You are on page 1of 84

Enerģētikas nodaļa

Enerģijas sektora ietekme
uz ekonomisko attīstību un
dzīves kvalitāti

Enerģētikas programmas koncepcija
(Ieteikumi Nacionālās enerģētikas programmas izstrādei)

Saprātīga enerģijas izmantošana –
mūsu ekonomiskās izaugsmes un
dzīves kvalitātes pamats

2005. gads

Saturs
Enerģijas sektora ietekme uz ekonomisko attīstību un dzīves kvalitāti........................1
Enerģētikas programmas koncepcija.............................................................................1
(Ieteikumi Nacionālās enerģētikas programmas izstrādei)............................................1
2005. gads......................................................................................................................1
Saturs.............................................................................................................................3
1. Ievads..........................................................................................................................5
2. Ekonomikas izaugsme un ilgtspējīgas enerģijas piegādes.........................................9
2.1. Ekonomikas – enerģētikas attīstības mijiedarbība..............................................9
2.2. Enerģijas pieprasījuma noteicošie makroekonomiskie faktori..........................11
2.2.1. Latvijas ekonomikas attīstības ilgtermiņa mērķi........................................11
2.2.2. Iedzīvotāju labklājības līmenis un enerģijas patēriņš.................................12
2.2.3. Augstas naftas cenas un to iespaids uz ekonomikas attīstību.....................14
2.2.4. Cenu elastība..............................................................................................15
2.3. Energoresursu efektīva izmantošana.................................................................16
2.3.1. Kopējā Eiropas Savienības stratēģija.........................................................16
2.3.2. Ietekme uz fosilās enerģijas piegādes segmentu........................................18
2.3.3. Valdības iespējamās aktivitātes un sagaidāmie rezultāti............................18
2.3.4. Institucionālie un struktūras jautājumi.......................................................18
2.4. Vides kvalitāte...................................................................................................19
2.5. Valdības darbības sfēras ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.........................21
2.6. Ilgtspējīgas attīstības analīzes indikatori...........................................................22
2.6.1. Indikatoru sistēma un to izmantošanas jomas............................................22
2.6.2. Indikatoru izmantošana pašreizējā stāvokļa analīzei..................................24
2.6.3. Indikatoru izmantošana nākotnes mērķu definēšanai un prognozēšanai....28
2.6.4. Ilgtermiņa plānošanas pieejas.....................................................................29
2.7. Galvenie izaicinājumi, riski, stratēģiskie mērķi un ieteikumi...........................29
Izaicinājumi un riski................................................................................................29
Stratēģiskie mērķi....................................................................................................30
Ieteikumi Nacionālai enerģētikas stratēģijai...........................................................30
3. Apgādes drošums.....................................................................................................31
3.1. Primāro resursu plūsmas...................................................................................31
3.2. Primāro resursu pietiekamība un piegāžu iespējas............................................34
3.3. Fosilie primārie resursi, kuri pieejami Latvijas enerģijas patērētājiem.............34
3.3.1. Dabas gāze..................................................................................................34
3.3.2. Sašķidrinātā dabas gāze (LNG)..................................................................35
3.3.3. Naftas produkti...........................................................................................38
3.3.4. Ogles...........................................................................................................39
3.4. Atjaunojamie resursi Latvijā.............................................................................40
Koksne.....................................................................................................................40
Biogāze....................................................................................................................42
Hidroenerģija...........................................................................................................46
Vēja enerģija............................................................................................................46
Saules enerģija.........................................................................................................47
Sadzīves atkritumi...................................................................................................47
Biodegviela..............................................................................................................47
3.5. Importētā elektrība............................................................................................47
3.6. Nafta Latvijas teritorijā.....................................................................................48

3 29/03/11 06:36
versija 1.5

3.7. Elektrības ražošana............................................................................................49
3.7.1. Ražošanas jaudas........................................................................................49
3.7.2. Enerģijas bilance........................................................................................51
3.7.3. Jaudu bilance .............................................................................................52
3.7.4. Kādam vajadzētu būt Latvijas Pārvades sistēmas operatora sistēmas
novērtējumam un kā uz to būtu jāreaģē Valdības institūcijām?...........................55
4. Centralizētā siltuma apgāde......................................................................................59
5. Enerģijas tirgus, konkurence un regulēšana.............................................................59
5.1. Galvenie izaicinājumi, riski, stratēģiskie mērķi un ieteikumi...........................61
Galvenie izaicinājumi un riski:................................................................................61
Stratēģiskie mērķi....................................................................................................62
6. Apgādes sistēmu adekvātums...................................................................................64
6.1. Dabasgāze..........................................................................................................64
6.1.1. No vēstures.................................................................................................64
6.1.2. Esošās situācijas dabasgāzes apgādē vērtējums.........................................66
6.1.3. Galvenie izaicinājumi, riski, stratēģiskie mērķi un ieteikumi....................69
Galvenie izaicinājumi un riski.................................................................................69
Stratēģiskie mērķi....................................................................................................69
Politiskie līdzekļi un aktivitātes..............................................................................70
Priekšlikumi Nacionālās stratēģijas izstrādes tēmām un apjomiem........................70
Jautājumi un secinājumi, par kuriem vajadzētu plašāk debatēt...............................70
6.2. Dabas gāzes krātuves.........................................................................................71
6.2.1. No vēstures.................................................................................................71
6.2.2. Situācijas vērtējums....................................................................................72
6.2.3. Galvenie izaicinājumi, riski, stratēģiskie mērķi un ieteikumi....................73
Galvenie izaicinājumi un riski.................................................................................73
Politiskie līdzekļi un aktivitātes..............................................................................73
Priekšlikumi Nacionālās stratēģijas izstrādes tēmām un apjomiem........................73
Jautājumi un secinājumi debatēm............................................................................74
6.3. Elektriskie tīkli, pārvades sistēma.....................................................................74
6.3.1. Situācijas vērtējums....................................................................................74
6.3.2. Galvenie izaicinājumi, riski, stratēģiskie mērķi un ieteikumi....................76
Galvenie izaicinājumi un riski.................................................................................76
Stratēģiskie mērķi....................................................................................................76
Politiskie līdzekļi un aktivitātes..............................................................................77
Priekšlikumi Nacionālās stratēģijas izstrādes tēmām un apjomiem........................77
Jautājumi un secinājumi debatēm............................................................................77
6.4. Transporta sektors un enerģijas piegādes..........................................................78
6.4.1. Degvielas patēriņš un emisijas transporta sektorā......................................78
6.4.2. Pasākumi degvielas patēriņa un kaitīgo izmešu samazināšanai.................81
6.4.3. Galvenie izaicinājumi, riski, stratēģiskie mērķi un ieteikumi....................83
7. Priekšlikumi Nacionālās stratēģijas izstrādei...........................................................84
7.1. Tēmas un izpētes virzieni..................................................................................84
7.2. Stratēģiskie mērķi..............................................................................................84
7.3. Pasākumi un instrumenti mērķu sasniegšanai...................................................84

4 29/03/11 06:36
versija 1.5

Arī mājsaimniecības smagi izjūt enerģijas cenu kāpumu un ietekmi uz dzīves kvalitāti. ceturkšņa līdz 2005.27 $/bl.1. ka benzīna un dīzeļdegvielas cenas degvielas uzpildes stacijās sasniegs 70 sant.6%). OECD gala lietotāju enerģijas cenas laika posmā no 2004./l. ceturksnim pieaugušas par 6. tad darbības rezultāti var pasliktināties un investīciju prioritātes var nākties revidēt. • satraukums par dzīves kvalitātes pasliktināšanos – enerģijas cenas un inflācija. Ja to tirgi nespēj absorbēt cenās enerģijas izmaksu pieaugumu. Kombinētais rūpniecības un mājsaimniecības enerģijas cenu indekss iekļauj aprēķinos naftas produktus. International Energy Agency. • sektoru politika un likumdošanas iniciatīvas. tādējādi liekot nopietni revidēt investoru un projektu attīstītāju nākotnes prognozes un rezultātus ekonomikas nozarēs. • nepieciešamība nodrošināt enerģijas ieguves. • bažas par konkurētspējas saglabāšanu sakarā ar pieaugušo enerģijas izmaksu komponenti preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā. ogles. gada 1. nafta tādā pašā mērā ietekmē arī citu valstu ekonomiku. ražošanas. – cenas. • Eiropas Savienības un globālie integrācijas procesi.49 $/bl un attiecīgi Londonā – 66. Naftas cenas gan tieši. Naftas ieguves rūpniecība strādā ar vēsturiski zemākajām ražošanas jaudas rezervēm. kuru skar enerģijas resursu cenu paaugstinājums – kā globāla prece un izejviela.1% un 7.5% un 4. piegādes un patēriņa līdzsvaru ar ilgtspējīgu vides kvalitāti. elektrības.2%. kā rezultātā ikviens notikums naftas ieguves reģionos izsauc drudzi noteicošās naftas biržās 5 29/03/11 06:36 versija 1.augustā kārtējie rekordi ir sasniegti tirgos Ņujorkā – 67. Latvija nav vienīgā valsts.4%.5 . Ir vairākas parādības ekonomikā. ogļu.8 l). bet ASV līdzīgas diskusijas notiek par psiholoģisko robežu – 3$/gallon (3. bet mājsaimniecībām 6. Energy Prices and Taxes 1st Q 2005 Jēlnaftas cenas pasaules tirgos ir ietekmējusi stabilā ekonomiskā izaugsme pasaulē kopumā – sevišķi galvenie „enerģijas rijēji” ASV un Ķīna – un jo īpaši Ķīna. • šaubas par apgādes drošību gandrīz visos enerģijas piegādes segmentos.3% (Eiropā 5. Latvijā tiek gandrīz vai slēgtas derības.c. Ievads Šobrīd pasaules ekonomika pārdzīvo trauksmainus brīžus saistībā ar ziņām par jauniem cenu rekordiem naftas nākotnes tirgos. Rūpniecībā izmaiņas attiecīgi bija 6. dabas gāzi un elektrību. kas tiek izmantota gandrīz visos rūpnieciskos procesos. kuras tieši atvasināmas no situācijas enerģijas piegādē: • jēlnaftas cenu pastāvīgais kāpums pasaules tirgos un tam sekojošais cenu kāpums naftas produktu vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā.gada 25. 2005. biomasas u. gada 1. kas tieši saistīti ar enerģijas intensīvu izmantošanu. kas radījusi vislielāko daļu ikgadējā enerģijas patēriņa pieaugumā. gan arī netieši ietekmē pārējo enerģijas resursu – dabas gāzes. • paaugstinātas prasības informācijas kvalitātei un atklātībai liberālas ekonomikas apstākļos.

ir pieprasījuma motivēts.5 . kas savukārt papildus un būtiski ietekmē produktu vairumtirdzniecības cenas. Tā kā cenu kāpums. ka cenas atgriezīsies pat „vidējā” līmenī – 40-50 $/bl.NYMEX un IPE. 6 29/03/11 06:36 versija 1. tad maz ticama ir varbūtība. Savukārt naftas pārstrādes rūpnīcu jaudu izmantošana sasniegusi 95-97% līmeni. atšķirībā no iepriekšējām enerģijas krīzēm.

Lai gan speciālisti uzskata. ka piegādes un pieprasījuma attiecība ir adekvāta. lai patēriņš netiktu veicināts. naftas tirgus nervozi reaģē uz jebkādiem piegādes traucējumiem.5 . tropiskie orkāni Meksikas līcī vai arī etniskie nemieri Nigērijā. gan arī lai īstenotu kopējus pasākumus 7 29/03/11 06:36 versija 1. Aktuāls ir jautājums. ja tirgus vien nespēj orientēt investorus. ekonomiskām un juridiskām ekspertīzēm. kad. vai tos būtu izraisījuši streiki Venecuēlā. Tomēr lielākās bažas izraisa notikumi Saūda Arābijā. bet palielinātos enerģijas resursu izmantošanas efektivitāte? Valdībai pieder izšķirošais vārds un atbildība enerģijas resursu transporta infrastruktūras pareizā funkcionēšanā no drošības un vides aizsardzības viedokļa. Irākā un sevišķi Irānā. ir jāpieņem tā sauktie „politiskie lēmumi”. Tie ir gadījumi. Politiskus lēmumus būtu jāsagatavo par Latvijas primāro resursu piegādes struktūru gan apgādes drošības apsvērumu dēļ. vai valdībai augošo cenu apstākļos ir jāveicina enerģijas resursu patēriņš kā ekonomikas konkurētspējas saglabāšanas līdzeklis. vai arī jādara viss. Tieša iejaukšanās ir nepieciešama tikai tad. balstoties uz tehniskām.

Šī darba mērķis ir sniegt vispārēju ieskatu Latvijas ekonomiskās politikas veidotājiem par šī brīža izaicinājumiem valstij. 8 29/03/11 06:36 versija 1. ekonomikā. Resursu pieejamība un pietiekamība principā ir svarīgāka kā jautājums par resursu cenām. kā arī sociālajās attiecībās.5 . Saprātīga enerģijas izmantošana – mūsu ekonomiskās izaugsmes un dzīves kvalitātes pamats.Baltijas elektrības tirgus stabilizācijā. tās ekonomikai un iedzīvotājiem mainīgajā un praktiski neprognozējamā enerģētikas nozarē. bet pārklājas ar atbildību transportā. vides un reģionu attīstības sfērās. Tomēr jautājumu loks. kas tālāk tiks apskatīts. neaprobežojas ar tradicionālo politiskās atbildības dalījumu valstī.

gads. ekonomikas un vides kvalitātes rādītāju mijiedarbība Latvijā Ekonomiskās attīstības stadija un tempi nosaka enerģijas pieprasījumu. Ekonomikas – enerģētikas attīstības mijiedarbība Ekonomikas.1. bet vienlaicīgi enerģijas apgādes sistēmas stāvoklis un tās darbības efektivitāte nosaka ekonomiskās attīstības iespējas un konkurētspēju. Latvijas tautsaimniecības strauja izaugsme un sociālās labklājības pieaugums lielā mērā būs atkarīgs no spējas radīt un realizēt konkurētspējīgas preces un pakalpojumus pasaules tirgū.5 1. att. rūpniecības konkurētspējai un lokālai un globālai vides kvalitātei. att. enerģijas un vides kvalitātes mijiedarbība ir ļoti cieša. jo tas ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem pilnvērtīgai sabiedrības darbībai. ko ilustrē arī Latvijas attīstības tendences pēdējos 15. Ekonomikas izaugsme un ilgtspējīgas enerģijas piegādes 2. kurā visiem attēlotajiem rādītājiem relatīvā vērtība ir 1.1. vidi saudzējošas. gados.5 1992 1994 1996 1998 2002 1990 2000 2004 SEG emisijas Gross elektroenerģijas patēriņš Kopējā primāro energoresursu piegāde IKP 2. resursus efektīvi izmantojošas un cenu efektīvas enerģijas apgādes un servisa. Mūsdienās arvien pieaugošais pieprasījums pēc enerģijas resursiem. enerģija un vide. primāro resursu patēriņa. Enerģijas.0 1. Šo mērķu sasniegšana nav iedomājama bez drošas. Attēlā par atskaites gadu ir pieņemts 2000.5 . 2.1. attēlotās IKP. elektroenerģētikas patēriņa un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmetes uzskatāmi parāda korelāciju starp trīs svarīgām dimensijām – ekonomika. fosilo enerģijas resursu krājumu samazināšanās un nepieciešamība rūpēties par vides 9 29/03/11 06:36 versija 1.5 2.0 0.2. 2.

Ilgtspējīgas attīstības principu ievērošana un ieviešana nodrošina ekonomisko attīstību.kvalitāti par vienu no galvenajiem nākotnes attīstības nosacījumiem ir izvirzījusi ilgtspējīgas attīstības principu ievērošanu. Taupīt enerģiju un materiālus nozīmē arī attīstīt ievērojami pilnīgākus un daudz efektīvākus risinājumus un produktus. tā ir vitāli svarīga valsts ekonomikas komponente. paaugstinot dzīves standartus un vides kvalitāte saglabāšanu. samazinot kaitīgos izmešus. att. Lai piemērotu ilgtspējīgas attīstības principus. mājsaimniecībām un lauksaimniecībai – ir nepieciešams moderns enerģijas serviss. sociālo labklājību. Nodrošinājums ar enerģiju ir būtisks priekšnoteikums. Igtspējīgas attīstības principu lietošana dod ieguvumus ne tikai vides saglabāšanā. Ilgtspējīgas attīstības dimensijas un virzītājspēku mijiedarbība Lai gan enerģētika veido mazu daļu no valsts IKP (apmēram 3. Visiem tautsaimniecības sektoriem – rūpniecībai. lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu attīstību. vienlaikus saglabājot un nepazeminot vides kvalitāti. darba ražību. nepieciešams ievērojami samazināt resursu patēriņu. Īpašu vietu starp 10 29/03/11 06:36 versija 1.5 .5%). lai nodrošinātu mūsu vajadzības. pakalpojumiem un tirdzniecībai. transportam. Enerģijas apgāde ietekmē jaunu darba vietu rašanos. paaugstinot ražošanas efektivitāti un ienākumus. Tas paātrina ekonomisko un sociālo attīstību. un saprātīga enerģētikas plānošana var spēlēt svarīgu lomu. lai sasniegtu līdzsvarotu attīstību.2. 2. bet arī patver pilnībā jaunas iespējas visai ekonomikai. konkurētspējas paaugstināšanos un nodarbinātības veicināšanu. Tā būtiski ar valsts institucionālo struktūru palīdzību var pastiprināt trīs ilgtspējīgas attīstības sastāvdaļu virzību – ekonomiku ar produktivitātes paaugstināšanu. ko var sasniegt vienīgi ar fundamentālām izmaiņām mūsu dzīves stilā un ekonomikā.

Ņemot vērā ierobežotos dabas resursus. Enerģētikas politika ir valsts infrastruktūras politikas elements un tas ir svarīgs faktors ekonomikas konkurētspējai un attīstībai. Latvijas tautsaimniecības vienotā stratēģijā vidējā termiņā ir izvirzīti mērķi šo rādītāju palielināt no 42% (2004. Latvijas attīstības ilgtermiņa mērķus. kas nosaka enerģijas pieprasījumu. informācijas tehnoloģiju. Šāda izvirzītā mērķa sasniegšanai IKP pieaugums vidējā periodā (2010 gads) jānodrošina 8% robežās. 2. 2. ir zināšanu un augsto tehnoloģiju intensīva izmantošana. Latvijas ekonomikas attīstības ilgtermiņa mērķi Latvijas attīstības ilgtermiņa galvenais mērķis – nākamo 20-25 gadu laikā sasniegt Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju labklājības vidējo līmeni (iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju). ir svarīgi ne tikai ražošanas rādītāju uzlabošana (IKP uz iedzīvotāju). gan arī 11 29/03/11 06:36 versija 1. inovācijās un pētniecībā. dziļā koksnes pārstrāde) un pakalpojumiem ar lielu pievienoto vērtību (tranzīts. Tas nozīmē. biotehnoloģija. finansu pakalpojumi). 3) ekonomikas tehnoloģiskais līmenis. prioritātes un uzdevumus vidējā un ilgākā termiņā nosaka divi galvenie dokumenti – „Latvijas tautsaimniecības vienotā stratēģija” un „Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija”. gads). Lai to sasniegtu.1. Šī tendence ir saistīta ar tautsaimniecības attīstības orientāciju uz zināšanām bāzētas produkcijas ražošanu (informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. farmakoloģija. infrastruktūras nodrošināšanā u. Latvijai tuvojoties ES vidējiem rādītājiem. kas var nodrošināt nepieciešamo IKP pieaugumu. bet būtiskākie makroekonomiskie ir šādi: 1) valsts ekonomikas struktūra. mazās tautsaimniecības jaudas un mazo tirgus apjomu. bet arī pēc piedāvāto pakalpojuma klāsta. uzvedība. ekoloģiski tīra pārtika. bet patiesa tuvināšanās visās dzīves kvalitāti raksturojošās jomās – sociālajā attīstībā. 4) enerģijas cenu izmaiņas un to elastība saistībā ar patēriņu. bet ilgtermiņa (2030 gads) 5% apmērā.c. rūpniecības un servisa darbību. tūrisms. Pakalpojumu nozare attīstīsies ne tikai pēc sava apjoma.2. akcentu nobīde no darbietilpīgas ekonomikas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku.2. kas nosaka ekonomikas energointensitāti. Kā norādīts „Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģijā”. ka tradicionālo Latvijas tautsaimniecības nozaru attīstība nākotnē turpināsies uz jaunas tehniskās un tehnoloģiskās bāzes. tai skaitā vāji attīstītos reģionos. Vienlaicīgi tas ir vitāli svarīgs vides politikas elements. gads) līdz 62% (2010. 4) iedzīvotāju labklājības līmenis. reālākais tautsaimniecības attīstības ceļš. kas ir dominējošā enerģijas forma un kas nodrošina komunikāciju. kas nosaka ekonomikas energointensitāti 2)ekonomikas attīstības stadija un attīstības temps.enerģijas veidiem ieņem elektrība.5 . Latvijas ekonomikas attīstību nākotnē raksturos pāreja no industriālās uz inovatīvo ekonomiku. gan pieaugot ekonomiskajām aktivitātēm. Attīstība noritēs. vides kvalitātē. Enerģijas pieprasījuma noteicošie makroekonomiskie faktori Enerģijas pieprasījumu nosaka daudzi faktori. uzlabojoties infrastruktūrai.

12 29/03/11 06:36 versija 1. Tā nav tikai vienkārša jaunu zināšanu radīšana. kas ietekmē ekonomikas attīstību visos līmeņos. Ienākumu un enerģijas patēriņa elastība parāda. kas ir saistītas ar labklājības augšanu. jo izmainās iedzīvotāju prasības pēc servisa un komforta. tas nozīmē – enerģijas patēriņš seko ienākuma izmaiņām daudz ciešāk. var secināt. Pie augsta ienākumu līmeņa. Iedzīvotāju labklājības līmenis un enerģijas patēriņš Iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanās ilgtermiņā ietekmē enerģijas pieprasījumu. par cik procentiem palielinās enerģijas patēriņš. 2. Kā trešo faktoru var minēt pieaugošo globālo konkurenci.2. bet arī daudz efektīvāka visdažādāko zināšanu izmantošana visos iespējamos ekonomikas aktivitāšu veidos. Uz „zināšanām balstīta ekonomika” ir pieeja. ienākumu palielināšanās vairs neizsauc enerģijas patēriņa palielināšanos.5 . kas saistīti ar tehnisko progresu un iedzīvotāju dzīves standartu pieaugumu. ņemot vērā enerģijas efektivitātes pasākumus.veidojoties pieprasījumam pēc jauniem pakalpojumu veidiem. bet. Otrais faktors ir paātrināta pētniecības un tehnoloģiju attīstība. kas kļūst par galveno dzīves standartu noteicošo faktoru. kad ir sasniegts jau piesātinājuma līmenis. Salīdzinot ar ekonomikas attīstības iepriekšējo posmu. palielinoties iedzīvotāju ienākumiem par vienu procentu. ka pie dažādiem ienākumu līmeņiem šī atkarība ir atšķirīga. šobrīd līdzsvara punkts starp zināšanām un resursiem arvien vairāk novirzās uz zināšanu pusi. bet šodien četri savstarpēji pastiprinoši procesi palielina to nozīmību. to notur nemainīgu vai pat samazina. Starptautiskie pētījumi par mijiedarbību starp iedzīvotāju ienākumu palielināšanos un enerģijas patēriņu parāda. Analizējot Tabula 1 rādītājus. Zināšanas vienmēr ir bijušas viens no galvenajiem ekonomikas attīstības faktoriem. un pēdējais ceturtais virzošais spēks ir izmaiņas sabiedrības patēriņā. kurā zināšanu radīšana un izmantošana dominē produktu un pakalpojumu radīšanā. ka pie zemāka iedzīvotāju ienākumu līmeņa ienākumu un enerģijas patēriņa elastība ir lielāka. Pirmais no tiem un redzamākais ir informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju straujā attīstība. Uz zināšanām balstītas ekonomikas nozīmīguma pieaugums ir starptautiska tendence. interešu un attieksmes maiņu pret dzīves stilu un tehnoloģijām.2.

312 Nākošajos attēlos ir parādīta iedzīvotāju ienākumu izmaiņu ietekme uz vairākiem parametriem.3. att.4 2545 – 4249 0. Iedzīvotāju ienākumu izmaiņu ietekme uz dzīvojamās platības lielumu attīstītās ekonomikas valstīs Avots: Starptautiskā Enerģētikas Aģentūra 13 29/03/11 06:36 versija 1. kas nosaka enerģijas patēriņu. 2. Iedzīvotāju ienākumu līmeņa izmaiņas un enerģijas patēriņa elastība Ienākumi uz vienu iedzīvotāju. Dzīvojamās platības lielumu izmaiņas attīstītās ekonomikas valstīs pēdējos desmit gados ļauj konstatēt korelāciju starp ienākumu palielināšanos un dzīvojamās un apkurināmās platības palielināšanos. jo sevišķi strauji pieaug jaunu elektrisko ierīču skaits mājsaimniecībās un līdz ar to arī elektroenerģijas patēriņš šajā patēriņa grupā. Iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanās ietekmē arī elektroenerģijas patēriņu mājsaimniecību sektorā. Ienākumu elastība US$1990 PPP 823 – 1430 1. Tādā veidā izvirzītie ilgtermiņa mērķi par Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanu līdz ES vidējam līmenis acīmredzot ietekmēs arī enerģijas pieprasījumu.098 1430 – 2545 1.784 4249 – 8750 0.5 .Tabula 1.394 > 8750 -0.

un to pēdējā laikā izjūt arī Latvijas patērētāji. Elektroenerģijas patēriņa izmaiņas un struktūra mājsaimniecībās attīstītās ekonomikas valstīs Avots: Starptautiskā Enerģētikas aģentūra 2. Augstas naftas cenas un to iespaids uz ekonomikas attīstību Naftas cenas joprojām ir viens no svarīgiem globālās ekonomikas veidotājiem. att. konstantās 2000. att.5.4.5 . Naftas cenu izmaiņas ilgtermiņā Avots: Starptautiskā Enerģētikas aģentūra 14 29/03/11 06:36 versija 1. gada cenās tās joprojām ir zemākas nekā 1981.2. gadā.2. 2. Lai gan pēdējos četros gados naftas cenas pasaules tirgū ir strauji pieaugušas.3.

Ņemot vērā. ka naftas cenas pieaugums par 10 USD$/barelu samazina IKP pieaugumu par apmēram 0.6.i. Latvijas gadījumā naftas produkti aizņem apmēram trešo daļu primāro resursu bilancē. cik cieši dabas gāzes cena ir saistīta ar naftas cenas palielināšanos un cik liels ir cenu palielināšanās iespaids uz citiem kurināmā veidiem. Korelācija starp naftas un citu enerģijas veidu cenu izmaiņām pasaulē Avots: Starptautiskā Enerģētikas aģentūra Jo vairāk palielināsies naftas cenas un jo ilgāk tās paliks šajā līmenī. jāņem vērā arī cenu elastība. t. att. protams. 2)atkarības no naftas produktu importa. un to galvenais patērētājs ir transporta sektors. 2. Cenu elastībai ir īstermiņa un ilgtermiņa iespaids.5 . 15 29/03/11 06:36 versija 1. Radītais iespaids ir atkarīgs arī no tā. samērā straujš cenu pieaugums dažiem enerģijas veidiem (benzīns. kas ir atšķirīgs. ka cenu elastības ietekme uz enerģijas patēriņu Latvijā līdz šim ir bijusi ļoti neizteikta. 3)patērētāju spējas samazināt patēriņu vai arī pāriet uz citu kurināmā/enerģijas veidu. Jāatzīmē. kuri konkurē ar naftu un dabas gāzi un kurus izmanto elektrības un siltuma ražošanā. 2. dīzeļdegviela) to patēriņu nav ietekmējis. Augstākām naftas cenām ir negatīvs iespaids uz naftu importējošo valstu ekonomiskiem rādītājiem īstermiņā (1-2 gadi).. Cenu elastības ietekme nav arī tik būtiska enerģijas veidiem. ilgtermiņa iespaids ir maznozīmīgāks.4. jo lielāks būs iespaids uz makroekonomiskiem rādītājiem.4%. tai nav iespējas tiešā veidā ietekmēt cenu izmaiņas. Augstas naftas cenas ierosina pievērst daudz lielāku uzmanību atjaunojamiem enerģijas resursiem un jaunu tehnoloģiju attīstībai un to ienākšanas tirgū veicināšanai. ko diktē pasaules naftas tirgus.2. Cenu elastība Prognozējot enerģijas patēriņu. ka Latvija ir naftas produktus importējoša valsts. bet iespaids uz inflāciju ir ievērojamāks – patērētāju cenu indeksu palielina par 0.5%. Analītiķu veiktie pētījumi par tendencēm citās valstīs [1] rāda. Tiešais naftas cenu pieauguma iespaids uz valsts ekonomiku atkarīgs no vairākiem faktoriem: 1)naftas produktu daļas izdevumos par vienu vienību nacionālās ekonomikas kopproduktā.

palielinoties primāro energoresursu patēriņam.31 Norvēģija -0. to cenas ir ļoti jūtīgas pret daudziem faktoriem. Citu valstu dati ir apkopoti no dažādiem starptautiskiem literatūras avotiem. tādu svarīgu primāro energoresursu kā nafta.5 . kas izsauc arī strauju pašu resursu cenu pieaugumu. Kopējā Eiropas Savienības stratēģija Attīstoties ekonomikai un pieaugot sabiedrības labklājības līmenim.89 -0. Tas saistās ar nopietnām problēmām. Elektroenerģijas patēriņš un cenu elastība Valsts Rūpniecība Lauksaimniecība Mājsaimniecības Pakalpojumi un tirdzniecība Latvija -0. Iegūto un realizācijai gatavo resursu krājumi ir relatīvi nelieli. ražošanas sektora attīstību un konkurētspēju. No vienas puses. no 2005.3. kuru nav iespējams aizvietot ar citiem alternatīviem veidiem.28 -0. Palielinoties pieprasījumam pēc primārajiem resursiem. jūnijā ir pieņemta Energoefektivitātes Zaļā grāmata ar moto: „Darīsim vairāk.66 -0.29 ASV -0. kas var izsaukt (un būtībā tas jau ir noticis) neatgriezeniskas izmaiņas Zemes atmosfērā. to iegūšanas izmaksas paaugstinās. Piemērs par cenu elastību elektroenerģijas patēriņam parādīts 2. elektroenerģijai. Vienlaicīgi uz efektīvāku enerģijas izmantošanu vērstie pasākumi būtiski veicina jaunu tehnoloģiju rašanos. Tabula 2.tabulā. apgādes drošums. Kaut arī energoefektivitātes jautājumi jau ilgi ir ES uzmanības lokā. Pamata mehānisms tā sasniegšanai ir energoresursu efektīvāka izmantošana. 16 29/03/11 06:36 versija 1. gan arī Kioto protokolā nosprausto mērķu sasniegšanai. ļoti nozīmīga ir energoresursu patēriņa relatīva.3.3 -0. arī absolūta samazināšana.68 -0.Piemēram. Ņemot vērā minēto. Šo resursu (vismaz relatīvi lēti iegūstamo) krājumi izsīkst.27 2. gada 22. No otras puses.74 -0.30 Kanāda -0. Šajā dokumentā atgādinātas galvenās nostādnes energoefektivitātes veicināšanai un tādu galveno Eiropas Savienības kopējo mērķu kā konkurētspējas nostiprināšana un Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšana. Energoresursu efektīva izmantošana 2. vides aizsardzība un Kioto protokola saistību izpildīšana. 2005. strauji pieaug pieprasījums pēc enerģijas un ar to saistītais primāro energoresursu patēriņš. lietojot mazāk”. gāze. jaunu darba vietu rašanos. arī paaugstinās ES valstu enerģētiskā atkarība no citām valstīm.23 -0. pieaug vides piesārņošana jau tādos apjomos.1. Lai iegūtu datus par Latviju.06 -0. ir izmantota regresijas analīzes metode un elektroenerģijas patēriņa un cenu izmaiņu informācija par pēdējiem 5 gadiem. ogles.65 -0. klimata izmaiņas un citus draudīgus procesus Zemes eksistencei. un kur iespējams. Tas ir iedarbīgs mehānisms vienlaicīgi gan enerģētiskā neatkarības palielināšanai. kūdra pieejamais apjoms ir ierobežots. gada tā ir Eiropas Komisijas enerģētikas politikas vadošā prioritāte.

salīdzinot ar vidējo OECD rādītāju. gadā. Avots: International Energy Agency Attēls ilustrē novērtējumu. reģionālā un valstiskā līmenī. Enerģijas intensitāte Latvijā. rada pievienoto vērtību un jaunas darba vietas. kas izpaužas galaproduktu veida un kvalitātes samērā ar enerģijas patēriņu. ka teorētiski enerģijas patēriņš mājsaimniecībās OECD valstīs būtu par 56% lielāks 1998. Energoefektivitātes pasākumu ieviešana nedrīkst pazemināt dzīves kvalitāti. Tā samazina emisijas. patērējot mazāk enerģijas.5 . Šajā dokumentā ir identificētas ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītās problēmas dažādās dzīves sfērās un piedāvāts izdiskutēt iespējamos risinājumus. neskatoties uz labo attīstības tendenci pēdējā desmitgadē. Enerģijas efektivitātes palielināšana palīdz valstij palielināt biznesa konkurētspēju un patērētāju labklājību. Energoefektivitāte ir enerģijas izmantošanas lietderīguma pakāpe. precīzi izstrādāt iespējamos rīcības plānus rūpniecības uzņēmumos un individuālajiem patērētājiem pašvaldību. 17 29/03/11 06:36 versija 1. ja iepriekšējo 25 gadu laikā nebūtu realizēti enerģijas efektivitātes paaugstināšanas un enerģijas taupīšanas pasākumi. kā realizēt efektīvus enerģijas ietaupījumus un ātri. Augstāka enerģijas izmantošanas efektivitāte ļauj iegūt to pašu gala produkta apjomu. Svarīgākais ir atrast veidus. joprojām ir ievērojami augstāki. veicina jaunus pakalpojumus.

5 . Tiek gatavots likumprojekts par ēku energoefektivitāti. gadam Latvijā panākt primārās enerģijas patēriņa samazinājumu uz nacionālā kopprodukta vienību par 25% un norādīti pasākumi. nosprausts stratēģiskais mērķis līdz 2010. Institucionālie un struktūras jautājumi Ar energoefektivitātes jautājumiem nodarbojas vairākas dažādu ministriju struktūrvienības: • Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departaments. 2.3. tirgus “problēmas” un barjeras var to arī kavēt. Šajā dokumentā dots situācijas novērtējums pēc pārejas uz tirgus ekonomiku. lai tirgu fokusētu uz enerģijas efektivitāti. Ietekme uz fosilās enerģijas piegādes segmentu Enerģijas taupības un enerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšanas stratēģijām ir jābūt balstītām uz kopēju valsts stratēģiju primāro energoresursu izmantošanas jomā.3.2. gadā ir pieņemta „Valsts energoefektivitātes stratēģija”. • Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Mājokļu aģentūra. Regulatora reformai un sektora restrukturizācijai ir jāspēlē centrālā loma enerģijas efektivitātes veicināšanā.4. Būtiskākie instrumenti ir nodokļu politika un dažādas atbalsta politikas. Valsts rīcībā ir ierobežots instrumentu klāsts tāda vai citāda primārā energoresursa patēriņa ierobežošanai. energoefektivitātes pasākumus nevajadzētu uzskatīt par instrumentu absolūtai primāro fosilo energoresursu patēriņa samazināšanai. ka kopējais enerģijas patēriņš visticamāk turpinās pieaugt.3. kas realizējami šī mērķa sasniegšanai. Būtu ieteicams pastiprināt šo institūciju koordināciju. enerģijas nodokļu izmantošana un dažādas atbalsta programmas ir dzenošais faktors patērētāju motivēšanai enerģiju izmantot racionāli.2. 1999. protams. Būvniecības departaments. Vides investīciju fonds. ka pašlaik samērā daudz tiek darīts normatīvo dokumentu sakārtošanas jomā. stimulējot to aizstāt ar citiem resursiem.3. LIAA Enerģētikas nodaļa un Energoefektivitātes fonds. Valdības iespējamās aktivitātes un sagaidāmie rezultāti Jāatzīmē. Energoefektivitātes jautājumi ir atspoguļoti „Enerģētikas likumā”. Tirgus spēki un kvalitatīva informācija paātrina enerģijas efektivitātes paaugstināšanos. lietojot to cita resursa vietā. sociāliem jautājumiem). Patērētāju pusē tarifu reformas. reģionālo plānošanu. 2. kurā ir noteikti mērķi un prioritātes tuvākam un vidējam laika periodam. • Vides ministrijas Klimata un atjaunojamās enerģētikas departaments. bet. Jautājums par enerģijas efektivitātei jāintegrē vispārējā nacionālā enerģētikas politikā (arī citās politikās saistībā ar vidi. Šim mērķim labāk kalpotu atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana elektroenerģijas un siltuma ražošanai. Ņemot vērā to. vai arī otrādi – patēriņa stimulēšanai. Šādās reizēs ir nepieciešama valdības iejaukšanās. izstrādājot un realizējot pasākumus energoefektivitātes uzlabošanā: 18 29/03/11 06:36 versija 1.

uzņēmēji) informēšanas kampaņu par energoefektivitātes paaugstināšanas nozīmi organizēšanā. līdz 2012. ka laikā no 2008. 2) Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības un pievienošanās ANO konvencijām .7. gadam Latvijai antropogēniem izmešiem siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (CO2. Šo prioritāti nosaka divi faktori: 1) lai gan. lai veicinātu energoefektivitāti visā preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas ciklā. gadā tas sastādīja 72% no kopējām SEG emisijām (sk. emisiju daudzums uz 1 iedzīvotāju ir salīdzinoši neliels. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju ierobežošana ir viena no Latvijas vides politikas prioritātēm. šķīdinātāju un citu produktu lietošana attiecīgi ar 9%.c. Kioto protokols nosaka. 2003. • dažādu sabiedrības mērķauditoriju (jaunatne. Kurināmā un degvielas sadedzināšana ir galvenais siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisiju avots Latvijā. salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. • sabiedrības „zaļās” domāšanas veidošanā u. iedzīvotāji. • to patērētāju segmentu identificēšanā. Latvijai šāds mērķis ir sasniedzams. halogēnūdeņraži un SF6) izmešiem. gada izmešu līmeņa.Vispārējā Konvencija par klimata pārmaiņu ierobežošanu un Eiropas Ekonomiskās Komisijas Konvencija “Par Robežšķērsojošo gaisa piesārņojumu lielos attālumos”– prasa konkrētas rīcības klimata pārmaiņu ierobežošanai un robežšķērsojošā gaisa piesārņojuma samazināšanai. kā arī atbalsta veidu identificēšanā un to realizācijas metožu noteikšanā. gadā kopējās SEG emisijās veidoja 15%. 2% un 1% lielām daļām kopējās SEG emisijās. tajā pašā laikā atsevišķās valsts teritorijas daļās - pilsētās . ir jābūt 8% zem 1990. Vides kvalitāte Viens no ilgtspējīgas politikas galvenajiem uzdevumiem ir vides kvalitātes saglabāšana. CH4.var pastāvēt nozīmīga gaisa piesārņojuma risks. kam ir nepieciešams valsts atbalsts energoefektivitātes pasākumu ieviešanā. 2.• nodokļu politikas izmaiņā. 2. N20. izteiktiem kopējā CO2 ekvivalenta formā. 19 29/03/11 06:36 versija 1.5 .4. Tad seko atkritumu apsaimniekošana. att. Otrs lielākais SEG emisiju avots ir lauksaimniecība. Analizējot pašreizējās tendences. kuras daļa 2003.). rūpnieciskie procesi.

Lauksaimniecība 3. 30 25 N2O CH4 20 CO2 Gg CO2ekv. Enerģētikas sektors 20% 0% 1991 1996 1990 1992 1993 1994 1995 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2. att.8. Tad seko CH4 un N2O – attiecīgi ar 18% un 11%. Kopējās SEG emisijas kurināmā un arī emisijas no degvielas sadedzināšanas kopš 1990. Gg 20 29/03/11 06:36 versija 1. 100% 80% 6. att.8.5 . gada kopējās SEG emisijās sastādīja 71%. att. Atkritumu apsaimniekošana 5. Lielākais CO2 emisiju avots ir kurināmā un degvielas sadedzināšana. Atkritumu apsaimniekošana un lauksaimniecība ir attiecīgi lielākie CH4 un N2O emisiju avoti. Kopējās un kurināmā un degvielas sadedzināšana SEG emisijas CO2 ekvivalentos ir parādītas 2. Kopējās SEG emisijas 15 10 5 0 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 2000 2001 2002 2003 1999 2. Rūpnieciskie procesi 1. Zemes izmantošana un mežsaimniecība 60% 4. SEG emisiju avotu daļa kopējās SEG emisijās CO2 ir lielākā SEG emisija komponente Latvijā.7. Kurināmā un degvielas sadedzināšanas SEG emisijas un Latvijas kopējās SEG emisijas. Šķīdinātāju un citu produktu lietošana 40% 2. CO2 ekv. kura 2003. gada ir samazinājušās par vienādu lielumu – 59%.

ka valdība.A. radīs CO2 izmešu pieaugumu. kurināmā un degvielas sadedzināšanas SEG emisijas galvenie avoti ir enerģijas ražošana un pārvade un transporta sektori. neuzlabojot energoefektivitāti rūpniecībā un mājsaimniecības sektorā. att. 2. gada ir tendence samazināties.4. att. tad sekoja NOx un SO2.2. tajā skaitā Eiropas integrācija un pieeja tirgus regulēšanas jautājumiem. 15 1.3. kā sabiedrības interešu aizstāve. Citas nozares 20 1.B. Kopējo NOx un SO2 emisiju daudzumu galvenokārt sastāda enerģētikas un transporta sektors (98%-99%). Apstrādes rūpniecība un būvniecība 10 1. bet tā vietā lielāku uzmanību un uzsvaru liek uz pārraudzīšanu un regulēšanu.A.9. pieaugošā iedzīvotāju mobilitāte. Valdība joprojām 21 29/03/11 06:36 versija 1. kuru daļa kopējās emisijās ir apmēram vienāda ap 40% katram. transportā. bet no GOS emisijām tas veido lielāko daļu – 66%.1.5. Šodien Latvijā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas ir vienas no mazākajām Eiropā (emisijas ekvivalents uz vienu iedzīvotāju ir neliels). Kurināmā un degvielas sadedzināšanas un Latvijas kopējās SEG emisijas. kas nosaka. Tāpēc ir ļoti svarīgi rosināt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu realizēšanu visās energoietilpīgajās nozarēs – enerģētikā.. rūpniecībā. Kā redzams 2.5 . Enerģijas ražošana un pārvade 5 Kopējās SEG emisijas 0 1996 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2.A. būvniecībā. 30 25 1. lai nodrošinātu sabiedrības intereses. Tomēr strauji ekonomiskās attīstības tempi. Arī šīm emisijām kopš 1990. vairs netiecas un nedarbojas kā enerģijas ražotājs. mājokļu apsaimniekošanā. gadā lielākās bija gaistošie organiskie savienojumi (GOS). Transports Gg CO2ekv. kā arī vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanā. Kurināmā gaistošo vielu izmeši 1. Valdības darbības sfēras ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai Notikumi un attīstība dažu pēdējo gadu laikā Eiropā un pasaulē ir iezīmējuši būtiskas izmaiņas attiecībās starp valsts institūcijām un tirgu.A. Gg Latvijā no netiešām SEG emisijām 2003.9. Šīs izmaiņas nosaka daudzi faktori.

kas dažreiz nav savietojami un sasniedzami vienlaicīgi. Pasākumi.10. kas pastiprina tirgus attiecību lomu enerģētikā un valdības – kā enerģijas ražotāja – izstāšanos no šī tirgus. Valdības darbības sfēra un galvenie uzdevumu virzieni enerģētikā Šīs iepriekš aprakstītās izmaiņas tirgus attīstībā un valdības loma tajā ir svarīga un aktuāla arī Latvijai.ir galvenā institūcija. kas izstrādā un kontrolē tirgus nosacījumus un vides kvalitātes. bet to izpilde arvien vairāk tiek deleģēta neatkarīgām institūcijām un privātām organizācijām.1. kā arī analizēt atsevišķas valsts attīstības tendences ilgākā laika periodā. un nacionālo valdību ietekme šajos gadījumos ir pat ierobežota. 22 29/03/11 06:36 versija 1. Dažreiz tie izriet no starptautiskām politikas un ekonomikas attīstības tendencēm. 2. plaši tiek izmantota indikatoru pieeja. vides kvalitāti un apgādes drošumu. apgādes drošuma mērķus un uzdevumus.5 . Indikatoru pieejas izmantošana ļauj savā starpā salīdzināt dažādas valstis. att. Valdības uzdevums jaunajos apstākļos ir regulēt līdzsvaru starp tirgus attīstību.6.6. ir jāsabalansē ar sabiedrības interesēm vides kvalitātes un apgādes drošuma jomā. un šī saikne ir jāapskata Eiropas un pasaules politikas un ekonomikas attīstības kontekstā. Indikatoru sistēma un to izmantošanas jomas Lai analizētu enerģētikas ekonomikas un vides kvalitātes mijiedarbību. Ilgtspējīgas attīstības analīzes indikatori 2. Enerģētikas nozares vadība prasa lietot integrētu pieeju. V i d e V a l d ī b a : V a l d ī b a : l i k u m i u n p o l i t i k a u n v a d ī b a s t a r p t a u t i s k i l ī g u m i K o n k r ē j o š i u m ē r ķ i u n u z d e v u m i A p g ā d e s T i r g u s d r o š u m s V a l d ī b a : e k o n o m i s k ā p o l i t i k a 2. kas aptver daudzas politikas jomas un izvirza dažādus mērķus.

gala. ekonomiskā un vides. ECO3 – apgādes efektivitāte Enerģijas ražošanas un pārvades/sadales efektivitāte. kas tiek izmantota ilgtspējīgas attīstības novērtēšanai. gala enerģija. ECO4 – rūpniecības intensitāte Enerģijas patēriņš rūpniecībā kopumā un pa apakšnozarēm vienas pievienotās vērtības vienības saražošanai. Darbā ir apskatīta Starptautiskās Enerģētikas aģentūras izstrādātā indikatoru sistēma. Daudzas vadošās starptautiskās enerģētikas institūcijas ir izstrādājušas vai lieto indikatoru metodi enerģētikas attīstības tendenču analīzei un nākotnes uzdevumu un politiku iezīmēšanai. kas tiek tērēta par patērēto enerģiju. ECO2 – kopējā produktivitāte Patērētā enerģija (primārā. lai pieņemtu lēmumus par jaunu stratēģiju izstrādāšanu un lai pēc tam varētu novērtēt jaunu stratēģiju un aktivitāšu ietekmi.5 . Finālā enerģija pret primāro enerģiju. ECO6 – pakalpojumu un tirdzniecības Enerģijas patēriņš pakalpojumu un intensitāte tirdzniecības nozares vienas pievienotās 23 29/03/11 06:36 versija 1. Palīdzēt politikas veidotājiem atbildēt uz dažādiem jautājumiem par attīstības tendencēm. elektroenerģija uz iedzīvotāju. Indikatori var tikt izmantoti dažādiem mērķiem: Indikatorus var izmantot. lai veidoto dialogu ar politikas veidotājiem un sabiedrību par enerģētikas un līdzsvarotas attīstības jautājumiem un lai veicinātu arī dialogu starp institūcijām. Ekonomiskās dimensijas indikatori ECO1 – kopējais patēriņš Enerģijas patēriņš (primārā. Tabula 3. ECO5 – lauksaimniecības intensitāte Enerģijas patēriņš lauksaimniecībā vienas pievienotās vērtības vienības saražošanai. kas nav pieslēgta elektroenerģijai vai kam nav pieejama komerciālā enerģija. kuru raksturo trīs galvenās dimensijas – sociālā. lai izmainītu nevēlamas tendences. SOC2 – enerģijas pietiekamība Mājsaimniecības ienākumu daļa. elektroenerģija) par vienu saražoto IKP vienību – enerģijas intensitāte. Ilgtspējīgas attīstības analīzes indikatori Indikatora nosaukuma abreviatūra Indikatora īss raksturojums Sociālās dimensijas indikatori SOC1 – pieejamība enerģijai Mājsaimniecību vai iedzīvotāju daļa. Indikatoru vērtības ir iespējams izmantot nākotnes scenāriju definēšanā un enerģijas pieprasījuma prognozēšanā. nepieciešamām programmām un aktivitātēm.

kuras ekonomika ir balstīta uz banku sektoru. jo īslaicīgi kāds no indikatoriem var norādīt negatīvu tendenci – līdz ir sasniegts jauns. salīdzinot ar valsti. Tomēr daži no šiem indikatoriem vienmēr ir jāanalizē kontekstā ar konkrēto attīstības fāzi. bet vienlaicīgi tiks palielināta valsts kopējie un eksporta ieņēmumi. 2. Salīdzinot šos indikatorus. Piemēram. Indikatoru izmantošanā svarīga ir interpretācija.2. valstī. Valsts. ekonomikas un enerģijas apgādes sistēmas kontekstā. augstāks attīstības līmenis. ENV2 – Gaisa kvalitāte Emisiju daudzums enerģētikas apgādes sistēmā. ECO7 – transporta intensitāte Enerģijas patēriņš transporta nozares vienas pievienotās vērtības vienības saražošanai. tie ļauj identificēt vēlamās un nevēlamās tendences. ECO9 – atkarība no importa Importa daļa no kopējā primāro resursu bilances. kas iepriekš ir balstījusies uz lauksaimniecības un pakalpojumu nozarēm pēc lielas energoietilpīgas rūpniecības nozares attīstības palielināsies rūpniecības intensitātes rādītājs. noteikti ir jāņem vērā ekonomikas strukturālās izmaiņas un pēc tam var salīdzināt ekonomikas efektivitāti. ECO8 – zaļā enerģija Atjaunojamo enerģijas veidu daļa primāro resursu un elektroenerģijas patēriņa bilancē.5 .Indikatora nosaukuma abreviatūra Indikatora īss raksturojums vērtības vienības saražošanai. kas dod lielākus ieguvumus nekā īslaicīgie zaudējumi.6. kas ir saistīta ar tehnoloģiskām izmaiņām un patērētāju uzvedību. Indikatori ir noteikti jāanalizē katras valsts attīstības stadijas. Vides kvalitātes dimensija ENV1 . izvēlētais agregācijas līmenis un to kompleksa lietošana. 24 29/03/11 06:36 versija 1. Indikatoru izmantošana pašreizējā stāvokļa analīzei Daži no iepriekš minētiem indikatoriem viennozīmīgi var raksturot progresu un attīstību. tirdzniecību noteikti tērēs mazāk enerģiju uz vienu saražoto IKP vienību.Klimata pārmaiņas Enerģijas ražošanas un patēriņa GHG emisijas uz vienu cilvēku un vienu saražoto IKP vienību. kuras ekonomika balstīta uz energoietilpīgu rūpniecību. Lielāko skaitu sociālās un vides kvalitātes dimensijas indikatoru var pieskaitīt šai grupai. Svarīga ir šo indikatoru interpretācija.

(toe/iedz. att.5 . jo liela daļa no elektroenerģijas patēriņa tiek nodrošināta ar hidroenerģiju un elektroenerģijas importu.pārvades un sadales zudumi 2. Daži no indikatoriem nav izvēlēti. sociālās un vides dimensijas dažu indikatoru analīzi. kā arī elektroenerģijas ražošanā tiek maz izmantoti primārie resursi.) 25 20 15 10 5 0 5 10 Latvija Polija Portugāle Ungārija Grieķija Itālija Spānija Slovāku Īrija Dānija UK EU-15 Japāna Austrija Vācija Čehu Francija OECD Norvēģija Austrālija Zviedrija Somija US Kanāda *. salīdzinot Latvijas un citu valstu attiecīgo indikatoru vērtības. 25 29/03/11 06:36 versija 1. jo enerģijas patēriņš uz vienu iedzīvotāju var būt mazs vismaz divu iemeslu dēļ – valsts ir ekonomiskās attīstības sākuma stadijā vai arī enerģijas efektivitāte ir augsta un valsts IKP ieguldījuma lielu daļu dod pakalpojumu un tirdzniecības nozares. Tālāk ir doti piemēri par ekonomiskās. Enerģijas patēriņa indikatora (ECO1) salīdzinājums starp valstīm Indikatori ECO1 un ECO2 arī ietilpst šajā grupā. Elektroenerģijas patēriņš*/ Kopējā primāro energoresursu piegāde/ iedzīvotāju . lai vērtētu attīstību kategorijās „labs” vai „slikts”. gala un elektrības patēriņš uz vienu iedzīvotāju) ir zemāks nekā Eiropas Savienība valstīs vairāku faktoru dēļ – valsts ekonomika vēl ir attīstības stadijas sākuma posmā. Lielākais vairums no ekonomiskās dimensijas indikatoriem atbilst šai grupai.gross ražošana +imports . iedzīvotāju . IKP struktūrā būtisku daļu aizņem pakalpojumu un tirdzniecības sektors. bet lai aprakstītu un raksturotu enerģijas patēriņa aspektus.2003.2003. Latvijas gadījumā šis indikators (ECO1 primāro.eksports .11.

tomēr. kuram izvirzīts indikatīvais mērķis samazināt vērtību no 0. Ne mazāk svarīgi iedzīvotāju labklājības raksturošanai ir indeksi. Iedzīvotāju maksājumu daļa par patērēto enerģiju no kopējiem ienākumiem Latvijā ir parādīti 2.gross ražošana +imports .34 (2002 gadā) līdz vidējā termiņā 0. Tomēr. gadā).13. Tādi ir pieejamība enerģijai (SOC1) un tās pietiekamība (SOC2). jāņem vērā valstu IKP struktūra.29 (2030. att. (toe/000US$2000) 1. gadā) un tālāk 0. bet labāks nekā citām jaunajām ES dalībvalstīm.5 0. salīdzinot ar citām attīstītām valstīm. Pēc tās Latvijas rādītāji būtu jāsalīdzina ar pēc IKP struktūras līdzīgām valstīm.5 . var secināt. (kWh/US$2000) IKP . Enerģijas intensitātes (ECO2) indikatora salīdzinājums starp valstīm Nākošais indikators ECO2 (elektroenerģijas un primāro enerģijas resursu patēriņš uz saražoto IKP vienību) dod jau pilnīgāku atbildi par Latvijas ekonomikas intensitāti.0 0.eksports .32 (2010. Dāniju. Džini indekss raksturo sociālo labumu sadalījumu starp sabiedrības locekļiem. 26 29/03/11 06:36 versija 1. Pēdējo 4 gadu laikā tai ir tendence samazināties. lai salīdzinājums pilnīgāk un patiesāk atspoguļotu reālo situāciju. Latvijas attīstības ilgtermiņa galvenais mērķis ir iedzīvotāju labklājības līmeņa būtiska paaugstināšana (iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju) turpmākajos 20 – 25 gados.5 1. att. Šajā gadījumā Latvijas rādītājs jau kļūst salīdzinoši krietni sliktāks. ka šis rādītājs Latvijai ir sliktāks nekā daudzām ES un pasaules attīstītajām valstīm. Elektroenerģijas patēriņš*/ Kopējā primāro energoresursu piegāde/ IKP .12.2003. šis rādītājs Latvijā ir augsts.0 Japāna Dānija Norvēģija Īrija UK Itālija Austrija Vācija EU-15 Francija OECD Zviedrija US Spānija Grieķija Portugāle Austrālija Somija Kanāda Latvija Ungārija Polija Čehu republika Slovāku *. piemēram. kas sasaista enerģētiku un sociālo dimensiju. Virspusēji to analizējot. tajā skaitā Latvijas tautsaimniecības vienotā stratēģijā uzrādītais Džini indekss.0 0.pārvades un sadales zudumi 2.2003. Sociālā attīstību raksturo vairāki rādītāji.5 1.

Iedzīvotāju maksājumu daļa par patērēto enerģiju no kopējiem ienākumiem ekonomiski attīstītās valstīs Avots: Starptautiskā Enerģētikas aģentūra Vides kvalitātes raksturošanai ir izvēlēti (kompleksi apskatīti 2.15) trīs rādītāji.5 . 27 29/03/11 06:36 versija 1. 20 % ES vidējais 15 10 5 0 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2. varam secināt. att. ka daži no tiem ir labākās pozīcijās nekā citām valstīm. Iedzīvotāju maksājumu daļa par patērēto enerģiju no kopējiem ienākumiem Latvijā 2. Analizējot šos Latvijas rādītājus. CO2 izmeši uz saražoto IKP vienību (kg CO2 /US$2000) un CO2 izmeši kopējā primāro energoresursu patēriņā (t CO2/toe). bet citi – sliktākās.14. Mazais enerģijas patēriņš uz vienu cilvēku (ECO1) rada attiecīgi mazas CO2 emisijas uz vienu cilvēku. Koksnes un hidroenerģijas lielā daļa primāro resursu patēriņā rezultātā dod mazas CO2 emisijas uz vienu primāro resursu vienību.). att. Tie ir CO2 izmeši uz vienu iedzīvotāju (t CO2/iedz. turpretim salīdzinoši augstā ekonomikas intensitāte (ECO2) rada attiecīgi lielas CO2 emisijas uz vienu IKP vienību.13.

0 0. Kā jau iepriekš tika norādīts. Piemēram.15.2001. (t CO2/iedz. gadā sastādīs 49. Iestājoties ES.1 Zviedrija Dānija Itālija EU-15 Īrija Spānija Latvija Austrālija Polija UK US Norvēģija Japāna Francija Austrija Vācija Somija Kanāda Grieķija Ungārija OECD Portugāle Čehu republika Slovāku republika 2.6. Tā.2001. Tā. Latvija ir apņēmusies.) CO2 / Kopējā primāro energoresursu piegāde .75% no kopējā degvielas patēriņa transporta vajadzībām. att. ka elektroenerģijas patēriņš turpmākajos gados Latvijā mājsaimniecības sektorā un arī kopumā var pieaugt. (t CO2/toe) CO2 / IKP . piemēram. kas aptver un saista ekonomiku.3% no elektroenerģijas kopējā patēriņa un izmantotās biodegvielas daudzums būs 5. lai novērtētu to sasniegšanas iespējamību un savstarpējo mijiedarbību. salīdzinot ar citām attīstītām Eiropas Savienības valstīm. (kg CO2/US$2000) 100. CO2 / Iedzīvotāju . Vides kvalitāti raksturojošo indikatoru salīdzinājums starp valstīm. Latvijas tautsaimniecības vienotā stratēģija ir izvirzījusi dažus indikatīvus mērķus. Latvija arī ir apņēmusies panākt arī dažu indikatīvo mērķu sasniegšanu enerģētikas jomā. Indikatoru izmantošana nākotnes mērķu definēšanai un prognozēšanai Indikatorus var izmantot arī stratēģisko tendenču definēšanai un indikatīvo mērķu izvirzīšanai – un pēc tam laika gaitā arī to sasniegšanas novērtēšanai. Tas ļauj izdarīt pieņēmumu.2001. ir izvirzīts mērķis ekonomikas enerģijas intensitātes indikatoram un noteikts limits SEG izmešiem. 2. ņemot vērā citu valstu attīstības pieredzi. Nepieciešams būtu veikt šo indikatīvo mērķu kompleksu analīzi. Latvijā šis indikators šodien ir mazs. 28 29/03/11 06:36 versija 1. enerģiju un vidi.3. ka ar atjaunojamiem resursiem saražotās elektroenerģijas apjoms 2010. kā arī ļauj izteikt pieņēmumus par turpmāko iespējamo attīstības gaitu.0 10.5 .0 1. daļu no indikatoriem ir iespējams izmantot nākotnes scenāriju definēšanā un enerģijas pieprasījuma prognozēšanā. elektroenerģijas patēriņš uz vienu iedzīvotāju daļēji raksturo sabiedrības attīstību līmeni. piemēram.

• Straujš enerģijas patēriņa pieaugums. Papildus scenārijiem jāņem vērā iespēja par sistēmas attīstību nosakošo tendenču izmaiņām.4. Scenārijiem jāintegrē ilgtermiņa parādības (ieskaitot demogrāfiskas. tehnoloģiska un citas). lai tos apsteigtu un izmainītu nevēlamās attīstības tendences. un izstrādāt nepieciešamos pasākumus. • Nepietiekama informācija un savlaicīgas šādas situācijas neprognozēšana var radīt elektroenerģijas jaudas deficītu vidējā un ilgtermiņa periodā. loģiski un ticami aprakstot iespējamo nākotnes attīstības virzienus. kā arī īstermiņa parādības. • Turpinās IKP augstās pieauguma tendences un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās. jāņem vērā iespējas. riski. Galvenie izaicinājumi. Ilgtermiņa plānošanas pieejas Ilgtermiņa plānošana un stratēģijas izstrādāšana ir saistīta ar daudziem nenoteiktības faktoriem. Var teikt. kas netiek sabalansēts ar enerģijas efektivitātes pasākumiem ilgtermiņā var pasliktināt vides kvalitāti un apgrūtināt starptautisko saistību izpildi. Lai mazinātu šādus riskus un lai izstrādātu pilnīgāku pārskatu par sistēmas attīstību. ja mūsu pieņēmumi neizpildās. stratēģiskie mērķi un ieteikumi Izaicinājumi un riski • Primāro resursu apgādes sistēmām nav būtiskas problēmas piemēroties pieaugošam pieprasījumam īstermiņā. Šāda sistēmas ilgtermiņa attīstības prognozēšana un analīze dod iespēju paredzēt iespējamos apdraudējumus. ka mēs neņemam vērā situācijas. Scenāriju veidošana ir starpdisciplinārs process. Pamatojot ilgtermiņa stratēģiskos risinājumus tikai uz pieņēmumiem. vides. tehnoloģiskas vai vides). Scenārijiem jābūt veidotiem. Viens no iespējamiem līdzekļiem.2. jo jāņem vērā vairākas attīstību noteicošas dimensijas (ekonomika. kā arī ilgtermiņa enerģijas sistēmas modelēšanas un analīzes instrumenti. naftas cenas lēcieni. bet daudzpusīga informācija par patēriņa prognozēm var palīdzēt tām attīstīties ilgtermiņā. 2. kas var radīt pieaugumu elektroenerģijas pieprasījumā. piemēram. Tādēļ. Tomēr mēs nedrīkstam neņemt vērā šos nenoteiktības faktorus.6.7. inflācija. analizējot enerģētikas attīstības iespējamos virzienus. kas ļauj daļēji ņemt vērā nenoteiktības faktorus. bet citi var tikt aizvietoti ar jauniem – vai mainīsies to ietekmes pakāpe. izstrādājot Latvijas enerģētikas attīstības stratēģiju. un kas liek mums izdarīt dažādus pieņēmumus. ir scenāriju pieejas lietošana enerģētikas – vides sistēmas attīstības prognozēšanā. 29 29/03/11 06:36 versija 1. kurus mēs nevaram iepriekš paredzēt. ka pastāvošās attīstības tendences turpināsies. riskus.5 . kuras var rasties. • Naftas cenu pieaugums un sekojošais cenu pieaugums citiem enerģijas veidiem pie neefektīvas enerģijas apgādes sistēmas var radīt problēmas Latvijas ekonomikas konkurētspējai reģionā un ES. • Cenu pieaugums var radīt problēmas enerģijas pietiekamībai dažām sociālām grupām. ka daži no sistēmu ietekmējošiem faktoriem var attīstīties dažādos virzienos. arī ir jāpielieto scenāriju pieeja. ņemot vērā starptautiskos apstākļus. ietver risku. ka rūpīga sistēmas ilgtermiņa attīstību ietekmējošo nenoteiktības elementu apzināšana var kalpot par pamatu jebkuras stratēģijas izstrādāšanai.

c. Ieteikumi Nacionālai enerģētikas stratēģijai Makroekonomiskie rādītāji un izvirzītie mērķi cilvēku labklājības paaugstināšanai dod signālu par iespējamo enerģijas pieprasījumu. Kā iespējamos riska un nenoteiktības elementus scenāriju analīzei var ieteikt: • Enerģijas cenu izmaiņas. resursus efektīvi izmantojošas un cenu efektīvas enerģijas apgādes sistēmas funkcionēšana. vidi saudzējošas. kas nodrošina pilnvērtīgu sabiedrības darbību.5 . • Iedzīvotāju demogrāfisko prognozi. • Iedzīvotāju ienākuma līmeņa izmaiņas. • Dažādus vides kvalitātes rādītājus un mērķus. 30 29/03/11 06:36 versija 1. • Energoefektivitātes pasākumu iespējas dažādos patēriņa sektoros u. • Latvijas akceptēto starptautisko saistību vides kvalitātes saglabāšanā izpilde. Patēriņa scenāriju definēšanā var ieteikt ņemt vērā: • IKP attīstības prognozes. Iekšzemes • Drošas. Starptautiskie • Latvijas pieņemto starptautisko saistību atjaunojamo energoresursu un biodegvielas izmantošanā izpilde. • Prognozējamās ekonomikas strukturālās izmaiņas. 2.c. • Dažādu jaunu enerģijas veidu un tehnoloģiju ienākšanas tirgū laikus. rūpniecības konkurētspēju un vides kvalitāti. • Cenu un patēriņa elastības u. Stratēģiskie mērķi 1.

att. Primāro resursu plūsmas Latvijā primāro resursu piegādi nodrošina vietējie (koksne. galvenokārt pateicoties plašākai koksnes resursu izmantošanai. kas izsauca iekšzemes kopprodukta (IKP) un enerģijas pieprasījuma samazināšanos. gads) līdz 69% (2004. 1990. bet tas vēl neizsauca KPEP pieaugumu.c. Kopējais primāro energoresursu patēriņš.16.1.c. Apgādes drošums 3. dabas gāze un koksne. 1990. dabas gāze. Galvenais iemesls tam bija ekonomiskā lejupslīde. Kopējais primāro energoresursu patēriņš (KPEP) Latvijā pēdējos 15 gados ir būtiski izmainījies.-1995. kas aizņem apmēram vienādas daļas – naftas produkti. - 2004. jo vienlaicīgi notika tautsaimniecības strukturālās izmaiņas un enerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšanās. gadā KPEP samazinājās ļoti strauji – aptuveni par 50% (sk. un 1994. 3. Šobrīd Latvijas primāro resursu piegādē dominē trīs energoresursu veidi. kūdra. Tomēr Latvijai šī atkarība pēdējos 14 gados ir samazinājusies no 86% (1990.5 . Latvija – tāpat kā daudzas citas Eiropas Savienības valstis – ir atkarīga no primāro resursu importa.).3. gads).). 100 50% Pāšnodrošinājums 50 25% 0 0% 1990 1994 1995 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 1996 2004 3.16. gadu KPEP ir stabilizējies 180 PJ robežās un pēdējo divu gadu IKP augstais pieauguma temps ir izsaucis arī KPEP palielināšanos. hidroresursi) un importētie energoresursi (naftas produkti. hidro un vēja elektroenerģija) 250 125% Koksne Dabas gāze 200 100% Naftas produkti un degakmens PJ eļļa 150 75% Kūdra Ogles u. att. akmeņogles u. kuru raksturoja IKP pieauguma straujais temps. 350 175% 300 150% Elektroenerģija (Importētā. gadā 31 29/03/11 06:36 versija 1. Ar 2001. Pēc 1995. gada sākās ekonomikas atveseļošanās.

Dabas gāze Hidroenerģija Importētā Naftas produkti un 17. Kopējā primāro energoresursu struktūra 2004. gadā Piecpadsmit gadu laikā (1990.197.).9PJ 3. Pirms tam plaši izmantotie kurināmā veidi. un 2004. 3.gads . kas apkopotas tabulā. att. bet izmainījās arī tā struktūra.17.8% 1994.5 .c. ja salīdzina 1994. 18.18.0% elektroenerģija degakmens eļļa 3.c.9% 1.7% 31.1% 4.8 PJ 3.) ne tikai strauji samazinājās KPEP.2% Koksne Kūdra Ogles u.17.gads . Kopējo primāro energoresursu struktūra 1994.3% 46. kā mazuts un ogles.4% 0. Dabas gāze 24.un 3.-2004. ir aizvietoti ar gāzes un koksnes patēriņa pieaugumu.2% 0.8% Koksne Kūdra Ogles u.179. 32 29/03/11 06:36 versija 1.1% 1.7% 5.5% 6. att.1% 2004. var atzīmēt šādas tendences. att. gadā Analizējot primāro resursu patēriņa izmaiņas pēdējo desmit gadu periodā. Hidroenerģija Vēja enerģija Importētā elektroenerģija Naftas produkti un 6. att. Šīs izmaiņas ir būtiskas.18. gadu (sk.2% degakmens eļļa 32.

9 uz 24. 6 enerģija 33 29/03/11 06:36 versija 1. % Dabas gāze Palielinājās no 34 uz 56 Palielinājās no 17. 9 Hidroenerģija un vēja Maz mainījies.4 Ogles Samazinājās no 11 uz 3 Samazinājās no 5.7 uz 0 Dīzeļdegviela Palielinājās no 18 uz 27 Palielinājās no 9 uz 15 Benzīns Samazinājās no 20 uz 15 Maz mainījies.8 uz 1.5 Maz mainījies.5 . 11. Primāro energoresursu Patēriņa izmaiņas Izmaiņas ieņemamā daļā veids absolūtās vienībās. PJ patēriņa struktūrā.5 uz 31 Mazuts Samazinājās no 48 uz 4 Samazinājās no 25 uz 2.2 Koksne Palielinājās no 37 uz 50 Palielinājās no 18.7 Kūdra Samazinājās no 3 uz 0 Samazinājās no 1.

Tas pilnā mērā attiecināms uz komerciālajiem patērētājiem. kāda ir Latvija) intensitāti rūpniecības segmentā ievērojami var izmainīt liela uzņēmuma ienākšana vai iziešana patēriņa pusē. ir tiesības un pienākums izvēlēties lietoto primāro resursu un elektrības izmantošanas struktūru un apjomu. piegādes stabilitāti un prognozējamību. jo aptuveni 15% no kopējās 34 29/03/11 06:36 versija 1. „Gazprom” gāzes ieguves un transportēšanas aktīvi ir milzīgi. 3. optimizējot izmaksu struktūras un darbības ilgtspējību. ņemot vērā tirgus cenas. Tos veido vairāk kā 9300 gāzes un 600 naftas urbumi. Turcija. kuri enerģiju izmanto savu komerciālo mērķu sasniegšanai. Dabas gāze Pagaidām Latvijai ekonomiski visattaisnojamākās piegādes no ieguves vietām atrodas Krievijas jurisdikcijā. ar kuriem komersanti. kuri pieejami Latvijas enerģijas patērētājiem 3.3. Patērētājiem pašiem. kas raksturo pieeju primāriem enerģijas resursiem. Nelielās ekonomiskās aktivitātes (valstī. un tās piegādātā dabas gāze nodrošina aptuveni 50% no Krievijā saražotās elektrības.3. mājsaimniecības un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumi operē.1. Krievijas valsts AS „Gazprom” nav vienīgais gāzes piegādātājs Krievijas teritorijā. Galvenais „spēlētājs” dabas gāzes tirgū Centrālajā un Austrumeiropā – pasaules lielākā gāzes kompānija – ir Krievijas akciju sabiedrība „Gazprom”. Dabas gāzi eksportē 27 valstis. Tās daļa pasaules gāzes ieguvē ir aptuveni 20%.5 . kas veido 20% no ienākumiem federālajā budžetā. Vienlīdz svarīga ir arī vispārējā tehniskā un ekonomiskā informācija par infrastruktūras stāvokli.3. Primāro resursu pietiekamība un piegāžu iespējas Augošas ekonomikas pieprasījums pēc primāriem resursiem ir mainīgs gan laikā. Tās īpašumā ir 60% no Krievijas izpētītām gāzes iegulām.2. Mazliet atšķirīgs ir attiecībā uz mājsaimniecībām lietotais režīms. tai skaitā Baltijas valstis. kā arī 150 000 km pārvades tīkli ar kompresoru stacijām un 22 apakšzemes krātuves. kuru energoapgādei un dažu citu pakalpojumu nodrošināšanai jāpiemēro universālā pakalpojuma filozofija. Fosilie primārie resursi. Pašlaik „Gazprom” iegūst 90% no kopējās dabas gāzes ieguves Krievijā. gan arī atkarībā no ekonomikas sektoru mainīgās intensitātes. Cenu un tarifu atklātība ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem pareizas stratēģijas izvēlē. Cenu signāli un prognozes par piegādes stabilitāti ir tie informatīvie resursi. Itālija un Lielbritānija. izstrādājot savas vidējā un ilgtermiņa stratēģijas. Grieķija.

uzņēmumu uzraudzība un vadītāju izvēle ir politiskas process. bet tas diezgan labi sadzīvo ar komerciālo darbību. mājsaimniecību patērētājiem. Pēc aptuvenām aplēsēm pašlaik Krievijā ieguves vietās gadā sadedzina vismaz 3 miljardus m3 gāzes. 3. Pasaulē apzinātie dabas gāzes krājumi. Tomēr līdz šim nav panākta vienošanās par trešās puses pieejas maksām transporta infrastruktūras izmantošanā. kurš laikā maksā tirgus diktētu cenu. Lai gan ES- Krievijas enerģētikas dialogā šī tēma ir minēta.5 . Parastā atmosfēras spiediena sašķidrināšanas vietā dabas gāze tiek atdzesēta līdz mīnus 161 ºC. Un bieži izskanējušajās bažas par Krievijas politisko lēmumu ietekmi uz piegādēm Latvijā un citās Baltijas valstīs ir vērtējamas skeptiski. att.3. Ja ir labs patērētājs. kura atrisinājums par labu liberalizācijai būs atkarīgs no vēlmes maksimizēt ieņēmumus un pilnībā izmantot dabas gāzes resursus no naftas atradnēm. ka dabas gāzes cenas veidošanas mehānismu ietekmē arī jēlnaftas un naftas produktu cenas. Tas gāzi padara praktiski transportējamu no sašķidrināšanas termināliem uz 35 29/03/11 06:36 versija 1. – tā kā fiziski šie resursi Latvijas rūpnieciskajiem. Sašķidrinātā dabas gāze (LNG) Sašķidrinātā dabas gāze (LNG) ir enerģijas veids.2. to izvietojums Krievijas valdībā regulāri notiek diskusijas par nosacījumiem citu piegādātāju pieejai „Gazprom” gāzes transporta sistēmām. tas principā ir Krievijas iekšējais jautājums. kuru var izmantot tad. ja dabas gāzes transportēšanai lielos attālumos nav iespējams izveidot cauruļvadu sistēmas.19.piegādes Krievijas patēriņam nodrošina neatkarīgie piegādātāji – naftas kompānijas gāze un naftas ieguves procesā no tiem piederošām dabas gāzes iegulām. 3. Tās ir preces. Tomēr jāievēro. kā arī enerģijas uzņēmumiem ir un būs pieejami. Kā jau jebkurā valstī uzņēmumos ar dominējošo valsts kapitālu. un to cenas ir nestabilas un atkarīgas no daudziem neprognozējamiem faktoriem. LNG ir dabas gāze sašķidrinātā formā – transportēšanai ar speciāliem tankkuģiem. Krievijas teritorijā ir pasaules lielākie apzinātie dabas gāzes resursi. kuras tiek tirgotas nepārtraukti un globālā mērogā. kā rezultātā dabas gāzes tilpums samazinās 610 reizes. ir arī labs piegādātājs.

LNG termināli (gazifikācijas vietas) 36 29/03/11 06:36 versija 1. ka tā pieaugs līdz 197 milj. kur to ievada dabas gāzes cauruļvadu sistēmā sadalei patēriņam. kuru izbūves izmaksas pārsniedz parasto jēlnaftas vai to produktu tankkuģu izmaksas ar vienādu kravnesību – vismaz divas reizes. tās joprojām veido 30% no enerģijas gala izmaksām. 3. t. att.21.20. Lai gan šīs izmaksas pēdējos gados ievērojami samazinājušās. Transportēšanai izmantotie tankkuģi ir tehniski komplicēti dubulto korpusu kuģi. Galvenās LNG plūsmas starptautiskos tirgos Pašlaik LNG nosūtītājas patēriņam ir 12 valstis un to jauda ir 140 milj. 3. tonnas.gazificēšanas termināliem.5 . att. bet sagaidāms.

to joprojām nevar uzskatīt par lētāku alternatīvu dabas gāzei salīdzinājumā ar gāzes tranzīta tradicionālām sistēmām.22. un šīm iespējām ir jābūt gataviem. kā praktiska darbība. Kopējai flotes ietilpībai 2006. ieviešot enerģijas nodokli (akcīzes/enerģijas nodokli) dabas gāzei. ir iespēja gūt atbalstu enerģijas un arī citu. kurā valdība var realizēt savu politiku. bet var apsteigt piegādātāju lēmumus un mazināt vēlmi paaugstināt cenu elastīgam pieprasījumam. Tas. protams. LNG cenu tendences Tomēr jāsecina. m3 vai 527 triljoni kubikpēdu (Bcf). Tieša dabas gāzes cenu regulēšana rūpnieciskajiem patērētājiem ir vairāk imitācija. Lai gan izmaksas LNG ražošanā un transportēšanā regulāri samazinās.5 . 2004. nodokļu sistēmai. ar vides aizsardzību saistītu. ar regulēšanas procesu panākot vēlamos darbības standartus un tirgus modeli. Tankkuģu izmēri un drošības pasākumi to maršrutu plānošanā un nodrošināšanā ir viena no iespējām LNG kā enerģijas formas pieejamībai Baltijas jūras valstīs. att. 3. kas atbilst 250 000 t naftas tankkuģa izmēriem. kā arī netiešo nodokļu sistēmu. Valdība nevar ietekmēt dabas gāzes kā preces cenu veidošanās mehānismu. Šķiet. Pašlaik tikai 16 tankkuģi ir ar kravnesību mazāku kā 50 000 m3 un 15 ir ar kravnesību 50 000 -120 000 m3. Standartizēta LNG tankkuģa kravnesība ir 130 000 m3. individuālo. Tā pieņemšana ir nopietni un konsekventi jāsagatavo un jāpamato. Dabas gāzes transportēšana un uzglabāšana ir regulējams un prognozējams bizness. izskatot visu Latvijas korporatīvo. kā arī nelielā enerģijas patēriņa dēļ. 37 29/03/11 06:36 versija 1. Tomēr izmaiņas tehnoloģijās augsto naftas cenu iespaidā var notikt ātrāk. Dabas gāzes lietotājiem vairāk jāizvērtē cenu izmaiņu riski kā resursa pieejamības riski. gadā vajadzētu sasniegt 25 milj. gada sākumā pasaules LNG tankkuģu flotē operēja 151 kuģis un 55 bija būves stadijā. ka Latvijas patērētājiem tiešas LNG piegādes tuvākajā laikā būtu grūti iedomājamas tieši tehnisko iemeslu. ir politiski grūts un patērētājiem pirmajā brīdī grūti saprotams lēmums. kā tas tika prognozēts iepriekš.

Lielākās korporācijas ievērojamus līdzekļus atvēlēja izpētei un attīstībai. Vienīgie valdībai pieejamie instrumenti patēriņa ietekmēšanai. Nākotnē ir prognozējama nopietna konkurence tradicionālām konstrukcijām. Iemesls tam ir pieprasījuma samazināšanās. jauni kurināmā elementi. efektivitātes paaugstināšanās ilgtermiņā. tādēļ uzņēmumiem un iedzīvotājiem ir daudz neizsmeltu iespēju naftas cenu „spiediena” mazināšanas jomā.3.3. 38 29/03/11 06:36 versija 1. kā arī piegāžu stabilitāti. tādējādi ir radīti un praksē jau tiek izmantoti hibrīdautomobiļi. ir enerģijas nodokļi un vides kvalitātes standarti. dzelzceļa un zemes transporta infrastruktūrai. Lielākais naftas produktu patēriņš Latvijā ir transporta sektorā un uzņēmējdarbībā ar transporta izmantošanu – rūpniecībā un lauksaimniecībā. 90 dienu naftas un produktu rezervju nozīme nav mazinājusies. un viens no līdzekļiem pircēju „iegūšanai„ ir ekonomisku un videi draudzīgu auto radīšana un izplatīšana. Tas atvieglo loģistikas procesus un ir labs priekšnoteikums veselīgai konkurencei. Cenu ziņā pašlaik visjūtīgākais ir transporta sektors. neapdraudot piegādes.5 . kā arī ekonomiski attaisnojamo apgūstamo rezervju paplašināšanās ne-OPEC valstīs. pateicoties labai ostu. bet to „atbrīvošanai” vietējam patēriņam būs daudz vairāku iemeslu. kā tikai OPEC darbības ietekmei. Kā piemērs tam varētu būt terora akti infrastruktūrā. Naftas produktu rezerves (90 dienu patēriņam) ir solidārs OECD un ES valstu spēku apvienojums. Augstās naftas cenas jau iepriekšējo enerģijas krīžu uzliesmojumu (cenu kāpuma) laikā mobilizēja auto industriju ekonomisku modeļu izstrādei. Latvijas robežu tiešā tuvumā ir divi naftas pārstrādes uzņēmumi (refinērijas) – Mažeikai un Polocka. Pasaules auto ražotāji asi konkurē. kā arī mājsaimniecībā. Tomēr šim sektoram principā ir piemītoša cenu elastība un potenciāla spēja reaģēt uz cenu lēcieniem. bet cena lielākā mērā ir atkarīga no notikumiem jēlnaftas tirgos (nākotnes un tiešajos/fiziskajos). bet pašreizējās mazumtirdzniecības cenas neuzrāda nekādas patēriņa elastības pazīmes. Konkurence vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā ir pietiekama. degvielām un braukšanas manierēm. Stabilas ap 55-60 $/bl naftas cenas drīzāk ir radījušas OPEC bažas par savu piegāžu nākotni un ekonomiskiem zaudējumiem ilgākā laika periodā. Latvijas auto parks tikai pašlaik ir uzsācis reālu ritošā sastāva atjaunošanu.3. ūdeņraža tehnoloģijas. lai „atsistu” OPEC karteļa vēlmi atkārtot cenu manipulācijas vai tirgus boikota akcijas – līdzīgi kā pirmo divu enerģijas krīžu laikā. Naftas produkti Pieejamība globālajā tirgū ir iespējama.

Vidēji E-15 valstīs tas bijis 49. Cenu tendences par importētām oglēm ir līdzīgas cenu tendencēm jēlnaftas tirgos. 3. kas tiek iegūti naftas pārstrādes procesā. OECD valstīs no 2003. Importa cenu pieaugums gada laikā bijis Itālijā par 56. Nīderlandē 61. rūpniecībā un transportā. lai panāktu pāreju šķidrā fāzē labākai transportēšanai. ceturkšņa ogļu cenas ir pieaugušas par 54. Latvijā LPG tiek piegādāti ar visiem šiem transportēšanas līdzekļiem no tuvākajām naftas pārstrādes rūpnīcām Mažekai un Polockā. kurām ir iespējams izveidot dziļūdens ostas ogļu transportēšanai no ieguves un sadales vietām daudzviet pasaulē. LPG – komerciālais nosaukums ogļūdeņražu produktiem propānam un butānam. Lai gan ogļu enerģijas cenas naftas cenu spiediena rezultātā ir pieaugušas. ceturksnī bijusi 70.3% un tendence turpina saglabāties. Sevišķi tas attiecas uz valstīm. vilcieniem un autocisternām. jāpārstrādā vai jānoglabā.2% un Lielbritānijā par 40. tomēr ogļu krājumu neierobežotība un pieejamība ir viena no iespējām. Tomēr jārēķinās ar izmešu nodokļiem un nosacījumu.3. Tīrās ogļu tehnoloģijas ar praktiski „nulles” oglekļa izmešiem to sadedzināšanas ciklā būs labs papildinājums primāro resursu pieejamības dažādošanā daudzu valstu piegāžu bilancēs. kā rast alternatīvu ogļūdeņražiem – naftai un dabas gāzei. bet.3%. Vidējā importa ogļu industriālām vajadzībām cena E- 15 valstīs 2004. Naftas pārstrādes rūpnīcas produktus izlietošanai nosūta ar kuģiem.5 . gadā 4. gada 4. ka visas CO2 emisijas būs jāuztver.8 USD/t. Latvijai šādas iespējas ir vismaz trīs vietās – Liepājā. 39 29/03/11 06:36 versija 1. Saspiešanas rezultātā blīvums palielinās 250 reizes. Ventspilī un Rīgā.1%.4. tie atkal gazificējas un ir ērti izmantojami enerģijas ieguvei sadzīvē. tos saspiežot. Ogles Ogles starptautiskā tirgū ir mobils un likvīds enerģijas produkts.5%. kā arī no tālākiem piegādātājiem. spiedienu atbrīvojot.

FOB cena par šķeldu bija 70-75 SEK/MWh. tomēr apstiprina mežrūpniecības speciālistu sniegtā informācija. Cenas par šķeldas sagatavošanu ir ap 1 Ls/m3. Tehnoloģijas var būt gan jauni sadedzināšanas procesi – verdošais slānis un zema NOx sastāva degļi.5 . centralizētā siltuma ražošanā un mājsaimniecībā. Praktiski visas zāģētavas ir iegādājušās šķeldošanas iekārtas un specializēti uzņēmumi darbojas cirsmās un zemes sakārtošanas darbos. Igaunijas siltuma tirgū darbojas daudzi privātie operatori. Tiek vērtēts. Tie radījuši gan enerģijas ražošanas iekārtas. Vācija un Lielbritānija. 2004. Lai gan nav precīzu statistikas datu par pārrobežas tirdzniecību. jo piedāvātā cena abās valstīs par enerģētisko šķeldu ir augstāka. 3. kuros izvada piesārņojumu vai novērš to rašanos pirms dedzināšana.4. kuri iepērk arī enerģētisko šķeldu un darbojas siltuma tirgū. Lietuvas aktīvākie iepircēji ir skaida plākšņu ražotāji. gadā caur ostām tika eksportēts apmēram 1 miljons t enerģētiskās šķeldas un vismaz 400 000 t granulu. kura attiecībā pret vidi ir daudz saudzējošāka par tradicionālajām enerģijas transformācijas tehnoloģijām. 40 29/03/11 06:36 versija 1. Dažas no tehnoloģijām var ogles pārvērst citā kurināmā. Mežu industriālā izstrāde vienlaikus aktualizē jautājumu par dabas un cilvēka darbības mijiedarbību un ilgtspējību. gan loģistikas shēmas. ka Latvijā vismaz 100 specializētu automašīnu ar ietilpību 90 m3 darbojas šķeldas un granulu transporta shēmā. Pēdējos gados ievērojami attīstījušās šķeldas sagatavošanas tehnoloģijas – šķeldotāju parks un transporta iekārtas. Tīrās ogļu tehnoloģijas ir inovatīva grupa. Latvijā ražotā šķelda tiek intensīvi transportēta uz Lietuvu un Igauniju. Tas liecina par sekmīgu šī resursa iespiešanos enerģijas ieguvē. Tomēr statistika liecina par labu līdzsvaram un pat koksnes krājumu pieaugumam. Galvenie enerģētiskās koksnes iepircēji ir Zviedrija. kuru stratēģija ir vērsta uz atjaunojamiem resursiem. Atjaunojamie resursi Latvijā Koksne Koksne jau pašlaik ir plaši izmantots primārais resurss enerģijas iegūšanai rūpniecībā. Latvija ir arī aktīvs enerģētiskās koksnes eksportētājs caur ostām. Dānija.

24. att. Meža zemju platības Latvijā Kopkrājas dinamika 700 600 573 546 489 500 milj. Mežu ilgtspējība 41 29/03/11 06:36 versija 1.25. ha 2000 1 747 1500 1000 500 0 1935 1983 1994 2000 2004 3.m3 384 400 300 200 176 100 0 1935 1984 1996 2000 2004 3.5 . Meža platības dinamika 3500 2 820 2 887 2 944 3000 2 782 2500 tūkst. att. Koksnes krājumi Izcirstais apjoms procentos no ikgadējā tekošā krājas pieauguma 80 75 67 69 72 65 66 61 60 54 % 42 41 40 35 20 0 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 3. att.23.

Nenovērtēta ir koksnes kā enerģijas resursa apgādes drošības un sociālā nozīme – jaunas darba vietas. Tās izmantošanā lielas iespējas ir koģenerācijas ciklā. kur tehnoloģijas attīstās ļoti intensīvi.5 . Koksnei kā enerģijas resursam ir iespēja palielināt savu daļu enerģijas piegādes struktūrā. inovācijas un zināšanas. Biogāze 42 29/03/11 06:36 versija 1. kā arī importētā fosilā kurināmā aizstāšana var dot papildu impulsu ekonomikas attīstībā. veicinot inovācijas visos tās izmantošanas posmos. ko eksportē enerģētiskā koksnē. ir tāds pats. Pēc visai konservatīva vērtējuma enerģijas daudzums. kādu patērē visa Latvijas elektroapgādes sistēma – 7000 GWh.

5 .43 29/03/11 06:36 versija 1.

5 .44 29/03/11 06:36 versija 1.

45 29/03/11 06:36 versija 1.5 .

Līdzīga problēma ir ar precīzu prognozi atsevišķos mēnešos. Metāna gāzes savākšanai nav tikai enerģētiskais. tomēr „teorētiski” tās nodrošina tikai Latvijas elektrības patēriņu.5 . Tas atļautu labāk izprast patiesās enerģijas izmaksas un iespējas gūt ienākumus konkurējošā tirgū. Atlikušais Daugavas potenciāls saistās ar iespējamām un diezgan plaši apspriestām staciju vietām Jēkabpilī un Daugavpilī. tikai paaugstinot esošo staciju efektivitāti. un šādas tehnoloģijas ir pieejamas. ņemot vērā vides daudzveidības saglabāšanas prasības. 8 līdz 4.c. Biogāze – ar notekūdeņu attīrīšanu izdalītās gāzes. Ja Jēkabpilī stacija tiek saistīta ar ledus iešanas un plūdu regulēšanu. Tomēr vēja 46 29/03/11 06:36 versija 1. Praktiski viss potenciāls ir jau izmantots. Daugavas kaskādes stacijas tiek izmantotas visa Baltijas reģiona piegādes-ieprasījuma sabalansēšanas interesēs. kam vajadzētu būt tipiskam tirgus elementam. Apspriešanā lielu pretestību potenciālajiem projektiem izrāda vides aizsardzības pārstāvji. kā arī – vasaras mēnešos. ka šis resurss ir grūti prognozējams. Daugavas HES nevar uzkrāt ūdeni mēnešu vai sezonu regulēšanai. Potenciāls ir arī citās pilsētās un ciematos un lauksaimniecības kompleksos. Lielā mērā debates var ietekmēt apstākļi saistībā ar dambju problēmām un to ietekmi uz esošām kaskādes stacijām. Jāsaka gan. kā tipiska līdzenuma elektrostaciju kaskāde. tad to izmantošana Latvijā sekmīga ir tikai dažās vietās – Daugavgrīvas notekūdeņu attīrīšanas iekārtā. Tā kā tas saistīts ar ievērojamām investīcijām un inovācijām. Getliņu atkritumu depozītā u. tad Daugavpilī tikai ar enerģijas ieguvi. ņemot vērā sabiedrības drošības un vides aizsardzības apsvērumus. Latvijā darbojas lielākā vēja ferma Centrāleiropā un Austrumeiropā.8 TWh enerģijas un maksimāli var attīstīt jaudu līdz 1540 MW. Tāpat ir ar iespēju ilgstoši attīstīt pieprasījumam atbilstošu jaudu. Daugavas HES kaskāde vidēji gadā saražo 2. un tie abi jāskata kompleksi.8 TWh. Tālākā Daugavas hidropotenciāla izmantošana enerģijas ražošanai būs iespējama tikai pēc intensīvām publiskām debatēm. ko pierāda statistika par gada izstrādēm robežās starp 1. Galvenais Latvijas hidroresurss – Daugava – ir jau lielā mērā rūpnieciski izmantots. un. atkritumu depozītu izdalītās gāzes un lauksaimnieciskā/lopkopībā ražošanas cikla izdalītās gāzes izmantošana elektrības ražošanā ir pietiekoši izpētīts process. Hidroenerģija Primārā hidroenerģija. un ieguvumu var gūt. ja tiks saņemts sabiedriskais un politiskais akcepts. Tehniski iespējamais potenciāls ir ierobežots. Daugavas ūdens notece ir laikā ļoti nevienmērīga. Turklāt tipiskas ir mazas ūdens pieplūdes baseinos maksimālā patēriņa laikā ziemas mēnešos. Mazo HES (līdz 2 MW) izmantošana tiek regulēta. bet arī vides aizsardzības efekts. nedēļās un pat dienās. Vēja enerģija Vēja izmantošanai elektrības ražošanai Latvijā ir jau pietiekoša pieredze.

enerģijas devums primārās enerģijas piegādē ir niecīgs. Potenciāls tiek vērtēts kā
vismaz 1 TWh/gadā, bet neapšaubāmi ir jāatrisina enerģijas pieņemšanas tīklā
tehniskie jautājumi, kā arī tehniskie un ekonomiskie sistēmu regulēšanas jautājumi.
Vēja turbīnu, ģeneratoru un torņu ražošanas izmaksas ievērojami samazinās, kas liek
cerēt, ka vēja enerģija visdrīzākajā laikā varētu kļūt par konkurētspējīgu tehnoloģiju.
Iemesls ir ievērojamais mēroga efekts, ko guvusi šī industrija, pateicoties enerģijas
politiku izmaiņām ES un citās pasaules valstīs. Tipiska ir tendence izvietot vēja
fermas jūrā piekrastes zonā (off-shore).

Saules enerģija

Saules radiācijas enerģijas potenciāls pat Latvijas platuma grādos (57,00 N) ir
ievērojams, bet elektrības ražošanas izmaksas (fotovoltāža) – ar pašreiz pieejamām
tehnoloģijām – ir pārāk augstas, lai tām būtu tīri komerciāla nozīme. Tomēr arī šeit
progress ir vērojams. Latvijā ir pozitīva pieredze siltuma ieguvei, izmantojot saules
radiāciju, kas paver iespējas tās plašākai praktiskai izmantošanai.

Sadzīves atkritumi

Sadzīves atkritumu pārstrāde. Latvijā šādas pieredzes vēl nav, tomēr pēc
šķirošanas daļai no degradācijai nepakļauto atkritumu ilgtermiņa depozītiem labākā
alternatīva varētu būt to pārvēršana termiskā enerģijā. Vides tīrība un enerģijas
iegūšana būtu jāaplūko kompleksi.

Biodegviela

Biodegvielas potenciāls ir ievērojams. Augstu naftas cenu apstākļos tā ir viena
no efektīgākām atbildēm apgādes drošības papaaugstināšanā. Bez tam nevar noliegt
vides un sociālos ieguvumus. Tas liek valdībai uzturēt uzņemto tempu biodegvielas
ražošanā un izmatošanā, ko iezīmē arī pozitīvās izmaiņas Latvijas likumdošanā.

3.5. Importētā elektrība

Importētai elektrībai infrastruktūra ir, taču ražošanas/tirdzniecības potenciāls
neskaidrs.

Krievijas potenciāla vērtējums. Ražošanas potenciāls Krievijā ir liels, bet pēc
informācijas avotiem pašā Krievijā tas strauji degradējas ražošanas aktīvu
nolietošanās/novecošanās rezultātā. Jau 2006. gads varētu būt kritisks pieprasījuma
nosegšanai atsevišķās dienās bargo laika apstākļu dēļ. Ņemot vērā ražošanas sektora
mērogu, brīžiem jaudu un enerģijas pieejamība ir ievērojama, lai pilnībā apmierinātu
eksporta pieprasījumu Ziemeļvalstīs un Baltijā. Tomēr ilgtermiņa prognozes ir
nedrošas un kritiskās dienas var vienlaicīgi sakrist reģiona enerģijas sistēmās.

Lietuva un Igaunija. Ražošanas jaudu atjaunošana ir aktuāla abās valstīs, bet
tāpat kā Latvijā sistēmu novērtējumi ir pilni nenoteiktību un operatori var tikai kaut
kādā mērā rēķināties ar pieprasījuma prognozēm savās teritorijās. Tādēļ grūti
iedomāties, ka šajās valstīs atbilstoši šībrīža ekonomiskās sadarbības un
koordinācijas līmenim starp Baltijas valstu enerģijas uzņēmumiem un

47 29/03/11 06:36
versija 1.5

operatoriem būtu gaidāmi paziņojumi par ražošanas jaudu ar ievērojamām
eksporta spējām attīstīšanu.

Ziemeļu savienojums. Ziemeļu savienojums starp Somijas un Igaunijas
pārvades tīkliem ir pirmais solis Baltijas un Ziemeļvalstu sistēmu kopējiem
pasākumiem tirdzniecības veicināšanai un drošības paaugstināšanai. Bet tas nemazina
tehnisko atkarību no Krievijas energosistēmas kā centralizētas tehnisko parametru
kontroles un nodrošinātāja hierarhijas augstākā posma atšķirībā no Nordel vai UCTE
decentralizētām sistēmām. Runa ir par frekvences regulēšanu un jaudas plūsmām
galvenajās pārvades līnijās. Patērētāju piekļūšana tirgiem un līdz ar to resursiem būs
atkarīga no starpsavienojuma izmantošanas modeļa šajā – pagaidām brīvai pieejai –
slēgtajā uzņēmumā Nordic Link.

Ilgtermiņa kontrakti un tirdzniecības iespējas. Pašlaik nav ziņu par stingri
fiksētu noteikumu ilgtermiņa piegādes līgumiem starp piegādātājiem un pircējiem
reģionā.

ES Iekšējais elektrības tirgus un trešās valstis. Eiropas iekšējais tirgus ir
fragmentēts ģeogrāfiskos apgabalos, ko nosaka starpsavienojumu jaudas un Pārvades
sistēmas operatoru spēja apstrādāt informāciju par tirgus dalībniekiem un novērtēt
sistēmas. Kārtība iekšējā tirgū noteikta direktīvās un nacionālā likumdošanā. Nav
speciālu ierobežojumu, kā arī noteikumu attiecībās ar trešās puses valstīm. Latvijas
gadījumā tās varētu būt RUS, BY un iespējams arī UKR.

Reformas rezultātā Krievijā ir izveidojies aktīvs vairumtirdzniecības tirgus
(FOREM), kur tirgo gan elektriskās jaudas, gan enerģiju. Dalībnieku skaits šajā tirgū
un tirdzniecības apjomi aug, un par tirgiem ir pieejama laba un transparenta
informācija. Tā ir pieejama pa vairākiem gadiem stundu griezumā un parāda, ka
Eiropas daļā šajā tirgū cenas ir augušas par 60-70%. Pagaidām šajā tirgū var darboties
tikai Krievijas piegādātāji un pircēji.

3.6. Nafta Latvijas teritorijā

Pamatojoties uz pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados veiktajiem
ģeoloģiskiem pētījumiem par naftas iespējamību Baltijas jūras austrumu daļā un
Latvijas sauszemes teritorijas rietumu daļā modelēšanas un aprēķinu ceļā, iespējamie
naftas resursi Latvijas jurisdikcijā tiek vērtēti līdz 250 milj. barelu vai 33-35 milj. t.
Sauszemes daļā krājumi varētu būt ap 60-65 milj. barelu (8,5 milj.t), pārējā – Latvijas
ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā. Visi šie pieņēmumi balstīti uz agrāko seismisko
pētījumu datiem un prognozēšanas modeļiem. Vienīgais
pētnieciskais / eksperimentālais urbums ir veikts Kuldīgas apkārtnē, un tas praktiski ir
pierādījis naftas esamību.

Augstās naftas cenas neapšaubāmi pastiprina interesi par perspektīvām naftas
atradnēm. Latvijas perspektīvie krājumi izkliedēti vairākās iegulās, kuras nekādā ziņā
nevar nosaukt pat par vidējiem naftas laukiem. Augstās cenas varētu veicināt lielo
naftas kompāniju interesei arī Latvijā, tomēr jārēķinās drīzāk ar to, ka tās maksimāli
centīsies paaugstināt jau esošo naftas atradņu izmantošanas efektivitāti un pārvietosies
uz jaunām – ekonomiski vairāk attaisnojamām – robežām lielākos naftas laukos.

48 29/03/11 06:36
versija 1.5

Latvijas izvēlētā stratēģija sauszemē liberalizēt licenzēšanu naftas ieguvei ir
atbilstoša likumdošanas īpatnībām, ņemot vērā to, ka resursi zem zemes pieder zemes
īpašniekiem. Šajā situācijā valsts regulēšanai ir jābūt minimālai un koncentrētai tikai
uz vides un sabiedrības drošību. Zemes īpašnieku savstarpējās attiecības un intereses
var saskaņot tirgus signāli un vispārējā juridiskā sistēma – bez liekas birokrātijas un
regulēšanas pārspīlējumiem.

Izpētes un iespējamās ieguves aktivitātes Baltijas jūrā valstij ir jāregulē ar
transparentām, saprotamām, starptautiski apgūtām metodēm. Valsts līdzdalība –
atšķirībā no sauszemes – šeit varētu būt pozitīvs signāls potenciāliem investoriem, ja
izmantoti labākie industriālās prakses principi.

Protams, ir jārēķinās, ka ieguves rezultātā šis resurss nav jāattiecina uz
Latvijas primāro resursu piegādi un bilanci. Nafta visdrīzāk nokļūs starptautiskajā
tirgū „up-stream” un pēc pārstrādes – vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā –
„down-strem”. Tādējādi nafta drīzāk būs jāvērtē kā ekonomiska un finansiāla
kategorija.

3.7. Elektrības ražošana
3.7.1. Ražošanas jaudas

Ņemot vērā elektrības kā preces īpatnības – to praktiski grūti uzkrāt (pie
pašreiz komerciāli plaši lietotām tehnoloģijām), elektrības ražošana/piegādes un
pieprasījuma balanss ir sevišķi jūtīgs jautājums jebkuras valsts ekonomikai. Bez
absolūti nepieciešamiem adekvātiem elektriskiem tīkliem un sistēmu vadības
infrastruktūras tik pat absolūti nepieciešamas enerģijas ražošanas jaudas, primārā
enerģija un tās piegādes sistēmas.

Jaudas pieprasījumam jebkurā laika momentā (sekundēs) jāatbilst piegādes
jaudai. Bez patērētāju/lietotāju pieprasījuma ikvienā momentā jānodrošina arī
sistēmas vadībai nepieciešamie elementi – zudumu kompensācija, rezerves,
regulēšana u.c., kuri tāpat prasa jaudu un enerģijas nodrošinājumu.

49 29/03/11 06:36
versija 1.5

2500

2000

1500
MW

2184,6
1000

1400
500

0
Kopējā uzsādītā Pierasījum a
Uzstādītie MW 2005
2005 prognoze

Maksim ālais pierasījum s 1400
un rezerves
Sum ma 2184,6
Vēja stacijas 26,4
Mazās TEC 76,1
Mazās HES 26,6
Lielās TEC 519,5
Lielās HES 1536

3.26.att. Latvijas apgādes sistēmā uzstādītās ģenerēšanas jaudas

Lai gan uzstādīto jaudu un maksimālo pieprasījumu attiecība izskatās ļoti
pozitīvi, par to var spriest tikai, izanalizējot jaudu pieprasījumu un piedāvājumu gada
un vairāku gadu griezumā konsekventi pa stundām, sk. sadaļā par Pārvades sistēmas
operatora vērtējumu un ziņojumu. Atsevišķos laika momentos ģeneratori un primārie
dzinēji (turbīnas, katli) nevar attīstīt tās jaudas, kuras ir atzīmētas to uzstādīšanas
vietās (pases). Iemesli var būt iekārtas tehniskais stāvoklis, parametru īpatnības vai
primārās enerģijas nepietiekamība. Latvijā galvenās uzstādītās ģenerējošās jaudas
(HES TEC) ir lielā mērā atkarīgas no laika apstākļu fona – gaisa temperatūras,
nokrišņiem un ūdens plūsmas Daugavā. No šī viedokļa ģenerējošā sistēma ir sevišķi
jutīga, un tās prognozēšana ir komplicēta. Ja arī enerģijas ražošanas potenciāls gada
griezumā ir samērā optimistisks, tad dziļāka analīze ļauj secināt, ka importa atkarība
no elektriskās enerģijas jaudām ir aktuāla ievērojamā daļā no laika intervāliem gada
griezumā.

50 29/03/11 06:36
versija 1.5

TEC strādājot režīmos. 51 29/03/11 06:36 versija 1.27.3.7. Importa enerģijas cena bija 20 €/MWh robežās un ir salīdzināma ar īstermiņa/SPOT tirgus cenu Norpool. Vai situācija mainās un kādas ir tirgus tendences. Nav brīnums. bet komerciālu apsvērumu dēļ tas tiek aizstāts ar importu. Importa atkarību piespiedu kārtā varētu samazināt. Līdz šim tirgus pozīcija vienīgam iepircējam valstī – VAS Latvenergo – bija ļoti komfortabla. kuros to ražošanas izmaksas būtu augstākas.5 . Tā rezultātā piegādātāji pārdeva praktiski savu ražošanas „pārpalikumu” par īstermiņa robežizmaksām. Norpool SPOT tirgū dominē hidrostacijās un kodolstacijās ražotā enerģija. Enerģijas bilance Elektroenerģijas ražošana un balanss 2000-2004 8000 7000 6000 5000 GWh 4000 3000 2000 1000 0 2000 2001 2002 2003 2004 Neto im ports 1786 1882 2348 2632 2096 Izkliedētā ģenerācija 180 238 307 400 423 Lielās TEC 1163 1246 1238 1363 1225 Lielās HES 2794 2796 2431 2212 3040 Bruto nacionālais 5922 6163 6324 6608 6784 elektroenerģijas patēriņš 3.2.att. Latvijas pieprasījuma pēc enerģijas nodrošināšana Latvijas TEC-i var saražot daļu no importētās enerģijas. jo piedāvājams pārsniedza pieprasījumu. to nav iespējams uzzināt bez būtiskām izmaiņām informācijas publicēšanā par stāvokli apgādes sistēmā. nemaz nerunājot par jaunu jaudu atjaunošanu. ka pat esošo ģenerējošo jaudu atjaunošanai reģionā nebija komerciālu stimulu un pamatojuma. Lielāka atklātība varētu rasties pēc „Elektroenerģijas tirgus likuma„ prasību realizēšanas praksē.

1% 39.-2005.7% 0.0% 30.1% 0. Lai gan vidējā Daugavas pietece Plaviņu HES šķērsgriezumā ir 600 m3/s. gadā būtu iegadījušās vēsturiski augstākās vai zemākās izstrādes Daugavas HES atkarībā no ūdens pieteces Daugavas baseinā .0% Vēja stacijas 0. Līdz ar to variāciju iespējas mazas ūdens pieteces periodos ievērojami samazinās.3% 35.4% 0.2% 0.7% Lielās HES 47. Latvijas hidrostaciju baseini ir relatīvi nelieli – atšķirībā no kalnu upju baseiniem. bet pietece to papildina minimāli.0% 10. Šajās diennakts stundās nepieciešamība pēc jaudām ir visizteiktākā un raksturo sistēmas spēju nodrošināt pieprasījumus vienlaicīgi pēc jaudas un enerģijas. kas ir adekvāts laika intervālos sadalītam potenciālās enerģijas daudzumam baseinos.gadā Latvijas piegādes jūtīgumu pret laika apstākļiem raksturo salīdzinājums.8% Neto im ports 30.1% 0.5% 0. Ja tam papildus klāt nāk vēl vērtējums – vai tam ir atbilstoši tīkli un citi sistēmas elementi – tad kopējais 52 29/03/11 06:36 versija 1.att. Latvijas piegādes procentuālās attiecības 2000.4299 GWh vai 1856 GWh.1% 39.7% 46. Hidrostacijas var attīstīt jaudu kādā noteiktā laika intervālā.4% 46.0% 20. Abos gadījumos stacijas var attīstīt uzstādīto jaudu vai tuvu tai – ierobežota laika un pieprasījuma apmierināšanai jābūt alternatīvām.0% 40.0% 60. Jaudu bilance No apgādes drošības apsvērumiem vēl komplicētāka par enerģijas bilanci ir ģenerējošo un pieprasīto jaudu attiecība. Attiecīgi importa atkarība (importētās elektrības īpatsvars piegādē) būtu bijusi 12% vai 48% 3.3.5% 44.5 .4% 38.0% 0.0% 2000 2001 2002 2003 2004 Mazās HES 0.6% Pašnodrošinājum s (%) 70% 69% 63% 60% 69% 3. aukstajos ziemas mēnešos vai sausajos vasaras mēnešos tā var samazināties līdz 100m3/s. ja 2004. Viskrasāk tas izpaužas ziemas mēnešos (piemēram.28.4% 33. kad baseinos uzkrātais ūdens izmantots vai „nostrādāts”.2% 30. stundās.0% 70. decembrī).8% 1. 80.6% 0.2% 45.5% 37.7.0% 50.8% 30.9% RES-E (%) 47.

att. Ja vadās pēc VAS „Latvenergo” ziņojuma par apgādes drošību un plāniem rekonstruēt un paplašināt Rīgas TEC -2.74% 22.29.95% 22.86% 24. kad ir hidroresuru ierobežojumi . Iespējamais pieprasījums pēc importa jaudām decembra dienās.5 .42% 20. tomēr jārēķinās ar ievērojamu atkarību no jaudām ārpus Latvijas jurisdikcijas. varēs spriest no Pārvades sistēmas operatora ziņojuma saskaņā ar Elektroenerģētikas tirgus likuma 15.90% 0% 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 53 29/03/11 06:36 versija 1. 50% 44. Par to. panta prasībām.25% 21.vērtējums ir sarežģīta funkcija ar daudzām nenoteiktībām un pieņēmumiem.64% 42.34% 23. vai jaudas ir pietiekamas un kādi ir riski piegādēs.57% 38.74% % 25. Jaudas deficīts 2000 Jaunās un atjaunotās jaudas Esošās termostacijas Hidrostacijas 1500 Malsimālā slodze un sistēmas rezerves 1000 MW 500 0 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 -313 -342 -352 -344 -371 -401 -383 -587 -600 -555 -500 -627 -1000 3.81% 43.

00% 20.11% 12. pastāv līdzīga problēma. ka „tā varētu būt”.53% 9.Somija.att.31.00% 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 3. ka stacijās Lietuvā un Igaunijā tiks attīstīta importa spēja un renovācijas un paplašināšana izies ārpus nacionālā patēriņā balansēšanas robežām.06% 13. Pirmajā mirklī. 40.5 .3.00% 36.11% 8. ka tie ir tikai dažādās diskusijās un projektos lietotie pieņēmumi. Tādēļ „plāni” jāvērtē ar varbūtībām. 54 29/03/11 06:36 versija 1. Analīzēs jāizvērtē Krievijas piegādātāju spējas un saites ar savienojumu Igaunija. ka dažos gadījumos tiek lietoti „investīciju plānu triki”. kad pietece Daugavā ir neliela.30. Importa jaudu atkarība vasaras dienās Latvijas patēriņa segšanai atsevišķās stundās ir jāsabalansē ar importa jaudām konkrētās elektrostacijās ārpus Latvijas jurisdikcijas. Nav nekādu pierādījumu.att. ielūkojoties Igaunijas un Lietuvas jaudu attīstības scenārijos.23%32. arī vasaras dienās.65%31.17% 11. lai varētu pamatot tarifu izmaiņas regulēšanas procesā. liekas.08% 10.00% 0. ļauj secināt. ka nevarētu būt problēmas ar jaudu iegūšanu.90% 32. Importa jaudas atkarība ziemas dienās Lai gan mazāka. Ir pat zināms.05% 0. Tomēr turpmāk attēlos demonstrētās attiecības.

valdībai un lietotājiem ir iespējams secināt. 55 29/03/11 06:36 versija 1.7.att. Lielā mērā tas attiecas arī uz projektu attīstītāju izvēli jaunu ražošanas jaudu ievešanai Latvijas jurisdikcijā.att. Informācijas iegūšanas. lai tā tāda būtu. Kādam vajadzētu būt Latvijas Pārvades sistēmas operatora sistēmas novērtējumam un kā uz to būtu jāreaģē Valdības institūcijām? Saskaņā ar „Elektroenerģijas tirgus likumu” Pārvades sistēmas operatora ziņojums ir juridiski atbildīgās institūcijas ziņojums par to. Vadoties no ziņojuma satura.4. Tās ir iemaņas. apkopošanas analīzes un ieteikumu izstrādes procesam ir nepieciešama augsta profesionalitāte.5 . vai visiem esošajiem un perspektīvajiem elektrības lietotājiem būs pieejama enerģija no apgādes sistēmām nepieciešamajā daudzumā un kvalitātē. Iespējamais jaudu balanss Lietuvā ziemas dienā 3. 3000 Estonia winter peak 2500 2000 New 1500 (reconctructed) capacities 1000 Avilable capacities of existing plants 500 Estonia peak load and reserve 0 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 3.33. Iespējamais jaudu balanss Igaunijā ziemas dienā 5000 Lithuania winter peak 4500 4000 3500 3000 New &reconstructed 2500 capacity 2000 Existing 1500 capacity 1000 Peak load and 500 reserve 0 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 3. vai apgāde būs droša un kādi pasākumi būs jāveic.32.

• Sadales sistēmu operatori. Jaunās juridiskās prasības norāda uz PSO. Nekvalitatīvs vai savlaicīgi neizstrādāts sistēmas novērtējums var radīt nopietnus draudus ilgtermiņa apgādes drošībai ar ekonomiskām sekām. informāciju par būvējamām un plānotajām ražošanas jaudām. ja tās ir nepieciešamas savas sistēmas atbildības nodrošināšanai. kas tiek veikti maksimāla pieprasījuma gadījumā un viena piegādātāja vai vairāku piegādātāju iztrūkuma gadījumā. Rekomendāciju izstrādē ir jārēķinās ar nenoteiktībām. uzturēšanas kvalitāti. informāciju par pārvades sistēmas atbilstību pieprasījumam. (2) Pārvades sistēmas operators novērtējuma ziņojumu reizi gadā iesniedz ministrijai un regulatoram. enerģijas sektorā iesaistīto komersantu un lietotāju nepieciešamību sadarboties. PSO pats nav aktīvs elektrības tirgus dalībnieks.novērtējuma ziņojums) laika periodam līdz 10 gadiem. • ražotāji Latvijas jurisdikcijā. bet informācijas avoti un sadarbības partneri ir: • kaimiņvalstu Pārvades sistēmu operatori. 15. 56 29/03/11 06:36 versija 1. novērtējumu un rīcību valsts institūcijās. vērtējumu par attiecīgu piegādes un patēriņa atbilstību pārskata periodā un prognozi turpmākajiem 10 gadiem.5 . un prasības attiecībā uz novērtējuma ziņojuma saturu nosaka Ministru kabinets.kuras atšķiras no līdzīgu pasākumu veikšanas monopolizētā un liberalizētā apgādes sistēmā. kuri ietilpst kopējā operēšanas sistēmā un tirgus apgabalā. kādā pārvades sistēmas operators izstrādā un iesniedz ministrijai un regulatoram novērtējuma ziņojumu. izņemot tad. Elektroapgādes drošums ilgtermiņā (1) Pārvades sistēmas operators sagatavo ziņojumu par pārvades sistēmas piegādes un patēriņa atbilstību un valsts elektroapgādes drošuma un nodrošinājuma ar ražošanas jaudām novērtējumu (turpmāk . valsts institūciju (ministrijas un regulators). Sistēmas novērtējums ir kolektīva radoša darba rezultāts. kurā vadošā loma un atbildība pienākas Pārvades sistēmas operatoram. kā arī pasākumiem. bet tikai nodrošina sistēmas atbalstu tā darbībai. bet izklāstā jāprot informāciju pasniegt tā. Kārtību. Tam nav jāatbild par jaunu ražošanas jaudu ieviešanu. (3) Pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt un saņemt novērtējuma ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju no visiem sistēmas dalībniekiem. To pašu var teikt arī par nesavlaicīgu ziņojuma satura analīzi. lai būtu izprotama un praktiski derīga plašam ieinteresēto lokam.pants. Novērtējuma ziņojumā iekļauj elektroenerģijas un jaudu pieprasījuma prognozi vismaz turpmākajiem 10 gadiem.

par periodiem. Novērtējumā būs jāietver šādas sadaļas. • vai enerģijas transportēšanas sistēma būs droša un pietiekoša šīs enerģijas pievadīšanai jebkuram lietotājam. Ministrijai nepieciešams pārbaudīt: • cik garš ir laika periods. kuri savā komercdarbībā izmantos piegādes no konkrētām stacijām vai piegādātājiem ārpus Latvijas teritorijas. • Pašas sistēmas un tīklu stāvoklis elektrības transportēšanai no ražošanas līdz patēriņa vietām ar minimāliem tehniskiem traucējumiem un maksimālo efektivitāti. 57 29/03/11 06:36 versija 1. kuri apgādā vai apgādās Latvijas patērētājus. gan arī patēriņa vadības pasākumus. Gadījumos. Tajā skaitā būtu arī prasība pēc nepieciešamajām sistēmas rezervēm.5 . kad primārie hidroresursi un attīstāmās jaudas ir ierobežotas.• tirgotāji vai piegādātāji. Tas jāvērtē gan gada. kuros jaudas nav adekvātas pieprasījumam un iespējamiem risinājumiem to nodrošināšanai. Tās varētu būt dažādas diennakts stundas ziemas maksimālā pieprasījuma laikā. • vai tirgotāji. kuriem ir licences piegādei/tirdzniecībai Latvijā pilda savus pienākumus. ja PSO ikgadējais ziņojums signalizē par iespējamo jaudu neatbilstību. mēneši vai atsevišķas diennakts stundas. kurā trūks jaudas pieprasījuma balansēšanai – dienas. un tikai tad tos var uzskatīt par savu pienākumu veicējiem un tiesīgiem turpināt komercdarbību. • Jaudu atbilstība pieprasījuma profilam. 10 gadi) pietiks elektriskās ražošanas jaudas un resursi enerģijas ražošanai. kuri veic piegādi Latvijas lietotājiem. uzņemoties arī ilgtermiņa atbildību. • Sistēmas operatora apsvērumi. gan arī atsevišķo sezonu griezumā. Šajā sadaļā sistēmas operators informē par paša un kopīgi ar citiem sistēmu operatoriem plānotiem pasākumiem drošai sistēmu darbībai. • Primārās enerģijas. kā arī jaunu sistēmas elementu izbūvi. importētās elektriskās enerģijas pietiekamība atbilstoši pieprasījuma struktūrai. Problemātiskas varētu būt arī vasaras dienas minēto hidroresursu ierobežotības dēļ. kas ļaus ministrijas un citu valdības institūciju pārstāvjiem spriest par apgādes sistēmas adekvātumu: • pieprasījums pēc elektriskās enerģijas kopumā valstī un atsevišķās teritorijās. • Lietotāju un sistēmas pieprasījums pēc jaudas tipiskākajās un kritiskākajās dienās laika griezumā. • lielākie pašreizējie un perspektīvie lietotāji. Tie var ietvert gan ieteikumus jaunu jaudu attīstīšanai konkrētās vietās. Sistēmas novērtējumam jāsniedz atbildi uz diviem galvenajiem jautājumiem: • vai ikviena lietotāja elektroapgādei vērtējamā periodā (piemēram. To izsaka GWh vai TWh. Informācijas avoti PSO pārskata sagatavošanā ir elektrostacijas Latvijā un tie tirgotāji/piegādātāji. Piegādātājiem savus kontrakta nosacījumus ilgtermiņa apgādē jāiesniedz PSO. Informācijas avoti ar pilnu atbildību par sekām ir elektrostacijas Latvijā un tirgotāji/piegādātāji.

pantā noteiktajā kārtībā. kura ir iepirkta no šā panta pirmajā daļā noteiktā ražotāja. Šā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam. lai palielinātu to jaudu. 2) pretendentiem izvirzītās prasības. Konkurss izsludināms “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. 3) to kritēriju uzskaitījumu.pantā noteiktais publiskais tirgotājs 24. Konkursa priekšmets ir tiesības noslēgt ilgtermiņa elektroenerģijas piegādes līgumu. pēc kuriem tiks izraudzīts uzvarētājs un ar to slēgts līgums. tiek iepirkta. pamatojoties uz ilgtermiņa līgumu. gan arī lēmuma sagatavošanā. pērkot no publiskā tirgotāja noteiktu daļu šā panta pirmajā daļā noteiktā ražotāja saražotās elektroenerģijas vai kompensējot tās iepirkuma izdevumus.• vai trūkstošā jauda un enerģija ir uzskatāma kā sistēmas regulēšanas pasākums un līdz ar to kā PSO pienākums.pantā noteiktā konkursa rezultātā ir noslēgts starp publisko tirgotāju un ražotāju. (4) Līgumu par ilgtermiņa elektroenerģijas piegādi ar konkursa uzvarētāju slēdz šā likuma 33. kuras jauda ir ieviesta šā likuma 23. Konkurss (1) Ja no šā likuma 15.5 .pantā noteiktajā kārtībā. Elektroenerģijas ražošana konkursa kārtībā ieviestajās ražošanas jaudās (1) Elektroenerģija no ražotāja elektrostacijas. (2) Lēmumu par konkursa izsludināšanu pieņem Ministru kabinets. bet izmaksu sadales aprēķina metodiku . kas šā likuma 23. (2) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita tās elektroenerģijas apjomu un izmaksas.pants. ka valsts elektroapgādes drošumu apdraud ražošanas jaudu nepietiekamība Latvijā vai ārpus tās un šo iztrūkumu neizdodas kompensēt šā likuma 22. 58 29/03/11 06:36 versija 1. Konkursa dokumentācijā ietver: 1) detalizētus paredzamā līguma noteikumus.regulators. 23. Iepirkuma izmaksu segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. vai arī tai ir ilgstošs raksturs un to jānodrošina no papildu avota Latvijā.pants. ministrija ierosina izsludināt konkursu par jaunu ražošanas jaudu ieviešanu vai esošo iekārtu rekonstrukciju.pantā minētā. pārvades sistēmas operatora sagatavotā novērtējuma ziņojuma izriet. Šis gadījums prasa augstu profesionalitāti gan ziņojuma izvērtēšanā. (3) Konkursu izsludina un organizē regulators.

konkurence un regulēšana Valstij ir iespējas samazināt regulēšanas riskus un veicināt konkurenci enerģijas tirgus segmentos (naftas produktu. ka patiesais limitu pārsniedzošo piesārņojumu avots ir sabiedriskais vai personīgais pilsētas transports. kas iesaistīts atjaunojamo resursu sagatavošanas un apgādes shēmās. Centralizētā siltuma apgāde Siltuma transportēšanas sistēmas bieži ir kā mantojums no iepriekšējiem laikiem. iespējama rūpnieciskos un lauksaimnieciskos procesos radīta siltuma pārpalikuma tālāka izmantošana. Konkurences ierobežojumi ir jāpamato ar patiesiem un pārbaudāmiem apsvērumiem par piesārņojumu apjomu un tā patiesajiem avotiem. Ir vietas. bet ne decentralizētās katla mājas. kad tiek ierobežota un mazināta konkurences pozitīvā ietekme. dabas gāzes. kur pastāv briesmas videi. Centrālās valdības iejaukšanās ir nepieciešama tikai tur. 59 29/03/11 06:36 versija 1. sabiedrības drošībai un valsts kopējām politiskajām nostājām. Jaunās tehnoloģijas ļauj tehniski uzlabot esošās sistēmas. Iedzīvotāju izvēle ir jārespektē gan kā indivīdu tiesību. Enerģijas tirgus. Nekādā ziņā nevajadzētu noraidīt iespēju izmantot privāto kapitālu. veidojot un patiesi komercializējot siltumapgādes sektoru. bet maksimāli atstājot tirgus dalībniekiem rīcības brīvību tā uzlabošanā un pilnveidošanā. Konkurence ir vēlama tajās vietās.4. Attiecībā uz centralizētā siltuma sadales sistēmas regulēšanu un sevišķi koģenerācijas izmantošanu – to „jāpārvieto” pēc iespējas tuvāk biznesa vietām un konkrētām pašvaldībām. Iespējams. Privātā kapitāla vai iniciatīvas klātbūtne siltuma ražošanas un transportēšanas sistēmās uzlabotu korporatīvo kultūru un paaugstinātu finansiālo disciplīnu. izvēloties tirgus modeli galvenajos vilcienos. kur tā ir saglabāta un turpmāk ir vēlama tās izmantošana.5 . Nākotne ir decentralizētām enerģijas iegūšanas tehnoloģijām 5. Iniciatīva vislabāk attīstās un iemaņas pilnveidojas decentralizētās sistēmās. Un tomēr jārēķinās ar iedzīvotāju pašu izvēlēto pašvaldību politisko un ekonomisko filozofiju. samazināt zudumus. paaugstināt to ekonomisko efektivitāti. it īpaši lai saskaņotu plānošanu pašvaldību teritorijās ar biznesu. kur tā neliedz ieplānoto atbalstu koģenerācijas ciklam un neizraisa piesārņojumu virs apstiprinātiem standartiem konkrētā teritorijā. ievērojot potenciālu koģenerācijas izmantošanā. un jaunu sistēmu izveide nav pārāk aktīva. Konkurence ar gāzes tīkliem un gāzi kā enerģijas produktu. privātās publiskās partnerības labākās prakses paraugus. Pašvaldībām ir jābūt atbildīgām par sekām. elektrības un citu resursu). Daudzviet. – siltuma piegāde publiskajos tīklos mājsaimniecības vajadzībām. gan arī kā politiskās izvēles subjekti.

Protams. Šobrīd informācija par piegāžu raksturu un izmaksām ir sevišķi nepieciešama. Rezultātā vairākas lielākās piegādes kompānijas bankrotēja un štata valdībai nācās pārņemt enerģijas iepircēja funkcijas. Radot iespējas enerģijas patērētājiem pašiem izvēlēties piegādātāju un vienoties par piegādes nosacījumiem (cenām. maksājumu metodēm. Šajā 60 29/03/11 06:36 versija 1. termiņiem. Tā sevi ir izsmēlusi un kļūst bīstama tad. Savlaicīgi neiedarbinot enerģijas tirgus. Kombinācijā ar neveiksmīgu tirdzniecības modeli gala tarifu regulēšana noveda pie piegāžu deficīta un patēriņa ierobežojumiem.5 . Elektrības cenu un tarifu regulēšanas metode Latvijā ir analoga tai. Var nepietikt enerģijas un jaudas mainīgajā līdzsvarā starp pieprasījumu un piedāvājuma potenciālu. sabiedrības drošības un sociālās izlīdzināšanas jautājumiem. Tomēr valstij arī atbrīvotu tirgus gadījumos paliek pienākums labot tirgus „kļūdas”(nespēju reaģēt) saistībā ar vides. kuru pielietoja Kalifornijā. aktivizēt enerģijas efektivitātes jautājumus. tad ir objektīvs iemesls cenu pazemināšanai. strukturālo un administratīvo neefektivitāti. Lai gan vispārēji tiek apgalvots. Nav iespējams sagatavot patērētāju adekvātu uzvedību kritiskā situācijā. Tomēr tas nevar turpināties zemāk par līmeni. Šo līdzsvaru nevar vienkārši atrast. imitējot tirgu ar regulēšanas metodēm. Ja konkurence neļauj vienkārši pārnest patēriņa pusē maksas par liekiem aktīviem. bet atbildi uz to var dot tikai pats tirgus. kuru ražošanas aktīvu izmantošana pēdējos gadus ir bijusi ļoti zema. Vienīgais attaisnojums tādam aktīvu apjomam bija nepieciešamība pēc rezervēm kritiskās situācijās. kad preci vairs nevar saražot un piegādāt. tomēr tas var notikt un turpināties tik tāl. Situāciju labi ilustrē Rīgas TEC-i. palielinās ekonomiskā brīvība un rodas jaunas iniciatīvas. Kā jau iepriekš minēts. valsts riskē ar nepieciešamību pārņemt piegādātāja funkcijas. priekšnoteikums tirgus iedarbināšanai ir piedāvājuma pietiekamība un daudzveidība. pastāv pamatotas bažas par apgādes drošību elektrības sistēmā. Kalifornijas enerģijas krīze bija visspilgtākais šādas metodes bīstamības piemērs. kad nepieciešami cenu signāli kā lietotājiem tā jaunu ražošanas jaudu attīstītājiem. Pie klasiskiem regulēšanas riskiem pieder naftas produktu cenu regulēšana vai elektrības gala lietotāju izmaksās esošās elektrības kā preces cenas regulēšana. Piegādes puse ir spiesta piemēroties jaunajām prasībām un ieviest modernākas metodes. Tikai patiesā tirgus informācija sniedz iespēju ekonomikas aģentiem izvēlēties savu aktivitāšu virzienus un termiņus. nemaz nerunājot par jaunu nepieciešamo jaudu ievešanu. piegāžu maiņām). Lai to panāktu ir jāpaaugstina zināšanu līmenis un jāievieš inovācijas komercdarbībā. jo konkurējošie piedāvājumi rosināja to dīkstāvi. ka saistībā ar dabas gāzes un elektrības tirgu liberalizāciju ir panākama cenu samazināšanās. cik tam ir daudz maz objektīvs pamatojums.

Valdībai būtu tikai jānodrošina to normatīvo dokumentu apstiprināšana. Principā tiešo darījumu tirgum Baltijā nav juridisku šķēršļu. Jo vairāk ar tirdzniecību saistīti dati pieejami tirgus dalībniekiem un sabiedrībai kopumā. riski. Galvenie izaicinājumi. vides aizsardzības. jo labāk iespējams izskaidrot un izprast arī ar apgādes drošību saistītos jautājumus. piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru sniedz neaizvietojamu informāciju apgādes drošības novērtēšanai. stratēģiskie mērķi un ieteikumi Galvenie izaicinājumi un riski: 1. bet to nevar īsti pareizi izvērtēt tik nepārskatāmos tirdzniecības apstākļos. bet gan jāuzdod jautājums –„kāpēc tas nedarbojas?” 5. kas nosaka cenu līmeni enerģijas tirgos pietiekošas un godīgas konkurences apstākļos. Tas saistīts ar „Gazprom” lietoto atsauces cenu mazutam un citiem naftas produktiem. Elektrības sektorā reāla konkurence var rasties tikai Baltijas valstu kopējā tirgū. kas saistīta ar šo operatoru pienākumu pildīšanu. Īstermiņa – līdz 1 gadam • Neliels dabas gāzes (kā produkta) cenas kāpums.gadījumā ražošanas aktīvu un rezervju vērtība ievērojami mainās. Cenu caurspīdīgums un regulēto parametru (tarifi par tirgus infrastruktūras lietošanu ) atklātība ir veiksmīga tirgus uzsākšanas priekšnoteikums. Pagaidām kā lielākā neskaidrība ir minama Latvijas Pārvades sistēmas operatora vēlēšanās un spēja būt par līdzdalībnieku šajā projektā. Neiespaidojamās izejvielu. tie ir strukturāla rakstura un galvenokārt Latvijā – darbību nav uzsākuši pārvades un sadales sistēmu operatori VAS Latvenergo sastāvā. Rīgas Fondu birža (OMX grupas dalībniece) aktīvi veic izpētes darbu elektrības biržas Baltijā ieviešanai. pieprasījumu un piedāvājumu. Sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas valdībām nav jārisina jautājums – ”kad kopējais Baltijas elektrības tirgus var sākt darboties?”. Lai varētu veiksmīgi darboties enerģijas tirgos. jo pašreizējā ražošanas un piegādes struktūra un organizācija Latvijā neatļauj konkurences elementus. 61 29/03/11 06:36 versija 1. bez kuras nav iespējama tirdzniecība. gan arī potenciāliem – par tiem ir nepieciešama informācija un ir jāizprot to vispārējā daba un īpatnības.5 . enerģijas. Tas rada birokrātiska rakstura šķēršļus trešās puses pieejai pārvades un sadales sistēmām. Valdības un privātās iniciatīvas ir jāapvieno šī mērķa sasniegšanai.1. to dalībniekiem – gan esošajiem. Objektīva informācija par cenām. sociālās un finanšu izmaksas ir objektīvie apstākļi. Elektrības birža sniegtu nesalīdzināmi lielāku informācijas apjomu un ticamību cenu līmeņiem.

• Ierobežojumi vēlamā elektrības importā ziemas maksimumā un pārvades sistēmas sastrēgumu laikā. • Iespējams importētās elektriskās enerģijas cenas kāpums – Narvas ražošanas izmaksu pieaugums.gāzes apgādes sistēma. transportā. kuru diktēs pieprasījums starptautiskā tirgū un salīdzinājums ar enerģijas cenām no gāzes un naftas produktiem. 62 29/03/11 06:36 versija 1. gan pieprasījuma pusē. gadam (trim gadiem) • Naftas cenu tālāks pieaugums un tam sekojošais dabas gāzes cenu pieaugums uz „robežas” līdz 100-110 $/000 m3. • Līdzdalība ES – OPEC dialogā. bet drīzāk tās būs jāpērk. 3. Ilgtermiņa – pēc 2009. • Nekvalitatīvs Pārvades sistēmas operatora apgādes sistēmas (elektriskās) novērtējums vai nespēja to adekvāti interpretēt. ja būs tāda nepieciešamība. Iekšzemes • Enerģijas nodokļu attiecināšana uz patēriņa radītājiem un to novirzīšana definētiem mērķiem – efektivitātei. Relatīvi mazākais akcīzes nodoklis reģionā ļaus tirgotājiem mazumtirdzniecībā izmantot kā atsauces cenu Lietuvu. 3. ceļu kvalitātei un drošībai. Starptautiskā dimensijā • Krievijas – ES enerģijas dialoga praktiska realizācija. sabiedriskā transporta un dzelzceļu attīstībai. Vidējā termiņā – līdz 2009. • Koksnes resursu cenu pieaugums iekšējā tirgū. elektrības. • Energoietilpīgu uzņēmumu pārbaudījumi konkurences tirgos – visiem līdzīgi apstākļi. • Latvijas uzņēmumiem nebūs iespējas tirgot emisiju atļaujas. cenu kāpums no Krievijas avotiem. • Energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecībā. 2. Stratēģiskie mērķi 1. transporta un dabas gāzes likumdošanu saistīto pasākumu tuvināšana jautājumos par apgādes drošību un efektivitāti gan piegādes. mājsaimniecībā un publiskajā sektorā. • Elektrības tirgus neefektivitāte. gada • Dzīve ar augstām enerģijas cenām. • Elektrības tirgus Baltijas jūras reģionā efektivitāte – rūpniecības uzņēmumu tiesības un iespējas līdzdarboties ilgtermiņa un īstermiņa tirgos. ja ilgtermiņa piegādes līgumi nefiksēs cenu ar Publisko tirgotāju. • Pievienošanās OECD un IEA aktivitātēm. 2. • Importētās elektrības cenas kāpums līdz 35-40 Eur/MWh. • Konkurences un regulēšanas saprātīga sabalansēšana.5 . Politiskie līdzekļi un aktivitātes: • Likumdošanas sfērā Ar biodegvielas. Igauniju un Poliju. • Degvielas vairumtirgotāji un mazumtirgotāji turpinās „nosmelt krējumu” iekšējā tirgū.

Arī ierobežotas finansēšanas apstākļos atrast līdzekļus izglītībai un pielietojamai zinātnei enerģijas saprātīgas izmantošanas. Priekšlikumi Nacionālās stratēģijas izstrādes tēmām un apjomiem. rīkoties lokāli”. sociālo un izglītības politikai. 63 29/03/11 06:36 versija 1.5 . • Sektorpolitikās Tuvināt ekonomisko politiku transporta. „Domāt globāli. vides. • Institucionālā uzbūvē Attīstīt valdības spēju analizēt atsevišķus notikumus globālajā enerģijas situācijā un sasistā ar notikumiem un iespējām reģionālā un nacionālā dimensijā. 4. iegūšanas un piegādes efektivitātes paaugstināšanā.

gadā ar to apgādāja jau vairāk par 63 tūkstošiem dzīvokļu. Mākslīgās deggāzes rūpnieciskas ražošanas sākums Latvijā meklējams jau 19 gadsimta trīsdesmitajos gados. līdz ar aptuveni 1230 km garā maģistrālā gāzes vada Dašava – Minska – Viļņa – Rīga izbūvi. No vēstures 1964. tagadējais Liepājas metalurgs. gadā kā pirmā tehnoloģiskajos procesos sāka izmantot Rīgas elektrospuldžu rūpnīca. gadā Saldus. Brocēniem. un 1963. Mākslīgās deggāzes laikmeta noriets sākās jau agrāk. Līdz ar to faktiski izbeidzās no akmeņoglēm ražotās. gadā Vangaži un 1983. No sākuma izmantota galvenokārt kā kurināmais laternās ielu apgaismošanai. Dabasgāzes kā jauna. gadā. kas gandrīz 15 reizes pārsniedza Rīgas deggāzes fabrikas gada ražošanas apjomu. Par lieliem gāzes patērētājiem kļuva uzņēmumi Ķekavas putnu 64 29/03/11 06:36 versija 1. gadā „balonu gāzi” saņēma arī pirmie piecdesmit" Rīgas dzīvokļi. 1969. gadā tika pabeigta maģistrālā gāzesvada Saurieši – Ogre – Jēkabpils – Daugavpils būve. gadā dabasgāzi sāka saņemt Bauska. gāze kļūst par modernu kurināmo arī gaismekļiem dzīvokļos un sabiedriskās iestādēs. 1982. Toreizējais Brocēnu Cementa un Šifera kombināts gadā plānoja patērēt ap 130 miljoniem kubikmetru gāzes. No Kijevas aizgūtā sašķidrinātās gāzes izmantošanas „tehnoloģija” sadzīvē – balons ar spiediena regulatoru virtuvē – šur tur tiek izmantota arī vēl šodien. tika slēgta gāzes fabrika Rīgā. 1950. gadā. gadā Cēsis. kopā sasniedzot 1990. Maģistrālā gāzesvada Viļņa – Rīga atzari tika virzīti arī uz Bausku un Iecavu.9 miljardus kubikmetru. gadā dabasgāze nonāca arī Liepājā.1. 1976. Jelgavu. straujos tempos palielinājās gāzes patēriņš arī citos Latvijas reģionos. Šo. kā arī enerģijas avotu dažādos tehnoloģiskos procesos. Apgādes sistēmu adekvātums 6. Dabasgāze 6. Daudzzīvokļu namu celtniecības gaitā dzīvokļu apgādei ar sašķidrināto naftas gāzi sāka izmantot speciālus. zemē ieraktus šķidrās gāzes rezervuārus.1.5 . līdz šim nepazīstama kurināmā izmantošana Latvijā sākās 1962. gadā 2. no Rietumukrainas ievesto energoresursu. Pieprasījums pēc „balonu gāzes” bija ļoti liels. vietējās . 1986. 1979.mākslīgās deggāzes izmantošana Rīgā un Liepājā. kur lielākais tās patērētājs bija metālkausēšanas uzņēmums. pēc turpat 90 gadu darbības. 1949.6.1. līdz ar sašķidrinātās naftas gāzes kā primārā energoresursa parādīšanos Latvijā.

ka dabasgāzes daļa Latvijas kopējā kurināmā bilancē sasniegs 80%. gada līdz 2002.5 . gada līdz 1990. Gāzes patēriņš sāka pārsniegt piegādes iespējas. gada rudenī maģistrāle sāka darbību un pirmie Sibīrijas gāzes kubikmetri tika iesūknēti Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Draudošās situācijas novēršanai tika paredzēta jaunas 570 km garas gāzes piegādes maģistrāles Valdajs – Pleskava – Rīga būve. caurlaides spēja tika izsmelta visai drīz. Gāzes patēriņa dinamika 40 gados. 1972. Ļeņingradas institūta „Giprospecgaz” izstrādātais gazifikācijas projekts laika posmam no 1975. Lauksaimniecības rakstura patērētāji bija īpaši ieinteresēti gāzes izmantošanā. gadam paredzēja. Sauriešu ģipša rūpnīca.fabrika. no 1962. par cik tiem par saņemto energoresursu bija jāmaksā tīri simboliska cena. ka maģistrālā gāzes vada no Dašavas īpaši Viļņas – Rīgas posmā. gadam redzama sekojošā zīmējumā: 65 29/03/11 06:36 versija 1. kolhozi un padomju saimniecības. Dabasgāzes patēriņa pieaugums Latvijā bija tik straujš.

3906 km sadalošie gāzes vadi. Tam sekoja ļoti straujš patēriņa samazinājums līdz 1 miljardam kubikmetru 1994.6 miljardi 66 29/03/11 06:36 versija 1. Lielākais dabasgāzes lietotājs Latvijā ir akciju sabiedrība „Latvenergo”.1. tas ir maģistrālo un sadalošo gāzes vadu stāvokļa. gada sākumu gāzes piegādes sistēmu veido 1244 km maģistrālie gāzes vadi. Atkarība no importētajiem gāzes resursiem būs vēl lielāka. Latvijas teritorijā esošie maģistrālie un sadalošie dabasgāzes tīkli ir viena komersanta – akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” īpašumā un valdījumā. ES atkarība no importētiem energoresursiem turpinās pieaugt un palielināsies vismaz līdz 70% 2030. Maksimālais dabasgāzes patēriņš – 3 miljardi kubikmetru – tika sasniegts 1991. Attiecībā uz dabasgāzi. tāpēc dabasgāzes piegādes apjomi un piegādes drošība ir kardināli atkarīgi no gāzes piegādes infrastruktūras. gadā. un to ekonomiskā attīstība jau tagad ir lielā mērā atkarīga no energoresursu piegādēm no ES ārpuses. 47 gāzes regulēšanas stacijas un 4 automobiļu gāzes uzpildes kompresoru stacijas. Latvijas situācija energoresursu nodrošinājuma jomā ir līdzīga ES savienībai. kā arī to adekvātas uzturēšanas un attīstības. Esošās situācijas dabasgāzes apgādē vērtējums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu energoresursu krājumi ir nepietiekami. Kopā vairāk par 60% no patērētās dabasgāzes tiek izmantoti siltums un elektroenerģijas ražošanai. Inčukalna pazemes gāzes krātuve. Gāzes pārvades sistēmas operatora funkcijas veic Latvijas Gāzes struktūrvienība „Gāzes transports”. Pēc ekspertu aplēsēm. gadā. Pēdējos gados gāzes patēriņš ir nostabilizējies ap 1.2. Uz 2005. Mājsaimniecībās izmanto ap 7% no kopā patērētā dabasgāzes apjoma.6.5 . Latvijas lietotājiem ir pieejami tikai importēti resursi. gadā.

Patēriņa pieaugumu sekmēs arī izbūvētais maģistrālais gāzes vads uz Rēzekni. Šeit redzamās perspektīvās maģistrāles Preiļi – Rēzekne izbūve jau ir nobeigta un tā darbojas normālā režīmā. gāzes vada izbūve arī uz Ventspili. un vai Latvijas Gāzei. gada gāzes patēriņš pieaugs vēl būtiskāk. attēlu augšā). un Gazprom biznesa interesēs ir izmantot Latvijas Gāzes maģistrālos tīklus un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi visa Baltijas reģiona. iespējams. kad maģistrālie gāzes vadi no gāzes piegādes vietām nenodrošina vajadzīgo gāzes plūsmu. kā arī Krievijas rietumdaļas un.un Inčukalna pazemes gāzes krātuves attīstība un garantēti jānodrošina gāzes pieprasījuma pieaugumu un adekvātu gāzes piegādes drošību gāzes lietotājiem. Vai te pastāv riski Latvijas lietotāju gāzes apgādei tiem nepieciešamajā daudzumā? Latvijas Gāzes maģistrālo gāzesvadu shēma ar iespējamām perspektīvām maģistrālēm Latvijas rietumu daļā redzama attēlotā apakšā. Ja tiks veikta paredzētā Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas 1. Šādai „pesimistiskai” gāzes patēriņa pieauguma prognozei būtu jāpieiet kritiski -mūsuprāt jau 2006. Visai līdzīgu dabasgāzes patēriņa apjomu akciju sabiedrība „Latvijas Gāze” prognozē arī tuvākajiem 2 – 3 gadiem. Attēloto perspektīvo maģistrāļu uz Latvijas rietumdaļu realizācija ir atkarīga no tā.5 . tā sadalošo . lietotājus šajā laikā var apgādāt ar dabasgāzi praktiski tikai no Inčukalna pazemes gāzes krātuves. ka komersanta „Latvijas gāze” akciju kontrolpakete pēc būtības ir gāzes piegādātāja – kompānijas „Gazprom” kontrolē. ņemot 67 29/03/11 06:36 versija 1. gada varētu pārsniegt 2 miljardus kubikmetru gadā. Minēto reģionu lietotāju gāzes apgādes drošība ir nepietiekama ziemas apstākļos.kubikmetru gadā. ko izsauks rekonstruētās Rīgas TEC-1 un jaunbūvētās Imantas TEC pilnapjoma darbība. tāpēc. kārta. izmantojot izdevīgo Latvijas gāzes pārvades sistēmas ģeogrāfisko stāvokli (skat. Minēto darbību rezultātā gāzes patēriņš pēc 2009. un. Latvijas Gāzei savos perspektīvajos plānos būtu jāparedz nepieciešamā gāzes vadu – kā maģistrālo. iespējams arī Somijas gāzes apgādes tehnisku problēmu un šī reģiona lietotāju apgādes drošuma problēmu risināšanai. gadā gaidāms dabasgāzes patēriņa pieaugums. pēc 2009. vai šeit radīsies nopietni gāzes patērēti. Būtu jāņem vērā un nopietni jāizvērtē faktu.

32001) dabas gāzes pārvadei.vērā iepriekš minēto iespējamo biznesa konceptu. 68 29/03/11 06:36 versija 1. kas varētu nodrošināt lietotāju gāzes apgādes pieprasījumu – attīstībai un uzturēšanai. Licence dod komersantam ekskluzīvas tiesības gāzes pārvadei pa cauruļvadiem ar projektēto darba spiedienu 1. Akciju sabiedrībai „Latvijas Gāze” ir izsniegta licence (Nr. vispār būs tehniskas iespējas papildus gāzes apjomu piegādei. februārim ar tiesībām pretendēt uz jaunas licences saņemšanu pēc minētā termiņa beigām.5 . Licence paredz arī iespēju komersantam pārtraukt savu darbību. Licence izsniegta ar termiņu līdz 2017. Licence pēc būtības nesatur prasības adekvātas gāzes pārvades sistēmas – tādas. gada 10.6 Mpa un vairāk visā Latvijas teritorijā. gadu iepriekš brīdinot par to Regulatoru.

gadam. stratēģiskie mērķi un ieteikumi Galvenie izaicinājumi un riski Pēdējos gados Latvijas gāze investē maģistrālajos gāzes vados (pārsvarā gan jaunbūvēs) lielākus naudas līdzekļus. taču šāds pienākums nenodrošina adekvātu sistēmas attīstību lietotāju interesēs.3. un LG spēs nodrošināt gāzes pārvades un sadales sistēmu `pieņemamā stāvoklī. kā arī. Galvenie izaicinājumi. no Latvijas Gāzes neatkarīgi faktori. Var prognozēt.arī te būtiski riski adekvātas gāzes apgādes sistēmas nodrošināšanai nav redzami. Tas pats attiecas arī uz ilgāka termiņa prognozi – līdz 2020. bet nav prognozējami licences nosacījumos”. ja komersants būs spējīgs adekvāti novērtēt gāzes vadu tehnisko stāvokli un tā izmaiņu dinamiku. riski. 6.1.5 . iespējams. Tas gan pārskatāmā nākotnē nedotu iespēju gāzes lietotājiem slēgt gāzes iepirkšanas līgumus par ne-Krievijas izcelsmes 69 29/03/11 06:36 versija 1. ja vien šiem nolūkiem tiks paredzēti atbilstoši līdzekļi Regulatora apstiprinātajos tarifos. komersantam. Investīciju faktiskais apjoms pagājušajos gados un komersanta plānotais investīciju apjoms gāzes vados redzams attēlā apakšā. punktam „Saskaņā ar noteikumiem “Par uzņēmējdarbības licencēšanu energoapgādē” ERP ir tiesības uzdot uzņēmumam sasniegt noteiktus tehniskās un ekonomiskās darbības rādītājus. ka gāzes maģistrālo un sadales tīklu uzturēšana un attīstība īstermiņa un vidējā termiņa laika posmos būs adekvāta saprātīgam gāzes patēriņa pieprasījumam. ja vien tam netraucēs ārēji. . Stratēģiskie mērķi Par iekšzemes stratēģisku mērķi būtu uzskatāma iespējami ātrāka trešās puses pieejas nodrošināšana gāzes apgādes tīkliem. varētu direktīvi noteikt kādus konkrētus viņa pienākumus adekvātai un drošai gāzes pārvades sistēmas attīstībai. kas atbilst valsts enerģētikas politikai. Licence uzliek komersantam pienākumu investēt gāzes pārvades sistēmā saskaņā ar saviem perspektīvās attīstības plāniem. paredzot perspektīvajos investīciju budžetos pietiekamus investīciju apjomus gāzes vadu uzturēšanai. Atbilstoši licences noteikumu 14.

Priekšlikumi Nacionālās stratēģijas izstrādes tēmām un apjomiem • Valsts stratēģija pirmatnējo energonesēju diversifikācijas jomā un ar to saistītā valsts politika dabas gāzes izmantošanas apjomu izmaiņā tautsaimniecībā kopumā un atsevišķos tās sektoros. liekas. situāciju izšķirs pieejamo energoresursu tirgus. iespējams. slēdzot ilgāka termiņa gāzes piegādes līgumus ar konkurējošām Krievijas gāzes apgādes kompānijām. virzīta uz kurināmo veidu diversifikāciju. Pie iekšzemes stratēģiskiem mērķiem būtu pieskaitāma zināmas valsts politikas definēšana gāzes izmantošanai valstī. Šis jautājums atstājams A/s “Latvijas Gāze” pārziņā. Pie valsts stratēģiskiem mērķiem.5 . Jautājumi un secinājumi. Šāda interese nav viegli un viennozīmīgi saskatāma Politiskie līdzekļi un aktivitātes Iespējamās darbības gāzes tirgus liberalizācija tajā apjomā. • Valsts stratēģija (mērķi) līdzdalībai lielu maģistrālu starpvalstu gāzes vadu būvniecībā un konkrēti pasākumi definēto mērķu īstenošanai. 70 29/03/11 06:36 versija 1.gāzi. ogles vai citu kurināmo. par cik fizisku savienojumu ar citām gāzes ieguves vietām Latvijai nav. Jautājums ir aktuāls sakarā ar nepieciešamību pieņemt lēmumu par Latvijai relatīvi lielas elektrostacijas iespējamu būvniecību. kas saistīti ar tehnisko gāzes apgādes tīklu attīstību. ja valsts attieksme ir “atļaujoša” – kā to panākt. kurš iespējams atbilstoši faktiskajai Latvijas ģeogrāfiskajai situācijai ES gāzes apgādes maģistrālo tīklu sistēmā. par cik lietotājam būtu skaidri zināmas gāzes piegādes izmaksas un produkta cena. Ja valsts attieksme ir neitrāla. kā arī būtiski uzlabotu caurspīdību gāzes cenu veidošanās procesā un vienlaikus lielāku cenu prognozēšanas iespēju. izmantojot gāzi. pašlaik varētu iniciēt lielāku neatkarību no gāzes piegādēm. būtu jāizvērtē un jā definējama valsts interese (vai arī tās trūkums) nākotnē paredzamo transkontinentālo vai starpvalstu maģistrālo gāzes vadu būvniecībā. vai arī neitrāla bēg Atkarībā no tā. vairāk izmantojot ogles elektroenerģijas un siltuma ražošanai. radīt zināmu gāzes tirgus situāciju. vai šī politika būtu kopējo gāzes patēriņu valstī (vai arī atsevišķos tautsaimniecības sektoros) stimulējoša. taču tas ļautu uzlabot lietotāju gāzes apgādes drošību. brīvi atļaujoša katram pašam brīvi izvēlēties kurināmā veidu. par kuriem vajadzētu plašāk debatēt • Dabas gāzes apgādes sistēma vietējiem gāzes patērētājiem ir pietiekami droša un neprasa īpašu valdības iejaukšanos jautājumos. • Gāzes tirgus liberalizācija saprātīgā apmērā. kas. respektīvi. Jāseko ES attieksmei. Šī politika varētu būt vai nu gāzes patēriņa pieaugumu stimulējoša – gāze ir ļoti pievilcīgs kurināmā veids un vēl tiks izmantota pietiekami ilgi – vai arī ierobežojoša. ierobežojoša vai arī neitrāla. ja valsts attieksme ir ierobežojoša – kā to panākt. Trešās puses pieeja vienlaicīgi uzliktu arī konkrētākus pienākumu un atbildību komersantam attiecībā uz lietotāju gāzes apgādes nodrošināšanu tiem nepieciešamajos apjomos.

5 . ka gāzesvads ilgi nespēs nodrošināt pieprasījumu pēc gāzes.2. Dabas gāzes krātuves 6.2. ka Latvijas teritorijā ir vietas. tāpēc sākās izpētes un sagatavošanās darbi pazemes gāzes krātuves būvniecībai. kas no augšas un 71 29/03/11 06:36 versija 1. No vēstures Jau pavisam neilgi pēc Dašavas gāzes vada izbūves kļuva skaidrs. kurā varētu iesūknēt gāzi vasaras periodā un izsūknēt ziemā.1.• Valdības uzdevums būtu iespējami ātrākas trešās puses piekļuves sekmēšana gāzes pārvades un sadales sistēmām. ar savu darbību neradot tirgus signālu “traucējumus”. • Valdībai un Regulatoram būtu ļoti izsvērti jāpieiet gāzes cenas regulēšanai. kas varētu nodrošināt lietotājiem lielāku gāzes apgādes drošumu un zināma manevra iespēju gāzes apgādē. 6. Bija zināms. kur ap 800 metru dziļumā zem zemes atrodas poraina smilšakmens slāņi. kad gāzes spiediens maģistrālajos vados no gāzes ieguves vietām nav pietiekams.

Licence cita starpā nosaka. taču mūsuprāt šie apgalvojumi ir nepietiekami balstīti uz adekvātu. Analizējot licences noteikumus. Inčukalna pazemes gāzes krātuve atļauj uzglabāt aptuveni 4. Uzņēmuma pienākums ir arī turpināt modernizēt uzņēmuma kompresoru stacijas tehnoloģiskās iekārtas. bet nav prognozējami licences nosacījumos. kad ir tās pārpalikums. pētījumos iegūtu informāciju. 6. liekas. Regulators var uzdot uzņēmumam sasniegt noteiktus tehniskās un ekonomiskās darbības rādītājus. kad tās trūkst. un izsūknēt. Situācijas vērtējums Latvijā (Inčukalnā) ir izbūvēta un sekmīgi darbojas Baltijas valstīs vienīgā un pēc lieluma trešā lielākā Eiropā pazemes dabas gāzes krātuve. vienu gadu pirms plānotās darbības pārtraukšanas par to jābrīdina ERP. Uzņēmumam ir pienākums informēt ERP par savu darbību un izmainām energoapgādē Ja licencētais uzņēmums vēlas pārtraukt uzglabāt dabas gāzi. kas varētu būt noderīgas gāzes pazemes krātuvju izbūvei. kas ļautu 72 29/03/11 06:36 versija 1. ka uzņēmumam ir aizpilda Vides valsts ekspertīzes atzinumos noteiktās prasības par uzņēmuma Inčukalna pazemes gāzes krātuves stāvokli. ka pazemes gāzes krātuves ir visai sarežģīti tehnoloģiski kompleksi un visai kapitālietilpīgas būves. Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietderīgo apjomu ir iespējams paplašināt. Latvija ziemas mēnešos var saņemt gāzi tikai no IPGK. par cik maģistrālie gāzes piegādes vadi šajā laikā ir noslēgti. Tas ļauj bez ievērojamiem zudumiem iesūknēt gāzi porainajos slāņos gāzi. redzamas attēlā. un vietas izvēle izrādījās ļoti veiksmīga.2.5 .apakšas nosegti ar blīviem māla un dolomīta slāņiem. Jāatzīmē. janvārim jāiesniedz ERP Licenču birojā akceptēšanai pasākumu plāns Vides valsts ekspertīzes atzinumā noteikto prasību izpildei. Inčukalna pazemes gāzes krātuvei ir stratēģiska nozīme ne tikai Latvijas. Pirmās pazemes gāzes krātuves izbūvei tika izvēlēta Inčukalna apkārtne.2.2 miljardi kubikmetru no krātuves izmantošanai iegūstamas gāzes.1 miljards kubikmetru ir bufergāze un aptuveni 2. bet arī Krievijas rietumu reģionu un Igaunijas lietotāju gāzes apgādē ziemas mēnešos. kas atbilst valsts enerģētikas politikai. Akciju sabiedrībai „Latvijas Gāze” 1997. Informācija par pārējām iespējamām gāzes pazemes krātuvju vietām nav pietiekama jaunu krātuvju izbūvei bez būtiskiem papildus izpētes darbiem. Potenciālās vietas. Latvijā periodiski dažādos līmeņos tiek izplatīta informācija par lieliem potenciālo gāzes krātuvju resursiem Latvijā. ka valdības iespējas ietekmēt komersantu attiecībā uz IPGK izmantošanu ir minimālas. no kuriem 2. Pēc licences darbības termina notecēšanas uzņēmums var pretendēt saņemt jaunu licenci dabas gāzes uzglabāšanai.3 miljardus kubikmetru dabas gāzes. gadā ir izsniegta ar laiku uz 20 gadiem ekskluzīva licence ar tiesībām gāzes uzglabāšanai IPGK. Katrā licences darbības gadā līdz 15. Pēdējos gados krātuvē tiek iesūknēts un arī izmantots praktiski maksimālais gāzes daudzums. veicot nepieciešamos rekonstrukcijas darbus.

ja vien pieejamie finansu resursi krātuves uzturēšanai būs atbilstoši.5 . iespējams. vai valstij ir interese (ja jā. 6. varētu būt gāzes krātuvju potenciāla (ja tāds tiešām ir) izmantošana. Ilgākā termiņā.potenciālajiem investoriem objektīvi novērtēt šo resursu komerciālas izmantošanas iespējas. Ir jāatrod legāls risinājums Latvijas lietotāju interesēs. Likumdošanas sfērai ir jānodrošina gāzes apgādes regulējamo sektoru ilgtspējīgas attīstības iespējas. stratēģiskie mērķi un ieteikumi Galvenie izaicinājumi un riski Īstermiņa īpaši riski nav redzami. tad cik lieli un kāpēc. ja gāzes patēriņš Latvijā būtiski pieaugs. un par indikatoriem. Personāla kvalifikācija un ilgstošā pozitīvā gāzes krātuves ekspluatēšanas pieredze ļauj domāt par minimāliem tehniskiem riskiem. Galvenie izaicinājumi. Politiskie līdzekļi un aktivitātes. riski. ja tas notiks. un ja LG realizēs definēto biznesa politiku nodrošināt no IPGK arī Lietuvas (un varbūt Somijas) lietotāju gāzes apgādes drošību. LG sistemātiski veic relatīvi apjomīgas investīcijas gāzes krātuves uzturēšanā un attīstībā. Stratēģisks mērķis varētu būt arī panākt LG garantētu iespēju noteiktu gāzes rezerves apjomu uzglabāšanai LPGK. un ja jā. 73 29/03/11 06:36 versija 1. Sektorpolitikai būtu jānodrošina saskaņotus pasākumus iepriekš minēto iekšzemes stratēģisko mērķu īstenošanai. nosakot saprātīgus tarifus krātuves sistēmu uzturēšanai un attīstībai. Būtu jāanalizē izdotā licence gāzes uzglābšanai un jāatrod juridiski korekti līdzekļi IPGK prioritārai izmantotai Latvijas lietotāju interesēs. piedaloties starptautiskos gāzes vadu izbūves projektos. gāzes krātuves kapacitāte varētu kļūt nepietiekama. Sabiedrībai (arī ierēdņiem un speciālistiem) nav pieejama objektīva informācija par IPGK drošību. nepieciešami konkrēti pasākumi šo mērķu īstenošanai. Ja šāda interese tiek atrasta. Būtu jāanalizē. Priekšlikumi Nacionālās stratēģijas izstrādes tēmām un apjomiem Būtu jānoformulē Latvijas (valsts vai uzņēmēju) interese potenciālo gāzes krātuvju attīstībā. Vai valstij būtu jāiegulda kādi finansu līdzekļi potenciālo gāzes krātuvju vietu precīzākā izpētē. Starptautiskā dimensijā valsts stratēģisks mērķis.2. tad kāda) piedalīties šādos projektos.3. kuri to nosaka.

5 . Savienojums Igaunijai ar NORDEL tiks realizēts. lai gūtu apstiprinājumu šā resursa tālākai izmantošanai. Komerciālā informācija par iespējamo projekta kapacitātes izmantošanu nav pieejama. rezerves kurināmā? 6. Situācijas vērtējums Kā pierāda daudzu valstu pieredze. Savienojums Igaunija – Somija ir projekta izpildes stadijā. • Vai IPGK ir pietiekams faktors relatīvi lielu TEC būvei vai rekonstrukcijai bez cita. par cik labi funkcionējoša pārvades sistēma spēj aizstāt ģenerējošo jaudu trūkumu nestandarta situācijās. par cik vietējās ģenerējošās jaudas nespēj nodrošināt pieprasīto slodzi un enerģiju. ja tiks izbūvēta plānotā zemūdens kabeļa līnija no Igaunijas uz Somiju. elektroenerģijas pārvades sistēmai ir būtiska nozīme ilgtspējīgai un drošai lietotāju elektroapgādei.3. • Vai LG izsniegtās licences noteikumi dod iespēju valdībai juridiski korektā formā panākt prioritāru IPGK izmantošanu Latvijas lietotāju labā. pārvades sistēma 6. tāpat kā citām Baltijas valstīm. 74 29/03/11 06:36 versija 1. savienojums Lietuvai ar UCTE tiks realizēts. Projekts būs komerciāls un savienojums nebūs Igaunijas pārvades sistēmas sastāvdaļa. vai tās uzturēšanā tiek investēti pietiekami resursi un vai IPGK ekspluatācija atbilst spēkā esošajiem normatīviem un labākajai praksei citās ES valstīs. Elektriskie tīkli. nav fiziska savienojuma (un pārskatāmā nākotnē nebūs) ar UCTE valstu energosistēmu apvienību vai Ziemeļvalstu sistēmu NORDEL. • Vai IPGK darbība ir pietiekami droša. kā arī Krievijas pārvades sistēmu. Pašlaik Latvijai. un pārvades sistēmai tāpēc ir svarīga loma lietotāju elektroapgādes nodrošināšanai normālos ikdienas režīmos. Jautājumi un secinājumi debatēm • Vai valstij ir interese izmantot potenciālās jaunās pazemes gāzes krātuves? Ja jā. tad kā? • Vai valstij būtu jāinvestē līdzekļi potenciālo gāzes krātuvju tehnisko raksturojumu izpētei.1. ja tiks izbūvēta gaisvadu pārvades līnija Lietuva – Polija. Pārvades sistēmas nevainojama un adekvāta darbība ir īpaši svarīga Latvijas apstākļos. Latvijas pārvades sistēmai ir pietiekami jaudīgi fiziski savienojumi ar Baltijas valstu – Igaunijas un Lietuvas pārvades sistēmām. Projekta realizācijā līdzdalību ņem arī LE.3.

Latvijas pārvades sistēmas savienojumi ar kaimiņvalstīm ir pietiekami nepieciešamā elektroenerģijas importa un eksporta nodrošināšanai. būs nepieciešami pastiprināt pārvades tīklu Kurzemē. pārvades tīkla caurlaide normālos darba režīmos spēj nodrošināt pieprasījumu pēc elektroenerģijas ar pietiekami lielu rezervi. gada. ka pēc 2015. ne Baltijas valstu tirgos. iespējams. gada aprīlis). Sistēmas operators uzskata. 330 kV elektropārvades līnijas Imanta – Ventspils – Liepāja būvniecība ar 330 kV apakšstaciju Ventspilī). (Iespējams. tomēr relatīvi nelielā izbūvējamā kabeļa jauda mūsuprāt neradīs jūtamas enerģijas cenu izmaiņas ne Ziemeļvalstu. Atbilstoši VAS “Latvenergo” novērtējumam par energosistēmas elektroapgādes drošumu (2004.5 . izbūvējot 330 kV kabeļu līniju Imanta – Rīgas TEC-1. No tehniskā viedokļa projekts radīs fizisku Baltijas valstu savienojumu ar NORDEL sistēmu. Minēto projektu realizācijas nepieciešamību noteiks faktiskie elektriskās slodzes pieauguma tempi un lielumi. Aktuāla varētu kļūt arī 330 kV līniju loka izbūve ap Rīgu. Latvijas pārvades sistēmas (110 kV un 330 kV) shēma attēlota sekojošā zīmējumā: 75 29/03/11 06:36 versija 1.

svarīgi atzīmēt. ka PSO ir grūti plānot pieejamos finansu resursus ilgākam termiņam (skat. Lai valdība varētu operēt ar drošu informāciju. Ņemot vērā faktiskos pārvades sistēmu starpvalstu savienojumus. pārslodzes. Minētais prasa adekvātu regulatora (un valdības) rīcību. būtu nepieciešams ikgadējs ziņojums nākošajam gadam. gada janvāra ar dabas stihiju saistītajiem notikumiem pārvades sistēmā.6. ka elektroapgādes drošība pie zināmas apstākļu sakritības var būt brīžiem problemātiska pat normālos apstākļos adekvātas sistēmas gadījumos. tuvākiem 5 gadiem un 10 gadiem par situāciju kopējā Baltijas valstu sistēmā. izmantojot arī ticamu informāciju par Krievijas PSO attīstību. lai valdība varētu novērtēt. tad kā un kad) iejaukties energoapgādes drošības jautājumos. • nodrošināt ticamu informāciju. kas. lai PSO pieejamie finansu resursi nodrošinātu ilgtspējīgu pārvades sistēmas attīstību. Iespējamo 330 kV sistēmas attīstību pēc 2015. Par būtisku risku mēs uzskatītu nepietiekamu informāciju. Tuvākajā laikā Latvijas un citu Baltijas valstu pārvades sistēmu atdalīšanās no Krievijas energosistēmas ir maz ticama. kas varētu kalpot par pamatu PSO darbības analīzei un nepieciešamo. Vidējā un ilgtermiņā galvenos riskus varētu veidot neadekvātu pārvades pakalpojumu tarifu noteikšana. neskatoties uz 2005. stratēģiskie mērķi un ieteikumi Galvenie izaicinājumi un riski Īstermiņā Latvijas pārvades sistēmas darbība un attīstība visumā nerada bažas. kas apliecina. Viens no politiskiem riskiem varētu būt tehniski un ekonomiski nepamatots politisks lēmums par atdalīšanos no Krievijas energosistēmas.2. gada). Stratēģiskie mērķi Iekšzemes stratēģiskie mērķi varētu būt: • saglabāt PSO kā neatkarīgu valsts īpašumā esošu komersantu. Mūsuprāt Baltijas valstu PSO ir pietiekama kvalifikācija un pieredze šādu risku vadībā. Kaļiņinas. varētu izsaukt lielu ģenerējošu jaudu (Ļeņingradas. vai nepieciešams (ja jā. ja vien neparādās kādi pašlaik nesaredzami apstākļi īpašuma formas maiņai. Mēs gribētu tā vērtēt. neadekvātas sistēmu operatoru darbības rezultātā. piemēram UCTE sistēmā. atslēgumi) Krievijas energosistēmas 750 kV tīklā (līnijas Smoļenska – Baltkrievija un Maskava – Pēterburga). Ignalinas atomelektrostaciju) neplānotu atslēgšanos ar visām no tā izrietošajām sekām. kā tas pieņemts. kas varētu neļaut PSO realizēt nepieciešamo sistēmas uzturēšanas un attīstības programmu. Galvenie izaicinājumi. ar sistēmas adekvātu attīstību saistītu valdības 76 29/03/11 06:36 versija 1. Problēmu rada arī tas. Smoļenskas. kuri saistās ar pārvades tīkla un ģenerējošo jaudu attīstības reālajām perspektīvām. ka Latvijas un citu Baltijas valstu pārvades sistēmu un ražotāju darba režīmus var būtiski iespaidot problēmas (avārijas.5 .3. riski.

Priekšlikumi Nacionālās stratēģijas izstrādes tēmām un apjomiem • Pārvades sistēmas operatora ziņojuma par elektroapgādes drošību saturs. nosacījumiem un iespējām vajadzības gadījumā izmantot starpsistēmu ar UCTE un NORDEL savienojumus. • Pārvades sistēmas attīstības principus un nosacījumus jau pārredzamā laika periodā būtiski iespaidos izkliedētā ģenerācija. Politiskie līdzekļi un aktivitātes Likumdošanas jomā jāpanāk nepieciešamās izmaiņas. tajā skaitā arī vēja u. kas nepieciešama sistēmas atbilstības novērtēšanai tuvākā un tālākā laika periodā (Piem. – Baltijas valstu energosistēmu atbilstības novērtējuma 2005 – 2015 ziņojums. 77 29/03/11 06:36 versija 1. ka faktiski nepieciešams elektrostacijas izbūvei. Tas ir pastāvīgs process.c. par normālu ieguldīto finansu līdzekļu atguvi. tāpēc nav iespējams adekvāts elektroapgādes novērtējums pat tuvāko 5 gadu laikā. ilgtermiņa investīciju plānošana) nodrošināšanas pasākumi un termiņi. atdaloties no Krievijas energosistēmas. pusēm nav ticamas informācijas par faktiskajiem valstu plāniem ģenerējošo jaudu un pārvades sistēmas attīstību. • Tehniski un ekonomiski attaisnota pieeja NORDEL un UCTE sistēmām. gada janvāra notikumiem. lēmumu vai likumdošanas aktu pieņemšanu jautājumos. kas kavē stratēģisko mērķu realizāciju.s. • Baltijas valstu pārvades sistēmu darbība. • PSO ilglaicīgas ekonomiskās neatkarības (T. netradicionālie ģeneratori. pārskatāmā laika posmā nav ekonomiski un tehniski pamatota.). Latvijas pārvades sistēma ir adekvāta nepieciešamās valsts energoapgādes drošības garantēšanai pārskatāmā perspektīvā. izmantojot Igaunijas un Lietuvas pārvades sistēmas. regulatoru un energokompāniju sadarbību. • radīt iespēju PSO nepieciešamo investīciju ilgtermiņa plānošanai.5 . • nodrošināt pārvades sistēmas tarifu adekvātu regulēšanu • Stratēģiskie mērķi starptautiskā dimensijā varētu būt: • nodrošināt reālu Baltijas valstu sadarbību gan pārvades sistēmu attīstībā. • Neskatoties uz deklarēto Baltijas valstu valdību. lai novērstu šķēršļus. • elektroenerģijas tirgus liberalizācija Baltijas valstu reģionā. informācijas avoti. kas ir ārpus PSO jurisdikcijas vai kompetences. Jautājumi un secinājumi debatēm • Neskatoties uz 2005. • PSO ir jābūt ilgtermiņa investīciju plānošanas iespējām un garantijām. reakcija un lēmumi. gan reālas informācijas iegūšanā. • PSO ir jābūt visai nepieciešamajai informācijai.

Degvielas patēriņš un emisijas transporta sektorā Enerģijas patēriņš autotransporta sektorā. ka turpmāko 78 29/03/11 06:36 versija 1. Kopējais automašīnu skaits pēdējos piecos gados Latvijā ir palielinājies par 26%. bet vieglo automašīnu skaits ir pieaudzis vēl straujāk . gan SEG un citu toksisko vielu emisijām.6.4. turpretim dīzeļdegvielas patēriņš laika posmā no 1999 līdz 2004. Latvijā līdzīgi kā citās Eiropas Savienības valstīs transporta sektorā enerģijas patēriņa pieaugums ir visstraujākais. gadā autotransporta sektors Latvijā patērēja aptuveni 24% no kopējā gala enerģijas apjoma. Degvielas patēriņš autotransporta sektorā Latvijā Viens no galvenajiem iemesliem šādai tendencei ir tautsaimniecības attīstības tempi un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanās. Tomēr tas ir vēl mazs salīdzinot ar pārējām ES valstīm un var prognozēt.par 35%. ir nozīmīga enerģētikas .vides politikas sastāvdaļa.4. kas nosaka arī automašīnu skaita pieauguma tempus. autobenzīns PJ 35 dīzeļdegviela 30 25 20 15 10 5 0 1995 1999 2000 2001 2002 2003 2004 6. gadam ir pieaudzis par apmēram 40%. tā kā tas ir cieši saistīts gan ar energoapgādes drošību. it īpaši fosilā kurināmā patēriņš. att.34. 2003.1.5 . Transporta sektors un enerģijas piegādes 6. Benzīna patēriņš pēdējos gados ir stabilizējies.

Kā redzams 6.desmit gadu laikā automašīnu skaits turpinās pieaugt. gadu. kaut gan pēdējos piecos gados tas ir samazinājies. Latvijā automašīnu vidējais vecums joprojām ievērojami lielāks nekā ES valstīs. gadu. 6. 600 500 400 300 200 100 0 er a Ig ija D a br rija La a Be ja Li ja a Zv de ja So ja ija G i ja i ja Č a īd Īrij uv cij ķij ri j li ni i tv ni lģ m ān n eh Po st Li ed Vā rie au et la itā Au i el N 6. Vidējais vieglo automašīnu vecums dažādās ES valstīs. Vieglo automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem. att. bet par Baltijas valstīm uz 2003.5 .36. att. Autotransporta sektors būtiski ietekmē 79 29/03/11 06:36 versija 1. Degvielas patēriņu un kaitīgo izmešu daudzumu ietekmē arī automašīnu sadalījums pēc dzinēju apjoma un vidējais automašīnu vecums.35.36.35 dotie skaitļi par ES valstīm atspoguļo stāvokli uz 2000. 16 14 12 10 8 6 4 2 0 ja ija a a a e ja ija ja ija rij cij ķij nd Īri i i tv lģ m ān st n Vā ri e La la Be itā So Au D er G br īd el N Li 6.

37.37. gada. 38% no CO2 izmešiem un 33% no CO izmešiem 2002. 80 29/03/11 06:36 versija 1. mēs varam sagaidīt. un tie būtiski var ietekmēt kopējo izmešu apjomu Latvijā. 6. un Latvijas gadījumā pieauguma tempi būs noteikti lielāki. kā arī ES direktīvu un starptautisko līgumu izpildi pēc 2010. kas ir apmēram 550 automašīnas uz 1000 iedzīvotājiem. ja netiks veiktas aktivitātes. att. Prognozētais automašīnu skaita pieaugums ES valstīs Avots: Europe Environment Agency Kā parādīts 6. ka enerģijas patēriņš un emisiju apjomi.gaisa kvalitāti. nākotnē var pieaugt. tiek prognozēts. kas vērstas uz degvielas patēriņa un emisiju daudzuma samazināšanu. tāpēc nevar runāt par automašīnu skaita piesātinājumu. jo transporta sektora izmeši sastāda 52% no kopējiem NOx izmešiem. • Vienlaicīgi samazināsies arī automašīnu kopas vidējais vecums Emisiju apjomi transporta sektorā ir cieši saistīti ar ekonomiskām aktivitātēm. Ņemot vērā iepriekš norādītos faktorus par automašīnu skaita prognozēto pieaugumu Latvijā. gadā.5 . • Iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanās veicinās automašīnu iegādi. ka ES automašīnu skaits nākošajos 20 gados turpinās pieaugt. To nosaka vairāki faktori: • Automašīnu skaits šodien uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir ievērojami mazāks nekā citās ES valstīs. saistīti ar transporta sektoru.

protams. Tas ietver efektīvāku ceļu tīkla izveidošanu. Dažos gadījumos tas ir saistīts arī ar jaunu vai modificētu automašīnu ražošanu. kas var izmantot šos degvielas veidus. ūdeņraža u biodegvielas radītās CO2 emisijas ir atkarīgas no degvielas iegūšanas veida. • Jaunu oglekļa maz saturošu degvielas veidu attīstīšana. kas padara automašīnas tehniski efektīvākas nekā tās ir šodien un samazina degvielas patēriņu par nobrauktiem kilometriem. Kompleksa visu šo iepriekš minēto iespēju izmantošanu var būtiski samazināt kaitīgo izmešu apjomu autotransporta sektorā. Pasākumi degvielas patēriņa un kaitīgo izmešu samazināšanai Jau šodien ir pieejamas daudzas stratēģijas un tehnoloģijas.2. • Tehnoloģijas. Transporta sektora ilgtermiņa mērķis. kas īstermiņā un vidējā termiņā (10 gadi) var būtiski samazināt transporta sektora radītās CO2 emisijas. Tas samazina nepieciešamību pēc braukšanas. ūdeņradis un biodegviela var sekmēt nullei tuvu emisiju transporta sistēmu izveidošanu. kā arī paredz iespējas cilvēkiem mainīt pārvietošanās līdzekļus. Dažādu tehnoloģiju un degvielas veidu potenciālais ieguldījums CO2 emisiju samazināšanā ir parādīts nākošajās tabulās.6.5 . kas samazina degvielas patēriņu. kas samazina emisiju daudzumu.4. ir virzīties uz nullei tuvu emisiju transporta sistēmu izveidošanu. Tikai elektrība. kā arī samazināt degvielas patēriņa pieaugumu. Kā redzams no tabulas elektrības. atomenerģiju vai fosilo kurināmo ar CO2 uztveršanu un glabāšanu Kurināmā elementu    automašīnas 81 29/03/11 06:36 versija 1. Kā svarīgākās var izdalīt trīs tehnoloģiju grupas: • Tehnoloģijas. kas padara transporta sistēmu un infrastruktūru efektīvāku. Tabula 4 Automašīnu tehnoloģiju uzlabošanas potenciālais ieguldījums CO2 emisiju samazināšanā Tehnoloģijas Nosacījumi CO2 emisiju samazināšanas potenciāls >10% >50% >90% Benzīnu dzinēju    efektivitātes uzlabošana Dīzeļdzinēju    efektivitātes uzlabošana Hibrīdautomašīnas Lielāki efektivitātes ieguvumi    pilsētas transporta ciklā Elektromobīļi Elektroenerģijas ieguvei lietojot    atjaunojamos enerģijas resursus.

izmantojot    atjaunojamos enerģijas resursus vai atomenerģiju. sabiedriskā transporta sistēmas attīstība u. videi draudzīgas transporta sistēmas veidošana. izmantojot    atjaunojamos enerģijas resursus vai atomenerģiju. izmantojot fosilo    kurināmo (elektroenerģijas ražošanā vai tieši no dabas gāzes) ūdeņradis Tiek ražots.varbūt ir iespējams sasniegt izvirzīto kritēriju . dīzeļdegviela) ūdeņradis Tiek ražots. pasākumus.c.kritērijs nevar tikt sasniegts Trešais ne mazāk svarīgais faktors degvielas patēriņa un kaitīgo izmešu samazināšanai vai pieauguma apturēšanai transporta sektorā ir plānveidīga.izvirzīto kritēriju var sasniegt . 82 29/03/11 06:36 versija 1. sabalansējot transporta pieejamību ekonomiskajai un sociālajai attīstībai ar vides iespējām. vai fosilo kurināmo ar CO2 uztveršanu un glabāšanu elektrība Tiek ražots.Tabula 5 Alternatīvo degvielas veidu potenciālais ieguldījums CO2 emisiju samazināšanā Degviela Nosacījumi CO2 emisiju samazināšanas potenciāls >10% >50% >90% Sašķidrinātā gāze    (LPG) Dabas gāze    Etanols un metanols Ražots no dažādiem augiem    (esošās tehnoloģijas) Biodīzelis (esošās Ražots no eļļu saturošiem    tehnoloģijas) augiem Uzlabotā Tiek ražota no biomasas    biodegviela (metanols. vai fosilo kurināmo ar CO2 uztveršanu un glabāšanu Apzīmējumi: .5 . Tas ietver transporta infrastruktūras plānošanu. transporta plūsmu optimizāciju.

riski. • Degvielas patēriņa pieaugums nākotnē var palielināt arī nepieciešamo naftas produktu rezervju apjomu. kā arī ES direktīvu un starptautisko līgumu izpildi pēc 2010. • Degvielas patēriņa pieaugums.6. kas ilgtermiņā var būtiski ietekmēt kopējo izmešu apjomu Latvijā. Galvenie izaicinājumi. naftas produktu cenu pieaugums līdz šim un arī nākotnē iespējamais naftas cenu pieaugums neietekmēs būtiski degvielas patēriņu transporta sektorā.4.5 . • Ņemot vērā zemo elastību starp cenu un degvielas patēriņu Latvijā. kas ļauj prognozēt pieaugumu degvielas patēriņam transporta sektorā un līdz ar to arī kopējā primāro resursu patēriņā. stratēģiskie mērķi un ieteikumi • IKP augstās pieauguma tendences un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās palielinās automašīnu skaitu Latvijā. kas nav kompensēts ar emisiju samazināšanas pasākumiem var radīt emisiju apjomu pieaugumu transporta sektorā. 83 29/03/11 06:36 versija 1. gada.3.

c. 7.7. • izkliedētā ģenerācija Latvijā. Enerģijas efektivitātes un taupīšanas potenciāls un tā izmantošanas stratēģija: • enerģijas ieguvē. konkurences veicināšana. • elektroenerģijas un siltuma transporta sistēmas. • jaudu attīstība ārpus Latvijas robežām. 3.). 2. • bioenerģijas potenciāls. 2. Padziļināta primāro resursu krājumu noskaidrošana (teorētiskais. • ražošanā. kodolenerģija un ūdeņraža tehnoloģijas. praktiski izmantojamais. 4. • naftas ieguves iespējas. Tēmas un izpētes virzieni 1. 7.). • citu atjaunojamo resursu izmantošanas tehnoloģijas. Enerģijas tirgi: • monopola darbība un konkurence.c.3. emisiju ierobežojumi u. 84 29/03/11 06:36 versija 1. 5. • hidroenerģijas un vēja enerģijas potenciāls. • primāro resursu. • patēriņā. 7. 6. Enerģijas pārvadīšanas iespējas: • primāro resursu apgādes sistēmas.5 . • pārvadē. Vides (kvalitātes prasības. • kūdras resursi un izmantošanas iespējas. • saules enerģijas potenciāls. 4. Priekšlikumi Nacionālās stratēģijas izstrādei 7. • enerģijas šūnas. Sociālie (enerģijas „nabadzība”. Elektrības ražošanas jaudas: • jaudas pieprasījuma un nodrošinājuma scenāriji. ekonomiski pamatotais potenciāls): • koksnes resursi un patreizējās plūsmas.). 3.2. Enerģijas pārveidošanas jaunākās tehnoloģijas (stacionārās un mobilās iekārtās): • tendences tīrās ogļu tehnoloģijās.c. Attīstības scenāriji. sociālās palīdzības shēmas u. • koģenerācijas iespējas. • enerģijas uzkrāšana. 2. institucionālie. u. ekonomiskie. Stratēģiskie mērķi 1. Vides prasības. siltuma un elektrības. • dabas gāzes. • vēja un saules enerģijas tehnoloģiju progress.1. Pasākumi un instrumenti mērķu sasniegšanai 1. Ekonomiskie (nodokļi.