You are on page 1of 4

Finanšu tirgus apskats 4.04.2011. – 8.04.2011.

Svarīgākais īsumā

• Eiropas Centrālā banka paaugstināja refinansēšanas likmi


• Portugāle paziņoja, ka vērsīsies pie eiro zonas valstīm pēc finanšu palīdzības

Nedēļa tirgos un ekonomikā


perifērijas valstīs pat neliels likmju pieaugums
Eiropas Centrālā banka varētu negatīvi ietekmēt ekonomiku. Tomēr,
atbildot uz jautājumiem par iespējamām sekām
paaugstināja refinansēšanas likmi eiro zonas perifērijā, Trišē vairakkārt pateica,
ka ECB uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti
7. aprīlī, kā gaidīja lielākā daļa no visā eiro zonas telpā, un tāpēc tā nevar
novērotājiem, Eiropas Centrālā banka nereaģēt uz augošām inflācijas gaidām tikai
paaugstināja refinansēšanas likmi no 0,25% tādēļ, ka kādā no eiro zonas daļām pieauguma
līdz 1,25%. Šis lēmums jau bija daļēji iecenots. tempi vēl ir lēni. Vēl viens jautājums, kas tika
Refinansēšanas likmes paaugstināšana vairakkārt uzdots ECB vadītājam preses
veicināja nelielu Eiropas akciju tirgus indeksu konferences laikā, bija jautājums par eiro
lejupslīdi. Eiropas valstu obligāciju etalonu zonas bankām, kas ir atkarīgas no ECB
ienesīgums turpināja pieaugt, kā arī finansēšanas. Dažas bankas eiro zonas
palielinājās starpbanku eiro likmes. 8. aprīlī 3 perifērijas valstīs pastāvīgi aizņemas lielas
mēnešu EURIBOR likme sasniedza 1,294%. summas ECB banku likviditātes līniju ietvaros,
10 gadu Vācijas obligāciju ienesīgums jo no citām komercbankām tās aizņemties
(Vācijas obligācijas tiek izmantotas kā eiro nevar. ECB nevar samazināt likviditātes līniju
zonas etalons – to kredītrisks un ienesīgums ir apjomu, neradot šīm bankām būtisku risku.
viszemākais no eiro zonas valstu obligācijām) Attiecīgi bez eiro zonas bankām piešķirtā
piecu dienu laikā pieauga par aptuveni 10 likviditātes apjoma samazināšanas ECB
bāzes punktiem – līdz 3,475%, bet 2 gadu pasākumi stingrākas monetārās politikas
Vācijas obligāciju ienesīgums palielinājās par ieviešanai nebūs pilnīgi.
7,8 bāzes punktiem - līdz 1,895%. Attiecīgi, Trišē atbildes uz jautājumiem, kā ECB plāno
kopš gada sākuma, 2 gadu Vācijas obligāciju risināt šo problēmu, liecināja, ka pagaidām
ienesīgums pieauga vairāk nekā par 1% nekāda rīcības plāna attiecībā uz šo jautājumu
punktu. ECB nav.
Preses konferencē, kura sekoja paziņojumam Iespējams, ka šī nav pēdējā eiro zonas
par refinansēšanas likmes paaugstināšanu, refinansēšanas likmes paaugstināšana šogad,
ECB vadītājs Žans-Klods Trišē paziņoja, ka, tomēr diez vai stingrāka monetārā politika eiro
neskatoties uz šo lēmumu, ECB monetārā zonā tiks ieviesta pārāk strauji. Tomēr tuvākā
politika paliek stimulējoša ar nolūku sniegt nākotnē ir gaidāms mērens eiro starpbanku
atbalstu darbavietu veidošanai un ekonomiskās likmju un eiro zonas etalona obligāciju
aktivitātes palielināšanai. Var spriest, ka ienesīgumu pieaugums. Eiro likmju izaugsme
tuvākajā mēnesī jauna refinansēšanas likmes ierobežos pieaugumu eiro zonas akciju tirgos,
celšana netiks īstenota. jo pakāpeniski palielināsies eiro zonas
Tomēr nav skaidrs, cik lielā mērā likmes investoru pieprasītais ienesīgums.
celšana ietekmēs eiro zonas perifērijas valstu
ekonomikas. Grieķijā, Īrijā, Portugālē vai
Itālijā līdz šim tika novērots vai nu Portugāle paziņoja, ka vērsīsies pie
ekonomiskās aktivitātes kritums, vai nu ļoti eiro zonas valstīm pēc finanšu
neliels pieaugums. Atšķirībā no Vācijas, kur palīdzības
ekonomiskais pieaugums ir stabils, eiro zonas

Kontaktinformācija: e-pasts: info@hipofondi.lv; tālr. 6 777 4455


Šim pārskatam ir vienīgi informatīvs nolūks – tas nav uzskatāms par mārketinga paziņojumu, ieguldījumu pētījumu vai gada/starpperioda finanšu pārskatu,
kura sagatavošanas nepieciešamību nosaka normatīvie akti. Šo pārskatu vai nevienu no tā daļām nevar uzskatīt par tiešu un/vai netiešu rekomendāciju attiecībā
uz jebkādu aktīvu un finanšu instrumentu pirkšanu, pārdošanu vai iesaistīšanos jebkura cita veida aktivitātes. IPS „Hipo Fondi” neuzņemas nekādu atbildību
par tiešiem/netiešiem zaudējumiem (ieskaitot neiegūto peļņu), kā arī soda sankcijām, kas var rasties pārskata ietvertās informācijas izmantošanas dēļ, kā arī par
jebkādām citām pārskatā ietvertās informācijas un tajā izteikto apgalvojumu izmantošanas sekām. Visi pārskatā ietvertie secinājumi un apgalvojumi ir balstīti
uz informāciju, kas pieejama pārskata sagatavotājiem un kuru pārskata sagatavotāji uzskata par ticamu; neskatoties uz šo, pārskata sagatavotāji neuzņemas
nekādu atbildību par šīs informācijas pareizību un/vai precizitāti.
Finanšu tirgus apskats 4.04.2011. – 8.04.2011.

6. aprīlī Portugāles pagaidu valdība, kas lieli parādi ārvalstu kreditoriem. Valsts un
pārvalda valsti līdz parlamenta vēlēšanām, kas komercbanku nespēja refinansēt savas saistības
notiks 5. jūnijā, izdarīja to, ko tirgus dalībnieki bija galvenais drauds Portugāles finanšu
gaidīja jau vismaz kopš 2011. gada sākuma: stabilitātei. Aprīlī Portugālei ir jāatmaksā
Portugāles valdība vērsās pie eiro zonas valsts parāda daļa 4,2 miljardu eiro apjomā –
partnervalstīm pēc finansiālās palīdzības. Līdz šiem izdevumiem Portugālei vēl pietiktu
šim Portugāle noraidīja jebkuru iespēju, ka tai naudas. Tomēr jau jūnijā būs nepieciešams
vajadzēs palīdzību tāpat kā Grieķijai un Īrijai. atmaksāt 4,9 miljardu lielu parāda daļu – un
Tomēr pēdējā laika notikumi pasliktināja jau tā līdz šim laikam piesaistīt naudu par
ļoti sarežģīto Portugāles finanšu situāciju: pieņemamu likmi būtu grūti.
politiskā krīze, kas sākās, kad parlaments Konkrēti Portugāles glābšanas pasākumu
noraidīja likumprojektu par taupības kompleksa noteikumi vēl tiks apspriesti. Pēc
pasākumiem, kam sekoja Portugāles sākotnējām aplēsēm, Portugālei vajadzēs 75-80
kredītreitinga samazināšana, noveda pie miljardus eiro. Acīmredzot galīgo lēmumu par
Portugāles obligāciju ienesīgumu tālāka to pieņems jau pēc Portugāles vēlēšanām – bet
pieauguma. Vēl vairāk investoru uzticību līdz šim laikam būs jāsaskaņo visas detaļas, jo
Portugāles spējām stabilizēt savu finanšu gandrīz uzreiz pēc vēlēšanām Portugālei ir
situāciju samazināja paziņojums, ka 2010. jāveic parāda daļas atmaksa, un laika pārrunām
gadā Portugālei tomēr neizdevās sasniegt nepaliks.
izvirzīto valsts budžeta deficīta mērķi – 7,3% Jautājums, kas pašlaik interesē investorus, ir
vietā budžeta deficīts bija 8,6%. Pēdējais tas, vai Portugālei nesekos Spānija. Spānijai arī
notikums, kas mudināja Portugāles valdību ir būtiskas problēmas ar banku sektoru
vērsties pēc palīdzības, bija valsts parādzīmju (Spānijas mazajām bankām ir pārāk liela
izvietošana 6. aprīlī. Portugālei izdevās izvietot ekspozīcija uz nekustamo īpašumu sektoru, kas
6 un 12 mēnešu parādzīmes par summu 1 ir sliktā stāvoklī), Spānijai ir pietiekami liels
miljards eiro. Tomēr ienesīgumi būtiski budžeta deficīts (2010. gadā – virs 11% no
pieauga: 6 mēnešu vērtspapīru vidējais IKP) un joprojām liels tekošā konta deficīts.
ienesīgums bija 5,117% (iepriekšējā izsolē Tāpat kā Īrijai, Spānijai ir ekonomikas
2.martā tas bija 2,984%), 12 mēnešu konkurētspējas problēmas – tās ekonomika
vērtspapīriem tas bija 5,902% (iepriekšējā iepriekšējos gados bija pārāk orientēta uz
izsolē 16.martā – 4,331%). Tādi ienesīgumi iekšējo patēriņu un atkarīga no ārējā
ilgtermiņā neļautu Portugālei samazināt savu finansējuma. Tomēr Spānijai ir daudz mazāks
budžeta deficītu. Piesaistīt naudu lētāk valsts parāds – ja Portugālei tas veido ap 83%
Portugālei acīmredzot neizdotos, un līdz ar to no IKP, tad Spānijai – ap 65%. Pie tam
Portugāles pagaidu valdība pieņēma lēmumu Spānijas ekonomikas apjoms ir daudz lielāks
vērsties pēc palīdzības. nekā Portugālei vai Īrijai, kas atvieglos banku
Iepriekšējos mēnešos vairakkārt parādījās sektora rekapitalizāciju – pat ja Spānijas
ziņas, ka Vācija, dažas citas eiro zonas valstis, valdībai vajadzēs ieguldīt valsts banku sistēmā
kā arī ES centrālās iestādes un ECB spiež vairākus desmitus miljardus eiro, Spānija tos
Portugālei ātrāk sākt pārrunas par palīdzības varēs piesaistīt parādu tirgū. Līdz šim Spānijas
sniegšanas nosacījumiem. Katru reizi ziņas tika obligāciju ienesīgumi paliek pieņemamā līmenī
noraidītas, bet acīmredzot eiro zonas valstis un – 10 gadu Spānijas obligāciju piecenojums
ECB vadība jau no paša sākuma neticēja, ka (spreds) salīdzinājumā ar analoģiskām Vācijas
Portugālei izdosies pārvarēt grūtības patstāvīgi. obligācijām 8.aprīlī bija 177 bāzes punkti, kas
Tāpēc, pēc to viedokļa, jo ātrāk Portugāle ir pieņemams rādītājs. Tas pat samazinājās pēc
sāktu pārrunas par finanšu palīdzības piesaisti, Portugāles lēmuma lūgt palīdzību. Ir diezgan
jo labāk būtu visiem. Parādījās pat informācija, augsta varbūtība, ka Portugāle paliks pēdējais
ka ECB ir ieteikusi Portugāles komercbankām eiro zonas parādu krīzes upuris. Tomēr eiro
samazināt savas valdības parāda iegādi, zonas parādu krīze turpinās. Kamēr pastāvēs
piedraudot, ka varētu izslēgt Portugāles valsts plaisa starp attīstītāko un mazāk attīstīto eiro
obligācijas no ECB refinansējamo vērtspapīru zonas valstu konkurētspēju (pašlaik tā drīzāk
saraksta (Portugāles reitinga samazināšana palielinās), kamēr netiks izveidots skaidrs un
deva šim solim lielisku iemeslu). pastāvīgs finanšu atbalsta sniegšanas
Portugāles problēmu galvenais iemesls bija mehānisms eiro zonas iekšienē un nebūs
augsta valsts parāda, budžeta deficīta un panākta vienota budžeta un valsts parādu
maksājumu bilances tekošā konta deficīta kritēriju ievērošana, paliks bīstamība, ka var
kombinācija ar nestabilu bankas sektoru. parādīties vienas vai otras eiro zonas valsts
Portugāles valsts lielākie kreditori bija ārvalstu maksātnespējas draudi.
investori, un Portugāles komercbankām arī bija

2
Finanšu tirgus apskats 4.04.2011. – 8.04.2011.

Akciju tirgus indeksi 08.04.2011. 1 nedēļa 1M 3M 6M 1 gads 3 gadi


MSCI World Pasaule 348.72 345.66 343.59 330.76 312.99 310.82 -
MSCI Emerging Markets Attīstības valstis 1206.03 1185.12 1135.77 1147.14 1101.27 1036.31 -
S&P 500 ASV 1328.17 1332.41 1321.82 1271.50 1165.15 1186.44 1365.54
DJIA ASV 12380.05 12376.72 12214.38 11674.76 11006.48 10927.07 12576.44
Xetra DAX Vācija 7217.02 7179.81 7164.75 6947.84 6291.67 6171.83 6771.98
Nikke i 225 Japāna 9768.08 9708.39 10525.19 10541.04 9588.88 11168.20 13250.43
Shanghai Composite Ķīna 3030.02 2967.41 2999.94 2838.80 2738.74 3118.71 -
RTS Krievija 2123.56 2076.78 2012.68 1770.28 1566.85 1600.84 2089.77
Bombay Sense x Indija 19451.45 19420.39 18439.65 19691.81 20250.26 17714.40 15587.62
Bovespa Brazīlija 68718.01 69268.29 68012.10 70057.20 70808.80 71784.77 64539.54
OMX Baltic Baltija 533.10 538.25 549.95 557.18 - - -
OMX Riga Latvija 418.32 417.71 430.24 389.74 401.17 338.09 537.68
OMX Tallinn Igaunija 726.37 734.15 755.11 765.23 610.97 589.96 -
OMX Vilnius Lietuva 393.18 399.56 403.62 403.58 370.45 315.93 -

Valūtas tirgus 08.04.2011. 1 nedēļa 1M 3M 6M 1 gads 3 gadi


EUR/USD 1.4478 1.4228 1.3903 1.2916 1.3940 1.3358 1.5700
USD/LVL 0.4894 0.4979 0.5071 0.5423 0.5082 0.5287 0.4432
EUR/LVL 0.7086 0.7084 0.7050 0.7001 0.7084 0.7067 0.6957
EUR/SEK 8.9638 8.9572 8.8502 8.9402 9.2637 9.6552 -
EUR/RUB 40.4832 40.2109 39.1494 39.6978 41.6151 39.2919 36.9892

Naudas tirgus 08.04.2011. 1 nedēļa 1M 3M 6M 1 gads 3 gadi


EURIBOR O/N 0.54 0.59 0.81 0.38 0.40 0.33 3.90
3M 1.29 1.25 1.18 1.00 0.97 0.64 4.74
6M 1.60 1.56 1.49 1.22 1.20 0.95 4.75
USD LIBOR O/N 0.15 0.18 0.22 0.24 0.23 0.23 2.64
3M 0.29 0.30 0.31 0.30 0.29 0.29 2.71
6M 0.45 0.46 0.46 0.46 0.46 0.45 2.68
LVL RIGIBOR O/N 0.44 0.44 0.44 0.46 0.67 1.25 3.55
3M 0.79 0.79 0.87 0.86 1.19 2.17 6.03
6M 1.36 1.36 1.39 1.37 1.84 2.61 7.21

Valsts obligācijas 08.04.2011. 1 nedēļa 1M 3M 6M 1 gads 3 gadi


Vācija (Bund) 2 gadi 1.92 1.83 1.74 0.88 0.80 0.92 3.54
10 gadi 3.48 3.38 3.29 2.89 2.26 3.10 4.01
ASV (Treasuries) 2 gadi 0.81 0.80 0.72 0.60 0.35 1.07 1.87
10 gadi 3.58 3.45 3.55 3.33 2.40 3.90 3.56
Lielbritānija (Gilts) 2 gadi 1.41 1.39 1.40 1.20 0.62 0.95 -
10 gadi 3.82 3.73 3.76 3.51 2.87 4.01 -
Kredītspredi 08.04.2011. 1 nedēļa 1M 3M 6M 1 gads 3 gadi
Eiropas investīcijas reitinga 3 gadi 60 66 69 85 74 61 -
kompāniju CDS spredi 5 gadi 94 99 101 112 102 82 -
iTRAXX Europe 10 gadi 120 122 126 126 115 97 -
Eiropas augstā iene sīguma 3 gadi 252 268 298 352 393 368 -
parāda instrumentu CDS spre di 5 gadi 357 372 387 440 469 432 -
iTRAXX Crossover 10 gadi 410 424 423 455 474 439 -

Izejvielas 08.04.2011. 1 nedēļa 1M 3M 6M 1 gads 3 gadi


Nafta (NYM Light Crude - Futures), USD 112.79 107.94 105.02 88.03 82.66 85.39 108.50
Zelts XAU, USD 1 473.10 1 427.88 1 428.39 1 368.60 1 346.30 1 150.15 915.00
Varš (Copper 3M - Futures), USD 9 874.75 9 360.00 9 524.80 9 414.80 8 310.00 7 891.85 8 539.75
Finanšu tirgus apskats 4.04.2011. – 8.04.2011.

3M naudas tirgus likmes EUR/USD kurss


1.20 1.48
1.10
1.00 1.43
0.90
1.38
0.80
3M EURIBOR
0.70 1.33
0.60 3M USD LIBOR
0.50 1.28

0.40
1.23
0.30
0.20 1.18
Jul-10 Aug-10 Sep-10 Oct-10 Nov-10 Dec-10 Jan-11 Feb-11 Mar-11 Nov-10 Dec-10 Jan-11 Feb-11 Mar-11

ASV akciju indeksa S&P 500 vērtība Vācijas akciju indeksa XETRA DAX vērtība
7410
1345
7330
7250
1325 7170
7090
1305 7010
6930
1285 6850
6770
6690
1265
6610
6530
1245 6450
26-Feb-11 05-Mar-11 12-Mar-11 19-Mar-11 26-Mar-11 02-Apr-11 27-Feb-11 06-Mar-11 13-Mar-11 20-Mar-11 27-Mar-11 03-Apr-11

OMX Riga indeksa vērtība


Shanghai Composite indeksa vērtība 450
3050
440
3000
430
2950

420
2900

410
2850

400
2800
27-Feb-11 06-Mar-11 13-Mar-11 20-Mar-11 27-Mar-11 03-Apr-11
27-Feb-11 06-Mar-11 13-Mar-11 20-Mar-11 27-Mar-11 03-Apr-11

10-gadīgo obligāciju kredītspredi (CDS) HFRX globālais hedžfondu indekss


600.00 1260
1240
450.00
1220

300.00 1200
1180
150.00 1160
1140
0.00
1120
Aug-10 Sep-10 Oct-10 Nov-10 Dec-10 Jan-11 Feb-11 Mar-11 Apr-11
1100
Investīciju reitinga parādu 10 gadīgie kredītspredi Sep-10 Oct-10 Nov-10 Dec-10 Jan-11 Feb-11 Mar-11 Apr-11
Zem investīciju reitinga parādu 10 gadu kredītspredi

Pārskatā izmantotās informācijas avots: Thomson Reuters