula kakli š ne auj piln izp t t ermeni.
Endoskopija prec zas diagnozes noteikšanai indic ta jebkur
divertikul ta, ezofag ta vai divertikula izrais tu komplik ciju
gad jum .
Komplik cijas. Divertikul ts, kas v k p riet ezofag ta, var
izrais t astmas, bronh ta, pneimonijas, plaušu abscesa, pleir ta,
asi ošanas, kas v jina s pes aiz kr šu kaula (Bergman simptoms),
asfiksijas, sirdsdarb bas trauc jumu, perfor cijas, mediastin ta,
polipu un divertikula erme a v ža att st bu.
rst šana ir irur iska. Visbiež k veic tikai divertikula
rezekciju (sk. 20.att.), ta u, ja slim ba kombin jas ar kardijas
ahal ziju vai diafragmas bar bas vada atveres tr ci, papildus
likvid jamas ar š s patolo ijas; tom r irur iska iejaukšan s
indic ta vien gi liela izm ra divertikulu un to komplik ciju gad jumos,
ja t du nav vai oper cijai ir kontrindik cijas, iesp jama ar
konservat va terapija - saudz joša di ta un periodiska divertikula
skalošana.
CASTROEZOr AGEALA REFLUKSA (ATVIL A) SLIM BA
Gastroezofage refluksa slim ba (GERS) ir bar bas vada
funkcion la slim ba. Agr kajos gados (1950-1980) t s cilmi saist ja
ar diafragmas bar bas vada atveres tr ci (hiat lo herniju), bet pašu
slim bu pazina k refluksa ezofag tu.
329
BAR BAS VADA S L I M B A S IRUR IJA
20.att ls. Epifren divertikula oper cijas sh ma.
kajos p jumos tika noskaidrots, ka hiat hernija ir tikai
viens no daž dajiem GERS att st bas c lo iem. Ap 1980.g. GERS
tika atz ta par patst gu nozolo isku slim bu ar tai specifisku
etiolo iju, pato en zi un terapiju.
sdien s par GERS att st bas galveno iemeslu uzskata
kardijas funkcijas trauc jumus. Ar kardiju saprot nevis anatomisko
bar bas vada p reju ku , bet savdab gu org nu, kura
pamatfunkcija ir rad t un regul t augsta spiediena zonu abdominal
un diafragmala bar bas vada da , ko sauc par bar bas vada
apakš jo sfinkteru (LES). Anatomiska veidojuma ar sfinktera
funkciju dist laj bar bas vada da nav.
Prec zai ar šo slim bu saist to j dzienu un procesu apz -
šanai izstr ta atbilstoša terminolo ija.
Visp rpie emt s defin cijas:
• Kardija.
Anatomisk kardija - vieta, kur bar bas vads p riet
ku . Morfolo iski kardija defin jama k p reja no div-sl ain s
bar bas vada muskulat ras uz tr ssl aino ku a muskulat ru.
F i z i o l o i s k kardija ir org ns, kas pilda savas funkcijas,
apvienojot anatomiskus un fiziolo iskus faktorus.
Anatomiskie faktori (sk. 21.att.):
1) sl s muskulat ras š iedras anatomisk s kardijas rajon ,
2) Hisa le is,
3) lig. phrenooesophageale,
4) lab diafragmas k ji a.
Funkcion lie faktori:
1) ku a gaisa p slis,
2) bar bas vada apakš jais sfinkters (LES) - augsta spiediena zona
bar bas vada abdomin laj da (sk. 22.att.).
• Kardijas insuficience - ahal zija.
Gastroezofage s p rejas insuficience rodas, ja apakš jais
bar bas vada sfinkters - piem ram, intraabdomin spiediena
paaugstin šan s gad jum - nerea adekv ti un auj intra-
gastr lajam spiedienam p rvietoties uz bar bas vadu.
• Castroezofage ls reflukss (GER).
Ar šo terminu saprot ku a vai tievo zarnu satura iepl šanu
bar bas vad . Dažreiz ar fiziolo iskos apst os š ds re-flukss ir
nov rojams. Ir problem tiski norobežot š du fiziolo isku refluksu no
patolo iska. Par patolo isku refluksu vajadz tu run t tikai tad, ja ir
pier ti gastroezofage s p rejas trauc jumi. Kl nik tas noz ,
ka refluksu bieži var izrais t un pier t fiziolo isku manipul ciju
laik . GER neietekm dz ves kvalit ti.
329
 IRUR IJA B A R B A S VADA S L I M B A S

21.att ls. Kardijas uzb ve: Refluksa histolo isk s sekas ir plakan epit lija baz s zonas
1 - Hisa le is, 2 - lig. phrenooesophageale, 3 - ku a gaisa paplašin šan s un stromas k rpi u pagarin šan s (hi-
slis, 4 - lab diafragmas k ji a. perre enerat va ezofagop tija).
Ku a satura retrogr du nok šanu bar bas vad sauc par
gastroezofage lo refluksu. T k v dera dobum un ku
spiediens ir augst ks nek kr šu kurv un bar bas vad , vajadz gs
meh nisms, kas nov rš GER rašanos. Bar bas vada dist un
ku a proksim da a p c uzb ves ir sarež ta. Par galveno
antirefluksa meh nisma komponentu uzskata bar bas vada
apakš jo sfinkteru (LES). T tonuss ir antirefluksa meh nisma jeb
bar bas vada un ku a barjeras pa-matkrit rijs.
LES tonusa dabiska periodiska pazemin šan s izraisa fizio-
lo iska GER rašanos, kas sakr t ar r šanas aktu vai ar ilgtošu un
apjoma zi nelielu (0,23 ± 0,07 ml/min.) refluksu. P tot veselus
cilv kus, noskaidrots, ka diennakts laik GER epizodes ilgst vid ji
20 % no laika, kur vi i atrad s vertik st vokl , un 0,3 % laika
horizont st vokl . Maksim lais GER ilgums nep rsniedz 9 min.,
diennakt vid ji nov rotas 3 GER epizodes, kas ilga 5 min. Mieg
GER sastopams reti, visvair k t epizožu ir šanas laik un p c t s
- atkar no r šanas kust bu biežuma. Nomoda st vokl tas ir 72
reizes stund , šanas laik 192 reizes stund , bet mieg ne maz k
par 7 reiz m stund . GER laik pH l menis bar bas vada apakš
da pazemin s l dz 0,4 un maz k, ta u norm li tas tri atjaunojas
dz neitr lam, jo reflektori pa trin s r šanas kust bas un bar bas
vada peristaltika, kuras rezult iesviestais saturs atgriežas ku .
Šo procesu sauc par "bar bas vada kl rensu". Š du fiziolo isku
refluksu cilv ks parasti nej t, ta u reiz m atz slaic gu
dedzin šanas saj tu. Aptuveni 10 % zemeslodes iedz vot ju katru
22.att is. LES zona: dienu nov ro daž dus bar bas vada funkcion los trauc jumus, ta u
a) vektora spiediens, b) profila spiediens. GER sastopams ar veseliem cilv kiem bez jebk m subjekt m
dz m.
Gad jumos, kad ku a un bar bas vada funkciju trauc jumi ir
bieži un ilgstoši, rodas patolo isks jeb p rm gs GER. Subjekt vi
tas izpaužas dedzin šanas, regurgit cijas un sk bu atraugu veid ,
reiz m ir s pes aiz kr šu kaula vai epigastr rajona augšda .
Kl niski GER raksturo dedzin šanas saj ta (7% iedz vot ju to j t
katru dienu), kas visintens k izpaužas gr tniec bas st vokl (25 %
katru dienu). GER var izpausties k atipiskas s pes aiz kr šu kaula,
savuk rt b rniem par s plaušu slim bu simptomi - laring ts,
traheobronh ts, astma, ak tas pneimonijas, plaušu fibroze, abscesi.
GER rašanos un progres šanu var izrais t daudzi antirefluksa
meh nisma efektivit ti trauc joši faktori: LES spiediena
pazemin šan s, ku a satura iek šana bar bas vad un t
© kairinoš ietekme uz g ot du, bar bas vada kl rensa procesa
pal nin jums, ku a satura iztukšošan s pal nin jums un
(mm Hg) duodenogastr lais reflukss.
40 h5secH Par galveno ku a un bar bas vada barjeras trauc jošo un
GER noteicošo faktoru uzskata LES tonusa pazemin šanos. Ir
20 pier ta apgriezta proporcija starp GER l meni un LES spiedienu.
LES tonusu iespaido daudzu medikamentu iedarb ba. LES
0
tonusa pazemin šan s nov rojama, lietojot nitr tus un nitr tus,
teofil nu, antihol ner iskos l dzek us, (3 - blokatorus, fentolam nu,
• Gastroezofage refluksa slim ba
dopam nu, dažus sedat vos un miega l dzek us, morf nu un
(GERS).
progesteronu. Ar p jo izskaidrojama GER par šan s vesel m
Ar šo terminu saprot jebkuru patolo isku bar bas vada reakciju
sieviet m menstru cikla beig s, gr tniec bas period un peror lo
uz agres vo ku a saturu. Priekšnoteikums tam ir nefiziolo iski garš
kontracepcijas l dzek u lietošanas laik . LES tonusa
regurgit ta un bar bas vada g ot das kontakts. K reakcija rodas
paaugstin šanos izsauc [3 - hol n-er iskie prepar ti, histam ns un
dz bas par refluksu, bar bas vada muskulat ras funkcijas
seroton ns; LES tonusu pazemina daudzi p rtikas produkti, ar
trauc jumiem un refluksa ezofag ta izveidošan s.
kafija, tauki, šokol de (metilksant ni - fosfodiester zes
Refluksa slim ba var rasties prim ri k patst ga slim ba un
nom kšana -> ciklisk AMF uzkr šan s > glud s muskulat ras
sekund ri k bar bas vada organiska slim ba.
atsl bin šan s), alkohols, citrusaug i un tom ti. LES tonusu ietekm
• Refluksa ezofag ts.
ar intestin lie hormoni: gastr ns un motil ns to paaugstina,
Refluksa ezofag ts defin jams morfolo iski. Mikroskop
holecistokin ns, sekret ns un glukogons pazemina.
redzama lamina propria iekais ga infiltr cija ar granuloc tiem.
Makroskopiski tipiskas refluksa sekas ir epit lija defekti: line ras
nekrozes, erozijas un las.

330

330

LES tonusa pazemin šanos var izrais t ar netiešs cirkul
musku a boj jums (piem ram, sklerodermijas rezult ). LES
tonuss pazemin s prostagland nu E1, E2, A2 darb bas iespaid
jebkuras lokaliz cijas (ar žultsce u un aizku a dziedzera)
iekaisuma procesa gad jum .
LES tonuss pazemin s, pieaugot ku a satura sk bai
reakcijai. Ja reakcija ir s rmaina, LES spiediens pazemin s; ar
sm šana pazemina LES tonusu: divas izsm tas cigaretes 20
min šu laik LES tonusu pazemina l dz 50 %, jo nikot ns blo t
hol nener isko kontroli.
Parasti LES spiediens ir 20,8 ±3,7 mm dz vsudraba staba,
rm ga GER gad jum tas samazin s l dz 8,9 ±2,3 mm.
GER c lonis ir: 1) diafragmas bar bas vada atveres tr ce un
daž du iemeslu (ar p rm gas erme a masas) d paaugstin ts
spiediens v dera dobum , 2) neiroregul cijas trauc jumi p c
vagotomijas, ku a un divpadsmitpirkstu zarnas las slim bas, 3)
anatomiskas novirzes p c ku a un piloroduo-den s zonas
oper cij m, 4) motorikas un evaku cijas trauc jumi, kas rakstur gi
hroniskiem gastroduoden tiem.
Ku a satura, kas nok uvis bar bas vad GER rezult ,
kairinoš ietekme uz g ot du saist ta ar taj esošo s lssk bi un
peps nu, žultssk m, pankre ta fermentiem, iesp jams, ar
duoden lajiem hormoniem, kas nok uvuši tur duodeno-gastr
refluksa un ku a pal nin tas iztukšošan s d . Bar bas vada
ot das boj jumu nosaka p c t s aizsargmeh nismu, ko apz
ar terminu "bar bas vada kl renss", pilnv rt bas. Kl rensa j dziens
apz bar bas vada sp ju evaku t t saturu ku noteikt laika
vien . Kl rensa pal nin jums v rojams gu us st vokl (tr kst
smaguma sp ka iedarb bas) un mieg , kad ir maz ks r šanas
kust bu skaits un pal nin ta siekalu izdal šan s; to var izrais t ar
prim rs vai sekund rs bar bas vada motor s evaku cijas funkcijas
trauc jums daž du slim bu d .
rm ga GER gad jumos bar bas vada apakš jo da u
apsk ojuma laika procents, ja pH ir 4,0 un maz k, pieaug l dz 10
% diennakt (De Meester indeks).
Past v tr s GER varianti:
1. variants saist ts ar ku a un zarnu trakta augš jo da u
motorikas trauc jumiem, ko visbiež k izsauc p rliec ga aerof gija
ar sekojoš m atraug m. GER epizodes, kas rodas, pacientam
st vot, ir biežas un slaic gas, jo kl renss nav pazemin ts un ku a
evaku cija ir pa trin ta, nereti v rojams ar resn s zarnas
kairin juma sindroms. Komplik ciju parasti nav, prognoze -
labv ga.
2. GER variants atš iras ar to, ka GER epizodes v ro-
jamas nakt gu us st vokl , kad kl rensa procesi pal nin ti un ku a
satura kontakts ar bar bas vada g ot du ir ilgstošs; un ilgstoš s
GER epizodes veicina komplik ciju att st bu.
3. (jauktaj ) variant GER epizodes v rojamas gan
dien , gan nakt . Komplik cijas rodas daudz biež k, un t s
galvenok rt rada refluksa postoš iedarb ba uz g ot du, nevis GER
epizožu biežums.
Prim ro refluksa slim bu izraisa bar bas vada apakš
sfinktera v jums. Tas izpaužas k 1) funkcion lo rezervju sa-
mazin šan s, t.i., nepietiekams sfinktera kontrakcijas sp ks
intraabdomin spiediena paaugstin šan s gad jum , p c
farmakolo iskas stimul cijas, 2) k pazemin ts spiediens miera
st vokl , 3) k piln ga sfinktera funkcijas izzušana. Faktori, kas
izraisa vai pastiprina prim ru refluksa slim bu:
• liels vecums,
• medikamentu un p rtikas l dzek u izrais ts nov -j jums
(piem ram, antihol ner iski l dzek i, koron rdilatatori, tauki, nikot ns,
alkohols),
• endog no hormonu rad ts nov jums, piem ram,
gr tniec ba,
• sfinktera p rslodze, ko izrais jis paaugstin ts intra-
abdomin lais spiediens: adipozit te, asc ts, gr tniec ba
• psihiskie faktori, stress.
331
BAR BAS VADA S L I M B A S IRUR IJA
Sekund ra refluksa pato en ze.
Ar sekund ru refluksu saprot refluksu, kas radies kardi-jas vai
bar bas vada organiskas slim bas rezult vai p c kar-dijas
oper cij m. Tipisks piem rs ir sklerodermija, kad apakš bar bas
vada sfinktera mioc tu un glud s muskulat ras viet ieaug
saistaudu š nas, kas noved pie smagas refluksa slim bas.
Sekund ru refluksu izraisa ar slim bas ar mas vu un ilgstošu ku a
st ži vai mas vu vemšanu. Visbeidzot šaj grup ietilpst refluksa
slim bas jaundzimušajiem ar nenobriedušu sfinktera apar tu.
Sekund s refluksa slim bas c lo i:
• sfinktera boj jumi p c oper cij m (piem ram, mioto-mija p c
Hellera, kardijas rezekcija),
• sfinktera v jums vai izzušana iekš gu slim bu gad jum
(piem ram, sklerodermija),
• ku a st ze p c oper cij m vai pilorostenozes, an-
trumstenozes vai duoden s stenozes gad jum ,
• slim bas, ko pavada ilgstoša mas va vemšana (piem ram,
Hyperemesis gravidarum),
• nenobriedis sfinktera apar ts jaundzimušajiem. Prim s un
sekund s refluksa slim bas robežga-d jumi:
• ne rts erme a st voklis (piem ram, imobiliz cija uz
muguras)
• bar bas zonde ku . Refluksa
slim bas klasifik cija.
• Pato en tisk klasifik cija. Atbilstoši pato en zei,
refluksa slim bu iedala prim raj un sekund raj .
• Morfolo isk klasifik cija. Atkar no morfolo isk s at-
rades refluksa slim bai izš ir tr s smaguma pak pes:
1. Makroskopiski un mikroskopiski norm la atrade.
2. Endoskopiski neatrod viennoz gu refluksa ezofag ta
ainu, bet biopsija redz granuloc tu infiltraciju lamina propria, t.i.,
histolo iski pier ms ezofag ts.
3. Makroskopiski viennoz gs ezofag ts ar epit lija
defektiem.
Tas, vai konkr tais gad jums pieskait ms 1. vai 2. grupai,
daudzos gad jumos (ja nav nov rojami bar bas vada epit lija
defekti) atkar gs no pa emto biopsiju skaita.
• Endoskopisk klasifik cija. Endoskopiski ezofag tu klasi
fic p c epit lija defekta apjoma. Izš ir 4 smaguma pak pes
(p c Sav ri un Millera klasifik cijas, sk. 23.att.):
I - redzams viens vai daži nesapl stoši, eritomatozi, nereti ar
fibrinozi š rsvirziena boj jumi g ot , kas lokaliz ti ap vai virs
gastroezofage s p rejas;
II - sapl stoši eroz vi un fibrinozi g ot das boj jumi, kas
neaptver visu bar bas vadu;
III - erozijas un fibr ns kl j visu g ot du;
IV - hroniskas izmai as ar vai bez strikt ru kl tb tnes.
Turkl t I - III pak pes ezofag ta gad jumos iesp jama piln ga
izvese ošan s, bet IV pak pes ezofag ta gad jum notiek
neatgriezeniska r tu veidošan s vai epit lija metapl zija. ja erozijas
padzi in s l dz m, gandr z vienm r veidojas r tas. Epit lija
defektu metapl zijas gad jumos boj tais plakanais epit lijs tiek
aizvietots ar cilindrisko epit liju.
23.att ls. Ezofag ta 4 smaguma pak pes (endoskopisk Sav ri-
Millera klasifik cija).
331
 IRUR IJA BAR BAS VADA S L I M B A S
Ja š ds metaplaz ts cilindrisks epit lijs aiz em apakš bar bas
vada veselu cirkul ru segmentu, run par endobrachy-oesophagus.
Šodien uzskata, ka endobrachyoesophagus ir refluksa ezofag ta
tu veidošan s stadija. Kl niski endo-brachyoesophagus ir liela
noz me, jo p rejas zon starp cilindrisko un plakano epit liju
atk rtoti veidojas las, k rezult var rasties bar bas vada
peptisk stenoze. Š s t.s. p rejas las sastopamas iev rojami
biež k nek Barrett las, kur m p c defin cijas visapk rt ir
cilindrisks epit lijs.
Histolo isk klasifik cija. Histolo iski ar
ezofag tu saprot \amina propria iekais gu infiltr ciju ar neitrof liem
granuloc tiem. Maz k specifiska ir infiltr cija ar eozinof liem
granuloc tiem. Plazmoc tu un limfoc tu atradei nav diagnostiskas
noz mes.
Reflukss izraisa epit fija š nu pastiprin tu atdal šanos, l dz ar
to - ar epit lija š nu pa trin tu veidošanos. T c ba-z s zonas
platums palielin s par pusi, bet stromas papillas pagarin s par
div m trešda m no epit lija platuma. T k stromas papillas
pagarin s l dz pat epit lijam, regurgit ts ac mredzot tieši kairina
sensiblos nervu galus, kas rada ref-luksam rakstur gas s dz bas.
CERS kl nika un simptom tika.
Slim bas izrais s s dz bas katru dienu gadiem ilgi j t vair k
nek puse pacientu. P jiem slim ba norit ar paasin jumiem, un
dažas ned as vai m nešus ilgi periodi ir bez s dz m.
Klasisks refluksa simptoms ir dedzin šana. Tipiskos ga-
jumos pacients s dzas par nepat kamu, karstu, dedzinošu saj tu,
kas izstaro no epigastrija aiz kr škaula l dz r klei. Seviš i tipiska ir
anamn ze, kad pacients s dzas par regurgit -ciju, t.i., ar bar bu
sajauktas ku a sulas iepl šanu mut . Dedzin šanu un
regurgit ciju provoc noliekšan s, gu us st voklis, šana, alkohols
un sm šana, ret k fizisks sasprindzin jums un psihisks stress.
pes epigastrija j t praktiski visi refluksa slimnieki, turkl t 10 -
12 % tas ir vien gais slim bas simptoms. Refluksa slim bas iesp ja
apsver ar gad jumos, kad tipisko s dz bu nav. S dz bu smagums
pastiprin s proporcion li ezofag ta smagumam. Dažk rt tom r
pacientiem ar paši izteikt m s dz m endoskopiski ezofag tu
nekonstat vai konstat maz izteiktu ezofag tu, un otr di - dažiem
pacientiem ar refluksa ezofag tu IV stadij bija uzkr toši maz
dz bu. Tipiska ir s dz bu mazin šan s p c zemu novietotas
peptiskas stenozes izveidošan s.
Dažiem ezofag ta pacientiem nov ro disf giju g ot das t skas
ar bez peptiskas stenozes - šajos gad jumos t ir intermit joša
disf gija. Persist joša disf gija liecina par steno-zi. Ja š diem
pacientiem jau agr k diagnostic ts endobrachy-oesophagus,
kl niski past v aizdomas par adenokarcinomu.
An mija. Neliela hipohroma an mija parasti nov rojama
izteikta ezofag ta gad jumos. Smaga asi ošana nov rojama
pacientiem ar dzi m p rejas vai Barrett m. Hiat lo tr u
asi ošana bez ezofag ta nov rojama reti. Iemesls var tu b t
recidiv joši gastroezofageali prolapsi vai Malory-Weiss pl sums.
Respiratorie simptomi: par refluksa slim bu j dom ar
pacientiem ar nakts "astmas" l km m un pret terapiju rezistentiem
bronh tiem.
c refluksa s dz bu atkar bas no diennakts laika pacientus
var iedal t div s grup s. Vieniem s dz bas ir visu dienu, to
par šan s ir atkar ga no dienreiz m - reflukss par
vienlaic gi ar gaisa atraug m. Šiem pacientiem ir neliels ezo-fag ts.
Otriem refluksa s dz bas nov ro galvenok rt nakt gu us st vokl .
Šajos gad jumos ezofag ts parasti ir smags.
Diagnostika.
Praktiskaj refluksa ezofag ta diagnostik j atbild uz diviem
jaut jumiem:
Vai ir r e f l u k s s ?
- GER diagnozi nosaka rentgenolo iski, jo tad ir iesp
jams atkl t kontrastvielas refluksu bar bas vad , ar dubult s
kontrastvielas ievad šanas metodes pal dz bu nov rt t ba
bas vada apakš s g ot das st vokli, atkl t diafragmas ba
bas vada atveres sl došo tr ci. Rentgenoskopij un video-
retgenogr fij par kontrastvielu izmanto b riju.
Gastroezofage refluksa endoskopisks nov rt jums nav
rliecinošs. Refluksu ierosina premedik cija, v l vair k - en-
doskopa ievad šana.
- pH-metriska refluksa pier šanas metode ir jut ka un
specifisk ka nek rentgenolo isk metode. pH-metrijas laik
apakš bar bas vada l men tiek ievad ti pH elektrodi. P c tam
izdara s rijveida pierakstus pirms un p c sk bes ievad šanas ku
vai ar 24 stundas ilgu pierakstu, t.i., pirms un p c vakari m un to
laik , k ar nakt telemetriski re istr pH.
- M sdien s par visjut ko, specifisk ko un vismaz k
invaz vo metodi tiek uzskat ta bar bas vada radioizotop
scintigr fija. Lai kvantitat vi nov rt tu bar bas vada kl rensu, ievada
99
150 mkg Ki Tc kolo da, kas izkaus ts 15 ml dens. 10 min. laik
pacients izdara sausas r šanas kust bas ar 15 sekunžu interv lu.
Norm li p c 4 - 10 min. izotopa bar bas vad vairs nav. Kl rensa
ilgums vair k par 10 min. v rojams pacientiem ar p rm gu GER.
- Noz ga diagnostikas metode ir bar bas vada mano-metrija
ar mikrobalonu vai atv rto katetru, kas auj izm t LES spiedienu un
bar bas vada motorikas trauc jumus, kuri izraisa kl rensa
pal nin šanos. Manometriski par refluksu liecina vienlaic gs
spiediena pieaugums ku un bar bas vad (t.s."common cavity
phenomenon").
- Lab ka metode, kur ar daudzkan lu zondes pal dz bu
nosaka GER kvantitat vo l meni, ir perf zijas metode.
Vai r e f l u k s s ir b o j j i s b a r b a s vada s i e n u ? Lai to
noskaidrotu, izš iroša metode ir fibroezofagosko-pija, kuras laik
var apskat t ar ku i un duodenu. Ja epit lija redzami boj jumi
un/vai to r tošan s, atbilde uz šo jaut jumu ir vienk rša.
Sarež ka ir diagnostika, ja š dus defektus neatrod. Šai gad jum
jaut jums paliek atkl ts. Histolo iskai diagnozei, kad tr kst
viennoz gas lok las atrades, nepieciešamas biopsijas, kas ietver
lamina propria. Tom r ar visbiež k izmantojam m
fibroezofagoskopa biopsiju knaibl -t m lamina propria - iekaisuma
infiltr cijas vietu - parasti nevar pa emt pietiekam apjom .
P a p i l d u s j a u t j u m i un i z m e k l š a n a .
- Vai pacientu s dz bas izskaidrojamas ar paaugstin tu jut bu
pret sk bi? Uz šo jaut jumu atbildi var dot Beršteina tests. Sk bes
izrais s s dz bas pauž bar bas vada g ot das paaugstin tu jut bu
pret sk bi, bet neliecina par refluksa esam bu vai ezofag tu. Dažiem
pacientiem, piem ram, las un žultsakme u slimniekiem, k ar 10
% veselo cilv ku bar bas vads ir pastiprin ti jut gs pret sk bi.
- Vai apakš jam bar bas vada sfinkteram ir funkcion las
rezerves? Ja t du nav, p rsvar nepieciešama dr za oper cija.
Sfinktera funkciju p rbauda manometriski k reakciju uz
paaugstin tu spiedienu v dera dobum (abdomion la kom-presija,
izstieptu k ju pacelšana), k ar uz sfinkteri toniz još m viel m,
piem ram, pentagastr nu.
- Kur atrodas bar bas vada apakš jais sfinkters? Ezofag ta IV
stadij rentgenolo iski sfinktera lokaliz cija bieži ir neskaidra.
s Preoperat va sfinktera lokaliz cijas noteikšana ir oblig ta, paši
endobrachyoesophagus vai peptiskas stenozes gad jumos. Vien
metode, kura var dot prec zu atbildi uz šo jaut jumu, ir
manometrisk metode.
- Vai tubul rajam bar bas vadam ir pietiekama pašatt šan s
sp ja? Jut ga kvantitat s izmekl šanas metode ir sk bes kl rensa
pH-metriska noteikšana (r šanas aktu skaits, lai att tu bar bas vadu
no taj ievad sk bes daudzuma).
332
332

Šis tests tom r nav specifisks un dažu ekstraezofage lu slim bu
gad jumos (piem ram, stenokardija) var b t l dz gi rezult ti. Lai
izmekl tu tubul ra bar bas vada funkcijas, var izmantot ar
radiolo iju, it paši videorentgenogr fiju, rijot sk bu b riju, un tr s
punktu manometriju.
- Vai ir hipersekr cija? Kvantitat vai ku a sk bes sekr cijas
noteikšanai vismaz preoperat vi ir terapeitiska noz me.
CERS komplik cijas.
K o m p l i k c i j a s , kas saist tas ar bar bas vadu:
ezofag ts, bar bas vada la, bar bas vada strikt ra, asi ošana,
las penetr cija vai perfor cija, spont ns pl sums, Bar-rett
oesophagus, maligniz cija.
K o m p l i k c i j a s , kas saist tas ar citiem org niem:
"pseidokoron rais sindroms" (noncardiac chest pairi), kad bar bas
vada patolo ijas izpausmes var atg din t sirds išemisko slim bu.
pju receptori bar bas vad ir nespecifiski, t s pes var izrais t
gan hemireceptori (sk be, žults), gan meha-noreceptori (spazma un
sastiepums), gan ar temperat ras receptori.
GER var b t par c loni hronisku balsenes, bronhu un plaušu
slim m - ilgstošam klepum, bronh tam, laring tam, aspir cijas
pneimonijai, plaušu abscesam, pneimosklerozei un bronhi lajai
astmai.
Iesp jami 2 slim bas rašan s meh nismi: 1) aspir to masu
agresija - t m nok stot tieš kontakt ar bronhu g ot du, tiek
stimul ts klepus reflekss vai bronhospazma, k ar š idruma
transsud cija elpošanas ce os; 2) reflektoru astmas vai klepus l kmi
bez aspir cijas var izsaukt atvi a rad ts sen-soro zonu kairin jums.
Refluksa slim bas rst šana.
Ezofag ts terapijai pak aujas iev rojami slikt k nek duo-dena
vai ku a las. P c 6 - 8 ned u ilgas konsekventas terapijas
izvese ošanos nov ro augst kais trešda bar bas vada lu un
eroziju. Paasin juma terapija j veic vair kus m nešus un ilg k,
kaut ar pacientiem s dz bas izz d tri. T pat k las slim bas
gad jumos, atbr vošan s no s dz m nav izvese ošan s
pier jums, un otr di - nereti pat p c endo-skopiski pier tas
izvese ošan s turpin s s dz bas. Visp jie
pas kumi.
Tie dom ti, lai nov rstu jebkuru refluksu provoc jošu faktoru.
Te ietilpst svara samazin šana, gultas galvga a pacelšana, br va
ap rba n šana un obstip ciju gad jumos v dera izeju
kstinošu prepar tu lietošana. T k daudziem pacientiem
psihiska stresa laik s dz bas pastiprin s, stress ac mredzot
pav jina sfinktera funkcijas, t c ieteicama psihoterapija. Labi
rezult ti sasniegti ar autog treni a un "biofeedback" pal dz bu,
tom r p s metodes praktiskai pielietošanai maz piem rotas.
Uzturs.
Olbaltumi sfinktera kontrakcijas stimul , bet tauki kav .
izvair s uz emt lielu bar bas daudzumu vien reiz . T viet
pacientam j d biež k - ar malt šu starplaikos, un liek svara
gad jumos j iev ro di ta. Ar alkohols un nikot ns v jina bar bas
vada apakš jo sfinkteru un t c tos lietot nedr kst. Daudziem
pacientiem s dz bas pastiprin s p c kafijas lietošanas. Ac mredzot
vi i ir pastiprin ti jut gi pret dažiem p rtikas produktiem neatkar gi
no to sk bes satura un iedarb bas uz apakš jo sfinkteru. T c mg/diennakt ), t ilgstoša lietošana izraisa toleranci; att st s ar
katram pacientam di ta j nosaka individu li. M e d i k a m e n t i .
Prim rie rst šanas pas kumi veicami atkar no slim bas
smaguma. Ja pacientam ar s dz m par refluksu vai de-
dzin šanas saj tu diagnostic ta GERS, terapija j uzs k saska ar
visp rpie emtajiem principiem: pareiza dz vesveida ieteikums, k
ar antac do, ku a strauj kas evaku cijas un bar bas vada
motoriku pastiprinošu prepar tu lietošana.
Ap 60 % patolo iska GER pacientu pozit vu efektu izdodas
pan kt ar augšmin to metožu pal dz bu, ta u GERS vai
333
BAR BAS VADA S L I M B A S IRUR IJA
refluksa ezofag ta gad jumos nepieciešama intens va kompleksa
terapija, kur ietilpst prokin tisko, citoprotekt vo vai antac do
medikamentu izmantojums, savuk rt pacientiem ar smag m RE
form m un pozit vu Helicobocter testu -tripleks terapija.
Refluksa ezofag ta konservat s rst šanas ilgums - 6
neši. Ja šaj laik lietotie medikamenti nav devuši pietiekamu
efektu vai att st juš s slim bas komplik cijas, nepieciešama
irur iska terapija.
GERS medikamentoz s terapijas m is ir reduc t refluksa
kairinošo ietekmi, mazin t sk bumu vai ar ne aut tam sasniegt
bar bas vada g ot du.
- Antac die un analg tiskie medika
m e n t i ( a n e s t t i i ) . Antac dos prepar tus iesaka lie
tot v ji izteiktas GERS simptom tikas gad jumos. Ve am ki
par H2 blokatoriem ar slaic gu lietošanas ilgumu ir bar bas
motoriku regul jošie prepar ti, piem ram, cisapr ds, kas sti
mul ku a satura evaku ciju un, pastiprinot peristaltiku, uz
labo bar bas vada kl rensu, t uzskat ms par medikamen
tu ar patofiziolo isku darb bas efektu. Cisapr ds indic ts pa
cientiem, kuriem dz vesveida mai a nav veicin jusi simpto
mu mazin šansos.
Antac die prepar ti ir efekt vi gad jumos, kad GERS simptomi
izteikti m reni un slim ba norit bez komplik cij m. Medikaments
dzer 1 - 3 stundu laik p c šanas vai ar nakt . Antac s
analg tisk s mikst ras ku veido fizisku barjeru, izstr jot
želeju, kas aizsarg g ot du no sk bes kairin juma. T s atvieglo
slim bas simptomus, ta u nemazina g ot das iekaisumu (neietekm
endoskopisko atradi).
-H2 b l o k a t o r i . Sal dzinoši tri GERS simptomus mazina
cimetid ns un ranitid ns, tom r da ai pacientu pozit vu dinamiku
sasniegt neizdodas. slaic gs kurss parasti ir efekt ks par ilgstošu.
H2 blokatoru darb ba, t pat k antac do prepar tu lietošanas
gad jumos, balst ta uz sk bes neitraliz ciju.
Neskatoties uz to, 75 % pacientu, kas p rtraukuši lietot
prepar tu, slim bas simptomi var atjaunoties, bet 50 % gad jumu
terapija izr s neefekt va. S lssk bes sekr cijas inhi-bitori maz
sp j ietekm t dienas (p c pusdien m) refluksu. Šajos gad jumos
ieteicams izmantot jaun kos H2 receptoru antagonistus - famotid nu
un nizatid nu, kuru efekts ir daudz iev rojam ks nek cimetid nam
un ranitid nam. J iev ro, ka refluksa simptomi šo medikamentu
ietekm tiek kontrol ti vien gi akt s terapijas laik un atjaunojas
uzreiz p c prepar ta p rtraukšanas. Ir pacienti, kurus terapija ar H2
receptoru antagonistiem neietekm .
- Pr otona s u inhibitori. Šie prepar ti
ir augsti selekt vi ku a s lssk bes inhibitori, jo ietekm t s
veidošan s p jo stadiju. Izplat kais medikaments šaj
grup ir omeprazols, kurš neatst j iespaidu ne uz LES spie
dienu, ne ku a satura evaku ciju. Simptomu zudums un iz
vese ošan s parasti ir strauj ka, ja pacients lieto 40, nevis 20
mg prepar ta dien , tom r abos gad jumos p c omeprazo-
la p rtraukšanas tie atjaunojas (80 % pacientu 6 m nešu lai
par s slim bas simptom tika un erozijas).
Kaut ar omeprazols ir efekt ks par ranitid nu (300 -600
hipohlorhidrija un hipergastrin mija.
- Hol ner iskie prepar ti. Šie medikamenti
iedarbojas uz hol ner iskajiem muskar na receptoriem, t di
paaugstinot LES spiedienu. GER simptom tikas mazin šanai
visieteicam kais no tiem ir betanihols per os 25 mg 4 reizes dien ,
kas paaugstina peristaltisko spiedienu dist la-j bar bas vada da .
Diemž l hol ner isko prepar tu izmantojums praks ir ierobežots to
blakusiedarb bas d (redzes asuma mazin šan s, biež ka
urin cija, diareja).
- G o t d a s p r o t e k t o r i . Sukralf ts, neitraliz jot
žultssk bes, nov rš gastrointestin trakta boj jumu, jo
333
 IRUR IJA BAR BAS VADA S L I M B A S
žults GER var izrais t ezofag ta att st bu. G ot das protektorus
iesaka izmantot pret H2 antagonistiem rezistentu GERS formu
gad jumos.
- P r o k i n t i s k i e p r e p a r t i - metoklopram ds
un domperidons.
Tie stimul LES spiedienu un paaugstina ku a satura
evaku cijas biežumu. B rniem regurgit cijas epizožu skaits
mazin s, ja prepar ta deva ir 0,5 mg/kg dien , savuk rt pie-
augušajiem abi medikamenti var mazin t ezofag ta simptom tikas
pak pi un regurgit cijas smagumu GERS gad jumos, ta u tie
neietekm refluksa biežumu un neveicina iekaisuma dz šanu
bar bas vada g ot . Metoklopram dam ir vair k blak u, kuru d
pacienti nereti p rtrauc t lietošanu pirms noteikt laika.
Cisapr ds ir oti noder gs refluksa ezofag ta pacientu terapij , jo
sp j gan main t LES spiedienu, gan uzlabot bar bas vada
peristaltiku, gan pa trin t ku a satura evaku ciju. Medikamenta
lietošana ar devu 10 mg 4 reizes diennakt 6 - 12 ned s nov rš
regurgit ciju un dedzin šanas saj tu, t c pacienti vienlaic gi var
samazin t antac do prepar tu devu.
GERS bieži k st par hronisku slim bu. 50 % pacientu p c
kl nisk efekta sasniegšanas t p riet cit s stadij s. Cisa-pr dam ir
liela noz me ezofag ta rekonvalescences profilaks , ja to lieto
ilgstoši (6-12 m nešus) p c ak s slim bas, kad bijis izmantots šis
pats medikaments vai H2 antagonisti.
Konservat terapija j turpina visu m žu. Medikamen-toz
terapija sp j samazin t atvil a iedarb bu un bar bas vada g ot das
iekaisumu, bet nevar piln gi iz rst t, jo nav iesp jams likvid t LES
nepietiekam bu.
irur isk rst šana.
Piln gi izvese oties var tikai p c irur iskas terapijas.
Oper cijas galvenais uzdevums ir Hisa le a un bar bas vada
augsta spiediena zonu atjaunošana.
Antirefluksa irur isk s terapijas princips: manšetes (vai
krokas) izveidošana apk rt abdomin lajai bar bas vada da ai, šim
nol kam izmantojot ku a fundus da u (sk. 24.att.).
Atkar no manšetes apjoma past v daž das irur isk s
terapijas metodes:
360° - Nisena fundoplik cija;
270° - Hila dors gastropeksija (sk. 25.att),
Toupct dors fundoplik cija; 180° - Belsey
(Mark-IV), Dor priekš fundoplik cija.
24.att ls. Antirefluksa oper cijas principi.
25.att ls. Gastropeksija pec Hila metodes.
I n d i k c i j a s irur iskai rst šanai ir:
• GER, kas mazina dz ves kvalit ti,
• GERS-I: neefekt va konservat va rst šana vai bieži slim bas reced vi,
• GERS ll-IV,
• komplic ta GERS.
sdien s pasaul izmanto 4 veidu antirefluksa oper cijas. V cij paši
iecien ta ir fundoplik cija p c Nisena (Nisseri) metodes, angloamerik u
zem s - oper cija p c Belsija (Belsey) vai Hila (Hiil) metodes. " bar bas
vada" gad jum izmanto gas-troplastiku p c Kolisa (Collis) metodes.
sdien s par izv les oper ciju uzskat ma laparoskopis-ka
fundoplik cija p c Nisena metodes (sk. 26.att.). L dz ar vi-deotehnolo ijas
att st bas iesp m irur ij daž dojuš s un pilnveidojuš s GERS
irur isk s terapijas metodes. Laparos-kopisk s pieejas priekšroc bas ir
minim la traumatiz cija, labs kosm tiskais efekts, ar videokameras
pal dz bu iesp jam vizu kontrole tieši oper cijas viet (kas gandr z
nekad nav pan kama, izmantojot konvencion lo pieeju); detaliz ti redzami
anatomiskie veidojumi, t iesp jama abu diafragmas pušu, bar bas vada
abdomin s da as un ku a vizu la kontrole. Š s metodes izmantojums
samazina ar infekcijas risku, sa sina hospitaliz cijas ilgumu un pa trina
pacientu rehabilit ciju.
K o n t r i n d i k c i j a s laparoskopiskajai Nisena fun-doplik cijai:
- saaugumu process v dera dobuma augš da ,
- izteikts periezofag ts kombin cij ar ak tu bar bas vada lu vai
izteiktu eroz vu procesu, kas aptver lielu bar bas vada da u,
- ss bar bas vads.
jos gad jumos iesp jama liela traumatiz cijas riska pak pe bar bas
vada sieni , atdalot bar bas vadu un diafragmas k ji as.
Oper cijas laik oblig ta ir resn s ku a zondes ievad šana, lai
nov rstu p k šauras manšetes izveidošanas varb bu, kas pacientam
kaj period veicin tu disf gijas att st bu.
I n d i k c i j a s Belsija oper cijai (transtorak la pieeja, sk. 27.att.) ir:
- sekund ri ss bar bas vads,
- izteikts periezofag ts (par to liecina smags lains process, izteikts
plašs iekaisuma process),
- saaugumu process v dera dobum (piem ram, p c irur iskas
rst šanas),
- atk rtota antirefluksa oper cija.
I n d i k c i j a s gastroplastikai p c Kolisa metodes
(transtorak la pieeja) - iedzimts ss bar bas vads.
334
 BAR BAS VADA S L I M B A S IRUR IJA

26.att ls. Nisena fundoplik ci a. • pas žas trauc jumiem ku un duoden ;

27.att ls. Belsija oper cija.
REFLUKSA IZRAIS TAS BAR BAS VADA STENOZES
Refluksa izrais s bar bas vada stenozes ir ilgstoša refluk-sa
ezofag ta gala stadija, kura iest jas apm ram 5 - 10% refluksa
slimnieku. Stenoz jošo p rmai u att st refluksa ezofag ta
ilgumam ir pak rtota loma, kaut gan vairumam pacientu ir ilgstošs
reflukss. Tom r oti strauja stenozes att st ba nav nek ds aunums,
it paši b rniem, gr tniec m un slimniekiem p c nazogastr s
zondes izmantošanas. Katr konkr gad jum stenoz jošo
procesu att st ba nav prognoz jama. T s relat vais retums liek
dom t, ka refluksa ezo-fag ts nav vien gais c lonis un t
patolo isk iedarb ba kom-bin jas ar citiem faktoriem:
• Zolindžera-Elisona sindromu;
• biežu vemšanu (gr tniec ba, alkohola lietošana, ku a
zonde u.c).
predispon joši faktori j min ar oper cijas, kur s tiek
izjaukta kardijas barjeras funkcija (piem ram, gastrektomija),
bar bas vada apdegumi un kolagenozes (piem ram, sklero-
dermija). Hiat s hernijas noz me agr k ir p rv rt ta, kaut gan t ir
vairumam šo pacientu. Katr konkr gad jum ir gr ti pateikt, vai
tai ir prim ra noz me, vai ar tikai sekas bar bas vada r tainajam
sa sin jumam garenvirzien (sekund rais brachyoesophagus).
Šodien p rsvar valda uzskats, ka hiat hernija gan 40 %
gad jumu kombin jas ar patolo isku refluksu, tom r nav t vien gais
iemesls, un l dz ar to herniju ar nevar uzskat t par izš irošo faktoru
bar bas vada sten ožu att st .
Patolo isk anatomija. Stenozes rajona histolo isk aina ir
daž da atkar no ezofag ta stadijas, t ietver visas att st bas
stadijas, s kot no t skas l dz izteiktai bar bas vada sieni as fibrozei
ar periezofag tu. Bar bas vada l mena sašaurin šan s ar disf giju
neapšaub mi var b t musku u iekais -go p rmai u un t skas
rezult ts jau virspus ja ezofag ta stadij , tom r izteikt ku strikt ru
iemesls ir muskulat ras hiper-trofija un t ska kombin cij ar bar bas
vada sienas r tainu p rveidošanos p c destru jošiem iekaisumiem
vai iz loju-miem.
Refluksa izrais s stenozes iesp jamas vis bar bas vad ,
tom r galvenok rt t s nov ro apakš bar bas vada trešda . oti
reti sastopama ir strikt ra tieši pie bar bas vada p rejas ku
(termin la bar bas vada stenoze), turkl t g ot da šaj apvid var b t
neizmain ta vai ar taj var b t daž das pak pes iekais gas
izmai as. Liel da a stenožu tom r lokaliz tas iev rojami augst k
par kardiju un gandr z vienm r kombin jas ar
endobrachyoesophagus. Tam rakstur ga daž das diferenci cijas
epit lija metapl zija. Šis epit lijs var atg din t kardijas, ku a
fundus da as, v rtnieka vai pat tievo zarnu g ot du. Te var b t ar
bar bas vada la. Stenoze vienm r lokaliz ta metaplaz to
cilindrisko š nu augst kaj pak .
Reta augsti lokaliz tu bar bas vada stenožu forma no refluksa
izrais m stenoz m atš iras ar to, ka funkcion gastro-ezofage lais
sl dz jmeh nisms un nav refluksa, k ar ar endo-
brachyoesophagus augsti diferenc tu metaplaz to g ot du -bar bas
vad atrodama fundus ot da, turkl t tiek sekret ta sk be (Bareta
sindroms), a stenoze ir aprakst to bar bas vada da u cirkul rs,
fibrotisks sarukums, tad runa ir par bar bas vada r tainu
sa sin šanos garenvirzien (ieg tais brachyoesoph-agus). Atš ir
no endobrachyoesophagus, ir nevis epit lija metapl zijas
stimul ta, bet gan re la bar bas vada sa sin šan s ar visu sieni as
sl u sarukumu. Refluksa izrais s bar bas vada stenozes un
ieg tais brachyoesophagus parasti kombin jas, un to rst šana ir
vien da.
Simptomi. Galvenais peptisko bar bas vada stenožu iemesls ir
disf gija. Kl nisk pieredze tom r ir par jusi, ka, t k individu
jut ba pret s m ir atš ir ga, s dz bu stiprums un stenozes apjoms
ne vienm r ir sam rojams. Tipiska ir ezofag ta simptomu
pak peniska samazin šan s, l dz par s pirm s stenozes
paz mes. No s kuma disf gija par s, dot cietus dienus, bet
c tam - p c ned m, m nešiem vai gadiem - dot ar putrveida
vai š idras konsistences bar bu.
Bieži slimniekiem nov ro svara zudumu, tom r kaheksi-ja
sastopama oti reti. Pavadošie simptomi ir regurgit cija, kas atkar ga
no erme a st vok a, un refluksa s dz bu epizodes. Pieaugot
stenozes pak pei, refluksa s dz bas parasti mazin s, t c pacienti
ar izteikt m stenoz m s dzas tikai par izteiktu disf giju.
Diagnostika. Ja anamn atrodamas atbilstoš s s dz bas, ir
nepieciešams izdar t rentgenizmekl šanu, bar bas vada
manometriju, pH-metriju, endoskopiju ar biopsiju, k ar scintigr fiju.

335
335
 IRUR IJA BAR BAS VADA S L I M B A S

Rentgenizmekl šana. pH-metrija.

Oblig taj Rtg izmekl šan redz daž di izteiktu sašaurin jumu Ar pH-metriju nosaka sk bes l meni termin laj bar bas vad .
ar paceltu g ot das reljefu bar bas vada apakš vai vid , oti reti Atseviš os gad jumos, piem ram, nosakot lok s sk bes
augš , trešda . V s stadij s strikt ras vieta var izskat ties produkciju termin laj bar bas vad (endobrachyoesop-hagus,
diegveid ga. Virs stenozes bar bas vads ir paplašin ts. Parasti cilindrisko š nu metapl zija), tai tom r var b t dife-
atrodama ar neliela hiat la tr ce. Atkar no stenozes pak pes renci ldiagnostiska noz me, a ezofag ts att st jies uz s rmaina
par inkompetentu kardiju un gastro-ezofage s p rejas insuficienci refluksa fona, piem ram, p c gastrektomijas, ar pH-metri-jas
liecina kontrastvielas reflukss no ku a bar bas vad (sk.28.att.). pal dz bu var noskaidrot ezofag ta c lo us.
Diferenci ldiagnoze. Biež kais bar bas vada stenozes
28.att ls. Hiat la hernija ar strikturu. iemesls ir bar bas vada vai kardijas karcinoma, ko katr konkr taj
gad jum var izsl gt ar endoskopijas biopsiju un cito-lo isku
izmekl šanu. Karcinomas diagnozes noteikšana var b t sarež ta,
seviš i stipru bar bas vada stenožu gad jumos, kad endoskopa
pas ža cauri stenozei un biopsijas pa emšana no eventu tumora
audiem nav iesp jama. Ja rentgeno-lo isk atrade ir aizdom ga, bet
histolo isk atrade - negat va, endoskopija, biopsija, histolo isk un
citolo isk izmekl šana j atk rto. Atseviš os gad jumos var b t
nepieciešama oper cija, lai apskat tu šo apvidu. Diferenc šana no
ahal zi-jas parasti nesag lielas gr bas, kaut ar šeit 5 % gad ju-
mu atrodamas ezofag tiskas p rmai as. Manometrisk izmekl šana
auj spriest par š sašaurin juma funkcion lo raksturu. Tas pats
attiecas ar uz sklerodermiju, kur savuk rt pa-matslim bas simptomi
var nor t uz pareizo diagnozi. Izmekl jot biopsijas materi lu, var
paz t ar oti ret s stenozes Krona slim bas gad jumos.
Komplik cijas. Refluksa izrais stenoze iespaido bar bas
uz emšanu un, radot regurgit ciju, sekm bar bas aspi-r ciju
elpce os, izraisot smagas pneimonijas un abscesus. Pat ja š idras
bar bas uz emšana v l ir iesp jama, var par ties nepietiekama
uztura simptomi. Turkl t šos pacientus apdraud reflukss ar
pieaugošu g ot das destrukciju, las veidošan s (asi ošana,
perfor cija) un maligniz cija.
rst šana. Konservat terapija aprobežojas ar refluksa
samazin šanu (paaugstin ts gultas galvgalis, intraabdomi-nal
spiediena samazin šana, samazinot erme a svaru, br vs ap rbs
u.tml.), k ar ar kvalitat vu reflu ta p rveidošanu medikamentozi
(cimetid ns 4 x 200 mg; omeprazols 20 mg x 2; cisapr ds 4-6 x 10
E n d o s k o p i j a un h i s t o l o i j a . ml). Stenoze t di var mazin ties tikai par tik, cik to nosaka
Ar endoskopu bez gr m var konstat t koncentriska izskata iekaisuma izrais t ska. Strikt ras, kuru pamat ir fibroze, š da
stenozi. T s atveres malas ir aps rtušas, nedaudz asi ojošas, terapija neietekm . Ja t s ir stipri izteiktas un trauc bar bas vada
ot da virs stenozes nav izmain ta. Dzi i ielaist s slim bas stadij s pas žu, bar bas uz emšanu var atvieglot regul ra buž šana.
ar endoskopu iziet caur stenozi nav iesp jams. S jos gad jumos, lai Konservat terapija j veic visu m žu. T k t ir palia-t vs
izsl gtu karcinomu, endoskopija ar biop-sijas pa emšanu j atk rto pas kums, šo metodi var izmantot tikai tajos gad jumos, kad
c stenozes pak peniskas buž -šanas. irur isk rst šana ir kontrindic ta sakar ar lielu vecumu,
Histolo iskai izmekl šanai audus em no pretstenotisk , blakusslim m un oper cijas riska iev rojamu paaugstin šanos.
stenozes un kardijas rajona. Atbilstoši daž dajiem refluksa slim bas pato- en tiskajiem faktoriem
M a n o m e t r i ja. un iev rojot slim bas individu s norises patn bas, šodien m s
Ar 3 punktu manometrijas un Valdeka manometrijas varam izv ties daž das oper cijas metodes, kur m ir daž di
kombin ciju var nov rt t bar bas vada motoriku un kardijas funkciju. uzdevumi.
Pacientiem ar peptisk m stenoz m vienm r atrod iev rojami Droša refluksa nov ršana sasniedzama ar t m metod m,
pazemin tu kardijas spiedienu miera st vokl . Lai noteiktu kur s termin lais bar bas vads daž garum tiek iegremd ts
funkcion lo rezervi, lieto farmakolo isko stimul ciju ar ku .
pentagastr nu; ja p c tam kardijas spiediens miera st vokl Piek t apakš jam bar bas vadam un ku a fundus da ai bez
nepaaugstin s, run par absol tu kardijas nepietiekam bu pretstat seviš m gr m izdodas ar peptisko stenožu gad jumos.
stimul jamai kardijai, kas tiek klasific ta k relat va jeb kompens ta Iz muma gad jumos oper cijas risku var palielin t stiprs
kardijas insuficience. periezofag ts. Seviš i tas attiecas uz termin m bar bas vada
Ar aprakst to metožu pal dz bu var noskaidrot ezofag ta c loni, striktur m, jo augst k lokaliz tu stenožu gad jumos iekaisušais
stenozes lokaliz ciju un izplat bu, k ar konstat t apvidus parasti nav j atprepar .
endobrachyoesophagus. Retos gad jumos iedzimta endo- coper cijas ezofag ts parasti 2-3 m nešu laik mazin s, l dz
brachyoesophagus ar saglab tu kardijas funkciju un sekund ra izz d pavisam bez paliekošiem defektiem. Termin bar bas vada
brachyoesophagus diferenci ldiagnostikai var b t nepieciešama cilindriskais epit lijs tom r nep rveidojas par plakano, t c
angiogr fija ar kardiju apasi ojoš s a.gastrica sin. kontrast šanu: in s ar m reni paaugstin tu maligniz -cijas risku. Liel kai da ai
sekund brachyoesophagus gad jum bar bas vada garenisk s pacientu stenoze ir nov rsta ar pre-oper cijas un p coper cijas
sa sin šan s rezult kardija kop ar to apasi ojošiem buž šanu.
asinsvadiem ir ievilkta apakš viden , turpretim Bareta sindroma Refluksa oper cij m p c Nisena, Belsija vai Hila metodes,
gad jum kardija atrodas sav norm laj viet . kas kombin jas ar vienreiz ju vai atk rtotu buž šanu,

336

336

agr nie un att lie rezult ti ir labi. 90 % gad jumu var sasniegt labus
rezult tus - slimniekiem uz ilgu laiku izz d s dz bas vai saglab jas
tikai neliela disf gija. T c šo antire-fluksa oper cijas metodi var
uzskat t par izv les metodi. i r u r i s k s rst šanas
veidi.
1. Reflu ta peptisk s aktivit tes samazin šana.
Ar oper cij m, kas kvalitat vi izmaina refluksu, ir teor tisks
pato en tisks pamatojums, lai nov rstu peptisk s bar bas vada
stenozes. Šeit tiek izmain ts nevis reflukss, bet gan reflu ta
peptisk potence. Ku a sk bes produkcijas samazin šana
iesp jama gan ar antrektomiju, gan ar daž m va-gotomijas
metod m (ar vai bez piloroplastikas). Ar š m metod m var pan kt
ezofag ta un stenozes mazin šanos, tom r to efektivit te ir neliela,
sal dzinot ar antirefluksa oper cij m.
Ta u vagotomija, seviš i proksim selekt vagotomija, ir
rt gs papildin jums, ja nav iesp jama antirefluksa oper cija.
2. Bar bas vada stenozes plastiska paplašin šana (oper cija
c T la metodes).
No oper cij m, kas nov rš stenozi, to nerezec jot, visbiež k
tiek izmantota oper cija p c T la metodes. T ir stenozes
gareniska atv ršana, sl dzot defektu ar ku a fundus da u. Pats
ls apraksta apmierinošus rezult tus 72 % un le-talit ti - 5 %
gad jumu.
la oper cija ir tikai paliat va refluksa seku nov ršana,
neietekm jot t c loni. Labi rezult ti ar šo metodi var tikt sasniegti
tikai tad, ja t tiek kombin ta ar k du antirefluksa oper ciju,
piem ram, ar fundoplik ciju. rst jot refluksa izrais tas stenozes,
galven noz me ir refluksa nov ršanai, bet sekund ra - strikt ras
rst šanai. T c T la oper ciju par m tiec gu var atz t tikai
kombin cij ar fundoplik ciju tajos oti retajos gad jumos, kad
stenozes buž šana neizdodas.
3. Stenozes rezekcija.
Ar sašaurin bar bas vada segmenta rezekcija terapeitisk
zi aprobežojas ar refluksa komplik ciju nov ršanu. Tom r
oper cijas tehnika nodrošina ar c lo a korekciju; t k rezekcijas
stenoze ietver sev trunkul ru vagotomiju un piloroplastiku, š s
metodes att lie rezult ti ir labv gi. Labi rezult ti tiek sasniegti 85
% gad jumu. Tr kumi ir iesp jamais biliopankreat s sulas
duodenogastroezofage lais reflukss un augsta oper cijas letalit te
- vair k par 5 %.
4. Gastroplastika p c Kolisa metodes (sk.29.att.).
Šai oper cij ku is tiek gareniski š elts, s kot no Hisa le a;
no tubul ku a segmenta tiek izveidots abdomi-n ls ''bar bas
vads" un vienlaic gi form ts jauns Hisa le is. Teor tiskie
priekšstati par š s oper cijas terapeitisko efektivit ti balst s uz
pie mumu par Hisa le a antirefluksa darb bu. Ar gastroplastikas
pal dz bu tiek izveidots m ksl gs endo-brachyoesophagus ar sk bi
produc jošu epit liju, un Hisa le a antirefluksa darb bai ir tikai
pak rtota loma. T c labi att lie rezult ti var b t tikai tad, ja
gastroplastika tiek kombin ta ar k du no antirefluksa oper cij m
c Nisena, Hila vai Belsija.
29.att ls. Kolisa oper cijas sh ma.
BAR BAS VADA S L I M B A S IRUR IJA
Antirefluksa oper cija ar preoperat vu un postoperat vu
buž šanu ir vienk rša refluksa izrais to stenožu rst šanas metode,
kas saist ta ar nelielu risku. Att lo rezult tu, riska un postoperat
slim guma zi t ir lab ka par vis m p m metod m. T c
terapijas koncepcija var tu b t sekojoša: s kotn ja konservat va
rst šana, kuras rezult ti tiek nostiprin ti ar antirefluksa oper ciju.
KARDIJAS AHAL ZIJA (KA)
Kardijas ahal zija ir bar bas vada funkcion la slim ba, kuru
raksturo š org na peristaltikas trauc jumi, sieni u tonusa zudums
un kardijas atv ršan s refleksa izmai as r šanas akta laik .
Sav laik tika pied tas vair kas kardijas ahal zijas teorijas.
Megaesophagus iedzimt s izcelsmes teorija. Saska ar to,
megaesophagus (idiop tisks bar bas vada paplašin jums) ir viens
no iekš jo org nu gigantisma veidiem, ko izraisa elast go saistaudu
att st bas defekts. Daži megaesophagus paveidi tiek uzskat ti par
Hirššprunga slim bas analogiem.
Bar bas vada organisko izmai u teorija. Saska ar Mosher
(1922., 1931.) teoriju, kardijas necaurlaid ba un bar bas vada
paplašin šan s rodas epikardi s fibrozes, k ar aknu tune a un
bar bas vadam piegu oš s maz s tauku pl ves sklerozes rezult .
s organisk s izmai as veido meh nisku š rsli un izsauc bar bas
vada kairin jumu un spazmu.
sdien s liel ka priekšroc ba tiek dota neirog nai teorijai.
Nervu sist mas iecirk a boj juma (centr s nervu sist mas,
autonomu nervu pinumu, klejojošo, diafragmas vai simp tisko nervu
boj juma) rezult veidojas funkcion kardijas necaurlaid ba un
bar bas vada paplašin šan s.
Esenci s kardijas spazmas teorija. Mikuli s (Micu-licz)
uzskat ja, ka slim bas iemesls ir klejojošo nervu ietekmes zudums,
rezult s k preval t simp tisk inerv cija un rodas kardijas
spazma ar bar bas masu sastr gumu bar bas vad . S kum š du
st vokli kompens pastiprin ta muskulat ras saraušan s, v k
iest jas dekompens cija - bar bas vada sieni u atonija un t
spraugas paplašin šan s.
Bar bas vada ahal zijas teorija. Kardijas funkcion las
necaurlaid bas c lonis nav vis spazma, bet tas, ka r šanas akta
laik izpaliek norm ls funkcion s kardijas atv ršan s reflekss.
Saska ar ahal zijas teoriju, bar bas vada kardi s da as
funkcion lo necaurlaid bu rada peristaltikas vilnis, kas iet gar
bar bas vadu un r šanas akta laik neatsl bst, k tam norm li
vajadz tu b t, t c neatveras bar bas vada p reja uz ku i. Tas
skaidrojams ar klejojošo nervu funkcijas trauc jumiem, k d
savuk rt izpaliek funkcion s kardijas atveres reflekss, un r šanas
akta laik t paliek sl gta (sk.30. un 31.att.).
Past v ar diezgan izplat ts uzskats, kas bar bas vada aha-
ziju skaidro ar t autonomo nervu pinumu veseluma trauc jumu.
Izmai as bar bas vada intramur lajos ganglijos, kas izraisa
neiromuskul l dzsvara trauc jumus, var rad t gan iedzimti, gan
ieg ta rakstura infekcijas faktori:
• toksiskie (saind šan s ar ipr tu),
• endokr nie,
• traumatiskie,
• vielu mai as ( paši B vitam na tr kums - Etzel, 1935., 1942.),
• inv zija ar tripanosomu cruzi, kas izdala neirotoks nu, kurš
izjauc bar bas vada sieni u iekš jo nervu pinumu gang-liju š nas
(Koberle, 1958.).
Nov rojumi liecina, ka bar bas vada funkcion lo trauc jumu
rašanos var veicin t psihiskas traumas.
Ahal zijas pacientiem v rojamas gan parasimp tisk s, gan
simp tisk s inerv cijas ve etat s disfunkcijas izpausmes.
Daudzos gad jumos ve etat disfunkcija skar ne tikai
337
 IRUR IJA B A R B A S VADA S L I M B A S
30.att ls. Bar bas vada motorika ahal zijas gad jum .
200
Bar bas
vads
D -l2ir>
bar bas vadu, kur pazemin s muskulat ras tonuss, rodas
motorikas un koordin cijas trauc jumi banbas vada p rej uz
ku i, bet skar ar p jos org nus, jo past v plaša patolo isko
impulsu iradi cija no bar bas vada uz apk rt jiem audiem un
org niem.
Izmai as bar bas vada nervu sist var b t gan iedzimtas -
reti sastopamajos iedzimta megaesophagus gad jumos, gan
ieg tas (pacientu vair kumam). Iesp jams, ka distrofisk s izmai as
bar bas vada intramur lajos nervu pinumos kombin cij ar
klejojošo nervu disfunkciju ar izraisa kardijas atv ršan s refleksa
novirzes, bar bas vada paplašin šanos un t muskulat ras tonusa
jin šanos.
Kardijas ahal zijas klasifik cija (sk. 32.att.).
Kardijas ahal zijas klasifik cijas pamat ir rentgenolo is-k s
izmai as.
I stadija (agr ) - funkcion la intermit joša nepast ga
spazma. Bar bas vads nav paplašin ts.
32.att ls. Kardijas ahal zijas klasifik cijas sh ma.
I III
II stadija - stabili izteikta kardijas spazma ar nelielu bar
bas vada paplašin jumu.
III stadija - r taudu veidošan s kardijas musku u sl , bar bas vads
izteikti paplašin ts.
IV stadija - iev rojama kardijas stenoze kombin jas ar bar bas vada
izteiktu dilat ciju, S veida formu un ezofag tu.
Patolo iski anatomisk s izmai as kardijas ahal zijas gad jum .
i stadij makroskopisku izmai u nav, bet mikroskopisk s robežojas ar
normu.
II stadij v rojama kardijas sašaurin šan s un bar bas va
da paplašin jums l dz 3 cm. Mikroskopiski redzami asinsvadu
paplašin jumi, limfo do un plazmas š nu perivaskul ra infil-
tr cija, musku u š iedru hipertrofija un t ska, intramur lo
nervu pinumu š nu distrofija, nervu š iedru de ener cija un
sairšana, gangliju un atseviš u nervu stumbru destrukcija.
III stadij kardija ir iev rojami sašaurin ta un bar bas vada sprauga
paplašin ta i dz 5 cm, t g ot da ir sabiez ta, uzt kuši un hiperem ta.
rojama zemg ot das un musku u sl a palielin šan s apjom l dz 3
reiz m apa sl a infiltr -cijas un hipertrofijas d , k ar kolag nu audu
kabatu veidošan s ap atseviš iem musku u k šiem. Trauc ta ar nervu
apg de: v rojama perineir la skleroze, endot lija fibroze, nervu š nu
izzušana ganglijos (hipoganglioze), kuras rezult trauc ta impulsu p rraide
uz gludaj m musku iedr m, starpš nu distrofija u.c.
IV stadij dist lie segmenti ir sašaurin ti un bar bas vads paplašin ts
vair k par 5 cm (reiz m 15 - 18 cm), t tilpums var sasniegt 2-31 (norm li 50
- 100 ml). V rojama ar bar bas vada pagarin šan s un S veida deform cija,
radot pieb zta maisa vai uzp stas sigmo s zarnas ainu. Visos gad jumos
sastopams izteikts ezofag ts. Mikroskopiski redzama kardijas musku u
sfinktera atrofija un distrofija, bar bas vada intradia-fragm lo un
intraabdomin lo segmentu skleroze, k ar trofi-kas un inerv cijas trauc jumi
2
dz pat agangliozei (0 - 1 gangliju š na bar bas vada 1 cm norm lo 6 - 7
nu viet ).
Ahal zijas III un IV stadij izmain s ar bar bas vada apk rt jie m kstie
audi (mediastin pleira, videnes š nu t klojums, diafragma). Oper cij vai
autopsij atkl jami mediasti-n s pleiras sabiez jumi un saaugumi ar
bar bas vada sieni m (obliter cija), periezofage la skleroze, mediastin ts,
diafragmas bar bas vada atveres apk rt jo audu skleroze (hi ta skleroze).
Bieži v rojams ar hronisks bronh ts, pneimonija vai plaušu abscess, kas
radies no bar bas vada satura aspir cijas.
Kardijas ahal zijas kl nisk aina (sk. 33.att.).
s kl nisko ainu raksturo simptomu tri de - r šanas akta trauc jumi
(disf gija), spiediena saj ta vai s pes aiz kr šu kaula šanas laik vai p c
s un ap st s bar bas atvemšana bez vemšanas kust m (regurgit cija).
Šie simptomi var izpausties daž s smaguma pak s, ta u visbiež kais
un past kais kardijas ahal zijas simptoms ir disf gija. Pamaz m
pievienojas ar citi - nov šana, klepus nakt u.c.
338
 BAR BAS VADA S L I M B A S IRUR IJA

33.att ls. Kardijas ahalazijas kl nisk aina (sh ma). Rakstur gs ahalazijas simptoms ir r e g u r g i t c i j a . T var
epizodiski par ties šanas laik reiz ar disf giju vai t t p c
malt tes, k ar p c 2 - 3 stund m - slimnieks negaid ti atvemj
bar bas vada saturu. Regurgit cija nereti notiek, saliecot ermeni
(kurpju š ores aizsiešanas simptoms), fiziskas slodzes laik , k ar
pacientam gu ot horizont li. Šis simptoms ir oti nepat kams, jo
sag ne rt bas un iespaido nervu sist mu ne maz k par disf giju.
Pacienti cenšas savu st vokli uzlabot, m ksl gi izsaucot
aerof giju, uzdzerot bar bai š idrumu, sasprindzinot kr šu kurvi,
epigastrija rajonu u.c. Š du individu lu pa mienu lietošana
kardijas atv ršan s stimul cijai ir viena no rakstur kaj m
ahalazijas paz m.
Trešais biež kais simptoms ir s p e s aiz k r š u kaula
šanas laik (odinof gija) vai bez saist bas ar r šanu
(ezofagod nija). Odinof gija I - II ahalazijas stadij saist ta ar
spazm m, bet III - IV stadij - ar ezofag tu. oti intens vas s pes
(ezofagod nisk s kr zes), kur m nav saist bas ar šanu,
nov rojamas uztraukuma br žos, fiziskas slodzes laik vai
pacientam gu ot. T s izskaidrojamas ar bar bas vada treš m
Slim bas s kumpaz mes visiem slimniekiem nav vien das.
saraušan s kust m rpus r šanas akta. Š s kr zes ilgst no daž m
Vairum gad jumu kardijas ahal zija att st s p kš i un ak ti,
min m l dz stundai un var atk rtoties gan reizi m nes , gan katru
pacientam esot pie pilnas labkl bas, kaut ar v k daudzi atceras,
dienu. Kr žu izcelsme piln nav noskaidrota, ta u biež k t s
ka pirms slim bas s kuma bijuši sp gi emocion li p rdz vojumi
rojamas ahalazijas I - I! stadij un kupejamas ar atrop nu vai
(bailes, nepatikšanas darb , imen ) u.c. Dr z p c tam vi i dot
nitroglicer nu, t tad t m ir spastisks raksturs. S pes paz d p c
kš i sajutuši, ka bar bas kumoss iestr gst aiz kr šu kaula. Bez
atvemšanas vai bar bas non kšanas ku , jo ir saist tas ar bar bas
tam subjekt vi var rasties elpošanas gr bas, bai u saj ta un auksti
vada sieni u izstiepšanos un receptoru kairin jumu. S pes var
sviedri. Dažreiz š s s dz bas dažu min šu laik z d un pacients
rasties ar tukš d vai p c vemšanas, t gad jum t s
atvieglojum saj t iestr guš kumosa iesl šanu ku (to var
izskaidrojamas ar ezofag tu un p riet p c vemšanas vai š idruma
veicin t š idruma uzdzeršana). Š ds st voklis var turpin ties 10 -
iedzeršanas. Dekompens taj s ahalazijas stadij s s pes mazin s,
15 min tes un ilg k, pacients bail s k st nemier gs, atvieglojums
ta u pieaug disf gija un regurgit cija. Gandr z visi pacienti nov
pan kams tikai vemšanas kust bu rezult , atbr vojoties no
un zaud darba sp jas, bet var rasties ar neizskaidrojami
iestr guš kumosa. Citos gad jumos p kš i radusies bar bas vada
ahalazijas stabiliz cijas periodi - 1 - 10 gadus ilgstoša remisija ar
necaurlaid ba var turpin ties vair kas diennaktis, p kš i bez
kš u, strauju paasin jumu v k.
jebk da iemesla p riet un p c k da laika atk rtoties. Parasti p c
V i d e n e s s a s p i e d u m a s i m p t o m s . P c liela
pirmo disf gijas l kmju par šan s slim ba k st hroniska. L kmes
bar bas daudzuma uz emšanas pacientam rodas smaguma saj ta
c nenoteikta laika atk rtojas.
aiz kr šu kaula, sejas un kakla v nu paplašin šan s, elpas
Bar bas vada caurlaid bas trauc jumi var att st ties gan p kš i,
tr kums, cianoze, bai u saj ta utt. Lai to nov rstu, pacients steidzas
gan pak peniski, ies kum nepast gas vai paradoks las
iztukšot bar bas vadu, k rezult g st atvieglojumu.
disf gijas veid . Ak ta disf gija parasti rodas ilgstošu p rdz vojumu
Mazliet biež k pacienti p c šanas j t elpas tr kumu un
vai negaid ta emocion la stresa rezult . Ahalazijas pacientu
sirdsklauves. Šo simptomu par šan s saist ma ar strauji pa-
vairumam rakstur gs "apburtais loks"- satraukums un negat s
plašin bar bas vada spiedienu uz blakus esošajiem org niem -
emocijas disf giju pastiprina, p savuk rt vienlaic gi traum
sirdi, plauš m, videnes nervu pinumiem. Dažk rt šie simptomi ir tik
slimnieka nervu sist mu. Pacienti j t kaut ko nepat kamu, bar bai
izteikti, ka pacientiem ilgstoši tiek rst tas sirds un plaušu slim bas.
virzoties pa bar bas vadu -spiediena saj tu, ko nov rš, uzdzerot
Asins, ur na, f u sast vs un bio miskie r ji ahalazijas
idruma malku. Dažiem no vi iem seviš i labi l dzot silts, citiem -
gad jum nav izmain ti, bet ku a sekr cija bieži ir pazemin ta.
auksts dens. Tas pats attiecas uz p rtikas konsistenci un
Diagnostika.
temperat ru - vieniem gr bas nesag siltas, š idras bar bas
Kardijas ahalazijas diagnozi nosaka p c iev kt s anam-n zes
nor šana un bar bas vad iestr gst tikai sauss un auksts diens,
datiem, slim bas kl nisk s gaitas un detaliz tas rentge-nolo isk s
citiem gluži otr di, viegl k nor t sausu un aukstu bar bu, bet
izmekl šanas atrades. Neskaidros gad jumos pievieno papildus
disf giju izraisa silts š idrs diens. Dažiem slimniekiem gr bas
izmekl šanu - manometriju, biopsiju, cito-lo isk s anal zes u.c.
sag ga as šana.
Kardijas ahalazijas diagnostikas pamatmetode ir detaliz ta
di paradoks s disf gijas simptomi slim bas s kum nav
rentgenolo isk izmekl šana. Tai ir tr s etapi: parast rent-
past gi, ta u ar laiku k st biež ki, kam r s k par ties katr
genogramma, kontrastvielas ievad šana un funkcion p rbaude.
šanas reiz . Daudzi pacienti saka, ka m s vienatn sp jot st
Pirmaj etap iesp jams atkl t ahalazijas III - IV stadijas rakstur s
bez gr m, ta u pietiekot aps sties pie galda sabiedr , lai
izmai as: vienm gu vai nevienm gu videnes nas
uzreiz neatkar gi no diena rakstura par tos disf gija. Š di
paplašin jumu pa labi ar noteikt m kont m, videnes mugur jas
paradoks s disf gijas simptomi v lreiz pasv tro to izcelsmes
da as aizenojumu un trahejas parvirzi uz priekšu. Reiz m redzams
neirog no raksturu.
idruma l menis videnes augšda , aortas loka rajon . Rakstur gi,
Ar laiku katrs pacients pats sev izstr atbilstoš ko un
ka rentgenogramm nav redzams ku a g zes p slis, kas par s
efekt ko pa mienu, ar kuru pal dz bu sp j uz emt bar bu.
jebkuras citas slim bas gad jum .
Disf gijai progres jot, past ga un mokoša k st bar bas
atvemšana jeb regurgit cija, kuru slim bas s kum v l pavada
vemšanas kust bas. Bar bas vada tilpums ahalazijas gad jum var
sasniegt 2-31 norm lo 50 - 100 ml viet . Atvemtais bar bas vada
saturs ir daž da vecuma bar bas masas ar siekalu un g otu
piejaukumu, nereti ar puvuma smaku, bet ku a sulu t s nesatur.

339
339
 IRUR IJA B A R B A S VADA S L I M B A S
I kardijas ahal zijas stadij v rojama slaic ga kardijas ne
atv ršan s, kas var par ties p c pirm b rija malka nor ša
nas vai - iev rojami ret k - p c 2 - 3 b rija malku nor šanas.
Neatv ršan s ilgums sv rst s no 0,5 l dz 2 - 3 min m, to
biežums atkar gs no pacienta psihisk st vok a izmekl šanas
br . Ku a g zes p slis nav izmain ts, bar bas vada g ot
das reljefs, sprauga un sieni u elast ba norm la. Nereti s
laic gai kardijas neatv ršanai seko bar bas vada segment ras
saraušan s rpus r šanas akta.
II kardijas ahal zijas stadij v rojama past ga kardijas
neatv ršan s, noz gs bar bas vada paplašin jums, kont-
rastvielas "malka deja", transit vas bar bas vada kont ras iz
mai as p c "smilšu pulkste a" tipa un izteikti motorikas
trauc jumi. Bar bas vada tonuss parasti ir saglab ts, peristal-
tika vispirms pastiprin ta, p c tam pav jin ta. Nov rojamas
antiperistaltisk s, ar dzi s vai virspus s segment ras sieni
as saraušan s, ko pavada s pes aiz kr šu kaula. Š s sarauša
s pretojas pirm peristaltikas vi a aktivit tei, un tas pak
peniski zaud savu sp ku. Kardi sfinktera atv ršan s vis
biež k k st iesp jama vien gi iedzert š idruma un bar bas
rad hidrostatisk spiediena d . Ku a g zes p slis un
epifren ampula š dos gad jumos vairs nav redzama, rei
m v rojams š idruma l menis bar bas vad .
Ahal zijas III un IV stadij bar bas vada dist lie segmenti ir
ilgstoši sašaurin ti un reiz ar past gi paplašin tu proksi-m lo
da u veido šai ahal zijas smaguma pak pei rakstur go
rentgenolo isko ainu. Sašaurin s da as forma var b t daudz-
veid ga, medic niskaj literat t aprakst ta k "uzasin ta z mu a",
"nolauzt s grifeles", "peles astes", "baloža kn bja", "burk na" u.c.
simptoms. Bar bas vads ir v veid gi vai cilindriski paplašin ts, ar
laiku tas ieg st maisa formu, pagarin s un izliecas. Tonuss un
peristaltika ir krasi pazemin ta vai visp r neeksist - rodas "bar bas
vada miega" vai "aizsiet maisa" aina. Š idruma, g otu un diena
uzkr šan s bar bas vad izraisa t g ot das reljefa"šagren das"
veida izmai as, kuras liecina par ezofag ta att st bu. Periezofag ti
izraisa sieni u deform ciju un divertikulveid gu izvirz jumu att st bu.
Par piln gu ahal zijas dekompens ciju liecina bar bas vada
iev rojama (l dz 15 - 18 cm) paplašin šan s diametr , š idruma un
bar bas p rpiln ba (3-5 1) tukš d un izteikta evaku cijas aizture
ar kontrastvielas kl tb tni taj 24 - 48 stundas p c izmekl šanas.
Lai pareizi diagnostic tu šo patolo iju, ir nepieciešama
manometrija (sk. 34.att.).
34.att ls. Profila spiediens:
(R - malks); a) norma, b) ahal zijas gad jum .
340
paša noz me diferenci ldiagnostik ir ezofagoskopijai. Ahal zijas III - IV
stadijas pacientiem ar sekund ru ezofag tu ezofagoskopij reiz m atkl jama
leikoplakija, kas var izrais t zi. Jebkur gad jum j cenšas ezofagoskopu
izstumt cauri kardijai, kas parasti izdodas ahal zijas un nav iesp jams kardijas
ža gad jum (Melcera fenomens).
Ahal zijas pacientam 3 - 8% gad jumu (biež k nek veselajiem) att st s
zis, kas var lokaliz ties ne tikai kardijas rajon , bet ar iekaisušaj bar bas
vada sieni .
Ezofagoskopij auj izvair ties ar no ahal zijas hiperdiag-nostikas, ja ir
ku a augš s da as v zis. Š das k das sastopamas 3 % kardiospazmas
slimnieku un 6 % ku a augš s da as v ža slimnieku.
Par simptom tisku ahal ziju sauc par bu, kad kar-dija reflektori
neatveras k das prim ras slim bas rezult . T var b t ku a augš s da as
audz js, augsta vagotomija ar ku a rezekciju, epifren bar bas vada
leiomioma, koroz vs ezofag ts, abdomin segmenta la un subkardi ls
diverti-kuls. Nitroglicer na funkcion prove ir pozit va patiesas un negat va -
simptom tiskas ahal zijas gad jum . Simptom -tiskai ahal zijai audz ja
gad jum rakstur ga kardijas un ku a ieejas deform cija, papildus nojums uz
saglab g zes p a fona, izteikta bar bas vada stenoze (diametrs maz ks
par 5 mm), kardijas necaurlaid ba, disf gija un biežas s pes aiz kr šu kaula,
kontrastvielas vai g otu aizture r kles valeku-l s videnes metast žu rezult ,
virsatsl gas kaula limfmezglu palielin šan s, svara zudums u.c.
Diferenci ldiagnoze.
Bar bas vada ahal zija j diferenc no cit m neiromusku-l apar ta
slim m (prim ras un sekund ras kardiospazmas un bar bas vada diskin zijas
- daž diem ezofagospazmu veidiem), k ar t m r taudu strikt m, kas
att st juš s apdeguma, iekaisuma vai bar bas vada lu rezult .
Bar bas vada diskin zija. Bar bas vada segment ras un dif s spazmas
sindromu nereti uzskata par agr nu ahal ziju vai ahal zijas formu. Paties šs
slim bas izpausme ir atseviš u bar bas vada segmentu spastiska saraušan s.
Kl niski tai rakstur ga intermit joša vai paradoks la disf gija ar tieksmi uz
atvemšanu un vemšanu, regurgit cijas parasti nav. Rakstur gas ar l kmjveida
pes kr s vai aiz kr šu kaula, kas bieži par s rpus r šanas akta. S pes
iradi uz plecu, kaklu un apakšžokli. Pacienti s dzas ne vien par s pju kr m,
bet ar par dedzin šanas saj tu, niezi, parest ziju ( das temperat ras un
sviedru izdal šan s izmai m) atbilstošaj s simp tisk s inerv cijas trauc jumu
zon s -augš jo kakla, zvaigž veida un augš jo kr šu simp tisko mezglu viet s.
diem slimniekiem v rojami ar citi simp tisk s inerv cijas trauc jumi:
tahikardija, sarkanais izpl stošais dermogr fisms un pilomotor refleksa
pastiprin šan s.
Rentgenolo isk bar bas vada atrade ir polimorfa. Sastopamas divas
ezofagospazmas galven s formas: pseidodiver-tikul spazma jerb Barsoni-
Tešendorfa sindroms un gr stveida bar bas vads. Barsoni-Tešendorfa sindroma
gad jum bar bas vad redzami vair ki apa i daž da diametra paplašin jumi
vis t garum vai ar ekscentriski novietoti, reiz m bar bas vads k st
kre veid gs. Gredzenveida sašaurin jumi starp paplašin tajiem iecirk iem ir
bar bas vada sar vušies segmenti. P c pirm peristaltikas vi a bar bas vads
kš i segment jas, ta u sekojošo r šanas aktu un peristal-tisk s saraušan s
laik kont ras "nogludin s" un bar bas vads ieg st norm lu izskatu.
Saraušan s p c tam var par ties cit viet , ar citu formu un izm ru. Ielaistos
gad jumos bar bas vads ieg st cilindra formu un atseviš os izmekl šanas
momentos atg dina ahal zijas slimnieka bar bas vadu, ta u atš ir no
ahal zijas šai slim bai nav rakstur gs abdomin segmenta past gs
sašaurin jums. Kontrastvielas aizture v rojama retrokardi laj un ret k -
bronhi laj segment , jo nek rt gie segment ro saraušanos vi i, kuriem nav
virzoš
340

sp ka, t s evaku ciju neveicina. Bar bas vada p reja uz ku i
funkcion norm li un atveras sinhroni ar r šanas aktu. Ku a gaisa
slis vienm r ir redzams. Ilgstoša bar bas aizture bar bas vad
nav nov rojama.
Otrais ezofagospazmas veids ir gr stveida bar bas vads. Dzi as
asimetriskas saraušan s rezult tas ir it k sa sin ts un t
segmenti ieg st rot jošas kust bas. Rentgenolo iski š ds bar bas
vads atg dina gr sti. Gluži k pirmaj ezofagospazmas form ,
prim peristaltikas vi a norise atkar ga no diskin tisko par bu
intensit tes. Peristaltikas vi a ietekm spazma var p riet un
bar bas vads - norm li iztukšoties, ta u smag kos gad jumos
prim peristaltikas vi a aktivit te v jin s un izz d, kontrastviela
paliek bar bas vad un t apakš jie segmenti s k ener iski
sv rst ties nep rtrauktu segmentam saraušan s kust bu d .
Segment s spazmas gad jum bar bas vada spiediens miera
st vokl ir norm ls, t.L, zem ks par atmosf ras spiedienu. T pat k
veseliem cilv kiem, rajon , kur bar bas vads p riet ku , ir
paaugstin ta spiediena zona; r šanas akta laik norm la reakcija
rojama bar bas vada augš trešda , bet div s apakš s -
atk rtotas saraušan s augsta spiediena l men . Intermit jošas
bar bas vada spazmas notiek tikai vien segment un nav
ilgstošas. Citos gad jumos t s aptver vair kus segmentus un ir
ilg kas, t izraisot dif zu bar bas vada spazmu. Spazmol tiskie
prepar ti parasti samazina bar bas vada spastisk s segment s
saraušan s, turpret ahal zijas gad jum atrop na prove ir negat va.
Dif za musku u hipertrofija. Medic niskaj literat
paz stama ar ar citiem nosaukumiem: gigantisk musku u
hipertrofija, hroniska ezofagospazma, bar bas vada mio-matoze.
Slim bas kl nisk s izpausmes ir ak ta bar bas aizture, s pes aiz
kr šu kaula un pak penisks svara zudums, slim bas norisei ir
daudz kop ga ar bar bas vada segmentam spazmu. Slim ba biež k
nov rota v riešiem 45 - 60 gadu vecum .
Rentgenolo iski bar bas vada sieni u sabiezin šan s
redzama v ji izteiktas papildus nas veid paral li bar bas vada
kont rai. Dif zas musku u hipertrofijas gad jum v rojamas
segment rajai spazmai l dz gas izmai as bar bas vada peristaltik .
Bar bas vada p reja uz ku i parasti funkcion norm li, ta u
reiz m var b t ar spazm ta.
sto kardiospazmu raksturo paša kust bu aktivit te bar bas
vada p rej uz ku i. Šis savdab gais neiromuskul -rais
trauc jums nav bieži sastopams un tam rakstur gs augsts spiediens
bar bas vada p rej uz ku i - miera st vokl l dz 300 cm dens
staba. Pien kot peristaltikas vilnim, fiziolo isk kardija nevis
atveras, bet nosl dzas, t ne aujot bar bai nok t ku . Spiediena
menis kardijas rajon šai br sasniedz 500 cm dens staba un
vair k. Rentgenolo iski redzama pastiprin ta peristaltik
kontrastvielas aizture segment virs atveres. Iev rojamu bar bas
vada paplašin jumu nenov ro pat ilgstošas slim bas gad jum .
Slim bai rakstur gs ak ts s kums, intermit joša un paradoks la
disf gija. Fiziolo isk s kardijas spazmas d uzreiz ievad t zondi
cauri kardijai parasti neizdodas. Spazmol tiskie prepar ti st vokli
uzlabo.
rst šana. Kardijas ahal zijas terapijas strat ija velt ta
kardijas caurlaid bas uzlabošanai, ko pan k ar konservat m vai
irur isk m metod m. Konservat vo rst šanu s k ar saudz jošu
di tu (I - la), slimniekam aizjiedz sm t, lietot alkoholu un asus,
piparotus produktus. šanai j t biežai (5 - 6 reizes diennakt ),
ieteikta optim las konsistences un temperat ras bar ba.
oti svar ga ir maksim la psiholo isk komforta nodrošin šana
pacientam.
Antispastiskie prepar ti diemž l ahal zijas terapij nav
attaisnojuši uz tiem likt s cer bas, tie pal dz vien gi slim bas
hipertensijas variant - tam rakstur gie disf gijas un s pju simptomi
c atrop na kursa reiz m paz d. Ieteicami lok li anest ti i (15 ml
0,5 %-1 % novoka na š duma vai 0,3 g anestez na per os uz
nakti), nitroprepar ti (0,5 mg nitrogli-
BAR BAS VADA S L I M B A S IRUR IJA
cer na; 2,6 dz 6,4 mg sustaka, smagos gad jumos stingri in-
dividu li; 10-20 mg erin ta, 5 -10 mg nitrosorb ta 2 reizes dien
kursu veid 10 - 15 dienas), ganglioblokatori (0,1 g ben-
zoheksonija; 0,025 mg dimekol na; 0,02 g kvaterona 2-3 reizes
dien šanas laik kursu veid 3 - 4 ned as), metaklo-pram da
prepar ti (1 ceruk la vai regl na tablete tr s reizes dien pirms
šanas, kurss 3-4 ned as), sedat vie l dzek i, B grupas vitam ni,
fizioterapija (jonofor ze ar novoka nu, diater-mija kardijas rajon ,
franklinizacija) un rstniecisk fizkult ra.
irur isk rst šana. sdienu irur iskaj rst šan ietilpst
divas alternat vas metodes: kardijas paplašin šana bez asi u
zuduma un irur iska oper cija.
Funkcion s k a r d i j a s p a p l a š i n š a n a bez
a s i a i n a s i e j a u k š a n s . Plaši tiek pielietots Plammera
(Plummer) tipa dilatators - elast ga zonde ar "ol vu" gal , virs kuras
piestiprin ts gumijas balons (sk. 35.att.). Dila-tatoru ievadot bar bas
vad un kardij , balons ir tukšs. To novieto bar bas vada kardi laj
gal , poz ciju kontrol jot rentgena ekr . P c tam balonu zem
noteikta spiediena piepilda ar deni vai gaisu. Kardijas
paplašin šanas laik v rojamas s pes. Dilatatoru var ievad t
ezofagoskopa kontrol .
35.att ls. Dilatacija ar balonu.
un
No met liskajiem dilatatoriem, paši V cij , viesbiež k tiek
lietots Štarka dilatators. Dilatatoram ir no emams daž das formas
un garuma vad mo ier u komplekts, ko izmanto kardijas atveres
atrašanai. Papildus droš bas rad šanai dilatatoru iesaka ievad t
rentgena ekr na kontrol . Dilatatora paplašinoš da a sast v no
etriem att lin tiem branšiem. Štarka apar tu ievada kardij
aizv rtu, kur tas tr temp 2-3 reizes atveras un aizveras.
Paplašinot kardiju bez asi ainas iejaukšan s, parasti nepietiek
ar vienreiz ju kardiodilatatora ievad šanu. Past gu terapeitisku
efektu var ieg t 2 - 4 - 6 un vair k seansos.
Izmantojot šo terapijas metodi, nov rotas ar smagas
komplik cijas: g ot das saspiedumi un ievainojumi, k ar bar bas
vada sieni as pl sums.
Izmantojot kardiodilatatorus, pozit vs terapeitiskais efekts
sasniedzams 60 - 80 % gad jumu.
irur isk s rst šanas uzdevums ir nodrošin t pacientiem
sp ju norm li uz emt bar bu, p c iesp jas tr k rad t optim los
apst us bar bas vada iztukšošanai cilv kiem ar saglab tu
peristaltiku un likvid t sastr gumpar bas bar bas vad , ja
peristaltikas nav.
Pašlaik kardijas ahal zijas irur iskaj terapij visbiež k
341
341
 IRUR IJA BAR BAS VADA S L I M B A S

izmanto ts. Hellera kardiomiotomiju, kuru tehnisku gr bu 37.att ls. Hellera oper cija un fundoplik cija
(sarež ta pieeja bar bas vada abdomin lajai da ai) un iesp jamo
coper cijas komplik ciju riska d (visizplat - ref-luksa
ezofag ta att st ba) ilgu laiku nelietoja.
Videoendoskopisk s tehnolo ijas att st ba rad jusi iesp jas
jaunu, optim ku irur isko pieeju izveidei, iev rojami samazinot
traumatiz cijas risku.
Diemž l l dz ar š s metodes ieviešanu raduš s ar jaunas
probl mas - t k bar bas vada muskulat ras p rš elšana tiek
veikta ar speci la instrumentu komplekta pal dz bu bez tiešas
irurga taktil s kontroles (k tas notika agr ko konvencion lo
oper ciju laik ), ir iesp jama bar bas vada g ot das trauma-tiz cija,
aktu kie uzdevumi kardijas ahal zijas irur iskaj terapij ir
bar bas vada g ot das veseluma saglab šana, savlaic gi
diagnostic jot un nov ršot boj jumu rašanos taj , un pilnv rt ga
miotomija.
Indik cijas irur iskajai rst šanai:
• pacientiem I slim bas stadij , kuriem konservat terapija nav
devusi efektu (1 gada laik att st jies recid vs). Parasti tas v rojams
hipermotor s kardijas ahal zijas formas gad jumos.
.
• II, III un IV stadija.
Operat vaj terapij ir 3 galvenie etapi:
1) bar bas vada abdomin s da as un diafragmas k ji u
bar bas vada dist s da as p rvirzi zem diafragamas un auj sašaurin t Hisa
atdal šana;
le i, t di samazinot kardijas nepietiekam bas un refluksa ezofag ta
2) priekš miotomija p c Hellera metodikas;
rašan s iesp ju p coper cijas period . Piepildot ku i, t augstu lokaliz tais
3) antirefluksa oper cija.
zes p slis rada spiedienu uz bar bas vada sieni u, pastiprinot g ot das
Priekš kardiomiotomija ar ezofagokardiogas-troplastiku
krokas sl pumu kardijas rajon , kas ar ir svar gi ku a un bar bas vada refluksa
(sk. 36. un 37.att).
profilaks . Diafragma š s oper cijas gait gandr z netiek traum ta, saglab ti ar
Ezofagokardiogastroplastikai ir iev rojamas priekšroc bas,
fasci lo saišu un citi elementi kardijas rajon , kuri nodrošina t s aizv ršan s
sal dzinot ar citiem bar bas vada plastikas veidiem, jo ku a sieni a
funkciju.
ar t s musku u sl ni, serozo apvalku un labo asins apg di ir lielisks
irur isko iejaukšanos ir nepieciešams kombin t ar fibro-
materi ls plastikai, taj neveidojas ar r taudi. P c
ezofagogastroskopiju.
ezofagokardiomiotomijas ar ku a sieni u t s elast bas d
Intraoperat vajai ezofagofibroskopijai ir liela noz me bar bas vada sieni u
iesp jams sl gt visplaš kos defektus, sl dzot bar bas vada g ot du,
boj jumu profilaks un to izrais to p coper cijas komplik ciju efekt
nodrošinot t s perfor cijas profilaksi. Operat s iejaukšan s zon
nov ršan , irur iski rst jot kardijas ahal ziju, jo t s izmantojums auj:
neveidojas divertikuli, izsl gta infekciju un re-stenožu att st ba, kas
1) lokaliz t sašaurin juma vietu, noskaidrot izmai u lokaliz ciju un
nekvalitat plastisk materi la d var rasties p c cit m
plašumu transelimin cijas ce ,
oper cij m. Plastika ar ku a sieni u veicina
2) oper cijas laik vizu li sekot ku a kardi s da as un bar bas vada
36.att ls. Hellera oper cija un ezofagogastrofundoplastika. ot das st voklim,
3) ar gaisa insufl cijas pal dz bu kontrol t šuves herm -tismu bar bas vada
ot ,
4) insufl jot gaisu, nov rt t miotomijas efektivit ti.

BAR BAS VADA AUDZ JI

BAR BAS VADA LABDAB GIE AUDZ JI

Labdab gie audz ji bar bas vad sastopami sal dzinoši reti (1 %). Morfolo iski
tos iedala:
• epiteli s cilmes (papilomas, polipi un cistas),
• neepiteli lie audz ji (leiomiomas, fibromas, lipomas u.c). Papilomas ir
nelieli izol ti vai konglomerat vi lokaliz ti
bar bas vada g ot das audz ji, kas kl ti ar plakanš nu epit li-ju un strukt ras
zi neatš iras no mutes g ot das, das vai an rajona papilom m. T s bieži
atkl jamas padz vojušu cilv ku autopsij s.
Histolo iski v rojama hiperplastiska plakanš nu epit lija izplat ba
apk rt jos saistaudos, kuras c lonis ac mredzot ir hronisks g ot das iekaisums.
Papilom m kl niskas izpausmes parasti nav rakstur gas, tom r t s var k t ar
aundab gas.
Polips ir saistaudu veidojums ar k ji u, izaugušu no zemg ot das sl a vai
dziedzeru epit lija (hiperplastiskaj proces iesaist ts epit lijs un mezenhimalie
audi). Polipi var

342
 BAR BAS VADA S L I M B A S IRUR IJA

atrasties jebkur bar bas vada viet , ta u visbiež k tie lokaliz ti Izdarot parastu p rskata rentgenogrammu, daudzos gad jumos
priekš sieni gredzenveida skrimš a apakš s malas l men . izdodas ieraudz t apa as vai ov las nas videnes rajon (sk.38.att.).
To virsmu sedz g ot da, nereti t ir laina. Augot polipi var Izmekl jot pacientu rentgenolo iski ar kon-trastvielas pal dz bu,
sasniegt iev rojamus izm rus, pat nok stot mutes dobum . redzams ov ls pild juma defekts ar skaidri izteikt m kont m.
Bar bas vada sieni u cistas iedala ieg s (dziedzeru at-teces Peristaltika šaj bar bas vada rajon ir nedaudz l ka, g ot das
aizprostojuma rad s) un iedzimt s (nepiln gi uzs cies reljefs gluds, bet bar bas vada atvere - plakana, sagriezusies ap
embrion lais epitelijs). Ieg s cistas parasti ir vair kas, t s savu asi vai lentveid gi paplašin ta. Dažos gad jumos ir sarež ti
lokaliz tas bar bas vada augš s vai vid s trešda as zem- atš irt labdab audz ja rad to kontrastvielas pild juma defektu no
ot das sl . Dziedzeru audi ir cistozi paplašin ti un satur rpus bar bas vada esošu veidojumu (videnes mugur s da as
caursp gu, staip gu š idrumu, histolo iski atrodams pla-kanš nu audz ja, palielin ta limfmezgla vai aortas aneirismas) rad bar bas
epitelijs. Otraj cistas sieni as sl ietilpst apk rt jos audos vada saspieduma.
izkais ti saistaudi.
38.att ls. Bar bas vada ieiomioma.
Iedzimt s cistas parasti ir lokaliz tas bar bas vada dist -laj
trešda vai trahejas bifurk cijas l men . To izm ri vari -jas no
rieksta l dz bumbiera lielumam, un t s ir pild tas ar staip m,
želant nam vai pienam l dz m g ot m.
Histolo iski š tipa cistas iedala bronhog s (kl tas ar
skropsti epit liju), un enterog s, kas sast v no norm m
bar bas vada g ot das vai epit lija š m. Reiz m bar bas vada
cistas kl j ku a g ot da.
Leiomioma ir visbiež k sastopamais neepiteli las cilmes
jaunveidojumu tips (50 - 70 % no visiem labdab gajiem bar bas
vada audz jiem). T aug no bar bas vada muskulat ras gludaj m
musku iedr m, izveidojot vienu vai vair kus mezglus. Izs joties
apk rt bar bas vadam, audz ja mezgli deform t spraugu, tom r
ot da vienm r paliek intakta un disf gija parasti ir v ji izteikta.
Lielu audz ju gad jumos bar bas vada muskulat ra atsl ojas un
st tik pl na, ka p c leiomiomas rezekcijas atliek vien gi
atseviš as š iedras vai k ši.
Bar bas vada fibroma sastopama tikpat bieži k leiomioma. T
att st s zemg ot das sl k intramur ls audz js, ta u t kaj
augšanas gait var izveidot k ji u vis bar bas vada garum (no
ieejas l dz kardijai). Nereti meh nisku faktoru ietekm v rojama
audz ja virsmas iz lošana. Fibromas var att st ties jebkur
vecum .
Pie ret k sastopamiem neepiteli las cilmes labdab giem
audz jiem pieder lipomas, miksomas, hemangiomas un
limfangiomas.

Kl nika un diagnostika. Nelieli audz ji uz k ji as vai ar platu

pamatni parasti nek du simptom tiku neizraisa un tiek atkl ti
sekcij k gad juma atrade. Ja audz js sasniedzis iev rojamu
lielumu, pacientam rodas daž das intensit tes disf gija, kas reti
padara bar bas vadu piln gi necaurlaid gu, seviš i, ja audz js
lokaliz ts bar bas vada vid vai dist laj trešda .
Daudz izteikt ka simptom tika ir pacientiem ar audz ju uz
ji as, kas izaudzis bar bas vada priekš sieni gredzenveida
skrieme a apakš s malas l men . Š di jaunveidojumi augot un
rvietojoties bieži izsauc klepus i kmes, sliktu d šu, regurgit ciju
un disf giju, seviš i cietas bar bas šanas laik , a audz ja k ji a ir
gara, vemšanas vai klepus moment t var non kt mutes dobum
un aizv rt ieeju balsen , izraisot p kš u elpas tr kumu un pat n vi;
ja t s garums sasniedz vair k par 15 cm, audz js var non kt pat
rpus mutes, savuk rt k ji as sagriešan s rezult ts ir audz ja
ska, asinsizpl dums un ak ta bar bas vada necaurlaid ba.
Sal dzinoši l na un labdab ga min to audz ju att st ba raksturo
ar to kl nisko gaitu. Pret ji aundab gajiem jaunveidojumiem,
pacients šanas laik s pes nej t, ta u s dzas par smaguma
saj tu aiz kr šu kaula, vemšanu un ar bar bas uz emšanu
nesaist m trul m s m aiz kr šu kaula. Vairum gad jumu
pacientu visp jais vesel bas st voklis nepasliktin s.
Labdab go audz ju diagnostikas pamatmetodes ir rent-
genolo isk i z m e k l š a n a un ezofagoskopija.
E z o f a g o s k o p i j a papildina rentgenolo isko atradi un
auj ar izdar t biopsiju, ja audz js lokaliz ts bar bas vada spraug .
Intramur las veidojuma poz cijas gad jum izdodas noskaidrot
spraugas saauguma un sagriešan s pak pi. M in t veikt biopsiju
cauri intaktai g ot dai nedr kst asi ošanas un br ces infic šan s
draudu d , kuras sekas var b t g ot das pl sums audz ja
rezekcijas laik .
rst šana. Gan intramur lo, gan ekstramur lo bar bas vada
spraugas labdab go audz ju gad jumos to maligniz ci-jas un
s augšanas profilaksei indic ta agr na irur iska terapija.
Atkar no audz ja rakstura un poz cijas tiek izmantoti š di
operat s iejaukšan s veidi:
• audz ja enukle cija,
• audz ja rezekcija kop ar bar bas vada sieni as da u,
• boj bar bas vada iecirk a rezekcija,
• audz ja rezekcija no bar bas vada spraugas.
a audz js ir labdab gs, j cenšas to izoper t enukle cijas ce ,
netraum jot bar bas vada g ot du. Gandr z vienm r tas izdodas pat
lielu un vair kmezglu leiomiomu oper cij s; bar bas vada rezekcijas
nepieciešam ba rodas tikai iz muma gad jumos, kad audz js to
aptver cirkul ri un no musku u sieni as gandr z nekas vairs nav
palicis p ri.
Bar bas vada spraugas iekš jos audz jus (t.i., veidojumus uz
ji as, kuri kar jas bar bas vada spraug ) var iz emt ar
ezofagoskopa pal dz bu, p rgriežot k ji u. Tas j dara piesardz gi,
jo iesp jama bar bas vada sieni u traumatiz cija, p rliec gi
nostiepjot audz ju.

343
343
 IRUR IJA BAR BAS VADA S L I M B A S

39.att ls. Bar bas vada aundab go audz ju lokaliz cija.

BAR BAS VADA V ZIS

Bar bas vada aundab gie audz ji att st s no g ot das un

zemg ot das sl a epit lija veidojumiem. Ret k tie var rasties
plaušu vai videnes v ža metast žu izplat bas rezult .
Saslimst bas l menis daž s pasaules da s ir atš ir gs -
biež ka bar bas vada v ža izplat ba nov rota zieme u un austrumu
valst s, paši A ask .
ASV ar aundab gajiem bar bas vada audz jiem slimo 4,2 %
riešu un 0,8 % sieviešu, tie ierindojami 2. - 3. viet gremošanas
trakta onkolo isko procesu grup . Letalit te ir 7,4 % v riešiem un
6,1 % sieviet m.
Latvij ar bar bas vada v zi saslimst 5 no 100 000 iedz vot ju,
un tas ir 1,3 % no vis m onkolo iskaj m slim m.
jo gadu laik daudz s pasaules valst s v rojams bar bas
vada v ža izrais s letalit tes pieaugums, lai ar cit s zem s
mirst ba samazin jusies. Tas izskaidrojams ar viet jo iedz vot ju
šanas trad cij m un paradumiem - t lo zieme u audis biež k lieto
uztur karstus dienus, k ar kaus tus ro u taukus un zivis.
Bar bas vada audz ja att st bu ac mredzot ietekm ar citas
parašas, piem ram, šana pusgu us st vokl , k ar p rm ga
tas un s tas ga as un zivju lietošana uztur .
Viens no visp jiem bar bas vada v ža etiolo ijas faktoriem ir
sm šana un stipru alkoholisku dz rienu lietošana. Bar bas vada
un ku a v ža rašanos veicina ar hroniskas ku a un zarnu trakta
infekcijas.
Par predispon jošu faktoru uzskat ma palielin ta miner lvielu
un s u koncentr cija zon s ar s u augsni. Š s augsnes
hidrolo isk s patn bas ir rakstur gas rajoniem, kuros re istr ta
bieža saslimst ba ar aundab gajiem bar bas vada audz jiem.
Patolo isk anatomija. Bar bas vada v zis visbiež k rpaini papilomatozais (mezglveida) bar bas vada v zis sastopams
lokaliz ts t fiziolo isko sašaurin jumu rajonos: ret k par laino. Šim audz jam rakstur gi k rpaini, pu postam l dz gi
• pie ieejas, neprec zas un ov las formas izaugumi ar dzi m spraug m, kur s nekad nav
• aortas loka, iesp jams saskat t norm lu g ot du. Audz ja virsma ir nel dzena un tumš ka
• kreis bronha l men , par apk rt jo g ot du; t past gi asi o un to ir viegli traum t, pat nejauši
• apakš trešda . pieskaroties ar ezofagoskopu. Šis v ža tips sairst strauji. Infiltr cijas proces
Cita lokaliz cija sastopama iev rojami ret k. Visbiež k audz js iesaist ts gan zemg ot das, gan musku u sl nis. Audz js var sasniegt
novietots kr šu da , t.i., aortas loka un kreis bronha l men , otro iev rojamu lielumu (6 - 7 cm un vair k), tas var lokaliz ties bar bas vada
vietu lokaliz cijas biežuma zi ie em apakš un trešo - bar bas
vada kakla da a (sk. 39.att.). 40.att ls. Audz ja formas: a) skirozais, b) ulcerozais, c) mezglainais, d)
Mikroskopisk s ainas zi izš ir tr s audz ja pamattipus polipveida.
(sk.40.att):
• lainais (ulcerozais),
• k rpaini papilomatozais:
- mezglainais,
- polipveida,
• infiltrat vais zemg ot das jeb skirozais v zis.
lainais bar bas vada v ža tips sav agr naj att st bas
stadij izpaužas k sam strauji iz lojošs mezgli š g ot .
las malas ir plakanas, bl vas un mazliet paceltas; t s pamatni kl j
pel gs aplikums, a audz js ir liels, tas da ji vai piln gi p rveidojas
par dzi u lu bar bas vada sieni ar bl vu, nel dzenu va veida
malu, kas var b t izv rsta augšup. Bar bas vada spraug las viet
ir lok ls sašaurin jums ar paplašin jumu virs t ; g ot da las
rajon bieži ir iekaisusi, hiperem ta un cianotiska. las pamatne ir
nel dzena, taj izs tas graudainas vai paugurveid gas audz ja
masas. Procesa agr naj stadij lai ir garena, bar bas vada gait
izstiepta forma, ta u izplatoties t var cirkul ri aptvert visu bar bas
vadu. Šim aundab audz ja tipam rakstur ga strauja metast žu
izplat ba gan re ion lajos, gan t kajos limfmezglos. las izrais
iekaisuma reakcija apk rtesošajos audos izraisa sieni u infiltr ciju
un veicina bar bas vada saaugumu veidošanos ar tuv kajiem
org niem: aortu, bronhu un lab s puses mediastin lo pleiru.

344

344

vien vai ab s sieni s un augt t spraug pa bar bas vada gaitu.
ža eksof s izplat bas rezult pacientam sal dzinoši tri
att st s disf gija, kas p riet, audz jam sairstot. K rpaini
papilomatozo v zi viegli diagnostic t, veicot biopsiju ezofa-
goskopijas laik .
Infiltrat vais audz ja tips att st s dzi ajos g ot das sl os un
zem t s, izplatoties apk rt bar bas vadam. Audz ja virsma ir b li
pel ka un krasi norobežota no p s g ot das, kas bieži ir
uzt kuši un it k sp doša. Slim bas gait bar bas vada sprauga
piltuvveid gi sašaurin s l dz piln gai necaurlaid bai, ta u agr naj
stadij t , gluži otr di, ir va ja un elpojot nesašaurin s un
nepaplašin s, š rsvirzien sasniedzot 1 -1,5 cm. Š v ža tipa
augšanas process ir l ns, un bar bas vada paplašin jums virs t
att st s m reni. Metast zes sastopamas reti. Audz ja lielums
parasti nep rsniedz 3 - 4 cm. Biopsija ezofagoskopijas laik bieži
vien tehniski neizdodas, jo bar bas vada sieni u bl s virsmas gr ti
satvert.
Parasti bar bas vad att st s viena histolo iska tipa audz ji,
ta u iz muma gad jumos nov roti divi prim ri daž das
histolo isk s uzb ves jaunveidojumi ar att lu lokaliz ciju. Reiz m
sastopama prim ra bar bas vada karcinoma kop ar citu org nu
boj jumiem; visbiež k bar bas vada plakan-š nu v zis kombin ts
ar ku a adenokarcinomu.
Histolo isk s uzb ves zi vair kum gad jumu sastopams
nep rragojies bar bas vada plakanš nu v zis, ret k eksist ar raga
rta, bet oti reti nov rota š org na adenokar-cinoma vai kolo die
audz ji. P jos divos gad jumos v zis att st s no ku a vai zarnu
ektopiskaj m dziedzeru š m vai bar bas vada g ot das.
Adenokarcinomu un g ot das audz ju kl nisk gaita noris
aundab k nek plakanš nu v ža gad jum .
Reiz m rodas gr bas bar bas vada kr šu un paši abdo-
minalas da as audz ja diferenc šan no kardijas v ža, ta u
histolo isk s uzb ves zi p jais parasti ir dziedzeru, bet
bar bas vad savuk rt domin plakanš nu v zis.
91 % gad jumu sastopami plakanš nu, 4,5 % - baz lo un 4,5
% - cilindrisko š nu audz ji, bet adenokarcinomas bar bas vad
att st s tikai 1,5 % gad jumu. Jauktas histolo isk s uzb ves v zis
nov rots v l ret k, savuk rt bar bas vada sarkomas uzskat mas
par kazuistisku retumu.
Bar bas vada anatomisko un fiziolo isko patn bu d š org na
audz ji parasti ir nelieli, izoper tie jaunveidojumi reti p rsniedz 7 - 8
cm garumu.
41.att ls.
Limfmezglu metastazešanas
atkar no audz ja lokaliz cijas:
a) kakla lokaliz cija,
b) kr šu kurvja vid da ,
c) kr šu kurvja apakš da .
345
BAR BAS VADA S L I M B A S IRUR IJA
Visb stam kie ir torak lie medi s da as audz ji, jo trahejas,
bronhu, plaušu sak u asinsvadu, aortas loka un dob s v nas tuv
lokaliz cija rada v ža las izplat bas un penetr -cijas draudus
šajos org nos.
Bar bas vada audz js var dot metast zes torak laj limfas
aprit , plaušas un nervu stumbros (klejojošaj un ret k -
simp tiskaj ). Bar bas vada abdomin s trešda as v zim ir
tendence virz ties augšup, nevis uz ku i.
Bar bas vada onkolo isko procesu metast zes vispirms at-
st s paraezofage lajos limfmezglos; nov rota ar to retrogr -da
izplat ba parakardi lajos un subabdomin s telpas limfmezglos, k
ar t kajos org nos, paši akn s (sk. 41.att).
Metast zes parakardi lajos limfmezglos bar bas vada to-
rak s trešda as apakš lokaliz ta audz ja gad jum ir re ion las,
bet, ja v zis atrodas kr šu medi laj vai kr šu da as augšpus -
att las; nereti pacientiem nov rota Virhova tipa metast žu att st ba.
Torak li medi s da as v ža gad jum t s bieži sastopamas
bifurk cijas limfmezglos. Strauja hema-tog na un limfogena bar bas
vada v ža metastazešanas sastopama daudz ret k nek citu
aundab go audz ju gad jumos, aun kiem pacientiem metast žu
rašan s noris strauj k nek padz vojušiem cilv kiem.
Bar bas vada v zis diezgan bieži rada metast zes to sieni u
iekšien , kuru lokaliz cija ir t lu no redzam s audz ja robežas.
dos gad jumos, iejaucoties irur iski, ablastikas nol indic ta
visa bar bas vada eksc zija. Parasti v rojama aundab go š nu
izplat ba 4,5 un vair k cm att lum uz ab m pus m no vizu s
audz ja robežas.
Bar bas vada v ža TNM klasifik cija (1988.g.)-T - Prim rais
audz js: Tx - prim ro audz ju nov rt t nevar T0 - prim audz ja
nav Tis - corcinoma in situ
- audz js infiltr lamina propria vai submukozo apvalku T2 -
audz js infiltr muskul ro apvalku T3 - audz js infiltr advent ciju T4
- audz js infiltr blakusaudus N - Re ion lie limfmezgli: Nx -
re ion los limfmezglus nevar nov rt t N0 - re ion lajos limfmezglos
metast zes nav N - ir metast zes re ion lajos limfmezglos M -
Att s metast zes M0 - att lu metast žu nav M - att las
metast zes ir
345
 IRUR IJA B A R B A S VADA S L I M B A S
Kl nika un diagnostika. Bar bas vada aundab go audz ju
kl nisk s izpausmes iedala 3 grup s:
• prim rie lok lie simptomi,
• sekund rie simptomi, kurus rad jusi procesa izplat ba blakus
esošajos audos un org nos,
• visp simptom tika.
Pie prim rajiem simptomiem pieder disf gija, past gas vai
šanas akta laik eksist jošas s pes, dedzin šanas saj ta, dot
karstus dienus, pilnuma izj ta aiz kr šu kaula, pastiprin ta siekalu
izdal šan s un "bar bas vada vemšana".
Disf gija (r šanas akta trauc jums) ir vispast kais un
nereti ar vien gais simptoms, par kuru s dzas 70 - 95 % pacientu.
Vispirms t par s cietas vai nepietiekami sakoš tas bar bas
šanas reiz s, š idruma dzeršana turpret gr bas nesag .
Pacients saj t slaic gu kumosa iestr gšanu br , kad tas virz s pa
bar bas vadu.
Nov rojumi r da, ka l dz t lu aizg jušai audz ja att st bas
stadijai disf gija nem dz b t izteikta (sk.42.att.). Tas izskaidrojams
ar vesela bar bas vada sieni as sp ju iev rojami paplašin ties un
sašaurin ties. Vien gi tad, ja audz js aiz em 3/4 un vair k no visa
bar bas vada apjoma, t neskart s da as izstiepšan s sp ja nevar
nodrošin t sal dzinoši lielu kumosu caurlaid bu.
42.att ls. nas disf gijas meh nisms.
Disf gija ir progres joša un nep rtraukta par ba, kuras
intensit te ar katru dienu var pieaugt, ja sašaurin jumam
pievienojas bar bas vada spazma, t cietas bar bas nor šanas
gr m gandr z neman mi seko pusš idras un beidzot ar š idras
rtikas aizture. Pacienta nor tais kumosa iestr gšanas l menis
bieži sakr t ar rentgenolo iskaj izmekl šan vai ezofagoskopij
noskaidroto aundab audz ja lokaliz ciju.
Pacienti ilgstoši s dzas vien gi par r šanas akta trauc jumiem.
Audz ja eksof s izplat bas vai boj bar bas vada rajona
sklerotisko izmai u d sašaurin jums pak peniski progres .
Kl niskie v rojumi liecina par biežu disf gijas par šanos tad, kad
audz js sasniedzis inoperablu stadiju vai t metast zes sk rušas
att los limfmezglus un aknas.
Krasi izteikta disf gija nepieder agr najiem bar bas vada v ža
simptomiem, un p c š s paz mes nevar spriest nedz par slim bas
ilgumu, nedz operabilit ti.
346
dz ar bar bas vada organisk s stenozes att st bu, kas at-
kar ga no bar bas masu uzkr šan s daudzuma virs sašaurin juma,
par s atvemšana un "bar bas vada satura vemšana". Reiz m
pacienti paši apzin ti izsauc vemšanu, p c šanas j tot smaguma
saj tu un s pes aiz kr šu kaula.
Dažos gad jumos, kad audz js lokaliz ts bar bas vada augš
un vid trešda , v rojama pastiprin ta siekalu izdale, kas
izskaidrojama ar simp tisk s un parasimp tisk s nervu sist mas
kairin jumu g ot das iz ulošanas d . Š ds simptoms liecina ar par
hronisku bar bas vada necaurlaid bu, kuras rezult virs audz ja
uzkr jas siekalas un reizi pa reizei rodas regurgit cija.
Smaka no mutes bar bas masu p šanas vai audz ja sairšanas
par s v naj slim bas stadij , ta u, ja v zis att st jies
kardiospazmas paplašin bar bas vad , to nov ro ar agr
period .
Izteiktas bar bas necaurlaid bas d pacienti strauji nov ,
notiek organisma at de ošan s.
Par onkolo isku procesu bar bas vad liecina s pes. T s var
t div das:
• p rvietojoš s s pes bar bas vada sieni nedaudz virs
audz ja l me a rodas kumosa nor šanas laik vai uzreiz p c t . Š s
pes izraisa ezofagospazma un audz ja apk rt s iekaisuš s
sieni as traumatiz cija ar nor to kumosu.
• past gas, trulas s pes bar bas vada sieni mazliet zem
jaunveidojuma l me a rada audz ja iz ulošanas un ar to saist s
infekcijas izrais tais periezofag ts un mediastin ts, k ar v ža š nu
izs šan s apk rt jos org nos. S pes var rasties no metast m
mugurkaul , past gas s pes sastopamas v naj period
klejojošo un simp tisko nervu stumbru saspieduma d . Tas
lokaliz ts aiz kr šu kaula vai telp starp l psti m un iradi uz kaklu
vai starpribu rajonu.
S e k u n d r i e un v i s p j i e s i m p t o m i pieder
naj m onkolo isk procesa izpausm m un liecina par t plašo
izplat bu un neoperabilit ti. Visbiež s un uzskat s
sekund s izpausmes ir atgriezenisk nerva boj juma rad tais
aizsmakums un kakla limfmezglu palielin šan s, ja audz js
lokaliz ts bar bas vada apakš trešda , proces nereti iesaist ts
diafragm lais nervs, un t dos gad jumos rentgenolo iskaj
izmekl šan v rojamas paradoks las diafragmas kust bas. Par
termin lo slim bas stadiju liecina bada un intoksik cijas seku rad tie
visp jie simptomi (v jums, progres joša kaheksija un an mija).
Simptomi, kurus izraisa audz ja metast zes blakus esošajos
org nos, biež k v rojami bar bas vada kr šu da as v ža gad jum .
Audz ja izplat ba š nu l men rada s pes starp l psti m, savuk rt
nervu stumbru metast zes - neirolo is-kas novirzes (karstuma
saj tu, s pes rok un plec , starpribu nervos, parest zijas,
pastiprin tu sviedru izdal šanos u.c). Ja audz js cauraudzis bronha
vai trahejas sieni u, vispirms par s klepus, p c tam, izveidojoties
bar bas vada un bronhi lajai vai trahe lajai fistulai, seko aspir cijas
pneimonija, k ar mokošas klepus l kmes šanas laik ar ap st s
bar bas at-kr pošanu. Audz ja perfor cija viden rada mediastin ta
ainu, bet, ja proces iesaist ts k ds no ma istr lajiem asinsvadiem,
rodas sp ga asi ošana. Bar bas vada augš s un it paši kakla
da as audz ja izplat ba r šanas akta trauc jumu rezult izraisa
trahejas boj jumu. Att st s aspir cijas pneimonija, bet, nervu
stumbriem iesaistoties proces , rodas afonija.
iev ro, ka spilgti izteikta kl nisk aina var b t ar , ja ir nelieli
audz ji, kuri gan izrais juši past gu disf giju, bet ir rst jami.
dos gad jumos pacients var iet boj nov šanas vai v ža
sairšanas rezult , pat ja att lu metast žu nav. Kaut ar š du
slimnieku visp jais vesel bas st voklis ir smags, p c adekv tas
sagatavošanas veikta irur iska terapija var dot pozit vu rezult tu.
Simptom tikas patn bas. Bar bas vada ieejas un kakla
segmenta v zis sieviet m sastopams biež k nek v rier šiem.
Onkolo isk procesa s kumstadij simptomi ir
346

nenoteikti - par s s dz bas par kamola saj tu kakl , dedzin šana un r kles
spazmas, p c tam seko disfagija, galvenok rt šanas laik .
Apakš jeb suprakardial segmenta karcinomai rakstur gas savdab gas
kl nisk s izpausmes, kas atg dina ku a slim bas simptomus, t.i., vemšana,
asi ošana un nov šana bez jebk diem r šanas akta trauc jumiem un bar bas
vada darb bas novirz m, kaut ar rentgenolo iski atkl ts t boj jums. Daudziem
pacientiem min simptom tika liek dom t par ku a lu ar izteikt m s
pakr un vien gi p c tam att st jusies disfagija auj noskaidrot sto diagnozi.
Diagnostika. Sekm gai bar bas vada v ža terapijai nepieciešama t
diagnostic šana p c iesp jas agr stadij .
Uzman ba j piev rš anamn zei, pacienta visp jam vesel bas st voklim,
ar diagnostiskaj m izmekl šanas metod m:
• rentgenolo iskajai izmekl šanai,
• ezofagoskopijai,
• biopsijas un g ot das noskalojumu citolo iskiem izmekl jumiem.
Fizik s p a z m e s . Auskult cij dzirdamas r šanas ska u
izmai as: otr ska a neseko pirmajai ar 6 - 8 sekunžu interv lu, k norm li
vajadz tu b t, bet aizkav jas par 10 -20 ". L dzot pacientam p c pirm s r šanas
kust bas veikt vair kus gaisa malkus, ska a, kuru rada pirm nor š idruma
malka non kšana ku , reiz m dzirdama vair kk rt.
R e n t g e n o l o i s k i (sk.43.att.) bar bas vada v ža diagnozi raksturo
das paz mes:
• bar bas vada g ot das reljefa strukt ras izmai as,
• pild juma defekta atkl jums,
• audz ja mezgla nas kl tb tne,
• bar bas vada sieni as peristaltikas tr kums.
43.att ls. Rentgenolo isk aina atkar no v ža formas.
BAR BAS VADA S L I M B A S IRUR IJA
Onkolo isk procesa v kaj s stadij s sastopamas visas vai
vismaz 3 no min taj m paz m, bet audz ja att st bas s kum
pirm rentgenolo isk iez me ir peristaltisk s saraušan s tr kums
boj juma viet . Nedaudz v k pievienojas p s paz mes:
ot das reljefa p rveide atipiskas formas un kroku novietojuma
zi , neregul ras formas kontrastvie-las izgulsn jumi vai s ki
m nojuma laukumi; biež k par cit m novirz m sastopams pild juma
defekts, kura lielums atkar gs no audz ja att st bas f zes -
kumstadij nelielais infiltr cijas iecirknis bar bas vada sieni
rentgenogramm redzams k tikko man ms (plakans, vi ains,
neskaidrs vai "b rkstains") pild juma defekts.
Bar bas vada v ža rentgenolo isk s izpausmes atkar gas ne
tikai no slim bas stadijas - svar ga noz me ir audz ja lokaliz cijai un
izplat bas trumam.
naj s stadij s, kad att st jusies piln ga vai da ja bar bas
vada necaurlaid ba, rentgenolo iski v rojams krass š org na
sašaurin jums vai piln ga kontrastvielas aizture. V ža perfor ciju
blakus esošajos org nos raksturo tipiska rentgenolo isk aina:
kontrastvielas aizture audz ja lokaliz cijas viet , kam seko t s
pl sma lejup l dz ar vienlaic gu kontrastvielas sv tri as atdal šanos
no vienas sieni as. Ja fistula savienota ar traheju vai bronhu,
redzams kontrastvielas pild jums bronhu krok .
E n d o s k o p i s k a t r a d e . Ezofagoskopija veicama p c
rentgenolo isk s izmekl šanas: nepieciešama audz ja vai
aizdom s turam patolo isk iecirk a biopsija. Negat vs
ezofagoskopijas rezult ts v l neliecina par v ža diagnozes iz-
sl gšanu, piem ram, pacientam ar infiltrat vu zemg ot das audz ju
izdodas atkl t vien gi bar bas vada sašaurin jumu. Šaj gad jum
c biopsijas vien nav iesp jams noteikt diagnozi. Biopsijai izv las
audus, kas lokaliz ti uz robežas starp veselo g ot du un audz ju.
Ezofagoskopija v rojams b li roz gas kr sas veidojums ar
pel ku aplikumu: p c saskares ar ezofagoskopu tas parasti s k
asi ot. lain s v ža formas gad jum redzama irdena las mala
ar bl m infiltrat m sieni m. Visviegl k diagnostic jami
eksof tas izplat bas audz ji, infiltrat vai v ža formai rakstur gs
vienm gs, cirkul rs bar bas vada sašaurin jums, kura virsotn
redzama bl va la. G ot da virs audz ja infiltr ta var b t
neizmain ta, ta u biež k t ir b la un v ji saist ta ar apk rt jiem
sl iem. Ezofagoskopija atkl jamas ar netieš s paz mes: bar bas
vada sieni as rigidit te, paaugstin ts siekalu daudzums, k ar
boj iecirk a g ot das b un cianotisk nokr sa.
Citolo isk diagnostika. Eksist daž das
materi la emšanas metodes. Ar fiziolo iskaj š dum sam rc tu
vates tamponu em nospiedumu; var ar aspir t bar bas vada
spraugas saturu vai izdar t noskalojumus, kurus centrifug , p c tam
izgatavo nat vos un kr sotos prepar tus. Izmekl šanu veic, lai
noskaidrotu audz ja elementu - blasto-matozo š nu un to
kompleksu - kl tb tni. Š nu lokaliz cija un atseviš u elementu
morfolo isk s patn bas parasti auj noteikt to histolo isko strukt ru.
Bar bas vada v ža diferenci ldiagnostik iev ro, ka
caurlaid bas trauc jumi un disfagija sastopama ar citu slim bu
gad jumos. Kakla rajon lokaliz tus caurlaid bas trauc jumus var
izrais t balsenes un vairogdziedzera aundab go procesu
metast zes, k ar jebkura cita audz ja att las metast zes
limfmezglos.
Bar bas vada saspiedumu kr šu da var izrais t p rpild ts
divertikuls vai videnes mugur s da as audz js, k ar iekaisuma
proces rad ti trauc jumi: mediastin ls abscess, limfmezglu
tuberkuloze vai aortas aneirisma, kuras gad jum atš ir no
bar bas vada karcinomas disfagija neprogres un tai ir p rejošs
raksturs. Aneirismas gad jum biež k v rojama atgriezenisk nerva
paral ze pat tad, ja pacienta visp jais vesel bas st voklis ir
apmierinošs, turpret karcinomas
347
347
 IRUR IJA B A R B A S VADA S L I M B A S

gad jum š paz me sastopama v ža termin laj stadij , kad vairs 44. att ls. Gastrostoma: a) Kadera, b) Vitzela.
nav šaubu par diagnozi.
Sarež ka ir bar bas vada v ža diferenc šana no bar bas
vada peptisk s las ar sekund ru stenozi; nepieciešama r ga
rentgenolo isk s un ezofagoskopisk s izmekl šanas rezult tu
izp te, k ar slim bas kl nisk s gaitas v rt jums.
Bar bas vada karcinomu var simul t ar tuberkuloze, ak-
tinomikoze un limfogranulomatoze.
Visgr k diagnostic t onkolo isko procesu kardijas rajon jau
past voš bar bas vada sašaurin juma un g ot das izmai u
gad jum , jo necaurlaid bu var izrais t gan kardijas ahal zija, gan
ku a kardi s da as karcinoma. Pat ezofa-goskopija un
rentgenolo iskie izmekl jumi ne vienm r auj noskaidrot prec zu
diagnozi, jo biopsij nav iesp jams ieg t dzi ko sl u materi lu.
Uzman ba j piev rš slim bas kl nisk s gaitas patn m, oblig ti
veicama atk rtota izmekl šana.
Sarež ta un diemž l bieži vien nov lota ir aundab audz ja
diagnozes preciz šana tad, ja tas kombin ts ar ilgstošu kardijas
ahal ziju. Kaut ar š di gad jumi medic niskaj literat aprakst ti
jau pirms 100 gadiem, abu slim bu kombin cija ir biež ka, nek
pie emts uzskat t, jo kardiospazmas pacientiem bar bas vad
aundab gais audz js att st s biež k. Vi iem nereti ar
rentgenolo iski un endoskopiski neizdodas atkl t aundab
procesa kl tb tni, jo bar bas vads ir p rpild ts ar bar bas mas m un
idrumu.
Parasti diferenc t karcinomu no labdab ga audz ja nav
sarež ti, ta u var rasties gr bas labdab gas papilomas atš iršan
no papilomatoz s v ža formas, seviš i, ja biopsijas rezult ts bijis
negat vs.L ni augošu v zi var simul t daž di bar bas vada
labdab gie audz ji (fibromas un lipomas), ta u labdab go
intramur lo jaunveidojumu rentgenolo isk aina ir tik rakstur ga, ka
ties nav iesp jams.
rst šana.
Bar bas vada aundab go audz ju rst šan izmanto i-
gad jumos minim s traumatiz cijas d indic ta gastrostoma. Iesp jami vair ki
rur isko, staru un mijterapiju. s oper cijas varianti:
40 - 60 % bar bas vada v ža pacientu prim ir irur isk • p c Kader (sk.44.a att.), Witzel (sk.44.b att.) vai Beck - Jioni metodikas,
rst šanas metode, tom r izvese ošanos visos gad jumos pan kt • bar bas vada intub cija,
neizdodas. P c oper cijas 5 gadus izdz vo vid ji 5 - 20 %, bet no • audz ja rekanaliz cija ar l zera pal dz bu.
NoMo slimniekiem - 50 %. Staru un -mijterapijas pievienošana
palielina pacientu dz ves ilgumu, t bar bas vada aundab gie Radik s i r u r i s k s t e r a p i j a s j dziens sev ietver
audz ji rst jami kompleksi, pielietojot irur isko, staru un bar bas vada rezekciju vai ekstirp ciju ar vienlaic gu bar bas vada plastiku p c
mijterapijas metodi. vienas no metodik m (skat sada u: Izoper bar bas vada aizst šanas metodes).
Terapijas taktika atkar ga no audz ja lokaliz cijas. Oper cijas apjoms atkar gs no:
Ja jaunveidojums novietots bar bas vada kakla da , vairum • audz ja lokaliz cijas,
gad jumu irur iska iejaukšan s nav indic ta, jo š s lokaliz cijas • pacienta visp vesel bas st vok a smaguma (ir vai nav sp gs
audz ji veiksm gi rst jami ar staru terapiju. rciest operat vu iejaukšanos),
irur isk rst šana. Bar bas vada v ža esam ba ir absol ta • no irurga pieredzes, prakses un zin šan m (izv loties vienu vai
indik cija oper cijai. Absol s kontrindik cijas irur iskai terapijai: otru oper cijas metodi).
- att lu nerezektablu metast žu kl tb tne; Ja audz js lokaliz ts bar bas vada torak s da as augš vai vid
- T4 - audz ja izplat ba blakus esošajos org nos; visbiež k trešda , onkolo isk s piesardz bas d indic ta bar bas vada ekstirp cija, jo
skarta aorta un augš doba v na; zin ms, ka v ža š m piem t paš ba izplat ties pa bar bas vada sieni u 6 cm
- N - metast žu kl tb tne virsatsl gas kaula un paduses att lum no redzam s jaunveidojuma robežas.
limfmezglos gan audz ja skartaj , gan pret pus ; dos gad jumos veicama bar bas vada ekstirp cija ar vienlaic gu bar bas
- pacienti, kam blakus patolo iju rezult vai visp vada plastiku 3 etapos:
st vok a d ir kontrindik cijas oper cijai. 1) Pirmaj etap veic torakotomiju lab s puses 6. vai 5. ribstarp un pleiras
irur isk terapija var b t p a l i a t v a vai r a d i k l a . dobuma izmekl šanu, lai atkl tu iesp jam s metast zes. Vis garum p rgriež
Nepieciešams š irt divus j dzienus: mediastin lo pleiru. Divreiz p rsien un p rgriež nep ra v nu, t di sagatavojot
- operabilit te - oper to pacientu % daudzums no visu bar bas oper cijai visu bar bas vada torakalo da u. Bar bas vadu kop ar videnes
vada v ža slimnieku skaita; limfmezgliem izprepar no t gultnes virzien no diafragmas l dz kr šu apert ras
- rezektabilit te - radik li oper to pacientu % daudzums no apakšmalai.
visa aundab go bar bas vada audz ju pacientu kop skaita; pie Vis s bar bas vada torak s da as oper cij s p c iesp jas j saudz
kam rezektabilit te vienm r ir maz ka par opera-bilit ti. klejojošie nervi. Tie uzman gi j atdala no bar bas vada, skarot tikai saistaudu
P a l i a t v o t e r a p i j u veic, lai atvieglotu enter lo bar bas atzarojumus, un j rgriež vien gi vietas, kur galvenos stumbrus no audz ja nevar
uz emšanu pacientiem, kuriem radik la rst šana nav iesp jama, atdal t
di uzlabojot vi u dz ves kvalit ti. Š dos

348
 BAR BAS VADA S L I M B A S IRUR IJA

metast žu d . Ar i atvelk diafragmu, bar bas vada atver ievada sdien s par aundab go bar bas vada audz ju rst šanas
pirkstu; veicot uzman gas ri veida kust bas, mobiliz bar bas vada standartmetodi k uvusi mijterapijas un staru terapijas kom-
abdomin lo un ku a kardi s da as s kumposmu. P rš bin šana, apvienojot 5 ned u ilgu apstarošanas kursu (deva - 50
2 2
bar bas vadu virs kardijas ar invagin ciju taj , bar bas vada or lo Cy) ar Cysplatin (75 mg/m ) + 5-ftoruracil (1g/m ) intravenozu
da u aizver ar gumijas uzmavu. Seko vairogdziedzera art rijas ievad šanu 24 stund s 4 dienu laik 1., 5., 8. un 11. terapijas
apakš jo atzarojumu p rsiešana un p rš elšana, p c tam - kr šu ned .
dobuma dren ža un aizš šana. Pielietojot šo terapiju, izdevies sasniegt 5 gadu dz vildzi 29 %
2) Otraj oper cijas etap izdara laparotomiju, p rliecin s, ka pacientu.
dera dobum nav metast žu, un p c tam mobiliz kungi,
saglab jot t asins apg di, veido ku a caurul ti un sl dz v dera Izoper bar bas vada aizst šanas metodes.
dobumu.
3) Trešaj oper cijas etap ietilpst cervik mediastino-tomija Jebkur gad jum p c bar bas vada rezekcijas vai ekstir-
ar mobiliz bar bas vada izvirz šanu, audz ja rezek-cija un cijas ir j veic t aizst šana, šim nol kam izmantojot vai nu ku i,
ezofagogastroanastomozes izveide. vai ku a caurul ti, k ar tievo vai resno zarnu.
Bar bas vada aizst šanas metodes, izmantojot tievo zarnu.
Tis vai T No audz ju gad jumos iesp jams oper ciju veikt
• R - Hercena oper cija: bar bas vada ekstirp cija un t
transhiat li caur paplašin tu diafragmas bar bas vada atveri. antetorak la aizst šana ar tievo zarnu, veidojot ezofagojeju-
ja audz js lokaliz ts dist laj trešda vai kardij , irurgam ir noanastomozi kakla rajon un gastrojejunoanastomozi. Tiev zarna
izv les iesp ja - veikt transhiat lu bar bas vada ekstirp ciju vai lokaliz ta subkut ni (sk. 45.att).
bar bas vada rezekciju ar ku a proksim lu rezekciju. • Bar bas vada ekstirp cija un t retrostern la aizst šana ar
mijterapija. Bar bas vada aundab go audz ju terapij tievo zarnu, veidojot ezofagojejunoanastomozi kakla rajon un
parasti neizmanto vienu atseviš u medikamentu, bet gan to jejunogastroanastomozi.
kombin cijas: Bleomycin, Cisplatin, 5-FU, Methotrexate, Tievo zarnu novieto starp kr šu kaulu un fasciju.
Mitogiazone (metil-CAG), Mitomycin, Paclitaxel (Taxol), Vindesine
(Eldisine). 45.att ls. Plastika ar tievo zarnu p c R - Hercena metodes.
2
Visbiež k kombin 5-FU (750 mg - 1g/m dien i/v) ar Cisplatin
2
(75 - 100 rng/m i/v), kursa ilgums 4 - 5 dienas; vai Paclitaxel (250
2 2 2
mg/m i/v) + 5-FU (1 g/m i/v) + Cisplatin (75 mg/m ).
Staru terapija. sdien s š s terapijas stenošanai izmanto
60
gamma apar tus ar CO avotu, k ar cikliskos (be-tatronu) un
nijveida pa trin jus, kas ener augstas ener ijas rentgena un
elektronu starojumu.
Staru terapijas efektivit te atkar ga k no kl niskajiem
faktoriem (audz ja izplat bas pak pes, t lokaliz cijas bar bas
vad , pacienta visp vesel bas st vok a), t ar no pašas
terapijas metodikas.
Optim lo apstarošanas apst u izv var rasties zin mas
gr bas, jo bar bas vads ir sal dzinoši garš, tam piegu dz bai
svar gi org ni un t lokaliz cijas dzi ums (att lums no kr šu kurvja
priekš s sienas) un re ion s limfas aprites zonu plašums
katram pacientam ir individu ls.
Pl nojot staru terapijas metodiku, j iev ro 2 pamatprincipi:
1) Apstarojam virsm j ietver prim rais audz js ar
re ion s limfas aprites zon m.
2) Boj juma zon j rada maksim ls doz juma l menis ar
maksim lu starojuma ietekmi uz blakus esošajiem veselajiem
org niem un audiem.
Iev rojot šos principus, starojuma lauku lieluma izv le atkar ga no
audz ja apjoma un izplat bas patn m. 46.att ls. Plastika ar resno zarnu p c Belsija metodes.
Ja jaunveidojums lokaliz ts bar bas vada cervik laj da ,
zin tnieku vair kums apstarošanas proces iesaka izmantot divus
front li vai dors li lateralus cervik lus laukus ±45° pret sagit lo
plakni. Att lums no staru avota l dz dai ir 75 cm, lauku platums 4 -
6 cm, garums - atkar no boj juma apjoma (visbiež k 8 - 12 cm).
Bar bas vada torak s da as audz ju gad jumos ir vair ki
apstarošanas fizik li tehniskie izv les varianti:
• Statisks 3 lauku apstarojums, izmantojot 1 dekstr lu
parastern lu (30° le pret sagit lo plakni) un 2 paraverteb-r los
laukus (±135°).' '
• Front ls, kust gs sekretors apstarojums (280°).
Lauku platums atkar no slim bas stadijas vid ji sasniedz 4 -
6 cm, garums - individu ls, ietverot bar bas vada da u 4-5 cm virs
un zem redzam s veidojuma robežas.
Terapijas efektivit te atkar ga no t , cik lielu starojuma devu
izdevies pievad t audz jam un t re ion lo limfmezglu zon m. Ja
t.s. "per a deva" ir maz ka par 50 Gy, sasniedzams tikai paliat vs
rezult ts, jo v ža iz rst šanai nepieciešam deva nav maz ka par
60 Gy.

349
349
 IRUR IJA BAR BAS VADA S L I M B A S

47.att ls. Plastika p c Carloka metodes. Bar bas vada aizst šanas metodes, kur s izmanto resno zarnu.
• Bar bas vada ekstirp cija un t antetorak la aizst šana ar subkut ni
lokaliz tu resno zarnu (t s labo vai kreiso pusi), veidojot ezofagokolostomiju
kakla rajon .
• Bar bas vada ekstirp cija, to intratorak li aizvietojot ar resn s zarnas
kreiso vai labo pusi (Belsija oper cija, sk. 46.att.). Zarna lokaliz jas viden
vai pleiras telp .
Metodes bar bas vada aizst šanai ar ku i.
• Carloka (Garlock) oper cija (sk. 47.att.) - veicot kreis s puses
torakolaparotomiju (vai tikai torakotomiju pa VI rib-starpu), veido
ezofagogastroanastomozi, kas lokaliz ta kreisaj pleiras dobum virs aortas
loka.
• Levisa (Lewis) oper cija (sk. 48.att.) - lab s puses intra-torak la
ezofagogastroanastomoze.
Iesp jamas 2 pieejas: laparotomija un lab s puses tora-kotomija,
veidojot ezofagogastroanastomozi, kura atrodas intrapleir li v.azygos
men .
• Nakajama (Nakayama) oper cija (sk. 49. un 50.att.) -
izmantojot ku a caurul ti, kuru atkar no t s garuma
lokaliz retrostern li vai transmediastin li.

Literat ra

1. Akiyama H. Surgery for cancer of the esophagus / Editor Gardner J.N.-Baltimore:

VVilliams & VVilkins, 1990. - P. 19-71, 112-140.

2. Barnes T.A. Core textbook of respiratory care practice / Editor Shanahan J.F. - 2nd
ed. - St. Louis: Mosby - Years Book, Inc., 1994. - P. 203-316.

3. Condon R.E., Nyhus L.M. Manual of surgicai therapeutics.- 9th ed.- Boston etc: Little,
Brovvn and Company, 1996.

4. Donovans AJ. Trauma surgery / Editor Hurly R.- St. Louis: Mosby - Years Book, Inc.,
1994.

5. Doughty D.B., Jackson D.B. Gastrointestinal disorders / Editor Sshrefer S.-St. Louis:
Mosby - Years Book, Inc., 1994. - P. 4, 75-80.

6. Frantzides C.T. Laparoscopic and thoracoscopic surgery / Editor Susie Baxter - St.
Louis: Mosby - Years Book, Inc., 1995. - P. 87-172.

7. Lundell L. Guidelines for management of symptomatic GERD / Editor Poder A. -

London: Science Press Ltd ., 1998.

8. Modern s tehnolo ijas irur ij / Red. J.Gardovskis - R ga: Latvijas irurgu

asoci cija, 1999. - 122.-125.lpp.

9. Moylan J.A. Surgicai critical care / Editor Baxter S.- St. Louis: Mosby - Years Book,
Inc., 1994.

10. Shockley W., Pillsbury H. The neck / Editor Hurly R.~ St. Louis: Mosby -
Years Book, Inc., 1994. - P. 184-235, 619-635.

11. Tytgat G. Gastro-oesophageal reflux and gastric stasis.- UK: Adis

International Ltd., 1991. - P. 83-130.

12. Turney S., Rodriquez A., Covvles R. Management of cardiothoracik trauma

/ Editor Carol-Lynn Brovvn. - Baltimore: VVillams & VVilkins, 1990. - P. 197- 218.

50.att ls. Ku a mobiliz cijas sh ma.

350
350
 DIAFRAGMAS S L I M B A S IRUR IJA

nolaižas 2 - 3 cm zem k, dzi as ieelpas gad jum par 3 - 4 cm. Lab

kupola maksim s sv rst bas elpojot noris IV - VII ribas robež s pa
kr šu dziedzeru l niju, kreis - 2 cm zem k. erme a st vokli
3.10. DIAFRAGMAS SLIM BAS mainot no vertik la uz horizont lu, diafragma pace as. Gu ot uz
niem, diafragma pace as taj pus , uz kuras gu pacients, bet
pret nolaižas. Pace ot roku, nolaižas attiec diafragmas puse.
Šaura un garena kr šu kurvja gad jum kupola augstums ir
liel ks nek sa un plata. Diafragmas lokaliz cijas augstum
G. Ambalovs izpaužas kr šu un v dera dobuma iekš spiediena izmai as.
Pirm s 5 ribas atrodas rpus diafragmas rajona, VI ribu p ris
atbilst diafragmas centram priekšpus , VII - IX - priekš jai s nu,
nu un mugur jai virsmai, X riba pie mugurkaula atbilst Bohdaleka
atveres mugur jai malai, t tad diafragmas liel virsma
sasniedzama VII - IX ribu rajon .
ANATOMIJA UN FIZIOLO IJA
Diafragm ir tr s lielas atveres aortai, bar bas vadam un
apakš jai dobajai v nai, ta u ir ar maz kas spraugas asinsvadiem
Diafragma ir no musku audiem un aponeiroz m veidota
un nerviem.
starpsiena, kas atdala kr šu un v dera dobumu, plakans muskulis
No jostas da as iekš m k ji m atiet c pslas, kas veido
ar c psl m un musku audiem perif rij . Diafragmas formu nosaka
savijumus aiz aortas, I un II jostas skrieme a l men , k stot par
kr šu un v dera dobuma iekš jo spiedienu starp ba, taj apvienoti
musku u š iedr m to mal . Iekš to da a paliek c pslaina,
divi s nu kupoli - labais un kreisais - ar sabl jumu centr .
izliecas uz iekšu un aortas priekš savijas ar pret s puses
iedr m. T di apk rt aortai ir fibrozi audi. Reiz ar aortu
Diafragmai ir tr s da as:
diafragmai cauri virz ta torak asinsrite.
• torak ;
• ribu;
1.att ls. Diafragmas anatomija:
• jostas.
a) bar bas vada atvere, b) aortas atvere, c) iekš k ji a,
Torak da a s kas no zobenveida izauguma mugur s d) vid k ji a, e) k ji a.
virsmas un taisn v dera musku a maksts mugur s da as ar 1-3
šiem, kuri ar c pslu pal dz bu virz ti uz priekšpusi; ribu da no
seš m apakš m rib m atiet izol ti k ši, kuru apakšmal
ieaugušas v dera š rs musku a š iedras. Ribu da as š iedras
beidzas c pslu sastiepuma priekš un s nu mal .
Vissp s musku iedras ir diafragmas jostas da , kurai
katr pus ir tr s k ji as. Iekš s k ji as s kas III un IV jostas
skrieme a priekš virsm un, virzoties augšup, no c psl m k st
par musku audiem. T s veido pak peniskas atveres bar bas vadam
un aortai, z dot c pslu centr . Vid s k ji as atiet no II jostas
skrieme a s nu virsm m, s - no I un II jostas skrieme a s nu
virsm m un diviem jostas un ribu c pslu lokiem. Iekš jais loks
turpin s no I un II jostas skrieme a l dz I skrieme a š rs jam
izaugumam virs liel jostas musku a, jais - no t paša š rs
izauguma l dz XII ribas galam virs kvadr tveida jostas musku a. No
šo ark žu augš s malas atiet diafragmas musku u š iedras, kuras
riet c pslain s da as mugur mal .
pslain diafragmas da a, kuru izveido krustojošies c pslu
ši, atrodas starp kupoliem; t š ir vid jo un divas s nu da as.
Vairum gad jumu starp diafragmas kr šu kurvja un ribu
šiem atrodama no musku iedr m br va telpa (Morganji Atveri bar bas vadam veido diafragmas musku u da a,
sprauga jeb Lareja trijst ris), kur iesp jama kr šu un v dera galvenok rt t s jostas da as iekš lab k ji a, kura vertik li
dobuma serozo apvalku saskarsme. Trijst rveida telpa (Boh-daleka pace as pa labi no bar bas vadam ejoš s š iedras. Musku u
atvere) veidojas ar starp jostas un ribu da as musku u k šiem, kur iedras, kas form bar bas vada atveres kreiso malu, virz tas no
derpl ve saskaras ar pleiru. lab s uz kreiso pusi starp aortu un bar bas vadu, tad iztaisnojas
Diafragmas kupolu augstums ir variabls un atkar gs no front laj plakn un lokveid pagriežas pa kreisi. C pslu da
daž diem faktoriem. Pacientu izmekl jot vertik st vokl , musku iedras p riet s c psl s, reiz m atseviš m kreis s
diafragma labaj pus projic jas V ribas l men no priekšpuses ji as š iedr m sapl stot ar labo, t tad lab s k ji as š iedras
(dev taj ribstarp no aizmugures). Kreisaj pus t lokaliz ta veido cilpu apk rt bar bas vadam. Diafragma pie mugurkaula
vienu ribstarpu zem k. Elpojot mier gi, abi kupoli nepiestiprin s. Musku u da ja saraušan s ieelpas laik rada
smagumu bar bas vad , p rvietojot to uz leju, atpaka un pa labi,
sašaurinot t atveri. Atveres gredzena mugur da a ir lo us
minoris bar bas vadam.
Bar bas vada gaita lokaliz ta nevis horizont li, bet gandr z
vertik li, bar bas vads cauri atverei nav virz ts perpendikul ri, bet
sl virzien no augšas lejup, no lab s uz kreiso un sagi-t
virzien , t t atverei ir kan la forma ar ku priekš jo un
mazliet gar ku mugur jo sieni u. T c ar bar bas vad nav
diafragmas krustpunkta, bet v rojama izstiepta zona, kuras
priekš virsm ietilpst v ders, bet mugur - kr šu da a.

351
351
 IRUR IJA DIAFRAGMAS S L I M B A S
Diafragmas musku u gredzenu ar bar bas vadu saista
diafragmas un bar bas vada membr na, ko veido elast gas, fibrozas
atseviš as musku iedras, kas veic kr šu un v dera dobuma
atdal šanas funkciju šaj viet . Membr na ir diafragmas fasciju
elementu turpin jums, tai ir divas pl tn tes - augš un apakš .
Pirm virz ta augšup un sapl st ar bar bas vada muskulat ru virs t
atveres, apakš sapl st ar bar bas vadu virs kardijas. Membr nas
elast ba veicina bar bas vada diafragm s da as kust gumu,
vienlaic gi ierobežojot t kust gumu elpošanas laik un aizsarg jot
no p k liel m kust m r šanas laik .
Diafragmas c pslain s da as labaj pus ir apakš s do-b s
nas atvere. Starp iekš m un vid m k ji m virz ti nn.
splanchici un v.azygos (v. hemiazygos), starp vid m un m • asinsrites un limfas aprites veicin šanas,
ji m - simp tisk nerva stumbrs.
Diafragmas augš jo virsmu t s centr kl j perikards, s nus -
pariet pleira. Centra priekšpus perikards ir pieaudzis
diafragmai, p garum atdal ts no t s ar š nu sl ni. Perikarda
priekš un mugurpus diafragma saskaras ar videnes š m.
Diafragmas apakš jo virsmu, iz emot aknu mu-gur jo rajonu, kl j
derpl ve, kuras pl tn tes, kas virz tas uz ku i, atdal tas ar
m. Starp v derpl vi, diafragmu, bar bas vadu un ku i ir
taukaudiem pild ta telpa. Diafragmas apakš lokaliz tais
abdomin lais bar bas vada nogrieznis t priekš virsm un
kreisaj pus kl ts ar v derpl vi. Bar bas vada torak s da as
apakš jais nogrieznis virz s caur medias-tin s pleiras labo un
kreiso pl tn ti; t mugur jo virsmu pleira nesedz.
Diafragmas vertik da a, pak peniski atvirzoties no kr šu
kurvja, veido ar pariet lo pleiru kl tu le i - ribu diafrag-m lo
sinusu. Zem pleiras diafragma neliel nogriezn piegu rib m un
starpribu telpai, t tad kr šu priekš sieni ir rajons, kur ribu
iekš jai virsmai piegu nevis pleira, bet diafragma.
Diafragmas asinsapg di veic iekš s kr šu art rijas (a.
thoracica inf.), kr šu un v dera aortas (aorta thoracalis et aorta
abdominalis) un vair ku starpribu art riju atzarojumi. V nas virz tas
paral li art rij m.
Diafragmas limfvadu ir daudz, tie virz ti paral li v m. No
ventr laj m da m limfa iepl st limfmezglos aiz zobenveida
izauguma, no dors laj m da m - limfmezglos pie aortas ieejas
dera dobum , no kurienes t virz ta uz tora-k lo apriti.
2.att ls. Diafragmas asinsvadi:
1) v. cava inf., 2) v. diaphragmalis inf., 3) bar bas vads,
4) a. diaphragmalis inf., 5) aorta.
352
Vien gais diafragmas kust bu nervs ir diafragm lais nervs.
Labais diafragm lais nervs c pslainajam centram pieiet apakš s
dob s v nas labaj pus , kreisais lokaliz ts priekš un
poz cij un diafragm ieiet t s musku u da . irur iskas
iejaukšan s gad jum šo nervu var oper t, izdarot tora-kotomiju
tieši virs t ieejas diafragm . Diafragm nerva stumbr ietilpst
daudzi simp tisko nervu atzarojumi, un past v uzskats, ka tie
regul diafragmas tonusu. Seši apakš jie starpribu nervi sazarojas
uz diafragmas s nu un mugur jo da u.
Diafragma veic vair kas funkcijas:
• statistisko (atdala dobumus),
• elpošanas,
• piedal s ku a un zarnu trakta darb bas regul cij .
Diafragma pilda starpsienas lomu starp diviem dobumiem
ar main gu un atš ir gu spiedienu, elpojot t s kust bas ir sinhronas
ribu kust m. Parast jaukta tipa elpošanas proces kr šu kurvja
apakš apert ra paplašin s un pace as. Diafragmas saraušan s
rezult pace as un virz s uz s niem 6 apakš s ribas, kr šu
kaulam izvirzoties uz priekšu, t di diafragmas saraušan s
palielina kr šu kurvja izm rus š rs un sagit virzien , bet t s
nolaišan s - ar vertik virzien .
Diafragma ir vissp kais elpošanas muskulis. T s kust bas
veicina negat va spiediena rašanos pleiras dobum , tom r t s
funkciju tr kums ir viegli kompens jams.
Diafragmas darb ba netieši ietekm ar asinsriti. V dera
dobuma saspiešan s un kr šu izplešan s ieelpas laik nodrošina
venozo asinsriti uz sirdi. Svar ga ir t.s. diafragmas presor funkcija -
aknas tiek saspiestas un asinis no t m tiek dz tas augšup.
Iedarbojoties uz venozo asinsriti, diafragmas kust bas ietekm sird
non košo asi u tilpumu, t tad ar sirds un arteri s asinsrites
darb bu. Nov rots, ka sirdskaišu gad jumos eksist kompensatora
diafragmas hipertrofija.
Diafragmai ir liela noz me ar torak laj limfas aprit , jo elpojot
diafragmas kust bu rezult noris duetus thoracicus meh niska
saspiešana un izstiepšana.
Gremošanas traktu diafragma ietekm , ieelpas br aizverot
bar bas vada atveri. Diafragmas tonuss un saraušan s regul
ku a g zes p a lielumu - augstas diafragmas poz cijas un t s
funkciju trauc juma gad jum ku uzkr jas gaiss.
Diafragmai saraujoties, ta vienlaic gi mas zarnu traktu, paši
resn s zarnas liesas izliekumu, veicinot g zu izdal šanos.
Diafragmas dal ba ir neapstr dama ar t dos procesos k kliegšana,
vas un žagošan s.
IZMEKL ŠANAS METODES
Diafragmas augstumu var noteikt perkut jot, tom r galven ir
rentgenolo isk izmekl šana. Parasti labais diafragmas kupols
atrodas V ribas l men , bet kreisais - par vienu ribu zem k. Mier gas
elpošanas laik diafragmas kust bu amplit da nep rsniedz 1 - 2 cm,
bet fors tas elpošanas laik t sasniedz 5 - 6 cm. Augstu st voši
diafragmas kupoli (sk. 3. att.) nov rojami gr tniec bas laik , k ar
asc ta, periton ta un paral tisk s zarnu necaurejam bas gad jum .
Ja augsts ir tikai viens no diafragmas kupoliem, tad pacientam var
t diafragmas par ze vai relaks cija, k ar subdiafragm ls abs-
cess, aknu audz js vai aknu cista.
Zemu diafragmu nov ro plaušu emfiz mas vai lielas v dera
sienas tr ces gad jum .
Paradoks las diafragmas kust bas rodas diafragmas paral zes
vai relaks cijas rezult .
Diafragmas izmekl šan lieto speci las rentgenolo isk s
izmekl šanas metodes - tomogr fiju, rentgenokimogr fiju. Izmanto
ar bar bas vada un ku a rentgenolo isko kon-trastizmekl šanu,
ksl go pneimoperitoneju un pneimome-diastinu.
352

3.att ls. Diafragmas kupola augstuma variants.
DIAFRAGMAS TRAUMAS
Diafragmas traumas iedala atv rtaj s un sl gtaj s.
Br ces diafragm rodas durtu, grieztu vai šautu torako-abdomin lu
ievainojumu gad jum .
Šautu br u gad jumos diafragmas boj jums var lokaliz ties jebkur viet ,
ta u biež k par c pslu centra ievainojumiem sastopami muskulat ras
ievainojumi. Br ces izm rs var b t gan neliels (2-4 cm), gan iev rojams (15-20
cm).
Ja diafragm ir durta br ce, ievainojums parasti lokaliz ts t s kreis s puses
mugur da , jo auksto ieroci uzbruc js tur labaj rok .
Izol ti diafragmas ievainojumi v rojami reti, praks visbiež k sastopami
kombin ti diafragmas un kr šu vai v dera (vai abu) dobumu boj jumi.
Izol ta diafragmas boj juma agr diagnostika ir sarež ta simptomu
tr kuma d ; kombin tas traumas gad jumos preval iekš jo org nu boj jumu
simptom tika.
Diafragmas ievainojuma paz mes ir tauku pl ves, ku a vai zarnas
izkrišana, k ar ku a (zarnu) satura tec šana caur br ci kr šu kurvja sieni .
Vairum gad jumu diagnozes preciz šanai nepieciešami speci li izmekl jumi.
Par iesp jamu diafragmas ievainojumu j dom gad jumos, kad br ce lokaliz ta
s maksim s p rvirzes robež s (no IV-XI un paši sešu apakš jo ribu l men ),
auksto iero u ievainojumi parasti ir tieši šaj rajon . Šautu ievainojumu
gad jumos diafragmas boj jums rodas tad, kad lodes ieejas v rti lokaliz jas
pirmo ribu l men (pie horizont las vai saliektas erme a poz cijas), un t
boj jumi virz ti paral li mugurkaulam. V dera sieni as ievainojumu reiz s
difragma tiek boj ta daudz ret k nek jostas vietas l me a br u gad jumos. Lai
spriestu par iesp jamu diafragmas boj jumu, nepieciešams preciz t lodes
veidot br ces kan la gaitu no t s ieejas v rtiem l dz ieejai vai ar aukst iero a
gaitu, t oblig ti veicama rentge-nolo iska izmekl šana.
Ir tr s torakoabdomin lo ievainojumu simptomu kompleksu pamattipi:
• Vienlaic gi un vien pak izteikti gan kr šu, gan v dera dobuma
ievainojuma simptomi, sarež ti pleiras, plaušu un v dera dobuma org nu
boj jumi; šajos gad jumos nav šaubu par transdiafragm lu ievainojumu.
• Preval abdomin la simptom tika, pleiras ievainojums ir neliels, izteikta
pneimotoraksa vai hemotoraksa nav. Š -
DIAFRAGMAS S L I M B A S IRUR IJA
diem pacientiem diafragmas ievainojumu bieži vien nekon-stat pat
laparotomijas laik , jo par t iesp jam bu nedom un netiek veikta
ga š rajona apskate.
• Izteikti kr šu kurvja org nu boj jumi, pneimotorakss un
hemotorakss; v dera sieni as augšda as sasprindzin jumu nereti
trakt k kr šu kurvja traumas rezult tu. Vienlaic gais diafragmas
boj jums kombin jas ar v dera dobuma org nu trauc jumiem.
Diagnozi var preciz t r ga pleiras dobuma br ces apskate,
seviš i, ja t s ieejas v rti ir relat vi plaši. Apskatei pievienojot
taustes kontroli, iesp jams atkl t v dera org nu izkrišanu vai
diafragmas defektu. Sal dzinoši neliela kr šu kurvja ievainojuma
gad jum plaša, diagnostikas m im velt ta torakotomija nav
indiceta, ta u r gi j rbauda abdomi-n lie simptomi un pat
maz ko aizdomu gad jum j veic steidzama laparotomija. Izteiktas
kr šu kurvja asi ošanas reiz s indiceta torakotomija. Par
diafragmas boj jumu torak la ievainojuma reiz s liecina g zu
kl tb tne v dera dobum . Ja br ce lokaliz ta lab s puses apakš jo
ribu rajon , iesp jama asi ošana v dera dobum .
Ja pacientam v rojami torak la un abdomin la dobuma
boj juma simptomi, j atceras, ka iesp jams gan diafragmas, gan
kombin ts abu dobumu org nu boj jums.
Sl gtie diafragmas boj jumi. dz ar satiksmes negad jumu
pieaugumu p jo gadu laik pieaudzis sl gto diafragmas traumu
skaits. Diafragma tiek traum ta trieciena rezult (sitiens pa v deru
vai kritiens no augstuma), k ar spiediena d (transporta
negad jumos).
Var b t ar t di diafragmas pl sumu gad jumi, kurus nesaista ar
ju ietekmi, bet v dera preses saraušanos smaguma celšanas,
vemšanas vai š aud šanas moment , tom r šie nov rojumi ne
vienm r ir p rliecinoši. Nevar izsl gt 'V s vietas" vai pat defekta
kl tb tni diafragm pirms t s pl suma.
Traumas raksturs nosaka pl suma meh nismu un veidu. P c
Iselin trakt juma, diafragma ir ribu r nospiests kupols; r mja
saspiedums k virzien rada v l liel ku iestie-pumu; smaguma
sp kam p rsniedzot diafragmas elasticit ti, t pl stot atraujas no
rib m. Š da aina bieži v rojama apakš jo ribu saspieduma
rezult . T k visbiež k kr šu kurvis tiek saspiests sagit
virzien , diafragmas atraušan s v rojama starp priekš jo un
mugur jo aksil ro l niju, ret k sastopami front li vai dors li
atr vumi. Pl suma garums vid ji sasniedz 10 cm.
Dažos gad jumos saspieduma rezult radusies kras v dera
iekš spiediena paaugstin šan s izraisa pl sumu vien gi
diafragmas kupol , c pslu centr vai musku u p rej uz to, ta u
biež k rodas diafragmas pl sums, kas stiepjas radi li no c pslu
centra l dz piestiprin jumam pie rib m. Šie pl sumi var b t lieli - pat
dz 18-20 cm (sk. 4.att.).
Pl sumu var izrais t ar ribu š embainie l zumi, ja tie lokaliz ti
diafragmas piestiprin juma rajon .
di
Sl gtas diafragmas traumas parasti sastopamas tikai t s
kreisaj pus . Abpus ji pl sumi nov roti oti reti.
k kr škurvja dobum ir negat vs spiediens, tad diafragmas
pl suma rezult v dera dobuma org ni nok st pleiras dobum un
izveidojas traumatiska diafragmas tr ce. 90 - 95 % gad jumu
diafragmas pl sums lokaliz jas kreisaj c pslainaj centr .
Nav t du simptomu, kas raksturo diafragmas pl sumu, jo uz
kreiso plecu iradi jošas s pes kr s klepus laik var past t
neatkar gi no diafragmas patolo ijas. Kl niskos simptomus neizraisa
pl sums, bet gan diafragmas tr ces veidošan s. P jo var
konstat t ar rentgenolo isk s izmekl šanas pal dz bu vai
tomogr fiju, t š s metodes veicamas jebkur gad jum . Ja
pacientam p c sl gtas kr šu kurvja vai v dera traumas indiceta
torakotomija vai laparotomija, j veic ar r ga diafragmas apskate.
353
353
 IRUR IJA DI AF R AGM AS SL IM BAS
4.att ls. Diafragmas pl suma meh nisms.
rst šana, jebkur gad jum nepieciešama irur iska
iejaukšan s, un, t k izol ti diafragmas ievainojumi sastopami reti,
va ju diafragmas traumu rst šanas jaut jums p raug visp
torakoabdomin lo traumu terapijas probl , kad irurga
uzdevumos ietilpst ne tikai šuvju uzlikšana br cei, bet ar
asi ošanas aptur šana un traum to dobumu sl gšana.
sdien s pieejam s plaša spektra antibiotikas auj oper ciju
veikt ar v k par pirmaj m diennakt m p c ievainojuma.
Diafragmas šuvi parasti uzliek, izdarot torak lo griezienu. Š
pieeja plaši tiek izmantota torakoabdomin lo traumu irur iskaj
terapij . Torakotomija ir indic ta smagu kr šu kurvja ievainojumu
gad jumos gan tad, ja preval torak lie, gan ar vienl dz nopietnas
torak lo un abdomin lo simptomu izpausmes reiz s. Torak
pieeja ar griezienu 8. vai 9. ribstarp auj gan nov rst kr šu dobum
iesl jošo abdomin lo org nu boj jumus, gan ar veikt plašu
subdiafragm s telpas p rbaudi p c diafragmas p rš elšanas
paral li t s š iedr m. Torakotomija ir vien pareiz grieziena
metode lab s puses kr šu kurvja ievainojumiem ar iesp jamu aknu
boj jumu.
Šautu un nelielu kr šu kurvja br u gad jumos iesp jama to
aizš šana, kam seko laparotomija. Ja š da pieeja izr s ne rta
diafragmas br ces sl gšanai, grieziens kr šu kurvja sieni
pagarina. Daži irurgi veikuši gan torakotomiju, gan laparotomiju,
izdarot divus daž dus griezienus.
Ja šautas br ces ieejas v rti lokaliz ti v dera sieni , lode
virz ta zem k par XI ribu un preval abdomin lie simptomi, indic ta
laparotomija.
Ja ievainojums kr šu kurv ir durts un diafragmas traumas
eksistence nav apstiprin ta, kaut ar iesp jama, diagnostiska
torakotomija nav nepieciešama. Indic ta br ces apstr de un
vair kas sekojošas rentgenogrammas (ar v naj period ).
Sl gtu diafragmas traumu reiz s veicams abdomin ls
grieziens, kura laik iesp jama ar p jo v dera dobuma org nu
apskate. Š grieziena vieta auj vienk ršot diafragmas br ces
sl gšanu, satverot defekta malas ar vair m spail m un ar to
pal dz bu pace ot diafragmu.
354
DIAFRAGMAS TRUCES
Diafragmas tr ces un relaks cija pieder pie visbiež k sa-
stopamaj m š org na irur iskaj m patolo ij m.
Diafragmas tr ces gad jum v dera dobuma org nu p r-virze
kr šu dobum notiek vai nu cauri dab gajai diafragmas atverei, vai
ar viet , kur taj izveidojies defekts.
Diafragmas tr u klasifik cija.
Traumatisk s Netraumat sk s
st s Ne st s iedzimt s tr ces
Ne st s st s tr ces v jaj s diafragmas
viet s
Atipiskas lokaliz cijas st s tr ces
Tr ces dabiskaj s diafragmas atver s:
a) bar bas vada atveres,
b) dab go diafragmas atveru
reti sastopam s tr ces.
Visas diafragmas tr ces atkar no to rašan s c lo a var
iedal t traumatiskaj s (izrais jusi atv rta vai sl gta v dera dobuma
trauma) un netraumatiskaj s. 57 % no vis m traumatisk m
diafragmas tr m ir p c šautiem ievainojumiem, 25 % - p c
durt m br m un 18 % - p c sl gt m traum m.
T r a u m a t i s k a s diafragmas tr ces 10 - 12 reizes biež k ir
kreisaj pus , nek labaj . Savuk rt p c tr ces maisi a kl tb tnes
s dala staj s un ne staj s. staj m tr m ir tr ces maiss, kas
sast v no v dera pl ves. Traumatiska diafragmas pl suma vai
ievainojuma gad jumos raduš s tr ces parasti ir ne stas.
N e t r a u m a t i s k a s izcelsmes tr u vid š iramas:
1) iedzimt s ne st s tr ces jeb embrion s att st bas period
radušies diafragmas defekti, kad nesaaug savienojumi starp kr šu
un v dera dobumiem, no 2) staj m diafragmas v jo vietu, atipiskas
lokaliz cijas un diafragmas dabisko atveru tr m. Iedzimto tr u
vid atkar no tr ces v rtu lieluma izš ir visas diafragmas
apl ziju, kuras gad jum pacienta dz votsp ja nav iesp jama, viena
kupola apl ziju un da jus defektus diafragmas mugur ji un
priekš ji later laj s, ret k centr laj s, frenoperikardi laj s da s vai
bar bas vada savienojum ar aortu.
Diafragmas lo us minoris zonu st s tr ces veidojas savie-
nojumu viet s paaugstin ta v dera dobuma iekš spiediena un
musku u tonusa pazemin šan s d . T da ir Lareja ribu un
kr škaula sprauga starp kr šu kaula un ribu loka muskulat ru,
Bohdaleka jostas un ribu trijst ra sprauga. Abu trijst ru rajonos nav
musku audu, šaj s zon s diafragmu veido pl na saistaudu pl tn te,
taj s ir vislabv kie apst i daž du defektu att st bai.
Tr ces bieži v rojamas ar v ji att st taj diafragmas kr šu kaula
da . T s var b t retrostern -las (aiz kr šu kaula) vai
retrokostostern las (later li kr šu kaulam). Medic niskaj literat
abas lokaliz cijas apvieno termins "parastern las tr ces" (sk.
5.att.).
Diafragmas dabisko atveru tr u vid visbiež k sastopamas
bar bas vada atveres, iesp jamas ar simp tisk nerva, apakš s
dob s v nas un aortas spraugas tr ces, ta u to ir sal dzinoši maz.
Traumatiskas etiolo ijas diafragmas tr ces medic niskaj literat
pirmoreiz min jis Ambru zs Par 1594.gad .
Pieaugušajiem iedzimtas diafragamas tr ces v rojamas reti, jo
pacientu vair kums mirst pirmajos dz bas gados.
Kl nika. Diafragmas tr u kl nisk aina atkar ga no kr šu kurv
ievirz to v dera dobuma org nu saspieduma un p r-liekumiem
tr ces v rtos, caur diafragmas atveri iekritušo org nu rad s
plaušas un videnes saspieduma pak pes un pašas diafragmas
funkciju ierobežojuma.
354

5.att ls. Diafragmas tr ces tipiska lokaliz cija: 1 - trig.
costosternalis, 2 - ir. g. lumbocostalis, 3 - c pslu centrs, 4 -
diafragmas bar bas vada atvere.
Visi simptomi iedal mi gastrointestin lajos (atkar
rvietoto v dera dobuma org nu funkciju novirz m) un
kardiorespiratorajos (saist ar plaušu saspiedumu un videnes
rvirzi). Simptomu intensit tes pak pe atkar ga galvenok rt no
rvirz to v dera dobuma org nu tilpuma, bet tr u gad jumos ar
no to v rtu izm riem un formas. Ku a p rvirzi raksturo ak ta vai
hroniska t samešan s kl nisk aina vai saspieduma d izveidojies
hemor isks gastr ts un pat la.
Bar bas vada p rliekumi bieži izraisa disf giju, bet aknu
rvirze - ikterusu. Plaušas saspieduma un videnes p rvietošan s
izrais s simptom tikas intensit te ir tieši atkar ga no p rvirz to
org nu tilpuma, t c simptomu par šanos vai pastiprin šanos
izraisa visi v dera dobuma iekš jo spiedienu paaugstinošie
momenti - smagumu celšana, gr tniec ba, aiz-ciet jumi un
šan s.
Liela izm ra diafragmas defekti biež k kombin ti ar daudzu
dera dobuma org nu izkrišanu, ta u šajos gad jumos reti
nov rota to iespr šana ar krasu pacienta visp st vok a un
saslimšanas kl nisk s gaitas pasliktin šanos.
Slim bas kl nisk s izpausmes atkar gas ar no pacienta ve-
cuma, piem ram, jaundzimušajiem un z dai iem ar diafragmas tr ci
parasti rakstur ga cianoze, elpas tr kums un pat asfiksija, kuru d
nereti noteikta k daina iedzimtas sirdskaites diagnoze. Svar ga
noz me ir ar tr ces v rtu lokaliz cijai -frenokardi lo tr u
gad jumos pat neliela zarnas vai v der-pl ves fragmenta izkrišana
perikarda dobum var izsaukt sirds saspieduma un pat tampon des
simptom tiku.
Visbiež kie simptomi, kas rakstur gi diafragmas tr
pju par šan s vai pastiprin šan s epigastrij , kr šu kurvja vai
paribes pus , k ar smaguma saj ta, elpas tr kums un
sirdsklauves p c s gas šanas. Š s izpausmes liek pacientiem,
kuri tukš d š iet piln gi veseli, krasi ierobežot uz emt s
bar bas daudzumu, kas var novest pie piln gas kaheksijas.
Diezgan bieži p c šanas s kas vemšana, pat ar asi u pie-
jaukumu, p c kuras pacients izj t atvieglojumu. Tipisks simptoms ir
ar v dera burkš šana tr ces rajon , k ar aizdusas pa-
stiprin šan s, ie emot horizont lu erme a poz ciju. Sakar bai
starp augšmin to simptomu intensit ti un ku a un zarnu trakta
piepild jumu ir svar ga noz me diagnostik .
Fizik li izmekl jot, pacientam redzama r ta kr šu kurvja vai
dera sieni (ja diafragmas tr ce radusies atkl tas traumas
rezult ), kr šu kurvja kust bu samazin šan s elpojot un starpribu
spraugu izl dzin jums atbilstošaj pus ; iedzimto tr u gad jumos
ar izteiktu sirds un videnes p rvirzi - izcilnis sirds apvid ; ja slim ba
ieilgusi un vair ki abdomin lie org ni p rvirz ti pleiras dobum -
iekritis v ders.
DIAFRAGM AS SLIM BAS IRUR IJA
Perkutori boj taj kr šu kurvja pus atz truli timp nis-ku
ska u. Auskultat vi - nov jin tu vai visp r nedzirdamu elpu, kuras
viet saklaus mi peristaltikas vai "skalošan s" trokš i. Auskultat vo
un perkutoro izmai u raksturs atkar gs no ku a un zarnu trakta
pilnuma pak pes. Rakstur ga sirds un videnes p rvirze uz veselo
pusi. L dz gas s dz bas un fizisk atrade v rojama ar relaks ciju
gad jumos, ta u tr ces v rtu tr kuma d nav org nu saspieduma
simptom tikas.
Min tie simptomi auj konstat t v dera dobuma org nu p rvirzi
kr šu dobum , izraisot aizdomas par iesp jamu diafragmas tr ci vai
relaks ciju, ta u prec zai diferenci ldiagno-zei nepieciešama sec gi
veikta rentgenolo isk izmekl šana.
Diafragmas tr m rakstur ga rentgenolo isk s atrades
main ba atkar no ku a un zarnu trakta pilnuma pak pes, sava
noz me ir ar tam, kuri org ni p rvirz jušies kr šu kurv . Ku a
izkrišanas gad jum p rskata rentgenogramm virs t redzams
apjom gs horizont ls gaisa l menis l dz gi hidro-pneimotoraksam;
šis l menis paaugstin s p c šanas vai dzeršanas. Vienlaic gas
tievo zarnu cilpu izkrišanas gad jum par s dif zs plaušu lauku
aiz nojums ar ieapa as kont ras gaiš m sali m; ja izkritušas
no resn s zarnas cilpas, nereti uz g zes fona v rojama gaustr cija.
Aknu vai liesas p rvirze rada atbilst gas plaušu lauku da as
aiz nojumu.
Nereti diafragmas kupola kont ras ir izteiktas un virs t
novietotie abdomin lie org ni redzami, ta u ir gad jumi, kad
diafragmas na saskat ma un t s lokaliz cijas l meni iesp jams
noteikt vien gi ku a un zarnu trakta rentgenogramm ar
kontrastvielu, atkl jot iestiepumus un iespiedumus kontrast tajos
org nos viet s, kur s tie virz ti cauri tr ces v rtiem - "tr ces v rtu
simptoms". Ar š s metodes pal dz bu var noskaidrot k diafragmas
defekta lokaliz ciju un izm rus, t izkritušo org nu st vokli.
Ja diafragmas defekts ir apjom gs, tr ces v rtu simptomus
nev ro. Augšpus redzama viena lokveida jeb t saucam
robežl nija, kuru var veidot gan diafragmas na relaks cijas, gan
ku a sieni a diafragmas tr ces gad jum , ja robežl nijas dabu
noskaidrot nav izdevies, tr ces vai relaks cijas diferenci ldiagnozes
noteikšanai izmanto pneimopehto-neju. Relaks cijas gad jum
diafragmas na virz ta augšup no zem k lokaliz taj m ku a un
zarnu trakta kont m, tr ces gad jum gaiss var nok t pleiras
dobum un rad t pneimo-toraksa ainu vai palikt v dera dobum ,
kontur jot diafragmu later li no tr ces v rtiem.
rst šana. Pacientiem ar diafragmas tr ci indic ta operat va
terapija, lai tr ce neiespr stu.
Grieziena vietas izv le atkar ga no defekta izm riem un
lokaliz cijas, pacienta vecuma un visp st vok a, k ar no
paredzam s operat s metodes. Parastern lo tr u gad jumos
rt k izmantojama transabdomin pieeja - augš , vid
m, ir
laparotomija. Vis s p s diafragmas lab (pieaugušajiem - ar
kreis ) kupola oper cij s pielieto transtorak lo griezienu 7. vai 8.
ribstarp .
irur isk s iejaukšan s m is ir diafragmas tr ces likvid cija,
defekta aizš šana un p rvirz to org nu norm las poz cijas
atjaunošana. Oper cijai ir savas patn bas, piem ram, traumatisku
tr u reiz s nepieciešams atdal t saaugumus un krokas starp
izkritušajiem org niem, kr šu kurvi un tr ces v rtiem. Š
manipul cija veicama ar visliel ko piesardz bu, jo, piem ram, liesas
traumatiz cijas gad jum indic ta t s rezek-cija p coper cijas
asi ošanas draudu d .
c izkritušo org nu repoz cijas v dera dobum ar mezglu
šuv m aizšuj defektu, cenšoties izdar t dublikat ru, ja diafragmas
audi ir atrof jušies. oti liela izm ra defektu likvid šanai izmanto
plastiku.
sdien s no daž dajiem organoplastikas variantiem savu
noz mi saglab jusi vien gi hepatoplastika, jo citu org nu
izmantošan past v fiks tas diafragmas tr ces iesp ja.
355
355
 IRUR IJA DIAFRAGMAS S L I M B A S

Traumatisks ir ar autoplastisko metožu lietojums, izmantojot
muskul ros, muskul ri pleir los un muskul ros kaula pl ves
verus (sk. 6.att.). Nev lami ir ar daž die tora-koplastikas varianti
ar kr šu kurvja pietuvin šanu defekta mal m, jo tie veicina
deform cijas att st bu.
Visizplat s pašlaik ir aloplastiskas metodes, kur s ne-
izmanto pacienta audus, bet kaprona, lavs na, neilona, tef-lona u.c.
materi lu prot zes (sk. 7.att.).
6.att ls. Diafragmas pl suma plastika ar muskuli.
puse ar aklo zarnu un apendiksu. V dera dobuma att st ba var b t kav ta,
oper cija ar m i novietot p rvietotos org nus staj viet var neizdoties.
Šo tr u irur iskaj terapij priekšroka tiek dota transto-rak lajai pieejai,
ta u iesp jama ar laparotomija. P gad jum j izv las t ds abdomin ls
grieziens, ko iesp jams turpin t kr šu kurvja sieni , ja laparotomija br ces
dzi ums rada gr bas tr ces v rtu rajon veicamaj s manipul cij s.
Diafragmas defekta likvid šanai izmanto vair kus pa mienus:
• tr ces malu saš šanu,
• vienas malas pieš šanu kr šu kurvja sieni ai (ar vai bez ribu
rezekcijas).
pat k traumatiskas etiolo ijas tr u gad jumos, iesp jama
autoplastikas vai aloplastikas izmantošana.

RETROSTERN LAS DIAFRAGMAS TR CES

Starp kr šu kaulu un diafragmas ribu da m ir vair ki daž da lieluma

iecirk i bez musku iedru kl tb tnes, kuros saskaras pleira ar v derplevi. Šeit
reiz m veidojas tr ces, ko sauc par retrostern laj m, parastern laj m,
subkostoster-n laj m vai Morganji atveres, ar Lareja spraugas tr m. Biež k
nek kreisaj t s sastopamas labaj pus , ta u var b t abpus jas. Skaita zi
s aiz em 3 % no vis m diafragmas tr m (sk. 8.att.).
8.att ls. Retrostern la diafragmas tr ce.

7.att ls. Diafragmas pl suma plastika ar sieti u.

Retrostem s tr ces var b t gan iedzimtas, gan iedzimti predispon tas,

kas att st juš s dz ves laik ; t s reti konstat b rniem, daudz biež k - ap 60
gadus veciem pacientiem, kuriem t s veidojuš s paaugstin ta v dera iekš
spiediena ietekm uz diafragmas v ko vietu, strauji uzbarojoties vai
nov jot.
Retrostern laj m tr m vienm r ir tr ces maiss, kurš satur tauku pl vi
vai resn s zarnas da u, ret k - tiev s zarnas cilpas vai ku a da u. Kl nisk
simptom tika ilgstoši var izpalikt, un tr ci atkl j nejauši - k gad juma atradi
rentgenosko-pij . Ja tr ces izm rs ir liels, var par ties elpas tr kums, klepus,
pes kr s, slikta d ša, vemšana, aizciet jumi vai - ret k - da ja ileusa
simptomi.
Rentgenogramm redzams ov ls aiz nojums no 5-10 cm diametr , ko
BOHDALEKA TRIJST RA TRUCES reiz m k daini uzskata par plaušas, perikar-da vai aknu audz ju vai
ehinokoku. Diagnozes preciz šan liela noz me ir aiz nojumam ar izpl dušu
Bohdaleha trijst ra defekta gad jumos no v derpl ves un apakšmalu, kas tipiski lokaliz ts diafragm li mediastin laj le . Izmekl šana
pleiras var veidoties tr ces maiss, ta u biež k š tr ces maisa nav. profila poz cij r da, ka veidojums novietots front li, aiz kr šu kaula.
s tr ces lokaliz tas tuvu iedzimtu diafragmas dors lo da u Homog nu nu rada tr izvirz tauku pl ve, savuk rt zarnas iecirk a
defektu veidotaj m diafragmas tr m. Tr ces ir iedzimtas un kl tb tni taj iesp jams preciz t ar kontrastvielas pal dz bu.
parasti sastopamas kreisaj pus . Kl nisk s izpausmes par s
agr vecum , t š s tr ces uzskat mas par b rnu
diafragm laj m tr m.
Bohdaleka trijst ra tr u gad jumos kr šu kurv novirz ta
iev rojama abdomin lo org nu da a: ku is, resn un tiev zarna,
ar liesa. Nav rakstur resn s zarnas pagrieziena, saglab ta
sigmveida un resn s zarnas kop v derpl ve un kr šu kurvja
kreisaj pus lokaliz ta resn s zarnas lab

356
 DIAFRAGMAS S L I M B A S IRUR IJA

11.att ls. Paraezofage la truce.

Retrostern lo tr u terapija ir irur iska, veicot laparo-tomiju caur v dera
taisno muskuli vai torakotomiju VII - VIII ribstarp . Abdomin lo org nu
novietošana staj s viet s parasti nesag gr bas. Defektu sl dz, p rgriežot
derpl vi tr ces malas l men , t k izdar ma tr ces maisa rezekcija. a
defekts nav liels, to vienk rši aizšuj; lielas atveres gad jum t s malu piešuj
dera taisn musku a dors lajam iecirknim un kr šu kurvja priekš jai sieni ai.
Šuves var nostiprin t ar aknu apa s saites pal dz bu (sk. 9.att.).

9.att ls. Retrostern las tr ces v rtu oper cijas sh ma.

parvirze augšup uz videni izstiepj diafragmas un bar bas vada saiti

un iesaista v derpl vi, veidojot nepiln gu tr ces maisu, par kura
dors lo sieni u k st ku is, bet, ja tr ce ir oti liela, t s mais var
atrasties ar tauku pl ve un resn zarna. Sl doš tr ce nereti
kombin ta ar sekund ru bar bas vada sa sin jumu, kas att st jies
ezofag ta, las rad ta iekaisuma procesa d , t c šo tr u
gad jumos bar bas vada garums var b t gan norm ls, gan sa sin ts.
Paraezofage lo tr u patn ba ir t da, ka, past vot norm lam
bar bas vada un ku a savienojuma novietojumam, ku a pamatne
un liel kurvat ra ir sagriezuš s augšup virs diafragmas, veidojot
tr ci. Piln gu t s maisu form caur bar bas vada paplašin to atveri
viden iestiept v der-pl ve.
DIAFRAGMAS BAR BAS VADA ATVERES TR CES Treš tipa tr u gad jumos v rojama sl došo un paraezo-
fage lo tr u kombin cija - bar bas vada un ku a savienojums
Par diafragmas bar bas vada atveres tr ci sauc ku a p rvirzi kr šu kurv lokaliz ts virs diafragmas, bet ku a pamatne un liel kurvat ra
caur paplašin tu bar bas vada atveri, kas kombin ta ar da ju vai tot lu tr ces later li bar bas vadam iestieptas kr šu kurv . Vispirms š ds
maisa veidošanos. savienojums atg dina paraezofage lo tr ci, ta u pak peniska
Eksist 3 veidu tr ces (sk.10., 11., 12.att.): kardijas parvirze augšup veicina sl doš s tr ces pievienošanos.
• sl doš s (aksi s), Reiz m, kad prim ra bijusi sl doš tr ce, ku a pamatnes un liel s
• paraezofage s, kurvat ras p rvirzes rezult notiek v ka paraezofage s tr ces
• kombin s. veidošan s.
Sl doš s tr ces gad jum ku a un bar bas vada anatomiskais Tr ces var att st ties jebkur vecum , ta u visbiež k t s no-
savienojums lokaliz ts virs diafragmas atveres, un norm saikne starp šiem rotas 50 - 60 gados un sieviet m sastopamas biež k nek
diviem org niem ir trauc ta, jo zaud ts bar bas vada ieejas le is ku (Hisa riešiem.
le is). Ku a
12.att ls. Kombin ta truce.
10.att ls. Aksi la tr ce.

357
357
 IRUR IJA DI AF R AGM AS S LIM BAS
Diafragmas bar bas vada atveres tr u etiolo ija.
Reiz ar visp jiem c lo iem tr u rašanos ietekm attiec
rajona anatomisk uzb ve un ku a un bar bas vada savienojuma
fiziolo isk s patn bas. Diafragmas bar bas vada atveres tr u
att st bu var veicin t daž di faktori, kas var b t gan izol ti, gan
kombin ti. Tie iedal mi veicinošajos un izš irošajos.
Veicinošie faktori ir:
• embrion s att st bas anom lijas - zarnu gaisa kabatu un
aug a veidošan s laik esoš tr ces maisa nepiln ga obli-ter cija;
• iedzimtas diafragmas bar bas vada atveres anom lijas -
musku u š iedru nepilna att st ba vai to tr kums starp diafragmas
bar bas vada un aort lo atveri;
• laika gait progres jošs eneraliz ts saistaudu v jums, kura
rezult pav jin s bar bas vada fiks cija diafragmas atver .
Izš irošie faktori ir vecums, aptaukošan s, fiziska p rslodze,
gr tniec ba un dzemd bas, agr k p rciest s abdomin -lo org nu
traumas, oper cijas u.c.
Bar bas vada atveri veidojošais muskulat ras gredzens
form ts galvenok rt no lab s diafragmas k ji as, un t s musku u
elementu att st bas trauc jums vai atrofija veicina š rajona
nov jin šanos un pak penisku bar bas vada atveres pa-
plašin šanos. Kaut ar plata bar bas vada atvere var veicin t tr ces
veidošanos, pati par sevi t saslimšanu neizraisa, ja muskulat ras
tonuss attiec gaj rajon ir saglab ts.
Visliel noz me bar bas vada atveres tr ces form šan s
proces ir diafragmas un bar bas vada saitei, ar kuru bar bas vads
piestiprin ts diafragmas atveres mal m. Ar š bl saistaudu
apvalka pal dz bu bar bas vada abdomin un kardijas da a fiks ta
dera dobum . Elpošanas un bar bas vada ga-renvirziena
musku iedru rad spiediena mai a torak laj un abdomin laj
dobum past gi veicina kardijas p rvirzi augšup, ta u norm la
ku a un bar bas vada saite notur attiec savienojuma poz ciju
zem diafragmas. Š s saites v jums kombin cij ar augstu
intraabdomin lo spiedienu un bar bas vada atveres paplašin jumu
veicina patolo isku kardijas p rvirzi augšup.
Bar bas vada atveres org nu nov jin šanos un tr ces att st bu
nereti ietekm ar organisma novecošanu saist s izmai as
saistaudos, nov šana, smagas saslimšanas, k ari
vairogdziedzera un dzimumfunkciju novirze. Reiz ar saišu v jumu
un diafragmas k ji u atrofiju bar bas vada paplašin šanos un tr ces
veidošanos veicina v dera iekš spiediena pieaugums
aptaukošan s, gr tniec bas, p k ciešu jostu un korsešu
valk šanas, smagumu celšanas, asc ta un lielu jaunveidojumu d .
Kl nisk aina bar bas vada atveres tr u gad jumos ir
daudzveid ga, t to diagnostikas nol nepieciešama
daudzpus ga un m tiec ga izmekl šana. Visbiež k pacientiem ir s
p e s, kas parasti lokaliz tas aiz kr šu kaula, zem zobenveida
izauguma vai epigastr iaja rajon . T s var b t m reni izteiktas,
smeldzošas vai griez gas un pastiprin ties p c šanas vai š idruma
iedzeršanas, Visrakstur bar bas vada atveres tr ces paz me ir
pju pastiprin šan s noteikt erme a poz cij vai smaguma
celšanas br . T s mazin s, pacientam aps žoties vai piece oties,
bet pastiprin s pagriežoties. Š di slimnieki parasti ie em sev rt ko
poz ciju un gu uz augsta spilvena vai pace gultas galvgali.
Vairum gad jumu s pes ir dedzinošas, seviš i horizont
erme a poz cij . Dedzin šanas saj tu rada reflukt ta ku a
satura iek šana bar bas vad , t dens vai dzeram s sodas
duma lietošana to mazina, bet asu dienu un rupjas bar bas
uz emšana - pastiprina.
Iesp jama ari uz muguras iradi jošu s pju par šan s, ja
iekaisuma proces iesaist ti periezofage lie audi; t s var b t
spastiskas un iradi t daž dos rajonos.
Ku a satura r e g u r g i t c i j a ir otrs biež kais simp-
toms. To izraisa kardijas sl gšan s funkcijas mazsp ja, kuras
iemesls ir bar bas vada un ku a savienojuma p rvirze viden un
savstarp s saiknes zudums starp bar bas vada ieejas le i ku
un t pamatni. Regurgit ciju var izrais t ar bar bas vada apakš s
da as stenoze vai spazma, kad peristalti-kas vi i nesp j p rvar t
rsli un rodas bar bas masu aizture. Pirmaj gad jum gandr z
vienm r att st s ezofag ts, kura kl niku raksturo dedzinošas s pes,
otraj preval funkcion la vai organisma bar bas vada
necaurlaid ba. Regurgit cija naktsmiega laik veicina ku a satura
aspir ciju elpošanas ce os un pneimonijas att st bu.
D i s f g i j a bar bas vada atveres tr ces pacientiem ir
iekaisuš bar bas vada apakš segmenta spazmas vai strik-t ras
rezult ts, un t nov rota gandr z 1/3 slimnieku. R šanas trauc jumi
var b t gan m reni, kad bar ba slaic gi un retumis tiek aiztur ta
bar bas vada apakš da , gan pak peniski progres joši - ja
veidojas strikt ra. Par p jo iesp ju liecina p kš a un piln ga
bar bas vada necaurlaid ba, norijot bl vu un lielu kumosu.
Bar bas vada atveres tr u paz me ir ar a s i o š a n a , kas
var izpausties daž di. T rodas no g ot das erozij m ku a un
bar bas vada savienojuma viet . Nereti iekš asi ošana un t s
izrais progres još an mija un v jums saslimšanas
bezsimptomu norises gad jum ir t s vien paz me. Periodiski
rojamas m e l n a s f c e s . Mas va asi ošana no tr ces mais
lokaliz tas ku a da as las vai krasi izteikta ezofag ta d
sastopama reti.
Kl nisk gaita. Bar bas vada atveres tr u gad jumos
iesp jami ar cit m saslimšan m rakstur gi simptomi. Visizplat s
ir s pes sirds rajon , kas oti atg dina stenokardijas s pes. Par to
cilmes galvenajiem iemesliem uzskata vai nu refluksa ezofag ta
rezult raduš s izmai as bar bas vad (t.s. "pseidokoron ro
sindromu"), vai klejojošo nervu saspieduma un kairin juma sekas
diafragmas bar bas vada atver , t.L, viscerokardi refleksa, ar
sekund s koron s maz-sp jas att st bu p c ezofagokoron
sindroma tipa.
Diagnostika. Diafragmas bar bas vada atveres tr u
diagnozes preciz šan galven ir r e n t g e n o l o i s k
i z m e k l š a n a (sk. 13.att.). Liela izm ra tr ces parasti viegli
konstat t, pacientu izmekl jot vertik poz cij - virs diafragmas uz
sirds nas fona redzams g zes p slis ar horizont lu š idruma
meni; later poz cij š da tr ce dors li piegu sirdij un
diafragmai.
13.att ls. Kombin tas tr ces rentgenogramma.
358

Nelielu un nefiks tu tr u atpaz šana iesp jama vien gi ar
speci lu pa mienu un atk rtotu izmekl jumu pal dz bu, jo
parastaj s rentgenogramm s prec zu atbildi noskaidrot neizdodas.
Viena no speci laj m metod m ir pacienta rent-genolo isk
izmekl šana gu us st vokl . Ievadot ku un bar bas vad
kontrastvielu, izdodas konstat t nelielas tr ces.
Rentgenolo iskie simptomi:
• ilgstoša un iev rojama kontrastvielas uzkr šan s
bar bas vad virs diafragmas l me a;
• plašs savienojums starp kontrastvielas uzkr jumu virs
diafragmas un zem t s lokaliz taj m ku a da m;
• ku a g ot das reljefam rakstur go kroku kl tb tne
diafragmas bar bas vada atveres l men un maisveida izciln virs
diafragmas;
• akt va ku a un bar bas vada regurgit cija, slimniekam
esot vertik vai horizont poz cij , un pas vs ref-lukss -
horizont poz cij .
Veicot rentgenolo isko izmekl šanu pacientiem ar diafragmas
bar bas vada atveres tr ci, iesp jams atrast ar bar bas vada
izmai as:
• v veida gaita vai krass lokveida izliekums apakš
bar bas vada trešda , kas netieši liecina par ku a p r-virzi kr šu
kurv caur diafragmas bar bas vada atveri (bet tas var rasties ar
augst s diafragmas poz cijas d );
• iedzimta sa sin ta bar bas vada droša paz me ir ss un
taisns bar bas vads ar ieeju ku a augš pol , kurš da ji
novietots kr šu kurv ;
• refluksa ezofag ta rentgenoio isk s paz mes.
Pie netiešajiem rentgenolo iskajiem simptomiem, kas rada
aizdomas par diafragmas bar bas vada atveres tr ci, pieder:
• Hisa le a izmai as t nogludin šan s viet ;
• v dek veid ga ku a g ot das kroku gaita virzien uz
diafragmas bar bas vada atveri;
• bar bas vada un ku a savienojuma augsta loka-
liz cija;
• p rliec gs ku a velves bl vums.
Ezofagoskopija indic ta visiem pacientiem, kam rentge-
nolo iski atkl tas bar bas vada atveres tr ces vai ir aizdomas par
m, jo auj detaliz ti noskaidrot bar bas vada izmai u raksturu.
rst šana. Terapijas metodika atkar ga no r ga slimnieka
visp st vok a nov rt juma, akcent jot uzman bu ne tikai uz
bar bas vada atveres tr u daudzveid bu un to kl nisko izpausmju
intensit ti, bet ar uz padz vojušo pacientu nopietnaj m
blakusslim m.
Konservat vo bar bas vada atveres tr u terapiju nevar
uzskat t par radik lu, jo t nov rš nevis pašu saslimšanu, bet
vien gi t s atseviš us simptomus un komplik cijas. Konservat
terapija uzskat ma par prevent vu - t s m is ir saslimšanas
s att st bas profilakse. T sev ietver ne tikai medikamentu
lietošanu, bet ar konservat vi profilaktiskos pas kumus - pareizu
dz vesveidu un šanas rež mu.
Profilaktisko pas kumu kompleks , kas rekomend ts dia-
fragmas bar bas vada atveres tr ces pacientiem, ietilpst š di
noteikumi:
• j izvair s no straujas erme a noliekšanas lejup;
• nevalk t šauras viduk a jostas un korsetes;
• naktsmiega laik kr šu kurvis nedr kst atrasties horizont
poz cij , j gu ar paceltu galvgali;
• uztur aizliegts lietot p rtiku, kas rada g zu uzkr šanos, k
ar alu un g tu deni;
• horizont lu erme a st vokli dr kst ie emt ne tr k par
div m stund m p c šanas, t.L, l dz laikam, kad ku is pasp jis
iztukšoties no liel s ap st s p rtikas da as;
• j izvair s no aizciet jumiem, jo krass v dera muskulat ras
sasprindzin jums paaugstina intraabdomin lo spiedienu, kas
savuk rt veicina refluksa att st bu un pastiprina ku a p rvirzi cauri
diafragmas bar bas vada atverei.
DIAFRAGMAS S L I M B A S IRUR IJA
Vienlaic gi slimnieks sa em ar medikamentozo terapiju, kuras
is ir ku a sulas s lssk bes l me a mazin šana un
neitraliz cija, k ar ku a satura evaku cijas pa trin šana zarnu
trakt ; seviš i noz ga š terapija ir pacientiem, kas cieš no
paaugstin ta sk bes daudzuma.
Bar bas vada atveres tr u medikamentozaj terapij izmanto
vair kas farmakolo isko l dzek u grupas:
• holinol tiskos;
• spazmol tiskos;
• antac dos un savelkošos;
• neiroleptiskos, sedat vos, antihistam nvielu un viet s
anest zijas medikamentus.
irur isk terapija.
Radik la diafragmas bar bas vada atveres tr u likvid šana
iesp jama vien gi ar oper cijas pal dz bu, ta u, iev rojot
konservat vi profilaktisk dz ves rež ma un simptom tisk s
medikamentoz s terapijas efektivit ti, k ar to, ka pacientu skaits ir
liels un tie parasti ir padz vojuši un veci cilv ki ar nopietn m
blakusslim m, irur isk terapija veicama tikai pamatotu indik ciju
gad jumos.
das indik cijas ir:
• GERS ar t rakstur gaj m izpausm m, kura diagnoze
apstiprin ta bar bas vada iekš s pH-metrijas un ezofago-skopijas
atrad ;
• izteikta bar bas vada atveres tr ces simptom tika;
• konservat terapija izr jusies neefekt va;
• atk rtotas asi ošanas, kuru rezult izveidojusies hi-
pohrom an mija;
• paraezofage tr ce, kas draud iespr st;
• bar bas vada peptisk s strikt ras kl tb tne;
• citas operat vi rst jamas blakusslim bas;
• bar bas vada atveres tr u recid vi ar rakstur gu kl nisko
norisi p c iepriekš jas irur isk s terapijas.
Diafragmas bar bas vada atveres tr u irur isk s terapijas
uzdevumi:
• norm lu anatomisko attiec bu atjaunošana starp bar bas
vada abdomin lo da u, diafragmu un ku i;
• diafragmas atveres sašaurin šana (veicot diafragmo-
krurorafiju);
• antrirefluksa oper cija ar m i atjaunot Hisa le i un
kardijas v rstu u funkciju (gastropeksija p c Hila, Belsija {Mark IV)
fundoplastika, Nisena fundoplik cija u.c).
sdien s plaši pielieto laparoskopisku Nisena fundopli-k ciju.
ir izv les metode diafragmas bar bas vada atveres tr u
irur iskaj rst šan . L dz ar videotehnolo ijas att st bas iesp m
irur ij daž dojuš s un pilnveidojuš s ar diafragmas bar bas vada
atveres tr u operat s terapijas metodes.
Laparoskopisk s pieejas priekšroc bas:
- minim la traumatiz cija,
- labs kosm tiskais efekts,
- iesp jama vizu la kontrole ar videokameras pal dz bu
tieši oper cijas viet (kas gandr z nekad nav pan kama ar
konvencion lo pieeju) - detaliz ti redzami anatomiskie veidojumi,
iesp jama abu diafragmas pušu, bar bas vada abdomin s
da as un ku a vizu kontrole;
- samazina ar infekcijas risku,
- sa sina hospitaliz cijas ilgumu un pa trina pacientu
rehabilit cijas laiku.
Diemž l laparoskopiskajai Nisena fundoplik cijai ir vair kas
kontrindik cijas:
- saaugumu process v dera dobuma augš da ,
- izteikts periezofag ts kombin cij ar ak tu bar bas vada
lu vai izteiktu eroz vu procesu, kas aptver lielu bar bas vada da u,
- « sais bar bas vads».
Šajos gad jumos past v augsta bar bas vada sieni as trau-
matiz cijas riska pak pe, atdalot to no diafragmas k ji as.
Oper cijas laik oblig ta resn s ku a zondes ievad šana, lai
nov rstu p k šauras manšetes izveidošanas varb bu, kas
kaj period veicin tu disf gijas att st bu.
359
IRUR IJA DI AF R AGM AS SLIM BAS

Diafragmas relaks ciju sekcija pirmoreiz atkl jis Žans Pt

PARAEZOFAGE LA TRUCE 1774.g.
Diafragmas relaks cija var b t gan iedzimta, gan ieg ta.
Paraezofage s tr ces sastopamas iev rojami ret k par Iedzimta relaks cija parasti v rojama kombin cij ar cit m att st bas
sl došaj m, t m rakstur ga tr ces maisa kl tb tne. Tr ces maiss anom lij m: v dera dobuma org nu transpoz ciju, Fallo tetr di,
lokaliz ts front li vai pa kreisi no bar bas vada ( oti reti - dors li un nesaaugušu arteri lo asinsvadu, dubulto ur niz-vadkan lu,
labaj pus ), bar bas vada un ku a savienojuma poz cija nav kriptorhismu, mikrooftalmiju un polidakt liju, iedzimtu starpribu un
izmain ta. abpus ju ne sto diafragmas tr ci.
Paraezofage s tr ces pieder staj m tr m, t s var ar Iedzimtas relaks cijas gad jumos v rojama piln ga vai da ja
iespr st, izraisot daž das izkritušo org nu izmai as, s kot no muskulat ras apl zija p rej no kr šu dobuma uz v deru, kuru var
renas to satura aiztures l dz pat nekrozei. Tr cei iespr s-tot, izrais t nepareizs diafragmas novietojums, muskulat ras
par s ak tas ku a (vai citu mais esošo abdomin lo org nu) diferenci cijas trauc jumi vai embrion laj period radušies
strangul cijas simptomi. Sakar ar patolo isko poz ciju var iespr st inerv cijas defekti - trauma vai apl zija.
bar bas vada un ku a savienojums vai pylorus. Ieg ta relaks cija sastopama iev rojami ret k - daž du
ja paraezofage lo tr u kl nisk gaita norit bez simptomiem, iemeslu d att st s diafragmas muskulat ras distrofija vai atrofija
pl nveida izmekl jumos t s konstat k gad juma atradi; past vot dz piln gai audu izzušanai. Muskulat ras atrofija visbiež k ir
izteiktiem kr šu kurvja org nu saspieduma un ezofag ta simptomiem, sekund ra, to var izrais t traumatisks (ar oper cijas laik ieg ts)
tr u diagnostika ir vienk rša. Rentgenolo iski redz atipiski lokaliz tu diafragm nerva boj jums, k ar iekaisums vai audz js, r taudu
zes p sli ar š idruma l meni ku virs diafragmas, savuk rt ar procesi. Ieg to relaks ciju visbiež k izraisa diafragm nerva
kontrastvielas pal dz bu atkl j ku a paplašin jumu tr , bar bas boj juma rezult att st jusies sekund ra muskulat ras atrofija.
vada un ku a savienojuma nenorm lo lokaliz ciju un refluksa kl t- Relaks cija var rasties p c diafragm nerva, dzemd bu traumas,
tni vai tr kumu. diafragmas tr ces oper cijas, kuras laik izdar ta frenikotomija, k
Ja nav kontrindik ciju, paraezofage lo tr u terapija ir irur iska, ar diafragm nerva p rš elšana bar bas vada vai kardijas
jo mazas tr ces parasti laika gait k st liel kas un draud iespr st. aundab go audz ju re-zekcijas laik . Diafragmas kreis kupola
Oper cijas metodes izv le atkar ga no slimnieka visp vesel bas relaks cija nov rota p c pneimonektomijas un n.phrenicus liel ko
st vok a un blakusslim m, k ar no t , vai irur isk iejaukšan s ir atzarojumu p rgriešanas, kardiospazmas d veicot bar bas vada
pl nveida vai neatliekama. plastiku ar diafragmas l veri.
Pacientiem ar ak ti iespr dušu tr ci indic ta laparotomija: Nereti diafragm nerva boj jumi att st s pleir tu gad jumos,
• vi u visp jais st voklis ir gr ts, un abdomin lo griezienu tie nervam iesaistoties pleiras saaugumu proces . Histolo isk atrad
panes viegl k nek transtorak lo; redzami saistaudi ar atseviš m atrofisk m un distrofisk m
• abdomin pieeja iespr duša org na rezekcijai ir rt ka; musku iedr m, bet fibrozo audu vid - nervu s kie stumbri ar
• lielu paraezofage lo tr u gad jumos tr ces v rtu aiz-š šana de ener jušos miel na un cilindrisko apvalku strukt ru, taukaudu
apvieno ar Nisena fundopiik ciju. nomai a ar detr tu.
Pl nveida oper cij s izmanto gan abdomin lo, gan transtorak lo Nervs var tikt boj ts ar plaušas saknes un videnes iekai-s ga
griezienu, tom r ku a fiks cijas d priekšroka dodama laparotomijai.
rakstura infiltr ta gad jum pie tuberkuloz limfaden ta un kreis s
plaušas audz ja metast m virzien no videnes uz perikardu.
Diafragmas relaks cija var b t piln ga (tot la), ja viss kupols ir
DIAFRAGMAS RELAKS CIJA
ievirz ts kr šu kurv . Tad diafragma var pacelties l dz trešajai un pat
otrajai ribstarpai. Abdomin lie org ni tiek ievirz ti kr šu kurv , ta u
Ar diafragmas relaks ciju saprot t s vienpus ju past gu
joproj m lokaliz ti zem diafragmas.
pac lumu, kura muskulat ra ir v ka, tom r savu elast bu piln gi nav
Kl nisk aina un diagnostika. Norobežota diafragmas
zaud jusi (sk. 14.att).
relaks cija parasti s dz bas nerada. Piln ga diafragmas relaks cija
Diafragmas relaks cija, saistaudu v jums un musku u zudums
izraisa plaušas da ju saspiešanu, videnes novirzi uz veselo pusi,
rojams vis diafragmas kupol vai t liel kaj da , kura kop ar
ar ku a sagriešanos (kreis diafragmas kupola relaks cijas
aptverošajiem v dera dobuma org niem iespiežas augstu kr šu kurv ,
gad jum ). Sk. 15.att,
izveidojot asi iez tus tr ces v rtus (t relaks cijas reiz s nekad
Slimnieks s dzas par elpas tr kumu un sirds klauv m, reiz m
nav nov rota tr ces iespr šana).
ir vemšana.
14.att ls. Kreis diafragmas kupola relaks cija (sh ma). Diagnostikas pamatmetode ir rentgenolo iska izmekl šana.
Par relaks cijas esam bu liecina medi ls ku a g zes p a un
later ls liesas un resn s zarnas le a novietojums zem visp
diafragmas veidot loka, k ar to veidotais rakstur gais Div la-Ken -
Fat trijst ris. Ieteicams izmantot diagnostisku pneimoperitoneju:
dera dobum ievad tais gaiss sakr jas zem diafragmas t s
ietilpuma viet un labi kontrast diafragmas kont ras. Diafragmas
relaks cija j diferenc no meteorisma, asc ta, audz ja u.c.
patolo isku procesu izrais tas bilater las paceltas diafragmas
poz cijas, k ar no vienpus ja pac luma, kas radies k da
palielin ta abdomin org na past ga spiediena rezult .
rst šana. Diafragmas relaks cijas irur iskaj terapij
izmantojam s metodes iedala div s grup s:
1) paliat s ku a un zarnu trakta oper cijas, kas veiktas ar
i likvid t atseviš us simptomus;
2) pašas diafragmas oper cijas, kuru laik tiek veikta defekta
sl gšana un p rvietoto org nu repoz cija.

360

360
 DIAFR AG M AS SLIM BAS IRUR IJA

15.att ls. Kreisa diafragmas kupola relaks cija (perkusijas robeža). audz ji), rabdomiosarkomas, neiromiosarkomas, k ar apa o,
polimorfu vai nediferenc jamu š nu un endoteli s sarkomas.
Sekund rie diafragmas audz ji sastopami sal dzinoši bieži, un
to histolo isk uzb ve atbilst prim audz ja strukt rai.

CISTAS

Diafragmas cistas iedala staj s (kl tas ar epit liju) un

ne staj s.
st s cistas var iedal t 2 grup s:
• parazit s (ehinokokoze, cisticerkoze, trihineloze)
• neparazit s cilmes. Šai grup ietilpst embrion s
(epidermo s, dermo s, terato s), bronhog s, mezo-teli s
un angiog s cistas.
Ne st s cistas var b t att st juš s no iekaisuma (specifiska vai
nespecifiska) vai traumu rezult . Nespecifisk s iekaisuma cistas
visbiež k att st s iekapsul ta diafragmas pleir ta, specifisk s -
tuberkulozes gad jumos, posttraumatisk s - sub-serozas
diafragmas hematomas vai labdab ga audz ja sabrukšanas
rezult .
Visas diafragmas cistas ir prim ras, iz emot diafragm
ieaugušas blakus esošo org nu (aknu vai plaušu) ehinokoku cistas.
Diafragmas cist m un labdab gajiem audz jiem rakstur ga
Paliat s (simptom tisk s) ku a un resn s zarnas ope- apa a vai ov la forma, k ar redzama robeža attiec pret
cijas: apk rt jiem audiem, savuk rt aundab go audz ju forma ir
• gastropeksija, neprec za un robeža - izpl dusi.
• gastrogastrostomija, Kl nika un diagnostika. Diafragmas labdab go audz ju un
• gastroenterostomija, cistu kl nisk s izpausmes atkar gas no to lieluma un lokaliz cijas,
• ku a rezekcija, par doties blakus esošo org nu saspieduma simptomiem. Neliela
• resn s zarnas rezekcija. izm ra veidojumu kl tb tne pacientiem s dz bas neizraisa; š dus
Diafragmas oper cijas: audz jus reiz m var atkl t rent-genogramm s. Labaj diafragmas
1) Diafragmas plastika ar t s audiem: kupol lokaliz tu lielu audz ju vai cistu gad jumos v rojamas
• boj iecirk a rezekcija ar diafragmas malu dz bas no sirds un res-piratoro org nu puses (sirds un videnes
aizš šanu, rvirze, plaušas saspiedums un atelektažu rašan s), jo aknu
• diafragmas saš elšana, veidojot dublikat ru, novietojums trauc audz ja izplat bu v dera dobum . Biež k
• frenoplik cija. sastopamie simptomi ir smaguma saj ta kr šu kurv , elpas tr kums
2) Plastiska diafragmas nostiprin šana: pie fiziskas slodzes (ja veidojums paši liels - ar miera st vokl );
• Autoplastika: bronhu deform cijas d par s klepus, s pes kr s vai labaj
- ar das l veri, parib , kur m ir tendence iradi t uz l psti as rajonu; apakš s
- ar musku u l veri. dob s v nas saspiedums var veicin t t skas att st bu k s.
• Aloplastika: Diafragmas kreisaj kupol lokaliz tu iev rojama izm ra
- ar tantala t kli u, audz ju gad jumos pacienti s dzas par smaguma saj tu un s m
- ar polivinila s kli (aivalonu). c šanas, sliktu d šu un vemšanu, k ar nov šanu. Ja audz js
Daudzas diafragmas oper cijas veicamas kombin cij ar ir aundab gs, audz ja audu izplat ba blakus esošajos org nos
paliat m ku a un resn s zarnas oper cij m. izraisa asas s pes. No prim boj juma lokaliz cijas atkar ga ar
sekund ro aundab go jaunveidojumu simptom tika.
Nelielu labdab gu diafragmas audz ju parastaj pacienta
izmekl šan neizdodas atkl t; ja tas ir liels, perkutori dzirdama
DIAFRAGMAS AUDZ JI UN CISTAS dobja ska a plaušas apakš s daiv s, kas centr s lokaliz cijas
gad jum sakr t ar sirds vai aknu novietojumu. Auskultat vi šaj
AUDZ JI zon atkl j piln gu vai da ju elpošanas trokš u tr kumu.
Nereti diafragmas jaunveidojumu gad jumos v rojama
Diafragmas audz jus iedala prim rajos (att st jušies no pašas temperat ras paaugstin šan s, roku un k ju pirkstu falangu
diafragmas audiem) un sekund rajos, kad jaunveidojums radies deform cija p c "bungv šu" tipa, k ar augšdelma, apakš-stilbu,
citu org nu audz ju izplat bas un metast žu rezult . das un plaukstu loc tavu s pes un piet kums -plaušu
Prim rie diafragmas audz ji atkar no diafragmu veidojošo hipertrofisk artrop tija. To izraisa plaušas un t s asinsvadu
audu strukt ras iedal mi saistaudu, musku u, neiro-g najos, (seviš i v nu) kompresijas rad hipoksija.
angiog najos un mezoteli lajos; bieži v rojama vair ku šo tipu aundab gie diafragmas audz ji bieži kombin jas ar plei-r tu;
kombin cija. sastrutojošu cistu gad jumos v rojama strutaina iekaisuma aina,
Labdab go veidojumu vid preval lipomas, fibromas un savuk rt par diafragmas ehinokoka esam bu liecina eozinof lija
fibrolipomas, ret k - leiomiofibromas, angiofibromas un nei- asins anal un pozit va Kaconi reakcija. Ja ehinokoku cista pl st
rofibromas, neirilemmomas (švannomas), iimfangiomas, fib- un t s saturs nok st serozajos dobumos,
rolimfangiomas un hondromas.
Nedaudz ret k sastopami šim strukt m atbilstoši aundab gie
analogi. Visbiež k t s ir daž du veidu sarkomas: fib-rosarkomas,
fibromiosarkomas un miosarkomas (mioblastu

361
361
 IRUR IJA DIAFRAGM AS SLIM BAS

pacientam par s asas s pes, strauji att st s šoks, "ak ta v dera"
vai pleir ta simptomi, paaugstin ta temperat ra, n trene. Asinsainai
rakstur ga leikocitoze.
Rentgenogramm s diafragmas lab kupola audz ju un cistu
gad jumos uz ku a g zes p a un resn s zarnas un liesas le a
fona redzama ieapa a vai ov las formas na (sk. 16.att.), kas
elpojot kustas reiz ar diafragmu, kuras ekskursija nereti ir trauc ta,
ierobežota vai paradoks la. T k lab kupola audz ja na parasti
sapl st ar aknu un videnes att lu, vispirms j noskaidro, vai
veidojums lokaliz ts paš diafragm vai ar tai blakus esošajos
org nos, diagnozes preciz šanai izmantojot pneimotoraksu vai
plaušu DT. Par diafragmas audz ja vai cistas kl tb tni liecina
zes sv tras atdal šan s gan no plaušas, gan abdomin lajiem
org niem.
16.att ls. Kreisa diafragmas kupola jaunveidojums
(rentgenogramma).
Literat ra
1. Barnes T.A. Core textbook of respiratory care practice / Editor Shanahan J.F. - 2nd
ed. - St. Louis: Mosby - Years Book, Inc., 1994.- P. 96-209.
2. Condon R.E., Nyhus L.M. Manual of surgical therapeutics.- 9th ed.- Boston etc: Little,
Brovvn and Company, 1996.
3. Donovans A.J. Trauma surgery / Editor Hurly R.- St. Louis: Mosby - Years Book, Inc.,
1994.
4. Modern s tehnolo ijas irur ij / Red. J.Gardovskis - R ga: Latvijas irurgu asoci cija,
1999. - P. 122-125.
5. Moylan J.A. Surgical criticai care / Editor Baxter S.- St. Louis: Mosby - Years Book, Inc.,
1994.
6. Nemiro J., Amoli š A., Lindenbratens L. Rentgenolo ija un radiolo ija.-R ga:
Zvaigzne, 1973. - 140.-142.lpp.
7. Tumey S., Rodriquez A., Covvies R. Management of cardiothoracic trauma/ Editor
Carol-Lynn Brovvn. - Baltimore: VVillams & VVilkins, 1990. - P. 218-228.

8. DnTTMaHH M. OnepaTUBHaa xnpyprn*. - Bvj aneuiT: U3flaienbCTB0

aKafleMUi/ HayK Benrpnn, 1971. - C. 306-309.

9. VTKHH B., AnnHnc B. Tpbi>KM numeBOflHoro OTBepcTna fluacpparMbi. - Pura:

3nHaTHe, 1976.

Diafragmas audz ju un cistu irur isk terapija.

Oper ciju veic transtorak griezien 7. - 9. ribstarp ,
rš ot ribu loku. Š s pieejas izmantojums auj ne tikai radik li
rezec t diafragmas audz ju vai cistu, bet ar k dainas diagnozes
gad jum ir rti lietojams jebkurai citai irur iskai terapijai šaj
rajon . Diafragmas front s da as oper cij s griezienu v lams
izdar t sept taj , bet dors s - astotaj vai dev taj ribstarp .
Prim rus labdab gus audz jus diafragm oper , tos izlobot vai
(biež k) rezec jot kop ar nelielu blakusesošo veselo audu da u,
aizšujot ar atseviš m šuv m. aundab go audz ju gad jumos
indic ta plaša diafragmas rezekcija kop ar veidojumu, defekta
sl gšanai izmantojot aloplastikas metodes.
]a audz ja lokaliz cija diafragm ir sekund ra un prim rais
veidojums novietots kr šu kurvja sieni (sarkoma) vai blakus
esošajos org nos (ku a kardi s da as vai plaušu v zis),
diafragmas rezekciju veic p c augšmin tajiem principiem, papildus
prim boj juma oper cijai.

362
 VE DER PL EVES
3.11. VEDERPLEVES UN LIELAS
TAUKPL VES SLIM BAS
R. R benieks
ANATOMIJA UN FIZIOLO IJA
ders ir topogr fiska vien ba, kuru veido:
• augš robeža - processus xiphoideus sterni, arcus
costalis; costae XI priekš jais gals, costae XII un processus spi-
nosus vertebrae XII;
• apakš robeža, kas iet pa crista iliaca, cirkš a kroku,
tuberculum pubicum, symphysis pubico augš jo malu.
dera dobum ir izvietota da a iekš jo org nu. s v dera
robežas neatbilst v dera dobuma robež m.
Augš jo v dera dobuma sienu veido diafragma. Kreisaj pus
diafragmas kupols ir V ribas l men , bet labaj - IV ribas l men . Uz
leju v dera dobums p riet mazaj iegurn . Robežu starp v dera
dobumu un mazo iegurni veido linea termin lis. dera priekšpus
atrodas m. rectus abdominis un m. pyramidolis. Pars lumbalis
columnae vertebralis, m. psoas major un m. quadratus lumborum
veido mugur jo, bet m. transversus abdominis, m. obliquus internus
abdominis un m. obliquus externus abdominis - v dera later lo
sienu. Iedom ta vertik la l nija, kas vilkta no XI ribas gala uz crista
iliaca (atbilst Un. axillaris post.), atdala mugur jo un later lo sienu.
dera dobuma ventr laj da atrodas cavum peritonei, bet
dors laj - starp pariet lo v derpl vi un v dera dobuma dors lo
sienu - spatium retroperitoneale.
Lai prec zi aprakst tu patolo ijas atrašan s vietu (s pju,
traumu, audz ju utt. gad jum ), praktiskaj medic izmanto
dera priekš s sienas iedal jumu topogr fiskos apvidos. Tos
izdala, izmantojot 2 vertik las un 2 horizont las l nijas.
• augš horizont l nija savieno abu X ribu zem kos
punktus; t projic jas III lumb skrieme a l men ;
• apakš horizont l nija savieno abas spina iliaca an-terior
superior; projic jas II sakr skrieme a l men .
Topogr fiskie apvidi: epigastrium - virs
augš s l nijas; mesogastrium - starp
ab m l nij m; hypogastrium - zem
apakš s l nijas.
• 2 vertik las l nijas, kas s kas no tuberculum pubicum un
iet gar m. rectus abdominis later lo malu, sadala šos apvidus
l katru 3 da s:
regio epigastrica - epigastrija vidusda a (pakr te);
regio hypochondriaca dextra et sinistra - epigastrija s nu da as
(lab un kreis paribe);
regio umbilicalis - mezogastrija vidusda a (nabas apvidus);
regio lateralis dextra et sinistra abdominis - mezogastrija s nu
da as (v dera s nu apvidus);
363
UN L I E L S T AUKPL V E S S LIM BAS IRUR IJA
regio pubica - hipogastrija vidusda a;
regio inquinalis dextra et sinistra - hipogastrija nu da as
(cirkš u apvidus).
dera dobumu un taj esošos org nus sedz v derpl ve
(peritoneum) - pl ns, oti labi apasi ots un inerv ts serozs apvalks
ar kop jo laukumu ~ 2 kvadr tmetri.
derpl ves da u, kas izkl j v dera dobuma sienas, sauc par
pariet lo v derpl vi (peritoneum parietale). To inerv so-matisk
nervu sist ma - starpribu nervu zari. Uz jebkuru kairin ju t atbild
ar stipr m lokaliz m s m. Iegur a v -derpl vei š das
inerv cijas nav, t c, att stoties iekaisumam, nav musku u
rezistences.
derpl ves da u, kas kl j iekš jos org nus, k ar veido lielo
un mazo taukpl vi, sauc par viscer lo v derpl vi (peritoneum
viscerale).
dera dobums ir kapil ru tipa sprauga starp v dera sienu un
iekš jiem org niem, ko sedz pariet un viscer v derpl ve -
seroz apvalka divas da as. V derpl ves dobum atrodas nedaudz
(-30 ml) seroza š idruma. V riešiem v derpl ves sprauga ir sl gta,
bet sieviet m caur dzimumce iem savienota ar jo vidi.
Viscer s v derpl ves konfigur cija ir sarež ta, un atkar
no t s v dera dobuma org nus iedala 3 grup s:
1) intraperitone lie org ni - v derpl ve sedz tos no vis m
pus m (bar bas vada abdominal da a, ku is, tiev s zarnas,
iz emot duodenu, akl zarna ar t rpveida pied kli, š rszarna,
sigma, taisn s zarnas rektosigmoid da a, liesa, dzemde, olvadi);
2) mezoperitone lie org ni - v derpl ve sedz tos no tr s
pus m (augšupejoš un lejupejoš zarna, aknas, žults-p slis,
ur np slis, taisn s zarnas vidusda a);
3) ekstraperitone lie vai retroperitone lie org ni, ko
derpl ve sedz tikai no vienas puses (aizku a dziedzeris,
duodens, nieres ar virsnier m, ur nvadi, lielie asinsvadi).
rszarna ar savu apzarni sadala v dera dobumu augš un
apakš st . Robeža starp tiem ir nosac ta, jo abus st vus
savieno spatium preepiploicum, kas atrodas š rszarnas un liel s
taukpl ves priekšpus .
dera dobuma augšst vs.
Taj atrodas aknas, žultsp slis, ku is, augš duodena da a,
aizku a dziedzeris un liesa. V derpl ve šeit veido tr s kabatas:
1) bursa hepatica;
2) bursa pregastrica;
3) bursa omentalis.
Pirm s divas atrodas tuv k v dera sienai, bet bursa omentalis
- dzi k. Š s kabatas v dera dobum kalpo strutainu procesu
norobežošanai. Taj s var izveidoties abscesi.
dera dobuma apakšst vs.
Šeit izvietota p tievo zarnu da a, akl zarna ar t rpveida
pied kli, lejupejoš un augšupejoš resn zarna, sigma. Radix
mesenteri un colon apakšst vu sadala etr s da s:
1) sinus peritonei dexter;
2) sinus peritonei sinister;
3) canalis peritonei dexter;
4) canalis peritonei sinister.
rejot no viena org na uz citu, v derpl ve starp tiem veido
vair kas kabatas. Mazaj iegurn v riešiem ir viena dzi a kabata
starp ur np sli un taisno zarnu (exavatio rectovezi-calis). Sieviet m
ir divi padzi in jumi - starp dzemdi un taisno zarnu (excavatio
rectouterina jeb Duglasa dobums) un starp ur np sli un dzemdi
(excavatio vesicouterina). saucam s saites izveidojas,
derpl vei p rejot no viena org na uz otru, piem ram, lig.
hepatoduodenale, vai ar no org na uz v dera sienu, piem ram,
apzarnis.
Liel un maz taukpl ve ir v derpl ves duplikat ras, kas
satur lielu tauku daudzumu. Omentum majus kas no
363
 IRUR IJA V D E R P L E V E S UN L I E L A S T A U K P L E V E S S L I M B A S
ku a liel s kurvaturas un priekškara veid sedz v dera dobuma
org nus. Omentum minus iet no aknu v rtiem uz ku a mazo
kurvat ru un duodenu.
Viscer lo v derpl vi inerv ve etat nervu sist ma, tai
praktiski nav somatisk s inerv cijas. Š iemesla d viscer s
derpl ves kairin juma s pes nav lokaliz tas.
derpl ve ir labi apasi ota, ar labi izteiktu limf tisko sist mu.
Šis serozais apvalks fiziolo iski ir puscaurlaid ga, akt va
membr na. T s funkcijas:
1) resorbt funkcija - sp ja uzs kt v dera dobum esošo
idrumu (secern tais š idrums, eksud ts, olbaltumu (iz šanas un
sabrukuma produkti, nekrotiski audi, bakt rijas). Stundas laik
derpl ve sp j uzs kt 8% no erme a masas. Vislab
uzs kšanas sp jas ir subfr nisk s, bet visslikt s -maz iegur a
derpl vei.
2) eksudat funkcija - sp ja izdal t š idrumu ar fibr nu.
Duodena serozai š funkcija ir lab k izteikta, t mazin s virzien uz
resnaj m zarn m.
3) barjeras funkcija - v derpl ve ir meh niska barjera
(galvenok rt lielais oments). T nodrošina aizsardz bu ar ar
humor liem un š nu meh nismiem.
DERPLEVES IEKAISUMS (Peritonitis)
derpl ves iekaisums jeb periton ts ir irur iska patolo ija. T
rezult att st s lok li un visp ji simptomi, kas rada ak ta v dera
kl nisko ainu un intoksik ciju. oti reti (maz k par 1%) prim rs
periton ts sastopams k patst ga slim ba. Parasti periton ts ir
sekund rs - att st s ak tas v dera dobuma patolo ijas vai traumas
rezult . Sekund ra perito-n ta kl nisk gaita ir smag ka par
prim ra procesa gaitu. Strutaina periton ta mortalit te sasniedz 25-
30%. Iesp jam rst šana - oblig ti irur iska, kombin jot ar
mas vu antibak-teri lu un dezintoksik cijas terapiju. Jo agr k
uzs kta agres va terapija, jo prognoz jami lab ki rezult ti.
Etiolo ija.
Periton ts var b t:
1) infekciozs,
2) neinfekciozs, t.L, aseptisks,
3) specifisku procesu izrais ts.
Visbiež kais periton ta c lonis ir bakteri la infekcija, kas
nok st v dera dobum traumas vai ak tu v dera dobuma org nu
patolo iju rezult .
Nespecifisks bakteri ls periton ts.
Izsauc ji:
1) aerobie mikroorganismi:
• gramnegat vi: Escherichia coli, Pseudomonas aerugino-sa,
Proteus, Klebsiella, Enterobacter, Acinetobacter, Citrobacter;
• grampozit vi: Staphylococcus, Streptococcus.
2) anaerobie mikroorganismi:
• gramnegat vi: Bacteroides, Fusobactehum, Vallionella;
• grampozit vi: Clostridium, Eubactehum, Lactinobacilla-cae,
Peptostreptococcus, Peptococcus.
Specifisks bakteri ls periton ts.
To izraisa mikroflora, kas nav saist ta ar ku a un zarnu traktu:
Neisseria gonorrhoae, Streptococcus pneumoniae, Streptococcus
pyogenes, Streptococcus viridans, Mycobacterium tuberculosis.
Bakteri la periton ta rst šan svar ga loma ir racion lai
antibakteri s terapijas izv lei, kam nepieciešama v dera dobuma
eksud ta bakteriolo iska un bakterioskopiska izmekl šana, k ar
patog s mikrofloras jut bas noteikšana pret antibiotik m.
Aseptisks (abakteri ls, toksiko misks) periton ts.
To izraisa: 1) neinfekciozo a entu (asinis, žults, ku a sula,
aizku a dziedzera sula, ur ns) iedarb ba uz v derpl vi;
2) iekš jo org nu aseptiska nekroze.
Aseptisks periton ts nav ilgs, jo daž s stund s tam pievienojas
infekcija no ku a un zarnu trakta, un periton ts k st strutains.
Specifiskas periton ta formas - karcinomatozs, parazit rs,
reimato ds, granulomatozs - veidojas, ja oper cijas laik uz
derpl vi iedarbojas talks un šuvju materi ls, un ja v derpl ve
izž st.
Infic šan s ce i:
Prim ram periton tam:
• hematog ns;
s
• limfog ns;
• per continuatiem (piem ram, caur olvadiem).
Sekund ram periton tam:
• patog mikroflora v dera dobum nok st iekš jo
org nu iekaisuma vai perfor cijas rezult ;
• no s vides - traumas rezult vai neiev rojot
aseptiku oper cijas laik .
Pato en ze.
Periton ts s kas k lok ls iekaisuma process v derpl ve. a š
patolo ija netiek adekv ti rst ta, t p riet eneraliz , dzv bai
stam form ar pak peniski pieaugošu intoksik ciju, hipoksiju,
metabolisma un imunit tes trauc jumiem. Neilg laik att st s SIRS
(sist mas iekaisuma reakcijas sindroms), kura rezult izmain s
organisma aizsargsp jas.
SIRS p c smaguma iedala 4 form s:
1) strutaini resorbt vais drudzis;
2) septic mija;
3) septikopi mija, kad mikroorganismi migr , radot
papildu slodzi, l dz ar to rodas MODS (multipls org nu disfunkcijas
sindroms);
4) sepsis.
SIRS ir process, k rezult rodas MODS.
Pato en svar gi vair ki faktori:
1) mikroflora v dera dobum izraisa iekaisumam
rakstur s lok s patofiziolo isk s p rmai as;
2) rodas asinsrites trauc jumi v derpl ve;
3) s kum paral tiska iieusa kl nisk aina rodas k
aizsargreakcija, lai norobežotu iekaisuma per kli. Att stoties SIRS,
pieaug intoksik cija, izmain s apasi ošanas un meta-bol tiskie
procesi zarnas sieni , k rezult iest jas stabila paral tiska
iieusa kl nisk aina. Pieaugoš iš mija padara zarnas sieni u
caurejamu patog najiem mikrobiem, kas auj veidoties MODS.
Pamatvielmai as trauc jums ir hipovol mija, kuru izraisa:
• eksud cija un transud cija ku a un zarnu trakta l -
men , v dera dobuma l men , organisma audos;
• idruma zudums vemšanas, sv šanas, elpošanas rezult .
Hipovol miju pavada izteikti hemodinamikas trauc ju
mi, k ar sk bju, s rmu un elektrol tu disbalanss.
Kl niski periton ta pato en ir 3 stadijas:
I s t a d i j a - reakt va organisma atbilde uz infekciju v dera
dobum .
• Mikroorganismi un toks ni izraisa iekaisuma reakciju
(hiper mija, kapil ru caurejam bas palielin šan s, t ska, ek-
sud cija).
• Aktiv jas makrof gi.
• Serozais eksud ts, leikoc ti un bakt rijas rada strutas.
• Blakusesošo org nu t ska un infiltr cija.
• Izkr t fibr ns.
II s t a d i j a - toksisk . K reakcija uz endotoks nu un ek-
sotoks nu nok šanu asin s iest jas hepatoren ls sindroms,
hemodinamikas trauc jumi un zarnu par ze.
III s t a d i j a - termin . Septiskais šoks. Exitus letalis.
364
364
 VEDERPLEVES UN L I E L A S T A U K P L E V E S S L I M B A S IRUR IJA

Periton ta klasifik cija. lo trauc jumu rezult . Tas viss izraisa eneraliz tu mak-
c periton ta kl nisk s gaitas: roorganisma reakciju ar pak peniski pieaugošu intoksik ciju un
1) ak ts periton ts, tipisku endotoksiska šoka kl nisko ainu. V derpl ves iekaisums
2) subak ts periton ts, pak peniski paplašin s, eksud izkr t fibr ns, strauji pieaug
3) hronisks periton ts (vien gais hroniskais periton ts ir Myco- bakt riju un leikoc tu daudzums, ir daudz sabrukušu š nu.
bacterium tuberculosis izrais tais). Periton ts no seroza k st strutains. Zarnu sieni rodas
c izsv duma rakstura: mikrocirkul cijas trauc jumi - par s st ze, atveras arterio-venozie
1) serozs, šunti. Asinis depon jas v. portae sist . Eksud cija un
2) fibrinozs, transud cija pieaug, bet v derpl ves uzs kšanas sp ja strauji
3) strutains, mazin s. Ku a un zarnu trakt uzkr jas toksiski produkti, jo
4) hemor isks, bar bas vielas neuzs cas. P c maksim las mobiliz cijas I stadij
5) putr ds, visas makroorganisma aizsargreakcijas pak peniski izs kst.
6) f u, III - termin stadija - iest jas 3.-4. dien , ja periton ts nav
7) jaukts. rst ts vai ir oti agres vs. Šaj stadij visas makroorganisma
c izplat bas v d erpl ves dobum : aizsargsp jas ir zudušas, iekaisums izplat jies tot li pa visu
1) dif zs periton ts - iekaisums v dera dobum plašs. Neskartas derpl vi.
paliek atseviš as kabatas, kas anatomisku patn bu d saist tas ar Iest jas hepatoren ls sindroms, ku a un zarnu trakta atonija
jo v dera dobumu šaur m ej m; (paral tisks ileuss), hemodinamikas un ventil cijas trauc jumi.
2) tot ls periton ts - iekaisums aptver visu v derpl vi. Iekaisuma Patolo iskais process k st neatgriezenisks, fat ls.
per klis parasti lokaliz ts k noteikt v derpl ves dobuma laik past v uzskats, ka periton ta att st past gas
apvid , to norobežo v derpl ves salipumi, saaugu-mi, liel reakt s stadijas nav. Vairum gad jumu periton ts ir citas slim bas
taukpl ve vai fiziolo isk s kabatas. komplik cija, t izš ir reakt vi toksisko un termin lo stadiju.
Tipisk s abscesu lokaliz cijas vietas: Tom r reakt vi toksisk stadija var b t kompens cijas f (letalit te
• Lab subdiafragm telpa. 22,5%) un dekompens cijas f (letalit te 85,3%). B š s divas
• Kreis subdiafragm telpa. zes atbilst I un II stadijai.
• Subhepatiskais rajons: Kl nisk aina.
a) labais later lais kan ls, kum slim bas kl niku nosaka pamatslim ba, kas, kom-
b) starpzarnu telpa, plic joties ar periton tu, rada tam rakstur go daudzveid go simptomu
c) sigmas apzar a rajons. P c kompleksu. Periton ta kl niskaj ain izš ir pamat-simptomus un
izrais ja: papildu paz mes.
Pamatsimptomi.
1) aseptisks,
2) bakteri ls (skat. etiolo iju). pes v der ir viens no agr kajiem un past kajiem
periton ta simptomiem. S kum lok las periton ta iemesla viet ,
Patolo isk anatomija.
tad, procesam izplatoties, k st dif zas. S pes eneraliz jas strauji,
Iekaisuma reakcijai v derpl rakstur ga hiper mija, uz ko
p c s kuma lokaliz cijas nevar noteikt periton ta c loni. Nereti
nor da paplašin tie asinsvadi; v derpl k st nespodra, bl va, jo
pes izstaro uz plecu, supra-klavikul ro rajonu, kas saist ts ar
izkr t pl ns fibr na sl nis; rodas t ska; v k izveidojas mas vs
diafragm lo nervu kairin jumu. Pacienti cenšas ie emt piespiedu
fibr na aplikums; v derpl ves dobum uzkr jas eksud ts. S kotn ji
st vokli - gu us uz s na un pievelkot ce galus pie kr m. Citas
tas ir caursp gs, serozs. Procesam progres jot, š idrum uzkr jas
pozas vai akt vas kust bas s pes pastiprina. Rakstur ga v dera
leikoc ti, bakt rijas, vecas š nas, fibr ns, un izveidojas strutas.
priekš s sienas muskulat ras rezistence, kuru toksisk f
Hemor iska periton ta gad jum v rojams asi u piejaukumu
nomaina atsl bums.
eksud tam. Pel kbr nganza a nokr sa, tauku pilieni, g zes p sl ši
Pozit vi simptomi, kas apstiprina diagnozi:
liecina par anaerobas mikrofloras kl tb tni.
B l u m b e r g a - Š o t k i n a s i m p t o m s . Ar pirkstu
galiem p c iesp jas dzi i uzspiež v dera sienai, tad strauji atrauj
AK TS DIF ZS V DERPL VES STRUTAINS IEKAISUMS
roku. Slimnieks saj t asas s pes p c rokas atlaišanas.
(Peritonitis acuto diffusa purulenta) M e n d e l a s i m p t o m s . Ar pirkstu galiem izdarot sus
piesitienus pa v dera sienu, j tamas s pes (v derpl ves
Dif za periton ta kl niskaj gait nosac ti izš ir 3 stadijas kairin juma un glud s muskulat ras iestiepuma paz me).
(Ksimonjans, 1970). V o s k r e s e n s k a s i m p t o m s . Strauji p rvelkot ar roku
I - reakt stadija ir organisma lok la un eneraliz -ta r v deru nostieptam kreklam, slimnieks saj t s pju intensit tes
reakcija uz kairin tu v derpl vi. Reakt stadija parasti ilgst 24-48 pieaugumu.
stundas, ta u ilgums var vari t atkar no mak-roorganisma B e r n š t e i n a s i m p t o m s . Testis tiek uzvilkts pie
(visp jais st voklis, intoksik cija, im ndepresi-ja u.c. cirkš a kan la s atveres, jo v dera priekš s sienas mus-
blakusslim bas) un ierosin ja (mikrobu virulence, toks nu raksturs, kulat ra ir saspringusi.
rezistence pret uzs kto antibakteri lo terapiju, misk kairin ja S l i k t a d ša un v e m š a n a .
masas un dabas). kum tai ir reflektors raksturs. Slimnieks atvemj ku a
I stadij rodas iekaisuma s kumam rakstur s patolo is saturu. V k, pievienojoties zarnu par zei, izvemtaj s mas s ir
s un morfolo isk s izmai as: v derpl ves hiper mija, kapi- žults un zarnu saturs.
ru caurlaid bas palielin šan s, t ska un eksud cija. S kum Periton ta papildus paz mes:
izsv dums ir serozs, taj maz bakt riju. V k serozs eksud ts • Izz d perkutors aknu piesl jums, kas nor da uz br vu gaisu
rtop par strutainu, no fok la iekaisuma par dif zu. V der dera dobum .
pl ves uzs kšanas sp ja v l ir saglab ta. Reakt vaj stadij • Par paral tisku ileusu liecina auskultat vi dati - peristaltikas
makroorganisms savas aizsargsp jas maksim li mobiliz , iz izzudums, skalošan s troksnis, kr toš piliena simptoms.
mantojot nespecifiskas hipotal ma un hipof zes reakcijas. • Paaugstin ta erme a temperat ra. Parasti subfebrila, ta u var
II - toksisk stadija - iest jas, ja periton ts I stadij ne t ar febrila. Rakstur gs t.s. "š ru" simptoms - izteikt
tiek adekv ti rst ts. T ilgst no 48. l dz 72. stundai. Asin s
non k mikroorganismu toks ni un fermenti, k ar olbaltumu
sairšanas produkti, kas rodas gremošanas sist mas funkcio-

365
365
 IRUR IJA V D E R P L V E S UN L I E L S T AUKPLEVES SLIM BAS
tahikardija neatbilst nelielajam temperat ras pac lumam.
• Piespiedu (gu us uz s na un pie kr m pievilktiem ce galiem)
st voklis.
• das izmai as - t k uvusi b la, iest jusies akrocianoze.
Iesp jama m rena dzelt , hemor isku izsitumu - rozeolu, petehiju
- par šan s.
• M le aplikta, pak peniski k st sausa.
• Tahikardija. Pulss v ja pild juma, m ksts.
• Arteri lais asinsspiediens s kum ir norm ls. S koties kar-
diovaskui rai dekompens cijai, tas kr tas zem lOOmmHg.
Periton ta stadiju kl niskais raksturojums.
I - reakt stadija.
pes v der (v derpl ves kairin jums).
Slikta d ša, vemšana.
Tahikardija 100-110 reizes sekund .
Neliela hipotensija.
Subfebrila temperat ra.
Leikocitoze ar novirzi pa kreisi.
II - toksisk stadija.
Visp st vok a pasliktin šan s - pieaug intoksik cija.
Pastiprin s vemšana - s k atvemt žulti, tievo zarnu saturu.
pes sp gas, dif zas.
ders uzp sts - perkutori timpan ts. Peristaltika v ja vai nav
saklaus ma.
Paaugstin s temperat ra.
Pieaug leikocitoze - 30000-40000ml.
Tahikardija 120-140 reizes sekund .
Stabila hipotensija.
III - termin stadija.
Eiforija, nekritiska attieksme - dzi a intoksik cija. Nestabila
hemodinamika - diegveid gs pulss, izteikta hipotensija.
Ak tas nieru mazsp jas izrais ta an rija.
Slimniekam facies Hypocratica.
pes nenov ro, v derpl ves kairin juma simptomi negat vi, izz d
muskulat ras rezistence. Iest jas exitus letalis.
Diagnostika.
Rakstur s s dz bas, kl niskie simptomi, laboratoriskie dati,
Rekt un vagin izmekl šana auj atrast izteiktu taisn s
zarnas priekš s sienas vai maksts velvju s gumu.
Rentgenolo isk izmekl šana uzr da br vu gaisu zem
diafragmas kupola, Kloibera kausus. Netieš s rentgenolo is-k s
paz mes - v dera dobuma aiz nojums pie eksud ta uzkr šan s,
diafragmas kupola ierobežots kust gums un augsta lokaliz cija,
izsv dums pleiras telp .
Ultraska as izmekl šan atrod br vu š idrumu v dera dobum
un uzr da abscesus.
Datortomogr fijas atrade ir l dz ga ultrasonogr fijai, bet
prec ka.
Laparocent zi (v dera dobuma punkciju) pielieto gr tos
diferenci ldiagnostiskos gad jumos. Par šo izmekl jumu izš iras
slimniekiem, kuri p c smag m politraum m ir bezsama .
Laparocent zi neizmanto, ja paredzams, ka slimniekam ir izteikti
saaugumi, jo iesp jams traum t iekš jos org nus.
Laparoskopija dod v rt gu inform ciju par v dera dobumu, ir
diagnostiska un rstnieciska metode.
Diferenci ldiagnoze.
Pateicoties rakstur gai kl niskajai ainai, periton ta diagnostika
parasti gr bas nesag . Diferenc šana no cit m patolo ij m
dažreiz nepieciešama reakt vaj stadij - sais slim bas laiks un
simptomu daudzveid ba prasa uzst t prec zas indik cijas
oper cijai.
Past v diferenci ldiagnoze ar sekojoš m slim m:
1. Plaušu un pleiras slim bas - pneimonija, pleir ts, plaušu
366
ievainojumi un ribu l zumi, pneimotorakss, hemotorakss. S pes
der izsauc starpribu nervu kairin jums. Diagnoze balst s uz
kr škurvja p rskata rentgenogrammu.
2. Sirds un asinsvadu slim bas - KSS (koron ra sirds slim bas)
formas: stenokardija, miokarda infarkts, sirds mazsp -ja. V dera
aortas un t s zaru ateroskleroze, reimatisms ar reimokard tu
paasin juma f u.c. pal dz diferenc t EKG un transfer žu
aktivit tes noteikšanu; pie v dera aortas un t s zaru patolo ijas
visinformat ir angiogr fija, pie aneiris-m m - US, DT
izmekl šana. Izmanto ar doplerogr fiju. Sirds mazsp jas kl niku
nosaka st ze akn s, to labi kup diur ti i un citi kardi li
medikamenti.
3. Nervu sist mas boj jumi - mugurkaul ja un muguras
smadze u boj jumi, tuberkulozs spondil ts, audz ji, skrieme u
osteomiel ts - dažreiz dod paral tiska ileusa kl nisko ainu, kura labi
padodas konservat vai terapijai.
4. Endokr s slim bas un metaboliski trauc jumi - cukura
diab ts, tireotoksikoze, ak ta virsnieru mazsp ja, hipokal-ci mija,
hiperkalci mija, ur mija. Dekompens ta cukura diab ta gad jum
var b t oti l dz ga simptom tika - s pes v der , slikta d ša,
vemšana, v dera muskulat ras rezistence, t visiem cukura
diab ta slimniekiem cukurs asin s un ur j nosaka vair kas
reizes. Terapijas rezult cukura l menis mazin s un v dera
simptomi izz d. Tireotoksikozes slimniekiem diagnoze balst s uz
strumas esam bu.
5. Infekcijas slim bas - p rtikas toksikoinfekcijas, v rusu
hepat ts, skarlat na, difterija, dizent rija, v dert fs. Diagnostik
noz me anamn zei, kl nikai, serolo iskiem un baktereolo- iskiem
izmekl jumiem.
6. Ur nce u slim bas - kust ga niere, nierakme u slim ba, ak ts
piel ts, hidronefroze, nieru audz ji, amiloidoze. US, pie-logr fija,
hromocistoskopija, intravenoz urogr fija ir diagnostikas
pamatmetodes.
7. V dera priekš s sienas slim bas un traumas - hema-
tomas, abscesi, tumori, v dera taisno musku u pl sums.
rst šana. Dif za strutaina periton ta rst šanu nosac ti var
sadal t tr s etapos.
Slimnieka s agatavoš ana oper cijai.
Sagatavošanai j t p c iesp jas kai un t j veic tri.
Tom r j atceras, ka lab k atlikt oper ciju uz daž m stund m, nek
izdar t to nesagatavotam slimniekam.
Slimniekam nepieciešama centr s v nas kateteriz cija, jo
nepieciešama mas va inf zu terapija, lai nov rstu eksikozi un
nodrošin tu adekv tu hemodinamiku. Agr stadij kop jais
idruma zudums nep rsniedz 10% erme a masas, t smagu
hemodinamikas trauc jumu nav. Kop jais inf zu apjoms l dz
oper cijai ir 20-35 ml/kg vai 1,5-2,0 I divu stundu laik . V nas
periton ta stadijas prasa akt ku š idruma aizvietošanu - 35-50
ml/kg vai 3,0-4,0 I divu l dz tr s stundu laik . Sagatavošanas laik
gi j seko hematokr ta, elektrol tu un olbaltumu r jiem. Par
optim lu j uzskata situ cija, kad pacientu oper cijai gatavo
anesteziologs, reani-matologs un irurgs.
Ur np a past gs katetrs auj objekt vi izv rt t nieru funkciju
un transf ziju efektivit ti.
Ku a un zarnu trakta sagatavošanai v lama past ga
nazogastr zonde.
Pan kt piln gu homeost zes korekciju l dz oper cijai praktiski
nav iesp jams. Par optim lu j uzskata st voklis, kad stabiliz ts
arteri lais un centr lais venozais spiediens, ieg ta vai palielin ta
diur ze.
irur iska r s t š a n a . Parasti oper ciju veic
endotrahe anest zij . Atseviš os gad jumos var tikt pielietota
spin anest zija. Oper cijas pieeja ir atkar ga no periton ta
iemesla, tom r visbiež k izdara augš jo vid jo, apakš jo vid jo vai
tot lu vid jo laparotomiju. Citas pieejas izmanto oti reti un p c
paš m indik cij m.
366
 VEDERPLEVES
Oper cijas apjoms ir atkar gs no slimnieka visp st vok a -
jo tas smag ks, jo oper cijas apjoms maz ks. Vairum gad jumu
visas rekonstrukt s oper cijas atce uz v ku laiku.
Oper cijas laik :
• Evaku patolo isko saturu no v dera dobuma.
• San v dera dobumu ar antiseptiskiem š dumiem. Daudzi
autori iesaka lietot iepriekš atdzes tus š dumus
(+4 - +6°C), t veid tiek nom kti vielmai as procesi, kas izteikti
pieaug, progres jot periton ta ainai. L dz ar to sašaurin s asinsvadi,
samazin s v derpl ves resorbt funkcija, paaugstin s
asinsspiediens. Tom r parasti v dera dobumu skalo ar 10-15 I
antiseptiska š duma, kas uzsild ts l dz erme a temperat rai.
Skalojam š duma kvalitat vajam sast vam nav b tiskas noz mes,
jo sais ekspoz cijas laiks nedod v emamu bakteric du efektu.
• Izdara zarnas dekompresiju. Optim lais variants ir zarnas
intub cija ar nazogastrointestin lo zondi. Resno zarnu var dren t no
anusa. a nevar pan kt zarnas dekompresiju, izvelk tiev s vai
resn s zarnas stomu.
• Cieši pielipušo fibrinu neaizv c, jo iesp jama zarnas
deseroz cija. Visi serozas boj jumi r gi j sašuj.
• Izdara refleksog no zonu - tievo zarnu, š rszarnas, sigmas,
mezent rija saknes - blok di ar novoka na š dumu.
• a iesp jams, atrod un likvid periton ta iemeslu.
• Dren v derpl ves dobumu. Parasti atst j 4-5 drenas.
Vismaz vienu drenu pievada periton ta c lo a viet . Ar jo vidi
savieno abas subfr nisk s telpas, mazo iegurni. P rsvar tiek
lietotas daudzkan lu drenas no biolo iski inertiem materi liem.
Drenu funkcija nav ilgstoša, jo drenas tri sl dzas ar recek iem vai
strut m. Daži autori uzskata, ka drenas v dera dobum rada
papildu infekcijas draudus un ir p k neefekt vas.
Viena no izv les metod m ir lav ža - nep rtraukta v dera
dobuma skalošana pa daudzkan lu dren m. Ari šeit slimnieka
visp st vok a uzlabošan s tiek pan kta tikai pirmaj s dien s,
jo v dera dobum izveidojas past gi kan li, pa kuriem š idrums
iztek un v dera dobums netiek piln gi san ts.
• Pozit vu efektu dod atk rtotas san cijas relaparotomi-
jas, jeb t.s. programm s relaparotomijas. P c pirm s ope
cijas v dera dobumu sl dz ar atseviš m situ cijas šuv m
jeb sterilu, bioinertu r jsl dz ju. Ik p c 2-3 dien m visp
anest zij šuves no em (atver r jsl dz ju) un saudz
gi san v dera dobumu. Tad v dera sienu atkal sl dz. T das
manipul cijas atk rto tik ilgi, kam r pan k periton ta san ci
ju. P c p s oper cijas v dera dobumu sl dz gal gi. Š r
st šanas metode veic divus pamatuzdevumus - evaku tok
sisko saturu un san v dera dobumu.
Programm s laparotomijas indik cijas ir smags dif zs vai
tot ls periton ts, kas konstat ts pirm s oper cijas laik .Otra
indik cija ir gausi noritošs periton ts, kas nepak aujas konservat vai
antibakteri lai terapijai p c laparotomijas. Programm to
laparotomiju indik cijas nosaka pirm s laparotomijas laik , drenas
šajos gad jumos neatst j. oti reti v dera dobumu visp r nesl dz,
lai atk rtoti var tu veikt san cijas pas kumus.
Agr no p coper cijas periodu periton ta slimnieki pavada
reanim cijas noda vai, ja tas nav iesp jams, - intens s terapijas
pal .
c oper cijas t er apijas pamatpas kumi:
• Adekv ta anest zija. Pielieto narkotiskos analg ti us, k ar
prolong tu epidur lo anest ziju. Ret k izmanto adatu
refleksoanalg ziju.
• Sabalans ta inf zu terapija.
• Profilaktiska MODS terapija.
• Turpina mas vu antibakteri lu terapiju, ievadot antibiotikas
gan visp ji (intravenozi, intrarteri li, intramuskul -ri, ret k -
endolimf tiski), gan ar lok li (intraabdomin li). L dz mikrofloras
preciz šanai un t s jut bas noteikšanai optim lais antibakteri s
terapijas variants ir 2. paaudzes cefalo-spor ni (piem ram, zinacefs)
kombin cij ar metronidazolu. Š da kombin cija nosedz liel ko
da u periton ta izsauc ju.
367
UN L I E L A S T A U K P L VE S SL IM BAS IRUR IJA
• Antibakteri terapija b s nepiln ga, ja to neapvienos ar
im nstimul jošu terapiju. Biež k lietojamie nespecifiskie prepar ti ir
pirogen ls, specifiskie -im nglobul ns, antistafilo-koku globul ns,
antistafilokoku plazma, levomizols, timal ns, onkolo iskiem
slimniekiem - leikinferons.
• Ku a un zarnu trakta stimul cijai izmanto antihol -
nester zes prepar tus - prozer nu, ubret du. Toksiskos produktus
no zarn m evaku caur nazogastrointestin lo zondi un zondi
an laj kan .
• a nepieciešams, turpina sabalans tu inf zu terapiju,
elektrol tu, olbaltumu korekciju.
• Hiperb oksigenoterapija likvid hipoksiju.
NOROBEŽOTS V DERPL VES IEKAISUMS
(Peritonitis localis)
Zemdiafragmas abscess {abscessus subphrenicus).
Subfr nisks abscess ir lok la periton ta veids, novietots zem
lab diafragmas kupola (pa labi vai pa kreisi no lig. sus-pensorium
hepatis) vai zem kreis diafragmas kupola.
K l n i s k aina. Zem attiec ribu loka ir s pes, kuras iradi
uz muguru, l psti u vai plecu. Slimnieki s dzas par sliktu d šu,
dažreiz vemšanu, žagošanos (n. phrenicus kairin jums), drudzi.
Objekt vi - intermit joša, febrila temperat ra; tahikardija u.c.
intoksik cijas simptomi, Pacients ie em piespiedu st vokli uz
muguras vai s niem. Ribstarpu spraugas izl dzin tas; elpošanas
asimetrija - slim puse elpošan piedal s ierobežoti.
Paipatori - abscesa pus viegla v dera muskulat ras rigi-
dit te, das pastozit te. Palp jot s ga v dera augšda a. V -
derpl ves kairin juma simptomi v ji izteikti vai negat vi.
Auskultat vi - virs plaušas slimaj pus lejasda nov jin ta
elpošana vai ret k - bronhi la elpa, dažreiz dzird pleiras berzes
troksni.
Perkutori - augstu st vošs diafragmas kupols.
D i a g n o s t i k a . Rentgenolo iski konstat augstu st vošu
diafragmas kupolu slimaj pus ; t kust gums ierobežots. Dažreiz
redzams horizont ls š idruma l menis ar gaisu virs t . a abscess ir
neliels, t diagnostika ir apgr tin ta. Indic ta US izmekl šana; ja t
nav informat va - DT, KMR (kodolmagn tisk rezonanse).
r s t š a n a ir irur iska. Izdara abscesa punkciju, adatu
atst j k orientieri. Grieziens iet paral li ribu lokam, ja
nepieciešams, rezec vienu vai vair kas ribas. Abscesa dobumu
atver, san un dren . |a pieejama laba US iek rta un speci lists,
abscesu var nopunkt t un dren t US kontrol .
Duglasa dobuma abscess
(abscessus cavi Douglasi).
Duglasa dobuma abscesa biež kais iemesls ir destrukt vs
apendic ts vai infic šan s apendektomijas laik , ret k tas att st s
dif za strutaina periton ta laik . V riešiem l dz gs abscess var
izveidoties iedobum starp taisno zarnu un ur np sli.
K l n i s k aina. Preval intoksik cijas simptomi -tahikardija,
febrila temperat ra. Slimnieks s dzas par drudzi, past m
m v dera lejasda , tenesmiem, diz riju.
Objekt vi simptomi l dz gi k pie cit m lok la periton ta form m.
dera sienas muskulat ras rezistenci konstat tikai stipri ielaistos
gad jumos, ja abscess ir liels un iziet rpus maz iegur a.
Izmekl jot per rectum - taisn s zarnas priekš siena ir
ga, pastoza, izvelv ta. Per vaginaem - maksts mugur velve
ga, izsp ta.
D i a g n o s t i k a . Duglasa dobuma abscesu bieži diag-
nostic p c rakstur s kl nisk s ainas, palpator s atrades, izdarot
punkciju - sieviet m caur maksts mugur jo velvi, v riešiem caur
taisn s zarnas priekš jo sienu, a nepieciešams, izdara US vai DT.
r s t š a n a . Ja punkcij ieg st strutas, tad, izmantojot
punkcijas adatu par orientieri, incid , san un dren abscesa
dobumu.
367
 IRUR IJA V DERPL VES UN L I E L S T AUKPLEVES
Starpzarnu abscess.
Starpzamu abscess no citas lokaliz cijas periton tiem atš iras
ar nerakstur giem, "izpl dušiem" lok liem simptomiem.
D i a g n o s t i k a . US, DT, KMR izmekl šana dod prec zu
aprakstu par starpzarnu abscesa lokaliz ciju, lielumu un formu.
r s t š a n a . M tiec ga laparotomija viet , kur abscess
atrodas vistuv k v dera sienai. Dobumu san un dren .
Jebkuru lok lu periton tu savlaic gi diagnostic jot un rst jot,
prognoze ir laba.
SPECIFISKS V DERPL VES IEKAISUMS
Tuberkulozs v derpl ves iekaisums
(peritonitis tuberculosa).
Tas ir sekund rs periton ts, kas att st s slimniekiem ar jebkuru
tuberkulozes formu tuberkulozes mikobakt riju he-matog nas
disemin cijas rezult . Biež k slimo b rni un pusaudži, p rsvar
meitenes. Tuberkulozs v derpl ves iekaisums ir vien hronisk
periton ta forma.
Izš ir tr s formas - eksudat vo, fibrozi kazeozo un fibrozo.
Eksudat vai formai rakstur gie simptomi - subfebrila
temperat ra, krišan s svar , nesp ks, vemšana, caureja, as-c ts.
Atš ir no asc ta, aknu cirozes gad jum nav paplašin tas
kolater s v nas.
Fibrozi kazeoz forma norit smag k. Temperat ra ir febrila.
Palpatori v der konstat nel dzenu, neregul ras formas veidojumu
- granulomu. Šeit vienm r past v diferenci l-diagnoze ar
aundab gu v derpl ves audz ju (pseidotumoro-z forma).
Fibroz forma progres l ni. Veidojas saaugumi, kas trauc
zarnu pas žu un rada parci la ileusa kl nisko ainu.
r s t š a n a parasti konservat va - specifiska, k pie tu-
berkulozes. Operat va iejaukšan s indic ta, ja par s ak ta
periton ta vai ileusa kl nika.
PelvSoperiton ts (pelvioperitonitis).
Ginekolo iskais jeb pelvioperiton ts var b t specifisks -
Gonococcus, Treponema pallidum izrais ts - vai ar nespeci-fisks.
Nespecifiskie mikroorganismi iek st v dera dobum no daž diem
iekaisumiem enit lij s. Visiem pelvioperiton -tiem ir sam l dz ga
kl nisk aina. Rakstur gas trulas s pes, var b t nenoz ga
muskulat ras rezistence v dera lejasda . Ir paaugstin ta
temperat ra.
D i a g n o s t i c , izmantojot ginekolo isk s izmekl šanas
un US datus. Ja pie p rliecinošas kl nisk s ainas tr kst objekt s
atrades, indic ta eksplorat va iejaukšan s - laparosko-pija vai
laparotomija (past v hipodiagnostika).
r s t š a n a konservat va, ta u, ja periton ts progres un
derpl ve tiek skarta rpus maz iegur a, indic ta operat va
rst šana, l dz gi k pie dif za periton ta. irur isku iejaukšanos
prasa ar traumas vai dažas ak tas pamatslim bas ginekolo ij .
Granulomatozs periton ts (peritonitis granulomatosa).
E t i o l o i j a . Izrais js var b t talks (MgSi), graudu ciete,
cimdu lubrikanti. Hipersensibilit te pret š m viel m izraisa
granulomatozo periton tu 2-6 ned as p c oper cijas.
K l n i s k aina. S pes v der , slikta d ša, vemšana, ileusa
kl nisk aina, norm la temperat ra.
Diagnostic oper cijas laik .
r s t š a n a . Prednizolons 2-3 ned as, pretiekaisuma
dzek i.
DERPL VES AUDZ JI
derpl ve var lokaliz ties prim ri un sekund ri audz ji.
Prim rie audz ji sastopami oti reti. Tie var b t labdab gi -fibroma,
neirofibroma, lipoma, dermo ds u.c, k ar aundab gi - mezotelioma,
sarkoma.
Sekund rie audz ji - citu org nu audz ju metast zes (kar-
cinomatoze).
368
SLIM BAS
r s t š a n a . Labdab gu un norobežotu aundab gu
audz ju gad jum - irur iska. Dif zu aundab gu audz ju gad jum
- konservat va, t.i., specifisku medikamentu ievad šana
intraperitoneali un visp ji, atk rtotas asc ta punkcijas u.c. paliat va
rst šana.
DERPL VES PSEIDOMIKSOMA
(Pseudomiksoma peritonei)
Rodas, ja v dera dobum uzkr jas g otas, kuras visbiež k
produc pl susi oln cas cista vai sl gts akl s zarnas t rpveida
pied klis (ja p rtraukta pied a saist ba ar aklo zarnu, g ot das
produc s g otas piepilda l menu un cauri sienai non k v dera
dobum ). G otainaj mas ieaug asinsvadi, veidojas granul cijas.
derpl ves pseidomiksoma var maligniz ties.
P a m a t s i m p t o m i - somatiskas s pes v der , vei-
dojums, kas var b t palp jams, vizualiz jams US, DT, KMR.
rst irur iski. Evaku g otain s masas, ekstirp t s
produc jošo org nu.
LIEL S TAUKPLEVES SLIM BAS
LIEL S TAUKPLEVES IEKAISUMS (Omentitis)
Liel s taukpl ves iekaisums var b t aseptisks un septisks.
Aseptisks iekaisums rodas ilgstošas, regul ras trau-
matiz cijas rezult , piem ram, ja da a liel s taukpl ves veido
tr ces saturu, kas bieži inkarcer jas.
Septisks iekaisums rodas, ja taukpl nok st viru-lenta
mikroflora. C lonis ir nesterili veikta v dera dobuma punkcija vai
oper cija. Septiskam oment tam rakstur gas s pes v der ,
paaugstin ta temperat ra, palpatori s gs veidojums v der .
D i a g n o z e s preciz šanai lieto US, DT, KMR.
r s t š a n a irur iska - iekaisuš s taukpl ves da as re-
zekcija. Prognoze laba.
LIEL S TAUKPL VES SAGRIEŠAN S (Torsio oment )
Liel s taukpl ves sagriešan s var b t piln ga un da ja.
Morfolo isk s un fiziolo isk s izmai as, k ar kl nisk aina atkar ga
no asinsrites trauc jumu pak pes. Ja torsijas le is ir liel ks par
180°, arteri apg de un venoz attece ir stipri trauc ta. Rodas
audu hipoksija, att st s nekroze.
Kl nisk aina. Rakstur gas s pes v der , slikta d ša,
vemšana (dažreiz ar asi u piejaukumu), mel na, palpatori s gs
veidojums v der .
r s t š a n a operat va - omentum majus izmain s da as
rezekcija. Prognoze laba.
Literat ra
1. Guthy E. Surgical aspects in the management of peritonitis // Scandinavian
Journal of gastroenterology, 1984; 100:49.
2. Hedderich G.S., Wexler M.i. The septic abdomen: Open management with
Marlex mesh with a zipper // Surgery, 1986; 99:399.
3. Straus A. A new method and results in the treatment of carcinoma of the
stomach and rectum by surgical diathermy // JAMA, 1996; 106: 285-286.
4. Schvvartz S.I., Shires G.T., Spencer F.C. Principies of surgery. - 5th ed. -
New York, 1989. - P.1459-1489.
5. V.Utkins. Kl nisk irur ija. - R ga: Zvaigzne, 1992. - 144.-157. Ipp.
6. VVittmann Dietmar H. Intraabdominal infections: Pathophysiology and treat-
ment. - Berlin: Verlag, 1991. - 84 s.
368
 DERA S I E N A S S L I M B A S IRUR IJA

AK TS V DERA SIENAS IEKAISUMS

Iekaisums v dera sien var b t prim rs un sekund rs. Pie

p r i m r i e m procesiem pieder zem das audu sastrutojums
un m. rectus abdominis maksts flegmona.
S e k u n d r u iekaisumu var izrais t, piem ram, iegur a
kaulu tuberkuloze un osteomiel ts, nosl jis kr škurvja abscess,
paranefr ts.
Specifisku iekaisumu (aktinomikozi, tuberkulozi, sifilisu) v dera
sien nov ro oti reti.
rst šana. Izmanto antibiotikas, siltumproced ras. Strutu
3.12. V DERA SIENAS SLIM BAS uzkr šan s gad jum izdara inc ziju.

DERA SIENAS TRUCES

I.Sjakste Izš ir s un iekš s tr ces.

tr ce ir iekš jo org nu izspiešan s zem das.
Iekš tr ce izveidojas v dera dobuma iekšien , t
org niem iesl dot v derpl ves kabat s.
tr ce j atš ir no eventr cijas.
dera augš jo robežu veido processus xiphoideus, XI ribas E v e n t r c i j a ir iekš jo org nu izspiešan s caur v dera
priekš jais gals, XII riba un XII kr šu skriemelis. V dera apakš sienas va ju ievainojumu vai sl gtu boj jumu. Iekš jie org ni vai
robeža iet no kaunuma kaula simf zes p ri tubercu-lum pubicum nu izspiežas zem das (zem das eventr cija), vai ar , ja ir va ja
dz spina iliaca onterior superior un t k pa crista Iliaca dz krustu br ce, atrodas rpus ( eventr cija). Atš ir no s tr ces,
kaula pamatnei. eventr cijas gad jum iekš jos org nus, kas ir izspiedušies,
dera musku i norobežo v dera dobumu no vis m pus m un nenosedz parietala pl ve, resp., nav tr ces maisa.
atrodas starp kr škurvja apakš s atveres malu un g žas kaulu
augš jo malu. Topogr fiski v dera musku us iedala later los, s tr ces
priekš jos un mugur jos.
dera later lie musku i ir m. obliquus externus abdominis, m. tr ce ir bieži sastopama - to nov ro 3 - 4 % iedz vot ju.
obliquus internus abdominis, m. transversus abdominis. tr ce ierobežo cilv ku darbasp jas, bet komplik ciju gad jum
dera priekš jie musku i ir m.rectus abdominis, m. pyra- (iespr šana, iekaisums) ar apdraud dz bu.
midalis. jebkurai jai tr cei izš ir tr ces v rtus, tr ces maisu un
dera mugur jais muskulis ir m. quadratus lumborum. tr ces saturu, k ar jos apvalkus (sk. 1. att.).
dera musku us ar sav m aponeiroz m un fascij m s k
apskata norm s un topogr fisk s anatomijas kurs . Zin šanas
par šiem anatomiskajiem veidojumiem, par to savstarp jo saist bu 1.att ls. Tr ces elementi:
1 - tr ces v rti, 2 - tr ces maiss, 3 tr ces saturs,
un attiec bu pret citiem anatomiskiem veidojumiem un org niem ir
4- jie apvalki.
nepieciešamas gan pašas v dera sienas, gan iekš jo org nu
slim bu diagnostik un irur iskaj rst šan . Seviš i tas attiecas 1
uz v dera sienas tr u diagnostiku un oper cijas metodes izv li.

IEDZIMTAS NABAS FISTULAS

Iedzimt s nabas fistulas att st s gad jumos, kad nav aizaudzis

urachus vai duetus omphaloentericus.
Norm las embrion las att st bas laik pirmatn jais ur n-vads
(urachus) piln gi obliter jas un izveido vid jo nabas saiti; virs š s
saites veidojas v derpl ves kroka - plica umbilicalis me-diana. Ja
urachus nav sl dzies, nabas rajon nov ro ur na izdal šanos, kas
seviš i pastiprin s, b rnam raudot vai kliedzot.
Ja duetus omphaloentericus (gr. omphalos - naba) nav
aizaudzis, caur fistulu izdal s zarnu saturs vai g otas, nereti izsl d
ar zarnas g ot da.
Diagnostika seviš as gr bas parasti nerada. Ja urachus vai
duetus omphaloentericus tom r ir da ji aizaudzis, tad var gad ties,
ka g otainie vai strutainie izdal jumi no fistulas saist ti ar nedz stošu,
granul jošu defektu atdal juš s nabas saites viet .
Iedzimt s nabas fistulas ir j atš ir no ieg taj m (jatrog -
naj m) nabas fistul m. T s rodas, ja, nosienot nabas saiti, kur ir T r c e s v r t i ir v s vietas v dera sien , caur kur m
neliela tr ce, ligat non k zarnas siena. iekš jie org ni kop ar pariet lo v derpl vi izspiežas zem das.
rst šana ir tikai irur iska: fistulu ekstirp un defektu s vietas (loci minores resistentiae) ir dabiskie kan li vai
ur np a vai zarnas sien sl dz. dabisk s spraugas un atveres v dera sien : cirkš a kan ls,
trigonum femorale, nabas gredzens, spraugas baltaj l nij un
pusm ness l nija, foramen obturatorium un foramen ischiadicum.

369

369
 IRUR IJA V DERA S I E N A S S L I M B A S

Tr ces v rtu forma var b t ov la, apa a, spraugveida, bieži rodas cirkš a kan , caur kuru iet s klsaite (funiculus
trijst raina un nenoteikta. Piem ram, cirkš a tr m v rti biež k spermaticus). Savuk rt sieviet m bieži ir sastopama ciskas tr ce,
taisnst raini vai spraugveida; nabas un balt s l nijas tr m - apa i un t s rašan s ir saist ta ar sievietes iegur a uzb ves patn m un
un/vai ov li; p coper cijas un traumatisk m tr m v rtu forma ar to, ka sieviet m ir plat ks ciskas kan ls. Tr ce var rasties ar
biež k neregul ra. Tr ces v rtu izm ri ar oti variabli - dažu balt s l nijas un nabas gredzena apvid , kur m dz b t ar
centimetru diametr pie nabas un balt s l nijas tr m, l dz 20-30 musku iedr m neaizsegtas spraugas.
cm un liel ki p coper cijas tr m, k ar pie v dera taisno V i s p j o s f a k t o r u s iedala t dos, kas veicina
musku u diast m. Tr ces v rtu malas s kum elast gas un tr ces rašanos un t dos, kas paši var rad t tr ci.
kstas, ta u ar laiku t s saciet , k st rupjas un rigidas Veicinošie faktori ir iedzimt ba, vecums (v dera sienas v jums
galvenok rt r tošan s d . rniem pirmaj dz ves gad un v dera sienas audu atrofija veciem
Tr ces var izspiesties ar caur patolo isku atveri, kas iz- cilv kiem), erme a uzb ves individu s patn bas, strauja
veidojas, piem ram, oper cijas br ces r taudos (p coper cijas nov šana, biežas dzemd bas, v dera sienas trauma,
tr ce). coper cijas r tas, v dera sienu inerv jošo nervu paral ze.
T r c e s m a i s s ir pariet s v derpl ves izsp jums Min tie faktori veicina v dera sienas stipruma lok lu pav jin šanos
caur tr ces v rtiem. Tam izš ir ieeju, kaklu, ermeni un dibenu. Par (atsl bumu).
ieeju sauc to tr ces maisa da u, kas robežojas ar v dera dobumu. Tr ci var rad t visi tie faktori, kas paaugstina spiedienu v dera
Kakls ir sašaurin tr ces maisa da a, kas atrodas v dera sien - dobum : smags fizisks darbs, smagas dzemd bas, apgr tin ta
tr ces v rtos. ermenis ir liel tr ces maisa da a, bet dibens - urin šana (prostatas adenoma, fimoze, uretras strik-t ra), v dera
dist da a. aizciet jumi, ilgstošs klepus (plaušu tuberkuloze, hronisks bronh ts).
Tr ces maiss var b t vienkameras un daudzkameru. ja tr ce Intraabdomin lo spiedienu paaugstinoša piep le var b t vienreiz ja
tiek traum ta vai att st s iekaisums, maisa iekšpus veidojas un p kš a (smags darbs, smaguma pacelšana) vai ar bieža un
saaugumi un divertikuli, kas veicina satura iespr šanu vien no minim la (klepus).
dobumiem (kamer m). Tr ces maisa lielums oti daž ds. S kuma T r c e s i z c e l š a n s m e h n i s m s iedzimt m un
stadij s tas ir neliels, bet, tr cei att stoties t k, tas arvien ieg m tr m ir atš ir gs. Par iemeslu iedzimtai tr cei var b t
palielin s un p c ilg ka laika var sasniegt milz gus izm rus. Tr ces embrion laj period nepietiekami att st ta v dera siena (nabas
maisu veidojoš v derpl ve var b t norm la, bet biež k t sabiez tr ce) un processus vaginalis nesl gšan s. S kum izveidojas
sakar ar past go traumati-z ciju un aseptisku iekaisumu tr ces v rti un tr ces maiss, un tikai p c tam fiziskas piep les
(piem ram, band žas n jiem, vai bieži iespr stot), bet rezult iekš jie org ni nok st tr ces mais .
coper cijas tr m tas ir fibrozs bl vs veidojums, kuru bieži vien Ieg tas tr ces gad jum iekš jie org ni s kum izspiežas l dz
veido r taini izmain ta v derpl ve. tr ces v rtiem un tad, palielinoties intraabdomin lajam spiedienam,
T r c e s s a t u r s ir mais iesl jušie org ni. Tr ces virz s uz priekšu un pa k rt m atb da v dera sienu. Tr ces maiss
mais var atrasties jebkurš v dera dobuma org ns, iz emot veidojas, izstiepjoties pariet s v derpl ves izsp jumam.
aizku a dziedzeri. Visbiež k izspiežas kust kie org ni - liel Lielu tr u grupu veido t saucam s postoperat s tr ces
taukpl ve un tiev zarna. (hernia postoperative), kuras rodas daž dos v dera sienas
Klasifik cija. c i z c e l s m e s un t r c e s re ionos p c laparotomij m sakar ar ak m vai hronisk m v dera
s a t u r a izš ir: dobuma org nu slim m, ja š s oper cijas veiktas tr u d , tad no
• iedzimtas tr ces (hernia congenita), jauna raduš s tr ces šin paš apvid sauc par recid vtr m
• ieg tas tr ces (hernia acquisita), (hernia recid va), Tr ces izsp jums v dera sien daž s t s
• repon jamas, viet s p c traum m bez das boj juma, bet ar boj m p m
• nerepon jamas, anatomisk m k rt m, ir traumatiska tr ce (hernia traumatica).
• iespr dušas tr ces, Kl nisk aina un diagnostika. Slimnieki s dzas par s m
• tr ces ar iekaisumu, tr ces rajon un ar v der . Tr ce par s (vai palielin s),
• tr ces ar koprost zi. slimniekam st vot un izsp jot v deru. P c tam, kad slimnieks
Atkar no t r c e s l o k a l i z c i j a s izš ir: atlaižas gu us, k ar p c repon šanas ar roku tr ce samazin s vai
1) hernia inguinalis, paz d.
2) hernia umbilicalis, pes tr ces rajon parasti ir saist tas ar fizisku piep li,
3) hernia xiphoidea, staig šanu, strauj m kust m. Nereti rodas ar slikta d ša,
4) hernia lineae albae, atraugas, v dera uzp šan s un aizciet jums.
5) hernia femoralis, Tr ce att st s l m. Vispirms fiziskas slodzes laik (staig jot,
6) v dera later s sienas tr ci, skrienot, ce ot smagumu) tr ces form šan s viet rodas durst gas
7) lumb lo tr ci, pes. P c k da laika par s izsp jums; tas paz d, slimniekam
8) hernia ischiadica, gu ot, un no jauna par s p c fiziskas piep les. Izsp jums,
9) hernia obturatoria, pak peniski palielinoties, ieg st ieapa u vai ov lu formu.
10) hernia perinea. Ja tr ce rodas intraabdomin la spiediena piepešas pa-
Etiolo ija un pato en ze. s tr ces bieži rodas b rniem augstin šan s rezult , tad slimniekam ir stipras s pes tr ces
dz 1 gada vecumam. P c tam - l dz 10 gadu vecumam - to veidošan s viet un v dera sien ir redzams izsp jums, bet nereti
biežums pak peniski samazin s, bet tad - no 30 l dz 40 gadu ar asinsizpl dums apk rt jos audos.
vecumam - atkal pieaug. Slimnieka apskate j izdara, vi am atrodoties divos st vok os -
Visbiež k ir sastopama cirkš a tr ce - 75 % gad jumu no st vus un gu us, turkl t oblig ti j atkl j viss v ders un abu cisku
vis m m tr m. Nabas tr ce ir sastopama 4 %, bet p c- augš trešda a. Apskatot st vošu slimnieku, reiz m izdodas
oper cijas tr ce - 12 % pacientu. Visas p s tr ces aiz em paman t pat pavisam nelielu cirkš u rajona asimetriju. Kad st vošs
apm ram vienu procentu. V riešiem biež k nov ro cirkš a tr ci, bet slimnieks izsp v deru un paklepo, var ieraudz t ar mazu, agr k
sieviet m - ciskas un nabas tr ci. nepaman tu tr ci, bet lielas tr ces gad jum tad var noteikt t s
Tr ces rašan s var b t saist ta ar daudziem faktoriem -k maksim los izm rus.
viet jiem, t ar visp jiem. Perkut jot tr ci, dzirdama timp niska ska a (ja tr ces
V i e t j i e f a k t o r i , kas veicina tr ces rašanos, ir
anatomisk s uzb ves patn bas. Piem ram, v riešiem tr ces

370
370

mais atrodas zarnu cilpa, kas satur g zes) vai piesl jums (ja
truces mais ir liel taukpl ve vai bl vs org ns).
Palpatori nosaka truces satura konsistenci: zarnu cilpai ir
elast ga konsistence, lielajai taukpl vei - nevienm gi m ksta.
Gu us st vokl nosaka truces repon šanas iesp jas. Repo-
jot lielu tr ci, var sadzird t zarnu satura urkš šanu. Tr ce var
t repon jama, da ji repon jama un nerepon jama (šie dati ir
atspogu o diagnoz ).
Speci las izmekl šanas metodes ir truces v rtu izmekl šana
un klepus gr diena noteikšana. P c truces satura repon šanas
ievada pirkstu truces v rtos un nosaka s truces v rtu atveres
formu un izm rus. Slimniekam klepojot, rsta pirksts j t
derpl ves un iekš jo org nu gr dienu. Klepus gr diena simptoms
ir rakstur gs m v dera sienas tr m.
Izmekl šanas laik j apskata visi iesp jamo tr u apvidi.
oti lielas truces gad jum t s saturu nosaka, rentgeno-lo iski
izmekl jot ku i, zarnas un ur np sli.
Truces veidošan s s kum t s saturs br vi p rvietojas no
dera dobuma truces mais un otr di. T du tr ci sauc par br vo
vai repon jamo tr ci (hernia reponibilis).
Daž du meh nisko kairin ju iespaid , piem ram, ilgstoši
jot band žu, vai atk rtotu iespr šanu gad jum truces maisa
sien s rodas aseptisks iekaisums, kas veicina saau-gumu rašanos.
Saaugumi fiks v dera dobuma org nus pie truces maisa sien m,
radot s kum da ju, v k ar piln gu truces nerepon jam bu
(hernia irreponibilis s. acereta). gad jum truces mais t
saturs atrodas nep rtraukti. Tas ne-repon jas ne spont ni, ne ar
uzspiežot.
Visnopietn v dera sienas tr u kl nisk forma ir iespr -dus
tr ce (hernia incarcerata). lespr šanas b bu nosaka truces mais
non kušie org ni, kurus nospiež truces maisa kakli š, pie tam
att st s asinsrites un limfas atteces trauc jumi, kas var novest pie
iespr dušo org nu gangr nas. Š da tr ce neatliekami j oper .
Vairum gad jumu š da tr ce ir k zarnu necaurejam bas forma,
kura rada nopietnus hemost zes trauc jumus organism , kas tieši
saist ti ar iespr šanas ilgumu. Iespr duši var b t jebkuri org ni, kas
atrodas truces mais (liel tauku pl ve, zarnas, oln cas utt.).
Visliel ko b stam bu rada zarnu cilpu iespr šana.
Sl doš t r c e izveidojas, ja kop ar truces maisu izsl d
ar k ds no ekstraperitone lajiem org niem (ur np slis, colon
ascendens vai colon descendens; sk. 2.att.). Retumis truces maisa
nemaz nav, un tad tr ci veido tikai ekstraperi-tone org na
segmenti.
2.att ls. Sl doša akl s zarnas un augš s lokzarnas tr ce (sh ma).
371
DER A SIE NAS SLIM BAS IRUR IJA
Sl doš resn s zarnas tr ce ir sastopama sl po cirkš a tr u
gad jum , bet ur np a sl doš tr ce - taisno cirkš a tr u
gad jum .
Ar sl došas truces var b t gan iedzimtas, gan ieg tas. Iedzimto
sl došo tr u pato en noteicošie var b t embrion s att st bas
trauc jumi. Ieg to tr u rašan s ir saist ta ar saaugumiem, kas velk
dzi ar v derpl vi nesegtos resn s zarnas vai ur np a segmentus.
Sl došai resn s zarnas tr cei nav savu specifisku simptomu.
Parasti t ir liela tr ce ar plašiem v rtiem; sastopama veciem
cilv kiem. Diagnozes preciz šan noz ga ir rentge-nolo isk
izmekl šana - irigoskopija.
Ur np a sl došai tr cei ir rakstur gi trauc jumi ur na nolaišan
(divmomentu urin cija): ja p c ur na nolaišanas repo-n tr ci,
slimniekam atkal rodas vajadz ba nolaist ur nu, un vi š s k urin t.
Diagnozes preciz šanai izdar ma ur np a katetriz cija un
cistogr fija.
rst šana. jo v dera sienas tr u radik la rst šana ir
tikai irur iska, jo oper cija ir vien iesp ja nov rst smagas
komplik cijas - iespr šanu, iekaisumu u.c.
Ja truces komplik ciju nav, izš ir š dus oper cijas etapus:
audu p rš elšana virs truces; truces v rtu š elšana; truces maisa
izdal šana un atv ršana; truces satura repon šana v dera dobum ;
truces maisa kakli a caurš šana un p rsiešana; truces maisa
rezekcija un v dera sienas nostiprin šana truces v rtu rajon ,
izdarot plastiku ar viet jiem audiem vai allotransplant tu. Oper ciju
izdara lok anest zij vai narkoz .
Oper jot sl došas truces, j uzman s, lai neievainotu resno
zarnu vai ur np sli.
rniem nabas tr ci s kum rst konservat vi ar pelotes
pal dz bu. Pieaugušajiem pacientiem, ja ir kontrindik cijas
operat vai rst šanai, izmanto speci las band žas, lai iekš jie
org ni nesl tu truces mais . Reiz m band ža veicina truces v rtu
sl gšanos. T izmantojama tikai repon jam m tr m. J atceras,
ka band ža, ja to lieto ilgstoši, veicina v dera sienas musku u
atrofiju un iekš jo org nu saaugumus ar truces maisu, t.i., veicina
nerepon jam bu.
Profilakse. dai a vecum liela noz me ir higi nai, pareizai
barošanai, apkopšanai, zarnu funkcijas regul šanai. V k
nepieciešama regul ra nodarbošan s ar fizkult ru un sportu - gan
dera sienas musku u nostiprin šanai, gan pareizai organisma
visp jai att st bai. J iev ro, ka tr ci veicina gan aptaukošan s,
gan strauja nov šana. Str dnieki smagam fiziskam darbam ir
atlasa atbilstoši vi u sp kam un vesel bas st voklim.
Liela noz me ir agr nai truces diagnostikai un pl nveid gai
irur iskai rst šanai - t di tiek nov rstas truces komplik cijas.
Šai zi pal dz iedz vot ju, seviš i skol nu un pension ru,
masveida profilaktisk s apskates.
Cirkš a truces (hernia inguinalis)
Cirkš a tr ce ir sastopama 75 - 90 % gad jumu no vis m
tr m. V riešu saslimst ba ir 90 - 97 %, sieviešu - 3 - 10 %. Š s
truces biežums v riešiem ir izskaidrojams ar cirkš a apvidus ana-
tomisk m patn m.
Cirkš a truces var b t iedzimtas (congenita) un ieg tas
(acquisita).
Iedzimta cirkš a tr ce (hernia inguinalis congenita) niem ir
saist ta ar s klinieka (testis) nosl šanu s klinieku maisi
(scrotum), kas norit embrion s att st bas p jos divos m nešos.
k s klinieks atrodas v derpl ves izsp -l jum (processus
vaginalis), tad p c s klinieka nosl šanas paliek cirkš a kan ls
(canalis inguinalis), kurš s klinieku maisi u savieno ar v dera
dobumu un kur atrodas s klsaite (funiculus spermaticus). rnam
piedzimstot, šis kan ls parasti sl dzas, un no v dera dobuma
puses paliek tikai ieplaka -fossa inguinalis lateralis. Ja cirkš a
kan ls nesl dzas vai ar
371
 IRUR IJA V DER A SIE NAS S LIM BAS

sl dzas tikai da ji, tad caur to s klinieku maisi a var iesl t Kl niski par sl po tr ci liecina paplašin ts cirkš a kan la jais
iekš jie org ni. Iedzimt cirkš a tr ce vienm r ir sl pa. gredzens. To, ka truces maiss atrodas cirkš a kan , var
tad iedzimt s cirkš a truces gad jum testis un funiculus konstat t, ja slimnieks paklepo (klepus gr diena simptoms).
spermaticus kop ar zarnu cilp m atrodas truces mais (sk.3a.att). 1. stadij (hernia inguinalis obliqua incipiens), ja st vošs
Iedzimta cirkš a tr ce nov rojama vien gi b rniem un slimnieks neizsp v deru, tr ce nav redzama; un tikai tad, ja vi š
pusaudžiem, un tikai iz muma gad jum - pieaugušajiem. Nereti š st vot stipri izsp v deru, t par s virs lig. ingui-nale.
tr ce kombin jas ar s klinieka nepiln gu nosl ša-nu 2. stadij truces maisa dibens nosl d l dz cirkš a kan la
(monorchismus). gad jum tr ce ir neliela un atrodas pie jam gredzenam un da ji izspiežas caur to. Izsp jums ir
canalis inguinalis s atveres. Diagnozi preciz , palp jot scrotum redzams ar bez v dera izsp šanas. T du tr ci sauc par nepiln gu
- vien pus s klinieka nav. sl po cirkš a tr ci (hernia inguinalis obliqua incompo-leta).
3. stadij tr ce izsp du daž funiculus spermaticus
3.att ls. Iedzimtas un Ieg tas cirkš a (skrot s) truces
men un ir viegli sataust ma. Tas ir m ksts vai elast gs veidojums,
atš ir bas:
kas bez p m reponejams v dera dobum . Š ir piln ga sl
a) iedzimta tr ce, b) ieg ta tr ce.
cirkš a tr ce (hernia inguinalis obliqua completa).
4. stadij tr ce iesl d s klinieku maisi un izsp to (hernia
inguinalis obliqua scrotalis)
Pirmaj s tr s stadij s tr ce maz trauc slimnieku, toties
ceturtaj stadij , palielinoties truces izm riem, t k st neciešama.
Palielin tais un izsp tais s klinieku maisi š trauc pat s žot.
Par s urin cijas un defek cijas trauc jumi.
ja tr ce ir seviš i liela (hernia inguinalis permagna), s
repon šana v dera dobum ir stipri apgr tin ta. Zarnu cilpu serozie
apvalki var saaugt ar truces maisu, un tad tr ce k st
nerepon jama. T gad jum canalis inguinalis ir oti ss - t
garums praktiski ir nenosak ms, jo cirkš a kan la iekš jais un
jais gredzens faktiski ir sapl dis vien . Kan ls ir oti plats, tas
br vi laiž cauri 2 vai 3 pirkstus, reiz m pat visu plaukstu.
Sieviet m ieg sl cirkš a tr ce ceturtaj stadij atg dina
tumoru, kas stipri izsp jis lielo kaunuma l pu. da virs t s ir pl na,
sp ga, pel gi zilgana. Šis veidojums aizsedz ieeju makst un
Meiten m iedzimt s cirkš a truces pato en ze ir saist ta ar ur nizvadkan un rada urin cijas trauc jumus.
oln cu att st bu un nolaišanos no jostas rajona l dz dzemdes dibena Ja cirkš a kan la jais gredzens ir oti plats, tad truces maiss
menim. Truces mais , kas var non kt lielaj kaunuma l , parasti var da ji nosl t uz cisku un t di simul t ciskas tr ci.
ir oln ca un t s pied klis. Sieviet m iedzimt cirkš a tr ce biež k Liela cirkš a tr ce ceturtaj stadij var b t ar sl doša.
nov rojama kreisaj pus . Sl doš s truces saturs parasti ir akl zarna, ur np slis, sievietes
Ieg s cirkš a truces gad jum tr ce izspiežas gar funiculus iekš jie dzimumorg ni. T k š m tr m patognostisku simptomu
spermaticus (sk. 3b.att.). Ieg sl cirkš a tr ce (hernia nav, prec zu diagnozi var uzst t tikai oper cijas laik .
inguinalis obliqua acquisita) ir visbiež k sastopam truces forma. Taisn cirkš a tr ce (hernia inguinalis directa) vienm r ir tikai
riešiem truces maiss virz s gar funiculus spermaticus (reiz m ar ieg ta. T iziet no v dera dobuma caur fossa inguinalis medialis,
pa t audiem), bet sieviet m - gar lig. teres uteri. riešiem truces izb dot fascia transversalis (igvin kan la mugur jo sienu). T k
maiss izspiežas caur cirkš a kan lu un t jo gredzenu un iesl d iet caur canalis ingvinalis jo atveri un novietojas pie scrotum
klinieku maisi . Sieviet m truces maiss non k lielaj kaunuma saknes virs lig. inguinale ieapa š veidojums, jo fascia
. Ta u truces maiss ir piln gi izol ts k no s klinieka, t no transversalis trauc š s truces nosl šanu s klinieku maisi
sievietes dzimumorg niem. (5.att.). Nereti taisn cirkš a tr ce ir abpus ja.
Par sl pu šo tr ci sauc t c, ka t izspiežas sl pi pret cirkš a Taisn tr ce reiz m ir liela, ar platiem truces v rtiem. Truces
kan la virzienu. Truces maiss vienm r atrodas later li no funiculus maiss parasti ir apa š un m ksts, viegli reponejams gu us st vokl .
spermaticus elementiem vai ar tiem priekš . Ar to š tr ce atš iras Taisn tr ce parasti ir sastopama vien gi v riešiem k 'Vecuma"
no taisn s truces, seviš i s kuma stadij (sk. 4.att.). un v derpreses v juma slim ba (v ji ir ne tikai v dera sienas
musku i, bet af\ to aponeirozes).
4.att ls. Sl skrotal truce.
Palp jot taisn s truces izspiešan s viet , ir atrodama atvere,
caur kuru var br vi ievad t pat divus pirkstus. Ja taisn tr ce ir
seviš i liela, tad t s maiss var izspiesties caur cirkš a kan la jo
gredzenu un gar funiculus spermaticus iesl t s klinieku maisi ,
di simul jot sl po tr ci. Ta u truces maiss vienm r atrodas
medi li no funiculus spermaticus, un tieši tas liecina par taisno tr ci.
Kl nisk aina un diagnostika. Cirkš a truces diagnostika
gr bas nerada. Parasti šo diagnozi nosaka pats slimnieks. Vi š to
pamato ar truces tipisko atrašan s vietu, k ar ar t s izzušanu
gu us st vokl un par šanos no jauna, ja piece as st vus vai
izsp v deru.

372
372
 DER A SIENAS S LIM BAS IRUR IJA

5.att ls. Abpus jas taisn s cirkš a truces. Cirkš a tr ce j diferenc ar no v a r i k o c I e s -s klsaites
nu paplašin juma. Varikoc les gad jum , ja slimnieks st v, vi am
par s trulas s pes un scrotum palielin s. Palp jot var konstat t,
ka funiculus spermaticus nas ir sk-veid gi paplašin tas. Š s
nas tri saplok, ja scrotum pace uz augšu un uzspiež uz
klsaites dist li no varikoc les.
em v , ka varikoc le var rasties ar tad, ja nieres
apakš pola tumors nospiež v. testicularis.
rst šana ir irur iska. Oper cijas galvenais m is ir cirkš a
kan la plastika.
Lai piek tu cirkš a kan lam, izdara sl pu griezienu paral li lig.
inguinale - 2 cm virs t s, no spina iliaca anterior supe-rior dz
simf zei. M. obliquus extemus abdominis aponeirozi š š iedru
virzien . T s augš jo l veri atdala no m. obliqu~ us internus
abdominis un m. transversus. Apakš jo aponeirozes l veri atdala
no funiculus spermaticus, dz ar to atkl jot cirkš a saites gropi l dz
tuberculum pubicum.
Otraj etap izprepar un rezec tr ces maisu. Trešaj etap
ir ieteicama cirkš a kan la iekš gredzena sašaurin šana l dz
norm lam platumam (0,6 - 0,8 cm), cit di vienm r paliek recid va
Slim bas anamn ir tipiski dati par tr ces p kš u pa- iesp ja, seviš i sl s tr ces gad jum .
šanos sakar ar fizisku piep li un par pak penisku tr ces Ceturtais etaps ir cirkš a kan la plastika. Izv loties plastikas
att st bu. Slimnieks s dzas par s m tr ces apvid vai v der un metodi, j em v , ka galvenais faktors cirkš a tr ces pato en
ne rt bu staig jot. Var b t ar s dz bas par dispep-tisk m ir cirkš a kan la mugur s sienas v jums. Vien gi jauniem
par m, bet sl doš s tr ces gad jum - par diz -risk m riešiem var nostiprin t tikai cirkš a kan la priekš jo sienu, ta u
par m. cirkš a kan la iekš jais gredzens oblig ti ir j sašaurina l dz
norm liem izm riem. Ja ir taisn tr ce vai komplic ta cirkš a tr ce
Apskatot st vošu slimnieku, redzama cirkš u rajonu asimetrija.
(sl tr ce ar iztaisnotu cirkš a kan lu, sl doš tr ce, recidiv joša
|a ir redzama ar tr ce, var noteikt t s izm rus un formu. Palp jot
tr ce), j nostiprina cirkš a kan la mugur siena. Šai nol ilgi
nov rt tr ces virsmu un konsistenci; palp -cijas laik var b t
bija popul ra Bassini metode (sk. 6. att.). Tagad tai ir tikai
dzirdama zarnu urkš šana. Perkut jot ir timp niska ska a vai ar
sturiska noz me - k vienai no agr k pielietot m pamatmetod m,
piesl jums.
ta u ar b tisku tr kumu, proti: t rada saš to audu iestiepumu, kas
Cirkš a kan la jo atveri izmekl p c tr ces satura re-
savuk rt noved pie šo anemiz to audu atrofijas, sar tošan s un
pon šanas, slimniekam atrodoties gu us st vokl . Ar r jpirkstu tr ces recid va.
invagin s klinieku maisi du, l dz pirksts non k cirkš a kan la Cirkš a kan la mugur s sienas nostiprin šanai m sdien s
atver , kas atrodas pie tuberculum pubicum. Norm li cirkš a popul ra ir Schouldies metode, kuras pamat ir fascia
kan la atvere v riešiem laiž cauri tikai pirksta galu. a cirkš a
kan la mugur siena ir atsl buši, pirksta galu var br vi aizb t aiz 6.att ls. Cirkš a kan la plastika p c Bassini metodes:
os pubis horizont augš zara, bet to nevar izdar t, ja fascia a) m. obliquus abdominis internus un m. transversus pieš šana
transversalis, kas veido mugur jo sienu, ir pietiekami stingra. Ar pie lig. inquinale,
pirkstu, kas ievad ts cirkš a kan , ir labi j tami iekš jo org nu
gr dieni, slimniekam klepojot. Oblig ti ir j izmekl gan abi cirkš a
kan li, gan ar org ni, kas atrodas s klinieku maisi , - abi
klinieki un to pied i.
Cirkš a tr ces diagnostika sieviet m aprobežojas tikai ar
apskati un palp ciju, jo ievad t pirkstus cirkš a kan la atver
nevar. Sieviet m cirkš a tr ce j diferenc no dzemdes apa s
saites cistas. Atš ir no tr ces, cistas izm ri nemain s ar tad, ja
slimniece atrodas gu us st vokl . Perkutori cistas ska a ir trula,
nevis timp niska k tr ces ska a. Ta u irur isk rst šana abos
gad jumos ir vien da, proti, cistas ekstirp cija un p c tam cirkš a
kan la plastika.
Nerepon jama skrot la tr ce oti stipri palielina scrotum un
atg dina h i d r o c l i . Hidroc lei rakstur ga ir nevis
bumbierveid ga, bet gan apa a vai ov la forma, stingra, elast ga
konsistence un gluda virsma. Palpatori hidroc li nevar atdal t no
testis un t pied a. Ja hidroc le ir tik liela, ka sasniedz cirkš a
kan la jo atveri, tad to ir gr ti atdal t no s atveres gredzena.
Cirkš a tr ces gad jum s klinieku maisi var sataust t "k ji u",
kas iesniedzas cirkš a kan , jo tr ces mais ir iekš jie org ni, kas
izspiedušies no v dera dobuma. Perkutorisk hidroc les ska a ir
piesl ta, bet per-kutorisk tr ces ska a var b t timp niska.
Hidroc li pal dz diagnostic t ar diafanoskopija (caur-
gaismošana). To izdara tumš istab , piespiežot luktur ti s klinieku
maisi am. Hidroc les gad jum scrotum izskat s sarkan gs, jo
veidojum ir caursp gs š idrums. Turpret zarnu cilpa vai liel
taukpl ve, kas atrodas tr ces mais , ir necaursp ga.

373
373
 IRUR IJA V DERA SIE NAS S LIM BAS

7.att ls. Scholdies metode:

a) pirm nep rtraukt šuve atpaka gait savieno fascia transversa medi lo malu ar lig. inquinale dz tuberculum pubicum,
b) otro nep rtraukto šuvi s k no iekš s canalis inquinalis atveres un savieno m. obliquus internus ar m. obliquus externus aponeirozes
mugur jo virsmu tieši virs lig. inquinale dz tuberculum pubicum.

transversa dublikat ras fiks šana pie lig. inguinale un m. cre-master 8.att ls. Lihtenšteina metodes priekšp jais etaps.
rezekcija, t di radot iesp ju maksim li sašaurin t canalis
inguinalis abas atveres. T k oper ciju nobeidz t pat k Bassini,
tikai ar nep rtrauktu šuvi (sk. 7.att). Šai metodei ir t priekšroc ba,
ka ir iev rots vien du audu saš šanas princips ar minim lu saš to
audu iestiepumu.
Seviš i liel m un komplic m cirkš a tr m ieteicama ir
canalis inguinalis mugur s sienas plastika ar Mac-Way metodi,
seviš i r gi izmantojot fascia transversa canalis inguinalis iekš s
atveres noform šanai; musculus obliqus internus un transversus
malas kop ar fascia transversa piešuj ar atseviš m šuv m pie lig.
cooperi; musculus oblicus abdominis externus fas-cijas malas
dublikat ras veid nošuj virs funiculus spermaticus.
laik iev bu ir izpeln jusies Lihtenšteina (Lichten-
stein) metode: canalis inquinalis mugur jo sienu papildus nostiprina
ar prol na sieti u (8. att). S metode piln izsl dz saš to audu
iestiepumu un pašreiz ir vadoš tr u bezies-tiepuma irur ij un
plastik ar prol na sieti u.
Att stoties minim li invaz vai irur ijai, ar tr u rst šan ir
pielietojama laparoskopisk metode. Tr ces v rtus no iekšpuses
sl dz ar prol na sieti u. Tehniski š s oper cijas veic gan ar
intraperitone lu, gan ar ar ekstraperitone lu pieeju.

Ciskas tr ce (hernia femoralis)

Par ciskas tr ci sauc iekš jo org nu izspiešanos trigonum
femorale rajon (sk. 9. att.).
Zem lig. inguinale starp m. iliopsoas un m. pectineus ir sprau-
ga, pa kuru asinsvadi iet uz cisku. B rnam šai spraug ir vieta tikai
asinsvadiem, br vas telpas te nav. B rnam augot, sprauga
paplašin s (seviš i meitenei), un taj papildus ieaug saistaudi un
taukaudi. Noteiktos apst os š sprauga var b t ar tr ces v rti,
seviš i vair kk rt dzemd juš m sieviet m 40-50 gadu vecum .
rniem un pusaudžiem femor lu tr ci nenov ro.
Parasti ciskas tr ce ir apa š veidojums zem lig. inguinale, kas
nep rsniedz vistas olas lielumu. Palp jot tas ir m ksts, un uzspiežot
samazin s vai ar paz d pavisam. Ar pirkstu var iek t ciskas kan
un noteikt t izm rus, k ar sataust t asinsvadu puls ciju.
Kl nisk aina un diagnostika, ja ciskas tr ce nav iespr duši,
slimniekam s dz bu var neb t. Dažreiz ir velkošas s pes cirkš a
apvid , tom r t s reti ir tieši izsp juma viet .
ja tr ce ir liela un piln gi izveidojusies (hernia completa), reiz m
nov ro caureju vai aizciet jumu, tirpšanas saj tu cisk , ret k m dz
t k jas t ska (ja liela tr ce nospiež ciskas v nu).
Ciskas tr ce var atrasties later li no puls jošas ciskas ar-
rijas, k ar aiz t s. Atseviš os gad jumos tr ce var nospiest
ciskas art riju, un tad a. dorsalis pedis pulss pav jin s vai ar to
nemaz nevar sataust t, un slimniekam ir tirpšanas saj ta vis k .
Ciskas tr ces lokaliz cija zem lig. inguinales auj to viegli
diferenc t no sl s un taisn s cirkš a tr ces jau s kuma stadij .
Tukl m sieviet m biez s zem das tauku k rtas d tr ces
rtus gandr z nav iesp jams sataust t. T gad jum ir j -
orient jas p c tuberculum pubicum. Cirkš a tr ce atrodas uz augšu
no tuberculum pubicum, bet ciskas tr ce - uz leju.
Diferenci ldiagnostik j em v vair kas slim bas, kas var
atg din t ciskas tr ci, - limfaden ts vai limfmezglu palielin šan s,
limfosarkoma, lipoma, aukstais abscess, v. saphena magna
paplašin jums viet , kur t iepl st ciskas v . Iespr duši ciskas
tr ce j diferenc no ak ta cirkš a limfade-n ta vai limfosarkomas.
Limfosarkomas vai lipomas gad jum veidojums ir nes gs un
nerepon jams. Limfaden ta diagnostika ir gr ka, un tas nereti ir
par c loni nevajadz gai oper cijai. Diagnostik pal dz anamn zes
dati, ja slimniece ir konstat jusi tr ci jau pirms s pju saasin šan s.
Aukstais abscess no ciskas tr ces atš iras ar to, ka, slimnie-
kam mainot st vokli, izsp jums te par s, te izz d. Izš ir ga
noz me šaj gad jum ir mugurkaula rentgenogramm m.

374

374

9.att ls. Ciskas tr u veidi (Ed.Rehn): 1 - hernia femoralis
musculolacunaris, 2 - hernia femoralis praevascularis, 3 - hernia
femoralis typica, 4 - hernia femoralis pectinea.
Seviš as diferenci ldiagnostiskas gr bas sag izol ts
aneirism tisks v. saphena magna paplašin jums. da virs
aneirism tisk mezgla ir pl na, zilganpel ka. Tas par s (vai
palielin s) t t p c uzspiešanas uz v. saphena magna virs pa-
plašin juma vietas (bez v dera izsp šanas) un pak peniski izz d,
ja uz v. saphena magna uzspiež zem paplašin juma (Astrova
simptoms). Tr ces v rtus, protams, neatrod. Virs paplašin juma ir
sa sin ta perkutor ska a; reiz m ir saklaus ms "asinsvada"
troksnis.
Par v. saphena magna aneirismu liecina ar ciskas un
apakšstilba zem das v nu paplašin jumi.
rst šana ir tikai irur iska. Oper cijas galvenais moments ir
tr ces v rtu un ciskas kan la sl gšana.
Ir divi tr ces v rtu sl gšanas pa mieni: 1) ciskas kan la
iekš s atveres sašaurin šana; 2) ciskas kan la plastika.
Dažk rt, ja ciskas tr ce ir liela un ja t v l kombin jas ar
cirkš a tr ci, oper ciju izdara p c Rudzi un Parlave io (Ruggi,
Parlavecchio) metodes: ciskas tr ci p rv rš par cirkš a tr ci, ciskas
kan la iekš jo atveri sl dz no canalis inguinalis puses un oper ciju
pabeidz ar cirkš a kan la plastiku. T mugur -j s sienas
nostiprin šanai ar noder prol na sieti š, t di nodrošinot
minim lu saš to audu iestiepumu.
c ciskas tr ces oper cij m nereti nov ro slim bas recid vu.
Visbiež k tas rodas, ja oper p c Bilrota un Bassini (Billroth,
Bassini) metodes ar tiešo pieeju femor lajam tr sst rim. Recid vus
nov ro ar t m sieviet m, kur m bijusi liela, ilgstoši n ta tr ce, jo
tad audi ir seviš i "g vi".
Oper jot ciskas tr ci, var rasties š das komplik cijas:
1) tr ces mais esošo org nu boj jums (atverot tr ces maisu);
2) ur np a ievainojums;
3) v. saphena magna un v. femoralis boj jums;
,r
4) atipiskas a. obturatoria ( "corona mortis ) boj jums.
s komplik cijas visbiež k iesp jamas atipiskas ciskas
tr ces gad jum .
375
DER A SIE NAS S LIM BAS IRUR IJA
Nabas tr ce (hernia umbilicalis)
Par nabas tr ci sauc iekš jo org nu izspiešanos caur nabas
gredzenu. Izš ir mazu b rnu un pieaugušu cilv ku nabas tr ci.
Mazu b rnu nabas tr ce (hernia umbilicalis infantum).
rniem nabas tr ce biež k ir iedzimta: t rodas t c, ka nav
sl dzies nabas gredzens. Izsp jumu nabas rajon var paman t jau
t p c b rna piedzimšanas.
dainim var b t ar iedzimta nabas saites tr ce (hernia funiculi
umbilicalis). Tai nav peritone la tr ces maisa, un t c t nav sta
dera priekš s sienas tr ce. Nabas saites tr ce aug a organism
rodas jau l dz tam, kad izveidojas v -derpl ve. Tas ir embrion s
att st bas trauc jums, kura rezult v dera priekš siena nabas
gredzena rajon nav piln gi sl gusies.
dai iem nabas tr ce nereti satur tiev s zarnas cilpu ar
neaizaugušu duetus omphaloentericus. Dažreiz tr ces mais ir
alantojs, kas p rpild ts ar ur nu (nabas rajon tad ir palp -jams
fluktu jošs veidojums). oti reti caur nabas gredzenu izspiežas
ku is, un tad t t p c z šanas nov ro atgr šanu un vemšanu.
rst šana. Maziem b rniem nabas tr ci rst konservat vi.
Galvenais, protams, ir pareiza z dai a kopšana. Ne-dz stošu nabas
br ti sistem tiski p rsien, granul cijas piededzina ar 20 % Sol.
Argenti nitratis, piep der ar dezinfic jošiem pulveriem.
Izsp jumu nabas rajon likvid ar plakanu peloti, ko izveido
no kartona; var izmantot ar divu latu mon tu, ko aptin ar vati vai
marli. Peloti fiks pie nabas ar daksti veid gi uzlikt m leikoplasta
str mel m. rst šanu reiz m turpina pat m nešiem, l dz nabas
gredzens sl dzas piln gi. B rnus oper tikai komplik ciju
(iesprušanas) gad jum vai ar tad, ja tr ces v rti nesl dzas l dz 3 -
5 gadu vecumam.
Pieaugušo nabas tr ce (hernia umbilicalis adultum) var b t
saist ta ar iedzimtiem defektiem nabas rajon , atk rtot m
gr tniec m, kuru laik nav iev rots gr tnieces rež ms, fizisk
darba un fizkult ras ignor šanu.
Pieaugušajiem nabas tr ce ir sastopama 5 % gad jumu no
vis m v dera priekš s sienas tr m. Biež k t rodas sieviet m,
kas vec kas par 40 gadiem (80 %).
Kl nisk aina. Izsp jums nabas rajon pak peniski palielin s;
klepus un fiziska piep le rada s pes v der . Izmekl jot atrod
ieapa u veidojumu nabas rajon , kura diametrs var b t no 1 l dz 30
cm un vair k. Ta u ar lielas tr ces gad jum tr ces v rti var b t
diezgan mazi, seviš i sal dzin jum ar pašas tr ces izsp jumu
dera sien . Š anatomisk patn ba tad ar rada komplik cijas -
hronisku zarnu necaurejam bu, koprost zi, iespr šanu. Ja slimnieks
atrodas gu us st vokl , tr ces izsp jums samazin s vai ar paz d
pavisam.
Diagnostika, a tr ce ir repon jama, tad viegli var noteikt
tr ces v rtu izm rus un iztaust t to malas; labi saj tams ir klepus
gr diens. Tom r nabas tr ce bieži ir nerepon jama. ja t ir seviš i
liela, tr ces maisam var b t vair kas kameras. Visp r nabas tr u
diagnostika nav sarež ta, ta u j em v , ka neliels izsp jums
nabas rajon var b t ar ku a vai resn s zarnas v ža metast ze.
Visiem slimniekiem, kam ir nabas tr ce, v lama ku a un zarnu
rentgenolo iska vai fibro-skopiska izmekl šana, lai noraid tu
slim bas, kas var izrais t s pes epigastrij .
rst šana ir tikai irur iska. P c tr ces maisa rezec -šanas
un pariet s v derpl ves saš šanas izdara v dera sienas plastiku
c Meijo (Mayo) vai Sapežko metodes. Popul ka ir Meijo
metode. Ar diviem tr ci apejošiem griezumiem rezec pl no du
kop ar nabu. Aponeirozi at-prepar no zem das taukaudiem 5 - 6
cm att lum no tr ces v rtiem. P c tr ces maisa atv ršanas likvid
saaugumus,
375
 IRUR IJA V DERA SIENAS SLIM BAS

10.att ls. Nabas tr ces plastika ar aponeirozes dublikat ru.
dienu laik p c traumas. Tr ce k st redzama, ja slimnieks st v vai
nedaudz izsp v deru. Traumatisk s tr ces var b t ar vair kas.
rst šana. Ja ir aizdomas, ka traumas rezult cietuši v dera
dobuma org ni, tad nekav joties j izdara laparotomija. Boj tos
dera sienas audus sašuj pa k rt m. Oper jot noform jušos
traumatisku tr ci, rezec tr ces maisu un tr ces v rtus sl dz t , lai
c iesp jas lab k nostiprin tu v dera sienu.

coper cijas tr ces

s tr ces rodas p coper cijas r tas rajon . Biež k tas notiek

rezec lielo taukpl vi un ieb da iekš jos org nus v dera dobum .
Tad rezec tr ces maisu, bet t malas sašuj š rsvir-zien attiec
pret das griezienu. P c tam pa balto l niju paplašina tr ces v rtus
un ab s pus s atbr vo v dera taisn musku a maksts priekš jo
sienu l dz š musku a medi lai malai. Vienu balt s l nijas l veri
piešuj ar "matra a" šuv m pie musku a medi s malas pret
pus , bet otru l veri ar atseviš m šuv m - virs t , izveidojot
dublikat ru (sk. 10.att.).
tad, ja br bijuši atst ti tamponi vai drenas, ja br ce bijusi
sastrutojusi, ja ir pav jin ta audu re ener cijas sp ja, ja
coper cijas laik bijusi p rlieku liela fiziska slodze, k ar tad, ja
oper cijas laik p rgriezti svar gi nervi. Tr ces v rtus, kas atrodas
coper cijas r , veido musku u un aponeirožu malas. Bl vo
taudu d aponeirožu malas ir cietas. Tr ci kl j r taudi, kas cieši
saist ti ar tr ces maisu, k ar ar apk rt jo du un zem das audiem.
Tr ces v rtiem piegu ošie musku i ar var b t r taini izmain ti.
Tr ces maiss nereti ir ar vair m kamer m, bet pati tr ce -
nerepon jama (sk. 11.att).
coper cijas tr ces diagnostika gr bas nesag , jo v dera
sasprindzin šana, klepošana un pat neliela fiziska pie-
11.att ls. coper cijas tr ce p c ginekolo iskas oper cijas
(priekš un s nu virzien ).

Balt s l nijas tr ce (hernia lineae albae)

s tr ces pato en svar ga noz me ir v dera balt s l nijas

anatomiskai uzb vei. V dera musku u aponeirožu š iedras
krustojoties rada sam bl vu pinumu, tom r taj ir spraugas.
Lielas fiziskas slodzes rezult caur š m spraug m s kum
izspiežas preperitone lie audi, veidojot t.s. lipomu, bet p c tam
izveidojas ar tr ces maiss. Balt s l nijas tr ce reti kad sasniedz
lielus izm rus, reiz m process var apst ties preperitone s
lipomas stadij . Tr ce var lokaliz ties virs nabas, blakus nabai un
zem t s ( oti reti).
Kl nisk aina un diagnostika. pes epigastrij palielin s k
c šanas, t ar p c fiziskas slodzes, jo palielin s
intraabdomin lais spiediens.
Izmekl jot slimnieku, atrod bl vu, s gu veidojumu balt s
nijas apvid . Ja tas ir repon jams, izdodas sataust t ar
spraugveid gus tr ces v rtus. Dažk rt slim ba noris bez simp-
tomiem.
Slimniekam var b t ne tikai balt s l nijas tr ce, bet ar daž das
iekš jo org nu slim bas, kas izraisa s pes epigastrij , piem ram,
ku a un divpadsmitpirkstu zarnas las slim ba, hronisks
holecist ts, hronisks pankreat ts u.c. T c slimnieks ir attiec gi
izmekl , lai min s slim bas var tu noraid t.
rst šana ir irur iska. Indik cijas oper cijai ir nep rtrauktas
pes epigastrij , tr ces palielin šan s un aizdomas par iekš jo
org nu iespr šanu. Ja tr ce ir neliela, tad oper jot aprobežojas ar
tr ces maisa rezekciju un v rtu aizš šanu ar tabakmaka šuvi vai
atseviš m šuv m. Lielas tr ces gad jum balt l nija zem tr ces
rtiem un virs tiem ir vertik li j rš ; plastikai izmanto Sapežko
metodi (vertik aponeirožu dublikat ra).

Traumatisk s tr ces

Ja v dera sienas traumas rezult zem das tiek p rrauti

musku i, fascijas un aponeirozes, tad, intraabdomin lajam
spiedienam palielinoties, iekš jie org ni kop ar pariet lo v -
derpl vi izspiežas p rr vuma viet un izveido tr ci. Traumas br
cietušais j t stipras s pes, bet t s p riet dažu dienu laik . T t p c
traumas m dz b t asinsizpl dumi un v derpl -ves kairin juma
simptomi. Traumatisk tr ce att st s tuv ko

376
 DER A SIE NAS S LIM BAS
IRUR IJA

le izraisa izsp juma par šanos p coper cijas r tas rajon . Lai noteiktu, aiz m. gluteus maximus, un reiz m tr ce nosl d zem š musku a
di org ni atrodas tr ces mais , nepieciešama ku a un zarnu trakta apakš s malas. T k š tr ce atrodas tieš saskar ar s žas
rentgenolo iska izmekl šana. nervu, tad s pes var izstarot pa nerva gaitu. Ar s žas tr ci biež k
rst šana ir tikai irur iska. Gr bas rada lielas p coper cijas tr ces nov ro sieviet m, jo vi m ir plat ks iegurnis. Tr ces mais var b t
rtu sl gšana un ar tr ces maisu saaugušo org nu atbr vošana. Nelielas tiev s zarnas cilpas vai liel taukpl ve. Oper t parasti n kas tad, ja
tr ces gad jum v dera sienas defektu sl dz, tuvinot m kstos audus ar stipr m tr ce iespr st. Oper cijas pieeja ir caur m. gluteus maximus,
šuv m un atjaunojot v dera sienas anatomisko strukt ru. Turpret lielas tr ces atsedzot m. gluteus min-imus un m. piriformis, c j raug s, lai
gad jum n kas izdar t autoplastiku, alloplastiku vai kombin to plastiku, neievainotu a. glu-tea superior un o. glutea inferior.
izmantojot prol na sieti u un izsl dzot ar to p rlieku saš to audu iestiepumu.
Profilakse. Svar ga ir saudz ga oper cijas pieeja, p c iesp jas maz k Tr u komplik cijas
boj jot musku us, aponeirozes un nervus. Apo-neirozes saš šanai nedr kst
lietot ketguta diegus. Br ces tam-pon de un v dera dobuma dren ža j izdara jo tr u iespr šana (incarceratio.)
tikai p c stingr m indik cij m. Ja oper cijas laik izn k saskarties ar strutai- lespr šana ir visbiež un visb stam tr ces komplik cija,
niem per iem vai n kas atv rt dobo org nu, tad, lai nov rstu oper cijas s gad jum nepieciešama t ja oper cija.
lauka un v dera sienas br ces infic šanos, lok li j lieto antibakteri li l dzek i. Ciskas tr ce iespr st 70 - 80% gad jumu, cirkš a tr ce - 40 -
c jebkuras oper cijas pacientam j iev ro gultas rež ms, fizisk slodze ir 50 % gad jumu, p coper cijas tr ce - aptuveni 20 % gad jumu,
kontrindic ta. nabas tr ce - 15 - 20 %, bet balt s l nijas tr ce -5 - 10 %
gad jumu.
Reti sastopamas v dera sienas tr ces Visbiež k tr iespr st tiev zarna un liel taukpl ve.
riešiem biež k iespr st cirkš a tr ce, bet sieviet m - ciskas
s tr ces ir sastopamas ne biež k k 1 % gad jumu. un nabas tr ce. lespr šanu biež k nov ro pieaugušajiem.
Kr šu kaula š pveida izauguma tr ce izveidojas, ja š pveida Izš ir vair kus iespr šanas veidus - elast go, fek liju, ret-
izaugum (processus xiphoideus) ir defekts. Caur to var izspiesties gan rogr do un piesienas iespr šanu.
preperitone la lipoma, gan st tr ce. Lok li var konstat t bl vu izsp jumu. E l a s t g o iespr šanu nov ro tad, ja ir šauri tr ces v rti
Diagnostik pal dz kr šu kaula rentgenogramma. un krasi paaugstin s intraabdominalais spiediens. Liel spiediena
rst šana ir irur iska - tr ces maisu rezec kop ar pašu processus rezult zarnas cilpa tri iesl d tr ces v rtu gredzen , kura
xiphoideus. elasticit te auj atverei slaic gi paplašin ties. Bet p c tam tr ces
Pusm ness l nijas tr ce (hernia lineae semilunaris) rodas uz l nijas starp rtu gredzens savelkas un "nož audz" zarnu (sk. 12.att.).
nabu un spina iliaca anterior superior viet , kur m. obliquus internus abdominis F e k l i j u iespr šana notiek tad, ja zarnu cilpa, kas
un m. transversus abdominis iedras p riet c pslain da . atrodas tr ces mais , p kš i tri piepild s ar g m un fek lij m.
Lumb tr ce (hernia iumbalis) veidojas vai nu spraug , ko norobežo m. kum tr ces v rtu gredzens atsl bst, bet p c tam savelkas.
latissimus dorsi, m. obliquus externus abdominis un crista iliaca, vai ar Fek liju iespr šana vienm r ir saist ta ar elast go iespr šanu (sk.
spraug starp m. obliquus internus abdominis, m. errector spinae, m. 13.att.).
quadratus lumborum, m. serratus posterior inferior un XII ribu.
Lumb tr ce var b t gan iedzimta, gan ieg ta (ar traumatiska).
Diagnostika nav gr ta. irur isk rst šana balst s uz visp jiem principiem. 12.att ls. Elast ga iespr šana.
Sl dz jkan la tr ce (hernia obturatoria) izspiežas caur membr na
obturatoria defektu. T biež k sastopama vec m sieviet m. Tr ces izsp jums
par s ciskas priekšpus . Reiz m š tr ce ir interstici la un diagnostic jama
tikai oper cijas laik (iespr šanas gad jum ).
Starpenes tr ce (hernia perinealis). Izš ir priekš jo un mugur jo
starpenes tr ci.
P r i e k š j o starpenes tr ci nov ro tikai sieviet m. T s kas no
excavatio vesicouterina un izspiežas liel s kaunuma l pas vidusda .
M u g u r j starpenes tr ce ir sastopama ar v riešiem, tom r ret k
nek sieviet m. V riešiem t s kas no exca-vatio rectovesicalis, sieviet m - no
excavatio rectouterina; izspiežas aiz linea biischiadica caur m. Ievator ani
spraug m uz fossa ischiorectalis. tr ce, non kot zem das audos, var at-
rasties gan anus priekšpus , gan aizmugur . Tr ces mais var b t ur np slis
vai sievietes iekš jie dzimumorg ni.
Starpenes tr ces diagnostik svar gi preciz t t s atrašan s vietu. 13.att ls. Fek liju iespr šana.
Sieviet m priekš s starpenes tr ce j diferenc no cirkš a tr ces, kas ar
izspiežas lielaj kaunuma l ; šaj gad jum pal dz izmekl šana per
vaginam: starpenes tr ces izsp jumu var sataust t starp maksti un s žas
kaulu.
žas atveres tr ce (hernia ischiadica) var izspiesties caur lielo vai mazo
žas atveri. Tr ces izsp jums atrodas

377
377
 IRUR IJA V DE R A S IE NAS S LIM BAS
R etr og r s iespr šanas gad jum tiek saspiests
das zarnu cilpas mezent rijs, kura atrodas nevis tr ces mais , bet
gan v dera dobum (sk. 14.att.). Rezult š zarnu cilpa
nekrotiz jas, bet zarnu cilpas, kas atrodas tr ces mais , var b t ar
patolo iski maz izmain tas. T c irurgam ir j t seviš i
uzman gam un j rbauda zarnu cilpu turpin jums v dera dobum .
To izdara š di: asistents fiks tr ces maisa saturu, bet irurgs
rš tr ces v rtu gredzenu un izvelk š s cilpas no v dera
dobuma.
14.att ls. Retrogr iespr šana.
P i e s i e n a s jeb Rihtera - Litr (Richter, Littre) iespr šana
nov rojama tiem pacientiem, kam ir ciskas vai cirkš a tr ce. Šaj
gad jum tiek iespiesta tikai zarnas viena puse (sk. 15.att). Tas var
notikt sakar ar stipru klepu, smagu fizisku piep li, v dera
uzp šanos.
15.att ls. Piesienas (Rihtera-Litr ) iespr šana.
Patolo isk anatomija. rmai as iespr dušaj zarn ir
atkar gas no saspiešanas sp ka tr ces v rtos. Ja tas nav liels, tad
izmai as zarn ar nav p k stipras: asins atteces trauc jumu d
rodas venozs sastr gums un iespr dušo zarnas cilpu t ska, zarnu
cilpas ir zilgani s rtas.
Ja tiek saspiestas ne tikai v nas, bet ar art rijas, tad rodas
zarnas nekroze un gangr na. Nekrotisko p rmai u sec ba š da:
kum nekrotiz jas g ot da, p c tam musku rta un tikai tad
seroza. Gaišais un caursp gais tr ces maisa š idrums
pak peniski k st asi ains un du ains. Zarnas gangr na var
kties k tr ces v rtu apvid , t ar citos zarnas posmos.
Venoz sastr guma period zarna v l var b t dz votsp ga, lai
ar t s atseviš s viet s ir lieli asinsizpl dumi, erozijas un pat las
un perfor cijas. Zarnas nekroze reiz m iest jas jau p c 5 - 6
stund m no iespr šanas br ža. Rezult rodas periton ts - s kum
tikai lok ls, bet p c tam dif zs. Atseviš os gad jumos, ja
nekrotiskais process att st s l ni vai ar iespr šana ir tikai da ja,
periton ts var lokaliz ties tikai tr ces mais .
Iekaisuma rezult rodas eksud ts un izgulsn jas fibr ns.
Att st s tr ces maisa flegmona ar taj esošo zarnu fistul m. P c
tam var izveidoties zem das flegmona.
378
Kl nisk aina un diagnostika. Ja tr ce iespr st, tr ces
izsp juma rajon par s stipras s pes, turkl t nereti ir sirds un
asinsvadu sist mas darb bas trauc jumi (v jš pulss, arteri
spiediena pazemin šan s). Tr ce k st nerepon ja-ma un ir stipri
ga. Ja s kum s pes lokaliz jas tikai tr ces apvid , tad v k
s izplat s pa visu v deru un k st l kmj-veid gas. Slimniekam
nenoiet g zes un uzp šas v ders, p c tam s kas vemšana, t tad
par s visi zarnu nosprostoju-mam rakstur gie simptomi.
Ja iespr st liel taukpl ve, gandr z vienm r ir tikai viet jie
simptomi; zarnu aizprostojuma par bu parasti nav. Zarnu
aizprostojuma var neb t ar piesienas iespr šanas gad jum .
kum piesienas iespr šana atg dina liel s taukpl ves
iespr šanu, ta u v k par s peritone lie simptomi.
Iespr dušas s tr ces diagnostika parasti nav sarež ta.
Gr bas rodas galvenok rt tad, ja iespr st inici a tr ce ar šauru
kakli u, k ar tad, ja tuklai sievietei iespr st ciskas tr ce. Nereti
iespr dušu cirkš a tr ci var sajaukt ar ciskas tr ci, un otr di.
Pavirši izmekl jot iespr dušu cirkš a tr ci, t var atg din t
ak tu apendic tu, iespr duši balt s l nijas tr ce - perfor jošu ku a
lu, aliment ru intoksik ciju utt., bet iespr duši ciskas tr ce - ak tu
cirkš a limfaden tu. Noteiktas diagnostiskas gr bas rodas, ja ir
iespr duši Rihtera tipa tr ce, jo nav izteiktu zarnu nosprostojuma
simptomu. Lai nek tos, j pasteidzas ar oper ciju.
Iespr dušas tr ces diferenci ldiagnostik j em v , ka ir
daudzas šai patolo ijai l dz gas slim bas. Piem ram, iespr -dušai
cirkš a tr cei ir rakstur gs iekaisums tr ces mais , t tad t
diferenc no apendic ta tr ces mais , Meke a (Meckef) divertikula
iekaisuma un cit m l dz m slim m.
lespr dušai ciskas tr cei l dz gi simptomi var b t ar ak tam
limfaden tam, k jas liel s zem das v nas trombofle-b ta mezglam
un iespr dušai cirkš a tr cei.
Sam sarež ta ir ar lielas nerepon jamas tr ces ie-
spr šanas diagnostika.
Maziem b rniem tr ces iespr šanai ir rakstur gas patn bas.
Sastr guma par bas un dzi ka asinsvadu patolo ija
iespr dušaj zarnas cilp rodas oti l ni. Asi ains eksud ts un
hiper mija par s vien gi ilgstošas iespr šanas rezult .
Subserozi asinsizpl dumi zarnas sien un tumši s rta zarnas
nokr sa var rasties tikai p c 2 - 3 diennakt m. Iespr dušas zarnas
atbr vošana un sasild šana ar siltu fiziolo isko š dumu parasti to
piln gi "atdz vina".
Ar maziem b rniem iespr dušu tr ci n kas diferenc t no
klsaites cistas un cirkš a limfaden ta (ja piet kums tri
palielin s). Mald gs priekšstats par tr ces iespr šanu var rasties
tad, ja tr ces izsp juma rajons ir s gs un ja b rnam ir v dera
izejas aizture un vi š ir nemier gs.
rst šana ir tikai irur iska.
Nepie aujama ir iespr dušu tr u repon šana, jo t var rad t
nopietnas komplik cijas, pat fat lu izn kumu. Š s komplik cijas var
t:
1) iespr duš s zarnas pl sums,
2) gangrenoz s zarnas cilpas repon šana v dera dobum ,
3) š ietama repon šana, t.i., zarnu cilpu un tr ces gredzena
repon šana retroperitone laj telp .
Nereti š s komplik cijas rodas slimnieka vainas d , ja vi š
pats m ina repon t iespr dušo tr ci. T gad jum , ja s pes
nep riet, nepieciešama neatliekama oper cija.
Taktika iespr dušas tr ces spont nas repoz cijas gad jum ir
da. Ja nerodas nek di v derpl ves kairin juma vai zarnu
nosprostojuma simptomi, tad slimnieku neoper , bet nov ro vismaz
6 stundas. Turpretim, ja ir k di nor jumi par katastrofu v dera
dobum , tad nekav joties izdara laparotomiju pa vidusl niju, lai
var tu p rbaud t reponejošos org nus (caur tr ces v rtiem to
praktiski nav iesp jams izdar t).
Ja iespr duši tr ce jau ir komplic jusies ar flegmonu tr ces
apvid , tad oper ciju ar s k ar vid jo laparotomiiu.
378
 DERA S I E N A S SLIM BAS IRUR IJA

No v dera dobuma puses atdala iespr duš org na veselo da u, Literat ra

neievelkot atpaka v dera dobum . P c tam sl dz lapa-rotomijas
br ci, atver tr ces maisu un izvelk org na iespr -dušo da u. Tad 1. Utkins V. Kl nisk irur ija. - R ga: Zvaigzne, 1992. - 125.-143.Ipp.
dren flegmonas dobumu. Iespr duš s tr ces gad jum oper cijai ir
2. Bailev H. Chirurgische Kranken - untersuchung, 1994, 1-691.
noteiktas patn bas. Vienk ršas tr ces gad jum irurgs vispirms
tr ces v rtus, lai viegl k un lab k izprepar tu tr ces maisu, bet 3. Schrock. Handbook of Surgerv, 1994. -1022 p.
iespr dušas tr ces gad jum vi š vispirms atver tr ces maisu, fiks
iespr duš s zarnu cilpas, lai t s neiesl tu v dera dobum , un 4. Textbook of Surgerv: The biological basis of mod m surgical practice / Ed.
by D.C.Sabiston. - 16 th ed. - Philadelphia: VV.B.Saunders, 2000.
tikai tad p rš tr ces v rtu gredzenu. P c tam, kad zarnu cilpas
tr ces mais un to turpin jums v dera dobum ir r gi apskat ts, 5. Zollinger M. Atlas surgical operations. - 7th ed. - USA, 1993. - P.438-441.
var izš irties par t ko taktiku.
Dz votsp ga zarna ir tumši sarkana, zilgana (atš ir ba no 6. JlnTTMaHH \A. OnepaTMBHaji xnpyprvm. - EvAaneiuT: l/teflaTenbCTBO aiOAe-
MMH HayK BeHrpnn, 1982. - C. 342-380.
melni za gan s vai tumši zil s nekrotisk s zarnas); seroza tai ir
gluda, sp ga, var b t subserozi asinsizpludumi. Kaut ar apzarnis 7. TOCKHH K.fl. >Ke6poBCKnPi B.B. TpbDKa xnB0Ta. - MocKBa: MefluunHa,
ir stipri piet cis, ta u asinsvados trombu nav un labi ir redzama 1983. -C. 77-206.
art riju puls cija. P c zarnas sasild šanas ar karst fiziolo isk
dum sam rc m salvet m dz votsp ga zarna k st s rta,
par s dz va peristaltika. Sild šanu turpina 10 - 15 min tes, un ja
"atdz vošan s" paz mju nav, tad izš iras par zarnas rezekciju.
Oper ciju beidz ar vienu no visp rpie emt m tr u plastikas
metod m, vadoties no slimnieka visp st vok a.
Letalit te p c iespr dušas tr ces oper cij m ir 3,6 - 6,5%.
Ielaistas slim bas gad jum galvenais n ves c lonis parasti ir
periton ts. N ves c lonis var b t ar sirds un asinsvadu maz-sp ja,
pneimonija, zarnu atonija un plaušu art rijas trom-bembolija.
Letalit te ir atkar ga no laika, k ds paiet no iespr -šanas br ža l dz
oper cijai, a oper ciju izdara pirmaj s 6 stund s, letalit te ir 1,1%;
ja oper p c 6 stund m, bet ne v k k p c 24 stund m, - 2,1%; ja
oper p c 24 stund m, - 8,2%. To pacientu, seviš i vecu cilv ku,
letalit te, kuriem oper cijas laik j izdara zarnas rezekcija, var b t
ar 16%. Cirkš a tr ces flegmonas gad jum , kad j izdara
laparotomija un iespr dus zarna j rezece no v dera dobuma
puses, letalit te var sasniegt ar 24%.

DERA SIENAS AUDZ JI

dera sien var b t gan labdab gi, gan aundab gi audz ji.
No l a b d a b g i e m audz jiem ir aprakst ta fibro-ma,
neirofibroma, rabdomioma un desmo ds v dera sienas audz js.
Nabas rajon nereti ir sastopama preperitone la li-poma, kas var
izrais t balt s l nijas tr ci.
a u n d a b g i e audz ji parasti ir sekund ri: ku a v ža
metast zes nabas rajon , melanomas metast zes u.c.
Lai v dera sienas audz ju var tu atš irt no veidojuma v dera
dobum , v dera palp cijas laik pacientam ir j sasprindzina v dera
prese. Slimniekam, kas atrodas horizont st vokl , j liek mazliet
pacelties, balstoties uz elko os saliekt m rok m. Ja v dera sienas
muskulat ra ir sasprindzin ta, v dera dobum esošos veidojumus
nevar sataust t, bet v dera sienas audz ji ir iztaust mi v l lab k.
Nabas rajon var b t sastopams savdab gs veidojums -
endometriozes metast ze. Šis audz js ir sastopams tikai sieviet m.
Tam rakstur ga tra augšana un asi ošana, kas saist ta ar
menstru lo ciklu vai gr tniec bu.
rst šana ir irur iska. Labdab gos v dera sienas audz jus
ekstirp un br ci sl dz pa k rt m.

379

379
 IRUR IJA KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S
3.13. KU A UN
DIVPADSMITPIRKSTU ZARNAS
SLIM BAS
j.Cardovskis, M. P ce, A.Martinsons
ANATOMIJA UN FIZIOLO IJA
Ku is (ventriculus, sin. gaster, stomachus) cilv kam iz-
veidojas 4. embrion s att st bas ned . Tas ir rezervu rs, kur
bar ba tiek fizik li un miski p rveidota un neliel m porcij m
izvad ta divpadsmitpirkstu un t k tukšaj zarn .
reni pild tam ku im ir raga forma. T main s atkar
bar bas daudzuma taj , erme a st vok a, muskulat ras tonusa un
slimnieka vecuma. Ku a liel da a atrodas kreisaj parib ,
maz - epigastrij . Ku im ir divas sienas - priekš
mugur , un divas lokveida malas - curvatura ventriculi major et
minor. Ieejas da a (pars cardiaca) kas ar ostium cardiacum. Pa
kreisi no t s zem diafragmas kreis kupola atrodas fundus
ventriculi, kas novietots augst k par ku a ieejas atveri. T k seko
corpus ventriculi, aiz t - pars pylorica.(v rtnieka da a). P jo divu
da u robeža iet caur incisura angularis, kas atrodas 5-6 cm
virs v rtnieka, kura paplašin to da u sauc par antrum pyloricum, bet
sašaurin to - ca-nalis pyloricus. jais ar v rtnieka atveri (ostium
pyloricum) riet divpadsmitpirkstu zarn (duodenum).
1.att ls. Ku is (ventriculus):
1 - pars cardiaca, 2 - oesophagus (pars abdominalis),
3 - curvatura ventriculi minor, 4 - incisura angularis,
5 - antrum pyloricum, 6 - pylorus, 7 - pars superior duodeni,
8 - pars pylorica, 9 - curvatura ventriculi major,
10 - corpus ventriculi, 11 - fundus ventriculi.
Kardija atbilst XI kr šu skrieme a, bet v rtnieks (pylorus) -I
jostas skrieme a l menim. Ku a tilpums ir apm. 1,5 - 2 I. Piepild ta
ku a v rtnieks var p rvietoties par 3-5 cm pa labi no vidusl nijas,
lielais loks var nosl t l dz pat crista ilei.
Ku a sienas iekš jais sl nis ir g ot da, kas, saraujoties
gludajiem musku iem, veido daž dos virzienos ejošas krokas
(plicae gastricae). Starp t m ir mazi laukumi i (areae gastri-cae) ar
ku a bedr m (foveolae gastricae), uz kur m atveras 14 - 35
miljoni ku a dziedzeru. Tos izkl j augsti diferenc ts un specializ ts
epit lijs. Dziedzeru uzb ve un l dz ar to izdal tais sekr ts daž s
ku a da s ir daž ds. G ot ir ar lim-f tiskie mezgli i.
Vid jo ku a sieni as k rtu veido tr ssl aina, daž dos
virzienos novietota muskulat ra. V rtnieka rajon sabiez tas
musku u š iedras veido sl dz jmuskuli - m. sphincter pylori. Šo
musku u saska ota saraušan s nodrošina peristaltiku un bar bas
evaku ciju.
Ku a jo k rtu veido serozais apvalks (tunica serosa), kas
ap em ku i no vis m pus m, iz emot abus lokus, gar kuriem iet
asinsvadi, respekt vi, ku is novietots intraperito-ne li. Serozais
apvalks veido saites, ar ko ku is saist ts ar blakus org niem (lig.
hepatogastricum - ar akn m, lig. gas-trophrenicum - ar diafragmu,
lig. gastrolienale - ar liesu, lig. gastrocolicum - ar colon transversum
).
In e rv c i j a
no Ku a muskulat ras komplic s kust bas un sekretoro
darb bu autom tiski regul n. vagus un plexus coeliacus
(parasimp tisk un simp tisk inerv cija). Klejot jnervi stimul
un ku a peristaltiku un samazina pilorisk sfinktera tonusu.
Simp tisk nervu sist ma darbojas pret ji - bremz peristaltiku un
toniz sfinkterus. Nervu pinumi novietoti subse-roz , muskul
sl un submukoz . Kreisais vai priekš jais n. vagus dod zaru uz
akn m (r. hepaticus), mugur jais - uz ganglion coeliacum. No
galvenajiem zariem kop ar mazajiem asinsvadiem atiet s ki nervu
zari i uz mazo kurvat ru. Katrs n. vagus nobeidzas ar priekš jo un
mugur jo Latarž (Latarjet) nervu, kas inerv pilorisko muskuli.
2.att ls. Ku a inerv cija (galvenie n. vagus zari):
1 - priekš jais (kreisais) n. vagus, 2 - mugur jais (labais) n.
vagus, 3 - rr. coeliaci, 4 - rr. hepatici, 5 - rr. gastrici,
6 - piloriskie (Latarjet) zari.
Nervu strukt ras, kas piedal s ku a sekr cijas regul cij , ir
gan ekstramuralas, gan intramur las. Maz kurvat ra ir bag k
inerv ta ar hol ner iskaj m š iedr m, liel kurvat ra - ar
adrener iskaj m. N. vagus galvenok rt stimul kl jš nas. Vag
ku a inerv cija ierosina sk bes sekr ciju, gan tieši kairinot
pariet s š nas, gan ar netieši - ar hormo-
380
380
 KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA

mediatora gastr na pal dz bu. Gastr na izdal šanos izraisa

nervu impulsa p rnes js - gastr nu atbr vojošais pept ds (angl.
gastrin-releasing peptide) jeb bombez ns. Gastr ns, atbildot uz n.
vagus kairin jumu, izdal s maz.
N. vagus uz sekr ciju iedarbojas gan stimul joši, gan
bremz joši. Bremz šanas funkcija notiek, regul jot enterogas-trona
veidošanos.
Simp tisko inerv ciju ku is sa em no saules pinuma (plexus
coeliacus) pa postganglion riem nerviem, kas pavada art rijas.
Adrener isk s š iedras inerv visas ku a da as kop ar
hol ner iskaj m. T s mazina sekretoro efektu, ko da ji izskaidro ar
to izrais to vazokonstrikciju, k rezult main s dziedzeru trofika
un l dz ar to funkcija.
Nervu sist ma kontrol ar to hormonu veidošanos ku a un
divpadsmitpirkstu zarnas g ot , kas regul gremošanas
procesus.

10 1 2 3

4.att ls. Ku a limf tisk sist ma:

1 - ku a liel loka un liel s taukpl ves limfmezgli,
2 - ku a maz loka un maz s taukpl ves limfmezgli,
3 - parakardi lie limfmezgli, 4 - limfmezgli liesas v rtos.

Divpadsmitpirkstu zarna (duodenum) veido tievo zarnu

kuma da u. Garums - 25-30 cm. Tai ir pakavveida forma un
etras da as:
1) pars superior (bulbus duodeni) - 4-5 cm,
2) pars descendens - 8-10 cm,
3) pars horizontalis - apm. 10 cm,
4) pars ascendens - 5 cm.
Pars superior kas L1 l men , iet pa labi un uz mugurpusi, L2
men veido augš jo izliekumu. Lejupejoš da a iet gar L3 labo pusi
dz t apakšmalai, kur pagriežoties š rso L3 ermeni un gar t
kreiso pusi pagriežas augšup l dz L2, kur, veidojot flexura
duodenojejunalis, riet tukšaj zarn .

3.att ls. Ku a asinsapg de: pars horizontalis duodeni

1 - truncus coeliacus, 2 - a. gastrica sinistra, 3 - a. lienalis, 4 - a. caput pancreatis
gastroepoploica sinistra, 5 - a. pancreaticoduodenalis inferior, 6 - a.
pancreaticoduodenalis superior, 7 - a. gastroepoploica dextra, 8 - a.
gastroduodenalis, 9 - a. gastrica dex-tra, 10-a. hepatica communis.

Ku i a p a s i o :
• a. gastrica sin. no truncus coeliacus
• a. gastrica dx. no a. hepatica propria, no a. hepatica
communis, no truncus coeliacus
• a. gastroepipioica dx. no a. gastroduodenalis, no a. hepatica
communis, no truncus coeliacus
• a. gastroepipioica sin. no a. lienalis, no truncus coeliacus
• aa. gastricae breves no a. lienalis (3-4 gb.)

Ku a venoz s asinis nopl st uz v. porta sist mu:

• v. gastrixca sinistra
• v. gastrica dextra
• v. pvlorica - š s v nas anastomoz sav starp un iepl st 5.att ls. Divpadsmitpirkstu zarna (duodenum).
vai nu tieši v. porta, vai ar v. lienalis
• v. gastroepipioica dx. iepl st v. mesenterica sup.
• v. gastroepipioica sin. - v. lienalis Uz v dera priekš s sienas duodenum projic jas laukum , ko
• vv. gastricae breves - v. lienalis un t k uz v. porta. norobežo 2 horizont las l nijas - viena savieno astoto ribu galus, bet
otra iet tai paral li nabas l men , un 2 vertik las l nijas - viena vilkta
Limf as a tt ec e .
2-2,5 cm pa kreisi no vidusl nijas, otra- 6-8 cm pa labi no t s.
Ku a lielie limfvadi novietojas subseroz , iet kop ar
asinsvadiem un iepl st limfmezglos gar a. gastrica sin., a. Zarnas proksim da a projic jas epigastrij , bet dist - nabas
gastroepipioica dx., a. gastroduodenalis dal šan s viet un liesas apvid .
rtos. Zarnas ielok atrodas aizku a dziedzeris. No priekšpuses
No visiem limfmezgliem limfa t k nopl st uz nodi lym-phatici divpadsmitpirkstu zarnu š rso apzar a sakne (radix me-senteri ).
coeliaci.
381
381
 IRUR IJA KU ^A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S

Pars superior duodeni novietojas intraperitone li, p s t da as
derpl ve sedz tikai no priekšpuses. A s i n s a p g d e no:
• truncus coeliacus -> a. hepatica communis -» a. gastro-
duodenalis -* a. pancreaticoduodenalis superior,
• a. mesenterica superior —> a. pancreaticoduodenalis inferior.
Aorta Tr. coeliacus
ku a sul , satur fermentus un elektrol tus adsorb st vokl . Neš stoš s
otas veido aizsarg jošo ku a g ot das barjeru. Abi sl i cieši saist ti
savstarp ji un ar epit liju. Cauri tiem abos virzienos viegli iet elektrol ti. G otas
ku veidojas nep rtraukti un ir absol ti rezistentas pret proteol zi.
Ku is secern ar bikarbon tus (HCOB- jonus). Epit lij notiek de raža
jonu neitraliz cija ar bikarbon tu jonu. Uz g otu virsmas pH ir ap 2 , bet uz
epit lij virsmas - ap 5-7.

6.att ls. Duodena asinsapg de. 7.att ls. Ku a g ot das sekretor s zonas:
1 - kardi lie dziedzeri, 2 - fundalie dziedzeri, 3 - antr lie
dziedzeri, 4 - p rejas zona.
Venoz s asinis nopl st pa w. pancreaticoduodenales superior
et inferior uz v. porta.
I n e r v c i j a no plexus mesentericus superior, plexus Ku izš ir 3 sekretor s zonas - kardi lo, fund lo un pi-
hepaticus un plexus coeliacus zariem. lorisko.
L i m f a s a t t e c e -uz piloriskajiem, aknu limfmezgliem, k Kardi lie dziedzeri izstr g otas. Zonas platums -0,5 - 4 cm
ar uz nodi lymphatici coeliaci un mesenterici, kas atrodas pie a. no kardijas s kuma.
mesenterica superior. Limfas attece ir cieši saist ta ar pancreas, gar Fundalie jeb galvenie ( stie) dziedzeri atrodas ku a
kura augš jo un apakš jo malu ir novietoti sav cošie limfas mezgli. ot das proksim laj s 3/4 un sast v no 4 veidu š m:
Uz duodenum ot das garenisk s krokas k rpi as (papil-la Kl jš nas (pariet s š nas) atrodas ku a fundus un
duodenalis major) atveras žultsvads un aizku a dziedzera izvads, + +
korpusa da s. Kl jš nas H /K - adenozintrifosfot zes ietekm
dažreiz ar papildus izvads - duetus panereaticus acces-soriuss. secern s l s s k b i un c a s t l e - antian misko iekš jo faktoru
Tad duodenum ot veidojas maz divpadsmit-pirkstu zarnas (piedal s hemopo - t ietekm tievaj s zarn s uzs cas B12
rpi a (papilla duodenalis minor). vitam ns ).
Duodena g ot da ir ar maz m uzs kšan s sp m, uzs cas HCI veidošanos izskaidro 2 teorijas:
tikai monosahar di un s i, bet t ir bag ta ar akt vi se-cern još m +
1) redoksteorija - bio misko reakciju rezult izveidojas H un
m, p rsvar endokr m, kas secern biolo iski akt vus OH" joni, kas ar C02 l dzdal bu p rv ršas par HCO3-, kas savuk rt
pept dus (skat. turpm k). apmain s ar Ch ;
Divpadsmitpirkstu zarn beidzas ku a gremošana, uz te 2) karboanhidr zes teorija - H20 + C02 karboanhidr zes
nok uvušaj m pussagremotaj m bar bas mas m s k iedarboties +
ietekm izveido H2C03, kas disoci par H un HC03-, kur CO3-
žults, aizku a dziedzera sula un duodenum proksim -l s da as grupu aizvieto Ch.
dziedzeru (Brunnera) sekr ts - s rmainas g otas. S rmainais lssk bes veidošanos ierosina acetilhol ns, histam ns,
duodena saturs neitraliz sk bo ku a saturu. gastr ns, sekret ns, bar ba, bet nom c vielas, kas blo parie-t lo
Duodens saraujas vienu reizi ik 12 -15 sekund s, t veid nu H2 receptorus.
sajaucot sulas ar himusu. lssk be nodrošina gremošanu - bar bas vielu hidrol zi,
uzbriedina olbaltumvielas (lab k iedarbojas peps ns), veicina
Kunga g ot das funkcion anatomija. dzelzs, kalcija uzs kšanos tievaj s zarn s. Tai ir ar bakteric -das
Ku a g ot du veido vienk rtainais cilindriskais epit lijs, kas paš bas - samazina bakt riju skaitu ku un tievo zarnu s kuma
izdala staip gu želejveid gu š idrumu - muc nu. Tas nokl j visu da .
ot du 1,0 - 1,6 mm biezum un aizsarg to no meh niskas un Galven s (zimog s) š nas secern 4 proteol tisko
miskas, t.sk. gremošanas sulu, iedarb bas, k ar veicina bar bas fermentu grupas - peptihidrolazes: peps nu, peps nu V, gas-triks nu
rvietošanos ku . un ren nu. T s darbojas sk vid ar optim lo pH 1,5-2,0, bet ir
Ku a g otas ir augstmolekul rs kolo ds š dums, kas satur neakt vas, ja pH ir 5,4-6,0.
organiskas vielas, miner lus, leikoc tus, limfoc tus, mak-rof gus, P e p s n u secern pepsinog na veid . Tas uzkr jas š s
nolob jušos epit liju. T s sast v no š stoš m un neš stoš m vai granulas, atbr vojas n. vagus un s lssk bes ietekm aktiviz jas,
redzam m g ot m. Š stoš s g otas da ji p riet ja pH ir zem 2,5. Vid ar pH 1,0-2,0 peps na aktivit te ir
visaugst .

382
 KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S
Granulu daudzuma samazin šan s savuk rt stimul pep-
sinog na sint zi. Da a pepsinog na no ku a g ot das p riet asin s
(plazmopepsinog ns), ko p c tam atrod ur (uro-pepsinog ns).
Da a inkr cijas pepsinog na izdal s ar caur žulti, kas to tri
inaktiv .
Peps ns faktiski ir liela fermentu grupa, kas nodrošina
proteol zi sk vid , t.i., olbaltumu dezagreg ciju. Tas ir p
etaps pirms hidrol zes. Peptisk gremošana noz , ka samazin s
bar bas da u lielums un pieaug tauku, prote nu, karbohidr tu
dispersit te, jo no rd s š nu sieni as.
G a s t r i k s n s (izdal ja Ri monds 1958.g.) darbojas l dz gi
peps nam, bet ir akt ks par to, hidroliz ar hemoglob nu. Peps na
un gastriks na savstarp s attiec bas ku a sul sv rst s k 1 :
1,5 l dz 1: 6 atkar no ku a sk buma. Gastriks na optim
ir pH = 3,2.
P e p s n s V (parapeps ns) un r e n n s (hiruoz ns), kas bez
tam v l aktiviz ar ribonukle zi, darbojas l dz gi gas-triks nam.
Peps na izdal šanos un pepsinog na veidošanos veicina
acetilhol ns - hol ner iskais mediators, kas stimul galven s š nas
gan tieši, gan ar caur seroton nu, kateholam niem, histam nu un
gastr nu (p jie divi maz k). T pat pepsinog na izdal šanos
stimul ar AKTH, kortizons, bet samazina ku a hipoksija.
Vairums stimulatoru, kas palielina peps na izdal šanos,
vienlaic gi pastiprina hlor du, s lssk bes un dens izdal šanos.
otš nas jeb papildš nas secern š stošas g otas, kas ir
ar bufera paš m apvelt ti aminopolisahar di.
Nediferenc s š nas ir visu min to š nu priekšteces.
Piloriskie (antr lie) dziedzeri izdala b zisku sekr tu š stošu
otu veid .
Visas tr s zonas p riet viena otr bez noteiktas robežas. M ža
gait fund lie dziedzeri atrof jas un antr lie izplat s proksim li -
kardijas virzien .
Ku a n e p r o t e o l t i s k i e f e r m e n t i ir:
• lizoc ms - nodrošina ku a sulai bakteric das paš bas
• mukoliz ns - š dina g otas
• karboanhidr ze - darb ba nav skaidra.
Ku a un divpadsmitpirkstu zarnas g ot ir ar daudz
endokr no š nu, kas izvietotas daž s g ot das da s, secern un
izdala asin s hormonus.
Somatostat ns (A š nas\
Gastr ns (G š nas
Holecistok ns
(Y š nas)
Sekret ns
(S š nas'
Glukagons
Neirotens ns
(N š nas)
Mofil ns
GIP
8.att ls. Endokr no š nu izvietojums ku .
IRUR IJA
C š nas antrum ot secern gastr nu, ko atkl ja Ed-kins
1906.g , t veid no ku a antr s da as ieguva Gregor/ un Tracy
1960.g.; Fletcher 1964. g. noteica, ka tas sast v no 17
aminosk m. Gastr ns rodas ar tievo zarnu augš s cilp s un
aizku a dziedzer .
Gastr ns stimul HCI un iekš faktora, v ji - peps na,
jais pancreas sulas un fermentu, k ar žults sekr ciju, pastiprina ku a
un tievo zarnu peristaltiku, pazemina arteri lo asinsspiedienu.
Gastr na darb bas meh nisms nav skaidrs, dom , ka t mediators ir
histam ns. Gastr ns un holecistokin ns ir struktur li l dz gi, t c
iedarbojas uz vien diem org niem.
Gastr na l menis ir atkar gs no antr l mena pH. G š nas
gastr nu secern n. vagus atbr vot acetilhol na ietekm . Gastr na
vide izdal šanos stimul antruma iestiepums, respekt vi, baroreceptoru
2+
kairin jums, g ot das kontakts ar prote niem, Ca jons, etilspirts,
duodena s rmain satura reflukss ku . Gastr na izdal šanos
samazina vides izmai as uz sk bo pusi (pH = 1,5 un maz ks),
sekret ns, holecistokin ns, gastrons -gastr na inhibitors, ko 1939.g.
atkl ja Brunschwig, izdal ja Fiasse 1968.g. Bremz jošus faktorus
atrod ar siekal s un limf .
Seruma gastr na koncentr cija liel ka ir slimniekiem ar ku a
lu nek slimniekiem ar duodena lu, iesp jams, zem ka sk bes
satura d . Slimniekiem ar ahlorhidriju asins seruma gastr na
menis ir oti augsts. Gastr na l menis ir ar paaugstin ts aknu
(no rd s), nieru (izvad s) un pylorus stenozes (baroreceptoru
kairin jums) slimniekiem. P c vis m vagotomij m samazin s ku a
sk bes sekr cija, bet pieaug gastr na (gan baz , gan stimul )
menis - t.s. postvago-tomijas gastrin mija; slimnieki p c
vagotomij m zaud gastr na atbr vošan s vag lo inhib ciju.
S š nas divpadsmitpirkstu zarn un tukšaj zarn izdala
s e k r e t n u , tas atbr vojas, atbildot uz sk bju kairin jumu,
veicina hidrog nkarbon tu un dens daudzuma palielin šanos
aizku a dziedzera sul , pancreas sekr ciju. Sekret ns sast v no
28 aminosk m. T atbr vošanos sekm parasim-p tisk s
inerv cijas stimul cija, bar bas olbaltumi, pept di, aminosk bes,
kalcija jons, s rmains pH antr laj ku a da , meh nisks sieni as
iestiepums. Sekret ns un citi t grupas hormoni - glukagons, ku a
inhib jošais polipept ds (GIP -gastric inhibitory peptide) vai
gastroinhibejošais polipept ds un vazoakt vais intestin lais
polipept ds (VIP) - blo gastr na iedarb bu uz pariet laj m š m,
ar bar bas stimul gastr na atbr vošanos. Sekret ns atbr vojas,
ja pH ir 4,3 un zem ks. GIP pieaug p c treknas un og hidr tiem
bag tas bar bas uz emšanas.
Y š nas (duodenum un jejunum ot ) ražo h o I e -
c i s t o k i n n u un p a n k r e o z i m n u , kas stimul ku a un
žultsp a tukšošanos, žults un pancreas sulas izdal šanos, bar bas
pas žu cauri tievaj m zarn m, atsl bina Odi sfink-teru.
Holecistokin na sekr ciju ierosina tauki un olbaltumi.
Tukl s š nas secern h i s t a m n u , kas aktiv H2 re-
ceptorus uz pariet lo š nu membr m un t veid stimul
seroton na u.c. vazoakt vo vielu sk bes sekr ciju, granul s uzkr j
hepar nu.
A (delta) š nas antrum , duodena, zarnu g ot , aizku a
dziedzer secern s o m a t o s t a t n u , ko, iesp jams, uzkr j
fundus argentaf s š nas (sauktas ar par endokr naj m).
Somatostat ns samazina gan sk bes, gan gastr na produkciju, gan
ar pancreas eksokr no funkciju. T atbr vošanos stimul n. vagus.
Somatostat ns atbr vojas, ja antruma dobum pH nokr t zem 3.
N s atbilde uz bar bu, seviš i taukiem un olbaltumiem,
vis s zarn s rodas n e i r o t e n s n s , kas piedal s sekr cijas un
motilit tes regul cij .
Bez šiem duodena dziedzeri produc v l veselu rindu
hormonu, t.sk. b u l b o g a s t r o n u un e n t e r o g a s - t r o n u ,
kas ir visstipr kais s lssk bes inhibitors, iedarbojas gan tieši uz
kl jš m, gan ar kav gastr na veidošanos v rt-niek ; to
izdal šanos regul n. vagus.
383
383
 IRUR IJA KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S
KU A UN DIVPADSMITPIRKSTU ZARNAS FUNKCIJAS
• Pamatfunkcija - uzturvielu hidrol ze, homeost zes uz-
tur šana organism ;
• bar bas p rvietošana t k gremošanas trakt - motor
funkcija;
• bar bas rezervu ra funkcija;
• sekretor funkcija - lai var tu notikt enzim tisk gremošana,
ku a sulai j nodrošina noteikts pH. Peptisk gremošana noz , nok st divpadsmitpirkstu zarn , p c tam pylorus atkal nosl dzas,
ka samazin s bar bas da u lielums, pieaug tauku, olbaltumu,
og hidr tu dispersit te - enz mi no rda š nu sieni u;
• ekskretor funkcija - sp ja ku a dobum izdal t toksiskas
vielas;
• inkretor funkcija - hormonu sint ze;
• uzs kšanas funkcija - sp ja uzs kt deni, alkoholu u.c.
vielas;
• barjerfunkcija - ku a sulas bakteric darb ba, g otu un
bikarbon tu darb ba;
• osmoregul cija - hiperosmol rie š dumi ilgi, kam r tie
atš aid s ar fund lo dziedzeru sekr tu, aizkav jas ku .
Pieaugušam cilv kam diennakt veidojas 1-3 litri ku a sulas,
1 stund ~ 50 ml. T s daudzums iev rojami pieaug, s koties
gremošanas procesam.
ra ku a sula ir bezkr sains š idrums ar sk bu reakciju (pH
= 0,8 - 2,0). Taj ir 99,0 - 99,5 % dens un 0,5 - 1 % sausnes.
Ku a sula satur 0,4 - 0,5 % s lssk bes (br s un ar prote nu
saist s) un citus sk bos savienojumus - sk bos fosf tus, og sk bi,
patolo iskos st vok os ar piensk bi un sviestsk bi. Bez tam ku a
+ 2+ 2+ +
sul atrod hlor dus, K , Ca , Mg , Na , bikarbon tus, sulf tu,
organisk s vielas - aminosk bes un olbaltumus. Tukš d
pH=6,0. Maksim s sekr cijas laik ku a sula satur H pat l dz
+ Tievaj s zarn s nok uvuš s bar bas sast vda as ietekm
150-170 mekv/l, kam r asin s tai paš laik ir tikai 0,00005 mekv/l.
Ku a sula sast v no pariet un nepariet komponenta.
Pariet lajam sekr tam ir past gs sk bums. T rais pa-riet lo š nu
+
sekr ts satur 150-170 mekv H /I i ,165-170 mekv Cl" /I I un 7 mekv
+
K71 I, taj nav Na . Sekretor cikla sk buma sv rst bas ir atkar gas
no muko do š nu izstr to s rmaino g otu neitraliz još s
darb bas.
Nepariet laj sekr , kas ir tuvs ekstracelul rajam š id-
+
rumam, galvenais katjons ir n trijs ~ 150 mekv/ 1 I , bet H ir tuvu 0.
Tas noz , ka ku a sulas sk bes koncentr cija ir atkar ga no
pariet lo š nu sekr ta un t sajaukšan s pak pes ar nepariet lo
sekr tu.
Ku is it k sast v no 2 da m - proksim da a uzkr j un
sagremo, bet dist - sajauc un evaku bar bas masas. Ku a
proksim da a secern sk bu, peptiski akt vu sulu, bet antrums -
biezas, viskozas, relat vi aik las g otas, gastr -nu, somatostat nu.
Motor funkcija.
diena pilnv rt ga sagremošana notiek, pateicoties norm lai
ku a motorikai: bar ba tievaj s zarn s tiek ievad ta optim lai
sagremošanai atbilstoš trum un tikai p c tam, kad t ir
sasmalcin ta.
Tukšs ku is ir saplacis. S koties sagremošanai, ku a
proksim da a (fundus un corpus) kalpo par rezervu ru, kura
sieni as musku i sp j atsl bt un nodrošin t tilpuma palielin šanos,
nemainot intragastr lo spiedienu. P c bar bas nok šanas ku
kas 2 veidu kust bas:
• Tonisk s - ku a proksim s da as musku i visu laiku v ji
spiež uz t saturu, izraisot vair ku min šu ilgu intragas-tr
spiediena paaugstin šanos;
• Ku a dist laj da motorisk aktivit te izpaužas ar
lok m, sp m, dažu sekunžu ilg m cirkul m kontrak-
384
cij m, kuru laik pieaug intralumin lais spiediens. Kontra-h s
muskulat ras gredzeni migr pa antrum sieni u dist li. T ir
peristaltika, kas p rvieto ku a saturu no fundus uz antrum.
Peristaltikas vi i seko cits citam ar frekvenci 3-4 reizes min .
Abu veidu kust bas notiek oti saska oti.
Peristaltika sasmalcina bar bu, sajauc to ar s rmaino an-tr lo
dziedzeru sekr tu. Bar bas pl smu regul cirkul rais v rtnieka
muskulis. Tas ir sar vies un nosl dz ku a izeju. Bet, kad
peristaltikas vilnis to sasniedz, tas atsl bin s un da a no satura
antr da a saraujas. T c da a ku a satura virz s atpaka
ku a dobum , kur t atkal pak aujas gremošanas sulu iedarb bai.
Nor bar ba ku novietojas pil-tuvveid gi, pie tam vispirms nor
veido piltuves jo sl ni. Fund laj da v l turpin s siekalu
amil zes darb ba. Ku tiek sagremoti 50 - 100% cietes.
Amilol tiskie procesi notiek vis ku a dobum , kam r peptiskie -
tikai pl virspus bar bas sl . Ku tiek š elti ar augsti
dispersie tauki -piens, olas dzeltenums u.tml.
Ku a v rtnieks sp j "atsij t" daž da izm ra da as. Cauri
rtniekam izk st tikai t s da as, kas ir maz kas par 0,5 (95% ) -
1,0 (5%) mm diametr . Š idra bar ba evaku jas tri. Vid ji bar ba
no ku a evaku jas 3,5 - 4,5 stundu laik . Liela izm ra da as
(>10mm) gr ti sagremojamas, ku paliek ilgi un evaku jas starp
dienreiz m vai pat nakt .
Paš idr himusa p rvietošanos no ku a uz duodenu
nodrošina ar spiedienu starp ba tajos - spiediens ku vienm r ir
augst ks. T š idrais saturs kop ar cietaj m bar bas da m
tiek izš kts no ku a, ja pylorus atvere ir norm la lieluma.
Tai paš laik duodena sieni muskulat ra atsl bst un t
mens nedaudz paplašin s, uztverot bar bas masas no ku a, bet
sar vies v rtnieka muskulis nov rš duodena satura refluksu ku .
Šo sarež to meh nismu galvenok rt regul nervus vagus.
ku a motoro aktivit ti. Bar bas hidrol zes produkti izraisa te esošo
receptoru un endokr no š nu kairin jumu. Izdal s ku a motorikas
inhibitori (neirotens ns, pept ds YY).
Ku a sekr cija norisin s 2 veidos vai periodos:
1) spont (jeb baz , jeb interdigest ), t.i., sekr cija
miera st vokl , kas atspogu o baz lo gastr na un s lssk bes
sekr ciju. Sk bes sekr cija starp dienreiz m ir zema - 2-3
mekv/h;
II) stimul (jeb bar bas, jeb prandi ) sekr cija. Tai savuk rt
izš ir 3 f zes:
1. Cef lisk (smadze u) jeb vag , jeb reflektor f ze.
Sekr ciju ierosina nosac juma un beznosac juma reflektoro
kairin ju kombin cija - diena izskats, smarža, garša u.tml., k ar
cukura l me a samazin šan s asin s. Š s f zes latentais periods ir
5 -10 min tes. Kairin jums caur smadze u garozu, hipotal musu, n.
vagus kodolu iegarenaj s smadzen s descen-d l dz nervu
pinumiem gremošanas trakta sien , kur n. vagus galos atbr vojas
acetiihol ns, kas t k ierosina gastr na izdal šanos antrum un
lssk bes un pepsinog na sekr ciju fun-dus un korpus . Šaj
izdal s daudz ku a sulas, kas bag ga ar peps nu, bet taj
maz HCI.
2) Ku a (gastr ) jeb neirohumor f ze.
Otr s f zes latentais periods ir 30 - 40 min tes. To stimul
ku esoš bar ba. Sieni as iestiepuma un daž du bar bas
kairin ju rezult (aminosk bes, pept di, alkohols utt.) atbr vojas
gastr ns un acetiihol ns, kas savuk rt ar stimul gastr na sekr ciju.
Gastr ns non k port laj asinsrit un t k akn s, kur da a sadal s,
bet liel da a uzs cas un stimul kl jš nas. Izdal s ar HCI bag ta
ku a sula. Kad virsmas pH antr laj g ot sasniedz 3,5,
gastr na sekr cija samazin s, bet, kad tas sasniedz 1,5, - beidzas.
384
 KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S
3) Zarnu (intestin , enterog ) f ze.
To stimul proksim laj s tievaj s zarn s esoš bar ba -
prote ni, sk bes, k ar paša jejunum mena paplašin šan s.
Specifiski jut gs ir tieši bulbus duodeni. Stimul jošie humor lie
faktori nav prec zi noteikti, iesp jams, ka t s ir absorb s
aminosk bes. Izdal s sekret ns, holecistokin ns, glukagons, ku i
inhib jošais polipept ds (GIP - gastric inhibitoric pep-tide),
vazoakt vais intestin lais polipept ds (VIP), kas pieskait mi t.s.
sekret na grupai. Tie visi blo gastr na iedarb bu uz pariet laj m
m un bar bas stimul gastr na atbr vošanos, l dz ar to inhib
HCI sekr ciju.
Ku a sekr ciju zarnu f nom c tauki, sk bju, cukura un
s s ls š dumi. Ku a sekr cijas bremz šana s kas, ja pH
= 2,5 un maz ks. T pie pH =2,5 sulas daudzums samazin s par
50 %, bet, ja pH = 2,0, sulas daudzums samazin s par 100 %.
Zona, kur rodas dab bremz šanas im-puls cija uz ku i, ir visa
divpadsmitpirkstu zarna.
Zarnu f zi, izmainot bar bas misko sast vu, ietekm ar
pancreas sula un žults ar taj s esošaj m miskaj m viel m. Strikti
nodal t š s f zes var tikai eksperiment ; gremošanas laik t s
uzsl ojas viena otrai.
Ku a sekretoro aktivit ti veido gan bremz šanas, gan
uzbudin juma procesi. Vienas un t s pašas vielas bremz još s vai
uzbudinoš s paš bas main s atkar no gremošanas f zes,
fizik li miskaj m paš m, darb bas ilguma. Sk s reakcijas
veidošan s ku atpaliek par 4 - 10 min m no bar bas
uz emšanas s kuma. Maz s kurvat ras dziedzeri uz bar bu rea
tr k nek liel s.
Kad sk bais saturs no ku a non k divpadsmitpirkstu zarn ,
tas stimul endokr s S š nas, pie pH < 4,5 atbr vojas sekret ns,
ietekm duodena satur HCI neitraliz jas, pH palielin s,
sekret ns beidz atbr voties un atjaunojas ku a sekr cija.
Duodena v ji b zisk sula savuk rt neitraliz no ku a
evaku to sk bo saturu un t veid p rtrauc ku a proteo-l tisko
fermentu darb bu.
Ku a g ot du no agres s ku a sulas iedarb bas sarg :
- uz emt s bar bas neitraliz još ietekme,
- siekalu iedarb ba,
- g otas, kas nokl j epit liju,
- virspus jo š nu secern tais bikarbon ts,
- duoden satura reflukss ku ,
- peps na inhibitori.
Ku a sekr ciju inhib (nom c):
- cef lisk s stimul cijas tr kums;
- secern sk be (autoregul cija).
Antr da a atkar no ku a satura pH l me a regul HCI
produkciju pariet laj s š s. No G š m izn kušais gastr ns
stimul HCI sekr ciju, kas pask bina antr s da as saturu un, ja
tas k st par sk bu, bremz gastr na izdal šanos. Ja pH < 2,0,
gastr na un HCI izdal šan s beidzas. Antr lo dziedzeru s rmainais
sekr ts neitraliz šo sk bo saturu un, kad pH tuvojas 4,0,
atjaunojas gastr na un HCI sekr cija.
Ku a sekr ciju stimul :
• Acetilhol ns - parasimp tisk s nervu sist mas mediators,
kas atbr vojas p c n. vagus stimul cijas gan cef liskaj f , gan
ar kairinot intramur los nervu pinumus ku a sekr cijas f
Acetilhol ns pastiprina HCI (vid ji) un gastr na (stipri) sekr ciju.
• Gastr ns - polipept ds, hormons, kas rodas ku a antr s
da as G š s un tievo zarnu proksim laj s da s. Stimul HCI
sekr ciju pariet laj s š s un paaugstina to jut bu pret
parasimp tisko inerv ciju.
• Histam ns - rodas ku a g ot das tuklaj s, enterohro-
maf naj s un pariet laj s š s, aktiv H2 receptorus uz pa-riet lo
nu membr m, t veid stipri vien stimul jot HCI sekr ciju.
• Uzturs.
49 }\Mi
IRUR IJA
Visu šo stimul jošo un bremz jošo faktoru koordin tas
darb bas rezult ku a sulas produkcija norit gremošanai un
sk bju un s rmu l dzsvara uztur šanai nepieciešam s fiziolo isk s
normas robež s.
IZMEKL ŠANAS METODES
Ku a un divpadsmitpirkstu zarnas izmekl šanai izmanto
sekojošas metodes:
1) ku a sekr cijas noteikšanas metodes - intragastr pH
noteikšana, ku a frakcion zond šana, HCI debita noteikšana;
2) rentgenolo isk s izmekl šanas metodes;
3) endoskopisk s instrument s izmekl šanas metodes, ko
var papildin t ar biopsiju un sekojošu biopt ta mikroskopisku
izmekl šanu.
Intragastr pH noteikšana.
Ku a pH-metrija ir prec HCI produkcijas diagnostikas
metode. Patolo ijas gad jum vispirms tiek trauc ta tieši HCI
izdal šan s, p c t s l me a var spriest par ku a sulas agresivit ti,
ar kontrol t rst šanas gaitu.
Izmekl šan izmanto speci las zondes, kam "ol " iemont ti
divi elektrodi - antimona un ar vai bez kalomela. Potenci lu starp ba
+
starp tiem main s atkar no H koncentr cijas. Izmanto ar
zondes ar div m vai vair m "ol m". T var vienlaic gi noteikt
intragastr lo pH (s lssk bes koncentr ciju) daž s ku a da s,
gan tukš d , gan ar p c sekr cijas stimul cijas. Elektrods, kas
novietots ku a korpusa da , re istr intensit ti, ar k du sk bi
izdala galvenie dziedzeri, bet ar elektrodu ku a antr laj da var
noteikt pilorisko dziedzeru sekr cijas summ ro efektu - gan
pask binošo, gan s rmaino. V rt jot rezult tus, galveno uzman bu
velta ku a korpusa (sekretor HCI zona!) pH. Atkar no
ieg tajiem r jiem spriež par ku a sulu: ja pH < 2, t ir stipri
sk ba, ja pH > par 2 - v ji sk ba vai tuva neitr lai.
Ku a sekr cijas 5 st vok i:
1) pH = 1,0 (0,9-1,0) - stipri sk bs ku is
2) pH = 2,0 (2,0-2,9) - vid ji sk bs ku is
3) pH = 3,0-4,0 (3,0-4,9) - m reni sk bs ku is
4) pH = 5,0-6,0 (5,0-6,9 ) - v ji sk bs ku is
5) pH = 7,0-8,0 (7,0-8,9) - s rmains ku is,
ph-metriju izdara no r ta tukš d . Zondes st vokli ku
kontrol rentgenolo iski.
Duodena las slimniekiem izmekl šanas s kum pH bieži
vien ir maz ks par 1,5, ku a las slimniekiem tas nereti
rsniedz 2,0, bet, ja la kombin jas ar žultsce u iekaisuma
slim m, pH var b t liel ks - šiem slimniekiem bieži HCI sekr cija
ir pazemin ta.
Lai diferenc tu humor s vai neirog s (reflektor s) iz-
celsmes HCI sekr ciju, injic atrop nu. Ja p c t ievad šanas pH
krasi palielin s, atrop na tests ir pozit vs. Tas noz , ka sekr cija ir
ierosin ta reflektori. Atrop ns š s reflektor s ietekmes piln gi vai
da ji blo . Rezult ku a HCI sekretor s zonas pH pieaug
(respekt vi, atrop na ietekm sk bums samazin s). Pozit vais
atrop na tests liecina par norm lu ku a HCI sekr ciju. Humor lu
faktoru (histam ns, gastr ns u.c.) izrais tu baz lo ku a sekr ciju
atrop ns blo t nesp j. las slim bai rakstur kais HCI sekr cijas
. veids ir pastiprin ta ba-z ku a HCI sekr cija. Atrop na tests
šiem slimniekiem ir negat vs, respekt vi, pH atrop na ietekm
nepieaug. T ir patolo iska ku a HCI sekr cija, kuras en
noz ki ir humor lie faktori.
Izmekl šanas laik , lai nov rt tu ku a acidit ti, injic
histam nu vai pentagastr nu. Ja p c to ievad šanas vide nek st
sk ba, j secina, ka ku ir pentagastr nrefrakt ra vai
histam nrefrakt ra anacidit te.
Jo ku a korpusa pH p c atrop na testa ir maz ks un sta-
bil ks, jo las slim ba noris akt k un ir gr k rst jama.
385
385
 IRUR IJA KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U Z A R N A S
Sal dzinot ku a antr s un korpusa da as pH, var spriest par
to, k antr laj da tiek neitraliz ta izdal HCI. Tom r ku a
neitraliz još funkcija ir j interpret oti uzman gi, jo antr s da as
sekr ta neitraliz još s sp jas visum nav seviš i izteiktas. Antr s
da as pH pieauguma c lonis var b t duodenogastr lais reflukss
(atvilnis), un sekr tu galvenok rt neitraliz duodena saturs.
Duodena m ir rakstur gi, ka nav starp bas starp ku a
korpusa un antr s da as pH. Tas noz , ka pilorisko dziedzeru
neitraliz još funkcija neatbilst HCI izdales funkcijai. Šajos
gad jumos divpadsmitpirkstu zarn tiek evaku ts stipri sk bs ku a
saturs, kas boj duodena g ot du.
Ja tukš d pH p rsniedz 3 (intragastr vide v ji sk ba),
slimniekiem ar ku a lu vai polipu ir paaugstin ta maligniz cijas
iesp jam ba.
Kunga frakcion zond šana
Ku tukš d , lab k caur degunu, ievada tievo zondi,
ats c ku a saturu ik pa 15 min. vai 2 reizes 1 stundas laik .
Izmekl baz lo sekr ciju, p c kuras spriež par n. vagus tonusu. Tad
c noteiktiem laika periodiem - parasti ik pa 15 min, ar 1 stundas
laik - ats c ku a saturu, iepriekš stimul jot sekr ciju ar histam nu
(fiziolo iskais stimulators), penta-gastr nu, insul nu (hipoglik mija
uzbudina n. vagus centrus). Ieg tajos sulas paraugos ar titr šanas
metodi nosaka br vo s lssk bi un kop jo sk bi titr cijas vien s
vai mekv/h un sulas daudzumu mililitros.
HCI debita noteikšana
Debits ir br s s lssk bes daudzums, kas izdal s ku
noteikt laika period - parasti 1 stund . To apr ina p c formulas:
C = A J<_B kur
1000
A - ku a sulas daudzums (ml)
B - br s s lssk bes koncentr cija titr cijas vien s
C - HCI stundas debits (mmol).
Norm lais HCI debits baz lajai sekr cijai ir l dz 5 mmol/h, bet
c stimul cijas - 16-25 mmol/h.
Ku a sekr cijas izmekl šana pal dz diferenc t labdab gas un
aundab gas las. Ku a labdab s slim bas oti reti noris uz
ahlorhidrijas fona.
Baz s lssk bes sekr cija 1 stundas laik (1 mekv = 36,5
mg HCI) m dz b t variabla atkar no patolo ijas:
• maz k par 2 mekv - norma, ku a la, v zis
• 2 - 5 mekv - norma, ku a vai duodena la
• virs 5 mekv - duodena la
• 20 mekv un vair k - Zolindžera-Elisona (Zollinger-EIH-
son) sindroms.
Baz s un stimul s sekr cijas attiec bas (koeficentu) var
noteikt ar procentos:
HCI baz sekr cija (mmol/h)
--------------------- L__^---------i ----------- x ioo
HCI sekr cija pec stimul cijas (mmol/h)
Veseliem cilv kiem, ku a las, ku a v ža slimniekiem šis
koeficients ir zem 20%, ku a un divpadsmitpirkstu zarnas las
gad jum - 20-40%, slimniekiem ar duodena lu vai gastrinomu -
20-40%; slimniekiem ar gastrino-mu - Zolindžera-Elisona sindromu
- virs 60%.
Br s HCI sekr cijas r ju diagnostisk v rt ba ir iero-
bežota, jo tie pak auti liel m fiziolo isk m sv rst m. Sieviet m šie
ji ir zem ki k v riešiem, jauniem cilv kiem augst ki k
veciem. T c izmanto daž dus sekr cijas p rbaudes testus.
Ku a g ot das maksim s sk bes produkcijas iesp jas var
noteikt ar Keja (Kay, 1953.g.) maksim histam na testa (MHT)
pal dz bu: p c baz s sekr cijas noteikšanas s/cut. ievada 0,1%
histam na dihidrohlor da š dumu dev
386
SL I M BAS
0,0005 - 0,001, p c tam ik 15 min. sav c ku a sulu. P c 30 min.
no izmekl šanas s kuma ievada antihistam na prepar tu, lai
nov rstu histam na visp jo iedarb bu (tas neietekm histam na
iedarb bu uz ku i).
Ar Keja testu p rbauda tieši 2. sekr cijas f zi. Maksim lais HCI
izdal šan s daudzums: v riešiem - 22,5 mekv/st; sieviet m - 17
mekv/st.
Stimul s lssk bes izdal šan s 1 stundas laik (maksim lais
Keja histam na tests):
• 0 mekv - ahlorhidrija, atrofiskais gastr ts, ku a v zis
• 1 -20 mekv - norma, ku a la, ku a v zis
• 20-35 mekv - duodena las slim ba
• 35-60 mekv - duodena la, Zolindžera-Elisona sindroms
• virs 60 mekv - Zolindžera-Elisona sindroms.
MHT kontrindic ts slimniekiem ar aler isk m, sirds un
asinsvadu, plaušu slim m, k ar 1. m nes p c asi ošanas.
Holandera insul na tests raksturo 1. ku a sekr cijas f zi. Ar
pal dz bu var p rbaud t klejotajnerva ietekmi uz ku a sekr ciju.
Slimniekiem tukš d p c baz s sekr cijas noteikšanas i/v
ievada insul nu (0,2 vien bas uz kg svara) vai 16 v. insul na s/c un 2
stundu laik ik p c 15 min. izmekl ku a sulu (8 porcijas).
Ieg taj s sulas porcij s nosaka HCI debitu. Šo testu galvenok rt
izmanto, lai noteiktu vagotomi-jas efektivit ti. Ja p c insul na
ievad šanas br s s lssk bes daudzums jebkur no 8 porcij m
palielin s par 20 mmol/h, sal dzinot ar baz lo sekr ciju, tests ir
pozit vs un liecina, ka vagotomija ir nepiln ga, ja slimniekam ir
baz ahlorhidrija, tests par pozit vu uzskat ms, ja stimul HCI
sasniedz 10 mmol/l jebkur porcij . Šajos gad jumos iesp jams
las recid vs. Par pilnv rt gu vagotomiju liecina stimul s HCI
palielin šan s par 5 mmol/l.
Ar Dragsteda testu rbauda nakts sekr ciju - sav c ku a
sulu no p kst. 20 vakar l dz 8 no r ta. Norm li nakt izdal s 500 ml
sulas ar 18 mekv HCI. Ar slimniekiem ar ku a lu sula reti ir
vair k par 500 ml ar 10-12 mekv HCI taj . Bet slimniekiem ar
duodena lu sula ir 1000-2000 ml ar 50-60 mekv HCI. Slimniekiem
ar Zolindžera-Elisona sindromu nov ro nep rtrauktu nakts
sekr ciju, pat 5-6 I sulas ar 50-60 mekv HCI.
Rentgenolo isk izmekl šana ir viena no diagnostikas
pamatmetod m. To izmanto patolo isko p rmai u rakstura un
lokaliz cijas noteikšanai, k ar funkcion lo trauc jumu
preciz šanai.
Kontrast šanai izmanto b rija sulf ta suspensiju (100 g b rija
sulf ta uz 80 ml dens) vai ar k du den š stošo kontrastvielu.
Izmekl šanu izdara tukš d , slimniekam atrodoties gan vertik li,
gan horizont li, uz muguras vai v dera, gan ar Trendelenburga
gu (t.L, kad izmekl šanas laik galvgalis nolaists uz leju). T
veid var noteikt ku a un duodena lielumu, st vokli, formu,
izm rus, sienas tonusu, peristaltikas raksturu, k ar satura
evaku cijas trumu un s -p guma zonas. Norm li kontrastviela no
ku a iztukšojas maz m porcij m apm. 2-3 stundu laik .
Castroduodenoskopija ir nepieciešama g ot das ap-
sekošanai, k ar morfolo iskai t s izmekl šanai p c biopt -ta
pa emšanas. Ar t s pal dz bu var preciz t Rtg izmekl šanas datus,
rbaud t ure zes testu.
Endoskopijas laik var ar izdar t dažas rstnieciskas ma-
nipul cijas, piem ram, izdar t intragastr las injekcijas, ekstir-p t
polipus, k ar izsekot rst šanas rezult tiem - k norit g ot das
re ener cija, r tošan s. Par iz rst tu j uzskata la, ja
endoskopijas laik redz balto r tu vai ar bijuš s las vietu vairs
neatrod.
Helicobacter pylori nosaka ar ure zes elpas testu, kas
rbauda atk rtoti p c izskaušanas terapijas kursa, k ar , uzs jot
endoskopijas laik pa emtos audus uz barotn m.
386
 KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U
PEPTISKA LA
lssk bes un peps na izrais tos vai veicin tos gremošanas trakta
augš s da as g ot das boj jumus apz ar nosaukumu - peptisk s
slim bas. Šo slim bu spektrs ir oti plašs. Tas aptver gan las, gan
erozijas, gan ar neskaidras izcelsmes g ot das defektus.
ot das virspus ju defektu sauc par eroziju, bet dzi ku -par lu.
Erozijas boj g ot du l dz muskul rajam sl nim, bet las sniedzas tam
cauri un pat v l dzi k - l dz serozai vai pe-netr cijas gad jumos l dz
blakus esošajam org nam. Erozijas var b t solit ras un multiplas (eroz vs
gastr ts, duoden ts). T s sadz st bez paliekošas r tas.
las ar var b t solit ras un multiplas, ak tas un hroniskas. Ak s
las parasti ir seklas un multiplas, hronisk s - solit ras un dzi as. Ak s
las parasti ir simptom tiskas, bet hronisk s - reti. las slim bas
gad jumos t s ir hroniskas. las slim bu pirmoreiz aprakst ja franc zis
Kruvelj (Cruveillier) 1825.-1828. gad , šo terminu ieviesa Kvinke 1882.
gad .
las parasti m dz b t apa as vai ov las formas, ret k t s ir
izstieptas, trijst rveida vai pat tauri veida (spogu las). las var b t
daž da lieluma - 0,2-3-5-6 cm diametr . Duodena las ir maz kas, bet
dzi kas.
Ak m m malas ir m kstas, gludas, it k izspiestas. Kardijas
pus t s ir dzi kas, st kas, pylorus pus - l zen kas. Dibenu veido
musku audu vai serozas sl nis, p c sadz šanas paliek l nijveida vai
zvaigž veida r tas.
Hronisk s las ir ar bl m, ciet m mal m, daž da dzi uma, var pat
sniegties cauri org na sieni ai (respekt vi, pe-netr ), to forma apa a,
ov la, ret k t s ir ar robot m mal m.
tošan s d g ot da ap las mal m savelkas krok s, kas v rstas
pret lu (konver ). lai sadz stot, veidojas rupjas org na sieni as
deform cijas, t.s. gliemežveida vai smilšu pulkste a ku is vai pat
stenoze, biež k piloriskaj , ret k - cit s ku a da s.
Mikroskopiski las dibenu kl j eksud ts, zem t fib-rino da audu
nekroze, granul cijas, visdzi k - r taudi, kas saaug ar apk rt jiem
audiem. las diben sklerotiz ti asinsvadi. Apk rt jos audos atrod
reakt vu iekaisumu (gastroduo-den tu), kas turpin s v l iev rojamu laiku
c las sadz šanas (iev rot, rst jot šos slimniekus!). Reiz m
vienlaic gi ar lu atrod ar refluksa ezofag tu (atvi a slim bu).
la ir hroniska recidiv joša slim ba, kuras pamat ir ku a
sekr cijas un g ot das trofikas trauc jumi. T ir visp ja organisma
slim ba, kur iesaist s ar citas gremošanas trakta da as. la ku vai
divpadsmitpirkstu zarn ir tikai lok la š s slim bas izpausme.
la ir bieži sastopama slim ba. Ekonomiski att st taj s valst s slimo
apm. 5% iedz vot ju, pie tam apm. 70% ir jaun ki par 40 - 50 gadiem.
rieši slimo 3 -10 reizes biež k nek sievietes, pils tnieki - 2 x biež k
nek laucinieki. Latvij 90. gados ar las slim bu slimoja apm. 1,5 - 2 %
iedz vot ju. Att st taj s pasaules zem s (ASV, Zieme amerik ) las
slimnieku skaits p jos gados samazin s un, pateicoties modernai
medikamentozai terapijai, las slimniekus praktiski ar maz iz mumiem
rst tikai konservat vi. Bet m tipisk s komplik cijas (asi ošana,
perfor cija, stenoze) saglab jas nemain gas p jo 20 gadu laik .
jos gados biež k t s nov ro tieši vec m sieviet m.
la biež k lokaliz jas divpadsmitpirkstu zarn nek ku - faktori ir:
attiec s 10-12 : 1.
ETIOLO IJA UN PATO EN ZE
la ir polietiolo iska slim ba. T s pato en ze ir saist ta ar
daudziem - neirog niem, hormon liem un humor liem -ku a un
duodena funkciju trauc jumiem, k ar ar trofis-k m p rmai m ku a un
duodena sieni s. Duoden s
ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA
las galvenok rt korel ar sk bes hipersekr ciju, bet ku a las,
pirmk rt, ir atkar gas no g ot das boj jumiem, kuru d t k st pieejama
sk bes iedarb bai.
Galvenais ku a sulas agresivit tes faktors ir augstas vai vid jas
pak pes acidit te (HCI sekr cija) un peptisk aktivit te. S lssk be boj
ot du, bet peps ns sagremo boj g jušos audus. Veselam cilv kam
da pašsagremošana nenotiek, jo g ot du aizsarg vesela rinda
faktoru. las veidojas tikai tad, kad z d dinamiskais l dzsvars starp
agres vajiem un g ot das aizsargfaktoriem, kad sulas agresivit te
rsniedz g ot das aizsargsp jas vai ar cilv kiem ar norm lu acidit ti
samazin s g ot das aizsargsp jas. Noteicošais nav k ds viens no šiem
faktoriem, bet gan to daž das kombin cijas.
Aizsargfaktori, kas pasarg g ot du no pašsagremoša-n s, ir
sekojoši:
• G otas - veido g lu, kas p rkl j g ot du, aizsarg to no
meh niskiem boj jumiem, sp j neitraliz t s lssk bi, ar s rmus (bufera
paš bas!), un absorb t peps nu, k ar ir iztur gas pret daž du fizik lu
un misku a entu iedarb bu.
• G ot das epit lija sp ja tri re ener t.
• Bag asinsapg de - kapil ru t kls g ot . Nodrošina
oksigeniz ciju, pieg bar bas vielas un bikarbon ta jonus epit lija
m, kas tos akt vi secern l men .
• Prostagland ni - E un I, kas tieši saist ti ar g ot das barjeras
funkciju - paaugstina g ot das pretest bu, stimul g otu un bikarbon tu
sekr ciju, veicina g otu sl a veidošanos.
• Sekretor s un motor s funkcijas regul cija ar norm lu, savlaic gu
ku a satura evaku ciju. L dz ar to nav ilga sk bes kontakta ar g ot du
un netiek kairin ti baroreceptori, kas savuk rt stimul gastr na sekr ciju.
• Vielas, kas nom c s lssk bes un proteol tisko fermen
tu sekr ciju.
+
• G ot das rezistence pret H\ H jonu koncentr cija ku a sul
+
vismaz 1 miljonu reižu p rsniedz t du asin s, tom r H tikai
neiev rojam daudzum difund atpaka ku a g ot , kur tos
neitraliz intracelul bufersist ma. Atpaka dif ziju aizkav ar
hidrofobs fosfolip du sl nis, kas p rkl j virspus epit lija š nu
membr nu. Samazinoties g ot das rezistencei, at-paka dif zija
palielin s. Audos att st s acidoze. No g ot das š m atbr vojas
histam ns un no intramur liem nervu pinumiem - acetilhol ns. T
rezult pastiprin s ku a sulas sekr cija un cieš mikrocirkul cija, k
sekas att st s g ot das t ska un asinsizpl dumu taj . T da izmain ta
ot da viegli pak aujas agres vai gremošanas sulu iedarb bai.
• Epiderm lais augšanas faktors (angl. epidermai grovvth factor -
EGF) un tam tuvais transform jošais augšanas faktors alfa (TAF-alfa),
ko secern siekalu dziedzeri un duodena g ot das virspus novietot s
epit lijš nas. T ietekm epit lija š nas prolifer un migr p ri g ot das
defektam, t di to aizsarg jot. Ilgi nedz stošu lu tuvum rodas
dziedzeri, k du vesel g ot nav un kas izstr augšanas faktorus,
no kuru veida ir atkar gs dz šanas trums.
• Antroduoden sk bes sekr cijas bremz šana, pateicoties
rmainajam sekr tam šaj zon .
• Uz emt bar ba pati par sevi var neitraliz t ku a saturu, saistot
gan sk bi, gan peps nu ar olbaltumiem, gan ar satura dil cijas d .
Aizsargsp ju pav jin šan s c lo i un l dz ar to ukero-g nie riska
• S lssk bes un peps na hiperprodukcija. C lonis - kl j-š nu
hiperpl zija un n. vagus hipertonuss ar sekojošu paaugstin tu
acetilhol na, histam na un gastr na sekr ciju, kas stimul s lssk bes
izdal šanos.
• Stresa situ cijas, profesion s, psihisk s p rslodzes, trauma,
t.sk. apdegumi, sepse - t.s. stresa faktori. Tie gastro-duoden lo zonu
ietekm :
1) neirog ce : galvas smadze u garoza -> starp-smadzenes —
> n. vagus centri -> n. vagus -> gastroduo-den zona;
387
387
 IRUR IJA KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U
2) hormon ce : galvas smadze u garoza -» hipota-lamus -
» hipof ze -> virsnieru garoza -> glikokortiko di -> gastroduoden
zona.
• Samazin ta anabolisko hormonu sekr cija (noplok š nu
re ener cijas aktivit te), bieži gados vec kiem slimniekiem.
• Gastroduoden dismotorika ar sekojošu duodeno-gastr lo
refluksu. Ku iek uvušais duodena s rmainais saturs un žults
izš dina virspus jo g otu sl ni, iziet cauri š nu membr m un
boj virspus epit lija š nas.
• Iekaisuma rakstura izmai as g ot - izmain s muc -na
paš bas un izdal šan s.
• Ku a motorikas trauc jumi (ilgstošs sulas kontakts ar
ot du, baroreceptoru kairin jums, ar sk satura pa trin ta
evaku cija no ku a utt).
• en tiska predispoz cija - vair k pariet lo š nu, nervu
sist mas tips; 0 (1) asinsgrupa paaugstina saslimšanas iesp -
jam bu ar duodena lu par 30-40 %, bet ku a las slimniekiem
1-3 reizes biež k ir A (II) asinsgrupa. Tuv ko radinieku vid
saslimst ba ar lu ir apm. 10 reizes augst ka. Seruma
pepsinog ns-1 tuvu radinieku grup s bieži vien ir paaugstin ts un
to var tu uzskat t par subkl nisku las mar ieri.
• Neritmisks šanas rež ms, hroniska badošan s. Uz emt
bar ba sp j izmain t ku a sekretoro un motoro aktivit ti, bez tam
bar ba atš aida un neitraliz ku a sulas HCI un ar olbaltumiem
piesaista peps nu.
f
• Alkohols - kairina g ot du, boj g otu barjeru, veicina H
redif ziju g ot , toksisko vielu uzs kšanos, stimul ku a
sekr ciju, gastr na un histam na izdali.
• Sm šana - tiek uzskat ts, ka nikot ns nom c pancreas
bikarbon tu sekr ciju, samazin s divpadsmitpirkstu zarnas pH,
veicina refluksu no duodena ku , jo atsl bina pylorus sfinkteru,
stimul pepsinog na sekr ciju, veicina evaku ciju no ku a.
• Medikamenti (acetilsalicilsk be, nestero die pretiekai-suma
prepar ti, glikokortiko di u.c).
• Endokr patolo ija - hipoglik mija, hronisks pan-kreat ts ar
nom ktu eksokr no funkciju, gastrinoma, antr lo G š nu
hiperpl zija, gl. parathyreoidea, hipof zes un virsnieru adenomas.
• Hroniskas aknu slim bas - ciroze, kad trauc ta histam na un
gastr na inaktiv cija, izmain s g otu sast vs un mikro-cirkul cija d
sastr guma v rtu v . zvaigž veida, line ra vai neregul ra. Lielas
• Nieru slim bas - ar hiperkalci miju, metabolisko acido-zi,
ur miju, kas izraisa hipergastrin miju.
• Re ion s asinsrites trauc jumi, kas izraisa hipoksiju
slimniekiem ar ak tiem un hroniskiem asinsrites trauc jumiem -
miokarda infarktu, sirds iš misko slim bu, ateroskle-rotisk m
izmai m asinsvados.
• Hronisk s plaušu slim bas ar elpošanas nepietiekam bu
(tuberkuloze, hroniskas pneimonijas, plaušu emfiz ma, hronisks
bronh ts) un sekojošu hipoksiju.
• P s desmitgad s ku a un divpadsmitpirkstu zarnas
las slim bas izcelsm lielu noz mi pieš ir infekcijai, pat iesaka lu
uzskat t par infekcijas slim bu. T s izsauc js ir Helicobacter pylori,
kas ir gramnegat vs spir lveid gs mikroorganisms, ko ku a antrum
ot 1982.g. atkl ja B.Maršals un .Vorens. To atrod 6% veselo
cilv ku, 60-70% ku a las un 90% duodenum las slimnieku.
Helicobacter pylori boj ku a g ot das epit liju: bakt rija izdala
toks nus un enz mu - ure zi, kas no organiskiem savienojumiem
atbr vo amoniju (NH3), kurš savuk rt veicina alk lisku reakciju
ku a antr laj da un sp j blo t gastr na izdales kav jošo meh -
nismu; rodas hipergastrin mija, kas pastiprina HCI sekr ciju.
Helicobacter pylori opsoniz sekretoro IgA un seruma Ig, no rda
+
aizsargbarjeru un veicina H atpaka dif ziju un las defekta
rašanos ku a sieni . Uzskata, ka Helicobacter pylori stimul ar
gastr na un pepsinog na izdal šanos, palielina pariet lo š nu masu,
samazina somatostat nu (D š nas) antru-
388
ZARNAS S L I M B A S
, atbr vo citotoks nus - tas viss ietekm sk bes sekr ciju un
ot das barjerfunkciju. Pastiprin s antrum motorika, duodenum
acidifik cija, att st s ku a g ot das metapl zija divpadsmitpirkstu
zarn , duoden ts un duodena la. Bet sti skaidra š
mikroorganisma iedarb ba nav.
• Br vie sk bek a radik i, kas rodas enzim tisko procesu
rezult un ir oti citotoksiski.
• Noteikts person bas tips - las slimniekus bieži pieskaita
t.s. A tipam. Tie ir cilv ki, kas vair k grib nek sp j. Vi i ar visiem
sacenšas, bieži un stipri cieš no frustr cijas (apm na), ir naid gi. Šie
slimnieki nesp j piem roties dz ves un darba apst iem, respekt vi,
lu var tu uzskat t par dis-adapt cijas slim bu. Emocion lais
distress stimul augsti akt vas HCI un proteol tisko enz mu izdali
ku , k ar katehol-am nu sekr ciju virsnieru serd . P jie
savuk rt stimul gastr na izdali, kas t k pastiprina HCI sekr ciju.
Ku a korpusa un kardijas lu izcelsm galven noz me ir
samazin tai g ot das rezistencei, bet pylorus un duodenum lu
izcelsm - pastiprin tai agres vo faktoru iedarb bai. lu izcelsmes
teorija v l joproj m nav l dz galam izp ta.
las att st ba noris vair kos posmos:
1. ldraude vai " las slim ba bez las". T var ilgt vair kus
nešus, pat gadus, vai ar att st ties dažu dienu, pat stundu laik .
2. las kr tera veidošan s - tas notiek dažu, maksim li 6-7
dienu laik .
3. las kr tera noform šan s - ilgst l dz pat las sl gšan s
kumam, pat m nesi un ilg k, bieži vien t atkar ga no
medikamentoz s terapijas efektivit tes.
4. las r tošan s - notiek, veidojoties granul cijas audiem,
kas aizpilda las kr teri, un pateicoties epiteliz cijai no las
mal m. R tošan s ilgst 1 -3 m nešus.
las att st bas posmus var noteikt, izmekl jot slimniekus
endoskopiski. Par las kr tera r tošanos liecina g ot das kroku
konver ence virzien uz lu, kr tera formas izmai as, a la ir
epiteliz jusies, bet zem epit lija v l ir detr ts, neizveidojušies
dziedzeraudi, ap r tu spilgts aps rtums, t.i., akt va iekaisuma aina -
ir sarkan s r tas stadija, kas var ilgt m nešiem, reiz m pat 1-2
gadus. Biež k to ap 9. m nesi nomaina balt s r tas stadija, kad
bijuš s las viet konstat baltu r tu bez aps rtuma. R ta var b t
las parasti sadz st,
veidojot line ras r tas. Balt r ta var saglab ties vair kus gadus.
Ja ap r tu ir perifok las erozijas, iesp jams las recid vs.
las slim ba j atš ir no simptom tiskaj m, ak taj m m,
kas rodas spriedzes, hipoksijas, apdegumu utt. rezult .
Simptom tisk s las noris galvenok rt k lok ls process. Tad
etiolo ij noteicoš ir ne vien misko un fizik lo faktoru iedarb ba
uz g ot du, bet ar daž das citu org nu un sist mu patolo ijas, kuru
rodas asinsrites trauc jumi ar sekojošu g ot das hipoksiju. Š s
las nerecidiv , ta u var asi ot un perfor t.
Ku a un divpadsmitpirkstu zarnas las slim bas pato en ,
etiolo ij un kl niskaj noris ir gan daudz kop ga, gan ar atš ir ga.
LU KLASIFIK CIJA
c izcelsmes izš ir las slim bas trofisko, neirove e-tat vo
un jaukto tipu. Iedal jums tipos noder terapijas pl nošanai, jo no š
tipa, las lokaliz cijas un pacienta dz ves veida ir atkar ga slim bas
norise. Neirove etat s las raksturo klasiska las slim bas
kl nisk aina, slimniekiem nav citas slim bas, kas var tu ietekm t
slim bas raksturu vai gaitu. Duodena la parasti ir neirove etat va,
un galven loma t s att st ir peptiskajam faktoram.
388
 KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA

Trofisk s las rodas vai b tiski tiek ietekm tas no citas c norises:
slim bas (cukura diab ts, ateroskleroze u.c). Kunga la var b t - smaga la - paasin jumi 3 reizes gad ;
gan neirove etat va, gan trofiska, t s att st liela noz me ir - vid ji smaga la - paasin jumi 2 reizes gad ;
trofikas trauc jumiem, Helicohocter pylori infekcijai un, protams, - viegla la - paasin jumi 1 reizi gad vai divos;
peptiskajam faktoram. - latenta la - nav kl nisko izpausmju, atkl j nejauši
Ku a prepilor s da as las vair k l dzin s duodena m. izmekl šanas laik .
Bieži, seviš i vec kiem slimniekiem, abas las slim bas
kombin jas. la ir nep rtraukti recidiv joša, ja recid vs ir pirmajos 6
las slimnieku trofiska un ve etat tipa patn bas: nešos, un bieži recidiv joša, ja la atk rtojas 1-2 reizes gad ,
• T r o f i s k a i s tips: biež k slimo vid un vec reti recidiv joša - 1-2 reizes 2 gados vai ret k. Ja la nav
gadag juma cilv ki, melanholi i vai flegm ti i, normost ni i vai atk rtojusies 5 gadus, j uzskata, ka pacients ir iz rst ts. Tad, ja
hiperst ni i, kam nereti ir v l citi trofikas trauc jumi -gingiv ti, la ar veidosies, tas notiks cit viet .
stomat ti, das slim bas, plaušu emfiz ma, ateroskleroze, an mija, las recid vus veicina neizskausta Helicobacter pylori
hipovitaminoze, nereti pazemin ta erme a masa. Baz HCI infekcija, negat vs atrop na tests pH-metrij , nepamatota z u kursa
sekr cija - vid jas vai zemas aktivit tes, atrop na tests - pozit vs. rtraukšana, sm šana, emocion la un fiziska p rslodze utt.
Acidisma par bas (dedzin šana, sk bas atraugas) nov ro reti. Ir las var norit t ar paaugstin tu sekretoro funkciju vai pat uz
pangastr ts. G ot das aizsarg-funkcija nepietiekama, asinsapg de ahlorhidrijas fona (nav reakcijas uz sekr cijas stimulatoriem).
pazemin ta. la lokaliz jas ku - korpus un kardij . Labi
padodas rst šanai. Di svar gi, ko d (olbaltumvielas, vitam ni). KL NISK AINA
• N e i r o v e e t a t v a i s tips: biež k tie ir jauni cilv ki,
hol ri i vai sangvini i, p rsvar ast ni i un vagoto-ni i. Tiem pes - parasti s kas pak peniski, reti ak ti. T s ir visda-
rakstur gs sarkanais dermogr fisms, v sas mitras rokas, rakstura - spiedošas, urbjošas, dedzinošas, spazmveida.
bradikardija, respiratora aritmija, hipotensija, pastiprin ta siekalu To lokaliz cija - v dera augšst - epigastrij , labaj pa-rib ,
sekr cija, spastiskas obstip cijas, neirožu simptomi. Baz HCI ret k ar kreisaj , tieši zem processus xyphoideus.
sekr cija augsti akt va, daudz ku a sulas, atrop na tests negat vs. pju d slimnieki s ž saliekusies uz priekšu, piespieduši d ri
Bieži ir acidisma par bas, B tipa antr iais gastr ts. la pakr tei, gu uz v dera vai s niem ar pievilktiem ce iem.
lokaliz jas divpadsmitpirkstu zarn , ku a prepiloraj da . Terapij m noteikts ritms, t s saist mas ar diena uz emšanu -
efekts labs, ja vienlaic gi ar antac do terapiju izmanto ar CNS var b t gan agr nas - 0,5-1 stundu p c šanas, gan v nas - 3-4,
darb bu regul jošos prepar tus. Di svar gi, kad d ( šanas pat 6 stundas p c šanas. Bez tam var b t ar bada s pes - tukš
rež ms). , paz d p c ie šanas vai p c tam, kad slimnieki atvemj sk bo
ku a saturu, parasti liel daudzum . Rakstur gas ar nakts s pes -
• J a u k t a tipa las- gr ti norobežot iepriekš jos divus
kst. 24-3, ko izskaidro ar n. vagus tonusa p rsvaru nakts laik .
pato en tiskos variantus.
s korel ar bada s m. Bada s pes izskaidro ar hipoglik miju,
kas paaugstina klejot jnerva tonusu un l dz ar to ku a sekretoro
c anatomisk s lokaliz cijas:
un mo-toro aktivit ti.
• ku a las:
pju intensit te variabla - no niec m, neiev rojam m,
- kardijas;
nenoteikt m l dz pat oti stipr m.
- subkardijas (augst s las) - 2%;
pes izstaro uz mugurpusi - uz Boasa punktu - pa labi no
- mediogastr s vai korpusa (mazaj kurvat -45%,
mugurkaula D12, vai ar uz Openhovska punktu - uz mugurkaula
lielaj kurvat , priekš , mugur sien - oti reti); skrieme iem tieši pret lai, uz kr šu kaulu, sirds apvidu. Parasti
- pilorisk s (prepilori un paš v rtniek - 53%); nes p postbulb s las.
• duodenum las: m rakstur ga sezonit te - t s atk rtojas noteiktos
- bulb s; pavasara un rudens m nešos (kad p rk rtojas endokr sist ma).
- postbulb s (lejupejoš s da as un zemas lokaliz cijas). pju c lonis ir ku a sekretor s un motor s darb bas
las var veidoties jebkur ku a da , bet biež k - ku trauc jumi. Ku a un duodena g ot da ir nej gas - bez jušanas
a mazaj lok un divpadsmitpirkstu zarnas bulbus , respek inerv cijas. S pes ku un divpadsmitpirkstu zarn rodas tikai tad,
vi, dažos pirmajos duodena centimetros, ret k piloriskaj ka kad patolo iskaj proces tiek ievilktas dzi s šo org nu sienas
, divpadsmitpirkstu zarn aiz bulbusa, bar bas vad , tieva rtas - muskul rais sl nis, subseroza un se-roza. Šie sl i sa em
zarn slimniekiem ar gastrointestin m anastomoz m. jušanas inerv ciju caur simp tiskajiem nerviem, kas rea uz
las lokaliz cija biež k ir atkar ga no sekojošiem faktoriem: spazm m, iestiepumiem, pH izmai m audos. S pes pašas par
1) ku a g ot das t.s. "v jo pretest bas zonu" (lo us mi-noris sevi izsauc pastiprin tu ku a motoriku, pilorospazmu, paaugstina
resistentia) lokaliz cijas. T s parasti ir ku a maz kurvat un intraventrikul ro spiedienu un l dz ar to visu izsauc hipersekr ciju.
bulbus duodeni, kur zemg ot ir tr kas asinsvadu kolater les DSspepsija - slikta d ša, vemšana, atraugas, ar ar sk bu
un l dz ar to labv ki apst i las izveidei; saturu, bieži past ga bada un spiediena saj ta pakr .
2) ku a s lssk bes sekr cijas - jo t zem ka, jo proksi-m k Vemšana parasti s kas s pju kulmin cij . P c t s s pes vai
lokaliz jas la; nu mazin s vai ar piln gi p riet. T c slimnieki paši nereti izsauc
3) no las fona - B tipa hronisk gastr ta izplat bas. vemšanu. Slim bas gaitu var raksturot ar atvemto masu izskatu,
Tam izplatoties kardijas virzien , la veidojas proksim k. saturu. T , piem ram, ja atvemt s masas no r ta ir ar izteikti sk bu
c f zes: smaku, j dom par ku a sulas nakts hipersekr ciju. Iepriekš
• Ak tas las ap st s bar bas atliekas v mek os liecina par evaku cijas
trauc jumiem no ku a, bet žults piejaukums - par duodenogastr lo
• Hroniskas las:
refluksu.
- paasin juma f - "atv rta" la ar iekaisumu ap-
Dedzin šana pakr , aiz kr šu kaula sakr t ar s pju ritmu.
rt jos audos;
Dedzin šanu saista ar refluksu bar bas vad (bet ne ar
- nepiln remisij - las r ta ar apk rt jo audu iekai-
sumu;
- remisij - las r ta bez iekaisuma.

389

389
 IRUR IJA KU A UN D I VP AD S M IT P I RK STU ZARNAS S L I M B A S

hiperacidit ti) samazin ta kardijas sfinktera tonusa, paaugstin ta dinamik .

ku a sieni as tonusa un pilorisk sfinktera spazmu d . T saukt Endoskopiski izš ir punktveida (l dz 1 mm diametr ), s ku (1-2
"fiziolo isk s kardijas" nepietiekam ba var b t saist ta ar ar mm), mazu (2-5 mm), vid ju (5-10 mm), lielu (10-20 mm) un milzu
diafragmas bar bas vada atveres sl došo tr ci, ar ko las slim ba (>20 mm) lu.
bieži korel . P c šanas vai antac do (sodas!) prepar tu lietošanas Endoskopiski var ar nov rt t las dz šanas trumu. Tas ir
dedzin šana mazin s vai pat izz d. norm ls, ja pirm m neša laik kr tera laukums samazin s vismaz
Zarnu simptomi - aizciet jumi, spastiskas s pes pa zarnu par 50%.
gaitu. las slimniekiem regul ri j rbauda f ces uz sl ptaj m
Astenove etat vie simptomi - sarkanais dermogr -fisms, asin m.
sas mitras rokas, bradikardija, hipotonija, pastiprin ta saiiv cija, Kaut ar ku a un duodena las lokaliz cijas noris ir daudz
neirožu simptomi u.c. kop ga, past v ar atš ir bas.

Objekt atrade:
- palp jot epigastrij s gums vai tikai jut gums;
DIVPADSMITPIRKSTU ZARNAS LAS SLIM BA
- iesp jama viegla musku u rezistence;
- var b t pozit vs Mende a simptoms;
Ar duodena las slim bu m su dien s att st taj s zem s slimo
- pozit vs r ja pirksta simptoms (duodena las slimnieks
apm ram 10-15% iedz vot ju, 2-3 reizes biež k k ar ku a lu,
prec zi ar vienu pirkstu nor da uz s pošo v dera sienas punktu). rieši - 4 reizes biež k par sieviet m, parasti gados jauni cilv ki.
Jaun duodena la attiec pret ku a lu ir k 10 : 1.
Lokaliz cija: hroniska duodena la 94% slimnieku lokaliz jas
bulbus . Vienlaic gi var b t 2 las - uz priekš s un mugur s
sieni as, t.s. "spogu las". P jos gad jumos las novietojas
zem k - t saucam s postbulb s las.
las parasti ir l dz 1,5 cm diametr , bieži penetr , parasti uz
aizku a dziedzeri vai lig. hepatoduodenale. Apk rt g ot
parasti v rojams g ot das iekaisums daž s t pak s -
virspus js, dif zs, atrofisks. lai r tojoties, izveidojas daž das
pak pes deform cijas, pat l dz dobuma sašaurin jumam.
Pato en noteicoš loma ir s lssk bei: duodena las
slimiekiem bieži nov ro hipersekr ciju ar paaugstin tu s lssk bes
koncentr ciju ku a sul , k ar pa trin tu satura evaku ciju no
ku a duodena. T rezult pask bin s duo-den iais saturs, un
galu gal izveidojas la.
Dedzin šana aiz kr šu kaula vai pakr ir viens no pa-
st kajiem simptomiem. T var p riet past s dedzinoš s
s. Ja la atrodas priekš sieni - s pes izstaro uz nabu, ja
mugur sieni - uz muguru.
Duoden s las slimniekiem s pes parasti s kas 1,5-3
stundas p c šanas; ir tipiskas nakts un bada s pes. T s sa-
mazin s p c šanas, vemšanas, antac do prepar tu lietošanas.
Bar bas bufera efekts ilgst 2-3 stundas. P c tam s pes atkal
atjaunojas. ]a s pes k st past gas, lokaliz jas epigastrij labaj
pus , izstaro uz muguru, labo l psti u, plecu - j dom par las
penetr ciju.
Ar duodena lu biež k slimo ast niskas uzb ves vago-toni i, par
ko liecina šiem slimniekiem piem toš hipotonija, bradikardija,
pastiprin ta sv šana, past gi mitras, aukstas rokas, pastiprin ts
dermogr fisms, biež k sarkanais, ret k baltais. erme a barojums
9.att ls. Ku a las rentgenogramma. norm ls vai pat biež s šanas d pastiprin ts, bet slimniekiem ar
las komplik cij m (stenoz penetr ciju) - pazemin ts. Palp jot
deru, šie slimnieki nor da uz s m labaj parib , taisn v dera
Diagnozi var apstiprin t rentgenolo iski.
musku a projekcijas zon (Šof ra zona), kur atrod ar muskulat ras
rezisten-ci un pozit vu Mende a simptomu. Diagnozi apstiprina:
Par lu liecina sekojošas paz si
1) rentgenolo iski - pozit vs "nišas simptoms", ar kroku
1) tieš s:
konver enci uz "nišu", r tainas bulbus duodeni deform cijas;
- nišas simptoms, 2) ezofagogastroduodenoskopiski - visinformat metode;
- kroku konver ence,
3) izmekl jot ku a sekr ciju - parasti augsti ir hipersekr -
- daž das deform cijas - smilšu pulkste veidigs,
cijas skait i, seviš i tukš d un p c stimul cijas ar histam nu.
giiemežveid gs, divda gs ku is;
ja stimul s s lssk bes debils p rsniedz 40 mmol/l, vienm r
2) netieš s: dom par iesp jamu las perfor ciju vai asi ošanu. Pielietot
~ paaugstin ts ku a tonuss, konservat rst šana šiem slimniekiem ir ar slaic gu efektu.
- segment joša peristaitika,
a HC! baz sekr cija ir vair k nek 60% no stimul s
- antrum un pylorus spazmas, sekr cijas, j nosaka gastr na l menis asin s.
- daudz g otu ku .
Prec k las var diagnostic t endoskopiski - noliegt vai
apstiprin t las esam bu, nov rt t to makroskopiski (izskatu,
lielumu, dzi umu), pa emt audus histolo iskai, bakteriolo iskai un
citolo iskai izmekl šanai, k ar izsekot t s izmai m

390
390
 KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S
Diferenci ldiagnoze.
Ku a un duodena la j diferenc no sekojoš m slim m:
• ku a las - kl nisko atš ir bu var neb t, diagnozi var
preciz t, izdarot FGDS, Rtg izmekl šanu;
• žultsakme u slim bas - atš ir l kmjveid gais s pju raksturs,
pes slaic kas, kolikveid gas, rodas epizodiski p c treknas
bar bas, neizz d p c vemšanas. Slimnieki l kmes laik nemier gi,
mekl sev rt ku st vokli, pal dz spazmol tisk terapija. Palpatori
pes atz labaj parib vair k later li. Žultsakme u slim bas
diagnozi var apstiprin t ar holecistogr fiju un ultrasonoskopisku
izmekl šanu (US), bet vienm r j patur pr , ka š s abas slim bas
var past t vienlaic gi;
• ak ta un hroniska pankreat ta - s pes jostveid -gas,
nemazin s no antac s terapijas, p c vemšanas pastiprin s, bieži
saist mas ar alkohola lietošanu anamn , bet slimniekiem ar
duodena las penetr ciju abas š s patolo ijas korel ;
• gastroduoden ta - galvenok rt var atš irt, izmekl jot
endoskopiski;
• simptom tisk m m citu slim bu gad jumos:
- nepeptiskaj m m - tbc, luess;
- peptiskaj m (stresa) m - šoka, apdegumu, sepses,
infekciju d , sirds, plaušu, aknu, nieru slimniekiem;
- medikamentozaj m (aspir ns, glikokortiko di, nestero -die
pretiekaisuma prepar ti) m utt.
rst šana.
Tai j ršas pret agres vajiem peptiskajiem duodena g ot du
boj jošiem faktoriem.
Konservat r s t š a n a ietver divus galvenos
komponentus:
1. Pas kumus dz ves kvalit tes uzlabošanai - atmest sm -
šanu. (Speci la di tisk din šana nav nepieciešama.)
2. Prepar tus, kas nom c HCI produkciju (sk bes supre-sori):
• Protonu s a inhibitorus - omeprazolu (Losec) 20 mg
/ 24h 4 ned as. Vienlaic gi ar tiem nedr kst noz t antac dos
prepar tus, jo tie zaud aktivit ti.
• H2 receptoru blokatorus (cimetid nu, tagametu,
histod lu, ranitid nu, Zantac, famotid nu, pepcidu, nizatid -nu, Axid
u.c), kas kav histam na, n. vagus (acetilhol na) un gastr na
sekr ciju stimul jošo ietekmi uz ku a dziedzeriem. Sos prepar tus
dod 2-4 reizes dien p c šanas un 2 tabletes vakar pirms
gul tiešanas. Profilaktiski šos prepar tus noz lietošanai vakaros
nešiem ilgi vai ar tikai pirms paredzamajiem paasin jumiem.
• Antac dos l dzek us - alk lijas (magnesium oxyda-tum,
magnesium carbonicum, bismuta prepar tus - Vicalin, koloid lo
bismuta subcitr tu De-Nol, alum nija hidroks da prepar tus -
Almagel, Maalox, Gastropharm u.c), kas neitraliz ku a sk bi.
Efekt ki ir magn ziju saturošie antac die prepar ti, bet tie var
izsaukt diareju. Antac dos prepar tus noz 1-2 st. p c šanas,
kad bar bas stimul sekr cija sasniedz maksimumu, un uz nakti.
Bet slimniekiem ar intens vu dedzin šanu un s m pat ik p c 1,5 -
2 stund m.
• Holinol ti us - M-holinoblokatorus (atrop na sulf tu,
pirenzep nu, beladonnas prepar tus, gastrocep nu u.c.) m
su dien s lieto oti reti. Tie samazina n. vagus ietekmi uz sek
ciju un motoro funkciju.
• Gastroprotektorus - tie ir prepar ti, kas uzlabo g ot das
aizsargbarjeru, paaugstina t s re ener cijas sp jas (citoprotek-
tori un reparanti):
a) misoprostols - sint tisks prostagland na E1 analogs;
b) sukralf ts (Venter) - alum nija hidroks da komplekss -
aizsarg g ot du no sk bes un peps na, veidojot aizsarg-
membr nu, neitraliz ar HCI, nom c peps na aktivit ti, ad-sorb
žulti;
c) karbenoksolons (biogastrons) - veicina g otu sekr ciju;
391
IRUR IJA
d) audu trofiku uzlabojošos prepar tus - solkoserilu, ok-
siferiskarbonu, vitam nu A, U, E, B, anaboliskos hormonus,
smilts rkš u e u (01. Hippopheae).
• Evaku ciju veicinošos metoklopram da prepar tus (ceru-
lu, gastrosilu, regl nu), domperidonu (motil nu), cisapr du.
• Helicobacter pvlori elimin cija (izskaušana) ar t.s. triple
(tr sk rt s) terapijas pal dz bu, kad noz 2 antibiotikas un
bismuta prepar tu vai protonu s a inhibitoru. To var izdar t
daž di, piem ram, noz jot:
a) bismuta prepar tus - 2 tabl. x 4/24h 30 min. pirms šanas,
kombin jot ar metronidazolu 400 mg 3x dien 1 ned u kop ar
tetracikl nu 500 mg x 3/24h vai
b) omeprazolu 40 mg /24h kop ar Amoxycillini un/vai
Clarithromycini 500 mg x 3/24h 1-2 ned as;
• Kalcija kan lu blokatorus (nifedip nu) - inhib pariet -lo š nu
aktivit ti.
• Antioksidantus (Probucolum, Emoxipinum, Dibunolum).
• Somatostat nu.
• Sedat vos prepar tus un psihoterapiju, galvenok rt tiem,
kam las kl nika saglab jas p c las sadz šanas (ir jau sarkana
vai balta r ta).
Medikamentoz rst šana oblig ta 2 gadus, seviš i slim-
niekiem, kam las nesadz st tr k par 3-6 m nešiem, k ar
slimniekiem, kas lieto nestero dos pretiekaisuma prepar tus un
tiem, kam nav izskausta Helicobacter pylori. Vairums lu (80%)
sadz st 12-15 ned s. Tik ilgi (l dz sarkan s r tas stadijai
endoskopiski) j turpina rst šana. P c tam v l 6-24 m nešus (l dz
balt s r tas stadijai) j atk rto pretrecid vu rst šanas kursi. Visu
žu j in s ar noteiktu dz vesveidu (j atmet sm šana,
alkohols, j iev ro dz ves un darba rež ms).
Apm ram 50% slimnieku, kas s k rst ties savlaic gi un dara
to adekv ti, rst šan s rezult ti ir labi. Apm ram pusei slimnieku
pirmajos 5 gados p c rst šan s las recidiv , visbiež k tas
notiek pirmajos 6 m nešos. Tom r kopš H2 bloka-toru un protonu
u inhibitoru ieviešanas rst šan , k ar p c atk rtotiem
Helicobacter pylori izskaušanas kursiem slimniekus ar duodena
m oper oti reti.
irur isk s r s t š an as indik cijas :
1) 2-3 las recid vi 1-2 gadu laik p c adekv tas, bet
nesekm gas rst šanas, par ko liecina atk rtoti slim bas paasi-
jumi ar darbasp ju zudumu. Šis ir biež kais pl nveida irur isk s
rst šanas iemesls. Jo ilgstoš k slimnieks slimo, jo biež k rodas
las slim bas paasin jumi. Reiz ar tiem cieš ar visa
hepatopankreatoduoden zona. Izmai as p progres l dz ar
katru n košo slim bas paasin jumu. Tas pasliktina paredzam s
oper cijas rezult tus, jo p coper ciju period gremošanas funkcijas
adapt cija un kompens cija ir tieši atkar ga no aknu un aizku a
dziedzera funkcion st vok a;
2) kallozas penetr jošas, medikamentozi nekontrol jamas
las - t s slikti dz st, bieži asi o, izraisa stenozi;
3) multiplas las un augsts s lssk bes sekr cijas l menis;
4) atk rtotas asi ošanas anamn , kur katra n koš asi-
ošana var b t prof za, riskanta gan slimnieka dz bai, gan
apgr tinoša rstam, oper jošam irurgam;
5) las recid vs p c t s perfor cijas noš šanas. Tas nor da
uz augstu peptisk faktora agresivit ti. P c noš šanas bieži
veidojas r tainas deform cijas un stenozes, asi ošanas un
atk rtotas perfor cijas.
KU A LAS SLIM BA
c Džonsona (Johnson, 1975.) klasifik cijas izš ir 3 ku a
las tipus (sk. 10.att), ko atš ir dažas kl nisk s norises nianses:
1. tips - ku a korpusa, t.s. mediogastr la;
2. tips - vienlaic gas (simult nas) ku a un duodena las;
3. tips - las prepilori vai piloriskaj kan .
Iesaka izdal t v l 4. las tipu - t ir augstu pie bar bas vada
rejas uz ku i t mazaj lok lokaliz ta la. Kl nisk norise 4.
tipa m ir t da pati k 1. tipa m, bet t s izdala atseviš i, jo
s ir ar augstu maligniz cijas risku.
391
 IRUR IJA KU A UN D I VP AD S M IT P I RKSTU ZARNAS S L I M B A S

To intensit te un raksturs ir oti daž ds - spiedošas, durošas un pat

oti intens vas, kuru d slimnieki s ž vai st v, saliekusies uz
priekšu, piespieduši roku pakr tei. Kad izveidojas pe-riviscer ts,
pes k st intens kas un aptver plaš ku zonu.
Ir dispeptiskas par bas: slimnieki s dzas par dedzin šanu,
sliktu d šu, vemšanu, kas nereti sakr t ar s m. Atvemt s masas
satur nesen ap sto bar bu. P c vemšanas s pes parasti p riet,
c slimnieki paši nereti izsauc vemšanu.
Objekt atrade: palp jot atrod dif zu s gumu epigastrija,
subkardialo lu gad jum ar zem processus xyphoideus, bet
ders ir m ksts, peritoneja kairin juma simptomi negat vi.
Ku a m nav rakstur gi sezonit tes paasin jumi. Re-misiju
periodi ir si.
Diagnostika.
lu var pier t rentgenolo iski - tieš rentgenolo isk
paz me ir "nišas " simptoms (sk. 11.a att), kas ir kr tervei-d gs, ar
rija sulf tu aizpild ts padzi in jums ku a sieni , vai ar "reljefa
niša" - b rija plankums g ot das virsm (sk.ll.b att.). Pret nišu
konver g ot das krokas. Bez tam atrod daž das ku a
deform cijas, kas izveidojas r tošan s proces - t. s. smilšu
pulkste veid go (divdobumu) vai glie-mežveid go (mas vas maz s
kurvat ras r tošan s d ) ku i, k ar "kask des" ku i
10.att ls. Ku a lu tipi pec Džonsona klasifik cijas.
(mugursienas las r tošan s rezult ).
Netieš s paz mes ir pastiprin ta ku a peristaltika un t.s.
Vairums ku a lu atrodas mazaj kurvat (apm. 45%) un pirksta simptoms - liel s kurvat ras gluds ievilkums tieši pret
piloriskaj zon (50%). maz s kurvat ras lai. V rtnieka spazmas d evaku cija no
lu lokaliz cija korel ar ku a sk bumu: jo la atrodas ku a ir aizkav ta, kaut gan biež k t ir pa trin ta.
augst k virs pylorus, jo ku a sk bums ir zem ks.
Makroskopiski las ir apa š vai ov ls, ar as m mal m labi
norobežots kr terveida g ot das defekts. Ak to lu malas ir
kstas, dibenu veido musku audi, reti seroza, p c to sadz šanas
paliek zvaigž veida vai l nijveida r ta. Hronisko lu malas ir cietas,
dzi ums daž ds - l dz pat serozai, penet-r još m m - l dz blakus
esošo org nu sieni m. lai r -tojoties, g ot da ap to savelkas
konver još s krok s, bet sadz stot paliek rupjas r tas un sieni as
deform cijas.
las lielums var b t visdaž kais - no 2-3 mm l dz 5-6 cm
diametr .

MEDIOGASTR S LAS

Veidojas ku a korpus , t.s. "vismaz s pretest bas zon "

(lo us minoris rezistentiae). ir p rejas zona starp ku a korpusu
un antr lo da u.
Biež k atrod par 40 gadiem vec kiem slimniekiem. T s ir
apm ram puse no vis m ku a m, bet ir 4 reizes ret k par
duodena m. Mediogastr lo lu izveidošan s pamat
galvenok rt ir tieši g ot das aizsargfaktoru boj jums, bet ne sk bes
un peptiskais komplekss. Viens no b tisk kajiem pato en tiskajiem
meh nismiem ir duodenogastr lais reflukss, k rezult bieži vien
vispirms izveidojas antr s da as gastr ts, kas izplat s kardijas
virzien un uz kura fona p c tam izveidojas las. Ku a sk be
šiem slimniekiem var b t zem ka par normu, vai katr zi ir
zem ka k slimniekiem ar duodena lu. Šiem slimniekiem ir
samazin ts pa-riet lo š nu daudzums un funkcion aktivit te un
+
paaugstin ta H jonu atpaka dif zija.
Kl nisk aina.
Pamatsimptoms ir agr s s pes pakr , kas s kas t t p c
šanas vai 15-40 min tes p c t s. Jo la tuv k kardijai, jo s pes
kas tr k. T s ir atkar gas no uz emt s bar bas veida un
daudzuma, ilgst 1-1,5 stundas, beidzas p c bar bas evaku cijas no
ku a. S kum slimnieki par s m s dzas tikai p c di tas
rk pumiem, p c p k liela bar bas daudzuma uz emšanas, bet
k - p c jebkuras dienreizes.
pes lokaliz jas epigastrija tieši zem processus xyphoi-deus
vai starp to un nabu, nedaudz pa kreisi no vidusl nijas, izstaro uz
muguru, kr šu kurvja kreiso pusi, aiz kr šu kaula.

392
 KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA

Diagnozi apm. 95% gad jumu var apstiprin t endosko-piski, 3) rakstur ga svar krišan s;
vienlaic gi izdarot biopsiju, lai izsl gtu malignit ti. J atceras, ka 5 - 4) an mija;
10 % slimnieku ar malignit ti histolo isk atbilde var b t negat va. 5) vair k k pusei las ir ku ;
Patieso atbildi var ieg t, tikai šos slimniekus sistem tiski nov rojot 6) las ir liela izm ra, kallozas;
un atk rtoti izmekl jot. 7) izsauc r tainas deform cijas, bieži asi o un maligniz jas.
rst šana.
Konser vat terapija neatš iras no duodena las PEPTISK S LAS IRUR ISK RST ŠANA
slim bas rst šanas, bet šiem slimniekiem biež k j dom par
trofikas uzlabošanu un Helicobacter pylori likvid šanu. Piln gi šos Pirm oper cija, ko pielietoja peptisk s las rst šan , bija
slimniekus iz rst t izdodas sam reti, agri vai v lu vi iem (75-80 gastroenteroanastomoze starp ku i un jejunum, ko papildin ja ar
% gad jumu)_ las recidiv vai ar izveidojas daž das to
enteroenteroanastomozi (sk. 12.att.). Šo metodi pirmais pielietoja
komplik cijas. rst jot ku a las slimniekus, rezult ti j kontrol
Billroth slimniekam ar pviorus v zi. Woefler to aprakst ja 1881.g. un
endoskopiski p c 6 - 8 ned m un, ja la slikti dz st, j dom par
adapt ja slimniekiem ar peptisku lu. P c š s oper cijas apm ram
malignit tes iesp jam bu un t ko rst šanas veidu.
35% slimnieku veidojas jaunas las, t c m su dien s šo metodi
irur isk rst šana indic ta:
lu rst šan vairs plaši nepielieto.
1) slimniekiem ar labdab gu ku a lu, kas nesadz st
konservat s rst šanas rezult 8 ned u laik ;
2) vec ka gadag juma pacientiem ar pazemin tu ku a
sekretoro aktivit ti, seviš i, ja tiem ir bijušas las slim bas
komplik cijas anamn ;
3) ja ir aizdomas par las maligniz ciju ( la > par 1,5 -2,0
cm).
Izv les oper cija - 2/3 ku a rezekcija ar gastroentero-
anastomozi p c Bilrots-1 vai Bilrots-2.

KU A UN DUODENA SIMULT S LAS

Šiem slimniekiem biež k (ap 90%) vispirms izveidojas

duodena la, bet p c dažiem gadiem - ku a la; ret k (ap 30%)
ku a las slimniekiem pievienojas duodena las. Sk bes
menis šiem slimniekiem ir augsts. Pato en tiski un kl niski š s
las analogas duodena m.
Uzskata, ka slimniekiem vispirms att st s duodena la, kas
sadz stot izraisa duodena pilorisk s zonas deform cijas ar
sekojošiem pas žas trauc jumiem un st ži ku a piloriskaj da .
rezult pastiprin s gastr na un s lssk bes sekr cija, ku a
saturs k st sk bs, izveidojas las.
s dubult las izpaužas daudz smag k. Vispirms kl nika
atbilst duodena las kl nikai; pievienojoties ku a lai, t main s.
Šiem slimniekiem s pes daudz stipr kas, ilgstoš kas, paasin juma
periodi pagarin s, las r tojas l ni, bieži veidojas komplik cijas
(apm. 60 % slimnieku). 12.att ls. Gastroenteroanastomoze ar enteroenteroanastomozi.
Šo slimnieku konservat rst šana ir mazefekt va, t c
savlaic gi j izš iras par irur isku rst šanu - ku a re-zekciju. Duodena las irur iskaj rst šan izmanto 2 pamat-
šajos apst os ir tehniski gr ta, ir biežas komplik cijas metodes - ku a rezekciju un vagotomiju.
coper ciju period . Rezekcijas uzdevums ir likvid t ku a antr lo da u, kas
izstr gastr nu, un iev rojamu ku a korpusa da u, kur
KARDIJAS LAS
izstr jas sk be. Vienlaic gi, mobiliz jot ku a mazo loku, to
Rakstur ga izteikta disf gija, mokoša bar bas aizture zem rdalot, tiek p rgriezti ar n. vagus zari. Rezekcijas apjomam
processus xyphoideus. pes par s t t p c šanas, izstaro uz slimniekiem ar duodena m ir j t plaš kam ( 3/4 jeb 75% no
kreiso roku, l psti u, sirds apvidu. T c nereti t s n kas ku a) k slimniekiem ar ku a m (2/3 vai 66% no ku a). Sk.
diferenc t no kardi las patolo ijas - sirds iš misk s slim bas. 13.att.
Pirmo sekm go ku a rezekciju 1881. gad izdar ja Billroth
PILORISK KAN LA UN PREPILOR S LAS slimniekam ar ku a v zi. Von Rydiger to pirmais izdar ja
ku a las slimniekam 1882. gad .
c kl nisk s norises analogas duodena m, atš ir no Gremošanas trakta nep rtraukt bu atjauno, izveidojot vai nu
m apm. 3% gad jumu maligniz jas. Slimniekiem ar š das gastroduoden lu anastomozi p c Biirots-1, vai gastroje-jun lu p c
lokaliz cijas m m dz b t stipras l kmjveid gas s pes bez Bilrots-2 daž s t modifik cij s - Reichel-Polya, Hoffmeister-
noteikta diennakts ritma, nesaist tas ar dienreiz m, lokaliz tas Finsterer, Roux u.c. (sk. 14.att.).
epigastrija labaj pus . m vair k rakstur gas bada un nakts Fiziolo isk ka ir Bilrots-1 metode, jo šaj gad jum saglab jas
pes. Slimniekiem biežas vemšanas, slikta d ša, tie nov . bar bas pas ža cauri duodenam. Bet š da anastomoze slimniekiem
Konservat un irur isk rst šana neatš iras no duodena
ar zem m duodena m vai r tainu t deform ciju ne vienm r ir
las rst šanas.
iesp jama tehnisku iemeslu d - izveidojas anastomozes
iestiepums, kas p coper ciju period var beigties ar šuvju
las slim bu patn bas gados veciem slimniekiem:
nesatur šanu.
1) s pes neizteiktas, t m nav rakstur gi sezonitates paasi-
Vairumam slimnieku p c plašas ku a rezekcijas izveidojas
jumi;
ahlorhidrija. la recidiv 1-7% slimnieku. P coper ciju letalit te ir
2) s lssk bes daudzums norm ls vai pat pazemin ts;
3-5%. Bet 10-15% slimnieku att st s t.s. p c-rezekcijas sindromi.

393

393
 IRUR IJA KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S
13.att ls. Ku a rezekcijas apjomu sh ma: 1 - abu aa.
gastroepiploica savienošan s vieta, 2 - liesa, 3 -
gastrektomija, 4 - 2/3 rezekcija, 5 - 1/2 rezekcija, 6-3/4
rezekcija.
14.att ls. Ku a un zarnu anastomozes p c rezekcijas.
Maz k traumatiska un funkcion li pilnv rt ka ir vago-tomija,
kas samazina ku a sekr ciju, bet vienlaic gi nom c t motoriku ar
sekojošiem evaku cijas trauc jumiem. To var izdar t 3 sekojošos
veidos:
S t u m b r a vai t r u n k u l vagotomija (TV) -p rgriež n.
vagus stumbru bar bas vada l men , augst k par nerva zaru
atiešanas vietu. K nev lamas sekas izveidojas ku a, žultsce u,
zarnu motor s un pancreas funkcijas trauc jumi.
Selekt vagotomija (SV) - šaj gad jum p rgriež visus
uz ku i ejošos n. vagus zarus, saglab jot tos, kas iet uz akn m un
plexus coeliacus un t k uz iekš jiem v dera
dobuma org niem. Ar šaj gad jum tiek trauc ta ku a motor
funkcija. T c, lai nov rstu st ži ku , ar š oper cija ir
papildina ar t.s. dren još m oper cij m - piloroplas tiku,
gastroduoden lo vai gastrojejun lo anastomozi vai ari ar
antrumektomiju.
Selekt proksim vagotomija (SPV) jeb
pariet lo š nu vagotomija ir da ja ku a fundus un korpusa da as
denerv cija. Ku a antr s da as inerv cija saglab jas, t c
motor funkcija nav trauc ta. T ir izv les oper cija slimniekiem ar
duoden lo lu. Ja nav stenozes par bu, š oper cija parasti nav
kombin ar dren još m oper cij m. P c SPV reti att st s
duodenogastr lais reflukss un dempinga sindroms. Nepieciešam ba
kombin t SPV ar dren još m oper cij m pasliktina t s rezult tus
c oper cijas.
Dren još s oper cijas:
1. Piloroplastika p c Heinekes (Heineke, 1886.) - Mik li a
(Mikulicz, 1888.) metodes: pylorus men garen virzien 2 cm
garum p rgriež ku a un duodena sieni u un p c tam to sašuj
rs virzien (sk. 16.att.).
2. Piloroplastika p c Finneja (Finnev, 1923.) - pylorus
lokveid , ejot cauri ku a piloriskajam kan lam un divpad-
smitpirkstu zarnas piegu ošajai da ai. P c tam izveido gastro-
duoden lo anastomozi (sk. 17.att.).
3. Gastroduodenostomija p c Džabul (Jabouloy) - t ir
anastomoze "s ns pie s na" starp ku a antrum un duodena
lejupejošo da u bez pylorus elšanas (sk. 18.att.).
4. Gastrojejunostomija - visret k pielietot dren još oper cija,
jo tai pašai var b t daž das nev lamas sekas - pieva , š s cilpas
sindroms, anastomozes necaurlaid ba. To lieto tikai tad, kad
duodena ir izteikti iekaisuma infiltr ti, zemu gu ošas las, kad
nevar izdar t piloroplastiku (sk.19.att.).
Selekt va proksim
vagotomija (SPV)
15.att ls. Vagotomiju veidi.
394
 KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA

16.attels. Piloroplastika p c Heinekes-Mik li a metodes.

18.att ls. Castroduodenostomija pec Džabule metodes.

19.att ls. Castroenteroanastomoze (CEA).

Attiec gi ar medikamentus noz t dus pašus k p c rezekcij m.

Papildus v l ordin benzoheksoniju 2% 1,0ml 2-3 reizes dien i/m (nov rš
17.att ls.
gastropl iju).
Piloroplastika pec Finneja metodes.

Slimniekiem vagotomiju var kombin t ar ar saudz gu ku a KU A UN DIVPADSMITPIRKSTU ZARNAS LU

rezekciju un k dren jušo oper ciju izmantot gastroje-junostomiju p c R KOMPLIK CIJAS
(Roux), c kuras rezult ti ir lab ki.
Letalit te p c vagotomij m ir zema - 0,25-0,6 %, p c SPV - 0,3 %. • Asi ošana - 20%
c vagotomij m ar dren još m oper cij m var izveidoties žults reflukss • Perfor cija - 10%
ku , dažreiz dempinga sindroms. • Ku a izejas da as stenoze - 10%
• las penetr cija - 3-15%
COPER CIJAS PERIODS • Maligniz cija - 3-15% ku a las un 0,3% duodena las slimnieku.

ASI OŠANA
c ku a rezekcijas slimniekiem uz 2-3 dien m noz
saudz jošu gultas rež mu. Dzert at auj, s kot no 2. p c-oper cijas
Asi ošana no peptisk m m var b t kapil ra, venoza vai arteri la,
dienas. Barot s k 3.-4. dien p c oper cijas - ar j lu olu, tumi, kef ru,
sl pta (latenta) vai atkl ta (ac mredzama), niec ga, m rena vai mas va
kr mzup m, m rc tiem sausi iem. No 5. p coper cijas dienas slimnieki
(prof za) - dz bu apdraudoša, hroniska vai ak ta. Asi ošanas iemesls -
sa em IV di tu p c Pevznera -maltu, v tu ga u, putras, omleti, seli
la arod asinsvadu -art riju, v nu vai kapil ru.
u.tml. No 8. dienas slimnieki sa em ku a slimnieka pierasto di tu, ko Niec gu asi ošanu (per diapedesin) no kapil riem var noteikt, tikai
turpina 1 -2 m nešus. P c tam slimniekiem ar labu pašsaj tu nopietna miski izmekl jot vai nu f ces, vai ku a saturu.
di ta vairs nav j iev ro. Hroniskas asi ošanas gad jumos neliels, bet past gs asins
Pirmaj s dien s slimniekiem noz parenter lo barošanu, inf zus, zudums izraisa progres jošu an miju, kas kl niski izpaužas k nesp ks,
profilaktiski - antibiotikas, zarnu peristaltiku stimul jošos l dzek us, nemotiv ts nogurums, eritroc tu skaita un Hb samazin šan s. Šiem
ats pinošo terapiju. Caur zondi 1-2 reizes dien ats c ku a saturu. slimniekiem mazasin ba j diferenc no citas izcelsmes an mij m.
c vagotomij m slimnieku rež ms akt vs no 2. p coper cijas Ak tas gastroduoden las asi ošanas lonis visbiež k ir peptiska
dienas. Slimniekiem bez dren još m oper cij m at auj dzert jau no 1. duodena vai ku a la - 55-75%, eroz -
coper cijas dienas, baro no 2.-3. p coper cijas dienas. Ku a saturu
pirm s 3-4 dienas ats c 2 reizes dien .
Slimniekiem, kuriem bijusi vagotomija ar dren još m oper cij m,
di ta un dzirdin šana analoga k slimniekiem p c ku a rezekcij m.

395
 IRUR IJA KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U
vais hemor iskais gastr ts - 17%, Mallory - Weiss sindroms - 11%
slimnieku. Ret k asi o bar bas vada varikoz s v nas slimniekiem
ar port lo hipertensiju, ku a audz ji, bar bas vada, ku a un
duodena divertikuli, diafragmas bar bas vada atveres tr ces utt.
Duodena las asi o biež k nek ku a las (attiec 4:1).
Asi ošana no gremošanas trakta var b t tiešais n ves iemesls
6-10% las slimnieku.
Galvenie trauc jumi, kas rodas asi ošanas rezult , ir
sekojoši:
1) Hipovol miskais šoks.
Asi ošanu vienm r pavada hipovol mija. Ja asins zudums ir
10 -15% no kop s asins masas, iev rojamu hemo-dinamikas
trauc jumu nav. Cirkul jošo asi u defic tu kompens das, v dera
dobuma org nu asinsvadu spazmas un arte-riovenozo šuntu
atv ršan s. Asinsrites "centraliz cija" nodrošina dz bai svar gu
org nu (miokarda, smadze u) norm lu asinsapg di.
2) Miokarda un galvas smadze u hipoksija l dz pat miokarda
infarktam un smadze u t skai.
3) Nieru un aknu mazsp ja asinsrites samazin šan s un tai
sekojoš s hipoksijas d .
Ja cirkul jošo asi u daudzums (CAD) samazin s vair k par
15%, arteri lais asinsspiediens samazin s par 15-30 %, t.i., l dz 90-
85 / 45 -40 mm Hg st., reduc jas organisma asinsrite, kam seko
visu dz bai svar go org nu hipoksija. Organisma aiz-sargreakcija
izpaužas k pa trin ta sirdsdarb ba, eneraliz -tas asinsvadu
spazmas, intracelul š idruma p reja uz asinsvadiem (spont
hemodil cija), k ar cirkul jošo asi u daudzuma papildin šan s ar
asin m un limfu no dab gajiem depo (liesa, aknas). T rezult
samazin s audu perf -zija, un sk bek a tr kuma d š nu
metabolisms noris p c anaerob tipa, asin s palielin s sk bju
daudzums, izveidojas metabol acidoze.
Posthemor isk s hipotonijas d pastiprin ti s k izdal ties
kortikostero di, aldosterons, antidiur tiskais hormons. To ietekm
nieru kan šos pieaug n trija un dens reabsorb-cija, samazin s
diur ze. K sekas š m adapt cijas un kom-pensator m reakcij m ir
cirkul jošo asi u daudzuma (CAD) palielin šan s, palielin s ar
sirds min tes tilpums, normaliz jas arteri lais asinsspiediens,
uzlabojas audu perf zija.
ja cirkul jošo asi u daudzums nepalielin s (nekompen-s jas),
pret hipovol miju iesaist tie aizsargmeh nismi izs kst. Kritiski,
dz 50 -60 mm Hg st., pazemin s arteri lais asinsspiediens. S kas
mikrocirkul cijas dekompens cija. Par -tiskajos asinsvados
izveidojas eritroc tu agreg ti, rodas trauc jumi org nu asinsapg
kam seko nekrotiski procesi tajos. Akn s un nier s var izveidoties
neatgriezeniskas p rmai as, zarn s nolob s g ot da. Ja asins
zudums p rsniedz 30% no CAD, iest jas kolapss. Izteikt s
hipoksijas d var apst ties sirdsdarb ba.
Organisma atbildes reakcija uz asins zudumu un kom-
pensator s iesp jas ir izteikti individu las. Slimniekiem, kas vec ki
par 60 gadiem, t s ir pazemin tas. Asi ošana šaj vecum ir
seviš i b stama.
4) Visp ja intoksik cija, ko izraisa asins olbaltumvielu
produktu uzs kšan s no gremošanas trakta. No asin m,
kas nok uvušas zarn s, fermentu un bakt riju ietekm veido
jas hidrol zes produkti (amonijs - NH3 u.c), kas caur v rtu
nu nok st akn s un var b t par c loni t kai organisma
intoksik cijai. Norm li funkcion još s akn s no amonija vei
dojas ur nviela, ko izvada ar ur nu. Bet slimniekiem ar las
slim bu aknu funkcija nereti ir trauc ta, asi ošanas d t v l
vair k pasliktin s, t c ur nvielas sint ze ir apgr tin ta. Sa
mazinoties diur zei, amonija koncentr cija asin s un l dz ar
to intoksik cija iev rojami pieaug. Kl niski tas izpaužas k
slimnieka nemiers, psihiski trauc jumi, koma.
Atk rtoti asi o 30-40% slimnieku.
Kl nika un diagnostika.
Asi ošanas agr nas paz mes ir v juma saj ta, nesp ks,
troksnis aus s, galvas reibo i, sirdsklauves, v ja pild juma pulss,
ZARNAS S L I M B A S
hipotonija, auksti sviedri, sama as zudums. Šaj laik parasti nav
dz bu par gremošanas trakta darb bas trauc jumiem.
k pievienojas a s i u v e m š a n a (haematemesis) un
mel na (melaena). Atvemto masu izskats ir atkar gs gan no
asi ošanas intensit tes, gan ar no t , k ds asinsvads asi o -
art rija, v na vai kapil ri. Atvemt s asinis var b t gaišas (asi o
art rija) vai tumšas (venoza asi ošana), vai ar atg dina kafijas
biezumus, ja asi ošana ir vid jas intensit tes un s kusies pirms
da laika (asinis ku a s lssk bes ietekm p rv rtuš s
br nganaj s lssk baj hemat ). Ja asi ošana neliela, asinis
pag st evaku ties no ku a un vemšanas visp r nav. Vemšana ar
asin m rakstur ga tieši asi ojoš m ku a m. Asinis no duodena
m evaku jas uz "leju" cauri gremošanas traktam un par s
mel nas veid .
M e l n a ir melni, sp gi, lip gi, nepat kami smakojoši š idri
vai pusš idri izk rn jumi. Izk rn jumiem melno kr su pieš ir
hemat ns, kas bakt riju ietekm veidojas no hemoglob na. Uzskats,
ka mel nu izraisa s lssk bes iedarb ba uz asin m, ir mald gs un
novecojis. Mel na rodas, ja asinis gremošanas trakt atraduš s
ilg k par 10-14 h un asins zudums ir liel ks par 50 - 100 ml, bet
nep rsniedz 1000 ml. Ja gremošanas trakt nok st maz k par 50
ml asi u, izk rn jumu kr sa nemain s. T ir sl pt (okult )
asi ošana, ko var diagnostic t, izmekl jot f ces laboratoriski.
Ja slimnieks zaud vair k par 1000 ml, f s atrod s rtu asi u
piejaukumu (haematochezia). Mas vu (prof zu) asi ošanu
gad jumos asinis stimul tru v rtnieka atv ršanos un pa trina
zarnu peristaltiku, kam seko š idra v dera izeja ar asi u
piejaukumu pie f m vai pat tikai t ras asinis. Šaj situ cij
slimnieki nereti atz patva gu v dera izeju, k ar f u
nesatur šanu.
Mel na par s 10-14 stundas p c asi ošanas s kuma.
Svaigu asi ošanu gad jumos mel na ir š idra, violeta, ar specifisku
smaku, "veca" mel na ir melna, sausa.
Mel na var b t ar slimniekiem, kam k du iemeslu d asi o
tiev zarna vai resno zarnu lab puse.
Tikai oti mas vu asi ošanu gad jumos asinis no duodena
nok st ku duodenogastr refluksa ce un t k tiek atvemtas
neizmain vai ar "kafijas biezumu" veid .
Vair kk rt ga vemšana ar asin m, kam seko š idra, violetas
nokr sas darvveid ga v dera izeja, rakstur ga mas vam
asi ošan m. Ja vemšana atk rtojas ar siem starplaikiem, j dom ,
ka asi ošana turpin s. Bet, ja vemšana ar asin m atk rtojas p c
,
ilg ka laika, j dom par atk rtotu asi ošanu.
Par las slim bu anamn zina tikai da a slimnieku, bet da ai
asi ošana var b t pirm hroniskas vai ak tas las slim bas
izpausme. Jauniem cilv kiem biež k asi o duodena, vec kiem -
ku a la. Vec kiem pacientiem rakstur gas per-sist jošas
asi ošanas, jo sklerotisk s asinsvadu sieni as ne-kontrah jas.
Biež k asi o:
1) augstu novietotas ku a las,
2) lielas las,
3) las ar to diben redzamiem asinsvadiem,
4) las ar trombu virs t s,
5) las, kas ir asi ojušas jau agr k,
6) duodena mugur s sieni as las,
7) uz aizku a dziedzeri vai Hg. hepatoduodenale penet-
još s las. Šajos gad jumos asi o a. gastroduodenolis vai a.
pancreaticoduodenalis superior.
Ku a lu gad jumos biež k asi o a. gastrica sin. vai a.
gastrica dx. zari. Tie visi ir lieli asinsvadi, pat l dz 3 mm diametr .
c asi ošanas m dz b t stipras, pat fat las. Asi ošana no
kapil riem un v m reti m dz b t mas va. Ja tiek boj ti neliela
(0,1-1,8 mm) vai vid ja (0,7 mm) diametra asinsvadi, asi ošana
parasti apst jas spont ni. B stam kas ir tieši dzi s las, kas
sniedzas l dz zemg ot dai, kur novietoti lielie asinsvadi. Smagu
asi ošanu c lonis var b t ar seklas (Delafu ) las ar lielu
asinsvadu.
l joproj m nav sti skaidrs, k c slimniekiem ar pep-
tiskaj m m s kas asi ošanas. Slimniekiem ar asi ošanu
396
396
 KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S
anamn s lssk bes sekr cija ir t da pati k slimniekiem bez
asi ošanas. Ar Helicobacter pylori infekcija nenosaka asi ošanas
risku. J atz , ka asi ojošas las slimnieku vid ir daudzi, kas
lieto nestero dos pretiekaisuma prepar tus, ar ko slikti "sadz vo"
helikobakt rija. Nestero die pretiekaisuma l dzek i boj ku a
ot du un asinsvada sieni u, l dz ar to tie var tu izrais t las
asi ošanu. Otrs svar gs ak tas asi ošanas c lonis ir ku a un
divpadsmitpirkstu zarnas stresa las. las asi ošanas biež k
nov ro pavasaros un rude os. sta skaidrojuma tam nav.
las slimnieki pirms asi ošan m parasti atz me s pju
pastiprin šanos epigastrij , bet, tai s koties, s pes atkal norimst
vai pat piln gi izz d (asinis samazina peptisk s s pes un k
buferš dums saista s lssk bi).
Slimnieki ar asi ošan m ir satraukti, nemier gi, bieži no-
bijušies. S dzas par sl m (t s liecina par š nu dehidrat ci-ju),
sausumu mut , elpas tr kumu, s m sirds apvid . Stenokardija
var b t asi ošanas agr ns simptoms. da b la, auksta, mikla.
Pa trin ta elpošana un pulss. Atkar no asi ošanas intensit tes
arteri lais asinsspiediens var b t gan norm ls, gan pazemin ts,
gan oti zems vai nestabils. Nestabilais asinsspiediens ir ne tikai
agr ns asi ošanas simptoms, bet liecina ar par to, ka asi ošana,
visticam k, ir smaga. V ders palp jot m ksts, nes gs, bet var b t
uzp sts (zarn s sadal s asinis!). Visp s intoksik cijas d bieži
ir paaugstin ta temperat ra.
Hemoglob ns un hematokr ts asin s s k kristies tikai p c 6-7,
pat 10-12 stund m, atkar no asi ošanas intensit tes. Pat strau-
ju, prof zu asi ošanu gad jumos Hb k du laiku var palikt norm ls.
Ja asins zudums p rsniedz 30% no CAD, iest jas kolapss.
Praks par asi ošanas intensit ti rti spriest p c "šoka
indeksa'', t.i., p c pulsa attiec m pret sistolisko asinsspiedienu,
kas norm li ir 0,5. Ja šoka indekss ir liel ks par 0,5, j dom par
cirkul jošo asi u daudzuma (tilpuma) samazin šanos. Ja CAD
defic ts tuvojas 30%, šoka indekss paaugstin s l dz 1 , ja šoka
indekss ir 2 - CAD defic ts ir apm ram 70% (slimniekam draud
fat ls izn kums!).
Atkar no asi ošanas smaguma izdala 4 p a k p e s :
1. Viegla asi ošana. 1-2 reizes neliela vemšana un m le a.
Slimnieks b ls, bet visp jais st voklis nav izmain ts. Pulss 80-90
x/min. TA > par 100/70 mm Hg st. Hb > par 10 gr %. Asins zudums
< par 1000 ml ( l dz 15% no CAD).
2. Vid ja asi ošana. Vair kk rt ga vemšana ar asin m un
mel na. Visp jais st voklis vid ji smags, v juma saj ta, galvas
reibo i, var b t kolapss. da b la, lip gi, auksti sviedri. Pulss
pa trin ts - 100-120 x/min., v ji pild ts. Asinsspiediens pazemin ts
dz 80-90 mm Hg st. Asins zudums 1000-1500 ml. CAD defic ts virs
15%, Hb 24 st. laik samazin s l dz 8 gr %, Ht - 20-25%.
3. Smaga asi ošana. Visp jais st voklis smags, var b t
bezsama a. Bieža vemšana ar asin m un mel na. da b la, kl ta
ar aukstiem sviedriem. Slimnieks ž jas, sl pst, uz jaut jumiem
atbild klusi. Elpo virspus ji. Pulss 130-140 x/min., diegveid gs,
perif rij pat nav taust ms. Arteri lais spiediens pazemin ts l dz 60
mm Hg st. Asins zudums 1500 -2500 ml, CAD defic ts - 30%, Hb 5
gr%, Ht 15% un zem ks.
4. oti smaga asi ošana. Slimnieku st voklis gal ji smags,
uz robežas ar agon lu. Ilgstoša bezsama a. Mas va asi ošana.
Pulss un arteri lais asinsspiediens nav nosak mi. CAD defic ts
tuvojas 70%.
Ja slimnieki zaud 30% no cirkul jošo asi u daudzuma, dažu
stundu laik var iest ties n ve. Bet, ja zaud 60-70%, t t iest jas
syncope. Ar las slim bu mirušajiem pacientiem 40% gad jumu
tiešais n ves iemesls ir asi ošana.
rst šana.
Slimniekus ar asi ošanu vai pat tikai ar aizdom m par to ar
sanit ro transportu gu us st vokl hospitaliz irur iskaj noda .
Smagajiem slimniekiem jau transporta laik j uzs k
IRUR IJA
konservat - aizvietojoš un hemost tisk - terapija, kas j turpina
ar uz emšanas noda vienlaic gi ar diagnostikas pas kumiem.
Šiem slimniekiem parasti j nosaka Hb, hematokr ts (Ht), asinsgrupa
un r zus faktors, k ar j veic asins bio misk izmekl šana
(koagulogramma, urinviela un kreati-n ns, elektrol ti utt.).
Diagnostik izmanto steidzamu ezofagogastroduode-
noskopiju (EGDS), kuras laik (precizit te l dz 98%) nosaka
asi ošanas iemeslu, intensit ti, konstat , vai t ir apst jusies vai
turpin s, prognoz t s t ko norisi. Endoskopiju slimniekiem ar
smagiem hemodinamikas trauc jumiem (bezsama a, kolapss)
izdara p c slaic gas slimnieka st vok a stabiliz cijas reanim cijas
vai intens s terapijas noda .
Biež k pirm s endoskopijas laik konstat , ka asi ošana v l
nav apst jusies vai ar joproj m past v atk rtotas asi ošanas risks,
par ko liecina sekojošie izmekl šanas dati:
1. Asinis no las izdal s ar str klu vai ar s cas no las
virsmas vai mal m. Šaj gad jum vai nu j izš iras par ak tu
oper ciju, vai ar endoskopistam izdodas asi ošanu aptur t.
Tom r pusei šo slimnieku asi ošana atk rtojas.
2. las diben redzams pašreiz neasi ojošs asinsvads, bet
ar šaj gad jum asi ošana var atk rtoties, kaut ar ir izdar ta k da
no endoskopisk m manipul cij m, kas aptur asi ošanu.
3. las kr ter redz trombu (s rkoci a galvi as simptoms)
vai pigment tu (hemat na) plankumu. Ar šaj gad jum asi ošana
var atk rtoties.
Pirmaj s stund s p c asi ošanas apst šan s redzams las
dibens ar trombu vai pigmenta (hemat na) plankumu taj . Turpm ko
2-3 dienu laik la att s. las dibenu kl j balts fibrins. Tas
noz , ka b stamais periods ir gar m - asi ošana apst jusies
piln gi un atk rtota asi ošana vairs nedraud.
Endoskopija ir j izdara visiem slimniekiem ar ak tas asi-
ošanas paz m.
Ja EGDS nav iesp jama, diagnostiskos nol kos slimniekiem
caur zondi var ats kt ku a saturu, lai p rliecin tos, vai ku ir
asinis.
Diagnostik var izmantot ar saudz gi izdar tu ventrikula
rentgenoskopiju, bet t s inform ba ir tikai 60-70% (asins receklis
nosedz un padara neredzamu lu).
Endoskopijas laik var censties aptur t asi ošanu ar dia-
termokoagul ciju, lazerkoagul ciju, apšpricejot asi ojošos
asinsvadus ar hemostatiskiem un asinsvadus sašaurinošiem un
tromboz jošiem prepar tiem (alkoholu, 0,1 % adrenal nu, tromb nu,
1% polidocanol, histoacryl), pielietojot pl ti veidojošus aerosolus
un biolo isk s l mes (lab ir fibr na l me), k ar klip jot
asinsvadus. Endoskopisk s proced ras iesaka atk rtot katru dienu,
negaidot atk rtotu asi ošanu, tik ilgi, kam r vairs neredz asi ojošo
asinsvadu un las dibens k uvis t rs.
c endoskopisk s izmekl šanas, ja nav indik ciju steidzamai
oper cijai, slimniekiem uzs k konservat vu rst šanu:
1. Intravenozi papildina cirkul jošo asi u daudzumu, p r-
lejot eritroc tu masu, plazmu, album nu, kristalo du š dumus.
Ja asins zudums nep rsniedz 10% no CAD, asins un t s
aizvietot ju p rliešana nav nepieciešama. Ja zudums ir 20 % no
CAD un Ht 30%, pietiek ar asins prepar tu (plazmas, album -na)
ievad šanu. Ja asins zudums ir 25-35% no CAD, j rlej eritroc tu
masa (puse no zuduma) un kristalo du š dumi.
2. Hemost tisko terapiju (dicinonu 250 mg, n trija etam-sil tu,
vikasolu 1% 3,0, sol. Calciigluconici/chlorati10% 10,0 i/v,
epsilonaminokapronsk bes 5% š dumu 200 ml, vazopres nu i/v 40
v. ar 200 ml š duma, krioplazmu 200-800 ml utt.).
3. Pret las terapiju (skat. iepriekš - H2 receptoru bloka-torus,
protona s a inhibitorus, antac do terapiju, heliko-bakt rijas
izskaušanu utt.), izmantojot rst šan tos š s grupas prepar tus,
kas paredz ti parenter lai ievad šanai.
397
 IRUR IJA KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S

4. T roš s klizmas, lai samazin tu olbaltumvielu sadal šan s

produktu uzs kšanos zarn s.
5. Gultas rež ms, l dz apst jas asi ošana, ko var apstiprin t ar
2 reizes ieg tu negat vu piramidona reakciju f s.
6. Noz saudz jošu Meilengrahta di tu (atdzes ts piens,
kr jums, j las olas, mežroz šu paaugl šu nov jums), ko pak -
peniski paplašina l dz 1. di tai.
Slimniekiem regul ri j rbauda hemodinamikas r ji -
pulss, spiediens, asins bio miskie r ji, Hb, Ht, koagu-logramma
utt., k ar benzid na/piramidona reakcija.
rsta taktikai ir j t akt vi nogaidošai. Apm ram 10%
slimnieku ar asi ošanu ir j oper , lai gl btu to dz bu.
Neatliekam s irur isk s rst šanas indik cijas:
1. oti mas va - prof za - asi ošana ar kolapsu:
a) slimnieki hemor isk šok ,
b) asi ošanas d j bijusi sinkope,
c) slimniekiem ir asins zudumu 1500-2000 ml/24h, Ht zem 25,
d) endoskopijas laik konstat ta ar str klu asi ojoša la.
20.att ls. Asi ojošas las eksc zija.
Šos slimniekus oper t t p c hospitaliz cijas.
2. Nesekm ga konservat terapija - asi ošanu neizdodas
apst din t vai ar p c apst šan s t atk rtojas, respekt vi,
slimnieka st vokli neizdodas stabiliz t. Par nesekm gu j uzskata
terapija, ja 24h laik j izdara vair k k 6 transf zijas pa 250 ml
asins prepar tu.
3. Slimnieki, kam draud atk rtota asi ošana - endoskopiski
redzama dzi a la ar lielu atv rtu vai ar svaigu recekli trom-boz tu
asinsvadu taj (t.s. "s rkoci a galvi as simptoms"), k ar redzams,
ka asi ošana no las mal m vai asinsvada taj l m turpin s.
4. Slimnieki ar paaugstin tu asi ošanas risku - ar lu mazaj
kurvat , duodena mugur sien , anamn ze jau p rciestu
asi ošanu vai perfor ciju.
5. Slimnieki ar retu asinsgrupu.
6. Padz vojuši slimnieki, kas vec ki par 60 gadiem, jo tie slikti
panes asins zudumu; vi iem parasti asi o lielas kallozas las ar
lielu sklerotisku asinsvadu taj s.
Oper cija j izdara slimniekam optim laik . Steidzam s
oper cijas ieteicams izdar t 24 - 48 stundu laik , kad vienlaic gi ar
hemostatisko terapiju slimnieku cenšas sagatavot oper cijai, V k
oper ciju risks pieaug, jo ilgstoša audu hipoksija, elektrol tu un 21.att ls. Asi ojoš asinsvada apš sana.
olbaltumu disbalanss p coper ciju period draud ar šuvju
nesatur šanu un periton tu.
Oper cijas uzdevums pirmk rt un galvenok rt ir apst din t
asi ošanu un gl bt slimnieka dz bu un tikai p c tam dom t, k LAS PERFOR CIJA
iz rst t slimnieku no las slim bas. T c nereti smag ko, t.i.,
paaugstin ta riska, slimnieku rst šanai j izv las k da no ir p kš a las atv ršan s v dera dobum . Perfor cija
saudz još m metod m: las eksc zija (sk. 20.att.), kas iesp jama biež k rodas hroniskiem las slimniekiem paasin juma periodos,
tikai ku un duodena priekš sien , vai asi ojoš asinsvada bet apm. 20 -30% slimnieku, biež k gados jauni cilv ki, pirms t s
apš sana (sk. 21.att.) caur gas-trotomijas vai duodenotomijas par las esam bu nav zin juši - perfor t.s. m la.
atveri, ja la ir duodena mugur sien . Kl nisk s formas:
las eksc zijas un apš šanas oper cijas var kombin t ar • va ja (tipisk ) perfor cija,
vagotomiju un piloroplastiku. • piesegta perfor cija,
Angiogr fijas laik var emboliz t asi ojošo asinsvadu (metodi • atipiska perfor cija.
izmanto seviš i smagu slimnieku rst šan ) un t apst din t Biež k perfor duodena priekš s sienas, maz s kurva-t ras
asi ošanu. un prepilor s las. Citu lokaliz ciju las perfor reti. Perfor gan
Ar šo oper ciju pal dz bu tikai gl bj slimnieku dz bu, bet ak s, gan hronisk s, gan ar vair kas la< vienlaic gi. Ak s
neiz rst pašu las slim bu. las perfor reti. Perfor ciju atveru lielums var b t no 2 mm l dz 2-
Ja slimnieka st voklis pie auj, izdara ku a rezekciju kop ar 3 cm diametr . Atk rtotu perfor ciju gad jumos t s biež k
asi ojošo lu. lokaliz jas iepriekš viet .
c asi ošanas apst din šanas slimniekus, kuriem ir indi- las perfor cijas apm ram 4 reizes biež k nov ro v riešiem
cijas las irur iskai rst šanai, oper p c 10-12 dien m, 30-40 gadu vecum , pavasar vai ruden . Perfor ciju rašanos
attiec gi vi us sagatavojot. P jos ( sa las anamn ze, neliela veicina p kš a fiziska piep le, alkohola lietošana, sm šana,
la ar neizteiktu asi ošanu utt.) rst konservat vi, v lams rpild ts ku is, aspir na terapija, ret k citi neste-ro die
gastroenterolo iskaj noda vai vismaz gastroenterologa pretiekaisuma prepar ti. P jo divu medikamentu iespaid var
uzraudz . notikt ar makroskopiski neizmain tas ku a vai zarnu sienas
perfor cija.
Nereti dažas dienas pirms perfor cijas slimnieki j t s pju
pastiprin šanos. Caur perfor cijas atveri ku a vai duodena

398
398
 KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA

saturs nok st v dera dobum , kur tas darbojas k fizik ls, misks
un bakteri ls kairin js. K sekas att st s periton ts.
Vienlaic gi ar perfor ciju 10% slimnieku pievienojas asi ošana
no perfor juš s las, bet da ai slimnieku perfor cija ir vienlaic gi ar
rtnieka stenozi.
Tipisk las perfor cija jeb perfor cija uz br vo v dera
dobumu notiek 80-85% slimnieku.
Kl nisk s izpausmes ir atkar gas no organisma reakcijas uz
kš o sp go v derpl ves kairin jumu. Perfor cijas kl niskaj
noris var nosac ti izdal t 3 periodus - prim šoka, š ietam s
uzlabošan s un dif periton ta periodu.
Prim šoka p e r i o d s ilgst 3-6 stundas atkar no
perfor cijas atveres lieluma, ku a pild juma pak pes perfor cijas
br . Pirmais perfor cijas simptoms parasti ir oti stipras s pes
der , pakr vai labaj parib , ko literat apz par "naža
(kinžala) d riena" simptomu. S pes ir tik stipras, ka slimnieks
praktiski vairs nevar pakust ties un paliek piespiedus miera
st vokl . S pes izraisa smagu abdomi-n lu šoku. P c tam s pes
izplat s uz v dera labo pusi, tad pa visu v deru, atbilstoši tam, k
dera dobum izplat s eksud ts - no lab s paribes pa later lo
kan lu uz fossa iliaca dx.f c tam pa visu v deru. Ja perfor ku a
korpusa priekš s sienas la, saturs izplat s virzien uz kreiso
paribi, kur tad ar s kas pirm s s pes, kam seko izplat ba uz kreiso
later lo kan lu un pa visu v deru. S pes var izstarot uz labo vai
22.att ls. Caisa sirpis zem diafragmas (rentgenogramma).
kreiso l psti u, atsl gas kaulu n. phrenicus kairin juma d .
Vemšana parasti šiem slimniekiem m dz b t pirms perfor cijas, bet
ne p c t s.
c tam atk rtot rentgenoskopiju un konstat t kontrastvielas
Slimnieku st voklis jau no pirmaj m stund m m dz b t smags.
izpl šanu rpus ku a vai duodena kont m.
Seja b la, da kl ta aukstiem sviedriem, iekritušiem vaibstiem
Asins anal zes šaj period var b t norm las.
(facies Hippocratica). Slimnieks gu nekust gi uz muguras vai uz
ietam s labkl b a s p e r i o d s , saukts ar par
labajiem s niem, pie v dera pievilktiem ce iem. Pakustoties s pes
nodev go vai vilt go periodu, iest jas organisma adapt cijas reakciju
pastiprin s. erme a temperat ra norm la vai pazemin ta. Pulss
rezult . Endorf nu (organisma opi ti) blo još s darb bas d
labi pild ts, var b t gan pal nin ts - 50-60 reizes min (relat
stipr s s pes mazin s. Ku a sk bi v dera dobum atš aid jis
bradikardija n. vagus kairin juma d ), gan ar tikai nedaudz
eksud ts. Slimnieku pašsaj ta uzlabojas. Tas s kas apm ram 6 - 7
pa trin ts - ap 80 reiz m min . Arteri lais asinsspiediens
stundas p c perfor cijas, ilgst pat l dz 10-12 stund m.
pazemin ts. Elpo virspus ji, pa trin ti, v ders elpošan nepiedal s.
Izteikt s muskulat ras rezistences d v ders "sasprindzin ts pes v der samazin s, visi simptomi k st it k maig k
d lis" (95-98% slimnieku), ievilkts, zem k par kr šu kurvi, izteikti un slimnieka st voklis š ietami uzlabojas. Sejas kr sa atg st
laivveid gs, dažreiz redz labi kontur tus taisnos v dera priekš s norm lu izskatu, elpošana, sirdsdarb ba, arteri lais asinsspiediens
sienas musku us. Veciem un slimniekiem alkohola noreibum š s normaliz jas. Bet slimnieks ir eiforisks. Ir slikta d ša, vemšana,
tipisk s musku u pretest bas var ar neb t. V dera palp cija oti sl pes, nenoiet g zes. Par s simptomi, kas liecina par periton ta
ga. Izteikt s muskulat ras rezistences d Blumberga-Š otkina att st bu. Pieaug tahikardija, paaugstin s temperat ra. M le k st
simptoms var likties negat vs, bet Mende a-Razdo ska simptoms ir sausa, v ders uzp sts, vairs nav tik sasprindzis, peristaltika
pozit vs. nov jin ta, v dera palp cija s ga, pozit vs Blumberga -Š otkina
Tipiska perfor cijas paz me ir br vs gaiss v dera dobum , ko simptoms. Perkutori v dera dobum konstat gan br vu gaisu, gan
var noteikt, perkut jot aknas pa /. mediodavicularis vai, ja izdodas idrumu. Asins anal s par s leikocitoze ar novirzi pa kreisi,
slimnieku pagriezt uz s niem, pa /. axillaris media -aknu toksisk graudai-n ba. Ur atrod olbaltumu, cilindrus, leikoc tus.
piesl jums samazin ts vai pat piln gi izzudis (simptoms pozit vs Iepriekš perioda rentgenolo isk s izmekl šanas datus
65-75% slimnieku). Sis simptoms biež k v rojams duodena papildina pastiprin ta g zu uzkr šan s zarn s - zarnu pnei-matoze.
perfor cijas gad jumos. J atceras, ka br vu gaisu v dera dobum ietam uzlabošan s var maldin t gan rstu, gan ar pašu
var simul t ar virs akn m iesl jusi uzp sta š rszarna (colon slimnieku.
transversum interpoz cija). P e r i t o n t a p e r i o d s - s kas v l p c 6 stund m, t.i.,
Dažreiz šiem slimniekiem v dera flangos perkutori izdodas periton ts att st s apm. 12 - 24 stund s p c perfor cijas. To
konstat t piesl jumu, kas var liecin t par br vu š idrumu v dera raksturo dif periton ta t ka att st ba. Progres toks -mija.
dobum . Zarnu peristaltikas trokš i ir izklaus mi, bet var b t Slimnieku st voklis smags. Atk rtota vemšana. S pes v der
nov jin ti. biež k m renas nek stipras. erme a temperat ra pazemin ta vai
Izmekl jot slimniekus vagin li un per rectum, atz izteiktu augsta - 38-40°C. Pulss v ji pild ts, pa trin ts - 110-120 x min .
gumu, kas nor da uz eksud tu mazaj iegurn -pozit vs Arteri lais asinsspiediens pazemin ts, var b t pat kolapss. Sejas
Kulenkampfa simptoms. vaibsti asi, da sausa, mar-moriz ta. Elpo bieži, virspus ji. S kas
Diagnostik var pal dz t abdominis rentgenoskopija st vus bieža vemšana, pieaug hipovol mija.
st vokl : redz ierobežotu diafragmas kust gumu ar gaisu (gaišas ders zarnu par zes d uzp sts, t siena saspringta,
sirpjveida joslas veid ) zem diafragmas kupola (sk. 22.att). palp jot s ga. Peritoneja kairin juma simptomi (Blumberga-
Gulošiem slimniekiem to pašu var konstat t lateroskopi-jas otkina, Mende a) pozit vi. Zarnu peristaltikas trokš i nav
laik - redz g zes joslu zem v dera priekš s sienas - uz priekšu izklaus mi. V dera dobum br vs š idrums, ko var konstat t
no akn m vai zem umbo. Bet, ja br vu gaisu neredz, tas neizsl dz perkutori, sonoskopiski un izmekl jot per rectum. Sa-
perfor ciju. Aizdom gos gad jumos slimniekam var iedot izdzert
dažus malkus den š stoš s kontrastvielas,

399
399
 IRUR IJA KU A UN D I VP AD S M I T PI R K STU ZARNAS S L I M B A S
mazin ta diur ze dehidrat cijas d (vemšana, š idruma de-
pon šan s zarn s un v dera dobum ).
Asin s leikocitoze ar novirzi pa kreisi, paaugstin ts Hb un
hematokr ts, hiperkali mija, metabol acidoze.
Rentgenoscopia abdominis redz augsti st vošu, mazkust gu
diafragmu, br vu gaisu v dera dobum , resno un tievo zarnu
pneimatozi.
Diferenci ldiagnoze.
Agr period las perfor cija j diferenc no slim m, kam
rakstur gas asas s pes epigastrij . T s ir:
• Ku a tumoru perfor cijas - parasti t s ir vec kiem
slimniekiem, kam anamn ir ku a tumoriem rakstur gi simptomi
(pazemin ta apet te, krišan s svar , an mija, ar palp jams
veidojums epigastrij ), anamn ah lisks gastr ts. Pati perfor cijas
kl nika neatš iras no kl nikas perfor jušas las slim bas gad jum .
• Citas v dera dobo org nu perfor cijas - ku a un zarnu -
traumu, sveš erme u, citas izcelsmes lu (t fs, tbc) vai tumoru
perfor cijas d . Kl nisk s izpausmes šajos gad jumos neatš iras no
perfor jušas las slim bas kl nikas. Parasti diagnozi preciz tikai
oper cijas laik .
• Žultsakme u slim ba, aknu kolikas un ak ts holecist ts, kas
biež k rakstur gs tukl m sieviet m p c trekna diena. S pes
kmjveid gas, labaj parib , izstaro uz labo plecu, daudzk rt ga
vemšana, reiz m dzelt . Anamn l dz gas l kmes. Nereti izdodas
sapalp t palielin tu, s gu žultsp s-li, pozit vi Ortnera,
simptomi. US - akme i žultsp sl .
• Ak ts pankreat ts - s kas ar stipr m past ga rakstura
m pakr ar jostveid gu izstarojumu p c treknas, asas bar bas
vai alkohola lietošanas. Rakstur ga daudzk rt ga vemšana, kas
nedod atvieglojumu. Palp jot atz s pes pa aizku a dziedzera
gaitu, muskulat ras rezistence nav izteikta, s gi Meijo - Robsona
punkti. Paaugstin ta uroamil ze.
• Ak ts apendic ts - bieži s kas ar s m epigastrij , kas p c
tam p rvietojas uz labajiem s niem. T c to ir seviš i gr ti
diferenc t tiem slimniekiem, kam p c perfor cijas ek-sud ts jau
rvietojies uz labajiem s niem. Palaikam tas izdodas tikai
oper cijas laik , kad eksud v dera dobum atrod bar bas
piemais jumus. Apendic ta slimniekiem nem dz b t tik izteikta
musku u rezistence un v dera dobum rentge-noskopijas laik
neredz br vu gaisu.
• Mezenteri tromboze - p rsvar tie ir veci slimnie
ki, kam s kas p kš as asas s pes v der bez noteiktas loka
liz cijas. Bieži mirdzaritmija. Visp jais st voklis strauji pa
sliktin s. V ders uzp sts, m ksts, peristaltikas trokš i nav
izlaus mi vai ir oti nov jin ti. Per rectum un f s asi u pie
jaukums ave u želejas izskat . Iev rojama leikocitoze ar lielu
novirzi pa kreisi.
• Atsl ojoša aortas aneirisma - biež k veciem cilv kiem, kam
kš i rodas asas s pes v der , kur palp nekust gu, s gu,
puls jošu veidojumu, virs kura izklausa rupju sistoiisku troksni.
Arteri lais spiediens pazemin ts. Pulss uz femor m art rij m
pav jin ts.
• Nieru kolikas - s kas ar as m p kš m s m mugur , kas
iradi uz cirkš iem un enit lij m un ko pavada di-z riskas
par bas. Slimnieki nemier gi, m jas, bals kliedz. V ders
nedaudz uzp sts un saspringts, bet aknu piesl -p jums saglab ts,
br va š idruma v dera dobum nav. Eritrocit rija. Akme us var
diagnostic t ultrasonoskopij .
• Miokarda infarkta gastral isk forma - kl nisk s
izpausmes oti l dz gas. S kas ar stipr m s m pakr , kas
izstaro uz sirds apvidu, starp l psti m. Slimnieki nekust gi
ž, baid s pakust ties. Arteri lais asinsspiediens pazemin ts,
sirds to i dobji, var b t aritmijas. V ders m ksts, s gs epi
gastrij , aknu perkutorais piesl jums saglab ts. Diferenc t
pal dz attiec s izmai as EKG.
• Baz pneimonija un pleir ts - asas s pes v dera augš
da , kas pastiprin s elpošanas laik . Plauš s auskult pleiras
berzi, mitrus trokš us. Jau no slim bas s kuma paaugstin ta
(38-40°C) erme a temperat ra. V ders var b t m reni sa-
sprindzin ts augšda , aknu perkutorais piesl jums saglab ts.
Pneimonijas diagnozi var apstiprin t rentgenolo iski.
• Spont nais pneimotorakss - rakstur gs ar p kš m s m,
kas s kas vien vai otr kr šu kurvja pus , izstaro uz epigastriju.
Attiec gaj pus nav izklaus ma elpošana. Diagnostik pal dz kr šu
kurvja rentgenolo iska izmekl šana.
kaj periton ta f perforat vas las kl nika vairs
neatš iras no jebkuras citas izcelsmes periton ta kl nikas. Di-
ferenci ldiagnoze šaj period vairs nav aktu la, jo slimniekiem
vienm r ir indic ta irur isk rst šana neatkar gi no periton ta
izcelsmes avota.
Piesegta las perfor cija
(ulcus perforativum tectum).
Šaj gad jum perfor cijas atveri gan ku a, gan duo-dena
piesedz vai nu fibr na pl tes, vai ar k ds no lai tuvum
esošajiem org niem - aknas, žultsp slis, liel tauku pl ve,
rszarna. Retos gad jumos atvere var nosl gties ar no ku a
iekšpuses - ar g ot das kroku, bar bas pici u. Piesegt s perfor cijas
parasti veidojas tikai tad, ja perfor jis tukšs ku is - dienu
starplaikos, badojoties. Nov ro apm ram 9% slimnieku.
kotn ji perfor cijas kl nika neatš iras - slimnieki atz
kš as asas s pes v der , kam seko izteikts muskulat ras
ra sasprindzin jums. P c tam ak s s pes norimst, iekaisuma
process norobežojas.
Diagnozi var apstiprin t, izmekl jot slimniekus rentgenolo iski,
kad redz nedaudz br va gaisa zem diafragmas kupola.
Aizdom gajos gad jumos slimniekiem var iedot ar izdzert dažus
malkus den š stoš s kontrastvielas.
Piesegt s perfor cijas visgr k diferenc t no ak ta hole-
cist ta.
k slim ba var norit t 3 variantos:
1) Slimnieki izvese ojas. Par p rciesto perfor ciju var dom t
vien gi tad, ja slimnieku v kos gados k da iemesla d oper un
tad atrod v dera dobum izteiktus saaugumus perfor cijas viet .
2) Piesegt perfor cija no jauna atveras, att st s dif zs pe-
riton ts, kura patieso c loni diagnostic tikai oper cijas laik .
3) Izveidojas v dera dobuma abscess (biež k subdiafrag-m li,
bursa omentalis, mazaj iegurn ) ar tam atbilstošu kl niku - s m
der , paaugstin tu temperat ru, iesp jams, palp jamu infiltr tu,
ko var apstiprin t, slimniekus izmekl jot sonoskopiski vai
rentgenolo iski.
Atipisk s perfor cijas.
Šajos gad jumos perfor cija notiek uz k du nosl gtu "telpu",
dz ar to perfor juš s las kl nika norisin s patn ji. T c t s ar
sauc par atipiskaj m.
1. Ku a mugur s sienas perfor cija.
Šajos gad jumos ku a saturs iel st bursa omentalis. pes
pakr nav tik stipras k tad, kad saturs iel st br vaj v dera
dobum . Palpatori konstat s gumu un muskulat ras rezistenci
norobežot rajon epigastrij . Aknu perkutorais piesl jums
saglab ts. Rtgscopia abdominis: br vu š idrumu un gaisu v dera
dobum neredz.
Šaj norobežotaj telp form jas abscess ar tam tipisko kl niku
-s m, paaugstin tu hektisku temperat ru, leikoci-tozi, palielin tu
EG . ja foramen epiploicum (Winslow) nav sl gts, abscess caur to
izlaužas uz br vo v dera dobumu un att st s periton ts. Gad jumos,
kad irurgs oper slimnieku ar aizdom m par perfor jušu lu, bet
oper cijas laik to neatrod, oblig ti j atver bursa omentalis un
apskat s ku a mugur sieni a.
2. Perfor cija starp omentum minus lapi m.
Šaj gad jum perfor ku a maz s kurvat ras pars nuda
la. Saturs nok st norobežot telp . Kl niski š perfo-
400
400
 KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA

cija izpaužas k abscess ar visiem tam rakstur giem simptomiem.

Šaj variant perfor ciju gr ti diferenc t no ak ta ho-lecist ta. Ar
jo diagnozi slimniekus oper , un tikai oper cijas laik nosaka
pareizo diagnozi.
3. Perfor cija uz retroperitone lo telpu.
Iesp jama 2 gad jumos: kad perfor duodena mugur s
sienas las vai ar ku a kardijas mugur s sienas la (ku a
mugur jo sienu 1,5 cm plat josl t t zem bar bas vada ieejas
ku nesedz peritonejs!). Ku a saturs nok st retroperitone laj
telp , imbib to ar gaisu, žulti, pancreas sulu, ku a saturu un tur
izraisa flegmonu, kas kl niski izpaužas ar nenoteikt m, pak peniski
progres još m s m v der , v dera uzp šanos, nov jin tu
peristaltiku, izteiktu progres jošu intoksik ciju. V s stadij s
par s zem das em-fiz ma cirkš os, scrotum, ap nabu, ar uz
kakla, kur s k pal-p t krepit ciju. Šiem slimniekiem prognoze ir oti
slikta.
4. Perfor cija uz videni.
Iesp jama slimniekiem ar diafragmas bar bas vada atveres
tr m, kas bieži komplic jas ar kardijas m. Šajos gad jumos
slimniekiem att st s mediastin ts - augsta temperat ra, s pes aiz
kr šu kaula, spiediena saj ta kr s, elpas tr kums, cianoze. Var
par ties daž da plašuma zem das em-fiz ma, s kum tikai virs
incisura juguli. Šajos gad jumos perfor cija j diferenc no plaušu
art rijas trombembolijas. Diagnozi var apstiprin t, rentgenolo iski
izmekl jot kr šu kurvi -redz pneimomediastinum.

las perfor cijas rst šana

las perfor cija ir absol ta indik cija steidzamai irur iskai
rst šanai. Oper cijas m is ir gl bt slimnieka dz bu, t c t s
apjoms ir minim ls. Par optim ko periton ta apst os uzskata 23.att ls. Perfor jušas las nošušana.
perfor juš s las noš šanu caur augš jo vid s laparotomijas
griezienu. Diagnozi apstiprina v dera dobum atrastais ku a jo, oper jot infiltr , oper cija var izn kt p rlieku traumatiska.
saturs un gaiss, kas par s, atverot v dera dobumu. Slimniekus rst konservat vi. Šajos gad jumos var izmantot
Perfor cijas atveri nošuj perpendikul ri ku a vai duodena konservat vu rst šanu ar t.s. Teilora metodi:
garenajai asij (sk. 23.a,b att.) ar atseviš m neuzs co-ša materi la Caur zondi past gi aspir ku a saturu, noz lielas devas
šuv m. T veid nesašaurina dobumu, kam p ri nostiprina liel s plaša spektra antibiotiku un sekr ciju pazeminošo terapiju, k ar
tauku pl ves l veri (23.c att.). parenter lo barošanu, ko turpina 7-10 dienas. Pirms zondes
Oper cijas apjomu paplašina tikai retos gad jumos: izvilkšanas ar den š stošo kontrastvielu rentgenolo iski
1) ja kopš perfor cijas pag jis maz k par 6 st, ko uzskata par p k rbauda, vai defekts ir sl dzies. Šo metodi pielieto ar slimniekiem
su laiku, lai att st tos izteikts periton ts; ar oti augstu oper cijas risku, un viet s, kur operat va rst šana
2) ja slimniekam anamn ir ilgstoša las slim ba; du iemeslu d nav iesp jama (nav irurga, eksped cij s u.tml.).
3) ja ir liela kalloza la vai aizdomas par t s maligniz ciju;
4) ja la ir perfor jusi atk rtoti;
5) ja vienlaic gi ar las perfor ciju ir ar t s asi ošana; PILORODUODEN STENOZE
6) ja slimnieka visp jais st voklis pie auj liela apjoma oper ciju; (v rtnieka r tains sašaurin jums)
7) ja ir atbilstošas kvalifik cijas irurgs, medic niskais person ls un
attiec gais apr kojums. taino sašaurin jumu c lo i visbiež k m dz b t divpad-
Šajos gad jumos, vadoties no t m paš m indik cij m k smitpirkstu zarnas, ku a v rtnieka un pilorisk kan la las. Cit s
pl nveida irur ijas apst os, izš iras par ku a rezekci-ju vai ar ku a da s - kardij , korpus - stenozes veidojas reti.
kombin perforat s las eksc ziju ar vagotomiju un piloroplastiku Sašaurin jumi rodas slimniekiem ar ilgstošu las slim bu anam-
vai antrumektomiju. Neatliekamaj irur ij priekšroka dodama periulceroz infiltr , spazmu, t skas un r tošan s d .
trunkul rajai vagotomijai ar piloroplastiku. Oper cijas laik no las Slim bas s kum ku is ar pastiprin tu peristaltiku p rvar
pa em audu gabali š histolo iskai izmekl šanai. sašaurin juma rad to pretest bu. Muskulat ra hipertrof -jas, bet p c
jos gados perfor cijas atveri nošuj ar laparoskopiski. zin ma laika musku i atsl bst un ku is s k pak peniski
paplašin ties, t sieni a k st pl na, vairs nesp j sarauties.
Oper cijas beig s v dera dobumu r gi izskalo un dren .
Rezult cieš ku a motor funkcija. Aizkav jas ' bar bas
c noš šanas un izrakst šan s no stacion ra slimniekiem
evaku cija no t . S kas ku iestr guš s bar bas p šana un
turpina nopietna pret ias medikamentoz terapija p c
gšana, main s gremošanas trakta mikroflora - gan sat va, gan
pie emtajiem standartiem. Ta u ar p c t s 10-12% slimnieku
izvietojuma zi (mikrofloras translok cija).
nepieciešama atk rtota oper cija. Jauniem cilv kiem p c
Atkar no š m izmai m stenozes kl nik izš ir 3 stadijas -
noš šanas las sadz st lab k - apm. 80% gad jumu.
kompens cijas, subkompens cijas un dekompens cijas.
Piesegtu perfor ciju gad jumos, ja
Kl nika. K o m p e n s c i j a s
slimnieks iest jas stacion pirmaj s 48 st. kopš perfor cijas,
stadija.
oper steidzami. Bet, ja ir pag jis ilg ks laiks, slimnieka st voklis
Šaj stadij ku is v l sam viegli p rvar sašaurin jumu.
uzlabojas, process labi norobežojies - no oper cijas atturas,
c kl nisk s izpausmes v l nav izteiktas. las slim bai
tipiskaj m pievienojas s dz bas par pilnuma vai smaguma saj tu
pakr p c šanas, slimnieki biež k s k s dz ties par
dedzin šanu aiz kr šu kaula, par sk m atraug m.

401
 IRUR IJA KU A UN D I VP AD SM IT PI RK STU ZARNAS S L I M B A S
Par s epizodiska vemšana ar izteikti sk bu saturu. P c t s
iest jas atvieglojuma saj ta.
Izmekl jot rentgenolo iski, redz norm la izm ra vai nedaudz
paplašin tu ku i ar pastiprin tu peristaltiku un sašaurin tu vai
deform tu piloroduoden lo kan lu. Bar ba ku paliek 6-12
stundas (norm li 3- 4 st).
EGDS - deform ts, l dz 1 cm sašaurin ts v rtnieks. Tukš
ku is satur 200-300 ml š idruma.
Subkompens cijas stadija.
Slimniekiem pieaug pilnuma un smaguma saj ta pakr , t
st mokoša. Par s žagošan s, atraugas ar nepat kamu puvušu
olu smaku, k ar atk rtotas daž da ilguma l kmj-veid gas s pes
der pakr (pastiprin s ku a peristal-tikas d ). Vienlaic gi ar
m slimnieki atz sl pes, pastiprin tu urkš šanu pakr .
Gandr z katru dienu 2-3 reizes vemšana ar atvieglojuma saj tu p c
s, t c slimnieki paši to izsauc. Atvemt s masas satur
iepriekš s dienreiz s ap sto bar bu.
k main ties slimnieka visp jais st voklis: par s v juma
saj ta, pastiprin ta nogurdin ba, svara zudums. Tur-gors
pazemin ts. Palp jot v deru, var konstat t "skalošanos" pakr .
Dažiem slimniekiem epigastrij redz ku a vi vei-da peristaltiku vai
izmain tas v dera priekš s sienas kont ras palielin ku a d .
Rentgenolo iski ku is iev rojami paplašin ts, tukš d
satur apm ram 500 ml š idruma, peristaltika g va, redz
piloroduoden s zonas sašaurin jumu, p c 12 - 24 stund m ku
l redz kontrastvielas atliekas, bet p c 24 stund m t jau piln gi no
ku a evaku jusies.
EGDS - ku is izstiepts, satur š idrumu, piloroduoden -lais
kan ls sašaurin ts l dz 1,0 - 0,3 cm. D e k o m p e n s c i j a s
stadija.
Katru dienu mas va, nereti vair kk rt ga vemšana, izsaukt
izdodas tikai ar gr m (ku a muskulat ra atoniska!), t
izdara atk rtotas ku a zond šanas. To laik ieg st vai dažreiz
ar tiek atvemti pat vair ki litri š idruma. Ku is satur p c puvuma
smirdošas, vair kas dienas vecas bar bas masas. Ro-
24.att ls. Vartnieka stenozes rentgenogramma.
das izsp juma saj ta pakr . Slimniekus nomoka sl pes, sa-
mazin s diur ze, v dera izeja reta. Dažos gad jumos var b t ar
caurejas - ja zarn s nok st "sar guš s" ku a masas.
Slimnieki dehidrat ti, adinamiski, nov juši. Olig rija. Ada
sausa, turgors iev rojami pazemin ts. M le sausa. Caur v dera
priekš jo sienu redz izstiept ku a kont ras un laiku pa laikam t
krampjveida peristaltiku. Palp jot epigastrij izteikts skalošan s
troksnis.
Rentgenolo iski: ku is p rstiepts, tukš d satur š idrumu
iev rojam daudzum . B rija sulf ts nost jas ku a apakš da
tas tes veid - plats kontrastvielas l menis, virs kura sakr jas ku a
saturs. Ku a apakš kont ra novietota zemu, nereti iegur a
men . Ku a peristaltika g va. Kontrast-viela ku paliek ilg k
par 24 stund m.
EGDS - ku daudz š idruma, piloriskais kan ls sašaurin ts
dz 0,1 cm, g ot erozijas.
s 2 stadij s s k izmain ties vielu mai a - gan nepie-
tiekoš s barošan s d , gan t , ka slimnieki ar atvemto ku a
saturu zaud elektrol tus un š idrumu. Iest jas progres jošs
elektrol tu disbalanss un izmain s s rmu un sk bju l dzsvars. K
sekas dehidrat cijai ir cirkul jošo asi u daudzuma samazin šan s,
notiek asinsrites "centraliz cija". Pieaug asi u viskozit te. Asin s
paaugstin ts Hb un Ht l menis - pat l dz 70-80%, palielin ts
eritroc tu skaits. Izveidojas hipokali mija un hipohlor mi-ja,
metabolisk alkaloze.
Kl niski š s vol misk s izmai as izpaužas k galvas reibo i,
ortostatiskie kolapsi, tahikardija, hipotonija. da b la, v sa. Diur ze
samazin ta.
+
Hipokali mija (K zem 3,5 mmol/l) kl niski izpaužas k musku u
jums, par zes, pat paral zes. Ja k lija l menis plazm samazin s
dz 1,5 mmol/l, iest jas starpribu nervu un diafragmas paral ze,
kam seko elpošanas apst šan s un slimnieka n ve.
c Hipokali mijas d izmain s ar sirdsdarb ba - pazemin s
arteri lais asinsspiediens, p rsvar diastoliskais, s kas sirds
paplašin šan s un ritma izmai as, par s sistolisks troksnis uz
galotnes, var izveidoties sirds blok de ar apst šanos sisto-l . Par
hipokali miju liecina izmai as EKG: pagarin s interv ls Q-T,
pazemin s zobs T un samazin s t amplit da, par s zobs U.
Hipokali mijas d izveidojas zarnu paral tiskais ileuss ar
izteiktu meteorismu.
dens un elektrol tu disbalansa un vol misko trauc jumu d
samazin s nieru filtr cija, kam seko olig rija, azot -mija. Nieru
nepietiekam bas d no organisma netiek izvad ti vielu mai as
sk bie produkti, asins pH pazemin s, alkaloze pariet acidoze.
2+
Alkalozes apst os plazm Ca pievienojas pie album -na un
samazin s joniz Ca l menis. T rezult izmain s nervu un
musku u uzbudin ba un att st s gastrog tet -nija, kas kl niski
izpaužas k visp js v jums, s pes musku os, parest zijas k s
un ap muti, diplopija, krampji, trizms^ "akušiera roka" (pozit vs
Trusso simptoms) un pozit vs "snu -ša" (Hvosteka) simptoms,
apzi as trauc jumi, halucin cijas, psihomotors uzbudin jums vai ar
dzi a koma.
Hipokali misk un hipohlor misk alkaloze kombin cij ar
azot miju var k t nesavienojamas ar dz bu.
Organisk s pylorus stenozes iemesls var b t ar š s zonas audz ji
(v zis, polips, leiomioma), miskie apdegumi, be-zo ri, procesi, kas
saspiež ku i no rpuses (aizku a dziedzera audz ji, cistas).
Diagnozi preciz , izmekl jot slimniekus rentgenolo iski un
gastroskopiski. rst šana.
Jebkuras izcelsmes organiska piloroduoden s zonas stenoze
ir absol ta indik cija irur iskai rst šanai neatkar gi no kl nisko
izpausmju smaguma, ku a paplašin šan s un evaku cijas
trauc jumu pak pes.
Ja slimniekiem ir akt vas las paz mes bez dekompens cijas
par m, s k ar konservat vu terapiju apm ram 2-3
402
 KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA

ned as. T s rezult stenozes par bas nereti izz d, jo sa- stin šanos.
mazin s apk rt jo audu t ska un infiltr cija, k ar var sadz t pati dera palp cija ir s ga epigastrij , kur atrod muskulat ras
la. Š dus slimniekus turpina rst t konservat vi un nov rot. rezistenci. Var b t pozit vs Mende a simptoms, paaugstin ta
Slimniekus ar kompens tu stenozi oper p c slaic gas (5-7 temperat ra. Asins anal - leikocitoze un palielin ts EG .
dienas) sagatavošanas. Pirms oper cijas sagatavošanas ilgums un Rentgenolo iski redz dzi u nišu, kas iziet rpus ku a vai
apjoms ir atkar gs no stenozes un homeost zes trauc jumu duodena robež m.
pak pes. Penetr još s las bieži asi o.
Slimniekiem ar subkompens tu un dekompens tu stenozi Ja penetr cija notiek dobajos org nos (š rszarn , tievaj
nepieciešama kompleksa slaic ga, bet akt va pirmsope-r cijas zarn , žultsp sl ), izveidojas iekš ja fistula.
sagatavošana: Fistulai ar kop jo žultsvadu vai žultsp sli rakstur ga vemšana
• Vol misko trauc jumu korekcija - ar pietiekošu š idruma ar žults piejaukumu, r gtas atraugas, s pes izstaro uz
daudzumu, kristalo du, glikozes š dumu, olbaltumu prepar tu
ievad šana. Efektivit ti kontrol laboratoriski.
• Parenter barošana.
• Pret las terapija.
• Sistem tiska ku a satura aspir cija un skalošana 1-2
reizes dien .
Šiem slimniekiem izv les oper cija ir ku a rezekcija. Kom-
pens tas stenozes gad jum , kad v l nav iest jusies ku a ato-
nija, var izdar t SPV un piloroplastiku.
jos gados slimniekiem ar labdab gu kompens tu stenozi
iesaka endoskopisku pylorus balona dilat ciju, kas gan ir ar
nenotur gu efektu. T pat ar rekomend laparosko-pisku trunkul ru
vagotomiju ar gastroenterostomu vai pylo-rus balona dilat ciju.

LAS PENETR CIJA

ir las izaugšana cauri sieni ai un var notikt uz jebkuru

blakus esošo org nu - biež k uz mazo taukpl vi, aizku a
dziedzeri, ligamentum hepatoduodenale, ret k uz akn m un
žultsp sli, š rszarnu un t s apzarni, diafragmu un cauri tai pat uz
perikardu, uz v dera dobuma priekš jo sienu un liesu.
Penetr cija notiek 3 stadij s:
1) la izaug cauri ku a vai duodena sieni ai, l dz t serozai;
2) la izaug cauri serozai, bet v l neieaug blakus org , pie
kura t piestiprin ta ar fibroziem saaugumiem (atš ir no
perfor cijas);
3) la ir ieaugusi blakus esoš org , kas k st par las
dibenu - "nobeigt penetr cija".
Penetr cija parasti izveidojas slimniekiem ar garu las
anamn zi.
Kl nisk aina ir atkar ga no penetr cijas stadijas un no
penetr cijas izsauktaj m patolo iskaj m noris m org , kur t
notiek.
Vispirms main s s pes - t s zaud diennakts un sezoni-t tes
ritmu - k st past gas un intens kas, vairs nepak aujas nek dai
iepriekš pielietotai efekt vai medikamentozai terapijai.
Mainas tipiska s pju iradiacija, kas galvenok rt ir atkar ga no
, kur org ir notikusi penetr cija. Duodena las penetr cijai
uz pancreas ir rakstur gas jostveid gas s pes ar iz-starojumu uz
muguru. Penetr jot ku a erme a mugur jas sienas lai,
par s s pes kr šu kurvja kreisaj pus , sirds apvid . Ja la
penetr aizku a dziedzera galvi vai uz hepatoduoden lo saiti,
var pievienoties dzelt .
Rakstur gas dispeptisk s par bas - slikta d ša, vemšana,
d apet te, pievienojas caureja.
Bez min tajiem simptomiem rakstur gi ar t org na, kur
notikusi penetr cija, iekaisuma simptomi. Piem ram, pe-netr ciju
aizku a dziedzer pavada pankreat ta simptom tika - bieža
vemšana, v dera uzp šan s, amil zes paaugstin šan s ur .
Slimniekiem ar las penetr ciju akn s pievienojas holang ta kl nika
- dzelt , drudzis ar temperat ras paaug-
25.att ls. las penetr cija (rentgenogramma).
labo plecu, l psti u. Pateicoties tam, ka žultsce os iek st ku a
saturs, att st s holang ts vai ar ak ts holecist ts, kas savuk rt var
t pirm las penetr cijas izpausme.
Rentgenolo iski šiem slimniekiem var konstat t aeroho-liju
(gaiss žultsce os) vai, izmekl jot ar kontrastvieiu, p s iek šanu
žultsp sl vai vados.
lai penetr jot š rszarn , izveidojas fistula gastrocoli-cum,
caur kuru bar ba tieši no ku a nok st resnaj s zarn s, bet f ces
ku . Š diem slimniekiem var b t vemšana ar noform m f m,
atraugas ar f u smaku, p c šanas defe-k cija ar nesagremotu
bar bu, strauja svar krišan s. Diagnozi var apstiprin t, izdarot
ku a kontrastizmekl šanu -redz b rija p reju uz š rszarnu,
respekt vi, fistulu.
la var penetr t ar uz jejunum, veidojot fistula gastro-
jejunalis, kuras kl nika l dz ga iepriekš jai, tikai slimnieki atvemj
tievo zarnu saturu.
Ku a un duodena ekstraperitone lo rajonu (ku a kar-dijas,
duodena mugur jas sieni as) las var penetr t uz retroperitone lo
telpu. Rezult att st s retroperitone s fleg-monas, abscesi
lumb laj apvid , cirksn . Kl niski smags septisks st voklis ar
augstu temperat ru un intoksik ciju.
Slimniekiem ar las penetr ciju viegl kos gad jumos s k ar
medikamentozo terapiju. Bet, ja t ir neefekt va, in-dic ta irur iska
rst šana - ku a rezekcija.

403

403
 IRUR IJA KU A UN D I VP AD S M IT PI RK STU ZARNAS S L I M B A S

rst šana.
LAS MALIGNIZACIJA las malignizacija vai ar tikai aizdomas par to ir absol ta
(malignisatio ulceris ventriculi) indik cija las irur iskai rst šanai - gastrektomijai vai subtot lai
ku a rezekcijai atkar no las lokaliz cijas.
Ku a la ir fakultat va priekšv ža slim ba. Uzskata, ka ku a
la maligniz jas 10-15% gad jumu, bet 45% ku a v ža slimnieku
anamn ir bijusi ku a la. Parasti maligniz jas lielas (>1,5-2,0
cm diametr ), kallozas un plakanas las, k ar t das, kas
nepak aujas medikamentozai terapijai - ilgi nesadz st un tri p c
tam recidiv . Jo ilg k past v ku a la, jo t ir liel ka izm ra. Ja t
atrodas ku a mugur sien , lielaj kurvat vai augsti pie
kardijas, liel ks ir maligniz cijas risks, seviš i padz vojušiem
slimniekiem. Duodena las praktiski nemaligniz jas.
zis att st s vai nu vien no las mal m, diben , vai ar
sadzijušas las r taudos. Past v uzskats, ka priekšv zis ir nevis
pati la, bet gan periulcerozais atrofiskais gastr ts.
Prec zi maligniz cijas ies kumu nav iesp jams noteikt. Par to
liecina s pju rakstura mai a - s pes k st trulas, past gas, t s
vairs nav saist tas ar dienreiz m. Z d sezonit te. S pes nemain s
medikamentoz s terapijas iespaid . Pasliktin s stgriba, pieaug
nesp ks, slimnieki nov , anemiz jas. Par s pozit va
piramidona vai benzid na reakcija. Ku a sk bums samazin s pat
dz ah lijai.
Rentgenoio iski par las maligniz ciju liecina nel dzenas
las malas, las izm ru palielin šan s (katru lu, kas liel ka par
2,0 cm diametr , uzskata par potenci li malignu) un bl va
infiltr cijas va a veidošan s ap lu ("iegremd s nišas
simptoms"). Savuk rt nišas simptoma izzušana var liecin t ne tikai
par las sadz šanu, bet ar par to, ka audz js aizaug nišai priekš !
Ap lu veidojas nepareizs g ot das reljefs. Trauc tas ku a
sieni as peristaltikas kust bas.
Visdroš kais diagnostikas pa miens ir fibrogastroskopi-ja ar
sekojošu biopsiju vismaz no 5-7 viet m un histolo isku
izmekl šanu. Ja t s laik atrod audz ja š nas, aizdomas par
iesp jamo maligniz ciju ir apstiprin tas. Enteroliz cija (intes-tin
metapl zija) ku a las malu biopt nav v ždrau-de, bet gan
liecina par norm lu dz šanas procesu.

27.att ls. Castrektomija ar meh nisko šuv ju (sh ma).

AK S GASTRODUODENAL S LAS

das las var rad t nopietnas probl mas irur iskaj praks .
Ak s las apm. 5% slimnieku ir gastroduoden s asi ošanas
lonis, ak tie eroz vie gastroduoden ti ir 17% slimnieku.
Ak to gastroduoden lo lu rašan s c lo i var b t oti daž di,
s var rasties:
- t.s. stresa situ cij s - stresa las;
- p c daž du medikamentu lietošanas - medikamentoz s
las;
- daž du somatisko slim bu gad jumos (aknu ciroze, sirds un
plaušu slim bas ar elpošanas nepietiekam bu, nieru nepietiekam ba,
endokr s sist mas slim bas u.c).
Stresa las, sauktas ar par ak m peptisk m m, var
rasties slimniekiem ar šoku, p c traum m, t.sk. galvas smadze u
traum m, un oper cij m (Kušinga la), psiho-emocion m
rslodz m, apdegumiem (Kerlinga la rodas apm. 12%
apdegušo, proporcion li apdeguma plašumam), ar miokarda
infarktu, sepsi, infekcij m, p c smaga fiziska darba, liel m
temperat ras sv rst m vid . Stresa las ir k das nopietnas
slim bas (sirds, plaušu) izpausme, ar p c jebkuras oper cijas š
26.att ls. las malignizacija (rentgenogramma). kontingenta slimniekiem.

404
404
 KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S
Biež kais stresa lu tips ku un divpadsmitpirkstu zarn ir
iš misk la, biež k - multiplas las vai ar tikai erozijas. T s var
att st ties jebkur ku a vai duodena proksim la-j da , bet,
atš ir no ordin raj m peptiskaj m m, biež k ku a fund laj
da (ku a korpuss un fundus).
Stresa situ cij s ku is k st par daž du metabolisku izmai u
i. Stresa lu izcelšanos saista ar n. vagus centr lo kodolu
stimul ciju un gastroduoden s g ot das aizsarg-sp ju
pazemin šanos hipoksijas d , ko rada pamatslim bas izsauktie
ot das asinsrites trauc jumi n. splanchnicus basein . Ku a
sekr cija šiem slimniekiem bieži nav pastiprin ta.
K l n i s k i stresa las izpaužas galvenok rt k daž das
intensit tes asi ošana no gremošanas trakta - gan k asins
vemšana, gan k asi aina v dera izeja ar hemodinamikas
trauc jumiem
Stresa las parasti att st s 2. - 10. dien p c stresa situ -
cijas. Castroskopiski šiem slimniekiem parasti atrod multiplus
asi ojošus iz lojumus, biež k ku a proksim laj da .
r s t š a n a parasti konservat va - gan hemost tisk
terapija, gan pret las prepar ti. Neveiksmes gad jumos -
endoskopiska vai ret k irur iska, k asi ojošu lu gad jumos. Bet
atz , ka oper ciju hemost tiskais efekts ne vienm r ir
ieg stams. Bez tam šaj slimnieku grup p cope-r ciju letalit te ir
oti augsta.
Plaušu un sirds slimniekiem rst šan s laik iesaka profi-
laktiski noz t ar pret las terapiju, priekšroku dodot protonu
a inhibitoriem, H2 antagonistiem, antac diem prepar tiem.
Medikamentoz s las.
m ir daž da pato en ze, kas atkar ga no pielietot
izraisoš medikamenta veida.
Ar terminu " s te ro d s las" j saprot daž das en zes
iz lojumi. Dažiem slimniekiem glikokortiko di izsauc jau iepriekš
esoš s las paasin jumu, citiem - pastiprina pamatslim bas
ulcerog no darb bu, citiem tieši izraisa ste-ro s las. P jam
variantam rakstur gas latenti noritošas multiplas liel s kurvat ras
las.
Ac e t i I s a I i c i I s k b e s ( a s p i r n a ) las veidojas
uz maz s kurvat ras un duoden , seviš i kombin cij ar
hiperacidit ti un alkoholu. Acetilsalicilsk be no rda g ot das
f
aizsargbarjeru un veicina H atpaka dif ziju g ot , samazina g otu
veidošanos, veicina epit lija š nu no rd šanos, paaugstina kapil ru
sieni u caurlaid bu un hemor iju att st bu, izmaina tromboc tu
strukt ru un adhez s paš bas, samazina asins protromb na
daudzumu un pagarina rec šanas laiku.
Kl niski š s las izpaužas ar kairin ku a sindromu, kas
komplic jies ar asi ošanu. G ot das defekti p c prepar ta
atcelšanas un terapijas noz šanas tri sadz st.
N e s t e r o d i e p r e t i e k a i s u ma p r e p a r t i nom c
olbaltumu sint zi un g otu veidošanos g ot , un tiem ir lok la
kairinoša iedarb ba. Tie izsauc s pes epigastrij un dis-peptiskas
par bas. rst šanas kursa laik , pat 1-2 dien s, var izveidoties
las, kas savuk rt var asi ot vai perfor t.
Visus šos prepar tus nav ieteicams noz t slimniekiem ar
las slim bas anamn zi, bet, ja bez tiem nevar iztikt - lietot
profilaktiski kop ar prostagland na atvasin jumiem - mi-zoprostolu
vai citoteku, kas samazina lu sarež jumu rašan s risku.
Ulcerog no endokr no slim bu izrais s las.
Peptisko lu c lonis var b t ar multipl endokr ade-
nomatoze (MEN), kam rakstur ga divu veidu endokr patolo ija ar
peptisko lu veidošanos gremošanas trakt :
1. tips - hipof zes, gl. parathyreoidea un pancreas pato
lo ija;
2. tips - supraren, glandula thyreoidea un glandula
parathyreoidea patolo ija.
IRUR IJA
Endokr najos org nos atrod daž das p rmai as - hiperpl -ziju,
adenomatozi un neopl ziju. Multiplas endokrinop tijas kl nisk s
izpausmes var b t oti variablas - visbiež k konstat
hiperparatireo dismu (87%), daž das lokaliz cijas peptiskas las
(56%), hipoglik miju (36%), akromeg liju (19%), diare-ju (13%),
ret k hipertireozes un Icenko - Kušinga sindroma simptomus.
Prim hiperparatireoze var izpausties gastrointes-tin
trakta patolo ijas veid - k ku a un duodena las. Pie tam gl.
parathyreoidea atrod solit ras (67% gad jumu) vai multiplas (10%)
adenomas, visu dziedzeru hiperpl ziju (21 %) vai karcinomu (2%).
Glandula parathyreoidea izdala parathormonu, kas regul
kalcija un fosfora l meni asin s. Parathormons mobiliz kalciju un
fosf tu no skeleta kauliem un bremz fosf ta re-sorbciju nieru
kan šos.
Visp jie hiperparatireo disma simptomi ir: visp js musku u
jums, s pes kaulos, zobu kariess, galvas reibo i, vemšana,
sl pes, aizciet jumi, nefroliti ze, hipertensija.
Asins serum ir paaugstin ts joniz kalcija, hlor du un
parathormona l menis, ur paaugstin ts hlor du un fosf tu
menis, bet fosf tu l menis serum pazemin ts.
Ku a sk bes daudzums paaugstin ts, jo joniz tais kalcijs
stimul pariet s š nas un pastiprina gastr na izdal šanos no G
m.
Falangu, galvaskausa kaulu un mugurkaula rentgeno-
gramm s redz osteoporozi (dekalcin ciju). Izmekl jot nieres, atrod
akme us.
r s t š a n a irur iska - iz em gl. parathyreoidea. c
adenomu ekstirp cijas s lssk bes sekr cija samazin s un las
sadz st.
lu Zolindžera - Elisona sindroms, ko 1955. gad aprakst ja
Zolindžers un Elisons, var b t viena no MEN izpausm m. T
galven paz me ir s lssk bes hiperprodukcija, ko ierosina
hipergastrin mija.
Past v uzskats, ka Zolindžera - Elisona sindroma izcelšan s
saista ar hipof zi; t izdala asin s hormonus, kas tieši ietekm
ku i, pancreas un citus org nus ar APUD sist mas š m.
APUD sist ma (angliski Amino precursor uptake & decar-
boxylation) ir š nas, kas sp j uztvert un dekarboksil t daž dus
am nus. Tie p rv ršas par biog niem am niem, kas ietekm daž du
hormonu sekr ciju. Ar APUD sist mas š nu funkcij m saista dažu
audz ju hormon lo aktivit ti - piem., vairogdziedzera medul rais,
plaušu s kš nu v zis, karcino di, pancreas sali u audz ji u.c.
Hipergastrin mija var b t saist ta ar ku a antr s da as G
nu hiperpl ziju (Zolindžera - Elisona sindroma 1. tips) vai ar
pancreas sali u D š nu audz ju) - gastrinomu, kas produc
gastr nu (Zolindžera - Elisona sindroma 2. tips. Apm ram 60%
gad jumu pancreas gastrinomas ir aundab gas, 30% slimnieku
atrod labdab gas solit ras vai multiplas sali u adenomas, bet 10%
slimnieku atrod tikai D š nu hiperpl ziju. L k, k c tikai da ai
slimnieku iesp jama radik la irur iska gastrinomu rst šana.
Gastrinomas atrod aizku a dziedzera ast vai visbiež k duodena
sieni , t s var atrasties ar rpus aizku a dziedzera - lies , limfas
mezglos, kop žultsvada sieni . Audz ja lielums oti daž ds - no
2 mm l dz 20 cm diametr .
Šiem slimniekiem var att st ties las jebkur gremošanas
trakta da - s kot no bar bas vada l dz ileum, bet visbiež k
divpadsmitpirkstu zarnas bulbus . Pie tam 10% slimnieku las var
t multiplas. Zolindžera - Elisona sindromu atrod 0,1% slimnieku ar
prim ru duodena lu un 2 % ar atk rtot m duodena m p c
standarta pret las terapijas. Katram ceturtajam Zolindžera -
Elisona sindroma slimniekam atrod ar citu endokr no dziedzeru
adenomas - gl. parathy-reoidea, hipof un virsnier s.
405
405
 IRUR IJA KU A UN D I VP A D SM IT PI RK STU ZARNAS S L I M B A S
Kl nika.
Galvenie simptomi ir stipras s pes v der un steatoreja vai
diareja, kas pato en tiski saist tas ar s lssk bes hipersek-r ciju,
kuru tikai da ji sp j neitraliz t s rmainais duodena saturs. T
tiev s zarnas (jejunum) saturs paliek sk bs, Duodena dist laj s
da s, tukšaj s zarn s veidojas las. Diareja rodas, jo sk
satura d att st s enterits, palielin s š idruma daudzums zarn s,
pazemin pH d tiek inaktiv ti pan-creas un zarnu fermenti,
izgulsn jas žultssk bes, k sekas par s steatoreja. Bet
hipergastrin mijas d samazin s Na'un dens uzs kšan s zarn s,
pastiprin s zarnu peristaltika, kas savuk rt ar veicina diarejas
att st bu.
pes v der ir t das pašas k slimniekiem ar parast m
duodena m, tikai t s ir daudz intens kas, past kas un
slikt k pak aujas antac dai terapijai. Seviš i stipras ir bada s pes.
Slim bas gaita ir agres ka. Slimniekiem ir past ga bada
saj ta, tie bieži d un nereti ir ar lieko svaru. Slimo par 18 - 20
gadiem jaun ki cilv ki. las bieži perfor , asi o, p c izdar taj m
oper cij m las recidiv , veidojas jejunum pep-tiskas las.
Malign s gastrinomas metastaz jas limfmezglos, akn s,
derpl , .
Diagnostika.
Par ZoSindžera - Eiisona sindromu liecina tri de:
1) neparastas lokaliz cijas (postbulb ras), smagi norito
šas peptiskas las;
2) izteikta ku a hipersekr cija: ja 12 stund s izdal s 1500 ml
sulas (nep rtraukt sekr cija), baz sekr cija ir augsta (vair k par
15 mekv/1 st);
3) izteikta nakts sekr cija - izdal s pat 2-3 i ku a sulas ar
200-300 mekv br s s lssk bes, kas maz rea uz stimul ciju ar
histam nu (ir jau maksim sekr cija).
Lai apstiprin tu diagnozi, j izdara sekojošas izmekl šanas,
kas netieši apstiprina hipergastrin miju:
1. Nosaka ku a s lssk bes sekr ciju.
)a 12 stundu laik ku a sulas daudzums p rsniedz 1500 ml,
tas noz , ka ku a fund los dziedzerus past gi stimul
gastr ns. Par p jo liecina ar augsts ku a baz s s lssk bes
sekr cijas l menis, kas p rsniedz 15 mmol/h. P c stimul cijas ar
histam nu t l menis b tiski nemain s un koeficients "baz
sekr cija pret stimul to" ir 60% un vair k.
2. Rentgenolo isk ku a izmekl šana. Hipergastrin mi
jas paz mes ir:
- tukš d ku is satur daudz š idruma;
- ku a g ot das krokas iev rojami hipertrof tas;
- las zemu duodena un tukšaj zarn ;
- jejunum ot das krokas t skainas, zarnas tonuss pa-
augstin ts, motorika pa trin ta;
- tra b rija dii cija ku .
3. Visticam metode ir gastrina l me a noteikšana asi
s (plazm ). Veselam cilv kam 1 mi plazmas ir 50-200 pg
12
gastrina (1 pg = 10 g). Slimniekiem ar Zolindžera - Eiisona
sindromu gastrina l menis ir virs 500 pg/mi. Šiem slimnie
kiem ir paaugstin ts baz lais gastrina l menis, un tas nemai
s 1 stundas laik p c šanas.
Lai diferenc tu gastrinomas un G š nu hiperpl ziju, izmanto
daž dus provoc jošos testus. Piem ram, kalcija inf zi-jas testu: i/v
ievada kalcija prepar tu - 4 mg uz 1 kg svara 1 stundas laik .
Nosaka gastrina l meni pirms un p c ievad šanas. Slimniekiem ar
Zolindžera - Eiisona sindromu tas palielin s virs 450-600 pg, bet
slimniekiem ar G š nu hiperpl ziju vai las slim bu tas nemain s.
Izmanto ar sekret na inf zijas testu: i/v ievada 2-4 v. uz 1 kg
svara. Slimniekiem ar gastrinom m gastrina l menis asin s
palielin s l dz 1000 pg/1 ml un pat vair k, bet ar G š nu hiperpl ziju
nemain s.
4. Nosaka kalcija l meni asin s. Atrod hiperkalci miju.
5. US vai CT redz veidojumu.
c rst šana.
Zolindžera - Eiisona sindroma 1. tipa gad jum indic ta ku a
rezekcija, 2. tipa gad jum - adenomas ekstirp cija. Tas praktiski
izdodas oti reti, jo oper cijas laik 40% slimnieku gastrinomas
neizdodas atrast. Prec k, adenomas oper cijas laik izdodas
diagnostic t ultrasonoskopiski. Slimniekiem, kam adenomas
neizdodas atrast, izdara gastrekto-miju. T veid likvid iesp ju
ku veidoties lai.
Konservat rst šan šiem slimniekiem pielieto antiho-
ner iskos prepar tus kombin cij ar H2 receptoru blokato-riem vai
protonu s a inhibitoriem. M ina pielietot ar -mijterapijas
prepar tus (fluoruracilu, doksorubic nu) vai hormon los prepar tus
(soma tosta t u un t deriv tus, okreot -du), ar interferonu.
KOMPLIK CIJAS PEC KU A OPER CIJ M
Komplik cijas iedala agraj s un v laj s. Agr s komplik cijas
att st s pirmaj s 2 ned s p c p rciest s oper cijas, bet v s var
izveidoties vis turpm kaj dz ves laik . P s sauc par oper
ku a slim m.
AGR S P COPER CIJU KOMPLIK CIJAS
s ir asi ošana gremošanas trakt vai v dera dobum , šuvju
nesatur šana, anastomoz ti un citas - abscesi v dera dobum ,
pankreat ti, agr na saaugumu slim ba ar ileusu, pneimonijas,
gastropl ija u.c.
Asi ošanu gremošanas trakt vai v dera dobum konstat
0,1-0,4% oper to ku a slimnieku.
Asi ošana v d e r a d o b u m visbiež k notiek oper cijas
laik nepietiekoši r gas hemost zes vai liesas traumas d , ret k
aknu, pancreas traumas vai rec šanas sist mas patolo ijas d .
Par asi ošanu liecina pieaugoš tahikardija un arteri
asinsspiediena, hemoglob na un hematokrita pazemin šan s p c
oper cijas, k ar asi aini izdal jumi caur v dera dobum atst taj m
dren m (l dz 200-250 ml/st.). Aizdomas par asi ošanu var
apstiprin t, izdarot v dera dobuma US, laparo-cent zi vai
laparoskopiju. Asi ošana v dera dobum ir indik cija neatliekamai
relaparotomijai un hemost zei t s laik .
Asi ošanai g r e m o š a n a s t r a k t var b t vair ki
iemesli:
• Nepietiekoši r ga hemost ze ku a un zarnu grieziena un
anastomozu rajonos. Tad asi ošana s kas t t p c oper cijas.
• Asi o cita, oper cijas laik nepaman ta vai apzin ti atst ta
(izsl gšanas rezekcija) la vai k ds veidojums. Asi ošana s kas
pirmaj dien p c oper cijas vai v k, pat 7.-10. dien .
• Asi o ku a sienas br ce p c g ot das nolob šan s šuvju
viet s, kas ir dab gs sadz šanas process. Tas parasti notiek 5.-6.-
10. dien p c oper cijas. Asi ošana var b t sam stipra.
• Neparedz ti asins sarec šanas trauc jumi p c oper cijas.
Asi ošana par s pirmaj p coper cijas dien k asi u vemšana
vai mel na, vai par s ar , zond jot ku i. Reti t ir izteikta.
Par asi ošanu var p rliecin ties, zond jot ku i vai izdarot
endoskopiju, kuras laik diagnostic to asi ošanu var apst din t ar
pie emtajiem hemost tiskajiem l dzek iem, t pat k asi ojošas
las gad jum . Terapeitiskos nol kos ku var ievad t zondi
past gai aspir cijai, ku a skalošanai ar v su 0,9%
406
406
 KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S
trija hlor da š dumu. T pat caur zondi hemost zei var ievad t 50
ml 5% epsilonaminokapronsk bes š duma ar 4,0 ml 0,1%
adrenal na š duma. Retos gad jumos asi ošana neapst jas un
slimniekiem j izdara relaparotomija ar gastroto-miju un j apšuj
asi ojošais asinsvads vai j atk rto ku a re-zekcija.
Šuvju nesatur šana rojama 0,5-4% slimnieku, biež k
duodena "stumbr ", ret k anastomozes rajon . Tad t s c lonis ir
nepietiekama asinsapg de anastomoz . Nesatur šana parasti
notiek 3.-7. dien p c oper cijas, biež k slimniekiem ar duodena
lu, seviš i p c asi ošanas. P c Bilrots -2 re-zekcij m biež k ir
duodena stumbra, bet p c Bilrots -1 re-zekcij m - gastroduoden s
anastomozes nesatur šana.
lo i var b t: • V i s p j i e - an mija, dens un
elektrol tu, olbaltumu vielmai as trauc jumi, avitaminozes,
im ndefic ts slimniekiem p c terapijas ar stero diem hormoniem,
im ndepresan-tiem, p coper cijas pankreat ts, periton ts oper cijas
laik ; • L o k l i e - r taini izmain ta, iekaisusi duodena sieni a un
tai apk rt jie audi, ss, iestiepts duodens, seviš i p c rezekcijas
Bilrots-1 modifik cij , uz pancreas vai lig. hepoto-duodenale
penetr joša duodena la, nekori ta duodeno-st ze, duodena
sieni as t ska (parasti p c asi ošan m), aler ija pret šuvju
materi lu utt.
• T e h n i s k i e - rupja apiešan s ar audiem oper cijas laik : ar
aizspied iem saspiesti audi, rupja elektrokoagul cija, p rlieku plaša
duodena mobiliz cija, kas izraisa audu devitaliz -ciju, p rlieku
ciešas šuves, dist la obstrukcija aiz anastomozes, neadekv ta
pievadoš s cilpas dekompresija utt.
Šuvju dehiscences kl nika ir atkar ga no defekta plašuma un
periton ta att st bas. Kl niski š komplik cija izpaužas gan k
pieaugoša intoksik cija un progres joša zarnu par ze, gan ar
tipisku perfor cijas kl niku - p kš m s m v der . Slimniekiem
c šuvju nesatur šanas var izveidoties gan dif zs, gan norobežots
periton ts, gan zarnu vai ku a stumbra fis-tula. P coper ciju
letalit te augsta -10-15 %.
Ja att st s periton ts, indic ta relaparotomija ar sekojošu
dera dobuma san ciju. P c iesp jas oper cijas laik j cenšas
sl gt defektu, izmantojot omentum majus veri, tievo zarnu cilpu,
biolo isk s pl tes un l mes, uzliekot papildus atraumatisk s
šuves. Oper ciju nobeidz ar r gu v dera dobuma dren žu.
Ja izveidojas norobežots periton ts infiltr ta veid un ir
pietiekoša v dera dobuma dren ža, slimniekus rst konservat vi -
noz antibiotikas, parenter lo un enter lo zondes barošanu,
dezintoksik cijas terapiju, fizik lo terapiju.
pat rst ar tos slimniekus, kam izveidojas duodena
stumbra fistula, kas pietiekoši dren jas caur oper cijas laik
atst taj m dren m. Fistulas parasti sl dzas 3 ned u laik . Bet
slimnieki ar ku a fistul m atk rtoti j oper : Bilrots-1 modifik cij
oper tos p roper p c Bi!rots-2, bet p c Bilrots-2 oper tajiem
izdara rerezekcija.
s komplik cijas profilaksei jau oper cijas laik slimniekiem ar
ts. "smagajiem duodeniem" t stumbr vai pievadošaj cilp ievada
atslogojošu drenu, bet stumbram pievada tamponu.
Anastomoz ts att st s 8-10% oper to slimnieku. T ir
anastomozes audu iekaisuma reakcija, ar k du organisms atbild uz
oper ciju traumu un kuras rezult t skas d j piln gi vai da ji
nosl dzas anastomoz . C lo i nav sti skaidri. Izcelšanos saista ar
hipoalbumin miju, aler isku reakciju uz šujamo materi lu, an miju,
iekaisumu ku a sieni , saaugu-miem anastomozes rajon .
Kl nisk aina. S kas k dedzin šanas saj ta aiz kr š j
kaula, atraug m ar š idrumu un gaisu, pilnuma saj tu pakr .
Kl nika atkar ga no anastomoz ta pak pes:
• Vieglos gad jumos slimniekiem s dz bu nav. Endosko-pij
anastomozes rajon redz t sku, asinsizpl dumus, hiper- miju,
anastomoz ir caurejama.
407
IRUR IJA
• Vid jas pak pes anastomoz ta gad jumos slimnieki s dzas
par smaguma saj tu pakr , žagošanos, atraug m. En-doskopiski
redz iev rojamu anastomozes sašaurin jumu un t sku.
• Smagos gad jumos slimniekiem ir past ga pilnuma saj ta
pakr , atk rtotas mas vas iepriekš ap st s bar bas atvemšanas.
Slimnieki nov . Endoskopiski - izteikta anastomozes t ska ar
asinsizpl dumiem un fibr na aplikumiem, anastomoz nav
caurejama.
D i a g n o z i apstiprina rentgenolo iski - kontrastvielas izpl de
cauri anastomozei aizkav ta vai t s visp r nav.
r s t š a n a konservat va, noz pretiekaisuma terapiju,
kori vielu mai as trauc jumus, veicina ku a evaku ciju
(metoklopram da prepar ti). Š diem slimniekiem ide li nodrošin t
barošanu caur enter lo zondi, ko ievada ar gas-troskopa pal dz bu.
Atk rtoti skalo ku i, izmantojot daž dus š dumus, kas sp j
mazin t t sku (hidrokortizonu, adrenal nu, k lija hlor da š dumu).
Noz fizik lo terapiju, dažreiz pal dz rentgena apstarošana.
Parasti anastomozes caurejam ba atjaunojas 7-10 dienu laik ,
ja tas nenotiek 2-3 ned u laik , slimniekus atk rtoti oper - veido
jaunu gastroenteroanastomozi vai izdara rere-zekciju.
Castropl ija ir ku a vai t stumbra p coper cijas par ze,
kas parasti veidojas slimniekiem p c trunkul raj m vagotomij m,
bet var b t ar k sekas "simult najai" vagoto-mijai rezekcijas laik ,
c ilgstoš m dekompens m steno-z m ar izteiktu elektrol tu
disbalansu.
Kl nisk aina t da pati k slimniekiem ar anasto-moz tu.
Endoskopijas laik šiem slimniekiem redz iev rojami paplašin tu
ku i ar žulti taj , bet anastomoz ir br vi caurejama.
r s t š a n a konservat va. Noz past gu ku a satura
aspir ciju caur zondi un periodisku t skalošanu, adekv tu
vielmai as trauc jumu korekciju, ku a un zarnu motorikas
stimul ciju - prozer nu, pituitr nu, ceruk lu, elek-trostimul ciju utt.
coper cijas pankreat ts parasti att st s pirm s ned as
laik . T c lonis ir aizku a dziedzera un t vadu trau-matiz cija
oper cijas laik , devaskulariz cija, hematomas, duodenost ze p c
oper cijas.
K l n i s k i p kš i pasliktin s slimnieka st voklis, s kas
vemšana, trulas s pes v der , jostas apvid , v dera uzp šan s,
zarnu par zes kl nika. Tahikardija, akrocianoze, olig ri-ja. Pieaug
uroamil ze. K pankreat ta sekas var izveidoties duodena stumbra
šuvju nesatur šana.
T e r a p i j a k jebkura pankreat ta gad jum .
OPER KU A SLIM BAS
Tie ir patolo iski sindromi, kas att st s p c oper cij m
gremošanas p rk rtošan s rezult . P c rezekcij m izvese ojas
85%, p c vagotomij m - 90% slimnieku, p jiem 10-15% att st s
s komplik cijas - vai nu recidiv pamat-slim ba, vai oper cija
nav devusi cer tos rezult tus, vai ar rodas jauni slim gi st vok i,
Oper ku a slim bas (OKS) 30% slimnieku att st s pirm
pusgada laik .
c ku a oper cij m gremošanas process stipri izmain s:
lssk bes sekr cija ir pav jin ta, samazin s ku a apjoms,
izmain s ku a motorika un bar bas evaku cija gremošanas trakt ,
ir izsl gta bar bas pas ža cauri divpadsmit-pirkstu zarnai. T visa
rezult var att st ties funkcion li vai organiski patolo iski sindromi
- oper ku a slim bas vai postgastrorezekcijas sindromi, jo
rezekcijas apjoms ir liel ks, jo oper ku a slim bas norisin s
smag k. Slimniekiem p c ku a rezekcij m ar sekojošu
gastrojejun lu anastomozi (Bilrots - 2) un p c gastrektomij m t s ir
biež k nek slimniekiem p c rezekcijas ar gastroduoden lu
anastomozi (Bilrots -1 modifik cija) vai vagotomij m.
407
 IRUR IJA KU A UN D I VP AD SM I T P I RK STU ZARNAS S L I M B A S
Oper ku a slim bu pato en zes pamat ir sekojoši
apst i:
• Ku is un duodens ir gremošanas trakta hormon s
sist mas galvenais posms. P c dist laj m ku a rezek-cij m no
gremošanas trakta ir izsl gta ku a sk bes produc još s zonas
liel da a un antr da a, kas ir galvenais gastr na avots. Tas
noz , ka no gremošanas cikla praktiski tiek izsl gta ku a f ze.
Main s ne tikai izdal s sulas daudzums, bet ar t s miskais
sast vs - samazin s s lssk bes, peps na, ku a lip zes un iekš
faktora izdale. Nenotiek bar bas pas ža cauri divpadsmitpirkstu
zarnai, t c ar t nepietiekoši piedal s gremošanas un
uzs kšanas procesos.
• P c gastrektomij m un rezekcij m ku is zaud
rtnieku, kurš sagremošanai optim trum nodrošin ja
pak penisku bar bas evaku ciju neliel m porcij m tievaj zarn
(duoden ). Tievaj s zarn s pa trin ti iek uvusi bar ba nebremz
ku a motoriku, jo ir trauc ti evaku ciju inhib jo-šie faktori no
tievaj m zarn m. Bez tam ir trauc ta bar bas da u atsij šana
rtniek un samazin ts ku a k bar bas rezervu ra tilpums.
bar ba strauji - bez nepieciešam s iepriekš s apstr des,
pietiekošas sasmalcin šanas optim lai sagremošanai (bar bas
da mj t < 2mm) - nok st tievaj s zarn s. Tam savuk rt seko
gremošanas un uzs kšanas defekti. Norm li pirmajos 100 tiev s
zarnas centimetros uzs cas og hidr tu hidrol zes produkti (100%),
tauki (80- 90%), olbaltumi (80-90%), ar vitam ni, bet duoden -
kalcijs, magnijs, dzelzs. P c rezekcij m visu šo vielu uzs kšanas
main s, jo nepietiekoši sasmalcin s bar bas da as sasniedz
ileum termin s da as, kur to sagremošana ir apgr tin ta. Bez tam
s te izraisa tikai tievo zarnu dist lai da ai rakstur gu pept d-
hormonu (substance P, enteroglukagons, neirotens ns, u.c.)
izdal šanos. P jie savuk rt ietekm visus iekš jos org nus un
sist mas, galvenok rt izraisot vazomotoriskas par bas. V rt-nieks
nov rsa ar duodenogastr lo refluksu.
Visus p c ku a oper cij m radušos v los patolo iskos
sindromus iedala:
- funkcion lajos p coper cijas sindromos - dempinga sin-
droms (agr nais un v nais), p coper cijas refluksa gastr ts un
ezofag ts, diarejas, maiabsorbcijas sindroms, disf gija;
- organiskajos p coper cijas sindromos - pievadoš s cilpas
sindroms, peptisk s las recid vs ku a stumbr , ana-stomoz vai
tievaj zarn , postvagotomisk gastrost ze un duodenost ze,
ku a stumbra v zis u.c.
DEMPINGA SINDROMS
Tas ir p coper cijas funkcion lais sindroms (angl. to dump -
izg zt atkritumus), ko biež k nov ro p c rezekcij m Bilrots-2
modifik cij , ret k p c vagotomij m ar dren još m oper cij m.
Biežums 10-25-45% slimnieku, biež k sieviet m un p c rezekcijas
duoden s las d . o rezekcijas apjoms plaš ks, jo sindroms
norit smag k.
galvenais iemesls ir v rtniek nosl dzoš meh nisma
zaud jums, kam seko bar bas strauja iepl šana tukšaj zarn .
Atkar no simptomu par šan s laika izš ir agr no un v no
dempinga sindromu. Dempinga sindroms izveidojas pirmajos
nešos p c oper cijas, ar laiku t simptomi k st maig ki.
Agr nais dempinga sindroms.
Slimniekiem šanas laik vai pirmaj stund , biež k 10-15
min s p c t s, seviš i p c saldumiem, piena dieniem,
koncentr ta buljona, par s galvas reibo i, v juma saj ta, var b t
neskaidra apzi a - pat l dz bezsama ai, s pes sird un
sirdsklauves, visa erme a karstumi ar sv šanu. Jo dempinga
sindroms ir smag ks, jo pulss ir tr ks, jo l k tas normaliz jas.
Smagos gad jumos tahikardija ilgst l dz 1 stundai. Vienlaic gi
par s smaguma saj ta pakr , slikta d ša, reiz m vemšana ar
nelielu saturu, urkš šana un graizveida
408
pes v der , kam seko caureja. Izteikt v juma d slimnieki
spiesti atgulties. Labils arteri lais asinsspiediens, s kum ir
hipotensija, ko nomaina hipertensija, galvenok rt uz sisto-lisk
spiediena r ina. Tas viss notiek uz strauji pieaugošas
hiperglik mijas fona.
P a t o e n z e . No oper ku a tievo zarnu augš s
da s strauji nok st vair k vai maz k iev rojams daudzums
nesagremotu bar bas masu, kas neadekv ti kairina tievo zarnu
receptorus. Palielin s zarnu l mena satura os-molarit te; lai to
dzsvarotu, ekstracelul rais š idrums p rvietojas uz zarnu l mena
pusi. Zarnas sieni as iestiepjas un no g ot das izdal s biolo iski
akt vas vielas - histam ns, sero-ton ns, neirotenz ns, bradikin ns,
kin ni, vazoakt vais zarnu polipept ds (VIP) u.c. Rezult iest jas
vazodilat cija, samazin s cirkul još s plazmas daudzums, kas ir
galvenais vazo-motoro trauc jumu iemesls. Paaugstin s zarnu
motor aktivit te - kolikveid go s pju un diarejas iemesls. Bar ba un
pan-creas sula ar žulti tievaj s zarn s nok st asinhroni. Fermentu
daudzums taj s samazin ts. Himuss cauri zarn m evaku jas
pa trin ti. Rezult ir trauc ta olbaltumu un tauku sagremošana un
to hidrol zes produktu uzs kšanas. Slimnieki nov , anemiz jas,
iest jas avitaminozes. Og hidr ti uzs cas pa trin ti. Seko
hiperglik mija.
D i a g n o s t i k a pamatojas uz tipiskaj m s dz m un
rentgenolo isko izmekl šanu: redz pa trin tu b rija evaku ciju no
ku a. Bar bas pirm porcija it k "iekr t" zarn s. Tam seko
pastiprin ta tiev s zarnas peristaltika ar š idruma uzkr šanos taj s,
d t s ir paplašin tas. Nereti redz ar pa trin tu resno zarnu
peristaltiku, kas s kas jau 15 min. p c šanas un beidzas ar
caureju.
c smaguma izš ir 3 dempinga sindroma p a k p e s :
1) viegla - ar nelielu v juma saj tu slimnieks rea tikai
uz saldumiem un piena dieniem. Pulss pa trin s par 15 sitieniem
min . Reakcija ilgst 15-30 min tes. erme a svars norm ls vai t
defic ts nep rsniedz 5 kg, darba sp jas saglab tas.
2) vid ja - slimnieks izteikti rea uz jebkuru bar bu,
sindroma laik ir spiests atgulties. Pulss pa trin ts par 20-24
sitieniem min . Labils asinsspiediens ar sistolisk spiediena
paaugstin šanos. Ilgst 45 - 60 min tes. Svara defic ts l dz 10 kg.
Darba sp jas pazemin tas.
3) smags - rea uz jebk das bar bas uz emšanu.
Izteiktas v juma saj tas d slimnieki spiesti st gu us st vokl un
c tam atrasties gu us 1,5 - 3 stundas. Pulss pa trin ts vair k
nek par 30 reiz m min . Labils arteri lais asinsspiediens -
sistoliskais spiediens paaugstin ts, diastoliskais pazemin ts, pulsa
spiediens palielin ts vair k nek par 10 mm Hg st. Dažreiz
bradikardija, hipotonija, kolapss, bezsama as epizodes ilgst 1,5 - 3
st. Svara defic ts virs 10 kg. Zaud tas darba sp jas.
nais jeb hipoglik miskais dempinga sindroms.
Nomaina agr no dempinga sindromu, att st s 2-3 stund s p c
bar bas uz emšanas. Var rasties ar tukš d vai p c fiziskas
slodzes.
P a t o e n t i s k i šo sindromu saista ar pastiprin to
insul na un glukagonam l dz pept da izdal šanos agr s
dempinga l kmes laik , kad cukura l menis asin s ir paaugstin ts.
Hiperinsuiin mijas laik cukura l menis asin s pazemin s l dz
subnorm liem skait iem - iest jas hipoglik mija.
S i m p t o m i : izteikta, mokoša bada saj ta, nesp ks, roku un
ju tremors, drebu i, redzes trauc jumi, nepat kamas velkošas
pes v der , pakr , galvas reibo i, sirdsklauves, pazemin ts
arteri lais spiediens, dažreiz bradikardija, da b la, mikla, v sa. Visi
šie simptomi tri izz d p c ie ša-nas, seviš i salda diena. Lai
nov rstu š s hipoglik mijas l kmes, slimnieki cenšas biež k kaut ko
ap st, n sev l dzi maizi, cukuru.
Hipoglik misko l kmju intensit te var b t daž da - no
epizodiska tri p rejoša v juma l dz pat smag m ikdienas l km m,
kuru d slimnieki spiesti aps sties, apgulties.
408
 KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA

- Octreotide - inhib insul na sekr ciju, nom c zarnu

28.att ls. Rekonstrukt gastroduodenojejunoplastika p c
Zaharova-Henleja metodes (sh ma).
Ar cipariem 1, 2, 3 apz tas zarnu savienojuma vietas p c
rekonstrukcijas.
Slimniekiem ar dempinga sindromu ir izmain ta psihe -tiem var
t asteniski neirotiskais, histero dais, hipohondris-kais vai
depres vais sindroms. Slimnieki ar ve etoneiroz m ir predispon ti
uz dempinga sindroma veidošanos.
D i a g n o s t i k a balst s:
- uz tipiskaj m slimnieku s dz m;
- uz rentgenolo isko izmekl šanu - redz oti strauju ku a
tukšošanos, pa trin tu zarnu peristaltiku, ar š idrumu p rpild tas
zarnu cilpas;
- uz cukura l me a noteikšanu - l kmes laik tas ir pa
zemin ts - 0,75 - 0,50 g/l vai 75 -50 mg %.
Dempinga sindromu bieži vien var prognoz t jau pirms
paredzam s oper cijas ar sekojošo provok cijas provi: slimniekiem
tukš d dod izdzert 150 ml 50% glikozes vai ap st 50 gr
glikozes vai cukura, p c k att st s rakstur gie simptomi. Atkar
no izmekl šanas rezult tiem var pl not paredzam s oper cijas
veidu - izv ties rezekciju p c Bilrots-1, veidot šauru anastomozi,
samazin t rezekcijas apjomu, to papildinot ar vagotomiju vai
pielietot tikai vagotomiju.
rst šana.
Kons ervat s terapijas principi ir sekojoši:
• Dietoterapija - di tai j t fiziolo iski pilnv rt gai, bet ne
saudz jošai, ar augstu olbaltumu saturu (130-140 g), norm lu tauku
saturu (100-115 g), ierobežotu salikto og hidr tu daudzumu (310 g),
piln gi izsl dzot vienk ršos og hidr tus, ar norm lu s ls saturu (15
g). Uz emam s bar bas v rt bai j t 2800 - 3200 ccal. Piln gi
izsl dz no dienkartes tie produkti, kas slimniekam individu li
izsauc dempinga sindromu. dieniem j t v tiem vai tvaikotiem,
siltiem, bet ne karstiem vai aukstiem. Š idros un bl vos dienus d
atseviš i, maz m porcij m, 5-6, pat 8 reizes dien , gu us st vokl .
šanas laik nedzert!
• Medikamentoz terapija:
- Pirms šanas noz novoka nu, anestez nu, lope-
ram du, jo tie samazina zarnu motilit ti.
hormonu atbr vošanos, ar nom c peristaltiku.
- Antihistam na prepar ti, seroton na antagonisti (re-
zerp ns pa 0,25 mg x 2), sedat terapija, benzoheksonijs;
- Subkut ni insul ns - ar nol ku samazin t organisma
reakciju uz straujo bar bas iek šanu tievaj s zarn s.
• Aizvietojoš terapija - s lssk be ar peps nu, pankrea-
ns, fest ls, B grupas, C un taukos š stošie vitam ni, dzelzs,
kalcija, magnija, k lija, olbaltumu prepar ti.
• Psihisk st vok a korekcija.
i r u r i s k s rst šanas principi.
irur iska rst šana indic ta slimniekiem ar vid jas un
smagas pak pes dempinga sindromu (apm ram 1% oper to), ja
konservat terapija ir neefekt va. Oper cijas m is -kori t
anatomisk s attiec bas, kuras veicina dempinga sindroma att st bu.
Slimniekiem p c ku a rezekcijas pielieto
gastrojejunoduodenoplastiku (skat. 28.att lu), ko, lai nov rstu
peptisku lu veidošanos tiev s zarnas transplantata, var papildin t
ar vagotomiju.
Plastiku var ar izdar t:
- iešujot antiperistaltiski izol tu tiev s zarnu cilpas fragmentu
starp ku i un tievo zarnu;
- atjaunojot pas žu cauri duodenam - to tieši savienojot ar
ku i (reduodeniz cija);
- rekonstru jot gastroenteroanastomozi p c Roux,
veid gremošanas trakt atkal tiek iesl gta divpads-
mitpirkstu zarna ar pancreas sulu un žulti, duodena satura os-
molarit te izl dzin s ar plazmas osmolarit ti, notiek visu bar bas
vielu hidrol ze, uzlabojas bar bas sagremošana un uzs kša-n s.
Slimnieku st voklis uzlabojas.
PEPTISK S LAS RECID VS
(ulcus jejuni pepticum)
Viena no smag kaj m oper ku a slim m. To konstat 1-
3%-6% oper to. Biež k las recid vs rodas slimniekiem, kam
ku is oper ts duodena las d . Š s las var rasties gan p c
paliat m (perfor cijas noš šana, gastroen-teroanastomoze), gan
ar p c radik laj m ku a oper cij m (rezekcija, vagotomija). P c
ku a rezekcijas Bilrots-1 modifik cij las recid vi parasti veidojas
gastroduoden s ana-stomozes rajon un duodena, bet p c
rezekcijas Bilrots-2 modifik cij - gastrojejun s anastomozes
rajon vai tukšaj zarn (ulcus jejuni pepticum), visbiež k 2-3 cm
zem anastomozes. P c rezekcij m las recidiv 5-7%, bet p c
vagoto-mij m - 10-12% slimnieku. las recid vs parasti izveidojas
2 gadu laik , ret k jau pirmaj s ned s p c oper cijas.
las recid vu iemesls ir paaugstin ta ku a sekretor
aktivit te. T s c lo i biež k ir sekojoši:
• p k maza apjoma ku a rezekcija;
• virs divpadsmitpirkstu zarnas palikusi saglab ta ku a
antr s da as g ot da;
• st ze ku , ja anastomoze uzlikta p k šaura vai p c
oper cijas izveidojusies gastroduodenoanastomozes strikt ra vai
stenoze;
• nepiln ga vagotomija;
• gastrinoma (Zolindžera - Elisona sindroms);
• prim rais hiperparatireo disms (gl. parathyreoidea ade-
noma);
• medikamentoz terapija (aspir ns, kortikostero di u.c.)
daž dos periodos p c oper cijas.
K l n i k a s galvenais simptoms ir past ga rakstura s pes
(nereti mokošas) pakr , kreisaj parib , ap nabu, kas pastiprin s
c šanas vai samazin s p c t s, nerea uz anta-c diem
prepar tiem. Izstaro uz jostas rajonu vai kr šu kurvja kreiso pusi,
kreiso l psti u. Dispeptiskas par bas - dedzin šana, atraugas,
slikta d ša, ar vemšana ar sk bu saturu, bar bu, nereti ar asin m.
Slimniekiem ir obstip cijas vai diarejas.

409
409
 IRUR IJA KU A UN Dl V P A D S M I T P I R K STU ZARNAS S L I M B A S
I z m e k l š a n a . Palp jot atz s gumu kreisaj pa-
rib un ap nabu. Var b t ar muskulat ras rezistence. K dreiz
Izdodas sapalp t t.s. "peptisko tumoru". Slimnieki an miski.
Izmekl jot ku a sekr ciju, t ir paaugstin ta. P c rezek-cijas
anastomozes rajon pH j t 3-4. Nepieciešams p rbaud t gastr na
meni asin s.
Rentgenolo iski lu gr ti pier t, trauc p coper ciju
tain s deform cijas, diagnozi apstiprina nišas simptoms
gastroenteroanastomoz vai novadoš s cilpas s kuma da .
29.att ls. UIcus jejuni pepticum (rentgenogramma).
Informat ka ir endoskopisk izmekl šana.
iu vienm r pavada stumbra gastr ts. Peptisk s las var
perfor t, t s bieži asi o un penetr uz blakus org niem, tai skait
uz pancreas, dera dobuma priekš jo sienu, me-zent riju vai
mesocolon un colon transversum - tad izveidojas fistula starp ku i
un resno zarnu. S pes šiem slimniekiem samazin s vai pat izz d,
bet par s caureja p c katras diena reizes. F s atrod
nesagremotas bar bas masas. Nepat kama smaka no mutes.
Atvemj noform tas f ces. Slimnieki strauji nov , an miski.
Palp jot v deru, atrod s pes epi-gastrij , kreisaj pus . Ku a
satur atrod f u piejaukumu, bet f s - nesen ap sto bar bu.
Diagnozi preciz , izdarot Rtg-scopia ventriculi un irigo-skopiju -
redz izveidojošos fistulu. Endoskopiski atrod defektu ku a sien ,
caur kuru var redz t f ces vai izmekl šanas laik taisnaj zarn
ievad to kr svielu.
Peptisko lu r s t š a n a :
1) medikamentoza - k patst ga, bet ne vienm r efekt va
metode vai ar k sagatavošana uz oper ciju. T s rezult ti lab ki,
rst jot slimniekus ar las recid viem p c vago-tomij m.
2) irur iska - plaša rerezekcija ar Y-veida gastroentero-
anastomozi vai stumbra (trunkul ) vagotomija.
Fistulas gad jum - t s eksc zija ar gastroenteroanasto-mozes
un colon transversum rezekciju un jaunas gastroente-
roanastomozes veidošana.
410
«MAZA KU ISA» SINDROMS
Izveidojas p c rezekcijas samazin ku a tilpuma d .
šanas laik ku is tri piepild s, t sieni as iestiepjas un slimnieki
k s dz ties par smaguma saj tu pakr , diskomfortu, atraug m,
sliktu d šu, vemšanu.
diem slimniekiem noz frakcion tu barošanu maz m
porcij m, a veidojas gastrojejun s anastomozes organisks
sašaurin jums, to var censties gastroskopiski izbuž t vai, ja tas
neizdodas, j izveido jauna anastomoze.
REFLUKSA GASTR TS UN REFLUKSA EZOFAG TS
T.s. alk liskais stumbra gastr ts rodas p c ku a oper cij m,
kas likvid v rtnieka muskuli (rezekcijas, dren još s oper cijas) vai
bar bas vada apakš jo sfinkteri (gastrektomi-ja), k ar p c
gastroduodenoanastomozes vai gastrojejuno-anastomozes. To
konstat 25%, pat l dz 90% oper to slimnieku. Tas ir ku a
atlikuš s da as un bar bas vada iekaisums, duodenogastr atvi a
vai ar neizskaustas Helicobacter pylori infekcijas d . Neliela
bakt riju prolifer cija gremošanas trakt , kas ir tipiska p c ku a
oper cij m, gremošanas trauc jumus neizraisa.
rmain duoden satura reflukss rezec taj ku un
bar bas vad boj to g ot du. Galvenais agres vais faktors ir žults,
seviš i kop ar pancreas sulu, s lssk bi un peps nu, kas š dina
otas, š š nu membr nu lip dus un izsauc virspus epit lija
citol zi, veicina histam na izdal šanos. Pieaug kapil ru caurlaid ba,
kas t ska un asinsizpl dumi g ot , asi ošana per diapedesin.
1
Pieaug H atpaka dif zija no ku a dobuma uz t sieni u, un
ot das boj jumi padzi in s. Rezult veidojas erozijas un li as,
eroz vs gastr ts. Lok s intramur lo nervu pinumu hol ner isko
strukt ru stimul cijas d izdal s acetilhol ns. P jais kop ar
histam nu stimul s lssk bes un peps na sekr ciju, k rezult v l
vair k izmain s g ot da - l dz pat t s atrofijai un zarnu metapl zijai.
Pariet lo š nu, kas izstr iekš jo faktoru, daudzums samazin s,
dz ar to ar vitam na B12 daudzums asin s, un k sekas att st s
megaloblastiska an mija. Savairojas ar patolo iskos nitr tu
savienojumus produc još s bakt rijas. Da ai slimnieku jau pirms
oper cijas bijis ku a g ot das iekaisums Helicobacter pylori
infekcijas d .
Slimniekiem ar žults refluksu ku 5-25 gadus p c oper cijas
var att st ties ku a stumbra v zis.
Kl nika.
Galven s s dz bas šiem slimniekiem ir dedzinošas s pes
der - pakr , ko nevar mazin t ar antac diem prepar tiem,
vemšana ar žults piejaukumu, r gtuma garša mut , atraugas.
Ezofag ta d - dedzin šana aiz kr šu kaula, disf gi-ja. Slimnieki
baid s st, t c nov . S dz bas vair k izteiktas nakt s, kad
slimnieki atrodas horizont st vokl . Ku a saturs - s rmains, bet
c t sekr cijas stimul cijas - normo-acidit te, hipohlorhidrija vai
ahlorhidrija.
Diagnozi galvenok rt var apstiprin t, izdarot EGDS ar
biopsiju, kuras laik bar bas vad un ku redz žulti, g ot das
hiper miju un t sku, erozijas. G ot da trausla, pieskaroties viegli
asi o. Histolo iski: g ot das hiperpl zija, intens vi infiltr ta ar
limfoc tiem un polimorfnukle m š m, epit lija boj jumi,
dziedzeru atrofija, erozijas.
rst šana.
• Konservat medikamentoza terapija pal dz tikai vieg
kajos gad jumos. Lieto H, un H2 receptoru antagonistus,
žultssk bju adsorbentus (holestiram nu, bilign nu, kvestr nu),
karbenoksalonu, lai veicin tu g otu sint zi, prepar tus, kas vei
cina ku a evaku ciju (metoklopram da prepar tus - ceruk lu,
cisapr du).
• irur isk s rst šanas m is ir nov rst žults refluksu,
ne aut duoden lajam saturam nok t oper taj ku , ko var
410
 KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U Z A R N A S S L I M B A S IRUR IJA

pan kt, slimniekiem p c ku a rezekcijas izveidojot Y-veida

gastrojejun lo (Roux tipa) anastomozi vai ar izoperistaltiski
ievietojot tiev s zarnas fragmentu starp ku i un duodenu. Bet
slimniekiem p c vagotomijas ar dren još m oper cij m izdara
antrumektomiju ar Y-veida gastrojejun lo anastomozi. Š du
anastomozi iesaka veidot profilaktiski jau pirm s oper cijas laik ,
pie tam jejunum cilpai j t vismaz 50 cm garai.

AK TAIS PIEVADOŠ S CILPAS SINDROMS

Izveidojas k ak ts, piln gs gastrojejun s anastomozes

pievadoš s cilpas nosprostojums. Iemesls - pievadoš s cilpas
rliekšan s, sagriešan s vai invagin cija. Pievadoš cilpa turpina
uzpild ties ar žulti, pancreas sulu, ar ar ku a saturu. Cilp pieaug
spiediens, izmain s zarnas sieni as apasi o-šana - t reduc jas.
Izveidojas pievadoš s cilpas sieni as gan-gr na ar sekojošu
perfor ciju un periton tu un attiec go kl nisko ainu.
Šiem slimniekiem vemšana ir bez žults piejaukuma atvemtaj s
mas s, duodena saturs nenon k ku . Pievienojas ak ta
holecist ta un pankreat ta simptomi.
r s t š a n a irur iska: nošuj perfor cijas atveri vai ar to
nosedz ar jejunum cilpu, ko vienlaic gi var izmantot ar atslogošanai
- duodenojejun lai anastomozei.
30.att ls. Pievadoš s cilpas sindroms (rentgenogramma).
HRONISKAIS PIEVADOŠ S CILPAS SINDROMS

2) v i d j - intens vas, spiedošas, pl šošas, dedzinošas

Rodas apm. 13% slimnieku p c ku a rezekcijas, ja izveidojas
pes pakr p c šanas, kas p riet p c vemšanas. Atvemj 300-
pievadoš s cilpas strikt ras, deform cijas ar cilpas noliekšanos,
400 ml satura ar žults piejaukumu 3-4 reizes ned . Zaud svaru,
infiltr ti anastomozes rajon , ja jau pirms oper cijas slimniekiem ir
darbasp jas pazemin tas, s kas dehidrat cija un disprotein mija;
bijusi duodenost ze, ja izveidojies bar bas reflukss pievadošaj
3) s m a g a - intens vas, kolikveida, pl šošas s pes epi-
cilp vai oper cijas laik pielaistas tehniskas k mes (p rlieku liels
gastrij , kas izstaro uz s niem, muguru, p c šanas pastiprin s,
"k pslis" vai augš jais st ris anastomozes rajon ), respekt vi, tas
samazin s vai izz d p c vemšanas, kas ir katru dienu vai pat p c
viss, kas trauc duodena satura atteci.
katras dienreizes, mas va - l dz 1-3 I diennakt . Slimniekiem smagi
c rezekcijas duodena motorika denerv cijas d ir trauc ta.
dens, elektrol tu un olbaltumu l dzsvara trauc jumi, holang ts,
Taj sastr gst žults un pancreas sula. Tas izsauc spiediena
pankreat ts ar sekojošu aknu un nieru nepietiekam bu. Past gais
paaugstin šanos pievadošaj cilp , kam seko satura reflukss
jejunogastr lais reflukss izraisa alk lisko gastr tu.
kop žults un aizku a dziedzera vad . T rezult att st s zarnu
rm gi uzpildoties duodenam, izveidojas t sieni as
disbakterioze, holang ts, holest ze un pankrea-t ts, aknu ciroze.
rstiepums, kam seko asinsrites trauc jumi taj , gangr na,
kmes beig s duodena saturu peristaltikas vilnis izmet ku ,
perfor cija un periton ts, respekt vi, izveidojas ak ts pievadoš s
no kurienes tas evaku jas izvemjot vai ar k nep rstr ta bar ba
cilpas sindroms (skat t iepriekš).
rvietojas t k uz tievaj m zarn m. Tas var provoc t dempinga
r s t š a n a . Tikai vieglos gad jumos slimniekus rst
sindromu.
konservat vi, noz jot di tu ar pazemin tu tauku saturu. Vairum
Sistem tiskie duoden satura zudumi izsauc fermenta-t vo
gad jumu - irur iska rst šana - j likvid atteces trauc jumu
gremošanas nepietiekam bu. Bez tam pievadošaj cilp pastiprin ti
iemesls. Biež k veido Y-veida Roux gastrojejun lo anastomozi vai
vairojas mikroflora, kas dekonjug žultssk bes, un l dz ar to nevar
enteroentero anastomozi p c Brauna -starp pievadošo un
uzs kties tauki un tajos š stošie vitam ni.
novadošo cilpu. Ak taj s situ cij s pielieto atslogojošo
K l n i s k i nov rojamas spiedošas, l kmjveid gas vai
jejunoduodenoanastomozi.
past gas s pes v der - epigastrij p c šanas, seviš i p c
treknas bar bas. T s iradi uz muguru, labo l psti u, samazin s vai
KU A STUMBRA V ZIS
izz d p c vemšanas, kas parasti ir 30-60 min. p c šanas.
Atvemtaj s mas s ir žults piejaukums, ar bar ba. P c vemšanas uz
Apm ram 5% slimnieku p c ku a rezekcij m 15 gadu laik
nenoteiktu laiku iest jas atvieglojuma saj ta. šanas starplaikos,
ku a stumbr var att st ties v zis, parasti g ot anastomozes
kad žults un pancreas sulas izdale ir neliela, s dz bas var neb t.
tuvum . T izcelšanos saista ar nitr tus produc jošo bakt riju
Izmekl jot slimnieku, epigastrij palp elast gu veidojumu
prolifer ciju gremošanas trakta proksim la-j da . Š s bakt rijas
(p rpild to pievadošo cilpu), kas izz d p c vemšanas.
izdala kancerog nas vielas. T s savairojas slimniekiem ar
Diagnozi var apstiprin t rentgenolo iski: kontrastviela
ahlorhidriju, tai skait ar ar to, kas radusies p c ku a oper cij m.
pievadošaj cilp vai nu nemaz nenok st vai ar redzams, ka t
Apm ram 10% slimnieku rezec ku anastomozes tieš
uzpilda pievadošo cilpu, bet no t s neevaku jas, duodena stumbr
tuvum atrod polipus, kuri, iesp jams, ir priekšv ži.
saskata š idruma l meni, pievadoš cilpa plata.
Šiem slimniekiem ir s dz bas par apet tes tr kumu, spiediena
Endoskopij var redz t šauru pievadoš s cilpas izeju.
saj tu pakr , krišanos svar . Cieš no latentas ku a asi ošanas.
Pievadoš s cilpas sindroma 3 smaguma pak pes:
1) v i e g I - p c šanas par s smeldzošas s pes v der - Diagnozi var apstiprin t rentgenolo iski un endoskopiski.
pakr , atraugas, reiz m 1-2 reizes ned , atvemj 50-100 ml r s t š a n a ir irur iska - gastrektomija.
satura ar žulti, darbsp jas saglab tas;

411
 IRUR IJA KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S
KOMPLIK CIJAS P C VAGOTOMIJ M
To pamatc lonis ir ku a parasimp tisk denerv cija, kas
izmaina ku a un tiev s zarnas funkcijas. Vagotomija p rtrauc
ku a akomod cijas refleksus. T c p c šanas neiest jas
pilnv rt ga ku a proksim s da as atsl bšana, paaugstin s
intragastr lais spiediens. Rezult var izveidoties disf gija,
gastrost ze un duodenost ze, ku a atonija.
Lai no t izvair tos, vagotomijas kombin ar dren još m
oper cij m. Bet t s savuk rt var pa trin t bar bas, tieši š idr s,
evaku ciju no ku a. Da ai slimnieku uzreiz p c šanas evaku jas
ciet bar ba (bez veseliem cilv kiem rakstur latent perioda) un
tievaj s zarn s nok st liela izm ra bar bas da as. P c tam seko
otra f ze, kad ku aizkav jas tieši ciet bar ba. P c SPV antrum
un pylorus inerv cija ir saglab ta un l dz ar to ciet s bar bas
evaku cija netiek trauc ta.
Disf gija
Izveidojas bar bas vada dist s da as denerv cijas, perie-
zofage iekaisuma, p coper cijas ezofag ta d .
Parasti att st s pirmaj s p coper ciju dien s un tri p riet
spont ni vai ieilgušos gad jumos ar p c buž šanas.
Gastrost ze (postvagotomijas kunga atonija)
Veidojas 3-5% slimnieku p c ku a oper cij m, biež k
trunkul m vagotomij m bez vai ar neadekv m dren još m
oper cij m. Motorikas trauc jumu d ku a satura evaku cija
aizkav jas un ku is paplašin s. Slimniekiem par s slikta d ša,
atraugas, vemšana, spiedošas s pes pakr , ko provoc šana.
dz bas saglab jas vair kas stundas p c šanas. Atvemtaj s
mas s atrod pirms vair m stund m, pat iepriekš dien , ap sto
bar bu. Gastrost ze biež k att st s sieviet m.
Kl nika oti atg dina ku a izejas nosprostojumu, bet, atš ir
no t , endoskopij redz br vu izeju.
Slimniekiem ar ku a atoniju iev rojami kav ta tieši ciet s
bar bas evaku cija, bet š idr s ir norm la vai pat pa trin ta. T c Malabsorbcija.
da ai slimnieku gastrost zei rakstur s s dz bas kombin jas ar
dempinga sindromam tipiskaj m s dz m.
Ja slimniekiem dren još oper cija bijusi adekv ta, min s
dz bas p riet p c konservat vas rst šanas ar prokin -tiskajiem
medikamentiem (metoklopram du, domperidonu, cisapr du) un
benzoheksoniju. Bet, ja dren još oper cija bijusi nepietiekama,
slimnieki j oper atk rtoti. T dos gad jumos parasti izdara ku a
rezekciju.
Duodenost ze
Slimnieki s dzas par pilnuma un smaguma saj tu pakr ,
labaj parib , r gtuma garšu mut , sliktu d šu, vemšanu ar žults
piejaukumu. Rentgenolo iski redz iev rojami paplašin tu duodenu
un kontrastvielas aizturi taj .
Slimniekiem ar duodena lu nereti jau pirms oper cijas nov ro
motorikas trauc jumus divpadsmitpirkstu zarn . Ja š diem
slimniekiem izdara vagotomiju, t j papildina ar pilo-
roantrumektomiju ar Y-veida anastomozi p c Roux, nov ršot žults
refluksu oper taj ku .
Diareja - š idra, de aina v dera izeja vair k nek 3 reizes
dien , parasti 1-2 stundas p c šanas un p c noteiktiem p rtikas
produktiem (piens, saldumi, sulas). 10-40% slimnieku t ir viena no
biež kaj m komplik cij m p c vagotomij m. Bet tikai 1% slimnieku
ir nopietni trauc joša. Biež k diareju nov ro slimniekiem p c
trunkul s un selekt s vagotomijas ar dren još m oper cij m.
c profilaktiski no š m oper cij m vajadz tu attur ties. P c SPV
un rezekci-j m diarejas nov ro oti reti.
s c lo i: samazin ta s lssk bes produkcija, izmain ta
gremošanas trakta motorika - pa trin ta himusa evaku cija
412
cauri zarn m, trauc ta uzs kšan s, nom kta pancreas funkcija,
gastrointestin lo hormonu disbalanss, izmain ta zarnu g ot da
(jejun ts) un mikroflora, trauc ta žults, t.sk. žults-sk bju, izdal šan s.
Resnaj s zarn s nok st liels š idruma daudzums.
Caurejas s kas p kš i un tikpat p kš i ar beidzas. Izk rn jumi
gaiš kr (trauc ta žults attece).
c diareju biežuma izš ir 3 postvagotomisko diareju pak pes:
1) viegl - caurejas m dz b t no 1 reizes m nes l dz 2 reiz m
ned vai epizodiski p c noteiktas bar bas;
2) vid - caureja no 2 reiz m ned l dz 5 reiz m dien ;
3) smag - de aina caureja vair k par 5 reiz m diennakt ,
par s p kš i, nereti t t p c šanas, ilgst 3-5 dienas un ilg k.
Slimnieki turpina nov t.
r s t š a n a . Tai j t kompleksai - j kompens pancreas
ekskretor nepietiekam ba, j in s ar zarnu disbak-teriozi,
dempinga sindromu utt.
Slimniekiem noz di tu bez piena un citiem produktiem, kas
var provoc t dempinga sindromu. No medikamentiem pielieto
benzoheksoniju, kas regul gremošanas trakta motoriku, gan
pastiprinot to slimniekiem ar hipomotoriku, gan pav jinot ar
hipermotoriku l dz norm lai. rst šanas kurss 7-10 dienas,
noz jot 2,5% š dumu pa 1,0-2,0 ml 2-3 reizes dien . Noz ar
difeniloksil tu (Lomotil), loperam du (Immodium), slaic gus
antibakteri s terapijas kursus. Žults-sk bju neitraliz cijai pielieto
holestiram nu, pancreas sekr cijas normaliz cijai - fermentoterapiju.
Slimniekiem, kurus nevar iz rst t medikamentozi, nepie-
ciešama irur isk korekcija - tiev s zarnas fragmenta inversija. Ja
trauc ta olbaltumu un og hidr tu uzs kšan s, izmanto augstu tievo
zarnu segmentu - 120 cm no plica duodenojejunalis, ja trauc ta
dens un tauku uzs kšan s - ileum segmentu.
BAROŠAN S TRAUC JUMU SINDROMI
Tie ir daž di kl niskie sindromi, kas att st s gremošanas trakt
c ku a oper cij m daž du bar bas komponentu uzsukšanas
trauc jumu d .
c ku a oper cij m 30-40% slimnieku zaud svaru.
Nov šanas iemesls ir nepietiekama bar bas uz emšana vai
malabsorbcija, kas j saista ar daudzu bar bas ingredientu uz-
kšan s trauc jumiem. Malabsorbcija var b t gastrog na,
pankreatog na, hepatog na, enterog na, endokr na.
Malabsorbcijas pato en zes pamat ir gremošanas trauc jumi
fermentu defic ta, tiev s zarnas g ot das strukt ras (jejun ti, ile ti) un
motorikas izmai u, k ar organisma dis-bakteriozes d . T rezult
audi nesa em pietiekoši daudz bar bas vielu. Ja vair k boj ta tievo
zarnu proksim da a, tiek trauc ta dzelzs, kalcija, B grupas
vitam nu, folijsk bes uzs kšan s. Ja trauc ta tievo zarnu vidusda as
funkcija, neuz-s cas tauksk bes un aminosk bes. Monosahar du
uzs kšan s trauc ta, ja patolo isk s p rmai as p rsvar ir tievo
zarnu proksim laj s un vidusda s. Ja izmain ta tievo zarnu dist s
da as funkcija, trauc ta žultssk bju un vitam na B12 uzs kšan s.
Samazin ta ar bar bas stimul sekret na un holecistokin na
sekr cija. Rezult izmain s žults un pancreas sekr cija.
Slimnieki s dzas par v juma saj tu, nesp ku, pazemin m
darba sp m, vi i nov l dz pat kaheksijai. Vienlaic gi nov ro audu
trofikas trauc jumus - sausa da, izkr t mati, nagi k st trausli.
Pazemin s uzs kšan s d s kas polifek lija, var b t steatoreja un
kreatoreja. Slimniekiem, kam trauc ta og hidr tu uzs kšan s, tos
saturošu produktu lietošana uztur izsauc v dera uzp šanos,
kolikveid gas s pes v der , diareju.
Aminosk bju malabsorbcijas gad jumos nov ro smagus
barošan s trauc jumus, disprotein miju un hipoprotein miju.
Par tauku vielu mai as trauc jumiem liecina sreatoreja, k ar
holester na, lip du un to frakciju l me a pazemin šan s asin s.
412
 KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA

Vitam nu nepietiekam bas kl nisk s izpausmes var b t na žultspuš a kontrakcijas, ta veicinot žultsakme u rašanos;
visdaž s: s pes k s, parest zijas, miega trauc jumi liecina 10) ku a iztukšošanos aizkav viskozi polisahar du pre
par vitam nu By B12 defic tu; heil ts, angul rs stoma-t ts - par B2 par ti - pekt ns, akarboze, kviešu klijas, kas bez tam pal ni
defic tu; pelagra, glos ts - par vitam na PP tr kumu, asi ojošas na og hidr tu uzs kšanos un l dz ar to samazina hiperg
smaganas - par C; pet hijas - par vitam na K nepietiekam bu. lik miju p c šanas (postcibald) un reakt vo hipoglikemiju;
Elektrol tu vielu mai as trauc jumu simptomi var b t sekojoši: 11) di ta - j d bieži maz m porcij m, izsl dzot dienus, kas
par hiponatri miju liecina arteri hipotonija, tahikardija; par izsauc aprakst s s dz bas (buljonus, saldumus, pienu), ierobežo
hipokali miju - musku u v jums, pazemin ti c pslu refleksi, idrumu.
ekstrasistolija, g va zarnu motorika; par hi-pokalci miju - l pu, 12) psiholo iskais atbalsts.
pirkstu tirpšana, paaugstin ta nervu un musku u uzbudin ba, Smagos, konservat vai terapijai nepak gos gad jumos
tet nija, osteoporoze, kaulu l zumi. slimniekiem indic ta irur iska rst šana - atjauno bar bas pas žu
cauri divpadsmitpirkstu zarnai, izmantojot gastroje-
An miskais sindroms var b t k dzelzs, vitam na B12 vai ret k junoduodenoplastiku ar izoperistaltiski novietotu tiev s zarnas
- folijsk bes defic ta sekas. Slimniekiem p c rezek-cij m un transplant tu.
gastrektomij m tr kst iekš faktora un hipoacidi-t tes d trauc ta Daudzas s dz bas ar laiku p riet vai k st maz k intens vas, jo
dzelzs joniz cija un uzs kšan s. B12 defic ta an miju biež k nov ro slimnieki p c oper cij m piem rojas situ cijai. Gremošanas un
slimniekiem p c gastrektomij m un rezekcij m, oti reti p c vazomotorie trauc jumi samazin s apm ram par 25% un 10-15
vagotomij m. Vitam na B12 defic tu galvenok rt izraisa iekš gadu laik izz d pat pusei oper to slimnieku. Savuk rt an mija,
faktora tr kums un ar bakt riju prolifer cija tievaj s zarn s, kur ir kaulu demineraliz cija un v ždrau-de ar gadiem palielin s.
trauc ta B12 uzs kšan s.
An mija att st s pak peniski un k st paman ma p c Oper ku a slim bu profilakse ir sekojoša:
vair kiem gadiem. Noteicoš ir dzelzs defic ta an mija, jo 1) ja las slim bas konservat terapija nav efekt va,
pazemin s s lssk bes sekr cijas d trauc ta dzelzs uzs kšan s. slimnieki j oper savlaic gi, l dz v l nav att st juš s komplik cijas;
Parasti an mija ir mikrocit ra, hipohroma; bet, ja iest jas ar B12 2) oper cijai j t pato en tiski pamatotai noteiktam
defic ts - mikrocit ri makrocit ra an mija. Vitam na B12 defic ta d slimniekam (rezekcija vai org nus saudz još vagotomija);
var iest ties neirop tijas. 3) oper cijas laik j cenšas p c iesp jas saglab t bar bas
Endokr naj sist att st s poliglandul ra (hipof zes, pas žu cauri divpadsmitpirkstu zarnai.
virsnieru, vairogdziedzera, dzimumdziedzeru) nepietiekam ba.
Kaulu boj jumi ir nepat kamas ku a oper ciju sekas.
rmai as kaulos iest jas pamaz m. P c oper cij m daudziem
slimniekiem ir pazemin ts kalcija l menis un palielin ta s rmain s
KU A UN DIVPADSMITPIRKSTU ZARNAS DIVERTIKULS
fosfot zes aktivit te serum , palielin ts parat-hormona l menis.
(diverticulum)
Kaulos miner lvielu daudzums ir samazin ts. Slimnieki p c
gastrektomij m zaud par 2% kaulaudu gad vair k nek
Norobežotu ku a vai duodena (biež k) iztilpumu sauc par
kontrolgrupas slimnieki. Pie tam kaulu l zumus tiem nov ro 2-3
divertikulu. Divertikuli var b t iedzimti un ieg ti, pulsijas un trakcijas.
reizes biež k.
Pulsijas divertikuli rodas doba org na sienas v s viet s augsta
Kalcija malabsorbcijas iemesls var tu b t gan nepietiekama t
intralumin spiediena rezult . Trakcijas divertikulu rašan s ir
uz emšana ar uzturu (slimnieki izvair s lietot piena produktus), gan
saist ta ar iekaisumu apk rt jos audos, k rezult ap org nu
nepietiekama kalcija uzs kšan s s lssk bes defic ta d (kalcija
radušies r taudi iestiepj zarnas vai ku a sieni u. Divertikuli var
karbon ts, fosf ts ir den neš stoši), gan t c, ka pazemin ts D
veidoties tikai tad, ja org na sienas musku u sl nis ir ar pazemin tu
vitam na daudzums, jo nepietiekoš s tauku resorbcijas d
tonusu - iedzimts v jums, atrofija novecošan s d , zaud jis
samazin s ar taukos š stoš D vitam na daudzums. P c
elasticit ti p c traumas, iekaisuma utt. Tie bieži korel ar žultsce u
oper cij m krasi samazin s taukaudu daudzums un l dz ar to ar D
slim m.
vitam na uzkr jumi organism . Kaulaudu boj jumu izskaidrojumi
Divertikulu lielums ir oti variabls - no tikko saman ma
nav piln gi.
izsp juma l dz 5-6 cm diametr , to ieejas atvere var b t gan šaura,
Slimnieki s dzas par s m kaulos, 20% slimnieku kaulos
gan plata. Divertikuli var b t solit ri un multipli.
atrod rentgenolo iskas p rmai as.
Ku divertikuli biež k (70%) novietoti subkardi li, mu-gur
Malabsorbcijas sindromu r s t š a n a i j t kompleksai
sieni , duoden - lejupejošaj da (90%), medi la-j - mugur
atkar no šo kl nisko izpausmju variantiem:
sieni .
1) di ta ar paaugstin tu olbaltumu, tauku, og hidr tu saturu;
2) olbaltumu prepar tu transf zijas;
3) anaboliskie hormoni (anabols, nerobols); 31.att ls. Ku a un duodena
4) aizvietojoš terapija (s lssk be, ku a sula, pankrea-t ns, divertikulu biež s lokaliz cijas (I
panzinorms, fest ls utt.); - visbiež s, 5 - visret s).
5) antian misk terapija - dzelzs prepar ti;
6) dens un elektrol tu vielmai as un sk bju un s rmu
dzsvara korekcija;
7) vitam nterapija - vitam ns B12, folijsk be;
8) prokin tiskie l dzek i slikt s d šas un vemšanas sama-
zin šanai (metoklopram ds, domperidons, cisapr ds);
9) gastrointestin hormona somatostat na deriv ts -
oktreot ds (sandostat ns) - kup dempinga sindromu - samazina
gremošanas org nu funkcion lo aktivit ti, inhib daudzu hormonu
izdali, bremz motoriku un hidrol zes procesus zarn s, samazina
hiperglik miju un insul na izdali, bet vienlaic gi samazina pancreas
sekr cijas aktivit ti un samazi-

413
413
 IRUR IJA B KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U Z A R N A S SLIM BAS

Kl niski divertikuli norit bez simptomiem, l dz rodas Bezo ri ir sveš erme i, kas veidojas paš ku : 1) fito-
komplik cijas, visbiež k iekaisums - divertikul ts. Tas var b t bezo ri - no rupj m augu (apels nu, k u) š iedr m, 2) triho-bezo ri
katar ls, lains un flegmonozs. Iekaisums no t var p riet uz - no nor tajiem matiem (sieviet m, kam ir paradums koš t bižu
blakusesošo aizku a dziedzeri un žultsvadiem. Šajos gad jumos galus).
kl nisk simptom tika atbilst holang tam vai pankrea-t tam. Biež k Bezo ri nereti veidojas slimniekiem p c trunkul m va-
divertikul ta kl nika ir l dz ga las slim bai. Vadošais simptoms ir gotomij m, ret k cit m ku a oper cij m. Veseliem cilv kiem liela
pes, kas par s epigastrij p c šanas. Divertikul ts var izm ra nesagremojamas diena sast vda as evaku jas no ku a
komplic ties ar asi ošanu, perfor ciju un retos gad jumos, kad tas ir starp dienreiz m, pateicoties ritmiskiem peristaltikas vi iem, kas
oti liels un p rpild ts ar bar bas mas m, var izsaukt duodena ietver apm. 20 cm garu antrum un duodenum segmentu. Š ds akt vi
nosprostojumu - stenozi. Lieli duodena pars descendens divertikuli, peristalt jošs segments l ni p rvietojas dist virzien un izbeidzas,
kas atrodas blakus papilla Vateri, var nospiest kop žultsvada un sasniedzot resno zarnu. Š du ku a un zarnu motorisko aktivit ti
pancreas izvadu, t veid izsaucot žults koliku vai pankreat tu. dienreižu starplaikos sauc par "migr jošo mioelektrisko
Dažos gad jumos žults un pancreas vads var tieši atv rties kompleksu". Akt vi migr jošais segments virza uz priekšu ne tikai
divertikula dobum . T diem slimniekiem nav iesp jama gremošanas sulas un bakt rijas, bet ar liel ka izm ra da as - ba-
ascend još holangiopankreato-gr fija. Duodena apakš s da as bas da as, sveš erme us, neš stošas tabletes utt., respekt vi,
divertikuli ar sastr gumu tajos var izsaukt augstu tievo zarnu izt ra gremošanas traktu. Dažiem slimniekiem p c ku a oper cij m
nosprostojumu. dienreižu starplaik antrum nerodas "migr jošie mioelektriskie
Divertikulus diagnostic rentgenolo iski un endoskopiski. impulsi", t c š s da as no ku a neeva-ku jas un izveido
Izmekl jot rentgenolo iski gremošanas traktu, tos atrod 5-6% bezo ru.
cilv ku. Rentgenogramm s blakus duodena sienai redz papildus Kl niskie simptomi ir atkar gi no sveš erme u lieluma, formas,
ov lu vai apa u nu - dobumu (sk. 32.att.), kas ar duodena l menu skaita. Nelielie priekšmeti, neizsaucot nek dus simptomus, iziet
ir saist ts ar plaš ku vai šaur ku eju. cauri gremošanas traktam dabisk ce kop ar f m. Lieli
priekšmeti var rad t nepat kamas saj tas un trulas s pes epigastrij ,
izgul jumus ku a vai duodena sieni , un, galu gal t pat k asie
sveš erme i, izrais t perfor cijas ar sekojošu periton tu vai ar , ja tas
notiek uz retroperitone -lo telpu, - flegmonas. P k lieli priekšmeti
var nosprostot zarnu l menu un izrais t obstrukcijas ileusu ar tam
tipiskaj m l kmjveida s m v der un vemšanu.
Diagnozi nosaka, pamatojoties uz anamn zes, rentge-
nolo isk s un endoskopisk s izmekl šanas datiem.
rst šana. Ja slimnieks norijis nelielus priekšmetus, nav ne
periton ta, ne ar obtur cijas kl nikas, taktika ir nogaidoša.
Slimniekiem noz ar š iedrviel m bag tu di tu, lai sekm tu
dera izeju, akt vi slimnieku nov ro, tai skait rentgenolo iski seko
sveš erme a pas žai cauri gremošanas traktam.
Sveš ermeni no ku a un duodena s kuma da as var iz emt
ar endoskopiski. Bezo rus pirms tam m ina saš aid t. Tikai retos
gad jumos, kad sveš ermenis ir p rlieku liels vai ar ir jau izsaucis
perfor ciju vai periton tu, slimniekiem ir in-dic ta oper cija -
laparotomija ar gastrotomiju un sveš erme a iz emšanu un v dera
dobuma san cija.

KU A MISKIE APDEGUMI

Rodas t ši vai net ši, norijot sk bi (visbiež k eti sk bi) vai

rmu. Visvair k cieš ku a antr da a un piloriskais kan ls.
Apdeguma plašums un dzi ums ir atkar gs no izdzert š duma
32.att ls. Duodena divertikuls (rentgenogramma). daudzuma un koncentr cijas, k ar no t , cik daudz š idruma taj
br bijis ku , respekt vi, par cik ku a saturs atš aid jis iedzerto
dumu. Tukš ku apdegums vienm r smag ks.
Endoskopijas laik redz divertikula ieeju g ot das defekta Slimnieki s dzas par s m r kl , aiz kr šu kaula, epigastrij .
veid . Atz r šanas gr bas. Var t vemšana ar asi u piejaukumu
r s t š a n a simptom tiska - k slimniekiem ar las kafijas biezumu kr vai ar t m asin m. Slimnieki var b t šok .
slim bu. Komplik ciju gad jumos irur iska - izdara divertikula Mutes dobum redz g ot das apdegumus. Palp jot v deru, atz
rezekciju, duodena sieni u sašuj. pes epigastrij , dažreiz ar muskulat ras rezistenci un pozit vu
Blumberga - Š otkina simptomu. Agr period var izveidoties
ku a sienas nek-roze ar sekojošu perfor ciju un periton tu.
kaj period -antr s da as r tošan s rezult - stenoze.
SVEŠ ERMENI KU A UN DIVPADSMITPIRKSTU ZARNA
rst šana. Slimniekiem ats pinoš s terapijas aizseg
nekav joši izdara ku a skalošanu, noz spazmol tisko terapiju,
Ku un divpadsmitpirkstu zarn sveš erme i visbiež k dezintoksikacijas un pretšoka rst šanu, antibiotikas kompleks ar
iek st, tos norijot. Parasti tas notiek b rnu vecum , alkohola bar bas vada apdeguma rst šanu.
noreibum , bezsama as st vokl vai ar psihiski slimiem cilv kiem. Ja izveidojas ku a stenoze, agr period izdara endo-
Retos gad jumos sveš erme i gremošanas trakt nok st traumas skopisku pylorus buž šanu, bet ielaistos gad jumos - ku a
rezult . Parasti tie ir s ki priekšmeti - pogas, mon tas, adatas, rezekciju.
zobu kron ši, kaulu gabali, asakas u.tml. Psihiski slimie nereti norij
ar neiedom jami lielus priekšmetus - karotes, pildspalvas utt.

414

414
 KU A UN D S V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S ® IRUR IJA

17. Skuja N. Gremošanas trakta asi ošana // Latvijas rsts, 1993,123:241-249.

18. Soli A.H. Consensus conference: Medical treatment of peptic ulcer disease.
KU A UN DIVFADSFVI&TPSit&STU ZARNAS Practice guidelaines. Practice Parameters. / Committee of the American Collegp
TRAUMAS of Gastroenterology // JAMA, 1996,275(8): 622-629.

Traumatiskie kunga un divpadsmitpirkstu zarnas boj jumi var
t si gti un va ji. Sl gtie boj jumi j saista ar sp gu sitienu pa
deru vai erme a saspiedumiem, kuru rezult pi st vai iepl st
ku a vai duodena sieni a, taj izveidojas he-matomas, notr kst
ku a saites. Va jie ievainojumi var b t šauti un durti ar daž das
pak pes sieni as ievainojumiem - tikai serozas vai sieni u caurejoši
ievainojumi, k ar blakusesošo asinsvadu ievainojumi. Vienlaic gi
var b t ar citu v dera dobuma org nu - aknu, liesas, zarnu utt. -
ievainojumi.
Kl nika. Parasti šo slimnieku st voklis smags, slimnieki var b t
šok atkar no boj org na veida un pak pes. T pat šiem
slimniekiem var att st ties hemoperitonejs vai pe-riton ts ar
atbilstošu intraabdomin s asi ošanas vai perito-n ta
simptom tiku. Šos slimniekus oper ar diagnozi "ak ts v ders", un
prec zu org na boj jumu nosaka tikai oper cijas laik .
Šiem slimniekiem indic ta neatliekama irur iska rst šana,
kuras apjoms ir atkar gs no atradnes oper cijas laik -boj s vietas
noš šana, eksc zija vai pat rezekcija. Vienlaic gi nepieciešama
dera dobuma san cija, dren ža un ku a de-kompresija
(past aspir cija) p coper cijas period .
19. Stillman R.M. General Surgery: Revievv and Assessment. - 3rd ed. - Nor-
walk: Appleton & Lange, 1988. - P.92-95.
20. Textbook of surgery: The Biological Basis of Modern Surgical Practice / Ed.
by D.C.Sabiston, Jr. - 16th ed. - Philadelphia: VV.B.Saunders Company, 2000 -
P.756-814.
21. Utkins V. Kl nisk irur ija. - R ga: Zvaigzne, 1992. - 159.-178.lpp.
22. Voskis H., Timermane V., Mansone A. Topogr fisk anatomija. - R ga:
Zvaigzne, 1975. - 164.-167.Ipp.
23. Valtneris A. Cilv ka fiziolo ija. - R ga: Zvaigzne,1986. - 199.-207.lpp.
24. World Congress of Gastroenterology //' Digestion,1998;59(suppl 3):1-757.
25. Z ravs N., Pokratnieks J. Sveš ermenis augš gremošanas trakt :
Endoskopijas iesp jas // Latvijas rsts, 1997, 2: 118-121.
26. Ky3MH M.S4. XnpypnmecKne 6one3HH.-MocKBa: MeflMUHHa, 1986. - C.
369
- 454.

Literat ra

1. Becker H.D., Jehle E., Kreis M. Evaluating elective surgical procedures in

ulcer surgery (Review: 30 ref.) // Chirurg 1996 Jan., 67 (1):14-9.

2. KD.M.nonyxnH, B.C.CaBenbeB. Xupyprna. / [tulkota no ang u vai. - Surgery /

B. E. Jarrelle, R.A. Carabasi, III. - ar papildin. krievu vai.] - MocKBa: T30TAP
Mej HL UHa, 1997. - C.319 - 358.

3. Danil ns A. Asi ojoša ku a un divpadsmitpirkstu zarnas la // Latvijas

rsts, 1997, 6:332-339.

4. Danil ns A. Jaunas atzi as par ku a un zarnas sienas perfor cijas c lo-

iem un profilaksi // Latvijas rsts, 1997,10:637-640.

5. Danil ns A. Hroniski boj jumi p c ku a oper cij m // Mepha žurn ls

rstiem un farmaceitiem, 1997, 2:5-14 un 1997,3: 4-13.

6. Gregory L. Eastvvood, Canan Avanduk. Manual of gastroenterlogy. - USA,

1994. -P.153-175.

7. Kalbergs V. Cilv ka anatomija. - I d. - R ga: Zvaigzne, 1971. - 197.-202.lpp.

8. Laine L, Peterson W.L. Bleeding peptic ulcer: Revievv article // N. Engl. J.

Med.,1994, 331:717-727.

9. The Merck manual. - I6th ed. - Rahway: Merck & Co, 1992. - P.757-781.

10. Parveen Kumar, Michael Clark. Clinica! Medicine: A textbook for medica!
students and doctors. - 3rd ed. - Glasgovv, 1994. - P. 189-195.

11. Pokratnieks J. Par ku a un divpadsmitpirkstu zarnas lu endoskopista

skat jum // Latvijas rsts, 1994, 3: 260-263.

12. Pokratnieks J. Gastr ts un duoden ts // Mepha žurn ls rstiem un farmacei-

tiem, 1997, 2: 16-19.

13. Pokratnieks J. Divpadsmitpirkstu zarnas la // Mepha žurn ls rstiem un

farmaceitiem,1998, 1: 16-17

14. Principles of surgery / Ed. by S.I.Schvvartz, G.T.Shires, F.C.Spenser,

E.H.Stores - 6th ed. - New York: Mc Graw-Hill Book Company,1994. - P.1123-
1152.

15. Purvi š I. Praktisk farmakolo ija, • R ga: Medikamentu inform cijas centrs,
1994. - 364.-372.lpp.

16. Roher H.D., Imhof M., Goretzki P.E., Ohmann C. Ulcus surgery '96 - Choi-
ce of methods in an emergency ( Revievv, 28 ref.) // Chirurg, 1996 Jan.,
67(1):20-5.

415
415
 IRUR IJA M KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U AStMAS S L I M B A S

risks paši palielin s multiplu adenomatozu polipu gad jumos.

Hiperplastisko un adenomatozo polipu simptom tika ir l dz ga.
KU A AUDZ J! Gad jumos, kad neliels polips ir uz šauras k ji as, indic ta
endoskopiska polipa abl cija ar sekojošu histolo isku izmekl šanu.
Turpret gad jum , kad polips ir uz platas k ji as, paši, ja tas
rsniedz 2 cm un rada s pes va\ asi ošanu, indic ta oper cija -
Izš ir labdab gus un aundab gus ku a audz jus. Labdab go
polipa eksc zija. Ja ir daudz ku a polipu, tas var liecin t par
audz ju vid bieži v rojami ku a polipi, ret k musku u audz ji -
polipozi, kas ir iedzimta slim ba. Š di pacienti \r em uzskait un
leiomiomas. Starp aundab giem audz jiem visbiež k sastopams
nov ro, jo bieži sistem tisk s polipozes ietvaros att st s
ku a v zis (95%), ret k limfoma (4%) un sarkoma. K oti reti
maiignit te.
gad jumi šaj lokaliz cij j atz zv nu kar-cinoma,
angiosarkoma, karcinosarkoma u.c. malignit tes, k ar metast tiski
KU A LEIOMIOMAS
procesi.

Ku a leiomiomas ir labdab gi, no ku a sienas mus-ku sl a

LABDAB GIE AUDZ JI
izejoši veidojumi. Par ti tie lokaliz jas ku a antr -laj (20%) vai
korpusa da (40%). Tie var lokaliz ties sub-mukozi un augt uz
KU A POLIPI
ku a l mena pusi, t.i., endof ti, vai ar atrasties subserozi.
Kl niski leiomiomas s kum var b t asimptom tiskas. Bieži t s
Ku a polipus (sk. 1.att.) pie emts iedal t div s grup s -
atrod k gad juma atradni, veicot ku a kontrast-rentgenogr fiju. K
hiperplastiskajos un adenomatozajos polipos. Polipu kl tb tne ku
biež kl nisk manifest cija var but veidojuma eksulcer cija uz
palielina ku a v ža risku. Risks ir proporcion ls polipu
ku a l mena pusi un tai sekojoša las simptom tika un asi ošana
histolo iskajai strukt rai (jo maz k diferenc ta strukt ra, jo liel ks
no eksulcer veidojuma. oti retos gad jumos, kad antr li
risks maligniz ties), skaitam, lielumam un augšanas trumam.
lokaliz ta leiomioma sasniedz iev rojamus izm rus, kl niski t var tu
izpausties k pilorostenoze un epigastrij var tu b t palp jama.
Ku a leiomiomas visai ret s maligniz cijas gad jumos run
par aundab gu, no ku a sienas musku sl a izejošu audz ju -
ku a leiomiosarkomu, kas veido 1% no ku a malignit m.
pamata rst šanas metode j min operat va veidojuma
eksc zija un nos šana t kai histolo iskai izmekl šanai ar
sekojošu taktikas korekciju, ja histolo isk atbilde ir cita.

1.att ls. Polips ku a antralaja da (rentgenogramma).* 2,att ls. Labdab gs ku a korpusa audz js - ieiomiorna.

Uz g ot das fona - ov ls veidojums ar rakstur gu kon-

AUNDAB GIE AUDZ JI
trastvieias valn ti ap to. Veidojuma virsma pauguraina (iesp jama
polipa maligniz cija). Izmekl šana veikta ar divk rš s
KU A V Z I S
kontrastizmekl šanas metodi.*
Hšperplastiskie polipi sastopami vid ji 0,5-1% cilv ku un ir
70-80% no visiem ku a polipiem. Tie satur prolifer -tu norm lu EPIDEMIOLO IJA
ku a epit liju. Atipija hiperplastisko polipu gad jumos sastopama
reti. Uzskata, ka hiperplastiskie polipi nav riska faktors ku a Ku a v zis ir ku a epit lija aundab gs audz js ar maz
malignit tei. Parasti tie ir asimptom tiski un atseviš os gad jumos simptom tisku strauju augšanu, visp gu izplat bu un sliktu
var izpausties k dispepsija, diskomforts epigastrij vai asi ošana. prognozi.
Hiperplastisko polipu identifik cijas gad jumos indic ta Latvij saslimst ba ar ku a v zi v riešiem ir trešaj , bet
endoskopiska polipa abl cija ar histolo isku izmekl šanu gal s sieviet m - ceturtaj viet . Latvija iek aujama ne visai augsta ku a
diagnozes preciz šanai. ža saslimst bas riska re ionu vid . T 1990.gad uz 100 000
Adenomatozie polipi palielina saslimšanas risku ar ku a v zi iedz vot ju bija 32,3 n ves gad jumi no ku a v ža: v riešiem - 35,9,
par 10-20%. paši risks palielin s, ja polipa diametrs p rsniedz 2 sieviet m - 28,7. P jos gados saslimst bas biežumam ir tieksme
cm. Histolo iski bieži sastop g ot das atipiju, nereti nov ro mut ciju. samazin ties.
Procesa turpin jum notiek displ zija, kas var novest pie agr na Pasaul liel kais saslimst bas biežums ar ku a v zi ir Jap
ku a v ža. Saslimšanas (78:100 000) un (70:100 000). Eirop visaugst saslimst ba
ar to ir It lij , kur slim ba ie em otro vietu n ves ga-

416
 KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U
jumu vid . ASV m sdien s ar ku a v zi slimo 10:100 000, un
jo 30 gadu laik šaj valst mirušo skaits no t ir samazin jies
no 22,8 l dz 9 uz 100 000. Ar cit s att st s valst s (Kan da,
Norv ija, D nija, Somija) mirst ba no ku a v ža ir
samazin jusies par 40-50%. Tas savuk rt var tu b t saist ts ar
agr nu diagnostiku, adekv tu rst šanu un, dom jams, pareizu
Helicobacter pylori rst šanu.
VEICINOŠIE FAKTORI UN PRIEKŠV ŽA SLIM BAS
Par galvenajiem riska faktoriem ku a v ža gad jum var tu
min t daž dus vides faktorus, di tu, hronisku gastr tu un
Helicobacter pyiori infekciju, intestinalu ku a g ot das metapl ziju,
rmantojam bu, ku a polipus, iepriekš s ku a oper cijas,
hronisku kallozu ku a lu, k ar perni-ciozu an miju un Menetrj
slim bu.
Vides faktori.
Daž s valst s un daž dos pasaules re ionos saslimst bas
biežums ar ku a v zi ir atš ir gs. Vides faktoru ietekmi uz
saslimšanas risku pier da p jumi no Jap nas uz ASV emigr jošo
jap u vid (Jap , k zin ms, ir oti liels saslimšanas biežums ar
ku a v zi). P jumos tika pier ts, ka agr vecum no Jap nas
iece ojuš m person m risks saslimt ar ku a v zi ir iev rojami
maz ks, bet otr s paaudzes jap u emigrantiem saslimšanas risks
praktiski ir piel dzin ms vid jam saslimšanas riskam ASV
pamatiedz vot ju vid (Hoenzel, Kurihara 1972., Kmet 1970).
Ir pier ts, ka tiem, kas nodarbin ti ni a apstr , tekstila,
miskaj un apavu r pniec , og pniec Jap , gumijas un
naftas r pniec , ku a v ža risks pieaug.
Di ta.
Virkne p jumu pier da vair ku di tas faktoru noz mi ku a
ža izveides pato en . Ir pier ts, ka uzturs, kur preval
svaigu aug u un d rze u patsvars, ku a v ža risku samazina, bet
bieži lietota un apjom ga konserv ta, k pin ta, s ta, k ar karsta
bar ba ku a v ža saslimšanas risku paaugstina.
Konserv ti produkti satur nitr tu un nitr du tipa savienojumus,
kuri bio misku p rv rt bu rezult var transform ties par akt viem
kancerog niem (n-nitrozam diem). Reakciju var veicin t
Helicobacter pylori un br vo radik u kl tb tne. Svaigi aug i satur
beta-karotil nu un askorb nsk bi, kas darbojas k antioksidanti un
nom c br vos radik us. Ar to izskaidrojama šo produktu efektivit te
ku a v ža riska samazin šan . Pie ku a v zi veicinošiem
faktoriem v l j piemin regul ra karstas un rupjas bar bas lietošana,
kas past gi traum ku a g ot du, k ar regul ra sm šana un
alkohola, p rsvar ar augstu etanola koncentr ciju, lietošana.
Helicobacter pylori infekcija un hronisks atrofisks gastr ts.
Daudzi autori atz st arvien liel ku Helicobacter pyloh noz mi
ku a v ža izcelsm un pato en . Pier ts, ka re ionos ar
augstu Helicobacter pyloh infic bu (Centr lamerik ) ar
saslimšanas biežums ar ku a v zi ir visai augsts. Var tu dom t, ka
Helicobacter pylori infekcija vair k saist ma ar an-tr lo un
intestin la tipa ku a v zi. Helicobacter pylori produc toks nus,
kuri satur amoniju un acetaldeh du. Tie rada ku a g ot das
iekaisumu un epit lija boj jumu, t k izraisot hronisku gastr tu.
Neitrof li, kas piedal s iekaisuma proces , savuk rt satur br vos
radik us, kuri sekm tiešu kancerog nu biosint zi. Ir zin ms, ka ap
80% no hroniska atrofiska gastr ta gad jumiem ir saist mi ar
Helicobacter pylori. pato en zes gait atrofiskais gastr ts
noved pie g ot das intes-tin las metapl zijas, kura uzskat ma par
nopietnu ku a v ža priekšv stnesi.
Intestin la metapl zija.
Ar j dzienu "intestin la metapl zija" saprot ku a norm las
ot das š nu atgriezenisku transform ciju par in-
417
ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA
testin s g ot das š m. K zin ms, intestin las š nas ku a
ot ir tai svešas, norm li t m tur nevajag b t. Vair kos
jumos ir pier ts, ka popul cij s, kur m ir augsts risks saslimt
ar ku a v zi, intestin la metapl zija sastopama visai bieži. Ku a
ot das atrofija un intestin las metapl zijas risks pieaug,
palielinoties pacientu vecumam, un gados vec kiem cilv kiem
sastopama relat vi bieži. P c dažu autoru dom m, pirm s mut cijas
ku a g ot das veselaj s š s, kuras noved pie intestin las
metapl zijas, s kas jau agri - pirmaj cilv ka m ža da .
prim rais boj jums ku a v ža pato en j min g ot das
atrofija (atrofisks gastr ts) ar t k sekojošu intestinalu metapl ziju
un displaziju. J dziens "displ zija" sev ietver š nu lieluma,
nobriešanas pak pes un strukt ru izmai as. Par vist ko
displ zijas pak pi ku a v ža gad jum var tu nosaukt carcinoma
in situ. Kaut ar ku a g ot das displ zija visai cieši korel ar ku a
zi, tom r apgalvojums, ka displ zija vienm r t k de ener jas
par ku a karcinomu, b tu aplams.
rmantojam ba.
Uzskata, ka imen pirm s pak pes radiniekiem saslimšanas
risks ar ku a v zi pieaug 2-4 reizes, ta u tikai 4% ku a v ža
slimnieku ir k da noz ga en tiska anamn ze.
zin ms, ka Napoleons Bonaparts, vi a t vs, vect vs, br lis
un tr s m sas mira no ku a v ža.
Ku a v zi biež k sastop cilv kiem ar II (A) asinsgrupu, kura ir
rmantojama, un II (A) grupas pašniekiem, sal dzinot ar 0 (I)
asinsgrupu, saslimšanas risks pieaug 1,2 reizes.
Iepriekš p rciesta ku a oper cija.
rciesta ku a oper cija risku saslimt ar ku a v zi pa-
augstina 2-6 reizes. Visbiež k t.s. ku a stumbra v zis att st s p c
ku a rezekcijas oper cij m laika posm no 15 l dz 20 gadiem p c
rciest s oper cijas. 25 gadus p c oper cijas risks saslimt ar
stumbra v zi pieaug 6 reizes. Pato en tis-ki stumbra v ža att st bu
saista ar stumbra ahlorhidriju, atrofiska gastr ta att st bu, k ar
nitr tus produc jošas mikroflo-ras aktiviz šanos. oti svar ga
noz me ir žults refluksam uz ku a stumbru un
gastroenteroanastomozi, bieži tas rakstur gs p c rezekcij m uz sas
cilpas ar vienu anastomozi (piem ram, Hofmeistera-Finsterera
modifik cij ).
Stumbra v ža agr nas diagnostikas nol kos svar ga ir rut nas
skr ninga endoskopija un ku a rentgenolo iska izmekl šana
visiem pacientiem vismaz reizi 2 gados, s kot ar 15 gadiem p c
ku a oper cijas. K rst šanas metode j min tot la ku a
stumbra ekstirp cija.
Hroniska kalloza ku a la.
Apgalvojums par hroniskas ku a las un ku a v ža tiešu
korel ciju l dz šim starp daudziem autoriem izraisa diskusijas.
Daudzi no vi iem uzskata, ka ku a v zis ir prim ri maligns, un
das malignas las dz šana un t kie recid vi ir kancero en zes
procesa sast vda as. Jebkura la vai t s r ta ku ir izmekl jama
histolo iski, lai maksim li agri konstat tu iesp jamo malignit ti.
paša uzman ba histolo iskai izmekl šanai pieš irama pirmreiz gi
konstat tas ku a las gad jumos. Antr s da as m piem t
paši augsta tendence maligniz ties. Vid ja vai smaga displ zija
biopt tos no las mal m var liecin t par agr nu ku a v zi.
Maligniz cijas risks ir proporcion ls las izm riem. J atceras ar ,
ka r ta p c ku a las sadz šanas nevar izsl gt procesa
aundab go raksturu.
Pernicioz an mija.
Aptuveni 10 % gad jumu pernicioz an mija asoci jas ar ku a
zi.
Menetrj slim ba.
ir visai reti sastopama slim ba, saukta ar par hipertro-fisko
gastrop tiju, hipertrofisko gastr tu vai hiperplastisko gastrop tiju. Tai
ir rakstur ga g ot das hiperpl zija, intestin la metapl zija, multiplas
cistas un hiperplastiski polipi, kuri
417
 IRUR IJA KU A UN D I VP AD S M IT PI R K STU Z A R N A S S L I M B A S
vair k lokaliz ti ku a korpus un fund laj da . Malignas
de ener cijas risks š s slim bas gad jumos l dzin s 10%. Bieži
Menetrj slim bas gad jum sastop ahlorhidriju.
KU A V ŽA PATOLO ISK ANATOMIJA
Makroskopisk s formas.
Ku a v zim izš ir t das makroskopisk s formas k v zis ar
iz lojumu (b odveida v zis), polipveida v zis, virspus js infiltrat vs
zis, linitis plastica (skirs), izplat ts v zis. Savu noz mi nav
zaud jusi ar 1926.gad izstr Bormana klasifik cija izplat ta
ku a v ža gad jumos.
zis ar iz lojumu (b odveida v zis). Makroskopiski
tumorozs process, kas cauraug visus ku a sl us. Daudzos
gad jumos proces tiek iesaist ti l dz s esošie org ni. Parasti las
malas ir neizteiktas, sal dzinot ar noteiktaj m mal m labdab gu lu
gad jumos. Š ku a v ža morfolo isk grupa visbiež k att st s uz
hroniskas ku a las fona.
Polipveida v zis. Makroskopiski lieli, mas vi tumorozi procesi
ar intralumin ru augšanas virzienu. Š tipa audz jiem nov rojama
la metastaz šan s. Histolo iski parasti konstat visai augstu
nu diferenc šan s pak pi. Š tipa ku a v zim savlaic gas
diagnostikas un pareizas rst šanas gad jum prognoze parasti ir
relat vi labv ga.
Virspus js infiltrat vs v zis. Process skar tikai g ot du un
zemg ot du. Parasti š tipa procesiem jau 50% gad jumu pirms to
manifest šan s ir metast zes limfmezglos. Ta u ar metast žu
gad jumos prognoze ir visai labv ga, paši gad jumos, kad
iesp jams veikt paliat vu gastrektomiju vai rezekciju.
Linitis plastica (skirs). Tumora tips pieskait ms pie in-
filtrat vo tipa. Tas skar visus ku a sienas sl us, ar submu-kozo
un musku sl ni. Šim tipam rakstur ga izteikta der-moplastiska
reakcija, un nereti rodas gr bas identific t malignas š nas. Šajos
gad jumos endoskopisko biopsiju dati nereti var b t maligni
negat vi, jo malignais process parasti sl pjas dzi k (zemg ot un
musku sl ), un virspus s š nas malignas paz mes neuzr da.
Procesa laik ku is zaud savu elast bu. Agr s izplat bas d pa
visu ku i, k ar uz bar bas vadu un divpadsmitpirkstu zarnu
prognoze parasti ir visai slikta. Iz ulojumi š tipa ku a v ža
gad jumos parasti nav rakstur gi, var tu tikt konstat tas tikai
atseviš as erozijas. Kaut ar tumoroz infiltrat procesa p reja uz
divpadsmitpirkstu zarnu ir rakstur ga tikai 25% gad jumu, tom r t
slim bas prognozi un rst šanas sekmes b tiski pasliktina.
Izplat ts ku a v zis. Ar šo j dzienu saprot v ža š nu
ieaugšanu ku a sienas musku sl un sienas cauraugšanu, k ar
tiešu ieaugšanu no k da blakusorg na. Visbiež k š da tipa
inv zijas notiek no bar bas vada uz ku a korpusa da u vai ar no
apzar a vai k da cita blakusorg na. Svar gs ir ieaugoš ku a
ža raksturojums no morfolo iski eometrisk viedok a, jo tieši šis
klasifik cijas princips visai bieži korel ar ku a v ža
metastaz šan s prognozi, l dz ar to ar rst šanas taktikas izv li. Š
klasifik cijas principa pamat ir attiec ba starp procesa skarto
ot das laukuma š rsgriezumu un skarto ku a musku sl a
laukuma š rsgriezumu. emot v šo klasifik ciju, izš ir tr s
ieaugoša ku a v ža tipus.
P i l t u v v e i d a v z i s . Skartais g ot das laukuma
rsgriezums ir liel ks par skarto musku sl a š rsgriezuma
laukumu, to attiec ba ir maz ka par 0,75. Š tipa v žiem ir sal -
dzinoši labv ka prognoze attiec pret metastaz šanos, jo
metast tiski skarti ir l dz 62% no re ion lajiem limfmezgliem.
Kolonveida v zis. Skartais g ot das laukuma
rsgriezums aptuveni ir t ds pats k skartais musku sl a
rsgriezuma laukums, to attiec ba ir no 0,75 l dz 1,25. Š tipa
žiem prognoze, run jot par metastaz šanos, trakt jama k ne tik
labv ga, jo metast tiski skarti ir l dz 82% no
418
re ion lajiem limfmezgliem.
P i r a m d v e i d a v z i s . Skartais g ot das laukuma
rsgriezums ir liel ks par skarto musku sl a š rsgriezuma
laukumu, to attiec ba ir liel ka par 1,25. Limfmezglu meta-
staz šan s prognoze ir nelabv ga, parasti šajos gad jumos
proces tiek iesaist ti vair k nek 85% no limfmezgliem.
B o r m a n a k l a s i f i k c i j a attiecin ma tikai uz izplat tu
ku a v zi. Visi ku a v ža gad jumi tiek sadal ti 4 grup s.
Palielinoties grupas numuram, palielin s ar v ža maligni-t tes
potenci ls.
Bormana klasifik cij izš ir š das ku a v ža grupas:
I grupa. Norobežotas, solit ras, polipo das karcinomas
bez iz lojuma.
II grupa. Karcinomas ar iz lojumu un izteikt m,
sienai l dz m, las mal m.
III grupa. Karcinomas ar da ju iz lojumu, v ji izteikt m
las mal m un da ji dif zu infiltr ciju ap
iz lojumu.
IV grupa. Dif zas karcinomas.
Agr ns ku a v zis. dziens tika formul ts sešdesmito gadu
kum Jap , kad plaši tika ieviesta gastrointesti-n
endoskopija un vajadz ja izstr t endoskopiskus vizu lus un
morfolo iskus krit rijus agr na virspus ja ku a v ža pareizai
noteikšanai. Ar j dzienu "agr ns ku a v zis" saprot karcinomatoz
procesa izplat bu tikai ku a g ot un zemg ot , neatkar gi no
, vai re ion lie limfmezgli proces ir iesaist ti vai nav, k ar
neatkar gi no kl nisk s manifest cijas un simptomiem. Parasti
agr na ku a v ža gad jumos prognoze ir oti laba (5 gadu dz vildze
sasniedz pat 90%), t Jap 30% ku a v ža gad jumu tiek
diagnostic ti agr na v ža stadij , ASV agr na v ža stadij tiek
diagnostic ti ap 10% no visiem ku a v žiem (sk. 3.att.).
Agr ns ku a v zis Izplat ts ku a v zis
musku slanis
3.att ls. Ku a v ža ieaugšana ku a siena agr na un izplat ta
ku a v ža gad jum (sh ma).
Saska ar Jap nas Gastroenterolo isk s endoskopijas
asoci cijas ieteikto klasifik ciju (1971), makroskopiski izš ir 3
agr na ku a v ža augšanas tipus ar vair kiem apakštipiem un
jauktajiem tipiem. T di sastop protrud jošu, virspus ju un
ekskav tu augšanas tipu. Virspus jam augšanas tipam v l izš ir
tr s apakštipus: elev to, plakano un depres -to. Visbiež k
sastopamais agr na ku a v ža augšanas tips ir II (virspus ja
augšana), no II tipa apakštipiem visbiež k sastop C apakštipu
(deprem tais apakštips).
Agr nu ku a v zi iesp jams klasific t ar saska ar TNM
klasifik cijas principiem (sk. 4.att.), kas dod liel ku statistiski ticamu
prognoz jam bas iesp ju, turpret augšmin Jap nas klasifik cija
ir rt ka rentgenologiem un endoskopijas speci listiem.
Biež s ku a v ža lokaliz cijas vietas. Visbiež k ku a
zis lokaliz jas ku a antr laj da (48,5%), ku a korpusa da
(18%), fund laj da (12%), bar bas vada p rej uz ku i (14,5%).
8,5% gad jumu sastopama tot la ku a karcinomatoz infiltr cija,
savuk rt 3,5% gad jumu ku sastop multiplus solit rus procesa
per us (sk. 5.att.).
418
 KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA

• I n t e s t i n l a tipa tumoriem rakstur ga dziedzerš nu

4.att ls. TNM klasifik cijas lietošanas sh ma agr na un sat ta ku
ža gad jumos.
5,att ls. Daž das lokaliz cijas ku
Paolino un Roselli); n-200.
Mikroskopisk s formas.
strukt ra, kas atg dina resn s zarnas karcinomu ar pro-f zu
iekaisumš nu infiltr ciju un biežu intestin lu metapl zi-ju. Intestin la
tipa v ži parasti veidojas ilgstoša kancero en -zes procesa laik no
ieilgušiem prekarcinomatoziem st vok iem. Parasti š tipa v žus
sastop eogr fiskajos rajonos, kur ir biežas saslimšanas ar ku a
zi. Samazinoties re ion lajam saslimšanas riskam, reduc jas ar
risks saslimt ar intestin la tipa karcinomu.
• D i f z a tipa ku a v ža strukt ras pamat ir s kas
vienveid gu mazu š nu grupas. Sal dzinot ar intestin la tipa
tumoriem, dif za tipa tumoru gad jumos v ža š nas daudz vair k
infiltr p jos ku a sienas sl us. Š tipa tumoriem iekais gi š nu
a
komponenti nav rakstur gi. Dif za tipa ku a v zim, sal dzinot ar
intestin la tipa ku a v zi, prognoze parasti ir daudz slikt ka.
Minga klasifik cija.
Klasifik cija tika izstr ta 1977.gad . Sal dzinot ar Laur na
klasifik ciju, prim ri t s pamat ir ku a v ža iedal jums atkar no
ža augšanas patn m, nevis atkar no procesa morfolo iski
arhitektoniskaj m paš m. Saska ar Minga klasifik ciju, emot
augšanas raksturu, izš ir divas lielas tumoru grupas:
ekspans vi augošs ku a v zis un infiltrat vi augošs ku a v zis.
• E k s p a n s v i a u g o š u tumoru gad jumos rakstur gas
norobežotas tumorozu š nu grupas, augot t s atb da p jos
veselos audus. Š tipa ku a v zim piem t endof ts augšanas tips.
• I n f i l t r a t v i a u g o š i tumori parasti aug dif zi,
atseviš m v ža š m plaši infiltr jot veselos audus. Parasti tie
aug, infiltr jot visu ku a sienu, un tiem nav rakstur ga endof ta
augšana.
Intestin la metapl zija parasti ir rakstur ga tikai ekspans vi
augošiem tumoriem; tas liek dom t par to, ka abu tipu audz jiem
histo en ze var tu b t atš ir ga.
Daudz zi Minga klasifik cija atg dina Laur na
klasifik ciju, tom r atš ir no Laur na klasifik cijas taj ir
iek aujami ar p c histolo iskajiem parametriem neklasific jami
audz ji.
Broedera histolo isk klasifik cija.
Broeders savas histolo isk s grad cijas sh mu izstr ja,
balstoties uz tiešu korel ciju starp histolo isko atradi un pacientu
a v ža sastopam bas biežums (p c dz vildzi. Autors visus ku a v žus iedala etr s pak s, kur s
procesa anaplastiskums palielin s, ja paaugstin s pak pes
grad cijas skaitlis. T I pak pes tumoriem rakstur 5 gadu
dz vildze ir 66 %, bet IV pak pes tumoriem - 11 %.

Praks parasti lieto t das mikroskopisk s klasifik cijas k Pasaules
Vesel bas organiz cijas ieteikt klasifik cija, klasifik cija p c Laur na,
klasifik cija p c Minga un Broedera histolo isk s grad cijas sh mas.
Pasaules Vesel bas organiz cijas klasifik cija (1977).
c PVO ieteikt s klasifik cijas principiem mikroskopiski ku a v zi
iedala papil raj , tubul raj , mucinozaj un gre-dzenš nu v . Teor tiski
visu etru veidu v ži var b t gan labi diferenc ti, gan v ji diferenc ti.
• Papil ram v zim parasti ir rakstur ga polipo da endo-lumin ra
veidojuma stuktura, kas kombin jas ar pirkstveida epiteli liem izaugumiem,
kam ir fibrozs saturs.
• Tubul ram v zim rakstur gas fibroz strom esošas sazarotas
dziedzerš nu strukt ras.
• Mucinozam v zim rakstur gas daudzas muc nu saturošas atipiskas
nas.
• Gredzenš nu v zis satur lielas atseviš as v ža š nas, kas pild tas ar
muc nu.
Šaj sh netiek ietvertas nediferenc tas vai neklasific tas ku a v ža
grupas, ta u t ir viegli lietojama slim bas prognoz šanai.
Laur na (Laurence) klasifik cija.
Klasifik ciju praks lieto kopš 1965.gada. T s pamat ir visu ku a
karcinomu iedal jums div s grup s: intestin laj ku a v un dif zaj ku a
.
ŽA IZPLAT BAS CE I
dz gi cit m malignit m, ku a v zis var izplat ties tiešas
inv zijas, peritone las disemin cijas, limfog (visbiež k) un
hematog ce .
Tieša inv zija. Tiešas inv zijas ce ku a v zis parasti
izplat s uz blakusesošiem org niem: š rszamu, aizku a
dziedzeri, akn m u.c. No radik las oper cijas iesp jam bas
viedok a svar gi ir noteikt procesa ieaugšanu retroperitone -laj
telp , paši t saist bu ar ma istr lajiem asinsvadiem.
Peritone la disemin cija. Peritone disemin cija ir
iesp jama gad jumos, kad process cauraug visus ku a sienas
sl us (T3, T4 stadija). Peritone disemin cija izpaužas k s kas
multiplas, parasti oti l dz gas formas, metast zes pa visu peritoneju.
Peritone lu disemin ciju iesp jams pan kt ar jatrog ni, kad netiek
iev roti onkolo isk s ablastikas principi, veicot ku a v ža
oper ciju.
Limfog nais ce š. Limfog ce ku a v zis metast
visbiež k. Process notiek pa trim galvenajiem limf -tisk s atteces
kolektoriem no ku a. Ku a re ion lo un att lo limf tisko mezglu
grupas parasti pie emts klasific t

419

419
 IRUR IJA KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U Z A R N A S SLIM BAS

lielums - R, kas raksturo rezidu tumora esam bu un apjomu.

T - tumors (raksturo prim tumora infiltr cijas dzi umu ku a sien ):
- audz js ieaug mukoz un/vai submukoz ;
T2 - audz js ieaug mukoz un submukoz , k ar mus-ku sl bez
serozas cauraugšanas;
T3 - audz js penetr serozu bez ieaugšanas blakusorg nos;
T4 - audz js penetr serozu ar ieaugšanu blakusorg nos;
Tx - prim rais audz js nav izv rt jams.
N - re ion lie limfmezgli (raksturo limfmezglu st vokli):
N0 - nav re ion lo limfmezglu metast žu;
- metast zes perigastr lajos limfmezglos l dz 3 cm att lumam no
prim tumora malas;
N2 - metast zes perigastr lajos limfmezglos t k par 3 cm no prim
tumora malas vai limf tiskajos mezglos gar aa .gas-trica sinistra, hepatica
communis, lienalis, tr. coeliacus, ar liesas v rtu limfog s metast zes;
Nx - limfmezglu st voklis nav nov rt jams.
atz , ka p c jaun s klasifik cijas vairs netiek izdal ti N3 kategorijas
limfmezgli, jo tie ir piel dzin mi M r t.i., att lu metast žu grupai (p c Jap nas
ku a v ža p tniec bas komitejas izstr s sh mas - sk. 6.att. - š das
metast zes atbilst Nr. 12.- 17.).
M - metast zes (raksturo att lo metast žu st vokli):
M0 - nav att lu metast žu;
- ir att las metast zes;
Mx - nav pietiekamu datu, lai izv rt tu metast žu st vokli.
R - rezidu lais tumors (raksturo oper cijas radikalit ti -makroskopisku
6.att ls. Ku a limfmezglu shematisks sadal jums saska a ar
vai mikroskopisku rezidu ltumoru):
Jap nas v ža p tniec bas komitejas klasifik ciju (1981.g.).
R0 - rezidu ltumora nav;
- mikroskopiski pier ts rezidu ltumors;
c 1981.gad pie emt s Jap nas ku a v ža p tniec bas
R2 - makroskopiski pier ts rezidu ltumors.
komitejas izstr s sh mas (sk. 6.att).
R kategoriju nosaka p c kl niskajiem un patohistolo iska-jiem
I k o l e k t o r s (1-6) ietver š dus ku im tuvos re ion
izmekl jumiem; pacienti, kuriem nav veikta tumora re-zekcija (paliat vas
los limf tiskos ce us:
oper cijas), tiek piel dzin ti R2 stadijai.
• Parakardi lie limfmezgli (1, 2)
• Limfmezgli gar mazo (3) un lielo ku a kurvat ru (4) Ku a v zim izš ir etras stadijas, emot v TNM klasifik ciju, turkl t
• Suprapiloriskie (5) un infrapiloriskie (6) limfmezgli I un III stadijai izš ir ar A un B stadiju. Stadij m rakstur gi š di r ji (sk.
II k o I e k t o r s (7 - 11) ietver re ion los, no ku a att 7.att):
kos limfmezglus:
• Gar a. gasthca sinistra (7)
• Gar a. hepatica communis (8)
• Gar truncus coeliacus (9)
• Limfmezgli liesas v rtos (10)
• Gar a. lienalis (11)
III k o I e k t o r s (12 - 17) ietver sev t lu no ku a esošos
limfas atteces ce us:
• Ligamentum hepatoduodenale limfmezgli (12) c Amerikas autoru datiem, 5 gadu dz vildze ir aptuveni 90 % ku a
• Limfmezgli aiz aizku a dziedzera galvi as (13) ža I stadijas pacientu, li stadijas gad jum t sasniedz 50%, III stadijas
• Mezent rija sakn un mezent rij novietotie limfmezgli (14, gad jum t ir tikai 10%, un IV ku a v ža stadijas gad jum tikai atseviš i
15) pacienti nodz vo piecus gadus.
• Gar v dera aortu esošie limfmezgli (16)
• Citi intraabdomin lie limfmezgli (17)
Ku a v ža gad jum v l izš ir slim bai specifiskas me-
tast zes att lajos limfmezglos, piem ram, metast zes virs-
atsl gaskaula limfmezglos kakla kreisaj pus (Virhova me-
tast zes) un metast zes mazaj iegurn (Šniclera metast zes).
Hematog naSs ce š. Parast s att lu hematog nu metast žu
lokaliz cijas vietas ir aknas, kur audz ja š nas ar por-t s
asinsrites pal dz bu non k vispirms. T k, malignaj m š m
cirkul jot asinsrit , metast tiski tiek skartas plaušas, galvas
smadzenes, skelets u.c. Lai prec zi izv rt tu ku a v ža stadiju un
atkl tu varb s att s metast zes, nepieciešams lietot
vajadz s skr ninga metodes.
TNM klasifik cija un ku a v ža stadijas (1988.g.).
dz gi citu lokaliz ciju malignit m, ar ku a v ža gad jum
viena no galvenaj m ir Starptautisk s Pretv ža komitejas (UICC)
TNM klasifik cija, kuru p rskata ik 10 gadus. TNM klasifik cija 7.att ls. TNM klasifik cijas pielietošanas sh ma daž s ku a v ža
ietver galvenos 3 krit rijus: T - tumors, N - re ion lie limfmezgli, M - stadij s.
att las metast zes. Kopš 1977.gada ku a audz ju TNM
klasifik cijai tika pievienots v l viens rakstur-

420
 KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U
KU A V ŽA KL NISK AINA
Agr nam ku a v zim rakstur gu simptomu nav. T s holest tiska dzelt , bio misk s izmai as, kas ir paši rakstur gas
kl nisk s gaitas simptom tiku nosaka procesa lokaliz cija, izplat ba,
tumora augšanas veids, k ar priekšv ža slim bas. Agr na ku a
ža kl niku nosaka t.s. mazo simptomu komplekss:
• Pacienta visp st vok a izmai as: nesp ks, darba sp ju
samazin šan s.
• Nemotiv ts stgribas tr kums, ne šana.
• Diskomforta saj ta epigastrij (spiediena un smaguma saj ta),
slikta d ša, pret gums pret k du konkr tu dienu (ga u, ziv m u.c).
• erme a masas samazin šan s bez sta izskaidrojuma.
• Depresija, intereses zudums par dz vi, ap tija u.c.
pes epigastrij ir visai biežs simptoms, kaut ar izplat ta
procesa gad jumos (sk. 8.att.) s pes sastopamas ret k nek
benignas las gad jum . S pju izstarojums uz muguru liecina par
procesa inv ziju aizku a dziedzer . Procesam att stoties, s pes
pastiprin s; tas saist ms ar audz ja š nu inv ziju senso-raj s
nervu š iedr s. Kardijas tumoru gad jumos, paši, ja tie p riet uz
bar bas vadu, var b t s pes aiz kr šu kaula.
Slikta d ša un vemšana paši rakstur ga antr s da as
tumoriem, kad tri att st s pilorisk s da as stenoze. Disemi-n ta
procesa gad jumos slikta d ša un vemšana var b t kar-
cinomatozas intoksik cijas iemesls.
Disf gija parasti rakstur ga ku a kardijas da as audz jiem,
paši, ja tie p riet uz bar bas vadu.
Krišan s svar un nov šana vair k vai maz k rakstur ga
visu lokaliz ciju ku a v ža gad jumos. Kardijas tumoriem ar p reju
uz bar bas vadu šie simptomi att st s bar bas vada stenozes d ,
savuk rt antr lie tumori bieži rada pylorus stenozi, l dz ar to ar
pilorostenozei rakstur go simptomu kompleksu, kur ietilpst ar
kaheksija.
Asi ošana no ku a un zarnu trakta ar tai rakstur giem
simptomiem att st s, s koties tumora destrukcijai. Tipiski ku a
asi ošana, iz emot liel ka asinsvada uzur cijas gad jumus,
atš ir no ku a un paši divpadsmitpirkstu zarnas las rad tas
asi ošanas, nav p rlieku intens va ('V zis raud ar asins asar m").
da subak ta vai hroniska asi ošana nereti noved pie nopietnas
pacienta anemiz cijas ar tai rakstur giem simptomiem.
Specifiskus simptomus rada tumora perfor cija (kl nisk aina
dz ga k gastroduoden s las perfor cijas gad jum ),
asi ošana, tumoram uzur jot liela kalibra asinsvadus (mas vas
asi ošanas kl nika), k ar audz ja ieaugšana blakusorg nos
(piem ram, ku a š rszarnas fistulas aina, kad t oti ieaugusi
rszam ).
Ku is un divpadsmitpirkstu zarna
s pes apet tes svara asi ošana slikta duša
epigastrij tr kums krišan s un vemšana
8.att ls. Kl nisko simptomu atš ir ba labdab gas ku a las,
agr na ku a v ža un izplat ta ku a v ža gad jumos (p c Meyer
u.c, 1987.g.)
ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA
Att lu metast žu gad jumos simptom tika atkar ga no
metast zes lokaliz cijas.
• Aknu metast m ir rakstur gs asc ts, parenhimatoza vai
aknu boj jumam, k ar atbilstoša att ldiagnostikas atrade (US, DT).
• Plaušu metast m ir rakstur ga radiolo isk atrade (Rtg,
DT), k ar simptomi, kas l dz gi plaušu jaunveidojumam (klepus,
asi ošana, destrukcija u.c).
• Metast m CNS rakstur ga smadze u per a simpto-
tika, atbilstoša atrade encefalogramm un att ldiagnostikas
izmekl jumos.
• Kaulu metast m rakstur gi patolo iski l zumi, k ar
atbilstošas rentgenolo iskas un skeleta scintigr fijas atrades. Ku a
ža gad jum virkne simptomu ir l dz gi k nemalig-nas ku a vai
divpadsmitpirkstu zarnas slim bas gad jum , ta u to intensit te un
sastopam bas biežums mazliet atš iras. Epigastr s s pes ( paši
izplat tas ku a v ža gad jumos) sastopamas ret k, savuk rt
biež ks simptoms ir anoreksija un svara zudums, bet slikta d ša un
vemšana vair k rakstur ga vai nu benignas ku a las slim bas
gad jumos, vai ar izplat ta ku a v ža gad jumos.
Fizik s izmekl šanas dati. biež s izmekl šanas
atrades j min asteniz ts pacienta izskats, ielaistos ku a v ža
gad jumos - kaheksija, aknu metastaz šan s gad jum iesp jama
dzelt , palpatori konstat jut gumu epigastrij , mas va tumoroza
procesa gad jum var sapalp t epigastr lu veidojumu, tumora
perfor cijas gad jumos ir konstat jama pozit va peritoneja
kairin juma simptom tika, mas vu metastaz šan s procesu
gad jumos akn s palp hepatomeg liju, disemin ta procesa
gad jumos nereti konstat asc tu. a ir gastrointestin la asi ošana
no ku a v ža, rekt s izmekl šanas laik konstat mel nu ar
sekojoši pozit m reakcij m uz sl pt m asin m f s.
DIAGNOSTIKA
Agr na ku a v ža kl niski sl pt s gaitas un specifisku
simptomu tr kuma d savlaic ga š s slim bas diagnostika v l
joproj m ir liela starptautiska probl ma imenes rstu, irurgu un
onkologu vid . emot v saslimst bas biežumu konkr taj
re ion , ir divas pieejas, k risin t šo probl mu.
• Ku a v ža agr na diagnostika augsta riska sa
slimst bas re ionos (Jap nas skr ninga metodolo ija).
su radiolo isk skr ninga programmas pamat ir ku a un
duodena masveida skr ninga kontrastrentgenogr fijas pielietošana
rsvar ambulatoros apst os. Tiek izmantotas mobilas
rentgeniek rtas, ko apkalpo tehniskais person ls. P c š s metodes
1973.gad vid ji uz katr m 1000 izmekl šan m tika identific ti 1,6
jauni ku a v ža gad jumi, bet 1978.gad tikai 0,9 jauni ku a v ža
gad jumi. Metode ar pašu autoru vid ir izrais jusi diskusijas par t s
ekonomiskumu.
• Ku a v ža agr na diagnostika zema riska sa
slimst bas re ionos.
Zema saslimšanas riska gad jumos masu radiolo isk
skr ninga metode sevi neattaisno piln gi. T 1960.gad ujork p c
s metodes izmekl ja 31 895 pacientus, bet tika konstat ti tikai 7
jauni ku a v ža gad jumi. Zema riska saslimst bas re ionos agr nai
ku a v ža diagnostikai nepieciešama stingra gastrointestin s
mikrosimptom tikas anal ze (sk. sada u - Kl nisk aina), iedzimt bas
un p rmantojam bas anal ze, kait go vides un darba faktoru
noteikšana, priekšv ža slim bu un veicinošo faktoru - hroniska
gastr ta, Helicobacter pvlori infekcijas, intestin s metapl zijas,
pernicioz s an mijas, ku a polipu - agr na atkl šana un anal ze.
oti svar ga ir pacientu uzskaite un apsekošana p c iepriekš
rciest m ku a oper cij m. Skr ningam plaši izmanto ku a
sulas anal zi, tumora specifisko antig nu noteikšanu, endoskopiju ar
biopsiju un histolo isko anal zi, k ar att ldiagnostikas metodes.
421
 IRUR IJA KU A UN D I VP AD SM ITPI RK STU
9.att ls. Bar bas vad ieaudzis ku a kardijas v zis.
Redzams "gai a sekstes" fenomens.**
10.att ls. Infiltr joši eksof ts ku a v zis antr laj da : norobežot
apvid neregul ras formas paugurains veidojums.*
KU A V ŽA DIAGNOSTIKAS METODES
Specifisk s laboratorisk s izmekl šanas metodes.
Ku a sulas a n a l z e .
Galvenie ku a v zim specifiskie faktori, ko iesp jams noteikt
ku a sul , ir tauku sialoglikoprote ns, lakt tdehidrogen ze,
betaglikuronid ze un ku a sk bes produkcija. P c veiktajiem
jumiem sialoglikoprote ns ku a sul bija paaugstin ts 42%
gad jumu, no kuriem puse bija trakt jami k agr ns ku a v zis.
Lakt tdehidrogen ze un betaglikuronid ze uzskat ma par
sensit vu mar ieri ku a sul , ta u dod mald gi pozit vus rezult tus
5% veselu pacientu un 25% pacientu, kam ir gastr ts.
Lai ar pazemin ta ku a acidit te uzskat ma par riska faktoru
ku a v ža izcelsm , apjom gi p jumi ir pier juši, ka uz 100 000
pacientiem ar pazemin tu acidit ti tikai vienam ir risks saslimt ar
ku a v zi. Visu ku a sulas v ža mar ieru noteikša-
422
ARNAS S L I M B A S
11.att ls. Eksulcer ts ku a v zis lielaj kurvat . Kont
nel dzens, l zens tumora kr teris:
a - ar da ju kontrast šanu,
b - ar bl va pild juma kontrast šanu.*
nai nepieciešama nazogastr la ku a zond šana.
k šo mar ieru jut guma un efektivit tes anal ze daudzos gad jumos
atrodas p juma stadij , metode var tu b t perspekt va, ta u ikdienas praks
l plaši ieviesta nav.
Ku a v ža m a r i e r u n o t e i k š a n a a s i n s s e r u m .
No audz ju imunolo iskajiem mar ieriem b tiska noz me ir
tumorspecifiskajam antig nam CA72-4. Š antig na noteikšanai ir svar ga
noz me skr ninga izmekl jumos, k ar radikalit tes noteikšanai p c rezekcijas
tipa oper cij m. Antig na l me a noteikšana dinamik pacientiem p c
paliat m oper cij m vai inoperabliem pacientiem auj spriest par staru un
mijterapijas efektivit ti.
Vair ki autori ir zi ojuši par seruma pepsinog na I un II l me a korel ciju
ar ku a priekšv ža slim m un ku a v zi. T 60% ku a v ža un 75%
ku a priekšv ža slim bu rad tu g ot das izmai u gad jumos tika konstat ta
min to faktoru l me a paaugstin šan s asins serum .
422
 KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA

12.att ls. Ku a kardijas da as v zis. Tumora kont ras kardijas apvidu ar da ju bar bas vada abdo-min s
da as infiltr clju: a - ar bl vu kontrast šanu, b - ar dubultkontrast šanu.*

Instrument s izmekl šanas metodes. D i a g n o s t i s k a l a p a r o t o m i j a un l a p a r o - s k o p

E n d o s k o p i j a . Metode uzskat ma par st rakmeni k i j a . Diagnostiska laparotomija k operat va diagnostikas metode
agr na ku a v ža atkl šan , t ar izplat ta ku a v ža stadijas un uzskat ma par p jo un gal jo ku a v ža diagnostik , t tipa,
tipa noteikšan . Metodes pielietošana indic ta visos gad jumos, kad veida un stadijas noteikšan , l dz ar to ar sl dziena postul šan
ir kaut vismaz s aizdomas par ku a v zi. Š dos gad jumos par par radik las vai paliat vas oper cijas iesp jam bu.
oblig tu uzskat ma biopsija ar materi la t ku izmekl šanu. laik diagnostisku laparotomiju visai sekm gi aizst j
Oblig ti endoskopiski biopt -jamas ir visas las ar lokaliz ciju diagnostiska laparoskopija. Metode ir maz k traumatiska un
ku , biopt tus emot no vair m viet m. Metodes precizit te nodrošina tr ku p coper cijas rekonvalescenci, t di b tiski
benignu un malignu ku a lu diferenci ldiagnostik sasniedz samazinot gultas dienu skaitu. Ja rstam ir pietiekama pieredze un
95%. slimn cai atbilstošs tehniskais nodrošin jums, la-paroskopijas
Ku a k o n t r a s t r e n t g e n o g r f i j a . Vienk ršas precizit te ir piel dzin ma laparotomijai, iz emot
kontrastmetodes (tikai ar b riju) precizit te ku a v ža gad jum
sasniedz 80%, turpret dubultkontrast šanas gad jumos (b rijs +
gaiss) - 90%. K agr ni rentgenolo iski simptomi, kas var tu liecin t
par ku a v zi, j min g ot das kroku ri-gidit te, kroku p rtraukums
un g ot das reljefa deform cija. V s slim bas stadij s v ro
daž das formas un lokaliz cijas pild juma defektus un iz lojama
ainu.
U l t r a s o n o s k o p i j a . Parast v dera dobuma ul-
trasonoskopija ku a v ža pacientiem uzskat ma par oblig tu.
Metodes lietošana nepieciešama slim bas stadijas preciz šanai un
metast žu noteikšanai.
Galvenok rt ar šo metodi iesp jams noteikt intraabdo-min las
metast zes ar parasto lokaliz cijas vietu akn s un lies ,
palielin tos, visticam k, metast tiskos limfmezglus retro-peritone li
un gar lielajiem asinsvadiem. Ielaista procesa gad jumos var noteikt
asc tu.
Šaubu gad jumos par k da intraabdomin la veidojuma
iesp jamo metast tisko dabu ultraska as kontrol iesp jams veikt
t i e v s a d a t a s b i o p s i j u a r t ku patohistolo- isku
izmekl šanu.
auna metode - e n d o s k o p i s k ultrasono-
s k o p i j a . Metodes pamat ir utraska as detektora ievade
intragastr li. T uzskat ma par izv les metodi, lai diferenc tu
ku a g ot das un zemg ot das veidojumus (ku a v zi) no rpus
ku a esošu procesu vai veidojumu rad tiem iespiedumiem ku .
D a t o r t o m o g r f i j a . Metodi galvenok rt pielieto, lai
noteiktu ku a v ža izplat bu rpus ku a. Tom r metode piln gi
l%fekSS*k Jfeft^"\'
nevar aizst t proves laparotomiju vai laparoskopi-ju, jo, uz šo
metodi balstoties, detaliz ti raksturot procesa inv ziju
blakusorg nos un limf tisko mezglu iesaistes pak pi proces 13.att ls. Inflltr jošs ku a v zis. Mazaj kurvat ra rakstur gs
nevar. robots ku a kont ras defekts (sieni as infiltr cija).*

423
423
 IRUR IJA KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U Z A R N A S SLIM BAS

gad jumus, kad j nosaka limf tisk s inv zijas pak pe retrope-
ritone li gar ma istr lajiem asinsvadiem. K iesp jamais probl mas
risin jums tiek pied ta intraoperat va ultrasonoskopija
laparoskopijas laik (ultraska as detektors caur k du no lapa-
roskopiskajiem troak riem tiek ievad ts v dera dobum un ap-lic ts
nepieciešamaj lokaliz cij ), k ar plaš ka datortomo-gr fijas un
kodolmagn tisk s rezonanses izmantošana.

KU A V ŽA RST ŠANA

Ku a v ža radik laj un paliat vaj rst šan galven

noz me ir irur iskai oper cijai. Kompleksas onkolo isk s r-
st šanas ietvaros pielieto mijterapiju, atseviš os gad jumos ari
staru terapiju un im nterapiju.

irur isk rst šana.

Ku a v ža gad jum operat vai rst šanai ir absol tas

indik cijas. Galvenie irur isk s rst šanas m i ku a v ža
gad jum ir:
1. Lokaliz ta radik li operabla tumora gad jumos mak
sim li efekt vi un radik li veikt tumora un limf tisko mezglu 14.att ls. Distalas ku a rezekcijas apjoms v ža gad juma.
irur isku evaku ciju.
2. Gad jumos, kad radik la oper cija nav iesp jama,
veikt maksim li efekt vu un saudz jošu paliat vu oper ciju ar
i maksim li ilgi saglab t ku a fiziolo isk s funkcijas un
uzlabot pacienta dz ves kvalit ti.
Ku a v ža irur ij visas irur isk s metodes pamat var tu
iedal t š di:
1) radik las oper cijas;
2) paliat vas oper cijas:
- paliat vas rezekcijas tipa oper cijas (Rv R2 rezekci
jas, skat. TNM klasifik ciju);
— paliat vas nerezekcijas oper cijas.
Radik s oper cijas.
Ar terminu "radik la oper cija" ku a v ža gad jum saprot
subtot lu, dist lu vai proksim lu ku a rezekciju un gastrektomiju
ar nepieciešam bas gad jumos veiktu limfade-nektomiju, p c kuras
ne makroskopiski, ne patohistolo iska-jos izmekl jumos netiek
konstat ts rezidu lais tumors (R0 situ cija, sk. TNM klasifik ciju).
•Dist la ku a rezekcija.
Indik cijas š da veida oper cijai ir intestin la tipa ku a v zis
(sk. Laur na klasifik ciju) ar lokaliz ciju ku a antr laj da , ja
iesp jama radik la atk pe 4-5 cm no tumora, k ari dif za tipa
ku a v zis, ja iesp jama radik la atk pe 8-10 cm no tumora. Ja 15.att ls. Ku a rezekcija klasisk Bilrots-2 modifik cij (uz "gar s cilpas") ar
di priekšnoteikumi nav izpild mi, vien radik oper cijas enteroenteroanastomozi Brauna modifik cij : 1 - gastroenteroanastomoze, 2 -
metode ir gastrektomija. P c autoru p jumu un literat ras datiem, enteroenteroanastomoze Brauna modifik cij .
no komplik ciju un letalit tes viedok a nav b tisku atš ir bu starp
dist lu rezekciju un gastrektomiju. Komplik cijas p c tot las •Pr oks im l a ku a rezekcija.
gastrektomijas bija 38,3% gad jumu, bet p c subtotalas rezekcijas -
Oper ciju izdara, ja neliels audz js ir lokaliz ts ku a proksimaiaja da
30,8%. Letalit te ir 3,8% un 7,4%. (biež k kardij ). Neliela procesa gad jumos oper ciju veic ar laparotomijas
Rezec dist s 2/3 ku a (sk. 14.att). Atš ir no dis-t s
pieeju, ta u izplat ta procesa gad jumos, k ar , ja v zis p riet uz bar bas vadu,
rezekcijas, neonkolo ijas slim bas gad jum oblig ts
izv las to-rakoabdomin lu pieeju. Oper cijas pamat ir ku a kardijas da as,
priekšnosac jums oper cijas radikalit tei ir re ion lo limfmezglu un
velves, maz s kurvat ras, bar bas vada intraabdomin -l s da as un torak s
liel s taukpl ves ekstirp cija vien blok ar ku i.
da as apakš fragmenta rezekcija (sk. 16.att.), k ar "gals pie gala"
Divas galven s rekonstrukcijas metodes dist s rezekcijas anastomozes izveide starp bar bas vadu un ku a dist lo da u. Kaut ar
gad jumos ku a v ža d ir R (Roux) tipa rezekcija un klasisk
oper cija liekas fiziolo iska, jo tiek saglab ta uztura pas ža caur ku i un div-
rezekcija Bilrots-2 (Bilroth II) modifik cij (sk. 15.att.). Abu padsmitpirkstu zarnu, tom r pašreiz liel da a autoru no š s oper cijas ku a
rekonstrukcijas metožu priorit te atš ir no Bilrots-1 modifik cijas
ža gad jumos atsak s, pamatojot to ar augsto (15-20%) p coper cijas
un rezekcij m uz " s cilpas" (Hofmeistera-Fin-sterera modifik cija
letalit ti un visai zemo dzw-ildzi nepietiekam s radikalit tes d .
u.c.) ir izskaidrojama ar mazo žults ref-luksa iesp jam bu uz •Gastr ektomija.
gastroenteroanastomozi un atlikušo ku a stumbru, l dz ar to lab k
Gastrektomija ir tot la ku a ekstirp cija (sk. 17.att.). Oper cija ir indic ta
tiek profilakt ts anastomo-z ts, stumbra refluksa gastr ts un v ns
antr lu tumoru gad jumos, kad nevar veikt dist lu ku a rezekciju (nevar
stumbra v zis (sk. sada u - Riska faktori).
nodrošin t nepieciešamo

424

424
 KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S
16.att ls. Ku a proksim ias da as rezekcijas sh ma:
a - rezekcijas apjoms, b - izveidota ezofagogastroanastomoze.
18.att ls. Vienk rš s gremošanas trakta rekonstrukcijas
metodes p c tot las gastrektomijas:
a - ezofagogastroanastomoze "gals pie gala" (1) un R tipa
anastomoze (2); b - ezofagogastroanastomoze "gals pie s na" (1)
un Brauna tipa enteroenteroanastomoze (2).
atk pi, t.L, 4-5 cm intestin la tipa v ža un 8-10 cm dif za v ža
gad jum ). Liel da a autoru gastrektomiju proksim la v ža
gad jumos izv las proksim ias rezekcijas viet . Protams, gas-
trektomija ir indic ta ar tad, ja audz js aiz em visu ku i, a tumors
ieaudzis blakusorg nos (lies , aizku a dziedzer , aknu kreisaj
daiv u.c), veic paplašin tu (kombin tu) gastrektomiju, kop ar
ku i ekstirp jot attiec go org nu vai t da u.
Daudzi autori gastrektomijas gad jum pied daž das
gremošanas trakta rekonstrukcijas metodes. K vienk rš j min
ezofagoenteroanastomozes izveide "gals pie gala" vai "gals pie
na" (sk. 18.att.). Metode ir vienk rša, ta u tai ir augsts
komplik ciju (enteroezofage refluksa un dempinga sindroma)
patsvars. Lai atrisin tu šo probl mu, izstr tas vair kas metodes,
kuru pamat ir zarnu rezervu ra (t.s. "maz ku ša" izveide). Viena
da rezervu ra modifik cija izstr ta P.Str dina kl nisk s
universit tes slimn cas irur ijas kl nik (sk. 19.att.). Sal dzinoši
jumi no funkcion lo komplik ciju izveides viedok a p rliecinoši
pier da rezervu ra metodes priekšroc bas, sal dzinot ar vienk ršo
enteroezofa-goanastomozes metodi.
• S pI e n e kt o m i j a s noz me.
Jaut jums par splenektomijas nepieciešam bu liel kas
radikalit tes pan kšanai ku a v ža oper ciju gad jumos v l
joproj m ir diskutabls. P c autoru p jumu datiem, atkar no
tumora lokaliz cijas un izplat bas metast žu biežums liesas v rtos ir
no 12,5% l dz 37,5% gad jumu. Kaut gan
425
H IRUR IJA
17.att ls. Rezekcijas apjoms, veicot gastrektomiju ku a v ža
gad jum .
19.att ls. Str dina kl nisk s universit tes slimn cas irur ijas
kl nik izstr s gastroplastikas sh ma ar ts. "maz ku ša"
izveidi.
uzskati ir pretrun gi, tom r vairums autoru, veicot ku a oper cijas
ža gad jum , neiesaka plaši pielietot splenekto-miju. Pacientiem
c splenektomij m ku a v ža gad jum ir pier ta IgM un IgA
im nglobul nu l me a samazin šan s, kas savuk rt var izrais t
komplik ciju, paši septisko komplik ciju, skaita palielin šanos
coper cijas period . Splenektomija var tu b t indic ta proksim li
novietotu un visu ku i aiz emošu tumoru gad jumos, jo tad ir paši
augsts metast žu kl tb tnes risks liesas v rtos. Nav p rliecinošu
datu par dz vildzes pagarin šanos pacientiem p c veiktaj m
splenektomij m. Komplik ciju ( paši septisko komplik ciju) skaits
pacientiem ir liel ks nek pacientiem, kuriem nav izdar tas
splenektomijas.
• Li mf a d e n e kt o m i j a s n o z m e .
Lai oper cija ku a v ža gad jum b tu radik la, audz js
iz em kompleksi kop ar re ion lajiem limfas atteces ce iem,
respekt vi, j izdara limfadenektomija. Metode ir visai sena un praks
paz stama. Pirmo limfadenektomiju veica Halsteds 1894.gad ASV,
oper jot pacienti ar kr ts v zi, un gadsimta s kum metode tika
ieviesta kolorekt laj onkolo iskaj irur ij . Ku a v ža gad jum
limfadenektomija sevi pa stam pieteica 20.gs. 70. gadu beig s, kad
no Jap nas par s pirmie zi ojumi par sistem tisku limfadenekto-
miju, balst tu uz prec zi izstr tu limfas atteces ce u anatomiju (sk.
20.att). Sist misk s limfadenektomijas uzdevums ir, emot v
oper cijas plašumu (gastrektomija vai subto-t la ku a rezekcija),
kop ar ku i ekstirp t gan I kolekto-
425
 IRUR IJA B KU A UN D I V P A D S M 1 T P I R K S T U Z A R N A S
Ri
Lokaliz cija ku a apakš ja trešda a
20.att ls. Sist miskas limfadenektomijas apjomi mikroskopisku (Ri)
un makroskopisku (R2) limfog nu metast žu gad jum .
ra (perigastr los), gan II kolektora limfmezglus (gar lielaj m
art rij m, kuras apasi o ku i). Kaut ar jap u autori sist miskas
limfadenektomijas efektivit ti pacientu dz vildzes palielin šan
pier da p rliecinoši, tom r Eiropas autoru vid nevalda vienpr ba.
Vair ki autori savos p jumos statistiski ticamu saist bu starp
sist miskas limfadenektomijas efektu dz vildzes pagarin šan
nekonstat , savuk rt citi atz st sist -misko limfadenektomiju par
tisku.
zin ms, sist misk limfadenektomija paildzina oper cijas
laiku, limfmezglu tuv s lokaliz cijas d ap lielajiem asinsvadiem t
var b t b stama no asi ošanas viedok a. L dz ar to
limfadenektomijai nepieciešams noteikt prec zas indik cijas, emot
procesa plašumu un limfmezglu iesaisti. Autoru p jumi, k ar
vair kas publik cijas Eirop pier da, ka tikai N (ja proces
iesaist tie limfmezgli atrodas l dz 3 cm att lum no tumora) stadijas
gad jum limfadenektomija ir efekt va un b tiski uzlabo pacientu
dz vildzes r jus. T N0 stadijas ku a v ža gad jum 5 gadu
dz vildze bija 47%, bet N stadijas gad jumos p c limfadenektomijas
- 44%. Gad jumos, ja proces iesaist s t k par 3 cm no prim
tumora esošie limfmezgli (N2 stadija), 5 gadu dz vildzes r
limfadenektomijas ir tikai 12%. To var tu skaidrot ar to, ka šajos
gad jumos bieži ir iesaist ti att lie limfmezgli, un faktiski situ cija
piel dzin ma M stadijai. L dz ar to limfadenektomija ir efekt va tikai
gad jum , ja proces ir iesaist ti tikai 1-3 limfmezgli un ja
iesaist to un intakto limfmezglu attiec ba ir maz ka par 0,2.
Paliat s oper cijas.
Paliat s r e z e k c i j a s (R]f R2 rezekcijas, skat. TNM
klasifik ciju).
Ar šo j dzienu saprot rezekcijas tipa oper ciju gad jumos, kad
jau pirms oper cijas vai oper cijas laik ir zin ms, ka tehniski nav
iesp jams veikt radik lu (R0) oper ciju, un
SLI M BAS
da a no tumora masas tiek atst ta (R2 situ cija) galvenok rt
procesa plašuma un b stam s lokaliz cijas d (piem ram, tuvu
ma istr lajiem asinsvadiem vai tajos ieaugot).
Kaut ar l dz šim nav piln gas autoru vienpr bas jaut jum par
to, vai š da tipa oper cijas ir pielietojamas vai nav, vairums
uzskata, ka š das oper cijas ir nepieciešams veikt visos tehniski
iesp jamos gad jumos, iz emot tot lu intraab-domin lu
disemin ciju un asc tu. Ir pier ts, ka paliat s rezekcijas
oper cijas palielina pacientu dz vildzi vid ji l dz 3,6-6.6 nešiem,
sal dzinot ar proves laparotomiju vai t ri pa-liat vu oper ciju grupu.
tiski tiek uzlabota ar pacientu dz ves kvalit te. P c dažu autoru
datiem, pacientu dz vildze pa-liat vu rezekcijas tipa oper ciju
gad jumos palielin s; kaut ar p coper cijas komplik ciju patsvars
pacientiem p c paliat -v m rezekcijas oper cij m ir liel ks, ta u
letalit te \r 3 reizes maz ka.
Paliat s nerezekcijas oper cijas.
Oper ciju galven s indik cijas gad jumos, kad radik la vai
paliat va rezekcijas tipa oper cija nav iesp jama, ir maksim la
ku a un zarnu trakta funkcion šanas laika pagarin šana, k ar
maksim la pacientu dz ves kvalit tes uzlabošana. Ku a v ža
gad jumos galven s paliat s oper cijas ir v rstas uz ku a
caurlaid bas saglab šanu. Radik li inoperabla kardijas un korpusa
da as tumora gad jum uzliek gastro-stomu (sk. 21.att.) vai
enterostomu pacienta enter lai barošanai vai izmanto endoskopijas
metodi, kuras pamat ir sten-ta ievad šana sašaurin taj viet , k
ar tumora elektrokoa-gul cija vai l zera koagul cija l mena
caurlaid bas pan kšanai. Antr s lokaliz cijas gad jum ar
pilorostenozes kl niku parasti veic gastroenteroanastomozes izveidi.
Adjuvanf terapija kunga v ža gad jum .
Kaut ar ir skaidrs, ka galven un noteicoš loma ku a v ža
rst šan pieder irur isk m metod m, tom r zin ma noz me ir
mijterapijai, staru terapijai un im nterapijai.
m i j t e r a p i j a ir indic ta, tikai kombin jot to ar operat vu
rst šanu. T k ku a v ža gad jum viena mij-prepar ta
efektivit te ir niec ga un mono mijterapija pacienta dz vildzes
jus neuzlabo, parasti lieto daž du -mijprepar tu
kombin cijas. Pasaul viena no visvair k lietotaj m sh m ku a
ža gad jum ir 5-fluoruracila, mito-mic na C un doksorubic na
kombin cija (FAM). Lietojot šo FAM sh mu, izplat ta ku a v ža
gad jum t s efektivit te var tu sasniegt 33%. Savuk rt 5-
fluoruracila, doksorubic na un cisplat na kombin cijas gad jum ,
rst jot izplat tu ku a v zi, efektivit te vid ji ir 12%.
S t a r u t e r a p i j a . Adjuvant s rst šanas ietvaros lietot
staru terapija nav p rliecinoši pier jusi savu efektivit ti, ta u
literat ir sastopami vair ki zi ojumi par staru terapijas
pielietošanu, kombin jot to ar irur isko un mijtera-
ji p c
21.att ls. Vienk ršota gastrostomas izveides sh ma.
426
426
 KU A UN D I V P A D S M I T P I R K S T U ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA

jtisko rst šanu. Tom r p rliecinošu datu par staru terapi-

Ku is un divpadsmit pirkstu zarna
• s efektu pacientu dz vildzes r ju uzlabošan nav.
* Im nterapija. K zin ms, irur isk trauma ope
cijas laik un tai sekojoš p coper cijas terapija ir b tisks
jm nsupres vs fa|<tors, kas savuk rt ir labv gs maligno š nu
lifer cijai. r zjn mi un izdal ti daudz daž di im nfaktori, kuri b tu
pielietojami im nstimul cijai, galvenok rt T-limfo-c tu un natur lo
killerš nu funkciju uzlabošanai. Protams, im nterapija ku a v ža Dz vildze
gad jum lietojama kompleksi ar cit m rst šanas metod m. (%) 40
Izol tas im nterapijas efekts ku a v ža rst šan sevi nav
pier jis.
Pagaid m nav atrasta vienota un univers la adjuvantas
terapijas metodika ku a v ža rst šan . Galvenie p jumu
virzieni, kuriem b tu j piev rš uzman ba:
1) j sintez toksiski un vair k efekt vi mijterapijas a enti;
2) preoperat vas mijterapijas un staru terapijas meto-
dolo ijas izstr des; 22.att ls. Dz vildzes atkar ba no ku a v ža stadijas.
3) metodes c ai ar peritonealu diseminaciju un viscera-laj m
jiem faktoriem - TNM klasifik cijas un slim bas stadijas (skat. 22.att)
metast m;
-, nopietna prognostisk noz me piem t t diem faktoriem k tumora
4) intraoperat va staru terapija u.c.
izm ri un metast tisko limfmezglu skaits radik las oper cijas
gad jum un rezid ltumora un att lu metast žu kl tb tne p c
KU A V ŽA PROGNOZE
paliat m rezekcijas tipa oper cij m.
Faktori, kas ietekm ku a v ža prognozi, b tu dal mi div s
da s - pašu tumoru raksturojošie faktori (TNM klasifik cija,
KU A L3MFOMAS
stadijas, klasifik cijas principi u.c.) un rst šanu raksturojošie
faktori (R-kategorija, oper cijas apjoms, veids, staru, imunolo isk s
c daž du autoru datiem, ku a ne-Hodžkina limfoma veido
un mijterapijas lietošana u.c).
4 l dz 5% no vis m ku a malignit m, ta u, atš ir no ku a
Tumoru raksturojošie faktori.
TNM k l a s i f i k c i j a un t u m o r a s t a d i j a . ža, slim bas biežumam ir tendence pieaugt.
T kategorij svar gs ir fakts, vai tumors cauraug ku a sienas Ku a limfomas stadijas klasific p c sekojošiem krit rijiem:
serozu (T 3, T4) vai n (Ty T2). Pietiekami plašos p jumos pier ts, I stadija - process neizplat s rpus ku a.
ka serozas cauraugšanas gad jumos pacientu dz vildze samazin s II stadija - izplat ba perigastr lajos limfmezglos.
visai krasi. T Priesching 1980.gad , analiz jot 1080 pacientu lielu III stadija - iesaist ti atseviš i att lie limfmezgli (piem ram,
grupu, konstat ja, ka 5 gadu dz vildze pacientiem ar T 2 kategorijas paraaort lie mezgli).
tumoru ir 66%, bet pacientiem T 3 un T4 gad jum 5 gadu dz vildzes IV stadija - tumora izplat ba uz citiem v dera dobuma
ji ir tikai 38%. L dz gi r ji atrodami ar autoru p jumos. org niem (liesu, akn m u.c).
Interesanti, ka paša tumora izm ri neatkar gi no inv zijas Kl nisk aina. Parasti slimo cilv ki pusm ža vecum , turkl t
pak pes ku a sien var kalpot par noz gu prognostisku faktoru riešu un sieviešu attiec ba prim ras ku a limfomas gad jumos
(p c autoru datiem pat noz ku k T kategorija). T 5 gadu dzin s 1,7:7.
kumulat dz vildze, ja audz js p rsniedz 10 cm, ir iev rojami kum vismaz 20% gad jumu slim bas norise ir asimp-
maz ka (6%) nek gad jumos, kad audz ja izm ri ir maz ki par 6 tom tiska. Parast simptom tika ir s pes v der , anoreksija, slikta
cm (61%). Atkar no tumora lokaliz cijas, prognostiski labv gi ir ša, tra s ta saj ta, k ar vemšana. 40% gad jumu rakstur gi
ku a antr s da as tumori (5 gadu dz vildze ir 40%, sal dzinot ar eneraliz tai limfomai specifiskie simptomi - nogurums un nesp ks,
augstas lokaliz cijas ku a tumoriem, kuru gad jum dz vildzes drudzis, krišan s svar . Aptuveni 42% gad jumu slim ba noris ak ti,
ji ir 20%). izraisa asi ošanu no ku a un zarnu trakta, perfor ciju,
N faktora prognostisk noz me, sal dzinot ar T faktoru, ir obstrukciju, k ar gastrotransver-sofistulas kl niku.
liel ka. Pacientiem p c radik m oper cij m (NO) 5 gadu dz vildze
ir 47%, savuk r N2 gad jum 5 gadu dz vildze sasniedz tikai 12%.
Atkar no limfmezglu lokaliz cijas, dz vildzes r ji b tiski kr tas stadija I
stadija II
II limf tisk kolektora iesaistes gad jum . B tiska prognostisk stadija III
noz me ir ar metast tiski izmain to limfmezglu skaitam un attiec bai stadija IV
pret intaktajiem limfmezgliem (ja attiec ba ir maz ka vai vien da ar
0,2, prognoze ir piel dzin ma gad jumiem, kad limfmezgli nav
iesaist ti proces ). Ja ir att las metast zes, dz vildzes r ji
tiski pasliktin s (6%, sal dzinot ar M0 kategoriju).
rst š anu raksturojošie faktori.
No operat s rst šanas viedok a svar ga noz me ir sis-
miskajai limfadenektomijai, paši N gad jum , kad, veicot
iimfadenektomiju, dz vildzes r jus iesp jams piel dzin t N0
kategorijas 5 gadu dz vildzes r jiem. K otrs no rst šanas
atkar gais svar kais prognostiskais faktors ku a v ža gad jum
min oper cijas radikalit te (R kategorija). T autoru p jumos
neradik li oper tu pacientu grup (R]f R2) dz vildze bija no 7,7 dz Gadi
8,9 m nešiem, turpret radik li oper tu pacientu grup sasniedza
29,3 m nešus.
secina, ka bez jau tradicion li zin majiem prognostiska- 23.att ls. Dz vildzes atkar ba no ku a limfomas stadijas.

427

427
 IRUR IJA B KU A UN D I VP AD S IVi IT Pl R K ST U Z A R N A S S L I M BAS

Fizik laj izmekl šan parast s atrades ir: palp jams vei-
dojums epigastrij , splenomeg lija, k ar dif zi palielin ti limfmezgli
un reproperitone ls veidojums eneraliz tas lim-fomas gad jumos.
Slim bas diagnoze tiek b ta uz ku a rentgenogr -fisko
17. Textbook of surgery: The biologicai basis of mod m surgical practice / FH
by Sabsiton D.C. - 15th ed. - Philadelphia: W.B. Saunders, 1996.
18. Tonnesen H., et ai. Effect of cimetidine on survival after gastric cancer
Lancet, 1988; 11:990-1.
;

izmekl šanu, kur parasti v ro lielus, dif zi infiltrat vus veidojumus.

dera ultrasonoskopija intraabdomin li redz ar ku i saist tu 19. Tsukiyama I., et ai. Radiation therapy for advanced gastric cancer/
Internationa! Journal of Radiation Oncology, Biology Phvsir (1988);15:123-7.'
veidojumu, endoskopiskaj ultrasonoskopija v ro infiltrat vus ku a S

sienas rajonus. Endoskopiski redz ma-lignam procesam rakstur gu

ainu. Parastaj s biopsij s diagnozes precizit te sv rst s no 36 l dz 20. Wils J., Bleiberg H. Current status of chemotherapy for gastric cancer//
European Journal of Cancer and Clinical Oncology, 1989; 25:3.
90%. K izv les metodes biopsij s prepar ta apstr dei limfomas
gad jum j min imunofenotip šana. 21. Wils J., et ai. Sequential high-dose methotrexate and fluorouracil combined
Slim bas irur iskaj rst šan indic ta gastrektomija. with doxorubicin - a step ahead in the treatment of advanced gastric cancer- a
trial of the European Organisation for Research and Treatment of Cancer-
Neatkar gi no slim bas stadijas un oper cijas radikalit tes, ad- Gastrointestinal Tract Cooperative Group // Journal of Clinical Oncoiogy 1991 •
juvanta rst šana indic ta visos gad jumos. 9:827.
Dz vildzes r ji ku a limfomas gad jum ir atkar gi no
22. Zollinger & Zollinger. Atlas of Surgical operations. - USA: Mc Graw-Hill
procesa stadijas (sk. 23.att.). inc, 1993.

* Rentgenogrammas no prof. J.Nemiro arh va. Prof. .Nemiro koment rs.

** Uz mums endoskopijas laik , foto no P.Str dina kl nisk s universit tes
slimn cas Gastrointestin s endoskopijas centra arh va. Doc. J.Pokratnieka
koment rs.

Literat ra

1. Allum W.H., et ai. Gastric cancer: a 25 year revievv // British Journal of

Surgerv, 1989;76:535-40.

2. Ashley S.W., Evoy P., Daly J.M. Stomach. Principles of Surgery / Ed. by
S.Svvartz S.l. - 17th ed. - USA: Mc Graw-Hill inc. - P. 1181.

3. Borrman R. Gaschvvulste des Mogens und Duodenums // Handbuch

speziellen Pathologisch Anatomie und Histologie. - Berlin: Springer, 1926. - P.
856-1054.

4. Calvo F.A., et ai. Intraoperative and external beam therapy in advanced

resectable gastric cancer // International Journal of Radiation Oncology,
Biology, Phvsics, 1989; 17:183-9.

5. Cunningham D., Mansi J. Ford H.T., Nash A.T., Menziew-Gow. Epirubicin, cis-
platin and 5-fluorouracil (ECF) is highly effective in advanced gastric cancer //
Proceedings of the American Society of Clinical Oncology, 1991; 104(12): 136.

6. Cushieri A. Jejunal pouch reconstruction after total gastrectomy for cancer:

experience in 29 patients // British Journal of Surgery, 1990; 77(4): 421.

7. Demirci S., et ai. The value of computed tomography in the preoperative

staging of patient with gastric malignancy. Sixth Congress of the European
Society of Surgical Oncology // European Journal of Surgical Oncology, 1992.

8. Dent D.M., et ai. Randomized comparison of R1 and R2 gastrectomy for

gastric carcinoma // British Journal of Surgery, 1988; 75:110-12.

9. Essentials of Surgery / Ed. by Greenfield J.J. - USA: Lippincott - Raven,

1997.

10. Gardovskis J. Ku a v zis. irur isk rst šana, rekonstrukcija, prognos-

tiskie faktori (habilit cijas darbs). - R ga: Latvijas Medic nas akad mija, 1994.

11. Gouzi J.L., et ai. Total versus subtotal gastrectomy for adenocarcinoma of
the gastric antrum // Annals of Surgerv, 1989; 209:162-6.

12. Hallissey M.T., et ai. Early detection of gastric cancer // British Medical
Journal, 1990;301:513-15.

13. Hallissey M.T., et ai. Palliative surgery for gastric cancer // Cancer, 1988;
62(2): 440-4.

14. Lauren P. The two histological main types of gastric carcinoma: diffuse and
so-cailed intestinai type carcinoma. An attempt at a histo-clinical classification
//Acta Pathologica et Microbiologica Scandinavica, 1965; 64:31^9.

15. Maruvama K., et ai. Lymph node metastases of gastric cancer//Annals of

Surgerv, 1989; 210(5):596-602.

16. Ostach W., et ai. Conversion operation Billroth II into Billroth I with jejunal
interposition // Helvetica Chirurgica Acta, 1991; 57(5):709-11.

428
 TIEVAS ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA

monosahar diem, aminosk m, monoglicer diem un tauksk m.

Tievaj zarn min tie š elšan s galaprodukti uzs cas kop ar
deni, vitam niem un elektrol tiem: k liju, kalciju, n triju, magniju,
dzelzi u.c.
Endokr s š nas produc vair kus hormonus: sekret nu,
holecistokin npankreozim nu, motil nu, enteroglikagonu, so-
matostat nu, vazointestin lo polipept du, enterogastr nu, bombez nu
u.c, kas regul gremošanas sist mas daž s funkcijas.

TIEV S ZARNAS IRUR ISKO SLIM BU

3.14. TIEVAS ZARNAS SLIM BAS DIAGNOSTIKA

Simptomi. Tiev s zarnas irur isk s slim bas sastopamas

A. ikitins
ANATOMIJA UN FIZIOLO IJA
Tiev zarna (intestinum tenue) savieno ku i un aklo zarnu
(caecum), s garums ir 3 - 5 m un diametrs 2,5 - 4 cm. Tievajai
zarnai izš ir 3 da as: divpadsmitpirkstu zarnu (duode-num), tukšo
zarnu (jejunum) un l ko zarnu (ileum). Šaj noda tiek izskat ta
tukš s un l s zarnas anatomija, funkcija un irur isk s slim bas.
Tukš zarna s kas no divpadsmitpirkstu un tukš s zarnas
kuma (flexura duodenojejunalis) un bez redzamas anatomiskas
robežas p riet l kaj zarn , kas beidzas ar l s un akl s zarnas
rstuli (valva ileocaecalis). Tiev s zarnas augš s divas piekt-
da as pieder tukšajai un apakš s tr s piektda as - l kajai zarnai.
s atš ir bas starp tukšo un l ko zarnu ir š das: tukšajai zarnai
ir biez ka siena, liel ks diametrs un s rta nokr sa.
Tukšo un l ko zarnu no rpuses ap em serozais apvalks
(peritoneum viscerale), kas ar veido sam garu apzarni (me-
senterium). di tukš un l zarna atrodas intraperito-ne li.
Apzarnis fiks zarnu pie v dera mugur s sienas. Tiev zarna
veido vair kas (14-16) cilpas, kas past gi maina savu formu un
lokaliz ciju.
Tiev s zarnas g ot da kop ar zemg ot du veido cirkul ras
krokas. G ot ir oti daudz s ku b rksti u, kas palielina t s virsmu
2
dz 10 m un pat vair k. Tiev s zarnas g ot du kl j vienk rtains
cilindrisks epit lijs. Labi att st s muskulat ras k rtas (garenisk un
cirkul ) nodrošina zarnas motori-kas un evaku cijas funkciju.
Arteri lo asinsapg di nodrošina apzar a augš art rija
(a.mesenterica superior), no kuras atiet vair kas (16-22) tukš s un
s zarnas art rijas (aa.jejunales et aa.ilei). s atrodas apzarn
un, anastomoz jot sav starp , veido ark des. No ark m atiet
gala art rijas, kas baro zarnas sienu. Venoz s asinis aizpl st pa
da paša nosaukuma v m un iepl st apzar a augš v P a I p
(v.mesenterica superior) un t k v rtu v (v. portae).
Limfa no zarnas sienas pa limf tiskiem vadiem nopl st uz
apzar a limfmezgliem, p c tam uz apzar a saknes un retro-
peritone liem limfmezgliem, bet t k - hila cistern (cisterna hyli).
Tievo zarnu inerv apzar a augš jais pinums (plexus
mesentericus superior), kura veidošan piedal s k simp tiskie, t
ar parasimp tiskie nervi.
Tiev s zarnas funkcijas ir š das: un iekš sekr cija,
uzturvielu š elšana un š produktu uzs kšana, nesagremoto vielu
virz šana uz resno zarnu, imunolo isk funkcija.
Diennakt tiev s zarnas dziedzeri izdala ap 2 I zarnu sulas, kas
satur daž dus fermentus: enterokin zi, lip zi, katep-s nus,
nukle zes, ereps nu, lakt zi, malt zi, s rmaino fosfot -zi u.c. Šie
fermenti piedal s uzturvielu š elšan l dz
sam reti. Preval visp jie kl niskie simptomi, kas rakstur gi visa
ku a un zarnu trakta patolo ijai, un bieži tiev s zarnas slim bu var
konstat t, tikai izsl dzot p jo gremošanas trakta slim bu
simptomus.
Par tiev s zarnas patolo iju var liecin t sekojoši simptomi:
dif zas vai ar periumbilik las s pes v der , pastiprin ta zarnu
peristaltika, v dera uzp šan s, slikta d ša un vemšana, caureja,
mel na, nov šana, drudzis.
• S p es v der bieži nav agr ns slim bas izpausmes
simptoms. S m ir visp js raksturs, t s biež k lokaliz jas
mezogastrij , m dz b t p rejošas, pastiprin ties p c šanas vai
vakara stund s. Ja slimniekam s kas zarnu no-sprostojums, s pes
var k t l kmjveid gas.
• Pastiprin ta zar nu peristaltika un
d e r a u z p š a n s var liecin t par tiev s zarnas orga
nisku slim bu, seviš i, ja v der tausta kust gus veidojumus vai
iekaisuma dabas konglomer tus, kuri nav attiecin mi ne uz
ku i, ne resno zarnu, ne dzimumorg niem.
•Dispeptiskas p ar b a s - slikta d ša un pe-
riodiska vemšana, k ar caureja ar nesagremotu bar bu ir diezgan
past gs simptoms, tom r tiev s zarnas slim m var ar neb t.
• A s i o š a n a no z a r n u t r a k t a ir bieži sastopams
simptoms daž du tiev s zarnas iekaisuma procesu un audz ju
gad jumos. Asi ošana var b t k hroniska, t ar prof za ar mel nu,
ak tu mazasin bu un izteiktiem hemodi-namikas trauc jumiem.
• Intoksik ciju, drudzi, nov rgumu
bieži nov ro daž du iekaisuma slim bu (Krona slim ba, jersi-
nioze u.c.) un audz ju (v zis, limfosarkoma) gad jumos.
Objekt vie izmekl jumi.
A p s k a t e bez visp jiem simptomiem (nov šana, das
lums, hipovitaminozes paz mes u.c.) auj konstat t v dera
uzpušanos meteorisma d , lok lu v dera priekš s sienas
izvelv jumu, kas atbilst infiltr tai zarnas sienai vai zarnu
nosprostojuma l menim. Nereti var nov rot k das paplašin tas
zarnu cilpas ac mredzamu peristaltiku.
c i j a auj atrast iekaisuma infiltr tu vai audz ju,
konstat t peritoneja kairin juma simptomus.
P e r k u t o r i var noteikt uzp st s zarnas cilpas lokaliz ciju
vai piesl jumu, kas flangos saist ts ar asc tu.
A u s k u l t c i j a dod iesp ju noteikt pastiprin tu zarnas
peristaltikas troksni.
U l t r a s o n o s k o p i j a auj konstat t š idruma sakopojumu
dera dobum vai k no zarnas cilp m, meteorisma paz mes, k
ar veidojumus.
Rentgenolo isk izmekl šana: v dera
rskata rentgenogr fija, tiev s zarnas pas ža ar kontrastvielu
(b rija sulf ts), fistulogr fija, selekt angiogr fija, datortomo-gr fija
ar vai bez kontrastvielas.
E n d o s k o p i j a : enteroskopija, retrogr kolonosko-pija,
panendoskopija.
Histolo isk i z m e k l š a n a . Biopsijas materi lu
var ieg t endoskopijas ce vai aspir jot caur zondi.

429
 IRUR IJA H TIEV S ZARNAS S L I M B A S

u i z m e k l š a n a uz sl pt m asin m, nesagremot m miem, izteiktu ieikocitozi. Š slim bas forma p c kl nisk s ainas
iedr m un taukiem, bakt rij m, paraz tiem. atg dina ak tu apendic tu vai divpadsmitpirkstu zarnas las
Asins bio misk s anal zes . perfor ciju. Biež s komplik cijas slim bas ak taj stadij ir zarnu
L a p a r o c e n t z e ar peritone lo lav žu sl gt s traumas nosprostojums, zarnu asi ošana, ret k - zarnas sienas perfor cija.
gad jum . Slim bas hroniskaj stadij bieži veidojas k s, t ar
Laparoskopija. iekš s zarnu fistulas (intestinokut s, intestinovagin s,
Diagnos tis k l a p a r o t o m i j a neskaidras diag- intestinovezik s, intestinointestin s). Š s fistulas apgr tina
nozes gad jum . slimnieka st vokli ar past giem zarnu satura izdal jumiem,
blakusorg nu iekaisuma procesiem, caurej m un malabsorb-cijas
sindroma att st bu. Rodas izteikta an mija, hipoprotei-n mija,
KRONA SLIM BA (Morbus Crohn) -granulomatozais disprotein mija un vitam nu defic ts.
ersier ts, re ion lais enter ts Sam bieži zarnas cilpu saiipumi sav starp veido kon-
glomer tus, kas izsauc hroniska vai pat ak ta ileusa kl nisko ainu.
Krona slim ba - hronisks nespecifisks iekaisums, kas var skart Piesegt s zarnu perfor cijas bieži komplic jas ar abscesu
jebkuru ku a un zarnu trakta segmentu no mutes dobuma l dz veidošanos v dera dobum vai ar retroperitone laj telp . Ilgstošs
Jsnajai zarnai, tom r 80% gad jumu šis process skar l s zarnas strutains process savuk rt var veicin t parenhimatozo org nu
gal jo cilpu. Krons (Crohn) ar l dzautoriem 1932. gad s ki amiloidozi. Zarnu asi ošanas (biež k sl pt s) nov ro apm ram
aprakst jis šo slim bu ar lokaliz ciju ileum termin laj da un 60% slimnieku. Slim bai rakstur gas ar anorekt s komplik cijas:
pl sumi, abscesi, fistulas. Krona slim ba ir j uzskata par pirmsv ža
nosaucis to par termin lo ile tu (ileitis termin lis).
slim bu, jo risks saslimt ar resn s zarnas v zi ir 6-20 reizes liel ks.
Slimo vien di bieži gan sievietes, gan v rieši, un ir 4 - 6
jaunsaslimušie uz 100000 iedz vot jiem gad . Slimnieku vecums ir 20-30% slimnieku nov ro daž das slim bas izpausmes citos
org nos un sist s: (nodoz erit ma, gangrenoz
20-40 gadi. Š slim ba biež k sastopama Eiropas zieme rietumos un
piodermija), ac s (uve ts, iridocikl ts, episkler ts), loc tav s (artr ts,
ASV zieme austrumu da .
ankiioz jošais spondil ts, sakroile ts), mut (aftozais stoma-t ts),
Etiolo ija un pato en ze. Krona slim bas etiolo ija nav
asinsvados (arteri ts, fleb ts), nier s (nefroliti ze, hidronef-roze,
zin ma. Past v daudzas teorijas, kas m ina izskaidrot slim bas
amiloidoze), akn s un žultsvados (holeliti ze, progres jošais
en zi. Infekcioz teorija saista zarnas iekaisuma att st bu ar
periholang ts, skleroz jošais holang ts, aknu ciroze), u.c.
bakt riju (pseidomonas, neklostridi s mikobak-t rijas) vai RNS
Diagnostika. Krona slim bas diagnozi nosaka, pamatojoties uz
rusu kl tb tni. Sava vieta ir iedzimt bas faktoram, jo ir nov rojami
kl niskiem simptomiem, rentgenolo iskiem, en-doskopiskiem un
Krona slim bas gad jumi imen s. J em v ar di ta (cukurs,
histolo iskiem izmekl jumiem.
saldumi, cepumi), daž das toksisk s vielas uztur , metabolisma
Kontrast jot zarnas ar b rija sulf ta mais jumu, rentge-
defekti u.c.
nolo iski var konstat t zarnas l mena sašaurin šanos (seg-
Slim bas pato en liela noz me ir organisma im s sis-
ment s strikt ras), kas mijas ar neboj tiem zarnas segmentiem
mas defektiem, jo ir konstat tas T-š nu funkcion s aktivit tes
(sk. 1.att.).
anom lijas. Zarnas sien ir samazin ts T-supresoru (CD8-š nu)
Endoskopiski g ot das reljefs atg dina bru i, redz ar
relat vais skaits. Š limf tisk s sist mas patolo ija izraisa zarnu
iegarenas las un erozijas.
sienas boj jumu un granulomatoz iekaisuma att st bu.
Liela noz me ir m tiec gai biopsijai un materi la histolo iskai
Patolo isk anatomija. Krona slim bai rakstur gs transmur ls
izmekl šanai.
granulomatozs iekaisums, kas skar visu zarnas sienu. Attiec gais
Krona slim ba j diferenc no cit m zarnu iekaisuma slim m:
zarnas segments ir zilgani sarkan kr , tuskains, ar infiitr tu
ak ta apendic ta, tuberkulozes, aktinomikozes, jersi-niozes un no
sabiez tu sienu, rig ds, krasi atš iras no vesel s zarnas. Ar
nespecifisk ulceroz kol ta.
apzarnis ir infiltr ts un tuskains, taj nov ro palielin tus
limfmezglus. G ot das virsma izskat s k bru is, jo veseiie g ot das
laukumi mijas ar iegarenas formas iz lojumiem, nekroz m un
granuiomatoziem izaugumiem. Boj to laukumu var b t daudz, un tie
atrodas liel att lum viens no otra. T laini tos sauc par enguru
cieniem.
Slim bas hronisk f zarnu sienas boj jumu viet s veidojas
intramur lie abscesi, r tainas izmai as, kas sašaurina zarnas
rnenu. Iekaisuma procesi apk rt jos audos un zarnas cilpu
saiipumi sav starp veicina zarnu konglomer tu, iekš jo un jo
fistulu un starpzarnu abscesu veidošanos.
Mikroskopiski boj jumu zon s nov ro t sku un limf tis-ko
folikulu hiperpi ziju, retikuloendoteli lo un limfo do elementu
proiifer ciju, granulomas, kas sast v no gigantisk m un
epitelio m š m. L dz gas izmai as nov ro ar apzar a
palielin tos limfmezglos.
Kl nisk aina. Krona slim ba parasti s kas pak peniski ar
m v der , krišanos svar , temperat ras paaugstin šanos,
nov šanu, meteorismu un m ren m caurej m, kas v k k st
biež kas un mokoš kas. S pes izsauc iekaisuma procesi zarnu
sieni un apk rt jos audos, k ar zarnu nospros-tojumi l mena
sašaurin šan s d (šajos gad jumos s m ir lekmjveid gs
raksturs). V dera dobuma labaj pus dažreiz ir iesp jams sataust t
gu infiltr tu.
Nereti (10% gad jumu), seviš i jauniem cilv kiem, slim ba
kas ak ti ar stipr m s m v dera labaj pus , vemšanu, 1.atteis. Krona slim ba (rentgenogramma).
augstu temperat ru, peritoneja kairin juma simpto-

430
430

2.attels. Divpadsmitpirkstu zarnas divertikuls (rentgenogramma).
rst šana galvenok rt ir konservat va, nespecifiska. Nepieciešama viegli
sagremojama, pilnv rt ga, kalorij m ba-
-t bar ba, kas nesatur zarnu kairinošus komponentus, k ari t saukt
kosmonautu di ta.
No medikamentiem lieto pretiekaisuma un antibakteri -
dzeklus: plaša spektra antibiotikas, suifanilam dus (sulfo-
salaz nu, salazosulfopirid nu), metronidazolu, glikokortiko -
cius im ndepresantus (imur nu, metotreks tu, ciklospor -
u) Nenieciešama ari dens, elektrol tu un olbaltumvielu mainas trauc jumu
korekcija un vitam nterapija. Smagos ga-d iumos pielieto parenter lo barošanu.
' irur isk rst šana ir indiceta komplik ciju gad jumos (zarnas perfor cija,
nosprostojums, prof za asi ošana, fistu-jas abscesi). Oper cijas laik veic
zarnas boj segmenta rezekciju, veido apvedanastomozi, atver abscesus,
likvid fis-
tulas.
Liel da a slimnieku p c oper cij m piln gi neatvese-lojas, jo
Krona'slim bai rakstur gi recidiv t un iesaist t patolo iskaj proces arvien jaunu
ku a un zarnu trakta da u. Slim ba recidiv 35-50% gad jumu.
TIEV S ZARNAS DIVERTIKULI
Divertikuls ir akls zarnas sienas iztilpums. V riešiem to nov ro biež k nek
sieviet m. Var b t viens vai vair ki divertikuli (t.s. divertikuloze). Lielums ir oti
main gs - no 3-5mm l dz 2-5cm un pat 12-15 cm garš.
Izš ir iedzimtus un ieg tus divertikulus. Iedzimtiem ( stiem) divertikuliem
siena veidota no zarnas sienas vis m k rt m, tie parasti atrodas zarnas br vaj
sien pretim apzarnim. Ieg tiem (ne stiem) divertikuliem sien nav musku kartas
un tie biež k atrodas apzar a piestiprin šan s viet , ieg tie divertikuli veidojas
vai nu t , ka paaugstin s spiediens zarnas l -men , piem ram,
duodenost zes (pulsijas meh nisma) vai ar saaugumu procesa gad jum
zarnas sienas iestiepuma (trakci-jas meh nisma) d .
Divpadsmitpirkstu zarnas divertikuli (sk. ar nod. 3.13.) aiz em ap 10% no
gremošanas trakta divertikuliem. 90% gad jumu tie neuzr da nek dus
simptomus. Divertikuli parasti lokaliz jas papiila duodeni major tuvum . Nereti
kop jais žult-svads atveras tieši divertikul . Tas var izsaukt žults atteces trau-
jumus, holang tu, pankreat tu un pat asi ošanu.
Tukš s zarnas (jejunum) divertikuloze dažreiz komplic jas ar
maiabsorbcijas sindromu. Tas bieži saist ts ar divertiku-lu bakteri lu iekaisumu.
Rakstur kie simptomi ir caureja, steatoreja, kreatoreja un krišan s svar .
Ilgstoša un atk rtota antibakteri rst šana bieži dod pozit vu rezult tu. Ne-
veiksmes gad jum nepieciešama divertikul jeb zarnas segmenta rezekcija.
Meke a divertikuls (diverticulum Meckel )
Meke a divertikuls ir st divertikul paveids, Tas ir embrion
dzeltenumvada (duetus omphaloentericus) paiieka. Divertikuls biež k atrodas
kaj zarn 50-100 cm or li no iieocek le a un var sasniegt tiev s zarnas
diametru. Dažreiz vads nav obliter jies vis t garum , k rezult veidojas
tiev s zarnas flstula starp ko zarnu un nabu. Tad no nabas izdal s tiev s
zarnas saturs vai g otas.
Kl nisk aina. Meke a divertikuls sastopams 2-3% iedz vot ju, 95% no tiem
parasti nedod nek dus kl niskos simptomus un var b t nejauši diagnostic ts
oper cijas, rentgeno-iogisk s izmekl šanas vai autopsijas laik . Kl niskie
simptomi par s tikai komplik ciju gad jum - iekaisums (divertikul ts),
iz lojums, perfor cija, asi ošana, zarnas nosprostojums.
D i v e r t i k u l t s ir divertikul iekaisums - rodas paša divertikul kakli
nosprostojumu vai nospiedumu gad jumos. To izsauc r taudi, iekaisuma infiitr ti,
sveš erme i, k ar ie-
TIEV S ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA
dzimts kakli a sašaurin jums, kas apgr tina divertikul satura at-
teci zarn , izveidojot nosl gtu telpu. Ak ts divertikul ts, kas var b t
katar ls, flegmonozs, gangrenozs vai periorat vs, izsauc stipras
pes v der , sliktu d šu, paaugstin tu temperat ru, drebu us,
derpl ves kairin juma simptomus. Kl nisk aina var atg din t
ak ta apendic ta simptomatolo iju.
Z a r n u n o s p r o s t o j u m s var att st ties l s zarnas
invaginacijas d , ko veicina divertikuls, k ar zarnas apmešan s ap
divertikuiu un r taudu štrangu, kas savieno to ar nabu.
Meke a divertikul g ot 20% gad jumu var atrasties ku a,
divpadsmitpirkstu zarnas g ot das vai aizku a dziedzera
heterotopiskie sakopojumi, kas veicina peptisk s las veidošanos.
bieži izraisa asi ošanu, seviš i b rniem. Šaj gad jum rodas
mel na, da k st b la, att st s an mija.
Koprol ti vai sveš erme i var veicin t divertikul sienas
perfor ciju ar periton ta kl nisko ainu.
Meke a divertikul audz jiem rakstur ga veidojumu daudz-
veid ba. Var b t labdab gie (lipomas, adenomas, fibromas,
leiomiomas, neirofibromas) un aundab gie (karcino di, v ži vai
sarkomas) audz ji.
Diagnostika. Slimnieka s dz bas un objekt apskate ne
vienm r dod iesp ju diagnostic t divertikuiu. Par pamat-
diagnostisko metodi j uzskata zarnu rentgenolo isk izmekl šana,
t.s. tievo zarnu pas ža ar b rija sulf tu (sk,2.att.). Divertikul
gad jum blakus zarnai redz papildus nu, kas savienojas ar t s
menu.
rst šana* Jebkuras kl nisk s par bas, kas ir saist tas ar
divertikuiu, var uzskat t par indik ciju irur iskai rst šanai. Meke a
divertikuiu rezec , defektu zarn sl dz ar div m šuvju k rt m. Ret k
ir nepieciešams izdar t zarnas segmenta rezekciju kop ar
divertikuiu. Daži irurgi ieteic izdar t divertikul rezekciju ar tad, ja
tas tiek atrasts nejauši intraabdomin s oper cijas laik , bet šis
jaut jums ir diskutabls.
TIEV S ZARNAS FISTULAS
Zarnas fistula ir patolo isks zarnas l mena savienojums ar
jo vidi vai ar k du citu dobo org nu (zarnu, žultsp sli, ku i,
ur np sli u.c). L dz ar to fistulas var b t s, iekš s un
kombin s.
Izš ir iedzimt s fistulas, piem ram, neobliter jies duetus
omphaloentericus, un ieg s fistulas, kas var b t traumatiskas
izcelsmes, raduš s slim bas gait (Krona slim ba, ulcero-
431
 IRUR IJA m T I E V A S ZARNAS S L I M B A S

zais kol ts, zarnu tuberkuloze, aktinomikoze u.c.) vai k oper cijas
komplik cija (šuvju isuficience u.c).
ksl gi izveidotu fistulu pie emts saukt par stomu. To iz-
manto slimnieka barošanai (jejunostoma) vai zarnu trakta atslodzei
(ileostoma, caecostoma, transversostoma, sigmostoma).
s fistulas var b t piln gas, ja viss zarnas saturs izdal s
, un nepiln gas jeb da jas, ja saturs da ji nok st zarnas
novadoš cilp .
a zarna atveras tieši uz v dera sienas virsmas un zarnas
ot da ir saaugusi ar du, tad t ir l pveida fistula, bet ja starp
zarnu un du ir eja, tad to sauc par cauru veida fistulu.
Ja patolo isk procesa rezult fistula ir radusies tukšaj
zarn , tad to pieskaita pie augstaj m fistul m, bet, ja t iz-
veidojusies l kaj vai resnaj zarn , - pie zemaj m.
Kl nisk aina un diagnostika. Ar jai fistulai ir rakstur ga zarnas
satura un g zes izdal šan s pa atveri v dera sien . Izdal jumu
daudzums un to raksturs ir atkar gs no fistulas lokaliz cijas, formas
un platuma. Jo augst zarnas da atrodas fistula, jo tr k rodas
dens un elektrol tu l dzsvara un vielmai as trauc jumi, jo tr k
att st s dehidrat cija, hi-povol mija, hipoprotein mija,
disprotein mija, toks mija, nov šana, un jo nelabv ka ir
prognoze.
Ap fistulu bieži rodas oti s ga das macer cija, derma-t ts,
erozijas, iz lojumi, v dera sienas flegmonas, strutu un zarnu
satura sakopojumi v dera dobum . Diagnozi noteikt nav gr ti.
Slimnieka anamn ze, s dz bas, fistulas izskats, das izmai as ap
to, izdal jumu daudzums parasti auj izteikties par fistulas c loni, t s
lokaliz ciju un raksturu. Diagnozes preciz šanai pielieto
rengenolo isko kontrastizmekl šanu. Kontrastvielu ievada gan caur
muti, gan rekt li (irigoskopija), gan caur fistulu (fistulogr fija). No-
robežotus strutainus dobumus, kas nereti veidojas ap fistulu, var
noteikt ar ultrasonoskopiju vai datortomogr fiju.
Bio misk asinsanal ze auj nov rt t dens un elektrol tu
dzsvara un vielmai as trauc jumus.
rst šana. Šauras cauru veida nepiln s fistulas parasti rst
konservat vi: augstv rt gs uzturs, t.s. kosmonautu di ta vai pat
piln ga parenter barošana, dens un elektrol tu un vielmai as
trauc jumu korekcija, fistulas obtur cija ar daž da veida
obturatoriem un peiot m, das aizsarg šana ar speci m past m,
u uztv ju pielietošana, antibakteri terapija. Apm ram 40%
slimnieku 2-8 ned u laik nov ro fistulas sl gšanos.
Konservat terapija nav efekt va, ja:
1) abor li no fistulas att st s zarnas nosprostojums,
2) ja ir augst tiev s zarnas fistula ar mas viem izdal jumiem,
3) ja fistulas iemesls ir sveš ermenis vai aundab gs audz js,
4) ja fistulas eja r taini izmain ta vai epit liz jusies (l pveida fistula).
pveida fistulas, k ar ilgi nedz stošas cauru veida fistulas
gad jum indic ta irur iska rst šana. Pirms oper cijas bieži ir
nepieciešama ilgstoša un pilnv rt ga konsevat terapija, Turpret
augst s tiev s zarnas fistulas gad jum pirms-oper cijas
sagatavošanai j t slaic gai (dažas dienas), jo, ilgstoši past vot
fistulai, rodas dzi as homeost zes izmai as, kas slikti padodas
korekcijai.
Oper cijas veids ir atkar gs no fistulas veida un formas. To var
izdar t gan neatverot, gan atverot v dera dobumu (trans-abdomin li),
Da jas l pveida un nelielas cauru veida fistulas nereti var
nosl gt, neatverot v dera dobumu: cirkul ri atprepar g ot du no
dera sienas 2-3 cm dzi um , sl dz atveri zarnas sien ar div m šuvju
rt m, saš to zarnas sienu iegremd un virs t s v dera sienu sl dz
ar atseviš m šuv m.
Piln s un lielas nepiln s zarnu fistulas oper transab-domin li,
rezec zarnas cilpu ar fistulu un izveido starpzamu anastomozi.
TUV S ZARNAS AUDZ JS
LABDABGIE AUDZ JS
Labdab gie audz ji tievaj zarn sastopami sam reti. Tie p c
en zes un morfolo ijas ir oti daž di, jo var att st ties no jebkuriem
zarnas sienas audiem. Biež k sastopamie audz ji ir polipi un
adenomas (30%), leiomiomas (25%) un lipomas (20%). Daudz ret k
sastop neirinomas, neirofibro-mas, fibromas, limfangiomas,
hemangiomas u.c.
Kl nisk aina. Tiev s zarnas labdab gie audz ji bieži vien nedod
nek dus simptomus un nereti ir nejauša atrade oper cijas laika.
Dažreiz slimnieki atz nepast gas, nelielas s pes nabas rajon vai
mezogastrija, sliktu d šu, vemšanu, v dera uzp šanos, apet tes
zudumu.
Palielinoties apjom , labdab gie audz ji var sašaurin t

3.att ls.
Tiev s zarnas s
fistulas veidi:
a) piln l pveida
fistula,
b) nepiln (da )
pveida fistula,
c) piln cauru veida
fistula,
d) nepiln (da )
cauru veida fistula.

432

zarnas l menu un izsaukt da ju vai pat pilnu zarnas obtu-
ciju, tie var ari veicin t zarnas invagin ciju. Šajos gad ju-
mos par s hroniska vai ak ta zarnu nosprostojuma simptomi.
Hemangiomas, leiomiomas, angiomas un adenomas
komplic ties ar periodisk m asi ošan m no zarnu trakta
(mazasin ba, sl ptas asinis izk rn jumos un pat mel na).
Diagnostika sam gr ta, jo nav rakstur go simptomu No
instrument m izmekl šanas metod m pielieto in-
testinoendoskopiju, rentgenolo isko zarnu pas žu ar b rija sulf tu,
bet recidiv jošas asi ošanas gad jum - angiogr fiju. Ta u ne
vienm r š s metodes ir efekt vas un, ja atk rtojas asi ošanas, kuru
iemesls nav zin ms, izdara laparotomiju. Oper cija ir
nepieciešama ari zarnu nosprostojuma gad jum .
rst šana ir tikai irur iska - veid ga vai cirkul ra zarnas
rezekcija, Polipus un adenomas, kas atrodas tiev s zarnas
proksim laj un dist laj gal , var iz emt ar fibroendoskopa
pal dz bu.
AUNDAB GIE AUDZ JI
Tiev s zarnas aundab gie audz ji (adenokarcinomas, lim-
fomas, leiomiosarkomas, karcino di) sastopami oti reti - 10 reizes
ret k nek labdab gie audz ji un aiz em 1 - 2% no visiem ku a un
zarnu trakta aundab gajiem audz jiem.
Ar v zi galvenok rt slimo cilv ki, kas vec ki par 40 gadiem,
biež k v rieši. Audz js parasti lokaliz jas tukš s zarnas s kuma
da vai l s zarnas termin laj da . T fon ir hroniskie enter ti,
epiteli lie labdab gie audz ji un Krona slim ba.
Makroskopiski izš ir eksof s un endof s v ža formas.
Pirm s parasti aug cirkul ri (p c izskata atg dina pu pos-tu,
polipu vai lu), pak peniski stenoz jot zarnas I menu. Endof s
infiltr zarnas sieni u, biež k gar apzar a malu. P c
mikroskopisk s ainas t s parasti ir adenokarcinomas, kas agri
metast re ion lajos limfmezglos. Att las metast zes atrod
akn s, plauš s, nier s un kaulos.
Kl nisk aina ir oti daudzveid ga, jo atkar ga no audz ja
lokaliz cijas, izm ra un morfolo ijas. Slim bas s kum var b t
slaic gas, kolikveid gas s pes v der , slikta d ša, meteo-risms,
nestabila v dera izeja, nov šana. Slim bai progres jot, zarnas
st da ji necaurejamas - s pes pastiprin s, k st l kmjveid gas,
nereti redz pastiprin tu zarnu peristaltiku, var b t vemšana, pieaug
intoksik cija. Dažreiz uz zarnas diskin -zijas fona p kš i iest jas
ak ts zarnas nosprostojums - asas s pes, vemšana, neatiet g zes
un neiziet v ders. No cit m komplik cij m var atz t perfor ciju,
penetr ciju un asi ošanu.
Sarkomas
(leiomiosarkoma, limfoma, hemangiosarkoma u.c.)
Sarkomas biež k nov rojamas b rniem un pusaudžiem.
Sarkomas biež k aug k eksof ti zarnas l men un agr ni me-
tast . Neliela izm ra sarkomas atg dina polipus un nereti izraisa
zarnu invagin ciju. Dažreiz audz js sasniedz lielus izm rus un to
var sataust t k lielu kust gu veidojumu. Sarkomas bieži sabr k,
veidojot iz lojumus un metast zes apzar a limfmezglos, akn s,
nier s, plauš s un pleir , kr šu skrieme os. Nereti nov ro
disemin ciju pa v derpl vi un asc ta veidošanos.
Diagnostika ir gr ta. Zin ma noz me ir rentgenolo is-kai
izmekl šanai - tiev s zarnas pas žai ar b rija sulf tu. En-doskopija
ar speci lu garu endoskopu dažreiz auj ne tikai diagnostic t
audz ju, bet ar izdar t biopsiju. Ultrasonoskopi-ja un
datortomogr fija var par t tilpumprocesu v dera dobum .
Neskaidros gad jumos pielieto diagnostisku laparotomiju.
rst šana ir irur iska. Radik oper cija ietver sev zarnas
plašu rezekciju (vismaz 10 - 15 cm att lum no audz ja) kop ar
apzarni un re ion lajiem limfmezgliem. Ja nav iesp jama radik la
oper cija, izdara paliat vu oper ciju - ap-
433
TIEV S ZARNAS S L I M B A S M IRUR IJA
vedanastomozi. Sarkomas gad juma irur isko rst šanu var
kombin t ar mijas un staru terapiju.
Karcino ds
Audz js, kas veidojas no enterohromaf m š m. T s pieder
pie APUD-sist mas un t c audz jus sauc par apu-dom m.
Karcino ds ir 1-2 cm liels audz js, griezum dzelten gi pel
kr . Audz js biež k att st s akl s zarnas pied kl (50%), tievaj
zarn (30%), taisnaj zarn (15%), ret k tas sastopams citos
org nos, piem ram, bronhos. Tievaj zarn audz jam var b t
vair ki per i. Karcino ds aug oti l ni, reti veido metast zes (3%
gad jumu). Karcino da maligniz cijas iesp ja ir atkar ga no audz ja
lieluma: audz js l dz 1 cm diametr maligniz jas 1% gad jumu, no 1
dz 2 cm - 10% un iiel ks par 2 cm - 80% gad jumu.
Karcino da audi produc seroton nu un citas vazoakt vas vielas
(bradikin nu, kolikre nu), kas apm ram 10% slimnieku izsauc t.s.
karcino da sindromu: l kmes ar sejas un erme a augš s da as
aps rtumu un cianozi, karstuma vi us, bron-hospazmu,
kolikveid gas s pes v der , caureju. Nereti att st s endokarda
fibroze ar sirds v rstu u patolo iju.
Karcino da sindroma diagnozi apstiprina seroton na sada-
šan s galaprodukta (5-hidroksiindoleti sk bes) palielin ts dau-
dzums ur (liel ks par 15 mg diennakt ).
rst šana ir irur iska, a audz ja diametrs ir maz ks par 2
cm, to var ekscid t. Bet, ja audz ja lielums p rsniedz 2 cm, tad ir
nepieciešama oper cija, kas atbilst visiem onkolo ijas likumiem -
zarnas segmenta rezekcija kop ar re ion liem limfmezgliem.
Literat ra
1. Balti a D., Balti š M., Doni a S. Kl nisk onkolo ija. - R ga: Zvaigzne, 1999.
- 346-348. Ipp.
2. Bramberga V., Leja D., Rozenbaha V., Vikmanis U. Onkolo ija. - R ga:
Zvaigzne, 1984. - 155-161. Ipp.
3. Utkins V. Kl nisk irur ija. - R ga: Zvaigzne, 1992. -185-189. Ipp.
4. Clunie G., Tjandra J., Francis D. Textbook of Surgerv. - Blackvvele: Science
Asia, 1997. - P. 200-283.
5. Forrest A.P.M., Carter D.C., Macleod I.B. etc. Principles & Practice of
Surgerv. - Edinburgh etc: Churchill Livingstone, 1985. - P. 396-406.
6. H ring R., Zilch H. Lehrbuch Chirurgie mit Repetitorium. - Berlin, New York,
1988. -S. 477-487.
7. Liechtv R.D., Soper R.T. Fundament ls of Surgerv. - 6 th ed. - St.Louis etc:
C.V.Mosbv Companv, 1989. - P. 213-222.
8. Schvvartz S. Principles of Surgerv: Pre T st Self-Assessment and Review. -
New York: Mc. Graw- Hill Health Professions Division, 1999. - P.177-182.
9. Schumpelick V. Chirurgie. - 2 Auflage. - Stuttgart: F.Enke, 1989. - S. 450-
463.
10. Textbook of Surgerv: The Biological Basis of Modern Surgical Practice /
Ed. by Sabiston D.C. -15 th ed. - Philadelphia: VV.B.Saunders, 1997. - P. 909-
970.
11. Ky3UH M.H., UJKpo6 O.C., Ky3HH H.M. u flp. XnpyprnnecKMe 6one3Hn. 2-e
M3fl. - M.: MeflUMMHa, 1995. - C. 407-416.
12. flonyxnH HD.M., CaBenbeB B.C. Xwpyprvm. - nep.c aHrn., flon. - MocKBa:
T30TAP MeAHU.HHa.1997. - C. 359-376.
433
 IRUR IJA AKLAS ZARNAS T A R P V E I D A PIED A SLSM BAS

Norm la t rpveida pied a tilpums ir 0,1 ml, respekt vi tam

nav re la dobuma.
Pied a apzarnis (mesoappendix) riet uz akl s zarnas un
tievo zarnu apzar a beigu da u. Taj atrodas taukaudi, a un v.
appendicuiaris, kas attiec gi ir a. un v. ileocolica zari no a. un v.
mesenterica superior, ar limfvadi, kas iet pa a. un v.
mesenterica inferior gaitu; pa tiem limfa nopl st uz para-aort lajiem
limfmezgliem.
Inerv cija:
• simp tisk no plexus mesentericus superior un plexus solare,
3.15. AKLAS ZARNAS TARPVEIDA • parasimp tisk no n. vagus,
• somatisk no spin lajiem nerviem.
PIED A SLIM BAS
Bag s inerv cijas d pied klis ir cieši saist ts ar citiem
gremošanas trakta org niem.
Pied a pamatne uz v dera priekš s sienas visbiež k
projic jas uz robežas starp vid jo un jo trešda u uz l nijas, kas
savieno abas spina iliaca anterior superior.
M. P ce
Embrio en zes vai konstitucion lo patn bu rezult var b t
sekojoši processus vermiformis novietojuma varianti, t.s. atipisk s
gu as (apm ram 30%). Lokaliz ciju shematisko att lojumu skat t
3.att.

ANATOMIJA UN FIZIOLO IJA

Cilv kiem akl s zarnas t rpveida pied klis (appendix, pro-cessus

vermiformis) ir rudiment rs, biež k 6-12 cm garš un 0,4-0,6 cm diametr ,
kas no akl s zarnas medi s mugur s sienas, visu triju coecum
niju konver ences viet , 1,5-2 cm zem k par ileocek lo le i, iet
medi li un uz leju, novietots labaj fossa iliaca (70% gad jumu).

2.att ls. Processus vermiformis projekcija uz v dera priekš s

sienas.

1.att ls. Processus vermiformis tipiskais novietojums.

Embriolo iski apendikss ir tiešs akl s zarnas sienas turpin jums. T

sieni as veido:
1) serozais apvalks,
2) musku u sl nis ar garenisk m ( m) un cirkul m (iekš m)
iedr m,
3) zemg ot da, kur atrodas daudz iimf tisko folikulu,
4) g ot da, ko veido vienk rtains cilindrisks epit lijs, kur izvietoti
neskait mi limf tiskie folikuli.
Limfo die audi cilv kam akl s zarnas pied kl par s apm ram 2
ned as p c piedzimšanas. N košajos dz ves gados to daudzums
pieaug. Vecum starp 12-20 gadiem Iimf tisko folikuiu skaits ir ap 200,
bet ap 30 gadu vecumu to daudzums samazin s un p c 60 gadiem -
izz d. Vienlaic gi pavairojas fibrozie audi, to d veciem cilv kiem
pied klis var b t piln gi obliter ts.
3.att ls. Processus vermiformis novietojuma varianti, t.s.
atipisk s gu as.

434
 AKLAS ZARNAS T A R P V E I D A
4 att ls. Processus vermiformis
novietojuma varianti aiz
coecum.
1. augstu - zem lab ribu loka (sk.3.att.):
a) kop ar augsti gu ošu coecum,
b) coecum parast lokaliz cij , bet garš ir tikai pats
pied klis, kas sniedzas l dz akn m.
2. later laj kan .
3. aiz coecum, kur t novietojums var but 3 variantos (sk. 4.att.):
a) pied klis novietots retrocek ii, bet viss atrodas
intraperitone li;
b) retrocek ii un da ji ar retroperitone li;
c) viss pied klis novietots retroperitone laj telp ,
4. mazaj iegurn (50% no vis m atipiskaj m gu m, sk. 3.att):
a) virzien uz dzemdi;
b) virzien uz g žas loc tavu.
5. medi laj gu (positio mediocaecalis, sk. 3.att.):
a) starp tievo zarnu cilp m;
b) aiz tievo zarnu cilp m, uz mezent rija saknes virzien uz
promontorium.
6. priekš gu - novietots uz coecum tieši zem peritoneja
(sk.3.att.).
7. kreisaj pus :
a) kop ar coecum mobile - nenotikušas zarnas rot cijas d ;
b) pats pied klis, b dams neparasti garš, izloc s cauri
mazajam iegurnim l dz v dera kreisajai pusei.
8. pied a nav - atr zija.
Pied klis ir relat vi garš un šaurs, t mezenteriols ir ks par
pašu pied kli. T c pied klis vair k vai maz k izloc s, t dobum
vienm r ir mikrobi, ar koprol ti. Tie ir sastr gumu un iekaisumu
veicinoši apst i.
Cilv kiem akl s zarnas tarpveida pied a funkcija joproj m
nav sti skaidra. P jos gados uzskata, ka:
1) pied klis ir im nsist mas org ns, kas produc im n-
giobul nu Ig A;
2) tam ir aizsargbarjeras funkcija - sp j neitraliz t zarn s
svešus olbaltumus un bakt rijas;
3) tas produc s rmainas g otas, sulu;
4) tam ir sekretor funkcija - apendiksa sula satur lip zi un
amii zi;
5) hormon funkcija.
AK TS AFENDIClTS
(Appendicitis acuta)
Ak ts apendic ts ir akl s zarnas tarpveida pied a iekaisums.
kl niku, nenosaucot diagnozi, jau aprakst jis Celsus. Bet terminu
"apendic ts" 1886. gad ieteicis rsts Fics (Re-ginald Fitz). Dr z p c
tam M.C.Burney aprakst ja klasisko ak apendic ta kl niku. Pirmo
apendektomiju pasaul izdar jis Grovess (1883.g.) Kan
Mohomeds Anglij un Kronleins V cij 1884.gad , Krievij
(P terburg ) - A.Trojanovs 1890.gad .
Aak ta apendic ta d katru gadu pasaul oper apm ram 7%
iedz vot ju, Latvij - 0,4-0,5%. Ak tu apendic tu diagnostic 40-
50% ak to irur isko slimnieku.
PIED A SLIM BAS IRUR IJA
Vairums cilv ku slimo 20-40 gadu vecum , sievietes nedaudz
biež k nek v rieši.
LetaJit te nedaudz maz ka par 1%.
Slim bai nav iesp jama profilakse.
ETIOLO IJA UN PATO EN ZE
Ak ts apendic ts ir nespecifisks tarpveida pied a iekaisums.
tiešais iemesls ir mikrofloras iek šana zarnas sieni . Slim bai
nav noteikta mikroba - izsauc ja. Biež k to izraisa zarnu flora -
E.Coli, enterokoki, stafilokoki, to asoci cijas.
Infekcija zarnu sieni var nok t hematog ce -
slimniekiem ar tonsil tu, ak m respirator m slim m, gripu.
Iekaisuma pamat ir mikrocirkul cijas trauc jumi ar sekojoš m
trofikas izmai m zarnas sieni . Infekcijas att st bu veicina
evaku cijas trauc jumi no pied a dobuma, ko var izsaukt pied a
rliekšan s, dobuma sašaurin šan s, sastr gums aklaj zarn un
s pied kl aizciet jumu d , koprol ti l men . Nosprostojums var
rasties ar limfo do folikulu hi-pertrofijas d . Pas žu no pied a
aizkav ar p c iepriekš p rciestiem iekaisumiem radušies
saaugumi, k ar reflektori izrais ts kairin jums no žultsp a, ku a
un zarnu slim m. Pied klim ir neir las saites ne tikai ar tuvum
esošajiem (cae-cum, ileum), bet ar ar t kiem org niem (ku i,
žultsp sli). Ja šajos org nos ir k ds patolo isks process,
kairin jums reflektori tiek p rvad ts uz tarpveida pied kli un izmaina
nei-roregul ciju, kam seko mikrocirkul cijas un trofikas trauc jumi
sieni (pret ko visjut ir g ot da), kur veidojas nek-rožu per i,
caur ko viegli iek st infekcija. Ieejas v rti var b t ar niec gi g ot das
ievainojumi ar koprol tiem, s kli m, spal šiem u.tml.
Iekaisuma process s kas ar g otu sekr ciju pied a dobum .
Ja sekr ta daudzums virs nosprostojuma vietas pieaug kaut vai par
0,5 ml, intralumin lais spiediens palielin s l dz 60 cm H20 st.
Aizkav joties evaku cijai no dobuma, pied a sieni as iestiepjas,
iestiepums kairina nervu galus, un pastiprin s pied a peristaltika,
spazm jas musku i, tiek trauc ta gan arteri , gan venoz asinsrite
(mikrocirkul cija), respekt vi, trofika pied a sieni . Iekaisums
progres , aptver mezenteriolu ar t asinsvadiem, kuros veidojas
trom-bozes, kas savuk rt veicina destrukcijas att st bu.
Distensijas d rodas reflektora vemšana un slikta d ša, k ar
pastiprin s dif s viscer s s pes.
c tam, kad iekaisusi visa pied a sieni a, proces iesaist s
apk rt jie audi, t.sk. peritonejs. Kl niski par s tipiskas s pes
dera apakš labaj kvadrant .
kum iekaisums serozs, v k tas k st strutains; pievienojas
derpl ves iekaisums - periton ts, kas var izplat ties t k par
pied a lokaliz cijas vietu - uz iegurni, later lo kan lu,
subdiafragm lo telpu utt.
Ja iekaisuma norise relat vi labv ga, process var norobežoties
, ileocek le a rajon . No eksud ta izgulsn jas fibr ns, kas ap
pied kli salipina apk rt jos audus - tievo
435
435
 E AKL S ZARNAS T RPVEIDA PIED IC A SL I f Vf B AS
un resno zarnu cilpas, lielo taukpl vi, apzarni u.c. Veidojas
periapendikul rs infiltr ts, kas savuk rt var uzs kties vai sastrutot.
gad jum izveidojas abscess, kas t k var iekapsul ties,
uztr kt v dera dobum , izsaucot periton tu, vai ar izrais t citas
komplik cijas - sepsi, retroperitone lu flegmonu, pilefleb tu utt.
AK TA APENDIC TA KLASIFIK CIJA
Kl niskais iedal jums:
I Ak ts apendic ts:
1. Appendicitis phlegmonosa
2. Appendicitis gangraenosa
3. Komplic tais apendic ts:
a) ar perfor ciju un lok lu vai dif zu periton tu,
b) periapendikul rs infiltr ts,
c) periapendikul rs abscess.
II Hronisks apendic ts:
1. Rezidu ls.
2. Prim ri hronisks.
3. Hroniski recidiv jošs.
PATOLO ISK ANATOMIJA
Ak tais iekaisums vienm r s kas no g ot das un submu-
kozas. Ieejas v rtos veidojas t.s. prim rais Ašofa afekts - noro-
bežots infiltrat vs konuss ar pamatni virzien uz g ot du. No prim
afekta iekaisums izplat s vai nu pa g ot das virspusi, vai ar pa
sieni as bag go limf tisko t klu, aizsniedz serozu, kas visstipr k
pretojas mikrobu izplat bai.
Vispirms cieš pied a audi, kur \r nabadz ka asinsap-g de -
t.i., mezenteriolam pret zarnas sieni a, kur izveidojas elipsveida
infarkti, kam progres jot att st s perfor cijas. Bet, ja saturs no
dobuma evaku jas un nekroze v l nav p k dzi a, šie boj jumi var
sadz t. Kl niskie simptomi izz d.
Daž s apendic ta formas att st s k viena iekaisuma
daž das stadijas. Jo slim ba ilg ka, jo liel kas izmai as pied kl
(kaut gan noteiktas sh mas nav). Jau p c 6 st. var b t nekroze ar
perfor ciju, bet tikpat labi process var izbeigties k katar ls
iekaisums.
Appendicitis phlegmonosa ilgst 12-24 stundas. Iekaisums
izplat s gan dzi um , gan plašum . I z m a i a s p i e d k l :
• iev rojami palielin s pied a apjoms;
• t sieni a k st spraiga, bieza;
• izteikta serozas hiper mija l dz pat tumši s rtai;
• fibrinozi un strutaini aplikumi;
• sieni , paši musku u k rt , s ki mikroabscesi, kas var
veidot mikroperfor cijas;
• g ot da hiperem ta, t skaina, viet m nelielas li as;
• l men strutains, hemor isks š idrums;
• pavadošajos asinsvados v nu un ar] art riju trombozes;
• v dera dobum eksud ts - no seroza l dz strutainam;
• piegu ošajos audos nogulsn jas fibr ns;
• histolo iski gr ti diferenc t audu sl us, izteikta leikocit ra
infiltr cija, g ot iz lojumi.
ja apendiksa dobums nosl gts, eksud ts no pied a netiek
lauk - veidojas empyema appendicis - pied klim kolbvei-da
izskats, tas izteikti spraigs.
Appendicitis gangraenosa att st s 24-48 stundu laik .
Izm ai as pi ed kl :
• pied klis ir tumši pel ks ar za ganu nokr su;
• l men smakojošas masas;
• visas sieni as per aina vai dif za nekroze, vai ar tikai g ot das
nekroze, kas no serozas puses parasti nav redzama;
• mezenteriola asinsvadu trombozes;
436
• peritoneja dobum strutains izsv dums, zarnas sal p sav starp ;
• var notikt pied a pašamput cija;
• histolo iski - nekrozes, asins izpl dumi;
• nekrožu viet s var notikt perfor cija ar sekojošu pied a satura
nok šanu v dera dobum un periton ta izveidošanos.
KL NISK AINA
var t oti variabla, bieži neatbilst pied a patolo iski
anatomiskaj m izmai m. Kl nika var b t gan oti izteikta, gan
minim la. T c nav lietder gi censties aprakst t atseviš i kl niku
katrai patanatomiskajai formai.
pes - vispast kais simptoms. T s var t visdaž
rakstura - nep rtrauktas, past gas, l kmjveida (em-pi mai,
koprol tiem), griezošas, dedzinošas. To intensit te pak peniski
pieaug.
pes s kas p kš i, slimnieks parasti var prec zi pateikt
saslimšanas laiku. T s 2-3 stundu laik p c s kšan s progres vi
pastiprin s.
Visbiež k ((85%) s pes s kas pakr un p c 5-8 st, ret k l dz
24 st., p rvietojas uz v dera lejasda u labaj pus , respekt vi, uz
ileocek lo apvidu (visas s s pes). Tas ir K o h e r a
s i m p t o m s . Bieži rsti ar apendic ta s kšanos nesaista
K i m m e a s i m p t o m u - s pes s kas ap nabu un p c tam
rvietojas uz labajiem s niem.
Atkar no pied a iokaliz cijas s pes var s kties ar citur,
piem ram, jau no paša s kuma ileocek laj rajon . P c tam s pes
lokaliz jas atbilstoši pied a novietojumam:
1) tipiski lokaliz tam pied klim - ileocek laj rajon ,
2) augsti gu ošam pied klim - labaj parib ,
3) retrocek li novietotam - jostas apvid ,
4) iegur a lokaliz cijas gad jum - zemu v der (pie kaunuma
kaula),
5) medi li gu ošam pied klim - ap nabu.
c tam, kad pievienojas periton ts, s pes vairs neizdodas
lokaliz t.
Ak ta apendic ta s m nav tipiskas iradi cijas, bet t s
pastiprin s pie kust m (som tisk s s pes), noliecoties, klepojot.
Slimnieki cenšas gul t uz labajiem s niem, iet saliekusies, pieturot
pošo vietu ar rok m, mazkust gi.
koties pied a gangr nai, s pes samazin s (š ietama
uzlabošan s). P kš a s pju pastiprin šan s liecina par perfor ciju
un pied a satura iek šanu v dera dobum .
Dispeptisk s par bas. Sam past gs simptoms ir slikta
ša, apet tes zudums, vemšana 1 -2 reizes paš slim bas
kum , parasti p c s pju s kšan s. P c tam vemšana izz d un
atkal par s p c periton ta s kšan s.
Zarnu darb bas trauc jumi pie atipiska pied a novietojuma
(iegurn , starp zarn m) var b t gan k obstip ci-ja (biež k), gan k
caureja ar tenesmiem. Var b t ar v dera uzp šan s - meteorisms.
Mikcija nav trauc ta, iz emot gad jumus, kad pied klis
novietots tuvu ur np slim un ureteram. Tad t var b t bieža un
ga.
OBJEKT S IZMEKL ŠANAS DATI
Visp jais slimnieka st voklis s kotn ji daudz neizmain s.
Pulss reni pa trin ts, vair k periton ta gad jum , bet pie
perfor cijas var b t relat va bradikardija.
Temperat ra subfebrila - 37,5 - 38,3 °C, t s starp ba, izm rot
aksil ri un rekt li, liel ka par 0,5 °C. Drudzis nav rakstur gs, bet var
t empi mas gad jum .
le balti aplikta, pasausa.
ders var b t viegli uzp sts, elpošan piedal s, dažreiz
atpaliekot ileocek lajam rajonam. Pozit vs "klepus gr diena"
simptoms, kas noz , ka klepojot pastiprin s s pes pied a
lokaliz cijas rajon , turpat ar palp cijas laik slimnieki atz
visstipr s s pes.
436
 AKLAS Z AR NAS T AR PVE I DA PIE D A SL IM BAS IRUR IJA

Muskulat ras sasprindzin jumu (defence muscu-laire) atrod
80-90% slimnieku. Tas var b t gan neiev rojams noteikt pied a
lokaliz cijas rajon , gan izteikts pa visu v deru, atkar no
iekaisuma pak pes un pavadoš periton ta izplat bas. To nenov ro
resniem un nov jin tiem cilv kiem, k ar slimniekiem ar daž m
atipisk m pied u lokaliz cij m (retroperitone li, iegurn ) un
smag m blakusslim m (insults).
Palp jot atz gumu tipiskajos punktos (skat.
5.att):
1. Makbemija (McBurney) punkt - uz l nijas, kas savieno
spina iliaca anterior supehor ar umbo, starp jo un vid jo
trešda u.
2. Lanca (Lanz) punkt - starp labo un vid jo trešda u, uz linea
biiliaca.
3. Kimme a punkt - 2 cm pa labi un 2 cm zem umbo.
nogulda uz kreisajiem s niem, palp ileocek lo rajonu. T veid
pied klis k st viegl k pieejams palp cijai, seviš i adi-poziem
slimniekiem un gr tniec m.
5. B l u m b e r g a - Š o t k i n a simptoms nor da uz
jebkuras izcelsmes periton tu. Tas ir pozit vs, ja s pes v der
pastiprin s, palp cijas laik strauji atraujot roku no v dera
sienas. Šis simptoms ir v ji izteikts, ja pied klis novietots
retrocek li.
6. V o s k r e s e n s k a (krekla) simptoms - strauji novelkot
ar roku virs nostiepta krekla p ri slimnieka v deram virzien no ribu
loka uz simf zi, s pes pastiprin s. Šo simptomu nav ieteicams
rbaud t slimniekiem ar destrukt vu apendic -tu, jo t var izrais t
perfor ciju.
7. K r i m o v a simptoms - atrod izteiktu s gumu, palp jot
virzien uz augšu cauri canalis inguinalis dx.
8. K o u p a I (Cope) simptoms - slimniekam gu ot uz
kreisajiem s niem, atliec atpaka izstieptu labo k ju - iestiepjas
m.obturator internus; ja t tuvum atrodas pied klis, s pes
pastiprin s.
9. K o u p a II simptoms - rot jot ce a un g žas loc tav
saliektu labo k ju, s pes pastiprin s. Abi p jie divi simptomi
pozit vi, ja pied klis novietots retrocek li - retroperitone li.
10. / o t / r e s - R o z a n o v a simptoms - palp jot trigo-num
lumbale (Petit) rajon , j tams s gums, ja pied klis novietots
retroperitone laj telp .
11. M e n d e a - R a z d o s k a simptoms - viegli ap-
klauv jot v dera priekš jo sienu, par s s gums pied a
rajon ; tas nor da, ka iekaisuma proces iesaist ts peritonejs.
Slimniekiem ar zemu gulošu pied kli un jau izveidojušos
periton tu vai abscesu mazaj iegurn diagnozi var apstiprin t ar ,
tos izmekl jot rekt li vai vagin li. Š s izmekl šanas laik konstat
pes.

AK TA APENDIC TA KL NIKA ATKAR NO T

NOVIETOJUMA

1. Mazaj iegurn pied kli atrod apm ram 10-15% slim

nieku:
• kl nisk norise latenta,
• s pes nav stipras,
5.att ls. Ak ta apendic ta s pju tipiskie punkti: • s pju lokaliz cija nav noteikta - v dera lejasda , blakus vai
1 - Makbernija punkts, 2 - Lenca punkts, 3 - Kimme a punkts.
virs kaunuma kaula, tuvu vidusl nijai, virs lab s cirkš a saites,
• s pes par s tikai pie dzi as palp cijas,
Atipiski novietotu pied u gad jumos palpator s s pes atbilst
• v dera sienas reakcijas ilgi var neb t,
pied u novietojumam (skat. turpm k).
• vemšana reti;
Literat apraksta apm ram 150 ak ta apendic ta simptomus,
• bet slimniekiem var b t:
bet praks noz kie simptomi ir sekojoši:
- caureja ar tenesmiem, g otu piemais jumiem,
1. R o v z i n g a simptoms - uzspiežot ar kreiso roku v dera
- diz riskas par bas - atz s pju pastiprin šanos, ja
kreisaj pus colon descendens vai colon sigmoideum atrašan s
viet , ar labo šaj paš rajon izdara strauju gr -dienveida ur np slis ir pilns, k ar mikcijas beig s,
palp ciju virzien uz augšu; t di notiek g zu p rvietošan s no - ur na anal nedaudz leikoc tu, eritroc tu, olbaltuma.
resn s zarnas kreis s puses uz labo. Rezult tiek kairin ts • Sitkovska simptoms negat vs, Koupa - pozit vs.
iekaisušais akl s zarnas pied klis. Slimnieks j t s pju Iekaisumam progres jot, palp jamais s gums p rvietojas no
pastiprin šanos t rajon . iegur a uz augšu, tam pievienojas muskulat ras re-zistence.
2. S i t k o v s k a simptoms - slimniekam nogu oties uz Diagnostik noz ga ir rekt la un vagin la izmekl šana. T
kreisajiem s niem, s pes ileocek laj rajon pastiprin s. Šis veid izdodas konstat t izteiktu s gumu, dažreiz bl vu, s gu
simptoms nor da uz iekaisuš s v derpl ves un apzar a infiltr tu mazaj iegurn .
iestiepšanos, respekt vi, uz periapendic tu. d i f e r e n c no:
3. O b r a z c o v a - M e l c e r a simptoms - rsts ar plaukstu - zarnu infekciju slim m un citas izcelsmes kol tiem,
uzspiež ileocek laj rajon , slimniekam liek dažas reizes pacelt un - dzemdes un t s pied u slim m,
nolaist izstieptu labo k ju, vienlaic gi piev ršot uzman bu tam, vai - urolo isk m slim m.
pes pastiprin s (simptoms pozit vs) vai nepastiprin s (simptoms
negat vs). Šis simptoms ir pozit vs, ja iekaisušais pied klis novietots 2. Retrocek li un retroperitone li, t.L, processus
retrocek li un retroperitone li - m. ileopsoas saraujoties kairina t vermiformis atrodas dors li no coecum. du novietojumu
tuvum novietoto pied kli. atrod 13-15% slimnieku, tai skait 2-3% tieši retroperitone li.
4. B a r t o m j - M i h e l s o n a simptoms - slimnieku Pied a apzarnis ir ss vai t pat nav.

437

437
 IRUR IJA AKL S ZARNAS T A R P V E I D A PIE D
Kl niski:
• S kas k parasti - ar epigastr lo f zi.
• Dzi i palp jot, s pes var b t ne tikai ileocek laj rajon , bet
ar jostas apvid .
• S pes izstaro uz labo k ju, iegurni, cirksni vai crista iliaca
mugurkaula tuvum .
• Ir slikta d ša, bet vemšanu nov ro reti.
• Intoksik cijas simptomi - tahikardija, augsta temperat ra jau
no paša saslimšanas s kuma, pat 39 - 40°C ar drudzi un visp s dera kreisaj pus . Apendic ta simptomi klasiski, bet tikai kreisaj
intoksik cijas simptomiem - galvas, musku u s pes, st vok a strauja
pasliktin šan s, bet objekt s izmekl šanas simptomi neatbilst
slimnieka smagajam st voklim, tie ir v ji izteikti.
• Palp cija mazs ga, s gums bieži vair k izteikts jostas
apvid .
• Muskulat ras rezistence v ja vai t s visp r nav, nereti tikai
jostas apvid .
• Peritoneja kairin juma simptomi ilgi paliek negat vi.
• Biež k ir:
- pozit vs Obrazcova - Melcera simptoms,
- slimnieki bieži spont ni tur labo k ju piespiedus saliekt
st vokl g žas - ce a loc tav s. ]a k ju m ina pas vi iztaisnot,
pacienti nor da uz s m jostas apvid ;
- pozit vs aures- Roz no va simptoms,
- v ji izteikts Blumberga simptoms,
- pozit vs Pasternacka simptoms labaj pus .
• Diz riskas par bas, ur atrod izskalotus eritroc tus,
leikoc tus.
• Var b t gan v dera uzp šan s, gan ar š idra v dera izeja 2-
3 reizes dien .
diferenc no:
- nieru slim m, seviš i paranefr ta,
- retroperitone laj m flegmon m, ar ko var komplic ties pats
retrocek li un retroperitoni li novietotais iekaisušais apendikss;
- ak m respirator m v rusu infekcij m;
- sepses.
Šos slimniekus parasti hospitaliz nov loti p c 2-3 diennakt m
no saslimšanas s kuma. Retrocek lais apendic ts vispirms izraisa
mugur s sienas peritoneja destrukciju, p c tam izlaužas uz
retroperitone lo telpu, bet retroperitone lais uzreiz izraisa
retroperitone lo flegmonu.
3. Later laj kan pied klis ir it k nosl pts starp v
dera sienu un resno zarnu. Šiem slimniekiem:
• s pes nav izteiktas,
• peritoneja kairin juma simptomi maz izteikti,
• muskulat ras rezistenci atrod virs spina iliaca anterior
superior, iekaisumam progres jot, t izplat s virzien uz labo ribu
loku.
4. Medi li gu ošos pied us nosedz tievo zarnu cilpas
vai ar tie var b t novietoti uz apzar a saknes, ar daž
augstum attiec pret aklo zarnu - gan kaud li, gan kra-
ni li, pied a dist da a novietota tuvu vidusl nijai pie pro-
montorium.
Šiem slimniekiem:
• slim ba s kas ar stipr m, strauji progres još m s m ap
nabu;
• caureju 4-5 reizes diennakt ;
• tri progres visp s intoksik cijas simptomi;
• jau p c daž m stund m pievienojas zarnu par ze, me-
teorisms;
• izteikta muskulat ras rezistence.
Gr ti d i f e r e n c t no ak ta gastroenterokol ta un ileusa.
5. Augstu labaj parib gu ošu pied u iekaisuma
kl nika l dz ga ak tam holecist tam:
• s pes labaj parib ,
• izstaro uz labo plecu,
438
A SLIM BAS
• var b t pozit vs Ortnera simptoms,
• atš irt no holecist ta pal dz Kohera simptoms - pie žults
kolik m s pes s kas labaj parib , p c tam p rvietojas uz pakr ti,
bet pie apendic ta - otr di.
6. Kreisaj pus pied klis var b t novietots embrion laj
period notikušo zarnu rot cijas trauc jumu d , tad tas šeit atrodas
kop ar resn s zarnas labo pusi. Cit variant procesus vermiformis
ir tik garš, ka, lokveid izliecoties cauri mazajam iegurnim, atrodas
pus . Diagnostika oti gr ta, jo rsti par š du situ ciju ne vienm r
iedom jas. Vienlaic gi citu (kr škurvja) org nu distopiju - situs
viscerum inversus, ko bieži šaj sakar piemin literat , praks
nov ro oti reti. J d i f e r e n c no:
- S - veida zarnas slim m
(audz jiem, segment ra kol ta, divertikulozes),
- urolo iskaj m slim m,
- sieviet m no ginekolo iskaj m slim m.
AK TA APENDIC TA KL NIKAS PATN BAS ATKAR
NO SLIMNIEKA FIZIOLO ISK ST VOK A
Ak ts apendic ts b rniem.
Akl s zarnas pied klis b rniem ir relat vi ks un plat ks,
sieni a pl ka, nav v l pietiekoši att st ti v rstu i un limf -tiskie
folikuli, kas norm lu apjomu sasniedz 6-7 gadu vecum . Ar liel
tauku pl ve nav att st ta, t fossa iliaca sasniedz tikai 7-10 gadu
vecum . B rniem v derpl ve ir neiztur ka pret infekciju, kas
pied kl progres oti strauji, t tri, jau pirmaj s 6-7 saslimšanas
stund s, var izveidoties pied a destrukcija, ar perfor cijas, un
pirmaj s 24 stund s - perito-n ts. Iekaisuma process slikti
norobežojas, reti veidojas peria-pendikul ri infiltr ti neatt st s
tauku pl ves d . Slim ba noris smag k k pieaugušajiem. Reti
slimo 1-2 gadu vecum , bieži 5-15 gadu vecum . K l n i s k
aina:
• norise strauja, tri att st s intoksik cija, augsta temperat ra
pat l dz 39-40°C, drebu i, tahikardija, b rni k st nemier gi, raudul gi;
• tahikardija, pulss "apsteidz temperat ru". Pulsa progres joša
pa trin šan s liecina par periton ta att st šanos, bet b rni taj paš
laik v l var justies apmierinoši;
• s pes nereti l kmjveid gas, ap nabu, izteiktas jau no paša
kuma, t s pastiprin s pie paip cijas, izstaro uz labo g žas
loc tavu;
• vemšana vair kk rt ga;
• caureja jebkur pied a lokaliz cij ;
• muskulat ras rezistence no tikko uztveramas l dz labi
izteiktai;
• pat periton ta gad jum saglab jas v dera elpošanas tips;
• slimnieks gu uz labajiem s niem ar pievilktiem ce iem, tur
roku uz labajiem s niem, baid s kust ties.
D i a g n o s t i k u a p g r t i n a tas, ka b rniem v ders pju
lonis var b t visdaž s slim bas, ar to org nu, kas neatrodas
dera dobum . Bez tam ar mazu b rnu gr ti nodibin t kontaktu,
sav kt anamn zi, rakstur gs negat visms utt I e s a k a :
- b rnus izmekl t mieg - v rot, vai negu uz labajiem s niem
ar pievilktiem ce iem;
- izmekl šanas laik sekot, vai nepaplašin s acu z tes
(nor da uz s m);
- perkutori noteikt s pju maksim lo punktu uz v dera
priekš s sienas;
- nov rt t "rokas atgr šanas" simptomu, tas ir, pieskaroties
gai vietai, b rns atgr ž rsta roku. Šaj gad jum pal dz
palp ciju izdar t m tei un izsekot, vai reakcija b s t da pati;
- izmekl t b rnu per rectum, veid var sapalp t iekaisušo
pied kli (viena no droš kaj m metod m!).
438
 AKL S ZARNAS T
Jo tuv k b rns 15 gadu vecumam, jo ak apendic ta kl nika vair k
dzin s pieaugušo ak tajam apendic tam. B rnu vecum ak ts apendic ts
biež k j d i f e r e n c no:
- bronhopneimonijas,
- nespecifiska mezaden ta,
- vaskul tiem,
- zarnu infekcij m, paraz tiem,
- invagin cijas,
- nieru b odi as iekaisuma.
Ja pacients ir b rns, tr k rodas pied a destrukcija, t irurga
taktikai j t akt kai. Hiperdiagnostika ir attaisnojama, jo t samazina
tra isku izn kumu gad jumu skaitu.
Ak ta apendic ta patn bas sieviet m:
• Slimo nedaudz biež k k v rieši.
• procesus vermiformis atrodas tuvu dzemdes labajiem pied iem,
c tie, eksud tam notekot, var iekaist. Bez tam iekaisums no pied a uz
dzemdes pied iem var p riet limf -tisk ce caur nepast go ligamentum
appendiculo-ovariacum, kas iet no mezenteriola pamatnes uz ligamentum
lotum uteri. Taj atrodas daudz limfvadu. Var b t ar atgriezeniska saist ba -
apendic tu izsauc dzemdes pied a iekaisums.
Citu b tisku atš ir bu nav.
Ak ta apendic ta patn bas gr tniec m atkar gas no gr tniec bas
laika. Ar ak tu apendic tu slimo apm m 1% gr tnie u jebkur gr tniec bas
period . Ak ts apendic ts var izrais t priekšlaic gas dzemd bas vai abortu.
Pirmaj s 16 gr tniec bas ned s ak ta apendic ta k l n i k a
neatš iras no kl nikas cit slimnieku grup , bet p c tam topogr fisk s
attiec bas main s (sk. 6.att.): 85% gr tnie u, palielinoties dzemdes
apjomam, ileocek lais le is kop ar pied kli p rvietojas uz augšu. 5.-6.
gr tniec bas m nes tas atrodas ~1 cm virs crista ilei, 32.-36. gr tniec bas
ned - jau pie lab ribu loka (sk. 6.att.).
6.att ls. Ileocekalo le a p rvietošan s gr tniec bas laika (ar cipariem
atz ti gr tniec bas m neši).
Bet 15% gr tnie u coecum ar pied kli paliek fosa iliaca rajon aiz
dzemdes fiks jošu saaugumu vai iedzimti mazkust gas akl s zarnas d .
rvietojoties pied klim, main s ar ak apendic ta kl nika.
Pirmaj gr tniec bas puslaik ak ts apendic ts j dif e r e n c
dzemdes saišu iestiepuma. Jaun m sieviet m dzemde nereti ir k
novirz st vokl - retroflexio, dextro-positio, sinistropositio, atbilstoši tam
iestiepjas viena vai otra lig. teres uteri, kas piestiprin s pie mons pubis, labia
maiora. Dzemdei palielinoties, saišu iestiepums var main ties un izsaukt
pes cirkš os, t veid simul jot k du ak tu irur isku slim bu, t.sk.
ak tu apendic tu. Bet, atš ir no p , destrukt vo formu c lo iem;
RPVEI DA PIED A S L I M BAS IRUR IJA
saišu iestiepuma rezult izsaukt s s pes ir tipiskas p c ilgstošas
st šanas, smaguma celšanas, nešanas, bet norimst p c atp tas
horizont st vokl .
Ap 20. gr tniec bas ned u, kad dzemde izn k no maz
iegur a, pret linea termin lis var tikt nospiesti ur nvadi un k sekas
kas ur na sastr gums nieru b odi s ar sekojoš m nieru kolik m.
32.-36. gr tniec bas ned ak ts apendic ts visbiež k
diferenc no ak ta holecist ta, jo šaj period žultsp slis ar
dzemdi tiek nob ts horizont st vokl , kas izsauc sastr gumu ar
sekojošu iekaisumu taj .
Palielin dzemde nob da, deform , iestiepj ileocekalo le i,
c pasliktin s t trofika; l dz ar to ak ta apendic ta destrukt s
formas gr tniec m att st s tr k.
Gr tniec m ak ta apendic ta diagnostika
a p g r t i n t a , jo:
• s pes to neparast novietojuma d bieži saista ar gr t-
niec bu,
• vemšanas var b t gr tniec bas toksikožu d ,
• muskulat ras rezistence v dera priekš s sienas iestiepuma
v ji izteikta,
• peritoneja kairin juma simptomi ir daž das intensit tes:
- Blumberga-Š otkina, Voskresenska simptomi labi iz-
teikti, ja vien pied klis atrodas uz priekšu no dzemdes, bet ja aiz t s
- negat vi;
- Bartomj -Mihelsona simptoms parasti nepievi , jo
dzemde izmekl šanas laik novirz s pa kreisi un pied klis k st
viegli pieejams palp cijai;
- Obrazcova-Melcera, Sitkovska simptomi - pozit vi.
• leikocitoze 10 000-12 000 robež s gr tniec m j uzskata par
norm lu;
• pirmaj gr tniec bas puslaik k hormon lo p rveižu sekas
nov ro t.s. pseidoapendikul ro sindromu - s pes v dera lejasda ,
sliktu d šu ar vemšanu, bet nav peritoneja kairin juma simptomu.
s slimnieces iesaka hospitaliz t un nov rot. Šaj laik
nevajadz ga apendektomija var izsaukt spont nu abortu.
Ja ak ta apendic ta diagnoze ir skaidra, irurga taktikai ar
gr tniec bas laik ir j t akt vai. Ja izveidojas periton ts, eksud ts
kairina dzemdi, infekcija caur dzemdes pied iem iek st dzemdes
dobum , kur izveidojas g ot das abscesi, kas atsl o placentu,
di izsaucot priekšlaic gas dzemd bas.
Visgr k pareizu ak apendic ta diagnozi ir noteikt dzemd bu
laik , kad kl niku notuš dzemd bu s pes. Par steidz gu oper ciju
izš iras vien gi, ja rodas aizdomas par destrukt vu apendic tu. Citos
gad jumos dzemd bas nobeidz ar stimul ciju un p c tam izdara
apendektomiju.
Ak ta apendic ta patn bas padz vojušiem un veciem
cilv kiem.
Kl nisk aina ir savdab ga, jo simptomi maz izteikti, kaut ar
destrukt s izmai as akl s zarnas pied kl ir lielas. Rakstur gi, ka:
• š dus slimniekus hospitaliz nov loti, jo ak ts apendic ts
noris ar sl ptu gaitu gan organisma areaktivit tes d , gan ar blakus
esošo hronisko slim bu d ;
• vi i slimo relat vi ret k (2-3 reizes), jo:
no - šaj vecum daudziem tas jau izoper ts,
- p c iepriekš p rciest m iekaisuma l km m pied klis ir
atrof jies, izzuduši limfas folikuli;
• slimniekiem relat vi tr gas s dz bas, s pes v der - k
spont s, t ar palp cijas - nav izteiktas, slimnieki nevajadz gi
paciet gi, v lu griežas p c pal dz bas, kas ar ir viens no biežo
• erme a temperat ra bieži norm la, nav paaugstin ta;
• v dera priekš siena engana, t c nav vai ir v ji izteikta
muskulat ras rezistence;
439
439
 IRUR IJA AKL S Z A R N A S T A R PV E I D A PIE D
• epigastr lo f zi bieži neiev ro, t c Kohera simptoms it k
negat vs;
• v ders var b t uzp sts, t.i., meteorisms un obstip ci-jas
mald gi liek dom t par ileusu;
• pulss veciem cilv kiem nav drošs simptoms, jo var b t
pa trin ts ar past voš s sirds patolo ijas d ;
• nereti slimnieki iest jas stacion ar jau izveidojušos
periapendikul ro infiltr tu, ko s kotn s sl pt s gaitas d pie em
par tumoru. Infiltr ti biež k absced jas;
• nereti pied a dobum ir f u akme i, kas rada g ot
izgul jumus tieši pie pied a pamatnes, t c š diem slimniekiem
paral li att st s tifl ti, paratifl ti;
• leikocitoze ar novirzi pa kreisi minim la;
• patanatomisk s izmai as pied kl apsteidz kl nisk s iz-
pausmes, destrukt s formas att st s 5-6 stundu laik gan t
ka veciem slimniekiem asinsvadu sklerozes d ir reduc ta asins
apg de, gan ar apendiksa sieni as audu distrofis-ko izmai u un
limfo do folikulu atrofijas d ;
• s pju bipolarit te, t.i., kad s p ne tikai iekaisušais pied klis,
bet saasin s ar pavadoš s hronisk s (piem ram, nieru un sirds)
slim bas, kas nov rš rstu uzman bu;
• biež k rodas komplik cijas - pneimonijas, trombozes, peri to
ts;
• slim bas prognoze nelabv ka, mirst ba liel ka, pat l dz
3%.
Ak ta apendic ta kl nika veciem cilv kiem 50-60% gad jumu
var b t spilgti izteikta. Diagnostikas k das ir gan hipo-diagnostikas,
gan hiperdiagnostikas virzien .
DIAGNOZE
Ak ta apendic ta diagnostika galvenok rt pamatojas uz
kl niskajiem simptomiem.
Laboratoriski asins anal to var apstiprin t m rena lei-
kocitoze (12 000-14 000) ar neizteiktu novirzi pa kreisi.
Ur izmai as atrod apm ram 40% slimnieku - mikrohe-
mat riju, leikocit riju, protein riju gad jumos, kad pied klis atrodas
tuvu ur nce iem vai ar slimniekiem ar smagu intoksik ciju.
DIFERENCI LDIAGNOZE
Ak ts apendic ts j diferenc no piec m slim bu grup m:
1) v dera dobuma org nu slim m,
2) retroperitone s telpas org nu slim m,
3) kr šu kurvja org nu slim m,
4) infekciju slim m,
5) asinsvadu un asisnsrades org nu slim m. Biež s kr škurvja rentgenoskopija.
slim bas, no kur m j diferenc ak ts apendic ts:
•Perfor jusi ku a un d i v p a d s m i t p i r k-stu
zarnas la, seviš i gad jumos, kad ku a saturs ir neliel
daudzum . P c perfor cijas tas pa labo later lo kan lu nosl d uz
leju un, l dz gi apendic tam, izsauc s pes ileo-cek laj rajon .
Perfor cijai rakstur gs p kš s s kums ar oti stipr m kinžala
rienam l dz m s m v der , v ders savilkts k d lis.
Biumberga simptoms pozit vs pa visu v deru, perkutori aknu
piesl jums samazin ts vai izzudis, v dera p rskata
rentgenogramm redz br va gaisa sirpi zem diafragmas kupola.
• A k t s h o l e c i s t t s - atš ir l kjmveid gas s pes
labaj parib ar tipisko iradi ciju uz labo plecu un l psti u, ir
daudzk rt ja vemšana. Š s s dz bas s kas p c p rm gi treknas
bar bas. Muskulat ras rezistenci un pozit vu Biumberga simptomu
atrod labaj parib , kur nereti izdodas sapalp t palielin tu
žultsp sli.
• A k t s p a n k r e a t t s - eksud ts pa labo later lo kan lu
var notec t uz fosa iliaco dx. un te rad t peri-toneja kairin jumu, t
simul jot ak tu apendic tu. Bet pie
A SLIM BAS
pankreat ta vemšana ir daudzk rt ga, saglab jas past gas s pes
pakr , tri att st s zarnu par ze ar sekojošu v dera uzp šanos,
pozit vs Meijo-Robsona simptoms, paaugstin ta uroamil ze.
• I I e u s s - seviš i invagin cijas ileocek laj rajon . Atš ir
kmjveid gas s pes v der , nav muskulat ras rezistences,
peritoneja kairin juma simptomi negat vi, bet ir skalošan s,
pastiprin ta zarnu peristaltika, kaut gan g zes nenoiet, nav ar
dera izejas. V dera dobuma p rskata uz mum redz l me us,
t,s. Kloibera tases.
• C i t a s t i e v o z a r n u s l i m b a s - Krona slim ba
(nespecifiskais re ion lais ile ts) un Meke a divertikul ts. L dz
oper cijai parasti š s slim bas nediagnostic , bet atrod oper cijas
laik , revid jot v dera dobuma org nus, ja konstat neatbilst bu
starp slimnieka s dz m un makroskopisk m pied a izmai m.
, •Dzemdes un t s pied u slim bas
(algodismenoreja, ovul cija, adneks ts) - s pes vair k v dera
lejasda , izstaro uz krustiem, starpeni, augst ka temperat ra, nav
muskulat ras rezistences. Diferenc t pal dz vagin -l izmekl šana,
kad var sapalp t palielin tus, s gus dzemdes pied us,
gumu, uzspiežot uz dzemdes kakli a (Promptova simptoms).
• Oln cu apopleksijas un rpus-
d z e m d e s g r t n i e c b a , par ko liecina menstru ciju
aizture vai to izmai as. Rakstur gs p kš s s kums ar stipr m
m v dera lejasda , kas izstaro uz starpeni, taisno zarnu,
pleciem, sama as zudums, tahikardija, arteri spiediena
krišan s, b la da, galvas reibo i. Duglasa telpas punkcij
ieg st asinis.
• N i e r a k m e u s l i m b a , n i e r u k o i i k a s - s pes
oti intens vas, to laik slimnieki nemier gi, s pes l kmjveid gas -
jostas apvid , v der ar izstarojumu uz k ju, t s pavada biež ka
mikcija, pozit vs Pasternacka simptoms. Ur atrod neizmain tus
eritroc tus. Diagnozi pal dz preciz t pielo-gr fija, kas uzr da
kontrastvielas aizturi no lab uretera. Apendic ta gad jum
diz riskas par bas nov ro vien gi tad, ja pied klis ir tuvu
ur np slim vai ar izsv dums mazaj iegurn .
• Mezenteri lais limf aden ts (apzar a
limfmezglu iekaisums) - biež k j diferenc b rnu vecum un
jauniem cilv kiem. Anamn parasti pirms 5-6 dien m p r
ciesta ak ta respiratora slim ba. S kas ar atk rtot m graiz-
veid m s m v der . Palp jot slimnieks j t s gumu pa
mezent rija piestiprin šan s gaitu (Štemberga simptoms).
• P l e i r t s un p n e i m o n i j a -tos nereti pavada s pes
un musku u rezistence v der , seviš i b rnu vecum . Diferenc t
pal dz klepus, elpas t kums, cianoze, izklaus mi trokš i plauš s,
pleiras berze. Palp jot v deru, s pes vair k labaj parib , to
intensit te nemain s izmekl šanas laik . Diagnostik pal dz
• Ak ts gastrduoden ts, funkcion
d i s p e p s i j a - s pes pakr , kas nep rvietojas uz citiem
dera rajoniem. Palp jot s gums tieši epigastrij , perito
neja kairin juma simptomi negat vi. J diferenc tieši ar apen
dic ta epigastr lo f zi (Kohera simptoms), kas b tiski svar gi
tieši pirmaj s 24 slim bas stund s.
• M i o k a r d a i n f a r k t s mugur sieni izsauc s pes
pakr , bet nav muskulat ras rezistences un s pes nep rvietojas
uz ileocek lo apvidu. Diferenc t pal dz Ekg dinamiska izmekl šana.
• M eze n t e r i I s as ins r it es nepietie
k a m b a parasti s kas ar oti stipr m s m v der ap na
bu, v dera uzp šanos, paral tisk ileusa kl nisko ainu. Slim
nieka st voklis smags jau no pirmaj m stund m, iev rojama
leikocitoze ar izteiktu novirzi pa kreisi.
•Zarnu infekcijas slim bas - dizent rija,
salmoneloze. T s atš ir l kmjveid gas s pes v der , kas pas-
tiprin s pirms un izz d p c v dera izejas, k ar vair kk rt -
440
440
 AKLAS ZARNAS T AR PVE IDA PIE D A SLIM BAS
IRUR IJA

ga vemšana, caureja ar smirdoš m, s kum liel daudzum , p c tam saglab jas Sitkovska, Voskresenska un Bartomj -Mihelsona
de ain m, putain m f m. Palp jot dif zs s -gums vis v der , bet simptomi. Asins anal atrod leikocitozi ar novirzi pa kreisi,
ders m ksts, peritoneja kairin juma simptomi negat vi, s pes kust bu laik palielin tu EG .
nepastiprin s. Š diem slimniekiem no ak ta apendic ta diagnozes var Periapendikul rais infiltr ts j d i f e r e n c no:
atteikties tikai p c atk rtot m apskat m. • resno zarnu audz jiem - pal dz irigoskopija;
• Hemor isk kapilarotoksikoze- zem v dera • kust gas lab s nieres - j izdara US un intravenoz pie-
dobuma serozajiem apvalkiem veidojas s ki asins-izpl dumi, kas izsauc s pes logr fija gu us un st vus;
• oln cu cist m un audz jiem - ginekolo isk izmekl šana,
der ar nenoteiktu to lokaliz ciju, var b t pozit vs Blumberga simptoms, ja
US;
šie asins-izpl dumi ir ar uz peritoneja. Paral li nov ro izsitumus uz erme a
• retroperitone liem tumoriem - CT;
ekstremit m.
• ileocek las invagin cijas - j izdara irigoskopija.
Periapendikul rais infiltr ts var vai nu uzs kties, vai sa
AK TA APENDIC TA KOMPLIK CIJAS
strutot - veidojas abscess.
Ja infiltr ts uzs cas, palp jamais veidojums progres vi sa-
1. Periapendikul rs infiltr ts un abscess.
mazin s apjom , p c tam piln gi izz d. Tas var notikt 7-8 un vair k
2. Periton ts:
dienu laik . Vienlaic gi normaliz jas temperat ra un leikoc tu skaits.
a) izplat ts,
b) norobežoti abscesi (sk. 7.att.): Periapendikul rs abscess. Slimnieka st voklis pasliktin s,
• mazaj iegurn temperat ra paaugstin s, t k st hektiska, pat virs 39 °C, to
• starp zarn m pavada drudzis. Palp jamais veidojums k st oti s gs, pa-
• zem diafragmas peniski palielin s, k st m kst ks, reiz m taj izdodas noteikt
• zem akn m fluktu ciju, par s pozit vs Blumberga-Š otkina simptoms. Asins
• later lajos kan los anal pieaug leikocitoze, novirze pa kreisi, EGA.
• ap coecum Apendikul rie abscesi parasti izveidojas 2.-3. ned no
3. Retroperitone flegmona. apendic ta l kmes s kuma. Tie var izlauzties uz v dera dobumu,
4. Pilefleb ts. izraisot periton tu, vai uz tuv s zarnu cilpas dobumu, un t var
5. Sepse, aknu abscess. notikt pašiz rst šan s. Citos gad jumos abscess var iekapsul ties
6. Trombofleb ti, trombemboiijas. un izsaukt sepsi un septikopi miju ar strutu per iem daž dos
7. lleuss. org nos - plauš s, akn s.
8. Pneimonijas, reakt vs pleir ts.
Citi v dera dobuma abscesi - norobežoti periton ti -var
veidoties jebkur v dera dobuma da : starp zarn m, iegurn , zem
diafragmas, gan labaj , gan kreisaj pus . Kl nisk aina šajos
gad jumos neatš iras no periapendikul ra infiltr ta un abscesa, tikai
gums atbilst iekaisuma procesa lokaliz cijai. Ainu papildina
noteiktai re iona patolo ijai rakstur gi simptomi:
• starpzarnu abscesiem - l kmjveid gas s pes ap nabu,
dera uzp šan s, ileusa par bas;
• iegur a abscesiem - s pes un uzp šan s v dera lejas
da , kas pastiprin s defek cijas laik , pirms mikcijas un t s
beig s, ir tenesmi, per rectum palp jams s gs izsp jums;
• abscess zem diafragmas kupoliem - žagošan s, pozit vs
ra simptoms, rakstur ga Rtg aina - ierobežots diafragmas
kust gums, reakt vas baz las pleiropneimonijas, "l menis ar
gaisa p sli" zem diafragmas.
Šo per u esam bu un lokaliz ciju var preciz t, slimniekus
izmekl jot sonoskopiski vai ar CT pal dz bu.

Periton ts veidojas gad jumos, kad iekaisuma per kli ap

7.att ls. Periapendikul ro infiltrotu un abscesu biež s lokaliz cijas.
Periapendikul rs infiltr ts ir konglomer ts, ko veido iekaisušais
rpveida pied klis, ko savuk rt norobežo ar fibr -nu salipuši apk rt jie org ni -
iekaisušas tievo zarnu cilpas, liel tauku pl ve, apzarnis, dzemdes pied i utt.
Šis konglomer ts var b t pielipis pie pariet peritoneja.
Periapendikul rais infiltr ts izveidojas 3 l dz 5 dienu laik no saslimšanas
kuma. P c t izveidošan s s pes v der mazin s, k st trulas, velkošas.
Temperat ra subfebrila, pulss nedaudz pa trin ts. Palpatori konstat
gumu ileocek la-j rajon vai cit infiltr ta lokaliz cijas viet , kur izdodas
sataust t vair k vai maz k labi norobežotu veidojumu. Tas ir sam bl vs,
nekust gs. Blumberga-Š otkina simptoms izz d,
rpveida pied kli organisms nesp j norobežot vai ar kad izlaužas
periapendikul rais abscess.
Slimnieku st voklis pasliktin s, par s dif zas s pes v der ,
atk rtota vemšana, pieaugoša tahikardija, kas apsteidz temperat ru
(tipiski periton tam). V ders uzp sts, elpošan piedal s ierobežoti,
palp jot dif zi s gs, sasprindzin ts, pozit vi peritoneja kairin juma
simptomi, auskultat vi nov jin ti vai pat nav izklaus mi peristaltikas
trokš i - dinamisks paral tisks ileuss. Asins anal leikocitoze ar
novirzi pa kreisi.
Pilefleb ts ir v rtu v nas zaru trombofleb ts, kas rodas,
infekcijai izplatoties no processus vermiformis pa v. apendicu-laris
uz v. ileocolica un t k caur v. mesenterica superior uz v. porta.
Rezult izveidojas abscesi akn s un sepse. Vienlaic gi labaj k
var b t flebotromboze.
Slimnieku st voklis smags, izteikta intoksik cija, drudzis,
augsta, hektiska, l dz 39°-40°C, temperat ra. Palielin s aknas,
pievienojas dzelt . Vairums slimnieku iet boj no hepa-toren s
nepietiekam bas.

56 3 i 36
441
441
 IRUR IJA AKL S ZARNAS T R PVE I DA PIED A S LIM BAS

AK TA APENDIC TA RST ŠANA

rsta taktika. Ikviens slimnieks ar aizdom m par ak tu

apendic tu neatliekami hospitaliz jams irur iskaj noda .
Apendic ta gaita nav prognoz jama. L kmes s kum nekad nevar
zin t, k t beigsies. Letalit te ir atkar ga no saslimšanas ilguma.
Pirmaj s stund s oper tajiem t ir 0,1%, bet v k 1,1%.
irurga taktika. Diagnoze "ak ts apendic ts" ir indik cija
neatliekamai irur iskai rst šanai, kas p c vairum stacion ru
noteikt s k rt bas j izdara 1-2 stundu laik p c hospitaliz cijas.
Neskaidros gad jumos pie aujama slimnieku akt va nov rošana 6
stundas, vienlaic gi veicot visus nepieciešamos diagnostikas
pas kumus. Ja šaj laik neizdodas noteikt citu diagnozi, kas
piln izsl dz ak tu apendic tu, slimnieku nepieciešams oper t,
formul jot indik cijas oper cijai sekojoši: "t k nevar izsl gt ak tu
apendic tu, indic ta irur isk rst šana".
Neoper tikai slimniekus ar periapendikul ru infiltr tu un
slimniekus agonij .
Oper t slimnieku apendikul infiltr ta stadij ir b stami, jo:
• gr ti p rdal t infiltr ta savstarp ji salipušos audus;
• infiltr ta gr ti atš irt taj iesaist to org nu robežas;
• irurgs k daini var ievainot zarnu cilpas vai citus iesaist tos
org nus;
• oper cijas laik , nojaucot izveidojuš s infiltr tu robežas,
varam izsaukt infekcijas eneraliz ciju.
Respekt vi, oper cijas risks ir liel ks par risku, k ds rodas,
rst jot slimniekus konservat vi.
Slimniekus ar infiltr tu oper , ja:
- neraugoties uz rst šanu, tas progres vi turpina palielin ties,
respekt vi, procesu neizdodas norobežot;
- infiltr ta viet izveidojas abscess;
- infiltr ts komplic jas ar periton tu.

Apendektomija.
su dien s slimniekus ar ak tu apendic tu oper visp
anest zij , bet pie aujama ar oper cija viet sol. Novo-caini
anest zij .

dera dobumu atver ar t saucamo mai u griezienu p c

Mc.#urne)/-Volkovi a-Djakonova, bet, ja ir periton ts vai nav piln gi
skaidra diagnoze - ar vidus laparotomiju. Pieaugušam cilv kam par
grieziena normu atz st apendektomijas griezienu, kas nav maz ks
par 6 cm. das griezienu izdara m. obliquus abdominis externus
iedru virzien spina ilioca anterior supe-rior men (sk. 8.att.-1).
das un zem das audus p rgriež l dz musku a aponeirozei, ko
rš š iedru virzien (8.att.-2). Dzi k esošos m. obliquus
abdominis internus un transversus ar p rdala š iedru virzien
(8.att.-3). P c tam uzman gi p rgriež dzi um redzamo fascija
transversa ar peritoneum pariet tie. Uzs k rev ziju, samekl
coecum ar t pied kli, ko atrod taenia libera gal (8.att.-4). Atseviš i
nosien mezenteriolu ar taj esošajiem asinsvadiem (8.att.-5).
Pied kli pie pamatnes nospiež ar spaili un nosien (8.att.-6), nogriež
(8.att.-7), un

8.att ls. Apendektomijas galvenie etapi.

442
 AKLAS Z AR NAS T AR PVE I DA PIE D A SLIM BAS IRUR IJA

celmu iegremd akl s zarnas dobum ar tabakmaka (8.att.-8) un Z- tam sekojošu v dera sienas flegmonu, kas anaerob s infekcijas
veida, vai atseviš u šuvju (8.att.-9) pal dz bu. Vienm r oti r gi gad jumos izplat s oti strauji. Infiltr ti un sastrutojumi v dera sien
rbauda hemostaze. V dera sienas br ci sašuj piln gi vai ar parasti rodas k hematomu sekas nepietiekamas hemost zes
atst j drenu vai tamponu. rezult .
Drenu atst j, ja nepieciešama eksud ta evaku cija p c- I n f i l t r t i un a b s c e s i v d e r a dobum kl niski
oper cijas period , t.L, ja oper cijas laik bijis: izpaužas 6.-8. dien p c oper cijas ar temperat ras pa-
- perforat vs apendic ts ar lok lu periton tu, augstin šanos, drudzi, s m v der , p c tam palp jamu neskaidri
- retroperitone la flegmona, kontur tu veidojumu un nereti parci la ileusa par m.
- pied klis j izdala no infiltr ta, vai Asi ošana var b t:
- ja oper cijas beig s p c saaugumu p rdal šanas saglab s - no br ces (redzama uz ru),
neiev rojama asi ošana no s kiem asinsvadiem. - v dera dobum :
Tamponu atst j:
• nospr kot ligat rai no mezenteriola, kas parasti notiek
- lai norobežotu periapendikul ro infiltr tu,
pirmaj p coper cijas dien vai pat jau uz oper ciju galda. Iemesli -
- ja atver periapendikul ru abscesu,
rm ga novoka na daudzuma ievad šana mezenteriola, p k si
- ja izveidojusies retroperitone la flegmona,
- ja izmain ta akl s zarnas siena un draud šuvju nesatur šana, nogriezts apzarnis p c t nosiešanas, nepietiekoši stingri nosiets
- ja oper cijas laik no iekaisušiem audiem bijusi kapil ra apzarnis. Š dos gad jumos nevajag cer t uz spont nu asi ošanas
asi ošana, kuru piln neizdodas aptur t, apst šanos - slimnieks steidz gi atk rtoti j oper .
- ja pied klis nav piln gi iz emts. • ja apendektomiju izdara tad, kad jau s cis veidoties infiltr ts,
jos gados radusies jauna iesp ja - apendektomiju izdar t coper cijas period no p rdal tiem audiem turpin s t saukt
laparoskopiski. P c t veid izdar tas apendektomijas kapil ra asi ošana. T s apjoms ir neliels. Šiem slimniekiem 4.-5.
coper cijas periods noris viegl k - ir maz k izteiktas s pes un coper cijas dien par s viegls hemol -tiskais ikteruss, bet
ks hospitaliz cijas periods. Bez tam š metode ir b tiska k 6.-8. dien p c oper cijas š hematoma v dera dobum
diferenci ldiagnostik slimniekiem ar neskaidru diagnozi, seviš i parasti sastruto.
sieviet m fertilaj vecum ar aizdom m par ak tu apen-dic tu, jo • no v dera sienas asinsvadiem (a. epigastrica inf. u.c), no
apm ram 30% šo slimnie u s pju c lonis v der izr s k da kuriem p coper cijas period asinis var iek t v dera dobum vai
ginekolo iska slim ba. Laparoskopiska apendek-tomija ir ar imbib t v dera priekš jo sienu, kam seko sas-trutošana.
kontrindic ta slimniekiem ar dif zu, strutainu periton tu. c o p e r c i j u p e r i t o n t i att st s pak peniski,
pieaugot st zei gremošanas trakt un par doties peritone -liem
Komplik cijas p c apendektomijas nov ro 10-15% simptomiem, pieaugošai intoksik cijai.
slimnieku. A g r n s s a a u g u m u i l e u s s kl niski izpaužas k
Agr s komplik cijas: pieaugoša st ze gremošanas trakt , bet bez ileusam rakstur m
1. V dera sienas br ces komplik cijas: kmjveid m s m.
• asi ošana no br ces, Retos gad jumos izveidojas z a r n u f i s t u l a s , š u v j u
• hematoma, seroma, n e s a t u r š a n a vai ar komplik cijas no citu sist mu org nu
• infiltr ts v dera sien , puses - p n e i m o n i j a , f l e b o t r o m b o z e , m i o k a r d a
• sastrutojumi - abscesi un flegmonas, i n f a r k t s , t r o m b e m b o I i s k i st v o k i utt.
• br ces malu dehiscence ar vai bez eventr cijas.
2. Komplik cijas v dera dobum : RST ŠANA P COPER CIJAS PERIOD
• izplat ts periton ts,
• norobežots periton ts - abscess:
Rež ms - akt vs, t.i., 10-12 st. p c oper cijas, ja nav speci lu
- ileocek le a rajon , kontrindik ciju, slimnieks var s kt staig t, pak peniski palielinot
- mazaj iegurn , fizisko slodzi. Vienu m nesi p c apendektomijas slimnieks var
- starp zarnu cilp m,
atgriezties iepriekš dz ves rež .
- zem diafragmas un akn m,
Di ta - 2-3 st. p c oper cijas slimnieks var s kt pak peniski
• intraabdomin las asi ošanas (hemoperitoneum), dzert maziem malci iem kumel šu, ime u t ju, miner deni bez
• agr ns saaugumu ileuss,
zes u.tml. No 2. p coper cijas dienas vi š sa em tumi, buljonu,
• zarnu fistulas,
kef ru, sausi us. 4. p coper cijas dien p riet uz 4. di tu p c
• retroperitone las flegmonas,
Pevznera ( diens v tu bieze u veid vai malts). No 6.
• pilefleb ts, aknu abscesi.
coper ciju dienas noz saudz jošo 1. di tu (v ti piena,
3. Visp ja rakstura komplik cijas:
sak u, liesas ga as dieni), ko turpina apm ram 2 ned as. P c tam
• pneimonijas, bronh ti, atelekt ze,
din šana - bez di tas ierobežojumiem.
• sirds nepietiekam ba,
• nieru un aknu nepietiekam ba, Ja slimniekiem apendektomija nobeigta ar v dera dobuma
• trombofieb ti, trombemboiijas, dren žu, barošanai j t daudz attur kai, jo šiem slimniekiem
• sepse. ilg k past v zarnu motorikas trauc jumi.
Agr no komplik ciju d j bieži vien nepieciešama atk rtota irur iska Medikamentoz rst šana. Slimniekiem ar fiegmo-nozu
rst šana. V s komplik cijas: apendic tu p coper ciju period noz tikai ats pino-šo terapiju,
1. Ligat ru fistulas (s nusi). bet ar destrukt vu un komplic tu apendic tu - ar antibiotiku terapiju
2. Saaugumu slim ba. vai to pat uzs k jau oper cijas laik . Šiem slimniekiem noz ar
3. P coper ciju tr ces. dezintoksik cijas terapiju, zarnu peristaltiku stimul jošos l dzek us.
Infiltr ti un abscesi v dera dobum kl niski par s 6.-8. dien coper cijas period j jas par v dera izeju. Ja l dz
c oper cijas. ceturtajai p coper cijas dienai v ders nav izg jis, noz klizmu.

ss komplik ciju raksturojums.

dera sienas br u iekaisumi un sastrutojumi parasti s kas
4.-5. dien p c oper cijas ar temperat ras paaugstin šanos,
palp jamu infiltr tu , zem br ces rajon un

443
443
 IRUR IJA AK L S Z A R N A S T A R PV E I D A PIE D A SLIM BAS

Slimniekiem ar ak tu katar lu apendic tu, pirmk rt, j rdom ,

vai š diagnoze patieš m atbilst patiesajai, bet varb t aiz t s sl pjas
da cita slim ba, kas p coper cijas period j diagnostic .
Slimniekus izraksta 5.-7. dien p c oper cijas.
Darba sp jas p c nekomplic ta apendic ta oper cij m
atjaunojas p c 2-4 ned m.

Periapendikul ra infiltr ta rst šana.

Pirmaj s 3-4 dien s noz gultas rež mu, š idru, saudz jošu
di tu, antibiotikas, dezintoksik cijas l dzek us, aukstumu uz v dera,
ko, infiltr tam uzs coties, var nomain t ar fizioterapeitiskaj m
proced m (UAFS, elektrofor ze ar k lija jod du).
c ak to par bu norimšanas diagnozes apstiprin šanai
izdara rentgenolo isku izmekl šanu - zarnu pas žu, bet par 30
gadiem vec kiem slimniekiem - irigoskopiju, lai izsl gtu resno zarnu
audz jus.
c infiltr ta uzs kšan s 6.-8. ned pl nveida j izdara
apendektomija, jo pie atk rtotas ak apendic ta l kmes in-filtr ts
izveidojas daudz laik un slimnieks non k atkal iepriekš
situ cij , kad operat va rst šana nav iesp jama.
Periapendikul ru abscesu incid visp anest zij ,
cenšoties to izdar t ekstraperitone li, izmantojot Pirogova griezienu
(sk.9.att).
To izdara lokveid gar spina iliaca anterior superior. rgriež
du, zem du, aponeirozi, p rdala musku us un, atb dot medi li 10.att ls. Koprol ts akl s zarnas pied kl (rentgenogramma),
peritoneju, ekstraperitone li atver abscesa dobumu, ko p c tualetes
dren ar tamponiem un dren m. Apendek-tomiju parasti neizdara. diareja. Temperat ra norm la. Dzi s palp cijas laik atrod lok lu
Šai gad jum bez pied a verific -šanas problem tiska ir ar t gumu, var b t pozit vs Sitkovska simptoms. Citi pe-ritoneja
stumbra iegremd šana infiltra-t vaj coecum sieni . Ar šiem kairin juma simptomi negat vi. Asins un ur na anal zes normas
slimniekiem apendektomija j izdara pl nveid gi 8 ned as p c ak robež s.
perioda. Diagnozi var preciz t, izdarot zarnu pas žu ar b rija sulf tu,
kuras laik rentgenologam j atbild uz diviem jaut jumiem:
1) vai appendix ir pild jies; ja tas t ir, tad pied klis ir vesels,
HRONISKS APENDIC TS iz emot gad jumus, kad t dobum redz koprol tus (sk. 10.att.);
2) vai s gums atbilst pied a lokaliz cijai.
izš ir š dus hronisk apendic ta veidus: atceras, ka hroniska apendic ta diagnozi var noteikt, tikai
1) rezidu lo, izsl dzot citas slim bas, kas ar izsauc š das s dz bas. Tikai tad
2) prim ro, dr kst izdar t apendektomiju. Oper cijas laik šiem slimniekiem
3) recidiv jošo. atrod vair k vai maz k izteiktus saaugumus starp pied kli un
Hronisks apendic ts att st s k sekas p c iepriekš p rciesta piegulošajiem org niem.
ak ta apendic ta l kmes, visbiež k p c periapendikul ra infiltr ta.
Bet prim ri hroniskie att st s pak peniski, bez ak tas l kmes.
Daudzi autori gan š du iesp jam bu noliedz. APPENDM AUDZ JI
Hroniska apendic ta slimnieki s dzas par velkoš m s m vai
tikai nepat kam m saj m ileocek laj apvid , kas laiku pa laikam Ir sekojoši audz ju veidi:
pastiprin s, seviš i p c fiziskas slodzes, di tas k m. Var b t ar 1) labdab gie audz ji:
dispeptiskas s dz bas, obstip cijas vai a) neirinomas,
b) miomas,
c) lipomas,
d) angiomas,
e) fibromas,
f) polipi:
- adenomatozie,
- b rkstainie.
2) aundab gie audz ji:
a) v zis,
b) karcino ds,
c) sarkoma.
3) cistas (mucocele).
Nov ro reti - 0,2-0,3% slimnieku. Nav specifisku s dz bu,
parasti atrod nejauši pied a histolo isk s izmekl šanas laik . Var
simul t ak tu vai hronisku apendic tu.

zis. Parasti polipveida audz js, dažreiz iz lots, histolo iski

- adenokarcinoma. Metast zes akn s, lielaj taukpl ve nov ro reti,
9.att ls. Periapendikul ra abscesa indzija. jo audz js tri obtur pied a dobumu, t di izsauc sastr gumu
un ak tu apendic tu.

444
444
 AKLAS ZARNAS T AR PVEIDA PIE D A SLIM BAS
IRUR IJA

rst šana: lab s puses hemikolektomija, ar tad, ja v zi atrod 12. M.M.Ky3WH. XupyprvmecKne 6one3HH. - MocKBa: MeflnqnHa, 1986. - C.
490 - 507.
histolo iski iepriekš, it k ak ta apendic ta d izoper taj pied kl .
13.fO.M.nonyxi>jH, B.C.CaBenbeB. Xnpyprua / tulkota no ang u vai. - Surgery /
Karcino ds. To akl s zarnas pied kl atrod -55% gad jumu no B.E.Jarrelle, R.A.Carabasi - ar papildin. krievu vai.] - MocKBa: T30TAP
visiem gremošanas trakta karcino diem. Audz ji ir epiteli las Me/ nunHa, 1997. - C. 408-412.
neopl zijas, ko veido enterohromaf s š nas, kas secern
14. O.B.Mi/inoHOB, K.,Q."TOCKHH, B.E.>Ke6poBCKnw. IlocneonepaunoHHbie oc-
seroton nu. A u d z j s : no>KHeHnfl v\ onacHOCTn B fiOMi/manbHoPi xnpyprnn. - MocKBa: Mefluunna,
- ir neliels, 1-2 cm diametr ; 1990. -C.531 -540.
- griezum dzelteni pel kr ;
15. H.JIPOTKOB. fluamocTHHecKue n TaKTunecKue OUJH6KH npn OCTPOM an-
- biež k atrodas pied a galotn ; neHflnqnTe. - MocKBa: Meonu,UHa, 1980. - 207 c.
- metast reti (apm m 3%);
- aug oti l ni. 16. A.A.PvcaHOB. AnneHRHUHT. - HeHUHrpaa: MeflnqnHa,1979. - 173 c.
Kl nisk aina (augst seroton na, kas ir kop ar bra-
17. n.CuMUH. Xnpyp™^ KutueMHUKa. - ByxapecT, 1979. - C.217 - 246.
dikin niem, un kalikre nu l me a d ):
- sejas cianoze, aps rtuma plankumi sej vai visas erme a 18. B.TOUJOBCKM. AnneHflUMMT y fleien. - MocKBa: Mej nu,HHa, 1988. - 208 c.
augšda as aps rtums;
19. A.Fl.flpeMHVK. Ocno>KHeHnj anneHflSKTOMUn. - Knes: SflopoBbe, 1974. -
- karstumi; 224 c.
- astm tiskas l kmes;
- caurejas ar kolikveida v ders m;
- borborigmi;
- endokarda fibroze ar sekojošu trikuspid v rstu a boj jumu
(40%);
- pozit vs v nu pulss, t skas, dispnoja.
D i a g n o z i var apstiprin t, nosakot:
1) seroton na l meni asin s,
2) 5-hidroksiindoleti sk bi (seroton na metabolisma produkts)
ur ; ja t s vair k par 15 mg 24 stund s - diagnoze apstiprin ta.
r s t š a n a - apendektomija.

Cistas (mucocele). s ir retences cistas, kas rodas pied a

mena obtur cijas rezult vai nu vis dobuma apjom , vai ar
norobežot rajon . Izveidojas ar želejveid gu masu, ko secern
kausveida š nas, pild ts dobums - mukoc le. Ja t pl st, tad v dera
dobum sakr jas g otainas masas. Izveidojas t saukt peritoneja
pseidomiksoma, ko uzskata par aundab gu procesu.

Literat ra
1. R.Berchtold, H. Hamelmann, H.-J. Peiper. Chirurgie. - M nchen, Wien, Bal-
timore: Urban & Schvvarzenberg, 1987. - S.312-315.

2. J.Gauj ns. B rnu irur ija. - R ga: Zvaigzne, 1981. - 150.-153.Ipp.

3. .Od tis. Ak ta apendic ta diagnostika un rst šana. - R ga: Zvaigzne,

1976.
- 125.lpp.

4. Principles of Surgerv / Ed. by S.I.Schvvartz, G.T. Shires, F.Spencer, W. C.

Husser - 7th ed. - New York: McGraw-Hill Book Comp., 1999. - P.1307-1319.

5. R.M.Stilman. General Surgerv: Revievv and Assessment. - 3rd ed. -

Norvvalk: Appleton & Lange, 1988. - P.75-80.

6. Textbook of surgerv: The biological basis of modern surgical practice / Ed.

by D.C.Sabiston. - 16th ed. - Philadelphia: W.B.Saunders Company, 2000. - P.
884-898.

7. V.Utkins. irur isk slimnieka izmekl šana. - R ga: Zvaigzne, 1971. - 68.-
76.lpp.

8. V.Utkins. Kl nisk irur ija. - R ga: Zvaigzne, 1992. - 203.-210.Ipp.

9. L.W.Way. Current Surgical Diagnosis & Treatment. - 10th ed. - Norvvalk:

Appleton & Lange, 1994. - P.651-677.

10. E.r.flexTflpb. OcTpbM anneHflnu,nTy ttemnnH. - MocKBa: MefluunHa, 1995.

-193 c.

11. C51.floneu.KMM, B.E.IUTHHHH, A.B.ApanoBa. Ocno>KHeHHbM anneHfluunT y

oeTePi.-JleHUHrpafl: MeflHMHHa, 1982. -190 c.

445

445
 IRUR IJA RESN S ZARNAS S L I M B A S

iev rojamiem š idruma un elektrol tu zaud jumiem. Iekaisuma procesi palielina

otu produkciju. Rezec jot vair k nek 50% no resn s zarnas, nerodas
nopietni funkcijas trauc jumi. Pat p c tot s kolproktektomijas ar laiku resn s
zarnas resorbcijas funkciju var p emt l s zarnas termin da a.

RESN S ZARNAS IRUR ISKO SLIM BU DIAGNOSTIKA

Simptomi, kas bieži sastopami resn s zarnas slim bu gad jum , ir š di:
pes v der , asinis un g otas izk rn jumos, v dera izejas trauc jumi -
caurejas un aizciet jumi. ja ir iekaisuma procesi ( lainais kol ts, divertikul ts),
nov ro te-nesmus, meteorismu un caureju ar asins, g otu un ar strutu
piejaukumu. Audz ji izsauc asi ošanu un aizciet jumus l dz pat piln gam zarnu
3.16. RESNAS ZARNAS SLIM BAS nosprostojumam. "Paradoks diareja" (diarrhoea paradoxalis) var b t zarnas
stenozes gad jum . P c s kotn m obstip cij m saciet jušie izk rn jumi
izš st zarn esošaj š idrum un caur sašaurin to vietu izdal s ar caureju.
Iev cot anamn zi, slimniekam nepieciešams uzdot jaut jumus par
iepriekš m slim m, p rciest m oper cij m un traum m, s pju raksturu un
A. ikitins
lokaliz ciju, v dera izejas trauc jumiem (aizciet jumi, caurejas), caurejas
dzek u pielietošanu, izk rn jumu konsistenci, formu, asins, g otu un strutu
piejaukumu, v dera uzp šanos, svar krišanos.
ANATOMIJA UN FIZIOLO IJA
Objekt vie izmekl jumi.
Resnajai zarnai (intestinum crassum) ir vair kas da as: akl
Apskate auj konstat t v dera uzp šanos, t priekš s sienas
zarna (caecum), lokzarna (colon) un taisn zarna (rectum).
izvelv jumus, nov rot zarnu pastiprin tu peristaltiku. oti svar gu inform ciju
Lokzarnai savuk rt izš ir augšupejošo lokzarnu (colon
var ieg t, apskatot t a apvidu - das macer ciju caurejas gad jum ,
ascendens), iokzarnas lab s puses l kumu (flexura coli dextra),
izdal jumu raksturu no zarnas u.c.
rszarnu (colon transversum), Iokzarnas kreis s puses l kumu
P a I p c i j a dod iesp ju konstat t lok lus s gus iekaisuma infiltr tus
(flexura coli sinistra), lejupejošo lokzarnu (colon descen-dens) un S-
vai cita rakstura veidojumus.
veida zarnu (colon sigmoideum).
P e r k u s i j a pal dz noteikt zarnu meteorismu vai ar piesl jumu
Resn s zarnas garums ir 1-2 m, diametrs - 4-6 cm. Resn s
flangos, kas var liecin t par š idruma atrašanos v dera dobum .
zarnas s paz mes ir Iokzarnas sloksn tes (teniae coli),
Auskult cija dod iesp ju sadzird t zarnu peristal-tikas
Iokzarnas izci i (haustra coli) un tauku piekari (appendices
pastiprin tus trokš us, t.L, urkš šanu, p rliešanos vai, gluži otr di, konstat t
epiploicae).
klusumu v dera dobum .
Lokzarnas t nijas ir apm ram 1 cm platas, savstarp ji pa-
Rekt digit i z m e k l š a n a zarnu slim bu gad jum ir
ral las garenisk s muskulat ras sloksn tes. Izš ir apzar a sloksn ti
oblig ta. T dod iesp ju nov rt t t a kan la, taisn s zarnas apakš s -
(tenia mesocolica), taukupl ves sloksn ti (tenia omen-talis) un br vo
ampul s - da as, priekšdziedzera, dzemdes un t s pied u st vokli, noteikt
sloksn ti (tenia libera). Sloksn tes s kas no akl s zarnas, sniedzas
zarnas satura raksturu. Visam tam ir liela noz me ne tikai taisn s zarnas, bet
dz taisn s zarnas s kumam, kur savienojas kop , veidojot
ar visas resn s zarnas patolo ijas diagnostik .
nep rtrauktu garenisk s muskulat ras k rtu.
R e k t o r o m a n o s k o p i j a i ir liela noz me ne tikai taisn s zarnas,
Lokzarnas izci i ir zarnas sienas izsp jumi, kurus citu no cita
bet ar visas resn s zarnas slim bu diagnostik . Š izmekl šana auj apskat t
atdala rievas, kam zarnas iekšien atbilst lokzarnas pusm ness
dz 25-35 cm zarnas dist lo da u un diagnostic t t das slim bas k lainais
krokas (plicae semiiunares coli).
kol ts, polipoze, divertikuloze, resn s zarnas Krona slim ba, v zis, k ar no-
Akl zarna, š rszama un S-veida zarna no vis m pus m kl ta
skaidrot asi ošanas un nosprostojuma c lo us. Ar rektosko-pa pal dz bu var
ar viscer lo v derpl vi, respekt vi, atrodas intraperitone li.
izdar t daž das transan s oper cijas: biop-siju, polipu un citu labdab go
Augšupejoš un lejupejoš zarna atrodas mezoperitone ii.
audz ju eksc ziju vai elektro-koagul ciju.
Asinsapg de. Lokzarnas labo pusi l dz lokzarnas kreis s
Rektoromanoskopija indic ta vis m resn s zarnas slim m, bet
puses l kumam (flexura coli sinistra) apasi o apzar a augš s
kontrindic ta an kan la stenoz još audz ja gad jum . oti uzman gi š
art rijas (a.mesenterica superior) tr s zari: l kumain s un lokzarnas
izmekl šana j veic, ja ir nespecifis-kais lainais kol ts, jo var notikt zarnas
art rija (a.iieocolica), lokzarnas lab art rija (a.coli-ca dextra) un
perfor cija.
lokzarnas vid art rija (a.colica medio). Lokzarnas kreiso pusi
K o l o n o s k o p i j a ir viena no informat kaj m resn s zarnas
(lejupejošo zarnu un S-veida zarnu) apasi o apzar a apakš s
izmekl šanas metod m, jo dod iesp ju apskat t visas resn s zarnas un pat
art rijas (a.mesenterica inferior) zari: lokzarnas kreis art rija
s zarnas termin s da as g ot du, diagnostic t slim bu agr stadij ,
(a.colica sinistra) un S-veida zarnas art rijas (aa.sigmoidei).
apstiprin t to ar biopsijas pal dz bu, k ar izdar t dažas rstniecisk s manipu-
A.colica media veido anastomozes ar a.colica sinistra zariem -
cijas: s ku polipu un asi ojoš asinsvada elektrokoagul ciju vai l zera
arcus Riolani.
koagul ciju, sveš erme a iz emšanu un uz tievas k ji as esošu polipu
Venoz s asinis aizpl st pa t da paša nosaukuma v m un
eksc ziju.
iepl st apzar a augš v (v. mesenterica superior) un apzar a
apakš v (v. mesenterica inferior), kas kop ar liesas v nu (v.
lienaiis) veido v rtu v nu (v. portae).
Limfa pl st uz limfmezgliem, kas atrodas gar art rij m.
Inerv cija. Resno zarnu inerv plexus coeliacus un pie-xus
mesentericus superior et inferior zari.
Funkcija. Resnaj zarn diennakt uzs cas l dz 95% no taj
esoš dens, k ar daži elektrol ti un g zes. Resn s zarnas flora
piedal s B grupas un K vitam na sint . Zarnas g ot das dziedzeri
izdala g otas, kas atvieglo sabiez satura virz šanos uz taisno
zarnu.
Resn s zarnas funkcijas trauc jumi var izsaukt caureju ar

446

Kolonoskopija ir sam gr ta slimniekam un sarež ta rstam,
c t j veic speci listam - endoskopistam - p c stingr m
indik cij m.
Indik cijas kolonoskopijai:
• aizdomas par resn s zarnas audz ju, ja rentgenolo isk iz-
mekl šana dod nenoteiktus vai negat vus rezult tus;
• resn s zarnas polipi;
• nepieciešam ba izdar t resn s zarnas g ot das biopsiju ar
histolo isko izmekl šanu slim bas rakstura preciz šanai;
• resn s zarnas sveš erme i;
• sl pt s asinis izk rn jumos;
• radik li oper to slimnieku nov rošana.
Kontrindik cijas kolonoskopijai:
• ak ta nespecifisk lain kol ta un Krona slim bas smagas
formas (zarnas sienas iesp jam perfor cija);
• izteikta hemor isk diat ze (iesp jama asi ošana),
oti uzman gi j nosaka kolonoskopijas indik cijas slimniekiem
ar izteiktu divertikulozi (izmekl šanas laik divertiku-lu var perfor t,
ievadot zarn gaisu, vai ar ar instrumentu) un slimniekiem p c
atk rtot m oper cij m ar saaugumiem v dera dobum .
Slimnieka sagatavošana kolonoskopijai ir atkar ga no zarnu
funkcion st vok a. 2-3 dienas pirms izmekl šanas noz di tu
bez šlakviel m. Slimniekiem ar hroniskiem aizcie-t jumiem noz
caurejas l dzek us (30-50 ml r cine as). Vakar pirms izmekl šanas
izdara 2 t šanas klizmas ar 1 stundas interv lu. No r ta 2 stundas
pirms kolonoskopijas nepieciešama v lreiz ja t šanas vai
sifonkiizma. P laik plaši un sekm gi pielieto t dus prepar tus
Fortr ns un X-Prep; šaj gad jum klizmas nav nepieciešamas.
Premedik cijai lieto prets pju, sedat vus un spazmol tiskus
dzek us.
Rentgenolo isk izmekl šana.
rskata rentgenoskopija un rentgenogr fija zarnas per-
for cijas gad jum auj konstat t br vu gaisu zem diafragmas, bet
zarnas nosprostojuma gad jum - uzp stas zarnu cilpas ar
me iem.
I r i g o s k o p i j a (resn s zarnas retrogr kontrast -šana)
dod iesp ju noteikt resn s zarnas lokaliz ciju, t s formu, garumu,
mena platumu, k ar g ot das reijefu. Ar šo metodi var
diagnostic t resn s zarnas audz jus, divertikulozi, polipozi, kol tus,
Hirššprunga slim bu u.c.
Irigoskopiju veic, ievadot b rija sulf tu ar klizmas pal dz bu.
Izmekl šanu izdara 3 etapos: p c zarnas bl vas uzpild šanas ar
riju, p c zarnas iztukšošan s un p c atk rtotas kon-trast šanas
ar gaisu (dubultkontrast šana). Š da izmekl šana dod iesp ju
konstat t pild juma defektus, sašaurin jumus zarn un izmai as
ot . lain kol ta hronisk f
Dažreiz ar klizmu neizdodas kontrast t ileocek lo le i, t dos
gad jumos b rija sulf tu liek slimniekam iedzert. P c 3-4 stund m,
kad kontrastviela sasniedz ileocek lo le i, izdara izmekl šanu.
F i s t u l o g r f i j a ir speci la rentgenolo isk izmekl -
šana, ko pielieto, ja ir daž das zarnu fistulas. Šim nol kam parasti
izmanto e u saturošo (jodlipols) vai den š stošo kontrastvielu
(gastrograf ns, kardiotrasts, verograf ns u.c), daudz ret k - b rija
sulf tu.
D a t o r t o m o g r f i j a , ultrasonoskopija, aknu ske~
nešana, k ar laparoskopija var dot svar gu papildinform ciju, tai
skait par audz ja metast m akn s un peritoneja dobum .
Diagnostisk l a p a r o t o m i j a auj gal gi noteikt
diagnozi. Oper cijas laik var izdar t steidzamu biopsiju un, p c
vajadz bas, kolonoskopiju, lai preciz tu patolo isk procesa
(piem ram, neliela polipa) atrašan s vietu.
NESPECIFISKAIS LAINAIS KOL TS
(colitis ulcerosa)
lainais kol ts ir taisn s zarnas un lokzarnas hronisks
nespecifisks iekaisums ar iz lojumiem un nekrotisk m iz-
447
RESN S ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA
mai m g ot . Šo slim bu sastop sam bieži - 2-10 uz 100 000
iedz vot ju, biež k slimo sievietes. Slimnieku vecums ir 15-30 gadi,
ret k - 50-65 gadi.
Etiolo ija pagaid m nav skaidra. Ir vair kas slim bas rašan s
teorijas.
Infekcijas teorija - nespecifiskais lainais kol ts rodas k
zarnas sieni as atbildes reakcija uz daž diem infekcioziem
entiem (chlamydia, yersinia, clostridium difficile) vai v rusiem
(RNS v rusi).
Aler isk s teorijas p rst vji apgalvo, ka dz vnieku un augu
izcelsmes bar bas vielas izsauc resn s zarnas g ot das
sensibiliz ciju un aler iju, kas veicina hiperreakciju un lain kol ta
izveidošanos. Seviš i tas tika pied ts pienam, piena produktiem
un ol m. P jo gadu izmekl jumi pier ja, ka piena nepanes ba
saist ta ar zarnu fermenta lakt zes tr kumu, nevis ar specifisku
aler iju.
Dažu slimnieku f s tika atrasts ferments lizoc ms, kas
dina zarnu g otas. T rad s teorija par t noz mi kol ta etiolo ij .
Ir ar konstat ts, ka slimniekiem ar nespecifisko iaino kol tu
asin s ir antivielas pret boj to zarnu g ot du. Šis fakts auj uzskat t
iaino kol tu par autoim nu slim bu.
emot v to, ka slim bas paasin šan s un recid vi bieži
veidojas p c psihiski emocion liem p rdz vojumiem, bija izvirz ta
slim bas kortikoviscer teorija. Savu vietu ie em ar en tiskais
faktors, jo ir nov rojami slim bas gad jumi imen s.
Patolo isk anatomija. lain kol ta morfolo isk s izmai as
ir oti daudzveid gas un atkar gas no slim bas formas un stadijas.
Ak stadij nov ro g ot das hiper miju un t sku ar multiplu
eroziju un lu veidošanos. las diben dažreiz redz arod tus
asinsvadus, kuri asi o. las var sniegties pat l dz musku u un
serozas sl nim, un nereti t s perfor br vaj v dera dobum .
Smagos gad jumos, seviš i, ja ir t saucam s zibensvei-da
formas, notiek g ot das dif za atsl ošan s, zarnu sieni as k st
oti pl nas, to iekš jo virsmu kl j strutaini asi ains de tr ts.
Augst k aprakst s izmai as vispirms att st s taisn s un S-
veida zarnas dist iaj da (proktosigmoid ts), v k aptver visu S-
veida un lejupejošo lokzarnu (kreis s puses kol ts) un beidzot skar
visu resno zarnu (tot ls kol ts).
Viena no slim bas smag kaj m komplik cij m ir resn s zarnas
ak ta toksiska dilat cija (toksisks megakolons), uz t s fona bieži
notiek zarnas sienas perfor cija ar abscesa veidošanos (piesegt
perfor cija) vai att st s dif zs peritonits. Var b t ar vair kas
perfor cijas.
nov ro gan zarnas g ot das
destrukciju, gan sieni as re ener ciju un fibrozi. Zarna viet m ir
sa sin ta, viet m sašaurin ta, t s sieni a sabiez ta, rigida.
Histolo iski nov ro zarnas g ot das atrofiju, zemg ot -das
rtas leikocit ru infiltr ciju ar mikroabscesiem kript s. Tiem
sapl stot kop , rodas g ot das iz loiums, veidojas r tain fibroze
un pseidopolipoze.
iainajam kol tam ir rakstur gas distrofiskas izmai as un
septjkopi miskj per i ar parenhimatozajos org nos.
Kl nisk aina. Nespecifisk lain kol ta kl nisk aina ir
atkar ga no slim bas formas un t s komplik cij m. Izš ir ak tu,
hronisku un hroniski recidiv jošu slim bas gaitu.
A k t u f o r m u sastop 10-15% gad jumu. Pamat-simptomi ir
kš a caureja (pat l dz 50 un vair k reiz m dien ) ar asin m,
strut m un g ot m, stipras s pes v der , te-nesmi, vemšana,
drudzis un visp js nesp ks. V ders uzp sts. Palp cija resn s
zarnas projekcijas viet ir stipri s ga. Arteri lais spiediens zems,
tahikardija. Caurejas rezult slimnieks zaud daudz š idruma, un
organism veidojas dens un elektrol tu un sk bju un s rmu
dzsvara trauc jumi, l dz pat krampjiem. Att st s avitaminoze.
Asinsain nov ro leikocitozi ar novirzi leikocit raj formul pa kreisi,
pieaug
447
 IRUR IJA R ESNAS Z ARNAS SLIM BAS
an mija. Slim bai strauji progres jot, var att st ties smagas
komplik cijas: prof asi ošana, zarnas perfor cija,, resn s
zarnas ak ta toksiska dilat cija. N ve var iest ties daž s dien s
c saslimšanas (zibensveida formas gad jum ) vai tuv ko m nešu
laik . Letalit te - 20%.
Hroniska recidiv još a forma nov rojama
apm ram 50% gad jumu, t noris vi veid gi ar periodiskiem
paasin jumiem un remisij m p c 5-10-20 gadiem. Paasin juma
lonis var b t di tas k das, psihiska trauma, daž das infekcijas,
antibiotikas. Slim bai att stoties, recid vi k st biež ki, gaišie periodi
ki. Paasin juma period slim ba var atg din t ak to slim bas
formu (biežas caurejas ar asin m un g ot m, s pes, tenesmi,
paaugstin ta temperat ra). rst šanas rezult caureja var
pak peniski samazin ties, f s izz d asinis un g otas. Tom r
nov ro nestabilu v dera izeju un paš idras konsistences
izk rn jumus.
lain kol ta h r o n i s k f o r m a sastopama 35-40%
slimnieku. Ar š forma s kas p kš i, norit l ni, bet pak peniski
progres .
lain kol ta komplik cijas var b t sekojošas: resn s zarnas
ak ta toksiska dilat cija, perfor cijas, zarnu asi ošanas, išiorekt lie
abscesi, pl sumi, rektovagin las fistulas, psei-dopolipoze un
maligniz cija. Š s komplik cijas var att st ties jebkuras slim bas
formas gad jum un var izmain t t s gaitu un prognozi.
Resn s zarnas ak ta toksiska dilat cija (toksisks
megakoions) att st s 2-6% slimnieku ar laino kol tu un 10-20% -
ar ak m slim bas form m. Š s komplik cijas c lo i ir musku u
iedru un nervu distrofiskas izmai as zarnas sien , k ar dzi i
dens un elektrol tu un olbaltumvielu mai as trauc jumi. Kl niski
nov ro slimnieka visp st vok a strauju pasliktin šanos, izteiktu
nesp ku, drudzi, stipru v dera uzp šanos, v dera izejas
trauc jumus, leikocitozi. Rentge-nolo iski nov ro resn s zarnas
(seviš i š rszarnas) izteiktu dilat ciju. Zarnas toksisk dilat cija
bieži komplic jas ar zarnas sienas perfor ciju, periton tu un
abscesu veidošanos v dera dobum . Letalit te oti augsta un
sasniedz 20-30%.
Perfor cija var izveidoties toksisk megakolona gad jum vai
pat spont ni slim bas ak un hronisk f . Tipiskos gad jumos
nov ro p kš as s pes v der , tahikardiju un ko-lapto du st vokli.
le sausa, v ders uzp sts, saspringts, palp jot s gs. Pozit vi
derpi ves kairin juma simptomi. Zarnu peristaltiku neizklausa.
Rentgenoskopiski nov ro gaisu v dera dobum . Nereti nov ro
atipisku perfor ciju, kad visi kl niskie simptomi nav izteikti. Tas
nor da, ka organisma pretošan s sp ki ir izsmelti vai tikusi
pielietota antibiotiku un kortikostero du terapija.
Asi ošana. Nespecifisk lain kol ta past gs simptoms ir
asi ošana. Asins zuduma lielums ir variabls: no neliela asi u
piejaukuma izk rn jumos l dz prof m asi ošan m (4%). Slimnieki
s slikti panes, jo ir nov jin ti ar an miju un hipoprotein miju.
Maligniz cija. Viena no lain kol ta v m komplik cij m ir
resn s zarnas v zis. T biežums ir main gs un atkar gs no
iekaisuma procesa plašuma un ilguma (p c 10-20 gadiem v zi
nov ro 20% slimnieku). Lai gan v zis var lokaliz ties jebkur
zarnas viet , tom r biež k tas skar taisno un S-veida zarnu.
Savlaic gu v ža diagnostiku bieži apgr tina hroniska asi ošana,
caureja un patolo iskas izmai as zarnas g ot . trauc jumu d . Ieg tie divertikuli rodas, g ot dai iz-spiežoties caur
lain kol ta gad jum bieži nov ro patolo iskas izmai as ar
citos org nos un sist s: un g ot s (derma-t ts, piodermija,
nodoz erit ma, stomat ts, gingiv ts, glo-s ts), loc tav s (artr ts,
ankiloz jošais spondil ts, sakroile ts), ac s (uve ts, iridocikl ts,
episkler ts), akn s un žultsvados (taukain hepatoze, progres jošs
periholang ts, aknu ciroze) u.c.
Diagnostika. lain kol ta diagnozi apstiprina slim bai
rakstur s s dz bas un t s kl nisk gaita. Liela noz me
448
ir rektoromanoskopijai un kolonoskopijai ar biopsiju, k ar
irigoskopijai.
Slim bas ak period rektoromanoskopiju veic bez zarnu
trakta iepriekš jas sagatavošanas. Kolonoskopija j izdara tikai
slim bas nomierin šan s f , lai neizrais tu las perfor ciju un
neveicin tu zarnas toksisk s dilat cijas att st bu.
Ak f zarnas g ot da ir t skaina, hiperem ta. T s virsma
ir grumbu aina, kl ta arfibr nu un strut m, ir redzamas gan
pet hijas, gan sapl stošas erozijas un las, gan pseidopolipo-ze.
Remisijas f g ot da ir atrofiska ar atseviš iem pseidopoli-piem,
nov ro ar izteiktu kontaktasi ošanu.
Irigoskopijas laik nov ro zarnas i mena sašaurin jumus,
haustras ir izl dzin tas vai izzudušas pavisam. Zarnas garums ir
sa sin ts, t s kont ras ir neskaidras, izrobotas ( las un
pseidopolipi). Ar irigoskopiju nedr kst pielietot slim bas ak
period , jo b rija klizma var izprovoc t ak tu zarnas dilat ciju vai
pat perfor ciju.
Asinsain ir ieikocitoze ar novirzi formul pa kreisi, pa trin s
eritroc tu grimšanas laiks. Nov ro an miju, hipoprotein miju un
disprotein miju, disbakteriozi, kandidamikozi.
lains kol ts j diferenc no infekcioz enterokol ta, Krona
slim bas un zarnu tuberkulozes.
rst šana ir kompleksa. lain kol ta nekomplic s formas
rst konservat vi. Noz gultas rež mu, pilnv rt gu, ar
olbaltumviel m bag tu uzturu, kas nesatur pienu un piena
produktus. Nepieciešama elektrol tu, olbaltumu, glikozes
parenter ievad šana, asins komponentu p rliešana. Strutaino
komplik ciju profilaksei un rst šanai izmanto sulfanil-am dus un
antibiotikas. )a process ir ak ts vai ilgstošs, pielieto
kortikostero dus, metronidazolu.
i r u r i s k a j a i rst šanai ir j nov rš dz bai b stam s
komplik cijas (perfor cija, zarnas prof asi ošana, ak ta
toksisk dilat cija). Tai vieta ir gad jumos, kad kompleks
konservat rst šana bijusi neefekt va.
Pielieto galvenok rt tr s irur isk s oper cijas veidus:
1) resn s zarnas piln gai izsl gšanai - divstobraino ileostomu;
2) š rszarnas subtot lo rezekciju ar ileostomas un sig-
mostomas izveidošanu;
3) kolproktektomiju (š oper cija gan ir oti traumatiska un to
pielieto reti).
Prognoze atkar ga no slim bas smaguma, komplik ciju veida
un kompleks s terapijas rezult tiem. Sakar ar tendenci uz hroniski
recidiv jošu gaitu ar biežiem paasin jumiem, slim ba noved pie
smagas invalidit tes. Lai ar irur isk rst šana samazina procesa
aktivit ti un nov rš komplik ciju sekas, tom r plašas resn s zarnas
rezekcijas liedz slimniekam pilnu rehabilit ciju. Atseviš os
gad jumos ir iesp jamas re-konstrukt vas oper cijas, kuru laik
likvid ileostomu un uzliek ileorekt lo anastomozi.
DIVERT1KULI UN DIVERTIKULOZE
Slim bai rakstur gi zarnas sienas multipli maisveida izsp -
jumi. Resn s zarnas divertikuli var b t k iedzimti, t ar ieg ti.
Iedzimtie divertikuli rodas embrion period histio- en zes
zarnas sienas musku sl a de enerat vi izmain m viet m.
Divertikuli bieži lokaliz jas appendices epi-ploicae atrašan s viet s.
Resn s zarnas divertikuloze biež k ir sastopama sieviet m
vecum p c 40-50 gadiem. P jos gados atz jams saslimst bas
pieaugums. Divertikulozi šodien uzskata par civiliz cijas sek m, jo
ASV un Eirop š patolo ija sastopama daudz biež k nek frik un
Dienvid zij . P jo valstu iedz vot ji vair k iztiek ar augiem un
iedrviel m bag tu uzturu.
448
 RESNAS Z AR NAS SL IM BAS
IRUR IJA

iedrvielu samazin šan s un dz vnieku tauku palielin šan s

uztur pal nina zarnu pas žu un veicina resn s zarnas motori
evakuator s funkcijas trauc jumus. Motor s darb bas
diskoordin cija izsauc segment s spazmas, kuru rezult
paaugstin s spiediens atseviš os zarnas posmos un notiek sienas
musku sl a izmai as. Š hipertensija seviš i rakstur ga resn s
zarnas kreisajai da ai, t c divertikuli biež k ir sastopami S-veida
zarn un lejupejošaj lokzarn (90%).
Divertikuiu un divertikulozes veidošanos sekm ar aiz-
ciet jumi, adipozit te, adinamija, iedzimts un ieg ts saistau-du
jums, daž da veida iekaisumi zarn s u.c. nelabv gi faktori.
Kl nisk aina. Zarnas divertikuloze ilgstoši neizraisa nek das
dz bas, un tad to konstat k nejaušu atradni. Zarnu saturam
ilgstoši paliekot divertikul , att st s t iekaisums -divertikul ts.
Divertikui tu nov ro apm ram 25% divertikulo zes slimnieku. Rodas
kolikveida vai velkošas s pes v dera kreisaj pus , reiz m slikta
ša un vemšana, pasliktin s stgriba. Bieži pievienojas zarnu
funkcijas trauc jumi: meteorisms, aizciet jumi, ret k - caureja, k
ari asinis un g otas izk rn jumos. S pes var mazin ties p c
defek cijas. Palp jot v deru, nereti var sataust t spastisku s gu
S-veida zarnu.
Divertikul ta paasin juma gad jum rodas sam intens vas
pes v der , paaugstin s temperat ra, pieaug leiko-citoze,
par s v derpl ves kairin juma simptomi. 1.att ls. Irigoskopija. S-veida zarnas sienas iztilpumi - divertikuli.
Ilgstošs divertikul ts var komplic ties ar asi ošanu, perfor ciju,
Divertikul ta uzliesmojuma gad jum - gultas rež ms, aukstums
zarnas nosprostojumu.
uz v dera, bads, parenter barošana, pretiekaisu-ma un
Asi ošana no divertikul asinsvadiem sastopama 3-5%
antibakteri lie l dzek i (sulfanilam di, metronidazols, ciprofloksac ns,
gad jumu. T var b t gan prof za ar vis m ak tas asi ošanas
cefaleks ns, doksicikl ns u.c). Ja divertikul ts nepadodas
paz m (nesp ks, galvas reibo i, tahikardija, asi ošana no t a),
konservat vai rst šanai, bieži recidiv , tad draudošo komplik ciju
gan apsl pt , kas neiespaido slimnieka visp jo st vokli. Ta u
ilgstoša asi ošana var veicin t an miju. Diagnozes preciz šanai nov ršanai nepieciešama irur iska rst šana.
pielieto kolonoskopiju un angiogr fiju. Tas dod iesp ju diferenc t Divertikul asi ošanas gad jum j k ar konservat vo te-
divertikul asi ošanu no cit m asi ošan m ( lain kol ta, rapiju: c a ar šoku, hemost tiskie l dzek i, kolonoskopisk
sabr koša audz ja, polipu, hemoro du, angiodispl zijas u.c. hemost ze. 70% gad jumu t ir rezultat va. Ja asi ošana atk rtojas,
gad jumos). indic ta oper cija.
Absced jošs divertikuls, perfor jot br v dera dobum , irur isk rst šana ir nepieciešama divertikul perfor cijas,
parasti izraisa smagu periton tu ar oti augstu letalit ti. Diagnozi prof s asi ošanas, zarnas nosprostojuma, k ar abs-cesu un
nosaka kl niski. P rskata rentgenoskopij zem diafragmas kupoliem fistulu veidošan s gad jum . P laik arvien biež k igur isku
dažreiz ir redzams gaiss. Ja divertikuls perfor retroperitone laj rst šanu pielieto slimniekiem ar ar nekom-plic tu divertikulozi, ja
telp , veidojas retroperitone la flegmona. Ja perfor cija notiek uz nepadodas konsevat vai rst šanai.
resn s zarnas apzarni, att st s apzar a infiltr ts vai abscess. Oper cijas veidi ir daž di un atkar gi no procesa izplat bas un
Dažreiz rodas kop sapl stoši infiltr -ti, kas iekaisuma proces slimnieka visp st vok a. Tie var b t:
iesaista apk rt jos org nus. Š du infiltr tu absced šan s var rad t • S-veida zarnas rezekcija ar anastomozi viegl kos gad jumos.
iekš s fistulas. • S-veida zarnas rezekcija ar prim ru anastomozi un ko-
Bieži recidiv jošs un ilgstošs divertikul ts var sekm t sa- lostomu proksim li no t s - atslodzei.
augumu veidošanos v dera dobum . T rezult var rasties zarnu • Hartma a oper cija - S-veida zarnas rezekcija ar abo-r
nosprostojums. gala sl gšanu un proksim gala kolostomu. Šo oper ciju lieto
Divertikulozes diagnozes preciz šan seviš i liela noz me ir periton ta gad jum un ja ir izteiktas izmai as zarnas sien . P c
rentgenolo iskai izmekl šanai - irigoskopijai. Parasti pielieto den dažiem m nešiem, kad ir nomierin jies iekaisuma process, var veikt
stošo kontrastvielu - gastrograf nu. Galven rentge-nolo isk rekonstrukt vu oper ciju zarnas pas žas atjaunošanai.
paz me ir kontrastvielas "depo" - apa as formas glud m kont m, • V dera dobuma abscesa dren šana ar divstobru kolos-
kas izspiežas uz ru no zarnas sienas ( 1.att.). tomas veidošanu. Letalit te šiem slimniekiem oti augsta.
Ar kolonoskopijai ir liela loma gan divertikulozes noteikšan ,
gan diferenci laj diagnostik , seviš i, ja zarna asi o. Ak ta
divertikul ta gad jum gan irigoskopija, gan koiono-skopija j veic oti POLIPI UN POLIPOZE
uzman gi, lai izvair tos no divertikul perfor cijas.
Divertikuloze j diferenc no zarnas aundab giem un Polipi ir labdab gi epiteli lie zarnas g ot das veidojumi, kas
labdab giem audz jiem, Krona slim bas, lain kol ta u.c. zarnas sastopami sam bieži. V rieši slimo 2-3 reizes biež k nek
slim m. sievietes. 70% gad jumu polipi lokaliz jas resn s zarnas kreisaj
rst šana. Bezsimptomu divertikuloze, kas ir konstat ta pus , galvenok rt taisnaj un S-veida zarn . Tie var b t solitari un
nejauši, neprasa speci lu rst šanu. Profilakses nol noz multipli. Ja multiplu polipu skaits p rsniedz 100, tad to sauc par
augu di tu, kas bag ta ar š iedrviel m, un v dera izeju regul jošus polipozi. Polipi un polipoze pieskait mi pirmsv ža slim m.
dzek us. Polipa lielums parasti ir 0,3-2,0 cm, ret k tas sasniedz 3-5 cm
Divertikulozi, kam ir izteiktas kl nisk s par bas, rst ar un vair k. Ir nov rots, jo maz ks ir polips, jo t morfolo isk uzb ve
speci lu di tu, spazmol tiskiem un antibakteri liem l dzek iem, tuvin s zarnas g ot das norm lai uzb vei.
prepar tiem pret disbakteriozi un silt m antiseptisku vielu klizm m.

449

449
 IRUR IJA RESN S ZARNAS S L I M B A S
Palielinoties polipam, izmain s t strukt ra no g ot das hi-
perpl zijas l dz adenomai. ]a izm rs palielin s (1 cm un vair k), tad
pieaug prolifer još b rkstain transform cija un š nu anapl zija
var p rveidoties l dz pat maligniz cijai. Polips aug zarnas l men ,
tam biež k ir šaura k ji a, ret k -plaša pamatne, un tas nedaudz
pace as virs g ot das.
pat k visiem audz jiem, polipa etiolo ija nav skaidra.
Past v iekaisuma teorija, p c kuras polips ir zarnas g ot das
iekaisuma sekas. Embrion s teorijas piekrit ji uzskata, ka polips
veidojas no embrion lo š nu sakopojuma, kas iekaisuma rezult
st par jaunveidojumu. Liela noz me ir en tiskiem faktoriem.
Klasifik cija. Izš ir iekaisuma, hiperplastiskus, juveni-lus,
adenomatozus polipus, k ar dif zu zarnas polipozi.
i e k a i s u m a polipu att st bas fon ir zarnas g ot das
iekaisums, lains kol ts, dizent rija un Krona slim ba. Tie ir t.s.
pseidopolipi. Šos veidojumus nepieskaita neoplastiskiem polipiem.
H i p e r p l a s t i s k i e polipi ir nelieli (0,2-0,4 cm), biež k
koniskas formas veidojumi. P c strukt ras tie ir g ot das norm lu
nu sakopojumi un atg dina g ot das krokas sabiez jumus.
Hiperplastiskie polipi visbiež k sastopami pieaugušajiem. Tiem nav
seviš i lielas kl nisk s noz mes. Polipu ma-ligniz cija notiek oti reti.
u v e n i I o s polipus nov ro b rniem. Tie visbiež k atrodas
taisnaj zarn . Makroskopiski juvenilie polipi izskat s p c v nogu
ekara uz k ji as. Polipu virsma ir gluda, kr sa ir spilgt ka nek
vesela g ot da. Tie ir tipiski dziedzeraudu un cistu veidojumi, kuros
domin stroma. T di tie pieder ha-martom m. Ar juvenilos
polipus nepieskaita neoplastiskajiem, tie parasti nemaligniz jas.
Nereti pubert tes vecum polipa nepietiekošas asinsapg des d
notiek t pašamput cija.
A d e n o m a t o z i e (neoplastiskie) polipi sastopami oti
bieži. Izš ir tubul s, b rkstain s (villoz s) un jaukt s tu-bul ri
rkstain s adenomas.
• Tubul adenoma ir pacietas konsistences veidojums roz
kr un gludu virsmu, nereti uz k ji as; sast v no daž das formas
dziedzeriem, kas var b t cistozi paplašin ti, izkl ti ar cilindrisko
epit liju. Šie polipi bieži maligniz jas, seviš i, ja tie ir lieli. Polipi, kas
liel ki par 2 cm, maligniz jas 30% gad jumu.
• B rkstainais polips (villoz adenopapiloma) ir m kstas
konsistences veidojums ar plašu pamatni. T virsma ir kl ta ar
maig m roz kr sas b rkst m. Solit ri b rkstainie polipi s kum
nerada gandr z nek dus simptomus. Ret k slimnieki s dzas par
diskomfortu vai s m v der , k ari asin m un g ot m
izk rn jumos. B rkstaino polipu maligniz cija nov rojama 50%
gad jumu, ja tie ir liel ki par 2 cm.
Dažreiz nov ro b rkstain polipa lienošu augšanu. Š ds
veidojums var aiz emt lielu zarnas g ot das virsmu. To sauc par
rkstaino audz ju. Šie audz ji parasti lokaliz jas taisnaj vai S-
veida zarn un izdala g otas. Izdal to g otu daudzums var sasniegt
1,0-1,5 I diennakt . L dz ar to slimniekam att st s dzi i olbaltuma un
dens un elektrol tu l dzsvara trauc jumi. Gandr z visiem
slimniekiem ir ar zarnas asi ošana. Maligni-z ciju nov ro 90%
gad jumu.
• Tubul ri b rkstain s adenomas ietver k tubul s, t
ari b rkstain s adenomas elementus. Ar maligniz cijas iesp
ja ir oti augsta.
Polipu un polipozes diagnozi preciz ar irigoskopiju,
kolonoskopiju un biopsiju.
rst šana. Atseviš us polipus uz k ji as var iz emt ar
rektoskopa un kolonoskopa pal dz bu, izmantojot speci las cilpas
vai elektronazi. Š veid var oper t ar b rkstainos polipus, ja
tiem ir labi izteiktas k ji as un nav maligniz cijas.
Polipa maligniz cijas gad jum ir nepieciešama irur iska
oper cija. Oper cijas veids atkar gs no polipa lokaliz cijas. T var
t lab s vai kreis s puses hemikolektomija vai S-veida zarnas
rezekcija.
kotn jas maligniz cijas gad jum , kad tikai polipa paš gal
ir konstat ta š nu atipija bez inv zijas musku sl , ir pie aujama
zarnas sienas veida eksc zija kop ar polipu.
450
Dif s polipozes sindromi.
imenes d i f z a p o l i p o z e (adenomatoze) ir
uzskat ma par iedzimtu slim bu (autosomali dominanta), jo t bieži
riet no paaudzes uz paaudzi. Visa resn zarna no akl s l dz
taisnajai zarnai ir p rkl ta ar simtiem un pat t kstošiem s ku
adenomatozu polipu. Vecum p c 40 gadiem maligniz cija iest jas
gandr z 100% gad jumu. imenes polipoze ilg ku laiku var
att st ties bez simptomiem. No rakstur giem simptomiem j atz
pes v der , caureja un asinis izk rn jumos. Nov ro ar
nov šanu un an miju.
Diagnozes preciz šanai izdara kolonoskopiju ar biopsiju, k ar
irigoskopiju. j izmekl ar pacienta imenes locek i.
imenes dif zas polipozes rst šana ir irur iska. Oper cijas
varianti ir atkar gi no polipozes izplat bas un lokaliz cijas, un tie ir
sekojoši:
• kolproktektomija - resn s un taisn s zarnas ekstirp cija,
• kolektomija ar taisn s zarnas rezekciju,
• resn s zarnas subtot la rezekcija.
G a r d n e r a (Gardner) s i n d r o m s ir imenes polipozes
variants. Tam ir rakstur ga lokzarnas un taisn s zarnas, nereti ar
ku a un tiev s zarnas polipoze, kas kombin jas ar k du no
sekojoš m blakuspatolo ij m: galvaskausa un apakšžok a
osteom m, cist m, m ksto audu audz jiem, v dera sienas un
apzar a desmo diem audz jiem, zobu anom lij m,
vairogdziedzera, virsnieru, žultsce u un aknu audz jiem.
rst šana - k imenes dif zai polipozei, piegriežot v bu
augš jam gremošanas traktam un cit m š sindroma izpausm m.
P e i t c a - D ž e g e r s a (Peutz- eghers) s i m d r o m s ar ir
iedzimta patolo ija (autosomali dominanta) - dif za polipoze vis
gremošanas trakta garum un pigmenta plankumi l pu g ot s, ap
muti, uz vaigiem un pirkstiem. Slim ba ir ar oti latentu gaitu. Vien di
skar k sievietes, t v riešus. No komplik cij m nov ro
invagin cijas un zarnu asi ošanas. Maligniz cijas risks ir 50%.
rst šana tikai irur iska - lok la polipu ekstirp cija.
T j u r k o (Turcot) s i n d r o m s - resn s zarnas adeno-
matoze kombin cij ar aundab giem CNS audz jiem. Malig-
niz cijas risks ir oti augsts.
RESN S ZARNAS V ZIS
Resn s zarnas v zis ir viena no biež kaj m audz ja ioka-
liz cij m un ie em 2. vai 3. vietu starp gremošanas trakta
aundab giem audz jiem. Pasaul katru gadu resn s zarnas
audz ju diagnostic aptuveni 600 000 cilv ku un 300 000 ik gadu
mirst no šis slim bas. Epidemiolo iskie p jumi liecina, ka p
gadu desmit saslimst bai un mirst bai ir tendence palielin ties.
Visliel kais slimnieku skaits ar resn s zarnas audz jiem ir vecum
c 60 gadiem. Audz js m dz b t ar vecum l dz 20 gadiem,
seviš i, ja ir imenes polipoze, ko uzskata par oblig tu resn s
zarnas pirmsvezi. Sievietes ar resn s zarnas v zi slimo nedaudz
biež k nek v rieši (1,1:1).
Etiolo ija. Resn s zarnas v ža izrais js nav zin ms, tom r
uzturam, apk rt jai videi, en tiskajiem un imenes faktoriem, k
ar daž m p rciestaj m slim m un predispon jo-šiem faktoriem ir
svar ga noz me resn s zarnas v ža att st .
c daudzu kl nisko p jumu datiem, svar ga noz me v ža
att st ir ar uzturam, kas satur maz š iedrvielu, bet ir p rbag ts ar
rafin tiem og hidr tiem, ga u un dz vnieku taukiem. Tauki palielina
zarnu bakt riju vairošanos, kas izstr karcinog nas vielas. Tauku
ietekm veidojas sekund s žultssk bes un neitr lie stero di,
pieaug žultssk bju saturs asins serum un zarnu satur , kas sekm
aundab audz ja att st bu.
Turpretim uzturs, kas satur daudz š iedrvielu, kliju, d rze u un
aug u, samazina saslimšanas risku. Dab gie A,C,E
450

vitam ni un miner lvielas, seviš i kalcija s i, kas atrodas d rze os
(pu postos, k os u.c), inaktiv endog s kar-cinog s vielas.
Ve et riešu aprind s ir v rojama resn s zarnas v ža biežuma
samazin šan s.
Resn s zarnas v ža izcelsmes p jumos arvien liel ku uz-
man bu piev rš en tiskajiem faktoriem. Tiek aprakst tas vair kas
en tiskas p rmai as, kas skar daudzus g nus (onko-g nus un
audz ja nom jg nus). Svar kie no tiem ir APC, hMSH2, p53
un DCC g ns un ras g nu saime. Spor disk v ža gad jum g nu
mut cijas notiek jo faktoru ietekm , bet p rmantot audz ja
gad jum pirm g nu mut cija jau ir p rmantota.
Noz kie resn s zarnas v ža riska faktori p c Vaine-v ra
(Winawer) un l dzautoriem (1991) ir š di:
• Vecums p c 50 gadiem.
• Resn s zarnas iekaisumi ( lainais kol ts, Krona slim ba).
• imenes adenomatoz s polipozes sindromi ( imenes
adenomatoz polipoze, Gardnera (Cardner) sindroms, Tjurko
(Turcot) sindroms, Peitca-Džegersa (Peutz- eghers) sindroms,
juvenil polipoze).
• P rmantotie nepolipozie kolorekt v ža sindromi (Lin a I
un Lin a II sindroms).
• imenes anamn ze (adenomatozi polipi, kolorekt ls v zis).
• Slim bas anamn ze (kolorekt ls v zis vai adenoma, kr ts,
oln cu vai dzemdes v zis).
Patolo isk anatomija. No visiem resn s zarnas aun-
dab gajiem audz jiem v zis ir 98% gad jumu, bet 1,1-1,2% -
neepiteli las izcelsmes audz ji. Resn s zarnas v zis biež k lo-
kaliz jas fiziolo isko sašaurin jumu viet s, kur ilg k aizkav jas
sagremot s bar bas masa un tiek traum ta zarnas g ot da. Vis-
biež k audz js rodas S-veida un aklaj zarn , ret k - lokzarnas
lab s puses l kum . Prim ri multipli audz ji parasti rodas uz
polipozes fona un sastopami 4 - 7% gad jumu.
Resn s zarnas v zis veidojas g ot , pak peniski izaug cauri
zarnas sienas vis m k rt m un cirkul ri sašaurina zarnas l menu.
Centr audz js bieži iz lo. Resn s zarnas v ža patn ba ir t , ka
tas diezgan ilgi aug tikai lok li zarnas sien un ap to. Audz ja
re ion s metast zes veidojas asinsvadu ark žu dal šan s vietu
un apzar a pamatnes limfmezglos. Att s metast zes parasti
rodas akn s, ret k - plauš s, kaulos un citos org nos. Dzi i
cauraugoši audz ji bieži infiltr apk rt jos org nus un sabr kot vai
perfor jot var izsaukt daž da smaguma komplik cijas: perifok lu
abscesu, dif zu periton -tu, aknu abscesu, retroperitone s telpas
flegmonu, sepsi, fistulas u.c).
c audz ja augšanas veida izš ir:
• eksof to formu - audz js aug zarnas l men , t masa ir
apjom ga, viegli ievainojama un bieži asi o;
• endof to formu - audz js aug cirkul ri un sašaurina zarnas
menu;
• ulcerozo formu - audz js atg dina kr teri ar ciet m
noapa ot m mal m;
• infiltr jošo formu - audz js infiltr zarnas sienu.
Resn s zarnas labaj pus (aklaj zarn un augšupejoš
lokzarn ) v zis biež k aug k eksofits (audz js aug zarnas
men ). Lokzarnas kreisaj pus (lejupejoš lokzarn un S-veida
zarn ) tas parasti aug k endof ts, dif zi infiltr jot zarnas sienu un
cirkul ri sašaurinot t s l menu, bieži izraisot stenozes par bas un
pat piln gu zarnas nosprostojumu.
Mikroskopiski biež k atrod daž das diferenci cijas pak pes
adenokarcinomu (60-70%), g otu v zi (12-15%), nediferenc to v zi
(10-12%), ret k - citas histolo isk s formas.
Kl nisk aina oti daudzveid ga un atkar ga no audz ja
lokaliz cijas, lieluma, augšanas veida un komplik cij m. Apm ram
95% slimnieku s kum nav skaidri izteiktu slim bas simptomu.
Pirm s kl nisk s paz mes parasti par s tad, kad audz js jau
sasniedzis noteiktu lielumu.
Slimnieki s dzas par diskomforta saj tu
d e r , kas izpaužas k apet tes tr kums, slikta d ša, at-
raugas, smaguma saj ta pakr , dažu dienu nepanes ba
451
RESNAS ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA
(pret gums pret ga as dieniem un taukviel m), k ar temperat ras
paaugstin šan s p cpusdien s.
Z a r n u d a r b b a s t r a u c j u m i saist s ar urkš šanu
der , v dera uzp šanos, obstip cij m vai caurej m, vai ar ar to
miju.
40-50% gad jumu izk rn jumos atrod asi u, g otu vai strutu
piejaukumu, kas ir saist ts ar audz ja sabrukumu un iekaisuma
par m zarn .
pes v der var uzskat t par past gu simptomu, t s
var b t gan slim bas s kum , gan ar v s stadij s. S pes bieži
ir saist tas ar audz ja sabrukumu un penetr ciju v derpl -v vai
blakusorg nos. T s var b t trulas, velkošas, bet, kad att st s zarnas
nosprostojums, s pes k st oti stipras un krampj-veid gas.
Sam bieži rodas a n m i j a , seviš i, ja audz js lokaliz jas
resn s zarnas labaj pus . Anemiz ciju izraisa audz ja
sabrukšana, sl pt asi ošana, k ar kait go vielu uzs kšan s.
P a a u g s t i n t a t e m p e r a t r a ar ir sal dzinoši
biežs simptoms. Tas saist ts ar audz ja sabrukumu, perifok -lo
iekaisumu un organisma intoksik ciju.
Nereti vien gais audz ja simptoms ir p a l p j a m s
v e i d o j u m s v dera dobum .
Resn s zarnas v zim p c simptom tikas izš ir sešas kl -
nisk s formas: toksiski an misko, enterokol tisko, dispep-tisko,
obtur cijas jeb stenoz jošo, pseidoiekaisuma jeb psei-
doapendikul ro un tumorozo.
T o k s i s k i a n m i s k s kl nisk s formas gad jum
slimnieks s dzas par nesp ku, tru nogurumu un paaugstin tu
temperat ru; rakstur gs ir ar sejas b lums un progres joša
an mija. T s var b t vien s s dz bas.
E n t e r o k o l t i s k a i kl niskai formai ir rakstur gi izteikti
zarnu darb bas trauc jumi: v dera uzp šan s, pastiprin ta
urkš šana, s pes v der , aizciet jumi un periodiska caureja.
Izk rn jumiem var b t asi u piejaukums un ar g otaini izdal jumi.
D i s p e p t i s k s kl nisk s formas gad jum slimnieki
parasti s dzas par stgribas tr kumu, nepat kamu saj tu mut ,
atraug m, sliktu d šu, var b t pat vemšana, k ar pilnuma saj ta
un nelielas s pes pakr . Slimniekam var b t nesp ks un neliela
erme a masas samazin šan s.
O b t u r c i j a s jeb s t e n o z j o š s kl nisk s formas
gad jum att st s zarnas nosprostojuma kl nisk aina. Slimnieki
dzas par l kmjveida jeb krampjveida s m v der , v dera
uzp šanos, urkš šanu, v dera izejas trauc jumiem. Ak tos
gad jumos bieži ir nepieciešama steidzama oper cija.
P s e i d o i e k a i s u m a jeb p s e i d o a p e n d i - k u I r a
i formai rakstur gas s pes v der , paaugstin ta temperat ra,
pozit vi v derpl ves kairin juma simptomi, leikocitoze. Ja s pes
lokaliz jas ileocekalaja rajon un šeit ir taust ms veidojums, tad šo
formu bieži notur par ak tu apendic tu vai periapendikul ro infiltr tu.
T u m o r o z s formas gad jum pats slimnieks vai rsts,
palp jot v deru, nejauši satausta veidojumu v dera dobum , bet
citi simptomi var ar neb t vai var b t izteikti oti v ji.
Nereti vienam un tam pašam slimniekam resn s zarnas v ža
kl nisk aina atbilst vair m augst k aprakst m form m.
Resn s zarnas lab s puses audz jiem biež k ir rakstur gas
toksiski an misk s, enterokol tisk s, tumoroz s vai psei-
doiekaisuma formas. L nas un hroniskas asi ošanas d lab s
puses v zis rada an miju. Nereti v dera dobum taust ms audz ja
infiltr ts. S kas s pes v der , bet resn s zarnas prok-sim laj da
liel diametra un zarnas š idr satura d nosprostojums att st s
reti, galvenok rt slim bas v s stadij s.
Resn s zarnas kreis s puses audz jiem preval obtur cijas
forma ar zarnas funkcion liem un motorikas trauc jumiem. Zarnas
necaurlaid bu veicina t s dist s da as nelielais diametrs, ciet s
izk rn jumu masas un tas, ka audz js biež k aug k endof ts.
451
 IRUR IJA RE S NAS Z AR NAS S LIM BAS

Komplik cijas. Resn s zarnas v ža komplik cijas ir š das: T3 - audz js cauraudzis musku sl ni, ieaudzis subseroz vai
zarnas nosprostojums, audz ja perfor cija, apk rt jo audu neperitoniz tos perikoliskajos vai perirekt lajos audos.
iekaisums (parakolisk s flegmonas, abscesi, periton ts), zarnu T4 - audz js tieši ieaudzis citos org nos vai strukt s un/vai
asi ošana (bieži sl pt ), fistulas veidošan s starp resno zarnu un ieaudzis viscer laj v derpl . N- r e i o n l i e
du no blakusorg niem - zarnu, ku i, ur np sli vai maksti. limf mezgli.
Diagnostika. Resn s zarnas v ža diagnozi nosaka, emot Nx - re ion los limfmezglus nav iesp jams nov rt t.
slimnieka s dz bas, slim bas gaitu, fizik lo un speci lo N0 - nav metast žu re ion lajos limfmezglos.
izmekl šanas metožu rezult tus, k ar audz ju mar ierus. - metast zes 1 l dz 3 re ion lajos limfmezglos.
Rekt izmekl š ana auj noteikt izk rn jumu N2 - metast zes 4 un vair k re ion lajos limfmezglos.
kr su, asi u, g otu vai strutu piejaukumu, k ar audz ja izplat bu N3 - metast zes vair kos limfmezglos gar asinsvadiem un/vai
mazaj iegurn . apik lajos limfmezglos. M - a t t s metast zes.
Izk rn jumu anal ze auj diagnostic t sl pto
Mx - att lo metast žu esam bu nav iesp jams nov rt t.
asi ošanu.
M0 - nav att lo metast žu.
I r i g o s k o p i j a (rentgenolo isk izmekl šana ar b rija
- ir att las metast zes.
klizmu) auj noteikt audz ja lokaliz ciju, t lielumu un izplat bu pa
zarnas sienu. Dubultkontrast šana (p c b rija evaku cijas ievada
gaisu) dod iesp ju preciz t pild juma defekta vai zarnas
sašaurin juma lokaliz ciju, k ar izmai as g ot .
R e k t o r o m a n o s k o p i j a auj apskat t dist lo zarnas
da u 30-35 cm garum un izdar t biopsiju.
K o l o n o s k o p i j a ir viena no prec kaj m izmekl šanas
metod m, jo ir iesp jams apskat t resn s zarnas g ot du vis t s
garum . T pat var noteikt audz ja izplat bu pa zarnas sienu gan
garum , gan cirkul ri, noteikt audz ja kust gumu, k ar pa emt
materi lu citolo iskai un histolo iskai anal zei. Kolonoskopija dod
iesp ju izsl gt vai apstiprin t multiplus sinhronus zesn s zarnas
aundab gus audz jus, kas sastopami 5% slimnieku, un "satel tu" -
resn s zarnas polipu - kl tieni, ko konstat pat 25% gad jumu.
Pirms pl nveida oper cijas kolonoskopija ir oblig ta izmekl šanas
metode.
Ultrasonogr fija, datortomogr fija un
l a p a r o s k o p i j a var sniegt papildinform ciju par audz ja
izplat bu v dera dobum , att m metast m, asc tu. Tas
nepieciešams pareizas taktikas izv lei.
A u d z j u m a r i e r i . Karcinoembrion antig na (CEA)
un/vai mar iera CA19-9 koncentr cijas paaugstin šan s asin s
nov rojama vair k k 70% slimnieku ar resn s zarnas v zi, tom r
reakcija nav specifiska. Audz ja mar ieru noteikšana pirms
oper cijas var dot netiešu nor jumu par audz ja izplat bu.
Mar iera koncentr cijas normaliz šana p c oper cijas liecina par
radik li izdar tu oper ciju. Regul ra mar ieru CEA un CA19-9
koncentr cijas noteikšana p coper cijas period auj agr ni
konstat t specifisk procesa aktiv ciju.
Resn s zarnas audz ji j diferenc no divertikul ta, labdab ga
polipa, lokaliz ta kol ta, periapendikul ra abscesa, Krona slim bas,
lain kol ta, saaugumu slim bas, oln cu v ža, resn s zarnas
tuberkulozes, aktinomikozes, sveš erme iem u.c.

Klasifik cija.
Resn s zarnas v ža rst šanas izv un prognoz svar ga
noz me ir slim bas klasifik cijai stadij s, kas par da audz ja
inv zijas dzi umu zarnas sien un metast žu izplat bu limfmezglos
un citos org nos.
Kl nik izmanto tr s resn s zarnas v ža klasifik cijas:
2.att ls. TNM stadijas.
• TNM klasifik ciju (1987),
• Dj ksa (Dukes) klasifik ciju (1932),
Stadijas p c TNM k l a s i f i k cijas
• Astlera-Kollera (Astler-Coller) klasifik ciju (1954). TNM
klasifik cija
T-prim r ais audz js.
Tx - prim ro audz ju nav iesp jams nov rt t.
T0 - nav pier jumu par prim ro audz ju.
Tis - preinvaz karcinoma (carcinoma in situ) - audz ja š nas
konstat g ot , bet t s neieaug zemg ot .
- audz js ieaudzis zemg ot .
T2 - audz js ieaudzis musku sl .

452
 RESNAS ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA

• p - postoperatlv jeb histopatolo isk klasifik cija Oper cijas metodi izv las atkar no audz ja lokaliz cijas,
pT, pN, pM kategorijas atbilst T, N, M kategorij m. augšanas veida, izplat bas un komplik cij m, k ar no slimnieka
• G - audz ja diferenci cijas pak pe. visp st vok a, a audz js nav komplic jies ar perfor ciju un ja
Gx - audz ja diferenci cija nav zin ma. Gi - nav att lu metast žu, izdara radik lu oper ciju - zarnas segmenta
augsti diferenc ts audz js. G2 - vid ji rezekciju kop ar re ion lajiem limfmezgliem. J atz , ka
diferenc ts audz js. G3 - v ji diferenc ts atseviš os radik las oper cijas gad jumos ir iesp jams iz emt
audz js. G4 - nediferenc ts audz js. izol tas metast zes akn s vai plauš s.
No 90. gadu s kuma resn s zarnas oper cijas veic ar la-
Dj ksa (Dukes) klasifik cija paroskopisk tehnik , p rsvar - videoasist s. Plaši pielieto
daž da veida meh niskos zarnu šuv jus. Šos instrumentus ražo
A stadija Johnson <& Johnson, Auto Suture u.c. komp nijas.
________ Process norobežots g ot un zemg ot ___________ Ja ir akl s zarnas, augšupejoš s lokzarnas vai lokzarnas lab s
puses l kuma v zis, izdara lab s puses hemikolektomiju. Rezec
stadija
apm ram 15-20 cm garu l s zarnas beigu posmu, visu lab s
Proces iesaist ts zarnas sienas musku sl nis.
puses resno zarnu l dz šk rszarnas vidusda ai kop ar lielo tauku
B2 stadija pl vi un re ion lajiem limfmezgliem. Ileotrans-versoanastomozi
Process izplat jies caur zarnas musku sl ni uz serozu. izveido starp l ko zarnu un šk rszarnas atlikušo da u „s ns pie
C-, stadija na" vai „gals pie gala" (3.att).
Ja audz js lokaliz jas šk rszarnas vid , var izdar t šk rs-
B stadija, bet ar metast m limfmezglos.
zarnas rezekciju. Atk pei no prim audz ja j t vismaz 5-10 cm
C2 stadija
uz ab m pus m no t . Beig s izveido transversotrans-
B2 stadija, bet ar metast m limfmezglos. versoanastomozi „gals pie gala" vai „s ns pie s na" (4.att).
D stadija Ja audz js atrodas lokzarnas kreis s puses l kum vai le-
Ir att s metast zes. jupejošaj lokzarn , vai S-veida zarnas s kumda , izdara kreis s
puses hemikolektomiju un izveido transversosigmo-anastomozi
(5.att.).
D j u k s a k l a s i f i k c i j a s a t b i l s t b a TNM s t a d i j m

TNM stadijas DjC ksa stadijas

0 stadija N0 M0 -
_H

1 stadija T,-2 N0 M0 A
!l stadija T3.4 N0 M0 B
II! stadija T,.4 N,.3 M0 C
IV stadija Tl-4 N1-3 M1, D

Astlera-Koliera (Astler-Coller) klasifik cija ir Djuksa klasifik cijas

modifik cija, kuru lieto galvenok rt ASV.
Astlera-Koliera klasif ik cijas a t b i l s t b a TNM
stad ij m

I Stadijas TNM Astlera-Koliera klasifik cija

! N0 M0 T2 A Bi
N0 M0
3.att ls. Labas puses hemikolektomija un ileotransversoanasto-
II T3 N0 M0 T4 B2 moze "s ns pie s na" (sh ma).
N0 M0 B3
III Ci
T2 NT M0 T 2
c2
N2 M0 T 2 N3
M0 T 3 N, M0 °3
T4 N, M0 T 4
N2 M0 T 4 N3
M0

IV Tl-4 NL3 M, D

rst šana. Resn s zarnas v ža rst šanas pamatmeto-de ir

irur isk .
Pirms oper cijas slimniekam ir j izt ra gremošanas trakts,
pielietojot k du no augst kmin taj m zarnu t šanas metod m.
Sagatavošanas period var ar noz t antibiotikas, sulfanilam du
prepar tus vai trihopolu (1 tableti vakar un no r ta), kas iedarbojas 4.att ls. Šk rszarnas rezekcija un transversotransversoanasto-moze
uz anaerobiem mikroorganismiem. "gals pie gala" (sh ma).

453
 IRUR IJA R E SN AS ZARNAS S L I M B A S
)a audz js lokaliz jas S-veida zarnas vidusda , ir iesp jama
s rezekcija un sigmosigmoanastomoze (6.att.).
]a audz js atrodas rektosigmoid laj da , un ja tas izraisa
zarnu nosprostojumu, seviš i nov jin tiem slimniekiem, izdara
Hartma a oper ciju: S-veida zarnu kop ar audz ju rezec , zarnas
abor lo galu sl dz un peritoniz , bet or lo galu izvada uz v dera
priekš jo sienu, izveidojot termin lo ko-lostomu (7.att). P c 4-6
nešiem, ja ir iesp jams, izdara oper cijas otro etapu - likvid
kolostomu un izveido sigmo-rektoanastomozi vai
transversorektoanastomozi. Šim nol kam plaši pielieto meh niskos
cirkul ros šuv jus.
Ja oper cijas laik konstat , ka audz js nav radik li iz emams
metastaz šan s vai audz ja izplat šan s d (4.stadija), tad
zarnas nosprostojuma vai asi ošanas profilakses nol
5.att ls. Kreisas puses hemikolektomija un transversosig-
moanastomoze "gals pie gala" (sh ma).
6.att ls. S-veida zarnas rezekcija un sigmosigmoanastomoze "gals
pie gala" (sh ma).
7.att ls. S-veida zarnas rezekcija un termin s stom s veidošana
- Hartma a oper cija (sh ma).
8.att ls. Paliat vas apvedanastomozes veidi (sh ma):
a) ileotransversoanastomoze, b) transversosigmoanastomoze.
izdara paliat vu oper ciju - apvedanastomozi (ileotransver-soanastomozi,
transversosigmoanastomozi) (8.att.) vai „div-stobru" kolostomu.
Slimniekiem ar resn s zarnas v zi 3.stadij p c irur isk s oper cijas ir
indic ta adjuvant (p coper cijas) mijtera-pija, ko realiz atk rtotu kursu
veid . Visbiež k noz 5-fluoruracilu (5FU) + leikovor nu (LV) vai 5FU +
levamizolu, vai 5FU + cisplat nu ar vai bez doksorubic na. Dažreiz izv las
maz k toksisku peror lu mijterapiju ar t diem prepar tiem k Ftoraf rs,
UFT, Keipcitab ns u.c. J atz , ka p coper cijas mijterapija šiem
slimniekiem j k ne v k k 7-8 ned as p c izdar s oper cijas.
Staru terapijas loma resn s zarnas v ža rst šan ir maz k noz ga.
To var pielietot p coper cijas period oti plaša prim audz ja (T 4) gad jum
vai paliat terapij slimniekiem ar inoperablu audz ju, kombin jot ar
mijterapiju.
Literat ra
1. Balti a D., Balti š M., Doni a S. Kl nisk onkolo ija. - R ga: Zvaigzne, 1999, - 349-368.
Ipp.
2. Bramberga V., Leja D., Rozenbaha V., Vikmanis U. Onkolo ija. - R ga: Zvaigzne, 1984.
- 155-161. Ipp.
3. Utkins V. Kl nisk irur ija. - R ga: Zvaigzne, 1992. - 189-198. Ipp.
4. Clunie G.Jjandra J., Francis D. Textbook of Suraerv. - Blackvvele: Science Asia, 1997. -
P. 200-283.
5. Forrest A.P.M., Carter D.C., Macieod I.B. etc. Principies & Practice of Surgerv. -
Edinburgh etc: Churchill Livingstone, 1985. - P. 418-454.
6. H ring R., Zilch H. Lehrbuch Chirurgie mit Repetitorium. - Berlin, New York, 1988. -S.
488-519.
7. Liechtv R.D., Soper R.T. Fundament ls of Surgerv. - 6 th ed. - St.Louis, etc: C.V.Mosbv
Companv, 1989. - P. 223-235.
8. Schvvartz S. Principies of Surgerv: Pre T st Self-Assessment and Revievv. -NewYork: Mc.
Graw-Hi!l Health Professions Division, 1999. - P. 183-190.
9. Schumpelick V. Chirurgie.- 2 Auflage. - Stuttgart: F Enke, 1989. - P. 464-493.
10. Textbook of Surgerv: The Biological Basis of Mod m Surgical Practice / Ed. by
Sabiston D.C. -15 th ed. - Philadelphia, etc: VV.B.Saunders, 1997. - P. 971-1032.
11. Ky3HH M.H., Likpo O.C., KV3HH H.M. H flp. XnpyprnnecKne 6one3Hu. - 2-e H3fl. - M.:
MeflHMHHa, 1995. - C. 433-449.
12. JlonyxnH IO.M., CaBenbeB B.C. Xnpyprn«. - nep.c aHrn. non. - M.: T30TAP MennunHa,
1997. - C. 377-418.
13. K)XTHH B.M. Xnpyprnfl O6OAOHHOM KMUJKH. - M.: MeAKMUHa, 1988.- 319 c
454
 ZARNU NOSPROSTOJUMS IRUR IJA

Meh nisk ileusa c lonis ir noteikts š rslis, kas var trauc t

zarnu pas žu 3 veidos:
3.17. ZARNU NOSPROSTOJUMS a) o b t u r a c i j a s i l e u s u gad jumos zarnas l mens
ir nosprostots vai nu no zarnu dobuma puses, vai ar ir no
(Ileus) spiests no rpuses, respekt vi, no v dera dobuma puses, bet
asinsrite apzarn nav trauc ta;
b) s t r a n g u l c i j a s i l e u s u gad jumos reiz ar
zarnu dobuma nosprostojumu tiek nospiesti ar apzar a asins
M. P ce vadi, respekt vi, vienlaic gi s kas mezenteri s asinsrites trau
jumi;
c) k o m b i n s vai j a u k t s for mas gad ju
Ileuss ir jebkuras izcelsmes gremošanas trakta satura mos parasti vispirms izveidojas pas žas trauc jumi cauri zar
evaku cijas trauc jums no zarn m. T nav prim ra slim ba, bet gan
nai - obturacijas ileuss, kam p c tam pievienojas apzar a
simptomu komplekss, kas raksturo zarnu darb bas trauc jumus - vai
asinsrites trauc jumi - strangul cija. Tipisks piem rs ir inva-
nu meh niska nosprostojuma vai inerv ci-jas izmai u d .
gin cija, kad l dz zin mai invagin ta veidošan s stadijai slim
Nosaukums c lies no sengrie u v rda e/7eos (ileos), kas
niekam ir obturacijas ileuss, bet, procesam turpinoties, izvei
tulkojum noz "nosprostojums", vai p c darb bas v rda saknes -
dojas ar strangul cija.
"pagriežu un nosprostoju".
c p jo gadu starptautiskajiem slim bu klasifikatoriem
Medic niskaj literat šo slim bu apz ar ar sinon miem
prim ros mezenteri s asinsrites trauc jumus (trombo-zes) izdala
occlusio intestini, obstructio intestinalis, passio lllaca, mi-serere.
patst gas slim bas.
Latvij ar ileusu siimo 5 - 8% ak to irur isko slimnieku, paši
vasar un ruden , kad uztur vair k lieto ar š iedrviel m bag tu
ETIOLO IJA
bar bu. Biež k tie ir 40 - 60 gadus veci v rieši,
75% gad jumu nosprostojums izveidojas tievo zarnu l men .
Ileuss, b dama polietiolo iska slim ba, biež k izviedojas
KLASIFIK CIJA slimniekiem ar:
• iedzimt m gremošanas trakta patn m - mesenterium
lleusa iedal jums: commune, dolichosigma, iedzimtu pastiprin ti kust gu apzarni un
1) p c izcelšan s: zarnu da m (coecum moblle), Meke a divertikulu, daž m
• iedzimts - daž da veida un l me a gremošanas trakta atr zijas; iedzimt m spraug m, kabat m, atver m v derpl , diafragm ;
• ieg ts - izveidojas iekaisumu, oper ciju, traumu rezult . • daž das izcelsmes saaugumiem peritoneja dobum -p c
2) p c kl nisk s norises: iekaisumiem, traum m, oper cij m; pie tam b stam ki ir tieši
• ak ts, suhak ts, vai hronisks, visceropariet lie saaugumi, k ar tie, kas veido daž dus "logus";
• piln gs vai da js. • audz jiem - gan pašu zarnu, gan ar tiem, kas iziet no citiem
3) p c anatomisk s lokaliz cijas. dera dobuma org niem (biež k no pancreas, žults-p a, maz
• tievo zarnu: iegur a org niem);
a) augsts (jejunum men ), • sveš erme iem zarn s - koprol tiem, žultsakme iem,
b) zems; fitobeoz riem, askar du kamoliem utt.;
• resno zarnu, • jebkuru iekš jos org nus fiks jošo saišu v jumu (visce-
4) p c izcelšan s meh nisma (pamatiedal jums): roptoze);
• dinamiskais ileuss (12%): • infiltr tiem v dera dobum - iekaisuma izcelsmes (pe-
a) spastiskais, riapendikul rie, starpzarnu, iegur a infiltr ti, abscesi) un he-
b) paral tiskais; matom m.
• meh niskais ileuss (~82%):
a) strangul cijas, Uz k da no šo aprakst to patolo isko izmai u fona tiešie ileusa
b) obturacijas; izsauc ji ir:
c) jauktais (iepriekš jo kombin cijas); • p kš a intraabdomin spiediena paaugstin šan s -fiziska
• dinamisk un meh nisk kombin cija (-6%), parasti veido piep le, klepus, straujas kust bas utt.;
jas, dinamiskajam ileusam p rtopot par meh nisko. • di tas p rk pumi - neregul ras dienreizes, rupja bar ba,
rm gs diena daudzums, neparasta, ar š iedrviel m p rbag ta
Slimniekiem ar dinamisko ileusu nav tieša zarnu l me-m bar ba, gremošanas trakta p rslodze p c badošan s;
nosprostojuma, bet ir trauc ta zarnu neiromotor funkcija: • zarnu motilit tes izmai as - slimniekiem ar enterokol -tiem
a)spastis k i l e u s a gad jumos zarnu pas žas trau- spazmu un parai žu gad jumos, k ar p c caurejas l dzek u
jumi rodas zarnu sienas musku u spazmu d ; lietošanas.
b) p a r a l t i s k a i s i l e u s s izveidojas, ja vis zarnu Daž dos vecumos nov ro daž das ileusa formas, piem ram,
garum vai, biež k, k to posm pazemin ta zarnu muskulat ras rniem biež k - invagin cijas, veciem cilv kiem - sig-mas volvulus.
tonusa d beidzas peristaltika.
PATO EN ZE

Noteicošie pato en zes faktori ir:

• liels š idruma daudzuma zudums ar sekojošu elektrol tu dis-
balansu;
• olbaltumu zudums ar sekojošu disprotein miju (zaud ar vemšanu
un š idrumam depon joties gremošanas trakt );
• bakteri s infekcijas pievienošan s.

455
 IRUR IJA Z A R N U N O S P RO S TOJ U fVi S
koties ileusam, virs nosprostojama vietas zarn s s k
uzkr ties š idrums un g zes. Zarnu cilpas uzp šas, to sieni as
iestiepjas, taj s izmain s mikrocirkul cija: arteriolas ir spazm tas,
bet venuias paplašin tas, asi u attece aizkav ta. Atbr vojas
biolo iski akt vas vielas (audu kin ni, histam ns, se-roton ns u.c),
kuru ietekm pieaug st ze mikrocirkul cijas t kl , notiek
formelementu agreg cija. Pieaug asinsvadu sieni u caurlaid ba,
progres interstici t ska, izmain s elektrol tu jonu l dzsvars.
Izmain taj zarnas sieni nenotiek zarnu sulu reabsorbcija.
Veselam cilv kam diennakts laik ku a un zarnu trakt izdal s 6-8
i gremošanas sulu, kas satur daudz fermentu, olbaltumu, elektrol tu,
tie norm los apst os resorb jas gremošanas trakt . Ileusa
slimniekam š idrums sekvestr jas zarnu l mena; 24 h laik zarnu
men var uzkr ties 8-10 I š idruma. Pieaugošais spiediens zarnu
dobum padzi ina mikrocirkul cijas trauc jumus, zarnas sienas
ska progres , plazma difunde gan paša zarnas sieni a, gan
iumena, gan v dera dobum .
Pievadošaj zarnu cilp s kas r gšana un p šana, atbr vojas
osmotiski akt vas vielas, kas savuk rt pastiprina š idruma
sekvestr ciju, padzi ina intoksik ciju. Pieaug dehidrat ci-j.i. ada
veid organisms var zaud t pat 50% š idruma. K atbilde uz ku a
un zarnu trakta p rslodzi s kas vemšana, kas vel vair k padzi ina
dehidrat ciju, hemodinamikas trauc jumus, samazina nieru filtr ciju
un diur zi. Dehidrat cijas rezult samazin s interstici š idruma
daudzums, z d N<r jons. K atbilde uz to notiek pastiprin ta
4 -
aldosterona produkcija, Na un Cl jona ekskr cija samazin s, tie
+
aizturas organism . Paral li ar ur nu izdal s K jons. Hipokali mija
izsauc smagas patofiziolo iskas izmai as organism - hipoto-niju,
juma saj tu, ap tiju, zarnu par zi. Lai kompens tu zudumus,
organisms s k pat t š nu k liju, kas p rvietojas uz starpš nu
+ f
telp m, bet Na un H - uz š m, respekt vi,
1.att ls. ILEUSS
main s sk bju un s rmu l dzsvars. Att st s intracelul ra aci-doze un
ekstracelul ra alkaloze.
Lai nom ktu ener tisko resursu defic tu, organism
pastiprin ti s k no rd ties glikog ns, tauki un š nu olbaltums,
uzkr jas sk bie vielu mai as produkti un endog nais dens.
rpusš nu alkalozi nomaina acidoze. Sabr kot lielam daudzumam
nu, atbr vojas liels daudzums K\ Raduš s hi-perkaii mijas
apst os main s sirdsdarb ba - par s aritmi-jas, blok des,
fibril cijas, ar centr s nervu sist mas darb bas trauc jumi -
krampji, pat koma.
Visas š s izmai as ir smag kas augsta tievo zarnu un ob~
tur cijas ileusa gad jum , bet strangui cijas ileusa pato en
kotn ji izteiktais s pju kairin jums slimniekiem var izrais t šoka
st vokli. Metabolisma trauc jumi strangui cijas ileusa gad jum ir
di paši k obtur cijas, bet cirkul jošo asi u zudums ir liel ks, jo
mezent rija asinsvadu nospieduma d l men un v dera dobum
var uzkr ties vair k par 38% cirkul jošo asi u.
Uz iš mijas fona, s kot no g ot das puses, izveidojas sienas
destrukcija. Caur destru to vai ilgi iestiepto zarnu sieni u v dera
dobum iek st infekcija - zarnu mikroflora - un s kas periton ts.
Peritone lais eksud ts s kum dzelten gs, v k roz (Er, Hb) un
du ains.
Zarnu uzp šan s d paaugstin s intraabdomin lais spiediens
(augsts diafragmas st voklis), kas savuk rt ietekm sirdsdarb bu un
plaušu ventil ciju.
Zarnu pas žas trauc jumi izsauc pastiprin tu peristaltiku
augst k par nosprostojuma vietu (n. vagus ietekme), kl niski tam
atbilst kolikveida s pes ar bezs pju interv liem, p c tam iest jas
zarnu paral ze (simp tisk s inerv cijas hipertonuss).
Novadošaj cilp saglab jas norm la uzs kšan s un peri-
staitika.
Visas š s patofiziolo iskas izmai as var att lot shematiski.
456
 Z ARNU NOS PR OST OJ UM S IRUR IJA

PATOLO ISK ANATOMIJA nas nosprostojuma l me a, t.i., var b t uzp sta tikai resn s zarnas
lab puse, ar š rszarna vai visa zarna. V s stadij s, kad jau
Makroskopiski virs zarnu nosprosto juma vietas: izveidojusies valvula ileocecalis nepietiekam ba, v dera uzp šan s
- zarnas uzp stas; st simetriska;
- zarnu siena biez ka (t ska, musku u hipertrofija), seviš i - ja ir sigmas volvulus - asimetrisks, biež k uzp sts labaj
obtur cijas ileusa gad jum ; pus vai kreisaj parib ;
- zarnu sienu kr sa - no cianotiskas l dz tumši violetai (at- - ja ir augsts ileuss, v ders ir pat saplacis;
kar no ileusa ilguma); - pozit vs V la (VVahl) simptoms - caur v dera priekš jo sienu
- zarnu sien viet m hematomas; redz uzp stu, pastiprin ti peristalt jošu zarnu cilpu, vair k
- zarnu cilpas "smagas", p rpild tas ar š idrumu; rakstur gs hroniskam zarnu nosprostojumam.
- seroza viegli pl st;
- redzama pastiprin ta peristaltika; Palp jot ders m ksts, dif zi s gs, izteikt k tieši no-
- asinsvados st ze; sprostojuma rajon . Dažreiz izdodas sapalp t elast gu iegarenu
- g ot nekrozes, hematomas, v k perfor cijas 40-60 cm infiltr tu - t.s. Mondora simptoms.
proksim li no nosprostojuma vietas. Perkutori - pastiprin ts timpan ts, virs uzp st m zarnu cilp m
Novadoš cilpa saplakusi, s rta. Visdzi s izmai as zarnu var b t met liska ska a - Kivula (Kivvulf) simptoms; atrod
sien ir tieši strangul cijas rievas rajon . skalošanos (succusio) - pozit vs Sk arova simptoms.
Auskult jot peristaltikas trokš i atkar gi no ileusa formas:
Mikroskopiski: - pastiprin ti, ja ir obtur cijas ileuss, nereti dzirdami pa gabalu;
- zarnas sienas visu sl u t ska, - pastiprin s s pju l kmes laik ;
- g ot un zemg ot asinsizpl dumi, - v k, kad iest jas zarnu par ze, vai paral tisk ileusa
- leikocit infiltr cija, gad jum uz klusuma fona dzirdams kr toš piliena troksnis
- nekrozes, perfor cijas. - Vilmsa (Wilms) simptoms;
jos iekš jos org nos izmai as nespecifiskas, atbilstošas - ja ir strangul cijas ileuss, peristaltikas trokš i tri izz d,
hipovol miskajam šokam, metaboiiskajiem trauc jumiem un iest jas "kapa klusums";
periton tam. - ja ir zarnu par ze, kad zarnas sieni a ir jau nekrotiska vai
tuvu tai - pozit vs Lotheisena (Lotheissen) simptoms - cauri v dera
KL NISK AINA priekš jai sienai dzird elpošanu un sirdsdarb bu (trokš i izplat s pa
uzp sto zarnu cilpu), šo simptomu literat sauc ar par "kapa
lleuss var s kties gan pak peniski - obtur cijas un paral -tisk zvaniem".
dinamisk ileusa gad jumos, gan p kš i - strangul cijas ileusa Per rectum izmekl šana noz ga un oblig ta. Par ileu-su
gad jum . liecina:
- sl bs sfinkters, balonveid gi uzp sta taisn zarna, caur
Galvenie simptomi vis m zarnu necaurejam bas form m ir s priekš jo sienu tausta uzp stas, elast gas zarnu cilpas -
sekojoši: Obuhova slim bas simptoms. Ar šo vienu simptomu pietiek
pes - lekmjveid gas, par s pastiprin peristaltikas vi a ileusa diagnozei;
laik ; - reiz m izdodas sapalp t audz ju, sveš ermeni, kopro-l tu,
- s kas p kš i, it k bez redzama iemesla; kas ir ileusa c lonis;
- starp l km m t s vai nu piln gi uz ku vai gar ku laiku - asinis, asi aini izdal jumi (invagin cija, tumors).
izz d, vai ar iev rojami samazin s;
- strangul cijas ileusa laik t s ir oti intens vas, starplaikos ILEUSA NORISE
neizz d;
- lokaliz cija nenoteikta. var b t variabla - no oti izteiktas l dz relat vi mier gai.
Vemšana (nov ro 70% slimnieku): Kl niski var izdal t 3 periodus:
- augsta ileusa gad jum intens ka, vair kk rt ga, nedod
atvieglojumu; 1) kuma - stipro s pju vai šoka - periods.
- zemam ileusam s kum nav vai t ir reta; Lab k izteikts slimniekiem ar strangul cijas ileusu, kam tas ir
- ieilguš m ileusam ar zarnu saturu - miserere. ss, v trains, ilgst apm ram 6 - 12 stundas. Obtur cijas ileusa
zu aizture (nepast gs simptoms) - s kum g zes noiet slimniekiem - dažas stundas l dz pat vair m dien m, l kmju
no zem m zarnu da m, p c tam g zes p rst j nopl st, bet, ja ir starplaikos s pes var pat piln gi izzust.
parci lais ileuss, t var turpin ties visu laiku. Slimniekiem šaj period v l noiet g zes vai pat iziet v ders,
dera izeja - pirmaj s stund s var b t saglab ta, bet augsta visp jais st voklis b tiski nemain s, peritoneja kairin juma
ileusa gad jum var b t pat caureja, turpretim zema ileusa gad jum simptomi negat vi, izklaus ma pastiprin ta zarnu peristaltika,
dera izejas nav. a v ders iziet, tad maz m porcij m, nedodot dera rentgenoskopij redz daudz g zes, bet l me u v l nav.
atvieglojuma saj tu. 2) ietam s uzlabošan s vai paral tisk stadij
preval asinsrites trauc jumi zarnas sieni un t s motorikas
Objekt vi: slimnieki ir nemier gi, cenšas ie emt piespiedu trauc jumi. Biež k ilgst 12 - 36 stundas. Lekmjveid gas s pes
st vokli. Visp jais st voklis jau tri k st smags, slimnieki b li, samazin s, bet past s k st stipr kas, g zes nenoiet,
kl ti aukstiem sviedriem. Temperat ra bieži subnor-m la 35,5°- ders neiziet. Att st s zarnu par ze. V ders uzp sts, ar
35,8°C, bet, kad pievienojas periton ts, - 38° un augst ka. Pulss - asimetrisks, auskult jot skalošan s, klusums, kr toš piliena
pieaugoša tahikardija. Arteri lais asinsspiediens ar tendenci troksnis. Pieaugoša tahikardija, hipotonija. Rentgenogramm
pazemin ties, nestabils, seviš i strangul cijas ileusa gad jum . - ark des un l me i. US - flangos atrod š idrumu.
le sausa, aplikta. 3) - termin vai periton ta - stadij izteik
ta intoksik cija, hipotonija, "Hipokr ta seja", v der - "kapa
Meteorisms (main gs simptoms): klusums", "kapa zvani", respekt vi, periton ta kl nisk aina.
- dinamiskais paral tiskais vai zems obtur cijas ileuss - si- Rentgenogramm - oti daudz l me u.
metriski uzp sts daž pak ;
- resno zarnu ileuss - asimetrisks atkar no resn s zar-
457
 IRUR IJA ZARNU N O S PRO STO J U M S

r s t š a n a - konservat va, ja vien paral tisk ileusa c lonis nav

oper jama irur iska slim ba. Past ga ku a satura aspir cija,
zarnu peristaltikas medikamentoza stimul cija, klizmas.
ILEU5A VEIDI
MEH NISKAIS ILEUSS
DINAMISKAIS JEB FUNKCION LAIS ILEUSS
Izveidojas, kad tiek trauc ta zarnu pas ža cauri zarnai k
Zarnu satura pas žai meh nisku š rš u nav. T c lonis ir noteikt t s da . Izš ir obtur cijas, strangul cjas un jaukto
stabilas zarnu sieni as spazmas vai par ze, p c k izš ir spastisko meh nisko ileusu.
un paral tisko ileusu.
Obtur cijas ileuss.
Spastiskais ileuss izveidojas lok las zarnas sienas spazmas Obtur cijas ileusa gad jumos ir zarnas l mena sašaurin jums,
. Ilgst dažas min tes vai stundas; reta patolo ija (4%). Var b t bet asinsrite mezent rija nav trauc ta.
jebkur vecum . C l o i : Zarnas l m e n s var b t n o s p r o s t o t s :
1. Zarnas sienas kairin jums no sveš erme a, žultsakme- a, 1) no dobuma puses ar audz jiem (gan labdab giem - polipiem,
askar m. leiomiom m -, gan aundab giem), žultsakme iem, sveš erme iem,
2. Pastiprin ta nervu sist mas uzbudin ba slimniekiem ar fitobezo riem, askar du kamoliem l men .
labilu nervu sist mu, hist riju, tabes dorsalis. Nosprostojuma izsauc js var atrasties (sk. 2.att.):
3. Intoksik cijas ar svinu, nikot nu, morfiju. a) g ot , b) zemg ot , c) l men .
4. Rupja bar ba - daudz š iedru, ogu kauli u.
5. Ur mija, porfir nu slim ba. 2.att ls.
6. Spazmof lija.
Kl nisk aina:
pes oti stipras pa visu v deru, nav lokaliz tas. Slimnieki
nemier gi, m jas gult , kliedz. G zes nenoiet. V ders - m ksts,
nes gs, nav uzp sts, var b t pat ievilkts. Visp jais st voklis,
temperat ra un pulss - norm li. Auskult pastiprin tu peristaltiku.
Rentgenogr fiski redz s kas "tas tes", kas iet no kreis s
puses uz leju pa labi, respekt vi, pa mezent rija saknes gaitu.
kmes bieži spont ni beidzas, ret k spastiskais ileuss p riet
paral tiskaj .
2) no rpuses (compressio) - lumenu sašaurina no blakus
r s t š a n a - tikai konservat va, noz spazmol tiskos l -
org niem izejoši tumori, cistas, saaugumi (sk 3.att.).
dzek us, p c tam taisa klizmu.

3.att ls.
Paral tiskais ileuss rodas k k da patolo isk procesa sekas.
Zarnas sieni a nav sp ga sarauties noteikt zarnu da , virs kuras
kas zarnu satura st ze, zarna p rpild ta ar g m un š idrumu.
lo i:
1. infekciozi toksiska iedarb ba uz zarnu sienu, ja ir perito-n ts
vai jebkurš š idrums v dera dobum (ur ns, asinis, žults).
2. Asinsrites trauc jumi zarnas sien - embolijas, trom-bozes.
3. Metaboliskas izmai as - diab tisk acidoze, ur mija,
hipokali mija, hidrojonu l dzsvara trauc jumi, hipohlor mija,
hiponatri mija, piem ram, p c atk rtot m vemšan m, pylo-rus Variants - arteriomezenteri necaurejam ba. T veidojas, kad
stenozes. divpadsmitpirkstu zarnas apakš jo horizont lo da u nospiež o.
4. Reflektori - p c oper cij m, respekt vi, ilg k par 48 stundu mesenterica superior, kas šajos gad jumos no aortas atiet zem asa
garo fiziolo isko p coper ciju par zi, ur na retences gad jum . le a. Tad ileuss s kas ak ti p c p rm gi liela bar bas daudzuma
5. Traumas ar asinsizpl dumiem apzarn , retroperitone -laj uz emšanas. Bar ba, nok uvusi tievaj s zarn s, velk t s ar apzarni
telp , iegur a un mugurkaula l zumi. uz leju, k rezult tiek nospiests duodena l mens, un veidojas
6. Reflektori - uroliti zes, baz las pneimonijas, miokarda augsts ileuss.
Obtur cijas ileusa kl nisk s izpausmes atbilst iepriekš ap-
infarkta, insulta gad jum .
rakst tajai klasisk ileusa norisei.
7. Iekaisumi v dera dobum (holecist ts, apendic ts, pan-
kreat ts, periton ts) vai retroperitone laj telp (paranefr ts,
Strangul cijas ileuss.
retroperitone flegmona).
Strangul cijas ileusa gad jumos ir zarnas l mena no-
8. V dera priekš s sienas slim bas - traumas ar hema-
sprostojums ar vienlaic giem apasi ošanas trauc jumiem apzarn .
tom m, v dera sienas flegmonas.
veidi - volvulus, nodus, inkarcer cija.
Kl nisk aina - s pes nav l kmjveid gas, bet ir spiedošas,
• 1 / o / v u / u s j e b z a r n u s a m e š a n s (sk. 4.att.)
past gas un bez noteiktas lokaliz cijas. V ders uzp sts,
veidojas, kad zarnas sagriežas ap savu asi. Iesp jams jebkur
simetrisks, auskultat vi v der ir klusums, skalošan s simptoms
kust zarnu da , seviš i tur, kur pagarin ts apzarnis (sigma,
pozit vs. Vemšana pievienojas v lu, vair kk rt ga, ies kum ar
tiev s zarnas); bet nekad nav iesp jams divpadsmitpirkstu zarn ,
ku a saturu za gan kr . Visp s intoksik cijas simptomi
rektum . Fiziolo iski zarnas var sagriezties par 180°, bet tas nerada
par s p c 1 - 2 dien m. Rentgenogramm - uzp stas tievo un
trauc jumus. Sagriežoties vair k, tiek nospiesti apzar a asinsvadi,
resno zarnu cilpas ar š idruma l me iem taj s. Rentgena aina
kam seko zarnas nekroze. Volvulus atrod 4-5% ileusa slimnieku.
nemain s 1 - 2 dienas.
Zarnas sagriežas tikai noteiktos apst os, respekt vi, ja ir:
- iedzimti garš apzarnis;
- r tainas apzar a deform cijas, saaugumi;
- strauja nov šana, kad zarna k st pastiprin ti kust ga.

458
 Z ARNU NOS PR OST OJ UM S IRUR IJA

4.att ls. Volvulus. 5.att ls. Nodus intestini.

Tad, p kš i paaugstinoties intraabdomin lajam spiedienam Zarnu sienas nekroze var izveidoties vai nu paš mezgl , vai
traumas vai piep les d , zarnu cilpas p rvietojas, seviš i, ja t s ar pievadošaj cilp . Kl niski s kums v trains, slimnieki kliedzot
rpild tas ar bar bu; smag piln zarna it k kr t uz leju, p ri zem k jas vai gu ar pievilktim ce iem, vai ar tup elko u un ce u poz .
esošajai zarnu cilpai. To veicina straujas kust bas, ja ir pilns v ders, tri pievienojas šoks. V ders var neb t uzp sts, jo slimnieks nok st
ar saaugumi v dera dobum , l dzek i, kas pastiprina peristaltiku, stacion pirms meteorisma izveidošan s. Letalit te augsta - 50-
caurejas l dzek i visp r vai lielas to devas. 60% n ve var iest ties pirmaj s 48 stund s.
Var b t tievo zarnu (visu vai to atseviš u cilpu), S veida zarnas
1.tabula. Strangul cijas un obtur cijas ileusu kl nikas sal dzin jums.
un coecum (ja tam ir savs vai ar tievo zarnu kop gs apzarnis, t.s.
mezenterium commune) samešan s. Simptomi Strangul cija Obtur cija
Zarnu sagriešan s parasti notiek pulkste a r ja virzien ,
ret k otr di (tikai atseviš s cilp s). S pes šiem slimniekiem oti kums kš s pak penisks
stipras, nep rtrauktas, it k dzi um pie mugurkaula.
Rentgen Kloibera "tases" par s tikai p c 1-2 stund m, bet pes kmjveid gas, kmjveid gas,
intens vas jau no pak peniski
sagriezuš s zarnas rajon redzams gaisa p slis ar platu š idruma
paša s kuma pieaugošas
meni, t.s. "gaišais v ders".
Šoks ir agr ns nav
Dažu kl nisko variantu patn bas.
• Volvulus coeci gad jumos pozit vs Šimana-Dansa simptoms - Vemšana kum , s stadij s,
palp it k tukšu ileocek lo rajonu, jo zarnas p rvietojas medi li. reflektora sastr guma
• Colon transversum volvulus var b t patst gi vai ar 4- +
dera +
kombin ties ar ku a sagriešanos. palielin šan s
• Volvulus sigmatis nov ro, ja ir pagarin tas sigmas, bieži
vec kiem cilv kiem, kas cieš no aizciet jumiem. Kl niski var norit t gums ++ +/-
divos daž dos variantos:
1) zibensveid ar visiem ak ta nosprostojuma simptomiem;
2) ar it k labv ku norisi p c obtur cijas ileusa tipa, kas
var turpin ties 4-5 dienas. Šajos gad jumos viegli k ties JAUKTS ILEUSS
diagnoz . Uzp staj zarnu cilp nav skalošan s, jo saturs biezs.
pes izstaro uz krustiem. Vemšanas var neb t. Klizmas veid Biež k veidojas, obtur cijas ileusam p rejot strangul cijas
ievadot š idrumu taisnaj zarn , tas t t izl st - pozit vs C ges- ileus . jaukta ileusa form m pieskaita:
Manteife a simptoms. Rentgen redz "gaišo v deru" ar diviem 1) invagin ciju.
milz giem l me iem, tukš m tievo zarnu cilp m, "k avas lapas" dz br dim, kam r invagin ta galvi a nosl dz zarnas l -menu,
simptomu - uz "gaiš v dera" fona redz me-zosigmu, irigoskopij tas ir obtur cijas ileuss, bet p c tam, kad kop ar zarnu t s dobum
"kn bja" simptomu. ievelkas ar apzarnis un t tiek nospiesti asinsvadi - tas ir
• Retos gad jumos iesp jams Volvulus ventriculi. strangul cijas ileuss.
• Nodus (nodulus) intestini - vissmag kais strangul cijas 2) saaugumu ileusu, jo tas var norit t gan k obtur cijas
ileusa veids (sk. 5.att). Atrod 20% gad jumu. T veidošan piedal s (nospiests tikai l mens), gan k strangul cijas ileuss (nospiests ar
ne maz k par 2 cilp m: viena no cilp m, saliekusies divstobru veid apzarnis).
kop ar apzarni, veido asi, ap kuru otra cilpa kop ar savu apzarni 3) piesienas inkarcer ciju, kas s kum norit k obtur cija, bet
aptinusies 1 - 2 reizes, nospiež pirmo cilpu un reiz tiek nospiesta c tam k strangul cija.
ar pati. T veid zarnu l -mens tiek nospiests vismaz divas
reizes. Invagin cija (invaginatio intestini) ir viena zarnas fragmenta
Mezglu var veidot viendab gas (tiev zarna - tiev zarna vai iemaukšan s otr . Biež k augst k esoš zarna iemau-cas dist laj ,
resn zarna - resn zarna), k ar daž da veida zarnu cilpas (tiev ret k - otr virzien . Tas var notikt daž dos zarnu trakta l me os.
zarna - resn zarna, visbiež k sigma). Visbiež k tiev zarna - aklaj vai tiev kop ar aklo - colon
Mezglu veidi: ascendens. Nereti invagin cijas provoc k das patolo iskas
• vienk ršs mezgls - samezglojuš s 2 zarnu cilpas; izmai as (polips, iekaisuma infiltr ts, hema-toma utt.) zarnas sien .
• komplic ts mezgls - mezgl daž veid sasienas daž das Šie veidojumi, pastiprinoties zarnu peristaltikai, aiz sevis dzi k
cilpas. ievelk augst k esošo zarnu cilpu. Tas var notikt enter tu gad jum
un p c caurejas l dzek u lietošanas.

459

459
 IRUR IJA Z ARNU NOS PR OST OJ UM S

t, bet redz ar g zi pild tas zarnu cilpas. Ileusa esam bas

preciz šanai iesaka izmantot zarnu pas žas p rbaudi ar b rija
sulf tu.

DIAGNOSTIKA

Visgr k diagnozi noteikt slim bas s kum , kad ir tikai s pes.

Ne velti ar k dain m diagnoz m stacion ros iest jas apm ram 40 -
6.att ls. Invaginata sh ma. 50% slimnieku.
Bez parastajiem krit rijiem (anamn ze, kl nisk s izmekl šanas
Invagin izš ir (sk. 6.att): dati) ileusa diagnozi pal dz noteikt un preciz t rent-genolo isk
1) jo cilindru, izmekl šana.
2) iekš jo cilindru, Rtg scopia et Rtg graphia abdominis izdara st vus
3) iekš cilindra galotni, ko sauc par galvi u. st vokl . Ja ir negat va atrade, Rtg apskate j atk rto p c 40-60
Invagin cija var notikt daž dzi um . Tiev zarna var min m l dz 1-2 stund m, jo rentgenolo iski ileuss izpaužas tikai
pat izmaukties cauri visai resnajai zarnai. Vislabv gaita ir 3-4 stundu laik . Pirmaj s 1-2 stund s redz ierobežotu pneimatozi -
invagin cijai "tiev zarna - resnaj ", bet nelabv -"tiev zarna neskaidrus l men šus. Norm li gaisu redz tikai resnaj s zarn s. Par
- tievaj " vai "resn zarna - resnaj ". ileusu liecina sekojošas paz mes:
Invagin ciju konstat 8 - 10% ileusa slimnieku. Biež k ar to • K l o i b e r a t a s e s (g ze virs horizont la l me a), var b t
slimo b rni, kam nereti reiz ar caureju s kas invagin cija. Tipiskas 1-2 l dz 12-15 gabalas. Strangul cijas ileusa gad jum par sp c
ir caurejas ar tenesmiem un "ave u želeju", ko bieži var konstat t, 1 stundas, obtur cijas - p c 3-5 stund m. Zarnu atonijai pieaugot,
tikai izmekl jot digit li per rectum. No kop jiem ileusa simptomiem tas šu skaits palielin s. Augsta ileusa gad jum to maz k, bet zema
pes ir maz k intens vas, trulas, pastiprin s p c tam, kad - vair k. Diagnozes apstiprin jumam pietiek ar vienu "tas ti"(sk.
izveidojas zarnas nekroze. Dažreiz šiem slimniekiem v dera 8.att).
dobum izdodas sapalp t m klvei-da konsistences iegarenas • Z a r n u a r k d e s ar Kerkringa krok m - uzp stas tievo
formas veidojumu, kas nov rošanas laik var main t savu atrašan s zarnu cilpas, kur s g ot das z jums atg dina u stabules, un
vietu, invagin tam ievel-koties dzi k zarn s. c to ar sauc par " u stabu u" simptomu (sk. 9.att.). Zarnu
Irigoskopij atrod pild juma defektu ar glud m mal m, kas ir cilpa izskat s p c izstieptas atsperes.
atš ir gi no tumoriem, vai ar redz, k b rija sulf ts virz s cauri • "Gaišais v ders", uz kura fona var redz t l me us,
invagin tam tievas str klas veid . Ielaistos gad jumos invagin ts haustr cijas. To nov ro gad jumos, kad uzp st resno zarnu cilpa
var izsl t cauri taisnajai zarnai un simul t prolapsus ani et recti. aiz em gandr z visu v deru (sk. 10.att.).
Diagnozi preciz , izmekl jot per rectum. Invagin cijas gad jum
an s atveres tonuss vair k vai maz k saglab ts, bet prolapsus
anus gad jum bez robežas (ie-dobes) p riet g ot . Agr nas
invagin cijas gad jum var noteikt an s atveres un no rectum
izkrituš veidojuma robežu.
Retos gad jumos invagin cija noris hroniski, kad invagin ts var
past t gadiem ilgi; b tiski asinsrites trauc jumi zarn neveidojas,
bet kl nika atg dina hronisku kol tu.
Agr ns saaugumu ileuss rodas apm ram 2-3% slimnieku p c
abdomin m oper cij m.
Tie ir slimnieki, kam periton ta izcelsmes fibrinozi izgulsn jumi
salipina un deform zarnu cilpas. Iekaisums no peritoneja p riet uz
vis m zarnu sienas k rt m. Infiltr tajos zarnu sienas fragmentos
apst jas peristaltika, zarnas deform jas - rot , sal p zem le a. L dz
ar to rodas pas žas trauc jumi un k sekas att st s ileuss, kas
kas k pieaugoša zarnu par ze un st ze, biež k 2.-5. dien p c
oper cijas. Slimniekiem ir past ga vemšana, p jie klasiskie
ileusa simptomi v k izteikti. Rentgenogr fiski "tas tes" un l me i
var ne-

8.att ls. Kloibera tases (rentgenogramma).

Zarnu pas ža (intestinoscopia) - izmanto gan b rija sulf ta

suspensiju, gan 30 - 40% n trija jod da dens š dumu 100-150 gr
per os, ko dod izdzert pirmreiz s apskates laik rentgena
kabinet . Caurskati atk rto ik 30 - 60 min tes. Kontrastvielai l dz
coecum aiziet 4 stund s, bet, ja ir pas žas trauc jumi, t tievaj s
zarn s aizkav jas ilg k par 4 stund m.
Irigoskopij - lab k noteikt resn s zarnas nosprostoju-mu.
Mekl pild juma defektus g ot vai l men .
Ileusa diagnostik izmanto ar rektoskopSju un kolo-
noskopiju.
Asins anal :
7.att ls. Tievas zarnas invagin cija aklaj zarn (sh ma).
• pieaug eritroc tu skaits (5-6 x 10*/ 1 ml) Hb, Ht dehid-
rat cijas, hemokoncentr cijas d ;

460
460
 Z ARNU NOS PR OST OJ UM S IRUR IJA

ILEUSU RST ŠANA

Terapijai j t pato en tiskai.

Strangul cijas ileusa gad jumos indic ta neatliekama irur iska
rst šana, pie aujot tikai slaic gu pirmsoper cijas sagatavošanu.
Dinamisko un obtur cijas ileusu s k rst t konservat vi. T veid
pozit vu rezult tu ieg st pusei slimnieku, bet p jos sagatavo
izmekl šanai un operat vai terapijai.

rst šanas sh ma slimniekiem ar meh nisko ileusu:

1. Ats c ku a saturu, ievadot past go aspir cijas zondi.
2. Ievada spazmol tiskos prepar tus (peristaltiku stimul jošie
prepar ti kontrindic ti!).
3. Izdara šifona klizmu, t veid evaku jot g zes un zarnu saturu.
ir kontrindiceta, ja past v aizdomas par zarnas sienas destrukciju.
4. Kori još inf zu terapija, kuras m is ir likvid t hi-povol miju,
jonu l dzsvara trauc jumus, hipoprotein miju, ener tisko resursu defic tu.
5. Paranefr , retroperitone Sol. Novocaini blok de -no em
spazmas, uzlabo trofiku.
Ja konservat terapija nav efekt va, to neturpina ilg k par 2
stund m, baidoties no neatgriezenisk m destrukt m izmai m v dera
dobuma iekš jos org nos. Par neefektivit ti liecina gan tas, ka
neuzlabojas slimnieka pašsaj ta, nenoiet g zes, neiziet v ders, gan ar
9.att ls. u stabu u simptoms (rentgenogramma). tas, ka p rskata rentgenogramma neizz d l me i. Izol ta s pju
mazin šan s var b t mald ga (notiek, kad s k atmirt zarnas!).
jebkuras izcelsmes ileusa slimniekiem absol tas kontr-indik cijas
konservat vai terapijai ir pieaugoša intoksik cija un periton ts, miserere.
Šiem slimniekiem indic ta steidz ga irur iska rst šana p c slaic gas
slimnieku sagatavošanas oper cijai.

Operat s rst šanas pamatprincipi:

Slimniekus oper visp anest zij ar plašu vid s Iaparotomijas
griezienu. P c v dera dobuma atv ršanas t t izdara apzar a blok di ar
Sol. Novocaini 0,25% 100-150 ml.
]a zarnas p rpild tas, s k ar zarnu intub ciju un satura evaku ciju,
bet v dera dobumu revid p c tam.
s darb bas:
1. M e h n i s k š r š a l i k v i d c i j a vai citi pas kumi
atkar no ileusa c lo a:
• saaugumu p rdal šana;
• tievaj s zarn s rezekcija un anastomoze;

10.att ls. "Gaišais v ders" (rentgenogramma).

• pieaug leikoc tu skaits l dz 10000- 20000/1 ml ar novirzi pa

kreisi, EG , kas nor da uz iekaisumu, periton tu;
• samazin s cirkul jošo asi u, k lija, hlor du daudzums. Var b t
gan acidoze, gan alkaloze, hipoprotein mija, azot mija.

DIFERENCI LDIAGNOZE

lleuss j diferenc :
1. No vis m v dera dobuma org nu slim m, kas noris
ar l kmjveida s m v der :
- holecist ta,
- nierakme u slim bas,
- kol tiem.
2. No vis m ak taj m irur iskaj m slim m, kas kom
plic juš s ar periton tu. P kl nika nereti izpaužas k pa-
ral tiskais ileuss.
3. Savsatarp ji j diferenc meh niskais un dinamiskais ileuss.
Bez visp rpie emtaj m izmekl šanas metod m (anam-
zes, objekt s izmekl šanas datiem) dieferenc ldiagnos-tik
vadoš noz me ir:
• v dera dobuma auskult cijai,
• rentgenolo iskai izmekl šanai.
11.att ls. rst šana tr smomentu variant .
Ileusa

461
 IRUR IJA ZARNU N O S P R O S T O U M S
• resnaj s zarn s lab s puses audz ju gad jumos pie au
jama hemikolektomija ar ileotransversoanastomozi.
Lai izvair tos no šuvju nesatur šanas, p jo audz ju lo-
kaliz ciju gad jumos, ja ir ileuss, droš k izv ties 2 vai pat 3
momentu oper cijas.
Divmomentu oper cijas variant izdara rezekciju ar tu-moru, 2,
etap izveido anastomozi.
Tr smomentu variant (sk. 11.att,), kas nepieciešams seviš i
smagiem slimniekiem, 1. etap izveido atslogojošo anus praeter
naturalis vai stomu (a), 2. etap izdara rezekciju un izveido
anastomozi (b), 3. etap likvid stomu vai anus (c).
• inoperablu tumoru gad jumos aprobežojas ar
atslogojošu anus praeter izveidošanu;
• sigmas volvufus gad jumos resno zarnu var fiks t, izdarot
mezosigmoplik ciju p c Hagen-Torn metodes
(sk. 12.att).
2. Dila t ta z a r n a s f r a g m e n t a a t s l o d z e -transnaz la
intub cija, enterostoma, coecostoma, anusa dila-t cija.
rst šana p coper cijas period :
R e ž m s - agr na aktiviz cija, rstniecisk fizkult ra.
D i t a - atkar ga no izdar oper cijas apjoma. Slimnieka
barošanu uzs k p c peristaltikas atjaunošan s.
Medikamentoz r s t š a n a . Slimniekam turpina
dezintoksik cijas un aizvietojošo inf zu terapiju. Noz
antibiotikas, ats pinošo terapiju. Stimul zarnu darb bu, noz jot:
1) zarnu trakta peristaltiku normaliz jošos l dzek us - me-
toklopram du (ceruk ls, gastrosils, regl ns, elit ns), ciompe-ridonu
(motiiiums), cisapr du, propuls nu u.c;
2) zarnu darb bas stimulatorus - antihol nester zes prepar tus
(prozer ns, aceklid ns), simp tisk s nervu sist mas blokatorus
(orn ds, piroks ns, obzid ns, inder ls), pituitr nu, strihn nu;
3) hipertonisk s un t roš s klizmas;
4) polariz jošos mais jumus - Sol. KCI 3% 30,0 + SoL
Gucosae 5% 250,0 + insul ns 4 vien. + Sol. Magnesii sulfun
ci 25% 10,0 + B-, vitam nu 2,5% 2,0 + vit.C 5% 5,0 (hipo-
kali mija uztur zarnu par zi!).
Regul ri ats c ku a saturu.
Komplik cijas p coper cijas period nov ro apm ram 30 %
slimnieku. Biež s no t m ir:
1. Periton ts.
2. Oper cijas br u sastrutošana.
3. Anastomozes šuvju nesatur šana.
12.att ls. Hagen-Torn oper cija.
462
4. Hepatoren lais sindroms.
5. Izteiktas toksikozes.
6. Atk rtoti ileusi.
7. Pneimonijas, trombembolijas u.c.
coper ciju period augsta letalit te - 13-18%. T s sa-
mazin šan galven noz me ir agr nai hospitaliz cijai un savlaic gai
oper cijai.
Literat ra
v
r—
1. R.E.Condon, B.Brient. Intestinal obstruction: Manual of surgical the-
rapeutics. - 2nd Šd. - Boston: Little, Brovvn and Company; Edinburgh, London:
Churchill Livingstone, 1972. - P.295-311.
2. J.Gauj ns. B rnu irur ija. - R ga: Zvaigzne, 1981. - 135.-148.lpp.
3. R.H ring, H.Zilch. Lehrbuch Chirurgie mit repetitarium. - 2.Auflage. - Berlin,
New York: VValter de Gruvter, 1988. - S. 520-529.
4. I.Littmann. Bauchchirurgie, Indikationen und Technick. - Budapest: Aka-
demiai Kiado, 1970. - S.290-327.
5. Principies of Surgerv / Ed. by S.I.Schvvartz, G.T. Shires, F.Spencer,
VV.C.Husser - 7th ed. - New York: Mc Graw-Hill Book Companv, 1999. -
P.1028-1031.
6. R.M.Stillman. General Surgerv: Review and Assessment. - 3rd ed. - Norvvalk:
Appleton & Lange, 1988. - P. 172-177.
7. V.Utkins. Kl nisk irur ija. - R ga: Zvaigzne, 1992. - 198.-203.lpp.
8. L.W.Way. Current Surgical Diagnosis & Treatment. - 10th ed. - Norvvaik:
Appleton & Lange, 1994. - P. 623-628, 651-677.
9. M.l/!.Ky3HH.XnpyprnHecKne 6one3Hn.- MocKBa: MeAHMUHa, 1986. - C. 551-
574.
10. K).!v1.nonyxMH, B.C.CaBenbeB. Xnpyprnfl / [tulkota no ang u vai. - Surgery
/ B.EJarreile, R.A.Carabasi, ill - ar papildin. krievu vai.] - MocKBa: T30TAP
MeflML HHa, 1997.
11. O.B.MunoHOB, K.fl.TocKUH, B.B.)Ke6poBCKHM. riocneonepau,noHHbie
ocno>KHeHH« n onacHOCTn B flOMHnanbHO i xnpyprnn. - MocKBa: Mej nuuna,
1990.-C.182-202.
12. A.E.HopeH6epr-HapKBnaHM. OcTpaa HenpoxoflWMOCTb KniueHHUKa. -
MocKBa: MefluuiMHa, 1969. - 373 c.
13. BJIeTpoB, M.EpioxnH. KniueHHafl HenpoxoqMMOCTb. - MocKBa: Meonun-
Ha,1989. - 286 c.
462

3.18. SAAUGUMU SLIM BA
M, P ce
ir slim ba, kuras c lonis ir saauguma process v dera
dobum . Nosaukums "saaugumu slim ba" ir sindrom ls j dziens,
kas aptver daž dus simptomus, ko izraisa saaugumu rad s
iekš jo org nu funkciju izmai as. Š slim ba izveidojas gan k
iekaisumu, gan k traumu, t.sk. ar oper ciju, rad s mezot lija
boj jumu sekas.
Saaugumi v dera dobum ir apm ram 90% cilv ku, bet
saaugumu slim bu atrod daudz ret k - 3-5% slimnieku. P jos
gados, pieaugot oper ciju skaitam un traumu biežumam, pieaug ar
saaugumu slimnieku skaits. P c daž diem statistikas datiem,
apm ram 85% saaugumu slim ba izveidojas p c oper cij m, biež k
c konvencion m, ret k - la-paroskopisk m, bet p jos 15% -
c iekaisumiem, traum m, k ar iedzimtu patolo iju d .
Procentu li visbiež k saaugumu slim ba (turpm k SS) att st s p c
dera dobuma pe-netr jošiem, jo seviš i šautajiem,
ievainojumiem, p c ileusa, daž m iekš jo org nu perfor cij m,
rpusdzemdes gr tniec bas, apendic ta un to d izdar taj m
oper cij m. SS ak ta l kme ir ileuss, bet 50 - 60% ar ileusu
oper tiem slimniekiem zarnu nosprostojuma c lonis ir SS.
Starptautiskaj klasifik cij termina "saauguma slim ba" viet
lieto "peritoneja saaugumi", "saaugumu ileuss", "mor-bus
adhaesivus", "adhaesitis", "adhaesiones peritonei".
PATO EN ZE
Saauguma veidošan s v dera dobum j saista ar fibr na
izgulsn šanos taj gan p c traum m, gan p c iekaisumiem.
Peritonejs mikroskopiski sast v no 6 sl iem - 1 mezot lija un
5 daž di orient tiem saistaudu sl iem. Mezot lijs ir oti jut gs -
katram t ievainojumam seko fibr na izgulsn ša-n s jau pirmaj s 10
min s p c traumas, t veid nosedzot boj to vietu. Peritonejam
ir akt va sekretora funkcija. Pats mezot lijs š idrumu neproduc , bet
tas peritoneja dobum izdal s, filtr joties cauri asinsvadu sieni m,
pieaugot to permibialit tei, Eksud ts satur leikoc tus, limfoc tus,
fibro-blastus, histioc tus. No eksud ta š m veidojas elast s,
kolag s š iedras, kas, krustojoties ar fibr na š iedr m, veido
savdab gu t klu, ko nokl j mezot lija sl nis. Norm los apst os
fibrinol zes rezult fibr ns plazminog na aktivatoru ietekm
likvid jas 3 dienu laik . Ja nav infekcijas, šis mezoteli-z cijas
process beidzas jau 2-3 l dz 5 dienu laik p c ievainojuma.
Bet bakteri la pies ojuma apst os fibrinol tisk aktivit te
samazin s. Nom ktas fibrinol tisk s aktivit tes rezult izveidojas
fibrinozi salipumi, kuros p c tam fibroblasti izgulsn kolag nu un
gala rezult izveidojas fibrozi saaugumi. V dera dobum bag
fibr na satura d ar asinis veicina šo procesu.
463
SAAUGUMU S L I M B A IRUR IJA
Saaugumu veidošanos shematiski var iedom ties sekojoši (p c
Hau L u.c, Surg Gynecol Obstet 148: 415, 1979):
Peritoneja boj jums
(trauma, iekaisums)
Pateicoties atbr votajam fibr nam, infekciozais materi ls
peritoneja dobum norobežojas, un sal p blakus esoš s peritoneja
virsmas. Fibr na nostiprin šanos veicina zarnu par ze, ierobežotais
diafragmas kust gums, v dera sienas rigidit te. Pirmaj s 6 stund s
no periton ta s kuma eksud ta fibr na maz, visvair k tas ir 5. -6.
dien , kad uz fibr na izgulsn jas no v dera dobuma eksud ta
prolifer jošas š nas, k ar mezot lija š nas, un t s nosedz defekta
virsmu. tri atjaunojas peritoneja fibrinol tisk s sp jas, un
saaugumu veidošan s process beidzas.
Bet tas nenotiek, ja pievienojas autoim ns komponents, ko
saista ar si isk bes pieaugumu asin s. Saistaudu pamatviela ir
glikoprote nu komplekss, kuru sast ietilpst ar si isk bes. Gan
ak tu, gan hronisku slim bu gad jumos, no rdoties kolag nam, to
daudzums gan serum , gan audos palielin s, un si isk bes ir tieši
s, kas veicina fibrinog na p reju fibr na.
Aler isk komponenta d iekaisums ieilgst, distrofisk s
izmai as padzi in s, izj k fermentat vo sist mu l dzsvars. Peritonejs
zaud proteoi tisk s un fibrinol tisk s paš bas. Izgulsn jies fibr ns
stabiliz jas un uz t nogulsn jas fibroblasti, s k veidoties saaugumi.
Visintens saaugumu veidošan s notiek no 6.-8. l dz 20.-21.
dienai.
Asinsvadi saaugumos izveidojas 7.-14. dien no endot li-ja un
eksud ta esošaj m š m. Šaj laik tie v l ir trausli un
izstiepjoties var p rtr kt, l dz ar to reduc jas pašu saaugumu
barošan s. Tie atrof jas un pat uzs cas. Turpm k saaugumos
samazin s š nu elementi un kolag no š iedru daudzums, da a no
m hialiniz jas, k st biezas, da a - pl nas. Š das p rmai as
saaugumos turpin s 7-8 m nešus, p c tam process piln gi
stabiliz jas l dz n košajai traumai vai iekaisumam.
tad:
• saaugumu veidošan s s kas t t p c mezot lija boj juma;
• pirmaj s div s ned s veidojas saaugumi, kas var uzs kties;
• intens va saaugumu veidošan s turpin s tr s ned as;
• saaugumi piln gi izveidojas 7 -8 m nešos.
463
 IRUR IJA SAAUGUMU S L I M B A
Saaugumu veidošan s intensit te ir atkar ga ar no bak-
teri s infekcijas veida. Mas ki tie ir p c fibrinoziem un
purulentiem iekaisumiem (E.coli, pneimokoki). No v dera dobuma
org niem saaugumu proces biež k iesaist s liel tauku pl ve un
tiev s zarnas. Slimniekiem, kuri p rcietuši vienu oper ciju
saaugumu slim bas d , k ar relaparotomijas periton ta d ,
saaugumu ir iev rojami maz k nek atk rtoti oper tiem. Saaugumu
veidošan s ir gan aizsargprocess, ja norobežo iekaisuma per kli,
gan ar nev lams process, ja izraisa saaugumu slim bu, kad
saaugumi s k veidoties oti intens vi, izraisa zarnu deform ciju, s k
trauc t norm lu pe-ristaltiku un aizkav zarnu satura evaku ciju.
Saaugumu veidošan s sakar izš ir 3 slimnieku tipus:
1) fibr ns resorb jas, un saaugumi neveidojas;
2) fibr ns resorb jas nepiln gi, saaugumi saglab jas kaut k
noteikt peritoneja rajon (traumas, iekaisuma per a viet ), p c
atk rtot m oper cij m SS var neveidoties;
3) fibr na resorbcija nenotiek, izveidojas izplat ts saaugumu
process, veidojas saaugumu konglomer ti, hroniski infilt-r ti. P c
atk rtot m oper cij m saaugumi recidiv , bieži v l izteikt k nek
c iepriekš m. Tie ir uz saaugumu slim bu predispon ti slimnieki,
kam aler ijas d iekaisums ieilgst. T di ir apm ram 3 - 5%
slimnieku.
ETIOLO IJA
Saaugumu slim ba var rasties:
1) k iekaisuma sekas;
2) meh nisk s, t.sk. oper ciju, traumas rezult ;
3) k att st bas anom lijas.
Jebkurš iekaisums, ja tas iziet rpus slim org na robež m,
respekt vi, att st s periviscer ts, izraisa saaugumu veidošanos. Tas
var notikt visu v dera dobuma org nu slim bu -apendic ta,
holecist ta, nespecifisk lain kol ta, ku a un divpadsmitpirkstu
zarnu las slim bu utt. - gad jumos. Ja iekaisums norobežojas
noteikt rajon , ar saaugumu process lokaliz jas atbilstoši
tam. Bet, att stoties dif zam pe-riton tam, notiek ar saaugumu
eneraliz cija. Pie tam v dera dobum visur saaugumi neveidojas
vien di. Predispon ti uz tiem ir v dera dobuma apakš jais st vs un
ileocek lais le is.
Lai att st tos SS, pietiek ar visniec ko serozas traumu, kas
var b t:
1) sadz ves trauma - sitiens pa v deru, durts, šauts, pe-
netr jošs vai nepenetr jošs v dera dobuma ievainojums;
2) oper ciju traumas, no kur m praktiski nav iesp jams iz-
vair ties, tikai var tu b t jaut jums, cik t s ir nopietnas. Biež kie to
lo i ir sekojoši:
• rupja apiešan s ar audiem (aizspied u p rm ra lietošana,
audu stiepšana, ar ar v dera sienas spogu iem; mazi v dera sienas
griezumi, k dus nereti izv las jaunie irurgi, grib dami t veid
pier t savu var šanu);
• audu izž šana (ilga oper cija, org nu eventr cija oper cijas
laik );
• temperat ras faktors (atdzišana, p rm ga kars šana,
kauteriz cija);
• sveš erme i (šujamais materi ls - gari diegu gali, biezas
šuves, uzliktas cauri zarnu sieni ai, tamponi, drenas utt);
• hematomas v dera dobum (nepietiekoši r ga he-
most ze, nepiln ga v dera dobuma tualete hemoperitoneja
gad jum , p rm gs audu iestiepums);
• miskas vielas v dera dobum (jods, antibiotikas, seviš i
pulveru veid , kontrastvielas, e as, talks);
• audu iš mija veicina SS att st bu (venoz st ze, kas rodas
c asinsvadu li šanas).
Bez tam saaugumu veidošan nep rv rt jama noz me ir
coper ciju zarnu par zei, kas tieši pirmaj s 4 - 5 dien s p c
oper cijas (t.L, laik , kad notiek mezot lija re ener cija) veicina
zarnu salipšanu.
464
Iedzimt s anom lijas var b t k daž du gremošanas trakta
da u atr zijas, kuru rst šana ir b rnu irurgu probl ma.
Pieaugušajiem iedzimt s anom lijas var izpausties k :
1 ) L e i n a p l t n t n e s (Lane, 1908.) vai saaugumi -ar
tiem ileum dist lais gals apm. 4 -5 cm att lum no ileocek le a
fiks ts pie pariet peritoneja mugur s sienas. Leina saite ir
iedzimta vai ar veidojas iekaisumu rezult . T s uzdevums ir
pareiz st vokl notur t ileocekalo le i, kad cilv ks atrodas
vertik st vokl .
2 ) D ž e k s o n a m e m b r n a ackson, 1903) - t s kas
no v dera dobuma s nu sienas, biež k v dera dobuma labaj
pus , iet p ri resnajai zarnai, piestiprinoties t s priekš jai virsmai,
var aptvert ar citus v dera dobuma org nus. Veidojas no sait m, ar
kur m resno zarnu ascend još un descend još da a later lajos
kan los fiks ta pie peritoneja s nu sienas.
3) M e k e a d i v e r t i k u i s , kas daž da apjoma un
garuma saaugumu stiegras veid trauc zarnu pas žu.
MORFOLO IJA
Saaugumi var b t pl šu vai daž da resnuma stiegru veid , liel
vai maz daudzum , ar daž du novietojumu. Izteikt ku SS kl niku
izraisa tieši stiegrveida saaugumi. P c topogr fiski anatomisk tipa
izš irami:
1) pariet lie saaugumi - abi to gali piestiprin s pie peritoneja;
2) visceropariet lie saaugumi - starp org niem un parie-t lo
peritoneju;
3) visceroviscer lie saaugumi - starp 2 vai vair kiem iek
jiem org niem.
Zarnu sien saaugumi izveido piltuvveid gus iestiepu-mus,
iesaistot r taudos visus zarnas sienas sl us. Veidojas daž das
"kabatas", divertikuli. Zarnu sienas muskulat ra un g ot da
atrof jas. Uz š fona p rmai as di viegli izraisa zarnu darb bas
trauc jumus.
Histolo iski saaugumus veido kolag s un elast s š iedras,
fibroc ti, histeoc ti, plazmatiskas š nas, ar gludo musku u š nas. To
virsmu nokl j mezot lijs.
KLASIFIK CIJA
Saaugumu slim bas formas ir sekojošas:
1) Adhaesitis acuta - kl nika atbilst ak tam zarnu no-
sprostojumam.
2) Adhaesitis intermittens ~ uz hroniski noritošas SS fona
periodiskas ak ta ileusa l kmes, ko nomaina daž da ilguma
remisijas. T ir vistipisk SS izpausme. Š forma rakstur ga
saaugumiem mezogastrij un hipogastrij - gan atseviš u š iedru,
gan multiplu saaugumu veid , kas rada visdaž s zarnu
deform cijas - sašaurin jumus, dilat cijas, konglomer tus ar tiem
sekojoš m zarnu funkcijas izmai m.
3) Adhaesitis chronica - forma, kam nav rakstur ga zarnu
nosprostojuma kl nika. Tai izdala sekojošas apakšgrupas:
a) adhaesitis chronica anomalica (Leina pl tn tnes, Džek-sona
membr na, Meke a divertikuis);
b) adhaesitis chronica periviscerita (p c daž diem org nu
iekaisumiem - perigastr ta, periholecist ta utt.;)
c) adhaesitis chronica specifica, ko saista ar peritoneja vai
pašu zarnu tbc, mezaden tu, p c šiem iekaisumiem zarnu trakt
paliek rupjas deform cijas.
KL NIKA
Saaugumu slim bas kl nika ir oti variabla, atkar ga no
saaugumu lokaliz cijas, izplat bas v dera dobum , slim bas ilguma,
ar no slimnieka nervu sist mas tipa. Vissmag norise ir
slimniekiem, kam saaugumi izvietoti pa tievo zarnu gaitu.
464

Visbiež k slimo 20 - 60 g.v., tieši pirmajos 15 (un jo seviš i
pirmajos 5) gados p c oper cijas, jo SS ir dinamisks process -
saaugumi ar laiku var uzs kties, zarnu peristaitikas un diafragmas
kust bu rezult izstiepties, main t savu formu, pat p rtr kt. Kl nika
vari no piln gas bezsimptomu gaitas (t.s. "saaugumu n ji") l dz
pat smagam zarnu no-sprostojumam.
SS l kmi provoc :
• di tas izmai as (liels diena daudzums, neparasts sast vs,
rupja bar ba, liels p rtrauklums starp dienreiz m);
• fiziska p rslodze:
• enter ti u.c, iekaisumi v dera dobum , jo seviš i tad, ja tos
pavada dinamiska ileusa par bas.
RAKSTUR KIE SIMPTOMI
pes - visbiež kais simptoms:
• intensit te visdaž - s kot no dedzin šanas saj tas vai
ren m, trul m, l dz pat oti stipr m kolikveida s m;
• pastiprin s p c šanas, fiziskas slodzes, st vok a mai as,
strauj m kust m;
• to d slimnieki cenšas ie emt noteiktu pozu;
• t s pavada meteorisms, zarnu urkš šana;
• izstaro uz muguru, krustiem;
• to d slimnieki nereti k st neiroti i, pat narkom ni.
Diskomforta saj ta - pilnuma, smaguma saj ta v der ,
samazin ta apet te, slikta d ša, vemšana - daž das pak pes, s kot
no š ebin šanas l dz pat mas vai, ar miserere ak tas l kmes laik .
zu nopl des un v dera izejas aizture, kam seko v dera
apjoma palielin šan s, hroniskas obstip cijas, kad pastiprin to
zarnu motoriku nomaina ilgstoša atonija.
Patolo iski zarnu trokš i - izklaus ma pastiprin ta vi veida
peristaltika, p rliešan s, skalošan s, kr toša piliena troksnis vai
piln gs klusums zarnu atonijas gad jum .
Apskatot:
• uz v dera priekš s sienas redz platas, reiz m kelo das
tas, vienu vai vair kas p c iepriekš m oper cij m;
• nereti cauri v dera priekš jai sienai redz uzp stas, pa-
stiprin ti peristalt jošas zarnu cilpas (V la simptoms);
• v dera asimetrija;
P a I p a t o r i - neskaidri kontur ti veidojumi un s gums to
rajon .
Pozit vi sekojošie simptomi:
• Rozenheima simptoms (1897.g.) - pavelkot uz augšu ribu
loku, par s s pes saaugumu rajon ;
• K rno simptoms (1928.g.) - strauji atliecoties, s pes v der ,
pakr ;
• Leotta simptoms (1914.g.) - sa emot plaukst v dera
priekš jo sienu un pavelkot uz augšu, par s s pes atbilstoši
saaugumu novietojumam.
Pazemin ts erme a barojums - slimnieki baid s st,
ierobežo dienkarti.
Daž du org nu funkcijas trauc jumi - tos izraisa
periviscer ts, piem ram,
• periholecist ts - žultsp a diskin ziju;
• perigastr ts, periduoden ts - ku a evaku cijas trauc jumus
utt.
Atkar no šo simptomu kombin cij m saaugumu slim ba
noris sekojošu sindromu veid :
1) s p j u s i n d r o m s - noteicošais simptoms ir s pes, ko
pavada tievo zarnu diskin zija ar periodisku meteo-rismu. Tas ir
visbiež kais sindroms.
2 ) e p i g a s t r l a i s s i n d r o m s - šiem slimniekiem ir
ku a funkcijas trauc jumi, kas l dz gi pyiorus stenozes kl nikai.
Rentgenolo iski šiem slimniekiem v ro kontrastvielas aizturi ku
uz 6-12 st. T ir periviscer ta SS forma, kas izvei-
59 3 i 36
SAAUGUMU S L I M B A IRUR IJA
dojas p c p rslimota holecist ta un las slim bas;
3) p e r i d u o d e n t s ar duoden ost zi - izvei
dojas vai nu p c p rciestas duodena las, vai ar ir iedzimti
zarnu att st bas trauc jumi. Pas žu cauri divpadsmitpirkstu
zarnai var trauc t ar duodenojejun p rej novietot Mei-
jo membr na (sait te). Rentgenolo iski atrod duodena sa
šaurin jumu pat 8-10 cm garum un l dz 1,5 cm diametr ;
4) i es ti ep t s taukpl ves (K noh a) sin
droms - p c apendektomij m, ginekolo isk m oper ci
m, kad omentum majus fiks jas pie r tas. Rakstur gas s pes
atliecoties, fiziskas slodzes laik . Irigoskopij bieži redz ie
stieptu, zemu fiks tu colon transversum;
5) t e r m i n s c i l p a s s i n d r o m s - izveidojas
visdaž s ileum terminale deform cijas ar daž das pak pes
pas žas trauc jumiem, biež k - p c apendikul riem peri-ton tiem,
infiltr tiem, Krona slim bas;
6) p e r i k o l t i - saaugumi izvietojas pa resno zarnu gaitu,
izraisa resno zarnu kolikas. Šie slimnieki cieš no obsti-p cij m,
pes pastiprin s pirms un p c defek cijas. Irigoskopij atrod
daž das resno zarnu deform cijas;
7) a b d o m i n s k r z e s s i n d r o m s -s pes v der
rodas vienlaic gi ar temperat ras paaugstin šanos, par s pozit vi
peritoneja kairin juma simptomi. Šiem slimniekiem oper ciju laik
atrod peritoneja aps rtumu un nedaudz serozu izsv dumu bez
meh niska zarnu l mena nosprostoju ma;
8) h r o n i s k a z a r n u t r a k t a h i p o t o n i j a - pato en ze
nav skaidra. Šiem slimniekiem uzp sts v ders, aizcie-t jumi, bet
nav izteiktu s pju - v ders iev rojami palielin ts apjom , bet m ksts,
nes gs, visp jais slimnieku st voklis apmierinošs.
dus pamatsindromus slimniekiem ar SS apraksta daž di
autori. Praks , protams, var b t ar daž das citas vari cijas,
piem ram, SS var kombin ties ar zarnu fistulu, p cope-r cijas tr ci
utt., kad viens sindroms padzi ina otra gaitu, l dz ar to ar vari SS
simptomi.
DIAGNOSTIKA
Saaugumu slim bas diagnozi nosaka, pamatojoties uz
anamn zes (anamn oper cijas, s pes reiz ar v dera izejas un
zu noejas trauc jumiem) un kl nisk s izmekl šanas datiem.
Diagnozes apstiprin šanai var izmantot sekojošas metodes:
Rentgenolo isk izmekl šana:
1) v dera dobuma p rskata rentgenogramma - diagnozi
apstiprina Kloibera tases un arkas zarn s, Kerkinga krokas jeb
u stabu u" simptoms;
2) tievo zarnu pas žas p rbaude - liek slimniekam iz
dzert 200 ml b rija suspensijas un p c 60 min. atk rtoti
du pašu devu, uzs k slimnieka Rtg izmekl šanu, izsekojot
suspensijas evaku cijai cauri tievo zarnu cilp m (norm li p c
3,5 st. redz p s tievo zarnu cilpas) un p c tam cauri res
najai zarnai, nepieciešam bas gad jum atk rtojot apskati pat
c 24 - 48 st.
c rentgena izmekl šanas datiem nov rt :
• k zarnas izvietotas, to att lumu, vai t s nav savstarp ji
satuvin tas, vai neveido konglomer tus;
• cik vienm gi zarnas uzpild s ar kontrastvielu;
• iesp jam s to izmai as:
a) "nokar jusies" zarnu cilpa,
b) "kn bja simptoms"- par s zarnu iestiepuma veid ,
c) sašaurin jumi, deform cijas.
Irigoskopij , c kuras datiem spriež par resn s zarnas
st vokli.
UltrasonoskopSja - nor da uz pastiprin tu š idruma
daudzumu zarn s.
465
465
 IRUR IJA S AA UG UM U S L IM BA
Laboratorisk izmekl šana. Asin s:
• samazin ts album na daudzums,
• palielin ti P un y globul ni (nor da uz palielin tu antivielu
daudzuma pieaugumu),
• palielin ts si lsk bes daudzums asin s.
DIFERENCI LDIAGNOZE
SS j diferenc no vis m slim m, kas var izrais t nenoteiktas
vai l kmjveida s pes v der ar zarnu darb bas trauc jumiem,
biež k no:
• zarnu audz jiem,
• zarnu iekaisuma slim m (enter ti, kol ti, Krona slim ba,
nespecifiskais lainais kol ts),
• zarnu anom lij m (dolihosigma, megocolon),
• nieru slim m (urolithiasis, ren mobile),
• osteohondrozes ar sakn šu sindromu,
• cit m v dera dobuma org nu slim m ( las slim bas,
holecist ta, pankreat ta, mezenteri s asinsrites trauc jumiem).
KOMPLIK CIJAS
1) iieuss ar sekojošu zarnu nekrozi un periton tu,
2) distrofija, kaheksija piespiedu badošan s d .
RST ŠANA
Galven noz me ir SS profilaksei, jau s kot no pašas pirm s
oper cijas. Profilakse oper ciju laik ir:
• maiga apiešan s ar v dera dobuma org niem;
• laba hemost ze, oper šana "saus lauk ", doz ti pielietojot
koagul ciju;
• adekv ti izv ties un pielietot šujamo materi lu (š t ne par
biežu, ne par retu, pareiz garum nogriezt diegu galus utt.);
• bl vos saaugumus p rdal t tikai as ce , deseroz s
virsmas peritoniz t;
• c a pret iekaisumu un zarnu par zi.
Var tu teikt - nedar t to, kas izraisa saaugumu veidošanos
(skat. noda u par SS etiolo iju).
Gadu gait c pret SS tika pielietotas daž das metodes. Jau
kopš seniem laikiem rsti centušies ievad t v dera dobum daž dus
idrumus ar nol ku mazin t iesp jamo iekš jo org nu salipšanu.
dreiz populariz daž du e u ievad šana v dera dobum sevi
neattaisnoja, jo v kaj period daž s v dera viet s t veido
granulomas, kas savuk rt izsauc saaugumu veidošanos.
jos gados iesaka lietot fibrinol tiskus vai speci lus
emul tu taukvielu š dumus. Daži no tiem var tu b t sekojoša
sast va:
1) fibrinoliz ns 10000-20000 v. (darbojas uz fibr nu)
+ hemod zs 450 ml (adsorb toks nus)
+ hidrokortizons 1 ori . (nom c aler isko komponentu)
2) poligluk ns 100 ml (pievelk v dera dobum š idrumu,
uz laiku radot nelielu asc tu, t c fibr ns nevar veidot sali-
pumus)
+ hepar ns 5000 v. (mazina tromb na aktivit ti, aizkav
fibrinog na p reju fibr , im ndepres va darb ba)
+ hidrokortizons 50 mg (nom c autoim nos procesus, fibroc tu
funkciju, saistaudu vairošanos)
+ dioksid ns 10,0- 20,0 ml (antibakteri ls prepar ts)
+ novoka ns 0,5% 100,0 ml (mazina s pes, stimul zarnu
motoriku)
3) vienk rši aprasina zarnas, seviš i to deseroz s vietas,
ar poligluk nu.
Min tos mais jumus v dera dobum ievada oper cijas beig s
un atk rtoti n košaj s 2-3 dien s caur dren m ar
sist mas pal dz bu pilienu veid (2-10 pilieni/1 min.) t paš
daudzum .
Oper cijas laik deseroz to vietu piesegšanai iesaka lietot ar
Krievij rad to l mi FG-1 un Johnson & Johnson ražoto "oxy-dized
cellulose barrier"', biolo isk s uzs coš s membr nas.
IRUR ISK RST ŠANA
Slimnieki ar SS praktiski tiek oper ti p c ak m indik cij m
komplik ciju - t.i., ileusa - d . irur isk s rst šanas veids ir
atkar gs no situ cijas oper cijas laik - vai nu atseviš u saaugumu
rdal šana, vai ar viscerol ze, p rdalot visus saaugumus, vai ar
veidojot apejas anastomozes ap konglomer tiem, ja zarnas tajos ir
dz votsp gas. Bet p variant var izveidoties t.s. akl maisa
sindroms.
Ko dar t t k p c saaugumu p rdal šanas? Zarnas vajadz tu
imobiliz t, fiks t noteikt , funkcion li izdev st vokl , k zarnas
nevar tu noliekties vai k cit di nevar tu veidoties zarnu
necaurejam ba. Š dam nol kam ir ieteiktas vair ku veidu
oper cijas.
Noble (1937.) ieteica zarnu cilpas noteikt (15-20 cm) garum
novietot paral li vienu otrai vertik st vokl un fiks t, savstarp ji
sašujot ar z da šuv m, br vu atst jot tikai to kaud lo galu 8-12 cm
garum (sk. 1.att).
1.att ls. Noble oper cija.
Šai oper cijai ir vair kas modifik cijas - Child-Philips (1960)
zarnas fiks ja, sašujot tikai to apzar us (sk. 2.att.); Simonjans
(1963) zarnas fiks ja, t s novietojot horizont st vokl .
Izpildot š s intestinoplik cijas p c ak m indik cij m, nov ro
daudz komplik ciju - izmain s serozas d var viegli perfor t zarnu.
Bez tam uzp staj s zarn s viegli var k ties, izv loties pareizo
cilpu garumu. Bet v period , saaugumu slim bai progres jot,
izveidotie zarnu loki ar saaugumiem fiks jas asu le u veid , kas
k apgr tina pas žu caur fiks taj m zarnu cilp m, pie tam
atk rtota operat va terapija k st problem tiska. T c p jos
gados daudzi autori šo oper ciju nerekomend .
Zarnu fiks cijai noteikt st vokl var izmantot ar t.s. iekš jo
šin šanu, kad slimniekiem izdara gastrointestin lo intub -ciju; turot
zondi gremošanas trakt pietiekoši ilgi (pat 10 - 12 dienas), zarnas
sav starp fiks jas noteikt st vokl .
coper ciju period SS profilakse j saista ar gremošanas
trakta dekompresiju (zond šana, klizmas) un zarnu pe-ristaltikas
stimul ciju (gan medikamentozo, gan fiziolo isko, kas ietver agr nu
dzirdin šanu un barošanu, protams, iev ro-
466
 SAAUGUMU S L I M B A IRUR IJA

Literat ra:

1. Francois Y., Mouret P., Tomaoglu K., Vignal J. Postoperative adhesive pe-
ritoneal disease: Laparoscopic treatment // Surgical Endoscopv, 1994 Jul.,
(7):781-3.

2. Harris E.S., Morgan R.F., Rodeheaver G.T. Analvsis of the kinetics of perito-
neal adhaesion formation in the rat and evaluation of potential antiadhaeasive
ents // Surgerv, 1995 Jun., 117(6):663-9.

3. Holmdahl L, Risberg B., Beck D.E., et ai. Adhesions: pathogenesis and pre-
vention -panei discussion and summarv. (Revievv, 57 ref.). // European Journal
of Surgerv, 1997, Supplement (577):56-62.

4. Luijendijk R.W, de Lange D.C., Hop W.C., et ai. Foreign material in postope-
rative Adhesions // Annals of Surgerv, 1996 Mar., 223 (3):242-8.

5. Pados G.A., Devroev P. Adhesions: Revievv // Current Opinion in Obstetrics

& Gynecology, 1992 Jun., 4(3):412-8.

6. Pijlman B.M., Dorr P. J., Brommer E.J.,Vemer H M. Prevention of adhae-

sions: Revievv // Eorupean Journal of Obstetrics, Gynecology & Reproductive
Biology, 1994 Mar 15, 53(3):155-63.

7. Rasmussen H., Lund P.G. Postoperative intraperitoneal adhesions: Revievv

// Ugeskriftfor Laeger, 1993 May 24, 155(21 ):1617-21.

2.att ls. Child-Philips oper cija. 8. Simmons R.L., D.H.Ahrenholz R.L. Therapeutic Principles in Peritonitis:
Topics in Intraabdominal Surgical Infection - Norvvalk: Appleton Century Crofts,
jot iesp jam s kontrindik cijas, agr s kust bas, t.sk. elpošanas 1985. -P. 1-27.
vingrin jumus).
9. Treutner K.H., Bertram P., Loser S., et ai. Prevention and therapy of intra-
Pietiekoši pieredz jis rsts noteiktai slimnieku grupai p c abdominal adhesions: A survey of 1200 dinics in Germany. // Chirurg, 1995
jebkuras oper cijas sp j prognoz t saaugumu slim bas iesp jam bu Apr., 66(4):398-403.
kotn . Tie ir slimnieki, kuriem p coper ciju tuv period :
• par s retas l kmjveida s pes v der ; 10. >KeHHeBCKni* P.A. CnaeHHaa 6one3Hb. - MocKBa: Mearn3, 1989. -191 c.
• att st s parci la ileusa kl nika ar m ren m s m v der ; 11. ToMamyK M.n., EenoMop H.fl., OTVPMH E.n. PaHHH cnaeMHafl Henpoxoon-
• v dera dobum veidojas iekaisuma infiltr ti; MOCTb KHiiienHUKa. - KweB: 3flopoBbe, 1991. -135 c.
• iepriekš s oper cijas vai ar vien s oper cijas laik
12. LUanbKOB KD.Jl, J1e6eHflK)K A.M., TaMUflOB A.H. PeHTreHOKOHTpacTHoe nc-
dera dobum jau atrod saaugumus;
cneaoBaHue KHiueHHOii HenpoxoflHMOCTM // Xupyprna, 1990, 3: 50 - 57.
• kuriem uz erme a redzamas kelo s r tas p c ie-
priekš jiem ievainojumiem.
Šiem slimniekiem seviš i nepieciešama agr na aktiviz cija,
kaut vai tikai elpošanas vingrin jumi, tieši pirmaj s dien s, kam r
saaugumi v l ir trausli un šo kust bu rezult var p rtr kt tos
barojošie asinsvadi, bet paši saaugumi - uzs kties.
Saaugumu slim bas att st bu var ierobežot, noz jot
polifermentu terapiju (Vobenz ms, Flogenz ms), antihialuro-nid zes
prepar tus - lid zi, ronid zi - gan i/m, gan elektrofo-r zes veid
"aizdom gaj " apvid : kurs 25 ampulas, no kur m pusi ievada i/m,
bet pusi elektrofor zes veid . Tikai j atceras, ka š metode ir
efekt ga tieši saaugumu veidošan s akt vaj f - t.i., rst šana
uzs k pirmaj s 2 ned s p c oper cijas ar atk rtotu rst šan s
kursu l dz 7. m nesim (skat. pato en zi).
Saaugumu uzs kšanos veicina ar t das fizik s terapijas
metodes k paraf na, ozoker ta, d u aplik cijas, elektrofor -ze ar
lija jod du, trips nu, 10% dimeks du, ultraska a. Turpret
ultraaugstfrekvences str vas, veicinot infiltr tu uzs kšanos un
skas mazin šanos, stimul saaugumu veidošanos. T c šo
metodi nedr kst izmantot SS rst šan .
Iesaka lietot ar biog nos stimulatorus (Extr. Aloe, piroge-n lu,
bijohinolu), kas veicina uzs kšanos, k ar im nmo-dulatorus
(interferonu, interleik nu, prodigioz nu) un neste-ro dos
pretiekaisuma prepar tus.
rst jot pacientus ar saaugumu slim bu, lab kus pan kumus
var g t, iev rojot saaugumu att st bas pato en tisko sh mu un
nezaud jot paciet bu.

467
 IRUR IJA T AI S N S ZARNAS S L I M B A S

a.a. iliacae -> a.a. rectales -> Zarnas vid

internae mediae trešda
(lab un kreis )

a.a. pudendae —> a.a. rectales —> Zarnas apakš

internae inferiores trešda
(lab un kreis )

A. rectalis superior dal s labaj un kreisaj zar , kas

nobeigum submukoz spraug apg corpus cavernosum recti.
Kreisaj pus nobeidzas ar vienu gala zaru, bet labaj -ar diviem,
3.19. TAISNAS ZARNAS SLIM BAS hemoro du pamatmezgli izvietojas, uz iedom tas pulkste a
ciparn cas ie emot st vokli, kas atbilst p kst. 3, 7 un 11.

n a s . Venozai attecei ir 2 ce i:
1) v rtu v na no zarnas ampulas;
G.Purmalis 2) v. cava inferior no an kan la.

Inerv cija.
ANATOMIJA UN FIZIOLO IJA Taisn s zarnas motoriku un jut bu nodrošina spin un
ve etat nervu sist ma. Taisno zarnu, an kan la augš s
Taisn s zarnas forma s nskat atbilst "S" burta z mei. trešda as iekš jo sfinkteru m. corrugator cutis un m. pubo-rektalis
Augš jais izliekums sakr t ar krusta kaula izliekumu, vidusda inerv n. pudendus, n. pelvici un hypogastrici. An kan la das
izliekums virz ts uz mugurpusi, maz ks izliekums iziet no maz jut bu l dz linea pectinea nodrošina spin lie nervi. Zem pariet s
iegur a. Augšpus krustu kaula 3. skrieme a l men taisn zarna iegur a fascijas no sacrum dz ur np slim atrodas abpus ji ganglion
riet sigm . Šo posmu sauc par resn s zarnas rekto-sigmoid lo pelvinum - iegur a org nu simp tisko un parasimp tisko nervu
da u. Taisn s zarnas augš jie 15 cm jeb taisn s zarnas ampula ir iedru sasl gšan s centr le. Simp tisk s nervu š iedras veido
entoderm las izcelsmes. T s g ot da ir izkl ta ar cilindrisko š nu plexus rectalis superior un plexus rectales inferiores (n.n.
epit liju. T s dist da a (3 cm) ir ektoderm las izcelsmes an lais hypogastrici sive ejaculatorii). Iegur a fascijas rpus stiepjas
kan ls. parasimp tisk s š iedras no S2-S4 (n.n. pelvici s. erigantes). No
Taisn zarna sast v no 2 da m - canalis analis un rec-tum. ganglion pelvicum ab s pus s taisnajai zarnai iet 3 nervi (n.
an kan la robeža ir an atvere (linea anocuta-nea), rectales). M. Ievator ani apg S3-S4. Zem š musku a atrodas n.
iekš - anorekt l nija (linea dentata, linea pectina-ta)f kur pudendus, ar motoriskiem un sensibliem zariem apkalpojot jo
satiekas 2 veidu epit liji. Šaj viet g ot da veido 8-10 krokas sfinkteru, an lo kan lu un perian lo du. Caur n.n. pelvici iet taisn s
(columnae rectales Morgagnf), kuras beidzas an kan la zarnas, dzemdes, prostatas un ur np a s pju ce i. Ganglion
pauguri os. Starp šiem pauguri iem nostiepjas pl ni membranozi pelvinum ir zin ma funkcion la patst ba, t pie traumatiskas
rsti (valvulae semilunares). Šie pauguri i ir v rstu u augš br tetra-pl ijas var saglab ties m. sfincter ani internus un m. puborec-
da a, kas veido anorekt lo l niju. Pau-guri u rpus atrodas nelielas talis augsts tonuss.
kabatas - an s kriptas. To pamatn ir an lo dziedzeru atveres. Kl niskaj praks , p rš ot vair kus pudend lo nervu zarus,
Taisn s zarnas ampula ir resn s zarnas plat da a. T s kas nerodas sl dz jmusku a paral ze, bet, boj jot rekt -los nervus,
no anorekt s l nijas un turpin s l dz sigmai. G ot da ir l dzena, iest jas iekš sfinktera paral ze ar inkontinenci.
iz emot 3 pusm ness veida horizont las krokas. Vid s krokas
atrašan s vieta atbilst Duglasa telpas pamatnei. Limfas ce i:
jais sl dz jmuskulis (m. sphincter ani externus) aptver 1. Ampul s zarnas limfa pl st uz paraaort liem mezgliem.
an kan la apakš s 2/3, vid trešda krustojoties ar m. 2. An kan la limfa - uz cirkš a mezgliem.
sphincter ani internus (iekš jo sl dz jmuskuli). jais sl dz j-
muskulis sast v no vair m da m: 1) pars subcutanea - zem das Liela praktiska noz me ir telpai ap taisno zarnu, kas
sl nis, kas cirkul ri aptver an lo atveri; 2) pars superficialis veidots aizpild ta ar taukaudiem un p rdal ta ar musku u š iedr m:
no ov la musku a, kas veido 2 pusap us. S kas no os pubis Pelvior ekt telpa (spatium pelviorectale) ir trijsturveida
saite, p riet muskul un beidzas starpenes c pslainaj centr ; 3) ar pamatni uz augšu, ko ierobežo v derpl ve no augšas, taisn
pars profunda veido nosl gtu apli ap iekš sfink-tera vid jo un zarna - medi li, m. Ievator - s nos.
apakš jo trešda u. Svar ga taisn s zarnas nosl -dz jsist mas R etr or ekt telpa atrodas aiz zarnas ampulas.
sast vda a ir m. Ievator ani. svar pubio-rekt da a aptver Išiorekt telpa -ar trijsturveida, ko no augšas ierobežo
resno zarnu "U" veid . Taisn s zarnas garais muskulis atdala m. Ievator, medi li - m. sfincter ani internus fascija, no apakšas -
iekš jo sfinkteri no . Apakš š musku a da a beidzas da.
"slotveid gi". Dažas musku iedras beidzas an rajona Retroan telpa savieno išiorekt s telpas aiz an
zemg ot das muskulat . P s š iedras išio-rekt lo telpu ar t s kan la. Virs lig. anococcygeum savienojas abu pušu peri-an s
taukaudiem sadala 2 st vos (septum trans-versum). Dažas no š m telpas.
musku iedr m beidzas , perian -laj da (m. corrugator ani).
Taisn s zarnas fiziolo ija.
Taisn s zarnas asinsapg de. u kontinenci regul neiromuskul ri funkcion li rajoni.
Art rijas. funkcion taisn s zarnas siena un k receptors - jut
an kan la da. Notiek prec za g zu un f u diferenc šana.
a. mesenterica -^ a. rectalis superior -> Zarnas augš Kontinences funkcijas nodrošina sl dz jmuskuli, bet corpus
inferior (promantorium) trešda covernosum recti un columnae anales darbojas k pal gmeh nisms.

468

468
 T AI S N S ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA

Defek cijas refleks piedal s lejupejoš zarna un taisn zarna; gas saslimšanas - fis ra, abscess. Šos slimniekus bez visp jas
centri, kas regul sfinkteru atsl bšanu, ir muguras smadze u narkozes gr ti izmekl t. Fistulu iekš atvere parasti ir norobežot
lumb laj da , bet saraušanos - sakr laj da . Spin lo centru indur laukum zobain s l nijas l men . An s fis ras ciet s
funkciju kontrol starpsmadze u un lielo pusložu garozas malas izbeidzas mugur komisur - an laj papill .
(precentr s krokas) centri: taisnajai zarnai ir fek liju noform šanas Netromboz tus hemoro du mezglus nevar sataust t.
un rezervu ra funkcija, taj notiek zarnu g zu separacija no f m, Rektosigmoidoskopija. Ar cieto rektoskopu var apskat t taisno
ar tiek nodrošin ts norm ls kontinences un defek cijas zarnu un da u sigmas, jo 15 cm dzi um ir p reja uz to. P rvarot
meh nisms. Taisnaj zarn turpin s dens uzs kšan s. rejas kroku, instruments viegli iesl d l dz 20 cm dzi umam. G ot du
apskata atpaka ce , virzoties spir lveid gi. Gaiss j ievada p c
PROKTOLO ISKA SLIMNIEKA IZMEKL ŠANA iesp jas maz k, nedr kst akli p rvar t jebk du pretest bu - var
perfor t zarnu. Fleksiblie sigmoidoskopi ir l dz 60 cm gari. Ar tiem
Taisno zarnu izmekl jot, slimnieku gulda daž s poz s: uz izmekl šana ir maz k s ga un ne tik b stama. Izmekl šanas gait
muguras ar fiks m saliekt m k m, uz ce galiem un elko iem, em biopsijas un laboratoriskais materi ls.
dus, gu ot uz kreisajiem s niem. Proktolo iskaj kabinet j t
invent ram digit lai izmekl šanai un labo-ratorisk materi la Speci s izmekl šanas metodes.
emšanai, proktoskopam, rektoskopam, fleksiblam Pirms lokzarnas (colon) kontrastizmekl šanas vienm r j izdara
sigmoidoskopam, biopsijas instrumentiem. dera dobuma p rskata Rtg uz mums, kas seviš i noz gs
Izmekl šanas gaita: ak tos gad jumos. Tas uzr da br vu gaisu v dera dobum , ar
1. Visp izmekl šana. m uzsp tas zarnas, zarnu sienu st vokli. Galven indik cija
2. Starpenes inspekcija. kontrastizmekl šanai - lokzarnas saslimšanas, kontrindik cijas -
3. Anorekt la izmekl šana. gr tniec ba, perfor cijas draudi dilat -cijas gad jum , ak ts
4. Digit la izmekl šana. divertikul ts, iesp jams parakolisks abscess, 10 dienas p c
5. Proktoskopija. biopsijas. Zarnu att šanai pirms irigoskopijas k caurejas l dzekli
6. Rektoskopija. vislab k noz t prepar tu Fortrans, liekot tam uzdzert pietiekošu
7. Fleksibla sigmoidoskopija. daudzumu dens.
8. Kolonoskopija. Dubultkontrast šanai p c kontrastvielas iziešanas ievada gaisu
9. Resn s zarnas rentgenkontrast šana. - rodas labs rektosigmoid s p rejas un taisn s zarnas p rskats.
10. Ultrasonoskopija. Iekaisuma procesa vai tumora attiec bas ar blakus-org niem uzr da
11. Datortomogr fija. datortomogr fija (DT), metast žu izplat bu - ultrasonoskopija.

Digit li iztausta taisn s zarnas g ot du, zarnas sienu un Taisn s zarnas neiromuskul s funkcijas izmekl šana.
ekstrarekt s strukt ras. R jpirksts aizsniedz 10-12 cm zarnas. Pacientiem ar inkontinenci, megarektumu, megakolonu,
rpus zarnas tausta astes un krusta kaulus, s nos c - prolapsu un citiem funkcion liem trauc jumiem nepieciešami
jmuskulat ru, priekšpus prostatu vai dzemdes kaklu, augst k neiromuskul rie funkcion lie izmekl jumi. Muskul ro
oln cas vai zarnu cilpas. elektropotenci lu nosaka ar adatas elektrodiem (elektromio-gr fija -
Veidojums zarn var b t tumors, sveš ermenis vai fek lijas. EMG). Spiedienu taisnaj zarn nosaka ar mano-metriju.
Labdab gi audz ji parasti ir m ksti, elast gi, ar skaidr m kont m, Balonkatetrs (5-10 mm izm rs) caur trijzaru kr nu savienots ar
bet karcinomas - cietas, iz lotas vai stenoz jo-šas. Mobils mezgls spiedienu m rošo elementu. Spiediena mai u p rveido elektrisk
var b t submukoza lipoma vai fibroma. Samtainu g ot du rada impuls , ko pastiprina un pieraksta uz
iekaisums. Fibrozas audu deform cijas veido hronisks iekaisums.
Sfinktera tonusu paaugstina s -

1.sh ma.
Caurejas diagnostika.

469

469
 IRUR IJA TAI S N S Z AR NAS SLIM BAS

pap ra lentes. Norm li manometriskie rad ji an laj kan :
1. Miera st vokl - 50-100 cm H20 (4900-9800 Pa).
2. Kontrakcij - 60-120 cm H20 (5880-11760 Pa).
3. An kan la garums 3-4 cm.
Taisn s zarnas iestiepums veseliem cilv kiem reflektoris-ki atsl bina
iekš jo sfinkteru, samazinot spiedienu an laj kan . Šo refleksu
taisnaj zarn izsauc ar balonkatetru (100-200 mm izm ra), bet an laj
kan ievada balonzon-di. Miera st vokl spiediens paaugstin s, ja ir
an s fis ras un hemoro di. Neir la boj juma gad jum miera st vokl
kontrakt vais spiediens nor da uz sfinktera v jumu. Hirššprunga
slim bai nav rektosfinkter refleksa.
Rakstur gas izmai as EMG redzams p c iegur a diafragmas
iedzimtas anom lijas vai traumas.
Biež kais taisn s zarnas funkcijas trauc jums ir caureja (sk.
1.sh mu). Daudzas saslimšanas saist tas ar asi ošanu (sk. 2.sh mu).
4. Ekstraperitone lus boj jumus atver dors li vai peri-ne li un
neš tus dren .
5. Ur nce u un citu org nu boj jumi j izv rt atseviš i.
6. Antibakteri la terapija.
Intraabdomin lie ievainojumi.
Kl nisk s izpausmes un rst šana neatš iras no resn s zarnas
boj jumiem. Vienm r nepieciešama laparotomija. Vienk ršas
br ces p c malu eksc zijas sašuj div s k rt s š rs m vai iesl pi
zarnai. Vienm r nobeidz ar kolostomu. E k s t r a p e r i t o n e l i e
boj jumi.
Pie va jiem ievainojumiem diagnozei pal dz boj još priekšmeta
virziens. Sl gtiem boj jumiem svar gs traumas meh nisms, skeleta
boj jums, asi ošana no taisn s zarnas un digit li palpatoz s
izmekl šanas rezult ti.

TAISN S ZARNAS IEVAINOJUMI irur isk rst šana. Pieeja sl gtiem boj jumiem var b t caur
mugur jo proktostomu, transan li vai transperitone li.
Prognostiski svar gi taisn s zarnas ievainojumus p c lokaliz cijas Mugur proktotomija- das grieziens glu-te
sadal t an s atveres, ekstraperitone s vai intra-peritone s da as krok pa kreisi no astes kaula an s atveres virzien . Atdala m.
ievainojumos. Ievator no astes kaula, li mugur jo an lo art riju. Atsedzot ampulas
Intraperitone liem ievainojumiem seko periton ts, ek- mugur jo sienu, bieži vien par s boj juma vieta. Ja boj jums
straperitone liem - iegur a flegmona. Visu to pavada mas va asi ošana. priekšsien , iet gareniski mugur-sien , pl sumam piek st transrekt li
Anorekt lu ievainojumu v s sekas ir inkon-tinence, stenoze, iekš s un sašuj boj jumu div s k rt s. Boj jumam pievada aspir cijas drenu.
uro-, enito- un enterorekt s fis-tulas, k ar s taisn s zarnas Br ci sl dz. Drenu izvelk caur kontrapert ru. Virs zarnas l mena caur
fistulas. Digit la vai spogu u izmekl šana bieži ir informat va. an lo atveri atst j drenu.
Kontrindic ta kontrast šana ar b riju. Rektoskopiska gaisa ievad šana Transan p i e e j a noder tikai zemiem ievainojumiem,
nav v lama. kas neiet cauri visai zarnas sienai. G ot das pl sumus aizšuj, zarnu
dren .
rst šana. T r a n s p e r i t o n e l a p i e e j a vajadz ga taisn s zarnas
Neskatoties uz ievainojumu daž bu, rst šana ir stingri ampulas augš jo ekstraperitone lo da u ievainojumam. Te ir iegur a
standartiz ta: hematoma, nereti retroperitone la emfiz ma. P c boj juma aizš šanas
1. J oper p c iesp jas agr ni. zarnu atkal peritoniz , dren uz leju.
2. Vienm r j izveido kolostoma, lai novad tu fek lijas no ievainot s oti lielus va jus, k ar nov lotus zarnas boj jumus nešuj, bet
vietas. intens vi dren un uzliek kolostomu.
3. Intraperitone s br ces sašuj. Sfinktera boj jumus prim ri šuj, tie ir nelieli. An s atveres
atr vumu no starpenes pavada zarnas retrakcija uz mazo iegurni.
cenšas zarnu pieš t atpaka .

470
 TAISN S ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA

Irigoskopijas laik seviš i b stama ir resn s zarnas perfor cija. B rijs pen . Ada hiperem ta, t skaina, oti s ga, nereti j tama fluk-
intraperitone li izsauc stipru iekaisumu, t j cenšas to atmazg t. V l tu cija. Rekt li izmekl jot, var noteikt infiltr ta augš jo robežu
stam ki ir ekstraperitone li b rija sakopojumi, jo tie izsauc nekrotiz jošu taisnaj zarn .
flegmonu ar let lu izn kumu. Te j izdara plaši pararekt li griezieni ab s pus s Z e m g o t d a s p a r a p r o k t t s (2-7%) ir visviegl
ar b rija inbib to audu izdal šanu. Br ces nesl dz, bet dren . Uzliek forma un var norit t bez izteiktiem simptomiem. S pes pastiprin s
kolostomu. ja nav uzlabošan s, j izdara proktotomija. defek cijas laik . Ned as laik strutas izlaužas uz zarnu, un
slimnieks izvese ojas.
I š i o r e k t l s p a r a p r o k t t s (35-40%). Slim ba att st s
PARAPROKT TS pak peniski ar nesp ku, visp ju sagurumu, par s trulas s s
taisnaj zarn un iegurn . P c ned as erme a t° pieaug l dz 40°C,
AK TS PARAPROKT TS ir drudzis, s pes pastiprin s, s k puls t, seviš i s ga defek cija.
Reiz m ir diz rija. Veidojas aps r-tums, piet kums un infiitr ts
Etiolo ija, pato en ze. zarnas sien , ar paresnin jums un infiitr ts virs zobain s l nijas,
Ak ts paraprokt ts ir strutains pararekt lo audu iekaisums. Nespecifisku P e l v i o r e k t l s p a r a p r o k t t s (2-8%). Vissmag
kriptoglandul ru abscesu (R.Eisenham-mer, 1953) izraisa an lo dziedzeru ak ta paraprokt ta forma; slim ba att st s l ni, ar visp m
infic šan s, kas vienm r saist ta ar taisno zarnu. Abscesu var diagnostic t, par m - drudzi, galvas s m, s m loc tav s. V k par s
taustot ar pirkstu zobain s l nijas apvid . Izrais ji visbiež k ir jaukta pes iegurn un v dera lejasda . Šis periods var vilkties l dz 1
mikroflora - stafilokoki un Escherihia coli. Ja piedal s anaero-b flora, var nesim. Pie absced šan s pieaug intoksik cija, hektiska
att st ties g zes gangr na. temperat ra, s pes taisnaj zarn , tenesmi un defek cijas aizture.
Specifisks paraprokt ts ir taisn s zarnas saslimšanu -tuberkulozes, Strutas no išiorekt lajiem audiem uz zem du izlaužas p c 2-3
aktinomikozes, lain kol ta, Krona slim bas -komplik cija. Furunkulus, ned m. Nereti iekaisums izplat s uz iegur a sienas pret jo pusi
karbunkulus, flegmonas tikai nosac ti var saukt par paraprokt tu. Augsti (pakavveida paraprokt ts). Abscesam izlauzoties taisnaj zarn ,
virulenta infekcija izplat s no taisn s zarnas an lajiem dziedzeriem zem das, veidojas augsta fistula.
išiorekt lajos, pelviorekt lajos un aizrekt lajos audos. Ieejas v rti ir Sakar ar nerakstur gu kl nisko ainu slimnieks netiek rekt li
anorekt s g ot das boj jums. Epit lija boj jumu rada hemoro di un bieži izmekl ts. Tom r jau šaj stadij zarnas sien ir s gums, pos-
aizciet jumi. tozit te un infiitr ts aiz zarnas. Rektoskopij - hiper mija, t ska šaj
zon . ]a iekaisums skar v derpl vi, par s s pes v dera lejasda
Kl nisk aina. (k pie pelvioperiton ta).
Saslimšanas s kum pacientam ir nesp ks, v jums, galvass pes, bet 2.- Retrorekt ls paraprokt ts - pelviorekt la
3. dien pievienojas drebu i, drudzis un s pes taisnaj zarn un iegurn . paraprokt ta paveids, au saslimšanas s kum izteiktas s pes
a ir flegmonas veida iekaisums, preval visp jas intoksik cijas krusta un astes kaula rajon . Palp jams s gums zarnas mu-
simptomi. Veidojoties abscesam, s pes lokaliz jas un k st intens kas. gursien . Fistulas kan la noteikšanai lieto iekr sošanu. Punkt jot
Sastrutojumam izlauzoties uz zarnu vai starpenes du, iesp jami 3 un evaku jot strutas, absces ievada 3% de raža p r-sk bes un
saslimšanas izn kumi: metil nzil mais jumu. Taisnaj zarn ievad ts tampons pal dz
1) izvese ošan s, iez t fistulas iekš jo atveri.
2) taisn s zarnas fistula,
3) recidiv jošs paraprokt ts. Ak ta paraprokt ta rst šana.
Ak ts paraprokt ts j rst irur iski. Oper ciju galvenie principi:
Diagnostika. • sastrutojuma atv ršana - dren šana,
Izš ir sekojošas ak ta paraprokt ta formas (sk. 1.att.): • fistulas iekš s atveres likvid šana.
• zem das,
• zemg ot das, Zemg ot das sastrutojumu atver ar radi lu, bet išiorek-t lu,
• išiorekt ls, pelviorekt lu un retrorekt lu paraprokt tu - ar pusm ness griezienu.
• retrorekt ls, Fistulas iekš s atveres likvid šana atkar ga no t s atveres
• pelviorekt ls. attiec m pret iekš jo sfinkteru.
Z e m d a s p a r a p r o k t t s (50%) s kas ar augstu (38-40°C) Z e m g o t d a s p a r a p r o k t t a m izdara pusm ness
temperat ru un past m puls još m s m star- griezumu ap 3 cm no an s malas. Caur abscesa dobumu ar zondi
atrod fistulas atveri zarn , š t s kan lu, malas nogriež kop ar
skarto kriptu. Br ievada ziedes tamponu.
I š i o r e k t l u a b s c e s u atver ar pusm ness griezienu.
Bimanuali (viens pirksts absces , otrs taisnaj zarn ) atrod fistulas
kan la gaitu, to zond . Sfinktera musku u š iedras var š elt ne
vair k par 1/3 no kop s masas. Pie viena izgriež skarto kriptu.
Br ci apstr ar 3% de raža p r-sk bi un tampon ar ziedi. Ja
fistulas kan ls ir rpus sfinktera, biež k lieto ligat ras metodi.
c abscesa atv ršanas ieš fistulas iekš jo atveri un sa-
vieno ar starpenes br ci. Caur iekš jo atveri br ievada 3
ligat ras, sasien vienu, bet p s sien ik p c 3-4 dien m.
1.att ls. P e l v i o r e k t l u a b s c e s u dren caur pusm ness
Ak ts paraprokt ts: nu griezienu, ja nepieciešams, š ot ar lig. anococcygeum.
1 - zemg ot das, coper cijas period slimnieks dr kst celties 2. dien , j iev ro
2 - išiorekt ls, saudz joša di ta, no 3. dienas vazel ne a 15,0 ml 3 reizes dien vai
3 - retrorekt ls, "Forlax". Br ci p rsien katru dienu.
4 - pelviorekt ls.

471

471
 IRUR IJA T AIS NAS ZARNAS S L I M B A S

HRONISKS PARAPROKT TS

Izš ir 2 hroniska paraprokt ta formas:

• recidiv jošs abscess;
• taisn s zarnas fistula.

Recidiv jošais abscess parasti rodas p c abscesa paš-

atv ršan s vai p c paliat m oper cij m (20-25%), t rašanos
nosaka apst klis, ka br ce starpen sadz st, bet pirm abscesa
iekš atvere paliek atv rta vai notiek t nepiln ga sar tošan s. Š
ta tiek viegli traum ta. Ta u jauna abscesa veidošan s var notikt
gan vec , iepriekš iekaisuma, gan jaun viet . To veicina
aizciet jumi un caurejas, ret k sasald šan s, starpenes traumas.
Recidiv joša abscesa kl nika ir identiska ak ta paraprokt ta
kl nikai. Anamn ze, izmekl šana, diagnostic šana un rst šanas
pa mieni ir identiski ak tam paraprokt tam.
Otra, biež k sastopama paraprokt ta forma ir taisn s zarnas
fistula ak ta nespecifiska paraprokt ta sekas. Fistulas var rasties
citu taisn s zarnas un blakusorg nu slim bu rezult (Krona
slim ba, nespecifisks lains kol ts, prosta-t ts, parauretr ts,
osteomiel ts).
Parastas fistulas gad jum t s atvere (reiz m vair k k 2)
parasti ir labi noform jusies k punktveida atvere ar sabiez m
mal m, ar mazstrutainiem izdal jumiem, palp jot gandr z nes ga.
Bieži dzi um palp jama fistulas eja uz an lo kan lu.
Izmekl jot taisno zarnu ar pirkstu, var izpalp t fistulas iekš jo
atveri lin. pectinea men .
Perian s fistulas rst operat vi, t svar gs ir to no-
vietojums attiec pret iekš sfinktera muskuli. Atkar no t
fistulas iedala:
• intrasfinkter s,
• transsfinkter s,
• ekstrasfinkter s. Fistulas
gaitu nosaka ar zond šanu.
Intrasfinkter s f i s t u l a s oper p c Gabrie-la
metodes, p rš ot uz zondes. Š du, zem du un visu fistulas
kan lu. Izgriež kan la mugurejo sienu, malas nogriež t , lai veidotos
tr sst rveida br ce ar galotni uz zarnu. Var ekscid t fistulu ar ov lu
griezienu ap jo atveri, tad gar zondi izš fistulu kop ar iekš jo
atveri. P c tam br ci veido k pirmaj gad jum . Nepiln s fistulas
rv rš piln s.
Oper cija t r a n s s f i n k t e r s f i s t u l a s gad jum .
To veic p c Gabriela oper cijas tipa, saglab jot ne maz k k 2/3 no
iekš sfinktera. Br ces gultni (bez das sa eršanas) sašuj. Ja
oper cijas laik radusies nepieciešam ba p rgriezt da u iekš
sfinktera, tad j sašuj br ces gultne un sfinktera izdal tie gali.
E k s t r a s f i n k t e r l u f i s t u l u operat rst šana.
Galvenais oper cijas princips ir fistulas kan la izš elšana no
starpenes puses un iekš s atveres likvid cija. Tas notiek sekojoši:
1. Iekr soto fistulas kan lu no starpenes puses izgriež ne-
rdal veid . Aizejot l dz zarnas sienai, fistulas kan ls tiek
atš elts. Atlikušo stumbru izkasa un nošuj. P c tam taisnaj zarn
ievada spoguli, izgriež fistulas iekš s atveres malas un veic da ju
sfinkterotomiju 1 cm dzi um . Šo manipul ciju var veikt pa zarnas
mugurejo sienu abu dzimumu pacientiem vai ar v riešiem pa
priekš jo sienu.
2. "Ligat ras" metode. Ar pogas zondi fistula ievada 3-4
ligat ras, vienu no t m, stingri savelkot, sasien. No spiediena audi
pak peniski nekrotiz jas un diegs atsl bst, t p c 4-8 dien m
sasien n košo. T pak peniski notiek audu p rgriešana, kam
paral li notiek r tošan s, l dz ar to sfinktera audi tiek r taini fiks ti
un nav inkontinences. P c fistulas atv ršan s to papildus izkasa.
Tas aiz em 2-3 ned as un dod labus rezult tus.
2.att ls. Ligat ras metode.
Ligat ras metodi var uzs kt ar ar iekš s fistulas atveres
eksc ziju un das griezienu l dz mugur jai sagit lai l nijai.
3. Pati fiziolo isk , bet ar pati sarež ir fistulas iekš s
atveres plastiska sl gšana ar taisn s zarnas g ot das l veri. Cita,
pagaid m v l maz izp ta metode ir fistulas kan la plomb šana ar
daž diem polim ru materi liem, piem ram, polimetilakril tu
(PMMA) un citiem.
SINUS PILONIDALIS
Sinus pilonidalis ir das att st bas defekts. Tas ir šaurs epi-
teliz ts kan ls, kas izvietots s žas rievas vidusl nij un akli beidzas
zem das taukaudu sl , nav saist ts ar krustu kaulu un asteskaulu.
Pirmo reizi tas piemin ts 1847. gad . Terminu Pilonidal synus
ieviesa Hodges 1880. gad .
Sinuss rodas bijušo astes musku u nepilnas redukcijas re-
zult . To izkl j epit lijs, kas satur matu folikulus un tauku
dziedzerus. Meh niskas traumas un tauku dziedzeru izvadu
aizs šana noved pie epit lija izvadproduktu aiztures kan un
sekm iekaisuma rašanos. T rezult notiek sieni as sairšana, un
iekaisums izplat s apk rt jos audos.
Sastrutojums var ieg t iespaid gus izm rus un parasti izlaužas
uz ru. Bieži tas veido vair kus dobums. Ja att st s ak ts
iekaisums, par s temperat ra, da virs veidojuma k st hi-
perem ta un t skaina.
Ja slim bai ir hronisks raksturs, slimnieka st voklis var b t
apmierinošs. Paasin juma gad jum v rojami strutaini izdal jumi no
kan la atver m. Remisijas period atveres var b t aizv rtas ar
taudiem.
Diagnostika.
Neapstr dama paz me ir fistulu kan lu atveres s žas krokas
vidusl nij , kas izpaužas k das padzi in jumi (punktveida, l dz 2-5
mm diametr ). Bieži no atver m par s matu kuš ši.
Nepieciešams diferenc t asteskaula epit lija kan lu no cistiskiem
veidojumiem, taisn s zarnas fistul m, krustu un asteskaula
osteomiel ta.
Diferenc šanai oblig ta taisn s zarnas izmekl šana ar pirkstu
un rektoromanoskopija.
pal gmetodi izmanto sastrutojumu zond šanu, fistulas
iekr sošanu 1% metilzil š dum , fistulogr fiju.
rst šana.
Ak tas infic šan s un absced šan s gad jum izdara in-c ziju,
bet, lai izb gtu no recid va, p c 1 m neša veic radik lu oper ciju -
iekr sotu fistulu sist mu ekscid vien blok , p c tam piešuj das
malas pie sakr s fascijas br ces dzi um . Br ce dz st sekund ri.
Ja eksc zijas zona ir p k plaša, tai auj dz t sekund ri. Ja
oper cija nav pietiekami radik la, slim ba recidiv .

472
472
 TAISN S ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA

Gumijas saites ligat ru izmanto 1.-2., ret k 3. pak pes iekš jo

HEMORO DI
Hemoro di ir taisn s zarnas kavernozo erme u paplašin jumi.
No tiem cieš 5-10% iedz vot ju. V rieši saslimst 3-4 reizes biež k k
sievietes. Pacientu vecums parasti ir 45-65 gadi.
Izš ir jos un iekš jos hemoroid los mezglus. Iekš jie mezgli
atrodas virs dent s l nijas un veidojas no augš s rekt s v nas
(v. porta). jie hemoroid lie mezgli atrodas zem dent s l nijas
un veidojas no apakš s un vid s rekt s v nas. Starp
hemoroid lajiem mezgliem ir savstarp jas anastomozes.
Etiolo ija un pato en ze.
Neskatoties uz hemoroid s slim bas aktualit ti gadsimtu
gait , t s etiolo ija nav izp ta. Past v vair kas etiopato-
en tisk s teorijas.
Popul ra ir varikozo v nu teorija, kas nor da, ka taisn s
zarnas iekš venoz pinuma v nu dilat ciju var izsaukt to
patolo iskas izmai as.
Faktori, kas ietekm hemoro du veidošanos, ir aizciet -jumi un
neregul ra v dera izeja. Hemoroid lajai slim bai iesp jama iedzimta
predispoz cija ar v nu v rstu u iztr kumu hemoroid lajos mezglos
un dren jošaj s v s. Viens no veicinošiem faktoriem ir
gr tniec ba. Port hipertensija ar iespaido atteci no
kavernozajiem erme iem un var izrais t hemoroid lo mezglu
palielin šanos.
HemoroSd lo mezglu klasifik cija:
1. pak pe (stadija) - asi ošana no hemoroid lajiem mezgliem;
2. pak pe - mezglu izsl šana defek cijas laik un spont na
repoz cija;
3. pak pe - mezgli izsl d defek cijas vai fiziskas slodzes
laik , tie repon jas ar rokas pal dz bu;
4. pak pe - mezglu prolapss (nerepon jams).
Kl nika un diagnostika.
kum slimniekam ir negat vas nenoteikta rakstura saj tas
an s atveres rajon . Š s saj tas pastiprin s, izmainoties di tai un
resn s zarnas fiziolo iskajiem ritmiem (aizcie-t jumi, caurejas).
k pievienojas asi ošana no hemorid -lajiem mezgliem, s pes,
mezglu prolapss. Asi ošana ir viens no galvenajiem hemoroid s
slim bas simptomiem, t par s defek cijas laik vai t t p c t s.
Asinis parasti ir gaiši sarkan kr . F ces nav caurjauk-tas
asin m, bet asinis p rkl j t s. S pes nav rakstur gs hemoro du
simptoms, t s par s, pievienojoties infekcijai, mezglu trombozei,
mezglu iespr dumam vai an lai fistulai.
Iekš jo hemoroid lo mezglu izkrišana ir n kamais etaps
hemoroid s slim bas att st . S kum tie par s defek cijas
laik , v k fiziskas slodzes laik . Hemoroid lajai slim bai rakstur ga
recidiv joša gaita ar remisijas un paasin juma periodiem. Remisijas
s dz bu var neb t, bet izmai as di (alkohols, asi dieni) un
fiziska p rslodze var izrais t paasin jumus.
Diagnostika parasti nav gr ta, emot v rakstur s
dz bas un hemoroid lo mezglu esam bu. Daudz vair k uz-
man bas j piev rš diferenci ldiagnozei. Apskate, rekt la iz-
mekl šana, rektoskopija, kolonoskopija ir nepieciešamie iz-
mekl jumi, lai sp tu diferenc t hemoroid lo slim bu no taisn s
zarnas polipiem, resn s un taisn s zarnas audz jiem, an s
fis ras un taisn s zarnas izkrišanas.
rst šana.
Pirmaj s stadij s lieto konservat vu rst šanu. Pacientam
nodrošina di tu, regul ru v dera izeju, nov rš aizciet jumus, lieto
rekt s svec tes. Konservat va terapija pirmaj s stadij s var dot
labus rezult tus.
irur iskaj rst šan var izmantot vair kas manipul cijas,
kuras iesp jams veikt ambulatoros apst os.
hemoro du mezglu rst šanai. Anaskopa kontrol uz hemoro du
mezgliem uzliek gumijas ri us. Li tie mezgli p c p ris dien m
nokr t un br ce sadz st m neša laik .
Infrasarkano staru fotokoagul ciju un bipol ro diatermi-ju
izmanto, lai veiktu audu destrukciju augstas temperat ras iedarb .
Kavernozo mezglu sklerotiz šanai izmanto sklerotiz još s
vielas.
Krioterapij pan k hemoroid lo audu destrukciju zemas
temperat ras ietekm .
Operat s rst šanas metodes.
Oper cija indic ta 3.-4. pak pes hemoroid lajiem mezgliem.
ekscid prim rie mezgli, kas atbilst a. rectalis supe-rior gala
zariem. Slimniekam gu ot uz muguras, tie (ja iedom jamies
pulkste a ciparn cu) ir pret p kst. 3, 7 un 11, pie kam poz cij p kst.
3 un 7 var b t sekund ri mezgli. Starp p kst. 11 un 12 nav
briedum erme a. P c prim ro mezglu rezekcijas sekund rie var
reduc ties.
3.att ls. Corpus cavernosum recti anatomija: 1, 2, 3 -
prim rie hemoroid lie mezgli.
Popul oper cijas metode ir sl gt hemo-
r o dektomija:
1. Ar eliptisku griezienu ekscid perian lo du kop ar
hemoroid lo mezglu l dz anorekt lam gredzenam.
2. Nošuj un li mezgla k ji u.
3. Sašuj g ot du ar ketguta šuvi.
Va h e m o r o d e k t o m i j a ir analoga sl gtajai, bet
br ci nesašuj un auj dz t sekund ri.
M e z g l u n o s i e š a n a izmantojama pirmaj s stadij s
neiekaisušiem mezgliem. Hemoroid los mezglus nosien ar
uzs cošos materi lu, t di mezgli obliter jas, samazinoties
asinsapg dei.
M i l i g a n a - M o r g a n a (Milligan - Morgan) oper c i j a .
Prim ro mezglu satver ar Kohera das spaili un izvelk caur an lo
atveri, l dz veidojas k ji a - g ot das kroka, kas satur asinsvadus.
Uz t s uzliek otru spaili. Vienlaic gi satverot un iestiepjot 3
pamatmezglus, starp tiem veidojas tr sst ra roz taisn s zarnas
ot das kroka (triangle of exposure). Stiepjot viena mezgla spai u
ri gar an lo atveri, du incid V-veid gi (V galotne uz ru).
Griezuma l nija iet l dz zobainai l nijai un no m. sfincter ani externus
subkut s da as l dz iestieptai iekš sfinktera apakšmalai. Gar s
musku iedras sulcus intermuskularis zon un iekš sfinktera
mala norobežo prepar šanas laukumu no augšas un netiek
rgrieztas. Šeit

60 3 136 473
473
 IRUR IJA T AIS N S ZARNAS S L I M B A S

ar prepar tu p rgriež un nosien ar caurš tu ligat ru. Š di dis-ec jot visus 3 An fis ra.
mezglus, li jot un nogriežot, veidojas stiprs fiks ts celms, kas paliek uz An fis ra jeb t a pl sums ir an kan la line rs 2-3 cm garš un
vietas. T k ligat ir ietvertas garenisk s musku u š iedras, t fiks jas pie 2-3 mm plats pl sums.
iekš sfinktera malas un neretrah jas. T di an kan la liel br ce E t i o l o i j a un p a t o e n z e . Parasti das un g ot das
tiek p rkl ta. Sekund rie mezgli 1 m neša laik reduc jas, kaut gan tos var pl sums notiek defek cijas laik slimniekiem, kas cieš no aizciet juma.
ari koagul t vai vienk rši li t. Miligana ligat auj atteikties no g ot das 70-90% pl sumu ir zarnas mugur sien , un slim ba biež k sastopama
šuves, un nav br ces an laj kan . Tas sekm dz šanu, nav sieviet m. Veicinošie faktori ir kol ti, prokt ti, enterokol ti, kript ti un
coper cijas asi ošanu un recid vu. hemoro di. An fis ra var veidoties anoskopijas vai rektoskopijas laik .
kum pl sums veidojas un g ot . Ne rst jot fis ras malas k st
4.att ls. Miligana-Morgana hemoro du oper cija.
biez kas, fis ra paplašin s un izveidojas trofiskas las paz mes ar
granul cijas audiem gultn . Pievienojoties an sfinktera spazmai,
iš mijas rezult samazin s iesp ja, ka t sadz s pati no sevis.
K l a s i f i k c i j a . Ak ta fis ra ir g ot das pl sums bez apk rt jo
audu reakcijas. Hroniska fis ra ir pl sums ar granul cijas un
hipergranul cijas audiem.
K l n i k a un d i a g n o s t i k a . Slimniekam defek cijas laik
izteiktas s pes ar iesp jamu asi ošanu. S pes parasti ir sp gas, asas,
dedzinoša rakstura, var ilgt no daž m min m l dz vair m stund m
c defek cijas. S pes pavada an sfinktera spazma. Asi ošana
parasti ir neliela. Asinis nav caurjauktas ar f m, bet var b t sv tras
veid uz t m vai k atseviš as piles uz f m vai tualetes pap ra.
Diagnoze parasti gr bas nesag . Fis ra ir redzama apskates
laik . Hronisk gad jum an sfinktera audi var b t sar tojušies un,
izmekl jot rekt li, an lais kan ls palp -jams rigida gredzena veid .
Rektoskopija veicama narkoz vai j atliek uz remsijas periodu.
Diferenci ldiagnoz noš ir specifiskos an kan la pl sumus (Krona
HEMOROID S SLIM BAS SAREŽ JUMI
slim bu), an lo sifilisu, an s karcinomas, lim-fomas u.c.
r s t š a n a . rst šanas principi balst s uz pato en -tisk ap a
hemoroid mezgla tromboze.
(apburt loka) p rtraukšanu, samazinot iekš sfinktera spazmu. Ak s
Par s stipras s pes an s atveres rajon , kas pastiprin s fiziskas
fis ras rst konservat vi. T s sadz st, ar di tu noregul jot v dera izeju
slodzes un klepus laik . Redzams zilgans, s gs mezgls an s atveres
un f u konsistenci, lietojot siltas s dvannas, glikokortiko du
rajon . Rekt izmekl šana papildus inform ciju nesniedz, pacients j t
(hidrokortizona) un anestez jošus (lidoka na) g lus, 3 ned as izmantojot
gumu.
Prokto-sedil sveces (84% gad jumu pan k terapeitisku efektu). |a
rst šana parasti ir konservat va, iek aujot prets pju l dzek us.
konservat vai terapijai nav efekta, izmanto sfinktera dilat ci-ju, pan kot
Operat va rst šana indic ta, ja pacientam ir oti intens vas s pes. Tiek
54% sadz šanu.
veikta tromboz mezgla eksc zija, atst jot br ci sekund rai dz šanai.
irur isk r s t š a n a . T s m is ir likvid t iekš
Iekš jo hemoroid lo mezglu ie šan s.
sfinktera spazmu.
parasti notiek sakar ar ilgstošu iekš jo mezglu pro-lapsu. Kl niski
an s atveres rajon ir s gi, izteikti piet kuši mezgli ar iesp jamu
iz lojumu un nekrozi.
rst šana konservat va vai irur iska - hemoro dektomija.

474

474
 TAISN S ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA

Metodes: sl gtu citas anorekt las patolo ijas, j izdara proktosigmoi-

1. Maksim la an sfinktera dilat cija, visp anest zija. doskopija. Diagnoze parasti gr bas nesag . Anorekt
2. Fis ras eksc zija. manometrija, elektromiogr fija vai radiolo isk izmekl šana
3. Ekscid jot fis ru, veic anoplastiju. apstiprina diagnozi un kalpo rst šanas efekta izv rt šanai.
4. Iekš sfinkterotomija - mugur vai s nu da tiek r s t š a n a . Konservat va rst šana j uzs k visiem
rdal ts iekš jais an lais sfinkters. pacientiem, lai form tu v dera izeju vienu reizi dien . Lieto kode na
fosf tu vai laperam du, ja di ta nesatur š iedrvielas. Konservat
terapija ir efekt ga 40% f u inkontinences. Pie aujamas ar citas
FE U INKONTINENCE konservat s terapijas metodes: iegur a pamatnes fizioterapija un
elektrisk stimul cija, k ari speci ls sint tisks an ls kor is.
Anorekt f u inkontinence ir nesp ja nodrošin t gribai Past v daž das f u inkontinences irur isk s rst šanas
pak autu taisn s zarnas iztukšošanos. F u inkontinence pieaug, metodes. An sfinktera boj jumiem ir indic ta an sfinktera
palielinoties vecumam, un sastopama cilv kiem, kas vec ki par 65 atjaunošanas oper cija, kas dod efektu 78-90% gad jumu.
gadiem, 1,1% v riešu un 1,3% sieviešu. Neirog no boj jumu gad jumos veido postan lo sfink-teru no blakus
Etiolo ija un pato en ze. Viens no biež kajiem f u esošiem musku iem. Taisn s zarnas prolapsa gad jum efektu dod
inkontinences c lo iem ir taisn s zarnas musku u un nervu irur iska korekcija kombin cij ar postan lu sfinktera
boj jums. izveidošanu. Ja iepriekš veikt s oper cijas nedod vajadz go efektu,
Biež s oper cijas un manipul cijas, p c kur m veidojas f u veido kolostoma.
inkontinence, ir:
• Iekš sfinkterotomija.
• An s fistulas eksc zija. TAISNAS ZARNAS PROLAPSS
• Hemoro dektomija. (Prolapsus ani et recti)
• An s atveres dilat cija.
• An lo sfinkteri saglab jošas resn s zarnas audz ju ope- Prolapsus ani.
cijas. An prolapsa gad jum caur an lo atveri "izkr t" tikai da un
• Ginekolo iskas oper cijas. ot da, dažreiz ar hemoro di. Izkritušais cilindrs ir radi li krokots
u inkontinence p c oper cij m vai manipul cij m aiz em
un ne gar ks par 5 cm. Iemesls ir si dz jmus-ku a v jums,
48% no kop skaita. Otro vietu ie em neirog nie faktori. CNS vai
hemoroid s sist mas atrofija un izmai as zarnas sien .
muguras smadze u boj jumi - traumas, neoplazmas, infekcijas vai
Prolapsus recti.
vaskul ras ietekmes - aiz em 22% no kopskaita. P jie f u
]a caur an lo atveri "izkr t" visi taisn s zarnas sienas sl i,
inkontinences c lo i ir pacienta novecošana un eneraliz ta
veidojot dubultcilindru, tas ir prolapsus recti. Šaj gad jum zarnas
demence, bet ilgstošs sasprindzin jums defek cijas laik rada n.
ot da ir cirkul ri krokota. To veicina 3 galvenie faktori:
pudendus iestiepumu un boj jumu. N. pudendus neirop tiju izsauc
cukurslim ba, r ktais prolapss. Taisn s zarnas trauma un 1) oti dzi a v derpl ves Duglasa kabata;
apstarošana veicina musku u de ener ciju. 2) iegur a diafragmas musku u atonija un fasciju v
Diagnostika. Visi pacienti, kas nok uvuši proktolo iska-j jums;
kl nik , ir j iztauj par f u inkontinenci, jo pacients šo faktu var 3) p k mobila taisn zarna (tai var b t ari apzarnis).
sl pt. Daudzi pacienti s dzas par caureju, kas b ir f u Aptuveni vienai trešda ai pacientu ir sfinktera v jums ar
inkontinence. Anamn iesp jams noskaidrot galvenos u inkontinenci.
inkontinences c lo us. Rekt izmekl šan konstat r tas p c
oper cijas un izv rt an sfinktera tonusu. Lai iz-

4.sh ma.
Inkontinences
diagnostika.

475

475
 IRUR IJA T AIS N S ZARNAS S L I M B A S

RST ŠANA

Ja sfinktera funkcija ir laba, g ot das prolapsu rst ar

sklerotiz ciju, kauteteriz ciju vai eksc ziju. J ekscid hemoroi-d lie
mezgli.
Prolapsus recti oper cijas:
1. An s atveres sašaurin šana, sfinktera nostiprin šana,
mioplastika.
2. Priekš s (sk. 5. att.) un mugur s starpenes plastika.
3. G ot das eksc zija.
4. Zarnas amput cija.
5. Suspensija - fiks cija.
6. Perine las, abdomin las tot I korekt ras.
Sam vienk ršas un sekm gas ir abdomin las suspensijas -
fiks cijas metodes. Ja pacienta visp jais st voklis at auj,
izš iras par vienu vai otru tot I korekt ras metodi.

6.att ls. Taisn s zarnas prolapsa oper cija p c Rehn - Delorme

metodes.

najai zarnai ar šuv m nostiprina levatormuskulat ru, saplacina

5.att ls. Priekš s starpenes plastika p c DuvaI - Proust metodes.
Priekš s un mugur s starpenes plastika p c Cuneo un
5eneque metodes - š rsgrieziens priekšpus un garengrieziens
mugurpus an lajai atverei, Taisno zarnu kro-ko garenvirzien , šuj
jo sfinkteru un levatoru.
ot das eksc zija p c Rehn - Delorme metodes (sk. 6.att.).
c g ot das cilindra eksc zijas ar 5-6 garenvirzien šuv m
muskul ro cilindru sakroko. Iekš jo cilindru fiks pie an s atveres
un ieb da virs sfinktera. Iesp jami recid vi.
Prolab juš s zarnas amput cija - Miku a (Mikuliez)
oper cija. Izkritušo zarnu gar an lo atveri nogriež. Sl dz iegur a
peritoneju, un zarnas sienu sašuj. T ir paliat va metode
inoperabliem pacientiem ar prolapsa asi ošanu un inkarcer -ciju.
Suspensija - fiks cija (Sudeck metode). Fiks taisno zarnu
pie mugurkaula priekš s gar s saites un kombin ar Duglasa
dobuma sl gšanu.
Abdomin la tot lkorekt ra p c Graham - Golig-her
metodes. Abdomin li iegur a diben priekšpus tais-
Duglasa dobuma ekskav ciju ar augstu peritoneja šuvi.
Perine la tot lkorekt ra - Altemeijera (Altemei jer) metode.
Transan la metode ar prolapsa amput cijas un levatorplastikas
kombin ciju. Te rezec rektosigmoid s zarnas segmentu un
ekstirp Duglasa kabatu. Izmanto cirkul ro šuv ju caur an lo atveri
(sk. 7.att.).
Abdomin la taisn s zarnas fiks cija ar ivalona im-plantu
(Gordon-Thiersch metode).
Ab s pus s taisnajai zarnai š peritoneju, atb da to no krusta
kaula (j saudz ureters!). Sakr lai fascijai piešuj polivi-nila-alkohola
(ivalona) spongiozu pl ksni, ar kuru p c tam aptver taisno zarnu.
nos to piešuj pie zarnas. Š elt peritoneja malas piešuj taisn s
zarnas priekšpus (sk. 8.att).
AN RAJONA NIEZE
(Pruritus ani)
Pruritus ani rst šana bieži sag vilšanos gan rstam, gan
pacientam. Vispirms j rst proktolo iska pamatslim ba: hemoro di,
prokt ts, kol ts, kript ts, papil ts, fis ras un fistu-las. Niezi an laj
apvid var izrais t cukurslim ba, nieru vai aknu slim bas, retikuloze,
leik mija, karcinomas, kas prasa atbilstošu rst šanu. Niezi izsauc
parazit s slim bas - spal ši, kaš is, utis, k ar das slim bas -
ekz ma, s tes, intertrigi-noze.

476

476
 TAISN S ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA

An rajona prim s niezes rst šana: 7.att ls. Transan la prolapsa oper cija p c Altemeijera
1. Higi niskie pas kumi, lok li medikamenti. metodes.
2. Perine alkoholiz cija (subkut ni l dz 40 ml 40%
etilalkohola).
3. Adu atsl ojošas oper cijas vai eksc zijas metodes.

AN KRONA SLIM BA UN CULAINAIS KO L TS

Pacientam ar resn s zarnas Krona slim bu 50-70% gad jumu

slim iesaist s an lais rajons ar ak tu vai hronisku slim bas gaitu.
Ir dažas rakstur gas paz mes:
- an lie boj jumi ir multipli;
- rakstur gi vair ki edematozi laukumi;
- das nokr sa b la;
- iesaist s cirkš u rajoni vai jie dzimumorg ni;
- ilgstoša fistuloza absced šan s;
- augstas an las fistulas nobeidzas rektovagin li. Slimniekiem ir
ar kol ta vai tievo zarnu Krona slim bas
paz mes un visp ji simptomi - svara un apet tes zudums.
izmekl radiolo iski viss zarnu trakts. Taisn s zarnas biopsi-j
75% gad jumu atrod tipiskas epitelo dš nu granulomas. Krona
slim bas pacientiem, oper jot citu irur isku patolo iju, rodas
smagas komplik cijas. T , izdarot sfinkterotomiju an lai fis rai,
ieg st nedz stošas strutainas starpenes br ces. T
aprobežojas ar sfinktera dilataciju. Krona slim bas an s fistulas
nepadodas parastiem operat s rst šanas veidiem un beidzas
ar proktokolektomiju. Hemoro dektomi-ja ir kontrindic ta, jo br ces
nedz st un 50% gad jumu dod smagas komplik cijas. Stenozes
lab k dilat t, nevis ekscid t.

8.att ls. Taisn s zarnas fiks cija p c Gordon - Thiersch metodes.

5.sh ma. Pruritus ani diagnostika.

477
 IRUR IJA T AIS NAS ZARNAS S L I M B A S

lainais ko l ts vai Krona slim ba?
Colitis ulcerosa un morbus Crohn sastopamas vis pasaul
vis m cilv ku ras m, bet biež k Eirop un ASV dz vojošiem
ebrejiem. Krona slim ba biež k sastopama sieviet m. Etiolo ija
joproj m nav skaidra. Past v uzskats par abu slim bu vienotu
izcelsmi un pato en zi, kas saist ta ar imunolo- iskiem
trauc jumiem. Slim bas veicina rafin ta bar ba. Tom r patolo isk s
norises ir atš ir gas. Taisno zarnu vienm r skar lainais kol ts, bet
Krona slim ba - reti.
An s komplik cijas biež k ir Krona slim bai. Ulcerozais kol ts
koncentr jas resn s zarnas g ot , bet Krona slim ba iet
transmur li daž s gremošanas trakta da s.
80% lain kol ta slimnieku j rst konservat vi, bet tikpat
daudziem Krona slimniekiem j izdara daž das oper cijas.
Konservat va terapija ab m slim m ir l dz ga - pret-iekaisuma,
dietolo iska, substitu joša un simptom tiska. Lietojamie
medikamenti - kortikostero di, Salazo sulfapiridaz ns, Azatiopr ns,
Olsaz ns (Dipentum). Nav pier jumu, ka antibiotikas iedarbojas uz
ulcerozu kol tu. K pretcaurejas l dzekli var lietot Enterol 250 (Bioflor
- 250), Imodium (Loperam ds).
Maligniz cijas risks lain kol ta gad jum ir oti augsts, t
nereti j izš iras par kolektomiju vai proktokolektomiju (sk. 9.att.).
cirkš u limfmezgli. Ned u v k n k 2. stadija ar drudzi, izsitumiem,
limfadenop tiju, atrop tiju. P c daž m ned m š s par bas z d.
Bet šai stadij tom r ap an lo atveri var iev rot platas kondilomas.
s produc eksud tu, kur atrod slim bas izsauc ju. Terci
stadija ir nervu un asinsvadu sist mas sifiliss ar gremm m. T
attt st s dažus gadus v k. Izmekl šanas materi ls t tad pirmaj s
div s stadij s ir eksud ts no las vai kondilom m. Svar gi ar
serolo iskie testi.
SOLIT RAS TAISN S ZARNAS LAS
Netuberkulozas izcelsmes las taisnaj zarn ir oti reti.
lonis ir zarnas sienas traumatiz šan s no iekš ja prolapsa. Visi
pacienti liecina, ka defek cij sp gi j spiežas, ir g otaini asi aini
atdal jumi. Slimniekiem paliek nepiln gas iztukšošan s saj ta.
Rektoskopiski ir tipiskas paz mes - asinis un g otas l men uz
aps rtušas edematozas g ot das un la uz plica transversalis.
Visbiež k (70%) la ir zarnas priekš sien ap 7-10 cm an li
no anokut s robežas, a past v taisn s zarnas prolapss, p c
abdomin s rektopeksijas la 80% gad jumu sadz st.

STRUTOJOŠS HIDRADEN TS
TAISN S ZARNAS AUDZ JI
Hidradenitis suppurativa
LABDAB GIE AUDZ JI
Anorm la sviedru dziedzera sekr cija, retence un infic šan s
rada hidraden tu. T k dziedzeri ir dzi i , iekaisums p riet uz
Taisn s zarnas labdab gie audz ji apskat mi cieš saist ar
zem du, bieži veido recidiv jošas fistulas. Slim ba j diferenc no
resn s zarnas aundab gajiem audz jiem. Tiek izdal tas vair kas
furunkulozes, infic tas ateromas, perian la abscesa un an las
labdab go audz ju grupas:
fistulas. Diagnozei pal dz simult ni hidra-den ti cit s erme a viet s.
1. Resn s un taisn s zarnas polipi.
rst ar boj s zonas eksc ziju, pat ar iesp jamu das
2. imenes adenomatoz polipoze.
transplant ciju.
3. Resn s zarnas hemangiomas.
4. Resn s zarnas leiomiomas.
PARASTAIS HERPESS
5. Resn s zarnas lipomas.
Herpes simplex

Izsauc js ir herpes v rusa 2. tips, p rnests seksu kontakta
br . Rakstur gas das izmai as uz dzimumlocek a un an laj
rajon . Inkub cijas laiks - 25 dienas. S kum lok las s pes, kas 2.-
3. dien k st dedzinošas. Izvese ošan s ir spont na, bet iesp jami
ar spont ni recid vi. Superinfekcija izsauc limfadenop tiju. j lieto
pretv rusu prepar ti (Zovirax u.c).
SMAIL S KONDILIMAS
Condylomata ocuminata
Slim bu izraisa v russ, kas ieg ts kontaktce , 50% gad jumu
saist ts ar homoseksu lismu. K rpas parasti s kas, nereti sasniedz
1-2 cm, ieapa as ar platu pamatu. T s var izplat ties uz
dzimumorg niem un cirkš iem, 2% p rveidojas plakan-š nu v .
rst ar termokoagul ciju, krioterapiju, eksc ziju.
KSTAIS ŠANKRS
Ulcus molle
kstais šankrs kombin jas ar ingvin lo granulomu. Ulcus
molle izsauc js ir Haemophilus ducreyi, ko atrod, izmekl jot strutas.
Veidojas dzi š strutojošs audu defekts. Labi padodas sulfanilam du
un tetracikl na terapija.
SIFILISS
Syphilis
To izsauc Treponema pallidum. Prim refekts an laj kan
bieža homoseksu u slim ba. Inkub cijas laiks - 4-5 ned as. Parasti
an s atveres mal vai an laj kan ir pacelta, cirkul ri indur ta,
ap 1 cm plaša la ar sekr ciju un sm -r šanos. P c 2 ned m t
pati aizdz st. Šai laik ir palielin ti
Polipu klasifik cija:
I Neneoplastiski polipi:
1. Hiperplastiskie polipi - neliela izm ra, bez pašas kl niskas
noz mes.
2. Hamartomas - veidojas no norm liem audiem.
3. Iekš gie polipi - g ot das prolifer ti jeb pseidopolipi.
4. Limfo die agreg ti (sakopojumi).
II Neoplastiskie polipi (adenomas ar malignit tes potenci lu,
kas atkar gs no polipa tipa un izm ra):
1. Tubul rie polipi.
2. Tubulovilozie polipi.
3. Vilozie polipi.
Kl nika un diagnostika.
Labdab gie taisn s zarnas audz ji ilgstoši var att st ties bez
simptomiem, bet tad par s g otas vai asinis ar fek lij m, an mija,
nov šana, polipa prolapss, biež ka v dera izeja. Slimnieki
izmekl rekt li, rektoskopiski ar biopsiju.
rst šana atkar ga no kl nisk s un histolo isk s atrades.
TAISN S ZARNAS V ZIS
Etiopato en ze.
Liel da a kolorekt v ža rodas no hronisk m saslimšan m
vai maligniz joties labdab giem veidojumiem. To veicina
im ndefic ts, attiec gs uzturs un dz vesveids. Lietojot uztur daudz
- dz vnieku tauku, zarn s savairojas t s bakt rijas, kas izdala
kancerog nas vielas. Pret ji tam, š iedrvielu di ta samazina
šanas procesu un saista kancerog nas vielas, uzlabo zarnu
peristaltiku.

478
478
 TAISN S ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA

9.att ls.
Proktokolektomija laina kol ta gad jum : A - veido
rezervu ru no tiev s zarnas; B - saglab ts an lais
sfinkters.

Liel da a (l dz 95%) kolorekt lo v žu rodas no adeno-
matoziem polipiem, o polips liel ks, jo maligniz cija biež ka.
imenes polipoze p c 40 g.v. jau 100% p rveidojas v . oti bieži
zis att st s lain kol ta un Krona slim bas pacientiem. Taisn s
zarnas v ža profilakse ir savlaic ga hronisku slim bu un
jaunveidojumu irur iska rst šana. Visi polipi endoskopiski
kontrol un j ekscid .
An kan la v ži metast visos virzienos. Ja tumora
lokaliz cija ir virs 7 cm no an s atveres, tas matastaz uz augšu.
2% metast retrogradi sakar ar limfas atteces trauc jumiem.
ža disemin cija caur venozo asinsriti rada att lin tas metast zes,
tas korel ar histolo isko formu. Metast zes biež k lokaliz jas
akn s, bet dist lo da u v zis caur hemoroid m v m un apakš jo
dobo v nu laiž metast zes uz plauš m.

TNM kl nisk klasifik cija izstr ta 1987. gad starp-

Taisn s zarnas v ža formas:
tautiskaj pretv ža savien bas komitej .
1. Eksof ta forma - aug zarnas l men , papilomatoza, k -
postveid ga, nereti iz lojas.
T-prim rs audz js
2. Endof ta forma - labi norobežota la bl m mal m. Tx - nav nov rt jams
3. Dif za (infiltrat va) forma - aug zarnas sieni , sašaurina T0 - nav
menu. Tis - in situ
4. Plakan forma - lokaliz jas an laj kan plakanas las - infiltr submukozi
veid . T2 - infiltr musku u sl ni
T3 - infiltr subserozu
Mikroskopisk uzb ve: T4 - infiltr blakusorg nus, cauraugot viscer lo peritoneju. N -
• adenokarcinoma (80-90%), r e ion lie limfmezgli (metas t zes)
• g otu gredzenš nu v zis (10-12%), kas biež k sastopams Nx - nav nov rt jams
an laj kan , jo tur ir daudzk rtainais plakanais epi-t lijs, N0 - nekonstat
• karcino ds - sastop apm ram 1% gad jumu. - 1-3 perirekt los mezglos
N2 - 4 vai vair k perirekt los mezglos
ža izplat šan s ce i: N3- metast zes gar asinsvadiem M -
1. Audz js cauraug serozu un disemin peritoneja dobum . att las metast zes
Mx - nav nov rt jams
2. Implant cija - no prim audz ja deskvam tas š nas
M0 - nav
nos žas g ot das defektos anastomožu viet s, k ar p c he-
- att las metast zes P os to p e ra t va
moro dektomijas un fis rektomijas.
klasifik cija
3. Limf tisk izplat šan s:
PT, PN, PM
a) uz augšu - gar o. rectalis superior uz paraaort -liem
G - audz ja diferenci cijas pak pe
mezgliem, GX - diferenci cijas pak pe nav noteikta
b) later li - gar a. rectalis media uz sakr liem un ilia- - labi diferenc ts audz js
liem mezgliem, G2 - vid ji diferenc ts audz js
c) uz leju - gar a. rectales inferiores uz ingvin liem G3 - v ji diferenc ts audz js
mezgliem. G4 - nediferenc ts audz js

479
479
 IRUR IJA T AIS N S ZARNAS S L I M B A S

rzemju literat ra plaši tiek lietota resn s zarnas v ža Dj ksa liz cijas, metastaz šan s rakstura, perifok la iekaisuma, zarnas
(Dukes) klasifik cija (1932, 1957). mena sašaurin juma pak pes. Izdala sekojošas simptomu
A - audz js norobežots mukoz grupas:
- audz js infiltr musku u sl ni, bet neizaug cauri tam, • patolo iski izdal jumi no taisn s zarnas;
limfmezgli nav iesaist ti • zarnu funkcijas trauc jumi;
B2 - audz js infiltr serozu un pararekt los taukaudus, • s pes;
limfmezgli nav iesaist ti • visp st vok a trauc jumi.
C-j - audz js infiltr visus zarnas sieni as sl us, iz emot
serozu, ir metast zes re ion lajos limfmezglos P a t o l o i s k i i z d a l j u m i ir asi u, g otu, strutu
C2 - audz js infiltr visus zarnas sieni as sl us, ar serozu, ir piejaukums f m. Asi ošanas (75-90%) intensit te parasti ir
metast zes re ion lajos limfmezglos neliela; izdal s tumšas asinis t veid vai kop ar g ot m un
D - att las metast zes
strut m katras defek cijas laik . Asinis par s pirms v dera izejas,
Stadijas TNM Dukes bet var b t ar sajauktas ar f m. Asi ošana biež k saist ta ar
tumora iz lošanu vai traumatiz ciju ar f m. Prof za asi ošana
! 0 stadija Tis N0 M0
nav rakstur ga. An mija iest jas pak peniski, v s stadij s.
-2
1 stadija N0 M0 A Asi ošana vair k rakstur ga eksof tiem audz jiem un ja v zis
li stadija T3-4 N0 M0 B lokaliz jies ampul raj da . G otas izdal s reti (biež k slim bas
III stadija ' jebk ds N1.3 M C kum ), parasti kop ar asin m - nelielu b lganu vai caursp gu
' jebk ds N jebk ds sakopojumu (p rslu) veid .
IV stadija D
Strutas par s v s stadij s - ja ir audz ja sabrukums ar
Atseviš i tiek klasific ts an kan la (canalis analis) zis. perifok lu iekaisumu.
Z a r n u f u n k c i j a s t r a u c j u m i : (70-75%) de-
TNM kl nisk klasifik cija. fek cijas ritma izmai as, fe u formas izmai as (lentveid gas f ces,
T-prim audz ja nov rt jums ar iepiedumu vien pus ), caurejas, aizciet jumi. Zarnu pas žas
Tx - prim ro audz ju nav iesp jams nov rt t trauc jumi vair k izteikti endof to audz ju gad jum , kad v ro zarnu
T0 - nav datu par prim ro audz ju mena sašaurin jumu un sieni u rigidit ti. Par s parci la ileusa
tenesmi (no 3-5 l dz 15-20 reiz m dien ), sveš erme a un pilnuma
Tis - karcinoma in situ
saj ta taisnaj zarn .
- audz ja garums 2 cm vai maz ks
p e s - relat vi v ns slim bas simptoms. Pie an kan la
T2 - audz js liel ks par 2 cm, bet maz ks par 5 cm garum ža t s par s agri un pastiprin s p c katras v dera izejas.
T3 - audz js liel ks par 5 cm garum Ampul ro audz ju gad jum , tiem ieaugot nervu pinumos, ir
T4 - jebkura izm ra audz js, kas infiltr blakus esošos org nus rakstur gas s pes t pl un taisnaj zarn ; t s izstaro uz krustiem un
- maksti, uretru vai ur np sli. N - r e i o n l i e l i m f m e z g l i glute lo apvidu. Augsti lokaliz tiem tumo-riem s pes ir v dera
Nx - re ion los limfmezglus nav iesp jams nov rt t lejasda .
N0 - nav metast žu re ion lajos limfmezglos Visp st vok a trauc jumi par s
- metast zes perirekt lajos limfmezglos slim bas v s stadij s, p c apk rt jo org nu iesaist šan s
N2 - metast zes vienas puses ingvin lajos un/vai vienas puses proces . Att s metast zes rada intoksik ciju, an miju, no-
limfmezglos gar a. iliaca interna šanu.
N3 - metast zes perirekt lajos un ingvin lajos limfmezglos
un/vai ab s pus s gar a. iliaca interna un/vai abu pušu ingvin lajos Diagnostika.
limfmezglos. M - a t t l a s m e t a s t z e s Taisn s zarnas v ža diagnostika balst s uz anamn zi un
Mx - nav datu par att m metast m speci lo izmekl jumu metod m.
M0 - nav att lu metast žu Digit izmekl šana auj diagnostic t taisn s
- ir att las metast zes zarnas v zi 50-70% slimnieku. T j veic etros st vok os:
Stadiju klas ifik c ija pacientam atrodoties uz ce iem un elko iem, uz muguras, uz
niem un tupus (var sataust t veidojumu 10-12 cm no t a).
0 stadija Tis No M0 Rakstur s v ža paz mes ir:
1 stadija T, N0 M0 • veidojuma bl va konsistence;
• iz lojums ar biez m mal m;
II stadija T2-3 No M0
• bl va zarnas sieni as infiltr cija bez skaidr m robež m;
III A stadija Tl.B
N, M0 • cirkul rs zarnas l mena sašaurin jums;
T4
M0 • asinis un strutaini izdal jumi;
N2.3
III B stadija • bieži konstat izteikti paplašin tu, tukšu ampulu, paši pie
T4 N, N2-3 M0
N jebk ds stenoz jošiem tumoriem.
' jebk ds M0
Sieviet m v a g i n l a i z m e k l š a n a auj ieg t papildus
T4 M, inform ciju par procesa izplat bu mazaj iegurn . E n d o s k o p i s k
IV stadija ' jebk ds N jebk ds Mi
i z m e k l š a n a ar b i o p s i j u :
1. Rektoromanoskopija - var konstat t audz ju, t izplat
bu, att lumu no audz ja l dz sfinkteram.
Kl nika. 2. Kolonoskopija - auj apskat t rektosigmoid lo rajonu
Taisn s zarnas aundab gajiem audz jiem rakstur ga l na un resno zarnu.
augšana un pak peniska simptomu att st ba. Var b t asim- Tikai multiplas biopsijas var apstiprin t diagnozi un noteikt
ptom tiska norise (2 - 3,5% gad jumu). Taisn s zarnas v ža kl nika karcinomas formu un diferenci cijas pak pi.
atkar ga no audz ja izm riem, augšanas formas, loka- Ra d i o I o is k s m e t o d e s :
1. Kr šu kurvja rentgenogramma j veic visiem taisn s zarnas
ža pacientiem, lai izsl gtu metast zes plauš s.

480
480

2. Irigoskopij var noteikt audz ja izm rus, lokaliz ciju,
attiec bas pret apk rt jiem audiem.
3. Cistoskopija un intravenoz pielogr fija (IVP) ieteicama
visiem taisn s zarnas v ža slimniekiem, lai noteiktu ure-teru
anatomiju, daž das anom lijas, nov rt tu nieru funkciju un atkl tu
obstrukt vu urop tiju. Cistoskopija indic ta, ja ir ur np a
cauraugšanas simptomi vai ja IVP liecina par ur np a
iesaist šanos proces .
Intrarekt laj ultrasonogr fij var atlas t
pacientus lok liem terapijas veidiem; identific t rekt s sieni as
sl us un penetr cijas dzi umu, nov rt t limfmezglu st vokli.
D a t o r t o m o g r f i j a sniedz inform ciju par procesa
izplat bu iegurn un metast m akn s.
dera dobuma u l t r a s o n o s k o p i j a , lai izsl gtu
metast zes akn s.
L a p a r o s k o p i j a , lai izsl gtu procesa disemin ciju.
Karcinoembrion a n t i g n a (CEA) un CA-19-
9 noteikšana auj v rot slim bas dinamiku, nov rt t
rst šanas rezult tus.
rst šana.
Oper cijas metode atkar ga no audz ja izplat bas pak pes,
lokaliz cijas, makroskopisk s un mikroskopiskas uzb ves, no
limfog m vai hematog m metast m, no slimnieka visp
st vok a un augst k esoš s resn s zarnas topogr fisk s anatomijas
patn m.
jos gados plaši izmanto sfinkteru saglab jošas oper cijas,
nepieciešami prec zi dati par tumora izplat šanos gar zarnas
sienu.
Daži autori iesaka rezec t taisno zarnu "ar rezervi", atk pjoties
ne maz k k 4-5 cm no tumora robežas. Svar ga ir audz ja
izplat šan s š rsgriezum , kad tiek boj ti blakus esošie asinsvadi
un org ni. An kan la tumori var ieaugt uretr v riešiem un vag
sieviet m; šais gad jumos tos rezec . Ampulas v ža gad jum bieži
tiek skarti pararekt lie audi, v s stadij s - astes kauls, krusta
kauls, ja taisn s zarnas v zis sieviet m ieaug makst , v riešiem
ur np sl un prostat , j izdara kombin tas oper cijas ar šo org nu
rezek-ciju.
Maligniz tiem polipiem, viloziem tumoriem, k ar adeno-
karcinom m ar procesa izplat bu T-, un T2 veic: 1) transan lu
eksc ziju un tumora elektrokoagul ciju caur rektoskopu; 2)
transan lu taisn s zarnas rezekciju ar rektoan s anastomozes
izveidošanu; 3) ar proktotomijas pal dz bu ekscid tumoru.
Izv loties oper cijas metodi taisn s zarnas v ža gad jum ,
izv rt audz ja lokaliz cija taisnaj zarn un saslimšanas stadija.
Ja tumors lokaliz ts apakš trešda (ne vair k par 5 cm no
an s atveres), neatkar gi no histolo isk s formas indic ta
abdominoperine taisn s zarnas ekstirp cija; to izdara ar pie
augst k lokaliz ta v ža, kas ieaudzis para-rekt los audos, pie v ža
recid va p c sfinkteru saglab još m oper cij m.
Abdominoperine s taisn s zarnas ekstirp cijas rezult
tiek iz emta visa taisn zarna un da a no sigmas un uzlikta
vienstobra sigmostoma kreisaj pus .
Oper cijai ir divi etapi - abdomin lais un perine lais.
Abdomin lo etapu s k ar apakš jo vid jo laparotomiju. P rdala
derpl vi pie sigmveida zarnas apzar a saknes, p rdala un nosien
a. rectolis superior. Turpina griezienu pa v derpl vi sl pi lokveid uz
leju pa rievu, ko veido v derpl ve, p rejot no maz iegur a s na uz
taisno zarnu. Mobiliz sigmveida zarnas dist lo da u un taisno zarnu
as un neas ce , lietojot diatermokoaguiaciju. Pak peniski p rdala
un nosien a. et v. rectolis medialis et inferior no ab m pus m, l dz
zarna tiek mobiliz ta l dz iegur a diafragmai. Nošuj sigmveida zarnu
ar apar tu, p rš noš tos galus un iegremd tabakmaka šuv s. Ar
tabakmaka šuvi no starpenes aizšuj an lo atveri. Ar ov lu griezienu
rdala du, zem das audus un m. Ievator ani 1-2 cm att lum no
an s atveres. Veic taisn s zarnas un
6! 3136
TAISNAS ZARNAS S L I M B A S IRUR IJA
sigmveida zarnas dist s da as ekstirp ciju. Veic r gu he-
most zi. Dren mazo iegurni. Sl dz starpenes br ci pa k rt m un
veic maz iegur a peritoniz ciju: ar atseviš u griezienu v dera
priekš s sienas kreisaj s nu rajon izveido atveri, caur to izvada
sigmveida zarnu un veido anus preater naturalis.
a audz ja apakš da a atrodas 5 cm un vair k no an s
atveres, indic tas sfinkteri saglab jošas oper cijas.
Tain s zarnas abdomin la rezekcija ar sekojošu resn s
zarnas novilkšanu caur an lo kan lu. Mobiliz taisno zarnu l dz
starpenes diafragmai. Sagatavo sigmveida zarnu novilkšanai,
mobiliz mezent riju, lai ieg tu pietiekoši garu transplant tu; ja tas
neizdodas, var veikt kreis flanga rezekciju un sagatavot novilkšanai
colon transversum. k oper ciju turpina no starpenes (to var
veikt p c divu brig žu metodes, kad otr brig de veic starpenes
etapu). Veic an kan la demukoz ciju, saglab sfinkteru. P rdala
visus taisn s zarnas sienas sl us aiz sfinktera, p rdala m. Ievator
ani, di piln gi atbr vojot prepar tu. P rce prepar tu veder-
dobuma, rezec un caur an lo kan lu novelk resn s zarnas
transplant ta galu. Parasti zarnu novelk ar p rpalikumu, fiks jot
novilkto zarnu pie perine s das. Dren mazo iegurni uz starpeni.
Sl dz v derdobumu pa k rt m.
ja audz js atrodas t k par 8 cm no an s atveres, veic
taisn s zarnas priekš jo rezekciju. Veic vid jo apakš jo
laparotomiju, vajadz bas gad jum pagarinot griezuma l niju virs
nabas, un izdara vederdobuma un audz ja rev ziju. Atver maz
iegur a peritoneju ar liras veida griezienu pa rievu, kuru veido
derpl ve, p rejot no maz iegur a sien m uz taisno zarnu.
Atprepar a. rectalis superior, veic limfadenek-tomiju pa t s gaitu
dz a. mesentericae inferior pamatnei. P rdala a. rectalis superior.
Mobiliz taisno zarnu ar mezorek-tumu. Nosien a. rectalis media pie
iegur a sienas. Skeletiz taisn s zarnas sienu virs un zem audz ja:
piln ekscid mezorektumu. P rš zarnu zem un virs audz ja un
nodala prepar tu. Veic hemost zi. Vajadz bas gad jum dren
mazo iegurni.
Anastomozes veidošana. Anastomozi "gals pie gala" veido ar
rok m, ja audz js lokaliz ts taisn s zarnas augš trešda . Lieto
atraumatiskus absorb jošus diegus. Parasti uzliek divas šuvju
rtas, bet ir iesp jama ar anastomoze ar vienu šuves k rtu.
Apar ta anastomozes "gals pie gala" veidošan izmanto
cirkul ros šuv jus. Steplera galvi u ievada sigmas dist laj da ,
kurai pirms tam tika uzlikta tabakmaka šuve, un sasien tabakmaka
šuvi. Taisn s zarnas dist laj da uzliek tabakmaka šuvi vai ar
taisn s zarnas dist lo galu nošuj ar line ro šuv ju (lab k tom r ar
rotikul ro - pagriez jmeh nismu). Caur an lo atveri ievada cirkul ro
šuv ju, uz t gala novieto šuv ja galvi u un veido anastomozi "gals
pie gala". Apskata anastomozes, šuv ju evaku caur an lo atveri.
rbauda, vai apar ir veselas rezekcijas l nijas. Papildu šuves
anasto-mozei parasti neliek. Skalo mazo iegurni. Var veikt ar maz
iegur a peritoniz ciju. Laparotomijas br ci sl dz pa k rtai. Drenas
vederdobuma parasti neatst j.
Taisn s zarnas priekš s rezekcijas laparoskopis-k
metode. derdobumu punkt un ievada C02, ievada laparoskopu
un darba instrumentus. Revid v derdobumu. Veic taisn s zarnas
mobiliz ciju un limfadenektomiju p c tiem pašiem principiem k
konvencion s metodes gad jum . Zarnu zem audz ja p rš ar
line šuv ja pal dz bu. Veic mikrolaparotomiju kreisaj
hipogastrij , caur t s br ci izvelk prepar tu un to rezec . Uz sigmas
uzliek tabakmaka šuvi, sigm ievada cirkul šuv ja galvi u un
iegremd to vederdobuma. Laparotomijas br ci aizšuj.
derdobumu atkal aizpilda ar g zi. Caur an lo atveri ievada šuv ju
un laparoskopisk kontrol perfor aizš to taisn s zarnas dist lo
galu ar šuv ja aso uzgali. Ar instrumentiem uzliek šuv ja galu uz
korpusa un veido anastomozi "gals pie gala",
481
481
 IRUR IJA T AI S N S ZARNAS S L I M B A S

rbauda anastomozi. Peritoniz ciju neveic. V derdobum atst j 4. Gastrointestinal and Liver Disease / Sleisenger and Fortrans. - Philadeiphia:
vienu drenu, evaku instrumentus, sl dz br ces. VV.B.Saunders Comp., 1998.
Hartma a oper ciju veic, ja tumori lokaliz ti augš trešda
5. Giardiello G. et ai. Treatment of Colonic and rectal Adenomas with Sulindac
vai rektosigmoid laj rajon . Parasti lieto, ja ir kontr-indic tas in Familial Adenomatous polvposis // N. Engl. J. Med., 1993; 328:1313.
sfinkteru saglab još s oper cijas un ja ir taisn s zarnas v ža
komplik cijas - ileuss, perifok ls iekaisums. Mobiliz jot sigmu un 6. Goltzar D. Surgical Therapv for Crohn^s Disease // Gastroenterol. Clin.
taisno zarnu, p jo zem tumora p rdala, t s stumbru nošuj, rezec North Am.t 1995; 24:527.
boj to zarnas da u un uzliek vienstob-ra kolostomu. a audz js 7. Senagore A. et ai. TheTtreatment of Advanced Hemorrhoidal Disease: A
ieaug blakusorg nos un II vai III pak pes limfmezglos, oper cija Prospective Randomized Comparison of Cold Scapel vs. Contact Nd: YAG
nav kontrindic ta; veic kombin tas oper cijas - kop ar taisno zarnu laser// Dis. Colon, Rectum, 1993; 6: 1042.
iz em boj to org nu (dzemdi, maksti, prostatu, tievo zarnu cilpas,
8. Surgerv of the Colon, Rectum, and Anus / Mazier W.P. et ai. - Philadeiphia:
ur np a sieni u). Taisn s zarnas v ža slimniekiem ar daudz m VV.B.Saunders Comp., 1995.
att m metast m un procesa eneraliz ciju j likvid zarnu ne-
caurejam ba, uzliekot divstobru sigmostomu. 9. St. John D.J. et ai. Cancer Risk ibn Relatives of Patients with Common
Maiigniz tiem polipiem ar cancer in situ, viloziem audz jiem, Colorectal Cancer//Ann. Int. Med., 1993; 118: 785.
nelieliem audz jiem bez limfmezglu iesaist šan s pielieto lok s
10. VVald A. Fecal Incontinence // Current Therapv in Gastroenterologv and
terapijas formas: Liver Disease /Th. M. Bavless. - Baltimor: Mosby, 1994.
• lok lu eksc ziju,
• elektrokoagul ciju (pie apakš s un vid s trešda as 11. Winawer S.J. et ai. Randomized Comparison of Surveillance Interv ls after
karcinom m), Colonoscopic Removal of Newly Diagnosed Adenomatous Polvps // N. Engl.
J. Med., 1993; 328: 901.
• dobuma radioterapiju (caur proktoskopu),
• krioterapiju, 12. VVinavver S.J. et ai. Risk of Colorectal Cancer in the Families of Patients
• l zera terapiju, with Adenomatous Poivps // N. Engl. J. Med., 1996; 334: 82.
• jo staru radioterapiju.
13. VVinavver S.J. et ai. Prevention of Colorectal cancer by Colonoscopic
Polypectomy // N. Engl. J. Med., 1993; 329: 1977.
Kombin rst šana.
Pirmsoper cijas staru terapiju izdara viet ji izplat ta taisn s
zarnas v ža (ll-lll stadijas) gad jum . T pazemina tumora
biolo isko aktivit ti, samazina metastaz šanos un recid vu skaitu,
paaugstina operabilit ti un pagarina dz vildzi. ll-lll stadijas gad jum
noz mijterapiju (ja ir G3, G4) - ftor-uraciSu un leikovor nu (kursu
veid ), bet IV stadijas gad jum vai ar , ja ir kontrindik cijas
operat vai rst šanai, veic palia-t vu staru un mijterapiju.

Prognoze.
5 gadu dz vildze p c radik las irur isk s rst šanas ir no 40
dz 60% pacientu. T ir atkar ga no slim bas formas. Lab ka
prognoze ir l-ll stadij , ja tumors ir labi diferenc ts un ja ap prim ro
audz ju nav iekaisuma reakcijas. Slikt ka prognoze ir zemas
diferenci cijas pak pes audz jiem, audz jiem lll-IV stadij , infiltrat vi
augošiem tumoriem, muko m adenokarcinom m, skirozajam
zim un gad jumos, kad ap prim ro audz ju ir iekaisuma reakcija.

Transan la endoskopiska mikro irur ija (TEM).

Plata l mena retroskop tiek veiktas retroskopiskas oper cijas.
ir speci li veidota aparat ra un instrumenti. Izmanto
steroskopisku le a optiku. Prepar šana notiek mikro irur isk
tehnik , izmantojot vienlaic gi 4 instrumentus. Darb bu kontrol
videotehnika ar g zes insufl ciju. Šaj tehnik var eksci-d t nelielu
taisn s zarnas karciomu. To iz em kop ar veselo audu zonu, izejot
caur muskul ru sl ni, un rezec taukaudus ar retrorekt liem
limfmezgliem. Šin tehnik var ekscid t daž das adenomas, citus
audz jus ar nelielu apjomu. TEM att st s, paplašin s indik cijas un
oper ciju apjoms.

Literat ra:

1. Diagnozes noteikšanas un rst šanas standarti onkolo ij / Latv. rep.

Labkl bas min. Latvijas onkolo ijas centrs; red. Dz. Emzi š. - R ga: Latv.
Rep. Labkl bas min. Latvijas onkolo ijas centrs, 1998. - 123.-135.Ipp.

2. Niderle B. Ekstrennije specia nije operativnije vmešate stva. - Praha:

J.Novak, Avicenum, 1984. - 156.-158.Ipp.

3. Corman M.L. Colon and Rectal Surgerv. - Lippincott-Raven Publ., 1993.

482

482
 AKNU S L I M B A S IRUR IJA

Aknu inerv ciju nodrošina n. splanchnicus dxt simpto-m tisk s

iedras un n. vagus sin. aknu zara parasimp tisk s š iedras.
3.20. AKNU SLIM BAS
Intrahepatiskie žultsvadi atk rto v rtu v nas zaru gaitu. Labais
un kreisais aknu žultsvads sapl st kop v rtu v nas apvid ,
veidojot kop jo aknu vadu.
sdienu aknu irur iskaj anatomij izš ir 2 daivas un 8
segmentus (skat. 1.att).
A. Tu ins
Katram segmentam ir autonoma asinsapg des sist ma, kuras
pamat ir v rtu v nas gala zari. Labo un kreiso daivu atdala
pl ksne, kas iet caur žultsp a gultni un apakš jo dobo v nu.
Katrai daivai ir 4 segmenti. Aknu anatomiskai re-zekcijai ir izstr ta
AKNU ANATOMIJA UN FIZIOLO IJA irur isk tehnika, kas auj iz emt vienu vai vair kus segmentus, k
ar veikt hemihepatektomiju.
Aknas ir liel kais parenhimatozais org ns, kam ir daudz- Akn s non k l dz 1/3 visa cirkul još asins daudzuma, no kura
funkcion la loma sagremošanas un vielu mai as proces . Aknas 75 % ir v rtu v nas asinis, bet 25 % n k no aknu art rijas.
aiz em labo subdiafragm lo telpu un fiks tas ar 5 sait m: Spiedienu v rtu v (port lo spiedienu) regul daž di faktori: dzi a
ligamentum falcifome hepatis, ligamentum teres hepatis, ieelpa, klepus, defek cija, fiziska slodze u.c, un tas sv rst s no 60
ligamentum coronahum hepatis, ligamentum triangulare dex-trum et dz 180 mm dens staba. Port -lais spiediens un akn s depon tais
sinistrum. Sest saite ir ligamentum hepatoduodenale, kur atrodas asi u apjoms ir atkar gs no asinsvadu l mena un tilpuma, kas
asins un limf tiskie vadi, nervi un rpusaknu žultsvadi. savuk rt saist ti ar nervu un humor s sist mas regul ciju. Fizisk s
Ar savu augš jo diafragm lo virsmu aknas piegu diafragmai. piep les vai lielas asi ošanas gad jum aknas no sava depo
Apakš jo - viscer lo - virsmu š rso divi priekš ji mugu-r jie un visp asinsrit var izdal t iev rojamu asins daudzumu.
viens š rsejošs padzi in jums, kas kop atg dina burtu H. Labais Aknu funkcijas ir daudzpus gas. T s atbild par olbaltumu
priekš ji mugur jais padzi in jums sast v no p a iespieduma - vielmai as anabolisko un katabolisko pamatprocesu. Aknas ir
fossa vesicae felleae venae cavae caudalis. Kreisais priekš ji vien vieta, kur notiek album na, fibrinog na un pro-tromb na
mugur jais padzi in jums - fossa sagittalis sinistra - p c klasisk s sint ze, taj s form jas asinsrec šanas faktoru liel da a. Aknas
anatomijas dala aknas div s daiv s. Š padzi in juma centr lo da u ie em centr lo vietu ar aminosk bju veidošan . Paramin šanas
aiz em aknu apa saite, bet mugur virsm novietotas aizauguš proces aknu š s rakstur ga augsta fermentu aktivit te.
venoz vada paliekas, kas auglim savieno v rtu v nu ar apakš jo
Aminosk bju dezamin šanas proces akn s veidojas ur nviela.
dobo v nu. Š rs kroka ir aknu v rti, caur kuriem akn s ieiet v rtu
Lip du mai as proces aknas izpilda sekojošo funkciju:
na (v. por-tae) un aknu art rija (o. hepatica propria), bet izn k no
piedal s ar bar bu uz emto tauku saš elšan s un uzs kšan s
m žultsvadi. Aknu liel da a segta ar peritoneju, iz emot
proces , triglicer du apsk ošan , ketona erme u, triglice-r du un
mugur jo diafragm lo virsmu, caur kuru iziet aknu v nas (vv.
fosfolip du sint , holester na veidošan un izvad šan no
hepaticae).
organisma kop ar žultssk m. Og de ražu mai as proces
Aknu asins apg dei ir divi avoti: v rtu v na (v. portae) un aknu
aknas atbild par glikozes apsk ošanu, gliko-g na sint zi un
art rija (a. hepatica propria). rtu v na veidojas, sapl stot apzar a
sakrišanu, glikuronsk bes veidošanu.
art rij m (v. mesenterica sup., v. mesenterica inf.) un liesas v nai
Pigmenta mai as proces aknas izdala bilirub nu, kas cirkul
(v. lienalis). sav c venoz s asinis no ku a un zarnu trakta,
asin s k t.s. bilirub na br forma. Hepatoc tos bili-rub ns
aizku a dziedzera un liesas. Š s asinis bag tas ar miskiem
atbr vojas no album na, saist s ar glikuronsk bi (bilirub na saist
produktiem, kas rada gremošanas procesa sint zes pamatu.
forma) un p rv ršas par den š stošu vielu, kas ar žulti izdal s
Arteri s asinis apg aknas ar sk bekli. Ieejot akn s, v rtu v na
zarn s. Zarn s bakt riju iedarb bas rezult bilirub ns atjaunojas
un aknu art rija visbiež k dal s divos zaros. T k zarošan s notiek
dz urobilinog nam un sterkobii -nam. P jais izdal s ar fek lij m,
saistaudu k rt s, kuras sauc par port lajiem laukiem un kuras
pieš irot t m br no kr su.
sadala aknu pa-renh mu aknu daivi s. Aknu parenh v rtu v na
dal s starpdaivi u un sept laj s v s, no p m veidojas veno-
zie sinusi. Aknu art rija sadal s kapil ros, tie sapl st ar sept -laj m
m un notiek arteri lo un venozo asi u sajaukšan s. Asinis, kas
attek no aknu daivi m, sapl st tr s pamata v s, t.i., v. hepaticae
dxt., v. hepaticae sin., v. hepaticae med. s. sagittalis.
Limfas attece no akn m notiek divos virzienos. Viscer s
virsmas limfvadi form jas lielos kolektoros ap v rtu v nu un t s
zariem un t k non k maz omenta limfmezglos. Dia-fragm s
virsmas limfvadi pa aknu un dob s v nas ce u iepl st vai nu
mugur jos medi lajos re ion lajos limfmezglos, jeb tieši kr šu
limfvad - duetus thoraeicus.

483

1.att ls. Aknu segmentaras uzb ves sh ma p c CCouinaud

(1959):
a - diafragm virsma, b - viscer virsma.

483
 IRUR IJA AKNU S L I M B A S
Urobilinog ns neliel daudzum uzs cas v rtu v nas sist , sast vda a (sk. Žultsp a un žultsvadu slim bas) rodas slimniekiem
non k akn s un no turienes neliel daudzum izdal s caur dobo
nu un nier m. Aknas piedal s taukos š stošo A, B, D, E un K
vitam nu aktiv cij un uzs kšan s proces , k ar regul stero do
hormonu daudzumu organism , tos savlaic gi izvadot kop ar žulti.
Aknas inaktiv insul nu, tireo -dos un antidiur tiskos hormonus.
Ekskretor funkcija tiek veikta ar žults veidošanu un t s sekr ciju
zarnu trakt . Aknas uztur barjeras funkciju starp organisma iekš jo
un jo (zarnu trakta) vidi.
AKNU SLIM BU LABORATORISK DIAGNOSTIKA
Sakar ar aknu funkciju daudzveid bu nav nevienas noteiktas
metodes, kas piln autu nov rt t org na st vokli. Neskatoties uz
daudzajiem laboratoriskajiem testiem, tikai nedaudzi no tiem pal dz
vienas vai otras aknu slim bas gad jum .
Bilirub ns. Bilirub na kop jais l menis asins serum sv rst s
no 8,5 - 20,5 mkmol/l, un tas sast v no br jeb nesaist (N - l dz
5,18 mkmol/l) un saist jeb konjug bilirub na (N - 16,5 mkmol/l).
Bilirub na paaugstin šan s asin s jeb hiperbilirubin mija kl niski
izpaužas k dzelt , t.i., da, skl ras un citi audi ieg st dzelten gu
nokr su.
c izcelsmes meh nisma dzelti dala 3 veidos:
1) Virsaknu jeb hemol tisk dzelt , kas rodas no paaugstin tas
eritroc tu sabrukšanas un br bilirub na nok šanas asin s liel
daudzum ;
2) Aknu jeb hepatocelul dzelt , kas rodas t , ka
hepatoc ti nesp j satvert jeb konjug t, vai ar izvad t bilirub -nu
žultsce os;
3) Zemaknu jeb meh nisk dzelt , kuras iemesls ir žuits-vadu
obstrukcija ar akme iem, r taudiem, audz jiem, paraz tiem un
sveš erme iem. T s rezult notiek saist bilirub na reflukss no
žultsvadiem asin s.
Bilirub na frakciju noteikšana virsaknu dzelt s diagnostik :
visinformat ir br bilirub na frakcijas noteikšana, jo tieši uz
s pamata rodas virsaknu dzelt . Diferenci ldiag-nostik šai
anal zei nav p k lielas noz mes, jo aknu dzelt var rad t gr bas
saist bilirub na izdal šanai un l dz ar to t l me a paaugstin šanai
asin s. Bet ilgstošas zemaknu dzelt s gad jum hepatoc tu
boj juma rezult var ciest konjug cijas process un celties br
bilirub na l menis asin s.
Dzelt s smaguma pak pi raksturo kop jais bilirub na
daudzums asin s:
- viegla dzelt - l dz 85 mkmol/l,
- vid ji smaga dzelt - 87 - 169 mkmol/l,
- smaga dzelt - virs 171 mkmol/l.
Vistoksisk ko iespaidu uz parenhimatozajiem org niem rada
br vais bilirub ns.
Urobilinog ns. Norm ur ir tikai urobilinog na paz mes
vai ar tas ir neliel daudzum , ne vair k k 17 mkmol/l. T
daudzums pieaug virsaknu dzelt s gad jum , k ar da ai slimnieku
ar aknu dzelti. Tom r, att stoties aknu nepietiekam bai,
urobilinog na daudzums var samazin ties. Ja ur urobilinog na
nav, tas liecina par žultsvadu piln gu no-sprostojumu, bet pie
nepiln gas obtur cijas (piem ram, ak-me a izrais tas) urobilinog na
kl tb tne ir konstat jama. Sakar ar to, lai diferenc tu aknu un
zemaknu dzelt s, nevar vad ties tikai no urobilinog na atrades.
Sterkobil ns. Nosaka f u kr su no dzeltenas l dz tumši
br nai. Bezkr sainas f ces liecina par piln gu žultsvada ob-tur ciju
un r da, ka žults zarnu trakt nenon k.
Holester ns. Holester na daudzums asins serum sv rst s no
3,07 - 6,5 mlmol/l. Hepatopankreatoduoden s zonas slim bu
diagnostik t l meni izmanto k aknu un zarnu cirkul cijas r ju,
jo žults izdal šanas trauc jumu rezult rodas hiperholesterin mija.
k holest zes sindroma
484
ar zemaknu dzelti, k ar da ai slimnieku ar aknu dzelt s
holest tisko formu.
Hipoholesterin miju sastop ak tu asinsvadu cirkul cijas
trauc jumu (aknu šoks) un dažos intoksik ciju gad jumos, aknu
cirozes termin laj stadij , tireotoksikozes u.c. gad jumos.
rmain (alk lisk ) fosfot ze. Parasti t non k asin s no
akn m, kaulaudiem, gr tniec bas laik no placentas. Past v
vair kas metodes š fermenta daudzuma noteikšanai asins serum
un l dz ar to ar daž di normat vie lieluma r ji. Parasti norma,
izmantojot glic na bufera metodi, nep rsniedz 850 mlmol/l sek.
js j tami paaugstin s, ja s kušies žults veidošan s procesa
trauc jumi, t.i., holest zes. Ja holest ze radusies intrahepatisku
iemeslu d (aknu prim bili ciroze, medikamentu rad ti aknu
boj jumi, aknu transplant ta atgr šanas reakcijas gad jumi utt.), šis
rmain s fosfot zes r js maz atš iras no žultsvadu obtur cijas
gad jumos noteikt s fosfot zes daudzuma. Bez tam s rmain s
fosfot zes daudzuma palielin šan s nov rojama ar citu slim bu
gad jumos, kas nav saist tas ar hepatobili s sist mas slim m,
seviš i, ja ir kaulu audz ji, mielom s slim bas, hiperparatireo disms,
bronhog nais v zis u.c.
Aspart taminotransfer ze (AsAT). Atrodama sirds muskul ,
skeleta musku os, smadzen s, plauš s un ar akn s. AsAT
palielin s miokarda infarkta, skeleta musku u traumas, CNS slim bu
gad jumos; bet, neskatoties uz š r ja ne-specifiskumu, ja AsAT
ir augst ka par 500 mlmol/l. sek. (norma 18 - 125 mlmol/l. sek.), tas
liecina par ak tu v rusu vai ar toksisku hepat tu. Maz ka AsAT
palielin šan s v rojama slimniekiem ar ieilgušu meh nisko dzelti.
Alan naminotransfer ze (AIAT). Galvenam k rt m atrodama
aknu š s, t t s specifit te aknu slim bu gad jumos vair k
izteikta nek AsAT. Norm lais AIAT daudzums asins serum
sv rst s no 28 l dz 190 mmol/l sek. Izteikta hi-perferment mija uz
AIAT r ina v rojama 97 % v rushepat -ta slimnieku, maz k izteikta
aknu cirozes akt vo formu un heopatoceiul v ža gad jumos.
Žultsvadu ak ts nosprosto-jums, seviš i, ja tas komplic jies ar
holang tu, pirmaj s 2 - 5 dien s ar var uzr t AIAT aktivit tes
palielin šanos.
Olbaltumu vielmai as r ji. Kop jais olbaltums asins
plazm ir 65 - 85 g/l. To samazina ilgstoša hroniska un smaga aknu
patolo ija.
Album ns asins plazm ir 35 - 50 g/l, un tas ir plazmas
onkotiska spiediena galvenais faktors. Album ns transport daudz
vielu, piem ram, br vo bilirub nu. Norm li aknas diennakt sintez
10 - 15 g album na. Album na daudzums pazemin s hronisku aknu
slim bu, piem ram, aknu cirozes gad jum , seviš i tad, ja rodas
asc ts.
Clobul ns asins plazm ir 28 - 30 g/l. Globul nu frakcij s izdala
a, (N 1 - 4 g/l), a2 (N 5 g/l), (3 (6 - 10 g/l), y (8 - 17 g/l). Globul nu
daudzuma palielin šan s notiek hronisku aknu pa-renh mas
boj jumu, seviš i aknu cirozes gad jum . Ja tai pat laik album na
menis samazin s, tad prognostiski t ir slikta paz me.
Fibrinog ns asins serum norm li ir 5,9 - 11,7 mmol/l. Asins
rec šanas 3. f fibrinog ns tromb na iedarb bas rezult
rv ršas fibr . Fibrinog na daudzums var mazin ties k ak tos,
hroniskos aknu boj juma gad jumos, bet tas iesp jams ar liela
asins zuduma gad jum , kas radies fib-rinol zes rezult .
Protromb na indekss norm li ir 80 - 105 %. Š indeksa
samazin šan s nor da uz koagulop tiju, kas var att st ties gan
aknu parenh mas boj juma, gan ar žults atteces trauc jumu
rezult , ja rodas sekund rs K vitam na defic ts.
rusu hepat tu mar ieri tiek izmantoti ak tu A, B, C
rushepat tu, k ar B un C v rusu n ju diagnostik . Visiz-
plat ir k uvusi B v rushepat ta (HBs Ag virspus jo antivielu)
484

un C v rushepat ta (HCV Ag antivielu) izmekl šana, oc-feto-prote ns
pieaugušam cilv kam norm li ir 15-20 mg/ml. Š embrion
olbaltuma daudzums palielin s m tei un jaundzimušajam, bet
mazu iem pirm dz ves gada beig s samazin s l dz pieauguša
cilv ka normai. Iev rojams ir oc-fetopro-te na pieaugums aknu
prim hepatocelul v ža gad jum - pat p ri 400 mg/ml, t c izol ti vai ar kombin ti ar citu v dera dobuma org nu boj jumiem.
tas tiek izmantots š s patolo ijas diagnostik .
AKNU INSTRUMENT IZMEKL ŠANA
dera dobuma p rskata rentgenogr fijai diagnostikas
iesp jas ir ierobežotas, jo t uzr da tikai kalcin tus akn s un
žultsp sl , k ar abscesus, ja tie satur g zes.
Žultsvadu un žultsp a izmekl šana ar kontrastvielu apskat ta
atseviš noda .
Ultrasonoskopija (US). Aknu US pamatojas uz sp m
saskat t un atš irt daž do aknu audu strukt ru, t.i., parenh -mu,
asinsvadus un žultsvadus. Ultraska as atstarošana (eho-genit te)
daž dos audos ir atš ir ga, un t var b t izoehog -na, hipoehog na
vai hiperehog na. Ar US pal dz bu tiek noteikts aknu, liesas,
aizku a dziedzera lielums, liesas v rtu un apakš s dob s v nas
diametrs. Seviš i efekt va š metode ir aknu per aino izmai u,
abscesu, cistu un audz ju diagnostik . Aknu dif zas izmai as, aknu
ciroze, hronisks hepat ts u.c. ar US gr k diferenc jami, t
sl dzienu par audz ja morfolo iskaj m izmai m var dot tikai
min jumu form . Port s hipertensijas simptom tika eholok cij
izpaužas k liesas apjoma palielin šan s, liesas un v rtu v nas
diametra paplašin šan s.
Doplera US. Doplerogr fijas pamat ir ultraska as sign la
frekvences mai as, t m atstarojoties no kust gajiem asins formas
elementiem, galvenok rt eritroc tiem. Ar š s metodes pal dz bu var
nov rt t aknu asinsvadu st vokli un asinsrites trumu, kas pal dz
hipertensijas diagnostik . Kr su un ener ijas doplerogr fija pal dz
nov rt t aknu parenh mas un patolo isko per u apasi ot bu.
Datortomogr fija (DT) dod iesp ju ar datoru apstr tos aknu
griezuma rentgenolo iskos uz mumus izmekl t sistem tisk
sec . Bez tam metodes precizit ti nosaka DT jut ba uz audu
bl vuma vari cij m, kas sastopamas daž da rakstura aknu
boj jumos. Metode seviš i efekt va, nosakot aknu per ain s
izmai as. Ar DT aknu audu strukt ra, it seviš i audz ji, lab k
diagnostic jami k ar US.
Aknu kodolmagn tisk rezonanse (KMR) ir v rt ga
izmekl šanas metode gan dif zu, gan fok lu aknu boj jumu
diagnostik . Diagnostisk s iesp jas dif ziem boj jumiem l dzin s
DT iesp m, ta u KMR dod iesp ju konstat t t.s. "iron overload"-
st vokli, kad aknu makrof gos pastiprin ti uzkr jas dzelzs.
Intravenozas Gd saturošas kontrastvielas ievad šana izteikti uzlabo
fok lu aknu boj jumu atrašanu, to diagnostik paša noz me ir t.s.
dinamiskajai aknu sken ša-nai, kad skeni tiek veikti tieši
kontrastvielas uzkr šan s mak-simumf - 15 l dz 50 sekundes
c injekcijas. Dinamisk s aknu sken šanas jut gums un
specifiskums ir augst ks k DT.
RadioSzotop aknu sken šan tiek izmantoti daž di
B1 138 99m
radioakt vie indikatori - , Au, Tc, bet diagnostisk zi
metode iev rojami atpaliek no US un DT. T m su dien s to
izmanto reti.
Perkut aknu biopsija tiek pielietota aknu dif zo un
per aino boj jumu morfolo iskai verifik cijai. Aknu morfolo iskai
izmekl šanai pielieto gan aspir cijas biopsiju, gan ar punkciju ar
adatu, kurai ir speci ls konteiners audu meh niskai satveršanai.
c perkutoras aknu jobežu noteikšanas izmekl šana notiek viet
anest zij . Šobr d efekt va un maz k b stama ir biopsijas metode
eholok cijas kontrol .
Laparoskopija. Videolaparoskopija tiek izmantota aknu
slim bu vizu lai diagnostikai, tai skait ar t tai biopsijai.
AKNU S L I M B A S IRUR IJA
AKNU TRAUMAS
Izš ir sl gt s un va s aknu traumas. Aknu boj jumi var b t
Sl gt aknu trauma miera laik ie em 3.vietu starp visiem
jiem v dera dobuma org nu boj jumiem. Š du boj jumu
visbiež kie iemesli ir autoav rijas, kritieni no augstuma, sp rieni ar
m pa v deru u.c. Aknu pl sumu meh nisms atkar gs gan no
sitiena stipruma pa v dera priekš jo sienu, gan ar no t , vai akn s
iespiedušies lauzto ribu fragmenti.
K l n i k a atkar ga no aknu parenh mas pl suma dzi uma un
plašuma, traumatisk šoka smaguma, asi ošanas apjoma un
kombin cijas ar citu org nu boj jumiem. Sam viegli rit virspus jo
aknu boj jumu slim bas, kad raduš s tikai nelielas subkapsul ras
hematomas. Šajos gad jumos nov ro lok las s pes labaj parib un
dera labaj pus , bet bez hemodinamiskiem trauc jumiem un bez
peritoneja kairin juma simptomiem. Dažos š das traumas
gad jumos var nov rot slaic gu hiperbilirubin miju ar vieglu dzelti un
citol tis-ko fermentu l me a nelielu paaugstin šanos.
D i a g n o s t i k a . Izmekl jot cietušo, v rojama b la das
c kr sa, iesp jami ar auksti sviedri. Slimnieku liel kajai da ai ir
tahikardija vair k par 100 reiz m min . Sistolisk spiediena
menis var b t div ds. Parasti pirmaj s min s spiediens ce as,
c tam pazemin s atkar no asi ošanas intensit tes.
Rakstur gs aknu traum m ir pozit vs n. phrenicus simptoms
labaj pus . T t p c traumas v ders elpošan piedal s ierobežoti.
Paip jot s kum ir m renas s pes labaj parib , bet p c tam t s
st stipr kas ar izteiktu musku u pretest bu v dera priekš sien .
Atlaišanas simptoms var b t v ji pozit vs, bet dinamik tas var
pastiprin ties. Perkut jot v dera dobum konstat jams br vs
idrums.
Ja vienlaic gi ar aknu parenh mas pl sumu ir ar žultsvadu
boj jums, tad iesp jama asi ošana žults ce os, t.i., hemob li-ja. Tai
rakstur ga an mija, viegla das dzelt , s pes labaj parib un
mel na.
Labarotoriskos datus ir svar gi atk rtot un nov rt t dinamik .
Pirmaj s stund s p c traumas hemoglob na l me a krišan s var b t
neliela jeb nenoz ga, un iev rojama t var k t tikai p c 3-4
stund m. Sakar ar hemokoncentr ciju, tr k rea hematokr ta
ji.
Liela noz me ir izmekl šanai ar ultraska u. Ar eholok cijas
pal dz bu var konstat t intrahepat s hematomas un noteikt to
apm rus, k ar diagnostic t asinis v dera dobum . P rskata
rentgenogramm s paša v ba velt ma diafragmas lab kupola
st voklim, jo ar tas var b t boj ts.
Neskaidros gad jumos izmantojama laparocent ze ar klejojoš
katetra metodi.
r s t š a n a . Slimniekiem, kuriem aknu pl suma rezult
att st jies hemoperitonejs, indic ta neatliekama oper cija. Aknu
š pl sumus sašuj ar speci m šuv m, izmantojot ar tampon di ar
lielo taukpl vi. Parenh mas br u mala un dz vot nesp gie,
saš aid tie audi j nodala.
Slimniekiem ar smagas pak pes asins zudumu un nestabilu
hemodinamiku, kuriem ir aknu mugur ji diafragm s virsmas
boj jumi ar iesp jamu p reju uz aknu v m, ir indic ta plaša un
spiedoša br u tampon de. Gal go asi ošanu aptur p c vair m
dien m, kad atjaunots cirkul jošo asi u daudzums un stabiliz jies
slimnieka st voklis. P laik aknu pl sumu sl gšanai ar
pan kumiem pielieto dek-sona t klu "Mesch", izgatavotu no
sint tisk materi la, kas ar laiku uzs cas.
485
485
 IRUR IJA AKNU S L I M B A S

Ja cietušajam US laik atrod tikai subkapsul ru vai ar nelielu

intrahepatisku hematomu bez izteiktas an mijas un pe-riton ta, tad
slimnieku neoper . Tom r vi u nov ro dinamik ar US pal dz bu, jo
turpm k iesp jams hematomas divmo-mentu pl sums vai
sastrutojums.
Va s aknu traumas gad jum ir indic ta neatliekama
oper cija, Operat s rst šana metode ir analo iska pacientiem ar
aknu sl gto traumu.

AKNU NEPARAZIT S CISTAS

Neparazit ras aknu cistas - dobi veidojumi, kas pild ti ar

neparazit ras izcelsmes š idrumu, p c autopsijas datiem sastopami
0,15 - 1,86 % gad jumu. Uzskata, ka aknu st s cistas att st s no
žultsce u aizmet iem, k ar no embrion lo audu atliek m trauc ta
2.att ls. Aknu US. Neparazitara aknu cista.
att st bas procesa rezult . T tad aknu st s cistas ir iedzimta
cistas punkcija un dren ža US kontrol .
patolo ija.
Bet ir ar cits aknu dobumu veidošan s meh nisms. T iemesli
redzami sekojoš klasifik cij :
! Policistoz slim ba, kad cistas ir ne tikai akn s, bet ar citos
org nos.
II Solit ras st s cistas:
1. Vienk ršas st s cistas.
2. Retences cistas, saist tas ar cistadenomas veidošanos,
3. Dermo dcistas.
4. Bili s cistas, pild tas ar žulti.
III Ne st s cistas:
1. Cistas, kas raduš s aknu traumas rezult .
2. Iekaisuma cistas.
3. Dobumi, kas radušies, sabr kot hemangiomai.
4. Dobumi, kas radušies, sabr kot aundab giem audz jiem.
K l n i k a . Neparazit ras aknu cistas sastop jebkur ve-
cum , biež k sieviet m, un t s var norit t bez jebk das
simptom tikas. S dz bas un kl nisk s par bas ir saist tas ar
spiedienu uz aknu parenh mu, aknu v rtu elementiem vai
blakusorg niem, ko rada lielas cistas (parasti liel kas par 5 cm 3.att ls. Aknu DT. Multiplas aknu neparazit ras cistas.
diametr ). S dz bas rodas, cistai strauji palielinoties, kad pieaug
spiediens uz aknu v rtu elementiem vai blakusorg niem. Par s
paaugstin ts jut gums parib , dzi a ieelpa padzi ina trulas s pes. Cistas sienas sklerotiz šanos un dobuma obliter ciju sekm t s skalošana
Asins un žultsvadu kompresijas d lielas cistas aknu v rtu rajon ar 96° etilspirtu vai 10% n trija hlor du caur dren žas katetru.
var izsaukt port lo hipertensiju un meh nisko dzelti. ]a cista spiež Ja ir seviš i lielas daudzkameru cistas vai perkut na dren ža nav bijusi
uz ku i un divpadsmitpirk-stu zarnu, rodas dispeptiskas s dz bas. efekt va, indic ta cistas s sienas rezekci-ja - t.s. fenestr cija, ko var
Lielas cistas, kuras atrodas tuvu aknu priekš jai malai, izdodas veikt gan laparotomijas, gan la-paroskopijas laik .
sapalp t. Cistadenomas gad jum indic ta aknu anatomiska vai peritumoroza
Strauja aknu cistas palielin šan s bieži saist ta ar cistade- (apk rt audz jam) rezekcija. Ja aknu cista komplic jas ar sastrutojumu, k
nomas vai aknu hamartomas veidošanos. Ir zin mi ar cist- izv les metodi sekm gi pielieto perkut nu cistas dren šanu, skalošanu ar
adenomas maligniz cijas gad jumi. antiseptiskiem l dzek iem un sklerozantiem.
Cits iemesls cistas kl nisko par bu izpausmei ir saist ts ar
cistas sastrutošanu. Tad rakstur ga augsta temperat ra, drebu i un AKNU ABSCESI
periton ta aina. Bili s cistas var komplic ties ar abscesu un
žultsvadu iekaisumu - holang tu. Aknu abscess ir norobežots strutu per klis aknu parenh -m . Atkar
Diagnostik pal dz aknu eholok cija, kur var saskat t no slim bas izrais ja izš ir š dus abscesus:
ehonegat vos veidojumus ar pl m sieni m un reiz m - I Bakteri lie (piog nie):
starpsien m (2.att.). 1. koku rad tie,
Cistu lokaliz cijas preciz šanai un paracistozo audz ju 2. bacil rie,
izsl gšanai pal dz aknu DT (3.att.). 3. jauktie.
Aknu ehinokoku cistu diferenci ldiagnozei ir nepieciešama II Parazit rie:
intrakut na Kazoni (Casoni) prove un lateksaglutin cijas reakcija. 1) am bu izcelsmes,
Aknu perkut na biopsija ir indic ta gad jumos, ja nevar izsl gt 2) askaridozie,
aundab go audz ju. 3) ehinokokozie,
r s t š a n a , ja cista ir nejauša atradne aknu eholo-k cijas 4) retas formas abscesi.
laik , nav nek du subjekt vo un kl nisko par bu, slimniekam kamaj klasifik cij par ti galvenie aknu abscesu att st bas ce i un
atrodas imenes rsta uzraudz un periodiski (vienu reizi gad ) rašan s meh nismi: I Hematog nais ce š:
atk rto US. 1) port sist ma (pylephlebitis),
]a iepriekš min s s dz bas un kl niskie simptomi jau ir vai 2) arteri sist ma.
par s nov rošanas laik , seviš i, ja tas sakr t ar cistas
palielin šanos apjom vair k par 5 cm diametr , indic ta perkut na

486

II Bili rais ce š.
III Ehinokoku cistu sastrutošana.
IV Aknu jaunveidojumu sastrutošana:
1) neparazit ro cistu sastrutošana,
2) sabr koša v ža sastrutošana.
V Abscesi p c aknu traumas.
VI P coper cijas abscesi.
Izš ir atseviš us jeb solit rus abscesus, kuri biež k rodas
destrukt va holecist ta un aknu cistas sastrutošanas gad jum , k
ar daudzus jeb mili rus aknu abscesus, kas visbiež k ir strutaina
holang ta un v rtu v nas septiskas trombozes, t.i., pilefleb ta
rezult ts.
K l n i k a . Slimnieka st voklis smags, tahikardija, tem-
perat ra l dz 39 - 40 °C ar drebu iem. Iesp jama viegla dzelt .
pes labaj parib ar iradi ciju uz labo plecu un l psti u. Aknas
palielin tas, s gas. tri att st s aknu nepietiekam ba. Leikoc tu
skaits nereti sasniedz 20000 - 40000 ar formulas novirzi pa kreisi.
Letalit te ir augsta.
Rentgenolo iski izmekl jot, v rojams augstu st vošs un
mazkust gs diafragmas labais kupols. Ja aknu abscess satur g zes,
tad taj redzams horizont ls š idruma l menis.
oti efekt va izmekl šanas metode ir aknu eholok cija un
datortomogr fija.
r s t š a n a - irur iska. Galvenais princips ir abscesa
atv ršana un dren šana. rst šanai lab k padodas solit rie aknu
abscesi un lab kos rezult tus dod transkut nas transhe-patisk s
dren žas eholok cijas kontrol , bez laparotomijas. Pie
holang tiskajiem aknu abscesiem dren ža j apvieno ar žultsce u
san ciju un dekompresiju.
HRONISK SPECIFISK AKNU INFEKCIJA
Aknu tuberkuloze. Ilgstoši rst jot jebkuras lokaliz cijas
tuberkulozi, akn s nov rojamas nespecifiskas izmai as -taukain
distrofija, ret k amiloidoze. Aknu tuberkulozes specifisk s izmai as
biež k ir mili ra rakstura un pavada slim bas disemin to formu
termin laj stadij , ja slimnieka visp st vok a d iesp jama
irur iska rst šana, tad t ir aknu re~ zekcija veselo audu robež s,
kas indic ta tikai mezglain s formas gad jum , a ir histolo iskais
apstiprin jums, tuberkulomu iz em un turpina visp jo
prettuberkulozo rst šanu.
Aknu sifiliss. Starp š s slim bas iekš jo org nu boj jumiem
aknas ie em trešo vietu p c sirds un centr s nervu sist mas
izmai m. Gummozie veidojumi var b t gan viens, gan ar vair ki.
Diagnozi apstiprina pozit vas serolo isk s reakcijas. irur isk
rst šana indic ta tikai gummu sastrutošanas vai asi ošanas
gad jum .
Aknu aktinomikoze. Aktinomikoze akn s nok st he-
matog ce caur v rtu v nu, ret ks ir kontakta ce š no plauš m.
Rakstur gas ir iekš jo vai jo fistulu veidošan s, kuru atdal jumos
var atrast dr zas. Akn s veidojas daudzi s ki abscesi. Pareizu
diagnozi apstiprina serolo isk s proves ar aktinoliz tiem, k ar
histolo isk izmekl šana. rst šana -medikamentoza.
AKNU PARAZIT S SLIM BAS
Slim bu izsauc lentveida t rpi i - ehinokoki - sav d u stadij .
Izš ir divas ehinokoku formas - cistisko jeb hidat do
un alveol ro.
Aknu hidat da ehinokokoze izplat ta Vidus zij , Vidusj ras
apkaim un Dienvidamerik . Izsauc js ir Echino-coccus granulosus.
Paraz ta pamatsaimnieks ir suns, bet starp-saimnieks - cilv ks,
liellopi, aitas. Cilv ks infic jas galvenok rt or ce . T rpa oli a ar
gli (onkosf ra) non k bar bas trakt , atbr vojas no apvalka un
iek st ku a vai zarnas g ot . T k pa v m vai limfvadiem
onkosf ra non k
487
AKNU S L I M B A S IRUR IJA
akn s, kur ar paliek. Retos gad jumos d i iziet cauri aknu barjerai
un nok st plauš s, v l ret k pa lielo asins cirkul cijas ce u tie var
non kt jebkur org .
Paraz ta rad apa s formas cista biež k att st s aknu labaj
daiv . T s sieni a sast v no 2 sl iem - (hit na apvalka) un
iekš (d a jeb herminat ) sl a. Cistu ap em fibr na kapsula,
kas veidojas no apk rt jiem aknu audiem.
Cistas iekš jais herminat vais sl nis nep rtraukti produc
caursp gu š idrumu un jaunus d us - skoleksus, no kuriem
veidojas meitu p sl ši, bet to iekšpus savuk rt "mazb rnu " d i un
sl ši. Nov ro ar neaugl gas ehinokoku cistas - acef s cistas.
K l n i k a . Ehinokoku cistas aug oti l ni, l dz pat 20 - 30
gadiem, un var sasniegt kolos lus apm rus. Kl niskaj gait var
izdal t 3 stadijas.
• Pirm stadija - no infic šan s br ža l dz kl nisko simptomu
pirmaj m paz m var turpin ties vair kus gadus.
• Otraj stadij s k par ties daž di slim bas simptomi, kas
saist ti ar cistas lielajiem apm riem, t.i., smaguma saj ta labaj
parib , v jums, nesp ks. Rodas aler iskas izpausmes atk rtotu
urtik riju veid , caurejas, slikta d ša, vemšana.
• Trešaj stadij rodas komplik cijas. Visbiež k nov rojams ir
cistas sastrutojums ar p kš m, stipr m s m cistas apvid un
temperat ras paaugstin šanos l dz 40 °C. Iesp jams ar infic s
cistas pl sums v dera dobum , izraisot perito-n tu un radot
anafilaktisko šoku. Parazit s cistas pl šana rada ehinokoka
disemin ciju. T var pl st intrahepatiskajos žultsva-dos, k ar
pleir laj dobum , veidojot bronhobili ras fistulas. ja liel cista
progres un saspiež aknu parenh mu, att st s ob-tur cijas dzelt un
asc ts.
D i a g n o s t i k a . Slim bas pirmaj stadij parazit cista
parasti ir k nejauša atradne, slimnieku izmekl jot rentgenolo iski
vai US. Diagnozi preciz ar DT pal dz bu (sk. 4.att).
4.att ls. Aknu DT. Uz aknu lab s un kreis s daivas robežas
ieapa as formas dobums ar p rka otu kapsulu - aknu ehino-koks.
Svar ga loma diagnozes preciz šan ir epidemiolo iskai
anamn zei. Slim bas otr s stadijas apskates laik var konstat t ar
hematomeg iiju. a cista atrodas aknu malas virspus , var palp t
ieapa u elast gu veidojumu.
Asins anal bieži sastopama eozinof lija. J izmanto Ka-zoni
(Casoni) prove, kuras laik intrakut ni ievada ehinokoku cistas
sterilu š dumu. Pozit gad jum rodas aler iska das reakcija.
laik informat kas ir lateksaglutin cijas un netieš s
hemaglutin cijas reakcijas.
r s t š a n a . Sakar ar aknu hidat s formas ehino-
kokozes lielo un nopietno komplik ciju skaitu, k ar ar efekt vu
antiparazit ro prepar tu tr kumu ir indic ta irur iska rst šana.
Visradik ir ehinokoka cistas iz emšana, neatverot t s
apvalku, kop ar cistai piegu ošajiem aknu parenh mas audiem.
Bet sakar ar to, ka hidat s cistas gu oti dzi i un tuvu
asinsvadiem, biež k pielieto cistas satura aspir ciju ar sekojošu
herminat un hit na apvalka iz emšanu. Fibroz kapsula
487
 IRUR IJA AKNU S L I M B A S
no iekšpuses tiek apstr ta ar 2 % formal na š dumu vai spirtu un
atst ta.
Aknu alviokokoze (alveol ehinokoze, daudzka-merain
ehinokokoze). Izsauc js - Echinococcus alveolaris s. multilocularis.
Slim ba izplat ta Vidus zij un Dienvidrietum- zij , Krievijas
zieme os, Ur los, Sib rij , Eiropas dienvidos -V cij , It lij , Sp nij .
Alveokoki visbiež k parazit laps s, pol rlaps s, ret k su os.
Makroskopiski alveokoks ir paciets, mezglains veidojums, kas
sast v no fibroziem saistaudiem un s kiem p sl šiem ar bezkr sainu
idrumu. Histolo iski alveokoka sienas uzb ve ir analo iska
ehinokoka hidat dai formai. Parazit rais veidojums vispirms att st s
tikai akn s, ir ar infiltr jošas augšanas tendenci un p reju uz
apk rt jiem audiem.
K l n i k a un d i a g n o s t i k a t da pati k ehinokoka
hidat dai formai. Ilgu laiku slim ba norit bez jebk das simptom tikas.
Tad pirm s paz mes ir s pes labaj parib , aknu palielin šan s un
aler iskas par bas.
Parazit rajam mezglam ir rakstur ga destrukcija t centr ar
dobuma veidošanos. T k iesp jams, ka destrukt vais dobums
pl st un t saturs izl st v dera dobum , k ar citos org nos.
Alveokokoze bieži komplic jas ar meh nisko dzelti.
Diagnoze pamatojas uz slimnieka epidemiolo isk s anam-
zes un objekt s atrades rezult tiem.
Alveokokozes procesa lokaliz cija un apjoms tiek preciz ts ar
ultraska as eholok cijas un datora tomogr fijas pal dz bu,
izmantojot Kazoni un lateksaglutin cijas reakcijas.
r s t š a n a . Radik la irur iska rst šana iesp jama tikai
agr stadij . V s stadij s aknu un org nu asinsvadu infiltrat vo
boj jumu d iesp jama tikai parazit ro mezglu galven s masas
iz emšana, palikušo masu apstr jot ar kriog no skalpeli.
Inoperabliem un paliat vi oper tiem slimniekiem pielieto visp jo un
lok lo mijterapiju ar pretpa-razit rajiem l dzek iem - tripafalvin,
tepal, albenozol u.c.
PORT HIPERTENSIJA
Port la hipertensija ir spiediena paaugstin šan s v rtu v nas
basein , ko rada daž da veida un daž das lokaliz cijas asinsrites
trauc jumi. Atkar no asinsrites trauc jumu l me a, port lo
hipertensiju pie emts dal t zemaknu, aknu, virsaknu un jauktaj
hipertensijas form .
Zemaknu forma rodas v rtu v nas galveno zaru att st bas
anom liju, trombozes, saspiešanas u.c. rezult . Zemaknu port s
hipertensijas iedzimtie iemesli ir v rtu v nas hipo-pl zija un atr zija.
rtu v nas tromboze att st s, ja v dera dobum ir strutaini
procesi, sepse, tai skait nabas sepse.
Port lo v nu obliter cija iesp jama, ja aizku a dziedzer
kas iekaisuma un de enerat vi procesi. Audz ji un cistas v dera
dobum , k ar retroperitone laj telp var saspiest port baseina
nas.
Aknu forma aiz em 70-80 % visu port s hipertensijas
gad jumu, t s galvenais iemesls ir aknu ciroze. V l par iemeslu var
t alkohola un citi toksiskie hepat ti, k ar ci-tostatisko prepar tu
lietošana liel s dev s, k d iesp jama v rtu v nas intrahepatisko
zaru obliter cija. Cirozes morfolo isk s patn bas saist tas ar aknu
nu un asinsvadu arhitektonisk m izmai m, kas izsauc port lo
hipertensiju. Apgr tin tas venoz s atteces galvenais iemesls ir
intrahepa-tisk asinsvadu t klojuma samazin šan s. Otrs iemesls ir
intrahepatisko arterioport lo š nu rašan s, kas stimul arteri lo
asi u da ju nopl di port laj sist , pace ot port lo spiedienu.
Bez min tajiem arterioport lajiem šuntiem veidojas ar
intrahepatiskas portokav las v rtu v nas anastomozes ar
intrahepatiskiem zariem un aknu v m. Rezult rodas kolater ls
venozais asinsri is, pateicoties kuram 50 % asi u nenon k
akt vaj aknu parenh , bet paiet tai gar m, un l dz ar to
pasliktin s hepatoc tu metabolisms.
488
Virsaknu forma. Te trauc ta asi u atpl šana no aknu v m.
Iemesls var b t aknu v nu endofleb ts (Chiari slim ba), iedzimta
dob s v nas saaugšana (v. cava inf.), membra-noza jeb dob s
nas tromboze vai saspiedums aknu l men , kas ar rada
paaugstin tu port lo spiedienu (Budd-Chiari sindroms). Port
hipertensija att st s ar , ja sirds nepietiekam bas d apakš
dobaj v ir paaugstin ts spiediens, radies konstrikt vs perikard ts
un k ds audz js saspiedis dobo v nu.
Jaukt forma saist ta ar v rtu v nas trombozi slimniekiem,
kuriem ir aknu ciroze. Ja port s hipertensijas forma ir zem ka,
att st s portoportalas anastomozes, kas atjauno asins atteci no
port s sist mas rajoniem, kuri atrodas zem k par blo to vietu.
Da ai š du slimnieku att st s spleno-meg lija.
a port hipertensija norit ar spiedienu, kurš tiek p rsniegts 2-
2,5 reizes, asins attece notiek pa dab gaj m porto-kav laj m
anastomoz m. Izdala tr s š du a n a s t o m o ž u t i p u s .
1. Anastomozes starp bar bas vada dist s un ku a
kardi s da as v m no vienas puses un v. azygos un v. he-
miazygos no otras puses. Bar bas vada un ku a kardi s
da as v nu varikoze, kas rodas, ja ce as port lais spiediens,
var izsaukt asi ošanu.
Asi ošanai var b t daž di c lo i:
- varikoza mezgla pl šana port spiediena straujas pa-
celšan s rezult ,
- varikozo v nu mezglu sienas uzur cija gastroezofage -l
refluksa un eroz ezofag ta d ,
- varikozo v nu mezgla traumatiz cija ar rupju bar bu,
- asins rec šanas trauc jumi.
2. Anastomozes starp aknu apa s saites un v dera priekš s
sienas nabas rajona v m, izteikta zem das varikoze šaj rajon
tiek saukta par "med zas galvu" (Caput medusae).
3. Anastomozes starp augš m un vid m rekt laj m v m
port s hipertensijas gad jum var veidot hemoroi-d lus mezglus
un rad t asi ošanu t a zarn .
Pak peniski ce oties spiedienam port laj sist , pas vi
palielin s liesa (splenomeg lija). S kum p c spiediena krišan s
liesa var samazin ties, bet v k sastr guma rezult izveidojas
interstici fibroze un rodas hiperspl nisma simpto-matolo ija. S k
kr ties asc ts, kas veidojas daž du patolo isku meh nismu d :
1. Port lo asi u st zes rezult paaugstin s limfas produkcija.
rada limf tisk vada p rslodzi un caur aknu kapsulu non k
dera dobum .
2. Hipoalbumin mijas un plazmas osmotisk spiediena
krišan s rezult š idrums no asinsvadiem un audiem iziet v dera
dobum .
3. N trija un dens uzkr šan s organism šai gad jum ir
saist ta gan ar aldosterona sabrukšanas trauc jumiem akn s, gan
ar ar t hiperprodukciju.
4. Nieru darb bas trauc jumi, kas nav saist ti ar hormon laj m
izmai m.
Kl nika. Viens no visagr kajiem port s hipertensijas
simptomiem ir smaguma saj ta un trulas s pes pakr , apet tes
tr kums, meteorisms, aizciet jumi. Galven s objekt s paz mes ir
paplašin tas v nas v dera priekš s sienas zem- ,
splenomeg lija, asc ts, paplašin tas bar bas vada un ku a kardijas
da as v nas, asi ošana no t m, var b t ar he-moroid lo v nu
asi ošana.
Simptomu att st bas sec ba un kombin cija atkar ga no
pamatslim bas un port s hipertensijas formas.
Zemaknu forma, sal dzinot ar cit m port s hipertensijas
form m, norit labv k, bet agr k k citu formu gad jumos rodas
splenomeg lija. Hepatomeg lija, asc ts un asi o-
488
 AKNU S L I M B A S IRUR IJA

šana šai formai nav rakstur ga. Aknu nepietiekam ba rodas ascend još s rst šana.
trombozes gad jum , kad nosprostojums att st s v rtu v nas paš Visas port s hipertensijas rst šanas metodes - k tradicion s
stumbr . irur isk s, t ar minim li invaz s un endosko-pisk s - var iedal t 4
Intrahepatiskajai port s hipertensijas formai galven s ir aknu grup s:
cirozes par bas, un kl nisk gaita ir atkar ga no ciro-zes dabas, procesa 1) metodes, kas samazina asins pl smu uz port lo sist mu;
aktivit tes f zes, kompens cijas pak pes un aknu funkcijas 2) metodes, kas uzlabo asins nopl di no port s sist mas;
trauc jumiem. Iesp jama visu iepriekšmin to kl nisko par bu un 3) metodes, kas no port s sist mas izsl dz ezofage s v nas;
komplik ciju att st ba, no kur m visb stam ir ku a kardijas da as un 4) asc ta mazin šana.
bar bas vada v nu asi ošana. • Pirmaj grup ietilpst metodes, kuras p rtrauc arteri lo asinsriti
Asi ošanai rakstur ga asi ainu atdal jumu atgr šana vai neizmain tu trijzaru stumbra (truncus coeliacus) zaros un kuras ir visefekt s, ja ir
asi u vemšana bez jebk m s pju saj m, ja asinis uzkr jas ku , tad port hipertensija ar liesas v nas trombozi. Agr k š gad jum plaši
vemšana var b t kafijas biezumu kr , un tri pievienojas mel na. pielietoja splenektomi-ju, bet t deva tikai slaic gu efektu, jo turpin s
Asi ošana bieži ir prof za. tri att st s posthemator iska an mija, rtu v nas t tromboze un t s zaru sklerotiz šan s. T tagad liesu
hipoksija - galvenok rt parenhimatozajos org nos un galvas smadzen s. iz em tikai hiperspl nisma gad jum . Seviš i smagiem slimniekiem ar
Att st s aknu koma, un izn kums ir let ls. Apm ram 5 % slimnieku, prof zu bar bas vada v nu asi ošanu asins pl smas samazin šanai uz
kuriem pirm port s hipertensijas par ba ir bar bas vada un ku a port lo sist mu pielieto art rijas emboliz ciju ar selekt vo katetriz ciju
nu prof za asi ošana, beidzas let li. rentgentelev zijas kontrol .
Port s hipertensijas virsaknu formai rakstur gas s pes pakr , tri • Otraj rst šanas grup port s hipertensijas mazin šana
att st s hepatomeg lija un asc ts. N ve iest jas ak tas aknu un nieru balst s uz anastomožu veidošanu starp port s un kav s sist mas
nepietiekam bas d un bieži uz prof -zas iekš s bar bas vada un m, apejot aknas. Šo metodi pielieto vis m port lam hipertensij m, bet
ku a varikozo v nu asi ošanas fona. visefekt k slimniekiem ar aknu un zemaknu form m.
Diagnostika. Tieš s portokav s a n a s t o m o z e s (5.a att.) veido
Laboratoriskos izmekl jumos rakstur ga an mija, leikop nija, tieši starp v rtu un apakš jo dobo v nu. Bet sakar ar to, ka padzi in s
trombocitop nija un hipokoagul cija. Bio miskajos izmekl jumos hepatoc tu de ener cija un rodas encefalop tija, tiešo portokav lo
galvenok rt j nosaka aknu funkcion lais st voklis. To rada olbaltuma, anastomozi pašreiz nelieto.
bilirub na, protromb na, ur nvielas un elektrol tu l menis serum . Netieš s portokav s anastomozes tiek
US izmekl šana ir pirmais solis instrument s izmekl šanas veidotas starp dob s un v rtu v nas zariem, t.i., mezen-terikokav s,
programm . T pal dz noteikt, vai un cik liela ir hepatomeg lija un splenoren s (5.b,c att.). Š s anastomozes da ji saglab port lo asi u
splenomeg lija, atrast pat nelielu asc ta daudzumu, ko nav iesp jams perf ziju caur akn m un ir maz k b stamas encefalop tijas att st .
noteikt ar fizik s izmekl šanas metod m. Aknu parenh mas ehogenit te atz , ka ar š s oper cijas ir ar augstu letalit ti un var tikt
dod priekštatu par fib-rozi distrofisk m izmai m akn s un to pak pi. pielietotas tikai gad jumos, kad nav akt va aknu cirotisk procesa, k ar
Seviš i liela noz me ir tam, ka neinvaz ce var noskaidrot liesas un nav izteiktu aknu nepietiekam bas simptomu. Š diem slimniekiem pielieto
aknu v rtu v nas diametru (N 10 - 15 mm), labi vizualiz jas ar v. porta rentgenoendovaskul ro metodi t.s. transjugul ro intrahepatisko
intrahepatiskie zari i, aknu v nas un akn m piegu ošais v. cava inf. portosist mas šunt šanu (6.att.). Rentgentelev zijas kontrol ar speci liem
segments. instrumentiem iet caur v. jugularis dxt, augš jo un apakš jo dobo v nu,
Ar doplerogr fijas pal dz bu iesp jams noskaidrot asinsrites trumu tad aknu v nu, punkt aknu parenh mu un iek st v rtu v nas
a. hepatica, v. porta un vv. hepaticae sist s. T veid eholok cija intrahepatiskaj zar . Š di izveidotaj portokav laj savienojum atst j
pal dz ne tikai konstat t port s hipertensijas paz mes, bet ar paredz t speci lu stentu, kas nodrošina portokav s sist mas dekompresiju.
s formu un asinsrites dekompens cijas pak pi. O r g a n o p e k s i j a ir trešais veids portokav lo anastomožu
DT tiek izmantota, ja ir aizdomas par per ain m izmai m veidošan , savstarp ji fiks jot org nus no port s un kav s sist mas.
hepatopankreatolien laj zon . Visvienk rš un izplat ir omen-topeksija - liel s taukpl ves
Ar bar bas vada un ku a rentgenoskopiju var konstat t šo org nu fiks šana pie diafragmas, pie de-kapsul tas nieres vai v dera priekš s
varikoz s v nas, ko preciz ar endoskopiju. Rent-genoangiogr fisko sienas. J atz , ka organopeksijas rezult portokav lie savienojumi
port s sist mas vizualiz ciju var pan kt ar daž m kontrastvielas veidojas sam v lu, p c 4-6 m nešiem, un tie nesp j pietiekoši
ievad šanas metod m. samazin t port lo spiedienu.
Splenoportogr fija un splenomanometrija ir liesas punk-cijas • Bar bas vada un ku a varikozo nu Izsl gšanu no
manipul cijas cauri dai viet anest zij . S kum ar Valdma a apar ta port s sist mas šodien visbiež k veic endoskopiski. Šim no
pal dz bu izm ra port lo spiedienu (splenomanometrija), p c tam caur kam caur fibroezofagoskopu varikoz s v nas mezgl tiek ie
adatu ievada den] stošu kontrastvielu un izdara rentgenogrammu vad ti sklerozi radoši prepar ti - varikoc ds, trombov rs, etok-
riju. silsklerols u.c.
Perkut transhepatisk portogr fija - ultrasonoskopijas kontrol Bar bas vada varikoz s v nas no port s sist mas var izsl gt ar
punkt aknas, nok st k no intrahepatiskajiem v. porta zariem. P c to operat ce , p rš ot bar bas vadu un par jaunu atkal to sašujot p rej
katetriz cijas izdara portomanometriju un portogr fiju. uz ku i (t.s. Tannera oper cija).
Celiakogr fija vai mezenterikogr fija venoz f var vizualiz t Cits bar bas vada un ku a fund s da as paplašin to v nu
port s sist mas asinsvadus. Šaj gad jum seviš i prec zu v nas okl zijas veids ir apš t t s gastrotomijas ce . Š oper cija biež k tiek
vizualiz ciju var pan kt, izmantojot digit s angiogr fijas apar tu. lietota ak tas port s asi ošanas aptur šanai.
Kavogr fija - v. cava inf. katetriz cija - auj kontrast t un m t • Asc ta rst šanu virspirms ieteicams s kt ar neinva-
spiedienu aknu v s. Šos datus sal dzinot ar por-tomanometrijas m metod m. Kompleksaj terapij j iesl dz diur tiki, B
datiem, ieg st priekšstatu par aknu bloka hipertensijas pak pi. grupas vitam ni, intravenozi j ievada album ni, prote ni,
plazma, j dod anaboliskie stero di u.c. Laparocent zi parasti

62 3136

489

489
 IRUR IJA AKNU S L I M B A S
5.att ls. Anastomožu veidi.
a) tieš portokav anastomoze; b) mezenterikokav
anastomoze; c) splenoren anastomoze:
1 - v. cava inf., 2 - v. portae, 3 - v. mesenterica sup.,
4 - v. lienalis, 5 - v. renalis dxl, 6 - anastomoze,
7 - v. coronaria ventriculi, 8 - lien, 9 - ren dxt.
lieto tikai izsp ta v dera un izteikta diafragmas ekskursiju ierobežojuma
gad jum , jo vienk rša olbaltumiem bag ta as-c ta nolaišana tri izraisa
dekompens ciju. Ja š da veida rst šana nav efekt va, respekt vi, slimniekam
saglab jas asc ts, operat veid ievada speci lu kanili ar v rstuli, kas savieno
dera dobumu ar vienu no kav s sist mas v m (perito-neovenoz
šunt šana). Pielietojot šo metodi, asc tu likvid ar asc tisk š idruma iekš jo
dren žu asinsvadu sist .
r s t t slimnieku ar bar bas vada un ku a varikozo v nu asi ošanu ir
aktu ls un gr ts uzdevums. Asi ošana galvenok rt ir slimniekiem ar aknu
cirozi, un daž s valst s t ie em no 2,7 l dz 19,7 % no gremošanas trakta
augšda as asi ošanas iemesliem. Tai pat laik 6 - 22% aknu cirozes slimnieku
iesp jami ar citi gastroduoden s asi ošanas iemesli (piem ram, eroz vs
gastroduoden ts, ku a un div-padsmitpirkstu zarnas las u.c). T
adekv ti rst tu, nepieciešama endoskopiska diagnozes preciz šana, ja asi o
bar bas vada un ku a paplašin s v nas, rst šanu s k ar
konservat viem l dzek iem, kas vai nu aptur asi ošanu, vai ar
sagatavo slimnieku t kai steidzamai oper cijai.
Konservat vos pas kumus veic ar speci s divbalonu ob-
tur još s zondes (Sengstaken - Blakemor) ievad šanu bar bas
vad un ku (sk. 6.att.).
Zonde sast v no tr skan lu caurul tes ar diviem baloniem gal .
Zondi ku ievada caur degunu un uzp š dist -lo, t.i., ku
3
ievad to, balonu ar 60 - 80 cm gaisa. P c tam zondi pavelk uz ru,
dz rodas pretest ba, un tad piefiks pie deguna das ar
leikoplastu. T veid tiek piespiestas ku a kardijas da as
nas. P c tam uzp š proksim lo balonu un piespiež bar bas vada
nu. Caur trešo kan lu aspir ku a saturu un kontrol
hemost zes efektu. Katras 6 - 8 stundas gaisu no baloniem da ji
izlaiž g ot das izgul jumu profilaksei, ja svaigas asinis no ku a
vairs nen k, tad asi ošana ir apst jusies, ja asi ošana atjaunojas,
balonus no jauna piepilda ar gaisu.
Hemost zes nol kos slimniekiem ievada svaigi sald tu
plazmu, fibrinog nu, dicinonu, vikasolu. Sakar ar paaugstin to
fibrinol zi intravenozi pilienu veid p rlej epsilonkap-ronsk bi un
traneks nsk bi.
Port spiediena pazemin šanos veicina ar intravenoz
pituitr na ievad šana pilienu veid 20 min šu laik pa 20 vien m
uz 100 - 140 ml 5 % glikozes š duma. To var atk rtot p c 4
stund m ar 5 - 10 DV pituitr na. V l efekt ka ir l na un past ga
selekt va pituitr na ievad šana paš trijzaru stumbr ar perfuzora
pal dz bu.
Asinsrites samazin šanos v dera dobuma org nos un l dz ar
to port spiediena krišanos, k ar sp gu ku a peptisk s
aktivit tes k šanu veicina 100 - 200 mg so-matostat na strauja
intravenoza ievad šana, un p c tam ik stundu pa 50 mg 48 stundu
garum . C ai ar aknu nepietiekam bu periodiski dod sk bek a
inhal cijas, K un B grupas vitam nus, album nu. Sakar ar
ezofagogastr laj m erozij m indic ta antac terapija.
Ja konservat terapija nav efekt va, lieto bar bas vada un
ku a kardijas da as paplašin to v nu endoskopisku skleroz -
šanu. Šo metodi var kombin t gan ar v. lienalis emboliz ciju, gan
ar transjugul ro intrahepatisko portosist mas šunt šanu (sk.
7.att.). Ja asi ošana turpin s, indic ta oper cija, kuras laik tiek
izdar ta plaša gastrotomija ar ku a kardijas da as un bar bas vada
apakš s 1/3 paplašin to v nu apš šanu.
Visas aprakst s port s hipertensijas rst šanas metodes ir
simptom tiskas. Vien radik un pato en tisk port s hi-
pertensijas aknu formas rst šanas metode ir aknu p rst šana
, lai
6.att ls. Sengstaken - Blakemor zondes pielietošanas sh ma.
490
 AKNU S L I M B A S IRUR IJA

nekrozi pavada augsta erme a temperat ra un drudzis.

Aknas strauji palielin s jeb samazin s apjom , palp jot t s ir
gas. Par s un pieaug port s hipertensijas paz mes -asc ts
un splenomeg lija. Ak tas vai hroniskas aknu nepietiekam bas
gad jum iesp jama dzelt s att st ba. Hroniskai formai rakstur ga
das asinsvadu "zvaigzn šu" veidošan s.
Diagnostika. Asins anal atz jama an mija un lei-
kocitoze. Bio miskajos izmekl jumos ir hipoprotein mija ar
disprotein miju (hipoalbumin mija un hipergammaglobu-lin mija),
uz ko nor da timola un sublim ta reakcijas; pazemin s fibrinog na,
protromb na un holester na l menis; paaugstin s citol tisko fermentu
ji, seviš i AIAT, iesp jama bilirub na palielin šan s.
Samazin s k lija un n trija daudzums asins serum .
Ur nvielas pieaugums asins serum s kum var b t saist ts ar
uz emt s bar bas olbaltumiem. Amonjaks, kas izveidojies zarnu
bakt riju un fermentu iedarb bas rezult , vispirms izsauc
ekstraren lo ur miju. V k nieru funkcijas trauc jumu rezult
rodas hepatoren nepietiekam ba - t sauktais hepatoren lais
sindroms, kam rakstur ga olig rija (maz k k 300 ml/diennakt ) un
ur mija ar paaugstin tu kreatin na daudzumu asins serum . Aknu
nepietiekam bas smaguma un oper cijas riska pak pes noteikšanai
ieteikta Child - Pogh klasifik cija, kas korel daž du kl nisku un
laboratorisku izmekl jumu rezult tus.

Aknu mazspejas klasifik cija

7.att ls. Transjugul ra intrahepatiska portosist mas (Child - Paugh)
šurit šanas sh ma:
1 - v. jugularis, 2 - v. cava, 3 - sirds labais priekškambaris, Mazspejas klase A B C
4 - v. cava inf., 5 - v. hepatica dxt., 6 - stents, 7 - v. portae,
8 - aknas. Oper cijas risks zems vid js augsts
Asc ts nav vid js liels
Encefalop tija nav l-ll pak pe lll-IV pak pe
AKNU NEPIETIEKAM BA Album ns asin s (g/d) >3,5 3,0 - 3,5 <3,0
Bilirub ns asin s (mg/d) <2,0 2,0 - 3,0 >3,0
Etiolo ija. Aknu nepietiekam ba ir vai nu ak tas, vai hroniskas
aknu funkcijas izmai as, kuras pavada citu dz bai svar gu org nu Protromb na laiks (sek.) <4,0 4,0 - 6,0 >6,0
un sist mu funkcion st vok a boj jumi. Vispirms no t cieš
galvas smadzenes, nieres, hemost zes sist ma u.c.
rst šana j k ar pamatslim bu. Meh nisk s dzelt s ga-
Visbiež kais iemesls, kas izsauc aknu nepietiekam bu, ir ak ts
jum j cenšas likvid t hol misku intoksik ciju. Aknu nepie-
un hronisks hepat ts, aknu ciroze, slim bas, kuras komplic juš s ar
tiekam bas s kuma stadij indic ta steidzama operat rt -šana,
meh nisko dzelti u.c. Aknu nepietiekam bu var izsaukt ar smagas kas noregul tu žults nopl di no žultsvadiem uz zarnu traktu. Pirms
sirds un nieru slim bas, kolagenoze, smagas traumas, plaši un p coper cijas period j nodrošina inf zijas dezintoksik cijas un
apdegumi, saind šan s ar tetrahloroglekli, di-hloret nu, antibakteri terapija. Tiek doti K un B grupas vitam ni, vikasols un
insektic diem u.c. Aknu nepietiekam ba var rasties ar strutaina ierobežota peror la olbaltumvielu uz emšana. Slimniekiem ar
periton ta un citu septisku procesu gad jumos. smagas pak pes aknu nepietiekam bu, it seviš i, ja att st s
Pato en ze. Aknu komas rašan s meh nisms saist ts ar hepatoren lais sindroms, p coper cijas letalit te sasniedz 90%;
hepatoc tu masveida boj jumu - endog koma, gan ar mas vu meh nisk s dzelt s likvid cijai rst šanu s k ar minim li invaz m
port lo asi u iepl šanu tieši kav laj sist , apejot aknas - šunta žults izvad šanas metod m.
koma. P jo nov ro slimniekiem ar aknu ci-rozi, seviš i p c tiešo emot v Child - Paugh klasifik ciju, port s hipertensijas
portokav lo anastomožu uzlikšanas, k ar pacientiem ar operat vo korekciju slimniekiem ar aknu cirozi droš k var veikt, ja
posttraumatisk m portokav m fistui m. aknu nepietiekam bas r ji iek aujas A klases robež s.
Pato en b tisks ir ne tikai hepatoc tu boj juma raksturs Slimniekiem ar B klases aknu nepietiekam bu bez nopietnas
(distrofija, nekrobioze), bet ar galvas smadze u izmai u faktors. sagatavošan s oper cijas pozit vs izn kums ir apšaub ms.
Centr s dabas trauc jumus saista ar daž du ce-rebrotoksisku Pirmsoper cijas sagatavošana ietver oksigen ciju, dezintoksik ciju,
vielu uzkr šanos asin s. hepatoprotekt vu terapiju (B vitam nu kompleksu, nikot nam du),
Kl nika. Aknu komas kl nisk aina ir tikpat daudzveid ga k hipoprotein miju un disprotein miju rst šanu, koagulop tisko
iemesli, kas to rada. Tikpat daudzveid gas ir aknu funkcijas un citu komplik ciju korekciju. Bar bas vada v nu asi ošanas rezult
org nu boj jumu izpausmes. Jau agr s stadij s par s psihiska aknu mazspeja tri sasniedz B un C klases l meni. T c to
depresija vai uzbudin jums un eiforija, kas var nomain t viens otru. rst šan biež k pielieto ne-operat s vai minim li invaz s
Termin laj st vokl rodas kust bu koordin cijas un runas metodes. Liel s letalit tes d slimniekus ar C klases aknu
trauc jumi, bremz šana. T k pievienojas apzi as aptumšošan s mazsp ju neoper .
un komatozs st voklis. Gan ak tas, gan hroniskas aknu mazspejas dezintoksik cijas
Ak tu aknu nepietiekam bu parasti pavada asins izpl dumi rst šanu var papildin t ar hemosorbcijas metodi. Slimniekiem ar
un g ot s, tai skait ar ku a un zarnu trakta g ot , un tieksme aknu cirozi un hronisku aknu nepietiekam bu radik rst šanas
asi ot. V rojama plaukstu das hiper -mija un marmoriz cija. M lei metode ir aknu ortotopisk transplant cija.
rodas ave u nokr sa un no mutes j tama specifiska "aknu"
smaka. Hepatoc tu ak to

4 9
491
 AKNU S L I M B A S
1
IRUR IJA

Aknu hemangioma ir visbiež k sastopamais labdab gais aknu

audz js. Biež k sastopams sieviet m. Vienm r veidojas no
AKNU AUDZ JI venozajiem asinsvadiem un ir kavernozas uzb ves. Sastopamas
gan solit ras, gan multiplas hemangiomas - aknu hemangiomatoze.
Aknu audz ju klasifik cija izriet no to histolo isk s uzb ves, un t ir Nereti ar š m izmai m akn s cilv ks var nodz vot visu m žu, ja
sekojoša: Labdab gie audz ji: audz js nemaina savu lielumu vai palielin s oti l ni. Bet atseviš os
I Epiteli lie: gad jumos hemangioma var sasniegt milz gu apjomu. Var notikt ar
1. Hepatoadenoma (labdab hepatoma) asins izpl dums ar hematomu paša audz ja dzi um . V k šai viet
2. Holangioadenoma (labdab holangioma) veidojas dobums ar serozu š idrumu, hialinozi un kalci-n tiem
3. Hamartoma (labdab holangiohepatoma) sieni . Hemangiomas, kas lokaliz jas aknu v rtos, var izsaukt
II Mezenhim lie: port lo hipertensiju un dzelti. Visb stam komplik cija ir
1. Hemangioma hemangiomas pl šana ar asi ošanu v dera dobum . Maligniz ciju
2. Hemangioendotelioma nov ro oti reti.
3. Limfangioma K l n i k a un d i a g n o s t i k a . Parasti hemangiomas
III Saistaudainie: nepalielin s vai aug oti l ni, t viss dz ves laiks var norit t bez
1. Fibroma simptomiem. Straujas un iev rojamas palielin šan s gad jum
2. Lipoma rodas v jums, slikta d ša, apet tes tr kums, smaguma saj ta
aundab gie audz ji: pakr un labaj parib . Liela apm ra hemangiomas gad jum
I Prim rie audz ju var palp t un reiz m virs t izklaus ms sistolisks troksnis.
1. V zis: Laboratoriskie izmekl jumi ilgu laiku var palikt nemain gi, bet
a) hepatocelul rais var main ties žultsvadu un port lo asinsvadu kompre-sijas
b) hepatoholangiocelul rais gad jum .
2. Sarkoma Ultrasonoskopiski hemangiomas vizualiz jas k labi norobežoti
II Metast tiskie: veidojumi ar paaugstin tu akustisko ehogenit ti (8.att.).
1. V zis DT hemangiomas izskat s k veidojumi ar pazemin tu
2. Sarkoma bl vumu. P c intravenozas kontrastvielas ievad šanas audz ji tri to
uztver un aiztur ilg k, nek norm la aknu parenh ma (9.att.).
Diagnostikai pal dz ar aknu angiogr fija.
LABDAB GIE AKNU AUDZ JI r s t š a n a . Slimnieki, kuriem ir nelielas - l dz 5 cm
diametr - hemangiomas, j nov ro dinamik . Pacientiem ar
Hepatoadenoma. Audz js veidojas no hepatoc tiem. dz m, kl niskiem simptomiem un audz jiem, kas liel ki par 5 cm
Sastopami gan viens, gan ret k - vair ki veidojumi. Biež k nov ro diametr , ir indic ta operat va rst šana. Nelieli audz ji var b t
sieviet m. Atz jams sakars ar peror li lietotajiem caurš ti vai izlob ti, bet tiem, kas aiz em divus vai vair kus aknu
kontracept vajiem l dzek iem un anaboliskajiem hormoniem. segmentus, nepieciešama aknu rezekcija.
Parasti audz js labi diferenc ts, bet sastop ar maz k di- Ja hemangiomas ir seviš i lielas un oper cijas risks pa-
ferenc tas formas, kas liecina par iesp ju maligniz ties. augstin ts, var pielietot t s barojošo a. hepatica zaru emboli-z ciju,
Holangioadenoma. Veidojas no intrahepatisko žults-vadu ko veic selekt vas angiografijas laik . Š metode reduc
ni m. Zin mas divas galven s formas. Pirm - veidojums l dz 1 hemangiomas apasi ošanu un apjomu, samazina kl nisko simptomu
cm diametr , sast v no prolifer još m š m un fibroziem audiem. izpausmi, k ar asins zudumus aknu rezekcijas laik .
Otr - cistadenoma - liela izm ra daudzkameraina cista. Iesp jama
maligniz cija.
Hamartoma. Jaukts audz js, kas sast v no labi diferenc tiem,
bet nek rt gi izvietotiem elementiem. Sastop gan pieaugušiem, gan
rniem, bet maligniz ciju nerada.
K l n i k a un d i a g n o s t i k a . Ilgu laiku slim ba norit bez
jebk das simptom tikas. Pirm s par bas v rojamas, kad
veidojums k st arvien liel ks. Slimnieki s dzas par smaguma un
spiediena saj tu pakr un labaj parib , kas pastiprin s pie
dzi kas ieelpas. erme a temperat ra parasti ir norm la. Ja tiek
saspiesti aknu v rtu elementi, rodas port hipertensija un dzelt .
dz šim laikam nek di laborato-riskie un bio miskie r ji nav
main jušies. Veidojums aug l ni, bet, ja t augšana k st strauja, tas
var liecin t par maligniz ciju.
Izmekl šana ar ultraska u uzr da ov lu veidojumu ar v ju
ehogenit ti, kas maz atš iras no aknu parenh mas. Ja veidojums ir
ar kapsulu, tad kont ras redzamas daudz lab k. Aknu cistadenoma
vizualiz jas k ehonegat vs daudzkame-rains veidojums. Audz ja
lielumu, novietojumu un aknu boj juma apjomu noskaidro ar DT un
kodolmagn tisk s rezonanses pal dz bu.
Hamartomas un hepatocelul v ža diferenci ldiagno-zei
nosaka a-fe to prote nu asin s.
r s t š a n a - operat va. Nelielas virspus ji novietotas 8.att ls. Aknu US. Labi norobežots veidojums akn s (sam ra
adenomas izloba. Lielu audz ju gad jumos un ja ir aizdomas par homog ns, ar paaugstin tu ehogenit ti) - aknu hemangioma.
maligniz ciju, indic ta anatomiska aknu rezekcija - seg-
mentektomija vai hemihepatektomija.

492
492

9.att ls. Aknu DT:
a - nat vais uz mums: aknu parenh norobežots veidojums ar
pazemin tu densit ti;
b - uz mums p c i.v. kontrastvielas ievad šanas: aknu audz js
tr k nek p parenh uztver un uzkr j kon-trastvielu (aknu
hemangioma).
AUNDAB GIE AKNU AUDZ JI
Aknu v zis.
Slim ba seviš i izplat ta Dienvidaustrum zij un Dienvid- frik ,
kur š v ža biežums ir 20-67%, sal dzinot ar citas lokaliz cijas
žiem. P jos 20 gados nov rojama prim aknu v ža biežuma
pieaugums Eirop un Zieme amerik - no 2-3% l dz 5-11 %.
Par prim ra aknu v ža att st bas riska faktoriem tiek uzskat tas
hronisk s aknu slim bas, no kur m galven ir aknu ciroze. Šo divu
patolo iju kombin cija sv rst s no 15 l dz 56%. Augsts saslimšanas
risks ir ar starp v rushepat ta B un C n jiem, k ar slimniekiem
ar parazit m slim m - ami-biozi un opistorhozi.
Aknu prim ros v žus klasific p c š nu paz m.
Hepatocelul rais v zis rakstur gs ar t m š m, kas
atg dina hepatoc tus, bet š nu stromas trabekul uzb ve imit
aknu mezenh mu. Bieži ir cirozes par bas.
Holangiocelul rais v zis iziet no žultsvadu epit lija, tam ir
ji att st ts asins kapil rais t kls un bag ta stroma. Aknu ciroze
sastopama ret k.
Hepatocelul rais v zis ir 3 - 5 reizes biež k sastopams par
holangiocelul ro v zi. izš ir mezglain s un dif s augšanas
formas. Intrahepat ia disemin cija seviš i bieži att st s dif
formas laik , att s aknu v ža metast zes rodas v lu. Galvenais
izplat šan s ce š ir v rtu v nas un aknu v nu intra-hepatiskie zari,
pa kuriem metast zes nok st dobaj v un plauš s.
Aknu v ža izplat bu nosaka p c TNM 1987.g. klasifik cijas:
T-prim rais audz js
Tx - prim ro audz ju nevar nov rt t;
T0 - prim audz ja nav;
- solit rs audz js l dz 2 cm bez inv zijas asinsvados;
T2 - solit rs audz js l dz 2 cm ar inv ziju asinsvados; vai
AKNU S L I M B A S IRUR IJA
multipli audz ji vien daiv < 2 cm bez inv zijas asinsvados; vai
solit rs audz js > 2 cm bez inv zijas asinsvados;
T3 - solit rs audz js > 2 cm ar inv ziju asinsvados; vai multipli
audz ji, kas lokaliz ti vien daiv < 2 cm ar inv ziju asinsvados; vai
multipli audz ji > 2 cm, kas lokaliz ti vien daiv ar vai bez inv zijas
asinsvados;
T4 - multipli audz ji ab s daiv s; vai audz js, kas skar v. portae
vai vv. hepaticae un v. cava inf. N - r e i o n l i e
limf mezgli
Nx - re ion los limfmezglus nevar nov rt t;
N0 - re ion lajos limfmezglos metast žu nav;
- re ion lajos limfmezglos ir metast zes. M -
att s metast z es
Mx - att lo metast žu esam bu nevar nov rt t;
M0 - att lu metast žu nav,
- att las metast zes ir.
K l n i k a , a v zis s kas neizmain aknu parenh , tad
kl niskie simptomi var rasties tikai tad, kad audz js ir sasniedzis
lielus apm rus. Bet, ja audz js rodas uz k das hroniskas aknu
slim bas fona, kl nisk aina att st s daudz strauj k un ar fona
slim bas paasinašan s simptom tiku. Sakar ar to, ka aknu prim
ža kl nisk aina ir daudzveid ga, var izdal t sekojošas formas:
1. A u d z j v e i d forma sastopama visbiež k.
Rodas hepatomeg lija. Rakstur ga ar s m palp cijas laik .
2. F e b r i l f o r m a . Slim ba s kas ar subfebrilu
temperat ru, pasliktin s pašsaj ta. Br žam temperat ra
palielin s l dz 39-40 °C. V ža un septisk intoksik cija tuvina
let lu izn kumu.
3. au nd ab s c i r o z e s tipa f o r m a . Slim ba att st s
kš i k jaunradoša aknu ciroze vai k esoš s cirozes strauja
dekompens cija. tri progres dzelt , rodas asc ts un att st s
hepatoren nepietiekam ba.
4. A t i p i s k f o r m a . Tai var b t liela simptomu
daž ba, kas saist ta ar tumora ieaugšanu diafragm , nier s,
metast m plauš s, galvas smadzen s utt.
K o m p l i k c i j a s : audz ja sabrukšana ar infic ša-nos,
absced šanos, strutaina holang ta att st bu; var rasties aknu v rtu
elementu saspiešana, port hipertensija un dzelt ; iesp jama
audz ja pl šana un asi ošana v dera dobum .
D i a g n o s t i k a . Aknu prim ro v zi bieži uzr da hi-pohrom
an mija, leikocitoze ar novirzi pa kreisi, paaugstin ts eritroc tu
grimšanas trums. Mas va aknu boj juma gad jum att st s
hipoalbumin mija ar paaugstin tu globul nu un fibrinog na
daudzumu serum . Specifiska ir embrion olbaltuma - a-
fetoprote na l me a celšan s.
Starp instrument laj m izmekl šanas metod m liela noz me ir
uitrasonoskopijai, kura var uzr t audz ju jau agr stadij - l dz
kl nisko simptomu par m. Atkar no stadijas un formas US
redzamais v ža mezgls var b t ehopozi-t vs vai ehopozit vs ar
s ehonegat m zon m (sk. 10.att.). V ža boj to audu apjomu,
lokaliz ciju un metodes noskaidro ar DT (sk. 11.att.) vai
kodolmagn tisk s rezonanses pal dz bu.
Aknu port s un kav s asinscirkul cijas st vokli nov rt p c
angiogr fijas datiem.
Diagnozes morfolo isko pamatojumu ieg st ar aknu perkut no
to biopsiju US kontrol .
r s t š a n a - irur iska. Parastais aknu rezekcijas apjoms -
anatomiska hemohepatektomija. rst šanas rezult ti atkar gi no
audz ja augšanas formas (mezglaina vai dif za) un t lieluma.
Piecus gadus nodz vo 41 % oper to pacienu ar aknu audz ju l dz 2
cm diametr . Ja audz ju lielums ir
493
493
 IRUR IJA AKNU S L I M B A S

r s t š a n a . Dif zs metast tiskais process akn s nor da

uz v ža nov lotu stadiju. Ja k da org na galvenais v ža audz js
komplic jas ar solit m, izol m metast m akn s, ir indik cijas
gan pamata audz ja, gan metast žu iz emšanai. Š da taktika sp j
dot 5 gadu dz vildzi l dz 30 % slimnieku ar kolorekt liem v ža
audz jiem.
alternat vu operat vai rst šanai slimniekiem ar kolo-
rekt m metast m akn s var pielietot a. hepatica mijem-
boliz ciju. Proced ru veic p c aknu art rijas superselekt vas
katetriz cijas, ievadot taj 10-15 ml lipoidola un farmorubic -nu.
Lipoidols ir e u saturoša kontrastviela; t selekt vi koncentr jas
kaj s art rij s, kas baro audz ju, izsauc v ža š nu hipoksiju un
paaugstina mijprepar ta koncentr ciju metast .
l viena paliat va rst šanas metode ir aknu audz ja
destrukcija, ievadot taj etanolu gan oper cijas laik , gan perkut ni
US kontrol .

Literat ra:

1. Bi!ingsley K.G., Jarnagin W.R., Fong J., et ai. Segment-oriented hepatic

10.att ls. Aknu US. aundab hepatoma. resection in the management of malignat neoplasms of the liver // J. Am. Coll.
Surg. (United States), 1998 Nov; 187 (5): 471-481.

2. Broelsch C.E. Atlas of liver Surgerv. - New York: Churchiil Livingstone inc,
1993. -231 p.

3. Clunie G., Tjandra J., Francis D. Textbook of Surgerv. - Carlton, Victoria

(Australia): Blacvvell Science Pty Ltd, 1997. - P. 286-294, 315-323.

4. Lafortune J.M., Somberg K.A., Lerke J.R., et ai. Two-year outcome folovving
transjugular intrahepatic portosvstemic shunt for variceal bleeding: Results in
90 pacients //Am. J. RoentgenoL, 1995 Jul; 164 (7): 1575-1580.

5. Texbook of Surgery: The biological basis of modern surgicai practice / Ed.

by D.C. Sabiston. - 15th ed. - Philadelphia: W.B. Saunders, 1997- P. 1045-
1116.

6. Eniorep A.O., HOBUUKHM H.M. npaKTMHecKaa renaTonornj - Pura: 1984. -

405 c.

7. neTpoBCKHfi B.B. XnpyprnHecKafl renaTonornH - MocKBa: MefluuuHa, 1972. -

352 c.

11.att ls. Aknu D7. Aknu hepatocelur rs v zis.

2 - 5 cm, šis r js samazin s l dz 27 - 30 %. Oper ciju rezult tus

pasliktina aknu asinsvadu un žultsvadu kanceroma-toza infiltr cija,
kas izsauc dzelti un audz ja hematog nu di-semin ciju. Oper cijas
rezult tus pasliktina ar aknu ciroze.
paliat vu rst šanas metodi pielieto citostatisku prepar tu
selekt vu ievad šanu, kanil jot aknu art riju. T k aundab
hepatoma seviš i jut ga pret hipoksiju, tad in-operablu audz ju
gad jumos izmanto ar a. hepatica propria nosiešanu vai
rentgenendovaskul ro emboliz ciju, p c kuras audz js var
samazin ties apjom vai pal nin t augšanu.
Aknu sarkoma. Kl nisk aina l dz ga citiem aknu aundab go
audz ju simptomiem. Viena no sarkomu patn m ir strauja
augšana un visa org na infiltr cija, it seviš i b rniem. Audz jiem ir
tieksme sabrukt un rad t asi ošanu v dera dobum .
Aknu sekund rie audz ji var b t ku a, resno zarnu,
aizku a dziedzera, oln cu, dzemdes, plaušu u.c. org nu v ža
metast zes. Sekund ro audz ju biežums sv rst s 80 - 90 %
robež s no visiem aknu aundab gajiem procesiem. Metast zes
akn s biež k raisa v zis, ret k sarkomas, melanomas u.c. audz ji.
Vairum gad jumu metast zes akn s ir multiplas. Kl niski preval
prim ra audz ja simptom tika. Par metastaz ša-nos akn s liecina
hepatomeg lija, asc ts, dzelt .
D i a g n o s t i k a . Fizik s, Jaboratorisk s un instrument s
izmekl šanas metodes neatš iras no aknu prim ro tumoru
izmekl šanas metod m.

494
 Ž ULTSPUŠ A
3.21. ŽULTSPUŠ A UN
ZULTSVADU SLIM BAS
A.Tu ins, j.Upmane
ŽULTS IZVAD ŠANAS SIST MAS ANATOMIJA
UN FIZIOLO IJA
Žults izvad šanas sist mu veido intrahepatiskie un ekstra-
hepatiskie žultsvadi. Intrahepatiskie segment rie vadi i aknu v rtu
apvid sapl st kop , veidojot lab s un kreis s daivas aknu vadus
(duetus hepaticus dxt. et sin.). c abu šo vadu sapl šanas
veidojas kop jais aknu vads (duetus hepaticus communis), kura
garums vari no 2 l dz 4 cm un diametrs no 0,4 l dz 0,8 cm. P c
tam, kad kop aknu vad iepl st žultspuš a vadi š (duetus
cystieus), izveidojas kop jais žultsvads (duetus eholedoehus), un t
garums ir 6-8 cm, bet platums 0,5-1 cm. Šo vadu pie emts dal t 4
da s: supraduo-den laj , kas novietota virs divpadsmitpirkstu
zarnas, retro-duoden laj , kas iet aiz divpadsmitpirkstu zarnas
augš s horizont s da as, retropankre tiskaj - aiz ku a
dziedzera galvi as, un intramur laj - divpadsmitpirkstu zarnas
vertik li ejoš s da as medi li mugur sien . Kop jais žultsvads
dist -laj da ar divpadsmitpirkstu zarnas lielo k rpi u (papilla
duodeni major s. papilla Vateri), ko t k sauksim par papil-lu,
atveras divpadsmitpirkstu zarn . Apm ram 80-90% gad jumu
kop jais žultsvads dist laj da savienojas ar galveno aizku a
dziedzera vadu, veidojot kop jo kan lu. Kad kop žultsvada
intramur laj da pievienojas aizku a dziedzera izvads,
izveidojas papillas ampula. Žults un aizku a dziedzera sulas
pas žas regul šanai uz divpadsmitpirkstu zarnu preampul raj da
ir gan kop žultsvada, gan pankre tis-k vada musku u sfinkteri,
bet dist li no ampulas - t.s. Odi sfinkters.
Žultsp slis (vesiea fellea) novietots mezoperitone li aknu
viscer s virsmas padzi in jum . P a liel da a kl ta ar
3
peritoneju, un t tilpums sv rst s no 40 l dz 60 cm . P slim izš ir
dibenu (fundus), kas piegu aknu priekš ji apakš jai malai, ermeni
(eorpus) un kakli u (collum). jais p riet p a vadi (duetus
cysticus). Kakli a da veidojas izvelv -jums - Hartma a kabata.
Žultspuš a sieni a sast v no tr s k rt m: g ot das, musku u un
fibroz s sieni as. G ot da veido daudzas krokas. Kakli un p a
vadi a s kuma da š s kro-ci as tiek sauktas par Heistera
rstu iem. P a vadi a dist laj da g ot das krokas kop ar
musku u š iedr m veido Litkensa sfinkteru. Bet g ot starp
musku u š iedr m atrodas Ašofa sinusi. Žultspuš a gultn fibroz
apvalk izvietoti aknu aberantie kan ši, bet norm st vokl tie ar
žultspuš a l menu nesavienojas. Kript s un aberantajos kan šos
var uzkr ties mikroflora.
Ž u l t s p u š a a s i n s a p g d i nodrošina p a art rija
(a. eystiea), kura atiet no aknu art rijas (a. hepatiea) un kop ar
a vadi u un kop jo žultsvadu veido tr sst ri (tri-gorum Callot).
UN ZULTSVADU S L I M B A S IRUR IJA
L i m f a notek uz aknu v rtu apvidus limf tiskajiem mezgliem.
Ž u l t s p u š a i n e r v c i j u nodrošina iekšu nervs (n.
splanehnicus), kreis s puses klejot jnervs (n. vagus) un lab s
puses diafragm nerva zari.
Aknu produc žults ir koloid ls š dums, kas bag ts ar
organisk m un neorganisk m viel m. Galven s organisk s vielas
un to komponenti ir žultssk bes, lecit ns, holester ns, fosfolip di,
bilirub ns, A, B, D un E grupas vitam ni. Žult plaši atrodami visa
+ + ++
spektra elektrol ti: Na , K , Ca , CL, C03". L dz 53% žults saus s
masas aiz em žultssk bes. Pirmatn s žultssk bes - holsk be un
henoksilholsk be - veidojas hepa-toc tos no holester na un t
priekšte iem. Žultssk bju galven da a konjug ar glic nu un
tauri u, p rv ršoties gliko-holsk un tauroholsk . Konjug s
žultssk bes ir maz k toksiskas un lab k š st den . Žultssk bju
funkcija ir daudzpus ga. Svar ga patn ba ir to sp ja no holester nu
fosfo-lip diem un tauksk m form t speci lu transporta formu -
micellas, pateicoties kur m augst k min s vielas k st par žult
stoš m un t veid izdal s no organisma. Tieši žultssk bes ir
s, kas uztur žulti š idru un ierobežo kristaliz cijas procesu, l dz ar
to kav jot akme u veidošanos.
Bez tam žultssk bes piedal s tauku emul šan zarnu trakt ,
ar taukos š stošo vitam nu A, D, E un K uzs kšan zarn s,
pastiprina zarnu peristaltiku, aktiviz aizku a dziedzera un zarnu
trakta lip zi. Diennakt vid ji izdal s 500 -1200 ml žults.
dienreižu starplaikos Odi sfinkters ir savilkt st vokl , bet zem
spiediena, kas rodas žultsvados, žults izdal šan s rezult Litkensa
sfinkters atsl bst un žults non k žultsp sl . Te notiek 5-10 k rt ga
žults koncentr cija, ko nodrošina elektrol tu un dens reabsorbcija.
c divpadsmitpirkstu zarnas kairin juma ar bar bu un ku a sulu
notiek intestin lo hormonu holecistokin na un sekret na izdal šan s.
jie izsauc žultspuš a apjoma samazin šanos, vienlaic gu Odi
sfinktera atsl bumu un žults izdal šanos zarnu trakt .
ŽULTSPUŠ A UN ŽULTSVADU SLIM BU
DIAGNOSTIKA
Laboratoriskie izmekl jumi s kas ar leikoc tu skaita, EG un
leikocit s formulas izmekl šanu. Leikocitoze, paaugstin ts EG
un formulas novirze pa kreisi raksturo žultspuš a sieni as un
žultsvadu ak to izmai u dzi umu, k ar nor da uz procesa
izplat šanos apk rt jos audos, tai skait periton -tu. Aknu
funkcion lo st vokli nosaka ar asins seruma bio miskajiem
izmekl jumiem, t.L, nosakot olbaltuma daudzumu un t frakciju
attiec bas, atlieku sl pek a l meni, protromb na indeksu. Hepatoc tu
boj juma smagumu nosaka ar citol tisko fermentu aktivit tes
jiem, AIAT un AsAT. Hiperbiliru-bin mija, holester na l me a
celšan s, alk lisk s fosfot zes un žultssk bju r ju
paaugstin šan s ir bio miskais sindroms, kas nor da uz holest zi.
]a holest ze att st s žults sekr cijas (no hepatoc tiem uz bili ro
sist mu) trauc jumu rezult , rodas intrahepatisk holest ze, bet,
ja trauc ta žults attece pa žultsvadiem, rodas zemaknu holest ze,
kas liecina par žultsvadu necaurlaid bu. )a ir aizdomas par
rushepat tu, asins serum tiek mekl ti v rushepat tu B un C
mar ieri HbsAg un HCVAg.
dera dobuma p rskata rentgenogramma auj saskat t
žultspuš a ka i saturošus akme us, ko sastop tikai 5-14%
slimnieku. Sakar ar zemaj m diagnostic šanas sp m šo metodi
tagad izmanto reti.
Bar bas vada, ku a un divpadsmitpirkstu zarnas
rentegenolo isk izmekl šana ir nepieciešama bar bas vada
diafragm s atveres tr ces un ku a un bar bas vada refluksa
konstat šanai, k ar diferenci ldiagnostik , lai diferenc tu bili s
sist mas patolo iju no ku a un div-
495
 IRUR IJA Ž ULT S P A UN Z U L T S V A D U S L I M B A S

padsmitpirkstu zarnas saslimšan m ( la, audz js u.c.) . Šim

nol kam izmanto ar fibrogastroduodenoskopiju (FGDS), Ar
duodenoskopijas pal dz bu tiek nov rt ts papillas st voklis, k ar ir
iesp jama biopsija.
Peror holecistogr fija: izmekl šanai izmanto jodu
saturošus produktus - holevid, bilitrast, jopagnost, trijobi telepak,
kuri p c peror s uz emšanas un uzs kšan s tievaj s zarn s pa
port lo sist mu non k akn s, ar hepatoc tiem izdal s žult un
koncentr jas žultsp sl . Holecistogramma tiek uz emta p c 8-12
stund m no prepar ta ie emšanas. Pirms izmekl šanas zarnu
trakts j atbr vo no g m. Žultsp a funkcion lo sp ju
noskaidrošanai p c pirm s s rijas rentge-nogramm m slimniekam
dod dzert olu dzeltenumu vai ho-lecistokin nu, kas izsauc žultsp a
saraušanos.
Žultsp a kontrast šan s iesp jama apm ram 60-70%
gad jumu. Nekontrast šan s saist ta galvenok rt ar prepar ta
uzs kšan s trauc jumiem zarnu trakt , žultsp a vadi a
necaurlaid bu, k ar , ja bilirub na daudzums asin s ir p ri 30
mkmoi/l. Žultsvadi kontrast jas tikai apm ram 20% gad jumu, un
reti kad tam ir diagnostiska v rt ba.
Intravenoza holegr fija balst s uz aknu sp ju ar žulti izdal t
jodu saturošu, den š stošu kontrastvielu (bilignost, biligrafin,
holografin u.c), kas ievad ta asin s. Kontrastvielas koncentr cijas
maksimums iest jas 10-15 min tes p c ievad šanas. Pirms
izmekl šanas j rbauda, vai pacients panes jodu saturošus
prepar tus, jo ir bijuši pat n ves gad jumi aler iskas reakcijas d .
Bez tam intravenozo holegr fiju var izdar t tikai tad, ja bilirub na
menis asins serum nav augst ks par 35 - 40 mkmol/l. Zultsvadu
kontrast šan s pan kama apm ram 70% slimnieku. Bet ar šais
gad jumos patolo ijas iez mes nav pietiekami skaidras.
Hepatobilioscintigr fijas pamatojums ir aknu sp uzkr t
99m
intravenozi ievad to radioakt vo prepar tu Tc (HIDA), to izdal t ar
žulti un aizvad t uz žultsvadiem. Šeit to fiks ar speci lu apar tu
pal dz bu. Hepatobilioscintigr fija at auj dinamiski nov rot žults
izdal šan s procesu, bet š izmekl šana izdodas tikai aknu
norm las funkcijas gad jum un ja bili-rub ns nav vair k par 85
mkmol/l.
Izmekl šana ar ultraska u (US). Žults izvad šanas sist mas
US tiek s kta ar intrahepatisko zultsvadu eholok ci-jas m in jumu,
bet to vizualiz cija iesp jama tikai tad, ja vadi ir paplašin ti (t.i.,
holangiodilat cija), kas ir rakstur gi meh niskai dzeltei (sk. 1.att.).
Zemaknu zultsvadu US var izm t to diametru, noskaidrot
akme u un audz ju eholok cijas paz mes. Vienlaic gi var kontrol t
aizku a dziedzera st vokli (sk. 2.att).
2.att ls. US slimniekam ar kop žultsvada akme iem. L dz 1,5 cm
paplašin ta kop žultsvada apakš s sienas apvid redzamas
ehopozit vas strukt ras ar akustisko nu, zem t s -ko nk rementi.
Žultsp a US izm ra p a lielumu, sienas biezumu,
noskaidro, vai taj nav konkrementu (sk. 3.att). Zultsvadu US ir
daudz priekšroc bu, sal dzinot ar cit m izmekl šanas metod m. Šai
izmekl šanai nav kontrindik ciju, nav vajadz ga slimnieka speci la
sagatavošana un kontrastvielas ievad šana, t iesp jama jebkur
aknu st vokl .
Eholok cijas iesp ja vizualiz t žults izvad šanas sist mu
sasniedz 93 - 98%, kas iev rojami p rsniedz netieš s rentge-
nohoiegr fijas un bilioscintigr fijas efektivit ti (79%). Ar speci lu
steriliz jamo ultraska as eneratoru var veikt sken šanu ari
oper cijas laik .
Endoskopisk retrogr holangiopankreatogr fija (ERCP)
tiek izdar ta, slimniekiem kanii jot papillu ar fibro-duodenoskopa
pal dz bu un retrogr di ievadot den š stošu kontrastvielu
žultsvados. Seviš i skaidri kontrast jas kop žultsvada dist
da a, k st redzamas gan t s deform cijas, gan sašaurin jumi, gan
konkrementi (sk. 4.att.). Slikt k kontrast jas žultsvadi aknu v rtu
rajon . P c tam, kad ar ERCP pal dz bu atrasta papillas stenoze vai
akme i kop žultsvada, izmekl šanu var papildin t ar
endoskopisko papil-losfinkterotomiju (EPST) un žultsvada akme u
evaku ciju.
ERCP neizdodas, ja ir papillas piln ga obstrukcija ar audz ju,
ar 10-15% slimnieku t neizdodas divpadsmitpirk-stu zarnas
deform cijas vai papillas uzb ves patn bu d . Bez tam 1-7%
gad jumu ERCP var rad t komplik cijas - ak tu pankreat tu, pat
pankreonekrozi.

1.att ls. Aknu US slimniekam ar aizku a dziedzera v zi, kas

3.att ls. US slimniekam ar kalkulozu holecist tu. Uz ehonegat va
komplic jies ar meh nisko dzelti. Uz aknu fona redzami
žultsp a fona ehopozit vs veidojums ar ultraska as nu, zem
ehonegat vi paplašin ti žultsvadi.
- konkrements žultsp sl .

496
496
 Z ULT S PUS
4.att ls. ERCP. P c papillas endoskopiskas kanil šanas žuitsva-
dos ievad to kontrastviela. Kontrast jas l dz 1,8 cm paplašin ts
kop jais žultsvads ar kontrast šan s defektiem no 0,5 l dz 1,5 cm
diametr - konkrementi kop žultsvad (holedo-holiti ze).
Magn tisk s rezonanses holangiopankreato-gr fija
(MRCP) ir neinvaz va, pacientam viegli panesama, augsti specifiska
un jut ga metode žultsce u un aizku a dziedzera vada patolo iju
diagnostik . T s diagnostisk s iesp jas l dzin s ERCP. MRCP var
aizst t ERCP t s neizdošan s gad jum , k ar paaugstin ta riska
pacientiem.
Perkut no transhepatisko holangiogr fiju (PTH) veic,
punkt jot intrahepatiskos žultsvadus un ievadot kon-trastvielu. Tas
auj skaidri kontrast t žultsvadus virs obtur ci-jas vietas jebkuras
nosprostojuma lokaliz cijas gad jum (sk. 5.att).
Patlaban PTH punkcijai izmanto seviš i tievas adatas Chiba ar
jo diametru 0,7 mm, kas izgatavotas no seviš i elast ga t rauda.
Pateicoties š m paš m, asi ošana un žults iztec šana v dera
dobum no aknu punkcijas vietas ir minim la (0,9 - 1,6%).
Kontrindik cijas šai izmekl šanas metodei ir pazemin ts
protromb na indekss - zem k par 40%, k ar asc ts.
c PTH slimniekiem ar meh nisko dzelti, smagu hol -misku
intoksik ciju un strutainu holang tu rentgenolo isk un US kontrol
ar speci lu adatu, uz kuras uzvilkts katetrs, tiek veikta
intrahepatisko žultsvadu punkcija un ievad ta dren žas caurule -
perkut transhepatisk hepatoho-langiostomija (PTHS).
veid tiek pan kta žultsvadu dekompresija, ieg ta žults
bakteriolo iskai izmekl šanai, kam seko m tiec ga antibakteri
terapija. Tas sekm dzelt s un holang ta samazin šanos vai pat
izzušanu un auj veikt oper ciju lab kos kl niskos apst os.
Slimniekam ar inoperabliem audz jiem k paliat vu rst šanas
metodi pielieto žultsvadu obtur to vietu buž šanu caur PTHS un
endo-protez šanu ar speci lu stentu.
Slimniekam ar aknu per ain m vai dif m slim m
diagnostikas otraj etap izmanto DT un perkutanu aknu biopsiju.
jo veic US vai laparoskopijas kontrol .
Gan konvencion s, gan laparoskopisk s holecistekto-mijas
laik , ja rodas aizdomas par žultsvadu patolo iju, taisa
intraoperat vo holangiogr fiju, ievadot kontrastvielu tieši žultsvados.
63 3 136
A UN Z U L T S V A D U S L I M B A S IRUR IJA
5.att ls. PTH slimniekam ar aknu v rtu audz ju un kop žultsvad
nosprostojumu. Kontrast ti dilat ti intrahepatiskie žultsvadi l dz lab
un kreis aknu žultsvad sapl šanas vietai. Ekstrahepatiskie
žultsvadi nekontrast jas.
ŽULTSP A UN ŽULTSVADU IEVAINOJUMS
Žultsvadu sl gtie boj jumi ir rets traumas veids un
sastopams 5% cietušo ar aknu sl gto traumu. Žultsvadu ievainojumi
konstat jami reiz ar žultsp a pl sumu un aknu viscer s virsmas
boj jumu. Sastopami ar žultsp a atr vumi no savas gultnes
akn s. Š das traumas rodas no tieša sitiena pa v dera labo
augš jo da u vai no kritiena uz cieta priekšmeta.
K l n i k a . Žultsvad un žultsp a pl sumiem rakstur gs šoks
un sekojoša periton ta att st ba. Šoks rodas stipro s pju d un no
asi ošanas v dera dobum . Žults periton ta gaitas patn ba ir
smaga visp intoksik cija ar v ji izteiktiem v dera pl ves
kairin juma simptomiem, kas bieži apgr tina diagnostiku. Ja ir
žultsp a un žultsvadu subserozi pl sumi, var att st ties
retroperitone la flegmona ar piet ku-mu un s gumu mugurpuses
jostas da . Da ai slimnieku var rasties žultsvadu asi ošana -
hemob lija, kam rakstur gas stipras s pes labaj parib un dzelt s
att st ba.
D i a g n o s t i k a . Asins ain v rojama an mija ar leiko-citozi
un leikoc tu formulas novirze pa kreisi. Instrument lo izmekl šanu
k ar US, kur var konstat t br vu š idrumu v dera dobum .
Diagnozes preciz šanai var izmantot lapa-rocent zi ar v dera
dobuma lav žu.
r s t š a n a - operat va. Oper cijas laik vizu li noskaidro
žultsvadu boj juma lokaliz ciju un apm rus, izmanto intraoper cijas
holangiogr fiju. J izdara ar retroperitone -l s telpas rev zija.
Žultsp a pl sums jeb t atr vums no aknu gultnes ir indik cija
holecistektomijai. Zemaknu žultsvadu sieni u boj jumus iesp jams
saš t, uz laiku nodrošinot jo dren žu. Ja ir smag ki un plaš ki
zemaknu žultsvadu pl sumi, indic ta hepatikojejunostomija.
Žultsvadu va jie boj jumi rodas p c durtiem un šautiem
dera dobuma ievainojumiem, visbiež k reiz ar citiem org nu
boj jumiem. Kl nika un rst šanas principi l dz gi k sl gtiem
žultsvadu boj jumiem.
Žultsvadu trauma oper cijas laik . trauma 95% gad jumu
rodas bili trakta oper ciju laik , bet reiz m ar ku a rezekcijas,
aizku a dziedzera un š rszarnas oper cij s. Ievainojumi biež k
rodas, ja ir iedzimtas vai ieg tas neparastas topogr fisk s attiec bas
lig. hepatoduodenale zon .
497
 IRUR IJA Ž ULTSP A UN Z U L T S V A D U S L I M B A S
Seviš i b stami ir infiltr ti un r tainas izmai as žultsp a kakli a
da un Callot tr sst ra rajon , kur iesp jama fistulas veidošan s
starp žultsp sli un kop jo žultsvadu - t.s. Mirizzi sindroms. Zemaknu
žultsvadu sienas boj jumi var rasties ar , m inot ar instrumentu
bez redzes kontroles satvert asi ojošu asinsvadu vai ar k daini
noli t kop jo žultsvadu.
Laparoskopisk s holecistektomijas laik koagul cijas rezult
vai ar k daini uzliekot klipsi uz kop žultsvada sieni as, var
rasties t da š s metodes specifiska komplik cija k zemaknu
žultsvadu elektrotrauma. Š du komplik ciju daudzums ir 0,1 - 0,6%.
Lai š di boj jumi nerastos, j rada pietiekoši liels un plašs
oper cijas lauks. Pie tam audu p rdal šana un šuvju uzlikšana
veic tikai p c r gas žultsp a, žultsvadu un asinsvadu
identifik cijas. Asi ošanas gad jum hemost zi izdara tikai p c tam,
kad nospiests lig. hepatoduo-denale un uz laiku aptur ta asi ošana.
Lai likvid tu laparoskopisk s holecistektomijas laik radušos
nopietno komplik ciju, nekav joši j riet uz laparotomiju.
r s t š a n a . Žultsvadu boj juma fakts oper cijas laik
savlaic gi j diagnostic . ]a žultsvads nav piln gi p rš elts, t sieni u
var saš t ar atraumatisk m adat m, atst jot jo dren žu. Ja ir
piln gs vada š rsboj jums, j veido biliodiges-t va anastomoze,
iešujot vada proksim lo da u tiev s zarnas izol cilp p c R
metodes. Anastomozi šuj ar atraumatisk m adat m un ar 5 - 6/0
tipa PDS monofilamentiem sint tiskiem diegiem, kas ar laiku
uzs cas.
Ievainot un saš žultsvada caurlaid bas atjaunošan s
dažos gad jumos k st komplic ta sakar ar r tošanos un
sašaurin šanos, t.i., veidojas strikt ras (sk. noda u "Žultsvadu
tain s strikt ras). Žultsvadu trauma p coper cijas period var
komplic ties ar sakar ar žults fistulu veidošanos. T gad jum
ilgstošs piln gs vai da js žults zudums rada aholi-ju, kas trauc
bar bas uzs kšan s procesu, it seviš i tauku p rstr šanu, dens
un elektrol tu l dzsvaru un taukos š stošo vitam nu A, D, E, K
uzs kšanos. Šo komplik ciju profilakse: lai nerastos strikt ras un
žults fistulas, oper cijas laik žultsvada boj juma vietai k karkass
tiek izmantota dren ža. Dren žas cauruli, kas izvad ta cauri
biliodigest vai ana-stomozei, rekomend tur t no 4 ned m l dz pat
vair kiem m nešiem.
ŽULTSAKME U SLIM BA
(Cholelithiasis)
Žultsakme u slim ba ir bieži izplat ta Eiropas valst s, ASV un
Kan . Industri li att st s zem s ar to slimo 10 - 25% iedz vot ju,
bet vec ka gadag juma grup s pat l dz 30 -40%. Pie tam sievietes
slimo 4 - 5 reizes biež k nek v rieši.
Galvenais akme u veidošan s iemesls ir disholija žultsvadu
sist , t.i., žults pamatsast vda u - holester na, žults-sk bju,
bilirub na, miner lvielu (kalcija u.c.) - kvalitat va un kvantitat va
destabiliz cija. T rezult min s sast vda as p rv ršas
neš stoš form un s k veidoties jaukta tipa akme i. Tom r, ja
preval k da viena sast vda a, tad run par holester nu, pigmentu
(bilirub nu) un ka i saturošiem akme iem. Izdala tr s galvenos žults
destabiliz cijas iemeslus: vielmai as trauc jumus, žultsp a un
žultsvadu g ot das boj jumus un žults st ži.
Vielmai as trauc jumi, paši vair k vai maz k izteikta
holester na koncentr cija žult , stimul holester na akme u
veidošanos. Holester na l me a absol ta celšan s notiek, ja uztur
lieto p rm gi treknu bar bu, ja ir gr tniec ba un hipotireoze.
Hiperbilirubin mija var b t iedzimta ar paaugstin tu žultsakme u
veidošan s risku. Relat va holester na celšan s žult v rojama, ja
žultssk bju koncentr cija samazin s; tad holester ns p riet
neš stoš form . Tas notiek, ja akn s pazemin s žultssk bju
sint ze vai trauc ta to atpaka uz-
sukšan s zarnas, piem ram, oti piašas tievo zarnu rezekcijas .
^
Žultsp a un žultsvadu epit lija boj jumi rodas galvenok rt
infekcijas d . Pašas bakt rijas, fibr ns un nodrupu-šais epit lijs
st par substr tu, uz kura nos žas holester na krist li.
Ilgstoša žults st ze rada žults komponentu p rm gu
koncentr ciju. Visa min rezult žults destabiliz jas un zaud
koloid s paš bas.
Par pigmenta akme u veidošan s c loni uzskata t s
slim bas, kam rakstur ga hroniska hemol ze, paaugstin ts br
bilirub na l menis un vienlaic gi infic ta žults. Pigmenta akme i ir vai
nu za , vai gandr z meln kr .
Pigmenta akme i ASV sastopami 30 % pacientu ar žults-
akme u slim bu. Visbiež k šie akme i veidojas žultsp sli aknu
cirozes, hemol tisko slim bu, piem ram, smagas sferocitozes
slimniekiem, k ar tiem, kam ir sirds v rstu u prot zes, u.c.
Ka i saturoši akme i sast v no kalcija bilirubin ta. Kalcijs
savienojum ar br vo bilirub nu izkr t akme u veid . T di akme i ir
vai nu br , vai oranž kr .
Ka i saturošie akme i biež k sastopami zijas iedz vot jiem,
un tie var veidoties pat intrahepatiskajos žultsvados. Iemesls tam ir
žultsvadu infekcijas, paraz tu inv zijas, kas boj aknas, iedzimta
žultsvadu patolo ija (Caroli slim ba) u.c.
Industri li att st s zem s iedz vot jiem biež k sastop
holester na akme us. Tas saist ts ar holester nu bag tas bar bas
uz emšanu un mazkust gu dz vesveidu. Šiem cilv kiem 96-98%
gad jumu akme i veidojas žultsp sli un, tikai migr jot caur p a
vadi u, var non kt kop žultsvada. Prim holester na akme u
veidošan s žultsvados notiek reti. Biež k to rada žults st ze
papilias stenozes gad jum vai holester na krist lu nos šan s uz
irur iskiem z da diegiem.
Žultsakme u slim bas 3 f zes:
1. F i z i k l i misk f ze - tai rakstur ga holester na
me a celšan s, žultssk bju un fosfolip du koncentr cijas
samazin šan s.
2. L a t e n t f ze - form jas akme i žultsp sli (Chole-
cystolithiasis), bet bez jebk diem kl niskiem simptomiem. Tas var
vilkties 5-10 gadus.
3. K l n i s k f ze - par s kalkuloza holecist ta paz mes
(Cholecystitis calculosa), kas atkar gas no akme u lieluma,
daudzuma un lokaliz cijas žultsp sli, noz me ir ar iekaisuma
procesa aktivit tei, žultsp a sieni u funkcion lajam st voklim, k
ar citu hepatopankreatoduoden s zonas org nu izmai m.
Izš ir hroniski recidiv jošu slim bas gaitu, kad uz sam
mier gas norises fona rodas slaic gi paasin jumi l kmjveid gu s pju
veid labaj parib - žults jeb aknu kolika. a žults ko-liku neizdodas
savlaic gi k t, t var p riet ak kalkuloza holecist ta ar
žultsp a sieni as katar lu flegmonozu vai gangrenozu iekaisumu.
HOLECIST TS
HRONISKS KALKULOZS HOLECIST TS
Kl nika. Slim ba, ja nav paasin juma, izpaužas periodiski vai ar ar
past gu smaguma saj tu labaj parib , r gtuma saj tu mut ,
nelaBumu. S s par bas saist tas galvenok rt ar ceptaT, treknas un
tas bar bas uz emšanu. Parasti slimnieku visp jais st voklis ir
apmierinošs. Dzi as pal-p cijas laik Jabaj parib ir diskomforta
.saj ta vai m rens "" ^a^Tgums! Da ai hroniska kalkuloza holecist ta
slimnieku k ~T5Ta"kus slim ba ir aksi la diafragmas bar bas vada
atveres tr -ce ar vair k vai maz k izteiktu declzm lana^^ai tu pakr
ujTjjtraug m, kas rodas gastroSsofage - refluksa rezult . Ret k ir
tr s slim bu kombin cija vienam slimniekam, t.i., hronisks kalkulozs
holecist ts, diafragmas bar bas vada atveres
498
498
 Ž ULT SPUŠ
tr ce un divpadsmitpirkstu zarnas divertikuli, ko sauc par Sainta
tri di.
Hroniska kalkuloza holecist ta paasin jums un žults koli-kas
saist tas ar akme u p rvietošanos žultsp sl un ie ša-nos kakli a
da vai p a vadi . Tam par iemeslu ir trekna, cepta, asa, ž ta
bar ba un miltu dieni, fiziska slodze. S pes ir intens vas, griezoša
rakstura, t s lokaliz jas labaj pa-rib un pakr , izstaro uz
muguru, labo l psti u un labo plecu. Reiz m t s izstaro uz sirdi un
simul stenokardiju, t.s. holecistokardi lais sindroms. Bieži reiz ar
koliku ir slikta d ša, atk rtotas vemšanas ar žults piejaukumu.
Kolikas var vilkties no daž m min m l dz vair m stund m.
erme a temperat ra kolikasJaik -praliek norm la, var b t
renaTta-hikardi a, m le mikla, balti aplikta., V dexs
reni,.uzp sts, lab puse elpošan atpaliek. Palp jot rodas asas
pes labaj partb T Pozitivš^T)rfnera simptoms - stipras s pes,
ap-klauv jot labo ribu loku. Pozit vs Merfi simptoms, kad kreis s
rokas plauksta uzlikta uz lab ribu loka un ar lielo pirkstu izdar ta
piespiešana zem lab s paribes dzi as ieelpas laik . Pozit vs Missi
simptoms - s pes labaj plec , ja palp jot spiež uz rajonu starp
musculus sternocleidomastoideus ji m. Pe-ritoneja kairin juma
simptomu nav.
Diagnostika. Asins anal leikoc tu skaits norm ls vai
nedaudz paaugstin ts. Bio misk s izmekl šanas r ji nav
izmain ti. Tom r ilgstoši hronisks holecist ts var rad t hroniskas aknu
slim bas - cirozi vai hronisku hepat tu, t asins serum j izmekl
olbaltuma, bilirub na, ur nvieias, citol tisko fermentu un protromb na
menis.
instrument s diagnostikas pamatmetode ir US. Slimniekiem
ar holecistoliti zi aknu eholok cij uz žultspuš a ehone-gat fona
redzamas ehopozit vas strukt ras (konkrementi), zem kuriem
nov ro ehonegat vas zonas, sauktas par akustisk m m jeb
ultraska as celi iem (sk. 3.att.). US dod priekšstatu par žultspuš a
sienu, t apk rtni, intrahepatisko un ekstrahepatisko žultsvadu, k
ar aizku a dziedzera st vokli. Patlaban daudz ret k izmanto
peror lo vai intravenozo hole-gr fiju.
Sakar ar to, ka l dz 25% slimnieku ar kalkulozu holecis-t tu ir
ar pavadoš pankreat ta par bas, j rbauda cukura l menis
asin s un uroamil ze, k ar sonoskopiski j izmekl aizku a
dziedzeris. Refluksezofag ta gad jum papildus j izdara bar bas
vada, ku a un divpadsmitpirkstu zarnas rentgenolo isk
izmekl šana, fibroezofagogastroskopija, bar bas vada un ku a
pH-metrija.
rst šana. Visradik hroniska kalkuloza holecist ta
rst šana ir savlaic ga ž u l t s p u š a i z e m š a n a , kam r
nav raduš s komplik cijas. Pirm holecistektomija izdar ta 1882.
gad , un to veicis K rlis Langenbeks. M su dien s oper ciju izdara
endotrahe narkoz . Žultsp sli no aknu gultnes var iz emt vai nu
no fundus ar sekojošu p a vadi un art rijas nosiešanu un
rdal šanu, vai ar no kakli a, kad vispirms atseviš i nosien un
rdala art riju, p c tam p a vadi u.
Pateicoties m su laika videotelev zijai un laparoskopiska-jai
tehnikai, izstr ta laparoskopisk s hoiecistektomijas metode.
Pirm š da veida oper cija izdar ta Lion (Francija) 1987.gad
(P.Mouref). da oper cija traum iev rojami maz k nek
tradicion (konvencion ) holecistektomija, iev rojami, l dz 3-4
dien m, samazina atrašan s laiku stacion , k ar darba
nesp jas laiku. T š metode ir ieguvusi atzin bu un plašu
pielietojumu vis pasaul (75% no vis m hole-cistektomij m).
Kombin cij ar EPST laparoskopisk holecistektomija var tikt
izmantota ar slimniekiem ar žultsvadu akme iem.
Relat vas kontrindik cijas laparoskopiskai holecistektomi-jai ir
ak ts holecist ts ar žultspuš a empi mu, akme iem ma istr lajos
žultsvados un iesp jamiem saaugumiem v dera dobum p c agr k
rciest m oper cij m. Absol tas kon-
499
A UN Z U L T S V A D U S L I M B A S IRUR IJA
trindik cijas ir nekori jama koagulop tija, periton ts ar holan-g tu,
bili ras fistulas, aknu ciroze ar izteiktu port lo hiperten-siju,
gr tniec ba un aizdomas par v zi. Šais gad jumos priekšroka
dodama konvencion lai hoiecistektomijas metodei.
Viena no alternat m neoperat m kalkuloza holecist ta
rst šanas metod m ir e k s t r a k o r p o r triec i e n v i a
l i t o t r i p s i j a (ETL). Speci ls enerators rada hidrodinamiskos
vi us, kas sadrupina žultsakme us. ETL notiek US kontrol .
Gad jum , ja akme u lauskas migr no žultspuš a uz žultsvadiem,
metodi papildina ar EPST. Ho~ lecistoliti zes recid va biežums ETL
rezult p c 6 m nešiem
- 65%, p c 12 m nešiem - 35%, p c 2 gadiem - 2%. Prob
lem tiska ir ETL efektivit te slimniekiem ar liela izm ra holes
ter na akme iem. Metode nav efekt va pigmenta un kalcin -
to akme u gad jumos.
Cita ne irur iskas holecistoliti zes rst šanas metode ir
peror m e d i k a m e n t o z , kas dom ta miskai
akme u š din šanai žultsp sl . Šim nol kam izmanto prepar tus,
kas satur henoksiholsk bi vai ursodezoksiholsk bi, kuras,
sasaistoties ar žulti, samazina t s litogenit ti un izš dina
holester na akme us. T rst jot, pozit vs efekts 18 m nešu laik
nov rojams apm ram 50% slimnieku, bet 2 gadu laik
- 60%. P c terapijas p rtraukšanas 50% gad jumu rodas re
cid vs. rst šanas efekts iesp jams tikai 10 - 25 mm lielu ho
lester na akme u š din šanai. Metode neefekt va slimnie
kiem ar pigmentu un ka i saturošiem akme iem. Bez tam
rst šanas laik 5 - 20% slimnieku nov ro diareju un m renu
citol tisku fermentu paaugstin šanos.
da veida hroniska kalkuloza holecist ta alternat vas r-
st šanas metodes ir maz k efekt vas un maz k radik las nek
irur isk s, bez tam pirm s ir daudz d rg kas nek maksa par
operat vo rst šanu. Akme u š din šanas metodes izmanto
galvenok rt slimniekiem, kam ir nopietnas kontrindik cijas
operat vai rst šanai, jeb ar gad jumos, kad cilv ks kategoriski
atsak s no oper cijas.
AK TS KALKULOZS HOLECIST TS
Biežuma zi starp vis m v dera dobuma ak m irur isk m
slim m ak ts holecist ts p c ak ta apendic ta ie em otro vietu -
12-15%.
Ak ta iekaisuma att st ba žultspuš a sieni slimniekiem ar
hronisku kalkulozu holecist tu b tiski izmaina iepriekš aprakst to
slim bas kl nisko ainu un rst šanas taktiku. Form li š du st vokli
var tu apz t k hroniska kalkuloza holecist ta paasin jumu.
Tom r patolo isk procesa kvalitat s izmai as šai gad jum var
strauji izsaukt žultspuš a sieni as strutainu destrukciju, kas prasa
izlemt jaut jumus par neatliekamas oper cijas indik cij m. T
tiek izmantots termins "ak ts holecist ts".
Ak ts holecist ts rodas, ja žultsp sl savairojas mikroflora,
trauc ta žults attece no p a, ko rada akme a ie šan s
žultspuš a kakli vai p a vadi , k ar o. cystica tromboze ar
žultspuš a sieni as ak tiem apasi ošanas trauc jumiem.
K l n i k a un d i a g n o s t i k a ir atkar ga no ak ta
holecist ta formas. Izš ir katar lo, flegmonozo un gangreno-zo
ak to holecist tu.
Katar lam holecist tam rakstur gas intens vas past gas
pes labaj parib un epigastrij ar iradi ciju uz labo plecu, virs
lab atsl gas kaula un mugurpuses jostas da . Bieži rodas
vemšana ar ku a un divpadsmitpirkstu zarnas saturu, bet t
nerada atvieglojumu. S kum l kme atg dina žults koliku, bet
atš ir ba ir t , ka š l kme var vilkties vair kas diennaktis, pie tam
kl niski un laboratoriski izmekl jumi uzr da iekaisuma procesu,
erme a temperat ra subfebrila. M rena tahikardija l dz 100 reiz m
min . M le mitra, balti aplikta. Lab paribe elpošan atpaliek.
Palp jot rodas stipras s pes labaj parib . Noz ga mjjsku u
pretest ba labaj
499
 IRUR IJA Ž ULT SPUŠ A UN Ž U L T S V A D U S L I M B A S
parib . Asi izteikti Missi, Merfi un Ortnera simptomi. Asins anal
9
rena leikocitoze 10-12 : 10 bez bio misk m izmai m. Reiz m
iesp jama hiperamilaz rija.
Flegmonozs holecist ts. pes daudz intens kas k
katar lajam holecist tam, un t s pastiprin s klepojot. Biež k rodas
nelaba d ša un atk rtota vemšana, erme a temperat ra
paaugstin ta. Slimniekiem ar žultspuš a empi mu, kas att st s
žultspuš a vadi a obtur cijas rezult , un p a satura
sastrutojumu erme a temperat ras pace as l dz 38-39 °C, ir
drebu i un sv šana. Visp jais st voklis ir vid ji smags vai ar
smags. Var rasties viegla acu skl ru dzelt .
Smagiem slimniekiem sakar ar to, ka pievienojusies ba-z
pneimonija, var rasties krepit joši trokš i lab s plaušas lejasda .
Tahikardija var pieaugt l dz 110 - 120 reiz m min . V ders
nedaudz uzp sts zarnu par zes d , elpojot tiek saudz ta v dera
lab puse. Palp jot ir stipras s pes un izteikta musku u pretest ba
labaj parib . Nereti žultspuš a empi -mas un perivezik lo audu
infiltr cijas d zemaknu rajon palp jams s gs veidojums ar
pozit viem v dera pl ves kairin juma simptomiem virs t . Pozit vi
ar Missi, Merfi, Ortnera simptomi. Asins anal leikocitoze l dz 20-
9
22:10 ar leikofor-mulas novirzi pa kreisi, palielin s EGA, iesp jama
rena hiperbilirubin mija, kas saist ta ar Odi sfinktera spazmu vai
sku. Ur var b t palielin ts uroamil zes daudzums.
Žultspuš a eholok cij bez konkrementiem žultsp sl redzama
ar p a sieni u infiltr cija. Da ai slimnieku žultspuš a sieni u
strutain infiltr cija var komplic ties ar perivezik liem abscesiem,
ar abscesiem paš s akn s. Ar p jos iesp jams konstat t ar
US vai DT pal dz bu.
Gangrenozs holecist ts parasti ir žultspuš a sieni u
flegmonoza iekaisuma stadijas turpin jums, bet iesp jama ar
prim ra gangrenoza holecist ta att st ba žultspuš a art rijas
trombozes rezult . Ak ta iekaisuma infiltr cija no žultspuš a uz
blakus esošiem org niem un pariet lo peritoneju rada lok lo
periton tu. Dif zs pertiton ts vienm r ir žultspuš a sieni u
perfor cijas sekas.
Slimnieka st voklis ir smags. erme a temperat ra 38°C un
augst ka, ar drudzi. Tahikardija l dz 120 reiz m min un vair k.
Dažreiz v rojamas iedzeltenas skl ras un da. M le sausa, pel gi
aplikta. V ders uzp sts, elpošan nepiedal s. Zarnu peristaltika
ja vai izzudusi. Palpatori izteikts v dera priekš s sienas
sasprindzin jums, it seviš i labaj parib . V dera sienas
kairin juma simptomi pozit vi, visvair k izteikti labaj parib un pa
lab later kan la gaitu.
Asins anal augsta leikocitoze ar leikoc tu formulas novirzi pa
kreisi, paaugstin ts ERA, iesp jama saist bilirub na, citol tisko
fermentu un atlieku sl pek a l me a celšan s, k ar elektrol tu
dzsvara trauc jumi. Ur na anal rodas pro-tein rija, cilindr rija,
iesp jama hiperamilaz rija.
Ultrasonogr fiski bez ak m iekaisuma par m žultspuš a
sieni var atrast š idruma uzkr šanos zemaknu telp , labaj
later laj kan un pat mazaj iegurn . T k destrukt vie hoiecist ti
var komplic ties ar abscesiem akn s, tad p jos eholok cij var
redz t k norobežotus perive-zik lus per us.
Tipiskos gad jumos ak ta holecist ta diagnostika nav gr ta.
Da ai slimnieku l dz ga kl nisk aina var rasties ak ta apendic ta,
ak ta pankreat ta, divpadsmitpirkstu zarnas las perfor cijas u.c.
gad jumos. Vec kiem slimniekiem, kuriem organisma visp
reaktivit te pazemin ta, un slimniekiem ar smag m blakusslim m
ak ta holecist ta gaita var b t mask ta. T dos gad jumos s pju
intensit te neatbilst žultspuš a destrukt vo izmai u smagumam, var
nepar ties v dera priekš s sienas musku u sasprindzin jums,
nepar s leikocitoze asins ain u.c, bet tai paš laik ak tie
asinsrites trauc jumi žultspuš a sieni tri izsauc t nekrozi un per-
for ciju.
r s t š a n a s taktiku ak ta kalkuloza holecist ta slim-
niekiem nosaka žultspuš a iekaisuma dzi ums un iekaisuma
izplat ba v dera dobum . Izš ir neatliekamas, steidzamas un
pl not s oper cijas.
500
N e a t l i e k a m a o p e r c i j a indic ta slimniekiem, kam
ir destrukt vs holecist ts (flegmonozs, gangrenozs) ar di-f za
periton ta par m. Šais gad jumos tiek izdar ta lapa-rotomija,
holecistektomija, v dera dobuma rev zija, san cija un dren šana.
Slimniekiem ar ak tu kalkulozu holecist tu bez izteikt m
destrukt m par m un bez periton ta s k kompleksu
medikamentozu terapiju, dezintoksik cijas nol kos ievadot
spazmol ti us, analg ti us, antibiotiku inf zus. S pju un ak
iekaisuma no emšanai izmanto nestero dos pretie-kaisuma
prepar tus - ortof nu, bruf nu, indometac nu u.c, sekm gi pielieto
ar 0,25% novoka na intravenozu ievad šanu jeb novoka na
blok des. Laba efektivit te ir subksifo dai novoka na vai lidoka na
blok dei, kuru veic, slimniekam gu ot uz muguras. P c das
apstr des ar 0,5% novoka nu izdara anest ziju pa vidusl niju 1 cm
zem proc. xyphoidus sterni. k adatu virza krani li dzi um zem
45° le a attiec pret das virsmu un zem t da paša le a uz
labo pusi no vidusl nijas. Adatas virz šanas laik past gi infiltr
novoka nu. P c saj tas, kad adata izdurta cauri balt s l nijas
aponeirozei, preperitone telp ievada 100 - 120 ml 0,5%
novoka na, kas šeit tri izplat s pa aknu apa o saiti uz aknu v rtu
apvidu.
No antibiotik m priekšroka tiek dota plaša spektra bak-
teric diem prepar tiem: ampicil nam kombin cij ar amino-
glikoz diem, ciprofloksac nam, cefob dam u.c. Aminoglikoz -di
kontrindic ti gad jumos, kad att st s aknu vai aknu un nieru
nepietiekam ba.
Vienlaic gi ar rst šanu slimnieks j izmekl . J noskaidro
izmai as ma istr lo žults izvadu un aizku a dziedzera st vokl .
preciz blakus esoš s slim bas un to smaguma pak pe. Tas viss
pal dz noteikt indik cijas un riska pak pi iesp jamai operat vai
rst šanai.
S t e i d z a m a o p e r c i j a ir indic ta, ja 24-72 stundu
laik min medikamentoz terapija nav bijusi efekt va, turpin s vai
pieaug s pes un paaugstin s temperat ra, k ar saglab jas vai
pieaug lab s paribes zemaknu infiltr ts, par s peritoneja
kairin juma simptomi. T diem pacientiem tiek veikta konvencion la
vai laparoskopiska holecistektomija. Tikai seviš i smagiem
slimniekiem ar augstu oper cijas risku sonoskopisk kontrol un
viet anest zij izdara per-kut nu transhepatisku žultspuš a
punkciju ar sekojošu katet-ra ievad šanu taj . Žultspuš a
dren ža - cholecystostomia - auj evaku t strutaino saturu un
turpm k atk rtoti skaiot p a dobumu ar antibakteri liem
dumiem. Tas pal dz no emt t sku un samazin t ak to iekaisumu
žultspuš a sieni .
Pl nota oper cija indic ta slimniekiem, kam
medikamentoz s terapijas rezult pan kta uzlabošan s,
nomierin s s pes, normaliz jas erme a temperat ra, uzlabojas
asins anal zes un izz d infiltrat vais process zemaknu rajon . Ja
indik cijas steidzamai oper cijai atkr t, medikamentoz terapija tiek
turpin ta l dz piln gai ak ta iekaisuma izzušanai. Pl noto operat vo
rst šanu - laparoskopisko vai konvenci lo holecistektomiju -
lietder gi veikt p c 6-8 ned m.
Neskatoties uz ak to par bu izzušanu, ak tais kalkulo-zais
holecist ts var novest pie š idruma sakr šan s žultsp sl (hydrops
vesicae felloe), ka ar žults jo fistulu, t.s. bili ro fis-tulu,
veidošanos.
Hydrops vesicae fellae att st s p c ak ta kalkuloza ho-
lecist ta l kmes k šanas, saglab joties nosprostotam p a
vadi am. Antibakteri s terapijas rezult žultspuš a dobum
mikroflora aiziet boj , žults sast vda as uzs cas, bet p a l mens
paliek pild ts ar caursp gu š idrumu. Slimnieku izmekl jot, ir
iesp jams sataust t palielin tu, nes gu žultspuš a fundus da u. Ja
holecistektomija min laik nav izdar ta, var sastrutot žultspuš a
saturs, t.i., att st ties empye-ma vesicae felloe. Ats kas s pes
labaj parib , erme a temperat ra paaugstin s l dz 38-39°C.
Palp jot var sataust t palielin tu s gu žultsp sli.
500
 Ž ULT S P
Iekš s bili s fistulas rodas slimniekiem ar žultsak-me u
slim bu. Žultsp a sieni as norobežotas destrukcijas rezult
rodas komunik cija starp p a un k da blakus esoš org na
dobumu. Visbiež k tas notiek ar divpadsmitpirk-stu zarnu vai
rszarnas aknu le a l menu, k ar žults-vadiem. Šais
gad jumos s kie akme i caur fistulu viegli migr uz zarn m un pati
fistula var ilgu laiku palikt bez jebk diem kl niskiem simptomiem.
Tom r zarnu un žults izvadu refluk-sa rezult bieži att st s
destrukt vs holecist ts un holang ts. Bet, ja žultsp a akme i caur
fistulu non k divpadsmitpirk-stu zarn , tie var rad t tiev s zarnas
obtur ciju, t.s. žults-akme u ileusu. Fistulu gad jumos v dera
dobuma p rskata rentgenogramm redzamas g zes žultsp sl un
žultsvados, kuras tur nok uvušas no zarnu trakta, t.s. aeroholija.
Holecis-tobili s fistulas biež k rodas starp žultsp sli un kop jo
žultsvadu, kas izsauc p a akme u migr ciju žultsvados -Mirizzi
sindroms. Bez tam š das fistulas komplic jas ar r tainiem kop
žultsvada sašaurin jumiem.
s žults fistulas veidojas iekaisuša žultsp a pe-
netr cijas rezult uz v dera priekš s sienas virsmas, tagad gan
sastopamas rk rt gi reti.
HRONISKS BEZAKME U HOLECIST TS
Hronisku bezakme u holecist tu visbiež k izsauc patog na
mikroflora - ešer hijas, streptokoki, stafilokoki, ret k proteusi,
enterokoki, zil strutu n ji a u.c. Mikroflora žultsp sl var iek t pa
žultsvadiem no ku a un zarnu trakta, no blakus esošiem v dera
dobuma org niem ar asin m vai limfu. Bezakme u holecist ta
paasin juma gad jum rodas m reni izteikts iekaisuma process
žultsp a sieni . Bezakme u holecist ta pato en noz me ir ar
t.s. mikroho-leliti zei. ]a žult atrodas liels daudzums holester na
krist lu, tie var rad t žultsp a izvadi a blok di ar žults atteces
trauc jumiem un veicin t infekcijas pievienošanos.
Kl nika. Hroniska bezakme u holecist ta kl nikai nav specifisku
iez mju, t bez speci m izmekl šanas metod m gr ti
diferenc t žultsp a akme u un bezakme u iekaisumus. Viena no
biež m par m ir atraugas ar r gtu garšu vai past ga
gtuma saj ta mut , smaguma un pilnuma saj ta labaj parib ,
meteorisms. P c di tas k m var rasties žults kolika, bet s pju
intensit te ir iev rojami v ka k akme u gad jumos. Neskatoties
uz to, š da v jas intensit tes kolika var vilkties oti ilgi un pat ar
pozit viem Merfi, Ortnera un Missi simptomiem. Peritone iu
par bu nav, bet var pievienoties hroniska recidiv joša pankreat ta
aina. T gad jum ieilguš s s pes k st visap emošas ar ira-
di ciju uz kreiso l psti u. Pastiprin s v dera uzp šan s, rodas
caureja jeb ar otr di - aizciet jumi.
Diagnostika. Laparoskopiskos izmekl jumos izmai as v ro
reti, tikai žults kolikas laik vai t t p c t s. Var b t lei-kocitoze,
citol tisko fermentu l me a celšan s, hiperamila-z rija.
US v rojams žultsp a sieni as sabiez jums un skleroti-
šan s ar kont ras deform ciju, var veidoties l mena p r-vilkumi
ar saaugumiem. Viena no rakstur kaj m paz m ir žultsp a
kontrakcijas trauc jums. Lai p rbaud tu p a saraušan s sp ju,
tiek veikta dinamisk US. Šim nol kam p c žultsp a eholok cijas
tukš d tiek dots olas dzeltenums vai ievad ts holecistokin ns.
Tad atk rtot US ieg tos datus sal dzina ar s kotn jo žultsp a
lielumu un sienas st vokli.
emot v , ka ar citi gremošanas trakta org ni var rea t uz
izmai m žultsp sl vai ar veicin t t s, izmekl ku a, aizku a
dziedzera un resn s zarnas st vokli.
rst šana. Hroniska bezakme u holecist ta rst šana pamat
ir medikamentoza. J iev ro di ta, holer tiskie un ho-Sekin tiskie
dzek i. Žults kolikas kup ar analg tik m un antibiotik m, kas
izdal s ar žulti, - eritromic nu, cefatametu-mu, ciprofloksac nu
(ciprinolu), cefobidu.
501
A UN ZULTSVADU S L I M B A S IRUR IJA
Indik cijas operat vai rst šanai rodas, ja medikamentoza
terapija ir neefekt va. Seviš a noz me ir žultsp a kontrakcijas
piln gai izzušanai, kas liecina par dzi m organisk m izmai m
a sieni un bezperspekt vu turpm ko konservat vo terapiju.
Tad p c citas hepatopankreatoduoden -l s zonas patolo ijas
izsl gšanas ir indic ta vai nu laparosko-pisk , vai ar konvencion
holecistektomija.
AK TS BEZAKME U HOLECIST TS
Etiolo iskais iemesls parasti ir infekcija, iekaisumi un r tainas
izmai as žultsp a kakli vai p a vadi . Žultsp a gangr nu
var izsaukt ar p a art rijas ak ta okl zija. paši žultsp a sieni u
boj aizku a dziedzera fermenti, radot t caurlaid bu - t.s.
fermentat vo holecist tu. Tas notiek, ja aizku a dziedzera sulas
nopl de ir trauc ta - rodas aizku a dziedzera sulu reflukss
žultsvados. Morfolo isk s izmai as ir l dz gas k ak tam
kalkulozam holecist tam. Izš ir katar lu, fiegmonozu un gangrenozu
bezakme u holecist tu.
Kl nika. Objekt vi izmekl jot, ir pozit vi Ortnera, Missi, Merfi
simptomi. Destrukt m form m ir pozit vi peritoneja kairin juma
simptomi. T k ak ts holecist ts var rasties uz ak ta pankreat ta
fona, s pes var b t visap emošas.
Diagnostika, piev rš uzman ba leikocitozei un izmai m
leikoc tu formul . Asins serum j nosaka bilirub na AIAT un AsAT
me i, ur j izmekl uroamii ze. J izdara žultsp a un aizku a
dziedzera eholok cija.
rst šanas taktika tiek izv ta atkar no holecist ta
kl nisk s ainas un medikamentoz s rst šanas efekta. De-
strukt m holecist ta form m ar bakteri lu, žults vai fermen-tat vu
periton tu ir indic ta neatliekama oper cija. Oper cijas izv les
pamat paliek holecistektomija ar intraoperat vo žultsce u un
aizku a dziedzera rev ziju.
a ak ts holecist ts kombin jas ar aizku a dziedzera ie-
kaisumu, holecistektomiju visbiež k beidz ar žultsvadu jo
dren žu caur žultsp a vadi u. Katetru atst j, l dz izz d aizku a
dziedzera t ska un tiek likvid ta žults hipertensija. a radies kop s
žultsvada izejas da as r tains sašaurin jums, ir indic ta
papilotomija.
ŽULTSP A HOLESTEROZE
Etiolo ija un pato en ze. Holesteroze ir žultsp a slim ba,
kurai nav iekaisuma rakstura. V rojamas žultsp a sienas
proliferat vas izmai as, kad uz g ot das, galvenok rt pa limf tisko
vadi u gaitu, rodas holester na nos dumi lipo -du veid . Š da
nogulsn šan s saist ta ar aknu parenh mas boj jumiem, kas
veicina paaugstin tu holester na ekskr ciju uz pazemin tas
žultssk bju sint zes fona. T gait holesteroze var infic ties un
rad t žultsp a iekaisumu. Vienai da ai š du slimnieku rodas
žultsakme u slim ba.
Kl nika. Nek du specifisku simptomu holesterozei nav, t
kl nisk aina l dzin s cit m žultsp a hronisk m slim m.
Diagnostika. Holesterozes diagnostika vislab k izstr ta ar
holecistogr fijas pal dz bu. Pie peror s holecis-togr fijas
redzamas vai nu per aini vai dif zi nel dzenas žultsp a g ot das
kont ras.
US var saskat t paaugstin tu žultsp a sienu ehogeni-t ti.
da rentgenolo iska un eholok cijas simptom tika kombin jas ar
žults kontrakcijas trauc jumiem. Slim bas s kum rakstur ga
žultsp a hipermotorika, kas v k p riet atonij .
rst šana. Agr saslimšanas stadij , k ar v ji izteiktas
simptom tikas gad jum holesterozes rst šana ir medikamentoza
un l dz ga hroniska bezakme u holecist ta rst šanai. Ja rodas
izteiktas holecist ta par bas, ne medi-
501
 IRUR IJA ŽULTSP A UN ZULTSVADU S L I M B A S
kamentoz terapija, ne žultsp a motoriku stimul jošie prepar ti
efektu nedod un ir relat vas indik cijas holecistekto-mijai. Absol tas
indik cijas oper cijai rodas tad, kad holeste-rozei pievienojas
akme i žuitsp sl .
ZEMAKNU HCLEST ZE UN MEH NISK DZELT
Etiolo ija un pato en ze. c etiolo ijas žults izvad šanas
necaurlaid ba var b t labdab ga rakstura, ko rada žults-akme i,
tainas strikt ras, labdab gie audz ji, saspiedumi no palielin ta
aizku a dziedzera vai periholedohi la iimfaden ta, un aundab ga
rakstura, kas rodas no žuitsvadu vai biakusor-g nu prim riem jeb
metast tiskiem aundab giem audz jiem.
c lokaliz cijas izš ir žuitsvadu dist s obtur cijas, kas
atrodas kop žultsvad , biež k t papil raj da , un
proksim s obtur cijas, kas atrodas aknu daivu vai kop aknu
žultsvad .
Visas žuitsvadu slim bas, kaut ar t m ir daž da izcelsme,
beidzas ar vair k vai maz k izteiktiem žuitsvadu caurlaid bas
trauc jumiem un zemaknu holest zš. Vadu iekš spiediena
celšan s izsauc intrahepatisko un zemaknu žuitsvadu papla-
šin šanos un rada pretest bu žults sekr cijai. T rezult saist tais
bilirub ns, holester ns, alk lisk fosfot ze, žultssk -bes un citas
žults sast vda as nok st asin s, rodas hol mija. Ar asins cirkul ciju
tas viss non k daž dos org nos - ar , un t k st dzeltena. Š s
pašas vielas non k nier s un izdal s ar ur nu, t c ur ns ieg st
tumša alus nokr su.
k žults zarnu trakt nenon k jeb non k nepiln
daudzum , pasliktin s zarnu peristaltika, cieš taukaudu un taukos
stošo vitam nu, ar K vitam na, uzs kšan s process. Resnaj
zarn att st s p šanas procesi un notiek t du produktu resorbcija,
kuri izsauc autointoksik ciju. Žuitsvadu piln gas obtur cijas
gad jum f ces k st bezkr sainas. Žuits-sk bju daudzuma
palielin šan s asin s izsauc bradikardiju un hipotoniju, das niezi,
CNS darb bas trauc jumus, pat smagu encefaiop tiju un komu.
ilgstošas holest zes rezult pieaug hepatomeg lija, rodas
per ainas nekrozes akn s, ce as citol tisko fermentu i menis. Tiek
trauc ta aknu detok-sik cija un olbaltumu veidošan s funkcija, k
rezult paaugstin s azot mija, pazemin s album nu, fibrinog na
un protromb na l menis, palielin s audu asi ošanas iesp ja. Ilgs-
tošas meh nisk s dzelt s gad jum rodas bilirub na konjug cijas
trauc jumi ~ asinis uzkr jas gan saist tais, gan ar br vais bilirub ns.
veida holest ze ieg st jauktu raksturu, att st s sekund
bili ci roze.
HOLANG TS
Tas ir žuitsvadu iekaisums, kas rodas no infic tas žults at-teces
trauc jumiem. Visbiež k infekcija žultsvados nok st no žultsp a
un zarn m refluksa ce . Ret k žults infic šan s notiek ar asin m no
rtu v nas vai ar limfu. Tom r holangi-ta oblig tais rašan s
noteikums Ir žults st ze, kas veidojas sakar ar konkrementiem
žultsvados, k ar žuitsvadu labdab m un aundab m
obtur cij m. Holang ta slimnieku žults mikroorganismu spektrs
sast v no Eschenhia co\\, Kleb-siella, Pseudomonas aeruginosa,
Proteus vulgaris, Streptococ-cus, Staphvlococcus, Salmoneila u.c.
33 40% gad jumu žult atrod neklostridi lo anaerobo infekciju -
Bacteroides fragilis, Peptococcus. Infekcija no žultsvadiem var
riet uz aknu pa-renh mu un rad t holangiohepat tu ar strauju
daudzu s ku aknu abscesu veidošanos. Žuitsvadu iekš s
hipertensijas rezult infic ta žults var iek t aknu v un
eneraliz t infekcijas procesu un bili s sepses att st bu.
Daudzfaktoru smag toks mija rada nieru boj jumus un aknu un
nieru nepietiekam bu.
Kl nika. Vis m žuitsvadu slim m ir savas patn bas, tom r
kop ja ir vair k vai maz k izteikta holest ze. Slimnieki
502
dzas par apet tes un miega pasliktin šanos, das niezi, m renu
dera uzp šanos, smaguma saj tu vai daž da rakstura s m
labaj parib , dzelt s rašanos, bezkr sain m f -c m un tumšu
ur nu. Šo simptomu rašan s un izpausmes smagums atkar gs no
žuitsvadu nosprostojuma pak pes un ilguma. Pak peniski un
ilgstoši att st jušos zemaknu holest zi p c kl nisk s gaitas dažreiz
gr ti diferenc t no aknu saslimšan m un intrahepatisk s
holest zes. Jebkur gad jum holang ta pievienošan s iev rojami
pasliktina slimnieka st vokli.
A k t s un ak ts recidiv jošs holang ts norit ar drebu iem un
drudzi, s m labaj parib , stipru sv šanu, temperat ras
paaugstin šanos l dz 38-40°C, leikocitozi, leikoc tu formulas
novirz šanos pa kreisi. Snfekciozam procesam progres jot, att st s
hipotonija, hepatoren nepietiekam ba, en-cefalop tija, aknu
koma. H r o n i s k a holang ta slimnieki s dzas par past gu
jumu, nogurumu, sv šanu, subfebrilu temperat ru vakaros.
Diagnostika. Slimniekiem ar zemaknu holest zi un meh nisko
dzelti to veic divos etapos. Pirmaj etap diferen-ci ldiagnostika
izsl dz aknu dzelti un izsaka varb bu par meh nisk s dzelt s
iemeslu. Otraj etap konkretiz žuitsvadu nosprostojuma c loni, t
lokaliz ciju, lielumu un rst šanas metodi.
Žultsce u patolo ijas diagnostisko un rstniecisko metožu
izv les algoritms par ts 6.att .
Pirm etapa uzdevumus noskaidro ar kl nisk m, labo-
ratorisk m un ultraska as metod m. Zemaknu holest zes
bio miskais sindroms ietver hiperbilirubin miju uz saist bilirub na
ina, paaugstin tu alk lisk s fosfot zes, holester na, žultssk bju
un fosfolip du l meni, ilgstoš zemaknu holest ze, tai skait ar
sekund ru bili s cirozes att st bu, var izpausties ar netieš , t.L,
br bilirub na un citol tisko fermentu AIAT un AsAT l me a
paaugstin šanos, hipoalbumi-n miju un protromb na indeksa
pazemin šanos. Sakar ar to, ka l dz gas bio miskas izmai as
rodas ar aknu holest zes gad jum , diferenci diagnostika starp
meh nisko un aknu dzelti, izmantojot tikai kl niskos un
laboratoriskos datus, ir apgr tin ta, bet 10-15% gad jumu pat
neiesp jama,
Zemaknu holest zes un meh nisk s dzelt s vadošais eho-
lok cijas simptoms ir gan intrahepatisko, gan subhepatisko
žuitsvadu paplašin šan s. Holangiodilat cija att st s jau pirmaj s
24 stund s p c žultsce u obtur cijas. Dzelt s diferenci laj
diagnostik US dod 96-98% rezult tu. P c š s izmekl šanas datiem
var spriest par žuitsvadu nosprostojuma c loni. Tom r sniegt
noteiktu secin jumu par žuitsvadu obtur ciju un t s l meni US
sp ga tikai 70-78% gad jumu.
Otr etapa meh nisk s dzelt s slimnieku diagnostisk s
probl mas ar liel ku efektivit ti risina tieš s rentgenolo isk s
žuitsvadu kontrast šanas metodes ERCP un PTH, vai intra-
operat žultsce u rev zija.
Vadoties no pirm etapa diagnostikas rezult tiem, indik cijas
ERCP pielietošanai ir:
- holangioliti ze;
- kop žultsvad dist s da as vai papillas r tain s un
audz ju stenozes.
c ERCP ar EPST likvid papillas stenozi un izdara kon-
krementu ekstrakciju no žultsvadiem. Slimniekiem ar kaiku-lozu
holecist tu un holest zi EPST at auj tais t gan konvencion lo, gan
laparoskopisko holecistektomiju p c dzelt s un ho-lemisk s
intoksik cijas likvid cijas. Duodenoskopijas laik var izdar t papillas
audz ja eksc ziju un p c tam veikt histolo isku izmekl šanu.
Kontrindikacijas ERCP pielietošanai ir ak ts pankreat ts.
indik cijas PTH pielietošanai ir:
- žuitsvadu proksim s da as (kop aknu un daivu
žuitsvadu) labdab s un aundab s strikt ras;
- nesekm gas ERCP gad jum piln gas papillas stenozes vai
citu iemeslu d ;
- strutains holang ts, seviš i ar intrahepatiskiem absce-siem,
ja endoskopiski nevar veikt žuitsvadu atslodzi.
502
 Ž ULTSPUŠ A
6.att ls. Diagnostikas metožu un irur isk s rst šanas taktikas izvel s sh ma slimniekam ar dzelti.
c PTH slimniekiem ar smagu hol misko intoksik ciju un
holang ta gad jum var veikt žultsvadu jo dekompre-siju ar
PTHS. L dz ar to sekojoš radik žultsce u oper cija var notikt
lab kos apst os, jo likvid ta dzelt un holang ts.
a sonoskopijas rezult ti liecina par dif ziem un per k-jainiem
procesiem akn s vai zemaknu telp , nepieciešama DT.
ŽULTSVADU ATREZIJA
ir viena no biež m un smag m iedzimt m žultsvadu patolo ij m, un
sastopama vienam no 20000 - 30000 jaundzimušo. Past v tr s veidu
anom lijas:
1. da ja vai piln ga zemaknu žultsvadu atr zija;
2. piln ga zemaknu un da ja intrahepatisko žultsvadu artr zija;
3. visu žultsvadu piln ga atr zija.
Diagnostika. Žultsvadu atr zijas galvenais simptoms -pieaugoša dzelt jau
ar 4. - 5.dienu p c b rna piedzimšanas. Reiz ar to ir hepatomeg lija, das
nieze un aholiskas f ces. P c 3 - 6 m nešiem rodas port s hipertensijas
par bas. Bio miskajos r jos ir izteikti holest zes elementi. Diagnozi
vienm r vajag diferenc t ar jaundzimušo cita veida dzelt m. Žultsvadu atr zijas
formu noskaidro ar US, ERCP, PTH, DT.
rst šana - irur iska. Pirm s un otr s grupas artr zi-jas slimniekiem
savieno žultsvadus virs atr zijas vietas ar tiev s zarnas cilpu (biliodigest
anastomoz ). Treš s grupas slimniekiem indic ta aknu transplant cija.
ŽULTSVADU CISTiSKIE PAPLAŠIN JUMI
Izš ir zemaknu un intrahepatisko žultsvadu cistiskus paplašin jumus,
kuriem var b t daž ds tilpums, s kot no dažiem mililitriem l dz 2 -3 litriem.
Intrahepatisko žultsvadu cis-tiskie veidojumi biež k ir multipli (Karoli slim ba).
Kl niski t das cistas izpaužas ar trul m s m labaj parib un var komplic ties
ar periodiskiem meh nisk s dzelt s uzliesmojumiem, holang tu un aknu cirozes
att st bu.
Diagnostika. Intrahepatisko un ekstrahepatisko žultsvadu paplašin šanos
konstat ar US pal dz bu. Ja dzelt s nav, var izmekl t ar intravenozo holegr fiju,
bet dzelt s un holang ta slimniekiem - ar PTH, kam seko PTHS, t.i.,
pirmsoper cijas intrahepatisko žultsvadu dren šanu un transkatetra san ciju.
503
UN Z U L T S V A D U S L I M B A S IRUR IJA
rst šana - tikai irur iska. Kop žultsvada cistu
anastomoz ar tiev s zarnas izol tu cilpu p c R (Roux) metodes
jeb ar savieno ar divpadsmitpirkstu zarnu. Lielu cistu gad jum
operat vo rst šanu papildina ar elstas sienu da ju eksc ziju. Pie
intrahepatisko vadu cistiskas paplašin šan s liel s no cist m
anastomoz ar tievo zarnu.
HOLANCIOLITIAZE
Žultsvadu akme i (holangioliti ze) 93 - 98% gad jumu veidojas
žultsp sl un pa p a vadi u migr uz kop jo žultsvadu, kur tie
vizbiež k ari lokaliz jas (choledocholithia-sis), Pašos žultsvados,
seviš i intrahepatiskajos, var veidoties pigmentakme i. Biež k š du
patolo iju sastop zijas iedz vot jiem.
Kl nika. 50 - 60% gad jumu holedoholiti zei rakstur ga tipisk
tri de - kolikveida s pes labaj parib un epigastrij , drudzis ar
hektisku temperat ru l dz 39 - 40°C un meh nisk dzelt , a ir piln gi
nosprostota holedoha izejas da a, kas akme u gad jum sastopama
sam reti, rodas bezkr sas f ces. S pju intensit te p c 3 - 4
dien m samazin s, un uz pieaugošas dzelt s fona rodas holang ta
kl nisk aina, par s das nieze. Bet, ja medikamentozas
spazmol tiskas un pret-t skas terapijas rezult akmens vados
izkustas, žults atkal non k divpadsmtpirkstu zarn , un s pes,
holang ts un dzelt izz d.
30 - 35% slimnieku papillas ak ts kalkulozs nosprosto-jums
komplic jas ar pavadošo (komit jošo) pankreat tu. Kop žultsvada
dist s da as hroniska traumatiz cija ar kon-krementu var beigties
ar r tošan s procesa un papillas caurlaid bas trauc jumiem, ti.,
papillas stenozi. Bez raduš s holest zes papill stenoze var
izsaukt ari aizku a dziedzera sulas caurlaid bas trauc jumus un
hroniska pankreat ta att st bu - bili ro pankreat tu.
20 - 30% slimnieku ar holedoholiti zi ir tikai hroniska holecist ta
kl nika bez holest zes simptomiem.
Apm ram 5 - 6% holedoholiti zes slimnieku dzelt un
obtur cija var att st ties bez s m.
Diagnostika. Slimniekiem ar ak tu žultsvadu obtur ci-ju asins
aina uzr da leikocitozi, pa trin tu EG , bio miski palielin tu
bilirub na daudzumu, tom r holest zes sindroma komponents ir
maz izteikts. Holeliti zes komplik cijas ar pankreat tu rada
hiperamilaz miju un hiperamilaz riju. Remisijas stadij p c
bio misko r ju normaliz cijas un hroniskas gaitas iest šan s
saglab jas paaugstin ts EG .
503
 IRUR IJA M Ž U L T S P U Š A UN Z U L T S V A D U S L I M B A S
Instrument lo diagnostiku s k ar US, Ja eholok cij atrod
holedoholiti zes paz mes vai ir aizdomas par to, tad pa-pillas
st vok a, žultsvada dist s da as un taj esošo konkre-mentu
lieluma un daudzuma noteikšanai tiek veikta ERCP.
rst šana. Holangioiiti ze ir absol ta indik cija akme u
evaku cijai no žultsvadiem, bet to komplik cija ar meh nisko dzelti
un holang tu - steidzamai žults pas žas atjaunošana zarnu trakt .
Sakar ar aknu un nieru nepietiekam bas draudiem slimniekam ar
dzelti žultsce u san cija j izdara pirmaj s 4-6 dien s, bet holang ta
gad jum - 24-48 stundu laik ,
ja holangioiiti zes diagnostikai pielieto ERCP, tad t t š s
proced ras beig s endoskopisk kontrol transpapill ri ievaid
speci lo elektronazi un izdara endoskopisko papillas ie-'KeBanu -
papillosfinkterotomiju (EPST). EPST uzlabo žults a'-e''
divpadsmitpirkstu zarn un p c t s ar speci lu cilpu v,«i grozi u no
kop žultsvada var izvilkt tur iestr gušo ikmeoi. P c tam izdara
laparoskopisko vai konvencion lo hoiecistektomiju.
Daž du tehnisko apst u d EPST var neizdoties, piem ram,
ja ir seviš i liels akmens. EPST ir kontrindic ta, ja žultsvads atveras
divpadsmitpirkstu zarnas divertikul . Šajos gad jumos, k ar tad, ja
žultsakme u slim ba komplic jas ar periton tu, j izdara laparotomija
ar žultsvadu rev ziju un san ciju. Intraoperat žultsvada rev zija
sast v no žultsvadu apskates, to diametra noteikšanas, palp cijas,
intraoperat s holangiogr fijas vai US.
ja holangioiiti ze apstiprin s, j atver kop žultsvada
supraduoden s da as S mens - j izdara supraduoden
holedohotomija. Caur kop žultsvada atveri evaku kon-
krementus, skalo žultsvadu sist mu, izdara holangioskopiju, ar
speci laj m kalibr taj m zond m revid holedoha izejas da as
st vokli.
ja duodena liel s papillas kan ls ir šaur ks par 3 mm, j -
uzskata, ka ir papill stenoze, kas trauc norm lu žults at-teci.
dos gad jumos indic ta transduoden papillosfink-terotomija,
atverot divpadsmitpirkstu zarnas sieni u.
Ja papill s stenozes garums p rsniedz 2,5 cm, indic ta
holedohoduodenostomija, Anastomozi veido starp kop žultsvada
supraduoden lo posmu un divpadsmitpirkstu zarnas descend jošo
da u.
Ak ta hoiang ta vai pankreat ta gad jum oper ciju pabeidz ar
žultsvada jo dren žu, kas kalpo žultsvadu dekom-presijai un
turpm kai antibiotiku ievad šanai. Dren još s caurules ievada vai
nu caur kop žultsvada atveri, vai caur d. cys-ticus stumbru. P c
ak to par bu nomierin šan s izdara kontroles
fistuloholangiogr fiju un 10. - 12. dien drenu izvelk.
ŽULTSVADU R TAIN S STRIKT RAS
Slim ba att st s k ki vai gar ki saistaudaini sašaurin jumi
un var lokaliz ties jebkur žultsvadu rajon . P c etiolo ijas
žultsvadu strikt ras izdala š di:
1. Posttraumatisk s r tain s strikt ras.
2. Biliodigest vo anastomožu r tošan s strikt ras.
3. P ciekaisuma sekund s žultsvadu strikt ras.
Posttraumatisk s strikt ras att st s 2 - 6 m nešu laik
c žultsvadu ievainojuma. Biliodigest vo anastomožu r tainie
sašaurin jumi att st s pirm gada beig s p c oper cijas.
ciekaisuma sekund ras strikt ras rodas, ja uz žultsvadiem p riet
iekaisums no k da cita hepatopankreatoduoden s zonas org na
(piem ram, no žultsp a uz kop jo aknu vadu ar biliobili ro fistulu
(Mirizzi sindroms), vai ar , ja divpadsmitpirkstu zarna vai ku a la
penetr uz žultsvadiem).
Kl nika. Vispirms rodas zemaknu holest zes paz mes, kuras
var izpausties k pieauguša jeb recidivejoša meh niska dzelt .
Holest zei bieži pievienojas ak ts recidiv jošs vai hro-
504
nisks holang ts, pie kam var veidoties holang tiski aknu abs-cesi. Uz
ilgstošas holest zes un hroniska hoiang ta fona att st s sekund ra
bili ra ciroze un aknu nepietiekam ba, un v rojamas port s
hipertensijas par bas.
Diagnozei oti svar gi ir anamn tiskie dati par agr k p rciest m
oper cij m, it seviš i t m, kuras bijušas hepato-
pankreatoduoden s zonas org niem, un to komplik cij m.
Laboratoriski asins anal atrodamas ak ta vai hroniska iekaisuma
paz mes - leikovitoze, paaugstin ts bilirub na, s rmain s fosfot zes,
holester na daudzums, pieaug EGA, cito-l tisko fermentu aktivit te,
izmain s protromb na indekss. Ar US pal dz bu var noskaidrot
žultsvadu st vokli un konstat t holangiodilat cijas paz mes. P c
atrades var secin t par ob-tur cijas l meni žultsvados un t apjomu.
Tom r tikai tieš žultsvadu kontrast šana ERCP un PTH auj
konkr ti noteikt strikt ras lokaliz ciju, sašaurin juma pak pi un
garumu.
rst šana. Žultsvadu strikturu rst šana ir operat va. J veido
hepatikojejunoanastomoze ar izol tu tiev s zarnas cilpu p c R . Lai
nerastos strikturu recid vi, anastomozi veido oti r gu Žultsvadu
ot dai j t labi adapt tai ar zarnu g ot du. Šuj ar atraumatisk m
adat m, atst jot dren žu, k aprakst ts iepriekš par žultsvadu
boj jumu operat vo rst šanu.
Slimniekiem ar ilgstošu holest zi, holang tu, aknu vai nieru
nepietiekam bu sagatavošanas nol pirms oper cijas var
izmantot PTHS. Š gad jum pamatoper ciju izdara p c
žultsvadu dekompresijas, hol misk s un septisk s intoksik cijas
samazin šanas. Smagiem slimniekiem k alternat va oper cija var
tikt pielietota transkut na transhepatisk strikt ras buž šana ar
speci stenta ievietošanu sašaurin juma viet .
PRIM RAIS SKLEROTIZ JOŠASS HOLANG TS
ir reta nezin mas etiolo ijas slim ba. Izpaužas ar ne-
specifiska iekaisuma reakciju, intrahepatisko un ekstrahepa-tisko,
t.i., zemaknu, žultsvadu sieni u fibrozu sabiez jumu.
Slim bai rakstur gi, ka:
1) anamn nav ne žultsvadu traumas, ne oper cijas;
2) nav akme u ne žultsp sl , ne žultsvados;
3) skleroz jošais process norit gandr z visos žultsvados
vienlaic gi;
4) nav aundab gu izmai u.
Kl niskaj ain rakstur ga progres jošas dzelt s att st ba un
bio miski izteiktas holest zes r ji. Apm ram 25% gad jumu š
slim ba kombin jas ar nespecifisko ulcerozo kol tu. Neskatoties uz
žultsvadu sklerotiz šan s dif zo raksturu, iesp jamas atseviš u
segmentu smag kas izmai as.
Eholok cij un DT nek dus specifiskus simptomus par
sklerotiz jošu holang tu neuzr da. ERCP atrod dif zu vai seg-
mentam žultsvadu sašaurin šanos, ko gr ti diferenc t no audz ja.
Gal go diagnozi iesp jams noskaidrot tikai oper cijas laik ar
biopsijas materi lu no žultsvadu sieni m, Dif za boj juma
gad jum , it seviš i intrahepatiskajos žultsvados, k iesp jama tikai
simptom tiska terapija, kas virz ta uz holest zes un aknu cirozes
kl nisko simptomu atvieglošanu. Šim nol kam lieto t dus prepar tus
bilign ns, holesteram ns, kor-tikostero du prepar ti u.c.
ja preval segment ras izmai as, iesp jama operat va vai
transkut na transhepatisk sašaurin žultsvada segmenta
buž šana un ilgstoša dren ža p c speci las metodes, kas at auj
izdar t periodisku dren žas mai u.
POSTHOLECISTEKTOMISKAIS SINDROMS
Ar šo terminu pie emts apz t daž das izcelsmes trau-
jumus, dispeptiskas par bas un s pes v dera augšda
slimniekiem, kuriem agr k bijusi hoiecistektomija vai k da
504
 Ž ULT SPUŠ A UN Z U L T S V A D U S L I M B A S IRUR IJA

cita žultsce u oper cija. Slimniekiem ar kalkulozu holecist tu p coper cijas Papillas stenoze. Sastopama apm ram 6,2-25% slimnieku
period š das par bas v rojamas 10 - 20% gad jumu, bet bezakme u pirmreiz s žultsce u oper cijas laik un apm ram 12,2-84%
holecist tu gad jumos - l dz 30%. atk rtot s žultsce u oper cij s. Ar nosaukumu "papillas stenoze"
Terminu "postholecistektomiskais sindroms" ieviesuši amerik u irurgi saprot žultsvada intramur s da as un sfink-tera apar ta fibroze
20. gs. 30. gados, kad no pirm s holecis-tektomijas bija pag juši daudzi gadi un sklerotisk s izmai as. Pie emts, ka kl nisk s par bas s kas, ja
un uzkr ta pietiekama pieredze. Holecistektomijas rezult tu anal ze par ja, papillas kan ls k st šaur ks par 3 mm diametr .
ka vienai slimnieku da ai p coper cijas trauc jumi bija saist ti ar Stenozes kl nikas gad jum rodas l kmjveida s pes labaj
nediagnostic m un oper cijas laik nekori m žultsce u patolo ij m. parib un epigastrij , var att st ties progres joša dzelt un holang ts.
Vissmag s sekas bija raduš s k dainas irur isk s taktikas un nepiln gas Prec kus datus par papillas st vokli var ieg t ar duodenoskopijas
irur isk s tehnikas d . Bez tam tika konstat ts, ka p coper cijas laik pal dz bu, kanulejot papillu un izdarot ERCP. a papillu kanul t
slimniekiem ar bezakme u holecist tu un maz izteikt m morfolo isk m iz- neizdodas, tad izdara PTH.
mai m žuitsp a sieni s dz bas bija gandr z tr s reizes biež k (l dz 30%) Rezidu lo holeliti zi un papillas stenozes rst šanu s k ar
nek pacientiem ar izteiktu kalkulozu ho-lecist ta kl nisko un morfolo isko ainu EPST un žultsvadu konkrementu transpapill ru vilkšanas m -
(10 - 12%). No t tika secin ts, ka p coper cijas period raduš s s dz bas ne in jumu. Ja endoskopisku papillu kanul t neizdodas jeb ir
vienm r ir saist tas ar žultsvadu patolo iju un p rciesto oper ciju, bet ir kontrindic ta EPST, j izdara žultsvadu operat va san cija. Augsta
atkar gas no citu org nu slim m. operat riska gad jum k alternat vu metodi var izmantot PTHS
postholecistektomiskais sindroms ir tikai apkopojošs j dziens, kas ar kop žultsvada izejas da as buž šanu, di-lat ciju un sekojošu
ietver sev ar citu patolo iju rpus žultsce iem. Turpm k min ta viena no konkrementu izskalošanu divpadsmitpirkstu zarn . Tiek pielietota ar
cholecistektomijas sindroma klasi-fik cij m, kas atspogu o t iemeslus: transkut , transhepatisk kontakta holedoholitotripsija.
Žultsvadu cistu, strikt ru, ar holang tu iemesli, kl nika,
I - Patolo ija saist ta ar žultsvadu slim m:
diagnostika un rst šana aprakst ti iepriekš s noda s.
1. Rezidu lie akme i žultsvados.
Žuitsp a vadi a garais celms agr k tika uzskat ts par vienu
2. No jauna izveidojušies akme i žultsvados.
no postholecistektomisk sindroma galvenajiem iemesliem. Tas bija
3. Papillas stenoze.
, ka holecistektomijas oper cij ar viet jo vai k du citu
4. Biliodigest s anastomozes strikt ras.
neadekv tu anest ziju, seviš i, kad prepar šana ir apgr tin ta ar
5. Žultsvadu strikt ras un fistulas.
iekaisuma infiitr tu, irurgs nodal ja žultsp sli, atst jot p a kakli u,
6. Žultsvadu sveš erme i
nereti pat - ar visiem akme iem. Rezult p coper cijas period
(drenas gabali š, ligat ras, paraz ti).
atk rtoj s kalkulo-z holecist ta kl nika.
7. Garš žuitsp a vadi a celms.
Šodien t ds oper cijas tehniskais defekts gandr z nav
8. Žultsvadu cista.
sastopams. Patlaban to rada pirm s oper cijas laik nelikvid tie
9. Žultsvadu audz ji.
žults atteces trauc jumi (holedoholiti ze, papillas stenoze u.c), k
10. Holang ti. rezult rodas žults hipertensija ar sekojošu visu žultsvadu
II - Aknu un aizku a dziedzera slim bas, kuras saist tas ar paplašin šanos.
žultsvadu patolo iju: Žultsce u audz ji postholecistektomisk sindroma c lo i
1. Sekund bili ciroze. (2,3 - 4,7%) pirm s oper cijas laik var palikt neman ti vai ar
2. Biii rais pankreat ts. att st ties p coper cijas period .
III - Aknu un aizku a dziedzera slim bas, kuras nav saist tas Sekund bili ciroze postholecistektomisk sindroma
ar žultsvadu patolo iju: iemesls ir pirms vai p coper cijas laika ilgstošas holest zes,
1. Hronisks hepat ts, hepatozes. holang ta un holangiohepat ta sekas. Sekund bili ciroze
2. Aknu ciroze. palielina žuitsp a un žultsvadu oper cijas risku, k ar pasliktina
3. Hronisks pankreat ts. šo oper ciju rezult tu un p coper cijas perioda prognozi. Šis
IV - Citas slim bas: postholecistektomisk sindroma iemesls, par nož lu, vairs nav
1. Diafragmas bar bas vada atveres tr ce. operat vi kori jams, kaut ar žultsce u san cija nedaudz uzlabo
2. Gastroduoden ts. slim bas gaitu.
3. Gastroduoden s las. Biii rais pankreat ts kalkuloza holecist ta komplik cija
4. Divpadsmitpirkstu zarnas divertikuli. visbiež k likvid jams ar savlaic gu adekv tu žultsce u oper ciju.
5. Duodena hroniska necaurlaid ba. Pirm m k rt m tas attiecas uz slimniekiem ar aizku a dziedzera
6. Ku a v zis. parenh mas s kotn m izmai m. Savuk rt hroniskais pankreat ts
7. Resn s zarnas aknu le a v zis. ar rakstur gu kl niku turpina eksist t slimniekiem p c
8. Mugurkaula kr šu da as spondilartroze ar radikul ta sindromu. holecistektomijas ar nelikvid tu papillas ste-nozi vai gad jum , kad
9. Lab s nieres slim bas. jau izveidojuš s dzi as indurativas izmai as aizku a dziedzera
10. Diencef lais sindroms. parenh .
Diagnostika kas ar aizku a dziedzera ekskretor s un
Rezidu lie žultsvadu akme i ir viens no galvenajiem inkretor s funkcijas izmekl šnu. Ar US pal dz bu noskaidro
postholecistektomisk sindroma iemesliem. P c daž du autoru datiem, tos žultsvadu un pankreasa izvadu sist mas st vokli, nosaka dziedzera
sastop 2 - 65%. Neskatoties uz tik lielu datu starp bu, visi autori uzskata, ka atseviš o da u un eholok cijas strukt ru. Nepieciešam bas
97% gad jumu akme i žultsvados iek uvuši no žuitsp a, bet pirm s gad jum US papildina ar DT. Tiek izdar ta endosko-pija ar papillas
oper cijas laik nav diagnostic ti un iz emti. No jauna akme i var veidoties apskati. F , kad nav paasin juma, aknu un pankreasa izvadu
žults atte-ces trauc jumu rezult , ja nav likvid ts st zes iemesls un nav sist ma tiek kontrast ta ar ERCP. Indura-t va pankreat ta gad jum
iz rst ts holang ts. V l iesp jama akme u veidošan s uz z da ligat ras diferenc no aizku a dziedzera audz jiem. Hroniska pankreat ta
pamata žultsvada sieni . rst šana slimniekiem ar papillas stenozi un holedoholiti zi tika
Rezidu lo žultsvadu akme u kl nika un diagnostika l dz ga agr k aprakst ta iepriekš. Hroniska pankreat ta citu formu rst šana
aprakst tajai holedoholiti zes kl nikai un diagnostikai. aprakst ta attiec gaj noda .
Profilakse. Pirm s grupas postholecistektomisk sindroma
profilakse ir saist ta ar pirmsoper cijas, oper cijas un

64 3136
505

505
 IRUR IJA & Ž ULT SPUŠ A UN Z U L T S V A D U S L I M B A S
coper cijas laika diagnostiku un adekv tu žultsvadu san ciju.
Otrs svar gs apst klis ir atraumatisks irur iskais darbs, lai
izvair tos no vadu boj jumiem un r taino strikt ru att st bas.
Postholecistektomisk sindroma otr s grupas slim bu profilakse
galvenok rt ir atkar ga no savlaic gas žultsvadu san cijas, kam r
l nav raduš s nopietnas un neatgriezeniskas aknu un aizku a
dziedzera izmai as.
Treš s un ceturt s grupas slim bas, kuras rada s pes v der
un citus dispeptiskus trauc jumus, nav saist tas ne ar žultspuš a, ne
žultsvadu, ne cit m p rciest s oper cijas sek m. T s var rasties k
dz, t ar p c holecistektomijas, t slimnieki, kuri dodas uz
oper ciju, k ar p coper cijas period , j izmekl vispus gi. Šo
slim bu viena da a - bar bas vada diafragmas atveres tr ce,
divpadsmitpirkstu zarnas un ku a la - var b t likvid ta vienlaic gi
ar holecistektomiju.
ŽULTSCELU AUDZ JI
LABDAB GIE AUDZ JI
Parast kais žultspuš a labdab gais audz js ir adenoma jeb
s papill forma - papilloma. Makroskopiska t ir polipa veid un
visbiež k lokaliz jas žultspuš a fundus da . Š da veida audz jiem
parasti nav nek das kl nisk s simptomatolo- jjas un tos atrod
holecistogr fijas laik k mazus, apa us pild juma defektus. Ar US
tie vizualiz jas k žultspuš a sieni as veidojums, kas virz ts uz
iekšu un maz atš iras no t s ehoge-nit tes.
Starp žultsvadu labdab gajiem audz jiem biež k sastopamas
adenomas un papillomas, ret k neirinomas, fibromas, leiomiomas
un hamartomas. Izteikts š nu atipiskums un tieksme uz recid viem
auj uzskat t epiteli los audz jus (papillomas) par pirmsv ža
saslimšan m. Audz ju lokaliz cija žultsvados var b t daž da, tom r
visbiež k tie sastopami papillas rajon , kur iesp jama kop
žultsvada un ar aizku a dziedzera galven izvada obtur cija.
Kl nisk aina saist ta ar audz ja augšanu un žultsvadu
obtur ciju. Simptom tika s kas ar meh nisk s dzelt s att st bu un
gandr z bez s m, bet ar das niezi un br žiem temperat ras
paaugstin šanos. V k pievienojas anoreksija, nesp ks, par s Zemaknu žultsvadu v zis sastopams 12-16% slimnieku ar
palielin ts, nes gs žultspuslis - Kurvuazj simptoms, kas rada
kl nisk s ainas l dz bu ar hepatopankrea-toduoden s zonas
aundab giem audz jiem. US uzr da žultsvadiem rakstur go
holangiodilat ciju virs obtur cijas vietas. Pirms oper cijas audz ja
morfolo isk izmekl šana iesp jama p c endoskopisk s biopsijas
ar noteikumu, ka process lokaliz jies papillas apvid
rst šana. Žultspuš a labdab gajiem audz jiem indic -ta
laparoskopisk jeb konvencion holecistektomija. Š das
rst šanas v nie rezult ti ir labi. Žultsvadu labdab go audz ju
rst šana ir irur iska un ietver sev žultsvada izmain s da as
rezekciju kop ar audz ju. Ja adenoma vai papi-loma lokaliz jas
papillas rajon , indic ta t s iz emšana - pa-pillektomija.
Slimniekam, kurš atrodas smag st vokl meh nisk s dzelt s d
un kuram ir hol miska intoksik cija, holan-g ts un smagas
pavadoš s slim bas, oper cijas laik izveido tikai apejas
anastomozes - holedohoduodenu vai holecistoje-junostomiju.
AUNDAB GIE AUDZ JI
Žultspuš a v zis bijis 0,5-2% ar aundab giem audz jiem
mirušo, un sastopams 7-10% hepatopankreatoduo-den s zonas
aundab go audz ju slimnieku. Žultspuš a v zis 4-5 reizes biež k ir
sieviet m; 85-90% gad jumu žultspuš a v zis rodas, ja cilv ks ilgi
slimojis ar kalkulozo hole-cist tu, t c p jo var uzskat t par
pirmsv ža st vokli.
506
Audz ji var lokaliz ties jebkur žultspuš a da k eksof , t
endof form . Apm ram 80% gad jumu sastop žultspuš a
adenokarcinomu.
c TNM klasifik cijas audz ja izplat šanos nov rt sekojoši:
Tjs - carcinoma in situ,
T1 - audz js infiltr g ot du vai muskul ro sl ni,
T2 - audz js infiltr perimuskul ro sl ni, bet neizplat s aiz
serozas vai uz akn m,
T3 - audz js cauraug serozo sl ni vai ieaug vien no kai-
mi org niem, akn s ne dzi k par 2 cm,
T4 - audz js ieaug akn s dzi k par 2 cm vai vair kos kai-
mi org nos,
N0 - re ion lie limfmezgli nav skarti,
N1 - re ion lajos limfmezglos ir metast zes,
M0 - att lo metast žu nav,
- att s metast zes ir.
K l n i k a izpaužas ar trul m, past m, reiz m stipr m
m labaj parib , stgribas tr kumu, nov šanu. Sakar ar to,
ka slim ba bieži att st s uz hroniska kalkuloza ho-lecist ta fona,
kum š s patolo ijas ir gr ti diferenc jamas. Audz jam rakstur ga
strauja augšana, infiltr cija aknas un metastaz šan s periport lajos
limfmezglos, kas veicina dzelt s att st bu.
D i a g n o s t i k a . Vizualiz cija ar US vai DT nor da uz
endof tu vai eksof tu žultspuš a sieni as jaunveidojumu, k ar
inform par sekund riem procesiem akn s.
r s t š a n a žultspuš a v ža gad jumos tikai operat va,
tom r sakar ar tro un plašo inv zijas procesu akn s radik la
oper cija iesp jama tikai nedaudz gad jumos, un tikai 10% oper to
nodz vo 5 gadus p c oper cijas. Oper cija sast v no
holecistektomijas ar aknu veid gu rezekciju žultspuš a gultnes
rajon . Ja v zis ieaudzis žultsvados, iesp jams tikai izveidot
biliodigest vas apejas anastomozes starp intra-hepatiskajiem
žultsvadiem un tievo zarnu. Š s oper cijas ir oti sarež tas un reti
dod pat slaic gu efektu.
hepatopankreatoduoden s zonas aundab giem audz jiem. V rieši
slimo nedaudz biež k par sieviet m. 35% gad jumu process
lokaliz jas kop žultsvada, 25% - aknu vadu sapl šanas viet un
kop aknu vada proksim laj trešda . Audz jiem biež k ir bl va,
infiltrat va, ret k eksof augšana.
Žultsvadu v ža TNM klasifik cija:
Tis - carcinoma in situ,
- audz js infiltr g ot du vai musku sl ni,
T2 - audz js infiltr perimuskul ros saistaudus,
T3 - audz js infiltr kaimi strukt ras.
N0 - re ion lie limfmezgli nav skarti,
- metast zes re ion lajos limfmezglos,
M0 - att lo metast žu nav,
- att s metast zes ir.
K l n i k a galvenok rt rakstur ga ar meh nisk s dzelt s
rašanos jau agr s stadij s, jo audz js tri aizsprosto žults-vadus.
Smaguma saj ta labaj parib un trulas, nelielas s pes saist tas ar
žults st ži. Rodas hepatomeg lija, stipra das nieze, aholiskas
ces. Ja audz js lokaliz jas kop žultsvada, rodas palielin ts,
palpejams, nes gs žultspuslis. Bet, ja pievienojas strutains
holang ts, slimnieki nereti tiek oper ti t c, ka ir aizdomas par
ak tu destrukt vu holecist tu, kas komplic jies ar meh nisko dzelti.
506
 Z ULT SPUS A UN Z U L T S V A D U S L I M B A S IRUR IJA

D i a g n o s t i k a . Instrument izmekl šana, k pie emts

žultsvadu slim bu gad jumos, j k ar eholok ciju. emot v to,
ka audz js ir neliels, žultsvadu v ža topisk diagnostika ir sam
gr ta. Pirmatn diagnoze veidojas, s ^i d /in ot daž du l me u
žultsvadu diametru. 1,5 - 2 cm lielus -md/rius Vc«r vizualiz t ar Dl
pal dz bu. Š metode pal dz ari n oit 'k t uwa/i,as procesu uz
blakusorg niem, metast zes l'.i.t mc/gl ) un aknas
Visinformat metode ir žultsvadu k i'iKistcsiha <v >1H n
LRCP, pie kam racion k ir
v \ ^ sib 'm eUrini \innlaiug o tad lab k izdodas MIM
f r>
jiiu^ a , e i u apjomu (sKa* 7.att.).
r
sr^iba< , i.grk. P anik ai i oper cija iesp jama
ii ]o 18 '/o gauiju i u n us lok la jas kop ja aknu un ak-
«. J.MJ ai its vc KI '» t K , is I JI» i • .tce audz ja skartos
•nuJub ar c < a| ' Kidos LTI nodrošin tu radik -
li iti rei/ em i er ak a ' * 'H . ^Mc p ait islomiju (biež k kreisas pi s ui
Lvudot 'i ' aU* > j C | U r i O St o, T i ' j u ar izol tu tiev s z r n j s u'f «. i
r
ec Ru - IH.L iz ol t i rczekcija biež k izdo-vh hi ' a ' d ab g ais proct
s lokili<.ciie<- kop žuitsvada dis-».'»,« .i uf raduojen ii.i, i dala Pie
kr p a žuitsvada dist -. <n<' s u/i inJ ketd M ^I ii ^ J urd en ai
rezekcija.
wr i iek ,T, ii M i i !» i miju p rmsoper cijas sagatavo
* i da ' \ i * ci 11 ''TU. a radik la oper -
, ii t sr>t n i ii ( i -/mark uitsvada rekanaliz ciju. 7.att ls. PTH un ERCP kombin izmekl šana slimniekam ar kop aknu
->p» -auin. J • ii ai ' .nt' j .dzeja audos un atst j vada aundab go audz ju:
r en « "-U j'i i i< < i k .» * 'MS", laik šo a) ar PTH kontrast tie intrahepatiskie žultsvadi ir stipri paplašin ti l dz lab s
r
, r > '• ru i dart ai fin-i, a n etod m transkut ni un kreis s daivas vadu sapl šanas vietai. Kop aknu vada proksim dala
\ ii euJC/Jopiski, a t s t j o t ,,J v <ou lun • »n stentus. piln gi obtur ta;
Divpatismilpirkstu zarnas lielas k rpi as (papil las) v zis. b) ar ERCP kontrast ts nepaplašin ts kop jais žultsvads, kas -veid gi
Papillas v zis sastopams 12 - 20% gad jumu no visiem žultsvadu sašaurin ts augšda . L men ieapa a konkrementa na.
obtur jošiem audz jiem un ie em otro vietu p c aizku a
dziedzera galvi as v ža. Audz js s kas žults un aizku a
dziedzera vadu epit lij vai ar papillas vai div-padsmitpirkstu
zarnas g ot . Mikroskopiski šie audz ji visbiež k ir
adenokarcinomas un nereti iz lo.
K l n i k a - rakstur ga agr na dzelt , kas sakar ar audz ja
iz lojumu un s bru nu :et vi veid gu gaitu. Atš ir no citiem šis
zonas audz jiem bieži pievienojas hoiangits, t rodas s pes,
drudzis, l dz 39-40°C paaugstin s temperat ra, un pankre tiska
vada inlic šan s var kombin ties ar pankreat -ta l km m. Papillas
zim rakstur ga audz ja asi ošana.
D i a g n o s t i k a . Sakara ar iepriekš min s slim bas
gailas patn m nepieciešams diferenc t š s lokaliz cijas v zi no
holedoholiti zes, kas komplic jas ar holang tu. Kad radusies dzelt
un holest ze, var palp t palielin tu, nes gu žultsvadu.
Eholok cijas dati liecina par žultsvadu dist l me a ob-
tur ciju. Tieši kontrast jot žultsvadus ar PTH vai ERCP metodi,
kop žuitsvada papill raj da redzama t obtur cija iz stas 8.att ls. PTH slimniekam ar papillas v zi. Kontrast ti l dz 1,8 cm paplašin ts
nijas veid (sk. 8.att.). kop jais žultsvads. Tas dist da kontrast -jas k nel dzena, iz sta,
Visinformat ir FGS ar papillas apskati un t s biopsiju. zobaina l nija un ir piln gi obtur ta.
r s t š a n a . Papillas v ža rst šan var pielietot
transduoden lu papillas eksc ziju kop ar audz ju. Tom r pa-
pillektomiju var nov rt t k radik lu oper ciju tikai virspu-s gu
polipveid gu papillas karcinomu gad jumos. Radik la ir Literat ra:
pankreatoduoden la rezekcija, bet ar š oper cija nodrošina
piecgad gu dz vildzi tikai 17-35% gad jumu, ja radik la oper cija 1. Blumgart L, Thompson J. The management of benign stricturs of the bile duct // Curr.
nav iesp jama, žultsvadu dekompresijai izmanto bilio-digest s Probl. Surg.. 1987; 24 (2): 6-66.
anastomozes, p c kur m dz ves ilgums ir apm. 10 - 12 m neši. 2. Broelsch C.E. Atlas of liver Surgerv, - New York: Churchill Livingstone Inc, 1993. -231 p.

3. Fletcher D. Investigation of hepatobiliarv and pankreatic svstems: Liver and Bille Duct.//
Clunie G., Tjandra J., Francis D. Textbook of Surgerv. - Carlton, Victoria (Australia):
Blacwell Science Pty Ltd, 1997. - P. 286-294.

4. Schvvartz S., Shires G., Spencer F. Principles of Surgerv.- 6th ed.- USA: The McGraw-
Hiil Companies, 1994. - P. 1367-1429.

5. Textbook of Surgerv: The biological basis of modern surgical practice / Ed. by D.C.
Sabiston. - 15th ed. - Philadelphia: W.B. Saunders, 1997.- P. 1117-1151.

507
507
 IRUR IJA AIZ KU A DZ I E DZ E R A S L I M B A S
3.22. AIZKU A DZIEDZERA
SLIM BAS
G.Pupeiis
Aizku a dziedzeris (pancreas) ir viens no org niem, kas
joproj m nav pietiekoši izp ts un nesniedz pilnu priekšstatu par t
funkcion lo noz mi. Pašreiz medic nas zin tnes att st bas l men
ir iesp jams izprast dažas t funkcion s paš bas, tom r j dom ,
ka b tiska inform cija v l tiks atkl ta n kotn . Tas aus piln k
nov rt t š org na unik lo lomu m su organisma homeost zes
regul šan . Saprotot m su priekšstatu nepiln bu, šaj noda
aizku a dziedzera patolo ija ir apl kota, uzsverot t funkcion lo
saist bu ar cit m org nu sist m.
Ieskats v stur . c Patrika J.Ficdžeralda (P.j.Fitz-gerald)
datiem, aizku a dziedzeri k org nu pirmie atkl ja senie grie i
apm. 300.g. pirms Kristus (grie u valod pan-kreas; pan - viss,
kreas - ga a). Andreass Vez lijs (Andreas Ve-salius, 1514-1564)
sav darb «De hum ni corporis fabrica libri septem» (Septi as
gr matas par cilv ka erme a uzb vi) pied jis aizku a
dziedzerim v dera aizsargorg na statusu. 1642.g. Johans Georgs
Virsungs (Johan George Wirsung) aprakst ja cilv ka aizku a
dziedzera galveno izvadu. Pirm s zi as par pankre tisku
sastrutojumu sniedza Nikolass Tulpiuss (Nikolaas Tulpius) 1672.g.,
par hronisku pankreat tu Beilijs (Bailie) 1799.g. un par tauku
nekroz m Balcers (Balzer) 1879.g. Fics (Fitz) 1889.g. aprakst ja
kl niski patolo isko sindromu, bet Hiari (Chiari) 1896.g. izteica domu
par enz mu un dziedzera audu pašsagremošanos. 1901.g. Op
(Opie) izvirz ja kop kan la teoriju. Aizku a dziedzera irur isk s
patolo ijas izp noz gi ir Meijo - Robsona (Mayo-Robsori) un
vair ku m sdienu irurgu - Akostas (Acosta), Rensona (Ranson),
Bredlija (Bradly), Benksa (Banks), Buchler, Begera (Beger) u.c. -
darbi.
AIZKU A DZIEDZERA ANATOMIJA
UN FIZIOLO IJA
ANATOMIJA
Vizu li aizku a dziedzeris atg dina dzelten gi pel gu
graudainu veidojumu ar viegli daivainu strukt ru, kas ir 15-20 cm
garš un vid ji 75 - 110 g smags. Tam izš ir 3-3,5 cm biezu galvi u
(caput pancreatis) ar t.s. k šveida izaugumu (processus uncinatus -
galvi as pagarin jums pa kreisi aiz augš jiem apzar a
asinsvadiem), kas novietojas divpadsmit-pirkstu zarnas pakav otr
jostas skrieme a (L2) l men . Starp to un ermeni (corpus pancreatis)
veidojas ierobs (incisura pancreatis), kur iegu apzar a augš
na un dažreiz ar art rija. Š zona ir noz ga no irur isk
viedok a, un to sauc ar par kakli u. ermenis p riet astes da
(cauda pancreatis), kas,
508
508
pak peniski k stot šaur ka, iesniedzas liesas v rtos vienpadsmit ,
divpadsmit kr šu skrieme a (Th^.^) l men kreisaj pus .
Kakli š sadala dziedzeri aptuveni l dz s masas da s.
derpl ve p rkl j aizku a dziedzeri vis t garum , veidojot
taukpleves somas (bursa omentalis) mugur jo sienu. Virs aizku a
dziedzera novietojas ku is, kura mugur siena veido bursa
omentalis priekš jo sienu. Aiz dziedzera galvi as novietojas v. cava
inferior vv. renales un o. renalis dxt, bet, kakli a l men sapl stot v.
mesenterica superior un v. lienalis, veidojas v. porta. Processus
uncinatus medi da a atrodas virs aorta abdominalis zem a.
mesenterica superior atiešanas vietas. Aizku a dziedzera
ermenis atrodas nedaudz priekšpus kreisajai virsnierei, un t
astes da a iesniedzas liesas v rtos. Liesas art rija parasti novietota
nedaudz virs dziedzera erme a un astes mugur s da as, turpret
liesas v na cieši piegu dziedzera mugur jai da ai, sa emot daudz
ku venozu zari u. erme a mugur virsma saskaras ar aorta
abdominalis un plexus coeliacus, ar ar kreiso nieri. Dziedzera
priekš jo virsmu š rso colon transversum apzarnis, bet apakš
virsma saskaras ar flexura duodenojejunalis, tievo zarnu cilp m un
colon transversum. Dziedzera astes apakš virsma piegu flexura
coli sinistra. Kop jais žultsvads (duetus eholedoehus) aiz
divpadsmitpirkstu zarnas sasniedz galvi as mugur jo da u, kur
savienojas ar dziedzera galveno izvadkan -lu (duetus panereaticus
major jeb d. Wirsungi) un atveras kop ar duetus eholedoehus uz
ampulla hepatopanereatica, kura atrodas divpadsmitpirkstu zarnas
galvenaj k rpi (papilla duo-deni major). Embrio en tiski
aizku a dziedzeris att st jies no div m pirmatn m strukt m -
ventr aizmet a, kas izveidojies no aknu divertikula, un dors
aizmet a, kas savuk rt att st jies tieši no divpadsmitpirkstu zarnas.
Embrija piekt s ned as laik ventr lais aizmetnis kop ar žultsvadu
rot pulkste a r ja virzien aiz divpadsmitpirkstu zarnas, l dz
sapl st ar dors lo aizmetni. Katra no š m dziedzera strukt m satur
izvadsist mas elementus. Ventr laj da , veidojoties galvi ai un
processus uncinatus, veidojas galvenais izvads (duetus
panereaticus major) jeb Virsunga vads, kurš, sapl stot ar dors s
da as izvadsist mu, k st par vadošo dren jošo sist mu. No
dors s da as proksim s vadu sist mas veidojas papildus izvads
(duetus panereaticus minor jeb d. accesso-rius) jeb Santorini vads.
Embrio en tiski dal att st ba nosaka ar endokr no elementu
anatomiski funkcion lo noz mi. Rot cijas un sapl šanas trauc jumi
embrio en zes laik var rad t iedzimtas aizku a dziedzera
patolo ijas.
Aizku a dziedzera izvadsist ma.
Galvenais izvads 1-2 mm diametr s kas dziedzera astes
rajon , un, ejot garenvirzien , novietojas centr li, galvi as rajon
sasniedzot l dz 3,5 mm diametru. Kop ar aptuveni 20 otr s
pak pes vadiem un treš s pak pes vadi iem veidojas tipiska
rentgenolo isk aina. Organismam novecojot, galvenais izvads
paplašin s un p c 70 gadiem var sasniegt 5 - 6 mm diametru.
Galven izvada novietojums var vari t tuv k priekš jai vai
mugur jai dziedzera robežai. Aiz kakli a zonas tas novietojas
dors k un uz leju, kur savienojas ar kop žultsvada dist lo da u.
Visbiež k aizku a dziedzera galvenais izvads iepl st kop
žultsvada dist s da as medi laj sien , veidojot atseviš u atver ti.
Dažreiz galvenais izvads iet paral li kop jam žultsvadam un atveras
tieši divpadsmitpirkstu zarn .
Ja galvenais izvads savienojas ar kop jo žultsvadu pirms
iepl šanas divpadsmitpirkstu zarn , veidojas t.s. "kop jais kan ls".
Šis anatomiskais veidojums ir oti noz gs žults-akme u
pankreat ta pato en . Kop jais žultsvads atveras
divpadsmitpirkstu zarnas sieni un veido k rpveida pac lumu
(papilla duodeni major), caur kuru duoden iepl st žults, kas parasti
ir sajaukta ar aizku a dziedzera sulu.
 AIZ KU A DZ IE DZ E R A S LIM BAS IRUR IJA

mu sauc 19.gs. it u medi a Rudžero Odi (Ruggero Oddi) rd par

Odi sfinkteru (sphincter Oddi). Šis sl dz jmusku u meh nisms ar
pasarg no divpadsmitpirkstu zarnas satura atpa-ka iek šanas žults
un aizku a dziedzera vadu sist .

Apasi ošana.
Aizku a dziedzer norit oti spraiga vielu mai a un ir
visintens kais prote nu sint zes l menis organism . Tas nosaka
nepieciešam bu p c bag gas arteri s apasi ošanas sist mas un
efekt vas asi u un limfas dren žas.
A r t e r i l o a s i n s a p g d i galvenok rt nodrošina tr.
coeliacus un a. mesenterica superior baseina zari. Dziedzera
galvi as zonu apasi o priekš un mugur ark de. Katra ark de
augš jo komponentu sa em no a. gastroduodenalis un apakš jo
komponentu no a. mesenterica superior, veidojot a.
pancreaticoduodenalis anterosuperior un anteroin-ferior, kas
savienojoties veido priekš jo ark di. Mugur ark de rodas,
savienojoties o. pancreaticoduodenalis posterosu-periorun
posteroinferior zariem. Š uzb ve ir sam konstanta, un priekš
1.att ls. Aizku a dziedzera novietojums. ark de ir gandr z vien asinsvadu grupa dziedzera priekš
virsm . ermenis un astes da a sa em arteri s asinis no a.
lienalis, kuras liel kie zari ir a. pancreati-ca dorsalis, a. pancreatica
magna, a pancreatica inferior. Daudzi s ki arteri li zari, kas atiet
no a. lienalis, a. hepatica, a. gastroduodenalis un a. mesenterica
superior, bag gi apasi o aizku a dziedzeri. Galvi as arteri lais
kls vienlaic gi nodrošina ar divpadsmitpirkstu zarnas apasi ošanu.
20% gad jumu ir iesp jamas anatomiskas vari cijas, piem ram, a.
hepatica, a. hepatica dextra vai a. gastroduodenalis atiešana no a.
mesenterica superior. No irur isk viedok a svar gi ir atcer ties, ka
a. hepatica var atiet no a. mesenterica superior un lokaliz ties aiz
aizku a dziedzera un kop žultsvada. T pat gara un izloc ta a,
hepatica var novietoties tuvu dziedzera galvi as augš jai malai,
dažos gad jumos ar dziedzera mas .

2.att ls. Aizku a dziedzera izvadsist mas vari cijas: 1 - kop jais
žultsvads; 2 - galvenais aizku a dziedzera izvads (d, Wirsungi); 3 -
aizku a dziedzera papildus izvads (d. San-torini); 4 -
divpadsmitpirkstu zarnas papildus k rpi a (papilla duodeni minor); 5
- divpadsmitpirkstu zarnas galven k rpi a (papilla duodeni major);
6 - papildus izvads neatveras divpadsmitpirkstu zarn ; 7 - atrofisks
galvenais izvads.

Mazais izvads jeb Santorini vads parasti savienojas ar galveno

izvadu galvi as vai kakli a l men un galvenok rt dren galvi as
zonu, iepl stot duoden 2 - 2,5 cm virs un priekšpus papilla
duodeni major ar atseviš u atver ti caur papildus k rpveida
pac lumu (papilla duodeni minor). Past v sam daudz
anatomisku Santorini vada novietojuma un iepl šanas variantu. 30%
gad jumu Santorini vads neatveras divpadsmitpirkstu zarn . P c
Reich datiem, š vari cija biež k sastopama pacientiem ar
divpadsmitpirkstu zarnas las slim bu. Ret k Santorini vads dren
korpusu un astes da u, veicot galveno izvadfunkciju. Tas saist s ar
nepiln gu ventr un dors aizmet a sapl šanu embrio en zes
period . Šis variants sastopams l dz 5% gad jumu un anatomiski
tiek apz ts k pancreas divisum. Santorini vads irur iski ir viegli
ievainojams t ventr novietojuma d .
Žults un aizku a dziedzera sulas iepl šanu regul smalks, 3.att ls. Žultsvada un aizku a dziedzera kop izvada musku u
daž dos virzienos ejošu cirkul ru musku u š iedru komplekss, kas sl dz jmeh nisms:
aptver kop žultsvada dist lo da u, aizku a dziedzera galven a, b, c - biež kie žultsvada un aizku a dziedzera izvada sapl šanas
izvada termin lo da u un divpadsmitpirkstu zarnas sieni u. Kopum varianti.
šo musku u sl dz jmeh nis-

509
 IRUR IJA li AIZ KU A DZ I E DZ E R A S L I M B AS

4.att ls. Aizku a dziedzera arteri apasi ošana: 1 - a.
pancreaticoduodenalis antero-superior, 2 - a, pancreati-
coduodenalis postero-superior; 3 - a. hepatica communis; 4 -
priekš ark de; 5 - mugur ark de; 6 - a. pancreati-
coduodenaiis antero-inferior; 7-a. pancreaticoduodenalis postero-
inferior; 8 - a. mesenterica superior; 9 - a. pancreati-ca dorsalis; 10-
a. pancreatica magna; 11-a. pancreatica inferior.
5.att ls. Aizku a dziedzera venoza attece. 1 - v. porta; 2 - v.
lienalis; 3 - w. pancreaticoduodenalis pos-tero-superior et antero-
superior; 4 - v. pancreaticuduodenalis anteroinferior; 5 - v.
gastroepiploica dextra; 6 - v. colica dex-tra; 7 - truncus gastrocolicus
s. tr. flenie; 8 - v. pancreaticoduodenalis posteroinferior; 9 - v.
jejunalis; 10 - v. mesenterica superior; 11 - v. mesenterica inferior.

V e n o z a t t e c e . Venoz s asinis no aizku a dziedzera

attek uz v. porta. No irur isk viedok a v. porta un v. mesenterica
superior lokaliz cija attiec pret dziedzeri ir oti noz ga. Kopum
venoz sist ma veido t klu, kas l dz gs arteri lajam, ta u ar šeit var
t anatomiskas vari cijas. Galvi as rajona venozo atteci nodrošina
priekš un mugur v na pancreatico-duodenalis superior, kas
tieši iepl st v.porta tos virspankre tiskaj da . Š s v nas pavada
dz ga nosaukuma art rijas, un t s sa em asinis k no aizku a
dziedzera, t ar no duodena.
Da ji venoz attece notiek pa priekš jo apakš jo pan-
krealoduoden lo v nu un v. gostroepiploica dxt.t kura bieži pirms
iepl šanas v. mesenterica superior kombin jas ar v. coli-ca dxt.,
dziedzera kakli a apakšmalas l men veidojot kop ju, t.s. Henles
stumbru (truncus gastrocolicus, sin. tr. Henle). Hen-les stumbrs ir
svar ga anatomiska robeža aizku a dziedzera mobiliz cijas laik .
c t s var spriest par v. mesenterica superior atrašan s vietu un
izv rt t operabilit ti tumoru gad ju mos, Mugur apakš
pankreatoduoden v na iepl st tieši v. mesenterica superior vai
ar sapl st ar pirmo tukš s zarnas v nu (v. jejunalis). Liesas v na
sa em daudz s ku venozu zari u no dziedzera mugur s da as,
pat ar apakš pan-kre tisk na (v. pancreatica inferior),
kaud pankre tisk v na (v. pancreatica caudalis) un liel
pankre tisk v na (v, pancreatica magna), kas dren dziedzera
ermeni. V. mesenterica inferior ar sa em s kus zari us no
aizku a dziedzera un var tieši savienoties ar liesas v nu vai ar
kombin ties ar k du no iepriekšmin taj m v m, veidojot v. porta
kuma da u. Daudzi s ki zari i iepl st retropankre tiskaj v.
mesenterica superior un v. porta later laj virsm . Reti s kie zari i
iepl st v. porta vai v. mesenterica superior no priekšpuses, kas auj
sam br vi atdal t dziedzera kakli u no venozaj m strukt m.
Limf tisk dren ža.
Limf tisk sist ma atg dina asinsvadu t klu, t ir bag ga un
dif za. Galvenie limf tiskie kolektori, kas sa em limf tisko atteci no
aizku a dziedzera, ir tr.coeliacus un a.mesnterica
6.att ls. Aizku a dziedzera limf tisk attece
(limfmezglu grupas).
1 - truncus coeliacus limfm. gr.; 2 - a. mesenterica superior
limfm. gr.; 3 - liesas limfm. gr.; 4 - paraaort limfm. gr.;
5 - aizku a dziedzera apakšmalas limfm. gr.;
6 - aizku a dziedzera augšmalas limfm. gr.;
7 - pylorus limfm. gr.; 8 - periduoden limfm. gr.; 9 -
mesocolon transversum limfm. gr.
superior limfmezglu grupas, k ar liesas, šk rszarnas apzar a,
subpiloriskie, periduoden lie un aknu limfmezgli. Ar maz s
taukpl ves, ku a liel s kurvat ras, tukš s zarnas un resn s zarnas
limfmezgli var sa emt limfu no dziedzera un b t par limf tisk s
izplat bas ce u malignit tes gad jumos. Ir nov rt ts, ka aizku a
dziedzera irur iski rezektablaj zon ir 70 limfmezglu, kam r
klasisk pankreatoduoden rezekcij tiek evaku ta apm ram puse
no š skaita. Dziedzera mugur sien , kuru nekl j v derpl ve,
limf tisk sist ma ir v l vair k sazarota. Ir tieša saist ba starp
intrapankre tiskajiem limfmezgliem un retroperitone s telpas
audiem. Aizku a dziedzera patn ba ir atseviš u zonu limfmezglu
grupu tr kums un s ko limfmezglu cieš savstarp saist ba, kas
ma-lignu procesu gad jumos nosaka recid vu iesp jam bu ar p c
ietami radik m rezekcij m.

510
510
 AIZKU A DZ I E DZ E R A S L I M BAS IRUR IJA

Inerv cija.
Aizku a dziedzeris sa em simp tisko inerv ciju no iekšu
nerviem (nn. Spianhnichi) un hohner isko inerv ciju no n. vagus.
iekšu nervi novietojas paraaort iaja zon un inerv dziedzeri tr.
coeliacus un a. lienalis zon galvenok rt ar simp tisk m š iedr m.
s, sajaucoties ar iab s puses n. vagus iedr m, veido plexus
lienalis - galveno aizku a dziedzera inerv ju. N. vagus iedras
pa mazo taukpl vi non k l dz duodenam un dziedzera galvi ai un
k izplat s pa visu dziedzeri. Intrapankre tisk s š iedras - gan
simp tisk s, gan hol ner isk s - veido periacin ros pinumus, kas
k dod š iedras uz acin ro š nu grup m. L dz gs pinums ar
bag gu termin lo š iedru da u ir ap dziedzera saii m, kas inerv
s un tieši komunic ar endokr naj m š m. Aferent s sen-sor s
iedras iet uz plexus coeliacus, tad kop ar simp tiskaj m
paraaort laj m š iedr m sasniedz aferentos neironus mugur s
sakn tes ganglij no piekt kr šu (T5) l dz divpadsmitam kr šu
segmentam (T12). T aizku a dziedzera patolo ijas rad s
pes var sajust epigastrij , kreisaj vai labaj hipohondrij vai ar
mugur kr škurvja apakš da .

Aizku a dziedzera eksokr s da as strukt ra.

Eksokr dziedzera da a aiz em 80 - 90% no dziedzera
kop tilpuma un ir sadal ta acin raj un vadu sist . 20 l dz 40
acin ras š nas veido funkcion lo vien bu, ko sauc par acinusu. No
katra acinusa atiet mazs starpizvadi š (d. inter-calatus). Piram das
veida acin ras š nas ir novietotas ar api-k lo galu acinusa l mena
virzien . L mena membr na satur daudz mikrob rksti u (microvilli),
un š nas apik laj da var redz t lielas tumš k kr sotas zimogena
granulas; liels kodols novietots centr laj vai bazil raj da .
Att st ts endoplazma-tiskais t kls un mikrokan li i (microtubulus)
veicina intens vo sekretoro un sint zes funkciju š s.
Centroacin s š nas izkl j l menu un sniedzas l dz d.
intercalatus epit lijam. Centroacin s š nas ir maz kas par
acin raj m š m, satur mikrob rksti as, bet nesatur zimogena
granulas. Š s š nas satur enz mu - oglek a anhidr zi (carbonic
anhydrase), kas nepieciešama bikarbon ta un elektrol tu
transportam un nosaka š idruma un elektrol tu sekr ciju.
Starpizvadi i no vair kiem acinusiem veido starpdaivu vadus
(d. interlobularis), kas savienojoties veido sekund ros vadi us, kuri
iet uz galveno vadu sist mu. Palielinoties vadu diametram, vadu
nas k st kubveid gas un satur mazu citoplazmas mali u. Lai ar
sekund rie vadi var nedaudz sek-ret t deni un elektrol tus, tom r
galvenok rt šo funkciju veic centroacin s š nas un starpdaivu
vadi.
7.att ls. Acinusa histolo isk anatomija. 1 - acin ras š nas ar
zimogena granulu atbr vošanos acinusa l mena; 2 - centroacin s
nas; 3 - d. intercalatus-, 4 - acinusa baz membr na; 5 -
kapil rs; 6 - periacin ras nervu š iedras,
[3 š nas novietojas sali centr li, bet p s š nas - perif ri. Bez
iepriekšmin taj m š m v l neliel skait ir konstat tas ar citas
hormonu saturošas š nas, piem ram, D š nas, kas satur
vazoakt vo intestin lo polipept du (VIP), un entero-hromaf s
nas, kas satur daž dus am nus, ieskaitot sero-ton nu. Ir zi as par
gastr nu saturošu š nu esam bu sali s. Histolo iski ir noskaidrots,
ka arteriolas tieši saist tas ar sali m un ieiet sali (3 š nu mas .
Tikai nedaudzas arteriolas tieši saist tas ar acinusiem. Dren jošie
asinsvadi nodrošina sali u atteci, dren jot ar acin ras š nas. Tas
dod iesp ju endokr ni regul t eksokr no funkciju. Š apasi ošanas
patn ba nosaka eksokr s da as liel ku jut gumu pret iš miju.

Aizku a dziedzera endokr s da as strukt ra.

Aizku a dziedzera Langerhansa sali as veido t endokr no
da u, ir bez izvadiem un aiz em 2 - 3% no dziedzera tilpuma.
Sali as ir heterog ni kubo du š nu sakopojumi 100 l dz 600 um
diametr , kas vienm gi izkais ti pa visu dziedzeri. Ir apr in ts, ka
pieauguša cilv ka aizku a dziedzeris satur ap 1 miljonu sali u.
Sali s parasti ir etru tipu š nas a, [3, D un PP š nas, kas
satur hormonus: glukagonu, insul nu, somatostat nu un
pankre tisko polipept du. Hormonu saturošo š nu izvietojums vari .
Insul nu saturoš s (3 š nas ir izplat tas vis dziedzera mas un
aiz em 70-75% no vis m endokr naj m š m, liel skait
lokaliz jas galvenok rt erme a mugur un astes zon , bet
maz k - priekš , galvi as un processus tincin tus zon .
Glukagonu saturoš s a š nas aiz em 10-12 % no endokr naj m
m un lokaliz jas galvenok rt mugur da . Pankre tisk
polipept da š nas savuk rt lokaliz jas dziedzera priekš da un
aiz em 15-20% no endokr no š nu daudzuma. Somatostat nu
saturoš s D š nas ir izplat tas vienm gi pa visu dziedzeri un ir 5%
no endokr no š nu skaita. 8.att ls. Aizku a dziedzera sali as apasi ošanas sh ma. 1 -
(3 š nas; 2 - p s š nas; 3 - sav jv ni as; 4 - arteriola; 5
- art rija; 6 - v na.

511
511
 IRUR IJA AIZ KU A DZ IE DZ ER A S L I M B AS
Sav jv ni as novietojas perif ri, apasi ojot ne p š nas. Sis
apasi ošanas modelis auj insul nam ietekm t citas sali as š nas,
mazinot šo š nu ietekmi uz p š m.
FIZIOLO IJA
Cilv ka aizku a dziedzeris dien saražo no 1500 l dz 2500 ml
idruma bez kr sas un bez smaržas, ar pH 8,0-8,3. Dziedzera sula
ir izoosmotiska ar asins plazmu, un t s osmo-larit te nav atkar ga
no sekr cijas truma. Sulas bikarbon ts tiek sekret ts akt va
transporta meh nisma rezult un k š idrums pl st pa
sav jsist mu, kur notiek apmai a ar hlor da joniem.
Centroacin ro š nu un vadu epit lija sekr ts satur 20 mmol
bikarbon ta, kas maksim las stimul cijas laik var pieaugt l dz 150
mmol. Bikarbon ta un hlor da jonu koncentr cijas summa ir
konstanta visos gad jumos; bikarbon ta koncentr cija var celties,
pieaugot sekr cijas intensit tei, l dz ar to samazinoties hlor da
koncentr cijai. Bikarbon ta un hlor da mai a notiek d. intercalatus
un d. interlobuloris men , gandr z nek da sekr cija un apmai a nav
nov rojama galvenaj izvad . Bikarbon ta sekr ciju kataiiz enz ms
karbonanhidr ze. Galvenais stimuls bikarbon ta sekr cijai ir
intracelul enz ma ciklisk adenoz nmonofosf ta aktiviz šan s,
kas notiek hormona sekret na ietekm . Sekret nu izdala specifiskas
nas, kas lokaliz tas duodena g ot , visvair k bulbus duodeni.
Duodena l men iek stot ku a s lssk bei, sekret ns tiek izdal ts
asinsrit proporcion li iepl dušajam s lssk bes daudzumam.
Sekret na izdale samazin s, ja pH >3, un beidzas, ja pH = 4,5-5. Ar
bar bas kl tb tne var stimul t nelielu sekret na izdali.
Hoiecistokin ns (pankreozim ns), kuru ar izdala duodena g ot
esoš s š nas, liel m potenc sekret na efektu, bet pats par sevi
ji stimul bikarbon ta izdali. Ar citi gastr nam l dz gi pept di
palielina sekret na efektu, bet paši par sevi v ji stimul bikarbon ta
sekr ciju.
Pret ji sekret nam, holecistokin na izdali ietekm bar ba
duodena l men , seviš i tauksk bes un prote ns. Ar hol ner- isk
inerv cija ietekm bikarbon ta sekr ciju. Atrop nam ir inhib jošs
efekts, un bikarbon ta sekr ciju l dz 90% reduc trunkul ra
vagotomija. Izoosmotisku dens un elektrol tu re~ absorbciju no
vadu l men var ietekm t antidiur tiskais hormons. N trija un k lija
koncentr cija ir l dz ga plazmas koncentr cijai, kas liecina par šo
jonu pas vo kust bu.
Dziedzera sula satur 1 l dz 3% prote na, no kura 90% ir enz mu
prote ns. T k prote nu vielu mai as l menis acin -raj š ir
visaugst kais, sal dzinot ar cit m cilv ka organisma š m,
aizku a dziedzeris ir oti atkar gs no konstantas aminosk bju
pieg des. Prote nu defic ts var b t saist ts ar nopietniem eksokr s
funkcijas defektiem, piem ram, ar kvašiorkoru. Dziedzera sul tiek
sekret tas tr s galven s enz mu grupas: amil zes, lip zes un
prote zes. Šie enz mi tiek sintez ti sekretoro š nu mitohondri laj
apar viet s, kur ribosomas saist tas ar endop azmatisko t klu t
saucamo izoenz mu form . Cilv ka amil ze tiek sekret ta k cc
amil ze akt form un š st eli, veidojot glikozi, maltozi, malto-
triozi un dekstr nu mais jumu. Enz ms ir stabils sal dzinoši plaš pH
diapazon . Vismaz tr s tipu lipol tiskie enz mi tiek sekret ti acin raj
. Taukus l dz glicer nam un tauksk m žuitssk bju un
kofaktoru kl tb tn š lip ze, fosfoii-p zes A un B un
holesterolester zes. Lip zes optim li funkcion , ja pH = 7,0-9,0,
di ku a hipersekretoru st vok u gad jumos duodena un
jejunum acidifik cijas d var tikt trauc ta norm la tauku gremošana
un uzs kšan s. Proteo-l tiskie enz mi tiek sekret ti acin raj š
neakt vu prekursoru form . Aktiveti tie veido akt vu trips nu un
himotrips nus. Šie enz mi hidroliz prote nus l dz peptoniem un
pept diem. Trip-sinogens aktiv jas disoci cijas rezult , ja pH = 7
un zem ks, vai ar enterokin zes ietekm . Enterokin ze ir enz ms,
kas lokaliz jas duodena g ot . Aktiviz ts trips ns savuk rt akti-
512
viz himotrips nus, fosfolip zi, karboksipeptid zes un elast -zi, kas
tiek sekret ti neakt prekursoru form . Aktiv s prote zes var
gremot prote nu bez ku a sekr ta kl tb tnes. Acin s š nas
sintez ar citus enz mus - ribonukle zi un dezoksiribonukle zi, un
nelielos daudzumos trips na inhi-bitoru, kas tieši saist s ar trips nu
un inaktiv to. Pilnas trips na aktiviz šanas gad jum inhibitora
daudzums ir nepietiekošs, un tas tiek sagremots. Sint zes laik
endoplazmatiska-j t kl enz mu prekursori tiek sekret ti zimog na
granul s, kas koncentr jas š nu apik laj gal . P c zimog na
granulu nok šanas acinusu l men t s ir intaktas, l dz bikarbon ta
sekr cijas rezult pH palielin s virs 7,0. Šaj pH zimog na
granulas izš st, atbr vojot prekursoru form esošos enz mus, kas
iek st izvadsist . Izteiktas ilgstošas stimul cijas rezult
enz mu sint ze var notikt ar bez granulu veidošanas. Pankre tisko
enz mu sekr cijas intensit ti un proporciju var ietekm t noteikti
stimuli un bar bas sast vs. Hoiecistokin ns ir galvenais enz mu
sekr cijas stimul js, un to, l dz gi k sekret nu, var ietekm t
hol ner isk s inerv cijas izmai as, piem ram, trunkul ra vagotomija
var reduc t holecistokin na efektu par 50%.
AIZKU A DZIEDZERA ENDOKR FUNKCIJA
Insul ns tiek sekret ts p š s kum proinsul na form , kas ir
biolo iski neakt va. Enzim tiski tiek atš elts saistošais pept ds un
atbr vojas insul na molekula. Insul ns piesaist s specifiskiem
receptoriem š nu membr un veicina gliko-zes transportu š .
Tikai p š nas, hepatoc ti, eritroc ti, zarnu š nas un centr s nervu
sist mas š nas glikozes transport šan var iztikt bez insul na.
Insul na piesaist šan s re-ceptoru viet m ir dinamisks process.
Gad jum , ja receptoru skaits vai insul na sp ja saist ties
samazin s, var rasties i n s u l n a r e z i s t e n c e . Insul ns tiek
metaboliz ts, pirmk rt, akn s, un 40 - 50% insul na tiek
metaboliz ti, iek stot port laj asinsrit . Insul ns regul hepatoc tu
funkciju, bremz jot glikogenol zi, veicinot nukle nsk bju un prote nu
sint zi. Insul ns ir ar antilipol tisks, bremz jot tauksk bju sadal šanu
un ketonu veidošanos, kas rodas, oksid joties tauksk m. T
smaga insul na nepietiekam ba rezult jas ne tikai glikozes
uzkr jumos asin s, bet ar ar ketonu veidošanos, kas izraisa
diab tisko ketoacidozi. Palielin ts insul na daudzums, t p rm ga
iedarb ba uz aknu vai perif ro metabolismu rezult jas hipoglik mij .
Insul na sekr ciju regul glikozes koncentr cija p š s un l dz ar to
intracelul rais glikozes meta-bolisms. Insul na izdali maz k stimul
ar aminosk bes un br s tauksk bes, p š nas ietekm ar
hormon lie un neir lie meh nismi. Zarnu hormons (angl. - gastric
inhibitory poly-peptide), kas atbr vojas gremošanas proces ,
palielina insul na atbildi uz glikozi. Šo zarnu regul jošo ietekmi uz p
m sauc par enteroinsul ro saiti (enteroinsular axis).
1987. gad atkl viela amil ns, ko p š nas sekret vienlaic gi
ar insul nu, regul ku a iztukšošanos un glikozes uzs kšanos.
Cukura diab ta slimniekiem š regul još ietekme ir trauc ta sakar
ar pav jin tu amil na izdali. Insul ns veicina glikozes transportu
un izgulsn šanos akn s, musku audos un saistaudos. Amil ns
sekm glikozes transportu no gremošanas trakta asinsrit .
Hol ner isk stimul cija palielina insul na izdali, kam r simp tisk
stimul cija (caur a-adrener- isko sist mu) nom c insul na sekr ciju.
Norm aizku a dziedzer ir lielas insul na rezerves, un tikai 80%
p š nu masas zudums rada priekšnoteikumus diabetes mellitus
att st bai.
Clukagons ir 29 aminosk bju pept ds ar sekret nam l dz gu
aminosk bju kompoz ciju. Past v daž das glukagona formas, un
liel kos glukagonam l dz gos pept dus tievaj s zarn s sauc par
enteroglukagonu. Glukagona funkcija ir re-ciproka insul nam. T
atbr vošanos no a š m stimul hipoglik mij un bremz
hiperglik mija un hiperinsulin mija.
512

Glukagona ietekm notiek glikog na sadal šana defosforil -šanas
ce , palielinot glikoneo en zi un t di veicinot en-dog nu
glikozes produc šanu un glikozes plazmas koncentr cijas
palielin šanu. Fiziolo iska stresa vai pastiprin ta metabolisma
gad jumos glukagona efekts ir labv gs, pieg jot audiem
"kurin mo". Glukagona sekr cija stresa laik palielin s t pat k
kortizola, augšanas hormona un katehol-am nu l menis. Glukagona
sekr ciju stimul ar aminosk bes, paši argin ns un alan ns, k ar
noradrenal ns. Br s tauksk bes nom c glukagona sekr ciju, bet
og hidr tu vai jaukta bar ba pazemina glukagona l meni, jo
paaugstin s insul na izdale. Pacientiem ar diabetes mellitus
reakcija ir paradoks la, un par atbildi uz iepriekšmin to bar bu
pieaug glukagona izdale, kas rezult jas hiperglik mij . Glukagons ir
lipol tisks un veicina tauksk bju mobiliz šanu. Ne rst ta diab ta
gad jum glukagona l me a paaugstin šan s ir viens no
ketoacidozes iemesliem. Farmakolo isk s dev s glukagons
pal nina ku a un duodena peristaltiku, relaks Odi sfinkteru, tam ir
inotrops efekts uz sirdi. Glukagons metaboliz jas nier s, maz k -
akn s.
Somatostat ns nom c praktiski visu aizku a dziedzera un
zarnu hormonu izdali, ieskaitot insul nu, k ar ku a, aizku a
dziedzera un žults sekr ciju. Somatostat nu galvenok rt izdala
hipotalamusa un Langerhansa sali u D š nas, mazliet ar
specifisk s š nas, kas lokaliz tas ku a fundus un cit s ku a un
zarnu trakta da s. emot v to, ka somatostat ns atrodas gan
CNS, gan ku a un zarnu trakt , to nosauca par smadze u un
zarnu hormon lo saikni. K hormon s saiknes piem ru v l var
min t vazoakt vo intestin -lo polipept du un seroton nu, kas
atrodami ab s sist s. Somatostat na loma v l nav pietiekoši
izp ta, ta u tam pied regul joša hormona lomu.
Pankre tiskais polipept ds lokaliz ts sali u PP š s.
Pankre tisk polipept da fiziolo isk loma nav v l pietiekoši
izp ta. Ir eksperiment li dati, kas liecina, ka PP inhib pan-
kre tisko enz mu un bikarbon ta sekr ciju un ir iesaist ts glikozes
metabolisma. PP l menis ir samazin ts p c vagotomi-jas un
antrumektomijas, bet palielin ts diab ta slimniekiem.
AIZKU A DZIEDZERA IZMEKL ŠANAS METODES
EKSOKR S FUNKCIJAS IZMEKL ŠANA
Funkcion lie testi galvenok rt iedal mi tiešajos un netiešajos.
• Tiešie testi:
1. Sekret na un pankreozim na (holecistokin na) testi.
2. Dimetadiona (DMO) tests.
3. Lunda tests.
• Netiešie testi:
1. NBT-PABA tests.
2. Pancreolauryl tests.
3. F u testi: a) mikroskopisk anal ze, b) trips na noteikšana,
c) himotrips na noteikšana, d) tauku noteikšana, e) elas-t zes
noteikšana (pašlaik viens no jut kajiem un modern kajiem
testiem).
4. Radioizotop s metodes: a) triole na izelpas tests, b) Ho-
lesteril - [C13] octanoate izelpas tests (pašlaik modern kais).
5. Enz mu un hormonu noteikšana serum , ur un siekal s:
a) provokat vais tests, b) trips na radioimunolo isk noteikšana
serum , c) pankre tisk s izoamil zes noteikšana serum , d)
siekalu tests, e) pankre tisk polipept da noteikšana serum .
Joproj m standarta metode cilv ka aizku a dziedzera
eksokr s funkcijas izmekl šan balst s uz divpadsmitpirkstu
zarnas intub šanu un dziedzera sulas sekr cijas stimul šanu ar
hormoniem vai testa bar bu. Pašlaik pielietojamie funkcion lie testi
izv rt sekr ta tilpumu, bikarbon ta un enz mu sekr ciju. Tie nedod
iesp ju diferenc t labdab gu procesu no aundab ga.
i
65 3 i 36
'
AIZ KU A DZ I E DZ E R A S L IM BAS IRUR IJA
Pielieto sekret na testu (Dreiling, Hollander, 1950); sekret na
un pankreozim na (holecistokin na) testu
(Howat, 1972); holecistokin na testu (Di Magno, Go un
Summerskill, 1973).
Hroniskam pankreat tam rakstur ga izteikt ka bikarbon ta
sekr cijas pazemin šan s, bet aizku a dziedzera karcino-mai -
samazin ts sekr ta tilpums. Bikarbon ta sekr cijas samazin šanos
izskaidro ar sekr ta st ži vadu sist , kas nosaka hlor da un
bikarbon ta koncentr cijas izl dzin šanos hroniska pankreat ta
gad jumos. Dom , ka tilpuma defic ts karcinomas gad jum rodas,
tumoroziem audiem nomainot dziedzera audus.
Dimetadiona (DMO) tests. Tiek apr in ta DMO izdale, kas ir
jut gs dziedzera eksokr s funkcijas r js.
Lunda tests (Mottaleb ar l dzautoriem, 1973). P c testa
bar bas tiek aspir ts duodena saturs un noteikts trips na saturs.
Rezult ti ir ticami izteiktas aizku a dziedzera funkcijas trauc jumu
gad jum , bet var b t neprec zi, ja pal nin ta ku a evaku cija un
rojama zarnu g ot das patolo ija. Tests auj diagnostic t hronisku
aizku a dziedzera patolo iju l dz 90% gad jumu. N kotne tom r
pieder neinvaz viem testiem. Pašlaik ir izstr tas metodes
radioimunolo iskai enz mu aktivit tes noteikšanai.
Netieš s metodes aizku a dziedzera funkcijas izv rt šanai
auj pielietot neinvaz vus testus, kas balst s uz testa bar bu, kurai
pievienots misks komponents. Tas dziedzera enz mu iedarb bas
rezult sadal s un non k duodena. Viens no komponentiem tri
uzs cas zarn s un caur akn m non k nier s, kur tiek ar ur nu
izdal ts no organisma. Dziedzera funkciju izv rt p c laika, kur
min viela izdal s ur .
NBT-PABA tests balst s uz N-benzoil-L-tirosil-p-amino-
benzoisk bes (NBT-PABA) hidrol zi ar himotrips nu duodena. PABA
izdal šan s laiks atspogu o intralumin lo himotrips na aktivit ti.
Norm li ekskret jas 60 l dz 95% p/o uz emt PABA. Hroniska
pankreat ta slimniekiem PABA ekskr cija ir maz ka. Tests nav
jut gs vieglas slim bas gad jumos.
Pancreolauryl tests (PLT). Tiek pielietots fluorescein
dilaurate, den slikti š stošs esteris, ko dod p/o kapsulas veid .
Aizku a dziedzera sulas specifiska ester ze hidroliz esteri,
rv ršot to laur nsk (lauricum acidum) un den š stoš
fluoresce , kas tri uzs cas tievaj s zarn s. Lai ar tests ir jut gs,
to var ietekm t aizku a dziedzera fermentu substit cijas terapija,
B2 vitam na defic ts, sulfasalazo grupas prepar ti.
u testi.
u mikros kopis k a n a l z e . Var noteikt musku u
iedras, st eles granulas, neitr los vai saš eltos taukus, kas
ne auj atš irt tauku uzs kšan s trauc jumus no tauku gremošanas
trauc jumiem.
T r i p s n a un h i m o t r i p s n a n o t e i k šana. Piecas
dienas pirms testa j rtrauc antibakteri un aizku a dziedzera
enz mu substit cijas terapija. Enz mus f s nosaka p c
stimul cijas ar sekret nu un holecistokin -nu, pirms tam dodot
pacientam purgat vus l dzek us, lai pa trin tu enz mu tranz tu
zarn s. Labi korel enz mu noteikšana duodena aspir un f s.
Himotrips na noteikšanu f s var lietot k skr ninga metodi, ar kuru
nosaka dziedzera nepietiekam bu. Trips na noteikšana ir maz k
jut ga.
El as t zes noteikš ana f s tiek uzskat ta par
pašlaik jut ko f u enz mu testu.
u t a u k u a n a l z e . Aizku a dziedzera lip ze sadala
taukus l dz triglicer diem, t tauku gremošanas trauc jumi
galvenok rt saist mi ar lip zes nepietiekam bu. Tauku izdal šanos
ar f m nosaka titr jot - p c van de Kamera metodes. Pacientiem
dod ap st 80 - 100 g tauku dien . Steatoreja ir tad, ja dien ar
m izdal s vair k k 7 g tauku. Ta u steatoreja ir nespecifisks
js. To var ietekm t
513
 IRUR IJA AIZ KU A DZ I E DZ E R A S L I M B AS
ku a, hepatobili rie faktori un uzs kšan s trauc jumi tievaj s
zarn s. sta pankre tiska tauku š elšanas nepietiekam ba hroniskas
slim bas gait parasti tiek nov rota sam v lu, jo ir liela
funkcion rezerve (l dz 90%). Šis tests pal dz prec k izv rt t
aizku a dziedzera enz mu substit cijas terapijas efektivit ti.
Radioizotop s metodes.
T r i o l e n a i z e l p a s t e s t s rad ts k neinvaz vs tauku
gremošanas nov rt šanas tests. Pamatojas uz to, ka slimnieks p/o
14 14
sa em C - triole nu (triglicer ds mar ts ar C izotopu), kas
aizku a dziedzera lip žu iedarb bas rezult tiek sagremots un
14
C02 veid izelpojot izdal ts; t di iesp jams to kvantitat vi
noteikt. Testu var izmantot, lai diferenc tu pankre tisku
nepietiekam bu un zarnu disfunkciju, atk rtojot aizku a dziedzera
fermentu substit cijas testu.
Šaj grup viens no modern kajiem un jut kajiem testiem ir
Ho Ies te ril -[Cl 3] o c t a n o o t e i z e l p a s t e s t s , kura
principi sh ma ir l dz ga triole na izelpas testam, tikai testa
substr ts ir Holesteril - [Cl 3] octanoate.
Enz mu un hormonu noteikšana asins serum , ur un
siekal s.
P r o v o k a t v o t e s t u pamat ir seruma amil zes vai
lip zes noteikšana p c hormon las i/v stimul cijas (sek-ret ns,
holecistokin ns). Tom r vairums p tnieku atz , ka šie testi nav
pietiekoši specifiski hroniska pankreat ta diagnostikai.
Trips na radioimunoIo iskainoteikšanai
asins serum izmanto specifisku antivielu, kas saist s tikai
ar cilv ka tripsinogenu. Trips na daudzumu nosaka radioimunolo iki
c saist to antivielu daudzuma.
P a n k r e t i s k o i z o a m i l z i nosaka p c tam, kad
noteikta P tipa vai pankre tiska amil ze, jo asins serum v l \r ar S
tipa vai siekalu dziedzeru amil ze. P tipa amil zes daudzuma
izmai as asins serum sam labi korel ar izmai m aizku a
dziedzer , un t ir pazemin ta izteiktas eksokr nas nepietiekam bas
gad jumos.
S i e k a l u t e s t s . Kakizaki un l dzautori 1971. gad
eksperiment li konstat ja siekalu dziedzera atrofiju un sekr cijas
funkcijas samazin šanos ak ta pankreat ta gad jum . Cilv kiem ar
hronisku pankreat tu ir nov rota siekalu dziedzera baz s
sekr cijas samazin šan s. Tika izstr ts tests, kura pamat ir
siekalu izdales tilpuma, bikarbon ta, amil zes un prote na
koncentr cijas m jumi p c stimul cijas ar pilo-karp na hidrohlor du
i/m vai citronsk bi uz m les. Tom r dati par testa lietder bu ir
sam pretrun gi.
P a n k r e t i s k a p o l i p e p t d a (P P) n o t e i k šana
a s i n s s e r u m . K jau min ts, PP inhib pankre tisko
sekr ciju un lokaliz jas k sali s, t ar starp acin -raj m š m.
PP koncentr ciju asins serum nosaka p c stimul cijas ar sekret nu
vai holecistokin nu. Hroniska pankreat ta pacientiem p c
stimul cijas ir konstat ta PP izdales samazin šan s.
Kopum starp neinvaz vajiem testiem tieši tauku kvantitat va
noteikšana f s auj izv rt t indik cijas aizku a dziedzera enz mu
substit cijas terapijai. Var rekomend t NBT-PABA un
pancreolauryl testu, un noteikt himotrips nu, tom r šie testi dod
maz k ticamu inform ciju par dziedzera eksokr no funkciju nek
invaz vais sekret na un pankreozim -na tests.
ENDOKR S FUNKCIJAS TESTI
Diagnoze Diabetes mellitus ir ticama, ja glik mija tukš d
divas reizes bijusi > 7,8 mmol/l, bet 24 stundas p c šanas > 11,1
mmol/l.
Or lais glikozes tolerances tests (OGTT).
Tas ir visbiež k pielietotais tests insul na atbildes reakcijas
izv rt šanai (tiek pielietots p c Pasaules vesel bas organi-
514
514
cijas standarta). Rekomend sekojošu 2 stundu sh mu: 75 g
2
glikozes (vai 40 g glikozes uz erme a virsmas m ) izš dina
(vismaz 4 ml dens uz glikozes gramu), dod pacientam p/o 10
min šu laik , pirms tam pa emot divus asins anal žu paraugus
tukš d . Asins anal zes tiek emtas divas stundas ik p c 30
min m. Diab tu diagnostic , ja ir diab ta simptomi un v rojama
nešaub ga glikozes l me a paaugstin šan s asins plazm vai ar
atk rtoti vai apstiprin ti diab ta interpret cijas dati. Galvenok rt
tests tiek izmantots glikozes tolerances trauc jumu, ret k -
subkl nisku diabetes mellitus diagnostikai.
Intravenozais glikozes tolerances tests (IVGTT).
Tas dod iep ju ieg t rezult tus, ko neietekm gastroin-
testin lie faktori. Ieteic 0,5 g glikozes uz kg erme a svara 2 - 5
min šu laik , 1 stundu m rot plazmas glikozes l meni katras 5 - 10
min tes. M ra glikozes koeficienta K samazin šanos plazm
(glikozes samazin šan s % min ). Norm li tas ir ap 1,5. Pacienta
vecums ietekm rezult tu, t rezult ti j interpret , veicot
korekciju atbilstoši vecumam. Diabetes mellitus diagnostikai ir
maz ka noz me. Tiek izmantots, lai diagnostic tu I tipa Diabetes
mellitus person m, kur m ir pozit vas antivielas pret sali u š m.
Tiek pielietotas ar radioimunolo isk s insul na un C pept da
noteikšanas metodes, k ar glukagona stimul cijas tests. Ar šo
testu nosaka aizku a dziedzera (3 š nu insul na rezerves, kas dod
iesp ju diferenc t I un II tipa diab tu.
Argin na tests.
Aminosk be argin ns ar ir sp gs hormonu izdales sti-
mul js. P c 30 min šu argin na i/v inf zijas 0,5 g uz kg svara
(maksimums 30 g) t t izdal s gan sali u hormons, gan augšanas
hormons. Iesp ja kvantitat vi noteikt hormonu ( paši glukagona)
izdali ir noz ga hormonus sekret jošo tumoru diagnostik .
Kalcija inf zijas tests.
Daudzi pept du hormoni rea uz i/v kalcija inf ziju. Insul na,
gastr na un seroton na hipersekr cija nor da uz iesp jamu
hormonus sekretejošu tumoru. Pielieto 30 min šu i/v Ca inf ziju - 4
mg uz kg svara min , kuras laik tiek emti vair kk rt gi asins
paraugi. Testu veic EKG kontrol , jo nereti var rasties aritmijas.
VIZU S IZMEKL ŠANAS METODES
Ultrasonogr fija un datortomogr fija.
Sal dzinot vizu s izmekl šanas metodes, si j raksturo katras
metodes priekšroc bas.
Lai ieg tu pilnu priekšstatu par aizku a dziedzera patolo iju,
US un DT dati j skata kontekst ar funkcion s izmekl šanas
rezult tiem un nereti ar punkcijas biopsijas datiem.
Aizku a d z i e d z e r a i z v a d s i s t m a . Parasti
galven izvada diametrs palielin s l dz ar vecumu, bet par izmain tu
uzskat ms, ja pacientiem, kas jaun ki par 60 gadiem, tas \r liel ks
par 2 mm. Lab k galveno izvadu izdodas vizualiz t dziedzera
vidusda , kur tas iet taisni. To var vizualiz t divu paral lu
ehosign lu veid , kuru amplit da palielin s peridukt las fibrozes
gad jum . Vadu anatomija ultraso-nogr fiski ir nosak ma l dz 90%
gad jumu, turpret ar DT norm lu vadu anatomiju izdodas noteikt 50
- 70% gad jumu.
P a r e n h m a . Norm la parenh ma ir homog na, tai ir
nedaudz augst ka ehogenit te k akn m. Veciem un tukliem
cilv kiem var b t iev rojama aizku a dziedzera aptaukošan s, kas
US palielina ehogenit ti l dz retroperitone lo tauku ehobl vumam.
Tas bieži trauc izš irt dziedzera robežas. Ehogenitates
palielin šan s vis dziedzera mas gandr z vienm r noz
taukainu infiltr ciju. Ak ts iekaisums pazemina ehogenit ti sakar ar
idruma veidošanos. Vadu ehogenit te var b t pastiprin ta,
sal dzinot ar parenh mu. Lai
 AIZ KU A DZ IE DZ ER A SLIM BAS IRUR IJA

1.tabula. US un DTpielietošanas priekšroc bas.*

US ___________________________________________ DT
1. Prec ka, izmekl jot v kus pacientus 1. Prec za ar adipoziem pacientiem
2. auj izv rt t aizku a dziedzera galvi as anatomisk 2. Var lab k vizualiz t visu aizku a dziedzeri,
kompleksa vari cijas ieskaitot ar astes zonu
3. rt ka dinamiskai nov rošanai 3. Lab metode, nosakot aizku a dziedzera nekrozes
ar kontrastvielu
4. Maz ka staru slodze 4. Jaunie tr sdimensiju att la ieg šanas pa mieni DT iev rojami
uzlabo vizu att la telpiskumu un inform ciju par
objekta apjomu
5. Savienojuma ar doplerogr fiju prec k nosaka asins apg des un 5. Lab k redz aizku a dziedzera kont ru un attiec bas
atteces probl mas ar blakus audiem
6. Izdarot US caur endoskopu, ir laba galvi as un k šveida
izauguma vizualiz cija, ko neietekm zarnu g zes un citi faktori
7. Nosac ti rt ka, veicot punkcijas biopsiju, diagnostisk s
un rst još s proced ras
*Tabula sak rtota, izmantojot W.,
ILees un P.CFreeny datus (1984).

var tu preciz t aizku a dziedzera st vokli, ehosign li no dziedzera

sal dzina ar aknu, liesas un nieru kortik sl a ehosign liem. No
asinsvadu strukt m vislab k saskat mas liel s dren još s v nas.
Ieviešot datortomogr fijas metodi, tika pan kts iev rojams
progress aizku a dziedzera vizu laj diagnostik . Parasti ir
iesp jama dziedzera un t robežu vizualiz cija attiec pret citiem
audiem, piem rojot 0,5 l dz 1,0 cm soli. Ku a un duodena
kontrast šanu var pan kt, p/o lietojot š idru kontrastvielu. l/v
kontrastvielas inf zija palielina citu audu izš iršanas sp ju un
hipervaskui ru vai hipovaskul ru veidojumu vizualiz ciju. Vadu
nosprostojumi, cistiski veidojumi un dziedzera attiec bas ar
vaskul m strukt m ir labi redzamas. irur ij DT k
izmekl šanas metode ir seviš i svar ga. Ak ta pankreat ta gad jum
dinamik atk rtota kontrast-pastiprin ta datortomogr fija ir
standarta metode, kas pal dz agr ni konstat t nekrozes un l dz ar to
izlemt irur isko taktiku. Ar DT var diagnostic t visas ak ta
pankreat ta komplik cijas - pseidocistas, pankre tiskas flegmonas
un abscesu veidošanos, aun s paaudzes DT dod iesp ju
kopskat un telpiski prec k izv rt t aizku a dziedzera anatomiju,
patolo isk s izmai as un attiec bas ar citiem audiem un org niem,
ar g t inform ciju par patolo isko procesu tilpuma parametriem.
Endoskopiska retrogr da holangiopankreatogr -fija
(ERHP) un endoskopiska papilosfinkterotomija (EPST).
ERHP pirmais apraksts tika public ts 1968. gada (Mc Cune,
Shrob, Moscowitz; Oi, Takemoto, Kondo 1969. gad ). rpus
Jap nas pirm sekm ERHP tika veikta Eirop 1970. gad
(Demling, Classen). 1974. gad tika ieviesta endoskopiska
papilosfinkterotomija (EPST), ko veica Kawai un l dzautori Jap
un Classen un Demling Eirop . Bilioduoden s endo-prot zes
ieviesa Soehandra un Reynders-Frederix 1980. gad . T ri
diagnostiskas ERHP ir tikai 10% gad jumu, bet vair k nek 50% ir
kombin tas diagnostiskas un endoskopiskas terapeitiskas
proced ras.
c M.Classen un /.Phillips izš ir sekojošas indik cijas, lai
aizku a dziedzera patolo ijas gad jum izdar tu ERHP:
1. Hronisks pankreat ts ar papillas stenozi, vadu stenozi vai
strikt ru paz m, aizku a dziedzera vai žultsvadu kon-krementi.
2. Diferenci ldiagnoze starp hronisku pankreat tu un aizku a
dziedzera karcinomu.
3. Indik ciju preciz šana irur iskai rst šanai un oper cijas
veida izv lei.
Kombin jot rentgenolo isk s un endoskopiskas metodes,
rad s iesp ja preciz t indik cijas EPST lietošanai:
1. Labdab gs cirkul rs papillas tumors.
2. Ak ts bili rs pankreat ts.
3. Labdab gi un aundab gi papillas tumori.
4. Konkrementi galvenaj aizku a dziedzera izvad net lu no
papilla duodeni major (papilla Vater).
5. Kop žultsvada nosprostojums karcinomas vai hroniska
pankreat ta d , lai izveidotu bilioduoden lu dren žu.
ERHP dod iesp ju uzlabot diagnostiku, kanul jot aizku a
dziedzera galveno izvadu un ieg stot dziedzera sulas paraugus ar
citolo iskai anal zei un specifisku antig nu noteikšanai. ERHP
priekšroc ba ir iesp ja tieši nov rt t ar duodena un papilla Vater
st vokli. ERHP neuzlabo agr no aizku a dziedzera v ža
diagnostiku, bet auj pirms oper cijas preciz t situ ciju un diferenc t
hronisku pankreat tu no karcinomas. Komplik ciju skaits p c
diagnostisk m ERHP sv rst s no 1,8% l dz 6,4% ar letalit ti 0,05%.
Galven s no t m ir pankreat ts, holang ts un abscesu form šan s.
EPST galven s komplik cijas ir perfor cija un hemor ija, kas
rodas 3,0 -8,7% gad jumu ar letalit ti 1 - 2%.
dera p rskata un kontrasta rentgenizmekl ju-mi ir oti
svar ga pieejama un praktiska standarta metode un dod labu
orient jošu inform ciju.

2.tabula. Rentgenolo isk s paz mes, kas nor da uz aizku a

dziedzera patolo iju (Ranson, 1997).

Paz me Saist ba ar aizku a dziedzera patolo iju

1. P rskat kalcifik ti aizku a dziedzera zon nor da uz hronisku pankreat tu

2. Adinamiska ileusa paz mes nor da uz ak tu pankreat tu

3. Resn s zarnas kont ras apr vums var nor t uz peripankre tisku infiltr tu ar zarnas nospiedumu

4. Norobežots gaiss un š idruma l menis aizku a dziedzera nor da uz iesp jamu abscesu
zon
5. Kontrastizmekl šana var atkl t ku a vai duodena nob di vai var rasties ak ta iekaisuma, pseidocistas, aizku a dziedzera
iespiedumu org nos destrukcijas vai maligna procesa d

515
 IRUR IJA AIZKU A DZ I E DZ E R A S L I M BA S
Šie izmekl jumi dod iesp ju diferenc t aizku a dziedzera
patolo iju no citas ku a un zarnu trakta patolo ijas.
Arteriogr fija. Angiogr fija auj preciz t asinsvadu iesaist jumu
malignos procesos. Parasti pielieto truncus coeli-acus vai a.
mesenterica superior selekt vu katetriz ciju un analiz arteri lo un
venozo f zi. Angiogr fisk metode Jauj preciz t audz ja rezekcijas
iesp jam bu un dažreiz pal dz preciz t metast žu izplat bu.
Transkut transhepatisk holangiogr fija (TTHG) ir
alternat va metode ERHP. Veicot transkut nu transhepatisku aknu
žultsvadu punkciju US, DT vai ar tikai Rtg kontrol (parasti kombin
US vai DT ar Rtg), kontrast intrahepatisko un ekstrahepatisko žults
sist mu. Komplik ciju skaits iev rojami samazin jies, pielietojot
punkcijai tieva diametra (0,8 mm un maz kas) adatas. Š metode ir
seviš i v rt ga aizku a dziedzera galvi as patolo ijas
diferenc šan .
Transkut transhepatisk venozo asi u paraugu
emšana balst s iepriekš aprakst taj metod , tikai transhepatiski
punkt k du no port s sist mas zariem. P c kontrasta
ievad šanas un anatomijas preciz šanas tiek katet-riz tas port s
nas vair s lokaliz cijas, un venozo asi u paraugos nosaka
sali u hormonus. Metode ir tehniski sarež ta, bet prasm s rok s
auj diagnostic t aizku a dziedzera hormonu produc jošos
tumorus.
Intraoperat va ultrasonogr fija (US i/o) ir v rt ga
izmekl šanas metode, galvenok rt diagnostic jot aizku a
dziedzera hormon li akt vo tumoru. emot v to, ka šie audz ji
bieži ir nelieli un multipli, parast US tehnika, DT un citas vizu s
diagnostikas metodes ne auj pirms oper cijas sekm gi noteikt šo
audz ju lokaliz ciju. US i/o auj tieši (caur logu lig. gastrocolicum un
mobiliz jot dziedzera galvi u p c Kocher) veikt aizku a dziedzera
ultraska as sken šanu un labi vizualiz t k parenh mu, t ar vadu
sist mu un asinsvadu novietojumu. US i/o dod visai prec zu
inform ciju ar par žultsvadu un aknu parenh mas st vokli, kas auj
diagnostic t pavadošas patolo ijas (žultsvadu nosprostojumu,
metast tis-ku procesu, citu lokaliz ciju tumorus). US i/o kontrol var
veikt dziedzera izvadsist mas (intraoperat va pankreatogr fi-ja),
žultsvadu, asinsvadu, norobežotu tilpuma procesu punk-cijas ar
kontrasta ievad šanu, satura aspir ciju vai audu biop-siju.
Kombin jot US i/o ar venozo asins paraugu emšanu oper cijas
laik , aizku a dziedzera hormon li akt vo tumoru diagnostika ir
iev rojami uzlabojusies. Tas auj lokaliz t audz ju un veikt t
enukle ciju, izvairoties no nevajadz gas dziedzera rezekcijas.
IEDZIMTAS AIZKU A DZIEDZERA
ANOM LIJAS
Gredzenveida aizku a dziedzeris
(Pancreas annulare).
Gad jumos, kad embrio en tiski notiek patolo iska ven-tr
un dors aizmet a sapl šana, var veidoties gredzenveida
aizku a dziedzeris, kas piln gi ietver duodena lejupejošo da u. Tas
visbiež k rada duodena stenozi, un jaundzimušajiem izpaužas k
piln gs duodena nosprostojums. Pusei pacientu šo patolo iju
diagnostic pieaugušo vecum . Apm ram piektai da ai šo slimnieku
ir duodena las. P c au-topsiju datiem, šo patolo iju sastop vien
gad jum no 7000. Parasti tiek veidots k ds no apejas anastomožu
variantiem. Tiešu iejaukšanos aizku a dziedzer neiesaka.
EktopSsks aizku a dziedzeris.
Par ektopiskiem (ar aberantiem vai heterotopiskiem) sauc
dziedzera audus, kuri nav anatomiski un vaskul ri saist ti ar galveno
dziedzera ermeni. Sam bieža patolo ija, p c Sabistone datiem,
atrodama vien no 500 v dera dobuma oper cij m. Var norit t bez
izteiktas kl nikas, var b t s pes. Biež k redzama k 1- 4 cm biezs
veidojums ku a vai
516
516
duodena g ot vai subseroz . Duodena var b t k polips uz
ji as. Tievaj zarn biež k atrodas Meke a divertikuli. Histolo iski
atg dina aizku a dziedzera acin ro un sali u strukt ru ar vadu
elementiem. Reti maligniz jas, var lokaliz ties sali u š nu
hormon li akt vas adenomas. Parasti ekstir-p cija ir san joša
proced ra.
Dal ts aizku a dziedzeris (Pancreas divisum).
Embrio en tiski tas ir galven un papildus izvada sapl šanas
defekts, k rezult dziedzeris dren jas galvenok rt caur papildus
izvadu un papilla duodeni minor. dz 5% gad jumu sastop bez
kl niskas noz mes. Tom r pankreat ta pacientiem nov rots 10-15%
pancreas divisum. Ir zin mas gr bas diagnostic t patolo iju, jo
papilla duodeni major var t norm la. ERHP var redz t sa sin tu
galveno izvadu, kas dre-n tikai processus ulcinatus. ja ir kl nisk s
izpausmes un konstat papilla duodeni minor obstrukciju, t
nov rš, izdarot papiiotomiju.
Aizku a dziedzera funkcija, noslogojums un nelabv gie
faktori cilv ka dz ves laik .
Lai raksturotu jebkuras org nu patolo ijas att st bu, ide
variant b tu j analiz :
1) š org na loma organisma homeost ;
2) faktori, kas nepieciešami org na norm lai funkcijai;
3) faktori, kas degrad šo funkciju vai rada patolo isku st -
vokli.
Ievad tika apkopoti visp gi pirm un otr punkta b tisk kie
aspekti. Tom r ak tas patolo ijas kontekst nepieciešams v l
pasv trot svar ko, proti, ja run jam par aizku a dziedzera
funkciju, tad pieminam t inkretoro un ekskre-toro funkciju, bet reti
run jam par to, ka šim dziedzerim ir ar im nfunkcija. Ar
im nfunkciju saprotam t centr lo lomu gremošan un
ener tiskaj vielu mai , bez kuras nav iedom jama norm la
organisma homeost . T tad degrad ta aizku a dziedzera
funkcija viennoz gi v jina organisma homeost zi. Viens no
tisk kajiem homeost zes uzdevumiem ir c a ar agres vo jo
bakteri lo vidi. Ir pier ts, ka divu visliel ko ar jo vidi
kontakt jošo virsmu - plaušu, ku a un zarnu trakta g ot du -
barjerfunkcija ir trauc ta gan ak ta, gan hroniska pankreat ta
gad jumos.
Metabolisma patn bas.
Aizku a dziedzera audos norit visakt kais prote nu sint zes
process organism . Lai pankreatoc ts vienm gi funkcion tu,
nepieciešams ener tisko resursu nodrošin jums un sint zes
materi lu vienm ga pieg de. T metabo-lisms ir oti spraigs,
bag gais kapil ru t kls garant pilnv rt gu 02 un citu metabol tu
transportu. T pat k smadze u š nas, ar pankreatoc ti ir oti jut gi
pret 02 defic tu. T k katras š nas funkcion šanu garant stabilas,
pilnv rt gas membr nas, tad tik enzim tiski piel m š m k
pan-kreatoc tiem nepilnv rt gu membr nu d z d kontrole p r
prote m un citiem enz miem, kas sp j sagraut nov jin tu š nu.
Šis pašnojaukšanas meh nisms ir pamat norm lai š nu
novecošanai. Galven destrukt noz me kop ar enz miem ir t.s.
br vajiem radik iem, kas oksid membr nu fos-folip dus. Dabisks
novecošan s process tiek kontrol ts ar an-tioksidantu sist mas
pal dz bu. Išemijas gad jum š an-tioksidantu sist ma nesp j
kontrol t enz mu aktiviz šanos un br vo radik u graujošo iedarb bu
uz š nu membr m. Viss min tais nor da, cik oti svar ga loma
pankreat ta att st ir fona izmai m, kas ieg tas cilv ka dz ves
laik . Premjakovs un Podo skis uzskata, ka vienpus gas šanas
trad cijas var rad t patolo isku fonu. P rm ga og hidr tu un tauku
lietošana uztur rada acin ro š nu nep rtrauktu funkcion lu no-
slogojumu un p rslodzi. Lietojot sabalans tu uzturu, acin s š nas
str pam šus, t di pag stot atjaunot š nas resursus un
uztur t optim l men metabolos procesus. Ar olbaltumvielu
nepietiekam bas gad jum rodas iev rojami š nu matabolisma
trauc jumi, jo olbaltumu sint zes l menis

acin raj š ir visaugst kais cilv ka organism . T tad badošan s
vai vienpus gas šanas trad cijas rada nelabv gu fonu, kas var
veicin t aizku a dziedzera iekaisuma att st bu. Norm la š nu
novecošan s un atjaunošan s cikla trauc jumus rada antioksidantu
tr kums, kas noteikts en tiski vai ar ieg ts (slim bu rezult ,
vitam nu, aminosk bju sint zes vai uzs kšan s trauc jumu d ).
Antioksidantu tr kums izraisa detekt vu RNS un olbaltumu sint zi,
ar membr nu v jumu. Ilgstošs stress, toksiskas vielas, bads,
metabolie un citi faktori var degrad t pankreatoc tu funkciju un to
aizsargsist mu. V l maz izp ta ir eneraliz metabol sindroma
vai insul na re-zistences saist ba ar aizku a dziedzera patolo iju.
Asins un limfas dren ža.
Ja metabolie un asins pieg des aspekti ir sam daudz
interpret ti, tad atteces vai dren još funkcija parasti tiek apskat ta
tikai aizku a dziedzera sulas atteces kontekst . J uzsver oti
svar venoz s atteces un limfas atteces funkcija un faktori, kas to
ietekm . Ir zin ms, ka dab augsti organiz ta vide degrad jas tur,
kur nav atteces vai dren žas, p rv ršoties zem k organiz vid .
Aizku a dziedzera patolo ijas kontekst pierasts run t par
venoz s un limf tisk s atteces trauc jumiem k sek m, ta u ir
pier jumi, kas liecina, ka tieši asins un limfas dren žas trauc jumi
var rad t nelabv gas fona izmai as un pamaz m degrad t augsti
organiz to aizku a dziedzera funkciju. Protams, šie trauc jumi jo
spilgti izpaužas, ja slim ba ir ak ta. T tad rodas jaut jums, kas var
iespaidot šo venozo un limf tisko atteci. L dz gi venoza piln-asin ba
nov rojama daudzu ku a un zarnu trakta patolo iju gad jumos,
piem ram, hroniskiem ku a vai duodena las slimniekiem,
pacientiem ar resn s zarnas patolo ij m. Šajos gad jumos ir
ot du t ska, kas rada g ot das barjer-funkcijas trauc jumus.
Trauc ta barjerfunkcija veicina bakt riju translok ciju organisma
sterilaj vid . Cieš homeost ze. P desmitgad tieši "zarnu
en zes sepses" teorija ir devusi jaunu izpratni, k ar pier jusi
aizku a dziedzera saist bu un atkar bu no zarnu trakta
barjerfunkcijas st vok a. Pašlaik v l nav piln gi noskaidrots
iekaisuma att st bas meh nisms aizku a dziedzer . Galven
neskaidr ba rodas jaut jum par to, k ds ir iekaisuma reakcijas
palaišanas meh nisms un kas nosaka slim bas ak tu vai hronisku
gaitu.
AIZKU A DZIEDZERA TRAUMAS
Aizku a dziedzera traumatisku boj jumu rst šana joproj m ir
neatrisin ta probl ma, jo kop letalit te, ieskaitot gad jumus ar
vienlaic gu citu org nu traumu, sasniedz 50%. Vienai trešda ai
pacientu att st s p coper cijas komplik cijas - fistulas,
pseidocistas, pankreat ts, anastomožu nepietiekam ba un abscesi -,
kas ir galvenais iemesls v nai letalit tei.
3.tabula. Aizku a dziedzera ievainojumu klasifik cija (G.j.jurkovich un C.j.Carrico, 1990).
Veids
1. Kont zija un pl sumi bez vadu boj juma
2. Dist ls p rr vums vai parenh mas boj jums
un vadu ievainojums
3. Proksim ls p rr vums vai parenh mas boj jums
un iesp jams vadu ievainojums
4. Kombin ts dziedzera un duodena ievainojums ar saglab tu
asinsapg di un ampul ro da u
5. Mas vs ievainojums, ampul s da as boj jums un
devaskulariz cija
rej dren ža ir nepieciešama jebkur gad jum .
517
AIZKU A DZ I E DZ ER A S L I M B AS IRUR IJA
Agr na letalit te biež k saist ma ar mas vu asi ošanu, ja vienlaic gi
ar aizku a dziedzera boj jumu ir aknu, liesas vai lielo asinsvadu
trauma. P jos gados pieaugošais dziedzera traumatisko
boj jumu skaits saist s ar liela truma izrais tu satiksmes
negad jumu, šautu un cita rakstura krimin lu traumu skaita
palielin šanos. P c j. urkovich un j.Carrico datiem, 3-12% smagu
dera traumu gad jumu ir ar aizku a dziedzera trauma. Aizku a
dziedzera ievainojumi 2/3 gad jumu ir penetr jošas v dera traumas
un 1/3 gad jumu - trulas v dera traumas rezult . Boj jumu pak pe
var b t daž da, bet dziedzera anatomiskais novietojums un citu
strukt ru (aortas, v rtu v nas, apakš s dob s v nas) tuvums
nosaka l dz 75% šo strukt ru ievainojumu penetr jošas v dera trau-
mas gad jumos. P tot lielu datu daudzumu, ir konstat ts, ka l dz
90% pacientu ar dziedzera traumu ir ar vismaz viena cita org na
boj jums, bet biež k vid ji 3,5 org nu asoci ti boj jumi. 50-75%
miršanas gad jumu sakar ar dziedzera traumu notiek pirmaj s 48
stund s p c traumas. Lielu traumu centru pieredze r da, ka
noteicošie pas kumi aizku a dziedzera traumas gad jum ir
asi ošanas apst din šana un infic šan s iesp ju mazin šana.
Noteicošais p coper cijas komplik ciju att st ir dziedzera vadu
ievainojums.
Diagnostika.
Izmekl jot pacientu ar potenci lu aizku a dziedzera traumu,
atceras, ka agr na letalit te un komplik cijas saist s ar asoci tu
org nu ievainojumu. T tad, pirmk rt, j veic hemost ze un j nov rš
iesp jami infic šan s ce i. Otrk rt, j rliecin s, vai nav aizku a
dziedzera vadu sist mas, it paši galven izvada, traumatisks
boj jums. Penetr jošas v dera dobuma traumas gad jumos
galvenais diagnostikas etaps ir intraoperat vs. Gr k
diagnostic jams aizku a dziedzera traumatisks boj jums ir trulas
dera traumas gad jumos, paši, ja nav citu org nu boj juma
paz mes un tiešas indik cijas laparotomijai.
Literat ir aprakst ti gad jumi, kad trulas v dera traumas
rezult pat piln gs aizku a dziedzera galven izvada š rs-
boj jums tiek diagnostic ts p c vair m ned m. Trula aizku a
dziedzera trauma galvenok rt rodas satiksmes negad jumu rezult
un l dz 60% gad jumu saist ma ar triecienu pret automobi a st ri,
tom r ar no tiešiem un sp giem cita rakstura triecieniem var tikt
traum ts aizku a dziedzeris. Uz traumu var nor t m ksto audu
boj juma paz mes v dera augš da , k ar apakš jo ribu l zumi
un skrimš aino audu boj jumi, kas rodas sp gu triecienu rezult .
Nav izteikti specifisku kl niski laboratorisko izmekl jumu, tom r
amil zes koncentr cijas paaugstin šan s ur un asin s var
nor t uz iesp jamu dziedzera traumu. Uz to nor da ar
paaugstin ts amil zes saturs aspir , kas emts no v dera
dobuma p c diagnostiskas laparocent zes un v dera dobuma
lav žas. Papildus inform ciju var ieg t, veicot US un kontrasta DT
izmekl jumus.
rst šana
ja dren ža*, nereti dist la pankreatektomija
Dist la pankreatektomija
Dist la pankreatektomija vai Y- tipa pankreatikojejunostomija
Duodena sutur cija vai izsl gšana un dziedzera san cija saska ar
1., 2., 3. punkta ieteikumiem
Pankreatoduodenektomija
517
 IRUR IJA AIZ KU A DZ IEDZ ER A SLIM BAS
Intraoperat vas izmekl šanas uzdevums vispirms ir konstat t
paz mes, kas var nor t uz aizku a dziedzera traumatisku
boj jumu. Ja t das ir, iesp jami piln gi j vizualiz aizku a
dziedzeris un j nosaka dziedzera parenh mas un galven izvada
st voklis. Galven s dziedzera boj juma paz mes ir:
• traumas ieg šanas meh nisms;
• v dera augšda as sasituma paz mes (nobr zumi, zem das
hematomas) ar vienlaic m kr škurvja apakš s da as boj juma
paz m;
• centr li novietota retroperitone la hematoma;
• hursa omentalis un peripankre tisko audu t ska;
• retroperitone la žults imbib cija.
Lai piln gi vizualiz tu aizku a dziedzeri, nepieciešams:
1) p rdal t lig. gastrocolicum;
2) mobiliz t duodenu p c Kocher metodes (dziedzera galvi as
un veida izauguma zonas inspekcijai);
3) nepieciešam bas gad jum mobiliz t š rszarnas aknu le i
(atvieglo bimanu lu dziedzera galvi as zonas izmekl šanu);
4) dziedzera astes zonas kontrolei var b t nepieciešama
liesas v rtu rajona apskate un atseviš os gad jumos liesas,
aizku a dziedzera astes un erme a mobiliz cija vien blok , kas
dod iesp ju apskat t ar dziedzera mugur jo da u.
c penetr jošas traumas (naža d rieni, šauti ievainojumi) ir
nepieciešams preciz t galven izvada boj juma pak pi, ja ir vada
boj juma paz mes, bet nav p rliec bas par vada boj juma pak pi,
lai piln gi izmekl tu galveno dziedzera izvadu, pielietojama vada
piln ga p rdal šana un dziedzera dist la rezekcija. ]a br ce penetr
uz dziedzera galvi u vai kakli a rajonu, vadu integrit tes p rbaudei
var b t nepieciešama intraoperat va pankreatogr fija ar
kontrastvielu. Daži autori iesaka veikt punkcijas (pielietojot
angiogr fijas adatu ar katetru) holecistoholangiogr fiju, kas parasti
auj kontrast t ar dziedzera galveno izvadu. Tieša intraoperat va
pankreatogr fija, ievadot katetru vada boj juma viet , j veic ar
den š stošu kontrastvielu zem neliela spiediena. Kontrast-vielas
ekstravaz cija rentgenogramm nor da uz nopietnu vadu boj jumu.
Ja ir nepieciešams, transduoden li vai ar , pielietojot intraoperativu
retrogr du pankreatografiju, var tikt kanul ta papilla Vateri.
piez , ka 95% gad jumu dziedzera boj juma pak pe var tikt
noteikta, piln gi mobiliz jot un r gi izmekl jot dziedzeri, un tikai
5% gad jumu nepieciešamas sarež kas papildus izmekl šanas
metodes.
Lai var tu sekm gi rst t aizku a dziedzera traumas slim-
niekus, ir rad tas daudzas boj jumu klasifik cijas. G. jurkovich un
Cj.Carrico rekomend iev rot sekojošus dziedzera traumas
rst šanas principus:
1) asi ošanas apst din šana un infic šan s iesp jama ma-
zin šana;
2) devit lo audu evaku cija;
3) ja iesp jams, saglab t vismaz 20-50% funkcion lu dzie-
dzera audu;
4) nodrošin t adekv tu iekš jo vai jo dren žu.
Apm ram 20-35% gad jumu p c irur iskas iejaukšan s
sakar ar dziedzera traumatisku boj jumu nov rojama komplic ta
pecoperacijas gaita. Viena no biež kaj m komplik cij m ir fistulu
veidošan s. Biež k t s ir ar nelielu sekr cijas tilpumu (maz k par
200ml/diennakt ) un parasti adekv tas dren žas rezult sl dzas
spont ni vid ji 2 ned u laik . Fis-tulas ar lielu sekr ciju (vair k par
700 ml/diennakt ) prasa speci lu rst šanu. Liela noz me smagas
aizku a dziedzera traumas gad jum ir oper cijas laik ievad tai
nazoenter lai barošanas zondei.
di autori k Rensons iesaka ar , oper ciju nobeidzot, izveidot
barošanas jejunostomu. Enter lai barošanai pecoperacijas period
ir liela noz me, jo ir pier ts, ka, izmantojot
518
518
t.s. element s barošanas mais jumu formulas, piem ram, Pepti
2000 variant, var pan kt piln ku metabolisma stabiliz ciju un
samazin t pecoperacijas septisk s komplik cijas.
Infic šan s briesmas pecoperacijas period ir visai lielas un
sasniedz 35%. Biež k tas notiek, nepiln gi evaku jot nedz vos
audus un nepietiekoši efekt vi dren jot. Apm ram 10% gad jumu
var rasties pecoperacijas asi ošana, 5% gad jumu att st s
pseidocistas, bet 13% gad jumu p c oper cijas - pankreat ts.
AK TS PANKREAT TS
Ak ta pankreat ta termins ietver vair kas aizku a dziedzera
ak ta iekaisuma kl nisk s formas, sal dzinot slim bas kl nisko,
rentgenolo isko, bio misko, patomorfolo isko un bakteriolo isko
atradi. Kl nisk s izpausmes vari no viegla norobežota iekaisuma
dz smag m lok la iekaisuma un sist mas iekaisuma reakcij m.
dz gi ar patomorfolo isk aina ietver sev vieglas t skas
interstici las izpausmes, kas norobežotas tikai dziedzera audos,
dz smagiem nekrotis-kiem procesiem, kas izplat jušies no
aizku a dziedzera uz peripankre tiskajiem audiem un org niem.
Kopš Fics 1889. gad pirmo reizi aprakst ja klasisku ak ta
pankreat ta kl niski patolo isko sindromu, ir tikuši veikti daudzi
in jumi klasific t ak ta pankreat ta veidus un komplik cijas.
Kl niski pamatotas slim bas smaguma pak pes nov rt šanas
sist mas -Ranson, Imrie un APACH-II skalas - deva iesp ju uzlabot
rst šanas taktiku un rezult tus. 1980. gados tika izstr ta
klasifik cija, kas balst s uz patomorfolo iskaj m izmai m
aizku a dziedzer , par pamatu emot nekrotisk s izmai as.
Ieviešot kontrasta DT k standarta metodi agr nai destrukt vu
izmai u noteikšanai ak ta pankreat ta att st , rad s jauna
izpratne par slim bas kl nisko gaitu.
1991. gad Begers un Bitners ar l dzautoriem ieviesa
vienk ršu kl nisko klasifik ciju, kas balst s uz patomorfolo iskaj m
izmai m dziedzer , par pamatu emot Ulmas 1987. gada
klasifik ciju. Atlant 1992. gad tik s 40 starptautiski atz ti aizku a
dziedzera slim bu eksperti no 15 valst m un izstr ja papildin tu
klasifik ciju, patomorfolo iska-jiem krit rijiem pievienojot sist mas
iekaisuma reakcijas un daudzu org nu disfunkcijas j dzienus.
4.tabula. Ak ta pankreat ta kl nisko formu klasifik cija.
Atlanta, 1992 Ulma, 1987
i Ak ts pankreat ts 1 Ak ts pankreat ts ar
interstici lu t sku
II Viegls ak ts pankreat ts
Iii Smags ak ts pankreat ts II Ak ts nekrotisks pankreat ts
• Sterila nekroze
• Infic ta nekroze
IV Ak ta iekaisuma eksud ta
uzkr šan s un peripankre tiska tauku
nekroze
V Aizku a dziedzera nekroze
VI Pseidocista III Aizku a dziedzera abscess
VII Aizku a dziedzera abscess IV Postak ta pseidocista
Ak ts pankreat ts. Bieži to pavada s pes, vemšana, drudzis,
tahikardija, leikocitoze, paaugstin ts aizku a dziedzera enz mu
daudzums asin s un/vai ur .
Viegls ak ts pankreat ts. Tam rakstur ga minim la org na
disfunkcija, ta u, ja st voklis neuzlabojas 48-72 stundu laik p c
rst šanas, j veic atbilstoši izmekl jumi, lai konstat tu
komplik cijas.
Smags ak ts pankreat ts. Tas saist ts ar organisma
visp jiem trauc jumiem un lok m komplik cij m - nek-

rozi, abscesu, pseidocistu. Rakstur gs ar 3 vai vair k Rensona
krit rijiem vai 8 un vair k APACHE-II (angl. - acute physio!o-gy and
chronic health evaluation) punktiem. Organisma trauc jumi
izpaužas k šoks, nieru funkcijas trauc jumi, plaušu
nepietiekam ba, ku a un zarnu asi ošana. Iesp jama ar hi-
pokalci mija, disemin ta intravaskul ra koagulop tija.
Ak ta iekaisuma eksud ta uzkr šan s. Ak ta pankreat ta
gad jum eksud ts lokaliz jas vai nu aizku a dziedzer , vai ap to.
Rakstur gs pacientiem ar smagu pankreat -tu (30- 50%).
Aizku a dziedzera nekroze. Tai rakstur ga dif za vai fok la
aizku a dziedzera parenh mas nekroze, kas tipiskos gad jumos
kombin jas ar peripankre tisko tauku nekrozi. Dinamisk
datortomogr fija ar kontrastvielu ir izmekl šanas zelta
pamatmetode.
Ak ta pseidocista ir aizku a dziedzera sulas un iekaisuma
eksud ta sakr šan s fibrozu vai granulozu audu kapsul , kas rodas
ak ta pankreat ta, aizku a dziedzera traumas vai hroniska
pankreat ta sekas.
Aizku a dziedzera abscess bieži att st s ceturtaj ned
vai v k p c smagas ak ta pankreat ta l kmes. Strutas, bakt riju
augšana uzs jum un neliela nekroze pal dz atš irt abscesu no
infic tas nekrozes. Mirst bas risks ir daudz augst ks infic tas
nekrozes gad jum , ar terapija š m div m komplik cij m var
iev rojami atš irties.
Cita terminolo ija. Daži nosaukumi tiek lietoti bez akcept tas
defin cijas. Tie ir: flegmona, infic ta pseidocista, hemor isks
pankreat ts, persist jošs ak ts pankreat ts.
Epidemiolo iskie r ji.
Pankreat ts reti ir b rnu vecum , un saslimst ba pieaug l dz ar
vecumu. P c ASV statistikas 1994. gada datiem, uz 100 000
iedz vot ju, kas ir jaun ki par 15 gadiem, ir 2,7 saslimšanas
gad jumi. Gandr z 100 reizes saslimst ba pieaug 15 l dz 44 gadu
vecuma grup , un gandr z 200 reizes pieaug vecuma grup virs 65
gadiem. Kopum saslimst ba ar ak tu pankreat tu sieviet m un
riešiem ir l dz ga. Ak ts alkohola pankreat ts biež k sastopams
riešiem, bet ak ts žultsak-me u pankreat ts - sieviet m. Kop
saslimst ba ASV un Anglij sv rst s no 11 l dz 23 saslimšanas
gad jumiem uz 100 000, V cij - 22 uz 100 000 iedz vot ju. Ir dati,
kas liecina, ka meln dainajiem amerik iem ak ts pankreat ts
sastopams tr s reizes biež k k baltajiem. Interesanti p jumi tika
veikti Anglij , kur konstat ja zin mu soci lekonomisko likumsaka-
bu. Ak ta alkohola pankreat ta izplat ba tika iev rojami vair k
konstat ta nestr jošo un maztur go vid , kur ar vair k izplat ts
alkoholisms, turpret žultsakme u pankreat ts pieauga tieši vid
sl a grup , ko izskaidro ar neinteli ent m šanas trad cij m.
Iepriekš jas l dz ga rakstura s pes, tikai maz k izteiktas, konstat
apm ram 50% pacientu ar ak tu pankreat tu. Iepriekš
pankreat ta epizode ir dokument ta l dz 20% pacientu. Liel koties,
t.i., 70-80% gad jumu ak ta pankreat ta l kmes (Beger un l dzautori,
1997) norit ar vieglu kl nisko gaitu, kas labi padodas konservat vai
terapijai, t c letalit te ir ap 1%. Tom r atlikušajiem 20-30%
pacientu att st s smagas nekrotiskas formas, kas beidzas ar 10 -
20% le-talit ti.
Etiolo ija.
Galvenie etiolo iskie faktori, kas veicina aizku a dziedzera
iekaisuma rašanos (apkopoti dati):
1) alkohola lietošana,
2) žultsakme i,
3) oper cijas,
4) traumas,
5) gr tniec ba, dzemd bas,
6) medikamenti (azatiopr ni, sulfanilam di, tiaz di, furo-sem ds,
tetracikl ns, estrog ni, kortikostero di u. c),
7) slim bas (kolagenozes, vaskul ras slim bas, metabolas
519
AIZ KU A DZ I E DZ E R A S L I M BAS IRUR IJA
slim bas - hiperlipid mijas, hiperparatireo disms, infekciozas
slim bas - c ci as, koksaki v russ, adenov russ, mikoplazma,
paraz ti),
8) en tiska predispoz cija,
9) anatomiskas aizku a dziedzera izvadsist mas anom lijas,
10) toks ni,
11) citi faktori.
Min tie faktori veicina hroniska vai ak ta iekaisuma rašanos
aizku a dziedzer , v jinot t dabisko aizsargsist mu. J dom , ka
ak ts iekaisums s kas, summ joties nelabv giem faktoriem
kš as papildslodzes vai stresa gad jum .
Tiešie ak ta pankreat ta izrais ji visbiež k ir:
1) žultsakme u migr cija;
2) alkohola un trekna uztura kombin cija;
3) p rm ga fizisk slodze p c šanas vai ar p šan s p c
lielas fiziskas slodzes (iesp jami venoz s un limfas atteces
trauc jumi);
4) liels psihoemocion ls stress kombin cij ar šanas fak-
toriem;
5) toks nu, medikamentu iedarb ba;
6) trauma, oper cija, ERHP.
Vairum gad jumu cilv ks pats sevi noved l dz ak ta
pankreat ta l kmei. J piebilst, ka pašreiz liela da a autoru uzskata,
ka ak ta pankreat ta pato en ze norisin s l dz gi daž du
etiolo isko faktoru gad jumos, t nosac ti turpm k izskat
sh ma var tu tikt uzskat ta k apvienojoša.
1.sh ma. Ak ta pankreat ta pato en ze un etiolo iskie faktori
(p c Buchler un l dzautoriem, 1996.).
interpret cij ak ta pankreat ta galvenais pato e-n tiskais
moments ir intracelul ro enz mu aktiv šan s nelabv gu faktoru
ietekm . K palaišanas meh nisms var b t tieša toksiska alkohola
iedarb ba, intradukt la spiediena paaugstin šan s ar vadi u
pl sumu, zarnu enterokin zes izdal šan s, kas veicina enz mu
aktiviz šanos. T kais patolo iskais process norit ar lok lu
mikrocirkul cijas pasliktin šanos un sist mas atbildes iekaisuma
reakciju. Tom r p s desmitgades atkl jumi iekaisuma teorij
dod nedaudz sav ku izpratni par b tisko ak ta pankreat ta
pato en .
Stress k t ds var izrais t kapilaru spazmu princip jebkur
audu grup , kas ir funkcion las vai metabolas spriedzes apst os.
Pašlaik zin ms, ka gan endot lijs, gan im s sist mas š nas var
izdal t biolo iski akt vas vielas (eikosano dus vai citok nus), kas var
tieši rad t kapilaru spazmu un ierosin t neitrofilos granuloc tus
migr cijai audos. Savuk rt im nsist -mas koordin tu un adekv tu
reakciju uz š nu vai audu ho-meost zes trauc jumiem ietekm
daudzi priekšnoteikumi, un viens no tiem ir p desmitgad
atkl saikne starp zarnu trakta un aknu barjerfunkcijas st vokli un
im nsist mu kopum (jau piemin zarnu izcelsmes iekaisuma vai
zarnu en zes sepses teorija). K jebkur iekaisuma reakcij , ar
aizku a dziedzera iekaisuma gad jum piedal s visa im nsis-t ma.
tad patolo iskais process, ko pie emts apz t k ak tu
pankreat tu, var s kties gad jum , ja ir sasniegta noteikta kritisk
nelabv go faktoru summa.
519
 IRUR IJA AIZ KU A DZ I E DZ E R A S L I M B AS
Patolo iskais process s kas ar mikrocirkul cijas trauc jumiem.
Eksperiment li pielietojot tr sdimensiju elektronmikro-skopiju,
konstat ja, ka jau pirmaj s tr s stund s no ak ta pankreat ta
induc šanas ir nov rojams t.s. "nocirsto" kapil -ru fenomens, kas
izpaužas k kapil ru termin s da as des-trukcija ar asins š idr s
da as un formelementu izk šanu rpus kapil ra apk rt jos audos.
tad rodas zonas, kur s aizku a dziedzera š nas netiek
pilnv rt gi apasi otas. Kapil -ros palielin s asins viskozit te, rodas
tromboc tu agreg cija un tiek ierosin ti neitrofilie granuloc ti, kas
caur endot lija spraug m migr audos. Nov ro interstici lu t sku un
audu hipoksiju. Audu iš mijas apst os notiek š nu ATF resursu
samazin šan s un degrad cija. Šo f zi nomaina reperf zijas f ze,
s laik da ji atjaunojas mikrocirkul cija. Tieši reperf zijas d
turpin s š nu boj jums, jo pastiprin ti rodas 02 un citi br vie radik i,
kas grauj š nu membr nas no iekšpuses un izjauc prote žu un
antiproteažu l dzsvaru. Ierosin tie granuloc ti ir migr juši audos un
k nespecifisku uzbrukumu acin raj m š m ar
mieloperoksid zes (MPO) un hipohlor-sk bes (HCIO) triecienu.
Rezult cieš acin š na un k st nekontrol jama aktiv to
prote žu darb ba gan aizku a dziedzera audos lok li, gan ar visas
cirkulator s sist mas l men , kas ietekm kin nu sist mas un
rec šanas un pretrec -šanas sist mas l dzsvaru.
2.sh ma. Ak ta iekaisuma s kuma izmai as aizku a dziedzer .
520
Protams, pašsagremošan s fenomens eksist , lai no rd tu vec s
nas, ta u past v l dzsvars starp akt viem enz -miem, kurus kontrol
antiprote zes ((1 antitrips ns, (2 mak-roglobul ns u.c), un neakt viem
enz miem, kas tiek sekret ti zimog na veid . Ak ta pankreat ta gad jum ,
emot v faktu, ka dziedzeris ir "piel ts" ar enz miem, rodoties iš -
mijai, boj jas š nu membr nas un aktiviz jas k proteol -tiskie, t ar
lipol tiskie enz mi. Akt vo enz mu darb ba izpaužas lok li, galvenok rt tiek
gremotas nedz s š nas, bet tie nok st ar sist mas cirkul cij , kur
destabiliz sist mas prote žu un antiproteažu l dzsvaru, kas ar izraisa
diskoordinetu im nsist mas reakciju. Smaga ak ta pankreat ta gad jum
kuma f zi var sal dzin t ar enz mu "v tru" cirkul cijas sist , kas b
ir hiperer iska im s sist mas reakcija. Kl niski t izpaužas ar nestabilu
hemodinamiku, perif ru vazodi-lat ciju (nomaina kapil ru spazmu), sirds
izsviedes samazin šanos, citu org nu sist mu boj juma paz m. Ilgstoša
hi-potonija rada iekš jo org nu iš miju, nieru un aknu funkcijas
trauc jumus, zarnu barjerfunkcijas pasliktin šanos. J piebilst, ka
pato en tiski svar ga ir hipotonija un iekš jo org nu iš mija. Jebkuras
en zes ilgstoša hipotonija (veciem cilv kiem ar slaic ga), radot iekš jo
org nu iš miju, pasliktina zarnu, seviš i resn s zarnas, barjerfunkciju, k
rezult , pieaugot endotoks mijai, destabiliz jas im nsist ma. Ar smaga
ak ta pankreat ta gad jum sist mas cirkul cijas trauc jumu nov ršana ir
svar kais intens s terapijas uzdevums.
4.sh ma. Zarnu izcelsmes iekaisuma meh nisms
(p c N.Runkei, 1996),
kl nisk gaita atkar ga no sist mas
iekaisuma reakcijas, k ar lok iekaisuma
norises.
Sist mas iekaisuma reakciju nosaka:
1) sist mas cirkul cijas trauc jumu atgriezeniskums;
2) im nsist mas atbildes reakcija;
3) citu org nu sist mu boj juma pievienošan s.
Lok iekaisuma norisi nosaka:
1) aizku a dziedzera š nu aizsargsist mas st voklis;
2) dziedzera iš mijas zonas lielums un iš mijas ilgums;
3) infekcijas pievienošan s v f .
Kl nisk simptom tika.
pes der ir galvenais simptoms liel kajai da ai pacientu. Parasti
s ir vair k izteiktas v dera augšda un bieži izstaro uz s niem vai
muguru. S pju lokaliz cija var b t labaj parib , ja iekaisum vair k
iesaist ta aizku a dziedzera galvi a, vai kreisaj parib , ja iesaist ts t
ermenis un aste. S pes var s kties p c bag gas malt tes vai
iedzeršanas.
 AIZ KU A DZ I E DZ ER A S LIM BAS IRUR IJA

kums ir sam sp jš, bet ne tik p kš s un stiprs k dobo org nu perfor cijas Slim bas t ko gaitu nosaka:
gad jum . S pju intensit te vari , bet var b t izteikti sp ga. Vieglas s pes var 1) aizku a dziedzera audu nekrozes plašums;
mazin t, ie emot s dus st vokli vai ar gu us uz labajiem vai kreisajiem s niem, 2) peripankre tisko taukaudu nekrozes plašums;
pievelkot k jas pie v dera. S pes var gan atjaunoties p c "klusuma perioda", 3) iekaisuma eksud esošo vazoakt vo un toksisko kom-
gan main t lokaliz ciju, iekaisumam izplatoties un pievienojoties citu org nu ponentu daudzums un to biolo isk s paš bas;
iekaisuma paz m, piem ram, kr škurvja kreis s puses lejasda reakt va 4) aizku a dziedzera audu nekrožu infic šan s.
pleir ta gad jum . S pes var izplat ties pa visu v deru, pieaugot v -derpl ves
iekaisumam sakar ar pankreatog nu eksud tu (fermentat vs periton ts), vai 5.sh ma. Ak ta pankreat ta kl nisk gaita un slim bas iesp jamais
dera lejasda ar resn s zarnas kairin juma simptom tiku, ja nekrotiskais izn kums.
process skar retro-peritone los audus pa resn s zarnas gaitu.
Otrs visbiež kais simptoms ir nelaba d ša un vemšana. Vemšana var
t atk rtota, bet parasti nav ar lielu atvemto masu tilpumu. Atvemt s masas
parasti ir ku a un duodena, bet ne zarnu saturs. Atseviš os gad jumos
atvemtaj s mas s var konstat t asi u piejaukumu, kas rodas vemšanas laik ,
pl stot ku a g ot dai (Mallory-Weis tipa boj jums), vai ret k, asi ojot ak m
ku a vai duodena erozij m. Visbiež k vemšana pacientam nesniedz
atvieglojumu.
Parasti pirmaj s 24 l dz 48 stund s no l kmes s kuma ir kritiskais periods,
kura laik redzama slim bas t gaita -vai nu regress, vai ar slim bas
progres šana. Šaj period smaga pankreat ta gad jum notiek š idruma
sekvestr šan s peripankre tiski vai v dera dobum , un tas sakr t ar enz mu
"v tras periodu", kad kl niski nov rojama kardiovaskul ra, plaušu un nieru
disfunkcija ar hipovol miju un šoku.
Balstoties uz DT, nov rota izteikta korel cija starp intra-un
ekstrapankre tisko nekrožu izplat bu un kl nisk s gaitas smagumu. Ilg ku laiku
tika pie emts, ka pacientiem ar nek-rotisku pankreat tu s kum ir interstici las
skas f ze. Pašlaik ar kontrasta DT pier ts, ka nekrozes att st s 96 stundu
laik no l kmes s kuma. P c Uhl un l dzautoru (1991) datiem, pacientiem, kam
ir t skas forma, parasti nekrotiskas formas neatt st s. Šis atzinums ir oti
svar gs un nor da uz nepieciešam bu jau agr ni diferenc t slimniekus ar
nekrotisku pankreat tu. T kaj gait , ja izdodas kori t izteiktus hemost zes
trauc jumus, otr s ned as beig s visbiež k par s septisk s komplik cijas, Nekrotiskas izmai as, ko nosaka aizku a dziedzera iš -mija,
kas rodas galvenok rt gramnegat vo bakt riju translok cijas rezult no zarnu rodas aptuveni p c 12 stund m no l kmes s kuma. 24 stundu laik
trakta (sk. 5.tab.). noform jas 45%, l dz 48 stund m att st s 70%, l dz 72 stund m - ap
s komplik cijas nosaka t ko prognozi. J atz , ka daudziem 97%, bet 96 stundu laik piln gi noform jas nekrotisk zona.
pacientiem ar plaš m aizku a dziedzera un ar peripankre tisko taukaudu
nekroz m ir izteikta, sepsei l dz ga kl nisk gaita ar tad, ja nav pievienojusies 6.tabula. Ak ta pankreat ta slimnieku letalit tes atkar ba no nekrožu
infekcija. Pacientiem, kam dziedzera nekroze liel ka par 50%, bieži pievienojas plašuma (p c Buchler un l dzautoriem, 1996J.
citu org nu (plaušu, nieru, aknu, sirds un asinsvadu sist mas) boj juma
simptom tika vai daudzu org nu boj juma sindroms. Tiem rakstur gas s pes Nekrožu plašums Letalit te
dera augšda , smags adinamisks ileuss un infiltr ts v dera augšda .
30% audu 8%
5.tabula. 30 - 50% audu 24%
Biež k izdal bakteri flora ak ta pankreat ta slimniekiem > 50% audu 51%
(p c H.Fries un l dzautoriem, 1996).

Bakt rijas Biežums % Ak ta pankreat ta gad juma var izdal t lok s un sist mas
komplik cijas (sk. 7.tabulu).
Escherichia coli 25,9
7.tabula. Ak ta pankreat ta komplik cijas
Pseudomonas species 15,9 (p c Buchler un l dzautoriem, 1996).
Staphylococcus aureus 15,3
Lok s Sist mas
Klebsiella species 10,1
Proteus species 10,1 Nekroze Plaušu nepietiekam ba
Streptococcus faecalis 4,4 Hemor ijas Nieru nepietiekam ba
Enterobacter species 2,5 Abscess Šoks
Daž di anaerobi 15,8 Zarnu pareze Sepse i
Pseidocista Encefalop tija
Kop 100,0
Asc ts Hiperglik mija
Pleir ls eksud ts Hipokalci mija
Dzelt Metabola acidoze

Ak ts pankreat ts ir bieži sastopama un joproj m sam gr ti

diagnostic jama patolo ija ar tendenci pieaugt. L dz 43% pacientu,
kas tiek uz emti stacion ar ak ta pankreat ta diagnozi, izr s
cita patolo ija. Visbiež k ak tu

521
 AIZ KU A
IRUR IJA DZ IE DZ E R A
SLIM BAS

pankreat tu jauc ar ak tu holecist tu (20%), iekš jo org nu ur , ne amil zes un kreatin na kl rensa attiec ba nav pietiekoši specifiski
perfor ciju (7%) un zarnu nosprostojumu (5%). Pacientiem ar fat lu ji, p c kuriem var tu droši diagnostic t ak tu pankreat tu. Amil ze
ak tu pankreat tu diagnoze pareizi (l dz 41,6%) tiek uzst ta atrodama galvenok rt siekal s, bet ir ar olvados, plauš s un akn s. T
autopsij (Ranson, 1996). tika izstr ta metode, kas nosaka specifisku r ju - aizku a dziedzera
izoamil zi, kas ir enz ms, ko izdala tieši dziedzeris.
Ak ta pankreat ta d iferen ci I diagnoze: Seruma lip ze ir aizku a dziedzera enz ms, un lip zes aktivit te
1. las perfor cija. serum ir tikpat jut gs un v l specifisk ks r js k amil zes aktivit te.
2. Ak ts kalkulozs holecist ts, žultsakme u l kme. Lip zes noteikšanas plašu pielietojumu ierobežo komplic metodika.
3. Zarnu nosprostojums. Pašlaik atseviš os centros ir iesp jams noteikt ar citus r jus: seruma
4. Mezenteri s asinsrites ak ti trauc jumi. im nreakt vo trips nu, himotrips nu, elast zi, fosfolip zi A2, a2 - makroglo-
5. Periton ts. bul nu, methemalbum nu, karboksipeptid zi un karboksiles-tera hidrol zes
6. Resn s zarnas divertikul ts, resn s zarnas perfor cija. meni, ta u šobr d v l nav pietiekoši pier ta šo testu kl nisk un praktisk
7. Baz ls pleir ts, pneimonija. lietder ba, sal dzinot ar amil zes un lip zes r jiem serum . P c Cumaste
8. Miokarda infarkts. datiem, C reakt vais olbaltums ir jut gs st vok a pasliktin šan s un smaguma
js.
Fizik izmekl šana.
Viegla pankreat ta gad jum fizik lai izmekl šanai var b t Rentgenolo isk s izmekl šanas metodes.
tr ga atrade, turpret smaga pankreat ta gad jum t ir Kr škurvja un v dera p rskata rentgenogrammas joproj m ir
rliecinoša. Pacientiem var b t hipotensija un komatozs st voklis. izmekl šanas standarts. Visbiež k tiek mekl ts br vs gaiss zem diafragmas,
Rakstur gi, ka pacients ir nemier gs, ar strauju pulsu un pa trin tu zarnu nosprostojuma paz mes un kal-cifik ti žults un ur nizvadsist .
elpošanu. Smagos gad jumos var b t cianoze. V ders parasti ir Tom r ir v l rentgenolo isk s paz mes, kas var liecin t par ak tu pankreat tu
reni uzp sts, pakr rakstur gs pilnums. Viegls musku u (sk. 8.tab.). Kr škurvja apskat var konstat t paceltu, g vu, imo-bilu
sasprindzin jums ir sam bieži, bet sta ri-gidit te reti. Sam diafragmas kupolu, š idrumu, pneimon tu, pleir tu vai atelekt zi. Seviš i
reti, apm ram 1% gad jumu, s nos redz pel gi za ganu das specifiska paz me, p c Rensona dom m, ir š idruma l menis un g zes p slis
nokr su vai cianotisku das nokr su ap nabu (Grey - Turner un duoden (t.s. duodena ileusa simptoms).
Cullen simptomi).
Pareizu diagnozi smaga pankreat ta gad jum gr ti ir uzst t 8.tabula. Kr škurvja un v dera p rskata rentgenolo isk s paz mes, kas
divos gad jumos: 1) ja pankreat ts att st s p c v dera augš st va liecina par iesp jamu ak tu pankreat tu
irur ijas, kad gr ti izv rt t p coper cijas simptom tiku, 2) (p c Ranson, 1996).
pacientiem, kuriem nav izteiktu s pju. Šajos gad jumos ak ts Rentgenolo isk paz me Paz mes biežums %
pankreat ts var izpausties k kardiopulmon ls kolapss, apjukums,
hipotermija u.c. T ak ta pankreat ta diagnoze j patur pr ar Segment rs tievo zarnu ileuss 41
dos gad jumos, sekojot bio miskajiem r jiem un veicot Colon dilat cija 22
kontroles rentgenizmekl ju-mus. Apm ram 90% pacientu ar smagu Neskaidra m. psoas kont ra 19
ak tu pankreat tu ir paaugstin ta erme a t° un leikocitoze. Bieži
Palielin ts m ksto audu bl vums
pacientiem ir daž pak izteikta dinamiska ileusa aina. Slim bai
epigastrij 19
progres jot, epigastrij par s palp jams iztilpums, kas
nep rprotami liecina par nekrotiska pankreat ta formu un rodas, Palielin ts ku a un resn s zarnas
iekaisumam izplatoties uz maz s taukpl ves somi u ar vair k vai att lums 15
maz k norobežotu iekaisuma eksud tu. Žultsakme u slimniekiem Ku a liel s kurvat ras deform cija 14
ak ta pankreat ta simptomi parasti nov rojami kop ar žultsakme u
Duoden ls ileuss 11
kmes simptom tiku. Alkohola pankreat ta slimniekiem nereti
Pleir ls eksud ts 4
pievienojas ar alkohola del rija aina. Seviš i smagu pankreat tu
gad jumos sakar ar izteiktu hipokalci miju un elektrol tu disbalansu Aizku a dziedzera kalcifik cija 3
var iest ties krampji, ko nepieredz jis rsts var trakt t k epilepsijai Viena vai vair kas paz mes 79
dz gu st vokli.

Laboratorisk diagnostika.
1929. gad Elman un l dzautoru izstr seruma amil zes
noteikšanas metode joproj m ir visplaš k izplat tais diagnostiskais
tests ak ta pankreat ta diagnostik . Analiz jot lielas datu kopas,
Stefanini un l dzautori jau 1965. gad zi oja, ka no 5781 slimnieka
ar ak m v dera dobuma org nu patolo ij m 20% bija
hiperamilaz mija, 75% no šiem slimniekiem bija ak ts pankreat ts,
bet 25% - citas slim bas. Visbiež k paaugstin tu seruma amil zi
konstat las perfor cijas, žultsce u patolo ijas, zarnu
nosprostojuma un me-zenteri la infarkta gad jumos. Ak ta
pankreat ta slimniekiem rakstur ga ar amil zes l me a
paaugstin šan s ur , kas atspogu o glomerulu pastiprin tu
seruma amil zes filtr ciju un samazin tu tubul ru reabsorbciju.
Amil zes l menis ur var b t paaugstin ts ilg k k serum .
Parasti seruma amil zes izdal šan s ar ur nu ir ap 3 ml/min., kam r
kreatin na izdal šan s ir ap 100 ml/min. Attiec ba (kl renss) starp
amil zes un kreatin na izdali ir 2-4%. Ak ta pankreat ta gad jum š
attiec ba var p rsniegt 10%. Tom r ne amil zes l menis
Ultrasonogr fiski var konstat t palielin tu aizku a dziedzeri, š idruma
sakopojumu un pazemin tu ehobl vu-mu. Ak ta pankreat ta gad jum US
aina vari atkar no slim bas smaguma un stadijas. Izmai as var notikt
dažu stundu laik un izplat ties rpus dziedzera robež m. T ska palielina
dziedzeri un samazina t ehobl vumu. Agr iekaisuma stadij - l dz 24
stund m - dziedzeris var izskat ties norm li. Apm ram pusei pacientu ar
vieglu pankreat tu š ietami nav US izmai u, un tikai r ga izmekl šana auj
atrast lok las iekaisuma paz mes. Nekroze parasti saist s ar š idruma sako-
pojumu, kur nekrožu un š idruma saskares punktos rodas rakstur gs
ehosign ls. Hemor ijas ar dod izteiktus ehosig-n lus, t pat k
retroperitone lo audu iekaisums.
Ultrasonogr fija neskaidras diagnozes gad jumos ir uzskat ma par
rt gu skr ninga izmekl šanas metodi.

522
522
 AIZ KU A DZ I E DZ E R A S L I M BAS IRUR IJA

Diagnozi var preciz t, pielietojot tiev s adatas punkcijas as-pir cijas 9.tabula. Rensona prognostiskie krit riji
metodi. Ak ta pankreat ta slimniekiem rst šanas laik , k ar pirms (p c Ranson, Rifkind un Turner, 1976).
izrakst šan s ir nepieciešama US vai DT kontrole, lai savlaic gi
Iest joties 48 st. laik
atkl tu v s komplik cijas. DT auj ieg t pilnu telpisku
inform ciju, bet US laika zi dinamisk ku inform ciju. Abu metožu Vecums > 55 Hematokr ta kritums > 10%
pielietošana t ir m tiec ga. US ir v rt ga ar ak ta Leikoc ti > 16 000 mm
3
Urea pieaugums > 1,8 mmol/l p c
žultsakme u pankreat ta slimniekiem, lai preciz tu indik cijas
neatliekamai endoskopiskai papilosfinkterotomijai (EPST). S ki rehidrat cijas
Glikoze asin s > 200 mg% Ca serum < 1,9 mmol/l
žultsakme i un paplašin ti žultsvadi ir v emamas paz mes, lai
izdar tu EPST. P tot US datu korel ciju ar kl niskaj m izpausm m, LDH serum > 400 IU 2
Arteri lais spiediens p O < 65 mm
konstat ja, ka viegla ak ta pankreat ta gad jumos l dz 28% nav US Hg
izmai u, 61% gad jumu var redz t lok lu vai dif zu dziedzera pa- AST > 250 IU/L zu defic ts > 4 mEq/L
lielin šanos un 11% gad jumu - flegmonas att st bu. Smaga ak ta
idruma sekvestr cija > 4000 ml
pankreat ta gad jumos US izmai as redzamas jau pirmaj s stund s.
Liel kajai da ai šo pacientu var konstat t flegmonas veidošanos
(l dz 89% p c Hill un l dzautoru datiem, 1982) un abscesu
form šanos - l dz 3% gad jumu. Ak ta pankreat ta rst šanas taktika (sk. 10.tab.).
Adekv ta š i d r u m u a i z v i e t o š a n a ir vissvar kais
Datortomogr fija ir d rg ka izmekl šanas metode un dod konservat s terapijas elements. Ak ta pankreat ta slimniekiem t.s.
liel ku staru slodzi, tom r tai ir lab ka izš iršanas sp ja. DT aina trešaj telp sekvestr jas liels š idruma daudzums, t ir j ievada
ak ta pankreat ta gad jum ietver dif zu vai segmentam dziedzera pietiekošs kristalo du daudzums, kontrol jot cirkul jošo asins
palielin šanos, kont ras neregularit ti ar peripankre tisko taukaudu tilpumu un nieru funkciju. Ur na izdale ir viens no jut kajiem
telpas obliter ciju, dziedzera ne-viendab gumu un slikti norobežotu org nu perf zijas r jiem, un t b tu j uztur 0,5 ml/kg stund .
idruma sakopojumu. Š idruma uzkr šan s var b t Centr lais venozais spiediens ir j kontrol smag kos ga-
intrapankre tiska, maz s taukpl ves mais , peripankre tiska, jumos, ta u pacientiem ar sirds vai elpošanas mazsp ju un tiem,
pararen la. DT aina dod 85,5% diagnostisko precizit ti. kam nav skaidrs š idruma balanss, b tu j ievada S w a n - G a n z
k a t e t r s , lai kontrol tu plaušu kapil ru malas spiedienu, sirds
Diagnostiska laparocent ze. Neskaidras diagnozes izsviedi un sist misko asinsvadu rezis-tenci. Plaušu art rijas katetrs
gad jumos, seviš i, ja ir aizdomas par traumu, indic ta diagnostiska ir lietder gs slimniekiem, kas tiek ventil ti ar augstu pozit vu beigu
laparocent ze. To var veikt intens s terapijas noda vai ar izelpas spiedienu (PEEP, t.i., angl. - positive end-expiratory
oper ciju z . Galven diagnostisk v rt ba ir iesp ja preciz t: pressure).
1) vai peritoneja dobum ir eksud ts, vai ar cits š id Hemor iju gad jumos var b t nepieciešama a s i u
rums, un aptuveni k daudzum ; t r a n s f z i j a . Svaigi sald tas plazmas transf zija indic ta
2) vai nav žults piejaukums, bar bas atliekas, zarnu saturs, koagulop tiju kori šanai. Hipokalci mija, hipomagnezi mi-ja un
strutas, asinis, asc ts, limfa u.c; hipokali mija kori jama p c vajadz bas.
3) asc ta kvalitat vo anal zi, nosakot enz mu aktivit ti, kas var jos gados daudz publik ciju ir velt ts nosac ti specifiskai
pal dz t ak ta pankreat ta diagnoz ; terapijai - aizku a dziedzera e n z m u s e k r c i j a i un to
4) diferenc t ak tu pankreat tu no citas patolo ijas. akti v cij as blo š a n a i . Visliel pieredze uzkr ta,
lietojot prote žu inhibitoru aprotin nu (mums zin mu ar
Diagnostiska la p ro to mi ja veicama gad jumos, ja nevar nosaukumiem Trasilols, Kontrik ls, Gordoks). Bag pieredze
piln gi izsl gt k du ekstrapankre tisku, dz bai b stamu ak tu liecina, ka šim prepar tam nav specifiskas iedarb bas uz
dera dobuma patolo iju, lai ar pankreat ta diagnoze ir skaidra. aktiv tajiem dziedzera enz miem, bet terapeitiskais efekts tiek
uzsver, ka ak ts pankreat ts neizsl dz citas ak tas patolo ijas pan kts, blo jot kin nu sist mu (kav kininog na aktiv ciju).
vienlaic gu iesp ju. Reiz ar diagnostisku laparotomiju ir svar gi di aprotin nam ir nespecifisks prote žu un antiprote žu
veikt pilnu v dera dobuma rev ziju. J atver taukpl ves somi a un dzsvaru stabiliz jošs efekts. Vislab k prepar tu pielietot agr
veic pilna aizku a dziedzera inspekcija, lai noteiktu iekaisuma slim bas f , pirmaj s 3 - 6 stund s.
izplat bu, š idruma uzkr šanos, pankre tisku un peripankre tisku
nekrožu lokaliz ciju, hemor ijas zonas. T pat j veic žultsp a, 10.tabula. Pamatterapijas standarts
aknu un žultsvadu apskate. T oper cijas gaita atkar ga no (p c Buchler un l dzautoriem, 1996.)-
atrades. Oblig ti c nepieciešam bas

Slim bas prognozes nov rt šana. Lai sekm gi rst tu, Hospitaliz cija Ku a zonde
savlaic gi j nosaka ak ta pankreat ta forma un j nov rt
Neko per os Stresa lu profilakse
iesp jam s komplik cijas. Visplaš k pielietot agr riska no-
rt šanas sist ma ir Rensona ieteiktie 11 prognostiskie krit riji: 5 Asinsspiediena, pulsa frekvences un Peridur la anest zija
paz mes nov rt , pacientam iest joties stacion , un 6 -sekojošo erme a t° kontrole

48 stundu laik (sk. 9.tab.).

Ja slimniekam ir vair k par trim Rensona krit rijiem, tas nor da Centr venoz katetriz cija Enter la barošana
uz smagu pankreat ta gaitu. Šiem slimniekiem j rst jas intens s Ur np a katetriz cija un Antibiotikas
terapijas pal s ar paplašin tu monitor ša-nu un atk rtot m US un ur na izdales kontrole
DT kontrol m, lai savlaic gi var tu konstat t nekrozes un
Inf zu terapija, kontrol jot
infic šan s paz mes. Univers ka un prognostiski noz ka ir centr lo venozo spiedienu;
APACH-II (angl. - acute physiolo-gy and chronic health evaluation) ievad t caurm > 3 1 dien
nov rt šanas sist ma, ta u t ir sarež ka praktiskai pielietošanai.
Analg zija

Parenter la barošana

523
523
 IRUR IJA AIZKU A DZ I E DZ E R A S L I M B AS

Labs efekts pan kts, lietojot to profilaktiski, piem ram, oper cijas
laik . Ir sintez ti t di jauni, sp gi prote žu inhibitori k Gabeks ta
mesil ts (Gabexat mesilat) vai FOYf ta u kl nisk pieredze to
pielietošan ir niec ga. Sekr cijas nom kšanai ir pielietoti hormoni
glukagons, kalciton ns un somatostat ns. Vien gi somatostat na
prolong tais analogs Oktreot ds jeb Sandostat ns (komerci lais
nosaukums) ak tu pankreat tu gad jumos ir devis labu terapeitisko
efektu s pju un kl nisk s simptom tikas regresu, tom r letalit tes
samazin šan s nav statistiski pier ta. Eksperiment li un praks ir
pier ts labs album na terapeitiskais efekts, ko izskaidro ar to, ka
ak ta pankreat ta slimniekiem ir izteikts album na zudums. Albu-
ns pal dz saist t un izvad t toksisk s vielas, kas uzlabo mik-
rocirkul ciju. J piebilst, ka pietiekoši lielas album na devas -l dz 900
ml 10% album na diennakt - ir tikpat vai, p c dažu autoru datiem,
pat efekt ks rst šanas l dzeklis k aprotin na grupas prepar ti.
Rekomend notur t album na l meni serum > 3g%.
apmierina nepieciešamo ener tisko un prote nu vajadz bu, ja vid ji
ievada 2000 ml diennakt . Enter barošana, seviš i slimniekiem ar
smagu un ilgstošu p coper cijas gaitu, ir jauns un perspekt vs
barošanas veids.
Antibakteri terapija.
Apkopojot datus par antibakteri lo terapiju ak ta pankreat ta
gad jum , par efekt ko uzskata imipinema vai of-loksac na
monoterapiju (sk. 11.tab.). Š s divas antibiotikas praktiski nosedz
visu biež k sastopamo bakt riju spektru, kas parasti tiek atrasts
infic tu nekrožu vai abscesu gad jumos. Ak ta pankreat ta
gad jumos, kur kl nisk s un DT paz mes liecina par nekrotisku
formu, iesaka s kt imipinema kursu -14 dienas pa 0,5 g tr s reizes
dien . L dz gi attiec s dev s var pielietot ofloksac nu. Ja
pievienojas infic šan s paz mes un izdodas ieg t uzs jumu no
infic s zonas, j izdara anti-bakteri s terapijas korekcija.

Prets pju terapija. Meperidine neietekm Odi sfinkte-ra 11.tabula. Antibiotiku efektivit te ak ta pankreat ta gad jum .
tonusu. Pozit va kl nisk pieredze uzkr ta, pielietojot ne-stero dos
pretiekaisuma l dzek us (NPL). Šiem prepar tiem ir labs prets pju
efekts un tie ir pato en tiski attaisnojami ar ar savu pretiekaisuma
efektu. Ir dati, kas liecina, ka NPL kav neitrof lo granuloc tu
migr ciju. Lab kais efekts tiek pan kts, tos ievadot parenter li, ta u
var lietot ar supozitoriju veid . Rekomend žultsakme u l kmes
t, i/v ievadot NPL. Efekts ir lab ks, nek pielietojot promedolu
un spazmol tis-kos l dzek us. oti labas atsauksmes ir par jaun s
paaudzes NPL ketorolaka trometam na (Ketorolac trometamin,
Ketopro-fen) prets pju un pretiekaisuma efektu.

Ku a un zarnu trakta par zes rst šana. Rekomend

ne st, l dz izz d s pes un normaliz jas seruma ami-l zes l menis. Ir
lieli randomiz ti p jumi par nazogastr s zondes rut nas
ievad šanas nelietder gumu. Nazogastr s zondes ievad šana
atslodzes nol kos ir indic ta pacientiem ar izteiktu st ži. Dažiem
slimniekiem ku a atslodze samazina s pes pakr . No
medikamentiem metaklopram ds vai cisapr ds dod labu terapeitisku
efektu.

Barošanas veids. Smaga ak ta pankreat ta gad jum liel

da a autoru ir par agr nu tot lu parenter lu barošanu (TPB) jau ar
otro dienu kopš slim bas s kuma, tom r ieteicam k TPB uzs kt 5.-
6. slim bas dien . Katr konkr slim bas gad jum indik cijas TPB
ir nosak mas, emot v meta-bolisma r jus.
Kaut ar barošana ir oti svar gs rst šanas aspekts, diemž l
TPB Ir ar savi m nusi:
1) t nenodrošina nepieciešamo ener tisko un sl pek a
pieg di;
2) tukšs zarnu trakts (zarnu bads) iev rojami pasliktina zarnu
sieni as barjerfunkciju un veicina bakt riju transloc -šanos - pieaug
infic šan s briesmas;
3) sam daudz komplik ciju sakar ar mais jumu ne-
panes bu;
4) intravenozo katetru izrais s lok s komplik cijas;
5) nozokomi s floras inv zijas briesmas.
emot v faktu, ka biež k paral tisks ir ku is, duo-dens un
resn zarna, bet ret k - tiev zarna (tikai smagos gad jumos), ir
in jumi ievad t speci lus enter los mais jumus jejunum men
vai nu caur deguna - ku a - duodena - tiev s zarnas zondi
(oper cijas laik pielietojot zondes ar vaduli), vai ar caur
jejunostomu, kuru ar uzliek oper cijas laik . Enter s barošanas
mais jums Pepti 2000 voriant uzs cas tiev s zarnas s kum . To var
ievad t jejunum ar trumu 25 ml/st. pat pie m renas tievo zarnu
par zes. Nutrison tipa mais jumi, kas dodami, kad atjaunota zarnu
darb ba, piln
Efektivit tes faktors Ietver sev bakt riju spektru, ko konstat
ak ta nekrotiz joša pankreat ta gad jum , un antibiotiku
penetr cijas pak pi aizku a dziedzer . Faktors 1,0 noz , ka
bakt riju spektru, ko atrod infic nekroz , piln gi p rkl j dot
antibiotika (p c Buchler, 1996).
Smaga ak ta pankreat ta gad jumos ir svar gi iev rot noteiktus
Intens s terapijas principus, kas apkopoti 12. tabul .
Summ jot tiek ieteikts konkr ts ak ta pankreat ta diagnostikas
un terapijas algoritms (sk. 6.sh mu).
AK TS ŽULTSAKME U PANKREAT TS
1900. gad Džona Hopkinsa hospit a patologs Opie pa-
cientam, kas bija miris no ak ta pankreat ta, atrada papilla Vater
(papilla duodeni major) iespr dušu žultsakmeni. Tas rosin ja Opie
apgalvot, ka starp žultsakme u slim bu un aizku a dziedzera
iekaisumu past v noteikta c lo sakar ba. Š teorija v k tika
atmesta, jo daudziem no ak ta pankreat ta mirušajiem žultsakmeni
ampulla hepatoduodenale zon netika atrasti. Tikai p c 74 gadiem
Acosta un Ledesma 1974. gad pier ja, ka žultsakme u slim bas
gad jumos pankreat tu izraisa slaic ga papilla Vater blok de,
migr jot nelielam konkrementam. Tika izvirz tas daž das
pankreat ta pato en zes teorijas. Jau Opie izvirz ja t.s. "kop
kan la" teoriju, jo bija iev rojis, ka liel kai da ai no ak ta pankreat ta
un žults-akme iem mirušo ir no 5 l dz 15 mm garš kop jais kan ls,
kas veidojas, sapl stot aizku a dziedzera galvenajam izvadam ar
kop jo žultsvadu pirms iepl šanas divpadsmitpirkstu zar-

524

524
 AIZ KU A DZ I E DZ E R A S L IM BAS IRUR IJA

12. tabula. Intens va terapija ak ta pankreat ta gad juma (p c Buchier un dzautoriem, 1996).

Org nu disfunkcija Parametri Terapija

Plaušu nepietiekam ba Elpojot 02, o2

Pa02 < 70 mm Hg

Pa02 < 60 mm Hg ksl plaušu ventil cija

Nieru nepietiekam ba Kreatin ns >120 u.mol/1 dopam ns minim dev +

Ur na tilpums < 30 ml/st diur ti i
Urea > 30 mmol/l

Kreatin ns > 400 imol/l hemodial ze

hemofiltr cija

Kardiocirkulatora disfunkcija un šoks Zems centr lais venozais spiediens i/v š idrums

Vid jais arteri lais spiediens dopam ns liel s dev s

< 70 mmHg

Sistoliskais asinsspiediens Swan - Ganz katetrs,

< 90 mmHg > 10 min. norepinefr ns (adrenal ns) |
Metabolisma trauc jumi Hiperglik mija > 11 mmol/l insul ns

Disemin ta intravaskul ra koagul cija (DIK) svaigi sald ta plazma

Infekcija temperat ra >38,5°C 3
antibiotikas, irur iska
leikoc ti < 4000 vai > 12000 mm iejaukšan s
metabola acidoze > -4 mmol/l

Infic ta aizku a dziedzera nekroze, aspir cijas punkcija ar tievo adatu, irur iska iejaukšan s,
žultsakme u pankreat ts ERHP sfinkterotomija
(bilirub ns, amil ze, AST, s rmain fosfot ze)

6.shema. Ak ta pankreat ta diagnostikas un terapijas algoritms. Pato en tisk aspekt visai pretrun gi ir dati par obstrukcijas
ilgumu un ak to izmai u pak pi aizku a dziedzer . Acosta ar
dzautoriem, p tot dziedzera izmai as pacientiem, kuriem
konkrements bija nosprostojis ampulla hepato-duodenale,
konstat ja, ka 24 st. ilgs nosprostojums sakrita ar t skain m
izmai m aizku a dziedzer , 24 l dz 38 st. nosprostojums - ar
hemor isk m izmai m un tauku nek-roz m. Dziedzera nekroze
netika konstat ta tr k par 37 st. P c 48 st. bija v rojamas izteiktas
nekrozes un hemor ijas. Savuk rt citu autoru - Kelly un Wayne -
jumos netika konstat ta izteikta sakar ba starp ampulla
hepatoduodenale no-sprostojuma ilgumu un iekaisuma izmai u
smagumu.
Šodienas pieredze liecina, ka ak ta žultsakme u pankreat ta
sekm gas rst šanas galvenais nosac jums ir tri atjaunot kop
žultsvada dren jošo funkciju. Tas pier da, ka žultsvada
nosprostojumam tom r ir pato en tisk loma t iekaisuma
procesa att st . Šobr d neviena cita teorija nedod lab ku
pato en tisku izskaidrojumu. Žultsakme u pankreat tu parasti
provoc tie paši faktori, kas žultsakme u l kmi, un žultsakme u
kmes un aizku a dziedzera kairin juma paz mju kl nisk
simptom tika ir l dz ga.
Galvenie diagnostiskie krit riji ir:
. Šo teoriju apstiprin ja ar johnes ar l dzautoriem (1987), 1. Anamn zes dati par l dz m l km m, verific tiem
Armstrongs ar l dzautoriem (1986) un citi. Šie autori uzskat ja, ka žultsakme iem.
situ cij , kad kan ls ir kop js, migr jošais konkrements rada žults 2. Tipiskas kl nisk s izpausmes
un aizku a dziedzera sulas sajaukt komponenta refluksu atpaka 3. Kl niski laboratoriskie r ji.
galvenaj dziedzera izvad . T k, rodoties hipertensijai, notiek s ko 4. Ultrasonogr fijas dati, kas ietver iepriekš min s paz mes.
žultsvadi u pl sums, kas kop ar zarnu enterokin zi rada apst us Blamey un l dzautori (1983), statistiski apstr jot lielas datu
enz mu intracelul rai akti-v cijai, un s kas patolo iskais kopas, konstat ja, ka lielu ticam bu žultsakme u en zes
pašsagremošan s process. pankreat tam rada sekojoši krit riji (paz mes):
1 rmaina fosfot ze > 300 IU/L - 86% ticam bas
Faktori, kas veicina žultsakme u pankreat ta att st bu. . Vecums > 50 gadi
2 - 82%
• Liel ks žultsakme u skaits 3 ALT > 100 IU/L - 89%
• Maz ka izm ra žultsakme i Dzimums:
• Liel ka izm ra d. cysticus rieši - 31%
• Liel ka izm ra kop jais žultsvads Sievietes - 82%
• Liel ks Odi sfinktera baz lais spiediens 5 AST > 100 IU/L - 87%
• Liel ka sfinktera f zisko kontrakciju apmplit da . Amil ze serum > 4000 IU/L
6 - 73%
• Kop jais pankreatobili rais kan ls .7 Kop jais bilirub ns > 25 umol/L - 73%
• Izteikt ks reflukss dziedzera vad .

525
525
 IRUR IJA AIZ KU A DZ I E DZ E R A S L I M BAS
c autoru dom m, ja pacients ir sieviete, piecu paz mju
esam ba 100% auj uzst t žultsakme u pankreat ta diagnozi. P c
Rensona (1997) datiem, iepriekšmin s paz mes kop ar US re li
nodrošina pareizu diagnozi par 93%.
Buchier un l dzautori (1996) uzskata, ka: 1) paaugstin ti
laboratoriskie r ji - AST, bilirub na l menis un s rmain fosfot ze
- dod 84% ticam bu; 2) AST kombin cija ar US -95% ticam bu; 3)
AST, US un ERHP - > 95% ticam bu. J em v viet s
laboratorijas normas un vizu s diagnostikas speci listu pieredze.
Pielietojot min tos krit rijus, kas ir pieejami un rti, var veiksm gi
diagnostic t ak tu žultsakme u pankreat tu. Pašlaik arvien vair k
autoru atbalsta oti akt vu endoskopisko taktiku. J uzsver, ka
endoskopisk s proced ras nodrošin s labu rezult tu tikai
pieredz juša un varoša speci lista rok s; pret gad jum no
endoskopisk m proced m j tturas.
a ir sp gs endoskopiskais dienests, Chi-Leung Liu u.c.
iesaka š du rst šanas algoritmu (sk. 7.sh mu).
7.sh ma. Žultsakme u pankreat ta rst šanas algoritms.
Žultsakme u pankreat ts
Ak ta pankreat ta irur iskas rst šanas principi.
irurgam ak ta pankreat ta gad jum joproj m gr ts uzdevums
ir oper cijas indik ciju izv rt šana.
Ak ts pankreat ts, kas norit interstici las t skas form ,
rsvar j rst konservat vi, iz mums ir žultsakme u pankreat ts
ar žultsvadu nosprostojuma un hipertensijas kl niku, ja konservat va
terapija un ar agr na endoskopiska papilos-finkterotomija (ar
transhepatiska žultsvadu san cija) vai nu nav iesp jama, vai ar ir
bijusi nesekm ga. Šiem slimniekiem, ja netiek atjaunota kop
žultsvada dren još funkcija, oti strauji m dz att st ties ak ts
holang ts ar hepatoren iu nepietiekam bu. Šajos gad jumos ir
indic ta akt va irur iska iejaukšan s.
Turpret nekrotiska pankreat ta gad jumos p laika
pieredze liecina par akt vas irur iskas taktikas priekšroc m.
svar kais ir savlaic gi diagnostic t nekrotiskas formas un
infekcijas pievienošanos, kas var notikt jau otr s ned as beig s.
Šaj gad jum priekšroka ir akt vai irur ijai.
Par oper ciju j izš iras smaga pankreat ta gad jum :
• ja p c 48 stundu terapijas nav uzlabošan s un pieaug
derpl ves kairin juma simptom tika;
526
526
• ja slimniekam nevar izsl gt v l k du ak tu v dera dobuma
org nu irur isku patolo iju, kurai nepieciešama neatliekama
operat va terapija;
• ak tu komplik ciju gad jumos (intraabdomin la vai ku a un
zarnu asi ošana, ko nevar apst din t endoskopis-ki, zarnu
nosprostojums, perfor cija);
• žultsakme u pankreat ta gad jum , ja 48 stund s kon-
servat va taktika nav bijusi efekt va;
• ja nekrotiska pankreat ta gaita komplic jas ar nekrožu vai
pseidocistu infic šanos.
irur isk s rst šanas galvenie uzdevumi:
1) veikt v dera dobuma, aizku a dziedzera un peripan-
kre tisk s zonas r gu rev ziju;
2) p c iesp jas piln k evaku t iekaisuma š idrumu, ne-
krotiskos audus, detr tu vai strutas;
3) nodrošin t žultsce u dren jošo funkciju, ja t trauc ta;
4) nodrošin t labu p coper cijas dren žu.
Oper cijas laik nepieciešams izv rt t ar zarnu tranz ta
st vokli un nepieciešam bas gad jum veikt p coper cijas ileusa
profilaksi. B tisks ir jaut jums par barošanas veidu p coper cijas
period . Smaga nekrotiska pankreat ta gad jumos slimniekiem jau
1982. gad Rensons ieteicis nodrošin t enter lo barošanu,
oper cijas laik izveidojot jejunostomu. P jo gadu atzinumi
liecina, ka s kum p c oper cijas vair k izteikta par ze ir ku ,
duoden un resnaj zarn . Ente-r las zondes ievad šana jejunum
men auj pielietot enter lu barošanu, kas var b t viens no
izš irošajiem faktoriem atvese ošan s gait un t ko septisko
komplik ciju profilaks .
Oper cijas grieziens.
Neskaidras diagnozes gad jumos visplaš k tiek lietots vid s
laparotomijas grieziens, kas auj labi revid t v dera dobumu,
nepieciešam bas gad jum paplašin t griezienu abos
garenvirzienos un irur iski rst t ar citu org nu patolo iju, ja t du
konstat . Ilgu laiku norit ja str di par oper cijas taktiku nekrotisko
formu gad jumos. Tom r pier ta nekrotiska pankreat ta gad jumos
vadošie speci listi aizku a dziedzera irur ij {Ranson, Bradley,
Warshaw, Buchier, Fries, Beger u.c.) iesaka plašu š rso
g r i e z i e n u pielietošanu. Pirms US un DT ras ak ta pankreat ta
komplik ciju diagnostik ne-krotisku formu gad jumos letalit te
sasniedza 50-70%. P s desmitgad s, uzlabojoties diagnostikas
iesp m, tika izstr ti ar akt kas irur isk s taktikas principi,
kurus iev rojot, letalit te smagu nekrotisku formu gad jumos
samazin jusies, un, p c Warshaw 1997. gada datiem, ir 9-22%.
Šobr d var formul t sekojošus galvenos principus, kas j iev ro,
ja nekrotiska infic ta pankreat ta gad jum notiek irur iska
iejaukšan s:
1) lai plaši atv rtu v dera dobumu, priekšroka dodama
rsajam griezienam, kas s kas labaj parib no /. axillaris anterior
un iet š rs m uz kreiso paribi l dz /. axillaris media kreisaj pus
(sk. 9.att.);
2) plaša bursa omentalis atv ršana, p rdalot lig. gastro-
colicum (sk. 10.att.), lai p c iesp jas piln k var tu vizualiz t
aizku a dziedzeri;
3) aizku a dziedzera galvi as zonas rev zija, veicot
mobiliz ciju p c Kohera metodes (sk. 11.att);
4) erme a un astes zonu sedzoš s v derpl ves un tauk
audu p rdal šana un digit ia aizku a dziedzera mobiliz cija,
lai kontrol tu retroperitone lo da u (sk. 12.att).
a ir retroperitone las imbib cijas paz mes, j mobiliz co-lon
ascendens un colon descendens. gi j izrevid tiev s zarnas
apzar a saknes zona. Visi nekrotiskie audi, tai skait ar aizku a
dziedzera nekrozes, iesp jami piln gi j evaku , pielietojot
digitoklastisku metodi. Visi abscesi j atver, atst jot iesp jami
plaš ku atv rumu abscesa priekš sien .
 AIZ KU A DZ I E DZ E R A S L I M BAS IRUR IJA

9.att ls. rsais grieziens. 10.att ls. Lig. gastrocolicum p rdal šana.

Adekv ta p coper cijas dren ža.

Ir ieteikti vair ki veidi, k pabeigt oper ciju un nodrošin t atlieku
nekrotisko audu un strutu evaku ciju p coper cijas period .
coper cijas metodes galvenok rt atš iras ar to, vai tiek lietota sl gt
dren ža (sk. 13.att), vai ari k ds no atv rt s dren žas veidiem. oti
smagos gad jumos, kad izteikta nekrožu izplat ba un plaša strutu
imbib cija ir retrope-ritone li zem colon ascendens, colon descendens,
paranefr los audos pielieto dren žas kombin cijas ar neadhez vu mitru
marles tipa materi lu "pakošanu" nekrotiskajos dobumos. V dera sienu
satuvina ar resn m neilona situ cijas šuv m vai iešuj "r jsl dz ju".
Šiem slimniekiem katru otro vai trešo dienu atver v dera dobumu
(pl nveida relaparotomijas), nomaina pakojamo materi lu un san v dera
dobumu. Metodes galvenais tr kums ir bieža visp s anest zijas
nepieciešam ba, zarnu fistulas l dz 20%, p coper cijas tr ces l dz 15%
gad jumu.
Davidson un Bradly'\98'\. gad public ja labus rezult tus, kas bija
ieg ti ar t.s. marsupializ cijas metodi. Metodes b ba ir p c
nekrektomijas norobežot bursa omentalis no p v dera dobuma, ar
atseviš m šuv m fiks jot p rdal s lig. gastrocolicum malas gar ku a
lielo loku un colon transver-sum pie pariet s v derpleves, atst jot
atv rtu b. omentalis un šaj zon nešujot v dera priekš jo sienu. Bursa 11.att ls. derpleves atv ršana, veicot divpadsmitpirkstu zarnas
omentalis tiek pakota un dren ta. Papildus drenas tiek ievietotas v dera mobiliz ciju p c Kohera (Kocher) metodes.
dobum . Pakojuma mai a notiek katr s 24 vai 48 stund s. Zon s, kur ir
nekrotisko audu paliekas un abscesu dobumi, sl gt s dren žas metode
c nekrektomij m paredz ievietot dren žas sist mu un pielietot
caurteces skalošanu.
No praktisk viedok a ir rekomend jama Rensona 1982. gad
aprakst dren šanas metode (sk. 14.att.), kur pielieto kombin tas t.s.
stumbra drenas (angl. - sump drain).
Drenu izgatavošanai tiek izmantots Foley tipa katetrs, kuram nogriež
baloni u, izgriež s nu atveres, ietin to marles pakojum un visu kop
ievieto m kst gumijas Penrose tipa dren ar papildus dren još m
atver m. Viss tiek fiks ts ar cirkul ru ligat ru (sk. 15.att). P c oper cijas
caur katetra gaisa vadi u ar trumu 50 ml/st. past gi ievada fiziolo isko
vai k du antiseptisku lav žas š idrumu. Katetru pievieno past gas
aspir cijas gad jum .
Protams, katr smaga nekrotiska pankreat ta gad jum oper cijas un
dren šanas metodes izv le ir oper još irurga zi , tom r, tieši iev rojot
aprakst tos principus, nekrotiska pankreat ta irur isk s rst šanas
rezult ti ir iev rojami uzlabojušies.

12.att ls. derpleves p rdal šana zem aizku a dziedzera apakš s

malas un digit la dziedzera mobiliz cija.

527
 IRUR IJA AIZ KU A DZ I E DZ E R A S L I M BAS

HRONISKS PANKREAT TS

Hronisks pankreat ts ir progres joša aizku a dziedzera

iekaisuma slim ba ar neatgriezenisk m patolo isk m izmai m, kas
noved pie eksokr nas un endokr nas nepietiekam bas. Rakstur gas
recidiv joŠas vai persist joŠas s pes v dera augš st .
Morfolo iski slim ba rakstur ga ar hronisku eksokr nas da as atrofiju
un parenh mas sklerozi (Buchler, 1996).

13.att ls. Dubulta sl gta dren ža p c Buchler metodes.
Klasifik cija:
• Hronisks pankreat ts ar fok m nekroz m (fibrozi).
• Hronisks pankreat ts ar segmentam vai dif zu fibrozi.
• Hronisks pankreat ts ar vai bez konkrementiem.
Apakšforma: Obstrukt vs hronisks pankreat ts (tumors vai
sašaurin jums).

Epidemiolo ija.
Saslimst bai ar hronisku pankreat tu Eirop ir tendence pieaugt.
14.att ls. Rensona ieteikta dren ža.
c D nijas statistikas, katru gadu tur fiks 8,2 jaunus saslimšanas
gad jumus uz 100 000 iedz vot ju. Kop saslimst ba ir 27,4 uz 100
000 iedz vot ju. Hronisks pankreat ts vair k ir izplat ts Francij ,
cij , Dienvid frik , zem s ar regul m sadz ves alkohola
lietošanas trad cij m. Savuk rt Anglij un Jap preval ak ta
pankreat ta formas, jo šaj s zem s ir daudz žultsakme u en zes
pankreat tu. Indon zij , Indij un frik ar ir augsta saslimst ba ar
hronisku pankreat tu, bet šaj s zem s galvenais etiolo iskais
faktors ir prote nu defic ts uztur . Nav prec zu statistikas datu par
Baltijas valst m, ta u p jo gadu dati liecina par strauju alkohola
(alkohola surog ti) un žultsakme u en zes ak ta pankreat ta
prevalenci. Palielin ta saslimst ba ar ak m form m tuv ko piecu
gadu laik palielin s ar hroniska pankreat ta un komplik ciju skaitu.

Etiolo ija.
Industri laj s zem s 75-90% hroniska pankreat ta saslimšanas
gad jumu ir alkohola en zes. Ir pier jumi, kas liecina, ka l dz
80% pacientu ar vair k par vienu pankreat ta l kmi konstat jamas
hroniskas izmai as aizku a dziedzer . Kopum galvenie
etiolo iskie faktori ir etri (sk. 13.tabulu).

13.tabula. Hroniska pankreat ta etiolo iskie faktori

(p c Buchler un l dzautoriem, 1996).

Metaboliskie Meh niskie Iedzimt bas Imunolo iskie

Pancreas divisum
Alkohols Idiop tisk s V rusu infekcija
(75-90%) formas (juven , (hepat ts B,
Hiperkalci mija Pancreas annulore
sen ) Coxsackie)

Hroniska ur mija Papillas stenoze Krona slim ba

Prote nu tr kums
Vadu
sašaurin jumi
Tumors
Mikroelementu
tr kums
Di tas toks ni
Duodena
divertikuis
Medikamenti

c Wiechel 1996. gada datiem, hronisks alkohola pankreat ts

15.att ls. Drenu izgatavošana pec Rensona metodes.
ir progres joša slim ba pat neatkar gi no rst šanas. Ja ir s kuš s
hroniskas morfolo iskas izmai as aizku a dziedzer , t s progres ,
pat piln gi atturoties no alkohola lietošanas, respekt vi, pak peniski
pasliktin s aizku a dziedzera funkcija. Diemž l pašlaik nav
neviena irur iska rst šanas

528
528

metode, kas var tu veicin t aizku a dziedzera parenh mas
re ener ciju. Ar prote nu defic ta en zes hroniskam pankreat tam
ir rakstur gas morfolo isk s izmai as ar acin ro š nu atrofiju un
fibrozi, ta u š forma atš ir no alkohola en zes pankreat ta labi
rea uz prote nu sabalans jošu terapiju.
c Paquet 1996. gada datiem, daudziem pacientiem netiek
konstat ts k ds zin ms hroniska pankreat ta att st bas etiolo isks
iemesls. Pašlaik atkal ir pastiprin ta interese par hroniska
pankreat ta formu, kas skar s kos aizku a dziedzera vadus. Daudzi
hroniska pankreat ta diagnostiskie testi akcent aizku a dziedzera
galven izvada izmai as, bet s ko vadu izmai as nefiks , kas var
atst t nediagnostic tu šo hronisk pankreat ta variantu. P c
atk rtot m ak ta pankreat ta l km m hiperlipid mija var izrais t
hroniska pankreat ta att st bu. P c menopauzes estrog nu terapija
uz hiperlipid mijas fona rada palielin tu risku hroniska pankreat ta
att st bai. Triglicer du l menis tukš d > 750 mg/dl rada
paaugstin tu risku aizku a dziedzera iekaisuma att st bai. Morfo-
lo iski, seviš i adipoziem pacientiem ar žultsakme u slim bu, paši
sieviet m, bieži var nov rot aizku a dziedzera "aptaukošanos",
acin ro š nu atrofijas paz mes un acin ro š nu aizvietošanu ar
taukaudiem. Š s paz mes sakr t ar aknu taukain s distrofijas
paz m. P c dažu autoru dom m, b ar š ir hroniska
pankreat ta izpausme, lai ar kl niskas simptom tikas nav. Ja šiem
pacientiem netiek normaliz ta lip du vielu mai a, slim ba var
paasin ties un izpausties ar ak ta pankreat ta simptom tiku.
Kl nisk norise.
Hroniskam alkohola pankreat tam rakstur gs 5-6 gadu s kuma
periods ar atk rtot m s pju l km m, kam seko hronisku s pju
periods ar eksokr s un endokr s funkcijas pasliktin šanos.
jie p jumi liecina, ka hroniska alkohola pankreat ta gad jumos
eksokr na nepietiekam ba att st s vid ji 13 gadu laik (60% - 15
gadu laik ), un endokr s funkcijas nepietiekam ba att st s vid ji
20 gadu laik (40% -p c 15 gadiem). Ne visiem pacientiem ar ak ta
alkohola pankreat ta l kmi att st s kl niski izteikts hronisks
pankreat ts. Tom r ir dati, kas liecina, ka pacientiem ar kl nisku
pankreat ta l kmi jau ir histolo iski hroniskas izmai as aizku a
dziedzer . No teikt izriet tr s secin jumi:
1) ir pacientu grupa, kurai p c ak ta alkohola pankreat ta
kmes neatt st s hronisks pankreat ts;
2) ak ts alkohola pankreat ts progres hronisk form ar
galven izvada izmai m (lielo vadu slim ba), pasliktinoties ar
eksokr najai un endokr najai funkcijai;
3) ir grupa pacientu ar mazo vadu izmai m (mazo vadu
slim ba), un to kl nisk gaita iev rojami atš iras no "lielo vadu
slim bas". Š grupa kl niski atbilst idiop tisk pankreat ta grupai, kas
ir otra biež forma ASV un Eirop . Hronisks pankreat ts rada
lielas soci las un medic niskas probl mas izmaksu zi .
Slim bai ir rakstur gas komplik cijas:
1. S p e s , s kot no diskomforta l dz stipr m, kas rada
nepieciešam bu lietot pat narkotiskos prets pju l dzek us. S pju
pato en zes meh nisms nav skaidrs. S pes ir biež kais iemesls,
pacienti griežas p c pal dz bas, sa em medi-kamentozu
terapiju un tiek oper ti.
2. Aizku a dziedzera p s e i d o c i s t a s , kas rodas l dz 40-
60% gad jumu. Pseidocistas, kas ir liel kas par 6 cm, parasti oper .
irur isk s rst šanas priekšroc ba ir iesp ja rst t patolo iju un
izsl gt aundab gu procesu.
3. A s i o š a n a no art rijas vai v nas, kas iesaist ta
hroniskaj iekaisuma proces . T ir reta, bet parasti fat la
komplik cija. Diagnozes noteikšanai un neatliekamai pal dz bai
rt ga ir angiogr fijas metode. irur isk iejaukšan s ir indic ta
stabiliem pacientiem. Asi ošanas iemesls var b t
67 3 136
AIZ KU A DZ I E DZ E R A SLIM BAS IRUR IJA
pseidoaneirisma, varikozas v nas sakar ar kreis s puses port lo
hipertensiju.
4. D z e 11 e - visbiež k rodas, fibrozajam procesam aizku a
dziedzera galvi as zon nospiežot kop jo žultsvadu, ret k
pseidocistas nospieduma rezult . Lai izvair tos no dzelt s
izrais taj m komplik cij m, ir nepieciešama žultsvadu dren joša vai
dziedzera rezekcijas tipa oper cija.
5. Ret kas komplik cijas ir t.s. iekš s aizku a dziedzera f i
s t u I a s (pankreatog ns asc ts vai pleir ls eksud ts).
6. Daž du ku a un zarnu trakta da u (duodens, tiev zarna,
resn zarna) n o s p i e d u m s .
Aizku a dziedzera fistulas tiek rst tas konservat vi, bet
org nu nospiedumi - ar dren još m vai rezekcijas tipa oper cij m.
uzsver, ka gan dren jošas oper cijas, gan apejas (angl. - by-
pass) anastomozes, gan stentu ievad šana nov rš komplik ciju, bet
ne rst slim bu. Ja iesp jams, izdara org nu saglab jošas
rezekcijas.
pes.
pju raksturs ir daž ds - no viegl m diskomforta saj m l dz
oti stipr m l kmjveida, recidiv još m, persist jo-š m s m. K
galveno iemeslu min intradukt spiediena palielin šanos un
simp tisko nervu iesaist šanos iekaisuma proces . Ir konstat ta
intens va eozinof la infiltr cija ap nerviem un fibroze, kas ietver tos.
Bockman ar l dzautoriem ir atradis izmai as nervu morfolo ij , paši
perineirij , kas izraisa šo nervu sast esošo sensoro š iedru
nep rtrauktu kairin jumu. Buchler ar l dzautoriem hroniska
pankreat ta slimniekiem atradis palielin tu mediatoru substances "P"
un kalci-ton na g na pept da (angl. - caicitonine gene related
peptide) daudzumu. Ja liel da a autoru uzskata, ka s pes
hroniska pankreat ta gad jum ir visbiež komplik cija, tad 1984.
gad Aman ar l dzautoriem public ja 20 gadu nov rojumu
rezult tus, kuros tika stud ti 245 hroniska pankreat ta slim bu
gad jumi. Autors non ca pie sekojošiem secin jumiem:
1. Slim ba progres un noved pie kalcific šan s, eksokr s
un endokr nas nepietiekam bas.
2. Kalcifik cijas un enz mu produc šan s zudums sakr t ar
pju mazin šanos.
3. Nopietnas probl mas s pes rada nelielam pacientu
skaitam.
4. irur iska rst šana s pju mazin šan dod t du pašu
efektu k ne rst šana.
5. Sakar ar komplik cij m tiek oper ts katrs otrais pacients.
Atš ir gs viedoklis ir s pju k komplik cijas biežuma un
pju irur isk s rst šanas efektivit tes nov rt jum . J atz , ka
autora apskat taj period v l nebija ieviesta Begera tipa oper cija,
kam pašlaik ir lab kie rezult ti.
Aizku a dziedzera pseidocistas.
Pseidocistas ir visbiež hroniska pankreat ta komplik cija un
sastopama 40-60% gad jumu. Liel kai da ai pacientu ir
persist jošas s pes v der , vemšana un svara zudums. Apm ram
pusei pacientu var palp t veidojumu. Pseidocistu veidošan s
meh nisms atš iras postak tas pseidocistas gad jumos un hroniska
pankreat ta gad jum , kur cista veidojas sakar ar aizku a
dziedzera vada nosprostojumu, liel ka vai maz ka vada pl sumu,
pieaugot iekš jam spiedienam. Fibro-zie audi veido pseidocistas
sieni as, un t s biež k atrodas in-trapankre tiski.
D^Egidio un Stern ir rekomend juši pseidocistu klasifik ciju, lai
tu iesp ja izv ties adekv tu rst šanu:
I tips. Postnekrotiska pseidocista, kas rodas p c ak ta
pankreat ta epizodes, ja dziedzera vadu anatomija ir norm
la. Š s pseidocistas parasti uzs cas spont ni.
II tips. Postnekrotiska cista, kas att st s p c hroniska
pankreat ta ak ta uzliesmojuma. ERHP ir hroniska pankreat
ta paz mes, un cistai var b t savienojums ar aizku a dzie-
529
529
 IRUR IJA AIZ KU A DZ I E DZ ER A S L I M B AS
dz ra vadu sist mu. Š s pseidocistas var droši dren t.
III tips. Retences pseidocistas, kas saist tas ar izteiktu vadu
striktur šanos. Šaj gad juma nepieciešams irur iski rst t ne tikai
pseidocistu, bet ar p s hroniska pankreat ta izrais s
komplik cijas.
Hroniska pseidocista, kas ir vec ka par 6 ned m, parasti
neuzs cas spont ni un l dz 50% gad jumu rada komplik cijas. Tad
iesaka agr nu operat vu terapiju, jo komplik ciju skaits laika gait
pieaug. Lab oper cijas laika izv le ir str gs jaut jums, ta u ir
pie emts, ka hroniska tipa simptom -tiska pseidocista j oper , ja t
ir liel ka par 6 cm. Parasti šo cistu sieni as ir biezas un iekš ja
dren šana ir droša metode. Maz m cist m lab taktika ir
nov rošana.
r s t š a n a . Hronisku pseidocistu rst šanas izv les
metode ir iekš dren ža. Atkar no cistas lokaliz cijas eksist
daž di dren jošo oper ciju veidi - cistogastrostomija,
cistoduodenostomija un Y-tipa cistojejunostomija p c R .
Komplik ciju skaits un letalit te šiem veidiem maz atš iras, bet
asi ošana vismaz k v rojama cistogastrostomijas gad jum . Iesaka
oti r gu aizdom go lokusu li šanu. Rezekcija ir j izv las, ja
pseidocista lokaliz jas dist k un noteikti, ja ir iesaist ta liesa.
jo gadu laik popul kas ir k uvušas transkut nas un
endoskopiskas cistu dren šanas metodes. Rezult ti ir labi, bet
dažas komplik cijas, piem ram, mas va asi ošana, ir gr ti
kontrol jamas. Šo alternat vo metožu tr kums ir ar nesp ja rst t
hronisku pankreat tu bez liela recid vu procenta un gr ka
diferenci ldiagnoze starp cistisko audz ju un pseidocistu. Augsts
CA19-9, zems CEA un augsts amil zes l menis nor da uz lielu
varb bu, ka pacientam ir vai nu mucinozs tumors, seroza
cistadenoma vai pseidocista.
Asi ošana.
Asi ošana nav bieža komplik cija, tom r var b t 2-10%
gad jumu. Ja att st s bieži, ir fat la, un letalit te sasniedz 40-60%,
bet ne rst jot - tuvu 100%. Galvenais iemesls ir psei-doaneirismu
veidošan s. T s rodas, sabr kot asinsvadu sieni ai aizku a
dziedzera enz mu iedarb bas rezult vai ar , pseidocistai erod jot
uz art riju, Visbiež k asi ošana ir sastopama liesas,
gastroduoden laj un pankreatoduoden laj art rij , ja
pseidoaneirisma pl st, var s kties mas va asi ošana ku a un zarnu
trakt , dziedzera vadu sist vai ar perito-neja dobum . Mazas
pseidoaneirismas var norit t ar hroniskas an mijas un periodisku
renu s pju kl niku. Asi ošana no papilla Vater rodas,
pseidoaneirismai uzur jot Virsunga vadu un p rpl stot taj
(haemosuccus poncreaticus), vai ar no erozij m pie vada
konkrementiem.
Venoza rakstura asi ošana rodas sakar ar port lo hiper-
tensiju no varikozi paplašin m v m. Splenoport la hi-pertensija
sastopama ap 13% hroniska pankreat ta gad jumu. Hroniska
pankreat ta slimniekiem visbiež k nosprostojas liesas v na,
aizku a dziedzera audu un peripankre tiskas fib-rozes rezult
radot "kreis s puses" port lu hipertensiju ar bar bas vada v nu
varikozu paplašin šanos. V rtu v nas ok-l zija ir reta. Visos ku a
un zarnu trakta asi ošanu gad jumos r ga anamn ze ir oti
svar ga. Parasti j k ar endo-skopisko izmekl šanu, kas dod
orient jošus datus. US un DT dod nepieciešamo hroniska
pankreat ta diagnozi un var preciz t š idruma raksturu, piem ram,
pseidocistu gad jumos, a DT atrade ir pozit va, indic ta angiogr fija,
seviš i izmekl jot venozo f zi varikozu v nu gad jum . Angiogr fija
auj pielietot emboliz šanu, lai apst din tu asi ošanu, kas ir svar gi
augsta riska pacientiem. Pl nveida gad jumos priekšroka dodama
irur iskai rst šanai.
Pankre tisks asc ts un pleir ls izpl dums.
ir reta komplik cija un rodas iekaisuma rezult , no-
sprostojoties k dam aizku a dziedzera vadam, kas no spiediena
pl st; t di dziedzera sekr ts var nok t v dera
530
dobum , radot prote niem bag tu pankre tisku "asc tu". Ja pl st
vads, kas lokaliz jas dziedzera mugur da , pankre -tiskais
sekr ts caur bar bas vada un aortas diafragmas atver m var nok t
viden un, tur sakr joties, dren ties uz k du no pleiras dobumiem,
radot pleir lu izpl dumu. Tas var notikt ar pankre tiskas fistulas
gad jum , ja fistula caur diafragmu savienojas ar pleiras dobumu.
Diagnozei svar ga ir anamn ze, hroniska pankreat ta paz mes,
pleir eksud ta bio miska anal ze, kas uzr s augstu amil zes
aktivit ti. ERHP dod iesp ju konstat t ruptur to vadu. Tumoru
mar ieri aspi-r pal dz diferenc t aundab gus procesus. Parasti
tiek lietota konservat va terapija, kas balst s uz parenter lu vai ele-
ment lu enter lu barošanu, atk rtot m laparo- vai torako-cent m,
diur tiskiem l dzek iem. P laik ar labiem rezult tiem tiek
lietots somatostat na sint tiskias analogs oktreot ds (sandostat ns).
Ja konservat terapija nav efekt va, indic ta irur iska rst šana.
Dzelt .
Parasti hroniska pankreat ta slimniekiem apm ram 9%
gad jumu ir dzelt , un l dz 26% gad jumu t ir sakar ar aizku a
dziedzera galvi as palielin šanos. Parasti stenoze rodas,
fibrozajiem audiem ietverot un saspiežot kop žultsva-da dist lo
galu. Dist holedoha nospiedums ir v rojams ret k k dziedzera
vada distrofisk s izmai as. Reti holedohu nospiež pseidocista. Gr ti
ir diferenc t kop žultsvada dis-t s da as nospiedumu hroniska
pankreat ta un aundab gu procesu rezult . Ir pier ts, ka
vairum aundab gu audz ju izrais tu nospiedumu gad jum
bilirub na l menis serum paaugstin s un, atš ir no hroniska
pankreat ta, pieaug strauj k un, sasniedzot augst ko l meni,
stabiliz jas. Atjaunot žultsvada dren jošo funkciju var ar minim li
invaz m metod m un irur isk ce . Sakar ar pacientu augsto
riska pak pi progres ka ir minim li invaz pieeja. Var pielietot
endoskopisku stentu dren žu (neiesaka uz ilgu laiku). Var ievad t
transkut nus transhepatiskus stentus un dren jošus katetrus,
nodrošinot iekš ju žults dren žu. žults dren ža nav droša
metode, jo šie slimnieki oti tri cieš no ahoiis-k s slim bas.
Atseviš am slimnieku kontingentam uzreiz pielieto irur isku
rst šanu, visbiež k veicot holedohoduode-noanastomozi vai
holedohojejunoanastomozi p c R . Normaliz joties bilirub na
menim un aknu funkcijai, j lemj jaut jums par t ko rst šanas
taktiku.
Zarnu nosprostojums.
Parasti t ir reta komplik cija. Biež k nosprostota tiek duo-
dena lejupejoš da a vai colon transversum, attiec gi 1-2% un 0,3%
gad jumu. irur iska rst šana ir izv les metode.
Hroniska pankreat ta diagnostika.
Hroniska pankreat ta diagnozi nav gr ti noteikt, ja v dera
rskata rentgenogramm s vai DT ir p rliecinošas dziedzera
strukt ras izmai as, piem ram, dif za kalcifik cija, vai ar ERHP
redzamas galven aizku a dziedzera vada izmai as. Daudz gr k
noteikt diagnozi, ja izmai as ir nelielas. Visprec ir morfolo isk
diagnoze. Vizu s diagnostikas metodes - US, DT un ERHP - ir
pietiekoši prec zas izteiktu izmai u gad jumos, bet nav pietiekoši
jut gas vieglu un vid ju formu gad jumos. Ar dziedzera funkcion lie
testi dod prec zu inform ciju jau izteikt slim bas stadij .
Visjut kais joproj m ir aizku a dziedzera sekr cijas tieš s
stimul cijas tests.
Ir pacienti ar redzamu hroniska pankreat ta gaitu, kas norit ar
periodiskiem uzliesmojumiem p c ak ta pankreat ta kl nikas tipa.
Parasti l kmes norit ar stipr m s m un per a iekaisuma
paz m, kas v rojamas US vai DT (dziedzera ehogenit tes
samazin šan s). Smaga hroniska pankreat ta gad jumos
galvenok rt ir fok las izmai as - bieži ar cistu veidošanos, var b t
galven izvada dilat cija, strikt ras un kon-krementu veidošan s.
530

Diemž l viegla un vid ji smaga hroniska pankreat ta gad jumos
past v v ja korel cija starp kl niku, morfolo iskaj m izmai m un
funkcion lo nepietiekam bu. Viegla hroniska iekaisuma gad jum
dziedzera palielin šan s nav tipiska, biež k to var redz t k fok la
iekaisuma per kli. Vid ja un smaga hroniska iekaisuma gad jumos
var v rot dziedzera palielin šanos l dz 40% gad jumu (Ferruci u.c,
Cotton u.c, 1980). Intralobul ra fibroze izmaina aizku a dziedzera
jo kont ru, ta u to var redz t tikai smagos gad jumos, jo viss
dziedzeris k st ehog ks un gr k saredz t kont ru. Galven
paz me, kas liecina par hronisku parenh mas iekaisumu, ir t s
neviendab gums. Agr na hroniska pankreat ta gad jumos var redz t
lokaliz tu centr li peridukt lu fibrozi. Viegla un vid ja hroniska
pankreat ta gad jumos parasti ir pastiprin ta galven izvada
ehogenit te, sal dzinot ar parenh mu, bet tas ir sam subjekt vs
simptoms.
Smaga hroniska pankreat ta gad jum v rojama vadu sist mas
paplašin šan s k dziedzera da . Ja pacienti ir jaun ki par 60
gadiem, par 2 mm liel ks galven izvada diametrs uzskat ms par
paplašin tu. Paplašin ti s nu zari ir intrapankre tiskas cistas
paz mes. Piln ga obstrukt va parenh mas atrofija ir vair k aizku a
dziedzera karcinomas paz me (Ferruci u.c, 1979; Roptopoulos un
SchelFmger, 1979). Tikai pietiekoši liela izm ra konkrementi dod
akustisku nu. Astes un retroperitone lo audu kalcin ti ir gr ti
ieraug mi.
Cistas, kas maz kas par 5 cm, ir redzamas bieži un nor da uz
hroniska pankreat ta vid ji smagu gaitu, liel kas par 10 cm
sastopamas ret k (l dz 10% gad jumu) un nor da uz smag
hronisk m izmai m. Hroniska pankreat ta gad jum cistas ir
intrapankre tiski vai peripankre tiski novietotas, ir s kas un
sf risk kas k ak ta pankreat ta gad jumos (Siegelmon u.c, 1980).
1983. gad Sarner un Cotton Kembridž , iesakot hroniska
pankreat ta klasifik ciju, defin ja, ka hroniska pankreat ta diagnozei,
pat ja nav citu apstiprin jumu, pietiek tikai ar morfolo isk m
paz m. Tika sistematiz tas paz mes, kuras var diagnostic t ar
jebkuru no esošaj m att ldiagnostikas metod m. Par pamatu tika
emta ERHP diagnostika, c kuras noteica tr s hroniska
pankreat ta izmai u l me us:
1) viegl m izmai m atbilst vismaz triju, bet tikai s nu, zaru
izmai as;
2) vid m izmai m atbilst galven izvada izmai u paz mes;
3) smagas izmai as: galvenais izvads nopietni main jies,
dilat cija ir liel ka par 10 mm, ir konkrementi un/vai cistas.
Visas š s paz mes var noteikt ar US un DT. Vieglu hronisku
pankreat tu var diagnostic t, emot v vecumu un paz mju
kombin ciju (p c vienas paz mes to parasti nevar). Tipiski var tu
t 1,5 reizes palielin ts aizku a dziedzeris, galvenais izvads 2-4
mm ar viegli heterog nu parenh mu un palielin tu vadu sieni as
ehogenit ti, sal dzinot to ar parenh mu. Gr k diferenc t vieglas un
vid ji smagas izmai as.
Smagos gad jumos ir cistas, konkrementi un izteikta galven
vada neregularit te. DT r da pietiekoši prec zu ainu izteiktas
slim bas gad jumos, kas ietver fok lu vai dif zu dziedzera
palielin šanos vai atrofiju, galven vada dilat ciju un intraduktul ru
kalcifik ciju. Sekund s paz mes ietver žults-vadu dilat ciju,
pankre tiska š idruma uzkr jumu, priekš s pararen s fascijas
sabiez jumu. Rakstur ka ir dziedzera dif za palielin šan s, bet
23% gad jumu t var b t fok la.
Mazs atrofisks dziedzeris ir redzams 11-14% gad jumu, bet
norm ls - 16% gad jumu. Aizku a dziedzera vada dilat cija
redzama 58% hroniska pankreat ta slimnieku. Biež k vada sieni as
ir kre u veida vai neregul ras, bet var b t gludas un vi ainas.
Intradukt la kalcifik cija ir rakstur ga hroniska pankreat ta paz me.
DT augsts kontrastjut gums auj konstat t pat s kus
konkrementus, ko neredz ar cit m - rentgena un US - metod m. DT
auj noteikt pseidocistas, to satu-
AIZKU A DZ IEDZ ERA SLIM BAS IRUR IJA
ra raksturu un attiec bas ar blakus esošajiem audiem. Ar kontrastu
pastiprin ta DT sam labi vizualiz dziedzeri un peripankre tiskos
asinsvadus, kas var b t noder gi ar psei-doaneirismu un citu
asinsvadu komplik ciju diagnostic šan . DT labi vizualiz ar
žultsce u nospiedumus, diferenc jot to iemeslus.
c Forsmark 1995. gada rekomend cij m, ieteicams iz-
mekl šanu s kt ar vienk rš m metod m. S kum p rskata
rentgenizmekl šanas rezult ti skat mi kop ar enz mu (seruma
trips na) aktivit tes noteikšanas rezult tiem. Ja diagnoze nav
skaidra, pievieno otr ešelona izmekl jumus, DT un stimul cijas
testus. Invaz kas metodes, k ERHP, vair k indi-c tas
pirmsoper cijas situ cijas preciz šanai nek t ri diagnostiskiem
iem.
Hroniska pankreat ta rst šana.
Hroniska pankreat ta konservat rst šana balst s uz:
1) iesp jamo etiolo isko momentu nov ršanu, attur šanos no
alkohola, metabolisma trauc jumu regul šanu (lip du l me a
regul šana, nieru funkcijas uzlabošana, kalcija l me a korekcija),
toksisko vielu un medikamentu iedarb bas p rtraukšanu;
2) trofikas uzlabošanu (prote nu defic ta korekcija, vitam nu un
antioksidantu terapija);
3) prets pju terapiju;
4) aizku a dziedzera enz mus aizvietojošu terapiju;
5) citu simptomu terapiju.
a vieglu un vid ju formu gad jumos atturas no alkohola
m lietošanas, s pes var samazin ties par 50%. Ar trekna uztura
ierobežojums mazina sekretoro aktivit ti. Vieglas slim bas
gad jumos aizku a dziedzera sekr cijas samazin šanos pan k ar
enz mu substit cijas terapiju. Š terapija ir efekt va, ja s pju iemesls
ir intradukt la hipertensija. Enz mu substit cijas terapija ir indic ta
ar eksokr nas nepietiekam bas gad jumos. Svar gi lietot pietiekoši
lielas enz mu prepar tu devas (svar gs ir lip zes saturs, 30000 SV
lip zes vien dienreiz ). Priekšroka dodama enz mu prepar tiem
ar apvalku, kas izš st tievaj zarn (lip ze inaktiv jas, ja pH < 4).
Atseviš ai pacientu grupai ir indic ti spazmol tiski prepar ti,
galvenok rt ak tu uzliesmojumu gad jumos, jo ilgstoša terapija ar
spazmol tiskiem prepar tiem izraisa motorikas un sfinkteru
meh nisma diskoordin ciju, kas var veicin t zarnu pas žas
trauc jumus un refluksu. Adekv ts zarnu tranz ts ir svar gs
meh nisms norm las zarnu barjerfunkcijas uztur šanai. Nevar cer t
uz hroniska pankreat ta veiksm gu terapiju, graujot zarnu
barjerfunkciju, jo šajos gad jumos pieaug bakt riju translok cijas
iesp jas un paaugstin s endotoks mijas l menis, kas visu
im nsist mu uztur hronisk stresa st vokl .
Šeit v l j pieskaras antac du, H2 blokatoru (ranitid na u.c.) un
protonu s a inhibitoru (omeprazola) pielietošanai. Valda uzskats,
ka, lietojot ku a sekr ciju nom cošus prepar tus, tiek samazin ta
ar aizku a dziedzera sekr cija. Tom r j em v , ka ilgstošas
HCI sekr cijas blo šanas rezult bieži att st s izteikta disbioze,
seviš i gados vec kiem pacientiem, kam parasti ku a HCI
sekr cijas l menis nav augsts. T di pan kot slaic gu efektu,
s varam turpm k saskarties ar v l nopietn m probl m. Ir v l
viens apsekts, ko parasti neiev ro. Liela da a spazmol tisko
prepar tu, HCI sekr cijas blo ji un prets pju l dzek i samazina
dabisko g otu sekr ciju ku a un zarnu takt , s kot jau no mutes
dobuma. Sausuma saj ta mut , kas biež k v rojama vec kiem
pacientiem, nor da uz siekalu sekr cijas v jumu. No vienas puses,
ir v lama z me, jo ar dziedzera sekr cija var tu b t piebremz ta,
ta u tas nor da ar uz zarnu g otu sekr cijas samazin šanos. L dz
ar to iev rojami pasliktin s ku a un zarnu trakta barjerfunkcija.
Siekal s ir oti sp gs antibakteri ls potenci ls. Ku a sk vide ir
otra dabisk barjera. Izn cinot k vienu, t otru barjeru, tiek pav rts
ce š nozokomi s floras inv zijai, kas ar ir im nsupresijas js.
531
531
 IRUR IJA AIZ KU A DZ I E DZ E R A S L I M BAS

Iepriekšmin to apsv rumu d b tu kritiski j pieiet t du

prepar tu lietošanai, kas samazina dabiskos aizsargmeh nismus un
pasliktina barjerfunkciju. Run jot par H2 blokatoru un protonu s a
inhibitoru lietošanu, šie prepar ti vair k ir indic ti ak s situ cij s,
seviš i, ja ir asi ošanas draudi no ku a vai duodena, maz k -
ilgstošai terapijai. Lai ar intra-dukt spiediena samazin šana lielai
da ai pacientu rada prets pju efektu, ir pacienti, kuriem s pju
en ze nav saist ma ar intradukt spiediena paaugstin šanos.
Šiem pacientiem indic ti t di prets pju l dzek i k paracetamols vai
ne-stero die pretiekaisuma l dzek i. Ak tu uzliesmojumu gad jumos
indic ta parenter la šo prepar tu ievad šana. Ilgstošai terapijai
rekomend ibuprof nu, kam ir labs pretiekaisuma un prets pju
efekts. Smag kos gad jumos, ja nepal dz iepriekšmin tie prets pju
dzek i, dodami opi tu analogi (ti-lid ns, tramadols, pentazoc ns). Ir
in jumi pielietot ar hormonu prepar tus, kas samazina
aizku a dziedzera sekr ciju. Ak ta pankreat ta rst šan labus
rezult tus ir devis somatostat na sint tiskais analogs oktreot ds,
ta u to neiesaka lietot ilgstoši, jo tas izraisa ar daudz nev lamu 16.att ls. Puestow / Partington-Rochelle oper cijas sh ma.
efektu, piem ram, iev rojami pasliktina dziedzera eksokr no funkci-
ju, un prets pju efekts nav p rliecinošs. K prets pju metodi min persist jošu recidiv jošu iekaisumu un alkohola lietošanu. K jau tika min ts,
plexus coeliacus perkut nu blok di ar etilspirtu. Efekts ilgst dažus pseidocistas att st s 40-60% hroniska pankreat ta gad jumu. Galven s
nešus. Ar epidur las analg zijas iesp jas ir limit tas. Svar ga dz bas - s pes, vemšana, svara zudums, k ar pseidocistu izrais s
hroniska pankreat ta terapijas sast vda a ir glik mijas korekcija komplik cijas - ir indik cija irur iskai rst šanai. P c D^Egidio un Stern
endokr nas nepietiekam bas gad jumos. Bez simptomu terapijas klasifik cijas, oper jamas ir postnekrotiskas pseidocistas, kas veidojas hro-
svar gi uzlabot ar dziedzera trofiku, nov rst prote nu, aminosk bju, niska pankreat ta paasin jumu rezult , k ar retences elstas ar izteiktu vadu
vitam nu (A, D, E, K un B grupas, seviš i hroniska alkoholisma striktur šanos. Viens no krit rijiem, izv rt jot indik cijas oper cijai, ir
gad jum ) defic tu. Perspekt vs ir antioksidantu, SH grupu saturošo pseidocistas kl nisk gaita, ja t 6 ned u laik neuzs cas, indic ta oper cija, jo
aminosk bju, sel na prepar tu pielietojums. Tom r konservat vai 50% gad jumu ir komplik cijas. Otrs svar gs krit rijs ir pseidocistas sieni as
terapijai ir ierobežotas iesp jas, un lielai da ai pacientu ir indic ta biezums, kas nodrošina drošas anastomozes izveidošanu. Dren šanas veids
irur iska rst šana. atkar gs no cistas lokaliz cijas. Visbiež k cistu dren uz tievo zarnu
(cystojejunostomia modo Roux).
Hroniska pankreat ta irur isk rst šana. Atseviš os gad jumos rt k pseidocitu dren t uz ku i (cystogastrostomia)
irur isk rst šana sakar ar komplik cij m ir indic ta vid ji vai uz duodenu (cystoduodenostomia).
25% hroniska pankreat ta slimnieku, kam konservat terapija nav
efekt va.
irur isk s rst šanas indik cijas (p c Fernandez-Cruz un
dzautoriem, 1994):
1. S pes, ko nevar mazin t ar konservat vu terapiju.
2. Žultsvadu nosprostojums.
3. Duodena nosprostojums.
4. Segment ra (kreis s puses) port la hipertensija.
5. Pseidocistas.
6. Asc ts un hidrotorakss.
7. Aizdomas par aundab gu procesu.
irur isk s rst šanas m is s pju gad jum ir mazin t
pes, maksim li saglab jot dziedzera eksokr no un endokr no
funkciju. Atkar no galven s pju pato en tisk faktora tiek
izdar tas divu veidu oper cijas - dziedzera galveno vadu un
pseidocistu dren jošas oper cijas un dziedzera masas daž da
lieluma un veida rezekcijas.

17.att ls. Cistojejunostomija p c R (Roux). Rezekcijas

Dren jošas oper cijas.
Aizku a dziedzera galven izvada dren šana ir indic ta, ja
tipa oper cijas.
slimniekam ar s pju sindromu DT un ERHP ir konstat ta galven
izvada dilat cija (10 mm un vair k). Iesaka dziedzera un tiev s
1. Aizku a dziedzera dist (sk. 18.att.) vai kreis s pu
zarnas Y-tipa s nu anastomozi (Pancreatico-jejuno-stomia latero-
ses rezekcija ar liesas rezekciju.
lateralis modo Puestow / Partington-Rochelle). Lai nodrošin tu
2. Aizku a dziedzera galvi as un duodena rezekcija
pietiekamu dren žu, anastomozes garumam j t 6-10 cm, un
(Whipple oper cija; sk. 19.att.) un š s oper cijas modifik cija
dziedzera galvi as eksplor cija veicama l dz 1 cm atstatum no
(sk. 20.att.) ar v rtnieka (pylorus) saglab šanu (duodenopan-
duodena.
createctomia cephalica modo Whipple/ Traverso - Longmire).
c daž du autoru datiem, oper cija ir efekt va 55 - 85%
3. Duodenu saglab još pankreatektomija (pancreatectomia totalis modo
gad jumu. Tom r 15-20% pacientu efekts nav man ms, un
Russell).
apm ram 20% ir s pju recid vs tuv ko gadu laik . Š s oper cijas
4. Duodenu saglab joša aizku a dziedzera galvi as rezekcija
neuzlabo ar dziedzera eksokr no funkciju. S pju recid vi saist ti ar
(duodenopancreatectomia cephalica modo Beger) un š s oper cijas
neirolo iskiem faktoriem, neadekv tu dren žu,
modifik cija p c Pfeil metodes (sk. 21., 22.att).

532

532
 AIZ KU A DZ IEDZ ERA SLIM BAS IRUR IJA

Ir v l daž das oper ciju modifik cijas un cita tipa oper cijas, kas ir
maz k pielietojamas. Pacientiem ar kreis s puses port s hipertensijas
simptom tiku, kuriem nav vadu dilat -cijas, piem rota dist la aizku a
dziedzera 80% masas re-zekcija vien blok ar liesu. Dist la rezekcija
indic ta ar gad jumos, ja ir pseidocistas vai st s aizku a dziedzera
cistas ( oti reti), kas lokaliz jas t astes zon vai liesas v rtos. Da ai
pacientu ar s m patolo isk s izmai as skar dziedzera galvi as zonu,
kam Longmire, uzsverot to noz mi, ir devis nosaukumu 'Iekaisuma
procesa ritma dev js" (angl. - pacema-ker of the inflammatory process).
Palielin ta dziedzera galvi a atrodama 26% hroniska pankreat ta
gad jumu. L dz 9% gad jumu hroniska pankreat ta slimniekiem att st s
dzelt sakar ar dist la holedoha nospiedumu. Šajos gad jumos piem -
rojamas daž das dziedzera galvi as rezekcijas metodes.

22.att ls. Pfeila modific Begera oper cija.

533
 IRUR IJA AIZ KU A DZ IEDZ ERA SLIM BAS

Klasiskajai Whipple duodenopankre tiskajai rezekcijai bija sam
daudz tr kumu, piem ram, gr ti kori jams metabo-lisms (47%
att st s diab ts), svara zudumi p coper cijas period . Traverso un
Longmire modifik cij , saglab jot pylorus, šie tr kumi mazin jušies
(diab ts att st s 26%). Iev rojami lab kus rezult tus izdevies
sasniegt Begeram, veicot dziedzera galvi as rezekciju, bet
saglab jot duodenu. Analiz jot person go pieredzi, laika period no
1972. l dz 1993. gadam Be-gers veicis 280 š da tipa rezekcijas.
Oper cijas atrade bija sekojoša:
• aizku a dziedzera galvi as palielin šan s un dziedzera
vadu obstrukcija (84%);
• kop žultsvada kompresija (50%);
• dzelt (14%);
• duodena nospiedums (30%);
• asinsvadu nospiedums (16%).
Hospit a letalit te bija 0,8%, p coper cijas komplik cijas ~~
27,1%, un 5,8% bija nepieciešama relaparotomija.
citu lokaliz ciju gad jumos pacientiem ar aizku a dziedzera
adenokarcinomu konstat ta depresija vai psihozes, a ir kop
žultsvada dist s da as nospiedums, bieži v rojams Kurvuazj
(Courvoisier) simptoms - liels palp jams p rb ms žultsp slis.
Aizku a dziedzera endokr nie audz ji.
Labdab gie veidojumi no sali u š m konstat jami hi-
perpl ziju un adenomu veid . Ir izp ti etri principi lie audz ju
veidi, kas atbilst etr m galvenaj m sali u š m. Bez tam ir zin mi
ar citi aizku a dziedzera hormonu sekret joši audz ji. Labdab gi
vai aundab gi sali u audz ji var b t sekret joši vai ar "funkcion li"
neakt vi. Šie audz ji var sekret t ar vair kus hormonus vienlaic gi.
Sali u š nu adenomas (biež k gastr nu sekret jošas) reti ir saist tas
ar citu endokr no audu (epit lij ermen šu, hipof zes, virsnieru)
adenomatozi un multiplu endokr nu neopl ziju sindromu I (MEN
Type I). Šo audz ju labdab s un aundab s formas ir sam
gr ti diferenc t.

Sali u š nu hiperpl zija un nezidioblastoze.

AIZKU A DZIEDZERA AUDZ JI Sali u š nu hiperpl zija rodas daž dos st vok os - gan no
aptaukošan s, gan or lo hipoglik misko prepar tu lietošanas,
Tie pieder gr ti diagnostic jam m lokaliz cij m. iedal jums hipergastrin mijas gad jumos (Zolindžera - Elisona sindroms), gan
labdab gos un aundab gos audz jos ir sam nosac ts, jo no sekretoraj m diarej m (Vernera - Mori-sona sindroms). Retos
labdab gie laika gait sam bieži maiigniz jas. gad jumos insul na vai vazoakt po-lipept da hipersekr cijas d
indic ta subtot la vai pat tot la aizku a dziedzera rezekcija.
14.tabula. Aizku a dziedzera audz ju iedal jums dz ga slim ba ir nezidioblastoze (nesidioblastosis), kad sali as
(p c Buchler, 1996).
st hiperplastiskas vai ade-nomatozas, un sali u š nu sakopojumi
Labdab gie audz ji aundab gie audz ji ietver vadu epit liju. Šo par bu nejauši konstat pieaugušajiem.'
oper cijas prepar tos. B stama š slim ba ir b rnu vecum , kad
nezidioblastoze var izrais t izteiktu hipoglik miju. Šim
Eksokr da a Endokr na da a Eksokr da a hiperinsuS nisma veidam rakstur gs p-š nu pastiprin ts jut gums,
ievadot leic -nu, p c tam seko straujš insul na sekr cijas
Seroza cistadenoma !nsulinoma Pancreas vadu
pieaugums. Šis tests auj dom t par iesp jam m histolo isk m
karcinoma (80%)
izmai m. B rnu vecum , lai normaliz tu glik miju, atseviš os
Mucinoza cistadenoma Gastrinoma Riesenzelt gad jumos ir indic ta aizku a dziedzera rezekcija.
karcinoma
Insulinomas.
Papil ri cistiski Cistadeno- Visbiež kais sali u audz ju veids ir (3-š nu audz ji, kas
jaunveidojumi Vipoma karcinoma pastiprin ti produc insul nu, izraisot hipoglik miju. VVhipple 1935.
Acin ro š nu gad aprakst ja klasisku simptomu tri di, kas joproj m ir aktu la un
Nezidioblastoze karcinoma
ietver:
1. neirolo iskus trauc jumus,
2. hipoglik miju tukš d ,
Seroz s cistadenomas, kas att st s no acin raj m š m, un 3. simptomu regresu p c giikozes ievad šanas.
mucinoz s cistadenomas, kas att s no izvadsist mas š m, Pirms tikusi atkl ta hipoglik mija, pacienti atzinuši, ka jutuši
damas histolo iski labdab gas, var de ener ties cis- neskaidrus psihisk s apzi as trauc jumus. Lai diagnostic tu
tadenokarcinom s. Liel ki cistiski audz ji tiek diagnostic ti, insulinomu, j veic sekojoši testi:
palielinoties to apjomiem, un var atg din t pseidocistas. Maz ki 1) 72 stundu gav a tests (atkl j neadekv ti augstu insul na
cistiskie audz ji tiek diagnostic ti, ja pacients s dzas par periodisku, meni hipoglik mijas laik );
neskaidra rakstura s pju par šanos v der vai ar sakar ar dzelti, 2) tolbutam da vai kalcija inf zijas tests (atkl j pastiprin tu
ja lokaliz cija ir ampulla hepatoduodenale vai dist holedoha zon . insul na izdali un hipoglik miju);
s paz mes raksturo visus eksokr -n s da as audz jus, un t tos 3) palielin ts cirkul još proinsul na vai C-pept da l menis;
gr ti diagnostic t; iz muma gad jumi var tu b t lokaliz cijas 4) tumora konstat šana ar DT vai angiogr fiju;
aizku a dziedzera galvi , a audz js ir konstat ts, oti gr ti pirms 5) pastiprin s insul na sekr cijas vietas lokaliz cija, emot
oper cijas diferenc t labdab gu no aundab ga audz ja, t transhepatiskus venozos paraugus.
visbiež k ir indic ta rezekcija. Ir sastopami daž di eksokrin s da as Liei da a p-š nu audz ju ir maz ki par 2 cm, un tas rada
aundab gie audz ji, kas att st s no vadi u š m, acin raj m un gr bas tos vizualiz t ar rentgenolo isk m metod m. T bieži
saistaudu š m, tom r 90% gad jumu ir sastopama vadu tiek veikta diagnostiska laparotomija. 80% insulinomu ir solit ri
adenokarcinoma. Etiolo iskie momenti nav noskaidroti. L dz 20% labdab gi audz ji. Tas auj veikt rezekciju vai audz ja enukle ciju.
gad jumu aizku a dziedzer var konstat t daudzus audz ja Visprec metode to lokaliz šan ir intraoperat va
per us vienlaic gi. Dziedzera vadu adenokarcino-mai ir rakstur ga ultrasonogr fija.
agres vi aundab ga gaita ar re ion m un att m metast m.
Kl nisk s izpausmes ir l dz gas k citiem dziedzera audz jiem: Gastrinoma.
neskaidras s pes v der , svara zudums, diskomforta saj ta. 1955. gad Zolindžers un Elisons aprakst ja sali u audz ju,
Galvi as lokaliz cijas biež k norit ar dzelti. Rakstur gas ir s pes, kas produc gastr nu. Parasti sali u š nas gastr nu nesek-
kas izstaro uz muguru. Biež k k

534

534

ret , bet patolo isk gad jum var konstat t pankre tisku vai
peripankre tisku adenomu vai adenokarcinomu, kas sekret
gastr nu. Gastrinomas konstat tas vis s vecuma grup s, p rsvar
30 l dz 50-gad go grup . Gastr na l me a paaugstin šan s var
izrais t iev rojamu ku a HCI hipersekr ciju, k rezult rodas
las slim ba, kas slikti padodas konservat vai terapijai. 5-10%
gad jumu pacienti dara zin mu, ka š slim ba vai ar MEN sindroms
ir k dam no imenes locek iem.
Diagnozi var noteikt p c gastr na l me a plazm , kas slim bas
gad jum ir 100-200 reizes paaugstin ts. Diagnozes preciz šanai
noder divi testi:
• uz emot bar bu, paaugstin tais gastr na baz lais l menis
nemain s (paradoks la reakcija);
• i/v ievadot sekret nu, tas izraisa gastr na baz l me a
dubultošanos.
Tumora rentgenolo isk diagnoze l dz ga k insulino-mai.
Gastrinomas biež k ir aundab gas, tom r l augšana kl niski
izpaužas galvenok rt ar izrais taj m komplik cij m, piem ram,
las slim bu, ku a un zarnu trakta asi ošanu. rst šanas m is
šobr d ir maksim li samazin t ku a HCI sekr ciju. Vislab kais
rst šanas veids ir audz ja rezekcija; gad jumos, kad tas nav
iesp jams, atliek veikt tot lu gastrekto-miju ar Y-tipa
ezofagojejunoanastomozi p c R . Parasti slimniekiem s kum tiek
izm in ta konservat va terapija ar H2 blokatoriem (Ranitidin) vai
protonu s a inhibitoriem (Omeprazof). ja š terapija nedod efektu,
indic ta irur iska rst šana.
Clukagonoma.
Glukagonu produc joša a-š nu adenoma vai adenokar-cinoma
rada diab tam l dz gu kl niku; slim bai rakstur gas das iekaisuma
paz mes, migr joša nekrol tiska erit ma. T atg dina cirkul rus,
rtus, psori zei l dz gus izsitumus uz erme a, ekstremit m un
viet s, kur da ir pak auta berzei. Hiperglukagon mija izpaužas ar
les iekaisumu (glossi-tis), mazasin bu (anemia), pazemin tu
aminosk bju daudzumu asin s un atk rtot m trombofleb ta
epizod m. Adas biopsija par da rakstur go das boj jumu, un
glukagona l menis asin s paaugstin s 3-5 reizes; tas auj dom t par
iesp jamu glukagonomu. Lai preciz tu diagnozi, lieto provok cijas
testu ar argin nu vai transkut nu transhepatisku port lu venozo
paraugu anal zi. Bieži audz ju konstat rentgenolo isk
izmekl šan , bet parasti jau progres još form un ar metast tisku
procesu, a iesp jama irur iska rst šana, aizku a dziedzera
rezekcija ir izv les metode.
Somatostatinoma.
Larsons (Larsson) ar l dzautoriem 1977. gad public ja datus
par aizku a dziedzera D-š nu adenomu. Kl niski bija konstat ts
diab ts (insul na sekr ciju inhib jošais soma-tostat na efekts) un
žultsakme i (sakar ar holest zi). Ja rent-genoio iski tiek
diagnostic ts dziedzera audz js ar iepriekš aprakst to simptom tiku,
ir indic ta somatostat na l me a noteikšana plazm . Pal dz t var
provok ciju tests ar tolbu-tam du vai ar testa bar bas pielietošana.
Audz ja lokaliz šanai var izmantot transkut nu transhepatisku
port lo venozo paraugu anal zi. Visprec k tumoru var lokaliz t,
pielietojot intraoperat vu uitrasonogr fiju. Pašreiz pieredze lieci-
na, ka jau š audz ja atkl šanas br bieži ir metastaz šan s.
WDHA sindroms.
Verners un Morisons (Verner and Morrison) 1958. gad zi oja
par sindromu, kas aprakst ts sali u š nu audz ja gad jum un
kl niski izpaužas k de aina caureja, hipokali mija un ahlorhidrija
(angl. WDHA - watery diarrea, hypokalemia/ achlorhydria,). Ja
de ain caureja ir liel ka par 3 litriem dien , to sauc ar par
"pankre tisko hol ru", kas noved pie izteiktas dehidrat cijas ar
lija zudumu un nieru funkcijas trauc jumiem. Histolo iski noteikts,
ka šie audz ji sekret va-
535
AIZ KU A DZ IEDZ ERA SLIM BAS IRUR IJA
zoakt vi intestinalo polipept du (VIP). Šis hormons tika atrasts ku a
un zarnu trakta nervu audos 1977. gad . VIP produc još s š nas
aizku a dziedzer ir oti retas, bet aprakst s D-š nas var veidot
adenomu un sekret t VIP. 1977. gad affe ar l dzautoriem
konstat ja, ka WDHA sindromu var izrais t ar prostagland nu Ei
(PGE ) produc joša sali u š nu adenoma. Šie audz ji bieži ir
maz ki par 1 cm, un to lokaliz šana ir seviš i gr ta. Pielieto iepriekš
aprakst to port lo venozo asi u paraugu anal zi un intraoperat vu
uitrasonogr fiju. a audz ju izdodas lokaliz t, irur iska rst šana
dod labus rezult tus, jo parasti šie audz ji ir labdab gi.
Karcinoida sindroms.
Parasti karcino di atrodami tievaj s zarn s, bet var b t lokaliz ti
ar aizku a dziedzera sali s. Šiem audz jiem rakstur ga
seroton na un citu neiropept du, piem ram, substances P, sekr cija.
Kl niski sindroms izpaužas ar de ainu caureju, das pietv kumu,
tahikardiju un diskomfortu v der . Diagnozi apstiprina seroton na
me a noteikšana plazm vai seroton na metabol tu m šana
ur . Tiek pielietoti provok ciju testi ar kalcija vai pentagastr na
inf ziju, kas var izrais t simptomu eksacerb ciju un strauju
seroton na l me a paaugstin šanos plazm . Nereti šie audz ji ir
metast tiski. rst šana ir irur iska.
Diagnostika.
Visprec kie ir biopsijas vai oper cijas prepar ta histolo isk s
izmekl šanas dati. Tom r agr nai audz ju diagnostikai tiek
izstr tas metodes, kas nosaka specifiskus audz ja mar ierus. Par
mar ieriem parasti izmanto prote nus, kurus sintez daž du audz ju
nas. Šos prote nus embrio en zes laik liel koncentr cij
sintez daž di norm li audi. Pieaugušo dz ves laik tie konstat jami
oti zem koncentr cij . aundab gie procesi aktiviz šo prote nu, ko
sauc ar par onkofet la-jiem antig niem, sint zi.
Karcinoembrion lais (angl. -Carcinoembryonic antigen - CEA)
antig ns ir visvair k p tais prote ns. CEA koncentr cija
paaugstin s aizku a dziedzera vadu karcinomas gad jumos, ta u
tas nav specifisks un pietiekoši jut gs r js, lai viens pats tiktu
izmantots par diagnozes krit riju. Ar dziedzera onkofet lais
antig ns (angl. -Pancreatic oncofetai antigen - PAO) nav pietiekoši
jut gs, lai to izmantotu vienu pašu. Tom r, ja p c aizku a
dziedzera karcinomas rezekcijas šie r ji p coper cijas period
paaugstin s, tas nor da, ka s kusies metast žu att st ba vai re-
cid vs. Audz ja diagnozi visprec k var noteikt, pielietojot DT ar
kontrast šanu. Vair k k pusei pacientu parasti tiek konstat ts
metast tisks process. Noz gu inform ciju dod ERHP. Ja audz ja
diagnoze ir noteikta, bet nav prec zu datu par iesp jamo
metast tisko procesu, angiogr fija var dot papildus inform ciju
rezektibilit tes noteikšanai. Angiogr fiskas lielo asinsvadu
iesaist šanas vai obliter cijas paz mes nor da uz to, ka nav
iesp jama radik la irur iska rst šana. Svar gs orientieris ir v rtu
nas (v. porta) un augš s apzar a v nas nob de vai
iesaist šan s proces . Asinsvadu iesaist šanos aundab gaj
proces prec k raksturo ar dopieruitrasonogr fija un port la
endovaskul ra ultrasonogr fija. Visprec k rezek-tibilit ti var
noteikt oper cijas laik . 20% gad jumu audz ji ir rezec jami.
irur isk rst šana.
Parasti aizku a dziedzera galvi as zon lokaliz juš s
adenokarcinomas ir rezektablas, bet citu lokaliz ciju audz jiem
laik , kad tie tiek diagnostic ti, parasti jau ir s cies metast tisks
process.
Visbiež k tiek pielietota duodenopankreatektomija (Whipple
oper cija). Lielais p jumu skaits Jap liecina, ka paplašin tas
dziedzera rezekcijas ar iesp jami plašu limf-
535
 IRUR IJA AIZ KU A DZ I E DZ E R A S L I M BAS

mezglu ekstirp ciju dod lab kus 5 gadu dz vildzes rezult tus. Tot la
pankreatektomija nav ieteicama sakar ar izteiktiem metabolisma
trauc jumiem p coper cijas period . Maz k k 10% rezektablu
aizku a dziedzera aundab gu audz ju gad jumu sastopama
seroza vai papil ra cistadenokarcinoma. Šie audz ji ir maz k
agres vi, sal dzinot ar vadu adenokar-cinomu, un 5 gadu dz vildze ir
10 - 20% slimnieku. Bieži šie audz ji lokaliz jas erme a un astes
zon , kas dod iesp ju veikt dist lu rezekciju. Ja tiek saglab ti 10-
20% aizku a dziedzera masas, biež k iesp jams izvair ties no
eksokr nas un endokr nas nepietiekam bas. Citi audz ji (ne
endokr nie) - limfomas, sarkomas - att st s no duodena vai vadu
epit li-ja š m. Vislabv prognoze ir periampularas zonas
audz jiem. Papildus irur iskai rst šanai tiek pielietota adju-vant
terapija, staru terapija ar t tu apstarošanu oper cijas laik un
radioakt vu izotopu intraoperat vu ievad šanu, tom r tas v l b tiski
nav uzlabojis rst šanas rezult tus.

Literat ra:
1. Baillargeon J.D. , Orav J.f Ramagopal V., et ai. Hemoconcentration as an
Early Risk Factor for Necrotizing Pancreatitis // American Journal of Gastro-
entero!ogy, 1998; 93:2130-2134.

2. Beger H.B., Rau B.( Mayer J., Praiie U. Nat rai Course of Acute Pancreatitis
// VVorld Journal of Surgery, 1997; 21: 130-135.

3. Blamey S.L. et ai. The Early Identification of Patients with Gallstone

Associated Pancreatitis Using Clinical and Biochemical Factors Only // Annals
of Surgery, 1983; 198: 574-578.

4. Bockman D.E. Pain in Chronic Pancreatitis: The Role of Nerves // Digestive

Surgery, 1996; 13:67-72.

5. Bradley Iii E.L. Complications of Pancreatitis. - Philadelphia: W.B. Saunders,

1982.

6. Buchler M.W., Uhl W., Malfertheiner P. Pankreas erkrankungen. Akute

Pankreatitis. Chronische Pankreatitis. Tumore. - Basel: Karger, 1996.

7. Chi-Leung Liu, et ai. Acute Biliary Pancreatitis: Diagnosis and Management

// VVorld Journal of Surgery, 1997; 21:49-154.

8. Clinics in Gastroenterology. - Vol. 13: The Exocrine Pancreas. - London:

VV.B.Saunders, 1984. - P.819-842.

9. Dervenis Ch., Friess H., Uhl W. Complications in Chronic Pancreatitis //

Digestive Surgery, 1996; 13: 79-89.

10. Kozuschek W., Paquet K.J. Pancreas Diagnostik, Therapie. - Basel:

Karger, 1992.

11. Mithofer K., Mueller P.R., Warshaw A.L. Interventional and Surgical Treatment
of Pancreatic Abscess // VVorld Journal of Surgery, 1997; 21:162-168.

12. Patti M.G., Pellegrini C.A. Gallstone Pancreatitis // Surgical Clinics of North
America, 1990; 70:1277-1295.

13. Ranson J H C. Diagnostic standarts for Acute Pancreatitis // VVorld Journal

of Surgerv, 1997; 21: 136-142.

14. TennerS., Banks P. Acute Pancreatitis: Nonsurgical Management//VVorld

Journal of Surgerv, 1997; 21: 143-148.

536

3.23. LIESAS SLIM BAS
M.Puce, G.Trofimovi s, S.Lejniece
ANATOMIJA UN FIZIOLO IJA
Liesas lielums vid ji ir 12 x 7-10 x 3-4 cm, svars 150 -250
grami. P c formas l dz ga pupi ai, bet ir ar S, L un murveida
liesa.
Patolo isku vai fiziolo isku procesu ietekm liesas lielums var
vari t, tas var p rsniegt normu pat 10-20 reizes. Liesa var
samazin ties mas va asins zaud juma d j (t kon-trah jas), k ar
asfiksijas gad jum . Garenisk virzien liesai izš ir 2 polus -
mugur jo (extremitas posterior) noapa oto polu, kas v rsts uz
mugurkaulu, un priekš jo (extremitas anterior) - smailo, kas v rsts
uz ribu loku. Liesai ir divas virsmas - jeb diafragm un
iekš - viscer . Uz iekš s virsmas centr laj da garenisk
virzien atrodas liesas v rti - hilus lienalis. To garums ir 5-6 cm ,
platums 2-3 cm, no tiem atiet liesas k ji a, ko veido asinsvadi.
Liesas projekcija atbilst kostodiafragm lam le im (sinusam). Uz
kr šu kurvja sienas norm la liesa projic jas starp 9.-11. ribu pa
vid jo aksil ro l niju, neaizejot l dz priekš jai aksil rai l nijai. Mugu-
jais pols sniedzas l dz mugurkaulam, atrodas 4-6 cm atstatus no
un atbilst 10.-11. kr šu skriemelim. Liesas fiks cij piedal s
saišu apar ts. Liesas saites ir v derpl ves duplika-t ras, kas n k
no blakusorg niem. T s ir lig. gastrolienale, lig. phrenicolienale, lig.
pancreatlcolienale, lig. phrenicocolicum.
Galven liesas saite ir lig. phrenicolienale, pa to iet asinsvadu
un nervu k tis. Š saite n k no diafragmas jostas da as. Mugur
lapi a non k pie liesas v rtu mugur s da as. Priekš lapi a n k
no diafragmas k ji m, p rkl jas aizku a dziedzerim, kreisajai
virsnierei un pien k pie liesas v rtiem, kur savienojas ar mugur jo
lapi u.
Liesu ap em bl va saistaudu kapsula, no kuras atiet platas
trabekulas. Taj s atrodas asinsvadi. Starp trabekul m ir liesas
pulpa:
• Baltaj pulp atrodas limfo s š nas (limfoblasti, lim-foc ti,
retikul s š nas, makrof gi), kas ap centr laj m art rij m veido
folikulus;
• Sarkan pulpa aizpilda starpas starp folikuliem un tra-
bekul m, sast v no retikul ro š nu t kla, kur daudz eritroc tu.
Starp trabekul m izloc ti asinsvadu sinusi, kas savieno liesas
arteri lo un venozo sist mu.
Asinsapg de. Liesu apasi o a. lienalis, kas atiet no truncus
coeliacus. A. lienalis novietojas uz aizku a dziedzera augš s
malas mugurpus , t k ejot novietojas aiz aizku a dziedzera, bet
uz erme a un astes robežas p riet uz priekš jo virsmu un ieiet lig.
pancreatlcolienale. Liesas art rija dod zarus aizku a dziedzera
ermenim un astei, ku im
68 3136
537
LIESAS SLIM BAS IRUR IJA
un lielajai taukpl vei. A. lienalis liesas v rtos 80-90 % gad jumu
dal s augš un apakš zar (dažreiz var b t 3 vai 4 zari).
Augš jais zars iet uz liesas mugur jo (augš jo) da u, bet apakš jais
- uz priekš jo (apakš jo) da u. Lies art rijas sadal s s kos zaros,
veidojot biezu t klu. Starp š m art rij m var b t anastomozes, ta u
s sastopamas reti. T c trombozes gad jum attiec gaj rajon
att st s lok la iš mis-ka infarkta aina.
Sapl stot s kaj m liesas v m, izveidojas v. lienalis, kas
lokaliz jas zem art rijas. Liesas v nas diametrs ir 1,5-2 reizes
liel ks par art rijas diametru.
V. lienalis iet pa aizku a dziedzera mugur jo malu un aiz
aizku a dziedzera galvi as sapl st ar v. mesenterica su-perior,
veidojot v. porta.
Limfvadi no liesas parenh mas (pulpas) n k kop ar
asinsvadiem caur liesas v rtiem un iepl st nodi lymphatici
pancreaticolienales. Da a šo mezglu atrodas tieši pie liesas v rtiem,
bet da a - liesas k ji ap a. lienalis.
Inerv cija. Liesu inerv nervi no plexus coeliacus kreis s
puses mezgliem.
Liesas funkcija:
• Embrion laj period un agr b rn liesa piedal s
asinsrad (produc eritroc tus, limfoc tus, monoc tus, plaz-matisk s
nas). Liesas hemopo tisk funkcija p rtr kst pirms dzimšanas,
bet var atjaunoties dažu an miju gad jumos.
• Viena no galvenaj m ir liesas fagocit funkcija, - t no rda
un fagocit vecos eritroc tus (60%) un tromboc tus, ar bakt rijas.
Katra asins š na cauri liesai iziet 1000 reizes 24 stund s.
• Viens no liel kajiem im nsist mas org niem.
• Att ra asinis no antig niem.
• Piedal s dzelzs vielmai . Makrof gi saš hemoglob nu,
atbr vojas dzelzs, kas ar asin m nok st kaulu smadzen s, kur to
izmanto Hb sint zei;
• Liesa ir asins depo org ns, kur var atrasties 30-40 miljoni
eritroc tu un 30-40 % cilv ka organisma tromboc tu. Splenomeg liju
gad jumos to daudzums palielin s pat l dz 80-90 %. L dz gi lies var
uzkr ties ar baltie asins ermen ši un t rasties leikop nija. P c
asi ošan m liesa samazin s.
IZMEKL ŠANAS METODES
Palp cSja. Norm la liesa nav palp jama. Nedaudz palielin tu
liesu var izpalp t dzi as ieelpas laik , kad liesas apakš jais pols
atduras pret dzi i kreisaj parib ieb tiem pirkstiem. Liesu viegl k
palp t slimniekam, kas st v, nedaudz saliecies uz priekšu, vai gu
uz labajiem s niem. Iev rojami palielin ta liesa dažreiz sniedzas
dz nabas vai pat iegur a l menim un palp jot var noteikt t s
konsistenci, s gumu, k ar rakstur go iedobi. Cieta liesa liecina
par ilgstošu procesu, oti m kstu liesu atrod galvenok rt tad, ja liesa
palielin jusies sakar ar septisku procesu.
PerkusSja. Liesu var izperkut t kreisaj ribu rajon . Vis rt k
perkut t, ja slimnieks gu puspagriezien uz labajiem s niem (virs
galvas pacelt m rok m). Liesas garumu nosaka, perkut jot pa 10.
ribstarpu, s kot no mugurkaula. Platumu -perkut jot starp 9.-10. un
10.- 11. ribstarpu virzien no Un. axillaris anterior uz Un. axillaris
posterior.
Auskult cija. Auskult jot norm lu liesu, auskultat vie fenomeni
netiek konstat ti. Dažreiz, ja ir palielin ta liesa, pe-risplen ts, liesas
infarkts, var konstat t liesas berzi.
Laboratorisk s metodes.
• Hematolo isk s - asinsanal ze, mielogramma.
• Bio misk s.
• Imunolo isk s (T un B limfoc tu, to subpopul ciju, im n-
globul nu un antivielu noteikšana).
537
 IRUR IJA LIESAS SLIM BAS
Rentgenolo isk s metodes.
• P rskata rentgenogr fija ir mazinformat va, bet dažos
gad jumos auj apstiprin t palpatoro atradi. Liesas palielin juma
gad jum rentgenolo isk aina: palielin ta t s na, pacelts
diafragmas kupols, ku a un lokzarnas nob de.
• Ku a un zarnu trakta rentgenolo iskaj izmekl šan var
konstat t liesas patolo ijas netieš s paz mes pietiekoši liela liesas
palielin juma gad jum (ku is, colon transversum un colon
descendens tiek disloc ts uz leju un medi li.)
• Datortomogr fij var izp t anatomisko un topogr fisko
liesas patolo ijas substr tu lokaliz ciju un dabu. Izmantojot
densitometriju (audu daž radiobl vuma noteikšanu),
datortomogr fij auj lies detaliz ti diferenc t visai s kus pa-
tolo iskus procesus (abscesus, cistas, hematomas) un izv ties
optim lu oper cijas pieeju un apjomu.
• Angiogr fija. Izmanto lienogr fiju un splenoportogr fiju.
L i e n o g r f i j a ir liesas asinsvadu rentgenizmek-
šana, kas dod inform ciju par lok liem un dif ziem procesiem
lies - traumu, splenomegaliju, staj m cist m (t s j diferenc no
posttraumatisk m cist m). Per veida boj jumi rada liesas
asinsvadu deform ciju un nob di. Parenh redzami rajoni ar
pazemin tu kontrastvielu pild jumu. Jebkuras en zes
splenomegaliju pavada liesas art riju un t s zaru paplašin šan s
un pagarin šan s. Liesas traumatiz cijas gad jum nov ro
per veida "ekstravaz tus" parenh , arterioveno-zas fistulas un
intralien lu asinsvadu apr vumus nelielu pa-renh mas pl sumu
gad jumos, ja ir mas vi defekti, nov ro liesas fragment ciju, org nu
un barojoš s art rijas dislok ciju hematomas d . Lienogr fijas
kontrindik cijas ir smags slimnieka st voklis, ak tas aknu, nieru un
aizku a dziedzera slim bas, aler iska reakcija uz joda
prepar tiem.
S p l e n o p o r t o g r f i j a rada iesp ju ieg t
port s sist mas un liesas v nas kontrastainu. Kontrastvielu var
ievad t caur liesu (tieš splenoportogr fija), caur art riju (netieš ) un
caur akn m (retrogr ). Indik cijas ir neskaidras izcelsmes
splenomeg lija, port s asinsrites trauc jumi, nepieciešam ba
izdar t oper ciju port s hipertensijas nov ršanai vai analiz t t s
lo us. Kontrindik cijas ir aler iska reakcija uz joda prepar tiem,
ak tas nieru un aknu slim bas, psihiski trauc jumi. Metodes tr kums
- biežas komplik cijas.
Intraarteri splenoportogr fija ir j izv rt celiakogr fi-jas vai
lienogr fijas venoz f ze. Kaut ar kontrastvielas liel atš aid juma
samazin s s ko v nu z jums lies un z d att la
kontrastain ba, tom r ar šo metodi var ieg t priekšstatu par port lo
hemodinamiku kopum .
Retrogr s splenoportogr fijas gait iesp jams selekt vi
zond t atseviš us liesas v nas zarus, pa emt asins paraugus no
daž diem port s sist mas segmentiem, k ar noteikt spiedienu
port laj gultn .
Ultrasonogr fija uzskat ma par vienu no izmekl šanas
pamatmetod m. Ar t s pal dz bu var noteikt gan per -veid gus,
gan dif zus procesus, piem ram, splenomegaliju, til-pumprocesus,
ar boj juma pak pi, lielumu, asinsvadu un liesas v rtu
topogr fiju. P c daž da akustisk bl vuma ehopo-zit vo un
ehonegat vo strukt ru sal dzin šanas var diferenc t daž das liesas
slim bas.
Izotopu diagnostika. To lieto, lai nov rt tu liesas funkcion lo
st vokli, k ar anatomiski topogr fisk s un morfolo isk s patn bas.
Liesas scintigr fija ir vizu s ainas ieguve ar scin-tigr fijas gamma
kameras pal dz bu. Scintigr fija dod inform ciju par liesas
anatomiski topogr fisko ainu un per veid go procesu lokaliz ciju
lies . Dinamisk scintigr fija ataino liesas funkcijas izmai as liel
laika posm .
Liesas sken šana ataino radiofarmakolo isko prepar tu
uzkr šanos lies . Liesas sken šanai un scintigr fijai izmanto Au,
,98
131
"Te, l prepar tus.
Liesas punkcija. Indik cija ir neskaidras etiolo ijas
splenomeg lija. Materi ls tiek atainots citogrammas veid .
Izmekl šana daudzo komplik ciju d ir b stama. M su dien s to
praktiski vairs nelieto.
538
Splenomanometrija. Šai metodei ir ierobežotas indik cijas: to
galvenok rt lieto, lai diferenc tu port s en zes splenomegaliju
no sistemsiim bu splenomeg lijas. Norm ls intralien lais spiediens
sv rst s no 50 l dz 110 mm H20. Metode ir vienk rša, bet p c t s
var s kties asi ošana.
Laparocent ze. Cauri v dera sienai punkcijas veid v dera
dobum ievada katetru, caur to ievada sterilu, bezkr sainu
idrumu un to ats c. Izdal jumus no v dera dobuma nov rt
vizu li. Š metode ir seviš i informat va traumas un asi ošanas
gad jum .
Laparoskopija. Laparoskopu v dera dobum ievada caur
nelielu griezienu v dera sien . Metode dod iesp ju apskat t liesu,
nov rt t t s formu, izm rus, patolo isk procesa lokaliz ciju un
saaugumus, ja t di ir. Indik cijas laparosko-pijai ir trauma,
neskaidras en zes splenomeg lija, port la hipertensija.
LIESAS ATT ST BAS TRAUC JUMI
Alienia congenita - iedzimts liesas tr kums - ir reta patolo ija.
Microsplenia - neliela liesa -4x3x1 cm, bet ar piln
saglab tu norm la org na konfigur ciju.
Abos šajos gad jumos liesas funkciju kompens citi retiku-
loendoteli s sist mas (RES) org ni, t c kl nisko izpausmju nav.
Lien lobularis - parenh ar dzi m riev m sadal ta 2 - 4
daiv s, ko sav starp saista saistaudu š iedras un liesas v rtu
asinsvadi. Funkcija nav trauc ta.
Papildus liesas (lien succenturiatus) atrod 5-40%
iedz vot ju. To skaits var b t no 2 - 3 l dz pat vair kiem desmitiem,
pat simtiem. Lielums - s kot no maziem mezgli iem l dz pat 7 - 8
cm diametr . Visbiež k novietotas pamatliesas v rtos, vai ar
dažreiz vienas liel kas pamatliesas viet atrod vair kas mazas
liesas, ret k visdaž kajos org nos - s kliniek , aizku a
dziedzer , mezent rij , ku a sien , izkais tas pa visu v dera
dobuma serozu, retroperitone laj telp , lielaj taukpl u.c.
Papildus liesu veidošanos saista ar embrion s att st bas
trauc jumiem. Papildus liesas var rasties ar v dz ves period -
c traum m, oper cij m, kad vai nu m tiec gi, vai ar nejauši
boj s liesas audi implant jas v dera dobum . Šie audi pieaug, ar
laiku palielin s un funkcion k liesa. To sauc par posttraumatisko
splenozi. Sasniedzot noteiktu lielumu, š s papildus liesas var rad t
nepat kamas saj tas - s pes, ileusu. T s var sagriezties,
nekrotiz ties, sastrutot, pl st. Uzskata, ka papildus liesas var
stimul t dažu audz ju att st bu (ku a leiosarkomu, oln cu un
aizku a dziedzera v zi).
Seviš i svar gi ir diagnostic t papildus liesu tad, ja t s audi
ieg st patolo isku funkciju. Literat ir aprakst ti vair k nek 100
nov rojumi, kad splenektomijas neefektivit te tikusi izskaidrota ar
papildus liesas patolo isku funkciju.
Papildus liesas diagnostika pamatojas uz kompleksu in-
strument lu izmekl šanu, jo kl nisk aina un laboratorisk s metodes
nedod iesp ju noteikt diagnozi. Pamatmetodes ir radioizotopu
diagnostika un datortomogr fij .
r s t š a n a irur iska. Indik cijas oper cijai ir papildus
liesas patolo ija un slim bas, ko t izraisa. Papildus liesu m tiec gi
ir iz emt ar citu oper ciju gad jum , jo t var dod v nus
sarež jumus. Reiz ar papildus liesu iesaka iz emt ar pamatliesu.
Lien mobile (liesas distopija). Liesu norm st vokl notur
s saites, intraabdomin lais spiediens un pašas liesas svars. Ja
trauc ts kaut viens no šiem faktoriem, liesa s k p rvietoties. To
nov ro, ja ir splanchnoptose, liesas palielin šan s k das slim bas
vai atk rtotas gr tniec bas d , p c liesas infarktiem, traum m,
iekaisumiem, kad veidojas saaugumi starp liesu un apk rt jiem
org niem, galvenok rt ku i.
538

No savas vietas izsl jus liesa iestiepj asinsvadu k ji u. Tas
apgr tina venozo asi u atteci, un liesa v l vair k palielin s.
Liesa var p rvietoties gan virzien uz kr šu kurvi (ja ir
diafragm las tr ces), gan daž dos virzienos v dera dobum , t.sk.
pat l dz fossa ilioca. Biež k kust go liesu nov ro sieviet m.
Kl nisk aina. Saišu iestiepuma un asinsvadu no-
spieduma d rodas s pes, dispeptiskas par bas - slikta d ša,
vemšana, zarnu pas žas trauc jumi. V dera dobum daž
viet s palp gludu, nes gu veidojumu. Komplic jas ar volvulus,
nekrozi, abscesu, infarktu.
Galven s diagnostikas metodes ir izmekl šana ar ultraska u
un radioizotopiem, skait ot jtomogr fija un laparosko-pija._
rst šana irur iska - splenektomija, fiks cija, t.sk.
maisi (mesti). Splenopeksiju var izdar t tikai tad, ja liesa nav iz-
main ta.
LIESAS TRAUMAS
Liesas traumu atrod katram trešajam abdomin s traumas
slimniekam. Var b t:
1) va ja trauma (durta, šauta);
2) sl gta trauma (sasitums, pl sums).
Liesas va jie ievainojumi var b t gan transabdomi-n li, gan
transtorak li, pie tam reti kad izol ti. Parasti tie kombin jas ar
blakusorg nu (ku a, aizku a dziedzera, plaušu, u.c.)
ievainojumiem. L dz ar to tipisk liesas traumas kl nika kombin jas
ar šo org nu boj jumu paz m.
Kl nisk aina un di agn osti ka . Liesas ievainojuma
gad jum kl nisk aina vienm r ir smaga un atkar ga no traumas
rakstura un citu org nu ievainojumiem. Rakstur ga ir br ce liesas
projekcijas viet , mas vas asi ošanas un šoka simptom tika ( das
lums, tahikardija, arteri spiediena krišan s, elpas tr kums), k
ar periton ta simptomi (v dera priekš s sienas muskulat ras
sasprindzin jums un pozit vs Š otkina-Blumberga simptoms).
Transtorak la liesas boj juma rezult nereti rodas
hemopneimotorakss.
Diagnozes apstiprin šanai izmanto rentgenolo isku iz-
mekl šanu, ultrasonoskpiju un datortomogr fiju.
r s t š a n a . Liesas ievainojuma gad jum ir nepiecie-
šama steidzama oper cija. Visbiež k izdara splenektomiju,
atseviš os gad jumos - org nu saglab jošas oper cijas.
Liesas sasitums ir meh nisks t s boj jums bez anatomisk m
izmai m, k rezult var paral tiski paplašin ties liesas asinsvadi
un limfvadi, att st ties st zes hiper mija un t ska, kam seko liesas
funkcion lie trauc jumi.
r s t š a n a - 2-3 dienas gultas rež ms, analg tiskie un
spazmol tiskie l dzek i, antiagreganti. Liesas projekcijas rajon
uzliek ledus p sli.
Datortomogr fisko vai ultrasonogr fisko kontroli izdara ik p c 4
vai 5 dien m (ja nenov ro kl nisko simptomu pastiprin šanos).
Liesas sasituma komplik cija var b t posttraumatiska
splenoze.
Liesas hematoma. Intralien hematoma var lokaliz ties k
centr li (parenh ), t ar perif ri (subkapsul ri). Hematoma var
aiz emt org na liel ko da u. Var b t ar multip-las hematomas.
Liesas hematoma var b t par iemeslu v nai intraab-domin lai
asi ošanai (t saucamais liesas divmomentu pl sums). Šaj
proces izš ir 3 f zes: 1) intralien las hematomas veidošan s; 2)
parenh mas pl sums un subkapsul ras hematomas veidošan s; 3)
parenh mas un kapsulas pl sums ar in-traabdomin lu asi ošanu.
LIES AS S LIM BAS
IRUR IJA
Kl nisk aina un d i a g n o s t i k a . Kl nisk aina ir
atkar ga no hematomas lieluma un lokaliz cijas. Bieži ir s pes
dera kreisaj pus un kreisaj parib . Palpatori konstat v dera
kreis s puses muskulat ras paaugstin tu rezis-tenci, bet
derpl ves kairin juma simptomi ir negat vi. He-modinamikas
ji ir stabili, bet var b t tahikardija un ta-hipnoja. Asinsain var
t eritrop nija, leikocitoze un samazin ts Hb daudzums.
s Intralien las hematomas diagnostikas pamatmetodes ir
ultrasonogr fija, datortomogr fija, scintigr fija un angiogr fija.
r s t š a n a ir irur iska. Pamatoper cijas ir splenektomija
un liesas audu transplant cija.
Konservat terapija ir indic ta tad, ja intralien las hematomas
kl nisk aina ir v ji izteikta. Ordin antibiotikas, spazmol tiskos
dzek us un prepar tus, kas uzlabo mikrocir-kul ciju un asins
reolo isk s paš bas.
Liesas pl sums.
Iesp jami:
• vienmomentu pl sumi, kad jau t t p c traumas ir liesas
kapsulas defekts;
• divmomentu pl sumi - s kum izveidojas subkapsul ra
hematoma un tikai p c noteikta laika - s kot ar daž m dien m l dz
pat vair m ned m, bet visbiež k l dz 15. dienai p c traumas -
c niec gas fiziskas piep les liesa pl st. S kas iekš ja asi ošana.
Šo variantu nov ro 15% slimnieku.
Par liesas pl sumu vienm r j dom , ja ir 9.-10.ribas l zums
kreisaj pus , p c tieša sitiena, saspiedumiem, kritieniem uz
muguras, atsitoties pret asiem priekšmetiem un st riem. B rniem
ribas oti elast gas, viegli p rvietojas, t c liesa pl st biež k.
Liesas s p o n t n i e p l s u m i ir gad jumos, kad liesa pl st
it k bez redzama iemesla. Tom r, s k sav cot anamn zi,
izdodas noskaidrot k du nenoz gu traumu (klepus, strauja
pagriešan s gult , vemšana), kuras rezult neizmain ta liesa,
protams, nepl stu. Patolo iski izmain ta liesa ir trausla, viegli
traum jama.
Liesas j a t r o g n o s i e v a i n o j u m u s konstat 5%
gad jumu. To c lonis ir liesas iestiepums oper ciju laik , visbiež k
ku a rezekciju, gastrektomiju laik .
Liesas pl sumu iesp jamie veidi:
1. izol ts kapsulas pl sums,
2. izol ts liesas parenh mas pl sums,
3. vienlaic gs kapsulas un parenh mas pl sums,
4. liesas saš aid jums,
5. piln gs liesas k ji as atr vums.
K l n i s k aina. Tai rakstur gi iekš s asi ošanas simptomi
- b lums, sv šana, tahikardija, hipotonija, an mija. Šo simptomu
izteikt ba ir atkar ga no šoka un asi ošanas intensit tes, kas
savuk rt atkar gi no liesas traumas lieluma un dzi uma. Slimnieki
dzas par stipr m s m kreisaj parib , kas izstaro uz kreiso
plecu un kuru d cenšas ie emt piespiedu s dus st vokli (lai
samazin tu diafragmas kairin jumu) -tas ir pozit vs ra (Kehr)
simptoms. Par s muskulat ras rezistence, pozit vs Blumberga-
otkina simptoms. Flangos perkut piesl jumu. Per rectum
izvelv ta un s ga iegur a telpa (pozit vs K lenkampfa simptoms).
Divpak pju liesas pl suma gad jum vispirms att st s
subkapsul ra hematoma un kl nisk aina ir v ji izteikta. Intra-
abdomin s asi ošanas simptomi att st s p c liesas kapsulas
pl suma - gan p c p ris stund m, gan p c p ris ned m.
Rentgenolo iski redzama augsti st voša diafragma, kas
ierobežoti piedal s elpošan , blakusorg nu nob de.
Diagnozi var preciz t, izdarot US un DT (sk. 1.att.), k ar ar
diagnostisku laparocent zi, laparoskopiju.
539
539
 IRUR IJA LIE S AS S LIM BAS

1.att ls. DT slimniekam ar liesas pl sumu.

rst š ana irur iska. Atkar no boj juma plašuma

izdara splenektomiju (sk. 2.att), liesas audu rezekciju (sk. 3.att.),
noš šanu ar atraumatisk m šuv m, to papildinot ar absorb jošu un
hemost tisku materi lu aplik cij m (fibr na l me, spongostans,
surgicel, tachocomb u.c), liel s taukpl ves fiks ciju boj juma viet ,
elektrokoagulaciju un infrasarkano staru koagul ciju. P jos gados
cenšas liesas audus saglab t. Splenektomijas laik izdara
traum s liesas audu fragmenta transplant ciju retroperitone laj
telp vai lielaj tauk-pl (sk. 4.att.).

2.att ls. Splenektomija.

a - li a. un v. lienalis; b - liesas gultnes peritoniz cija.

AK S SLIM BAS

Liesas sagriešan s (volvulus) iesp jama, ja liesas k ji a ir

gara vai ar liesas augš da a ir nevienm gi palielin ta attiec
pret p jo liesas da u.
Sagriešan s parasti notiek p kš i. T var b t nepiln ga (par
120-150°) vai pat vair kk rt ga (l dz 4-7 reiz m). K ji a k st
skaina, liesa palielin s apjom , k st tumši sarkana. K ji as
asinsvadi tromboz jas, tam seko nekroze, kas var beigties ar liesas
pašamput ciju, infic šan s gad jum - ar liesas abscesu.
K l n i s k i nov ro stipras s pes v der , pat l dz sama as
zudumam. S pes past ga rakstura. Att st s ak ta v dera aina ar
peritoneja kairin juma simptomiem, zarnu par zi.
D i a g n o z e gr ta, j diferenc no ileusa, oln cu cistas
sagriešan s, pankreat ta, nieru kolikas.
r s t š a n a irur iska - splenektomija.

Liesas infarkts izveidojas k liesas asinsvadu nospros-tojuma

sekas. Biež k (55%) to saista ar v.lienalis trombozi, kas izveidojas
ak ta pankret ta, aizku a dziedzera v ža, pseidocistu, penetr jošu
ku a un divpadsmitpirkstu zarnas lu, mieloproliferat vu slim bu,
infekciju slim bu, traumu, sepses gad jum . Infarkta iemesls var b t
ar a. lienalis trombembolija slimniekiem ar endokard tu, mitr lo
stenozi, asinsvadu slim m.
Infarkts var b t:
- iš misks vai hemor isks;
- solit rs vai multipls;
- plašs vai neliels.

540
 LIESAS SLIM BAS IRUR IJA

4.att ls. Liesas audu autotransplant cija p c splenektomijas.

a - liesas audus fiks uz liel s taukpleves virsmas ar fibr na l mi; b - liesas audus ietin lielaj taukpl .

K l n i k a maza infarkta gad jum noris bez simptomiem, bet,
ja infarkts liel ks, tas s kas ar p kš m s m kreisaj parib ,
temperat ras paaugstin šanos l dz 39°C, ta-hikardiju, palp jot atrod
pes un rezistenci kreisaj parib . Slimniekiem slikta d ša,
vemšana, v dera uzp šan s, daž das pak pes splenomeg lija.
Diagnostic ultrasonogr fiski, prec ka ir datorto-
mogr fija.
I n f a r k t s var b e i g t i e s d a ž d i :
• tas uzs cas, defekts aizvietojas ar r taudiem,
slimnieks izvese ojas;
• per klim atmiekš joties, izveidojas cista;
• ja izveidojas sekvestrs, tas var sastrutot un izveidot
abscesu;
• p c tot la infarkta izveidojas visas liesas nekroze.
rst šana:
1) konservat va - ar antikoagulantiem un fibrinol tiskiem
prepar tiem;
2) irur iska tikai komplik ciju gad jumos.
Liesas nekroze izveidojas k toks nu iedarb bas vai asinsrites
trauc jumu sekas. Nekrozes ir daž da lieluma per i - no s kiem
dz plašiem, kas var aptvert visu liesu.
s n e k r o z e s parasti nov ro, ja ir septiski procesi,
difterija, t fs, saind šan s ar toksisk m viel m.
L i e l s n e k r o z e s ir asinsrites trauc jumu - iš mis-ko
vai hemor isko infarktu, liesas volvulus, traumas, pan-kreat ta -
sekas, k ar sekas ku a tumora ieaugšanai lies .
kaj s nekrozes ieaug saistaudi, bet liel kajos per os
veidojas aseptiskas nekrozes (cistveida dobumi), kuros, iek stot
infekcijai, veidojas abscesi.
• infekcijai p rejot kontaktce no blakusorg niem (ku a la,
zis, kreis s puses paranefr ts, resno zarnu las, audz ji utt.);
3) solitari un multipli;
4) nelieli un lieli, kas piln gi aiz em visu liesu. Biež kie
izsauc ji ir stafilokoki, streptokoki, salmonellas
u.c. gramnegat s bakt rijas.
K l n i s k i s kas ar s m kreisaj parib , kas izstaro uz
kreiso plecu. S pes ir atkar gas no liesas kapsulas iestiepuma
pak pes, o maz ks abscess, jo s pes maz kas. Liesa palielin s, t
var pat izn kt rpus ribu loka. Tad t palp jot ir s ga. ]a ar liesa
paliek aiz ribu loka, palp jot gar to, slimnieki j t izteiktu s gumu.
Abscesi biež k novietoti liesas augš pol . Tad tos pavada
reakt vas pleiropneimonijas. erme a temperat ra paaugstin s l dz
39-40°C, nov rojams drudzis ar stipru sv šanu. Vienlaikus att st s
smaga intoksik cija ar tahikardiju. Asinsain ir_ leikocitoze un
novirze pa kreisi leikocit raj formul . EG ir pa trin ts.
Abscesam palielinoties, tas ar saaugumiem saist s ar ap-
rt jiem org niem, uz kurieni var izlauzties, veidojot šo org nu
abscesus, fistulas, k ar daž das izplat bas periton tus.
Diagnos tik pal dz rentgenolo iska izmekl šana -redz
nekust gu, augstu st vošu diafragmas kupolu, reakt vu

Liesas abscesi var b t:

1) prim ri, kad konkr to rašan s iemeslu neizdodas noteikt,
bet to saista ar hematog nu infekcijas disemin ciju no k da
nenoskaidrota per a;
2) sekund ri:
• septikopi mijas (ak ta osteomiel ta, endokard ta, p c-
dzemd bu sepses, ot ta, apendic ta utt.) gad jum ;
• sastrutojot liesas infarktam;
• sastrutojot liesas hematomai p c traumas; 5.att ls. Liesas abscesa US.
• infekciju slim bu - mal rijas, t fa,dizent rijas - gad jum ;

541
541
 IRUR IJA LIES AS SLIM BAS

izsv dumu pleir , aiz nojumu, iesp jams, ar l meni kreisaj parib ,
ku a un lokzarnas dislok ciju. Scintigr fiski nov ro radioakt
prepar ta uzkr šan s defektu liesas abscesa viet . Ultrasonogr fija
auj verific t abscesa kapsulu un t saturu, k ar prec zi noteikt
izm rus un tilpumu (sk. 5.att.).
Visprec k liesas abscesu var diagnostic t datortomo-gr fij ,
pal dz noteikt abscesa izm rus, inkapsul ciju, š idruma l meni,
abscesa iekš jo strukt ru un saist bu ar apk rt jiem audiem.
r s t š a n a irur iska:
1) splenektomija - to rekomend , kad liesa ir kust ga, nav plaši
saaugusi ar apk rt jiem audiem, to viegli var iz emt;
2) splenotomija ar sekojošu abscesa dobuma dren žu. Šo
metodi daudzi autori uzskata par vispie emam ko;
3) ar punkcij m, dren jot perkut ni US vai Rtg kontrol .
Maz s cistas var p rka oties, liel s - saspiest liesu un izsaukt
s audu atrofiju, var sastrutot vai pl st pat niec gas traumas
rezult .
r s t š a n a irur iska - splenektomija, liesas rezekci-ja, ja
cista ir k t s pol , enukle cija vai fenestr cija, ja cistas ir zem
serozas. Š s oper cijas var izdar t ar laparoskopis-ki. a cistas oti
lielas, var aprobežoties ar to jo dren žu.
Parazit s cistas biež k ir ehinokoka, oti reti alveo-koka,
cisticerka izcelsmes. Biež k slimo end miskos rajonos -
Dienvidamerik , Austr lij , Grie ij .
Lies paraz ti nok st hematog ni vai limfog ni. T k att st s
oti l ni. Slim ba ilgst 10 un vair k gadus, kuru laik cista var
sasniegt lielus izm rus.
Kl nika un komplik cijas neatš iras no neparazit m cis-t m.
r s t š a n a tikai irur iska - splenektomija.

HRONISKAS SLIM BAS

LIESAS PATOLO IJA DAŽU HEMATOLO ISKO
LIESAS CISTAS SLIM BU GAD JUMOS

s var b t: irurgu uzman bas lok š s slim bas non k 2 sindromu d , un

• neparazit ras un parazit ras; tie ir:
• st s un ne st s jeb pseidocistas (nav sava endot lija); 1) hiperspl nisms,
• solit ras un multiplas. 2) splenomeg lija.
Cistu lielums vari no dažiem ml l dz litriem (zin ma pat 5 I liela Tie ir divi atš ir gi j dzieni, kas var b t gan savstarp ji saist ti,
cista). gan ar past t neatkar gi viens no otra. Dažos gad jumos to d
nepieciešams izdar t splenektomiju.
Neparazit ras cistas var b t i e d z i m t a s , stas, kas
HIPERSPL NISMS
att st s embrio en zes trauc jumu rezult .
Ieg s ir pseidocistas, kas att st s p c traum m (50%),
Tas ir funkcion lo izmai u r js, kas saist ts ar pastiprin tu
rciesta liesas infarkta, infekciju slim m (t fa, mal rijas).
asins š nu no rd šanos lies un kl niski izpaužas k :
Cistas novietojas subkapsul ri vai centr , biež k apakš • pancitop nija - t.L, leikop nija, an mija, trombocito-p nija;
pol . P c satura t s var b t serozas, hemor iskas vai sero- • hemol ze - kad lies uzkr jas un no rd s eritroc ti;
hemor iskas. Dažreiz liesas cistas s ku graudi u veid kl j liesas • kompensatora kaulu smadze u hiperpl zija.
virsmu. Šajos gad jumos liesas kapsul \r ki pl sumi, caur kuriem jebkura slim ba, kas rada splenomeg liju, var izsaukt hi-
tr u veid izspiežas liesas parenh ma. perspl nismu. Izš ir div du hiperspl nismu.
oti reti lies var izveidoties dermo s cistas, cistiskas Prim rais hiperspl nisms ir saist ts ar splenomeg liju un to
hemangiomas vai limfangiomas. izsauc ilgstoša liesas hiperfunkcija, kas savuk rt rad jusi liesas
K l n i s k i nav tipisku simptomu. S dz bas par s, liesai hipertrofiju.
palielinoties, t s \r trulas, nenoteiktas s pes vai ar tikai smaguma c I o i ir:
saj ta kreisaj parib . Dažreiz s pes izstaro uz kreiso plecu. • Iedzimti:
Objekt vi, ja ir sam liels veidojums, par s v dera asimetrija, - iedzimt hemol tisk an mija,
izsp jums kreisaj parib , var sapalp t elast gu gludu liesu, retos - talas rnija,
gad jumos ar fluktu ciju. - hemoglobinop tijas;
D i a g n o z i apstiprina US, DT. • Ieg ti:
- trombocitop nisk purpura.
Kl nisk aina- an mija, drudzis, intermit jošas infekcijas,
ekhimozes, pet hijas, laini stomat ti. Biež k nov ro sieviet m.
Asins anal visu formelementu depresija. Kaulu smadze u
punkt pancelul ra hiperpl zija.
Sekund rais hiperspl nisms rodas pie daž m iekaisuma,
autoim m, parazit m u.c. slim m (t fs, tbc, amiloidoze, Beka
sarkoidoze, mal rija, aknu ciroze, port hipertensija, Goš ,
Hodžkina slim ba, bakteri lais endokar-d ts, infekcioz
mononukleoze, mieloproiiferat slim ba). Nov ro ar slimniekiem
ar RES hiperaktivit ti vai hiperpl ziju un splenomeg liju.
Sekund hiperspl nisma gad jum nov ro da ju eritroc tu
hemol zi, k ar samazin tu to produkciju kaulu smadzen s.
Sekund rais hiperspl nisms korel ar port lo hiper-tensiju.
Hipers pl nisma c lo i:
• ieg splenomeg lija:
- aknu ciroze;
- v. porta vai v. lienalis tromboze vai kompresija;

6.att ls. Liesas cistas DT.

542
542
 LIES AS S LIM BAS
IRUR IJA

• infekcijas un iekaisumu slim bas: 2. Slim bas, kuru gad jum trauc ta im regul cija:
s
- ak tas infekcijas - infekcioz mononukleoze, hepat ts, psitakoze; • reimato ds artr ts, Felty s sindroms
- subak ts bakteri ls endokard ts; • sist mas sarkan vilk de
- hroniskas infekcijas - mili Tbc, sifiliss, bruceloze; • im na hemol tiska an mija
- sarkoidoze; • reakcija uz medikamentiem seruma slim bas veid
- amiloidoze; • im na trombocitop nija
- saistaudu slim bas - sist misk vilk de, Felty's sindroms; • im na neitrop nija
• limfo - un mieloproliferat s slim bas: 3. Slim bas, kuru gad jumos trauc ta asins cirkul cija lies :
- neHodžkina limfoma, Hodžkina slim ba; • Laennec's un p cnekrozes ciroze
- leik mija - hronisk limfocit un hronisk mieloleikoze; • aknu v nu obstrukcija
- st policit mija; • aknu šistosomi ze
- mielofibroze; • port s v nas obstrukcija vai kavernozo sinusu transform cija
• hronisk s, bieži iedzimt s hemol tisk s an mijas: • liesas v nu obstrukcija
- sarkano asins ermen šu formas izmai as - sferocitoze, • hroniska sastr guma sirds mazsp ja
elipsocitoze; • liesas art rijas aneirisma
- hemoglobinop tijas - talas mija, sirpjveida š nu an mija u.c; 4. Liesas infiltrat s slim bas:
- sarkano asins ermen šu enzimop tija; A. L a b d a b s
• ''uzkr šanas slim bas": • amiloidoze
- lip s (Gauchera Niemann - Pick); • Gaucher's slim ba
- neiip s (Letterer - Siwe slim ba); • Niemann - Pick slim ba
• liesas cistas - k iepriekš jo hematomu sekas. • Hurler's sindroms
• Tangier's slim ba
HIPOSPL NISMS • multipl Largenhansa š nu (eozinof )
granulomatoze
Tas ir sindroms, kas raksturo samazin tu liesas funkciju, un tas var • hamartomas
t slimniekiem gan norm la izm ra, gan atrofis-kas, gan palielin tas • fibromas
liesas gad jum . • hemangiomas
Par hipospl nismu asins anal liecina: • limfangiomas
• akantoc ti; • liesas cistas
• sideroc ti; B. aundab s:
• ilgstoša limfocitoze un monocitoze; • leikozes
• vid ja trombocitoze; • limfomas
• Hovvell - ]olly erme i; • Hodžkina slim ba
• m a š nas (target celis). • prim ri liesas audz ji
Šiem slimniekiem draud sepse ar let lu izn kumu. • angiosarkomas
• metast zes
Hipospl nismu nov ro: • mieloproliferat s saslimšanas
1) ar atrofisku liesu, ja ir: 5. Slim bas ar izmain tiem eritroc tiem:
• ulcerozs kol ts, • sferocitoze
• celiakija, • sirpjveida š nu an mija
• dermatitis herpetiformis, • ovalocitoze
• tireotoksikoze, • talas mija
• hemor isk trombocitop nija, 6. Jauktas dabas slim bas vai slim bas ar nezin mu etio
• p c ftorotrasta ievad šanas lies . lo iju:
2) ar norm lu vai palielin ta izm ra liesu, ja ir: • idiopatisk splenomeg lija
• sirpjveida š nu an mija, • tireotoksikoze
• sarkoidoze, • dzelzs defic ta an mija
• amiloidoze, • sarkoidoze
• p c kortiko du terapijas. • berilioze
Splenomeg lijai ir 4 s t a d i j a s :
SPLENOMEG LIJA I s t a d i j a - neliela liesas palielin šan s, liesu var izpalpet
tieši zem ribu loka;
Liesas palielin šanos var nov rot, ja ir sekojošas slim bas: 1. II s t a d i j a - vid ji palielin ta liesa (5 - 6 cm zem ribu loka);
Infekcijas slim bas: III s t a d i j a - stipri palielin ta liesa, t s apakš mala atrodas nabas
• infekcioz mononukleoze men ;
• bakteri septic mija IV s t a d i j a - oti palielin ta liesa (zem nabas).
• bakteri lais endokard ts Kl nisk aina ir atkar ga no slim bas, kuras rezult
• tuberkuloze liesa ir palielin jusies. Biež kie kl niskie simptomi ir splenomeg lija un s pes
• mal rija kreisaj pus , paaugstin ta temperat ra un dzelt .
• leišmanioze
• tripanosomi ze SS DAŽU HEMATOLO ISKO SLIM BU RAKSTUROJUMS
• AIDS
• v rusu hepat ts Splenomegaliju hematolo isko slim bu gad jumos atrod sam bieži.
• ieg ts sifiliss var b t gan slim bas s kuma r js, gan ar att st ties v s stadij s.
• liesas abscess Splenomegaliju atrod slimniekiem ar mielofibrozi, hronisk m mieloleikoz m,
• disemin ta histoplazmoze hronisku limfoleikozi, reti t att st s slimniekiem ar mielomas slim bu,
mielodisplastiskajiem sindromiem.

543
543
 IRUR IJA LIESAS SLIM BAS

Hemol tisk s an mijas. • antivielas pret tromboc tiem.

Hemol tisk s an mijas ir plaša heterog nu slim bu grupa, kas rst š an lieto glikokortiko dus, lielas devas intravenozo
apvieno gan iedzimtas, gan ieg tas hemol tisk s an mijas. im nglobul nu, im nsupres vos medikamentus. Ja iepriekš min
Norm los apst os eritroc ti dz vo 90-120 dienas, he-mol tisko terapija nav efekt va, izdara splenektomiju.
an miju gad jumos to dz ves ilgums ir iev rojami samazin ts.
Slimniekiem ir s dz bas par v jumu, nesp ku, atrod das un Hroniska limfoleikoze.
ot du dzelti, tumšu ur nu. Leikozes tiek defin tas k aundab gs asins š nu audz js ar
Laboratoriski konstat : prim ro lokaliz ciju kaulu smadzen s. Hroniskas limfo-leikozes
• an miju, gad jum audz ja morfolo iskais substr ts ir limfo-c ti - 98 %
• retikulocitozi asins anal , gad jumu B-limfoc ti, 2 % - T-limfoc ti. Rietumvalst s t ir biež
• palielin tu bilirub na l meni asin s uz nekonjug leikozes forma un veido apm ram 30 % leikozes gad jumu,
bilirub na r ina. austrumvalst s - tikai 5 %.
Hemol tisk s an mijas formu var noteikt, izanaliz jot slimnieka Biež k slimo v rieši. Saslimst ba pieaug p c 55 - 60 gadu
imenes anamn zi un papildus laboratoriskos r jus. vecuma, vid ji 65 gados. Slim bu var atkl t nejauši, asins anal
atrodot leikocitozi ar absol tu limfocitozi. Slim bas s kum s dz bu
Iedzimta mikrosferocitoze. var neb t, v k slimnieki s dzas par v jumu, nesp ku, svara
ir iedzimta hemol tiska an mija, kuras c lonis ir eritroc tu zudumu, pastiprin tu sv šanu, asi ošan m. V s slim bas
membr nas izmain ta caurlaid ba un pastiprin ta eritroc tu boj eja stadij s palielin s limfmezgli (perif s lokaliz cijas, viden , v dera
lies . P rmanto p c autosom li dominanta tipa. Biežums - 1 : 1000 dobum ).
dz 1 : 4500. Slim ba dažreiz manifes-t jas jau b rn , bet parasti Hroniskas limfoleikozes slimniekiem ir paaugstin ts infekciozo
pirm s izpausmes par s pieaugušiem slimniekiem. komplik ciju risks.
Kl nisk izpausme ir hemol tiska kr ze ar dzelti, ko iz- D i a g n o z i apstiprina izmai as asins anal un kaulu
provoc interkurenta infekcija vai stress. Slimniekiem palielin s smadze u izmekl jumos (aspir un trep nbiopt ).
liesa. Ja hemol ze ir ilgstoša, veidojas žultsakme i. rst šan lieto citost tiskos prepar tus, glikokortiko dus,
L a b o r a t o r i s k i atrod an miju, palielin tu retikulo-c tu staru terapiju. Gados jaun kiem pacientiem iesp jama ar kaulu
skaitu, pavairotu netieš bilirub na daudzumu asin s. Kaulu smadze u transplant cija:
smadzen s ir sarkano š nu hiperpl zija. Diagnozi apstiprina Splenektomiju izdara, ja slimniekiem ir:
samazin ta eritroc tu osmotisk rezistence. • meh niska simptom tika (blakus esošos org nus nospiež
r s t š a n a . Pato en tisk terapija nav zin ma. Gal- palielin liesa)
venok rt izdara splenektomiju, kas kori an miju. Slimniekiem ar • citop nija hiperspl nisma d
žultsakme iem vienlaic gi izdara ar holecistektomi-ju. B rniem • pret mijterapiju refrakt ra splenomeg lija
splenektomija j izdara p c 4 gadu vecuma, lai samazin tu • ar diferenc ldiagnostisk nol , ja ir aizdomas par leikozes
csplenektomijas infekciju risku. transform ciju aundab form ar izteiktu sple-nomeg liju -
prolimfocit form .
Ieg ta im na hemol tiska an mija. jo gadu laik splenektomijas biežums hroniskas lim-
Im nu hemol tisku an miju visbiež k izraisa IgG vai IgM tipa foleikozes gad jum samazin s.
antivielas, kas piesaist s eritroc tu virsmai, un eritroc ti iet boj .
Apm ram ceturtda ai šo slimnieku im hemol tiska an mija Matš nu leikoze.
att st s k citas slim bas komplik cija. Visbiež k tas ir Reta hroniskas leikozes forma, kuras gad jum atrod izteiktas
limfoproliferat vo audz ju (hroniska limfoleikoze, ne Hodžkina izmai as asins anal pancitop nijas veid . Tipiskos gad jumos
limfoma, Hodžkina slim ba), saistaudu sist mas slim bu (sist mas slimniekiem ir ar splenomeg lija. Kaulu smadzenes infiltr B-
sarkan vilk de) vai ieg tu im ndefic ta slim bu gad jumos. limfoc ti ar morfolo isk m patn m - citoplazmas izaugumi veido
Kl nisk s izpausmes k jebkuras hemol tisk s an mijas "mati us", t ar š s leikozes forma nosaukta pat matš nu leikozi.
gad jum : v jums, dzelt , liesas palielin šan s. Slimniekiem par s paaugstin ta temperat ra un infekcijas
Laboratoriski hemol zes im no dabu apstiprina ar tiešo vai (neitrop nijas d ) vai asi ošanas (trombocitop nijas d ) - šie ir
netiešo Kumbsa reakciju. biež kie iemesli rsta apmekl jumam. Ilgus gadus, kad v l nebija
rst šan lieto glikokortiko dus, im nsupres vos medi- pieejami jaunie citost tiskie medikamenti, par terapijas pamatmetodi
kamentus (azatiopr nu, ciklofosfam du), lielas intravenoz (80 -90 % gad jumu) tika uzskat ta splenektomija. Šobr d galven
im nglobul na devas, k ar izdara splenektomiju. rst šanas metode ir citost tisk terapija, to vajadz bas gad jum
kombin jot ar splenektomiju.
Im na trombocitop nSska purpura.
Im nas trombocitop nisk s purpuras gad jumos organism Hroniska mieloleikoze.
rodas antivielas pret tromboc tiem, tie aiziet boj , nenodz vojot 7 - Hroniskas mieloleikozes gad jum audz ji kaulu smadzen s
10 dienas, k tas ir norm los apst os. veido mielo s rindas, galvenok rt granuloc tu, š nas. Asins
Slimniekiem veidojas hemor isk s diat zes sindroms: rodas anal tipiska ir neitrof leikocitoze (no 20 000 l dz pat 300
pet hijas uz das, g ot m, asi ošana no deguna, smagan m, 3
000/mm un vair k) ar nenobrieduš m granuloc tu rindas š m,
ku a un zarnu trakta, nier m, dzemdes. Nov ro liesas atrod visas p s formas - no segmentiem l dz blastiem. Slim bai
palielin šanos. Smagu trombocitop niju gad jumos (tromboc tu progres jot, par s izmai as ar p s asins š nu rind s -
3
skaits zem 10000/mm ) var rasties spont nas smadze u an mija, trombocitop nija vai trom-bocitoze. Hroniskas
hemor ijas. Slim ba parasti norit ak ti, pieaugušajiem iesp jamas mieloleikozes gad jum atrod ar cito e-n tiskas izmai as -
ar slim bas hroniskas formas. translok cija (9,22), ko sauc par Filadelfijas hromosomu.
D i a g n o z i apstiprina: Slim bas s kum s dz bu var neb t, un izmai as asins anal
• trombocitop nija asins anal ; ir nejauša atrade. V k slimnieki liesas palielin juma d s dzas
• kaulu smadzen s pavairotais megakarioc tu skaits; par visp ju v jumu, nogurumu, nepat kamu spiediena saj tu
kreisaj parib , k ar pastiprin tu sv šanu, nov šanu un
asi ošan m.

544
544
 LI E S AS SLIM BAS
IRUR IJA

Hroniskai mieloleikozei ir 3 stadijas: • nodul ra skleroze,

• hroniska f ze, • jaukto š nu variants,
• akceler cijas f ze, • limfo izs kuma variants.
• blastu kr ze, kas uzskat ma par transform ciju ak leikoz . Slimnieki var b t jebkur vecum . Saslimst v ro 3 pac luma
Splenomeg lija ir tipiska atrade š s leikozes formas gad jumos. periodus - 4-6 gadu vecum , 17-30 gadu vecum un p c 50 gadiem.
r s t š a n a s pamatmetode ir citost tiska terapija un interferons. Slim bas pirm izpausme parasti ir limfmezglu palielin šan s jebkur
Gados jauniem slimniekiem izdara kaulu smadze u transplant ciju. Reti to grup , visbiež k kakla kreis s puses limfmezglos. Hodžkina slim bas
lieto lok lu liesas staru terapiju. Splenektomiju izdara retos gad jumos: gad jum var b t ar videnes limfmezglu, liesas, aknu, plaušu un citu
• pirms kaulu smadze u transplant cijas; org nu boj jums.
• ja ir mas va splenomeg lija, kas ir refra ra pret mij-terapiju un ja Limfmezgli tipiskos gad jumos ir nes gi, palp jot vid ji bl vi, ar du
to pavada trombocitop nija. Šajos gad jumos p c splenektomijas bieži nesaist ti, da virs tiem nav izmain ta. Vienlaic gi ar limfmezglu
nov ro pieaugošu hepatomeg liju, t š indik cija ir oti ierobežota; palielin šanos slimniekiem var att st ties ar konstitucion lie jeb "B"
• ja hroniska mieloleikoze komplic jas ar liesas rupt ru (reta simptomi. P jie ietver sev drudzi, prof zu sv šanu nakt s, svara
komplik cija). zudumu, das niezi.
c procesa izplat bas slim bu iedala 4 stadij s (Ann Ar-bor
Eritr mija jeb st policit mija. klasifik cija, 1971.gads):
Hroniska leikoze, kuras gad jum nov ro sarkano asins š nu, I stadija - skarta viena limfmezglu grupa;
granuloc tu un tromboc tu prolifer ciju. Slim bas s kum asins anal s ir II stadija - skartas divas un vair kas limfmezglu grupas
hemoglob na, eritroc tu skaita, hemato-kr ta palielin šan s, v k ar vien pus diafragmai;
neitrof la leikocitoze un trombo-citoze. III stadija - limfmezglu palielin jums ab s diafragmas pus s, ietverot
Slimnieki s dzas par galvas s m, galvas reibo iem, dedzinoš m ar liesu k limfo do org nu;
m pirkstu galos (eritromelal iju), das niezi. K komplik cijas var IV stadija - org nu boj jums.
veidoties daž das trombozes. Slim bas gait palielin s liesa. D i a g n o z e oblig ti j apstiprina histolo iski, t.sk. izmekl jot ar
r s t š a n a s pamatmetode ir asins nolaišana jeb eks-f zija. kaulu smadzenes. Tipiska ir Reed-Sternberg nu atrade. Asins anal
Slim bai progres jot, pielieto citost tiskos prepar tus. Splenektomiju š s var b t neitrofila leikocitoze, palielin ts EGA. Stadijas preciz šanai
leikozes gad jumos neizdara. izmanto rentgenolo isk s, ultraso-nosopisk s, datortomogr fisk s
metodes.
MielofShroze. rst š an galven metode ir poli mijterapija. Lieto ar
aundab ga asins sist mas slim ba, kuras gad jum pak peniski kombin to rst šanu ar staru terapiju. P jos gados k jauna metode
att st s un progres fibroze kaulu smadzen s. Fibroze ir daž das pak pes, pret rst šanu rezistentu vai recidiv jošo formu gad jumos att st s ar
izteikt ir mieloskleroze. Asinsrade notiek ekstramedul ri lies un akn s. perif ro cilmes š nu vai kaulu smadze u transplant cija kop ar
Slimnieki parasti ir vec ki par 60 gadiem. Tipiskas ir s dz bas par mijterapiju.
jumu, nesp ku, svara zudumu, s m kaulos. Sple-nomeg lijas d var Splenektomiju izdara I stadijas slimniekiem, kad tiek pl nota tikai
t s pes kreisaj parib , kreisaj plec . Splenomeg liju atrod 100 % staru terapija (lai izsl gtu liesas boj jumu). Oper cijas laik oblig ti
gad jumu, un trešajai da ai slimnieku t ir mas va, 67 % atrod ar izdara ar aknu punkcijas biopsija.
hepatomeg liju. K komplik cija parasti veidojas port hipertensija ar
bar bas vada v nu paplašin šanos un asi ošanu no t m. Ne-Hodžkina limfomas.
Asins anal atrod: Ne-Hodžkina limfomas ir aundab gi limfo do š nu audz ji, kuru
• an miju, prim lokaliz cija ir limfmezglos vai citos limfo -dos audos - lies ,
• nelielu leikocitozi, ko v k nomaina leikop nija, mandel s, ku a un zarnu trakt , kaulu smadzen s, , pleir , plauš s
• nenobriedušas granuloc tu rindas š nas, un galvas smadzen s.
• trombocitop niju. Pirmie slim bas simptomi ir perif ro limfmezglu palielin šan s. P c
rst šan tiek lietoti glikokortiko di un citost tiska terapija, staru tam par s neliels v jums, svara zudums, temperat ra, pastiprin ta
terapija. sv šana.
Indik cijas splenektomijai: Stadiju klasifik cija atbilst Hodžkina slim bas stadij m.
• mas va splenomeg lija ar izteikt m s m, D i a g n o z e oblig ti j apstiprina histolo iski - ir daudz slim bas
• pret cita veida terapiju refrakt ra hemol tisk an mija, variantu. Limfomas iedala B-š nu un T-š nu limfomas, k ar augstas un
• smaga trombocitop nija hiperspl nisma d , zemas malignit tes pak pes limfomas.
• port la hipertensija. rst šan pamatmetode ir mijterapija, ret k lieto lok lu staru
Slimniekiem ar pagarin tu asins tec šanas, protromb na un aktiv to terapiju. Gados jauniem pacientiem terapiju kombin ar perif ro cilmes
parci lo tromboplast na laiku oper cijas laik un p c t s ir paaugstin ts nu vai kaulu smadze u transplant ciju.
asi ošanas risks, t paša v ba j velt hemost zes uzlabošanai. Splenektomiju izdara:
Slimniekiem ar mielofibrozi komplik cijas p c splenektomijas nov ro 30 % • k diagnostisku un rstniecisku proced ru slimniekiem ar prim ru
gad jumu, un mirst ba p c oper cijas ir 10%. T daudz s kl nik s splen- limfomas lokaliz ciju lies ;
ektomiju mielofibrozes gad jumos izdara reti. • gad jumos, kad citop nija ir hiperspl rnisma d ;
• pret mijterapiju refrekt ras splenomeg lijas gad jumos.
Hodžkina slim ba.
Hodžkina slim ba ir limfo do audu audz js ar visbiež ko prim ro lokaliz ciju
perif rajos limfmezglos. Histolo iski audz jam ir 4 varianti: LIESAS AUDZ JI
• limfo dais p rsvars,
LABDAB GIE AUDZ JI

ir reta patolo ija. Iesp jamie veidi:

• fibromas;
• endoteliomas;
• lipomas;
• hamartomas;
• hemangiomas - k atseviš i mezgli vai dif zi aptver

69-- 3136
545
545
 IRUR IJA LIESAS SLIM BAS

visu liesu, sast v no daž das formas un lieluma kavernoziem erme iem, Splenektomijas sekas.
ko aizpilda asinis. Var spont ni pl st, radot stipras asi ošanas v dera Tuv kaj p coper ciju period splenektomijai var b t š das
dobum ; komplik cijas:
• limfangiomas - sastop paši reti. Var b t k izol ti mezgli vai • asi ošana
dif zas, kas p rv rš liesu par cistisku veidojumu. - no oper cijas laik neaps m a. et v.gostricae breves;
K l n i s k i nav specifisku simptomu. Ir spiediena saj ta un s pes - no liesas gultnes;
kreisaj parib , kas izstaro uz kreiso plecu un atsl gas kaulu sam liela • pankreat ts - aizku a dziedzera aste bieži ir cieši saist ta ar liesas
audz ja gad jum . rtiem. T c splenektomijas laik izn k traum t aizku a dziedzera
r s t š a n a - splenektomija. audus, k rezult izveidojas pankreat ts, pat ar sekojošu aizku a
dziedzera fistulu;
AUNDAB GIE AUDZ JI • infekcija. Apm ram 16% slimnieku p c splenektomijas izveidojas
strutainas komplik cijas - sastruto br ce, izveidojas subdiafragm ls
aundab gie audz ji lies sastopami oti reti, un tie ir: abscess;
angiosarkomas, fibrosarkomas, limfomas. Prim v ža iesp jam bu lies • trombemboliskas komplik cijas. 2 - 3 ned u laik strauji pieaug
vairums autoru noraida, bet pie auj meta-staz šanos lies no piena tromboc tu daudzums - l dz pat 600 000 ml. Ilgstoša trombocitoze
dziedzera, dzemdes, ku a v ža. saglab jas 30% slimnieku.
Limfomas lies aug atseviš u mezglu veid vai ar dif zi. Liesa
palielin s apjom , k st cieta. Metastaz jas akn s, aizku a dziedzer , Infekciju risks p c splenektomijas.
limfmezglos, ieaug apk rt jos audos, ar kr škurvja sien . c izdar taj m splenektomijam pieaug risks saslimt ar t.s.
K l n i k u veido splenomeg lijas simptomi un aundab go audz ju "p csplenektomijas sepsi", kuras biež kie izsauc ji ir 5. pneu-monia, N.
visp simptom tika - progres jošs nesp ks, nov šana, anemiz cija, meningitidis vai H. infleuenza. Slimniekiem p c splenektomijas ir nom kta
subfebrila temperat ra un hemor isku pleir tu simptomi. fagocit aktivit te, im nvielu veidošan s. Bez liesas "filtra" cit di niec ga
r s t š a n a - splenektomija. infekcija var k t fat la. Atbilde pret antig nu ir tuva normai, bet nenov rt ta
paliek tieši š liesas "filtra" loma. Infekciju risks augst ks tiem slimniekiem,
Splenektomijas indik cijas: kam liesa iz emta slim bas, nevis traumu d .
A. Gad jumos, kad liesas strukt ra nav izmain ta: Visiem slimniekiem, kuriem izdar ta splenektomija, j sa em vakc na
1) liesas trauma; pret iekapsul tiem mikroorganismiem. 2-3 ned as pirms paredzam s
2) liesas art rijas aneirisma (alternat va - liesas art rijas pl nveida splenektomijas oblig ti j ievada vakc na pret pneimokokiem; tas
nosiešana); nekav joši j dara ar p c ak m splenektomijam, un j veic revakcinacijas
3) lien mobile - ja izsauc s dz bas vai komplik cijas; ik 5, bet onkoslimniekiem - ik 3 gadus.
4) volvulus lienis; Slimnieki j inform par atk rtotas vakcin cijas un antibiotiku terapijas
5) kop ar blakus esošo org nu aundab go audz ju iz emšanu; nepieciešam bu infekciju gad jumos. Par daž m stund m nov lota
6) liesas v nas tromboze. profilaktisk terapija var izrais t fat lu izn kumu. rst jot slimniekus ar
B. Gad jumos, kad liesas strukt ir patolo iskas p rmai as: nediagnostic tu infekciju p c splenektomijas izdar šanas, oblig ti j noz
1) iekaisuma rakstura - abscess, tbc u.c.; antibiotikas, kas darbojas pret 5. pneumonia, H. infuenza, N. meningitidis.
2) neparazit s un parazit s cistas;
3) labdab gi un aundab gi audz ji;
4) port hipertensija, kad veido splenoren lo šuntu vai Literat ra:
subhepatiskais bloks izveidojies k v. lienalis trombozes sekas;
1. A.D lmane, O.Koro ova. Histolo ija. - R ga: Zvaigzne, 1990. -139.-142.ipp.
5) hemopo zes trauc jumi:
2. Harison's principles of internai medicine. - 14th ed. - New York, St. Louis, San
• iedzimt sferocit an mija (iedzimtais Francisco, 1998. - P. 659-670, 695-712.
hemol tiskais ikteruss); 3. I.Littmann. Bauchchirurgie, indikationen und technik. - Budapest: Akademiai Kiado,
1970. - S. 495-504.
• elipsocitoze;
4. Medical management of the surgical patient / Ed. by M.F.Luhin, H.K.VVal-ner,
• sirpjveida š nu an mija; R.B.Smith, III. - 2nd ed. - Boston etc: Butterworths, 1988. - P.219-244.
• im trombocitop nisk purpura; 5. The Merck Manual. - 16th ed. - Rahway: Merck & Co Inc., 1992. - P. 1136.-1263.
• hiperspl nisms, ja pier ts, ka asins š nu destrukcija notiek 6. T.Parveen Kumar, M.Clark. Clinical medicine: A textbook for medical students and
doctors. - 3rd ed. - Glasgovv, 1994. - P. 329-331.
tieši paš lies , bet ne citur RES;
7. Principles of Surgerv / Ed. by S.I.Schvvartz, G.T. Shires, F.Spencer, VV.C.Hus-ser. - 7th
• Goš slim ba ed. - New York: Mc Graw-Hill Book Comp., 1999. - P. 1433-1447.
• Talassemia major; 8. Robbins. Pathologic Basis of Disease. - 5th ed. - Philadelphia, London, To-ronto:
• autoim s an mijas; VV.B.Saunders Company, 1994. - P. 587-589, 634-647, 655-662, 667-673.
9. R.M.Stillman. General surgery: Revievv and Assessment. - 3rd ed. - Nor-walk:
6) Hodžkina slim ba - daž s stadij s; Appleton & Lange, 1988. - P. 137-150.
7) plašs izol ts liesas infarkts; 10. Textbook of surgery: The biological basis of modern surgical practice / Ed. by
8) retos gad jumos, lai nov rstu liel s liesas izrais to diskomfortu. D.C.Sabiston. - 16th ed. - Philadelphia: VV.B.Saunders Company, 2000. - P. 1108-1134.
11. V.Utkins. Kl nisk irur ija. - R ga: Zvaigzne, 1992. - 253.-261.Ipp.
12. VV.Vosberg, E.Renk. Milz Lehrbuch chirurgie. - New York, 1988. - S.623-628.
Splenektomijas kontrindik cijas: 13. LW.Way. Current Surgical Diagnosis and Treatment. - 10th ed. - Norvvalk: Lange
1) hroniska mieloleikoze, iz emot gad jumus, kad draud spont na Medical Book, 1994. - P. 595-609.
liesas rupt ra; 14. VV.J.VVilliams. Hematology: Compation Handbook. - New York, St. Louis, San
2) st policit mija; Francisko: Mc Graw-Hill Inc., 1996. - P. 175-183, 255-286, 227-228.
15. fl.M.rp03fleB. Xnpyprvm cene3 m<n // PVKOBOACTBO no xnpyprnn.- T.8.-MocKBa:
3) sepse; Meflrn3, 1966. - C.505-646.
4) liesas sifiliss; 16. M.Ky3HH. Xnpypru4ecKne 6one3HH.- MocKBa: MeflnqnHa,1986. - C. 656-670.
5) audz ju metast zes lies u.c;
6) ja splenomeg lija ir infekcijas slim bas izpausme.

546

546
 VIRS NIER U SLIM BAS IRUR IJA

Fiziolo ija.
Virsnieru garoza (atrodas dziedzera rpus , hroma dzelten
kr ) un serde (dziedzera iekšpus , pl na, tumši pel ka) ir
anatomiski un funkcion li noš irtas vien bas. Dažus m nešus p c
dzimšanas skaidri noform jas virsnieru garozas 3 zonas.
zona glomerulosa produc miner lkortiko dus, no
kuriem svar kais ir aldosterons. Tas tiek sintez ts no proges-
terona. Apm ram puse no cirkul još aldosterona ir saist ta ar
plazmas olbaltumviel m, galvenok rt album nu. Savuk rt ne-
saist tais aldosterons ir fiziolo iski akt va cirkul joša forma. Al-
3.24. VIRSNIERU SLIM BAS dosterons prim ri metaboliz jas akn s. Ar ur nu tas izdal s krietni
maz k, nek cirkul organism , jo ir oti akt vs. Cirkul još
UN MULTIPLAS ENDOKR NAS aldosterona pusno rdes laiks ir aptuveni 15 min tes. Aldosterona
NEOPL ZIJAS (MEN) SINDROMI sekr ciju stimul 2 patofiziolo iski meh nismi: palielin ts k lija
daudzums serum un samazin ts cirkul jošo asi u daudzums. T
sekr ciju prim ri regul ren na - angio-tenz na sist ma.
Aldosteronam ir noz ga loma elektrol tu un š idruma l dzsvara
/. Gardovskis, Z. Narbuts uztur šanai cilv ka organism .

Virsnieru anatomiju pirmo reizi aprakst ja Eustachius 1563. gad , bet

virsnieru nepietiekam bas kl nisko ainu -Thomas Addison 1855. gad .
k Brown-S quard, veicot ad-renalektomijas dz vniekiem,
demonstr ja virsnieru lomu organism . 1866. gad Frankel pirmo reizi
apraksta virsnieru audz ju, ko m s tagad saucam par feohromocitomu.
Harvev Cushing 1912. gad apraksta sindromu, kas tagad nes vi a
rdu. 1926. gad Roux Šveic un Charles Mayo ASV veica pirm s
sekm s feohromocitomas rezekcijas. Virsnieru garozas hormonu
fiziolo isko lomu identific ja 20. gadsimta 30. gados, pacientiem ar
virsnieru nepietiekam bu pielietojot virsnieru garozas ekstraktu. 1955.
gad Conn apraksta sindromu, kas saist ts ar pastiprin tu aldosteronu
produc jošu virsnieru audz ju.

ANATOMIJA UN FIZIOLO IJA

Anatomija.
Virsnieres ir p ra dziedzeri. Katras svars ir aptuveni 4-7 grami, ta u
ilgstošas slim bas rezult adrenokortikotropa hormona (AKTH) ietekm
s var b tiski palielin ties. Cilv kiem virsnieres ir 3-5 cm garas un 1.att ls. Virsnieru anatomiskais izvietojums,
platas, bet tikai 4-6 mm biezas. Augstais lip du saturs mas nosaka 1 - apakš doba v na; 2 - aorta; 3 - lab virsniere;
dziedzeru hroma dzelteno kr su. 4 - kreis virsniere; 5 - lab niere; 6 - kreis niere.
Lab virsniere atrodas virs lab s nieres dors li un later li no
apakš s dob s v nas. Kreis virsniere atrodas medi li no kreis s
nieres augšpola, later li no aortas un dors li no aizku a dziedzera
augš s malas (skat. 1.att.).
Katru virsnieri apasi o 3 galven s art rijas:
1) augš virsnieres art rija (a. suprarenalis superior), kas ir
apakš s diafragmas art rijas (o. diaphragmatica inferior) zars;
2) vid virsnieres art rija (o. suprarenalis media), kas atiet no
aortas;
3) apakš virsnieres art rija (a. suprarenalis inferior), kas ir nieres
art rijas (a. renalis) zars.
Lab s virsnieres v na (v. suprarenalis dextra) ir tikai 2-5mm gara un
dažus milimetrus plata. T iepl st apakš dobaj v ,t c, oper jot
šaj zon , ir j t paši piesardz giem, lai neievainotu šo v nu. Kreis s
virsnieres v na ir dažus centimetrus gara un iepl st kreisaj nieres v
(v. renalis sin.); skat. 2.att..
Reti virsnieres audi embrio en zes proces att st s ek-topiski.
Visbiež k ektopiskie audi lokaliz ti s klinieku maisi vai s klas sait ,
ta u tie var b t ar jebkur cit viet retrope-ritone li no diafragmas l dz 11
mazajam iegurnim.
2.att ls. Virsnieru asinsapg de.
1 - diafragmas apakš s art rijas; 2 - kreis virsnieres v na; 3 - kreis
nieres v na; 4 - aorta; 5 - virsnieres augš s art rijas; 6 - lab virsnieres
na; 7 - virsnieres vid art rija; 8 -virsnieres apakš art rija; 9 - lab
nieres art rija; 10 - lab nieres v na; 11 - apakš doba v na.

547
547
 IRUR IJA VIRSNIERU S L I M B AS
Tieši iedarbojoties uz nieru kan šiem, tas stimul n trija reab-
sorbciju, k lija un de raža jonu izvad šanu no organisma, Na un K
akt vu transport šanu citos epit lijaudos - ku a un zarnu trakta
ot , siekalu un sviedru dziedzeros.
Vid garozas zona fasciculata (aiz em -80% no garozas)
ražo glikokortiko dus, no kuriem akt kais ir kortizols. Iekš zona
reticularis produc androg nus (svar kais ir testosterons) un
nelielos daudzumos - estrog nus (estradio-lu, estronu).
Galvenais izejmateri ls virsnieru stero du sint zei ir ho-
lesterols. No t daž du hidroksil šanas, izomeriz cijas un de-
hidrogeniz cijas reakciju rezult sintez jas kortikostero di,
androg ni un estrog ni. Cirkul jošais kortizols asin s ir prote nu
saist ts, nesaist ts un konjug ts. Norm li vair k k 90 procentu
kortizola ir saist ti ar plazmas prote niem. Par to ir atbild gs kortizolu
saistošais globul ns jeb transkort ns, kurš tiek sintez ts akn s. Da u
kortizola saista ar album ns un citi plazmas prote ni. Daž di
patolo iski un fiziolo iski organisma st vok i pazemina vai
paaugstina kortizolu saistoš glo-bul na l meni organism .
Piem ram, nefrotisk sindroma, aknu slim bu, aptaukošan s
gad jum t l menis ir zems, savuk rt hipertireo disma, gr tniec bas
un or lu pretapaug ošan s l dzek u lietošanas gad jum kortizolu
saistoš globul na daudzums organism var palielin ties. Kortizola
pusno rdes laiks asin s ir 70 l dz 120 min tes. Galvenok rt tas
metaboli-z jas akn s. T metabol ti, piem ram, 17-hidroksikortiko-
stero di un 17-ketostero di, izdal s ar ur nu. Nosakot to kl t-b tni
ur , diagnostic virsnieru hipersekret još s slim bas. Kortizola un
testosterona sekr ciju un sint zi stimul adrenokortikotropais
hormons (AKTH). Asins tilpuma izmai as bez hipotensijas, audu
boj jums, hipoglik mija, temperat ras izmai as, hipoksija, s pes un
citi organisma fiziolo iskie un patolo iskie st vok i izraisa AKTH un
kortizola atbr vošanos organism . Ilgstoši lietojot kortizolu,
samazin s t sint ze, blo jot AKTH sekr ciju un sint zi p c
atgriezenisk s saites principa.
Kortizola fiziolo isk s izpausmes var iedal t 3 grup s: ietekme
uz metabolismu, asins tilpuma regul šana, ietekme uz im no
sist mu.
Kortizols stimul katabol hormona glikagona produkciju un
kop ar kateholam niem un glikagonu aizkav insul na sekr ciju.
Glikokortiko di mobiliz glikozi no perif rajiem audiem, stimul
glikoneo en zi un prote nu sint zi akn s, taj paš laik aizkav jot
prote nu sint zi perif rajos audos. Glikokortiko di stimul ar lipol zi.
di kortizols, atbildot uz boj jumu, var pal dz t organisma
atbildes reakcij un audu atjaunošan .
Pacientiem, kurus rst ar augst m kortikostero du dev m,
biež k nov ro infekciju komplik cijas. Glikokortiko di inhib gandr z
visus iekaisuma atbildes meh nismus. Tie blo interleik nu,
leikotri nu, bradikin nu, histam na un trom-boks na izdal šanos,
samazina seroton na izrais to lok lo asinsvadu caurlaid bu u.c.
Virsnieru serde ir labi apasi ota un p rsvar sast v no
kateholam nus sekret jošo hromaf no š nu retikul ra t klojuma.
Virsnieres ir bag gi inerv ts org ns, galvenok rt ar nieru un plexus
coeliacus nerviem. Nervu gali beidzas tieši hro-maf na š s. Serde
galvenok rt produc adrenal nu, un maz kos daudzumos ar
noradrenal nu. Kateholam nu izejmateri ls ir fenilalan ns, kurš
hidroksil jas par tiroz nu, un p c tam par dihidroksifenilalan nu
(DOPA). Savuk rt DOPA tiek konvert ts par dopam nu. Hromaf na
granulas satur do-pam na beta-hidroksil zi, kas nepieciešama
dopam na p rveidošanai par noradrenal nu. Kateholam ni uzkr jas
hromaf na granul s un to izdal šan s ir k atbildes reakcija uz
simp tisko kairin jumu. Sp jas asi ošanas gad jum , kas rada
hipotensiju, strauji palielin s plazmas adrenal na un nora-
548
drenal na l menis. Kateholam nu pastiprin tu izdali no virs-nier m
stimul ar hipoglik mija, hipoks mija, temperat ras mai as, s pes,
šoks, centr s nervu sist mas boj jums, res-piratora acidoze u.c.
Simp tiskai nervu sist mai ir vadoš loma neiroendok-r
atbild uz organisma ievainojumu. Noteikti b tu j piemin gan alfa,
gan beta - adrener iskie receptori, kuri rea uz kateholam niem,
izraisot sekojošas asinsvadu, muskulat ras u.c. atbildes reakcijas.
HIPERALDOSTERONISMS
Svar kais miner lkortiko ds aldosterons, kuru izdala virsnieru
garoza, regul organisma elektrol tu balansu, š idruma tilpumu un
asinsspiedienu. Paaugstin ts aldosterona l menis asin s palielina
trija l meni, samazina k lija l meni organism , palielina
ekstracelul š idruma tilpumu (gan neradot t sku) un paaugstina
asinsspiedienu.
Virsnieru adenoma vai virsnieru hiperpl zija var rad t prim ru
hiperaldosteronismu. Apm ram 85% gad jumu t c lonis ir
labdab ga virsnieru garozas adenoma, kas autonomi produc
aldosteronu. Gandr z vienm r adenoma lokaliz ta vienpus ji, un
visbiež k t ir 1-2 cm diametr , hroma dzelten kr . 15%
gad jumu prim ru hiperaldosteronismu izsauc abpus ja zona
glomerulosa hiperpl zija. Ir konstat ts, ka ar prim ru
hiperaldosteronismu sievietes slimo divreiz biež k nek v rieši.
Retos gad jumos aldosteronu sekret joša virsnieru adenoma var
t multiplas endokr nas neopl zijas (MEN) sindroma sast vda a.
Sekund rs hiperaldosteronisms ir sastopams pacientiem ar
nieru asinsvadu patolo iju, kuriem paaugstin ts asinsspiediens, bet
parasti nenov ro t skas, k ar pacientiem ar t s-k m, kuri lieto
diur tiskus prepar tus, bet kuriem nav paaugstin ts asinsspiediens.
Kl nika.
Prim rs hiperaldosteronisms klasiski izpaužas k tri de:
hipertensija (past ga un m reni augsta), hipokali mija un zema
plazmas ren na aktivit te. Š du sindromu 1955. gad pirmo reizi
apraksta erome Conn, nereti, run jot par aldosteronismu, lieto
dzienu Kona sindroms. Pacientiem sakar ar hroniski pazemin tu
lija l meni asin s ir galvass pes, musku u v jums, krampji,
polidipsija, poli rija, nikt rija. emot v to, ka hipertensija ir
rena un past ga, diagnozes noteikšana slim bas s kuma
stadij ir apgr tin ta; to atvieglo tikai citu simptomu pievienošan s.
Neskatoties uz pieaugošu ekstracelul š idruma daudzumu,
kum t skas nav; t par s, pievienojoties nieru boj jumam.
Diagnostika.
Sam vienk rša skr ninga metode s kotn jai prim ra
hiperaldosteronisma diagnozes uzst šanai ir 1 g v s s ls
(NaCI) ordin šana 4 dienas katr dienreiz pacientiem, kuri taj
paš laik nedr kst sa emt diur tiskus vai k liju saturošus l dzek us,
ja nov ro hipokali miju, var tu dom t par prim ru
hiperaldosteronismu un b tu j veic aldosterona un ren na l me a
noteikšana plazm . Plazmas aldosterona l menis ir paaugstin ts.
Ren na daudzums plazm ir samazin ts prim ra
hiperaldosteronisma gad jum , savuk rt sekund ra
hiperaldosteronisma pacientiem tas ir paaugstin ts. Prim ra
hiperaldosteronisma gad jum plazmas aldosterona un ren na
aktivit tes attiec ba ir liel ka par 30, nov ro s rmaino al-kalozi,
norm lu vai paaugstin tu n trija l meni.
Prim ra hiperaldosteronisma diagnozi apliecina kapto-prila
tests. Veseliem pacientiem un pacientiem ar esenci lu hipertensiju
kaptoprils samazina aldosterona l meni un paaugstina ren na l meni
asin s, savuk rt prim ra hiperaldosteronisma pacientiem tas
nemain s.
Nopietna hipokali mija var rad t visp ju v jumu un paral zi.
Nekontrol ta hipertensija hiperaldosteronisma slimniekus var novest
dz nieru boj jumam un miokarda infarktam.
548

Pacientiem b tu j izvair s lietot digitalis prepar tus, jo tie var tu
izsaukt nopietnas aritmijas.
Datortomogr fiska (DT) virsnieru izmekl šana pal dz atš irt
vienpus ju adenomu no abpus jas idiop tiskas hiperpl zijas, k ar
spriest par veidojuma lielumu, lokaliz ciju, attiec m ar apk rt jiem
audiem (skat. 3.att.). Ta u ar DT metodi audz jus, kas maz ki par 1
cm diametr , var ar ne-konstat t. Otra radiolo iska metode ir
131
jodoholesterola ske-n šana ar l-beta-jodometil-19-norholesterolu,
kur pacientiem ar idiop tisku abpus ju hiperpl ziju nov ro
simetrisku prepar ta uzkr šanos abos dziedzeros, bet pacientiem
ar al-dosteronomu tas uzkr jas tikai audz . Tiek izmantota ar al-
dosterona l me a noteikšana virsnieru v s.
3.att ls. Lab s virsnieres adenoma.
rst šana.
Abpus jas virsnieru hiperpl zijas gad jum pielieto medi-
kamentozu spironolaktona vai amilor da terapiju, kaut gan ilgstoša
šo prepar tu lietošana izsauc ginekomastiju, impotenci un
hipotensiju. Pacienti iabi panes sekojošas medikamentu devas:
<150 mg/dn spironolaktona, <40 mg/dn amilor da.
Adenomas rad ts prim rs hiperaldosteronisms j rst operat vi,
veicot adrenalektomiju, ja vien pacientam nav kontrin-dik ciju
oper cijai un visp jai anest zijai. emot v , ka al-dosteronomas
parasti ir nelielas, izv les metode ir lapa-roskopiska
adrenalektomija. Pirms oper cijas pacientiem j iev ro n triju
ierobežojoša un k liju aizvietojoša di ta, k ar j turpina lietot
spironolaktons vai amilor ds l dz pat oper cijas dienai. Nav
vajadz gs ordin t kortikostero dus ne pirms, ne p c vienpus jas
adrenalektomijas. Dažiem pacientiem var att st ties p rejoša
aldosterona nepietiekam ba agr p coper -cijas period , kas
izpaužas k svara zudums, hiperkali mija, hipotensija. Š
situ cij m nesi b tu lietojami kortikostero di, kam r vien
virsniere kompens tu aldosterona sekr ciju.
jumi r da, ka apm ram 75% gad jumu p c adenomas
ekstirp cijas asinsspiediens normaliz jas. 25% slimnieku
nepieciešams turpin t antihipertens vo terapiju.
HIPERADRENOKORTICISMS
(Kušinga slim ba un Kušinga sindroms)
Paaugstin tu kortizola sekr ciju sauc par Kušinga (Cushing)
slim bu vai sindromu. Kušinga slim bas pamat ir no hipof zes un
hipotalama atkar ga adrenokortikotrop hormona p rprodukcija, kas
izsauc abpus ju virsnieru garozas hiperpl ziju. Kušinga sindroma
gad jum v rojama citas izcelsmes kortizola p rprodukcija
(eksog na kortikostero du noz šana, hormonus produc joša
virsnieru adenoma vai audz js u.c).
549
VIRSNIERU SLIM BAS IRUR IJA
Kušinga sindroms sieviet m sastopams 3 reizes biež k k
riešiem, un rakstur gais vecums ir starp 20 un 40 gadiem.
Visbiež k hiperadrenokorticisma c lonis ir korti kostero du
prepar tu ilgstoša lietošana. No atlikuš s grupas apm ram 70% ir
hipof zes vai hipotalama trauc jumi, 20% - virsnieru audz ji, 10%
gad jumu c lonis ir ektopiski AKTH produc joši tumori. 95% no
virsnieru audz jiem ir lokaliz ti vien pus , 75% ir labdab gi.
Kl nika.
Kušinga sindroma biež kais simptoms ir svara pieaugums -
ermenis aptaukojies, bet ekstremit tes sal dzinoši tievas.
Paaugstin tais tauku daudzums kakla rajona mugurpus un
osteoporozes izrais ta kifoze veido t.s. bife a kupri. Nov ro ar
nesveida seju, hirsutismu, s rt s strijas, hi-pertensiju, diab tu un
citus simptomus. P c ilgstošas korti-kostero du lietošanas bieži
nov ro nesp ku un depresiju.
Diagnostika.
Lai apstiprin tu Kušinga sindromu un noteiktu c loni, veic
testus š sec :
1) Plazmas kortizola l me a noteikšana. Norm li plazmas
kortizola l menis, no r ta ce oties, ir visaugst kais (5-30 ig/dl) un
vakar - viszem kais (<10 u,g/dl). Kušinga slim bas gad jum š ds
diennakts ritms ir izjaukts.
2) Zemas deksametazona devas supresijas tests. Vakar
kst. 23.00 noz 1 mg deksametazona. Plazmas kortizola l meni
ra no r ta p kst. 8.00. ja kortizols nav supres ts (nav <5 ig/dl),
nepieciešams n kamais tests.
3) 24 stundu br kortizola ekskr cija ur ir paaugstin ta
faktiski visiem pacientiem ar Kušinga sindromu. Kortizola
ekskr cijas norma diennakts ur ir 80-400 ig/dn. Ja šis r js ir
augsts pacientiem, kam kortizols nav supres ts (nav <5 |ig/dl),
Kušinga sindroma diagnoze ir p rliecinoša.
4) Kušinga sindroma c loni nosaka, m rot adrenokortikotrop
hormona (AKTH) l meni plazm un lietojot augstas deksametazona
devas supresijas testu (dod 8 mg deksame-tazonu per os 24 stundu
laik , tad 24 stundu ur m ra 17-hidroksikortikostero du l meni).
Ja ir augsts AKTH l menis un nav 17-hidroksikortikostero du
supresijas - ektopisks AKTH c lonis. Ja ir zems AKTH l menis un
nav 17-hidroksikortikostero du supresijas - virsnieru audz js. Ja ir
norm ls vai augsts AKTH l menis un 17-hidroksikortikostero du
supresija - Kušinga slim ba.
Hipof zes un virsnieru adenomu un virsnieru hiperpl ziju
nosaka, izmekl jot ar datortomogr fijas (DT) un kodol-magn tisk s
rezonanses (KMR) metod m. Lai diferenc tu hipof zes audz ju no
ektopiska AKTH audz ja, pielieto metodi, kur sinus petrosus asin s
nosaka AKTH l meni. Š metode ir relat vi jauna, ta u j atz t s
specifiskums un oti augsts jut gums. Dažk rt pielietojama
jodholesterola sken šana, lai diferenc tu virsnieru adenomu no
hiperpl zijas. Angiogr fija pal dz noteikt paaugstin kortizola vai
AKTH ektopisko c loni.
Nopietnas komplik cijas var rasties pacientiem ar hiper-tensiju
(miokarda infarkts, nieru boj jums), diab tu (infekcijas,
hiperglik mija), k ar ar musku u v jumu un nesp ku. Pacientiem ar
aptaukošanos un musku u v jumu p coper ci-jas period
rakstur gas plaušu komplik cijas.
rst šana.
Kušinga sindromu var rst t, veicot hipof zes adenomas
eksc ziju, adrenalektomiju vai apstarošanu, vai ar samazinot
virsnieru hormonu l meni ar medikamentiem.
Transsfenoid la hipof zes adenomas eksc zija ir izv les
metode Kušinga slim bas gad jum . Var lietot ar apstarošanu, ta u
uz kl nisko atbildi j gaida vair k nek gads, bieži nov rojami
recid vi.
Adrenalektomija ir izv les metode Kušinga sindroma un dažiem
pacientiem - recidiv jošas Kušinga slim bas vai ekto-pisku AKTH
produc jošu audz ju gad jum . Pacientiem pirms
549
 IRUR IJA VIRSNIER U SLIM BAS
oper cijas ir j kori elektrol tu l dzsvars, paši hipokali mijas
gad jum , un j kontrol cukura diab ts. Vienpus ja adrenalektomija
nepieciešama virsnieru kortizolu produc jošu ade-nomu un
karcinomu gad jum . Recidiv jošas Kušinga slim bas vai ektopisku
AKTH produc jošu audz ju gad jum indi-c ta tot la
adrenalektomija. P c tot las adrenalektomijas nepieciešama
kortikostero du substit cija m ža garum . Pacientiem pirmaj
coper cijas dien katras 8 stundas ordin 100 mg kortizola
intramuskul ri vai intravenozi. Otraj dien dod 50-75 mg ik p c 8
stund m. T k devu samazina l dz optim lai. Ar vienpus jas
ekstirp cijas gad jum pielieto l dz gu sh mu. Pacientiem, kuri p c
oper cijas nesa em adekv tu terapiju, att st s virsnieru
nepietiekam ba.
Medikamentozu terapiju ar hormonu sint zes kav jiem
(piem ram, metapironu) parasti pielieto inoperablu audz ju
gad jumos vai ar , ja oper cijas risks ir p k liels.
Prognoze.
Prognoze p c oper cijas labdab gu Kušinga sindroma c lo u
gad jum parasti ir laba. Hipertensijas, aptaukošan s, diab ta
simptomi mazin s ap 85% pacientu. Recid vi var att st ties hipof zes
adenomas eksc zijas, ektopisku AKTH produc jošu audz ju
gad jum . Apm ram 10% pacientu p c tot las adrenalektomijas
sastopami rezidu li virsnieru vai adenomas audi.
FEOHROMOC8TOIVIA
Feohromocitoma ir rets kateholam nus produc jošs audz js,
kas veidojas no virsnieru serdes vai citur simp tiskaj sist
esošiem hromaf niem audiem. Audz jam rakstur ga p rm ga
adrenal na un noradrenal na produc šana un izdaie.
Pacientiem, kas slimo ar arteri lo hipertensiju, feohro-
mocitomas atrade ir 0,1%-0,2%. Visbiež k slimo vecum no 20 l dz
50 gadiem un vien di bieži gan sievietes, gan v rieši. 10% no
feohromocitom m ir aundab gas Vairum gad jumu
feohromocitomas ir spor diskas, bet t s var b t ar pacientiem ar
MEN2a (medul ra vairogdziedzera karcinoma, feohromocitoma,
epit lij ermen šu hiperpl zija), MEN2b (medul ra vairogdziedzera
karcinoma, feohromocitoma, neiramas, marfano ds habitus) un
citiem sindromiem.
Feohromocitoma parasti ir pel kr un dažk rt satur
nekrožu per us. Audz ja izm rs sv rst s no dažiem milimetriem
dz lieliem cistiskiem veidojumiem, kuru svars var sasniegt pat 3 kg,
bet parasti audz ji ir l dz 100 g smagi, 3-5 cm diametr , rupjas
sf riskas formas, 10%-20% gad jumu feohromocitomas lokaliz tas
abpus ji.
Kl nika.
Klasiski pacientiem ir epizodiska arteri la hipertensija, kas
kombin jas ar p kš m galvass m, sv šanu un tahikardiju. Var
t ar s dz bas par nervozit ti, nemieru, svara zudumu un
aizciet jumiem. Fizik lie izmekl jumi var nedot rezult tu, ja neredz
kmi, kad nov ro sejas b lumu, kas mijas ar pietv kumu, mas vu
sv šanu, tahikardiju. L kmes var b t no vienas reizes ned l dz
vair m reiz m dien un parasti ilgst no 15 min m l dz 1 stundai.
Pusei feohromocitomas pacientu ir ilgstoša hipertensija ar vai
bez kateholam nu paaugstin tas sekr cijas, Dažos gad jumos
hipertensija par s tikai stresa situ cij s vai kad pacients atrodas
visp anest zij , kas rada gr bas diagnozes uzst šan .
Diagnostika.
Feohromocitomas pier šanas diagnostiskie testi ir nor-
adrenal na, adrenal na metabol tu (normetadrenal na, met-
adrenal na, vanilmande sk bes) l me a noteikšana 24 stundu ur .
Diagnostisk precizit te ir liel ka, ja kombin jas atseviš u
metabol tu paaugstin tais l menis. Dažos gad jumos izmekl jumi ir
atk rto vair kk rt, it paši, ja tie ir spor diski
550
vai ja pie izteiktas kl nikas ir negat va atbilde. Ide laj variant ur na
sav kšana b tu j k t t p c l kmes. Parasti ar cukura l menis
asin s un ur ir paaugstin ts.
Kad diagnoze bio miski ir noteikta, svar gi noteikt audz ja
lokaliz ciju, lai apstiprin tu diagnozi un izv tos pareizo irur isk s
pieejas taktiku. M sdien s to nosaka ar modern m neinvaz m
metod m - datortomogr fiju (skat. 4.att.) un ko-dolmagn tisko
rezonansi (KMR).
Feohromocitomas kl nika ir j diferenc no vis m hiper-
tensij m, hipertireo disma, karcino sindroma u.c. Diasto-liska
hipertensija atš ir feohromocitomu no hipertireo disma, kura
gad jum parasti ir tikai sistoliska hipertensija un liel ks pulsa
spiediens.
Feohromacitomas komplik cijas saist tas ar hipertensiju, ritma
trauc jumiem un hipovol miju. Hipertensijas komplik cijas ir
miokarda infarkts, sirds un nieru nepietiekam ba. Ventrikul ri ritma
trauc jumi var izsaukt p kš u n vi. Kate-hoiam nu pastiprin
izdale izsauc vazokonstrikciju, l dz ar ko samazin s kop jais asins
daudzums. Šiem pacientiem ir gr bas kompens t p kš u asins
zudumu (asi ošana), t c var rasties koiapss.
4.att ls. Feohromocitoma.
rst šana.
Vair kum gad jumu feohromocitomas rst šana ir irur iska,
respekt vi, adrenalektomija, ta u pirms oper cijas, lai izsarg tos no
kardiovaskul m komplik cij m un reduc tu operat s
iejaukšan s risku, ir j veic adekv ta medi a-mentoza terapija.
rst šana ar oc-adrener iskiern blokatoriem ir j uzs k p c iesp jas
tr k p c bio miski noteikt s feohromocitomas diagnozes.
Pirmsoperat s terapijas m is ir:
1) atjaunot š idruma tilpumu organism ;
2) pasarg t pacientu no k rt s l kmes un t s potenci laj m
komplik cij m.
Ja ir aizdomas par kardiomiop tiju, j dod fenoksibenz-am ns
10-80 mg katras 12 stundas vismaz 10-12 dienas un ilg k. cx-
adrener iskie blokatori ar tiek pielietoti, lai rst tu arit-mijas un
tahikardiju, bet, lai izvair tos no hipertens s kr zes, tie tiek ordin ti
vair kas dienas p c P-adrener isko blokatoru terapijas uzs kšanas.
Sakar ar nervozit ti un nemieru var tu noz t ar sedat vus
dzek us un trankvilizatorus.
70-90% pacientu ir iabs operat s rst šanas rezult ts -nav
hipertens vu kr žu un recid vu. Lai izvair tos no kateholam nu
nok šanas organism un sekojoš m asinsspiediena sv rst m, ko
izsauc dziedzera kustin šana, paši feohromocitomas gad jum ,
oper cijas laik agr ni j izol virsnieru v na. Oper cijas laik
feohromocitomas dažk rt var nov rot rpus
550

virsnieres lokaliz cijas, visbiež k gar aortu un t s zariem.
Visbiež lokaliz cija ir blakus a. mesenterica inferior, t.s.
Zuckerkandl org ns.
Dažk rt p coper cijas period var nov rot hipotensiju sakar
ar p kš u kateholam nu l me a samazin šanos organism . Tad
tu nepieciešama adekv ta š idruma tilpuma aizvietošana.
Pacienti b tu p c oper cijas j nov ro, m rot asinsspiedienu un
ikgad ji nosakot kateholam nu l meni organism .
VIRILSZ JOSAS UN FEMINIZ JOŠ S VIRSNIERU SLIM BAS
rniem viriliz jošie audz ji izpaužas k sekund ru matu
augšana uz sejas, padus s, kaunuma, ar dzimumorg nu
palielin jums un agr na pubert te. Šajos gad jumos b tu j dom
par iedzimtu virsnieru hiperpl ziju, idiop tisku hirsu-tismu vai citiem
agr nas pubert tes c lo iem. Pieauguš m sieviet m viriliz jošo
audz ju gad jum nov ro zemu balsi, amenoreju, hirsutismu, klitora
palielin jumu, savuk rt v riešiem paz mes var tu relat vi
neizpausties, patolo iju dažk rt konstat nejauši. Viriliz jošos
virsnieru audz jus visbiež k atrod un pier da datortomogr fijas
izmekl šan k palielin tu veidojumu virsnieres rajon . Taj paš
laik vajadz tu noteikt ar dehidroepiandrosterona l meni asin s,
kurš tieši nor tu uz virsnier m k viriliz cijas c loni.
Iedzimta virsnieru hiperpl zija ir biež kais viriliz cijas
lonis. T rodas, kad tr kst enz ma, kas nepieciešams, lai ražotu
kortizolu un miner lkortiko du. Iedzimta virsnieru hiperpl zija
atkar no enz mu boj jumu pak pes izpaužas k vienk ršs
virilisms, virilisms ar ren lu n trija zudumu un virilisms ar
hipertensiju.
21-hidroksil zes defic ts blo hidrokortizona sint zi, l dz ar ko
paaugstin s AKTH daudzums organism , un virsnieres pastiprin ti
izdala androg nus. paši paaugstin ts testostero-na l menis izsauc
viriliz ciju. Iedzimtu virsnieru hiperpl ziju rst , noz jot
hidrokortizonu; AKTH tiek supres ts, un an-drog nu l menis
samazin s.
Viriliz ciju var izsaukt ar virsnieru audz ji, kuri pastiprin ti
izdala androg nus. Šiem pacientiem nav paaugstin ts AKTH
menis, nav s u zudums un nav atbildes uz hidrokortizona terapiju.
Lai diferenc tu iedzimtu virsnieru hiperpl ziju un viriliz jošu
virsnieru karcinomu, veic AKTH stimul cijas un deksametazona
supresijas testus. Viriliz jošas virsnieru karcinomas neatbild uz
AKTH stimul ciju un deksametazona supresiju. Viriliz jošas
virsnieru karcinomas rst šana ir irur iska.
Feminiz jošos audz jus sastop oti reti, un praktiski tie
vienm r ir aundab gi. V riešiem tie izpaužas k jmpoten-ce un
ginekomastija v l pirms metastaz šan s. rst šanas metode ir to
ekstirp cija vai rezekcija.
VIRSNIERU IRUR ISK RST ŠANA
sdien s virsnieru irur iskaj rst šan atkar no
patolo ijas un iesp jam virsnieres boj juma lieluma pielieto
sekojošas operat s pieejas metodes:
1) priekš transabdomin pieeja;
2) laparoskopiska adrenalektomija;
3) mugur s nu pieeja;
4) torakoabdomin pieeja.
Mazus audz jus, kuru lielums un atrašan s vieta noteikta ar
radiolo iskiem izmekl jumiem un kuri, j dom , ir labdab gi, var tu
oper t, izmantojot laparoskopisko vai mugu-r jo s nu pieejas
metodi. Ja audz ji ir lieli un ir aizdomas par malignit ti, tad, lai
var tu pietiekami izv rt t visu v dera do-
VIR S NI ER U SLIM BAS IRUR IJA
bumu un retroperitone lo telpu, k izv les metode j lieto priekš
transabdomin pieeja. Lielu adrenokortik lu karcinomu gad jum
pieeja ir torakoabdomin , lai vien blok var tu ekstirp t ar
apk rt jos audus.
Priekš transabdomin pieeja.
Pacients atrodas puss nu poz cij ar paceltu to s nu, kura
virsniere ir skarta. Parasti izv las vid jo augš jo laparoto-mijas vai
abpus ju zemribu griezienu. Lab s virsnieres rezekcija s kas ar
aknu lab s daivas mobiliz ciju un atvirz šanu. Lai atsegtu labo
virsnieri, labo nieri un apakš jo dobo v nu, veic Kohera manevru.
Non kot retroperitone li, virsnieres izdal šanu s k no t s augš s
medi s puses, klip jot un atdalot mazas virsnieri barojošas
art rijas. Tad oti uzman gi izprepar apakš jo dobo v nu no t s
later s mugur s puses, atrodot lab s virsnieres v nu, kura ir
tikai 2-5 mm gara un dažus milimetrus plata. T iepl st apakš
dobaj v . To li- un p rdala tuvu pie apakš s dob s v nas.
Kad t ir li- ta, var s kt sec gu art riju p rdal šanu, s kot no
virsnieres augš s later s virsmas un turpinot medi li.
Kreis s virsnieres rezekcijas s kuma etap mobiliz kreis s
puses resno zarnu, to nob dot uz leju. T k medi li nob da liesu,
tad p rdala liesas-resn s zarnas saiti. Liesa, aizku a dziedzera
aste un ku is tiek atb ti medi li, t di radot iesp ju piek t
kreisajai nierei un virsnierei. Kreis s virsnieres mobiliz ciju s k ar
kreis s virsnieres v nas, kura iepl st kreisaj nieres v ,
izdal šanu, li šanu un p rdal šanu. T k mobiliz kreiso virsnieri,
rdalot art rijas un s kas v nas.
Laparoskopiska adrenalektomija.
jos gados, att stoties minim li invaz vai irur ijai,
adrenalektomiju veic ar laparoskopiski. Pirmo reizi laparo-skopisku
adrenalektomiju apraksta Cagner 1992. gad . L dz šim ir aprakst tas
3 laparoskopisk s adrenalektomijas metodes: later
transabdomin (Latvij lieto visbiež k), mugur retroperitone
un priekš transabdomin . T ir indic ta mazu virsnieru
patolo iju gad jum un ir izv les metode, oper jot aldosteronomas,
ar mazas, kortizolu produc jošas adenomas un feohromocitomas.
Laparoskopisk s metodes priekšroc bas ir saist tas ar maz m
coper cijas s m, kosm tisk kiem griezieniem, tr ku darba
sp ju atjaunošanos u.c. minim li invaz s irur ijas priekšroc m.
tisks nosac jums, oper jot laparoskopiski, ir irurga kvalifik cija
un prasme oper t atv rt veid , ja gad jum n ktos konvert t
oper ciju. Laparoskopisk s transabdomin las oper cijas etapi ir t di
paši k transabdomin lai atv rtai oper cijai, tikai oper cija notiek,
insufl jot v dera dobum C02, videoskopiski caur 4-5 darba
troak riem (10 mm).
Torakoabdomin pieeja.
Pacients tiek novietots s nu poz cij , vidukl saliekts, kas
nodrošina v dera dobuma org nu atvirz šanos no retroperi-tone s
telpas. Adas grieziens ir no vidusl nijas pie 10. ribas virzien uz leju
un later li l dz crista iliaca posterior. rš zem das taukus un m.
latissimus dorsi dz fascia lumbodor-salis. Fasciju š garenisk
virzien un zem t s esošo m. sacrospinalis atvirza medi li, 12.
starpribu nervu (n. inter-costalis) atvirza uz augšu. Vizualiz
retroperiton los taukus un Gerota fasciju. Pleiru noš ir no
diafragmas, p c tam p rdala diafragmu. P rdala Gerota fasciju, nieri
atvirza uz leju un vizualiz virsnieri, kuras izdal šana metodiski ir
dz ga p m adrenalektomijam. P c t s izpild šanas sašuj
diafragmu un citus iesp jamos pleiras defektus, sl dz br ci pa
rt m.
coper cijas periods.
izv rt pacienta visp jais st voklis. Galvenais p c-
oper cijas period ir sekot hemodinamikai, asinsspiedienam un
elektrol tu l dzsvaram organism , nepieciešam bas gad jum
kori jot tos. P c izrakst šan s no stacion ra oblig ta ir pacientu
atrašan s endokrinologa uzraudz ambulatori. P c noteikta laika
posma j veic pl nveida kontroles izmekl šana, lai spriestu par
rst šanas rezult tiem un izsl gtu iesp jamu recid vu.
551
 IRUR IJA VIR S NI ER U SL IM BAS

Otrs biež kais aizku a dziedzera sali u š nu audz js

MULTIPLAS ENDOKR NAS NEOPL ZIJAS (MEN)
SINDROMI
MEN sindromi ir st vok i, kas izsauc noteiktu endokr no org nu
palielin šanos un pastiprin tu aktivit ti. Parasti tie ir iedzimti
sindromi.
Izš ir 3 galvenos MEN tipus: MENl, MEN2a un MEN2b. Katrs
MEN tips ir saist ts ar specifisku slim bu grupu.
• MENl - epit lij ermen šu hiperpl zija, aizku a dziedzera
sali u š nu audz ji, hipof zes priekš s daivas adenoma.
• MEN2a - medul ra vairogdziedzera karcinoma, feo-
hromocitoma, epit lij ermen šu hiperpl zija.
• MEN2b - medul ra vairogdziedzera karcinoma, feo-
hromocitoma, neiromas, marfano ds habituss.
MEN1 MEN2a MEN2b
Neiromas, marfano ds habituss XXXXX
Feohromocitoma XXXXX XXXXX
Medul ra vairogdziedzera karcinoma XXXX XXXXX XXXXX
Epit lij ermen šu hiperpl zija XXXX XXXXX
Aizku a dziedzera sali u š nu audz ji XXXX
Hipof zes adenoma
MENl
Visbiež k kl niski MENl izpaužas 30-40 gadu vecum . Tas
sastopams vien di bieži gan v riešiem, gan sieviet m un tiek
rmantots p c autosom li dominant tipa, ta u kl niski nav
oblig tas visas t izpausmes. Visbiež kais ir hiperpara-tireo disms,
ko nov ro apm ram 90% MENl pacientu.
E p i t l i j e r m e n š u h i p e r p l z i j a izpaužas k
eneraliz ta hiperpl zija, kas skar visus 4 epit lij ermen -šus.
Parasti k pirmo konstat asimptom tisku hiperkalci mi-ju.
Simptom tiskiem pacientiem att st s nierakme i vai ur -teru akme i
un nefrokalcinoze. J nosaka ar epit lij ermen šu hormonu l menis
asin s. Pacientiem izdara subtot lu (3 un 1/2 dziedzeru)
paratireo dektomiju. P c das oper cijas nov ro
hipoparatireo dismu l dz pat 25% gad jumu. T iesaka veikt
epit lij ermen šu audu autotransplant ciju, iest dot tos starp
apakšdelma musku iem. Š s tehnikas priekšroc ba: ja atjaunojas
hiperparatireo disms, tad vienk rši lok anest zij iesp jams
rezec t epit lij ermen šu audus, t di samazinot simptomus.
Aizku a d z i e d z e r a s a l i u š nu a u d z j s ir
otr biež MENl izpausme. Visbiež k sastopam ir gastrinoma,
parasti multicentriska, maligna, iesp jams, raisa ar att las
metast zes. Pacientiem nov ro multiplas peptiskas las sakar ar
autonomu gastr na hipersekr ciju. Gastrinomas saist ar MEN1
sindromu sast da apm ram 20% no visiem Zolindžera-Elisona
sindroma gad jumiem. Labo-ratori nosaka seruma gastr na l meni,
ar provoc t pastiprin tu izdali ar sekret na testu. Sakar ar to,
ka MENl sindroma gad jum gastrinoma visbiež k ir mazu izm ru
un multicentriska, pirms oper cijas var tu rasties gr bas noteikt
s prec zu lokaliz ciju ar datortomogr fijas vai angiogr fijas
pal dz bu.
sdien s, pielietojot H2 blokatoru un protona s u inhibitoru,
piem ram, omeprazola medikamentu terapiju, var daudz efekt k
kontrol t sk bes hipersekr ciju, l dz ar ko agr k bieži lietot
gastrektomija tiek veikta ret k. Parasti ar paratireo dektomija sekm
un atvieglo ku a sk bes hiper-sekr cijas medikamentu kontroli.
irur isku audz ja rezekci-ju parasti izdara, ja tas \r pier ts DT vai
angiogr fij un t izm rs ir vismaz 2-3cm.
pacientiem ar MEN1 ir insulinoma. T parasti ir neliela izm ra un
uzr da hipoglik mijas simptomus. Sakar ar to, ka insulinomas
gad jum nav ide las terapijas, visbiež k t tiek rst ta irur iski,
veicot audz ja enukle ciju vai da ju pan-kreatektomiju.
H i p o f z e s a d e n o m a . Hipof zes audz ji sastopami
apm ram 15-30% MENl pacientu.
Vairums no tiem ir prolakt nu sekret jošas adenomas, kas rada
no hormonu pastiprin tas sekr cijas atkar gus simptomus,
piem ram, amenoreju sieviet m vai hipogon dismu v riešiem, vai
ar audz ja rad tas blakus esošo strukt ru nospiešanas, piem ram,
redzes trauc jumus optisko traktu nospiešanas gad jum . Hipof zes
audz ja gad jum pielieto radik lu irur isku vai staru terapiju.
MEN2a un MEN2b
Kl nika un patolo isk s izpausmes. MEN2a un MEN2b
sindromi tiek p rmantoti p c autosom li dominant tipa, un, l dz gi
MENl tipam, tiek p rmantoti ar gandr z 100% penetranci, ta u
kl niski nav oblig tas visas izpausmes. Medul ra vairogdziedzera
karcinoma gandr z 100% sastopama MEN2a un MEN2b pacientiem,
parasti ir abpus ja atš ir no spor disk s. Bet, piem ram,
feohromocitoma sastopama apm ram 60%, epit lij ermen šu
hiperpl zija -25% MEN2a slimnieku.
M e d u l r a v a i r o g d z i e d z e r a k a r c i n o m a parasti
ir pirm slim ba, kas izpaužas gan MEN2a, gan MEN2b pacientiem,
un parasti to diagnostic pirms vai reiz ar feohromocitomu. Sakar
ar paaugstin tu plazmas kalci-ton na l meni, kas izsauc dens un
elektrol tu sekr ciju tievaj s zarn s, apm ram 35% pacientu nov ro
caureju. Pacientiem palp palielin tu vairogdziedzera mezglu vai
mezglaini izmain jušos vairogdziedzeri. Kakla un kr šu kurvja rent-
genuz mumos metastaz šan s gad jum var redz t neregul ras
formas kalcifik tus.
MEN2a un MEN2b pacientiem medul ra vairogdziedzera
karcinoma v rojama 20 un 30 gadu vecum , savuk rt spor diska
medul ra vairogdziedzera karcinoma - 50 un 60 gadu vecum .
Spor diska medul ra vairogdziedzera karcinoma gandr z vienm r ir
vienpus ja, bet MEN slimniekiem t vienm r ir abpus ja,
multicentriska. Medul ras vairogdziedzera karcinomas š m
piem t liela biosint tisk aktivit te. T s reiz ar kalciton nu var
sekret t kortikotrop nu, prostagland nus, seroton nu. Ta u oti jut gs
audz ja mar ieris gan pirmsoperat vi, gan p coper cijas
nov rošan ir un paliek kalciton ns.
F e o h r o m o c i t o m a v rojama 20-30 gadu vecum ,
apm ram 60-80% no šiem audz jiem ir abpus ji un praktiski
vienm r lokaliz jas tikai virsnieru serd un ir labdab gi. MEN2a un
MEN2b feohromocitomas var b t gan kl niski snaudošas, gan ar
izpausties ar oti stipr m galvass m, nemieru, epizodisku vai
ilgstošu hipertensiju.
Epit lij ermen šu hiperpl zija MEN2a
pacientiem var izpausties oti daž di. Daudzi pacienti ir asim-
ptom tiski, un epit lij ermen šu boj jums tiek konstat ts, nosakot
paaugstin tu kalcija l meni asin s. Tireo dektomijas laik sakar ar
medul ru vairogdziedzera karcinomu un norm lu kalcija l meni
asin s nereti var konstat t vienu vai vair kus palielin tus
epit lij ermen šus. Visbiež kais simptoms saist ar kalcija
homeost zi MEN2a pacientiem ir simpto-m tiski vai bezsimptomu
nierakme i.
MEN2b neen d okr s i z p a u s m e s ir saist tas ar
nervu un musku u skeleta sist mas izmai m. MEN2b pacientiem ir
rakstur gs garš, tievs marfano ds erme a habituss, sal dzinot ar
MENl un MEN2a pacientiem. Var nov rot multiplas mutes g ot das,
les, l pu neiromas. Pacientiem var att st ties dif za
ganglioneiromatoze, bieži ir aizciet jumi, rakstur gas skeleta
anom lijas.

552

552
 VBR SNIERU SLIM BAS IRUR IJA

Diagnostika. 5. MacGillivray D.C. et ai. Confluence of the right adrenal vein with the acce-
Sakar ar to, ka medul ra vairogdziedzera karcinoma sory right hepatic veins: a potentiel hazard in laparoscopic right adrenalectomy
// Surg Endosc, 1996;10: 1095-1096.
sastopama praktiski visiem MEN2a un MEN2b pacientiem,
kalciton na noteikšana ir viena no galvenaj m diagnostikas 6. Marx S. Multiple endocrine neoplasia type 1 / Ed. by Vogelstein B. [et ai.]. -
metod m. Provok cijas testi ar kalcija glukon tu un pentagastr nu United States of America: The McGraw-Hi!l Companies, 1998. - P.489-506.
un radioimunolo iska plazmas kalciton na noteikšana ir oti jut gas
7. Orth D.N. Cushing^s svndrome // N.Engl.J.Med., 1995; 332:791.
skr ninga metodes, lai konstat tu kl niski snaudošu medul ru
vairogdziedzera karcinomu. Noz ga ir ar kalciton na 8. Oxford Textbook of Surgery, CD-ROM / [edited by] Peter J. Morris and
monitor šana p coper cijas period . Ronald A. Malt. - Version 1.0, 1995. - Oxford University Press and AND Elec-
tronic Publishing B.V.
MEN2a un MEN2b feohromocitomas diagnozi apstiprina,
nosakot adrenal na, noradrenal na un vanilmande sk bes l meni 24 9. Principles of Surgery / Ed. by Seymour I. Schvvartz et ai. - 7th ed. - Nevv
stundu ur . Virsnieru rajoniem b tu indic jama ar DT York: The McGravv-HilI Comp., 1999. - P.1630-1659.
izmekl šana. MEN2a un MEN2b pacientiem pirms ti-reo dektomijas
10. Textbook of Surgery: the biological basis of modern surgical practice / Ed.
oblig ti j izsl dz feohromocitoma, it paši, ja t kl niski v l nav by D.C.Sabiston, Jr. - 16th ed. - Philadelphia: VV.B.Saunders, 2000.- P.626-
paman ta, ja pacientiem ar medul ru vairogdziedzera karcinomu 654.
apstiprina ar feohromocitomas diagnozi, tad nepieciešams veikt
adrenalektomiju 1-2 ned as p c tireo dektomijas.
Hiperparatireo disma diagnoze balst s uz paaugstin tu kalcija
un epit lij ermen šu hormonu l meni.
Modernas g nu noteikšanas metodes auj konstat t MEN v l
pirms kl nisk m izpausm m. Pacientiem, kam konstat tas g nu
mut cijas, tiek ieteiktas profilaktiskas tireo dektomijas.
irur isk rst šana.
Medul ras vairogdziedzera karcinomas rst šana ir tot la
tireo dektomija. Oblig ta ir blakus esošo re ion lo limfmezglu
ekstirp cija. P coper cijas period , ja nepieciešams, j veic
stimul cija ar kalciju un pentagastr nu un j nosaka kalciton na
menis asin s.
Pacientiem ar abpus ju feohromocitomu j veic abpus ja
adrenalektomija. Atš ir gs ir viedoklis par taktiku, ja palielin ta ir
tikai vienas puses virsniere. Daži irurgi iesaka emp risku abpus ju
adrenalektomiju, citi - skart s puses adrenalektomiju un
nov rošanas taktiku. P jumos konstat ts, ka pusei pacientu p c
vienpus jas adrenalektomijas 10 gadu laik att st s
feohromocitoma otraj pus .
MEN2a pacientiem epit lij ermen šu hiperpl zijas gad jum
skarti visi etri epit lij ermen ši. Daži irurgi pielieto subtot iu (3 un
1/2) paratireo dektomiju, daži - tot lu para-tireo dektomiju ar
epit lij ermen šu audu implant ciju apakšdelm . Ja pacientiem,
kuriem veic tireo dektomiju sakar ar medul ru vairogdziedzera
karcinomu, ir norm ls kalcija l menis asin s un epit lij ermen ši
vizu li ir norm la lieluma un neizmain ti, tie ir j atst j sav viet .
Prognoze.
MEN2b pacientiem medul ra vairogdziedzera karcinoma ir
agres va, un pacienti var nomirt jauni. Medul ra vairogdziedzera
karcinoma MEN2a pacientiem parasti ir l ni augoša - progres
k. Medul ra vairogdziedzera karcinoma ir relat vi rezistenta pret
staru terapiju. rst šana ar daž diem k mijprepar tiem dod tikai
da ju efektu. Tas ir skaidrs, ka imene ar heredit ru medul ru
vairogdziedzera karcinomu ir pastiprin ti j izmekl , jo agr na
diagnoze un agr na tireo dektomija ir izš iroša vair kumam
pacientu.

Literat ra:

1. Essentials of Surgery - scientific principles and practice / editor-in-chief La-

zar J.Greenfield; associate editors, Michael VV.Mulholland [et ai.]. - Philadelp-
hia: Lippincott-Raven Publishers, 1997. - P.426-432.

2. Femandez-Cruz et ai. Technical aspects of adrenalectomy via operative la-

paroscopy // Surg Endosc, 1994; 8: 1348-1351.

3. Gagner M. Laparoscopic Adrenalectomy // Surg Clinics N Amer, 1996; 76:

523-537.

4. Gagner M et ai. Early experience with laparoscopic approach for adrenalec-

tomy//Surgery, 1993; 114(6): 1120-1125.

70 3I36 553
553
 IRUR IJA UROL O IJA

me a l men . Later li nieres aizsarg 11. - 12. riba un v dera sienas

muskulat ra, dors li - muguras muskulat ra. Topogr fiskais
novietojums atspogu o dz bai svar org na dabisko aizsardz bu.
Nieru anatomisk novietojuma saist ba ar v dera dobuma org niem
nieru kolikas gad jum var b t par c loni t diem simptomiem k
slikta d ša, vemšana, ileuss.
Ur nrades sist ma sast v no 2 funkcion li atš ir m da m:
1) nieru parenh mas, kas pilda sekretoro funkciju;
2) ur nizvadce iem, kurus veido nieru piltuv tes, b odi

4. UROLO IJA as, ur nvadi, ur np slis, ur nizvadkan ls (urethra). Tie pilda

ur na uzkr šanas un izvad šanas funkcijas.
Robežu starp š m div m funkcion li atš ir gaj m da m sauc
par pieloren lo zonu; t ietver nieres medul ro da u, sav jkan lus
V. Lietuvietis un liel s piltuv tes (calyces major). Morfolo iski un funkcion li š
zona ir oti noz ga, jo šeit s kas daudzas nieru slim bas, t ir
robeža starp ur nce u infekcijas he-matog no un kanalikul ri
ascend jošo ce u. Šaj zon att st s nierakme u slim ba,
ANATOMIJA UN FIZIOLO IJA uro enit tuberkuloze u.c.
A s i n s a p g d e : a. renalis; venoz s asinis pa v. renalis
NIERES tiek novad tas uz v. cava inferior. Limfa attek uz nodi lymp~ hatici
lumbales.
Anatomija. I n e r v c i j a : plexus renalis, plexus coeliacus.
Niere (ren) ir p ra org ns, kur rodas ur ns. Nieres atrodas Nieru funkcijas. Nieres veido ur nu. Filtr cijas, reab-sorbcijas,
front plakn . T m izš ir divas virsmas: priekš jo (facies anterior) sekr cijas un ekskr cijas procesiem ir sekojošas funkcijas:
un mugur jo (facies posterior), un divas malas: late-r lo (margo 1) izvadfunkcija - izvada sl pek a vielmai as gala produktus (t.sk.
lateralis) un medi lo (margo medialis). Uz me-di s malas ir nieres ur nvielu, kreatin nu, ur nsk bi);
rti (hilus renis), pa kuriem ieiet nieres art rija (a. renalis) un nervi, 2) organisma homeost zes nodrošin šana:
bet iziet ur nvads (urether), nieres v na (v. renalis) un limfvadi. a) osmoregul cija - ietver plazmas un audu š idruma
Nieres v rti p riet uz nieres dobumu (sinus renalis). osmotiski akt vo vielu koncentr ciju un plazmas un audu š idruma
Griezum nierei izš ir garozu (cortex renis) un serdi (medulla tilpuma attiec bas;
renis). Serdi veido 12-15 nieres piram das (pvramides renales), kas b) elektrol tu, sk bju un b zu l dzsvara nodrošin šana.
ar pamatn m v rstas pret garozas pusi, bet ar galotn m uz dobuma Piedal s olbaltumvielu, og hidr tu un lip du vielmai .
pusi. Sapl stot piram du galotn m, veidojas nieres k rpi as (papilla Nier m ir ar inkretor funkcija - t s produc biolo iski akt vas
renalis), pa kuru atver m (foramina papillaria) izdal s ur ns. Katru vielas (eritropoet nu, ren nu, vitam na D3 metabol -tus,
nieres k rpi u aptver maz piltuv te; t m sapl stot, veidojas 2-3 prostagland nus u.c).
liel s piltuv tes (calyces major) un t k nieres b odi a (pelvis Fiziolo ija. Lai izprastu patolo isko fiziolo iju, sum
renalis), kas p riet ur nvad . rskata fiziolo iskie procesi un nieru funkcijas.
Nieres funkcion vien ba ir nefrons, ko veido nieres Katr nier vid ji ir 1,2 l dz 1,3 miljoni nefronu. 24 stundu laik
asinsvadu kamoli š (glomerulus) un kan li i. Asinsvadu kamoli u caur nier m izpl st pavisam 1750 I asi u, kas ir ap 20% no sirds
veido pievadošais asinsvads (vas afferens) un aizvadošais min tes tilpuma. 1 min nier s veidojas 125 ml pirmur na jeb
asinsvads (vas efferens). Kamoli u ietver kapsula (capsu-la diennakt - 180 I. Liel da a - 98 % -reabsorb jas tubul raj
glomeruli, syn. Bovvmen) ar div m lapi m. No kapsulas atiet sist un sav jkan li os, sekund ur na daudzums min ir
prim rais izloc tais kan li š (tubulus renalis contortus primi ordinis), apm ram 1 ml. dens reab-sorbciju regul antidiur tiskais hormons
kas atrodas nieres garoz . T k tas turpin s k Henles cilpa (ansa (ADH). T di ek-stracelul rais š idrums dienakts laik tiek filtr ts
nephroni), ieiet nieres piram un t p riet sekund raj izloc taj 14 reizes, un t daudzums, pH, elektrol tu koncentr cija,
kanal (tubulus renalis contortus secundi ordinis). Dist lie kan ši osmolarit te tiek uztur ta konstanta, norm li sv rst bas ir 2%
iepl st sav jkan šos (tubulus colli-gens), kas savuk rt iepl st robež s. Š ds apasi ošanas apjoms nepieciešams, lai uztur tu
nieres k rpi s. past gu glomerul s filtr cijas trumu (CF ). Ar šo meh nis-
Nieri no rpuses kl j tr s n i e r e s a p v a l k i : mu no organisma tiek izvad ti sl pek a vielmai as produkti un citi
1) saistaudu kapsula (capsula fibrosa) izkl j ar nieres sinusu; metabolisma gala produkti. GF par da summ ro visu
2) taukaudu kapsula (capsula adiposa) lab k att st ta mu- funkcion jošo nefronu filtr cijas sp ju. Ja slim bas rezult nefroni
gurpus , pasarg nieri no satricin jumiem un atdzišanas, k ar iet boj , nov ro samazin tu GF . Nefronu summ ro funkcion lo
fiks nieri (ja tauku sl nis strauji samazin s, niere var nosl t); st vokli var m t, izmantojot kl rensa metodi.
3) nieres fascija (fascia renalis) ar div m lapi m: priek Par ren lo kl rensu sauc plazmas tilpumu (ml), kas tiek piln gi
jo (lamina prerenalis) un mugur jo (lamina retrorenalis). att ts no k das vielas vienas min tes laik . Lai to apr in tu, ir
Virs nieres un later li abas lapi as savienojas. Medi li mugu- zin vielas koncentr cija plazm un ur , k ar min produc
lapi a pieiet pie mugurkaula, bet priekš savienojas ar ur na daudzums. Ren kl rensa apr in šanai izmanto sekojošas
pret s puses lapi u. Zem nieres lapi as nesavienojas un, vielas: inul nu, radioizotopus (99mjcDTPA, -CrEDTA), endog no
ejot uz leju, p riet retroperitone lajos audos. kreatin nu.
Attiec pret v derpl vi niere atrodas retroperitone li. Kreatin na kl rensa apr in šanai izmanto formulu:
Nieru topogr fija.
Nieres atrodas mezogastrij , jostas apvid . Lab niere Kreotinna koncentr cija ur (mg/dl)
lokaliz jas no 12. kr šu l dz 3. jostas skriemelim, nieres v rti ir 2. Kreatinna klrenss (ml/s) = ---------------------------------------- x urna tilpums (ml)
Kreatinna koncentr cijaserum (mg/dl)
jostas skrieme a l men . Kreis niere atrodas no 11. kr šu l dz 2.
jostas skriemelim, nieres v rti atrodas 1. jostas skrie-

554

554

Spiediens nier s, nieru b odi s un ur nvados.
Filtr cija ir pas vs process. To nosaka spiediena diference
idrumos daž s nieres morfolo iskaj s da s. Ja arteri lais
spiediens nieres art rij ir 110 mm Hg st., tad spiediens afe-rentaj s
arteriol s ir 70 mm Hg st., glomerul apar ta asinsvadu kamol ir
45-52 mm Hg st., savuk rt hidrostatis-kais spiediens Boumena
kapsul ir 8-15 mm Hg st. un plazmas osmotiskais spiediens 18-26
mm Hg st. L dz ar to efekt vais filtr cijas spiediens ir 20-30 mm
Hg st. Nieres b odi spiediens samazin s l dz 8-12 mm Hg st. No
šejienes ur ns tiek novad ts uz ur np sli ar ur nvadu glud s musku-
lat ras peristaltikas vi u pal dz bu. Maksim lais spiediens ur nvad
peristaltikas vi a laik sasniedz 20 mm Hg st.
No šejienes redzams, ka arteri spiediena samazin šan s,
ar obstrukt vi procesi ur nizvadce os, kas paaugstina spiedienu
dist lajos kan šos, iespaido ur na veidošanos un samazina
izdal ur na daudzumu.
UR NP SLIS
Anatomija.
Ur np slis ir ekstraperitone ls, dobs org ns, kuru da ji sedz
derpl ve. Ur np a norm ls tilpums ir 300-400 ml. Tukšs
ur np slis novietojas aiz simf zes. Pilns ur np slis ir perkut jams virs
simf zes, pie tam, jo vair k piepild ts, jo kra-ni k tiek atb ta
derpl ves kroka. T c ur na aiztures gad jum , kad ir maksim li
rpild ts ur np slis, to var punkt t, neievainojot v derpl vi.
Ur np a s i e n i u v e i d o :
1) g ot da, kas tukš ur np sl veido daudz kroku;
2) zemg ot da (t s nav trijst ra apvid );
3) musku u sl nis - ur np a muskuli (m. detrusor) veido glud
muskulat ra 3 k rt s. Tas ir nepieciešams, lai ur np slis var tu
izpild t gan ur na uzkr šanas, gan ur na izvad šanas funkciju -
respekt vi, sarauties iztukšošan s laik ;
4) adventici lais apvalks.
Ur np sl ir 3 a t v e r e s -2 ur nvadu (ureter) atver tes un
ur nizvadkan la (urethra) iekš atvere. Trijst starp š m 3
atver m (trigonum vesicae urinariae) ot da ar musku r-tu ir cieši
saist tas un krokas neveido.
Ur np a kakla un sfinkteru musku u sist ma. Ur np a
muskulis (m. detrusor) sast v no 3 sl iem, kuri p riet ar uz
ur np a kaklu. jais sl nis iet spir lveid gi gar proksim lo
ur nizvadkan lu uz uro enit lo diafragmu un tad atpaka uz
ur np a kaklu. Vid jais sl nis beidzas ur np a kakl
koncentrisku musku u š iedru plat , kas cirkul ri ap em ur np a
kaklu. Iekš jais musku u sl nis iet gar proksim lo ur nizvadkan lu
gareniski un beidzas pie colliculus seminalis. Šie glud s
muskulat ras sl i veido ur nizvadkan la iekš jo sfinkteru (sfincter
urethrae internum).
jais sfinkters (sfincter urethrae extemum) sast v no
rssv trotaj m musku iedr m un t s savuk rt no 2 da m.
Pirm da a aptver ur nizvadkan lu k gredzenveida muskulis
uretras membranozaj da , kam r otra puse sast v no š iedr m,
kam vertik li gredzenveida š iedr m ir oti smalkas saites ar
sl a gludo muskuli.
Abi musku i piedal s priekšdziedzera kapsulas veidošan .
Priekšdziedzeris t di ir novietots starp m spir liska-j m
musku a š iedr m un iekš m gareniskaj m š iedr m.
Uro enital robeža. Ur nizvadkan la da u starp iekš jo un
jo sfinkteru jeb ur nizvadkan la priekšdziedzera da u (pars
prostatica urethrae) sauc par uro enit lo robežu. L dz gi
pieloren lai robežai, uro enit lajai robežai ir noz me ur np a,
priekšdziedzera un v riešu dzimumsist mas slim bu gad jumos.
riešu dzimumorg ni un ur np slis atveras kop kan jeb
ur nizvadkan la priekšdziedzera da . Š cieš anatomisk un
funkcion saikne izskaidro saist bu starp ur nizvadsist mas un
dzimumsist mas slim m v riešiem.
UROLO IJA IRUR IJA
Fiziolo ija.
Ur np a i z t u k š o š a n s . Ur np slis k ur na
rezervu rs darbojas gandr z bez intravezik spiediena izmai m,
dz ir sasniegts noteikts tilpums. Maksim lais ir tas tilpums, kuru
sasniedzot, indiv ds ir spiests izdar t mikciju. Mikcijas laik
intravezik lais spiediens sasniedz 70-120 cm H20 staba. Ur np a
ietilp ba individu li var iev rojami atš irties.
a f u n k c i j a s - ur na uzkr šanas un iztukšošanas -
organisms kontrol ar refleksa loka meh nismu, kurš iet caur
muguras smadze u sakr lajiem segmentiem. Kad sasniegts
maksim lais ur np a tilpums, impulsi no barore-ceptoriem tiek
nos ti uz muguras smadzen m, un s kas iztukšošan s reflekss.
Spont ni tiek nom kta centr kav šana, atsl bin s iegur a
diafragma un jais ur nizvadkan la sfinkters, nolaižas uro enital
diafragma. S kas m. detrusor kontrakcija no trigonum vesicae
urinariae, sl dzas ur nvadu atver tes, atveras ur np a iekš jais
sfinkters. T k saraujas p ur np a da a. Mikcija s kas, kad
intravezik lais spiediens sasniedz 30-40 cm H20 staba. Gribas
kontrol ur na str kla var tikt p rtraukta ar sfinktera pal dz bu.
Kad ur np slis ir iztukšojies, sfinkteri aizveras un m. detrusor atsl -
bin s. Intravezik spiediena paaugstin šanos da ji ietekm ar
intraabdomin lais spiediens. Ur np sli kontrol stimul jošie un
kav jošie refleksi no galvas smadze u stumbra. Impulsi no šejienes
iet uz mikcijas centru, kurš atrodas muguras smadze u sakr laj
da (S2, S4) un kontrol iztukšošan s refleksu caur nn. pelvici
hol ner iskaj m š iedr m. Simp tisk s š iedras regul ur np a
rezistenci. Adrener isk s š iedras n k no muguras smadze u
torakolumb s da as caur plexus hypogastricus.
RIEŠA DZIMUMORG NI
Izš ir iekš jos un jos v rieša dzimumorg nus. Pie iekš jiem
dzimumorg niem pieder: 1) s klinieki, 2) s klinieka pied i, 3)
klas vadi, 4) s klas p sl ši, 5) s klas izsvied j-vadi, 6)
priekšdziedzeris, 7) s poli a dziedzeri; pie jiem: 1)
dzimumloceklis un 2) s klinieku maisi š.
rieša iekš jie dzimumorg ni.
klinieks (testis jeb orchis) ir p ra dzimumdziedzeris. Tam ir
ov la forma, novietots sagit plakn . S klinieka garums ir 4-4,5
cm, platums 2,5-3,5 cm, biezums 2-3 cm, svars 20-30 g. S klinieks
- sast v no:
1) saistaudu stromas ar paš m interstici m š m (Leidiga
nas, Sertoli š nas),
2) asinsvadiem,
3) parenh mas.
Saistaudi visapk rt s kliniekam izveido bl vu š iedraino
apvalku (tunica alhuginea). Pie mugur s malas saistaudi
sabiezin s, iespiežas s kliniek un veido nepilnu starpsienu -
klinieka videni (mediastinum testis). No t s radi virzien atiet
saistaudu starpsieni as (septula testis), sadalot s klinieku 200-300
daivi s (lobuli testis). Starpsieni as atrodas asinsvadi, limfvadi,
nervi, un taj s ir s kas atver tes, pa kur m daivi as savienojas sav
starp . S klinieka daivi ir parenh ma: 1-2 izloc tie s klas kan ši
(tubuli seminiferi contor-ti), kuros notiek spermato en ze (Sertoli
s). Starp kan -šiem atrodas Leidiga š nas, kuras izstr
dzimumhormonus. Izloc tie s klas kan ši daivi u galotn p riet
taisnajos s klas kan šos (tubuli seminiferi rectf), kas izveido
klinieku t klojumu (rete testis), no kura t k atiet 12-18 s klinieka
izvadi i (ductuli efferentes testis), kas veido s klinieka pied a
galvi u.
F u n k c i j a . S klinieka Sertoli š s veidojas un nobriest
riš s dzimumš nas - spermatozo di. Spermato en ze
555
555
 IRUR IJA UROL O IJA
notiek izloc to s klas kan li u dobum , s kot ar pubert tes
iest šanos.
Spermatozo ds ir 50 mkm garš, tam izš ir galvi u, kakli u un
ast ti. Galvi a sast v no kodola un akrosomas. Kakli atrodas
mitohondriji, kas ir galvenie ener ijas ražot ji. Ast te nodrošina
spermatozo du kust gumu.
Orgasma laik spermatozo di tiek izvad ti ur nizvadkan -l , kur
ejakul tam pievienojas s klas p sl šu, priekšdziedzera un Kupera
dziedzeru sekr ts. S klas p sl šu sekr ir frukto-ze, kas kalpo k
galvenais ener ijas avots.
Norm lai spermato en zei ir nepieciešama relat va hi-
potermija, t kriptorhisma gad jum izloc tos s klas kan -l šos
spermato en ze ir nov jin ta, turpretim hormon funkcija var pat
pastiprin ties, palielinot maligniz cijas iesp ju s kliniekos.
Leidiga š nas produc v riš os dzimumhormonus - an-
drog nus (dehidroepiandrosterons, androstendions, testo-sterons).
klinieka hormon lo funkciju regul atgriezenisk s saites
meh nisms starp hipotalamu, hipof zi un s kliniekiem. Hipof zes
izstr tais luteiniz jošais hormons (LH) stimul testosterona
produkciju s kliniekos. Testosterons atbild par dzimumorg nu
augšanu un att st bu pubert tes period un seksu lo funkciju.
Neliel daudzum testosteronu izstr ar virsnieres. Hipof tiek
produc ts ar folikulostimul jošais hormons (FSH), kas stimul
spermato en zi. LH un FSH izdali regul gonadotropais
atbr vot jhormons (angl. CnRH -gonadotrophic releasing hormon),
ko izstr hipotalams.
klinieka pied klis (epididymis) atrodas pie s klinieka
mugur s malas un tam izš ir: 1) galvi u, 2) ermeni, 3) asti.
Pied a galvi u veidojošie s klinieka izvadi i atveras pied a
izvad (duetus epididimydis)f kas ir 5-6 m garš un izloc ts, un t k
turpin s k s klas vads (duetus deferens).
F u n k c i j a . S klinieka pied kl beidzas spermatozo du
bio misk un funkcion nobriešana, un tas vienlaic gi ir ar
spermatozo du kolektors.
kliniekam un s klinieka pied klim ir pieci apvalki, kas
veidojas embrio en zes laik , s kliniekam nosl dot no v dera
dobuma caur cirkš a kan lu s klinieka maisi , un v l divi apvalki,
kas ir s klas maisi a sienas elementi.
Tunica vaginalis testis - atrodas vistuv k s kliniekam, ir
derpl ves da a un veido s klinieka serozo apvalku. Tai ir divas
lapi as (lamina visceralis un lamina parietalis), starp kur m veidojas
serozais dobums (cavum vaginale). t p c s klinieka
nosl šanas s klinieka maisi serozais dobums v l ir savienots ar
derpl ves dobumu, v k tas nosl dzas.
Fascia spermotica interna - iekš s klas fascija ir fascia
transversalis deriv ts.
M. cremaster - s klinieka c jmuskulis cirkul ru š iedru veid
ap em s klinieku. To veido m. obligus internus abdo-minis un m.
transversus abdominis iedras.
Fascia cremasterica - ap em s klinieka c jmuskuli no
rpuses.
Fascia spermatica externa - s klas fascija, atbilst fascia
abdominalis superficialis.
Tunica dartos - s klas maisi a musku otais apvalks.
Cutis - klas maisi a da.
A p a s i o š a n a . S klinieku un s klinieka pied kli apasi o
a. testicularis (a. abdominalis zars), a. duetus defe-rentis (a.
umbilicalis zars), a. cremasterica (a. epigastrica infe-r/orzars).
Venoz s asinis atp st caur plexus pampiniformis, no kura veidojas
v. testicularis (labaj pus iepl st v. cava inferi-or, bet kreisaj - v.
renalis sinistra). Limfa tiek novad ta uz iegur a un paraaort lajiem
limfmezgliem.
I n e r v c i j a . Plexus pampiniformis.
klas vads (duetus deferens) ir cauru veida org ns, -50 cm
garš ar š rsgriezuma diametru 3 mm un dobuma diametru 0,3 mm.
Tas s kas s klinieka pied a astes rajon k
556
duetus epididymis un savienojas ar seklas p sl ša izvadu, veidojot
klas izsvied jvadu (duetus ejaculatorius). klas vadam izš ir
vair kas da as:
• S klinieka da a (pars testicularis) - no s klinieka apakš jam
dz augš jam galam.
• S klas saites da a (pars funikularis) - no s klinieka augš
gala l dz cirkš a kan lam.
• Cirkš a da a (pars inguinalis) - atrodas cirkš a kan .
• Iegur a da a (pars pelvina) - mazaj iegurn iet starp taisno
zarnu un ur np a mugur jo virsmu, š rso ur nva-du, sasniedz
ur np sli un savienojas ar s klas p sl ša izvadu, veidojot duetus
ejakulatorius, kas ir 2 -2,5 cm garš, iet cauri priekšdziedzerim un
atveras ur nizvadkan .
klas vada sieni u veido g ot da, sp gi att st ts musku u
sl nis un adventici lais apvalks, ko veido saistaudi.
A p a s i o š a n a . A. duetus deferentis. Venoz s asinis
atpl st uz plexus pampiniformis. Limfa tiek novad ta uz iegur a
limfmezgliem.
I n e r v c i j a . Plexus deferentialis.
F u n k c i j a . Ejakul ta izvad šana, ko nodrošina s klas vada
musku u sl nis un regul autonom nervu sist ma.
klas saite (funiculus spermaticus). To veido s klas vads
kop ar s klinieka apvalkiem, asinsvadiem un nerviem. S kas no
klinieka augš gala, iet cauri cirkš a kan lam, un kan la dzi
atvere ir robeža, aiz kuras katrs komponents iet savu gaitu. S klas
vads iegurn ir ekstraperitone ls org ns. Visus s klas saites
veidojumus ap em s klinieka apvalki, iz emot tunica vaginalis
testis.
F u n k c i j a . Ar m. cremaster kontrakciju pal dz bu s k-
liniekos tiek uztur ta spermato en zei optim temperat ra, k
ar seksu uzbudin juma laik nodrošin ta ejakul ta izsviešana
ur nizvadkan .
klas p sl tis (vesicula seminalis) ir p ra papildu dzi-
mumdziedzeris, kam ir izloc tas caurul tes veids. Tas ir 5 cm garš,
iztaisnot veid 10-12 cm garš. S klas p sl ši piegu ur np a
mugurpusei un uz leju p riet izvad , kas, sapl stot ar duetus
deferens, veido s klas izsvied jvadu (duetus ejaculatorius).
A p a s i o š a n a . S klas p sl šus apasi o taisn s zarnas
un ur np a art riju zari. Venoz s asinis atpl st caur ur np a
venozo pinumu. Limfa attek uz iegur a limfmezgliem.
I n e r v c i j a . Plexus hypogastricus inferior.
F u n k c i j a . Izstr sekr tu, kas satur fruktozi un ietilpst
ejakul ta sast .
Priekšdziedzeris (prostata) ir bl vs nep ra org ns, kas atrodas
mazaj iegurn aiz simf zes. T virsotne ir v rsta pret starpeni, bet
pamatne piegu ur np slim. Aizmugur atrodas taisn zarna, t to
var izpalp t per rectum. Dziedzerim cauri iet ur nizvadkan
kuma da a. Priekšdziedzerim izdala priekš jo (facies anterior),
mugur jo (facies posterior) un apakš ji later lo (facies
inferolateralis) virsmu. Priekšdziedzerim ir tr s daivas: 1) lab (lobus
dexter), kreis (lobus sinister) un vid daiva jeb sašaurin jums
(isthmus prostatae).
Makn ls (McNeal) morfolo iski priekšdziedzerim izdal ja
vair kas zonas:
1) perif zona,
2) centr zona,
3) preprostatisk sl dz jmusku a segments ar p rejas zonas
elementiem,
4) p rejas zona,
5) priekš fibromuskul stroma.
Centr zona atrodas ap proksim lo ur nizvadkan
priekšdziedzera da u, un caur to iet s klas izsvied jvadi. Perif
zona ir priekšdziedzera audi, kas ap em dist lo ur nizvadkan
priekšdziedzera da u. Ur nizvadkan proksim lo segmentu (no
ur np a kakli a l me a l dz colliculus seminalis)
556

sauc par preprostatisko uretr lo segmentu, kur periuretr lie
dziedzeri vair k l dzin s perif s zonas nek centr s zonas
audiem. P rejas zonai ir svar ga kl niska noz me, jo taj reti att st s
aundab gi jaunveidojumi, bet bieži v rojama labdab ga
priekšdziedzera hiperpl zija.
Makn ls priekšdziedzera funkcion li neakt vos audus nosauca
par priekš jo fibromuskul ro stromu, kas veido ar priekšdziedzera
kapsulu, un t proksim li sapl st ar m. det-rusor iedr m, bet
dist li ar sl dz jmusku a š iedr m.
Dziedzera karkasu veido glud muskulat ra un saistaudi, kuros
atrodas s ki dziedzer ši, kuru izvadi apvienojoties atveras
ur nizvadkan . Dziedzeraudi p rsvar lokaliz jas perif rij , bet
musku audi - centr li gar ur nizvadkan lu. Priekšdziedzera musku i
kop ar ur np a musku iem veido ur np a sl dz jmusku us (m.
sphincter vesicae). No rpuses org nu ap em bl vs saistaudu
sl nis, veidojot it k kapsulu.
A p a s i o š a n a . Priekšdziedzeri apasi o art riju zari no
ur np a un taisn s zarnas asinsvadiem. Venoz s asinis attek uz
ur np a venozo pinumu. Limfa tiek novad ta uz iegur a
limfvadiem.
I n e r v c i j a . Plexus prostaticus.
F u n k c i j a . Priekšdziedzeris izdala b lganu, v ji s rmainu
sekr tu, kas pievienojas ejakul tam un veicina spermatozo du
kust gumu. Priekšdziedzera funkciju regul an-drog ni -
dehidroepiandrosterons un androstendions. Ar pats dziedzeris sp j
izstr t specifiskus enz mus, galvenok rt sk bo fosfot zi un
prostatas specifisko antig nu. Priekšdziedzer izdal tajai perif rajai
un centr lajai zonai ir b tiska noz me gan fiziolo ij , gan irur ij , jo
labdab ga dziedzera palielin šan s galvenok rt notiek periuretr laj
(centr laj ) zon , bet maligni procesi biež k lokaliz jas perif rij .
poli a dziedzeris (glandula bulbouretralis, sin. Covvperi) ir
ks p ra dziedzeris, kas atrodas starpenes muskulat aiz
ur nizvadkan membranoz s da as. T izvads ir ~4 mm garš un
atveras ur nizvadkan s veida erme a (corpus spongiosum)
da as s kum .
F u n k c i j a . Dziedzera izstr tais sekr ts ietilpst ejakul ta
sast . Ejakul cijai iedala 3 f zes:
rieša jie dzimumorg ni.
Dzimumloceklim (penis) ir cilindriska forma, un to veido tr s
briedum erme i. Divi no tiem ir kavernozie erme i (corpora
cavernosa), kas veido org na pamatu, trešais - s veida ermenis
(corpus spongiosum) - atrodas zem briedum- erme iem, un tam
cauri vis garum iet ur nizvadkan ls.
Dzimumloceklim izš ir:
- mugur jo da u - sakni (radix penis),
- vid jo da u - ermeni (corpus penis),
- priekš jo da u - galvi u (glons penis). Kavernozajiem
erme iem ir cilindriska forma. Saknes
apvid tie att lin s viens no otra un saaug ar kaunuma kaula (os
pubis) un s žas kaula (os ischii) periostu. Augš virsm abi
kavernozie erme i saaug, veidojot rievu, kur iegu asinsvadi un
nervi. Apakš virsm ir dzi ka rieva, kur iegu s veida
ermenis. S veida ermenis s kas simf zes apakš virsm ar
paresnin jumu - dzimumlocek a s polu (bulbus penis), bet beidzas
ar zvanveida formas galvi u (glons penis). Galvi as galotn ir
ur nizvadkan atvere (ostium ure-thrae externum). Galvi as
malas ir ieapa as un veido galvi as vainagu (corona glandis). Šaj
apvid veidojas das kroka -priekš di a (preputium). Starp
priekš di u un dzimumlocek a galvi u veidojas telpa, kur uzkr jas
tauku dziedzeru izdal tais sekr ts (smegma).
Kavernozajam ermenim ir poraina uzb ve. T sienas veido
bl vs 2 mm biezs saistaudu apvalks (tunica albuginea). Starp abiem
erme iem veidojas dzimumlocek a starpsiena, kur ir daudz
spraugu, t asinis var p riet no viena brie-
557
UR OL O IJ A
IRUR IJA
dum erme a otr . No saistaudu apvalka uz iekšu atiet trabe-kulas,
kas norobežo nelielas spraugas - kavernas. Trabekul s esošie
asinsvadi atveras tieši kavernozaj s telp s, t c kavernas var tri
uzpild ties erekcijas laik . No kavern m asinis iepl st v s.
veida erme a uzb ve ir l dz ga.
Visus tr s briedum erme us ap em fascia penis. No rpuses
dzimumlocekli kl j da.
A s i n s a p g d e . Dzimumlocekli apasi o a. pudenda
interna zari: o. profunda penis, a. dorsalis penis, a. bulbi penis un
aa. scrotales anteriores et posteriores. Venoz s asinis attek pa t da
paša nosaukuma v m un iepl st v. iliaca interna. Limfa tiek
novad ta uz cirkš a dzi ajiem un virspus jiem limfvadiem.
I n e r v c i j a . N. dorsalis penis, nn. cavernosi penis.
F u n k c i j a . Dzimumlocek a seksu lo funkciju veic erekcija
un ejakul cija, kas kop ar libido (dzimumtieksmi) nodrošina
potenci.
E r e k c i j u nodrošina norm ls gonadotrop nu un testosterona
menis, morfolo iski neizmain ti kavernozie erme i ar netrauc tu
asinsapgadi un inervaciju. Erekcija ir atbildes reakcija taktiliem un
psihiskiem (ožas, dzirdes, redzes, atmi as, fant zijas)
kairin jumiem. Šo stimulu ietekm inform cija no hipotalama tiek
novad ta erekcijas centram. Sensor s saj tas no jiem
dzimumorg niem uz sakr lo erekcijas centru muguras smadzen s
tiek p rvad tas ar n. dorsalis penis un pudend lo nervu starpniec bu.
Abi erekcijas centri darbojas siner iski. Erekciju regul perif
nervu sist ma, kuras ietekm notiek vazodilat cija un pastiprin s
asinsrite erektilajos audos - kavemozajos erme os un spongio-zaj
ermen . Kavernozo erme u trabekul s sist mas gludajai
muskulat rai atsl bstot, rodas art riju pilnasin ba -tumescence. Šo
meh nismu var trauc t traumatisks kavernozo erme u boj jums.
70-80% erekcijas trauc jumu (erektilas disfunkcijas) pamat ir
morfolo iskas izmai as. Psihiskas probl mas biež k ir sekund ras.
E j a k u I c i j u regul simp tisk nervu sist ma, rezult
rodas peristaltiski kontrakcijas vi i tubul raj sist -s klinieka
pied kl , s klvados, s klas izsvied jvados - un priekšdziedzera un
klas p sl šu kontrakcija, kas nodrošina s klas nopl šanu.
1) ejakul ts uzkr jas mugur uretr - emisija;
2) ur nizvadkan iekš jais sfinkters reflektori sl dzas, lai
nov rstu retrogr du ejakul ta atpl šanu uz ur np sli;
3) ejakul ts tiek izsviests no uretras - ejakul cija.
Norm ls ejakul ta tilpums ir 1,5 -5 ml, 1 ml satur 40 -250
milj. spermatozo du. Tam ir s rmaina reakcija, un tas satur daž dus
fermentus, kas nepieciešami, lai notiktu apaug ošana.
klinieka maisi š (scrotum) ir das un musku u maisi š,
kur atrodas s klinieks, s klinieka pied klis un s klvada s kuma
da a. S klinieka maisi a da ir pl na, pigment ta, ar s ku
krokojumu. Zem das atrodas 1 -2 mm biezs musku ots apvalks
(tunica dartos).
A p a s i o š a n a . Aa. scrotales anteriores et posteriores.
Venoz s asinis atpl st uz v. epigastrica inferior, v. saphena magna,
w. pudendae externae. Limfa tiek novad ta uz cirkš a virspus jiem
limfmezgliem.
I n e r v c i j a . N. genitofemoralis, n. cutaneus femoris
posterior, nn. perineales.
F u n k c i j a . S klinieka maisi a svar funkcija ir
nodrošin t optim lu temperat ru spermato en zei s kliniekos.
UR NIZVADCE I
Ur nvadi (ureteres) ir 30-35 cm gari glud s muskulat ras dobi
(cauru veida) org ni. Tie ir tieši nieres b odi as turpin jumi, kas
aizvada ur nu uz ur np sli. Ur nvads sl pi izurbjas cauri ur np a
sienai un beidzas k spraugveida atvere (ostium ureteris).
Ur nvadam izš ir v derdobuma da u
557
 IRUR IJA UROL O IJA

(pars abdominalis) un iegur a da u (pars pelvina). Ur nvada
diametrs ir 5-7 mm, bet tam ir tr s sašaurin jumi ar diametru 3-4
mm: 1) augš jais - viet , kur nieres b odi a p riet ur nvada
(pieloureter lais segments), 2) vid jais - viet , kur ur n-vads š rso
iegur a asinsvadus, 3) apakš jais - ur nvadam ejot cauri ur np a
sieni ai (pars intramuralls).
Ur nvada sieni u veido g ot da garenisk s krok s, musku u
sl nis un irdenie saistaudi. Ur nvads ir retroperitone ls dobs org ns.
A p a s i o š a n a . A. r na lis, a. testicularis (a. ovarica),
aorta abdominalis, a. iliaca communis. Venoz s asinis atpl st pa v.
testicularis (v. ovarica), v. iliaca interna. Limfa tiek novad ta uz
iegur a limfvadiem.
I n e r v c i j a . Plexus uretericus, plexus renalis, plexus
hvpogastricus superior et inferior, plexus testicularis (ovaricus),
1. att ls. rieša ur nizvadkan ls:
1 - pars intramuralis, 2 - pars prostatica (posterior),
3 - pars membranacea (media, trigonalis), 4 - pars bulbosa
(fossa bulbi), 5 - pars spongiosa (penis), 6 - fossa navicularis,
7 - tunica muscularis vesicae, 8 - ostium urethrae internum,
9 - prostate, 10 - colliculus seminalis, 11 - pars pelvina,
12 - glandula bulbourethralis (Covvperi), 13 - bulbus urethrae,
14 - ostium glandulae bulbourethralis, 15 - pars perinealis,
16 - glandula urethralis (Littrei), V - pars penis li b ra,
18 - corpus spongiosum penis, 19 - lacuna Morgagni,
20 - preputium penis, 21 - ostium urethrae extemum (meatus).

rieša ur nSzvadkan ls (urethra masculina) ir 16-25 cm garš,

5-7 mm plats cauru veida org ns, kas izvada ur nu no ur np a
vid (sk. 1.att.). Tas s kas no ur np a ar ostium urethrae
internum, iet cauri priekšdziedzerim (pars prostatica), starpenes
muskulat rai (pars membranosa), veida briedum ermenim (pars
spongiosa) un beidzas uz glans penis ar ostium urethrae externum.
Starpenes š rssv trot muskulat ra ap ur nizvadkan lu veido m.
sphincter urethrae. Pars prostatica atveras s klas izsvied jvadi un
priekšdziedzera izvadkan li i, t c pa ur nizvadkan lu izdal s ar
ejakul ts.
rieša ur nizvadkan lam ir S veida forma. Tam ir past gs
liekums zem simf zes un nepast gs simf zes priekš , kuru var
iztaisnot, pace ot dzimumlocekli uz augšu pret v dera priekš jo
sienu.
Ur nizvadkan lam ir tr s paplašin jumi pars prostatica, pars
bulbosa, fossa navicularis rajon - un tr s sašaurin jumi -ostium
urethrae internum, pars membranosa, ostium urethrae extemum
rajon .
F u n k c i j a - ur na un ejakul ta izvad šana.

Sievietes ur nizvadkan ls (urethra feminina) ir 2,5-4 cm garš,

dz 10 mm diametr , tas s kas no ur np a ar ostium urethrae
internum, iziet cauri starpenei un atveras vag nas priekštelp ar
ostium urethrae externum. Ur nizvadka-n la sl dz jmuskulis
atrodas ap t jo atveri, un to veido š rssv trot starpenes
muskulat ra.
F u n k c i j a - ur na izvad šana.

UR NIZVADORG NU ATT ST BA

Ur nizvadorg nu sist ma att st s no mezodermas da m - iedzimtu nieru mazsp ju att st ba l dz dzimšanai var norit t norm li,
nefrotomiem. No nefrotomiem embrion s att st bas laik veidojas jo vielmai as galaproduktu izdal šanas funkciju veic placenta.
tr s ur nradošie org ni, kas cits citu nomaina: plrms-niere Ur np a att st ba ir saist ta ar izmai m, kas notiek klo- .
(pronephros), pagaidniere (mesonephros), past niere Klo ka ar front lu starpsienu sadal s mugur da -taisnaj zarn
(metanephros). Ceturtaj att st bas ned embrijam ir izveidojusies un priekš da - uro enit iaj sinus , uz kuru atveras abi
pirmsniere, ko jau s k nomain t pagaidniere ar Volfa vadu un t ur nvadi. V k uro enit lais sinuss sadal s: 1) augš da , kas
izaugumu, no kura v k att st sies ur nvads. Cilv kam pirmsniere rveidojas ur np sl un ur nizvadkan , un 2) apakš da , kas
un pagaidniere nekad nefunkcion k izvadorg ns. Pirmsniere diferenc jas dzimumorg nos. Š s izmai as klo , k ar nieru
reduc jas piln un saglab jas tikai prim rais ur nvads, migr cija notiek astotaj embrio en zes ned .
pagaidnieres laik to sauc par Volfa vadu (duetus mesonephricus).
Sešas ned as vecam embrijam jau ir s kusi veidoties pa- DZIMUMORG NU ATT ST BA
st niere un ur np slis. Past niere att st s no diviem
aizmet iem: 1) no Volfa vada kaud s da as izauguma - ur nvads, Dzimumorg niem embrion att st ir kop gi aizmet i ar
nieres b odi a, piltuves, tubul sist ma, 2) no meta-nefrog najiem ur na izvades org niem. To att st izš ir divas stadijas: 1)
audiem - nieres parenh ma. a ir trauc ta šo abu da u savienošan s, indiferento, kas abiem dzimumiem ir vien da, un 2) specifisko
veidojas nieres att st bas anom lijas, kas parasti ir vienpus jas. stadiju, kur notiek v riš o vai sieviš o dzimumorg nu diferenci cija.
Ur nvadam strauji augot garum , notiek nieres p rvietošan s Indiferentaj stadij pirmais dzimumdziedzera aizmetnis
krani virzien un rot cija. par s pagaidu nieres medi laj mal (glandula genitalis).
Nieres s k funkcion t jau embrio en zes laik , auglim ar

558

558
 UROLO IJA IRUR IJA

Paral li starp Volfa vadiem veidojas ar divi Millera vadi (duetus 2. att ls. Obstrukt vas uropatijas c lo i.
Mulleri, sin. paramesonephricus). Uro enit sinusa s atveres
rajon embrijam par s nep ra dzimumpauguri š (tuberculum
genitale), divas dzimumkrokas (plica genitalis) un divi dzimumvaln ši
(torus genitalis). Specifisk dzimumorg nu att st bas stadija s kas
astotaj intrauter s att st bas ned , kad mikroskopiski jau var
atš irt dzimumu.
Att stoties v riš ajiem dzimumorg niem, no glandula genitalis
izveidojas s klinieki, kas l dz dzimšanai nosl d s klinieka maisi ,
Saaugumi
no pagaidu nieres - s klinieka pied klis, no Volfa vada - s klas vads Iedzimta pieloureter la
un s klas p sl tis. Millera vadi praktiski reduc jas, tikai no krani segmenta strukt ra
gala veidojas s klinieka piekars (appendix testis). No
ur nizvadkan la g ot das veidojas priekšdziedzeris. No
dzimumpauguri a izveidojas dzimumlocek a briedum erme i.
Dzimumkrok m saaugot, veidojas ur nizvadkan la s veida Akmens
erme a da a. Dzimumvaln ši veido s klinieka maisi u.
Kompresija no _
Att stoties sieviš ajiem dzimumorg niem, glandula genitalis
rpuses (audz js)
rveidojas par oln m. No pagaidu nieres erme a saglab jas Ur np a v zis
tikai krani da a, kas veido oln cu pied kli (epoohoron). Volfa vadi Urinvada atveres
piln reduc jas. Millera vadu kra-ni lie gali veido olvadus (t ba stenoze
Ur np a kakli a stenoze
uterina), to apakš m da m sapl stot, rodas dzemde (uterus) un LPH
maksts (vagina). Dzimumpauguri š p rveidojas par kutekli (clitoris),
dzimumkrokas par mazaj m kaunuma l m, bet dzimumvaln ši Ur nizvadkan la v rstu i
par lielaj m kaunuma l m. Strikt ra
Meatus stenoze
Fimoze

Sie ur na pl smas (ekskr cijas) trauc jumi augš jos vai

PATOLO ISKA FIZIOLO IJA apakš jos ur nee os parasti rada ur nizvadsist mas dob s da as
dilat ciju virs obstrukcijas l me a. Š gad jum run par
NIERU MAZSP JA
obstrukt vu urop tiju. Svar gi ir nov rt t obstrukcijas iemeslu - c loni
(intralumin ls, ekstralumin ls), ilgumu (ak ts, hronisks), lokaliz ciju
Ak ta nieru mazsp ja (ANM) ir p kš a nieru funkcijas pasliktin šan s,
(augš jie vai apakš jie ur nee i), pak pi (piln ga, da ja). Kl niskai
rezult asin s uzkr jas sl pek a no rd šan s produkti, elektrol ti, toksiskas
ainai parasti rakstur ga nieru kolika (ak tos gad jumos) vai
vielas u.c. T var b t olig riska un neolig riska. T parasti ir ak ta, neatliekama
intermit joša ur nee u infekcija. Diagnostic jot obstrukt vas
situ cija, kad ir nepieciešams nekav joties uzst t prec zu diagnozi un uzs kt
uropatijas, izš iroša loma ir ultrasono-gr fijai un ur nee u
atbilstošu rst šanu.
rentgenolo iskai izmekl šanai.
Par olig riju run , ja diennakts diur ze ir maz ka par 500 ml, an riju, ja
diennakts diur ze maz ka par 50 ml. Hroniskas obstrukcijas sekas augš jos ur nee os ir hidro-
nefroze, apakš jos - ur np a aronija, ur np a divertikulu
Atkar no c lo a izš ir sekojošas ak tas nieru mazsp -jas formas: 1)
preren la, 2) ren la, 3) postren la. veidošan s un hroniska ur na retence.
P r e r e n l a ANM. Par preren lu ANM uzskata situ ciju, kad nieres un
TRANSURETR S REZEKCI AS (TUR) SINDROMS
ur nee i nav boj ti, bet ir nepietiekama asi u cirkul cija caur nier m, respekt vi,
samazin ta nieru asins pl sma un samazin ts glomerul s filtr cijas trums
Transuretr s rezekcijas sindromu (sk.3. att lu) k kom-
(GF ). T s iemesli parasti ir hipovol mija (asi u zudums, ilgstoša caureja vai
plik ciju var nov rot transuretr lu ur nizvadce u oper ciju gad jumos
vemšana), š idruma p rsadale (pazemin ta sirds izsviede - šoks, miokarda
ar nosac jumu, ja liels caurskalojam š idruma daudzums, kuru lieto
infarkts) jeb nieru art riju obstrukcija (tromboze, emboli, aortas aneirisma).
oper cijas lauka redzam bas nodrošin šanai, caur va jiem
R e n l a ANM. Šaj gad jum boj ta ir nieru paren-h ma un taj
asinsvadiem (piem ram, priekšdziedzera v m) non k asins
lokaliz s nieres morfolo isk s vien bas. Iemesls parasti ir ak ts glomerul rs,
gultn . Kl niskai ainai parasti rakstur ga hipotoniska hiperhidrat cija.
interstici ls iekaisums, nef-rotoks ni, rentgena kontrastvielas.
Pacientiem var b t CNS t ska un slikta d ša, vemšana, elpas
P o s t r e n l a ANM. Par postren lu ANM run , ja ir trauc ta ur na
tr kums, ar plaušu t ska. Kl nisk aina vari atkar no pielietot
ekskr cija no nier m (abpus ji nierakme i, nierakme i vien s nieres
caurskalojam š idruma un hiperhidrat cijas pak pes.
gad jum , retroperitone li tumori, LPH u.c).
Hroniska nieru mazsp ja. To izraisa hroniskas nieru parenh mas
slim bas (t.sk. hronisks glomerulonefr ts, hronisks pielonefr ts). Ar hroniskas
URODINAMIKA
obstrukt vas ur nee u slim bas var izrais t hronisku nieru mazsp ju.

UR NA EKSKR CIJAS TRAUC JUMI, OBSTRUKT VA UROP TIJA Urodinamika ir ur na izvad šana no nieru piltuv šu un b odi as
sist mas l dz pat jai ur nizvadkan la atverei. Izš ir augš jo un
Dobie org ni (nieres b odi a, ureteri, ur np slis) ir veidoti no glud s apakš jo ur nee u urodinamiku. Ur na izvad šanu nodrošina augš jo
muskulat ras un nodrošina ur na pl smu kra-niokaud virzien . Obstrukcijas un apakš jo ur nee u saska ota darb ba.
gad jum tie vispirms rea ar hiperperistaltiku un hipertrofiju, p c tam notiek Augš jo ur nee u urodinamika.
musku u relaks cija, nov ro org na atoniju. Augš jo ur nee u sast ietilpst:
• nieru piltu v tes (calyces r na Ies),
• nieres b odi a (pelvis renis),
• ur nvads (ureter).
To galven funkcija ir ur na transports no nieres uz ur np sli,
kuru nodrošina nervu un musku u apar ta saska ota darb ba.

559

559
 IRUR IJA UROLO IJA

iztukšošan s ir sarež ts reflektors akts, kuru regul som tisk un ve etat

CNS t ska nervu siste ma.
Izotonisks dums U r n a u z k r š a n o s ur np sl veic:
g • pars intramuralis ureteris (ur nvada da a, kas atrodas starp ur np a
musku iem),
• corpus vesicae,
Plaušu t ska • fundus vesicae.
Ur np a i z t u k š o š a n o s nodrošina:
Kardiovaskul rs • m. detrusor spiediens,
kolapss
Slikta duša • intraabdomin lais spiediens,
Vemšana • CNS un perif s nervu sist mas darb ba.
Bradikardija Apzin tu urin cijas akta (mikcijas) aizkav šanu nodrošina ur nizvadkan la
Šoks sfinktera un starpenes musku u saraušan s un m. detrusor saraušan s
refleksa kav šana.
Praks parasti n kas nov rt t apakš jo ur nce u urodina-mikas procesu jeb
apakš jo ur nce u funkcion lo st vokli. Tas ir nepieciešams, jo inform cija, kuru
ieg st no pacienta ar anamn zi un objekt vi pacientu izmekl jot, bieži vien ir ne-
piln ga un subjekt va. P tot apakš jo ur nce u fukcion lo st vokli, ir iesp jams
Irig cija pielietot vair kas metodes. Praks biež k pielietot s apakš jo ur nce u
urodinamikas metodes ir:
1) urofloumetrija,
2) cistometrija;
3) uretras profilometrija.
Urofloumetrija ir ur na pl smas nep rtraukta, dinamiska re istr šana ur na
nolaišanas laik , un to lieto, lai noteiktu ur np a muskulat ras tonusu, k ar
3. att ls. TUR sindroms. ur nizvadkan la caurejam bu.
Ar ur na pl smas m jumiem medic na nodarbojas kopš 20. gs. s kuma.
Mazo piltuv šu sieni as cirkul ri kl j m. sphincter fornicae un 1956. gad ang u rsts V. Garelts izstr ja pasaul pirmo floumetru.
m. sphincter calyces iedras, kuras nodrošina piltuv tes velves sdien s tiek lietoti urofloumet-ri, kuros elektroniski fiks izdal ur na
(fornix calycis) pacelšanu t s iztukšošan s laik . Nieres b odi a, daudzumu un vienlaic gi pieraksta uroflougrammu (sk. 4. att.).
veicot ur na uzkr šanu, nodrošina ur nvada ritmisku saraušanos. Urofloumetrija re istr caur uretru izdal to ur na daudzumu (ml) laika
Past v divas ur na transporta teorijas: cisto du teorija vien (s). Izmekl jumu veic br , kad pacientam ir norm la v lme urin t.
(Bachance /., 1978.) un peristaltikas teorija (Hajos F. t 1972.). U rof I o u m e t r i j as i n d i k c i j a s :
C i s t o d u t e o r i j a s piekrit ji augš jos ur nizvad-ce us 1) apakš jo ur nce u obstrukcija,
sadala 2-4 cisto dos (dinamisk s sekcij s). Nieru piltuv tes, b odi a 2) neirog ni ur np a trauc jumi,
un b odi as-ur nvada segments veido pirmo cisto du, ur nvads 3) ur na inkontinence (nesatur šana),
sast v no 3 cisto diem (augš , vid un apakš ). 4) nakts enur ze,
Ur na transporta pamat ir sistoles-diastoles meh nisms, kuru 5) terapijas efektivit tes nov rt šana. Kontrindik ciju
nodrošina detrusoru-sfinkteru mijiedarb ba un nieres b odi as izmekl jumam nav. Izmekl juma priekšroc bas:
saraušan s. Diastoles f notiek ur na uzkr šan s nieres b odi . • izmekl jums nav b stams pacientam,
ze ilgst 4 sekundes. Sistoles laik iztukšojas nieres b odi a, ur ns • izmekl jumu var atk rtot p c vajadz bas,
tiek virz ts uz augš jo cisto du. Sistoles garums ir 3 sekundes.
Nieres b odi a saraujas 4-5 reizes min , tom r piln nekad Ur na str kla (ml/s)
neiztukšojas. Starp sistoli un diastoli ir 5-9 sekunžu pauze. Vertik
Kritiskais lielums
st vokl nieres b odi a iztukšojas 2-2 1/2 reizes tr k nek gu us. maz k par 20 ml/s
Ur nvada cisto di saraujas un atsl bst pak rtoti viens otram.
Augš jam cisto -dam saraujoties, vid jais atsl bst - ur ns no
augš non k vid cisto . Vienlaic gi ar augš jo saraujas ar
apakš jais cis-to ds, kurš nog ur nu ur np sl . Katrs cisto ds
saraujas 1 reizi 20 sekund s.
P eristaltikas teorijas piekrit ji uzskata, ka Laiks (s)
ur nvadam piem t autonoma ritmiska motora funkcija, kuru
nodrošina ritma noteic js b odi as-ur nvada segment . Ritma
noteic js lok li izsauc l nas vi veida kust bas.
10 20 30 40 50 60s

Apakš jo ur nce u urodinamika.

Ur np a muskulat ru veido glud s muskulat ras gareniskie norm la (A)
un cirkul rie k ši. Cirkul rais sl nis atrodas starp diviem
gareniskiem musku u sl iem. Visas tr s k rtas savijoties veido
vienu muskuli - m. detrusor. Ur na uzkr šanu un urin cijas aktu
nodrošina 2 musku u grupas:
1. grupa - m. detrusor, ur np a kakli š (cervix vesicae), pilienveida (C)
ur nizvadkan ls (urethra), m. sphincter urethrae externum;
2. grupa - kr škurvja diafragma, v dera priekš s sienas 4. att ls. Izmai as ur na str klas trum un šo izmai u
musku i, starpenes musku i. atspogu ojums uroflougramm .
Ur np a piepild šan s, ur na uzkr šana un ur np a

560

560

• rezult ti ir viegli interpret jami,
• apm ts pacients pats var veikt izmekl jumu. Re istr jot
ur na pl smas izdal šanos, ieg st vair kus
jus:
1) maksim lo ur na str klas trumu Q max, kurš ir noteicošais
js apakš jo ur nce u obstrukcijas diagnostik (norm li virs 20
ml/s);
2) ur na str klas laiku;
3) mikcijas laiku (ja mikcija ir nep rtraukta, ur na str klas laiks
ir vien ds ar mikcijas laiku);
4) izdal ur na daudzumu. Izmekl jums uzskat ms par ti-
camu, ja kop jais izdal ur na daudzums ir liel ks par 100 ml.
Cistotnetrija ir jušanas sliekš a un ur np a muskulat ras
tonusa aktivit tes noteikšana, pamatojoties uz intrave-zik
spiediena m jumiem. Intravezik lais spiediens tiek re istr ts
ur np a uzpild šan s un iztukšošan s laik . Praks biež k lieto
retrogr do cistometriju. Izmekl jumu veic, ievadot ur np sl speci lu
katetru un p c tam vienm gi uzpildot ur np sli ar š idrumu, parasti
ar trumu 10-100 ml/s. P c uzpild šanas l dz pacientu veikt mikciju.
Paral li tiek re istr tas ur np a spiediena izmai as, pirm mikcijas
saj ta, ur np a kapacit te, m. detrusio aktivit te. Maksim
kapacit te ir tilpums, pie kura pacients vairs ilg k nevar aiztur t
mikciju. Patolo isk m izmai m cistometrijas laik rakstur gas m.
detrusio aktivit tes, elasticit tes, jušanas un kapacit tes izmai as.
Uretras spiediena profilometrija. Ur na kontinence
(satur šana) ir atkar ga no uretras spiediena, kas norm li ne-
rsniedz p a spiedienu. Uretras lomu pie inkontinences (ur na
nesatur šana) var noteikt ar profilometriju. Uretras spiediena
profilometrija ir uretras spiediena grafisks att lojums daž dos t s
punktos. P a spiedienam j t standartiz tam, t ka uretr lais
spiediens paaugstin s, pieaugot p a spiedienam.
Kl niskais pielietojums:
1) st stresa inkontinence, kurai ir rakstur gs sfinktera
spiediena samazin jums, ur na nopl de saist ta ar intraabdo-min
spiediena pieaugumu, bet bez m. detrusor spiediena pieauguma;
2) diagnozes preciz šana - pal dz noskaidrot inkontinences
pato en zi un diagnostic t sfinkteru inkontinenci;
3) oper cijas veida izv le - izv las optim ko irur isk s
rst šanas veidu.
PACIENTA ANAMN ZE, SIMPTOMI
Urinizvadce u sist mas slim bu biež kie un galvenie simptomi
ir s pes, daž di urin cijas trauc jumi, ur na kr sas un daudzuma
izmai as, erme a temperat ras paaugstin šan s, rakstur gs
drudzis. Visp anamn ze vienm r b tu iev cama pirms
speci s urolo isk s anamn zes. Seviš i j interes jas par
slim m, kuras var izrais t urolo iskas probl mas - iepriekš jas
infekcijas, vidusauss iekaisums, sinus ts, ab-scess, irur iskas
intraabdomin las un ginekolo iskas saslimšanas. Starp
gastrointestin io un ur nizvades sist mu ir topogr fiska saist ba.
dz ar to v rt gas ir t das urolo isko saslimšanu paz mes k
stgribas tr kums, sl pes, v ders pes, pastiprin ta zarnu
peristaltika. Ren las slim bas, kuras noris asimptom tiski, bieži ir
lonis "gadiem ilgstoš m gastroin-testin m probl m."
Sieviet m oti svar ga ir ginekolo isk anamn ze. Menopauzes
laik sievietes ir predispon tas ur np a un nieru infekcij m. Cieš
anatomisk saist ba ar enit lo sist mu ir oti noz ga seksu lai
anamn zei.
Urolo isk anamn ze j uz simptomiem, kas saist ti ar
uro enit lo traktu, a pacients s dzas par nier m, tad ir j izjaut par
pju lokaliz ciju, intensit ti, raksturu, izstaro-jumu, saist bu ar
fizisku aktivit ti, a ir probl mas ar p sli, j izjaut par mikcijas laiku,
biežumu un raksturu (nikt rija,
561
UR OL O I J A
IRUR IJA
alg rija, olig rija). Ja ir alg rija vai hemat rija, svar gi ir noskaidrot,
vai t ir inici a, tot la vai termin la.
pes. Parasti ur nizvadce u slim bas norises gait , agr k vai
k, pacienti ir pak auti s pju saj m. S pju lokaliz cija, raksturs,
intensit te un izstarojums daž du slim bu gait parasti auj lokaliz t
patolo isko procesu un izvirz t diagnozes hipot zi.
Pamat ir tr s s pju formas:
• past gas, konstantas s pes,
• vi veid gas, kolikveida s pes,
• s pes, kuras manifest jas palp jot vai izdarot spiedienu.
N i e r u k o l i k a s s p e s s kas p kš i, t m ir vi veid gs
raksturs. S pju iemesls ir meh niska vai dinamiska ur nce u
obstrukcija. Ur na st ze virs obstrukcijas l me a izraisa spiediena
paaugstin šanos nieres b odi , kas savuk rt t k izraisa nieru
asinsvadu spazmu, fibroz s kapsulas iestiepumu, org na iš miju.
Tas ar izsauc as s, p kš s s pes - nieru koliku. S pju lokaliz ciju
un iradi ciju nov ro atkar no obstrukcijas l me a - nieres b odi a,
pieioureteralais segments, augš jais, vid jais vai apakš jais uretera
segments - s pes izplat s lumb laj rajon , pa ur nvadu uz leju - uz
dera sienas apakš jo kvadrantu vai epigastriju. Akme i ur nvada
intramu-r laj da rada s pes, kuras izstaro uz ur np sli, ingvin lo
rajonu, oli u, kaunuma l m. Nieru koliku pavada v derpl ves
kairin juma simptomi, slikta d ša, vemšana.
Past gas , konstantas s pes lumb laj
rajon , zem 12. ribas nov ro nieres audu t skas gad jum , kas
saist ta ar iekaisumu, audz jiem, cist m, iekaisuma izmai m
pararen lajos taukaudos. Bieži "nieru" s pes izsauc mu-gurkaui ja
patolo ija - skolioze, kifoze, de enerat vas izmai as, reimatisms,
disku probl mas. Ur na anal ze, nieru ultra-sonoskopija, p rskata
rentgenogr fija un i/v urogr fija (IVU) auj preciz t s pju c loni.
pes ur np a rajon visbiež k izraisa ak ta ur na aizture,
ur np a tampon de ar asins recek iem. Ur np a akme i un
sveš erme i izraisa s pes kust bu un fiziskas aktivit tes laik , p c
urin cijas t s izstaro uz dzimumlocek a galvi u.
Asas s pes ur nizvadkan urin cijas laik ir rakstur gas
ak tam uretr tam.
pes s klinieka maisi nov ro ar ak m s klinieka sli-
m - orh tam, epididim tam, torsio testis.
Ak ts prostat ts, priekšdziedzera abscess izraisa s pes
starpen , ir s ga v dera izeja, nov ro ar ur na retenci.
Ur na retence (aizture). Ja ur np slis p c mikcijas piln nav
iztukšojies, tad atlikušo ur na daudzumu ur np sl sauc par atlieku
ur nu. Par pilnu ur na retenci run , ja pacients ar pilnu ur np sli
visp r nevar nolaist ur nu. Situ ciju, kad ur ns pilnas ur na retences
gad jum no ur np a izdal s patvar gi, sauc par paradoks lu
iš riju (ischiuria paradoxa).
Drudzis. Paaugstin tu (febrilu) erme a temperat ru nov ro
parenhimatozo org nu ak tu iekaisumu gad jumos (pielonefr ts,
orh ts, prostat ts). Ta u ikviena invaz va manipul cija uretr
(katetriz cija, cistoskopija, uretrogr fija), ja nav iev roti aseptikas un
antiseptikas principi, var izsaukt t saucamo "uretr lo drudzi", kad
dažas stundas p c manipul cijas pacientam nov ro augstu
erme a temperat ru.
Biež k lietojamo urolo ijas terminu skaidrojums:
Alguria - s ga urin cija
Anuria - ur ns < k 50 ml/ 24 h
5
Bakteriuria - vair k k 10 kvv/ml ur na (kvv - koloniju veidojoš s vien bas)
Dysuria - urin cijas trauc jumi
Enuresis - ur na nesatur šana, nej t nepieciešam bu urin t
Enuresis nocturna - ur na nesatur šana nakt
Hemoturia - vair k k 3000 Er/ml ur na
Leikocituria - vair k k 5000 Lei/ml ur na
Nocturia - urin cija nakt
Oliguria - ur ns < k 500 ml/24 h
Polyuria - ur ns > k 2000 ml/24 h
Pyuria - strutu piejaukums ur
Proteinuria - 24 h ur > k 150 mg olbaltumvielu
561
 IRUR IJA UR OL O IJA

5. att ls. Digit li rekt la priekšdziedzera izmekl šana.

DIAGNOSTIKAS METODES

OBJEKT IZMEKL ŠANA

Urolo isko pacientu izmekl šana, kas ietver sev apskati,

fizik lo izmekl šanu un papildus izmekl šanas metožu pielietojumu,
pamatvilcienos ir aprakst ta intern s medic nas m bu gr mat s,
pieskarsimies tikai b tisk kajiem aspektiem.
Izmekl jot pacientus ar ur nce u patolo iju, b tiski ir nov rt t
li un du. Ja ir pielonefr ts, m le ir sausa un sarkana, bet t k st
br na un p rkl jas ar aplikumu ur mijas gad jum . das turgors auj
nov rt t pacienta hidrat ciju.
Izmekl jot nieres, pacientam ir j iz rbjas, j aps žas un viegli
saliecas uz priekšu. Apskatot lumb lo rajonu, j sal dzina abas
puses - j nov rt iesp jamais izvelv jums, piet -kums, aps rtums.
Ar perkusiju j nosaka s gums kosto-vertebr laj le . Bimanu la
nieru palp cija veicama gu us st vokl uz muguras, pacientam
saliecot k jas g žas un ce u loc tav s. Izmekl jot kreiso nieri, rsts
atrodas pacientam labaj pus , tur kreiso roku zem 12. ribas un ar
labo roku, kas gu plakaniski uz v dera, veic dzi o palp ciju. LABORATORISK S IZMEKL ŠANAS METODES
Patolo iskas nieru kont ras j t, ja ir izm ra vai lokaliz cijas
izmai as (hid-ronefroze, nefroptoze, audz js). Ur na anal ze.
Ureteri tiek izmekl ti gu us poz cij uz muguras ar atbr votu Ar t s pal dz bu parasti izdodas noteikt slim bas veidu,
dera sienas muskulat ru. Izmekl jums galvenok rt tiek veikts, lai smagumu un sekot atvese ošan s gaitai. Ur na anal ze ietver
noskaidrotu s pju saj tu pa ur nvadu (ureteru) gaitu. fizik lu un misku ur na izmekl šanu un ur na sedimenta
Diferenci ldiagnoz j em v apendic ts labaj pus , colon mikroskopiju. oti svar gi ir pareizi sav kt ur na anal zes paraugu.
descendens un sigmveida zarna kreisaj pus , sieviet m - Ur na anal zei ir nepieciešams r ta ur ns, ur na str klas "vid "
dzemdes pied i. porcija. Svar gi, lai parauga sav kšanas br nenotiktu ur na
Izmekl jot ur np sli, nov rt apvidu virs simf zes (izvelv jums kontamin cija ar du un g ot m, kas var uzr t viltus pozit vus
ir rakstur gs p rpild tam ur np slim), palp un p rku-t ur np a rezult tus.
augš jo robežu. Bimanu la izmekl šana ir svar gs etaps ur np a Ur na anal zes parauga ieg šanai var veikt ar ur np a
audz ja diagnozes uzst šanai.
katetriz ciju vai suprapubik lu ur np a punkciju. Katetriz -jot
jo enit liju - dzimumlocek a, dzimumlocek a galvi as,
ur np sli, ir minim ls ur na kontamin cijas risks, ta u pacientam ir
uretras s atveres - izmekl šana veicama p c priekš di as
diskomforts, iesp jama jatrog na infekcija vai ievainojums. Š ds
atvilkšanas. Svar ga ir dzimumlocek a, uretras, s klinieka palp cija,
ur na anal zes parauga ieg šanas veids ir iesak ms sieviet m, ja
lai noteiktu izm rus, formu, s gumu vai indur cijas. Ikviena
nav skaidr bas par eritroc tu kl tb tnes iemesliem ur (difrenci
indur cija rada aizdomas par audz ju.
diagnoze - asi ošana no dzimumce iem). Ur na anal zes parauga
Kompleksa izmekl šana ietver ar duetus spermaticus
ieg šana, pielietojot suprapubik lu aspir ciju, k rut nas metode
palp ciju ingvin laj kan , lai izsl gtu ingvin lo tr u iesp jam bu,
nav iesak ma iesp jamo komplik ciju d .
ar nov rt tu cirkš a limfmezglu st vokli. Šie izmekl jumi
Laboratorisk izmekl šana notiek ne v k k 2 stundu laik .
veicami, pacientam gu ot uz muguras, toties klinieka maisi a
Ur na anal zi var veikt ar div m daž m metod m:
satura izmekl šanu ieteicams veikt st vus (varikoc li bieži atkl j
1) ar pap ra str mel tes testu,
tikai st vus poz cij ). J nov rt das kr sa, aps rtums (orh ts).
2) ar konvencion lo laboratorisko metodi.
Palpatori j nosaka, vai s klinieks ir s klinieka maisi , j nov rt
Izmekl jot ur na anal zi, nosaka: kr su, dzidrumu, patn jo
gums, audu konsistence un forma. S klinieka maisi a satura
svaru, ur na pH, glikozi, acetonu, olbaltumu, eritroc tus, leikoc tus,
patolo iska satura gad jum pielietojama transilumin cijas metode
epit lijš nas, cilindrus, krist lus un s kb tnes. Nepieciešam bas
(diafono-skopija).
gad jumos ir vajadz ga ur na kvantitat va un kvalitat va izmekl šana.
Svar ga ir ar neirolo isk izmekl šana, jo neirog nu
Veselam cilv kam svaigs ur ns ir caursp gs, salmu dzelten
ur np sli var izrais t muguras smadze u mal cija, multipi skleroze
u.c. Ur np a iztukšošan s probl mas var b t pats pirmais kr , ar v ju smaku.
neirolo isko slim bu simptoms. Ur na mikrobiolo isk izmekl š ana.
Priekšdziedzera un s klas p sl šu izmekl šana. Ur nce u infekcijas aktivit te bieži vien nekorel ar leiko-cit riju.
Priekšdziedzera digit li rekt la izmekl šana (DRI) ir j izdara p c Lai uzst tu pareizo diagnozi un izv tos pareizo antibakteri lo
ur np a iztukšošanas (sk. 5. att). To var veikt ce u -elko u prepar tu komplic tas ur nce u infekcijas rst šanai, nepieciešams
poz cij , gu us uz s niem vai st vus, saliecoties uz priekšu. noteikt bakteri rijas pak pi. Par noz gas bakteri rijas robežu
Pacientam DRI asoci jas ar diskomfortu un bieži vien ir s ga, ja uzskata 100 000 bakt riju kolonijas mililitr ur na.
an atvere ir šaura, ja nav lietots piem rots lubrikants vai Izmekl jamais materi ls ur nce u infekciju gad jum var b t:
pacientam ir hemoro di. Palp jot ir nosak mas priekšdziedzera • katetriz ts ur ns,
robežas un ir saj tama elast konsistence. Izmekl jot ir j nov rt • r ta ur na porcija,
izm ri, konsistence, robežas, starp-daivu rieva, simetrija, iesp jamie • suprapubik ls aspir ts.
mezgli, infiltr ti. Pareizai palp cijas interpret cijai ir nepieciešama Ur na paraugu ieteicams izmekl t mikroskopiski un bak-
liela pieredze. Patolo iski neizmain tus s klas p sl šus parasti teriolo iski, uzs jot izmekl jam ur na paraugu.
nepalp . Bakt rijas liel skait var konstat t mikroskopiski, lai ar ne
visos gad jumos tas liecina par infekciju. Liel skait bak-

562
 UR OL O IJ A
IRUR IJA

rijas ur var atrast, ja izmekl jamais materi ls ir nepareizi di faktori var b t:

pa emts vai ur ns ir ilgi st jis istabas temperat . Leikoc tu un
eritroc tu kl tb tne ur ne vienm r liecina par ur nce u infekciju.
H e m a t r i j u var konstat t, ja ir:
• ur ntrakta u.c. (bakteri la endokard ta) infekcijas,
• ren las traumas,
• nierakme i,
• ur nce u karcinomas,
• rec šanas trauc jumi,
• trombocitop nijas.
Norm ur leikoc tu ir nedaudz, t.L, < 10 š nas/ml. ja
konstat vair k par 10 š rn/m!, uzskat m to par patolo iju, kas
ne vienm r saist ta ar bakteri riju.
Sterilu p i r i j u nov ro:
• atbilstošas antibakteri s terapijas gad jum ,
• t du ur nce u saslimšanu gad jum k neoplazma vai
nierakme i,
• ja ir infekcijas, kur m mikroorganismus nevar konstat t ar
rut nas izmekl šanas metod m (piem ram, tuberkuloze).
Bakteri r i j a s gad jum ieteicama ur na mikrobio-
lo isk izmekl šana un mikroorganismu skaita noteikšana.
Ir daž das metodes, k ur noteikt mikroorganismu skaitu.
1) Klasisk metode: uz atbilstoš s barotnes uzs j noteik
tu ur na daudzumu, piem ram, 10 mkl, un p c inkub cijas
termostat saskaita izauguš s kolonijas un p rr ina izaugu
šo mikroorganismu skaitu uz 1 ml ur na.
2) Stripu metode: bez mikroorganismu skaita
noteikšanas iesp jams vienlaic gi veikt orient jošu izaugušo
mikroorganismu identifik ciju un t di sa sin t izmekl
šanas laiku. To pan k, uz stripa novietojot tr s daž das ba
rotnes - gan visp ja tipa barotni mikroorganismu skaita
noteikšanai, gan selekt s barotnes noteiktas dzimtas mikro
organismu kultiv šanai. Pilna ur na mikrobiolo isk izmekl
šana un antibakteri s jut bas noteikšana tiek veikta 24 l dz
72 stundu laik .
k ap 80% izmekl jamo ur na paraugu ir negat vi, Li.,
s
mikroorganismi neaug vai to skaits ir < par 10 kvv/mi, iesp jams
pa trin t izmekl šanas laiku, pielietojot automatiz s izmekl šanas
sist mas, piem ram, URO-QUICK (BBL). Šaj sist fotometrisk
ce nosaka bakt riju augšanu buljon . URO-QUIK sist ma nosaka
re lo mikroorganismu augšanas laiku, augšanas l kni un bakt riju
skaitu pozit gad jum tr s stundu laik . Bez tam, pielietojot
atbilstoš s barotnes, iesp jams noteikt antibakteri lo vielu
sadal šanas produktu kl tb tni ur na paraug . Iesp jamas ar citas
pa trin s izmekl šanas metodes, kas pamatojas
bioluminiscenci un citometriju.
5 meni asins plazm . Atš ir
ja mikroorganismu skaits p rsniedz 10 kvv/ml, v lams veikt
izaugušo mikroorganismu identifik ciju un noteikt antibakteri lo
jut bu.
Mikrobiolo isk s izmekl šanas rezult tus ietekm daudzi
faktori, kas j em v , tos interpret jot.
• Materi la no emšana (veids, pa miens).
• Ur na paraugu uzglab šana. Ur na paraugi j uzs j
stundas laik p c to no emšanas vai ar tie l dz uzs šanai j
uzglab ledusskap 4°C temperat .
• Antibakteri terapija. Ja slimnieks sa em antibakteri -los
prepar tus, j em v ar nelieli mikroorganismu daudzumi ur .
• Š idruma daudzums, ko uz mis slimnieks, var b tiski
ietekm t izdal to mikroorganismu skaitu.
• Izmekl jam materi la veids. Norm li katetriz ur vai
suprapubikala aspir mikroorganismu nav, un to atrade vai
daudzums var liecin t par patolo iju.
Ejakul ta (spermas) izmekl šana.
Sam bieži imenes rstam n kas konsult t bezb rnu p rus,
lai noteiktu, vai fertilit tes funkcija ir trauc ta sievietei vai v rietim.
c iztauj šanas un fizik s izmekl šanas pirm anal ze, kas b tu
noz , ir ejakul ta izmekl šana. Piln gai ejakul ta anal zes
izmekl šanai ir nepieciešama liela pieredze un ietilp ga metodika.
Ejakul ta anal zes paraugu ieg st masturb jot; pirms anal zes
nodošanas nepieciešams piecas dienas attur ties no
dzimumdz ves.
Ejakul ta parauga norm lais tilpums ir 2-6 ml. Sažel ša-nas
laiks ir apm ram 20 min tes. Mikroskopiski j nosaka spermatozo du
skaits, morfolo ija un kust gums. Norm li vien mililitr ejakul ta ir
ap 40 mij. spermatozo du, no kuriem apm ram 60% ir kust gi. Ja ir
novirzes šajos r jos, tad ir nepieciešama padzi in ta ejakul ta
parauga izmekl šana speci laboratorij . Fertilit te var b t
trauc ta sakar ar izmai m s klinieka strom , ja trauc ta
spermatozo du kust ba pa izvadce iem vai citu uro enit s
sist mas org nu slim bas gad jum . T pat svar gi ir emt v
jos faktorus, kas nosaka fertilo funkciju (fruktozes l menis
ejakul ta, seruma testosterona l menis, FSH, LH, prolakt ns).
Fruktoze ir ener ijas avots spermatozo diem, un to produc s klas
sl ši (vesicula seminaiis) tieš testosterona ietekm .
Priekšdziedzera sekr ta izmekl šana.
Priekšdziedzera sekr tu ieg st, transrekt li mas jot
priekšdziedzeri kraniokaud un Jaterokaud virzien . Š di
mas jot, sekr ts izdal s uretr un pilienu veid iztek caur uretras
jo atveri. Paraugu em uz priekšmeta stikli a un nos ta uz
laboratoriju mikroskopiskai izmekl šanai.
Seruma anal zes.
Nieru funkcijas noteikšanai ir nepieciešami g l o m e r u - l s
filtr cijas t r u m a (GF ) m jumi. Vienk ršoti to var
uz
veikt, nosakot endog no mar ieru - kreatin na vai cistat na C -
no ur nvielas, kreatin na sint zi un
ekskr ciju stabil st vokl maz ietekm musku u masas un ap st s
ga as daudzums. Tom r, ja ir intens va fizisk slodze un bag gs
ga as daudzums dienkart , šie divi apst i ir j em v . Cistat ns
C ir seruma olbaltumviela - ciste na prote zes inhibitors. Cistat nu C
ražo

6. att ls. Spermato eneze. Spermatozo di

Spermatogoniji Spermatoc ti 1 Spermatoc ti 2 Spermat das Sertoli š nas

563

563
 IRUR IJA UR OL O IJA
un izdala visas kodolu saturošas š nas, un tas tiek filtr ts tikai nieru
kamoli os. T di cistat ns C nav atkar gs no di tas un musku u
masas. Nov rojot seruma mar ieru palielin jumu, svar gi ir
apzin ties, ka šis fakts j izv rt , un t k nepieciešams veikt
izmekl jumus ar kl rensa metod m.
Ur nce u akme u slim bas gad jum serum nosaka elek-
trol tus, parathormonu, kalciju, fosforu un ur nsk bi.
Audz ju mar ieri ir neatsverami uro enit s sist mas
audz ju diagnostik , rst šanas efekta nov rt šan un slim bas
norises monitoring . Priekšdziedzera v ža gad jumos var izmantot
rmaino un sk bo fosfot zi. Patlaban visplaš k nosaka
priekšdziedzera specifisko antig nu (PSA). PSA ir 237 aminosk bju
olbaltumviela - prote ze, kuru produc priekšdziedzera epit lija
nas. Pirmo reizi t s no ejakul ta izdal jis un aprakst jis Vangs
(Wang) 1979. gad . PSA ir atbilstošs audz ju mar ieru pras m:
• tas ir viegli diagnostic jams organisma š idrumos,
• tas tiek produc ts agr s slim bas stadij s,
• to produc v ža š nas,
• manifest joties slim bai, to neproduc veseli audi vai citi org ni,
• t lielums korel ar audz ja masu,
• t lielums korel ar rst šanas efektu.
PSA ir specifisks priekšdziedzerim, bet ne priekšdziedzera
zim. L dz ar to ir iesp jami pseidopozit vi rezult ti, veicot pacientu
skr ningu. PSA paaugstina ar :
• digit li rekt la izmekl šana,
• ak ts vai hronisks iekaisums,
• instrument las manipul cijas apakš jos ur nce os,
• labdab ga priekšdziedzera hiperpl zija,
• transuretr la rezekcija,
• priekšdziedzera biopsija.
Norma serum ir 0-4,0 ng/ml.
Ekstracelul ri PSA ir divas formas - nesaist (br vais PSA) un
saist (PSA saist jies ar aknu prote žu inhibitoriem - alfa-1 -
antihimotrips nu un alfa-2 - makroglobui nu).
klinieka audz ju diagnostik un diferenci laj diagnostik
nosaka alfa fetoprote nu (rakstur gs embrion las en zes
audz jem) un beta-HCG (rakstur gs seminomai).
riešu neaugl bas diagnostikas algoritm ir ietverta hormon
fona noteikšana (testosterons, LH, FSH).
SPECI S IZMEKL ŠANAS METODES
Radioio isk s izmekl šanas metodes.
s desmitgades laik uro enit s sist mas patolo ijas,
diagnozes un gaitas noteikšanai esošo izmekl šanas metožu
spektrs un iesp jas b tiski pieaug. Pašlaik urolo ijas praks pielieto
ur nce u p rskata rentgenogrammu un eks-kretoro urogr fiju,
retrogr do un antegr do pielogr fiju un ureterogr fiju, cistogr fiju un
uretrogr fiju, angiogr fiju, ve-nogr fiju (apakš s dob s v nas
kontrastizmekl šanu), digi-t lo subtrakcijas angiogr fiju,
datortomogr fiju, magn tisk s rezonanses tomogr fiju.
Ur nce u p rskata rentgenogramma. Agr k p rskata
rentgenogrammu var ja uzskat t par izmekl šanas st rakmeni.
Pašlaik šo vietu ie em ultrasonogr fija, ta u ur nce u p rskata
rentgenogramma ir noz ga vair ku slim bu diagnostik . P rskata
rentgenogrammu vienm r izdara pirms an-tegr das vai retrogr das
ur nce u kontrastizmekl šanas. Lai veiktu ur nce u p rskata
rentgenogrammu, ir nepieciešams pacientu sagatavot - dienu pirms
izmekl juma ir j iev ro di ta un ir nepieciešama ku a un zarnu
trakta t šana.
Kvalitat vi veikta rentgenogramma ietver visu ur nce u sist mu,
ieskaitot nieru augš jos polus un simf zes apakš jo malu. J nov rt
nieru nas, kas auj preciz t nieru lokaliz ciju, kont ras un formu.
M. psoas major nai j t labi diferenc jamai. Kont ras
pav jin šan s liecina par patolo isku
564
procesu retroperitone laj telp . Papildus nu kl tb tne ir r gi
izv rt . Aiz nojums ir j uzskata par iesp jamu patolo iju. Ur nce u
akme iem bieži vien l dz gi ir žultsakme i, p rka ojušies limfmezgli,
flebol ti iegurn , sveš erme i zarnu trakt , kalcin ti dzemdes
miomatozi mezgli. Šo jaut jumu pal dz noskaidrot ekskretor
urogr fija.
Izv rt šana j uzs k ar kaulu sist mas nov rt jumu - ie-
sp jamas metast zes, mugurkaul ja patolo ija.
Ekskretor urogr fija - intravenoz urogr fija (IVU). Metode
balst s uz nieru sp ju izdal t v ievad tu, jodu saturošu
kontrastvielu. Metodes atkl šana un ieviešana praks 20. gs. 20.
gados iez ja pagrieziena punktu nieru slim bu diagnostik . IVU ir
metode, ar kuru var sec gi izmekl t visus ur n-ce us un ieg t to
att lu. Virkn diagnožu IVU nav zaud jusi savas priekšroc bas
sal dzin jum ar datortomogr fiju un magn tisko rezonansi
(piem ram, ur nvadu akme u gad jum ).
IVU metodika paredz t du pašu pacienta sagatavošanu k
ur nce u p rskata rentgenogramma!, kura tiek oblig ti izdar ta pirms
IVU. Lai veiktu izmekl jumu, intravenozi ievada tr sv rt go jodu
saturošu kontrastvielu (urograf nu). P jos gados aler iskiem
pacientiem jodu saturošo tradicion lo jonu kontrastvielu ir iesp jams
aizst t ar zemas osmolarit tes nejonu kontrastvielu (Omnipoque/
Ultravist). s kontrastvie-las maz k izraisa tradicion lo karstuma
saj tu un aler iskas reakcijas. Dažas min tes p c kontrastvielas
injekcijas nov ro t s izdal šanos nieru piltuv s un b odi . Laika
atskaiti s k l dz ar injekcijas br di. Sec gi izdara uz mumus p c 5,
10, 15 min m un st vus, lai nov rt tu nieru kust gumu. Tas gan
nav oblig ti, ja rentgenaparat ra ir apg ta ar TV iek rtu. TV
pielietošana izmekl juma laik dod iesp ju ne tikai fiks t statisku
situ ciju, bet nov rt t ar ur nce u funkcion lo st vokli, kas ir
nenoliedzama priekšroc ba. Obstrukt vas uro-p tijas gad jum , kad
trauc ta ur na izdale no nieres, ir ieteicams izdar t t saukto atlikto
rentgenogrammu - p c 1 - 2 un p c 24 stund m, jo kontrastvielas
izdale ir trauc ta un ir nepieciešams ilg ks laiks, l dz kontrastviela
sasniedz koncentr ciju, kas pietiekoši labi vizualiz jama ar
rentgenstariem. IVP i n d i k c i j a s parasti ir:
• obstrukt va urop tija vai ur nce u anom lija;
• ur nce u akme u slim ba;
• neskaidra hemat rija;
• intermit joša ur nce u infekcija;
• uroteli li ur np a audz ji.
Pietiekoši labus att lus var ieg t, ja seruma kreatin na l menis
nep rsniedz 2,0 mg%.
IVU k o n t r i n d i k c i j a s ir aknu un nieru mazsp ja,
individu la kontrastvielas nepanes ba. Izdarot IVU, person lam ir
t gatavam nov rst aler isko reakciju uz kontrastvielu.
Datortomografija (DT). Kopš t laika, kad Haunsf lds
(Haunsfield) ar šo metodi iepaz stin ja, datortomografija ir ie musi
noz gu vietu starp staru diagnostikas metod m. DT sf ra urolo ij
ir nieru, virsnieru, retroperitone s telpas, ur np a vizualiz cija.
DT priekšroc ba ir sp ja izdar t un projic t griezumu cauri visam
ermenim m s interes još plakn un nov rt t interes jošo org nu
blakus strukt ru kontekst . Audu bl vuma atš ir bas tiek re istr tas
un m tas Haunsf lda vien s. Metodes precizit te ir augsta, l dz
ar to angiogr fija un limfangiogr fija praktiski tiek lietotas daudz
ret k. Izmekl jumu var veikt ar un bez kontrastvielas ievad šanas
.
I n d i k c i j a s datortomogr fijai ir plašas:
• tilpuma procesi;
• ureteru akme i neskaidras diagnozes gad jum ;
• nieru trauma;
• ur nce u infekcijas komplik cijas (abscess, paranefr ts);
• atipiska ur nce u infekcija;
• retroperitone la fibroze;
• tilpuma procesi mazaj iegurn ;
• urolo isko audz ju stadijas preciz šana pirms oper cijas.
564

Datortomogr fija att st s, pateicoties tehnikas straujajam
progresam. M sdien s pielieto aparat ru spir les DT izdar šanai, ar
kuru b tiski pa trin s pacienta izmekl šana.
Magn tisk s rezonanses tomografija.
Metodi medic izmanto kopš 1980. gada. Pašreiz urolo isko
slim bu izmekl šan metodi pielieto galvenok rt neskaidru tilpuma
procesu diferenci cij , aundab go audz ju stadijas preciz šanai
pirms oper cijas.
Magn tisk s rezonanses angiogr fija.
Nieru art riju stenozes gad jum pielieto magn tisk s
rezonanses angiogr fiju, nepieciešam bas gad jum digit s
subtrakcijas angiogr fiju.
K o n t r i n d i k c i j u ir nedaudz, bet t s ir b tiskas. Tie ir
pacienti ar elektrokardiostimulatoriem, met la fragmentiem m kstajo
audos, kuri var migr t magn tisk lauka iedarb - intrakrani lu
aneirismu klipi, kohle ri implanti. j piebilst, ka izmekl jumu ir gr ti
veikt oti adipoziem pacientiem un pacientiem ar klaustrofobiju.
Angiogr fija. desmitgad indik cijas angiogr -fijai
samazin s, ta u t joproj m ir aktu la aundab gu nieru audz ju
diferenci laj diagnostik un to stadijas noteikšan , nieru art riju
stenozes un nieru traumas gad jumos. Nieru angiogr fisku att lu
var ieg t, ievadot kontrastvielu aort (aortogr fija) vai selekt vi
nieres art rij (selekt va nieres angiogr fija). Katetru ievada caur a.
femoralis c Seldingera (Seldinger) metodes. P c izmekl juma
šeit nepieciešams spiedošs p rs js. Apakš s dob s v nas
kontrast šana izdar ma nieru audz ju gad jumos, ja ir aizdomas
par tumora ieaug-šanu vai tumora trombu šaj v .
Angiogr fiju veic ar digit s subtrakcijas angiogr fijas metodi
(sk. 7. att.).
7. att ls. Norm ls kreis s nieres asinsvadu t klojums, ieg ts ar
digit s subtrakcijas angiogr fijas metodi.
Retrogr pielogr fija. Retrogr du kontrastvielas ievad šanu
nieres b odi caur ureter ievad tu katetru sauc par retrogr du
pieiogr fiju vai urogr fiju. Izmekl šanas metode ir pieskait ma
invaz m izmekl šanas metod m. Ureter kanul šanai ar katetru ir
nepieciešama cistoskopija. Cis-toskopijas laik uretera atver
ievada 4-6 Ch uretera katetru un caur to, vislab k rentgena TV
kontrol , den š stošu kontrastvielu. Pirms kontrastvielas
ievad šanas izdara p rskata rentgenogrammu. Ar š du metodiku
var pan kt augstu kontrastvielas koncentr ciju nieres
sav jsist un detaliz tu, labi kontrast tu sav jsist mas
att lu.
I n d i k c i j a s metodes pielietošanai ir tad, ja diagnozes
preciz šan neinvaz vo izmekl šanas metožu iesp jas ir izsmeltas.
Metodei ir iesp jamas b tiskas k o m p l i k c i j a s : ak ts
pielonefr ts, hemat rija, uretera vai nieres b odi as perfor cija,
ak ts uretr ts, orh ts.
565
UR OL O IJA IRUR IJA
Retrogr pielogr fija ir k o n t r i n d i c t a plašas apakš jo
ur nce u traumas gad jum un p c daž m irur isk m oper cij m
(ureteru implant cija ur np sl ). T pat var b t gr bas ievad t
uretera katetru uretera atver cistosko-pijas laik . Parasti tas var
t, ja ir izteikta priekšdziedzera palielin šan s, ur np a sieni as
infiltr joši vai fibrotiski procesi, izmain ta trigonum vesice urinariae
anatomija, ur np a audz ji vai hroniskas infekcijas. T k
kontrastvielas ret-rogr s ievades laik var b t pielokalik li,
pielotubul ri un pielolimf tiski atvi i, teor tiski past v iesp ja
kontrastvielas absorbcijai asinsrit un l dz ar to aler iskai reakcijai.
Praks gan š da reakcija tiek nov rota rk rt gi reti. K
kontrastvielu dob s sist mas kontrast šanai var izmantot ar
zveida vielu - gaisu (pneimopielogr fija).
Cistogr fija ir rentgenolo iska ur np a izmekl šanas
metode. Izmekl juma laik p c p rskata rentgenorammas ur np sli
uzpilda ar kontrastvielu caur transuretr lu vai sup-rapubik lu
katetru. Parasti katetru ievada p c irur iskas oper cijas vai
traumas. Galven s i n d i k c i j a s ir ur np a sieni as (m.
detrusof) veseluma p rbaude (p c traumas vai ur np a
oper cijas). Iesp jam s traumas: v dera dobuma vai maz iegur a
trauma, jatrog nas (p c cistoskopijas, biopsijas, transuretr las
rezekcijas), operat vas (p c ur np a sieni u atv rt m oper cij m -
parci las cistektomijas, prosta-tektomijas, ureteru reimplant cijas,
nieru transplant cijas) traumas. Indik cijas ir ar iesp jami ur np a
divertikuli un ur np a fistulas ar blakusorg niem (zarnu trakts,
vag na). Ur np a audz ji, sveš erme i, akme i p jo gadu laik
parasti vairs nav indik cija cistogr fijai, jo diagnozi ir iesp jams
uzst t ar ultrasonogr fiju. K o n t r i n d i k c i j u cistogr fijai
nav.
Retrogr uretrogr fija. Retrogr di ievad ta kontrastviela
reiz m ir vien metode, kas auj vizualiz t v rieša priekš jo uretru
un uzst t prec zu diagnozi. Mugur -j s uretras vizualiz cija ne
vienm r ir prec za, jo past v sfinktera pretest ba.
Galvan s i n d i k c i j a s ir uretras strikt ra un uretras
boj juma pak pes noteikšana p c traumas. Sieviet m galvenok rt
ir uretras divertikula diagnostika. V riešiem izmekl jumu veic, caur
Foley katetru ievadot uretr apm ram 8-10 ml den š stošu
kontrastvielu. Katetra balons ir ievad ts uretr - fossa navicularis -
un uzpild ts ar 1-3 ml š idruma. T di tiek nodrošin ta
kontrastvielas pl sma tikai retrogr virzien . Sieviet m ir
nepieciešams speci ls dubultbalonu ka-tetrs, kur, uzpildot balonus,
viens cieši piegu uretras iekš jai atverei no ur np a puses, otrs
(labia majoris) - no uretras s atveres puses. Katetra atvere
atrodas starp abiem baloniem. Ar š da katetra pal dz bu ir
iesp jams rad t pietiekoši augstu spiedienu uretr un vizualiz t
divertikulus ar šauru kakli u. Izmekl jums nav veicams ak ta
uretr ta stadij . Reiz m izmekl jumu kombin vienlaic gi ar mikcijas
cisto-grammu, lai noteiktu uretras strikt ras garumu.
Mikcijas cistouretrogr fija. Apakš jo ur nce u anatomiju un
urin cijas patolo isko fiziolo iju ir iesp jams izv rt t ar mikcijas
cistouretrografijas pal dz bu. Izmekl jumu lab k ir veikt rentgena TV
kontrol jeb ierakstot to video. Pacientam ar pilnu ur np sli, kas
uzpild ts ar kontrastvielu, l dz urin t. Š veid ir iesp jams ieg t
inform ciju par v rieša mugu-r jo uretru un sieviet m diagnostic t
izmai as apakš jos ur n ce os.
Galven s i n d i k c i j a s ir:
• uretras strikt ras;
• mugur s uretras iedzimti v rstu i - z niem;
• uretras divertikuls - sieviet m;
• vezikoureter ls atvilnis - pediatrij ;
• iedzimtas anom lijas - ureteroc les,
paraureter li ur np a divertikuli;
• ektopiskas ureteru atveres, kas kombin jas ar atvilni;
• ur na stresa inkontinence - biež k sieviet m;
• mikcijas trauc jumi sakar ar neirog nu ur np sli.
565
 IRUR IJA UROL O IJA
Vezikoureter la atvi a klasifik cij galvenok rt izmanto
mikcijas cistouretrogr fijas rezult tus. Atvi a pak pi nosaka p c
kontrastvielas atvi a l me a izmekl šanas laik (piem ram, atvi a
4. vai 5. stadija ir, ja kontrastvielas atviinis ir l dz nieres piltuv m).
Antegr da pielogr fija ir augš jo urince u izmekl šanas
metode (sk. 8. att). Izmekl juma laik caur nefrostomu vai
pielostomu ievada kontrastvielu, lai ieg tu inform ciju par augš jo
ur nce u slim bu c lo iem, izmai m un ar , lai nov rt tu rst šanas
rezult tu. Nefrostomu var izveidot, per-kut ni punkt jot nieres
odi u US kontrol vai operat ce .
8. att ls. Konkrements (akmens) lab ur nvada apakš
trešda (antegr da pieloureterogr fija).
Uftrasonogr fi a (US).
Ultraska as vi i ir akustiski vi i virs ciiv ka dzirdes sliekš a,
kurus var rad t ar pjezoeiektrisko efektu. K viena no pirmaj m
medic nas nozar m, kur pielietoja ultraska u slim bu diagnostik ,
bija neirolo ija; to veica neirologs Dusiks (Dussik) 1942. gad . Kopš
laika ultraska as pielietojums medic ir k uvis oti plašs, un
das nozares k intern medic na, dzemdniec ba un ginekolo ija,
pediatrija, neirolo ija un neiro irur ija, irur ija un urolo ija nav
iedom jamas bez ultrasonogr fijas pielietojuma ikdienas praks .
Nieru slim bu diagnostik uitrasonogr fija ir b tiska metode nieru
parenh -mas, tilpuma procesu, obstrukt vu urop tiju un retroperi-
tone s telpas patolo ijas gad jumos.
Ultrasonogr fijas pielietošana nav b stama pacientam un to
iesp jams atk rtot tik bieži, cik nepieciešams; t ir tra,
566
prec za un neinvaz va. Vairum gad jumu nav nepieciešama
pacienta speci la sagatavošana izmekl jumam, nepieciešams, lai
ur np slis b tu uzpild jies. Stipri p rpild ts ur np slis trauc
izmekl šanu. oti adipoziem cilv kiem ir gr ti p rskat t nieres un
maz iegur a org nus. Nieru izmekl šanu parasti veic uz muguras
gu ošam pacientam. Ar US ir viegli atš irt nieres galven s da as -
parenh mu un nieres centr lo da u - sav jsist mu un sinusu.
Izm ru, poz ciju, formu, pa-renh mas biezumu, sinusa konfigur ciju
var interpret t un dokument t, a ir aizdomas par kust gu nieri,
slimnieks j apskata st vus. Izmekl jums notiek tik ilgi, l dz ir ieg ts
piln gs priekšstats par nieri un t s apk rt jiem audiem.
Uitrasonogr fija noskaidro sekojošus jaut jumus:
• Vai pacientam ir struktur li veselas nieres.
• Vai ir iedzimtas anom lijas un k ds ir to veids.
• a niere nefunkcion , vai t visp r ir.
• Vai ir hidronefroze.
• Nieru izmain s gr tniec bas laik .
• Transplant ta kontrole.
• Sav jsist mas anom liju diferenci diagnostika.
• Patolo isku veidojumu diagnostika un
diferenci diagnostika.
• Nov rošana p c traumas.
• Atlieku ur na noteikšana.
• Priekšdziedzera strukt ras, formas un masas noteikšana.
Norm lus, nepaplašin tus ur nvadus vizualiz t nav iesp jams.
Paplašin tiem urinvadiem vislab k var izsekot, pacientam gu ot uz
dera. Retroperitone s telpas veidojumu izmekl šan US
metode nav piln adekv ta, jo reiz m pacienta masa un ar gaisu
pild s zarnu cilpas stipri apgr tina vizualiz ciiu. Noz ga loma ir
datortomogr fijai.
Lai izmekl tu ur np sli, tam ir j t uzpild tam, ta u ne
rpild tam. Ar ultraska u iesp jams nov rt t ur np a saturu
(akme i, audz ji, asins recek i) un ur np a sieni as (m. detrusor)
st vokli (hipertofiju, divertikulus). Atlieku ur na m šana ir sam
vienk rša, to nosaka p c formulas:
Platums x dziums x garums
Tilpums (ml) - —--------------------------- - ----------— ---------------
2
Priekšdziedzeri un seklas p sl šus ar ultrasonogr fijas metodi
var izmekl t div di:
1) pielietojot transabdomin lo metodi - šaj gad jum iz-
mekl šanu veic paral li ur np a izmekl šanai. Norm ls
priekšdziedzeris ir hipoehog ns un tam ir skaidras robežas. Var
noteikt t izm rus tilpumu, masu un strukt ru. Š di izmekl jot, var
konstat t, piem ram, abscesu.
2) transrekt li - š metode iev rojami atvieglo diferenci lo
diagnozi starp labdab gu priekšdziedzera hiperpl ziju un
priekšdziedzera v zi. Transrekt lo US vienlaic gi kombin ar
priekšdziedzera biopsiju.
Ultrasonogr fijas metode ir pav rusi ce u mazinvaz m
diagnostikas un rst šanas metod m urolo ij . K piem rus var
min t transkut nas nieru cistu, abscesu un dilat tas nieru
sav jsist mas punkcijas (nefrostoma) un dren žas.
Lai ar sonogr fija ir k uvusi par gr ti aizvietojamu metodi,
atceras, ka tai, t pat k cit m att idiagnostikas metod m, ir
iesp jamas k das. T papildina radiolo iskos izmekl jumus un
pasarg pacientu no traumatisk m proced m. S klinieku un
klinieku maisi u izmekl šan US nenoliedzami ir daudz
priekšroc bu.
I n d i k c i j a s ir trauma, infertilit te, iesp jama malig-na
saslimšana, tilpuma process.
566

INSTRUMENT S IZMEKL ŠANAS METODES,
ENDOSKOPIJA
Neat emama urolo ijas sast vda a ir instrument s iz-
mekl šanas metodes un endoskopiskas manipul cijas. Iz-
mekl šanai un rst šanai lieto daž dus katetrus, cistoskopu,
uretroskopu un citus instrumentus. Lietojamo instrumentu izm ri
(diametrs) ir daž di. Instrumentu kalibrus m ra fren os (French) vai
šarjeros (Chariere). 1 Fr (Ch) = 1/3 mm. Tas noz , ka 1 mm
diametra katetrs tiek mar ts k 3 Fr ka-tetrs, un 18 Fr katetra
diametrs ir 6 mm. Š ds mar jums ir ar visiem urolo iskajiem
instrumentiem.
Ur np a katetriz cija. Ur np a katetriz cijai un ur na
novad šanai caur ur np a stomu var tikt lietoti daž di katetru veidi.
Norm li ur nce u sist ma ir sterila vide, un to sl dz sfink-teru
sist ma. Ur na str kla un saprof tu bakt rijas dist laj uretras da
ar aizsarg pret retrogr du infekciju. Katra katetriz cija ir saist ta ar
infekcijas retrogr du nok šanu ur n-ce os. Ievadot katetru,
atceras, ka katetrs nav elektriskais urbis, tas ir j ievada uzman gi
un bez pretest bas. Veicot manipul ciju, j st v pacientam kreisaj
pus . Ja, ievadot katetru, nov ro pretest bu, manipul cija ir
rtrauc un j izv las šaur ka diametra katetrs. Nepieciešams
iev rot aseptikas un sterilit tes principus.
I n d i k c i j a s katetra ievad šanai ir diagnostiskas mani-
pul cijas (cistogr fija, uretrogr fija), ur na retence, ur np a
trauma, pacientu sagatavošana liel m irur isk m oper cij m.
a katetriz cija nav iesp jama, ir j izdara uretroskopija. !r
iesp jamas komplik cijas (infekcija - uretr ls drudzis, hemo-r ija,
uretras, ur np a perfor cija), a katetru ievada ur np sl sakar ar
ak tu ur na retenci, ir v lams to fiks t un atst t ievad tu. Parastu
Nelatona katetru fiks pie dzimumlocek a das ar leikoplastu. rt ks
lietošan ir Foley katetrs, kuru fiks , uzpildot katetra baloni u ar 3-5
ml š idruma. Sieviet m vienm r b tu j lieto Foley tipa katetri. Pirms
katetra evaku cijas baloni a saturu ats c ar š irci, a ur np a
katetriz cija ir veikta pareizi un nenotiek katetra obtur cija ar asins
recekli vai inkrust šan s ar ur na s iem, Foley katetru var atst t
ur np sl l dz 2-4 ned m. Svar gi ir nov rst katetra obtur ciju.
c pacientiem j uz em 2 I š idruma dien , kas garant dabisku
caurskalošanos. a ir aizdomas par ur np a infekciju, ir iesak ma
atk rtota katetra skalošana ar siltu, antimikrobi lu š dumu (5-10
ml). Pacientiem, kuriem ir ievad ts past gais katetrs, nav j t
pes, ta u, emot v , ka katetrs past gi kairina uretras
ot du, rekomend jamas ir rekt las, spazmol tiskas svec tes, a
ur np a katetriz cija nav iesp jama, ir j veic cistostomija.
Cistouretroskopija. ir uretras un ur np a g ot das vizu la
apskate, pielietojot endoskopijas tehniku. Uzskata, ka modern
cistoskopa pirms kumi ir 1879. gad , kad .Nice (J.Nitze) aprakst ja
sava cistoskopa konstrukciju V nes medic niskaj žurn . Gadsimta
kum cistoskopijai bija sam plašas indik cijas, ta u, att stoties
radiolo ijas diagnostikas metod m, t s samazin s. K viena no
galvenaj m indik cij m saglab jas hemat rija. Metodi pielieto ar
pirms labdab gas priekšdziedzera hiperpl zijas (LPH) trans-
uretr las rezekcijas, lai nov rt tu, vai š da oper cija ir indic -ta.
Cistoskopiju izdara ar retrogr das pielogr fijas nol , lai ievad tu
uretera katetru, caur kuru b tu iesp jams ievad t kontrastvielu, k
ar , lai ievad tu stentu vai pa emtu ur np a biopsiju. Ar m sdienu
instrumentiem uzreiz sec gi izdara uretroskopiju un cistoskopiju.
Manipul ciju var veikt TV - video kontrol , kas ir oti rti apm m.
Cistouretroskopija ir manipul cija, kur nepieciešams iev rot t das
pašas sterilit tes pras bas k pie irur isk m oper cij m, t c • V rieši ar ur nce u infekciju.
daudz s kl nik s to veic oper ciju z un visp anest zij .
Ambulator praks b tu dodama priekšroka fleksiblai uroendo-
skopijai.
UROLO IJA IRUR IJA
Ureterorenoskopija ir metode, kuras laik apskata uretera un
nieres b odi as g ot du vai t s laik veic manipul cijas ureteri.
Diagnostiskos nol kos indik cijas ir aizdomas par uretera vai nieres
odi as tumoru vai diferenci l-diagnostiskas gr bas. Operat vos
nol kos pielieto endosko-piskai ureteru akme u ekstrakcijai vai
litotripsijai.
UR NCE U INFEKCIJA
NESPECIFISKA UR NCE U INFEKCIJA
Ur nce u infekcijas p c biežuma ir otraj viet aiz elpošanas
org nu sist mas infekcij m. P c daž du autoru datiem, apm ram
20% sieviešu dz ves laik p rcieš ur nce u infekciju, un t bieži
atk rtojas. Savuk rt risks saslimt ar ur nce u infekciju dz ves laik ir
apm ram 60% sieviešu un 14% v riešu. Visbiež k infekcija ir ak ta
un tri iz rst jama, ret k nov ro infekcijas hronisku gaitu, kas noved
pie nieru nepietiekam bas un paaugstina mirst bu. Par ur nce u
infekciju sauc urot lija (ur nce u epit lija) iekaisuma izmai as, kuras
parasti asoci jas ar bakteri riju (bakt riju kl tb tne parasti sterilaj
ur ) un pi riju. Ur nce u infekcija ir bieži sastopama diagnoze rsta
praks un ne vienm r ir iesp jams uzst t prec zu topisko diagnozi
(pielonefr ts, cist ts). T c ikdienas praks bieži vien run par
ur nce u infekciju, nepreciz jot lokaliz ciju.
ja ur nce u anatomija ir norm la un nav pievienojusies infekcija
no citas org nu sist mas, tad lieto prim ras infekcijas terminu
(prim rs pielonefr ts). Ja infekcijas pamat ir ur nce u obstrukt vas
izmai as, tad run par sekund ru infekciju (parnatsaslimšanai
pievienojas infekcija).
Biež kie ur nce u infekciju izsauc jmikroorganismi ir ku a un
zarnu trakt esoš nosac ti patog mikrofiora. Ambulatoro
pacientu vid £ coli infekcijas izrais ju nov ro vair k k 80%
gad jumu. No specifisk m infekcij m j min Mycobaceha
tuberculosis, Candida, Thchomonas vaginaFis, Schistosoma
haematobium. Iesp jamas ar vir ias dabas infekcijas, kuru iemesls
ir citomegalov russ (CMV), daži adeno-v rusa serotipi, Hanta v russ.
Savuk rt hospit s infekcijas pacientu vid E. coli nov ro 40%
gad jumu, un šeit noz gu vietu ie em Proteus mirabilis un p jie
gramnegat vie mikroorganismi (Klebsiella, Enterobacter, Serratia,
Pseudomo-nas aeruginosa).
Noz ga bakteri rija ir bakt riju kl tb tne parasti sterilaj
ur , un t s c lonis nav kontamin cija ar periuret-r lo floru.
Pi rija ir leikoc tu kl tb tne ur , un t praktiski vienm r
liecina par infekciju ur nce os. Pi rija bez bakteri rijas (sterila
pi rija) liecina par da ji rst tu infekciju, iesp jamu ur nce u
tuberkulozi, ur nce u akme iem, sveš ermeni vai v zi.
Par nekomplic tu sauc ur nce u infekciju pacientiem ar
struktur li un funkcion li neizmain tu ur nizvadce u sist mu, ko
nov ro galvenok rt seksu li akt m sieviet m.
Par komplic tu infekciju run , ja pacientiem ir sekojošas
paz mes, kas mazina antibakteri s terapijas iedarb bu:
• Struktur li un funkcion li neizmain ta ur nizvadce u sist ma,
ta u ir diab ts, im nsupresija, gr tniec ba, liels vecums vai ilgstoša
hospitaliz cija;
• ieg ta vai iedzimta ur nizvadce u anom lija (šeit preval
funkcion la obstrukcija un vezikoureter ls reflukss);
• Pacientiem bijusi operat va iejaukšan s, veikta invaz va
instrument la izmekl šana vai atkl ti sveš erme i ur nizvad-ce os
(sveš eme i, katetri, stenti, ur na stom s).
Ur nizvadce u sist mas infekcijas klasific c daž m
paz m: 1. P c izcelsmes:
a) eksog nas - infekcijas izsauc js ir mikroorganisms no
apk rt s vides,
567
 IRUR IJA UR OL O IJA

b) endogenas - infekcijas izsauc js ir makroorganisma
norm s (tranzitor s) floras p rst vis.
2. P c izsauc ja lokaliz cijas makroorganisma:
a) viet ja rakstura infekcija,
b) visp ja ( eneraliz ta tipa) infekcija.
3. P c infekcijas izsauc ju skaita:
a) monoinfekcija - ja infekciju izsauc viens mikroorganisms,
b) jaukta - ja infekciju izsauc vair kas mikroorganismu sugas.
4. P c lokaliz cijas ur nizvadce os:
a) parenhimatozo org nu (nieru, priekšdziedzera un s k
linieka) infekcijas atš iras no dobo org nu (nieru b odi u,
ureteru, ur np a un ur nizvadkan la) infekcij m. Parenhi
matozo org nu infekcij m parasti rakstur ga paaugstin ta
temperat ra, izteikti visp ji simptomi, un t bieži p riet
hronisk form ; to rst šana j uzs k strauji un ar sp giem
medikamentiem,
b) dobo org nu infekcijas parasti norit bez izteiktiem
visp jiem simptomiem, bieži beidzas spont ni, reti p riet
hronisk form un ir sal dzinoši viegl k rst jamas.
Izol ta infekcija ir pirmreiz ja infekcija, kuru konstat vismaz 6
nešus p c jebkuras iepriekš jas infekcijas. Š du infekciju nov ro
vismaz 25% - 30%, sieviešu vecum no 30 l dz 40 gadiem. oti reti
du infekciju nov ro ar v riešiem l dz 50 gadu vecumam. V riešiem
parasti t j uzskata par komplic tu.
Reinfekcija ir atk rtota infekcija ar to pašu mikroorganismu
sugu.
Par bakt riju persistenci run , ja ir atk rtota saslimšana ar
tiem pašiem mikroorganismiem no ur nizvadce u sist mas
(nierakme i).
Par superinfekciju run , ja slim bas laik pievienojas citas
mikroorganismu sugas izsaukta ur nce u infekcija.
Ur nce u infekcijas att st ba atkar ga no bakt riju viru-iences
un makroorganisma pretest bas sp m. Organisma
nov jin šan s (nov šana, cukura diab ts, daž di im nsist mas
defic ta st vok i) ir labv ga ur nce u infekcijas att st bai.
Pato en tiski galvenais bakt riju iek šanas ce š ir ascend -
jošais, kaut gan piln gi nav skaidra t norise. Nopietns iemesls
sieviet m ir uretra un v riešiem atlieku ur ns. Daži autori uzskata,
ka pat nenoz gs atlieku ur na daudzums (> 3 ml) var veicin t
ur nce u infekciju. Svar ga loma pato en ir cistoure-ter lajam
atvilnim.
Otrs noz kais pato en zes ce š ir hematog nais. Šaj
gad jum k piem ru var min t Micobacteria tuberculo-sis izplat bu
un ur nce u tuberkulozes att st bu. Ret ks ir lim-fog nais ce š, to
biež k nov ro zarnu infekcijas un retroperi-tone lu abscesu
gad jumos.
Ret ka ir tieša infekcijas nok šana ur nce os, past vot tiešai
saist bai ar ku a un zarnu traktu (Krona slim ba, di-vertikuloze,
audz ju un citu apst u izrais tas fistulas).
Ur nce u infekcijas riska faktori:
• Neregul ra urin cija
• Ur nce u meh niska obstrukcija
• Neirog ni ur np a trauc jumi
• Sveš erme i (akme i, katetrs)
• Metaboliskas slim bas (cukura diab ts, im ndefic ta st vok i)
• Lok las vag nas g ot das un urot lija izmai as (min to g ot du
keratiniz cija, g otu izdales samazin šan s, epit lija atrofija), kas
raduš s estrog nu l me a samazin šan s d
• Vezikoureter ls reflukss un dilat ti ureteri
• Ur nizvadce u (biež k ur np a) divertikuii
Jatrog na infekcija. Katetriz cija ir visbiež kais ur nce u
infekcijas riska faktors. Ur np a katetrs izjauc norm lo apakš jo
ur nce u aizsargbarjeru pret infekciju. Bakt rijas ascend pa katetra
menu vai pa telpu starp uretras sienu un
katetru. Visiem pacientiem ar ur np a katetru, kas st v ilg k par
24 stund m, att st s ur nce u infekcija, vid ji 3-10% dien . P c 30
dien m visiem š diem pacientiem ir ur nce u infekcija. 20% no
katetra induc tas bakteri rijas pacientu par s kl niskie simptomi.
Ur nce u infekcijas att st ba atkar ga ar no katetra materi la.
Lateksa katetri ir riskant ki par si-likona katetriem.
Past v uzskats, ka vesela ur nce u g ot da ir neuz ga pret
infekciju.
PERIREN LAS INFEKCIJAS, PARANEFR TS
Periren ias infekcijas parasti att st s hematog ni no cita
infekcijas avota (ang na, mast ts, furunkuloze) vai no nieres
parenh mas ascend još s infekcijas rezult . T s ir lokaliz tas
Cerota fascijas robež s. Kad periren infekcija izplat s rpus
Cerota fascijas, abscesu sauc par paranefr tu. Paranef-rits var
veidoties ar k sekund ra infekcija aizku a dziedzera, zarnu vai
pleiras dobuma infekciju rezult . T biež kie izrais ji ir
stafilokoki, £ CO I' Proteus. sdienu antibakteri -l s terapijas
rezult š m infekcij m bieži ir ieilgusi gaita, kas rada diagnostikas
gr bas.
Kl nisk aina. kum pacientiem nov ro drebu us, augstu,
intermit jošu temperat ru, v k var b t ilgstošs drudzis. S kuma
stadij s gandr z nav s pju. S pes kostover-tebr laj le konstat
dz ar pararen la abscesa att st bu. Ja abscess lokaliz jas pie m.
psoas, ipsilaterala k ja ir saliekta g žas un ce a loc tav .
Diagnoze, em v prim rais infekcijas per klis, kas var b t
rst ts jau iepriekš. Nov ro izteiktus visp jus simptomus:
drebu us, drudzi, sl pes, apet tes tr kumu, s gumu
kostovertebr laj le . Reiz m ir v rojams ar das aps r-tums
lumb laj rajon . Ur na anal ze var b t norm la, ja procesam nav
saist bas ar nieres sav jsist mu. Ur nce u p rskata
rentgenogramm nov ro izmain tu m. psoas nu. Izš iroša noz me
diagnozes pier šan ir abdomin lai ultrasono-gr fijai un
datortomogr fijai.
Diferenci ldiagnoze: subfr nisks abscess, nieres abscess,
pleir ts, retrocek ls apendic ts, sterils abscess.
rst šana. Agr iekaisuma stadij konservat va terapija dod
iabus rezult tus. Indiceta antibakteriala terapija ar liel m
medikamentu dev m, a ir noform jies abscess, indiceta irur iska
rst šana, kas ietver inc ziju vai nefrektomiju, ja nav prognoz jama
nieres funkcijas atjaunošan s, ja tehniski ir iesp jams, tad strutain
produkta dren žu veic perku-t ni, punkt jot dobumu US vai
datortomogr fijas kontrol . Perkut na punkcija kontrindic ta, ja
dobumi ir lieli un/vai pild ti ar izteikti biezu saturu.
AK TS SEKUND RS PIELONEFR TS
Pieionefr ts ir visizplat nieru slim ba. Cieš anatomisk
saist ba starp parenh mu un nieres sav jsist mu ir par iemeslu
nespecifisk m abu nieres da u infekcij m. Ikdienas praks ak ts
nekomplic ts pieionefr ts parasti gr bas nesag , ta u bieži ir
diagnostikas un rst šanas k das pacientiem ar sekund ru
pielonefr tu un t komplik cij m. Visbiež kais sekund
pielonefr ta c lonis ir obstrukt va urop tija.
Kl nisk aina. Klasisk gad jum slim bas atpaz šana gr bas
nesag . Saslimšana s kas strauji, ir jut gums vai lokaliz tas
pes nieres apvid , augsta temperat ra, rakstur gs drudzis, slikta
ša, vemšana, apet tes tr kums, diz rija, iesp jamas galvass pes.
Diagnoze. Diagnozi apstiprina izmai as ur - leikoci-t rija,
bakteri rija. Nepieciešams ir ur na uzs jums un ultra-sonogr fiska
nieru izmekl šana.
Diferenci ldiagnoze: apendic ts, maz iegur a iekaisums,
ak ts holecist ts, divpadsmitpirkstu zarnas las perfor cija.

568

568

rst šana. Nekomplic ta pielonefr ta gad jum l dz 14 dien m
lieto peror lus antibakteri ios prepar tus, rst šana notiek
ambulatori. Nepieciešama ir nieru ultrasonogr fiska izmekl šana, lai
nov rt tu sekund pielonefr ta iesp ju. Ja ir aizdomas par ak tu
sekund ru pielonefr tu vai kl nisk aina neuzlabojas, nepieciešams
izv rt t indik cijas stacion rai terapijai, noteikt sekund
pielonefr ta iesp jamo izrais jfak-toru un atjaunot ur na atteci no
nieres. Lai noteiku ur na obstrukcijas iemeslu un l meni, var
izmantot p rskata rentgeno-grammu, intravenozo urogrammu,
datortomogr fiju, retro-gr du ureteropielogr fiju. Ur na atteces
nodrošin šanai ob-strukt va pielonefr ta gad jum ir piem rojama
transkut na nefrostoma vai ureter lo stentu ievad šana ureter . P c
ur na atteces atjaunošanas svar gi ir izv ties adekv tu antibakte-
ri lo terapiju (orient tu uz gramnegat vo mikrofloru), prepar tu
ievad šanas ce u un antibakteri s terapijas ekspoz ciju. Paral li
antibakteri lai terapijai j veic i/v rehidrat cija. J seko uz emt un
izdal š idruma balansam, nieru funkcijai. P c ak s situ cijas
san cijas nepieciešams noteikt t s rst šanas taktiku sakar ar
obstrukt vo urop tiju.
INFIC TA HIDRONEFROZE UN PIONEFROZE
Ar terminu "infic ta hidronefroze" saprot bakteri lu infekciju
hidronefrotisk nier . Termins "pionefroze" apz strutojošu
destrukt vu nieres parenh mas iekaisuma procesu, k rezult
piln vai da ji z d nieres funkcija. Ikdienas praks ir gr ti novilkt
prec zu robežu starp š m div m patolo ij m. Parasti š das izmai as
nier s nov ro pacientiem ar obstrukt vu urop tiju.
Kl nisk aina. Pacienta visp jais st voklis ir oti smags. Ir
septiska procesa kl nisk aina, lok li s gums, pacientam ir augsta
erme a temperat ra ar drudzi.
Diagnoze. Diagnozi var preciz t, pielietojot ultrasonogr -fiju un
datortomogr fiju - nov ro dilat tu sav jsist mu ar anehog nu
saturu un hiperehog nu, sabiez tu piltuv šu sieni u.
rst šana. dz ar diagnozes preciz šanu ir nepieciešams
uzs kt rst šanu. Terapijas m is ir hemodinamikas stabiliz cija,
strutu dren ža un infekcijas rst šana. Strutu dren žu veic, izdarot
transkut nu nefrostomu, vai, ja tas nav iesp jams, veic
nefrektomiju.
ATIPISKAS PIELONEFR TA FORMAS
Emfizematozs pielonefr ts ir ak ta, nekrotiz joša parenh mas un
apk rt jo audu infekcija, kuru izraisa g zes veidojoš s bakt rijas -
fakultat vi anaerob flora - f. coli, Proteus, Klebsiella. Pato en ze
piln nav skaidra. T ir reta slim ba, kas sastopama galvenok rt
veciem, nov jin tiem pacientiem, visbiež k diab ta slimniekiem.
Kl nisk aina. Slimo pieaugušie, sievietes biež k nek v rieši.
Visiem pacientiem ir klasiska simptomu tri de: vemšana, drudzis,
pes s nos.
Diagnoze. Slim bu pier da rentgenolo iski. P rskata
rentgenogramm vai ar US un DT konstat g zi nieres pa-renh . visbiež kais v riešu neaugl bas c lonis. Process var komplic ties ar
Ultrasonogr fiski g zes p sl šus redz k spilgtu hiperehog nu
virsmu nieres parenh . Priekšdziedzera
rst šana ir operat va. P rsvar iesaka nefrektomiju, kas
samazina intoksik ciju un mirst bu. Paral li uzs k diab ta
rst šanu un antibakteri lu terapiju.
Ksantogranulomatozs pielonefr ts ir hronisks destrukt vs
parenh mas iekaisums, kas norisin s ar smagu parenh mas
destrukciju. Vairum gad jumu nov ro unilater lu procesu -
palielin tu, nefunkcion jošu nieri. Etiolo ija piln nav skaidra.
Slim bu izraisa obstrukt vas izmai as ur nce os un ur nce u infekcija,
pato en ze nav skaidra.
Kl nisk aina. Vairumam pacientu nov ro s pes s nos,
3136
UR OL O I J A
IRUR IJA
paaugstin tu temperat ru un persist jošu bakteri riju. Izmekl jot
ur nu bakteriolo iski, visbiež k atrod E. coli.
Diagnoze. Pirms oper cijas preciz t diagnozi parasti
neizdodas. Nieru rentgenolo iskajos izmekl jumos, ultraso-nogr fij
un datortomogr fij v ro intraren lu, pseidotumo-rozu masu.
rst šana ir operat va, veic nefrektomiju. Diagnozi uzst da,
intraoperat vi vai morfolo iski izmekl jot oper cijas materi lu.
PRIEKŠDZIEDZERA ABSCESS
Prostatas abscesu nov ro k ak ta prostat ta komplik ciju.
Priekšdziedzeris un s klas p sl ši veido embrion lu, anatomisku un
funkcion lu vien bu. T c infekcija, kas skar prostatu,
patolo iskaj proces iesaista ar s klas p sl šus. Nereti prostatas
abscess ir par c loni iegur a dzi o audu strutainiem procesiem.
Kl nisk aina. Simptomi l dz gi ak tam, bakteri lam
prostat tam, tikai izteikt ki. Pacientiem nov ro biežu, s gu mikciju,
pes un muskulat ras rezistenci starpen . Ir izteikti visp jie
simptomi - drebu i, drudzis. Pacientiem ir s dz bas par s m
defek cijas laik , izdal jumiem no ur nizvad-kan la. Nov ro ar pilnu
ur na retenci. oti s ga rekt izmekl šana, fluktu cija.
Diagnoze. Parasti, ja ir rakstur ga kl nisk aina, diagnozi
apstiprina ar prostatas ultrasonogr fiju.
rst šana. Nepieciešama abscesa dren ža. To veic
transuretr li vai transperine li. Papildus - adekv ta antibakte-ri
terapija un nepieciešam bas gad jum - ur np a sup-rapubik la
punkcija ar ur na deriv ciju caur cistostomu.
AK TS ORH TS UN EPIDIDIM TS
klinieku, epididymis un iekš jos dzimumorg nus saista
klas saite un limf tisk sist ma. Epididim ts (s klinieka pied a
iekaisums) un orh ts (s klinieka iekaisums) bieži rodas k infekciju
slim bu (ang nas, gripas, parot ta) komplik cija hematog ce .
Urolo iskiem slimniekiem infekcija iek st retrogr di no uretras,
seviš i p c instrument m manipul cij m vai oper cij m. J em
, ka epididim tu un orh tu var izrais t ar tuberkuloza infekcija.
Emp riski 90% visu gad jumu prim ri skarts ir epididymis, jo tur
vispirms non k infekcijas izrais js.
Kl nisk aina. Slim ba s kas ar s m un piet kumu
kliniek vai t pied kl bez jebk das traumatiz cijas. Nov ro das
apsartumu un febriiu temperat ru. oti jut gs ir s klinieks un
klinieka maisi š. S pju d pacients cenšas palikt miera st vokl .
Diagnoze. Pielieto inspekciju, palp ciju un ultrasono-skopiju.
izsl dz gonorejas iesp ja.
rst šana. Pacientam j iev ro gultas rež ms. S klinieka
maisi š j pace vien l men ar augšstilbu, lai nodrošin tu limfas riti.
Lietojot hepar nu saturošas ziedes, mazin s t ska un uzlabojas
asins cirkul cija. Nekav joši uzs k antibakteri lu terapiju, lai
pasarg tu dzimumš nas un aizkav tu vas defe-rens ciekaisuma
tošanos. Savlaic gi ne rst ts vai atk rtots epididim ts ir
abscesu. Šaj gad jum indic ta inc zija un dren ža.
transrekt las adatas biopsijas
antibakteri profilakse.
Priekšdziedzera transrekt lu adatas biopsiju veic, lai dife-
renc tu priekšdziedzera labdab gu hiperpl ziju un priekšdziedzera
zi. T ir indic ta, ja priekšdziedzera specifiskais antig ns (PSA) ir
liel ks par 4 mg/ml un/vai digit li rekt la-j izmekl šan ir aizdomas
par prostatas v zi (palp bl vus audus).
569
569
 IRUR IJA UR OL O IJA

c prostatas transrekt las biopsijas var b t vair kas 10. att ls. Ur np a akmens, kas izveidojies uz ur np sl esoša
infekciozas dabas komplik cijas. Daž di autori zi o, ka jau 5 sveš erme a - met la stieples (iegur a p rskata rentgenogramma).
min tes p c biopsijas 70% pacientu nov ro bakteri miju. Nov rot s
komplik cijas ir cist ts, prostat ts, paraprokt ts, epi-didim ts, lok ls
abscess, sepse. Puse no izol tajiem mikrobiem ir anaerob
mikroflora. K profilaktisku terapiju iesaka fluo-rokvinolonus
(Ciprofloksadns), kurus ordin dažas stundas pirms manipul cijas
un turpina tuv kaj s 48 stund s p c biopsijas.

UR NCE U AKME I (NIERAKME U SLIM BA)

laik ur nce u akme u gad jumu skaits pieaug. Princip

probl ma ir bijusi aktu la vienm r. Divu pasaules karu laik
ur nce u akme i bija reti, jo di ta bija bag ka ar og hidr tiem un
taukiem, olbaltumvielu bija maz. Tas auj secin t, ka di tas
faktoriem ir iev rojama loma ur nce u akme u etiolo ij . Pašlaik
biež ka ur nce u akme u sastopam ba v rojama ekonomiski
att st to valstu sabiedr .

9. att ls. Ur nce u akme u veidi.

Akme u veidošan s etiolo iskie faktori. Iz emot

hiperparatireo dismu un ur nskabes akme u veidošanos, citi
akme u veidošan s c lo i piln nav zin mi. No kop etioio isk
procesa ir izdal ti faktori, kas veicina akmens veidošanos.
P r e r e n I i e faktori ir endog ni un eksog ni (di ta,
imobiliz cija, hiperparatireo disms, hiperurikoz rija).
Re n I i e faktori ir ren la tubul ra acidoze, idiop tiska
hiperkalci rija un cist rija.
Cist ns/Ksant ns 5% Ka!cjja 0ksal ts 60% Fosf ti 15% P o s t r e n l i e faktori ir obstrukt vas urop tijas un in-
fekcijas.
Kalcija oksalata Ur nskabes Cistina Fosf ta
Noz me ir ar ur na pH l menim. Magnija un amonija fosf ts
Ur na s u krist li
rmain ur ir neš stošs, un tas precipit ar Pro-teus mirabilis
un cit m ure zi veidojoš m bakt rij m. Ur n-sk be savuk rt ir
"neš stoša" sk ur , t c ur nskabes akme us ir iesp jams
din t, izmainot ur na pH uz s rmaino pusi.
Prim rs hiperparatireo disms (HPT) un akme u
veidošan s.
auniem un vid ja vecuma pacientiem ar atk rtotiem kalcija
oksalata un/vai kalcija fosf ta akme iem galvenais iemesls ir
Akme u veidošan s meh nisms. Akme u veidošan s ir hiperparatireo disms ar pieaugošiem kalcija meta-bolisma
sarež ts meh nisms, kurš joproj m nav izp ts pietiekami trauc jumiem. Hiperparatireo disms ir par iemeslu 5-6% visu kalciju
detaliz ti, l dz ar to nav p rliecinošu cer bu prec zai un efekt vai saturošo akme u. HPT ir hormon ls sindroms, kad pieaug
rst šanai. Šobr d eksist divas paral las ur nce u akme u parathormona sekr cija paratireoido dziedzeru adenomas vai
veidošan s teorijas - kristaliz cijas un kolo du jeb matrices teorija. hiperpl zijas d , kas savuk rt palielina kalcija un fosf tu ekskr ciju
Kristaliz cijas teorija apl ko akme u veidošanos, pirmk rt, k ur ar sekojošu uroliti zi un nefrokalcinozi. Diagnostiskie krit riji ir
kristaliz cijas procesu, kur akmens augšana notiek, izš dušaj m hiperkalci mija, hi-pofosfat mija, hiperkalci rija un hiperfosfat rija,
vielas da m precipit jot superpies tin (p rs tin ) š dum . paaugstin ts parathormona l menis serum , ultrasonogr fiski vai
oti svar ga ir vielas p rs tin juma pak pe. oti p rs tin datortomogr fiski atrod paratireo do dziedzeru adenomu vai
dum notiks tieša kristaliz cija, š dum ar nelielu p rs tin jumu hiperpl ziju. Visos atk rtotu akme u gad jumos j nosaka pa-
spont nas kristaliz cijas neb s. Tom r, ja minim li p rs tin tam rathormons serum .
dumam pievieno precipit jošas vielas - krist lus vai s li ar Ur nskabes akme i.
vienk ršu krist lisko rež i, nekav joties s ksies precipit cija. Pret ji Ur nskabes akme i pašlaik ir vien gais akme u veids, kuru
darbojas kristaliz cijas inhibi-tori - magnija citr ts, pirofosf ts, rst šanu var veikt konservat vi, tos š dinot. Ur nskabes akme i
pept di. Lai t k veidotos akmens, ir nepieciešama krist lu parasti liecina par visa organisma saslimšanu un tikai v stadij
agreg cija. L dz ar agreg cijas kritisk s robežas sasniegšanu - par izol tu nieru slim bu.
akmens s k "augt". Ir zin mi sekojoši etiolo iskie faktori:
Saska ar kolo du vai matrices teoriju, nieres ekskret vielas, • Ur nsk diat ze. Ur na pH = 4,8 - 5,4. Š sk vide
kuras "salipina" š stošos komponentus. Š s substances kalpo par veicina akmens veidošanos pat tad, ja ur nskabes l menis plazm
matrici un ir atrodamas akme os daž s mi-neralo isk s un ur ir normas robež s.
kompoz cij s. K nukle cijas centrs var b t nek-rotiski audi (p c • Podagra un hiperurik mija imenes locek iem. Ur nskabes
papil ras nekrozes, nekrotiska karcinoma), sveš ermenis (sk. 10. akme i bieži ir podagras pirmais simptoms. Šaj gad jum seruma
att.), ligat ra, kas neuzs cas, katetra fragments, rezidu ls akmens. ur nskabes l menis ir paaugstin ts. Ur ns ir

570

570

pies tin ts ar ur nsk bes krist liem, un sk vide veicina akme u
veidošanos.
• Sekund hiperurik mija ar hiperurikoz riju ir nov rojama
pacientiem, kam pastiprin ti š as prote ni (onkolo isko slim bu
gad jumos).
Pacientiem, kam ir kalciju saturoši akme i, vairum gad jumu
to prec za etiolo ija nav zin ma. Tom r k potenci li akme us
veidojoši iemesli ir minami tr s hiperkalci rijas veidi:
1. Ren la hiperkalci rija - niere nav sp ga regul t kalcija
balansu dist laj s kan li u da s, rezult samazin s kalcija
tubul reabsorbcija. Seruma kalcija l menis kr tas, t di izraisot
sekund ru HPT.
2. Absorbt va hiperkalci rija. Palielin ts kalcija daudzums no
rtikas tiek absorb ts zarn s. To ekskret nieres (hiperkalci rija),
rezult seruma kalcija l menis ir norm ls. Kalcija ierobežošana
di reiz m normaliz kalcija ekskr ci-ju ur .
3. Resorbt va hiperkalci rija. Šaj gad jum kalcijs
pastiprin ti tiek mobiliz ts no kauliem. Š ds veids rakstur gs
ilgstošai imobiliz cijai un tubul rai acidozei.
Ren la tubui ra acidoze ir sastopama 0,2-0,5% uroli-ti zes
gad jumu. Biež ka par nierakme iem ir nefrokalcino-ze. Defekta
pamat ir nieres tubulus nesp ja pask bin t ur nu (pH nekad nav
maz ks par 5,7). Kalcija fosf ts precipit -jas ur na s rmainaj vid .
Infekcijas akme i. Obstrukt vas urop tijas, vezikore-n ia
refluksa, labdab gas priekšdziedzera hiperpl zijas, neiro-g na
ur np a gad jumos biež k sastopami magnija amonija un fosf tu
akme i. Akme u veidošanos sekm ur nce u obstrukcija un
infekcija.
Diagnostika. Visiem pacientiem, kuriem ir s dz bas par s m mazinvaz vas, endoskopiskas oper cijas akme u sekm gai
nieru rajon un s m, kas izstaro uz s klinieka maisi u vai labia
majores, kuriem ir mikrohemat rija vai nieru kolika, ir j izdara
ultrasonogr fija, ur nce u p rskata rentgenogramma (sk. 11. att.) un
IVP. Šie izmekl jumi dod iesp ju lokaliz t akmeni un noteikt t
formu un izm rus, t di aujot izv ties pareizo rst šanas
metodi. Veicot izmekl šanu, noteikti ir j izv rt sekund ra akmens
veidošan s iesp jam ba sakar ar obstrukt vu urop tiju.
11. att ls. Rentgenolo iski pozit vs kora jakmens labos
nieres rajon (nieru p rskata rentgenogramma).
571
UROLO IJA IRUR IJA
rst šana. Nierakme u slim bas ir iesp jams rst t
konservat vi un ar irur iski. Lai pareizi noteiktu optim lo r-
st šanu, ir nepieciešams preciz t nierakmens veidošan s c lo us,
respekt vi, ir j rliecin s, vai konkrements nav obstrukt vas
urop tijas sekund ra izpausme.
Ja konkrementa izm ri, forma, sast vs, lokaliz cija un kl nisk
aina pie auj, tad ir uzs kama konservat va rst šana, lai pan ktu
akmens spont nu izdal šanos. Nierakme i, kuru izm rs ir maz ks
par 0,5 cm, parasti izdal s spont ni. Savuk rt akme iem, kuru
izm rs p rsniedz 1,0 cm, ir indic ta irur iska rst šana.
Konservat rst šana ietver fizisko aktivit ti, siltuma
proced ras, fizik lo terapiju ur nvadu peristaltikas veicin šanai,
pietiekošu š idruma daudzumu, analg tisko terapiju (diklofenaks).
Noz jot konservat vo terapiju, stingri j seko pacienta visp jam
st voklim, erme a temperat rai, kuras paaugstin šan s var
liecin t par sekund ra pielonefrita att st bu. Šaj gad jum j veic
augš jo ur nce u dren ža.
Nieru k ol i k as k š a n a . Pacientam ir nepie-
ciešama neatliekama pal dz ba. Lok li iesaka siltumu - siltas
kompreses uz s niem (s na). Intravenozi j ievada analg tis-ki un
spazmol tiski prepar ti - baralg ns, diklofenaks. Peror la
medikamentu un rekt la supozitoriju ievad šana kolikas s pju
šanai ir maz k efekt va. No morfija deriv tiem b tu j izvair s
dz diagnozes preciz šanai. Nekup jamu un atk rtotu koliku
gad jumos indic ta ur na atteces atjaunošana, ievadot ureter lu
"stentu" vai izveidojot perkut nu nefrostomu.
irur isk r s t š a n a . Akme i ur nce os nav
indik cija atv rtai irur iskai oper cijai. Daudzi akme i ur nce os ir
asimptom tiski, bieži tie ir mazi un izdal s spont ni. Bez tam
pašlaik, augsti att st to tehnolo iju laikmet , ir iesp jams pielietot
izvad šanai. Atv rtas irur iskas oper cijas pielieto l dz 3%
nierakme u slim bas gad jumu. T s ir indic -tas lielu kora veida
akme u izdal šanai, k ar , ja nierakme i ir obstrukt vas urop tijas
rezult ts, piem ram, pieloureter segmenta strikt ras gad jum .
Šeit evaku akme us no nieres b odi as (pielolitotomija), vienlaic gi
veicot segmenta irur isku korekciju. Nefrolitotomija ir nierakme u
iz emšana no nieres piltuv m, veicot griezienu nieres parenh
un caur to evaku jot akmeni, t di pasarg jot nieres piltuv -
12. att ls. Distances litotripsijas principi la sh ma.
571
 IRUR IJA UR OL O IJA
šu kakli us no papildus traumatiz cijas, kas var izsaukt ne-
kontrol jamu asi ošanu. Ureterolitotomija, cistolitotomija ir akmens
iz emšana no ur nvada vai ur np a atv rtas oper cijas ce .
Mazinvaz vas un endoskopiskas oper cijas ir ekstrakor-por
šoka vi u litotripsija (angl. - extracorporeal schock wave
lithotrypsie) jeb distances litotripsija un perkut na nef-rolitotripsija.
D i s t a n c e s l i t o t r i p s i j u ur nce u akme u rst šan
pielieto 80-90% gad jumu, ja konkrementa izm ri ir l dz 3 cm un ir
iesp jama spont na š embu izdal šan s. Reiz m pielieto ar
kora akme u skald šanai, veicot vair kus atk rtotus seansus.
Metodes pamat ir elektrisk s dzirksteles izl šan s efekts š idr
vid ( den ), k rezult veidojas hidrauliski vi i, kurus fokus jot, ir
iesp jams tos novad t l dz konkrementam ur nce os (sk. 12. att.), kur
notiek to izl de un akmens tiek saš elts smilšveid mas . Vi u
fokus šana notiek ar divdimensiju Rtg vai ultraska as iek rtu. Viens
akmens skald šanas seanss parasti nav ilg ks par vienu stundu.
Pacientam ats pin šanas nol kos intravenozi ievada nomierinošus
un prets pju l dzek us. P c proced ras pacients var doties m s,
kur tuv ko dienu laik nov ro hemat riju un š embu izdal šanos.
Parasti p c tr s dien m ir iesp jams ats kt ikdienas nodarbes, a
akme i ir nier s, metode ir efekt va apm ram 75% gad jumu.
Ur nvadu akme u gad jumos efektivit te ir nedaudz zem ka. Par
komplik cij m ir uzskat ma mas va hemat rija, pararen las un
intraren las hematomas, ak ts pielonefr ts, akme u š embu celi š
ur nvada, kam seko ur na obstrukcija un infekcijas paasin šan s.
Perkut na nefrolitotomija. Ultraska as
kontrol tiek izveidota nefrostoma, caur kuru nieres b odi var
ievad t nefroskopu, caur kuru savuk rt, pielietojot k du no
litotripsijas metod m, veic akmens skald šanu. Proced ras beig s
caur nefrostomas kan lu nieres b odi atst j Foley katetru.
Liel kus akme us un ur nce u obstrukciju rst ar perkut nu
nefrolitotomiju. Lielus akme us un kora akme- us var rst t,
izmantojot vair ku metožu kombin ciju.
Visp jie pas kumi, lai izvair tos no atk rtotas akme u
veidošan s.
c akmens izvad šanas svar gi ir veikt pas kumus, kas var -
tu nov rst akme u atk rtotu veidošanos. Biež kais, ko iesaka:
• Akt vs dz vesveids - atbilstoša un pietiekama fizisk ak
tivit te un sports, jo mazie akmenti i elimin jas fizisfi akt
viem cilv kiem.
• Pietiekoša š idruma daudzuma uz emšana. Pacientiem,
kuriem ur na patn jais svars maz ks par 1015, akme u veidošan s
ir oti reta.
• Di ta - norm la, jaukta, regul ras dienreizes.
• Ur nce u infekcijas rst šana.
UR NCE U TRAUMAS
Sakar ar ce u satiksmes negad jumu, sadz ves un sporta
traumatisma palielin šanos pieaug ar to politraumu skaits, kur s
skarta uro enit sist ma.
Nieres un ureteri ir relat vi labi pasarg ti retroperitone -laj
telp . Nieres var savainot, ja uz ermeni iedarbojas stiprs, truls
sp ks - kritiena rezult no liela augstuma, satiksmes negad jum .
k nieres ir fiks tas retroperitone la-j telp un ir relat vi
mazkust gas, tad ir iesp jami parenh -mas pl sumi, ret k nieres
odi as, ur nvada un nieres k ji as trauma.
Nieru traumas.
Klasifik cija:
1. Penetr jošas - šautas vai durtas.
2. Sl gtas (aklas):
a) kont zija,
b) parenh mas rupt ra,
c) multipli parenh mas pl sumi,
d) nieres k ji as boj jums.
572
Diagnoze, r s t š a n a s p r i n c i p i. Anamn -ze
uzr da nieres traumas meh nismu un apst us. Uz emšanas
noda j veic izmekl šana sakar ar iesp jamu pneimo-toraksu un
dera dobuma org nu (aknu, liesas) pavadošu traumu.
Penetr jošas nieru traumas 80% gad jumu kombi-n jas ar v dera
dobuma org nu boj jumu. Pacienta visp jais st voklis, pulss,
asinsspiediens, v dera dobuma org nu objekt va izmekl šana
nov rt ar regul ru laika interv lu. V dera sienas rezistence un
ileuss ar liecina par retrope-ritone lu traumu. Katrs izdal ur na
daudzums j nov rt makroskopiski. Pacientiem ar mikrohemat riju
un sl gtu traumu (nieres kont ziju) nav nepieciešams veikt IVP. Pa-
cienti var atgriezties ikdienas dz p c hemat rijas likvid šan s.
Pacientiem, kuriem ir makrohemat rija vai penet-r joša nieru
trauma, ir indic ts veikt Rtg izmekl šanu - nov rt t iesp jamos
kaulu boj jumus (ribu, processus transver-sus zumus). IVP parasti
nedod iesp ju nov rt t nieres boj juma veidu, bet auj nov rt t
kontrlater s nieres st vokli. Traumas apjomu un hematomas
izm rus var labi noteikt ar US. Prec ka izmekl šanas metode ir
nieru dator-tomogr fija ar vienlaic gu kontrastvielas ievad šanu.
Datortomogr fij konstat ts nieres pl sums ar pararen lu hematomu
nav indik cija neatliekamai oper cijai, jo Gerota fascija ierobežo
hematomas izplat šanos, t veid pan kot boj juma
tampon šanos un asi ošanas apst šanos. Reiz m tom r nov ro
pulsa pa trin šanos, nestabilu hemodinamiku, visp st vok a
pasliktin šanos. Š situ cij ieteicam izmekl šanas metode ir
nieru angiogr fija, kas sniedz prec zu inform ciju par nieres
boj juma pak pi un asinsvadu, kurš asi o. Ja ir iesp jams, tad
angiogr fijas laik ir indiceta asi ojoš asinsvada okl zija ar l mi vai
speci lu "kor i", ja tas nav iesp jams, indiceta atv rta oper cija.
Atv rta oper cija visbiež k beidzas ar nefrektomiju. Pacientiem,
kuriem veic konservat vu terapiju, ir nepieciešama t ka
hematomas evaku cija; to transkut ni punkt jot, j pielieto ar plaša
spektra antibakteri terapija. Šiem pacientiem ir komplik ciju risks:
infekcija, abscess, ur na flegmona, sekund ra asi ošana, nieres
art rijas stenoze, hidronefroze.
Ur nvadu trauma. Izol ti, sl gti ur nvadu boj jumi ir oti reti,
parasti tie asoci jas ar penetr jošiem v dera dobuma org nu
ievainojumiem, bieži t ir komplik cija p c rstniecisk m
manipul cij m (stentu ievad šanas, litoekstrak-cijas) un irur isk m
oper cij m mazaj iegurn . Iesp jami ar laparoskopisku oper ciju
laik . Ar ur nvadu boj jumu saprot gan t Si šanu, gan
rgriešanu. L dz ar to var b t atš ir ga kl nisk aina. Vien
gad jum nov ro s pes nieres apvid un hidronefrozes un
pielonefr ta att st bu, otr - retro-peritone lu flegmonu vai ur na
periton tu.
Ureteru traumu diagnostic ar Rtg izmekl šanas metod m. Ir
indiceta IVP, kur atkar no boj juma veida nov ro obstrukcijas
meni vai nieres funkcijas tr kumu. Prec ku inform ciju sniedz
retrogr da kontrastvielas ievad šana ur nvada.
Ur nvada boj juma gad jum rst šana ir operat va -uretera
saš šana vai ligat ras no emšana. Atkar no situ cijas ir
iesp jama ur nvada saš šana "gals pie gala" vai ur nvada
implant cija ur np sl . Ja ir liels ur nvada defekts dis-t laj gal , var
veidot ur nvada plastiku p c Boari metodes -veidojot l veri no
ur np a sienas. Var veidot anastomozi ar pret s puses ur nvadu.
Neliels ur nvada boj jums (piem ram, p c endoskopisk m
manipul cij m ureter ) var sadz t spont ni. Ja ir att st juš s
nopietnas komplik cijas (pio-nefroze, septisks st voklis), plastiska
oper cija ir apšaub ma un var tikt veikta nefrektomija.
Ur np a trauma var b t sl gta un va ja. Visbiež k sastop
šautas vai durtas br ces. Bieži ur np slis un uretras proksim da a
ir skarti politraumu gad jumos. T pat ir jatrog nas traumas maz
iegur a org nu patolo ijas oper ciju vai endoskopisku urolo isku
oper ciju laik (ur np a
572

tumoru transuretr la rezekcija vai koagul cija).
Ur np slis ir skarts 5% trulu v dera ievainojumu gad jumu -
25% gad jumu tas notiek alkohola reibum , 10% gad jumu
vienlaikus ar iegur a kaulu l zumu. Biež k sastopami
ekstraperitone lie boj jumi sakar ar iegur a kaulu l zumu, kad
kaulu fragmenti boj p a sienu. Sakar ar prostatas fiks ciju ar
puboprostatisk m sait m ir iesp jams ur np a pamatnes atr vums
no ur np a kakla simf zes l zuma, k ar sp gas, trulas traumas
gad jum . Intraperitone lu rupt ru izraisa truls sitiens pa pilnu
ur np sli. V dera dobum izpl dušais ur ns veido ur na asc tu un
sekund ru periton tu. Galvenie simptomi ir stipras s pes v dera
lejasda un urin cijas trauc jumi p c traumas. Ur np a va ju
traumu gad jum parasti ir skarti blakusorg ni, ir plaši audu
boj jumi.
Ur np a traumas biež kie s i m p t o m i :
• s pes v dera lejasda un starpen ,
• kardiovaskul rs kolapss,
• periton ts,
• suprapubik la hematoma,
• hemat rija,
• asi ošana no uretras.
D i a g n o s t i k svar ga ir anamn ze - traumas raksturs un
meh nisms. Diagnozi pier da, veicot cistogrammu 2 projekcij s.
Nov ro kontrastvielas ekstravaz ciju. a ir plašs uretras boj jums
vai ur np a kakla atr vums, tad pa jo uretras atveri mas vi
izdal s asinis.
Gan sl gtu, gan va ju traumu gad jumos ir indic ta
n e a t l i e k a m a o p e r a t v a terapija, tikl dz to pie auj
pacienta visp jais st voklis. Nepieciešam irur isk rst šana ir
ur np a sienas defekta sl gšana un adekv ta dren ža. Veicot
oper ciju, ir j t skaidr par ureteru atver šu st vokli.
Nepieciešam bas gad jum ir indic ta stentu ievad šana ure-teros.
Ur nizvadkan la trauma parasti sastopama v riešiem. T s
biež kie c lo i ir jatrog nas manipul cijas, perine las traumas vai
iegur a kaulu traumas.
Instrument li jeb jatrog ni uretras ievainojumi ikdienas praks
ir sastopami diezgan bieži. I e m e s l i parasti ir katet-ra vai
instrumenta nem kul ga ievad šana, neadekv ta katet-ra izm ra,
materi la vai lubrikanta izv le. Situ cija pasliktin s, ja uretra ir
sašaurin ta vai pacientam ir labdab ga priekšdziedzera hiperpl zija
vai prostatas v zis. Šajos gad jumos nov ro pastiprin tu uretras
asi ošanu. Manipul cija ir j rtrauc.
Perine las traumas gad jum pacientam var nov rot sl gtu
uretras boj jumu, kas radies tieša fizik la sp ka iedarb bas
rezult . Boj juma plašums var vari t no vienk ršas uretras
kont zijas l dz piln gam uretras š rsboj jumam. Pacientam nov ro
ur na aizturi un urohematomu starpen .
Membranoz s uretras trauma iegur a traumas gad jum notiek
sakar ar kaulu fragmentu dislok ciju (prostatisk s uretras fiks cija
ar sait m pie simf zes un os sacrum), ret k -pateicoties tiešai kaulu
fragmentu traumatiskai iedarb bai. No kaulu dislok cijas ir atkar gs
uretras boj juma plašums.
Uretras traumas s i m p t o m i :
• s pes starpen un v dera lejasda ,
• nepieciešam ba urin t, ur na retence,
• uretras asi ošana,
• hematoma,
• kardiovaskul rs kolapss.
D i a g n o z i pier da ar retrogr du uretrog fiju. Papildus
rekomend iegur a kaulu Rtg, rekt lu izmekl šanu (iegur a
hematoma), IVP - lai nov rt tu nieru funkciju un ur n-p slL
r s t š a n a . Nelielu ievainojumu un g ot das pl sumu
gad jum ievada silikona katetru uz laiku l dz div m ned m. K
alternat va ir suprapubik la stoma. Smag kos gad jumos ir
ieteicama prim ra uretras šuve ar transuretr lu
573
UR OL O I J A
IRUR IJA
katetru un/vai cistostomas izveidošanu. K komplik ciju nov ro
uretras strikt ru (l dz 25% gad jumu).
Dzimumlocek a trauma.
Dzimumlocek a s traumas visbiež k sastopamas otraj
gadu desmit un visbiež k ir k sekas masturb cijai vai
dzimumaktam. Šajos gad jumos ur nizvadkan ls parasti netiek
boj ts. S dz bas ir par stipr m s m dzimumlocekl .
Traumas apvid izveidojas hematoma (visbiež k starp Colles
un Bucks fascij m). Ir j izdara inc zija un j evaku hematoma.
klinieka maisi a trauma.
Va ji ievainojumi reti sastopami. P c ievainojumiem ar trulu
priekšmetu parasti nov ro plašu hematomu. Š s traumas jr oti
gas. Ir iesp jams šoks.
r s t š a n a ietver hospitaliz ciju, prets pju prepar tus,
klinieka maisi a pacelšanu, profilaktisku antibakteri lu terapiju.
VARIKOC LE
Varikoc le ir s klas saites un s klinieka venoz pinuma (plexus
pampiniformis) paplašin šan s. Pamat varikoc li nov ro kreisaj
pus , t att st s sakar ar v. testicularis rstu u nepietiekam bu,
kas izraisa asi u retrogr du pl smu no v. renaiis sin. un plexus
pampiniformis nu sekund ru paplašin šanos. Lab s puses un
abpus ja idiop tiska varikoc le sastopama rk rt gi reti. Sakar ar
varikoc li ir trauc ta s klinieka asinsapg de un spermato en ze.
Varikoc le ir viens no biež kajiem v riešu neaugl bas c lo iem. ]a
varikoc li nov ro gados vec kam v rietim, ir pamatotas aizdomas
par nieres audz ju vai v. testicularis kompresiju. Varikoc li diagnos-
tic , apskatot un palp jot s klinieka maisi a saturu.
r s t š a n a parasti ir operat va. Veic s klas saites v nu
li šanu cirkš a kan la s atveres l men . V. testicularis
li šanu var veikt ar laparoskopiski.
HIDROCELE
Hidrocele ir š idruma uzkr šan s s klinieka apvalkos (tunica
vaginalis). Tunica vaginalis veidojas no v derpl ves pro-cessus
vaginalis embrio en zes laik , s kliniekam nosl dot s klinieka
maisi . Tunica vaginalis produc serozu š idrumu, kas nodrošina
klinieka kust gumu. Iedzimta hidrocele ir processus vaginalis
obliter cijas trauc jumu rezult ts. T var kombin ties ar ingvin lu
tr ci, main ties atkar no erme a st vok a. Atkar no š idruma
uzkr šan s vietas run par hidroceli vai funikuloc li. Ieg ta
hidrocele ir tunica vaginalis veidot š idruma produkcijas un
reabsorbcijas dis-balanss k traumas vai iekaisuma sekas. Nereti
hidrocele veidojas p c ingvin las tr ces plastikas; fibroz joties
ingvin la-jam kan lam, ir trauc ta venoz un limfatisk attece. Ar
lieli intraabdomin li audz ji var izrais t hidroceli.
Hidroc les d i a g n o s t i k a parasti gr bas neizraisa.
klinieka maisi palp m kstu, nes gu, elast gu veidojumu.
Nepieciešama diferenci diagnostika, lai atš irtu no cirkš a tr ces,
limfaden ta, ak ta orhoepididim ta, s klinieka jaunveidojumiem.
Diferenci ldignostikai izmanto diafono-skopiju un ultrasonogr fiju.
r s t š a n a vairum gad jumu ir irur iska. Mazas
hidroc les gad jum operat va rst šana nav vajadz ga - vien gi tad,
ja t izraisa fizisku vai seksu lu diskomfortu. Oper cijas laik var
pielietot divas metodikas:
1) Vinkelma a oper ciju - p rgrieztos s klinieka serozos
apvalkus izv rš otr di un to malas sašuj;
2) Bergmana oper ciju - pielieto, ja ir lielas hidroc les
vai s klinieka apvalki ir izteikti sklerotiski. Izdara s klinieka se-
rozo apvalku rezekciju un uzliek atseviš as šuves.
c hidroc les transkut nas aspir cijas parasti nov ro reci-
vu. Skleroz jošo materi lu ievad šana draud ar augstu infekcijas
risku, t c t nav ieteicama k rst šanas metode.
573
 IRUR IJA UR OLO IJA

tPIDIDVMIS CISTAS T3A • audz js izplat s uz virsnier m vai apk rt jiem nieru audiem,
bet neizaug cauri periren lajai fascijai (Gerotas kapsulai) T 3B -
Tie ir cistiski veidojumi epididymis krani laj gal . Veidojas no audz ja mas va izplat ba uz nieru v m (VI) vai uz apakš jo dobo
vasa eferentia un duetus epididvmis divertikuliem. Satur b lu, nu (V2) T4 - audz js cauraug periren lo (Gerotas kapsulu) fasciju
opalesc jošu š idrumu ar spermatozo diem. Kl niski izpaužas k
gludi, nes gi veidojumi. Diagnozi viegli uzst t ar
Re ion lie limfmezgli (N)
ultrasonogr fijas pal dz bu. Cistu aspir cija parasti nav sekm ga, jo
Nx - re ion los limfmezglus nav iesp jams nov rt t N0 - nav
cistas var b t muitiiokul ras, p c aspir cijas nov ro ar recid vus.
Cistu eksc zija blo duetus epididymist c t ir j apspriež ar metast žu re ion lajos limfmezglos N - ir metast ze vien
pacientu un vi a imeni. limfmezgl l dz 2 cm liel kaj š rsizm
N2 - soiit ras metast zes atseviš os limfmezglos > 2 cm, bet < 5 cm
URO ENIT S SIST MAS AUDZ JI liel kaj š rsizm ; multiplas metast zes < 5 cm liel kaj
rsizm N3 - metast zes limfmezglos > 5 cm liel kaj
Labdab gi un aundab gi uro enit s sist mas audz ji atbilst
rsizm
tiem pašiem kl niskiem un patolo iski anatomiskiem likumiem k
citu org nu audz ji. Jo agr vecum tie par s, jo maz k
nobriedušas ir to š nas, jo aundab ka ir to augšana un slikt ka to Att s metast zes (M)
prognoze. Ta u tiem ir savas patn bas. Mx - att s metast zes nav iesp jams noteikt M0 -
aundab gu audz ju rst šana ir rezultat va, ja ir agr na att lo metast žu nav Mi - ir att s metast zes
diagnostika pirms to izplat šan s un metastaz šan s, k ar , ja tiek
veikta radik la irur iska iejaukšan s. Bieži vien noteikt agr nu Audz ju iedal jums stadij s
diagnozi ir oti gr ti. Rakstur ga ir bezsimptomu s kuma f ze, tad 1 stadija Ti No Mo
nespecifisku simptomu par šan s, un tikai tad, kad audz ji II stadija T2 No M0
sasnieguši iev rojamu lielumu - kl nisk manifest cija. Diagnozes Iii stadija T, No-i Mo
uzst šan zin ms orientieris ir slimnieku vecums, jo past v
T2 N, M0
atš ir bas daž du audz ju gad jumos.
T~3A-B No-, M0
NIERU PARENH MAS AUNDAB GIE AUDZ JI IV stadija T4 '^jebkurš M0
' jebkurš N2.3 M0
Audz ju klasifik cija p c TNM sist mas. ' iebkurš '^•jebkurš
M,
Prim audz ja nov rt jums (T)
Tx - prim ro audz ju nav iesp jams nov rt t T0 - datu Audz ja diferenci cijas pak pe (C)
par prim ro audz ju nav Gx - audz ja diferenci cijas pak pe nav zin ma G -
- audz js l dz 2,5 cm liel kaj š rsizm , norobežots nier T2 - augsti diferenc ts audz js G2 - vid ji diferenc ts audz js
audz js liel ks par 2,5 cm liel kaj š rsizm , norobežots nier G3 - mazdiferenc ts audz js G4 - nediferenc ts audz js
T3 - audz js izplat s uz lielaj m v m vai virsnier m, vai pe-
rine lo tauku kapsulu, bet neizaug cauri periren lajai (Cerotas Atlieku audz js (R)
kapsulai) fascijai
Rx - atlieku audz ja esam bu nav iesp jams nov rt t
MALIGNl BENIGNI R0 - atlieku audz ja nav
- ir mikroskopisks atlieku audz js
R2 - ir makroskopisks atlieku audz js

Embrioma (Vilmsa audz js). Pirmo reizi šo b rnu aundab go

Hipemeffoma audz ju aprakst ja Maksis Vilmss (Wilms) 1899. gad . B rniem l dz
15 gadu vecumam v dera dobuma augš st va audz ji gandr z
Nieres b odi as vienm r ir ren las izcelsmes. Vilmsa audz ju sastop 1:13000 b rnu,
papiloma
un tas aiz em apm ram 10% no b rnu aundab gajiem audz jiem.
Visbiež k Vilmsa audz js manifest jas 5-6 gadu vecum . oti reti
Urinvado papiloma
šo audz ju diagnostic pieaugušajiem. Vien no desmit audz ja
gad jumiem tas ir abpus js. Audz jam ir izteiktas polimorfiskas his-
tolo isk s paz mes. Vilmsa audz jam ir divas atš ir gas pato-
lo isk s b bas: labdab un aundab , kas bieži ir l dz ga
rabdomiosarkomai. T pat audz js korel ar att st bas anom lij m:
anir diju, makroglosiju, hemihipertrofiju, neirofibro-matozi. Uzskata,
ka audz js var b t saist ts ar 11. hromosomu un tiek p rmantots
Ur np a v zis Ur np a papiloma autosom li - dominanti, ta u to nenov ro vienm r. Šis audz js var
ieaugt zarnu trakta org nos un rad t metast zes plauš s. Audz js
reti cauraug nieres b odi u, un hemat rija ir rets simptoms.
Labdab ga
Priekšdziedzera v zis K l n i s k s i z p a u s m e s . Parasti pirm paz me ir
priekšdziedzera
hiperpl zija neparasts tilpuma process v der . Audz ja palp cija neizraisa
Seminoma metast žu veidošanos, bet pirm izmekl šanas metode ir

Penis v zis' 13. att ls.

Uro enit s sist mas audz ji.

574

574
 UR OL O I J A
IRUR IJA

dera dobuma uitrasonogr fiska izmekl šana, kam seko da-tortomogr fija un 14. att ls. Lab s nieres audz js:
s metodes, kas dod priekšstatu par audz ja izplat bu. Diferenci ldiagnoze - A - nieru datortomogr fija ar i/v ievad tu kontrastvielu; B -
neirobiastoma. kodolmagn tisk s rezonanses att ls (tam pašam pacientam).
r s t š a n a s pamatkoncepcija ir irur iska rst šana. Parasti izv las ar
mijterapiju ar aktinomidnu D. P c oper cijas pielieto ar rst šanu ar vinkrist nu.
Apstarošanu neveic audz ja pirmaj stadij , ta u iesaka trešaj .

NIERU Š NU V ZIS - GRAWITZ TUMORS

Morfolo iski un makroskopiski šis audz js atg dina virs-nieres audus, t c

Gravvitz šo audz ju nosauca par hiper-nefromu, kas ir audz ja v sturiskais
nosaukums. Parasti att st s vecum starp 45 un 75 gadiem, reti - jaun kiem par
30 gadiem. Tas ir visbiež k sastopamais nieru audz js un aiz em 1-2% no vis m
aundab gaj m saslimšan m. Saslim-stibas biežums v riešiem un sieviet m ir 2:1.
Audz js att st s no proksim lo vai dist lo kan šu epit iija š m un parasti
lokaliz jas k no nieres poliem. Nieres kapsulu cauraug tikai tad, ja ir oti
aundab ga audz ja gaita vai ar v stadija. Augšana notiek nieres v rtu
virziena, tumors penetr nieres b odi u un bieži veido audz ja trombus nieres
.
Metast zes parasti ir plauš s, skelet , galvas smadzen s, akn s un otr
nier . Metast zes var par ties pat 10-20 gadus p c prim tumora ekstirp cijas.
Kl nisk a i n a var b t oti daž da. S kum slim bas gaita ir
asimptom tiska (audz js att st s parenh un nav saist ts ar nieres
sav jsist mu) Pirmais trauksmes simptoms bieži ir mas vas hemat rijas
par šan s. ]a trombs no iepriekš jas asi ošanas non k nieres b odi vai
ur nvad , tad manifest jas nieru koiika. Citi iesp jamie simptomi: vienpus jas
pes, an mija, eritrocit mija, asinsspiediena paaugstin šan s, temperat ras
paaugstin šan s, pat drudzis. Lieli nieres audz ji var nospiest v. testicularis un
izrais t varikoc li, kas nemain s, noguldot pacientu uz muguras.
Nieru š nu v zim l dz 60% gad jumu rakstur gi para-neopiastiski sindromi:
• Štauferera sindroms - asins plazmas a-globul nu frakcijas paaugstin šan s,
album na pazemin šan s, konstat paaugstin tu s rmaino fosfot zi, nov ro
hepatosplenomeg liju.
• Hematolo iskais sindroms - an mija, policit mija, lei-kemo das reakcijas.
• Endokr nais sindroms - paaugstin ts ren na, eritropoe-t na, prostagland na
A un E daudzums, ektopiska parathor-mona, prolakt na un AKTH produkcija ar tam
sekojoš m kl niskaj m izpausm m.
• Neiromuskui ri sindromi - metast zes skelet - mugurkaul - var izsaukt
neiral iskas s pes, par zes un paral zes. metast zes, var veikt lobektomiju vai parci lu plaušu audu
D i a g n o z i ar vai bez nieres audz ja kl nisk s simptom tikas pal dz rezekciju. Uzskata, ka staru un mijterapija nieru š nu v ža
preciz t nieru uitrasonogr fiska izmekl šana, kuras laik konstat nieres tilpuma gad jum ir mazefekt va.
procesu. T k diagnozi preciz ar datortomogr fijas un, ar kodolmagn tisk s
rezonanses pal dz bu (sk. 14. a,b att.), kas pai dz nov rt t ar audz ja izplat bu. NIERU B ODI AS UN UR NVAD AUDZ JS
Sarež kos diferenci s diagnostikas gad jumos pielieto nieru angiogr fiju
(patolo isks asinsvadu z jums). Ja ir aizdomas par trombu v. cava inferior, tad ir Uroepiteli li audz ji p rsvar lokaliz ti ur np sl , ta u tos
nepieciešams veikt apakš jo kavogr fiju, k ar izmekl jumus, lai preciz tu sastop ar augš jos ur nce os. 90% ur np a audz ju veidojas no
iesp jam s metast zes. Noteikti j veic skeleta scintigr fija, aknu un plaušu urot lija (ur nce u epit lijs). Nieres b odi as un ur nvad audz js ir
izmekl šana. sastopams daudz ret k par nieres š nu v zi, tas ir agres ks, tr k
r s t š a n a ir irur iska. Mazu tumoru gad jumos, kas ir atkl ti iesaista blakusorg nus, penetr cauri nieres b odi as sieni ai.
incident li, veicot ultrasonogr fiju vai datorto-mogr fiju, un kuri ir lokaliz ti nieres Slim ba manifest jas ar hemat riju. Bieži vien t ir mikrohematurija
polos un nav saist ti ar nieres art riju, ir iesp jams veikt nieres rezekciju. Lielu un var b t nes ga. Hematurija par s tr k nek nieru š nu
audz ju gad jum veic radik lu nefrektomiju - nieres un tauku kapsulas radik lu ža gad jum , jo audz js lokaliz jas ur nizvadsist .
ekstirp ciju. T pat indic ta paraaort lo (kreis puse) vai parakav lo (lab puse)
limfmezglu izdal šana. Solit ras metast zes plauš s nav kontrindik cija nefrekto- TNM klasifik cija. Prim audz ja
mijai. Ja oper cijas rezult ts ir labv gs un nepar s jaunas nov rt jums (T)
Tx - prim ro audz ju nav iesp jams nov rt t
T0 - prim audz ja nav
Tjs - carcinoma in situ
TA - papil ra (polipveida vai verukoza)
neinvaz va karcinoma T - audz js infiltr subepiteli los
saistaudus T 2 - audz js infiltr musku u sl ni T3 - audz ja
infiltr cija rpus musku sl a periureter li
vai parapelvik lajos taukaudos, vai nieres parenh T4 -
audz js infiltr blakusorg nus vai periren los
taukaudus (caur nieres parenh mu)

575
575
 IRUR IJA UROL O IJA

Re ion lie limfmezgli (N) 15. att ls. Labas nieres b odi as uroteli is audz js (datortomo-
Nx - re ion los limfmezglus nav iesp jams nov rt t gr fija ar i/v ievad tu kontrastvielu).
N0 - metast žu re ion lajos limfmezglos nav
N-, - ir metast ze vien limfmezgl < 2 cm liel kaj
rsizm N2 - metast zes solit ros limfmezglos (> 2
cm, bet < 5 cm)
vai multiplos limfmezglos, kas maz kas par 5 cm
liel kaj š rsizm N3 - metast zes multiplos
limfmezglos, kas liel kas
par 5 cm liel kaj š rsizm
Att s metast zes (IV!)
Mx - att s metast zes nav iesp jams noteikt M0 - att lo
metast žu nav M - ir att s metast zes Audz ju
iedal jums stadij s
0 stadija Tis N0 M0
TA N0 M0
1 stadija T, No M0
II stadija T2 N0 Mo
III stadija T,.2 N, M0
T3 No-, M0
IV stadija T< No.i M0
' jebkurš N2.3 M0 sl (prostatas audz ji, uretras sašaurin jumi) anamn tiek
' jebkurš '^jebkurš M, uzskat ti par ur np a audz ju riska faktoriem.
Audz ja diferenci cijas pak pe (G) H i s t o l o i j a . Izš ir labdab gus un aundab gus ur np a
Gx - audz ja diferenci cijas pak pe nav zin ma G - augsti audz jus. Labdab gajiem pieskaita papil s fibroepi-teliomas,
diferenc ts audz js G2 - vid ji diferenc ts audz js G3 - fibromas, miomas, fibromiksomas, hemangiomas, jauktos terato dos
mazdiferenc ts audz js G4 - nediferenc ts audz js Atlieku audz jus. No aundab giem ur np a audz jiem biež k sastopams
zis un sarkoma. Ar katru labdab gu papilomu vajadz tu uzskat t
audz js (R)
par potenci li aundab gu audz ju.
Rx - atlieku audz ja esam bu nav iesp jams nov rt t
P a t o f i z i o l o i j a . Norm li ur np sl ir p rejas š nu
R0 - atlieku audz ja nav epjt lijs tr s l dz septi s k rt s. Ir baz lo š nu k rta, tad vair kas
- ir mikroskopisks atlieku audz js starpš nu k rtas. Virspus jais sl nis ir veidots no liel m plakan m
R2 - ir makroskopisks atlieku audz js m.
Par epit lija hiperpl ziju run , ja ir palielin ts š nu skaits, bet
D i a g n o z i pier da ar intravenozo pielogr fiju un da- nav kodolu vai š nas arhitektonikas izmai u. Epit lija metapl zijas
tortomogr fiju (sk. 15. att.), parasti veic ar retrogr do pielogr fiju. gad jum ir p rejas epit lija š nu arhitektonikas izmai as, visbiež k
Diagnostikas krit rijs ir pild juma defekts, ta u US neuzr da akmeni. norobežot ur np a apvid . Parasti izš ir epidermo du
Ur na citolo isk izmekl šana dod diagnozes morfolo isku (skvamozu) vai glandularo (adenomatozo) metapl ziju. Skvamoz
apstiprin jumu pirms oper cijas. Audz js ries metast zes pa metapl zija bez š nu atipijas vai izteiktas keratiniz cijas tiek
ur nvada gaitu un ur np sl . T c var b t diagnozes k das. uzskat ta par labdab gu st vokli.
Piem ram, hematurijas gad jum , izdarot cistoskopiju un konstat jot k apskat ti daži epit lija patolo isko izmai u veidi, kam
ur np sl audz ju, bet neveicot IVP, ur np a metast zi uzskata par visbiež k iesp jama malignizacija.
prim ro audz ju un aprobežojas ar metast zes rezekciju. T di Uroteli la displ zija ir p rejas st voklis starp norm lu epit liju
netiek uzst ta prim audz ja diagnoze. un carcinoma iri situ. Izdala tr s displ zijas pak pes:
rst šana ir irur iska. Veic nefroureterektomiju I - v ji izteikta,
vienlaic gi ar ur np a sieni as rezekciju. Proksim uretera II - vid ji stipri izteikta,
audz ja oper cijas taktika ir k nieres b odi as audz ja gad jum . III - stipri izteikta.
Ja ir uretera dist gala audz js var izdar t ur nvada rezekciju un I un II pak pes displ zijas pacients r gi j nov ro, tom r
proksim segmenta implant ciju otras puses ur nvada. specifiska terapija nav nepieciešama. III pak pes displ zija jau
prasa agres vu terapiju, jo te gr ti izš irt, kad notikusi p rv ršan s
UR NP A AUDZ JI par carcinoma in situ.
Inverta papiloma ir labdab gs proliferat vs boj jums k sekas
Sastopami 3-4% gad jumu no visiem audz jiem, biež k hroniskam iekaisumam vai obstrukcijai. Parasti to sedz norm la
izpaužas vecum starp 40 un 70 gadiem. V riešiem ur np a epit lija k rti a. Šaj gad jum malignizacija v rojama sam reti.
audz ji sastopami vid ji tr s reizes biež k k sieviet m.
E t i o l o i j a . T pat k daudzu citu audz ju, ar ur np a
audz ju etiolo iskie faktori nav piln izp ti. Tom r p jumos ir UR NP A V ZIS
apstiprin jies, ka hronisks cist ts ar leikoplakiju, miski faktori
(anil ns, triptof ns, analg ti i, fenacet ns), daž das cist ta formas, Ja ir uzst ta ur np a v ža diagnoze, ir b tiski t k nov rt t
sm šana (tabakas kancerog s vielas izdal s ar ur nu un lielumu, stadiju, pak pi, attiec bas ar apk rt jiem audiem,
paaugstina risku divas reizes), st ze ur n- limfmezglu st vokli, metast žu iesp jam bu. Ar TNM klasifik cijas
pal dz bu nosaka ur np a audz ju stadiju, raksturu, izplat bu.

576

576
 UROLO IJA
IRUR IJA

Prim rais audz js (T) Ur np a audz ju dal jums stadijas

Tx - prim ro audz ju nav iesp jams nov rt t 0 stadija T,s No M0
T0 - datu par prim ro audz ju nav TA No M0
Ta- neinvaz va papil ra karcinoma I stadija T, N0 M0
Tis - karcinoma in situ (intraepiteli ls v zis) II stadija T2 N0 M0
III stadija T3A-B N0 M0
T1A - audz js ir g ot
T1B - audz js ir g ot un zemg ot , IV stadija T4 No M0
' jebkurš N,.3 M0
infiltr lomi a propria T2 - audz js infiltr musku sl a
(tunica muscularis) ' jebkurš '^•jebkurš M-,
iekš jo da u T3a - audz js infiltr musku sl a (tunica
muscularis) Audz ja diferenci cijas pak pe (G)
jo da u T3B - audz js izplat s uz perivezik lo sl ni T4 - Gx - audz ja diferenci cijas pak pe nav zin ma G} - augsti
audz js infiltr apk rt jos org nus (prostatu, dzemdi, diferenc ts audz js G2 - vid ji diferenc ts audz js G3 -
maksti, iegur a sienu, v dera sienu) mazdiferenc ts audz js G4 - nediferenc ts audz js

16.att. Ur np a prim audz ja (T) izplat ba saska ar TNM Atlieku audz js (R)
klasifik ciju. Rx - atlieku audz ja esam bu nav iesp jams nov rt t
R0 - atlieku audz ja nav
R1 - ir mikroskopisks atlieku audz js
R2 - ir makroskopisks atlieku audz js
T x Prim ro audz ju nav
iesp jams nov rt t T 0 Datu par prim ro Past v cieša sakar ba starp diferenci cijas pak pi un stadiju.
audz ju nav
Liel da a augsti un vid ji diferenc tu audz ju ir virspus ji, bet
zemu diferenc ti - ar inv ziju musku os.
T is Carcinoma in situ (CIS) Histopatolo ija.
Carcinoma in situ sast v no zemas diferenci cijas ur np a
T a Papil ra neinvaz va karcinoma
epit lija p rejas š m. Citopatolo isk izmekl šana 80 - 90 % dod
pozit vus rezult tus. Carcinoma in situ rakstur ga ar biežiem
Audz js infiltr Samina propria
recid viem. P c endoskopisk m rezekcij m 40-83% gad jumu
att st s inv zija musku os, š dos gad jumos prognoze ir oti slikta,
T2 Audz js infiltr virspus jo musku sl ni
pat neskatoties uz agres vo terapiju.
rejas š nu karcinoma ir biež kais (> 90%) no ur np a
T3a Audz js infiltr dzi o musku sl ni
audz ju veidiem. Morfolo iski ir palielin ts epit lijš nu sl u skaits,
hromat na iesl gumi, š nu polarit tes zudums, anom las š nas,
T3b Audz js infiltr perivezik los taukus
milzu š nas, palielin ts mitožu skaits.
Audz js infiitre blakusorganus Plakanš nu v zis. Etiolo iski k biež kos faktorus var min t
(priekšdziedzeri, iegur a sienu) ur nce u konkrementus, ilgkatetrus, hronisku ur nceju infekciju,
ur np a divertikulus. Prognoze slikta, jo parasti nov lota
diagnostika. Biež k saist ts ar plakanš nu me-tapl ziju, nek ar
carcinoma in situ. Nepieciešama seviš i agres va terapija.
Transuretr la rezekcija, parci la cistektomija un staru terapija ir
mazefekt va. Vislab kie rezult ti ir p c radik las cistektomijas ar
pirmsoperacijas staru terapiju vai bez t s. mijterapija pier jusi
ot da savu neefektivit ti.
Adenokarcinoma sastopama ~ 2% gad jumu no visiem
Lamina propria prim riem ur np a audz jiem. Izš ir tr s adenokar-cinomas veidus:
1) Prim ra vezik la - bieži sastopama, ja ir ekstrofisks p slis.
Musku sl nis
Vairums ir g otas produc jošas, zemu diferenc tas un invaz vas.
Perivezik iie tauki Terapija - radik la cistektomija ar iegur a limfade-nektomiju.
Prognoze slikta.
2) Urah la - lokaliz jas zem neizmain ta epit lija, rakstur gi
asi aini un g otaini izdal jumi no nabas, var izveidoties mukocele,
Re ion lie limfmezgli (N) recidive. Terapija radik la - cistektomija ar urachus eksc ziju.
Nx - re ion los limfmezglus nav iesp jams nov rt t Prognoze oti slikta.
No metast žu re ion lajos limfmezglos nav 3) Metast tiska - prim ra parasti taisnaj zarn , ku ,
Nr metast ze vien homolater limfmezgl - 2 cm endometrij , kr ts dziedzer , priekšdziedzer , oln s.
un maz ka liel kaj š rsizm Kl nisk aina. Subjekt s s dz bas ur np a audz ja
N2 slimniekiem ir atkar gas no audz ja stadijas. K galveno simptomu
metast zes vien limfmezgl - 2 cm un liel kas
liel kaj š rsizm var min t bezs pju hemat riju (parasti makrohe-mat riju), tom r
N,
metast zes multiplos limfmezglos - 5 cm un agr s stadij s subjekt vas s dz bas var neb t. Papiiomai ir
liel kas liel kaj rakstur gas periodiskas makrohemat rijas epizodes, kas turpin s
rsizm Att s metast zes (M) vair k par gadu. Carcinoma in situ ir rakstur gas diz riskas
par bas (bieža, s ga, apgr tin ta
Mx - att lo metast žu esam bu nav iesp jams noteikt M0 -
att lo metast žu nav M - ir att s metast zes

577
577
 IRUR IjA UROL O IJA

urin cija). Audz jam sabr kot, par s mas va hemat rija ar asi u
recek iem, diz riskas par bas, pievienojoties sekund rai infekcijai,
past gas trulas s pes, kas pastiprin s, ja proces iesaist s
blakusorg ni. Š procesa rezult var veidoties fistulas uz taisno
zarnu vai vag nu. a audz ja audi nosprosto ur nvadus, rodas
sastr gums augš jos ur nce os un hidroureteronefroze un
pielonefr ts, kas iev rojami pasliktina pacienta visp jo st vokli.
Audz jam metastaz joties, par s sekund ri simptomi. V m
ur np a audz ju stadij m pievienojas nespecifiski simptomi:
jums, svara zudums, apet tes tr kums, an mija, ur mija.
Diagnostika. Dom jot par ur np a audz ju, diagnostiku b tu
lams veikt š sec :
• anamn ze,
• fizik izmekl šana,
• ur na anal ze
• US,
• intravenoz pielogr fija,
• cistoskopija,
• ur na citolo ija,
• ur na bakteriolo iska izmekl šana,
• ur na pl smas citometrija,
• DT, KMR,
• kaulu scintigr fija.
diem pacientiem, iev cot anamn zi, ir svar gi noskaidrot par
agr k vai tagad esošu ur ntrakta infekciju, hronisk m nieru slim m
un nierakme iem. rstam j jaut ar par kait giem ieradumiem
(sm šanu), iesp jamo kait go vielu ietekmi (profesiju), apk rt jo
vidi.
Fizik i z m e k l š a n a . Prim raj pacienta apskat
palpatori b s s gums v dera lejasda . Ja ir aizdomas par
ur np a audz ju, liela noz me ir bimanu lai izmekl šanai narkoz .
Ur na citolo ij tiek analiz tas ur np a epit lija
nas, izv rt ti kodoli un citoplazmas izmai as. Atrod malig-nas
nas ur na sediment . Viltus negat vi rezult ti ir 1 - 12%, un tam
par iemeslu var b t iekais gas izmai as vai staru un -mijterapija.
U r n a a n a l z e , u z s j u ms. Sterila pi rija liek dom t
par audz ju vai tuberkulozi.
P l s m a s c i t o m e t r i j a (angl. - flow cytometry).
Ur np sl tiek ievad ta viela, kas, savienojoties ar audz ja š nu
DNS, l zera staru kl tb tn fluoresc .
Intravenoz p i e l o g r f i j a ir katram hemat -rijas
pacientam oblig ta izmekl šanas metode, lai diferenc tu
nierakme us, tuberkulozi vai tumoru. IVP b tu j izdara pirms
cistoskopijas. IVP var diagnostic t t das patolo ijas k hidronefrozi,
a elasticit tes nepietiekam bu, p a pild juma defektu,
obstrukciju.
C i s t o s k o p i j a j izdara visiem pacientiem, kam ir
aizdomas par ur np a tumoru. Biopsija j em no izmain taj m
viet m.
Retrogr p i e l o g r f i j a j izdara, ja ekskre-tor s
urogr fijas laik augš s ur nizvadsist mas da as slikti vizualiz jas.
Datortomogr fij ieg st inform ciju par prim ro
tumoru, iegur a un paraaort lajiem limfmezgliem, iesp jam m
metast m. J izdara pirms transuretr s rezekcijas. Precizit te ir
ierobežota, jo atkl j tikai lielus ekstravezik lus audz jus, iev rojami
palielin tus limfmezglus, metast zes > 2 cm.
Kodolmagn tisk r e z o n a n s e (sk. 17. att.) nav
daudz informat ka par datortomogr fiju, tom r ir neatsverama
kaulu metast žu diagnostic šan .
Kaulu s c i n t i g r f i j a reti atkl j metast tisku procesu, ja
rmain s fosfot zes l menis ir norm ls. To lieto k papildmetodi.
U l t r a s o n o g r f i j a . Transabdomin lai un transrekt -lai
US ir orient joša noz me ur np a audz ja diagnostic šan .
17. att ls. Multifok ls ur np a audz ja recid vs (kodolmag-
tisk s rezonanses att ls).
rst šana. Ur np a audz ju terapija ar atkar ga no audz ja
stadijas, tipa, pacienta vecuma. Apsverot standarta rst šanu, ir
em v t s efektivit te iepriekš jos m in jumos. Galvenie
virzieni ur np a audz ju terapij :
• irur isk terapija (izoper prim ro tumoru);
• staru terapija (augstas ener ijas starojums nogalina audz ja
nas);
• mijterapija (lieto medikamentus ar antikancerogenu
darb bu);
• biolo iska terapija (paša organisma im sist ma izn cina
ža š nas).
irur is k s metodes:
Transuretr la rezekcija (TUR) - lieto agr s audz ja stadij s.
Parci cistektomija - izoper tikai audz ja skarto ur np a
da u.
Cistektomija - ekstirp visu ur np sli.
Radik cistektomija - ur np a un paravezik lo audu
ekstirp cija un iegur a limfadenektomija.
Sieviet m ekstirp ar dzemdi ar pied iem, da u no va-g nas
un uretras, v riešiem - prostatu, s klas maisi us, uretru.
c radik las cistektomijas ir nepieciešamas rekonstrukt » vas
oper cijas ur na sav kšanai un novad šanai.
Virspus ja v ža (TA/ T stadija) gad jum - TUR vai
koagul cija. Liel kai da ai pacientu š da terapija ir pietiekama. 5-
10% slimnieku ir nepieciešama papildu agres terapija ar
hematoporfir na deriv tiem, l zerterapiju. Staru terapiju šaj stadij
pielieto reti.
Tot la cistektomija reti ir indic ta, iz emot simptom tis-ku,
dif zu nerezektablu papil ru tumoru vai carcinoma in situ, kad
intravezik la terapija ir neefekt va.
Adjuvant intravezik la mijterapija vai intravezik la
im nterapija indic ta pacientiem: 1) ar augstu recid va risku sakar
ar multipliem tumoriem, 2) ar slikti diferenc tu tumoru (ar š nu
atipiju), 3) ar carcinoma in situ. Intravezik la terapij pielieto
Mitomycin-C, DoKorubicin, Thiothepa, BCG vakc nu.
N o v r o š a n a . P c endoskopiskas ur np a rezekcijas
sakar ar superfici lu audz ju divus gadus ik pa tr s m nešiem
izdara cistoskopiska un citolo iska kontrole, t k -divus gadus ik
pa sešiem m nešiem, turpm k - reizi gad .
Invaz va un re ion la tumora (T 2 - T^ N0 - N2) gad jum TUR
viena pati ir neadekv ta terapija. B tu pie aujama tikai pacientiem,
kam mazs tumors ar virspus ju inv ziju, vai tiem, kam cistektomija
kontrindic ta smag visp st vok a d . Rekomend TUR izdar t
atk rtoti si p c pirm s oper cijas.

578
578

Parci la cistektomija ar netiek plaši rekomend ta k izv les
metode šaj stadij .
R a d i k l a c i s t e k t o m i j a ir rut nas metode v riešiem
ar invaz vu ur np a audz ju, t ietver cistoprostekto-miju kop ar
perivezik lajiem taukiem un iegur a limfaden-ektomiju.
UR NP A REKONSTRUKT S OPER CIJAS
Pacientiem ar invaz vu ur np a audz ju p c ur np a
ekstirp cijas (cistektomijas) ir nepieciešams veikt ur np a
rekonstrukt vu oper ciju - respekt vi, rad t sist mu, kas aizvieto
ur np sli un veic ur np a funkcijas - ur na uzkr šanu un
izvad šanu. Pieaugot vid jam m ža ilgumam, pieaug š du pacientu
skaits. Daudz daž du autoru izstr juši ur np a rekonstrukt vu
oper ciju metodes, kuras principi li klasific p c kontinences
(sp jas satur t ur nu) un kontinenci nodrošinoš meh nisma:
1) inkontinentas oper cijas - zarnu caurul tes princips, kad
ur ns br vi izdal s (izpl st) no pacienta organisma un ir
nepieciešams ur na uztv jmaisi š;
2) kontinentas oper cijas - ur ns br vi neizpl st no pacienta
organisma.
Ir iesp jami tr s daž di meh nismi, kas uztur ur na kontinenci:
1. Ur np a rekonstrukcija ar ur na novad šanu uz du -
irur iska proced ra, kad veido kontinentu ur np a rezervu ru no
zarn m. Kontinences meh nisms ir no zarn m veidota,
heterotopiski novietota zarnu stoma v dera sienas . Citas indik cijas ir oti retas. Parasti t s ir pacientiem ar oti
2. Ur np a rekonstrukcija ar ur na novad šanu uz an lo
atveri - irur iska proced ra, kad ur ns tiek novad ts uz resno zarnu
vai izol tu resn s zarnas segmentu, kas pilda rezervu ra funkciju.
Kontinences meh nismu pilda an lais sfinkters.
3. Ur np a substit cija jeb neocistoplastika - jauna
ur np a veidošana ekstirp viet . irur isk proced
ortotopiski veido jaunu ur np sli un atjauno ur na izvad šanu caur
urinizvadkan lu. Kontinences meh nismu pilda sfincter urethrae ext.
Indik cija rekonstrukt m ur np a oper cij m ir
cistektomija sakar ar ur np a v zi.
c ur np a ekstirp cijas sakar ar invaz vu ur np a v zi,
kas ieaudzis ur np a sienas musku u sl , simptom -tisku,
transuretr li nerezektablu papii ru v zi, multipliem ur np a v ža
recid viem u.tml., ir nepieciešams veikt t ku ur np a
rekonstrukt vu oper ciju.
Nav viennoz gi defin ti algoritmu standarti šo oper ciju
izv lei. Ur np a rekonstrukcijas principa un oper cijas metodes
izv li ietekm vair ki faktori, kuri j em v , veicot šo pacientu
rst šanu:
1) P a c i e n t a v e c u m s . L dz ar vecumu, samazino
ties ment lai un fiziskai kapacit tei, pacientam samazin s
sp ja nov rt t realit tes, kas ir aktu las p c jaunas ur na izva
šanas sist mas izveidošanas. L dz ar vecumu samazin s
iesp ja veikt ortotopiska ur np a izveidi, jo pacients neapzi
s, cik svar gi ir laic gi un regul ri iztukšot jauno ur np sli.
Pacientiem ir j veic paškatetriz cija. Past gi ievad ts katetrs
draud ar liel ku iesp ju komplik ciju att st bai (infekcija, ak
me i, septic mija, p a perfor cija). Otra probl ma, kas
pieaug l dz ar vecumu p c ortotopiskas ur np a substit ci-
jas, ir ur na nesatur šana. P jumos ir pier ts: jo vec ks
pacients, jo liel ka ur na nesatur šanas iesp jam ba.
2) V ža izplat ba iegur a limfmezg
los. Pozit vu iegur a limfmezglu gad jumos ir iesp jams
veikt radik lu cistektomiju, ta u j in s ar iesp jami slikt
ku br ces dz šanas procesu un iesp jamu slim bas recid vu.
579
UR OL O IJA IRUR IJA
3) M e t a s t z e s ur nizvadkan . P rejas
epit lija ur np a v ža metastaz šan s iesp ja ur nizvadka
sasniedz 4 - 15%. Š da iesp jam ba liel ka ir pacien
tiem, kuriem nov ro prim tumora ieaugšanu priekšdzie
dzer . T c pirms radik s oper cijas transuretr s rezekci-
jas laik iesaka emt dzi as biopsijas no ur nizvadkan
priekšdziedzera da as.
4) D z i m u m s . Kurš no ur np a rekonstrukt vo oper ciju
veidiem b tu pirm izv le sieviet m? Sekojot onkolo ijas
principiem, gad jumos, kad audz ju konstat trigonum vesicoe
rajon , veicot cistektomiju, ir indic ta vag nas priekš s sienas
rezekcija, kas paaugstina ur na nesatur šanas risku, ja veido
ortotopisku ur na rezervu ru. Metast žu iesp jam bas procents
ur nizvadkan ir neliels.
5) I e p r i e k š j a iegur a org nu apsta-
r o š a n a . Uzskata, ka š ir relat va kontrindik cija ur np a
substit cijai. a izv las ur np a substit ciju, ir liel ka iesp ja
anastomožu nepietiekam bai. Savuk rt nav atš ir bas komplik ciju
iesp jam , ja izv las kontinentas das ur np a rekonstrukcijas
oper cijas.
6) N i e r u f u n k c i j a . Kontinentas ur np a rekon-
strukt vas oper cijas neiesaka, ja glomerul s filtr cijas trums ir
maz ks par 40-50 ml/min. Nieru funkcijas trauc jumi draud ar
liel ku metabol s acidozes att st bas risku.
mazu ur np sli (mikrocystis) c agr k p rslimota ur np a
iekaisuma, k ar pacientiem p c oti plašas ur np a traumas vai
neirolo isk m slim m.
Inkontinenta ur na novad šana jeb zarnu caurul tes
princips.
Veicot šo oper ciju, izmanto izol tu ileum cilpu. Vien cilpas
gal veido anastomozes ar ur nvadiem, otrs gals atveras v dera
sienas urostomas veid . Ur na uzkr šanu veic adhez vs
urostomas maisi š. Urostomu nedr kst veidot pret jostas l meni, k
ar veidot to oper cijas br . Šo metodi p c radik las cistektomijas
populariz ja Brikers (Bricker) 1950.g. T ir tehniski vienk rš , ar
vismaz ko komplik ciju skaitu oper cijas laik , tom r p coper cijas
period komplik ciju skaits iev rojami nesamazin s, sal dzinot ar
cit m metod m. Metodi nerekomend pacientiem ar so zarnu
sindromu, iekais m tievo zarnu slim m, k ar , ja tiev s zarnas ir
plaši apstarotas sakar ar iepriekš ju malignit ti iegurn .
Izv loties stom s veidošanai jejunum cilpu, pieaug pavadošo
metabolisko izmai u (hipohlor mija, hipobikarbon mi-ja,
hiperkali mija) iesp jam ba. Šo metodi pieiieto tikai gad jumos, ja
citi zarnu segmenti ir boj ti (saaugumi, iekaisums). Metode prasa
gu pacienta nov rošanu un elektrol tu disbalansa korekciju ar
bikarbon tiem un tiaz diem.
Iesp jam s komplik cijas ir infekcijas un akme u att st ba,
zarnas fragmenta protr zija stom s maisi ar iesp jamu t ku
nekrozi.
Kontinentas ur np a rekonstrukt vas oper cijas.
• Ureterosigmostomija.
Ureterosigmostomija ir ur na novad šanas metode p c
ur np a ekstirp cijas, kuru tri aizst ja ar cit m metod m sakar
ar biežajiem p coper cijas sarež jumiem, galvenok rt ar
anastomožu refluksu un sekund ra pielonefrita veidošanos, kas
rad ja nieru nepietiekam bu.
Leodbetter un Clark (1955), un Goodvvin (1953) aprakst ja
antirefluksa anastomozes, tom r joproj m palika neatrisin ts
nierakme u veidošan s, anastomožu stenozes, elektrol tu
disbalansa jaut jums (hiperhlor miska acidoze). Ir dati, ka -10%
gad jumu anastomozes viet veidojas neoplazmas, un uzskata, ka
tam par c loni ir kancerog nas vielas, kas rodas, vienlaic gi f m
un ur nam iedarbojoties uz zarnu g ot du.
579
 IRUR IJA UR OLO IJA
• Ortotopiska ur np a substitucija (sk. 18. att).
c ur a ekstirp cijas ta loža veido jaunu ur na rezervu ru
no zarnu trakta fragmenta, kuru savieno ar ur nvadiem un
ur nizvadkan lu. Rezervu ru var veidot gan no tievaj m, gan
resnaj m zarn m. Ir daž das metodes, ta u vairum gad jumu
iesaka izmantot ileum fragmentu. Veidojot ur na rezervu ru,
ur nvadiem nepieciešams pielietot antirefluksa anastomožu tehniku,
lai nov rstu iesp jamu sekund ru pie-lonefr tu un GF
samazin šanos v dz ves period , ja ur nizvadkan lu ekstirp ,
ir iesp jams veidot stomu uz du, un pacients ur nu izvada, laiku pa
laikam ievadot katetru caur stomu. Ja ur nizvadkan lu nav
nepieciešams ekstirp t, veido anastomozi ar rezervu ru, un
pacientam ir iesp jams urin t. Komplik cijas ir iesp jama ur na
nesatur šana vai ur na retence, ur na reflukss uz nier m, kam seko
nieru funkcijas zudums. P c š m oper cij m nov ro hiperhlor misku
aci-dozi un akme u veidošanos jaunaj ur na rezervu .
18. att ls. Ortotopiska ur np a substitucija p c Kameja
(Camay) metodes.
Ur np a audz ju ar metast m (N3, M^ rste, pielietojot
sekojošas metodes:
• Citotoksisko mijterapiju.
• Im nterapiju.
• Paliat vo terapiju (v s stadij s) - staru terapiju, in-
travezik lu alauna un formal na terapiju, a. hypogastrica em-
boliz ciju, cistektomiju. Paliat s terapijas m is ir p c iesp jas
uzlabot pacienta dz ves kvalit ti: samazin t s pes, iesp ju robež s
mazin t simptomus gad jumos, kad nav iesp jama radik la
oper cija.
KLINIEKA V ZIS
klinieka v zis ir unik la slim ba, kas skar galvenok rt
darbsp gus v riešus fertil vecum . Vis pasaul atz dzi-
mumš nu audz ju biežuma palielin šanos. 20-30 gadus ve-
580
ciem v riešiem s klinieka v zis ie em pirmo vietu starp visiem
aundab giem jaunveidojumiem. P jo 20 gadu laik pieaug
biologu, patologu un kl nicistu interese par šo slim bu. Pateicoties
jauno mijprepar tu ieviešanai kl niskaj praks un daž du
terapijas metožu efekt m kombin cij m, s klinieka v zis ir viens
no spilgt kajiem onkolo isko slim bu piln gas iz rst šanas
iesp jam bas piem riem. Audz ju mar ieru atkl šana un efekt ,
vispus to pielietošana, m sdien go radiolo isko diagnostikas
metožu (ultrasonogr fijas, datortomogr fijas, kodolmagn tisk s
rezonanses, pozitron-emis s tomografijas) ieviešana auj rstiem
prec zi kontrol t audz ja atbildi uz rst šanu un laic gi noteikt
slim bas recid vu, kuram ar ir iesp jams liels iz rst šanas procents.
Etiolo ija un riska faktori.
Daž s valst s un popul cij s ir atš ir bas saslimst ar
klinieka audz jiem. Visliel kais saslimst bas l menis ir balt s
rases v riešiem soci li att st taj s valst s. Visliel saslimst ba ir
re istr ta Norv ij , D nij un Šveic , kur slim ba skar asto us
riešus no 100 000. Eiropas valst s nov ro stabilu saslimst bas
gradientu - ar liel ku saslimst bu Eiropas zieme os un maz ku
dienvidos. Piem ram, D nij saslimst ba ir 5 reizes liel ka nek
Sp nij . S klinieka audz ji p rsvar ir sastopami fertil vecuma
riešiem. P c 50 gadu vecuma inciden-ce ir oti zema.
Neseminomas tipa germinog nos audz jus visbiež k konstat
riešiem no 20 l dz 25 gadu vecumam, seminomu slimnieku
liel kais skaits ir vecum no 30 l dz 45 gadiem. Neskatoties uz
plašiem p jumiem, s klinieka audz ju etiolo ija joproj m nav
skaidra. Par s vair k datu, kas liecina par p rmantot bas un
apk rt s vides lomu š s slim bas etiolo ij .
Šobr d pasaul par ticamiem riska faktoriem tiek uzskat ti:
vecums no 15 l dz 50 gadiem, balt rase, kriptor-hisms anamn ,
klinieka intradukt la neopl zija, cirkš a tr ces, s klinieka
hipotrofija un p rmantot ba, k ar en tiskie faktori - daž dos
jumos ir pier ts, ka I pak pes radniec ba ir riska faktors.
Slimnieka d liem saslimt ar s klinieka v zi risks ir paaugstin ts 2 -
4 reizes, bet br iem - 8 l dz 10 reizes.
Kriptorhisms (nenosl jis s klinieks) paaugstina risku saslimt
ar s klinieka v zi 5 reizes. Risks 10 reizes liel ks ir v riešiem ar
abpus jo kriptorhismu. Bet l dz šim br dim joproj m nav skaidrs, vai
kriptorhisma korekcija sp j samazin t saslimšanas risku. Interesanti,
ka 5-10% slimnieku ar anamn esošu kriptorhismu audz js
att st s pret , norm li nosl juš s kliniek . Savuk rt
neaugl giem v riešiem parasti nov ro s klinieku hipotrofiju, kas rada
paaugstin tu intradukt lu neopl zijas risku un var p rveidoties
invaz vaj form .
Par potenci liem riska faktoriem tiek uzskat ti: s došs
dz vesveids, fizisk s aktivit tes tr kums, paaugstin ts estrog nu
daudzums apk rt vid (pestic di, polihlordife-noli, fitoestrog ni).
klinieka v ža att st ba nav atkar ga no agr nas pubert tes,
meh niskas s klinieka traumas, retas dzimumdz ves,
aptaukošan s, infekcijas un ciešu džinsu valk šanas.
klinieka v ža histolo isk s formas.
Prim rie audz ji:
I Germinog no š nu audz ji:
1) seminoma:
a) klasisk ;
b) anaplastisk ;
c) spermatocit ;
2) neseminoma:
a) embrion karcinoma;
b) teratoma (ar vai bez malignit tes):
- nobriedusi,
- nenobrieduši;
c) horionkarcinoma;
d) dzeltenuma maisa tumors.
580
 UROLO IJA IRUR IJA

II Negerminog nie audz ji: Atlieku audz js (R)

1) gon das stromas audz ji: Rx - atlieku audz ja esam bu nav iesp jams nov rt t
a) leidigoma, R0 - atlieku audz ja nav
b) sertolioma; - ir mikroskopisks atlieku audz js
2) gonadoblastoma;
R2 - ir makroskopisks atlieku audz js
3) citi: s klinieka adenokarcinoma, mezenhim lie au
dz ji, karcino ds, adren la aizmet a audz ji.
Iedal jums st di s
Sekund rie audz ji:
0 stadija Tis N0 M0
1) retikuloendoteli lie audz ji:
a) iimfoma,
1 stadija T, N0 M0
b) leik misk s klinieka infiltr cija; T2 No M0
2) citu audz ju (prostatas, plaušu, ku a un zarnu trak IIA stadija Tu N0 M0
ta, melanomas, nieru audz ju) metast zes. IIB stadija TM N2 M0
90-95% no visiem s klinieka audz jiem ir germinog nie. No tiem MC stadija T,-4 N, M0
40% ir "t s" seminomas, 20-25% embrion s karcinomas, 25-30% Limfmezgli < 5 cm IICM stadija Pozit vi audz ju mar ieri p c
teratokarcinomas, 5 - 10% teratomas un 1% horionkarcinomas. limfadenek-tomijas bez redzama audz ja pier juma
Audz js bieži vien sast v no daž diem histolo iskiem variantiem un T, N, Mn
tad ir uzskat ms par ne-seminomu. Retroperitoneali metast zes limfmezglos > 10 cm
S l i m b a s s t a d i j a s . Stadiju nosaka izmai as prim raj Ti.4 N0.3
tumor (izplat ba s kliniek vai rpus t , asins un lim-f tisko vadu Metast zes limfmezglos virs un zem diafragmas,
inv zija), re ion lo un att lo metast žu lokaliz cija, daudzums un bet virs a. renalis me a. Nav att lu metast žu
lielums. Prim tumora izm ri kl niski nav svar gi un neietekm iekš jos org nos
prognozi. 1997. gad praks tika ievesta jauna kl niski anatomisk
klinieka audz ju klasifik cija, kur kop ar morfolo isk m un IID stadija III stadija
anatomisk m izmai m tika iek auts ar audz ju mar ieru
koncentr cijas pieaugums. Š klasifik cija pašreiz ir modern un
atbilst IGCCC (International Germ Celi Consensus Classification)J
IVA stadija
auj individu li izv ties rst šanas taktiku daž s pacientu grup s N Mi
un prognoz t terapijas efektivit ti. Vien org 5 vai maz k par 5 metast m un
to lielums < 2 cm
klinieka audz ju coper cijas jeb histopatolo is-k IVB stadija Izplat tas viscer las metast zes vai vien
klasifik cija TNM sist (1997.g.): org vair k par 5 metast m, un to lielums > 2 cm
E Prim lokaliz cija rpus gon m
Prim rais audz js (T)
Tx - prim rais audz js nav nosak ms Valtera R da klasifik cija:
T0 - histolo iski - r ta vai ar prim ro audz ju nevar atrast Stadija TNM Apraksts
Tjs - intratubul rs audz js, preinvaz vais v zis
- audz js norobežots s kliniek (ieskaitot rete testis); A(l) No Slim ba skar tikai pašus
gad jum j nor da, vai ir rete testis boj jums. oti svar gi ir dati par kliniekus
audz ja inv ziju limfvados vai asinsvadu t kl , se-minomu gad jum - B(H) Ni,N2A Metast zes maz k nek
dati par rete testis epit lija infiltr ciju 6 re ion lajos limfmezglos;
audz js neinvad retroperi-
T2 - audz js infiltr tunica vaginalis vai s klinieka pied kli
tone lajos taukaudos; neviens
T3 - audz js infiltr s klvadu
no skartajiem limfmezgliem
T4 - audz js infiltr scrotum
liel kaj š rsizm
Re ion lie limfmezgli (N) nep rsniedz 2 cm
Nx - datu nav N 2B Skarti vair k nek 2 limfmezgli;
N0 - nav metast žu limfmezglos limfmezglu metast zes labi
- metast ze solit limfmezgl < 2 cm visgar kaj m jum iekapsul tas; audz js invad jis
N2 - metast zes solit limfmezgl > 2 cm un < 5 cm liel kaj retroperitone lajos taukaudos;
rsizm . Metast ze multiplos limfmezglos ne liel ka par 5 cm limfmezgli > 2 cm liel kaj
liel kaj š rsizm rsizm
N3 M+
N3 - metast zes > 5 cm, bet nep rsniedzot 10 cm liel kaj Mas vs palp jams veidojums
rsizm Att s metast zes (M) der .
Mx - nav datu par att laj m metast m C(lll) Slim bas disemin cija (plauš s,
M0 - att lo metast žu nav akn s, kaulos vai subdiafrag-
- ir att s metast zes Audz ja li).
diferenci cijas pak pe (C)
Kl nika. klinieka v zis ir reta slim ba, t c ne vienm r s klinieka
Gx - audz ja diferenci cijas pak pe nav zin ma
maisi a palielin šan s tiek nov rt ta pareizi. Parasti sastopama vecum no
- augsti diferenc ts audz js 15 l dz 50 gadiem. Pacienta visbiež s s dz bas (80 - 90% gad jumu) ir
G2 - vid ji diferenc ts audz js viena s klinieka maisi a palielin šan s, pietukums vai s klinieka konsistences
G3 - mazdiferenc ts audz js izmai as (biež k - sabl jums). Pacienti var atz t nelielas trulas s pes,
G4 - nediferenc ts audz js smaguma saj tu s klinieka maisi un v dera lejas da . Tikai 10% gad jumu
pacientiem slim bas s kums var b t ak ts, kl niski atg dinot ak tu iekaisuma
procesu s klinieka maisi vai s klinieka sagriešanos. Tas ir saist ts ar tu-
mora masas strauju augšanu un nekrozi apst os, kad tumora asinsvadi
nesp j tik tri izveidoties. Tom r, r gi sav cot anamn zi, šiem slimniekiem
var atkl t pak penisku s klinieka palielin šanos dažu dienu vai ned as laik .

581
 IRUR IJA UR OLO IJA
Bieži vien pacienti, it paši jauni v rieši, nepiev rš uzman bu
viena s klinieka palielin jumam, vai, baidoties no ven risk s
slim bas, vienk rši nemekl pal dz bu. Rezult vair k par 50%
neseminomas slimnieku un ap 25% seminomas slimnieku atkl j
metast zes pirm s apskates laik . Kl niski izpaužas tikai 10% no
metast m. Pacienti var s dz ties par s m mugur ,
gastrointestin liem trauc jumiem, kas var tu nor t uz
retroperitone lo limfmezglu boj jumu. Me-diastin lo limfmezglu
boj jumi un plaušu metast zes kl niski var izpausties ar klepu, elpas
tr kumu, s m kr šu kurv . Iesp jams ar drudzis un svara zudums
audz ja intoksik cijas d . Reiz m pacients griežas pie rsta sakar
ar supraklaviku-l ro limfmezglu palielin šanos vai palp jamu
audz ju v der , s m kaulos. Smadze u metast zes liek
pacientam griezties pie neirologa ar s dz m par galvass m,
redzes trauc jumiem un krampjiem. Dažos gad jumos neaugl ba v -
riešiem liek griezties pie rsta. T ir tumora endokr na manifest cija.
3% pacientu var konstat t ginekomastiju. auniem pacientiem ar
ginekomastiju oblig ti j apskata s klinieki un, ja patolo ija netiek
atrasta, j veic v dera dobuma ultrasono-gr fiska izmekl šana,
plaušu Rtg ekstragonad audz ja izsl gšanai. Nav daudz
slimnieku ar s klinieka audz ju, kam tri samazin tos s klinieka
apjoms, kas apskates laik var tu imit t atrofiju. Šo faktu nedr kst
ignor t, un, ja ir aizdomas par tru s klinieka apjoma
samazin šanos, pacients oblig ti j izmekl . 10 - 15% pacientu
klinieka audz js manifest jas ar sam strauji progres jošu
hidroc li.
A b p u s j i e b o j j u m i . S klinieka audz ji nedaudz
biež k att st s labaj s kliniek nek kreisaj . Kl niski 2 - 3%
klinieka audz ju uzreiz ir bilater li, ar bieži vien l dz gu histolo iju.
Visbiež kais bilater audz ja histolo iskais variants ir seminoma
(48%), bilater s neseminomas ar variablu histolo iju ir
sastopamas 30% gad jumu un neger-minog nie bilater lie audz ji ~
22% gad jumu. Tom r 5-10% slimnieku, kam ir kl niski vienpus js
audz js, pret s kliniek ir konstat ta carcinomo ir, situ, kas
turpm k oblig ti p rv ršas invaz vaj form .
Diagnostika. Jebkuram pacientam ar s dz m par s klinieka
formas un konsistences izmai m, k ar ar dz m par
diskomfortu v der , j i z m e k l s klinieki. Palp jot nosaka to
lielumu, konsistenci, s gumu, mobilit ti. Oblig ta ar izmekl šana
ar caurejošu gaismu (d i a f o -n o s k o p i j a ) . Konstat jot
hidroc li, nekad nevajag m in t to punkt t. Pirm m k rt m,
punkcija pat ban las hidro-c les gad jum ir neefekt va un š idrums
apvalkos tri par s no jauna. Otrk rt, tumora gad jum hidroc ies
idrums var satur t atipisk s š nas un t c punkcijas laik past v
oti liels lok las disemin cijas risks.
Konstat jot patolo iskas izmai as s kliniek , visi pacienti
oblig ti j nos ta uz s klinieku u l t r a s k a a s i z m e k -
š a n u . Ultraska as izmekl šana \r vienk rša, neinvaz va un
ta metode, kuras jut ba tumora gad jum tuvojas 100%. Ar US
pal dz bu var konstat t tumorus, kas >3 mm diametr . Dažos
gad jumos US pal dz rstam atkl t ''slepeno" s klinieka tumoru
pacientam ar neskaidras dabas rertoperitone liem, mediastin liem
limfmezgliem, plaušu un aknu metast m, kad kl niski nav nek du
redzamu izmai u s kliniek . US pal dz kl nicistam diferenc t
klinieka audz ju no cit m s klinieka maisi a patolo ij m
(hidroc le, pied a cista, epididim ts, traumas sekas utt). US
diferenci s diagnostikas zi ir pat lab ka nek DT vai
kodolmagn tisk rezonanse (KMR), jo ir stipri vienk rš ka, l ka
un tikpat informat va.
ja ar US pacientam atkl j s klinieka audz ju, tad n košais solis
ir v dera dobuma US - izv rt retroperitone lo un iliak lo
limfmezglu st vokli.
Intravenoz p i e l o g r f i j a auj noteikt ur n-vadu
kompresiju vai nob di ar limfmezglu paket m.
582
Pacientiem ar plaš m plaušu metast m un tiem, kam p c
orhofunikulektomijas (oli as un s klas saites ekstirp cija) ho-
rionisk gonadotrop na (HG) l menis paliek > 10000 mlU/ml, ir oti
liela iesp ja atrast galvas smadze u metast zes, t c ir in-dic ta
smadze u datortomogr fija. T ir indic ta ar neiroio is-ku
simptomu gad jum p c pirmreiz s apskates.
T u m o r a m a r i e r u noteikšana nav pielietojama k
skr ninga metode. Tumora mar ierus nosaka tikai tad, ja ir
aizdomas par s klinieka audz ju. Pie tam negat vie tumora mar ieri
neizsl dz v ža esam bu, bet pozit vie mar ieri nor da tikai uz to, ka
audz js vai t metast ze satur specifisko histolo isko strukt ru.
Kl niskaj praks mar ierus izmanto slim bas diagnostik ,
monitor šan , k ar prognozes noteikšan .
A l f a - f e t o p r o t e n s (AFP) ir glikoprote ns ar mo-
lekul ro masu 70 kD. AFP ir aug a dzeltenuma maisa, aknu un
ku a un zarnu trakta fiziolo isks produkts. B rniem p c 1 gada
vecuma un pieaugušiem AFP koncentr cija serum nedr kst
rsniegt 10 klU/ml. Slimniekiem ar s klinieka ger-minog niem
audz jiem AFP produc dzeltenuma maisa histolo iskie elementi,
kuri ir rakstur gi neseminomas tipa audz jiem. Bez tam AFP var b t
paaugstin ts pacientiem ar daž m labdab m aknu slim m, k
ar ku a, zarnu, aizku a dziedzera, žuitsp a un plaušu (20%)
ža gad jumos. Mar iera pussabrukšanas periods ir 4 l dz 6
dienas.
Cilv ka h o r i o n i s k a i s g o n a d o t r o p n s (HG) ir
glikoprote ns ar molekul ro masu 46 kD. Sast v no div m
subvien m - cx un p. Beta subvien ba ir tieši rakstur ga s klinieka
germinog niem audz jiem. Fiziolo iski HG produc placentas
sincitiotrofoblasti. Germinog nos audz jos sinci-tiotrofoblastiskie
elementi ar sintez šo hormonu. HG koncentr cija ir tieši atkar ga
no sincitiotrofoblastisk elementa š nu daudzuma un 1 Ul/I atbilst
10000 audz ja š m. Iz emot germinog nus s klinieka audz jus,
HG var b t paaugstin ts cit m onkosaslimšan m: aizku a
dziedzera, resno un tievo zarnu, aknu, ku a, oln cu, piena
dziedzeru un nieru v zim.
HG paaugstin šan s vair k ir rakstur ga neseminomas tipa
7
klinieka audz jiem. Tom r 15 - 20% "t ro' seminomu sast ir
milz gas sincitiotrofoblasta š nas. T c HG var b t paaugstin ts
seminomas gad jum - parasti ne vair k par 75 mUI/ml, un
galvenok rt saslimšanas III stadij .
Ir skaidrs, ka AFP un HG ieviešana kl niskaj praks pal dz
diferenc t seminomas tipa audz ju no neseminomas.
PRIEKŠDZIEDZERA AUDZ JI
Priekšdziedzera audz ji ir labdab gi un aundab gi. Labdab gs
priekšdziedzera audz js ir labdab ga priekšdziedzera hiperpl zija
(LPH). aundab gs priekšdziedzera audz js ir priekšdziedzera
zis, kas 95 % gad jumu ir priekšdziedzera adenokarcinoma. Katrs
no šiem audz jiem att st s no daž m priekšdziedzera da m.
LPH att st s no centr s da as audiem, savuk rt priekšdziedzera
zis vairum gad jumu -no perif s priekšdziedzera zonas audiem
(skat. priekšdziedzera anatomiju).
Labdab ga priekšdziedzera hiperpl zija (LPH).
riešiem p c 40 gadiem priekšdziedzer att st s stromas
(centr s da as jeb p rejas un periuretr s zonas) nodul
hiperpl zija, kas vecum p c 50 gadiem var izsaukt specifiskas
urin šanas gr bas. LPH un t s izrais s izmai as ir biež
slim ba v riešiem p c 50 gadiem. 70 gadu veciem v riešiem 70 %
gad jumu sastop histolo isku LPH.
Labdab ga priekšdziedzera hiperpl zija ir specifisks histo-
patoio isks process, kam morfolo iski rakstur ga stromas un
dziedzera jeb epit lijš nu palielin šan s.
Bieži vien cit m patolo ij m ir identiskas s dz bas k LPH,
piem ram, ur nizvadkan la iekš s atveres sašaurin jums jeb
ur np a kakli a skleroze, ta u šeit nevar run t par LPH, jo ir
atš ir ga morfolo ija.
582

Ir vair kas teorijas, kas skaidro LPH att st bu, ta u neviena nav
viennoz ga un piln neaptver visus LPH veidošan s aspektus.
Ir skaidrs, ka testosteronam un t metabol tam priekšdziedzera
audos - dihidrotestosteronam (DHT) - ir noz ga loma LPH
att st (sk. 19. att.). Hipotalams izstr atbr vot jhormonu
(LHRH), kurš ietekm luteiniz još hormona (LH) sint zi un
izdal šanos no hipof zes. LH savuk rt stimul Leidiga š nas
kliniekos izstr t testosteronu. Da a no br testosterona non k
priekšdziedzera š s, kur fermenta 5-alfa-redukt ze iedarb tiek
rv rsts par DHT.
19. att ls. DHT veidošan s no testosterona (T) priekšdziedzer ,
DHT saist šan s ar androg nu receptoru (AR) un kompleksa
veidošana ar DNS.
PRIEKŠDZIEDZERIS
DHT priekšdziedzera epit lija š s veido stabilu savienojumu
ar olbaltumviel m, kas t di uzkr jas epit lijš s un izraisa to
pak penisku palielin šanos un rezult - priekšdziedzera masas
pieaugumu. Šis ir viens no izplat kajiem viedok iem par LPH
izcelsmi.
Kl nisk s izpausmes, s dz bas, ur np a obstrukcija nav
viennoz gi saist ma ar priekšdziedzera izm riem. Svar gs ir LPH
augšanas veids, ur nizvadkan la priekšdziedzera da as diametrs,
detrusora funkcija.
Patofiziolo iski ir tr s faktori, kas nosaka ur np a obstrukciju.
1) Glud muskulat ra. Glud s muskulat ras š iedras da
ji atrodas priekšdziedzera strom . Da a glud s muskulat
ras š iedru ap em priekšdziedzeri un ur np a kaklu.
2) Nodul s hiperpl zijas mezgis, LPH masas pieaugums.
Hiperplaz priekšdziedzera masa iespiežas uretras prostatiskaj
da . Bieži palielin s tikai viena no priekšdziedzera da m - vid
daiva, kas k ventilis var nosl gt ur np a kaklu.
3) M. detrusor atonija. LPH att st bas s kumposm m.
detrusor hipertrof jas, k st sp ks, jo parastais ur na daudzums
ir j izvada caur da ji sašaurin to ur nizvadkan lu. Ta u ar laiku
iest jas musku a nogurums un att st s atonija. L dz ar to par
atlieku ur ns. M. detrusor atonija var b t ak ta un hroniska.
A k t a u r n a r e t e n c e rakstur ga ar p kš u s kumu,
tai par iemeslu var b t oper cija, medikamenti, alkohols. T var
notikt jebkur slim bas att st bas stadij . Reiz m par ak tas
retences c loni var b t ur np a kakli a sl gums (t ska,
nosprostojums ar akmeni). Parasti pacienti j t s pes. Diagnozi
uzst da, pamatojoties uz anamn zi un ultraska as izmekl jumu.
Nieru funkcija parasti nav izmain ta, k tas ir hroniskai ur na
retencei. Parasti p c ur np a katetriz cijas atjaunojas spont na
urin cija. ja katetra ievad šana nav iesp jama, indic ta
suprapubik la punkcija.
H r o n i s k a u r n a r e t e n c e . Pacienti parasti nej t
pes. M. detrusor atonija iest jas ilgstošas infravezik las
obstrukcijas rezult . Pak peniski veidojas atlieku ur ns, nov rt
nieru funkcija un pacienta visp jais st voklis.
UROLO IJA IRUR IJA
Bieži vien sakar ar blakusslim m ir nepieciešama ilgstoša ur na
izvad šana caur suprapubik lu katetru, izmekl šana terapijas kl nik
un attiec ga rst šana.
Labdab gas priekšdziedzera hiperpl zijas klasifik cija. s
pamat ir kl nisk s izpausmes.
• Morfolo iska LPH - nav simptomu, bet pacientam atrod
palielin tu priekšdziedzeri, kas morfolo iski atbilst LPH defin cijai.
• Simptom tiska LPH - pacientam ir rakstur gie simptomi un ar
morfolo isk s priekšdziedzera izmai as.
• Obstrukt va LPH - pacientam ir infravezik las obstrukcijas
paz mes.
• Iritat va LPH - pacientam ir p rsvar LPH kairinošie simptomi.
• Komplic ta LPH.
LPH k o m p l i k c i j a s ir t s izmai as, kuras pasliktina ne
tikai pacienta dz ves kvalit ti, bet var izrais t ar nopietnus vesel bas
trauc jumus.
M. detrusor izmai as - main s ur np a sieni as kvalit te. M.
detrusor att st s trabekul ra h pertrofija (var b t neatgriezeniska),
un veidojas pseidodivertikuli (samazina musku a kontraktilit ti).
Divertikuli uztur urince u infekciju, un tajos var veidoties akme i.
Atlieku ur na izrais s komplik cijas - veidojas ur nce u
infekcija, ur np a akme i.
Obstrukt va urop tija izraisa augš jo ur nce u dilat ciju, nieru
mazsp ju, ur miju.
Reiz m ir mikrohemat rija no paplašin taj m ur np a kakla
m. Ta u tas ir sal dzinoši reti.
Diagnostika, em v pacienta vecums un rakstur s
dz bas. LPH simptomi reti kad manifest jas agr k k 50 gadu
vecum . Pacienti parasti nov ro v ku ur na str klu, paši no r tiem.
Dienas laik p c fiziskas aktivit tes ur na str klas trums uzlabojas.
Pacientiem rakstur ga nakts urin cija. Šeit nejaukt LPH izrais tu
nikt riju ar kardi lu un hronisku nieru slim bu izrais tu nikt riju.
Pacienti atz ar nepiln gu ur np a iztukšošan s saj tu un
nepieciešam bu urin t tr k k p c div m stund m. oti svar gs ir
paša pacienta min to simptomu izrais diskomforta nov rt jums.
Lai ob-jektiviz tu pacienta s dz bas, praks pielieto daž das sim-
ptomu skalas. Plaš k pielieto Amerikas urologu asoci cijas
izstr to internacion lo LPH simptomu skalu (IPSS), kur
maksim lais punktu skaits ir 35.
LPH simptomu iedal jums:
Obstrukt vie simptomi:
• aizkav ta urin šana,
• v ja ur na str kla,
• pagarin ta urin šana,
• j sasprindzina musku i,
• nepiln gi iztukšojies ur np slis, ur na retence.
Iritat vie simptomi:
• neatliekama vajadz ba urin t,
s • bieža urin šana,
• nikt rija,
• da ja inkontinence.
Fizik izmekl šana ietver v dera palp ciju un per-kusiju, lai
noskaidrotu, vai nav palp jams un perkut jams p rpild ts ur np slis,
un digit li rekt lu izmekl šanu. Rekt li LPH palp k palielin tu,
elast gu, parasti simetrisku veidojumu ar labi nosak m kont m
un taust mu starpdaivu rievu. Palp ciju ieteicams veikt p c
ur np a iztukšošanas. Palp jot LPH izm ri ne vienm r korel ar
atlieku ur na daudzumu un ur na izvad šanas funkcijas trauc juma
pak pi, jo, izmekl jot rekt li, nevar p rliecinoši nov rt t vid jo daivu,
kura var b t par iemeslu ur na retencei. Šeit pal dz ultrasonogr fija.
Atlieku ur na noteikšana. Atlieku ur nu iesp jams m t,
katetriz jot ur np sli p c mikcijas. Ikdienas praks at-
583
583
 IRUR IJA UR OL O IJA
lieku ur nu nosaka ar abdomin lu ultrasonogr fiju. Vienlaikus m ra
priekšdziedzera masu, nov rt , vai ir ur nvadu un nieru b odi u
dilat cija.
Seruma kreatin ns. Ar t pal dz bu nosaka, k nieres
funkcion . Komplic tas LPH gad jum viena no komplik cij m ir
nieru mazsp ja.
Ur na str klas truma noteikšana nepieciešama, lai fiks tu
un nov rt tu ur na str klas truma izmai as un spriestu par
infravezik s obstrukcijas pak pi. Ur na str klas maksim truma
samazin šan s var b t m. detrusor juma paz me. Ta u m.
detrusor var kompensatori hipertrof ties, un ur na str klas
maksim lais trums var b t normas robež s. Ja ur na str klas
maksim lais trums (Q max) ir maz ks par 10 ml/s, pacientam
noteikti ir kl niska patolo ija.
Izmekl jumu ar priekšdziedzera specifisko antig nu (PSA)
veic, lai nov rt tu priekšdziedzera aundab ga audz ja iesp jam bu,
kas var b t paral li LPH, k ar diferenci s diagnostikas nol kos.
Transrekt lu priekšdziedzera ultrasonogr fiju pielieto, lai
diferenc tu no priekšdziedzera aundab ga audz ja. Vienlaic gi
veic adatas punkcijas biopsija.
LPH diferend ldiagnoze:
• Priekšdziedzera aundab gs audz js. Pielieto adatas
punkcijas biopsiju, digit li rekt lu izmekl šanu, transrekt lu
US ar biopsiju.
• Ur nizvadkan la strikt ra. Reiz m simptomi var b t oti
dz gi. Pielieto urofioumetriju, rentgenolo isk s izmekl šanas
metodes, uretroskopiju.
• Ur np a kakla skleroze. Diagnozi pier da ar uretrocis-
toskopiju.
• Neirop tija. Muguras smadze u boj juma gad jum diz rija
bieži ir pirmais simptoms.
• Poli rija. Cukura diab ts, citi poli rijas iemesli.
• Depresija. Daudzi vec ki cilv ki, b dami depresij , neiet
gul t, bet iet uz tualeti. Tad lieto t ju vai citu š idrumu un atkal
apmekl tualeti. Diagnoze ir skaidra, ja vien rsts uzklausa
pacientu.
rst šana. LPH rst šanu nosaka atkar no LPH izrais s
dz ves kvalit tes trauc jumu un objekt vo izmai u pak pes. LPH
kuma posm vairum gad jumu var aprobežoties ar pacienta
nov rošanu. Vairumam pacientu LPH iritat vie simptomi p rsvar
neizraisa ikdienas dz ves kvalit tes trauc jumus, l dz ar to speci la
rst šana nav nepieciešama. Iesaka nov rot 6 m nešus, p c tam
parasti nov ro simptomu pieaugumu, un pacients atk rtoti griežas
pie rsta.
Medikamentoz rst šana. To iesaka, ja preval iritat vie
LPH simptomi, ur na str klas trums nav oti izmain ts (Qmax > "10-
15 ml/s) vai ja pacientam ir absol tas kontrin-dik cijas operat vai
terapijai.
Fitoterapija. Daž du augu ekstraktus LPH simptomu
samazin šanai plaši pielieto Rietumeiropas valst s. Dažu augu
ekstrakti satur biolo iski akt vas vielas, kas ietekm LPH vei-
došanos. Vairums šo akt vo vielu inhib testosterona sais-t šanos ar
androg nu receptoriem un samazina dihidrotes-tosterona (DHT)
produkciju priekšdziedzer . P jumos in vitro pier s šo vielu
iedarb ba, ta u in vitro rezult ti ir pretrun gi. Kl niskos p jumos šo
augu ekstraktu ietekme uz ur na maksim s str klas trumu ir tuva
placebo efektam. Ta u, emot v , ka tie ir augu valsts produkti,
daudzi rsti iesaka tos k pirm s k rtas terapiju, lai samazin tu
iritat vos simptomus. Ja rezult ti neapmierina, t k tiek ordin ti citi
medikamenti vai rekomend ta oper cija.
Prepar tu or in lnosaukumi, kas tiek lietoti LPH terapij :
Hypoxis rooperi, Urtica spp., Sabalis serruhtum, Serenoa repens B,
Cucurbita pepo, Pygeum africanum, Populus tremula.
Augu valsts medikamentu darb bas meh nisms piln nav
skaidrs. Uzskata, ka pietiekam s koncentr cijas tiem
584
piem t 5-alfa-redukt zi inhib jošs efekts. Š terapija ir dom ta
iritat vo simptomu regresijai, t b tiski neietekm ur na str klas
truma izmai as (Qmax). Priekšroka šiem prepar tiem tiek dota
c, ka tie ir augu valsts produkti, terapijas izmaksas ir sal dzinoši
tas un nav blakusefektu. Parasti terapiju ar šiem prepar tiem
uzs k, ja preval kairinošie simptomi.
S e l e k t v i e alfa-1-adrenoreceptoru bloka to ri (Terazosin,
Alfuzosin, Tamsulosin, Doxazosin). Šie prepar ti vair k vai maz k
selekt vi iedarbojas uz alfa-1-adrenoreceptoriem, tos blo jot.
di tiek pan kta glud s muskulat ras, kas ap em
priekšdziedzeri, hipotonija. Kontrindic ti pacientiem ar zemu
asinsspiedienu. Iesaka pacientiem ar mazu priekšdziedzera masu.
Kl nisk darb ba ir sal dzinoši tra. Pozit vu efektu nov ro
pirm s ned as laik . Pacienti atz ur na str klas truma
palielin šanos un kairinošo simptomu samazin šanos. Vairumam
prepar tu nepieciešama devas titr šana. Terapeitisk deva tiek
noteikta m neša laik . K nev lama blakuspar -ba parasti tiek
min ta arteri spiediena samazin šan s. No š s grupas
prepar tiem perspekt vs ir Tamsulosin, jo nav nepieciešama devas
titr šana, iespaids uz arteri lo asinsspiedienu ir minim ls un to
parasti nenov ro.
Finaster ds. Inhib aIfa-5-alfa-redukt zi, t di
trauc jot testosterona transform ciju par dihidrotestoste-ronu un
apst dina priekšdziedzera š nu proiifer ciju. Vair ku m nešu laik
samazin s priekšdziedzera masa un iest jas kl niska uzlabošan s.
Lieto 5 mg diennakt , vienu reizi dien .
Finaster da iedarb ba uz obstrukt vajiem simptomiem ir
iev rojami l ka k alfa-blokatoriem. Tas dod labu un paliekošu
efektu lielu LPH gad jumos. Divpadsmit m nešu laik
priekšdziedzera masa samazin s par 18%, simptomi samazin s par
26% un ur na pl smas trums pieaug par 25-30%. K nev lamus
blakusefektus parasti min erektilu disfunkciju (3-5% gad jumu) un
PSA samazin šanos, kas apgr tina priekšdziedzera v ža
monitor šanu.
irur isk rst šana. irur isko rst šanu izv las, ja
pacientam ir komplic ta LPH un nav kontrindik ciju oper cijai.
T r a n s v e z i k l a p r o s t a t e k t o m i j a v sturiski ir
viena no pirmaj m LPH irur isk s rst šanas metod m. Pirmie
zi ojumi par irur isk s rst šanas rezult tiem ir attiecin mi
apm ram uz 1890.gadu, kad vair ki irurgi zi oja par ur np sli
obtur jošo audu enukle ciju. M sdien s joproj m š oper cija ir
viena no LPH irur isk s rst šanas pamatmetod m. Š du
oper ciju iesaka, ja LPH masa > par 50-70 gramiem. Oper cijas
laik izdara cistotomiju priekš sien , ur np a rev ziju, incid
ur np a g ot du un ar r jpirkstu neas ce izdara LPH audu
enukle ciju. Hemost zi nodrošina, ievadot LPH lož Foley
tr skan lu katetru un uzpildot balonu. LPH ložai uzliek
hemost tiskas šuves. Sl dz ur np sli, reiz m izveido cistostomu
ur np a caurskalošanai. P coper cijas periods ilgst apm ram 10 -
12 dienas. Šo oper ciju nedr kst veikt pacientiem, kuriem ir aiz-
domas par priekšdziedzera v zi.
T r a n s u r e t r i a LPH r e z e k c i j a (sk. 21. att.). Š du
oper ciju iesaka pacientiem, kuriem LPH masa ir maz ka par 50-70
gramiem. Š s oper cijas ieviešana LPH irur iskaj rst šan
tiski samazin ja hospitaliz cijas laiku. Joproj m metode tiek
uzskat ta par LPH irur isk s rst šana "zelta standartu".
Oper cijas laik LPH audi tiek rezec ti transuretr li ar speci lu
irur isk s endoskopijas elektro instrumentu - rezektoskopu. Ar
speci lu cilpu audi tiek izdal ti mazu " ipsu" veid . Oper cijas laik
ur np slis nep rtraukti tiek caurskalots, lai nodrošin tu redzam bu.
Oper cija ir maz k traumatiska nek transvezik la oper cija, t pat
ir iesp jams pan kt lab ku hemost zi. P c rezekcijas ur np sl
ievada transuretr lu katetru, kuru evaku p c 24-48 stund m.
Agr naj p coper cijas period ir iesp jama asi ošana no LPH
ložas, k ar pielonefr ta, uretr ta un ak ta orhoepi-didim ta att st ba.
coper cijas cist ts turpin s 30 - 60 dienas.
584

20. att ls. irur iska pieeja priekšdziedzerim.
21. att ls. Priekšdziedzera transuretr la rezekcija.
Pacientiem strauji mazin s obstrukt vie simptomi, ta u saglab jas
iritat vie. Apm ram p c viena m neša normaliz jas urofloumetrijas
kne un normaliz jas PSA. Par v nu komplik ciju ir uzskat ma
ur nizvadkan la strikt ra un sekund ra asi ošana.
PRIEKŠDZIEDZERA V ZIS
Priekšdziedzera v zis ir aundab ga priekšdziedzera sa-
slimšana. Apm ram 25% no visiem gados vec kiem v riešiem ir
"snaudoša" priekšdziedzera karcinoma (vai tikai l ni prolifer joša),
kura var progres t. P c plaušu v ža un gas-
74 3136
UR OL O IJA IRUR IJA
trointestin trakta v ža, priekšdziedzera v zis ir trešais galvenais
lonis v riešu mirst bai. Sakar ar dz ves ilguma palielin šanos un
vecuma izmai m pieaug pacientu skaits ar priekšdziedzera v zi.
80 % gad jumu priekšdziedzera v zis lokaliz jas priekšdziedzera
perif raj da , p rsvar dors laj pus , un to var rekt li palp t.
Lokaliz cija ir t lu no ur nizvadkan la, t s kotn ji audz js ir
asimptom tisks.
Priekšdziedzera v zi uzskata par hormon las dabas audz ju
kopš 19.gs. beig m, kad nov roja, ka priekšdziedzera v zis
pacientiem ar s klinieka invol cijas procesiem ir nov rojams ret k.
jumi liecina, ka zin ma loma priekšdziedzera v ža etiolo ij ir
rmantojam bai. Liel ka saslimst ba ir nov rojama slimnieku
radinieku starp , kaut gan saist ba ar konkr tu HLA haplotipu nav
konstat ta. P tot atš ir bas rasu starp , ir nov rots, ka liel ka
iesp ja saslimt ir melnajai rasei, maz ka sp iem un
lat amerik iem. Augstu saslimst bu nov ro ar Zieme amerikas un
Zieme eiropas valst s. Noz me ir pils tu pies ojumam - liel ku
saslimst bu konstat pils s. Biež k slimo tie v rieši, kuri uztur
lieto daudz dz vnieku tauku, cinku un kadmiju, kuriem ir augsts pro-
lakt na l menis. Atz ar herpes v rusa un citomegalov rusa
noz mi priekšdziedzera v ža etiolo ij . Morfolo iski 95% gad jumu
konstat adenokarcinomu.
Priekšdziedzera v ža kl nisk s kategorijas:
1) simptom tisks v zis - kl nisk s izpausmes, palp prim ro
tumoru;
2) sl pts v zis - ir metast zes, bet nevar pier t prim ro
tumoru;
3) latents v zis - nav kl nikas, ir gad juma rakstura histolo isk
atrade.
Uzst dot diagnozi un nosakot audz ja stadiju, b tiski ir
nov rt t, vai audz js ir lokaliz ts vai izplat jies. No t atkar gas
rst šanas iesp jas. Lokaliz tam audz jam parasti simptomu nav.
Audz js neizplat s rpus org na robež m. Var b t prostatisma
simptomi, diz rija, mikrohemat rija. Izplat ta audz ja gad jum var
t obstrukt va urop tija, ur mija, hidronefrozes, skeleta s pes
metast žu gad jum (kad ir muguras smadze u kompresija), k ar
an mija un visp ja ka-heksija.
Priekšdziedzera v ža TNM klasifik cija (1997.g.) Prim
audz ja nov rt jums (T)
Jx - prim ro audz ju nav iesp jams nov rt t
T0 - datu par prim ro audz ju nav
- audz ja gad juma atrade, izmekl jot histolo iski
T1A - ne vair k par trim mikroskopiskiem v ža š nu per iem;
labi diferenc ts; audz ja š nas atrod < 5 % no re-zec s audz ja
masas
T1B - vair k par trim mikroskopiskiem v ža š nu per iem;
vid ji diferenc ts vai mazdiferenc ts; audz ja š nas atrod < 5 % no
rezec s audz ja masas
T2 - audz js nosak ms kl niski vai makroskopiski, bet tas nav
norobežots prostat
T2A - audz js l dz 1,0 cm liel kaj š rsizm
T2B - audz js liel ks par 1,5 cm liel kaj š rsizm , skar
vienu daivu
T2C - audz js ab s daiv s
T3 - audz js infiltr prostatas virsotni vai cauraug kapsulu, vai
izplat s uz ur np a kakli u vai s klas p sl šiem, bet nav fiks ts
T3A - unilater ls ekstrakapsul rs veidojums
T3B - bilater ls ekstrakapsul rs veidojums
T3C - audz js ieaug s klas p sl šos
T4 - audz js izplat s uz cit m blakus strukt m vai ir fiks ts
Re ion lie limfmezgli (N)
Nx - Re ion los limfmezglus nav iesp jams nov rt t
N0 - metast žu limfmezglos nav
585
585
 IRUR IJA UR OLO IJA
Ni - ir metast ze viena limfmezgla l dz 2 cm liel kaj š ers-
izm
N2 - solit ras metast zes limfmezglos 2-5 cm liel kaj š rs-
izm vai multiplas metast zes, kas < 5 cm liel kaj š rsizm
N3 - metast zes limfmezglos > 5 cm liel kaj š rsizm
Att s metast zes (M)
Mx - att lo metast žu esam bu nav iesp jams noteikt
M0 - att lo metast žu nav
- ir att s metast zes Audz ja
diferenci cijas pak pe (G)
Gx - audz ja diferenci cijas pak pe nav zin ma
- augsti diferenc ts audz js
G2 - vid ji diferenc ts audz js
G3 - mazdiferenc ts audz js
G4 - nediferenc ts audz js
Atlieku audz js (R)
Rx - atlieku audz ja esam bu nav iesp jams nov rt t
R0 - atlieku audz ja nav
- ir mikroskopisks atlieku audz js
R2 - ir makroskopisks atlieku audz js
Veicot izmekl šanu, svar ga ir prim audz ja (T) nov r-
šana. Lai to veiktu, pielieto digit li rekt lu izmekl šanu (DRI),
abdomin lu un transrekt lu ultrasonogr fiju, uretro-cistoskopiju un
IVU. Histolo iskai diagnozei materi lu ieg st, veicot transrekt lu vai
transperine lu punkciju un biopsiju ar speci lu biopsijas adatu,
ultrasonogr fijas kontrol , vai ar materi lu ieg st transuretr las
oper cijas laik . Tikpat svar ga k prim tumora (T) stadijas
noteikšana ir izplat ba limfmezglos (N) un metast žu (M)
nov rt šana. Pirm limfmezglu grupa, kas tiek skarta, ir parailiak lie
limfmezgli gar v. ///*-aca extemo. Diagnostik izmanto abdomin lu
US un dator-tomogr fiju, k ar veic iegur a limfadenektomiju, t.sk.
lapa-roskopiski. Iesp jam s metast zes nov rt , izmantojot kaulu
Rtg, skeleta scintigr fiju, datortomogr fiju un magn tisko rezonansi.
Agr no stadiju atkl šan liela noz me ir priekšdziedzera
specifiskajam antig nam (PSA). Izmekl jot pacientus ar pa-
augstin tu PSA un veicot transrekt lu US ar biopsiju, b tiski pieaug
kotn jo stadiju diagnostika.
Priekšdziedzera biopsijas indik cijas un tehnika. Lai
uzs ktu k du no rst šanas veidiem, priekšdziedzera v ža
diagnoze ir j apstiprina histolo iski, veicot biopsiju. Par vis-
ratz m indik cij m priekšdziedzera biopsijai uzskata:
1) palp jamu mezglu,
2) palp jamu asimetriju,
3) patolo isku priekšdziedzera bl vumu, elasticit ti,
4) PSA, kas liel ks par vecumam atbilstošu normu,
5) tumora (T) stadijas preciz šana.
Morfolo isk materi la ieg šanai pielieto divas principi li
atš ir gas tehnikas.
Asp i r c i j a s b i o p s i j a -ar adatu izdara priekšdziedzera
punkciju un aspir š nas. Metode ir prec za, ja mezgli ir palp jami,
tai ir minim la komplik ciju iesp jam ba.
Audu b i o p t t a i e g š a n a - parasti veic US kontrol ,
ieteicamais biopt tu skaits ir 6 gabali i. Metode ir prec ka
attiec uz izoehog niem tumoriem, bet iesp jams noteikt ar
perif ri lokaliz tus tumorus un prostatas kapsulas penetr ciju.
Komplik ciju risks ir mazs, ta u liel ks k aspir cijas biopsijai.
Septisku komplik ciju nov ršanai oblig ti nepieciešama
antibakteri la profilakse. Ieteicams lietot prepar tus, kas pietiekami
plaši darbojas uz gramnegat vo floru.
Praks lieto d i v u s p i e e j a s v e i d u s - transrekt lo un
transperine lo. Transperine lajam veidam ir maz ks septisko
komplik ciju risks, ta u tam ir maz ka diagnostisk pre-
586
cizit te un reiz m ir nepieciešama anest zija, lai pacientam
nov rstu diskomforta saj tu.
Lai piln izv rt tu indik cijas operat vai terapijai un noteiktu
pareiz ko rst šanas metodi, oti svar gs audz ja agresivit tes
js ir š nu atipija jeb diferenci cija, kas ir svar ga ar k
prognostisks faktors. Praks pielieto Mostofi un Gleason
priekšdziedzera v ža š nu diferenci cijas sist mas.
irur isk rst šana ir indic ta, ja pacientam tumora stadija ir
Tv T2 un nav nor jumu par metast m. Š dos gad jumos veic
radik lu prostatektomiju. Ar šo terminu saprot piln gu
priekšdziedzera un vesicula seminalis ekstirp -ciju ar sekojošu
uretras un ur np a anastomozi. Radik la prostatektomija ir
visefekt rst šanas metode pacientiem ar lokaliz tu
priekšdziedzera v ža formu. Ide ls kandid ts š dai oper cijai ir
pacients, kura prognoz jamais dz ves ilgums ir vair k k 10 gadi,
vecums zem 70 gadiem, nav nopietnu blakusslim bu un ir lokaliz ta
ža forma.
Oper ciju pacientiem iesaka izdar t apm ram 6 - 8 ned as p c
transrektalas biopsijas, kad notikusi iesp jam s p cbiopsijas
hematomas uzs kšan s un likvid jies iekaisuma infiltr ts. Š da
izv le samazina iesp jam s komplik cijas. Radik la retropubiska
prostatektomija ir biež k pielietot oper cija. Ir iesp jama ar
transperine la pieeja. Oper ciju ir iesp jams veikt ar
laparoskopiski. Re ion limfdadenektomi-ja nav terapeitisks
pas kums, bet nosaka stadiju. Ja ir aizdomas par metast m
limfmezglos, oper ciju neizdara, bet uzs k rst šanu k pie izplat ta
audz ja. P c oper cijas trans-uretr lo katetru atst j 2-4 ned as.
c radik las retropubiskas prostatektomijas ir nov rojamas
komplik cijas, ta u mirst bas procents ir zems, vid ji 1,7-2%.
Oper cijas laik ir iesp jami uretras un taisn s zarnas boj jumi.
Galven probl ma var b t asi ošana. K agr nas komplik cijas
nov ro trombofleb tu, plaušu emboliju, infekciju, limfoc li, šuvju
nepietiekam bu. V s komplik cijas ir ur na inkontinence, uretras
strikt ra, erektiia disfunkcija.
Priekšdziedzera v ža medikamentoz rst šana.
Hormon rst šana. Konceptu li hormon rst šana ir
paliat va rst šana un to pielieto atkar no slim bas stadijas un
pacienta visp st vok a. Hormon s terapijas m is ir
androg nu blok de vai priekšdziedzera v ža š nu blo šana no
androg nu vai to metabol tu iedarb bas. Š du rst šanu pielieto
izplat tas priekšdziedzera v ža kl nisk s formas gad jum kopš
1940. gada, kad to ieviesa Huggins. Terapijas rezult 70-80%
pacientu ar metast tisku priekšdziedzera v ža formu v rojama
uzlabošan s: samazin s kaulu s pes, uzlabojas visp jais
st voklis. Vid dz vildze pacientiem ar priekšdziedzera v zi ir 2,5 -
3 gadi. rst šanas bla-kusefekti - seksu s funkcijas zudums,
iesp jam depresija, svara palielin šan s - samazina dz ves
kvalit ti.
Paliat s terapijas ietvaros pielieto gan monoterapiju, gan
kombin tu terapiju:
• Orhektomija
• Orhektomija + estrog ni
• Orhektomija + stero die vai nestero die antiandrog ni
• Estrog ni
• LHRH agonisti
• LHRH agonisti + antiandrog ni
• Antiandrog ni: stero die, nestero die B i l a t e r l a
o r h e k t o m i j a ( irur iska kastr cija). Š ir droša un
vienk rša oper cija, kas strauji samazina
asin s cirkul jošo androg nu daudzumu 24 stundu laik . Oper ciju
var veikt div di, t.i., izdarot:
1) tot lu orhektomiju (ekstirp testis ar epididymis, li
funiculus spermoticus);
2) subkapsul ru orhektomiju (ekstirp tikai testosteronu
produc jošo testis stromu). Subkapsul ras tehnikas gad jum ir
nov rojams maz ks kosm tiskais defekts.
586

Iesp jam s p coper cijas komplik cijas ir hematoma un
br ces infekcija. Dažu m nešu laik nov ro stabilu libido un
potences samazin šanos. Šo funkciju neatgriezeniskais zudums un
ar kosm tiskais defekts ir iemesls, k c pacienti dod priekšroku
cit m rst šanas metod m.
E s t r o g n u t e r a p i j a ir plaši lietots terapijas veids.
Darb bas meh nisms ir LH sekr cijas atgriezenisk s saites blo-
šana, k rezult samazin s cirkul jošo androg nu daudzums.
Parasti lieto peror lus estrog nu prepar tus. Šo prepar tu blaknes -
bieži sastopama s ga ginekomastija, v ro sliktu d šu un
vemšanu, p du t sku. Visliel noz me šo prepar tu lietošan ir
lielajam v nu trombožu un kardiovas-kul s sist mas komplik ciju
riskam, kas liek atteikties no š s sam vienk rš s terapijas.
A n t i a n d r o g n i . Šie prepar ti priekšdziedzera š
konkur ar testosteronu un dihidrotestosteronu par vietu pie
androg nu receptora. T di notiek androg nu darb bas
inhib šana to m a š . Šos prepar tus var iedal t div s grup s:
stero die un nestero die.
• Stero die - ciproterona acet ts. Tam piem t du las
darb bas meh nisms. Tas konkur ar androg niem priekšdziedzera
s un tam piem t ar progesteronam l dz ga an-tigonadotropiska
aktivit te, kas samazina LH un FSH un kam seko testosterona
samazin šan s. Ciproterona acet ts ir relat vi drošs medikaments,
kam maz k kardiovaskul s sist mas blak u. Ginekomastiju un
dispeptiskas s dz bas nov ro oti reti.
• Nestero die - flutam ds, nilutam ds, bikalutam ds. Šie
prepar ti konkur ar testosteronu un dihidrotestosteronu
intracelul ri, saistoties ar androg nu receptoru. Pacientiem
saglab jas iepriekš jais testosterona l menis, bet reiz m tam ir
tendence pieaugt. Pacientiem att st s ar s ga ginekomastija, kas
gan nav tik izteikta k estrog nu terapijas gad jum . Seksu s
funkcijas zudums nav oblig ts nosac jums. L dz ar to š du terpiju
var rekomend t gados jaun kiem pacientiem, lai nodrošin tu lab ku
dz ves kvalit ti. Pacientiem, lietojot nestero dos antiandrog nus,
seko aknu funkcijai sakar ar iesp jamiem toksiskiem efektiem.
Stero do un nestero do antiandrog nu sal dzinoši p jumi
liecina par abu grupu prepar tu l dz gu efektu attiec uz dz vildzi,
ta u toksicit te ir vair k izteikta nestero diem prepar tiem.
L H R H (luteiniz još hormona atbr vot jhormona) ago-n i s t i
. Kopš 1971. gada, kad tika noskaidrota LHRH strukt ra, ir rad ti
sint tiski analogi, kuriem piem t ilg ks pussabruk-šanas periods un
paaugstin ta receptoru afinit te. LHRH darb bas pamat ir
gonadotrop nu LH un FSH izdal šan s stimul cija no hipof zes,
dab testosterona veidošan s s kliniekos (skat. 22.att). Sint tisko
analogu darb ba izsauc hipof zes LH izs kumu, LHRH receptoru
refraktarit ti un cirkul još testosterona samazin šnos
(medikamentoza kastr cija). Terapijas s kum nov ro testosterona
pieaugumu (flare fenomens), kas var b t par pamatu slim bas
simptomu saasi-n jumam un papildus disemin cijai. T c pirmo
ned u laik paral li iesaka lietot antiandrog nus. Testosterons to l -
meni, k ds tiek sasniegts irur isk s kastr cijas rezult , sasniedz
divu ned u laik . Kopum LHRH agonistu terapija ir labi panesama,
ir iesp jams p rtraukt terapiju un atjaunot seksu s funkcijas. Nav
nov rota ginekomastija, trombem-bolisk s un kardiovaskul s
komplik cijas. Šie prepar ti ir polipept di, t c ir lietojami
parenter li. Parasti lieto depo form vienas s/c vai i/m injekcijas
veid vienu reizi 1, 2 vai 3 m nešos.
Hormon s terapijas pamatprobl ma ir hormonu rezis-tences
veidošan s un ar to saist slim bas t progresija. P jumu
stadij atrodas intermit joša hormon rst šana.
587
UR OL O IJA IRUR IJA
22. att ls. Priekšdziedzera v ža rst šan izmantojam
androg nu iedarb bas un supresijas sh ma.
EREKTILA DISFUNKCIJA
rieša biolo iskie atrib ti ir potence un fertilit te. Ar potenci
saprot norm lu, fiziolo isku libido (dzimumtieksmi), erekciju,
ejakul ciju un orgasmu.
Patolo ijas (impotences) gad jum var b t trauc ti:
1) libido - veidojas sekund ra impotence;
2) erekcija - veidojas sta impotence jeb erektila disfunkcija;
3) ejakul cija - var b t priekšlaic ga, aizkav ta, retrogr da;
4) orgasms - anorgasmija.
Fertilit tes trauc jumu gad jum run par enerat vu impotenci,
respekt vi, konkr tais indiv ds sp j veikt apmierinošu dzimumaktu,
ta u nav pietiekams ejakul ta sast vs, lai veiktu apaug ošanu.
I m p o t e n c e s i e d a l j u m s (p c Sigusch):
1. Prim ra - nav bijis neviens apmierinošs dzimumakts.
2. Sekund ra - att st s p c s kotn ji bijušiem norm liem
dzimumaktiem.
3. Ak ta - att st s ak ti uz citas patolo ijas fona.
4. Hroniska - ja netiek nov rsta ak ta patolo ija.
5. Dzimumakta impotence - erektila disfunkcija (ED) ir tikai
dzimumakta laik , bet ar masturb ciju var sasniegt seksu lu
apmierin jumu.
6. Impotence, kas saist ta tikai ar k du konkr tu dzi-
mumpartneri.
7. Situ cijas impotence, kas atkar ga no erektil s disfunkcijas,
ko rada tikai k da konkr ta vieta vai laiks.
Erektila disfunkcija ir nesp ja pan kt vai saglab t pietiekamu
erekciju, kas nepieciešama apmierinošam dzimumaktam (seksu lai
aktivit tei). Erektila disfunkcija var skart visa vecuma v riešus, tom r
biež k sastopama p c 40 gadu vecuma, ko izskaidro ar biež ku
sekund ro patolo iju pievienošanos, k ar kait go ieradumu un
gadu skaita pieaugumu.
Erektila disfunkcija var b t psihog na vai organiska. Organiskas
erektil s disfunkcijas c l o f a k t o r i var b t:
1. Neirog ni:
• izkais skleroze,
• poliomiel ts,
• spin la trauma vai tumors,
• tabes dorsalis,
• postoperat vi.
587
 IRUR IJA UROL O IJA

2. Vaskul ri: tiska izcelsme. P tot izmai as dzimumlocek a audos, nov ro, ka
• ateroskleroze, Leriša sindroms, c 4-6 stund m ir audu iš mija, p c 12-14 stund m kopš
• cukura diab ts, saslimšanas s kuma nov ro kavemozo erme u glud s
• trombozes, muskulat ras izmai as un p c 24-48 stund m -nekrotiskas
• priapisms. izmai as, kuras t kaj s diennakt s nomaina fib-rotiski procesi, jau
3. Endokr ni: c 12-14 stund m norm las erektilas funkcijas atjaunošana ir
• panhipopituit risms, praktiski neiesp jama. P r i a p i s m a m p c veidošan s
• Klainfeltera sindroms, meh nisma i z š i r :
• prim rs un sekund rs hipogon disms, 1) arteri lo neiš misko tipu,
• miksed ma, 2) venookluz vo jeb iš misko tipu.
• hipotireoze. A r t e r i l o tipu raksturo:
4. Dzimumorg nu anom lijas un slim bas: • labs arteri lais pulss uz kavernozaj m un dors laj m
• episp dijas un hiposp dijas, art rij m;
• fimoze, • laba venoz atpl de no kavernozajiem erme iem;
• uretras strikt ra, • arteri tipa kavernozo asi u oksigen cija;
• labdab ga priekšdziedzera hiperpl zija, • nes ga erekcija, t s laik dzimumloceklis ir relat vi
• Peironi (Peyronie) slim ba. elast gas konsistences.
5. Medikamentu induc ti: Biež kais priapisma c lonis ir trauma, k rezult veidojas
• antihipertens vi l dzek i, tieša asi u nopl de no vienas kavernoz s art rijas uz kavernozo
• estrog ni, ermeni.
• barbitur ti, Arteri lais priapisms ir indik cija dzimumlocek a angio-gr fijai
• morfija deriv ti, un selekt vai boj asinsvada emboliz cijai, kas gan var
• antidepresanti. komplic ties ar piln gu erekcijas tr kumu vai dzimumlocek a
k urologu kompetenc ir censties nov rst erektilo gangr nu plaš kas asinsvadu emboliz cijas gad jum .
disfunkciju izraisošos organiskos faktorus, tad s k tiks izkl st ti V e n o o k l u z v o tipu raksturo:
biež kie no tiem. • cieta un s ga erekcija;
Peironi slim ba (m. Peyronie sin. induratio penis plastica). • slikta pild juma dzimumlocek a art rijas;
Slim ba ar neskaidru etiolo iju, kad dzimumlocek u ka-vernozo • nav venoz s dren žas;
erme u tunica albuginea att st s fibrozas r tas, k rezult • iš mija kavernozaj s asin s.
dzimumloceklis erektila st vokl ieg st izkrop otu formu. Nereti c lo us var min t intrakavernoz s injekcijas (papave-r ns),
rojama ar multiplu fibrožu kalcific šan s. Proces biež k hematolo iskas slim bas, neirog nus trauc jumus, anti-psihotiskas
iesaist s dzimumlocek a dors virsma. Tipisk s s dz bas ir par vielas, iekais gas iegur a slim bas.
gu erekciju, dzimumlocek a deform ciju erekcijas laik , niec gu Venozs priapisms ir gr ti rst jams, un konservat va terapija ir
erekciju dist li no fibroz ta-jiem apvidiem. rpus erekcijas s dz bu neefekt va. Lab kie rezult ti ir nov roti, ja ats c 20-30 ml kavernozo
parasti nav. Slimniekiem var rasties ar psihog na impotence ar asi u, lai lok li samazin tu spiedienu, un injic alfa-
saglab tu libido un potenci. adrenomim tiskas vielas kavernozaj ermen (etilefr ns 10 mg);
r s t š a n a . 50% gad jumu var notikt pašiz r-st šan s, proced ra j atk rto vair kas reizes. Š du taktiku pielieto, ja
tom r vairumam slimnieku tiek rekomend ta konservat va terapija, priapisms ir nov rots ne ilg k k 24 stundas. Lai ne autu
kas ietver E vitam nu 6-12 m n. p/o, lok lu ultraska as terapiju, dzimumloceklim atk rtoti p rpild ties ar asin m, ap to uzliek uzp stu
lok las injekcijas ar kortikostero diem. rnu asinsspiediena m šanas manšeti, a š proced ra ir
Ja konservat va terapija ir neefekt va, tiek rekomend ta neefekt va, tiek rekomend tas šuntu oper cijas: kavernoglandu rs
irur iska rst šana - boj apvidus ov la eksc zija - Nesbita vai kavernosaf ns šunts. Ilgstoša priapisma gad jum , kad
(Nesbit) oper cija; tom r j atz , ka š das manipul cijas var izveidojusies fibroze, ir in-dic tas protež jošas oper cijas.
veicin t ar izteiktu r tošanos un procesa t ku izplat bu. Š
oper cija ir modific ta, taj neizmanto r taudu eksc ziju, bet pret Erektilas disfunkcijas diagnostika.
pus veic tunica albuginea duplik ciju, pielietojot šuvju materi lu, Lai uzst tu erektilas disfunkcijas diagnozi un to sekm gi
kas neuzs cas. Oper cija tiek veikta, intra-kavernozi ievadot rst tu, ir nepieciešami sekojoši pamatizmekl jumi:
papaver nu vai alprostadilu. Ar š du oper ciju labv gi rezult ti tiek 1) seksu anamn ze,
sasniegti l dz 80% gad jumu. Biež s komplik cijas ir atk rtots 2) fizik izmekl šana,
dzimumlocek a formas izkrop ojums vai vaskul ra erektila 3) asins anal ze,
disfunkcija, kas saist s ar venozo asi u p coper cijas dren žu. 4) intrakavernoz s injekcijas tests.
Pacientiem ar Peironi slim bu, kura kombin jas ar vaskul ru erektilu Seksu lai a n a m n z e i ir b tiska loma diagnozes pre-
disfunkciju, ir in-dic ta dzimumlocek a protez šana, kas dod ciz šan un t terapijas taktikas noteikšan , t ir b tiski
apmierinošus rezult tus. tiec gi uzdot konkr tus jaut jumus, piem ram, vai erektila
Priapisms. Priapisms ir ilgstoša, s ga erekcija ar vai bez disfunkcija att st jusies p kš i vai pak peniski? Libido? Nakts
seksu las stimul cijas, kas nebeidzas ar ejakul ciju un nep rtraukti erekcija? Attiec bas ar partneri?
turpin s vair k k 4 - 6 stundas. Meh nisms nav piln skaidrs, Fizik izmekl šana parasti ietver jo
bet, visticam k, ir saist ts ar maz iegur a asinsvadu tromboz m. dzimumorg nu apskati un palp ciju un priekšdziedzera pal-p ciju.
Hinman (1960) apz ja priapismu k erekciju uzturošo meh nismu No labor atori em izmekl jumiem oblig ti
hiperfunkciju, kas norm la organisma st vokl ir fiziolo iski nosaka cukura l menis asins plazm (v lams, sal dzinot dina-
atgriezeniska. Priapisms var b t ar k sekas p rm gai seksu lai mik ). Pilna hormon la izmekl šana nav indic ta k skr nings.
aktivit tei, sirpjveida š nu an mijai u.c. hematolo isk m slim m, Seruma testosterons j nosaka, ja ir aizdomas par hipogon -dismu.
maz iegur a audz jiem, ur nce u infekcijas slim m, medikamentu Intrakavernozais injekciju tes ts ir pa-
lietošanai (prazoz ns, hlorpromaz ns, hipotens vi l dzek i, antikoa- matizmekl jums, ja dom par dzimumlocek a vaskul ra meh nisma
gulanti, kortikostero di). 35% gad jumu priapismam ir idio- izrais tu erektilu disfunkciju. Kavernozo audu glud s

588

588
 UROLO IJA IRUR IJA

muskulat ras relaks cijai lieto PGE1 jeb alprostadilu, papave-r nu,
fentolam nu, vazoakt vo intestin lo polipept du.
S i l d e n a f i l a ( V i a g r a ) 100 mg te s t u - lieto m s.
Ir ar s p e c i l a s i z m e k l š a n a s m e t o d e s , kas
savu noz mi l dz ar peror lo prepar tu par šanos ir zaud jušas,
tom r lietojamas gad jumos, lai prec zi noskaidrotu ED c loni:
• dzimumlocek a dupleksultrasonogr fija (pamatmetode
dzimumlocek a apasi ošanas nov rt šanai);
• kavemozometrija un kavernozogr fija (indic ta jau
niem pacientiem ar aizdom m par kavernovenozu šuntu);
• dzimumlocek a angiogr fija (var b t indic ta, ja ir post-
traumatiska erektila disfunkcija, k ar asinsvadu koka vizuali-z šanai
pirms vai p c penis vaskul m oper cij m);
• nakts tumescence un rigidit tes monitor šana (pal dz izš irt, vai
erektila disfunkcija ir psihog na vai organiska; laikietilp ga proced ra);
• dzimumlocek a biopsija.
rst šana.
S e k s t e r a p i j a - visbiež k, ja erektila disfunkcija ir
psihog na, vislab k abiem partneriem vienlaic gi.
Medikamentoz terapija (piem ram, Viagra) izraisa
kavernoz erme a glud s muskulat ras atsl bumu, aujot taj iepl st
asin m, k rezult notiek erekcija.
V a k u u m e r e k t o r i -ar vakuumkameras pal dz bu tiek
stimul ta erekcija. Paral li pielieto speci las manšetes uz
dzimumlocek a pamatnes, kas blo asi u atpl di.
I n t r a k a v e r n o z s i n j e k c i j a s - pirms gaid
dzimumakta kavemozaj ermen injic vazoakt vas vielas (PGE1,
papaver nu, fentolam nu); blakusefekti - s pes dzimumlocekl un
sam ilgstoša erekcija.
Vas kul i r u r i j a indic ta ~ 5% gad jumu. Izš ir
divus galvenos veidus:
• uzlabo dzimumlocek a arteri lo apasi ošanu (veido
anastomozi starp a. epigastrica inf. un a. dorsalis penis);
• trauc venozo atteci (venoablat irur ija).
D z i m u m l o c e k a p r o t z e s . Prot zi irur isk
ce implant kavemozaj ermen ar m i imit t erekciju, lai b tu
iesp jams dzimumakts. Dzimumlocek a protez šanai ide ls ir pacients,
kuram ir stabila organiskas izcelsmes erektila disfunkcija, kuru nav
iesp jams kori t ar citiem rst šanas pa mieniem, pie kam
pacientam ir saglab ts libido, dzimumlocek a jut gums, ejakul cija un
sp ja izjust orgasmu.
Pacientam ir j apzin s, ka oper cijas laik neatgriezeniski tiek
destru ti kavernozie audi.
Organisk s impotences irur iska korekcija noz to, ka
kavernozajos erme os implant silikona prot zes. Biež k to veic
pacientiem:
• p c radik las perine las prostatektomijas,
• p c tot las cistektomijas,
• cukura diab ta slimniekiem,
• p c traumas,
• priapisma slimniekiem.
O per c ijas tehnika:
1. Izdara vertik lu 6-8 cm garu das griezienu starpen . Atbr vo
m. bulbocavernosus un m. ischiocavernosus.
2. M. ischiocavernosis izdara garenisku griezienu 4-6 cm uz
augšu no tubera ischiadica.
3. Ar Hegara dilatatoru (8-16 Fr) dilat kavernozos erme us no
inc zijas vietas l dz corona glandis menim.
4. Dilat taj kavemozaj ermen ievada prot zi.
5. Aizšuj br ci.
Ir divu veidu p r o t z e s .
• Hidraulisk s (uzp šam s) prot zes sast v no p ra cilin
driem, pumpja un š idruma rezervu ra. Erekcija tiek imit ta,
idrumu p rpump jot no rezervu ra cilindros. P c dzimu
makta iesp jams š idrumu atkal iepludin t rezervu ,
• Nehidraulisk s prot zes - p ra prot zes, kuras, implan-t tas
kavernozajos erme os, past gi ir bl vas, stingras konsistences un
auj realiz t dzimumaktu.
Galvenais sekm gas oper cijas - implant cijas - priekšnoteikums ir
adekv ts prot zes izm rs un prot zes savietojam ba ar kavemozo
erme u izm riem. Ja prot ze ir par su, tad veidojas dzimumlocek a
deform cija, kuras rezult dzimumakts visp r nav iesp jams, a
prot ze ir par garu, iesp jama prot zes perfor cija caur kavemozo
ermeni uz glans penis, un pacientam ir oti stipras s pes.
Galven s komplik cijas saist s ar infekciju. Pacientam nedr kst b t
nek da uro enit la infekcija. T pat oti liela loma ir oper cijas lauka
sagatavošanai. Dzimumdz vi pacienti var uzs kt 4-5 ned as p c
oper cijas.
DZIMUMLOCEK A IRUR IJA
Fimoze ir dzimumlocek a das krokas (preputium) sašaurin jums,
kura d nevar atbr vot dzimumlocek a galvi u un ir apgr tin ta ur na
nolaišana. Biež k t ir iedzimta (~ 2-3%) patolo ija. Par ieg tas fimozes
loni var b t glans penis trauma, iekaisuma procesi priekšsieni .
Ne rst tas fimozes komplik cijas var b t:
• hronisks b la n ts, b la nopost ts;
• diz riskas par bas l dz pat ur na aizturei un
hidronefrozei;
• s pes erekcijas laik ;
• parafimoze.
Fimoze var b t ar etiolo iskais faktors jaunveidojumu att st bai,
ir nepieciešama t s irur iska korekcija.
r s t š a n a . Pieaugušiem visbiež k tiek izdar ta cir-kumc zija
- cirkul ra priekšadi as rezekcija.
Parafimoze ir dzimumlocek a saž augšana ar sašaurin s
priekšadi as "gredzenu", ja ir izdevies atkailin t glans penis, kas rada
dzimumlocek a asins un limfas rites trauc jumus. Rezult var
att st ties galvi as nekroze. Parafimoze prasa neatliekamu pal dz bu.
r s t š a n a . S kuma stadij var meh niski censties atbr vot
dzimumlocek a galvi u lok vai visp anest zij , a tas neizdodas,
vai ar jau v s stadij s, j izdara inc zi-ja priekšadi as gredzen , un
otraj etap , kad likvid jusies t ska, izdara cirkumc ziju.
DZIMUMLOCEK A AUDZ JI
Biež k sastopami 50-60 gadu vecum .
Etiolo iskie f aktor i:
• fimoze,
• hronisks iekaisums (balan ts, smegmas uzkr šan s).
H i s t o l o i s k i izš ir š das formas:
1. Labdab gi audz ji: ateromas, fibromas, lipomas, he-
mangiomas, limfangiomas, kondilomas.
2. Priekšv ži: keratoze, keratoakantoma, leikoplakija,
eritropl zija (m. uerat), Pedžeta slim ba, balanitis xerotica
obliterans, condyloma Bruschke-Lowenstein, carcinoma in situ
(m. Bowen).
3. aundab gi audz ji: plakanš nu karcinoma, sarkomas,
malignas melanomas.
Dzimumlocek a v zis. Visbiež k ir sastopama plakanš nu
karcinoma (0,5-1% no visiem audz jiem, ko sastop v riešiem). Ar fimozi
korel 50-97%. Pirmie simptomi ir slikti dz stošas li as, kas nerada
dz bas.
Izš ir tr s makroskopiskas formas:
1) la,
2) kondilomas,
3) bl vs mezgls.

589
589
 IRUR IJA UR OLO IJA

Dzimumlocek a aundab go audz ju klasifik cija p c TNM rst šana, kas v rsta uz org nu saglab jošu oper ciju un ko
sist mas. Prim audz ja nov rt jums (T) kombin ar staru terapiju. Ja slim bas process ir plašs, pielieto
Tx - prim ro audz ju nav iesp jams nov rt t dzimumlocek a amput ciju vai emaskul ciju kop ar cirkš u un
T0 - datu par prim ro audz ju nav iegur a limfadenektomiju.
Tis - corcinoma in situ I stadija - ja nevar radik li izoper t ar cirkumc ziju un eks-c ziju,
TA - neinvaz va verukoza karcinoma tad indic ta parci la amput cija vai lok la staru terapija.
I! stadija - staru terapija indic ta 100%, bet 50% nepieciešama
- audz js infiltr subepiteli los saistaudus
parci la amput cija recid vu gad jumos.
T2 - audz js infiltr corpus spongiosum vai
III stadija - s k ar antibakteri lu terapiju, jo bieži iekaisuma
corpora cavemosa rakstura limfadenop tiju pavada iz lojumi uz dzimumlocek a. Ja ir
T3 - audz js infiltr ur nizvadkan lu vai prostatu ietverts s klinieka maisi š, nepieciešama radik la oper cija -
T4 - audz js infiltr citas blakusstrukt ras emaskul cija.
Re ion lie limfmezgli (N) IV stadija - paliat va staru un (vai) mijterapija.
Nx - re ion los limfmezglus nav iesp jams nov rt t mijterapijas efektivit te ir sam maza.
N0 - metast žu limfmezglos nav
- metast zes vien virspus cirkš a limfmezgl LAPAROSKOPIJA UROLO IJ
N2 - metast zes vair kos virspus jos cirkš a limfmezglos vai
dz ar laparoskopijas att st bu ginekolo ij un irur ij , arvien
cirkš a limfmezglos ab s pus s
vair k t tiek izmantota urolo isko slim bu diagnostik un rst šan .
N3 - metast zes dzi ajos cirkš a vai iegur a limfmezglos (vien vai
Vair ku urolo isku patolo iju gad jum t ir alternat va operat s
ab s pus s) Att s metast zes (M) rst šanas metode, kurai ir savas priekšroc bas un savi tr kumi. Ne
Mx - att lo metast žu esam bu nav iesp jams noteikt vis m urolo isk m patolo ij m, kuru rst šanai pielietojama
M0 - att lo metast žu nav laparoskopiska irur ija, ir stingri noteiktas indik cijas, kas autu
- ir att s metast zes Audz ja viennoz gi izš irties par laparoskopijas metodes izmantošanu
diferenci cijas pak pe (C) rst šan , t oti liela noz me ir pacientu atlasei un r gai
Gx - audz ja diferenci cijas pak pe nav zin ma visp st vok a izv rt šanai. Šobr d pasaul laparoskopiskas
rst šanas metodes tiek izmantotas gan pieaugušo, gan b rnu
- augsti diferenc ts audz js
urolo ij . Laparoskopija p i e a u g u š o u r o l o i j a :
G2 - vid ji diferenc ts audz js
1) na testicularis li šana;
G3 - mazdiferenc ts audz js 2) limfmezglu ekstirp cija iegurn - retroperitone laj telp ;
G4 - nediferenc ts audz js 3) citas oper cijas. Laparoskopija b r n u
Atlieku audz js (R) urolo ij :
Rx - atlieku audz ja esam bu nav iesp jams nov rt t 1) abdomin ia kriptorhisma laparoskopiska diagnostika un
R0 - atlieku audz ja nav rst šana;
- ir mikroskopisks atlieku audz js 2) hermafrod tisma diagnostika.
R2 - ir makroskopisks atlieku audz js V i s b i e ž k v e i k t s l a p a r o s k o p i s k a s oper cijas:
1) v, testicularis li šana varikoc les rst šan ;
Iedal jums stadij s 2) iegur a limfadenektomija pacientiem ar priekšdziedzera
0 stadija Ti5 N0 M0 audz ju;
3) nefrektomija;
TA No M0
4) kriptorhisma diagnostika un rst šana;
i stadija T, No M0
5) hermafrod tisma diagnostika;
II stadija T, N, M0 6) radik la prostatektomija priekšdziedzera v ža gad jum ;
T2 No., Mo 7) oper cijas sakar ar ur na nesatur šanu sieviet m.
III stadija Tl-2 N2 Mo Augst k min s laparoskopiskas oper cijas tiek veiktas
T3 No.2 M0 tikai specializ tos urolo ijas centros un t m nav noz gu
iV stadija T4 ^jebkurš M0 priekšroc bu, sal dzinot ar atv rt m oper cij m, kuras tiek iz-
' jebkurš N3 M0 mantotas urolo isko patolo iju rst šan .
' jebkurš '^jebkurš M,
Varikoc les laparoskopiska rst šana.
Laparoskopiska v. testicularis li šana ir viena no varikoc les
D i a g n o s t i k a . Ja ir aizdomas par tumoru, nepieciešama
rst šanas metod m. T tiek lietota k alternat va metode
cirkumc zija ar biopsiju. S kuma stadij s pievienojas sekund ra
testikul ro v nu li šanai ar skrot lu vai ingvin lu pieeju, k ar
infekcija, k rezult ingvin lie limfmezgli b s palielin ti, ja ir
testikul ro v nu emboliz cijai.
palielin ti ingvin lie limfmezgli, ingvin s metast zes sastopamas
I n d i k c i j a s laparoskopiska! rst šanai ir t das pašas k
23-73% gad jumu. Savuk rt, ja palielin jumu nekonstat , tad 20%
va jai v. testicularis li šanai - s pes, neaugl ba, trauc ta
gad jumu nov ro mikrometas-t zes.
klinieku att st ba.
Veicot diagnostiku, j izdara plaušu rentgenizmekl šana un
Oper cij tiek izmantoti 3 troak ri: pirmais 10 mm troak rs tiek
abdomin ia ultrasonogr fija.
ievad ts virs umbo, otrs 10 mm troak rs gar m. rectus abdominis
Diferenci ldiagnostika. Dzimumlocek a v zis
later lo malu kontrlater pus , trešais - 5 mm - troak rs kreisaj
diferenc no sifil tisk m m, hroniska baianopost ta,
apakš kvadrant kontrlater laj pus .
labdab giem epiteli liem audz jiem (keratoakantomas), erit-
Oper cijas gait tiek š elta v dera pl ve later li no
ropl zijas, kondilom m.
testikul rajiem asinsvadiem. Apm ram 2 cm no cirkš a kan la
r s t š a n a . B tiski ir nov rt t, vaj neopl zijas process ir
iekš s atveres izdala d. defferens v. un a. testicularis, un p rdala
vai nav sk ris kavernozo ermeni. rst šanas apjoms ir atkar gs no
v. testicularis. V. testicularis identifik cijai var izman-
slim bas stadijas. Pamatmetode ir irur iska

590

590

tot intraoperat vu doplerogr fiju.
R e z u l t t i . P c daž du autoru datiem, veiksm ga
oper cija ir 85-97% gad jumu. Intraoperat vas komplik cijas
sastopamas 1-4% gad jumu (visbiež k epigastr lo asinsvadu
boj jumi), p coper cijas komplik cijas 2-10% gad jumu (C02
klinieka maisi , hidroc le, hematoma, s klinieku atrofija).
Laparoskopiska iegur a limfadenektomija.
Metode tiek pielietota pacientiem ar priekšdziedzera v zi, lai
nov rt tu limfmezglu st vokli; tas pal dz preciz t slim bas stadiju,
izv ties pareiz ko rst šanas taktiku, atlas t pacientus, kam b tu
indiceta radik la prostatektomija. Laparoskopiska iegur a
limfadenektomija tiek ar kombin ta ar transperine lu radik lu
prostatektomiju, bet oper cija ir ilg ka par radik lu retropubik lu
prostatektomiju.
Laparoskopiskas iegur a limfadenektomijas priekšroc bas,
sal dzinot ar atv rt m oper cij m:
• maz ks asins zudums oper cijas laik ,
• minim la postoperat va anaig zija,
• ks rekonvalescences periods.
Paplašin ta laparoskopiska iegur a limfadenektomija (papildus
ekstirp jot limfmezglus ap a. Ma a com., ext. un int., ar
paraaort los) indiceta uretras, ur np a, dzimumlocek a audz ja
gad jum .
Laparoskopiska nefrektomija.
Laparoskopiska nefrektomija k rst šanas metode tiek
izmantota pieaugušo un b rnu urolo ij . Pirm laparoskopiska
nefrektomija ir veikta 1990. gad .
Pieaugušo urolo ij laparoskopijas tehniku pielieto pacientiem
ar labdab m nieru patolo ij m - daž das etiolo ijas
nefrosklerozes, multicistiskas nieru displ zijas, k ar aundab gu
nieru patolo iju rst šan . Laparoskopiska nefrektomija ir veicama
pacientiem ar nieru audz jiem, kas diagnostic ti agr stadij un
kuru izm ri nav liel ki par 5 cm.
rnu urolo ij laparoskopiskas nefrektomijas izdara tikai
labdab gu patolo iju gad jumos.
Laparoskopiskas nefrektomijas ir iesp jams veikt ar
transabdomin lu vai retroperitone lu pieeju.
K o n t r i n d i k c i j a s laparoskopiskai nefrektomija! ir
nieru oper cijas anamn , strutaini procesi nier un saau-gumi
dera dobum .
P r i e k š r o c b a s dot s metodes izv lei: ks hospi-
taliz cijas laiks, tr ka rehabilit cija, kosm tisks efekts.
T r k u m i : ilg ks oper cijas laiks, d rgas oper cijas
izmaksas.
Kriptorhisma laparoskopiska diagnostika un rst šana.
Laparoskopiska diagnostika ir i n d i c t a tiem pacientiem,
kuriem vienpus ja kriptorhisma gad jum ingvin kan nav
palp jams s klinieks, un t di ir apm ram 25% kriptorhisma
gad jumu. Š metode ir izv les metode vienpus ja nepalp jama
klinieka gad jumos, jo p s izmekl šanas metodes nedod
pietiekošu inform ciju. Laparoskopiska diagnostika ir prec za 97%
gad jumu, komplik cijas sastopamas 1% gad jumu.
Laparoskopisku diagnostiku izmanto ar abpus ji nepal-p jamu
klinieku gad jum , ja, veicot horiongonadotrop na testu un
nosakot luteiniz jhormona, testosterona un FSH l meni, nevar
droši uzst t anorhijas diagnozi.
Intraabdomin la s klinieka gad jumos ir iesp jams veikt
laparoskopisku orhidopeksiju, iepriekš izv rt jot s klinieka att st bas
pak pi; ja s klinieks ir atrofisks, nepiln gi att st ts, tad b tu j veic
laparoskopiska orhidoektomija, jo, atst jot s klinieku v dera
dobum , iev rojami palielin s audz ja att st bas risks.
591
UR OL O I J A
IRUR IJA
Daudzi autori uzskata, ka indik cijas laparoskopiskai or~
hidoektomijai j izv rt , emot v b rna vecumu un s klinieka
novietojumu v dera dobum . Tiek uzskat ts, ka pacienti l dz 3 gadu
vecumam, kam s klinieks lokaliz ts ne augst k par 2,5 cm no
ingvin kan la iekš s atveres, ir labi kandid ti laparoskopiskai
orhidoektomijai, bez s klinieka apasi ojošo asinsvadu
rdal šanas.
rniem, kas ir vec ki un kam s klinieks novietots augst k, var
t indiceta orhidopeksija, kur mikro irur iski tiek liktas asinsvadu
anastomozes, jo nav iesp jams s klinieku "novilkt'' s klinieka
maisi , nep rdalot to apasi ojošos asinsvadus. Šajos gad jumos
klinieka mobiliz ciju var veikt laparoskopiski, jo tas ir maz k
traumatiski nek va veid .
Biež k sastopam p coper cijas komplik cija ir s klinieka
atrofija, ko izraisa t asinsvadu iestiepuma rad ta nepietiekama
asinsapg de.
Hermafrod tisma diagnostika.
Laparoskopiju izmanto hermafrod tisma formu diagnos-
tic šan , piem ram, testikul s feminiz cijas, gonad s dis-
en zes, pseidohermafrod tisma gad jumos.
Atkar no patolo ijas veida tiek veikta biopsija vai gon du
ekstirp cija, lai nov rstu gonadoblastomu veidošanos n kotn :
1) sieviešu un v riešu pseidohermafrod tisma gad jumos tiek
laparoskopiski izv rt tas Millera vadu strukt ras;
2) jauktas gon du dis en zes gad jumos - gon du biop-sijas
un gon dektomija;
3) st hermafrod tisma gad jumos - gon du biopsija;
4) testikul s feminiz cijas gad jumos izdara gon dek-tomiju.
Šai metodei ir priekšroc bas, sal dzinot ar va m oper cij m,
jo t ir maztraumatiska un ar nelielu asins zudumu.
Literat ra:
1. brams PH. Objective evaluation of bladder outlet obstruction // Rr Urol, 1995; 76: 11-
5,
2. Aus G, Hugosson j, Norlen N. Long term survivai and morta!ity in prostate cancer
treated vvith non curative intent // Urol, 1995; 154: 460.
3. Bangma CH, Kranse R, Blijenberg BG, et ai. Free and tota! prostate-specif-ic antigen in
a screened popuiation // Br Uroi, 1997; 79: 756-62.
4. Barry Mj, Fovvler rFj, O' Leary MP, et ai. Correlation of the American Uroiogical
Association Svmptom index for benign prostatic hyperpiasia / The Measurement
Committee of the American Uroiogical Association // Urol, 1992; 148: 1549-57.
5. Berry S , Coffey DS, Wa!sh PC, et ai. The development of human benign prostatic
hyperplasia vvith age // Uroi, 1984; 132: 479-9.
6. Bryan NP, Chapple CR. Screening and Diagnostic Considerations in Benign Prostatic.
Hyperplasia // Dis Manage Health Outcomes, 1997 Oct; 2(4): 178-188.
7. Campbell's Urology: 3 Voiume Set / VValsh et ai. - 7th ed. - W.B. Saunders Companv
Pubiished, 1997.
8. Chapple CR, Cutinha PE. Symptomatic Benign Prostatic Hvperpiasia // Sur-gery, 1998;
228-234. Kolbenstvedt A, Egge T, Schulz A. Arterial high-flovv priapism: Ro!e of radiology
in diagnosis and treatment // Scanf j Orol Nephroi, 1996; 30 (supp! 17y9): 143-146.
9. Cormio L, Nisen H, Ruutu M, Selvagi FP. Etilefrine in the prevention of pro-longed
erection after diagnostic pharmacoiogicai stimuiation // Ann Chir Gyn, 1996; 85:247-250.
10. Donat SM, Grimaldi G, McGuire MS. Prostate - invasive bladder carcino-ma: accuracy
of transurethral biopsy,m patterns of disease recurrence and clinica! impagct // j Urol,
1998; 159 (Suppl): 164 MSKCC.
11. Hardeman SW, Soloway MS. Urethral recurrence foiiovving radical cvstec-tomy //
Urol, 1990; 144:666-669.
591
 IRUR IJA UR OLO IJA

12. Hedlund PO, Henriksson P. Parenteral oestrogen versus total androgen

ablation in the treatment of advanced prostate carcinoma: Effects on overall
survivai and cardiovascuiar mortalitv / Scandinavian Prostate Cancer Group
(SPCG) - 5 Trial Study // Urologv, 2000; 55: 328 - 333.

13. Laerum E, Ommundsen OE, Granseth jE, et ai. Intramuscular dislofenac

versum intravenousindomethacin in the treatment of acute r nai colic // Eur
Urol, 1996; 30; 358 - 62.

14. Lecture not s on Uroiogv / John Blandv. - 5th ed. - Biackvell Science,
1998.

15. Lim CS, brams P. The brams - Griffiths nomogram // VVorld J Urol,
1995; 13: 34-9.

16. Lue TF. Erectile dvsfunction // N Engl J Med, 2000; 342:1802 - 1813.

17. Mansson W, Bakke A, Bergman B, et ai. Perforation of continent urinarv

reservpirs: Scandinavian experience // Scand J Urol Nephroi, 1997; 31: 529 -
532.

18. Mor les A, Gingell C, Collins M, et ai. Clinical safetv of orai sildenafill cit-
rate (VIAGRA TM) in the treatment of erectile dysfunction // Int J Imp Res,
1998; 10:69-74.

19. Pound CR, Partin AW, Ebstein jl, VValsh PC. Prostate specific antigen after
anatomical retropubic prostatectomy // Urologic Clinics of North America,
1997; 24: 395.

20. Prostate Cancer: 2nd International Consultation on Prostate Cancer -

patronized by WHO and UICC / Murphy G, Khoury S, Partin A, Denis L (eds).
- Pivmouth, United Kingdom: Health Pubiication Ltd., 2000. - P. 395 - 408.

21. Ruan PC, Lennon GM, McLean PA, Fitzpafrick J, Mi. The effects of acute
and chronic j stent piacement on upper urinary tract motility and calcuius
transit // Br j Urol, 1994; 74; 434 - 9.

22. Segura W, Preminger GM, Assimos DG, et ai. Ureteral Stones Clinical
Guidelines Panei Summary Report on the Management of Ureteral Calcuii // |
Urol, 1997; 158; 1915 - 21.

23. Stamey TA, Yang N, Hay AR, et ai. Prostate specific antigen as a serum
marker for adenocarcinoma of prostate // N Engl j Med, 1987; 317: 909-16.

24. Uro!ogy: A Pocket Reference / urgen Sokeland. - Georg Thieme Verlag,

1989.

25. Kl nisk onkolo ija / Aut. Kol. D. Balti as red. - R ga: Zvaigzne ABC, 1999.

26. Urolo ija / j. Slaidi š, j. Dobelis. - R ga: Zvaigzne, 1990.

592592
 IRUR IJA ONK OL O IJA

5
sasniedzot Kv nslend Austr lij (40/10 ), rajon , kas atrodas tuvu
ekvatoram un kura iedz vot ji p rsvar ir Zieme eiropas izcelsmes
iece ot ji. Saslimst ba ar melanomu pasaul pieaug gandr z vis s
valst s, t jau minama par visbiež k sastopamo audz ju ASV
riešiem 35-44 gadu vecuma grup . Iev rojams saslimst bas
pieaugums ar melanomu atz jams Skandin vijas valst s - 6%
gad , Jaunz land - 7% gad , bet ebreju popul cij Izra - pat
11% gad , kas, j dom , saist ts ar lielo imigrantu pl smu no cit m
pasaules eogr fisk m zon m.

5. ONKOLO IJA Onkosaslimst bas strukt ra iev rojami atš iras valst s ar
daž du industri li ekonomisk s att st bas l meni. Biež k sa-
stopam s aundab go audz ju lokaliz cijas att st s valst s ir
plaušu, kolorektuma, prostatas un kr ts v zis, kam r jaunat-t st s
valst s preval t das lokaliz cijas k mutes dobuma un r kles,
dzemdes kakla un aknu v zis.
Analiz jot saslimst bas datus pasaul kopum , visbiež k
sastopam s aundab go audz ju lokaliz cijas v riešiem ir plaušu,
Dleja, S.Plate, ],Kazaks, l.jaunalksne
ku a, resn s un taisn s zarnas, prostatas, mutes dobuma un
kles, aknu, bar bas vada, ur np a v zis, kur m seko malignas
limfomas un leikozes. Sieviet m visbiež lokaliz cija ir kr ts
zis, t k seko kolorekt ls v zis un visas ar v riešiem rakstur s
IEVADS VISP ONKOLO IJ augst k min s lokaliz cijas. Kopum pasaul pieaug saslimst ba
ar plaušu v zi, it seviš i š tendence iez jas sieviet m, palielin s
Pasaul ik gadu pieaugot saslimst bai un mirst bai aundab gu prim ri diagnostic to kr ts v ža gad jumu skaits, bet mazin s
audz ju d , onkolo ijas probl mu aktualit te vesel bas dzemdes kakla un nedaudz ar prim ro ku a v ža slimnieku
aizsardz bas sist arvien palielin s. daudzums.
Analiz jot iedz vot ju n ves c lo us, aundab gos audz jus Latvij v ža slimnieku uzskaite s kta p c profesora P.Str dina
min otraj viet t t aiz kardiovaskul ras patolo ijas. Viena gada iniciat vas, un jau 1932.gad Latvijas rstu un zob rstu treš
laik mirušo v ža slimnieku skaits pasaul p rsniedz 6 miljonus, t.i., kongresa laik pirmo reizi tika zi ots par statistikas datiem
13% no visiem re istr tiem n ves gad jumiem. Att st s valst s šis onkolo ij . Visu Latviju aptveroša slimnieku uzskaite pirmo reizi
skaitlis ir v l liel ks, p rsniedzot 20%. P c Pasaules Vesel bas realiz ta 1962. gad , bet re li funkcion jošs V ža slimnieku
organiz cijas (PVO) epidemiologu apl m, turpm ko gadu laik re istrs past v kopš 1979. gada, tas izveidots profesores
mirst ba no v ža iev rojami pieaugs, galvenok rt jaunatt st taj s V.Brambergas vad . Kopš 1993. gada V ža slimnieku re istrs
valst s, un, l dzšin m tendenc m nemainoties, kop jais n ves darbojas Latvijas Onkolo ijas centr Dr. med. A.Sten-gr vica
gad jumu skaits pasaul 2020. gad var tu sasniegt pat 11 l dz 12 vad , veicot ne tikai onkolo isko slimnieku uzskaiti, bet ar
miljonus. Šeit j piez , ka epi-demiolo iskajos p jumos ar epidemiolo iskus p jumus. V ža re istra l dzstr dnieku akt vas
terminu "v zis" apz ne tikai epiteli las, bet ar citas izcelsmes darb bas rezult Latvijas onkostatistikas dati atspogu oti ar
daž das aundab gas slim bas (leikozes, malignas limfomas, m ksto reprezentabl PVO 1997. gad public "Cancer Incidence in Five
audu un kaulu sarkomas, melanomu u.c), kuru kop ja paz me ir Continents" 7.s jum .
nu augšanas un pro-lifer cijas regul cijas meh nismu boj jums Saska ar Latvijas V ža slimnieku re istra datiem, sa-
ar nekontrol jamu š nu augšanu, inv ziju apk rt jos audos un slimst ba ar aundab giem audz jiem valst nep rtraukti ir augusi,
metastaz šanos. jo desmit gadu laik palielinoties gandr z par 20% (sk. 1.tab.).
Onkolo isk saslimst ba jo desmit gadu laik ir
pieaugusi gandr z vis s pasaules valst s, ja 2000. gad pasaul 1.tabula. Saslimst ba ar aundab gajiem audz jiem Latvij .
diagnostic ja 10 miljonus, tad 2020. gad b s 20 miljoni jaunu
saslimšanas gad jumu ar v zi, šaj skaitl neietverot epiderm las Gadi Prim ri diagnostic to Saslimst ba uz
izcelsmes aundab gus das audz jus ( das bazalioma un
plakanš nu v zis), kuru rst šanas rezult ti atš iras no p m slimnieku skaits 100.000 iedz vot jiem
lokaliz cij m ar iev rojami lab ku prognozi. P rsvar v zis ir gados
1990 7554 283,8
vec ku cilv ku slim ba, jo vair k k 60% saslimušo ir personas,
vec kas par 60 gadiem. Straujo prim ro onkolo isko slimnieku 1991 7591 285,8
skaita pieaugumu izskaidro ar pasaules iedz vot ju skaita straujo 1992 7814 294,1
pieaugumu un cilv ka vid dz ves ilguma palielin šanos att st s 1993 7474 286,8
valst s, ar b rnu mirst bas samazin šanos, infekcijas slim bu 1994 7882 311,6
(iz emot AIDS) lab ku kontroli, k ar ar kait go ieradumu (galveno-
1995 8107 320,5
rt sm šanas) plašo izplat bu, seviš i jaunatt st to valstu
1996 8294 334,5
iedz vot ju vid .
Onkolo isk s saslimst bas raksturojums daž s pasaules 1997 8452 343,3
valst s un eogr fiskajos re ionos ir iev rojami atš ir gs. T , 1998 9092 372,2
piem ram, saslimst ba ar bar bas vada v zi Ir Kaspijas j ras 1999 8959 367,3
5 5
piekrast sasniedz 195,3/10 sieviet m un 165,3/10 v riešiem,
5 5
kam r Rum nij šis skaitlis ir 1,2/10 v riešiem un 0,2/10 sieviet m.
44% no visiem pasaul diagnostic tiem prim riem aknu v ža 1999. gad re istr ti 8959 slimnieki ar pirmo reizi dz
gad jumiem ir re istr ti vien valst - . Visaugst saslimst ba konstat tu aundab ga audz ja diagnozi, kas atbilst visp r
5
ar plaušu v zi v riešiem atz ta Maori sal Jaunz land - pie emtam saslimst bas r jam 367,3 uz 10 . Saslimst ba
5
119,1/10 , bet vismaz - Indij , frik , Dienvidamerik . riešiem bija nedaudz liel ka, sal dzinot ar sieviet m. Biež k
Saslimst ba ar melanomu daž s pasaules valst s atš iras oti sastopam s lokaliz cijas, r inot uz visiem valsts iedz vo-
iev rojami, visaugst kos skait us

75 31."^

593
 IRUR IJA ONK OL O IJA

5 5
jiem, bija plaušu v zis (47,9/10 ), kolorekt ls v zis (39,7/10 ),
5 5
k seko kr ts (73,6 uz 10 sieviet m), das (31,6/10 ), ku a
5
(28,5/10 ) un citas audz ju lokaliz cijas. Ja v riešiem saslimst bas
strukt pirmaj viet p rliecinoši bija plaušu v zis, kam sekoja
prostatas, kolorekt ls, ku a un das v zis, tad sieviet m audz ja
lokaliz cija kr bija visbiež k sastopamais aundab audz ja
veids. Onkosaslimst bas patn bas Latvij v riešiem un sieviet m
att lotas 1. un 2. att .
1.att ls. Saslimst ba ar biež k sastopamaj m aundab go
audz ju lokaliz cij m v riešiem Latvij 1999. gad (uz 100 000
riešiem).
2.att ls. Saslimst ba ar biež k sastopamaj m aundab go
audz ju lokaliz cij m sieviet m Latvij 1999. gad (uz 100 000
sieviet m).
AUDZ JU KLASIFIK CIJA
Audz jus klasific daž di - atkar no audz ju anatomisk s
lokaliz cijas, augšanas veida, morfolo isk s uzb ves,
diferenci cijas pak pes un izplat bas.
Kl niski un morfolo iski audz jus iedala labdab gos un
aundab gos. Labdab gie audz ji aug l ni, to morfolo isk uzb ve ir
dz ga pamataudiem, no kuriem audz js ir veidojies. Audz js
parasti ar kapsulu ir labi norobežots no apk rt jiem audiem, tos
neinfiltr , k ar nemetastaze. aundab go audz ju augšanas
trums parasti ir strauj ks, tie infiltr apk rt jos veselos audus,
metast un apdraud cilv ka dz bu.
Histo en tiskS audz jus klasific atkar no t org na
pamataudiem, kur izveidojies audz js. No epiteli liem audiem
veidojas labdab gi audz ji - papiloma un adenoma (trabekul ra,
tubul ra, papil ra, acinoza, cistiska), k ar aundab gi - plakanš nu
(skvamozais) v zis un adenokarci-noma (tubul ra, alveol ra,
papil ra, g otu vai koloid la). Saistaudu izcelsmes labdab gi audz ji
atkar no pamataudiem ir fibroma, lipoma, hondroma, osteoma,
hemangio-ma un limfangioma, bet aundab gi - fibrosarkoma,
liposar-koma, hondrosarkoma, osteosarkoma, hemangiosarkoma un
limfangiosarkoma. Glud s muskulat ras labdab gi audz ji ir
leiomioma, bet aundab gi - leiomiosarkoma, š rssv trot s
muskulat ras - attiec gi rabdomioma un rabdomiosarkoma.
Histopatolo iski audz jus klasific ar p c to malignit tes vai
diferenci cijas pak pes {"grade"), kvantitat vi raksturojot, cik liel
aundab audz ja š nas atg dina norm lus org na
pamataudus. Bez maligno š nu apraksta, to pleomorfisma un
mitotisk s aktivit tes raksturojuma svar gs malignit tes krit rijs ir ar
nu nekrozes nov rt jums. Audz ja diferenci cijas pak pi apz
ar simbolu G, to klasific jot: G - augsti diferenc ts audz js, G2 -
vid ji diferenc ts audz js, G3 - v ji diferenc ts audz js, G4 -
nediferenc ts audz js, Gx - diferenci cijas pak pe nav nor ta.
Daž m lokaliz cij m pie emts audz ja diferenci cijas pak pi
nov rt t tikai ar kategorij m G} dz G3. Tas attiecas uz bar bas
vada, ku a, aizku a dziedzera, resn s un taisn s zarnas
adenokarcinom m, kur m dziedzeraudu diferenci ciju vis m var
preciz t. Savuk rt daži histolo iski audz ju veidi tiek defin ti vien gi
G4. T di audz ji ir nediferenc ts un s kš nu v zis jebkur viet ,
plaušu lielš nu v zis, J inga sarkoma kaulos un m kstajos audos,
ksto audu rabdomiosarkoma.

Kl nisk klasifik cija. Pie emts lietot divas klasifik cijas - p c

TNM sist mas un p c stadij m.
TNM klasifik cija raksturo aundab audz ja anatomisko
izplat bu, nov rt jot audz ja lok lo lielumu (T), re ion lo izplat bu
(N) un att las metast zes (M), katru no šiem simboliem raksturojot
ar cipariem: T x, Tjs, Jy T2, T3, T4, Nx/ N0, Nv N2/ N3/ k ar Mx, M0, Mv
Dažu lokaliz ciju gad jumos T un N kategorijas preciz v l s k,
piem ram, T1a, T1b, T4a, T4b, T4c u.c.
Lietojot TNM klasifik ciju, visos gad jumos nepieciešams
morfolo isks diagnozes apstiprin jums. TNM klasifik cija gadu gait
regul ri tiek papildin ta un main s, pašlaik kl nik lietot ir pie emta
1987. gad .
Katras lokaliz cijas gad jum var b t vair ki TNM klasifik cijas
pielietošanas varianti:
1. Kl nisk (cTNM) klasifik cija, kas pamatojas uz fizik m,
endoskopisk m u.c. kl nisk m izmekl šan m, att la anal zes un
biopsijas datiem.
2. Patolo isk (pTNM) - p coper cijas patohistolo isk -
klasifik cija, kas modific vai papildina cTNM ar oper cijas laik
preciz tiem un morfolo isk s izmekl šanas rezult

594

594

apstiprin tiem datiem. pN raksturošanai svar gs nosac jums ir
oper cijas laik evaku t adekv tu limfmezglu skaitu. Piem ram,
radik las resn s zarnas v ža oper cijas laik ieteikts izdal t un
morfolo iski izmekl t vismaz 12 limfmezglus, pat 20 re ion los
limfmezglus kr ts v ža gad jum , tos analiz jot 3 l me os atkar
no mezgla lokaliz cijas. Metast tisks mezgls taukaudos resn s un
taisn s zarnas, ku a un kr ts v ža gad jum ar bez re ion lu
limfmezglu boj juma tiek nov rt ts k Nr re ion las metast zes.
Kl niskos p jumos oper cijas radikalit tes raksturošanai
pielieto rezidu (atlieku) audz ja nov rt jumu: Rx - tr kst datu
rezidu audz ja raksturošanai, R0 - nav atlieku audz ja, R -
atlieku audz js konstat ts tikai mikroskopiski, R2 -oper cijas laik
palicis neevaku ts makroskopiski nov rt jams rezidu ls audz js.
c T, N un M raksturojuma slimniekus grup 4 stadij s, no
kur m I stadija raksturo audz ju ar nelielu lok lu izplat bu, parasti
atbilstošu T NoMo, bet IV stadijas audz js apz jekkuram T un N
lielumam atbilstošu malignit ti ar att m metast m. Ar
limfmezglu metast zes rpus re ion lo limfmezglu zonas klasific
par att m metast m. rst šanas s kum preciz stadija
netiek main ta vis slimnieka dz ves laik .
c radik las rst šanas konstat jot procesa aktiv ciju, l dz gi
s kum , atk rtoti j preciz recidiv još audz ja stadija,
apz jot ar rTNM. Recid vs vienm r j apstiprina morfolo iski.
Kl nisk s grupas. Lai atvieglotu pacientu uzskaiti, regul ru
nov rošanu un kontroli, onkolo iskos slimniekus iedala 4 kl niskaj s
grup s:
• la kl nisk grupa - slimnieki, par kuriem ir aizdomas, ka vi i
slimo ar aundab gu audz ju. Šie slimnieki 14 dienu laik j izmekl ,
preciz jot diagnozi.
• Ib kl nisk grupa - slimnieki ar pirmsv ža slim m. Šai
pacientu grupai nepieciešama rst šana, regul ra nov rošana un
kontrole, ko realiz prim s apr pes rsti kop ar atbilstošiem
speci listiem. Onkologa uzraudz rst jas slimnieces ar
mastop tiju, k ar pacienti ar das pirmsv ža slim m.
• lla kl nisk grupa - onkolo iski slimnieki, kurus iesp jams
radik li rst t.
• II kl nisk grupa - slimnieki ar aundab giem audz jiem,
kuriem nepieciešama specializ ta rst šana (staru terapija,
medikamentoz rst šana).
• III kl nisk grupa - nosac ti iz rst ti slimnieki, izmekl šanas
laik bez procesa aktiv cijas. Slimnieki regul ri kontrol jami -
pirmos divus gadus p c radik las rst šanas 4 reizes gad ,
košos tr s gadus - 2-3 reizes gad , p c 5 gadiem -vismaz vienu
reizi gad .
• IV kl nisk grupa - slimnieki ar izplat tiem aundab giem
audz jiem, kuriem indic ta tikai simptom tiska un pa-liat va terapija.
• V kl nisk grupa attiecas uz slimniekiem ar labdab giem
audz jiem.
Katram individu lam slimniekam malign procesa diag-
nostikas, rst šanas un nov rošanas period p c radik las
rst šanas kl nisk grupa main s. Visi onkolo iskie slimnieki,
iz emot pacientus ar baz lo š nu das v zi, sast v uzskait visu
savu dz ves laiku. 2000. gada s kum Latvijas V ža slimnieku
re istra uzskait bija 49.089 slimnieki, 71,8% no tiem ar 3. kl nisko
grupu.
ONKOLO ISKO SLIMNIEKU DZ VILDZE
aundab gu audz ju gad jum rst šanas rezult ti slimniekiem
atkar gi no daž diem faktoriem - audz ja biolo isk
595
IRUR IJA ONKOLO IJA
raksturojuma, lokaliz cijas un izplat bas, no radik las oper cijas
iesp jas, k ar no slimnieka visp st vok a un organisma
aizsargspej m. Praks visnoz gak ir diagnostic t audz ju p c
iesp jas agr k - prekl niskaj vai stadij , kad tam nav re ion las
izplat bas un att lu metast žu, kad rst šanas rezult ti ir vislab kie.
ASV 20. gadsimta s kum v ža slimniekiem 5 gadu izdz vot ba
bija tikai 5%, 30. gados - maz k par 20%, 1960. gad - 33%, 1990.
gad - 50%, bet tuv kajos gados onkologi šo skaitli prognoz l dz
60%. P c ASV statistikas datiem, vair k k 90% slimnieku ilg k par
5 gadiem dz vo agr ni diagnostic ta kolorekt la, kr ts, endometrija
un s klinieku v ža gad jum . 1990. gad ASV audz ja slimnieku -
ilgdz vot ju kop jais skaits bija ap 7 miljoniem cilv ku, 2% no visiem
valsts iedz vot jiem.
Latvij 5 gadu dz vildzes kori tie r ji slimniekiem ar vis m
aundab go audz ju lokaliz cij m kop 1997. gad bija 42,4%,
1999. gad - 42,3%, daž diem audz jiem atš ir gi: bar bas vada
zim - 8,5%, plaušu v zim - 15,7%, ku a v zim - 22,1%, kr ts
zim - 64,0%. rst šanas efektivit ti raksturo slimnieku
kontingenta un saslimst bas ar konkr to audz ja lokaliz ciju
savstarp s attiec bas r js. Šis koeficients visaugst kais,
respekt vi, vislab kie dz vildzes r ji Latvij ir slimniec m ar
dzemdes kakla v zi, t k seko endometrija v zis, kr ts v zis u.c.
lokaliz cijas.
ETIOLO ISKIE FAKTORI
Hipot zes par daž du aundab gu audz ju ekolo iskajiem
faktoriem izveidojuš s, analiz jot kl nisk s prakses materi lus,
slim bas izplat bas atš ir bas daž s pasaules valst s un etnisk s
iedz vot ju grup s, analiz jot apk rt s vides, iedz vot ju
dz vesveida, paradumu, uztura patn bas, k ar nov rt jot daž dus
laboratorisk s izmekl šanas rezult tus. Lai preciz tu daž du
etiolo isko faktoru noz mi v ža izcelsm , epidemiolo ij izmanto
aprakstoš s, anal tisk s un eksperiment s metodes.
Aprakstoš jeb asociat audz ju epidemiolo ij analiz
datus par audz ju izplat bu. P tot saslimst bu un mirst bu daž dos
eogr fiskos re ionos, apdz vot s viet s un cilv ku grup s,
epidemiologi sal dzina v ža atseviš u lokaliz ciju saslimst bas
datus ar citiem rajonus raksturojošiem r jiem, apk rt s vides
daž diem faktoriem, iedz vot ju dz ves veidu u.c, ar nov rt jot
ekspoz cijas ilgumu attiec m ietekm m. Š s t.s. korelat s
epidemiolo ijas p jumi auj noteikt sakar bu starp k du konkr tu
vides vai citu faktoru ietekmi un onkosaslimst bas biežumu, auj
formul t hipot zi par analiz jam faktora iesp jamo lomu konkr ta
audz ja etiolo ij , bet nek zi to nepier da. Š metode nedod
iesp ju ar nov rt t katra cilv ka individu lo risku saslimt ar
aundab gu audz ju.
kais solis etiolo isko momentu izv rt šan ir m in jums
asociat s sakar bas starp ekspoz ciju k dam faktoram iedz vot ju
vid piem rot konkr tam indiv dam, pielietojot anal tisk s
epidemiolo ijas metodes. Šai nol pros-pekt vos jeb kohortu
jumos veselos iedz vot jus, kuri piekrituši piedal ties
nov rojum , sadala grup s p c to turpm kas atš ir gas
ekspoz cijas p mam faktoram, kam var tu b t noz me audz ju
etiolo ij . Otrs variants ir retrospekt vos p jumos sal dzin t
slimniekus, kuriem jau pier ta audz ja diagnoze, ar veselu cilv ku
grupu, pielietojot metodi "gad jums-kontrole". Ekspoz ciju konkr tam
entam vai t s intensit ti nereti nov rt anket šanas ce .
Eksperiment s epidemiolo ijas jeb t.s. intervences metodes
ža izcelsmes svar gu momentu preciz šanai pied
eksperimentu cilv kiem, analiz jot noteiktu iedz vot ju grupu
onkosaslimst bas un mirst bas r jus, vien no nov rojuma
grup m ilgstoši izsl dzot vai samazinot ekspoz ciju
595
 IRUR IJA ONK OL O IJA

dam konkr tam faktoram vai, tieši otr di, eksperimenta grupu pat 10 reizes. Aptaukošan s, seviš i t s variants ar lielu tauku
pak aujot k dai iesp jamai kancero en zes procesu aizkav jošai uzkr šanos uz v dera, sieviet m menopauz palielina kr ts v ža
ietekmei. P jos gados ir organiz ti plaši š da veida p jumi par risku.
vitam nu, seviš i retinola, noz mi daž du lokaliz ciju plakanš nu Uztur var b t k a n c e r o g n a s v i e l a s , kas veidojas
ža izcelsm , par tamoksifena lomu kr ts v ža aizkav šan mikroorganismu darb bas d vai rodas produktu apstr des un
sieviet m u.c. glab šanas laik .
Vair k k 80% gad jumu aundab audz ja iesp jamie M i k o t o k s n i ir s šu produc ti toks ni, kurus var veidot
iemesli ir preciz ti. visas pel jums tes. Seviš a noz me ir Aspergillus flavus, bieži uz
Uzskata, ka v ža k iedz vot ju n ves c lo a pamat ir: riekstiem un lab bas graudiem augošai pel -jums tei, kas produc
• sm šana - 20-30% gad jumu, hepatokancerog nus aflatoks nus. Šie kancerog ni var non kt
• nepareizs uzturs - 30-35%, maiz vai ar pien , ja gov m barota pel jusi bar ba.
• mazkust gs dz ves veids - 5%, Policikliskie arom tiskie og de raži
• kait gi arodfaktori - 2-5%, uztura produktos veidojas to apstr des laik , liel ka to koncentr cija
• infekcijas - 10-16%, ir cept un k pin ga vai ziv s. No gaisa šie savienojumi nok st
• p rmantoti faktori - 5-10%, ar d rze os, ja tos audz r pnieciskos rajonos vai pie lieliem
• kait gas ietekmes perinat period - 5%, autoce iem. Paz stam kais š s kancerog nu grupas p rst vis ir
• reprodukt s sf ras trauc jumi - 3-10%, benzpir ns.
• alkohols - 3%, H e t e r o c i k l i s k i e a m n i ir miskas vielas, kas rodas,
• soci li ekonomiskie faktori - 3%, termiski apstr jot ar olbaltumiem bag tus produktus. Šie pirol zes
• apk rt s vides pies ojums - 2%, produkti vair k veidojas, cepot uz pannas, atkl tas liesmas vai
• saules un joniz jošais starojums - 2-5%, gril jot ga u un zivis.
• jatrog ni faktori - 1%. N i t r o z a m n i ir sp gas kancerog nas vielas, kuru
Šie skait i iev rojami atš iras valst s ar daž du ekonomisko veidošan s ce š s kas ar uztur esošo nitr tu redukcijas procesu
att st bu. Jaunatt st bas valst s noz v ža izcelsm ir tabakas ku bakt riju ietekm . No nitr tiem, kas radušies, savuk rt
un ar infekciju loma. veidojas nitrozam ni. Visvair k nitrozam nu ir ar nitr tiem s tos
produktos, bet nitr tus uz emam ar d rze iem un dzeramo deni.
Tabaka ir starptautiski atz ta par visliel ko priekšlaic gas n ves Nitrozam nu veidošanos aizkav askor- nsk be.
iemeslu un cilv kam visnoz ko kancerog nu. 25-30% no visiem Kancerog nas paš bas var b t ar p rtik sastopamiem
aundab giem audz jiem att st s valst s ir saist ti ar tabaku, un bez lauksaimniec bas miskiem un citiem neorganiskiem piemai-
plaušu v ža šaj grup j min ar mutes dobuma un r kles, balsenes, jumiem - pestic diem, herbic diem, fungic diem. T pat kan-
aizku a dziedzera, nieru, bar bas vada, ur np a un dzemdes cerog nas var b t ar daž s p rtikas piedevas, kr svielas,
kakla v zis. Preciz ts, ka Eirop tabaka vien 1990. gad bija par smaržvielas u.c.
iemeslu 750.000 n ves gad jumu tikai vid ja vecuma cilv ku grup atz st, ka ar šodien aktualit ti nav zaud jušas pirms
(35-69 g.v.). Tabak un tabakas d mos konstat tas vair k k 3000 vair kiem gadu desmitiem pie emt s ASV Zin u akad mijas
misku vielu, tai skait ar daudzi kancerog ni. N ves risks no rekomend cijas v ža un uztura probl mu sakar . Saska ar t m
plaušu v ža indiv dam korel ar izsm to cigarešu skaitu un uztur ieteikts:
vecumu, kad cilv ks s cis sm šanu; tas ir nedaudz zem ks, • samazin t k pies tin to, t nepies tin to tauku saturu no
sm jot cigaretes ar filtru. Satraukumu sakar ar oti noz go 40 l dz 30% kop jo kaloriju;
plaušu v ža pieaugumu sieviešu popul cij rada sm šanas • palielin t aug u, sak u un rupja maluma graudu produktus
izplat ba, k ar pas s sm šanas ietekme. ASV laika posm no uztur ;
1965. l dz 1987. gadam sm šanas izplat ba v riešu vid • samazin t s tu, marin tu un ž tu produktu lietošanu;
samazin jusies no 51 l dz 30%, bet sieviešu grup sm ju skaits • samazin t kancerog nu saturu produktos, kas rodas
samazin jies nedaudz. Atz jot šos skait us, j piebilst, ka p jos ražošanas, apstr des vai glab šanas laik ;
gados ASV v riešiem jau konstat ta saslimšanas samazin šan s ar • identific t uztura sast esoš s nitrog s vielas un t s
plaušu v zi. Apsverot saslimst bas tendences ar v zi k dam izsl gt;
konkr tam gadam n kotn , PVO epidemiologi analiz sm ju • ja cilv ks lieto stipros alkoholiskos dz rienus, censties to
procentu sabiedr 30 gadus iepriekš, uzskatot šo r ju par devu samazin t.
vienu no prognostiski noz kajiem.
Latvij 1998. gad 53% v riešu un 18% sieviešu bija regul ri Joniz jošais starojums. Joniz još radi cija cilv kam var
sm ji. M su valst katrs pieaugušais gada laik izsm ap 100 izsaukt daž da veida aundab gus audz jus. Zin šanas par
paci m cigarešu, bet katra izsm ta cigarešu paci a sa sina joniz još izstarojuma (oc, P un y starojums, neitroni) kancerog no
cilv ka dz vi par 6-7 min m. ietekmi un starojuma devas noz mi uzkr juš s, analiz jot
epidemiolo isko p jumu rezult tus iedz vot jiem, kas saist ti ar
Uztura faktori. Saska ar PVO datiem, l dz 35% gad jumu Hirosimas un Nagasaki notikumiem, ernobi as atomreaktora
aundab gie audz ji izveidojas nepareiza uztura d . Šeit j min av riju, ar kalnra iem r du raktuv s, kuri pak auti radona un t
nesabalans ts uzturs ar augstu kaloriju saturu, kam saist ba ar sabrukšanas produktu ekspoz cijai, k ar analiz jot apstarojuma
endometrija un žultsce u aundab giem audz jiem, maz k - ar nieru devu, ko slimnieks sa mis medic niskaj s iest s diagnostisko
un resn s zarnas v zi v riešiem. Augsta dz vnieku izcelsmes manipul ciju vai specifiskas terapijas laik .
t a u k u un zema š i e d r v i e l u p r o p o r c i j a d i ir Visliel ko saslimst bas pieaugumu ar leikoz m Jap
noz ga kr ts v ža att st sieviet m menopauz , k ar resn s nov roja 7-8 gadus p c atombumbas spr dziena. Saslimst bas
zarnas, nieru un aizku a dziedzera v ža gad jum . Adipozit tes pieaugums ar sol diem audz jiem tika konstat ts v k, turkl t
gad jum ( erme a masas indekss > 30) sieviet m neapšaub mi liel ks iedz vot jiem, kas starojumu bija sa muši b rn . Pat
pieaug risks saslimt ar endometrija un žultsce u v zi, bet abu dzi- vair k k 40 gadus p c Hirosimas notikumiem joproj m attiec go
mumu person m - ar ar nieru v zi. Liekais svars virs 12 kg sievie- rajonu iedz vot jiem ir liel ks risks saslimt
m palielina endometrija v ža risku 3 reizes, bet virs 20 kg -

596

596
 IRUR IJA ONK OLO IJA

ar aundab giem audz jiem. Paaugstin ts malignit tes risks past v 2.tabula. Ražotnes un kancerog nas vielas saist ar
ar cilv kiem, kuri joniz još s radi cijas ekspoz cijai bijuši pak auti iesp jam m audz ju lokaliz cij m.
savas intrauter s att st bas perioda laik . Tas j iev ro medic nas
darbiniekiem, izdarot pl nveida diagnostisk s manipul cijas. Industrija vai Kancerog viela Biež k sastopamas
ražotnes ža lokaliz cijas *
Saules radi cija. Saules ultraviolet s radi cijas da a UVA ar
vi u garumu 330-400 nm ir galvenais saules UV iz-starojums, kas vniec ba Azbests Plaušas, pleira
sasniedz zemi. Š frakcija rada das iedegumu, erit mu,
be u r pniec ba Koka putek i Deauna
pigment ciju, bet eksperimenta dz vniekiem ar das audz jus. blakusdobumi
Vid garuma ultravioletais izstarojums - UVB (280-330 nm) -
aprakst s das izmai as rada 3-4 reizes intens k. Šis starojums Gumijas r pniec ba Arom tiskie am ni Ur np slis
parasti l dz zemei nenon k, adsorb -joties atmosf , bet <1% no mes r pniec ba Benzols Leikozes
UVB var ar zemi sasniegt. oti b tiska loma ir ozona koncentr cijai
stratosf , kuru ietekm cilv ka darb ba. Ozona l menim Siltumizol cijas darbi Azbests Plaušas, pleira
stratosf samazinoties par 16,5%, uz zemes UVB izstarojums jonu apmain s sve u Bishlormetil teris Plaušas
pieaug par 33%. Saules un m ksl go avotu UVB ekspoz ciju ražotnes
cilv kam galvenok rt saista ar das aundab giem audz jiem -
Izopropilspirta ražotnes Izopropilspirts Deauna
bazaliomu, pla-kanš nu das v zi un melanomu, un seviš i b tiska blakusdobumi
ir starojuma deva, ko cilv ks sa em b rn un pusaudža gados.
Miner le as Policikliskie Plaušas, da
Saska ar pašreiz jiem priekšstatiem, par 90% samazinot šaj og de raži
dz ves period sa emto UV starojuma devu, das v ža ku-
mulat vais risks dz ves laik cilv kam mazin tos par 78%. Tiek Ni a r pniec ba Ni elis Plaušas, deguna
blakusdobumi
ta daž du antioksidantu - (karot nu, retino du, sel na u.c.) -
fotoprotekt loma das aundab go slim bu izcelsm . das p rstr de Hroms Plaušas
Profesion lie kancerog nS. c PVO datiem, r pnieciski
Lauksaimniecisk UV starojums da
att st s zem s ap 9% no aundab giem audz jiem v riešiem, kas ražošana
vec ki par 50 gadiem, v ža izcelsmi var saist t ar misk m
kancerog m viel m, ar kur m bijusi saskare darba viet . Pestic di Ars ns Plaušas, da
Sieviet m šis procents ir zem ks. Naftas p rstr de Arom tiskie am ni Ur np slis
misk s kancero en zes proces izš ir 3 stadijas - ini-ci ciju,
promociju un audz ja progresiju. Inici cijas stadij kancerog Pigmentu r pniec ba Hroms Plaušas
viela kovalenti saist s pie š nas makromoleku-l m, rezult radot Ku u b vniec ba Azbests Plaušas, pleira
mutag nu efektu. Malign procesa ini-ci cijai var b t pietiekoša tikai
vienreiz ja š nas ekspoz cija kancerog m, un t iedarbe var b t Met la kaus šana Ars ns Plaušas, da
neatgriezeniska. Ur na raktuves joniz još radi cija Multiplas
Malignit tes t kai att st bai ir nepieciešama t.s. promo-toru lokaliz cijas
iedarbe. Promotoras vielas pašas par sevi nav kancero-g ni un
Laku r pniec ba Benzols Leikozes
mutag ni, malignit tes att st bai tie noteikti j ievada p c inici cijas
procesa, nepieciešama to ilgstoša iedarbe, iesp jams, ar noteikta Plastmasu r pniec ba Vinilhlor ds Aknas
koncentr cija. S kum promotoru ietekme var b t reversibla.
Alus dar tavas Alkohols Aknas
Uzskata, ka promotori a enti cilv kam ir azbests, halogeniz tie
de raži, cigarešu d mi, ar sa-har ns, augsts kaloriju saturs uztur , Zvejniec ba UV starojums da
alkohols, ar daži medikamenti, piem ram, fenobarbit ls u.c.
Starptautisk V ža p tniec bas a ent ra visas misk s vielas
* Plaušu v ža gad jum tabakas iedarbe ir siner iska min tajiem kancerog -
c to iedarbes uz cilv ku iedala 4 grup s:
niem. Sm šana, alkohols, ekspoz cija saules UV radi cijai un daži di tas fak-
1. grupa - kancerog ni, tori ir daudz noz ki plaušu un citu audz ja lokaliz ciju izcelsm nek
2. grupa - iesp jama kancerog darb ba, augst k p rskait tie kancerog ni.
3. grupa - nav pietiekošu datu,
lai misko vielu raksturotu k kancerog nu,
4. grupa - misk viela nav kancerog ns. hormon li atkar gi, t svar gi preciz t daž du eksog ni ievad tu
Ir preciz tas konkr tos ražošanas procesos sastopamas 29 hormonu ietekmi uz iesp jamo kancero en zes procesu cilv kam.
daž das cilv kam kancerog nas vielas, kas ir saist tas ar noteikt m Or s k o n t r a c e p c i j a s sakar j em v , ka
audz ja lokaliz cij m, bet gandr z 100 vielas uzskata par latentais periods no pirm s saskares perioda ar iesp jamo
iesp jamiem kancerog niem. Lai maksim li mazin tu cilv kam kancerog no vielu l dz malignam procesam var b t 15-30 gadi, l dz
kait go ietekmi, potenci lie kancerog ni j preciz , ražošanas ar to dažu autoru secin jumi var b t priekšlaic gi. Svar gs ir laika
process j modific vai taj j iev ro atbilstošie noteikumi. 3. tabul ir gait rad s kontracept s tabletes sast vs. Pašreiz popul kie ir
uzskait tas audz ju lokaliz cijas, kuras bieži saista ar konkr tiem prepar ti ar fiks tu estrogenu un progesterona saturu, estrogenu
kancerog niem un ražošanas procesiem. devai nep rsniedzot 50>g. Noz gs ir dz ves periods, kad notiek
Audz ju, it seviš i plaušu v ža, izcelsm noz me ir ar at- ekspoz cija kontracept viem prepar tiem: jauniet m pirms pirm s
mosf ras pies ojumam, kas liel ks ir pils s, metalur isku un piln s gr tniec bas vai perimenopauz , k ar šo prepar tu
dažu citu ražošanas uz mumu, k ar TEC tuvum . Svar s lietošanas ilgums.
kancerog nas vielas, kas rada gaisa pies ojumu, ir po-licikliskie Kl nisko p jumu anal ze liecina, ka kombin tie kontracept vie
arom tiskie og de raži, ar azbests un daži met li. dzek i sieviet m samazina endometrija v ža risku par 50%, oln cu
Eksog nSe hormoni. 20% no v riešu un 40% no visiem ža - par 40%, ta u, ilgstoši lietojot, var nedaudz palielin t
diagnostic tiem sieviešu aundab giem audz jiem ir dzemdes kakla adenokarcinomas izveidošan s iesp ju. Lietojot šos
prepar tus ilgstoši, nedaudz pieaug ar kr ts v ža risks, - lietojot
vair k k 10 gadus, relat vais risks ir 1,3, ta u augsta riska kr ts
ža grup tas var b t liel ks.

597
597
 IRUR IJA ONK OL O IJA
H o r m o n u l i e t o š a n a g r a v i d i t t e s laik ar ir
saist ta ar iesp jamu kancero en zes procesu. Ir konstat ta
sakar ba starp dietilstilbestrola (DES) pielietošanu gr tniec m un
k - vag nas adenokarcinomas izveidošanos meiten m un
jaun m sieviet m. J atz , ka v ždraudes risks ir liel ks, DES
pielietojot pirmaj gr tniec bas trimestr . 1987. gad DES tika
klasific ts k cilv kam kancerog na viela. P laik tiek
in ts noskaidrot ar v nos efektus DES ekspon tiem v riešiem,
analiz jot saslimst bu ar s klinieku aundab giem audz jiem.
Hormonus aizvietojoš terapija (HAT)
sieviet m menopauz saist ta ar endometrija v ža palielin tu risku,
kas atkar gs no estrog nu devas un pielietošanas ilguma. Kl nisko
jumu anal ze liecina, ka, lietojot HAT 5 gadus, kr ts v ža risks
nepalielin s, bet par 30% pieaug tikai p c 15 gadu ilgas terapijas.
Infekcijas. 10-16% gad jumu aundab go audz ju izcelsme ir
saist ta ar infekcijas procesu. P c PVO datiem, valst s ar zem ku
att st bas l meni šis skaitlis sasniedz pat 21%. Galven s ar v rusiem
saist s šobr d apzin s malignit tes ir pieaugušo T š nu leikoze -
limfoma, kuru saista ar HTLV-1 v rusu, hepatoceiul rs v zis - ar B
un C hepat ta izrais ju, Ber-kita limfoma, nazofaringe ls v zis un,
iesp jams, ar Hodžki-na slim ba - ar Epšteina-Barra v rusu. Ar
dzemdes kakla v ža izcelsmi l dz 90% gad jumu saista ar cilv ka
papilomas v rusu (HPV). Š v rusa dz ves cikls ir int mi saist ts ar
epit lija š nu augšanu un diferenc šanos, in vitro kultiv šanas
sist mas pagaid m nav izstr tas. No zin majiem daudziem HPV
genotipu variantiem vismaz 20 var infic t cilv ka enitalos ce us un
an lo rajonu; p rnešana notiek tieša kontakta ce , iesp jama ar
latenta infekcija. Dzemdes kakla v ža izcelsmi galvenok rt saista ar
HPV 16. un 18. genotipu; iesp jams, ka svar ga loma var b t ar š
rusa 31., 33., 35., 51., 52. un 58. tipam. Ir nor jumi, ka HPV
infekcijai var tu b t noz me ar mutes dobuma, bar bas vada, an
rajona un citu lokaliz ciju v ža gad jum .
Analiz jot infekcijas a enta lomu v ža izcelsm , p jos
gados m ina noskaidrot noz mi, k da ku a v ža veidošan s
proces ir infic bai ar Helicobacter pylori. Ku a MALT tipa
limfomas gad jum š sakar ba var b t kauz la, infic -ba ar
Helicobacter pylori šaj gad jum tuvojas 100%.
ža izcelsme var b t atkar ga ar no parazit m infekcij m.
Visbiež k piemin šistosomozes saist bu ar ur np a v zi un aknu
trematodes saist bu ar žultsce u v zi.
en tiskie faktori un v zis.
Iev rojot en tisko faktoru lomu audz ju izcelsm , aun-
dab gos audz jus iedala div s grup s: viena ietver t.s. p rmantot s
ža formas, kuru veidošan s proces noteicoš loma ir
en tisk m izmai m dzimumš s, kas p riet n košaj s
paaudz s. Otra grupa ir t.s. spor diskie audz ji, kas izveidojas
rsvar apk rt s vides multiplu nelabv go faktoru iedarbes
rezult . P rmantotus audz jus sastop praktiski visu aundab go
audz ju lokaliz ciju slimniekiem, tie m dz b t 5-10% visu v ža
gad jumu, bet dažu lokaliz ciju grup šis procents ir augst ks.
rniem ar embrion liem audz jiem p rmantoto audz ju skaits var
sasniegt 40%. en tisk apar ta mut cijas var rasties k
dzimumš s, t ar som -tiskaj s š s. en tisk s izmai as
maligniz cijas procesa gait var b t daž das - g nu punktveida
mut cijas, hromosomu del cijas, amplifik cijas, translok cijas u.c.
Dzimumš -nu izmai as p rmanto, t s konstat vis s organisma
s, bet som tiskas mut cijas nep rmanto. Audz ja veidošan s
procesu kontrol ne viena, bet multiplas, vismaz 4-6 daž da veida
nu mut cijas, kas izveidojuš s ilg laika period un viena otru
savstarp ji ietekm . Rezult š veidojas daž da rakstura
izmai as g nu regul cijas, strukt ras un
598
funkcijas l men . Š s izmai as var b t p rmantotas ar daž du
penetrances l meni, bet var ar rasties v rusu vai daž du mu-tag nu
faktoru rezult . Noteiktu g nu izmai u rezult veidojas vielas,
kas izmaina š nu sign lu sist mu funkcion šanu, kas boj š nu
ciklu regul jošo cikl nu kask des darb bu, izmaina š nu dz vildzi un
kav apoptozi- ieprogramm to š nu n vi, k ar DNS repar cijas
meh nismus.
Molekul s biolo ijas metodes ir b tiski main jušas m su
priekšstatus par izmai m š s maligniz cijas procesa rezult .
Preciz ts v ža slim bas klon lais raksturs, mut ciju skaita
palielin šan s audz ju š s procesa progresijas gait , konstat ta
daž do en tisko izmai u savstarp mijiedarb ba, ta u prec zi
kontroles meh nismi, kas nosaka malign procesa rašanos, v l nav
noskaidroti.
Vienk ršoti g nu izmai as audz ju š s grup div s plaš s
kategorij s, vienu no t m raksturojot k onkog nus, kuru funkcija
galvenok rt ir saist ta ar audz ja augšanas stimul šanu, bet otru -
supresorus, audz ju nom jg nus (antionkog nus), kuru
darb ba kav š nas augšanu un pro-lifer ciju. Atseviš i minama ir
DNS defektu labot jg nu grupa. Identific ti vair k k 50 onkog nu
un raksturotas to izmai as saist ar daž diem cilv ka
aundab giem audz jiem, t pat ar aprakst tas konkr tas audz ju
nom jg nu izmai as audz ju gad jum . Pirmais cilv ku audz ja
aprakst tais supresors g ns bija 13. hromosomas saj plec
lokaliz tais retinoblastomas g ns Rbl, kura izmai as, izr s,
nosaka predispoz ciju ne tikai retinoblastomai, bet ar osteosarko-
mai. Som tiskas tumoru supresora g na p53 mut cijas ir cilv ku
audz jiem l dz šim visbiež k aprakst s en tisk s novirzes
aundab gu audz ju gad jum . Šis g ns ir lokaliz ts 17.
hromosomas saj plec , un g na mut ciju biežums sv rst s no 2%
Vilmsa tumora un s klinieka teratomu gad jum l dz 10% dzemdes
kakla un prostatas v ža un 50% resn s zarnas v ža š s. p53
na izmai as nov ro Li-Fraumeni sindroma gad jum , kad tiek
rmantota viena mutanta p53 al le. Otrai (norm lai) al lei,
zaud jot savu funkciju, š na maligniz jas. Li-Fraumeni sindroms
apz situ ciju, kad vien imen gados jauniem cilv kiem
konstat vismaz tr s daž du lokaliz ciju audz jus, viens no tiem
bieži ir m ksto audu sarkoma. P c radik las rst šanas slimniekiem
nereti izveidojas otra prim ra audz ja lokaliz cija. p53 sauc par
nas genoma sargu, jo g na darb ba ir saist ta ar š nas cikla
kontroli, apoptozi, g nu transkripciju, hromosomu segreg ciju un
genoma stabilit ti. K Rbl, t p53 g na funkcijas, dom jams,
saist tas ar š nas cikla t.s. kontrolpunktu regul cijas meh nismiem,
kas š nai noteikt vecum vai ar izmain tu DNS ne autu vairoties.
Par svar kiem š nas cikla kontroles meh nismiem uzskata C /S
un G2/M f zes p rejas regul ciju.
Gadsimtu garum ir uzkr jušies nov rojumi par daž du
audz ju atk rtošanos vair s paaudz s. P rmantota v ža risks
liel ks ir imen s, kur s biež k sastopamas l dz gas audz ju
lokaliz cijas (piem ram, atk rtojas kr ts vai kr ts un oln cu, k ar
resn s zarnas v zis), malignit ti diagnostic agr vecum , t ir
bilater la vai multifok la vai ar konstat multiplus prim rus
audz jus.
rmantotu kr ts v zi nov ro ap 10% visu š s slim bas
gad jumu, un to saista ar divu g nu - BRCal un BRCa2 - mut cij m.
BRCal g ns lokaliz ts 17. hromosomas, bet BRCa2 -13.
hromosomas garaj plec . Abi ir lieli g ni, kuru sast ir vair k k
100.000 nukleot du p ru, bet g nu kod jošo da u raksturo vair k k
5000 nukleot du. Šo g nu noz mi saista ar DNS transkripcijas
aktiv ciju un DNS repar cijas procesiem. BRCal g na kod tais
prote ns ir iesaist ts vair ku audu prolifer cijas un diferenci cijas
proces , ta u visliel t noz me ir kr ts audos, piedaloties oln cu
hormon s regul cijas meh nismu realiz cij . Kr ts v ža
slimniec m visbiež k preciz s mut cijas BRCal g ir 185 delAG
un 5382 insC,
598

bet BRCa2 g - 6174 delT, ta u kop jais aprakst to mut ciju
skaits ir oti liels un to noz me v l neskaidra.
Eirop p rbaud to sieviešu vid BRCal un BRCa2 mut cijas
konstat tas tikai 1% gad jumu. Aškenazi ebreju kopien , kas
paz stama ar augstiem kr ts v ža saslimst bas r jiem, šo
mut ciju biežums popul cij sasniedz jau 2-2,5%. Saska ar
literat ras datiem, l dz 70% p rmantotu kr ts vai kr ts un oln cu
ža gad jumu konstat BRCal un BRCa2 g nu mut cijas, t s
rmanto autosom li dominant ce pa m tes vai ar pa t va l niju.
Sieviet m ar p rmantot m BRCal mut cij m risks dz ves laik
saslimt ar kr ts v zi pieaug l dz 70-75% ( en tisk s test šanas
kuma period šo skaitli min ja pat l dz 87%), turpret neizmain ta
BRCal g na gad jum kumulat vais risks dz ves laik ir tikai 8%.
BRCal mut ciju n m kr ts v ža risks apr in ts 3% sieviešu
dz 30 gadu vecumam, 19% - l dz 40, 51% - l dz 50 gadu vecu-
mam. BRCal mut cijas n m sieviet m p c radik las kr ts
ža rst šanas risks saslimt ar prim ru otr s kr ts v zi 70 gadu
vecum min ts 65%. j atz , ka š s mut cijas p rmantošanas
gad jum 25-30 % sieviešu ir iesp ja saslimt ar ar oln cas v zi;
sal dzinot ar norm lu popul ciju, vi m etras reizes pieaug resn s
un taisn s zarnas v ža risks. BRCa2 p rmantotas mut cijas
gad jum sieviet m kr ts v ža kumulat vais risks 50 gadu vecum ir
17%, 70 gadu vecum -37%. Sal dzinot ar BRCal mut ciju nes m,
maz ks ir oln cu v ža, bet pieaug aizku a dziedzera v ža risks.
Ar v riešiem izmain tu BRCal un BRCa2 g nu gad jum palielin s
risks saslimt ar prostatas un kr ts v zi.
Apzinot personu loku ar p rmantota aundab ga audz ja
augstu risku, atseviš u audz ju lokaliz ciju gad jum ieteikti daž di
prevent vi pas kumi, akcent jot uzman bu aundab procesa
agr nai diagnostikai. Ja v ža risks nep rsniedz 25%, daž da veida
iejaukšan s tiek uzskat ta par nev lamu, riskam sasniedzot 50% -
ir diskutabla, bet p rsniedzot 75% - ir v lama. Augsta riska
rmantota kr ts v ža gad jum sieviet m ieteikti prevent vi un
profilaktiski pas kumi - akt va regul ra skr ninga pas kumu
veikšana jau no 25-30 gadu vecuma, medikamentoz prevent
terapija ar retino diem, ta-moksifenu u.c, k ar pat oti radik la
iejaukšan s - profilaktiska subkut na mastektomija. Tom r
atz , ka ar p c tik radik las irur iskas r bas sieviete nav
piln pasarg ta no iesp jama kr ts v ža izveidošan s, jo nereti
kr ts audi ir lokaliz ti ar rpus kr ts dziedzera.
laik aprakst ta genoma nestabilit te t.s. p rmantot
nepolipoz resn s zarnas v ža (angl. - Hereditary nonpo-lyposis
colon cancer, HNPCC) sindroma gad jum . Sindroms nov rojams
4-13% no visiem resn s zarnas v ža slimniekiem un rakstur gs
imen s, kur s vair k k parasti slimo ar ar citiem ku a un zarnu
trakta aundab giem audz jiem, oln cu, endometrija un ur nce u v zi.
Ap 80% slimnieku ar HNPCC ir konstat tas mut cijas k no DNS
labot jg niem (angl. - mismatch-repair genes, MMR genes).
rmantotu ne-polipozo resn s zarnas v zi diagnostic gados
jaun kiem pacientiem, t lokaliz cija biež k ir resn s zarnas labaj
pus , gaita ir strauj ka, turkl t slimniekiem ar p c radik las
oper cijas ir palielin ts risks saslimt ar citur resnaj s zarn s
izveidojušos v zi vai ar prim ru citas lokaliz cijas aundab gu
audz ju. L dz šim iesp jamo pacientu loku ar liel ku HNPCC
sindroma risku var iez t tikai p c r gas imenes anamn zes
iev kšanas. Risku preciz p c t.s. Amsterdamas krit rijiem:
1) probandam ir vismaz 3 radinieki ar morfolo iski verifi-
tu resn s un taisn s zarnas v zi, un vismaz viens no tiem
ir pirm s pak pes radinieks abiem p jiem;
2) resn s un taisn s zarnas v zis imen konstat ts vismaz
div s paaudz s p c k rtas;
3) vienam no radiniekiem š audz ja lokaliz cija diagnostic ta
pirms 50 g. vecuma;
4) izsl gta imenes adenomatoz polipoze.
599
IRUR IJA ONKOLO IJA
Amsterdamas krit rijos neatspogu ojas fakts, ka HNPCC
sindroma imen s biež k nov ro ar citu lokaliz ciju audz jus,
jaun kajos nor jumos kl nicistiem, plaš k preciz jot personu loku
ar iesp jamu HNPCC sindromu, ieteikti t.s. Be-tesdas krit riji,
ietverot visu personu loku atbilstoši Amsterdamas krit rijiem, k ar
pacientus ar div m audz ju lokali-z cij m, kas saist tas ar
rmantota nepolipoz kolorekt v ža sindromu (kolorekt ,
endometrija, oln cu vai ur nce u v zis), kolorekt v ža slimniekus,
kuru pirm s pak pes radiniekam ir k da no šim sindromam tipisk m
audz ja lokali-z cij m, diagnostic ta l dz 45 gadu vecumam, vai ar
resn s zarnas adenoma pirms 40 gadu vecuma. Šie Betesdas
krit riji ietver ar personu loku ar kolorekt vai endometrija v zi,
kas preciz ts pirms 45 gadu vecuma, k ar slimniekus ar
adenom m, kas jaun ki par 40 gadiem.
HNPCC p rmanto autosom li dominant ce . en tiski
izmekl jot augst k nor tiem krit rijiem atbilstošus slimniekus un
vi u veselos radiniekus, prec k var tu iez t paaugstin ta riska
grupu, lai to r k izmekl tu un aundab gus audz jus var tu
diagnostic t agr s stadij s, kad iesp jama radik la rst šana.
en tisk s izmai as ir konstat tas ar slimniekiem ar daž du
pirmsv ža patolo iju. imenes adenomatoz s polipo-zes
slimniekiem tipiskas ir p rmantotas izmai as 5. hromosomas gar
pleca APC g na rajon . Šim g nam piem t audz ju nom jg nu
paš bas. Mut cijas APC g konstat tas ar resn s zarnas
solit s adenom s, turkl t g na izmai as pieaug l dz ar adenom s
izm ru palielin šanos un malignitates riska pieaugumu. Aprakst tas
ar citu g nu izmai as resno zarnu g ot maligniz cijas procesa
laik , ko apz par en tisko p rmai u virkni vai kask di. Šeit
min ras g nu aktiv cija, DCC (angl. - deleted in colon cancer)
na un audz ja nom jg na p53 ekspresijas samazin šan s utt.
Aprakst ti hromosomu defekti pigmentkserodermijas
slimniekiem XPB, XPD un XPA g nu l men , palm ri plant -r s
keratodermas pacientiem - 17. hromosomas garaj plec , k ar
virkne izmai u citu p rmantotu v ža sindromu gad jum gan
onkog nu, audz ju nom jg nu, gan DNS labo-t jg nu l men .
Šobr d pasaules vadošajos onkolo iskajos centros re li notiek
RB1 g na mut ciju test šana b rniem, kuru imen s ir bijuši
retinoblastomas gad jumi b rniem pirmaj dz ves gad , k ar tad,
ja saslimšana bijusi bilater la vai multifok la. Š en tisk test šana
auj izdal t personas, kur m liels risks saslimt ar retinoblastomu un
osteosarkomu.
Pieaug izdal to g nu skaits, kuru izmai as saista ar konkr tas
lokaliz cijas aundab gu audz ju vai attiec gu pirmsv ža st vokli.
Tom r liel da a audz ju izveidojas eksog nu faktoru iedarbes
rezult , summ joties daudzpak pju somatisku mut ciju efektiem.
Daž di ekstracelul ri sign li, izmainot š nas virsmas noteiktus
receptorus, iedarbina sarež tu sign lu transdukcijas kask di,
modific transkripcijas faktorus, kas saist s pie g na noteikta
lokusa, izmainot t funkciju.
RISKA FAKTORI ONKOLO IJ UN AUDZ JU PROFILAKSE
Vienai trešda ai slimnieku ir iesp jama efekt va profilakse,
kuras rezult no malignitates var izvair ties. Vair k k trešda ai
slimnieku savlaic gi diagnostic ta procesa gad jum iesp jama
radik la rst šana, bet p jiem nepieciešams nodrošin t adekv tu
paiiat vu un simptom tisku terapiju.
Nereti onkolo isk slimnieka likteni izš ir prim s apr pes
speci lista zin šanas audz ju profilakses un agr nas diagnostikas
jom , rsta prasme un onkolo isk piesardz ba, rst jot pirmsv ža
slim bas. Ikvienam rstam j rzina audz ju agr na
simptomatolo ija, diagnostika, visp jie terapijas principi un
onkolo isk s pal dz bas organiz cija, vajadz bas gad jum
slimnieku nekav joši nos tot uz specifisku terapiju.
599
 IRUR IJA ONKOLO IJA
ža prim s profilakses uzdevums ir nov rst audz ju
izcelšanos, izsl dzot vai samazinot kontaktu ar kance-rog
viel m, kori jot uzturu atbilstoši m sdienu zin šanu l menim par
malignit ti veicinošiem faktoriem, izvair ties no joniz još s un
rm gas UV radi cijas utt. Galven noz me audz ju prim
profilaks ir valsts m roga probl mu risin jumam, ko nodrošina
likumdošana, - vides aizsardz bas un p rtikas produktu kvalit tes
kontrolei, c ai pret sm šanu un profesion lo kait gumu,
iedz vot ju soci li ekonomisko u.c. jaut jumu risin jumam, ta u
svar gas ir ar katra indiv da zin šanas par v ža riska faktoriem un
lme no tiem izvair ties.
ža sekund profilakse ietver sev pirmsv ža slim bu
diagnostiku un adekv tu rst šanu, k ar aundab gu audz ju
agr nu diagnostiku noteiktu audz ja lokaliz ciju gad jum , ar
skr ninga metod m aptverot plašas iedz vot ju masas.
Eiropas komisija sav s nor s par v ža riska samazin šanas
iesp m iedz vot jiem iesaka:
• nesm t;
• lietot vesel gu uzturu;
• ierobežot alkoholisko dz rienu pat ri u;
• nepie aut lieko svaru;
• aizsarg ties pret saules starojumu;
• izvair ties no zin mu kancerog nu ietekmes, iev rot
droš bas tehniku un lietot individu los aizsargl dzek us;
• akt vi piedal ties v ža agr nas diagnostikas programm s
(skr ninga);
• vakcin ties pret B hepat tu.
AUDZ JU AGR NA DIAGNOSTIKA
Audz js ir nosak ms ar parast m kl nisk s izmekl šanas
9
metod m, ja audz ja masa sasniedz 1 gramu; tad taj ir jau 10
tumora š nu (sk. 3.att.).
Prekl niskais audz ja augšanas periods aptver laika posmu no
malign s transform cijas s kuma l dz pirmajai simp-tomatolo ijai,
un tas atkar no š nas dal šan s laika var ilgt 3-8-10 un vair k
gadus. Šaj stadij audz ju iesp jams noteikt, tikai pielietojot
speci las metodes - citolo isko izmekl šanu, speci las att la
anal zes metodes, audz ju mar ieru noteikšanu dažu lokaliz ciju
gad jum u.c. Audz ju diagnostika ir prim s vesel bas apr pes
posma uzdevums, un slimnieka liktenis bieži ir atkar gs no š
apr pes posma
darbinieku onkolo isk s piesardz bas. Specializ s iest s pirms
m terapijas s kuma preciz audz ja lokaliz ciju, augšanas veidu, t
morfolo isko uzb vi, malignit tes pak pi un izplat bu, tikai p c tam
izš iroties par piem rot ko rst šanas variantu.
aundab gu audz ju savlaic ga diagnostika ir pan kta tikai
valst s, kur izstr tas m tiec gas programmas t s realiz cijai. Ir
divi galvenie ce i šo programmu stenošanai dz - iedz vot ju, k
ar medic nas person la, izgl tošana un skr nings.
IEDZ VOT JU IZGL TOŠANA AUDZ JU
DIAGNOSTIKAS JOM
Vesel bas m bas programmas ietvaros iedz vot ji j apm ca
paz t agr nu audz ju simptomatolo iju un nelielu izmai u gad jum
griezties pie rsta. Plaši pieejamai j t inform cijai par
pašizmekl šan s metod m, galvenok rt das, mutes dobuma un
kr ts patolo ijas agr nai diagnostikai. Sabiedr ba j inform par
iesp ju iz rst ties tikai savlaic gas aundab go audz ju diagnostikas
gad jum . P c Latvijas V ža slimnieku re istra datiem, 1997. gad
31,8% slimnieku ar vizu m audz ja lokaliz cij m slim ba atkl ta
ni - lll-IV stadij ; analiz jot pa atseviš m lokaliz cij m: mutes
dobuma v zis - 59,4%, taisn s zarnas v zis - 58,3%, kr ts v zis -
36,9%, dzemdes kakla v zis - 43,4%, das v zis - 7,0% no visiem
prim ri diagnostic tiem slimniekiem. 52,6% gad jumu diagnostika
bijusi nov lota, jo pacients savlaic gi nav griezies pie rsta, lai gan
dz bas jau ieilgušas vai ar patolo ija jau apzin ta.
SKR NINGA METODES ONKOLO IJ
Seviš a noz me agr aundab go audz ju diagnostik ir t.s.
skr ninga metod m, asimptom tisku cilv ku grup s identific jot
(atsij jot) personas ar patolo iju, pielietojot vienk ršas, tehniski
viegli realiz jamas metodes, testus vai proced ras, ar
izmekl jumiem aptverot plašas iedz vot ju masas. Metodes
efektivit ti nosaka t s jut ba (sensitivit te) - pozit vo testu procents
slimnieku grup - un specifiskums - pozit vo reakciju pak pe cilv ku
grup bez konkr tas patolo ijas. Skr ninga programmas lietder gi
izmanto patolo ijas noteikšanai iedz vot ju vid , ja past v sekojoši
priekšnoteikumi:
1) konkr slim ba ir svar ga sabiedr bas vesel bas probl ma;
3.att ls. Audz ja masa, š nu skaits taj un
diagnostikas iesp jas.
600
600

2) slim bu ir iesp jams diagnostic t t s prekl niskaj f ; gad jumu (lll-IVstadijas) skaits, v k pieaug CIN stadij diag-
3) ir zin ms, k preciz t skr ninga laik konstat veidojuma
dabu;
4) eksist efekt vas metodes konstat s patolo ijas r-
st šanai;
5) metode izmekl jamai personai ir droša un pie emama, nav
oti apgr tinoša.
Skr ninga metodei j t sal dzinoši l tai. Nov rt jot t s
efektivit ti, parasti p c zin ma laika posma analiz skr s diagnostik iev rojami pasliktin jies.
iedz vot ju grupas mirst bas samazin šanos.
Organiz jot skr ninga programmu, prec zi j nosaka konkr ta
dzimuma un vecuma pietiekoši liels izmekl jamo cilv ku
kontingents, kuru apsekojot, skr ninga programma var tu b t
visefekt , j pl no re skr ninga realiz cija, apsverot finansi lo
nodrošin jumu. Skr ninga metode prasa uzaicin juma v stules
nos šanu katram pl not s apsekojam s grupas cilv kam,
ieradušos personu r gu re istr ciju, bezmaksas testa vai
proced ras kvalitat vu veikšanu, k ar atbildes izs šanu, bet
konstat tas patolo ijas gad jum j nodrošina padzi in ta
izmekl šana, nos šana speci lai rst šanai un ar turpm
kontrole.
Vispaz stam kais pasaul ir dzemdes kakla v ža skr -nings,
citolo iski izmekl jot iztriepes materi lu no dzemdes kakla
(Papanicolau jeb Pap tests), nov rt jot anal zes rezult tu k normu,
iekaisuma ainu, tr s pak pju cervik lu intraepi-teli lu neopl ziju CIN
I, CIN II un CIN III (agr k - daž das pak pes displ zija un
carcinoma in situ) vai infiltrat vu v zi. Daž s valst s skr ningam
pak auto sieviešu vecuma grupas un izmekl jumu atk rtošanas
biežums atš iras atkar no finansi m iesp m un skr ninga
konkr ekonomisk nov rt juma, sal dzinot izdevumus un
efektivit ti. Sistem tiska skr ninga metodes ieviešana Island un
Somij jau 60. gados šaj s valst s samazin ja saslimst bu ar
invaz vu dzemdes kakla v zi. Saska ar Eiropas ekspertu
komitejas rekomend cij m, skr ningam dzemdes kakla CIN un v ža
diagnostikai j aptver sievietes 25-65 gadu vecum , izmekl jot t s ar
3-5 gadu interv lu. Ekonomiski visefekt k skr ningu dzemdes
kakla v zim realiz , aptverot sievietes 35-50 gadu vecum , kad,
c PVO ekspertu apl m, regul ri izmekl taj sieviešu grup
saslimst bu ar v zi var mazin t pat par 92% (sk. 4.att.).
Skr ninga metode re li funkcion , ja valst vair k k 80%
sieviešu 35 -59 gadu vecum ir citolo iski izmekl tas vismaz vienu
reizi. Sievietes regul ri iesaistot dzemdes kakla v ža skr ninga,
vispirms samazin s prim ri diagnostic to ielaisto
Dzemdes kakla v ža skr nings
4.att ls.
IRUR IJA ONKOLO IJA
nostic tais process, sal dzinot ar invaz vu v zi, kas dod re lu att lu
rezult tu - mirst bas samazin šanos no š s audz ja lokaliz cijas.
Latvij 70.-80. gados re li eksist ja oblig tas ikgad jas
profilaktisk s apskates sieviet m no 18 l dz 65 gadu vecumam,
kur s tika iek auta ar vagin s iztriepes citolo iska izmekl šana.
c oblig to profilaktisko apskašu atcelšanas 1989. gad valst
st voklis ginekolo isko un citu lokaliz ciju onkolo isko saslimšanu
Pasaul skr ninga metodi plaši lieto kr ts v ža agr
diagnostik . Sieviet m regul ra kr ts pašizmekl šana vienu reizi
nes , rsta izmekl šana vienu reizi gad un p c 50 gadu vecuma
ikgad jas mammogr fijas auj agr ni konstat t tik bieži sastopamo
slim bu. P c somu autoru 1998. gad public tiem datiem,
mammogr fijas jut ba kr ts v ža diagnostik ir 77%, bet specifit te
96%. Sistem tiska mammogr fija p c pieciem nov rošanas gadiem
sieviet m 50-69 gadu vecuma grup ir samazin jusi mirst bu no
kr ts v ža par 40%. ASV 95 % no vis m š vecuma kr ts v ža
prim m slimniec m patolo iju diagnostic mammogr fija, un tikai
33% no vi m audz ju kr var ja konstat t palp cij . Pirms 50
gadu vecuma mammogr fija k skr ninga metode nav tik efekt va k
sieviet m menopauz . Tom r, iev rojot saslimst bas palielin šanos
ar kr ts v zi ar 40-49 gadu vecuma grup , vair s valst s diskut
par iesp ju skr ningu s kt pirms 50 gadiem.
Saska ar ASV Nacion v ža instit ta 1997. gad pie-
emtaj m rekomend cij m, sieviet m 40 gadu vecum bez
paaugstin ta kr ts v ža riska skr ninga mammogr fija j veic ik 1-2
gadus. Paaugstin ta riska grupas sieviet m kr šu kontrole j veic
biež k, pielietojot ar citas izmekl šanas metodes.
Šai grupai pieder sievietes, kur m:
• paš m anamn ir rst ts kr ts v zis;
• m tei, m sai, meitai vai vismaz div m cit m tuv m radiniec m
bijusi š slim ba;
• konstat tas specifiskas g nu mut cijas BRCA1 un BRCA2 l men ;
• vismaz 75% no kr ts audiem ir tik bl vi, ka mammogram-mas
nov rt jums ir problem tisks;
• pirm s dzemd bas bijušas 30 gadu vecum vai v k;
• iepriekš kr s izdar tas vismaz divas biopsijas, konstat jot
labdab gu patolo iju;
• ir v l citi apst i, kas palielina predispoz ciju kr ts v ža att st bai.
601
 IRUR IJA ONK OL O IJA
Uzskata, ka ultrasonogr fija, ko ar plaši pielieto kr ts pa-
tolo ijas diferenc šan , it seviš i jaun m sieviet m, šobr d
mammogr fiju aizvietot nevar.
Latvij mammogr fiju k skr ninga metodi kr ts v ža
diagnostik valsts programmas ietvaros s ka ieviest 1998. gad .
Iev rojot iepriekš aprakst to BRCA1 un BRCA2 g nu mut ciju
noz mi p rmantota kr ts v ža izcelsm , p jo gadu laik vair s koncentr cijas norma izmain s l dz ar vecumu: 40-49 g.v. v rietim t
valst s augsta riska kr ts v ža imen s p rbauda en tisk
skr ninga noz mi. Atš ir no RB1 g na test šanas
retinoblastomas diagnostikai, kur nelielais p rbaud mo personu
kontingents ir skaidri iez ts, kr ts v ža gad jum p rbaud mo
personu grupas nav preciz tas. Uzskata, ka t s var tu b t
sievietes, kuru imen s 3 vai vair m radiniec m ir diagnostic ts
kr ts v zis, 2 vai vair m - oln cu v zis, kuru pirm s pak pes
radiniec m pirms 35 gadu vecuma vai pirm s pak pes v riešu
rtas radiniekam bijis kr ts v zis. L dz šim ieg tie kr ts v ža
en tisk skr ninga rezult ti vair ku aspektu d plašu re lu
pielietošanas iesp ju praks v l neapstiprina.
nu anal ze pašreiz s tehnolo ijas l men ir d rgs, ilgstošs
un darbietilp gs process. Tas k st saprotams, ja minam, ka 1994.
gad izol to 17. hromosomas gar pleca BRCal g nu veido vair k
100.000 nukleot du p ru ar 22 kod jošiem eksoniem, kuros
nukleot du skaitu min ap 6000. Sal dzinot ar BRCal, BRCa2 g ns ir
gandr z divas reizes liel ks, un t kod jošaj da aprakst tas vair k
100 mut cijas audz ju gad jum . Anal žu interpret ciju apgr tina
ar apst klis, ka ar pašreiz s molekul s biolo ijas tehnolo iju ir
iesp jams noteikt tikai 80% no esoš m BRCal mut cij m. T tad,
nekonstat jot kr ts v ža slimniecei un vi as radiniecei k du š g na
mut ciju, j apzin s laborator s tehnikas nepiln bas, k ar to, ka
izmai as var tu b t ar citu noz gu g nu sast , kuru anal ze
netiek veikta.
en tisk skr ninga nov rt jums kr ts v ža gad jum šodien
nav viennoz gs, tam ir savas pozit s un savas negat s puses.
Iev rojot faktu, ka p rmantots kr ts v zis sast da tikai 10% no
visiem š s lokaliz cijas audz jiem, j apzin s, ka ar en tisk s
test šanas negat vie rezult ti neizsl dz š s patolo ijas iesp ju.
Pozit va testa gad jum j apsver psiho-emocion lie aspekti,
iesp jam k dain datu interpret cija, k ar citu lokaliz ciju
aundab gu audz ju att st bas iesp ja, kas emocion lo spriedzi un
iesp jamo kancerofobiju pastiprina. Turkl t anal s konstat s
viena DNS b zu p ra izmai as ne vienm r maina g na kod
produkta funkciju. Protams, pozit vi j rt iesp ja en tiski
kontrol taj m person m apzin t individu lo riska pak pi un veikt
prevent vos pas kumus, savlaic gi s kt skr ninga programmas, lai
audz ja gad jum to diagnostic tu agr ni, kad iesp jama radik la
terapija.
Skr ninga metodes resn s un taisn s zarnas patolo ijas
noteikšanai atkar gas no iesp jam v ža riska pak pes. Zema riska
grup person m p c 40 gadu vecuma ieteic ikgad ju digitalu
taisn s zarnas izmekl šanu un asins piejaukuma p rbaudi f s.
ASV vis m person m p c 50 gadu vecuma ieteikts ar ik p c 3-5
gadiem izdar t sigmoidoskopiju vai ko-lonoskopiju. Augsta
kolorekt la v ža riska grup skr ninga programma j k iev rojami
agr k un izmekl šana j veic biež k. imenes adenomatoz s
polipozes gad jum skr nin-gu ieteic s kt jau pirms 20 gadu
vecuma, p rmantota nepo-lipoz resn s zarnas v ža sindroma
gad jum imenes locek iem regul ra vesel bas p rbaude, ieskaitot
resno zarnu izmekl šanu, j k vismaz par 10-15 gadiem agr k par
vecumu, k ds bija jaun kajam imenes loceklim laik , kad vi am
diagnostic ja audz ju. Augst ks kolorekt la v ža risks un t c iesaka rstu kons lijs, piedaloties irurgam onkologam, radiologam
nepieciešama biež ka kontrole ir ar person m p c zarnu polipu
abl cijas, ulceroza kol ta gad jum , k ar slimniekiem p c radik li
oper ta š s lokaliz cijas v ža.
602
Prostatas v ža skr ningam ieteikts v riešiem p c 40 gadu
vecuma regul ri reizi gad izdar t digitalu izmekl šanu per rectum.
Amerikas V ža biedr ba pied šo izmekl šanu ik gadu papildin t
ar audz ja mar iera - prostatas specifisk antig na (PSA) -
noteikšanu asins serum , ta u pasaul v l nav vienpr bas par š
izmekl juma k skr ninga testa lomu. J iev ro, ka seruma PSA
ir 0-2,5 ng/ml, 50-59 g.v. - 0-3,5 ng/ml, 60-69 g.v. - 0-4,5 ng/ml, bet
70-79 g.v. - 0-6,5 ng/ml. PSA l meni serum 4-10 ng/ml uzskata par
t.s. robežlielumu, bet augst ka š mar iera koncentr cija (>10
ng/ml) ir saist ta ar patolo iju. Liel ku precizit ti iesp jam s
prostatas patolo ijas izv rt šan var ieg t, nosakot br un kop
PSA attiec bu, kas labdab ga procesa gad jum ir ap 20%, bet
malignit tes gad jum - 0-15%.
Saprotams, ka, skr jot iesp jamo prostatas patolo iju,
sal dzina PSA anal žu dati ar digit s izmekl šanas rezult tiem.
palp jamas patolo ijas, t ar PSA paaugstin tas koncentr cijas
gad jum malignit tes izsl gšanai nepieciešama detaliz ta
prostatas izmekl šana, veicot transrekt lu ul-trasonoskopiju un
biopsiju.
PSA skr nings Latvijas Onkolo ijas centr ir s kts 1998. gad ,
un divu gadu laik tika izmekl ti gandr z 12 t kstoši v riešu, kas
sasnieguši 50 gadu vecumu, 25,2% no tiem konstat jot prostatas
patolo iju.
c PSA skr ninga programmas ieviešanas m su valst p jo
gadu laik ir iev rojami palielin jies prim ri diagnostic to prostatas
ža gad jumu skaits, onkosaslimst bas strukt v riešiem jau
ie emot otro vietu. Saska ar Latvijas Onkolo ijas centra datiem,
39% no visiem prostatas v ža slimniekiem ar prim ri savlaic gi
diagnostic tu procesu (1. un 2.stadij ) patolo ija tika atrasta PSA
skr ninga laik .
in jumi izmantot audz ju mar ierus k skr ninga testus ir
bijuši ar oln cu v ža un hepatomu gad jum , nosakot attiec gi
Ca125 un AFP, ta u plašu pielietojumu ar šie testi nav ieguvuši.
Plaušu v ža skr ninga metodes nav rekomend tas to zem s
efektivit tes d . Fluorogr fija ir laba metode tikai pe-rif ra plaušu
ža agr nai diagnostikai, bet biež k sastopamo centr lo plaušu
ža formu t agr ni preciz t nevar.
Pasaules Vesel bas organiz cija izvirz jusi uzdevumu -katr
valst izstr t nacion lo programmu c ai ar v zi, kas noteiktu
konkr tas pretv ža c as strat ijas aktualit tes, koordin tu
finansi lo resursu sadal jumu, rekomend tu likumdošanas org niem
konkr tus ieteikumus pretv ža c as jom , kas ietvertu vadl nijas
audz ju profilakses, diagnostikas un terapijas jaut jumos. Šai
nol PVO izvirza sekojošus uzdevumus, kuru stenošanai katr
valst j pl no konkr ti realiz cijas ce i un programmas:
• v zi diagnostic t agr s stadij s, skr ninga programm s
aptverot lielas iedz vot ju masas;
• iesp ju robež s nov rst aundab procesa att st bu;
• realiz t radik lu rst šanas programmu agr ni diagnostic ta
aundab ga procesa gad jum , nodrošin t savlaic gu nepieciešam s
specializ s pal dz bas sniegšanu;
• kontrol t un nov rst slim bas simptomatolo iju, uzlabojot
slimnieka dz ves kvalit ti un nodrošinot paliat vu rst šanu.
aundab go audz ju gad jum terapija prasa multidis-ciplin ru
pieeju, visbiež k operat vu rst šanu kombin jot ar mijterapiju,
endokr nu, staru vai im nterapiju. Konkr to rst šanas variantu
katram slimniekam p c vi a prognostisko faktoru nov rt šanas
un medikamentoz s terapijas speci listam. rst šanas taktiku
nosaka katra pacienta gad jum izvirz tie konkr tie uzdevumi -
radik la terapija ar iz rst šanas iesp ju, efekt va terapija ar
simptomatolo ijas no-
602
 IRUR IJA ONKOLO IJA

3.tabula. Amerikas V ža biedr bas 1988.g. rekomend cijas agr nai audz ju diagnostikai asimptomatiskam person m.

Izmekl jums Popul cija

Dzimums Vecums Biežums

Sigmoidoskopija (kolonoskopija) s,v c 50 g.v. 1 reizi gad , p c 2 negat m izmekl šan m

ik p c 3-5 gadiem
Sl pt s asinis f s s,v c 50 g.v. katru gadu
Digit la rektala izmekl šana s,v c 40 g.v. katru gadu f

Pap tests (dzemdes kakla citolo ija) Maz ss no 18 g.v. no 1 reizi gad ; ja 3 gadus p c k rtas ir
iegur a izmekl šana 18 g.v. norma, izmekl t var ret k,
bet vismaz ik p c 3 gadiem

Endometrija audu paraugs s menopauze, augsta individu li

1
(dzemdes dobuma aspir ts) riska grupas
sieviet m
Kr šu pašizmekl šana s c 20 g.v. katru m nesi
1 Kr šu izmekl šana, ko veic speci lists s 20-40 g.v. p c ik p c 3 gadiem katru
40 g.v. gadu
Mammogr fija s 35-39 g.v. l dz zes mammogr fija I ik 1-
50 g.v. p c 50 2 gadus katru gadu
g.v.
Kr šu kurvja Rtg Nerekomend
2
PSA noteikšana asin s V c 40 g.v. 1 reizi gad
3
1 Visp ja vesel bas p rbaude s,v c 20 g.v. p c ik p c 3 gadiem 1
40 g.v. katru gadu

1 Anamn ze neaugl ba, aptaukošan s, ovul cijas trauc jumi, patolo iska dzemdes asi ošana, estrogenu terapija.
2 ASV Nacion lais V ža instit ts nerekomend .
3 Izmekl šana ietver vairogdziedzera, s klinieku, prostatas, oln cu, limfmezglu, mutes dobuma un das p rbaudi.

ršanu un slimnieka dz vildzes pagarin šanu vai ar tikai
slimnieka dz ves kvalit tes uzlabošana.
irur isk rst šana ir viena no onkolo isko slimnieku r-
st šanas pamatmetod m, nereti - svar . Slimniekiem ar agr ni
diagnostic tu nelielu malignu procesu radik la rst šana 40-50%
gad jumu ir tikai irur iska iejaukšan s bez papildus adjuvantas
specifiskas terapijas. Onko irur ija ir visp s irur ijas speci la
nozare. irurgam, kas pl nveida oper slimnieku aundab
audz ja gad jum , detaliz ti j rzin attiec malign procesa
diagnostika un stadijas preciz šanas patn bas, irur isk s
iejaukšan s specifika un kvalit tes standarti, k ar j t inform tam
par prognostiskiem faktoriem attiec s lokaliz cijas gad jum , par
adjuvanto terapiju, patn m p coper cijas period un slimnieku
kontroli. Savuk rt irur isk s kvalit tes standartu raksturo adekv ti
veikta oper cija - ar oper cijas laik pietiekamu izmekl šanai
izdal tu limfmezglu skaitu un to mar šanu atbilstoši pras m, ar
m rezekcijas l nij m un minim lu lok lu recid vu skaitu.
6. Chamberlain ]., Moss S. Evaluation of cancer screening. - London, 1996.
7. De Vita V.T., Hellman S., Rosenberg S.A. Cancer: Principles and practice in
Oncology. - 5th ed. - New York: Lippincot-Raven, 1997.
8. Diagnozes un rst šanas standarti onkolo ij / Red. Dz.Ernzi š. - R ga:
Latvijas Onkolo ijas centrs, 1998.
9. Educational Book / American Society of Clinical Oncology. - Atlanta: Ame-
rican society of Clinical Oncologv, 1999.
10. Haagedoorn E.M.L. Essential Oncology for health Professionals. - Assen:
Van Gorcum Publ., 1996.
11. Lung Cancer: Preventio, Diagnosis and Treatment / Hirsh F.R. (ed.).
Brystol-Myers Squibb, 1996.
12. Holleb A.I., Fink D., Murphy G. Clinical Oncology: American Cancer
Society Textbook. - Atlanta: American Cancer Societv, 1991.
13. National cancer Control Programm s: Policies and managerial guidelines.
- Geneva: WHO, 1995.

14. Saslimst ba ar v zi Latvij (1995-1996). - R ga: Latvijas Onkolo ijas centrs,

Latvijas V ža slimnieku re istrs, 1998.

15. Schottenfeld D., Fraumeni j.F. Cancer Epidemio!ogy and Prevention. - 2nd
Literat ra: ed. - Oxford: Oxford University Press, 1996.

1. Balti a D. Kl nisk onkolo ija. - R ga: Zvaigzne ABC, 1999. 16. Šili š I. Hormonaizst jterapijas principi. - R ga: Terras Media, 1999.

2. Balti a D. Ko der tu zin t par v zi. - R ga: Zvaigzne ABC, 2000. 17. TNM Classification of malignant Tumors / UICC - 5th ed. - Springer
Verlag, 1992.
3. Boyle P. Global burden of cancer // Lancet, 1997; 349 (suppl. ll):23-26.

4. Cancer Incidence in Five Continents / Ed. D.M.Parkin et ai. - Vol.7, Nr. 143.
- Lyon: IARC Scientific Publications, 1997.

5. Cavalli F., Hansen H., Kaye S.B. Textbook of Medical Oncology. - London,
1997.

603
603
 IRUR IJA ONK OL O IJA

trapleir la, intraperitone la, intraperikardi la, ret k - intratu-moroza

ievade),
3) g a (zied s, aplik cij s; šo ievades veidu pielieto oti
reti).
Pirms mijterapijas uzs kšanas j t p rliecinošai maligni-
AUDZ JU MEDIKAMENTOZ tes diagnozei. Tas sev ietver oblig tu histolo isku un/vai
TERAPIJA citolo isku diagnozes apstiprin jumu. Ak s situ cij s (piem ram,
augš s dob s v nas - v. cava superior - kompresi-jas sindroms)
var uzs kt neatliekamu terapiju bez histolo iska vai/un citolo iska
apstiprin juma, diagnostisk s proced ras veic p c kl nisk st vok a
stabiliz cijas.
MIJTERAPIJA Pirms terapijas uzs kšanas nepieciešama aundab procesa
stadijas preciz šana (TNM raksturojums), pacienta hemopo zes
Audz ju mijterapija ir medikarnentoz s terapijas veids, kur ju, parenhimatozo org nu funkcijas un pacienta visp
pielieto speci li sintez tus miskus savienojumus vai dabiskas st vok a raksturojums. Ir gad jumi, kad nepieciešami ar konkr ti
vielas, kas kav š nu prolifer ciju un attiec gi audz ja augšanu. bio miskie izmekl jumi (piem ram, horiongonadotrop na l me a vai
Pretaudz ju z u l dzek us sauc par antiblas-tiskiem, mijterapijas citu tumora mar ieru noteikšana).
vai citostatiskiem l dzek iem. TNM sist ma ietver: T - audz ja lielumu, N - limfmezglu
k mijterapijas l dzek i ietekm š nu prolifer ciju, to iesaist bas pak pi, M - att lo metast žu esam bu. Visp
darb bu analiz saist ar š nu kin tiku. Svar gi ir zin t un izprast st vok a raksturošanai lieto Karnovska vai PVO (Pasaules
nu cikla f zes (sk. 8.att. nod. par staru terapiju). Vesel bas organiz cijas) skalu (sk. 4. un 5. tabulu).
Pamatojoties uz š nu kin tiku, visus mijprepar tus nosac ti
var iedal t:
1) š nu ciklam specifiskos a entos:
- kas darbojas uz š nu ciklu S f (S 4.tabula. Karnovska skala onkolo iska slimnieka visp st vok a
zes specifiskie a enti); raksturošanai.
- kas darbojas uz š nu ciklu G f ; Karnovska skala Aktivit tes l menis
- kas darbojas uz š nu ciklu C2 f ;
90 - 100 neierobežota dienas aktivit te
- kas ietekm mitotisko f zi;
- kas darbojas vair k k vien š nu cikla f . 70 - 80 ambulators pacients, ierobežots
izteiktas aktivit s
2) š nu ciklam nespecifiskos a entos, kas boj š nas neatka
gi no š nu cikla. 50 - 60 ambulators pacients, sp gs sevi
Ir v rojami 2 mijterapijas l dzek a un š nas mijiedarb bas tipi: apkalpot, bet nesp gs str t,
pavada kr sl vai gult ap 50% no
• stingri saist tais ar prepar ta devu; akt m diennakts stund m
• atkar gais no iedarb bas uz konkr tu š nu cikla f zi.
mijterapijas efektivit te ir jo augst ka, jo vair k š nas 30 - 40 ierobežota sevis apkopšanas sp ja,
nepieciešams pal gs
cikla f zes atrodas prepar tu kontrol , t c pielieto sinhroniz cijas
principu, t.i., audz ja š nu uzkr šanu vien f , izmantojot 10 - 20 piln nesp gs, ar sevi apkalpot
blo š a n a s m e t o d i , kuras b ba ir:
1) mijprepar ta ievade, kas blo š nas noteikt f ; 0 miris
2) interv la iev rošana, kur notiek sinhroniz cija;
3) noteiktai f zei specifiska prepar ta ievade.
Viss iepriekšmin tais pier da p o l i m i j t e r a p i j a s , t.i., 5.tabula. PVO skala onkolo isk slimnieka visp st vok a
vair ku mijprepar tu kombin ciju pielietošanas efektivit ti. raksturošanai.
Mono m i j t e r a p i j a tiek lietota relat vi reti, konkr tu PVO visp ja st vok a skala Aktivit tes l menis
diagnožu un kl nisko situ ciju gad jumos. Poli mijte-rapijas kursus
parasti apz p c lietoto prepar tu pirmajiem burtiem, piem ram, 0 norm la aktivit te
CMF (ciklofosfam ds, metotreks ts, 5-fluoruracils), MMM 1 ir atseviš i simptomi, bet
(metotreks ts, mitomic ns, mitok-santrons). tie netrauc pacienta
mijterapiju lieto: aktivit ti
• k patst gu metodi, nepieciešama atp ta, bet
2
• k papildus metodi irur iskai rst šanai (adjuvant pavada gult < 50% no
postoperat mijterapija), dienas akt s da as
• pirms operat s terapijas (neoadjuvant mijterapija), pavada gult > 50%
3
• kombin cij ar staru un/vai hormonterapiju. no dienas akt s da as
Neoadjuvanto mijterapiju pielieto, lai samazin tu
audz ja masu un lai pacienti, kas raksturoti k neoperab-li, var tu 4 nesp gs celties no gultas
t oper jami, k ar , lai iedarbotos uz iesp jam m
mikrometast m. Tipisk s lokaliz cijas audz js, kura gad jum
pašlaik relat vi plaši pielieto neoadjuvanto mijterapiju, ir kr ts Histolo isk diagnoze un saslimšanas stadija nosaka r-
zis. Plaušu, aizku a dziedzera, galvas un kakla v ža st šanas m i - kurat vu vai paliat vu terapiju, un nosaka
neoadjuvant mijterapija ir p jumu stadij . piem rot ko terapijas veidu - irur isko, staru, mijterapiju vai šo
Atkar no prepar ta ievades veida mijterapija var b t: metožu kombin cijas.
1) v i s p r j a (parenter la, enter la, rekt la ievade), Pirms un p c terapijas veic speci lus izmekl jumus, lai noteiktu
2) r e i o n l a (re ion s perf zijas, intraaort las, in- terapijas efektivit ti un monitor tu terapijas toksici-t ti. Toksicit tes
tralimf tiskas inf zijas, intratek ievade) un lok la (in- vienotai anal zei izmanto standarttoksicit -tes pak pes, kas
analiz tas t k tekst pie blakuspar m.

604
604
 ONKOL O IJA
IRUR IJA

mijterapijas devas parasti r ina p c erme a virsmas I - ALKIL OSIE SAVIENOJUMI ir prepar ti, kuru sast ir oti
2
laukuma (nevis svara kg) - mg/m . Apr iniem ieteiktas vair kas reakt vas alkilas grupas, kas rea ar nukleof liem centriem š nas
formulas, piem ram, DNS, RNS un olbaltumvielu molekul s; pamat ir DNS sast vda u
2
m : (wt<M25) x (hto.725) x 71,84; alkil šana guan na N7 un aden na N3 poz cij s, radot DNS spir les
2 rr vumu vai š rssavienojumu, kas trauc DNS replik ciju.
m : (wto.5378) x (hto-3964) x 0,024265,
kur wt = svars kg, ht = garums cm. Alkil jošie prepar ti ir:
Praks parasti pielieto speci li rad tas normogrammas, kas
piel gotas b rnu un pieaugušo erme a virsmas laukuma 1) Hloretilam ni - di(2-hloretil)am nu atvasin jumi -
noteikšanai (sk. 5.att.). embih ns, novembih ns, hlorbut ns, sarkoliz ns, lofen ls, deg-
ranols, ciklofosfam ds, ifosfam ds.
Vec kais alkil još s grupas a ents ir N-ipr ts jeb embih ns
5.att ls. erme a virsmas laukuma apr in šanas normogramma. (Mechlorethamine, Mustargen). Pamat to pielieto MOPP sh
Hodžkina slim bas un citu limfomu terapij , iesp jams ievad t
dobumos malignu izsv dumu gad jumos. Mehlorefa-m na
2
Svars, kg laukums, m Augums, cm fenilalan na deriv ts ir melfal ns (Melphalan, Alkeran), kuru pamat
cm 200-±r79 in F- 2.80 m
2
kg 150-g |-330 lb pielieto multiplas mielomas, ginekolo isko audz ju terapij , tas rada
-78 E 145- 1-320 izteiktu mielosupresiju.
L
195-5 77 E-2.70 1404 1-310 Aktu kais un biež k lietotais š s grupas prepar ts ir
-76 |-2.60 135-E 1-300
190-5
L
75 130-1 -290
ciklofosfam ds (Cydophosphanum, Cydophosphamidum,
-74
185-5
L
73
P2.50 1-280 Endoxari). Prepar tam ir relat vi plašs antiblastisk s iedarb bas
125 \
-72 E-2.40 120 \ |-270 spektrs un maig ka ietekme uz trombocitopo zi, sal dzinot ar citiem
180-5 -71 |-260
L
70 E-2.30 115-1 -250 hloretilam niem.
;
175-5
L
69 F-2.20 110-1 -240 I n d i k c i j a s - s kš nu plaušu v zis, oln cu, kr ts v zis,
L
68 105^
; L -230 retikulosarkoma, limfomas, hroniska limfoleikoze, mielo-ma, Vilmsa
170-5 67
P2.10 -
100- E-220 audz ji.
-66
: 954 -210
165-J -65 12.00 B I a k n e s - tipisk s ir leikop nija, ret k - trombocito-p nija
-64
; 1-1.95 90-: -200 un an mija, hemor isks cist ts, alop cija, slikta d ša, vemšana.
160-5 -63 1-1.90
62 E-190 L i e t o - i/v, i/m, p/o un dobumos (lietošana dobumos ir
; " |l.85 85-:
155^ -61 |l.80 -180 teor tiski neefekt va - ciklofosfam da aktiv cija notiek tikai akn s).
-60 80-5
; E-1.75
5-170
Ifosfam ds (Ifosfamidum, Holoxan).
150^ -59 1-1.70 75 ~
-58 I n d i k c i j a s - plaušu v zis, oln cu v zis, s klinieku
1-1.65 rl60
145-^ -57 1-1.60 70 audz ji, m ksto audu sarkomas, kr ts v zis, limfomas, ar hi-
^56 p
i 5-150 pernefroma, dzemdes v zis, aizku a dziedzera v zis.
11.55
140 -55 65
b Ž -j140 B I a k n e s - princip analogas alkil jošiem a entiem, liel ka
E-1.50
-54 hemor iska cist ta iesp jam ba, t c lieto ar uro-protektoru
60-_ 7130
135^ -53 E-1.45
uromiteks nu, ordin daudz š idruma un salur -tiskos l dzek us.
-52 i-1.40
E-1.35 55- -120 L i e t o - i/v.
130 •] -51
F1.30
-50
125- -49 t l 2) Etil nim ni - tiofosfam ds (tioTEFA), benzoTEFA,
F-1.25 50- r110
F-1.20 -105 dijodbenzoTEFA, imifos, dip ns, fotr ns. Pašlaik š s grupas
-48
120- -47
pielietojums ir oti rets, galvenok rt tiek lietots tioTEFA. Šo
F-1.15 45- -100
prepar tu var izmantot oln cu, plaušu, ur np a un kr ts v ža
-46 E - 95
E-110 z terapij .
115- -45 u r 90
40-
h-105
-44 -r 85 3) Met nsulfoksisk bju esteri - mielos ns, mielo-bromols.
110-
--43 M.00 r 80
Pielietojums galvenok rt hematolo ij .
-42 r 35- z 75
]
105-
F-0.95 r 4) Nitrosour nvielas savienojumi.
h-0.90
-41 r™ Pie alkil jošiem prepar tiem pieskaita ar Nitrozourea grupas
-40
-
cm 100-
h
t-0.86 m
2
kg30- - 66 lb prepar tus - karmust nu (BCNU), lomust nu (CCNU), semust nu
-39 in MECCNU), streptozoc nu, k ar dakarbaz nu (DTIC), prokarbaz nu
(Natulan) un altretam nu (Hexalen). BCNU un CCNU visbiež k
mijterapijai ir ar oti konkr tas kontrindik cijas pielieto CNS aundab go audz ju rst šan , streptozoc nu - zarnu
(visp jas, neatkar gas no diagnozes un stadijas): trakta karcino du, hepatomu un neiroendokr no audz ju terapij ,
• liels prim rais audz js vai oti plašs metast tiskais process; dakarbaz ns ir akt vs -mijprepar ts melanomas terapij , natul ns
• kaheksija, specifiska intoksik cija; ietilpst limfomu poli mijterapijas sh s.
• vit li svar go org nu funkciju trauc jumi;
• izteikta mielosupresija, rec šanas sist mas trauc jumi (p c 5) Plat na grupas prepar ti.
dot st vok a korekcijas var uzs kt terapiju); Cisplat ns (Cisplatinum, Cisplatyl) - komplekss plat na
• ak tas infekcijas; savienojums, selekt vi nom c DNS sint zi, galven darb ba uz DNS
• gravidit te. un RNS saist ta ar alkil šanas reakciju.
I n d i k c i j a s - s klinieku, oln cu, dzemdes, dzemdes
kakla, ur np a, bar bas vada, das, plaušu v zis. Lieto ar
MIJPREPAR TU KLASIFIK CIJA
monoterapijas veid .
mijprepar tus klasific p c to misk s strukt ras un ie-
darb bas meh nisma. Izš ir 4 pamatgrupas - alkil jošos sa-
vienojumus, antimetabol tus, citostatisk s antibiotikas un augu
alkalo dus.

605
 IRUR IJA ONK OL O IJA
B I a k n e s - biež k sastopam ir no devas atkar nef-
rotoksicit te; prepar ta kumul cijas gad jum j samazina deva.
Nov ro ar ototoksisku darb bu, kuras izpausme ir troksnis aus s,
dzirdes zudums augstu frekven u diapazon . Daudziem pacientiem
pirm s 1-4 stundas p c prepar ta ievades nov ro sliktu d šu un
vemšanu. Nepieciešama hiperhidrat cija ievades laik , lai mazin tu
nefrotoksicit ti.
Karboplat ns (Carboplatinum) - zin m l dz gs
cisplat nam, bet ievad ms i/v bolusa veid , un toksicit te ar ir
atš ir ga, t.i., slikta d ša un vemšana nov rojama ret k un viegl kas
pak pes, nefrotoksicit ti nenov ro visp r. Devu limit još toksicit te
ir mielosupresija, paši trombocitop nija.
L i e t o galvenok rt oln cu v ža mijterapij , bieži kombin cij
ar ciklofosfam du.
auns plat na grupas komplekss - oksaliplat ns (oxali-platin) ir
ar plašu darb bas spektru, I - II p juma f žu ietvaros akt vs zarnu
ža gad jumos, k ar standartprepar ts re-zistentos oln cu v ža
gad jumos. Nav krustot s rezistences, ar toksisk s reakcijas
cit das k cisplat nam.
II - ANTIMETABOL TI - norm lo metabol tu struktur li analogi,
prepar ti, kas vielmai as reakcij s konkur ar norm liem
metabol tiem, paši ar nukle nsk bju priekšte iem. Tie mijiedarbojas
ar enz miem, inhib jot DNS un RNS sint zi daž dos l me os un
veidos.
Antimetabol ti dal s 4 kategorij s:
1) Antifol ti - folijsk bes analogi - metotreks ts, eda-
treks ts, trimetreks ts, ar - puritreksims, PT523, D1694,
CB3717 un lometreksols (p jie pagaid m kl niskaj praks
standartterapij netiek pielietoti).
Metotreks ts (Methotrexatum) - folijsk bes strukt ras analogs
un antagonists - konkur joši inhib dihidrofol tre-dukt zi, attiec gi
neveidojas biolo iski akt folijsk bes forma
formiltetrahidrofolijsk be, kas nepieciešama nukle nsk bju sint
tiek nom kta š nu vairošan s. Folijsk bes biolo iski akt s formas
- 5-formiltetrahidrofolijsk bes jeb leiko-vorina - lietošana aizsarg
veselos audus; tas izskaidrojams ar tetrahidrofolijsk bes akt s
kofermenta formas satura palielin šanos veselajos audos.
I n d i k c i j a s - ak ta limfoleikoze, trofoblastisk slim ba,
galvas un kakla plakanš nu v zis, osteosarkoma, m ksto audu
sarkoma, inga sarkoma, plaušu v zis, kr ts v zis, s klinieku
audz ji, horionepitelioma, retinoblastoma u.c. audz ji, k ar
terapijas refrakt ra psori ze, autoim nas slim bas.
B I a k n e s - metotreks ta sp s pretaudz ju darb bas d
blakuspar bas rodas, pat r gi sekojot terapijas gaitai, liel koties
s attiecas uz audiem ar augstu prolifer ci-jas pak pi. Biež
blakuspar bas ir slikta d ša, vemšana, caureja, apgr tin ta
šana, stomat ts, faring ts, leikop nija un trombocitop nija,
erit ma, nieze, n trene, alop cija.
Iesp jams l i e t o t i/v, i/m, p/o, intratek li, i/a, intra-pleir li,
intraperikardi li, intraperitone li.
Metotreks ta terapija var b t:
• ar maz m dev m (reizes deva maz ka par 100 mg/m ),
z DNS, kav jot t s replik cijas un transkripcijas procesus. Atkar no
• ar vid m dev m (reizes deva 100 - 1000 mg/m ),
2 mikroorganismiem - producentiem - un misk s strukt ras, tie
• ar liel m dev m (reizes deva 1000 - 2000 mg/m ).
2 iedal s apakšgrup s:
Vid ju un lielu devu terapija oblig ti j veic stacion specifisko
antidotu aizseg , v lams ar metotreks ta l me a noteikšanu
plazm .
2) Fluoropirimid ni, pirimid na analogi - 5-FU, ftora-
rs, UFT, foksurid ns.
5-fluoruracils (Fluorouraciium), organism p rv ršoties par 5-
fluor-2-dezoksiurid na-5-monofosf tu, konkur joši inhib fermentu
timidil tsintet zi, un attiec gi tiek blo ta ti-midil ta DNS
sast vda as sint ze; otrs iedarb bas veids - tieši iek aujoties RNS
molekul , blo uracila un orotsk bes ie-sl gšanos. 5-FU ir
netiešais timidil tsintet zes inhibitors; kopš piln noskaidrota
timidil tsintet zes darb ba, eksist
un ar kl niskaj praks tiek lietots tiešais timidil tsintet zes
inhibitors (sk. par jaunajiem prepar tiem).
I n d i k c i j a s - ku a, resn s, taisn s zarnas, kr ts v zis,
oln cu un aizku a dziedzera v zis.
B I a k n e s - sam toksisks, nov ro asinsrades nom -kumu
- leikop niju, trombocitop niju, an miju, diareju, -lainu stomat tu,
apet tes samazin šanos, sliktu d šu, vemšanu, ret k - dermat tu,
alop ciju.
L i e t o i/v, emot v prepar ta tro metabolismu organism ,
jos gados tiek ieteikti ilgstošie (24, 48 stundu) 5-FU inf zi.
,
Ftoraf rs (Tegafurum) - N -(2-furanidil)-5-fluoruracils, kas
organism pak peniski fermentat vi š as, veidojot 5-fluoruracilu,
di var tikt uzskat ts par 5-fluoruracila transporta formu.
Prepar ts sintez ts 1964. gad R .
I n d i k c i j a s - k iepriekš, ir m in jumi sakar ar
pretiekaisuma un niezi mazinošo darb bu lietot ar dif zu
neiroderm tu gad jumos.
Iev rojami maz k toksisks, pie kam toksisk s darb bas pak pe
atkar ga no ievad šanas veida un rež ma. Reibo i, slikt d ša,
vemšana mazin s, dienas devu dalot vair s reizes dev s un
rejot uz peror lu lietošanu.
L i e t o - i/v, p/o, rekt li. Pašlaik popularit ti ieg st uzskats, ka
peror la ftoraf ra lietošana var aizst t ilgstošos 5-fluoruracila
inf zus.
UFT - jauns antimetabol tu grupas prepar ts, kas satur
tegaf ru un uracilu mol attiec 1 : 4. Uracils pats farma-
kolo isku aktivit ti neuzr da, bet prekl niskie p jumi pier juši, ka
tegafura un uracila kombin cija attiec 1:4 kav 5-fluoruracila,
tegafura metabol ta, katabolismu; tas saist ts ar DDP aktivit ti.
Prepar ts demonstr jis augstu aktivit ti resn s, taisn s zarnas,
kr ts, aknu, žultsp a un žultsce u, aizku a dziedzera, galvas un
kakla un ur np a v ža gad jumos.
L i e t o - p/o, parasti 2-3 reizes dien ,
Pašlaik tiek str ts pie kombin ta prepar ta, kurš satur UFT
, un leikovor nu (Orzef).
Pie pirimid na analogiem pieder ar citarab ns, 5-azaci-tid ns,
ko galvenok rt pielieto hematolo ij , un gemcitab ns.
,
Gemcitab ns (Gemzar) - 2 2'-difluorodeoksicitid ns -
intracelul ri fosforil par deoksicitid na trifosf tu un difosf -tu,
attiec gi inhib jot DNS polimer zi. Pieder relat vi jauniem
mijterapeitiskiem a entiem, tiek uzskat ts par perspekt vu
prepar tu nes kš nu plaušu, aizku a dziedzera v ža, k ar
urolo isko malignit šu terapij .
I n d i k c i j a s - leikozes, vair ki sol die audz ji, ar
monoterapijas veid nes kš nu plaušu un aizku a v ža gad jumos.
B I a k n e s - standartdev s nav paši toksisks, v ro mie-
s iosupres vu darb bu, mukoz tus, dermat tus.
L i e t o i/v inf zu veid .
-
3) Pur na analogi - 6-tioguan ns, 6-merkaptopur ns, fludarab ns,
kladrib ns, deoksikoformic ns. Galvenok rt lietojami hematolo ij .
III - CITOSTATISK S ANTIBIOTIKAS iedarbojas uz š nas
1) Aktinomic nu grupa: aktinomic ns D jeb daktinomi-c ns,
hrizomal ns, aurakt ns. Relat vu aktualit ti saglab jis dakti-
nomic ns, tom r tas ir sal dzinoši reti lietots mijprepar ts.
I n d i k c i j a s - dzemdes horionepitelioma, Vilmsa audz js,
retikulosarkoma, J inga sarkoma, rabdomiosarkoma b rniem.
B I a k n e s - vemšana, slikta d ša, erme a temperat ras
paaugstin šan s, stomat ts, das izsitumi, alop cija, relat vi bieži
leikop nija, trombocitop nija, pancitop nija.
L i e t o i/v.
606
606

2) Antracikl nu grupai pieder doksorubic ns, karmi-
nomic ns, rubomic ns, daunomic ns, epirubic ns, idarubic ns.
Popul kais ir doksorubic ns (Doxorubicinum), principi li
tuvs p c strukt ras rubomic nam, un var tikt uzskat ts par
oksirubomic nu.
I n d i k c i j a s oti plašas - kr ts, oln cu, plaušu v zis,
sarkomas, testis un ur np a v zis, malignas limfomas u.c;
doksorubic ns ir viens no biež k lietotajiem mijprepar -tiem.
B I a k n e s - leikop nija, an mija, trombocitop nija,
kardiotoksiska iedarb ba (var rad t s pes sirds rajon , sirds
mazsp ju, arteri s tensijas samazin šanos), alopecija. j atz
ka prepar tam ir kumulat va darb ba attiec uz kar-diotoksisko
2
efektu, un attiec gi maksim li pie aujam kop deva ir 500 mg/m ,
di r gi j seko kursu skaitam un kop m dev m, paši, ja
tiek main ts rst jošais onkologs.
L i e t o - i/v, lok s terapijas gad jumos l ni i/a vai ar katetru
ur np sl (nok stot zem das, izsauc audu nekrozi!!).
Farmorubic ns (Epirubicinum) - l dz gas indik cijas un
blaknes. j uzsver maz k izteikt kardiotoksicit te, iesp jams lietot
liel ku kumulat vo devu.
3) Mitoksantrons (Novantrone) - sint tisks prepar ts,
struktur li un iedarbes zi l dz gs antracikl niem. Iev rojami
maz ka kardiotoksicit te, sal dzinot ar doksorubic nu. Lieto
kr ts v ža, priekšdziedzera v ža, limfomu u.c. audz ju tera
pij .
4) Aureolsk bes grupas deriv ti - olivomic ns,
mitramic ns, toijomic ns. Šos prepar tus lieto reti.
5) Mitomic ni un porfiromic ni.
Mitomic ns C.
I n d i k c i j a s - ku a, aknu, aizku a dziedzera, zarnu,
kr ts, dzemdes v zis, hemoblastozes.
B ! a k n e s - pancitop nija (v rojams kumulat vs efekts), slikta
ša, vemšana, anoreksija, alopecija, stomat ts, pulmo-n la fibroze,
reti - hepatoren la mazsp ja.
L i e t o - i/v vai dobumos.
6) Bleomic nu grupa - bleomic ns (Bleomvcinum), t.L,
bleomic nu A2 un B2 mais jums. Darbojas selekt vi plakanš -
nu audz ja š s neatkar gi no lokaliz cijas, jo taj s ir maz
fermenta bleomic na hidrol zes, kas prepar tu inaktiv , cit s
s prepar ts tri no rd s. Ar plaušu audos un š fer
menta inaktivatora saturs ir zem ks, attiec gi toksisk s reakci
jas tieši šajos org nos ir izteikt kas. Specifiska patn ba ir ma
za ietekme uz hemopo zi.
I n d i k c i j a s - plakanš nu v zis, testis un oln cu te-
ratoblastomas, malignas limfomas u.c.
Blaknes - erme a temperat ras paaugstin šan s,
alopecija, dermatoze, hiperpigment cija, hiperkeratoze, der-mat ti,
pneimonija, v k pneimofibroze, reti gastrointesti-n lie trauc jumi.
L i e t o - i/v, var ar i/m, s/c, i/a, intrapleir li.
IV - AUGU ALKALO DI - mitotisk s indes, kas kav š nas
dal šanos mitoz :
• vin a alkalo di - vinblast ns, vinkrist ns, vinorelb ns;
• kolham ns;
• podofilotoks na atvasin jumi - tenipoz ds, etopoz ds;
• taks ni - paclitaksels, docetaksels.
Vinblast ns (rozev ns).
I n d i k c i j a s - Hodžkina slim ba, mielomas slim ba,
horionepitelioma u.c. malignit tes.
B l a k n e s - kaulu smadze u nom kums, t.i., izteikts lei-
kopo zes, trombocitopo zes nom kums, neietekm jot eritropo zi,
gastrointestin li trauc jumi, stomat ts, n trene,
ONK OL O IJA IRUR IJA
alopecija, fleb ti (nok stot zem , lok li iz lojumi).
Lieto - stingri i/v, parasti 1 reizi ned .
Vinkrist ns (Vincristinum) - p c strukt ras tuvs vinblas-t nam.
I n d i k c i j a s - ak ta limfoblastiska leikoze ( paši efekt vs),
citas leikozes formas, neiroblastomas, Vilmsa audz js, ar malignas
limfomas, melanoma, kr ts, plaušu v zis u.c.
B l a k n e s - leikop nija, neirotoksicit te, periferas nei-
rop tijas (var manifest ties k sensori, motori simptomi), tipisk s
parest zijas, var b t trigemin la neiral ija, zarnu trakta par ze (tas
em v , sagatavojot pacientu terapijai), CNS per aini
, boj jumi, iesp jama alopecija (ap 20%), stomat ts, poli rija,
gastrointestin li trauc jumi.
L i e t o i/v, parasti vienu reizi ned , bet iesp jamas devas un
ievades biežuma vari cijas p c nepieciešam bas.
Vinorelb ns (navelb ns) - relat vi jauns vin a alkalo du grupas
prepar ts, lietojams nes kš nu plaušu v ža un meta-st tiska kr ts
ža gad jumos.
L i e t o stingri i/v.
Etopoz ds (Etoposidum) ir pussint tisks lipofils podofilotoks na
atvasin jums, kura darb bas meh nisms balst s uz DNS vienk rš s
un divk rš s des fragmentu indukciju, in-tracelul ru br vo radik u
veidošanos un to mijiedarb bu ar enz mu topoizomer zi II.
Maksim iedarb ba tiek sasniegta š nu S un G2 f .
Indik cijas - s kš nu plaušu v zis, limfomas,
gonocit rie audz ji, oln cu v zis, ar ku a v zis, ak ta
mieloblastiska leikoze, nes kš nu plaušu v zis.
B l a k n e s - pamattoksicit te ir hemopo zes nom kums,
nov rojami ar gastrointestin lie trauc jumi - slikta d ša, vemšana,
alopecija, stomat ti, reti - periferas neirop tijas, ir aprakst ti
hipotensijas un anafilaksijas gad jumi.
L i e t o - i/v, pie kam i/v inf zijas veid (0,5 -2 h), ar iekš gi.
Paravaskul ra ievad šana var rad t las un nekrozes.
Taks ni.
Taksols (paklitaksels) - jauns savienojums, ieg ts no Klus
oke na ves koka Taxus brevifolia, kas sekm mikrotu-bulu
veidošanos no tubul ndim riem un stabiliz mikrotubu-lus,
aizkav jot depolimeriz ciju. Š stabilit te rada mikrotu-bulu
norm s dinamisk s reorganiz cijas kav šanu, kas nepieciešama
vit lai interf zei un š nas mitotisk m funkcij m. Turkl t tas induc
mikrotubulu nepareizu izk rtojumu vis š nas cikla laik .
I n d i k c i j a s - metast tisks oln cu un kr ts v zis
(standartterapija rezistences gad jumos, kaut pašlaik tiek diskut ts
par iesp ju izmantot ar adjuvant mijterapij ), neliela aktivit te ar
plaušu v ža gad jumos.
B l a k n e s - svar s ir mielosupresija un periferas
neirop tijas, iesp jamas aler iskas reakcijas. Neitrop nija parasti ir
tri p rejoša un kumul cijas d nepastiprin s, nei-rolo isko
simptomu biežumu palielina atk rtotas ievad šanas. Kombin tas
terapijas gad jumos ar cisplat nu noteikti iesaka terapiju uzs kt tieši
ar paklitakselu, lai mazin tu toksi-cit tes iesp jam bu. Lai mazin tu
blakuspar bu iesp jam bu, stingri j iev ro premedik cijas sh ma.
L i e t o tikai i/v inf (3 h period , bet rit p jumi par 24 h
inf zu).
Taksot re (docetaksels) - pussint tisks taks nu grupas
dzeklis, kura akt vo vielu docetakselu ieg st misk s sint zes ce
no dabiskiem izejmateri liem. Tas sekm tubul na uzkr šanos
mikrotubulos, kav t š elšanos, t di trauc jot mitozes f zes un
starpf zu procesus audz ju š s.
L i e t o metast tiska kr ts v ža un plaušu nes kš nu v ža,
oln cu u.c. audz ju rst šan , i/v inf za veid (1 h inf zs).
B l a k n e s - p rejoša neitrop nija, trombocitop nija, an mija;
gastrointestin li trauc jumi - slikta d ša, vemšana, caureja, reti
stomat ts; var b t parest zijas, dizest zijas, s pes,
607
607
 IRUR IJA ONK OL O IJA

alop cija. Iesp jamas erme a t skas, t ir svar ga prec za galvenie blakusefekti ir min to audu boj juma paz mes.
jumos izstr ta premedik cija. Var kombin t ar citiem Blakuspar bas var iedal t 3 liel s grup s:
citostati iem, piem ram, plat na grupas prepar tiem. 1) agr s reakcijas (slikta d ša, vemšana, drebu i,
sv šana);
Jaunie prepar ti. 2) v s reakcijas (hemopo zes nom kums, matu izkrišana,
Irinotelc ns (Irinotecan, Compto) - pirmais kamptotec -na melan na nogulsn šan s , g ot du iekaisums un/vai atrofija
deriv ts. Kamptotec ni ir augu alkalo du ekstrakti no nas koka mut , zarnu trakt , caureja, s pes v der , ovul cijas un
Camptotheca acuminata. Pussint zes ce ieg ts den š stošs spermato en zes nom kums, k ar mutag , terato-g un ar
deriv ts. Campto ir S f zes specifisks topoizomer zes I inhibitors. kancerog darb ba);
jumi par da plašu aktivit tes spektru, paši aktu li tas ir 3) netieš s darb bas reakcijas (im ndepresija ar bakteri -lu,
audz jiem, kam zems jut gums attiec uz -mijprepar tiem, rusu, s šu infekcijas par šanos, ur nsk bes l me a
piem ram, taisn s un resn s zarnas v zim, nes kš nu plaušu paaugstin šan s asin s, kas var rad t nefrop tiju un nieru
zim, dzemdes kakla v zim, k ar plat na rezistentos gad jumos. mazsp ju).
Iesp jamas poli mijterapijas sh mas ar plat na grupas prepar tiem,
5FU. Lietojams i/v inf zu veid , devu un optim lo sh mu izstr de Blakuspar bas var iedal t ar c skart org na vai org nu
turpin s. sist mas.
Hikamt ns (Topotecan) - topotek na hidrohlor ds, kam- HematoIo isk toksicit te:
ptotec na pussint tisks deriv ts ar topoizomer zes I inhibitora an mija
aktivit ti. Pašlaik rit p jumi par topotek na izmantošanu me- leikop nija
tast tiska oln cu v ža rst šan , ar sal dzinot ar paklitakselu. trombocitop nija
Uzskata, ka topotek ns ir akt vs plat na rezistentos oln cu v ža hemor iskas tendences G a s t ro i n t es t i
gad jumos. n Ia toksicit te:
L i e t o i/v. stomat ts
Milteks (Miltex, Miltefosim) - sint tisks alkilfosfohol ns, jaunas garšas izmai as
klases prototips, lietojams lok li. anoreksija
Temozolom ds (Temozolomide) - prepar ts, kas bio- slikta d ša un vemšana
transform cijas ce p rv ršas par 3-metil-imidazol-4-karboks- aizciet jumi
am du, ide la uzs kšan s peror las lietošanas gad jum , sp j caureja D e r m a t o l o i s k a
cauriet hematoencefalisko barjeru. Pašlaik rit p jumi par toksicit te:
pielietošanu malignu gliomu, anaplastisku astrocitomu, T š nu pigment cija
limfomu un melanomas gad jumos. alop cija
Raltitrekseds (Tomudex). dermat ts/izsitumi
Timidil tsintet zes darb ba tika noskaidrota jau 1970. gados, nagu boj jumi A t s e v i š u o r g n u
kad tika veidoti specifiski timidil tsintet zes inhibitori. Pirmais bija toksicit te:
CB-3717, oti nefrotoksisks, hepatotoksisks, nov roja hepatotoksicit te
dermatolo isku toksicit ti, t kl niskaj praks šis prepar ts kardi la toksicit te
netika lietots, v k veidoja ZD-1694-raltitreksedu, kurš ir 20 reizes pulmon la toksicit te
maz k efekt vs, bet 500 reizes maz k toksisks. seksu la disfunkcija
Raltitrekseds ir tiešais timidil tsintet zes inhibitors, N-(5-(N- nieru un ur np a toksicit te:
(3,4-dihidro-2-metil-4-oksoguinazol n-6-imitil)-T-metil-amino)-tenoil)- - hemor isks cist ts
L-glutam nsk be. - nefrotoksicit te
I n d i k c i j a s - galvenok rt resn s zarnas v zis, kaut - ur na sast va izmai as
jumu ietvaros tam ir oti plašas indik cijas. Neirotoksicit te:
L i e t o sa (ap 15 min.) i/v inf za veid katras tr s ned as. • perif ro nervu toksisks boj jums
Toksicit te princip ir l dz ga 5 - FU. • CNS toksicit te
• ototoksicit te
Audz ju medikamentoz s terapijas perspekt vas ir • fotosensitivit te M e t a b o l
saist tas ar jaunu mijprepar tu sint zi, ar esošo prepar tu devu toksicit te:
kombin ciju un rst šanas rež mu pilnveidošanu un terapijas blak u • hipoglik mija
nov ršanu. Tom r galvenok rt t s saist tas ar jauniem atkl jumiem • hiperurik mija
molekul raj biolo ij , preciz jot š jaunas m substances, • hipokalc mija
seviš i noz gas š nu diferenci cij , proliferat vaj kapacit un Citas:
apoptoz . Jauni terapijas virzieni ir saist ti ar audz ja asinsapg des • aler isk s reakcijas
modifik cijas iesp m, inhib jot audz ja asinsvadu veidošanos • gripai l dz gais sindroms
(antiangio en -ze) vai boj jot jau izveidojušos kapil rus, specifiski
radot audz ja endot lija š nu apoptozi un vaskul ru regresiju. rojamas ar l o k s blakuspar bas. T k
citostatiskos l dzek us galvenok rt ievada v , nov ro fle-b tus,
MIjTERAPIJAS BLAKNES ekstravaz cijas gad jum var rasties las, nekrozes; dzi o i/m
injekciju gad jumos iesp jamas granulomas, asep-tiskie abscesi.
Citostatiskie l dzek i, pirmk rt, aptur to aundab gi p rveidoto Zin mi prepar ti ar augstu fleb tu rašan s risku; tas j em v ,
audu š nu att st bu un vairošanos, kuras no veselaj m š m ordin jot konkr tas mijterapijas sh mas, j iev ro visi ievad šanas
atš iras ar liel ku vairošan s trumu (m dz b t gad jumi, kad noteikumi - skalošana, pareizas koncentr cijas š duma
veselo audu š nu vairošan s trums p rsniedz maligno š nu sagatavošana.
vairošan s trumu); attiec gi pret citostatis-kiem l dzek iem jut gas ir Ir izstr tas standartmetodes, kas j pielieto katra konkr ta
ar t s veselo audu š nas, kuru dal šan s trums ir tuvs aundab go mijterapeitiska a enta ekstravaz cijas gad jum , š m instrukcij m
nu dal šan s trumam, piem ram, kaulu smadze u un limfo do oblig ti j atrodas katr mijterapijas noda , kabinet , periodiski
audu š nas, t c rbauda mijterapijas medm su inform ba.

608
608
 ONK OL O IJA IRUR IJA

Lai nov rt tu blakuspar bu izteikt bu, pielieto noteiktus Alop cija ir n e i z b g a m a , ja lieto:
toksicit tes krit rijus, kas stingri reglament toksicit tes pak pi • doksorubic nu
(piem rus sk. 6.tabul ) atkar no daž diem r jiem, piem ram, • epirubic nu
vemšanas, aknu un nieru boj jumu klasifik cijas. • etopoz du
jau iepriekš min ts, ir zin ms katra konkr ta mijpre-par ta • ifosfam du
toksicit tes spektrs, maksim li pie aujam s devas, eksist devu Alop cija ir i e s p j a m a , ja lieto:
reduc šanas metodes atkar no pacienta kl niski bio misko • ciklofosfam du
ju datiem. • taks nus
• nitrosourea grupas prepar tus.
Onkolo iskiem slimniekiem biež s un subjekt vi nepa-
kam s mijprepar tu induc s blakuspar bas ir e- Ir m in jumi mazin t vai nov rst alop ciju, ar aukstuma
bin šana un vemšana; s blaknes ne tikai pasliktina visp jo pal dz bu izraisot vazokonstrikciju galvaskausa v s pirms un
pašsaj tu, bet var b tiski ietekm t rst šan s rezult tus, jo nedaudz p c mijprepar ta augst s koncentr cijas plazm (ar
slimnieki nereti izvair s vai pat atsak s no ordin s rst šanas. speci lu cepur šu pal dz bu). Sai metodei ir konkr tas kontr-
indik cijas, t.i., ja ir meninge las slim bas izpausmes (piem ram,
Jebkur gad jum , ordin jot mijterapiju, j in s ar iesp jamu
leik mijas gad jumos). Š metode neaizkav s alop cijas rašanos
ebin šanu un/vai vemšanu, kam var b t 3 izpausmes veidi:
pacientiem ar izmain tiem aknu bio miskiem r jiem un ar
- ak ta,
poli mijterapijas gad jum .
- nosac juma refleksa,
Lai nov rstu iesp jam s un esoš s blaknes mijterapijas
- v na vemšana.
laik , lieto daž dus medikamentus un/vai antidotus.
Ak ta vemšana parasti rodas pirmo 2-3 stundu laik , no-
sac juma refleksa vemšana rodas atk rtotu kursu laik un, jo slikt k Popul kie antidoti.
šo blakni izdevies nov rst iepriekš s terapijas laik , jo liel ka Uromiteks ns (Uromitexan, Mesnum), t.i., uroprotek-tors, kura
varb ba, ka veidosies nosac juma refleksa vemšana. Šeit v lreiz darb bas meh nisms balst s uz oksazafosfor nu urotoksisku
uzsver vemšanas profilakses noz me jau pirm mijterapijas hidroksimetabol tu un papildus savienojumu veidošanu ar akrole nu.
kursa laik . V š ebin šana vai vemšana s kas p c 24 Pateicoties šm reakcij m, notiek lok la detoksik cija
stund m vai v k, t s c lo i ir neskaidri. ur nizvadce os. Detoksik cija notiek tikai ur nce os, neietekm jot
Alop cija ir otra subjekt vi nepat kam blakne, kura oksazafosfor nu pretaudz ju darb bu un neizraisot sist miskas
psiholo iski oti nom coši iedarbojas uz pacientiem, apgr tinot blakuspar bas.
pacienta l dzdal bu rst šanas proces . Alop ciju izraisa daudzi Lai toksiski neietekm tu ur nce us, mijterapijas kursu
mijprepar ti, k ar krani la apstarošana. emot v š nu gad jumos lieto oksazafosfor nu (ifosfam ds, ciklofosfam ds,
rea šanas sp jas matu folikulos, alop cija parasti iest jas trofosfam ds). Lietojot mijterapij ifosfam du, uromiteks ns j lieto
aptuveni 2 ned as p c terapijas uzs kšanas, mati s k ataugt past gi, bet ciklofosfam da un trofosfam da terapijas laik tikai
aptuveni 2 m nešus p c terapijas pabeigšanas. augstu devu gad jumos un riska grupas pacientiem (staru terapija
maz iegur a rajonam, iepriekš s terapijas izrais ts cist ts,
6.tabula. Toksicit tes pak pes noteikšana. ur nce u slim bas anamn ).
L i e t o i/v p c noteiktas sh mas.

Toksicit tes pak pes *

0 1. 2. 3. 4.

Vemšana nav 1 epizode 24 2-5 epizodes 24 6-10 epizodes 24 vair k k 10 epizodes 24

stund s stund s stund s stund s

Aknu toksicit te ALAT, ASAT < 2,5 X norma 2,6-5,0 X norma 5,1-20 X norma > 20 X norma
menis norm ls

Nieru toksicit te kreatin na l menis < 1,5 X norma 1,5-3,0 X norma 3,1-6,0 X norma > 6,0 X norma
norm ls

* Piln toksicit tes pak pju tabulas atrodamas visas onkolo ijas m bu gr matas, tad j netiks šeit atk rtotas.

7.tabula. Tipisk kie nieru toksicit tes veidi un izsauc jprepar ti.

Prepar ts Deva Toksiskais efekts

karboplat ns standartdeva ren la disfunkcija, bet ret k k cisplat na terapijas gad jumos

karmust ns < 1,200 mg/m? ren la disfunkcija, kumulat vs efekts, glomerulara skleroze, tubul ra atrofija, intersticiala
(tot deva) fibroze

cisplat ns 50-200 mg/m2 devas limit joša un no devas atkar ga nefrotoksicitate ar kumulat vu efektu, skar tubul ro
sist mu

ciklofosfam ds > 50 mg/kg hemor isks cist ts

2
ifosfam ds 1,2 g/m /d 5 dienas hemor isks cist ts
2
mitomic ns > 30 mg/m ren la mazsp ja, ur miskais sindroms
(kop deva)

metotreks ts variabli atkar no metabol tu ekskr cijas

609
609
 IRUR IJA ONKOLO IJA

Allopurinolu iesaka ur nce u un nieru pasarg šanai no
pastiprin tas ur tu veidošan s.
Kalcija folin tu (Leucovorin, calcii folinas) pievieno an-
timetabol tu, paši metotreks ta, lietošanas laik . Fol nsk be ir
folsk bes formilatvasin jums vai t darb forma, t piedal s
daž dos vielmai as procesos, tostarp pur nu sint ,
pirimid nnukleot du sint un aminosk bju vielmai . Attiec gi to
lieto k specifisku antidotu metotreks tam un mij-terapijas sh
kop ar fluoruracilu, pastiprinot fluoruracila citostatisko darb bu.
L i e t o p/o un i/v.
Biež k lietot s medikamentu grupas tipisk ko un biež k
sastopamo blak u nov ršanai:
1. Antiem tisk terapij izmanto vair kas
mentu grupas, jo onkolo iskiem slimniekiem vemšanas aktu
izraisa gan perif riski, gan centr li meh nismi :
• dopam nreceptorus blo jošus medikamentus (halo-peridols,
metoklopram ds);
• neiroleptiskus l dzek us (torek ns, droperidols);
• seraton na receptorus (5-HT3) blo jošus medikamentus:
- ondansetrons (zofr ns)
- tropisetrons (navob ns)
- granisetrons (kutrils)
- dolasetrons (anzemets)
Tiek veikti plaši kl niski p jumi, sal dzinot šo prepar tu
sh mas un devas; viena konkr ta prepar ta absol tas priekš-
roc bas nav pier tas.
Iepriekšmin s prepar tu grupas kombin ar kortikoste-
ro diem, trankvilizatoriem, savuk rt, piem ram, plat na terapijas
laik svar ga ir hiperhidrat cija. Ja vemšana saist ta ar
pamatprocesa izplat bu, t s k šana, protams, radik li atš irsies;
piem ram, ja vemšanu rada paaugstin ts intrakra-ni lais spiediens
galvas smadze u metast žu vai prim ra audz ja iespaid , j lieto
dehidrat joša terapija, kortikostero di.
2. Hemopo zes nom kumu kori atkar
smaguma pak pes.
renas leikop nijas gad jumos lieto litija karbon tu, kor-
tikostero dus, var pielietot tetrakosakt du (synacten-depot), kas ir
beta-kortikotrop ns - tetrakosakt da heksaacet ts - adsorb ts uz
cinka fosf ta, tam piem t AKTH fiziolo isk s paš bas. Šo prepar tu
var lietot ar onkolo isko slimnieku visp st vok a un
mijterapijas panesam bas uzlabošanai.
Smag ku leikop niju gad jumos var pielietot kolonijstimu-
jošos faktorus, kuri dal s:
• granuloc tu un makrof gu kolonijstimul jošos faktoros (GM-
CSF);
• makrof gu kolonijstimul jošos faktoros (M-CSF);
• granuloc tu kolonijstimul jošos faktoros (G-CSF). Visiem
kolonijstimul jošiem faktoriem ir ar kop gas iez mes:
• tie ir glikoprote ni, akt vi in vitro un in vivo zem s
koncentr cijas;
• tie nav 'l nijas" specifiski;
• daž die faktori ir siner isti;
• tie stimul gan prolifer ciju, gan diferenc šan s
procesus;
• tos produc daž di š nu tipi - fibroblasti, endoteli s š nas,
stromas š nas, makrof gi.
Pašlaik lieto:
Molgramost mu (Leucomax),
Filgrast mu (Neupogen),
Lenograst mu (Granocyte).
E r i t r o p o z e s s t i m u l š a n a i ieteikti rekom-bin tie
eritropoet na prepar ti, piem ram, Epoet ns-alfa, Epoet ns-beta,
lietojami i/v un s/c.
ENDOKR TERAPIJA
Audz ju endokr s terapijas pamat ir hormonatkar go au-
dz ju š nu sp ja rea t uz noteiktiem hormoniem; to nosaka
hormonu receptori - olbaltumvielu makromolekulas, kas selekt vi
piesaista noteiktu hormonu un ir lokaliz tas k š nu citoplazm , t
kodol . Receptoru molekulu skaits š ir limit ts, attiec gi ar
hormona koncentr cija taj . Vispirms hormons saist s ar
citoplazmas receptoru, tad seko kompleksa "receptors-hormons"
aktiv cija un translok cija uz kodolu, tur komplekss saist s ar
hromat na DNS, ar kodola olbaltumviel m, ietekm jot š nas
s dz bas procesus. Specifiskie hormonreceptori konstat ti
visdaž kajos org nos, piem ram, estrog nu receptori atrasti
dzemd , vag , hipof -zes priekš daiv , hipotalam , kr ts
dziedzer , virsnieru garoz , ar akn s, nier s, v riešu
dzimumorg nos; kortikostero -du receptori konstat ti ar uz limfoc tu
medika virsmas, t di tie var tikt izmantoti specifisk terapij .
Iesp jami 3 endokr s terapijas veidi:
1) adit jeb papildu hormon terapija - organism papildus
ievada hormonus;
2) ablat jeb izsl gšanas terapija - irur iski, apstarojot vai
medikamentozi izsl dz dabisko hormonu sintez ju;
3) antihormonu terapija - lietojot savienojumus, kuri dabiskos
hormonus organism inaktiv .
Svar s endokr s terapijas medikamentu grupas ir
glikokortiko di, estrog ni, androg ni, gestag ni, antiestrog ni,
antiandrog ni, aromat zes inhibitori.
Estrog ni.
Estrog nus terapij s ka lietot ap 1940.g. priekšdziedzera
ža gad jumos, v k ar postmenopauz m pacient m ar kr ts
zi. Pie estrog niem pieder sinestrols, dietilstilbes-trols,
etinilestradiols, mikrofol ns, hlortriamz ns, fosfestrols.
Popul kie Latvij lietojamie estrog ni ir:
Fosfestrols (Honvari) - pašreiz galvenok rt lieto meta-
staz joša priekšdziedzera v ža gad jumos i/v un p/o, s kotn ji
no t lamas i/v 10 dienu injekcijas, tad j riet uz peror lu lietošanu.
B I a k n e s ir visiem estrog niem rakstur s - gastroin-
testin li trauc jumi, š idruma un n trija s u retence, erme a
masas palielin šan s, kardi las s dz bas (spiedoša saj ta kr s),
feminiz cijas paz mes v riešiem un dzemdes asi ošanas
postmenopauz sieviet m, var b t hiperkalci mijas c lonis
disemin ta kr ts v ža gad jumos.
Estradur ns (poliestradiola fosf ts ar nikot nam du un
mepivaka nu) - ar lietojams priekšdziedzera v ža rst šan , lieto
dzi i i/m.
Sint tiskie gestag ni.
Biež k lietotie gestag ni ir medroksiprogesterona acet ts
(Prov m, Depo-provera) - MPA, kas ir dabisk proges-terona, 17-L-
hidroksiprogesterona sint tisks 6-metil analogs, un megestrols
(megace, megestats, megest ns).
L i e t o i/m un p/o. Lietojams k papildus vai paliat vs l dzeklis
recidivejoša un/vai metast tiska dzemdes un nieru v ža rst šan ,
hormonatkar ga recidivejoša kr ts v ža rst šan sieviet m
postmenopauzala period . Jaut jums par sint tisko gestag nu
lietošanu pašlaik ir oti diskutabls, daudzi autori š du terapiju
uzskata par neefekt vu.
B I a k n e s. Visp s nov ro reti, t s ir anafilakse,
trombemboliski sindromi, CNS simptom tika - nervozit te,
bezmiegs, depresija, galvas s pes, das, g ot das izmai as -nieze,
pinnes, hirsutisms, galaktoreja. Lok s blaknes injekcijas viet
dz izpausties k saciet jums vai aukstais abscess.
Androg ni.
Androg nu terapija tika pielietota disemin ta kr ts v ža
gad jumos, k ar , izmantojot to stimul jošo ietekmi uz eritro-po zi,
an miskiem pacientiem atseviš u audz ja formu gad jumos, bet
pašlaik to reti pielieto izteikt s toksicit tes d .

610
610

Antiestrog ni - šobr d visp ratz ti hormon s terapijas
dzek i pacient m ar kr ts v zi.
Pie antiestrog niem pieder tamoksifens un toremifens.
Tamoksifens (tamoxifenum) ir nestero da viela ar izteiktu
antiestrog nu darb bu, kas balst s uz sp ju kav t estrog -nu
saist šanos ar specifiskajiem estrog nu receptoriem m -org nos,
blo t endog no estrog nu receptorus, attiec gi kav jot
estrog natkar go audz ju progres šanu.
I n d i k c i j a s - kr ts, dzemdes, nieru v zis, m ksto audu
sarkomas.
B I a k n e s ir neizteiktas, parasti terapija nav j rtrauc. Var
t karstuma vi i, slikta d ša, vemšana, piesarkums, dzemdes
asi ošana, izdal jumi no maksts, t skas, tromb-embolijas, fleb ti,
sieviet m pirms menopauzes neregul rs menstru lais cikls vai
amenoreja. Vairum gad jumu blaknes visp r nenov ro, bet, ja t s
ir, tad p rejošas, un izz d, samazinot devu. Sieviet m pirms
menopauzes j izskaidro efekt vu kontracept vo l dzek u lietošanas
nepieciešam ba (peror lie l dzek i šaj gad jum nav droši),
kontracepcija j turpina 3 m nešus p c tamoksifena terapijas
beig m. oti reti nov ro he-matolo iskas izmai as
trombocitop niju, leikop niju, tamoksifens var veicin t mitomic na C
hematolo isko toksicit ti, izraisot trombocitop niju. Tamoksifens
veicina endometrija hiperpl ziju, polipu rašanos, t c tamoksifena
terapijas laik r gi j izmekl katra paciente ar dzemdes
asi ošanu.
L i e t o parasti 20 mg dien . Tamoksifenu k pirm s l nijas
hormonu prepar tu lieto metast tiska kr ts v ža rst šan , it
seviš i sieviet m menopauz . 5 gadus un ilg k šo prepar tu iesaka
lietot kr ts v ža adjuvant s terapijas variant , ja metastaz šan s
risks pacientei nov rt ts k augsts vai vid ji augsts. Turpin s
jumi par tamoksifena prevent vo lomu sieviet m, kur m ir augsts
individu lais risks saslimt ar š s lokaliz cijas audz ju.
Farestons (Toremlfenum) - jauns antiestrog nu grupas
prepar ts kr ts v ža rst šanai, nestero ds trifeniletil na deriv ts,
kam piem t ne tikai no devas atkar ga iedarb ba, bet kura
terapeitiskais efekts, iesp jams, nav saist ms tikai un vien gi ar
stero do receptoru blo šanu. Tas specifiski saist s ar š nu
estrog nreceptoriem, kav jot estrog nu induc to stimul jošo DNS
sint zi un š nu replik ciju. Toremifenam piem t pretaudz ja darb ba
ar t du v ža formu gad jumos, kas nav estrog atkar gas.
P a m a t i n d i k c i j a s - kr ts v zis postmenopauz -ia
vecuma sieviet m.
L i e t o iekš gi, parasti 60 mg dien ; ja bijusi neefekt va cita
endokr terapija - 240 mg dien .
B l a k n e s - k iepriekš aprakst ts tamoksifenam, rst šan s
kum pacient m ar metast m kaulos var rasties hi-
perkalci mija ar atbilstošu simptomatolo iju.
Antiandrog ni.
Antiandrog ni ir prepar ti, kas mazina dabisko androg -nu
izrais tos patolo iskos efektus, to darb bas pamat ir konkur jošais
antagonisms ar dihidrotestosteronu attiec uz androg nu
receptoriem. Pamatprepar ti ir stero ds cipro-terons (androk rs) un
nestero ds flutam ds.
Flutam ds (Flutamidum, Flutan, Flutacan) ir nestero ds
antiandrog ns l dzeklis, t darb ba izpaužas, kav jot androg nu
uz emšanu un/vai nukle ro saist šanos m a audos.
Priekšdziedzera v zis ir jut gs pret androg niem un labi rea uz
terapiju, kas neitraliz androg nu darb bu un/vai likvid androg nu
avotu.
i n d i k c i j a s - progres jošs priekšdziedzera v zis
(s kumterapijai iesaka kombin cij ar LHRH agonistiem);
papildterapijai pacientiem, kam jau veikta LHRH agonistu terapija,
c orhiektomijas, pacientiem, kam nav bijusi kl niska atbildes
reakcija, lietojot citu hormon lo terapiju.
L i e t o - iekš gi 750 mg dien (parasti 250 mg 3 reizes
dien ).
ONKOLO IJA
IRUR IJA
B l a k n e s - visbiež k nov ro ginekomastiju un/vai kr šu
jut gumu, ko reiz m pavada galaktoreja. Reti ir slikta d ša,
vemšana, caureja, palielin ta stgriba, bezmiegs, nogurums, oti reti
aknu boj jums un das reakcijas.
Androk rs (Androcur, Cyproterone acetate) ir steroid ls
antiandrog ns, kam vienlaic gi ir sp gs gestag ns, kas kav
gonadotropo hormonu izdali.
auns virziens hormonterapij ir hipotalama luteiniz -još
hormona liber na (LHL) jeb atbr vot jhormona (angl. - releasing)
LHRH analogi buserel ns, gonadorel ns, gosere-l ns, leiprorel ns,
triptorel ns u.c.
Latvij biež k lietotais ir goserel ns (Zo!adex, Cosereli-num).
Tas ir gonadotrop nu atbr vojoš hormona (GnRH) antagonists;
ilgstoši lietojot izraisa hipof zes LH sekr cijas kav šanu, k rezult
serum pazemin s testosterona l menis v riešiem, estradiola
menis sieviet m, t.i., tiek izrais ta medi-kamentoza kastr cija.
I n d i k c i j a s - priekšdziedzera v zis, kr ts v zis sie-
viet m premenopauzal un perimenopauz la vecum , lieto ar
-
endometriozes gad jumos un dzemdes fibro du terapij .
B l a k n e s - oti nelieli das izsitumi; sieviet m - karstuma
vi i, sv šana, libido p rmai as, depresija, galvas s pes, maksts
sausums, var rasties hiperkalci mija (ja ir kaulu metast zes), var
iest ties menopauze; v riešiem - karstuma vi i, potences
samazin šan s, var b t kr ts dziedzeru jut gums un pastiprin ties
kaulu s pes.
L i e t o - zem das injekciju v dera priekš sien (3,6 mg
pilnš irce ik p c 28 dien m; ir ar 10,8 mg pilnš irce, kas j lieto reizi
3 m nešos).
Aromat zes inhibitori.
Sieviet m menopauz estrog ni rodas galvenok rt enz ma
aromat zes darb bas rezult - t p rv rš virsnieru androg nus
estron un estradiola. Inhib jot aromat zi, var pan kt estrog nu
biosint zes nom kumu perif rajos un pašos v ža audos.
Aromat ze ir daž dos audos, tai skait oln s, taukaudos,
musku os, akn s, ar kr ts v ža audos. Fertil m sieviet m cirku-
jošo estrog nu pirmavots ir oln cas, bet p c menopauzes
iest šan s estrog ni tiek produc ti rpus oln m, galvenok rt
aromatiz cijas ce (pamat no prim iem virsnier s). Aromat zes
nom kšana izraisa estrog nu biosint zes samazin šanos k
fertil m sieviet m, t ar sieviet m menopauz . T c pacient m ar
progres jošu kr ts v zi menopauzes period s ka pielietot
aromat zes inhibitorus.
Pirmais prepar ts - aromat zes un stero du biosint zes
inhibitors - aminoglutetim ds (Orimet ns). Izmato tikai k otr s vai
treš s l nijas terapijas l dzekli metast tiska kr ts v ža gad jumos
sieviet m menopauz . Lai izvair tos no prepar ta induc tas
virsnieru mazsp jas terapij , orimet ns j kombin ar
kortikostero diem (deksametazons, deksazons). Prepar ts ir
nepietiekoši selekt vs, kav ar svar gu fermentu darb bu citu
stero du veidošan s proces , t pašlaik to lieto arvien ret k.
jaun kas paaudzes steroid ls aromat zes inhibitors -
formest ns (Lentaronum, Formestanum) - 4-hidroksiandros-
tendions, fiziolo iski stero dhormona androstendiola atvasin jums,
konkur joši kav aromat zes darb bu. Darb ba ir oti specifiska,
virsnieru stero en zes trauc jumus nenov ro.
I n d i k c i j a s - izplat ts kr ts v zis sieviet m menopauz
(dabisk vai m ksl gi rad ), kas iepriekš sa mušas
antiestrog nus.
L i e t o - i/m dzi as intraglute las injekcijas veid 250 mg katru
otro ned u.
B l a k n e s - vieglas, visbiež k lok la nepanes ba (nieze,
pes, granuloma injekcijas viet , sterils abscess); visp s
blaknes - karstuma vi i, izsitumi, reti galvas reibo i.
611
611
 IRUR IJA ONK OL O IJA
Nev lam iez me ir injekciju nepieciešam ba, t c jauna l nija
ir nesteroSd lie aromat zes inhibitori ar augstu se-lektivit ti un
peror las lietošanas iesp m.
Letrazols (Femara, Letrazolum).
I n d i k c i j a s - izplat ts kr ts v zis sieviet m menopauz
(dabisk vai m ksl gi rad ), kas iepriekš sa mušas
antiestrog nus.
L i e t o - p/o 2,5 mg vienu reizi dien .
B I a k n e s - galvenok rt vieglas un vid jas galvas s pes,
slikta d ša, nesp ks, karstuma vi i, perif ras t skas.
Arimideks (Arimidex, Anastrozole).
I n d i k c i j a s u n b l a k n e s analogas, lieto 1 mg vienu
reizi dien .
Literat ra:
1. I.Purvi š. Praktisk farmakolo ija. - R ga: Farmserviss, 1997.
2. van Furth. Hemopoietic grovvth factors and mononuclear phagocytes.
Karger, 1993.
3. M. Dexter, N.G.Testa. Haematopoietic grovvth factors (Revievv of biology
and clinical potential). - Gardiner-Caldvvell Communications Ltd, 1993. - 62p.
A. C.Rubin. Chemotherapy of gynecologic cancers: Society of gynecologic
oncologists handbook. - Lippincott-Raven Publishers, 1996. - P. 1-79, 131-213.
5. Pazdur, LR.Coia, VV. .Hoskins, LD.VVagman. Cancer management: a mul-
tidisciplinary approach. - PRR, Inc, 1996. - 840 p.
6. M.CPerry (ed.). Toxicity of chemotherapy // Semin Oncol, 1992; 19(5);
453-609.
612
STARU TERAPIJAS GALVENIE
PRINCIPI UN METODES
Onkolo isko slimnieku rst šan apm ram 50-55 % gad jumu
viena no terapijas pamatmetod m ir staru terapija. Staru terapiju
lieto gan k patst gu metodi, gan kompleks ar irur isku
iejaukšanos un mijterapiju.
Par radik lu staru terapija uzskat ma, ja audz js agr
stadij iz rst jams vien gi ar apstarošanu - dzemdes kakla, das,
pas, balsenes v zis u.c. audz ju lokaliz cijas. Apstarojot p c
radik las programmas, audz js sa em maksim li pie aujamo
summ ro starojuma devu, kas daž diem audz jiem ir atš ir ga.
Radik lu staru terapiju pielieto ar tad, ja uzskata, ka t slimniekam
var dot eksistences iesp ju, kuras cit di vi am var tu neb t
(neoper jami galvas smadze u audz ji, kaulaudu un m ksto audu
sarkomas). Ja radik la iejaukšan s nav iesp jama, lieto paliat vo
staru terapiju, nepan -kot piln gu iz rst šanos, bet pagarinot
slimnieka dz vi un uzlabojot dz ves kvalit ti. Simptom tisk s staru
terapijas m is ir uz laiku atvieglot slimnieka st vokli un mazin t
vi a ciešanas (s pes, elpošanas vai r šanas gr bas). Simptom -
tisk un paliat staru terapij pielietot s apstarošanas kursa devas
ir maz kas, nek pal dzot radik li.
Joniz još starojuma veidi.
Staru terapijas pamat ir joniz još starojuma izmantošana
rst šan . Š nu boj eja ir viens no rakstur kajiem ap-starojuma
efektiem cilv ka organism . Joniz jošais starojums
- fotoni, uzl tas un neitr las da as - mijiedarb ar ap-
starojamo vidi rada taj daž das polarit tes jonus, t.i., izraisa
joniz ciju. Jo intens k norisin s joniz cijas process, jo intens k
sabr k audu biolo isk s strukt ras. Galvenie joniz još sarojuma
veidi ir gamma, rentgena un bremzes starojums, k ar elektronu,
protonu, neitronu, alfa da u pl sma (sk. 6.att lu). Starojuma
caurspiešan s sp ja ir atkar ga no t ener ijas, ko m ra
elektronvoltos (eV), l dz gi k automaš nas motora jaudu zirgsp kos
(sk. 7. att lu). Staru terapijas praks visbiež k lietot m rvien ba ir
megaelektronvolts (miljons elektronvoltu - MeV). Neitronu un
protonu iedarb ba uz organismu ir 10 reizes liel ka nek
rentgenstariem, alfa da u
- pat 20 reizes liel ka.
6.att ls, joniz još starojuma veidi.
# Protons
O Neitrons _.
• Elektrons Rentgenstarojums
612
 ONK OL O
7.att ls. Fotonu starojuma iespiešan s audos atkar no ta
ener ijas (sh ma).
Radioakt vie izotopi.
Visi miskie elementi sast v no atomiem. Viena elementa
atomus, kuriem ir atš ir ga atommasa, sauc par izotopiem (dabiskie,
ksl gie). Atseviš u izotopu atomi nav stabili; š du nestabilu
atomu kodolos iesp jams kodolu sabrukšanas process, kur main s
atomu fizik s un misk s paš bas un rodas joniz jošais
starojums - radioakt vais starojums, radioaktivit te. Radioakt vie
izotopi (radionukl di) sabr kot izplata noteiktu joniz još starojuma
veidu ( a, p, y neitronu) ar noteiktu ener iju (eV), tos raksturo
aktivit te, ko izsaka bekere-los (1Bq=1 atoma sabrukšanas akts 1
sekund ) un pussabruk-šanas periods. Pussabrukšanas periods
(Ti/2) ir laiks, kur sadal s puse no radionukl da atomu s kotn
daudzuma; katram radioakt vam elementam tas ir noteikts un
nemain gs lielums, to nevar pa trin t vai pal nin t. Radionukl du
var uzskat t par "mirušu", ja pag juši 10 pussabrukšanas periodi.
Staru terapij biež k lietot radioakt kobalta pussabrukšanas
periods ir 5,3 gadi.
joniz još starojuma biolo isk iedarb ba.
joniz još starojuma biolo isk s iedarb bas pamat ir procesi,
kas norisin s, starojuma ener ijai p rv ršoties miskaj ener ij
(radiol ze). Organism noz ir plaši izplat dens molekulu
sadal šan s joniz još starojuma ietekm . Radiol zes rezult
veidojas daudz miski akt vu jonu un br vo radik u (H*, OH~).
Rea jot ar den izš dušo sk bekli, rodas peroks dradik i un
de raža peroks ds (H202) -sam stabili, oti ener iski, agres vi
savienojumi. Tie rea ar olbaltumvielu un enz mu molekul m, boj
to misk s saites un funkcion s grupas, rda š nu membr nas
un nukle nsk bju strukt ru. Audos uzkr jas daudz izmain tu mo-
lekulu, veidojas toksiski savienojumi (radiotoks ni), kas iev rojami
pastiprina joniz još starojuma izrais to boj jumu apjomu.
Norm los apst os biolo isk s membr nas no peroksi-dat s
destrukcijas aizsarg dabiskie antioksidanti (sel na savienojumi,
koenz ms Q-10, E vitam ns u.c).
joniz još starojuma iedarb ba uz š nu.
Starojuma tieš ietekm uz š nas DNS att st s hromosomu
struktur las p rmai as (aber cijas), main s š nas en tisk
inform cija; ja ar š na neaiziet boj , t s dal šan s tiek kav ta vai
norit nenorm li. oti daudz kas atkar gs no t , k dal šan s f
na tiek apstarota. Detaliz ts š nas dal šan s cikls zin ms vair k
40 gadus (1953.g., A.Hovards, B.Peles). V ža š nu dal šan s
cikls neatš iras no veselo š nu dal šan s procesa sec bas (sk.
8.att lu). Visas dz organisma š nas nedal s vienlaic gi,
dal šan s cikl piedal s neliela da a š nu, p s atrodas t
saucamaj miera f G0 (angl. gap - interv ls) un ir nosac ti
neakt vas. Par š nas dz bas
613
IJA IRUR IJA
cikla s kumu uzskata br di p c š nas dal šan s - mitozes (M).
Mitozes proces š nas kodola dal šan s nodrošina identisku
en tisk materi la sadali starp meitš m. G} - presint zes - f
notiek intens va RNS un olbaltumvielu strukt ru sint ze. Š na
gatavojas DNS replik cijai (dubultošanai). S f ze: DNS resint ze,
kas b s nepieciešama kodola dal šan s procesam - mitozei. G2 f ze
- ener ijas akumul cija (ATF sint ze u.c.) un ener tisko strukt ru
aktiv cija, lai nodrošin tu mi-tozi. Š nu dal šan s cikla atseviš u
žu radiojut ba ir atš ir ga. Pret joniz jošo starojumu š nas
maksim li jut gas M, G2, maz k G f . S f š nas ir sam
stabilas pret starojumu. Š nu ciklu var blo t k noteikt f ,
izmantojot mijprepar tus (5-fluoruracils, plat na atvasin jumi).
Kori jot prepar tu ievades rež mu, var rad t situ ciju, ka š nas
vienlaikus (sinhroni) sasniedz joniz jošam starojumam maksim li
jut s f zes. Diemž l aundab go audz ju veido asinhrona š nu
popul cija, un m in jumi sinhroniz t audz ja š nu dal šanos, lai
s vienlaic gi atrastos starojumam jut f , ne vienm r ir
veiksm gi. Pielietotie farmakolo iskie a enti iedarbojas uz nelielu
audz ja prolifer jošo š nu da u, tie izmaina ar apk rt jo veselo
audu š nu staru jut bu, palielinot to boj juma iesp jas.
8.att ls. Š nu dal šan s cikla sh ma.
Radioterapeitiskais interv ls un sk bek a efekts staru
terapij .
Apstarojot aundab gos audz jus, j atceras vair ki pa-
matpostul ti:
• Svar gi iev rot t saucamo radioterapeitisko interv lu -
radiojut bas atš ir bu audz jam un apk rt jiem veselajiem audiem.
audu staru jut bas diference ir neliela. Frakcion ta (dal ta)
apstarošana audu strukt ras boj vien di, bet apstarošanas
starplaikos radi cijas izrais to boj jumu izzušana (re-par cija)
vesel s š s notiek akt k un ir kvalitat ka, t c staru jut gu
audz ju iesp jams izn cin t, neboj jot apk rt jos audus.
• Lai paplašin tu radioterapijas interv lu, t.i., maksim li
izn cin tu v ža š nas, minim li boj jot apk rt jos audus, ne-
pieciešams manipul t ar veselo un slimo audu staru jut bu, izmainot
apstarošanas sh mas un pielietojot farmakolo iskos prepar tus
(radiomodifik cija).
• Apstarošanas rezult tu liel m nosaka sk bek a efekts -
jo sk bek a saturs audos liel ks, jo apstarošanas efekts izteikt ks
(E.Motrams, 1935.) Šis fenomens attiecin ms uz visiem
biolo iskiem objektiem, kurus pak auj joniz još starojuma ietekmei.
Sk beklis piedal s peroks dradik lu veidošan s
613
 IRUR IJA ONKOLO IJA

procesos, kuru iniciators ir joniz jošais starojums. Pieaugot 9.att ls. Gamma terapijas iek rtas darb bas sh ma. 1, 2 -
60
sk bek a koncentr cijai, palielin s biolo isko membr nu, kust gs stienis ar gamma starot ju Co;
nukleinsk bju peroksidat vo boj jumu apjoms. Apstarošanas efekta 3 - radi cijas galvi as korpuss (svins, volframs, ur ns);
atkar bu no sk bek a koncentr cijas p jis ang u fizi is L.Grejs 4 - gaismas avots apstarojam lauka robežu izgaismošanai;
5 - lodzi š (kolimators) ar iemont tu diafragmas sist mu. Staru tera-
(Greja l kne).
pijas seansa laik kapsula ar radioaktivo kobaltu (2) p rvietojas pret
Audz ji agr s stadij s ir labi apasi oti un apg ti ar
kolimatoram (5), un pacients sa em pl noto apstarojuma devu.
sk bekli, to jut ba pret joniz jošo starojumu ir optim la. V s
stadij s sakar ar asinsapg des trauc jumiem audz ji k st
mazjut gi pret staru terapiju, p c apstarošanas kursa bieži recidiv .
Nepietiekama asins apg de un l dz ar to nepietiekama š nu
oksigen cija ir infiltrat vi augošiem tumo-riem un audz jiem, kuros
preval stromas (saistaudu) komponents.

DISTANCES STARU TERAPIJA

Staru terapijas galven , visizplat metode ir distances staru

terapija. Joniz još starojuma avots atrodas rpus organisma,
zin att lum no erme a virsmas. Staru k li centr t , lai
apstarošanas lauk ietvertu visu audz ju. Veselo audu staru
slodzes mazin šanai apstarošanu izdara no vair kiem
apstarošanas laukiem vai izmantojot kust gu staru k li (rot cijas
apstarošana). J izvair s lieki apstarot "kritiskos" org nus: muguras
smadzenes, nieres, aknas, acis. To pan k ar speci lu svinu
saturošu bloku pal dz bu, veidojot t saucamos figur los laukus.
Novietojot blokus uz pašas organisk stikla platformas, ar tiem nepieciešams liels elektroener ijas pat ri š un sarež ta
nosedz audu strukt ras, kuras v lamies pasarg t no starojuma. inženiertehnisk apkope. Iev rojami izdevumi saist ti ar jauna
Zem aizsargbloka audus sasniedz tikai 6-12 % no t s joniz još radioakt starotaj ieg di, transportu, nomai u un izmantot
starojuma devas, ko apstarošanas seansa laik sa em audz js. radioakt kobalta uzglab šanu. Starotaj nomai u veic
Staru k a iedarbes optimiz šanai noteikt s situ cij s izmanto kompetenti speci listi, stingri iev rojot radi cijas droš bas
elast gus audu ekvivalentus materi lus - bolusus vai met la us. pas kumus. Augstas aktivit tes radioakt vajiem atkritumiem
Bolusi aktiviz joniz cijas procesus jau das virsk rt , nodrošinot nepieciešama seviš a uzman ba un glab šanas apst i, optim
virspus ji lokaliz tu malignu veidojumu rezultat vu apstarošanu. variant tos nos ta uz starotaj ražot jvalsti.
Met la i novirza fotonu pl smu uz apstarojam lauka s nu maiu
noteikt le , saudz jot pret joniz jošo starojumu jut gas audu Elektronu line rie pa trin ji.
strukt ras.
Distances staru terapij izmanto gamma terapijas apar tus un
elektronu line ros pa trin jus.*

Gamma terapijas iek rtas.

Kodolreaktor ar neitroniem apstarojot met lisko kobaltu,
60
ieg st radioakt vo kobaltu ( Co) - gamma starojuma avotu ar
augstu aktivit ti. Gamma kvantu (fotonu) ener ija ir pietiekama (1,25
MeV), lai to izmantotu dzi i lokaliz tu audz ju rst šan .
Radioakt vais kobalts atrodas speci konteiner (radi cijas
galvi ) ar lodzi u, kur iemont ta diafragmas sist ma (kolimators),
lai main tu apstarojam lauka formu un lielumu. Radi cijas galvi a
novietota uz stat va, ar kuru var regul t att lumu l dz apstarojamai
virsmai un gamma starojuma virzienu. Vad bas pults atrodas no
joniz još starojuma aizsarg blakus telp . Apstarošanas seansa
laik kapsula ar radionukl du autom tiski p rvietojas pret
kolimatoram, un pacients sa em pl noto apstarojuma devu.
Radioakt vais kobalts gamma kvantus izstaro nep rtraukti, t c
radi cijas galvi as korpusam (svins, volframs, ur ns) j nov jina
starojums l dz pie aujamai devai, kas nodrošina slimnieka un
person la aizsardz bu (sk. 9.att lu). Pirmo gamma terapijas iek rtu
izgatavoja Kan un s ka izmantot onkolo isko slimnieku
rst šan 1951. gad . Gadu gait uzkr to pieredzi gamma terapijas
iek rtu un to aksesu ru ražošan sekm gi realiz koncerns MDS
Nordion, ie emot vadošo vietu pasaules tirg . Gamma terapijas
apar tiem nav
10.att ls. Elektronu line pa trin ja "PHILIPS" darb bas sh ma.
1 - Elektronu avots («elektronu lielgabals»); 2 - Pa trin ja trakts -
* 2000. gad Latvij rstnieciskiem m iem izmantoja tr s bijušaj PSRS taisns cilindrisks tunelis ar augstu vakuumu un elektrodiem elek-
ražotas gamma terapijas iek rtas un piecus elektronu line ros pa trin jus. tronu pa trin šanai; 3 - Magnetrons - radiofrekvences avots (elek-
etri line rie pa trin ji Latvij uzst ti, pal dzot Zviedrijas vald bai un troni, traucoties kop ar augstfrekvences radiovi iem, sa em no
Upsalas Lauvu klubam tiem papildus ener iju pa trin jumam); 4 - elektromagn tisk sist -
ma elektronu k a pagriešanai un izvad šanai uz apstarojamo objek-
tu; 5 - Apstarojamais lauks.

614
614

11.att ls. Elektronu line rais pa trin js "PHILIPS"
Elektronu line ros pa trin jus arvien plaš k pielieto staru
terapij , tie sekm gi izkonkur juši gamma terapeitisk s iek rtas, k
ener ijas avots tajos tiek izmantota elektrisk str va** (sk. 10. un
11. att lu).
Line pa trin ieg st augstas ener ijas elektronu k li (4 -
10 - 30 un vair k MeV), kura pa trin šanai un foku-s šanai izmanto
elektrisko un magn tisko lauku. Line rs noz , ka elektronu
trajektorija pa trin ja kan ir taisne. Elektronu k a izej
novietojot plat na, zelta vai volframa m i, rodas bremzes (fotonu)
starojums.
Vair kums line ro pa trin ju str divos darba rež mos,
audz ju var apstarot ar elektronu pl smu vai bremzes starojumu.
• Br em z es /f ot on u s t ar o j u m s .
Bremzes starojums ir rentgena starojums ar lielu ener iju, t tad
ar lielu caurspiešan s sp ju (v c. - bremsstrahlung, kriev. -
ropM03Hoe M3nyHeHMe). Medic nas literat k alternat vu
biež k lieto terminu: apstarošana ar line ro pa trin ju fotonu
rež (angl. - radiotherapy with high energy photon beam).
Line rais pa trin js ar 4 - 6 MeV fotonu ener iju ir ekvivalents
gamma terapijas iek rtai. Bremzes un gamma starojums atš iras
viens no otra ar rašan s apst iem, ener iju, bet to iedarbe uz
apstarojamo objektu ir vien da. Bremzes (fotonu) starojumu izmanto
ermen dzi i novietotu audz ju apstarošanai. T ietekme uz du ir
minim la, bet audi aiz audz ja sa em iev rojamu apstarojuma
devu, -t da ir bremzes starojuma specifika. Milz s starojuma ener-
ijas line rajos pa trin tajos iesp jams ieg t, tikai pateicoties
radiofrekvences avotiem - magnetroniem un klistroniem, kas ener
superaugstas frekvences sv rst bas (> 3 gigaherciem).
Augstfrekvences sv rst bas k paisuma vi i kop ar elektroniem
traucas pa pa trin ju traktu, palielinot elektronu trumu un
ener iju.
etrdesmito gadu beig s milit s r pniec bas atslepe-notie
radiofrekvences avoti (radiolok cija) non ca line ro pa trin ju
projekt ju r , bet jau 60. gadu s kum atrada vietu katra
rtikuša pilso a ieg tas mikrovi u kr sns konstrukcij
(magnetrons).
• Staru terapija elektronu rež . orient jošo kursa devu. Lai realiz tu staru terapijas kursu,
Elektronu rež mu izmanto virspus ji lokaliz tu (3 - 5 cm)
veidojumu vai iimf tisko strukt ru apstarošanai; j atceras, ka da
sa em gandr z t du pašu devu k patolo iskais process.
** 1995. gad Somij ar t s 5 miljoniem iedz vot ju rstniec izmantoja
23 line ros pa trin jus un vienu gamma terapijas iek rtu, Krievij - 350
gamma terapijas iek rtas un 18 line ros pa trin jus.
615
ONK OL O IJA IRUR IJA
Pirms apstarošanas seansa v lams izmantot radioprotek-toru
(lat. protector - aizsargs) - dietona ziedi, kr mu "Solaris" (Izra la).
aun ko tehnolo iju izmantošana elektronu line ro pa trin ju
ražošan auj tos apr kot ar datoriz tu daudzpl kš u kolimatoru
(angl. - multileaf coliimator). Dators fiks un reproduc jebkuras
konfigur cijas figur los laukus individu li katram slimniekam.
Daudzpl kš u kolimatoru izmanto, apstarojot audz ju gan fotonu,
gan ar elektronu rež . Progres va apr kojuma izmantošana
mazina laika un finansi lo resursu pat ri u, kas nepieciešams
individu lo aizsarg-bloku izgatavošan .
Absorb doza - grejs.
Ener ijas daudzumu, ko joniz jošais starojums atdod ap-
starojamiem audiem, sauc par absorb to dozu. T tad atk rtota
apstarojuma izrais s biolo isk s p rmai as kumul (summ jas).
Absorb s dozas m rvien ba ir grejs - Gy, (L.Grejs
- ang u fizi is, 1905-1965). Vienu greju liela absorb doza ir
dam joniz jošajam starojumam, ar kuru apstarojot 1 kg audu, tiem
tiek nodots 1 džouls ener ijas. (Materializ sim džoulu
- ener iski ar pirkstu 10 reizes uzsitiet rakst mmaš nas tausti am,
k, ar viens džouls ener ijas). Vienreiz js, tot ls 10 greju
apstarojums, kas izsauc staru slim bu un nogalina cilv ku, atbilst
dam siltuma ener ijas daudzumam, k ds vajadz gs, lai deni
jkarot uzsild tu par 2°C T da ir "radiobio-lo isk fenomena"
ba - neatbilst ba starp niec go absorb s staru ener ijas
daudzumu un ekstr mo efektu. oti nosac ti 1 greju var tu m in t
sal dzin t ar tradicion lu joniz još starojuma m rvien bu - 100
rentgeniem, kurus sa mis biosubstr ts.
Audz ja histolo isk strukt ra un apstarošanas kursa
devas.
Staru terapij kursa devas visbiež k atrodas 45 - 65 Gy
robež s atkar no audz ja histolo isk s strukt ras. Visjut s
pret joniz jošo starojumu ir aundab go audz ju š nas, kur m
rakstur ga akt va dal šan s un intens va vielu mai a: j inga
sarkoma, plaušu mazdiferenc ts s kš nu v zis, seminoma, timoma,
limfogranulomatoze (Hodžkina slim ba), atseviš as aundab go
limfomu formas. Pozit va rezult ta sasniegšanai pietiek ar 40-50 Gy
kursa devu. aunu efekt vu mijterapijas sh mu ieviešana kl niskaj
praks auj b tiski samazin t radioterapijas kursa devas lielumu.
di rst jot Hodžkina slim bu agr s stadij s, kursa devu var
samazin t l dz 25-35 Gy. Mazjut gas pret joniz jošo starojumu ir
ade-nokarcinomas, kaulaudu un m ksto audu sarkomas. oti
iesp jams, ka rezult ta neb s pat no 70-80 Gy kursa devas.
Distances staru terapijas balstfaktori.
Distances staru terapijas rezult ts atkar gs no:
• audz ja š nu jut bas pret joniz jošo starojumu - 50%
• staru terapijas iek rtas - 25%
• staru terapijas devu optim las pl nošanas un
prec zas realiz cijas - 25%
(Pasaules Vesel bas organiz cijas ekspertu sl dziens).
Pacienta ce š: diagnoze -» staru terapija.
c audz ja lokaliz cijas noteikšanas un malignit tes his-
tolo iskas verifik cijas slimnieku apskata rsts radiologs - terapeits,
kas lemj par staru terapijas nepieciešam bu, a staru terapijas izv le
ir pamatota, vispirms izlemj, vai t b s radik la, vai paliat va, tad
preciz staru ener ijas veidu, apstarošanas reizes devu un
medic nas fizi is apr ina, k audz vislab k nodrošin t optim lu
starojuma devu atkar no t atrašan s dzi uma un izm riem.
Apr inus veic ar datoriz tu divu vai tr s dimensiju pl nošanas
sist mu, ar datoru kontakt jot dialoga rež . Pl nošanas sist
no datortomogram-m m (vai speci li izgatavot m skic m)
ievada erme a
615
 IRUR IJA ONKOLO IJA

rsgriezuma att lus audz ja l men . Atbildi sa em grafiskas Hipofrakcion šanas indik cijas:
izdrukas veid ar konkr tajam slimniekam optim liem apstarošanas • Simptom tisk staru terapij ciešanu atvieglošanai
parametriem. J atceras, ka j apstaro ar audz jam tuv kie smagiem onkolo iskiem slimniekiem. Apstarošanas rež ms at auj
metastaz šan s ce i. Pirms staru terapijas uzs kšanas ar pašas veikt staru terapiju ambulatori (2 reizes ned ) un nodrošina tru
rentgeniek rtas (simulatora) pal dz bu imit pl not s apstarošanas rezult tu. J prognoz , ka slimnieka gaid dz vildze nep rsniegs
parametrus un tos kori . Simulators auj uz das atz t audz ja 6-8 m nešus. Tas ir profesion s objektivit tes jaut jums.
projekcijas vietas un noteikt tumora izm rus. Ar simulatora pal dz bu • "Super sai" pirmsoper cijas apstarošanai. Operablu audz ju
var ar izgatavot erme a š rsgriezuma skices audz ja l men , lai apstaro ar 8 Gy frakciju (no viena vai vair kiem laukiem)
izmantotu staru terapijas pl nošanai. implant cijas recid va profilaksei un v ža disemin cijas kav šanai.
irur isk iejaukšan s j pl no 24 stundu laik p c apstarošanas.
Frakcion šana staru terapij . Dinamisk f r a k c i o n š a n a . Šo rež mu piem ro
Kursa devu dala da s jeb frakcij s. Frakcijas lielums sv rst s
pret joniz jošo starojumu mazjut gu, apjom gu audz ju
no 1,8 l dz 2 Gy (b rnu onkolo ij 1,4 - 1, 8 Gy). Tas noz , ka
(adenokarcinomas, kaulaudu un m ksto audu sarkomas)
audz js katru dienu "sa em" 1,8 - 2 Gy joniz još starojuma
apstarošanai. Piem ram, taisn s zarnas adenokarcinomas staru
(absorb doza), medic nas literat to apz ar terminu -
terapij 1. etap lieto hipofrakcion šanu 6 Gy divas, tr s reizes
frakcion šana. Apstarošanu izdara no viena vai vair kiem laukiem
ned , l dz summ rai devai 36 Gy. Otraj etap tradicion la
vai ar izmanto kust gu staru k li. Piem ram, pl not kursa deva
frakcion šana l dz 30 Gy palikušo audz ju elementu maksim lai
plaušu s kš nu v ža radiotera-pijai ir 50 Gy, frakcija ("dienas deva")
izn cin šanai un staru boj jumu mazin šanai apk rt jos veselajos
- 2 Gy, apstarojot audz ju no diviem pret jiem laukiem. Slimnieku
audos.
apstarojot 5 reizes ned , staru terapijas kurss ilgs 5 ned as
Intens frakcion šana.
(tradicion , klasisk frakcion šana).
• Pirmsoper cijas staru terapij , tumora apjoma samazi-
šanai, subkl nisko metast žu izn cin šanai, aundab go š nu
Frakcion šanas rež mi distances staru terapij . Frak-
vitalit tes mazin šanai. Oper cija j veic 24-72 stundu laik p c
cion šanas rež mu daž ba auj maksim li izn cin t audz ja š nas
staru terapijas kursa.
adekv ti to histolo iskai strukt rai, mazinot apk rt jo veselo audu
• trai ats pin šanai, apstarojot audz ja metast zes kaulos un
destrukcijas iesp jas.
cit s audu strukt s.
Hiperfrakcion šana.
• "Sendvi a" metodika: pirmsoper cijas staru terapija -*
Audz js "sa em" 2 frakcijas dien , joniz još starojuma rad tie
irur iska iejaukšan s -> klasisk frakcion šana.
boj jumi uzkr jas un kumul . Veselo audu repar cijas process
Intens frakcion šan pielietoto frakciju radiobiolo is-kais
notiek 4-6 stundu laik , bet v ža š nas, nok uvušas nokdaun , c u
efekts 1,5 reizes p rsniedz tradicion frakcion šan pielietoto
turpin t nesp j. Hiperfrakcion šana ir efekt va mazdiferenc tu
frakciju radiobiolo isko efektu. 20 Gy, kas sa emti intens s
audz ju apstarošan (akt va š nu dal šan s), t at auj palielin t
frakcion šan s rež , atbilst 30 Gy, apstarojot konvencion li.
kursa devu, kardin li neizmainot veselo audu vitalit ti. Apstarojot
Dal t ais (š elt ais ) aps t ar oš an as kurss.
audz jus mutes dobum , kr šu kurv un iegurn , paši svar gi, lai
Slimnieks sa em pusi no pl not s kursa devas (leikop -nija,
veselo audu boj jums b tu minim ls.
izteikta org nu disfunkcija) un p c 2-3 ned u p rtraukuma turpina
Hipofr akc ion š ana.
apstarošanu, ja to at auj organisma visp jais st voklis. Nelielais
Jau pirmie "mas vie" staru triecieni izn cina 90% ar sk bekli
rtraukums staru terapijas kurs nerada nev lamas sekas un
apg to (oksigen to) audz ja š nu. Samazin s tumora masa,
neietekm apstarošanas rezult tus, ja kursa devu paaugstina par
aktiviz jas asinspl sma audz , normaliz jas sk bek a saturs
10-15 %.
hipoksisko š nu zon s, s kas to reoksigen cija. Reoksigen cijas
periods ilgst 2-3 dienas, k rt 6-10 Gy frakcija oksigen s š nu
Distances staru terapijas rezult ta nov rt jums (PVO dati).
grupas izn cina. Pie š m apstaroju-ma dev m vairs nepast v
• Piln gs efekts - audz js paz d un nav konstat jams 4
nu dal šan s cikla f žu radioju-t bas diferences probl mas.
nešu laik , p rbaudot 2 reizes.
Apstarošanu limit veselo audu v nie ( > 3 m neši) staru boj jumi.
• Da js efekts - audz ja izm ri samazin s par 50% vai vair k,
neveidojas jauni audz ja mezgli. Kontroli 4 m nešu laik izdara 2
8.tabula. Distances staru terapij pielietot s
reizes.
apstarošanas sh mas.

Frakcion šana Audz absorb doza (Gy) Apstarošanas rež ms Kursa ilgums ned s

Konvencion jeb 1,8 - 2 Katru dienu, 5 reizes ned 5-6

tradicion

Hiper (super) 1 - 1,25 2 reizes dien ar 4 - 6 stundu 5-6

frakcion šana interv lu 5 reizes ned

Hipofrakcion šana 6 - 10 1 - 3 reizes ned >2

Intens (koncentr ) 4 -5 Katru dienu, 5 reizes ned (5 - 7 1

frakcion šana dienas)

Dinamisk frakcion šana "m a" devas lielums main s Varianti: hipofrakcion šana + >4
apstarošanas kursa laik tradicion frakcion šana;
Hipofrakcion šana
+ hiperfrakcion šana utt.

Dal tais apstarošanas 2 - 2,5 Katru dienu, 5 reizes ned , >6

kurss jeb split (angl. - sasniedzot pusi no kursa
elt) kurss devas, p rtraukums 2 - 3 ned as

616

616
 ONK OL O IJA IRUR IJA

• Efekta nav - audz js samazin s par 25%.
• Audz js progres - staru terapijas laik tumors palielin s
vair k k par 25%, par s jauni audz ja mezgli.
Rezultat va staru terapija izraisa plašas de enerat vas iz-
mai as audz ja š s, boj t asinsvadu strukt ru, obliter s kos
kapil rus un izraisa tumor bar bas vielu pieg des trauc jumus.
Audz ja izm ri samazin s, boj g jušo v ža š nu viet veidojas
saistaudi, kas ap em un izol ar atseviš as dz votsp gas
aundab go š nu kopas. Audz ja turpm eksistence k st
problem tiska.
Audz ja hipoksisko š nu popul cija un elektron-
akceptorie savienojumi.
Akt s š nu prolifer cijas zonas audz lokaliz jas ap
asinsvadiem. Atš ir no veselajiem audiem, audz jos atrodas
iev rojams hipoksisko š nu skaits (20-30%). Š nas tumora centr ir
piem rojuš s eksistencei pazemin ta sk bek a apst os un ir
relat vi mazjut gas pret joniz jošo starojumu, jo vid ar niec gu
sk bek a kl tb tni main s br vo radik u sast vs un to biolo isk
efektivit te. Hipoksisk s š nas ir adapt juš s ener ijas ieg šanai,
sadalot glikozi (anae-rob glikol ze). Anaerob s glikol zes gala
produkts ir piensk be. Hipoksisk s š nas ir t s, kas n kotn
nodrošina audz ja recid vus un t metastaz šanos. Atseviš as
hipoksisko š nu grupas p c staru terapijas kursa izdz vo, dal s un
rada v l aundab kas š nas - mutantus; to d par š nu
agresivit tes eskal cijas fenomenu.
Staru terapijas efektu iesp jams palielin t, izmantojot miskas
vielas - elektronakceptoros savienojumus (EAS), kas br vi difund
uz audz ja hipoksisko š nu zon m. L dz gi sk -beklim, šie
savienojumi piedal s joniz još starojuma izrais to p rmai u virkn ,
iesaistoties agres vu br vo radik u izveid , kas sa rda š nu
membr nas un olbaltumvielu strukt ras. Praks lieto metronidazolu
(flagils, trihopols) un mizonidazo-lu iev rojam s dev s. Liel s
2
prepar tu devas (> 3 g/m ), to toksicit te limit šo medikamentu
plašu izmantošanu. Lai mazin tu blaknes, EAS ievada audz ja
apk rt jos audos vai ar virs audz ja novieto ar EAS pies cin tas
paša materi la salvetes, kuras pirms apstarošanas no em. Pašreiz
labi rezult ti g ti vizu las lokaliz cijas audz ju staru terapij (mutes
dobuma jaunveidojumi u.c). Kl niskaj praks aprob jaunas
paaudzes maztoksiskus elektronakceptoros savienojumus, kas
at aus tos lietot daž das lokaliz cijas tumoru sensibiliz ci-jai pret
joniz jošo starojumu.
Radiomodifik cija distances staru terapij - fizik lo faktoru
un misko savienojumu izmantošana joniz joša starojuma inici to
destrukt vo procesu pastiprin šanai audz .
• Elektronakceptorie savienojumi - audz ja hipoksisko š nu
grupu neitraliz cijai.
• Staru terapija hiperb s oksigen cijas apst os (02 vide, 2
atmosf ru spiediens).
• Hipoksiradioterapija - pacients staru terapijas seansa laik
elpo g zu mais jumu ar samazin tu sk bek a saturu (~ 9 %).
Vair kk rt samazin s apk rt jo veselo audu atbildes reakcija
joniz jošam starojumam, iesp jams palielin t apstarojuma reizes un
kursa devas.
• Termoradioterapija. Audz ja hipertermija (41-45°C), iz-
mantojot mikrovi u eneratorus (diatermijas u.c. iek rtas). In-
tens asins cirkul cija apk rt jos veselajos audos pasarg tos no
rk ršanas. Temperat ras pieaugums izn cina da u audz ja š nu.
Da ai tumora š nu ekstrem lie apst i kav joniz joša starojuma
izrais to boj jumu repar ciju, un t s iet boj .
Hipoksisk s š nas un audz ja š nas dal šan s cikla S f ir
paši jut gas pret temperat ras ietekmi. Hipertermija ir gandr z ide ls
radiosensibilizators. M ksl ga hiperglik mija ("šokol des" terapija)
palielina piensk bes daudzumu audz . Vides pH izmai as
paaugstina audz ja š nu jut bu pret termoradioterapiju.
Distances staru terapijas blaknes un komplik cijas.
• Visp s organisma reakcijas, ko izraisa radio-
zes produktu migr cija organism un joniz još starojuma
inici tie fermentat vo sist mu boj jumi cirkul još s asin s, ir
nesp ks, nogurums, miega trauc jumi, apet tes zudums,
slikta d ša, arteri spiediena sv rst bas, sirds ritma labili-
te. Visp s organisma reakcijas ir atgriezeniskas un p r
iet dažu m nešu laik p c staru terapijas kursa pabeigšanas.
Intoksik cijas simptom tiku mazina pastiprin ta š idruma
lietošana (2-3 I dien ), pastaigas, kvalitat vs uzturs, vitam nu
kompleksi ar mikroelementiem, antioksidanti, adaptog ni,
psihotropie prepar ti neliel s dev s, centr s nervu sist mas
metabolisma korektori. Apstarošana var samazin t leikoc tu
un tromboc tu skaitu. Asinsrades aktiv cijai ordin savienoju
mus ar tru un efekt vu iedarbi: filgrastimu (prepar ts
Neupogen) vai akt ku leikopo zes stimulatoru - molgra-
mostimu (prepar ts Leucomax).
Uzs kot staru terapiju, j nov rt pacienta hemoglob na l menis
- to kori jot robež s no 120 l dz 140 g/l, z d maz-asin bas
simptom tika, pieaug sk bek a saturs audz un t jut ba pret
joniz jošo starojumu (epoet ns alfa - prepar ts Eprex). Kl niski
pier ts lab ks staru terapijas rezult ts, rst jot mutes dobuma un
dzemdes kakla audz jus.
• Lok s reakcijas apstarojam rajon saist s ar
asinsvadu endot lija radi cijas boj jumu un krasu mikrocir-
kul cijas pasliktin šanos audos (hipoksija). Veidojas dabisko
antioksidantu defic ts, uzkr jas peroksidat vas destrukcijas
produkti.
S t a r u e r i t m a : stabils das aps rtums, sasniedzot
summ ro apstarojuma devu 30-35 Gy, lietojot gamma terapijas
apar tu vai line ro pa trin ju elektronu rež . Staru terapiju var
turpin t.
S a u s a i s s t a r u d e r m a t t s : s pes, piet kums,
plaša epidermas atsl ošan s. Apstarojuma deva parasti sv rst s
40-45 Gy robež s. Staru terapiju turpina. Lok li lieto glikokortiko du
- antibakteri lo prepar tu ziedes.
Mitroj oš ais staru dermat ts: apstarojamo
rajonu kl j p sl ši ar serozu š idrumu uz izteiktas erit mas fona.
Staru terapijas kurss nekav joties j rtrauc. Epiteliz cijas process
ilgst 3-4 ned as, pielietojot pretiekaisuma ziedes un prethistam na
prepar tus injekcij s vai iekš gi.
Blak u un komplik ciju profilakse, terapij .
Lok lo staru reakciju profilaksei jau p c pirmajiem apsta-
rošanas seansiem j uzs k das ieziešana ar smilts rkš u e u. K
radioprotektoru var lietot 5% dietona ziedi vai kr mu "Solaris"
(Izra la), ieziežot du pirms staru terapijas seansiem. Adas
izmai m progres jot, terapij pievieno Bepant-hen, Bepanthen
plus vai glikokortiko du ziedes atseviš i vai t s kombin jot.
Staru terapij ar line ro pa trin ju fotonu rež , emot v
bremzes starojuma specifiku, das izmai as nov ro reti. Biež kas
uvušas zem das fibrozes s gu saciet jumu veid 8-10 m nešus
c apstarošanas kursa pabeigšanas (visbiež k, apstarojot plašus
laukus v dera priekš sien ).
Ja apstarošana veikta korekti, staru terapijas k o m p l i -
c i j a s sastop relat vi reti (< 10%). T s var manifest ties pat
c vair kiem gadiem:
hipoksija -» staru fibroze -> staru la -> staru v zis (p c 10-15
gadiem).
T er apija: hiperb oksigen cija, antikoagulanti,
pretiekaisuma prepar ti, vazoakt vas vielas, irur iska iejaukšan s.
Lok li: 10-30% dimetilsulfoks da (Sol. Dimexidi) aplik cijas,
Contratubex ls, lruxol, Wobenzym ziedes.
Kontrindik cijas staru terapijai:
• slimnieka visp jais st voklis p c Karnovska skalas > 60%;
• smagas nervu sist mas slim bas, nieru nepietiekam ba,
akt vs tuberkulozes process;
• v ža kaheksija, drudzis, slim bas ar paaugstin tu tem-
perat ru (>37,5°C);

7X 3136 617
617
 IRUR IJA ONK OL O IJA

• audz ja sabrukuma draudi ar apstarojam org na perfor ciju
vai fat lu asi ošanu;
• izmai as asinsain , paši samazin ts leikoc tu skaits (< 3 x
109/1);
• aler iskas vai strutainas izmai as pl noto apstarojamo
lauku rajonos.
Radiofarmprepar ti un distances staru terapija pacientiem
ar metast m kaulos.
pes, paši kaula metast žu rad s ciešanas, ir viena no
gr k risin m probl m onkolo ij . Kaulos bieži metast
kr ts dziedzera, prostatas un plaušu audz ji. Pie tam prostatas un
kr ts dziedzera v ža metast zes turpina att st ties autonomi ari p c
galven s audz ja masas izn cin šanas ( irur iska iejaukšan s,
staru terapija). Atseviš as (solit ras) metast zes kaulos iesp jams
kontrol t, pielietojot distances staru terapiju - 20-30 Gy intens s
frakcion šanas rež vai apstarojot vienreiz ji ar devu 8 Gy.
Apstarošana intens s frakcion šanas rež ne tikai mazina
pes, bet aktiviz kaulos reosifik cijas procesus. Dif zu kaulu
metast žu terapij ats pin šanai un procesa redukcijai lieto
osteotropus ra-diofarmprepar tus. Radiolo ijas kl nik , iev rojot
radi cijas droš bas pas kumus pacientiem ar dif m kr ts
dziedzera, plaušu vai prostatas v ža metast m kaulos, v
ievada noteiktu radionukl da daudzumu, ko doz megabekerelos
89
(MBq). Kaulos depon jas stroncijs ( Sr, [3, JVj = 50,5 dienas,
153
prepar ts Metastrori), sam rijs ( Sm, (3, y, Ty2 = 1,95 dienas),
186
nijs ( Re, p, y, Ty2 = 3,77 dienas). Analg tisku efektu un dz ves
kvalit tes uzlabošanos re istr 60-70% pacientu. Ats pinoš
iedarbe var ilgt vismaz 6 m nešus. Radionukl da ievadi var atk rtot
jau p c 3-4 m nešiem (hemopo -zes kontrole). Interesanti, ka
sam riju lieto veterin raj medic , rst jot kaulu audz jus un
metast zes m su etrk jainajiem draugiem.
Distances staru terapija neonkolo isko slim bu rst šan .
Joniz jošo starojumu izmanto atseviš u neonkolo isko
saslimšanu - ce u un g žas loc tavu deform još s osteoartro-zes,
deform još s spondilozes, pap ža radzi u (ekzostozes) -
kompleksaj terapij . T s ir izplat tas kaulu un loc tavu slim bas, kas
manifest jas m ža otraj pus , un slimnieku galven s dz ba ir
pes, seviš i kust bu laik . Jaud gu staru terapijas iek rtu
pielietošana* šo slim bu rst šan bieži ir pat rezultat ka nek
tradicion rentgenterapija ("dzi ais rentgens")**. Apstarojot
poš s loc tavas vai pap žus, kursa deva ir iev rojami maz ka par
apstarošanas kursa devu audz ju gad jumos. Staru terapijas kurs
parasti ir 3-4 apstarošanas seansi ar 1-2 dienu interv lu. Pusei
pacientu p c staru terapijas kursa ir izredzes, ka s pes mazin sies
vai izzud s piln gi. G žas loc tavu patolo ijas gad jum prognozes
nav tik optimistiskas. Staru terapija s pes nemazina uzreiz, t s var
pastiprin ties un tikai tad l ni pierimt vair ku ned u laik . Neliel s
joniz još starojuma devas aktiviz audu vielmai u ("nekro-
hormoni" - š nu fragmenti, kas stimul im nreaktivit ti), mazina
iekaisumu un nervu receptoru jut bu, provoc vazoakt va mediatora
- sl pek a oks da - pastiprin tu sint zi, kurš uzlabo mikrocirkul ciju
apstarojam rajon .
Apstarošanas kursa devas:
Artrozes, ekzostozes u.c. 3-8 Gy
Periartikul ro audu 1.dien 2 Gy 2.dien
rkaulošan s profilakse 2 Gy x 2 3.dien 2
c g žas loc tavas
Gy x 2 kop = 10 Gy
endoprotez šanas
(j uzs k 24 stundas p c oper cijas)
Patolo isku periartikul ru osifik ciju p c g žas loc tavas
endoprotez šanas konstat 3-4 % pacientu. Osifik cijas per i
att st s 2-3 m nešu laik p c oper cijas, rada s pes un ierobežo
kust bas. Par p coper cijas staru terapiju lemj, ja anamn jau ir:
1) nor de par endoprotez šanu ar periartikul ru osifik ciju,
2) ankil jošs spondil ts,
3) l zumi,
4) irur iskas iejaukšan s pirms 3-6 m nešiem.
TUVAPSTAROŠANA
Tuvapstarošanai jeb tuvfokusa ( sfokusa) rentgenapsta-rošanai
izmanto mazas ener ijas rentgenstarojumu. Rentgena staru avots
novietots 1,5-6 cm att lum no patolo isk procesa, rezultat va
iedarb ba starojumam ir tikai l dz 1 cm dzi umam. sfokusa
rentgenterapiju pielieto virspus ji novietotu audz ju rst šan
(bazaliomas, das plakanš nu v zis, l pas audz ji, k ar citas
tumoru lokaliz cijas).
Brahiterapija.
Brahiterapija (gr. brachys - ss) ir kontaktapstarošanas metode,
kur sl gtus radioakt vos starot jus novieto uz audz ja virsmas vai
ievada tieši audz . Brahiterapija pielietotie radionukl di parasti ir
gamma starojuma avoti. Visliel absorb starojuma deva ir
audos ap radioakt vo izotopu, gamma staru intensit te samazin s
apgriezti proporcion li att luma kvadr tam. Piem ram, att lumam
no starojuma avota palielinoties 2 reizes, starojuma intensit te
samazin s 4 reizes. T tad audz ja audi sa em iev rojami liel ku
apsta-rojuma devu nek apk rt jie veselie audi. Lai nodrošin tu me-
dic nisk person la radi cijas droš bu, slimnieki kontaktapsta-
rošanas laik atrodas paši b s proced ru telp s. 1903.gad
Aleksandrs Bels pirmo reizi audz ievietoja met la kapsulu ar
niec gu r dija gabali u, 1905.gad rsti eksperiment ja ar met la
caurul m, kur s atrad s r dija s i. T di bija brahiterapijas
pirms kumi. P c otr pasaules kara par popul ko radionukl du
kontaktapstarošan k uva radioakt vais kobalts - kobalta adatas,
neilona caurul tes ar kobaltu (aplikatori), kobalta lod šu virtenes.
c i e v a d š a n as m et od e br ah i t er ap i j a.
H.Sj ts (H.Suit) 1961. gad ieteica t saucamo p cievad šanas
(angl. - afterloading) metodi. T s b ba - audz vajadz gaj le
un virzien ievieto speci lu adatu un tad uz noteiktu laiku adat
ievada radioakt vo starot ju. Gandr z 40 gadu laik metode ir
iev rojami progres jusi un audz ju terapijai konstru tas pašas
iek rtas, izmantojot p cievad šanas metodi. Aplikatorus (intrastats,
endostats) sl gtu tukšu caurul šu vai adatu veid fiks audz vai
ap to (sk. 12. att.). Ra-dionukl ds atrodas speci konteiner , lai
aizsarg tu slimniekus un person lu no nevajadz gas apstarošanas.
Konteineru un aplikatorus savieno paši cauru veida pievadi.
Apstarošanas seansa laik pa pievadu aplikator autom tiski ievieto
radioakt vo starot ju. Ekspoz cijas ilgumu kontrol dators, un
atbilstoši apstarošanas pl nam radionukl du p rvieto uz n košo
aplikatoru. Izmantojot pl nošanas sist mu, pirms brahiterapijas
uzs kšanas apr ina apstarojuma devu, aplikatoru izvietojumu un
radioakt starotaj p rvietošan s k rt bu tajos. P c pielietoto
radionukl du starojuma dozas jaudas (greji stund )
kontaktapstarošanas proced ras nosac ti iedal s š di:
• brahiterapija ar zemu dozas jaudu 0,4 - 2 Gy/h
(LDR - low dose r te)
• brahiterapija ar vid ju dozas jaudu 2 - 12 Gy/h
(MDR - medium dose r te)
• brahiterapija ar augstu dozas jaudu 12 - 150 Gy/h
(HDR - high dose r te).
* Gamma terapijas iek rtas, elektronu line rie pa trin ji ar 4-5MeV fotonu
ener iju.
** Rentgenterapija ar 200-300 kV ener iju («dzi ais rentgens») artrožu terapij
uzskat mi par priorit ru.

618

618

Brahiterapijas iek rtas, kuras pielieto pecievad šanas metodiku, izmanto
sekojošus radionukl dus:
60
• Kobaltu ( Co, T1/2 =5,3 gadi)
• C ziju C37Cs, T1/2 = 33 gadi)
192
• Ir diju ( lr, T1/2 = 74 dienas).
Ir dijs uzskat ms par vispiem rot ko radioakt vo starot -ju brahiterapij .
Relat vi pussabrukšanas perioda d lietot ir diju onkolo isko slimnieku
rst šan var at auties valsts ar stabilu finans jumu medic nai.
Kontaktapstarošana var b t patst ga rst šanas metode vai pal gmetode
kop ar distances staru terapiju, mijterapiju vai irur isku iejaukšanos.
Brahiterapij sekm gi pal dz rst t ur np a, prostatas, taisn s zarnas,
dzemdes kakla, dzemdes erme a, plaušu un mutes dobuma audz jus.
619
ONKOLO IJA
IRUR IJA
Att st s jauna kontaktapstarošanas metode - endovasku-l
brahiterapij , kur beta korpuskulu un gamma starojuma avotus
veiksm gi izmanto asinsvadu stenožu kompleksaj terapij .
Joniz jošais starojums un vesel bai droša darba vide.
Ikviens Zemes iedz vot js ir pak auts dabiskajam joniz jošajam
starojumam no kosmiskajiem un Zemes radi cijas avotiem (sk.
13.att.). Cilv ku grupas, kas gadsimtiem ilgi ir dz vojušas noteikt
teritorij , en tiski piem rojuš s dabiskajam radi cijas fonam šaj
viet . Nosakot radi cijas fona intensit ti, ar dozimetru m ra gamma
starojuma dozas jaudu (mikrorentgeni, milirentgeni stund ) no
starojuma avotiem - kosmiskais starojums un augsn esošie
dabiskie radionukl di. Eiroharmoniz cijas proces mikrorentgenu un
milirentgenu ir nomain jis mikroz verts un miliz verts (1 iSv=100 jiR;
1 mSv=100 mR). Zviedru fizi is Rolfs Z verts (R.Sievert, 1896.-
1966.g.) 1921. gad ieteica metodi dozas apr in šanai
brahiterapij , pielietojot vienu radioakt starojuma avotu, k ar
veica paliekošus p jumus kvantitat vaj dozimetrij un aizsardz
pret joniz jošo starojumu.***
Latvij dabiskais radioakt vais fons sv rst s no 0,06 }iSv/h (6
iR/h) l dz 0,20 jiiSv/h (20 {iR/h). Šo gamma fona nevienm bu
nosaka atš ir gais radionukl du saturs daž s augsn s.
Nep rtrauktu gaisa radioakt pies ojuma kontroli m su valst
veic autom tisk s gamma radi cijas m šanas sist mas,
trauksmes l menis taj s ir 0,5 iSv/h. Latvijas pieaugušie iedz vot ji
vid ji katru gadu var sa emt pat 2,4 -2,8 mSv lielu joniz još
starojuma dozu.
• "Kosmiskie stari" - radi cija, kas uz Zemes non k no Visuma
plašumiem un Saules, ir 0,3 mSv gad . Augstkalnu rajonos
kosmisk s radi cijas l menis iev rojami pieaug, piem ram, Everesta
virsotn (8848 m) tas ir 8 mSv gad .
238
• Zemes virsk rt esošie radioakt vie izotopi - ur ns ( U), t
232
sabrukšanas produkts r dijs, t pat torija ( Th) saimes radionukl di
40
un k lija izotops K dod 0,5 mSv gad . Atseviš os pasaules
rajonos sakar ar dabisko radionukl du izvietojuma anom lij m
apstarojuma dozas ir visai augstas. Keralas un Madrasas štatos
Indij > 13 mSv gad , Braz lij , Riodežaneiro štat - 10 mSv gad
(paaugstin ts torija saturs augsn ). PVO nav datu par paaugstin ta
dabisk radi cijas fona ietekmi uz vesel bu vai onkopatolo ijas
me a pieaugumu (spont nais onkopatolo ijas l menis ir 2-3
kstoši v ža gad jumu uz 1 miljonu cilv ku gad ).
D a b i s k a i s r a d i o a k t v a i s fons un r a d o n s .
222
• Radons ( Rn, T1/2 =3,8 dienas, astarot js !) ir radioak
va g ze, 7 reizes smag ka par gaisu, labi š st den , izdal s
dija sairšanas proces . 1900.gad šo g zi p ja fran u zin t
nieks A.Debjems un ang u zin tnieks E.Rezerfords. Rezerfords
to nosauca par r dija eman ciju (lat. Emanatio - izpl šana, iz
tec šana). Savu pašreiz jo nosaukumu t ieguva 1931. gad
c Starptautisk s radioaktivit tes komisijas l muma.
Latvij radona probl mu s ka apzin t devi desmito gadu
kum , pal dzot Zviedrijas Radi cijas droš bas instit tam. Candr z
pusi no gada laik sa emt s starojuma dozas Latvijas iedz vot jiem
dod radons dz vojam s m s > 1,1 mSv gad . R dijs praktiski ir
sastopams jebkur iez un augsn , t tad visur sastopams ir ar
radons. Radons izdal s no zemes garozas un uzkr jas telp s,
izpl st no ku sien m, ja izmantoti radonu izdaloši b vmateri li.
Radons izdal s no art zisko aku dens un g zes pl s
sadedzin s g zes, tas uzkr jas slikti v din s (ar siltumizol s)
telp s. Alfa da as, ko emit radons, iedarbojoties uz plaušu
audiem, ir 20
*** Karalisk Zviedrijas Zin u akad mija par pašu veikumu radi cijas
droš bas probl mu risin šan atseviš iem p tniekiem pieš ir R.Z verta
meda u. Meda a gatavota no zelta, plat na un tit na sakaus juma; uz t s
att lots pasaul pirmais rentgenapar ts, uz nestuv m gu ošs slimnieks un
atomelektrostacijas siluets.
619
 IRUR IJA ONK OL O IJA

13.att ls.
Katrs Latvijas iedz vot js
no daž diem joniz još Radons 1,1 mSv

starojuma avotiem vid ji

gad var sa emt pat l dz
2,8 mSv lielu joniz još
starojuma dozu.

ermen depon to
radionuki du starojums 0,2 mSv

Augsnes virsk rta 0,5 mSv

reizes agres kas nek gamma starojums. Latvij vid ji gad ap
1000 cilv ku n ves c lonis ir plaušu v zis. Radons var tu b t par
loni ne vair k k 10% no šiem gad jumiem, t tad zem simta
(M.Dambja dati). Plaušu v ža att st bas latentais periods ir ilgs, pat
vair k k 15 gadi. Radona koncentr cijas m jumi Latvij bija d rgs
un darbietip gs pas kums, bet va rad t datu b zi t kiem
jumiem.
• No dabiskajiem radioakt vajiem elementiem cilv ka or-
ganism (iekš jais apstarojums) liel ko apstarojuma dozu
40
nodrošina K - 0,2 mSv gad . K lijs koncentr ts org nos ar augstu
funkcion lo aktivit ti (musku i, sirds).
• "Tehnog nais" starojums - rentgenizmekl šana, joniz jošais
starojums radioizotop diagnostik , zin tn , r pniec , televizori,
akme og u un naftas produktu izmantošana ener tik , k lija
miner lm sli lauksaimniec , atomelektrostacijas, to radioakt vie
izmeši.
Izvair simies no lieka riska!
Ce ojumos pa pasauli, nok stot viet s ar paaugstin tu gamma
starojuma dozas jaudu, atcerieties:
• 1,2 iSv/h (120 iR/h) - varat šeit uztur ties 6 m nešus;
• 2,5 iSv/h (250 iR/h) - varat dz vot šaj viet 3 m nešus;
• 7,0 iSv/h (700 iR/h) - p c m neša dodieties t k.
Šaj laik J s sa emsiet apstarojuma devu (~5mSv), kas
ir pie aujam gada norma medic nas darbiniekiem, kuri neregul ri
uzturas joniz još starojuma vid . Mums, pieradušiem pie
daudzk rt zem ka dabisk s radi cijas fona, ilg laika posm
svešatnes apst i var izr ties kait gi. Izvair simies no lieka riska!
Ir zin tnieki (S.Kondo Jap u.c), kas uzskata, ka pro-long ta
apstarošana neliel s dev s (gamma starojums) iedarbojas
stimul joši, aktiviz im no sist mu, kav onkolo isku izmai u
rašanos. Š du joniz još starojuma pozit vo ietekmi uz organismu
par horm zi.
kabineta noteikumi Nr. 297, 1997. gad ). Radi cijas droš bas pamat ir
ALARA (As Low As Reasonably Achievable) princips -apstarojuma doz m
t tik maz m, cik tas sapr veid sasniedzams. Droš bas
apsv rumiem vienm r j t priorit riem, jo nulles risks darb ar joniz jošo
starojumu nepast v. Profesion iem, kas regul ri str ar joniz jošo
starojumu, pie aujam apstarojuma deva visam ermenim ir 20 mSv gad .
rcil jot noput jušus foliantus, atrodam, ka tas ir ~ 2 rentgeni gad . Tiem
darbiniekiem, kuri neregul ri uzturas joniz još starojuma vid , apstarojuma
gada norma visam ermenim ir l dz 5 mSv (0,5 rentgeni).
Literat ra:
1. A.Millers, I.R . Visp radiobiolo ija un praktisk radioekolo ija. -2.pap. izd. -
ga: LU, 1995. - 313 Ipp.
2. C.A.Perez, L.W.Brady. Principles and practice of radiation oncology. -3rd ed. -
Lippincott - Raven Publishers, 1998. - 2341 pp.
3. D.Greene, P.C.VVilliams. Linear accelerators for radiation therapy. -2nd ed. - IOP
Publishing Ltd, 1997. - 268 pp.
4. A.J.B.McEvvan. Pain palliation and nuclear medicine // European Journal of Nuclear
Medicine, 1993, 20: 1-3.
5. A.I.HolIeb, D.J.Fink, G.P.Murphy. American Cancer Society Textbook of Clinical
Oncology. - American Cancer Society, 1991. - 394 pp.
6. IAEA-TECDOC-1040. Design and implementation of a radiotherapy programm :
Clinical, medical physics, radiation protection and safety aspects. -Vienna: IAEA, 1998. -
95 pp.
7. E.C.KuceneBa, r.B.ronflo6eHKO, C.B.KaHaeB n ap. JlyHeBafl Tepann«
3noKaHecTBeHHbix onyxonePi: PyKOBOflCTBO p,nn Bpanefi. - M.: MefluunHa, 1996.-464 c
8. H.H.Tpane3HMKOB, A.A.LUatiH. OHKonorna. - M.: MefluunHa, 1992. - 400 c.
9. r.B.ronflo6eHKO, C.B.KaHaeB. CoBpeMeHHbie npo6neMbi pannai'HOHHOM
OHKonornn // Bonpocbi OHKonornn, 1997, 43(5): 481 - 487.

Aizsardz ba pret joniz jošo starojumu. 10. K.n.XaHCOH M flp. Paflno6wonorvm H nporpecc pafluounoHHOM OHKonornn
Evol cijas proces m s esam adapt jušies noteikt m jo- // Bonpocbi OHKonorvm, 1995, 41(2): 54-61.
niz još starojuma doz m, kas kalpojušas par orientieri, izstr jot
radi cijas droš bas krit rijus. Analo iski citiem ražošanas kait giem
faktoriem, joniz jošam starojumam ir noteiktas maksim li
pie aujam s apstarojuma devas (LR Ministru

620
 ONKOL O IJA IRUR IJA

tiek sauktas ar par l dzet jšun m (jeb helperšun m - no ang u

rda helper), s sp j iesaist t atbildes reakcij B š nas vai citas T
+
nas. CD8 š nas var b t ar citotoksisku potenci lu un sp gas
supres t t ko im natbildes reakciju.

ŽA IMUNOLO IJA Citotoksiskais potenci ls. Citotoksiskas funkcijas piem t

UN IMUNTERAPIJA citotoksiskajiem limfoc tiem (CD8+ š m), kuri veido galveno
audz ju infiltr jošo limfoc tu kopu (TIL), NK (dab m
galet jš m), limfok nu aktiv m galet jš m (LAK š m) un
Organisma rezistences procesos blakus nervu, endokr s un aktiv tiem makrof giem, neitrof liem leikoc tiem.
vielu mai as procesiem b tiska loma ir ar imunolo- iskajiem
meh nismiem. Valda uzskats, ka imunolo iskie meh nismi ir pat Citotoksiskie T limfoc ti (CTL). Citotoksisko limfoc tu
vieni no galvenajiem organisma pretau-dz ja rezistenc . aktiv cija atkar ga no CD4+ (Th) š m, kuras atpaz st audz ja
Im s sist mas galven funkcija ir atpaz t un elimin t svešus antig nu saist ar MHC li klases molekul m uz saimnieka APŠ
antig nus. T tad audz ja š m ir j t antig niski atš ir m no (14. att). Citotoksiskie limfoc ti CD8+ š nas (15. att.) atpaz st
neizmain m organisma š m, lai induc tu im natbildi. Šis rstr tu antig nu asoci cij ar MHC I klases molekul m uz
uzskats saskan ar F.Berneta teoriju. Vi š noformul ja audz ja š m un ierosina šo audz ju š nu l zi. Citotoksisko
imunolo isk s kontroles koncepciju, kas nosaka audz ja aktivit ti inici CTL, ar TCR starpniec bu saistoties ar m nu. Šo
veidošanos un att st bu. Pateicoties imunolo iska-jiem kontroles saist bu atvieglina adh zijas molekulas uz T š nu virsmas. Viens
meh nismiem, organisma dz ves laik no t nep rtraukti tiek emit ti CTL var boj t atk rtoti vair kas m nas. Citotoksisko mediatoru
mut jošie š nu kloni, kas var tu b t potenci li audz ju aizmet u sekr cija ir antig nspeci-fiska, MHC ierobežota, tom r mediatora
veidot ji. Detekt im sist ma noved pie paaugstin ta audz ju citotoksisk aktivit te nav specifiska m nai.
veidošan s biežuma. Im nnepietiekam ba var veidoties
im nsupres s terapijas ietekm (medikamenti, apstarošana), k Tumorinfiltr josie limfoc ti (TIL) ir š nas, kuras infiltr
ar daž du slim bu un iedzimtu im ndefic tu gad jumos. augošus tumorus, p rsvar tie ir T limfoc ti, var b t ar NK š nas. In
Im nsupres terapija var b t ar kancerog na, un en tiskais vitro TIL l tikai t audz ja š nas, no kura t s ir izdal tas. Cilv ka
+
defekts, kurš var veidoties v rusu infekcijas gad jum , savuk rt audz jiem t s var b t CD4+ vai CD8 nas. TIL š nas iedala
paaugstina malignit tes risku. tisk s un nel tisk s. Nel tisk s š nas

14.att ls. Citotoksisko limfodtu aktiv dja.

IM NATBILDE PRET AUDZ JU

Uzskata, ka š nu im natbildes reakcijai ir galven noz me

audz ju antig na atpaz šanas procesos, un t ir v rsta pret audz ja
antig nu.
Audz ja antigenit te. Audz ja antig ns ir t membr nas
strukt ras, kuras nav konstat jamas veselo audu š nu membr s
un kuras sp j izrais t organism im natbildi. Audz ju antig nu sauc
par audz ja specifisko transplant cijas antig nu, ar to nor dot, ka
šis antig ns ir specifisks tikai audz ja š m un sp j ierosin t
audz ja atgr šanas im n-reakciju. Vairums audz ju transplant cijas
antig nu nav specifiski tikai audz ju š m, bet atrodami ar ,
piem ram, uz embrion laj m š m un v rusu infic m š m
(bez šo š nu transform cijas aundab gaj s š s). Šos antig nus
pie emts saukt par audz ju asoci tajiem transplant cijas anti-
niem. Audz ja š nas virsmu veido kompleksa antig nu strukt ra,
kur bez norm laj m strukt m - audu sader bas un š nu
diferenci cijas antig niem - atrodas ar audz ja antig ns. Audz ju
antig nu veido strukt ra ar noteiktu konfigur ciju, kuru paz šanai ICAM-1 15.att ls. Citotoksisko limfodtu saist ba ar audz ja
im nkompetent m š m ir atbilstoši receptori. Ir pier ts, ka
audz ju asoci tie transplant cijas antig ni sp j ierosin t saimnieka m.
organism kompleksu im nreakciju, kur piedal s im nsist mas
nespecifis-kie, specifiskie š nu un humor lie faktori.

CD4+ limfoc tL Im natbildes reakcij pret audz ja antig nu

centr loma ir T limfoc tiem. T š nas atpaz st antig nu k MHC
(angl. - major hystocompatibility complex) produktu. Antig na
atpaz šanai T š m nepieciešamas anti-g nprezent još s š nas
(APŠ), kas prezent audz ja antig nu pept da form . Dom , ka ar
audz ja š m paš m piem t sp ja prezent t antig nu, t di
stimul jot tumor-specifisk s T š nas. CD4+ š nas atpaz st MHC II
klases antig nus asoci cij ar sveš antig na pept diem
(piem ram, ar audz ja antig nu pept diem), savuk rt CD8+ š nas
atpaz st antig nu saist ar MHC I klases antig niem. CD4+ š nas

ICAM-1

621
621
 IRUR IJA ONK OL O IJA
atpaz st p c to TNF sekr cijas, inkub jot ar autologo tumo-ru,
tisk s - p c IFN sekr cijas. Piem ram, melanom m ir ko-p js
antig ns, kurš rea krusteniski ar TIL
Dab s gal jš nas (NK š nas) sp j izn cin t noteiktas
audz ja š nas. Uzskata, ka š m š m galvenok rt ir
antimetast tiska noz me, t s darbojas uz audz ja š m, kuras
atrodas asinsrit . NK ietekm hemopo tisko š nu un nenobriedušu
limfo do š nu prolifer cijas procesus, NK nav atmi as reakcijas;
reekspon jot t s ar antig nu, to darb ba nav MHC ierobežota. Uz
NK š nu virsmas ir Ig receptori, un t s var veikt antivielu atkar go
nu citotoksisko reakciju (ADCC).
Limfok nu aktiv s gal jš nas (LAK š nas) veidojas k
no NK š m, t no T š m, inkub jot ar relat vi lielu IL-2 devu.
s sp j l t plašu autologu spektru, alog nu audz ju s nu MHC
neatkar ce . LAK š nas ir citotok-siskas audz jš m, kuras ir
nej gas pret NK pastarpin to citotoksicit ti. Ja perif ro asi u T
limfoc tus ekspon ar augstu IL-2 devu, tie var ekspres t LAK
aktivit ti, bet nav skaidrs, vai š s š nas paz st m nas antig nu
MHC atkar vai neatkar ce .
Makrof gi un neitrof lie leikoc ti non audz jš -nas MHC
neatkar ce . T s sp j fagocit t, t m ir ar virsmas im nglobul nu
receptori, t s var realiz t ADCC. T m nav atmi as funkcijas.
Makrof gu citotoksicit tes proces piedal s vair ki mediatori - TNF-
a, IFN-a un IL-1.
Makrof gi lokaliz jas limfo dos org nos, plauš s, akn s, kur to
uzdevums \r cirkul cij esošo audz ja š nu elimin cija.
Neitrof lie leikoc ti izn cina audz jš nas tieš kontakt vai ar
antivielu atkar go meh nismu (l dz gi makrof giem un NK š m).
Neitrofilu cštotoksiskajam efektam ir nepieciešama to aktiv cija, to
var induc t t di citok ni k IFN-a, TNF-a, un TNF-p.
Antivielas. Audz ji stimul antivielu veidošanos. Š s antivielas
parasti ir v rstas pret š nas apvalka prote niem vai kodola
antig niem. Antivielu piesaist šan s pie audz ja š m sekm
komplementa sist mas aktiv ciju ar sekojošu komplementa
pastarpin tu audz ja š nu l zi. Antivielu veidošan s sekm antivielu
atkar go š nu citotoksiskumu (ADCC) - K (gal jš nu) aktivit ti,
antivielas aktiv komplementa sist mu (C3b), k ar , paš m
antiviel m darbojoties k opson -niem, t s sekm audz ja š nu l zi
ar makrof gu un neitrofs-lo leikoc tu pal dz bu.
Limfok ni. INF-y sekret aktiv s T š nas, un t produkcija
+
savuk rt atkar ga no IL-2 (CD4 š nu aktiv cijas). INF-y ietekm
nas, kur m ir tieša efektora iedarb ba uz audz ja š m. INF-y
aktiv NK un makrof gus, tas sp j inhi-b t audz ja š nu
prolifer ciju, induc MHC I un II klases antig nu ekspresiju, t di
veicinot audz ja š nu atpaz šanu ar CD4+ (Th) pal dz bu. INF-y
sekm TNF R (receptoru) indukciju, savuk rt TNF sp j citotoksiski
iedarboties uz audz ja š m.
IL-2 sekm limfoc tu prolifer ciju, induc jot to citotoksisko
aktivit ti pret audz ja š m.
IZVAIR ŠAN S NO IM NATBILDES
Parasti im sist ma ir sp ga aizkav t audz ja veidošanos,
bet, ja tas veidojas, uzskata, ka im atbilde nav pietiekami
efekt va. Noz me šajos gad jumos ir audz ja imuno-genit tei vai t
augšanas patn m. Ar sekojošu meh nismu tr kums var sekm t
audz ja augšanu.
MHC I klases antig nu, adh zijas molekulu nepie-
tiekam ba. MHC I klases antig nu zudums vai šo MHC
622
I klases antig nu nepilnv rt bas rezult citotoksiskie Sim-foc ti
nesp j izn cin t audz ja š nas, t di audz js izvair s no
elimin cijas. Im nkompetento š nu pilnv rt gu mijiedarb bu
nodrošina adh zijas molekulas. Audz ju gad jum konstat šo
adh zijas molekulu zudumu, piem ram, LFA-1 samazin s limfomas,
ICAM-1 - melanomas pacientiem. T rezult neveidojas piln gs
kontakts im nkompetento š nu un APŠ starp , kas savuk rt sekm
audz ja izsl šanu no im nkompetento š nu efektoriem
meh nismiem.
T š nu atbildes tr kums. T š nu atbildes nepietiekam ba var
t saist ta ar MHC II klases antig nu p rmantotu defektu, k
rezult audz ja antig ns netiek prezent ts T š m.
TCR (T š nu receptora) defekti. Defekti TCR sekm audz ju
augšanu, jo im nkompetent s š nas nesp j realiz t im natbildi.
v dzstimul jošo (angl. - costimulating) faktoru defekts. APŠ un
+
CD4 š nu pilnv rt gu kontaktu un t etap sekojošu efekt vu
im natbildi nodrošina kostimul jošie faktori, piem ram, B7, CD28
ekspresija. Audz ju gad jum pier ta šo kostimul jošo faktoru
nepilnv rt ba, to tr kums.
Audz ja š nu augšanas patn bas, celmš nu antigenit te.
Audz js tiek paman ts tikai tad, kad tas jau ir sasniedzis
iev rojamus izm rus, kad antig na l menis ir pietiekošs, lai to
atpaz tu im sist . Audz ja š nas (antig ns) stimul
im natbildi, bet to trais augšanas potenci ls un relat
im nkompetento š nu efektoro meh nismu neatbilst ba rada
labv gus apst us audz ja š nu augšanai. Audz ja celmš nas ir
relat vi rezistentas pret l zi; akt k tiek elimin tas lab k
diferenc s š nas, kuras ir maz k kust gas.
Im s atbildes supresija. Neskatoties uz akt vu im no
atbildi, audz js var progres t, ja darbojas supres vie meh nismi.
Im s atbildes laik veidojas antivielas. Š s antivielas var veidot
kompleksus, kas savuk rt blo T reakt s un K š nas. Pašas
audz ja š nas ar specifisku produktu pal dz bu (PG) sp j lok li
blo t im natbildi, ietekm jot im nkompetento š nu prolifer ciju un
funkcion lo aktivit ti. Audz ji sekret ar antihemotaktiskas
substances, samazinot im no atbildi.
IM NTERAPIJA
Im nterapija ir v ža terapijas forma, ar kuru pan k pret-
audz ja efektu, pielietojot imunolo iski akt vas vielas, kuras stimul
dab gos organisma aizsargmeh nismus.
Audz ju im nterapiju k rst šanas metodi akt vi s ka pielietot
no 20.gs. 60. gadiem. To uzskata par 4. v ža terapijas veidu.
Pirm s publik cijas bija pilnas optimisma par jaunu terapijas veidu
aundab go audz ju kompleksaj terapij . Tom r liel ki randomiz ti
jumi par ja, ka im nmodu-l cija var ar stimul t audz ja
augšanu. T , neskatoties uz paveikto, im nterapija v l joproj m
atrodas savas att st bas s kum .
Im nterapijas pielietošanas m i:
• akt vi vai pas vi potenc t esošo im natbildi,
• modific t audz ja š nu, lai to viegl k var tu atpaz t
im nkompetent s š nas.
Past v daž das im nterapijas metožu klasifik cijas, tom r
galvenok rt tiek izmantota 1967.g. C. Mothes ieteikt :
1) pas im nterapija - pacientam p rnes cita pacienta
organism (stimul organism ) veidotas antivielas;
2) adopt im nterapija - organisma aizsargreakciju vei-
cin šanai lieto sensibiliz tus limfoc tus vai to komponentus;
3) akt (specifisk un nespecifisk ) im nterapija - stimul
paša organisma imunit ti.
Im nterapijas iedal jums p c prepar ta iedarb bas sf ras:
1) ekstraim terapija, kura tiek lietota ar citu m i, bet kura
ietekm ar im no sist mu (piem ram, ja terapij tiek lietoti
mikroelementi, vitam ni);
622

2) terapija, kura tieši kori im nsist mu - monoc tu,
makrof gu, T un B limfoc tu un to subpopui ciju aktiv ciju.
Im nkori jošo prepar tu iedal jums p c izcelsmes:
1. Eksog nas izcelsmes:
1) mikrobi las izcelsmes produkti - mikobakt rijas frakcijas,
Corynebacterium parvum, stafilokoku un streptokoku komponenti, prote ni;
2) s šu izcelsmes produkti - bestat ns;
3) rauga deriv ti - zimoz ns, gluk ns, lentin ns;
4) augu valsts izcelsmes produkti - vegetans.
2. Endog nas izcelsmes:
1) regulatorie pept di - timusa, liesas pept di;
2) citok ni - interieik ni, interferoni, im nterapij tie tiek izmantoti
galvenok rt k rekombinantie prepar ti;
3) fermenti.
3. Sint tiskie:
Levamizols, izoprinoz ns, pir na kopolim ri, azimeksons, polinukleot di
- poly A, U, poly I.C.
Im nmodulatori var aktiv t konkr tas im nkompe-tent s š nas:
• T-limfoc tus - timusa hormoni, lentin ns, levamizols, azi-meksons, retinols,
izoprinaoz ns, bestat ns, BCG, C. parvum, imutiois, gluk ns, biostims.
• B-limfoc tus - LPS, azimeksons, imutiois.
• Makrof gus - BCG, C. parvum, INF, gluk ns, LPS, levamizols, biostims.
• NK š nas - INF induktori, BCG, C. parvum, retinols, besta-tins, gluk ns,
biostims.
Tumoru im nterapijas m is ir:
1) atjaunot im nkompetenci slimniekiem ar im nsist -mas
nepietiekam bu;
2) aizsarg t no im nsist mas mazsp jas veidošan s, kura var rasties,
pielietojot tradicion s audz ju rst šanas metodes ( irur isko, staru un
mijterapiju);
3) veicin t specifisko pretaudz ja imunit ti, palielinot š nu meh nismu
darb bu.
Sekm gai im nterapijai nepieciešams, lai:
1) audz ja š s b tu specifiskais audz ja antig ns, kurš sp tu izrais t
slimnieka organism im nreakciju pret audz ju;
2) organism j t saglab m im nkompetent m š m,
3) audz ja masa nedr kst b t liela.
7 8
Organisma im nsist ma sp j elimin t 10 -10 audz ja š nu. Tumora
masa maksim li j samazina ar tradicion laj m rst šanas metod m -
oper ciju, apstarošanu vai mijterapiju.
Pas im nterapij .
s pamat ir imuniz tu donoru seruma ievad šana, pie kam serums
ieg ts no pacientiem ar spont nu audz ju re-gresiju. Ir gr ti ieg t
vajadz gaj titr antiserumu pret audz ja asoci tajiem antigeniem, kas
nesatur tu antivielas pret norm liem transplant cijas antigeniem. Š ds
antiserums, kurš satur heterog nas antivielas, var stimul t audz ja augšanu;
s antivielas organisms oti tri izvada un l dz ar to efekts ir neilgs, t c
du serumu lietošana ir kl niski ierobežota.
au P. rliks m su gadsimta s kum sap oja par iesp ju savienot
difterijas toks nu ar pretaudz ja antiviel m un lietot t s pacientu rst šan .
Pašreiz period antivielu ieg šan tiek izmantota hibridomu tehnika un
rad tas monoklon las antivielas, kuras konjug ar antiblastiskiem
prepar tiem un radioakt m viel m. Sekm ga monoklon lo antivielu terapija
veikta kolorekt la v ža pacientiem. Izmantojot mAv-17-1A, šai pacientu
grup dz vildze pieaugusi par 30%, sal dzinot ar kontroles grupu. Š das
terapijas pamat ir noteikums, ka audz ja š nas endocit im ntoks nus un
tiem j non k š . Š dai terapijai var b t ar sist mas efekts, izraisot
hepa-
623
ONKOLO IJA
IRUR IJA
totoksicit ti un vaskul s permeabilit tes sindromu.
Nep rtraukt s mut cijas audz ja š s maina ar to virsmas
antig nus, kurus atpaz st antivielas. To m ina nov rst, lietojot
antivielu kokteili - antivielas pret daž diem audz ja specifiskiem
antigeniem, kas ir ekspres ti uz viena un t paša audz ja.
Eksperiment li m in jumi veikti ar bispecifisk m hete-
rokonjug m antiviel m, kuras auj saist t citotoksisk s efek-tor s
nas uz audz ja š m. Antivielas, kas saist s ar audz ja š nu
virsmas antigeniem, saista prote nus uz citotok-sisko efektoro š nu
virsmas, piem ram, uz NK vai CTL. Š di heterokonjug ti veicina
efektoro š nu piesaist šanu pie audz ja š m, piem ram, anti-
VD3 antivielas ne tikai saista CTL pie audz ja š m, bet ar aktiv
CTL.
Monoklon lo antivielu izmantošanas piem rs kl nik ir pacienti
ar B š nu limfomu. B š nu limfomu pacientiem ek-stirp kaulu
smadzenes, p c tam pacients sa em staru un mijterapiju, lai
izn cin tu atlikuš s audz ja un kaulu smadze u š nas. Bet kaulu
smadzenes apstr ar monoklon m antiviel m, kuras ir v rstas
pret B š nu limfomu; pievienojot komplementu, pan k limfomu š nu
zi. Tad kaulu smadzenes transplant atpaka pacientam un
di pan k hemo-po zes š nu atjaunošanos.
jos gados ar Latvij terapij izmantotas monoklon las
antivielas. Piem ram, Rituximah - him riska peles/cilv ka
monoklon la antiviela, kura saist s pie pre-B un nobriedušu B
limfoc tu virsmas antig na CD20. To 95% gad jumu konstat uz ne-
Hodžkina un B š nu limfomu š nu virsmas. Š du terapiju izmanto,
ja izveidojusies rezistence pret mij-prepar tiem, t di sekm jot
maligno š nu boj eju. Sieviet m, kur m kr ts v ža audz ja audos
konstat HER-2/neu onkog na ekspresiju, prognoze ir slikt ka.
m pacient m metast tiska v ža gad jum terapeisku efektu
dod Herceptin (Transtuzumab) - monoklon la antiviela pret HER-
2/neu ekstra-celul ro komponentu. Herceptin ir efekt vs gan
monoterapij , gan kombin jot to ar mijterapiju.
Adopt im nterapij .
terapija pamatojas uz eksperimentu rezult tiem, kuros,
dz vniekiem ievadot alog nus vai ksenog nus leikoc tus, ieg st
da ju t du audz ju remisiju, kuri induc ti ar miskiem
kancerog niem. Š s terapijas pamat ir limfo do š nu darb ba, k
ar paša saimnieka im s sist mas stimul cija. Lai terapija b tu
efekt va, leikoc tu attiec bai pret audz ja š m j t 100-1000:1,
audz js nedr kst p rsniegt 2,5 cm. Donora leikoc ti attiec pret
recipientu ir antig niski atš ir gi, un t rezult transplant tie
leikoc ti iet boj . Šo probl mu var apiet, izmantojot tuvu radinieku
nas vai paša pacienta limfoc tus. Liel kai da ai pacientu š da
terapija uzlabo š nu imunit tes r jus, bet kl niskais efekts nav
noz gs.
Past v divi š di t e r a p i j a s v e i d i :
1) limfok naktiv to kilierš nu (gal jš nu) - LAK - terapija.
Pacientam ar audz ju no perif m asin m izdala leikoc tus un
in vitro inkub ar lL-2 augst m koncentr cij m. P c inkub cijas š s
nas ievada atpaka pacientam. Uzskata, ka š s U\K š nas
rsvar ir NK š nas. Eksperiment li pier ts š das terapijas
efekts sol do audz ju gad jumos. Pacientiem š s terapijas efekts
vari oti individu li;
2) audz ju infiltr jošo (TIL) limfoc tu terapija.
No oper cijas materi la izdala lok li infiltr još s mono-
nukle s š nas, t s inkub ar IL-2 un ievada atpaka pacientam.
Uzskata, ka š s š nas ir aktiv tie NK un CTL.
Ir m in jumi no sensibiliz tiem limfoc tiem izdal t RNS; RNS
stimul im no atbildi, nododot inform ciju par antig -nu. Ksenog na
RNS sp ga stimul t specifisko atbildi pret t m audz ja š m,
kuras tikušas izmantotas imuniz cij . Pacientiem ar lok lu procesu
konstat pozit vu efektu. Kl nik ir m in jumi to izmantot nieru
audz ju gad jumos.
623
 IRUR IJA ONK OL O IJA
Ir zin ms, ka limfoc ti, apstr ti ar miskiem prepar tiem,
piem ram, ar FHA, metatreks tu, mitomic nu C, izraisa m a š nu
zi. Krievij izmanto pacientu limfoc tu apstr di ar FHA (24-48 st.
37°C inkub cija), kam seko FHA atmazg šana un limfoc tu ievade
atpaka pacientam. rst šanu s k 7.-10. dien p c prim per a
izdal šanas, turpinot to 1 reizi 1-1,5 m n., kop 6-9 reizes. Š da
terapija ir efekt va lok lo procesu gad jumos. To lieto agr s
audz ja stadij s pacientiem ar saglab tu im no atbildes reakciju
metast žu un recid vu profilaksei. Š da terapija ir efekt va ar
pacientiem ar prim ru melanomu. a terapija neietekm
imunkompetento š nu l meni, tas nor da uz procesa progresu un ir
nelabv gs prognostisks r js.
Akt specifisk im nterapija.
s metodes pamat ir non tu vai apstarotu audz ja š nu
ievad šana pacientam. Antig nu nesoš s audz ja š nas ir sp gas
aktiv t limfoc tus. Atmi as š nas š das imuniz cijas gad jum
ierobežo audz ja augšanu. Tom r šie m in jumi ne vienm r
izraisa specifisku T š nu aktivaciju. Sekm kie rezult ti saist s ar
nu inkorpor ciju audz ja š s, piem ram, citok nu g nu,
kostimul jošo molekulu inkorpor ciju. Ir m in jumi inkorpor t IL-2,
IL-4, INF-y, GM-CSF, kostimul jošo faktoru g nus. Konstat ts, ka
eozinofili un makrof gi akumul ap IL-4 produc jošiem audz jiem,
bet makrof gu infiltr ti domin ap INF-y sekret jošiem audz jiem,
savuk rt IL-2 produc jošie audz ji ir infiltr ti ar limfo-c tiem. T tad
citok ni var aktiv t daž das š nas. Audz ja š nas, kuras lok li
izdala citok nus, savuk rt ietekm T š nas, aktiv t s attiec pret
audz ja antig niem. Kostimul jošo molekulu transfekcija tiek
uzskat ta par visefekt ko. B7 ekspresija audz ja š s induc
protekt vo imunit ti ar pret nemodific taj m audz ja š m cit s
audz ja lokaliz cijas viet s. Kostimul cija ietekm specifisko T š nu
atbildi pret audz ja antig niem. Kl nik audz ja š nas transfekt ar
cito-k niem vai kostimul jošiem g niem, apstaro un ievada atpaka
pacientam.
Cits imuniz cijas veids saist s ar lielu antig na devu ie-
vad šanu pacientam. Rekombinantas vaccinia rusa vakc nas ar
audz ja antig na g nu aktiv efektoros meh nismus. Uzskata, ka
att ti audz ja antig na pept di var tu b t efekt ki.
Probl mas ir ar specifisku audz ju antig nu izdal šanu -t du,
kas ir stingri specifiski tikai vienam audz jam, kas savuk rt rada
specifisku T limfoc tu im natbildi. Antig ni, kuri ir kop gi daudziem
audz jiem, piem ram, MAGE-1 melano-mas pacientiem vai 12.
poz cij mut tais ras prote ns ir potenci li imunog ns daudzu
audz ju gad jum . Ar PCR (poli-mer zes des reakciju) nosakot
mut to g nu uz audz ja š m un MHC, var noteikt, vai
ekspres s MHC molekulas saist s im ndominanto antig na
pept du. Lai gan imuniz cija pret audz jiem tiek veikta, kad šie
audz ji jau ir izveidojušies, š du vakcin ciju var tu veikt profilaktiski
pret audz ju kop giem antig niem augsta v ža riska grup s.
Profilaktisk imuniz cija.
emot v T š nu lomu pretv rusu imunit , ar profilaktisku
imuniz ciju iesp jams pan kt aizsargreakciju v rusu asoci tu
audz ju gad jum . Burkita limfoma un nazofarin-ge la karcinoma
asoci jas ar EBV infekciju. Preimuniz cija ar EBV t di var
aizsarg t pret š diem audz jiem. Negat vs ir faktors, ka v russ in
vitro neaug pietiekami liel daudzum , lai var tu rad t vakc nas; t
iesp jams vien gi transfekt t EBV g nus, lai induc tu imunit ti
pret EBV. Š da veida vakc nas nav efekt vas papilomas v rusa
gad jum , jo eksist oti daudzi papilomas v rusa apakštipi, un tikai
daži sp j induc t v zi; š da vakcin cija nav efekt va v rusiem ar
lielu mut ciju potenci lu. Profilaktisk s imuniz cijas piem rs -
vakcin cija pret B hepat ta v rusu samazina hepatocelul ru
karcinomu veidošanos.
624
Akt nespecifisk im nstimul cSja.
Nespecifiskai im nstimul cijai izmanto vakc nas, t musa
prepar tus, limfok nus un im nmodulatorus.
nespecifisku im nmodulatoru lieto BCG (Bacillus Cal-mette
Guerin), ievadot to tieši audz . Terapijas efekts ir atkar gs no:
1) audz ja izm riem;
8
2) noteikta BCG mikroorganismu daudzuma (>10 );
3) tieša BCG kontakta ar audz ja š m.
BCG injic jot audz , pan k makrof gu aktivaciju (k ar
jo imunkompetento š nu aktivaciju), t s savuk rt ir sp gas
nespecifiski non t blakus esoš s audz ja š nas. BCG vakcin cija
ir efekt va ur np a karcinomas gad jum , ja to lieto intravezikul ri.
Jap audz ju im nterapija izmanto Streptococcus pyo-genes
prepar tu, Picibanilu vai OK 432. Šie prepar ti samazina
leikop niju, paaugstina NK aktivit ti, samazina supresoro limfoc tu
aktivit ti, pagarina dz vildzi. Jap šos prepar tus lieto ku a,
plaušu, das, ur np a, kr ts v ža kompleksaj terapij .
Polisahar di - gluk ns, mann ns, krestins, lentin ns un ar
su valst ieg tais zimoz ns - aktiv T š nas, paaugstina T
dz jš nu (helperu) funkciju, T š nu citotoksisko aktivit ti,
potenc makrof gu fogocit ro aktivit ti. L dz gas iedarb bas
prepar ts ir propermils.
musa prepar ti. 1966.g. A.L.Goldšteins un kol i izol ja
musa ekstraktu, kuram deva v rdu Thymosin. No š s grupas
prepar tiem paz stami Timosin-a (1-8), Timosin-P (1-4),
Timopoet ns, Timostimul ns, Timal ns, Tactiv ns. T musa grupas
prepar ti induc T š nu pret misko un postt misko diferenci ciju,
induc šo š nu nobriešanu, T l dz jš nu (helperu) funkcion lo
aktivit ti, inhib audz ja š nu augšanu, metast žu veidošanos,
paaugstina toleranci pret kombin to terapiju pacientiem ar kaulu
smadze u hipopl ziju. Uzskata, ka šos prepar tus lab k lietot
remisijas laik , optim
2
deva 400 mg/m divas reizes ned .
Citok ni.
IL-2 nu kult ietekm T limfoc tu aktivit ti, B limfoc tu
prolifer ciju, k ar stimul im nglobul nu produkciju. Inkub jot
limfoc tus ar IL-2, ieg st š nu popul ciju ar augstu citol tisku
aktivit ti pret prim m un metast tisk m audz ja š m.
Eksperiment li pier ta š das terapijas efektivit te oln cu, resn s
zarnas, aizku a dziedzera v ža sarkomu gad jumos.
IL-2 lieto 100.000 lU/kg katras 8 stundas 5 dienu laik .
Vislab ko efektu ieg st pacientiem ar nieru audz jiem un
melanom m.
TNF 1975.g. atkl ja Carsvvell. TNF induc nekrozi ekspe-
riment lu audz ju gad jumos. In vitro TNF stimul NK aktivit ti, IL-1
produkciju, limfoc tu prolifer cijas reakciju pret mitog niem. TNF
terapiju lieto sarkom m, bet pašas terapijas toksicit te ierobežo t s
pielietošanu kl nik .
INF-oc - to produc leikoc ti. INF-oc ir antipro I iterat vs efekts,
tas saist s ar NK š nu l tisk potenci la pieaugumu, MHC I klases
antig nu ekspresiju uz daž mš m.
INF-a terapija dod efektu - audz ja regresu 10-15% nieru,
melanomas, Kapoši sarkomas pacientu, 40-50% limfo-mu, 80-90%
B š nu leik mijas slimnieku.
INF-y ietekm NK, monoc tu, makrof gu aktivit ti, k ar MHC
molekulu ekspresiju. Terapijas efektivit te vari ar main giem
pan kumiem.
Interferonu terapijas laik samazin s PGE sint ze, pieaug T
limfoc tu skaits. Ja INF terapija neietekm imunkompetento š nu
meni, tad to uzskata par nelabv gu prognostisku faktoru.
Hemopo zes augšanas faktori (GM-CSF granuloc tu
makrof gu un G-CSF granuloc tu kolonijstimul jošie faktori)
samazina neitrop niju, stimul granuloc tu priekšte u veidošanos
kaulu smadzen s; kolonijstimul jošos faktorus izmanto trai
specifisk s terapijas komplik ciju nov ršanai.
624
 ONK OL O IJA IRUR IJA

Nestero die pretiekaisuma l dzek i. s grupas prepar ti
ietekm arahidonsk bes metabolismu, limfoc tu atbildes reakciju uz
mitog niem, ce NK, CTL makrof gu citotok-sisko aktivit ti. To
darb ba saist ta ar PG sint zes samazin šanu; par visefekt kiem
uzskata indometac nu, piroksika-mu, ibuprof nu, aspir nu. Šos
prepar tus lieto gastrointesti-n lo audz ju kompleksaj terapij , bet
var lietot ar k profilakses l dzek us.
Histam na (H2) receptora antagonisti. Cimetid ns, ranitid ns
inhib histam na induc to T supresoru š nu akti-v ciju, sekm
limfoc tu prolifer ciju, š nu medi to citotoksi-cit ti, NK, IL-2
produkciju. Izmanto melanomas, nieru, ku a audz ju kompleksaj
terapij .
Levamizols. No sint tiskiem im nmodulatoriem leva-mizols ir
oti daudz p ts - kr ts, dzemdes, ku a un mela-nomu audz ju
gad jumos. Galven s imunolo isk s izmai as saist tas ar T
+
dz jš nu (CD4 ) limfoc tu skaita pieaugumu. Levamizols
paaugstina ar T š nu, NK funkcon lo aktivit ti, tom r funkcion
aktivit te saglab jas tikai terapijas laik . Parasti lietot deva ir 150
mg 2 reizes ned . Uzskata, ka levamizolam ir pozit vs efekts
dz vildzei tikai im nsupre-s tiem pacientiem, terapija ir efekt va,
lietojot to vid ji 2 gadus. Kolorekt la audz ja terapij kop ar 5FU
tam ir labi rezult ti.
Vitam ni. Eksperiment li pier ts, ka A vitam na ne-
pietiekam ba sekm aizkr ts dziedzera limfmezglu atrofiju,
citotoksisko limfoc tu atbildes un NK aktivit tes samazin šanos,
inhib audz ju š nu prolifer ciju. Optim deva ir 50.000 IU dien .
C vitam ns sekm limfoc tu prolifer cijas aktivit ti, inhib
audz ja augšanu. Pier ta C vitam na koncentr cijas sa-
mazin šan s infekciju laik , ja pacients lieto hormonu cito-stati u
terapiju, t daudzums maz ks ar gados vec kiem cilv kiem.
Optim deva audz ju gad jum ir 2 g dien . Kombin jot A un C
vitam nus, pan k lab ku T š nu skaita un to proliferat s
aktivit tes pieaugumu.
B6 vitam na defic ta rezult rodas limfop nija, t musa atrofija,
T š nu funkcion lie trauc jumi.
B2 vitam na defic ts saist ts ar augstu risku bar bas vada v ža
att st .
E vitam nam pier ts inhib jošs efekts attiec pret audz ja
m.
su valsts kl nik s p rsvar izmanto akt vo nespecifisko
im nterapiju, savuk rt monoklon lo antivielu un citok nu terapija
iek auta starptautisko projektu ietvaros.
Literat ra:
1. A.K.Abbas, A.H.Lichtman, J.S.Pober. Cellular and Molecular lmmunology.
1994. -457p.
2. M.D.Abeloff, I.O.Armitage, A.S.Lichter, J.E.Niederhuber. Clinical oncology.
1995. -2350p.
3. B.Arnold, G.H mmerling. Tumor lmmunology: Current Cancer Research.
1995. - P. 142-148.
4. J.Brostoff, G.K.Scadding.D.Male, J.M.Roitt. Ciinica! lmmunology. 1991. 1.1-
30.16.
5. L.Chen, P.S.Linsley, K.E.Hellstrom. Costimulation of T celis for tumor
immunity // lmmunoiogy Today, 1993, 14 (10): 483-486.
6. S.C.Mener. Diagnostics and Experimental Therapy: Immune defense and
cancer: Current Cancer Research. 1995. - P. 81-88.
7. R.G.Miller, F.Tannock. lmmuno!ogy and immunotherapy of cancer: The
Basic Science of Oncology. 1992. - P. 232-255.
8. F.O.Nestle, G.Burg, R.Dummer. New perspectives on immunobiology and
immunotherapy of melanoma // lmmunology Today, 1999, 20 (1): 5-8.
9. R.C.Turovvski, P.L.Triozzi. Application of Chemical Immunomodulators to
the treatment of Cancer and AIDS // Cancer Investigations, 1994, 12 (6):
620-643.
10. R.M.Vabulas, V.A.Tamoši nas. Genetic Immunization //Acta medica
Lituanina, 1999, 50-54.
11. H.Vanio, G.Morgan. Non steroidal anti inflammotor/ drugs and the
chemoprevention of gastrointestinal cancers. //Scand. J. Gastroenterology,
1998,33:785-789.
12. fl.K.HoBHKOB, B.H.HoBUKOBa. OqeHKa HMMyHHoro craTyca. 1996. - 281 c.
AUDZ JU MAR IERI
Audz ju mar ieri ir vielas, kuru koncentr cijas noteikšanai var
t noz me:
• audz ju skr ning ;
• procesa izplat bas (stadijas) noteikšan ;
• terapijas efektivit tes nov rt šan ;
• prognozes nov rt šan ;
• ilgstoš monitoring - slim bas aktiv cijas savlaic
diagnostik .
s ir vielas, ko produc audz ju š nas vai kas rodas or-
ganisma norm laj s š s, rea jot uz audz ja augšanu or-
ganism . Šo mar ieru atš ir ba no norm lu š nu produc taj m
viel m vesel organism var b t kvalitat va (audz ju specifiskie
antig ni) vai ar tikai kvantitat va (ar audz ju asoci tie mar ieri).
Audz ju mar ieri var b t antig ni, kas lokaliz jas uz membr nu
virsmas, tie var b t metabolisma fermenti, hormoni, citoplazmatisko
strukt ru daž di fragmenti, kas atbr vojas š nu sabrukšanas
proces , par s asinsrit un citos organisma š idrumos, kur tos
var noteikt kvantitat vi. Atš ir no audz ja celul riem mar ieriem,
kas lokaliz jas tieši š s vai uz membr m un kurus nosaka ar
daž du im n-cito misku un im nhisto misku reakciju pal dz bu,
šaj noda run sim par humoralajiem mar ieriem, kuri sekvestr jas
no š nu virsmas un izdal s organisma š idrumos (serum , sekr tos
u.c), kur to koncentr ciju var noteikt kvantitat vi.
Audz ju mar ieri var b t vielas, ko
1) specifiski izdala tikai audz ja š nas - onkofet lie antig ni,
onkoplacent rie antig ni, ektopiskie antig ni;
2) audz ja š nas izdala liel koncentr cij , sal dzinot ar
norm m š m - hormoni, fermenti, daž di metabol ti;
3) produc norm las organisma š nas, rea jot uz audz ja
progresiju.
Interpret jot audz ju mar ieru noteikšanas rezult tus, on-
kolo iskaj kl nik lieto sekojošu terminolo iju:
• mar iera robežlielums jeb diskriminat vais lielums
("cut-off Ievel") - mar iera koncentr cija, par kuru zem ka t
parasti ir veselam cilv kam un pacientiem labdab gu saslim
šanu gad jum ;
• jut ba (sensitivit te) - pareizu pozit vu rezult tu procents
konkr tas slim bas gad jum ;
• specifit te - pareizs negat vo anal žu procents veselo
personu grup .
Ide ls b tu t ds audz ju mar ieris, kura sensitivit te un
specifit te b tu 100%. T ds b tu tumoru mar ieris, kuru sintez tu
tikai audz ja š nas un kas b tu specifisks konkr tam org nam; t
kl tb tni var tu konstat t un izv rt t t

625
625
 IRUR IJA ONK OL O IJA

daudzumu ar organisma biolo iskajos š idrumos, kur t kon- Zem specifiskuma un jut bas d p jos mar ierus
centr cija korel tu ar audz ja masu un izplat bas stadiju, k ar ar skr ningdiagnostik praktiski neizmanto. Augsta riska grup ir
rst šanas efektivit ti un prognozi. T dam mar ierim vajadz tu b t in jumi pielietot oc-fetoprote nu (AFP) - hepatocelul ra un
ar sal dzinoši viegli, rti un l ti nosak mam. J atz , ka ide la kalciton nu - medul ra vairogdziedzera audz ja agr diagnostik .
audz ju mar iera, kas atbilstu vis m augst k min taj m pras m, tisk noz me audz ju mar ieru noteikšan ir mar ieru
šobr d nav. Ir zin mi vair k k 200 savienojumi, kurus onkolo iskaj atk rtotai anal zei dinamik , nov rt jot daž da veida specifisk s
praks vair k k 50 gadus lieto par audz ja mar ieriem, un to skaits terapijas efektivit ti un slim bas gaitu p c rst šanas, lai agr ni
aizvien pieaug. konstat tu recid vus un procesa aktiv ciju.
misk s strukt ras zi tie ir oti daž di - var b t gan Nosakot audz ju mar ieru koncentr ciju, iev ro, ka:
glikoprote ni, glikoprote nu atseviš as determinantes, glikoli-p di, • Mar iera vai vair ku mar ieru izv lei j t atbilstošai
polipept di, olbaltumvielas, poliam ni, im nglobul ni, gan v l citi konkr tai audz ja lokaliz cijai.
savienojumi. Biolo isk s funkcijas zi šos audz ju mar ierus • Negat vi mar ieru anal žu dati nek zi neizsl dz
klasific š di: onkofet lie antig ni, fermenti, hormoni, receptori un onkopatolo iju.
citas vielas. • Agr s v ža stadij s mar ieru koncentr cijas pieaugumu
Liel da a audz ju mar ieru pieder onkofet lajiem serum bieži nenov ro.
antig niem. s ir vielas, kuras sal dzinoši liel koncentr cij • Radik las rst šanas rezult iepriekš paaugstin
konstat embrija audos, uz membr nu virsmas š s, kas onkomar ieru koncentr cija normaliz jas.
diferenc jas, un šiem antig niem ir svar ga noz me aug a att st . • Paaugstin ts mar iera l menis p c terapijas liecina par
Pieaugušam cilv kam šo vielu koncentr cija serum ir pavisam rezidu lu audz ju vai metast m organism , kaut ar
neliela un biolo isk funkcija neskaidra. aundab gu audz ju audz ja masa var b t neliela, vizu li nepreciz jama.
gad jum šo antig nu koncentr cija var iev rojami pieaugt. • Atk rtoti nosakot mar iera koncentr ciju serum , j iev ro
Audz ju mar ierus - fermentus - savuk rt iedala div s grup s. konkr mar iera biolo isk pussabrukšanas perioda ilgums.
Pirm - fermenti, kuru paaugstin ta aktivit te ir rakstur ga Karcinoembrion lajam antig nam (CEA) tas ir 14 dienas, PSA - 2-3
embrion lajiem audiem, bet to biolo isk noz me pieaugušajiem ir dienas, bet br PSA - 7 stundas.
neskaidra. T di mar ieri ir timid nkin ze, neirospecifisk enol ze • Audz ja mar iera koncentr cijas atk rtota palielin šan s
(NSE) u.c, to koncentr cija strauji pieaug slimniekiem ar tri c radik las rst šanas vai ieg tas kl niskas remisijas parasti
prolifer jošu, zemas diferenci cijas pak pes audz ju. Otra audz ju liecina par iesp jamu procesa aktiv ciju. Mar iera pieaugumu var
mar ieru - fermentu -grupa ir enz mi, kuru biolo isk noz me konstat t pat 6 m nešus pirms recid va kl niskas manifest cijas.
pieauguš organism ir zin ma, piem., prostatas specifiskais • Nov rt jot anal žu rezult tus, j iev ro iesp ja, ka mar ie
antig ns (PSA, se-r na prote ze, sekretors enz ms, ko izdala ru koncentr cijas izmai a ar slimniekam ar aundab gu audz ju
prostatas audi), lakt tdehidrogen ze, sk un s rmain fosfot ze var b t saist ta ar faktoriem, kas nav atkar gi no audz ja
u.c, šo substan u noteikšnai ir noz me konkr tas lokaliz cijas (iekaisuma process, v rusu saslimšanas, onkomar ieru metabo-
patolo ijas gad jum . lisma trauc jumi aknu, nieru u.c. org nu patolo ijas d ).
Atseviš a audz ju mar ieru grupa ir hormoni (piem ram,
kalciton ns un tireoglobul ns), kurus sintez noteiktas endokr no KL NIK IZMANTOJAMIE MAR IERI
org nu š nas vai ar audz js tos produc ektopis-ki, k tipiski tas
nov rojams s kš nu plaušu v ža gad jum . 1. Karcioembrion lais antig ns (CEA) ir glikopro-te ns ar
Specifiskiem transmembr niem receptoriem vai ar membr nu molekulmasu 175 000 - 200 000 Da, endoderm las izcelsmes
receptoriem deskvam joties, š s strukt ras nok st ar serum , kur embrion ls antig ns, ko izstr embrija un aug a gremošanas
to daudzumu var prec zi noteikt. Te minams HER-2 (c-erbB-2) trakta un aizku a dziedzera š nas. P c piedzimšanas tas tiek
receptors, kuru biež k analiz k ce-lul ro mar ieri, bet t sintez ts oti nelielos daudzumos. Veselam pieaugušam cilv kam t
koncentr ciju var noteikt ar serum . Š mar iera paaugstin ta koncentr cija ir < 5 ng/ml.
koncentr cija korel ar kr ts v ža augst ku malignit tes potenci lu, CEA izmanto audz ju gaitas monitoringam un terapijas efekta
rezistenci hormonu terapijai un izmain tu jut bu mijterapijai, t nov rt šanai, ja ir:
tam ir svar ga prognostiska noz me un b tiska loma adekv tas 1) kolorekt ls v zis:
terapijas taktikas izv kr ts v ža slimniec m. CEA l menis pirms oper cijas korel ar slim bas stadiju,
Audz ju mar ieru grupa, kurai nav ne fermentat vas, ne bezrecid va perioda ilgumu, dz vildzi. CEA l menis p c radik las
hormon las aktivit tes, ir vielas, ko produc norm las organisma oper cijas normaliz jas 6-8 ned u laik . 2/3 gad jumu paaugstin ta
nas. To koncentr cija serum audz ja slimniekam var iev rojami
CEA koncentr cija serum liecina par slim bas recid vu vid ji 4-6
pieaugt, t nespecifiski rea jot uz malign procesa kl tb tni. Te
nešus pirms t kl nisk s izpausmes. CEA kolorekt la v ža
minams ferrit ns, beta-2-mik-roglobul ns, im nglobul ni u.c.
gad jum tiek uzskat ts par izv les mar ieri;
2) ku a v zis;
Pl nojot audz ja mar ieru noteikšanu slimniekam, j zina, ka
3) kr ts v zis;
katras patolo ijas gad jum run par t.s. galveno jeb pirm s
4) plaušu v zis;
rtas mar ieri, kuram konkr s lokaliz cijas gad jum ir liel
5) vairogdziedzera C-š nu karcioma;
jut ba un specifit te. Pal gmar ierim jeb otr s k rtas mar ierim
6) aizku a dziedzera v zis.
jut ba un specifit te konkr audz ja gad jum ir zem ka, bet,
kombin jot ar galveno mar ieri, var ieg t svar gu papildus
inform ciju. Dažu lokaliz ciju gad jum ir t.s. papildus mar ieri ar Paaugstin tu CEA l meni serum konstat 20-50% pacientu ar
viszem ko jut bu un specifit ti tajos vai citos org nos. daž m somatisk m slim m, un t s ir:
Skr ningdiagnostik plaši izmanto vien gi org nspe-cifisk 1) aknu ciroze;
mar iera PSA noteikšanu prostatas v ža atkl šan . Noz ga ir 2) hronisks hepat ts, pankreat ts;
br un kop PSA attiec ba, kas izteikti pazemin ta v ža 3) obstrukt va žultsce u saslimšana;
gad jum . 4) lainais kol ts;
5) Krona slim ba;
6) pneimonija, bronh ti;

626

626
 ONK OL O IJA
IRUR IJA

7) tuberkuloze; CA19-9 nav izmantojams aizku a dziedzera v ža skr ningam.

8) plaušu emfiz ma; Ka o t r a s l n i j a s m a r i e r i s tas ir:
9) mukoviscidoze; 1) žultsvadu;
10) autoim nslim bas. 2) ku a;
Šajos gad jumos CEA koncentr cija reti kad p rsniedz 10 ng/ml. 3) kolorekt la audz ja gad jumos.
Kl niskas uzlabošan s gad jum t l menis normaliz jas. c radik las oper cijas CA19-9 l menis normaliz jas m neša
atceras, ka CEA koncentr cijas pieaugumu var izrais t sm šana laik . Procesi, kuros notiek CA19-9 l m e a p i e a u g u m s :
(vair k k 2 paci as dien ) un alkohola lietošana. 1) holest ze (šis mar ieris tiek izvad ts ar žulti, t neliela
holest ze paaugstina CA19-9 l meni. T c nepieciešams papildus
2. Alfa-fetoprote ns (AFP) ir glikoprote ns ar mole- noteikt - glutamiltransfer zi un s rmaino fosfot zi);
kulmasu 70 000 Da. Embrion period to secern dzelte 2) ak ts hepat ts;
numa maisa endodermas š nas un hepatoc ti, v k ku a un 3) holang ts;
zarnu trakta epiteli s š nas. M tes serum to konstat , s 4) pankreat ts;
kot ar 30. gr tniec bas ned u (5 d kg/ml); maksimumu t l 5) autoim nslim bas;
menis sasniedz 32.-36. ned , pazemin s gr tniec bas bei 6) mukoviscidoze.
s; amnija š idrum maksim lo koncentr ciju sasniedz 15.
gr tniec bas ned (10 jikg/ml). ]a AFP l menis serum un 4. V ža antig ns 72-4 (CA72-4) ir muc nveidojošs
amnija idrum p rsniedz pie aujam s normas attiec gaj glikoprote ns ar molekul ro masu 400 000 Da, to konstat
gr tniec bas period , tas liecina par nervu caurul tes defektu aug a epit lij š s. Pieauguša cilv ka audos t praktiski
auglim, savuk rt anom li zemi AFP r ji p c 10. gr tnie nav.
bas ned as var liecin t par Dauna sindromu. CA72-4 ir augsti specifisks ku a v ža mar ieris. To iesaka
Pašreiz konstat ts, ka AFP veic sekojošas funkcijas aug a att st bas kombin t ar CEA. CA72-4 konstat ar mucinoza oln cu v ža
laik : gad jum . Nespecifisks mar iera pieaugums v rojams, ja ir ak ti
1) uztur aug a asi u osmotisko spiedienu; iekaisuma procesi.
2) aizsarg augli no m tes im s sist mas;
3) saista estrog nus m tes asin s; 5. V ža antig ns 15-3 (CA15-3) ir muc nveidojošs
4) piedal s aknu organo en . AFP glikoprote ns, molekul masa 300 000 Da. Specifisks kr ts
noteikšana indic ta: ža r js - seviš i augsts t l menis konstat jams, ja ir
1) hepatocelul ra v ža diagnostikai, monitoringam, tera metast tisks v zis.
pijas efekta nov rt šanai; Bez tam p a a u g s t i n t u CA15-3 l m e n i konstat :
2) germinomu diagnostikai, monitoringam, terapijas 1) oln cu;
efekta izv rt šanai; 2) dzemdes kakla;
3) aug a att st bas defektu konstat šanai (nervu caurul tes, Dauna 3) endometrija v ža;
sindroma diagnostikai); 4) bronhu;
4) kr ts, bronhu, gastrointestin lu audz ju metast m akn s - parasti 5) aizku a dziedzera;
AFP l menis šiem pacientiem ir ap 100 ng/ml, praktiski nep rsniedzot 500 6) kolorekt la v ža gad jum .
ng/ml. Šiem pacientiem vienlaic gi ir augsts CEA. CA15-3 a u g s t k u l m e n i konstat ar :
Augstu AFP l meni konstat hepatocelul ra v ža un terato-karcinomu 1) gr tniec bas trešaj trimestr ;
gad jum . Šo audz ju gad jumos AFP serum (>1000 ng/ml) korel ar 2) aknu cirozes gad jum .
audz ja izm riem un terapijas efektu. AFP koncentr cijas samazin šan s l dz
normas skait iem p c oper cijas vai terapijas rezult ir k labv gs 6. Muc nam l dz gais audz ja asoci tais antig ns
prognostisks r js. Atk rtots AFP l me a pieaugums vai nepietiekama (MCA) ir muc nveidojošs glikoprote ns ar molekul ro masu 350 000
samazin šan s liecina par recid vu vai metast m. - 500 000 Da. Kl nik izmanto kr ts v ža monitoringam. Mar iera
AFP var izmantot skr ningam hepatocelul ras karcinomas riska grup s, menis korel ar procesa stadiju. Jut bas paaugstin šanai kombin
seviš i, ja pacientiem pieaug s rmain fosfot ze, y-glutamiltransfer ze, ar CEA. Nav lietder gi vienlaic gi noz t MCA un CA15-3, jo
glutam tdehidrogen ze, aspart tamino-transfer ze. AFP pieaugumu (l dz 500 diagnostisk jut ba nepieaug. MCA k o n s t a t ar :
ng/ml) var konstat t ar hepat ta gad jum , un tas nav past gs. 1) oln cu;
Paaugstin tu AFP l meni konstat ar , ja ir: 2) dzemdes v ža pacient m.
1) gr tniec ba; MCA l m e n i s p i e a u g :
2) ak ts v rushepat ts; 1) gr tniec bas laik , s kot ar 4. m nesi;
3) hronisks akt vs hepat ts;
2) mastop tijas,
4) aknu ciroze;
3) aknu labdab gu saslimšanu gad jumos.
5) Krona slim ba;
6) zarnu polipoze. 7. V ža antig ns 125 (CA 125) ir glikoprote ns ar
molekul ro masu 200 000 Da, embrion period to atrod
3. Og hidr tu antig ns (CAI9-9) ir glikoprote ns ar epiteli s š s, kas izkl j embrija sekund ro dobumu coelum,
molekul ro masu 10 000 Da, ko konstat aug a ku a un
ar mezoteli s š s, kas kl j pleiru, perikardu, v derpi vi, k
zarnu trakta epit lij . To sekret un izdala aizku a dziedze
ar olvada un endometrija epiteli s š s.
ra audi, žultsvadi, ku a, resn s zarnas, siekaldziedzeru un
CA125 k o n s t a t :
endometrija š nas. 7-10% iedz vot ju tr kst enz ma, kas ne
1) serozu oln cu adenokarcinomu gad jumos; to izmanto š
pieciešams CA19-9 sint zei.
aundab procesa monitoringam un terapijas efekta nov rt šanai;
CA19-9 ir i z v l e s m a r i e r i s aizku a dziedzera v ža gad jum .
2) bronhu v ža;
Past v korel cija starp CA19-9 koncentr ciju un audz ja masu. Ja t l menis
3) ku a un zarnu trakta v ža;
rsniedz 10 000 U/ml, tad praktiski visiem šiem pacientiem konstat att las
4) kr ts dziedzera v ža gad jumos.
metast zes.

627

627
 IRUR IJA ONK OL O IJA

CA 125 k o n s t a t ar : 4) dzemdes kakla v ža gad jumos. Sastop ar , ja ir labdab gi procesi

1) ak tu ginekolo isku iekaisumu gad jum ; plauš s, akn s un uro enit laj trakt .
2) gr tniec bas laik ;
3) labdab gu ginekolo isku slim bu un endometriozes gad jum ; 12. Kalciton ns ir polipept ds ar molekul ro masu
4) aknu cirozes; 3500 Da, to veido 32 aminosk bes un to sintez vairogdzie
5) pankreat ta, hepat ta; dzera C š nas.
6) autoim nslim bu gad jum . I n d i c t s vairogdziedzera medul ras karcinomas monitoringam.

8. Plakanš nu v ža antig ns (SCC) ir glikoprote ns 13. Prostatas specifiskais antig ns (PSA) ir fiziolo
ar molekulmasu 42 000 Da. isks prostatas ekskretorais produkts, glikoprote ns ar mole
SCC k o n s t a t : kul ro masu 36 000 Da, proteaze, kura samazina spermas
1) dzemdes kakla plakanš nu v ža, viskozit ti. Tas ir org nspecifisks, bet ne audz jspecifisks. To
2) balsenes, auss plakanš nu audz ja, izmanto prostatas v ža skr ningam, papildinot ar digit lu
3) plaušu plakanš nu v ža, un/vai rekt lu ultraska as izmekl šanu.
4) plaušu s kš nu v ža gad jumos. SCC I n d i c t s prostatas v ža monitoringam, terapijas efekta
p i e a u g u m u u z r d a ar : izv rt šanai.
1) nieru nepietiekam ba; P a a u g s t i n t s ar prostatas hiperpl zijas, prostatas iekaisuma
2) hepatobili ra patolo ija; laik .
3) labdab gas ginekolo iskas slim bas. PSA izmekl šanai noz me ir dinamik , nevis vienreiz jam
izmekl jumam. Mar iera l me a pieaugumu var dot rekt la izmekl šana,
9. Neirospecifisk enol ze (NSE) ir ferments ar mo cistoskopija, kolonoskopija, transuretr la biopsi-ja, l zera terapija. T
lekul ro masu 780 000 Da, ko konstat neironos, nervu sis asi u parauga emšanu p c š m manipul cij m nevar veikt tr k k
mas neiroendokr s š s, eritroc tos un tromboc tos, ja c 1-2 ned m. Savuk rt androg nu terapija inhib PSA sint zi.
ir š di audz ji:
1) plaušu s kš nu karcinoma (SCLC); 14. Br vais PSA (fPSA) ar ekstracelul riem prote žu in-
2) neiroblastoma; hibitoriem veido stabilu kompleksu asin s: a - antihimotrips -
3) karcino di; nu (ACT) un a - makroglobul nu (AMC).
4) hepatoblastoma; Prostatas v ža pacientiem vair k rakstur gs ir ACT komplekss.
5) leikoze. Apm ram 12-15% prostatas v ža pacientiem asin s cirkul br vais PSA,
NSE iesaka noteikt paral li ar CEA. To kurš nerea ar prote žu inhibitoriem. Nosakot tot lo PSA un attiecinot to
konstat ar , ja ir: uz br vo PSA, iesp jams diferenc t prostatas v zi no labdab gas
1) pneimonija; prostatas hiperpl zijas.
2) septisks šoks;
3) galvas trauma. 15. Prostatas sk fosfot ze (PAP) ir glikoprote ns
k NSE konstat eritroc tos un tromboc tos, tad he-mol ze vai ar molekul ro masu 97 000 Da, tas ir sk s fosfot zes izo-
nov lota asins paraugu centrifug šana v k par 1 stundu p c asins ferments, to produc prostatas epit lija lizosomas, un tas at
paraugu no emšanas var dot nepareizu rezult tu. rodams prostatas sekr .
Indic ts prostatas v ža monitoringam. Paaugstin ts
10. Citokerat na 19 fragments (CYFRA 21-1). Cito- ar :
kerat ni ir neš stoši struktur lie š nu olbaltumi. Zin mi vair k 1) prostatas hiperpl zijas,
20 citokerat ni. Citokerat ns 19 š st serum , t molekul 2) prostat ta gad jum .
masa ir 30 00 Da. Fragmenta noteikšanai izmanto 2 mono- PAP ir maz k jut gs k PSA un uzskata, ka tas ir nestabils glab jot.
klon s antivielas (KS 19,1, BM 19,21). Androg nu terapija neinhib PAP.
CYFRA 21-1 izmanto:
1) nes kš nu plaušu v ža, 16. Beta2 mikroglobul ns (beta2-mG). To veido 100
2) plakanš nu plaušu v ža, aminosk bes, t molekul masa 11 800 Da. Beta2 mikro
3) mioinvaz va ur np a v ža monitoringam. CYFRA 21-1 globul ns ir identisks HLA sist mas vieglai dei, to konstat
pozit va atrade, ja pacientam ir: uz limfoc tu membr nas, makrof giem, epiteli m š m.
1) pneimonija; Beta2 mikroglobul ns - k saist tais, t br vais - non k biolo
2) tuberkuloze; iskos š dumos - serum , ur , siekal s, muguras smadze
3) bronhi astma; u un amnija š idrum . Tas br vi iziet cauri nieru kamoli
4) sarkoidoze; iem, reabsorb jas proksim lajos kan li os. Samazin ta nie
ru filtr cija sekm seruma beta2 mikroglobul na pieaugumu,
5) hronisks bronh ts;
6) emfiz ma; savuk rt nieru kan ii u reabsorcijas trauc jumi veicina t
7) nieru nepietiekam ba; pieaugumu ur (glomerulonefr tu, kan ii u nefrop tiju di-
8) labdab gas aknu saslimšanas. ferenci ldiagnostika).
Beta2 m i k r o g l o b u l n u p i e a u g u m u k o n s t a t :
11. Audu polipept da antig ns (TPA) ir kerat nu iz 1) mielomu;
celsmes poliferat vs antig ns ar molekul ro masu 22 000 2) ne-Hodžkina limfomu gad jumos, k ar :
Da. Galvenok rt atrod epiteli las izcelsmes š s. TPA nosa 1) autoim nslim bu (sist mas sarkan s vilk des, Šegr na sindroma,
ka audz ja š nu proliferat s sp jas. Krona slim bas, artr ta),
Indic ts u r n p a v ža m o n i t o r i n g a m . Konstat ar : 2) HIV/AIDS gad jum .
1) kr ts v ža, Interpret jot beta2 mikroglobul nu limfoproliferat vu slim bu gad jum ,
2) bronhu, em v nieru funkcion lais st voklis.
3) kolorekt la v ža,

628

628
 ONKOLO IJA IRUR IJA

9. tabula. Audz ja mar ieru izv le onkolo iskaj praks (P c A.Fatch-Moghadam, P.Stieber).

Audz js Mar ieri *

CEA AFP CA CA CA PSA NSE Kalciton ns hCG TPA hTG CA Cyf ra

19-9 125 15-3
scc 72-4 21-1

Kolorekt lais v zis Aizku a • • •

dziedzera v zis Ku a v zis

Bar bas vada v zis

Hepatocelul rs (aknu) v zis

Žultsvada v zis

•••
•
Kr ts v zis Oln cu v zis • • • • •
Dzemdes kakla v zis

Horionkarcinoma

Plaušu s kš nu v zis • • • •
Plaušu nes ks nu v zis

Germinat vo š nu v zis • • • •
Prostatas v zis Ur np a

zis

Vairogdziedzera v zis
• •
Vairogdziedzera perifolikul ro ••
nu v zis

Aizdegunes, r kles audz ji

• •

1
Ap a diametrs norada mar iera noz bu atseviš u lokaliz ciju gad juma.

17. Horiongonodotrop ns (HCC) ir glikoprote nu hormons, kuru veido a Literat ra:

un p des. HCG ir specifisks antise-rums, rea ar (3 subvien bu. HCG
veidojas fiziolo iski placentas trofoblastu š s p c olš nas implant cijas, to
konstat serum 6-10 diennaktis p c apaug ošanas un v l p c 2 diennakt m 1. S.Doni a. Audz ju mar ieri //Jums, kol i, 1998, 10: 24-30.
ur . HCG paaugstin s gr tniec bas pirmaj tri-mestr , sasniedzot
2. G.Zakenfelds. aundab go audz ju mar ieri un to noteikšanas kl nisk
maksimumu p c 40-80 dien m. HCG pazemin ti skait i, kas ir neatbilstoši
noz me // Latvijas rsts, 1992; 408-415.
gr tniec bai, liecina par r-pusdzemdes gr tniec bu vai draudošu abortu.
riešiem un sieviet m, kur m nav gr tniec ba, paaugstin ts HCG l menis 3.Meflnu.MHCKafl naGopaTopHaa fluamocniKa / nofl pej . 14.A.KapnnmeHKo. -
liecina par aundab gu audz ju: C.rieTep6ypr: MHTepMeflMKa, 1997. - C. 228-245.
1) p sl šu molu,
4. A. Malkin. Tumor Markers: The Basic Science of Oncologv. -1992. - P. 196-
2) horionkarcinomu, 206.
3) seminomu,
4) oln cu un s klinieku teratomu. 5. A.Fateh-Moghadam, P.Stieber. Sensible use of tumor markers. -1993. - 80 p.

HCG sastop ar :
1) plaušu v ža,
2) gastrointestin la v ža,
3) uro enit la v ža gad jumos.
Hemol ze un lip mija var dot viltus pozit vus rezult tus.

629
629
 IRUR IJA ONK OL O IJA
PARANEOPLASTISKIE SINDROMI
Onkolo iskiem slimniekiem relat vi bieži, ap 10% gad jumu,
nov ro paraneoplastiskos sindromus, pie kam reiz m tie ir pirmie
slim bas subjekt vie v stneši. Paraneoplas-tiskais sindroms apz
rmai as organism , kas nerodas tiešas audz ja inv zijas vai
da org na meh niska funkcijas trauc juma rezult ; š s
rmai as saista ar biolo iski un farmakolo iski akt m viel m, ko
produc audz ja š nas. Ir aprakst ti endokr ni, gastrointestin li,
neirolo iski, hematolo iski, dermatolo iski, ren li un
reimatolo- iski simptomi.
Endokr nais efekts var b t saist ts ar t.s. ektopisko hormonu
sint zi, t.L, attiec gais hormons rodas audos, kur parasti š da viela
netiek sintez ta, viens no meh nismiem var tu b t augšanas
faktoru produkcija un augšanas faktoru re-ceptoru l me a izmai as.
Neirolo iskos sindromus var tu rad t antivielas pret audz ja
antig niem krustot reakcija ar norm liem audiem, ar
im nkompleksu nogulsn šan s. Bieži iemesls nav zin ms.
Paraneoplastisk sindroma diagnozi var apstiprin t, tikai
prec zi izsl dzot paša audz ja inv ziju, obstrukciju, vaskul ru
kompresiju ar audz ja mas m, terapijas rad tu toksicit ti, elektrol tu
un š idruma vielu mai as trauc jumus. P c radik las oper cijas vai
efekt vas cita veida terapijas paraneoplas-tiskie sindromi regres un
atk rtoti izpaužas audz ja aktiv ci-jas gad jumos.
Visbiež k daž das paraneopl zijas nov ro plaušu v ža
slimniekiem, pamat s kš nu mazdiferenc ta audz ja gad jum .
Plaušu v ža audi var sintez t visus hipof zes hormonus, k ar
kalciton nu, parathormonu, hipotalama iiber niem un
prostagland niem l dz gus hormonus.
Paraneoplastisko sindromu adekv ts nov rt jums var pal dz t
rstam izv ties atbilstošas izmekl šanas metodes, k ar raksturo
procesa aktivit ti.
AK TIE ST VOK I ONKOLO IJA
Bakteri sepse.
Infekcija visp r ir viena no biež kaj m gan paša audz ja, gan
terapijas rad m komplik cij m onkolo iskiem slimniekiem.
Infekcija ir n ves c lonis ap 60-75 % leik miju un limfo-mu
pacientiem un ap 40-50 % sol do audz ju pacientiem.
Onkolo iskiem pacientiem nosac ti var tu izdal t š dus
tipisk kos infekciozo komplik ciju veidus:
• infekcijas, kas saist tas ar febrilu neitrop niju,
• pneimonijas,
• ar katetru esam bu asoci tas infekcijas,
• divas galven s ku a un zarnu trakta infekcijas (Clostridium
diffile pseidomembranozs kol ts un tifl ts).
Šis ir nosac ts iedal jums, lai atvieglotu probl mas p rskatu, jo
kl niskaj praks komplik ciju veidi bieži kombin -jas. Bakteri
sepse iesp jama visu šo grupu pacientiem, t svar ga, protams,
ir agr na un adekv ta pilna diagnoze, kas oblig ti sev ietver
bakteriolo isku izmekl šanu.
Pielieto adekv tu antibakteri lo terapiju (k visp rpie emts),
bet papildus rst šana atkar ga no izraisoš faktora -
630
neitrop nijas gad jumos lieto kolonijstimul jošos faktorus,
adekv tus higi nas pas kumus; ar katetru esam bu asoci tu
infekciju izrais tas bakteri las sepses terapiju uzs k, evaku jot
katetru.
atceras, ka bakteri sepse var izrais t septisku šoku.
Pleir ts.
Maligni pleir li eksud ti ir bieža daudzu audz ju komplik cija.
Biež s lokaliz cijas, kuru gad jumos nov ro pleir tu, ir kr ts un
plaušu v zis. Maligno pleir tu tipisk kie c lo i:
Kr ts v zis 26 - 49 %
Plaušu v zis 10 - 35 %
Oln cu v zis 6 - 17 %
Ne-Hodžkina malign s limfomas 13 - 15 %
Hodžkina limfomas 7-9%
Diagnozi uzst da, citolo iski izmekl jot pleir lo izsv du-mu vai
biopsijas (torakoskopiskas diagnostikas laik vai ar Cope adatu
ieg tu) materi lu.
Terapijas pamatm is i r p l e i r a s t e l p a s obli-t e r c i j
a . Izmanto nespecifiskus skleroz jošus a entus (tetracikl ns, talks,
kvinakr ns), citostati us (bleomic ns, meh-loretam ns, tioTEFA, 5-
fluoruracils, doksorubic ns), im ntera-peitiskus a entus
(Corynebacterium parvum, Nocardia rubra, BCG), radioizotopus
198 32 90
( Au, Cr, Yt), ja nepieciešams, veic dren žu. Bleomic nu lieto
60 mg dev , tetracikl nu 0,5 -1 g dev .
Pašlaik rit p jumi ar par citu prepar tu izmantošanu,
piem ram, cisplat na un karboplat na kombin tu intrapleir lu ievadi
2 2
(plat ns 60 mg/m , karboplat ns 270 mg/m ).
Protams, veic sist misku terapiju atkar no pamatsaslim-
šanas.
Asc ts.
Asc tu parasti rada oln cu v zis vai maligna limfoma, k ar
daž du lokaliz ciju audz ju metast zes akn s, izplat ts ku a v zis
u.c. Diagnostika s kas jau ar kl nisku izmekl šanu, kur konstat
asc ta rad tu simptom tiku, datus apstiprina ultrasonogr fiska
izmekl šana, citi papildus izmekl jumi nepieciešami prim
audz ja izplat bas preciz šanai. Diagnozi preciz p c asc tisk
idruma ieg šanas (punkcija, la-paroskopiska diagnostiska
proced ra) un citolo iskas izmekl šanas. Jaut jums par
punkt šanas biežumu, indik cij m un prepar tu ievadi ir diskutabls.
Ir m in jumi pielietot me-hloretam nu, tioTEFA, bleomic nu,
spironolaktonu, bet mehloretam ns pats bieži izraisa misku
periton tu, tioTEFA un bleomic ns ir mazakt vi. Audz ja visp
terapija var likvid t asc ta uzkr šanos.
Perikard ts.
Biež kie perikard ta c lo i ir kr ts v zis, plaušu v zis un
limfomas.
Kl niskie simptomi ir daž di, atkar gi no š idruma daudzuma
perikarda telp , k ar no pacienta visp un kar-di st vok a;
tipisk kie ir dispnoja - elpas tr kums, s pes kr s, v jums,
tahikardija, v ja pild juma pulss, an rija. Sirds tampon di parasti
izsauc ap 2 I š idruma perikarda telp , bet, ja š idrums kr jas
strauji, to var izsaukt ar daudz maz ks t apjoms.
ja draud sirds tampon de, pielieto perikardiocent zi vai, ja
nepieciešams, perikardiektomiju. Perikardiocent zes laik , beidzot
proced ru, instil tioTEFA parast s sist misk s dev s.
V. cavae kompresijas sindroms.
Visbiež k augš s dob s v nas sindromu rada plaušu v zis
vai malign s limfomas. T ir viena no dz bai b stam -
630

m onkolo iski ak m situ cij m, rakstur ga ar sejas, roku, ar
kr šu kurvja priekš s sienas t sku, elpas tr kumu, pastiprin tu
zem das v nu t klojumu uz kakla un kr šu kurvja priekš s sienas,
centr lu venozu trombozi, cerebr lu ed -mu.
Terapija j uzs k moment li - kortikostero du (dexamet-hasone
16 mg), staru terapijas un alkil jošu mijprepar tu pielietošana.
Mediastinoskopija ak period ir diskutabla, bieža t s
komplik cija ir asi ošana.
Metabolie trauc jumi.
Hiperkalci mija.
Šis ir biež k sastopamais metabolais ak tais st voklis pa-
cientiem ar onkolo isk m diagnoz m, sastopams aptuveni 10-20 %
pacientu. Visbiež k ar hiperkalci miju saist s ma-lignit tes ir
plaušu un kr ts v zis, mieloma un limfoma, ar nieres, galvas, kakla
un priekšdziedzera v zis. Pato en ze bieži saist ta ar paratireo
hormona, prostagland nu un os-teoklastu aktiv jfaktora darb bu.
Simptomi:
• visp jie - dehidrat cija, anoreksija, nieze, svara zaud šana;
• CNS simptom tika - slikta d ša, hipotonija, v jums,
proksim las miop tijas, ment st vok a izmai as, koma;
• kardi la simptom tika - bradikardija, atri las un ventri-kul ras
aritmijas, EKG izmai as;
• nieru simptom tika - poli rija, nefrokalcinoze;
• gastrointestin simptom tika - slikta d ša un vemšana,
konstip cijas, ileuss, pankreat ts, dispepsija.
Diagnostik liela noz me ir jau s kotn jai anamn zes ie-
kšanai un pacienta pilv rt gai kl niskai izmekl šanai. Nepie-
ciešamo papildus inform ciju sniedz laboratoriskie testi, kas
nosaka:
- Ca l meni serum ;
- fosfora un 1,25-dihidroksivitam na-D l meni serum ;
- s rmain s fosfot zes l meni serum ,
- kreatin na l meni serum .
lams noteikt ar seruma im nreakt vo paratireo do hormonu
(ar dubultantivielu metodi).
Asimptom tiskie pacienti ar minim li palielin tu Ca l meni
(<12,0 mg/dL) var tikt rst ti ambulatori, regul ri kontrol jot Ca
meni un simptomus un lietojot or lu hidrat ciju.
Pacientiem ar simptom tiku un Ca l meni >12,0 mg/dL
nepieciešama stacion ra terapija p c noteikta algoritma.
Terapijas metodes hiperkalci mijas likvi-
š a n a i , neskarot audz ju terapijas pamatmetodes:
+
• i/v hidrat cija (1 I s u š duma ar adekv tu K jonu pievadi
aptuveni 4 stundu iig inf , 1 I n koš s 6 stund s);
• furosem ds 20-40 mg i/v (lai neizrais tu kreis kambara
rslodzi);
• regul ra pacienta svara kontrole, seruma album nu no-
teikšana;
• ja Ca l menis 24 stundu laik nemazin s, uzs k bifos-fon tu
grupas prepar tus (piem ram, pamidron ts 60-90 mg i/v l
inf , pan kot ap 60-100 % efektivit ti. Var pielietot klodron tu vai
etidron tu. P rliecinošu priekšroc bu k dam no šiem prepar tiem
nav). Šeit j uzsver adekv s hid-rat cijas noz me, neuzs kot
moment lu bifosfon tu terapiju.
Alternat medik cija:
• prednizolons 40-100 mg/d, aktu ls ir jaut jums par
iesp jam bu izrais t audz ja sabrukšanas sindromu;
• kalciton ns - 2-8 U/kg s/c vai i/m katras 6-12 stundas, ss
hipokalci miskais efekts, nov ro blaknes, pašlaik terapij netiek
rekomend ts;
• mitramic ns (plikamic ns) ar tiešu osteoklastu inhibitora
darb bu - ap 80% efektivit te, parasti 0,025-0,050 mg/kg 1-3 reizes
nes , i/v bolusdev vai inf zij , nov ro blaknes -trombocitop niju,
aknu un nieru toksicit ti.
631
ONK OL O IJA IRUR IJA
Hiperurik mija.
Sal dzinot ar hiperkalci miju, t ir ret k sastopama me-taboia
ak ta patolo ija onkolo iskiem pacientiem. Hiperurik mija izraisa
ur nsk bes krist lu depoz tus ur nizvadce os, t di radot
hiperurik misko nefrop tiju.
E t i o l o i j a un riska faktori:
• visbiež k sastop hematolo ijas praks - leik miju, lim-fomu
un policit mijas gad jumos (ar anaplastisk m form m, ekstens vu
augšanu), ir zi ojumi par pacientiem ar hronisku mieloproliferat vu
sindromu un pacientiem ar galvas un kakla plakanš nu v zi, bieži
nov ro saist ar audz ja sabrukšanas sindromu;
• var izrais t citotoksiski a enti (tiazofur ns, aminotiadizols);
• var veicin t diur ti u lietošana, k ar antituberkulozes
prepar ti un nikot nsk be.
P a m a t s i m p t o m s š s metabol s patolo ijas gad jumos ir
paaugstin ts ur nsk bes l menis serum , bieži nov ro artr tus, nieru
funkcijas trauc jumus, parci lu nieru mazsp -ju. Ja iest jas ak ta
nieru mazspeja, v ro trauc tu ment lo st vokli, sliktu d šu,
vemšanu, perikard tu, š idruma aizturi.
Diagnostika b jas uz laboratoriskiem izmekl jumiem -
seruma ur nsk bes l meni, hiperurikoz riju, kreatin na l meni
serum .
Prognoze piln ir atkar ga no pamatprocesa.
T e r a p i j a b tu j uzs k l dz mijterapijas s kumam,
pas rmina ur ns ar n trija bikarbon tu i/v 50-100 ml, ace-
tazolam du.
Pamatprepar ts ir a l l o p u r i n o i s . T strukt ra ir analoga
hipoksant nam. Urikostatiska darb ba balst s uz ksant noksid zes
darb bas kav šanu. Pur na b zes no rd šan s norit, hipoksant nam
oksid joties par ksant nu un ksant -nam par ur nsk bi. Allopurinola
terapija j uzs k 1-2 dienas pirms mijterapijas, parasti 300-600
mg/d; turpina 1-2 ned as vai kam r izz d hiperurik mijas briesmas.
Lietojot vienlaikus ar citostatiskiem l dzek iem, biež k iesp jamas
rmai as asins ain , t c t j kontrol biež k. Nieru mazsp jas
gad jumos, ja kreatin na kl renss ir 10-20 ml/min, dienas deva
samazina l dz 100-200 mg; ja kl renss zem ks, deva nedr kst b t
liel ka par 100 mg.
Nieru mazsp jas gad jumos izmanto peritone lo dial zi vai
hemodial zi.
Hiperkali mija.
Hiperkali miju galvenok rt izraisa ak ta nieru mazspeja, kuras
iemesli visbiež k ir:
• biiater la ureteru obstrukcija;
• septic mija;
• audz ja sabrukšanas sindroms;
• atgr šanas reakcija p c aiog nas kaulu smadze u trans-
plant cijas.
izsl dz:
1) k liju saturošu medikamentu p rdoz šana, ar k liju
saudz jošu diur ti u (spironoiaktons, tiaz di) p rdoz šana, paši
pav jin tu nieru funkciju gad jum ;
2) adren la insuficience (abpus jas adren las metast zes);
3) hemol ze, parasti lietojot vecas konserv tas asinis
(pseidohiperkali mija).
+
ja K > 7 mmol/l, ir ak ta situ cija. Ja ir
EKG izmai as:
• 10 ml 10% kalcija glukon ta š duma (l dz 50-
100 ml 10-20 %; kontrindic ts digitaliz tiem
pacientiem);
• rekomend cijas vari , 200-500 ml 10-20 %
glikozes š duma ar 20-30 SV insul na,
c tam 500-1000 ml 5% glikozes š duma;
• 100 ml 4,2% n trija bikarbon ta š duma.
Ja EKG ir normas robež s, var izsl gt kalcija glukon tu.
Min tie pas kumi neelimin k liju, tom r izmaina t sadali
organism un elektrofiziolo isko darb bu. Papildus, lai sekm tu
lija jonu elimin ciju, perorali vai rekt li var lietot
631
 IRUR IJA ONKOLO IJA
katjonu "apmain jus", kuri k liju aizvieto ar n triju vai kalciju - t.i.,
3-4 reizes dien n trija katjonu apmain jsve us (Resonium A) vai
kalcija katjonu apmain jsve us (Anti-Ka-lium, Calcium Resonium,
CPS Pulver, Sorbisterit).
Neatliekam situ cij lietojama h e m o d i a l z e .
Hipoglik mija.
Ap 80% pacientu ar hipoglik miju nov ro intermit jošas CNS
disfunkcijas.
Mezenhim lie audz ji (fibrosarkomas, leiomiomas, rab-
domiosarkomas, liposarkomas, mezoteliomas) m dz asoci t ar
hipoglik miju, hepatomu gad jumos ap 30% t ir k pa-
raneoplastisks sindroms.
Meh nisms, kas izraisa malignit šu induc tu hipoglik miju,
ietver sev :
- insul nam l dz go substan u sekr ciju,
- akt vu glikozes metabolismu audz ,
- regul jošo meh nismu mazsp ju.
Simptom tika ir izteikt ka no r tiem pirms diena uz emšanas,
nov ro sliktu d šu, bada saj tu, tahikardiju, nervozit ti, galvas
pes, vizu las disturbances, aizkaitin bu, uzbudin jumu,
apjukumu, letar iju. Smag komplik cija ir koma.
Hipoglik miju parasti viegli diagnostic p c anamn zes un
kl niskas izmekl šanas. Klasisk tri de (Whipple tri de):
• simptomi sakr t ar hipoglik miju,
• zems plazmas glikozes l menis,
• simptomi izz d p c tam, kad normaliz jas glikozes l menis
plazm .
Prognoze vienm r saist ta ar pamatprocesa prognozi.
Terapij vid jas hipoglik mijas gad jumos iesaka iev rot
šanas rež mu, ak tos gad jumos - i/v 50 % dekstrozi, ja ne-
pieciešams - kortikostero dus, glukagonu - 1 mg i/m (s/c).
Hiponatri mija.
Hiponatri miju visum nov ro reti, to var izrais t p rm ga
hipotonisku š dumu ievad šana (hipotoniska hiperhid-rat cija),
ren las dil cijas trauc jumi, paaugstin ta antidiur -tisk hormona
sekr cijas sindroms.
Tikai 1-2 % pacientu ar malignit m sastop paaugstin ta
antidiur tisk hormona sekr cijas sindromu. Ektopisku an-
tidiur tisk hormona sekr ciju nov ro pacientiem ar plaušu v zi,
visbiež malignitate, kas asoci jas ar šo sindromu, ir s k š n u
a n a p l a s t i s k s p l a u š u v z i s . Uzskata, ka 50% šo
pacientu nov ro hiponatri miju p c dens slodzes, bet ap 15% ir
kl niski apstiprin ta hiponatr mija. Hiponatri miju nov ro ar
pacientiem ar priekšdziedzera, bar bas vada, aizku a dziedzera,
galvas un kakla v zi, karci-no du, timomu, mezoteliomu, limfomu,
leik miju, ar pacientiem ar daž du lokaliz ciju malignit šu
metastaz šanos plauš s un CNS, p c morfija, augstu devu
ifosfam da, vin-krist na, ciklofosfam da, cisplat na lietošanas. Šo
patolo iju var veicin t vemšana, caureja, asc ts, diur ti u lietošana,
ar pavadoša pneimonija.
Vid ji izteiktas hiponatr mijas gad jumos nov ro v jumu,
galvas s pes, anoreksiju, sliktu d šu, mial ijas, reiz m neizteiktus
neirolo iskus simptomus, piem ram, koordin cijas trauc jumus. Ja
Na l menis ir zem 115 mmol/l, nov ro ment st vok a izmai as no
letar ijas l dz komai.
Terapija ide gad jum sev ietver pamatprocesa kori šanu.
Ja hiponatri mijas c lonis ir nieru koncentr šanas sp ju trauc jumi
(antidiur tisk hormona paaugstin ta sekr cija), n trija ievad šana
ir kontrindic ta.
Prim terapija - š idruma ierobežošana uztur l dz 500
(1000) ml dien , kam r pieaug n trija koncentr cija serum . Ja
domin jošs ir n trija defic ts, vispirms j kori cirkul još tilpuma
defic ts ar 0,9% n trija hlor da š dumu, l dz atjaunojas diur ze,
k var ievad t mol rus elektrol tu š dumus.
Ja nav iesp jams kori t pamatprocesu, k ar smagas
hiponatri mijas (zem 120 mmol/l) gad jumos, NaCI nedr kst
632
ievad t vair k par 150-200 mmol dien ; ja tas nav efekt vi, j lieto
demeklocikl ns, parasti 600 mg dien s kuma terapij , palielinot l dz
1200 mg.
Pacientiem kom - 3% hipertoniskais š dums vai izoto-nisks
ls š dums ar i/v furosem du 1 mg/kg.
Audz ja sabrukuma sindroms.
Strauji sabr kot š m, ja netiek kori ti metaboliskie procesi,
var iest ties ak ta nieru mazsp ja vai p kš a n ve. Bieži audz ja
sabrukuma sindromu nov ro p c mijterapijas, staru terapijas,
terapijas ar kortikostero diem, tamoksifenu un interferonu.
Visbiež k tas sastopams:
• limfomu pacientiem,
• leikožu pacientiem ar augstu leikoc tu skaitu,
• ret k sol do audz ju gad jumos.
Parasti nov ro hiperurik miju, hiperkali miju, hiperfosfa-t miju,
hipokalci miju, bieži olig risko nieru mazsp ju. T di diagnoze
balst s uz kl niski bio miskiem r jiem.
Prognoze atkar ga no metabolo noviržu adekv tas korekcijas
iesp jam bas un pamatprocesa.
Nepieciešama riska pacientu savlaic ga atlase un oblig ta
profilaktisko pas kumu veikšana:
- adekv ta hidrat cija, ur na alkil šana,
- allopurinola pielietošana.
Ja sindroms att st jies, specifisko terapiju, protams, p rtrauc,
uzs k adekv tu hidrat ciju un elektrol tu korekciju, ja nepieciešams
- ar hemodial zi.
PJU SINDROMS UN PRETS PJU
TERAPIJAS PRINCIPI
Onkolo iskiem slimniekiem s pju sindroms ir bieži izplat ts, tas var
t a k t s (biež k p coper cijas period vai k da ak ta st vok a,
piem ram, ileusa rezult ) un h r o n i s k s , kas p c statistikas
datiem skar aptuveni 1/3 da u onkolo isku slimnieku, kas sa em
specifisko terapiju un 2/3 da as onkolo isku slimnieku, kam ir ielaisti
vai metast tiski audz ji. Hronisks s pju sindroms ietver: 1) s pes,
kas prim ri saist tas ar audz ja procesu (nervu strukt ru vai bag ti
inerv tu audu infiltr cija, kompresija, ie-stiepums, destrukcija, dobo
org nu iestiepums vai kompresija, asinsvadu okl zija vai
kompresija, limfvadu nosprosto-jums ar sekojošu limfost zi);
2) sekund ru s pju sindromu sakar ar audz ja komplik cij m
(patolo iski l zumi, audz ja un/vai apk rt jo audu infic šan s,
nekroze, fistulas, las, perfor cijas, trombozes). P c statistikas
datiem, ap 65 -75% gad jumu s pju iemesls ir audz ja vai
metast žu infiltr cija kaulos, nervu š iedr s, m kstajos audos,
iekš gajos org nos;
3) paraneoplastisku sindromu;
4) s pes specifisk s terapijas komplik ciju d , piem ram,
fantoma s pes, adhez vie procesi, limfost ze p c limfa-
denektomij m, agr nas un v nas staru reakcijas, v nu sienu
boj jums p c citostatisko prepar tu ievad šanas, toksiskie polineir ti.
Uzskata, ka apm ram 15-25 % gad jumu s pju iemesls ir
specifisk s terapijas rad s komplik cijas.
Onkolo iskiem slimniekiem s pju sindromu var rad t ar
blakusslim bas, tom r šajos gad jumos oti r gi j izsver sindroma
saist ba ar konkr to diagnozi.
s stadij s s pju sindroms parasti ir polietiolo isks.
p ju sin dr oma no v r š an ai izmanto:
1) metodes, kas v rstas tieši pret audz ju k s pju c loni, t.i.,
visu kauz lo terapiju - oper ciju, staru terapiju, mijtera-piju,
hormonterapiju. Daudzos gad jumos specifisk s pretau-dz ja
terapijas metodes izr s efekt vas ar s pju k šanai, piem ram,
hormonatkar go audz ju metast žu rad tie s pju sindromi labi
kori jas specifiskas terapijas (antiestrog ni,
632
 ONKOLO IJA
IRUR IJA

antiandrogeni, progest ni) rezult . Bieži efekt va ir paliat va
apstarošana, paši kaulu metast žu un to rad to patolo isko l zumu
gad jumos, v. cavae kompresijas sindroma gad jumos, t a zarnas
ža un t recid vu gad jumos.
2) metodes audz ja komplik ciju nov ršanai - pas kumi
dekompresijai, asinscirkul cijas uzlabošanai, gangrenozo audu un
trombu evaku cijai, neiro irur iskas manipul cijas, spazmol tiskie
dzek i, vazodilatatoru, antiagregantu ievad šana. Šeit j min ar
iesp jamie pal gl dzek i, piem ram, balsta korsetes, prot zes,
inval du rati i.
3) metodes audz ju specifisk s terapijas komplik ciju no-
ršanai, piem ram, staru lu un fibrožu rst šana gan kon-
servat vi, gan izmantojot irur iskas metodes, citostati u rad to
stomat tu, fleb tu, trombofleb tu rst šana.
4) s pju simptom tisko terapiju.
opio diem kopum titrejama katram pacientam individu li, un
rekomend s devas kalpo tikai orient cijai. J em v , ka vid ji
15-20 % gad jumu n kas nov rot t.s. morf nrezis-tent s s pes,
visbiež k t s ir neirop tiskas, kuru rst šanai nepieciešamas citas
metodes - antidepresanti, antikonvulsan-ti, nervu blok des u.tml.
du s pju iesp jam ba j patur pr , ja it k sec gi iev rot
analg zijas sh ma nedod v lamos rezult tus. Nesekm gas
analg zijas iemesls var b t ar , piem ram, peror lo prepar tu
biotransform cijas trauc jumi, kas var pak peniski att st ties un
manifest ties v k; š dos gad jumos j riet uz parenter lu
prepar ta ievadi.
Literat ra:

1986. gad PVO s pju k šanai izstr ja un rekomend ja 1. De Conno, A. Caraceni. Manual of cancer pain. - Kluwer Academic
tr spak pju p ctec s analg zijas metodolo iju, š sh ma ir daudzu Publishers, 1996. - 60 p.
gadu emp risku nov rojumu un kl niska darba rezult ts; iev rojot to
2. C.P.Escalante. Management of superior v na cava svndrome // Onco!ogy,
pedantiski, liel kajai da ai onkolo isku slimnieku s pes var b tiski
1993;7:61-68.
atvieglot.
3. J.K.V.VVillson, T.J.Masarvk. Neurologic emergencies in the cancer patient//
I l menis Semin Oncol, 1989; 16: 490-503.
Nenarkotiskie analg tiskie l dzek i +/- 4. P.Silverman, C.VV.Distelhorst. Metabolic emergencies in clinic oncologv //
koanalg tiskie l dzek i Semin Oncol, 1989; 16: 504-515.
II l menis
5. C.R.Thomas, N.Dodhia. Common emergencies in cancer medicine: meta
jie opio di
bolic svndromes // J Nati Med Assoc, 1991; 83: 809-818.
+/- nenarkotiskie analg tiskie l dzek i +/-
koanalg tiskie l dzek i
III l menis
Stiprie opio di
+/- nenarkotiskie analg tiskie l dzek i +/-
koanalg tiskie l dzek i

Ar niec gas s pes, ja t s k st regul ras, kaut ar š ietami

netrauc ikdienas aktivit tes, j k rst t nekav joties, atbilstoši
kl niskai situ cijai, t.i., piem rojot I l meni.
em v , ka koanalg tiskiem l dzek iem nepiem t tieša
prets pju darb ba (ar retiem iz mumiem), bet tie b tiski potenc
analg tisko l dzek u darb bu, t to pielietošana ir oti v lama.
Pie koanalg tiskiem l dzek iem pieskaita:
• antidepresantus,
• antikonvulsantus un membr nstabiliz jošus l dzek us,
• trankvilizatorus,
• glikokortiko dus,
• neiroleptiskos l dzek us,
• antihistam na l dzek us.
Hronisku s pju gad jum svar ga ir past ga medikamenta
efekt s darb bas koncentr cija asin s, p c iesp jas izvairoties no
me a sv rst m. V lama ir prepar tu lietošana peror li (ja nav
konkr tu kontrindik ciju) un absol ti nepieciešama z u lietošana ik
c noteikta laika interv la, nevis atkar no pacienta piepras juma.
tiec gi j k ar nepro-long tiem prepar tiem un tikai p c
efekt s reizes devas noskaidrošanas j riet uz prolong tiem.
reja no I uz II l meni notiek, nevis p rtraucot I l me a
medikamentu lietošanu, bet pak peniski pievienojot izv to vieglas
iedarbes narkotisko l dzekli. Re li nov rots, ka liel kajai da ai
onkolo isko slimnieku pietiek ar I - II l meni, protams, ja tiek pild tas
visas devu un rež ma pras bas.
Ja s pes turpina pastiprin ties uz iepriekš jo l me u anal-
zijas fona, nepieciešama p reja uz stipras iedarbes narkotiskiem
dzek iem (p c vajadz bas tos kombin jot ar nenar-kotiskiem
analg tiskiem un koanalg tiskiem l dzek iem). Mor-fijs šobr d ir
vien gais zin mais prepar ts no opio diem, kam nav efekt s
darb bas devas griestu. T tad nepieciešam bas gad jum morfija
devu var k pin t. Individu reizes deva

633
633
 IRUR IJA ORG NU, AUDU UN Š NU T R A N S P L A N T
6. ORG NU, AUDU UN
NU TRANSPLANT CIJA
TERMINOLO IJA. V STURE
Transplant cija ir no donora ieg tu org nu, audu vai š nu
rst šana slimam cilv kam.
Kl niskaj praks visplaš k izdara sekojošas transplant cijas:
• org nu transplant cijas - nieru, aknu, sirds, plaušu, aizku a
dziedzera, zarnu;
• audu transplant cijas - radzenes, kaulu, c pslu, sirds
rstu u;
• š nu transplant cijas - aizku a dziedzera, kaulu smadze u,
hipof zes.
Ar asins p rliešana b ir š nu transplant cija, ta u to
izdala atseviš (transfuziolo ijas) discipl .
Starp org nu un audu vai š nu transplant ciju past v b tiskas
atš ir bas. Org nu p rst šana nepieciešama slimniekiem, kuri
bez t s negl bjami ietu boj . Audu un š nu transplant cija
nepieciešama, lai uzlabotu slim bas gaitu un pacienta vesel bu.
Dz bai svar gos org nus veido augsti organiz tas š nas, un
org nu p rvietošana no donora uz recipienta organismu saist s ar
sarež tu irur isko tehniku un iesp jamiem neatgriezeniskiem
transplant ta boj jumiem sk bek a tr kuma vai ak tas tremes d .
Audi un š nas daudz maz k cieš no iš mijas, to transplant cija
neizraisa smagas imunolo iskas reakcijas, un t s nav tik sarež tas
irur isk s tehnikas zi .
Alotransplant cija ir transplant cija vienas sugas ietvaros,
piem ram, org na p rst šana no cilv ka cilv kam.
Ksenotransplant cija- recipientam p rst da citas sugas
donora org nu.
Autotransplant cija - audu, š nu vai org na p rvietošana
viena erme a ietvaros (piem ram, das autotransplant cija, nieres
autotransplant cija).
Implant cija - nedz va substr ta p rst šana (asinsvadu
prot ze, m ksl gie sirds v rstu i).
Eksplant cija - donororg na iz emšana.
Atkar no transplant ta novietojuma recipienta organism
izš ir:
• ortotopisko transplant ciju (aknu p rst šanu iz emt
org na viet );
• heterotopisko transplant ciju (org na p rst šanu tam
nerakstur viet , piem ram, nieres transplant cija).
XX gadsimt transplant cija att st jusies l dz praktiskai iesp jai
gl bt daudzu t kstošu cilv ku dz bas. T s att st bu veicin jušas
daudzas, ar fundament s medic nas discipl nas. K viena no
svar kaj m ir imunolo ijas zin tnes att st ba.
634
CIJA
1897. gad P.Ehrlich pier ja, ka reakcija "antig ns - antiviela"
ir specifiska un pak aujas mijas likumiem. 1901. gad
K.Landsteiner atkl ja cilv ku asins grupas, kas at va n kotn
izveidot t.s. asi u bankas. Ar šodien transplant cij ABO sist ma
kalpo k pamats p ra "donors - recipients" veidošanai. Šie p jumi
pier ja, ka ar jebkuru audu pal dz bu var pan kt antivielu
veidošanos, kas toksiski iedarbojas uz org niem un org nu
sist m.
izveidoj s m ba par aler iju, anafilaksiju un aler isko
šoku. Noz ga bija ar I.Me ikova m ba par leikoc tu lomu
organisma aizsardz pret infekciju.
Transplant cijas imunolo ijas pamatatkl jumi rad s gadsimta
40.-60. gados. P.Medavvar eksperiment li pier ja, ka, p rkl jot
trušiem apdeguma virsmu ar das gabali iem, tie p c k da laika iet
boj tremes d . Atk rtoti p rst dot du, treme notika apm ram 8
dienu laik . Autors uzskat ja, ka "atk rtot m in juma" treme rodas
pirm s transplant cijas rad s akt s imuniz cijas rezult . L dz
ar to P.Medavvar pier ja tremes imunolo isko dabu. Par š
juma noz gumu liecina vi am pieš irt Nobela pr mija.
Ar .Dausset par cilv ka leikoc tu antig nu Human Leu-cocyte
Antigen (HLA) atkl šanu sa ma Nobela pr miju un, pateicoties
vi a darbiem, var ja s kt "donora - recipienta" p ra veidošanu,
pamatojoties uz katra indiv da imunolo isko raksturojumu.
Transplant cijas irur isk s probl mas s ka atrisin ties p c
1902. gada, kad Alex Carre! aprakst ja asinsvadu anasto-
moz šanas metodi.
Kop ar E.UIIman vi i veica pirm s eksperiment s nieru
transplant cijas, ta u t s visas bija neveiksm gas ak tas tremes
.
Transplant cijas att st seviš a noz me ir m ksl s nieres
apar ta izgudrošanai, ko VV.Koiff 1943. gad pirmo reizi sekm gi
izmantoja kl nik .
1951. gad D.Hume veica virkni nieru transplant ciju, ne-
izmantojot im nsupres vo terapiju. Piecas no devi m trans-
plant taj m nier m izdal ja ur nu, ta u bez im nsupres s terapijas
to funkcija pak peniski izbeidz s.
Pirmo sekm go nieres transplant ciju izdar ja j.Murray 1954.
gad Boston . Pacientam ar hronisku nieru mazsp ju izmantoja
vienas olš nas dv ubr a nieri. Pat bez im nsup-resijas oper cija
bija veiksm ga. Gadu v k j.Murray veica sekm gu nieres
transplant ciju neidentisko dv u starp . Interesanti atz t, ka
pacients un recipients ir latvieši un dzimuši tagad P.Str dina
kl niskaj slimn .
ka transplant cijas att st ba oti cieši saist s ar im n-
supres s terapijas pilnveidošanos. S kum t bija visp
erme a rentgenapstarošana, v k kortikostero du un aza-tiopr na
pielietošana. Transplant cij revol ciju rad ja ciklo-spor na-A
atkl šana un t sekm ga pielietošana praks (R.Calne, 1978. g.).
Pirmo sekm go aknu transplant cijas oper ciju pacientam ar
hepatocelul ru audz ju izdar ja 1963. gad Denver rstu un
zin tnieku grupa T. Starzl vad . Plaši praktiz t š das oper cijas
uva iesp jams tikai 80. gados p c ciklospo-r na-A un F.Belzer
rad oti efekt konserv još š duma UW (University
VViskonsin) ieviešanas kl niskaj praks .
Pirmo sekm go sirds transplant ciju veica K.Barnard 1967.
gad Keiptaun . Sirds transplant cija plašu pielietojamu ieguva tikai
c ciklospor na-A ieviešanas kl niskaj praks .
Eksperiment li pirmo plaušu transplant ciju izdar ja irurgs
I.Demihovs 1947. gad Maskav . Plaušu transplant ciju plaš k
kl niskaj praks pielieto tikai p jos 6-8 gados.
Pirmo aizku a dziedzera transplant ciju izdar ja R.Lillehei
1966. gad Meijo kl nik (ASV). Vi a grupa izmantoja dziedzera
fragmentu, li jot duetus panereaticus. 56 pacientiem izdar ja 60
oper cijas.
Transplant cijas rezult tu uzlabošanos sasniedza, tikai
634
 ORG NU,
pateicoties irur isk s tehnikas t kai att st bai, pilnveidojot im nsupres vo
terapiju un konserv jošo š dumu sast vu.
Audu un š nu transplant cija pilnveidoj s 70. - 80. gados, ta u to
att st ba nav tik dramatiska, jo nav saist ta ar dz bas saglab šanu, bet tikai
ar iesp jamu pacienta st vok a uzlabošanu.
TRANSPLANT CIJAS IMUNOLO IJAS PAMATI
Transplant tais org ns ir k antig ns, kas izraisa organisma
im naizsargreakciju. Rezult š reakcija var izrais t transplantata tremi, t.i.,
piln gu t funkcijas zudumu. Šis process ir l dz gs organisma ierastai atbildei
uz jebkura antig na (bak-teri lu, v rusu utt.) kairin jumu.
Antig na nok šana organism izraisa temperat ras reakciju, kas ir k
univers la aizsardz bas atbilde. L dz gi notiek ar org nu transplant cij .
Im nreakciju aktivit ti var pazemin t:
1) pareizi izv loties p rus "donors-recipients",
2) p c transplant cijas izmantojot im nsupres vo terapiju. Trem
iesaist s imunsistemas galvenie komponenti ir
audu sader bas antig ni, T-limfoc ti un š nu mijiedarb bas produkti - citok ni.
Visliel loma org nu transplant cij ir galvenajam audu sader bas
kompleksam MHC (Major histo-compatibility complex,). Tas sast v no g nu
rijas sest s hromosomas plec (1.att.). Kompleksa galven sast vda a
ir audu sader bas antig ns HLA (Human Leukocyte Antigen), kuru veido divas
molekulu klases: HLA I klase - lokusi HLA-A, B, C un HLA II klase - lokusi
HLA-DR, DQ, DP. Org nu transplant cij praktiska noz me ir A, B, un DR
lokusiem.
1.att ls. Galvenais audu sader bas komplekss (MHC).
HLA antig nu kompleksu sast vs tiek p rmantots un to sauc par
haplotipu. Katrs cilv ks p rmanto savu vec ku hap-lotipus. Šie divi haplotipi
kop veido fenotipu vai HLA profilu.
Transplant jot org nus, p rbauda 6 HLA lokusus: divus A antig nus,
divus B un divus DR antig nus. Šo antig nu specifiskums ir pier ts daudz s
pasaules laboratorij s un to nomenklat ra apstiprin ta Pasaules Vesel bas
organiz cij .
Transplant jot pacienta radinieka nieri, var pan kt divu haplotipu
sakrit bu, ja donors un recipients ir dv i, vai ar viena haplotipa sakrit bu, ja
donors ir k ds no vec kiem.
Pateicoties tam, radniec go transplant ciju pozit vie rezult ti iev rojami
rsniedz miruša neradniec ga cilv ka nieres transplant cijas rezult tus.
Izplat ir miruša cilv ka org nu transplant cija. Šajos gad jumos
haplotips nav zin ms, t c "donora - recipienta" p ra veidošanas pamat ir
to fenotipu noskaidrošana. Šo metodi sauc par audu tip šanu. L dz šim plaš
praks HLA antig nu identific šanai izmanto serolo isko metodi. Visliel
HLA antig nu koncentr cija ir limfoc tos, t tos ar izmanto audu tip šan .
Reakcijas princips ir l dz gs asins grupu noteikšanai, kuras gad jum antivielas
"satver" uz eritroc tu virsmas esošos antig nus un izraisa aglutin ciju. Audu ti-
šan izdara citotoksisko reakciju - limfoc tus sajauc ar zin -
AUDU UN Š NU T RANS PLANT CIJA IRUR IJA
mu specifisku antiserumu un pievieno komplementu. Limfoc tus
pieskaita noteiktam HLA antig nu tipam, jo specifisk s antivielas
iesaist s reakcij , liz jot š nu. HLA I klases antig nu specifiskumu
nosaka ar kop jo perif ro limfoc tu klonu, HLA II klases - ar B
limfoc tiem.
jos gados aizvien liel ku noz mi ieg st DNS tip šan , kad
HLA specifiskumu nosaka nevis uz limfoc tu virsmas, bet nosakot
c DNS. Š s metodes piln k apraksta speci imunolo isk
literat ra.
HLA antig nu noteikšana nepieciešama, lai lab k atlas tu
transplant cijai donoru - recipientu p rus. Jo lab ka ir sakrit ba, jo
lab ka ir transplantata izdz vot ba un t funkcija. 2 gadu nieres
transplantata dz votsp jas starp ba starp piln gi HLA-A, B, DR
sader giem un nesader giem ir 20%. Limfocitotoksis-kais tests ir oti
nepieciešams audu sader bas raudz , t.s. krustotaj reakcij (angl. -
cross match). Raudzi izdara, savienojot donora limfoc tus ar
recipienta serumu, lai taj atkl tu iesp jam s antivielas pret
konkr to donoru. Sader bas raudze transplant cij ir tikpat noz ga
asins grupas noteikšana pirms asins p rliešanas. Audu
sader bas raudze ir pozit va, ja pacienta serums izraisa limfoc tu
liz šanos (boj eju). Šaj gad jum konkr donora org na
transplant cija konkr tajam pacientam ir absol ti kontrindic ta. Ja to
tom r izdara, veidojas hi-perak ta treme, kuras d transplant ts ir
steidzami j iz em no organisma, pat v l nepabeidzot oper ciju. Ja
tom r oper ciju pabeidz, var veidoties nepieciešam ba iz emt
transplant -tu tuv p coper cijas period . T sader bas raudzi
izdara pirms jebkura org na transplant cijas.
Katram konkr tam slimniekam pozit vas audu sader bas
raudzes biežumu var prognoz t, vi a serum periodiski nosakot
prelimin s anti-HLA citotoksisk s antivielas. Antivielas nosaka,
pievienojot 20 "testa donoru limfoc tu panelim" slimnieka serumu. Jo
liel ks š nu skaits (procentu li) iet boj , jo ticam k, ka tieš
krustot reakcija konkr tam slimniekam b s pozit va. 15-20% nieres
transplant ciju prelimin ro antivielu ir virs 50%. Šos recipientus, t.s.
oti sensibiliz tos slimniekus, iedala paaugstin ta imunolo isk riska
grup .
Visus iepriekš nosauktos imuno en tiskos un imunolo- iskos
izmekl jumus (audu tip šanu, prelimin ro anti-HLA citotoksisko
antivielu procentu lo noteikšanu attiec pret testa donoru paneli
un tiešo audu sader bas raudzi pirms transplant cijas) izdara
specializ ta laboratorija, kas ietilpst jebkura transplant cijas centra
sast .
TREMES CELUL S NORISES
c transplant cijas alog s HLA molekulas mijiedarbojas ar
antig nspecifiskiem T limfoc tu receptoriem TCR (T-cell receptors).
Turkl t HLA I klase rea ar T š nu CD4 subpopu-l ciju
(l dz jš nas), HLA II klase rea ar CD8 subpopul -ciju
(citotoksisk s un/vai nom jš nas).
HLA sist mas pamatfunkcija ir sveš antig na atpaz šana ar T
nu starpniec bu, kas induc im no atbildi. T š nu akti-v cijas
proces iesaist s adhez s molekulas LFA-1, ICAM-1, VLA-4 u.c.
s nodrošina cieš ku T limfoc tu un antig npre-zent jošo š nu
ATC (Antigen presenting celi) - makrof gu, monoc tu, B-š nu un
dendritisko š nu - mijiedarb bu. Pie HLA sist mas funkcij m
pieskaita ar papildus intercelul ro sign lu p rvadi, kas pastiprina
TCR un antig na mijiedarb bu.
Citok ni ir im nregul jošas olbaltumvielas, kurus sintez
aktiv s imunsistemas š nas. Citok ni ir im natbildes realiz cijas
mediatori. Transplantolo ij vissvar kais ir interlei-k ns-2 (IL-2), uz
šo interleik nu iedarbojas praks izmantojamie im nsupresanti. IL-2
ir glikoprote ds, kuru produc aktiv s T š nas.
Citotoks nu darb bas realiz cij liela noz me ir receptoriem, kas
atrodas uz noteikt m aktiv to š nu subpopul ciju virsm m.
635
635
 IRUR IJA ORG NU, AUDU UN Š NU T R ANS PL A NT
di im natbildes raksturu, t s virz bu un intensit ti
nosaka daž da tipa š nu plazmatisko membr nu strukt ru
savstarp mijiedarb ba, citok nu produkcija, to receptori, š nu
sp ja p rvad t sa emtos sign lus u.c.
2. att ls demonstr organisma atbildes reakciju uz trans-
plant tu (konkr gad jum nieres transplant tu). Organisma
im nsist mas nepie em transplant to nieri un izraisa tremi. Sh ma
pal dz izprast profilaktiskajai im nsupresijai un tremes rst šanai
izmantojamo prepar tu iedarb bas meh nismu.
2.att ls. Organisma imunolo isk reakcija uz transplant tu.
NIERES ALOTRANSPLANTATS
HLAI klase HLA II klase
ANTIGENA PROCES ŠANA UN
PREZENT ŠANA
HLA I klase
NIERES ALOTRANSPLANTATS
TRANSPLANT TA TREMES REAKCIJU VEIDI
HSperak ta treme. Transplant ta destrukcija imunolo- isku
reakciju rezult parasti notiek jau oper cijas vai ar pirm s
diennakts laik . Iemesls - slimnieka asin s jau ir antivielas pret
rst to org nu. 10-15 min tes p c transplant ta iesl gšanas
asinsrit tas izmain s, k st cianotisks, t s-kains, ar hemor ijas
paz m. rst šanas iesp ju nav, transplant ts ir j iz em.
Profilakse - org na transplant ciju dr kst izdar t tikai tad, ja tieš
audu sader bas raudze (krustot reakcija) ir negat va.
Ak ta treme. Ak ta treme var att st ties dažas diennaktis p c
org na transplant cijas (pa trin ta treme) vai ar l dz pat pusgadam
c oper cijas. Visbiež k ak to tremi nov ro pirmaj p coper cijas
nes .
636
CIJA
Ak to tremi nosaka galvenok rt š nu faktori. Pamat-simptoms
ir transplant ta disfunkcija - diur zes samazin šan s, drudzis,
arteri la hipertensija, transplant ta izm ru palielin šan s. Paredz t
ak to tremi ir sam gr ti, lai gan ir pier ts, ka t att st s
sensibiliz tiem slimniekiem p c re-transplant cijas, ja nav laba HLA
antig nu sader ba. Ak tu tremi visdroš k pal dz diagnostic t
punkcijas biopsija un ieg materi la morfolo iska izmekl šana.
Interstici la tipa (iekaisuma rad tas izmai as nieres kan šos)
tremes rst šana ar metilprednizolonu parasti ir efekt va.
Asinsvadu tipa tremes (ak ta endarter ta) rst šan ir j -
izmanto poliklon s vai monoklon s antivielas. ]a endarte-r tam
pievienojas fok las asinsvadu nekrozes, 75% gad jumu
transplant ts iet boj , neskatoties uz rst šanu. Ja, intens vi
rst jot ak tu tremi, transplant ta funkcija neatjaunojas, tas ir
iz em.
Nieres transplant ta neatgriezeniskas tremes rezult
slimniekam veidojas nieres mazsp ja, un ir j ats k hemodial -zes.
Sirds vai aknu transplant ta boj juma gad jum ir nepieciešama
steidzama retransplant cija. Sirds transplant tam ejot boj ,
iesp jams slaic gi izmantot daž du mode u m ksl s sirdis
(t.s."tiltus"). T du iesp ju nav aknu transplant cijas gad jum ,
c, ja retransplant ciju nevar izdar t, pacienta dz bu gl bt nav
iesp jams.
Hroniska treme. Hroniskai tremei ir rakstur ga l na un
neatgriezeniska transplant org na disfunkcijas att st ba. Biež k
un tr k t izveidojas slimniekiem, kas jau p rcietuši ak tu tremi.
Hroniskas tremes att st bas iemesli ir gan imu-nolo iski, gan
neimunolo iski. Morfolo iski rakstur ga ir transplant ta asinsvadu
skleroze. T s att st bas meh nisms nav skaidrs, t ar hroniskas
tremes rst šana nav efekt va.
IM NSUPRES TERAPIJA
Im nsupres vo terapiju izmanto tremes nov ršanai vai ar t s
izpausmju samazin šanai. Im nsupres vo terapiju iedala:
• profilaktisk vai b zes terapij , kuru sa em visi pacienti ar
transplant tu org nu;
• tremes kr zes terapij , kas jau izveidojusies p c oper cijas.
Im nsupres s terapijas m is ir samazin t organisma
im natbildi uz transplant to org nu.
Vispaz stam kais prepar ts ir azatiopr ns (tiopur ns N-
metilnitromidazols). To sintez ja 1953. gad , bet praktiski kl niskaj
transplantolo ij s ka pielietot no 1963. gada. Azatiopr ns iejaucas
purinu sint un kav norm lu DNS un RNS sint zi. T
im nsupresor darb ba ir saist ta ar im no š nu prolifer cijas
kav šanu, specifisk k iedarbojoties uz T limfoc tiem un maz k - uz
B limfoc tiem. Azatiopr na terapijas ietekm samazin s IgG un IgM
antivielu sint ze, tas blo ar limfoc tu produkciju kaulu smadzen s,
nom c cilmš nu im no reakciju. Azatiopr nu izmanto vid s
terapeitisk s dev s 1-3 mg/kg diennakt . T lietošanas laik ir
kontrol leikoc tu skaits asin s. Samazinoties leikoc tu skaitam, var
samazin ties ar tromboc tu un eritroc tu skaits, kas var izrais t da-
das asi ošanas un t m sekojošu an miju. Azatiopr ns toksiski
iedarbojas uz akn m, t c t lietošanas laik oblig ti j kontrol ar
aknu raudzes.
Mycophenolate mofetil (Celi Cept) ir jauns antimeta-bol tu
grupas im nsupres vs prepar ts. Tas ir mikofenolsk -bes etilesteris,
kas organism tri hidroliz jas šai sk , kura atgriezeniski inhib
fermentu inozinmonofosf ta dehidroge-n zi, kas piedal s purinu
sint de novo.
jo divu gadu kl niskos p jumos ir konstat ts, ka Celi
Cept (diennakts deva 2-3 g) var izmantot gan profilaktis-
636
 ORG NU, AUDU
kai im nsupresijai (efekt k par azatiopr nu ), gan tremes
rst šanai. Prepar ta darb bas blaknes ir gastroduoden la
asi ošana un hematolo iskas p rmai as, t tas j lieto oti
uzman gi.
Eksperiment izp tes stadij ir Mizorbin, Brequenar,
Leflunomide, kas ir š nu prolifer ciju inhib jošie im nsupre-s vie
prepar ti.
koš liel im nsupres vo prepar tu grupa ir citok nu un citu
iekaisuma mediatoru inhibitori. No tiem liel praktisk noz me ir
kortikostero diem, ciklospor nam-A (Sandimun - Neoral), FK-506
(Tacrolimus), Rapamic nam (Sirolimus) un 15-deoksipergual nam.
Kortikostero di ir v sturiski sen im nsupres vo prepar tu
grupa, kuru transplantolo ij s ka lietot v l pirms azatiopr na. Ilgu
laiku prednizolons bija galvenais im nsupre-s vais l dzeklis
ctransplant cijas period . Metilprednizolons v l joproj m ir
pirm s rindas prepar ts tremes terapij .
Kortikostero du grupas prepar tiem piem t daudz blak- u.
Galven no t m ir infekcija, kas rodas makrof gu darb bas un
nespecifisk s iekaisuma reakcijas kav šanas rezult . Bez tam,
kortikosteor di rada v l veselu virkni specifisku blak- u: ku a un
zarnu trakta asi ošanu, arteri lo hipertensiju, stero ddiab tu,
izmai as balsta un kust bu org nos, nervu sist mas darb bas
trauc jumus (bezmiegu, psihozes utt). Blak u veidošan s biežums
ir atkar gs no prepar ta devas. T c p ctransplant cijas period
rekomend p c iesp jas strauju stero du devas samazin šanu.
Pirmaj p coper cijas dien noz prednizolonu 3-4 mg/kg. Pirm
neša beig s, ja nav komplik ciju, lieto 20 mg dien . Uzturoš
pred-nizolona deva ir 5-10 mg dien . Literat ir nor jumi, ka
p ctransplant cijas period var p rtraukt kortikoste-ro du
lietošanu un p riet uz ciklospor na-A monoterapiju.
Ciklospor ns-A. prepar ta ieviešana kl niskaj praks
izrais ja revol ciju transplantolo ij . Lietojot ciklospor nu-A, nieru
transplant tu izdz vot ba pirmajos 3 p coper cijas gados sasniedza
90%, bet, lietojot im nsupresijai tikai prednizolonu un azatiopr nu,
pat lab kaj s transplant cijas kl nik s t bija tikai 60-65%. L dz ar to
iev rojami paplašin s indik cijas nieru transplant cijai, tika
likvid ti vecuma un no-zolo iskie ierobežojumu krit riji
transplant cijai, transplant ciju rezult ti uzlaboj s diab tisk s
nefrop tijas pacientiem. L dz ciklospor na-A ieviešanai bija piln gi
rtrauktas aknu un sirds transplant cijas oper cijas, jo nebija
iesp jams k t tremi. Ta u pašreiz izdara t kstošiem sekm gu šo
org nu transplant ciju, un to skaits pieaug ar katru gadu.
Ciklospor ns-A ir ciklisks polipept ds, kas ir ekstrah ts no
augsnes s m un sast v no 11 aminosk m. Sal dzinot ar
azatiopr nu un kortikostero diem, t iedarb ba uz im nsist -mu ir
specifisk ka. Ciklospor ns-A ir kalcineir na inhibitors. Š tas
saist s ar imunofil nu. Šis komplekss inhib kalcine-r na fosfot zes
aktivit ti, kura savuk rt nepieciešama citok nu g na transkripcijas
procesa aktiv cijai un s kumam. T di, inhib jot fosfot zi, tiek
nom kta citok nu produkcija, kas aktiv T š nas. Ciklospor nu-A
lieto peror li un p laik to ražo k Sandimun Neoral kapsul s
pa 25, 50 un 100 mg. Ciklospor ns-A uzs cas l ni un nepiln gi.
Uzs kšan s procesu ietekm uz emtais uzturs. T deva ir atkar ga
ar no p rst org na veida, laika perioda p c transplant cijas un
citiem faktoriem. Ciklospor nu noz vid s (6-8 mg/kg dien ) un
maz s (3-4 mg/kg dien ) dev s.
Izmantojot tr sk ršo im nsupresiju - ciklospor ns, azatio-pr ns
un kortikostero di, izdev s pan kt atseviš u prepar tu devu
samazin šanu, nemazinot to im nsupres vo efektu. Visi šie
prepar ti daž pak inhib T š nu prolifer ciju. Tom r
optim s ciklospor na devas izv noteicošais ir prepar ta l menis
asin s, ko nosaka ar ELISA metodi, izmantojot
637
UN Š NU T RANS PL ANT CIJA IRUR IJA
monoklon s vai poliklonalas antivielas. Norm lais ciklospor na-A
daudzums serum , nosakot to ar monoklon m antiviel m, ir 200-
400 ng/ml.
Ciklospor ns-A var tu k t par panaceju transplant cij , ja tas
neb tu tik toksisks. Visspilgt ir prepar ta nefrotoksi-cit te. Nieru
transplant cijas pacientiem t izpaužas ar trans-plant ta funkcijas
pasliktin šanos vai ar oti l nu transplant -ta funkcijas
atjaunošanos. To izskaidro ar ciklospor na iedarb bu uz
preglomerul m arteriol m, izraisot nieru perf zijas un
glomerul s filtr cijas samazin šanos. Ak ta ciklospor na
nefrotoksicit te ir p rejoša un atgriezeniska, ja prepar tu atce vai
samazina t devu.
stam ka ir ciklospor na-A hroniska nefrotoksicit te, kuru
mazina, pielietojot vazodilatatorus, kalcija antagonistus un
reolo iskos l dzek us.
Aprakst tas ar citas ciklospor na lietošanas blaknes: he-
patotoksicit te, hirsutisms, tremors, smaganu iekaisums un
hiperpl zija, hiperkali mija, acidoze. Ciklospor ns-A ietekm lip du
vielmai u, nom cot endog no stero du metabolismu akn s. Ir
nor jumi par trombembolisko komplik ciju skaita palielin šanos,
tieksmi uz hiperkoagul ciju, t šiem pacientiem biež k ir
pielieto antikoagulanti.
Kalcineir na inhibitoru grupai pieder ar FK-506 (Tacrolimus),
kas, t pat k ciklospor ns-A, ir izdal ts k meta bol ts no
Streptomyces tsukubaensis.
Tacrolimus misk strukt ra atg dina eritromic nu. Tacrolimus
im nsupres iedarb ba ir 100 reizes sp ka nek Sandimun
Neoral. In vitro tas blo mitog nu un alog -nu izrais to T limfoc tu
prolifer ciju. L dz gi ciklospor nam, FK-506 nom c 2 galveno
limfok nu - IL-2 un a-interferona produkciju.
Eksperimentos ar dz vniekiem šis prepar ts iev rojami
paildzina das, sirds, nieru, aknu un iekš jo org nu bloka
transplant tu dz votsp ju.
c plašiem p jumiem FK-506 pielieto k profilaktisk s
im nsupresijas l dzekli sensibiliz tiem pacientiem p c nieres un, it
seviš i, p c aknu transplant cijas. Ir dati, ka to var lietot
stero drezistentas tremes rst šanai. Prepar ta deva ir 0,2-0,5
mg/kg/dn, kontrol jot t l meni asin s (N= 15-20 ng/ml). Biež kie
sarež jumi ir neiro- un nefrotoksicit te.
FK-506 strukt ras analogs ir makrol du grupas antibiotiskais
dzeklis Rapamic ns (Sirolimus), kas ir izol ts no Streptomices
hygroscopius. Rapamic ns nom c interleik na-2 ietekmi uz T
limfoc tiem. T c par perspekt vu tiek uzskat ta Rapamic na
kombin cija ar ciklospor nu-A.
15-deoksSpergual ns (DSG) ir jauns im nsupresants, kas ir
izdal ts no Bacillus calerosporus. Prepar ta iedarb ba izpaužas k
mitog nu izrais tas limfoc tu prolifer cijas supresi-ja un svešu
antig nu izrais to antivielu sint zes kav šana.
Kl niskaj praks plaši izmanto tr skomponentu im nsupresiju:
1) azatiopr ns 1-3 mg/kg/dn;
2) prednizolons, kura deva pirm p coper cijas m neša beig s ir
20 mg ar sekojošu t s samazin šanu;
3) Sandimun Neoral 5-6 mg/kg/dn ar t l me a dinamikas
kontroli asin s.
Liela im nsupresantu grupa ir prepar ti, kas izvada š nu
elementus no asin m un l dz ar to samazina vai kup tremi. T s ir
monoklon s un poliklonalas antivielas.
Antilimfocit rais globul ns (ALG) un antitimoci-t rais
globul ns (ATG) satur poliklonalas antivielas, kuras ieg st, ar
cilv ka limfoc tiem (timoc tiem) sensibiliz jot zirgus, govis un trušus.
Sensibiliz cijas rezult rodas antivielas, kas
637
 IRUR IJA ORG NU, AUDU UN Š NU T RANS PL ANT
iedarbojas pret limfo diem audiem, tos inaktiv jot un izn cinot.
Ievadot ALG un ATG cilv ka organism , limfoc tu skaits perif raj s
asin s un limfo dos audos samazin s. Terapija ir adekv ta, ja
limfoc tu skaits samazin s par 10% no s kotn l me a.
s grupas prepar tus izmanto profilaktiskai im nsupre-sijai un
tremes k šanai. Parasti tos lieto k "ceturto" im nsupresijas
prepar tu pacientiem ar augstu imunolo is-ko risku pirmaj s div s
ctransplant cijas ned s. Deva (5-30 mg/kg) ir atkar ga no
daž du firmu ražoto prepar tu paš m.
Poliklon lo antivielu lietošanas blaknes ir drudzis, erit -ma,
nieze, trombocitop nija. Pirms ATG ievad šanas izdara das raudzi.
Ja t ir pozit va, noz desensibiliz jošus l dzek us - antihistam na
prepar tus un prednizolonu. Ja terapijas laik leikoc tu skaits
3 3
pazemin s zem 3000 mm un tromboc tu skaits zem 100 000 mm ,
prepar ta devu samazina divas reizes vai ar to ievada p rdien s.
Monoklon s antivielas (OKT3, Ortoklons) ir pirmais
monoklon lo antivielu prepar ts, ko pielieto cilv kam. OKT3 ir
im nglobul ns lgE2, kas ir ieg ts hibridonu tehnolo ijas veid . OKT3
selekt vi iedarbojas uz atseviš m T limfoc tu subpopul cij m,
piesaistot tos re ion , ko apz par CD3. T veid ar
monoklon m antiviel m nokl tie T limfoc ti, izmantojot aknu un
liesas retikuloendoteli s sist mas pal dz bu, tiek izvad ti no asins
cirkul cijas. Bez tam, OKT3 blo T limfoc tu gal jefektu un
izmaina antig nprezent jošo T š nu kompleksu.
OKT3 pielieto pulsterapijas veid - 5 mg prepar ta ievada
vienas min tes laik . Kop jais terapijas kurss ir 10-14 injekcijas. To
izmanto profilaktiskai im nsupresijai pacientiem ar augstu
imunolo isko risku un tremes rst šanai. L dz gi k poliklon s
antivielas, OKT3 pieskaita t.s. "ceturtajiem" im nsupresijas
prepar tiem.
OKT3 piem t ar virkne blak u, seviš i p c pirm m 2-3
injekcij m: drudzis, tahikardija, arteri hipertensija, galvas s pes,
slikta d ša, vemšana u.c. Iesp jamas ar anafilaktiskas reakcijas,
pancitop nija un limfadenop tija. oti biežas ir in-fekciozas dabas
komplik cijas.
Prepar ts j lieto tikai rsta uzraudz un oti piesardz gi.
Pirms OKT3 lietošanas j izdara kr šu kurvja rentgenogramma, lai
izsl gtu hiperhidr cijas paz mes. Pirms un p c prepar ta
ievad šanas noz kortikostero dus.
Pašreiz kl niskai aprob cijai ir nodoti jauni monoklon lo
antivielu prepar ti - Simulect (Basiliximab) un Zenapax
(Daclizumab).
Ak tas tremes rst šanas rezult tu nov rt šan lietder ga ir
transplant ta punkcijas biopsijas datu izmantošana. Jebkuru tremes
rst šanu uzs k ar kortikostero du ievadi -metilprednizolonu 250-
500 mg i/v pulsa dev 5 dienas p c k rtas. Vienlaic gi j palielina ar
zes im nsupresija. Ja neieg st terapeitisko efektu, vai ar , ja p c
biopsijas datiem ir asinsvadu tipa tremes tips, izmanto terapiju ar
polikion m vai monoklon m antiviel m.
638
CIJA
ORG NU DONORI
Org nu donori var b t cilv ki - dz vi un miruši, iesp jams ar -
dz vnieki. Dz vnieku, galvenok rt c ku un p rti u, org nus plaši
izmanto eksperimentos, ta u kl nisk praks to pielietošana
tuv kaj laik nav prognoz jama.
DZ VIE RADNIEC GIE DONORI
Visbiež k tiek izmantota niere, kas ieg ta no dz va donora, jo t
ir p ra org ns, un vesels cilv ks var turpin t norm lu dz vi ar ar
vienu nieri. Radnieciskais donors ir ide li piem rots transplant cijai,
ja vi a un recipienta HLA sist ma sakr t vismaz p c viena vai
diviem haplotipiem. Š da sader ba m dz b t starp dv iem vai ar
starp vec kiem un b rniem. Jo liel ka ir imunolo isk atbilst ba
starp donoru un recipientu, jo liel ka ir p rst to nieru dz vildze un
maz k nov ro komplik ciju p coper cijas period . Ja sakrit ba ir
c diviem haplotipiem, transplant ta dz vildze jau tuvin s 30
gadiem.
Dz va radniec ga nieres donora izmantošanas priekšroc bas:
1. Tiešie oper cijas rezult ti ir lab ki. Pirm gada laik
c transplant cijas funkcion 95% dz vo donoru nieru, bet
tikai 75% no miruša donora ieg s nieres.
2. Lab ki ir v nie rezult ti (vid ji 12-20 gadu transplant ta
dz vildze dz va donora nierei sal dzin jum ar 7-8 gadiem miruša
cilv ka donora nierei).
3. Transplant ts s kotn ji funkcion lab k, maz k probl mu
rodas p coper cijas period .
4. Nieres transplant ts nav ilgstoši j gaida.
5. Nieres transplant šana tiek pl nota un nav j izdara
steidzami.
6. Im nsupres terapija ir maz k agres va.
7. Pozit va emocion la attieksme pret donoru.
Nieru p rst šanu, emot nieri no dz va radniec ga donora,
visvair k izdara Norv ij (44% no vis m transplant cijas
oper cij m) un ASV (20%). No en tiski tuviem donoriem ieg to
nieru skaits nav liels sal dzin jum ar kop jo oper ciju skaitu.
Pašlaik ir v rojama tendence palielin ties dz va donora nieru
izmantošanai transplant cij .
Ar aknu transplant cij izmanto org nus no en tiski tuviem
donoriem. Vec ki, biež k m te, at auj izoper t savas aknas da u, lai
to p rst tu b rnam. Donoram izdara segmentam hepatektomiju,
bet recipientam - hepatektomiju un aknu segmenta transplant ciju.
Da ja operat va iejaukšan s pie aknu transplant cijas ir saist ta ar
to asinsvadu interpoz -ciju, t pat ir ar gr bas ar pietiekama
garuma žultsvada ieg šanu u.c. Šo oper ciju pagaid m veic tikai
nedaudzi irurgi, un vairums no vi iem tom r dod priekšroku miruša
cilv ka aknu transplant cijai.
DZ VIE NERADNIEC GIE DONORI
Nieru transplant cijas oper ciju efektivit tes uzlabošan s, k
ar im nsupresijas terapijas pilnveidošan s devusi iesp ju palielin t
oper ciju skaitu, kuros niere tiek emta no neradniec ga dz va
donora. Dz vos neradniec gos donorus var iedal t tr s grup s:
1) emocion li radniec gie donori (att li radinieki, draugi,
dz vesbiedri);
2) neradniec gie donori, kam nav tiešu tuvu attiec bu ar
recipientu;
638
 ORG NU, AUDU UN Š NU T RANS PLANT CIJA IRUR IJA

3) donori altruisti, kas ziedo nieri, pat nepaz dami recipientu. Donora sagatavošana un nefrektomija.
das oper cijas k uvušas iesp jamas vair ku apst u d :
• medic nas progress padara donora risku niec gu; Pirms oper cijas izdara oti detaliz tu donora visp
• ne donoram, ne recipientam vesel bas trauc jumus praktiski st vok a un, it seviš i, nieru izmekl šanu. Oblig ta ir ekskre-tor
nenov ro; urogr fija, nieru dinamisk scintigr fija un angiogr fija. Donora
• oper cijas rezult tus var sal dzin t ar rezult tiem, k di ir nier m j t piln gi vesel m.
transplant cijai gan no dz viem radniec giem donoriem, gan no Parasti izmanto kreiso nieri, jo gar v. renalis atvieglo gan
nefrektomiju, gan sekojošu transplant ciju. Ja donoram nieru
miruša nieres donora.
funkcija ir atš ir ga, iz emt dr kst tikai slikt k funkcion jošo nieri.
Transplant cija no neradniec giem donoriem attaisnojama ar
Donora sagatavošanu - hidrat ciju - uzs k jau 1-2 dienas pirms
tiski, jo t tiek veikta tad, ja nav iesp jams ieg t transplant tu no
oper cijas.
citas kategorijas donoriem. Izš irot jaut jumu par transplant ciju no
Oper cijas tehnika b tiski neatš iras no parast s nefrek-
dz viem radniec giem vai neradniec giem donoriem, j kojas p c
tomijas. Izmanto s nu pieeju pa XI ribstarpu, kas at auj piek t nierei
klasisk medic nas principa - nekait !
ekstrapleir li un ekstraperitone li. Katrs oper cijas etaps izpild ms
maksim li r gi un uzman gi. Beidzot asinsvadu prepar šanu,
Kontrindik cijas dz vu donoru nieru izmantošanai
donoram ievada manitolu. P c nieres iz emšanas to atskalo ar
transplant cij :
speci lu konserv jošu š dumu (Euro-Collins) un nog uz citu
oper ciju z li, kur notiek transplant cija. Recipienta iegur a
1. Vecums < 18 un > 60 gadiem.
asinsvadi tikm r jau ir sagatavoti transplant cijai.
2. Arteri hipertensija p rsniedz 140/90 mm Hg un ir
rst šana p coper cijas period norit k parasti.
nepieciešama t s korekcija. Izmantojot dz vu donoru org nus, bieži apspriež finansi las
3. Cukura diab ts. kompens cijas iesp jas par izmantoto nieri. Trans-plantologi un
4. Protein rija (> 250 mg diennakt ). sabiedr ba kopum v ršas pret atl dz bu naud par donora org nu,
5. Anamn nor jumi par nierakme u slim bu. jo tad org nu došanas motiv cija var k t nevis v šan s pal dz t
6. Kreatin na kl renss zem ks par 80 ml/min. slimam cilv kam un iz rst t to, bet gan materi ls ieguvums.
7. Mikrohemat rija. Nosl gum j min etri galvenie principi dz vu donoru org nu
8. Urolo iskas slim bas. izmantošanai transplant cij :
9. Citas hroniskas slim bas. 1. Donora oper cijas riskam j t l dzsvarotam ar oper cijas
10. Palielin ta erme a masa (ja vair k par 30 % p r nepieciešam bu recipientam.
sniedz ide lo). 2. Donoram j t piln inform tam par visu notiekošo.
11. Psihiskas slim bas. 3. At aujai izmantot sevi par org na donoru j t piln gi
br vpr gai.
Iesp jam s komplik cijas piln nov rst ir gr ti, ta u, donoru 4. Izš iršanos k t par org na donoru nedr kst nosac t
pietiekami labi izmekl jot, var mazin t to veidošan s biežumu. Pie materi li apsv rumi.
das izmekl šanas pieskaita gan hematolo is-k s (ABO, HLA
sist ma, prelimin ro antivielu l menis), gan visu org nu un sist mu
un, it paši, detaliz ta nieru izmekl šana. Zin ma noz me ir ar DONORI - MIRUŠIE CILV KI
irurgu pieredzei, to darb bas saska ot bai un augstai
profesionalit tei. Nieru transplant cijas prakse r da, ka tikai 5- 6% transplant tu
tiek ieg ti no dz viem donoriem. Galvenais donor-org nu avots ir
Dz vu donoru nieru izmantošanas tr kumi: miruši cilv ki. Tie ir cilv ki, kam n ve iest jusies no galvas traumas,
smadze u saasi ojuma vai no smadze u audz ja bez metast m.
1. Psiholo iskais stress donoram un vi a imenei. Tom r ir daudz kontrindik ciju nieru iz emšanai no miruša
2. Donora izmekl šanas laik iesp jam s komplik cijas cilv ka (sk. 1.tab.).
(angiogr fija, intravenoz pielogr fija).
3. P coper cijas letalit te (1 no 2000). 1.tabula. Kontrindik cijas nieru iz emšanai no miruša cilv ka.
4. Nopietni p coper cijas sarež jumi (2%).
Absol tas Relat vas
5. Kop s p coper cijas komplik cijas (50%).
6. Ilgstoša hipertensija un protein rija donoram.
Vecums > 70 gadiem Vecums > 60 gadiem
7. Atlikuš s nieres traumatiska boj juma risks.
Hroniska slim ba Vecums l dz 6 gadiem
Org nu transplant cija, izmantojot dz va donora org nu, bez
medic nisk m probl m ir saist ta ar ar tiesiskiem, tiskiem un aundab gs audz js ar rena arteri
metast m hipertensija
komerci la rakstura jaut jumiem.
rsta ties bas ieg t org nus (nieres) no dz viem donoriem Smaga arteri hipertensija Iz rst ta infekcija
reglament likums. Jaut juma konkr tie aspekti prec zi formul ti
Bakteri la sepse Ak ta nieru mazsp ja
Latvijas Republikas likum "Par miruša cilv ka erme a aizsardz bu
un cilv ka audu un org nu izmantošanu medic ". Tur uzsv rts, ka Medikamentoza intoksik cija Antivielas pret C un B
org nu un audu ieg šanai no dz va donora ir oblig ta rakstveida hepat ta v rusu
at auja, vi am esot so-matiski un psihiski veselam. HIV infekcija Cukura diab ts
tiskais pamatojums dz vu donoru org nu izmantošan ir
Zarnu perfor cija Saistaudu sist mslim ba
ds: nieres transplant cija ir lab ka par hemodial zi, un dz va
donora org na transplant cija ir efekt ka par miruša cilv ka Ilgstoša org na siltumiš mija Ilgstoša org na
nieres transplant ciju. T di tiek ne tikai gl bta cilv ka dz ba, aukstumiš mija
bet ar uzlabota vi a dz ves kvalit te.

639

639
 IRUR IJA ORG NU, AUDU UN Š NU T R A N S P L A N T
Citu org nu ieg šanai transplant cijas vajadz m kon-
trindik ciju ir v l vair k, ja donors ir vec ks par 45 gadiem, sirdi un
aknas transplant cijai izmanto oti reti. Transplant cijai
paredz tajiem org niem ir j t bez patolo isk m p rmai m.
Mirušo cilv ku org nu transplant cija ir sarež ts un ilgstošs
process.
Pas kumi, kas j veic, izdarot miruša cilv ka nieres
transplant ciju:
1. Transplant cijas centra inform šana par potenci lo donoru.
2. Smadze u n ves konstat cija.
3. Transplant cijas tiesisko jaut jumu risin šana.
4. L mums par donora der gumu org nu ieg šanai.
5. Audu tip šana un sader bas p rbaude.
6. Org nu iz emšana un sader bas nov rt jums.
7. Org nu sadale pa transplant cijas centriem atbilstoši
inform cijai par recipientiem.
8. Piem rota recipienta atlase.
9. Recipienta papildizmekl šana (elektrokardiogr fisk
izmekl šana, kr škurvja org nu rentgenolo iska un asins
bio miska izmekl šana).
10. Nepieciešam bas gad jum - hemodial ze pirms trans-
plant cijas.
11. Nieres transplant cija.
Org nus transplant cijai ieg st t.s. donoru slimn s, kur ir labi
apg ta intens s terapijas noda a un str augsti kvalific ti
reanimatologi un neiro irurgi.
Potenci donora mekl jumus donoru slimn s un visus
oper cijai nepieciešamos organizatoriskos pas kumus veic
transplant cijas koordinatori. Vi u funkcij s ir sagatavot recipientu
sarakstus, past gi uzturot sakarus ar donoru slimn m,
interes ties par potenci lo donoru esam bu, uzkr t dator visu
inform ciju par donoriem un recipientiem.
Ja slimn ir potenci ls nieres donors, koordinators pa em
vi a asins paraugus un nos ta tos izmekl šanai uz imu-nolo isko
laboratoriju. Koordinatori risina probl mas, kas rodas saist ar
miruš cilv ka radiniekiem, izsauc transplanto-logu brig di un
koordin transportu, p c org nu iz emšanas organiz to sadali,
rs šanu uz citiem centriem utt.
Transplant cijai paredz tos org nus dr kst iz emt tikai p c
donora n ves konstat cijas. Cilv ka n vi konstat p c
sirdsdarb bas un elpošanas apst šan s un neefekt vas reani-
cijas, vai ar att stoties neatgriezenisk m p rmai m smadze u
garoz .
Funkcion li pilnv rt gus org nus var ieg t tikai no donoriem
c to smadze u n ves konstat cijas. Cilv ks mirst, ja p rst j
funkcion t galvas smadzenes. Smagas galvas traumas rezult
smadzenes nesa em t m nepieciešamo sk bek a daudzumu un tri
iet boj , jo t s ir oti jut gas pret hipoksi-ju. Process k st
neatgriezenisks un iest jas smadze u n ve. Šaj st vokl , turpinot
ksl go plaušu ventil ciju, ievadot medikamentus un vajadz gos
idrumus, iesp jams sam ilgi uztur t sirdsdarb bu un
nepieciešamo asinsriti citos iekš jos org nos.
Latvij apstiprin ti sekojoši smadze u n ves diagnostiskie
krit riji, respekt vi, smadze u n vi konstat , ja pacienta
sirdsdarb bu un g zu apmai u plauš s uztur ar reanim cijas un
intens s terapijas pas kumu pal dz bu un ir konstat ti sekojoši
simptomi:
1. Piln gs un notur gs sama as zudums.
2. Notur gs spont nas elpošanas zudums.
3. Spont no kust bu tr kums un muskulat ras atonija.
4. Platas, uz gaismas kairin jumu nerea jošas acu z tes.
5. Radzenes refleksa zudums.
640
CIJA
6. Okulocef refleksa zudums.
7. Okulovestibul refleksa zudums.
8. Reakcijas zudums uz s pju kairin jumu trijzaru nervu zon .
9. Hipotermija vai poikilotermija.
Šie simptomi ir pamats pacienta smadze u n ves kon-
stat šanai ar nosac jumu, ka tie saglab jas nemain gi vismaz 24
stundas, pacients nesa em narkotiskos prets pju l dzek us,
trankvilizatorus, miega l dzek us, miorelaksantus vai citas centr s
nervu sist mas darb bu kav jošas vielas, k ar , ja pacienta
ermenis netiek m ksl gi atdzes ts. Ja 24 stundu laik ir lietoti
min tie medikamenti vai ir notikusi pacienta erme a m ksl ga
atdzes šana, j nov ro v l 12 stundas p c tam, kad p rtraukta
attiec go medikamentu lietošana vai m ksl atdzes šana.
Neskaidros gad jumos k papild-izmekl šanas metodi izmanto
daudzkan lu elektroencefalo-gr fiju vai smadze u angiogr fiju.
Smadze u n vi konstat vismaz divi rsti - reanimato-logs un
neiro irurgs vai neirologs, kuri ir neatkar gi no transplant cijas
grupas speci listiem.
c n ves konstat cijas j atrisina galvenais tiesiskais
jaut jums: vai mirušais, dz vs b dams, ir vai nav piekritis savu
org nu izmantošanai transplant cijas vajadz m p c n ves.
Org ni un audi pieder tikai pašam cilv kam, un tikai vi š var
koties ar tiem p c saviem ieskatiem. Cilv ka cie u, vi a ties bas
koties ar savu ermeni - org niem un audiem - sabiedr ba aizsarg
ar likumiem.
Likumdošan past v divi ce i, k stenot donoru org nu
ieg šanu no miruša cilv ka. Pirmais ir nepiekrišanas prezumpcija,
proti, cilv ks nav at vis p c n ves izmantot savus org nus. Lai
ieg tu at auju tos izmantot, daudz s pasaules valst s past v t.s.
donora kartes, ko cilv ks izpilda, nor dot, k dus org nus p c n ves
vi š at auj izmantot. Ja š das kartes mirušajam nav, tad, lai ieg tu
vi a org nus, j dz miruš pieder go at auja. Ja pieder go nav vai
ar tos nevar atrast, org nu iz emšana transplant cijai nav at auta.
ds likums pašlaik ir sp ASV, Lielbrit nij , V cij . Otrs
likumdošanas ce š ir piekrišanas prezumpcija, proti, katrs cilv ks
izsaka savu gatav bu p c n ves ziedot savus org nus
transplant cijas vajadz m. Šis princips pie emts ar Latvijas
likumdošan . Likuma "Par miruša cilv ka erme a aizsardz bu un
cilv ka audu un org nu izmantošanu medic " 11.pants
"Transplant cijas noteikumi donora n ves gad jum " prec zi
formul , ka miruš cilv ka audu un org nu iz emšanu transplant ci-
jai donora n ves gad jum dr kst izdar t, ja mirušais cilv ks dz ves
laik nav aizliedzis iz emt sava erme a audus un org nus un ja to
nav aizlieguši miruš cilv ka tuv kie pieder gie. Katrs cilv ks savu
attieksmi pret org nu iz emšanu var izteikt, iespiežot pas
atbilstošu z mogu. Ja aizliegums nav zin ms, pieder gos (ja vien tas
ir iesp jams) v lams inform t (protams, tikai p c smadze u n ves
konstat cijas), un vi i ar ir ties gi izteikt savu aizliegumu. Ja
tuvinieku nav un slimn nav nek du datu par aizliegumu, org nus
dr kst iz emt.
Smadze u n ves konstat šanas laik un ar p c tam, l dz
pie em l mumu par org nu iz emšanu, donora nemodina-mikai
t stabilai. Arteri lais asinsspiediens nedr kst b t zem ks par 100
mm Hg st. Izmanto kristalo du, kolo du š dumu, plazmas
aizvietot ju transf zijas. Centr lais venozais spiediens j uztur 10
mm Hg st. l men . Ja, neskatoties uz pietiekamu hidr ciju, diur ze
samazin s (<50 ml/st), izmanto furosem du. Diur zes palielin šan s
liecina par saglab m nieru funkcion m sp m. Iesp jama
hiperglik mijas korekcija, ievadot nelielas insul na devas.
oti svar gs ir arteri asinsspiediena l menis. Ja adekv ta
hidr cija to nesp j nodrošin t, terapij ir j pievieno nelielas
dopam na devas (5 ig/kg/min) vai ar inotropi a enti
640
 ORG NU, AUDU
(dobutam ns, norepinefr ns). Ja asinsspiediena stabiliz cijai ir
nepieciešamas lielas inotropo vielu devas, donora aknas un sirds
nav izmantojami transplant cijai. Ja dopam na deva virs 10
ug/kg/min nesp j stabiliz t hemodinamiku, nieru iz emšana
izdara p c iesp jas tr k.
Donoram konstat jot smadze u n vi, parasti ir pietiekoši laika,
lai var tu atrisin t visus ar org nu iz emšanu saist tos tehniskos
jaut jumus.
ORG NU IZ EMŠANA TRANSPLANT CIJAI
No donora erme a var iz emt ne tikai nieres, bet ar citus
dz bai svar gus org nus, t.L, veikt t.s. multiorg nu (daudzu
org nu) iz emšanu. Oper ciju izpilda aseptiskos apst os
(oper ciju z ), izmantojot anesteziologa pal dz bu, kas nodrošina
pietiekamu hemodinamikas stabilit ti, g zu apmai u utt.
Vair ku org nu iz emšanas tehnika.
Donora st voklis - gu us uz muguras. Grieziens - tora-
koabdomin ls (3. att.). Š kr šu kaulu un atver v dera dobumu.
Oper ciju s k ar aknu mobiliz ciju. Žultsp sli atver un skalo ar
fiziolo isko š dumu. R gi izseko a. hepatica gaitai, š ot lig.
coronarium hepatis un diafragmas k ji as, atprepar truncus
coeliacus un aortu virs t . Atbr vo aortu zem truncus coeliacus un a.
mesenterica superior. Ar visliel ko uzman bu atprepar v. porta
(zem v. lienalis un v.mesenterica sup. sapl šanas l me a), atbr vo
a. un v. mesenterica sup., art riju li , v nu dist li kanil sekojošai
aknu perf zijai. Ka-niles galam j atrodas v. porta men un caur to
uzs k l na aknu perf zija.
3.att ls. Torakoabdomin ls grieziens vair ku org nu iz emšanai.
c v dera aortas un v. cava inf. dist s da as atprepar -
šanas un zaru li šanas tos kanil un palielina aknu perf ziju caur
v. portae. Mobiliz ku i un divpadsmitpirkstu zarnas da u, ar zarnu
šuv ju dist li un proksim li zarnu nošuj un š .
Aizku a dziedzer atbr vo a. lienalis gaitu l dz liesai, kuru
mobiliz un turpm k izmanto aizku a dziedzera tur šanai.
641
UN Š NU T RANS PLANT CIJA IRUR IJA
dera dobuma org nu mobiliz cijas laik kardio irurgu
brig de mobiliz sirdi, š ot perikardu, un kanil augšupejošo aortu
sekojošai kardiopl ijai. S kot ievad t aukstu kardio-pl ijas
dumu, ar spail m nosl dz aortas loku, aortas sub-diafragm lo
da u un apakš s dob s v nas augšda u. Org nu perf zijas trumu
palielina, ja:
• sirdi perfund caur aorta ascendens; idrums izpl st caur
apakš s dob s v nas proksim lo da u (virs diafragmas to
vienk rši ieš );
• aknu perf zija notiek caur v. mesenterica superior, nieres un
aizku a dziedzeri atskalo caur v dera aortu;
• perfuz tu dren caur apakš s dob s v nas dist lo da u.
Org nu iz emšanas sec ba:
1) sirds,
2) aknas,
3) aizku a dziedzeris,
4) nieres.
Tos novieto uz atseviš a galdi a, p rbauda, apstr un katru
atseviš i ievieto speci maisi ar konserv jošo š dumu. Visus
maisi us ievieto konteiner ar k stošu ledu.
Nieru iz emšanas tehnika.
Donora st voklis - gu us uz muguras.
Grieziens - vid laparotomija vai krustveida grieziens. P c
laparotomijas br ces malas plaši atver uz ab m pus m. Mobiliz
caecum, colon ascendens un tievo zarnu dist lo da u. Zarnu bloku
pace uz priekšu un uz augšu, t atkl jot da u no v dera aortas,
apakš s dob s v nas un lab s puses ur nvadu. Ur nvadu mobiliz
no p a l dz nierei. Pariet lo peritoneju š pa aortas un apakš s
dob s v nas gaitu l dz to bifurk cijai. Aortas dist lo da u li un
ievada kanili. Apakš s dob s v nas atbilstošo da u satver uz
tur jiem. Aortu turpina mobiliz t l dz a. mesenterica inf. menim.
Min to art riju li un š , t rodot iesp ju v l vair k pacelt
zarnu bloku, un atsedz aortu un apakš jo dobo v nu l dz a.
mesenterica sup. menim. To š kop ar diafragmas k ji m,
atsedzot v dera aortas da u virs truncus coeliacus. Donoram ievada
5000 DV hepar na. Nospiež aortu ar spaili un p rš . Uzs k nieru
bloka skalošanu ar atdzes tu konserv jošu š dumu caur kanili, kas
ievietota aortas dist laj da . Šaj br v lams izdar t
kardiopl iju. P c tam apakš do-baj v ievieto kanili un caur
to aizvada asinis kop ar konserv jošo š dumu uz speci lu trauku.
Nieru skalošanu in situ izdara ar str klu, ievadot 2 litrus
konserv još š duma (pie +4°C l dz +6°C ) katrai nierei. Nieres
iz em "en block", ot lielos asinsvadus virs un zem nieru
asinsvadu l me a. Atbr vo un š kreiso ureteru, ja tas jau netika
veikts iepriekš. Šaj etap irurgam j t seviš i uzman gam, lai
netraum tu nieru polu art rijas. Nieres atbr vo no tauku kapsulas un
atdala virsnieres. Br vos v dera aortas un apakš s dob s v nas
galus (kop ar kanil m) un ur n-vadus (ar ligatur m - tur jiem)
uzman gi un saudz gi velk virzien uz priekšu un augšu.
Nieru bloku izdala, š ot v dera aortas skrieme u art rijas un
audus, kuri k st redzami trakcijas laik . Beig s nieres atdala no
atlikuš s lielo asinsvadu da as un ievieto ar aukstu š dumu un
ledus drumstal m pild b od .
Izdara papildus nieru perf ziju. Bloku sadala un katru nieri
atbr vo no tauku kapsulas, fascij m un musku audiem. Nieru
asinsvadu zari us li . Katru nieri atseviš i ievieto steril , ar aukstu
konserv jošu š dumu uzpild maisi . Maisi u ar nieri ievieto
otraj un p c tam - trešaj maisi . Maisi us ar nier m ievieto
konteiner - termos , kur stabilu temperat ru uztur k stošais ledus.
Tagad donororg ni ir gatavi transport šanai.
Nieres var ieg t ar no donora, kuram n ves faktu konstat p c
sirdsdarb bas apst šan s (stabila asistolija - Non heart beating
Donor, NHBD).
641
r^

IRUR IJA ORG NU, AUDU UN Š NU TR NS PL ANT AC I J A

oti tri p c n ves iest šan s dz bai svar gajos org nos
veidojas neatgriezeniskas iš miskas p rmai as, un tie k st
neder gi transplant cijai. Nieres, pateicoties to maz kai jut bai pret
iš miju, tom r dr kst izmantot transplant cij . Ta u šo org nu
kvalit te ir