P. 1
Celu Specifikacijas 2010 Gala Redakcija Artk 23jul09 Labojumiem Grafikiem

Celu Specifikacijas 2010 Gala Redakcija Artk 23jul09 Labojumiem Grafikiem

|Views: 692|Likes:
Published by konstruktoriks

More info:

Published by: konstruktoriks on May 10, 2011
Copyright:Attribution Non-commercial

Availability:

Read on Scribd mobile: iPhone, iPad and Android.
download as DOC, PDF, TXT or read online from Scribd
See more
See less

11/23/2011

pdf

text

original

Ceļu specifikācijas 2010

Izstrādāja SIA ″Ceļu eksperts″ Izstrādes vadītājs 2009.gada 20. aprīlī Aigars Strežs

Rīga 2010

2
Izstrādes gala redakcija – 2009.gada 20.aprīlis. Ar ievērtētiem TK 23.07.2009. sanāksmes labojumiem (prot. Nr.8).

Ceļu specifikācijas 2010

Apstiprinātas: 2009. gada 7. septembrī ar LR Satiksmes ministrijas rīkojumu Nr.01.01 – 03/173 Spēkā no: 2009. gada 1. oktobra Ceļu specifikācijas 2010 izstrādātas, pilnveidojot Autoceļu specifikācijas 2005, lai nodrošinātu specifikāciju atbilstību Eiropas standartiem. Ceļu specifikācijas ietver prasības ceļu un ielu būvdarbu izpildei un produkta kvalitātei. Ceļu specifikācijas jālieto ceļu un ielu būvniecībā. Izstrādātājs: SIA ″Ceļu eksperts″, Maskavas iela 322, Rīga, LV-1063 Tālrunis: 67255696, fakss: 67255697, e-pasts: celueksperts@celueksperts.lv Izstrādes vadītājs: Aigars Strežs Pasūtītājs: VAS ″Latvijas Valsts ceļi″, Gogoļa iela 3, Rīga, LV-1050 Tālrunis: 7028169, fakss: 7028171, e-pasts: lvceli@lvceli.lv Atbildīgais par izdevumu: Vladimirs Akimovs Ceļu specifikāciju izstrādē piedalījās: Rīgas domes Satiksmes departaments Biedrība ″Latvijas ceļu būvētājs″ Biedrība ″Transportbūvju inženieru asociācija″ Latvijas būvmateriālu ražotāju asociācija Korektors: .......................... Iespiests tipogrāfijā: ........................

Ceļu specifikācijas 2010

3
Izstrādes gala redakcija – 2009.gada 20.aprīlis. Ar ievērtētiem TK 23.07.2009. sanāksmes labojumiem (prot. Nr.8).

IEVADS.........................................................................................................4 1. VISPĀRĒJĀS DEFINĪCIJAS UN SKAIDROJUMI...................................................6 2. VISPĀRĒJĀ NODAĻA..................................................................................10
2.1. Darba izmaksa............................................................................................................................................................10 2.2. Būvlaukums un ar būvdarbiem saistītās zemes...........................................................................................................10 2.3. Satiksmes organizācija................................................................................................................................................11 2.4. Darba drošība.............................................................................................................................................................12 2.5. Būvdarbu žurnāls........................................................................................................................................................12 2.6. Kvalitātes kontrole un darba daudzuma noteikšana....................................................................................................12 2.7. Darba izpildes ātrums.................................................................................................................................................17 2.8. Darba programma.......................................................................................................................................................17 2.9. Digitālā inženierkomunikāciju uzmērīšana.................................................................................................................18 3.1. Uzmērīšana un nospraušana........................................................................................................................................20 3.2. Koku, krūmu un zaru zāģēšana...................................................................................................................................22 3.3. Grāvju rakšana un tīrīšana..........................................................................................................................................23 3.4. Liekās grunts aizvešana un izlīdzināšana....................................................................................................................25 3.5. Bedrīšu remonts..........................................................................................................................................................26 3.6. Plaisu aizpildīšana......................................................................................................................................................28 3.7. Asfalta seguma frēzēšana............................................................................................................................................30 4.1. Zemes klātnes būvniecība...........................................................................................................................................32 4.2. Ar saistvielām nesaistītu kārtu armēšana vai atdalīšana..............................................................................................38

Saturs

3. SAGATAVOŠANAS DARBI...........................................................................20

4. ZEMES KLĀTNE.........................................................................................32 5. AR SAISTVIELĀM NESAISTĪTAS UN HIDRAULISKI SAISTĪTAS KONSTRUKTĪVĀS KĀRTAS.......................................................................................................41
5.1. Salizturīgās kārtas būvniecība.....................................................................................................................................41 5.2. Nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošās kārtas vai seguma būvniecība................................................................45 5.3. Atputekļošana.............................................................................................................................................................64 5.4. Nomaļu uzpildīšana....................................................................................................................................................66 5.5. Ar cementu saistīta minerālmateriālu pamata nesošās kārtas būvniecība....................................................................68 6.1. Gruntēšana..................................................................................................................................................................72 6.2. Asfaltbetona, šķembu mastikas asfalta un porasfalta kārtas būvniecība......................................................................75 6.3. Mīkstā asfalta un emulsijas asfalta kārtas būvniecība...............................................................................................124 6.4. Aukstā pārstrāde (reciklēšana)..................................................................................................................................143 6.5. Virsmas apstrāde un piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas būvniecība............................................................148 7.1. Caurteku tīrīšana, remonts vai uzstādīšana...............................................................................................................171 7.2. Konstrukciju nojaukšana vai demontāža...................................................................................................................174 7.3. Pasažieru platformas vai gājēju ietves būvniecība....................................................................................................175 7.4. Betona apmales uzstādīšana......................................................................................................................................177 7.5. Betona bruģa (plātnīšu) seguma būvniecība..............................................................................................................178 7.6. Dabīgā akmens bruģa seguma būvniecība................................................................................................................181

6. AR SAISTVIELĀM SAISTĪTAS KONSTRUKTĪVĀS KĀRTAS................................72

7. CAURTEKAS UN KONSTRUKCIJAS.............................................................171

8. APRĪKOJUMS...........................................................................................183
8.1. Ceļa zīmju uzstādīšana..............................................................................................................................................183 8.2. Ceļa signālstabiņu uzstādīšana..................................................................................................................................185 8.3. Drošības barjeras uzstādīšana...................................................................................................................................186 8.4. Ceļa horizontālie apzīmējumi...................................................................................................................................187 8.5. Elektroapgaismojuma ierīkošana..............................................................................................................................191 8.6. Ūdens noteku pārsedžu vai lūku pārsedžu uzstādīšana vai nomaiņa.........................................................................192 8.7. Apzaļumošana..........................................................................................................................................................195

9. PIELIKUMI..............................................................................................198
9.1. Standarti un testēšanas metodes................................................................................................................................198 9.2. Ieteikumi darba daudzuma sarakstu sastādīšanai......................................................................................................206 9.3. Ieteikumi būvizstrādājumu un konstrukciju atbilstības vērtēšanai............................................................................208 9.4. Metodiskie norādījumi smilšainas grunts filtrācijas koeficienta noteikšanai.............................................................216 9.5. Metodiskie norādījumi urbto asfaltbetona paraugu noņemšanai...............................................................................222 9.6. Metodiskie norādījumi organisko savienojumu satura noteikšanai gruntīs ar izdedzināšanas metodi.......................225 9.7. Metodiskie norādījumi drupināšanas pretestības noteikšanai pēc Losandželosas metodes minerālmateriālu frakcijai 35,3 – 45 mm.....................................................................................................................................................227 9.8. Metodiskie norādījumi minerālmateriālu un bitumena savietojamības noteikšanai...................................................232 9.9. Metodiskie norādījumi karstā asfalta maisījuma paraugu ar minerālmateriālu daļiņu izmēru virs 22,4 mm sagatavošanai ar triecienblīvētāju.......................................................................................................................238 9.10. Izejmateriālu stiprības klases (kopsavilkums) ........................................................................................................244

Ceļu specifikācijas 2010

4
Izstrādes gala redakcija – 2009.gada 20.aprīlis. Ar ievērtētiem TK 23.07.2009. sanāksmes labojumiem (prot. Nr.8).

IEVADS
Ceļu specifikācijas 2010 ietver prasības ceļu un ielu būvdarbu izpildei un produkta kvalitātei. Ceļu specifikācijas jālieto ceļu un ielu būvniecībā. Ceļu specifikāciju lietošanu izstrādājot būvprojektu nosaka pasūtītājs. Ceļu specifikācijās, piemēram, konkrēta darba specifikācijas sākumā, vai arī citur tekstā, var būt dotas norādes, skaidrojumi vai ieteikumi specifikāciju lietošanai, izstrādājot būvprojektu. Šīs norādes, skaidrojumi vai ieteikumi par būvprojekta izstrādi būvdarbu izpildītājam nav saistošas, ja vien būvdarbu izpildītājs neveic arī būvprojekta vai kādas tā daļas izstrādi. Konkrēta darba specifikācijas sākumā var būt arī dotas saistošas norādes būvdarbu izpildītājam, piemēram, gadījumiem, ja būvprojektā nav norādes, kā lietot paredzēto izstrādājumu konkrētus tipus, u.tml. Ceļu specifikācijas veido deviņas nodaļas. Pirmajā nodaļā ″1. Definīcijas un skaidrojumi″ dotas specifikācijās lietoto svarīgāko terminu definīcijas vai skaidrojumi. Konkrēta darba specifikācijai svarīgāko terminu definīcijas un skaidrojumi var būt doti arī šī konkrētā darba pirmajā sadaļā ″Definīcijas″. Otrajā nodaļā ″2. Vispārējā nodaļa″ aprakstītas vispārējas prasības, kuras jāizpilda un jāievēro būvuzņēmējam, veicot darbus (Darba izmaksa, Būvlaukums un ar būvdarbiem saistītās zemes, Satiksmes organizācija, Darba drošība, Būvdarbu žurnāls, Kvalitātes kontrole un darba daudzuma noteikšana, Darba izpildes ātrums, Darba programma). Atsevišķa samaksa par šīs nodaļas prasību izpildi būvuzņēmējam nav paredzēta. Sešās nodaļās – ″3. Sagatavošanas darbi″, ″4. Zemes klātne″, ″5. Ar saistvielām nesaistītas un hidrauliski saistītas konstruktīvās kārtas″, ″6. Ar saistvielām saistītas konstruktīvās kārtas″, ″7. Caurtekas un konstrukcijas″, ″8. Aprīkojums″ – ir sakārtotas konkrētu darbu specifikācijas, kurās ir noteiktas prasības konkrētiem darbiem un produktiem. Katra konkrētā darba specifikāciju veido septiņas sadaļas: o 1. Definīcijas Dotas konkrētā darba specifikācijai svarīgāko terminu definīcijas un skaidrojumi. o 2. Darba apraksts Dots darbu apraksts par, kuru izpildi ir paredzēts samaksāt būvuzņēmējam par konkrētā darba izpildi. Papildus konkrētā darba izpildes izmaksām būvuzņēmējam tajās ir jāiekļauj arī izmaksas par Vispārējā nodaļā noteikto prasību izpildi, kā arī tiesību aktos noteiktie nodokļi un nodevas. o 3. Materiāli Noteiktas prasības konkrētā darba izpildē lietot paredzētajiem būvmateriāliem un būvizstrādājumiem. Šīs prasības ir jāizpilda pirms attiecīgo būvmateriālu vai būvizstrādājumu iebūves vai uzstādīšanas, kas būvdarbu izpildītājam attiecīgi jādeklarē Darba programmā. o 4. Iekārtas Noteiktas īpašas prasības lietojamajai tehnikai, iekārtām, aprīkojumam vai ražotnēm, kuras ir jāizpilda, lai tās varētu izmantot darba veikšanai. Norādītā tehnika, iekārtas, aprīkojums vai ražotnes jālieto obligāti. Var lietot papildu iekārtas. o 5. Darba izpilde Noteiktas īpašas prasības darba izpildes procesam (paņēmieniem, secībai, klimatiskajiem apstākļiem u.tml.). Var būt noteiktas prasības būvmateriālu vai būvizstrādājumu kvalitātes vērtējumam vai paraugu ņemšanas specifiskām procedūrām darba izpildes laikā. o 6. Kvalitātes novērtējums
Ceļu specifikācijas 2010

aprīlis. Būvuzņēmējam jāpiemēro šajās Ceļu specifikācijās norādīto standartu jaunāko spēkā esošo redakciju prasības. Ceļu specifikācijas 2010 . kā arī jānodrošina šiem standartiem atbilstoša kvalitātes kontrole. ka tā izvēlētie standarti nodrošina prasīto kvalitāti. kā arī metodiskie norādījumi atsevišķu testu veikšanai un paraugu noņemšanai. Darba daudzuma uzmērīšana Noteikts pabeigta darba daudzuma uzmērīšanas veids. kā arī prasības pabeigta darba kvalitātei. izstrādājot būvprojektu). Devītajā nodaļā – ″9.07. Pielikumi″ – norādīti lietotie un lietojamie standarti un testēšanas metodes. Ja Ceļu specifikācijās nav norādīts konkrēts standarts. Ar ievērtētiem TK 23. o 7. tam ir dokumentāli jāpierāda. Ja būvuzņēmējs vēlas lietot citus standartus. pasūtītājs paredz samaksāt būvuzņēmējam par pabeigtu konkrētā darba daudzuma vienību. doti Ieteikumi darba daudzuma sarakstu sastādīšanai (saistoši būvprojekta izstrādātājam. Noteikti pabeigta darba novērtējamie parametri. saskaņā ar kuru uzmērot. tad jāpiemēro Latvijas standarti. doti Ieteikumi būvmateriālu un konstrukciju atbilstības vērtēšanai.5 Izstrādes gala redakcija – 2009. sanāksmes labojumiem (prot. Nr.gada 20.8).2009.

Nr. sanāksmes labojumiem (prot. attēlā šīs kārtas atdalītas ar pārtrauktu līniju. 1. Būvprojektā ir jānorāda AADTj.gada 20.8). uzturēšanas metodes ziemā. AADTj. Nesošo kārtu var paredzēt vienā. nesošās apakškārtas un iespējamām nesošām starpkārtām. pasūtītāja interesēs uzrauga būvdarbus. 1. Segums (surfacing) AADT – gada vidējā diennakts satiksmes intensitāte (vidējais automašīnu skaits diennaktī).5 t) gada vidējā diennakts satiksmes intensitāte vienā joslā. Pirmajā gadījumā nesošā kārta sastāv no vienas kārtas. Segumu var paredzēt vienā. Būvinženieris un būvuzraugs – pasūtītāja nolīgtas personas. otrajā gadījumā – no dilumkārtas un seguma apakškārtas. trešajā gadījumā – no nesošās virskārtas. smagie – smago transporta līdzekļu (virs 3. Būvdarbu vadītājs – būvuzņēmēja pilnvarota persona.pievestā un AADTj. trešajā gadījumā – no dilumkārtas. Pamats Ceļu specifikācijas 2010 . ″…″ – īpašas prasības neizvirza. VISPĀRĒJĀS DEFINĪCIJAS UN SKAIDROJUMI 1. saistes kārtas un seguma apakškārtas. aprēķinot pēc transporta līdzekļu ar radžotām riepām procentuālā daudzuma. kas. ceļa un joslas platuma. Pirmajā gadījumā segums sastāv no dilumkārtas. Ceļa konstrukcija PIEZĪMES: 1) 2) 3) 4) 5) Ceļa sega sastāv no divām daļām – seguma un pamata. attēls. attēlā šī kārta atdalīta ar pārtrauktu līniju.6 Izstrādes gala redakcija – 2009. kas ir aprēķinātas atbilstoši paredzētajam perspektīvajam konkrētās konstrukcijas kalpošanas laikam. Attēlā šīs kārtas atdalītas ar nepārtrauktu līniju. attēlā šīs daļas atdalītas ar nepārtrauktu līniju. divās vai trijās kārtās. Ar ievērtētiem TK 23. ātruma ierobežojumiem. kas būvuzņēmēja vārdā vada būvdarbu izpildi. divās vai vairākās kārtās. 1. otrajā gadījumā – no nesošās virskārtas un nesošās apakškārtas. pievestā – gada vidējā diennakts satiksmes intensitāte vienā joslā. 1. PIEZĪME. kuras būvniecībai lietotie materiāli nav apstrādāti ar saistvielām un saistvielas nav izmantotas būvniecības procesā. pamatojoties uz līgumu. Uzbēruma vai dabīgas grunts augšējā daļā var paredzēt uzlabotas grunts kārtu.smagie.aprīlis. AADTj – gada vidējā diennakts satiksmes intensitāte vienā joslā. Ar saistvielām nesaistīta kārta vai slānis – zemes klātnes vai segas konstrukcija.07. 1. attēlā šīs kārtas atdalītas ar pārtrauktu līniju.2009. AADTj. Pamats sastāv no divām kārtām – nesošās kārtas un salizturīgās kārtas.

kuru lieto. ″Ieteicams″. to vidējo granulometrisko sastāvu un šķīstošās saistvielas saturu. Pasūtītājs – nekustamā īpašuma īpašnieks. Ceļa sega – ceļa konstrukcijas daļa virs zemes klātnes. materiālus vai ko citu. kā arī lai nodrošinātu prasīto profilu nākošajām kārtām. Galvenais būvmateriālu ieguves avots. Ekvivalento ass slodzi nosaka aprēķina ceļā. Kalnu ieži – dabiskas izcelsmes ģeoloģiski ķermeņi ar vairāk vai mazāk noteiktu sastāvu un struktūru. PIEZĪME. Kvalitāte – produktos. Darba formula (projektētais sastāvs) – analīzēs noteiktais maisījuma sastāvs ar sastāvdaļu materiāliem. lai esošajai kārtai vai virsmai nodrošinātu nepieciešamo profilu nākošo kārtu būvniecībai. kas sastāv no rupja un smalka minerālmateriālu maisījuma. atdalīts ar daļsvītru ″/″. ″Paredzēts″. veic būvniecību. kas. Izlīdzinošā kārta – mainīga biezuma kārta. kurš noslēgts ar pasūtītāju. Kārta – ceļa konstrukcijas daļa. sistēmās vai procesos iemiesoto raksturlielumu spēja apmierināt klientu un citu ieinteresēto pušu prasības.2009. sanāksmes labojumiem (prot. bet izmērs d ir lielāks par 2 mm. kuru izmērs D ir mazāks vai vienāds ar 63 mm. pamatojoties uz līgumu. Kārtu var ieklāt vienā vai vairākos slāņos.gada 20. neorganiskas vai organiskas šķiedras vai polimērus. lai izlīdzinātu profila deformācijas. Gala lēmumu par ieteikuma pildīšanu vai nepildīšanu drīkst brīvi pieņemt būvuzņēmējs atkarībā no konkrētās situācijas izvērtējuma. Piedevas – sastāvdaļas materiāls. kas izteikts kā plānotais projektētais sastāvs. Minerālmateriāla izmērs – minerālmateriāla izmērs.tml. piemēram. nomnieks. Granulometriskais sastāvs – daļiņu izmēra procentuālais sadalījums pēc masas. veic būvdarbus. apstrādājamību vai krāsu. termini – nosaka pasūtītāja prasīto vai būvuzņēmēja piedāvāto atkarībā no konkrētā gadījuma. izteikts kā apakšējā (d) un augšējā (D) sieta izmērs. kura lielākā daļa iziet caur 0. ″atbilstoši paredzētajam″ u. Minerālais aizpildītājs – minerālmateriāls. un to ir vēlams ievērot. tās galvenais uzdevums ir uzņemt satiksmes slodzes. Ieteikums – tā ir ″labā prakse″. Jaukts minerālmateriāls – minerālmateriāls. kas iziet caur noteikta numura sietiem. Nr. Maisījuma recepte – atsevišķa maisījuma sastāvs. pretoties nodilumam un aizsargāt pārējo segas konstrukciju.07. Minerālmateriāls var būt dabisks. kā labam un rūpīgam saimniekam izvēloties iespējami labāko risinājumu. kuras uzdevumā. Ar ievērtētiem TK 23. kas izteikts kā vērtību intervāls vai kā robežvērtība.8). pamatojoties uz noslēgto līgumu. Grants – dabīgi irdeni rupji nogulumieži. bet ieteikumu lietošana ne vienmēr var būt iespējama vai racionāla. mākslīgs vai atgūts (reciklēts). lai uzlabotu maisījuma mehāniskās īpašības.063 mm sietu un kuru var pielikt būvmateriāliem noteiktu īpašību piešķiršanai. Dilumkārta – seguma augšējā kārta vai vienkārtas segums. Minerālmateriāls – būvniecībā izmantojams graudains materiāls. slogotu asu skaits. ″ieteikumi″ u. Ceļu specifikācijas 2010 . kuras iedarbība uz segas konstrukciju ir ekvivalenta dažādām faktisko ass slodžu kombinācijām. kas veidota no viena materiāla.aprīlis. kuru var pievienot mazos daudzumos maisījumam. PIEZĪME. Pievienots aizpildītājs – īpaši ražots minerālas izcelsmes minerālais aizpildītājs. Iesēdumu remonts vai profila labošana – vienas vai vairāku mainīga biezuma kārtu (minimālo biezumu nenormē) uzbūvēšana uz esošās kārtas. Tas parasti būs produkcijas apstiprināšanas rezultāts.tml. lietotājs vai tā pilnvarota persona. Kategorija – īpašības raksturlielums. termini – nosaka neobligāti lietojamus darba izpildes paņēmienus. Ekvivalentā ass slodze – ar standarta slodzi. kā priekšprojektu un kā darba formulu.7 Izstrādes gala redakcija – 2009. Būvuzņēmējs – persona. Plānoto projektēto sastāvu var izteikt divējādi.

sagatavojušas testēšanu un testējušas.07.c. Reciklēts minerālmateriāls – minerālmateriāls. kuru lielākā daļa paliek uz 0.gada 20. nesaistītiem un hidrauliski saistītiem maisījumiem – smalkgraudu minerālmateriāla apzīmējums. ja kārtu veido no viena slāņa. iegūtos rezultātus. kas iziet caur 0. kuru apjoma un kvalitātes kontroli pēc tiem sekojošo būvdarbu veikšanas nav iespējams izdarīt bez īpašiem pasākumiem vai papildu darba.063 mm sietu.8). Saistes kārta – seguma kārta. kas ietver visus oriģināla novērojumus. lai sekmētu satiksmi teritorijā. Reciklēts asfalts – asfalts.). kuram izmērs D ir mazāks vai vienāds ar 45 mm. kas atrodas starp dilumkārtu un seguma apakškārtu. drupinot plātnes. kā arī finanšu un citu resursu piesaistīšanas. šķirojot u. kā arī informāciju par personām. Maisījuma sastāvs ar sastāvdaļu materiālu granulometriskā sastāva līkni un bitumena procentuālo daudzumu. kuras izgrieztas no asfalta seguma. Uzlabotas grunts kārta – apstrādāta vai neapstrādāta graudaina materiāla kārta. vai plātņu gabalus no asfalta plātnēm un ražošanas pārpalikumu asfaltu. Reciklēts materiāls – materiāls. kurā norādīti testēšanas rezultāti un cita ar testēšanu saistīta informācija.aprīlis. Segums – konstrukcija no vienas vai vairākām kārtām.tml. blīvuma. kuram izmērs d ir lielāks vai vienāds ar 1 mm un D ir lielāks par 2 mm.2009. Testēšanas protokolam jāietver pilna informācija. Tas parasti būs laboratorijas maisījuma projektēšanas un tā apstiprināšanas rezultāts. Segas pamats – segas daļa zem seguma. kas iegūts. kas atrodas virs segas pamata nesošās virskārtas.063 mm. kad uz daļiņām iedarbojas inerces spēki atkarībā no to izmēra. Testēšanas protokols – dokuments. Ar ievērtētiem TK 23. bet izmērs d ir lielāks par 0. Recepte – projektētais sastāvdaļu (atsevišķo materiālu) procentuālais daudzums maisījumā. Priekšprojekts – sākotnējais plānotais sastāvs. kuram izmērs D ir mazāks vai vienāds ar 2 mm un kas satur daļiņas. frēzējot asfalta ceļa kārtas. Segtie darbi – būvdarbi. kas iegūts. kas ir samaisīts ar kalcija hidroksīdu. Testēšanas pārskats – dokuments. Smalkā frakcija (smalkne) – minerālmateriāla daļiņu frakcija. kas pievienots maisījumam. Salizturīgā kārta – no salizturīga materiāla uzbūvēta ceļa segas pamata apakšējā kārta.063 mm sieta. formas u. kuras galvenais uzdevums ir uzņemt satiksmes izraisītās šķērsslodzes. tad var lietot arī terminu ″kārta″. procesa vai pakalpojuma nepieciešamo raksturlielumu noteikšanai saskaņā ar attiecīgu metodiku. Samaisīts aizpildītājs – minerālas izcelsmes aizpildītājs. nesaistītiem un hidrauliski saistītiem maisījumiem – lielgraudu minerālmateriāla apzīmējums. Rupjš minerālmateriāls – bituminētiem maisījumiem – lielgraudu minerālmateriāla apzīmējums. kuram d ir vienāds ar 0 un D ir mazāks vai vienāds ar 6. Seguma apakškārta – vairākkārtu seguma apakšējā kārta. lai paaugstinātu zemes klātnes nestspēju. kuru izmērs D ir mazāks vai vienāds ar 2 mm. Nr. Smilts – dabīgi irdeni vai drupināti kalnu ieži. kas iegūts pārstrādājot iepriekš būvniecībā izmantotu neorganisku materiālu. PIEZĪME. Slānis – vienā reizē ieklāta kārtas daļa. Testēšana – tehniska darbība produkta. īpašību atšķirībām. kas atlasījušas paraugus.8 Izstrādes gala redakcija – 2009. kā arī paredzēto nestspēju. gadījumos. pārstrādājot iepriekš būvniecībā izmantotu materiālu. sanāksmes labojumiem (prot. bet izmērs d ir lielāks vai vienāds ar 2 mm. Smalks minerālmateriāls – bituminētiem maisījumiem – smalkgraudu minerālmateriāla apzīmējums. Ceļu specifikācijas 2010 . kas nodrošina ceļa konstrukcijas salizturību. kas nodrošina izsekojamību.3 mm. pārberot. aprēķinus. Segregācija – cieto daļiņu tendence sadalīties (noslāņoties) pārvietojot maisījumus (pārkraujot.

07. Ceļu specifikācijas 2010 .gada 20. Zemizmērs – minerālmateriāla daļa.2009. sanāksmes labojumiem (prot. kas iziet caur smalkāko no robežsietiem (d).8).aprīlis.9 Izstrādes gala redakcija – 2009. Zemes klātne – uzbērums vai ierakums ceļa konstrukcijas robežās. Ar ievērtētiem TK 23. kuru lieto minerālmateriāla lieluma raksturošanai. Virsizmērs – minerālmateriāla daļa. kas paliek uz rupjākā no robežsietiem (D). Nr. kuru lieto minerālmateriāla lieluma raksturošanai.

07. Atsevišķa samaksa par šīs nodaļas prasību izpildi būvuzņēmējam nav paredzēta. to skaitā: • mobilizācijai un demobilizācijai. • plānotā peļņa. tad būvuzņēmējam šo darbu izpilde ir jāparedz. lai izpildītu pamatdarbu) vai sagatavošanas darbiem.c. un tās ir norādītas būvprojekta plāna rasējumos. • palīgteritoriju iegūšanai un uzturēšanai. VISPĀRĒJĀ NODAĻA Šajā nodaļā aprakstītas vispārējas prasības. Darba izmaksa Būvuzņēmējam katra konkrēta darba izmaksās jāparedz visi ar darba izpildi saistītie izdevumi. kas jāizpilda un jāievēro būvuzņēmējam. kvalitātes procedūras. bet ar to izpildi saistītie izdevumi jāiekļauj būvdarbu līgumā minēto darbu cenās. rasējumi. tad būvlaukuma robeža iet pa ceļa zemju nodalījuma joslai piegulošo zemes gabalu ārējo robežu.tml.10 Izstrādes gala redakcija – 2009. Ceļu specifikācijas 2010 . Rekonstruējamiem ceļiem būvlaukuma robežas ir Valsts zemes dienesta Kadastra reģistrā fiksētas esošā ceļa nodalījuma joslas robežas. • sanitāro un drošības normu ievērošanai.1.2009. uzmērījumi. • organizācijai un administrēšanai. • saskaņojumu un atļauju iegūšanai. 2. kas ir nepieciešami kā sagatavošanas darbi būvdarbu līgumā minētu darbu izpildei. 2. Gruntēšana. nepieciešamo projektu izstrādei (mērījumi. veicot darbus. • darbaspēkam. atbildības un risku nodrošinājumiem. • tiesību aktos noteikto nodokļu un nodevu nomaksai.8).). Būvlaukums un ar būvdarbiem saistītās zemes Pirms darbu uzsākšanas ceļa īpašnieks nodod būvuzņēmējam paredzēto būvlaukumu. Asfalta seguma savienojumu frēzēšana. testēšana. • vispārējām saistībām. • satiksmes organizēšanai. sastādot būvlaukuma nodošanas-pieņemšanas aktu.aprīlis. preventīvās darbības u. Ja Ceļu specifikācijās minētie darbi – Uzmērīšana un nospraušana. piegādēm un iestrādei. Ja būvdarbu veikšanā iestājies ar darba veikšanai nepiemērotiem klimatiskajiem apstākļiem saistīts par vienu kalendāro mēnesi garāks pārtraukums un būvuzņēmējs ir sakārtojis būvlaukumu satiksmei drošā kārtībā. • iekārtām un ar tām saistītajiem izdevumiem. • kvalitātes nodrošināšanai un kontrolei (paraugu ņemšana. dokumentēšana. apraksti. No jauna būvējamiem ceļiem būvlaukuma robežas ir ceļa īpašnieka īpašumā iegūto zemes gabalu robežas.tml. būvuzņēmējs drīkst uz pārtraukuma laiku nodot būvlaukumu ceļa īpašniekam. • pagaidu (papildu darbiem.gada 20. 2. • darba izpildes u. • nepieciešamās dokumentācijas noformēšanai. plāni. Ar ievērtētiem TK 23. sanāksmes labojumiem (prot. aprēķini. • būvmateriālu un būvizstrādājumu sagatavošanai. grafiki u. Ja rekonstrukcijas vajadzībām ceļa īpašnieks ir ieguvis papildu zemes gabalus. izņemot pievienotās vērtības nodokli. uzglabāšanai.2. būvdarbu līgumā nav minēti kā atsevišķi darbi.). Nr.

Satiksmes organizācijas projekta kopijai jāatrodas darba vietā. būvdarbi jāveic. 2.11 Izstrādes gala redakcija – 2009. Būvdarbu žurnālā jānorāda. ievērojot konkrētos apstākļus būvlaukumā. ja tas paredzēts būvprojektā. operatīvi jāpārceļ. Būvuzņēmējs drīkst izmantot zemi ceļa aizsargjoslā. lai darbu veikšanai lietoto vai skarto teritoriju sakārtotu sākotnējā stāvoklī. Jelgavas. un būvdarbu vietas aprīkošanu. Darba zonai pārvietojoties vai darbu pārtraucot. Zaudējumu apmēru nosaka un zaudējumus atlīdzina likumos noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās. nepārtraucot satiksmi būvlaukumā. kā arī šo teritoriju uzturētu kārtībā būvdarbu izpildes laikā. Satiksmes organizācija Darbi jāorganizē tā. Būvuzņēmējam jānodrošina piekļūšana īpašumiem. kā arī Rīgas pilsētā darba dienās no pulksten 700 līdz pulksten 900 un no pulksten 1600 līdz 2000 aizliegts veikt ar satiksmes kustības īslaicīgu papildu ierobežošanu saistītu darbu. satiksmes organizācijas un darba vietas aprīkojuma līdzekļi. ja aizsargjoslas izmantošana būvdarbiem paredzēta būvprojektā un akciju sabiedrība ″Latvijas Valsts ceļi″ par to ir iepriekš paziņojusi zemju lietotājiem. Aizkraukles un Bauskas rajonā) un Rīgas pilsētā piektdienās un svētdienās no pulksten 1600 līdz 2200.2009. Ceļu specifikācijas 2010 .07.8). Būvuzņēmējs ir atbildīgs par satiksmes organizāciju būvlaukumā un apvedceļos. ziemā un vasarā satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši noteiktajai uzturēšanas klasei saskaņā ar Ministru kabineta 2004. kuru satiksmes organizācijas un darba vietas aprīkojuma shēmu konkrētajā brīdī lieto. Visi satiksmes organizācijas un darba vietas aprīkojuma tehniskie līdzekļi jāuzstāda ne ātrāk kā vienu dienu pirms darba uzsākšanas un jānoņem tūlīt pēc darba pabeigšanas. Pirms darba uzsākšanas būvuzņēmējam jāsagatavo un jāsaskaņo par ceļa satiksmes organizāciju atbildīgajās institūcijās Satiksmes organizācijas projekts. Nr. Kamēr nav veiktas paredzētās satiksmes drošību ietekmējošo darbu kvalitātes pārbaudes un nav pārliecības par drošu satiksmi. neradot sastrēgumus būvlaukuma caurbraukšanai. tiesiskajam valdītājam vai lietotājam darba gaitā nodarītie zaudējumi. bet nosakot lokālus satiksmes ierobežojumus. tiesisko valdītāju vai lietotāju. Būvuzņēmējam jāuztur būvlaukums (būvlaukuma ceļi). Konstatētā satiksmes organizācijas vai darba vietas aprīkojuma neatbilstība jānovērš nekavējoties. kas ietver satiksmes organizācijas un darba vietas aprīkojuma shēmas. termiņus un atbildīgo personu. lai nepamatoti neierobežotu satiksmi būvlaukumā. noņemot darba laikā lietotos satiksmes organizācijas un darba vietas aprīkojuma tehniskos līdzekļus. Ja nav noteikts citādi. Uz valsts galvenajiem autoceļiem (Rīgas.gada 20. kā arī nodrošinot iespējami optimālu satiksmes plūsmu. ja konkrētā darba izpildes nepieciešamība nav saskaņota ar pasūtītāju. Organizējot reverso satiksmi pa vienu joslu. tie jāaizstāj ar drošai braukšanai atbilstošiem brīdinājumiem vai ierobežojumiem. kā arī jāuztur apvedceļi. ciktāl tas attiecas uz būvdarbiem. Ogres. kas neattiecas uz vispārējo satiksmes drošību. nosaka to maiņas kārtību. sanāksmes labojumiem (prot. Būvuzņēmējs ir atbildīgs par to.871 ″Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli″. Cēsu. posma garumu nosaka būvuzņēmējs. ja nav paredzēts citādi.3. Pēc darbu pabeigšanas būvuzņēmējam ir jāatlīdzina zemes īpašniekam. gada 19. oktobra noteikumiem Nr. ne vēlāk kā divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas par to rakstiski brīdinot zemes īpašnieku. kuru pievienojumi atrodas būvlaukumā.aprīlis. Satiksme jāregulē piemēroti satiksmes plūsmas izmaiņām laikā un apjomā. Ar ievērtētiem TK 23. Būvuzņēmējs ir atbildīgs par gaisa un pazemes komunikāciju aizsardzības noteikumu ievērošanu. Būvuzņēmēja pienākums ir iegūt visus ar būvdarbu izpildi saistītos nepieciešamos saskaņojumus un saņemt atļaujas no komunikāciju valdītājiem. jānoņem vai jāaizsedz (zīmes ″ pagriezt″ neaizsedzot nav atļauts).

2009.4. Darba drošība Būvuzņēmējs ir atbildīgs par darba aizsardzību un drošību. Katrai materiālu partijai.gada 20. ieteicams to darīt vienmēr. Būvuzņēmējam jāieceļ par darba aizsardzību un drošību atbildīga persona un jāieraksta šīs personas vārds. kas izriet no attiecīgo normatīvo dokumentu prasībām.c. ģeotekstilijas. Būvuzraugs būvdarbu žurnālā ieraksta norādījumus. 2. ciktāl tas attiecas uz būvobjektu un būvdarbiem. jābūt atbilstības apliecinājumam. Kvalitātes kontrole un darba daudzuma noteikšana Būvuzņēmējs ir atbildīgs par darba kvalitāti. tabulā norādīto) atbilstoši līmeņiem vai klasēm saskaņā ar Eiropas Komisijas 98/601/EC lēmumu. Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas sistēmas Būvuzņēmēja lietoto būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanai jābalstās uz attiecīgo atbilstības procedūru novērtēšanu. a. tabula Atbilstības novērtēšanas sistēma(1) Ģeosintētikas (tekstili). Būvuzņēmēja pienākums ir ierakstīt būvdarbu žurnālā paredzēto informāciju un būvuzrauga prasīto papildinformāciju laikus.pielikumā. akciju sabiedrība ″Latvijas Valsts ceļi″ attiecīgajā nodaļā. 2. Tādā gadījumā par šādu darbu pieņemšanu nav jānoformē segto darbu akts. Vajadzības gadījumā būvuzraugs var izgatavot kopijas no būvdarbu žurnāla. bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā. Būvdarbu izpildes dokumentācijā var paredzēt. 2. ko lieto: . tabulā ir dotas būvizstrādājumu ražotājam (izplatītājam) saistošās attiecīgo būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas sistēmas (būvuzņēmēja atbilstības novērtēšanas sistēma nedrīkst būt zemāka par 1.1.atdalīšanai Virsmas apstrāde Grupa: bitumens Apakšgrupa: katjonu bitumena emulsijas Ceļu bitumeni Minerālmateriāli un aizpildītāji Ceļiem un citām satiksmes platībām 2+ Ceļu virsmu apstrāde Ceļu būvniecībai un virsmas apstrādei Ceļu būvniecībai un uzturēšanai Ceļiem un citiem LVS EN 12271 ZA. tabula. kuru paredzēts izmantot darba izpildei. Ar ievērtētiem TK 23.6. pirms būvdarbu uzsākšanas sagatavo vai iegādājas būvuzņēmējs un reģistrē to attiecīgajos normatīvajos dokumentos noteiktajā institūcijā (piemēram. ģeokompozīti. sanāksmes labojumiem (prot. tabula LVS EN 12591 LVS EN 13043 4 2+ 2+ Nav noteikta 2+ Ceļu specifikācijas 2010 . ja nepieciešams arī speciālo būvdarbu žurnālus. Būvdarbu žurnāls Būvdarbu žurnālu.6. uzvārds un kontaktkoordinātes būvdarbu žurnālā.8).aprīlis.07.5. ka būvdarbu žurnāls apstiprina tajā minētu konkrētu segto darbu pieņemšanu pirms sedzošās kārtas vai konstrukcijas izbūves. tabula LVS EN 13808 ZA.tml. u. ģeorežģi un ģeotikli. administratīvās teritorijas būvvaldē. testēšana u.).1. Atbilstības novērtēšanas sistēmas Būvizstrādājums Paredzētā izmantošana Atsauce uz standartu LVS EN 13249 ZA.pastiprināšanai . 2. 1.filtrēšanai . 2. Nr. 2.) izpildes. Atbildīgais būvdarbu vadītājs aizpilda dienas darbu izpildes lapu un paraksta to pēc izpildīto darbu un citu nepieciešamo darbību (mērījumi. kā dots mandāta M/124 ″Ceļu būvizstrādājumi″ 3. 2.12 Izstrādes gala redakcija – 2009.

iepriekšpiejauktas stikla lodītes. tabula 3 1 1 LVS EN 40-5 ZA. 2. lai brīdinātu un vadītu ceļu satiksmi.sk. 2. 2. 2. pārejas posmi. sanāksmes labojumiem (prot. Būvizstrādājums Paredzētā izmantošana Atsauce uz standartu ZA. tabula LVS EN 13285 Atbilstības novērtēšanas sistēma(1) bituminētiem maisījumiem un virsmas apstrādei Bituminētie maisījumi inženierceltniecības darbiem Ceļiem un citām satiksmes platībām Ceļiem un citiem inženierceltniecības darbiem Ceļu. 2. 7.8).07. dzeltenu un zaļu signālgaismu.gada 20. enkurposmi. krāsas. Satiksmes zonās Ārējai lietošanai un ceļa ārējām gājēju un LVS EN 14388 ZA. Ar ievērtētiem TK 23. lidlauku un citu satiksmes laukumu būvei un uzturēšanai Satiksmes zonās Satiksmes zonās Satiksmes zonās Satiksmes zonās 2+ Minerālmateriāli nesaistītiem un hidrauliski saistītiem maisījumiem Nesaistītie maisījumi Ar cementu saistīti maisījumi ceļa nesošajām virskārtām un apakškārtām Ceļu signālstabiņi Ceļa zīmes Ceļu apgaismes stabi Transportlīdzekļus norobežojošā sistēma: Drošības barjeras. Luksofori uzstādīti. krāsas. atvairbarjeras Ūdens noteku pārsedzes un lūku pārsedzes Ceļa apzīmējumu materiāli: pastāvīgas apzīmējumu lentes un iepriekšsagatavotie ceļa apzīmējumi. termoplastiski materiāli. lai instruētu ceļa lietotājus ar sarkanu.aprīlis.a tabula LVS EN 13108-1 LVS EN 13108-3 LVS EN 13108-5 LVS EN 13108-7 LVS EN 13242+A1 ZA. triecienslāpētāji.13 Izstrādes gala redakcija – 2009. tabula LVS EN 1338 ZA. lidlauku un citu satiksmes laukumu būvei un uzturēšanai Ceļu. tabula LVS EN 12368 ZA. tabula Nav noteikta 1 atstarojošās ceļa kniedes Ceļu satiksmes trokšņu samazināšanas ierīces Satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi – brīdinājuma un drošības gaismas zīmes Satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi – luksofori Ceļu apgaismes stabi Saliekamie betona seguma bloki Satiksmes zonās Gaismas zīmes. 2. t. tabula LVS EN 40-5 ZA. 2. 2. - 2+ Nav noteikta Nav noteikta 1 1 1 1 LVS EN 14227-1 LVS EN 12899-3 ZA. 2. tabula 1 4 Ceļu specifikācijas 2010 . tabula LVS EN 1317-5 ZA. tabula Transportlīdzekļu un gājēju zonās Satiksmes zonās LVS EN 124 LVS EN 1463-1 ZA. Nr.2009. tabula LVS EN 12899-1 ZA. termoplastiski materiāli. aukstplastiski materiāli (ar vai bez pretslīdes minerālmateriāliem). aukstplastiski materiāli (ceļa apzīmējumiem). kuri tiek tirgoti ar norādēm par piedevu stikla lodīšu un/vai pretslīdes minerālmateriālu tipiem un attiecībām. 2. tabula LVS EN 12352 ZA. 4.

a. ceļa segumiem gājēju un transportlīdzekļu izmantošanai paredzētās vietās Saliekamās betona apmales Ārējai lietošanai un ceļa ārējām gājēju un transportlīdzekļu izmantošanai paredzētām platībām Dabīgā akmens plātnes Ārējai lietošanai un ceļa apdarei ārējām gājēju un transportlīdzekļu izmantošanai paredzētām platībām Dabīgā akmens bruģakmeņi Ārējai lietošanai un ceļa apdarei ārējām gājēju un transportlīdzekļu izmantošanai paredzētām platībām Dabīgā akmens apmales Ārējai lietošanai un ceļa ārējām gājēju un transportlīdzekļu izmantošanai paredzētām platībām Keramikas ķieģeļi un veidgabali Ārdarbiem un transporta kustības ielu segumiem Drenāžas teknes Ūdens savākšanai un novadīšanai no gājēju un transportlīdzekļu izmantošanai paredzētām platībām Minerālmateriāli un aizpildītāji Ēkās.2. 2. autoceļos un aizpildītāji betonam.(1) Sistēma 2+ – skatīt Būvizstrādājumu direktīvas 89/106/EEC (CPD) III. 2. 2. tabula 4 LVS EN 1341 ZA. 2. pamatojoties uz ražošanas procesa kontroli un sākotnējā tipa testēšanu. autoceļos un betonam citās inženiertehniskās būvēs Vieglie minerālmateriāli un Ēkās.2009. ko veic ražotājs. sistēma 4 – skatīt Būvizstrādājumu direktīvas 89/106/EEC (CPD) III. trešā iespēja.14 Izstrādes gala redakcija – 2009. tabula 4 LVS EN 1344 ZA. tabula LVS EN 1433 ZA.(ii) pielikumu. Ceļu specifikācijas 2010 . tabula 2+ 2+ PIEZĪME. būvjavai un citās inženiertehniskās injekcijas javai būvēs LVS EN 1339 ZA.8). Nr.aprīlis. pirmā iespēja. tabula LVS EN 13055-1 ZA. pamatojoties uz rūpnīcas un ražošanas procesa kontroles sākotnējo inspicēšanu.2. kas ietver ražošanas procesa kontroles sertifikāciju.a. 2.07. tabula 4 3 LVS EN 12620 ZA. tabula 4 LVS EN 1342 ZA. kā arī ražošanas procesa kontroles nepārtrauktu uzraudzību.(ii) pielikumu. 2. tabula 4 LVS EN 1340 ZA. 2. Ar ievērtētiem TK 23. Būvizstrādājums Paredzētā izmantošana Atsauce uz standartu Atbilstības novērtēšanas sistēma(1) transportlīdzekļu izmantošanai paredzētām platībām Saliekamās betona seguma plātnes Ārējai lietošanai.gada 20. 2. tabula 4 LVS EN 1343 ZA 2. ko veic pilnvarota institūcija. sanāksmes labojumiem (prot. novērtēšanu un apstiprināšanu.

Noņemtais paraugs sadalāms trijās daļās (izņemot no gatava asfalta seguma izurbtos paraugus): A. piegādes pavadzīmes. otrā iespēja. Paraugu ņemšana Paraugus ņem būvuzņēmējs saskaņā ar Darba programmā apstiprināto plānu. Būvizstrādājumu ražotāja (izplatītāja) pienākums ir nodrošināt ražoto (pārdoto. Būvuzņēmējam laikus jāinformē būvuzraugs par plānoto paraugu ņemšanu.6. lai būvē neiebūvētu būvizstrādājumus. Parauga apjomam jābūt pietiekamam paredzētajai testēšanai.8). sistēma 1 – skatīt Būvizstrādājumu direktīvas 89/106/EEC (CPD) III. Nr. b. c. bez paraugu audita testēšanas. katru iesaiņojot atsevišķi. Paraugus no gatava asfalta seguma noņem atbilstoši šo specifikāciju 9. 2. CE zīmes marķējums jāpiestiprina saskaņā ar direktīvu 93/68/EC. tabulā norādītajiem standartiem. C. tabula. tad no uzbūvētajām nesaistītu pamatu kārtām paraugi noņemami tikai izņēmuma gadījumos. Paraugu noņemšana un sadalīšana jāizpilda saskaņā ar 2. Ar ievērtētiem TK 23. A paraugu saņem būvuzņēmējs. sanāksmes labojumiem (prot. Attiecīgajos normatīvajos dokumentos minētajos gadījumos izstrādājuma ražotājs vai viņa norīkots pārstāvis ir atbildīgs par CE zīmes marķējuma lietošanu. B un C paraugu saņem un uzglabā būvuzraugs.(ii) pielikumu.2. iesniegšanu pasūtītājam. B.5. kuriem nav normatīvajos dokumentos noteiktajam atbilstošu atbilstības apliecinājumu. Būvuzņēmējs ir atbildīgs par šo atbilstības apliecinājumu. nodaļai ″Metodiskie norādījumi urbto asfaltbetona paraugu noņemšana″.2.15 Izstrādes gala redakcija – 2009.2. lai apliecinātu attiecīgo būvizstrādājumu atbilstību prasībām. kas noņemti atbilstoši iepriekš norādīto standartu prasībām Bitumena saistvielas Bituminēti maisījumi un kārtas 2. piegādāto) būvizstrādājumu atbilstības apliecinājumus atbilstoši normatīvajos dokumentos noteiktajam.6.3. Nepieciešamības gadījumā būvuzņēmējs ir atbildīgs par papildu testēšanu vai mērījumiem un to rezultātu iesniegšanu pasūtītājam. testējot paraugus. kā arī jānodrošina nepieciešamais aprīkojums paraugu ņemšanai un iesaiņošanai. Paraugu ņemšana Materiāla vai produkta nosaukums Standarts Minerālmateriāli Nesaistītie maisījumi Ar saistvielām nesaistītas kārtas LVS EN 932-1 LVS EN 13286-1 Ja nav paredzēts citādi. kas būtu iegūti.(i) pielikumu. ja nav ticamu datu par lietoto izejmateriālu kvalitāti. Testēšanas biežums Materiāla vai produkta nosaukums Standarts Minerālmateriāli nesaistītajiem un hidrauliski saistītajiem maisījumiem Nesaistītie maisījumi LVS EN 13242+A1 LVS EN 13285 Ceļu specifikācijas 2010 .aprīlis. kas noņemami pilnā uzbūvētās kārtas vai slāņa biezumā.gada 20. ko veic ražotājs. Novērtējot testēšanas rezultātus ir jāņem vērā. Vienam paraugam apvienojami vismaz trīs daļējie paraugi. tabula. piemēram.2009. LVS EN 932-2 LVS EN 58 LVS EN 12697-27 Testēšana Testēšanas biežums būvizstrādājumu ražotājam (izplatītājam) jānosaka atbilstoši 3. Būvuzņēmējs arī ir atbildīgs. un tam jābūt parādītam uz pavadošajiem tirdzniecības dokumentiem.07. ka šādi iegūtu paraugu testēšanas rezultāti var būt pasliktinājušies attiecībā pret testēšanas rezultātiem. sistēma 3 – skatīt Būvizstrādājumu direktīvas 89/106/EEC (CPD) III. pamatojoties uz ražošanas procesa kontroli un sākotnējā tipa testēšanu pilnvarotā laboratorijā. tabulā norādītajiem standartiem. kas pierāda attiecīgo būvizstrādājumu atbilstību prasībām.

testē pasūtītājs. Būvuzņēmējam nav obligāti jātestē pasūtītāja vai būvuzrauga papildus ņemtie paraugi no iesaiņojuma A. Darba daudzuma uzmērīšana Izpildītā darba daudzums jāuzmēra paredzētajās mērvienībās. izpildīto darbu vērtējumam izmanto arī B parauga rezultātus. 2. Paraugu no iesaiņojuma A testē būvuzņēmējs. C parauga testu un mērījumu veikšanai izvēlas pasūtītājam un būvuzņēmējam abpusēji pieņemamu laboratoriju.1.8). Nr.gada 20. Izpildīto darbu ieteicams vērtēt saskaņā ar Ceļu specifikāciju 9. punktā ″Ieteikumi būvizstrādājumu un konstrukciju atbilstības vērtēšanai″ aprakstīto metodiku. Pasūtītājs izsniedz būvuzņēmējam vai būvuzraugam pasūtītāja veikto mērījumu vai testēšanas rezultātus tūlīt pēc mērījumu vai testēšanas izpildes. ja nav objektīva iemesla noteikt lielāku testēšanas biežumu. būvmateriālu ieguves vietās. citā vietā. Bituminēto kārtu biezumu mērījumi jāveic saskaņā ar LVS EN 12697-36. gan būvuzrauga – iegūtos rezultātus. iesniedzot rezultātus būvuzraugam tūlīt pēc mērījumu vai testēšanas izpildes pirms nosedzošo darbu izpildes. paraugu C izmanto papildu testēšanai. ja nepieciešams.6. Apmaksai var apstiprināt darba daudzumu.2009. līdz apstiprina aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā (vai paveikto darbu pieņemšanas aktu). kas nepārsniedz iepriekš paredzēto. Operatīvai kvalitātes kontrolei būvuzņēmējam ieteicams lietot ātrdarbīgas iekārtas.aprīlis.3.6. uzrādot visus – gan būvuzņēmēja. Ja ir veikti C parauga testi. ja testēšanas laboratorijai konkrētajām metodēm šī nenoteiktība ir aprēķināta. tad šajās specifikācijās noteikto testēšanas vai mērījumu apjomu drīkst samazināt līdz ātrdarbīgo iekārtu kalibrācijai nepieciešamajam testēšanas vai mērījumu apjomam. Testēšanas un mērījumu protokolos un pārskatos jānorāda veikto testu un mērījumu nenoteiktība. paraugu no iesaiņojuma B. sanāksmes labojumiem (prot. pieaicinot būvuzņēmēja pārstāvi. Ja būvuzņēmējs demonstrē ar ātrdarbīgām iekārtām iegūtu rezultātu salīdzināmību ar šajās specifikācijās noteiktajām testēšanas metodēm un apliecina to ar salīdzinošās testēšanas pārskatiem vai kalibrācijas protokoliem. C paraugu pārbauda tikai strīdus gadījumos. tabulā minētajos standartos noteikto testēšanas biežumu un. Ja nepieciešams. 2. Mērījumi un testēšana būvuzņēmējam jāveic laikus. Pēc darba vai darba daļas pabeigšanas vai pēc būvuzrauga rīkojuma būvuzņēmējam jāapkopo visu mērījumu un testēšanas rezultāti kopsavilkumos.4. ja būvuzņēmējs iepriekš tās ir salīdzinājis ar Ceļu specifikācijās noteiktajām metodēm un būvinženieris ir atzinis.16 Izstrādes gala redakcija – 2009. Ja pasūtītājs ir veicis B parauga testus un mērījumus. un tie jāiesniedz būvuzraugam. Ceļu specifikācijas 2010 . ka abu metožu rezultāti ir salīdzināmi. savstarpēji vienojoties. kas nodrošina ražotā vai būvētā produkta īpašību vai sastāva operatīvu noteikšanu darba gaitā. bet paraugu iesaiņojumā C uzglabā būvuzraugs. Izpildītā darba vērtējums. izpildīto darbu vērtē pēc C parauga rezultātiem. Materiāla vai produkta nosaukums Standarts Minerālmateriāli bituminētiem maisījumiem LVS EN 13043 un virsmas apstrādei Bituminētie maisījumi un materiāli LVS EN 13108-21 Pasūtītājs un būvuzraugs pēc saviem ieskatiem var ņemt papildu paraugus testēšanai būvobjektos. Izpildīto darbu vērtē pēc A parauga testu un mērījumu rezultātiem.3. ja šādi ņemto paraugu apjoms pārsniedz 3. piedaloties būvuzņēmējam un būvuzraugam. ražotnēs un krautnēs. Testēšanai un mērījumiem drīkst izmantot arī no Ceļu specifikācijās noteiktajām atšķirīgas metodes.07. gan pasūtītāja. tūlīt pēc paraugu izurbšanas objektā vai. Ar ievērtētiem TK 23.

summējot atsevišķo darbu izpildei paredzēto laiku: 5 dienas 1 km segas aukstai pārstrādei.3.1. Pārējās kravas jāpiekrauj līdzīgi.3. 3 dienas 1 km vienas asfalta kārtas būvei. salīdzinot plāna un augstuma atzīmes pirms un pēc darba veikšanas. Darba Ceļu specifikācijas 2010 . satiksmes kustības ierobežošanai vajadzīgo periodu ieteicams aprēķināt. to aprēķina. Ceļu specifikācijās noteiktos tehnoloģiskos pārtraukumus pieskaitot papildus.6.3. Ja paredzēts uzmērīt materiāla tilpumu kravā. zīmējums Ja paredzēts uzmērīt vairāku citu virs citas esošu konstruktīvo kārtu platumu (B) un pasūtītājs nav noteicis. Ja paredzēts uzmērīt konstruktīvās kārtas laukumu (L × B) vai platumu (B). pieskaitot virsējās kārtas platumam tās nogāzes ar paredzētā (vai tehnoloģiskā. Izbūvētā kārta 2. 2.4.8.7. Darba programma Darba programmā jāapraksta darba organizācija.2. ņemot vērā transportējamā materiāla tilpumsvaru vai pārmērot kravas izmērus. uzskaitot līdzīgu tilpumu. kurai nosaka tilpumu.07. Ar ievērtētiem TK 23.4. 6. materiāli un kvalitātes kontroles metodes būvobjektam. salīdzinot ar materiāla patēriņu konstrukcijā.1. 1 diena 1 km virsmas apstrādei vienā kārtā. pēc iespējas mazāk ierobežojot satiksmi būvlaukumā.8. to nosaka.8). Ja paredzēts uzmērīt konstrukciju vai materiālu svaru. Ja paredzēts uzmērīt konstruktīvās kārtas vai rakšanas darbu tilpumu. Darba daudzums kubikmetros (m3) jāuzmēra kā konstrukcijas apjoms blīvā veidā. punktā norādītā. 1. Ar beramām kravām piekrauj kontrolkravu. 2. 6. ka visu kārtu platumus pieņem vienādus ar virsējās kārtas jeb ″efektīvo″ platumu.4.4.4. ja nav paredzēts) slīpuma horizontālo projekciju.17 Izstrādes gala redakcija – 2009.3.2. tehnoloģijas. tad katras nākamās apakšējās kārtas platumu nosaka. sverot vai aprēķinot no tilpuma mērījumiem un/vai maisījumu receptes. Darba programmu var sagatavot pilnā apjomā vai pa atsevišķiem darbu veidiem un kārtām.3.6.gada 20. 2. 14 dienas pārējiem darbiem. Atbilstoši izpildāmo darbu specifikai un sastāvam darba programmā ietvertās informācijas apjoms var atšķirties no 2.2009. Darba izpildes ātrums Darbs jāplāno veikt ātri un bez nepamatotiem pārtraukumiem. sanāksmes labojumiem (prot.1. zīmējumā.aprīlis. kurā paredzēti periodiskās uzturēšanas darbi.6. tad jāmēra konstruktīvās kārtas virsmas laukums vai platums atbilstoši paraugam 2. 2. 2. Būvei. Neberamām kravām tilpumu nosaka pēc bunkura vai cisternas mērierīču rādījumiem.6. Nr. Materiāla tilpums kravā jākontrolē.

Nr. ietves un zaļās zonas laukumu attēlojumos jālieto pildījums (angļu val.2009. o ar saistvielām saistītu vai nesaistītu maisījumu projekti (izejmateriālu testēšanas rezultāti. o atjaunoto vai izbūvēto apakšzemes inženierkomunikāciju lūkas.rsc″.8. apdrošināšanas polišu kopijas. Apraksti.1. kuram ir Valsts zemes dienesta izsniegta licence ģeodēziskajiem darbiem. Uzmērījuma kopijā (magnētiskās. o naudas plūsmas grafiks. vēlams MicroStation vai arī AutoCad programmas vidē. gājēju un velosipēdu celiņu. Ja nav datu būvprojektā vai tie nav pietiekami. • • • 2. Digitālā inženierkomunikāciju uzmērīšana Ja būvprojekta izejas dati ir digitālā formā. lai izpildītu darbu.9. Topogrāfiskam attēlojumam šūnu un līniju stilu bibliotēkas jāveido pēc ″topo 500. Satiksmes organizācijas projekts. o nomainīto vai izbūvēto brauktuves. būvuzņēmējam jānodrošina būvprojektā paredzēto uzbūvēto inženierkomunikāciju novietojuma uzmērījumi digitālā formā. kuru var saņemt Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas Ģeodēzijas un kartogrāfijas daļā. o pārbaužu. testēšanas un mērījumu apraksts un plāns.aprīlis.07. Ceļu specifikācijas 2010 . darba metožu un procesu apraksti. Uzmērījumi jāizpilda mērogā M 1:500. būvdarbu līguma darba uzdevuma) detalizācijas pakāpe. jāveic papildu uzmērījumi. Brauktuves. o būvmateriālu testēšanas rezultāti. Ir jāizstrādā nepieciešamie detaļu darba zīmējumi un darba izpildes algoritmi.gada 20. būvatļaujas kopija. sanāksmes labojumiem (prot. 2. LKS 92 koordinātu sistēmā. aprēķini un projektēšana. o gājēju un velosipēdu celiņu un ietvju atjaunotā seguma robežas un apjoms. būvlaukuma nodošanas – pieņemšanas dokumenta kopija.18 Izstrādes gala redakcija – 2009.8). programmu sagatavo divos eksemplāros. ″fill″). priekšprojekts un darba formula). Grafiki: o darba izpildes laika grafiks. • Darba programmā ietveramā informācija (atbilstoši darbam) Vispārēji dati: vadošais personāls. Uzmērījumi jāveic komersantam. aprēķini un projekti (ja nav datu būvprojektā): o būvuzņēmējam jāizvērtē būvprojekta (vai. plāni un apliecinājumi: o darba organizācijas apraksts. otrs pie atbildīgā būvdarbu vadītāja. no kuriem viens atrodas pie būvuzrauga. magnetooptiskās disketes vai kompaktdiska formātā) grafiskā veidā ir jāparāda šādi lielumi: o brauktuves atjaunotā seguma robežas un apjoms. Uzmērījumi izpildāmi digitālā formā ar būves un tās elementu kopu topogrāfisko attēlojumu (sarkano līniju vai atsevišķos gadījumos ceļa vai ielas braucamās daļas robežās). o atjaunotās vai izbūvētās zaļās zonas robežas un apjoms. Ar ievērtētiem TK 23. kas apliecina un nodrošina paredzēto būvdarbu izpildi un produkta kvalitāti atbilstoši prasībām. gājēju un velosipēdu celiņu vai ietvju apmaļu novietojums. Mērījumi. piemēram.

kā arī būvuzraugam.aprīlis. o citu būves elementu un inženierkomunikāciju izvietojums atjaunoto vai izbūvēto platību robežās.07. kurš veicis uzmērīšanu. Uzmērījuma shēmās jānorāda arī būvdarbu līguma numurs. Uzmērītajiem datiem jāatbilst faktiskajam stāvoklim dabā. o visu attēloto elementu augstuma atzīmes 10 m koordinātu tīklā.19 Izstrādes gala redakcija – 2009.8). ir jāapliecina. atbildīgajam būvdarbu vadītājam. Ar ievērtētiem TK 23. Pasūtītājs izlases veidā var papildus pārbaudīt digitālo uzmērījumu atbilstību. kas parakstot uzmērījumu shēmas. kuram izlases veidā ir jāpārbauda iesniegtie digitālie uzmērījumi.gada 20. Ceļu specifikācijas 2010 . Valsts zemes dienestā sertificētam mērniekam. Nr. sanāksmes labojumiem (prot.2009.

3.1. Darba apraksts Uzmērīšana un nospraušana jāveic. pārnešanai dabā un kontrolmērījumi. Ar ievērtētiem TK 23. lai pēc dabā nospraustajām pazīmēm būtu iespējams šos elementus uzbūvēt.2009. Uzmērīšanai un nospraušanai jānodrošina būves atbilstība projektētajiem ģeometriskajiem parametriem un telpiskajām koordinātām un jāietver nepieciešamie uzmērīšanas un nospraušanas darbi pirms darba izpildes. to skaitā shēmas un nospraušanas protokoli. precizitātes klasei saskaņā ar LBN 305-01 ″ Ģeodēziskie darbi būvniecībā″ . Uzmērīšana un nospraušana – uzbūvēt paredzēto būves elementu uzmērīšanas un nospraušanas darbi tādā apmērā. d.8).gada 20.4. SAGATAVOŠANAS DARBI Uzmērīšana un nospraušana Definīcijas Atbalsta sistēma – nostiprinātu ģeodēzisko punktu kopa. Ģeodēziskie punkti jāizveido tā.20 Izstrādes gala redakcija – 2009. kas nodrošina būvei nepieciešamās precizitātes prasības.07. arī autoceļa piketāžas. 3.1. 3. Ja nav prasīta cita. tabulā. 3. Materiāli Ģeodēzisko punktu izveidošanai jāizmanto tādi videi nekaitīgi materiāli. lai tie kalpotu līdz būves nodošanai un pēc iespējas saglabātu ģeodēzisko stabilitāti. jāveic ģeodēziskie darbi būvprojekta ģeometrisko lielumu. darba izpildes laikā un pēc tā. kuras punktiem noteikts plaknes jeb divdimensiju vai telpas jeb trīsdimensiju stāvoklis izvēlētajā koordinātu sistēmā. sanāksmes labojumiem (prot. 3. Atbildīgajam būvdarbu vadītājam līdz būves nodošanai jāsaglabā informācija par ģeodēziskajiem mērījumiem un aprēķiniem. Ģeodēziskais punkts – mērīšanas vajadzībām apvidū nostiprināta zīme. 3. un to pārbaudes. 3.2.5. sagatavojot būves vietu autoceļa segas konstruktīvās kārtas vai citu autotransporta būvju elementu būvdarbiem un izpildot tos.3.aprīlis. tabula. Mērījumu precizitātes raksturojums Nosaukums Standartnovirze σ Precizitātes raksturojums Plāna stāvokļa precizitātes klase P3 5 mm < σ L ≤ 15 Vidēja Ceļu specifikācijas 2010 . jāievēro LBN 305-01 ″ Ģeodēziskie darbi būvniecībā″ .1. verificēšanas un kalibrēšanas datiem jābūt pieejamiem pasūtītājam. kurai ir noteiktas koordinātas darbu veikšanai piemērotā koordinātu sistēmā. Iekārtas Uzmērīšanai un nospraušanai jāizmanto izpildāmo darbu raksturam atbilstoši ģeodēziskie instrumenti un mērīšanas līdzekļi.1. tad būvniecības nospraušanas ģeodēziskā tīkla punktu precizitātei jāatbilst 3. Klasi var sasniegt ar parastajiem mērīšanas paņēmieniem atbilstoši norādēm 4.1. būvdarbu uzraugiem un būvniecības kontroles institūcijām.1. Nr. Izpildot uzmērīšanas un nospraušanas darbus. Izpildot nospraušanu.1. ievērojot darbu raksturu un vietējos reljefa un citus apstākļus. kas nodrošina atbalsta sistēmas saglabāšanos būves vietā visā būvniecības laikā. Darba izpilde Atbalsta sistēma jāizveido no piketu punktiem un citiem atbilstoša veida un izkārtojuma ģeodēziskiem punktiem. ciktāl tas attiecas uz konkrēto būvi.

8). Ceļu specifikācijas 2010 .2009. tad jāuzmēra un jānosprauž atkārtoti.6.1. Ja konstatētas atkāpes virs pieļaujamām.1. 3.7.gada 20. Darba daudzuma uzmērīšana Uzmērīšanas un nospraušanas darbu daudzums mērāms darba daudzuma sarakstā paredzētajās vienībās. mm 2 mm < σ H ≤ 5 mm Vidēja Kvalitātes novērtējums Izpildītie nospraušanas darbi kontrolējami visā apgabalā.21 Izstrādes gala redakcija – 2009. Augstuma precizitātes klase H3 3.aprīlis.07. Ar ievērtētiem TK 23. Nr. sanāksmes labojumiem (prot.

Pelni jāizkliedē. kokus. kā arī zāģējot zarus un veidojot vainagus. Zaru zāģēšana – paredzēto zaru nozāģēšana.5. kas nodrošina kvalitatīvu darba izpildi.22 Izstrādes gala redakcija – 2009. izveidojot vainagu – zaru apzāģēšana vainaga izveidošanai. 3.2. bet izmantojamā koksne jāaizved uz paredzēto krautni. Celmu augstums no piegulošās zemes virsmas nedrīkst būt lielāks kā 1/3 no celma diametra (ja tos nav paredzēts novākt). Meža zāģēšana – koku un krūmu nozāģēšana definētajā teritorijā. Nr. Definīcijas Koku zāģēšana – atsevišķi augošu koku nozāģēšana. bet ne augstāks par 20 cm. 3. Darba apraksts Koku vai to zaru zāģēšana. 3. krūmus un zarus. krūmu vai nozāģēta meža celmu izlaušana. pamežs. Nozāģēto zaru zāģējuma vietas saglabājamajiem kokiem pēc zaru nozāģēšanas nekavējoties jāaizkrāso ar eļļas krāsu vai jānosedz ar atbilstošu potziedi. Krūmu zāģēšana – krūmu nozāģēšana definētajā teritorijā.2. pameža un krūmu novākšana. 3. izlauzto celmu vietas jāaizber. Zāģējot atsevišķi augošus kokus un laužot celmus. Ar ievērtētiem TK 23.. kas jāpiegādā un jāizlieto.. aizvācot prom mežu. ja paredzēts – arī celmu laušana – ietver visus nepieciešamos veicamos darbus. celmus. neatbilstības gadījumā veicot pasākumus prasību nodrošināšanai. meža.2. 3. Darba daudzuma uzmērīšana Zāģējot krūmus vai mežu un laužot celmus. padarīto darbu uzmēra gabalos [viens(am) koks(am) + viens celms = 1gab. Kvalitātes novērtējums Izpildītais darbs kontrolējams visā apgabalā. kā arī materiālus vai iekārtas.2.2. mērot laukumu pēc zaru vainaga. . Iekārtas Darbu izpildei nepieciešamās iekārtas vai mehānismus.].gada 20. izlauztie celmi un saknes jāsadedzina vai jānovieto atbērtnē. Materiāli Ceļu specifikācijas 2010 . paveikto darbu uzmēra.2.1.8).2. 3.7. Zaru zāģēšana. Ja nav paredzēts grunti tālāk izstrādāt. izvēlas būvuzņēmējs.6.2009. sanāksmes labojumiem (prot. zari.07. Darba izpilde Krūmi. lai pilnībā atbrīvotu teritoriju.aprīlis.2. krūmu un zaru zāģēšana 3.2. Celmu laušana – nozāģēto atsevišķi augošo koku.3.4. Koku. 3.

atkarībā no grunts veida. atjaunojot grāvju ģeometriskos parametrus. Grāvjus var veidot ar ovālveida gultni.4 m.4. Ovālteknes gultnes slīpumam (I) jālīdzinās apkārtnes vai ceļa klātnes šķautnes slīpumam. lai savāktu un novadītu no ceļa konstrukcijām virszemes un pazemes ūdeņus. bet ne lielākam kā b/5 (h ≤ b/5). Materiāli Grāvju nogāžu un gultnes nostiprināšanai – augu zeme. materiālus un iekārtas. Vietās. jāaizved uz atbērtni.3.3%. ģeosintētiskais materiāls.aprīlis. kura darba platums ir vismaz 1 m un kurš aprīkots ar taisno lemesi. zemes klātnes un ierakuma nogāzes jānostiprina atbilstoši paredzētajam.07. Ceļu specifikācijas 2010 . bet dziļumam (teknes atzīme zem ceļa klātnes šķautnes) ne mazākam par 0. sanāksmes labojumiem (prot. apkārtnes reljefa un ceļa garenkrituma. 3. Darba izpilde Ja būvobjektā paredzēts uzbūvēt jaunu. šķembas vai cits paredzētais materiāls.3. grāvji jārok vai jātīra pirms tās būvniecības. Grāvju rakšana un tīrīšana Grāvji jārok un jātīra. lai izraktu vai iztīrītu grāvjus vai uzbūvētu paredzētos nostiprinājumus.8). ovāla tekne virsmas ūdens savākšanai un novadīšanai.3. ja I > 4% – jābūt nostiprinātai ar granti.gada 20. 3. tad tai jābūt aprīkotai ar pneimoriepām. 3. ņemot vērā pieplūstošā un caurplūstošā ūdens daudzumu.2009.3 m zem salizturīgā slāņa pamatnes atzīmes. Ovālteknes gultni. garenvirziena ūdens novadīšanai ieteicams paredzēt ievalkas (ovālteknes). Darba apraksts Grāvju rakšana.3.5 m.3. Ievalka – pie zemes klātnes pamatnes izveidota ovāltekne ar lēzenu gultni. Nr. Grāvju un augstāk atrodošās.2 m.23 Izstrādes gala redakcija – 2009. kur tas iespējams. No grāvja izraktā grunts jāizlīdzina aiz grāvja ārējās malas vai.3.5. ja 1% < I < 4% – jābūt nostiprinātai ar zālāju. Ja esošai brauktuvei ir bituminēta seguma virskārta un grāvja rakšanas vai tīrīšanas iekārta darba procesā pārvietojas pa šo segumu. ja I < 1% – var nenostiprināt. 3. šķembām vai laukakmeņu bruģi.7 m un ne mazāk kā 0. piemēram. turklāt mehāniskos papildu atbalstus nedrīkst balstīt uz bituminētā seguma. tīrīšana vai paredzētie nostiprināšanas darbi ietver visus nepieciešamos darbus. stāvākām nogāzēm jāparedz nostiprinājums. Grāvju nogāžu nostiprināšana – grāvju nogāžu nostiprināšana atbilstoši paredzētajam konstruktīvajam risinājumam. Ievalkas platumam (b) jābūt 1. Ovāltekne – sekla. tad grāvja pamatnes platumam jābūt 0. bituminētu seguma virskārtu.3.5 (optimāli 1:3). Ceļu posmos ar lieliem garenkritumiem sāngrāvju forma un nostiprinājums jāparedz pēc hidrauliskā aprēķina. Iekārtas Grāvju rakšanā vai tīrīšanā lietojamai iekārtai jābūt aprīkotai ar planējamo kausu. ja tas nav iespējams. 3. Ar ievērtētiem TK 23. Garenkritumam jābūt ne mazākam par 0. Grāvja nogāzes bez nostiprinājuma nedrīkst būt stāvākas kā 1:1. oļiem.0 – 2. 3. Var izmantot arī atbilstošu profilkausu vai frēzi. dziļumam (h) – vismaz 0.2. apauguma un citiem svešķermeņiem. Grāvju tīrīšana – esošu grāvju iztīrīšana no grunts sanesumiem. Ja iespējams. Ja hidraulisko aprēķinu neveic. Definīcijas Grāvju rakšana – jaunu grāvju izrakšana. grāvju tīrīšanai var tikt lietots arī autogreiders.1.

Kvalitātes novērtējums Grāvju nogāžu virsmām un darba joslai jābūt noplanētām. grāvjos. Nr. kā arī piegulošajās teritorijās.6. sanāksmes labojumiem (prot. tabulā izvirzītajām prasībām.aprīlis.3.2009. pie caurtekām un drenāžas caurulēs.3. Ceļu specifikācijas 2010 . PIEZĪME (2) – Grāvja garenkritumam jābūt paredzētajā ūdens tecēšanas virzienā.0 % no paredzētā. mērot grāvja garumu garenvirzienā.07. Darba daudzuma uzmērīšana Iztīrīto grāvju apjoms jānosaka.8). 3.4.2. Ar ievērtētiem TK 23. nepieļaujot ūdens uzkrāšanos uz ceļa virsmas. Grāvju nogāžu vai gultnes nostiprināšanas darbiem uzmērāms nostiprinājuma materiāla tilpums.6.7. e. tabula. punktu.gada 20. 3.24 Izstrādes gala redakcija – 2009.6. bet ≥ 0. Izrakto vai iztīrīto grāvju kvalitātei jāatbilst 5. punktam. svars vai nostiprinātās teritorijas laukums atbilstoši darba daudzuma sarakstā paredzētajām vienībām un Ceļu specifikāciju 2.3 % ≤ ± 5 cm no paredzētā Jāatbilst prasībām Atkarībā no nostiprinājuma veida PIEZĪME(1) – Ūdens atvadei jābūt nodrošinātai. Grāvju kvalitātes prasības un nosacījumi testēšanai un mērījumiem Parametrs Prasība Metode Vizuāli Uzmērot ar mērlenti vai veicot ģeodēziskos uzmērījumus Ar 3 m mērlatu un līmeņrādi vai uzmērot augstuma atzīmes LBN 305-1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus Pilnībā nodrošināta Ūdens atvade(1) Ģeometriskie izmēri ≤ ± 20 % no paredzētā Izpildes laiks vai apjoms Visā būvobjektā Vismaz trīs vietās būvobjektā Visā būvobjektā vismaz divās vietās uz katru grāvja kilometru Vismaz trīs vietās būvobjektā Visā būvobjektā vismaz divās vietās uz katru grāvja kilometru Garenkritums(2) Teknes augstuma atzīmes Nogāžu vai gultnes nostiprinājums ≤ ± 1.4. Grāvju rakšanas darbu daudzums jāmēra saskaņā ar Ceļu specifikāciju 2.

8). Definīcijas Liekā grunts – grunts. Skartajām teritorijām pēc liekās grunts novākšanas vai izlīdzināšanas jābūt noplanētām. Liekās grunts aizvešana un izlīdzināšana 3. ja paredzēts. Ar ievērtētiem TK 23.4. nepieciešamos pasākumus prasību nodrošināšanai.4.6..2. punkta prasībām. kas laika gaitā ir uzkrājusies.4. aizvešanai vai izlīdzināšanai izmantojamās iekārtas nedrīkst bojāt ceļa segumu vai nostiprinājumus.3. .7. sanāksmes labojumiem (prot.3. 3. 3.1.4. un tā ietver visus nepieciešamos darbus. 3.4.. Ceļu specifikācijas 2010 .1. materiālus un iekārtas.6. Kvalitātes novērtējums Izpildītais darbs kontrolējams visā apgabalā. Nr. 3.4.4. Darba apraksts Liekās grunts aizvešana vai izlīdzināšana veicama visā paredzētajā apjomā. jāaizved uz atbērtni.aprīlis. lai savāktu. 3.2. Jākontrolē aizvestās grunts daudzums būvobjektā katrā automašīnā vai saskaņā ar ģeodēziskiem mērījumiem.4. Darba izpilde Liekā grunts ir jānovāc pirms citu darbu uzsākšanas un.4.4.6. Nedrīkst sabojāt ceļa konstruktīvos elementus. 3.gada 20. Liekās grunts izlīdzināšana – liekās grunts pārvietošana būvobjekta robežās un izlīdzināšana.4. Liekās grunts aizvešana – liekās grunts savākšana un aizvešana uz atbērtni.2009.07. traucē ceļa konstrukcijām normāli funkcionēt un nav izmantojama konkrētajā būvobjektā. punktu vai novērtējot kravas tilpumu atbilstoši Ceļu specifikāciju 2.5. aizvestu un izlīdzinātu visu paredzēto grunti. Iekārtas Grunts savākšanai. neatbilstību gadījumā veicot Materiāli Darba daudzuma uzmērīšana Liekās grunts aizvešanas vai izlīdzināšanas daudzums jāmēra saskaņā ar Ceļu specifikāciju 2. 3.25 Izstrādes gala redakcija – 2009.

3.2. Bedrīšu remonts nav jāparedz. smalkākās – noķīlēšanai. vai 6. remontējot ar bitumena emulsiju un šķembām – frakcionētas šķembas. ja paredzēts – arī malu sagatavošana tās apzāģējot. sanāksmes labojumiem (prot.5. gan arī esošā asfalta seguma sagatavošanai pirms nosedzošas kārtas būvniecības.1. kad bedrītes sagatavotas. Bedrīšu remonts ar pilno tehnoloģiju – bedrīšu aizpildīšana ar asfalta maisījumu. slāņa biezumu. bedrīšu malu kontūras jāapzāģē. Piesūcināšanai un gruntēšanai – vidēji ātri sadalīga katjonu bitumena emulsija C 65 B 4 (vai C 60 B 4) vai ātri sadalīga katjonu bitumena emulsija C 65 B 3 (vai C 60 B 3).5. ūdens necaurlaidību un nestspēju. Ja nosedzošās kārtas būvniecībā paredzēts izmantot remiksu vai remiksu-plus. Gruntēšanai – ātri sadalīga katjonu bitumena emulsija C 50 B 3. gruntēšana. ja asfalta iestrādi izpilda ar ieklājēju. Darba izpilde Bedrīšu remonts izpildāms beznokrišņu periodā. 3. ja esošās segas kārtas nojauks vai pārstrādās.5. un gaisa temperatūra nedrīkst būt zemāka par +100 C. atbilstošas Ceļu specifikāciju 5. jāizfrēzē vai jāatskalda taisnās līnijās ar vertikālām malām. bet ar remontmateriālu neaizpildītas bedrītes.3. 3.aprīlis. to malu kontūras apzāģējot. Ar ievērtētiem TK 23. bedrīšu remontu var paredzēt ar nepilno tehnoloģiju. 3. ja asfalta iestrādi izpilda ar rokas darbarīkiem. vai ar nosegtu kravas tilpni.4. punktā izvirzītajām prasībām N-II stiprības klasei. Definīcijas Bedrīšu remonts ar bitumena emulsiju un šķembām – bedrīšu aizpildīšana ar frakcionētām šķembām. rupjākās – aizpildīšanai.5. tabulā izvirzītajām prasībām. lai atjaunotu esošās asfalta kārtas līdzenumu. Bedrīšu aizpildīšanai. līdzīgs kā labojamā segumā.5. Bedrīšu remonts Bedrīšu remontu var paredzēt gan esošā asfalta seguma remontēšanai. kas atbilst 137.07. kas aprīkota ar termosu. Veltnis vai vibroplātne ar tehniskajiem rādītājiem. 3.5. tad darba dienas beigās nedrīkst palikt aizpildīšanai pilnīgi vai daļēji sagatavotas.2. Bedrīšu remonts ar nepilno tehnoloģiju – bedrīšu aizpildīšana ar asfalta maisījumu bez bedrīšu malu sagatavošanas tās apzāģējot.2. Ja pa remontējamo posmu notiek satiksmes kustība. 3. izfrēzējot vai atskaldot. Iekārta. bedrītes sagatavošanu (tīrīšana. tabulā izvirzītajām prasībām.8). Nr.gada 20. kas atbilst Ceļu specifikāciju 6. Ieteicams lietot divas dažādas frakcijas. Veicot bedrīšu remontu ar pilno tehnoloģiju. izfrēzējot vai atskaldot) aizpildīšanai un paredzētā materiāla iestrādi. kas nodrošinās paredzēto iestrādātā materiāla sablīvējumu. izfrēzējot vai atskaldot. kas nodrošina vienmērīgu saistvielas izsmidzināšanu. Materiāli Bedrīšu aizpildīšanai ar pilno un nepilno tehnoloģiju – asfalta maisījums. kas nodrošina bedrīšu efektīvu iztīrīšanu ar gaisa strūklu vai citu metodi. 3. Ceļu specifikācijas 2010 . Iekārtas Iekārta.5. punktā izvirzītajām prasībām. Asfalta maisījuma transportēšanas mašīna. Darba apraksts Bedrīšu remonts ietver nepieciešamo materiālu sagatavošanu un piegādi.26 Izstrādes gala redakcija – 2009. piesūcinot tās ar bitumena emulsiju. kas atbilst 137.2009.

Izremontēto bedrīšu kvalitātei jāatbilst 6. Ja bedrīšu remonts ar bitumena emulsiju un šķembām paredzēts tikai esošā seguma remontam (nav paredzēta nosedzošas kārtas būvniecība). Ja bedrītes remontētas ar bitumena emulsiju un šķembām. Ceļu specifikācijas 2010 . bedrītē ieklāta asfalta maisījuma biezumam jābūt ap 25 – 30% lielākam par sagatavotās bedrītes dziļumu. vienmērīgi izsmidzinot bitumena emulsiju pa visu bedrītes pamatu un malām.8). tad pēc darba pabeigšanas uz 1 diennakti jāierobežo maksimālais satiksmes kustības ātrums līdz 70 km/h un ceļa posms jāapzīmē ar ceļa zīmēm Nr. 3. kamēr nepaliek blīvējamās iekārtas pēdu nospiedumi. Kvalitātes novērtējums Ja bedrītes remontētas ar bitumena emulsiju un šķembām vai izremontētās bedrītes apstrādātas ar bitumena emulsiju un šķembām. ja paredzēta nosedzošā kārta. Nesablīvēta. Mērlatu var likt gan garenvirzienā. noķīlējot ar smalkākas frakcijas šķembām (materiālu izlietojuma daudzumi jāparedz būvuzņēmējam) un pieblīvējot. bet. • bedrīte jāiztīra mehāniski vai ar saspiesta gaisa palīdzību.aprīlis. – tā jāapber ar nepieciešamā daudzuma minerālmateriālu. f. vai atbilstoši rūpnīcas izgatavotājas specifikācijām.5. ja lieto karsto asfalta maisījumu.27 Izstrādes gala redakcija – 2009.5m. 3. Veicot bedrīšu remontu ar bitumena emulsju un šķembām.116 ″Uzbērta grants vai šķembas″.7. tie jānofrēzē.6. Asfalta maisījums jāsāk sablīvēt nekavējoties pēc tā iestrādes un jāturpina. • sagatavotā bedrīte jāgruntē. sākot mērīt 0. turklāt. Darba daudzuma uzmērīšana Jāuzmēra izlietotā materiāla svars vai remontētās virsmas laukums. bet ne mazāk par 3 cm. Izremontēto bedrīšu kvalitātes prasības un nosacījumi testēšanai un mērījumiem Parametrs Līdzenums Prasība Attālums no kārtas (esošā seguma vai izremontētās bedrītes) virsmas līdz mērmalas plaknei nedrīkst pārsniegt 10 mm Metode LVS EN 13036-7 Katrā vietā ar ķīli veicot 5 mērījumus ik pēc 0.gada 20. bet tajā nedrīkst būt brīvs ūdens. – tas jānoslauka. vai ar asfalta maisījumu ar pilno vai nepilno tehnoloģiju: • remontam sagatavotās bedrītes minimālais dziļums – atkarībā no lietotā materiāla. vispirms iestrādājot rupjākas frakcijas šķembas. tabulā izvirzītajām prasībām. un pa remontēto posmu paredzēta satiksmes kustība. Bedrīšu remonts ar bitumena emulsiju un šķembām izpildāms. pēc tam. pēc darba pabeigšanas uz seguma nedrīkst palikt ar minerālmateriālu neapbērta brīva saistviela (bitumens). tad pirms tās būvniecības uz seguma virsmas nedrīkst atrasties nepiesaistīts minerālmateriāls. ja lieto auksto asfalta maisījumu. sanāksmes labojumiem (prot. tabula. Ar ievērtētiem TK 23. Nr. tad bitumena emulsiju izliet un ieklātās šķembas noķīlēt ieteicams vismaz divās kārtās.07. Pēc tam brīvais minerālais materiāls jānoslauka un uzstādītie papildus satiksmes kustības ierobežojumi jānovāc. • sagatavotā bedrīte var būt mitra. ja paredzēts. tad izlejot bitumena emulsiju (piesūcināšanai). tai jābūt tīrai no putekļiem. gan šķērsvirzienā Izpildes laiks vai apjoms Testējot šaubu gadījumos par neatbilstību Ja izremontēto bedrīšu paaugstinājumi virs esošā seguma līmeņa ir virs pieļautā.2009.5m no latas gala. dubļiem un dažādiem priekšmetiem.5. tad bedrītes jāremontē atkārtoti. ja izremontēto bedrīšu padziļinājums zem esošā līmeņa lielāks par pieļauto.

5. Vidēja plaisa – plaisa ar platumu no 19 līdz 50 mm. plaisu aizlējējs. 5/8 mm. 2/5mm.6. vai arī plaisu aiztaisa ar bitumena mastikas lenti. Pirms lentes ieklāšanas plaisa jānogruntē ar bitumena emulsiju.6. sanāksmes labojumiem (prot. izlīdzinošās asfalta kārtas būvniecību. Ar ievērtētiem TK 23. ģeotekstila iestrādi. piesūcinot to ar organisko saistvielu. Materiāli Drupināta smilts. Definīcijas Plaisu aizpildīšana – bituminētu segumu plaisu aizpildīšana ar organisko saistvielu vai ar minerālmateriālu. Sīkplaisas ar saspiesta gaisa strūklu attīra no visiem netīrumiem un pēc tam aizlej ar bitumena emulsiju un pieber ar minerālo materiālu.2. Pēc plaisas aiztaisīšanas tā jāpieveltņo. 3. Maza plaisa – plaisa ar platumu no 6 līdz 19 mm.6. Bitumens. Minerālais materiāls.6.tml.3. Iekārtas Frēze. kā arī plaisu sagatavošanu (tīrīšana. kura īpašības atbilst LVS EN 12591. Var izmantot uz bitumena emulsijas bāzes izgatavotas mastikas. Reciklētais asfalts (D ≤ 8 mm). ja plaisas ir platākas par 3 mm. Mazas plaisas ar saspiesta gaisa strūklu un frēzi vai asfaltbetona zāģi attīra no visiem netīrumiem un aizpilda ar bitumena mastiku.2009. Bitumena mastikas lente. ūdens atvades sakārtošanu u. ja nojauks vai pārstrādās esošās segas kārtas vai veiks remiksu vai remiksu-plus. Pirms bitumena mastikas lentes ieklāšanas plaisa jāgruntē ar bitumena emulsiju. ieteicams.aprīlis. Darba apraksts Plaisu aizpildīšana ietver nepieciešamo materiālu sagatavošanu. kas ir ieteicami zemākās temperatūrās. piemēram. piegādi un iestrādi. Plaisu aizpildīšanu ieteicams paredzēt gadījumos. augsta spiediena ūdens strūklas kompresors. 3. ko izvēlas atbilstoši plaisas platumam. ar automašīnas riteni. Mastiku var iestrādāt karstā veidā vai kā mastikas lenti. Liela plaisa – plaisa ar platumu virs 50 mm. 3.6. gāzes deglis. kā arī to raksturs neliecina par nepietiekamu ceļa segas nestspēju. ja kopējais plaisu apjoms ir samērā neliels. žāvēšanas iekārta.gada 20. Sīkplaisa – plaisa ar platumu. asfalta zāģis. piemēram. kas vismaz divreiz pārsniedz plaisas platumu.6. 3. Nr. 3. tādā gadījumā lenti iepriekš uzsildot. tabulā izvirzītajām prasībām. kuras īpašības atbilst 137.1.28 Izstrādes gala redakcija – 2009. piemēram. Plaisu aizpildīšana nav jāparedz. un pēc tās iztīrīšanas nekavējoties jāaizpilda. Darba izpilde Plaisas jāiztīra dziļumā. Plaisu aizpildīšana Plaisu aizpildīšanu var paredzēt esošā asfalta seguma remontēšanai. braucot pa koka dēli. kura frakcija. gruntēšana) aizpildīšanai. bitumena lentes turētājs. un kura īpašības atbilst 45.8). karsta gaisa kompresors. kas mazāks par 6 mm.4. Pretējā gadījumā ieteicams paredzēt citus konstruktīvos risinājumus.07. 3. tabulā izvirzītajām prasībām. esošā seguma pārstrādi. Bitumena emulsija C 65 B 3. zemākās temperatūrās bitumena mastikas Ceļu specifikācijas 2010 .

5/8 mm. Pēc plaisas aiztaisīšanas tā jāpieveltņo.6. Lielas plaisas ar saspiesta gaisa strūklu un frēzi vai asfaltbetona zāģi attīra no visiem netīrumiem un aizlej ar uzkarsētu bitumenu.29 Izstrādes gala redakcija – 2009. 3. Pēc tam brīvais minerālais materiāls jānoslauka un uzstādītie papildus satiksmes kustības ierobežojumi jānovāc. silda ar gāzes degli un atkārtoti pieber ar minerālo materiālu. Pēc plaisas aiztaisīšanas tā jāblīvē ar veltni. Nr.6. kura lielāko graudu izmērs nepārsniedz 1/3 no plaisas platuma vai dziļuma.07. ko izvēlas atbilstoši plaisas platumam. sanāksmes labojumiem (prot. lente jāuzsilda.6. ar automašīnas riteni. pēc tam atkārtoti izlejot saistvielu un pārberot minerālo materiālu.8). Darba daudzuma uzmērīšana Jāuzmēra aizpildīto plaisu garums. Ar ievērtētiem TK 23. tad pieber ar minerālo materiālu frakciju D/d ≤ 4. Ceļu specifikācijas 2010 . 3. tad pirms tās būvniecības uz seguma virsmas nedrīkst atrasties nepiesaistīts minerālmateriāls – tas jānoslauka.gada 20. tad pēc darba pabeigšanas uz 1 diennakti jāierobežo maksimālais satiksmes kustības ātrums līdz 70 km/h un ceļa posms jāapzīmē ar ceļa zīmēm Nr. Pēc plaisas aiztaisīšanas tā jāpieveltņo ar automašīnas riteni.116 ″Uzbērta grants vai šķembas″. Vidējas plaisas ar saspiesta gaisa strūklu un frēzi vai asfaltbetona zāģi attīra no visiem netīrumiem un aizlej ar bitumena emulsiju un pieber ar minerālo materiālu. silda ar gāzes degli un atkārtoti pieber ar minerālo materiālu.aprīlis. piemēram. Ja paredzēta nosedzošā kārta. vibroblieti vai ar automašīnas riteni. tad pieber ar minerālo materiālu 2/5. vai arī plaisu aizlej ar uzkarsētu bitumenu. Kvalitātes novērtējums Pēc darba pabeigšanas uz seguma nedrīkst palikt ar minerālmateriālu neapbērta brīva saistviela (bitumens) – tā jāapber ar nepieciešamā daudzuma minerālmateriālu. Ja pa remontēto posmu paredzēta satiksmes kustība.2009.7.

Paredzot izlīdzinošo frēzēšanu jārēķinās. lai veiktu asfalta seguma izlīdzinošo vai savienojumu frēzēšanu. 3. novāktu vecās asfalta kārtas vai sagatavotu esošās un no jauna ieklājamās asfalta kārtas salaidumu vietas. 3. 3.gada 20.7. tomēr nav uzbūvēta asfalta kārta.2009. sanāksmes labojumiem (prot.2. kas nepieciešams nākamās konstruktīvās kārtas prasītā šķērsprofila un līdzenuma iegūšanai. lai izveidotu esošā asfalta segumam nepieciešamo augstumu.30 Izstrādes gala redakcija – 2009. tad būvuzņēmējam jāierobežo kustības ātrums šādā posmā līdz 70 km/h. .7. tad šāda pakāpe jānorobežo no satiksmes. Ar ievērtētiem TK 23.3. materiālus un iekārtas. izveidojot noteiktu šķērskritumu.i. Prasība ir spēkā arī gadījumā.aprīlis. Definīcijas Asfalta seguma izlīdzinošā frēzēšana – asfalta seguma frēzēšana iepriekš noteiktos laukumos pirms jaunas asfalta kārtas būvniecības līdzenuma uzlabošanai. ieteicams paredzēt citus līdzenuma nodrošināšanas paņēmienus. Nr. Ceļu specifikācijas 2010 Materiāli . Ja frēzējuma pakāpes augstums ar esošo segumu ceļa garenvirzienā ir no 20 mm līdz 50 mm. tad jānodrošina arī paredzētais šķērsprofils un līdzenums. Ja šādu perpendikulāri izfrēzētu savienojumu vietās. 3. ar darba platumu vismaz 2 m un aprīkota ar automātisku šķērsslīpuma vadību. Ja iecerēts nofrēzēt tikai daļu no esošā asfalta seguma.. Iekārtas Ceļa frēze – izlīdzinošajai frēzēšanai. ja nofrējamās kārtas lielākais biezums nepārsniedz apmēram ½ no esošās asfalta virskārtas biezuma.. Ja esošā seguma līdzenums ir ļoti slikts.1. Nofrēzētais materiāls jāaizved uz atbērtni. Asfalta seguma frēzēšana Asfalta segumu paredzēts frēzēt. ja darba daudzumu paredzēts noteikt tonnās. Asfalta seguma nofrēzēšana izpildāma paredzētajā biezumā.8).07. darba dienai beidzoties. vai nofrēzēšanu visā paredzētajā platībā. 3. ka ar šo metodi ceļa seguma līdzenumu var uzlabot nedaudz.7. Savienojumi jāfrēzē tieši pirms asfalta maisījuma ieklāšanas darbu sākuma. nodrošinot pakāpenisku pāreju. Kvalitātes novērtējums Asfalta seguma izlīdzinošās vai savienojumu frēzēšanas kvalitātei jāatbilst 7.7. ja virs 50 mm. Savienojuma frēzējums joslas šķērsvirzienā jāizpilda vismaz 3 m platumā. līdzenumu un šķērskritumu. Darba izpilde Izlīdzinošā frēzēšana izpildāma apjomā. bet garenvirzienā – vismaz 1 m platumā. kā arī nofrēzētā materiāla aizvākšanu. Asfalta seguma nofrēzēšana – esošās asfalta kārtas nofrēzēšana. Darba apraksts Asfalta seguma frēzēšana ietver visus nepieciešamos darbus.6. izlīdzinošā frēzēšana ir lietojama.7. t. tad savienojuma vieta jāaizpilda ar asfalta maisījumu. 3. tabulā izvirzītajām prasībām.4. Savienojuma frēzējuma dziļumam sajūgumā ar esošo segumu jābūt ne seklākam par uzbūvēt paredzētās asfalta kārtas biezumu.7. 3.5. Jākontrolē nofrēzētā asfalta daudzums būvobjektā katrā automašīnā. vismaz 3 m garā posmā.7. ja daļēji jānofrēzē esošais asfalta segums. Asfalta seguma savienojumu frēzēšana – asfalta seguma frēzēšana salaidumu vietās ar jaunuzbūvējamo asfalta kārtu plūdenu savienojumu izveidošanai. Darba dienas beigās nedrīkst palikt ceļa asij perpendikulāri izfrēzētas atklātas savienojuma vietas.

8). aprēķinot no uzmērītā tilpuma uz ceļa vai kravā. gan šķērsvirzienā.5 m no mērlatas gala. ja paredzēts ≤ ± 1. tabula. Frēzēšanas kvalitātes prasības un nosacījumi testēšanai un mērījumiem Parametrs Līdzenums Prasība Attālums no kārtas (frēzētās) virsmas līdz mērmalas plaknei nedrīkst pārsniegt 10 mm Metode LVS EN 13036-7 Katrā vietā ar ķīli veicot 5 mērījumus ik pēc 0. Mērlatu var uzlikt gan garenvirzienā. vai nosverot. Nr.0 % no paredzētā Ar 3 m mērlatu un līmeņrādi Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 250 m Līdzenuma neatbilstības gadījumā papildus jāfrēzē vai jālabo.7.07.5 m.7. 3.gada 20. Svaru nosaka.31 Izstrādes gala redakcija – 2009.2009. g. sākot mērīt 0. iestrādājot asfalta maisījumu. lai mērķīlis tiktu novietots šķērsām vai leņķī pret frēzējuma gropēm Izpildes laiks vai apjoms Testējot šaubu gadījumos par neatbilstību Šķērsprofils. sanāksmes labojumiem (prot.aprīlis. Darba daudzuma uzmērīšana Asfalta seguma frēzēšanai jāuzmēra nofrēzētais laukums vai nofrēzētā materiāla svars. Ceļu specifikācijas 2010 . Ar ievērtētiem TK 23. bet tā jāuzliek tā.

Vāju grunšu nestspējas palielināšanai (stabilizācijai) būvprojektā ieteicams paredzēt lietot kaļķi. projektēšana un darba daudzuma aprēķini. 4. lietojot izstrādājumu. stikls un plastmasa. akmeņi. kas ir augstāki par 6 m.1. 4. Zemes klātnes uzbēruma būvniecība – grunts vai cita materiāla pievešana un iestrāde. kuras kopējais deformācijas modulis EV2 ir mazāks par 25 MPa (kūdra un kūdrainas gruntis. Nr. būvprojekta izstrādes gaitā izvēloties racionālāko stabilizācijas metodi. piemēram. lai nodrošinātu paredzētās ceļa konstrukcijas uzbūvēšanu. pakāpju veidošanu. tad ieteicams ar aprēķinu pārbaudīt zemes klātnes stabilitāti un nogāžu nostiprināšanai jāizstrādā ar aprēķinu pamatots risinājums.1. ieteicamais nogāžu slīpums ir 1:3. Ja būvprojektā kādu ierobežojošu apstākļu dēļ paredz zemes klātnes nogāzes ar slīpumu. Grunšu granulometriskais sastāvs (informatīvi – grunšu raksturošanai) Ceļu specifikācijas 2010 . salizturīgās vai atdalošās starpkārtas. planēšana). ir jāparedz konkrēti zemes klātnes būvniecības tehniskie risinājumi.3. Zemes klātnes ierakuma būvniecība – grunts vai cita materiāla rakšana un aizvešana. 4. kas var radīt bīstamību. uzbēruma slogošanas laiks pirms ceļa segas būvniecības. ja AADT ≥ 1000. lai nodrošinātu paredzētās ceļa konstrukcijas uzbūvēšanu. piemēram.aprīlis. Būvprojektā. 4. Materiāli Zemes klātnes uzbēruma būvniecībai – minerālas izcelsmes materiāls. pievienojot citus materiālus.1. māls. Materiālā nedrīkst būt tādas ārējas izcelsmes vielas kā koks. tad būvprojektā kā atsevišķs papildu darbs jāparedz pastiprināšana. ko var mērīt ar tradicionālajām mehānisko īpašību noteikšanas metodēm. īpaši saistvielas.gada 20.1. Darba apraksts Zemes klātnes būvniecība ierakumā un uzbērumā ietver rakšanas. nogāžu pastiprināšana. Ja nepieciešams.1. Ja to nevarēs sasniegt ar lietošanai paredzētajām gruntīm vai materiāliem.tml. paaugstinot stiprību. Zemes klātnes grunts stabilizēšana – grunts uzlabošana. vai ierakumus un uzbērumus. kā arī pārliecinoties par izvēlētās metodes piemērotību un iespējamību. Uzbērumos līdz 2m.32 Izstrādes gala redakcija – 2009. piemēram. vai nepieciešams augstāks deformācijas modulis. sanāksmes labojumiem (prot. degakmens pelnus vai cementu. tādējādi padarot to noturīgu pret ūdens un sala iedarbību. 4. pārvietošanas un iestrādes darbus. tabula.8). būvējot papildu kārtas vai stiegrojot ar ģeosintētiskajiem materiāliem. kā arī pamatnes vai virsmu sagatavošanu (profilēšana. h. bet deformācijas modulim uz uzbūvētajām zemes klātnes zemākajām kārtām – vismaz 25 Mpa. ja nepieciešams. Nogāžu slīpumu būvprojektā ieteicams paredzēt atbilstoši LVS 190-2 un LVS 190-5. pārmitrinātas mālainas vai putekļainas gruntis).07. laukakmeņi u.2009. ZEMES KLĀTNE Zemes klātnes būvniecība Kopējam deformācijas modulim EV2 uz zemes klātnes virsmas jābūt vismaz 45 Mpa. Ar ievērtētiem TK 23. tad pirms darba izpildes jāveic ģeodēziskie mērījumi.2. grunts. nomainot grunti. Definīcijas Vājas nestspējas grunts – grunts. kas stāvāks par izmantotā materiāla dabīgā nobiruma leņķi.

006 mm līdz 0.07. veicot hidrometrisko analīzi vai citas speciālas pārbaudes Rupjas daļiņas.02 mm līdz 0. 0 60. 070 Segas pam u at m er i āl s at 2 1 8 22 0. Grunšu (informatīvi – raksturošanai) Galvenā grupa Rupjgraudainas gruntis Jaukta daļiņu izmēra gruntis Smalkgraudaina grunts Daļiņu izmērs (mm). tabula.2009. Daļiņu izmēru vizuāli noteikt nevar. grants – smilts maisījums Smilts. 6 20.0 mm Grants 60 90 125 D aļiņu iz mēr s (m m) 63 mm Akmeņi Smalkas daļiņas.002 mm j. 0.006 mm < 0.063 mm > 0. testē granulometrisko sastāvu i.002 mm Māls Putekļi 0.002 mm līdz 0. laukakmeņi Akmeņi Grants Rupjas daļiņas Smilts Rupja smilts Vidēji rupja smilts Smalka smilts Putekļi Smalkas daļiņas Māls Rupji putekļi Vidēji rupji putekļi Smalki putekļi Rupja grants Vidēji rupja grants Smalka grants Daļiņu izmērs > 200 mm > 63 mm līdz 200 mm > 2 mm līdz 63 mm > 20 mm līdz 63 mm > 6.6 mm > 0.3 mm > 0.33 Izstrādes gala redakcija – 2009. lai noteiktu precīzi.2 mm līdz 0.8).063 mm > 40 % ≤5% ≤ 40 % > 40 % 5 – 40 % ≤ 40 % > 40 % Grupa Grants.3 mm līdz 20 mm > 2 mm līdz 6.6 mm līdz 2 mm > 0.02 mm > 0. bet. 002 0.2 mm > 0.aprīlis. Grunšu daļiņu izmērs (informatīvi – grunšu raksturošanai) Daļiņu veids Apraksts Klintsbluķi. saturs (%) > 2 mm < 0. tabula.gada 20. 0 100 90 80 Tr ekns m s āl Cauri izsijātā materiāla daudzums (svara %) 70 60 Put ekļ i 50 40 L abas s t r ukt ūr as sm l t s i M ēna or Li es s m s āl Šaur as f r akc i j as sm l t s i L at er ī t s 30 20 10 0 0. Daļiņu izmēru var noteikt vizuāli. Nr.063 mm līdz 0. Novērtē. 2 0. smilts – grants maisījums Grants – putekļu maisījums Grants – mālu maisījums Smilts – putekļu maisījums Smilts – mālu maisījums Putekļaina IP ≤ 4 %: grupas grunšu Ceļu specifikācijas 2010 .063 mm Smilts 2. 001 0.063 mm > 0.002 mm līdz 0. sanāksmes labojumiem (prot. Ar ievērtētiem TK 23. 06 0.063 mm līdz 2 mm > 0.

Tālākās kārtas drīkst būvēt tikai pēc tam. tabulu. tad segu drīkst būvēt tikai pēc tam. jauktas augsnes daļiņas ar trūdzemi Kaļķaina. Iekārtas Veltņi. Z = 1 – 5 Kūdra. var lietot arī reciklētus materiālus. Jāizvairās lietot gruntis ar lielu mitrumu. bet šajā gadījumā jāsablīvē iespējami ātri. dūņas Z – sadalīšanās pakāpe Augsne Dažādas citur nepiederīgas vielas Organogēnas gruntis. ja gaisa temperatūra ir zemāka par 00 C. degakmens pelni. ne īpaši noslāņojusies. kaļķi. Darba izpilde Zemes klātnes uzbērumu var būvēt. kad ierakuma pamatne pilnībā atkususi. % Putekļaina IP ≥ 7 %. noslāņojusies. Laistāmajām mašīnām jāspēj operatīvi un efektīvi izliet nepieciešamā apjomā ūdeni. sanāksmes labojumiem (prot. ja ierakums izstrādāts sasalušās gruntīs vai ziemas periodā.aprīlis. 4. punktam ″Metodiskie norādījumi organisko savienojumu satura noteikšanai gruntīs ar izdedzināšanas metodi″. to pabeidzot pirms materiāla sasalšanas. bet. % WL – ūdens tecēšanas robeža. cements. Augu zeme un grunts ar vairāk nekā 6 masas % organisko piemaisījumu jānovāc. pirms zemes klātnes būvniecības sākšanas. Grunts vibroveltņi ar gludiem vai dūru valčiem. ierakuma grunts jāiestrādā uzbērumā. WL = 35 – 50 % Mālaina IP ≥ 7 %. 4.07. ja gaisa temperatūra ir virs 00 C un pamatne nav sasalusi.1. Ja paredzēts. Sablīvējamās kārtas biezumu. Darbu var veikt arī tad. saturs (%) > 2 mm < 0. Z = 6 – 10 Dubļi. Laistāmās mašīnas. nesajaucot ar citiem materiāliem. Noraktā grunts jāaizved uz atbērtni vai arī. Ceļu specifikācijas 2010 . Organisko piemaisījumu daudzumu gruntī nosaka atbilstoši šo specifikāciju 9.6. Galvenā grupa Daļiņu izmērs (mm). kā arī pārbaudīta un ir atbilstoša tās kvalitāte. Ar ievērtētiem TK 23. Nr.063 mm Grupa viegli plastiska WL ≤ 35 % vidēji plastiska WL > 35 – 50 % īpaši plastiska WL > 50 % Mālaina IP > 7 %: viegli plastiska WL ≤ 35 % vidēji plastiska WL > 35 – 50 % īpaši plastiska WL > 50 % IP – plasticitātes indekss. pneimoveltņi. Pirms segas būvniecības jānosaka uzbēruma slogošanas laiks (tehnoloģiskais pārtraukums) līdz zemes klātnes pilnīgai atkušanai. Jālieto grunšu stabilizācijai (pastiprināšanai) būvprojektā paredzētie materiāli. gruntis ar organikas piejaukumu Organiskas gruntis Citas (aizpildošas) > 40 % ≤ 40 % Organisko piemaisījumu daudzums gruntī līdz 1 m dziļumā no zemes klātnes virsmas nedrīkst pārsniegt 2 masas %. piemēram. kad ir pārbaudīta un ir atbilstoša uzbūvētās zemes klātnes kvalitāte. kuriem ir jāatbilst attiecīgi izvirzītajām prasībām. Ieteicams lietot smagākus veltņus par 11. ja paredzēts. WL > 50 % Rupja. Zemes klātnes uzbēruma būvniecībai nedrīkst lietot sasalušu materiālu. tabulā norādītajiem.1.34 Izstrādes gala redakcija – 2009. veltņu tipu. statisko lineāro slodzi.2009. neaizkavējot sablīvēšanu.8).gada 20. ar silicīta piejaukumu Kūdra. ģeosintētiskie materiāli vai citi materiāli. Zemes klātnes ierakuma izstrādei temperatūras vai citu klimata ierobežojumu nav.5. vibrācijas frekvenci un centrifugālo trieciena spēku izvēlas saskaņā ar 11. kā arī uz sasalušas pamatnes.4.

gada 20. k.00 0. Putekļainu vai mālainu grunti. Ar ievērtētiem TK 23.attēlā.50 0. Katras kārtas sablīvēšana jāpabeidz pirms nākamās kārtas vai konstruktīvā slāņa būvniecības. statiskā lineārā slodze: min. 15 kN/m (apmēram 2 t svars) min. jāblīvē ar gludo valču veltni.5 1. Vienā kārtā nav pieļaujams izmantot dažāda tipa gruntis. Ja paredzams sals.07.30 0.60 0. Sablīvēšana veicama. laukakmeņi. savukārt zonā līdz 4 metriem no zemes klātnes virsmas jāblīvē ar vismaz 6 veltņa pārbraucieniem pa vienu vietu. Ceļa virsma Zemes klātnes virsma 2m Zona liela izmēra akmeņiem 4m Daļiņu izmērs mazāks par 2/3 no kārtas biezuma Daļiņu izmērs mazāks par kārtas biezumu 1:m 1 : 1. Būvējot zemes klātni. Lietus laikā darbs jāpārtrauc. kad ir optimāls ūdens saturs. Sablīvējamās kārtas biezumu ieteicams noteikt atbilstoši norādēm 11.tabulā norādīto būvējamās kārtas biezumu. Uzbēruma apakšējā daļā – zemāk par 4 m no ceļa virsmas – lielākie akmeņi nedrīkst pārsniegt 11. tabulā norādītā būvējamās kārtas biezuma. attēls Uzbērums būvējams horizontālās kārtās. kas stiegrots ar ģeorežģiem. gan kārtas nogāzes zonā. sanāksmes labojumiem (prot.80 1. 45 kN/m (apmēram 10 t svars) min.aprīlis. 65 kN/m (apmēram 15 t svars) Vibrācijas divvalču veltnis(2). tabulā.00 2. kura optimālais ūdens saturs ir iespējami zemāks. piemēram. kuros var uzkrāties ūdens. savukārt akmeņi nedrīkst pārsniegt kārtas biezumu. tabulā norādīto kārtas biezumu drīkst dubultot. Pirms darba izpildes jānosaka katra izmantojamās grunts tipa Proktora blīvuma un ūdens satura attiecību izmaiņu grafiks. kā norādīts 3. statiskā lineārā slodze: min. gruntis ar augstāku nestspēju izmantojamas virsējā kārtā.2009.60 0. jāsablīvē nekavējoties pēc materiāla izlīdzināšanas. kas nodrošina ūdens atvadi ārpus ceļa konstrukcijas.40 0. pieberami ar nedrenējošu grunti un sablīvējami. būvējot starpkārtu no akmens materiāla. Uzbērums zonā 4 metrus zemāk par zemes klātnes virsmu jāblīvē ar vismaz 4 veltņa pārbraucieniem pa vienu vietu.20 0. 5 kN/m (apmēram 1 t svars) Akmeņi. grants Smilts Putekļaina vai mālaina Dažāda izmēra daļiņu smilts vai grants un grunts ar lielu putekļu mālaina grunts daļiņu saturu 1.80 0. Nr. Būvniecības darbi jāveic vienlaikus. ja paredzēts nostiprināt vājas nestspējas (dabīgo) grunti. Ieplakas un citi lokālie iesēdumi. kas pārsniedz noteiktos izmērus. izņemot gadījumu.20 0. kā arī norādot ūdens satura pieļaujamās novirzes no optimālā.60 Ceļu specifikācijas 2010 . ja paredzams lietus. izveidojot šķērskritumu.8).35 Izstrādes gala redakcija – 2009. gan būvējot zemes klātnes kārtas. norādot tilpuma blīvumu. 30 kN/m (apmēram 6 t svars) min. nepieciešamības gadījumā laistot vai žāvējot.15 0.30 0. Uzbēruma augšējā daļā – līdz 4 m no ceļa virsmas – akmeņu (vai citu ķermeņu) lielākais izmērs nedrīkst pārsniegt 2/3 no 11. tabula. Maksimāli pieļaujamais sablīvēta slāņa biezums (m) dažādiem materiāliem un blīvēšanas iekārtām (informatīvi – blīvēšanas iekārtu tipa un blīvēšanas režīma noteikšanai) Grunts Blīvēšanas iekārta Vibroveltnis ar vienu valci(1).25 0.00 3. ieteicams izvēlēties efektīvākas blīvēšanas iekārtas un lietot materiālu. ievērojot optimālo grunts mitrumu un pieļaujamās novirzes. Akmeņus. Šajā zonā 11. laikus jāplanē darba virsmas. var novietot uzbēruma ārējā malā – zemāk par 2 m no ceļa virsmas –.10 0.

Būvējot uzbērumu uz vājas nestspējas gruntīm vai no vājas nestspējas gruntīm.35 0. PIEZĪME (2) Ja blīvē ar aktīvām vibrācijas iekārtām abos valčos.20 0. 45 kN/m (apmēram 20 t svars) Pneimoveltnis.25 0.07. 20 kN/m (apmēram 6 t svars) min.36 Izstrādes gala redakcija – 2009.20 0. Izpildīto darbu kvalitātei jāatbilst 12.5 % no paredzētā ≤ ± 10 cm no paredzētā uz katru pusi no ceļa ass ≤ ± 10 cm no paredzētā ≥ 98 % no Proktora blīvuma vai veicot dubulto slogošanu ar statisko plātni Eυ2/Eυ1 ≤ 3.6.25 0.25 0. Mērījumi.25 0.40 0. 25 kN/m 0. Nr. Zemes klātnes kvalitātes prasības un nosacījumi testēšanai un mērījumiem Parametrs Virsmas augstuma atzīmes Nogāžu slīpums Šķērsprofils Platums Novietojums plānā Grunts sablīvējums katrai kārtai vai pamatnei(1) Prasība ≤ ± 5 cm no paredzētā Metode LBN 305-1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus Ne stāvākas par paredzēto ≤ ± 1. tabula. jābūt nodrošinātai pilnīgai ūdens notecei. slodze/ritenis: min.5 Ar šabloniem Ar 3 m mērlatu un līmeņrādi Ar mērlenti LBN 305 – 1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus Izpildes laiks vai apjoms Visā būvobjektā vismaz trīs vietās šķērsprofilā (piem. Ja nepieciešams nogāzes papildus piebērt. kā arī katrai uzbūvētajai kārtai jābūt līdzenai. sanāksmes labojumiem (prot.20 0.50 0. izmantojot kravu kontrolsvēršanu un laboratoriski noteiktu bērto tilpumsvaru vai kontrolējot ar ģeodēziskiem mērījumiem. pārbaudes un testēšana jāveic pirms nosedzošās kārtas būvniecības.2009.25 PIEZĪME (1) Attiecas uz piekabināmo veltni ar vienu valci.6 m augstus pakāpienus.20 0. tas jādara tad.20 0. Pašgājēju veltņiem slodze attiecas uz valci.25 0.gada 20. 15 kN/m min. 10 kN/m (apmēram 2 t svars) min.20 0. ja paredzēts uzmērīt Kopējais deformācijas modulis EV2 nedrīkst būt zemāks par 45 MPa vai ne zemāks par 25 MPa katrai zemākajai kārtai. lai vēlāk nevajadzētu papildus piebērt nogāzes. uz ceļa ass un malās) ik pēc 100 m Testējot aizdomu gadījumos par neatbilstību Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 100 m pirms nosedzošās kārtas būvniecības Visā būvobjektā raksturīgos punktos Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 1000 m pirms nosedzošās kārtas būvniecības Deformācijas modulis. esošajā zemes klātnē izveidojot 1 – 3 m platus un 0. turklāt ar tādu aprēķinu. tas veicams. vai no putekļainām vai mālainām gruntīm. ja nav paredzēts citādi Ceļu specifikācijas 2010 . pirms ceļa segas pamata būvniecības uzsākšanas paredzams tehnoloģiskais pārtraukums. lineārā slodze: min.8). tabulā izvirzītajām prasībām. Ar ievērtētiem TK 23.30 0. pārvietotā vai iestrādātā materiāla daudzums.25 0. Uzbērums jābūvē visā platumā un vienlaikus ar nogāzēm. kad gaisa temperatūra nav zemāka par +50 C. ja nav paredzēts citādi LVS EN 13286-1 LVS EN 13286-2 AASHTO T205 ASTM D2167-08 ASTM D1556-07 BS 1377-9 DIN 18134 DIN 18134 Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 1000 m vai vismaz 1 mērījums katrai zemākajai kārtai.aprīlis. Ja grunti paredzēts stabilizēt vai pastiprināt.60 0.1. Kvalitātes novērtējums Uzbūvētajam zemes klātnes ierakumam vai uzbērumam. 30 kN/m (apmēram 10 t svars) Statisks trīsvalču veltnis.25 0.3 – 0.20 0. l. 50 kN/m (apmēram 10 t svars) Statisks dūrvalču veltnis: min. Jākontrolē būvobjektā pievestā. tad noteikto pārbraucienu skaitu var samazināt divas reizes. min.. 4.15 0.

Nr.aprīlis. Ceļu specifikācijas 2010 . Ar ievērtētiem TK 23. Darba daudzuma uzmērīšana Uzbūvētās zemes klātnes darbu daudzums jāuzmēra.37 Izstrādes gala redakcija – 2009. 4.gada 20.6.07. kā norādīts Ceļu specifikāciju 2.2.4.1.2009. aprēķinot piebērto vai norakto grunts apjomu blīvā veidā. PIEZĪME(1) Jānosaka no grunts uzbūvētās kārtas tilpuma blīvums. Neatbilstību gadījumā jāveic nepieciešamie pasākumi prasību nodrošināšanai.7. kas jāattiecina pret no kārtas noņemta parauga Proktora blīvumu. sanāksmes labojumiem (prot.8). punktā.

Ar saistvielām nesaistītu kārtu armēšana vai atdalīšana Ģeosintētisko materiālu lietošana jāparedz būvprojektā. 1. 4.2.2. 4.2. punkta prasībām. Armēšanas ģeosintētisko materiālu īpašības (LVS EN 13249. B.tabula) Īpašība Standarts Stiepes stiprība. planēšana. Atdalīšana ar ģeosintētiskiem materiāliem – dažādu materiālu konstruktīvo kārtu atdalīšana.07.2. Šķembas – atbilstoši Ceļu specifikāciju 5. Armēšanai ieteicams lietot ģeorežģus. izturība pret ķīmisko novecošanos. materiālu sagatavošanu vai ražošanu. 4. Nr.aprīlis. sablīvēšana). F Pagarinājums pie maksimālās slodzes.tabula) Īpašība Standarts Stiepes stiprība. Armēšanas materiāliem jādefinē 13. lietojot ģeosintētisko materiālu.2. Ar ievērtētiem TK 23. armētos un neaustos ģeotekstilus.1.8). tabulā norādītās deklarējamās īpašības.2009. Darba apraksts Ar saistvielām nesaistītu kārtu armēšana vai atdalīšana ar ģeosintētiskiem materiāliem ietver pamatnes un virsmu sagatavošanu (līdzināšana. ε Statiskās caurspiešanas tests (CBR tests) (1) Dinamiskās perforācijas izturība (krītošā konusa tests) (1) Berzes raksturojumi(2) Bojājumi uzstādīšanas laikā (2) Izturība pret ārējās vides iedarbību (2) (nodilumizturība. m. 4.38 Izstrādes gala redakcija – 2009. izturība pret mikrobioloģisko sadrupšanu) Ūdens caurlaidība normālai plaknei (2) Ilgizturība LVS EN ISO 10319 LVS EN ISO 10319 LVS EN ISO 12236 LVS EN 918 LVS EN ISO 12957-1 LVS EN ISO 12957-2 LVS EN ISO 10722 LVS EN 12224 LVS EN 12447 LVS EN 12225 LVS EN ISO 11058 LVS EN 13249. PIEZĪME (2) Lieto tikai gadījumos. projektēšana un darba daudzuma aprēķini.gada 20. piegādi un iestrādi. ε Statiskās caurspiešanas tests (CBR tests) LVS EN ISO 10319 LVS EN ISO 10319 LVS EN ISO 12236 Ceļu specifikācijas 2010 . 1. ja pamato to nepieciešamību un racionalitāti. tad pirms darba izpildes jāveic ģeodēziskie mērījumi. Definīcijas Armēšana ar ģeosintētiskiem materiāliem – zemas nestspējas grunts vai citu ceļa konstruktīvo kārtu nestspējas paaugstināšana. tabula. kuros šo īpašību vērtības ir svarīgas materiālu paredzēto funkciju nodrošināšanai. austos. kas aizpildīta atbilstoši LVS EN ISO 17050-1 prasībām.pielikums PIEZĪME (1) Lieto tikai ģeotekstiliem. F Pagarinājums pie maksimālās slodzes.3. sanāksmes labojumiem (prot. filtrācijas un drenāžas īpašību uzlabošana ar ģeosintētiskajiem materiāliem. Ja nepieciešams. kā arī armogrunti – kompozītmateriālu no ģeorežģa un grunts. Atdalīšanas ģeosintētisko materiālu īpašības (LVS EN 13249.2. kompozītmateriālu no ģeorežģa un šķembām. Atdalīšanai un konstrukciju filtrējošo un drenāžas īpašību uzlabošanai ģeosintētiskajiem materiāliem jēdefinē 14. tabulā norādītās deklarējamās īpašības. Materiāli Visiem objektā izmantotajiem ģeosintētiskajiem materiāliem ir jābūt ražotāja izdotai to tehnisko īpašību datu lapai un ražotāja vai piegādātāja deklarācijai. n. tabula.

2009. Kārtu sablīvēšanai jāievēro 4. F Min. Atdalīšana.5 m platumā uz nelīdzenas virsmas vai vājas grunts. ja gaisa temperatūra nav zemāka par -180 C. ja to atļauj ražotājs.5 m. Ģeosintētisko materiālu izvēle Esošā grunts Vāja (mīksts māls ar bīdes stiprību < 25 kPa. kūdra) Ģeosintētiskā materiāla īpašība Min. B.2.4 m biezumā. Ceļu specifikācijas 2010 . drīkst braukt pa sablīvētām kārtām. kas varētu pārplēst ģeosintētisko materiālu. kas nodrošina kvalitatīvu darba izpildi. ja uz ģeotekstila uzklāts minerālmateriāla slānis vismaz 0.1. un 5.1. un pārlaidumu 0. Īpašība Standarts Dinamiskās perforācijas izturība (krītošā konusa tests) LVS EN 918 Raksturīgais atvēruma izmērs LVS EN ISO 12956 Ūdens caurlaidība normālai plaknei LVS EN ISO 11058 Ilgizturība LVS EN 13249.4. Pārlaidumu var nostiprināt ar metāla skavām vai tapām. Vismaz 15 cm (sablīvētā stāvoklī) minerālmateriāla pirmā kārta jāuzbīda uz ģeorežģa no viena gala. ūdens caurlaidība normālai plaknei (10‾³ m/s) Min.8).2. punktā izvirzītās prasības. Ar ievērtētiem TK 23.pielikums Ģeosintētiskais materiāls jāizvēlas atkarībā no esošās grunts.2. ar sašūšanu un pārlaidumu 2 × 0. smilts un grants) 4. pārklājumiem ″pa spalvai″. pagarinājums pie max. dinamiskās perforācijas izturība (krītošā konusa tests) (mm) Min.5. o. 5. Nr. Iekārtas Darbu izpildei nepieciešamās iekārtas vai mehānismus.1. bet uz vājām gruntīm – vismaz 0. Transporta līdzekļi. konstruktīvo kārtu materiāliem. jāsablīvē. pagarinājums pie max. sanāksmes labojumiem (prot.aprīlis.2.3 m platumā uz līdzenas virsmas un vismaz 0. 4.2. zem ģeorežģa jāieklāj neausts ģeotekstils ūdens filtrācijas nodrošināšanai. nenostiepjot un bez ielocēm. Blīvēšanu var uzsākt. filtrēšanas un drenāžas uzlabošana Ģeosintētiskos materiālus ieklāj uz esošās grunts vai starp konstruktīvajiem slāņiem. kas nav mazāks par 0. F Min. slodzes (%). ar sametināšanu. Pirms ģeosintētisko materiālu klāšanas virsma ir jānolīdzina..39 Izstrādes gala redakcija – 2009. tabula. Darba izpilde 4. lietojot gāzes lodlampu. ε Maks. Transporta līdzekļu un mehānismu kustība pa ieklāto ģeotekstilu nav vēlama.07.5.1 m.2.gada 20.15 m. ūdens caurlaidība normālai plaknei (10‾³ m/s) Maksimālais uzbēruma materiāla daļiņu izmērs (mm) d < 60 60 < d < 200 200 < d < 500 15 25 27 3 10 20 36 3 15 25 27 3 10 20 36 3 20 30 21 3 15 25 27 3 Noturīga (blīvs māls ar bīdes stiprību > 25 kPa. Ģeorežģis jāieklāj ar lokšņu pārsegumu.1 – 0. Braukt pa nenosegtu ģeorežģi ir aizliegts. slodzes (%). stiepes stiprība (kN/m). 4. no tās jānovāc priekšmeti.tabulu (NorGeoSpec 2002 ″ A Nordic system for specificationand control of geotextiles in roads and other trafficked areas″ ). Izvēlei ieteicams lietot 15. dinamiskās perforācijas izturība (krītošā konusa tests) (mm) Min. satiksmes slodzes un hidroloģiskajiem apstākļiem. Armēšana Ģeorežģi drīkst iebūvēt. Ja armētās grunts slānī var iekļūt gruntsūdens.2 m biezumā. stiepes stiprība (kN/m). kas pieved minerālmateriālu.5. ε Maks. Ģeotekstila savienošanu var veikt ar pārklāšanu – ar pārlaidumu vismaz 0. izvēlas būvuzņēmējs. Pamatnes grunts jānoplanē un jāsablīvē.

Nr.2. Konstruktīvo kārtu kvalitāte jānovērtē atbilstoši 4. un atklātās neatbilstības jālabo pirms nākamā darba posma uzsākšanas.1.aprīlis. punkta prasībām.8). sanāksmes labojumiem (prot.7. 5. 4. Ar ievērtētiem TK 23. noklātas joslas platumam pieļaujamā atkāpe ir no -5 līdz +15 cm uz katru pusi no ceļa ass.2.1.07. 4.. vai 5.6. Ceļu specifikācijas 2010 .40 Izstrādes gala redakcija – 2009. Kvalitātes novērtējums Kvalitāte jānovērtē darba izpildes laikā.2009.2. Darba daudzuma uzmērīšana Jāuzmēra ar ģeosintētisko materiālu noklātā platība.gada 20. Ģeosintētiskā materiāla lokšņu savienojumi nedrīkst būt šaurāki par paredzēto.

III.2.gada 20.6. Materiāli salizturīgajai kārtai ar paredzēto nestspēju ≥ 60 MPa Salizturīgās kārtas būvniecībai. sanāksmes labojumiem (prot. ja tās paredzētā nestspēja ≥ 60 MPa . Ja nepieciešams. . punktā noteiktajām prasībām atbilstošu materiālu. svara % Minerālmateriāla (jaukta) LVS EN 933-1 procentuālais daudzums. kuriem jāatbilst 16.i. p-ts Kategorija ----f5 Prasība Minerālmateriāla daļiņu saturs..tabulā izvirzītajām prasībām. pārstrādāti materiāli). I. mērvienība Testēšanas metode Atsauce uz LVS EN 13242+A1 ----4. 5. Būvprojekta tehniskajiem risinājumiem ir jānodrošina efektīva ūdens atvade no ceļa konstrukcijas.1. Prasības materiāliem salizturīgajai kārtai ar paredzēto nestspēju ≥ 60 MPa Īpašība. kas LVS EN 933-1 mazākas par 90 mm. projektēšana un darba daudzuma aprēķini. vai ≥ 100 MPa – V. Salizturīgās kārtas nestspējai (kopējam deformācijas modulim EV2) uz salizturīgās kārtas virsmas jābūt vismaz 60 MPa. Materiāli 5. Salizturīgo kārtu var paredzēt būvēt vairākos slāņos. t.41 Izstrādes gala redakcija – 2009. dabīgi vai drupināti smalki vai jaukti minerālmateriāli. AR SAISTVIELĀM NESAISTĪTAS UN HIDRAULISKI SAISTĪTAS KONSTRUKTĪVĀS KĀRTAS Salizturīgās kārtas būvniecība 5. kā arī domnas un tēraudkausēšanas sārņi. Ja lieto dažāda veida materiālus. tabula. jānodrošina. Ja salizturīgās kārtas nestspēja (kopējais deformācijas modulis EV2) paredzēta ≥ 120 MPa – SV.1. VI slodzes klasei atbilstoši ″Ceļa segas tipveida konstrukciju katalogs″. bet augšējos slāņos – materiāli ar augstāku nestspēju. tad drīkst lietot tikai 5.1. piegādi un iestrādi. tad jāveic arī ģeodēziskie mērījumi.aprīlis. Definīcijas Darba apraksts Salizturīgo kārtu var būvēt vienā vai vairākos slāņos. kas LVS EN 933-1 mazākas par 0. Nr.1.3. IV slodzes klasei. kas iziet 100 ≤ 25 ≤5 Ceļu specifikācijas 2010 . Nepieciešamības gadījumā būvprojektā jāparedz atbilstoša drenāža vai ģeosintētisko materiālu lietošana. nodrošinot paredzēto salizturīgās kārtas nestspēju. 5. 5. planēšana). p.3.1.. 5.07.1.1. tad apakšējos slāņos jāparedz materiāli ar zemāku nestspēju. punkā noteiktajām prasībām atbilstošus materiālus.3. lai iespējamais augstākais gruntsūdens līmenis ceļa konstrukcijā būtu ne augstāk kā 30 cm zem salizturīgās kārtas pamatnes (zemes klātnes virsmas) jebkurā ceļa konstrukcijas šķērsgriezumā. un tās būvniecībai būvuzņēmējs var paredzēt jebkuru 5. Būvniecība ietver pamatnes sagatavošanu (profilēšana.1.1.3. II.125 mm. reciklēti materiāli (iepriekš būvniecībā izmantoti.2009. Ar ievērtētiem TK 23.2. lietojama smilšaina grunts. Jāizpilda būvprojektā noteiktās prasības kopējam kārtas biezumam. masas % Minerālmateriāla daļiņu saturs. nodrošinot paredzēto salizturīgās kārtas nestspēju. nepieciešamo materiālu sagatavošanu un ražošanu.8).

2009.063 mm.7.125 mm vai 0. tabula. tabulā izvirzītajām vispārējām prasībām. r. Salizturīgās kārtas būvniecībai ar paredzēto nestspēju ≥ 60 MPa . kas iziet caur 0. mērvienība caur 0.4. Lietojami materiālu maisījumi. un. Ja smilšainas grunts daļiņu saturs. kurš šādā gadījumā nedrīkst būt mazāks par 1 m/dienn. p-ts Kategorija f5 Prasība ≤5 --- 4.gada 20. Materiāli salizturīgajai kārtai ar paredzēto nestspēju ≥ 100 MPa vai ≥ 120 MPa Salizturīgās kārtas būvniecībai ar paredzēto nestspēju ≥ 100 MPa vai ≥ 120 MPa lietojami dabīgi vai drupināti jaukti minerālmateriāli.063 mm.2. tabula.42 Izstrādes gala redakcija – 2009.3. Vispārējās prasības materiāliem salizturīgajam slānim ar paredzēto nestspēju ≥ 100 MPa vai ≥ 120 MPa Īpašība.07.2. pārstrādāti materiāli).1. Prasības granulometriskajam sastāvam materiāliem salizturīgajam slānim ar paredzēto nestspēju ≥ 100 MPa vai ≥ 120 MPa Kopīgā granulometriskā sastāva diapazona kategorija – GV Ceļu specifikācijas 2010 . Ar ievērtētiem TK 23.. ja smalkās frakcijas saturs smalkajā minerālmateriālā pārsniedz 3% pēc masas un nav dokumentēti pierādījumi par apmierinošu lietošanu.125 mm vai 0. tabulā norādītās vērtības. kas mazākas par 0.5. metilēnzilā lielums g/kg Testēšanas metode LVS EN 933-9 Atsauce uz LVS EN 13242+A1 4. ir jānosaka filtrācijas koeficients.1. kas mazākas par 0. tabulā izvirzītajām vispārējām prasībām un 18. p-ts Minerālmateriālos nedrīkst būt tādas ārējas izcelsmes vielas kā koks.3. ja tas ir noteikts. svara %(1) Piemaisījumi Testēšanas metode LVS EN 933-1 Atsauce uz LVS EN 13242+A1 4.063 mm ≤ 7 masas %.063 mm sietu. sanāksmes labojumiem (prot.1. tabulā izvirzītajām prasībām. mērvienība Minerālmateriāla (jaukta) procentuālais daudzums. reciklēti materiāli (iepriekš būvniecībā izmantoti. tad iegūtie filtrācijas koeficienta rezultāti nav izmantojami smilšainas grunts atbilstības vērtēšanai.2. q. kas var radīt bīstamību lietojot izstrādājumu PIEZĪME(1) Jānosaka. pārsniedz 16. atbilst 16.063 mm sietu. kas mazākas par 0. Nr. svara % Smalkās frakcijas kvalitāte(1) metilēnzilā vērtība (kategorija). Bet jebkurā gadījumā materiāla daļiņu saturs. nedrīkst pārsniegt 12 masas %.4. stikls un plastmasa. kā arī domnas un tēraudkausēšanas sārņi.8).3. testējot atbilstoši Ceļu specifikāciju 9. tad filtrācijas koeficients nav jānosaka. lietojot izstrādājumu PIEZĪME(1) Līdz 10% no veiktajiem testiem pieļaujams daļiņu saturs <0. Īpašība. punktā izvirzītajām prasībām granulometriskajam sastāvam un 17.6.1.3. p-ts plastmasa.2. p-ts Kategorija Prasība MBF10 ≤ 10 Minerālmateriāli nedrīkst saturēt tādas ārējas izcelsmes vielas kā koks. punktam ″ Metodiskie norādījumi smilšainas grunts filtrācijas koeficienta noteikšanai". tabulā izvirzītajām prasībām granulometriskajam sastāvam. var lietot arī 5. kuri atbilst 5. kuri atbilst 17. punktā izvirzītajām prasībām atbilstošus materiālus.4.5. 5. kas var radīt bīstamību. stikls un Piemaisījumi --4. Var arī lietott 5.063 mm. Ja smilšainas grunts daļiņu saturs.aprīlis. punktā minētos materiālu maisījumu tipus ar paredzēto lietojumu nesošajās kārtās ceļiem ar saistītu segumu.

6.1.3. nosedzošās kārtas vai slāņus būvējot.43 Izstrādes gala redakcija – 2009. vibrācijas frekvenci un centrifugālo trieciena spēku izvēlas atkarībā no sablīvējamā materiāla kārtas biezuma.4 16 11. statisko lineāro slodzi. ja gaisa temperatūra ir zemāka par 00 C.2009. Kvalitātes novērtējums Uzbūvētai salizturīgajai kārtai jābūt viendabīgai un līdzenai.1.2. neaizkavējot sablīvēšanu. punkta nosacījumiem atkarībā no kārtas būvniecībā lietoto materiālu veida.6 4 2 1 5.1.2. Grunts vibroveltņi ar gludiem valčiem. tabulā (2. mērvienība Virsizmērs masas % . Pirms darba izpildes jānosaka izmantojamā materiāla Proktora blīvuma un ūdens satura attiecību izmaiņu grafiks. 5.8).5. ievērojot optimālu minerālmateriāla mitrumu un pieļaujamās novirzes. kā arī ūdens satura pieļaujamās novirzes no optimālā. Mērījumi. kā arī pārbaudīta un ir atbilstoša tās kvalitāte. nepieciešamības gadījumā laistot vai žāvējot. Paraugi jāņem pirms materiāla iestrādes. Darba izpilde Salizturīgo kārtu var būvēt. tabulā norādītās vai citas paredzētās materiāla īpašības.07. Sablīvēšana veicama. ja gaisa temperatūra ir virs 00 C un pamatne nav sasalusi.daļiņu daudzums < 2D mm .3 Kategorija OC80 Prasība 100 80 – 99 0/63 Maisījuma apzīmējums 0/16 0/22 0/32 0/45 0/56 Cauri izsijātā materiāla daudzums (svara %) 125 90 63 56 45 31. kā arī uz sasalušas pamatnes.2 8 5. pneimoveltņi.4.1. Nr. Laistāmās mašīnas.5 22. pārbaudes un testēšana jāveic pirms nākamās konstruktīvās kārtas būvniecības. Īpašība. tabulas vai 5. Uzbūvētās kārtas kvalitātei jāatbilst 19. sanāksmes labojumiem (prot.5.6. 100 80-99 47-87 15-75 100 80-99 47-87 15-75 100 80-99 47-87 15-75 100 80-99 47-87 15-75 100 80-99 47-87 15-75 - 100 80-99 47-87 15-75 - 100 80-99 47-87 15-75 - 100 80-99 47-87 15-75 - Iekārtas Veltņi. Pirms darba izpildes jātestē 16. bet šādā gadījumā drīkst izmantot tikai nesasalušu materiālu. punktā). kā arī būvēt tikai vienu slāni.5. Paraugu testēšanas biežums norādīts 3. kad uzbūvētais slānis un pamatne ir pilnībā atkususi. Laistāmajām mašīnām jāspēj operatīvi un efektīvi izliet nepieciešamā apjomā ūdeni. Darbu var veikt arī tad.aprīlis. punkta un 11. Ceļu specifikācijas 2010 . nodrošinot pilnīgu ūdens noteci no kārtas virsmas. 5. Veltņu tipu. tabulā izvirzītajām prasībām. Ar ievērtētiem TK 23. norādot tilpuma blīvumu ar optimālu ūdens saturu.daļiņu daudzums < D mm Sieta izmērs (mm) 0/8 Testēšana s metode LVS EN 933-1 0/11 Atsauce uz LVS EN 13285 4.gada 20. Sablīvējamo kārtu biezumus un sablīvēšanas režīmus ieteicams noteikt atbilstoši 4.

Ceļu specifikācijas 2010 . II. sanāksmes labojumiem (prot.. uz ceļa ass un malās) ik pēc 500 m Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 1000 m pirms nosedzošās konstruktīvās kārtas būvniecības ≤ ± 1.100 MPa – V. aprēķinot uzbūvētās kārtas tilpumu blīvā veidā atbilstoši Ceļu specifikāciju 2.gada 20. attiecinot to pret no kārtas noņemta parauga Proktora tilpuma blīvumu. PIEZĪME(1) Jānosaka uzbūvētās kārtas tilpuma blīvums. PIEZĪME(2) Slodzes klase atbilstoši ″Ceļa segas tipveida konstrukciju katalogs″.8). uz ceļa ass un malās) ik pēc 50 m Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 50 m Visā būvobjektā raksturīgos punktos Visā būvobjektā vismaz trīs vietās šķērsprofilā (piem.7. VI slodzes klasei(2).2009. Nr. Šurfēt nedrīkst tuvāk par 1.0 m no salizturīgā slāņa malas Sablīvējums (1) ≥ 100 % no Proktora blīvuma vai veicot dubulto slogošanu ar statisko plātni Eυ2/Eυ1≤2. 5. Darba daudzuma uzmērīšana Salizturīgās kārtas būvniecības darbu daudzumu nosaka.120 MPa – SV. ja paredzēts uzmērīt Kopējais deformācijas modulis EV2 nedrīkst būt zemāks par: .4..5 Deformācijas modulis. punkta prasībām.6.44 Izstrādes gala redakcija – 2009. tabula. s.07. Ar ievērtētiem TK 23. Prasības salizturīgās kārtas kvalitātei un testēšanas nosacījumi Parametrs Virsmas augstuma atzīmes Šķērsprofils Platums Novietojums plānā Kārtas biezums Prasība ≤ ± 5 cm no paredzētā Metode LBN 305-1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus Izpildes laiks vai apjoms Visā būvobjektā vismaz trīs vietās šķērsprofilā (piem.5 % no paredzētā ≤ ± 10 cm no paredzētā uz katru pusi no ceļa ass ≤ ± 10 cm no paredzētā ≤ ± 5 cm no paredzētā Ar 3 m mērlatu un līmeņrādi Ar mērlenti LBN 305 – 1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus Šurfējot (atrokot) un uzmērot ar lineālu.aprīlis. .1. IV LVS EN 13286-1 LVS EN 13286-2 AASHTO T205 ASTM D2167-08 ASTM D1556-07 BS 1377-9 DIN 18134 DIN 18134 Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 1000 m slodzes klasei(2). I. III.60 MPa vai .2.

augus u. jāparedz papildu darbi vai materiāli. Ar ievērtētiem TK 23. pārstrādātus materiālus).aprīlis. Darba apraksts Nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošo kārtu vai segumu var būvēt vienā vai vairākos slāņos. jauktiem un/vai smalkiem izejmateriāliem tā.2. kā arī pamatnes sagatavošanu (profilēšana. Ja būvprojektā nav norādīts konkrēts lietojamā maisījuma tips. Neviens no materiāliem nedrīkst saturēt māla gabalus vai pikas. lai gatavā maisījuma īpašības atbilstu šo specifikāciju prasībām. Definīcijas Nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošā kārta – ar saistvielām nesaistīta autoceļa segas konstrukcijas nesošā kārta. prasības maisījumiem – pēc LVS EN 13285. kā arī domnas un tēraudkausēšanas sārņus.3. tad pirms darba izpildes jāveic arī pamatnes ģeodēziskie mērījumi un darba daudzuma aprēķini.1.07. kas to nodrošinās. • maisījuma tipi slāņos jāparedz no rupjākiem – apakšējos slāņos.2. var noteikt no Ceļu specifikācijām atšķirīgu lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klasi atbilstoši pasūtītāja definētām prasībām.c. Ja nepieciešams.2. Ceļu specifikācijas 2010 . saknes.gada 20. organiskas vielas vai citus nepieņemamus piemaisījumus. Nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošās kārtas vai seguma būvniecība Uzbūvējot paredzēto ceļa segas pamata nesošo kārtu vai konstrukciju. bez segregācijas.8).5-kāršu lietoto minerālo materiālu lielāko (D) daļiņu izmēru un ne lielāks par 4-kāršu lietoto minerālo materiālu lielāko (D) daļiņu izmēru. piegādi un iestrādi. Nr. planēšana). Maisījumu gatavošanai ir atļauts izmantot arī divu vai vairāku blakus esošo izmēru minerālmateriālu kombinācijas vai minerālmateriālu maisījumus. 5. • ceļa segas kārtu var paredzēt izbūvēt no vairākiem slāņiem.45 Izstrādes gala redakcija – 2009. Virsējā nesošā kārta – nesošā virskārta. Šajā nodaļā izvirzītajām prasībām jāatbilst katram atsevišķajam nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošās kārtas vai seguma maisījumā izmantotajam izejmateriālam. Šajā gadījumā tiem ir jābūt vienmērīgi samaisītiem. pamata nesošajā apakškārtā vai segumam. uz smalkākiem – augšējos slāņos. ievērojot šādus kritērijus: • maisījuma tips jāizvēlas atbilstoši tā paredzētajam lietojumam – ceļiem ar nesaistītu segumu: pamata nesošajā virskārtā. Prasības maisījumu izejmateriāliem noteiktas pēc LVS EN 13242+A1. 5. Būvniecība ietver nepieciešamo materiālu sagatavošanu un ražošanu. Pasūtītājs var noteikt lietojamā materiāla izcelsmi. ceļiem ar saistītu segumu: pamata nesošajā virskārtā vai pamata nesošajā apakškārtā. • ja paredzēts. Nesaistītu minerālmateriālu segums – ar saistvielām nesaistīta ceļa segas konstrukcijas seguma virskārta – dilumkārta. Konstruktīvās kārtas biezums jāparedz ne mazāks par 1. Materiāli Nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošās kārtas vai seguma būvniecībai lietojami minerālmateriālu maisījumi. Maisījumi jāsagatavo no Ceļu specifikāciju prasībām atbilstošiem rupjiem. 5. Var lietot minerālmateriālus no kalnu iežiem vai arī reciklētus materiālus (iepriekš būvniecībā izmantotus.2. jāsasniedz paredzētais kopējais deformācijas moduli EV2. modificējot ceļa segas konstrukciju (ceļa segas konstrukcijas tipu). Apakšējā nesošā kārta – nesošā apakškārta. velēnas. Ja nepieciešams. sanāksmes labojumiem (prot. 5. tad maisījuma tipu nosaka būvuzņēmējs.2.2009.

tabulā izvirzītajām prasībām.5 plus 1. kas ir aprēķināti kā 1. tad frakcionēto šķembu slāņus atsevišķi var neķīlēt vai veikt to ierobežotā apjomā. nekā noteikts šajās specifikācijās attiecīgajai AADTj.07. Ir atļautas divu vai vairāk blakus esošo izmēru minerālmateriālu kombinācijas vai jaukti minerālmateriāli. PIEZĪME(2) Ja uz D izmēra sieta palikušais masas procentuālais daudzums ir < 1%. v.2 22. 45 56 63 90 (LVS EN 13242+A1 4. kas atrodas starp d un D. u. Smalkās frakcijas saturam un kvalitātei jāatbilst 22. Šādā gadījumā uzbūvētā slāņa biezums nav ieteicams biezāks par lietotā minerālmateriāla lielāko graudu izmēru vairāk nekā 2.7. Ar ievērtētiem TK 23.komplekta sieti.4D un d/2 sieti. Ja paredzēts. kas piegādāts kā dažādu izmēru vai tipu maisījums. Nr. 5. piemēram.6. Ja virs šādas frakcionētu šķembu kārtas paredzēts būvēt ar saistvielām saistītu kārtu. izmantojot apzīmējumu d/D. p-ts Kategorija fNR Prasība Nav prasību Ceļu specifikācijas 2010 . un 4.komplekts 0 1 2 4 8 16 (5) (11) (22) (32) (mm) PIEZĪME. Iekavās dotos noapaļotos izmērus var lietot vienkāršotai minerālmateriālu izmēru raksturošanai.4D(1) D(2) d d/2(1) 100 98 līdz 100 80 līdz 99 0 līdz 20 0 līdz 5 100 100 98 līdz 100 80 līdz 99 98 līdz 100 80 līdz 99 Kategorija GC80/20 GF80 GA80 PIEZĪME(1) Ja sieti. ir jābūt vienmērīgi samaisītam. Prasības maisījumu izejmateriāliem (LVS EN 13242+A1 4. kuru D ≤ 2d.p-ts) Granulometriskais sastāvs. pakāpeniski samazinot ķīlējošo šķembu frakciju ar soli ½ – ¼ no ieklātajā kārtā vai iepriekšējā ķīlēšanā lietoto šķembu lielāko graudu izmēra līdz mazākajai frakcijai 4 – 8 mm.2. Vispārējās prasības granulometriskajam sastāvam Minerālmateriāls Rupjš Smalks Jaukts Izmērs (mm) d ≥ 1 un D>2 d = 0 un D ≤ 6. Ja virs šādas frakcionētu šķembu kārtas paredzēts būvēt ar saistvielām nesaistītu pamata nesošo kārtu.6. Samaisot minerālmateriālus ar ievērojami atšķirīgu blīvumu. precīzi neatbilst standarta ISO 565:1990 R20 sērijas sietu numuriem. izmantojot 20.3. būvējot ar noķīlēšanas paņēmienu. lai izvairītos no segregācijas. Minerālmateriālu granulometriskajam sastāvam ir jāatbilst 21.smagie minerālmateriālu maisījumiem attiecīgajai konstruktīvajai kārtai. turklāt jālieto minerālmateriāls. nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošās kārtas būvniecībai vienam slānim var izmantot frakcionētus rupjos minerālmateriālus.gada 20.2009. mērvienība Procentuālais daudzums. tabula. Minerālmateriālu izmēri ir jānosaka.3.6 11.p-ts) Visi minerālmateriāli jāapraksta ar minerālmateriālu izmēru izteiksmi.4 31. t. tad noķīlēšanai jālieto atbilstošu izmēru ķīlējošās frakcijas šķembas. kā arī pamatkomplekta plus 1. Smalkās frakcijas saturs un kvalitāte Īpašība. tabulā izvirzītajām vispārējām prasībām. kas Testēšanas metode LVS EN 933-1 Atsauce uz LVS EN 13242+A1 4. p-ts) Smalkās frakcijas saturs un kvalitāte. tad jālieto nākamais tuvākais sieta izmērs. jāuzmanās. sanāksmes labojumiem (prot. tabula. ieskaitot D. tabulā dotos sietu izmērus.2.3 d = 0 un D > 6. d.8).3 Caur sietiem izgājusī masas procentuālā daļa 2D 1. piegādātājam jādokumentē un jādeklarē raksturīgais granulometriskais sastāvs. tabula.aprīlis. d/2 sietus. kura stiprības klase ir vismaz vienu klasi augstāka.46 Izstrādes gala redakcija – 2009. (LVS EN 13242+A1 4. Minerālmateriālam. izmantojot minerālo materiālu maisījumu.1.5 reizes. jo frakcijas noķīlēšanu nodrošinās augstāk iestrādātais maisījums. kuru D ≤ 90 mm un D ≤ 8d. Sietu izmēri minerālmateriāla izmēru noteikšanai Pamatkomplekts 5.

stikls un plastmasa. % 933-5 Pilnīgi noapaļotu daļiņu procentuālais daudzums pēc masas. kas var radīt bīstamību. Ja ir prasīts. un 5.4.p-ts) Ūdenī šķīstošās sastāvdaļas.3.7. Ūdens absorbcija jānosaka saskaņā ar LVS EN 1097-6 7. un rezultāti jādeklarē (ASNR). Nr.2009. (LVS EN 13242+A1 6. punktu.5. atkarībā no minerālmateriāla izmēra. un rezultāti jādeklarē.p-ts) Piemaisījumi. tabulā izvirzītajām prasībām.8).47 Izstrādes gala redakcija – 2009. Ja ir prasīts. un rezultāti jādeklarē (SNR).p-ts) Skābē šķīstošu sulfātu saturs. Minerālmateriāli nedrīkst saturēt tādas ārējas izcelsmes vielas kā koks. kas iziet caur 0.4. atkarībā no minerālmateriāla izmēra.2.5. g/kg Testēšanas metode Atsauce uz LVS EN 13242+A1 Kategorija Prasība fNR fNR LVS EN 933-9 4. 8. % 4. tad eluāts jāsagatavo saskaņā ar LVS EN 1744-3. w.. (LVS EN 13242+A1 6. mērvienība Plākšņainības indekss(1) Formas indekss(1) (2) rupjajiem Testēšanas metode LVS EN 933-3 LVS EN 933-4 Atsauce uz LVS EN 13242+A1 4. p-ts) Daļiņu blīvums un ūdens absorbcija.5. lietojot izstrādājumu. (LVS EN 13242+A1 6. Prasības minerālmateriāliem Īpašība. (LVS EN 13242+A1 5. kas iziet caur 0. Ar ievērtētiem TK 23.aprīlis.2.p-ts) Kopējais sēra daudzums. un rezultāti jādeklarē. p-ts MBF10 Nav prasību Nav prasību ≤ 10 PIEZĪME(1) Jānosaka.063 mm sietu rupjam minerālmateriālam Procentuālais daudzums. punktu.p-ts 4.3.5. 8. Īpašība. Ja ir prasīts noteikt ūdenī šķīstošās sastāvdaļas. Ja ir prasīts. mērvienība iziet caur 0. tabula.063 mm sietu jauktam minerālmateriālam Metilēnzilā vērtība(1). tad jānosaka skābē šķīstošo sulfātu saturs saskaņā ar LVS EN 1744-1. ja smalkās frakcijas saturs smalkajā minerālmateriālā pārsniedz 3% pēc masas un nav dokumentēti pierādījumi par apmierinošu lietošanu.07.4. Daļiņu blīvums jānosaka saskaņā ar LVS EN 1097-6 7..063 mm sietu smalkam minerālmateriālam Procentuālais daudzums.gada 20.p-ts Rupjo minerālmateriālu stiprības klase N-IV N-III N-II N-I Kategorija / prasība FI50 / ≤ 50 SI55 / ≤ 55 CNR CNR/50 N 0-50 FI35 / ≤ 35 SI40 / ≤ 40 C50/30 50-100 0-30 Ceļu specifikācijas 2010 Drupinātu vai lauztu daļiņu procentuālais daudzums LVS EN pēc masas. (LVS EN 13242+A1 6. vai 9.p-ts) Ūdenī šķīstošu sulfātu saturs. tad jānosaka kopējais sēra daudzums saskaņā ar LVS EN 1744-1. sanāksmes labojumiem (prot. p-ts N N . vai 9. tad jānosaka ūdenī šķīstošo sulfātu saturs saskaņā ar LVS EN 1744-1. un rezultāti jādeklarē (SSNR).4. Rupjajiem minerālmateriāliem jāatbilst 23. (LVS EN 13242+A1 6.

48
Izstrādes gala redakcija – 2009.gada 20.aprīlis. Ar ievērtētiem TK 23.07.2009. sanāksmes labojumiem (prot. Nr.8).

Īpašība, mērvienība
(2) (7)

Testēšanas metode

Atsauce uz LVS EN 13242+A1

Rupjo minerālmateriālu stiprības klase N-IV N-III N-II N-I Kategorija / prasība CNR N N

Drupinātu vai lauztu daļiņu procentuālais daudzums LVS EN pēc masas, % 933-5 Pilnīgi noapaļotu daļiņu procentuālais daudzums pēc masas, % LVS EN Losandželosas koeficients 1097-2(6) LVS EN Triecienizturība, % 1097-2, 6.p. Mikro Devala koeficients LVS EN 1097-1 ″ Sonnenbrand″ LVS EN bazaltam(5): kategorija 1367-3 - masas zudums pēc vārīšanas, LVS EN masas % 1097-2
- Losandželosas koeficienta palielināšanās pēc vārīšanas
(3)

4.5. p-ts

5.2. p-ts 5.2. p-ts 5.3. p-ts

LA45 / ≤ 45 LA40 / ≤ 40 LA35 / ≤ 35 LA30 / ≤ 30 SZNR / nav prasību MDENR / nav prasību SBLA

7.2. p-ts

≤1 ≤8

Ūdens uzsūcamība , procentuālais daudzums pēc masas, kā pārbaudes tests salumkusumizturībai Salumkusumizturība(4), procentuālais masas zudums: Sasaldēšana un atkausēšana Magnija sulfāta vērtība

LVS EN 1097-6 7.p. vai B piel. LVS EN 1367-1 LVS EN 1367-2

7.3.2. p-ts

WA241 / ≤ 1 (LVS EN 1097-6 7.p-ts) WA240,5 / ≤ 0,5 (LVS EN 1097-6 B pielikums)

7.3.3. p-ts

FDeklarēts / > 4 MSDeklarēts / > 35

F4 / ≤ 4 MS35 / ≤ 35

F2 / ≤ 2 MS25 / ≤ 25

PIEZĪME(1) Novērtē pēc viena no šiem kritērijiem. PIEZĪME(2) Testē tikai šķembām, kuras sagatavo no grants. PIEZĪME(3) Testu var veikt, lai novērtētu salumkusumizturību. Tests nav izmantojams domnas un tēraudkausēšanas sārņiem. Ja minerālmateriāla ūdens uzsūcamības vērtība atbilst dotajām kategorijām: WA 241 vai WAcm0,5, tad materiāls jāpieņem par salumkusumizturīgu. Ja ūdensusūcamības vērtības neatbilst dotajām kategorijām, tad jānovērtē pēc salumkusumizturības. PIEZĪME(4) Novērtē pēc viena no šiem kritērijiem, bet, ja lieto šķembas no grants, dolomīta šķembas vai līdzīgas, ieteicams testēt sasaldēšanu un atkausēšanu. Tests nav jāveic, ja ūdens uzsūcamības vērtība atbilst dotajām kategorijām. PIEZĪME(5) Testē šaubu gadījumā, ja ir konstatētas ″Sonnenbrand″ (saules apdegums) pazīmes. PIEZĪME(6) Ja nav iespējams testēšanai iegūt LVS EN 1097-2 paredzēto frakciju, tad Losandželosas koeficientu var noteikt frakcijai 35,3 – 45 mm atbilstoši šo specifikāciju 9.6. nodaļai ″Metodiskie norādījumi drupināšanas pretestības noteikšanai pēc Losandželosas metodes minerālmateriālu frakcijai 35,3 – 45 mm″. PIEZĪME(‘7) Atļauts pielietot gadījumos, ja saskaņā ar ″Ceļa segas tipveida konstrukciju katalogu″ tiek izvēlēta segas konstrukcija ar grants nesošo kārtu.

5.2.3.2. Reciklēti materiāli Minerālmateriālu vietā maisījumos pamatu nesošajām kārtām drīkst lietot reciklētus segas materiālus. Reciklēti materiāli (drupināti jaukti betona minerālmateriāli, drupināti mūra minerālmateriāli, drupināti jaukti minerālmateriāli, drupināti ceļa segas materiāli, atkritumu dedzināmās krāsns pelni) jāraksturo atbilstoši LVS EN 13285 A pielikumā izvirzītajām prasībām, kā arī tiem jāatbilst 5.2.3.1. punkta prasībām, izņemot drupinātu reciklētu asfaltu, kuram ir jātestē tikai granulometriskais sastāvs (bez saistvielas atmazgāšanas), lai varētu projektēt maisījuma granulometrisko sastāvu. Reciklētu materiālu sastāvdaļu procentuālais daudzums jānosaka saskaņā ar prEN 933-11 un jādeklarē atbilstoši kategorijām LVS EN 13242+A1 12. tabulā: - Rc – drupināts betons, mūra materiāli; - Ru – nesaistīti minerālmateriāli, dabīgi akmeņi, hidrauliski saistīti materiāli; - Rb – drupināti māla un silikātķieģeļi, gāzbetons;
Ceļu specifikācijas 2010

49
Izstrādes gala redakcija – 2009.gada 20.aprīlis. Ar ievērtētiem TK 23.07.2009. sanāksmes labojumiem (prot. Nr.8).

Rcug = Rc+Ru+Rb; Ra – bituminēti materiāli; Rg – stikls; FL – plūstošu materiālu tilpums; X – citi (māls, grunts, metāls, plastmasa, gumija, ģipsis). Drupināta reciklēta asfalta kopējais daudzums nesaistītu minerālmateriālu maisījumā nedrīkst pārsniegt 30 masas % no kopējās maisījuma masas. Kopējais dažādu piesārņojumu saturs reciklētos materiālos, raksturojot tos atbilstoši LVS EN 13285 A pielikumam, nedrīkst pārsniegt 1 masas %. 5.2.3.3. Domnas un tēraudkausēšanas sārņi Domnas un tēraudkausēšanas sārņus var lietot minerālmateriālu vietā maisījumos pamatu nesošajām kārtām, ja tie atbilst 5.2.3.1.punktā izvirzītajām prasībām. Domnas un tēraudkausēšanas sārņiem papildus jāatbilst arī 24. tabulā izvirzītajām prasībām. x. tabula. Prasības domnas un tēraudkausēšanas sārņiem
Īpašība, mērvienība Tilpuma stabilitāte, tilpuma %
ja MgO ≤ 5%, tad testēšanas laiks ir 24 h ja MgO > 5%, tad testēšanas laiks ir 168 h

-

Testēšanas metode

Atsauce uz LVS EN 13242+A1

Kategorija V10 -----

Prasība ≤ 10
Dikalcija silikāts nedrīkst sadalīties

LVS EN 1744-1 6.5.2.1.p-ts LVS EN 1744-1 6.5.2.2. p-ts LVS EN 1744-1 6.5.2.3. p-ts

Dikalcija silikāta sadalīšanās (1) Dzelzs sadalīšanās (1)
PIEZĪME(1) Tikai gaisdzesētiem domnas sārņiem.

Deklarē
Dzelzs nedrīkst sadalīties

Deklarē

5.2.3.4. Kritēriji maisījumu projektēšanai Šajā punktā apkopotas prasības nesaistītu minerālmateriālu pamatu nesošo kārtu un segumu būvniecībā lietojamo maisījumu projektēšanai, klasificējot lietojamos maisījumu tipus, prasības tiem, kā arī norādot maisījumos lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klases atkarībā no AADTj,pievestā vai AADTj,smagie. Prasības izejmateriāliem ir noteiktas iepriekšējos punktos. Izejmateriāliem ir jāatbilst šo specifikāciju prasībām. Prasības nesaistītu minerālmateriālu pamatu nesošo kārtu un segumu maisījumiem ir noteiktas pēc LVS EN 13285. Tipa lapās ir norādītas prasības gataviem maisījumiem. Ja maisījuma izejmateriālu testēšanas rezultāti nav pieejami vai izsekojami, kā izejmateriālu var uzskatīt arī sagatavoto maisījumu. Jebkurā gadījumā gatavā maisījuma materiālu īpašībām ir jāatbilst prasībām, kādas ir izvirzītas izejmateriāliem šajās specifikācijās. Maisījuma sastāvs jāprojektē normālajā zonā starp norādīto granulometriskā sastāva minimālo un maksimālo vērtību. (LVS EN 13285) Maisījuma apzīmējums. Maisījumus apzīmē šādi.
0/8 0/45 0/11,2 (11) 0/56 0/16 0/63 0/22,4 (22) 0/90 0/31,5 (32)

Projektētā nesaistītā maisījuma īpašībām jāatbilst 25. tabulā izvirzītajām prasībām. y. tabula. Prasības nesaistīto maisījumu īpašībām.
Īpašība, mērvienība Smalkās frakcijas maksimālais saturs, masas % Testēšanas metode LVS EN 933-1 Atsauce uz LVS EN 13285 4.3.2 Kategorija Prasība

Atbilstoši konkrētajam nesaistītā maisījuma tipam Ceļu specifikācijas 2010

50
Izstrādes gala redakcija – 2009.gada 20.aprīlis. Ar ievērtētiem TK 23.07.2009. sanāksmes labojumiem (prot. Nr.8).

Īpašība, mērvienība Smalkās frakcijas minimālais saturs, masas % Virsizmērs, masas % Raksturīgais granulometriskais sastāvs (1) Proktora blīvums un optimālais mitrums Ūdenī šķīstošā sulfāta saturs(2)

Testēšanas metode

Atsauce uz LVS EN 13285 4.3.2 4.3.3 4.4.1

Kategorija

Prasība

5.2.3.4. punktā ----Deklarē Deklarē

LVS EN 13286-2 LVS EN 1744-1

5.3 5.4

PIEZĪME(1) Deklarētajam granulometriskajam sastāvam jāatrodas attiecīgajā tipa lapā norādītajās robežās no ″normāls maks. %″ līdz ″normāls min. %″. Būvobjektā piegādāta un iebūvēta maisījuma granulometriskajam sastāvam jābūt robežās no ″augstākais maks. %″ līdz ″ zemākais min. %″. PIEZĪME(2) Ūdenī šķīstošo sulfātu saturs jādeklarē tad, ja tas ir prasīts būvprojektā (var ierobežot sulfātu saturu maisījumiem, kas novietoti tuvu betonam).

Ceļiem ar nesaistītu segumu – pamata nesošajai apakškārtai un pamata nesošajai virskārtai paredzēti maisījumi: 0/63pn; 0/32p, segumam paredzēti maisījumi: 0/32s; 0/16. Ceļiem ar saistītu segumu – pamata nesošajai apakškārtai paredzēti maisījumi: 0/63ps; 0/56; 0/45, pamata nesošajai virskārtai paredzēti maisījumi: 0/45; 0/32p.

Ceļu specifikācijas 2010

51
Izstrādes gala redakcija – 2009.gada 20.aprīlis. Ar ievērtētiem TK 23.07.2009. sanāksmes labojumiem (prot. Nr.8).

5.2.3.4.1.

Tipa lapa. Maisījums 0/63pn

Maisījums 0/63pn jāparedz lietošanai nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošajās apakškārtās ceļiem ar nesaistītu segumu.
Rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADT j, smagie ≤ 100 > 100 N-IV klase N-III klase Nesaistītu minerālmateriālu maisījums

z. tabula. Prasības 0/63pn īpašībām
Īpašība, mērvienība Smalkās frakcijas maksimālais saturs, masas % Smalkās frakcijas minimālais saturs, masas % Virsizmērs masas % - daļiņu daudzums < 63 mm - daļiņu daudzums < 125 mm Testēšanas metode Atsauce uz LVS EN 13285 4.3.2 LVS EN 933-1 4.3.2 4.3.3 Kategorija UF 12 LF4 OC80

maisījuma

Prasība ≤ 12 ≥4 80 – 99 100

aa. tabula. Prasības maisījuma 0/63pn granulometriskajam sastāvam Kopīgā granulometriskā sastāva diapazona kategorija – GU
Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % )

0/63pn

100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0

0,063

0,025

0,125

22,4

11,2

31,5

Sietu izmērs

(mm )

Sieti, mm Augstākais maks. % Normāls maks. % Normāls min. % Zemākais min. %

0,063 12 12 4 4

1 35 35 7 7

2 42 42 8 8

4 50 50 10 10

8 60 60 15 15

16 75 75 30 30

31,5 90 90 50 50

63 99 99 80 80

125 100 100 100 100

Ceļu specifikācijas 2010

125

0,5

5,6

45

16

63

90

1

4

2

8

52
Izstrādes gala redakcija – 2009.gada 20.aprīlis. Ar ievērtētiem TK 23.07.2009. sanāksmes labojumiem (prot. Nr.8).

Ceļu specifikācijas 2010

% 0. Prasības maisījuma 0/32p īpašībām Īpašība.2. masas % . Ar ievērtētiem TK 23.4 Sietu izmērs (mm ) Sieti.8).ceļiem ar saistītu segumu Smalkās frakcijas maksimālais saturs.2 4.3.5 5.063 7 / 12 5 / 8 0. Maisījums 0/32p Maisījums 0/32p jāparedz lietošanai nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošajās kārtās ceļiem ar nesaistītu segumu un pamata nesošajās virskārtās ceļiem ar saistītu segumu. mērvienība Smalkās frakcijas maksimālais saturs. Prasības maisījuma 0/32p granulometriskajam sastāvam Kopīgā granulometriskā sastāva diapazona kategorija – GB Cauri izsijātā materiāla daudzums (s vara % ) 0/32p 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.2 4.daļiņu daudzums < 31.aprīlis.3 Kategorija UF7 LFN UF12 LF4 OC80 Prasība ≤7 Nav prasību ≤ 12 ≥4 80 – 99 100 cc.07.ceļiem ar nesaistītu segumu Smalkās frakcijas minimālais saturs.3. masas % . smagie 101-500 N-III klase N-II klase > 500 N-I klase Pamata nesošajās kārtās ceļiem ar nesaistītu segumu Pamata nesošajās virskārtās ceļiem ar saistītu segumu Nesaistītu minerālmateriālu maisījums bb.ceļiem ar saistītu segumu Smalkās frakcijas minimālais saturs.6 16 45 63 90 1 2 4 8 .025 0.2 LVS EN 933-1 4. Nr.gada 20.2 4. masas % .53 Izstrādes gala redakcija – 2009. tabula.5 22.2009. Tipa lapa. mm Augstākais maks.125 11. sanāksmes labojumiem (prot.5 mm .5 99 - 63 100 - Ceļu specifikācijas 2010 125 0. % Normāls maks.daļiņu daudzums < 63 mm Testēšanas metode Atsauce uz LVS EN 13285 4.2. Rupjo minerālmateriālu stiprības klase ≤ 100 N-IV klase N-III klase AADT j.3. 5.3.063 0.ceļiem ar nesaistītu segumu Virsizmērs masas % . tabula.5 35 30 1 40 35 2 47 40 4 60 52 8 68 60 16 85 77 31.3. masas % .3.4.2 31.

/ 4 10 5 14 9 23 16 30 22 43 35 63 55 80 100 Ceļu specifikācijas 2010 . % 2 / 4 .2009. Normāls min.aprīlis.54 Izstrādes gala redakcija – 2009. Ar ievērtētiem TK 23.gada 20. % Zemākais min. Nr.8). sanāksmes labojumiem (prot.07.

3 Kategorija UF7 LFN OC75 0/63ps Prasība ≤7 Nav prasību 75 – 99 100 ee.55 Izstrādes gala redakcija – 2009.4 31.2 4. Nr. smagie ≤ 100 101-500 N-IV klase N-III klase Nesaistītu minerālmateriālu maisījums > 500 N-II klase dd.aprīlis.2 22. masas % Virsizmērs masas % . % Normāls min.daļiņu daudzums < 63 mm . Prasības maisījuma īpašībām Īpašība.2009.025 11.3.daļiņu daudzums < 125 mm Testēšanas metode Atsauce uz LVS EN 13285 4.3.gada 20. Tipa lapa. masas % Smalkās frakcijas minimālais saturs.5 Sietu izmērs (mm ) Sieti.3. Ar ievērtētiem TK 23. 5.4.125 0.6 16 45 90 63 1 2 4 8 .3.2. Prasības 0/63ps maisījuma granulometriskajam sastāvam Kopīgā granulometriskā sastāva diapazona kategorija – GN 0/63ps Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.3.063 0.063 7 7 - 1 30 30 - 2 39 39 - 4 48 48 2 2 8 58 58 8 8 16 70 70 14 14 31. Maisījums 0/63ps Maisījums 0/63ps jāparedz lietošanai nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošajās apakškārtās ceļiem ar saistītu segumu. % 0. % Zemākais min.5 80 80 28 28 63 99 99 75 75 125 100 100 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0. tabula.5 5.2 LVS EN 933-1 4. % Normāls maks. Rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADT j.8). mm Augstākais maks. sanāksmes labojumiem (prot. tabula.07. mērvienība Smalkās frakcijas maksimālais saturs.

mērvienība Smalkās frakcijas maksimālais saturs.6 16 45 56 90 1 2 4 8 . tabula.3.2 4.3.5 5.8). mm Augstākais maks. Maisījums 0/56 Maisījums 0/56 jāparedz lietošanai nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošajās apakškārtās ceļiem ar saistītu segumu.4. Ar ievērtētiem TK 23.07.56 Izstrādes gala redakcija – 2009.3. masas % Virsizmērs masas % .2 22. Tipa lapa. sanāksmes labojumiem (prot. masas % Smalkās frakcijas minimālais saturs. 5.2009.daļiņu daudzums < 56 mm .gada 20. % Normāls min.2.4 31.063 7 5 - 1 25 20 10 5 2 35 30 13 8 4 45 36 22 13 8 60 49 31 20 16 75 64 41 30 31.4.daļiņu daudzums < 90 mm Testēšanas metode Atsauce uz LVS EN 13285 4. % 0. Nr. tabula.025 11.3 Kategorija UF7 LFN OC85 Prasība ≤7 Nav prasību 85 – 99 100 gg.063 0.5 Sietu izmērs (mm) Sieti.125 0. % Normāls maks.5 90 79 61 50 56 99 85 90 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.aprīlis. Rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADT j. smagie ≤ 100 101-500 N-IV klase N-III klase Nesaistītu minerālmateriālu maisījums > 500 N-II klase ff. Prasības 0/56 maisījuma īpašībām Īpašība.3. Prasības 0/56 maisījuma granulometriskajam sastāvam Kopīgā granulometriskā sastāva diapazona kategorija – GC 0/56 Cauri izsijātā materiāla daudzums (s vara % ) 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.2 LVS EN 933-1 4. % Zemākais min.

Rupjo minerālmateriālu stiprības klase ≤ 100 N-III klase N-IV klase AADT j.3.gada 20.2 4. sanāksmes labojumiem (prot.4.daļiņu daudzums < 63 mm Testēšanas metode Atsauce uz LVS EN 13285 4.aprīlis. 5.063 7 5 2 - 0.2009. Nr. tabula.125 0.8).025 11. masas % Virsizmērs masas % . smagie 101-500 N-II klase N-III klase > 500 N-I klase N-II klase Pamata nesošajās virskārtās Pamata nesošajās apakškārtās Nesaistītu minerālmateriālu maisījums hh.daļiņu daudzums < 45 mm .5 25 20 10 5 1 35 30 13 8 2 45 36 22 13 5.3.4 90 79 61 50 45 99 85 63 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0. mērvienība Smalkās frakcijas maksimālais saturs.3.2.2 LVS EN 933-1 4.4 31. mm Augstākais maks.063 0. tabula.5 Sietu izmērs (mm) Sieti.2 22. masas % Smalkās frakcijas minimālais saturs.6 60 49 31 20 11. Prasības 0/45 maisījuma granulometriskajam sastāvam Kopīgā granulometriskā sastāva diapazona kategorija – GC Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) 0/45 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0. Ar ievērtētiem TK 23. % 0.5.6 16 45 63 90 1 2 4 8 . Prasības 0/45 maisījuma īpašībām Īpašība. Maisījums 0/45 Maisījums 0/45 jāparedz lietošanai nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošajās apakškārtās un pamata nesošajās virskārtās ceļiem ar saistītu segumu.3. % Normāls maks. % Normāls min.07.2 75 64 41 30 22. Tipa lapa. % Zemākais min.57 Izstrādes gala redakcija – 2009.3 Kategorija UF9 LFN OC85 Prasība ≤9 Nav prasību 85 – 99 100 ii.5 5.

58
Izstrādes gala redakcija – 2009.gada 20.aprīlis. Ar ievērtētiem TK 23.07.2009. sanāksmes labojumiem (prot. Nr.8).

Ceļu specifikācijas 2010

59
Izstrādes gala redakcija – 2009.gada 20.aprīlis. Ar ievērtētiem TK 23.07.2009. sanāksmes labojumiem (prot. Nr.8).

5.2.3.4.6.

Tipa lapa. Maisījums 0/32s

Maisījums 0/32s jāparedz lietošanai, būvējot ceļus ar nesaistītu segumu.
Rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADT j, pievestā ≤ 100 >100 N-III klase N-II klase Nesaistītu minerālmateriālu maisījums

jj. tabula. Prasības 0/32s maisījuma īpašībām
Īpašība, mērvienība Smalkās frakcijas maksimālais saturs, masas % Smalkās frakcijas minimālais saturs, masas % Virsizmērs masas % - daļiņu daudzums < 32 mm - daļiņu daudzums < 45 mm Testēšanas metode Atsauce uz LVS EN 13285 4.3.2 LVS EN 933-1 4.3.2 4.3.3 Kategorija UF15 LF4 OC85 Prasība ≤ 15 ≥4 85 – 99 100

kk. tabula. Prasības 0/32s maisījuma granulometriskajam sastāvam Kopīgā granulometriskā sastāva diapazona kategorija – GB
0/32s
C auri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % )

100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0

0,063

0,125

0,025

11,2

22,4

31,5

Sietu izmērs (mm)

Sieti, mm Augstākais maks. % Normāls maks. % Normāls min. % Zemākais min. %

0,063 15 12 8 4

0,5 35 30 10 5

1 40 35 14 9

2 47 40 23 16

4 60 52 30 22

8 68 60 43 35

16 85 77 63 55

31,5 99 85

45 100 100

Ceļu specifikācijas 2010

125

0,5

5,6

16

45

63

90

1

2

4

8

60
Izstrādes gala redakcija – 2009.gada 20.aprīlis. Ar ievērtētiem TK 23.07.2009. sanāksmes labojumiem (prot. Nr.8).

5.2.3.4.7.

Tipa lapa. Maisījums 0/16

Maisījums 0/16 jāparedz lietošanai, būvējot ceļus ar nesaistītu segumu.
Rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADT j, pievestā ≤ 100 >100 N-III klase N-II klase Nesaistītu minerālmateriālu maisījums

ll. tabula. Prasības 0/16 maisījuma īpašībām
Īpašība, mērvienība Smalkās frakcijas maksimālais saturs, masas % Smalkās frakcijas minimālais saturs, masas % Virsizmērs masas % - daļiņu daudzums < 16 mm - daļiņu daudzums < 22,4 mm Testēšanas metode Atsauce uz LVS EN 13285 4.3.2 LVS EN 933-1 4.3.2 4.3.3 Kategorija UFN LF8 OC85 Prasība ≤ 20 ≥8 85 – 99 100

mm.tabula. Prasības 0/16 maisījuma granulometriskajam sastāvam Kopīgā granulometriskā sastāva diapazona kategorija – GB
Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % )

0/16

100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0

0,063

0,125

0,025

11,2

22,4

31,5

Sietu izmērs (mm)

Sieti, mm Augstākais maks. % Normāls maks. % Normāls min. % Zemākais min. %

0,063 20 15 8 8

0, 5 40 35 14 9

1 47 40 23 16

2 60 52 30 22

4 68 60 43 35

8 85 77 63 55

16 99 85

22,4 100 100

Ceļu specifikācijas 2010

125

0,5

5,6

16

45

63

90

1

2

4

8

61
Izstrādes gala redakcija – 2009.gada 20.aprīlis. Ar ievērtētiem TK 23.07.2009. sanāksmes labojumiem (prot. Nr.8).

5.2.3.5. Maisījumu sagatavošana Jāatlasa Ceļu specifikācijām atbilstoši materiāli, kas piemēroti paredzētajam maisījumam un lietojumam. Pamatu nesošajām kārtām atlase jāveic saskaņā ar paredzēto smago transporta līdzekļu satiksmes intensitāti vienā joslā (AADTj,smagie), savukārt segumu kārtām – saskaņā ar paredzēto pievesto satiksmes intensitāti vienā joslā (AADTj,pievestā). Maisījumu sagatavo, ievērojot izvirzītās prasības. Vispirms izvēlas un testē izejmateriālus, tad aprēķina katra materiāla procentuālo daudzumu, lai galarezultātā iegūtu maisījumu ar paredzēto struktūru. Nepieciešamie izejmateriāli jāsajauc ar šķirošanas – drupināšanas līniju palīdzību dozatoros, ar iekrāvēju (ja var nodrošināt izejmateriālu dozāciju) vai ar citiem piemērotiem paņēmieniem, kas nodrošina atbilstoša maisījuma sagatavošanu. Jāpārliecinās par gatavā maisījuma atbilstību Ceļu specifikāciju prasībām. Materiāla saskaņošanai jāiesniedz gatavā maisījuma un tā izejmateriālu (ja ir izsekojami) atbilstību apliecinoši dokumenti. Apliecināt var arī tikai gatavā maisījuma īpašību atbilstību izejmateriāliem izvirzītajām prasībām. 5.2.4. Iekārtas Veltņi. Kombinētie vai valču vibroveltņi. Veltņu tipu, statisko lineāro slodzi, vibrācijas frekvenci un centrifugālo trieciena spēku izvēlas atkarībā no sablīvējamā materiāla kārtas biezuma. Laistāmās mašīnas. Laistāmajām mašīnām jāspēj operatīvi un efektīvi izliet nepieciešamā apjomā ūdeni, neaizkavējot sablīvēšanu. 5.2.5. Darba izpilde Nesaistītu minerālmateriālu pamatu nesošo kārtu var būvēt, ja gaisa temperatūra ir virs 0 0 C un pamatne nav sasalusi. Darbu var veikt arī tad, ja gaisa temperatūra ir zemāka par 0 0 C, kā arī uz sasalušas pamatnes, bet šajā gadījumā drīkst izmantot tikai nesasalušu materiālu, kā arī būvēt tikai vienu kārtu, nosedzošās kārtas būvējot, kad uzbūvētā kārta un pamatne ir pilnībā atkususi, kā arī pārbaudīta tās kvalitāte. Nesaistītu minerālmateriālu segumu var būvēt, ja gaisa temperatūra ir virs 00 C un pamatne nav sasalusi. Izmantojamais maisījums jāsagatavo pirms iestrādes būvobjektā. Iebūvējamajam maisījumam jāatbilst attiecīgā maisījuma tipa lapās noteiktajam. Visam sagatavotajam materiālam jābūt viendabīgam, ar prasībām atbilstošu struktūru – granulometrisko sastāvu. Pirms materiāla iestrādes jātestē tā granulometriskais sastāvs, testēšanas apjomu precizējot atbilstoši Ceļu specifikāciju 2.6.3. punktā noteiktajam. Testējamie paraugi jānoņem pirms materiāla iestrādes. Strīdus gadījumā drīkst ņemt testējamo paraugu no iebūvēta maisījuma. Šādā gadījumā paraugi jāņem un testēšanas rezultāti jānovērtē ievērojot 2. tabulā dotās norādes. Maisījumu deklarētajam granulometriskajam sastāvam ir jābūt normālajā zonā starp norādīto granulometriskā sastāva minimālo un maksimālo vērtību. Atsevišķām piegādes partijām granulometriskais sastāvs var būt ārpus normālās zonas, bet iekļaujoties norādītajā zonā starp granulometriskā sastāva maksimāli augstāko un minimāli zemāko vērtību. Vidējai vērtībai, kas izrēķināta no visiem vienas izcelsmes materiāla granulometriskā sastāva testu rezultātiem būvobjektā, jābūt normālajā zonā starp norādīto granulometriskā sastāva minimālo un maksimālo vērtību. Pirms darba izpildes jānosaka no katras izcelsmes vietas izmantojamā materiāla Proktora blīvuma un ūdens satura attiecību izmaiņu grafiks, norādot tilpuma blīvumu ar optimālu ūdens saturu, kā arī ūdens satura pieļaujamās novirzes no optimālā.

Ceļu specifikācijas 2010

8). Nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošās kārtas un seguma kvalitātes prasības un nosacījumi testēšanai un mērījumiem Parametrs Prasība ≤ ± 3 cm no paredzētā Metode LBN 305-1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus Virsmas augstuma atzīmes. virsmas apstrāde) un pirms tam pa uzbūvēto pamatu organizēs satiksmes kustību.0 m no kārtas malas Sablīvējums katram slānim. ≥ 102 % no Proktora blīvuma(1) vai veicot dubulto slogošanu ar statisko plātni Eυ2/Eυ1≤2. Ja nav citas prasības. Ja virs uzbūvētās nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošās kārtas paredzēta vēl kāda ar saistvielām nesaistīta kārta. ņemot vērā lietojamo iekārtu tehniskās iespējas. Ja nepieciešams. Šurfēt nedrīkst tuvāk par 1. tad sasaiste ar nākamo kārtu būs nodrošināta. Nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošās kārtas un seguma būvniecība (iestrāde.0 % no paredzētā ≤ -5/+10 cm no paredzētā uz katru pusi no ceļa ass ≤ ± 7 cm no paredzētā Pamatu nesošajām kārtām: ≤ -2/+5 cm no paredzētā. uz ceļa ass un malās Šķērsprofils Platums Novietojums plānā Kārtas biezums ≤ ± 1. tad šķērsprofils jāparedz atbilstoši LVS 190-2. Piemēram. jāveic pēc pēdējā slāņa izbūves. tabula. uzirdinot iepriekšējās kārtas virsmu 3 – 5 cm biezumā pirms nākamās kārtas būvniecības.3 Ar 3 m mērlatu un līmeņrādi Ar mērlenti LBN 305-1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 50 m Visā būvobjektā raksturīgos punktos Visā būvobjektā vismaz trīs vietās šķērsprofilā ik pēc 500 m. ir jāgruntē atbilstoši 6.07. ja lietoti maisījumi (nenosaka segumam) Sablīvējums katrai kārtai. pārbaudes un testēšana jāveic pirms nosedzošās kārtas būvniecības.3 LVS EN 13286-1 LVS EN 13286-2 AASHTO T205 ASTM D2167-08 ASTM D1556-07 BS 1377-9 DIN 18134 DIN 18134 Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 1000 m pirms nosedzošās kārtas būvniecības Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 1000 m pirms nosedzošās kārtas būvniecības Ceļu specifikācijas 2010 . Ja šķembu pamata nesošo kārtu būvē vairākos slāņos. Ja nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošajai kārtai lietots maisījums.2009.2. nodrošinot pilnīgu ūdens noteci no kārtas virsmas. Ja virs nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošās kārtas paredzēts būvēt bituminētas kārtas (asfalts. Nr. izņemot sablīvējumu. ja paredzēts uzmērīt Izpildes laiks vai apjoms Visā būvobjektā vismaz trīs vietās šķērsprofilā ik pēc 50 m. tabulā izvirzītajām prasībām. ja paredzēts. jānosaka minerālmateriālu ūdens saturs pēc LVS EN 1097-5.gada 20. neveicot atsevišķu noķīlēšanu vai noķīlējot ierobežotā apjomā. Segumu kārtām: ≤ -1/+2 cm no paredzētā. ka starp kārtām nebūs iespējama pietiekama sasaiste.1. sanāksmes labojumiem (prot. uz ceļa ass un malās Šurfējot (atrokot) un uzmērot ar lineālu. 5.aprīlis. Piemēram. nn. Labākai sablīvēšanai iebūvējamais materiāls vajadzības gadījumā jālaista ar ūdeni. tad iepriekšējās kārtas virsma pirms nākamās kārtas būvniecības nedrīkst būt tik blīva. tad sasaiste ar nākamo kārtu būs nodrošināta. sablīvēšana) jāizpilda saskaņā ar būvuzņēmēja izstrādāto tehnoloģisko shēmu. Ar ievērtētiem TK 23. Ja nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošajai kārtai lietotas frakcionētas šķembas. Kvalitātes novērtējums Uzbūvētajai nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošajai kārtai vai segumam jābūt viendabīgam un līdzenam. punktā izvirzītajām prasībām. tad. tad pārbaudes. Uzbūvētā pamata nesošās kārtas vai seguma kvalitātei jāatbilst 40. Mērījumi.6. ja lietotas frakcionētas šķembas Veicot dubulto slogošanu ar statisko plātni Eυ2/Eυ1≤2.62 Izstrādes gala redakcija – 2009.

PIEZĪME (1) Jānosaka uzbūvētās kārtas tilpuma blīvums.4. sanāksmes labojumiem (prot. uzmērot laukumu atbilstoši Ceļu specifikāciju 2.6. blīvai.2.aprīlis.4.2009.2. ja paredzēts uzmērīt DIN 18134 Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 1000 m slodzes klasei(2).6. Ar ievērtētiem TK 23.150 MPa – SV. Parametrs Prasība Kārta nedrīkst būt irdena.1. . Darba daudzuma uzmērīšana Paveikto darba daudzumu nosaka. kārtas virsmai jābūt viendabīgai.07. kurš jāattiecina pret no kārtas noņemta parauga Proktora tilpuma blīvumu.63 Izstrādes gala redakcija – 2009.gada 20. punkta prasībām. Ceļu specifikācijas 2010 . IV Metode Vizuāli vai ar operatīvām (ātrdarbīgām) iekārtām (LVS EN 13286-1 LVS EN 13286-2 AASHTO T205 ASTM D2167-08 ASTM D1556-07 BS 1377-9) Sablīvējums segumam Izpildes laiks vai apjoms Visā būvobjektā Deformācijas modulis. 5. PIEZĪME(2) Slodzes klase atbilstoši ″Ceļa segas tipveida konstrukciju katalogs″. punkta prasībām vai aprēķinot konstruktīvās kārtas tilpumu atbilstoši 2. II. I. VI slodzes klasei(2). Nr.120 MPa – V. bez pārmērīga nepiesaistīta materiāla daudzuma uz tās (≥ 100 % no Proktora blīvuma) Kopējais deformācijas modulis EV2 nedrīkst būt zemāks par: .8). III.7.

5.3. Vismaz 14 t smags autogreiders. ja tām ir pazemināts protektors. Ziemas dienesta kaisītājs.) atlikuma produkti. apstrādātās segas profilēšanu un pieveltņošanu. kopējais pirmajā gadā iestrādājamais daudzums 0. kas atbilst 137.3. atputekļošanas reaģenta iestrādi. Vismaz divas ūdens mašīnas ar kopējo ūdens ietilpību vismaz 10 m 3. granulās vai ūdens šķīdumā. kā arī atkārtotu atputekļošanas reaģenta iestrādi sezonas laikā. Uzkarināms maisītājs. Vismaz 6 t smags pneimoriteņu veltnis.c. ceļa segas atkārtotu profilēšanu sezonas laikā.3.2009. Iekārtas Lietojamo iekārtu komplekts atbilstoši konkrētajai atputekļošanas metodei. Darba apraksts Atputekļošana ietver ceļa segas profilēšanu bez jaunu materiālu piedevas. ne lielāku par 150 mm.gada 20. Ar ievērtētiem TK 23. nesapārotām riepām. Riteņtraktors vai autogreiders ar uzkabināmu ierīci valnī savilkta minerālmateriāla pārmaisīšanai.64 Izstrādes gala redakcija – 2009. Rūpniecības (papīra u. Bitumena izsmidzināšanas iekārta. nodrošinot. Ūdens mašīnas. labāk paredzēt ar saistvielām saistītu segumu. un emulsijas strūklas dubultu pārsegumu. Atputekļošanu ieteicams paredzēt.3. ja tie nekaitē videi. ja ir nepieciešams īslaicīgi vai ierobežotu laika periodu samazināt nesaistītu minerālmateriālu seguma vai pamata putēšanu.8).3 kg/m2. Kopējais pirmajā gadā iestrādājamais daudzums – 2 l/m2 neatšķaidītas emulsijas C 50 B. Šī specifikācija paredz atputekļošanas reaģenta iestrādi vienā sezonā. Izlejamā sija ar sprauslu savstarpējo attālumu. Emulsija tieši pirms izsmidzināšanas atšķaidāma ar ūdeni aptuvenās attiecībās 1:1. Nr.) ar paplatinātām.c. Atputekļošana saglabā kārtas planējamību un profilējamību. CaCl2. Definīcijas Atputekļošana – nesaistītu minerālmateriālu seguma vai pamata minerālā materiāla daļiņu saistīšana ar nelielu saistvielas daudzumu vai ķīmiskām vielām.2.3.4. 5.aprīlis. ja tas nepieciešams. tabulas prasībām. 5.07. 5.1. un ierīci vienmērīgai ūdens izsmidzināšanai visā brauktuves platumā. Nākamajos 2 – 4 gados var iestrādāt 1 l /m2 gadā. Autogreiders. sanāksmes labojumiem (prot. Sablīvēšanai var izmantot kravas automašīnu (ūdens mašīnu u. lai samazinātu putēšanu. emulsijas izliešanas daudzuma kontrole. asfaltu vai virsmas apstrādi. nodrošinot bitumena saturu 25 – 30 %. ka ceļš sausā laikā neput. kas aprīkots ar greideru nažu sistēmu ″ 2000″ ar zobu nažiem. Atputekļošana Atputekļošana lietojama ar saistvielām nesaistītu kārtu apstrādei. Izmantojama vidēji ātri vai lēni sadalīga emulsija ar bitumena saturu 50%. Atputekļošana nav ieteicama ilglaicīgai vai pastāvīgai lietošanai. Veltnis. piemēram. 5. Materiāli Bitumena emulsija (kam pievienota uz emulsijas bāzētas šķīdināta saistvielas piedeva – ″F″ tips). Ceļu specifikācijas 2010 .3.

Nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošās kārtas vai seguma būvniecība″ izvirzītajām prasībām. tā jāizsmidzina vairākos gājienos. tabula. katru reizi izsmidzinot līdz 1. bet. Darba izpildes laikā jāveic 41. papildus jāiestrādā atputekļošanas reaģents.07. bitumena emulsijas iestrādes dziļumam segumā jābūt 2. 5. Atputekļojot ar bitumena emulsiju.2.3. piemēram. Atputekļojot ar bitumena emulsiju.65 Izstrādes gala redakcija – 2009. atputekļotās virsmas platība vai atputekļotā ceļa garums. Tūlīt pēc izsmidzināšanas minerālmateriāls jāpārmaisa. kamēr segā vēl ir saglabājies mitrums. oo.5. kamēr iestrādāts viss paredzētais daudzums. tas jāpārbauda vismaz vienā vietā ik pēc 1000m. Šķērskrituma uzmērījumi jāveic un tam jāatbilst specifikācijā ″ 5. tabulā noteiktie mērījumi un kvalitātes nodrošināšanas procedūras. Nr.gada 20.8. Apkārtējā gaisa temperatūrai darba izpildes laikā jābūt ne zemākai par +50 C.6. Kvalitātes novērtējums Pabeigtam darbam jāatbilst prasībām. kurām pāri nav gājis veltnis (ritenis) Atputekļošanas reaģenta izkliedēšana Materiāla samaisīšana Izkliedētā reaģenta daudzums. Ja bedrīšu vai citu veidojošos defektu apjoms segumā apgrūtina drošu un ērtu satiksmi.3. Atputekļotā seguma kopšana Būvuzņēmējam jāseko atputekļotā seguma stāvoklim visu vasaras sezonu līdz pastāvīga sasaluma sākumam. Ceļu specifikācijas 2010 . Procesu atkārto.2009.7. Darba izpilde Atputekļot ieteicams pavasarī pēc ceļa klātnes pilnīgas atkušanas. sanāksmes labojumiem (prot. Ar ievērtētiem TK 23. bez pārmērīgām noslāņošanās. Darba daudzuma uzmērīšana Jāmēra atputekļošanas reaģenta daudzums. vajadzības gadījumā mitrinot un pieblīvējot. neviendabības vai segregācijas pazīmēm Vizuāli. ieteicams ar paaugstinātu mitrumu. Jābūt pilnībā nodrošinātai ūdens atvadei no ceļa klātnes. Rudenī pirms sala iestāšanās segums jāprofilē.3. 5. katrā reizē un kopējais Maisījuma vienmērība Virsmas pieveltņošana Sablīvējums 5. 5. Nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošās kārtas vai seguma būvniecība″ izvirzītajām prasībām Aprēķins pēc izlietotā reaģenta daudzuma un apstrādātās virsmas laukuma. jāprofilē. Šķērsprofilam jāatbilst specifikācijā ″ 5. Nedrīkst būt joslas.3. Materiālam visā platībā jābūt samaisītam vienmērīgi. Atputekļošanas darba procesa pārbaudes Darba procesa apraksts Segas profilēšana Pārbaudāmais parametrs Šķērskritums Pārbaudes metodes apraksts Ar 3 m latu un līmeņrādi. Ja atputekļošanas efekts samazinās tādā mērā. NaCl vai CaCl var iestrādāt arī uz sausas virsmas. Atputekļotai nesaistītu minerālmateriālu seguma virsmai jābūt viendabīgai un bez pārmērīgas minerālmateriāla segregācijas. vajadzības gadījumā mitrinot un pieblīvējot.2.5 cm. Atputekļošanas laikā ieteicams pārtraukt transporta kustību pa apstrādājamo ceļa posmu. ka putekļi apgrūtina satiksmes dalībniekus vai apkārtējos iedzīvotājus. Izlietotā reaģenta daudzumam un apstrādātās virsmas laukumam jāatbilst paredzētajam Vizuāli.5 – 4.8).0 l/m2 emulsijas – ūdens maisījuma.aprīlis. Atputekļošanas reaģenta iestrādes laikā apstrādājamajam materiālam jābūt irdenam.

nepārberot klātnes šķautnei vai neuzberot uz brauktuves seguma.4. kā arī pamatnes sagatavošanu.4. tad materiāls jānovieto valnī uz nomales.aprīlis. Ja segumam paredzēta virsmas apstrāde.8). 5. Iestrādātais materiāls jāblīvē. Materiāli Nomaļu uzpildīšanā lietojamajam materiālam jāatbilst 5. Ja nepieciešams. Ar ievērtētiem TK 23.4.07.4.gada 20. 5.1. Nomaļu uzpildīšana Specifikācija paredzēta nomales seguma būvniecībai. vai piekabināma blīvējamā iekārta. Materiāls jāiestrādā optimāli mitrs.2.2. testēšanas apjomu precizējot atbilstoši Ceļu specifikāciju 2. 5. 5.4. Nomales segumu paredzēts būvēt vienā slānī. Visam sagatavotajam materiālam jābūt viendabīgam. kas spēj operatīvi un efektīvi izsmidzināt nepieciešamo ūdens apjomu. tad nomales var uzpildīt pēc seguma dilumkārtas uzbūvēšanas. Nomaļu uzpildīšana. Materiāls jāizber tieši uz nomales. projektēšana un darba daudzuma aprēķini.. Ja nepieciešams nomales segas konstrukciju būvēt vairākos slāņos vai kārtās. nomales jāuzpilda. Laistāmās mašīnas.2. Nomaļu profilēšana un blīvēšana ietver nepieciešamo profilēšanas un blīvēšanas darbu izpildi. Darba izpilde Pirms nomaļu uzpildīšanas no nomalēm un ceļa klātnes šķautnēm jānovāc sanesumi.66 Izstrādes gala redakcija – 2009. punktā noteiktajam. Pneimoriteņu vai valču veltnis. piegādi un iestrādi. velēnas u. pirms tam to samitrinot. ar prasībām atbilstošu struktūru – granulometrisko sastāvu.pievestā ≤ 100.2009. transportējot tos uz atbērtni. Ja nomales uzpilda pirms seguma dilumkārtas būvniecības.4. Izmantojamais maisījums jāsagatavo pirms iestrādes. kas nodrošina pievestā materiāla izbēršanu tieši uz nomales. sanāksmes labojumiem (prot.3. Pirms materiāla iestrādes jātestē tā granulometriskais sastāvs. punktā izvirzītajām prasībām materiāliem. profilēšana un blīvēšana. Prasības atbilstoši AADTj. tad apakšējo slāņu vai kārtu būvniecība jāparedz tehnoloģiskā sasaistē ar brauktuves segas konstrukcijas būvniecību. Iekārtas Speciālas nomaļu materiāla ieklāšanas iekārtas.6. Pirms jauna materiāla pievešanas esošās nomales virsma uzirdināma vismaz 5 cm dziļumā. tad pirms darba izpildes jāveic ģeodēziskie mērījumi. Vajadzības gadījumā materiāls jāmitrina. Nr. Autogreiders un veltņi. profilēšana un blīvēšana – sagatavota minerālmateriāla novietošana uz nomales ar iestrādi (profilēšana un blīvēšana). Definīcijas Nomaļu uzpildīšana – sagatavota minerālmateriāla novietošana uz nomales ar iestrādi (profilēšana un blīvēšana) vai bez tās.5. 5. kamēr blīvējamā virsmā nepaliek blīvējamās iekārtas valču iespiedumi.3. Nomaļu profilēšana un blīvēšana – esošo nomaļu vai uz nomalēm novietotā minerālmateriāla izlīdzināšana. lai iegūtu paredzēto šķērskritumu. Iebūvējamajam maisījumam jāatbilst attiecīgā Ceļu specifikācijas 2010 . Darba apraksts Nomaļu uzpildīšana ietver nepieciešamo materiālu sagatavošanu un ražošanu. 5. lietojot attiecīgi paredzētos materiālus.4. Ja nomaļu materiāla ieklāšanas iekārta spēj materiālu arī izlīdzināt. kas paredzēti nesaistītu minerālmateriālu segumam (0/32s. 0/16). jāprofilē un jāblīvē pirms virsmas apstrādes. neaizkavējot sablīvēšanu.c.

Testējamie paraugi jānoņem pirms materiāla iestrādes.6. punkta prasībām. Strīdus gadījumā drīkst ņemt testējamo paraugu no kārtā iebūvēta maisījuma.gada 20.07. sanāksmes labojumiem (prot. Uzbūvētajām nomalēm jāatbilst 42.2009. prasības un nosacījumi testēšanai un mērījumiem Parametrs Prasība Jābūt vienā līmenī vai ne vairāk par mīnus 10 mm 4 – 5 % ceļa klātnes šķautnes virzienā. Ceļu specifikācijas 2010 . vai ≤ ± 1. Šādā gadījumā paraugi jāņem un testēšanas rezultāti jānovērtē.2. 5. Kvalitātes novērtējums Uzbūvētās nomales segumam jābūt viendabīgam un līdzenam.67 Izstrādes gala redakcija – 2009. nodrošinot pilnīgu ūdens noteci no kārtas virsmas. pretējā gadījumā tas ir jānovāc. tabula.0 % no paredzētā ≤ ± 5 cm no paredzētā ≤ -1/+2 cm no paredzētā Kārta nedrīkst būt irdena.1. uzmērot uzpildīto nomaļu laukumu atbilstoši Ceļu specifikāciju 2.6. Darba daudzuma uzmērīšana Paveiktais darba apjoms jānosaka.tabulā izvirzītajām prasībām. kur tas nav bijis paredzēts. maisījuma tipa lapās noteiktajam.6. Ar ievērtētiem TK 23.4.8). pp. bez pārmērīga nepiesaistīta materiāla uz tās (≥ 100 % no Proktora blīvuma) Metode Ar lineālu Ar 3 m mērlatu un līmeņrādi Ar mērlenti Šurfējot (atrokot) un uzmērot ar lineālu Vizuāli vai ar operatīvām (ātrdarbīgām) iekārtām (LVS EN 13286-1 LVS EN 13286-2 AASHTO T205 ASTM D2167-08 ASTM D1556-07 BS 1377-9) Seguma malas un nomales sajūgums Šķērsprofils Platums Slāņa biezums. Nomaļu kvalitātes parametri.3. ievērojot 2. blīvai.aprīlis.4.3.7. nesabojājot ceļa konstrukcijas. punkta prasībām vai aprēķinot tilpumu atbilstoši 2. Nomaļu piebēršanā lietotais materiāls nedrīkst atrasties uz brauktuves vai citām ceļa konstrukcijām. ja paredzēts uzpildīt konkrētā biezumā Izpildes laiks vai apjoms Visā būvobjektā katrai nomalei ik pēc 100 m Visā būvobjektā katrai nomalei ik pēc 100 m Testējot aizdomu gadījumos par neatbilstību Visā būvobjektā Sablīvējums 5. kārtas virsmai jābūt viendabīgai. tabulā dotās norādes. Nr.

kas samaisīts ar iekārtām.1. Cementam jāatbilst LVS EN 197-1 izvirzītajām prasībām. 5.5. Definīcijas Ar cementu saistīts minerālmateriālu maisījums (CBGM) – hidrauliski saistīts minerālmateriālu maisījums ar kontrolētu granulometrisko sastāvu un ar cementu kā saistvielu.5.5. Ja nepieciešams. tā nodrošinot viendabīgu maisījumu. kā arī pamatnes sagatavošanu (profilēšana. maksimālais 7.2. 5.3.1. Ceļu specifikācijas 2010 . nosakot optimālo ūdens saturu pēc LVS EN 13286-1 un LVS EN 13286-2.2.5.i.2.68 Izstrādes gala redakcija – 2009. Piedevām. 5. Minimālais saistvielas (cementa) saturs ir 2. stiprību vai ilgmūžību. Nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošās kārtas vai seguma būvniecība″ izvirzītajām prasībām. Lietojamie materiāli un maisījumi jāparedz atbilstoši specifikācijā ″5. Konkrētais saistvielas saturs maisījumā ir jāprojektē pēc LVS EN 13286-2 un LVS EN 13286-41.07.punktā izvirzītajām prasībām.3.5. Nr. Maisījums nedrīkst saturēt kaitīgus piemaisījumus tādā apjomā. lai nodrošinātu 43. Lietojot paātrinātājus vai palēninātājus.tabulā izvirzītās prasības spiedes stiprībai.5. Ūdens saturs maisījumā ir jāprojektē. tabula). Maisījuma cementa saturs un ūdens saturs ir definēts attiecībā pret sausa materiāla kopējo masu. Darba apraksts Ar cementu saistītu minerālmateriālu pamata nesošo kārtu var būvēt vienā vai vairākos slāņos. Ar cementu saistītu maisījumu projektēšana Prasības ar cementu saistītu maisījumu projektēšanai noteiktas pēc LVS EN 14227-1. sanāksmes labojumiem (prot. 6.2.3. kuri atbilst specifikācijā ″5..2.aprīlis.8). Materiāli Ar cementu saistītu minerālmateriālu pamata nesošās kārtas būvniecībai lietojami izejmateriāli un maisījumi. 5. Ar ievērtētiem TK 23. kā arī jāievēro un var izmantot šajā punktā definētās prasības.0 masas %. 5. Pamata nesošajās virskārtās Pamata nesošajās apakškārtās ≤ 100 N-IV klase N-IV klase AADT j. planēšana). 1. tad pirms darba izpildes jāveic arī pamatnes ģeodēziskie mērījumi un darba daudzuma aprēķini. minerālmateriāli + cements + piedevas = 100%. Nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošās kārtas vai seguma būvniecība″ izvirzītajām prasībām. 5. kas var ietekmēt maisījuma cietēšanu. jāatbilst LVS EN 934-2. tie jāiekļauj maisījuma projektā. Prasības maisījumu izejmateriāliem Rupjo minerālmateriālu stiprības klasei jāatbilst šādām prasībām.5 masas % (LVS EN 14227-1. punkts. piegādi un iestrādi. t. ja tādas lieto.gada 20.2009.3. Maisījumā lietojamajam ūdenim jāatbilst LVS EN 1008. Būvniecība ietver nepieciešamo materiālu sagatavošanu un ražošanu. smagie 101-500 > 500 N-III klase N-II klase N-IV klase N-III klase Citām lietojamo minerālmateriālu īpašībām jāatbilst 5. Ar cementu saistīta minerālmateriālu pamata nesošās kārtas būvniecība Ar cementu stabilizēts maisījums jāparedz lietošanai ceļa segas pamata nesošajās apakškārtās un pamata nesošajās virskārtās ceļiem ar saistītu segumu.2.

Ieteikumi maisījuma projektēšanai: . testē un novērtē izejmateriālus.0 MPa H/D(1)=2. . kā arī piedevas. ka ir iespējams izgatavot 6 paraugus ar katru cementa saturu.21. tabula - Parametrs Spiedes stiprība Spiedes stiprība pēc 7 dienām Spiedes stiprība pēc 28 dienām 1. maisījumu sagatavo atkārtoti vai papildus un to testē. ik pēc pusstundas rūpīgi pārmaisot. Trīs paraugu (ar katru cementa saturu) spiedes stiprību nosaka pēc 7 dienu cietēšanas. ik pēc pusstundas rūpīgi pārmaisot Sagatavotā maisījuma izturēšana pirms paraugu sagatavošanas Sablīvēta parauga kondicionēšana pirms spiedes stiprības noteikšanas 4h 7 dienas 28 dienas E – paraugs formā un ūdens necaurlaidīgā plastmasas maisā (20 ± 2)0 C 7 un 28 dienas vai A – paraugs formā (20 ± 2)0 C 1 dienu. sagatavo Proktora paraugus u.nepieciešamības gadījumā.0(2) ≤ 6.0 ≤ 5.c.nosaka darba formulu maisījuma ražošanai.07. Maisījuma tipa apzīmēšanai papildus specifikācijas ″5. piemēram. atbilstoši LVS EN 13286-2. ja paredzēts. Nr.0 MPa H/D(1)=1.8 līdz 1.izgatavo paraugus spiedes stiprības testēšanai – pie sastādītā minerālmateriālu maisījuma pievieno. Ar ievērtētiem TK 23. tabulā noteiktajām prasībām.5 – 3. samaisa.aprīlis.0 MPa C5/6 PIEZĪME(1) H/D = parauga augstuma un diametra attiecība. pēc aprēķina. Aprēķina iepriekš noteikto optimālo. apklāti ar mitru audumu. pēc tam veicot Proktora sablīvēšanu. Ceļu specifikācijas 2010 .2. PIEZĪME(2) H/D = no 0. Tad pievieno ūdeni. sagatavo Proktora paraugus u. Pēc ūdens pievienošanas paraugi ir jānotur (jākondicionē) 4 stundas. Nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošās kārtas vai seguma būvniecība″ tipa lapā norādītajam maisījuma apzīmējumam jālieto apzīmējums ″CBGM″. u.tml. Prasības ar cementu saistītu maisījumu paraugu kondicionēšanai un stiprībai Parametrs Kondicionēšanas periods Kondicionēšanas režīms LVS EN 14227-1. kondicionē.2009.1 Pārklāts ar mitru audumu. 5% un 7% cementu. qq.punkts. 4 % vai 5 % cementu.2. ja nav iegūts maisījums ar šo specifikāciju prasībām atbilstošām īpašībām. tabula.c. ja paredzēts. un trīs paraugu (ar katru cementa saturu) spiedes stiprību nosaka pēc 28 dienu cietēšanas.2. CBGM 0/32p. tabula C.5. .testē paraugu spiedes stiprību pēc LVS EN 13286-41 – sagatavotos Proktora paraugus kondicionē atbilstoši 43. 6. piemēram. atmetot acīmredzami kļūdainus rezultātus. 3%. . tad 90%-100% mitrumā (20 ± 2)0 C 6 un 27 dienas Stiprības klase LVS EN 14227-1. CBGM 0/45. atbilstoši LVS EN 13286-2. kā arī piedevas.gada 20. kā aprakstīts iepriekš. . Tad kondicionē. pielikums C. 2.nosaka optimālo ūdens saturu – pie sastādītā minerālmateriālu maisījuma pievieno. pievienojamo ūdens daudzumu. Aprēķina iegūtās spiedes stiprības vidējos rezultātus.8).atlasa. piemēram. sastāda minerālmateriālu maisījumu. sanāksmes labojumiem (prot. pievieno to maisījumam un samaisa. .69 Izstrādes gala redakcija – 2009.

kā norādīts 43. kas stabilizēta ar cementu atļauta ne ātrāk kā pēc 24 stundām. statisko lineāro slodzi. piemēram. Laistāmās mašīnas. vibrācijas frekvenci un centrifugālo trieciena spēku izvēlas atkarībā no sablīvējamā materiāla kārtas biezuma. Kvalitātes novērtējums Uzbūvētajai ar cementu saistītu minerālmateriālu pamata nesošajai kārtai jābūt viendabīgai un līdzenai. Apakškārtas var ieklāt. tai jāatbilst 43. kā arī nav ieteicams.1. Kombinētie vai valču vibroveltņi. Veltņi. Ja ar cementu saistītu minerālmateriālu pamata nesošo kārtu būvē vairākos slāņos. 5. automātisku masas padeves vadības un kontroles sistēmu un kurš spēj nodrošināt sagatavotā maisījuma ieklāšanu visā brauktuves joslas platumā. Mērījumi. Satiksmi pa ceļu ar cementu stabilizētu kārtu drīkst atklāt ne ātrāk kā pēc 24 stundām. pārbaudes un testēšana jāveic pirms nosedzošās kārtas būvniecības. kā arī kravas tilpnes aizmugurējās daļas konstrukcijai jābūt tādai. Nelielas platības ar nelielu satiksmes intensitāti. kā arī ieklājējam ierobežotās vietas var ieklāt ar rokas darbarīkiem. Jālieto transportēšanas iekārtas ar stingrām.6. Ieteicams lietot kravas telpu nosedzošus pārsegus. Nav ieteicams iestrādāt ar cementu stabilizētu maisījumu. neaizkavējot sablīvēšanu. izņemot sablīvējumu. Izolēt var atbilstoši specifikācijai ″6. Ar cementu stabilizēts maisījums jāsagatavo rūpnīcā.5. Laistāmajām mašīnām jāspēj operatīvi un efektīvi izliet nepieciešamā apjomā ūdeni.5.aprīlis. ka pirmo 7 dienu laikā pēc iestrādes apkārtējās vides temperatūra varētu pazemināties zemāk par 00 C. Tā pirmās 7 dienas pēc ieklāšanas periodiski jālaista ar ūdeni vai jāizolē.5. Ieklājējs.5. 5. bet ja to veic. ja zemes klātne ir sasalusi. nodrošinot pilnīgu ūdens noteci no kārtas virsmas. un ir ieteicams nosedzošo kārtu būvēt ne ātrāk kā pēc 7 dienām. un tai jāatbilst 43. jāveic pēc pēdējā slāņa izbūves. Ar cementu saistīta minerālmateriālu pamata nesošās kārtas kvalitātes parametri. tabulā izvirzītajām prasībām. Darba izpildes laikā jātestē spiedes stiprība pēc 7 dienu kondicionēšanas.8). kurai jābūt apgādātai ar datorizētu komponentu dozācijas sistēmu. vai arī izbūvējot nosedzošo kārtu. Nosedzošās kārtas būvniecība virs augšējās kārtas. tabulā.07. Gruntēšana″.70 Izstrādes gala redakcija – 2009. Ar ievērtētiem TK 23. Nr. kas nodrošinātu pakāpenisku maisījuma izkraušanu ieklājēja bunkurā. Iekārtas Rūpnīca. kurš aprīkots ar automātisku sijas augstuma un šķērsslīpuma vadību. tabulā izvirzītajām prasībām. tad pārbaudes. sanāksmes labojumiem (prot. rr. Jānodrošina. Spiedes stiprību testēt pēc 28 dienu kondicionēšanas darba izpildes laikā nav obligāti. tabulā izvirzītajām prasībām. vai kondicionējot 70-750 C ūdens necaurlaidīgā (blīvā) tvertnē un testējot pēc 24 h. Darba izpilde Apkārtējās vides temperatūra ar cementu stabilizēta maisījuma iestrādes laikā nedrīkst būt zemāka par +50 C. Uzbūvētā pamata nesošās kārtas kvalitātei jāatbilst 44. izsmidzinot saistvielu un iestrādājot sīkšķembas. 5. ja tā iestrādes laikā un 24 stundu laikā pēc iestrādes paredzams lietus. ar autogreideru vai buldozeru.2009. prasības un nosacījumi testēšanai un mērījumiem Ceļu specifikācijas 2010 . līdzenām un tīrām kravas tilpnēm. Ar cementu stabilizētas augšējās kārtas jāieklāj ar pašgājējieklājēju. Transportēšanas iekārtas. kā arī ar iespēju nepārtraukti kontrolēt dozācijas procesu ražošanas laikā. lai ar cementu stabilizētā ieklātā kārta strauji nezaudētu mitrumu. Veltņu tipu. tabula.gada 20. Ar cementu samaisīta maisījuma iestrāde jāveic ne vēlāk kā 4 stundu laikā pēc tā sagatavošanas. kuras nepieļauj pārvedamā materiāla zudumus un ierobežo tā segregāciju (ieteikums – lietot kravas tilpnes ar noapaļotiem stūriem).4.

testēšanu veicot tajā pašā dienā. Piemēram.0 % no paredzētā ≤ -5/+10 cm no paredzētā uz katru pusi no ceļa ass ≤ -2/+5 cm no paredzētā Ar 3 m mērlatu un līmeņrādi Ar mērlenti Šurfējot (atrokot) un uzmērot ar lineālu.71 Izstrādes gala redakcija – 2009. kurš jāattiecina pret no kārtas noņemta parauga Proktora tilpuma blīvumu 5. Parametrs Prasība ≤ ± 3 cm no paredzētā Metode LBN 305-1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus Virsmas augstuma atzīmes Šķērsprofils Platums Kārtas biezums Izpildes laiks vai apjoms Visā būvobjektā vismaz trīs vietās šķērsprofilā ik pēc 50 m.5. sanāksmes labojumiem (prot.1.2.6.3. kad veikta maisījuma iestrāde.0 m no kārtas malas Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 50 m Visā būvobjektā vismaz trīs vietās šķērsprofilā ik pēc 500 m.8).3.aprīlis.gada 20. ja paredzēts uzmērīt Kopējais deformācijas modulis EV2 nedrīkst būt zemāks par paredzēto LVS EN 13286-1 LVS EN 13286-2 AASHTO T205 ASTM D2167-08 ASTM D1556-07 BS 1377-9 DIN 18134 DIN 18134 PIEZĪME (1) Jānosaka uzbūvētās kārtas tilpuma blīvums. Piemēram.6. uz ceļa ass un malās ≤ ± 1. Nr. Ceļu specifikācijas 2010 . prasībām vai aprēķinot tilpumu atbilstoši 2. uz ceļa ass un malās Novietojums plānā Sablīvējums katram slānim ≤ ± 7 cm no paredzētā ≥ 102 % no Proktora blīvuma(1) vai veicot dubulto slogošanu ar statisko plātni Eυ2/Eυ1≤2. Darba daudzuma uzmērīšana Paveiktā darba apjoms jānosaka.07.2009. punkta prasībām.3 LBN 305-1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus Visā būvobjektā raksturīgos punktos Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 1000 m.7. uzmērot uzbūvēto segas pamata nesošās kārtas laukumu atbilstoši Ceļu specifikāciju punkta 2. tūlīt pēc sablīvēšanas Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 1000 m Deformācijas modulis. Ar ievērtētiem TK 23. Šurfēt nedrīkst tuvāk par 1.

ierobežo mitruma iztvaikošanu. sanāksmes labojumiem (prot. 6. nepieļauj ar asfalta kārtu ieklāšanas darbiem nesaistīta tehnoloģiskā transporta pārvietošanos.1. Bituminētu kārtu gruntēšanai – ātri sadalīga katjonu bitumena emulsija C 50 B 3. īslaicīgi aizsargā no transporta slodžu iedarbības.1. 6. Nr. 6.07. tabulai. Ar saistvielām nesaistītu blīvu segas pamata kārtu gruntēšanai – bitumena emulsija ar bitumena saturu ap 30 masas %. Ieteicama tūlīt pēc pamata nesošās virskārtas uzbūvēšanas. kā arī saistvielas izsmidzināšanu. turklāt ir jākontrolē un nepieciešamības gadījumā jāierobežo tehnoloģiskā transporta pārvietošanās pa izbūvēto segas pamatu. Lietojama tieši pirms (tajā pašā dienā) nosedzošās kārtas būvniecības.72 Izstrādes gala redakcija – 2009. saistvielas izsmidzināšanu un sīkšķembu iestrādi. ko iegūst. Materiāli Kā saistviela lietojama bitumena emulsija. īslaicīgi aizsargā no transporta slodžu iedarbības. kas atbilst 137. aizsargā no virsūdens iesūkšanās. Bituminētu kārtu gruntēšanu var neparedzēt. Ar saistvielām nesaistītu blīvu segas pamata kārtu gruntēšana (Seal coat) – saistvielas iemaisīšana virsējā kārtā vai saistvielas izsmidzināšana un sīkšķembu iestrāde. Ar ievērtētiem TK 23.2. lai neizraisītu defektus.2009. ja pa uzbūvēto asfalta apakškārtu neorganizē satiksmes kustību. saistvielas iemaisīšanu 2 – 4 cm biezumā un blīvēšanu. lai nodrošinātu bituminēto kārtu sasaisti. samaisot tipveida bitumena emulsiju ar ūdeni attiecībā 1 : 1. Gruntēšana parasti jāparedz pirms ar saistvielām saistīta konstruktīvā slāņa ieklāšanas. Darba apraksts Bituminētu kārtu gruntēšana ietver gruntējamās virsmas attīrīšanu no putekļiem. ierobežo mitruma iztvaikošanu. Ar saistvielām nesaistītu segas pamatu kārtu gruntēšanu var neparedzēt. Karstā laikā var lietot arī vidēji ātri sadalīgu bitumena emulsiju C 50 B 4. Definīcijas Ar saistvielām saistītu (bituminētu) kārtu gruntēšana (Tack coat) – saistvielas izsmidzināšana uz bituminētās kārtas. Ar saistvielām nesaistītu raupju segas pamata kārtu (būvētu ar noķīlēšanas paņēmienu) gruntēšana ietver saistvielas izsmidzināšanu un sīkšķembu iestrādi. kurus var būt vajadzība novērst. lai nodrošinātu ieklājamā slāņa saķeri ar esošo pamatni.1. ja pa izbūvēto segas pamatu neorganizē satiksmes kustību.8). Aizsargā no virsūdens iesūkšanās.3. Ieteicama tūlīt pēc pamata nesošās virskārtas uzbūvēšanas. vai arī – virsmas profilēšanu.1. Stabilizē virsējo kārtu (ja saistvielu iemaisa).1.gada 20. blīvēšanu. AR SAISTVIELĀM SAISTĪTAS KONSTRUKTĪVĀS KĀRTAS Gruntēšana Konkrēto gruntēšanas metodi paredz būvuzņēmējs. aizpilda poras. lai varētu izbūvēt bituminētās kārtas. Ar saistvielām nesaistītu blīvu segas pamata kārtu gruntēšana ietver virsmas profilēšanu. Ar saistvielām nesaistītu raupju segas pamata kārtu gruntēšana (Prime coat) – saistvielas izsmidzināšana un sīkšķembu iestrāde.aprīlis. nesaistītām daļiņām un svešķermeņiem. Ar saistvielām nesaistītu raupju segas pamata kārtu gruntēšanai – vidēji ātri sadalīga katjonu bitumena emulsija C 50 B 3 vai C 65 B 3 vai ātri sadalīga katjonu bitumena emulsija Ceļu specifikācijas 2010 . ka nosedzošā asfalta kārtu ieklāj ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc apakšējās asfalta kārtas uzbūvēšanas. nepieciešamības gadījumā virsmu mitrinot vai žāvējot. turklāt nodrošinot. 6. 6.

4.5±0. sīkšķembas no kalnu iežiem. mērvienība Materiāla mazākās (d) un lielākās (D) daļiņas.cauri D sietam izsijātā materiāla daudzums .5. tabula.2. 6. p-ts 5.cauri d/2 sietam izsijātā materiāla daudzums Testēšanas metode --- Atsauce uz LVS EN 13242+A1 4. izveidojot paredzēto šķērsprofilu un līdzenumu. ss. p-ts f4 LA30 ≤4 30 PIEZĪME(1) Ja paredzēts ar saistvielām nesaistītām raupjām segas pamata kārtām. vispirms profilējot kārtas virsmu. C 50 B 4 vai C 65 B 4.aprīlis. tad sablīvējot. bedrīšu remontam un plaisu aizpildīšanai.3 – 0. PIEZĪME(2) Ja pa apstrādāto virsmu paredzēts organizēt satiksmes kustību.1. kas aprīkots ar izsmidzināšanas siju.73 Izstrādes gala redakcija – 2009. kādu tūlīt paredzēts noasfaltēt.cauri 2D sietam izsijātā materiāla daudzums . Var arī gruntēt. Nr. kura svars ir vismaz 14 t. atkarībā no gruntējamās virsmas tekstūras. mm Granulometriskais sastāvs. tad iemaisot saistvielu 2 – 4 cm biezumā un sablīvējot. tā var būt mitra. 6. piemēram. Papildus jābūt pieejamai rokas izsmidzināšanas iekārtai. masas %: . D = 8(2) 100 LVS EN 933-1 4. Gruntēšanas procesam jānodrošina vienmērīga nepieciešamā apjoma saistvielas izsmidzināšana. Pirms bituminētu kārtu gruntēšanas seguma virsma jānotīra. p-ts GC 85-15 98 līdz 100 85 līdz 99 0 līdz 15 0 līdz 5 Procentuālais daudzums. kuras attālumam starp sprauslām un novietojuma augstumam jābūt tādam.cauri d sietam izsijātā materiāla daudzums .5±0. tabulas prasībām. Autogreiders.8). Gruntēšana izpildāma tieši pirms asfalta maisījuma ieklāšanas. vispirms profilējot kārtas virsmu. nodrošinot vienmērīgu izsmidzināšanu vajadzīgajā apjomā. p-ts Kategorija --- Prasība d ≥ 2. Bitumena emulsijas izlietojums aptuveni 1. brīvai no putekļiem un netīrumiem. Iekārtas Saistvielas izsmidzinātājs.07. un regulējamu saistvielas padevi. izveidojot paredzēto šķērsprofilu un līdzenumu. Ar saistvielām nesaistītas blīvas segas pamata kārtas gruntē. Bitumena emulsijas izlietojums 0.5 l/m2. Laistīšanas-mazgāšanas vai slaucīšanas-savākšanas mašīna (bituminētu kārtu gruntēšanai).2. kā arī jābūt pilnībā pabeigtai apakšējās kārtas būvniecībai.1.gada 20. kuru īpašības atbilst 45. Šķembu izkliedētājs ar regulējamu šķembu padevi (ar saistvielām nesaistītu blīvu vai raupju segas pamata kārtu gruntēšanai). lai nodrošinātu dubultu izsmidzināmā materiāla pārsegumu.063 mm sietu rupjam LVS EN 933-1 minerālmateriālam Losandželosas koeficients LVS EN 1097-2 4. gruntējamais laukums jāslēdz satiksmei. blīvai.5 l/m2 un nekavējoties iestrādājot sīkšķembas aptuveni 9 – 12 kg/m2. Ar ievērtētiem TK 23. d ≥ 5(1) D ≤ 6.3.6 l/m2.cauri 1.1. pēc tam izsmidzinot bitumena emulsiju aptuveni 1.2009. kas iziet caur 0. noslēgumā pieblīvējot.4D sietam izsijātā materiāla daudzums . Ceļu specifikācijas 2010 . kā arī tas nedrīkst būt lielāks par to. Prasības sīkšķembām gruntēšanai Īpašība. Darba izpilde Pirms gruntēšanas jābūt izpildītiem visiem paredzētajiem sagatavošanas darbiem. Sagatavotajai virsmai jābūt līdzenai. sanāksmes labojumiem (prot. aprīkots ar rotējošiem zobu nažiem un grants vaļņa līdzinātāju (ar saistvielām nesaistītu blīvu segas pamata kārtu gruntēšanai).6.

paredzēto līdzenumu un šķērsprofilu. Asfalta kārtas uzklāšanas brīdī gruntējumā nedrīkst būt nesadalījusies bitumena emulsija.8). Nr. 6. Darba daudzuma uzmērīšana Jāuzmēra atbilstoši projektam nogruntētais laukums.74 Izstrādes gala redakcija – 2009. noslēgumā pieblīvējot. sanāksmes labojumiem (prot.2009.gada 20. vispirms izsmidzinot bitumena emulsiju aptuveni 1.1. 6. gruntējamai virsmai jābūt pilnībā nosegtai ar vienmērīga biezuma saistvielas kārtu.07. Kvalitātes novērtējums Vizuāli jāpārbauda visa nogruntētā virsma.7.1. Ar ievērtētiem TK 23.5 l/m2.6. Satiksmi pa nogruntēto virsmu ar sīkšķembu izkliedēšanu ieteicams atļaut ne ātrāk kā pēc 24 stundām. Ar saistvielām nesaistītas raupjas segas pamata kārtas gruntē šķembu pamata ķīlēšanas procesa noslēgumā. Ceļu specifikācijas 2010 . Ja saistvielu iemaisa vai arī iestrādā sīkšķembas. tad nekavējoties iestrādājot sīkšķembas aptuveni 12 kg/m2.aprīlis. virsmai jābūt ar vienmērīgu tekstūru. neveidojot notecējumus un pārmērīgu saistvielas uzkrāšanos atsevišķos laukumos. Ja saistvielu izlej.

1.07.2. Viena slāņa biezums nedrīkst pārsniegt 6. mazāk noslogotos posmos – tuvāk maksimālajam ieteicamajam biezumam). • asfalta maisījuma tipi jāparedz no rupjākiem – apakšējās kārtās – uz smalkākiem – augšējās kārtās. kurā minerālmateriālu daļiņas. Ceļu specifikācijas 2010 . tad dilumkārtām.2009. saglabājot vai izlabojot dilumkārtas šķērsprofilu un garenprofilu. Šķembu mastikas asfalts – pārtraukti gradēts asfalta maisījums ar bitumenu kā saistvielu. saistes un seguma apakškārtām jālieto asfalta maisījumi ar polimēriem modificētu bitumenu (PMB). Definīcijas Asfalta remikss – karstā veidā pārmaisīta esošā asfalta kārta ar jauna materiāla piedevām. ieklāta un sablīvēta. kas sastāv no rupjā drupinātā minerālmateriāla karkasa.3. sablīvējot abas kārtas vienā darba gājienā. lietojot paredzētā tipa asfaltu. aizsargā zemāk esošās kārtas pret transporta un atmosfēras iedarbību. kura lielāko graudu (D) izmērs nepārsniedz 11 mm. Karstā asfalta saistes kārta (apakškārta) – paredzētajā biezumā uzbūvēta seguma konstruktīvā kārta. turklāt uzbūvētās kārtas biezums nedrīkst būt mazāks par 6. 6. ievērojot šādus kritērijus: • maisījuma tips jāizvēlas atbilstoši tā paredzētajam lietojumam – dilumkārtai. ir nepārtraukti gradētas vai pārtraukti gradētas. kas uzlabo granulometriju un atjauno saistvielas īpašības. kas atrodas zem dilumkārtas. Jāieklāj paredzētā tipa plānotais asfalta maisījuma daudzums.5. Asfalts – ieklāts un sablīvēts organiskās saistvielas un minerālmateriālu maisījums. Nr. lai veidotu savstarpēji noslēgtu konstrukciju. Asfaltbetons – asfalts. 6.gada 20. izlīdzinošajai kārtai vai segumu apakškārtai.2. Asfaltbetona. sanāksmes labojumiem (prot. punktā norādīto maksimālo biezumu attiecīgajam asfalta tipam. • ieteicams dilumkārtā paredzēt asfalta tipu. ieklāta vienlaikus ar asfalta dilumkārtu. kas saistīts ar mastikas javu. ja tas iepriekš ir saskaņots ar pasūtītāju. • ja AADTj. Asfalta remikss-plus – karstā veidā pārmaisīta esošā asfalta kārta ar vai bez saistvielas atjaunošanas piedevām.3. iegūstot paredzēto šķērskritumu un līdzenumu. Karstā asfalta izlīdzinošā kārta – mainīga biezuma karstā asfalta kārta. tad dilumkārtā jāparedz šķembu mastikas asfalts SMA. kas tieši uzņem transporta slodzes. tad asfalta maisījuma tipu nosaka būvuzņēmējs.2.5. kā arī nodrošina transporta līdzekļu drošu un ērtu kustību. pievestā > 1500. šķembu mastikas asfalta un porasfalta kārtas būvniecība Ja būvprojektā nav norādīts konkrēts lietojamā asfalta maisījuma tips. punktā norādīto minimālo biezumu attiecīgajam asfalta tipam.8). Jāuzbūvē paredzētajā biezumā.75 Izstrādes gala redakcija – 2009. Karstā asfalta dilumkārta – seguma augšējais slānis.2. • porasfaltu PA drīkst paredzēt tikai tad. tā uzlabojot seguma garenlīdzenumu un šķērslīdzenumu. Jāieklāj paredzētā tipa plānotais asfalta maisījuma daudzums.aprīlis. likvidējot deformācijas. saistkārtai. ko ieklāj vienā vai vairākos slāņos. • ja AADTj. Karstā asfalta profila labošana (iesēdumu remonts) – seguma garenprofila un šķērsprofila deformāciju aizpildīšana ar asfaltu. kuru ieklājot izlīdzina nelielas esošā seguma šķērsprofila un garenprofila deformācijas. Ar ievērtētiem TK 23.smagie ≥ 400. • asfalta kārtas biezums jāparedz asfalta maisījumu tipu lapās norādītajā diapazonā (vairāk noslogotos posmos ieteicams izvēlēties tuvāk minimālajam ieteicamajam biezumam. saglabājot vai izlabojot dilumkārtas šķērsprofilu un garenprofilu.

p-ts) Visi minerālmateriāli jāapraksta ar minerālmateriālu izmēru izteiksmi.2 (11) 16 22.2. 6.6 (5) 8 11. prasības reciklētam asfaltam noteiktas pēc LVS EN 13108-8. jāuzmanās. kas sagatavots tā.07.pievestā > 3500.2. sanāksmes labojumiem (prot. Ja šķembu mastikas asfalta maisījumu paredzēts izmantot zemas intensitātes autoceļos ar AADTj. bazalts u. (LVS EN 13043 4.2.tml. tabula. Minerālmateriālu granulometriskajam sastāvam ir jāatbilst 47. jālieto visi minerālmateriāli no magmatiskajiem iežiem.3. domnas un tēraudkausēšanas sārņiem noteiktas pēc LVS EN 13043.1.3. Sietu izmēri minerālmateriāla izmēru noteikšanai Pamatkomplekts plus 1. tabulā izvirzītajām vispārējām prasībām. lai tam būtu ļoti liels savstarpēji savienotu poru saturs. Neviens no materiāliem nedrīkst saturēt māla gabalus vai pikas. Materiāli Asfaltbetona. Prasības rupjiem un smalkiem minerālmateriāliem (LVS EN 13043 4. Prasības minerālmateriāliem. Ja paredzēts. Nr. kā minerālmateriāli lietojamas šķembas un smiltis tikai no magmatiskajiem iežiem – granīts.2009. porfīrs.2. šķembu mastikas asfalta vai porasfalta kārtas būvniecība ietver nepieciešamo materiālu sagatavošanu un piegādi. ir jābūt vienmērīgi samaisītam.1 mm līdz 330× 0. Minerālmateriālu izmēri ir jānosaka.4 (22) 31.p-ts) Granulometriskais sastāvs. šķērsprofila un garenprofila projektēšana un darba daudzuma aprēķini.1. Asfaltbetona maisījumos dilumkārtām AC surf. prasības saistvielai noteiktas pēc LVS EN 12591.gada 20. Darba apraksts Asfaltbetona.76 Izstrādes gala redakcija – 2009. Porasfalta maisījumiem PA kā minerālmateriāli lietojamas šķembas un smiltis no magmatiskajiem iežiem – granīts. Samaisot minerālmateriālus ar ievērojami atšķirīgu blīvumu. izmantojot apzīmējumu d/D. tabulā dotos sietu izmērus. tad pirms darba izpildes jāveic ģeodēziskie mērījumi.1 mm). Ar ievērtētiem TK 23. kas laiž cauri ūdeni un gaisu. diabāzs. saknes. lai nodrošinātu sablīvētu maisījumu ar drenējošām un troksni samazinošām īpašībām. Var lietot arī reciklētu asfaltu. Ir atļautas divu vai vairāk blakus esošo izmēru minerālmateriālu kombinācijas vai jaukti minerālmateriāli. lai izvairītos no segregācijas.2. Prasībām jāatbilst katram atsevišķajam asfalta maisījuma sastāvā izmantotajam izejmateriālam. kā arī pamatnes sagatavošanu (tīrīšana. domnas un tēraudkausēšanas sārņus. diabāzs.pievestā ≤ 500. porfīrs. ja AADTj. Ceļu specifikācijas 2010 .aprīlis. bazalts u. Ja nepieciešams. 6.smagie >500. Minerālmateriālam. drīkst lietot dabīgo smilti ne vairāk kā 50% no kopējā izmantotās smilts daudzuma. jālieto speciālas piedevas. izmantojot 46. Porasfalts – bituminēts materiāls ar bitumenu kā saistvielu. ja AADTj. asfalta maisījuma projektēšanu un ražošanu. gruntēšana) un asfalta kārtas būvniecību.1. Iekavās dotos noapaļotos izmērus var lietot vienkāršotai minerālmateriālu izmēru raksturošanai. Šķembu-mastikas asfalta maisījumiem SMA. velēnas. šķembu mastikas asfalta vai porasfalta maisījumos lietojami minerālmateriāli no kalnu iežiem. augus un citas organiskas vielas vai nepieņemamus piemaisījumus.pievestā > 500. nav atļauts lietot dabīgu smilti.tml. Asfaltbetona maisījumos saistes kārtām un seguma apkškārtām AC base/bin. kas piegādāts kā dažādu izmēru vai tipu maisījums.3. ja AADTj.komplekts (mm) 0 1 2 4 5. kā saistviela – bitumens (bitumena klases ar penetrāciju no 20× 0. 6. tt.5 (32) 45 63 PIEZĪME.8).

77 Izstrādes gala redakcija – 2009. Minerālmateriāls Rupjš Smalks Jaukts Izmērs (mm) D>2 D≤2 D ≤45 un d = 0 Caur sietiem izgājusī masas procentuālā daļa 2D 1. tabulā izvirzītajām prasībām. tabulā izvirzītās papildu prasības caur vidējo sietu izgājušajai procentuālajai daļai. tabulā izvirzītajām prasībām. (LVS EN 13043 4.4. precīzi neatbilst standarta ISO 565:1990 R20 sērijas sietu numuriem. Pielaides smalka un jaukta minerālmateriāla ar izmēru 0/D pie D ≤ 8mm ražotāja deklarētajam raksturīgajam granulometriskajam sastāvam Sieta izmērs (mm) D D/2 0. jālieto 49. g/kg Testēšanas metode LVS EN 933-1 LVS EN 933-1 LVS EN 933-9 Atsauce uz LVS EN 13043 4.1. Ja smalkās frakcijas saturs ir lielāks par 10% pēc masas. Smalko minerālmateriālu šķautņainībai jāatbilst 51. ww. ja smalkās frakcijas saturs smalkajā minerālmateriālā ir starp 3% un 10% pēc masas. piegādātājam jādokumentē un jādeklarē raksturīgais granulometriskais sastāvs. Vispārējās prasības granulometriskajam sastāvam. kas atrodas starp d un D. pēc masas PIEZĪME(1) Izņemot kategoriju GA85. PIEZĪME(2) Izņemot kategoriju f3 (smalkās frakcijas saturs ≤ 3%).4.gada 20. kā arī pamatkomplekta plus 1.4 D/2 Kopīgās robežas un pielaides granulometriskajam sastāvam uz vidējā izmēra sieta.4D un d/2 sieti. Nr. tad tālāk testēt nevajag.4. kas iziet caur 0. d. komplekta sieti. (LVS EN 13043 4. Smalkās frakcijas saturs un kvalitāte Īpašība. Ar ievērtētiem TK 23.p-ts Kategorija fdeklarēts fdeklarēts MBF10 Prasība >4 > 22 ≤ 10 PIEZĪME(1) Jānosaka.1.1. Ja smalkās frakcijas saturs smalkajā minerālmateriālā vai jauktajā minerālmateriālā ar izmēru 0/D pie D ≤ 8mm nav lielāks par 3%.4D(1) D(2) d d/2(1) 100 98 līdz 100 85 līdz 99 0 līdz 20 0 līdz 5 100 85 līdz 99 100 98 līdz 100 85 līdz 99 Kategorija GC85/20 GF85 GA85 PIEZĪME(1) Ja sieti. ± 5 pielaides tālāk ierobežo ar prasībām. tabulā (GA85). xx. tabula.5. uu. tabula. kas iziet caur 0.p-ts 4.063 mm sietu rupjam minerālmateriālam Procentuālais daudzums.063 Kategorija Pielaides procentuālais daudzums. mērvienība Procentuālais daudzums. kas ir aprēķināti kā 1.p-ts 4. tabula.1.2009. un 4. PIEZĪME(2) Ja uz D izmēra sieta palikušais masas procentuālais daudzums ir < 1%. Ja gradētam rupjajam minerālmateriālam D ≥ 2d.aprīlis. tad jālieto nākamais tuvākais sieta izmērs.p-ts) Smalko minerālmateriālu šķautņainība. Smalkās frakcijas saturam un kvalitātei jāatbilst 50. kas attiecas uz izmēru D caur sietu izgājušo procentuālo daudzumu 45.8.8). kas iziet caur sietu Pielaides ražotāju Kopīgās robežas deklarētajam raksturīgajam granulometriskajam sastāvam Kategorija G20/15 G20/17. Kopīgās robežas un pielaides rupja minerālmateriāla granulometriskajam sastāvam uz vidēja izmēra sieta D/d <4 ≥4 Vidēja izmēra siets (mm) D/1.1. d/2 sietus. Masas procentuālā daļa. ieskaitot D.07. kas iziet caur ± 5(1) ± 20 ± 3(2) GTC20 sietu. sanāksmes labojumiem (prot. tabula.063 mm sietu smalkam minerālmateriālam Metilēnzilā vērtība(1).5p-ts) Smalkās frakcijas saturs un kvalitāte.5 Lai kontrolētu smalka un jaukta minerālmateriāla mainīgumu ar izmēru 0/D pie D ≤ 8mm. vv.1. tad jālieto 48.5 20 līdz 70 20 līdz 70 ± 15 ± 17. tabulā izvirzītās prasības. Ceļu specifikācijas 2010 . tad frakcijai ir jāatbilst šajās specifikācijās noteiktajām atbilstošajām prasībām minerālajam aizpildītājam.

p-ts) Wcm0. p-ts 4. Rupjajiem minerālmateriāliem jāatbilst 52.8). p-ts 4.3.2.p-ts) Daļiņu blīvums un ūdens absorbcija. Ūdens absorbcija jānosaka saskaņā ar LVS EN 1097-6 7.7.p.p. Daļiņu blīvums jānosaka saskaņā ar LVS EN 1097-6 7. p-ts 4.1.2. p-ts LA40 / ≤ 40 LA30 / ≤ 30 LA25 / ≤ 25 LA20 / ≤ 20 SZNR / nav prasību PSVNR / nav prasību AAVNR / nav prasību MDENR / nav prasību ANNR / nav AN19 / ≤ 19 AN14 / ≤ 14 AN10 / ≤ 10 prasību WA241 / ≤ 1 (LVS EN 1097-6 7. Nr.2. šķautņainība Īpašība.2. tabula.1. Ar ievērtētiem TK 23.2009. un rezultāti jādeklarē. p-ts 4.2.1. Prasības minerālmateriāliem Īpašība.2. Saskaņā ar standartu LVS EN 1097-3 jānosaka tilpumblīvums. vai B pielik. ir jānosaka un jāapraksta minerālmateriāla ķīmiskais sastāvs saskaņā ar EN 932-3.p-ts ECS30 ≥30 (LVS EN 13043 4. p-ts Rupjo minerālmateriālu stiprības klase S-IV S-III S-II S-I Kategorija / prasība FI30 / ≤ 30 SI35 / ≤ 35 FI20 / ≤ 20 SI25 / ≤ 25 LVS EN 933-5 CDeklarē 4.pilnīgi drupinātās vai lauztās virsmas ..5 (LVS EN 1097-6 B pielikums) FDeklarēts / >4 F4 / ≤ 4 F2 / ≤ 2 F1 / ≤ 1 Ūdens uzsūkšana(3). un rezultāti jādeklarē. un rezultāti jādeklarē.2.2.3. (LVS EN 13043 4.2.9.8. p-ts 4. kā pārbaudes tests salumkusumizturībai Sasaldēšana un atkausēšana(4).1. yy. % Iežu pulējamības vērtība Minerālmateriālu abrazīvā vērtība Mikro Devala koeficients Nordiskā abrazīvā vērtība (tikai dilumkārtām paredzētajiem minerālmateriāliem. p-ts 4.pilnīgi apaļās virsmas rupjajiem Testēšanas metode LVS EN 933-3 LVS EN 933-4 Atsauce uz LVS EN 13043 4.07.5.5 / ≤ 0. Smalko minerālmateriālu Atsauce uz LVS EN 13043 Kategorija Prasība 4.78 Izstrādes gala redakcija – 2009.. vai 9. (LVS EN 13043 4. 8. LVS EN 1097-8 LVS EN 1097-8 A pielikums LVS EN 1097-1 LVS EN 1097-9 LVS EN 1097-6 7.pilnīgi un daļēji drupinātās vai lauztās virsmas .6. 8. punktu atkarībā no minerālmateriāla izmēra.gada 20.aprīlis. p-ts Ceļu specifikācijas 2010 .p-ts) Ķīmiskais sastāvs. ja netiek paredzēta virsmas apstrāde) LVS EN 1097-2 LVS EN 1097-2. mērvienība Plākšņainības indekss(1) Formas indekss(1) Drupinātās vai lauztās un apaļās virsmas. LVS EN 1367-1 4. vai 9. tabulā izvirzītajām prasībām. procentuālais daudzums pēc masas(2): kategorija .3.2. procentuālais daudzums pēc masas. 4.2. punktu atkarībā no minerālmateriāla izmēra.4. mērvienība Plūšanas koeficients Testēšanas metode LVS EN 933-6 tabula.6. Ja prasīts.2. zz.6.9. p-ts N < 50 > 30 C50/30 N 50-100 0-30 C50/30 N 50-100 0-30 C50/10 N 50-100 0-10 Losandželosas koeficients Triecienizturība. un rezultāti jādeklarē. p-ts 4.2.2. 6. sanāksmes labojumiem (prot.1.p-ts) Tilpumblīvums.7.

p. Ja šis pārklājums ir < 85%. Īpašība. p-ts ≤1 ≤8 Rupju minerālmateriālu salipšanas spēja ar bitumena saistvielām Rupjo organisko vielu procentuālais daudzums pēc masas 4. ja lieto šķembas no grants. palieināšanās pēc vārīšanas Testēšanas metode Atsauce uz LVS EN 13043 Rupjo minerālmateriālu stiprības klase S-IV S-III S-II S-I Kategorija / prasība LVS EN 1367-2 LVS EN 1367-5 LVS EN 1367-3 LVS EN 1097-2 LVS EN 12697-11 LVS EN 1744-1 14. PIEZĪME(3) Tests nav izmantojams domnas un tēraudkausēšanas sārņiem.2.p. vai līdzīgs nesintētisks minerālaizpildītājs. masas % .3.11.Losandželosas koef. p-ts 4. Šiem sārņiem papildus jāatbilst arī 53. Sārņu saturs asfalta maisījumos dilumkārtām nedrīkst pārsniegt 20 masas %. piemēram. tad materiālu drīkst uzskatīt par sala izturīgu un var nenoteikt Salumkusumizturības vērtību vai Magnija sulfāta vērtību. dolomīta šķembas vai līdzīgas. 19. tad testēšanas laiks ir 24 h ja MgO > 5%.1. PIEZĪME(2) Testē tikai šķembām. dilumkārtām) un bitumenu. Deklarē mLPCNR / nav prasību PIEZĪME(1) Novērtē pēc viena no šiem kritērijiem.3. PIEZĪME(4) Novērtē pēc viena no šiem kritērijiem.2.2. mērvienība Dikalcija silikāta sadalīšanās(1) Dzelzs sadalīšanās(1) Tilpuma stabilitāte. 4. procentuālais masas zudums Termiskā triecienizturība ″ Sonnenbrand″ bazaltam(5): kategorija .1. jālieto adhēziju veicinošas piedevas.gada 20. seguma apakškārtām. tad testēšanas laiks ir 168 h PIEZĪME(1) Tikai gaisdzesētiem domnas sārņiem. Prasības domnas un tēraudkausēšanas sārņiem Īpašība.2009.5.p-ts 4. ieteicams novērtēt salumkusumizturību.5 Kā minerālais aizpildītājs izmantojams sīki sasmalcināts minerālpulveris. 19.3. p-ts 4. kuras sagatavo no grants. Ceļu specifikācijas 2010 .p. Jānodrošina laba savietojamība (salipšana) starp lietojamajiem minerālmateriāliem (saistes kārtām. Var arī izmantot asfalta maisījuma ražošanas procesā no minerālmateriāliem atdalīto daļu.4. Testēšanas metode LVS EN 17441.p-ts 4.p-ts Kategorija ----V6. Ar domnas un tēraudkausēšanas sārņiem var aizstāt minerālmateriālus asfalta maisījumos. kaļķakmens vai dolomīta pulveris. Ja minerālmateriāla ūdens uzsūkšanas vērtība atbilst dotajām kategorijām: WA241 vai Wcm0. Šo savietojamību nosaka rupjajiem minerālmateriāliem atbilstoši šo specifikāciju 9. un tiem jāatbilst rupjajiem un smalkajiem minerālmateriāliem 6.8. Nr.2.2.p.10. Atsauce uz LVS EN 13043 4.tabula.9./ nav prasību SBLA 4. LVS EN 17441. aaa.3. p-ts MSDeklarēts / > 35 MS35 ≤ 35 MS25 ≤ 25 MS18 ≤ 18 --.12. ja ir konstatētas ″Sonnenbrand″ (saules apdegums) pazīmes.3.5 Prasība Deklarē Dzelzs nedrīkst sadalīties Deklarē ≤ 6.79 Izstrādes gala redakcija – 2009. sanāksmes labojumiem (prot.2.aprīlis. bet.2. LVS EN 17441.2.punktā izvirzītajām prasībām. Domnas un tēraudkausēšanas sārņi ir nemetālisks blakusprodukts metāla lietņu iegūšanas procesā. PIEZĪME(5) Testē šaubu gadījumā.masas zudums pēc vārīšanas. p.8). mērvienība procentuālais masas zudums Magnija sulfāta vērtība(4).07. tilpuma % ja MgO ≤ 5%.1. Ar ievērtētiem TK 23.2. tabulā izvirzītajām prasībām. punktam ″Metodiskie norādījumi minerālmateriālu un bitumena savietojamības noteikšanai″.3. Asfaltbetona maisījuma ražošanai lietojamam bitumenam jānodrošina vismaz 85% bitumena pārklājums (ar bitumenu pārklātu šķembas jāvāra 30 minūtes).3. 19.4.

procentuālais daudzums pēc masas Kalcija hidroksīda saturs.2009. bbb.4.2.07.p-ts 5.4. Ja asfalta maisījuma ražošanā aizpildītāju sastāvā izmanto ražošanas procesā no minerālmateriāliem atdalīto daļu vai arī no minerālmateriāla atgūto smalko materiālu.125 mm daļai (ja zem 0.2 Mg/m3.tabula.3.3.3.1. ddd. Nr. Citas izcelsmes aizpildītāja derīgums ir jāpierāda. Ar ievērtētiem TK 23.4.2742.063 Masas procentuālā daļa.3.p-ts 5. smagie / AADTj.2. tabulā norādītajiem kritērijiem. Kā minerālo aizpildītāju var izmantot arī no minerālmateriāla atgūto smalko materiālu. Aizpildītāja un smalkā minerālmateriāla 0/0.4. PIEZĪME(2) Testē aizpildītājam. Var lietot arī neminerālas izcelsmes aizpildītāju. Lietojamā ceļu bitumena klases līdz 100 / līdz 500 AADTj. kas izgājusi caur sietiem Atsevišķo rezultātu kopīgais diapazons Ražotāja maksimālais deklarētais granulometriskā sastāva diapazons(1) 100 85 līdz 100 70 līdz 100 --10 10 PIEZĪME(1) Deklarētais granulometriskā sastāva diapazons. 6. un 55. pamatojoties uz pēdējām 20 vērtībām.2. Prasības pievienoto minerālo aizpildītāju granulometriskajam sastāvam Sieta izmērs (mm) 2 0.1.3. Konkrētajā asfalta maisījumā jāparedz vienas klases bitumens. Prasības aizpildītājam Īpašība.4. tilpuma %(1) ″Delta gredzens un lode″.tabula. ja aizpildītājs paredzēts dilumkārtā un AADT j. Kalcija karbonāta satura aprēķināšanai oglekļa dioksīda saturs jāreizina ar koeficientu 2. kura daļiņas pārsvarā ir mazākas par 0.1. ja tā pievienojamā daļa nepārsniedz 30 masas % no kopējās aizpildītāja masas asfalta maisījuma sastāvā.p-ts 5.2. pievestā 101-500 / 501-1000 / 501-1500 1501-3500 Bitumena klase virs 1000 / virs 3500 Ceļu specifikācijas 2010 .3. sanāksmes labojumiem (prot. 90% no rezultātiem atrodas šajā diapazonā.p-ts 5. Šāda atgūtā aizpildītāja īpašības var nepārbaudīt. tad asfalta maisījuma ražošanā jālieto adhēzijas piedevas. Mg/m3 PIEZĪME (1) minerālajam Prasība ≤ 10 ≤1 no 28 līdz 45 8 līdz 25 Nav prasību Nav prasību ≥ 90 Nav prasību Deklarē(3) Testēšanas metode LVS EN 933-9 LVS EN 1097– 5 LVS EN 1097–4 LVS EN 131791 LVS EN 1744-1 LVS EN 1744-4 LVS EN 196-21 LVS EN 459-2 LVS EN 1097-7 Atsauce uz LVS EN 13043 5. ccc.2. Saistviela Kā saistviela lietojams LVS EN 12591 atbilstošs ceļu bitumens.p-ts 5.4. kas iegūts no kaļkakmens.8). procentuālais daudzums pēc masas Daļiņu blīvums.3.p-ts 5.125 0. 90% no rezultātiem jāatrodas šajā diapazonā.063 mm.pievestā≥ 3500. 0C Šķīdība ūdenī Ūdensjutība Kalcija karbonāta saturs(2).p-ts Kategorija MBF10 --V28/45 ∆R&B8/25 WSNR --CC90 KaNR --- Ražotāja deklarētajam sausi sablīvēta aizpildītāja poru diapazonam jābūt 4. mērvienība Metilēnzilā vērtība.2.p-ts 55.80 Izstrādes gala redakcija – 2009. tabulā izvirzītajām prasībām. Lietojamā ceļu bitumena klase jāizvēlas atbilstoši 56. Standartā LVS EN 196-21 testēšanas rezultāti ir noteikti kā oglekļa dioksīda saturs. bet visiem rezultātiem jāatrodas kopīgajā granulometriskā sastāva diapazonā.tabula.aprīlis.063 mm sieta vairāk kā 10 masas %) īpašībām jāatbilst 54. g/kg Ūdenssaturs pēc masas Sausa sablīvēta aizpildītāja poras (pēc Rigdena).gada 20. pamatojoties uz pēdējām 20 vērtībām. (3) PIEZĪME Ražotāja deklarētais diapazons nedrīkst būt lielāks par 0.p-ts 5. bet visiem rezultātiem jāatrodas kopīgajā diapazonā.

ieteicamā uzglabāšanas temperatūra un termiņš. palielin. smagie / AADTj. eee.8).5 50 0. Ar polimēriem modificēto bitumenu fizikālās un ķīmiskās īpašības atbilstoši LVS EN 14023 Īpašība Penetrācija 250C temperatūrā Mīkstēšanas temperatūra (lode un gredzens) ne mazāka par Uzliesmošanas temperatūra ne mazāka par Elastīgā atjaunošanās(1) ne mazāk kā Trausluma temperatūra (Frass) ne vairāk kā Mērvienī ba ×0. PMB fizikāli mehāniskajām īpašībām jāatbilst 57.5 50 0. Jādeklarē šādu polimēru piedevu tips un daudzums. tabulā norādītajām.81 Izstrādes gala redakcija – 2009. Konkrētajā asfalta maisījumā jāparedz vienas klases PMB. pievestā 101-500 / 501-1000 / 501-1500 1501-3500 virs 1000 / virs 3500 70/100 100/150 50/70 70/100 Asfalta maisījumos dilumkārtām.5 50 0.5 50 Ceļu specifikācijas 2010 .5 50 0.aprīlis. ne vairāk kā. % 5 5 5 5 5 5 5 LVS EN 13399 LVS EN 1426 LVS EN 1427 LVS EN 1427 8 8 9 13 19 26 38 60 60 60 55 50 45 45 8 8 9 9 10 11 11 2 2 2 2 2 2 2 0. Ir jādeklarē PMB pievienojamo polimēru tips un daudzums.1 mm Paliekošā penetrācija ne mazāk kā. sanāksmes labojumiem (prot. samazin. pievienošanas veids. kā arī īpatnējais svars. atšķirība ne vairāk par. Ar ievērtētiem TK 23. saistes un segumu apakškārtām.5 LVS EN 13398 50 0. jālieto ar polimēriem modificēts bitumens (PMB) – jālieto 50/70 penetrācijas tipa bitumens vai cietāks. 0C Mīkstēšanas temp.gada 20.1 mm 0 Testēšanas metode LVS EN 1426 LVS EN 1427 LVS EN 22592 LVS EN 13398 LVS EN 12593 C PMB 10/40 -63 1040 63 PMB 30/50 -58 3050 58 PMB 50/70 -53 5070 53 Bitumena klase PMB PMB 70/100 100/150 -48 -43 70100100 150 48 43 PMB 150/200 -40 150200 40 PMB 200/300 -38 200300 38 0 C 235 50 -5 235 50 -10 235 50 -15 235 50 -18 220 50 -20 220 50 -20 220 50 -20 % 0 C Homogēniskums pēc noslāņošanās(2) Cietējumpretestība LVSEN 12607-1 Mīkstēšanas temp.smagie ≥ 400. % Mīkstēšanas temp. tabula. 0 C Penetrācijas atšķirība ne vairāk par. Drīkst modificēt arī ceļu bitumenu (pēc LVS EN 12591) asfalta maisījuma ražošanas procesā.07. Nr. pievienojot attiecīgas polimēru piedevas. līdz 100 / līdz 500 AADTj. 0C Masas izmaiņas ne vairāk kā. ne vairāk kā. ja AADTj. % Elastīgā atjaunošanās ne mazāk kā. kā arī citi saistoši nosacījumi.5 50 0.2009. ×0.

2. adhēziju.ja AADTj. Aktīvie adhēzijas reaģenti ir amīni. tad atbilstoši 6. Izmantojot granulētu celulozes šķiedru. Ar ievērtētiem TK 23. smagie ≤ 1000 – līdz 50 masas %.1.3. Nr.3 līdz 0.3. mazinātu novecošanos. ja: .4. kas modificēti ar elastomēriem.3. Adhēzijas reaģenti var būt aktīvie vai pasīvie. Pasīvie adhēzijas reaģenti ir cements un dzēstais kaļķis. Ja asfalta maisījuma sastāvā izmanto reciklēto asfaltu. lai uzlabotu tās īpašības. Cementam jāatbilst LVS EN 197-1. Šķiedras Šķiedras lieto. Var lietot.2. 6. Amīni nesatur ūdeni. jānovērtē granulās ietvertais šķiedras faktiskais daudzums un jāaprēķina pievienojamais daudzums.3. 6.3. Ceļu specifikācijas 2010 .9 masas % – vai stiklašķiedru – 0. 6.3.7 % no bitumena svara.3.gada 20. 6. dažādus pigmentus vai citas ķīmiskas vielas.AADTj.4.2009.07.3. ražojot asfalta maisījumus ar relatīvi augstu bitumena saturu. Obligāti jālieto adhēzijas piedevas visiem oksidācijā iegūtajiem bitumeniem. Var lietot arī minerālšķiedru – 0. smagie > 1000 – līdz 25 masas %. lai. nepieļautu tā iztecēšanu no maisījuma.6 masas %. kā arī. un to īpašībām jāatbilst ražotāja deklarētajam. Reciklēto asfaltu var lietot AC surf asfalta maisījumos dilumkārtām.4 līdz 0. Adhēzijas piedevas Adhēzijas piedevas lieto.2. Gumijas pulveri var lietot SMA un PA tipa asfalta maisījumos šķiedru vietā. stabilitāti.2. AC base/bin tipa asfalta maisījuma sastāvam var pievienot 1 masas % cementa.2. lai uzlabotu minerālmateriāla un saistvielas salipšanu (arī mitrumā).AADTj.3.3. lai uzlabotu reciklētajā asfaltā esošās saistvielas īpašības.7 līdz 0. Piedevas Lai paaugstinātu asfalta kvalitāti. punktā noteiktajam jālieto bitumena piedevas. ja iegūti prasībām atbilstoši asfalta maisījuma un izmēģinājuma posma testēšanas rezultāti. piemēram. Šķiedras klasificē trīs grupās: celulozes šķiedra. sanāksmes labojumiem (prot.ja AADTj. minerālšķiedra un stiklašķiedra. Reciklēts asfalts Reciklēto asfaltu var lietot AC base/bin asfalta maisījumos apakškārtām un saistes kārtām.2 – 0. 6.8). PIEZĪME(2) Piemērojams tikai materiāliem. pievestā ≤ 1500 – līdz 15 masas %. Visām piedevām jābūt paredzētām lietojumam asfalta maisījumos. Aktīvo adhēzijas piedevu ieteicamais apjoms ir 0. lai nodrošinātu bitumena stabilitāti asfalta maisījumā. 6. Piemēram.2. kā arī samazinātu apkārtējās temperatūras izmaiņu ietekmi un paaugstinātu asfalta kārtas noturību pret plaisāšanu.3. SMA un PA tipa asfaltu maisījumos ieteicams lietot celulozes šķiedras no 0. Polimēru piedevas var samaisīt ar saistvielu. .5 masas %.2. portlandcementu. Reciklēto asfaltu apzīmē ar saīsinājumu RA.2. Citas piedevas Kā citas piedevas var lietot gumijas vai plastmasas pulveri. piemēram. lai uzlabotu asfalta īpašības zemās temperatūrās. pievestā > 1500 – 0 %. ja: . un tie jāuzglabā sausi.3.82 Izstrādes gala redakcija – 2009. kas nereaģē ar bitumenu.aprīlis. Jebkuras citas piedevas drīkst lietot tikai tad. . Celulozes šķiedras mitruma saturs nedrīkst pārsniegt 8 masas %.3. Bitumena piedevas reciklētam asfaltam Bitumena piedevas lieto. PIEZĪME(1) Piemērojams tikai bitumeniem. ieteicams minerālmateriālus fizikāli un ķīmiski aktivēt un lietot virsmas aktīvās vielas vai polimērus.7. pirms kura norāda asfalta daļiņu izmēra apzīmējumu U un pēc kura norāda minerālmateriāla daļiņu apzīmējumu d/Dmm.

klasificējot lietojamos asfalta maisījumu tipus. Asfalta kārtām gājēju un velosipēdistu celiņiem.2D – 4D viduspunkts. reciklēts asfalts no dažādām vietām (kārtām.smagie ≤ 100. ietverot reciklētu asfaltu ar polimēru modificēto piedevu. un vismazāko sietu caur kuru iziet cauri 85%. kur nav paredzama intensīva vai smagā autotransporta kustība.pievestā < 100.1 4. Optimālais kārtas biezums ir 2.07. Kritēriji asfalta projektēšanai Šajā punktā apkopotas prasības asfalta projektēšanai.tml. kā arī laukumiem. 2 mm. mērvienība Citu materiālu saturs. Prasības reciklētam asfaltam saskaņā ar LVS EN 13108-8 Īpašība.4. kur M ir vismazākais siets. krautnes veidošanas paņēmieni nedrīkst veicināt reciklētā asfalta sadrupšanu un segregāciju. Ar ievērtētiem TK 23. ja izejvielas satur galvenokārt reciklētu asfaltu ar ceļu bitumenu.5. bet augšējo (4D) drīkst pārsniegt. 40 RA 0/8mm: Reciklēts asfalts. māju pagalmos.2.4 4. prasības tiem. 6. ietvēm. drīkst paredzēt līdz 50% lielāku kārtas biezumu par maksimālo konkrētajam asfalta tipam. to augstums nedrīkst pārsniegt 3 m.4D. F5. būvobjektiem) jāuzglabā atsevišķās krautnēs.2 4.2.063 mm un siets starp D un 2 mm. aprēķinot ceļa segas konstrukcijas.aprīlis. Sīkāk prasības materiāliem izklāstītas arī iepriekšējos punktos. Nr. PIEMĒRS.pievestā ≤ 500 vai AADTj. Ja paredzēts ilgstošs tehnoloģisks pārtraukums.83 Izstrādes gala redakcija – 2009. kura minerālmateriāls ir ar augšējā sieta izmēru 8mm un asfalta daļiņu maksimālais izmērs ir 40mm. tabulā izvirzītajām prasībām.63 mm. caur kuru iziet 100%.3.2. Reciklētam asfaltam jāatbilst 58. kur neparedz autotransporta kustību. 0.. ja asfalta maisījumu plānots izmantot uz zemas intensitātes ceļiem ar AADTj.2. fff. pamatojot nepieciešamību. kura laikā asfalta segas apakšējā kārta būs pakļauta transporta slodzei. % Saistvielas tips Saistvielas atgūšana Atgūtās saistvielas vidējā penetrācija(1) Atgūtās saistvielas vidējā mīkstēšanas temperatūra(1) Saistvielas saturs. izvēloties konkrēto asfalta tipu šajās specifikācijās doto pielaižu ietvaros. piemērojamas izvirzītās prasības AADTj. un siets starp 2 mm un 0. Asfalta kārtas biezums jānosaka būvprojektā.2D – 4D. sanāksmes labojumiem (prot. uz gājēju un velosipēdistu celiņiem u. Granulometriskais sastāvs nosakāms pēc saistvielas ekstrakcijas. betona vai citu ″ cieto″ segumu. Apakšējo kārtas robežu (2. masas % Reciklēta asfalta daļiņu maksimālais izmērs Minerālmateriāla paraugu vidējais granulometriskais sastāvs (1.2 4.2009.gada 20.1 4. Fdec ----Pdec Sdec --URA Prasība Deklarē Deklarē --Deklarē Deklarē Deklarē Deklarē --- 4. bet. PIEZĪME (2) D ir lielāks par sietu M/1.2D) nedrīkst samazināt. kā arī norādot galvenās prasības konkrēto asfalta maisījumu tipu materiāliem. D.5 Kategorija F1.8).3 --- Deklarē PIEZĪME (1) Īpašības jādeklarē. Asfaltbetona AC kārtas biezums ieteicams robežās 2.2 4. Reciklēts asfalts jāuzglabā uz tīriem laukumiem ar asfalta. tabula. tad asfalta segas apakšējo kārtu AC base/bin maisījumi jāprojektē ar minimālajai robežai tuvu poru saturu. Ceļu specifikācijas 2010 .2. kur D – augšējā sieta atvēruma izmērs milimetros. masas %(2)) Testēšanas metode LVS EN 12697-42 --LVS EN 12697-3 vai 12697-4 LVS EN 1426 LVS EN 1427 LVS EN 12697-1 --Atsauce uz LVS EN 13108-8 4.

1.1.tml. D.2. .2 Atsauce uz LVS EN 13108-1 5. p-ts 5.2 LVS EN 13108-20. krustojumos. smagie / AADTj.3.2 LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20. tabula 2.. Prasības asfaltbetona projektēšanai Īpašība.5. Identifikācija. Asfaltbetona segums ir viendabīgs ar vidēji raupju virsmu.gada 20. ggg.3. PIEMĒRS.3.tabula. binder lietotās saistvielas apzīmējums.5.2. Izstrādātā asfaltbetona maisījuma priekšprojektā maisījuma un asfaltbetona īpašībām. aizpildītāja un bitumena saturs. . sanāksmes labojumiem (prot.1. saistes kārtām.84 Izstrādes gala redakcija – 2009. kur paredzama paaugstināta transporta slodžu iedarbība.4.1. bin saistes kārta. AC 16 surf 70/100 (asfaltbetons ar maksimālo minerālmateriāla izmēru 16mm dilumkārtai ar bitumenu.ražotājs vai maisīšanas rūpnīca.2. Minerālmateriāls ir ar nepārtrauktu granulometrisko sastāvu. mērvienība Paraugu sagatavošana Granulometriskais sastāvs Poru saturs %: maksimālais minimālais Minimālais saistvielas saturs(1) % pēc masas Ar bitumenu piepildīto poru daudzums %: minimālais maksimālais Minerālmateriāla minimālais poru daudzums % Testēšanas metode LVS EN 12697-30 LVS EN 12697-2 LVS EN 13108-20.3. kura penetrācija ir 70/100). izlīdzinošajām kārtām un segumu apakškārtām. Nr. pievestā 101 – 500 / 501 – 1000 / 501 – 1500 1501 – 3500 virs 1000 / virs 3500 Kategorija / prasība LVS EN 12697-35 (ja samaisa laboratorijā) 2 x 50 triecieni (LVS EN 13108-20 C. atsauce C. bremzēšanas joslās u. Asfaltbetona maisījums sastāv no minerālmateriāla un bitumena saistvielas.2009. D maksimālais minerālmateriāla izmērs. tabulā izvirzītajām prasībām.2. punktā(2) līdz 100 / līdz 500 AADTj.2) 5. p-ts Atbilstoši konkrētajam asfalta tipam 6.3.1.3.maisījuma apzīmējums AC D surf/base/bin binder kur AC asfaltbetons. D. autotransporta pieturvietās. p-ts 5. base seguma apakškārta.3.07.1.maisījuma identifikācijas kods. neatkarīgi no aprēķinātās satiksmes intensitātes asfalta maisījumos ieteicams lietot augstākas klases rupjos minerālmateriālus un kā saistvielu izmantot PMB. rinda. Asfaltbetons (AC) Asfaltbetonu lieto dilumkārtām.1. Apakškārtās izmantojamiem maisījumiem ir mazāks smalkās frakcijas.2. Ar ievērtētiem TK 23.8). piemēram. Piegādes pavadzīmei jāietver vismaz šāda informācija: . p-ts 5. prasības un sastāvs speciālajiem maisījumiem jānorāda tehniskajā projektā.aprīlis. 6.3. D. Prasības asfaltbetonam ir noteiktas pēc LVS EN 13108-1 (vispārējās prasības plus empīriskās prasības). Ja nepieciešams nodrošināt īpaši augstu segas noturību pret deformācijām. Vietās. kā arī paraugu sagatavošanas nosacījumiem jāatbilst 59.2. surf dilumkārta. p-ts 5. p-ts 5. p-ts Ceļu specifikācijas 2010 .

p-ts ITSR60 / 60 ITSR70 / 70 ITSR80 / 80 ITSR80 / 80 5.aprīlis.2. p-ts --.tabula Ilgizturība Piedevas Maršala stabilitātes vērtības(3) (saistkārtām un segas apakškārtām): minimālā Maršala stabilitāte.2. 40/60 165 / 155 50/70.3 LVS EN 13108-20.2.3. p-ts 5.5 / 0.6 LVS EN 13108-20. D. ja lieto ceļu bitumenu Izturība pret paliekošām deformācijām.0 / 1.4 LVS EN 13108-20. sanāksmes labojumiem (prot.5. D./ nav prasību --.8).5 PmaxNR / nav PmaxNR / nav PmaxNR / nav PmaxNR / nav prasību prasību prasību prasību F1 – F4 / F1 – F4 / F1 – F4 / F1 – F4 / 1–4 1–4 1–4 1–4 QminNR / nav QminNR / nav QminNR / nav QminNR / nav prasību prasību prasību prasību Ceļu specifikācijas 2010 .2. p-ts 5. p-ts AbrANR / nav prasību PNR. p-ts WTSAIR 1.07. ja lieto PMB Liela izmēra iekārta (P). var pieņemt par ilgizturīgu saprātīgā kalpotspējas laikā. mm minimālais ----LVS EN 13108-20.7. kN maksimālā Maršala stabilitāte. AADTj.gada 20.0 Smin12. D.2. p-ts līdz 100 / līdz 500 virs 1000 / virs 3500 Kategorija / prasība Materiālam pēc izņemšanas no maisītāja jābūt viendabīgam un minerālmateriālam jābūt pilnīgi pārklātam ar saistvielu. Maksimālais proporcionālais sliedes dziļums % Testēšanas metode --LVS EN 13108-20.5 / 12. 70/100 150 / 145 100/150.2.2.6 LVS EN 13501-1 LVS EN 13108-20. 160/200 140 / 135 250/330.0 WTSAIR 0. D. kas savietojams ar īpašību deklarēto izpildījumu LVS 1269713 LVS EN 12697-35.2.2009./ nav prasību 5.3 / 0.9.5 Smin10 / 10.2. D.4. Maksimālais riteņa sliedes slīpums mm uz 103 slodzes ciklu LVS EN 13108-20.6. kas izgatavots atbilstoši Eiropas standarta prasībām. D. Maza izmēra iekārta. Maza izmēra iekārta (PRD). p-ts ITSRNR / nav prasību ITSR60 / 60 ITSR70 / 70 ITSR80 / 80 5.3 LVS EN 13108-20. un tas nedrīkst saturēt kamolos savēlušos smalko minerālmateriālu 5.4. 1.2. ja tiek lietots PMB.5 nav prasību Smin7.1.3. pievestā 101 – 500 / 501 – 1000 / 501 – 1500 1501 – 3500 Īpašība.3 Ugunsizturība Izturība pret degvielu lietošanai lidlaukos Izturība pretapledojuma šķīdumiem lietošanai lidlaukos. smagie / AADTj.12 5.11.5 WTSAIR 0. D.5 / 7.11 LVS EN 13108-20.6 Atsauce uz LVS EN 13108-1 5.6. mērvienība Pārklājums un viendabīgums Minimālā netiešās stiepes stiprības vērtība (ūdensjutība) % (saistkārtām un segas apakškārtām) Minimālā netiešās stiepes stiprības vērtība (ūdensjutība) % (dilumkārtām) Maksimālā nodiluma vērtība.2.6. kN Maršala plūstamība. p-ts 5. Maksimālā atlikusī stiprība. PRDAIR NR / nav prasību 5.8 / 0.3. 330/430 130 / 125 Asfaltbetonu. p-ts βNR / nav prasību Saistvielas klase Temperatūra oC 20/30 180 30/45 175 35/50. ja lieto PMB. tādā gadījumā maisījuma sagatavošanas mērķa temperatūru nosaka PMB ražotājs) 5. % Maisījuma sagatavošanas mērķa temperatūra (izņemot. kurā būves īpašības uzturēs līmenī.2. Saprātīgs kalpotspējas laiks ir laika periods. p-ts Smin7.4. ml Izturība pret paliekošām deformācijām. D.85 Izstrādes gala redakcija – 2009.10 5. WTSAIR NR. D.5 / 7.8 WTSAIR 0. punkts PNR / nav prasību PRDAIR NR / nav prasību Izturība pret paliekošām deformācijām. Ar ievērtētiem TK 23. Nr. p-ts 5.8.

8). D. noteikts atbilstoši LVS EN 1097-6.5 Smin7.10 5. sanāksmes labojumiem (prot.5. saistvielu. AADTj.5 / 7. Ar ievērtētiem TK 23.3. kN Maršala plūstamība. PIEZĪME(3) Ja lieto PMB.gada 20. kN maksimālā Maršala stabilitāte. ja to lieto.0 LVS EN 13108-20. PIEZĪME (2) Granulometriskais sastāvs ir izteikts masas procentos no kopējās minerālmateriālu masas. mērvienība Maršala koeficients Maršala stabilitātes vērtības(3) (dilumkārtām): minimālā Maršala stabilitāte. kuru var mainīt ar koeficientu α : α= 2650 ρ .07. saistvielas un piedevu saturs ir izteikts masas procentos no kopējās asfalta maisījuma masas.minerālmateriālu vidējais daļiņu blīvums. smagie / AADTj.5 Smin10 / 10. Maršala stabilitātes vērtības nav jātestē. Saistvielas saturam norādīta minimālā robeža. Ceļu specifikācijas 2010 .2009.3. pievestā 101 – 500 / 501 – 1000 / 501 – 1500 1501 – 3500 Īpašība. p-ts Smin7. p-ts PIEZĪME(1) Saistvielas saturs ietver arī nofrēzētā vai dabīgā asfalta. megagramos uz kubikmetru (Mg/m3).2.aprīlis. D.2 5.5 / 7.0 PmaxNR / nav PmaxNR / nav PmaxNR / nav PmaxNR / nav prasību prasību prasību prasību F2 – F4 / F2 – F4 / F2 – F4 / F2 – F4 / 2–4 2–4 2–4 2–4 QminNR / nav QminNR / nav QminNR / nav QminNR / nav prasību prasību prasību prasību V10GminNR / nav prasību LVS EN 13108-20.0 / 5. Nr. mm minimālais Maršala koeficients Minimālais poru saturs pēc 10 cikliem % Testēšanas metode Atsauce uz LVS EN 13108-1 līdz 100 / līdz 500 virs 1000 / virs 3500 Kategorija / prasība Smin5. kur ρ .86 Izstrādes gala redakcija – 2009.

2.8). Karstais asfalts AC 4 surf Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase ≤ 500 S-IV klase AADTj.2 Prasība 5. Prasības karstā asfalta AC 4 surf īpašībām Īpašība.3.aprīlis.2 LVS EN 13108-20.063 0.3. pievestā 501-1500 1501-3500 > 3500 AC 4 surf lietošana netiek rekomendēta Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 12mm līdz 20mm. Nr.125 0. sanāksmes labojumiem (prot.1. mērvienība Poru saturs %: maksimālais minimālais Minimālais saistvielas saturs % pēc masas Ar bitumenu piepildīto poru daudzums %: minimālais maksimālais Minerālmateriāla minimālais poru daudzums % Testēšanas metode LVS EN 13108-20. % Min. p-ts 5.3. Ar ievērtētiem TK 23.2 LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20.1. p-ts VFBminNR VFBmax86 VMAmin16 Nav prasību 86 ≥ 16 Kategorija Vmax5 Vmin2 Bmin6.07.5 5.063 15 7 0.3.gada 20. 6.5 Sietu izmērs (mm) Sieti.3.1.2 iii.0 2. % 0. Prasības karstā asfalta AC 4 surf granulometriskajam sastāvam AC 4 surf Cauri izsijātā materiāla daudzums (svara %) 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0.0 6.4.2. D. hhh.5.2 Atsauce uz LVS EN 13108-1 5.4 31.87 Izstrādes gala redakcija – 2009.3.2. D. p-ts 5. tabula.2009.6 45 16 63 90 1 2 4 8 .tabula. mm Maks.2 22.6 100 100 8 - Ceļu specifikācijas 2010 125 0. Tipa lapa. D.025 0 11. p-ts 5.5 40 20 1 55 30 2 85 50 4 100 90 5.

5. p-ts 5.5 35 17 1 50 25 2 72 47 4 95 70 5.2009. tabula.063 12 7 0. sanāksmes labojumiem (prot. Karstais asfalts AC 6 surf Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase ≤ 500 S-IV klase AADTj. Tipa lapa.5 Sietu izmērs (mm) Sieti. tabula.0 Prasība 5.3.3.2 31.0 6.6 100 90 8 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0. D.2. mm Maks. mērvienība Poru saturs %: maksimālais minimālais Minimālais saistvielas saturs % pēc masas Ar bitumenu piepildīto poru daudzums %: minimālais maksimālais Minerālmateriāla minimālais poru daudzums % Testēšanas metode LVS EN 13108-20.6 16 63 45 90 1 2 4 8 .2.8).3. D.3. % Min. pievestā 501-1500 1501-3500 > 3500 S-III klase AC 6 surf lietošana netiek rekomendēta Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 14mm līdz 24mm.1.2 LVS EN 13108-20. p-ts 5. Nr.2. Prasības karstā asfalta AC 6 surf granulometriskajam sastāvam AC 6 surf Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0. D.07.2 Atsauce uz LVS EN 13108-1 5. p-ts VFBminNR VFBmax86 5.0 2.1. p-ts VMAmin16 Nav prasību 86 ≥ 16 Kategorija Vmax5 Vmin2 Bmin6.025 22.0 kkk. % 0. Ar ievērtētiem TK 23.5 5.4 11.4.125 0.2 LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20.aprīlis.gada 20.2. Prasības karstā asfalta AC 6 surf īpašībām Īpašība. jjj.3.88 Izstrādes gala redakcija – 2009.063 0.3. 6.

2.4.8 Prasība 4. D. tabula. p-ts 5.2.6 16 63 45 90 1 2 4 8 . Karstais asfalts AC 8 surf Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase ≤ 500 S-IV klase AADTj. Tipa lapa.2 22.6 mmm.3.125 0.aprīlis.3. p-ts 5.6 89 73 8 100 90 11.3.5 5. D. mērvienība Poru saturs %: maksimālais minimālais Minimālais saistvielas saturs % pēc masas Ar bitumenu piepildīto poru daudzums %: minimālais maksimālais Minerālmateriāla minimālais poru daudzums % Testēšanas metode LVS EN 13108-20.025 11. Ar ievērtētiem TK 23.2 Atsauce uz LVS EN 13108-1 5. % Min.3.5 34 18 1 46 27 2 60 41 4 78 60 5.5 5. % 0.2009. 6. lll.3.8).5.2 LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20.5 Sietu izmērs (mm) Sieti.063 10 6 0. D.2 LVS EN 13108-20. Prasības karstā asfalta AC 8 surf granulometriskajam sastāvam Cauri izsijātā materiāla daudzums (s vara %) AC 8 surf 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.3. sanāksmes labojumiem (prot. Nr.1.07. p-ts VFBminNR VFBmax86 5. Prasības karstā asfalta AC 8 surf īpašībām Īpašība.063 0.4 31. p-ts VMAmin16 Nav prasību 86 ≥ 16 Kategorija Vmax4.5 Bmin5.gada 20.5 2. mm Maks.tabula.2 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.3. pievestā 501-1500 1501-3500 S-III klase S-II klase > 3500 S-I klase Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 20 mm līdz 32 mm.2.5 Vmin2.89 Izstrādes gala redakcija – 2009.1.

125 0.4 ooo.5 5. p-ts 5.063 0.3.tabula. 6. p-ts VFBminNR VFBmax86 5.5.063 9 6 0.4 Sietu izmērs (mm) Sieti.6 Prasība 4.1. Karstais asfalts AC 11 surf Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase ≤ 500 S-IV klase AADTj.4. Nr. % 0.3.3. mm Maks.2 LVS EN 13108-20.tabula.gada 20. D.6 63 90 16 45 1 2 4 8 . % Min.5 5. Ar ievērtētiem TK 23. Tipa lapa.3.07.025 11.2 LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20.4.2. p-ts 5. D.3. sanāksmes labojumiem (prot.5 31 16 1 42 23 2 52 33 4 66 48 5. Prasības karstā asfalta AC 11 surf īpašībām Īpašība.0 1.2.2 100 90 16 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0. D.8). p-ts VMAmin16 Nav prasību 86 ≥ 16 Kategorija Vmax4 Vmin1.6 75 58 8 88 70 11. Prasības karstā asfalta AC 11 surf granulometriskajam sastāvam AC 11 surf Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.2.2 31.5 22. mērvienība Poru saturs %: maksimālais minimālais Minimālais saistvielas saturs % pēc masas Ar bitumenu piepildīto poru daudzums %: minimālais maksimālais Minerālmateriāla minimālais poru daudzums % Testēšanas metode LVS EN 13108-20. nnn.aprīlis.1.3.90 Izstrādes gala redakcija – 2009.2009. pievestā 501-1500 1501-3500 S-III klase S-II klase > 3500 S-I klase Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 25 mm līdz 44 mm.5 Bmin5.2 Atsauce uz LVS EN 13108-1 5.

% Min.tabula.2. Prasības karstā asfalta AC 16 surf granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) AC 16 surf 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0. p-ts VMAmin14 Nav prasību 86 ≥ 14 Kategorija Vmax4 Vmin1. Ar ievērtētiem TK 23.3. mērvienība Poru saturs %: maksimālais minimālais Minimālais saistvielas saturs % pēc masas Ar bitumenu piepildīto poru daudzums %: minimālais maksimālais Minerālmateriāla minimālais poru daudzums % Testēšanas metode LVS EN 13108-20. Karstais asfalts AC 16 surf Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase ≤ 500 S-IV klase AADTj.5 5. Tipa lapa. pievestā 501-1500 1501-3500 S-III klase S-II klase > 3500 S-I klase Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 36 mm līdz 60 mm. 6.8).07.5 Bmin5. D.5 22. p-ts VFBminNR VFBmax86 5.3.4. p-ts 5.3.5.5. p-ts 5.tabula.4 Prasība 4. D.2009.6 64 47 8 73 57 11.1. ppp.5 5.125 0.2.1.2 31. mm Maks. Prasības karstā asfalta AC 16 surf īpašībām Īpašība.2.063 9 6 0.063 0.gada 20.3.4 Sietu izmērs (mm) Sieti.2 LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20.3.5 30 13 1 38 18 2 47 26 4 58 39 5.0 1. Nr.2 Atsauce uz LVS EN 13108-1 5.3.2 qqq.4 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.025 11.aprīlis. sanāksmes labojumiem (prot.6 16 45 63 90 1 2 4 8 . % 0.91 Izstrādes gala redakcija – 2009.2 88 71 16 100 90 22. D.2 LVS EN 13108-20.

5 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0. p-ts VMAmin14 Nav prasību 86 ≥ 14 Kategorija Vmax3. mm Maks.5 1. Tipa lapa.025 31.4 100 90 31.2009.2 LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20.063 9 5 0. mērvienība Poru saturs %: maksimālais minimālais Minimālais saistvielas saturs % pēc masas Ar bitumenu piepildīto poru daudzums %: minimālais maksimālais Minerālmateriāla minimālais poru daudzums % Testēšanas metode LVS EN 13108-20.5 25 12 1 32 17 2 42 24 4 54 32 5.1. rrr. Nr.2 22.tabula. D.6. Karstais asfalts AC 22 surf Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase ≤ 500 S-IV klase AADTj.07.aprīlis.8).3.2.4 Sietu izmērs (mm) Sieti.6 16 90 45 63 1 2 4 8 .063 0.1.2 79 57 16 90 70 22.5 11.3. 6.tabula.5 5. p-ts 5.6 61 39 8 70 47 11.2 Prasība 3.2 LVS EN 13108-20.3. p-ts VFBminNR VFBmax86 5.3.125 0. D.0 sss.5 Vmin1.5.2 Atsauce uz LVS EN 13108-1 5.5 5. D. pievestā 501-1500 1501-3500 S-III klase S-II klase > 3500 S-I klase Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 50 mm līdz 70 mm.2. p-ts 5. Prasības karstā asfalta AC 22 surf īpašībām Īpašība. Ar ievērtētiem TK 23.4. % Min.5 Bmin5. sanāksmes labojumiem (prot.92 Izstrādes gala redakcija – 2009.3. % 0.gada 20.2.3. Prasības karstā asfalta AC 22 surf granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) AC 22 surf 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.

1. p-ts 5.8).5 5.4.6 100 90 8 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.0 4.tabula. % Min. D. D.2009.125 0.gada 20.2.93 Izstrādes gala redakcija – 2009. Nr. mērvienība Poru saturs %: maksimālais minimālais Minimālais saistvielas saturs % pēc masas Ar bitumenu piepildīto poru daudzums %: minimālais maksimālais Minerālmateriāla minimālais poru daudzums % Testēšanas metode LVS EN 13108-20.2 LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20. D.2 Atsauce uz LVS EN 13108-1 5. % 0. ttt. smagie 101-1500 501-1000 > 1000 AC 6 base/bin lietošana netiek rekomendēta Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 12 mm līdz 20 mm.025 11.4 31. sanāksmes labojumiem (prot. Ar ievērtētiem TK 23.07. mm Maks.7.5.2 22.2.3. tabula. p-ts VFBminNR VFBmax80 5. Prasības karstā asfalta AC 6 base/bin granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) AC 6 base/bin 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0. p-ts VMAmin14 Nav prasību 80 ≥ 14 Kategorija Vmax8 Vmin4.aprīlis.3.5 Sietu izmērs (mm) Sieti.4 uuu.2 LVS EN 13108-20. p-ts 5. 6.5 32 12 1 45 22 2 65 40 4 90 65 5.3.063 10 6 0.3.0 Bmin6.2.063 0.3.2 Prasība 8. Karstais asfalts AC 6 base/bin Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase ≤ 100 S-IV klase AADTj.6 16 45 63 90 1 2 4 8 . Prasības karstā asfalta AC 6 base/bin īpašībām Īpašība. Tipa lapa.0 5.1.3.

smagie 101-500 501-1000 S-IV klase S-III klase > 1000 S-II klase Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 20 mm līdz 32 mm.2.2 22.125 0. % 0. Tipa lapa.3.2009. Nr.1.tabula.tabula.94 Izstrādes gala redakcija – 2009. D. p-ts 5. Karstais asfalts AC 8 base/bin Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase ≤ 100 S-IV klase AADTj.4 Sietu izmērs (mm) Sieti.2 LVS EN 13108-20. % Min.2.0 www.3.5 5.0 Prasība 6.063 0. D.1.3. p-ts VFBminNR VFBmax80 5.8).2 Atsauce uz LVS EN 13108-1 5.gada 20.8.5.0 3. p-ts VMAmin14 Nav prasību 80 ≥ 14 Kategorija Vmax6 Vmin3.6 16 90 45 63 1 2 4 8 . D.5 11.3. mērvienība Poru saturs %: maksimālais minimālais Minimālais saistvielas saturs % pēc masas Ar bitumenu piepildīto poru daudzums %: minimālais maksimālais Minerālmateriāla minimālais poru daudzums % Testēšanas metode LVS EN 13108-20.07.5 Bmin5. p-ts 5.025 31. mm Maks.6 90 65 8 100 90 11.5 30 12 1 40 18 2 55 30 4 70 50 5. 6.2 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.063 7 3 0.5 5. Prasības karstā asfalta AC 8 base/bin īpašībām Īpašība. Prasības karstā asfalta AC 8 base/bin granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) AC 8 base/bin 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.2.aprīlis.3.2 LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20. sanāksmes labojumiem (prot. vvv.4.3. Ar ievērtētiem TK 23.

6 65 40 8 85 65 11.5.1.2.4 31. % 0.1. Tipa lapa.9. Karstais asfalts AC 11 base/bin Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase ≤ 100 S-IV klase AADTj.063 0.6 16 45 63 90 1 2 4 8 .0 3.gada 20. D.5 Sietu izmērs (mm) Sieti.2. Prasības karstā asfalta AC 11 base/bin īpašībām Īpašība. % Min. smagie 101-500 501-1000 S-IV klase S-III klase > 1000 S-II klase Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 25 mm līdz 44 mm.3.2 Atsauce uz LVS EN 13108-1 5. p-ts 5.125 0.3.6 yyy.aprīlis.tabula. D.2 LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20.063 6 3 0.2 LVS EN 13108-20.6 Prasība 5.2 100 90 16 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.8).4.2 22. p-ts VFBminNR VFBmax80 5. mm Maks.tabula. p-ts VMAmin14 Nav prasību 80 ≥ 14 Kategorija Vmax5 Vmin3. p-ts 5. 6.025 11.07.3.3.5 5.3. Prasības karstā asfalta AC 11 base/bin granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) AC 11 base/bin 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0. Ar ievērtētiem TK 23.95 Izstrādes gala redakcija – 2009. mērvienība Poru saturs %: maksimālais minimālais Minimālais saistvielas saturs % pēc masas Ar bitumenu piepildīto poru daudzums %: minimālais maksimālais Minerālmateriāla minimālais poru daudzums % Testēšanas metode LVS EN 13108-20.3. xxx.5 25 10 1 32 15 2 37 20 4 50 30 5.0 4. sanāksmes labojumiem (prot. Nr. D.2009.2.0 Bmin4.

5.6 Prasība 5.2. Karstais asfalts AC 16 base/bin AADTj. sanāksmes labojumiem (prot.6 aaaa.3.3. variants 0.aprīlis.6 67 41 53 30 8 76 50 68 44 11.2 (2.) Bmin4.1. Ar ievērtētiem TK 23. p-ts VFBminNR VFBmax80 5.4 31. p-ts 5.8).063 0. % 2 9 13 17 24 Min.2. p-ts 5.3.0 (1.10. mm 6 26 36 47 59 Maks. D. zzz.0 4.96 Izstrādes gala redakcija – 2009.5 5. % 2. p-ts VMAmin14 Nav prasību 80 ≥ 14 Kategorija Vmax5 Vmin3.3.tabula.025 11.2 LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20. Prasības karstā asfalta AC 16 base/bin granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) AC 16 base/bin 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.) Bmin4.1.2.4 100 100 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 .5 Sietu izmērs (mm) 1. Tipa lapa.tabula.v.2009.3.063 0.2 88 58 80 58 125 0.4.2 Atsauce uz LVS EN 13108-1 5.3.2 4.v. D. Nr. mērvienība Poru saturs %: maksimālais minimālais Minimālais saistvielas saturs % pēc masas Ar bitumenu piepildīto poru daudzums %: minimālais maksimālais Minerālmateriāla minimālais poru daudzums % Testēšanas metode LVS EN 13108-20.2 22. D.0 3.5 1 2 4 Sieti.6 16 45 63 90 2 1 4 8 16 100 90 100 90 22.2 LVS EN 13108-20. Prasības karstā asfalta AC 16 base/bin īpašībām Īpašība.gada 20. 6. smagie 101-500 501-1000 S-IV klase S-III klase Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase ≤ 100 S-IV klase > 1000 S-II klase Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 36 mm līdz 64 mm.125 0.07. % 2 13 19 26 36 Min. % 5. variants (ja nepieciešama asfalta kārtas lielāka noturība) 6 26 32 36 45 Maks.

tabula.5 2. D. mērvienība Poru saturs %: maksimālais minimālais Testēšanas metode LVS EN 13108-20. D. % 2 9 12 17 24 Min.3.8). sanāksmes labojumiem (prot.2.4.2 LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20.) Vmax9 (1. p-ts 5.8 4.07.063 0. D. p-ts 5.v.4 100 90 100 90 31.2 Atsauce uz LVS EN 13108-1 5. bbbb.5 100 100 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.0 4.gada 20.5 5. smagie 101-500 501-1000 S-IV klase S-III klase Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase ≤ 100 S-IV klase > 1000 S-II klase Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 50 mm līdz 88 mm.8 Bmin4.2 22.5 Prasība 9. Tipa lapa.) VFBmax80 (1.025 11.3.063 0.) Vmin2.3.5.1.2 LVS EN 13108-20.2009.aprīlis.6 58 35 48 29 8 66 42 53 35 11. variants 0.v.2 VFBminNR (1. % 2. 6.11. variants (ja nepieciešama asfalta kārtaslielāka noturība) 6 24 29 35 42 Maks.v. Prasības karstā asfalta AC 22 base/bin īpašībām Īpašība.5 Sietu izmērs (mm) 1.2.v.0 3. Karstais asfalts AC 22 base/bin AADTj.) (2.tabula.) Vmax4.5 3.v.3.6 16 45 63 90 1 2 4 8 .0 (2.2 Nav prasību 77 80 ≥ 14 Minimālais saistvielas saturs % pēc masas Ar bitumenu piepildīto poru daudzums %: minimālais maksimālais Minerālmateriāla minimālais poru daudzums % 5.5 1 2 4 Sieti.) VFBmax77 (2. Nr.1.3. mm 7 22 30 40 51 Maks. Prasības karstā asfalta AC 22 base/bin granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) AC 22 base/bin 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.5 (2. % 2 11 15 20 29 Min.) Vmin3.2.4 31.3.97 Izstrādes gala redakcija – 2009. p-ts Bmin3. % 5. Ar ievērtētiem TK 23. p-ts Kategorija (1.2 74 51 66 43 16 88 62 82 70 22.125 0.) VMAmin14 cccc.v.v.v.

2 70 44 16 80 53 22. 6.3. p-ts 5.0 3.2.2 LVS EN 13108-20. D. Ar ievērtētiem TK 23.2009.6 Prasība 9.5 100 90 45 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.063 0. Karstais asfalts AC 32 base/bin AADTj.3.3. p-ts 5.0 Bmin3.2. dddd. smagie 101-500 501-1000 S-IV klase S-III klase Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase ≤ 100 S-IV klase > 1000 S-II klase Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 70 mm līdz 128 mm. Tipa lapa. D.12.3. p-ts VMAmin14 Nav prasību 77 ≥ 14 Kategorija Vmax9 Vmin3. D.07.2 LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20.5 Sietu izmērs (mm) Sieti. Prasības karstā asfalta AC 32 base/bin granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) AC 32 base/bin 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0. % 0.8). Nr.5.1.4 90 64 31.0 3.98 Izstrādes gala redakcija – 2009. % Min.2 22.063 7 2 0. mm Maks. mērvienība Poru saturs %: maksimālais minimālais Minimālais saistvielas saturs % pēc masas Ar bitumenu piepildīto poru daudzums %: minimālais maksimālais Minerālmateriāla minimālais poru daudzums % Testēšanas metode LVS EN 13108-20.aprīlis.6 55 31 8 62 37 11.3.3.5 5.5 22 10 1 30 15 2 39 20 4 49 27 5. p-ts VFBminNR VFBmax77 5.025 11.6 eeee. sanāksmes labojumiem (prot.1.125 0.tabula.6 16 45 63 90 1 2 4 8 .gada 20.tabula. Prasības karstā asfalta AC 32 base/bin īpašībām Īpašība.4.4 31.2.2 Atsauce uz LVS EN 13108-1 5.

to ieteicams izmantot arī autoceļos ar nelielu kustības intensitāti. binder lietotās saistvielas apzīmējums. p-ts 5.maisījuma apzīmējums SMA D binder kur SMA šķembu mastikas asfalts.1.1.4. kura penetrācija ir 70/100) Šķembu mastikas asfalts SMA ir ar teicamu dilumizturību.2 LVS EN 13108-20. .2.3. p-ts 5. p-ts Atbilstoši konkrētajam šķembu mastikas asfalta tipam 6. D maksimālais minerālmateriāla izmērs. pievestā 501-1500 1501-3500 virs 3500 Kategorija / prasība LVS EN 12697-35 (ja samaisa laboratorijā) 2 x 50 triecieni (LVS EN 13108-20 C.2.2) 5.2 --Atsauce uz LVS EN 13108-5 5.maisījuma identifikācijas kods. tabula 2. p-ts 5. Prasības šķembu mastikas asfaltam ir noteiktas pēc LVS EN 13108-5.5.3.07. kā arī krustojumos un citās paaugstināta noslogojuma vietās.2. gumijas putekļi vai polimēri. D. PIEMĒRS.gada 20.2. Tās var būt šķiedras.99 Izstrādes gala redakcija – 2009. p-ts 5.4. tabulā izvirzītajām prasībām atbilstoši paredzētajam lietojumam. D.2. kā arī paraugu sagatavošanas nosacījumiem jāatbilst 84. ar lielu radžoto riepu slodžu īpatsvaru.2. Izstrādātā asfalta maisījuma priekšprojektā asfalta maisījuma un asfalta īpašībām. kā arī plastiskām deformācijām. speciāli aizpildītāji. Lai nodrošinātu augstu bitumena saturu attiecībā pret granulometrisko sastāvu. Nr. punktā(2) līdz 500 AADTj. sanāksmes labojumiem (prot. maisījuma stabilitātes paaugstināšanai lieto piedevas. mērvienība Paraugu sagatavošana Granulometriskais sastāvs Minimālais saistvielas saturs(1) % pēc masas Piedevas Poru saturs %: maksimālais minimālais Ar bitumenu piepildīto poru daudzums %: minimālais maksimālais Pārklājums un Testēšanas metode LVS EN 12697-30 LVS EN 12697-2 LVS EN 12697-1 --LVS EN 13108-20. atsauce C. Šķembu mastikas asfaltu paredz autoceļu posmos ar lielu satiksmes intensitāti. Granulometriskajam sastāvam ir lūzums smalko minerālmateriālu daļā. Šķembu mastikas asfalts lietojams dilumkārtām.2.5. ffff. tabula. sevišķi jaunai segai. 6. Nedaudz sarežģītāk ražot kā asfaltbetonu AC.2009. Grūti ieklāt ar roku darbu.3. Ceļu specifikācijas 2010 . Var būt samazināta saķere dilumkārtas ekspluatācijas sākumā. p-ts Materiālam pēc izņemšanas no maisītāja jābūt viendabīgam. seguma apakškārtām (zem porainā asfalta dilumkārtas) un izlīdzinošajām kārtām visu veidu autoceļiem.8). SMA 11 70/100 (šķembu mastikas asfalts ar maksimālo minerālmateriāla izmēru 11mm un ar bitumenu.aprīlis. Ar ievērtētiem TK 23.2. Tā kā šķembu mastikas asfaltam ir arī laba pretestība novecošanai. rinda. Identifikācija: Piegādes pavadzīmei jāietver vismaz šāda informācija: . p-ts 5. Jānodrošina precīza maisījuma projektēšana un ražošana. tam ir ļoti laba stabilitāte un pretestība novecošanai.3. Uz mitras virsmas var izveidoties ūdens plēvīte. Prasības šķembu mastikas asfalta projektēšanai Īpašība. Šķembu mastikas asfalts (SMA) Šķembu mastikas asfaltu galvenokārt lieto dilumkārtām.5. jo rupjo minerālmateriālu procentuālā daļa ir liela un aizpildītāja saturs ir relatīvi augsts.ražotājs vai maisīšanas rūpnīca. .

6. p-ts kurā būves īpašības uzturēs līmenī. p-ts WTSAIR 1. sanāksmes labojumiem (prot. p-ts 5.5 WTSAIR 0. pievestā 501-1500 1501-3500 Kategorija / prasība virs 3500 minerālmateriālam jābūt pilnīgi pārklātam ar saistvielu. p-ts PNR / nav prasību PRDAIR NR / nav prasību Izturība pret paliekošām deformācijām.10.aprīlis. 160/200 140 / 135 temperatūru nosaka PMB ražotājs) 250/330. kuru var mainīt ar koeficientu α : α= 2650 ρ . Saprātīgs kalpotspējas laiks ir laika periods. p-ts 5. kas izgatavots atbilstoši Eiropas standarta prasībām. Maza izmēra iekārta (PR). 40/60 175 / 165 / 155 (izņemot. Ar ievērtētiem TK 23.8 WTSAIR 0.8). ml Izturība pret paliekošām deformācijām Liela izmēra iekārta (P).100 Izstrādes gala redakcija – 2009.3 / 0. Ceļu specifikācijas 2010 . p-ts ITSR60 / 60 D0. D. 35/50. megagramos uz kubikmetru (Mg/m3).0 / 1.4 LVS EN 13108-20.9. var pieņemt par ilgizturīgu saprātīgā kalpotspējas laikā. D. Īpašība. Maksimālais notecējušais materiāls % Minimālā netiešās stiepes stiprības vērtība (ūdensjutība) % Maksimālā nodiluma vērtība.3 LVS EN 13108-20.12 5.2009. D.3 / 0. D.tabula 100/150.3 ITSR70 / 70 ITSR80 / 80 ITSR80 / 80 AbrANR / nav prasību 5.8 / 0. ja to lieto.0 WTSAIR 0. kas savietojams ar īpašību deklarēto izpildījumu PIEZĪME(1) Saistvielas saturs ietver arī nofrēzētā vai dabīgā asfalta.8. tādā LVS EN LVS 1269750/70 150 gadījumā maisījuma 12697-35.gada 20. mērvienība viendabīgums Saistvielas notece. saistvielas un piedevu saturs ir izteikts masas procentos no kopējās asfalta maisījuma masas.7. Maksimālā atlikusī stiprība.07.14. saistvielu.6 5./ nav prasību --. noteikts atbilstoši LVS EN 1097-6. Saistvielas saturam norādīta minimālā robeža.5 / 0. ja lietoto PMB.minerālmateriālu vidējais daļiņu blīvums. D. kur ρ .9. p-ts --. Nr. p-ts 5. p-ts βNR / nav prasību Saistvielas klase Temperatūra oC 30/45.11 LVS EN 13108-20.3 Ugunsizturība Izturība pret degvielu lietošanai lidlaukos Izturība pretapledojuma šķīdumiem lietošanai lidlaukos. 330/430 130 / 125 Šķembu mastikas asfaltu. un tas nedrīkst saturēt kamolos savēlušos smalko minerālmateriālu LVS EN 13108-20. ja lieto PMB Maza izmēra iekārta.12. 70/100 145 sagatavošanas mērķa 13 1. Ilgizturība --5. Maksimālais riteņa sliedes slīpums mm uz 103 slodzes ciklu LVS EN 13108-20.11.6 LVS EN 13501-1 LVS EN 13108-20./ nav prasību 5. D13 LVS EN 13108-20. PIEZĪME (2) Granulometriskais sastāvs ir izteikts masas procentos no kopējās minerālmateriālu masas. D. % Maisījuma temperatūra 5. Maksimālais proporcionālais sliedes dziļums % Testēšanas metode Atsauce uz LVS EN 13108-5 līdz 500 AADTj.

p-ts 5. % Min. D.2 LVS EN 13108-20. Šķembu mastikas asfalts SMA 4 Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj.063 0.025 11. tad drīkst lietot dabīgu smilti ne vairāk kā 50% no kopējā smilts daudzuma. 6. pievestā ≤ 500.3 līdz 0.0 hhhh.0 Prasība 7.5 masas %.5 Vmin3.2.2 22. ≤ 500 Asfalts: Ieteicamais kārtas biezums no 10mm līdz 20mm. Ja AADT j. tabula.gada 20.2009.5. sanāksmes labojumiem (prot.125 0.2 Atsauce uz LVS EN 13108-5 5. Ar ievērtētiem TK 23.1.5 25 15 1 30 20 2 40 25 4 100 90 5. p-ts VFBminNR VFBmax92 Nav prasību 92 Kategorija Bmin7. tabula.5 5.5 Sietu izmērs (mm) Sieti.063 12 8 0. mērvienība Minimālais saistvielas saturs % pēc masas Poru saturs %: maksimālais minimālais Ar bitumenu piepildīto poru daudzums %: minimālais maksimālais Testēšanas metode LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20.4.2. Prasības šķembu mastikas asfalta SMA 4 īpašībām Īpašība.6 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.6 16 45 63 90 1 2 4 8 .2.: Celulozes šķiedra no 0.5. Nr.8).5 3. D. Drupināta smilts no magmatiskajiem iežiem.3.07.2 Vmax4. % 0. Tipa lapa.aprīlis. p-ts 5.2 4.101 Izstrādes gala redakcija – 2009.3. mm Maks. pievestā 501-1500 1501-3500 > 3500 S-III klase SMA 4 lietošana netiek rekomendēta Smalkie minerālmateriāli.4 31. Piedeva. Prasības šķembu mastikas asfalta SMA 4 granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) SMA 4 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0. gggg.

063 0. Celulozes šķiedra no 0.8). D. p-ts 5. p-ts 5. Drupināta smilts no magmatiskajiem iežiem.2 LVS EN 13108-20. variants (ja nepieciešama asfalta kārtas lielāka noturība) 12 19 22 25 Maks.5 Ar bitumenu piepildīto poru daudzums %: minimālais maksimālais jjjj. sanāksmes labojumiem (prot.125 0.v.5 (2.0 (1. mērvienība Minimālais saistvielas saturs % pēc masas Poru saturs %: maksimālais minimālais Testēšanas metode LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20.) Vmax4.5.3 līdz 0.gada 20.5.025 11. % 9 14 17 20 Min.2. % 8 12 13 20 Min.0 2. 6. pievestā ≤ 500.v. Šķembu mastikas asfalts SMA 8 Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj.6 16 45 90 63 4 1 2 8 .3.5 5. Ja AADT j. Nr.2.2.aprīlis.6 60 35 60 35 8 100 90 100 90 11.5 Vmin2.2 100 100 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0. Tipa lapa. % 4 49 28 35 25 5. % 2.2.4.) Bmin7. ≤ 500 Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 18 mm līdz 32 mm.5 masas %.2009.063 0. Piedevas.5 Sietu izmērs (mm) 1. Prasības šķembu mastikas asfalta SMA 8 granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) SMA 8 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0. mm 12 22 25 30 Maks.4 31.2 22.v. p-ts VFBminNR VFBmax92 Nav prasību 92 Kategorija (1.) Vmax5 Prasība 6. variants 0. Ar ievērtētiem TK 23. D.0 4.v.8 (2.102 Izstrādes gala redakcija – 2009. tabula. tabula.3. iiii. pievestā 501-1500 1501-3500 > 3500 S-III klase S-II klase S-I klase Smalkie minerālmateriāli. tad drīkst lietot dabīgu smilti ne vairāk kā 50% no kopējā smilts daudzuma.8 7. Prasības šķembu mastikas asfalta SMA 8 īpašībām Īpašība.07.5 1 2 Sieti.2 Atsauce uz LVS EN 13108-5 5.) Bmin6.5 5.

5 (2. sanāksmes labojumiem (prot. Celulozes šķiedra no 0.2 22.v.063 0.3. p-ts VFBminNR VFBmax92 llll.07.5 2. tad drīkst lietot dabīgu smilti ne vairāk kā 50% no kopējā smilts daudzuma. variants 0.) Bmin6.6 16 45 90 63 1 2 4 8 . variants (ja nepieciešama asfalta kārtas lielāka noturība) 12 18 21 25 Maks.4 3.2.v. mērvienība Minimālais saistvielas saturs % pēc masas Poru saturs %: maksimālais minimālais Testēšanas metode LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20.5 masas %.2 Atsauce uz LVS EN 13108-5 5.5 (1.2 100 90 100 90 16 100 100 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.103 Izstrādes gala redakcija – 2009. Ja AADT j.5 Sietu izmērs (mm) 1. Prasības šķembu mastikas asfalta SMA 11 granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) SMA 11 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.) Bmin6.4. Nr.4 31. pievestā ≤ 500. D.6 40 27 45 32 8 60 35 60 45 11. mastikas īpašībām Īpašība.3 līdz 0. Tipa lapa.v.025 11. tabula.v.3.v.063 0. Šķembu mastikas asfalts SMA 11 Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj. Ar ievērtētiem TK 23. 6.5 Ar bitumenu piepildīto poru daudzums %: minimālais maksimālais 5. Piedevas.0 4.5 2.3. % 4 35 24 35 25 5.5 Nav prasību 92 Kategorija (1. mm 12 24 27 30 Maks.2. ≤ 500 Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 24 mm līdz 40 mm. Drupināta smilts no magmatiskajiem iežiem. tabula.5 1 2 Sieti. % 8 12 15 20 Min.2 (2.8).5.4 (1.2 6.gada 20. % 8 13 16 20 Min.) Vmax3.) Vmin2.5 5. p-ts Prasības šķembu asfalta SMA 11 Prasība 6.) Vmax4.5.2. p-ts 5.2009.0 (2.2 LVS EN 13108-20.) Vmin2.125 0.aprīlis. pievestā 501-1500 1501-3500 > 3500 S-III klase S-II klase S-I klase Smalkie minerālmateriāli.v. % 2. kkkk. D.

104 Izstrādes gala redakcija – 2009. Nr.8). Ar ievērtētiem TK 23. sanāksmes labojumiem (prot.07.aprīlis. Ceļu specifikācijas 2010 .gada 20.2009.

p-ts VFBminNR VFBmax92 Nav prasību 92 Kategorija Bmin5.gada 20. ≤ 500 Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 36 mm līdz 60 mm.8). Celulozes šķiedra no 0. Piedevas. % Min.025 11.tabula.2009.5.5 24 12 1 27 14 2 29 16 4 32 20 5.5 2.5.4. Tipa lapa. Ar ievērtētiem TK 23.2. Nr. D.5 Sietu izmērs (mm) Sieti. pievestā ≤ 500. pievestā 501-1500 1501-3500 > 3500 S-III klase S-II klase S-I klase Smalkie minerālmateriāli.2 LVS EN 13108-20. Prasības šķembu mastikas asfalta SMA 16 granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) SMA 16 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.6 35 23 8 50 27 11.5 masas %.063 0. mmmm.2 22. mm Maks.0 Prasība 5.105 Izstrādes gala redakcija – 2009.063 12 8 0.2. Šķembu mastikas asfalts SMA 16 Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj.8 Vmax3. tabula. p-ts 5.4 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0. Prasības šķembu mastikas asfalta SMA 16 īpašībām Īpašība.6 16 45 90 63 1 2 4 8 .0 nnnn.3. % 0. p-ts 5.3. mērvienība Minimālais saistvielas saturs % pēc masas Poru saturs %: maksimālais minimālais Ar bitumenu piepildīto poru daudzums %: minimālais maksimālais Testēšanas metode LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20.4 31.5 Vmin2. sanāksmes labojumiem (prot. tad drīkst lietot dabīgu smilti ne vairāk kā 50% no kopējā smilts daudzuma.aprīlis.2 65 40 16 100 90 22.5 5.8 3.07.125 0. Ja AADT j.4. Drupināta smilts no magmatiskajiem iežiem.3 līdz 0. D.2 Atsauce uz LVS EN 13108-5 5.2. 6.

Ja AADT j.5 Sietu izmērs (mm) Sieti. D.2 Atsauce uz LVS EN 13108-5 5.2. mastikas īpašībām Īpašība. ≤ 500 Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 50 mm līdz 88 mm. sanāksmes labojumiem (prot. Celulozes šķiedra no 0. mm Maks. tad drīkst lietot dabīgu smilti ne vairāk kā 50% no kopējā smilts daudzuma.4.0 Nav prasību 92 Kategorija Bmin5. Tipa lapa. % 0.6 36 23 8 50 27 11. Šķembu mastikas asfalts SMA 22 Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj. Piedevas.6 16 45 90 63 1 2 4 8 . Drupināta smilts no magmatiskajiem iežiem.2 3.5.5 masas %. Prasības šķembu mastikas asfalta SMA 22 granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) SMA 22 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0. oooo.3. Ar ievērtētiem TK 23. tabula.5 Vmin2. p-ts 5.2. pievestā 501-1500 1501-3500 > 3500 S-III klase S-II klase S-I klase Smalkie minerālmateriāli.gada 20. Nr.063 12 8 0. pievestā ≤ 500.125 0.3.5.4 100 90 31. D. p-ts Prasības šķembu asfalta SMA 22 Prasība 5.3 līdz 0.4 31. mērvienība Minimālais saistvielas saturs % pēc masas Poru saturs %: maksimālais minimālais Ar bitumenu piepildīto poru daudzums %: minimālais maksimālais Testēšanas metode LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20.5 2. p-ts 5.5. 6.2009. % Min.5 5.8).2 Vmax3.2 22.2 60 35 16 75 50 22.063 0.2.5 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0. tabula.106 Izstrādes gala redakcija – 2009.2 LVS EN 13108-20.025 11.aprīlis.5 24 12 1 27 14 2 29 16 4 33 20 5.0 VFBminNR VFBmax92 pppp.07.

Dilst ātrāk nekā blīvās segas. p-ts AADTj. PIEMĒRS. Augstas prasības pamatnei. Labas trokšņa slāpēšanas īpašības. D augšējā sieta izmērs. gan ūdens drenāžas spējas var relatīvi ātri pasliktināties.2.aprīlis. tabula 2. p-ts 5. Grūti iestrādāt ar rokām. kur ir īpaši nepieciešams sasniegt labu seguma virsmas saķeres koeficientu. PA 11 70/100 (porasfalts ar maksimālo minerālmateriāla izmēru 11mm un ceļu bitumenu. ātrāk noveco.3. Ātri apledo.2.2.4. Izstrādātā asfalta maisījuma priekšprojektā asfalta maisījuma un asfalta īpašībām.ražotājs vai maisīšanas rūpnīca. p-ts 5. .3.maisījuma apzīmējums PA D binder kur PA porasfalts. vai vietās.tabula.2009.3. Prasības. punktā(2) --LVS EN 13108-20.3 5.2. maisījuma stabilitātes paaugstināšanai lieto piedevas. Lai nodrošinātu augstu bitumena saturu attiecībā pret granulometrisko sastāvu. .8). Prasības porasfaltam ir noteiktas pēc LVS EN 13108-7.gada 20.4.2. Ar ievērtētiem TK 23. kur ir nepieciešams pazemināt autotransporta radītā trokšņa līmeni. D. pievestā > 3500 Kategorija / prasība LVS EN 12697-35 (ja samaisa laboratorijā) 2 x 50 triecieni (LVS EN 13108-20 C. Šāda asfalta dilumkārtai nepieciešama blīva. radžotām riepām. p-ts Materiālam pēc izņemšanas no maisītāja jābūt viendabīgam. pret naftas produktu iedarbību. qqqq. sanāksmes labojumiem (prot.5. tad ir samazināta ūdens apšļākšanas intensitāte un mazāks akvaplanēšanas risks.07. Nepieciešams lielāks pretapledojuma sāls izlietojums ziemas uzturēšanā. Porasfalts (PA) Porasfaltu galvenokārt lieto dilumkārtām. Nr. kā arī vietās.3. nelielu aizpildītāja un zemu bitumena saturu. līdzena pamatne ar labu ūdens noteci.5. Tā kā asfaltam ir daudz poru.3. 6. projektējot porasfaltu dilumkārtām Īpašība. binder lietotās saistvielas apzīmējums. Jutība pret mehānisku iedarbību. p-ts Atbilstoši konkrētajam porasfalta tipam 6. kura penetrācija ir 70/100).2) Granulometriskais sastāvs Minimālais saistvielas saturs(1) % pēc masas Piedevas Poru saturs %: maksimālais minimālais Pārklājums un viendabīgums Minimālā netiešās stiepes stiprības vērtība (ūdensjutība) % LVS EN 12697-2 LVS EN 12697-1 --LVS EN 13108-20. rinda. atsauce C. tabulā izvirzītajām prasībām atbilstoši paredzētajam lietojumam.1. p-ts 5.1.3. mērvienība Paraugu sagatavošana Testēšanas metode LVS EN 12697-30 Atsauce uz LVS EN 13108-7 5.maisījuma identifikācijas kods. piemēram. augsta stabilitāte. kā arī paraugu sagatavošanas nosacījumiem jāatbilst 95. Identifikācija Piegādes pavadzīmei jāietver vismaz šāda informācija: . Laba saķere un labas gaismas atstarošanas īpašības pat mitram segumam. D.2 5. Ziemas uzturēšanā nedrīkst kaisīt smilti.2. Netīrumu un putekļu ietekmē gan trokšņa slāpēšanas. Porasfalts lietojams seguma dilumkārtām autoceļos ar lielu satiksmes intensitāti. tad ūdens spēj tam relatīvi ātri caurplūst.2.107 Izstrādes gala redakcija – 2009.5. Tā kā asfalta kārta ir ūdens caurlaidīga. Porasfalts PA ir ar nepārtrauktu granulometriskā sastāva līkni. minerālmateriālam jābūt pilnīgi pārklātam ar saistvielu un tas nedrīkst saturēt kamolos savēlušos smalko minerālmateriālu ITSR90 / ≥ 90 Ceļu specifikācijas 2010 . p-ts 5.

p-ts 5.07. kuras nav pilnīgi pārklātas ar saistvielu pēc iegremdēšanas ūdenī Testēšanas metode LVS EN 13108-20. D. 130 – 160 temperatūru nosaka PMB ražotājs) 160/200 250/300 120 – 150 Porasfaltu. Saistvielas saturam norādīta minimālā robeža. p-ts 5.16 LVS EN 13501-1 LVS EN 13108-20. kurā būves īpašības uzturēs līmenī. kur ρ . ja to lieto.5 5. Nr. saistvielas un piedevu saturs ir izteikts masas procentos no kopējās asfalta maisījuma masas. var pieņemt par ilgizturīgu saprātīgā kalpotspējas laikā.6.2009.10. Minimālā atlikusī adhēzija. megagramos uz kubikmetru (Mg/m3). p-ts periods.tabula 100/150. Īpašība. sanāksmes labojumiem (prot. % Bitumena un minerālmateriālu savietojamība lietošanai lidlaukos. Saprātīgs kalpotspējas laiks ir laika Ilgizturība --5./ nav prasību D0 / 0 --. D. D13 LVS EN 13108-20. PIEZĪME (2) Granulometriskais sastāvs ir izteikts masas procentos no kopējās minerālmateriālu masas.minerālmateriālu vidējais daļiņu blīvums.7.9. Minerālmateriāla daļiņu maksimālais skaits.8). Ar ievērtētiem TK 23./ nav prasību RVNR / nav prasību LVS EN 13108-20. p-ts 5. p-ts AADTj.gada 20.14. pievestā > 3500 Kategorija / prasība PL20 / ≤ 20 --. Ceļu specifikācijas 2010 .108 Izstrādes gala redakcija – 2009. tādā gadījumā 70/100 140 – 170 LVS EN 12697-13 maisījuma sagatavošanas mērķa 1.11. saistvielu.aprīlis. kuru var mainīt ar koeficientu α : α= 2650 ρ . D. p-ts 5. (izņemot.8. noteikts atbilstoši LVS EN 1097-6. ja lietoto PMB. kas savietojams ar īpašību deklarēto izpildījumu PIEZĪME(1) Saistvielas saturs ietver arī nofrēzētā vai dabīgā asfalta.12 Atsauce uz LVS EN 13108-7 5. mērvienība Maksimālie daļiņu zudumi % Ugunsizturība Maksimālā saistvielas notece % Izturība pret degvielu lietošanai lidlaukos Izturība pretapledojuma šķīdumiem lietošanai lidlaukos. kas izgatavots atbilstoši Eiropas standarta prasībām. p-ts BAANR / nav prasību Ceļu bitumens Temperatūra oC 35/50.11 LVS EN 13108-20. 40/60 150 – 180 Maisījuma temperatūra 50/70 140 – 175 LVS EN 12697-35. D.

Celulozes šķiedra no 0.5 Sietu izmērs (mm) Sieti. Piedevas.2.2 22.6 36 21 8 53 33 11. mm Maks.025 11. p-ts Kategorija Bmin4.2.3. % Min.4 31.aprīlis. sanāksmes labojumiem (prot. D.6 16 45 90 63 1 2 4 8 .3.5 Vmax22 Vmin16 Prasība 4.063 5 2 0. Prasības porasfalta PA 11 granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) PA 11 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.063 0. Nr. % 0. pievestā > 3500 S-I klase Smalkie minerālmateriāli.3 līdz 0. Drupināta smilts no magmatiskajiem iežiem. Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 25 mm līdz 40 mm.4.1. Prasības porasfalta PA 11 īpašībām Īpašība.2009. rrrr. tabula. Porasfalts PA 11 Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj.5 22 16 ssss.tabula. p-ts 5. Ar ievērtētiem TK 23. Tipa lapa.5.5 masas %.5 9 5 1 13 7 2 18 11 4 29 15 5.8). mērvienība Minimālais saistvielas saturs % pēc masas Poru saturs %: maksimālais minimālais Testēšanas metode LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20.2 100 90 16 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.2. 6.gada 20.2 Atsauce uz LVS EN 13108-7 5.109 Izstrādes gala redakcija – 2009.125 0.5 5.07.3.

5 10 4 1 13 6 2 17 10 4 28 14 5. % 0.3. 6.gada 20.4. Drupināta smilts no magmatiskajiem iežiem.125 0.2.2. D. % Min. mm Maks. Celulozes šķiedra no 0. Ar ievērtētiem TK 23.6 34 19 8 43 28 11.3 līdz 0.025 11.8).6 16 45 90 63 1 2 4 8 . tabula.5 Sietu izmērs (mm) Sieti.3. Piedevas. tttt. Porasfalts PA 16 Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADT j.2. Tipa lapa.0 20 16 uuuu. Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 36 mm līdz 60 mm. Prasības porasfalta PA 16 granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) PA 16 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.5 masas %.4 31.07.4 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.063 5 2 0.2009. p-ts 5.063 0.2.5. sanāksmes labojumiem (prot.2 60 40 16 100 90 22.5 5. Nr. pievestā > 3500 S-I klase Smalkie minerālmateriāli. tabula. p-ts Kategorija Bmin4.3.110 Izstrādes gala redakcija – 2009.2 22.aprīlis.2 Atsauce uz LVS EN 13108-7 5. Prasības porasfalta PA 16 īpašībām Īpašība.0 Vmax20 Vmin16 Prasība 4. mērvienība Minimālais saistvielas saturs % pēc masas Poru saturs %: maksimālais minimālais Testēšanas metode LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20.

6. kas piemēroti paredzētajam asfalta maisījumam un lietojumam. tabulā. Starpībai starp minimālo un maksimālo bitumena satura kritisko vērtību jābūt pietiekamai. 6.0 Ceļu specifikācijas 2010 .6. Nr. gan dilstošā tendence.3. Izmēģinājuma partijas paraugu testējamās īpašības un pieļaujamās atšķirības no priekšprojekta Parametrs Pieļaujamā atšķirība no priekšprojekta Cauri izsijātā materiāla daudzums. vvvv.5.pievestā).aprīlis. Tad jāsaražo asfalta maisījuma izmēģinājuma partija. punktā doto veidlapu paraugus.3. būtu nodrošināta asfalta maisījuma sagatavošana Ceļu specifikācijās noteikto pieļaujamo noviržu robežās. kuru stiprības klase ir par vienu augstāka nekā norādīts konkrētā asfalta maisījuma tipa lapā. punkta kritērijiem.2.3. pēc tam asfalta maisījumu pielāgo ražošanai asfalta rūpnīcā un saražo izmēģinājuma partiju.4. Priekšprojekta rezultāti noformēšanai ieteicams izmantot 6. Ja nepieciešams. Izmantojot iegūtos testēšanas rezultātus. Prasībām jāatbilst katram atsevišķajam asfalta maisījuma sastāvā izmantotajam materiālam. stabilitāte samazinās. tad asfalta maisījuma sastāvā var tikt lietoti rupjie minerālmateriāli. veidlapas drīkst pārveidot. ņemot vērā ražošanas procesā iespējamās dozācijas svārstības un citas ietekmes.1. sagatavojot vismaz piecus asfalta maisījuma testēšanas paraugus ar atšķirīgu bitumena saturu.3. grafiski.6. Asfalta maisījuma projektēšana Asfalta maisījumu projektē. Maršala stabilitātes līknei jāatspoguļo gan augošā tendence.8). līdz tiek sasniegta maisījuma maksimālā stabilitāte.5. 6. tabula. lai. Asfalta rūpnīcā saražotā asfalta maisījuma izmēģinājuma partijas paraugu testēšanas rezultātu vērtības nedrīkst atšķirties no iegūtajām asfalta maisījuma priekšprojekta rezultātu vērtībām vairāk nekā norādīts 100. Ja asfaltbetonu AC surf vai šķembu mastikas asfaltu SMA paredzēts izmantot saistes kārtā vai seguma apakškārtā. masas %: . Ar ievērtētiem TK 23. Asfalta maisījuma priekšprojekts Asfalta maisījuma priekšprojekts jāizstrādā atlasīto materiālu vienam granulometriskajam sastāvam. tad asfalta maisījuma sastāvā jālieto rupjie minerālmateriāli.07.2.2. punktā noteiktajos kritērijos.3.5. ievērojot noteiktās prasības. Vispirms testē un atlasa materiālus. vai arī paredzēta šādi uzbūvētu asfalta kārtu virsmas apstrāde. kuru stiprības klase ir par vienu zemāka nekā norādīts konkrētā asfalta maisījuma tipa lapā.3.5.D/2 un lielākiem +/.6. kā arī citām definētajām īpašībām jāiekļaujas 6. ārpus kurām asfalta īpašības neatbilst 6. galarezultātā iegūstot darba formulu. un 6. jānoņem paraugi un jāveic nepieciešamā testēšana.gada 20.2.6.2.2. palielinoties bitumena daudzumam.3. sanāksmes labojumiem (prot. tad sastāda recepti. Asfalta maisījuma darba formula Saskaņā ar asfalta maisījuma priekšprojekta rezultātiem jānoregulē asfalta rūpnīca. Ja asfaltbetonu AC base/bin paredzēts izmantot seguma dilumkārtā. jāatrod bitumena satura kritiskās robežas (piemēram. lai varētu ražot projektēto asfalta maisījumu.smagie).3. tad projektē laboratorijā (priekšprojekts). Seguma apakškārtām un saistes kārtām atlase jāveic saskaņā ar paredzēto smago transporta līdzekļu satiksmes intensitāti vienā joslā (AADTj. 6.2.2. kad. savukārt dilumkārtām – saskaņā ar paredzēto pievesto satiksmes intensitāti vienā joslā (AADTj. turklāt tām. atzīmējot prasību robežas un pēc tam fiksējot šīs kritiskās vērtības).2.6.111 Izstrādes gala redakcija – 2009. 6. Materiālu atlase Jāatlasa šo specifikāciju prasībām atbilstoši materiāli.3.2009.

punktā izvirzītās prasības.5.0.aprīlis.6. tad būvuzņēmējs asfalta maisījuma priekšprojektu var neiesniegt.0 +/.2. izmantojot 6. kad testēta asfalta maisījuma izmēģinājuma partija un iegūtie rezultāti atbilst prasībām. % Jāatbilst prasībām Pārklājums un viendabīgums Jāatbilst prasībām Pēc tam. pievienojot arī priekšprojektu. Tā jānoformē.sietam 2 mm .6. Ceļu specifikācijas 2010 .063 mm Pieļaujamā atšķirība no priekšprojekta +/. jāsagatavo darba formula. Ja jāuzbūvē izmēģinājuma posms.0 Poru saturs.07. Ja ar asfalta maisījumu ieklājamā platība būvobjektā ir mazāka par 7000 kvadrātmetriem. punktā doto veidlapas paraugu.0 Saistvielas saturs.3 Ar bitumenu piepildīto poru daudzums. un jāiesniedz apstiprināšanai.1.112 Izstrādes gala redakcija – 2009.3.8). % Jāatbilst prasībām Minerālmateriāla poru daudzums. Parametrs . kā arī visu materiālu atbilstību apliecinošu dokumentāciju.1. Ar ievērtētiem TK 23.gada 20. jāizpilda arī 6. % +/.2. sanāksmes labojumiem (prot.sietam 0.4.2009. % pēc masas +/.2. Nr.

Asfalta īpašības (1) % no tilpuma sablīvētam maisījumam Bitumens Materiāli Porainība Minerālmat.. masas % Pieņemtais bitumena saturs asfalta maisījuma izmēģinājuma partijas sagatavošanai Testēšanu un aprēķinus veica: ________________________________________ (vārds.125 0.minimālā.113 Izstrādes gala redakcija – 2009. Veidlapa. aizp. Rezultāti Bitumena satura kritiskās robežas: .6 8 11. paraksts) Ceļu specifikācijas 2010 . p.. masas % Kopā: 2.8). poru saturs (tilpuma %) Ar bit. ražotājs vai piegādātājs Daudzums. Testēšana Laboratorija Datums Asfalta tips Standarts 1.maksimālā.k.25 0. poru saturs (%) Bitumena saturs (masas %) Maksimālais blīvums (g/cm3) 1 2 3 4 5 4.aprīlis. Asfalta maisījuma priekšprojekta rezultāti. p. amats.k. Tilpumblīvums (g/cm3) 0. Parauga augstums (mm) Korekcijas koeficients Mērītā Maršala stabilitāte (kN) Koriģētā Maršala stabilitāte (kN) Maršala plūstamība (mm) Maršala koeficients 1 2 3 4 5 5.2009.4. Ar ievērtētiem TK 23. Nr.6. 6. Granulometriskais sastāvs Sieti (mm) Caursijātie.5 45 3.4 100 31.07. .2.5 1 2 4 5. sanāksmes labojumiem (prot..gada 20. Paraugs Asfalta maisījuma priekšprojekts Nr.2 16 22.. Asfalta īpašības (2) Nr. uzvārds. Recepte Materiāla nosaukums. % Nr.063 0. tips.3. masas % .

50 5.10 6. tilpuma % Stabilitāte.0 0.gada 20.30 Ceļu specifikācijas 2010 .90 Bitumena saturs.5.0 3.5 7.6 9.3.5 5.5 6.50 5.10 6.10 6.30 Paliekošā porainība.60 2. masas % 9.0 2.6 3.5 0. Rezultāti grafiski Tilpuma blīvums.0 3. g/cm3 Ar bitumenu aizpildīto poru saturs.30 5.70 5.2 9.10 6.30 5.50 5.2 3.42 2.4 3. Ar ievērtētiem TK 23.70 5.90 Bitumena saturs.0 5.8).44 2.5 3.114 Izstrādes gala redakcija – 2009.58 2.40 5.4 9. masas % 100 95 90 85 80 75 70 65 60 55 50 6. masas % 2.6 5.6 2.10 6.0 8.90 Bitumena saturs.70 5.10 6.0 6. masas % 6.8 8.90 Bitumena saturs.5 1.6 8.70 5.. masas % 6. sanāksmes labojumiem (prot.4 2..aprīlis. masas % 20 19 18 17 16 15 14 6.8 1. mm Minerālā karkasa porainība.2009.0 1.2 6.4 8.50 5.50 2.5 2..0 7. Asfalta maisījuma priekšprojekts grafiski. kN 8.6. 6.0 1.0 4.. masas % 6.70 5.50 5.5 4.0 2.2 2. Nr.07.30 5.50 5.46 2.8 3.56 2.0 5.70 5.90 Bitumena saturs.8 2.54 2.48 2.90 Bitumena saturs. Paraugs Pielikums asfalta maisījuma priekšprojektam Nr. tilpuma % 4.2.52 2.30 Plūstamība.

% . . mērvienība Testēšanas metode Rezultāts Deklarētā vērtība 45 31.maksimālais kārtas biezums.2.Maršala triecienu skaits (no katras puses) Ražošana: .asfalta tilpumblīvums.4 16 11.2009. AC – ja lieto PMB un SMA.minimālais kārtas biezums. Darba formula Darba formula. Ar ievērtētiem TK 23. ražotājs vai piegādātājs Daudzums. g/cm 3 .063 Asfalts: . B pielikums LVS EN 12697-5. mm LVS EN 13108-20 C. mm .poru saturs. mm Īpašība.6. % tikai AC un SMA LVS EN LVS EN 12697-6. Veidlapa. kN Maršala plūstamība.blīvēšanas temperatūra.5 0.izturība pret paliekošām deformācijām (WTS). % tikai AC Piezīmes: . maksimālais riteņa sliedes slīpums mm uz 103 slodzes ciklu - LVS EN 12697-34 .saistvielas notece. 10000 cikli LVS EN 12697-17 Informācija par paraugu sagatavošanu un testēšanu: .1. C. mm . % tikai SMA un PA .gada 20.2 - 2 x 50 - Ceļu specifikācijas 2010 . g/cm3 . Asfalta maisījums un asfalta īpašības Cauri isijātā materiāla daudzums.5 22. pie 50 0C.asfalta maksimālais blīvums.ar bitumenu piepildīto poru daudzums.3.Maršala stabilitātes vērtības: Tikai AC – ja lieto ceļu bitumenu Maršala stabilitāte. 6.minerālmateriāla poru daudzums.1.minerālmateriālu daļiņu blīvums. tips. % .115 Izstrādes gala redakcija – 2009. Paraugs Līgums Datums Būvobjekts Laboratorija Pasūtītājs Asfalta tips Būvuzņēmējs Standarts Asfalta rūpnīca Konstruktīvā kārta 1. masas % 2.netiešās stiepes stiprības vērtība (ūdensjutība). Nr. g/cm3 .maisījuma sagatavošanas temperatūra Ieklāšana: . sanāksmes labojumiem (prot.8).tabula. Recepte Materiāla nosaukums.2 8 5. % tikai PA LVS EN 12697-22.07. % pēc masas Deklarētā vērtība Sieti. A metode LVS EN 12697-8 LVS EN 12697-8 LVS EN 12697-8 LVS EN 12697-18 LVS EN 12697-12 - .6 4 2 1 0.paraugu sagatavošana atsauces blīvumam LVS EN 12697-30.6. 0C .porasfalta daļiņu zudums.aprīlis.

sanāksmes labojumiem (prot.aprīlis.2009. uzvārds. amats. Nr. Ar ievērtētiem TK 23.8). paraksts) Ceļu specifikācijas 2010 . Būvuzņēmēja pārstāvis: ________________________________________ (vārds.gada 20.116 Izstrādes gala redakcija – 2009.07.

samaisīšanu.2009. tad jālieto vienu klasi mīkstāks bitumens kā noteikts 56.1. 6. malas piespiedēju vismaz ārmalai. Asfalta rūpnīcas drošības kritērijiem jāatbilst EN 536.gada 20.3. kuras tehnoloģisko procesu vadība ir datorizēta.no jauna pievienojamās saistvielas penetrācija.aprīlis.aprēķinātā saistvielas penetrācija asfalta maisījumā. Ieklājējs. kas satur nofrēzēto asfaltu. tabulā. Nofrēzētais asfalts 10% līdz 20% Ja asfalta maisījumos vairāk par 10 masas %. tā kompensējot nofrēzētā asfalta bitumena viskozitātes neatbilstību. Iekārtas Asfalta rūpnīca. kuras maisītāja ražība nav mazāka par 50 t/h un tehnoloģisko procesu vadība ir automatizēta. 6. . bitumena padevi un temperatūru. izmantojot reciklētu asfaltu 6. Ar ievērtētiem TK 23. gan kopumā visā maiņā. Nr. tabulai. . kas nodrošinātu pakāpenisku asfalta maisījuma izkraušanu asfalta ieklājēja bunkurā.3.2. Ieklājējam jābūt aprīkotam ar elektroniski vadāmu un apsildāmu izlīdzinošo vibroplātni.7. tabulā norādītās viskozitātes bitumenu. lai starp maisījumu un pārsegu paliktu brīva gaisa telpa). fiksējot uz monitora varbūtējo neatbilstību. vibrobrusu.07.3. Ja asfalta rūpnīcas vadība ir datorizēta. šie dati datorā vai izdruku veidā jāsaglabā līdz būves pieņemšanas akta apstiprināšanai. kuras nepieļauj pārvedamā materiāla zudumus un ierobežo tā segregāciju (ieteikums – lietot kravas tilpnes ar noapaļotiem stūriem).7. Nofrēzētais asfalts ≤ 10% Ja asfalta maisījumā līdz 10 masas % lieto nofrēzēto asfaltu. Var lietot arī 56. Asfalta maisījuma sagatavošanai valsts galvenajiem autoceļiem jālieto rūpnīca. tad jālieto piemērota bitumena atjaunošanas piedeva. kā arī izlietoto izejamateriālu uzskaite gan katram maisījumam. Ceļu specifikācijas 2010 .117 Izstrādes gala redakcija – 2009. Asfalta maisījums jāsagatavo rūpnīcā ar pārtrauktas vai nepārtrauktas darbības maisītāju. bitumena piedevas lietot nav obligāti. sanāksmes labojumiem (prot. kā arī kravas tilpnes aizmugurējās daļas konstrukcijai jābūt tādai. Datorprogrammai ir jānodrošina saražotā maisījuma. Asfalta maisījuma kopējās saistvielas penetrācijas aprēķins: lg penmix = a lg pen1 + b lg pen2 penmix pen1 pen2 a un b . 6.3. bet tad ir jālieto piemērota nofrēzētā asfalta bitumena atjaunošanas piedeva. Asfalta maisījuma sagatavošanai pārējiem autoceļiem var izmantot asfalta rūpnīcu.no nofrēzētā asfalta atgūtās saistvielas penetrācija. Maisījuma projektēšana.7. kuram ir iespējams mainīt ieklāšanas platumu līdz platākās ieklājamās brauktuves joslas (arī ieskaitot nostiprināmo nomali.2. un reizē bloķē rūpnīcas darbību līdz neatbilstības novēršanai.2. Jālieto transportēšanas iekārtas ar stingrām. kā arī jānodrošina asfalta maisījuma kopējās saistvielas (vecās un jaunās) penetrācijas atbilstība 56.2. nodrošinot.kopējā asfalta maisījuma saistvielas masas daļas no nofrēzētā asfalta (a) un no jauna pievienojamās saistvielas (b): a + b = 1.7. līdzenām un tīrām kravas tilpnēm. 6. Jābūt kravas telpu nosedzošiem pārsegiem (ieteikums – pārsegam jābūt tādam.4. ka speciāli izstrādāta datorprogramma neatbilstību gadījumos signalizē.3. ja paredzēta) platumam būvobjektā. Asfalta kārta jāieklāj ar pašgājējieklājēju. Transportēšanas iekārtas.2.2. tad no operatora kabīnes jābūt iespējai kontrolēt un vadīt: minerālmateriālu padevi un uzkarsēšanas temperatūru.8). . Nofrēzētais asfalts > 20% Ja asfalta maisījumos vairāk par 20 masas % izmanto nofrēzēto asfaltu. bet ne vairāk par 20 masas % izmanto nofrēzēto asfaltu. izejmateriālu dozāciju.

Augstuma atzīmes nedrīkst atšķirties vairāk nekā paredzēts konkrētajai kārtai.07.2.gada 20. neatbilstību iemesli ir nepārprotami konstatēti. Ieklājējam jābūt aprīkotam arī ar pietiekamas ietilpības asfalta maisījuma pieņemšanas tvertni. kā arī lietojot tehniku un iekārtas. Izmēģinājuma posms Ja asfalta kārtu ieklājamā platība ir virs 40 000 m2. kā arī transportēšanas. ieklāšanas un noblīvēšanas tehnikas piemērotības pārbaudei atbilstoši ieteiktajai būvniecības metodei un darba organizācijai.5. Asfalta maisījuma darba formulu var apstiprināt pēc tam. kā arī jānosaka uzbūvētās kārtas blīvums. lietojot tos materiālus. ja konkrētajai darba formulai šāds izmēģinājuma posms ir jau izbūvēts iepriekš un šī izmēģinājuma posma testēšanas un mērījumu rezultāti ir bijuši prasībām atbilstoši. D – valča diametrs (m). 6. Var lietot tērauda valču veltņus ar vibrāciju un oscilāciju. tērauda valču statiskas slodzes veltņus.2.aprīlis. Jālieto tikai pašgājējveltņi. kamēr tiek iegūti prasībām atbilstoši testēšanas un mērījumu rezultāti. abiem dzenošajiem). Ar ievērtētiem TK 23. kad ir iegūti prasībām atbilstoši izmēģinājuma posma testēšanas un mērījumu rezultāti vai arī iegūto rezultātu neatbilstības ir bijušas nelielas. Darba izpilde 6.2. kāda būs būvobjektā. pirms asfalta maisījuma darba formulas iesniegšanas apstiprināšanai būvuzņēmējam jāuzbūvē izmēģinājuma posms. sanāksmes labojumiem (prot. ko izmantos būvobjektā.5. Izmēģinājuma posms paredzēts darba formulas.1.118 Izstrādes gala redakcija – 2009. vibroveltņu svarīgie parametri ir veltņa darba ātrums. Virsmas sagatavošana 6. neatbilstošais izmēģinājuma posms. Veltņi. P . L × D2 Sīkšķembu kliedētājs (ja paredzēts – dilumkārtām) – nodrošina mehanizētu un vienmērīgu sīkšķembu izkaisīšanu pēc pirmā veltņa gājiena. Nesaistītu pamata nesošo kārtu sagatavošana Pirms asfalta kārtas būvniecības jāuzmēra iepriekš uzbūvētās kārtas virsmas augstuma atzīmes vismaz trīs vietās šķērsprofilā ik pēc 50 m. vibrāciju amplitūda un vibrāciju frekvence.5. Nr. jānovāc un jānogādā uz būvuzņēmēja atbērtni. kā arī svarīgi ir pamatot šo parametru izvēles kritērijus. ja tas ticis uzbūvēts būvobjektā. asfalta maisījuma ražošanas vai kārtas ieklāšanas procesā.1. Ja iegūtie testēšanas un mērījumu rezultāti neatbilst prasībām. L – valča garums (m). pneimatisko riteņu veltņus vai tandēmveltņus (ar diviem tērauda valčiem. Lietojamo veltņu tehniskie rādītāji apkopojami grafikos vai tabulās. 6. lai nodrošinātu vienmērīgu asfalta maisījuma ieklāšanu. Arī sagatavotajai pamatnei jābūt tādai pašai vai līdzīgai.8).5. Ieteicams novērtēt un aprēķināt veltņa slodzes faktoru: W= kur P – svars uz valci (kN). IETEIKUMI. Pamatnes virsma jāattīra no brīvu un nesaistītu Ceļu specifikācijas 2010 . kas nodrošina vajadzīgo šķērsprofilu un garenprofilu. Izmēģinājuma posmu var nebūvēt. un nelielu korekciju ieviešana nešaubīgi garantē prasībām atbilstoša asfalta maisījuma ražošanu un iestrādi. Šuvju nivelēšanas iekārtām jānodrošina līdzenu un salāgotu garenvirziena šuvju izveidošanu starp ieklātajām joslām. Pēc izmēģinājuma posma uzbūvēšanas jātestē lietotais asfalta maisījums.2009. jāizmēra līdzenums. visa veida un izmēra veltņa riepām.2. kas paredzēti asfalta maisījuma darba formulā. kādas izmantos. Šajā gadījumā ir jāiesniedz šāda iepriekš uzbūvēta izmēģinājuma posma atbilstību apliecinoši testēšanas un mērījumu rezultāti. kā arī automātiskām nivelēšanas ierīcēm. kombinētos veltņus.2. platums un profils. jānovērtē šuvju izveidošanas un noblīvēšanas metodes. Izmēģinājuma posmam jābūt 2 joslu platam un vismaz 50 m garam netālu no būvobjekta vai būvobjektā. automātisku gliemežtransportiera piepildījuma nodrošināšanas un kontroles iekārtu. Izmēģinājuma posms jābūvē. Pēc tam izmēģinājuma posms jābūvē atkārtoti.2. pneimatisko riteņu veltnim jāņem vērā kontaktlaukumi un kontaktspiedieni visiem riepu piesūknēšanas spiedienu un slogojumu diapazoniem. jāveic nepieciešamās korekcijas darba formulā.

uz kuras jāklāj asfalta maisījums. Tieši pirms asfalta maisījuma ieklāšanas (tajā pašā dienā) izpildāma gruntēšana saskaņā ar 6. tabula. Asfalta maisījuma ražošanas temperatūrai jāatbilst 102. izņemot. xxxx. 6.2. 160/200 250/300 PA tipa maisījumi Temperatūra 0C 150 – 180 140 – 175 140 – 170 130 – 160 120 – 150 Ceļu specifikācijas 2010 . tabula.160 Ceļu bitumens 35/50. 6. kā arī svešķermeņiem. m/s Minimālā pamatnes temperatūra.4. Pirms asfalta maisījuma ieklāšanas izpildāma gruntēšana saskaņā ar 6. oktobrim.gada 20. Ražošana Asfalta maisījums jāražo saskaņā ar asfalta rūpnīcas kvalitātes nodrošināšanas plānu. tādā gadījumā maisījuma sagatavošanas mērķa temperatūru nosaka PMB ražotājs. 160/200 250/330.119 Izstrādes gala redakcija – 2009.5. tabulas prasībām.8). Pirms darbu sākuma jādeklarē asfalta maisījuma transportēšanas maršruts. 6.aprīlis.07.160 Saistvielas klase 30/45.3. plaisām – aizlietām. gatavā asfalta maisījuma temperatūra ieteicama tuvāk maksimālajām temperatūrām. 0C Maksimālais vēja ātrums.5. 40/60 50/70 70/100 100/150.5. kā arī svešķermeņiem. wwww. 330/430 AC tipa maisījumi Temperatūra 0C 160 – 200 155 – 195 150 – 190 140 – 180 130 – 170 120 . Jābūt nodrošinātai sagatavoto maisījumu iestrādei būvobjektā tās maiņas laikā. 40/60 50/70. materiālu daļiņām. 330/430 SMA tipa maisījumi Temperatūra 0C 160 – 200 150 – 190 140 – 180 130 – 170 120 . ir slapja (ūdens plēvītes biezums pārsniedz 1 mm). Var noteikt zemākas temperatūras par 101.1.2009.4. aprīļa līdz 15. nepārtraukts process. kurā tie ir saražoti. mm Minimālā gaisa temperatūra.1. Apkārtējās vides un pamatnes temperatūrai asfalta maisījuma ieklāšanas laikā jāatbilst 101.2.2. Ja ieklāšanu veic tuvu minimālajām temperatūrām. kā arī asfalta maisījuma ikdienas piegāžu apjomi un iestrādes plūsmas grafiks. ieklāšana un blīvēšana Asfalta maisījuma ražošana.2. ja lieto bitumena piedevas. 6. kas ļauj nodrošināt atbilstošu asfalta maisījuma sablīvēšanu. 40/60 50/70 70/100 100/150. punktu. Laika apstākļi. Asfalta maisījumu nav ieteicams ieklāt. Prasības apkārtējā gaisa un pamatnes temperatūrai Konstruktīvās kārtas nosaukums Kārtas biezums. 70/100 100/150.5. temperatūra un sezonas ierobežojumi Karstā asfalta dilumkārtas ieteicams būvēt laika posmā no 15.2. Asfalta maisījuma temperatūra Saistvielas klase 20/30 30/45 35/50. ja tiek lietots PMB. ja paredzams lietus. ieklāšana un blīvēšana jāparedz kā vienots. 160/200 250/330. tabulā minētajām. Pamatnes virsma jāattīra no brīvu un nesaistītu materiālu daļiņām. punktu. sanāksmes labojumiem (prot. Ar ievērtētiem TK 23. tabulā izvirzītajām prasībām. Šādā gadījumā tas iepriekš jāpierāda. ja zemes klātne sasalusi. Asfalta maisījuma ražošana. Sagatavotie asfalta maisījumi jānovieto uzglabāšanas bunkurā vai arī jāiekrauj transporta līdzekļos nogādei būvobjektā.2. Bituminētu kārtu sagatavošana Bedrītēm jābūt saremontētām.1. 35/50. ja virsma. 0C Seguma apakškārtas Visas kārtas ≥ 70 > 60 40 – 60 < 40 2 5 10 15 12 12 12 3 2 10 10 15 PIEZĪME. kad ir minimālā gaisa temperatūra. Nr.

AC – ja lieto PMB . tad gruntējot vai iestrādājot bitumena mastikas lenti. atcērtot vai nozāģējot kārtas malu vertikāli. Ar ievērtētiem TK 23.4 D D 4 mm 2 mm 0. to ieteicams mērīt transporta līdzekļa kravas kastē vismaz 100 mm dziļumā.5 Ar bitumenu piepildīto poru daudzums.5 ± 1.3. Transportēšana Lai atvieglotu asfalta maisījuma izkraušanu no kravas kastes. piemēram. Dilumkārtas garenšuvei jābūt nobīdītai no brauktuves ass vai blakus joslu malām par vismaz 10 cm. tikai PA PIEZĪME(1) Pieļaujamās novirzes ietver paraugu noņemšanas un testēšanas precizitāti. tikai AC (2) -2 -8+5 ±7 ±6 ±4 ±2 ± 0.4.2. tikai AC. Atsākot vai uzsākot asfalta ieklāšanu. Testējamie parametri un pieļaujamās novirzes(1) no darba formulas Asfalta maisījuma lielāko daļiņu izmērs. Nedrīkst sakrist arī asfalta kārtām izveidotās darba šuves. 6. var lietot dažādus palīglīdzekļus. tikai SMA un PA (2) Daļiņu zudumi. ja to dara.2.0 ± 1.gada 20. ja lieto ceļu bitumenu (2) Saistvielas notece. Ieklāšana un blīvēšana Ieklājamās joslas garenšuve nedrīkst sakrist ar risu vietām un apakšējo kārtu garenšuvēm. Saražotajam asfalta maisījumam un asfaltam ir jāatbilst apstiprinātajai darba formulai.07.5 mm 0. darba šuve (šķērsšuve) jāsagatavo frēzējot.5 -2 -9+5 ±9 ±7 ±5 ±3 ± 0. Tām jābūt savstarpēji nobīdītām ne mazāk kā par 1 m. Darba izpildes laikā jātestē 103. Ja ieklājēja darba pārtraukuma dēļ maisījuma temperatūra pazeminās zem attiecīgajam maisījumam noteiktās minimālās sablīvēšanas temperatūras.063 mm Saistvielas saturs % pēc masas (2) Poru saturs % pēc masas (2) Minerālmateriāla poru daudzums %. tad jāveido darba šuve.4. masas %: 1. kas neietekmē maisījuma kvalitāti. PIEZĪME(2) Īpašības testēšana darba izpildes laikā nav obligāta.5 ± 1. bet.6 ± 2. tabulā norādītie parametri. Aizliegts lietot dīzeļdegvielu. Tūlīt pēc asfalta maisījuma iekraušanas jāuzklāj kravas telpu nosedzošs pārsegs. un SMA (2) Maršala stabilitātes vērtības. A. ziepju vai mazgājamā pulvera šķīdumu.tabula. mērvienība D < 16 mm D ≥ 16 mm Atšķirības no darba formulas absolūtajos ± % Cauri izsijātā materiāla daudzums. tos izsmidzinot vai izbārstot kravas kastē. sanāksmes labojumiem (prot.2. Jāatbilst prasībām Jāatbilst prasībām Jāatbilst prasībām Jāatbilst prasībām Jāatbilst prasībām Jāatbilst prasībām Jāatbilst prasībām tikai AC un SMA (2) (2) Pārklājums un viendabīgums Minimālā netiešās stiepes stiprības vērtība (ūdensjutība) (2) Izturība pret paliekošām deformācijām.aprīlis.2009. Novirzes no tās nedrīkst pārsniegt 103. un tās atbilstība ir jānovērtē. 6. yyyy.8). Asfalta maisījuma temperatūra nedrīkst pārsniegt pieļautās robežas.120 Izstrādes gala redakcija – 2009. mm Īpašība. tad īpašībai ir jāatbilst prasībām.1 tabula). un to drīkst noņemt tikai īsi pirms asfalta maisījuma izkraušanas ieklājējā. Nr. Ceļu specifikācijas 2010 .5.5. tabulā noteiktās (LVS EN 13108-21. minerālo pulveri.

bez rāvieniem. iepriekš ieklātās joslas malu vai nu uzkarsējot ar infrasarkano staru sildītāju 10 – 15 cm platumā līdz temperatūrai +1100 C. Kvalitātes novērtējums Uzbūvētajai asfalta kārtai jābūt viendabīgai un ar vienmērīgu virsmas tekstūru. Vietās. Garenšuve jāsagatavo.8). un tas jāizslēdz pirms apstāšanās. veidojot ″karsto šuvi″ un nodrošinot. kur nav ieteicama vai atļauta vibroiekārtu izmantošana (uz tiltiem. plaisām vai citiem vizuāli konstatējamiem defektiem. arī būvējot asfalta apakšējās kārtas. lai iegūtu prasīto sablīvējumu. tad asfalta dilumkārta jābūvē ar diviem vai vairākiem ieklājējiem vienlaikus visā brauktuves platumā. kārtas biezumam.5 cm no paredzētā Metode LBN 305-1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus Virsmas augstuma atzīmes (ja paredzēts) Šķērsprofils Platums Novietojums plānā Izpildes laiks vai apjoms Visā būvobjektā vismaz trīs vietās šķērsprofilā ik pēc 50 m. tabulā izvirzītajām prasībām. No transporta slodzēm nedrīkst veidoties paliekošas deformācijas. vēja virzienam un ātrumam. zzzz. ieteicams tos viegli mitrināt ar ūdeni. Ar ievērtētiem TK 23. SMA tipa asfalta maisījumu veltņošanai nav atļauts izmantot pneimatisko riteņu veltņus.gada 20. vai arī lietojot kādu no iepriekš aprakstītajām darba šuves sagatavošanas metodēm. lai mainītu veltņa kustības virzienu blīvēšanas procesa laikā.07.2009.6.5 % no paredzētā ≤ ± 5 cm no paredzētā uz katru pusi no ceļa ass ≤ ± 5 cm no paredzētā Ar 3 m mērlatu un līmeņrādi Ar mērlenti LBN 305 – 1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus Ceļu specifikācijas 2010 . Ūdenim var pievienot arī ziepju vai citas piedevas. Ja lieto asfalta malas piespiedēju. bez izsvīdumiem. bez segregācijas. tad šķērsprofils jāparedz atbilstoši LVS 190-2.) ieteicams lietot veltņus ar oscilāciju. Asfalta kārtu kvalitātes parametri.aprīlis. prasības un nosacījumi testēšanai un mērījumiem Parametrs Prasība ≤ ± 2. kā arī pēc tā pabeigšanas nedrīkst apstādināt vai novietot veltni stāvēšanai uz vēl neatdzisušas asfalta kārtas. Ja nav citas prasības. lai mainītu braukšanas virzienu. satiksmi pa jaunuzbūvēto asfalta kārtu ieteicams atjaunot ne ātrāk kā pēc 24 stundām. tad šuve tikai jāgruntē. kur paredzēta neliela satiksme. Nr. pie ēkām. ieklāšanas metodei. 6.121 Izstrādes gala redakcija – 2009. Satiksmi nedrīkst atjaunot pirms ieklātās kārtas atdzišanas līdz temperatūrai. kā arī citiem apstākļiem. Nelielas platības. piemēram. virs apakšzemes komunikācijām u. kuru pilna masa ir lielāka par 2 t. ja būvējamā asfalta kārta ir plānāka par 30 mm. Uz betona tiltiem nedrīkst izmantot vibroveltņus. Ieklātā asfalta maisījuma blīvēšanas metodei jābūt piemērotai konkrētajam asfalta maisījumam. tabula.c. Veltņa kustība jāuzsāk vienmērīgi. Uzbūvētās asfalta kārtas kvalitātei jāatbilst 104. izņemot. Lai asfalta maisījums neliptu pie veltņu valčiem. uz ceļa ass un malās Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 50 m Visā būvobjektā raksturīgos punktos ≤ ± 0. un vietās. Nav ieteicams izmantot veltņu vibroiekārtas. apkārtējā gaisa un pamatnes temperatūrai. kas pasargā no risu iespiešanas transporta slodžu iedarbībā. var ieklāt ar roku darbaspēku.2. kuru platums nav pietiekams mehāniskai ieklāšanai. ka ieklātais asfalts ieklātās joslas garenšuvē neatdziest zemāk par +800 C līdz asfalta ieklāšanai pieslēdzošajā blakus joslā. Veltņošanas procesā. Ja būvējamajā ceļa posmā satiksme ir slēgta. Ja gaisa temperatūra pārsniedz +250 C. veltņa ātrumam jābūt pēc iespējas nemainīgam. Ir ieteicams veidot ″karsto šuvi″. Vibroveltņu vibroiekārtas nedrīkst izmantot uz metāla tiltiem. Jābūt nodrošinātai pilnīgai ūdens notecei no kārtas virsmas. Vibroveltņu vibroiekārtu drīkst ieslēgt tikai pēc kustības uzsākšanas. sanāksmes labojumiem (prot.

tomēr sabiezinātās kārtas biezums nedrīkst pārsniegt attiecīgā asfalta maisījuma tipa lapā noteikto maksimālo biezumu. apakšzemes komunikāciju aku vāki vai pārsedzes. ″A″ un ″B″ paraugu ņemšanas vietas dislokācija.5 ≤ B ≤ M+2. sliežu šķērsojumi. Paraugu ņemšanas vietas jāizvēlas tā. veicot mērījumus. IRI (ja uzmēra ar lāzera profilogrāfu): a) periodiskās uzturēšanas būvobjektos b) jaunbūvēs. lai attālums starp urbumu asīm būtu ap 30 cm.0 LVS EN 12697-8 Izurbtajiem paraugiem nosakot paliekošo porainību (B) un novērtējot to pret konkrētās dienas produkcijas vidējo Maršala paliekošo porainību (M) Visā būvobjektā katrā joslā(3).5mm/m M-1. Šādu pasūtītāja paraugu noņemšanas vai testēšanas vietas un apstākļu vēlāka apstrīdēšana vai neatzīšana nav atļauta.5/+1. brauktuves termoplasta apzīmējumi. Līdzenuma ar lāzera profilogrāfu mērījumu rezultātus neizmanto izpildītā darba novērtēšanai. var būt atšķirīga.5 cm no paredzētā (4) Nedrīkst būt mazāks kā LVS EN 12697-36 norādīts 6.5. PIEZĪME(4) Ja vairāku slāņu seguma apakškārtas vai saistes kārtas ieklāšanas laikā atsevišķos apgabalos konstatē nepietiekamu kārtas biezumu.2 m no garenšuves. B2. kritušas lapas u.07.″A″ paraugu urbšanu veic būvuzņēmējs sekojoši darbu izpildei. Saistkārtām un apakškārtām: ≤ -0. kuros mērīšanas laikā uz segas atrodas svešķermeņi (piem. pievestā: ≤ 2. Urbtie paraugi katrā vietā jāņem paralēli kustības virzienam joslā.0 ≤ B ≤ M+3. un 2.5. darba šuves vai komunikāciju pieslēgumiem. sanāksmes labojumiem (prot.0mm/m ≤ 1.aprīlis. ″A″ un ″B″ paraugu noņemšanas vietas dislokācija. PIEZĪME(7) Minētā prasība piemērojama.5 m no asfalta malas un 0. (6).). PIEZĪME(1) Urbtos paraugus nedrīkst ņemt tuvāk kā 0. var būt atšķirīga.5 ≤ B ≤ M+3.2 m no komunikāciju pieslēgumiem.1501-3500 novācijas būvobjek. AC surf ≤ 6 % AC ≤ 10 % base/bin SMA ≤ 6% PA ≤ 30 % vidējā vērtība 100 m posmos. Ja būvē vairākas seguma kārtas. (6) PIEZĪME Saķeres koeficientu nemēra autoceļu posmiem.≤ 1500 trukcijas vai re. ja. attiecīgi palielinot nosedzošo kārtu biezumu.3. ir šķērsotas: darba šuves. kā arī citas konstrukcijas. Visā būvobjektā katrā joslā(3).9mm/m(7) Ar lāzera profilogrāfu ≤ 2.54 LVS EN 12697-5 LVS EN 12697-6 LVS EN 12697-8 LVS EN 13036-2 Saķeres koeficienta mērījums veicams vienā no joslas risu vietām. ja AADTj.48 virs 1500 ≥ 0. sākot mērīt 0. ja paraugu ņemšana netiek veikta vienā laikā. saķeres koeficienta mērījumus un pasūtītāja ″B″ paraugu urbšanu veic pasūtītājs par saviem līdzekļiem. divus – pasūtītājs) atbilstoši šo specifikāciju 9. kas īsāki par 100 m. tā. rekons.5 M-1. ja paraugu noņemšana netiek veikta vienā laikā. IRI jāatbilst rekonstrukcijai noteiktajām prasībām.5mm/m ≤ 2. Mērlata garenvirzienā un šķērsvirzienā liekama ne tuvāk kā 0. turklāt IRI pēc darbu veikšanas nedrīkst būt lielāks kā pirms periodiskās uzturēšanas darbu veikšanas. Ceļu specifikācijas 2010 . Parametrs Prasība Metode Kārtas biezums(1) (noteikta biezuma kārtām) Kārtas biezums(1) (izlīdzinošajām kārtām) Dilumkārtām: LVS EN 12697-36 ≤ ± 0. lai raksturotu vidējo joslā ieklātās asfalta kārtas kvalitāti.punktam Garenlīdzenums un šķērslīdzenums dilumkārtai (ja neuzmēra ar lāzera profilogrāfu) Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 50 m Līdzenums dilumkārtai.122 Izstrādes gala redakcija – 2009. to var kompensēt.5 M-1. izurbjot katrā vietā 4 paraugus 10 cm diametrā (divus – būvuzņēmējs.8). Novērtējumam jāaprēķina vidējais rezultāts no diviem paraugiem (1. sekojoši darbu izpildei. ja būvē vienu dilumkārtu bez izlīdzinošās kārtas vai izlīdzinošās frēzēšanas. Šādos gadījumos kompensējamās un kompensējošās kārtas biezuma summārā pieļaujamā atkāpe no paredzētā ir ne vairāk kā 5 mm.5 m. ″B″ paraugus noņem pasūtītājs. dubļi.5 cm no paredzētā (4). PIEZĪME(5) Līdzenumu ar lāzera profilogrāfu nemēra posmos. Ar ievērtētiem TK 23.gada 20. ceļu posmus.2. B1. ″A″ paraugus noņem būvuzņēmējs sekojoši darbu izpildei. ja nav datu par Maršala paliekošo porainību) Saķeres koeficients (dilumkārtām) Ieteikums mērījumus veikt ne ātrāk kā 4 nedēļas pēc asfalta kārtas uzbūvēšanas. pievestā: līdz 1500 ≥ 0. kuros atļautais maksimālais ātrums ir mazāks par 50 km/h vai vienāds ar to.. bet nav jāvērtē mainīga biezuma kārtām. Pie paraugu noņemšanas drīkst piedalīties būvuzņēmēja pārstāvis.5 m no latas gala.0 M-2.virs 3500 tos vidējā vērtība 20 m posmos. Katra urbuma diametram jābūt ne mazākam par 10 cm. (5) Kārtas sablīvējums(2) (noteikta biezuma kārtām) M – Maršala paliekošā porainība B – Izurbtā parauga paliekošā porainība AC surf AC base/bin SMA PA Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 1000 m(3). punktā Attālums no kārtas virsmas līdz mērmalas plaknei nedrīkst pārsniegt 6 mm LVS EN 13036-7 Katrā vietā ar ķīli veicot 5 mērījumus ik pēc 0. Jāņem 4 paraugi (sērija): A1. PIEZĪME(2) Kārtas sablīvējums jāvērtē noteikta biezuma kārtām.2009. Paraugus nedrīkst ņemt tuvāk kā 0. A2. ja AADTj.) vērtēšanā neiekļauj. Šādās vietās šaubu gadījumos līdzenumu nosaka ar 3 m latu. PIEZĪME(3) Mērījumus ar lāzera profilogrāfu.5 ≤ B ≤ M+3. Nr. kas ir izbūvētas uz (virs) brauktuves pirms vai pēc asfalta dilumkārtas būvniecības. Ieteikums paraugus noņemt ne ātrāk kā 3 dienas un ne vēlāk kā 14 dienas pēc asfalta kārtas uzbūvēšanas Kārtas paliekošā porainība(2) (noteikta biezuma kārtām.5 m no asfalta malas un 0.25 m no joslas malas Izpildes laiks vai apjoms Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 1000 m(3).c. tiltu deformāciju šuves.

gada 20. uzglabāšanas.4.4. punkta prasībām. 6. Atgūtā bitumena fizikāli mehāniskajiem rādītājiem attiecībā uz cietējumpretestību (paliekošā penetrācija. punkta prasībām. Ceļu specifikācijas 2010 . mīkstēšanas temperatūras paaugstināšanās) jāatbilst LVS EN 12591 prasībām.6.3.07.aprīlis. Iesēdumu remonta un profila labošanas darbu daudzums jāuzskaita. Nr.6. sanāksmes labojumiem (prot. Lai novērtētu uzbūvētā asfaltbetona seguma vai seguma kārtas novecošanos ražošanas. kontrolējot būvobjektā pievesto un iestrādāto materiālu kravā atbilstoši 2. uzmērot laukumu atbilstoši Ceļu specifikāciju 2. salīdzinot ar asfaltbetona maisījuma ražošanā lietoto bitumenu.1.2009. Darba daudzuma uzmērīšana Paveikto darba apjomu nosaka.7.123 Izstrādes gala redakcija – 2009.2. transportēšanas un iestrādes laikā.8). Ar ievērtētiem TK 23. pasūtītājs papildus var veikt bitumena atgūšanu no ceļa seguma izurbtajiem asfaltbetona paraugiem.

3. Ja nepieciešams.3. tabulai atbilstoša bitumena emulsija (ar ″F″ tipa uz emulsijas bāzētas šķīdinātas saistvielas piedevu) atbilstoši norādītajam mīkstā un emulsijas asfalta tipam. mazāk noslogotos posmos – tuvāk maksimālajam ieteicamajam biezumam). ja to paredzēts nosegt ar virsmas apstrādi. sanāksmes labojumiem (prot.2009. punktā izvirzītajām prasībām. • mīkstā vai emulsijas asfalta maisījuma tipi kārtās jāparedz no rupjākiem – apakšējās kārtās – uz smalkākiem – augšējās kārtās. tabulai) maisījums.3.2. 6. ievērojot šādusus kritērijus: • maisījuma tips jāizvēlas atbilstoši tā paredzētajam lietojumam – dilumkārtai. tad pirms darba izpildes jāveic arī pamatnes ģeodēziskie mērījumi.3. kā saistviela emulsijas asfalta maisījumos lietojama ceļu bitumena katjonu emulsija. Nr. šķērsprofila un garenprofila projektēšana un darba daudzuma aprēķini. kura lielāko graudu (D) izmērs nepārsniedz 16mm. mīkstā asfalta maisījumos – mīkstais bitumens. Ceļu specifikācijas 2010 . Mīkstā asfalta un emulsijas asfalta kārtas būvniecība Mīkstā asfalta vai emulsijas asfalta kārtas ieteicams paredzēt. 6. Ja būvprojektā nav norādīts konkrēts lietojamā mīkstā vai emulsijas asfalta maisījuma tips. Kā saistviela lietojams LVS EN 12591 2.gada 20. domnas un tēraudkausēšanas sārņus. vai 3.3.124 Izstrādes gala redakcija – 2009. 6. Var lietot arī nofrēzēto asfaltu. • ja dilumkārtu nav paredzēts nosegt ar virsmas apstrādi. ja AADT ≤ 2000. tad jāparedz mīkstā vai emulsijas asfalta tips. Materiāli Mīkstā asfalta un emulsijas asfalta maisījumos lietojami minerālmateriāli no kalnu iežiem. Paredzētajos gadījumos jālieto speciālas piedevas. kura lielāko graudu (D) izmērs nepārsniedz 11 mm. Ar ievērtētiem TK 23. Citiem izejmateriāliem jāatbilst 6. Prasībām jāatbilst katram asfalta maisījuma sastāvā izmantotajam materiālam. Definīcijas Mīkstais asfalts – minerālmateriālu un mīkstā bitumena (klases atbilstoši LVS EN 12591 2. saistkārtai. Emulsijas asfalts – minerālmateriālu un bitumena emulsijas (klases atbilstoši 137.8).3. maisījuma projektēšanu un ražošanu. • mīkstā vai emulsijas asfalta kārtas biezums jāparedz mīkstā vai emulsijas asfalta maisījumu tipu lapās norādītajā diapazonā (vairāk noslogotos posmos ieteicams izvēlēties tuvāk minimālajam ieteicamajam biezumam. tad mīkstā vai emulsijas asfalta maisījuma tipu nosaka būvuzņēmējs. ja tas iepriekš ir saskaņots ar pasūtītāju. Darba apraksts Mīkstā asfalta vai emulsijas asfalta kārtas būvniecība ietver nepieciešamo materiālu sagatavošanu un piegādi.07. 6.aprīlis. • emulsijas asfaltu EA drīkst paredzēt tikai tad. tabulai) maisījums.1. jāparedz mīkstā vai emulsijas asfalta tips. vai 3. izlīdzinošajai kārtai vai segumu apakškārtai. gruntēšana) un asfalta kārtas būvniecību. kā arī pamatnes sagatavošanu (tīrīšana.2. tabulai piekritīgs mīkstais bitumens vai 137.

S PIEMĒRS. kas mazāk ietekmē vidi. Ierobežota stabilitāte. SA 16-d-500/650 S tips (mīkstais asfalts ar maksimālo minerālmateriāla izmēru 16 mm dilumkārtai. binder Tips A. Nr. Minerālmateriāls ir ar nepārtrauktu granulometriskā sastāva līkni un nelielu aizpildītāja daudzumu.07. aaaaa.8). sevišķi jaunai kārtai.gada 20. ar blīvi gradētu minerālmateriālu. Saistes kārtas un seguma apakškārtas ir jutīgas pret ūdens iedarbību.1. nebūvējot nosedzošo kārtu. p-ts 5. Laba pretestība novecošanai. Mīkstais asfalta maisījums sastāv no minerālmateriāla un bitumena saistvielas. B. seguma apakškārtām vai saistes kārtām SA-b. lai izlīdzinātu nelīdzenumus.maisījuma apzīmējums SA Nav identifikācijas D Granulometriskā sastāva vai atsauce b apzīmējums d vai o kur SA mīkstais asfalts. tomēr tas nav ieteicams. kā arī autoceļiem. izlīdzinošajām kārtām un profila labošanai SA vai SA-b. tabula. sanāksmes labojumiem (prot. Kritēriji asfalta projektēšanai Šajā punktā apkopotas prasības mīkstā asfalta un emulsijas asfalta projektēšanai. Zemāka ražošanas temperatūra. Mīksto asfaltu var lietot arī gājēju un velosipēdu celiņiem un ietvēm. A. viegli pārstrādāt. Ar ievērtētiem TK 23. uz tās var izveidoties ūdens plēve. Mīkstais asfalts (SA) Identifikācija. +50 līdz +1200 C temperatūrā. d gradēts minerālamteriāls. 6.125 Izstrādes gala redakcija – 2009. C. Piegādes pavadzīmei jāietver vismaz šāda informācija: .3. ieklāj un sablīvē siltā veidā.1.aprīlis. kur nepieciešama paaugstināta seguma elastība. Maisījumu sajauc. D maksimālais minerālmateriāla izmērs.1. Prasības mīkstajam asfaltam ir noteiktas pēc LVS EN 13108-3. Sliktākas gaismas atstarošanas īpašības. atsauce C. punktā(2) Ceļu specifikācijas 2010 .ražotājs un maisīšanas rūpnīca. kā arī paraugu sagatavošanas nosacījumiem jāatbilst 105. S tips). ar samērā nelielu mīkstā bitumena saturu. Mīkstais asfalts lietojams dilumkārtām SA. Var lietot.1. p-ts AADTj. tabulā izvirzītajām prasībām. Ierobežota nodilumizturība.3.3. Nav identifikācijas dilumkārta. Prasības mīkstā asfalta projektēšanai Īpašība. kā arī iesēdumu remontam SA-b zemas intensitātes autoceļiem. binder lietotās saistvielas apzīmējums.2. . Izstrādātā asfalta maisījuma priekšprojektā asfalta maisījuma un asfalta īpašībām. smagie / AADTj. 6.2) Atbilstoši konkrētajam mīkstā asfalta tipam 6. b saistes kārta vai seguma apakškārta. .3. klasificējot mīkstā asfalta un emulsijas asfalta maisījumu tipus un prasības tiem. Laba kārtas elastība un ″ pašdziednieciskās″ spējas. tabula 2. Var būt segregācijas tendence. o atvērti gradēts minerālmateriāls. viskozu bitumenu 500/650.3. S tips.maisījuma identifikācijas kods. pievestā ≤100 / ≤500 101-200 / 501-1500 Kategorija / prasība LVS EN 12697-35 (ja samaisa laboratorijā) 2 x 50 triecieni (LVS EN 13108-20 C.1. Asfalta maisījumu sagatavo rūpnīcā ar uzsildīšanas aprīkojumu. mērvienība Paraugu sagatavošana Granulometriskais sastāvs Testēšanas metode LVS EN 12697-30 LVS EN 12697-2 Atsauce uz LVS EN 13108-3 5.1.2009. līdz ar to tās nevar ilgstoši ekspluatēt.2.3. rinda. C. B. Ja asfalta kārtas virsma mitra.1.

var pieņemt par ilgizturīgu saprātīgā kalpotspējas laikā. 75 – 90 V 12000 70 (karsēšana ar tvaiku). p-ts V1500 V 3000 650/900 500/650 330/430 V 1500 V 3000 V 6000 V 12000 C tipa temperatūras robežas: S tipa temperatūras robežas: V 1500 55 (karsēšana ar tvaiku). pievestā ≤100 / ≤500 101-200 / 501-1500 Kategorija / prasība Nav prasību Materiālam pēc izņemšanas no maisītāja jābūt viendabīgam.126 Izstrādes gala redakcija – 2009./ nav prasību nav prasību 5. p-ts 5.8). un tas nedrīkst saturēt kamolos savēlušos smalko minerālmateriālu ITSRNR / nav prasību --. p-ts 5. Nr. Izmantojot modificēto bitumenu vai viskozo bitumenu vai piedevas. PIEZĪME (2) Granulometriskais sastāvs ir izteikts masas procentos no kopējās minerālmateriālu masas. Saistvielas saturam norādīta minimālā robeža. 110 – 140 110 – 150 115 – 155 85 – 105 90 – 110 100 – 120 110 – 130 B tipa temperatūras robežas: Maisījuma temperatūra LVS 1269713 5. p-ts 5. kas savietojams ar īpašību deklarēto izpildījumu PIEZĪME(1) Saistvielas saturs ietver arī nofrēzētā vai dabīgā asfalta. 85 – 120 Mīksto asfaltu.2 ----LVS EN 13108-20. minimālā temperatūra attiecas uz piegādēm. mērvienība Poru saturs %: Saistvielas saturs(1) % pēc masas Ar bitumenu piepildīto poru daudzums % Piedevas Pārklājums un viendabīgums Minimālā netiešās stiepes stiprības vērtība (ūdensjutība) % Ugunsizturība Izturība pret degvielu lietošanai lidlaukos Izturība pretapledojuma šķīdumiem lietošanai lidlaukos. D. D.7. Ilgizturība --5. megagramos uz kubikmetru (Mg/m3).2 LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20.2.10.5. var lietot atšķirīgas temperatūras. Tas jādokumentē un jādeklarē CE marķējuma sertifikātā. smagie / AADTj.3. sanāksmes labojumiem (prot.minerālmateriālu vidējais daļiņu blīvums. % Testēšanas metode LVS EN 13108-20. D. p-ts 5. D.4. p-ts AADTj. p-ts βNR / nav prasību Maksimālā temperatūra attiecas uz jebkuru vietu rūpnīcā. 70 – 85 V 6000 65 (karsēšana ar tvaiku).2009.9.3 LVS EN 13501-1 LVS EN 13108-20. saistvielas un piedevu saturs ir izteikts masas procentos no kopējās asfalta maisījuma masas. A tipa temperatūras robežas: Bitumena klase 650/900 500/650 330/430.12 Atsauce uz LVS EN 13108-3 5.2.07. kurā būves īpašības uzturēs līmenī. noteikts atbilstoši LVS EN 1097-6. ja to lieto.3. p-ts 5. Īpašība.6. Maksimālā atlikusī stiprība. 250/330 Temperatūra 0C 110 – 155 110 – 155 115 – 160 40 (karsēšana ar tvaiku) – 120 50 (karsēšana ar tvaiku) – 120 70 (karsēšana ar tvaiku).2. p-ts 5. saistvielu.11 LVS EN 13108-20. 65 – 80 V 3000 60 (karsēšana ar tvaiku). Ar ievērtētiem TK 23. kas izgatavots atbilstoši Eiropas standarta prasībām.4. 80 – 110 330/430 75 (karsēšana ar tvaiku). p-ts 5.8. kuru var mainīt ar koeficientu α : α= 2650 ρ . Ceļu specifikācijas 2010 . kur ρ . minerālmateriālam jābūt pilnīgi pārklātam ar saistvielu. D. p-ts Saprātīgs kalpotspējas laiks ir laika periods.aprīlis.gada 20.

gada 20. Prasības mīkstā asfalta Atsauce uz LVS EN 13108-3 5. 4.4 31.0 4. 6.125 0.a tabula 5.aprīlis. % 0. bbbbb. p-ts 5.3. Klase V 12000. tabula. Prasības mīkstā asfalta SA 11-d-V12000 S tips maisījuma granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) SA 11-d-V 12000 S tips 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.0 – 8. % Min.5 5. sanāksmes labojumiem (prot.4 nav prasību ccccc.1.2.4. p-ts.2. mm Maks.1.2 99 85 16 100 98 22. Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj.063 0. pievestā ≤ 500 501-1500 S-IV klase S-III klase Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 25 mm līdz 45 mm. D.2 tabula. Mīkstais bitumens. mērvienība Poru saturs % Saistvielas saturs % pēc masas Ar bitumenu piepildīto poru daudzums % Testēšanas standarts LVS EN 13108-20. Ar ievērtētiem TK 23. Tipa lapa.5 31 16 2 52 33 4 66 48 8 88 70 11.2009. Nr.6 16 45 63 90 1 2 4 8 .5 Sietu izmērs (mm) Sieti. p-ts Kategorija ------Prasība 4.3.5 – 5.2 LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20.1.127 Izstrādes gala redakcija – 2009.025 11.4 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.2 22.8).07.063 6 3 0. D. Mīkstais asfalts SA 11-d-V 12000 S tips Izejmateriāli Saistviela. SA 11-d-V 12000 S tips īpašībām Īpašība.4.

ddddd.aprīlis.2 88 70 16 99 85 22. Nr. mm Maks.6 16 45 63 90 1 2 4 8 . p-ts 5.5 28 13 2 46 26 4 58 39 11. pievestā ≤ 500 501-1500 S-IV klase S-III klase Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 35 mm līdz 65 mm. Ar ievērtētiem TK 23.2 Nav prasību eeeee. mērvienība Poru saturs % Saistvielas saturs % pēc masas Ar bitumenu piepildīto poru daudzums % Testēšanas standarts LVS EN 13108-20. Klase V 12000. 4.2 LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20.3 – 5.125 0. Tipa lapa. p-ts Kategorija ------Prasība 4.5 Sietu izmērs (mm) Sieti.3.4.4.1. Prasības mīkstā asfalta Atsauce uz LVS EN 13108-3 5. Mīkstais asfalts SA 16-d-V12000 S tips Izejmateriāli Saistviela.2009.a tabula 5.128 Izstrādes gala redakcija – 2009. p-ts. % 0. Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj. Prasības mīkstā asfalta SA 16-d-V 12000 S tips maisījuma granulometriskajam sastāvam SA 16-d-V 12000 S tips Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.2. 6. sanāksmes labojumiem (prot. tabula.1.0 – 8. D. Mīkstais bitumens.0 4.063 0.5 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.025 11.063 6 4 0.4 31.2.2 22.2. D.8).4 100 98 31.gada 20.2 tabula.07.3. % Min. SA 16-d-V 12000 S tips īpašībām Īpašība.5 5.

Mīkstais bitumens.4. 6.5 25 13 2 46 26 4 59 36 11. p-ts Kategorija ------Prasība 4.4 100 98 31.2 LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20.2.3.2 88 58 16 99 85 22. Mīkstais asfalts SA-b-16-d-V 12000 S tips Izejmateriāli Saistviela.2. tabula.063 0. D. Prasības mīkstā asfalta SA-b-16-d-V 12000 S tips maisījuma granulometriskajam sastāvam SA-b-16-d-V 12000 S tips Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.0 – 8.5 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.aprīlis.6 63 16 45 90 1 2 4 8 . p-ts 5. smagie ≤ 100 101-200 S-IV klase S-IV klase Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 35 mm līdz 65 mm. Nr.4 – 4. Ar ievērtētiem TK 23.a tabula 5.8). fffff. D.1.5 5.2 Atsauce uz LVS EN 13108-3 5.0 3.gada 20.4.063 5 2 0.129 Izstrādes gala redakcija – 2009. sanāksmes labojumiem (prot. Prasības mīkstā asfalta SA-b-16-d-V 12000 S tips īpašībām Īpašība. Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj. 5. Klase V 12000. % 0. p-ts.5 Sietu izmērs (mm) Sieti. mm Maks. mērvienība Poru saturs % Saistvielas saturs % pēc masas Ar bitumenu piepildīto poru daudzums % Testēšanas standarts LVS EN 13108-20.2009.1.125 0. tabula.025 22.2 Nav prasību ggggg.2 31.4 11. Tipa lapa.07.3. % Min.3.

5 22 10 2 40 20 4 51 29 11.4. Mīkstais bitumens.1.4. Prasības mīkstā asfalta SA-b-22-d-V 12000 S tips maisījuma granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) SA-b-22-d-V 12000 S tips 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.1.1 – 4.0 – 8. sanāksmes labojumiem (prot. SA-b-22-d-V 12000 S tips īpašībām Īpašība.2 LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20. Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj.aprīlis.4 31. 6.063 0.2. Nr.5 100 98 45 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.2. % Min. smagie ≤ 100 101-200 S-IV klase S-IV klase Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 50 mm līdz 90 mm.5 5.3. Mīkstais asfalts SA-b-22-d-V 12000 S tips Izejmateriāli Saistviela.5 Sietu izmērs (mm) Sieti.2009. tabula. Tipa lapa.4. Prasības mīkstā asfalta Atsauce uz LVS EN 13108-3 5. p-ts 5.0 Nav prasību iiiii.2 22.4 99 85 31. mērvienība Poru saturs % Saistvielas saturs % pēc masas Ar bitumenu piepildīto poru daudzums % Testēšanas standarts LVS EN 13108-20. Ar ievērtētiem TK 23.gada 20.6 16 45 63 90 1 2 4 8 .2 74 51 22. 5. mm Maks. p-ts.a tabula 5. D.0 3. p-ts Kategorija ------Prasība 4.025 11.3. % 0.8). hhhhh.125 0. Klase V 12000.2 tabula.063 5 2 0. D.07.130 Izstrādes gala redakcija – 2009.

D.8).2. Tipa lapa.3.063 0. % Min.2 Atsauce uz LVS EN 13108-3 5. Ar ievērtētiem TK 23. sanāksmes labojumiem (prot. Klase V 3000.4.2009.125 0. smagie ≤ 100 101-200 V 3000 V 6000 V 6000 V 12000 Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj.5 18 7 2 43 25 4 62 40 8 86 65 11. % 0.0 3. D.07. 4. 6.4.2 LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20.1.gada 20. p-ts Kategorija --V 3000 V 6000 V 12000 --Prasība Nav prasību 3. Nr.2.a tabula 5. mm Maks.063 5 2 0.3 – 4.5.3. V 6000 vai V 12000. jjjjj.6 16 45 63 90 1 2 4 8 .2 99 85 16 100 98 22.2 – 3. tabula.5 5. Prasības mīkstā asfalta SA-b-11-o-V 3000/6000/12000 S tips maisījuma granulometriskajam sastāvam Cauri izsijātā materiāla daudzums (s vara % ) SA-b-11-o-V 3000/6000/12000 S tips 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.4 11.6 – 4.aprīlis.2 31.1. p-ts 5. p-ts. Mīkstais bitumens.131 Izstrādes gala redakcija – 2009. tabula.5 Sietu izmērs (mm) Sieti. AADTj.2 Nav prasību kkkkk.4 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.025 22. Prasības mīkstā asfalta SA-b-11-o-V 3000/6000/12000 S tips īpašībām Īpašība. Mīkstais asfalts SA-b-11-o-V 3000/6000/12000 S tips Izejmateriāli Saistviela. smagie ≤ 100 101-200 S-IV klase S-IV klase Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 25 mm līdz 45 mm. mērvienība Poru saturs % Saistvielas saturs % pēc masas Ar bitumenu piepildīto poru daudzums % Testēšanas standarts LVS EN 13108-20.8 3.

5 – 4.5 Sietu izmērs (mm) Sieti. sanāksmes labojumiem (prot. Klase V 3000.2. tabula. mm Maks.025 11.1. Ar ievērtētiem TK 23. Prasības mīkstā asfalta SA-b-16-o-V 3000/6000/12000 S tips maisījuma granulometriskajam sastāvam SA-b-16-o-V 3000/6000/12000 S tips Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.7 3. V 6000 vai V 12000. Prasības mīkstā asfalta SA-b-16-o-V 3000/6000/12000 S tips īpašībām Īpašība.125 0.gada 20.6. 6. % Min.5 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0. Mīkstais asfalts SA-b-16-o-V 3000/6000/12000 S tips Izejmateriāli Saistviela.3 – 4. D.2 22. p-ts. Tipa lapa.5 16 7 2 40 21 4 57 35 11.3.1 – 3.aprīlis.2009. smagie ≤ 100 101-200 V 3000 V 6000 V 6000 V 12000 Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj. D. p-ts Kategorija --V 3000 V 6000 V12000 --Prasība Nav prasību 3.4 100 98 31. % 0. p-ts 5.07.0 3.2 88 69 16 99 85 22. tabula. lllll.8).3.063 4 2 0.2.1. smagie ≤ 100 101-200 S-IV klase S-IV klase Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 35 mm līdz 65 mm.132 Izstrādes gala redakcija – 2009.4. 4.2 Atsauce uz LVS EN 13108-3 5.5 5.2 LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20.4. Nr.6 16 45 63 90 1 2 4 8 . Mīkstais bitumens.a tabula 5.4 31.1 Nav prasību mmmmm.063 0. AADTj. mērvienība Poru saturs % Saistvielas saturs % pēc masas Ar bitumenu piepildīto poru daudzums % Testēšanas standarts LVS EN 13108-20.

1.2 72 50 22.2.8 3. mērvienība Poru saturs % Saistvielas saturs % pēc masas Ar bitumenu piepildīto poru daudzums % ooooo.6 63 16 45 90 2 1 4 8 .3 – 3. Tipa lapa.0 – 3.4 Sietu izmērs (mm) Sieti.2 31.4. 4.063 0.063 5 2 0.gada 20.2. 6. Mīkstais asfalts SA-b-22-o-V 3000/6000/12000 S tips Izejmateriāli Saistviela.4 99 85 31. % Min. mm Maks. D.3. AADT j.2 LVS EN 12697-1 LVS EN 13108-20. Mīkstais bitumens.1.133 Izstrādes gala redakcija – 2009. % 0.2009. p-ts.aprīlis. tabula.9 Nav prasību Īpašība. tabula.3.8). Ar ievērtētiem TK 23. smagie ≤ 100 101-200 V 3000 V 6000 V 6000 V 12000 Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj. p-ts Kategorija --V 3000 V 6000 V12000 --Prasība Nav prasību 2. Nr.5 22. D.5 13 5 2 30 13 4 44 23 11.9 – 3.4.5 100 98 45 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0. V 6000 vai V 12000.5 3.125 0. Prasības mīkstā asfalta SA-b-22-o-V 3000/6000/12000 S tips maisījuma granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) SA-b-22-o-V 3000/6000/12000 S tips 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0. sanāksmes labojumiem (prot.07.5 5.2 Atsauce uz LVS EN 13108-3 5. Klase V 3000.a tabula 5. smagie ≤ 100 101-200 S-IV klase S-IV klase Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 50 mm līdz 90 mm. Prasības mīkstā asfalta SA-b-22-o-V 3000/6000/12000 S tips īpašībām Testēšanas standarts LVS EN 13108-20.025 11. nnnnn. p-ts 5.7.

saistvielas un piedevu saturs ir izteikts masas procentos no kopējās asfalta maisījuma masas. EAb-16-C 60 B 5 (emulsijas asfalts saistes kārtai vai seguma apakškārtai ar minerālmateriāla lielāko daļiņu izmēru 16 mm. laba pretestība novecošanai. ieklāj un sablīvē aukstā veidā. kam seko emulsijas asfalta maisījuma minerālmateriāla lielāko daļiņu (D) izmērs milimetros (mm). 6. Ar ievērtētiem TK 23.1.2009. uz tās var izveidoties ūdens plēve.i. kuru var mainīt ar koeficientu α : ρ .07. Samaisa.minerālmateriālu vidējais daļiņu blīvums.gada 20. megagramos uz kubikmetru (Mg/m3). EAb – paredzēts saistes kārtām un seguma apakškārtām. izlīdzinošajām kārtām un profila labošanai EA vai EAb. Ierobežota stabilitāte. Saistvielas saturam norādīta minimālā robeža. t. Papildus var norādīt bitumena emulsiju. Emulsijas asfalts (EA) Emulsijas asfalta saīsinātais apzīmējums ir EA vai EAb.aprīlis. noteikts atbilstoši LVS EN 1097-6. Izstrādātā asfalta maisījuma priekšprojektā asfalta maisījuma un asfalta īpašībām.8).3. kā arī iesēdumu remontam EAb zemas intensitātes autoceļiem. ja to lieto. Aukstā tehnoloģija mazāk ietekmē vidi. Ja asfalta kārtas virsma mitra. Var būt ierobežota pretestība sala iedarbībai. EA-11-C 65 B 4 (emulsijas asfalts dilumkārtai ar minerālmateriāla lielāko daļiņu izmēru 11 mm.2. sanāksmes labojumiem (prot. Minerālmateriāls ir ar nepārtrauktu granulometriskā sastāva līkni un nelielu aizpildītāja daudzumu. Prasības projektēšanai emulsijas asfaltam Īpašība. ar C 60 B 5 bitumena emulsiju). līdz ar to tās nevar ilgstoši ekspluatēt. Saistes kārtas un seguma apakškārtas (dažkārt arī dilumkārtas) ir jutīgas pret ūdens iedarbību.2. Laba kārtas elastība. Ierobežota nodilumizturība. punktā(2) PIEZĪME(1) Saistvielas saturs ietver arī nofrēzētā vai dabīgā asfalta.1. EA – paredzēts dilumkārtām.3. seguma apakškārtām vai saistes kārtām EAb. nebūvējot nosedzošo kārtu. Emulsijas asfalta maisījums sastāv no minerālmateriāla un bitumena saistvielas. saistvielu.3.3. PIEMĒRI. mērvienība Standarts Prasība Paraugu sagatavošana saistvielas satura un granulometriskā sastāva noteikšanai Paliekošās saistvielas saturs(1) % pēc masas Granulometriskais sastāvs α= 2650 LVS EN 12697-35 (ja samaisa laboratorijā) LVS EN 12697-28 LVS EN 12697-1 LVS EN 12697-2 Atbilstoši konkrētajam asfalta tipam 6. Asfalta maisījumu sagatavo aukstā asfalta rūpnīcā. Sliktākas gaismas atstarošanas īpašības. PIEZĪME (2) Granulometriskais sastāvs ir izteikts masas procentos no kopējās minerālmateriālu masas. kā arī autoceļiem. bet tas nav ieteicams. Segregācijas tendence.134 Izstrādes gala redakcija – 2009. kur ρ . kam nepieciešama paaugstināta seguma elastība. ppppp. Emulsijas asfalts lietojams seguma dilumkārtām EA. sevišķi jaunai kārtai. Emulsijas asfaltu var lietot arī gājēju un velosipēdu celiņiem un ietvēm. Ceļu specifikācijas 2010 . kā arī paraugu sagatavošanas nosacījumiem jāatbilst 120. Nr. ar samērā nelielu paliekošā mīkstā bitumena saturu. tabulā izvirzītajām prasībām. temperatūrā zemākā par +500 C. tabula. ar C 65 B 4 bitumena emulsiju). viegli pārstrādāt.

5 34 18 2 60 41 4 78 60 8 99 85 11.aprīlis.125 0. Emulsijas asfalts EA-8 Izejmateriāli Saistviel. Nr.2009. sanāksmes labojumiem (prot.063 8 4 0.8).: Bitumena emulsija C 65 BF 4 vai C 60 BF 5.07. Ar ievērtētiem TK 23. 6. % Min.5 Sietu izmērs (mm) Sieti. mm Maks.1.2 100 98 16 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.7 – 5. Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj. qqqqq.5 5.3.4 31. mērvienība Paliekošās saistvielas saturs % pēc masas Testēšanas standarts LVS EN 12697-1 tabula.5 rrrrr.1. pievestā ≤ 500 501-1500 S-IV klase S-III klase Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 20 mm līdz 35 mm.063 0. EA-8 īpašībām Īpašība.025 11. Tipa lapa.2 22.gada 20. EA-8 maisījuma granulometriskajam sastāvam tabula.6 16 45 63 90 1 2 4 8 . % 0.2.135 Izstrādes gala redakcija – 2009.3. Prasības emulsijas asfalta Prasība 4. Prasības emulsijas asfalta EA-8 Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.

063 7 4 0.4 11. mm Maks.2009.1. % Min.3. Nr.5 5.8). % 0.5 Sietu izmērs (mm) Sieti. Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj. Tipa lapa.2. Ar ievērtētiem TK 23.4 ttttt.136 Izstrādes gala redakcija – 2009.6 16 45 63 90 1 2 4 8 .gada 20.5 – 5. EA-11 īpašībām Īpašība. pievestā ≤ 500 501-1500 S-IV klase S-III klase Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 25 mm līdz 45 mm.07. mērvienība Paliekošās saistvielas saturs % pēc masas Testēšanas standarts LVS EN 12697-1 tabula. Prasības emulsijas asfalta EA-11 maisījuma granulometriskajam sastāvam EA-11 Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0. Bitumena emulsija C 65 BF 4 vai C 60 BF 5.2 99 85 16 100 98 22.5 31 16 2 52 33 4 66 48 8 88 70 11.3.aprīlis.063 0. Prasības emulsijas asfalta Prasība 4.4 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.025 22. sanāksmes labojumiem (prot.2 31. 6.125 0. Emulsijas asfalts EA-11 Izejmateriāli Saistviela. tabula.2. sssss.

6 16 45 63 90 1 2 4 8 .8).137 Izstrādes gala redakcija – 2009.4 Sietu izmērs (mm) Sieti.4 100 98 31. Nr.025 31.063 7 4 0. 6.5 5.2 22. tabula. pievestā ≤ 500 501-1500 S-IV klase S-III klase Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 35 mm līdz 65 mm. mm Maks.3.07.5 11.3.aprīlis.5 28 13 2 46 26 4 58 39 11.5 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.1.2 vvvvv.2 88 70 16 99 85 22.gada 20.3 – 5. Ar ievērtētiem TK 23. % 0. Prasības emulsijas asfalta Prasība 4. uuuuu.2009. Emulsijas asfalts EA-16 Izejmateriāli Saistviela. % Min. Prasības emulsijas asfalta EA-16 maisījuma granulometriskajam sastāvam EA-16 Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0. mērvienība Paliekošās saistvielas saturs % pēc masas Testēšanas standarts LVS EN 12697-1 tabula. Bitumena emulsija C 65 BF 4 vai C 60 BF 5. Tipa lapa.125 0.063 0. sanāksmes labojumiem (prot. Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj. EA-16 īpašībām Īpašība.2.3.

4 100 98 31.2 xxxxx.5 5.2009. Nr. % Min. C 65 BF 4.6 – 4. smagie ≤ 100 101-200 S-IV klase S-IV klase Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 35 mm līdz 65 mm. sanāksmes labojumiem (prot.8). C 50 BF 5 vai C 60 BF 5.6 63 16 45 90 1 2 4 8 .07. Tipa lapa.125 0.4.063 6 2 0.3.2 88 58 16 99 85 22.5 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.4 31.5 Sietu izmērs (mm) Sieti. Ar ievērtētiem TK 23. tabula.2. wwwww.1. 6.5 – 4. mērvienība Paliekošās saistvielas saturs % pēc masas Testēšanas standarts LVS EN 12697-1 tabula.aprīlis. smagie ≤ 100 101-200 Prasība 3.063 0.gada 20.138 Izstrādes gala redakcija – 2009. Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj. EAb-16 īpašībām Īpašība.3. Prasības emulsijas asfalta EAb-16 maisījuma granulometriskajam sastāvam EA b-16 Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0. Bitumena emulsija C 50 BF 4.1 3. mm Maks.025 11. % 0.2 22. Prasības emulsijas asfalta AADT j.5 25 13 2 46 26 4 59 36 11. Emulsijas asfalts EAb-16 Izejmateriāli Saistviela.

% Min. EAb-22 īpašībām Īpašība. smagie ≤ 100 101-200 S-IV klase S-IV klase Asfalts Ieteicamais kārtas biezums no 50 mm līdz 90 mm. C 50 BF 5 vai C 60 BF 5.5 22 10 2 40 20 4 51 29 11.2. C 65 BF 4.4 99 85 31. smagie ≤ 100 101-200 Prasība 3.1 zzzzz.6 16 63 45 90 1 2 4 8 .aprīlis.025 11.1.5 Sietu izmērs (mm) Sieti. Bitumena emulsija C 50 BF 4.gada 20. Prasības emulsijas asfalta EAb-22 maisījuma granulometriskajam sastāvam EA b-22 Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0. yyyyy.125 0. % 0.5.07. tabula. 6. sanāksmes labojumiem (prot.139 Izstrādes gala redakcija – 2009.063 0.5 – 4. Tipa lapa. Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj.3. mērvienība Paliekošās saistvielas saturs % pēc masas Testēšanas standarts LVS EN 12697-1 tabula.5 100 98 45 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.0 3. Prasības emulsijas asfalta AADT j.2 22.8).2 74 51 22.063 6 2 0.5 5.2009. Ar ievērtētiem TK 23. mm Maks.3. Emulsijas asfalts EAb-22 Izejmateriāli Saistviela.4 – 4. Nr.4 31.

ja paredzams lietus.3. 6. Saražotā mīkstā un emulsijas asfalta pieļaujamās novirzes no darba formulas Īpašība. Nav ieteicams ieklāt asfalta maisījumu. mm D < 16 mm D ≥ 16 mm Atšķirības no darba formulas absolūtajos ± % Cauri izsijātā materiāla daudzums. Darba izpilde Ja asfalta kārtu ieklājamā platība ir virs 40 000 m2.2. Apakškārtas var ieklāt ar autogreideru. galarezultātā iegūstot darba formulu. tabulā noteiktās (LVS EN 13108-21. Asfalta maisījuma projektēšana Mīkstā un emulsijas asfalta maisījumu projektē. kas nodrošinātu pakāpenisku asfalta maisījuma izkraušanu asfalta ieklājēja bunkurā. Nelielas platības ar nelielu satiksmes intensitāti.2. Transportējot mīksto asfaltu jābūt kravas telpu nosedzošiem pārsegiem (ieteikums – pārsegam jābūt tādam.140 Izstrādes gala redakcija – 2009. punktā izvirzītajām prasībām.4 D D 4 mm 2 mm -2 -8+5 ±7 ±6 -2 -9+5 ±9 ±7 Ceļu specifikācijas 2010 . Transportēšanas iekārtas.5. kurai jābūt apgādātai ar datorizētu komponentu dozācijas sistēmu. ņemot vērā un piemērojot saistošās prasības mīkstajiem un emulsijas asfalta maisījumiem. Ar ievērtētiem TK 23. aaaaaa. ja zemes klātne sasalusi.2.5. ir slapja (ūdens plēvītes biezums pārsniedz 1 mm).5. tad projektē laboratorijā (priekšprojekts). Novirzes no Darba formulas nedrīkst pārsniegt 131. vai 8 – 10 t pneimoveltņi. ja virsma.aprīlis. pēc tam asfalta maisījumu pielāgo ražošanai asfalta rūpnīcā un saražo izmēģinājuma partiju.6.3.3.3. kas nodrošina mehanizētu un vienmērīgu sīkšķembu izkaisīšanu pēc pirmā veltņa gājiena. līdzenām un tīrām kravas tilpnēm. Saražotajam asfalta maisījumam un asfaltam ir jāatbilst apstiprinātajai darba formulai. Asfaltējamā virsma jāsagatavo atbilstoši 6. Ieklājējs. 6. uz kuras jāklāj asfalta maisījums. un 6. Prasības atbilstoši 6. Jālieto transportēšanas iekārtas ar stingrām. kurš aprīkots ar automātisku sijas augstuma un šķērsslīpuma vadību. tad sastāda recepti.3.3. Asfalta maisījums jāprojektē atbilstoši 6. ne smagāki par 7 t.gada 20. ievērojot izvirzītās prasības. Iekārtas Asfalta rūpnīca.1. Mīkstais un emulsijas asfalta maisījums jāsagatavo rūpnīcā. 10 – 14 t trīsvalču (tandēmā) veltņi vai divvalču vibroveltņi.2. lai starp maisījumu un pārsegu paliktu brīva gaisa telpa).4. kuras nepieļauj pārvedamā materiāla zudumus un ierobežo tā segregāciju (ieteikums – lietot kravas tilpnes ar noapaļotiem stūriem). tabula.2009.7. pirms asfalta maisījuma darba formulas iesniegšanas apstiprināšanai būvuzņēmējam jāuzbūvē izmēģinājuma posms. Sīkšķembu kliedētājs (ja paredzēts – dilumkārtām). Vispirms materiālus testē un atlasa. Asfalta dilumkārtas jāieklāj ar pašgājējieklājēju.07. mērvienība Asfalta maisījuma lielāko daļiņu izmērs. punktam. Darba izpildes laikā jātestē 131. sanāksmes labojumiem (prot.2.2. tabulā norādītie parametri. A. Nr. 6. punktam. kā arī ieklājējam ierobežotās vietas var ieklāt ar rokas darbarīkiem.8). masas %: 1. automātisku masas padeves vadības un kontroles sistēmu un kurš spēj nodrošināt sagatavotā maisījuma ieklāšanu visā brauktuves joslas platumā. kā arī kravas tilpnes aizmugurējās daļas konstrukcijai jābūt tādai.1 tabula). Pamatnes temperatūra asfalta maisījuma ieklāšanas laikā nedrīkst būt zemāka par +100 C. Veltņi. kā arī ar iespēju nepārtraukti kontrolēt dozācijas procesu un temperatūru režīmu ražošanas laikā.

bez segregācijas.0 PIEZĪME(2) Īpašība darba izpildes laikā nav obligāti jātestē. Izurbjot katrā vietā 4 paraugus 10 cm diametrā (divus – būvuzņēmējs. tad iepriekš maisījums ir jāatdzesē. mērvienība Asfalta maisījuma lielāko daļiņu izmērs. kas atbilst 44. ja paredzēts ±4 ±2 ± 0. ja nepieciešams. saistvielas darba temperatūrai jāatbilst lietotajai saistvielai. mīkstajam asfaltam.5 ± 2.07.6.tabulā izvirzītajām prasībām. kā arī darbu izpilde bez pārtraukumiem.5. Asfalta seguma frēzēšana″ . Nr.3. būvējot dilumkārtu.gada 20. Ar ievērtētiem TK 23. 6. Uzbūvētās mīkstā vai emulsijas asfalta kārtas kvalitātei jāatbilst 132. kā arī jānodrošina vienmērīga materiālu pārmaisīšana. Kvalitātes novērtējums Uzbūvētajai asfalta kārtai jābūt viendabīgai un ar vienmērīgu virsmas tekstūru.063 mm Saistvielas saturs % pēc masas (2) Porusaturs %. punktā Ar 3 m mērlatu un līmeņrādi Ar mērlenti LBN 305 – 1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 50 m Visā būvobjektā raksturīgos punktos Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 1000 m (3). un tās atbilstība ir jānovērtē. Jābūt nodrošinātai pilnīgai ūdens notecei no kārtas virsmas.5 cm no paredzētā(4) Nedrīkst būt mazāks kā norādīts 6.ieteicams krautni nosegt. tad šāda pamata sablīvēšanai kā noslēdzošo ieteicams izmantot pneimoiekārtu.3. bez izsvīdumiem. tabula.0 ±5 ±3 ± 0. lai aizsargātu pret nokrišņu iedarbību. Piemēram. sekojoši darbu izpildei. Ja. plaisām vai citiem vizuāli konstatējamiem defektiem. uz ceļa ass un malās ≤ ± 1. Sagatavotā maisījuma transportēšanas veidam un paņēmieniem jānodrošina pēc iespējas mazāka maisījuma segregācija.5 mm 0. Mīkstā vai emulsijas asfalta kārtu kvalitātes prasības un nosacījumi testēšanai un mērījumiem Parametrs Virsmas augstuma atzīmes (ja paredzēts) Šķērsprofils Platums Novietojums plānā Kārtas biezums(1) (noteikta biezuma kārtām) Prasība ≤ ± 3 cm no paredzētā Metode LBN 305-1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus Izpildes laiks vai apjoms Visā būvobjektā vismaz trīs vietās šķērsprofilā ik pēc 50 m. tad tai ir jāatbilst prasībām. Ražojot mīksto vai emulsijas maisījumu. bet. punktam) LVS EN 12697-36 Kārtas biezums (1) LVS EN 12697-36 (izlīdzinošajām kārtām) Ceļu specifikācijas 2010 . ja īpašību testē. divus – pasūtītājs) atbilstoši šo specifikāciju (9.7. bbbbbb. kā nosedzošā kārta nav paredzēta virsmas apstrāde.aprīlis. Ja mīkstā vai emulsijas asfalta kārtu paredzēts būvēt uz nesaistīta šķembu vai grants pamata. Sagatavoto emulsijas maisījumu pirms iestrādes var ilgstoši uzglabāt.izveidojamās krautnes augstums nedrīkst pārsniegt 3 m.emulsijas maisījums pirms novietošanas krautnē nepārsniedz apkārtējās vides temperatūru.5/+1.6 ± 2.8). Visam minerālmateriālam jābūt vienmērīgi pārklātam ar saistvielu. mm D < 16 mm D ≥ 16 mm Atšķirības no darba formulas absolūtajos ± % 0. tabulā izvirzītajām prasībām. .1. sanāksmes labojumiem (prot. Īpašība. . ja ievēro šādus nosacījumus: . No transporta slodzēm nedrīkst veidoties paliekošas deformācijas (pieļaujama uzbūvētās kārtas normāla formēšanās procesa elastība). Savienojumi ieklājamo posmu sākumā un beigās jāfrēzē atbilstoši specifikācijai ″ 3. pēc pirmā veltņa gājiena izkaisāmas sīkšķembas.2009. iegūstot viendabīgu maisījumu.141 Izstrādes gala redakcija – 2009.0 % no paredzētā ≤ -5/+10 cm no paredzētā uz katru pusi no ceļa ass ≤ ± 7 cm no paredzētā ≤ -0.3.

7. un 2. to var kompensēt attiecīgi palielinot nosedzošo kārtu biezumu.5 m no asfalta malas un 0.≤ 2. A2.″A″ paraugu urbšanu veic būvuzņēmējs sekojoši darbu izpildei. (3) PIEZĪME Mērījumus ar lāzera profilogrāfu. B1.6.2009. ″A″ paraugus noņem būvuzņēmējs sekojoši darbu izpildei. 6. Mērlata garenvirzienā un šķērsvirzienā liekama ne tuvāk kā 0. Paraugu ņemšanas vietas jāizvēlas tā. var būt atšķirīga.aprīlis. kontrolējot būvobjektā pievesto un iestrādāto materiālu kravā atbilstoši 2. IRI: Vidējā vērtība 20 m posmos: Ar lāzera profilogrāfu Visā būvobjektā katrā joslā (3) a) periodiskās uzturē≤ 2.0 % Vidējā vērtība 100 m posmos ≥ 0.gada 20.5 m.25 m no joslas malas Izpildes laiks vai apjoms Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 50 m Līdzenums dilumkārtai. sanāksmes labojumiem (prot.9 mm/m šanas būvobjektos b) jaunbūvēs. punkta prasībām. uzmērot laukumu atbilstoši Ceļu specifikāciju 2. Paraugus nedrīkst ņemt tuvāk kā 0. B2. Parametrs Garenlīdzenums un šķērlīdzenums dilumkārtai (ja neuzmēra ar lāzera profilogrāfu) Prasība Attālums no kārtas virsmas līdz mērmalas plaknei nedrīkst pārsniegt 6 mm Metode LVS EN 13036-7 Katrā vietā ar ķīli veicot 5 mērījumus ik pēc 0. ja paraugu noņemšana netiek veikta vienā laikā.5 m no latas gala.2 m no garenšuves.).8). var būt atšķirīga. PIEZĪME(2) Urbtie paraugi katrā vietā jāņem paralēli kustības virzienam joslā. Ieteikums paraugus noņemt ne ātrāk kā 28 dienas pēc asfalta kārtas uzbūvēšanas Saķeres koeficients (dilumkārtām. lai raksturotu vidējo joslā ieklātās asfalta kārtas kvalitāti.07. Darba daudzuma uzmērīšana Paveikto darba apjomu nosaka. tā.4. Iesēdumu remonta un profila labošanas darbu daudzums jāuzskaita.5 m no asfalta malas un 0. ja paraugu noņemšana netiek veikta vienā laikā.2 m no komunikāciju pieslēgumiem.3.1. ja paredzēts) 4. ″B″ paraugus noņem pasūtītājs. Ieteikums mērījumus veikt ne ātrāk kā 4 nedēļas pēc asfalta kārtas uzbūvēšanas PIEZĪME(1) Urbtos paraugus nedrīkst ņemt tuvāk kā 0. ″A″ un ″B″ paraugu noņemšanas vietas dislokācija. Ceļu specifikācijas 2010 . lai attālums starp urbumu asīm būtu ap 30 cm. ″A″ un ″B″ paraugu noņemšanas vietas dislokācija. Jāņem 4 paraugi (sērija): A 1.4. darba šuves vai komunikāciju pieslēgumiem.5 mm/m jas būvobjektos Kārtas poru saturs(2) (mīkstajam asfaltam. PIEZĪME(4) Ja vairāku slāņu seguma pamata vai saistes kārtas ieklāšanas laikā atsevišķos apgabalos konstatē nepietiekamu kārtas biezumu. Nr. Novērtējumam jāaprēķina vidējais rezultāts no diviem paraugiem (1.6. Šādu pasūtītāja paraugu noņemšanas vai testēšanas vietas un apstākļu vēlāka apstrīdēšana vai neatzīšana nav atļauta. Pie paraugu noņemšanas drīkst piedalīties būvuzņēmēja pārstāvis.48 LVS EN 12697-8 LVS EN 13036-2 Saķeres koeficienta mērījums veicams vienā no joslas risu vietām Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 1000 m (3).0 – 8. rekonstrukcijas vai renovāci. sākot mērīt 0. pasūtītāja ″B″ paraugu urbšanu un saķeres koeficienta mērījumus veic pasūtītājs par saviem līdzekļiem. Katra urbuma diametram jābūt ne mazākam par 10 cm. ja nosedzošajā kārtā nav paredzēta virsmas apstrāde) Visā būvobjektā katrā joslā. punkta prasībām. Ar ievērtētiem TK 23.142 Izstrādes gala redakcija – 2009.3.

• pievienojot papildus minerālo materiālu un saistvielu.8). Ar ievērtētiem TK 23. ieteicams paredzēt sekojošos veidos: • nepievienojot papildu minerālo materiālu un saistvielu. Auksto pārstrādi var īstenot. izmantojot tajā pašā vai citos būvobjektos atgūtus (reciklētus) materiālus. ka būvējamo kārtu biezums mainīs (paaugstinās) seguma virsmas augstuma atzīmes. Auksto pārstrādi var veikt uz vietas būvobjektā. novēršot defektus). Pirms jaunās segas būvēšanas jāparedz esošās segas profilēšana un sablīvēšana.2009.aprīlis. tad visu samaisot un sablīvējot. balstoties uz esošās segas konstrukcijas izpētes un testēšanas rezultātiem. satiksmes intensitāte ir neliela vai vidēja.gada 20. 2. pēc tam. izmantojot nofrēzēto asfaltu. bez minerālmateriālu sildīšanas.1. tam atkarībā no projektētā sastāva pievienojamas.143 Izstrādes gala redakcija – 2009. kā arī jānosaka no jauna pievienojamo materiālu veids un daudzums. Ceļu specifikācijas 2010 . Ja nepieciešams. Aukstā pārstrāde (reciklēšana) Būvprojekta izstrādes gaitā jāizpēta esošā segas konstrukcija un. pirms tam. gan pamatu). tad būvuzņēmējam jāprojektē pievienojamās saistvielas daudzums. Bituminētas segas kārtas būvēšanu. t. ja paredzēts. Uzbūvētu aukstās pārstrādes kārtu nav ieteicams ekspluatēt bez virsmas apstrādes vai nosedzošas asfalta kārtas ilgāk par 2 nedēļām lietainā laikā vai 4 nedēļām sausā laikā. piemēram. 6. Šī metode ieteicama grants ceļiem ar satiksmes intensitāti 1500 ≥ AADT > 100. ja nepieciešams.4. Ieteicams paredzēt vienkārtas virsmas apstrādi divas reizes (1. Esošā seguma auksto pārstrādi uz vietas ieteicams paredzēt autoceļu posmos. Nofrēzēta asfalta izmantošana bitumenētas segas kārtas būvēšanai uz esošajiem ceļiem ar nesaistītu segumu ieteicama autoceļu posmos ar satiksmes intensitāti AADT ≤ 1500 un smagā autotransporta īpatsvaru ne lielāku par 5%. pievienojot tiem jaunus minerālos materiālus un saistvielas. ja paredzēts.i. Definīcijas Aukstā pārstrāde (reciklēšana) – tehnoloģija ceļa segas rekonstrukcijai vai būvniecībai aukstā veidā. jāpieņem lēmums par aukstās pārstrādes veidu. kuri atbildīs prognozētajai satiksmes intensitātei. lai noteiktu tādus konstruktīvo kārtu biezumus. ja nepieciešams. sanāksmes labojumiem (prot. Nr. kura struktūra atbilst specifikācijā ″5. reizi – nākamajā gadā. uzirdinot esošo segumu vai segas pamatu (var nofrēzēt esošo segumu un uzirdināt segas pamatu vai arī uzirdināt gan esošo segumu. 6.4. Nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošās kārtas vai seguma būvniecība″ izvirzītajām prasībām. 16/22 mm frakcijas šķembas 100-150 kg/m2 un. ir jāaprēķina segas konstrukcija. Aprēķinā jālieto sagatavotā nofrēzētā asfalta faktiskais granulometriskais sastāvs (bez saistvielas atmazgāšanas). Šajā gadījumā nofrēzētais asfalta materiāls vienmērīgi ieklājams paredzētajā platumā 10-15 cm biezumā. Projektējot jāievērtē. izlīdzinot un sablīvējot.07. reizi pēc aukstās pārstrādes kārtas uzbūvēšanas. paredzot pārstrādāt esošo ceļa segas konstrukciju uz vietas būvobjektā vai būvēt segas konstruktīvās kārtas. kā arī nav nepieciešams ievērojami pastiprināt segas konstrukciju. Šajā gadījumā nofrēzētais asfalta materiāls vienmērīgi ieklājams paredzētajā platumā 10-15 cm biezumā un sablīvējams. saistviela.2. kuru segums ir ievērojami nolietojies. Jāparedz pasākumi efektīvai ūdens atvades sistēmas darbības nodrošināšanai. Ja paredzēta aukstā pārstrāde ar saistvielu pievienošanu. Aukstās pārstrādes sastāva projektēšanas rezultātā ieteicams iegūt maisījumu. Šī metode ieteicama grants ceļiem ar satiksmes intensitāti AADT ≤ 100. pievienojot jaunus minerālos materiālus un saistvielu un tad samaisot.

vai bitumena emulsija (ar ″F″ tipa uz emulsijas bāzētas šķīdinātas saistvielas piedevu). kas nodrošina saistvielas. Ceļu specifikācijas 2010 . Pārstrādātā maisījuma saistvielas daudzuma projektēšanu (nepieciešamības gadījumā – arī maisījuma projektēšanu) nodrošina būvuzņēmējs.8). Ūdens saturs maisījumā ir jāprojektē.2. kā arī samaisīšana ar paredzētajiem jaunajiem materiāliem.144 Izstrādes gala redakcija – 2009.0 – 4. šķērsprofila un garenprofila projektēšana un darba daudzuma aprēķini. iegūstot pārstrādāto kārtu paredzētajā biezumā. nosakot optimālo ūdens saturu pēc LVS EN 13286-1 un LVS EN 13286-2.punktā izvirzītajām prasībām.0 – 1.1 mm. Ar ievērtētiem TK 23. ja stabilizē ar cementu. kuri iegūti tajā pašā vai citā būvobjektā.3. bet bitumena emulsiju.ja stabilizē ar putu bitumenu: bitumens (putu) – 1.4.5 – 7. Nr.2009. Kā piedevas var lietot arī kaļķi vai dolomīta miltus. ģeodēziskie mērījumi. Konkrētais cementa saturs maisījumā. 6. Aukstā pārstrāde ar jaunu materiālu (bitumena. kā arī kārtas sablīvēšanu. tad pirms darba izpildes jāveic pamatnes profilēšana un blīvēšana. kas atbilst 137. kura penetrācija +250 C temperatūrā nav mazāka par 160×0. Ja saistvielai izmanto bitumenu.5 – 3. adhēziju un sadalīšanās ātrumu. Lietojams LVS EN 197-1 prasībām atbilstošs cements. ja ir 1 – 7 masas %. jauno minerālmateiālu un reciklētu materiālu adhēziju.ja stabilizē ar cementu: cements – 2. saistvielas daudzuma (arī maisījuma) projektēšanu. no jauna pievienojamo materiālu iemaisīšanu.07. ja nepieciešams – esošā seguma uzirdināšanu un samaisīšanu. vai mīkstais bitumens.0 masas %. sagatavošanu un piegādi.5 masas %. jaunus materiālus nepievienojot. Pamata nesošajās virskārtās Pamata nesošajās apakškārtās ≤ 100 N-IV klase N-IV klase AADT j. ja nepieciešams – arī reciklētu materiālu. ir jāprojektē pēc LVS EN 13286-2 (Proktora sablīvēšana) un LVS EN 13286-41.aprīlis. vai polimēri. Ja nepieciešams.i.3. cementa. Darba apraksts Aukstā pārstrāde ietver nepieciešamo izejmateriālu. Metodi maisījuma saistvielas daudzuma izvēlei un kvalitātes pārbaudei izvēlas un nodrošina būvuzņēmējs. iegūstot pārstrādāto kārtu paredzētajā biezumā.. tad jāpievieno adhēzijas piedevas vai virsmas aktīvās vielas.4. sanāksmes labojumiem (prot. kas testēta pēc EN 1426. smagie 101-500 > 500 N-III klase N-II klase N-IV klase N-III klase Kā saistviela lietojams LVS EN 12591 atbilstošs (putu) bitumens. . t. Materiāli No jauna pievienojamo minerālmateriālu īpašībām jāatbilst 5.063 mm sieta ir 5 – 15 masas %. minerālmateriāli + cements + piedevas = 100%.0 masas % plus cements – 1. Lietojot bitumena emulsiju.2.gada 20. vai citas piedevas. Ieteicamais paredzamais saistvielu saturs: . Putu bitumenu ieteicams lietot. Auksto pārstrādi var veikt izmantojot arī pievestu nofrēzētu un/vai drupinātu un/vai šķirotu asfaltu vai citus atgūtus materiālus.0 masas %. minerālmateriālu) pievienošanu – esošās segas uzirdināšana un pārmaisīšana vai pievesta nofrēzēta asfalta vai citu atgūtu materiālu iestrāde. ja aukstās pārstrādes maisījuma minerālo daļiņu saturs zem 0. 6. tā jāsalāgo ar minerālajiem materiāliem un konkrēto aukstās pārstrādes tehnoloģisko risinājumu attiecībā uz viskozitāti. un rupjo minerālmateriālu stiprības klasei jāatbilst šādām prasībām. . Maisījuma saistvielu saturs un ūdens saturs ir definēts attiecībā pret sausa materiāla kopējo masu. Aukstā pārstrāde bez jaunu materiālu pievienošanas – esošās segas uzirdināšana un pārmaisīšana vai pievesta nofrēzēta asfalta vai citu atgūtu materiālu iestrāde. tabulai.ja stabilizē ar bitumena emulsiju: bitumena emulsija – 3.0 masas % plus cements – 1.

07. Konkrētais putu bitumena vai bitumena emulsijas (abos gadījumos – arī plus cements. 2%.aprīlis. Izmanto aukstās pārstrādes kārtas galīgai noformēšanai. Speciāla mobila iekārta vai iekārtu komplekss.ar cementu stabilizētiem maisījumiem testē Proktora paraugu pretestību spiedei pēc LVS EN 13286-41. . kā arī jaunos. Iekārtas Reciklers. atbilstoši LVS EN 13286-2 vai LVS EN 12697-30.c. . Kombinētie vai valču vibroveltņi. ja tas paredzēts) saturs maisījumā jāprojektē pēc LVS EN 12697-30 (Maršala sablīvēšana. Ar ievērtētiem TK 23. Ieklājējs – ja aukstās pārstrādes maisījumu paredzēts sagatavot asfalta rūpnīcā un tad pievest iestrādei. šādā secībā: sastāda minerālmateriālu maisījumu ar optimālo ūdens saturu (iepriekš noteikto). Ceļa frēze – ar darba platumu vismaz 2 m.ar putu bitumenu vai bitumena emulsiju stabilizētiem maisījumiem testē Maršala paraugu netiešās stiepes stiprību pēc LVS EN 12697-12. kurai jābūt apgādātai ar datorizētu komponentu dozācijas sistēmu. piemēram. atkārtoti vai papildus sagatavo un testē maisījumus. izvērtējot iegūtos testēšanas rezultātus. uzirdināšana un samaisīšana. ja stabilizē ar cementu. Prasības recikleram. Veltņi.aprēķina ar katru saistvielas saturu iegūtos vidējos testēšanas rezultātus. sanāksmes labojumiem (prot. Asfalta rūpnīca. izvēloties racionālāko un efektīvāko risinājumu. Nr. kā arī konkrēto aukstās pārstrādes tehnoloģisko risinājumu.izgatavo paraugus spiedes pretestības testēšanai. atmetot acīmredzami kļūdainus rezultātus.4. Tad samaisa. 2x75 triecieni. pievienojamās saistvielas dozācijas un temperatūras kontrole. atbilstoši LVS EN 13286-2. aukstās pārstrādes maisījums jāsagatavo rūpnīcā. . ūdens padeves kontrole. dzinēja jauda vismaz 100 kW. vērstuvi vēlams aprīkot ar zobu nažiem. ja to lieto. Veltņu tipu. vibrācijas frekvenci un centrifugālo trieciena spēku izvēlas atkarībā no sablīvējamā materiāla kārtas biezuma.galīgo saistvielas saturu nosaka. Var lietot reciklera vietā. vēlama automātika šķērskrituma nodrošināšanai. ja paredzēts.gada 20. Svars vismaz 14 t. Ieklājēju var lietot arī vienotā tehnoloģiskā ķēdē ar recikleru. Ceļu specifikācijas 2010 . kā arī ar iespēju nepārtraukti kontrolēt dozācijas procesu ražošanas laikā.c.4. kondicionē.8). ja nav iegūts maisījums ar pieņemamām īpašībām. testē un novērtē izejmateriālus – reciklētos. pievieno. sastāda minerālmateriālu maisījumu. kondicionējot paraugus 7 dienas formā un ūdens necaurlaidīgā plastmasas maisā (20±20 C) vai kondicionējot + 70-750 C ūdens necaurlaidīgā konteinerā un testējot pēc 24 h. . . ja nav ieklājēja. . 6. dozējot un pievienojot saistvielu un piedevas.2009. Ja paredzēts. kā arī rūpnīcas maisījuma iestrādei. pievienojamo piedevu dozācijas kontrole. kurā funkcionāli apvienota seguma frēzēšana.145 Izstrādes gala redakcija – 2009. veicot maisīšanu uz ceļa. . izgatavojot vismaz 3 paraugus ar katru saistvielas saturu. kā arī piedevas. Ieteikumi maisījuma projektēšanai: . frēzēšanas dziļuma kontrole darba laikā. ja saistvielas pievienot nav paredzēts. ja stabilizē ar putu bitumenu vai bitumena emulsiju (plus cements).definē darba formulu aukstās pārstrādes maisījumam.nepieciešamības gadījumā. +250 C temperatūrā). Autogreiders. 4% un 6% attiecīgo saistvielu.nosaka optimālo ūdens saturu – sagatavojot Proktora paraugus u. statisko lineāro slodzi.atlasa. . vai netiešās stiepes stiprības testēšanai. Minimālais frēzēšanas dziļums – 5 cm dziļāk par projektā noteikto. sagatavo attiecīgi Proktora vai Maršala paraugus u.

ja zemes klātne vai ceļa sega ir pārmitrināta. ja nepieciešams – jāveic pamatnes profilēšana un blīvēšana. sanāksmes labojumiem (prot. Pirmajā – safrēzējot (sadrupinot) esošo segumu pilnā biezumā (ja nepieciešams. Darba izpildes laikā jāveic 133. – ieslēgumi. tabula. vai. Ja maisījums kļūst plastisks un būvējamā kārta zaudē stabilitāti. Nr.146 Izstrādes gala redakcija – 2009. Aukstās pārstrādes maisījuma izlīdzināšanas un sablīvēšanas procesam jānodrošina iegūt paredzēto līdzenumu un šķērsprofilu. vairākos gājienos).4. Šādu kārtu nav ieteicams ekspluatēt bez virsmas apstrādes vai nosedzošas asfalta kārtas ilgāk par 2 nedēļām lietainā laikā vai 4 nedēļām sausā laikā.4. kā arī nodrošinot optimālu saistvielas viskozitāti.gada 20. jāveic vismaz divi darba gājieni. kā arī tās jānoprofilē.6.5. gan pārstrādātās) Šķērsprofils Līdzenums Pievienojamie materiāli Sablīvējums Izpildes apjoms Visā būvobjektā katrā darba gājienā vismaz 1× maiņā Pastāvīgi Pastāvīgi Pievestā un iestrādātā materiāla uzskaite katrā automašīnā. kad uzbūvēt nosedzošo kārtu var būt apgrūtināti vai pat neiespējami. Ja nepieciešams. neaizkavējot sablīvēšanu. kas lielāki par 100 mm. lai nodrošinātu ūdens atvadi no ceļa virsmas. ja gaisa temperatūra ir virs +50 C un pamatne nav sasalusi. Ja paredzēta ceļa segas aukstā pārstrāde uz vietas būvobjektā tad. Jābūt nodrošinātai pilnīgai ūdens Ceļu specifikācijas 2010 . Nav ieteicams auksto pārstrādi veikt rudenī. Otrajā – pievienojot un samaisot ar minerālmateriālu. 6. ja paredzēts.2009. Ilgstoša vai stipra lietus laikā darba izpildi ieteicams pārtraukt. Nenosegtu aukstās pārstrādes kārtu nedrīkst ilgstoši ekspluatēt bez nosedzošās vai izolējošās kārtas tālākas izbūves. kas lielāki par 100 mm. ja paredzēts. Papildus pievienojamās saistvielas darba temperatūrai jāatbilst lietojamajai saistvielai. Jānodrošina vienmērīga pārstrādājamā konstruktīvā slāņa un pievienojamo jauno materiālu pārmaisīšana. ja materiālus pieved. jānosaka maisījuma ūdens saturs pēc LVS EN 1097-5. kā arī. Pievienojamā vai maisījumā esošā ūdens daudzumam jānodrošina efektīva maisījuma formēšana. Safrēzētais esošās ceļa segas materiāls nedrīkst saturēt ieslēgumus. no transporta slodzēm nedrīkst veidoties paliekošas deformācijas (risas. – tie jānovāc pirms maisījuma sablīvēšanas. Papildus iestrādājamais minerālmateriāls pievedams pakāpeniski un atbilstoši aukstās pārstrādes tehnoloģiskā procesa norisei. Laistāmajām mašīnām operatīvi un efektīvi jāizlej nepieciešamā apjomā ūdens. Kvalitātes kontrole aukstās pārstrādes veikšanas laikā Kontrolējamais parametrs Kārtas biezums (gan uzirdinātās. bet nepieļaujot risu veidošanos no transporta slodzēm.aprīlis.07. no nomalēm jānovāc liekā grunts. Nepieciešamais veltņu pārgājienu skaits jānosaka izmēģinājuma posmā.8). Kvalitātes novērtējums Aukstās pārstrādes kārtai jābūt ar vienmērīgu virsmas tekstūru. Tehnoloģiskais process ar recikleru organizējams atbilstoši paredzētajam aukstās pārstrādes risinājumam. saistvielu un cementu. jāsadrupina pirms materiāla iestrādes vai jāatsijā. Darba izpilde Auksto pārstrādi var veikt. kā arī jālieto operatīvas testēšanas iekārtas 6. nepārsniedzot tehniski pieļaujamo robežu. tabulā norādīto parametru mērījumi un kontrole. Ar ievērtētiem TK 23. veicot kravu kontrolsvēršanu Pastāvīgi jāuzrauga un jākontrolē veltņu pārgājienu skaits. arī samaisot ar apakšējām kārtām. Sablīvēšanai jānodrošina vienmērīgs kārtas sablīvējums visā tās biezumā. Pirms darbu sākuma segums jānotīra no dažādiem svešķermeņiem. darbi jāpārtrauc. cccccc. riteņu nospiedumi pēc apstāšanās). putu veidošanos un stabilitāti. bez izsvīdumiem vai citiem vizuāli konstatējamiem defektiem.

4.5 m no latas gala. dddddd. tabulā izvirzītajām prasībām. Ar ievērtētiem TK 23. Izurbjot katrā vietā pa vienam paraugam 10 cm diametrā.8).25 m no joslas malas Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 50 m Līdzenums dilumkārtai. pirms nosedzošās kārtas būvniecības Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 1000 m PIEZĪME(1) Urbtos paraugus nedrīkst ņemt tuvāk kā 0.07.7. tabula. ja nosedzošajā kārtā paredzēta virsmas apstrāde un ja uzmēra ar lāzera profilogrāfu Vidējā vērtība 20m posmos ≤ 2.2009. Uzbūvētās kārtas kvalitātei jāatbilst 134. sākot mērīt 0.5 m no kārtas malas un 0. notecei no kārtas virsmas. mainot dislokāciju (joslas mala.5 m. Ceļu specifikācijas 2010 . punkta prasībām. ja paredzēts uzmērīt Šķērsprofils Platums Novietojums plānā Kārtas biezums(1) ≤ ± 1. kurš jāattiecina pret no kārtas noņemta parauga Proktora tilpuma blīvumu vai veicot dubultīgi jāslogo ar statisko plātni (Ev2/Ev1).aprīlis. papildus pievienojamie materiāli jāuzskaita kravās atbilstoši Ceļu specifikāciju 2. uz ceļa ass un malās Virsmas augstuma atzīmes.9 mm/m Ar lāzera profilogrāfu Visā būvobjektā katrā joslā Sablīvējums katrai kārtai ≥ 102 % no Proktora blīvuma(2) vai veicot dubulto slogošanu ar statisko plātni Eυ2/Eυ1≤2.2 m no komunikāciju pieslēgumiem. Mērlata garenvirzienā un šķērsvirzienā liekama ne tuvāk kā 0. 6. sanāksmes labojumiem (prot. IRI. ja nosedzošajā kārtā paredzēta virsmas apstrāde un ja neuzmēra ar lāzera profilogrāfu LVS EN 13036-7 Katrā vietā ar ķīli veicot 5 mērījumus ik pēc 0. ja paredzēts uzmērīt Kopējais deformācijas modulis EV2 nedrīkst būt zemāks par paredzēto LVS EN 13286-1 LVS EN 13286-2 AASHTO T205 ASTM D2167-08 ASTM D1556-07 BS 1377-9 DIN 18134 DIN 18134 Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 1000 m.3. vidus. Piemēram. Nr. Darba daudzuma uzmērīšana Jāuzmēra atbilstoši projektam veiktās aukstās pārstrādes laukums.0 % no paredzētā ≤ -5/+10 cm no paredzētā uz katru pusi no ceļa ass ≤ ± 7 cm no paredzētā Kārtām ar saistvielām: ≤ -2/+5 cm no paredzētā. Aukstās pārstrādes kārtu kvalitātes prasības un nosacījumi testēšanai un mērījumiem Parametrs Prasība ≤ ± 3cm no paredzētā Metode LBN 305-1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus Izpildes laiks vai apjoms Visā būvobjektā vismaz trīs vietās šķērsprofilā ik pēc 50 m. garenšuve) LVS EN 12697-36 Garenlīdzenums un šķērlīdzenums. PIEZĪME (2) Jānosaka uzbūvētās kārtas tilpuma blīvums.3 Deformācijas modulis.4.gada 20. Kārtām bez saistvielām: Nedrīkst būt mazāks par paredzēto Attālums no kārtas virsmas līdz mērmalas plaknei nedrīkst pārsniegt 6 mm Ar 3 m mērlatu un līmeņrādi Ar mērlenti LBN 305 – 1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 50 m Visā būvobjektā raksturīgos punktos Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 500 m.147 Izstrādes gala redakcija – 2009.6.

5. Ķīlēta virsmas apstrāde – secīga vienas saistvielas kārtas un divu šķembu frakciju kārtu ieklāšana. kam seko virsmas apstrāde kā procesa daļa. kam seko otrās saistvielas kārtas un otrās šķembu frakcijas kārtas ieklāšana. karstā laikā segums ir nedaudz lipīgs. Ar ievērtētiem TK 23. Ja virsmas apstrādes nebūvē vienā laikā (secīgi). Šķembu frakcija – rupjš minerālmateriāls. Šādā gadījumā apakšējo virsmas apstrādes kārtu jāparedz būvēt ar lielāka izmēra šķembām nekā virsējo virsmas apstrādes kārtu. Piesūcināta šķembu pamata nesošo kārtu IMT ieteicams paredzēt. Divkārtu virsmas apstrāde – secīga pirmās saistvielas kārtas un pirmās šķembu frakcijas kārtas ieklāšana. tad tās definē kā divas vienkārtas virsmas apstrādes. bitumens nedaudz izspiežas virspusē.8). Nosacījums apgrieztās virsmas apstrādes realizācijai – pēc šķembu frakcijas ieklāšanas seko vienkārtas virsmas apstrāde. 6. Nr. jebkuru no tiem var modificēt ar polimēriem. šķembas daļēji nogrimušas bitumenā. pēc kuras ieklāj otro saistvielas kārtu un otro šķembu frakcijas kārtu ar mazāka izmēra šķembām. Ceļu specifikācijas 2010 . tāds kā: bitumena emulsija. PIEZĪME.2009. Spriegumu absorbcijas membrānas (SAM) virsmas apstrāde – vienkārtas virsmas apstrāde ar lielu bituminētas saistvielas izlietojuma daudzumu (parasti no 2 kg/m2 līdz 4 kg/m2) un augstu pretestību deformācijām (parasti lietojot apstrādātas šķembas). karstā laikā bitumens līp pie riepām un tiek ″ iznēsāts″ pa brauktuvi. pārklātas ar bituminētu saistvielu pirms iestrādes. Mozaīka – tāds šķembu graudu izkārtojums. PIEZĪME. kura rezultātā šķembu graudi satiksmes iedarbībā tiek noturīgi piesaistīti esošajai ceļa virsmai. gandrīz brīvs no putekļu daļiņām ar šauru ganulometrisko sastāvu. Vienkārtas virsmas apstrādi ieteicams paredzēt virs asfalta kārtām kā izolējošo vai nodilumizturīgo kārtu. Apstrādātas šķembas – šķembas.gada 20. Izšķir trīs virsmas apstrādes izsvīdumu pakāpes.1. Vidējas pakāpes izsvīdumi – šķembu mozaīka saskatāma ar grūtībām. Virsmas apstrāde un piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas būvniecība Konkrētos virsmas apstrādes vai piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas tipus ieteicams paredzēt būvprojektā.aprīlis. Ja virsmas apstrādes nebūvē vienā laikā (secīgi). kur otrās kārtas šķembas ir mazāka izmēra. PIEZĪME. tad tās definē kā divas vienkārtas virsmas apstrādes. Apgrieztā virsmas apstrāde – secīga šķembu frakcijas ieklāšana vienā kārtā.148 Izstrādes gala redakcija – 2009. Izsvīdumi – karstā laikā ceļa seguma virspusē izspiedusies brīva saistviela (bitumens). kurā visas to sānvirsmas saskaras cita ar citu un tādējādi tiek sāniski balstītas. Divkārtu virsmas apstrādi ieteicams paredzēt virs aukstās pārstrādes kārtām vai ar saistvielām nesaistītām kārtām. šķidrais vai sastādītais bitumens.07. JIM tipa kārtas paredzētas lietošanai kā esošā ceļa seguma izlīdzinošās kārtas. Apgrieztā divkārtu virsmas apstrāde – secīga pirmās saistvielas kārtas un pirmās šķembu frakcijas kārtas ieklāšana. Saistviela – saistviela kā virsmas apstrādes sastāvdaļa ir bituminēts materiāls. kur otrās kārtas šķembas ir lielāka izmēra. Zemas pakāpes izsvīdumi – redzama pilna šķembu mozaīka un tajā bitumens.5. sanāksmes labojumiem (prot. bitumens izspiežas virspusē. 6. vai ceļu bitumens. ja pa uzbūvēto pamata nesošo kārtu kādu laiku paredzēta satiksmes kustība. Divkārtu virsmas apstrādi var paredzēt aizstāt arī ar divām vienkārtas virsmas apstrādēm. Formēšanās (embedment) – process. Vienkārtas virsmas apstrāde – secīga vienas saistvielas kārtas un vienas šķembu frakcijas kārtas ieklāšana. Definīcijas Virsmas apstrāde – sastāv vismaz no viena saistvielas slāņa un vismaz viena šķembu frakcijas slāņa.

noķīlēšana un pārbēršana ar sīkšķembām. Nr. Darba apraksts Virsmas apstrāde un piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas būvniecība ietver nepieciešamo materiālu sagatavošanu un piegādi. jālieto magmatisko iežu šķembas vai šķembas no laukakmeņiem. d. Virsmas apstrādei. Šķembu granulometriskajam sastāvam ir jāatbilst 135. Piesūcinātu šķembu pamata nesošās kārtas būvniecībai lietojamas frakcionētas šķembas. Materiāli 6.4. bez koku.gada 20. Jālieto minerālmateriāls.1. sanāksmes labojumiem (prot.5. kā izblīdumi.5. kas ir aprēķināti kā 1. Šķembas Virsmas apstrādei lietojamas frakcionētas šķembas. kas iziet caur 0. tabulā izvirzītajām prasībām. tabula. Ja nepieciešams.2. kā arī pamatkomplekta plus 1. ja AADTj.1. ja paredzēts. kuru īpašības atbilst 6.pievestā ≤ 500 virsmas apstrādes apakšējā kārtā atļauts lietot arī citas izcelsmes šķembas. Piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas būvniecība – frakcionēta.4D(1) D(2) d d/2(1) 100 98 līdz 100 90 līdz 99 0 līdz 15 0 līdz 5 Kategorija GC90/15 PIEZĪME(1) Ja sieti. Pārkaisīšanai izmantojamo šķembu lielāko graudu izmēram jābūt vienādam vai mazākam par virsmas apstrādē vai piesūcinātu šķembu pamata nesošās kārtas būvniecībā lietoto šķembu mazāko graudu izmēru. precīzi neatbilst standarta ISO 565:1990 R20 sērijas sietu numuriem. drupināta minerālmateriāla kārtas ieklāšana. (LVS EN 13043 4. punktā izvirzītajām prasībām dilumkārtām. punktā Šķembām jābūt mitrām.07. punktā izvirzītajām prasībām saistes kārtām un seguma apakškārtām. bitumens līp pie riepām.3. ieskaitot D. piegādātājam jādokumentē un jādeklarē raksturīgais granulometriskais sastāvs.3.1.1. ffffff. 6.4D un d/2 sieti. kā arī virsmas apstrādes un piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas kopšanu.5. Ar ievērtētiem TK 23. tabula. kura D ≤ 2d. kur mozaīku pārklāj ar saistvielu. tad pirms darba izpildes jāveic arī nepieciešamie uzmērījumi un darba daudzuma aprēķini. tādos gadījumos. PIEZĪME(2) Ja uz D izmēra sieta palikušais masas procentuālais daudzums ir < 1%. – ja nav paredzēts Ceļu specifikācijas 2010 .3.aprīlis.5.2009. saistvielas izliešana un. tiek intensīvi ″ iznēsāts″ pa brauktuvi. skaidu. sakņu vai citiem nepiederošiem piemaisījumiem.149 Izstrādes gala redakcija – 2009. bet. d/2 sietus.3. karstā laikā seguma virsma ″ slapja″ . Minerālmateriāls Rupjš Izmērs (mm) D>2 Caur sietiem izgājusī masas procentuālā daļa 2D 1. kuru īpašības atbilst 6.3.1. virsmas apstrādes un piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas būvniecību. sliedējumi un izsvīdumi. vai virsmas apstrādei ir tādi bojājumi. Smalkās frakcijas saturs Īpašība. eeeeee.1. viendabīgas kvalitātes. kas atrodas starp d un D. arī pikām vai gabaliem atraujot no seguma. ja nav paredzēts citādi. komplekta sieti. Smalkās frakcijas saturam jāatbilst 136.8). Augstas pakāpes izsvīdumi – šķembu mozaīka pilnīgi iegrimusi bitumenā un nav redzama. pamatnes sagatavošanu. un 4. Vispārīgās prasības granulometriskajam sastāvam.063 mm sietu rupjam minerālmateriālam Testēšanas metode LVS EN 933-1 Atsauce uz LVS EN 13043 4.5p-ts) Smalkās frakcijas saturs. Šķembu virsmai jābūt tīrai un bez aplipumiem.3. sīkbedrojumi vai izšvīkas. Defekts – virsmas apstrādes stāvoklis.p-ts Kategorija Prasība Atbilstoši konkrētajam virsmas apstrāde vai piesūcinātu šķembu pamata nesošās kārtas tipam 6. mērvienība Procentuālais daudzums.2. 6.2. tabulā izvirzītajām vispārīgajām prasībām (izņemot Y1G 0/16).4. tad jālieto nākamais tuvākais sieta izmērs. kā materiālu atdalīšanās un šķembu izsitumi. virsmas apstrādes un piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas projektēšanu.

Bitumena emulsiju sastāvā izmantojami tās tipam paredzētie bitumeni. klase) (3. kas nav saistītas ar saistvielām. satur polimērus. Nr. 4. PIEZĪME. Virsmas apstrādei uz kārtām. bitumena emulsijām (atbilstoši LVS EN 13808 3. Saistviela Virsmas apstrādei un piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas būvniecībai lietojama ātri sadalīga katjonu bitumena emulsija C 65 B 3 vai C 65 BP 3. iegūta no bitumena. Ar ievērtētiem TK 23. klase) (3.063 mm sieta nepārsniedz 3. bet saglabājot Ceļu specifikācijās noteiktās prasības attiecīgajam bitumena emulsijas lietojumam attiecībā uz bitumena emulsijas sadalīšanās vērtības klasi. klase) (4. klase) (6.2009. iegūta no bitumena. klases sadalīšanās vērtības bitumena emulsija). masas % (1) 1428 Atgūtās saistvielas saturs LVS EN (destilējot).gada 20. B – ceļu bitumens. kā arī bitumena emulsijas saistvielas saturu. C 50 B 3 (katjonu. tabula. nominālais saistvielas saturs 65 %. mērvienība Prasības katjonu Bitumena emulsijas klase. klases sadalīšanās vērtības bitumena emulsija). Katjonu bitumena emulsiju apzīmējumi C 2-ciparu B/P/F 1–7 skaitlis kur C – katjonu bitumena emulsija. klase) (6. tabulā norādītajam. kas nedrīkst būt mazāks par Ceļu specifikācijās paredzēto. LVS EN masas procenti 1431 Īpašība. sanāksmes labojumiem (prot. P – polimēru pievienošana. masas procenti 1431 Eļļas destilāta saturs. tabulā paredzētajām atšķirīgu bitumena emulsijas tipu. PIEMĒRI.8). klase) 50-100 50-100 70-130 70-130 120-180 120-180 (3. nominālais saistvielas saturs 50 %. klases sadalīšanās vērtības bitumena emulsija) gggggg. klase) (5. 6. Polimērus var pievienot pirms emulģēšanas. Būvuņēmējs drīkst izveidot arī no 137. C 65 BP 3 (katjonu. kā arī tās pārbaudes metodēm jāatbilst 137. F – vairāk par 2% (m/m) uz emulsiju bāzētas šķīdinātas saistvielas piedeva 1 – 7 – sadalīšanās klase. C 50 BF 4 (katjonu. s 13075-2 LVS EN Penetrācijas jauda. klases sadalīšanās vērtības bitumena emulsija).tabula) Testēšanas metode LVS EN Ārējās īpašības 1425 LVS EN Daļiņu polaritāte 1430 LVS EN Sadalīšanās vērtība 13075-1 Maisīšanas stabilitāte ar LVS EN cementu.07. daļiņu saturs zem 0. iegūta no bitumena. nominālais saistvielas saturs 65 %. 12849 Saistvielas saturs (pēc LVS EN ūdens satura). min.3.2. citādi. nominālais saistvielas saturs 65 %. klase) Pozitīva (1. klase) (4.150 Izstrādes gala redakcija – 2009. ievērojot LVS EN 13808 izvirzītās prasības. 3. satur vairāk par 2 % smagās eļļas. iegūta no bitumena. klase) NPD (0 klase) NPD (0 klase) Ceļu specifikācijas 2010 . kas atbilst LVS EN 12591. klase) (5. satur polimērus un vairāk par 2 % smagās eļļas. vienlaikus ar to vai pēc tās.0 masas % un daļiņu saturs virs frakcijas lielākā sieta (D) nepārsniedz 10 masas %. Ikvienu no bitumena emulsijām var modificēt ar polimēriem. un piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas būvniecībai var lietot arī vidēji ātri sadalīgu bitumena emulsiju C 65 B 4 vai C 65 BP 4. 5. Lietojamajai bitumena emulsijai. klase) (3.aprīlis. klase) (3. tehniskās prasības C 50 B/P/F 3 C 65 B/P/F 3 C 50 B/P/F 4 C 65 B/P/F 4 C 50 B/P/F 5 C 60 B/P/F 5 TBR (1. C 65 BPF 5 (katjonu. 3. 2-ciparu skaitlis – nominālais saistvielas saturs % (m/m). klase) NPD (0 klase) NPD (0 klase) NPD (0 klase) 48-52 63-67 48-52 63-67 48-52 58-62 (3.5. g 12848 Smalknes maisīšanas LVS EN laiks.

klase) NPD (0 klase) TBR NPD (1.1mm 1426 Mīkstēšanas temperatūra. tabula (seko iztvaicēšana. klase) TBR (1. klase) NPD (0 klase) ≤ 0. mm2/s 12595 TBR – ″jāpieraksta″ NPD – ″raksturojums nav noteikts″ DV – ″deklarētā vērtība″ PIEZĪME(1) Emulsijas saturs. LVS EN 0. LVS EN DV (2. s Caurplūdes laiks 4 mm +400 C. masas % 0. jādefinē kā [100 – ūdens saturs]. pārklājuma % Testēšanas metode LVS EN 12846 LVS EN 12846 LVS EN 12846 LVS EN 14896 LVS EN 1429 LVS EN 1429 LVS EN 12847 LVS EN 13614 Bitumena emulsijas klase. klase) (0 klase) 25-50 (9.s 12596 Kinemātiskā viskozitāte LVS EN +600 C. klase) NPD (1. Pa. klase) TBR (1. masas % Adhēzija. s Caurplūdes laiks 4 mm +500 C.151 Izstrādes gala redakcija – 2009. LVS EN 0.8). klase) TBR (1. tabula (seko iztvaicēšana) Atgūšanas metode: iztvaicējot – LVS EN 13074 Penetrācija +250 C. masas % Atlikums sijājot (7 dienas uzglabājot): 0. masas % Sadalīšanās tendence (7 dienas uzglabājot). s Dinamiskā viskozitāte +400 C. klase) 0. LVS EN 0 C 1427 Dinamiskā viskozitāte LVS EN +600 C.1mm 1426 Mīkstēšanas temperatūra. klase) ≥ 43 (4. kas noteikts ar LVS EN 1428 aprakstīto metodi.5 mm siets. tehniskās prasības C 50 B/P/F 3 C 65 B/P/F 3 C 50 B/P/F 4 C 65 B/P/F 4 C 50 B/P/F 5 C 60 B/P/F 5 NPD (0 klase) TBR (1. s Dinamiskā viskozitāte LVS EN +600 C. klase) NPD (1. Ar ievērtētiem TK 23. mm2/s 12595 Saistvielas stabilizēšana – prEN 14895 Penetrācija +250 C.2009. klase) NPD (0 klase) ≤ 0.5 (4.s Atlikums sijājot: 0.1mm 1426 Mīkstēšanas temperatūra. stabilizēšana un novecināšana) Novecināšanas metode: Paātrinātā ilgtermiņa novecināšana PAV – prEN14769 Penetrācija +25 OC.5 (4. Īpašība.gada 20. klase) TBR (1. klase) NPD (0 klase) LVS EN 13808 4. klase) LVS EN 13808 5. klase) NPD (0 klase) NPD (0 klase) NPD (0 klase) LVS EN 13808 5.5 mm siets. Nr. LVS EN 0 C 1427 Caurplūdes laiks (10 mm LVS EN kauss +250 C vai +400 C 13357 atbilstoši). klase) +600 C.16 mm siets. mm2/s 12595 ≤ 220 (5.s 12596 Kinemātiskā viskozitāte LVS EN +600 C. m Pa. LVS EN DV (2. mērvienība Caurplūdes laiks 2 mm +400 C. tabula (seko iztvaicēšana un stabilizēšana) TBR (1.s 12596 Kinemātiskā viskozitāte LVS EN NPD (1. Ceļu specifikācijas 2010 . sanāksmes labojumiem (prot.aprīlis. klase) 0 C 1427 Dinamiskā viskozitāte LVS EN NPD (1. Pa. Pa.07. klase) +600 C.

pievestā ≤ 500 501-1500 > 1500 S-III klase S-II klase S-I klase Smalkās frakcijas saturam jāatbilst šādām prasībām Testēšanas Atsauce uz Īpašība. Y1B 4/8 Prasības Y1B 4/8 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0. Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj. granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) tabula. % 0. mērvienība Kategorija metode LVS EN 13043 Procentuālais daudzums.gada 20. Bitumena emulsija C 65 B 3 vai C 65 BP 3. % Min. sanāksmes labojumiem (prot. Ar ievērtētiem TK 23.5.4 31.063 1 0 2 5 0 4 15 0 5.3.2 22.p-ts f1 0.2 100 98 16 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.3.063 0.07. Tipa lapa. 6. kas iziet caur LVS EN 933-1 4.8). Virsmas apstrādes un piesūcinātu šķembu pamata nesošās kārtas tipi 3.152 Izstrādes gala redakcija – 2009.025 11.4.2009.aprīlis.1.5 5.125 0. Nr.5 Sietu izmērs (mm) Sieti. Vienkārtas virsmas apstrāde Y1B 4/8 Izejmateriāli Saistviela.3.063 mm sietu rupjam minerālmateriālam Ieteicamais 4/8 šķembu daudzums 5 – 7 l/m2. mm Maks. Prasība ≤1 hhhhhh.6 16 45 63 90 1 2 4 8 .1.6 99 0 8 99 90 11.

Tipa lapa.8). Ar ievērtētiem TK 23.2009. Vienkārtas virsmas apstrāde Y1B 8/11 Izejmateriāli Saistviela.4. mm Maks.gada 20.063 1 0 2 3 0 4 5 0 8 15 0 11.p-ts f1 0.2.4 31.063 0.153 Izstrādes gala redakcija – 2009.aprīlis. Prasība ≤1 iiiiii.07. Nr.125 0.6 16 45 63 90 1 2 4 8 . Prasības Y1B 8/11 granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) Y1B 8/11 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0. kas iziet caur LVS EN 933-1 4.1. Bitumena emulsija C 65 B 3 vai C 65 BP 3. % 0. pievestā ≤ 500 501-1500 > 1500 S-III klase S-II klase S-I klase Smalkās frakcijas saturam jāatbilst šādām prasībām Testēšanas Atsauce uz Īpašība. % Min. Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj.5 Sietu izmērs (mm) Sieti. tabula.063 mm sietu rupjam minerālmateriālam Ieteicamais 8/11 šķembu daudzums 8 – 10 l/m2.3.2 22. sanāksmes labojumiem (prot.5 5. mērvienība Kategorija metode LVS EN 13043 Procentuālais daudzums.4 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0. 3.2 99 90 16 100 98 22.025 11.

154 Izstrādes gala redakcija – 2009.5 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.4 100 98 31. kas iziet caur LVS EN 933-1 4.aprīlis.063 1 0 2 3 0 4 4 0 8 5 0 11. Bitumena emulsija C 65 B 3 vai C 65 BP 3.5 5. % Min.1. Y1B 11/16 Prasības Y1B 11/16 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.5 Sietu izmērs (mm) Sieti.3.2 22. 3. Prasība ≤1 jjjjjj. % 0. mērvienība Kategorija metode LVS EN 13043 Procentuālais daudzums. pievestā ≤ 500 501-1500 > 1500 S-III klase S-II klase S-I klase Smalkās frakcijas saturam jāatbilst šādām prasībām Testēšanas Atsauce uz Īpašība.3. 11/16 Tipa lapa.8).063 mm sietu rupjam minerālmateriālam Ieteicamais 11/16 šķembu daudzums 11 – 13 l/m2. Nr.025 11.063 0.2009.gada 20. Vienkārtas virsmas apstrāde Y1B Izejmateriāli Saistviela.p-ts f1 0. granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) tabula.125 0.6 16 45 63 90 1 2 4 8 .07.4 31. Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj.4. sanāksmes labojumiem (prot. Ar ievērtētiem TK 23.2 15 0 16 99 90 22. mm Maks.

Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj.5 100 100 31.063 1 0 2 3 0 2 5 0 4 4 0 4 15 0 5.6 5. Saistvielas izliešanas norma: 2. mm Maks.2009. pievestā ≤ 500 501-1500 > 1500 S-III klase S-II klase S-I klase Smalkās frakcijas saturam jāatbilst šādām prasībām Testēšanas Atsauce uz Īpašība. Divkārtu virsmas apstrāde uz bituminētām kārtām Y2B Izejmateriāli Saistviela. % Sieti.2 22.2 15 0 11.aprīlis.1.4. Ieteicamais 4/8 šķembu daudzums 9 – 11 l/m2.4 31.3 – 2.5 5.2 100 98 16 99 90 16 100 100 22. Prasība ≤1 kkkkkk.125 0. % 0.4 31.6 99 0 8 5 0 8 99 90 11. % Min.3.063 1 0 0.5 Sietu izmērs (mm) Apakšējā kārtā 11/16 mm šķembas Sieti.p-ts f1 0.4.3.8).7 kg/m2. Nr.063 0.gada 20. Y2B Prasības Y2B 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.155 Izstrādes gala redakcija – 2009.4 100 98 22. kas iziet caur LVS EN 933-1 4. Tipa lapa.5. Ar ievērtētiem TK 23. % Min.5 - Augšējā kārtā 4/8 mm šķembas Ceļu specifikācijas 2010 125 0. 6. granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) tabula.6 16 45 90 63 4 1 2 8 .07. mērvienība Kategorija metode LVS EN 13043 Procentuālais daudzums.063 mm sietu rupjam minerālmateriālam Ieteicamais 11/16 šķembu daudzums 8 – 10 l/m2. Bitumena emulsija C 65 B 3 vai C 65 BP 3.025 11. sanāksmes labojumiem (prot. mm Maks.

3. Saistvielas izliešanas norma: 2. granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) tabula. Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADT j. Prasība ≤2 llllll.5 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.8).025 11. Ar ievērtētiem TK 23. sanāksmes labojumiem (prot.5 5. % Min. Y1G 8/16 Prasības Y1G 8/16 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0. mērvienība Kategorija metode LVS EN 13043 Procentuālais daudzums.1.gada 20.2009.4 100 98 31. kas nav saistītas ar saistvielām Y1G 8/16 Izejmateriāli Saistviela. kas iziet caur LVS EN 933-1 4.4 31. 6. C 65 B 4. Bitumena emulsija C 65 B 3.6 16 45 90 63 4 1 2 8 .5 Sietu izmērs (mm) Sieti.063 2 0 2 4 0 4 6 0 8 15 0 11.063 0.07. pievestā ≤ 500 501-1500 > 1500 S-III klase Smalkās frakcijas saturam jāatbilst šādām prasībām Testēšanas Atsauce uz Īpašība.156 Izstrādes gala redakcija – 2009. C 65 BP 3 vai C 65 BP 4.125 0.4. Nr.2 99 25 16 99 90 22.5.1 kg/m2. Vienkārtas virsmas apstrāde uz kārtām. Tipa lapa.3. mm Maks.2 22.p-ts F2 0. % 0.063 mm sietu rupjam minerālmateriālam Ieteicamais 8/16 šķembu daudzums 13 l/m2.aprīlis.5.

Y2G Prasības Y2G 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.5.6 16 45 90 63 1 2 4 8 . Ieteicamais 8/11 šķembu daudzums 10 l/m2.4. mērvienība Kategorija metode LVS EN 13043 Procentuālais daudzums.6.025 11.07.p-ts f4 .1 virsējā kārtā – 2. pievestā ≤ 500 501-1500 > 1500 S-III klase S-II klase Smalkās frakcijas saturam jāatbilst šādām prasībām Testēšanas Atsauce uz Īpašība.063 0.5 Sietu izmērs (mm) Apakšējā kārtā 16/22 mm šķembas Sieti.2 22.063 2 0 2 5 0 2 4 0 4 5 0 4 5 0 8 5 0 8 15 0 11.4 31.3.5 5.5 45 100 100 45 - Augšējā kārtā 8/11 mm šķembas Ceļu specifikācijas 2010 125 0. C 65 BP 3 vai C 65 BP 4.2009. mm Maks. Saistvielas izliešanas normas (kg/m2) AADTj. % Sieti. Prasība ≤4 ≤2 mmmmmm.2 5 0 11. kas iziet caur 0. Tipa lapa.4 100 100 31. mm Maks. sanāksmes labojumiem (prot.5 100 98 31.1. granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) tabula.4 virsējā kārtā – 2. Divkārtu virsmas apstrāde uz kārtām. % Min.4 Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj. kas nav saistītas ar saistvielām Y2G Izejmateriāli Saistviela Bitumena emulsija C 65 B 3.125 0.4 99 90 22.063 3 0 0.8/11 2 Ieteicamais 16/22 šķembu daudzums 16 l/m .2 apakšējā kārtā – 2.3.16/22 f2 . Nr.063 mm sietu rupjam minerālmateriālam: LVS EN 933-1 4.aprīlis.157 Izstrādes gala redakcija – 2009. C 65 B 4.gada 20. % 0. pievestā ≤ 500 501-1500 apakšējā kārtā – 2.2 99 90 16 15 0 16 100 98 22. 6.8). Ar ievērtētiem TK 23. % Min.

aprīlis.4 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0. kas iziet caur LVS EN 933-1 4. 6. Ar ievērtētiem TK 23.8). granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) tabula.p-ts FDeklarēts 0.2 89 70 16 100 85 22. Y1G 0/16 Prasības Y1G 0/16 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.4. Saistvielas izliešanas norma: 2. Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj.07.5 18 8 1 27 13 2 40 22 4 56 36 5.063 0.5 5.063 5 2 0.2 22. kas nav saistītas ar saistvielām Y1G 0/16 Izejmateriāli Saistviela.2009. Vienkārtas virsmas apstrāde uz kārtām.5. % Min.158 Izstrādes gala redakcija – 2009.125 0. C 65 B 4. Prasība 2–5 nnnnnn.6 66 45 8 77 57 11.6 16 45 90 63 1 2 4 8 . sanāksmes labojumiem (prot.1.025 11. C 65 BP 3 vai C 65 BP 4.063 mm sietu rupjam minerālmateriālam Ieteicamais 0/16minerālmateriālu maisījuma daudzums 14 l/m2.7.4 31. % 0.5 Sietu izmērs (mm) Sieti. mērvienība Kategorija metode LVS EN 13043 Procentuālais daudzums. pievestā ≤ 500 501-1500 > 1500 S-III klase Smalkās frakcijas saturam jāatbilst šādām prasībām Testēšanas Atsauce uz Īpašība. Tipa lapa.3.3. Nr. mm Maks.gada 20. Bitumena emulsija C 65 B 3.0 kg/m2.

Nr.8. kārta Tipa lapa.063 2 0 2 2 0 2 4 0 4 3 0 4 5 0 8 6 0 8 15 0 11.07.4 99 90 22.025 11. sanāksmes labojumiem (prot.5 5.159 Izstrādes gala redakcija – 2009. mm Maks.4 100 100 31.8).063 2 0 0. kas iziet caur LVS EN 933-1 4.aprīlis. % 0.2009.2 22.5. smagie ≤ 100 101-200 S-IV klase S-III klase Smalkās frakcijas saturam jāatbilst šādām prasībām Testēšanas Atsauce uz Īpašība.0 o IMT 16/22 4 cm biezumā – apakšējā kārtā – 2.4.1. Piesūcinātu šķembu pamata nesošā IM 11/22.063 mm sietu rupjam minerālmateriālam Ieteicamais šķembu 16/22 kārtas biezums 4 cm vai 6 cm. mm Maks.gada 20.8. Ar ievērtētiem TK 23. Prasības IM 11/22. 6.3. virsējā kārtā – 1.3.5.4 o IMT 16/22 6 cm biezumā – apakšējā kārtā – 2.125 0.5 100 98 31.0 Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADTj.8 o IM 16/22 6 cm biezumā – 4. IMT IM 11/22 IMT 11/22 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.5 45 100 100 45 - Šķembas 8/11 mm ķīlēšanai Ceļu specifikācijas 2010 125 0. % Sieti.4 31. 11/22 šķembu granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) tabula. Prasība ≤2 oooooo. virsējā kārtā – 2. IMT 11/22 Izejmateriāli Saistviela Bitumena emulsija C 65 B 3.6 16 45 90 63 1 2 4 8 . mērvienība Kategorija metode LVS EN 13043 Procentuālais daudzums.2 15 0 11. Saistvielas izliešanas normas (kg/m2): o IM 16/22 4 cm biezumā – 4. % Min.p-ts f2 0.2 99 90 16 25 0 16 100 98 22. C 65 BP 3 vai C 65 BP 4.5 Sietu izmērs (mm) Šķembas 11/22 mm būvējamajai kārtai Sieti. C 65 B 4.063 0. % Min.

Ar ievērtētiem TK 23.4 o IMT 16/22 6 cm biezumā – apakšējā kārtā – 2.3.8. sanāksmes labojumiem (prot. virsējā kārtā – 2.3. Nr. Piesūcinātu šķembu pamata nesošā IM 8/22. Saistvielas izliešanas normas (kg/m2): o IM 8/22 4 cm biezumā – 4. IMT IM 8/22 IMT 8/22 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.5 Sietu izmērs (mm) Šķembas 8/22 mm būvējamajai kārtai Sieti. kas iziet caur LVS EN 933-1 4. C 65 B 4.063 mm sietu rupjam minerālmateriālam Ieteicamais šķembu 8/22 kārtas biezums 4 cm vai 6 cm.4.5.9.2009. Prasība ≤2 pppppp.gada 20. Prasības IM 8/22. 6.125 0. % Min. kārta Tipa lapa. % 0.160 Izstrādes gala redakcija – 2009.p-ts f2 0.025 11. C 65 BP 3 vai C 65 BP 4.8).1.063 0. IMT 8/22 Izejmateriāli Saistviela.2 22.063 2 0 2 4 0 4 5 0 8 15 0 11.0 Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADT j. 8/22 šķembu granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) tabula.6 16 45 90 63 1 2 4 8 . Bitumena emulsija C 65 B 3.0 o IMT 16/22 4 cm biezumā – apakšējā kārtā – 2.8 o IM 16/22 6 cm biezumā – 4.5 5.5 100 98 45 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0. virsējā kārtā – 1.4 99 90 31. mērvienība Kategorija metode LVS EN 13043 Procentuālais daudzums.5.07.2 50 10 16 80 20 22.aprīlis. smagie ≤ 100 101-200 S-IV klase S-III klase Smalkās frakcijas saturam jāatbilst šādām prasībām Testēšanas Atsauce uz Īpašība.4 31. mm Maks.

3.6 16 45 90 63 1 2 4 8 .1. šķembu granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) tabula.2 22.6 kg/m2.5 5.4 99 90 31. sanāksmes labojumiem (prot. 6.025 11. Nr. mērvienība Kategorija metode LVS EN 13043 Procentuālais daudzums.aprīlis.10. Ar ievērtētiem TK 23.2009.3.5.5 Sietu izmērs (mm) Šķembas 6/16 mm būvējamajai kārtai Sieti.5 100 98 45 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.8). JIM 6/16 Prasības JIM 6/16 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0. kārta JIM 6/16 Tipa lapa.07.4 31.6 15 0 8 28 2 11. Piesūcinātu šķembu pamata nesošā Izejmateriāli Saistviela.161 Izstrādes gala redakcija – 2009.063 0. Saistvielas izliešanas norma: 2. mm Maks.125 0. C 65 BP 3 vai C 65 BP 4.2 50 10 16 80 20 22.063 mm sietu rupjam minerālmateriālam Prasība ≤2 qqqqqq.gada 20. kas iziet caur LVS EN 933-1 4. % 0. Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADT j. C 65 B 4. smagie ≤ 100 101-200 S-IV klase S-III klase Smalkās frakcijas saturam jāatbilst šādām prasībām Testēšanas Atsauce uz Īpašība.p-ts f2 0. % Min.063 2 0 2 4 0 4 5 0 5. Bitumena emulsija C 65 B 3.4.

gada 20.2 15 0 11. mm Maks.5 5. mm Maks. 6. kārta Tipa lapa. % Sieti.063 0.4 99 90 22. Saistvielas izliešanas norma: 2. % 0.025 11. C 65 BP 3 vai C 65 BP 4. C 65 B 4.07. Nr.7 kg/m2.2009.2 22. % Min.aprīlis.063 2 0 0.063 mm sietu rupjam minerālmateriālam Prasība ≤2 rrrrrr.1.11. Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADT j.5 Sietu izmērs (mm) Šķembas 11/22 mm būvējamajai kārtai Sieti.3.8).4 100 100 31. Bitumena emulsija C 65 B 3.p-ts f2 0. sanāksmes labojumiem (prot.5 45 100 100 45 - Šķembas 8/11 mm ķīlēšanai Ceļu specifikācijas 2010 125 0. JIM 11/22 Prasības JIM 11/22 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.2 99 90 16 25 0 16 100 98 22.4 31. kas iziet caur LVS EN 933-1 4.063 2 0 2 2 0 2 4 0 4 3 0 4 5 0 8 6 0 8 15 0 11.6 16 45 90 63 1 2 4 8 .3.5.4. šķembu granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) tabula. smagie ≤ 100 101-200 S-IV klase S-III klase Smalkās frakcijas saturam jāatbilst šādām prasībām Testēšanas Atsauce uz Īpašība.125 0.5 100 98 31. % Min. mērvienība Kategorija metode LVS EN 13043 Procentuālais daudzums.162 Izstrādes gala redakcija – 2009. Ar ievērtētiem TK 23. Piesūcinātu šķembu pamata nesošā JIM 11/22 Izejmateriāli Saistviela.

2 30 0 16 60 15 22. Piesūcinātu šķembu pamata nesošā Izejmateriāli Saistviela.063 0. Ar ievērtētiem TK 23.8). kārta JIM 8/32 Tipa lapa. % 0.p-ts f2 0. 6.4.4 31.gada 20. sanāksmes labojumiem (prot.063 mm sietu rupjam minerālmateriālam Prasība ≤2 ssssss. Bitumena emulsija C 65 B 3. C 65 BP 3 vai C 65 BP 4. kas iziet caur LVS EN 933-1 4.3.3.9 kg/m2.5 99 90 45 100 98 63 100 100 Ceļu specifikācijas 2010 125 0.2 22.07.5 Sietu izmērs (mm) Šķembas 8/32 mm būvējamajai kārtai Sieti. šķembu granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) tabula.5 5. Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADT j.1.125 0.5.12.aprīlis. Saistvielas izliešanas norma: 2. % Min. Nr.063 2 0 2 3 0 4 5 0 8 15 0 11. smagie ≤ 100 101-200 S-IV klase S-III klase Smalkās frakcijas saturam jāatbilst šādām prasībām Testēšanas Atsauce uz Īpašība. JIM 8/32 Prasības JIM 8/32 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.025 11.2009. mm Maks.4 90 65 31.163 Izstrādes gala redakcija – 2009. C 65 B 4.6 45 90 16 63 1 2 4 8 . mērvienība Kategorija metode LVS EN 13043 Procentuālais daudzums.

4.2 22.063 2 0 2 2 0 2 4 0 4 3 0 4 5 0 8 5 0 8 15 0 11.2 13 0 11. Piesūcinātu šķembu pamata nesošā JIM 16/32 Izejmateriāli Saistviela. kārta Tipa lapa.9 kg/m2.aprīlis.5 99 90 31.3.5 5. smagie ≤ 100 101-200 S-IV klase S-III klase Smalkās frakcijas saturam jāatbilst šādām prasībām Testēšanas Atsauce uz Īpašība.5 Sietu izmērs (mm) Šķembas 16/32 mm būvējamajai kārtai Sieti. C 65 B 4.125 0. Ar ievērtētiem TK 23.13.5. Nr.063 2 0 0.3.gada 20. mm Maks. šķembu granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) tabula.6 45 90 16 63 1 2 4 8 . % 0. 6.164 Izstrādes gala redakcija – 2009.063 0. JIM 16/32 Prasības JIM 16/32 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0.5 45 100 98 45 63 100 100 63 - Šķembas 8/11 mm ķīlēšanai Ceļu specifikācijas 2010 125 0. sanāksmes labojumiem (prot.07. Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADT j. % Min. Saistvielas izliešanas norma: 2. Bitumena emulsija C 65 B 3. mērvienība Kategorija metode LVS EN 13043 Procentuālais daudzums.4 45 0 22.063 mm sietu rupjam minerālmateriālam Prasība ≤2 tttttt.2 99 90 16 15 0 16 100 98 22.1. C 65 BP 3 vai C 65 BP 4.p-ts f2 0.2009. % Sieti. kas iziet caur LVS EN 933-1 4.8). % Min.025 11. mm Maks.4 31.4 100 100 31.

mērvienība Kategorija metode LVS EN 13043 Procentuālais daudzums. Ar ievērtētiem TK 23.063 2 0 0.07.5.p-ts f2 0.063 0. % Min. sanāksmes labojumiem (prot.8). C 65 B 4.063 mm sietu rupjam minerālmateriālam Prasība ≤2 uuuuuu.3. % 0. Piesūcinātu šķembu pamata nesošā JIM 32/63 Izejmateriāli Saistviela. kas iziet caur LVS EN 933-1 4. Lietojamo rupjo minerālmateriālu stiprības klase AADT j. Saistvielas izliešanas norma: 3.025 11.2009.3. 6.4 10 0 22. mm Maks.gada 20.5 Sietu izmērs (mm) Šķembas 32/63 mm būvējamajai kārtai Sieti.125 0.6 45 90 16 63 1 2 4 8 .4 99 90 31.5 15 0 31.2 22. Nr. smagie ≤ 100 101-200 S-IV klase S-III klase Smalkās frakcijas saturam jāatbilst šādām prasībām Testēšanas Atsauce uz Īpašība.165 Izstrādes gala redakcija – 2009.1.5 100 98 45 73 30 45 100 100 63 99 90 63 90 100 99 90 125 100 100 125 - Šķembas 11/22 mm ķīlēšanai Ceļu specifikācijas 2010 125 0.5 5. % Min. šķembu granulometriskajam sastāvam Cauri izs ijātā materiāla daudzums (s vara % ) tabula. C 65 BP 3 vai C 65 BP 4.1 kg/m2.2 5 0 11.2 15 0 16 6 0 16 25 0 22.063 2 0 2 2 0 2 2 0 4 2 0 4 3 0 8 4 0 8 6 0 11. JIM 32/63 Prasības JIM 32/63 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 0. % Sieti.14. kārta Tipa lapa. mm Maks. Bitumena emulsija C 65 B 3.aprīlis.4 31.4.

aktīvā adhēzija. mērvienība Saistvielas un minerālmateriālu adhēzija ar Vialita trieciena plātnes testu: . Posma garumam jābūt vismaz 200 m. klimatiskās zonas. lai tās visas būtu tiešā saskarē ar saistvielu. tad nosaka saistvielas un šķembu izlietojuma daudzumu. šķembām jābūt savstarpēji tik daudz atdalītām.3. Kopējam saistvielas izlietojuma daudzumam jābūt 2.2. kas nav saistītas ar saistvielām.6.gada 20. Virsmas apstrādes projekts Virsmas apstrādes projektu izstrādā būvuzņēmējs. punktam. % .5. Vienkārtas virsmas apstrādes gadījumā šķembām jānoklāj visa virsma pilnībā. tabulā izvirzītajām prasībām. sanāksmes labojumiem (prot. ņemot vērā izvirzītās prasības.3 – 2. smagā autotransporta īpatsvara.3. IM un IMT tipa piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas būvējamajai kārtai. Virsmas apstrādes projekta galarezultātā jāsagatavo darba formula..5. tabulā norādītie materiāli un to kombinācijas.5. wwwwww. Vispirms testē un atlasa materiālus. sezonas. Saistvielas izlietojuma daudzums divkārtu virsmas apstrādei uz bituminētām kārtām jānosaka: pirmajai kārtai – ne mazāk kā 1.3. Būvuzņēmējam jādeklarē reģistrētie dati par TAIT atbilstoši LVS EN 12271 C.8). vvvvvv. un 5. risu vietās vai ārpus tām). tabula Kategorija Prasība 1 0 ≥ 90 NPD Saistvielas izlietojuma daudzums vienkārtas virsmas apstrādei uz bituminētām kārtām jānosaka atkarībā no satiksmes intensitātes.07.3. Nr. kā arī jāpievieno materiālu atbilstību apliecinoši dokumenti. tabula. sīki norādot saistvielas izlietojuma daudzuma izmaiņas konkrētos apgabalos. p-ts). Prasības minerālajiem materiāliem un to izmēram IM un IMT tipiem Piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas tips un biezums Šķembas būvējamajai kārtai (mm) Šķembas ķīlēšanai (mm) Materiāls pārkaisīšanai (mm) IM 4 cm un 6 cm 16/22 8/11 0/4 vai 4/8 vai 0/8 Ceļu specifikācijas 2010 . lai katru virsmas apstrādes izstrādājumu saimi varētu piedāvāt tirgū (LVS EN 12271 C pielikums).1. Testēšanas metode LVS EN 12272-3 Atsauce uz LVS EN 12271 5.166 Izstrādes gala redakcija – 2009.aprīlis. ķīlēšanai un pārkaisīšanai jāparedz 153. Prasības nav noteiktas. Virsmas apstrādei uz kārtām.5.3. Vispirms testē un atlasa materiālus. nedrupināto daļiņu satura. Šķembu izlietojuma daudzums virsmas apstrādei uz bituminētām kārtām jānosaka pēc izmēģinājuma posma uzbūvēšanas. to izlietošanas daudzums jāizvēlas atbilstoši konkrētajam virsmas apstrādes tipam saskaņā ar 6.3.3. Piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas būvniecības projekts Piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas projektu izstrādā būvuzņēmējs.i.2. ceļa platuma.5 kg/m2. p-ts 2. t. Tai jāietver informācija par paredzēto virsmas apstrādes tipu (LVS EN 12271 5.2. 6. tabula. pēc tam nosaka saistvielas un šķembu izlietojuma daudzumu. ņemot vērā izvirzītās prasības. Ar ievērtētiem TK 23.7 kg/m2. saulē vai ēnā. tad nosaka saistvielas un minerālmateriāla adhēziju un saistvielas kohēziju saskaņā ar 152. p-ts). 6. punktā katram virsmas apstrādes tipam. Divkārtu virsmas apstrādes gadījumā šķembām nav jānoklāj visa virsma pilnībā. pamatnes. materiālu (minerālie materiāli. Ieteicamais šķembu izlietojuma daudzums norādīts 6. vismaz vienas brauktuves joslas platumā. ceļa apstākļiem (kāpumi vai kritumi.2.0 kg/m2.mehāniskā adhēzija. Būvuzņēmējam ir jāpārbauda viena virsmas apstrādes tipa izmēģinājuma posms (TAIT). % NPD. saistviela) tipu un izlietojuma daudzumu (LVS EN 12271 5. punktā izvirzītajām prasībām. Saistvielas un minerālmateriāla adhēzija un saistvielas kohēzija Īpašība.3.2. otrajai kārtai – ne vairāk kā 1.2009. šķembu izmēra.5.4.

Nr. kas jāiestāda. 15 – 300 leņķī attiecībā pret sijas asi) pārklātos trīs reizes. Pneimoriteņu vai gumijoti valču veltņi vismaz ar 8 t masu. Operatora rīcībā jābūt izmantojamās iekārtas kalibrācijas kartei. otro – pēc ķīlējošo šķembu iestrādes. kurā ierakstītas to parametru vērtības. Darba izpilde Vienkārtas vai divkārtu virsmas apstrāde vai piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas būvniecība – saskaņā ar paredzēto. Tam jābūt tādam. Izlejamās sijas sprauslu asu savstarpējais attālums nedrīkst pārsniegt 100 mm. Piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas projekta galarezultātā jāsagatavo darba formula. lai vienlaikus ieslēgtos un atslēgtos visas darbināt paredzētās sprauslas.4. ķīlēšanai un pārkaisīšanai jāparedz 154. Tā darba ražībai un darba joslas platumam jābūt saskaņotam ar saistvielas izsmidzinātāja ražību un darba joslas platumu. saistvielas izsmidzinātāja kustības ātrumu un iestādīto saistvielas izliešanas procesu. lai izlejamās saistvielas strūklu plaknes (savstarpēji paralēlas.5. Nav pieļaujama satiksmes kustība darba joslā darba izpildes laikā. lai iestādītais izlejamās sijas augstums virs apstrādājamās virsmas saistvielas izliešanas laikā neizmainītos vairāk par 20 mm.gada 20. 8/22 0/4 vai 4/8 vai 0/8 16/22 8/11 0/4 vai 0/8 IMT 4 cm un 6 cm 8/22 8/11 0/4 vai 0/8 JIM tipa piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas būvējamajai kārtai. Darbs nav uzsākams. maija līdz 1. tabula. Prasības minerālajiem materiāliem un to izmēram JIM tipam Aptuvens izlīdzinošās nesošās kārtas biezums (mm) Šķembas būvējamajai kārtai (mm) Šķembas ķīlēšanai (mm) Materiāls pārkaisīšanai (mm) 15 – 30 8/16 0/4 vai 4/8 vai 0/8 16/22 8/11 0/4 vai 4/8 vai 0/8 25 – 45 8/22 0/4 vai 4/8 vai 0/8 16/32 8/11 0/4 vai 4/8 vai 0/8 40 – 75 8/32 0/4 vai 4/8 vai 0/8 virs 70 32/63 16/22 0/4 vai 4/8 vai 0/8 Saistvielas izlietošanas daudzums jāizvēlas atbilstoši konkrētajam piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas tipam saskaņā ar 6. ja paredzams lietus. Ar ievērtētiem TK 23. lai iegūtu projektētos saistvielas izlietojuma daudzumus. Veltņi. Darbi izpildāmi beznokrišņu periodā laikā no 15. piemēram. sanāksmes labojumiem (prot. 6.5.aprīlis.3. Mehāniska iekārta virsmas pēcapstrādei. siltumnesēja temperatūru (ja saistvielas izsmidzinātājs aprīkots ar apsildes sistēmu). xxxxxx. Tai jāietver informācija par paredzēto materiālu (minerālie materiāli. sūkņa ražību (spiediens vai apgriezieni). Iekārtas Saistvielas izsmidzinātājs. Šķembu izkliedētājs. divos vai vairākos darba gājienos. septembrim. 6. Ja ir paredzētas šķembas ķīlēšanai. kā arī jāpievieno materiālu atbilstību apliecinoši dokumenti. jānodrošina. tad saistvielas izliešana jāparedz divos paņēmienos. Virsmas apstrāde uz asfalta kārtām ieteicama ne ātrāk kā četras nedēļas pēc to ieklāšanas. saistvielas caurplūdi vai ko citu atkarībā no procesa tehniskā risinājuma.3. Tai jāspēj vienmērīgi un vajadzīgā daudzumā izkaisīt minerālmateriālu. punktā izvirzītajām prasībām. Uzsākot un pabeidzot saistvielas izliešanu.2009. Tāpat jānodrošina.167 Izstrādes gala redakcija – 2009. izpildāma ar vienreizēju vai divreizēju saistvielas izliešanu un minerālmateriāla ieklāšanu vienā.5.5. tabulā norādītie materiāli un to kombinācijas. pirmo reizi izlejot saistvielu pēc šķembu ieklāšanas būvējamajā kārtā.8). Jābūt iespējai kontrolēt saistvielas darba temperatūru. Ceļu specifikācijas 2010 .07. saistviela) tipu un izlietojuma daudzumu. kad gaisa temperatūra nav zemāka par +100 C un nav augstāka par +250 C (ēnā).

6. Pēc šķembu uzklāšanas nekavējoties jāsāk veltņot. tabula Virsmas apstrāde Piesūcinātu šķembu pamata AADTj. Pēc šķembu veltņošanas nekavējoties jāveic virsmas pēcapstrāde un vēlreiz jānoveltņo.2.5. kad arī jānovāc iepriekš uzstādītie papildus satiksmes kustības ierobežojumi. tad vispirms segums jāgruntē ar bitumena emulsiju atbilstoši Ceļu specifikāciju 6. kamēr šķembas sasniegušas labu kontaktu ar apstrādājamā seguma virsmu.2009. Prasības nav noteiktas. B. p-ts 2. tabula 5. Nepieciešamības gadījumā virsma jāžāvē. tabula. kamēr risu vietās atrodas nepiesaistīts minerālmateriāls. tabula 5.2. 6.2. Tūlīt pēc saistvielas izliešanas jāuzklāj šķembas. yyyyyy. – tai jābūt tīrai no putekļiem. bez izsvīdumiem vai citiem vizuāli konstatējamiem defektiem.319 ″Apdzīt aizliegts″.3. bet uz tās nedrīkst atrasties brīvs ūdens. Ja gaisa temperatūra ir zemāka par +200 C. Šķembām jābūt mitrām. Kvalitātes novērtējums Uzbūvētajai virsmas apstrādei vai piesūcinātu šķembu pamata nesošajai kārtai jābūt viendabīgai un ar vienmērīgu virsmas tekstūru. Testēšanas metode LVS EN 12272-1 LVS EN 12272-1 LVS EN 12272-1 LVS EN 12272-1 Atsauce uz LVS EN 12271 5. to paredzēto testēšanas biežumu nosaka būvuzņēmējs atbilstoši kvalitātes plānam (kategorija F0.168 Izstrādes gala redakcija – 2009. zzzzzz.gada 20. p-ts 2. prasības un nosacījumi testēšanai un mērījumiem Ceļu specifikācijas 2010 . ne vēlāk kā trīs dienas (vienas nedēļas – uz zemas intensitātes ceļiem) pēc virsmas apstrādes vai piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas būvniecības darbu pabeigšanas. punktā izvirzītajām prasībām. tabula 5. Piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas kvalitātes parametri. Seguma virsma var būt mitra.1. Sildelementu virsmas temperatūru nedrīkst uzturēt augstāku par +850 C. p-ts 2.07. Virsmas apstrādei un piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas būvniecībai lietojamo šķembu granulometriskajam sastāvam jāatbilst Ceļu specifikāciju 6. tabula. Ja gaisa temperatūra ēnā ir virs +250 C. LVS EN 12271. % Saistvielas izkliedes precizitāte. tabulā noteiktās prasības. un šis darbs jāturpina. punktā izvirzītajām prasībām. Ja virsmas apstrāde paredzēta uz grants vai šķembu seguma vai pamata. Saistvielas un šķembu izlietojuma daudzuma novirzes nedrīkst pārsniegt 155. tad darbs jāpārtrauc. Ar ievērtētiem TK 23. Cv % Šķembu izkliedes norma.2. bet tās nedrīkst būt slapjas. mērvienība Saistvielas izkliedes norma.5. Brīvais minerālmateriāls jānovāc. Pēcapstrādes materiāla izlietojuma norma – ap 3 l/m2. Cv % NPD. kad gaisa temperatūra ēnā nepārsniedz +250 C. Veltņa ātrumam jābūt tādam.3. taču tas nedrīkst pārsniegt 5 km/h.6 tabula). kas nav saistīts ar saistvielām. tabulā izvirzītajām prasībām. tad izlietā saistviela jāpārklāj ar šķembām 1 minūtes laikā.8). jāierobežo līdz 50 km/h un ceļa posms jāapzīmē ar ceļa zīmēm Nr.2. dubļiem un dažādiem priekšmetiem.3. Saistvielas un šķembu izlietojuma pieļaujamās novirzes no darba formulas Īpašība.aprīlis. lai iestrādātās šķembas netiktu veltas. Nr. Uzbūvētās virsmas apstrādes vai piesūcinātu šķembu pamata nesošās kārtas kvalitātei jāatbilst attiecīgi 156.2. Seguma virsma pirms saistvielas izliešanas jānotīra.3. Izpildāmi vismaz divi pārgājieni pa vienu vietu. sanāksmes labojumiem (prot. Bitumena emulsijas izliešanas darba temperatūra ir +600 līdz +800 C. % Šķembu izkliedes precizitāte.116 ″Uzbērta grants vai šķembas″ un Nr. p-ts 2. tabulā vai 157.pievestā nesošā kārta ≤ 1500 > 1500 Kategorija / prasība 1 / ± 15 1 / ≤ 15 1 / ± 15 1 / ≤ 15 2 / ± 10 2 / ≤ 10 2 / ± 10 2 / ≤ 10 0 / NPD 0 / NPD 0 / NPD 0 / NPD Maksimālais satiksmes kustības ātrums virsmas apstrādes un piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas formēšanās laikā.

tml. ja paredzēts Izpildes laiks vai apjoms Visā būvobjektā vismaz trīs vietās šķērsprofilā ik pēc 50 m. Ar ievērtētiem TK 23. uz ceļa ass un malās Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 50 m Visā būvobjektā raksturīgos punktos Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 1000 m Šķērsprofils Platums Novietojums plānā Kārtas biezums (noteikta biezuma kārtām) ≤ ± 1. kuru izcelsme ir saistīta ar esošo apakšējo kārtu tehnisko stāvokli (piemēram.4. Nr.5 1 / ≤ 1. Ja parādās virsmas apstrādes vidējas vai augstas pakāpes izsvīdumi.0 % no paredzētā ≤ -5/+10 cm no paredzētā uz katru pusi no ceļa ass ≤ ± 7 cm no paredzētā ≤ -1.5 cm no paredzētā Ar 3 m mērlatu un līmeņrādi Ar mērlenti LBN 305 – 1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus LVS EN 12697-36 aaaaaaa. p-ts 2. p-ts 2. citas testēšanas metodes var lietot. Virsmas apstrādes kvalitātes parametri. tabula 5. būvuzņēmējam tie operatīvi un kompetenti jānovērš. piemēram. 6.5. ka tās ir korelētas ar ″smilšu plankuma″ testu kā atsauces metodi. Prasības nav noteiktas. Makrotekstūras uzmērījumi jāveic visā būvobjektā ik pēc 200 m katrā brauktuves joslā. tabula 5.2009.5 m no joslas malām. 6. % P2 – materiālu atdalīšanās un šķembu izsitumi. tabula 5.gada 20. sanāksmes labojumiem (prot. kā lietots virsmas apstrādei) nepieciešamā apjomā un jāpieveltņo.pievestā nesošā kārta ≤ 1500 > 1500 Kategorija / prasība 1 / ≤ 2. un darba uzdevumā netika paredzēts veikt šāda esošā seguma attiecīgu remontu. iepriekš labotas bedrītes vai aizlietas plaisas ar bitumena emulsiju un šķembām u.169 Izstrādes gala redakcija – 2009. p-ts 2. % P3 – sīkbedrojumi. nekavējoties jāiestrādā 2 – 4 vai 4 – 8 mm minerālmateriāls (līdzvērtīgas izcelsmes un kvalitātes. m (ja cēlonis ir būvniecības kļūdas) Makrotekstūra (1) NPD. Šādu defektu uzmērīšanu var neveikt vai arī uzmērījumu dokumentācijā tie ir skaidri un nepārprotami jānodala no pārējiem uzmērījumiem. Virsmas apstrādes kopšana Būvuzņēmējam garantijas laikā jāuzrauga virsmas apstrādes kvalitāte. brīvo minerālmateriālu novācot no brauktuves ne vēlāk kā 24 stundas pēc Ceļu specifikācijas 2010 . tabula Virsmas apstrāde(2) Piesūcinātu šķembu pamata AADTj. PIEZĪME(2) Ir pieļaujami virsmas apstrādes defekti. sliedējumi un izsvīdumi. pierādot.aprīlis.2.).5/+2.7.2.4.5 0 / NPD 0 / NPD 1 / ≤ 10 0 / NPD 0 / NPD P4 – izšvīkas. Parametrs Prasība ≤ ± 3 cm no paredzētā Metode LBN 305-1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus Virsmas augstuma atzīmes. saskaņojot izpildāmos pasākumus ar pasūtītāju un ceļa īpašnieku. PIEZĪME(1) Makrotekstūrai izvirzītajām prasībām jāatbilst no vienpadsmitā līdz trīspadsmitajam mēnesim pēc darba pabeigšanas. Darba daudzuma uzmērīšana Jāuzmēra atbilstoši projektam veiktās virsmas apstrādes laukums. % (ja ir divas vai vairākas šķembu kārtas) Atsauce uz LVS EN 12271 5.2.8).2. p-ts 2.5.8.4. LVS EN 13036-1 ″smilšu plakuma″ tests ir atsauces metode. ne tuvāk par 0.07.0 2/≤6 2 / ≤ 30 2 / 0.5. mērvienība P1 – izblīdumi. p-ts 2.4. Izveidojoties virsmas apstrādes defektiem. tabula 5. tabula. prasības un nosacījumi testēšanai un mērījumiem (uzmērot ne agrāk kā 2 nedēļas pēc darba pabeigšanas) Prasība ≤ -5/+10 cm no paredzētā uz katru pusi no ceļa ass Testēšanas metode LVS EN 12272-2 LVS EN 12272-2 LVS EN 12272-2 LVS EN 12272-2 LVS EN 13036-1 Metode Ar mērlenti Izpildes laiks vai apjoms Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 50 m Parametrs Platums Īpašība.2.7 3/≤3 3 / ≤ 10 4 / ≥ 1.

8). Gadījumos. Ar ievērtētiem TK 23. sanāksmes labojumiem (prot. Nr. iestrādes pabeigšanas.gada 20.170 Izstrādes gala redakcija – 2009. ja uz brauktuves atrodas brīvs (nepiesaistīts) minerālais materiāls.2009.319 ″Apdzīt aizliegts″. Gadījumos. būvuzņēmējam attiecīgajā ceļa posmā nekavējoši jāierobežo maksimālais satiksmes kustības ātrums līdz 50 km/h un ceļa posms jāapzīmē ar ceļa zīmēm Nr.116 ″Uzbērta grants vai šķembas″ un Nr.115 ″Slidens ceļš″. Par neatbilstību labošanu būvuzņēmējam jāsagatavo pārskats un jāiesniedz pasūtītājam.aprīlis. ja uz brauktuves izveidojas vidējas vai augstas pakāpes izsvīdumi.07. Ceļu specifikācijas 2010 . līdz to novēršanai būvuzņēmējam attiecīgais ceļa posms jāapzīmē ar ceļa zīmēm Nr.

polietilēna (PE) vai polipropēna (PP). materiālus un iekārtas. ražotas lietošanai autoceļos: • betona – atbilstošas LVS EN 1916.2.3. kā arī gultnes un ceļa nogāzes nostiprinājumu caurtekas ietecē un iztecē atjaunošana sākotnējā stāvoklī. 7. Ģeotekstils – filtrācijai vai atdalīšanai. 7. ja paredzēts. atbilstošs specifikācijai ″4.07. ražotas uzstādīšanai vai būvējamas uz vietas būvobjektā.aprīlis. jaunos caurtekas posmus ieteicams izvēlēties no tāda paša materiāla kā esošajai caurtekai.1. Definīcijas un skaidrojumi Caurteku tīrīšana – caurtekas un tās ieteces un izteces gultnes attīrīšana no sanesumiem vai aizsērējumiem. Visām metāla savienojumu detaļām jābūt karsti cinkotām. sanāksmes labojumiem (prot. un nogāžu nostiprinājuma risinājums. jāaprēķina ūdens caurplūde un lietojamās caurtekas diametrs. kuru dēļ caurtekas materiāls ir noteikts būvprojektā. Nr. kā arī gultnes un ceļa nogāzes nostiprinājumu būvniecība caurtekas ietecē un iztecē. Darba apraksts Caurteku tīrīšana. kā arī jāizstrādā ieteces un izteces gultnes. ja vien nav kādu specifisku apstākļu. kura minimālā stiprības klase ir C 20/25.8). Remontmateriāli – atbilstoši paredzētajam caurtekas remonta veidam. Ar ievērtētiem TK 23.2009. 7.1. ja nepieciešams. karsti cinkotas.1.1. caurtekas un galasienu (ja paredzētas) montāža. Caurteku remonts – caurteku posmu. Hidroizolācija dzelzsbetona caurtekām – līmētā un lietā. galasienu.gada 20. jāprojektē caurteku galasienas vai caurteku galu apstrādes veids. • polimēru – rievotas polivinilhlorīda (PVC). – no betona. Materiāli Caurtekas – paredzētā diametra – apaļas. kura biezums ≥ 250 ηm. 7. atkarībā no uzbēruma augstuma un grunts īpašībām jāaprēķina caurtekas pamati un jānosaka to būvniecībai nepieciešamie darbi. • metāla – gofrētas.171 Izstrādes gala redakcija – 2009. Caurteku uzstādīšana (pagarināšana) – visi nepieciešamie sagatavošanas darbi. Ar saistvielām nesaistītu kārtu armēšanas vai atdalīšana″. Ja paredzēts nomainīt daļu no esošās caurtekas. arī atsevišķu bojāto elementu nomaiņa pret jauniem. kuru stiprības klase ir ≥ T8. atjaunojot arī gultni un ceļa nogāzes nostiprinājumu caurtekas ietecē un iztecē. izremontētu vai uzstādītu. 7. Caurteku galasienas – paredzētās konfigurācijas. lai caurtekas iztīrītu. pamata būvniecība.2.1. remonts vai uzstādīšana ietver visus darbus. jānosaka caurtekai izvirzītās stiprības prasības. atbilstošas LVS EN ISO 15465. Visām metāla savienojumu detaļām jābūt karsti cinkotām. caurtekas materiālu drīkst izvēlēties būvuzņēmējs. un sasaldēšanas/atkausēšanas agresīvā iedarbības klase ir XF 2 atbilstoši LVS EN 206-1. CAURTEKAS UN KONSTRUKCIJAS Caurteku tīrīšana. Atbilstoši paredzētajām caurtekas funkcionālajām īpašībām jāprojektē caurtekas savienojumi – ūdens droši vai smilšu droši. kas nepieciešami. Ceļu specifikācijas 2010 . tai jāatbilst šādu hidroizolācijas darbu izpildes prasībām un ražotāja specifikācijām. remonts vai uzstādīšana Būvprojektā jāparedz konkrēts caurtekas iebūves risinājums. ar polimēru pārklājumu. Ja paredzēts izbūvēt jaunu caurteku vai pilnībā nomainīt esošu caurteku.

• polimēru vai metāla caurteku savienojumiem jāatbilst paredzētajam. Darba izpilde Ja paredzēts. Ceļu specifikācijas 2010 . • uzstādīto blakus esošo caurteku posmu asu nobīde pieļaujama ne vairāk par ± 10 mm.gada 20. • dzelzsbetona caurteku posmu saduršuvēm jābūt pārklātām ar līmēto hidroizolāciju divās kārtās. iepriekš veicot nepieciešamās piesaistes. nodaļas ″Ar saistvielām nesaistītas konstruktīvās kārtas″ prasībām. mērot jebkurā caurtekas šķērsgriezumā no caurtekas augstākā punkta līdz brauktuves virmai.1. asu nobīdes. Uzbūvēto caurtekas posmu vai galasienu pamata kvalitāte (biezums. Ar ievērtētiem TK 23. brīvai no sanesumiem un priekšmetiem. katru caurtekas posmu pārsedzot vismaz 15 cm platumā. 7. Katrs slānis jāsablīvē vismaz līdz 96 % no Proktora blīvuma (LVS EN 13286-2). caurteka ir jāpieslogo. • caurtekas teknes atzīmes nedrīkst atšķirties vairāk nekā ± 20 mm no paredzētā. lai nepieļautu tās uzspiešanu uz augšu. Slāņu biezums jānosaka atkarībā no lietotās grunts tipa un blīvēšanas iekārtām (ieteicamais viena slāņa biezums – ne vairāk kā 20 cm).1. caurtekas jāuzstāda pēc individuāla projekta.8). Aizbēršanai caurtekas tiešā tuvumā. kuriem jāatbilst Ceļu specifikāciju 5. dislokācija. Ja lietoto ģeotekstilu. nedrīkst būt mazāks par 0.5. tad minimālais uzbēruma augstums virs caurtekas. Iekārtas Darbu izpildei nepieciešamās iekārtas vai mehānismus. montāžas kvalitāte) un hidroizolācijas darbu kvalitāte jāpārbauda pirms caurtekas aizbēršanas: • caurtekas garums nedrīkst atšķirties vairāk nekā ± 20 cm no paredzētā. lai grunts iestrādes laikā to nesabojātu. sablīvējums) jāpārbauda pirms caurtekas posmu montāžas vai galasienu būvniecības.172 Izstrādes gala redakcija – 2009.4. Nedrīkst lietot akmeņainu grunti vai grunti ar atsevišķu akmeņu ieslēgumiem.6. Caurtekas būvbedres aizbēršanai lietojami ceļa klātnes būvniecībai piemēroti materiāli vai līdzīgi kā esošajā ceļa konstrukcijā.1. dislokācija. Īpaša vērība jāpievērš sablīvēšanai tieši pie caurtekas.5 m. kas nodrošina kvalitatīvu darba izpildi. Nr. • caurtekas novietojums plānā nedrīkst atšķirties vairāk nekā ± 10 cm no paredzētā. Ja nav paredzēts citādi. Uzbūvēto pamatnes un pamatu kvalitātei jāatbilst Ceļu specifikāciju 4. Ja nepieciešams. Ceļa nogāžu virsmai un darba laikā skartai teritorijai jābūt noplanētai atbilstošā slīpumā.07. 7. Caurtekas jaaizber vienmērīgi un pakāpeniski no abām pusēm. jānodrošina. tad lietojami tipveida projekti. sanāksmes labojumiem (prot. Caurteku un galasienu pamats – no tam paredzētiem un materiāliem.aprīlis. • montāžas spraugas starp dzelzsbetona caurtekas posmiem nedrīkst būt lielākas par 10 mm. grunts iestrādes un sablīvēšanas laikā. Galasienām jābūt atraktām. Caurtekas posmu uzstādīšanas precizitāte (teknes atzīmes. ja nē. atsedzot to augšējo virsmu un fasādes daļu līdz caurtekas gultnes apakšējai daļai. maksimālais – nedrīkst būt lielāks par 6 m. izvēlas būvuzņēmējs. nodaļas ″Zemes klātne″ un 5. Caurteku attīrīšanā izraktā grunts izlīdzināma vai aizvedama uz atbērtni. 7. nodaļas ″Ar saistvielām nesaistītas un hidrauliski saistītas konstruktīvās kārtas″ prasībām.2009. jālieto smilšaina grunts. Kvalitātes novērtējums Caurtekai jābūt tīrai visā tās garumā.

un ieteces un izteces nostiprināšana uzmērāma gabalos. tabula.aprīlis.2009. Jābūt nodrošinātai brīvai ūdens caurtecei un atvadei no caurtekas. Nr. Uzstādītu vai izremontētu caurteku kvalitātes prasības un nosacījumi testēšanai un mērījumiem Parametrs Teknes augstuma atzīmes Caurtekas garums Caurtekas forma polimēru un metāla caurtekām Prasība ≤ ± 20 mm no paredzētā ≤ ± 20 cm Deformācija (% no caurtekas diametra): polimēru – ≤ 5 %. ≤ ± 10 cm no paredzētā Fasādes plaknei jābūt paralēlai ceļa asij – pieļaujamā novirze galasienu malās ±5 cm.5 %. bbbbbbb. Caurteku galasienu remonts vai uzstādīšana. skaitot katru caurtekas galu atsevišķi. Jāatbilst paredzētajam Metode LBN 305-1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus Ar mērlenti Ar mērlenti Izpildes laiks vai apjoms Vismaz trīs vietās – ietecē.1. Ar ievērtētiem TK 23. Caurteku remonta vai uzstādīšanas darbu daudzums uzmērāms. vai (un) nogāžu nostiprināšana caurtekas galos. metāla – ≤ 1. Ceļu specifikācijas 2010 . iztecē un caurtekas vidū Izmērot visu caurtekas garumu Testējot šaubu gadījumā par atbilstību Novietojums plānā Galasienas novietojums LBN 305 – 1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus Visā būvobjektā raksturīgos punktos Šaubu gadījumā par atbilstību LBN 305 – 1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus Atbilstoši uzmērāmajam Šaubu gadījumā par Nogāzes parametram atbilstību nostiprinājums Jāatbilst paredzētajam Atbilstoši uzmērāmajam Šaubu gadījumā par Ieteces un izteces parametram atbilstību nostiprinājums Neatbilstību gadījumā jāveic nepieciešamie labojumi prasību nodrošināšanai. tabulā izvirzītajām prasībām.8). 7. Izpildīto caurtekas uzstādīšanas vai remonta (atbilstoši paredzētajam) darbu kvalitātei jāatbilst 158.gada 20. mērot tikai saremontēto vai uzstādīto posmu garumu.173 Izstrādes gala redakcija – 2009. Darba daudzuma uzmērīšana Caurteku tīrīšanas apjoms uzmērāms. sanāksmes labojumiem (prot.7.07. Pieļaujamā novirze no vertikālā līmeņa ± 10 mm. mērot visu caurtekas garumu.

c.. būvgruži u. Nr.2.2. ievērojot Ceļu specifikāciju 2.2. 7. sanāksmes labojumiem (prot.5.2. Darba apraksts Konstrukciju nojaukšanas vai demontāžas darbi ietver visus nepieciešamos darbus. Darba daudzuma uzmērīšana Konstrukciju nojaukšanas darba daudzums uzmērāms darba daudzumu sarakstā norādītajās vienībās. Materiāli Ceļu specifikācijas 2010 .2. aizvāktu tās uz videi drošu atbērtni vai noliktavu. punkta prasības. Ar ievērtētiem TK 23.. Iekārtas Darbu izpildei nepieciešamās iekārtas vai mehānismus. atkārtoti lietojamie materiāli. lai izpildītu darbu. 7. nodrošinot tās sākotnējo funkciju izpildi līdzvērtīgā vai labākā kvalitātē.2. sakārtotu visu skarto teritoriju.2. nodrošinot ūdens noteci ārpus ceļa klātnes robežām.8).6.6. 7. par to nodošanas un pieņemšanas faktu jāsastāda attiecīgs nojaukto vai demontēto konstrukciju nodošanas-pieņemšanas akts.2. lai nojauktu vai demontētu paredzētās konstrukcijas.2009. kas jāveic.aprīlis. .gada 20. izvēlas būvuzņēmējs.4.07.174 Izstrādes gala redakcija – 2009.3. 7. Ja nojauktās vai demontātās konstrukcijas paredzēts nodot pasūtītājam. 7. Konstrukciju nojaukšana vai demontāža Definīcijas … 7.1. Nojaukšanas gaitā skartā vide jāatjauno. Darba izpilde Nojauktās vai demontētās konstrukcijas. kā arī materiālus vai iekārtas. kas jāpiegādā un jāizlieto. kas nodrošina kvalitatīvu darba izpildi. Kvalitātes novērtējums Jābūt nojauktām visām paredzētajām inženierbūvēm un konstrukcijām. 7. jānogādā paredzētajā atbērtnē vai noliktavā.2. vai pārstrādātu.7. 7. Skartajai teritorijai jābūt atbilstoši sakārtotai un nolīdzinātai.4.

izmērs 100x30x15 cm (ja nav paredzēts citādi). Betona bruģis vai plāksnītes jāieklāj saskaņā ar specifikāciju ″ 7.3.07. betona bruģis vai plātnītes. platformas pacēlumam virs apstāšanās joslas – 0.2. kas nodrošina kvalitatīvu darba izpildi. Asfalta maisījums jāieklāj saskaņā ar specifikāciju ″6.3. kā arī platforma ir jāizveido tā.5. Izlīdzinošās kārtas būvniecībai betona bruģa (plātnīšu) segumam – specifikācijā ″ 7. kā arī pamata un seguma būvniecību platformai. 7. Seguma būvniecībai – asfalts AC 4 surf vai AC 6 surf.5. Ar ievērtētiem TK 23. Materiāli Pamata būvniecībai – nesaistītu minerālmateriālu maisījums pamatu kārtām ar maisījuma lielāko graudu (D) izmēru pamata nesošajā virskārtā ne lielāku par 45 mm atbilstoši 5. Ja nav paredzēts citādi. Pasažieri – autobusu pakalpojumu lietotāji. Betona bruģa (plātnīšu) seguma būvniecība″ Ceļu specifikācijas 2010 .3. Betona bruģa (plātnīšu) seguma būvniecība″ izvirzītajām prasībām.gada 20.1. atbilstoši LVS EN 206-1.3. kas atbilst specifikācijā ″ 7. 7. izvēlas būvuzņēmējs. Asfaltbetona. tad pasažieru platformas platumam ir jābūt 2.5. Betona apmales uzstādīšana″ . atbilstoši LVS EN 1340. Definīcijas Pasažieru platforma – pieturā blakus brauktuvei vai apstāšanās joslai speciāli izbūvēta un aprīkota platība pasažieru iekāpšanai autobusos. Iekārtas Darbu izpildei nepieciešamās iekārtas vai mehānismus.3.2.4.3. Apmales pamatam – betons.2. Apmalei – betona apmales akmeņi. Asfaltbetona. 7. lai būtu iespējams uzbūvēt paredzēto segumu.aprīlis.175 Izstrādes gala redakcija – 2009.smagie ≤ 100.3. betona apmales uzstādīšanu. garumam – 10 m. Nr. pamatu būvniecību betona apmalei un platformai. 7. Pasažieru platformas vai gājēju ietves būvniecība Pasažieru platformas risinājums būvprojektā jāizstrādā atbilstoši LVS 190-8.2009.pievestā ≤ 500. kura minimālā stiprības klase ir C 16/20. šķembu-mastikas asfalta un porasfalta kārtas būvniecība″ izvirzītajām prasībām atbilstošs pie AADTj.3. vai cits materiāls vai būvizstrādājums atbilstoši paredzētajam.8). lai tās galos būtu iespējams uzbraukt ar invalīdu ratiņiem (lielākais pieļaujamais garenkritums ir 12 %. 7. Darba izpilde Pamati jābūvē atbilstoši attiecīgās specifikācijas ″5. Darba apraksts Pasažieru platformas būvniecība ietver teritorijas sagatavošanu. šķembu mastikas asfalta un porasfalta kārtas būvniecība″. Pasažieru platformas vai gājēju ietves uzbūvētā pamata virsmas augstumam jābūt tādam. Nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošās kārtas vai seguma būvniecība″ prasībām. Betona apmales akmeņi jāuzstāda saskaņā ar specifikāciju ″ 7.2.2.2 m.5 m). Salizturīgās kārtas būvniecība″ vai ″5.1.5 m.4. specifikācijā ″6. minimālais uzbrauktuves platums ir 1. izkāpšanai no tiem un uzgaidīšanai.5. Betona bruģa (plātnīšu) seguma būvniecība″ izvirzītajām prasībām atbilstošs materiāls. sanāksmes labojumiem (prot. 7.punkta prasībām pie AADTj.

3. blakus esošo betona elementu virsmām jābūt vienā līmenī un betona elementu rindām šķērsvirzienā un garenvirzienā jābūt taisnām. prasības un nosacījumi testēšanai un mērījumiem Parametrs Prasība Atbilstība projektam Vizuāli Metode Šuvju un krāsu raksts. Ja uzbūvēts asfalta segums. ja paredzēts betona bruģa (plātnīšu) segums Ar mērtaustu Ar lineālu Ar mērtaustu Ar latu un mērtaustu Augstumu starpība blakus esošiem ķieģeļiem.7. ccccccc.07. tabulā izvirzītajām prasībām. Nr.gada 20. Kvalitātes novērtējums Jābūt nodrošinātai ūdens pilnīgai notecei no uzbūvētā seguma virsmas. ja ir betona bruģa (plātnīšu) segums Izpildes laiks vai apjoms Visā laukumā Augstuma atzīmes Platformas platums. ja paredzēts betona bruģa (plātnīšu) segums Neatbilstību gadījumā jāveic nepieciešamie pasākumi prasību nodrošināšanai. Ar ievērtētiem TK 23. Ceļu specifikācijas 2010 . 7. bez izsvīdumiem. Darba daudzuma uzmērīšana Pasažieru platformas būvniecības darbu daudzums uzmērāms gabalos.2009. 7. Ja uzbūvēts betona bruģa (plātnīšu) segums.3.176 Izstrādes gala redakcija – 2009. plaisām vai citiem vizuāli konstatējamiem defektiem.8). sanāksmes labojumiem (prot.aprīlis. skaitot katru platformu atsevišķi. bez segregācijas. Pasažieru platformas vaigājēju ietves kvalitātes parametri.0 cm no paredzētā LBN 305 – 1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus Platformas raksturīgos punktos Uzmērot katru platformas malu Platformas raksturīgos punktos Jebkurā vietā šaubu gadījumā par atbilstību Jebkurā vietā šaubu gadījumā par atbilstību Jebkurā vietā šaubu gadījumā par atbilstību Jebkurā vietā šaubu gadījumā par atbilstību Jebkurā vietā šaubu gadījumā par atbilstību ≤ ± 5 cm no paredzētā ≤ ± 5 cm no paredzētā Attālums no kārtas virsmas līdz mērmalas plaknei nedrīkst pārsniegt 6mm 1-3 mm 5-10 mm ≤ 5 mm ≤ 5 mm Ar mērlenti LBN 305 – 1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus LVS EN 13036-7 Ar ķīli veicot mērījumus jebkurā vietā zem latas Šuves starp betona apmaļu akmeņiem Seguma pacēlums virs norobežojošas apmales Spraugas starp betona elementiem.6. tabula. garums Novietojums plānā Līdzenums ≤ ± 2. Izpildītā darba kvalitātei jāatbilst 159. asfalta kārtai jābūt viendabīgai un ar vienmērīgu virsmas tekstūru.

7. atbilstoši LVS EN 206-1. Materiāli Apmales pamatam – betons. Neatbilstību gadījumā jāveic nepieciešamie pasākumi prasību nodrošināšanai. Nr.07. plastikāta vai kartona. Betona apmale visā tās garumā jānostiprina betona pamatā tā. Ar ievērtētiem TK 23.3. Nav pieļaujamas blakus esošo betona apmales akmeņu salaidumu nesaistes plānā un profilā (virsmai un ārējai malai). Ceļu specifikācijas 2010 . 7.6.gada 20. 7. Starp uzstādīto betona apmaļu galiem jānodrošina sprauga 1 – 3 mm platumā. Iekārtas Vibrobliete. atbilstoši LVS EN 1340. profilā – ±2 cm.4. Darba daudzuma uzmērīšana Betona apmales uzstādīšanas darbu daudzums uzmērāms metros.4. pamata uzbūvēšanu un betona apmales uzstādīšanu. betona apmaļu uzstādīšanas laikā lietojot piemērotas. ja nepieciešams. 7. 100x25x8 cm vai 50x25x6 cm (ja nav paredzēts citādi). kuras pēc betona apmaļu uzstādīšanas jānovāc. Kvalitātes novērtējums Uzstādītās vai nomainītās betona apmales izmēriem un novietojumam jāatbilst paredzētajam.4.5. līdz sablīvējamajā virsmā nepaliek blīvējamās iekārtas pēdu iespiedumi. izmērs 100x30x15 cm. 7.. 7. Labākai sablīvēšanai. starplikas.177 Izstrādes gala redakcija – 2009. Darba izpilde Betona apmales pamatu gultne sablīvējama. Darbs tā izpildes laikā un pēc tās kontrolējams vizuāli.2.4.4. jālaista ar ūdeni. sanāksmes labojumiem (prot.8).4. Betona apmales uzstādīšana Definīcijas . 7.4. šaubu gadījumā par atbilstību veicot nepieciešamos mērījumus.2009. Apmalei – betona apmales akmeņi. lai betons zem apmales būtu ne mazāk kā 10 cm biezumā. 7. mērot uzstādītās apmales garumu.aprīlis.4. Šuves starp betona apmaļu akmeņiem nedrīkst būt lielākas par 3 mm un mazākas par 1 mm. finiera.. Darba apraksts Betona apmales uzstādīšana ietver teritorijas sagatavošanu. kura minimālā stiprības klase ir C 16/20. kā arī aptvertu apmali 10 cm augstumā un biezumā no abām pusēm.7.1. piemēram. Pieļaujamas novirzes novietojumam: plānā – ±5 cm.4.

smagie = 101-500 10 15 15 20 Ceļu specifikācijas 2010 . Pieļaujami kalcija karbonāta izsvīdumi uz elementu virsmas.1. dabīgo kalnu iežu vai mākslīgo materiālu elementiem (ķieģeļiem vai plātnītēm).gada 20.punktā norādītajai).1.punkta prasībām. cements atbilstošs LVS EN 197-1).178 Izstrādes gala redakcija – 2009.smagie ≤ 100 AADTj. Nedrīkst lietot vibroveltņus. Grunts pamatne jānoblīvē vismaz 30 cm dziļumā. Elementiem jābūt veseliem. novācot piesārņoto. betona marka (B 35).2. Ja nav paredzēts citādi.3. cm Gājēju un velosipēdu celiņš vai ietve (gājēju kustībai) Brauktuve vieglā transporta kustībai AADTj. melnzemi). konfigurācija.5. ja paredzēts – sausais betona maisījums ar cementa smilts attiecību aptuveni 1:10 (smilts atbilstoša 5.07. Betona bruģa (plātnīšu) pamata minimālie biezumi Paredzētais lietojums vai seguma veids Pamata minimālais biezums.8).5. Izlīdzinošās starpkārtas būvniecībai – sausais betona maisījums ar cementa/smilts attiecību aptuveni 1:8 (smilts atbilstoša 5. Krāsai jābūt viendabīgai.3.5.tabulā norādītajā minimālajā biezumā.punkta prasībām smilšainai gruntij. tabula. cements atbilstošs LVS EN 197-1). sala neizturīgo slāni (mālu. 7. atbilstošs 5.3. Noķīlēšanai – minerālmateriāls atbilstošs 5.1. bez plaisām un apsistām malām vai stūriem. vai.5. Darba apraksts Betona bruģa (plātnīšu) seguma būvniecība ietver teritorijas sagatavošanu.5. pamata būvniecību.punkta prasībām smilšainai gruntij. 7.4. izlīdzinošās starpkārtas un seguma būvniecību. Nr. Betona bruģa (plātnīšu) pamati – atbilstoši paredzētajām slodzēm no nesaistītiem vai saistītiem materiāliem būvēti segas pamati atbilstoši Ceļu specifikāciju 2010 5. krāsa.3. Pirms pamata izbūves izveido gultni. kas izgatavots no precīziem iepriekš izgatavotiem betona. Vibrobliete ar speciālu plastikāta pēdu. atbilstoši LVS EN 1338. sanāksmes labojumiem (prot.5.5. Ja paredzēts – bruģa ieklāšanas mašīna.1. ddddddd. Giljotīna. tad pamata konstrukcija ir jābūvē (jāparedz) 160. sasniedzot ne mazāk kā 98 % no Proktora tilpuma blīvuma (testēšanas metodika atbilstoši 4. velosipēdistu vai gājēju kustībai paredzēts ceļa segums.aprīlis.3. Definīcijas Betona bruģis (plātnītes) – autotransporta.punkta prasībām smilšainai gruntij.2. Betona plātnīšu seguma būvniecībai – betona plātnītes.1. Ar ievērtētiem TK 23.2009. Betona bruģa seguma būvniecībai – betona bruģa elementi. Betona bruģa (plātnīšu) seguma būvniecība 7. 7. Iekārtas Vibrobliete. atbilstošas LVS EN 1339. 7. biezums. 7. nodaļas prasībām. Betona bruģa (plātnīšu) elementi pirms iestrādes vizuāli un pēc pavaddokumentācijas jāpārbauda – vai atbilst elementu forma. Materiāli Pamata būvniecībai – nesaistītu minerālmateriālu maisījums pamatu kārtām ar maisījuma lielāko graudu (D) izmēru pamata nesošajā virskārtā ne lielāku par 45 mm. Darba izpilde Pirms darbu uzsākšanas jāizpilda nepieciešamie sagatavošanas darbi.

pie pamatiem. Ieklāto betona bruģa (plātnīšu) segums jāblīvē vispirms šķērsvirzienā.8). savukārt betona elementu rindām šķērsvirzienā un garenvirzienā jābūt taisnām.2. Betona bruģa (plātnīšu) seguma kvalitātes prasības un nosacījumi testēšanai un mērījumiem. kāpnēm.2009.smagie > 500 25 Pamata konstruktīvā kārta jāizbūvē atbilstoši 5. sanāksmes labojumiem (prot. Blakus esošo betona elementu virsmām jābūt vienā līmenī.gada 20. jāveic ar speciālas formas (trapeces) betona plātnītēm divās rindās vai atbilstoši paredzētajam. Vietās pie ēkām un būvēm.07. ja paredzēts uzmērīt ≤ ± 2.5. līmeņrāžiem vai nivelējot.aprīlis. sasniegs paredzētās seguma virsmas augstuma atzīmes.25 m no joslas malas Seguma pacēlums virs norobežojošas apmales Spraugas starp betona elementiem Augstumu starpība blakus esošiem ķieģeļiem Ar lineālu Ar mērtaustu Ar latu un mērtaustu Jebkurā vietā šaubu gadījumā par atbilstību Jebkurā vietā šaubu gadījumā par atbilstību Jebkurā vietā šaubu gadījumā par atbilstību Ceļu specifikācijas 2010 . AADTj. Šuves pie ēku vai būvju konstrukcijām (piemēram. to nenoblīvējot. Mērlata garenvirzienā un šķērsvirzienā liekama ne tuvāk kā 0.5 m. ar aprēķinu. ieklātā bruģa segumu noblīvējot. 7. Kvalitātes novērtējums Jābūt nodrošinātai ūdens pilnīgai notecei no uzbūvētā seguma virsmas. Piebruģējums pie apakšzemes komunikāciju lūkām un lietus ūdens notekām. ievērojot paredzēto rakstu un krāsas. Izpildītā darba kvalitātei jāatbilst 161. tabula. Betona teknes jāiegulda vienā līmenī ar segumu. Nr. un 5. nepieciešamības gadījumā laistot ar ūdeni. tad garenvirzienā. Uz uzbūvēta pamata jāieklāj izlīdzinošā starpkārta 3-5 cm biezumā. eeeeeee. jālieto betona teknes. Parametrs Prasība Vizuāli LBN 305 – 1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus Metode Šuvju un krāsu raksts Atbilstība projektam Virsmas augstuma atzīmes. Tad jāieklāj betona bruģis vai plātnītes.5. Ar ievērtētiem TK 23. kur ir atklātā tipa ūdens novadīšana. jākontrolē līdzenums.0 cm no paredzētā Izpildes laiks vai apjoms Visā laukumā Visā būvobjektā raksturīgos punktos Šķērsprofils Platums Novietojums plānā Garenlīdzenums un šķērslīdzenums ≤ ± 0. šķērskritums un garenkritums ar šabloniem. kā arī ir jābūt pilnībā sablīvētam ieklātajam betona bruģa (plātnīšu) segumam.6. tabulā izvirzītajām prasībām.2. pagrabu lūkām) jāaizpilda ar smilts-cementa javu. tad vibroplātne jāpārklāj ar vulkolānu. ka. Ja blīvēšanu veic mitrā laikā. punktā izvirzītajām prasībām. Ieklājot betona bruģa (plātnīšu) segumu.5 m no latas gala.5 % no paredzētā ≤ ± 5 cm no paredzētā uz katru pusi no ceļa ass ≤ ± 5 cm no paredzētā Attālums no kārtas virsmas līdz mērmalas plaknei nedrīkst pārsniegt 6mm 5-10 mm ≤ 5 mm ≤ 5 mm Ar 3 m mērlatu un līmeņrādi Ar mērlenti LBN 305 – 1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 200 m Visā būvobjektā raksturīgos punktos Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 100 m LVS EN 13036-7 Katrā vietā ar ķīli veicot 5 mērījumus ik pēc 0. Maiņas beigās nedrīkst palikt ieklāta nenosegta izlīdzinošā starpkārta. sākot mērīt 0.4. Krāsainie betona elementi jāblīvē sausā laikā. kad tās uzstādītas vajadzīgajā augstumā. Spraugas starp ieklātā seguma betona elementiem noķīlē ar paredzēto materiālu.179 Izstrādes gala redakcija – 2009.

180 Izstrādes gala redakcija – 2009. Darba daudzuma uzmērīšana Paveikto darba daudzumu nosaka.6.1. uzmērot uzbūvētā betona bruģa (plātnīšu) seguma laukumu atbilstoši Ceļu specifikāciju 2. punkta prasībām.8).gada 20.07. 7. sanāksmes labojumiem (prot. Ceļu specifikācijas 2010 . Ar ievērtētiem TK 23.4.5.aprīlis. Nr.7.2009.

5. Bruģakmeņus pirms ieklāšanas šķiro pēc to izmēriem un kvalitātes (bojātie akmeņi jāatlasa). kas izgatavots no skaldītiem (kaltiem) vai neskaldītiem dabīgiem kalnu iežu akmeņiem. kad tās uzstādītas vajadzīgajā augstumā.6.2. lai atstarpes starp bruģakmeņiem šķērsgriezumā būtu trijstūra veidā. Ceļu specifikācijas 2010 . sasniedzot ne mazāk kā 100 % no Proktora tilpuma blīvuma (testēšanas metodika atbilstoši 5. 7. Darba apraksts Dabīgā akmens bruģa seguma būvniecība ietver teritorijas sagatavošanu.4. Spraugas starp bruģakmeņiem jāaizpilda ar smilti. Definīcijas Dabīgā akmens bruģis – autotransporta. Grunts pamatne jānoblīvē vismaz 30 cm dziļumā. jānomaina. ka pēc ieklātā bruģa seguma noblīvēšanas sasniegs paredzētās seguma virsmas augstuma atzīmes. šķērskritums un garenkritums ar šabloniem. Smilts pamats jānoblīvē. Ja nav paredzēts citādi. sala neizturīgo slāni (mālu. ar aprēķinu. Iekārtas Darbu izpildei nepieciešamās iekārtas vai mehānismus.3. jāveic ar mozaīkbruģi divās rindās vai atbilstoši paredzētajam. Darba izpilde Pirms darbu uzsākšanas jāizpilda nepieciešamie sagatavošanas darbi.2009. līmeņrāžiem vai nivelējot.8). Piebruģējums pie apakšzemes komunikāciju lūkām un lietus ūdens notekām. sanāksmes labojumiem (prot. Materiāli Smilts atbilstoša 5. 7.1. jādemontē esošais bruģa segums un bruģakmeņi jānovieto tā. Uz sagatavotā pamata uzber irdenu smilts virsslāni.1. laistot ar ūdeni. fffffff.181 Izstrādes gala redakcija – 2009. Izpildītā darba kvalitātei jāatbilst 162. 7.aprīlis. atbilstoši paredzētajam. 7.6. melnzemi). kurā ieķīlē bruģakmeņus no 1/4 līdz 1/3 no to augstuma.3. Blakus novietotu bruģakmeņu biezums nedrīkst atšķirties vairāk kā par 15 mm. Kvalitātes novērtējums Jābūt nodrošinātai ūdens pilnīgai notecei no uzbūvētā dabīgā akmens bruģa seguma virsmas.1. Pirms pamata būvniecības izveido gultni. kas nodrošina kvalitatīvu darba izpildi.6. tad pamata konstrukcija ir jābūvē (jāparedz) 10-15 cm biezumā no smilts. veltņošanu veicot brauktuves šķērsvirzienā no brauktuves malas uz vidu. Nr. Dabīgā akmens bruģa seguma kvalitātes prasības un nosacījumi testēšanai un mērījumiem. pamata izbūvi. punktā norādītajai).6.07.6. izlīdzinošās starpkārtas un seguma būvniecību. Dabīgā akmens bruģa seguma būvniecība 7.6. Vēlams. kuri veltņojot sašķeļas.punkta prasībām smilšainai gruntij.6. Kaltā akmens bruģa rakstu veido rindās no vienāda platuma akmeņiem. sasniedzot ne mazāk kā 98 % no Proktora tilpuma blīvuma (testēšanas metodika atbilstoši 4. Bruģētais segums jāblīvē. velosipēdistu vai gājēju kustībai paredzēts ceļa segums. novācot piesārņoto. Ja nepieciešams. jākontrolē līdzenums. 7.6. Ar ievērtētiem TK 23. Dabīga akmens bruģakmeņi. tabula.gada 20. tabulā izvirzītajām prasībām. 7. Bruģakmeņi. Ieklājot bruģakmeņus. punktā norādītajai). Bruģakmeņi jāieklāj vertikāli. ja nepieciešams. lai var veidot gultni un sagatavot pamatu.1. izvēlas būvuzņēmējs.

07.6.0 cm no paredzētā Virsmas augstuma Ar lineālu LBN 305 – 1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus atzīmes. sanāksmes labojumiem (prot. Parametrs Prasība Atbilstība projektam Vizuāli Metode Bruģa raksts. ja paredzēts uzmērīt Šķērsprofils Platums Novietojums plānā Blakus esošo bruģakmeņu virsmas Spraugas starp bruģakmeņiem ≤ ± 0. Ceļu specifikācijas 2010 .2009.gada 20.6. Nr.182 Izstrādes gala redakcija – 2009.aprīlis. Izpildes laiks vai apjoms Visā būvobjektā Jebkurā vietā šaubu gadījumā par atbilstību Visā būvobjektā raksturīgos punktos ja paredzēts Blakus esošo bruģakmeņu ≥ 5 cm rindu šķērsatstarpju nobīde ≤ ± 2. punkta prasībām.4.1.7. Ar ievērtētiem TK 23.5 % no paredzētā ≤ ± 5 cm no paredzētā uz katru pusi no ceļa ass ≤ ± 5 cm no paredzētā Jābūt vienā līmenī 10 – 15 mm Ar 3 m mērlatu un līmeņrādi Ar mērlenti LBN 305 – 1 Veicot ģeodēziskos uzmērījumus Visā būvobjektā katrā joslā ik pēc 200 m Visā būvobjektā raksturīgos punktos Visā būvobjektā Jebkurā vietā šaubu gadījumā par atbilstību Vizuāli Ar mērtaustu 7.8). Darba daudzuma uzmērīšana Paveikto darba daudzumu nosaka. uzmērot uzbūvētā dabīgā akmens bruģa seguma laukumu atbilstoši Ceļu specifikāciju 2.

tad metāla stabu caurules ārējam diametram jābūt 60. APRĪKOJUMS Ceļa zīmju uzstādīšana Ceļa zīmes jāparedz saskaņā ar LVS 77-1. Nr. Materiāli Ceļa zīmēm jābūt izgatavotām atbilstoši LVS 77-1. Nr.1..6 mm. – 709. – 748. uzņēmumos. pieļaujamā atkāpe ± 5 mikroni. grupa atbilstoši LVS 77-1). Individuāli projektējamas zīmes saskaņā ar LVS 77-1 ir norādījuma zīmes 518. Individuāli projektējamām zīmēm jāizstrādā detaļprojekti.5 m. Iekārtas Darbu izpildei nepieciešamās iekārtas vai mehānismus. klimatisko u. barjeras. un 746.2009..1. 8. vadkonusi.1. kam ir atstarojošā materiāla ražotāja atļauja izgatavot ceļa zīmes ar viņu ražoto atstarojošo materiālu.907 jāuzstāda 0. 8.5 mm.. Ceļa zīmju (vertikālo apzīmējumu) balsti – metāla. Darba izpilde Ceļa zīmes (vertikālie apzīmējumi) jāuzstāda. katra atsevišķa elementa masai jābūt tādai. servisa zīme 630. 8.5.411.07.6 m augstumā virs brauktuves virsmas. kas nodrošina kvalitatīvu darba izpildi. vertikālajiem apzīmējumiem ≤ 2. ja iespējams. uz viena balsta. 8.4. ceļa darba vietu apzīmējumi (vadstatņi. LVS 77-3 un LVS EN 12899-1. Ceļa zīmju uzstādīšanas augstumam vienā autoceļa maršrutā (ārpus apdzīvotām vietām) jābūt pēc iespējas vienādam.3. izvēlas būvuzņēmējs. virziena rādītāji un informācijas zīmes 701.1. sanāksmes labojumiem (prot. lai tos varētu samontēt bez palīgmehānismiem – ar roku darbaspēku.410. Ja nav paredzēts citādi... ar sieniņu biezumu caurulei ne mazāku par 2. vertikālajiem apzīmējumiem – atbilstoši LVS 85. vēja slodžu.3 – 0. Nr. Darba apraksts Ceļa zīmju (vertikālo apzīmējumu) uzstādīšana ietver zīmes dislokācijas vietas noteikšanu.905.5 m.906. cinka pārklājuma biezums – 60 mikroni. Ieteicams izstrādāt būvprojektu. savienojuma vietās nav pieļaujamas atstarpes. 8. Pasūtītājs nosaka lielo burtu augstumu un atstarojošo materiālu klasi saskaņā ar LVS 77-2 un LVS EN 12899-1 prasībām.aprīlis. Ceļa zīmju ražošanas procesa kontrole jānodrošina atbilstoši LVS EN 12899-4. pārvietojamais ceļa zīmju vairogs). – 521. mainīgu informāciju nesošas papildzīmes (8.0 – 63.183 Izstrādes gala redakcija – 2009. Ar ievērtētiem TK 23. būvju gabarītzīmes (platuma gabarītzīmes. atbilstoši LVS 85.8).1. LVS 77-2. Vertikālie apzīmējumi – virziena plāksnes.1. ceļa zīmes piestiprināšanu.412. balstu pamatu izveidošanu. Liela izmēra ceļa zīmes jāveido no saliekamiem elementiem (moduļiem). Definīcijas un skaidrojumi Ceļa zīmes – standarta ceļa zīmes un individuāli projektējamās zīmes. Vertikālos apzīmējumus Nr.gada 20. lai nodrošinātu uzstādīto ceļa zīmju stabilitāti pašsvara.1. augstuma gabarītzīmes). Samontētai zīmei jābūt gludai (līdzenai). šķēršļa plāksnes. balstu uzstādīšanu. signālstabiņu apzīmējumi. apstākļu ietekmē. 736. 8. Vertikālie apzīmējumi jāparedz saskaņā ar LVS 85.c.2. Ceļu specifikācijas 2010 . karsti cinkoti. tos atļauts lietot kopā ar ceļa zīmēm Nr. 729.3 un LVS EN 12899-1. Nr. 8. metāla caurules garums ceļa zīmēm ≥ 2. – 742.2. Nr. Balstu veids un forma – atbilstoši paredzētajam būvprojektā.

07. Kvalitātei jāatbilst LVS 77-1. Ceļa zīmju (vertikālo apzīmējumu) ģeometrijai un novietojumam attiecībā pret ceļa brauktuvi jāatbilst LVS 77-2. apstākļu ietekmē.c. Ceļu specifikācijas 2010 . Darba daudzuma uzmērīšana Ceļa zīmju uzstādīšanas darba daudzums jāuzmēra gabalos.1. tai jābūt noslēgtai. Individuāli projektējamo zīmju uzstādīšanas darbiem jāuzmēra zīmju laukumi.1.7. nav pieļaujama tā viegla pagriešanās ap asi. jāuzmēra atsevišķi balsti gabalos un zīmes gabalos. Nr.6. respektīvi. 3 un LVS EN 12899-1 prasībām.8). atstarošanas un citām īpašībām jāatbilst paredzētajam.gada 20. sanāksmes labojumiem (prot.184 Izstrādes gala redakcija – 2009. izraušana vai noliekšanās no vertikālā stāvokļa. 2. 8. Kvalitātes novērtējums Ceļa zīmes (vertikālā apzīmējuma) balstam jābūt vertikālam. 8. klimatisko u.aprīlis. vēja slodžu. formai. Ceļa zīmju (vertikālo apzīmējumu) un balstu veidam. balstus atsevišķi neuzskaitot. Ar ievērtētiem TK 23.2009. jābūt nodrošinātai balsta stabilitātei pašsvara. Ja uz viena vertikāla balsta piestiprinātas vairākas zīmes. Lai nepieļautu ūdens iekļūšanu metāla caurulē.

Ceļa signālstabiņu uzstādīšana Ceļu signālstabiņi jāparedz saskaņā ar LVS 85. kas iezīmē ceļa klātni un informē satiksmes dalībniekus. Iekārtas Darbu izpildei nepieciešamās iekārtas vai mehānismus.gada 20. Kļūda vertikālajā plaknē nedrīkst pārsniegt 5% no stabiņa redzamā garuma. 8. 8. kā arī darba zonas sakārtošanu.5. tad aiz barjeras.8).2. Definīcijas Ceļu signālstabiņš – atsevišķs ceļa vertikālo apzīmējumu elements. kur uzstādītas barjeras.2. 8. 8.2. 8.3. 8. Ceļu specifikācijas 2010 . Darba daudzuma uzmērīšana Ceļu signālstabiņu darba daudzums jāuzskaita gabalos. izvēlas būvuzņēmējs. LVS 85. signālstabiņu dislokācijas vietu aizzīmēšanu. sanāksmes labojumiem (prot.7.2. 8. Ar ievērtētiem TK 23. kas nodrošina kvalitatīvu darba izpildi. signālstabiņu uzstādīšanu. Darba apraksts Ceļu signālstabiņu uzstādīšana ietver darbu izpildes zonas sagatavošanu.2009. pēc tam jāuzstāda stabiņi starp piketiem. LVS 93 un LVS 12899-3.2.4. Darba izpilde Ceļu signālstabiņi jāuzstāda atbilstoši LVS 93 vai būvprojekta prasībām. Kvalitātes novērtējums Uzstādīto signālstabiņu izmēriem un izvietojumam jāatbilst paredzētajam.185 Izstrādes gala redakcija – 2009. Uzstādītajiem signālstabiņiem jābūt labi redzamiem un jāatbilst LVS 85 un LVS EN 12899-3 tehniskajām prasībām.2. LVS EN 12899-3 vai pasūtītāja prasībām. Vietās.2. Stabiņu rindai jābūt vizuāli plūdenai un atbilstošai ceļa ģeometrijai. Ieteicams izstrādāt būvprojektu.6.2.1. vai. signālstabiņš jāstiprina pie barjeras. 8. kontrolējot ģeometriju.2. Materiāli Plastmasas ceļu signālstabiņš saskaņā ar būvprojekta. ja tas nav iespējams.aprīlis. bedru rakšanu vai urbšanu. Vispirms jāuzstāda signālstabiņi piketu vietās ar attiecīgo piketa uzlīmi. Nr.07. Ražošanas procesa kontrole jānodrošina atbilstoši LVS EN 12899-4.

4. karsti cinkotiem. papildaprīkojuma ierīkošanu (atstarotāji. signālstabiņi).2009. stiprinājuma elementi un papildelementi. Konstrukciju nojaukšana vai demontāža″ izvirzītās prasības. Darba apraksts Drošības barjeras uzstādīšana ietver darba zonas sagatavošanu. triecienslāpētāji) uzstādīšanu.3. vertikālie apzīmējumi. vertikālo kolonnu uzstādīšanu.1.2. kas atbilst LVS EN 1317-1.7.3. ģeometrijai. Barjerām. Drošības barjeras sākuma un gala elementi jāuzmēra gabalos (komplektos). Nomaļu uzpildīšana″ un ″ 7. Ceļu specifikācijas 2010 .4. Drošības barjeras sākumā un beigās jāuzstāda vertikālie apzīmējumi Nr. kas uzstādīta uz ceļa nomales vai sadalošās joslas. barjeru ģeometrijas koriģēšanu visās dimensijās.3. Drošības barjeras jāuzstāda saskaņā ar būvprojektu vai (un) LVS 94. norobežojuma kolonnām – 70 mikroni un stiprinājuma elementiem – 55 mikroni. 8. LVS 94 vai būvprojektam.6. Cinka pārklājuma biezums aizsargnorobežojumiem – 60 mikroni. Definīcijas Drošības barjera – ceļa transportlīdzekļus norobežojoša sistēma.3. nobeiguma posmi.3. kas projektēta triecieniem tikai no vienas puses. izvēlas būvuzņēmējs. nomale (sadalošā josla) jāsagatavo atbilstoši paredzētajam.2.4.3.aprīlis. 8. primāro uzstādīšanu. sanāksmes labojumiem (prot.3. Materiāli ″ A″ tipa elementi. Nr. ievērojot specifikācijās ″ 5. 8.3.3. Drošības barjeras uzstādīšana Drošības barjeras jāparedz saskaņā ar LVS 94. Kvalitātes novērtējums Uzstādīto drošības barjeru veidam. papildelementu (sākuma posmi. jāatbilst paredzētajam vai (un) LVS 94.186 Izstrādes gala redakcija – 2009.gada 20. novietojumam plānā u. 8. 8. Pieļaujamā atkāpe – ±5 mikroni. barjeru un to elementu dislokācijas vietu precizēšanu. statņiem un stiprinājumu elementiem jābūt metāla.07. nosakot sākuma un gala elementa garumu metros.5. papildaprīkojumam. Iekārtas Darbu izpildei nepieciešamās iekārtas vai mehānismus. 8. kas nodrošina kvalitatīvu darba izpildi. Darba daudzuma uzmērīšana Drošības barjeras darbu daudzums jāuzmēra metros. 8. Ieteicams izstrādāt būvprojektu. Vienpusēja drošības barjera – drošības barjera. 907. Darba izpilde Pirms drošības barjeras uzstādīšanas.2. Divpusēja drošības barjera – drošības barjera. 906 vai Nr. 8.3. kas projektēta triecieniem no abām pusēm. galīgo nostiprināšanu. Ar ievērtētiem TK 23.c.8). ″ Sigma″ tipa metāla norobežojošās kolonnas.

Tām jābūt aprīkotām ar vadības iekārtām. bet veicot Ceļu specifikācijas 2010 . virzienu saliņas. mehānismi (augstspiediena vai normālspiediena krāsu izsmidzinātāji) un palīgaprīkojums. Ar ievērtētiem TK 23. Ass līnija – autoceļa braukšanas joslas sadaloša līnija. parasti baltā vai dzeltenā krāsā. atļauts lietot krāsu. kur ceļa seguma novērtējums ir zemāks par 4. Iekārtas Ceļa horizontālo apzīmējumu uzklāšanai jālieto mehāniskas pašgājējiekārtas. tad posmos. 920.gada 20. šķērsapzīmējumi. 924.c.4. bultas. 8.4. piemēram.187 Izstrādes gala redakcija – 2009. materiālu sagatavošanu. Ceļa horizontālo apzīmējumu uzklāšanai ar roku darbu lietojamas iekārtas. termoplastiski vai aukstplastiski materiāli. apzīmējums Nr. 8. kas biezāka par 2 mm. 926.4. kas jāuzklāj ar rokām. bultas.2009. 920-923. 925. kas saskaņā ar ražotāja instrukciju ir piemērotas lietojamo materiālu iestrādei.4. rullītis).aprīlis. Ceļa horizontālie apzīmējumi uzklājami ar roku darbu – dažāda veida un konfigurācijas lokāli apzīmējumi.07. Ja pasūtītājs nav paredzējis citādi. kur ceļa seguma novērtējums ir augstāks vai vienāds ar 4. ik pēc 5 m jāatstāj 5 cm pārrāvums. ja nepieciešams.4. Var izmantot iepriekš sagatavotus kontūrelementus un simbolus vai citus līdzekļus. piemēram. gan iemaisītas ceļa horizontālo apzīmējumu uzklāšanai paredzētajā materiālā. izmantojot nepieciešamo palīgaprīkojumu. 927. kā arī.3. gan arī pārberot uzklāto ceļa horizontālo apzīmējumu materiālu. Ceļa horizontālie apzīmējumi 8. Definīcijas Ceļa horizontālie apzīmējumi – uz ceļa seguma virsmas uzklāti garenapzīmējumi. piemēram. žāvēšanu. lai būtu iespējama ūdens notece no brauktuves virsmas.4.8). transportlīdzekļu veida apzīmējumi u. Darba izpilde Darba izpilde jāveic saskaņā ar apzīmējumu dislokācijas plānos paredzēto. transportlīdzekļu veida apzīmējumi.5. Ceļa horizontālais apzīmējums jāuzklāj paredzētajā biezumā. Klājuma biezums jāpārbauda darba izpildes laikā. lidostas skrejceļu zonu apzīmējumiem. Materiāli Jālieto speciāli ceļa horizontālajiem apzīmējumiem paredzēti materiāli – krāsa. Nav atļauts izmantot krāsotāju rokas instrumentus (ota. Pagaidu ceļa horizontālajiem apzīmējumiem stikla lodītes var neizmantot.. sanāksmes labojumiem (prot. 928. 929-939. tad termoplastiskiem vai aukstplastiskiem materiāliem jābūt autoceļu posmos ar jaunu segumu un posmos. apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumi un pagaidu apzīmējumi saskaņā ar LVS 85 ″ Ceļa apzīmējumi″ . ne retāk kā vienu reizi maiņā. Malu līnija – līnija autoceļa brauktuves malās. 8. Uzklājot nepārtrauktu brauktuves malas vai virzienu saliņas līniju. ceļu kniedes. Darba apraksts Ceļa horizontālo apzīmējumu uzklāšana ietver ceļa virsmas sagatavošanu (attīrīšanu. 8. kas nodrošina izpildītā darba atbilstību paredzētajam. lai nodrošinātu ceļa horizontālajiem apzīmējumiem paredzēto gaismas atstarošanas koeficientu. kas nodrošina iestrādājamo materiālu izlietojuma daudzuma regulēšanu un kontroli.4. projektu vai citām pasūtītāja prasībām. apzīmējums Nr. Nr. bet īpašos gadījumos.2. apzīmējums Nr. Jālieto stikla lodītes (vismaz 15 % apjomā no uzklāšanai paredzētā ceļa horizontālo apzīmējumu materiāla apjoma). Ja pasūtītājs nav paredzējis citādi.1. arī citās krāsās. kā arī automātisku ceļa forizontālo apzīmējumu materiāla izsmidzināšanas sprauslu ieslēgšanos. sildīšanu). apzīmējumu uzklāšanu. 8. nevajadzīgo ceļa horizontālo apzīmējumu notīrīšanu (nofrēzēšanu).

188
Izstrādes gala redakcija – 2009.gada 20.aprīlis. Ar ievērtētiem TK 23.07.2009. sanāksmes labojumiem (prot. Nr.8).

vismaz divus mērījumus būvobjektā. Ceļa horizontālo apzīmējumu biezums nedrīkst būt plānāks par pieļauto vairāk par 10 %. Ceļa horizontālo apzīmējumu kopējais biezums, ieskaitot arī esošā apzīmējuma biezumu (ja virsū uzklāj jauno apzīmējumu), nedrīkst pārsniegt 4 mm. Ceļa horizontālais apzīmējums jāuzklāj paredzētajā vietā, ievērojot paredzētos ģeometriskos parametrus – formu un izmēru. Ceļa horizontālā apzīmējuma forma un izmērs jāpārbauda darba izpildes laikā, ne retāk kā vienu reizi maiņā, bet veicot vismaz divus mērījumus būvobjektā. Novirzes no paredzētā nedrīkst pārsniegt 163. tabulā noteiktās. Tā kā ceļa horizontālos apzīmējumus noņemt ir daudz grūtāk nekā uzklāt, tad ieteicams rūpēties par to, lai ceļa horizontālos apzīmējumus uzreiz uzklātu paredzētajā vietā, ievērojot paredzēto formu un izmēru. Satiksmi drīkst ierobežot ne ilgāk kā 15 minūtes pēc apzīmējumu uzklāšanas. Pēc darbu izpildes nedrīkst palikt redzami apzīmējumi neparedzētos apgabalos (arī ″ vecie″ apzīmējumi). 8.4.6. Kvalitātes novērtējums Prasības kvalitātes novērtējumam ir noteiktas LVS EN 1436+A1 ″ Ceļa apzīmējumu funkcionālā efektivitāte″ un LVS 85 ″ Ceļa apzīmējumi″ . Katra ceļa horizontālā apzīmējuma kvalitātei jāatbilst 163. tabulā izvirzītajām prasībām. ggggggg. tabula. Ceļa horizontālo apzīmējumu kvalitātes prasības un nosacījumi testēšanai un mērījumiem
Prasība Metode Izpildes laiks vai apjoms 1) Novietojuma novirze ne- 1) Ar lineālu un mērlenti; drīkst pārsniegt vairāk 2) vizuāli nekā 5 cm uz 15 m garenvirziena ceļa horizontālajiem apzīmējumiem vai nedrīkst 1) Uzmēra katru ceļa atšķirties vairāk nekā 10 horizontālā apzīmējucm no paredzētā pārējiem ma veidu šaubu ceļa horizontālajiem apzīgadījumos par neatbilsmējumiem; tību; 2) nedrīkst būt redzami 2) visā posmā iepriekšējie ceļa horizontālie apzīmējumi vai apzīmējumi neparedzētos apgabalos 1) Nedrīkst atšķirties vairāk 1) Ar lineālu un mērlenti Forma un izmērs nekā 10 % no paredzētā Mehanizēti uzklātu ceļa horizontālo apzīmējumu mērījumi Posmos, kur ceļa seguma novērtējums ir lielāks vai vienāds ar 4 (arī jaunuzbūvētos posmos) Gaismas atstarošanas Klase Q2 koeficients dienas gaisLVS EN 1436, Qd ≥ 100 mcd/m2× lx mā (Qd), ja apzīmējuma (LVS EN 1436 4.2.2.p.) A pielikums virsma ir sausa Gaismas atstarošanas Klase R4 koeficients tumšajā RL ≥ 200 mcd/m2× lx (LVS EN 1436 4.3.p.) laikā (RL), ja Uzmēra katru apzīmēapzīmējuma virsma ir juma veidu visā posmā ik sausa LVS EN 1436, pēc 10 km vai vismaz 2 B pielikums Gaismas atstarošanas Klase RW2 mērījumus būvobjektā koeficients tumšajā RL ≥ 35 mcd/m2× lx (LVS EN 1436 4.3.p.) laikā (RL), ja apzīmējuma virsma ir mitra Apzīmējuma virsmas Klase S1 LVS EN 1436, slīdes pretestība SRT ≥ 45 SRT vienības D pielikums Parametrs

Dislokācija

(LVS EN 1436 4.5.p.)

Ceļu specifikācijas 2010

189
Izstrādes gala redakcija – 2009.gada 20.aprīlis. Ar ievērtētiem TK 23.07.2009. sanāksmes labojumiem (prot. Nr.8).

Parametrs Prasība Posmos, kur ceļa seguma novērtējums ir zemāks par 4 Gaismas atstarošanas Klase Q2 koeficients dienas gaisQd ≥ 100 mcd/m2× lx mā (Qd), ja apzīmējuma (LVS EN 1436 4.2.2.p.) virsma ir sausa Gaismas atstarošanas Balts apzīmējums: koeficients tumšajā Klase R2 laikā (RL), ja RL ≥ 100 mcd/m2× lx apzīmējuma virsma ir Dzeltens apzīmējums: sausa Klase R1 RL ≥ 80 mcd/m2× lx
(LVS EN 1436 4.3.p.)

Metode LVS EN 1436, A pielikums

Izpildes laiks vai apjoms

LVS EN 1436, B pielikums

Gaismas atstarošanas koeficients tumšajā laikā (RL), ja apzīmējuma virsma ir mitra Apzīmējuma virsmas slīdes pretestība

Klase RW1 RL ≥ 25 mcd/m2× lx
(LVS EN 1436 4.3.p.)

Uzmēra katru ceļa horizontālā apzīmējuma veidu visā posmā ik pēc 10 km vai veicot vismaz 2 mērījumus būvobjektā

Klase S1 SRT ≥ 45 SRT vienības
(LVS EN 1436 4.5.p.) Apzīmējums labi redzams, skaidri un nepārprotami uztverams, apzīmējuma zudumi pieļaujami līdz 2% no kopējā blīvi noklātā ceļa horizontālo apzīmējumu laukuma

LVS EN 1436, D pielikums Novērtē ass līniju(1) un malu līniju(1) visā posmā, dokumentē katru 100 m posmu, kurš neatbilst prasībām

Sabrukušajos (avārijas) posmos, kur ceļa seguma novērtējums ir 2 vai zemāks

Vizuālais novērtējums

Vizuāli

Ar roku darbu uzklātu ceļa horizontālo apzīmējumu mērījumi Gaismas atstarošanas Klase Q2 koeficients dienas gaisLVS EN 1436, Qd ≥ 100 mcd/m2× lx mā (Qd), ja apzīmējuma (LVS EN 1436 4.2.2.p.) A pielikums virsma ir sausa Gaismas atstarošanas Balts apzīmējums: koeficients tumšajā Klase R2 laikā (RL), ja RL ≥ 100 mcd/m2× lx apzīmējuma virsma ir Dzeltens apzīmējums: sausa Klase R1 LVS EN 1436, RL ≥ 80 mcd/m2× lx B pielikums (LVS EN 1436 4.3.p.) Gaismas atstarošanas Klase RW2 koeficients tumšajā RL ≥ 35 mcd/m2× lx (LVS EN 1436 4.3.p.) laikā (RL), ja apzīmējuma virsma ir mitra Apzīmējuma virsmas Klase S1 LVS EN 1436, slīdes pretestība SRT ≥ 45 SRT vienības D pielikums

Uzmēra katru ceļa horizontālā apzīmējuma veidu, veicot vienu mērījumu ik 100 m2 vai vismaz 2 mērījumus būvobjektā

(LVS EN 1436 4.5.p.) PIEZĪME(1). Ass līnija (arī braukšanas joslu sadalošā līnija) – viss ceļa horizontālais apzīmējums Nr.920-923, 925, 927, 928 jebkurā pilnā 100 m posmā (novērtējamie posmi nedrīkst pārklāties). Malu līnija – viss ceļa horizontālais apzīmējums Nr. 920, 924 jebkurā pilnā 100 m posmā (novērtējamie posmi nedrīkst pārklāties). Autobusu pietura – viss ceļa horizontālais apzīmējums Nr. 926 visā autobusu pieturas paplašinājumā. Bremzēšanas vai paātrinājuma josla – viss ceļa horizontālais apzīmējums Nr. 926 visā attiecīgajā joslā. Gājēju pāreja – viss ceļa horizontālais apzīmējums Nr. 931 visā gājēju pārejā. Virzienu saliņa – viss attiecīgās virzienu saliņas ceļa horizontālais apzīmējums Nr. 934-936. Atsevišķi elementi – katrs atsevišķs ceļa horizontālais apzīmējums Nr.929, 930, 932, 933, 937-939.

Pasūtītājs jebkurā brīdī pēc saviem ieskatiem var veikt ceļa horizontālo apzīmējumu kvalitātes testēšanu un mērījumus, nosūtot rezultātus būvuzņēmējam. Ja konstatēta ceļa horizontālo apzīmējumu neatbilstība prasībām, būvuzņēmējam iespējami īsā termiņā jāatjauno ceļa horizontālie apzīmējumi prasībām atbilstošā kvalitātē.

Ceļu specifikācijas 2010

190
Izstrādes gala redakcija – 2009.gada 20.aprīlis. Ar ievērtētiem TK 23.07.2009. sanāksmes labojumiem (prot. Nr.8).

8.4.7.

Darba daudzuma uzmērīšana Ceļa horizontālo apzīmējumu darba daudzumu nosaka, aprēķinot blīvi noklāto seguma virsmas laukumu. Uzmērīšanu un aprēķinus veic, izmantojot kādu no šādiem paņēmieniem – automātiski, izmantojot tam attiecīgi aprīkotas marķējamās mašīnas; ar mēriekārtu izdarot mērījumus un veicot attiecīgus laukuma aprēķinus; izmantojot ceļa horizontālo apzīmējumu konstrukciju standartpozīciju laukumus no tabulām un veicot attiecīgus aprēķinus.

Ceļu specifikācijas 2010

191
Izstrādes gala redakcija – 2009.gada 20.aprīlis. Ar ievērtētiem TK 23.07.2009. sanāksmes labojumiem (prot. Nr.8).

8.5.

Elektroapgaismojuma ierīkošana

Elektroapgaismojuma ierīkošana jāparedz saskaņā ar LVS 190-9 un LVS EN 132011;2;3;4. Ieteicams izstrādāt būvprojektu, veicot apgaismojuma aprēķinu. 8.5.1. Definīcijas Apgaismes stabs – balsts, kurš paredzēts turēt vienu vai vairākus apgaismes ķermeņus, var sastāvēt no vienas vai vairākām daļām: stata, iespējama pagarinājuma gabala un, ja nepieciešams, kronšteina apgaismes ķermeņa piestiprināšanai. 8.5.2. Darba apraksts Elektroapgaismojuma ierīkošana ietver darbu izpildes zonas sagatavošanu, elektrokabeļu ieguldīšanu, apgaismes stabu, apgaismes armatūras un apgaismes ķermeņu uzstādīšanu, pieslēgšanu elektrotīklam, kā arī nepieciešamo saskaņojumu iegūšanu apgaismojuma pieslēgšanai elektrotīklam. 8.5.3. Materiāli Apgaismes stabi – metāla, karsti cinkoti, cinka pārklājuma biezums – 60 mikroni, pieļaujamā atkāpe ± 5 mikroni. Elektroapgaismes stabiem jāatbilst LVS EN 40-2, LVS EN 40-3-1;2;3 un LVS EN 40-5. Apgaismes stabu, apgaismes armatūras un apgaismes ķermeņu tipam, pamata konstrukcijai un izmēriem jāatbilst būvprojektā paredzētajam, kā arī ieteicams tos lietot tāda paša veida, kā jau ir šajā maršrutā. Elektrokabeļi, lampas, u.c. elektromateriāli – atbilstoši būvprojektā paredzētajam. 8.5.4. Iekārtas Darbu izpildei nepieciešamās iekārtas vai mehānismus, kas nodrošina kvalitatīvu darba izpildi, izvēlas būvuzņēmējs. 8.5.5. Darba izpilde Darba izpilde jāveic atbilstoši būvprojektam, ņemot vērā elektrotīklu īpašnieka izdotos noteikumus, kā arī citus saistošos dokumentus. 8.5.6. Kvalitātes novērtējums Uzstādītā elektroapgaismojuma veidam, izmēriem un izvietojumam jāatbilst paredzētajam. Uzstādītajai elektroapgaismojuma līnijai jebkurā pārredzamā apgabalā nedrīkst būt vizuāli novērojamu izkropļojumu vertikālajā un horizontālajā plaknē. Apgaismojuma funkcionālajām īpašībām ir jāatbilst paredzētajam. 8.5.7. Darba daudzuma uzmērīšana Uzstādītā elektroapgaismojuma darbu daudzums jāuzmēra atbilstoši darba daudzuma sarakstā norādītajiem darbiem un to mērvienībām.

Ceļu specifikācijas 2010

jābūt vismaz 600 mm diametrā. Materiāli Ūdens noteku pārsedzes (taisnstūra. Ja nav paredzēts citādi. atbalsta konstrukcijas uzstādīšanu vai esošās atbalsta konstrukcijas remontu. • atbilstošā klase (piemēram.E 600 klase – brauktuvēm. C 250 klasei ar reljefa augstumu no 2 līdz 6 mm. kuri varētu nenodrošināt to piemērotu izmantošanu. Nr. kas nosedz ūdens notekas vai lūkas atvērumu. diametrs 600mm. Ar ievērtētiem TK 23. Lūkas pārsedze – lūkas daļa. . Darba apraksts Ūdens noteku pārsedžu vai lūku pārsedžu uzstādīšana vai nomaiņa ietver veco elementu novākšanu. 8. kā arī vēlāku regulēšanu vai piegulošās skartās teritorijas atjaunošanu. lai neapdraudētu paredzētās satiksmes (piemēram. kas uztver un balsta režģi un/vai vāku. sanāksmes labojumiem (prot. B 125.C 250 klase – brauktuvēm līdz 0. tad ūdens noteku pārsedzes un lūku pārsedzes atkarībā no to klases (pēc LVS EN 124) jāparedz uzstādīt šādās vietās: .07. 8. Lūka – kamera vai pieejas šahta apakšzemes sistēmām. ja nepieciešams.2. 8. ja AADTj. ar caurteces atvērumu 600 cm2. kas sastāv no rāmja un režģa un/vai vāka un ir novietota uzstādīšanas vietā uz ūdens notekas rezervuāra.6. kuras var izmantot vairākām klasēm (piemēram. 8. vai nomaiņu. kas paredzētas apkalpojošā personāla iekļūšanai.1. Režģa veids un novietojums jāparedz tā. velosipēdu) kustības drošību.D 400 klase – brauktuvēm. .192 Izstrādes gala redakcija – 2009. E 600 un F 900 klasei ar reljefa augstumu no 3 līdz 8 mm.3. pievestā ≤ 3500. Uz visiem vākiem.8). Rāmis – ūdens notekas pārsedzes vai lūkas pārsedzes fiksētā daļa. ja AADTj. D 400. D 400 – E 600). vāks atverams eņģē) izgatavotas no čuguna. Vāks – ūdens notekas pārsedzes vai lūkas pārsedzes kustīgā daļa(s). ūdens noteku pārsedžu vai lūku pārsedžu uzstādīšanu.6. . Tips jāsaskaņo ar attiecīgo komunikāciju pārvaldītāju. pievestā > 3500. Ceļu specifikācijas 2010 . Ūdens notekas pārsedze – ūdens notekas daļa. .F 900 klase – aviācijas segumiem. Lūku pārsedžu vāku virsmai 10-70% platībā jābūt ar reljefu: • A 15. Režģis – ūdens notekas pārsedzes vai lūkas pārsedzes pārvietojamā daļa(-s).5m attālumā no brauktuves malas.B 125 klase – autostāvvietām. • D 400. režģiem un rāmjiem jābūt LVS EN 124 9.A 15 klase – gājēju un velosipēdistu celiņiem. tā izvadīšanai kanalizācijas sistēmā. Lūku pārsedžu atverēm. D 400) vai rāmju klases. punktā paredzētajam marķējumam: • EN 124 (kā Eiropas standarta marķējums). E 600 un F 900 klases lūku pārsedžu ielaiduma dziļumam jābūt vismaz 50 mm.2009.gada 20. ja vāks pret nobīdi nav nodrošināts ar bloķētājierīci. . Ieteicams izstrādāt būvprojektu. kas sastāv no rāmja un vāka un/vai režģa. Ūdens noteku pārsedžu vai lūku pārsedžu uzstādīšana vai nomaiņa Ūdens noteku pārsedžu vai lūku pārsedžu uzstādīšana vai nomaiņa jāparedz saskaņā ar LVS EN 124. Definīcijas Ūdens noteka – ierīce virszemes ūdens uztveršanai. restīte atverama eņģēs) un peldošās (teleskopiskās) lūku pārsedzes (apaļa.6. kas caur sevi pieļauj ūdens caurplūdi uz ūdens noteku. bez defektiem.aprīlis.6.

8. Ar piemērotiem darba izpildes paņēmieniem ap esošo pārsedzi ir jāaizvāc vecais seguma un montāžas javas materiāls. spiedes stiprībai pēc 28 dienām jābūt vismaz 60 N/mm 2. E 600. • var būt arī: papildu marķējums par lietojumu vai īpašnieku. izvēlas būvuzņēmējs.6. vai arī ir jāmūrē no ķieģeļiem. kas nodrošina kvalitatīvu darba izpildi. Sienu izturībai jābūt pietiekamai. lai galarezultātā režģis vai vāks būtu vienā līmenī ar paredzēto seguma virsmu. testējot pēc LVS EN 12390-3) betons – noteku un lūku klasēm C 250. sanāksmes labojumiem (prot. kuru stiprības marka ir vismaz M 250. salizturības marka ir vismaz F 50 un ūdens necaurlaudība ir vismaz W 2. nepiesārņojot kameru. ja tāda ir. Gredzeni jāmontē vai ķieģeļi jāmūrē ar atbilstošu montāžas javu. E 600. Iekārtas Darbu izpildei nepieciešamās iekārtas vai mehānismus. tad šeit izvirzītās prasības var neievērot. ja AADTj. Betons B15 atbilstošs LVS EN 206-1 – noteku un lūku klasēm A 15. • Uzstādot/nomainot vai regulējot esošās ūdens noteku pārsedzes (gūlijas). salizturības marka ir vismaz F 50 un ūdens necaurlaudība ir vismaz W 6. Nr. spiedes stiprībai pēc 28 dienām jābūt vismaz 50 N/mm2. ražotāja nosaukums un/vai identifikācijas zīme un ražošanas vieta. ap esošo pārsedzes rāmi iezīmē rakšanas platību. Māla ķieģeļos nedrīkst būt kaļķa ieslēgumi. Jāprecizē augstuma atzīmes rāmja uzstādīšanai.5.4.pievestā ≤ 3500 (vismaz 60 Nmm2. kā arī ir jāizpilda izvirzītās prasības gala kvalitātei. tehniskais stāvoklis. Ja nepieciešams.2009.193 Izstrādes gala redakcija – 2009. Rāmja uzstādīšana jāveic šādi: Ceļu specifikācijas 2010 . Rāmis ir jānomontē. tad pēc veicamo darbu saskaņošanas ar pasūtītāju tā jāremontē vai jānomaina. nepieciešamības gadījumā izmantojot piemērotu mehānisku pacelšanas ierīci.gada 20. Ja kamera vai balstošā konstrukcija ir ar redzamiem defektiem. Māla ķieģeļi. ja AADTj. Ātri cietējoša [+200 C spiedes stiprībai pēc 1 stundas jābūt vismaz 20 N/mm 2. vai uzstādot/nomainot lūku pārsedzes. Betona gredzeni. ja AADTj. ja AADTj. Ir jāpārbauda arī ūdens notekas pievadcaurules.8). Ātri cietējošs (+200 C spiedes stiprībai pēc 1 stundas jābūt vismaz 12 N/mm 2. • sertifikācijas institūcijas zīme.pievestā ≤ 3500 (vismaz 85 Nmm2. testējot pēc LVS EN 1339 izurbtus cilindriskus paraugus vai testējot ar nesagraujošām metodēm. ja esošā kamera ir būvēta no dzelzsbetona grodiem. D 400. tabulā izvirzītajām prasībām. lai balstītu rāmi ar vāku vai režģi un uzņemtu iespējamo transporta slodzi. Darba izpilde PIEZĪME. D 400. Bitumena emulsija atbilstoša Ceļu specifikāciju 137. lai tā būtu tīra un nebojāta. lai pilnībā atsegtu rāmi. Ja pievads nedarbojas. Montāžas java jāsagatavo un ar to jāstrādā. Ar ievērtētiem TK 23. B 125. kuru stiprības klase ir vismaz C 20/25. tad. testējot attiecīgi pēc LVS EN 772-1. 8. F 900. F 900. jālieto attiecīga augstuma dzelzsbetona gredzeni. LVS EN 772-18 un LVS 405. Ja izpildes tehnoloģija atkarībā no pārsedzes konstrukcijas atšķiras no šeit aprakstītās. produkta identifikācija (nosaukums un/vai kataloga numurs). ja esošā kamera ir mūrēta. ir jāveic ūdens notekas pievadcaurules remonts vai nomaiņa. Ir jānovērtē kameras sienu (balstošās konstrukcijas) tehniskais stāvoklis.07.pievestā > 3500 un sabiedriskā transporta pieturu paplašinājumos). kas var būt kodēta. Pirms pārsedzes uzstādīšanas/nomaiņas vai gūlijas regulēšanas darbu uzsākšanas jāsagatavo ūdens notekas kameras augšējā mala.aprīlis. Ir jāievēro montāžas javas ražotāja noteiktie javas kārtas iestrādes pieļaujamie biezumi.pievestā > 3500 un sabiedriskā transporta pieturu paplašinājumos). precīzi ievērojot ražotāja ieteikumus.6. pēc veicamo darbu saskaņošanas ar pasūtītāju. testējot pēc LVS EN 12390-3] montāžas java – noteku un lūku klasēm C 250. bet šādā gadījumā pirms darba uzsākšanas konkrētā tehnoloģija ir jādeklarē.

jāveic pasākumi. • ja vāks vai režģis atrodas augstāk par ielas līmeni. Pēc tam. uzliekot to pāri vākam Satiksmes kustībai virzoties pāri pārsedzei Pārbaudes apjoms Visā būvobjektā Visā būvobjektā Visā būvobjektā • PIEZĪME(1) Ja prasību nenodrošina. kas to novērš.gada 20. tad rāmis jāiegremdē. Nr. nepieciešamības gadījumā izmantojot atbilstošu iekārtu (rāmim stabili un pilnībā jābalstās uz montāžas javas kārtas). • pēc rāmja uzstādīšanas pareizā stāvoklī tā malas jānosedz ar vismaz 10 mm biezu montāžas javas kārtu • pēc tam ap rāmi ir tā jāiestrādā betons. Jābūt atbilstoši atjaunotām visām skartajām brauktuves segas konstruktīvajām kārtām.2009.6. Prasības ūdens noteku pārsedžu vai lūku pārsedžu kvalitātei. Ceļu specifikācijas 2010 .07. 8. režģa vai vāka augstums jāregulē atkārtoti. • tad bez kavēšanās uz montāžas javas jāuzstāda rāmis vajadzīgajā pozīcijā.6.aprīlis. Parametrs Režģa augstums(1) Vāka augstums(1) Vāka vai režģa stabilitāte un klusums(2) Prasība 0/-8 mm attiecībā pret seguma virsmu +5/-5 mm attiecībā pret seguma virsmu Vāks vai režģis rāmī nedrīkst kustēties un radīt troksni Metode Ar 3 m latu.6. 8.8). Tas panākams kontaktvirsmu mehāniski apstrādājot. tabula. Vāks vai režģis jāsavieto ar rāmi tā. Kvalitātes novērtējums Jābūt atjaunotai visai pārsedžu nomaiņas gaitā skartajai teritorijai ne sliktākā stāvoklī par sākotnējo. tad rāmis jāizceļ. viegli uzsitot pa to ar koka vai gumijas āmuru līdz tiek sasniegta nepieciešamā augstuma atzīme. tabulā izvirzītajām prasībām. trīspunktu atbalsta konstrukciju vai jebkuru citu piemērotu metodi. uzliekot to pāri režģim Ar 3 m latu. • jāpārbauda. • ja vāks vai režģis atrodas zemāk par seguma virsmu. uz balstošās konstrukcijas jāuzklāj montāžas java pietiekamā un ražotāja ieteiktā biezumā. jānomaina. kad montāžas java un betons ir sasniedzis nepieciešamo stiprību (pēc 1 stundas). Ar ievērtētiem TK 23. lai rāmja apakšmala pa perimetru tiktu nosegta ar vismaz 5cm biezu betona kārtu. lai būtu nodrošināta tā stabilitāte un klusums no satiksmes kustības. rāmja ārējās metāla malas jānoklāj ar bitumena emulsiju un ap rāmi ir jāizbūvē paredzētās ceļa segas konstruktīvās kārtas.7. jāpapildina montāžas javas kārta un rāmis jāuzstāda atkārtoti. Uzstādīto vai nomainīto ūdens noteku pārsedžu vai lūku pārsedžu kvalitātei jāatbilst 164. • rāmja vākam vai režģim jābūt vienā līmenī ar seguma virsmu. izmantojot amortizējošas starplikas. sanāksmes labojumiem (prot. Darba daudzuma uzmērīšana. Ūdens noteku pārsedžu vai lūku pārsedžu uzstādīšanas vai nomaiņas darba daudzumu uzskaita gabalos. hhhhhhh.194 Izstrādes gala redakcija – 2009. vai montāžas javā nav radušās poras. ja nepieciešams – kopā ar režģi. vai arī vāks. Satiksmes kustība pār atjaunoto pārsedzi atļauta ne ātrāk kā 2 stundas pēc pēdējās betona iestrādes. Teleskopiskās lūkas pārsedzes paceļamā rāmja (čaulas) balstīšanai (noregulēšanai) projektētajā līmenī zem rāmja gredzena ir jāiebūvē attiecīgi paredzētā asfalta kārta. PIEZĪME(2) Ja vāks vai režģis kustas rāmī un/vai tas no satiksmes kustības rada troksni.

Var lietot arī filtrācijai. Apzaļumošana Specifikācija paredzēta gan būves apkārtējās teritorijas sakārtošanai. kas paredzēts zālājam saulainās vietās. kas ir augstāki par 6 m. zālāju sēklu un citu sastāvdaļu veids un sastāvs.tml. mēslojuma un saistvielas maisījumu hidrosēšanai. kas paredzēts iebūvēšanai dažādās ceļa konstrukcijās.7. planēšana). Nogāžu nostiprināšana ar ģeosintētiskiem materiāliem – nogāžu vai citu virsmu nostiprināšana. lietojot ģeosintētiskos un citus materiālus. Nr. Materiāli Augu zeme. vai ierakumus un uzbērumus. un kas nodrošina labu zālāja iesakņošanaos un augšanu. Būvuzņēmējam ir jādeklarē mulčas. Ūdens atvadei no armogrunts masīva lieto šķembu kārtu ar lielu neaizpildīto poru saturu un ģeotekstila filtru Ceļu specifikācijas 2010 . lai paaugstinātu to noturību vai nestspēju. vai atbalsta sienu izveidei.gada 20. zālāju sēklu un citu sastāvdaļu maisījumu.7. armogrunti – kompozītmateriālu no ģeorežģa un grunts. kas aizpildīta atbilstoši LVS EN ISO/IEC 17050-1 prasībām.8). 8. 8. t. to izsmidzinot (izlejot) uz sagatavotas nostiprināmās virsmas. kas stāvākas nekā 1:1. sanāksmes labojumiem (prot.1. līmēts u. kā arī vajadzīgo izejmateriālu sagatavošanu vai ražošanu. • lietojams zālājam piemērots mēslojums ar barības vielām. izlietojuma daudzums un iestrādes nosacījumi. Zālāju sēklu tīrībai ir jābūt ≥ 95 % un dīdzībai ≥ 85 %. mulčas. kas paredzēts zālājam ēnainās vietās.7. tad pirms darba izpildes jāveic ģeodēziskie mērījumi. Būvuzņēmējam jādeklarē mēslojuma veids un barības elementu sastāvs. ja paredzēts. gan arī nogāžu nostiprināšanai. tās nosedzot ar augu zemi un iesējot zālāju. mēslojuma. kas stāvāks par izmantotā materiāla dabīgā nobiruma leņķi. Ģeosintētisks materiāls – sintētisks materiāls (austs. ieskaitot vertikālas. veicot arī citus labiekārtošanas vai nostiprināšanas pasākumus.195 Izstrādes gala redakcija – 2009. atdalīšanai vai aizsardzībai. 8. Ja nepieciešams. Armēšanai ieteicams lietot ģeorežģus. kurām piemīt galvenokārt lēna iedarbība. 8. var lietot atbilstošu ūdens. austos. armētos un neaustos ģeotekstilus. Definīcijas Apzaļumošana – teritorijas vai nogāžu virsmu nosegšana ar augu zemi un zālāja izveidošana. Darba apraksts Apzaļumošana. Ja paredzēts. • jālieto zālāju sēklas.. tiem jābūt ražotāja izdotai tehnisko īpašību datu lapai un ražotāja vai piegādātāja deklarācijai.2.aprīlis. kā arī augu zemei ir jābūt ar pietiekamu humusa saturu.07.i. Ja paredzēts izmantot ģeosintētiskus materiālus. projektēšana un darba daudzuma aprēķini. lai tās neaizskalo ūdens. mēslojuma. Nogāžu nostiprināšana ar hidrosēšanu – nogāžu vai citu virsmu nostiprināšana ar speciāli sagatavotu šķiedrvielu.7.2009. sēklas. tad nogāžu nostiprināšanai jāizstrādā ar aprēķinu pamatots risinājums. piegādi un iestrādi.). Armogrunti lieto nogāžu. Ar ievērtētiem TK 23.3. kā arī nogāžu vai teritoriju nostiprināšana. ietver nepieciešamo pamata vai virsmu sagatavošanu (līdzināšana. testējot pēc LVS EN 13039. ēnainai vietai – sēklu maisījumu. zālāju sēklas un mēslojums: • lietojamās augu zemes organisko vielu un pelnu saturam jābūt ≥ 5 %. bet saulainai vietai – sēklu maisījumu. Nogāžu (teritoriju) nostiprināšana ar augu zemi – nogāžu vai citu virsmu nostiprināšana. Ja zemes klātnes nogāzes paredz ar slīpumu. kā arī atbilstošas tehnoloģijas. izveidojot zālāju. paredzot noteiktai vietai piemērotu dīgtspējīgu sēklu.tml. kas ir izturīgas pret paaugstinātu sāļu koncentrāciju. u.

un zālāju sēklu izlietojumam jābūt vismaz 40 g/m2. lai iesētais zālājs iesakņotos veģetācijas periodā pirms ziemas iestāšanās. tad zālāja sēšana jāparedz pēc ziemas sezonas – nākamā gada pavasarī. Nogāžu armēšanas tehnoloģijai jāatbilst paredzētajai. mērvienība Testēšanas metode Stiepes stiprība F Pagarinājums pie maksimālās slodzes ε Statiskā caurdure (CBR tests)(1) Dinamiskās perforācijas pretestība (konusa trieciena tests)(1) Ūdens caurlaidība perpendikulāri plaknei(2) Ilgizturība PIEZĪME(1) Īpašības definē ģeotekstiliem. Ar ievērtētiem TK 23. Nogāžu preterozijas materiāli jāieklāj uz sagatavotas nogāzes: tā jānolīdzina paredzētajā slīpumā. nogāzes un virsmas jāapzaļumo un jānostiprina piemērotos meteoroloģiskajos apstākļos. 8. jāpieblīvē.2009. Ģeorežģa savienojumiem drīkst lietot tikai paredzētos materiālus un izstrādājumus. masīva aizmugures sienai. vibroplātnes vai veltņi ar nelielu masu. LVS EN ISO 10319 LVS EN ISO 10319 LVS EN ISO 12236 LVS EN 918 LVS EN ISO 11058 LVS EN 13251.gada 20. Materiālu veidu un stiprības prasības nosaka aprēķinos un uzrāda būvprojektā. lai grunts nepārmitrinātos. Būvprojektā jādefinē 165. ja nepieciešams. Armējuma soļa pieļaujamās novirzes ir ± 2 cm. kā arī jāseko. tabulā norādītās materiālu deklarējamās īpašības. B. Ja tehnoloģija projektā nav noteikta. Pieslēgumi esošām teritorijām vai konstrukcijām jāizveido lēzeni.7. PIEZĪME(2) Nosaka.1 – 0. lai izvairītos no deformācijām apdares virsmā. . Ja sēj sausā laikā un zeme ir sausa. tad jaapzaļumo ne mazāk kā 1 m platumā pie ceļa vai ielas konstrukcijām. kā arī.tabula) Īpašība. ja jāmazina ūdens spiediens nogāzē. kas ir atkarīgs no armējuma soļa un grunts veida (apmēram puse no armējuma soļa).07. pielikums Stāvu nogāžu erozijas novēršanai var paredzēt lietot trīsdimensiju preterozijas paklājus. tabula. Nogāžu nostiprināšanas ģeosintētisko materiālu īpašības (LVS EN 13251.septembrim (ja tas nav iespējams. un ausnes kārta nekavējoties ir jāpieblīvē. Pirms apzaļumošanas vai nostiprināšanas darbu sākšanas teritorija vai nogāzes jānolīdzina. tad ir jālaista. jābūt 10 cm.2 m biezumā (augu zemes biezums ir Ceļu specifikācijas 2010 Iekārtas . Augu zeme jāizlīdzina vienmērīgā biezumā ar tādu aprēķinu. sanāksmes labojumiem (prot. ieteicams ne vēlāk kā līdz 15. iestājoties piemērotiem klimatiskajiem apstākļiem). apdares kārtas tiešā tuvumā jālieto blīvēšanas iekārtas ar mazāku iedarbību. blīvējamās kārtas biezumu ieteicams samazināt. režģus. lai pēc zālāju sēklu iesēšanas iegūtu paredzēto augu zemes kārtas biezumu. Zālāja sēklas jāsēj vai jāiestrādā mitrā augsnē tā. Nr. tad būvuzņēmējs var izmantot materiāla ražotāja ieteikto ieklāšanas tehnoloģiju.4. Darba izpilde Teritorijas.aprīlis. iiiiiii. Iestrādājamās grunts kārtas jāblīvē biezumā. Zālāja sēklas sēšanas laikā ir jāiestrādā augsnē līdz 1 cm dziļumā. 1.8). ja nav paredzēts cits biezums. augu zemes kārtas biezumam. 8. Lietojot mālainas gruntis. uz tās jāuzklāj augu zeme 0.7. sietus un dažādus citus sintētiskos un dabiskos materiālus..5. Jāiestrādā pamatmēslojums 25-30 g/m2. piemēram.. Ja nav paredzēts citādi.196 Izstrādes gala redakcija – 2009. Apzaļumojot un nostiprinot ar augu zemi. Būvējot atbalstsienas.

Ar ievērtētiem TK 23. jjjjjjj. tabula. nogāzes augšā jāizrok nostiprinājuma grāvis. sanāksmes labojumiem (prot. Izpildīto darbu kvalitātei jāatbilst 166. Preterozijas trīsdimensionālajiem paklājiem uzklāj augu zemi ~ 5 cm biezumā un viegli noblīvē.6.2009.aprīlis. ar nodrošinātu ūdens noteci. Nostiprināto nogāžu (virsmu) kvalitātes prasības un nosacījumi testēšanai un mērījumiem Parametrs Prasība Jāatbilst paredzētajam Jābūt nodrošinātai Virsmām jābūt noplanētām Ne stāvākas par paredzēto Ne mazāks par paredzēto Metode Vizuāli Vizuāli Vizuāli Ar šabloniem Ar piemērotiem mērinstrumentiem Vizuāli Nostiprinājuma veids Ūdens atvade Līdzenums Slīpums. Jākontrolē nostiprināto nogāžu vai citu virsmu laukums visā platībā.07.7. ja paredzēts Biezums vai izlietojuma daudzums Zālāja kvalitāte 8. Izpildes laiks vai apjoms Pastāvīgi Pastāvīgi Pastāvīgi Jebkurā vietā šaubu gadījumā par atbilstību Vismaz trīs vietās būvobjektā Visā būvobjektā Zālājs uzdīdzis un iesakņojies visā platībā Darba daudzuma uzmērīšana Jāuzmēra nostiprinātās nogāzes platība. atkarīgs no nogāzes grunts).7. pārklājums līdz 0. veicot nepieciešamos mērījumus un aprēķinus. Kvalitātes novērtējums Apzaļumotajām un nostiprinātajām teritorijām.1 m.gada 20. Zālāju var sēt pirms preterozijas materiāla ieklāšanas vai arī pēc tam (tas atkarīgs no izvēlētā materiāla veida). 8. nogāzēm (virsmām) jābūt līdzenām. Ceļu specifikācijas 2010 .7.0 – 1. augsne viegli jānoblīvē. attēls Materiāls jānostiprina nogāzē ar U-veida skavām 1.197 Izstrādes gala redakcija – 2009. Nr. 1.5 m attālumā. tabulā izvirzītajām prasībām.8).

daļa. Laboratorijas atsauces blīvuma un ūdens satura testēšanas metodes. 9. Ievads. Daļiņu izmēra sadalījuma noteikšana. oglekļa dioksīda un sārmu daudzuma noteikšana cementā.aprīlis. sanāksmes labojumiem (prot.1. Smilts ekvivalenta tests. Minerālmateriālu plūšanas koeficients. Sijāšanas metode. Minerālo materiālu ģeometrisko īpašību testēšana. 1. Drupināto un lauzto virsmu procenta noteikšana rupjo minerālo materiālu daļiņās. Testēšanas metodes. Laboratorijas paraugu samazināšanas metodes. Paraugu ņemšanas metodes Minerālo materiālu vispārējo īpašību testēšana. daļa. Testa sieti. Vienkāršota petrogrāfiska apraksta procedūra un terminoloģija. 5. Ceļu specifikācijas 2010 . 7.2009. daļa. sieta acu nominālais izmērs. 2. Minerālmateriālu ģeometrisko īpašību testēšana. 1. Minerālmateriālu ģeometrisko īpašību testēšana. Smalko daļiņu novērtēšana. daļa. daļa. 4. Vispārējais aprīkojums un kalibrēšana. 9. Gliemežvāku procentuālais daudzums rupjās pildvielā. Plākšņainības indekss. nesaistītas un hidrauliski saistītas kārtas Cementa pārbaudes metodes. Bitumens un bitumena saistvielas. Minerālmateriālu ģeometrisko īpašību testēšana. Minerālmateriālu daļiņu formas noteikšana. Minerālo materiālu vispārējo īpašību testēšana. Karstā asfalta maisījumu testēšanas metodes. Daļiņu izmēra sadalījuma noteikšana. 2. 1. daļa. daļa. daļa. Gliemežvāku satura noteikšana. daļa.gada 20. Hlorīdu. Minerālmateriālu ģeometrisko īpašību testēšana. Virsmas īpašību novērtēšana. daļa. Būvkaļķi. 27. vispārējas prasības un paraugu ņemšana. Nr. 3. I LVS EN 932-1 LVS EN 932-2 LVS EN 13286-1 LVS EN 58 LVS EN 12697-27 Paraugu ņemšana Minerālo materiālu vispārējo īpašību testēšana. 3. II LVS EN 196-21 LVS EN 459-2 LVS EN 932-3 LVS EN 932-5 LVS EN 933-1 LVS EN 933-2 LVS EN 933-3 LVS EN 933-4 LVS EN 933-5 LVS EN 933-6 LVS EN 933-7 LVS EN 933-8 Minerālmateriāli.07.8). Bituminētie maisījumi. daļa. 8. Minerālmateriālu ģeometrisko īpašību testēšana.198 Izstrādes gala redakcija – 2009. Formas indekss. 6. daļa. PIELIKUMI Standarti un testēšanas metodes Standarta nosaukums Standarta Nr. 2. Bitumena saistvielu paraugu ņemšana. Minerālmateriālu ģeometrisko īpašību testēšana. daļa. Paraugu ņemšana. Minerālo materiālu vispārējo īpašību testēšana. Minerālmateriālu ģeometrisko īpašību testēšana. daļa. Daļiņu formas noteikšana. Nesaistītie un hidrauliski saistītie maisījumi. 5. Ar ievērtētiem TK 23. daļa.

5. Minerālmateriālu termisko un dēdēšanas īpašību testēšana. 5. 2. 1. 3. Smalko daļiņu novērtēšana. Salizturības noteikšana. Ķīmiskās analīzes. Metilēnzilā tests. daļa. Drupināšanas izturības noteikšanas metodes. Magnija sulfāta tests. daļa. Laboratorijas atsauces blīvuma un ūdens satura testēšanas metodes. Nodiluma pretestības noteikšana (mikro-Deval). Irdena bēruma blīvuma un porainības noteikšana. 1. daļa. Ar ievērtētiem TK 23. Nesaistītie un hidrauliski saistītie maisījumi. Delta gredzena un lodes metode. Minerālmateriālu ķīmisko īpašību testēšana. Nesaistītie un hidrauliski saistītie maisījumi. daļa. 9. daļa.2009. 7. daļa. Pulējamības vērtības noteikšana. Eluātu sagatavošana izskalojot minerālmateriālus. daļa. 9. 1. Bituminētajos maisījumos lietotā minerālā aizpildītāja testēšana. daļa. Minerālmateriālu termisko īpašību un klimatisko iedarbju izturības testēšana. daļa. Smalko daļiņu novērtēšana. Piknometra metode. Aizpildītāja daļiņu blīvuma noteikšana. Minerālmateriālu mehānisko un fizikālo īpašību tetēšana. 11. 3. 1. Minerālmateriālu mehānisko un fizikālo īpašību tetēšana.07. Vārīšanas tests ″Sonnenbrand″ bazaltam. Abrazīvās dilumizturības noteikšana pret riepu radzēm – Nordiskais tests. daļa. 8. 3.gada 20. Klasifikācijas testēšana rupju reciklētu materiālu sastāvdaļām. Proktora sablīvēšana.aprīlis. Minerālmateriālu termisko un atmosfēras iedarbības īpašību testēšana. daļa. Ūdens satura noteikšana žāvējot ventilējamā krāsnī. Ievads. daļa. Hidrauliski saistītu maisījumu spiedes pretestības testēšanas metode. Minerālmateriālu mehānisko un fizikālo īpašību tetēšana. 6. Minerālmateriālu mehānisko un fizikālo īpašību tetēšana. Minerālmateriālu ģeometrisko īpašību testēšana. Daļiņu blīvuma un ūdens absorbcijas noteikšana. daļa. daļa. Minerālo materiālu termisko un atmosfēras iedarbības īpašību testēšana. Minerālmateriālu mehānisko un fizikālo īpašību tetēšana. Minerālmateriālu mehānisko un fizikālo īpašību tetēšana. LVS EN 933-9 LVS EN 933-10 prEN 933-11 LVS EN 1097-1 LVS EN 1097-2 LVS EN 1097-3 LVS EN 1097-5 LVS EN 1097-6 LVS EN 1097-7 LVS EN 1097-8 LVS EN 1097-9 LVS EN 1367-1 LVS EN 1367-2 LVS EN 1367-3 LVS EN 1367-5 LVS EN 1744-1 LVS EN 1744-3 LVS EN 13179-1 LVS EN 13242+A1 LVS EN 13285 LVS EN 13286-1 LVS EN 13286-2 LVS EN 13286-41 Standarta nosaukums Minerālmateriālu ģeometrisko īpašību testēšana. daļa. 2. 2. Laboratorijas atsauces blīvuma un ūdens satura testēšanas metodes. daļa. Nesaistītie un hidrauliski saistītie maisījumi. sanāksmes labojumiem (prot. Termiskās trieciena izturības noteikšana. Minerālmateriāli nesaistītajiem un hidrauliski saistītajiem maisījumiem būvniecībai un ceļu konstrukcijām Nesaistītie maisījumi. 10. Specifikācijas. Minerālmateriālu mehānisko un fizikālo īpašību tetēšana. 41.8). Minerālo materiālu ķīmisko īpašību testēšana. Aizpildītāja granulometriskais sastāvs (sijāšana gaisa strūklā).199 Izstrādes gala redakcija – 2009. Vispārējā prasības un paraugu ņemšana. daļa. daļa. Standarta Nr. Minerālmateriālu mehānisko un fizikālo īpašību tetēšana. daļa. daļa. Nr. daļa. 1. Ceļu specifikācijas 2010 . Minerālmateriālu ģeometrisko īpašību testēšana.

Skrīninga testa metode hidrolīzes pretestības noteikšanai ūdenī. Nepieciešamie raksturojumi lietošanai ceļu un citu satiksmes platību būvniecībā (izņemot dzelzceļus un asfalta segas) Ģeotekstilijas un ģeotekstiliju izstrādājumi. Ģeotekstilijas un ģeotekstiliju izstrādājumi. daļa. Ceļu specifikācijas 2010 . Ģeotekstilmateriāli un tiem radniecīgi izstrādājumi. Ģeosintētiskie izstrādājumi. 1. Ģeotekstilmateriāli un tiem radniecīgi izstrādājumi. Ģeotekstilmateriāli un tiem radniecīgi izstrādājumi.2009. Nr. III LVS EN 918 LVS EN 12224 LVS EN 12225 LVS EN 12447 LVS EN 13249 LVS EN 13251 LVS EN ISO 10319 LVS EN ISO 10722 LVS EN ISO 11058 LVS EN ISO 12236 LVS EN ISO 12956 LVS EN ISO 12957-1 LVS EN ISO 12957-2 Ģeomateriāli Ģeotekstilmateriāli un tiem radniecīgi izstrādājumi. Standard Method of Test for Determination of Organic Content in Soils by Loss of Ignition. lietojot zemē ierakšanas testu. Methods of Test for Soils for Civil Engineering Purposes Part 9: In-Situ Tests. Standarta Nr. Berzes raksturlielumu noteikšana. Statiskais caurdures tests. LVS EN 14227-1 AASHTO T205 ASTM D2167-08 ASTM D1556-07 BS 1377-9 DIN 18134 AASHTO T267-86 LVS EN 10025-1 ГОСТ 25584-90 Standarta nosaukums Hidrauliski saistītie maisījumi būvniecībai un ceļu konstrukcijām. Vispārīgie tehniskie piegādes nosacījumi. Berzes raksturlielumu noteikšana. Tiešās bīdes tests. Методы лабораторного определения коэффициента фильтрации. 1.aprīlis. Determining the deformation and strength characteristics of soil by the plate loading test. pamatu un balsta konstrukciju būvniecībā. Platjoslu stiepes tests. sanāksmes labojumiem (prot. Nepieciešamais raksturojums to lietošanai zemes darbos. Ūdens caurlaidības raksturojuma noteikšana perpendikulāri plaknei.07. daļa. Ģeosintētiskie izstrādājumi. Standard Test Method for Density and Unit Weight of Soil in Place by the Rubber Balloon Method. Dinamiskās perforācijas tests (konusa trieciena tests). Karsti velmētie izstrādājumi no konstrukciju tēraudiem. Ģeosintētiskie izstrādājumi. Ar cementu saistīti maisījumi ceļa pamata virskārtām un apakškārtām Standard Method of Test for Density of Soil In-Place by the Rubber-Balloon Method. Ģeosintētiskie izstrādājumi. Standard Test Method for Density and Unit Weight of Soil in Place by Sand-Cone Method. 2.8). Ģeosintētiskie izstrādājumi. Noturība pret atmosfēras apstākļu iedarbību.gada 20. Graudaina materiāla radīti bojājumi. bez slodzes. Грунты. Indeksa testēšanas procedūra mehānisko bojājumu noteikšanai atkārtotas slodzes iedarbībā. Raksturīgāko atveru lielumu noteikšana.200 Izstrādes gala redakcija – 2009. Ģeotekstilmateriāli un tiem radniecīgi izstrādājumi. Ar ievērtētiem TK 23. Ģeotekstilmateriāli un tiem radniecīgi izstrādājumi. Mikrobioloģiskās pretestības noteikšanas metode.

Atbilstības novērtēšana.8). 5. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes. daļa. 22. Rotācijas iztvaicētājs. daļa. Maršala tests. 35. 12. 1. daļa. Bituminētie maisījumi. Bituminētie maisījumi. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes. 16. Bituminētie maisījumi.aprīlis. 28. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes. 10. 18. Bituminētie maisījumi. daļa. daļa. 4. 30. Bituminēto maisījumu paraugu ūdensjutības noteikšana.gada 20. Maksimālā blīvuma noteikšana. Bituminētie maisījumi. daļa. daļa. Bituminētie maisījumi. 13. Bituminētie maisījumi. Slīpās plaknes tests. Bitumena atgūšana. Noteces noteikšana. Bituminētie maisījumi. Frakcionēšanas kolona. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes. daļa. 1. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes. Bituminētie maisījumi. daļa. 8. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes.201 Izstrādes gala redakcija – 2009. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes. 11.07. Karstā asfalta maisījuma testēšanas Ceļu specifikācijas 2010 . daļa. Nr. Bituminēto maisījumu paraugu poru īpašību noteikšana. daļa. LVS EN ISO 17050-1 Standarta nosaukums daļa. 3. Bituminētie maisījumi. Abrazīvā dilumizturība pret riepu radzēm. Bituminētā maisījuma paraugu tilpumblīvuma noteikšana. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes. daļa. Vispārējas prasības. 6. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes. Bituminētie maisījumi. Piegādātāja atbilstības deklarācija. daļa. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes. Sablīvējamība. Bituminētie maisījumi. Bituminētie maisījumi. Temperatūras mērīšana. Standarta Nr. Bituminētie maisījumi. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes. daļa. Bituminētie maisījumi. 17. Maisīšana laboratorijā. ūdens satura un granulometriskā sastāva noteikšanai. Paraugu sagatavošana ar trieciena blīvētāju. daļa. daļa. Granulometriskā sastāva noteikšana. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes. Ar ievērtētiem TK 23. daļa. 2. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes. sanāksmes labojumiem (prot. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes. Bituminētie maisījumi. Bituminētie maisījumi. Porasfalta parauga daļiņu zudums. Paraugu sagatavošana saistvielas satura. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes. Minerālmateriālu un bitumena savietojamības noteikšana. Bituminētie maisījumi. Riteņu sliežu veidošanās tests. Bitumena atgūšana.2009. Šķīstošās saistvielas saturs. daļa. daļa. daļa. IV LVS EN 12697-1 LVS EN 12697-2 LVS EN 12697-3 LVS EN 12697-4 LVS EN 12697-5 LVS EN 12697-6 LVS EN 12697-8 LVS EN 12697-10 LVS EN 12697-11 LVS EN 12697-12 LVS EN 12697-13 LVS EN 12697-16 LVS EN 12697-17 LVS EN 12697-18 LVS EN 12697-22 LVS EN 12697-28 LVS EN 12697-30 LVS EN 12697-34 LVS EN 12697-35 LVS EN 12697-36 Asfalts Bituminētie maisījumi. 34. Bituminētie maisījumi.

Seguma virsmas makrotekstūras dziļuma mērīšana. Bitumens un bitumena saistvielas. daļa. VI LVS EN 197-1 LVS 934-2 LVS EN 1008 LVS EN 1425 LVS EN 1426 LVS EN 1427 LVS EN 1428 Saistvielas un piedevas Cementi. Šķembu mastikas asfalts. Bituminētie maisījumi. Bitumens un bitumena saistvielas. izmantojot tilpuma laukuma metodi. Gredzena un lodes metode. 8. Materiāla specifikācijas. Testēšanas metodes. būvjavai un injekcijas javai. 20.2009. Nepiederošu vielu daudzums reciklētā asfaltā. Saistvielas un sīkšķembu izkliedes norma un precizitāte.daļa: Sastāvs. 2. pārbaudes un derīguma noteikšanas tehniskie noteikumi. daļa. Ceļa segu kārtu nelīdzenumu mērīšana. Ražošanas procesa kontrole. daļa. Materiāla specifikācijas. Materiāla specifikācijas. Testēšanas metodes. Standarta Nr. Mīkstēšanas temperatūras noteikšana. Piedevas betonam. Betona maisījuma ūdens. Saistvielu un minerālmateriālu adhezivitātes noteikšana ar Vialita plātnes trieciena testēšanas metodi Ceļu un lidlauku segumu virsmas raksturojumi. 36. V LVS EN 12271 LVS EN 12272-1 LVS EN 12272-2 LVS EN 12272-3 LVS EN 13036-1 Virsmas apstrāde Virsmas apstrāde. daļa. lidlaukiem un citiem satiksmes laukumiem. LVS EN 12697-42 LVS EN 13036-2 LVS EN 13036-7 LVS EN 13043 LVS EN 13108-1 LVS EN 13108-3 LVS EN 13108-5 LVS EN 13108-7 LVS EN 13108-8 LVS EN 13108-20 LVS EN 13108-21 Standarta nosaukums metodes. Virsmas apstrāde. daļa. Asfaltbetons. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes. 5. Definīcijas. Mērlatas tests. 1.07. Testēšanas metodes. daļa. Ūdens satura noteikšana Ceļu specifikācijas 2010 . daļa. 3. Bitumens un bitumena saistvielas. Kvalitāte. Saķeres koeficienta noteikšanas procedūra segumu virsmām. daļa. Adatas penetrācijas noteikšana. 1. Minerālmateriāli bituminētajiem maisījumiem un virsmas apstrādēm ceļiem. atbilstība. 7. Tipa testēšana. 1. Bituminētie maisījumi. specifikācija un atbilstības kritēriji. Ceļu un lidlauku virsmas raksturojumi. 36. Testēšanas metodes. Bituminētie maisījumi. Mīkstais asfalts. Ceļu un lidlauku virsmas raksturojumi.aprīlis. Ar ievērtētiem TK 23. Prasības. daļa. Bitumens un bitumena saistvielas. Piedevas betonam. 3. Reciklētais asfalts. daļa. 21. marķēšana un etiķetēšana. Materiāla specifikācijas. 1. daļa. Materiāla specifikācijas. Testēšanas metodes.8). prasības. Bituminētie maisījumi. 2. Nr.202 Izstrādes gala redakcija – 2009. daļa. Bituminētie maisījumi. Defektu vizuālā novērtēšana Virsmas apstrāde. Bituminētie maisījumi. Virsmas apstrāde. Porasfalts Bituminētie maisījumi. daļa. Bituminēta seguma biezuma noteikšana Bituminētie maisījumi. sanāksmes labojumiem (prot.gada 20. ieskaitot arī no betona ražošanas atgūto ūdeni. Testēšanas metodes. Materiāla specifikācijas. Ārējo īpašību raksturošana. daļa. 7. daļa. 2. Ūdens paraugu ņemšanas. daļa.

Bitumens un bitumena saistvielas. Standarta Nr. Bitumens un bitumena saistvielas. Ar ievērtētiem TK 23. Pamatnoteikumi katjona bitumena emulsiju specificēšanai. Modificēta bitumena uzglabāšanas stabilitātes noteikšana. LVS EN 1429 LVS EN 1430 LVS EN 1431 LVS EN 12591 LVS EN 12593 LVS EN 12595 LVS EN 12596 LVS EN 12846 LVS EN 12847 LVS EN 12848 LVS EN 12849 LVS EN 13075-1 LVS EN 13075-2 LVS EN 13357 LVS EN 13614 LVS EN 13808 LVS EN 13398 LVS EN 13399 LVS EN 13924 LVS EN 14023 LVS EN 14896 LVS EN 22592 Standarta nosaukums bitumena emulsijā. Atgūtās saistvielas un naftas destilāta noteikšana. sanāksmes labojumiem (prot. Naftas produkti. Bitumens un bitumena saistvielas. Ceļu specifikācijas 2010 . Sadalīšanās īpašību noteikšana. daļa. Bitumens un bitumena saistvielas. 1. Modificēta bitumena stiepjamības noteikšana.07. Bitumena emulsijas daļiņu polaritātes noteikšana. Bitumens un bitumena saistvielas. Minerālmateriālu metode. Bitumens un bitumena emulsijas. Bitumena emulsiju noslāņošanās tendences noteikšana. Bitumena emulsiju un cementa maisījuma stabilitātes noteikšana.aprīlis. Bitumens un bitumena saistvielas. Ceļu bitumenu tehniskie noteikumi. Bitumens un bitumena saistvielas. Bitumena emulsiju iespiešanās spēka noteikšana. Bitumens un bitumena saistvielas. Bitumens un bitumena saistvielas. Uzliesmošanas un degšanas temperatūras noteikšana. daļa. Bitumens un bitumena saistvielas.8). Bitumena emulsijas izplūdes laika noteikšana ar izplūdes viskozimetru. Bitumens un bitumena saistvielas. Frasa trausluma temperatūras noteikšana.203 Izstrādes gala redakcija – 2009. Katjona bitumena emulsiju smalknes maisīšanas laika noteikšana. Minerālās pildvielas metode. Katjonu bitumena emulsiju sadalīšanās vērtības noteikšana. Klīvlendas atklātā tīģeļa metode. Bitumens un bitumena saistvielas. Bitumens un bitumena saistvielas. Bitumens un bitumena saistvielas.gada 20. Bitumens un bitumena saistvielas. Azeotropā destilācijas metode. 2. Bitumens un bitumena saistvielas. Pamatnoteikumi ar polimēriem modificēto bitumenu specificēšanai. Viskozo ceļa bitumenu specifikācijas. Nr. Sadalīšanās īpašību noteikšana. pārdestilējot bitumena emulsiju. iegremdējot ūdenī.2009. Kinemātiskās viskozitātes noteikšana. Bitumena emulsiju pārpalikuma uz sieta noteikšana un uzglabāšanas stabilitātes noteikšana sijājot. Bitumens un bitumena saistvielas. Bitumens un bitumena saistvielas. Šķīdināto naftas bitumenu izplūdes laika noteikšana. Bitumena emulsiju un šķīdināto (mīksto) bitumena saistvielu dinamiskā viskozitāte. Bitumens un bitumena saistvielas. Bitumens un bitumena saistvielas. Bitumena emulsiju adhezivitātes noteikšana. Dinamiskās viskozitātes noteikšana ar vakuuma kapilāru. Rotējošās vārpstas viskozimetra metode.

VIII LVS EN 40-1 LVS EN 40-2 Citi Apgaismojuma stabi. 4.gada 20. Sacietējuša betona testēšana. Projektēšanas prasības. 2. Lietošanas noteikumi. daļa. Betona sienu bloki. Transportlīdzekļus norobežojošās sistēmas drošības barjeras. Vertikāli nostiprinātas stacionāras ceļa zīmes. 2. Nr. daļa. triecienpārbaudes kritēriji un testēšanas metodes. Drošības barjeru gala un pārejas elementu klasifikācija. daļa. daļa. daļa. 2. Ceļu norobežojošās sistēmas.2009. Sākotnējā tipa testēšana. daļa. daļa. daļa. Ražošanas procesa kontrole. Ceļa zīmes. tipa testēšana. Ar ievērtētiem TK 23. Ceļu specifikācijas 2010 .aprīlis. 18. Sacietējuša betona testēšana.8). 6. Testa paraugu spiedes stiprība. Ceļa apzīmējumi. daļa. 2. Ceļa zīmes. 1. sanāksmes labojumiem (prot. Prasības un testēšanas metodes. Standarta nosaukums VII LVS 77-1 LVS 77-2 LVS 77-3 LVS 85 LVS 93 LVS 94 LVS EN 206-1 LVS 405 LVS EN 772-1 LVS EN 772-18 LVS EN 1317-1 LVS EN 1317-2 LVS EN 1317-3 LVS EN 1317-4 LVS EN 1338 LVS EN 1339 LVS EN 1340 LVS EN 1436+A1 LVS EN 12390-3 LVS EN 12390-6 LVS EN 12899-1 LVS EN 12899-2 LVS EN 12899-3 LVS EN 12899-4 LVS EN 12899-5 LVS EN 124 Ceļa zīmes un aprīkojums Ceļa zīmes. daļa. Ceļu norobežojošās sistēmas. Testa paraugu stiepes stiprība noteikta ar skaldes paņēmienu. Vispārīgās prasības un izmēri. triecienpārbaudes kritēriji un testēšanas metodes. 3. Tehniskie noteikumi. Ceļa apzīmējumu materiāli. Terminoloģija un testēšanas metožu vispārējie kritēriji. Sienu bloku testa metodes. Vertikāli nostiprinātas stacionāras ceļa zīmes. Betona apmales bloki. daļa. daļa. Betona seguma bloki. daļa. Triecienslāpētāju klasifikācija. daļa. Vertikāli nostiprinātas stacionāras ceļa zīmes. Kalcija silikāta bloku sasaldēšanas-atkausēšanas izturības noteikšana. Ceļu norobežojošās sistēmas. Vertikāli nostiprinātas stacionāras ceļa zīmes. 2. Spiedes spēka noteikšana. Vertikāli nostiprinātas stacionāras ceļa zīmes. marķēšana. Ceļa apzīmējumu funkcionālā efektivitāte. darbu izpildījums. Iekšēji izgaismotas kolonnas. Drošības barjeru klasifikācija. Lietošanas noteikumi. Prasības un testēšanas metodes. 3. Ceļa signālstabiņi. ražošana un atbildība. daļa. daļa. daļa. daļa. Ceļa zīmes. Transportlīdzekļu un gājēju zonu ūdens noteku pārsedzes un lūku pārsedzes. 3. Standarta Nr. kvalitātes kontrole. 3. Ceļu norobežojošās sistēmas.07. Sienu bloku testa metodes. 1. Ceļu signālstabiņi un atstarotāji. 1. 5. 1. Prasības un testēšanas metodes. Tehniskās prasības. Stacionāras ceļa zīmes. daļa. 1. Ūdens uzsūces un salizturības noteikšana. Betona seguma plātnes. 1. Apgaismes stabi. Definīcijas un termini. Ceļu norobežojošās sistēmas.204 Izstrādes gala redakcija – 2009. triecienpārbaudes kritēriji un testēšanas metodes. Uzstādīšanas noteikumi. Betons.

Betona sienu bloki. Piegādātāja atbilstības deklarācija. 3-3. Kalcija silikāta bloku sasaldēšanas-atkausēšanas izturības noteikšana. Ceļa segas tipveida konstrukciju katalogs. 3-2. Ceļu apgaismojuma projektēšanas noteikumi. Testa paraugu spiedes stiprība. Raksturīgo slodžu specifikācija. Apgaismes klases izvēle. Ģeodēziskie darbi būvniecībā. Normālprofili. 2. Organisko vielu un pelnu satura noteikšana. daļa. Ceļu projektēšanas noteikumi. daļa. daļa. Projektēšana un verificēšana. Augsnes ielabošanas līdzekļi un augšanas substrāti. Veiktspējas rēķināšana. 2.aprīlis.gada 20. Prasības tērauda apgaismes stabiem. Zemes klātne. 3. Ceļu specifikācijas 2010 . Sienu bloku testa metodes. daļa. 8.8). Ūdens uzsūces un salizturības noteikšana. daļa. Projektēšana un verificēšana. daļa. 3-1. Apgaismojuma stabi. daļa. Vispārīgās prasības. Apgaismes stabi. 5. daļa. 18. 1. 3. daļa. dzelzsbetona un tērauda šķiedru betona caurules un veidgabali Sacietējuša betona testēšana.07. Cauruļvadi – slokšņveida metāla caurules un cauruļvadi Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības. Atbilstības novērtēšana. Apgaismes stabi. Ielu un ceļu apgaisme. 5.2009. daļa. Betona. Nr. Standarta Nr. daļa. 1. LVS EN 40-3-1 LVS EN 40-3-2 LVS EN 40-3-3 LVS EN 40-5 LVS 190-2 LVS 190-5 LVS 190-8 LVS 190-9 LVS 405 LVS EN 772-1 LVS EN 772-18 LVS EN 1916 LVS EN 12390-3 LVS EN 13039 LVS EN 13201-1 LVS EN 13201-2 LVS EN 13201-3 LVS EN 13201-4 LVS EN ISO 15465 LVS EN ISO/IEC 17025 LVS EN ISO/IEC 17050-1 LBN 305-1 Standarta nosaukums Apgaismojuma stabi. daļa. 1. daļa. Ceļu projektēšanas noteikumi. daļa. Ietaišu gaismotspējas mērīšana. Ceļu projektēšanas noteikumi. Verificēšana testējot.205 Izstrādes gala redakcija – 2009. 4. Ielu un ceļu apgaisme. Ar ievērtētiem TK 23. Sienu bloku testa metodes. Verificēšana ar aprēķiniem. daļa. Autobusu pieturu projektēšanas noteikumi. Ielu un ceļu apgaisme. Spiedes spēka noteikšana. sanāksmes labojumiem (prot. Projektēšana un verificēšana. Veiktspējas prasības. Ielu un ceļu apgaisme.

pievienojot cementu ..... Ar ievērtētiem TK 23..2. Ieteikumi darba daudzuma sarakstu sastādīšanai Darba nosaukums Obligāti norādāmās prasības Papildu norādāmās prasības kas jāuzmēra vai jānosprauž celmu laušana. frakcija..... sanāksmes labojumiem (prot.) m2 m2 minerālmateriāla pamatfrakcija. izliešanas darba gājienu skaits iemaisot rūpnīcā – tikai jaunbūvējamām kārtām m2 (m -JIM) 3 km / m2 m2 otrajā darba gājienā paliekošā bitumena daudzums tips ...206 Izstrādes gala redakcija – 2009.cm biezumā minerālmateriāla nosaukums..cm biezumā tips . Nr.2009.gada 20. iz..aprīlis...cm biezumā ar kalcija hlorīdu / ar bitumena emulsiju.. norādīt atbērtni (km) norādīt atbērtni vai dedzināšanu grunti aizvedot / grunti izlīdzinot grunti aizvedot / grunti izlīdzinot materiāls materiāls norādīt atbērtni (attālumu km) norādīt atbērtni (attālumu km) kārtas biezums cm norādīt atbērtni (attālumu km) ar pilno tehnoloģiju / ar nepilno tehnoloģiju / ar bitumena emulsiju un šķembām asfalta tips t vai m2 m Mērvienība m gab.07.pievienojot bitumena saistvielu Gruntēšana Aukstā asfalta kārtas būvniecība Karstā asfalta dilumkārtas būvniecība Karstā asfalta apakškārtas/saistes kārtas būvniecība Karstā asfalta izlīdzinošās kārtas būvniecība tips .. lietojamā saistviela t l m2 m2 m2 Ceļu specifikācijas 2010 ....cm biezumā Nesaistītu minerālmateriālu pamata ….pievienojot minerālmateriālu . iemaisot uz ceļa …. saistvielas patēriņš.cm biezumā norādīt atbērtni (attālumu km) m2 vai t norādīt grunti norādīt atbērtni (attālumu km) m3 m3 m2 (m3 def.cm biezumā CBGM tips .... m3 m m m vai cita 2 Uzmērīšana un nospraušana Koku zāģēšana Krūmu zāģēšana Zaru zāģēšana Grāvju rakšana Grāvju tīrīšana Grāvju dibena nostiprināšana Grāvju nogāžu nostiprināšana Liekās grunts aizvešana Liekās grunts izlīdzināšana Bedrīšu remonts m3 Plaisu aizliešana Asfalta seguma izlīdzinošā frēzēšana Asfalta seguma savienojumu frēzēšana Asfalta seguma nofrēzēšana Zemes klātnes uzbēruma būvniecība Zemes klātnes ierakuma būvniecība Salizturīgās kārtas būvniecība ….cm biezumā tips .cm biezumā tips pievienojot cementu.. m2 gab.cm biezumā (nenorādīt nesošās kārtas būvniecība deformāciju izlīdzināšanai) Nesaistītu minerālmateriālu seguma būvniecība Ar cementu saistīta minerālmateriālu pamata nesošās kārtas būvniecība Piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas būvniecība Nesaistītu minerālmateriālu seguma atputekļošana Aukstā pārstrāde (reciklēšana) . 9. ja ar noķīlēšanas paņēmienu tips ….8).. iemaisot rūpnīcā / ar bitumena emulsiju.

Ar ievērtētiem TK 23.m izpildāmo darbu apraksts ar diametru ….8).cm biezumā tips Papildu norādāmās prasības Mērvienība t pievienojamā materiāla daudzums % m2 ar dolomīta šķembām (tikai uz grants) …. Darba nosaukums Karstā asfalta iesēdumu remonts Karstā asfalta profila labošana Karstā asfalta remikss Karstā asfalta remikss-plus Virsmas apstrāde Nomaļu uzpildīšana Nomaļu profilēšana un blīvēšana Nomaļu uzpildīšana. bet saskaņā ar ″Ceļa segas tipveida konstrukciju katalogu″ un šajās specifikācijās izvirzītajām prasībām būvuzņēmējs pats var sastādīt ceļa segu un izvēlēties konkrētos ceļa segas konstruktīvajās kārtās lietojamo materiālu tipus. m2 gab.m ar seguma veids tips tips. tips tips. noliktavu.. profilēšana un blīvēšana Nosaukums nojaukšana / demontāža Caurteku tīrīšana Caurteku posmu remonts Materiāls galasienu uzstādīšana Caurteku / galasienu remonts Caurteku uzstādīšana Caurteku pagarināšana Pasažieru platformas būvniecība Betona apmales uzstādīšana Betona bruģa / plātnīšu seguma būvniecība Dabīgā akmens bruģa seguma būvniecība Ceļa zīmju uzstādīšana Ceļa signālstabiņu uzstādīšana Drošības barjeru uzstādīšana Ceļa horizontālie apzīmējumi Apgaismes stabu uzstādīšana ... augstums..aprīlis. m gab.c.2009..c. gab. klase materiāls materiāls papildu prasības papildu prasības kārtas biezums cm / arī papildus nostiprinājuma veids.. c.. bruģakmeņu tips. gab.207 Izstrādes gala redakcija – 2009.cm biezumā . km …. gab. projekta nosaukums m m / gab.z.z.cm biezumā plus tips . Nr.cm biezumā ar diametru …. m m2 m2 gab... m2 m2 PIEZĪME..c. m / gab. numurs tips tips materiāla nosaukums tips.m izpildāmo darbu apraksts caurtekai ar diametru …..pieslēgšana elektrotīklam u. darbi Ūdens notekas pārsedzes uzstādīšana/nomaiņa Lūkas pārsedzes uzstādīšana/nomaiņa Konstrukcija nogāžu nostiprināšana ar Apzaļumošana Obligāti norādāmās prasības tips tips tips …. klase tips.tml.. u.c.. uzklāšanas veida nosaukums papildu prasības apgaismes ķermeņiem u.gada 20. sanāksmes labojumiem (prot.... nosaukums materiāls. ka darbu daudzumu sarakstā (būvprojektā) nenorāda konkrētus ceļa segas konstruktīvajās kārtās lietojamo materiālu tipus.cm biezumā m2 m3 m2 norādīt atbērtni.elektrokabeļa iebūve . m gab.07. Ceļu specifikācijas 2010 . gab. raksts u. Pasūtītājs var paredzēt. ja paredzēts kārtas biezums cm c.m ar diametru …. šuvju un krāsu raksts u.

• iegūtu objektīvu informāciju par sasniegto kvalitātes vai atbilstības līmeni. pielietojums un ierobežojumi Šo atbilstības novērtēšanas metodiku ir ieteicams izmantot ceļu būvdarbu un būvmateriālu atbilstības vērtēšanai. Metodikai ir šādi ierobežojumi: • novērtēšanas metodes nav izstrādātas visu būvdarbu un būvmateriālu īpašību vērtēšanai. lai: • atbilstību novērtētu pēc vienotas metodikas. 9. kuri arī nav novērtējami kā pilnībā neatbilstoši. Būtisku neatbilstību gadījumā neatbilstošā konstrukcija vai būvmateriālu partija jāvērtē individuāli (šādu materiālu nedrīkst iestrādāts vai konstrukciju pieņemt. ar labu izpratni par būvmateriālu raksturlielumiem un vispārēju izpratni par statiskās vērtēšanas pamatprincipiem. Ar ievērtētiem TK 23. 9.gada 20. to skaitā arī ražotāja dati.i.208 Izstrādes gala redakcija – 2009. Ir jāņem vērā visi pieejamie testēšanas rezultāti. t. Pārējās konstrukcijas un būvmateriālus var vērtēt visā būvobjektā kopumā. Atbilstības vērtēšanas rezultātā noteic katra būvmateriāla vai uzbūvētas konstrukcijas katras īpašības atbilstības pakāpi procentos (piemēram – asfalta kārtas sablīvējuma atbilstības Ceļu specifikācijas 2010 .2. Nr. Ieteicams vērtēt būvmateriālu un konstrukciju visā būvobjektā kopumā. ja mērījumu skaits ir samērā liels. Statistiskai rezultātu vērtēšanai ieteicams lietot elektroniskas tabulas. kā arī nav konstatētas izteiktas būtiskas neatbilstības kādai no uzbūvētajām konstrukcijām vai būvmateriālu partijām.3.8). ko varētu izmantot novērtējot izpildīto darbu. piemēram. kur paraugu ņemšanā ir piedalījies gan būvuzņēmēja. • mazinātu domstarpības starp vērtēšanā iesaistītajām pusēm.3.1. • vērtēšanu balstītu galvenokārt uz matemātiskās statistikas un varbūtības principiem. Jāvērtē katra būvmateriāla īpašība vai uzbūvētas konstrukcijas raksturlielums. Mērķi. gan pasūtītāja pārstāvis (būvuzraugs).3. Ieteikumi būvizstrādājumu un konstrukciju atbilstības vērtēšanai Atbilstības vērtēšanas metodes izvēle 9.2009. vienas īpašības raksturošanai ir veikti 7 vai vairāk vērtēšanai derīgi testi. Metodika ir izstrādāta. vai konstrukcija jāpārbūvē. bet ir doti atsevišķu īpašību novērtēšanas piemēri. Aprēķini ″uz papīra″ var prasīt neprognozējami lielu un līdz ar to nelietderīgu. • metodikas lietotājiem ir jābūt pietiekami kvalificētiem. Ja kādas laboratorijas testēšanas rezultāti būtiski atšķiras no citu laboratoriju testēšanas rezultātiem.aprīlis. Ja rezultāti atšķiras. it īpaši. nevis subjektīviem pieņēmumiem un interpretācijām. vai jāveic kādi papildu pasākumi. Microsoft Excel. 9. • metodika nav lietojama nestandarta situācijās. jāizvēlas to paraugu rezultāti.07. tad šādas laboratorijas testēšanas rezultātus atbilstības vērtēšanā neiekļauj vai arī izmanto ierobežotā apjomā.1.1.3. kā arī akreditācija. laika patēriņu. sanāksmes labojumiem (prot.1. Kā papildu uzticamības faktors konkrētai laboratorijai var kalpot laboratorijas neatkarība (″trešās″ puses laboratorija). vai materiāls ir jānomaina ar atbilstošu. Jāanalizē arī atbilstības vērtēšanā iekļaujamās laboratorijas. lai šādu materiālu varētu izmantot vai konstrukciju pieņemt). Vispārīgi Vērtēt var visu būvmateriāla vai uzbūvētas konstrukcijas (izpildītu būvdarbu) kvalitāti būvobjektā kopumā vai arī sadalīt to posmos vai sekcijās un vērtēt katru posmu vai sekciju atsevišķi.

13 x An – 0.8 +/-1.3. gadījums – rezultāts atrodas atbilstības robežās. • 4. 2. 1.13 x An – 0.62 0. taču lielāka varbūtība. Ar ievērtētiem TK 23. ja laboratorija neuzrāda nenoteiktības lielumu Caur 2. 0.17 0. gadījums – rezultāts kopā ar nenoteiktību atrodas ārpus atbilstības robežām. taču kopā ar nenoteiktību iziet ārpus atbilstības robežām. situācijā no viena testēšanas rezultāta spriest par atbilstību vai neatbilstību var tikai aptuveni.2 (0/2) +/-0. Slēdziens – pilnīga atbilstība. ja noteiktais LA ir 40. 0. sanāksmes labojumiem (prot. ka patiesā vērtība atradīsies atbilstības robežās.8).17 x LA 1 1.24 0.5.4 0.24 0. kuru uzrāda laboratorija Pieņemtā nenoteiktības robeža. • 2. Slēdziens – pilnīga neatbilstība.gada 20. ka patiesā vērtība atradīsies ārpus atbilstības robežām. bet ne mazāk kā 5 0. gadījums – rezultāts kopā ar nenoteiktību atrodas atbilstības robežās. Nr.8 (0/4) Piemēram.17 5 20% no rezultāta 30% no rezultāta. līmenis ir 93%). 0.3. gadījums – rezultāts atrodas ārpus atbilstības robežām. Slēdziens – atbilstību nevar noteikt. • 3. taču kopā ar nenoteiktību iekļaujas atbilstības robežās. un 3. 9.27 Ceļu specifikācijas 2010 . Slēdziens – atbilstību nevar noteikt.2 (0/2) 0. taču lielāka varbūtība.125 mm izbirušais materiāla daudzums Plākšņainības indekss Formas indekss Drupināto virsmu proporcijas Plūšanas koeficients 0/2 un 0/4 LA koeficients 2.aprīlis.8 - Metode LVS EN 933-1 LVS EN 933-3 LVS EN 933-4 LVS EN 933-5 LVS EN 933-6 LVS EN 1097-2 Standarta atkārtojamība Maksimāli pieļaujamā nenoteiktība. ka rezultāts ir atbilstošs.13 x An – 0.2009.8 (0/4) 0. papildus testēt. tad nenoteiktība nedrīkst būt lielāka par +/-2. Šādā gadījumā nevar uzskatīt.209 Izstrādes gala redakcija – 2009. Testēšanas pārskatos testēšanas laboratorija nedrīkst norādīt lielāku nenoteiktību par tabulā norādīto (attiecīgajā testēšanas metodikas standartā noteikto) Maks.1.25.06 x LA LVS EN 1097-6 LVS EN 1097-9 Ūdens absorbcija Nordiskais abrazīvais rādītājs 0. kā arī katra būvmateriāla vai uzbūvētas konstrukcijas atbilstības pakāpi kopumā. Parametrs 2.07. Mērījumu nenoteiktības vērtēšanu Ir iespējami četri atbilstības pamatgadījumi: ietekme uz atbilstības • 1. tāpēc šādos gadījumos atbilstības novērtēšanai ir nepieciešams iegūt papildu datus. piemēram.

.2% 23 2. Vērtēšanā jāņem vērā mērījuma nenoteiktība. ka laboratorija testējusi ar standartos noteikto precizitāti.58 +/-2. ja konkrētās īpašības rezultāts kopā ar nenoteiktību atrodas ārpus atbilstības robežām. kurš atrodas ārpus atbilstības robežām.28 līdz +/-0. materiāls ir akceptējams lietošanai bez papildu nosacījumiem.8 Testēšanas rezultātiem. ja pieejami < 7 testēšanas rezultāti Metode lietojama būvmateriāla vai uzbūvētas konstrukcijas novērtēšanai būvniecības gaitā un pēc tās. Vērtēšanā ņem vērā testēšanas rezultātus.3.210 Izstrādes gala redakcija – 2009. tad šādas laboratorijas testēšanas rezultātus nav ieteicams izmantot novērtējumā. jāpieņem ievērojot tālāk minētos nosacījumus: .7 30% no rezultāta no +/-0.2009. ja laboratorija neuzrāda nenoteiktības lielumu Metode LVS EN 1367-2 LVS EN 13286-2 LVS EN 12697-1 Parametrs Magnija sulfāta rādītājs Proktorblīvums Saistvielas saturs Standarta atkārtojamība 0. Būvmateriāla vai konstrukcijas vērtēšana.8).5 1. kuriem testēšanas pārskatā nav norādīta mērījuma nenoteiktība. pieņemot. 9.1% 15 1. materiāls ir akceptējams lietošanai vai nu:  pēc papildu paraugu noņemšanas un atbilstošu testēšanas rezultātu (visiem testēšanas rezultātiem jāatrodas atbilstības robežās) iegūšanas (ja kaut vienā gadījumā.1.55 LVS EN 12697-2 LVS EN 12697-5 LVS EN 12697-6 LVS EN 12697-8 LVS EN 12697-23 LVS EN 12697-12 LVS EN 12697-34 Granulometriskais sastāvs Maksimālais blīvums Tilpumblīvums Gaispildītās poras Netiešās stiepes stiprība Ūdensjūtība Stabilitāte Plūstamība 1.  vai arī. kuru uzrāda laboratorija Pieņemtā nenoteiktības robeža.42 līdz +/0. šādi testējot.6-30.ja atbilstību apliecinošajos dokumentos konkrētās īpašības rezultāts atrodas ārpus atbilstības robežām.0 11 (ar ūdeni) 19 (ar šķīdinātāju) 16.gada 20. Maksimāli pieļaujamā nenoteiktība. lai veiktu iepriekš minēto papildu testēšanu. kas raksturo konkrēto būvmateriālu vai konstrukciju. .7 0. konstatē rezultātu.1. tad jāpiemēro tabulā norādītie maksimālie nenoteiktību lielumi.7 0. lēmums to akceptēt vai neakceptēt lietošanai.4. sanāksmes labojumiem (prot. nosakot paraugu ņemšanu un testēšanu darba izpildes laikā vismaz par 50 % lielākā apjomā nekā noteikts attiecīgā materiāla standartā. materiāls nav akceptējams lietošanai). materiāls nav akceptējams lietošanai. ja nav pietiekami laika. Ar ievērtētiem TK 23. kaut arī kopā ar nenoteiktību tas iekļautos atbilstības robežās.7 no +/-0.07. Būvmateriālu novērtēšana pirms darba uzsākšanas Novērtējot būvmateriāla atbilstību prasībām pirms darba uzsākšanas.5. jāpiemēro tabulā norādītie maksimālie nenoteiktību lielumi.ja atbilstību apliecinošajos dokumentos konkrētās īpašības rezultāts kopā ar nenoteiktību atrodas atbilstības robežās. taču kopā ar nenoteiktību iziet ārpus atbilstības robežām. ja īpašības raksturošanai ir pieejams viens vai daži (mazāk par 7) vērtēšanai derīgi testēšanas rezultāti.55 atkarībā no maisījuma rupjuma +/-1.2 0.28-0. Nr. ja atbilstību apliecinošajos dokumentos konkrētās īpašības rezultāts atrodas atbilstības robežās. Ceļu specifikācijas 2010 9.aprīlis. Ja testēšanas pārskatā norādītā mērījuma nenoteiktība ir norādīta lielāka par tabulā norādīto. bet. kā arī.1 15 1.3. ja rezultātus izmanto.

tad galīgam novērtējumam.211 Izstrādes gala redakcija – 2009. Ja nepieciešams. bet kopā ar nenoteiktību atrodas atbilstības robežās un visu testēšanas rezultātu vidējā vērtība atrodas atbilstības robežās.2009. kas raksturo būvmateriālu vai uzbūvēto konstrukciju. jātestē vēl vismaz vienu paraugu. Jo mazāks vērtējamo testēšanas rezultātu skaits.gada 20. vērtēšanā samazinās subjektīvais faktors. Nr. tad materiāls vai konstrukcija novērtējams kā atbilstošs. materiāls vai konstrukcija novērtējams kā atbilstošs. Statistiskos aprēķinus izpilda. materiāls vai konstrukcija novērtējams kā atbilstošs. galīgam novērtējumam jāveic papildu paraugu ņemšana un testēšana. kuras dod ievērojami precīzāku vērtējumu kā individuālo mērījumu rezultātu vērtēšana. ja pieejami ≥ 7 testēšanas rezultāti Metode lietojama būvmateriāla vai uzbūvētas konstrukcijas novērtēšanai būvniecības gaitā un pēc tās. Lietojot statistiskās metodes.ja daži vai visi testēšanas rezultāti atrodas ārpus atbilstības robežām. lietojot kādu no metodēm – vidējās vērtības noteikšana no vairākiem rezultātiem. daži testēšanas rezultāti atrodas ārpus atbilstības robežām.aprīlis. Analīzei ir nepieciešams aprēķināt kontrollielumu. ja īpašības raksturošanai ir pieejami 7 vai vairāk vērtēšanai derīgi testēšanas rezultāti. Ceļu specifikācijas 2010 .3. Vispirms identificē visus testēšanas un mērījumu rezultātus. materiāls vai konstrukcija novērtējams kā neatbilstošs. cik reižu standartnovirze iekļaujas prasību galējās un vidējā rezultāta robežās. tad pēc tālāk dotās tabulas iegūst testēšanas rezultātu daudzumu procentos. ka visas vērtības iekļausies prasību robežās.6.ja daži testēšanas rezultāti atrodas atbilstības robežās. Jānosaka iespējamā konkrētās īpašības patiesā vērtība. ja iespējams.ja visi testēšanas rezultāti kopā ar nenoteiktību atrodas ārpus atbilstības robežām.07. Atbilstības līmeņa novērtēšanai ir nepieciešams noteikt testēšanas rezultātu vidējo vērtību un standartnovirzi. Tas raksturo. . sanāksmes labojumiem (prot. materiāls vai konstrukcija novērtējams kā daļēji atbilstošs. kuri neatbilst prasībām. kuri raksturo rezultātu izkliedi.8). .ja daži testēšanas rezultāti atrodas atbilstības robežās. kurā varētu atrasties patiesā vērtība. bet. taču kopā ar nenoteiktību iziet ārpus atbilstības robežām. nav jāizmanto mērījumu nenoteiktība. Kontrollieluma vērtība pieaug. un visu testēšanas rezultātu vidējā vērtība atrodas ārpus atbilstības robežām. Ja kontrollielums ir < 3. var objektīvi novērtēt lielu daudzumu mērījumu rezultātu.1. Ja kontrollielums ir 3 vai vairāk. lai noteiktu paraugu testēšanas rezultātu iespējamo daudzumu. 9. kas neatbilst izvirzītajām prasībām. tad no praktiskā viedokļa. bet kopā ar nenoteiktību atrodas atbilstības robežās. ja novērtējuma veikšanai izmantoti ne vairāk kā 2 testēšanas rezultāti.ja visi testēšanas rezultāti kopā ar nenoteiktību atrodas atbilstības robežās. vērtību diapazona noteikšana. Ar ievērtētiem TK 23. PIEMĒRS lēmuma pieņemšanai par būvmateriāla vai uzbēvētās konstrukcijas novērtēšanu kā atbilstošu vai neatbilstošu prasībām būvdarbu izpildes laikā vai pēc būvdarbu izpildes: . . pastāvot normālai izkliedei. var uzskatīt. Šādai vērtēšanai izmanto statistiskas rezultātu vērtēšanas metodes. ja vidējā vērtība pārvietojas tālāk no prasību robežas (atbilstības virzienā) un ja vidējā rezultātu izkliede samazinās. Būvmateriāla vai konstrukcijas vērtēšana. Jānosaka neatbilstības robežas. daži testēšanas rezultāti kopā ar nenoteiktību atrodas ārpus atbilstības robežām. jo aprēķinu precizitāte ir zemāka. mērījuma nenoteiktības vērtēšana. . ja visi testēšanas rezultāti atrodas atbilstības robežās. daļēji neatbilstošs. materiāls vai konstrukcija novērtējams kā atbilstošs. atmetot būtiski atšķirīgos rezultātus.

Filtrācijas Mērījuma Prasība Slēdziens Ceļu specifikācijas 2010 .3 2.5 3.4 +/-0.5 30.8 21. Kontrollielums ″z″ Prasībām neatbilstoši rezultāti % Kontrollielums ″z″ Prasībām neatbilstoši rezultāti % 0.5 >1 Tā kā visi testēšanas rezultāti kopā ar nenoteiktību iekļaujas atbilstības robežās. Filtrācijas koeficients (m/dienn. 2.8 0.) Mērījuma nenoteiktība Prasība Slēdziens 9.1 0.212 Izstrādes gala redakcija – 2009.6 1.3 38.0 0.0 3.7 1.4 1. piemērs Test. tas jādara. pārskata Nr.6 1. sanāksmes labojumiem (prot.3 1.1 0.8). pārskata Nr.9 1. piemērs Test.1 46.0 0.4 2.5 6. n – kopējais mērījumu skaits. Nr. var uzskatīt. ka ir pilnīga atbilstība.1 ∑( x i − x) 2 n −1 Kontrollielumu ″z″ aprēķina pēc formulas: z= xr − x S kur: xi – individuālā rezultāta vērtība.1 2.9 18.1 5.1 1.2 0. 9.8 1.6 2.4 0. Ar ievērtētiem TK 23.8 +/-0. 1. xr – prasību robežas.8 0.4 1.5 4.5 1.9 3.8 2.4 8. Piemēri Filtrācijas koeficienta vērtēšana (pieejami ≥ 7 vērtēšanai derīgi testēšanas rezultāti) Atbilstības vērtēšanai pakļauj katru materiāla partiju (piemēram.5 >1 Atbilst 804/08 1.07.1 0.0 15.6 2.7 1.7 24. |x| – vidējā rezultātu vērtība.9 2.2 2. maksimālais partijas lielums – nedēļas laikā piegādātais materiāls no vienas izcelsmes vietas).7 Standartnovirzi ″S″ aprēķina pēc formulas: S= 1.1 13.5 0. Būvniecības gaitā šādus – pilnībā atbilstošus rezultātus apkopot statistiskai vērtēšanai nav nepieciešams.2009. ja rezultāti ir tuvu prasību robežām.8 1.5 +/-0.2 0.3 9.3.2 0.2 42.2 11.9 2. Atbilst 213 1.6 27.5 0.2.1.5 2.0 2.2.4 0.2 0.0 50.gada 20.aprīlis.4 34.3.35 >1 Atbilst 25/2008 1.3 0.7 2.6 0.

2+0.5)/2=0.) Mērījuma nenoteiktība Prasība Slēdziens Neatbilst Atbilstību nevar noteikt (drīzāk neatbilst) 35/2008 188 0. pārskata Nr.2009.) nenoteiktība 805/08 26/2008 1.1 +/-0.4 1. Filtrācijas koeficienta datu apkopojums un atbilstības novērtējums būvobjektā kopumā: Pārskata Nr.8 +/-0.3 +/-0.1 1. t.5 1.4 >1 >1 Šādā gadījumā materiālu partija ir neatbilstoša. paraugi jāņem biežāk vai arī paraugi papildus jātestē.8). ka materiālu partija ir atbilstoša. ka materiālu partija ir atbilstoša. Iespējams. sanāksmes labojumiem (prot.4 1.1 0. Nr. 3.5 >1 >1 Atbilst Atbilstību nevar noteikt (drīzāk atbilst) Vienā gadījumā rezultāts kopā ar mērījumu nenoteiktību pārsniedz atbilstības robežu. Filtrācijas koeficients (m/dienn.5 +/-0. paraugi papildus jātestē un biežāk jātestē paraugi no nākamās materiālu partijas.8)/3=1.: (1.i.6 +/-0.) Mērījuma nenoteiktība Prasība Slēdziens Atbilst Atbilstību nevar noteikt (drīzāk atbilst) Atbilstību nevar noteikt (drīzāk neatbilst) 806/08 27/2008 163 1. teorētiski patiesā vērtība varētu būt (1.8 1. 213 804/08 25/2008 805/08 26/2008 806/08 27/2008 163 29/2008 Rezultāts 1.8 (vidējais lielums).1+0.5 1.35 +/-0. koeficients (m/dienn. Ar ievērtētiem TK 23. taču kopā ar nenoteiktību atrodas atbilstības robežās.1 0.4 >1 >1 Šādā gadījumā materiālu partija visdrīzāk ir neatbilstoša. piemērs Test.5 Ceļu specifikācijas 2010 .6)/2=0. teorētiski patiesā vērtība varētu būt (0.aprīlis. kas neatbilst prasībām. Pēc salizturīgās kārtas izbūves jānovērtē filtrācijas koeficienta atbilstība visā būvobjektā. Jāpievērš īpaša uzmanība.4 (vidējais lielums).) Mērījuma nenoteiktība Prasība Slēdziens Neatbilst Atbilstību nevar noteikt (drīzāk atbilst) 29/2008 164 0. pārskata Nr.5 1. Tā kā otrs rezultāts ir pilnībā atbilstošs.1 +/-0. Jāpieņem lēmums par atbilstības nodrošināšanas pasākumiem. 4.2 0. var uzskatīt.5 +/-0.07. piemērs Test.gada 20.5 1. Filtrācijas koeficients (m/dienn.4+1. kas visdrīzāk neatbilst prasībām.1. ka materiālu partija ir atbilstoša. pārskata Nr. Tātad lielāka ir varbūtība. un konkrētā materiālu partija ir jānovērtē kā pilnībā neatbilstoša. Filtrācijas koeficients (m/dienn.1+0. tad liela varbūtība. Šādā gadījumā var novērtēt vidējo lielumu. 5.4 1.35 +/-0. iespējams.8 0. piemērs Test. Vērtējot būvniecības gaitā.213 Izstrādes gala redakcija – 2009.4 >1 >1 >1 Viens rezultāts atrodas ārpus atbilstības robežām.

Sk. Ar ievērtētiem TK 23.214 Izstrādes gala redakcija – 2009. to skaitā ražotāja. Filtrācijas koeficienta datu apkopojums un atbilstības novērtējums būvobjektā kopumā: Pārskata Nr. piemērā). kura filtrācijas koeficients 28.2009.8). izmantojot Ceļu specifikācijās noteiktās pielaides.58 28.1% m/dienn.aprīlis.22 0. 164 Vidējais rezultāts (|x|) Standartnovirze (S) Prasību robežas (xr) > Kontrollielums (z) Interpolējot no ″z″ tabulas => Rezultāts 1. nosaka vidējo vērtību ″|x|″ un standartnovirzi ″S″ uz katra kontrolsieta.9 % gadījumu ir > 1m/dienn. rezultātu ir <1m/dienn.3.. 9. jo pilnīgi neatbilstošu materiālu partiju nevar pieņemtt (šādu materiālu nedrīkst iestrādāt.2.gada 20. atlasa un atmet būtiski atšķirīgos testēšanas rezultātus. Nr. vai arī tas ir jānomaina ar atbilstošu. kas novērtēti kā pilnībā neatbilstoši (šajā gadījumā novērtējums 5.00 0. aprēķina kontrollielumu ″z″ un tam atbilstošo atbilstības līmeni %. • • • Ceļu specifikācijas 2010 .1% gadījumu ir < 1m/dienn.38 1. bet 71.07. vai jāveic kādi papildu pasākumi. • nosaka pieļaujamās rezultātu robežas ″xr″ katram kontrolsietam.1 1. sanāksmes labojumiem (prot. lai šādu materiālu varētu izmantot). m/dienn. būvētāja un pasūtītāja. m/dienn. Vērtēšanas secība: • vispirms apkopo visus pieejamos testēšanas rezultātus. Granulometriskais sastāvs (pieejami ≥ 7 vērtēšanai derīgi testēšanas rezultāti) Jānovērtē visā būvobjektā pielietotā nesaistītu minerālmateriālu maisījuma granulometriskā sastāva atbilstības pakāpe. piemēru. Apkopojumā nav iekļaujami testēšanas rezultāti. Secinājums (novērtējums): novērtējamajā būvobjekta daļā ir lietots materiāls.2.

gada 20.aprīlis. sanāksmes labojumiem (prot. Tips: AC 16 Datums.07.215 Izstrādes gala redakcija – 2009.8). Ar ievērtētiem TK 23. 036/05 69 037/05 148 144 246 Ceļu specifikācijas 2010 146 . 18-Mai-05 30-Mai-05 30-Mai-05 15-Jūl-05 15-Jūl-05 15-Jūl-05 18-Jūl-05 Nr. Nr.2009.

2.0. un misiņa sieta ar atvērumiem 0.1. Trauks ūdenim ar tilpumu 8 – 10 l.12. kura ir norādīta projektā. Ceļu specifikācijas 2010 . kam atvērumu diametrs 5 mm.14.līdz gaissausam stāvokim izžāvētu smilšaino grunti izsijā caur sietu. 2. lietojot 4. 2. Āmura krišanas augstums 457 mm.6.5 mm un augstumu 220 mm. Nr. Aparāts filtrācijas koeficienta noteikšanai smilšainām gruntīm (1. iepriekš uz sieta 5 mm atsijātam materiālam 1 l veidnēs. blīvēšanu veic atbilstoši LVS EN 13286-2. lai nodrošinātu spiediena gradientu 1. izdarot 25 sitienus pa katru slāni.11. Darbības lauks Šie metodiskie norādījumi attiecas uz smilšainām gruntīm. Materiāli Grants. Svari ar svēršanas diapazonu ne mazāku par 2 kg un svēršanas precizitāti 0. līdz to temperatūra izlīdzinās ar laboratorijas gaisa temperatūru. Paliktņa trauks. Metodiskie norādījumi smilšainas grunts filtrācijas koeficienta noteikšanai 1. Sagatavošanās pārbaudei 4. Bliete ar krītošā svara masu 0.3. frakcija 2 – 5 mm. Nazis no nerūsējošā tērauda ar taisnu asmeni.pjezometra ar iedaļām no 0 līdz 50 mm. Eksikators. kas sastāv no: .8). kuras pielieto ceļu un citu satiksmes platību būvniecībā drenējošo un salizturīgo slāņu būvniecībai. 2. sablīvējot smilšaino grunti 5 slāņos.5 kg āmuru.smilšaino grunti un ūdeni.filtrācijas caurules paliktņa ar izgriezumiem sānu malās un atvērumiem pamatnē. kas paredzēti filtrācijas koeficienta noteikšanai. Aparatūra 2. 2.filtrācijas caurules ar iekšējo diametru 50. 4. Ar ievērtētiem TK 23.aprīlis. 2. 200 – 300 mm garš lineāls ar iedaļas vērtību 1 mm. 2.8.25 mm. sanāksmes labojumiem (prot. iztur laboratorijā. 2. Hronometrs ar mērīšanas precizitāti 0.9.5.2009. Termometrs ar mērīšanas diapazonu 0 – 500 C un nolasījuma precizitāti 0.2.10.216 Izstrādes gala redakcija – 2009.gada 20. . 2.4.5 kg (2. Filtrācijas koeficientu nosaka smilšainas grunts paraugiem ar nojauktu struktūru. 2.01 g. kuru diametrs ir 3 mm. 2. .1. Sieti ar atvērumiem 2 mm un 5 mm pēc LVS EN 933-2.2 s.50 C. Smilšaino grunti pārbaudei sagatavo šādi: . 2. 9. 3. Ja projektā nav norādīta testēšanas metode. 2. .07. 1) Proktora blīvēšanu veic atbilstoši metodei.13. Porcelāna vai nerūsējošā tērauda bļodiņa ar tilpumu ne mazāku par 2 l.noņemamas perforētas pamatnes ar atvērumiem. . Glāze filtrācijas caurules ievietošanai ar augstumu.4. kuru vērtības iepriekš nosaka ar Proktora blīvēšanu 1). zīmējums). zīmējums). Mērcilindrs ar tilpumu 100 ml un iedaļas vērtību 1 ml. un nosaka tās higroskopisko mitrumu pēc LVS EN 1097-5. 2. pastāvot spiediena gradientam 1 un maksimālajam blīvumam un optimālajam mitrumam.7.

4 – pamatne ar kvartošanas paņēmienu sagatavotu paraugu (tā masa nav mazāka par 450 g) ievieto porcelāna vai nerūsējošā tērauda bļodiņā. 2 – pjezometrs.2. sanāksmes labojumiem (prot. rupjas un vidēji rupjas smiltis atļauts neizturēt eksikatorā. 7 – paliktnis.07. Nr.gada 20. 4. 3 – krītošais atsvars. 4 – glāze. zīmējums Smilšainu grunts filtrācijas koeficienta noteikšanas aparāts 1 – paraugs. 6 – noņemama perforēta pamatne.aprīlis. 3 –filtrācijas caurule. 5 – sietiņš. 2 – fiksators.8). 1.2009. ar mērcilindra palīdzību samitrina noņemto paraugu līdz optimālajam mitrumam un iztur to eksikatorā ar ūdeni ne mazāk kā 2 stundas. Ar ievērtētiem TK 23. (1) kur: m – grunts parauga masa. g. Ceļu specifikācijas 2010 . zīmējums Bliete 1– vadstienis. cm3) nosaka pēc formulas: Q= m(W 0 −W g ) ρw (1 +W g ) . Grunts samitrināšanai nepieciešamo ūdens daudzumu (Q.217 Izstrādes gala redakcija – 2009. 8 – paliktņa trauks - 2.

g) nosaka pēc formulas: m1 = V × ρ d max × (1 + W0 ) .4. Cauruli ar smilšaino grunti novieto uz paliktņa un kopā ar to ievieto glāzē. Glāzi ar cauruli ievieto ūdenim paredzētā traukā un piepilda to līdz līmenim. nostiprina pie caurules un novieto uz masīvas cietas pamatnes. jāpalielina izmēģinājumu skaits. kurš pārklāts ar saslapinātas marles disku. Šādā gadījumā sākotnējais ūdens spiediena gradients smilšainās grunts paraugā ir 1. pieņem 1 g/cm3.mitrās grunts iesvaru ar masu m1 sadala trīs porcijās un secīgi ievieto tās caurulē. Ja grunts parauga augstums filtrācijas caurulē ir mazāks par 100 mm. Pārbaudi veic šādā kārtībā: . Izņem glāzi ar cauruli no trauka. ja atsevišķi nolasījumi atšķiras no vidējā aritmētiskā vairāk nekā par 10 %. katru porciju sablīvējot ar blieti. 4. Ar ievērtētiem TK 23.3. ρd max – sausas grunts maksimālais blīvums noteikts pēc LVS EN 13286-2 un izteikts g/cm3 ar 3 zīmēm aiz komata.ūdenim iztekot caur perforēto dibenu. Norādīto operāciju atkārto ne mazāk kā 3 reizes.pielej papildu ūdeni caurulē vismaz 5 mm augstāk par pjezometra nulles iedaļu. Ja ūdens līmeņa krišanās pjezometrā ir lielāka par 2 min. vienības daļās.1.218 Izstrādes gala redakcija – 2009.8). mērījumus veic ne mazāk kā trīs vietās. Nr. kas paredzēts ūdenim. to papildus sablīvē. izdarot pa 40 atsvara sitieniem no 300 mm augstuma.gada 20. Pēc ūdens parādīšanās caurulē virs grants slāņa pielej ūdeni caurules augšējajā daļā aptuveni 1/3 no tās augstuma. līdz iegūst paraugu ar augstumu (100±1) mm. lai to ievietotu filtrācijas caurulē. kuru pakāpeniski piepilda ar ūdeni līdz augšai. Aprēķinos pieņem vidējo ūdens līmeņa krišanās laiku.. paraugu atkārtoti blīvē. kā arī paraugu grunts faktiskā mitruma kontrolei pēc LVS EN 1097-5. Gadījumā. Filtrācijas cauruli piepilda ar grunti šādā secībā: noņemamo perforēto pamatni ar misiņa sietiņu. kurš par 10-15 mm ir augstāks par grants slāni. pirms kārtējās porcijas ievietošanas iepriekšējās sablīvētās porcijas virsmu uzirdina ar nazi 1 – 2 mm dziļumā. W0 – grunts optimālais mitrums. 5. . līdz sasniedz parauga augstumu (100±1) mm. Wg – grunts higroskopiskais mitrums. 4.07. samazinot sitienu skaitu pa katru slāni. ar hronometra palīdzību nosaka ūdens krišanos pjezometrā no 0 līdz 50 mm. Iesvara masu (m1. Ceļu specifikācijas 2010 . katru reizi pielejot ūdeni caurulē 5 mm augstāk par pjezometra nulles iedaļu.aprīlis. Uz smilšainās grunts parauga uzklāj grants slāni (frakcija 2-5 mm) 5-10 mm biezumā. sanāksmes labojumiem (prot. No sagatavotā mitrās grunts parauga noņem iesvaru ar masu m1.ar lineālu izmēra attālumu no caurules augšējās malas līdz sablīvētās grunts virsmai. . Pārbaudes veikšana 5. pieļaujam pazemināt ūdens līmeņa krišanās augstumu. ρw – ūdens blīvums. Ja grunts parauga augstums filtrācijas caurulē ir lielāks par 100 mm.2009. 4. aprēķiniem pieņem vidējo aritmētisko vērtību. vienības daļās. (2) kur: V – grunts tilpums caurulē vienāds ar 200 cm3.5. un novieto to paliktņa traukā. .

0 cm atzīmei ir krities 842. Wi – faktiskais grunts mitrums caurulē. kura līmenis sakrīt ar smilšainās grunts virsmas līmeni. 6.2.7+0.8 sekundēs. t H0 (4) kur: h – grunts parauga augstums caurulē.) Filtrācijas caurule ir piepildīta ar ūdeni 10 cm virs smilšainās grunts līmeņa un atbilst pjezometra 0 atzīmei. 848. s. H0 – sākotnējais spiediens (ūdens līmeņa augstums virs smilšainās grunts virsmas).219 Izstrādes gala redakcija – 2009. konstatē. izteiktu pie filtrācijas nosacījumiem.0 cm. Pretējā gadījumā pārbaudi atkārto. Smilšainās grunts filtrācijas koeficientu K10 .7 + 0.03 × 21) = 1. cm. cm. 7. 864 – pārejas koeficients (no cm/s uz m/diennaktī). 5.2. Smilšainās grunts slāņa augstums filtrācijas caurulē ir 10. H0 t – ūdens līmeņa krišanās laiks. (Spiediena gradients ir 1.3. Tādā gadījumā: T = (0.02 g/cm3.0 + 838 .gada 20. (3) Vi (1 + Wi ) kur: Vi – faktiskais grunts tilpums caurulē.aprīlis.2 .3. Starpība starp sausas grunts blīvumu caurulē un maksimālo blīvumu. vienības daļās. kur Tf .8).1. 6.0 un 838. ja K10 < 5 m/diennaktī.2 + 848 . lai izteiktu filtrācijas koeficienta vērtību pie ūdens filtrācijas apstākļiem +100 C. ϕ( S ) – bezizmēra koeficients. g/cm3 aprēķina pēc formulas: m1 ρ di = . Smilšainās grunts filtrācijas koeficienta K10 vērtību izsaka kā veselu skaitli. Sausas grunts blīvumu caurulē ρd . m/diennaktī. Nr. Atsevišķo filtrācijas koeficienta noteikšanu skaitam jābūt ne mazākam par 3. Tad vidējais krišanās laiks: t= 842 . 6. kurš noteikts pēc VS EN 13286-2 nedrīkst pārsniegt 0. Ūdens temperatūra ir +210 C. 5. aprēķina pēc formulas: K 10 = h S ×ϕ( ) ×864 / T .07. Piemērs Cilindrs ar sablīvētu smilšaino grunti ir ielikts glāzē ar ūdeni.33 Trīs reizes veicot ūdenscaurlaidības laika mērījumus. sanāksmes labojumiem (prot.03Tf) – korekcija.8 = 843 s 3 Ceļu specifikācijas 2010 . Visā pārbaudes laikā nav pieļaujama ūdens līmeņa pazemināšanās caurulē zemāk par grants slāni. tabulas. S – novērotais ūdens līmeņa kritums pjezometrā. vai ar desmitdaļas precizitāti.faktiskā ūdens temperatūra pārbaudes laikā. cm3. cm. kurš nolasīts no sākotnējā līmeņa. ja K10 > 5 m/diennaktī. 0C. ka ūdens pjezometrā no 0 līdz 5.2009. Rezultātu apstrāde 6. T=(0. ja temperatūra ir +100 C. Ar ievērtētiem TK 23. kuru nosaka pēc 1.

220 Izstrādes gala redakcija – 2009.64 0.91 0.030 0.96 0.22 0.821 0.151 0. tabula S H0 ϕ( S ) H0 S S ) vērtības un ϕ( H0 H0 S S ϕ( ) H0 H0 S H0 ϕ( S ) H0 0.76 0.693 × = 5.16 0.051 0.92 0.196 0.11 0.aprīlis.117 0.8).833 1.120 2.494 0.83 0.33 0.62 0.288 0.022 1.72 0.248 0. tabulas nolasām.654 0.68 0.67 0.01 0.78 0.61 0.58 0.32 0.274 0.693 H0 No 1.07 0.598 0.94 0.0 = = 0.238 1.10 0.56 0.gada 20.040 2.659 2.912 4.65 0. Nr.17 0.84 0.105 0.05 0.609 1.31 0.97 0.38 0.87 0.39 0.30 0.47 0.23 0.80 0.60 0.75 0.186 0.18 0.46 0.53 0.89 0.347 1.44 0.19 0.966 2.219 3.04 0.55 0.54 0.357 0.07.93 0.562 0.892 0.139 1.207 2.41 0.03 0.303 2. ka ϕ Tad smilšainās grunts filtrācijas koeficients.408 2.715 1.35 0.083 9.020 0.470 1.386 1.34 0.81 0.416 0.79 0.777 0.635 0.90 0.431 0.06 0. pastāvot spiediena gradientam 1.08 0.163 0.897 1.12 0.15 0.916 0.941 0.236 0.478 0.204 1.52 0.21 0.616 0.010 0.24 0.02 0.77 0.73 0.59 0.661 1.561 1.29 0.094 0.48 0.139 0.51 0.545 0.25 0.868 0.346 0.755 0.174 0.74 0.329 0. Attiecība S 5.82 0.446 0.734 0.98 0.86 0.073 0.71 0.43 0.580 0.062 0.128 0.42 0.273 1.09 0. Ar ievērtētiem TK 23.514 1.28 0.605 Ceļu specifikācijas 2010 .309 1.57 0.261 0.172 1. ir: K 10 = 10 864 × 0.079 0.20 0.109 1.85 0.427 1.844 0.27 0.315 0.301 0.771 1.99 1.994 1.70 0.63 0.40 0.507 3.14 0.50 H 0 10 .50 0.462 0.37 0.527 0.0 S = 0.66 0.223 0.26 0.33 1.3 m/diennaktī 843 1.813 2.36 0. sanāksmes labojumiem (prot.996 3.210 0.371 0.967 0.45 0.050 1.526 2.799 0.713 0.673 0.13 0.385 0.693 0.69 0.88 0.510 0.95 0.49 0.400 0.040 0.2009.

kura atbilst metodes reproducējamībai: R = U = k ⋅ sx.8).gada 20. B pielikums.94. kas noteiktas pēc GOST 25584-90 un ″Metodiskajiem norādījumiem smilšainās grunts filtrācijas koeficienta noteikšanai″. Sakarība starp filtrācijas koeficienta vērtībām.26 j=1 1 n 2 Vidējās vērtības standartnovirze: s x i = 1 s v = 0. Nr.26 ⋅ 1. iegūst paplašināto nenoteiktību. sanāksmes labojumiem (prot. kas atbilst 95% ticamības līmenim.33 Ceļu specifikācijas 2010 . o no ″Metodiskajiem norādījumiem smilšainās grunts filtrācijas koeficienta noteikšanai″ uz filtrācijas koeficientu pēc GOST 25584-90 – 1.kor = 2 ⋅ 0.3 = 0.06. Laboratorijas šifrs Filtrācijas koeficients 1 3.aprīlis.164 Reizinot iegūto rezultāta standartnovirzi ar pārklāšanās koeficientu k = 2.4 5 2. Ar ievērtētiem TK 23. Pārejas koeficients: o no filtrācijas koeficienta pēc GOST 25584-90 uz filtrācijas koeficientu pēc ″Metodiskajiem norādījumiem smilšainās grunts filtrācijas koeficienta noteikšanai″ – 0.07. A pielikums.2 j=1 Mērījumu standartnovirze: s vi = n −1 ∑( v ij − v i ) = 0. Metodes precizitāte Rezultāts iegūts no starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas rezultātiem 5 laboratorijās.2 2 2.9 Filtrācijas koeficienta vidējā vērtība: x i = v i = n ∑ v ij = 3.86 3 3.kor = 0.117 n i Vidējās vērtības standartnovirze.4 1 n 4 3.2009.221 Izstrādes gala redakcija – 2009. lietojot koeficientu mazam mērījumu skaitam: sx.164 = 0.

1. pielikumā. jāraugās. Ja marķēt uz parauga nav iespējams. Paraugu iesaiņojums un marķējums 2. Var tikt noņemti arī tikai ″A″ paraugi vai tikai ″B″ paraugi. 1. Paraugu ņemšanas aktā jānorāda testējamo asfaltbetona slāņu skaits un asfaltbetona maisījumu tips. 1.1.2.222 Izstrādes gala redakcija – 2009.3 m. Ja tajā pašā dienā ir jāizmanto vēl viena vai vairākas paraugu ņemšanas vietas. Darbus beidzot. tad paraugus noņem atbilstoši dotajai metodikai. var būt atšķirīga. Ja ar pasūtītāju nav iepriekš saskaņota un apstiprināta cita paraugu noņemšanas shēma un apjomi. Katru paraugu marķē ar identifikācijas numuru un burtu apzīmējumu (A1 A2. ″A″ un ″B″ paraugu dislokācijas vieta.2.2009. Pretī izurbtajai paraugu sērijai (šķērsām ceļam) noņem paraugu uz garenšuves un pretējā (vai blakus) kustības joslā. 1. ∅150 mm.2. 2. Metodiskie norādījumi urbto asfaltbetona paraugu noņemšanai Šie metodiskie norādījumi ir izstrādāti uz FAS 418-99 bāzes un nosaka asfaltbetona urbto paraugu noņemšanu būvobjektos no gatavās segas. 1. kuru paraksta paraugu noņēmējs. vai ja tas nav iespējams. ∅ 300 mm atkarībā no pieprasījuma. ja paraugu noņemšanu neveic vienā laikā. 9. tad paraugu sērija jāpārvieto tā. A2. turklāt jāmarķē uz katra asfaltbetona slāņa virsmas. sastāda paraugu noņemšanas aktu. lai šis attālums būtu 0. Paraugu izurbšana 1. kuru paraksta Tehnoloģijas nodaļas pārstāvis. Ar ievērtētiem TK 23. lai attālums starp šķērsšuvi un tuvāko paraugu ņemšanas punktu būtu vismaz 0.1. Katras ieklātās joslas katrā kilometrā ņem vienu paraugu sēriju. lai raksturotu vidējo ieklātās joslas kvalitāti. pielikumu). pasūtītāja pilnvarota persona (ja ir klāt) un būvuzņēmēja pārstāvis (ja ir klāt).gada 20. B1 un B2) un fiksē paraugu noņemšanas shēmā. ņemot vērā iepriekšējā punktā noteiktos ierobežojumus.5 m Nosaka paraugu ņemšanas punkta A1 atrašanos saskaņā ar zīmējumu 1. kādā tie tur ievietoti. Nosakot paraugu ņemšanas vietu. uz paraugu uzglabāšanas caurules. 1. kuras numurs sakrīt ar paraugu ņemšanas dienas datumu. pielikumā.2.5.3 m. Attiecīgi jānoņem tie paraugi (″A″ vai ″B″). kurus ir paredzēts testēt. Konkrētā paraugu noņemšanas vieta jāprecizē. tad paraugu ievieto plastmasas paraugu uzglabāšanas caurulē un marķē uz tās. 2.8). kā arī vizuāli izvērtējot.2. tad ņem no tās pašas tabulas nākamos ciparus tādā secībā. sanāksmes labojumiem (prot. Punktus A1. Pirmais cipars tabulā = c un otrais cipars = d g = (c/100) * L b = (d/100) * (B-2e) e = 0. B1 un B2 nomarķē saskaņā ar zīmējumu 1. Urbšanas procesā pa slāņiem sadalījušies paraugi obligāti jāievieto paraugu uzglabāšanas caurulē attiecīgā secībā. Asfaltbetona paraugus objektos noņem ar urbšanas iekārtu ″Kouvo tuote″ vai līdzīgu iekārtu un ar urbjiem ∅100 mm.3 m. Nr. 2. pielikumu) izmanto tā nejaušo skaitļu tabulu (sk. pasūtītājs (ja ir klāt) un būvuzņēmēja pārstāvis (ja ir klāt). Ceļu specifikācijas 2010 . Paraugu ņemšanas vietas noteikšanai (sk. Ja attālums ir mazāks par 0.07.aprīlis.

Ar ievērtētiem TK 23. pielikums.8).223 Izstrādes gala redakcija – 2009.2009. Paraugu nodošana laboratoriskām pārbaudēm 3. PARAUGU NOŅEMŠANAS SHĒMA B = paraugu ņemšanas virsmas platums metros (viens seguma posms) L = paraugu ņemšanas virsmas garums g = (c/100) * L b = (d/100) * (B-2e) e = 0.1.Urbto paraugu ņēmējs pēc paraugu noņemšanas ″B″ sērijas un garenšuves paraugus nodod par paraugu uzglabāšanu atbildīgajam darbiniekam. ″A″ sērijas paraugus pēc to izurbšanas un marķēšanas nodod būvuzņēmēja pārstāvim vai.5 m Ceļu specifikācijas 2010 . Nr. 3. uzglabā Ceļu laboratorijā tam speciāli ierīkotā vietā.2.aprīlis. 3.07. 1. paraugus noņemot. ja tas nav klāt.gada 20. sanāksmes labojumiem (prot.

2.aprīlis. pielikums NEJAUŠU SKAITĻU TABULAS 03 97 16 12 55 60 24 88 88 23 87 21 12 35 90 79 83 07 00 42 40 96 88 33 50 68 74 27 30 29 68 15 97 11 40 60 76 16 40 00 47 74 76 56 59 11 51 97 26 83 35 76 86 51 53 83 11 45 56 34 33 83 42 27 27 34 57 42 39 94 07 54 60 04 48 40 70 92 01 52 1 43 24 62 85 56 5 14 79 54 49 01 9 20 33 73 00 84 13 86 46 32 76 07 17 20 50 95 14 89 21 30 25 37 68 98 25 97 55 49 96 73 29 21 90 53 74 43 73 67 27 99 35 10 89 14 81 30 96 50 58 13 77 19 32 14 31 96 38 87 45 34 87 13 65 86 29 94 06 95 04 67 51 29 30 56 91 48 86 62 66 26 64 95 73 10 76 30 43 25 07 42 27 62 24 08 38 88 26 75 72 09 19 70 76 53 61 24 57 52 91 24 92 68 86 16 62 85 36 42 56 96 38 16 84 63 33 57 84 83 44 99 08 06 20 32 80 54 13 97 16 45 20 55 59 48 66 68 16 11 35 38 31 02 38 02 48 27 96 81 50 96 54 22 42 01 21 60 26 92 39 66 02 76 14 98 22 42 89 12 64 59 15 74 29 55 37 49 90 27 24 23 96 02 45 75 51 55 2 47 14 26 68 82 6 77 17 63 12 86 10 34 12 52 02 73 14 50 85 94 02 06 18 51 25 36 34 37 22 30 97 90 32 69 26 82 94 10 16 25 30 37 94 50 84 26 36 57 71 27 46 94 53 78 34 32 91 06 38 79 43 03 88 07 53 87 03 93 16 68 00 77 68 65 20 10 66 75 16 86 91 03 30 95 08 89 61 20 07 31 22 39 31 59 29 44 64 76 79 54 28 10 45 72 53 98 74 47 00 49 49 40 60 72 30 82 59 06 20 38 47 31 38 98 32 62 46 42 32 05 31 49 57 16 78 09 18 26 23 52 37 55 10 93 86 35 17 70 04 12 52 44 71 96 77 53 83 06 33 42 96 66 14 68 20 64 98 53 90 03 62 54 24 95 64 47 18 62 42 36 85 23 93 85 60 85 76 33 43 72 85 22 91 57 84 75 62 09 32 38 44 67 90 05 45 19 3 63 32 79 72 43 7 43 55 55 56 27 11 07 38 40 28 94 15 64 72 79 42 29 19 37 24 18 07 66 23 78 38 69 57 91 27 64 19 51 97 33 31 40 84 51 78 58 71 37 78 93 09 54 06 67 07 96 92 97 64 19 35 05 88 10 04 48 13 03 66 34 60 84 67 36 03 93 11 74 26 01 49 67 45 18 73 97 62 32 53 15 90 82 88 19 82 54 46 75 74 95 12 05 71 75 53 39 04 54 79 45 44 26 54 10 29 30 12 66 38 50 13 14 11 00 90 79 33 27 13 57 06 17 77 98 52 49 44 84 82 50 83 70 56 99 16 31 07 97 94 99 38 04 13 96 10 34 67 02 79 87 34 26 07 55 12 18 37 04 10 42 17 17 16 97 92 39 29 62 49 08 16 74 77 77 27 68 33 58 46 45 25 19 94 78 75 86 4 16 36 38 10 44 8 93 74 50 07 46 12 16 07 77 26 50 16 17 18 57 15 93 20 21 46 24 72 88 24 46 18 92 65 20 28 00 37 45 66 82 80 07 58 14 32 23 47 71 44 09 58 44 77 11 08 12 37 22 04 32 19 44 21 95 11 09 24 42 04 57 71 34 04 81 53 45 51 59 21 53 78 67 75 38 62 09 99 81 97 30 13 35 77 72 43 30 80 90 14 80 52 76 45 26 27 74 02 91 41 91 Ceļu specifikācijas 2010 .8).2009. Nr.gada 20. sanāksmes labojumiem (prot.07.224 Izstrādes gala redakcija – 2009. Ar ievērtētiem TK 23.

lāpstiņas u. 4. 2. Ar ievērtētiem TK 23. Nr. Žāvējamā krāsns. kura spēj uzturēt temperatūru 110 ± 50 C robežās. kuras satur relatīvi netrūdošas vielas un kurās nav veģetatīva vai svaigu augu materiāla.7. Ceļu specifikācijas 2010 . Azbesta cimdi.5.07. 1.gada 20.3.1.225 Izstrādes gala redakcija – 2009. Izdedzināšanas procedūra 4. Parauga sagatavošana 3. Dažādas palīgierīces. 2. 3. kurš satur efektīvu mitrumu absorbējošu vielu. 2.2. Darbības sfēra Organisko savienojumu satura noteikšana ar izdedzināšanas metodi ir piemērota tādiem materiāliem kā kūdra. kā arī lignīna. Konteineri. 2.01 g. Ņem paraugu ar aptuveni 10 – 40 g masu un ievieto to nosvērtā tīģelī vai iztvaicēšanas traukā. porcelāna. Svari svēršanai ar precizitāti 0.6. 2.2009. kura iziet caur 2 mm sietu.1.4. Tīģeļi vai iztvaicēšanas trauki. zālājs vai oglekli saturoša materiāla. 2. porcelāna vai niķeļa tīģeļi ar tilpumu 30 – 50 ml vai Cora porcelāna iztvaicēšanas trauki ar aptuveni 100 mm augšējo diametru. Izņem paraugu no krāsns un ievieto to eksikatorā atdzišanai. organiskais mēslojums un gruntīm.8). sanāksmes labojumiem (prot. saknes.2. 9. Metodiskie norādījumi organisko savienojumu satura noteikšanai gruntīs ar izdedzināšanas metodi Šie metodiskie norādījumi ir izstrādāti uz AASHTO T 267-86 bāzes un nosaka organisko savienojumu satura noteikšanu gruntīs. Aparatūra 2. kura ilgstoši spēj uzturēt temperatūru 445 ± 100 C robežās un kuras sadegšanas kamerā var ievietot lietojamo konteineru un paraugu. 3.c.c. stikla vai ar plastmasu pārklāti konteineri. un nosver līdz tuvākajiem 0. Pirometra devējam jāuzrāda temperatūra mufeļa krāsnī tās darbības laikā.aprīlis. ar masu vismaz 100 g. Paraugu ievieto konteinerā un žāvē to 110 ± 50 C temperatūrā līdz konstantai masai. knaibles. ņem no labi samaisīta materiāla porcijas.01 g. alunda. Mufeļa krāsns.6. Piemēroti ir nerūsējoša metāla.1. 2. Reprezentatīvo paraugu. Pietiekami liels eksikators. kuras lieto ceļu būvniecībā. Šī metode nosaka organisko savienojumu kvantitatīvo oksidāciju šajos materiālos un dod ticamu organisko savienojumu satura novērtējumu. ogles u. tāda kā koks. Kvarca.

1%. Izņem atdzesēto paraugu no eksikatora un nosver līdz tuvākajiem 0.2. A −C kur: A – tīģeļa vai iztvaicēšanas trauka un krāsnī žāvētas grunts masa pirms izdedzināšanas.226 Izstrādes gala redakcija – 2009. lai izdedzināšanas sākotnējā fāzē samazinātu iespēju paraugu ″izpūst″ no tīģeļa. Tīģeli vai iztvaicēšanas trauku ar paraugu ievieto mufeļa krāsnī uz 6 stundām pie temperatūras 445 ± 100 C temperatūrā. Aprēķini 5. bet tam ir jābūt pietiekamā daudzumā. sanāksmes labojumiem (prot.aprīlis. Izdedzināšanas sākumā var būt nepieciešams nosegt tīģeli. Izņem paraugu no krāsns un ievieto to eksikatorā atdzišanai. 4.01 g. Parauga svars vieglsvara materiāliem.8).2. C – tīģeļa vai iztvaicēšanas trauka masa ar precizitāti 0. kuru izsaka procentos no krāsnī žāvētas grunts masas.2009. Aprēķina organisko savienojumu saturu līdz tuvākajiem 0. 5. var būt mazāks par 10 g.3. tādiem kā kūdra. 4. PIEZĪME.01 g. B – tīģeļa vai iztvaicēšanas trauka un krāsnī žāvētas grunts masa pēc izdedzināšanas. Ar ievērtētiem TK 23. Ceļu specifikācijas 2010 . lai piepildītu vismaz ¾ tīģeļa. 5.07.1.gada 20. aprēķina šādi: OSS = A−B ×100 . Nr. Organisko savienojumu saturu (OSS).

9. daļa. atvērumu nominālie izmēri. Vispārējais aprīkojums un kalibrēšana. Losandželosas koeficients (LA) Testēšanas porcijas masas daļa procentos. Los-Angeles-Verfaren fur den Strassenbau). Paraugu ņemšanas metodes.3 – 45 mm 1 Darbības sfēra Šeit aprakstītā Losandželosas testēšanas metode nosaka ceļu un ielu būvniecībā izmantojamo šķembu drupināšanas pretestību. Pārbauda frakciju 35. 3. Testa paraugs Ceļu specifikācijas 2010 . Drupinājumizturības noteikšanas metode.2. Daļiņu izmēru sadalījuma noteikšana. Frakciju sadalījuma noteikšana. LVS EN 933-2 : 1995 Minerālmateriālu ģeometrisko īpašību testēšanas metodes – 2. LVS EN 1097-2 : 1998 Minerālmateriālu mehānisko un fizikālo īpašību testēšanas metodes – 2. Vispārīgie tehniskie piegādes nosacījumi. Metodiskie norādījumi izstrādāti. daļa.5/45 mm. LVS EN 10025-1 Karsti velmētie izstrādājumi no konstrukciju tēraudiem. daļa. Sākotnējā blīvuma un ūdens uzsūkšanas spējas noteikšana. Ar ievērtētiem TK 23. daļa. kas pēc testēšanas iziet caur 1. Testēšanas sieti.8). Sijāšanas metode. 1. daļa. 3.7. LVS EN 932-5 Minerālmateriālu vispārējo īpašību testēšanas metodes – 5. LVS EN 933-1 Minerālmateriālu ģeometrisko īpašību testēšanas metodes – 1. pamatojoties uz LV EN 1097-2 un Vācijas Iežu apvienības darba instrukciju (Bestimmung des Widerstandes gegen Zertrummerung. Nr.227 Izstrādes gala redakcija – 2009. daļa. LVS EN 1097-6 Minerālmateriālu mehānisko un fizikālo īpašību testēšanas metodes – 6. Metodiskie norādījumi drupināšanas pretestības noteikšanai pēc Losandželosas metodes minerālmateriālu frakcijai 35.2009.aprīlis.gada 20. daļa. Laboratorijas paraugu samazināšanas metode. 2 Atsauces uz normatīviem LVS EN 932-1 : 1996 Minerālmateriālu vispārējo īpašību testēšanas metodes – 1.1.07. LVS EN 932-2 Minerālmateriālu vispārējo īpašību testēšanas metodes – 2. 3 Definīcijas Šajās testēšanas metodēs izmantotas šādas definīcijas.6 mm testēšanas sietam. daļa. sanāksmes labojumiem (prot.

1%. Testēšanas porcija Paraugs.6. 4. Ar ievērtētiem TK 23. Paraugs. 4.2. lai tas rotētu ap horizontālo asi.2. taču tie neiesniedzas cilindra iekšpusē. Iekārtas laboratorijas parauga samazināšanai līdz testēšanas porcijas lielumam saskaņā ar LVS EN 932-2. 45 mm. Cilindrs ir novietots tā. 3. kuru abi gali ir nostiprināti. ar kuriem testēšanas porcijas masu var nosvērt ar precizitāti līdz 0.) (110±5)0 C temperatūrā. ko iegūst no apvienotā parauga. PIEZĪME. termostatiski regulējama krāsns (110±5)0 C temperatūras uzturēšanai.228 Izstrādes gala redakcija – 2009.2. Testēšanas Losandželosas metodes.2. Losandželosas testēšanas iekārta (sk. Vispārējās testēšanas iekārtas 4.2. ja testēšanas porcija iepriekš noteiktu laiku ir žāvēta žāvēšanas kamerā (sk. Nr. sanāksmes labojumiem (prot. Laboratorijas paraugs Laboratorijas testēšanai paredzēts samazināts paraugs.gada 20. iekārta drupināšanas pretestības noteikšanai pēc 4.5) mm). kura izgatavošanai lietotas spriegumus neradošas metināšanas metodes.2009. Konstantu masu bieži var sasniegt. kuru izmanto atsevišķi. 3. testēšanas iekārtām jāatbilst LVS EN 932-5 vispārējām prasībām. Ceļu specifikācijas 2010 . Iekārtas Ja nav noteikts citādi. Tā iekšējais diametrs ir (711±5) mm un iekšējais garums (508±5) mm.1. Cilindrs novietots uz divām horizontālām asīm.1.att. 4. 4.3.3. Cilindrs. ja testēšanas metode prasa vairāk nekā vienu testēšanas reizi kādas īpašības noteikšanai.3. Testēšanas laboratorijas nepieciešamo laiku līdz konstantas masas sasniegšanai specifiska lieluma un veida paraugiem nosaka atbilstoši esošajai žāvēšanas kameru jaudai.1. 35. Ventilējama. kas.aprīlis.2.) ar šādām būtiskām sastāvdaļām.5. starplaikos materiālu žāvējot vismaz 1 stundu.1%.07. tips S 275 saskaņā ar LVS EN 10025 (biezums (12+1 -0.2.1.6.8). Testēšanas sieti saskaņā ar LVS EN 932-2 ar atveru nominālo izmēru 1.1. 4.1.1.1. 4. izgatavots no tērauda plāksnēm. Svari. Konstanta masa Atkārtotas svēršanas rezultāti.5. kuru kā kopumu izmanto atsevišķam testam. 4. 3. 4. Cilindrs abos galos ir noslēgts. 1. neatšķiras vairāk par 0.

Pēc testēšanas beigām nosaka masas daļu no parauga procentos.2. Nr. Pēc tam iegūtā frakcija jāatdzesē līdz telpas temperatūrai.2. Laboratorijas parauga masai jābūt tik lielai.4. Izcilnis jānomaina.2. lai iegūtu 35.1. kas pildīts ar tērauda lodēm. 5. platums (90±2) mm.2. 5.5 mm un 45 mm izsijā.3. ka iekšējā virsma paliek cilindriska.2. Garums = cilindra garums.6 mm sieta.3. PIEZĪME. Šim izcilnim ir taisnstūra šķērsgriezums. Atvere ar platumu (150±3) mm ļauj ielikt un izņemt paraugu visā cilindra garumā. Pie cilindra iekšējās virsmas atstatumā starp 380 mm un 820 mm no atveres tuvākās malas ir piestiprināts izcilnis: atstatums mērīts cilindra garumā griešanās virzienā. Paraugu ņemšana Paraugus ņem atbilstoši LVS EN 932-1. Testēšanas laikā atvere ir hermētiski noslēgta. nodaļai ir jāmazgā un žāvēšanas kamerā jāžāvē pie (110 ± 5)0 C temperatūrā līdz konstantai masai.2. Parauga sagatavošana Laboratorijas paraugu uz testēšanas sietiem 31. Augšējo novirzi par +20 g izraisa ražošanas novirzes un apakšējo novirzi – 150 g – lietoto ložu nodilums. Skārda paliktnis materiāla un ložu novietošanai pēc testēšanas. Ierīces korpuss jānostiprina tieši uz betona vai akmens bloka grīdas līmenī. kurš piešķir cilindram griešanās ātrumu no 31 līdz 33 apgr/min. Ar ievērtētiem TK 23.229 Izstrādes gala redakcija – 2009. Ceļu specifikācijas 2010 .2. Ložu pildījums.07. Pildījuma nominālā masa ar jaunām lodēm ir 5280 g. Frakcija atbilstoši LVS EN 933-1.5 mm līdz 45 mm frakciju.1. Drupināšanas pretestības noteikšana ar Losandželosas metodi Princips Minerālmateriāla paraugu pārbauda rotējošā cilindrā. Tas novietots radiālā plaknē un ir stingri piestiprināts pie cilindra. Katras lodes masai jābūt no 400 g līdz 445 g un kopējai pildījuma masai jābūt (5210 ± 90) g. 4. 4. kurš automātiski aptur motoru pēc nepieciešamā apgriezienu skaita.2. izmanto noņemamu vāku tā. 5. biezums (25±1) mm. lai tā saturētu vismaz 15 kg materiāla 35.5 mm līdz 45 mm frakciju. Dzinējs. sanāksmes labojumiem (prot. 4.aprīlis.2. Izcilnim jābūt izgatavotam no tāda paša vai cietāka tērauda. kura pēc sijāšanas paliek uz 1. katras diametrs ir robežās no 45 mm līdz 49 mm. kurš sastāv no 12 tērauda lodēm. 7. ja tā platums jebkurā vietā nodiluma rezultātā ir mazāks par 86 mm un biezums jebkurā vietā malas garumā par mazāks par 23 mm.2009. 5. lai atvieglotu materiāla izņemšanu pēc testēšanas. 4.5.2. PIEZĪME. Apgriezienu skaitītājs.gada 20. Noņemamais vāks būtu jāizgatavo no tāda paša tērauda kā cilindrs.8).

Ceļu specifikācijas 2010 . izveidojot testēšanas porciju ar kopējo sauso masu (10000 ± 100) g. Ložu pildījums uzmanīgi no skārda jānoņem.gada 20. Testēšanas pārskats Testēšanas pārskatā jānorāda.6 mm sieta. 5. 5. izdarot 1000 apgriezienus. Ar ievērtētiem TK 23.07. c) Losandželosas koeficients (LA). no kurām iegūta testēšanas porcija.atlikums uz 1. gramos. turklāt jāseko. Minētās frakcijas masu saskaņā ar LVS EN 932-2 samazina.4. īpaša uzmanība jāpievērš vietām ap izcilni. 100 kur: m . Vispirms cilindrā uzmanīgi ieliek lodes un pēc tam atbilstoši 5.aprīlis. Tajā jāiekļauj šāda informācija: a) parauga nosaukums un izcelsme.6 mm testēšanas sieta. punktam sagatavoto testēšanas porciju. ka drupinājumpretestības tests pēc Losandželosas metodes veikts atbilstoši šai darba instrukcijai.6 mm testēšanas sieta žāvē (110 ± 5)0 C temperatūrā līdz konstantai masai.3. Pēc tam paraugu izber uz skārda paliktņa.5. Rezultātu noapaļo līdz nākamajam veselajam skaitlim. kurš atrodas zem cilindra. sekojot. Atlikumu uz 1.2009. lai atvere atrastos tieši virs skārda paliktņa un lai nezustu materiāls. Aprēķins Losandželosas koeficientu (LA) aprēķina pēc šādas formulas: LA = 10000 − m .6. Cilindru izslauka un novāc visas smalkās daļiņas. lai nezustu neviena minerālmateriāla daļiņa. 5. Vāku noslēdz un cilindru griež ar konstantu ātrumu 31 līdz 33 apgriezieni minūtē.230 Izstrādes gala redakcija – 2009. sanāksmes labojumiem (prot. Uz skārda paliktņa novietoto paraugu saskaņā ar LVS EN 933-1 mazgā uz 1. b) frakcijas.8). Nr. Procedūra Pirms testēšanas jāpārbauda cilindra tīrība.

Izmēri milimetros Iekšējais garums (508 ± 5) Iekšējais diametrs (711 ± 5) 1. Tipiska Losandželosas testēšanas iekārta Ceļu specifikācijas 2010 .8).07. Nr.gada 20. attēls. sanāksmes labojumiem (prot.aprīlis.2009.231 Izstrādes gala redakcija – 2009. Ar ievērtētiem TK 23.

1. 3. Darbības sfēra Šie metodiskie norādījumi nosaka metodi minerālmateriālu un bitumena savietojamības noteikšanai un savietojamības ietekmi uz atdalīšanos. Metodiskie norādījumi minerālmateriālu un bitumena savietojamības noteikšanai Priekšvārds Šie metodiskie norādījumi ir izstrādāti uz LVS EN 12697-11 ″Bituminētie maisījumi. arī tādiem šķidrumiem kā amīni un minerāliem aizpildītājiem. Pilnīgs pārklājums Minerālmateriāla daļiņas. izteikta procentos (vienāda ar 100 mīnus atdalīšanās procentuālais daudzums). Atdalīšanās jutīgums.3. Atdalīšanās procentuālais daudzums Minerālmateriāla daļiņu virsmas laukuma vidējā proporcija. 2. izteikta procentos. Termini un definīcijas 2. Šī īpašība ir izmantojama maisījuma projektēšanai pirms tipa testēšanas. Šo metodi var lietot arī.aprīlis. Bitumena pārklājuma pakāpe Ar bitumenu pārklātās minerālmateriāla daļiņu virsmas laukuma vidējā proporcija. vizuāli izsakot bitumena pārklājuma pakāpi nesablīvētām ar bitumenu pārklātām minerālmateriāla daļiņām pēc to vārīšanas destilētā ūdenī. kā arī dzēstajam kaļķim vai cementam. daļa. ko nosaka šī metode. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes. sanāksmes labojumiem (prot. 9.07. 11.8).2009. Ar ievērtētiem TK 23.4. ir netiešs saistvielas un dažādu minerālmateriālu salipšanas vai dažādu saistvielu un dotā minerālmateriāla salipšanas noteikšanas līdzeklis.″. 2. kas ir pilnīgi pārklātas ar saistvielu bez redzamiem lūzumiem daļiņu nosedzošajā saistvielas kārtā. Nr.8. Minerālmateriāla un bitumena savietojamība Vizuāli noteikta bitumena pārklājuma pakāpe nesablīvētām. ar bitumenu pārklātām minerālmateriāla daļiņām pēc vārīšanas destilētā ūdenī. 2. 1.232 Izstrādes gala redakcija – 2009. 2. bāzes. ņemot vērā ārvalstu pieredzi. no kuras saistviela atdalījusies ūdens ietekmē. Princips Ceļu specifikācijas 2010 .gada 20.2. Savietojamību nosaka. lai novērtētu mitruma ietekmi uz doto minerālmateriāla-saistvielas kombināciju ar vai bez adhēzijas piedevām. Minerālmateriālu un bitumena savietojamības noteikšana.

1800 C diapazonā ar ±20 C precizitāti.4. Temperatūras mērīšanas ierīce 4. Minerālmateriālu sijā saskaņā ar LVS EN 12697-2. vienu dienu uzglabā apkārtējās vides temperatūrā un tad to atvāra.1.6. ar kuru var mērīt minerālmateriāla un bitumena temperatūru 110 . 4. pilnīgu pārklājumu. apakšpunktu).1. PIEZĪME. Temperatūras mērīšanas ierīce. Nr.1. Metāla tvertnes Ar piemērotu izmēru bitumena karsēšanai un adhezīvās piedevas pievienošanai.aprīlis. PIEZĪME. 4. Temperatūras mērīšanas ierīce.3. Maisīšanas trauks Maisīšanas trauks. 8 mm un 5. lai iegūtu vienmērīgu. kas nav mazāka par 600 g.6 mm vai 6. 4. 5.1. Temperatūras mērīšanas ierīce var būt termometrs vai elektroniska mērīšanas ierīce. žāvē un samaisa ar bitumenu. Ceļu specifikācijas 2010 .2.3. neatkarīgi viens no otra.5. un 5. Pēc atvārīšanas minerālmateriāla daļiņas ievieto stikla traukā ar destilētu ūdeni.07. 4.8.3. Ar bitumenu pārklāto minerālmateriālu irdeni novieto uz metāla plāksnes vai ar silikonu pārklāta papīra. 5.3. ar kuru var mērīt ūdens temperatūru 50 C un 200 C ar ±10 C precizitāti.2 mm un 8 mm.3 mm un 10 mm. apakšpunktu). un svari saistvielas 16 – 18 g testēšanas porcijas masas noteikšanai ar precizitāti ± 0. Ar ievērtētiem TK 23. un divi laboranti. 4. Iekārtas 4. Svari Svari ar svēršanas robežu.2 mm šķembu frakciju (alternatīvi 5.3.8). punktu.6 – 8 mm vai 6. Ventilējama krāsns Ventilējama termostatiski kontrolējama krāsns. minerālmateriāla 510 g porcijas masas noteikšanai ar precizitāti ± 2 g.2 g (sk.233 Izstrādes gala redakcija – 2009. piemērots noteiktas testēšanas porcijas maisīšanai saskaņā ar 5. 4. vizuāli novērtē minerālmateriāla daļiņu pārklājuma pakāpi ar bitumenu.3. glazēts porcelāna trauks vai cits trauks ar gludu neabsorbējošu virsmu. Piemērots var būt porcelāna trauks ar 200 mm diametru un iekšējo augstumu 50 mm.3 – 10 mm frakcija) mazgā.2009. regulējama no 100 līdz 1800 C.3.gada 20.6. Testēšanas sieti Testēšanas sieti ar kvadrātveida atvērumiem atbilstoši LVS EN 12697-2: 11. piemēram. sanāksmes labojumiem (prot. 8 – 11. 4. lai uzturētu paraugu (110±5)0 C temperatūrā žāvēšanas procedūrā un noteiktā maisīšanas temperatūrā ±50 C (sk.2.

4. 4. PIEZĪME. Traukiem jābūt ar plakanu dibenu un pietiekamu diametru. 11. Ceļu specifikācijas 2010 . Nr. sanāksmes labojumiem (prot.aprīlis. Ar ievērtētiem TK 23.10. brīvu pārklātu minerālmateriāla daļiņu uzglabāšanai. 4. piemēroti minerālmateriāla saistvielas pārklājuma pakāpes vizuālai noteikšanai.a attēlu) pinuma vai perforētas plāksnes veidā. 4. 4. Ar silikonu pārklāts papīrs vai metāla plāksne Atsevišķu. Stikla vārglāzes Stikla vārglāzes ar vismaz 800 ml tilpumu bitumena atvārīšanai. lai minerālmateriāla testēšanas porcija būtu pilnīgi iegremdēta ūdenī. Piemēroti var būt attiecīga lieluma no stikla izgatavoti Petri trauki. 4. Saldētava (5±2)0 C temperatūras uzturēšanai.8.gada 20.13. lai aptuveni 50 g minerālmateriāla testēšanas porciju varētu novietot vienā kārtā.234 Izstrādes gala redakcija – 2009. un ar pietiekamu augstumu. Testa trauki Testa trauki. Elektriskā vai gāzes plītiņa Regulējama elektriskā vai gāzes plītiņa ūdens vārīšanai vārglāzē. Atbalsta tīkliņš ar āķiem (sk.12. Lāpstiņa Lāpstiņa no metāla vai cita neabsorbējoša materiāla bitumena un minerālmateriāla samaisīšanai.2009.7.8). atdzesējot pēc maisīšanas. 1. 4.9.07.

4. 4. tad tā jāpievieno bitumena paraugam.1. Maisīšanas temperatūrai jābūt 250 C virs maisījuma atsauces temperatūras. Minerālmateriāla un bitumena maisīšana 5.1. Minerālmateriāls 5. Minerālmateriālus novieto ventilējamā krāsnī (110±5)0 C temperatūrā un žāvē līdz konstantai masai. 5. Jānodrošina. 5. Ja novērtē adhēziju uzlabojoša aizpildītāja iedarbību. kura noteikta LVS EN 12697-35. Palielināmais stikls mazu palielinājumu. Minerālmateriālu karsē maisīšanas traukā līdz maisīšanas temperatūrai. ja minerālmateriāla pārklājums nesastāv no tīras saistvielas..1. kas maisīti ar aizpildītāju (t. atsauces paraugam ir jāsatur arī aizpildītājs.1. 5.2. lai vizuāli noteiktu Palielināmais stikls (izvēles) ar minerālmateriāla pārklājumu ar saistvielu. Šāda temperatūra jāuztur ne mazāk par 3 h. Ja maisījumam jāpievieno adhēziju pastiprinošs aizpildītājs.235 Izstrādes gala redakcija – 2009. Bitumens Paņemto bitumena paraugu ievieto piemērotās nosegtās metāla tvertnēs.3. to pievieno minerālmateriāla testēšanas porcijai un rūpīgi maisa ar lāpstiņu pirms bitumena pievienošanas. 5. kurš ir ne mazāks kā 100 g.2. lai tvertnes būtu piepildītas. tad ar minerālmateriālu nav jāsamaisa tūlīt pēc saistvielas un adhezīvās piedevas maisīšanas. Lampa Lampa.i. Novieto minerālmateriāla (510±2) g porciju maisīšanas traukā. Tāpēc ieteicamas ir 8/11 mm vai 6/10 mm minerālmateriālu frakcijas. kas nodrošina gaismu.3.gada 20. kas izgājis caur 8 mm sietu un palicis uz 5.8. Uzskata. PIEZĪME. 5.14. kurš var atšķirties. Atdala vismaz 600 g minerālmateriāla. tā kā saistvielas pārklājums uz minerālmateriāla bez aizpildītāja nodilst ātrāk nekā saistvielas pārklājumi uz minerālmateriāliem. PIEZĪME. 5. Testa paraugu sagatavošana 5.5. Ceļu specifikācijas 2010 . novietojot tvertni ar saistvielu ventilējamā krāsnī maisīšanas temperatūrā ±50 C.15. pārklājums ir bieza bitumena/aizpildītāja java). Pirms maisīšanas noņem tvertnes vāku un ar roku maisa saistvielu. Alternatīvi var lietot 600 g minerālmateriāla.1.3 mm sieta (6/10 mm frakcija). lai iegūtu testējamā minerālmateriāla 8/11 mm frakciju. Frakciju mazgā uz 8 mm sieta.1. (3±1) h. Nr. Ar ievērtētiem TK 23. mērot saistvielas tuvumā. testa rezultātu var ietekmēt mehāniskais nodilums. ka mēķtiecīgi ir atstāt minerālmateriālus žūt uz nakti.2009.2. 4. novietojot to ventilējamā krāsnī maisīšanas temperatūrā ±50 C.2.1. veicot mehāniskas darbības. Saistvielu karsē līdz maisīšanas temperatūrai. kas izgājis caur 10 mm sietu un palicis uz 6.1. 5. PIEZĪME. Ja jānovērtē adhezīvās piedevas karstuma stabilitāte. apakšpunktu.4.2 mm sietu un palicis uz 8 mm sieta saskaņā ar LVS EN 12697-2.3. kas izgājis caur 11.07. 5.2.2.6 mm sieta (5/8 mm frakcija). Ja savietojamību nosaka. 5. Rūpīgi ar lāpstiņu samaisa saistvielu un adhezīvo piedevu un nekavējoties turpina minerālmateriāla/saistvielas maisīšanu saskaņā ar 5. lai vizuāli noteiktu minerālmateriāla pārklājumu ar saistvielu.2.2.aprīlis. Ja bitumenam pievieno šķidro adhezīvo piedevu.8). PIEZĪME. vai 600 g minerālmateriāla. Izmantojot mazāku frakciju (5/8 mm) var būt sarežģīti vizuāli noteikt minerālmateriāla virsmas bitumena pārklājuma pakāpi. uzkarsējot to līdz maisīšanas temperatūrai. sanāksmes labojumiem (prot. 5.5.

lai ūdens vārītos mēreni un ne pārāk ātri.0±0.6. 5. 5.0% (pēc maisījuma svara) 8/11 mm minerālmateriālam. lai nodrošinātu. PIEZĪME. Samaisīto materiālu glabā uz plātnes vai ar silikonu pārklāta papīra līdz tā pilnīgai atdzišanai apkārtējās vides temperatūrā (20±5)0 C. Labākai novērošanai un novērtēšanai izmanto lampu.8. 5. tā. Procedūra 5. ka iegūts aptuveni tas pats saistvielas kārtas biezums.7.2) g bitumena porciju.a attēls). Daļiņu skaits ir atkarīgs no minerālmateriāla frakcijas un pēc masas sastāda aptuveni 50 g. 5. PIEZĪME.2. Pievienojamā bitumena daudzumu koriģē. Pastāv iespēja bitumena pārklājuma pakāpi uz tumšiem minerālmateriāliem novērtēt kļūdaini – lielāku nekā uz gaišiem minerālmateriāliem. maisīšanas traukā ar minerālmateriāliem pievieno (16. sanāksmes labojumiem (prot.1. Ar pirkstiem pārvieto atdzisušās minerālmateriāla daļiņas testa traukā. 5. kas piepildīts ar ūdeni. lai minerālmateriālu virsmas būtu pilnīgi pārklātas ar bitumenu.2) g bitumena porciju. 5. PIEZĪME.6. Jānodrošina.7.0±0. lai iegūtu vienmērīgu pārklājumu. un to koriģē 6/10 mm un 5/8 mm frakcijām. kā tas norādīts 1. Samaisīto materiālu nekavējoties izkliedē uz plakanas metāla plātnes vai uz papīra. lai daļiņas nesaskartos. Jāizvairās. Vārglāzē ielej aptuveni 600 ml destilēta ūdens ar temperatūru 10±20 C.9. maisīšanas traukā ar minerālmateriāliem pievieno (17. lai materiāls būtu brīvi izkliedēts atsevišķās daļiņās.2. 5.2.b attēlā.3. lai ar bitumenu pārklātie minerālmateriāli nesaliptu gabalos. maisīšanas traukā ar minerālmateriāliem pievieno (18. Noteiktais bitumena daudzums atbilst bitumena saturam 3. Nr. No sagatavotās testēšanas porcijas ar saistvielu pārklātās minerālmateriāla daļiņas ar samitrinātiem pirkstiem pārvieto uz iepriekš ar destilētu ūdeni saslapinātu atbalsta tīkliņu (1.0. Izmantojot 8/11 mm minerālmateriālus. Jānodrošina.4. Daļiņas izvieto blakus citu citai pa visu atbalsta tīkliņa laukumu tā. Jebkuras nelielas brūnganas caurspīdīgas platības minerālmateriālu malās jāpieņem par pilnīgi pārklātām. Ja izmanto 5/8 mm minerālmateriālus. var ievietot līdzīgu nepārklāta minerālmateriāla daudzumu. 5. 5. kas pārklāts ar silikonu. Pēc 30 minūšu vārīšanas vārglāzi noņem no elektriskās vai gāzes plītiņas.2009.0±0. lai tās nesaskartos.2. 2. kurš piepildīts ar svaigu destilētu ūdeni. Lai labāk novērtētu. 5.aprīlis.8). Vizuāli novērtē un pieraksta daļiņu bitumena pārklājumu ar precizitāti 5%. ja nav iegūts 100% bitumena pārklājums. Ūdens līmenim testa traukā jābūt lielākam par minerālmateriālu daļiņu augstumu. Minerālmateriālus un saistvielu intensīvi maisa ar lāpstiņu. Ceļu specifikācijas 2010 . Jānodrošina.gada 20. Jāizvairās no tiešas saules gaismas un piesārņojuma ar putekļiem. Ar ievērtētiem TK 23. salīdzinājumam līdzīgā testa traukā. Atbalsta tīkliņu ar paraugu ievieto vārglāzē. brūnganas. ievadot auksta ūdens strūklu zem karstā ūdens virsmas vārglāzē. Izbrāķē maisīto materiālu. Vārīšanu turpina 30 min.2) g bitumena porciju. 5. Testa trauku novieto uz baltas virsmas.minerālmateriāla blīvums (kg/m3).2. kur: ρm .5. 1. Jebkuras nelielas. Ja izmanto 6/10 mm minerālmateriālus. papildus var lietot palielināmo stiklu ar nelielu palielinājumu. Vārglāzi novieto uz elektriskās vai gāzes plītiņas un nodrošina.07.236 Izstrādes gala redakcija – 2009. Lai atvieglotu novērtēšanu. Aizvāc virspusē esošo bitumenu. caurspīdīgas platības jāpieņem par pilnīgi pārklātām. ka ūdens sākt vārīties 1-3 min laikā. pareizinot ar koeficientu: α= 2650 ρm .

r: 20%.8).2009.gada 20.07. lai testēšanas pārskatā būtu skaidri norādīts. R: 30%. Aprēķini un rezultātu pierakstīšana Aprēķina vidējo vērtību no katra operatora bitumena pārklājuma pakāpes nolasījumiem. ka vizuāli novērtējis tikai viens operators. Operatori var vienoties par nolasīšanas veidu. Mazās laboratorijās ne vienmēr var būt iespējams procedūrā iesaistīt divus operatorus. Tādos gadījumos akceptē viena operatora veiktās noteikšanas. Ar ievērtētiem TK 23.237 Izstrādes gala redakcija – 2009. sanāksmes labojumiem (prot. PIEZĪME. bet vienam nedrīkst būt pieejami otra fiksētie nolasījumi. noapaļojot ar precizitāti 5%.aprīlis. 7. Reproducējamība. 6. Katrs saistvielas pārklājums vizuāli jānoteic neatkarīgi diviem kvalificētiem operatoriem. nodrošinot. Ceļu specifikācijas 2010 . Precizitāte Precizitāte šim testam oficiāli vēl nav noteikta. Nr. Parasti praksē aprēķināti šādi precizitātes dati: Atkārtojamība. 8.8.

2. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes. piemēram. Viskozo ceļa bitumenu Bitumens un bitumena saistvielas. Ar ievērtētiem TK 23. Maršala stabilitātes un plūstamības noteikšanai atbilstoši LVS EN 12697-34. Ja atsauces ir bez datuma norādes. Paraugu sagatavošana ar trieciena blīvētāju. Atsauces uz normatīviem Šajos metodiskajos norādījumos ietvertas atsauces uz citām publikācijām ar vai bez datuma norādēm. ņemot vērā ārvalstu pieredzi asfaltbetona paraugu sagatavošanai ar trieciena blīvētāju 150 mm diametra veidnēs. ja tās ir iekļautas standartā ar kļūdu labojumu vai kā labots izdevums. Paraugu ņemšana. 35.gada 20. .07. Pamatnoteikumi ar polimēriem modificēto bitumenu specificēšanai. kā arī Vācijas pieredzi mašīnbūvniecībā. Princips Ceļu specifikācijas 2010 Bitumens un bitumena saistvielas.″ bāzes. Šīs normatīvās atsauces ir citētas attiecīgajās teksta vietās un publikācijas ir uzskaitītas tālāk esošajā sarakstā. Bituminētie maisījumi. daļa.2009. Sablīvējamība. tad atsauces attiecas uz šiem metodiskajiem norādījumiem tikai tādā gadījumā. Ceļu bitumenu tehniskie noteikumi. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes.8). LVS EN 12591 LVS EN 12697-10 LVS EN 12697-27 LVS EN 12697-35 LVS EN 13924 LVS EN 14023 3. bitumena saistvielas.4 mm vairāk par 15% no kopējās asfalta minerālmateriālu masas. Bitumens un specifikācijas. 1. Maisīšana laboratorijā. Metodiskie norādījumi karstā asfalta maisījuma paraugu ar minerālmateriālu daļiņu izmēru virs 22. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes. Darbības sfēra Šie metodiskie norādījumi nosaka bituminēto maisījumu paraugu formēšanas metodi ar trieciena blīvēšanu. Karstā asfalta maisījuma testēšanas metodes. 30. Bituminētie maisījumi. daļa.aprīlis. asfaltbetona rūpnīcā vai ņemtiem būvniecības vietā) ar minerālmateriālu daļiņu izmēru > 22. 10. sanāksmes labojumiem (prot. 9. Šādus paraugus galvenokārt izmanto tilpumblīvuma un citu tehnoloģisko īpašību. daļa. Šie metodiskie norādījumi attiecas uz bituminētajiem maisījumiem (izgatavotiem laboratorijā. Bituminētie maisījumi. Ja atsaucēm ar datuma norādēm ir sekojoši kļūdu labojumi vai jebkuras publikācijas laboti izdevumi. tad jālieto pēdējā redakcija (arī labojumi). 27. Nr.238 Izstrādes gala redakcija – 2009.4 mm sagatavošanai ar triecienblīvētāju Priekšvārds Šie metodiskie norādījumi ir izstrādāti uz LVS EN 12697-30 ″Bituminētie maisījumi.9. daļa.

lai pamata plātne būtu horizontāla.2.1. Ceļu specifikācijas 2010 .2. PIEZĪME. kas novietota horizontāli uz cieta pamata. Blīvētājs jānostāda tā. Jābūt iespējai blīvēšanas āmuru nostādīt vertikāli blīvēšanas veidnes centrā.) 4. 60 mm bieza. 1. 4. kā arī (13000 ± 50) g smagas pamatnes.2.4. lai nodrošinātu slīdošā atsvara krišanu pa vadstieni bez berzes.07.3.2.1.5. kurš noteiktā laika periodā noteiktu skaita reižu no noteikta augstuma krīt uz āmura pamatni. 4. kas novietota uz asfalta parauga. lai brīvās krišanas augstums būtu (460 ± 3) mm. kuri atbilst blīvēšanas statņa masai.2009. Ar ķēdi piedzenams slīdošā atsvara pacelšanas mehānisms. Blīvēšanas statnis. sanāksmes labojumiem (prot.1.1.2. To var izdarīt. kā arī firmas ″Strasentest″ universālais Maršala blīvētājs. attēlu) un mehānisku darbību jāsastāv no 4.2. kas sastāv no cilindriska vadstieņa un slīdoša atsvara. Maisījumu sablīvē speciālā trieciena blīvētājā ar slīdošu atsvaru.1. apakšpunktā minētajām sastāvdaļām.6. lai slīdošais atsvars būtu vertikāli +5 o. Veidnes cilindra ievietošanas un apgriešanas laikā blīvēšanas iekārtā blīvēšanas āmuru nostiprina pret nejaušu atbrīvošanos tā augšējā miera stāvokļa pozīcijā. Skavas mehānisms ar ekscentru blīvēšanas veidnes nostiprināšanai.1.1.1. Trīs vienādas stingrības balsti gan blīvēšanas. kas pats ir nodrošināts pret nejaušu atbrīvošanos. Pēc tam paraugu atdzesē līdz istabas temperatūrai. 4. kad blīvēšanas āmurs ir pakārts un droši nostiprināts. savienojot pacēlāja ķēdi ar skavas mehānisma ekscentru vai ar sviras mehānismu. Nr. gan bīdes virzienā. 4. Blīvēšanas āmurs.1. kura masa ir (15000 ± 50) g.1. Vispārējie noteikumi 4.239 Izstrādes gala redakcija – 2009. 4. Blīvēšanas āmuram jābūt piekārtam pie vadstieņa augšas ar vinču. 4. Ierīce triecienu skaita skaitīšanai un reģistrēšanai.gada 20. (Piemērots ir firmas ″Infratest″ universālais Maršala blīvētājs MVG. kas aprīkoti ar gumijas amortizatoriem. Uzstādīšanas nosacījumi 4. apmēram 215 mm diametra tērauda pamata plātne.1. Jāņem vērā šādas drošības un pārbaudes prasības. – 4. Paraugu sagatavošanai sakarsētu asfalta maisījumu (tūlīt pēc sagatavošanas atbilstoši LVS EN 12697-35 vai ņemts būvobjektā. Iekārtas 4.7. 4. Šāda veida blīvēšanas veidni var ievietot un izņemt tikai tad. vai rūpnīcā atbilstoši LVS EN12697-27) iepilda speciālā tērauda veidnē.1. kas izgatavots no lieta tērauda.8.aprīlis. 4. Trieciena blīvētājam ar tērauda pamatni (sk.8). Tam jābūt projektētam tā. 4.1. Trieciena blīvētāju novieto tā. Ar ievērtētiem TK 23.8.

07. Sablīvēšanas veidne Ceļu specifikācijas 2010 . Jāveic pārbaudes.2. – 4. PIEZĪME. Trieciena blīvētāja shematisks attēls Apzīmējumi 1 Pamatiekārta ar pacelšanas mehānismu slīdošā atsvara pacelšanai un triecienu skaitītāju (parādīts bez aizsarga) 2 Sablīvēšanas āmurs ar vadstieni slīdošajam atsvaram 3 Ekscentrs iespīlēšanas ierīcei 4 5 6 7 8 Veidnes pamatne ar piestiprinātu veidni Blīvētāja statnis Tērauda pamata plātne Balsts Aizsargs 4. 4. lai konstatētu. Jāveic pasākumi. 4. kas samontēts kopā ar automātisku bloķēšanas ierīci. ar kustīga ekrāna piestiprināšanu. piemēram. To var panākt.240 Izstrādes gala redakcija – 2009. Nr.8).2009. sanāksmes labojumiem (prot. Jānodrošina skaņas izolācijas prasības trieciena blīvētāja darbības laikā.2.gada 20. lai aizsargātu piekļūšanu bīstamajai zonai pacelšanas mehānisma darbības laikā.2.2. ka 4.5.3. 4.2. apakšpunktā noteiktās drošības prasības ir izpildītas. vai iekārtojot skaņas necaurlaidīgu kabīni.2. piemēram.3. Ar ievērtētiem TK 23. ierīkojot skaņas necaurlaidīgu kabīni.4. attēls.aprīlis. 1.4. kas automātiski bloķējas iekārtas darbības laikā.

PIEZĪME. uz sildāmajām plātnēm lieto piemērotas aizsargplāksnes.5.2009. 5.1) mm un augstumu (95. Apzīmējumi 1 Pagarināšanas gredzens 2 Veidnes cilindrs 3 Veidnes pamatne 2. Tērauda bloks Blīvēšanas āmura sākotnējai karsēšanai lieto 150 mm diametra vismaz 50 mm augstu tērauda bloku.5 mm. Ar ievērtētiem TK 23.0) mm.5 mm klātbūtne. veidnes cilindra un veidnes pamatnes.gada 20. Krāsnis vai sildāmās plātnes Lai iegūtu nepieciešamo maisīšanas un veidņošanas temperatūru.4. Trieciena blīvētāja tipiska blīvēšanas veidne 4. Paraugu forma un izmēri Paraugiem jābūt cilindriskiem ar diametru (150±0. Veidnes pamatnei jābūt izgatavotai no tērauda ar pietiekamu stiprību. minerālmateriālu. Sablīvēšanas veidne ar iekšējo diametru (150 ± 0.0±5. paraugu veidņu. attēlā. sanāksmes labojumiem (prot.241 Izstrādes gala redakcija – 2009. sablīvēšanas āmura un citu iekārtu karsēšanai var lietot krāsnis vai sildāmās plātnes. attēls. Nr. lai nedeformētos. Maisījuma minerālmateriāla maksimālais daļiņu nominālizmērs 31. izjaucamas plātnes vai smilšu vannas. PIEZĪME. 4. Tipiska veidne – pagarināšanas gredzens.1) mm. Ceļu specifikācijas 2010 . Aizsargplāksnes. jālieto termostatiski kontrolējamas iekārtas. kas sastāv no pagarināšanas gredzena.6.aprīlis. veidnes cilindrs un veidnes pamatnes komplekts – ir attēlota 2.8). 4. Pieļaujama atsevišķu daļiņu > 31. izjaucamas plātnes vai smilšu vannas Lai samazinātu lokālu pārkaršanu. bituminēto materiālu. Lai nodrošinātu prasīto temperatūru 50 C robežās.07.

kam paraugu sablīvē. kas uzsildīta līdz blīvēšanas temperatūrai. Tad noņem filtra diskus un marķē paraugu identifikācijai.6. Pēc blīvēšanas āmura uzstādīšanas paraugu noblīvē 55 līdz 60 sekundēs. 6. Tad veidnes cilindru apgriež otrādi. sanāksmes labojumiem (prot. Ja paraugus gatavo partijās. Pēc tam paraugu atbilstoši 7. līdz tā blīvi pieguļ veidnes pamatam. 7.6. Atbilstoši testēšanas nolūkam. 7. var izmantot atšķirīgu triecienu skaitu. Veidni nostiprina blīvētāja statnē ar skavas mehānisma palīdzību. kas nepieciešams četru paraugu izgatavošanai. Tad uzsildīto maisījumu ar piltuves palīdzību pa daļām iepilda blīvēšanas veidnē un ar lāpstiņu izkliedē. Maisījumiem. blīvēšanas temperatūrai jāatbilst piegādātāja prasībām. 7. Rūpējoties. Pirms pirmā parauga izgatavošanas blīvēšanas āmuru kopā ar pamatni apmēram 10 minūtes notur uz viegli uzsildītas elektriskās sildplātnes vai sildīšanas bloka. Nekavējoties blīvē.8). Maisījuma daudzums. Nr. līdz atteices blīvumam) veidni atkal divas reizes apgriež otrādi un turpina blīvēt atbilstoši 7. noteikta parauga augstumam vajadzīgo maisījuma daudzumu nosaka. kas izgatavoti ar ceļu bitumenu atbilstoši LVS EN 12591. Ar skavas mehānisma ekscentra palīdzību blīvēšanas veidni nospiež uz leju. kas izgatavoti ar bitumenu atbilstoši LVS EN 14023 vai LVS EN 13924.3. apakšpunktā norādīto.aprīlis. kas nepieciešams noteikta augstuma paraugam.242 Izstrādes gala redakcija – 2009.1. Ja nepieciešams. Maisījumu ātri uzsilda līdz blīvēšanas temperatūrai.5. kas nav augstāka par +1300 C. 7. Ar ievērtētiem TK 23. Atsevišķu no vienas un tās pašas maisījuma partijas izgatavotu paraugu masai jābūt pēc iespējas vienādai. kas krīt no (460±3) mm augstuma. Veidni piepilda un paraugu noblīvē 4 minūtēs. Blīvēšanas veidnes iekšpusi nepārklāj ar atdalīšanas reaģentu. Tālākai blīvēšanai (piemēram. blīvēšanas temperatūra ir LVS EN 12697-35 dotā atsauces temperatūra. Slīdošais atsvars nav jāaptur.07. Procedūra 7.2. veicot izmēģinājuma blīvēšanu. kad tas atlec pēc trieciena. tad pamatni un veidnes pamatu iepriekš uzsilda tikai pirms partijas pirmā parauga izgatavošanas. Blīvēšanas procedūra jābeidz 4 minūtēs.5. izdarot 50 triecienus ar slīdošo atsvaru. 7.7.gada 20. Trieciena āmura pamatni un veidnes komplektu pirms pirmā parauga izgatavošanas uzsilda. 7. Tomēr maisījuma temperatūra nedrīkst pārsniegt 7. Filtra disku novieto uz samontētas blīvēšanas veidnes pamata. apakšpunktam. Blīvēšanai sagatavotā maisījuma daudzumam nav jābūt lielākam par daudzumu. Šajā gadījumā jābeidz blīvēt 7 minūtēs. Ceļu specifikācijas 2010 .4. Ja vajadzīgs. Paraugu sagatavošana Paraugiem var lietot laboratorijā vai rūpnīcā maisītu asfaltu.2009. Maisījumiem. PIEZĪME. 7. lai nenotiktu masas segregācija.2. mainās atkarībā no maisījuma maksimālā blīvuma. apakšpunktam blīvē ar nākamajiem 50 triecieniem. pēc maisīšanas vienam paraugam nepieciešamo maisījuma daudzumu notur krāsnī ne ilgāk par 3 h bez svaiga gaisa cirkulācijas temperatūrā. Pēc iepildīšanas maisījuma virsmu ar lāpstiņu viegli nolīdzina un pārklāj ar otru filtra disku.

Dzesēt ūdenī atļauts. Nr. Paraugu dzesē gaisā vai nepieciešamības gadījumā ar ventilatoru līdz apmēram +400 C un tad ar izspiešanas ierīci izņem no veidnes. un tas nedrīkst tieši saskarties ar ūdeni. ja rezultātus nepieciešams iegūt ātri. PIEZĪME. Tādā gadījumā paraugam jāpaliek veidnē.07.243 Izstrādes gala redakcija – 2009. 7. kas parādīta 3. attēls. sanāksmes labojumiem (prot.8). Ar ievērtētiem TK 23. Plātnes shematisks attēlojums ar uzmontētiem cilindriskiem diskiem Ceļu specifikācijas 2010 . Blīvēšanas veidni ar karsto paraugu tā novieto uz viena no cilindriskajiem diskiem uz plātnes. Pēc izņemšanas no veidnes paraugu novieto uz līdzena pamata un atdzesē līdz temperatūrai no +18 līdz +280 C. Citām vajadzībām var mainīt triecienu skaitu katrai pusei.aprīlis. lai paraugs tieši balstītos uz diska. Ūdens var saskarties tikai ar veidni.2009.8.gada 20. 3. attēlā. PIEZĪME.

244 Izstrādes gala redakcija – 2009.pievestā Dilumkārtu maisījumi AADTj. 0/45 Pamata nesošā virskārta 0/56.smagie Pamata nesošā apakškārta 0/63ps.10. 0/16 N-IV N-III Nesaistītu minerālmateriālu maisījumiem segumiem: ≤ 100 > 100 N-III N-II Ar cementu saistītiem minerālmateriālu maisījumiem pamatu nesošajām kārtām un aukstās pārstrādes (reciklēšanas) maisījumiem (no jauna pievienojamie minerālmateriāli): AADTj. sanāksmes labojumiem (prot.8).pievestā AC surf SMA PA AADTj.2009.smagie Pamata nesošā apakškārta 0/63pn.smagie Saistes kārtu un seguma apakškārtu maisījumi ≤ 500 501-1500 S-IV S-III ≤ 100 101-500 S-IV Ceļu specifikācijas 2010 . Nesaistītu minerālmateriālu maisījumiem pamatu nesošajām kārtām ar saistītu segumu: AADTj. Nr. 0/32p Pamata nesošā virskārta 0/32p ≤ 100 > 100 AADTj. 9. Ar ievērtētiem TK 23.gada 20. 0/32p ≤ 100 101-500 > 500 N-IV N-III N-II N-III N-II N-I Nesaistītu minerālmateriālu maisījumiem pamatu nesošajām kārtām ar nesaistītu segumu: AADTj.smagie AC base/bin ≤ 500 501-1500 1501-3500 > 3500 S-IV S-III S-II S-I S-III S-II S-I S-I ≤ 100 101-500 501-1000 > 1000 S-IV S-III S-II Mīkstā asfalta un emulsijas asfalta maisījumiem: AADTj.07.aprīlis. 0/56. 0/45.pievestā 0/32s. Izejmateriālu stiprības klases (kopsavilkums) Detāli nosacījumus vai atšķirīgās prasības izejmateriālu stiprības klasēm skatīt attiecīgajās Ceļu specifikāciju nodaļās.smagie Pamata nesošā apakškārta Pamata nesošā virskārta ≤ 100 101-500 > 500 N-IV N-III N-IV N-III N-II Karstā asfalta maisījumiem: AADTj.

Virsmas apstrādei un piesūcināta šķembu pamata nesošās kārtas būvniecībai: AADTj.2009.pievestā Y1B. Y1G Y2G AADTj. sanāksmes labojumiem (prot.8). JIM ≤ 500 501-1500 > 1500 S-III S-II S-I S-III S-III S-II ≤ 100 101-200 S-IV S-III Ceļu specifikācijas 2010 . Nr.aprīlis. IMT. Y2B.245 Izstrādes gala redakcija – 2009.smagie IM.07.gada 20. Ar ievērtētiem TK 23.

You're Reading a Free Preview

Download
scribd
/*********** DO NOT ALTER ANYTHING BELOW THIS LINE ! ************/ var s_code=s.t();if(s_code)document.write(s_code)//-->