You are on page 1of 1

c 

c

 c
Ja gēni, kas nosaka 2 dažādas pazīmes, atrodas dažādos hromosomu pāros, to alēles
kombinējas pilnīgi brīvi un diheterozigotiskam organismam veidojas 4 dažādi gametu tipi.
P AaBb * AaBb
G AB, Ab, aB, ab AB, Ab, aB,ab.
Šādu pazīmju iedzimšana notiek neatkarīgi, t.i., pēc 3. Mendeļa likuma jeb brīvās
kombinēšanās likuma.
Ja gēni, kas nosaka 2 dažādas pazīmes, atrodas vienā hromosomu pārī, to noteiktās pazīmes
iedzimst saistīti viena ar otru, gēnus sauc par , iedzimšanu par 
 un visus vienā hromosomā atrodošos gēnus par  !". Saistības grupu katrai
sugai ir tikpat daudz, cik hromosomu ir haploīdajā hromosomu komplektā.   ir gēnu
kopēja iedzimšana no paaudzes paaudzē. Saistīti iedzimstošo pazīmju grupu skaita sakrišana ar
haploīdo hromosomu skaitu katrai sugai liecina par to, ka pazīmes nosakošie gēni atrodas
hromosomās (T. Morgana likums).
Saistītās iedzimšanas gadījumā diheterozigotiskam organismam veidojas tikai 2 gametu tipi.
P AaBb * AaBb
G AB, ab AB, ab vai Ab, aB un Ab, aB

Ja saistītās iedzimšanas gadījumā notiek krustmija, var veidoties 4 gametu tipi, tāpat kā
neatkarīgajā iedzimšanā.
Krustmiju izmanto gēnu izvietojuma pētīšanai hromosomās. Starp gēniem, kuri atrodas tālu
viens no otra, krustmija notiek biežāk nekā starp gēniem, kas atrodas tuvu blakus. Šo faktu izmanto,
lai sastādītu #!$! ± noteiktu gēnu izvietojumu hromosomā. Starp 2 saistītajiem
gēniem krustmija notiek ar nemainīgu biežumu. Krustmijas biežumu izsaka % no rekombinanti
pēcnācēji/visi pēcnācēji, kas iegūti analizējošajā krustošanā. Divu gēnu attāluma vienību, kas atbilst
1% krustmijai, sauc par rekombinācijas vienību jeb !.
T. Morgans un A. Stertevants formulēja aditivitātes likumu par gēnu izvietojumu
hromosomās ± ja ir zināms krustmijas biežums starp gēniem AB un BC, tad krustmijas biežums starp
AC ir vienāds vai nu ar iepriekšējo lielumu summu, vai ar starpību.
Hromosomu kartes izveidotas drozofilai, pelei, cilvēkam, kukurūzai, tomātiem, zirņiem,
rīsiem un miežiem. Ar to palīdzību var noteikt iedzimtās slimības, ārstēt tās un veidot profilakses
pasākumus, noteikt to nodošanas risku pēctečiem, kā arī veidot jaunas šķirnes.
Citoloģiskajās kartēs parādās patiesais attālums starp gēniem, tās veido apskatot hromosomās
redzamos diskus. Ģenētiskajās (ar krustmijas palīdzību veidotajās) un citoloģiskajās hromosomu
kartēs gēnu izvietojums sakrīt, taču attālumi starp gēniem dažreiz var atšķirties, jo var notikt arī
vairākkāršas krustmijas. Cilvēka gēnu kartes pilnīgu izveidošanu apgrūtina tas, ka nevar lietot
patvaļīgas krustošanas. Kartēšanai izmanto somatisko šūnu hibridizāciju un DNS analīzi.

 #!%&%!'
1.V Gēni atrodas hromosomās. Katra hromosoma veido gēnu saistības grupu. Saistības grupu
skaits atbilst hromosomu pāru skaitam.
2.V Gēni hromosomās izvietoti lineāri, noteiktos attālumos viens no otra. Katrs gēns hromosomā
ieņem noteiktu vietu (lokusu). Viena gēna alēles atrodas identiskos homoloģisko hromosomu
lokusos.
3.V Pazīmes, kuru determinējošie gēni atrodas vienā hromosomā, iedzimst saistīti.
4.V Starp homoloģisko hromosomu identiskajiem lokusiem notiek regulāra apmaiņa ar gēniem ±
krustmija (krosingovers). Tās rezultātā veidojas rekombinanti organismi ± īpatņi ar jaunām pazīmju
kombinācijām.
5.V Krustmijas biežums starp gēniem ir atkarīgs no attāluma starp tiem hromosomās.