You are on page 1of 126

Andris Vilks

VRDNCA

mgais. Visa pastvo gargais pirmskums. Tas, kas ir pilngi papietiekams un iever sev visu eksistjoo. Ir ar to radjis. Reliijas sfr absolts ir Dievs. Absolt jdziens tpat ir vairku filozofijas mcbu centr: Fihtem tas ir absoltais subjekts (cilvks, personba) "Es", Hgelim absolt ideja vai absoltais gars, openhaueram griba, Bergsonam intucija utt.

absolts pilngais, ne no k neatkargais un nemaingais, bezgalgais un

mris (konkrtais). Abstraktais ir lieta, process, pardba vai pat tikai kda pazme, kas ar domanas paldzbu izdalta no visprgs kopsakarbas. Relaj dzv abstrakcijas nav sastopamas. Ts nav pat iespjamas, jo pasaul viss ir saistts ar visu. Abstrakcijas sastopamas tikai doman, kur tm ir nozmga loma patiesbas mekljumos. Konkrtais savukrt izsaka dabisko, socilo un gargo objektu vienotbu un veselumu viss to iekjs sakarbs un noteiktu rju apstku kontekst. Ttad abstraktais un konkrtais ir pretpoli. Tau tikai dialektisk nozm. Domanas proces tie ir savstarpji saistti domu pldum no abstraktkm atzim uz arvien konkrtkm. Zintniska domana parasti skas ar abstraktu izejpunktu vai izejas principu, kas turpmk proces pakpeniski "apaug" ar to konkretizjou saturu, gala rezultt veidojot noteiktu koncepciju, teoriju, piemumu utt. Domanas gaita no abstrakt uz konkrto vienmr ir nesaraujami saistta ar vsturisk un loisk vienbu. adaptcija sistmas (organisma) piemroans process apkrtjs vides prieknoteikumiem. Adaptcijas jdziens ir aktuls ne tikai bioloisko, bet ar socilo sistmu dzves un darbbas skaidrojumos. Socil adaptcija ir personbas vai socils grupas mijiedarbbas veids ar socilo vidi. s mijiedarbbas gait tiek saskaotas personbas (socils grupas) un vides prasbas.

abstraktais un konkrtais domanas procesa skums (abstraktais) un

un cilvka apzi nofiksjies lietu, procesu vai pardbu attls, kas atbilst tam objektam, uz kuru vrsta msu izzia. Sk. ar patiesba.

adekvts atbilstos, ldzvrtgs, paidents. Atspoguoanas proces iegts

Viens no ievrojamkajiem Frankfurtes skolas prstvjiem. Kop ar Horkhaimeru kritizjis kultru un sabiedrbu. Adorno uzmanbas centr ir cilvka regresvs izmaias, t.i., kad uz sevi vrstas padziintas prdomas ir nomainjuas nemaingas un abloniskas reakcijas, kliejveida domana utt. das izmaias ir saisttas ar masu kultras industriju, ar cilvcisko attiecbu standartizciju. Vairkos darbos Adorno ir kritizjis fenomenoloiju, eksistencilismu un neopozitvismu. Izvirzjis savdabgu "negatvs" dialektika koncepciju, kur trides (tze - antitze - sintze) ietvaros absolutizta antitzes (skotnj piemuma nolieguma) loma. Adorno pievrsies ar par mzikas esttikas tmm. izzinmbu. mcba balsts uz prliecbu, ka cilvka izzias komponenti (sajtas, uztvrumi, jdzieni utt.) nespj adekvti atspoguot esambas lietas, procesus un pardbas, t.i., ka cilvks nespj nofikst pasauli tdu, kda t patiesb ir. Klasisk agnosticisma pamatlicji ir Hjms un Kants.

Adorno Teodors (1903 - 1969) vcu filozofs, sociologs un muzikologs.

agnosticisms filozofiska mcba, kas pilngi vai daji noliedz pasaules

principiem, kas nosaka cilvka darbbas virzbu un via rcbas motivciju. Radusies 19. gs. beigs 20. gs. skum. Terminu "aksioloija" viens no pirmajiem lietojis vcu filozofs Eduards Hartmanis. Aksioloija ir ciei saistta ar btiska apzias elementa jtu, darbbas un iedarbbas skaidrojumiem, tpc s teorijas jautjumi ir daudzu, nereti pat atirgi orienttu filozofijas virzienu uzmanbas centr. Aksioloij ir iespjams izdalt vairkas specifiskas ievirzes: naturlistisko psiholoismu (Djijs), kas uzsver, ka vrtbu avots ir cilvka biopsiholoisks prasbas, bet paas vrtbas ir realittes specifiski fakti, piedevm vl ts iespjams standartizt, atbilstoi nodergumam; t ranscendentlismu (Rikerts, Vindelbands), kura ietvaros tiek attstta doma, ka vrtbm ir idels raksturs un ts nav atkargas no cilvka vajadzbm un vlmm; personlistisku ontoloismu (lers), kur vrtbu problmu risinjumos tiek uzsvrta personbas vrtbu hierarhija; kultrvsturisko relatvismu (Diltejs), kas akcent aksioloisku plurlismu, t.i., daudzu ldzvrtgu vrtbu sistmu pastvanu un socioloismu (Vbers), kas vrtbas trakt k normas. Aksioloijas pamatkategorijas ir vrtba, vrtborientcija, nozme, jga u.c.,

aksioloija vrtbu teorija; filozofiska mcba par visprnozmgiem

Dominiku mks. 1323. gad pasludints par svto. Savu filozofisko koncepciju veidojis, prstrdjot Aristotea mcbu un pastiprinot taj tzi par aktvo formu ldz Dieva darbbas atzinumam. Strd par universlijm turjs mrena relisma pozcijs. Akvnas Toms atzina ticbas un prta harmoniju, prta spju ar saviem ldzekiem pierdt Dieva esambu. Kop 1879. gada via mcba tomisms, ir pasludinta par oficilo katou bazncas filozofiju. Viens no emerdents evolcijas teorijas izveidotjiem. Par pasaules pamatu uzskatja laiku un telpu, identificjot tos ar kustbu un eneriju. Domja, ka evolcijai ir emerdents, t.i., lcienveida, neprognozjams un zintniski neizskaidrojams raksturs. Laiks un telpa radot matriju, dzvbu, psihi, apziu un vrtbas. Evolcijas mris esot dievba. par homeomrijm bezgalgi daudzveidgiem matrijas pirmelementiem ("lietu sklm"). To kombinciju rezultt veidojoties visas daudzdads lietas. Atzina, ka matrijas elementu savienoans un atdalans virzoais spks ir prts nss, kuru vi uzskatja par oti vieglu un smalku vielu. Tika apsdzts bezdievb un notiests uz nvi. Izglbs, aizbgot no Atnm. prstvis. Talesa skolnieks. Sarakstjis pirmo filozofisko darbu grieu valod "Par dabu", kas ldz msu dienm gan nav saglabjies. Par visa eso pirmskumu atzina apeironu. Bija prliecints, ka Visuma centr atrodas Zeme, kurai ir plakana cilindra forma un ap kuru grieas trs gredzeni: Saules, Mness un zvaigu gredzens. Domja, ka cilvks, k ar visas citas dzvas btnes, clies no zivs. prstvis. Anaksimandra skolnieks. Par visa eso pirmmatriju uzskatja gaisu, kas ir bezgalgs, mgs un kustgs. Sabiezjot gaiss veidojot vispirms mkous, tad deni un visbeidzot zemi, bet izretinoties uguni. Gaiss reprezentjot visu, skot ar dvseli un beidzot ar Visuma vidi. Atzina daudzu pasauu pastvanu.

Akvnas Toms (1225 vai 1226 - 1274) katou teologs un filozofs.

Aleksanders Semjuels (1859 - 1938) angu filozofs, neorelisma prstvis.

Anaksagors (ap 500 - 428 p.m..) sengrieu filozofs. Nopamatoja mcbu

Anaksimandrs (ap 610 - pc 547 p.m..) sengrieu filozofs. Miltas skolas

Anaksimens (ap 588 - ap 525 p.m..) sengrieu filozofs. Miltas skolas

galvenokrt prstv angu un ameriku filozofi. Analtisk filozofija visu s zintnes problemtiku reduc uz izzias verblo ldzeku analzi. Ts prstvji negatvi attiecas pret tradicionlo filozofiju. Nosaucot to par metafiziku, vii apiet filozofijas teortisks problmas. Analtisks filozofijas pamatvirzieni ir loisks analzes filozofija un lingvistisk filozofija. Ievrojamkie prstvji: Rasels, Vitgenteins un daudzi citi. Sk. ar neopozitvisms; loiskais pozitvisms; Vnes pulci.

analtisk filozofija viens no msdienu filozofijas virzieniem, kuru

proces veikta lietas, procesa vai pardbas sadalana pa sastvdam un o sastvdau izzinana. Analze ir teortisk ptjuma, kas balsts uz sintzi, pamats un izejpunkts. (epistemoloij) nopamatojis Platons. Saska ar o koncepciju dvsele pc ts iemiesoans ermen atceras visu to ideju pasaul eksistjoo, ko tur kdreiz ir skatjusi. voluntrisma vrd prasa likvidt jebkuru valsts varu. Anarhisms radies 19. gs. 40. 70. gados. Izplatjies veic, Spnij, Itlij, Francij, Austrij, Krievij u.c. valsts. Spilgti anarhisma prstvji bija tirners, Bakuins u.c. Anarhisti aizstvja sko privtpaumu, propagandja primitvu visprjo pauma noldzinanu, vrss pret marksismu. Anarhisms savdabgi atdzvojies 20. gs. vid, it pai ar to aizraujas jaunatne. dzvnieku dzvi, k ar nedzvs dabas priekmetus un pardbas. Animisms radies pirmatnj sabiedrb, kad cilvkiem ita, ka ar lietm, augiem un dzvniekiem ir dvsele. sabiedriskajm normm un morlajm vrtbm. Anomija nozm: a) ka sabiedrba nonkusi td stvokl, kad ts loceki zaudjui socilo normu un priekrakstu nozmgumu, kad visai biei vrojamas novirzes un paizncinoa uzvedba, ieskaitot pat panvbas; 2) ka trkst standartu, kam indivds vartu pieldzint savu uzvedbu; 3) ka pastv plaisa starp universliem mriem un cilvku vlmm. Terminu "anomija" ieviesis Dirkems.

analze viens no emprisk ptjuma pamieniem; rela vai domanas

anamnze ideju atceranas koncepcija, kuru sav gnozeoloij

anarhisms politisks strvojums, kas individulisma, subjektvisma un

animisms ticba gariem, kas piemtot un ietekmjot gan cilvku, gan

anomija socioloijas jdziens, kas izsaka indivdu attieksmi pret

prstvis. Kenterberijas arhibskaps (no 1093. gada). Uzskatja, ka ticba ir racionlo zinanu prieknoteikums. Izvirzja ontoloisko Dieva esambas pierdjumu, kas balstjs uz tzi, ka reli eksist jdziens par Dievu k pilngu btni. Aizstvja galju relismu. Uzsvra, ka visprgie jdzieni pastv jau pirms lietm. pau objektu, pretrunba. Sengrieu filozofij antinomijas nozm visbiek lietots termins "aporija". Daudz uzmanbas antinomijm veltjui viduslaiku sholastiskie loii, bet Jauno laiku filozofij Kants. Vi ar etru antinomiju (viend mr pierdmas tzes un antitzes) paldzbu raksturoja prta pretrungumu: 1. Pasaule ir galga pasaule ir bezgalga; 2. Katra salikta substance sastv no vienkrm dam pasaul nav nek vienkra; 3. Pasaul valda brvba pasaul nekdas brvbas nav; 4. Pasaulei ir pirmclonis (Dievs) pasaulei nav pirmcloa. Antinomijas nav cilvka subjektvas kdas spriedumu veidoanas proces vai maldi, kas traum patiesbu. To eksistenci pamato esamb valdo dialektika. Antinomijas sastopamas ne tikai Kanta uzrdtajos gadjumos. Antinomisks ir jebkur spriedums, kas brvs no dogmatisma. Attstjis tlk Sokrata mcbu, atzstot, ka patiesas ir tikai zinanas par atsevio (sk. atseviais, visprgais, seviais). aj sakarb kritizjis Platona visprgo ideju koncepciju. Antistens, glui tpat k kinii kopum, noraidja visus civilizcijas sasniegumus, ar personiska piemra paldzbu mcja cilvkus aprobeoties tikai ar visnepiecieamkajm vajadzbm. Uzskatja, ka patiesu baudu dod tikai un viengi darbs, par dzves mri izvirzja tikumbu. Esot individulists, pazioja, ka gudrais sabiedriskaj dzv vads, balstoties tikai uz savas tikumbas likumiem. Noraidja cilvku vienldzbas ideju.

Anselms (1033 - 1109) viduslaiku filozofs un teologs, agrns sholastikas

antinomija divu loiski pamatotu spriedumu, kas attiecas uz vienu un to

Antistens (ap 450 360 p.m..) kiniu skolas izveidotjs sengrieu filozofij.

antropocentrisms uzskats, saska ar kuru tiei cilvks ir Visuma centrs un augstkais mris. o uzskatu jau sengrieu filozofijas ietvaros izvirzjis Sokrats. Antropocentrisma ierobeotbas prvaran lielu ieguldjumu devusi zintnes attstba, piemram, Kopernika atkljumi, kas pardja, ka Visuma funkcionana nav reducjama uz cilvku.

uzskata pamatelementu un uzsver, ka tikai no cilvka analzes izriet zinanu sistma par dabu, sabiedrbu un garu. Antropoloisms neatzst sabiedrisko procesu un pardbu specifisks, no atsevia cilvka relatvi neatkargs izpausmes un skaidro ts, balstoties tikai uz indivda pabm un vajadzbm. Antropoloisko principu pamatoja Feierbahs. Ievrojams antropoloisma prstvis bija Helvcijs. Antropoloisma elementi piemt vairkiem odien aktuliem filozofijas virzieniem: eksistencilismam, pragmatismam, dzves filozofijai u.c. dzvniekiem, bet ar dabas spkiem un pardbm, nedzvs dabas priekmetiem, k ar mtiskm btnm. Antropomorfisms ir radies k pasaules uzskata pirmatnj forma, kad cilvks visu pasauli skaidroja, izejot no t, ko vi bija novrojis un sapratis pats sev. Antropomorfisms ir saistts ar animismu un totmismu.

antropoloisms filozofiska koncepcija, kas cilvku uzskata par pasaules

antropomorfisms cilvcisku psihisku pabu piedvana ne tikai

socilo stvokli saista ar anatomiski fizioloiskm pazmm (ar galvaskausa izmriem un formu, augumu, matu krsu utt.), izvirzot koncepciju par rieiem k sabiedrbas augstko rasi. Viens no ievrojamkajiem antroposocioloijas prstvjiem ir Gobino. Sk. ar eignika. piemt apslpti gargi spki un kas spj attstt savu garu ldz gargai varai pr dabu. Antropozofiju ir izveidojis teiners.

antroposocioloija socioloijas teorija, kas atseviu cilvku vai grupu

antropozofija teozofijas paveids; mcba par cilvku k tdu btni, kam

nesatricinmbu, kad jtas nekd veid un nevien, pat viskritiskkaj situcij netrauc prta darbbu. Par aptiju sauc ar cilvka patoloisku stvokli, ko raksturo pilnga vienaldzba pret sevi un apkrtjs pasaules norism, aktivittes zudums, darbbas ierosmju trkums. Aptija ir ciei saistta ar nirvnu. bezgalgo matriju, kas atrodoties mg kustb un pastvot viendabg veid, bez jebkdm kvalitatvm atirbm. Pitagorism bezveidgais, bezgalgais pirmskums apeirons, kop ar savu pretstatu "robeu", ir visa eso pamats.

aptija stoicisma tikas idels, kas sludina bezkaislbu, gargu

apeirons jdziens, kuru filozofij ieviesis Anaksimandrs, lai raksturotu

cilvka iepriekjo dzves pieredzi un via psihisko stvokli faktu uztveranas brd. Terminu "apercepcija" ieviesis Leibnics, bet sevii o koncepciju attstjis Kants sav mcb par transcendentlo apercepciju.

apercepcija skaidra jaunu faktu, notikumu apzinans, kas balsts uz

feodlisma sabrukuma un kapitlistisks sabiedrbas dibinans period. Apgaismbas ideoloija radusies Anglij 17. gs., 18. gs. plai izplatjusies Francij, bet 18. gs. otraj pus un 19. gs. skum Ziemeamerik, Vcij, Krievij u.c. valsts. Terminu "apgaismba" pirmie lietojui Voltrs un Herders. Populri apgaismbas prstvji bijui ar Ruso, Monteskj, Lesings, Gte, illers un daudzi citi. Kants uzskatja, ka apgaismba japlko k nepiecieams cilvces attstbas vsturiskais laikmets, kura centr ir cilvka prta darbba socil progresa sasnieganas nolkos. Vi bija prliecints, ka prta sekmga attstba un pielietoana iespjama tikai tad, ja cilvks spj prvart savu nebrvbu morlas pilnveidoans ce. Hgelis savukrt apgaismbu uzskatja par 18. gadsimta racionlu kustbu kultras un gargs dzves sfr. Specifiski filozofisk aspekt apgaismbas prstvji atzina apzias noteicoo lomu sabiedrbas attstb, sabiedrisks nelaimes izskaidroja ar cilvku gara tumsbu, parasti stvja deisma pozcijs, nereti atbalstja ar iedzimto ideju teoriju, sabiedrisk lguma teoriju un dabisko tiesbu teoriju.

apgaismba ideoloija, filozofija, kultra un sabiedriski politiska kustba

jautjumus, kurus rada dialektisks pretrunas esambas liets un pardbs vai jdzienos par tm. Klasisks aporiju paraugs ir Znona Elejiea prtojumi par kustbas neiespjambu, kaut gan vi pats o terminu nelietoja. Filozofijas vsture ir saglabjusi vairkas oti populras Znona aporijas. Aporij "Bulta" vi, piemram, apgalvo, ka katr konkrt moment ir iespjams nofikst miera punktu lidojoas bultas kustb. Tdjdi bultas kustbu sastda miera momentu rinda. Rela kustba vispr nav iespjama, kaut gan t it visur ir novrojama. Znons nesaprata kustbas dialektiku, saska ar kuru katrs miera moments ir relatvs un vienlaikus iesldz sev preju uz citu stvokli. Izteikti filozofisku nozmi jdziens "aporija" ieguvis Platona un Aristotea mcb. Aporijm ir radnieciskas ar antinomijas.

aporijas sengrieu filozofijas jdziens. Raksturo grti risinmus

vienas puses, raksturo uz pieredzi balstts zinanas (aposteriors zinanas), bet, no otras puses, pirms un rpus pieredzes eksistjos zinanas (apriors zinanas). Aposterioro un aprioro zinanu pretstata problma vispusgi iztirzta jauno laiku racionlism (Dekarts, Leibnics), kas atzina visprjs un nepiecieams apriors patiesbas, kuras principili atiras no gadjuma rakstura aposteriorajm patiesbm. o koncepciju tlk attstjis Kants, kaut gan vi apriorismu saskatja tikai zinanu organizcijas form, bet ne to satur. Vairkos msdienu filozofijas virzienos par apriorm sauc noteiktas zintnes pamatatzias, kuras tomr iesldz sev ar nosactbas, konvencionlisma momentu.

aposteriors un apriors zinanas filozofijas jdzieni, kas, no

notiekoo, tiek fiksti novrojuma vai ar eksperimenta dati. Aprakstanu var veikt gan ar parasts ikdienas, gan ar zintnisks valodas (simbolu, grafiku, matricu utt.) paldzbu. Tau t ir tikai viens no ceiem, kas ved uz teortisko ptjumu. Tpc nevar piekrist daiem pozitvisma prstvjiem, kas faktu aprakstan redz viengo zintnes uzdevumu.

aprakstana viens no emprisk ptjuma veidiem. T gait, aprakstot

maingi notikumi, kas aptver kdu procesu un kuri sav kopum uzstjas k apkrtj vide. Apstki btiski ietekm jebkuru norisi, ienesot nepiecieamajs noriss nejaubas momentu (sk. nepiecieamba un nejauba), neaujot jebkurai iespjambai prvrsties stenb (sk. iespjamba un stenba), pieaujot clonbas noris gala rezulttu tikai zinmas varbtbas ietvaros utt.

apstki priekmeti, pardbas, btnes, neprtraukti un parasti ar tri

jdziens arhetips nozm primrs, iedzimts psihisks struktras, pirmatnjs fantzijas tlu shmas, kuras satur kolektvais bezapzintais un kas apriori (sk. aposteriors un apriors zinanas) form iztles aktivitti. Arhetipi spjgi aktualizties noteikts krzes situcijs. Tie atrodas visprcilvcisks simbolikas pamat un atkljas mtos un ticjumos, sapos, k ar literatras un mkslas darbos utt.

arhetips pirmtls, ideja vlnaj sengrieu filozofij. Junga psiholoij

skolnieks. Kirnas (sk. kirnii) jeb hedonisma skolas dibintjs. Aristipa darbi nav saglabjuies, tau ir zinms, ka vi sav filozofij apvienoja sensulismu ar hedonismu. Par dzves augstko mri uzskatja baudu, tau uzsvra, ka cilvkam jtiecas pc saprtgas baudas, nevis pc seklm izpriecm. Saprtga bauda, pc Aristipa domm, ir lielkais labums, ko spj sasniegt cilvks. Bauda un cieanas esot lab un aun, paties un maldg mraukla.

Aristips (5. gs. 2. puse 4. gs. sk. p.m..) sengrieu filozofs. Sokrata

Enciklopdiski izgltots zintnieks, kas sav mcb apkopoja visu btiskko, ko bija sasniegusi sengrieu filozofija. Aristotelis izveidoja peripattiu skolu, izstrdja un nopamatoja formlo loiku, k ar vairkas citas zintnes. Par jebkuras zintnes galamri vi uzskatja ts priekmeta definciju, kas pankama ar dedukcija un indukcija paldzbu. Kosmoloij diais sengrieu domtjs atzina eocentrisko Visuma modeli, liekot t centr Zemi. Nopamatoja etrus esamb valdoos clous: 1) matriju jeb pasvo cloni; 2) formu jeb aktvo cloni; 3) kustbas principu jeb cloni; 4) mra cloni. Aktivitti Aristotelis piedvja galvenokrt formai un reducja uz to ar mri un kustbu. tik par augstko Aristotelis atzina saprta vrojoo darbbu. Par valsts varas pau pilnvrtgko formu uzskatja stvokli, kad izslgta iespja varu izmantot savtgos nolkos. Filozofiju Aristotelis iedalja teortiskaj filozofij (par esambu, ts pirmcloiem un principiem), praktiskaj filozofij (par cilvka darbbu) un potiskaj filozofij (par dairadi). Aristotea darbi jtami ietekmja turpmko filozofijas attstbu (it sevii arbu, viduslaiku sholastisko un pat jauno laiku Rietumeiropas racionlo filozofiju). sociologs. Viens no industrils sabiedrbas teorijas, konverences teorijas un deideoloizcijas teorijas autoriem. Uzskatja, ka kapitlisma un socilisma konflikts ir zaudjis savu asumu. Abas nosaukts sistmas tuvins, sabrk to totls ideoloijas, izvirzot filozofisku jautjumu par civilizcijas jgu. Arons uzsver, ka, apsprieot o jautjumu, nepiecieams intelektuls godgums, lai atztu, ka atsveinans nav novrama, ka pastv antiideoloiska nostdne par to, ka nav nekdu garantiju, kas samierintu cilvku ar via likteni.

Aristotelis (384 - 322 p.m..) sengrieu filozofs, Platona skolnieks.

Arons Remons Klods Ferdinands (1905 - 1983) franu filozofs un

10

fizisku spju pacieana; prmrga atturba no savu vajadzbu apmierinanas, lai sasniegtu kdu noteiktu morlu vai reliisku idelu. Teortisku pamatojumu asktismam deva seno Austrumu reliisks mcbas, vlk Pitagora filozofija. Asktisms ir raksturgs kiniiem. Agrns kristietbas laikmet asktisms piemita vientuniekiem, kas dzvoja sevi austdami, gavdami un skaitdami lganas. Asktisma elementus saglab ar dai msdienu reliiskie virzieni. Kopum asktisms ir viens no personbas vai socils grupas brvbu ierobeojoiem faktoriem.

asktisms cilvka atteikans no dzves labumiem un vlmm, labprtga

Epikra un Lukrcija Kra domm pankams, izzinot pasauli, prvarot bailes un atbrvojoties no raizm. Skepticisms mcja, ka ataraksija sasniedzama, atturoties no spriedumiem, esot vienaldzgam pret notiekoo, pret priekiem un bdm. Sk. ar aptija.

ataraksija nesatraucamba; pilngs dvseles miers. Pc Dmokrita,

raksturo savstarpjo prasbu izpilde vai gatavba to dart. Atbildbu parasti iedala juridiskaj un morlaj atbildb. Pastv ar cits daljuma veids: individul, grupas un visas sabiedrbas kolektv atbildba. Jebkura cilvka atbildba veidojas to prasbu rezultt, kdas viam izvirza sabiedrba, socil grupa, k ar atsevii indivdi. Atbildbas reguljoais faktors ir sirdsapzia. Patiesi civilizts sabiedrbs atbildbai ir divpusjs raksturs: indivds ir atbildgs sabiedrbas priek un td pa mr (ja ne vl vairk) sabiedrba ir atbildga katra cilvka priek. Atbildba ir nesaraujami saistta ar nepiecieambas un brvbas izpratni.

atbildba tdas personbas, kolektva un visas sabiedrbas attiecbas, kuras

Atcelana nozm kaut k savdabgu likvidanu, vienlaicgi to tomr saglabjot. Atcelana raksturo katru attstbas procesu, kura gait kaut kas neprtraukti izzd, bet noteikti aspekti saglabjas praktiski nemaingi.

atcelana termins, kuru filozofij ieviesis un plai lietojis Hgelis.

prliecba, kas noliedz ticbu prdabiskiem, prcilvciskiem un virssabiedriskiem fenomeniem (Dievam, dieviem, gariem utt.). Ateisms ir ar reliijas noliegums. Tau nereti pats ateisms izpauas k savdabga reliija (piemram, ticb marksistisk komunisma ideliem).

ateisms uzskats un

pardbu konstatjums, kas btiski paplaina un padziina zinanu apjomu un saturu. Lieli zintniski atkljumi tiei vai pastarpinti ir atbildes uz to pieprasjumu, kdu izvirza cilvce.
11

atkljums jaunu, agrk nezinmu objektu, likumsakarbu, pabu un

cilvkiem paos gairedzbas bros. Filozofijas vstur valda uzskats, ka atklsme saistta ar tieksmi ne tikai pc patiesbas, bet ar pc lab. Reliijas ietvaros atklsme saistta ar dievis gribas izpausmi.

atklsme tiea patiesbas uztvere un apjgums, kas piemt izredztiem

pasaulei ir diskrta uzbve, t.i., t sastv no tlk nedalmiem atomiem vai citm mikrodaim (pirmmatrijas), kas kalpo k patnji visu esambas veidojumu "ieeli". Antkaj period atomismu prstvja Leikips, Dmokrits, Epikrs un Lukrcijs Krs. Jaunajos laikos to attstjui Galilejs, tons u.c. ievrojami zintnieki. Msdienu zintne o problmu uzskata par atkltu jautjumu.

atomisms filozofiska un dabaszintniska koncepcija, saska ar kuru

atribts priekmeta vai procesa btiska, neatemama paba vai sastvdaa, bez kuras kltbtnes objekts nevar eksistt un par to nav iespjams pat domt. Aristotelis atribtus strikti nora no akcidencm. Dekarts savukrt tos uzskatja par substances pamatpabm, apgalvojot, ka ermenisks substances atribts ir izplatba, bet gargs domana. Spinoza sav filozofij attstja domu, ka gan izplatba, gan domana ir vienotas substances atribti. o terminu lieto ar msdienu filozofij.
katra esambas objekta eksistences individuli specifisko un visprgo pazmju mijattiecbas. Atseviais raksturo individulo, vienreizjo un neatkrtojamo. Visprgais izsaka kopjo, visiem kdas noteiktas kopas elementiem piemtoo. Visprgais nav spjgs pastvt pats par sevi. Tas vienmr eksist organisk saistb ar atsevio. s saistbas apzmanai filozofij tiek lietots specils termins seviais. Mintajm attiecbm ir universls raksturs.

atseviais, visprgais, seviais filozofijas kategorijas, kas izsaka

12

Atspoguoanas spja piemt jebkurai btnei, procesam vai pardbai. Elementrs forms t sastopama jau nedzvo ermeu savstarpjs attiecbs. Visizteiktk atspoguoana izpauas apzias lmen, kad tur tiek fiksti apkrtjs vides notikumi vai paa cilvka iekjie stvoki. Tiei atspoguotais materils dod saturu cilvka izziai (sk. gnozeoloija), skot ar juteklisko vrojumu un beidzot ar domanu. Atspoguoanai apzias lmen ir aktva daba, t spj apsteigt realitt notiekoos procesus un prognozt nkotnes notikumus. Tdjdi, runjot par apzias specifiku, ir mrtiecgi lietot terminu "apsteidzo atspoguoana". Sk. ar adekvts; attls.

atspoguoana sistmu spja atveidot citu sistmu patnbas.

socilas grupas pakpeniski norobeojas no savas darbbas rezultta vai sav starp, vai ar no to ietveros vides faktoriem. Atsveinans jautjumu pirmie izvirzjui Ruso, Gte un illers. ai problmai lielu uzmanbu veltjui ar vcu klasisks filozofijas prstvji. Atsveinans galvenokrt saistma ar procesiem personbas apzi, kad t laika gait noteiktas situcijas, cilvkus, priekmetus un pardbas sk "redzt" citdk nek skum. Cilvka darbbas rezulttu atsveinanos raksturo fakts, ka roku un prta darinjumi nereti kst viam paam svei un pat naidgi. Atsveinans vrojama ar cilvku starp. Ir sastopami ar gadjumi, kad cilvks atsveins no noteiktiem vides priekmetiem un pardbm. Atsveinans prvarama, minot pc iespjas adekvti orientties situcijs. pretrunbas skotnj izpausme. Attstbas procesa pirm (zemk) pakpe. Tlk attstbas gait skotnjs atirbas var praugt pretruns, var veidoties nesamierinmi pretstati (sk. pretrunas un pretstati), kas, sasniedzot konflikta stvokli, rod atrisinjumu jaun kvalitt (sk. kvalitte un kvantitte). Atirbas raksturo jebkuru attstbas procesu.

atsveinans process, kura gait atsevii indivdi un pat veselas

atirbas materilu un gargu lietu, procesu un pardbu iekjs

13

atspoguots btnes, priekmeta vai pardbas atveidojumu. Tas tlk dod saturu domanas procesam, k ar piedals vrtjumos un gribas aktos. Attls ir adekvts savam oriinlam, tau adekvatitte ir tikai aptuvena. Attls ir tikai relatvi precza atspoguot priekmeta kopija: jebkur esambas objekts ir sav satur neizsmeams, ttad cilvks nekad to nespj uztvert vis pilnb, bez tam cilvka apzia, atspoguojot kdu noteiktu objektu, nekad nav brva no personiskm interesm un tieksmm. T rezultt objektos noteiktas detaas un pabas tiek prspltas un absolutiztas, citas savukrt netiek piencgi ievrotas. Tpat atspoguoanas proces cilvks nav brvs no savas fantzijas, kas reizm ir visai tla no patiess realittes. Padziinoties un paplainoties zinans par pasauli, arvien adekvtki kst ar apzi fikstie attli. pasaul nekas nepastv rpus noteiktm attiecbm. Attiecbas ir tikpat daudzdadas k pasaules priekmeti un pardbas.

attls atspoguoanas procesa rezultts, kad cilvks sav apzi ir ieguvis

attiecbas esamb valdoo sakarbu izpausme. Ne materilaj, ne gargaj

kvantitte); neatgriezeniskas, secgas kvalitatvas izmaias dabas, socilo un gargo procesu noris. Attstba nav pilngi identificjama ar kustbu. Kustbas jdziens ietver ar priekmetu prvietoanos no viena punkta uz otru (t.i., mehnisko kustbu), kas nerosina kvalitatvas prtapanas. Attstba ir nesaraujami saistta ar progresu un regresu. Kdaina ir tze, kas attstbu identific tikai un viengi ar progresu. Kvalitatvas izmaias notiek ar regresv virzien, kura gait esoie objekti tuvojas savam likumsakargajam sabrukumam. Attstba iesldz sev gan pakpenisku evolciju, gan kvalitatvi pku, lcienveida revolciju. Ts teortisko skaidrojumu sniedz dialektika.

attstba kustbas kvalitatvas izpausmes forma (sk. kvalitte un

14

industrils sabiedrbas teorijas variantiem, saska ar kuru sabiedrbas progresu nosaka galvenokrt tehnikas un rpniecisks raoanas attstbas lmenis. Minto teoriju 20. gs. 50. gadu beigs izvirzjis Rostovs, kur sabiedrbas attstb izdala piecas stadijas: 1) tradicionl sabiedrba (ldz 17. gs. beigm) zems zintnes, tehnikas un patria lmenis, k ar lauksaimniecisks raoanas prsvars; 2) prejas perioda sabiedrba centraliztu nacionlu valstu veidoans; 3) uzplaukuma perioda sabiedrba strauja rpniecbas attstba, jaunu raoanas nozaru raans, kardinlas prmaias lauksaimniecb; 4) brieduma perioda sabiedrba jeb industril sabiedrba augsts investciju patsvars, raoanas pieauguma tempi prsniedz iedzvotju pieauguma tempus; 5) augsta masu patria lmea sabiedrba pcindustril sabiedrba, visprjs labkljbas valsts.

attstbas stadiju teorija socili ekonomiska teorija. Viens no

bazncas darbinieks. Rietumu patristikas prstvis. Augustna uzskati ir viens no sholastikas avotiem, to veidoanos ietekmjusi Platona mcba. Pasaules vsturi Augustns skaidroja k dievis predestincijas rezulttu, grcgajai laicgajai pasaulei nostatja pret Dieva valstbu, aizstvja bazncas varu pr laicgo dzvi. Atzina, ka bez ticbas nav ne zinanu, ne patiesbas. Augustna mcba btiski ietekmjusi kristgs teoloijas tlko attstbu.

Augustns Aurlijs (354 - 430) ievrojams kristietbas teologs, filozofs un

empiriokriticisma pamatlicjiem. Savas filozofijas centr izvirzja pieredzes jdzienu, kas attrts no objektvs stenbas elementiem. Avenriuss ir principils koordincijas koncepcijas autors un viens no domanas ekonomijas principa nopamatotjiem.

Avenriuss Rihards (1843 - 1896) veicieu filozofs. Viens no

Averroess sk. Ibn Ruds. Avicenna sk. Ibn Sna.

15

skolm 20. gs. skum. Ts uzskatus jo sevii paudui Vindelbands un Rikerts. Bdenes skolas prstvji vstures metodi (kas, saska ar viu prliecbu, saistta viengi ar nozmgiem attstbas individulajiem faktoriem, kam ir kultras vrtba) minja pretnostatt dabaszintniskajai metodei (kas it k nodarbojoties tikai ar procesu un pardbu atkrtoti novrotm visprjm likumsakarbm). Pc Bdenes skolas prstvju domm abas metodes pakautas aprioru principu (sk. aposteriors un apriors zinanas) darbbai. Ts nebalsts uz realittes atspoguoanas procesu, bet gan tiecas esoo pretnostatt jbtbai. Msdiens Bdenes skolas idejas tiek attsttas vcu socioloij. vadoajiem anarhisma ideologiem. Savus uzskatus balstja uz atziu, ka cilvces galvenais apspiedjs un socil aunuma clonis ir valsts. Lai cilvkus novestu ldz brvbas valstbai, t jsargauj un varas princips jizsldz no tautu dzves. Sludinja tltjas vispasaules sacelans nepiecieambu, noraidot organiztu, teortiski pamatotu cu. Izslgts no I Internacionles par strdnieku kustbas vienotbas grauanu.

Bdenes skola viena no ietekmgkajm neokantisma filozofiskajm

Bakuins Mihails (1814 - 1876) krievu revolucionrs, viens no

Filozofiski interpretjis dabaszintnes, noliedzot racionlo un emprisko teoriju metafizisku pretnostatjumu. Izvirzja t.s. racionlistisk materilisma koncepciju, saska ar kuru empriskais un racionlais atrodas pastvg mijiedarbb. Tdjdi zintne veidojas k dialektisks organisms. Zintnes attstb Balrs izdaljis trs posmus: pirmais posms pirmszintniskais periods, kas valda trs emprisms; otrais posms zintniskais periods, kad radusies racionl, abstrakt domana; treais posms jaun zintnisk gara jeb neklasisks zintnes periods, kuru raksturo atteikans no jebkuras galgas patiesbas.

Balrs Gastons (1884 - 1962) franu filozofs, neoracionlisma dibintjs.

Leibnica mcbas sekotjs. Pamatojis esttiku k patstvgu filozofijas nozari. Gnozeoloij izdalja juteklisko (zemko) izziu esttiku, kas apjdz un rada skaisto, izpauoties mkslas tlos, un prta (augstko) izziu loiku. Sekmjis filozofijas terminoloijas izveidi. Pirmais scis lietot terminu esttika, k plai lietojis terminus "subjektvs", "objektvs", "par sevi", "priek sevis", par kuru autoru, it sevii runjot par juteklisko lietu pasauli, nereti uzskata Kantu.

Baumgartens Aleksandrs Gotlbs (1714 - 1762) vcu filozofs Volfa un

16

eksperimentls zintnes un zintnisks indukcijas (sk. dedukcija un indukcija) nopamatotjs. Karaa Jkaba I valdanas laik kuva par lordkancleru. Uzskatja, ka patiesba sasniedzama, reformjot izzias metodi un visupirms jau attrot prtu no tam draudoajiem maldiem "elkiem". os "elkus" daji radot gan visai cilvcei piemtos prta tieksmes, gan tieksmes, kas raksturgas atsevim zintnieku grupm vai pat indivdiem. "Elki" sakojas ar valodas nepilnb un neprecizitt, k ar citu cilvku uzskatu nekritisk preman. Bkons bija prliecints, ka zintnes viengais uzdevums ir tikai un viengi racionli apstrdt pieredzes faktus. Ar to vi uzskatmi pau savu emprismu. Bkona politiskais idels ir valsts, kas sasniegusi ekonomisko uzplaukumu un kur dzve organizta organizta uz zintnes un augsti attsttas tehnikas pamatiem.

Bkons Frnsiss (1561 - 1626) angu filozofs. Jauno laiku materilisma,

domas vstures jom. Jtami ietekmjis ASV intelektulo dzvi un sabiedrisko domu. Viens no futuroloijas nopamatotjiem, pcindustrils sabiedrbas teorijas autors, k ar viens no deideoloizcijas teorijas autoriem. Ideoloijai pretnostata zintni, kaut gan spiests atzt, ka via paredzjums par ideoloijas galu ldz im nav piepildjies. Uzskata, ka zintniski tehnisk revolcija padarjusi liekas socils revolcijas.

Bells Daniels (dz. 1919) ameriku sociologs. Specilists sabiedrisks

Utilitrisma pamatlicjs. Via tik k cilvka darbbas pamatprincips nopamatots dergums. Par tikumisko idelu izvirzjis vislielk cilvku skaita vislielko laimi. Saska ar Bentema prliecbu morles kritrijs ir labuma, izdevguma, apmierinjuma, lab un laimes sasniegana. Sabiedrisks intereses reducja tikai uz atseviu indivdu interesm. Uzskatja, ka morli apmierinjuma un cieanu bilances form var izskaitot matemtiski.

Bentems Deremijs (1748 - 1832) angu filozofs, sociologs un jurists.

eksistencilismam un personlismam. Nepamatoti pretstatja brvbu un nepiecieambu, Dievu un pasauli, personbu un objektvo pasauli. Akcentja personbas iekjo gargo atbrvoanos ar reliijas paldzbu. Berdjajevs uzskatja, ka marksisms nespj atrisint personbas aktivittes un brvbas problmu. 1922. gad izraidts no Krievijas.

Berdjajevs Nikolajs (1874 - 1948) krievu reliiskais filozofs. Tuvs

17

filozofijas prstvis. Bergsona filozofijas centrlais jdziens ir trais ilgums, kas, pc via domm, ir visa eso pirmskums. Matrija, laiks un kustba ir tikai ilguma pardans msu priekstat. Ilgums esot izzinms viengi ar intucijas paldzbu. Bergsons attstja domu, ka evolcijas mris nav mekljams virzb uz prieku, bet gan aiz muguras, kur tas reprezentjas k izejas sprdziens, kas rosina visa dzves procesa attstbu. Dzve savukrt ir neprtraukta kvalitatvu izmaiu radoa plsma. 1927. gad samis Nobela prmiju.

Bergsons Anr (1859 - 1941) franu filozofs. Intuitvisma un dzves

rij. Par viengo steno realitti atzina sajtas. Pc Brklija domm lietu eksistence izpauas tikai to uztveramb. (Tas nozm, ka rpus subjektvs uztveres, t.i., objektvi, nekas nepastv.) Cilvks tiei uztverot tikai savas idejas, ar kurm Brklijs saprata sajtas. Idejas (sajtas) paas par sevi esot pasvas. Ts uztver aktva dvsele ar saprta un gribas paldzbu. Idejas potencili pastvot Dieva prt, tau savu aktulo eksistenci iegstot cilvka saprt. Apgalvoja, ka zintnieka uzdevums ir censties saprast Radtja valodu, nevis pretendt uz visa izskaidroanu ar ermeniskajiem cloiem.

Brklijs Dods (1685 - 1753) angu filozofs, no 1734. gada bskaps

teortiis un filozofs. Viens visprjs sistmu teorijas nopamatotjiem. Izvirzjis das teorijas izveides programmu, kuras ietvaros aprakstja jebkuras sistmas (neatkargi no ts konkrts specifikas) uzvedbas visprjos principus un likumus, k ar visprinja veseluma, organizcijas, ekvivalences un izomorfisma principus.

Bertalanfi Ludvigs fon (1901 - 1972) austrieu, ASV un Kandas biologs-

un pardbu eksistences aspektu. Bezgalgais norda uz to, ka pasaul nekas nav absolti pabeigts, satur ierobeots un tlk attstties nespjgs. Galgaj savukrt fiksjas bezgalg attstbas procesa prejoie miera stvoki. Strdjis par Junga asistentu, bijis tuvs Freida draugs. Filozofiskie uzskati veidojuies neokantisma un fenomenoloijas ietekm, iespaidojusi ar Heidegera mcba. Radjis savu filozofisko teoriju, kuru nosaucis par eksistencilo analzi, uzsverot, ka cilvka eksistenci nosaka triju modu pagtnes, tagadnes un nkotnes vienba.

bezgalgais un galgais jdzieni, kas skaidro btisku esambas procesu

Binsvangers Ludvigs (1881 - 1966) veicieu filozofs un psihiatrs.

otraj pus 20. gs skum. Cenas bioloisks likumsakarbas (cu par eksistenci, dabisks izlases likumu u.c.) nekritiski prnest uz sabiedrbas dzves
18

bioloisk skola socioloij socioloijas virziens. Izveidojies 19. gs.

skaidrojumiem. Pie bioloisks skolas socioloij pieskaitma Spensera mcba, socildarvinisms un organisk sabiedrbas teorija. skola ir izvirzjusi vairkus saretus jautjumus, kas saistti ar sabiedrbas eksistenci (sabiedrbas veseluma, ts atsevio sastvdau struktras un funkciju, socilo konfliktu u.c. problmas). Tomr dai ts novirzieni atzst ar maltusismu un rasismu.

intuitvi voluntras darbbas filozofiju. Centies samierint tomismu ar augustnismu (sk. Augustns), k ar ar viduslaikus mistikas tradciju. Via mcbas galven tma esambas, darbbas un domas vienba, kur radts esambas (dabas un vstures) darbbas dinamismu ir izraisjusi dievi doma.

Blondels Moriss (1861 - 1949) franu reliiskais filozofs. Izstrdjis

Bonhefers Dtrihs (1906 - 1945) vcu protestantiskais teologs, bezreliisks kristietbas koncepcijas autors. Bonhefers uzskatja, ka reliij Dievs uzstjas k cilvka aizvietotjs, kompensjot via nezinanu un vjumu. Pc Bonhefera domm Dievs nav transcendenta btne, bet gan pati stenba. domtja mcbas btba formulta nosacjum, ka katram cilvkam jseko kristgs tikas prasbm. das uzvedbas paraugs ir Jzus Kristus, kas kalpo k tikumisks idels, aicinot visus uz atbildgu un saprtgu dzvi. Bonhefers uzskata, ka jebkura cilvka atbildbu par citu cilvku likteni nosaka ne tik liel mr paklausba un padevba, cik pretoans un aktva darbba.
- 1873. gadam. Huserla fenomenoloijas priektecis. Izstrdjis mcbu par apziu, priekpln izvirzot psihisko un fizisko fenomenu kardinls atirbas problmu. Nopamatojis mcbu par intencionalitti. Par filozofijas un loikas pamatu uzskatja psiholoiju. Brentno mcba ietekmjusi neorelismu, analtisko filozofiju, getaltpsiholoiju un Heidegera uzskatus.

Brentno Francs (1838 - 1917) vcu filozofs. Katou gardznieks no 1864.

19

Operacionlisma nopamatotjs. Uzskatja, ka jebkura zintniska jdziena defincijai ir jbt operacionlai, t.i., jdzienu saturu atklj praktisko eksperimentlo (k ar prta) darbbu kopums. Tas dodot ar iespju nodalt zintniskos jdzienus no ikdienas pieredzes atzim. Bridmena koncepcija ir tuva instrumentlismam un pragmatismam. Nobela prmijas laurets.

Bridmens Persijs Viljams (1882 - 1961) ameriku filozofs un fiziis.

savm interesm un mriem. Brvba nekad nav absolta un neierobeota. Ts robeas nosaka gan objektvaj pasaul valdos likumsakarbas, kam ir obligts un nepiecieams raksturs, gan subjektvi faktori (piemram, atbildba). Brvba ir fatlisma un vienpusga determinisma pretstats. un sholastiku. Panteisma un Kopernika heliocentrisks sistmas aizstvis. Attstot tlk Kopernika idejas, nonca pie secinjuma, ka Saule nav Visuma absoltais centrs, ka Visums ir bezgalgs, ka eksist neskaitmas pasaules. Pieva pasaules dvseles pastvanu, kas k noteikta garga substance atrodoties jebkur liet (sk. hilozoisms). Pc 8 gadus ilga ieslodzjuma inkvizcija viu sadedzinja.

brvba cilvka vai socilas grupas iespja radoi darboties atbilstoi

Bruno Dordno (1548 - 1600) itu filozofs. Cnjies pret katou bazncu

reliijas vsturnieks. Izstrdjis specifisku virzienu dialektisks teoloijas ietvaros. Bultmaa filozofij seviu vietu ieem Dieva izzinmbas un kristgs ticbas savdabbas problma. Izvirzjis demitoloizcijas teoriju, uzskatot, ka Bbele un baznca par Dievu run msdienu mentalittei neadekvt, t.i., mitoloizt veid, tpc kristgs mcbas saturs jizsaka citos eksistencilos terminos. Dieva izziu Bultmanis identificja ar cilvka paizziu. Ldz ar to via teoloija izpauas k antropoloija, kuras galven kategorija ir eksistana. Uzskatja, ka cilvks var bt neticgs tradicionli kristg nozm, bet Dieva izpratn tomr bt reliiozs. Bultmanis ir ar formli vsturisks skolas pamatlicjs reliijas ptniecb. Btba ir lietu un procesu iekjas, noturgas, skotnji reizm pat grti konstatjamas noteiksmes vai pabas, pateicoties kurm katrs priekmets un process attaisno savu pastvanu. rji btba izpauas pardbs. rpus noteikatas pardans btbu konstatt nav iespjams. Tdjdi btba un pardbas ir organiski saisttas un nav savstarpji nodalmas. Vcij, bet no 1950. gada ASV. Viens no ievrojamkajiem latvieu filozofiem,
20

Bultmanis Rdolfs (1884 - 1976) vcu filozofs, protestantisma teologs un

btba un pardba viena no esamb valdos dialektikas izpausmm.

Celms Teodors (1893 - 1989) latvieu filozofs. No 1944. gada emigrcij

kas risinjis ne tikai klasiskas filozofiskas problmas, bet nodarbojies ar ar loikas, psiholoijas un socioloijas jautjumiem. Ptjis izzias teorijas, jo sevii patiesbas problmas, filozofijas vstures jautjumus, pau uzmanbu pievrot Huserla filozofijai. Tpat Celma uzmanbu ir piesaistjusi cilvka jtu un gribas dzve.

seku savstarpjs attiecbas. Clonis ir jebkura procesa un pardbas izraistjs. Pasaul nav neviena bezcloniska veidojuma. Clonis nav identificjams ar iemeslu. Pdjais pats par sevi nerada nekdas sekas. Tas ir tikai pats tuvkais apstklis, ar kuru saistta cloa iedarbba. Sekas ir cloa darbbas rezultts un izpauas k noteiktas izmaias priekmet vai pardb, uz kuru vrsta cloa darbba. Cloa un seku starp valda pilnga atbilstba gan pc satura, gan ar pc apjoma. Sarets sistms cloa un seku savstarpjs attiecbas viennozmgi preczi nav izskaitojamas, eit tas iespjams tikai zinmas varbtbas ietvaros. Sk. ar determinisms.

clonba viena no esamb valdoajm dialektikas izpausmm; cloa un

filozofs un orators. Via filozofiskie darbi sarakstti galvenokrt dialoga form. Izzias jautjumos Cicerons ir tuvs skepticismam. Galveno uzmanbu pievrsis tikas jautjumiem (augstk labuma problmai, tikumbai k viengajam laimes avotam, tikumisk pienkuma un personisk labuma pretrunai). Uzsvra, ka cilvkam jtiecas pc pilnbas un ka dai tieksmei atbilst etri tikumi: gudrba, taisnba, vriba un mrenba. Izveidojis ar klasisko latu daiprozas valodu un stilu.

Cicerons Marks Tullijs (106 - 43 p.m..) romieu politiskais darbinieks,

kopba, kas vstures gait izveidojusies uz ekonomisko, politisko, kultras u.c. sakaru pamata.

cilvce msu plantu apdzvojoais cilvku kopums; noteikta cilvku

21

bauos balsttus cilvku vadanas morlos un psiholoiskos principus rpnieciskos uzmumos, iestds u.c. organizcijs. teorija izpauas trijos aspektos: 1) organizatoriskaj (veicina raoanas attstbu); 2) socilekonomiskaj (kalpo kapitla pavairoanai); 3) ideoloiskaj (pamato labu cilvcisku attiecbu iespjambu starp uzmju un strdnieku). Cilvcisko attiecbu teorija ir t.s. tautas kapitlisma sastvdaa. Ts pamattzes 20. gs. 20.-30. gados izstrdjis Mejo u.c. interpretcija. Antkaj period (jo sevii Aristotea mcb) bija pazstama ar nosaukumu "fizika". Jaunajos laikos, sakar ar zintnes attstbu, no dabas filozofijas pakpeniski nodaljs dabaszintnes, tdjdi konkretizjot ts filozofisko saturu.

cilvcisko attiecbu teorija socioloijas teorija, kura satur kristietbas

dabas filozofija natrfilozofija; dabas procesu un pardbu filozofiska

domas jdzieniem; mcba par tiesbm, kas izriet un kuras nosaka cilvka saprts un paa cilvka daba. Balstoties uz pamata, dabisko tiesbu teorij ir apkopoti noteikti principi, noteikumi, vrtbas un tiesbas (piemram, tiesbas uz brvbu, vienldzbu, privtpaumu utt.). Dabisko tiesbu teorijas idejas valstisk lmen iedzvintas jau ameriku Neatkarbas deklarcij (1776. gad). To ievroana ir viena no aktulkajm problmm ar msdiens. Ievrojamkie s mcbas prstvji ir Grocijs, Spinoza, Loks, Ruso, Monteskj, Holbahs un Kants.

dabisks tiesbas viens no visvairk izplattajiem politisks un tiesisks

Dalambrs ans Lerons (1717 - 1783) franu matemtiis, astronoms, fiziis un filozofs. Kop ar Didro veidojis "Enciklopdiju jeb Zintu, mkslu un amatu skaidrojoo vrdncu", bijis darba matemtikas nodaas redaktors. Filozofijas jom Dalambrs aprakstja izzias raans un attstbas vsturi, minja klasifict zintnes. Bija sensulisma piekritjs un ldz ar to ar iedzimto ideju teorijas pretinieks. Par visa eso radoo pamatu atzina Dievu. Atirb no citiem franu apgaismotjiem Dalambrs apgalvoja, ka tikumbu nenosaka sabiedrisk vide.

22

un Latvijas filozofijas vsturi, k ar kultras vsturi kopum, taj skait Fiftes, lgea, Solovjova un Dostojevska radoo darbbu, msu Poruka un Brdas filozofiskos uzskatus. Iedziinjies personlisma un intuitvisma, ar reliijas filozofiskajos jautjumos dvseles nemirstbas, pasaulgs un dievis gudrbas savstarpjo attiecbu problms. Psiholoijas jom sevii pievrsies bezapzias problemtikai. veselo, kur tie ietilpst; veselais savukrt ir atseviu elementu organiska vienba, kas veido noteiktu sistmu. kategorijm, kas saska ar daoisma koncepciju ir galvenais pasaules procesu regultjs. Skonji dao raksturoja ceu, vlk jdziens tika konkretizts un specili attiecints uz dabas likumsakarbm. Vienlaikus dao ieguva ar cilvka dzves cea nozmi, prvroties jdzien tikas norma de, kas nav tik augsts un visprgs k dao.

Dle Pauls (1889 - 1968) latvieu filozofs un psihologs. Ptjis vispasaules

daa un veselais daas ir atsevii elementi saistb ar sistmu, t.i.,

dao un de dao viena no svargkajm klasisks nieu filozofijas

pamatlicju tiek uzskatts Laoczi, kura domas ir izklsttas sacerjum Daodedzin.

daoisms mcba par dao un de. Rads n 6. - 5. gs. p.m.. Par daoisma

materilistiski pamatot dzvs dabas evolcijas procesus un mina pierdt, ka evolcija ir dabisko faktoru mainbas, izlases un iedzimtbas darbbas rezultts. Tiek uzskatts, ka darvinisms ir atstjis zinmu ietekmi ar uz pozitvisma filozofijas attstbu.

darvinisms rlza Darvina (1809 - 1882) mcba. Darvinisms cenas

dedukcija un indukcija divas pretjas, bet savstarpji saisttas virzbas domanas gait. Dedukcija ir domanas virzba no visprgm noteiksmm uz atsevibm, t.i., individuliem gadjumiem. Dedukcija parasti tiek lietota, kad visprgs teortisks atzias nepiecieams novadt ldz konkrtai jutekliski tveramai pasaulei. Dedukcija ir ciei saistta ar tai pretjo procesu indukciju. Indukcija ir domanas pamiens, kuru raksturo virzba no atseviiem faktiem uz visprja rakstura apgalvojumu.
objekti vai ar jdzieni par tiem. Ar definciju paldzbu noteikti objekti vai jdzieni tiek relatvi norobeoti no citiem objektiem vai jdzieniem. Parasti defincij ir dots
23

defincija loiska opercija, kuras gait tiek izdalti un precizti esambas

ar ss definjam priekmeta satura izklsts. Defincijas var bt gan abstrakti visprgas, gan ar oti konkrtas. Loika mca, ka palielinoties defincijas visprgumam, pilngi atbilsto proporcij kst nabadzgks ts sarurs.

izplatties 20. gs. vid, kad ts prstvji Arons, Bells, Popers u.c. izvirzja domu, ka Rietumu pasaul ideoloijai ir piencis gals, jo socilie konflikti ir apslpjuies un industrils sabiedrbas ietvaros valda irisko intereu visprnacionla saskaotba. Deideoloizcijas teorijas aizstvji uzskata, ka ideoloijas funkcijas prmusi zintne. teorija ir ciei saistta ar konverences teoriju.

deideoloizcijas teorija socili filozofiska koncepcija. Sevii ska

Pretji teisma filozofijai, deisms postul, ka Dievs pc pasaules radanas ts procesos vairs neiejaucas. Pasaule tlk attsts, atbilstoi saviem imanentajiem likumiem.

deisms filozofiska koncepcija, kas par pasaules pirmcloni atzst Dievu.

metemtiis un dabaszintnieks. Ievrojams dulisma mcbas piekritjs un nopamatotjs. Izzias teorij Dekarts ir spilgts racionlisma prstvis, savu koncepciju balstot uz aubu principa, no kura tlk tiek atvasinta slaven tze: Es domju, ttad es esmu. Lai atrisintu izziai nepiecieam satura problmu, Dekarts izvirza mcbu par iedzimtajm idejm, kas ir pilngs Bkona un Loka u.c. emprisma prstvju prliecbas pretstats.

Dekarts Ren (latniski Kartzijs) (1596 - 1650) franu filozofs,

un teologi, lai atbilstoi msdienu prasbm prveidotu mitoloiskos momentus Bbeles sietos un novecojuo bazncas valodu. Demitoloizcijas koncepcijas autors ir Bultmanis.

demitoloizcija metodoloiski pamieni, kurus lieto reliijas filozofi

24

Viens no atomisma pamatlicjiem. Atzina divus pirmskumus: atomus un tukumu, uzsverot, ka bezgalgi daudzie atomi mgi kusts bezgalgaj tukum. Prvietojoties dados virzienos, tie saduras un tdjdi veidojas neizsmeami daudz pasauu. procesa skaidrojumos Dmokrits identificja clonbu ar nepiecieambu, noliedza nejaubu (sk. nepiecieamba un nejauba). Izzias teorij izvirzja sajtu un prta attiecbu problmu, uzsverot, ka pirms dod tumas zinanas, bet otrais gaias, kas noved pie pasaules btbas izpratnes. Attstjis ar ataraksijas koncepciju. procesu nosactbu. Konsekvents determinisms atzst clonbas objektivitti un neuzskata to tikai par cilvka prta darbbas rezulttu. Determinisma ideja radusies jau antkaj atomism, tlk t attstta Bkona, Galileja, Dekarta, tona, Spinozas un daudzu citu domtju darbos. Prsplti vienpusg izpausm determinisms tiek identificts ar nepiecieambu, noliedzot nejaubu (sk. nepiecieamba un nejauba) un ar to nonkot pie fatlisma. Determinisma pretstats ir indeterminisms.

Dmokrits (ap 460 - 370 p.m..) sengrieu filozofs, Leikipa skolnieks.

determinisms filozofiska koncepcija par visu dabisko, socilo un gargo

cas rezultt sasniegtu patiesbu. d nozm vrdu dialektika pirmais lietojis Sokrats. Turpmkaj vsturiskaj gait dialektika prtapa par filozofisku attstbas teoriju. Dialektika ptjamo priekmetu skaidro ne tikai t attstb, bet ar pc iespjas viss sakarbs ar citiem objektiem un konkrtiem apstkiem. Sevia uzmanba ir pievrsta kvalitatvajm izmaim (sk. kvantitte un kvalitte), pretrunm un pretstatiem, noliegumam u.c. attstbu raksturojoiem momentiem. Vienlaikus dialektika ir ne tikai teorija, bet ar metafizikai pretja filozofiska ptniecbas metode, kuru teortiski nopamatojis Hgelis.

dialektika antkaj tradcij: diskusiju mksla, lai viedoku savstarpjs

divdesmitajos gados. T idejiskie avoti mekljami Kirkegora mcb un eksistencilism. Dialektisks teoloijas prstvji uzsver, ka starp Dievu un nepilngo, grcgo cilvku pastv neprvaramas pretrunas, tpc viengais ce virzb uz Dievu ir ticba dievis atklsmes patiesumam. Dialektisko teoloiju prstv Bultmanis, Tillihs u.c. domtji.

dialektisk teoloija virziens protestantisma teoloij. Radies 20. gs.

Kop ar Voltru visvairk ietekmja sava laika sabiedrisko domu. Enciklopdijas jeb Zintu, mkslu un amatu skaidrojos vrdncas pamatlicjs un galvenais redaktors. Dabas izpratn sevii akcentja mehnisko kustbu. Hilozoisma
25

Didro Den (1713 - 1784) franu filozofs, rakstnieks un mkslas kritiis.

koncepcijas aizstvis. Absolutizja pieredzes lomu izzi. Par vadoajm izzias metodm uzskatja novrojumu un eksperimentu. Esttik aizstvja lab un skaist vienbas deju. Bija apgaismotas monarhijas piekritjs. Sk. ar enciklopdisti.

filozofijas prstvis. Izveidojis filozofisko hermeneitiku. Dilteja mcbas centr ir koncepcija par dzvo garu, kas it k attstoties noteikts vsturisks forms. Zintni vi sadalja zintns par dabu un zintns par garu (nodarbojas ar sabiedrisko esambu). Uzskatja, ka filozofijas skas ar apzias analzi, jo viengi da analze, balstoties uz "Es" prdzvojumiem, dodot iespju saprast dabas un gara dzves btbu. Domja, ka filozofiju un vsturi saista mcba par interpretciju, t.i., hermeneitika.

Diltejs Vilhelms (1833 - 1911) vcu filozofs un kultrvsturnieks. Dzves

Filozofij kritizja Platona mcbu par visprgo, atzstot tikai atsevibas (sk. atseviais, visprgais, seviais). Noraidja visus civilizcijas sasniegumus imeni, valsti, piekljbas normas utt. Aicinja aprobeoties tikai ar nepiecieamo primro vajadzbu apmierinanu. Sevi uzskatja par pasaules pilsoni. Sludinja asktismu. Leenda ststa, ka Diogens esot dzvojis muc. sengrieu filozofijas vsturnieks. Sarakstjis apkopojou darbu 10 grmats par antk laikmeta filozofiju. Darbs satur gan informciju par seno autoru mcbm, gan anekdotes par viu dzvi. Grmats izmantoti avoti, kas ldz msu dienm nav saglabjuies, tpc ts ir nozmgs vsturisks avots par antko filozofiju. Diogens Lertietis izturjies kritiski pret stoicismu, turpretim simpatizjis skepticismam un Epikram.

Diogens (ap 404 - ap 323 p.m.) sengrieu filozofs, Antistena skolnieks.

Diogens Lertietis (aptuveni 3. gs. 1. pus)

26

Franu socioloijas skolas dibintjs un viens no strukturli funkcionls analzes virziena nopamatotjiem socioloij. Viens no mederns socioloijas pamatlicjiem. Apgalvoja, ka socioloijai jpt sabiedrba k paa garga realitte, kuras likumi atiras no individuls psihes likumiem. Uzskatja, ka zintnieki nodarbojas ar sociliem faktiem kolektviem priekstatiem, kurus cilvka apziai uzspie socil vide. Sabiedrbas attstbu Dirkems izskaidroja ar trim pamatfaktoriem: iedzvotju blvumu, satiksmes ceu attstbu un kolektvo apziu. Uzsvra socils solidarittes un reliijas nozmi sabiedrb. Ieviesis terminu "anomija".

Dirkems Emils (1858 - 1917) franu sociologs. Pozitvisma prstvis.

vienkrus izteikumus ar saikli "vai", tiek veidots salikts izteikums. Simbolisks disjunkcijas pieraksts ir A v B (lasa: A vai B). Disjunkcija izsaka patiesu apgalvojumu tad, ja patiess ir vismaz viens no izteikumiem.

disjunkcija loiska opercija, ar kuras paldzbu, apvienojot divus

ticbas patiesbas un zintnisks patiesbas vienlaicgu eksistenci. koncepcija rads viduslaikos un to sevii attstja Ibn Ruds, Dunss Skots, Okams, renesanses laikmet Pomponaci.

divjd patiesba filozofiska koncepcija, kas atzst divu patiesbu:

Pragmatisma "ikgas skolas" nodibintjs. Izstrdjis savu pragmatisma versiju, kuru nosauca par instrumentlismu. Socioloij aizstvja individulismu, iru cas teorijas viet lika iru sadarbbas principu. Djijam bijusi liela ietekme uz pedagoijas un psiholoijas attstbu ASV.

Djijs Dons (1859 - 1952) ameriku filozofs un sociologs, ar pedagogs.

saistbu ar konkrto praksi, k ar patiesbas relativitti un oper ar nemaingiem, sastinguiem jdzieniem, neemot vr konkrtos apstkus.

dogmatisms abstrakta un shematiska domana, kas ignor teorijas

27

sapratnes domanu (kuru raksturo analtiskais moments) un prta domanu (ko izsaka sinttiskais moments). Domanas sfr izzias process sasniedz savu pdjo visaugstko pakpi. Atirb no juteklisk vrojuma, domanai nav vajadzgs ties kontakts ar to lietu, btni, procesu vai pardbu, par kuru tiek domts. T darbojas relatvi neatkargi no juteklisks pasaules. Atirb no priekstata, domana, operjot ar jdzieniem, sasniedz daudz augstku visprinjuma pakpi. Tur ir palicis tikai pats btiskkais, svargkais, nozmgkais.. Zintniski korekta domana vienmr ir sistmiska. Domanu filozofiskas sistmas kvalitt ir nopamatojis Hgelis. Sk. ar gnozeoloija; analze; atmia; sintze; sistmisk pieeja; dedukcija un indukcija. izzias patiesuma kritrijs ir zinanu maksimuma sasniegana ar izzias ldzeku minimuma paldzbu. Minto principu nopamatojui Mahs un Avenriuss. im principam izzi ir btiska nozme. Tas prasa mrtiecbu, t.i., konsekvenci domu virzb uz nosprausto mri, neielaioties tlejoos blakusceos un tdjdi atbrvojot domanu no nevajadzgu resursu uzieanas.

domana racionls izzias process, kas ietver divus lmeus

domanas ekonomijas princips princips, kas nosaka, ka jebkuras

Humnists. Dairad akcenttas personbas gargs dzves problmas. Izvirzjis prasbu jebkur situcij balstties uz principu: "Bt cilvkam un palikt tdam aizvien". Uzskatja, ka personbas brvba ir ne tikai lab, bet ar visa aun avots, ka ce uz sabiedrbas pilnveidoanu ved cauri pazembai un cieanm, kas cilvkam paldz brvi izvlties idelu vienotbu ar Kristu. vitlisma pamatlicjiem. Izvirzja tzi, ka dzvbas pamat ir pas dzvbas spks entelehija. T nosakot visu dzvbas procesu norisi, dodot tiem mrtiecbu. divu savstarpji neatkargu, tomr ldzvrtgu pirmskumu eksistenci, no kuriem viens attiecas uz materilo pasauli, bet otrs uz gargo pasauli. oti spilgti dulisms izpauas Dekarta un Kanta filozofij.

Dostojevskis Fjodors (1821 - 1881) krievu rakstnieks un domtjs.

Dris Hanss (1867 - 1941) vcu biologs un filozofs. Viens no msdienu

dulisms filozofiska mcba, kas atirb no monisma atzst un pamato

28

Francisku mks, ievrojams viduslaiku sholastikas prstvis. Asi kritizja tomismu, cenoties noirt filozofiju no teoloijas. Aizstvja nominlismu. Attstja mcbu par divjdm patiesbm. Atzina prta atkarbu no gribas. ts augstks izpausmes apzias elementi. Dvsele reprezent tdu gargu sistmu, kas spjga kontaktties ne tikai ar materilo un jutekliski tveramo realitti, bet ar ar prdabiskiem, prcilvciskiem un virssabiedriskiem pirmcloiem.

Dunss Skots Joans (ap 1266 - 1308) skotu filozofs un teologs.

dvsele cilvka garg pasaule, kuru veido cilvka psihes bezapzias un

neizsmeamu un bezgalgu pasaules skumu un patieso realitti atzst aktvu, daudzveidgu, nedalmu un mg kustb esou dzvi, kas tverama tikai un viengi intuitvi. Virziens izveidojies Vcij un Francij 19. un 20. gs. mij. Dzves filozofiju prstv Ne, Diltejs, Ortega i Gasets, Bergsons, Zimmels un daudzi citi.

dzves filozofija filozofijas virziens, kura prstvji par absoltu,

pragmatisma nopamatotjiem. Savu filozofiju nosaucis par radiklo emprismu, kas sevii akcent pieredzi visplakaj nozm diapazon no juteklisks un emocionls ldz reliiskajai pieredzei. Deimsa pragmatisma doktrna postul, ka jdzienu, ideju un teoriju nozmi nosaka to praktisks sekas; patiesba savukrt ir to pielietojuma sekmes vai nodergums. Ar reliiju Deimss trakt pragmatiski, tomr Dievs tiek atzts k galj substance.

Deimss Viljams (1842 - 1910) ameriku filozofs un psihologs. Viens no

"Aktul idelisma" sistmas nopamatotjs. Dentiles pasaules uzskats attstjie virzb no marksisma ldz faismam (bijis Musulni valdbas loceklis). Visu esoo traktja k domjos domas kustbas rezulttu. doma vienmr esot aktva un aktula, ts radt matrija savukrt nedzva un inerta, kaut ar vienota ar domu. Uzskatja, ka realitte nav identificjama ar individuls apzias darbbu, t ir tra domana, kas piemt prpersoniskam pirmskumam.

Dentile Dovanni (1875 - 1944) itu filozofs. Neohgelisma prstvis.

29

kritrijs, morls izturans pamats un darbbas galvenais motvs ir laime. Eidemonisms dals individulaj un socilaj (kad cilvka laime tiek pasludinta par jebkuras sabiedrbas mri). T pamatojumi ir atrodami Dmokrita, Sokrata, Aristotea, Didro, Helvcija un Feierbaha filozofiskajs mcbs. o pamatojumu kopj nepilnba ir t, ka laimes jdzien parasti ietverts tikai visprcilvciskais saturs neatkargi no konkrtajiem vsturiskajiem apstkiem. Sk. ar hedonisms.

eidemonisms uzskats, ka cilvka dzves augstkais mris, tikumbas

izpausme, redzam btba. Antkaj dabas filozofij par eidosu tika uzskatts veids, Platona filozofij substancil ideja, Aristotea mcb forma. Eidosa jdziens ir lietots ar E. Huserla filozofiskaj koncepcij, kur tas nozm idelu domas priekmetu, btba, kas atiras no fakta.

eidoss sengrieu filozofij un literatr rjais, redzamais, konkrt

Attstjis dzves filozofijai tuvas idejas. Izstrdjis gara metafizikas koncepciju. Par mgo vrtbu atzina augstko gara pasauli. Reliiju uzskatja par gargs dzves absolto pamatu, tau negatvi izturjs pret bazncu. Nobela prmijas laurets (1908. gad).

Eikens Rdolfs (1846 - 1926) vcu reliiskais filozofs un rakstnieks.

Sav galvenaj darb "Elementi" (13 grmatas) izklstjis antks matemtikas pamatus, taj skait ievrojamo postultu par parallm taisnm, t.i., ka plakn caur punktu, kas atrodas rpus taisnes, var novilkt tikai vienu taisni, kura nekrustotos ar doto taisni. eometrija, kas balsts uz o postultu, nosaukta Eiklda vrd. Eiklda eometrija ir pamat vairkiem filozofiskiem secinjumiem par telpu. Eiklds ir sarakstjis darbus ar par astronomiju, optiku un pat mziku.

Eiklds (365? - 300? p.m..) sengrieu matemtiis. Platona skolnieks.

nekritisks un tri mehnisks savienojums; vienbas, viengabalainbas, konsekvences trkums.

eklektika dadu grti apvienojamu, dakrt pat pretrungu uzskatu

sabiedrbas attstbu reduc tikai uz ekonomiskiem faktoriem. Ekonomisk materilisma momenti domin marksisma filozofij cie savienojum ar politiskajm interesm un cilvku primro vajadzbu apmierinanas problmm.

ekonomiskais materilisms filozofisk materilisma paveids, kas

realitte. Eksistence ir ar eksistencilisma centrlais jdziens, kas raksturo

eksistence dabisko, socilo, un gargo objektu pastvanas fakts, to

30

personbas esambas veidu, ts subjektvo prdzvojumu. Cilvka eksistences pamatpazmes (virzba un galgums) atkljas robesitucijs.

pc 1905. - 1907. gada revolcijas, bet Eiropu prmis pc 1. un 2. pasaules kara. virziena attstbu ietekmjusi S. Kirkegora reliisk filozofija, Nes mcba, Dilteja dzves filozofija un Huserla fenomenoloija. Eksistencilisma pamatjdziens ir eksistence, veselums, kas nav pieejams zintniskajai domanai (sk. intuitvisms). Cilvks savu eksistenci apzins robesitucijs. Ar eksistenci ciei saistta ar brvba un atbildba. Eksistencilisms pievras cilvka esambas, ts subjektv prdzvojuma jautjumiem. K galvens problmas tiek izvirztas indivda un sabiedrbas attiecbas, brvba un determinisms, atsveinans un komunikcija. Sabiedrbu eksistencilisma prstvji raksturo k bezpersonisku absurda pasauli, izeja no kuras ir mekljama dump pret to vai ar Diev. Ievrojamkie eksistencilisma prstvji ir Jasperss, Heidegers, Sartrs, Kam, Marsels, Berdjajevs u.c., kas cilvka eksistences jautjumus skata no dadiem aspektiem. Eksistencilisma motvi ir atrodami daudzu ievrojamu rakstnieku (Hemingveja, Sent-Ekziper, Abes u. c.) dairad.

eksistencilisms msdienu filozofijas virziens, kas Krievij izplatjies jau

ptana, mkslgi ts izraisot, aktvi iedarbojoties uz tm, k ar izveidojot jaunus apstkus, kas atbilst ptjuma mrim, vai ar mainot procesa norisi vajadzgaj virzien. Filozofiski o metodi visizvrstk nopamatoja Bkons.

eksperiments emprisk ptjuma metode; noteiktu procesu un pardbu

Elej (Dienviditlij). Pirmo reizi filozofijas vstur izvirzja mcbu par vienots esambas nemaingo un nedalmo btbu un visu redzamo prmaiu iluzoro dabu, tdjdi mazinot juteklisk vrojuma statusu izzi, pastiprinot domanas nozmi un sagatavojot pamatu Platona mcbai. Eletu nopelns dialektikas attstb ir tas, ka vii izvirzja jautjumu par to, k kustbas pretrungo dabu atspoguot ar loikas ldzekiem. Galvenie s skolas prstvji ir Ksenofans (ar skolas dibintjs), Parmenids un Znons Elejietis. dalma.

eleti elejiei. Sengrieu filozofijas skola 6. - 5. gs. p. m.. Izveidojusies

elements sistmas saturu sastdo pamatdaa, kas ts ietvaros tlk nav elites teorijas filozofiskas un socioloiskas koncepcijas, kas akcent, ka

ikvien sabiedrb pastv noteikts priviletais slnis elite. elite veic sabiedrbas prvaldi (t.i., prvalda vairkumu masas), attsta zintni un kultru. Elites teorijas aizskumi atrodami jau Platona filozofij. dus uzskatus paudis ar
31

Makjavelli, Ne u.c. Izvrst veid elites teoriju 20. gadsimt izstrdjui itu sociologi Pareto un Moska. gnosticism garga pirmskuma (dievbas) rados enerijas izplana, t pilnbas pakpeniska samazinans, attlinoties no izejpunkta, t.i., prejot no augstks, pilngks pakpes uz zemku. da attlinans esot saistta ar pakpenisku aunuma pieaugumu.

emancija a) izplana, izdalans, izstaroana; b) neoplatonism un

gados. Emerdents evolcijas teorijas redzamkie prstvji ir angu filozofs S. Aleksanders un ameriku filozofs Selarss u.c. Ts ietvaros ir izstrdta kosmisks evolcijas pakpju koncepcija sekojo virzien: telpa laiks matrija dzvba gars dievba.

emerdent evolcija filozofiska mcba, kas radusies 20. gs. 20.

dzejnieks. Ievrojams transcendentlisma teortiis. Par filozofijas mgo problmu uzskatja matrijas un gara attiecbas. Emersons o problmu risinja ar atziu, ka daba ir gara simbols. Pc Emersona domm esambas augstkais sintezjoais princips ir Dievs. Izzias teorij tuvs intuitvismam. Uzskatja, ka pasaul it visur atrodams skaistums, kura galvens pazmes ir harmonija, pilnba un apgarotba. Vstur savukrt izirga loma esot izcilm personbm. das personbas veicinot sabiedrbas progresu, t.i., cilvku morlu pilnveidoanos. Emersona socilais idels ir visprja labkljba un vienldzba, kas balstta uz darbu un taisngu privtpauma sadali. 30. gados. Uzsver, ka morlie spriedumi nav ne patiesi, ne aplami, bet izsaka tikai runtja emocijas. du spriedumu nolks esot emocionli ietekmt un prliecint klaustjus. Emotvisms cenas pamatot indivda absolto brvbu tikumisks pozcijas izvl. Ievrojamkie prstvji: Aiers, Karnaps, Rasels u.c. Filozofisk pom "Par dabu" attstjis mcbu par etrm mgm un nemaingm dabas pirmvielm (stihijm) zemi, deni, uguni un gaisu, kuras pakautas noteiktiem virztjspkiem: mlestbai, kas nodroina pievilkanos, un naidam, kur savukrt nosaka atgranos. mcba vairkus gadsimtus ietekmja filozofijas tlko attstbu. Empedokls ir atzinis ar mcbu par dvseu ceoanu.

Emersons Ralfs Voldo (1803 - 1882) ameriku filozofs, publicists un

emotvisms loisk pozitvisma tikas koncepcija. Radusies 20. gs. 20. -

Empedokls (ap 490 - ap 430 p.m..) sengrieu filozofs un rsts.

32

un 20. gs. skum. Atzst principilo koordinciju un domanas ekonomijas principu. pai akcent juteklisko pieredzi, "attrot" to gan no matrijas, gan no abstraktajiem jdzieniem, kas it k nepamatoti tiekot ielikti pieredz. Ievrojamkie prstvji: Mahs un Avenriuss.

empiriokriticisms mahisms; pozitvisma paveids. Radies 19. gs. beigs

nepastarpinti saistts ar ptmo objektu. Pie empriskajiem ptjumiem pieder novrojums, eksperiments un klasifikcija. Empriskais ptjums ir organiski saistts ar teortisko ptjumu, kalpojot par t pamatu un izejpunktu. Sk. ar emprisms. gadsimt. Emprisms par viengo patieso zinanu avotu uzskata pieredz balsttu novrojumu un eksperimentu. Prspljot un absolutizjot indukcijas lomu saldzinjum ar dedukciju (sk. dedukcija un indukcija), mazina vai vispr noliedz racionls domanas nozmi patiesbas sasniegan. Spilgti jauno laiku emprisma prstvji ir Bkons, Hobss, Loks, 18. gs. franu materilisti, k ar Brklijs, Hjms, pozitvisti un neopozitvisti.

empriskais ptjums zintnisks izzias veids, kas tiei un

emprisms filozofisks virziens. Racionlisma pretstats. Radies 17. - 18.

vrdncas" (1751 - 1780) sastdtji un autori. Enciklopdijas organiztjs un galvenais redaktors bija Didro, bet ts darb piedaljs Dalambrs, Helvcijs, Holbahs, Kondijaks, Monteskj, Ruso,. Voltrs u.c. 18. gs. franu apgaismotji.

enciklopdisti "Enciklopdijas jeb Zintu, mkslu un amatu skaidrojos

dadm neizncinmm, bet prveidoties spjgm enerijas modifikcijm, kurm neesot nekda jutekliski materila pamata. Ievrojami enertisma prstvji ir Mahs un Ostvalds.

enertisms koncepcija, kuras piekritji visas dabas pardbas reduc uz

Marksam). Nodarbojies ar filozofijas vstures un dabas procesu materilistisks interpretcijas problmm.

Engelss Frdrihs (1820 - 1895) viens no marksisma pamatlicjiem (ldzs

iespjambu prvr par stenbu, matrijai pieir formu, tdjdi izpauoties k katras lietas mris. Entelehijas jdziens izmantots ar Leibnica monadoloij, vitlism, vairks cits filozofisks un teoloisks sistms. Sk. ar teleoloija.

entelehija Aristotea filozofij mrtiecba, aktvs princips, kas

33

bet pc brvlaianas kuvis par filozofijas skolotju Rom. Epiktta mcba iedals fizik, loik un tik. Filozofija tiek reducta uz tiku, kas savukrt sludina cilvka iekjo brvbu. Uzskatja, ka labais un aunais nav pasaules liets, bet gan attieksm pret tm, tpc cilvkam ir nepiecieams pilnveidoties un priecties par esoo. mcba nav identificjama ar izvirtbu un seklu baudu apmierinanu, k epikrisms nereti ir traktts vlkajos vsturiskajos periodos.

Epiktts (ap 50 - ap 138) grieu filozofs, stoicisma prstvis. Bijis vergs,

epikrisms sengrieu filozofa Epikra mcba. Sav stenaj nozm

Dmokrita atomismu, novrot taj fatlismu un papildinot to ar nejaubas momentu (sk. nepiecieamba un nejauba). Izzias jautjumos sensulisma prstvis. Uzskatja, ka izzias uzdevums ir atbrvot cilvkus no gara tumsbas un mticbas, noraidja bailes no dieviem un no nves. Atzina eidemonismu un ataraksiju, k ar saprtgu baudu, kas orientta uz izvairanos no cieanm, mierga un priecga garastvoka sasnieganu. No Epikra darbiem saglabjuies tikai fragmenti un trs vstules. tie vrojuma apslpts attiecbu tkls starp vrdiem un lietm, uz kura tiek bvti dadiem laikmetiem raksturgie uztvruma, prakses un izzias kodi, rodas atsevias idejas un koncepcijas. Fuko darba "Vdi un lietas. Humanitro zintu arheoloija" (1966) galvenais jdziens.

Epikrs (342 vai 341 - 271 vai 270 p.m..) sengrieu filozofs. Padziinjis

epistma zinanu kopj telpa, krtbas eksistences fiksanas veids, no

34

filozofijas sfra, kas pta izzias dabu, zinanu attiecbas ar realitti, izzias procesa un patiesbas visprjos prieknoteikumus. Galvenais akcents epistemoloij likts uz zinanu patiesumu. Sava specifiska epistemoloija eksist katr msdienu filozofijas virzien. o terminu galvenokrt angu un ameriku, retk franu un vcu filozofij lieto ar gnozeoloijas apzmanai. Pirms filozofijas sistmas izveidotjs viduslaikos. Ievrojams viduslaiku relisma prstvis. Esambu Erigena iedala etrs dabs: 1) neradt, bet rado daba Dievs k visu lietu avots; 2) radt un rado daba dievis idejas, kas izpauas k pirmcloi; 3) radt un nerado daba jutekliski uztveram pasaule; 4) neradt un nerado daba Dievs k visu lietu galamris. cilvk, kas spjgs patstvgi kontrolt un vadt savu rcbu, pardt vispusgu iniciatvu. Filozofij Es koncepcija jo sevii vispusgi izstrdta Fihtes mcb, kur tas ir ar radou darbbu apveltts gargs pirmskums, kas savas aktivittes rezultt reda ne-Es apkrtjo pasauli.

epistemoloija

Erigena Johans Skots (ap 810 - 877) ru izcelsmes viduslaiku filozofs.

Es cilvka personbas, individualittes gargais centrs. Savs Es ir jebkur

esamba viss dabisko, socilo, gargo un dievio objektu kopums. Vienga o objektu kopj pazme ir tikai pats to eksistences fakts. Tdjdi esambas jdziens ir oti visprga un tpc ar satur oti nabadzga abstrakcija. Sk. ar realitte.

balstoties uz skaist un neglt, traisk un komisk, cilden un zemisk u.c. kategorijm. d skatjum esttika pt gan ts vrtbas, kas eksist apkrtj pasaul, gan ar ts, kuras iemiesotas cilvka darbb, taj skait mkslas darbos. K patstvgu filozofijas nozari esttiku nopamatojis Baumgartens.

esttika filozofiska zintne par pasaules apguves likumsakarbm,

uzskatja par pirmmatriju un identificja to ar telpu. Msdienu fizik priekstatus par teru ir nomainjusi mcba par lauku, k ar citas koncepcijas.

ters hipottiska materila vide, kas piepilda telpu. Antkie filozofi teru

35

vietas un lomas problmm sabiedrb, analiz ts btbu un struktru, pt tikumbas izcelanos un vsturisko attstbu, cilvka tikumisks uzvedbas normas un principus, pienkumus un atbildbu. tikas galvens kategorijas ir labais un aunais, ciea un gods, pienkums, atbildba, sirdsapzia, laime, dzves jga u.c. mrauklu izvirzot viengi kdas noteiktas etnisks grupas dzvesveidu.

tika filozofiska zintne, kas pt morli. tika nodarbojas ar morles

etnocentrisms procesu un pardbu, k ar dadu kultru vrtjums, k evolcija pakpeniskas, neatgriezeniskas izmaias, kurm nav raksturgi

strauji kvalitatvi lcieni (sk. kvalitte un kvantitte). Evolcijas procesi nav bezgalgi, gala rezultt tie vienmr noved pie revolcijm.

Izstrdjis fikcionlisma koncepciju. Par viengo realitti, kura pieejama izziai, atzina sajtas. Zintnes un filozofijas jdzienus uzskatja par fikcijm. Bija prliecints, ka racionl domana nav spjga aptvert tiei prdzvojamo esambu, izziai jorientjas tikai uz secinjumu praktisko pielietojumu. Lai to sasniegtu, pietiek, ka izzias rezulttus uzskata par fikcijm (ilzijm, izdomjumiem), kuras attaisno noteiktu mru sasniegana.

Faifingers Hanss (1852 - 1933) vcu filozofs. Agnosticisma prstvis.

plai izplatjs Rietumos un Krievij 19. gs. beigs un 20. gs. skum. Ts galven patnba ir monisma noliegums socilaj dzv, socilo pardbu organisks mijiedarbbas un objektvo likumsakarbu noraidjums, daudzu un dadu izoltu, vienldzgas nozmes faktoru (ekonomisku, reliisku, morles, tehnikas, kultras u.c.) mehniskas iedarbbas atzana. Viens no ievrojamkajiem faktoru teorijas prstvjiem ir Vbers. patiesa atzia, kas kalpo k izejpunkts teorijas veidoanai (zintniskais fakts).

faktoru teorija pozitvismam raksturga socioloiska koncepcija, kas

fakts rels notikums, process, pardba, atgadjums (objektvais fakts); falsifikcija metodoloiska procedra, kas it kauj konstatt teortiska

apgalvojuma patiesumu vai maldgumu. Tiek uzskatts, ka zintniski ir tikai tdi izteikumi, kurus iespjams falsifict. Falsifikcijas principu zintn un filozofij ieviesis Popers, uzskatot to par verificjambas principa alternatvu.

cilvka dzv atzst par ieprieknolemtiem. Ftlisms rodas, prspljot nepiecieambas momentu (sk. nepiecieamba un nejauba) clonbas proces.
36

fatlisms filozofiska koncepcija, kas visus notikumus dab, sabiedrb un

Prsplts fatlisms ir pretrun ar cilvka vai socils grupas brvbu un noraida personbas iespjas aktvi darboties, lai ietekmtu savas dzves norises.

metodologs. Via koncepcij apvienoti kritisk racionlisma, Vitgenteina uzskatu, zintnisk materilisma un kontrkultras ideoloijas elementi. Feierbenda intereu loks ir rkrtgi plas no msdienu tetra analzes ldz kvantu mehnikas metodoloijai. Izvirzjis tzi par teortisko relismu, kuras ietvaros aizstv teortisko un metodoloisko plurlismu. Izziu interpret tikai socioloisk aspekt un noraida patiesbas jdzienu. Izvirzjis lozungu: "Viss atauts", tdjdi uzstjoties ar zintniskas filozofijas kritiku. Zintni cenas pieldzint reliijai, maijai un mtam.

Feierbends Pols Karls (dz. 1924) ameriku filozofs un zintnes

materilismam raksturgs antropoloisms. Cilvku vi uzskatja par viengo, universlo un augstko filozofijas priekmetu. Izzias teorij bija emprisma un sensulisma prstvis. Noraidja dialektiku. Reliiju uzskatja par cilvka pabu, nepiepildto tieksmju un ilgu objektivizciju. Cilvka dabisko tieksmi pc laimes saistja ar "es" un "tu" attiecbm. Feierbaha mcba ir marksistisk materilisma vsturiskais un zinm mr ar teortiskais avots. un socilekonomisku vienldzbu ar vrieti vai ar sievietes prioritti, saldzinot to ar vrieti.

Feierbahs Ludvigs (1804 - 1872) vcu filozofs. Ateists. Feierbaha

feministisk filozofija filozofiska mcba, kas atzst sievieu juridisku

37

viens no Rietumu filozofijas un kultras pamatvirzieniem, kuru iedibinjis Huserls un via sekotji. Sevii akcent apzias tlu intencionalitti, t.i., to vrstbu uz objektiem. Fenomenoloisks metodes galvens prasbas ir sekojoas: 1) fenomenoloisk redukcija, t.i., atturans no jelkdiem spriedumiem, kas attiecas uz objektvo realitti un aiziet aiz "trs" pieredzes ietvariem; 2) transcendentl redukcija, kad pats izzias subjekts tiek aplkots nevis k rela, bet gan k "tra" un transcendentla apzia. Fenomenoloija ir atstjusi ietekmi uz eksistencilismu, personlismu, hermeneitiku u.c. filozofiskm skolm. Fenomenoloisk metode tiek pielietota psiholoij un psihiatrij, tik, esttik, socioloij un tiesbu zintn, reliij, ontoloij, dabzintu filozofij un vstur. kas raksturo cilvka pieredz uztverto pardbu. Kanta filozofij fenomens ir rjais, jutekliski tveramais, ttad nmena un "lietas par sevi" pretstats. Huserla fenomenoloij fenomens ir tiei dotais apzias plsmas (intencionalittes) saturs. vcu filozofs. Vcu klasisks filozofijas prstvis. Kanta mcbas turpintjs, atsakoties no via "lietas par sevi". pai akcentja savu praktisko filozofiju (morles un valsts tiesisks iekrtas jautjumus), tau praksi reducja tikai uz morls apzias darbbu. Lai pamatotu praktisko filozofiju, izstrdja teortisku sistmu zintni par zintni, kuru minja balstt uz vienu izejprincipu uz absolto subjektu, t.i., Es, kuram piemt neizsmeama radoa aktivitte un kur tiei tpc spj radt apkrtjo pasauli. No absolt Es Fihte atvasina individulo, emprisko Es juteklisku cilvku, kas ir pretnostatts dabai (ne-Es). Atzina intelektulo intuciju: patiesbas tieu vroanu ar prta paldzbu. tik k centrlo jautjumu izvirzjis brvbas problmu.

fenomenoloija

fenomens neparasta pardba vai fakts; ar filozofijas jdziens,

Fihte Johans Gotlbs (1762 - 1814)

darbba ir balstta uz ilzijm, fikcijm. Fikcijas radtas patvagi, lai regultu cilvka sajtas un rcbu, bet stenb tm nekas neatbilst. Fikcijas attaisno viengi praktisk pielietojamba. ai koncepcijai tuvus uzskatus ir attstjui pragmatisma un konvencionlisma prstvji. Fikcionlisma koncepcijas autors un ievrojamkais prstvis ir Faifingers.

fikcionlisms filozofiska koncepcija, pc kuras jebkura cilvka veikt

38

skaidrojums; izvrsta, parasti sistmisk veid sniegta atbilde uz filozofijas pamatjautjumu. Filozofija ir nozmga pasaules uzskata sastvdaa, viena no sabiedrisks apzias formm. Ikdienas lmen filozofana raksturga jebkuram cilvkam, jo katram no mums piemt spja visprint. Zintnisk filozofija savu augstko izpausmi ir atradusi vcu klasiskaj filozofij, kas sav satur iekauj nevis metafiziku, bet gan dialektiku un saturisko loiku, tlkaj attstbas gait tiecoties uz dievio gudrbu. Filozofija nav viendabgs gargs veidojums. Tai bagtinoties, ir izveidojus vairkas relatvi patstvgas filozofijas nozares. Nozmgks starp tm ir: gnozeoloija (mcba par izziu; izzias teorija), ontoloija (mcba par esambu), socioloija (mcba par sabiedriskajiem procesiem) un aksioloija (mcba par vrtbm; vrtbu teorija).

filozofija galji visprints dabisko, socilo, gargo un dievio procesu

ir esamba. Filozofi uz o jautjumu ir devui un dod visdadks atbildes, kuras oti plaos mrogos var klasifict divs grups: materilism un idelism.

filozofijas pamatjautjums jautjums par to, kas filozofisk skatjum

virziens, kas pilngi izveidojies pc Otr Pasaules kara Vcij un kura pamatlicjs ir lers. o mcbu turpinjis Rothakers un vairki citi filozofi. Filozofisk antropoloija, sintezjot bioloijas, psiholoijas, socioloijas u.c. zintu atzias, tiecas izveidot sistmisku cilvka koncepciju. Cilvka eksistences un darbbas pamat filozofija liek gargus pirmclous, deklar personbas primaritti saldzinjum ar sabiedrbu. Cilvka dzves jgas mekljumos nonk pie dievis darbbas atzinuma. Karnaps, Neirts u.c. filozofi. Fiziklisma piekritji jebkuras zintniskas tzes patiesumu nosaka atkarb no t, vai to ir iespjams izteikt fizikas valod. Gadjumos, kad tas neizdodas, tiek uzskatts, ka tzei nav zintniska satura.

filozofisk antropoloija filozofiska mcba par cilvku; ar filozofijas

fiziklisms viena no loisk pozitvisma koncepcijm, kuru izstrdja

Forma ir dabisko, socilo un gargo procesu un pardbu satura eksistanas veids. Formai ir universls raksturs. Pasaul nekur nav sastopami priekmeti un procesi, kas btu bez formas. Tau formas nav tukas, t.i., bezsaturgas. Ts vienmr ir piepildtas ar konkrtu saturu. Saturs atrodas neprtraukt kustb un attstb, forma ir relatvi patstvga. ldzekiem (formulm, shmm, grafikiem utt.).

forma un saturs organiski saisttas klasisks filozofijas pamatkategorijas.

formalizcija materilas vai ar gargas sistmas attloana ar simbolikas

39

gados Frankfurt pie Mainas. Pretendja uz neomarksisma vietu un lomu, tau noliedza proletarita nozmi, par revolcijas stenotjiem pasludinja dumpgs rasu, nacionls un reliisks minorittes, kritiski domjoo intelienci un studentus. Vstures izpratni saistja ar eksistencilisma, freidisma u.c. idejm, domjot, ka pirms socils revolcijas jnotiek revolcijai cilvk. Galvenie prstvji: Adorno, Fromms, Hbermss, Horkheimers, Markze u.c.

Frankfurtes skola filozofijas un socioloijas virziens. Radies 20. gs. 30.

no matemtisks loikas pamatlicjiem.

Frge Gotlobs (1848 - 1925) vcu loiis, matemtiis un filozofs. Viens Freiburgas skola sk. neokantisms.

psihologs. Frankfurtes skolas filozofs. Viens no galvenajiem neofreidisma prstvjiem. Fromma filozofisk mcba ir freidisma variants, kas attrts no bioloisma un panseksulisma, tuvojas eksistencilismam. Centies radt vienotu mcbu par cilvku, apvienojot socilo un individuli psiholoisko pieeju. Par saistlocekli starp indivda psihi un socilajm struktrm uzskatja socilo raksturu, kura ietvaros sevia loma tiek pieirta bailm. Izvirzjis utopisku veselas sabiedrbas izveidoanas projektu, kas stenojams ar socils terapijas metodm.

Fromms rihs (dz. 1900 - 1980) vcu un ameriku filozofs, sociologs un

vsturnieks. Franu strukturlisma prstvis. Izstrdjis t.s. zinanu arheoloijas koncepciju, kura pta vsturiski maings domanas prieknoteikumu sistmas, prsvar balstoties uz humanitro zinanu sfrm (filoloiju, psiholoiju, psihiatriju u.c.).

Fuko Miels Pols (1926 - 1984) franu filozofs, kultras un zintnes

40

Sabiedrbu uzskata par vienotu, savstarpji saisttu socilo sistmu, kur katrs elements izpilda zinmu funkciju. Tdas sistmas galven patnba ir ts komponentu savstarpj mijiedarbba. Par galveno un noteicoo sistmas aspektu tiek uzskatti gargo vrtbu tipi. Galvenie prstvji: Mrtons, Prsonss, Sorokins u.c. prstvis. Izstrdjis nkotnes sabiedrbas modeli, kuru stenojot btu iespjama harmoniska personbas attstba, rpniecisks un lauksaimniecisks raoanas apvienoana, atirbu starp pilstu un laukiem, k ar garg un fizisk darba pretstata likvidana, kur btu novrsts aurs profesionlisms, un darbs prvrstos par baudu un cilvcisku nepiecieambu. Vienlaikus Furj tomr atzina privtpaumu, iru sabiedrbu un uzskatja, ka sabiedrbas loceku saraot produkcija jsadala ne tikai atbilstoi paveiktajam darbam, bet ar ieguldtajam kapitlam un talantam.

funkcionl skola socioloij viena no msdienu socioloijas skolm.

Furj Fransu Mar arls (1772 - 1837) franu utopisk socilisma

hermeneitikas pamatlicjs. Balstoties uz Dilteja, Huserla un Heidegera idejm, attstjis hermeneitiku ne tikai k humanitro zintu metodi, bet ar k savdabgu ontoloiju. Pta ar filozofijas vsturi, esttikas un vstures filozofijas problmas.

Gdamers Hanss Georgs (dz. 1900) vcu filozofs. Filozofisks

apzmjums; reliiskaj aspekt laicisk, miesisk pretstats; reliisks ticbas pamats, konteksts un virzba ce uz Dievu. vadmotvs un stimuls cilvka virzb uz idelu, jbtbu. Kristgaj tradcij gara funkcijas vispirmmkrtm pilda Svtais Gars. Sk. ar gargais. gardznieks. Asi kritizjis sholastiku, ts sagrozto Aristotea mcbu un Dekarta mcbu par iedzimtajm idejm; atdzvinja Epikra materilismu, liekot to savas mcbas pamat.

gargais materil pretstats; dvseisko, pihisko, it pai apzias procesu

gars visplakaj nozm idelais; specifisk nozm orientcijas

Gasend Pjrs (1592 - 1655) franu filozofs, fiziis, astronoms un

41

izzias teorija; viena no nozmgkajm filozofijas apaksistmm. Gnozeoloija ir mcba par to, k norisins esambas izzias process, kda ir procesa struktra un atseviu struktrelementu darbbas secba. Jebkura gnozeoloijas koncepcija skas ar jautjumu: vai esamba ir izzinma? Atbildot uz o jautjumu, filozofi sadals divs grups. Viena uzskata prstvji aizstv viedokli, ka izzias "mehnismi" sajtas, uztvrumi, priekstati un domana vai nu pavisam nespj, vai ar nespj pietiekoi izsmeoi attlot visu to, kas notiek esamb. du filozofisko pozciju sauc par agnosticismu. Otras koncepcijas piekritji savukrt ir prliecinti, ka cilvks ar izzias paldzbu spj racionli izprast pasaules lietas, procesus un pardbas. Pau pirmatnjko informciju par esamb notiekoo izzias saem no juteklisk vrojuma. Nkoais solis izzias tlkvirzb ir priekstats, kas kalpo k gnozeoloiska prejas forma no juteklisk vrojuma uz domanu. Domanas rezultt cilvkas nonk pie patiesbas, t.i., pie atzias, ka via domu saturs tik tiem atbilst pasaul notiekoajam. Visas patiesbas savukrt tiek prbaudtas praks. Ja domu saturs nav praks realizjams, tad taj ir "iezaguies" maldi.

Gnozeoloija

(epistemoloija)

rakstnieks un diplomts. Viens no rasisma koncepcijas un antroposocioloijas nopamatotjiem. Uzstjs pret jebkuru cilvku ldztiesbas formu. Cilvku rasisks patnbas atzina par katras konkrtas sabiedrbas attstbas galveno faktoru. Cilvkus iedalja trs rass: "baltaj", "dzeltenaj" un "melnaj". Par vadoo uzskatja "balto" rasi.

Gobino ozefs Arturs de (1816 - 1882) franu filozofs, sociologs,

dievio priekrakstu (bauu) prkpums, kuru cilvks izdarjis apzinti. Grks cilvkam aizrso ceu uz pestanu. Grka jdzienu noteiktu normu prkpuma nozm biei lieto ar laicgaj dzv.

grks visplakaj nozm novirzans no mra; specifisk nozm

rkoties atbilstoi nospraustajiem mriem un akcepttajm vrtbm. Griba ir viena no galvenajm apzias apaksistmm, kas darbojas cie kopsakar gan ar racionla prta un t darbbas rezultt iegto zinanu apaksistmu, gan ar emociju un jtu apaksistmu. nderlandieu jurists, vsturnieks un valstsvrs. Viens no ievrojamkajiem dabisko tiesbu koncepcijas un sabiedrisk lguma teorijas prstvjiem.

griba spja, neraugoties uz riem, kuru prvarana prasa piepli,

Grocijs Hugo (1583 - 1645)

42

Gudrba nav bezstrukturla garga spja. Ts ietvaros iespjams izdalt vairkus lmeus: ikdienas gudrbu, uz noteikt zintn valdoajm zinanm balsttu gudrbu, enciklopdisku gudrbu, klasiski filozofisku gudrbu un dieviu gudrbu.

gudrba spja adekvti izprast noteiktu situciju un orientties taj.

no socioloijas virzieniem, kura prstvji uzskata, ka sabiedrbas attstba ir atkarga tikai no eogrfiskiem apstkiem, neemot vr to faktu, ka oti labvlg eogrfisk vid dzvojoas sabiedrbas nereti atrodas uz daudz zemka attstbas lmea k rkrtgi bargos apstkos dzvojos. eogrfisk determinisma koncepcija izveidojs 18. gadsimt, t pamatlicjs ir franu filozofs Monteskj.

eogrfiskais virziens socioloij eogrfiskais determinisms; viens

skolas teortiu otrs paaudzes prstvis. Tiecas neitralizt ass sabiedrisks pretrunas, akcentjot nepiecieambu pakpeniski likvidt ideoloiju un nodibint brvas komunikcijas iespjas. Izstrdjis komunikatvs uzvedbas teoriju. Nodala divus uzvedbas veidus: komunikatvo un stratisko. Uzsver, ka stratiski orientta uzvedba ved vai nu pie apzintas, vai ar neapzintas partnera apmnanas. Savukrt tdas uzvedbas gadjum, kas orientta uz komunikciju, veidojas sakrtota normatv vide, k ar stabilas personbas struktras, kas spjgas izvrsties un parealizties.

Hbermss Jurgens (dz. 1929) vcu filozofs un sociologs. Frankfurtes

laika period no 1752. ldz 1766. gadam strdjis ar Latvij. Ietekmjis "Vtra un dziu" laimeta literro kustbu. Vrss pret apgaismbas un racionlisma idejm, nostatot tm pret ticbu intucijas radoajam spkam. Vienlaikus Hmaa filozofiskie uzskati satur nozmgas dialektiskas atzias, jo sevii runjot par pretstatu dabu un darbbu.

Hmanis Johans Georgs (1730 - 1788) vcu filozofs. Ar prtraukumiem

43

iracionlisma un voluntrisma priekteiem. Par esambas prjuteklisko gargo pamatu uzskatja neapzinto. Viens no pirmajiem lietojis terminu "aksioloija". Izstrdjis pesimisma tiku, pc kuras cilvkam jatbrvojas no trim ilzijm: par laimi virs zemes, par laimi pc nves, par laimi, kas iegstama prveidojot sabiedrbu.

Hartmanis Eduards (1842 - 1906) vcu filozofs. Viens no msdienu

Marburgas skolai, tau vlk novrss no ts. Izstrdja mcbu par esambu kritisko ontoloiju. Savu ontoloijas sistmu veidojis, balstoties uz fenomenoloiju. s sistmas centr ir koncepcija par esambas sliem: neorganisko, organisko, dvselisko un gara darbbas slni. Bija prliecints, ka visos nosauktajos sos funkcion noslpumaini un neizzinmi spki.

Hartmanis Nikolajs (1882 - 1950) vcu filozofs. Piesljs neokantisma

sniedz baudu un atbrvo no cieanm, bet par auno tas, kas rada cieanas. Hedonisms ir eidemonisma paveids. To nopamatojis Aristips, tlk attstjui Dmokrits, Epikrs, jaunajos laikos Bentems, Mills u.c.

hedonisms princips un tikas teorija, pc kuras par labo atzstams tas, kas

ievrojamkais prstvis. Kanta, Fihtes, ellinga mcbas turpintjs. Pirmais pasaul izstrdjis vispusgi pamatotu dialektikas teoriju, k ar dialektisko ptniecbas metodi. Dabas un sabiedrbas attstbas pamat Hgelis lika gargu pirmcloni absolto ideju (sk. absolts). Savukrt cilvks, pateicoties savm loiskajm spjm, izzias proces pakpeniski virzoties atpaka uz visa eso pirmskumu, kur tagad izpauas k klasisks filozofijas likumu un kategoriju sistma. s sistmas, t.i., Hgea dialektisks loikas izejpunkts ir esambas jdziens, no kura loiski izriet kvalitte un kvantitte, btba un pardba, atkljot ar pretrunas un pretstatus, dialektisko noliegumu, nepiecieambu un nejaubu, iespjambu un stenbu u.c. kategorijas. Cilvces vsturi Hgelis izprata k brvbas idejas izplatanos. Darbos par sabiedrbu un kultru vi analizjis tiesbas, morli un tikumbu, ko saistja ar paumu, imeni un valsti.

Hgelis Georgs Vilhelms Frdrihs (1770 - 1831) vcu klasisks filozofijas

44

noteiktus Hgea mcbas aspektus. Radies Vcij 19. gs. 30. - 40. gados un sadljies divos novirzienos vechgelism (noraidja Hgea dialektiku un pievrsa uzmanbu via zinam mr konservatvi veidotajai sistmai) un jaunhgelism (prnesa Hgea dialektikas elementus uz subjektvo darbbu, uzsverot ts lomu cilvces vstur).

hgelisms tie filozofiskie virzieni, kas akcent un nereti absolutiz

eksistencilisma pamatlicjiem, kura filozofisko uzskatu veidoanos ietekmjusi Huserla, lera un Dilteja mcba. Pamatojoties uz Huserla filozofisko koncepciju, Heidegers izstrdjis savu mcbu par esambu fundamentlo ontoloiju. Par esambas galveno pabu atzina laiku (sk. laiks un telpa). Domja, ka cilvka eksistences pamats ir laiciskums (galgums). Pc Heidegera domm tdi faktori k bailes, sirdsapzia, vainas izjta, rpes utt. izsaka cilvka gargo pieredzi situcijs, kad vi jt savu neatkrtojambu, vienreizgumu un vienlaikus ar mirstbu. Tdjdi viena no Heidegera filozofijas pamatkategorijm ir ar izncba, kuru vi saprot k cilvka iekjo prdzvojumu. Risinjis ar jautjumus par domanu, k ar patiesbas problmas. Bija prliecints, ka patiesba mekljama valod. Ma pdjos gados pievrsies dzenbudismam.

Heidegers Martns (1889 - 1976) vcu filozofs. Viens no vcu

Loka gnozeoloiju. Uzskatja, ka pasaule ir tikai un viengi materila, bezgalga laik un telp, ka t atrodas mg kustb, ka domana un sajtas ir matrijas paba. Kritizja Dieva esambu, pasaules radanas aktu, k ar dvseles nemirstbu. Par viengo zinanu ieguves avotu atzina sajtas. Noraidja gan agnosticismu, gan iedzimts idejas. Domja, ka sabiedrbas attstbas galvenais virztjspks ir cilvka bioloisk daba, kas funkcion, balstoties uz egoismu un kaislbm. Noliedza iedzimtbu, uzsverot, ka cilvka spjas ir atkargas viengi no vides iedarbbas un audzinanas. Bija apgaismotas monarhijas piekritjs.

Helvcijs Klods Adrins (1715 - 1771) franu filozofs. Attstjis tlk

45

pirmvielu uzskatja uguni. Par pau uguns paveidu atzina pat dvseli. Bija prliecints, ka visas prmaias esamb nosaka logoss. Heraklta darb "Par dabu" un citos via sacerjumos, no kuriem saglabjuies aptuveni 130 fragmenti, atrodamas daudzas spilgtas domas, kas apliecina dialektiku (piemram, atzia: "Divreiz taj pa up nevar ieiet"). Izzi izra jutekliskos un racionlos momentus. Par tikas pamatprincipiem uzskatja patiesbas sludinanu un darboanos saska ar dabu. Gudrba pc Heraklta domm esot spja visas lietas saprast to vienotb. Sakar ar viam piemtoo dzidombu un mklaino izteiksmes veidu tiek dvts ar par Tumo. Apgaismbas prstvis. Bijis Rgas domskolas skolotjs (1764-1769) un mctjs (1767-1769). Balstoties uz progresu, kas novrojams dab, aizstvjis cilvces vsturisk progresa ideju humnisma, saprta un taisnguma virzien. Nordjis uz tautas valodas un dzejas kopsakaru ar ts vsturi. Herders nodarbojies ar ar dadu tautu dziesmu vkanu, pirmais lietojis terminu "tautasdziesma". Via atzias par tautas dzeju ietekmjuas "Vtras un dziu" laikmetu it pai Gti, veicinjuas romantisma raanos. msdienu filozofijas virziens, kuru izstrdjui leiermahers, Diltejs, Heidegers un Gdamers; ar gargs kultras piemineku, galvenokrt seno tekstu, satura un nozmes interpretcijas teorija un mksla. Vsturiski saistta ar Homra u.c. autoru tekstu tulkoanu un izskaidroanu, velk ar Bbeles tekstu tulkoanu un interpretcijm. Hermeneitikas metodes tiek lietotas darbu formu un valodas analz, laikmetu, k ar atseviu autoru subjektvo nolku un psiholoijas izpt. Dilteja filozofij un eksistencilism tiei tda veida hermeneitika kuva par gnozeoloisku mcbu, kas tiecs aizstt socilo notikumu un kultras pardbu racionlu izskaidroanu. pierdt, ka atspoguoanas rezultt apzi rodas nevis adekvti (oriinlam ldzgi) attli, kas atspoguo priekmetus un pardbas, bet gan simboli, zmes un hieroglifi, kuriem nav nek kopga ar lietm un to pabm.

Heraklts (ap 544 - ap 483 p.m..) sengrieu filozofs. Par pasaules

Herders Johans Gotfrds (1744 - 1803) vcu filozofs un rakstnieks.

hermeneitika

hieroglifu teorija simbolu teorija; gnozeoloiska koncepcija, kas cenas

46

piemt vism dabas lietm, taj skait ar nedzvajiem priekmetiem. Hilozoisma momenti sastopami jau antkaj filozofij (Talesa, Anaksimena u.c. uzskatos). Tlk o pozcija nostiprinjusies Bruno, Didro un vairku citu filozofu kocepcijs.

hilozoisms filozofiska mcba par to, ka dzvums, ttad ar jtgums,

eksistenci, k ar kdas noteiktas pabas, attiecbas pacelana patstvgi eksistjoa objekta (substances) rang.

hipostazana centieni piedvt abstraktiem jdzieniem patstvgu

izskaidroanai. Hipotze var bt gan patiesa (ja t tiek vispusgi pierdta; sk. ar patiesba), gan maldga (ja to nevar pierdt; sk. ar maldi). Abos gadjumos hipotzei ir pozitva loma zintnes attstb. Patiesa hipotze ts pierdjuma gait var kt par teoriju. Agnosticisma, emprisma un sensulisma prstvis. Par izzias izejpunktu uzskatja rjos uztvrumus un vienlaikus ar cilvka iekjos, subjektvos prdzvojumus. Bija prliecints, ka esambas objektv eksistence nav pierdma. Noliedza substances jdzienu un clonbas objektivitti, kuru Hjms traktja k cilvka agrk subjektv iespaida iedarbbu uz vlko. tik attstja utilitrisma koncepciju, pasludinot dergumu par tikumbas kritriju. angu filozofs. Izveidojis specifisku mehniski materilistisku filozofisko sistmu. Dabu izprata nevis k attstb esou sfru, bet gan tur pieva tikai mehnisko kustbu, kas nepamato lietu, procesu un pardbu kvalitatvs izmaias jebkuras attstbas kritriju. Gnozeoloij turpinja nominlisma tradciju un noliedza visprga objektvo eksistenci (sk. ar atseviais, visprgais, seviais). Aizstvja sabiedrisk lguma teoriju.

hipotze piemums jaunu, vl neizpttu procesu un pardbu

Hjms Deivids (1711 - 1776) angu filozofs, vsturnieks un ekonomists.

Hobss Tomass (1588 - 1679)

47

franu filozofs. Slavens Didro "Eciklopdijas jeb zintu, mkslu un amatu skaidrojos vrdncas" ldzstrdnieks. Pc izcelans vcu barons, tau ma lielko dau pavadjis Francij. Izstrdjis pilngko 18. gs. franu materilisma filozofisko sistmu, pc kuras pasaule ir mga, bezgalga. Ts pamat ir nemaingi un nedalmi tomi, kuru galvens pabas ir izplatba, svars, apveids un necaurlaidba. Atzina, ka matrij valda neprtraukta kustba, kuras daudzveidgs izpausmes tomr ir reducjamas uz mehnisko kustbu. Noliedza nejaubu (sk. nepiecieamba un nejauba) un gribas brvbu, uzskatot cilvku tikai par dabas dau. Vrss pret agnosticismu un iedzimto ideju koncepciju. Par sabiedrisks organizcijas idelu uzskatja prta valstbu. Ievrojams dabisko tiesbu teorijas prstvis. politiskais darbinieks J.K. Smatss. Balstoties uz atziu, ka veselais nav tikai vienkra dau summa (sk. daa un veselais) Smatss izvirza tzi, ka pr pasauli valda radoa evolcija jaunu veselumu radanas process, kur veseluma faktors ir nematerils un neizncinms. Holisms ir tuvs emerdents evolcijas koncepcijai.

Holbahs Pols Anr (1723 - 1789)

holisms veseluma filozofija, kuru izstrdjis Dienvidfrikas filozofs un

kuri saglabjuies ldz msu laikam, tomr nav sastopams. Par homeomrijm kuvis zinms no Anaksagora darbu komenttjiem. Visu pastvoo Anaksagors iedomjs k sadaltu bezgalgi daudzs un dads kvalitatvs dais, pie kam katra no tm bezgalgi dals tlk.

homeomrija termins Anaksagora filozofij, kas via darbu fragmentos,

Frankfurtes skolas dibintjiem. Uzskatja, ka 20. gs. filozofijai ir jpaldz indivdam noturties pret totalitrisma uzbrukumiem, izvairties no tdm socils organzcijas formm, kuras uzspie autoritrie remi. Centies savienot marksistisko filozofiju ar Hgea dialektiku, Freida psihoanalzi un openhauera tiku ar mri izveidot sabiedrbas kritisko teoriju. Uzstjies pret masu kultru. Ptjis ar socils antropoloijas, imenes u.c. problmas.

Horkhaimers Makss (1895 - 1973) vcu filozofs un sociologs. Viens no

Sistematizjis stoiu mcbu. Filozofiju iedalja loik, fizik un tik. Nozmgs ir Hrsipa ieguldjums formls loikas attstb. Vi preczi definjis spriedumu un noteikumus, pc kuriem spriedumi sadalmi vienkros un saliktos. Ieviesis izteikumu divvrtbas principu, t.i., to iedaljumu patiesos un aplamos. nodibintjs filozofij. Huserla teortisk programma ir sekojoa:

Hrsips (ap 280 - 208 vai 205) izcilkais stoicisma skolas prstvis.

Huserls Edmunds (1859 - 1938) vcu filozofs, fenomenoloijas virziena


prvrst

48

filozofiju precz zintn, balstot zintnisks atzias uz "trs" loikas pamatiem. Izejot no Dekarta racionlisma, Huserls atrod skotnjos acmredzamos loiskos principus, ar fenomenoloisks redukcijas paldzbu attrot tos no emprisk materila. Atzina, ka das attranas rezultt paliek pdj nedalm apzias funkcija intencionalitte, t.i., apzias virzba uz objektu. virzba, pc Huserla domm, ir pilngi tra, bez kaut kdiem citu raksturlielumu piemaisjumiem. Savas rados darbbas gait Huserls ir pamazm tuvinjies dzves filozofijai. Huserla fenomenoloija ir viens no eksistencilisma avotiem, t ietekmjusi lera, Hartmaa un Heidegera filozofiju.

Rakstot komentrus par Aristotea darbiem, attstja tlk vairkus via filozofijas elementus. Aizstvja racionlismu. Apgalvoja, ka matrija un kustba ir mga un nav neviena radta, k ar noliedza individuls dvseles nemirstbu un aizkapa dzvi. Nodarbojies ar divjds patiesbas koncepciju, pc kuras eksist gan ticbas patiesbas, gan zintnisks patiesbas. Noraidja asktismu.

Ibn Ruds; Averoess (1126 - 1198) arbu filozofs, zintnieks un rsts.

enciklopdiski izgltots zintnieks un dzejnieks. Ibn Snas uzskati ietver gan Aristotea, gan neoplatonisma elementus. Pasauli atzina par bezpersoniska Dieva izpausmi, izplanu, izstaroanos. Uzskatja, ka t ir tikpat mga k Dievs un tur valda dabiskas likumsakarbas. Domja, ka dvsele ir nemirstga un ka pastv no materils pasaules neatkarga ideju pasaule. Lieli nopelni racionls domanas pamatojumos.

Ibn Sna; Avicenna (980 - 1037) Viduszijas un Irnas filozofs, rsts,

filozofisks raksturojums. Idealitte aj gadjum nozm to, ka visiem gargajiem procesiem un pardbm nepiemt materils un jutekliski tverams vieliskums.

idelais cilvka dvseles, jo sevii ts btisks sastvdaas apzias

49

tiem filozofiskajiem virzieniem, kas esambas procesus un pardbas balsta uz gargiem pirmskumiem. Izir objektvo idelismu, kas pamatojas uz prcilvciskiem, prdabiskiem un virssabiedriskiem pirmskumiem Dievu, absolto ideju, likteni utt. un subjektvo idelismu, kura pamat ir tikai un viengi cilvka individuls gargs norises (cilvka sajtas, prts, griba u.c.).

idelisms filozofisk materilisma pretstats; kopjs apzmjums visiem

domanas akts, kas vrsts uz tdu abstraktu ojektu izveidoanu, kuri principili nav iespjami eksperiment un materilaj realitt kopum. Par idealizciju nereti sauc ar kda noteikta objekta attloanu labk gaism nek tas ir stenb.

idealizcija

idels augstk pilnba, nevainojams paraugs, augstkais galamris.


kas sav satur ietver ar jbtbu, idelu. Ar ideju saprot ar problmu risinanas variantu, hipotzes izvirzanas pamatojumu.

ideja racionla esambas lietu, procesu un pardbu atspoguoanas forma,

k ar veselu sabiedrbu attieksmi pret dabisko, socilo un gargo esambu. Ideoloija funkcion politisku, tiesisku, filozofisku, tisku un reliisku uzskatu form. T var bt gan patiesa, gan maldga, gan progresva, gan konservatva, parasti izsakot noteiktu socilo iru, slu vai grupu intereses. Sk. ar deideoloizcijas teorija. domanai un nav atkargas no juteklisks pieredzes. Par iedzimtm idejm visbiek tiek uzskatti filozofiskie pamatprincipi, matemtisks un loisks aksiomas. Ievrojamkie s koncepcijas prstvji ir Platons, Aristotelis, Ibn Sna, Akvnas Toms, Dekarts, Malbrans u.c. clonba). Katr konkrt gadjum viena un t paa cloa darbbu var izraist dadi iemesli. Biei sastopam cloa un iemesla sajaukana ir zintniski nekorekta.

ideoloija uzskatu un ideju sistma, kas izsaka cilvku un socilo grupu,

iedzimts idejas jdzieni un atzias, kas jau no skta gala piemt cilvka

iemesls apstklis, kas nepastarpinti sasaista cloni ar sekm (sk.

50

kategorijas. Iespjamba ir potencilas lietas, procesi vai pardbas, kas labvlgos apstkos var kt par stenbu, t.i., realitti. stenba savukrt ir visas reli eksistjos dabisks, socils, gargs un dievis lietas un pardbas; jau realizta iespjamba. emprisms) kopums, kas nepaceas ldz teortiskam lmenim (sk. teorija). Sk. ar teortisk apzia. filozofiem. Sevii pievrsies dialektikas izpausmes problmm doman, t.i., dialektiskajai loikai, bet ts ietvaros it pai analizjis abstrakt un konkrt, vsturisk un loisk vienbas jautjumus. Iedziinjies ar idel un idela, pretrunas (sk. pretrunas un pretstati), atsevi, visprg, sevi kategorijs.

iespjamba un stenba organiski saisttas klasisks filozofijas

ikdienas apzia cilvka ikdienas dzv uzkrto emprisko atziu (sk.

Ijenkovs valds (1924 - 1979) viens no ievrojamkajiem padomju

skum. Pazstamkie t prstvji bija vcu filozofi upe, berts-Zolderns, Rmke un citi. Mint skola pau viedokli, ka esamba neeksist rpus sujekta apzias. Savu uzskatu radniecbu ar o virzienu nenoliedza ar Mahs un Avenriuss.

imanent skola filozofij virziens filozofij 19. gs. beigs un 20. gs.

"imanentais" msdiengu izpratni ir devis Kants. Imanentais ir transcendent pretstats. izteikumiem veido saliktu izteikumu. Piemram, implikcija ir izteikums: "Ja ir lietus, tad aug snes". To uzskata par aplamu tikai tad, ja izteikums A ir patiess, bet izteikums B aplams. Prjos gadjumos implikcija ir formli patiesa. noliedz clonbas visprgo dabu, bet sav galj izpausm noliedz to vispr. Indeterminisma jdzienu biei lieto, lai raksturotu relo sakarbu varbtjo raksturu (sk. varbtba).

imanentais lietai, procesam un pardbai iekji piemtoais. Jdziena

implikcija loiska opercija, kas ar loisku saitiu "ja... tad" no diviem

indeterminisms determinisma pretstats; filozofiska koncepcija, kas

51

viam pats nozmgkais ir patstvba, neatkarba, personiskie mri utt. Individulisms nereti nonk pretruns ar sabiedrb valdoajm normm, tam var bt ar negatva nokrsa, kas izpauas egoism, norobeoans tendenc u.c. aspektos. Individulisms ir raksturga anarhisma pazme.

individulisms prliecba par to, ka indivds ir vrtba pati par sevi, ka

nedalms veselums. Savas attstbas gait indivds pakpeniski iegst arvien jaunas personbas iezmes, kam savukrt ir sabiedrisks raksturs.

indivds ikviens patstvgi eksistjos organisms; parasti cilvks k

Radusies 20. gs. 50. - 60. gados un raksturo sabiedrbu, kura balsts uz industrilo raoanu. s teorijas ievrojamkie prstvji ir Arons, Rostovs, Bells u.c. Sk. ar ekonomisks attstbas stadiju teorija; pcindustril sabiedrba.

industril sabiedrba socioloijas un politoloijas koncepcija.

sabiedrbas attstbas faktoru uzskata raoanu un informcijas lietoanu. koncepcija ir pcindustrils sabiedrbas teorijas novirziens.

informcijas sabiedrba socioloiska koncepcija, kas par galveno

instrumentlisms pragmatisma paveids. Radies 20. gs. skum. Instrumentlisma pamatlicjs ir ameriku filozofs Djijs. T prstvji atzst, ka apzia un zinanas ir tikai instrumenti, kas paldz pielgoties apkrtjai videi un nodroina pankumus kd konkrt situcij.
jaun situcij, izmantojot racionls prta zinanas.

intelekts cilvka domanas, racionls izzias spja. Prasme darboties intelektulisms filozofiska mcba, kas prspl un pirmaj viet izvirza

izzinanu ar intelekta (prta, domanas) paldzbu un noir to no juteklisk vrojuma un prakses. Intelektulisms ir radniecisks ar racionlismu. Spilgti intelektulisma prstvji ir Dekarts, Leibnics un Hgelis.

aptverama tikai ar prtu vai intelektulu intuciju. Jdzienu "inteligibls" plai lietoja sholasti (sk. sholastika) un Kants. nepiecieams esambas apguves un izpratnes aspekts. Intencionalittes jdziens

inteligibls filozofisks termins, kur apzm priekmetu vai pardbu, kas

intencionalitte apzias tlu vrstba uz objektu. Btisks un

52

sastopams jau stoicism un sholastik. Tas ir viens no centrlajiem Huserla mcbas jdzieniem.

patiesba izpauas pk apskaidrb un nav pamatojama ar loiski secgiem soiem. Izir juteklisko intuciju tieu juteklisku vroanu un intelektulo intuciju prta, domanas apskaidrbu. Nereti intucija tiek nostatta pretim racionli loiskajai izziai.

intucija specifiska izzias forma, kad aj proces sasniegtais rezultts

pretnostata loiskajai izziai. Ievrojams intuitvisma prstvis ir Bergsons. Latvij d virzien filozofjis Jurevis un dai citi filozofi. Intuitvisms ir ar viens no 20. gs. tikas virzieniem, kas tur ievadjis msdienu formlismu.

intuitvisms filozofijas virziens. Iracionlisma paveids, kas intuciju

izpausme. Atkljas attiecbs ar citm lietm, procesiem vai pardbm. pabas ir maingas atkarb no konkrtajiem apstkiem, un ts izpauas trijos lmeos: visprgaj, specifiskaj un individulaj lmen.

paba lietas, procesa vai pardbas kvalittes (sk. kvalitte un kvantitte)

sapratni un prtu balsttus pamatojumus. pagtnes pieredzi un vrtborientciju.

iracionlisms racionlisma pretstats; koncepcija, kura noraida uz izpratne process, kur zinanas par kdu noteiktu objektu savijas ar iztle fantzija; process, kura gait doms tiek konstruti jauni objekti vai

restaurti jau zinmie, pieaujot novirzes no adekvta attlojuma. Iztl jo sevii vrojama patiesbas un maldu nesaraujam saistba.

53

ievrojamkajiem reliisk eksistencilisma prstvjiem. Psihopatoloiskajs pardbs saskatja nevis personbas deenerciju, bet gan tieksmi pc individualittes. Viens no Jaspersa filozofisks mcbas visbtiskkajiem aspektiem ir via robesituciju koncepcija, pc kuras cilvkam spcgu satricinjumu bros (smagas slimbas, tuvojos nvs, nepanesamu cieanu, nelabojamas vainas apzias u.c. gadjumos) kst skaidra dzii personisk eksistence, Dieva esamba un pasaules sten aina. Jasperss bija prliecints, ka jebkuru racionlu pasaules skaidrojumu var uzskatt tikai par esambas ifru par kaut kdu alegorisku, nekad ldz galam neapzintu dvseles tieksmju racionalizciju. esambas objektu visprgks un btiskks pabas, sakarbas un attiecbas. Jdziens ir pamat citu loisko formu sprieduma un sldziena veidoanai. Nav pieaujama biei sastopam jdziena identificana ar terminu. Termins ir tikai jdziena nosaukums. Atirb no priekstata jdziens ir visprintks, tam vairs nepiemt jutekliska tla elementi. Parasti mrtiecg domanas proces jzienos nav iekauts viss atspoguot objekta saturs, bet gan tikai tas satura segments, kas tiei nepiecieams konkrtaj domanas akt. jdzieniskais saturs. Jga ir nozmga aksioloijas kategorija.

Jasperss Karls (1883 - 1969) vcu filozofs un psihiatrs. Viens no

jdziens domanas pamatelements, kur atspoguojas (sk. atspoguoana)

jga noteiktas nozmes konkretizcija citu nozmju vid; vrdu Jurevis Pauls (1891 - 1981) latvieu filozofs. No 1944. gada emigrcij.

Dzvojis Austrlij. Jurevis ir Bergsona koncepcijas piekritjs, ptjis Platona mcbu, Heidegera un Solovjova filozofiju, Dostojevska radoo darbbu, k ar Latvijas filozofiju un kultru. Iedziinjies tm par komunisma un kristietbas attiecbm, neprprotami nordot uz marksisma reliisko ievirzi. Kritiski analizjis angu pozitvismu.

objektu ilgsto laika posm. Ir izdalmas pozitvs jtas (piemram, mlestba, simptijas) un negatvs jtas (piemram, naids). Jtas kop ar emocijm veido nozmgu apzias apaksistmu, kura veic esambas lietu, procesu un pardbu vrtjoo funkciju (sk. ar vrtjums; vrtbas; vrtborientcija). uztvrumu vienba. Rodas pirms signlsistmas darbbas, t.i., tiea kontakta ar izzias objektu, rezultt un kalpo k informatva bze racionlajai domanai.
54

jtas emocionli procesi, kas raksturo cilvka attieksmi pret noteiktu

jutekliskais vrojums izzias procesa skotnjais posms, sajtu un

ievrojamkajiem 20. gs. franu rakstniekiem. Izcils eksistencilisma prstvis. Kam filozofisko prdomu centr ir jautjums par cilvka eksistences jgu, par to, vai dzve ir to vrta, lai dzvotu. Atbildot uz o jautjumu, Kam secinjis, ka cilvka eksistence ir absurda. Absurda jdzienu vi ar izvirza par savas filozofijas pamatprincipu. Cilvka dzves bezjdzbu Kam pamatojis ar Szifa tlu, ttad ar nesekmgu akmens velanu kaln, un dom, ka dumpjos un revolcijs cilvks cenas atrast izeju no sava Szifa stvoka. Vi pau absurdaj pasaul dzvojoa cilvka bezizejas vientulbas noskaojumus. 1957. gad samis Nobela prmija.

Kam Albrs (1913 - 1960) franu rakstnieks un filozofs. Viens no

utopisk socilisma prstvjiem. 27 gadus pavadjis cietum. Attstja sensulisma un deisma idejas. Aizstvja Galileja uzskatus, cnjs pret sholastiku, noraidja Aristotea autoritti. Par filozofijas un zintnes uzdevumu Kampanella uzskatja cilvka varenbas palielinanu. Sapoja par cilvces vienotbu un labkljbu. Sav pazstamaj utopij "Saules pilsta" attlojis idelu sabiedrbu, kur nav privtpauma un visprjs darbs garant prpilnbu. filozofiju un kas aizstvja, popularizja un attstja o mcbu tlk. 19. gs. 60. gados kantisms prauga neokantism. Sk. ari Bdenes skola; Marburgas skola.

Kampanella Tommazo (1568 - 1639) itu filozofs, viens no agrn

kantisms Kanta filozofija; ar mcbu kopums, kas pavienojus ap Kanta

55

klasisks filozofijas ciltstvs. Kanta filozofisko uzskatu attstb izdalmi divi posmi t..s. pirmskritiskais periods un t.s. kritiskais posms. Pirmaj no nosauktajiem periodiem Kants nodarbojs ar dabaszintu filozofiskajm problmm: izvirzja nebulro kosmogonisko hipotzi, pc kuras plantu sistmas radus no pirmatnja kvlojoa miglja, k ar veica citus dabzintniskus atkljumus. Kritisk posma darbos Kants galveno uzmanbu veltjis vispirms jau gnozeoloijas jautjumiem. Stvdams agnosticisma pozcijs, vi atzina "lietas par sevi", t.i., esambas neizzinmbu, telpu un laiku uzskatja par juteklisks vroanas apriorm formm (sk. aposteriors un apriors zinanas), kuras dod materilu sapratnes kategorijm, bet ts savukrt kalpo par pamatu prta darbbai. tikas problemtikas ietvaros nozmgs ir Kanta kategorisk imperatva pamatojums, kas ietver prasbu, ka cilvkam jrkojas t, lai via rcba vartu kt par visprgu izturans likumu. Esttikas sfr Kants skaisto reduc uz neieinterestu baudjumu. Par mkslas augstko veidu pasludinja vrda mkslu. Socili politiskaj jom nozmga ir Kanta mcba par mgo mieru. Kants ir ievrojams dabisko tiesbu teorijas prstvis. loiis. Ievrojams Vnes pulcia, loisk pozitvisma un zintnes filozofijas prstvis. Filozofiju reducja uz zintnisks valodas loisko analzi. Izstrdjis zintnisks valodas loisks sintakses teoriju, kas vlk papildinta ar semantisko teoriju. pau virzienu Rietumeiropas filozofij un dabaszintns 17.-18. gadsimt. Galvenie prstvji: Lametr, Malbrans u.c. vcu filozofs. Viens no neokantisma Marburgas skolas galvenajiem prstvjiem. Pc 1920. gada radjis oriinlu kultras filozofiju, kur Kanta pamatot apzias pasaule un "lietu par sevi" pasaule apvienotas vien veselum kultras pasaul. Prta idejas Kasrers atzina par pasauli veidojom simboliskm funkcijm. Savukrt valodu, mtus, reliiju, mkslu un zintni par simbolisks domanas formm. Kultras pasauli vrtja tikai k cilvka simbolisks darbbas produktu. Apstrdja uzskatu par to, ka zintnisks abstrakcijas ir realittes atspoguojums (sk. atspoguoana). Iedziinjies ar filozofijas vstur. ar ldzprdzvoanas paldzbu, kas padara cildenas cilvka jtas. Katarses jdziens

Kants Imanuels (1724 - 1804) vcu filozofs un dabaszintnieks, vcu

Karnaps Rdolfs (1891 - 1970) austrieu izcelsmes ameriku filozofs un

kartzisms Dekarta un it pai via piekritju mcba, kas izvrss par

Kasrers Ernsts (1874 - 1945)

katarse sengrieu filozofijas jdziens; dvseles attrans un atjaunoans

56

sastopams jau pitagorism. Platons savukrt mcja par dvseles atbrvoanos no ermea kaislbm un baudm. Aristotelis atzina, ka dvseles attranos var pankt ar tradiju un mziku. Katarsei savu specifisku skaidrojumu devui vairki jauno laiku filozofi un domtji, taj skait Lesings un Freids. visa prj teoriju sastdoo jdzienu sistma. T k filozofija nodarbojas tikai un viengi ar visplakajiem, galjiem visprinjumiem, katrs s zintnes jdziens vienlaikus ir ar kategorija. morles likumu. Par imperatvu Kants sauc prieklikumu, kam ir pavles forma. Kategoriskais imperatvs nosaka, ka cilvkam jrkojas t, lai via gribas maksimums nodertu par visprju likumdoanas normu. Kants atzina, ka kategoriskais imperatvs ir jievro visiem cilvkiem neatkargi no viu stvoka sabiedrb.

kategorijas katras teorijas visprgie pamatjdzieni, uz kuriem balsts

kategoriskais imperatvs Kanta tikas pamatjdziens, kas raksturo

atdzvinja Platona filozofiju, cents dot racionlu kristietbas skaidrojumu un asi vrss pret Bkona un Hobsa mcbu. Aizstvja iedzimto ideju koncepciju un dvseles nemirstbu. Galvenie prstvji: Kadvrts, Glenvils un Mors. b) Filozofisks analzes skola angu neopozitvisma paveids. o skolu dibinjis Mrs, galvenie prstvji: Rails, Vizdoms un citi. c) Vrda plakaj nozm msdienu filozofu grupa, kas apvienojuies ap Kembridas universitti (Popers, Aiers, Rails u.c.).

Kembridas skola a) 17. gadsimta angu filozofijas virziens, kas

Antistens 4. gs. p.m.. Ievrojams kiniu prstvis bija Diogens. Kinii aicinja atteikties no mantas, imenes un tvijas, tuvinties dabai un iegt gargu neatkarbu. Par laimes un tikumu pamatu uzskatja nevrgu attieksmi pret sabiedriskajm normm. Gnozeoloij noraidja visprgo (sk. atseviais, visprgais, seviais), sevii izcla sajtu nozmi. Neatzina Platona mcbu par idejm. Kiniu uzskati ietekmjui stoicismu.

kinii viena sokratiu filozofisks skolas virziena prstvji. Skolu dibinjis

57

dibinjis Aristips. T sludinja hedonismu, noliedza dabas izzinmbu. Kirnii uzskatja, ka dvsele eksist divos stvokos: plsto kustb, kas rada baudu, un as kustb, kura savukrt izraisa spes. Bija prliecinti, ka laime ir baudu kopums, tau cilvkam nav jcenas saemt visas iespjams baudas.

kirnii viena sokratiu filozofisks skolas virziena prstvji. Skolu

Eksistencilisma priektecis. Vrss pret Hgea racionlismu. Noraidja Hgea tendenci indivdu traktt objektv gara, t.i., sabiedrisk kontekst, jo tdjdi zd galvenais personbas faktors ts eksistence. Izstrdjis savu eksistencilo dialektiku, kas balsts uz indivda personiskajiem prdzvojumiem. Izdalja trs eksistences tipus: esttisko, tisko un reliisko visaugstko tipu. Uzskatja, ka stena filozofija var bt tikai eksistencila, dzii personiska, ldz ar to ir jnoraida zintniskais filozofanas veids, kas ir bezpersonisks. Kirkegora filozofijas centrlie jdzieni ir brvba, izvle, lmums un bailes. Btisku vietu via mcb ieem paradoksa kategorija, kas raksturo situciju, kad ticba prasa atteikanos no loisks domanas. Kirkegors nosodja minjumus savienot ticbu un loisko domanu. filozofa reliisk mcba ietekmjusi dialektisko teoloiju. sadalana klass pc kopjm vai atirgajm pabm.

Kirkegors Srens (1813 - 1855) du teologs un filozofs.

klasifikcija emprisk ptjuma metode; noteiktas objektu sfras Kohens Hermanis (1842 - 1918) vcu filozofs. Marburgas skolas

dibintjs. Noraidja Kanta "lietu par sevi" k sajtu cloni. Atzina, ka domana rada ne tikai racionls izzias formas, bet ar saturu. Noldzinja kvalitatvs atirbas starp juteklisko vrojumu un sapratni. Par pirmo filozofijas zintni nosauca trs izzias loiku, bet par otro tiku. Izstrdjis ar tisk socilisma teoriju. vrda jga.

koncepts prta veidots tls, visprga doma, jdziens; loiskaj semantik

58

prstvja Abelrs un citi filozofi. Polemik par universlijm, tpat k nominlisti (sk. nominlisms), noliedza relismu. Atzina, ka prt pastv jau pirms juteklisks pieredzes doti visprgi jdzieni koncepti. Konceptulisma prstvji domja, ka cilvka zinanas aptver tikai atsevias lietas, kurm viengajm ir rela, jutekliska eksistence. Universlijas rodoties abstrahanas rezultt.

konceptulisms viduslaiku sholastisks filozofijas virziens, kuru

(sk. apgaismba). Viens no asociatvs psiholoijas izveidotjiem. "Enciklopdijas jeb zintu, mkslu un amatu skaidrojos vrdncas" ldzstrdnieks. No sensulisma pozcijm kritizjis Dekarta iedzimto ideju mcbu. Vrss ar pret Brklija subjektvismu un Hjma agnosticismu. Personbas veidoan uzsvra rjo faktoru un audzinanas lomu. Klasiskaj filozofij ar konfliktu saprot pretrunu saasinans augstko pakpi, kurai seko konflikta atrisinjums un lietas, procesa vai pardbas kvalitatvas izmaias (sk. pretrunas un pretstati). pamatlicjs. Mcja, ka cilvka likteni nosaka debesis, mudinja cient veckus un valdniekus, bez ierunm pakauties viu rkojumiem. Uzskatja, ka katram sabiedrbas loceklim jpilda savs pienkums un jpaliek taj socilaj sln, kur tas dzimis. Ar valdnieki ir atbildgi tautas priek: viiem jrda tikumiskas dzves paraugs, jo pretj gadjum valsts neiegs tautas uzticbu. Konfcijam tiek piedvta daudzu seno tekstu sarakstana un komentana. domtja sarunu un izteikumu krjums "Lunjui" ("Prdomas un spriedumi") nav zaudjis savu aktualitti ar odienas n. viens no galvenajiem idejiskajiem virzieniem n. virziena pamatlicjs ir Konfcijs. Konfcisms veido tisku un politisku uzskatu un tradciju sistmu. Msu ras skum kuvis par vienu no nieu reliijm.

Kondijaks Etjns Bonno de (1715 - 1780) franu filozofs apgaismotjs

konflikts pretju spku, intereu, ideju, uzskatu un tieksmju sadursme.

Konfcijs (ap 551 - 479 p.m..) seno nieu domtjs. Konfcisma

konfcisms

konjunkcija loiska opercija, kas no diviem izteikumiem, kuri savienoti ar loisk saika "un" paldzbu, veido saliktu teikumu. Konjunkcijas simboliskais pieraksts ir A & B. Izveidotais saliktais izteikums ir patiess tad, kad ir patiesi abi taj ietilpstoie izteikumi, bet aplams visos prjos gadjumos.

59

socioloijas zintnes pamatlicjiem. Konta filozofiskie uzskati balsts uz prasbu, lai zintne aprobeotos ar lietu, procesu un pardbu rjo pazmju aprakstanu. Filozofisk mcba par btbu (sk. btba un pardba), t.i., metafizika, esot likvidjama. Nordja, ka "pozitv" metode prasa atteikties no absoltajm zinanm, taj skait no klasisks filozofijas pamattzm. Konta socioloiju raksturo bioloizta pieeja. Domja, ka socil harmonija sasniedzama ar jaunas reliijas paldzbu, kur personisk Dieva viet sttos abstraktas augstks btnes kults. teorijas un jdzieni ir nevis objektvs pasaules atspoguojums sk. atspoguoana), bet gan zintnieku savstarpjas patvagas un brvas vienoans produkts, lai panktu pc iespjas efektvku domanas ekonomijas principa stenoanu. o vienoanos nosakot parocguma un vienkrbas apsvrumi. Konvencionlisma pamatlicjs ir Puankar. T elementi atrodami pragmatisma, pozitvisma un operacionlisma mcbs.

Konts Ogists (1798 - 1857) franu filozofs. Viens no pozitvisma un

konvencionlisms filozofiska koncepcija, saska ar kuru zintnisks

un socilisma pakpenisku sintzi tehnikas un tehnoloijas attstbas rezultt. Teorija radusies 20. gs. 50. gadu beigs un 60. gadu skum. Galvenie prstvji: Arons, Sorokins, Rostovs u.c. viendu subordinatvo statusu. Koordincija sagatavo pamatu sistm ietilpstoo elementu lietu, procesu un pardbu vai ar to pabu un pazmju subordincijai.

konverences teorija socioloiska koncepcija, kas pamato kapitlisma

koordincija sistmas elementu darbbas saskaoana, saglabjot tiem

un taj pa viet. Ja d savienojum saites starp atseviiem objektiem nav tikai rjas (un td viegli saraujamas), bet gan stipras un noturgas, kopums sevi reprezent k sistmu. galvenajiem vovas-Varavas skolas prstvjiem. Ptjis gnozeoloijas, loikas, zintnes metodoloijas un tikas problmas. Izveidojis visprjo darbbas teoriju prakseoloiju.

kopums atseviu priekmetu vai pardbu vienlaicga pastvana vien

Kotarbiskis Tadeus (1886 - 1981) pou filozofs un loiis. Viens no

radta vien rado akt. Msu diens kreacionisma momenti sastopami daudzu ievrojamu zintnieku uzskatos. Ir vairki fundamentli jautjumi, uz kuriem
60

kreacionisms mcba, ka pasaule, taj skait ar dzv un nedzv daba

materilistisk evolcijas teorija nespj atbildt. Rezultt mcba no visai neapaubmas teorijas prtop tikai par vienu no hipotzm. Savukrt kreacionisma viedoklis virzs teorijas statusu. visai ievrojamu dadu novirzienu skaitu un balsts uz Dieva darbbas un Jzus Kirstus misijas teortisku atzanu un/vai morlu pieemanu, un/vai emocionlu prdzvojumu. pieir sabiedrisku, pat socilistisku skanjumu ar mri atbrvoties no vism socilajm nelaimm. Radies 19. gs. 30.-40. gados. Ievrojamkie prstvji: Ler, Kingslijs, Bders u.c. Kristgais socilisms savs izpausmes forms ir oti daudzveidgs. Ievrojama loma kristgo ideju popularizan un stenoan ir katou bazncai. Kristg socilisma idejas ir piemui miljoniem ticgo, kas arvien aktvk iesaists visprdemokrtisks, pretkara, dabas aizsardzbas u.c. kustbs, kuru gala mris ir nodibint uz kristgo reliiju balsttu socilismu. kriticisms nozm cilvka izzias, morles un esttisko noriu racionlu un bezkaislgu analzi. Tas nekd gadjum msu ikdien sastopam kritika: nav noniecinana, prmetumi, slikt un nepietiekami pilnvrtg prdzvojums jebkur dzves sfr. darbinieks. Neohgelisma prstvis. tiski politiskas mcbas pamatlicjs. Bijis senators un izgltbas ministrs. Kritizjis marksismu un pozitvismu. Atzina, ka gars pards teortisk un praktisk form. Filozofiju sadalja etrs joms, kas izsaka pasaules gara augupeju: esttik, loik, ekonomiskaj filozofij un tik. Izzi par galveno atzina intuciju. Izvirzjis tisku principu: indivda pakauanos visprgajm interesm. Mkslu k atsevi (sk. atseviais, visprgais, seviais) intuitvu izpratni Kroe nostatja pret loiskajai domanai k visprga izziai.

kristg filozofija filozofijas virziens, kas aptver

kristgais socilisms socioloisks domas virziens, kas kristietbai

kriticisms nosaukums, ar kuru Kants apzmja savu filozofiju. Kanta

Kroe Benedeto (1866 - 1952) itu filozofs, vsturnieks un politiskais

61

dibintjs. Par visa eso pamatu atzina zemi un deni. Pazstams k viens no pirmajiem antropomorfisma un ldz ar to ar visas mitoloijas kritiiem. Aizstvja uzskatu, ka cilvki rada dievus pc savas ldzbas un ka ikviens dzvnieks, ja tas tictu dieviem, tos iztlotos viena vai otra dzvnieka veid. Kosmosu uzskatja par mgu un bezgalgu esambu, kas apveltta ar prtu. Izzi uzsvra prta lomu. Savus filozofiskos darbus, no kuriem saglabjuies tikai fragmenti, sacerjis dzejas form.

Ksenofans (6 - 5 gs. p.m..) sengrieu filozofs un dzejnieks. Eletu skolas

nenovrami atkrtojas. s teorijas prstvji penglers, Toinbijs u.c. apgalvoja, ka tiei vstures procesu norises veids (forma), neatkargi no o procesu satura, pau dadu kultru sakaru. penglers aicinja kultru veidot t, lai apzinti atdarintu pagtni. nozmi. Terminu "kultras filozofija" ieviesis vcu domtjs Millers 19. gs. skum, tau atsevius s filozofijas jautjumus analizja jau sofistika, kinii un stoicisms. Jaunajos laikos kultras filozofijai pievrsuies Viko, Ruso, illers un Herders, Zimmels u.c. odien ts ptjumos domin jaunu vrtbu mekljumi.

kultras ciklu teorija mcba, ka vstures un kultras gait viss

kultras filozofija filozofijas virziens, kas pt kultru, ts attstbu un

vsturnieks. Izvirzjis koncepciju par revolcijm zintn, ar kurm saprot paradigmu (zintnisko problmu izvirzanas un ptniecbas veidu) maiu. Preja no vecajm paradigmm uz jaunajm Kna koncepcij balstta galvenokrt uz psiholoiskiem faktoriem, zintnieku ticbu jaunm teorijm. skot ar to mehnisko prvietoanos un turpinoties ldz dievim parmaim. Kustba notiek laik un telp un ir saistta ar attstbu, tomr ts nevar identifict. Kustbas jdziens ir plaks, jo ietver ar priekmetu mehnisku prvietoanos no viena punkta uz otru, ko ne vienmr pavada kvalitatvs izmaias, kas raksturgas attstbai. Kustbu var klasifict, izdalot sekojoas kustbas formas virzb no zemkajm uz augstkajm: mehnisk, fizikl un misk, bioloisk, socil, dvselisk un dievi kustba.

Kns Tomass Semjuels (dz. 1922) ameriku filozofs un zintnes

kustba visu esambas priekmetu, procesu un pardbu eksistences veids,

62

period no sholastikas uz humnismu. Neoplatonisma ietekm izvirzjis mcbu par Dievu k esambas maksimumu, kas stv pri pretstatiem galgo un bezgalgo, vismazko un vislielko, vienoto un daudzo utt. filozofisku sistmu iespjams izveidot no dads mcbs atrodamm patiesbm, tdjdi nonkot eklektik. Minja to dart, izmantojot Hgea, ellinga, Leibnica u.c. filozofu sistmas. Par Visuma radtju uzskatja Dievu, atzina vipasaules pastvanu un tiecs samierint filozofiju ar reliiju. kategorijas, kas sav kopsakar pau vienu no attstbas pamatlikumiem. Kvalitte ir priekmetu, dzvu btu, dabisku, socilu un gargu pardbu iekj un rj noteiktba, kas to atir no citm noteiktbm. Kvalitte ir nesaraujami saistta ar kvantitti objektu apjomu, skaitu, attstbas pakpi un intensitti. Kvantitti parasti raksturo skaitliski izmrmi rdtji. Kvantittes un kvalittes attiecbas izpauas noteikt proces, kad kvantitatvo prmaiu rezultt notiek preja uz jaunu kvalitti. Sk. ar lciens; mrs. filozofisk centra vadtjs un latvieu draudu prvests Sanpaulu (no 1970. gada). Bijis ar Romas Pvesta Sv. Akvnas Toma Akadmijas biedrs, Starpameriknisks Katou Filozofijas Savienbas prezidents. Izvirzjis savu kristgs filozofijas koncepciju.

Kzas Nikolajs (1401 - 1464) vcu filozofs, zintnieks un teologs prejas

Kuzns Viktors (1792 - 1867) franu filozofs. Apgalvoja, ka jebkuru

kvalitte un kvantitte organiski saisttas klasisks filozofijas

Ladusns Staislavs (1912 - 1993) katou teologs un filozofs. Katou

63

konkretiz kustbas un attstbas izpratni. Laiks raksturo visu iespjamo procesu un pardbu pastvanas ilgumu un nomaiu secbu. Tas ir laicisks mrvienbs (sekunds, stunds, diens, gados utt.) konkretizts mbas posms. Laikam ir viena dimensija neatgrieamba, un tas vienmr ir saistts ar konkrtu telpu. Tpc zintn oti populrs ir telplaika jdziens. Telpa ir kategorija, kas glui tpat k laiks paskaidro tuvk kustbas un attstbas izpratni, atkljot esambas objektu izplatbu, koeksistenci un mijiedarbbu. Telpu atirb no laika izsaka trs dimensijas garums, platums un augstums. Laiks un telpa nav nemaingas, viss kustbs pilngi viendi notiekoas esambas procesu un pardbu izpausmes. d aspekt btiskas atirbas ir vrojamas jau vienas paas fizikls kustbas sfr un uzskatmi fikstas A. Einteina relativittes teorij un neeiklda eometrijs, saldzinot ts ar Eiklda mcbu. Vl saretks laika un telpas izpausmes raksturs ir bioloiskaj kustb, socilaj kustb un gargaj kustb, jo eit abas mints kategorijas attiecgi papildina dzvbas, sabiedrisk, dvselisk un dievi dimensija.

laiks un telpa nesaraujami saisttas klasisks filozofijas kategorijas, kas

kas orientjies uz zintnes atziu attstbas likumsakarbu izpti. Izstrdjis zintnisks ptniecbas programmu, kuras pamat ir atzia, ka zintnes sistma aug, veidojoties nkotni prognozjoajam kodolam un papildhipotu aizsargjoslai. Kritizjis neopozitvismu, virziena zintnes koncepciju. personlisma prstvjiem. Uzskatja, ka gan marksisms, gan eksistencilisms, skatot tos izolti, ir vienpusgi (marksisms cilvk akcent viengi socilo momentu, eksistencilisms aplko tikai cilvka iekjo dzvi). Centies abus filozofiskos virzienus prstrdt, lai vartu tos savienot, tdjdi izveidojot msdienu steno filozofiju.

Lakatoss Imre (1922 - 1974) ungru izcelsmes angu loiis un filozofs,

Lakru ans (1900 - 1986) franu filozofs. Viens no ievrojamkajiem

nematerilas un nemirstgas dvseles eksistenci. Vrss pret dulismu. Uzskatja, ka materilo substanci neviens nav radjis un neviens nevar izncint. T tikai maina savas formas. Domja, ka cilvka ermenis ir tikai savdabgs mehnisms. Gnozeoloiskaj jom bija sensulisma piekritjs un cnjs pret agnosticismu. Par sabiedrbas laimes prieknosacjumu atzina izgltbu, demokrtisks brvbas un reliisk fantisma prvaranu. Socilo progresu saistja ar apgaismotiem monarhiem. tik pauda hedonisma idejas.

Lametr iljns Ofr de (1709 - 1751) franu filozofs un rsts. Noraidja

64

"Daodedzin" autoru. (Ir ar ptnieki, kas atzst, ka is teksts sacerts tikai 4. un 3. gs. mij p.m..) Laodzi nosodjis karus, greznbu un valdnieku alkatbu. Sludinjis pacietbu, kautrbu un lnprtbu. Sk. ar dao un de; daoisms.

Laoczi (6. - 5. gs. p.m..) nieu filozofs. Tiek uzskatts par teksta

kvantitte). Par lcienu is prejas veids tiek saukts tpc, ka kvalitu maiu vienmr raksturo zinms pkums, t nekad nenorisins absolti pakpenisk ce. Jo saretkas ir kustbas un attstbas formas, jo straujki ir lcieni. Sk. ar revolcija; mrs. sabiedriskais darbinieks. Spilgts racionlisma prstvis. Loka tzi: "Intelekt nav nek tda, kas agrk nebtu bijis sajts" Leibnics papildinjis ar du piebildi: "Izemot pau intelektu". Atsevios jautjumos bija vcu klasisks filozofijas priektecis. Aizstvja iedzimto ideju teoriju. Formuljis sekojous esambas principus: 1) jebkurai iedomtai vai iespjamai esambai jbt nepretrungai; 2) loiskais attiecbs ar esoo ir primrais; 3) ir pietiekams pamats, kd pastv tiei un neviena cita pasaule, ka norisins tiei tas, kas notiek, bet nevis kaut kas cits; 4) s pasaules eksistences pietiekamais pamats ir ts optimalitte. Uzskatja, ka pastv gan ar prtu tveram pasaule, gan juteklisk realitte. Leibnics izvirzja ideju, ka pasauli veido bezgalgs psihiski aktvu substanu skaits, kuras vi nosauca par mondm. Pasauli, kur ms dzvojam, Leibnics uzskatja par labko no vism iespjamajm. Ievrbas ciengi ir via nopelni matemtisks loikas pamatojumos. Devis lielu ieguldjumu matemtikas attstb (bija viens no diferencilrinu radtjiem) un fizikas attstb (paredzja enerijas nezdambas likumu). Nodarbojies ar eoloiju, bioloiju, vsturi, lingvistiku, bijis vairku tehnisku izgudrojumu autors. pamatlicjiem. Dmokrita laikabiedrs un ldzgaitnieks. Pirmais izvirzjis absolt tukum kustoos atomu koncepciju, k ar nehnisks nepiecieambas jdzienu (sk. nepiecieamba un nejauba). Pamatojis clonbu un pietiekam pamata likumu. galvenajiem strukturlisma prstvjiem. Izveidojis mitoloisks domanas teoriju.

lciens prejas forma no vienas kvalittes uz citu (sk. kvalitte un

Leibnics Gotfrds Vilhelms (1646 - 1716) vcu filozofs, zintnieks un

Leikips (ap 500 - 440 p.m.) sengrieu filozofs. Viens no atomisma

Lev-Sross Klods (dz. 1908) franu etnogrfs un sociologs. Viens no "lieta par sevi" viena no centrlajm Kanta filozofijas kategorijm.

Raksturo pasauli un ts lietas, kas eksist neatkargi no cilvka un via izzias.


65

Kants uzskatja, ka cilvks "lietu par sevi" btbu izzint nespj, ar to nonkot agnosticisma pozcij. "Lietas par sevi" jdzienu Kants attiecinja ar uz Dievu, brvbu un nemirstbu.

koncepcijas aizskumi atrodami jau antkajs mcbs. Kristietb liktenis ir saistts ar dievio spku, varu un gribu. Tau kristietba cilvkam atstj ar izvles brvbas iespju. Nozmga vieta liktea jdzienam ir ierdta dzves filozofij. Ikdien ar likteni saprot dadu, visbiek negatvu apstku sakritbu, kas cilvku noved pie viam nelabvlga rezultta. Sk. ar fatlisms.

liktenis visu pasaules procesu, k ar cilvku dzves ieprieknolemtba. s

visu esambas priekmetu un pardbu eksistenci un attstbu. Likumiem ir objektvs raksturs, tie nav atkargi no cilvka gribas vai vlmm. Klasisk filozofija atzst trs galvenos un universlos likumus: kvantitatvo izmaiu preju kvalitatvajs (sk. kvalitte un kvantitte; lciens; mrs), pretjo spku vienotbu un savstarpjo cu (sk. pretrunas un pretstati) un dialektisko noliegumu. Visus mintos likumus tuvk paskaidro atseviais, visprgais, seviais, btba un pardba, saturs un forma, clonba, nepiecieamba un nejauba, iespjamba un stenba.

likums visprjie, iekjie, nepiecieamie un noturgie procesi, kas nosaka

likumu savstarpj saistba, kuru izsaka gan koordincijas, gan subordincijas momenti. Klasisks filozofijas likumu sakrtojuma loika balsts uz apsvrumu, ka vispirms tiek konstatts pats kustbas un attstbas fakts, un to apliecina kvantitatvo izmaiu preja kvalitatvajs. Tlk rodas jautjums par attstbas avotu, bet to savukrt atklj pretjo spku vienotba un savstarpj ca. Visbeidzot aktula ir attstbas virzbas problma, kurai skaidrojumu dod dialektiskais noliegums. galvenajiem virzieniem. Radies 20. gs. 50. gados. Lingvistisk filozofija klasisks filozofijas pamatjautjumus uzskata par pseidoproblmm. Uzsver dabisks sarunvalodas analzes nozmi.

likumsakarba

lingvistisk filozofija viens no analtisks filozfijas

66

dabaszintnieks. Kritizjis vitlismu, attstjis Leibnica mcbai tuvas idejas. Ieviesis jdzienus "nozmgums"un "vrtba". Loces idejas ir sagatavojuas pamatu Huserla fenomenoloijai. Ietekmjis J. Oa uzskatu veidoanos.

Loce Rdolfs Hermanis (1817 - 1881) vcu filozofs, rsts un

lietojis Heraklts, un tas ietver rkrtgi plau saturu. Ar logosu saprot pamatojumu, principu, likumu, cloni, jgu, jdzienu, kategoriju, spriedumu, sldzienu, domu, sapratni, prtu, Vrdu (ar lielo burtu, ttad dievio vrdu), vrdu (ar mazo burtu, t.i., cilvcisko vrdu) u.c. momentus. Jdziena "logoss" daudznozmba tomr auj izdalt vairkus t lietojuma virzienus. Noteiktas logosa nozmes (likums, princips, clonis u.c.) attiecas uz esambu kopum, citas uz cilvka prta darbbu (jdziens, spriedums, sldziens, doma, sapratne u.c.). Vienlaikus pards ar logosa reliiskais aspekts (Vrds ar lielo burtu). Ldz ar to var secint, ka logoss, no vienas puses, ir loikas pamatjdziens vis ts izpausmes apjom. No otras puses, logoss ir jdziens un termins, uz kuru balsts vairkas reliisks mcbas. (Ar Bbeles Jauns Derbas grieu tulkojum ir lietots tiei termins "logoss".)

logoss antks un viduslaiku filozofijas jdziens. Pirmais o jdzienu ir

likumsakarbm; ar zintne par jdzienu, spriedumu un sldzienu formlo uzbvi, par to funkcionanas formlajiem likumiem un krtulm. Loikas zintne balsts uz "logosa" interpretcijm. Jo plak tiek traktts logosa jdziens, jo plaks kst loikas priekmets. Runjot par loiku vis ts apjom, to var sadalt objektvaj loik un subjektvaj loik. Objektv loika nodarbojas ar esambas kopum likumu un likumsakarbu skaidrojumiem. Subjektv loika savukrt attiecas uz cilvka domanu gan saturisk, gan forml aspekt. Saturisko jeb dialektisko loiku ldz galam ir izstrdjis Hgelis. T atklj domanas satura organizcijas un attstbas specifiku, raksturo racionls izzias metodes, sevii akcenjot domanas gaitu no abstrakt uz konkrto (sk. abstraktais un konkrtais) saistb ar dedukciju un indukciju, k ar vsturisk un loisk vienbu. Formls loikas pamatlicjs ir Aristotelis. T ir loikas nozare, kas pt domanas formas jdzienus, spriedumus, sldzienus, pierdjumus utt. no to loisks formas viedoka, t.i., abstrahjoties no domu konkrt satura. Formls loikas sfr k specifiska nozare ir izdaljusies matemtisk loika, kas rads, lietojot loik matemtikas metodes un balstoties uz specilu simbolu un formulu valodu. Viens no matemtisks loikas pamatlicjiem ir Frge. pasaule ir atomru faktu kopums.

loika filozofiska zintne par esambas un domanas satura attstbas

loiskais atomisms Rasela un Vitgenteina koncepcija, pc kuras

67

paveids. Galvenie prstvji: Karnaps, Reihenbahs u.c. paveids, kas saistts galvenokrt ar Vnes pulciu.

loiskais emprisms msdienu filozofijas virziens. Neopozitvisma loiskais pozitvisms msdienu filozofijas virziens. Neopozitvisma loisks analzes filozofija viens no analtisks filozofijas

pamatvirzieniem, kas atsaks no filozofijas klasisko problmu risinanas. Ievrojamkie prstvji: Rasels, liks, Karnaps u.c.

Materilistiskas ievirzes sensulisma nopamatotjs. Kritizjis iedzimto ideju teoriju. Par zinanu avotu uzskatja pieredzi. Jaundzimua cilvka apziu uzskatja par "neapraksttu lapu". Liets un priekmetos nora primrs (kustba, necaurlaidba, blvums, apveids, tilpums u.c.) un sekundrs (krsa, smara, gara, skaa) pabas. Atzina trs zinanu veidus: sajtu ce iegts, loisk prta ce iegts un intucijas ce iegts zinanas. Ievrojams dabisko tiesbu teorijas prstvis. Kustbu traktja, stvot deisma pozcijs. Bija prliecints, ka visa matrija spjga domt. Ievrojams dabisko tiesbu teorijas aizstvis. Prasja izrdt iecietbu ticbas jautjumos. personlisma prstvis. 1922. gad izraidts no Padomju Krievijas. 1947.gad kuva par profesoru Krievu gargaj akadmij ujork. Uzskatja, ka filozofijas galvenais uzdevums ir izveidot teoriju par pasauli k vienotu veselumu, balstoties uz reliisko pieredzi. Domja, ka pasaules centr atrodas rpus laika esos jaunrades subjekts. Relo dzvi traktja k ilziju, tikai k sagatavoanos dzvei Dieva valstb. Savu filozofiju nosaucis par personlistisko idelrelismu.

Loks Dons (1632 - 1704) angu filozofs. Apgaismbas prstvis.

Loskis Nikolajs (1870 - 1965) krievu filozofs. Intuitvisma un

68

ievrojamkajiem vovas-Varavas skolas prstvjiem. Izstrdjis pirmo daudzvrtbu (trsvrtbu) loiku, loikas beziekavu simboliku, izdarjis oriinlus ptjumus par Aristotea siloistiku, agrn stoicisma loikas mcbu, klasisko un intuicionistisko dedukciju un modls loikas teoriju. Centies savienot zintni ar katolicismu. dzejnieks. Tpat k Dmokrits un Epikrs bija atomisma koncepcijas piekritjs. Pasaules izzinmbu balstja uz sajtm. tik aizstvja epikrismu. Domja, ka via filozofijas uzdevums ir pardt ceu uz laimi cilvkam, kuru nomc nelaimes un bailes no dieviem, nves un soda vipasaul. Uzskatja, ka dvsele ir mirstga. Pasauli traktja k Dieva simbolu. Noraidja divjds patiesbas teoriju. Domja, ka pie patiesbas iespjams nonkt tikai atklsmes ce. Lai nopamatotu kristietbas pamatatzias, izgudroja "loisko manu". Sarakstjis aptuveni 300 darbu. un Engelsa darbbas turpintjs, Padomju Savienbas Komunistisks Partijas un Padomju valsts dibintjs. Filzofij minja savienot dabszintnisko materilismu ar Hgea dialektikas teoriju. Kotarbiskis, Ajdukevis, Tarskis u.c.), kuri darbojs period starp 1. un 2. Pasaules karu galvenokrt Varav, vov un Krakov. vovas-Varavas skolai raksturgs tas, ka t apvieno pat visai pretrungu uzskatu prstvjus, kuru vairkums noliedz iracionlismu un cenas ar matemtisks loikas paldzbu pamatot un precizt racionlisma pamatprincipus. Skola devusi nopietnu ieguldjumu zintnisks sprieanas loikas izpt, loiskaj semantik un matemtisks loikas attstb.

Lukasvis Jans (1878 - 1956) pou loiis un filozofs. Viens no

Lukrcijs, Tits Lukrcijs Krs (ap 99 - 55 p.m..) romieu filozofs un

Lullijs Raimunds (1235 - 1315) spu filozofs, teologs un rakstnieks.

eins Vladimirs (staj vrd Vladimirs Ujanovs; 1870 - 1924) Marksa

vovas-Varavas skola pou loiu un filozofu grupa (Lukasevis,

mahisms sk. Empiriokriticisms.

69

empiriokriticisma pamatlicjiem un domanas ekonomijas principa nopamatotjiem. Mahs noraidja koncepciju par absolto laiku un telpu, uzskatot abus os jdzienus, tapat ar kustbu, tikai par subjektvm kategorijm. Neatzina clonbas, nepiecieambas (sk. nepiecieamba un nejauba) un substances jdzienus, jo tie nav doti pieredz. Uzsvra, ka pasaule ir tikai sajtu komplekss. Racionl prta jdzienus Mahs traktja tikai k simbolus, kas apzm sajtu kompleksus. Zintni uzskatja par hipotu summu, kuru viet liekami novrojumi. viens no jdaisma racionlistisks skolas lderiem. Noraidja viedokli par miruo augmcelanos un dvseles nemirstbu. Aicinja izzint dabu, apgt zintnes un filozofijas atzias. Minja reliiju apvienot ar filozofiju. Bija prliecints, ka izzias galamris ir augstkas patiesbas racionls pamatojums. Maimonda darbi ir ietekmjui Akvnas Toma uzskatu veidoanos. domtjs. Balstoties uz vstures, cilvku psihes un relo apstku ptjumiem, centies atklt sabiedrbas attstbas likumus un likumsakarbas. Par galveno socils attstbas virztjspku atzina politisko cnu, kuras pamat ir materils intereses un spks. Domja, ka valsts varas stiprinanas vrd ir atauti visi ldzeki, ignorjot jebkuru morles normu. Ticja cilvka radoajm spjm. prstvis. Minjis savienot R. Dekarta filozofiju un kristietbu. Atzina, ka materils un domajos substances mijiedarbbas clonis ir Dieva griba. Dievs ne tikai radjis visu esoo, bet ar ietver to sev. Via pastvg iejaukans ir visu parmaiu viengais clonis. Gnozeoloij izdalja etrus ceus: Dieva izzinanu, materils pasaules izzinanu, personisks dvseles izzinanu un citu cilvku dvseles izzinanu. Domja, ka racionls zinanas iespjamas tikai par materils pasaules lietm. Prjie izzinanas cei attiecoties tikai uz ticbas sfru.

Mahs Ernsts (1838 - 1916) austrieu filozofs un fiziis. Viens no

Maimonds (1135 - 1204) ebreju filozofs. Aristotea mcbas piekritjs,

Makjavelli Nikolo (1469 - 1527) itu vsturnieks, rakstnieks un

Malbrans Nikol (1638 - 1715) franu filozofs. Galvenais okazionlisma

procesu un paradbu atspoguoana cilvka apzi. Maldi nav tas pats, kas meli. Maldi nav apzinta patiesbas izkropoana, tie likumsakargi rodas jebkura izzias procesa gait, ja atsevias izzias objekta detaas mina skaidrot, balstoties tikai uz subjektvajiem piemumiem. Maldi ir ar nepiecieams hipotzes apstiprinanas (vai nolieganas) aspekts.

maldi patiesbas pretstats; neadekvta (sk. adekvts) esambas lietu,

70

oriinlkajiem Padomju Savienbas domtjiem, kas spja un uzdroinjs paust uzskatus, kas stipri atrs no valdoas ideologijas nostdnm. Mamardavili eksistencilismam tuv manier risinjis domanas, apzias kopum, civilizcijas, kultras, zintnes u.c. problmas.

Mamardavili Merabs (1930 - 1990) padomju filozofs. Viens no

bija Kohens, Ntorps, Kasrers u.c. Marburgas skolas prstvji ir prliecinti, ka filozofija nevar but zintne par esambu kopum, ts priekmets ir specia zintu metodoloija un loika. Izziu vii cenas izolt no ts jutkliski uztvert satura, aprobeojoties ar jdzienu konstruanas procesu.

Marburgas skola viens no neokantisma virzieniem. T galvenie prstvji

Maritns aks (1882 - 1973) franu filozofs. Atzts neotomisma prstvis. No 1945. gada ldz 1848. gadam Francijas vstnieks Vatin. Centies savienot racionlismu un iracionlismu, specili uzsverot ticbas nozmi. Pc Maritna domm zintne, metafizika un mistika ir cita citu papildinoas zinanu formas, bet fizisk pasaule pakauta gargajai pasaulei. Zintnes eksistenci pieva tikai dabas pardbu izzinanas jom. Maritna darbos risintas ar psiholoijas, socioloijas, esttikas, tikas un pedagoijas problmas.
imperators (161-180). Atzina, ka visa notieko pamat ir daba, kura ir identificjama ar Dievu aktvu un saprtgu principu, kas caurstrvo un vieno pasauli. Aicinja katru cilvku darboties kop ar pasaules spkiem. Uzskatja, ka cilvka var ir tikai via iekj, bet nevis apkrtj pasaule. Laime sasniedzama, ja cilvka uzvedbu, jtas un uzskatus izdodas pieskaot rpasaulei. Marks Aurlijs aicinja uz tikumisku pilnveidoanos, stanos, ka ar rast mierinjumu, iedziinoties sev un izzinot fatlo nepiecieambu, kas valda pr pasauli. s mcbas galvenais prstvis. Viens no moderns socioloijas pamatlicjiem. Ievrojams ar saviem ptjumiem ekonomik. Filozofijas jom nozmga ir Marksa izstrdt zintniskas ptniecbas metodologija, kas balsts Hgea loik un kur pai akcentta domu virzba no abstraktkm atzim uz konkrtkm (t.i., no abstrakta fakta konstatcijas uz konkrtu teortisku koncepciju) (sk. abstraktais un konkrtais) un vsturisk un loisk vienba).

Marks Aurlijs (121 - 180) romieu filozofs. Stoicisma prstvis. Romas

Markss Krlis (1818 - 1883) marksisma pamatlicjs (kop ar Engelsu) un

politisko uzskatu sistma, kas pamato socilistisku revolciju proletarita vadb un pakpenisku komunisma uzvaru vis pasaul (sk. ar socilisms; socil
71

marksisms Marksa un Engelsa filozofisko, ekonomisko un socili

revolcija). Filozofijas jom marksismu raksturo minjumi sintezt Feierbaha materilismu ar Hgea dialektiku.

Frankfurtes skolas prstvis. Uzskatja, ka marksisms jsavieno ar eksistencilismu, k ar ar freidismu. Hgea un Marksa mcbai par sabiedrbu Markze pretnostdja instinktu un kultras teoriju, kura balsts uz psihoanalzi. Atzina, ka strdnieku ira ir zaudjusi savu revolucionro lomu, bet ts viet stjuies "no sples izstumtie" (t.i., bezdarbnieki, nacionli apspiestie u.c.) un radikli noskaot intelience. Par revolucionru spku uzskatja ar nabadzgs valstis. no ievrojamkajiem katolisk eksistencilisma prstvjiem. Filozofiskajos uzskatos tuvs Kirkegora mcbai. Filozofiju uzskatja par zintnes pretstatu, jo pirm ptjot cilvka iekjo gargo dzvi (esambas pasauli), bet otr objektu pasauli. Domja, ka garg dzve jeb eksistencil pieredze ietver noslpumu, kas ir ticbas priekmets; no Dieva esambas racionlajiem pierdjumiem esot jatsaks. Objektvaj pasaul cilvka dzve esot pieldzinta lietu attiecbm, racionl domana dehumanizjot dabu un cilvku, nomcot personbu. Atirb no pa masas raksturo daudz augstka saliedtbas, organiztbas un mrtiecbas pakpe. sabiedrisk apzia. Masu apzia atspoguo masu vajadzbas, intereses, ikdienas dzves apstkus. Ietver sabiedrb izplattas idejas, uzskatus, priekstatus, ilzijas, utopijas u.c. aspektus. Masu apzi integrjas sabiedrisks psiholoijas un ideoloijas nostdnes.

Markze Herberts (1898 - 1979) vcu un ameriku filozofs un sociologs.

Marsels Gabriels Onor (1889 - 1973) franu filozofs un rakstnieks. Viens

masas lielas cilvku grupas, kuras kopjai darbbai apvieno masu apzia.

masu apzia masu (iru, socilo slu, citu lielo socilo grupu)

72

rezultt, saistb ar gargs produkcijas standartizciju, ts raoanas industrializciju, komercializciju u.c. faktoriem. Masu kultra parasti ir orientta uz izklaidi un sentimentalitti. Spilgts masu kultras izplatbas piemrs ir pie mums populrie TV serili. sabiedrbas specifikas raksturoanai. Masu sabiedrbas izpratne tiek saistta ar industrializciju un urbanizciju, raoanas standartizciju, sabiedrisks dzves birokraticiju, masu komunikcijas un masu kultras attstbu un izplatbu.

masu kultra kultra, kas radusies masu komunikcijas attstbas

masu sabiedrba jdziens, kuru filozofi un sociologi lieto msdienu

uztveramais. Sk. ar materilisms.

materilais garg, idel pretstats; miesiskais, laicgais, jutekliski materilisms idelisma pretstats; filozofiska mcba, kas visu esambas

procesu un pardbu skaidrojumus balsta uz materiliem, jutekliski tveramiem, miesiskiem pirmskumiem. Matrijas jdziens attiecas uz neorganisko un organisko dabu, parasti ar to saista ar sabiedrbas materilo dzvi un ermenisks norises cilvk.

matrija objektv, vielisk, jutekliski tveram esamba.

skola prstvja uzskatu, ka pastv vienots un nemaings labais, kas vienlaikus ir ar patiesba, prts un Dievs. Viengais cilvku tikums esot lab izzinana, kuram stvot pret pasaules lietu daudzums un daudzveidba. Megariei k filozofanas metodi plai pielietoja dialektiku. tiskos uzskatos bija tuvi kiniiem un stoicismam.

Megaru skola filozofijas virziens senaj Grieij 4.gs. p.m.. Megaru

reductas uz zemkajm, bet filozofijas problemtika tiek izskaidrota ar atsevio zintu secinjumu paldzbu.

mehnicisms uzskats, pc kura augstks un saretks kustbas tiek

73

industrils socioloijas un cilvcisko attiecbu teorijas dibintjiem. Izstrdjis s teorijas pamattzes. Mejo uzskatja, ka attiecbm starp uzmjiem un strdniekiem ir viengi emocionli psiholoisks raksturs, un ts nesatur nekdas ekonomiskas un politiskas pretrunas. Domja, ka strdnieki ir ieinteresti tikai labu attiecbu uzturan ar saviem priekniekiem. Socioloijai esot jveicina miergas atmosfras nodibinana rpniecb un jizstrd rekomendcijas, lai d virzien ietekmtu strdnieku psihi. Mejo kop ar saviem ldzstrdniekiem ar veicis praktisku darbbu ar mri uzlabot socilo atmosfru uzmumos. identificjami ar maldiem, kuri savukrt izzias proces jau glui objektvi, t.i., bez specila nodoma mnties, ir nesaraujami saistti ar patiesbu.

Mejo Eltons (1880 - 1949) ameriku sociologs. Viens no ameriku

meli apzinti izteikta nepatiesba. Meli, kas btb ir tikas jdziens, nav

grupas domanas veids un dzves uztvere. Mentalitte ir saistta ar individuls un kolektvs apzias dzikajiem sliem un ietver ar bezapzinto.

mentalitte prts, saprts, gargais veidols; atseviu cilvku vai socils

vai socilas grupas darbbas rosintjfaktors, kas liek izvlties ar noteiktus ldzekus t sasnieganai. Izir tuvus un tlus, visprgus un atsevius mrus, k ar starpmrus un galamrus. Cilvka darbb mri ir saistti ar apzias aktivitti, vrtborientciju, k ar personbas brvbu. fenomenoloijas prstvis. Uzskatja, ka pasaule ir tikai subjektva projekcija un cilvks viengi piedv tai eksistenci. Minja sintezt eksistencilismu ar marksismu.

mris vlamais kdas noteiktas darbbas galarezultts. Mris ir cilvka

Merlo-Pont Moriss (1908 - 1961) franu eksistencilisma un

robea, kuru prsniedzot vec kvalitte beidz eksistt un rodas jauna (sk. kvalitte un kvantitte).

mrs esambas lietas, procesa vai pardbas kvantitatvs "ietilpbas"

74

funkcionls analzes prstvis. Ldzs funkcijas jdzienam (raksturo cilvka izturanos, kas labvlga socilajam veidojumam) izvirzjis disfunkcijas jdzienu, kur savukrt attiecas uz novirzm no visprpieemtajm normm un standartiem un tdjdi grauj sistmas veselumu. Ptjis ar masu komunikcijas, izzias un zintnes socioloijas problmas. Uzstjies pret seklu emprismu socioloiskajos ptjumos, atzstot, ka empriskajiem ptjumiem ir jbt saisttiem ar visprgo teoriju.

Mrtons Roberts Kings (dz. 1910) ameriku sociologs. Strukturli

pirmskumiem un principiem. Termins "metafizika" radies 1. gs. p.m.. Aristotea darbu sistematizcijas proces, kad par metafiziku nosauca Aristotea "pirmo filozofiju" zintni par esambas pirmcloiem (par "otro filozofiju" dvja fiziku, t.i., dabaszintnes). d nozm terminu metafizika dakrt lieto pat vl odien. b) nedialektisks, bet izzias vsturisks pilnveidoans gait likumsakargs domanas veids, kur tiek prsplts analzes moments. d nozm metafizika ir dialektikas pretstats, kas raksturo pieeju, kad esambas lietas un procesi (k ar to sastvdaas) tiek apskatti neatkargi cits no cita un apstkiem, rpus kvalitatvs, pretrunu vienbas un cas rezultt notiekos attstbas. Td nozm terminu "metafizika" lietoja Hgelis. cit ermen (cit cilvk, dzvniek, pat aug vai nedzvs dabas priekmet). Metempsihozi atzst vairkas sens filozofisks un reliisks mcbas, jo sevii Indij.

metafizika a) filozofiska mcba par prjutekliskas esambas

metempsihoze koncepcija par dvseles prceoanu no viena ermea

kopums. Katrai zintnei ir savas, tikai tai specifiskas metodes. Ir ar metodes, kas kopjas vairkm zintnm. Filozofisk lmen ar metodm saprot dialektiku un metafiziku. teortisks un praktisks darbbas metou sistmu.

metode teortisks un praktisks darbbas pamiens vai pamienu

metodoloija mcba par metodm. Jdziens "metodoloija" raksturo ar miers kustbas pretstats; relatvs stvoklis lietu, procesu un pardbu

attstbas proces, kad neprtrauktaj virzb ir iestjies prtraukums. Miera moments ir dabiska jebkura procesa sastvdaa.

75

nosactba, stvoku maias un prejas. Mijiedarbbai ir universla, t raksturo visu, kas notiek esamb: gan dabisks, gan socils, gan gargs sistmas. imenes, raoanas mikrokolektvus, skolnieku klases, sportistu komandas, draugu grupas utt., kurs valda noteiktas emocionlas attiecbas (mlestba, simptijas, antiptija, vienaldzba u.c.), eksist konkrtas vrtbas un uzvedbas normas. Mikrosocioloija radusies 20. gs. 20. gados un tai ir vairki novirzieni: sociometrija (Moreno novirziens), grupu dinamika (K.Levina novirziens) un industril socioloija (Mejo novirziens). Mikrosocioloija atklj mazo socilo grupu struktru un funkcionanas likumsakarbas, izstrd grupas loceku izturans vadbas modeus, kas piemrojami dadm situcijm.

mijiedarbba priekmetu, procesu vai pardbu savstarpja iedarbba,

mikrosocioloija socioloijas virziens, kas pta mazs socils grupas

gs. p.m.. Galvenie prstvji: Taless, Anaksimandrs un Anaksimens. Filozofijas jom miltieus apvienoja centieni atrast un nopamatot visas pasaules uzbves pirmvielu. Vii ir izdarjui zintniskus atkljumus matemtik, eogrfij un astronomij. un sabiedriskais darbinieks. Angu pozitvisma dibintjs. Izstrdjis induktvo loiku, noliedza dedukciju (sk. dedukcija un indukcija). tik cents savienot utilitrismu ar altruismu. esambas pardbu skaidrojums, piedvjot tm noslpumainus, izziai nepieejamus pirmskumus. Par misticismu sauc ar reliijas filozofijas koncepciju, kas saistta ar cilvka iespjm nepastarpinti kontaktties ar Dievu, dmoniem, gariem un kas iespjama paos gairedzbas, ekstzes un atklsmes bros. Misticisma elementi raksturgi pitagorismam, Platona mcbai, neotomismam, personlismam, k ar daiem eksistencilisma paveidiem. apgalvojuma drouma un neapaubmbas lmeni. Tradicionlaj formlaj loik izir nepiecieamos (apodiktiskos), iespjamos (problemtiskos) un stenos (asertoriskos) spriedumus.

Miltas skola pirmo sengrieu filozofu grupa, kas darbojs Milt 6.-5.

Mills Dons Stjuarts (1806 - 1873) angu filozofs, loiis, ekonomists

misticisms

modalitte spriedumu raksturojums, balstoties uz tajos izteikt

tiei un nepastarpinti ir grti vai pat neiespjami; noteikta objekta ptana ar modea paldzbu, kad ptjam priekmeta pazmes ir atveidotas kd cit
76

modelana izzias metode, kuru lieto gadjumos, kad objektus izptt

priekmet, kas specili im nolkam radts. Modelanu plai lieto matemtik, kiberntik, bioloij, eogrfij, ekonomik u.c. zintns. Modelana dod nevis absolti droas, bet gan tikai varbtjas zinanas, jo t balsts uz analoiju, t.i., modea un oriinla ldzbu. lieto kdas citas sistmas, t.i., oriinla ptanai; rels vai izdomts objekts, kas ldzgs vl neizzintajam priekmetam un tiek izmantots jaunu zinanu ieganai par to.

modelis paraugs; noteikta objekta vienkrota shma; palgsistma, kuru

priekmeta pabu, kura tam piemt tikai daos stvokos. Spinoza par modiem uzskatja visus substances stvokus, kuros pards lietu daudzveidba un to maings izpausmes. Tradicionlaj formlaj loik mods ir siloisma paveids. Moda jdzienu lieto ar matemtiskaj loik. pirmelements, kuru atzinis jau pitagorisms un Platona mcbas prstvji. Jauno laiku filozofij mondes teorijas izvrstu pamatojumu devis Leibnics. un plurlisma pretstats.

mods filozofijas termins, kas atirb no atribta apzm prejou

monde pats vienkrkais, skotnjkais tlk nedalmais esambas

monisms koncepcija, kas atzst tikai vienu esambas pirmcloni. Dulisma

monoteisms reliiska koncepcija un ticba, kas atzst tikai viena Dieva eksistenci. Politeisma pretstats.
anra pamatlicjs franu literatr. Monta mcbas pamat ir skepticisms. Uzsvra, ka cilvkam ir tiesbas aubties, ar pats apaubja sholastiku, katou reliijas dogmas un kristgos Dieva pamatojumus. Noraidja mcbu par dvseles nemirstbu. Augstu vrtja zintni, atzina izzias vsturiskumu un objektivitti. Cilvku traktja k pau augstko vrtbu, uzsverot, ka viam nav pasvi jgaida sava laime, bet gan jcenas pc ts jau aj pasaul. politisks domtjs, sociologs, vsturnieks un rakstnieks. Apgaismbas prstvis. Piedaljies slavens Didro "Enciklopdijas jeb zintu, mkslu un amatu skaidrojos vrdncas" veidoan. Bija deisma koncepcijas piekritjs. Cilvku uzskatja par dabas dau un augstko radbu. Par filozofijas galveno uzdevumu izvirzja esambas mehnisks clonbas pamatojumus. Atzina, ka reliijai ir
77

Monts Miels de (1533 - 1592) franu filozofs un rakstnieks. Eseju

Monteskj arls Luijs de (1689 - 1755) franu filozofs, tiesbu zintnieks,

noteikta loma sabiedrisks tikumbas veidoan. Ievrojams dabisko tiesbu teorijas prstvis. Nopamatojis eogrfisko virzienu socioloij. pienkumus pret sabiedrbu, citiem cilvkiem un Dievu; viena no sabiedrisks apzias pamatformm. Sk. ar tikumba.

morle tikumgas rcbas noteikumi un normu sistma, kas nosaka cilvka

socilpsihologs un sociologs. Sociometrijas dibintjs. Atzina, ka sabiedrb ldzs makrostruktrm (ko pta socioloija) pastv neformlas mikrostruktras (kuras raksturo individula emocionla pieerans un atgrans), ka cilvka psihisko veselbu nosaka via vieta mazaj socilaj grup, starppersonbu simptiju un antiptiju sistm. Uzskatja, ka galvenais ldzeklis, k atrisint visas socils problmas ir cilvku savstarpjo attiecbu noregulana, grupu noorganizana atbilstoi to tieksmm un simptijm. ameriku filozofs, kas pragmatisma idejas apvienojis ar vairkm loisk pozitvisma tzm. Pamatojoties uz biheiviorisma atzinumiem, Moriss savos galvenajos darbos centies analizt cilvka socilo un bioloisko uzturanos, uzsverot, ka cilvka uzvedbu nosaka reakcija uz zmm. Attstot tlk Prsa idejas, Moriss pirmais skaidri formuljis jaunas zintniskas disciplnas semiotikas galvenos jdzienus un principus. un rakstnieks. Viens no utopisk socilisma pamatlicjiem. 1529.-1532. gad bija oti augstos valsts amatos. Reformcijas laik aizstvja katou bazncu. Mora darbs "Utopija" (1516. gad) aizska utopisk socilisma literatru. Via apraksttaj Utopij ir likvidts privtpaums, k ar personiskais paums, darbs ir katra pilsoa pienkums, nav pretstata starp gargo un fizisko darbu, pilstu un laukiem, saraoto labumu sadale balstta uz vajadzbm, saimniecisk pamatvienba ir imene. No darba brvaj laik pilsoi nodarbojas ar zinbu apguvi un mkslu. Par atteikanos zvrt karalim ar k Anglijas bazncas vadtjam sodts ar nvi.

Moreno Deikobs Levijs (1892 - 1974) ameriku psihiatrs,

Moriss rlzs Viljams (1901 - 1979)

Mors Tomass (1478 - 1535) angu humnisma prstvis, valsts darbinieks

Mrs Dords Edvards (1873 - 1958) angu filozofs. Neorelisma prstvis. Noliedza atspoguoanas teoriju. Par viengo realitti uzskatja sajtas. tik aizstvja intuitvismu. Atzina, ka lab un aun jdzieni nav definjami. Mra ptjumus ikdienas valodas jom turpina lingvistisk filozofija.
materilistisks filozofijas par mgu uzskata matriju. Idelistisks ievirzes
78

mba laiciska bezgalba, kas nav aptverama laika mrvienbs. Visas

mcbas mbu saista ar gargu faktoru eksistenci. Kristietba par mgu atzst Dievu, bet materilo pasauli par Via radtu. ir btisks jebkuras ncijas veidoans un funkcionanas nosacjums. Socili bstams ir prsplts nacionlisms, jo tas var novest pie nicinoas, pat agresvas attieksmes pret citm ncijm, socilajm grupm un atseviiem to prstvjiem.

nacionlisms nacionls paapzias kpinjums. Nacionlisma moments

Kanta lietu par sevi interpretja k izzias procesu rosinou skumu. Filozofiju izprata nevis k zinanas, bet gan k o zinanu ieguves metodi. Par filozofijas uzdevumu uzskatja atklt, ka domana pati ir viengais savu likumu avots, ka domanas priek nav nekdas citas esambas, izemot to, kas taj jau ielikta. Bija prliecints, ka filozofijai k loiskai analzei ir jorientjas uz matemtiku, ka loisk pieeja atklj trs augstko jdzienu domanas, esambas un izzias skotnjo vienotbu. tik izstrdjis socils pedagoijas koncepciju, kas balstta uz neierobeotu gara vadbu un kura katr cilvk spj pamodint iekjs brvbas jtas. Cents izveidot audzinanas sistmu ar mri pankt individul un socil harmonija cilvk. dabu. Naturlisms ir viena no galvenajiem apgaismbas vadmotviem (akcentja dabisk cilvka, dabisks sabiedrbas, dabisko tiesbu, dabisks morles u.c. dabiskos principus). Socioloij izpauas skaidrojumos, ka sabiedrbas attstbu nosaka klimatiskie apstki, eogrfisk vide, cilvka bioloisks un rasisks patnbas (sk. eogrfiskais virziens socioloij; antropoloisms). Ar morles principus izsecina, balstoties uz kosmiskajm, bioloiskajm vai psiholoiskajm likumsakarbm. tik ar naturlismu ir saistts hedonisms, eidemonisms, utilitrisms u.c. virzieni.

Ntorps Pauls (1854 - 1924) vcu filozofs. Marburgas skolas prstvis.

naturlisms filozofiska koncepcija, kas par visa eso pamatu uzskata

natrfilozofija sk. dabas filozofija.


tagadnes neatkrtojamba nkotn.

neatgrieamba btiska laika (sk. laiks un telpa) dimensija, pagtnes un Neirts Otto (1882 - 1945) austrieu filozofs, sociologs un ekonomists.

Viens no Vnes pulcia dibintjiem un lderiem, ievrojams loisk pozitvisma prstvis. Centies pozitvisma paveida elementus apvienot ar dabaszintu atzim. Par galveno filozofijas uzdevumu uzskatja vienotas, unifictas zintnisks

79

valodas radanu, kas balsttos uz fizikas un matemtikas valodm un btu spjga nodroint zintnisko zinanu vienbu. 19. gs. beigs un 20. gs. skum k reakcija pret dabzintnisko materilismu un pozitvismu. Izplatjies Vcij, Itlij, Lielbritnij, Francij, ASV un Krievij. 20. gs. 30. gadu vid k patstvgs filozofisks virziens beidza eksistt, tau t atsevii elementi joprojm ir aktuli. Neohgelisma centr ir vstures filozofijas un kultras problmas, valsts un tiesbu jautjumi. Raksturga ir tendence atteikties no dialektikas vai ar to prnest tikai uz apzias sfru, tpat piemt tieksme interprett Hgea mcbu dzves filozofijas manier. Galvenie prstvji: Diltejs, Dentile, Kroe un daudzi citi. gs. 60. gados, sevii izplatjies laika period no 19. gs. 90. gadiem ldz 20. gs. 20. gadiem. Neokantisma prstvjus raksturo tendence atmest Kanta lietu par sevi vai ar sagrozt jdziena skotnjo saturu. Visspilgtk neokantisms izpauas Marburgas skolas un Feiburgas jeb Bdenes skolas mcbs. Marburgas skola galveno uzmanbu pievrsa zintnisko jdzienu un filozofisko kategoriju skaidrojumiem, traktjot ts tikai k loiskas konstrukcijas. Freiburgas skola savukrt ietekmjusi aksioloijas un Vbera uzskatu veidoanos.

neohgelisms filozofijas virziens, kas balsts uz Hgea mcbu. Radies

neokantisms filozofijas virziens, kas balsts uz Kanta mcbu. Radies 19.

80

marksistiski orienttos filozofiskos virzienus, kurus raksturo kritiska attieksme pret gan pret kapitlismu, gan pret relo socilismu un marksisma-einisma ideoloiju. Neomarksisms dals divos savstarpji pretrungos paveidos: dialektiski humnistiskaj novirzien (kas marksismu uzskata par nepietiekami cilvcisku) un scientiskaj novirzien (kur savukrt tam prmet nepietiekamu zintniskumu). Neomarksisma elementi sastopami atseviu Frankfurtes skolas, neofreidisma, eksistencilisma, dzves filozofijas u.c. virzienu prstvju mcbs.

neomarksisms termins, kas apzm marksistiskos (sk. marksisms), k ar

6. gs.), kas balstjs uz Platona un pitagorisma, k ar Aristotea loikas pamata. Uzskatja, ka pastv augstkais esambas princips vienotais, no kura izstarojoties prts, dvsele, k ar zemk esambas izpausme matrija. Vienoto nevarot izprast ar prta paldzbu, to spjot apjaust tikai intucija, cilvkam gremdjoties sav dvsel un nonkot ekstz. Loik neoplatonisms pievrss dedukcijas jautjumiem (sk. dedukcija un indukcija), k ar risinja matemtikas, fizikas, astronomijas, vstures un filoloijas problmas. Stipri ietekmjis kristietbas koncepciju pamatojumus. tik sludinja asktismu. Ievrojamkie prstvji: Plotns, Prokls u.c. Neoplatonisma ietekme bija stipri jtama viduslaiku filozofij. s mcbas elementi sastopami pat vl Malbrana un Leibnica filozofij, tai pievrsuies ar ellings, Hgelis, Bergsons u.c.

neoplatonisms filozofijas virziens antks sabiedrbas norieta period (3. -

neopozitvisms pozitvisma izpausmes veids msu diens. virziena pamattzes tika formultas Vnes pulci, kur pamatoja loisko pozitvismu. 20. gs. 30. Gados neopozitvismam piesljs ameriku filozofi Moriss un Bridmens u.c., k ar vovas-Varavas skolas filozofi. 20. gs. 50. gados loisk pozitvisma kritikas rezultt priekpln izvirzjs lingvistisk filozofija. Turpkais neopozitvisma attstbas liktenis galvenokrt saistms ar Kna, Lakatosa, Feierbenda un Tlmina darbbu. (Sk. ar analtisk filozofija; loisks analzes filozofija.) Neopozitvisma kopja iezme ir t, ka is virziens noliedz steno filozofijas priekmetu, ttad btb neprstv filozofiju.

81

gs. pirmaj pus Francij un veic. Par galveno uzdevumu neoracionlisma piekritji uzskata jauna zintnisk prta, jauna zintnisk gara veidoanu, par pamatu emot msdienu dabaszintnisko izziu, deduktvs zintnes, bet it pai odienas fizikas fundamentlos atkljumus, kas vedot aiz sevis citas zintnes, taj skait ar filozofiju. Neoracionlismu nopamatojis Balrs, pie virziena parasti pieskaita ar Pia, k ar strukturlisma prstvjus. skum. Balsts uz nostdni, ka izzias saturs ir absolti neatkargs no izzias procesa, tiecas ontoloizt (sk. ontoloija) loiskos jdzienus un sakarbas starp tiem. Galvenie prstvji Mrs, Aleksanders, zinm savas darbbas period ar Vaitheds un Rasels. Sk. ar emerdent evolcija; holisms.

neoracionlisms zintnes filzofijas un metodoloijas virziens. Radies 20.

neorelisms angu un ameriku filozofijas virziens. Radies 20. gs.

Katou bazncas oficili atzt filozofija. Rads 1879. gad, kad sakar ar pvesta Leona XIII encikliku Aeterni patris Akvnas Toma mcba kuva par katolicisma teortisko uzskatu centru. is virziens k galveno savas darbbas mri izvirza katolisks reliijas atziu pamatoanu, k centrlo izvirzot racionl prta un ticbas attiecbu problmu. Uzskata, ka paus fundamentlkos ticbas momentus: Dieva esambu un mgumu, Via gribas un nodomu izpausmes var pierdt ar prta paldzbu. Prjie katolisks mcbas aspekti ir atklsmes patiesbas, kas apgstamas ar ticbas paldzbu morlas izvles ce. Dievs tiek traktts k esambas skums, kur ietverts viss potencilais, kas pasaules liets un pardbs aktualizjas td mr, kd ts piedals Dieva esamb. Neotomisms uzsver, ka izziai gala rezultt ir jatklj Dievs. Socioloij propagand solidrisma principu tuvk mlestbu, tdjdi sludinot socilo mieru starp tautm, irm, socilajiem sliem un grupm. Sav mcb sintez atsevius fenomenoloijas, eksistencilisma, personlisma, lingvistisks filozofijas u.c. virzienu aspektus. Galvenie prstvji: ilsons, Maritns, J.M. Boheskis u.c.

neotomisms filozofijas virziens, kas balsts uz Akvnas Toma mcbu.

82

kategorijas. Nepiecieamba raksturo tdu stvokli, kad kdam procesam vai pardbai noteikti jnotiek. Tau visi procesi un pardbas, kam nepiecieami jnotiek, stenojas oti daudzveidgos, pie kam nepastvgos un tri maingos apstkos. ie apstki zinm mr kori nepiecieambas izpausmes, tdjdi tur tiek ienests zinms nejaubas moments. Nejauba ir nepiecieambas izpausme konkrtu apstku kontekst. Vienas un ts paas nepiecieambas determints nejaubas ir oti daudzveidgas. Var teikt, ka absolti identi nav pat divi nepiecieambas izpausmes gadjumi. prstvis. Nes filozofij atsevias atzias nav sakrtotas stingr sistm. Viam tuva esejas forma, aforismi, pievrans leendai un mtam. Ne pamatoja divus esambas un kultras aizskumus: dionsisko (instinktvo, iracionlo, traisko) un apollonisko (racionlo, harmonisko). Izvirzjis prcilvka ideju, kur atspoguots brvdomtjs, ko cieanas un grtbas rosina uz jaunradi, bezbailbu, cietsirdbu un nesavtgu kalpoanu idejai. Cents noraidt racionlismu, akcentjot gribas un instinktu lomu. Uzskatja, ka morles pamat ir eksistences ca, kas prvras par gribu valdt. Kritizja gan kristietbu, gan socilismu. Nes filozofija ietekmjusi dzves filozofiju, eksistencilismu un pragmatismu.

nepiecieamba un nejauba organiski saisttas klasisks filozofijas

Ne Frdrihs (1844 - 1900) vcu filozofs. Iracionlisma un voluntrisma

raksturo attstbas procesa virzbu. s virzbas piln un pabeigt cikl noliegums pilda savu specifisko funkciju divas reizes: btnes, lietas vai pardbas skotnjais stvoklis tiek noliegts ar preju uz citu, parasti pretju stvokli, tas savukrt vlreiz tiek noliegts un notiek atgrieans it k pie skuma; tikai ne vairs vecaj, bet gan jaun kvalitt (sk. kvalitte un kvantitte). Visu o procesu kopum sauc par attstbu "pa spirli" (bet nevis pa noslgtu apli) un, filozofisk terminoloij runjot, par nolieguma nolieguma likuma izpausmi. ds dialektisks noliegums nekad nav absolts, jo jaunaj kvalitt priet daudzi btiski iepriekjs kvalittes elementi un pabas, notiek iekjas izmaias gan augupejo progresv (sk. progress) virzien, gan lejupsldo regresv (sk. regress) virzien.

noliegums viena no klasisks filozofijas pamatkategorijm, kas filozofiski

nominlisms viduslaiku sholastikas virziens. Pretji viduslaiku relismam noliedza universliju eksistenci. Mreno nominlismu sauc par konceptulismu. 11.-14. gs. sholastikas virzienu prstvja Roscelins, Dunss Skots, Okams u.c. Msu diens t piekritji pta abstrakto terminu nozmi zintniskaj izzi.

83

izveidoties gan stihiski, gan apzinti un kalpo k viens no galvenajiem personbas uzvedbas regulatoriem. Normu ievroana tiek pankta ar kontroles ldzeku paldzbu, k ar socializcijas proces, kad cilvkam skotnji rjs normas prtop par via ieradumu un iekju prasbu. pardbu pabas un savstarpjs sakarbas, ko nosaka ptniecbas mri un uzdevumi. Zintniskais novrojums pilda divas funkcijas: a) iegst emprisko (sk. emprisms) informciju; b) prbauda teoriju un hipotu patiesumu (sk. patiesba), it sevii tajos gadjumos, kad to nav iespjams izdart ar eksperimenta paldzbu.

norma noteikts cilvka domanas un darbbas standarts, kas var

novrojums emprisk ptjuma metode. Fiks ts procesu, priekmetu un

nozme faktors, kas raksturo kdas noteiktas lietas vai pardbas nodergumu. Valod t tiek fiksta un saglabta ar vrda paldzbu. Nozme konkretizjas jg. Nozme ir btiska aksioloijas kategorija.
Platons, tas bija plai izplatts ne tikai viduslaiku, bet ar jauno laiku filozofij. Kanta mcb nmens ir fenomena pretstats un nozm jutekliskajai pieredzei nepieejamu realitti, cilvka izzias robeu.

nmens tikai ar prtu sasniedzamais. Nmena jdzienu pirmais lietojis

pastvoo apzias, domanas un paapzias aktu koncentrciju gan kosmos, gan cilvk. Anaksagoram nss bija pasaules prts, Platonam pasaules krtbas un harmonijas princips, Aristotelim visu formu forma, kas nododas mgai sevis vroanai. Platonisma prstvji nsu traktja k dieviu visa eso radtju. Plotnam tas prstvja zemku sfru nek "vienotais".

nss viens no sengieu filozofijas pamatjdzieniem. Raksturo visu

Objektv jdzienu vispirmmkrtm attiecina uz tiem dabas un sabiedrbas priekmetiem, procesiem un pardbm, kas eksist un funkcion neatkargi no cilvka gargs un materils darbbas.

objektvs subjektv pretstats; objektam, objektvajai realittei piemtos.

pardba.

objekts ar subjekta darbbu saistts objektvs realittes process, lieta un

Okams Viljams (ap 1285 - 1349) angu filozofs, teologs un loiis. Ievrojams nominlisma prstvis. Attstja divjds patiesbas koncepciju. Domja, ka zintne apvieno intucijas un pieredzes jdzienus, ka filozofija un
84

teoloija ir stingri jnoir. Kop ar Dunsu Skotu bija viens no lderiem c pret tomismu. Tika apsdzts ecerb, tau no ieslodzjuma viam izdevs izbgt.

dulismu. virziena piekritji uzskatja, ka dvsele un ermenis bez Dieva iejaukans nespj ietekmt viens otru.

okazionlisms 17.gs. filozofijas virziens. Cents prvart Dekarta

ietilpst esambas likumu un likumsakarbu skaidrojums. Sk. atseviais, visprgais, seviais; attstba; btba un pardba; clonba; dialektika; forma un saturs; iespjamba un stenba; kustba; kvalitte un kvantitte; laiks un telpa; nepiecieamba un nejauba; noliegums; pretrunas un pretstati.

ontoloija filozofiska mcba par esambu. Tradicionli ontoloijas sfr

operacionlisms filozofijas novirziens, kas apvieno loisk pozitvisma un pragmatisma idejas. o virzienu 20. gs. 20. gados radjis Bridmens. Operacionlisma prstvji izvirza tzi, ka jebkura jdziena nozmi var defint, aprakstot opercijas, kuras tiek izmantotas t veidoan, lietoan un prbaudan. Ldz ar to jdziena saturs ir identisks atbilstoai operciju kopai. Par bezjdzgiem tiek uzskatti jdzieni, kuri nav saistti ar konkrtm opercijm, proti ar filozofijas pamatkategorijas.
sabiedrbu pieldzina bioloiskam organismam. Izveidota 19. gadsimta otraj pus. Ievrojamkais s skolas prstvis ir Spensers. patristikas prstvis. Cents savienot vairkus antks filozofijas aspektus ar kristietbu. Uzskatja, ka Dievs pasaules radot mgi, t.i., pc s pasaules radanas tiekot veidotas ar citas. Bija prliecints, ka elles mokas ir prejoas. Bbel izdalja trs jgas: burtisko (miesisko), dvselisko (morlo) un gargo (mistisko), kuru uzskatja par visaugstko. Tika apcietints un spdzints. Nomira cietum.

organisk sabiedrbas teorija socioloiska teorija, kas cilvku

Origens (ap 185 - 253 vai 254) kristgais teologs un filozofs. Agrns

85

sabiedriskais darbinieks. Izstrdjis specifisku filozofisku mcbu raciovitlismu, kur sintezja neokantisma, Zimmela, lera un Heidegera filozofijas atzias. Socioloijas sfr ptjis masu sabiedrbu un masu kultru. Racionlismu uzskatja par masu sabiedrbai raksturgu intelektulo stilu. Aicinja atgriezties pie pirmszintniskajm pasaules apguves formm. Ortegas I Gaseta filozofija daudzos aspektos ir radnieciska dzves filozofijai, fenomenoloijai un eksistencilismam. T stipri ietekmjusi filozofisks domas attstbu Spnij.

Ortega i Gasets Hos (1883 - 1955) spu filozofs, publicists un

filozofu Leibnica un Loces ideju ietekm izveidojis savu mcbu kritisko personlismu. Osi par savu skolotju uzskatja tdi ievrojami latvieu filozofi k Jurevis un Dle. prstvis. Absolutizja analtisks filozofijas viedokli, ka filozofisko ptjumu galvenais mris ir ikdienas valodas izteikumu skaidroana.

Osis Jkabs (1860 - 1920) latvieu filozofs. Teihmillera skolnieks. Vcu

Ostins Dons (1911 - 1960) angu filozofs. Lingvistisks filozofijas

par sabiedrbu, kur nav privtpauma, iras, ekspluatcijas, pretrunu starp fizisko un gargo darbu utt. Savas idejas cents realizt ar praktiski. Domja, ka cilvks ir dabas produkts, bet lai maintu via auno dabu, esot jrada taisngki dzves apstki. Vsturi traktja k cilvka paapzias procesu. Atzina racionlismu un stvja deisma pozcijs. domanas identittes principa, pc kura daba un sabiedrba ir tikai gargs darbbas loiska izpausme, t.i., jdzienu paatklans. Panloisms sastopams Spinozas mcb, tau visizvrstk to nopamatojis Hgelis, kur uzsvra, ka objektv pasaule ir viengi via dialektisks loikas materializts pierdjums. Panloisma prstvji akcent, ka viss pastvoais ir pieejams racionlajai izziai.

Ovens Roberts (1771 - 1858) utopisk socilisma prstvis. Izvirzjis ideju

panloisms filozofiska koncepcija, kas balsts uz objektvs realittes un

ar nedzvs dabas priekmetiem. Panpsihisms raksturgs animismam un hilozoismam. Ar to ir saisttas Leibnica, Junga u.c. domtju filozofisks koncepcijas.

panpsihisms filozofisks uzskats, ka psihe piemt visai dabai, taj skait

pirmskumu, kas neeksist rpus dabas, bet var bt pat identisks ar to. Terminu

panteisms filozofiska mcba par Dievu k bezpersonisku pasaules

86

panteisms pirmais ska lietot Tolands. s mcbas izstrdan liela loma bijusi Bruno un Spinozas teortiskajai darbbai. Sk. ar teisms; monoteisms.

materils un gargs pasaules attiecbas; b) stingri zintniska teorija, kur skaidrotas btiskas esambas noteiksmes; c) noteiktam vsturiskajam periodam atbilstos problmu nostdnes un risinjuma modelis.

paradigma a) jdziens, kas antkaj un viduslaiku filozofij raksturoja

pretrun ar visprpieemtajiem priekstatiem un veselo saprtu. Loik par paradoksiem sauc situcijas, kad iespjami spriedumi, kas viens otru izsldz un ir viendi pierdmi. Zintn oti populrs ir Rasela paradokss: "Ciema frizieris skuj visus tos un tikai tos sava ciema iedzvotjus, kuri pai neskujas. Vai viam jskujas paam?" rezultt spriedums zaud pierdjuma spku un parasti noved pie maldgiem sldzieniem. Paraloisms jatir no loikas likumu apzintas prkpanas, t.i., no sofisma.

paradokss negaidts, nereti asprtg form izteikts apgalvojums, kas ir

paraloisms neta loikas likumu un noteikumu neievroana, kuras

Pareizba nav identificjama ar patiesbu, t saistta tikai ar ceu, kas ved uz patiesbu.

pareizba kdas noteiktas darbbas metou nekdgas lietoanas rdtjs.

personas dzvi un darbbu. Sk. ar ticba.

prliecba dzii izprastas un prdzvotas zinanas, kas kardinli ietekm prmaias jebkuras kustbas pamatpazme, kas raksturo lietas, procesa

vai pardbas stvoka izmaias. Jo sevii spilgti prmaias izpauas attstbas proces, kad ts saisttas ar kvalitatvu (sk. kvalitte un kvantitte) prveidoanos noteiktu apstku kontekst.

87

skolas prstvis. Pasauli traktja k nekustgu, blvi piepildtu bumbu. Atzina divus pasaules pirmskumus: aktvo (ugungo, gaio) un pasvo (tumo). Ar domanas paldzbu sasniedzamo nemaingo, mgo, nekustgo un vienoto esambu principili nodalja no jutekliski uztverams maings realittes. Formulja domanas un objektvs realittes identittes principu. Vrss pret Heraklta dialektiku, noliedza juteklisks izzias (sk. jutekliskais vrojums) lomu. galvenajiem socils darbbas teorijas un strukturli funkcionls analzes virziena prstvjiem. Ameriku socioloisks asocicijas prezidents (no 1949. gada). Izstrdjis visprsocioloisku teoriju, kuras galvenie komponenti ir kultras, socils un individuls apaksistmas, kas sav mijiedarbb realiz adaptcijas (nodroina ekonomika), integrcijas (nodroina tradcijas un tiesisks institcijas), mrvirzbas (nodroina politika) un sistmas atraoanas (nodroina ticba, morle un socializcija) funkcijas. Prsonss konstru tdu socils sistmas modeli, kuras pamat ir atseviu indivdu mijiedarbbas akts. Viu darbba un izpildms socils lomas tiek saskaotas ar visprpieemto izturans normu un standartu apganu, tos prvrot par indivda iekjiem darbbas motviem. Lielu uzmanbu pievrsis socils sistmas ldzsvara stvoka saglabanas problmm, lai pasargtu sabiedrbu no asiem konfliktiem un krasm prmaim. procesu un pardbu attstbu. Prtrauktba ir vienots attstbas virzbas (tecjuma vai plduma) prrvums, kuru klasiskaj filozofij visspilgtk raksturo lciena kategorija, k ar ar to saistts revolcijas un nolieguma, k ar vairkas citas kategorijas. Prtrauktba izsaka kvalitatvi jaun raanos (sk. kvalitte un kvantitte). Tau jaunais vienmr ir organiski saistts ar iepriekjo. o saistbu savukrt izskaidro neprtrauktbas kategorija.

Parmends (ap 540 - 470 p.m..) sengrieu filozofs. Ievrojams eletu

Prsonss Tolkots (1902 - 1979) ameriku sociologs. Viens no

prtrauktba un neprtrauktba kategorijas, kas konkretiz esambas

88

taj un attieksmi pret to. Pasaules uzskats nav tikai zintnisks veidojums. Taj ldzs dabzintniskajam aspektam (t.i., pasaules fiziklajai ainai) liela nozme ir filozofiskajiem, reliiskajiem, politiskajiem, tikumiskajiem un esttiskajiem momentiem. Pasaules uzskata zintnisks atzias (t.i., pasaules racionla izpratne) paldz cilvkam orientties esamb, ldz ar to paldz viam saglabt sevi (ja kda btne pilngi nespj orientties apkrtj vid, t iet boj). Tikumisks normas un principi nosaka cilvku savstarpjs attiecbas. ie principi kop ar esttiskajiem uzskatiem dod pasaules izjtu un ldz ar to iespju esambas daudzveidb saskatt cilvkam nozmgs vrtbas. Btisks pozitvas vrtborientcijas veidoanas aspekts ir ar reliiskie uzskati. Visi pasaules uzskata sistmas komponenti tiek sintezti filozofiskajos uzskatos, kuri pamato visprintu attiesmi pret esambu. Neapaubmi liela nozme pasaules uzskata sistm ir prliecbai, jo t caurvij tikumisko un emocionli psiholoisko attieksmi gan pret zinanm, gan pret pau pasauli. Tiei prliecba stiprina cilvka gatavbu aktvi darboties noteiktu mru un idelu virzien. Pasaules uzskats var izpausties gan ikdienas, gan teortisk lmen.

pasaules uzskats cilvka uzskati par pasauli kopum, via vietu vietu

pazme. Pastarpintba konstatjama visos tajos gadjumos, kad realittes lietas un procesi sevi neatklj tiei, bet gan sakarbs ar citiem faktoriem vai pat pilnb balstoties uz tiem. pirmcloiem (sk. clonba), un ts ierosintjs neatrodas rpus ts. Pakustbas pirmclonis, t.i., dzinjspks savu funkciju spj veikt td, ka taj ir ieslgtas pretrunas un pretstati. Pakustbas koncepcija ir deisma pretstats. atspoguoana) doman; domanas satura atbilstba realittes saturam. Patiesba ir racionls izzias procesa rezultts, kuru prbauda prakse. T ietver absolt un relatv attiecbas, t.i., patiesbs ir daudzi pilngi neapaubmi, ttad absolti momenti un vienlaikus ar aspekti, kas satur vl nepietiekami izzinto vai pat zinmus maldus, kas patiesbas padara par relatviem, papildinjumus prasoiem gargiem veidojumiem. Lai gan patiesbas eksist tikai cilvka doman, to saturs ir mekljams visos tajos realittes objektos, par kuriem tiek domts. Dzvotspjgas ir tikai konkrtas patiesbas, kuras raksturo centieni izprast esambas objektus pc iespjas viss sakarbs un attiecbs.

pastarpintba btiska esambas objektu un pardbu pastvanas

pakustba tda kustba un attstba, kura balsts pati uz saviem

patiesba esambas lietu, procesu un pardba adekvts atspoguojums (sk.

89

filozofisko un socili politisko doktrnu kopumu. Skum patristikas prstvji cnjs pret pagnismu un aizstvja kristgs ticbas atzias, ar apgalvojot, ka ticba nav savienojama ar antko filozofiju. Kop 3. gadsimta patristika nodarbojs ar kristietbas pamatojumiem, izmantojot neoplatonisma mcbas. Ievrojami patristikas prstvji bija Augustns, Origens u.c.

patristika termins, kas apzm 2.-8. gs. kristgo domtju teoloisko,

kvalitatvi augstk sabiedrbas attstbas stadija, kur domin apkalpoanas industrija, izgltba un zintne, bet ajs sfrs nodarbintie veido sabiedrbas valdoo slni. Pcindustrils sabiedrbas koncepciju ir izstrdjis Bells, ievrojams prstvis Toflers. sabiedrbai; kopjs apzmjums tendencm, kas kultras jom attsttajs Rietumu valsts pardjus pdjos divos gadu desmitos. Jdziena statusu ieguvis 20. gs. 80. gados, kad .F. Liotrs (dz. 1924) diskusiju par pcmodernisma jautjumiem prnesa ar uz filozofijas sfru. Pcmodernisma filozofija k tda neeksist, is strvojums ir radies k asas aubas par to, vai filozofija k teortiska vienotba vispr ir iespjama. s aubas izpauas uzskatos, ka ontoloija ir sevi izsmlusi, k gnozeoloijai jorientjas uz filozofanu bez subjekta utt.

pcindustril sabiedrba industrilajai sabiedrbai sekojo

pcmodernisms socili modei, kas ir tipiski pcindustrilajai

kas nomainjuas loisk pozitvisma metodoloiju. Terminu "pcpozitvisms" prsvar lieto zintnes filozofijas prstvji. Vii novras no simbolisks loikas un pievras zintnes vsturei, pta zinanu attstbas jautjumus, mina novrst faktu un teoriju, filozofijas un zintnes pretnostatanas tendences.

pcpozitvisms kopjs nosaukums tm metodoloiskajm koncepcijm,

prvaranas tendencm. Nereti tiek uzskatts par strukturlisma "otro vilni". Pcstrukturlismu raksturo tieksme aplkot visu "nestrukturlo", kas sastopams noteikts struktrs, sevii pievrot uzmanbu aporijm un paradoksiem, kas rodas minjumos izzint indivdu un sabiedrbu ar valodas struktru paldzbu, k ar centienos radt jaunu atklts lasanas praksi.

pcstrukturlisms kopjs nosaukums strukturlisma kritikas un

90

objektvi nepiecieamais sakars starp jauno un veco. Pctecba ir viena no btiskkajm dialektisk nolieguma pazmm un to raksturo nevis absolts visa vec noliegums, bet gan daudzu aspektu saglabana jaunaj.

pctecba sakarba starp dadiem attstbas posmiem un pakpm,

Nosaukums clies no t, ka Aristotea filozofijas skol mcbas parasti notika pastaigjoties.

peripattii Aristotea skolnieki, kas apmeklja Likeju jeb liceju.

primro radoo realitti un augstko gargo vrtbu atzst personbu. Veidojies 19. gs. beigs Krievij un ASV, bet 20. gs. 30. gados Francij, k ar cits valsts. Personlisma koncepcija sakojas jau Leibnica mcb. Tas izvirza viedokli, ka esamba ir daudzu personbu (apziu, garu) kopums, kuras apvelttas ar aktvu gribu. das personbas veidojot pasauli, ko prvalda Dievs. Socioloij aizstv uzskatu, ka galvenais socilais uzdevums ir prveidot personbu gargas papilnveidoans virzien. Msu diens zaudjis savu nozmbu. Atsevias personlisma idejas tlk attsta neotomisms, fenomenoloija, eksistencilisms un filozofisk antropoloija. Ievrojamkais prstvis Baltij Teihmillers, Latvij Osis.

personlisms filozofijas virziens, kas par esambas gargo pirmelementu,

sistma, kas katru indivdu raksturo k konkrtas dabisks un socils realittes sastvdau un subjektu. Sevia nozme personbas struktr ir socilajm pazmm, jo tikai un viengi ar to paldzbu katrs cilvks sevi reprezent k noteiktas ncijas, tautbas, rases, iras, socil sla utt. prstvi. Ptjums izpauas divos savstarpji saisttos veidos: empriskaj ptjum un teortiskaj ptjum. Galvenie ptjuma norises posmi ir ptm objekta un priekmeta noteikana, ptjuma mru un uzdevumu formulana, pielietoto metou raksturojums, hipotu izvirzana, novrojumu, eksperimentu u.c. emprisko pamienu veikana, iegto rezulttu analze un sintze racionl lmen, jauniegto faktu interpretana, likumu un likumsakarbu formulana, zintnisk prognozana.

personba neatkrtojama btne; bioloiski un socili nosacta pazmju

ptjums jaunu zintnisku atziu veidoanas process (sk. gnozeoloija).

emprisms) atspoguojuma rezultti. Ar pieredzi saprot ar prasmju, zinanu un iemau noturgu un sistmisku vienbu.

pieredze esambas lietu, procesu un pardbu jutekliski emprisk (sk.

91

traktjumos uzsver atseviu pilsou, nevis noteiktu iru, slu vai socilo grupu darbbas prioritti.

pilsonisk sabiedrba socioloiska koncepcija, kas sabiedrbas

p.m.. (pie kam daudzi no viiem pc Sokrata nves). Pirmssokratiei vl neizvirzja jautjumu par atsevia cilvka mriem un uzdevumiem, par domanas attiecbu pret esambu, par doman esoo dialektiku un aprobeojs ar mcbu par dabu, kosmosu un jutekliski tveramo objektvo realitti. Pie pirmssokratieiem pieder Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklts, Ksenofans, Pitagors, Parmends, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dmokrits.

pirmssokratiei agrnie sengrieu filozofi, kas darbojs 6. un 5. gs.

Pirrons (ap 360 - ap 270 p.m..) sengrieu filozofs. Skepticisma pamatlicjs. Pirrona uzmanbas centr ir tika, laime un ts sasnieganas problmas. Mcja, ka pasaule un ts lietas nav izzinmas, tpc esot jatsaks no spriedumiem. Cilvkiem esot jseko param un tradcijm. Tas atbrvojot no aubm, radot vienaldzbu un dvseles mieru (ataraksiju).
ameriku filozofs, loiis un matemtiis. Viens no pragmatisma, matemtisks loikas un semiotikas pamatlicjiem. Uzskatja, ka idejas nozmi atklj ts praktisks sekas. Zintni saprata tikai k ticbas nostiprinanas ldzekli. Izstrdjis trs pragmatisma metodes: neatlaidbas metodi, autorittes metodi un zintnisko metodi. Par attstbas virztjspku uzskatja nejaubu un mlestbu. Par izzias izejpunktu atzina pardbas. Domja, ka patiesbu nosaka viengi praktisk noderba un ticba. Nodarbojs ar ar varbtbas teoriju.

Prss rlzs Snderss (1839 - 1914)

atzina Pitagoru. Vsturiski pitagorisms iedalms etros periodos: 1) pitagorism ldz Platona darbbai (6. gs. pdjais ceturksnis - 4. gs. vidus p.m..); 2) platonisma ietekmtaj pitagorism (4. gs. 2. puse p.m..); 3) hellnisma pitagorism (4. gs. beigas - 1. gs. p.m..); 4) neopitagorism. aurk nozm ar pitagorismu saprot tikai pirmo no nosauktajiem periodiem. Skaitus pitagoriei uzskatja par ontoloiskiem faktoriem (sk. ontoloija), prvrot tos par esambas pamatprincipiem, ptja proporcionalitti un simetriju. Domja, ka skaitu attiecbas ir kosmosa harmonijas avots. Ticja dvseu prceoanai.

pitagorisms virziens sengrieu filozofij, kura prstvji par savu autoritti

uzskatja par lodi, kas atrodas Visuma centr, bet Visumu savukrt par haromonisku skaitu sistmu. Atzina psihes nemirstbu un metempsihozi dvseu
92

Pitagors (ap 570 - ap 500 p.m..) sengrieu matemtiis un filozofs. Zemi

prceoanu. Domja, ka augstkais tiskais mris ir katarse, kas ermen pankama ar veetrismu, bet dvseles lmen, izzinot kosmosa muzikli skaitlisko struktru, kas simboliski izsaks "tetraktd" pirmo etru skaitu summ: 1 + 2 + 3 + 4 = 10 un satur mzikas pamatintervlus: oktvu (2 : 1), kvintu (3 : 2) un kvartu (4 : 3). Aicinja tiekties pc harmonijas viss dzves sfrs. Sk. ar pitagorisms.

skolnieks. Pirmais filozofisko jautjumu risinjumos ieviesis dialoga formu. Pamatojis dialektiku k jautjumu un atbilu mkslu (t.i., metodi). Ir izvirzta versija, ka Platons sarakstjis vairk k 34 filozofiskus dialogus, tau ticamk, ka is skaits mazks tikai 23 vai 26 dialogi. Savu uzskatu pamatojumos plai izmantoja pitagorisma, Sokrata, Parmenda un Heraklta mcbas. Domja, ka dvsele ir nemirstga, bet zinanas un tikumi esot iedzimti. Esambas izskaidroanai izveidoja teoriju par bezermeniskm, pilngm un nemaingm lietu formm, kuras vi nosauca par "mgajm idejm" un nostatja pret maingajai materilajai pasaulei. s pasaules lietas esot tikai ideju nas. steno ideju pasauli spjot aptvert tikai prts. tiku nereti aplkojis organisk saistb ar valsts politiku. Par dergu valsts varu atzina monarhiju. Nodibinjis savu filozofijas skolu Platona akadmiju.

Platons (428 vai 427 - 348 vai 347 p.m..) sengrieu filozofs, Sokrata

mcbas izveidotjs. Par visa eso un lab pirmcloni atzina "vienoto", no kura vispirms izstarojoties pasaules prts un pasaules dvsele, pc tam atsevias dvseles un atsevii ermei, beidzot ar matriju, ar kuru Plotns saprata neesambu. Mcja, ka pasaules aunums ir nenovrams un to var mazint ar asktismu. materils, gan gargs pasaules pamat ir daudzi pirmelementi.

Plotns (204 vai 205 - 269 vai 270) sengrieu filozofs. Neoplatonisma

plurlisms monisma un dulisma pretstats; koncepcija, pc kuras gan politeisms daudzdievba; vairku vai daudzu dievu atzana un pielgana.

93

mcbas prstvis Renesanses laikmet. Atzina divjdo patiesbu. Uzskatja, ka dvsele k ermenim piemtoa izpausme ir mirstga, ka ts nemirstbu pierdt nevar. Noliedza ticbu brnumiem, aicinja visas pardbas skaidrot, balstoties uz dabiskiem cloiem. Izzi aizstvja sensulismu.

Pomponaci Pjetro (1462 - 1525) itu filozofs. Galvenais Aristotea

sociologs. Zintn un filozofij k pretstatu verificjambas principam ieviesis falsifikcijas principu. Atteics no loisk pozitvisma emprisma. Viens no deideoloizcijas teorijas autoriem.

Popers Krlis Raimunds (dz. 1902) austrieu un angu filozofs, loiis un

pieemts par skotnju un nav pierdms s teorijas ietvaros.

postults kdas zintniskas teorijas princips vai atzinums, kas

tiek

reduc uz atsevio zintu atzim, emprisks pieredzes un valodas analzi. Noraida klasisks filozofijas problemtiku. Pozitvisms sav attstb ir prdzvojis trs posmus. s mcbas aizscji un ttad ar pirm posma galvenie prstvji ir Konts (pirmais lietojis terminu "pozitvisms"), Mills un Spensers. Pozitvisma attstbas otro posmu prstv empiriokriticisms, bet treo neopozitvisms.

pozitvisms filozofijas virziens. Radies 19. gs. 30. gados. Filozofiju

cilvka darbbas nodergumu, ts rezulttu. Uzskata, ka galven domanas funkcija ir nevis esambas izzinana, bet gan aubu prvarana (jo ts traucjot praktiskajai rcbai) un tdas prliecbas pamatoana, kas dod iespju sekmgi darboties dads problmsitucijs. Patiesbas jdzienu pragmatisms trakt saistb ar praktiskajm sekm, kdas var izriett no patiesbas lietoanas. Ar visu realitti pragmatisma prstvji interpret k darbbas seku apkopojumu vai cilvka prliecbas radtu rezulttu. Ievrojamkie prstvji: Prss, Deimss, Djijs u.c. materila apgana un prveidoana; izzias (sk. gnozeoloija) attstbas pamats un patiesbas prbaudes kritrijs. K patiesbas prbaudes kritrijs prakse ir gan absolta, gan relatva. Ts absolutitte konstatjama fakt, ka nav cita vl neapaubmka ldzeka, lai prbaudtu patiesbu. Prakses relativitti savukrt apliecina tas, ka t mains ldz ar patiesbas kvantitatvu un kvalitatvu pilnveidoanos.

pragmatisms filozofijas virziens. Radies 19. gs. 70. gados. Absolutiz

prakse cilvku mrtiecga darbba; esambas garga, k ar jutekliski

94

Prta lmen domana veic analtisk (sk. analze) materila sintzi, tdjdi radot jaunas hipotzes, teorijas un idejas. Visspilgtk prts savas iespjas demonstr dedukcij un indukcij, domas virzb no abstrakt uz konkrto (sk. abstraktais un konkrtais), vsturisk un loisk vienb un sistmiskaj pieej.

prts domanas augstkais izpausmes lmenis, kas balsts uz sapratni.

procesus nosaka vai nu Dieva griba (k to uzskata Augustns u.c. domtji), vai ar kategoriska mehniska nepiecieamba (k dom fatlisma koncepcijas aizstvji). bioloij 18. gs. un pc kuras pieaugu organisma pabas un pazmes gatav veid atrodamas jau organisma dgl.

predestincija filozofiska un reliiska mcba, ka visus esambas

preformisms dialektikai pretrunga attstbas koncepcija, kas dominja

kategorijas. Pretrunas raksturo jebkuras btnes, lietas, procesa vai pardbas iekjo stvokli. Pat atoms sastv no pozitvi ldta kodola un negadvi ldtu elektronu apvalka, dzvaj dab ir vrojami asimilcijas un disimilcijas procesi, sabiedrb politisko spku ca, bet gargaj pasaul zinanu, motvu, tiksmju, vrtjumu utt. pretrunas. Tiek nodaltas galvens un mazsvargs, btisks un nebtisks, iekjas un rjs pretrunas. Pretstati ir pretrunu attiecbs iesaistts puses. Pretrunas un pretstati sav saistb izsaka jebkuras attstbas avotu visos gadjumos, kad attstbas pirmclonis ir ieslgts paos materils un gargs pasaules objektos. vrojuma uz racionlo domanu. Priekstati var nebt tiei saistti ar izzias objektu, tie rodas ar vrda iedarbbas rezultt. Saldzinot ar juteklisko vrojumu, priekstati ir vairk visprinti, tajos tiek zaudtas zinmas jutekliski uztverts detaas. Tomr visprinjums priekstat vl nesasniedz domanas lmeni.

pretrunas un pretstati organiski saisttas klasisks filozofijas

priekstats izzias procesa komponents; prejas moments no juteklisk

un via skolnieki. Pc s teorijas starp msu Es un apkrtni pastv nesaraujams sakars. Objektv pasaule nepastv bez noteikta Es, kas to uztver. Principilajai koordincijai ir fundamentla nozme btisku gnozeoloijas jautjumu risinjumos.

principil koordincija filozofiska teorija, kuru izveidojis Avenriuss

izejas punkts; personas iekj prliecba, kas nosaka ts attieksmi pret dabisko, socilo, gargo un dievio vidi.

princips teorijas, zintnes, pasaules uzskata, ticbas utt. pamattze un

95

no gzu mijas pamatlicjiem. Uzskatja, ka matrijai piemt izplatba, blvums un necaurlaidba. Taj darbojas pievilkans un atgranas spki. Cilvka sajtas un domana esot t pati matrija, tikai savdk organizta. Noraidja dulismu, prasja, lai eksperiments btu savienots ar teoriju. Atzina clonbu, vrss pret fatlismu. Bija deisma piekritjs. tik atzina eidemonismu. prasa specilus ptjumus; viedoki, kas kd noteikt jom rada pretrungu situciju. preja no viena attstbas stvoka uz nkoo; secgu darbbu virkne, lai sasniegtu noteiktu rezulttu. kvalitatvi augstku, pilngku pakpi.

Prstlijs Dozefs (1733 - 1804) anu miis, fiziologs un filozofs. Viens

problma sarets teortisks un praktisks uzdevums, kura risinjums

process secga, neprtraukta un nepastarpinta attstbas stadiju nomaia,

progress regresa pretstats; likumsakarga attstbas procesa virzba uz Prokls (ap 410 - 485) sengrieu filozofs. Neoplatonisma prstvis. No 437.

gada vadjis Platona akadmiju. Izveidojis esambas hierarhiju, kuras augstkaj lmen atrodas "vienotais" k dieviais augstkais labums un pirmprincips, bet viszemk materilie ermei. Domja, ka matrija nenovrami pards tad, kad novjins is pirmprincips. Antks mitoloijas saturu cents ietvert vienot filozofisk shm, td tiek raksturots ar k pagnisma sistematiztjs. Pamatojoties uz Platona domu, ka atseviais atkljas daudzaj un daudzais teicas pc vienbas, Prokls visa pastvo attstb saskatja trs pakpes: atraanos noteikt stvokl, tiekanos uz prieku un tiekanos atpaka. sofistikas prstvis. Bija prliecints, ka visas zinanas, vrtbas, likumi un paraas ir tikai cilvka subjektivittes izpausmes. Protagora filozofiskos uzskatus spilgti raksturo tze: "Cilvks ir visu lietu mrs".

Protagors (ap 490 - ap 420 p.m..) sengrieu filozofs. Ievrojams

sabiedrisko procesu un pardbu skaidrojumus mekl vai nu indivda psih vai ar kolektvaj psih indivdu psihiskaj mijiedarbb. skola sevii ietekmga bija izplatta 19. gs. beigs. Skolas pamatlicjs ir ameriku sociologs L.F. Vords (1841 - 1913).

psiholoisk skola socioloij koncepcija par sabiedrbu, kas

96

pamatjdzienu un domanas likumu psiholoisku traktjumu; b) socioloij: sabiedrbas ptniecbas metodoloija, saska ar kuru socilie procesi tiek reducti uz psihiskm norism.

psiholoisms a) loik: metodoloisks virziens, kas balsts uz loikas

Vienlaikus ar A.Einteinu un neatkargi no via formulja specils relativittes teorijas pamatrpincipus. Puankar bija konvencionlisma pamatlicjs, ttad balstjs uz prliecbu, ka zintnes jdzieni ir patvagas vienoans rezultts, kas kalpo k visrtkais un dergkais realittes procesu un pardbu apraksts. kopjs uzmanbas objekts. Atirb no socils grupas plim nav strukturtu attiecbu starp t atseviiem locekiem.

Puankar Anr (1854 - 1912) franu matemtiis, fiziis un filozofs.

plis liels cilvku skaits, kurus saista ldzgi emocionli prdzvojumi un

Emprisma, iracionlisma un sensulisma pretstats. T prstvji sapratni, bet jo sevii prtu uzskata esambas, izzias, morles, k ar ticbas pamatu. Ontoloij atzst esambas saprtga pirmskuma eksistenci, gnozeoloij nenovrt juteklisk vrojuma lomu, uzskata, ka visprgu un drou zinanu avots ir prts un ar to saistt domana, sevii akcent dedukcijas nozmi (sk. dedukcija un indukcija), vcu klasiskaj filozofij racionlisms saistts ar ar dialektikas teorijas izstrdi. tik racionlisti sevii akcent tikumisks darbbas saprtgos motvus. Spilgtkie racionlisma filozofi ir Platons, Aristotelis, Akvnas Toms, Dekarts, Leibnics, Spinoza, Kants, Fihte, ellings, Hgelis, Markss u.c. Sk. ar neoracionlisms.

racionlisms filozofijas virziens. Radies un izplatjies, skot ar 17. gs.

97

angu filozofs. Viens no lingvistisks filzofijas lderiem. Domja, ka filozofijas uzdevums ir tikai precizt filozofijas izteicienus un terminus, tdjdi atrisinot problmas, kas rodas izzias ldzeku nepilngas izpraanas rezultt. Uzskatja, ka domu izteiksmes gramatisk forma daudzos gadjumos nenovrami dezorient un noved pie t saucamajm kategorilajm kdm. un sabiedriskais darbinieks. Jauns strvas kustbas dalbnieks. Bijis Latvijas Republikas Satversmes sapulces un pirmo triju Saeimu deputts. Neilgu laiku ar izgltbas ministrs. Raia dzeju raksturo dzi filozofiskums. Jo sevii spilgti izcelta dialektisks attstbas ideja.

Rails Gilberts (1900 - 1976)

Rainis Jnis (staj vrd Jnis Pliekns; 1865 1929) latvieu rakstnieks

sabiedriskais darbinieks. Loisk atomisma pamatlicjs. Jtami ietekmjis loisk pozitvisma attstbu. Devis lielu ieguldjumu msdienu matemtiskaj loik. Pilnveidojis attiecbu loiku, loisks simbolikas valodu. Filozofiju uzskatja par kaut ko vidju, kas eksist starp zintni un teoloiju, par gargu spku, kur ietekm sabiedrbas dzvi un vstures procesus. Izzias teorij noraidja atspoguoanas teoriju. Sabiedriski politiskaj jom aizstvja indivda brvbu, brvdombu, aktvi cnjs pret karu, faismu un vardarbbu. Bija reliijas pretinieks. 1950. gad samis Nobela prmiju.

Rasels Brtrands (1872 - 1970) angu filozofs, loiis, matemtiis un

Raudive Konstantns (1909 - 1974) latvieu rakstnieks un filozofs. 1944. gad emigrjis uz Vciju, no 1947. gada dzvojis Zviedrij. Z.Maurias dzvesbiedrs. Sav radoaj darbb pievrsies cilvka dzves eksistencilajm vrtbm (sk. eksistencilisms), personbas lomai vstur. Rakstjis par kultras un civilizcijas, patiesbas un skaistuma, dvseles miera u.c. jautjumiem.
neoplatonisma ietekm. Nominlisma pretstats, kas visprgajam piedv objektvu pastvanu pirms un neatkargi no atsevi (sk. atseviais, visprgais, seviais), t.i., atzina universliju eksistenci. Balsts uz tzi: "Jo visprgks ir jdziens, jo relka t eksistence". Galvenie prstvji: Augustns, Anselms, Erigena, Akvnas Toms u.c. Msu diens par relismu tiek dvtas koncepcijas, kas atzst neatkargi no apzias pastvous materils vai gargs pasaules objektus. Sk. ar neorelisms; neotomisms.

relisms viduslaiku sholastikas virziens. Radies Platona mcbas un

pardbas. Realitte iedalma objektvaj realitt un subjektvaj realitt.


98

realitte visi eksistjoie dabiskie, socilie un gargie procesi un

Objektv realitte ir subjektu (indivdu, socillo grupu) aptvero, rpus via eksistjo esamba. Subjektv realitte savukrt ir objektvs realittes dialektisks pretstats personu un personu grupu garg pasaule, jo sevii ts virzb uz praktiskm izpausmm. balsts tendences augstks esamb notiekos kustbas pilnb izskaidrot ar zemko kustbu likumsakarbm. Redukcionisms, piemram, vrojams gadjumos, kad sabiedrbu mina traktt k bioloisku organismu, kad augos saskata tikai miskus procesus utt. cilvks iedziins sev un apgst savu iekjo pasauli, apzina savu rcbu, ts likumsakarbas un motivcijas. Izir trs refleksiju veidus: elementro refleksiju, ar kuras norises paldzbu tiek analizta cilvka rcba un zinanas, to robeas un nozme; zintnisko refleksiju, kas nodarbojas ar kritiski teortisku zinanu vrtjumu; filozofisko refleksiju, kad tiek apzinti materils un gargs pasaules, cilvces kultras u.c. globlu esambas izpausmju pirmcloi. Refleksijas jautjumus risinja jau Sokrats, Platons un Aristotelis, bet jaunajos laikos Loks, Leibnics, Hjms, Hgelis u.c. filozofi.

redukcionisms metodoloisks (sk. metodoloija) princips, uz kuru

refleksija cilvka gargs darbbas forma; process, kura norises gait

raksturo kvalitatva preja no augstkas attstbas pakpes uz zemku (sk. kvalitte un kvantitte).

regress progresa pretstats; likumsakarga attstbas izpausme, kuru

pozitvisma prstvis. Ptjis varbtbu un clonbu, dinamisks un statistisks likumsakarbas.

Reihenbahs Hanss (1891 - 1953) vcu filozofs un loiis. Loisk

lietu, pardbu, teoriju, morles normu utt. relativittes (nosactbas, atkarbas no citiem faktoriem) momentu. Pirmais ievrojamkais relatvisma prstvis bija Protagors. is princips ir nozmgs empiriokriticism un konvencionlism, sastopams ar Nes, Dilteja, Zimmela, Trela un Heidegera filozofij. sastvdaa, tam atbilstoais kults, kas saistts ar svtuma izpratni un prdzvojumu, ticbu prcilvciskiem, prdabiskiem un virssociliem fenomeniem.

relatvisms metodoloisks (sk. metodoloija) princips, kas absolutiz

reliija ticgiem cilvkiem btiska pasaules izjta un pasaules uzskata

99

kvalitte un kvantitte); lciens no viena kvalitatv stvoka uz citu. Attstbas gait revolcija vienmr ir saistta ar evolciju. Sk. ar socil revolcija.

revolcija btiskas un krasas kvalitatvas prmaias attstbas proces (sk.

dibintjiem. pau uzmanbu veltjis vstures un filozofijas ptanas metodoloijai. Atzina, ka dabaszintnes paas konstru savu ptniecbas priekmetu dabu, bet kultrzintnes kultru. Uzskatja, ka sabiedrbas vstur, kur visi notikumi ir individualizti, objektvi likumi nepastv (tie eksist dab, un tos pta dabaszintnes). Kultrzintnes ptjot nevis likumus, bet vrtbas. viens no eksistencilisma pamatjdzieniem. Robesitucijas rada dzii un btiski prdzvojumi (nves tuvums, cieanas, bailes, vainas izjta utt.), kas personisko eksistenci liek izjust k robeu starp esambu un neesambu. Jdzienu ieviesis Jasperss.

Rikerts Heinrihs (1863 - 1936) vcu filozofs. Viens no Bdenes skolas

robesitucija

deisma prstvis. Atzina laik un telp bezgalgu materilu substanci, dabas daudzveidbas pakautbu visprgas vienbas un harmonijas principam. Izzias teorij attstjis sensulismu. Izra trs izzias veidus sajtas, spriedumus un intuciju un atbilstoi tiem trs zinanu drouma tipus juteklisko, demonstratvo un intuitvo. Rakstjis papildinjumus "Enciklopdijai jeb zintu, mkslu un amatu skaidrojoajai vrdncai".

Robin ans Batists Ren (1735 - 1820) franu filozofs. Hilozoisma un

pamatotjs un galvenais prstvis. Uzskatja, ka visprgie jdzieni ir viengi vrdi un nosaukumi, ka reli pastv tikai atsevias jutekliski uztveramas lietas.

Roscelins Joans (ap 1050 - ap 1120) franu filozofs. Galj nominlisma

Rostovs Volts Vitmens (dz. 1916) ameriku sociologs un ekonomists. Izvirzjis ekonomisks attstbas stadiju teoriju.

100

prstvis. Cents izskaidrot cilvku vienot veselum, kur via rji emprisk daba un garg subjektivitte izpauas organisk vienb, traktja to k dzvu, radou un brvu personbu, k kultras radtju. Uzskatja, ka personbu veido trs sli: veetatvais, dzvnieciskais un domjo Es slnis.

Rothakers Erihs (1888 - 1965) vcu filozofs. Filozofisks antropoloijas

nozmgu daidarbu autors. Viens no pedagoijas teortiiem. Deisma prstvis, atzina ar nemirstgas dvseles eksistenci. Strdjis pie slavens Didro "Enciklopdijas jeb zintu, mkslu un amatu skaidrojos vrdncas" veidoanas. Izzi absolutizja sajtu lomu, bet vienlaikus pieva tikumisko ideju iedzimtbu. Bija sabiedrisk lguma teorijas piekritjs. Atzina tautas tiesbas uz revolciju, par nevienldzbas cloni uzskatja privtpaumu.

Ruso ans aks (1712 - 1778) franu filozofs un rakstnieks. Vis pasaul

un paattstties spjga objektvs realittes daa, kuras mazk, tlk nedalm pamatvienba ir cilvks. Sabiedrba prstv oti augstu dzvo sistmu izpausmes pakpi, kuru no citm sistmm kvalitatvi nodala sabiedrisks attiecbas, kas nav sastopamas, piemram, pie augiem. Filozofiskaj skatjum sabiedrbas attstbu nodroina sabiedrisks esambas un sabiedrisks apzias dialektika. Sk. ar industril sabiedrba; pcindustril sabiedrba.

sabiedrba dabiskaj vid izveidojusies relatvi patstvga, paorganizties

esambas) atspoguojums (sk.. tspoguoana) ne tikai individul, bet ar sabiedrisk lmen. Sabiedrisk apzia ir sistmisks vaidojums ar noteiktu, vsturiski izveidojuos struktru, kuras galvenie elementi (apaksistmas) ir ikdienas apzia un teortisk apzia, sabiedrisk psiholoija un ideoloija. Attieksmi pret socilaj esamb notiekoajiem procesiem izsaka ar sabiedrisk doma un masu apzia. Sabiedrisk apzia ir aktvs, rados spks, kas spj idejiski prveidot apkrtjo pasauli un, vadot cilvku un socilo grupu praktisko darbbu, determin ar dabas relu prtapanu cilvciskotaj dab. (Jebkuri esambas prveidoanas projekti tau vispirms tiek izstrdti apzi un tikai pc tam realizti praktiski.) Noteiktos vsturiskajos posmos sabiedrisk apzia var bt konservatvs spks un bremzt sabiedrisks esambas attstbu. apzias izpausme, kas regul indivdu, socilo grupu un sabiedrisko institciju darbbu, pauot gan atzinbu, gan nosodjumu.

sabiedrisk apzia sabiedrbas materils dzves (sabiedrisks

sabiedrisk doma sabiedrisks psiholoijas pamatelements; masu

101

grupu attiecbas ar dabu un materils sabiedrisks attiecbas). Sabiedrisk esamba veidojas cilvka darbbas proces, entisk aspekt t btiski ietekm sabiedrisks apzias saturisko un funkcionlo specifiku.

sabiedrisk esamba sabiedrbas materil dzve (cilvka, k ar socilo

valsts varas izcelanos skaidro ar cilvku apzinti noslgtu lgumu. s teorijas piekritji uzskata, ka pirms valsts raans pastvjusi anarhija un "visu kar pret visiem". Tpc cilvki valsts vrd apzinti atsaks no dabisks personisks brvbas, lai aizsargtu savu drobu, privtpaumu u.c. nozmgus dzves faktorus. Ievrojami sabiedrisk lguma teorijas prstvji ir Grocijs, Gasend, Spinoza, Loks, Hobss, Ruso u.c.

sabiedrisk lguma teorija filozofiska un juridiska koncepcija, kas

nesistematizt un teortiski nesakrtot veid pau socil subjekta (indivda, socils grupas) attieksmi pret sabiedrisks dzves procesiem un pardbm. Sabiedrisk psiholoija ietver sev jtas, emocijas, gribu, prdzvojumus, tradcijas u.c. faktorus. Atirb no ideoloijas t nav teortiski izvrsta, bet gan veidojas spontni sabiedrisks esambas atspoguoanas proces un izsaka indivdu un socilo grupu kopjo gargo aktivitti, to masu apziu. Ldzs sabiedriskajai domai k sabiedrisks psiholoijas struktrelementi pastv ar sabiedriskais noskaojums, tradcijas, mode, baumas, tisks un esttisks sadzves normas.

sabiedrisk psiholoija sabiedrisks apzias struktras daa, kas

sabiedrisks attiecbas indivdu, dadu (lielu un mazu) socilo grupu un valstu sabiedriski nozmgie savstarpjie sakari, k ar to iekjs sistmisks sakarbas. Sabiedrisks attiecbas dalmas materilajs un ideoloiskajs attiecbs.
primro informciju par apkrtjo materilo pasauli. Tradicionli izir piecus sajtu veidus: redzi, dzirdi, tausti, ou un garu. Proporcionli visvairk informcijas dod redze. Sajtas nepastarpinti ir saisttas ar uztvrumu, pastarpinti ar priekstatiem un racionlo domanu. Sajtas rodas tiei un nepastarpinti kontaktjoties ar izzias objektu. determintba. Nodala iekjs un rjs, nepiecieams un nejaus, btisks un nebtisks sakarbas. Sk. ar Likumsakarba; Attiecbas.

sajtas juteklisk vrojuma skums un izejpunkts, kas cilvka izziai dod

sakarbas telp un laik nodaltu lietu, procesu un pardbu savstarpj

rakstnieks. Viens no galvenajiem kritisk relisma prstvjiem filozofij. Izveidojis


102

Santajana Dords (1863 - 1952) spu izcelsmes ameriku filozofs un

mcbu par esambas valstbu, kuras centr ir idela btba. Matriju uzskatja par haotisku esambas plsmu, kas savienojas ar idelo btbu un tdjdi rada juteklisks lietas. Domja, ka izzinma ir tikai btba sten vai iespjam lietu paba, kas izzi figur k lietu zme. Izziu traktja k vairk vai mazk nozmgu poziju. Centies izstrdt esttisks morles koncepciju.

sapraana hermeneitikas pamatjdziens. Teksta jgas atklana gramatiskas un psiholoiskas interpretcijas proces. Kategorijas statusu ieguvusi Fleiermahera koncepcij, kur hermeneitika prorientta uz tekstu sapraanas visprjo principu ptjumiem.
Atzst, ka stenojot savas intereses, cilvks kalpo ar sabiedrbai, ka pareizi izprastai personiskajai interesei ir jsakrt ar sabiedrisko. Par tikumbas avotu uzskata cilvka iedabu. Galvenie prstvji: Epikrs, Helvcijs, Holbahs, Didro un Feierbahs.

saprtg egoisma teorija tikas koncepcija. Izvirzta 17. - 18. gs.

pamatu prta darbbai. Sapratnes lmen priekmeti, pardbas un procesi tiek analizti (sk. analze), nodalot tos vienu no otra vai ar iekji sadalot pa atseviiem elementiem, tdjdi sagatavojot materilu sintzei prta lmen.

sapratne racionls izzias pirm analtisk pakpe, kas kalpo par

103

ievrojamkajiem eksistencilisma prstvjiem Francij. Aprakstjis trs esambas veidus: esambu k rpasauli, esambu k apziu un "Es cits cilvks" attiecbu esambu. Izstrdjis fenomenoloisko ontoloiju, kas piema filozofisks antropoloijas veidu un eksistencils psihoanalzes teoriju. Uzskatja, ka cilvks tiecas sasniegt eksistences pilnbu un tapt par dievu (kaut gan t ir nerealizjama tieksme), ka tas ir "iemests" pasaul un atbildgs par paa veidoto pasauli. Domja, ka cilvks vienmr ir pilngi brvs vai ar via nemaz nav, ka indivda brvba saduras ar citas personas esambu un rodas konflikts starppersonbu attiecbs. Sartrs bija Pretoans kustbas dalbnieks, aktvs cntjs par mieru un demokrtiju, atbalstja nacionls atbrvoans kustbu.

Sartrs ans Pols (1905 - 1980) franu filozofs un rakstnieks. Viens no

Saturs raksturo noteiktu objektu elementus, apaksistmas, sastvdaas vis to kopum, sakarbs un attiecbs. Jebkur saturs ir noteikt veid formts. Forma ir satura eksistences veids. Nenoformts saturs vispr nepastv, glui tpat k nav iespjama bezsaturiska forma. Saturs atrodas neprtraukt attstb, relatvi patstvg, ttad zinm mr konservatv forma o procesu var gan veicint, gan trauct. scientisms koncepcija, kas kultr, sabiedrbas gargaj dzv prspl un absolutiz zintnes lomu. Nostiprinjies 19. gs. beigs. Par zintnes paraugu parasti uzskata dabaszintnes. Nenovrt filozofijas lomu. Socioloijas jom noliedz to, ka socils analzes objektiem piemt pabas, kuras nav iespjams izskaidrot tikai ar dabaszintnisko metou paldzbu. Scientisms izvairs no pasaules uzskata un tikas problemtikas. Tas raksturgs pozitvismam, neopozitvismam un strukturlismam.

saturs un forma nesaraujami saisttas klasisks filozofijas kategorijas.

rsts. Skepticisma prstvis, sistematizjis s mcbas idejas. Vrss pret uzskatiem, ka iespjamas neapstrdamas un neapaubmas zinanas. Apgalvoja, ka nevar bt kaut kdas visiem cilvkiem saistoas zintniskas, reliiskas, tiskas utt. patiesbas. Ieteica atturties no jebkda lmuma, kas skar zinanas, lai tdjdi iegtu dvseles ldzsvaru un svtlaimi. Atzina, ka pastv trs ticambas pakpes: ticami apgalvojumi, ticami un prbaudti apgalvojumi, daudzpusgi prbaudti apgalvojumi. Aicinja ievrot valsts likumus, nepiedalties politik un bt atturgiem sabiedriskaj dzv. Ieteica dzv vadties pc dabiskajm vajadzbm, paa cilvka tieksmm un paradumiem.

Seksts Empriis (2. s. beigas - 3. gs. skums) sengrieu filozofs un

relisma pamatlicjiem ASV. Ivrojams emerdents evolcijas teorijas prstvis.


104

Selarss Rojs Vuds (1880 - 1973) ameriku filozofs. Viens no kritisk

Atzina, ka vieng realitte ir attstb eso daba. Ptjis atspoguoanas teorijas jautjumus. valsts darbinieks. Nerona audzintjs. Senekas uzskatos dominja stoicisma, k ar citu filozofisko virzienu, it pai epikrisma un kiniu atzias. Filozofiju uzskatja par mcbu, k sasniegt tikumbas idelus un bt laimgam. Atbalstu dvseles ldzsvaram meklja panteism. Uzskatja, ka cilvka zinanas var bezgalgi progrest. Renesanses laikmet Seneka bija viens no visvairk lastajiem antkajiem domtjiem.

Seneka Lcijs Annejs (ap 4 p.m.. - 65 m..) romieu filozofs, literts un

socilisma prstvis un sociologs. Balstoties uz Dekarta un I.tona fiziku, centies sabiedrbas izpt ieviest dabaszintniskus elementus. pau uzmanbu veltjis sabiedrbas attstbas vsturisks likumsakarbas pamatoanai virzb no zemkm organizcijas formm uz augstkm. Domja, ka sabiedrbas progresa virztjspks ir reliija, morle un zintne. Uzskatja, ka vsturei jkst par tdu pau pozitvu zintni k dabaszintnes. Sabiedrbas progresu saistja ar obligtu darbu visiem ts locekiem, raoanas plnoanu valsts mrog, darba produktu sadali pc spjm, valsts prvranu par saimnieciskas vadbas ldzekli.

Sensimons Klods Anr (1760 - 1825) arls (1772 - 1837) franu utopisk

saturu un to ieguves avotu cenas reduct uz sajtu darbbu. virziena pamatdoma ir sekojoa: cilvka prt nav neviena jdziena, kas skotnji vai nu vis pilnb vai ar vismaz daji nebtu radies sajtu darbbas rezultt. Galvenie prstvji: Loks, Hobss, Holbahs, Helvcijs, Feierbahs, Brklijs, Hjms, Mahs, Avenriuss u.c.

sensulisms virziens gnozeoloij. Racionlisma pretstats. Visu zinanu

ticbas atzias. Aizskumi mekljami jau 9. gadsimt. Balstjs un Platona un it pai uz Aristotea filozofiju un formlo loiku. Vienu no centrlajm vietm sholastik iema jautjums par universlijm. Galvenie prstvji: Anselms, Ibn Ruds, Ibn Sna, Maimonds, Roscelins, Abelrs, Akvnas Toms, Dunss Skots u.c. Sk. ar neotomisms. Par sholastiku sauc ar neauglgu prtoanu, kas atrauta no dzves.

sholastika reliijas filozofija, kas racionli pamato un sistematiz kristgas

spriedumiem premism un tre iegt sprieduma secinjuma.

siloisms deduktv sldziena veids, kas sastv no diviem dotiem sintze prta lmea domanas specifiska izpausme, kur, balstoties uz

analzes sniegto materilu, atsevii elementi, sastvdaas, apaksistmas utt. tiek


105

apvienotas vienot sistm un lieta, process vai pardba iegst vispusgi izzinta objekta statusu.

mijattiecbs veido kvalitatvi jaunu vienbu. Sistma nav tikai elementu summa, kur viena vai otra elementa iztrkums rada tikai kvantitatvas izmaias. Savs kopsakarbs elementi veido jaunu kvalitti. Sk. ar struktra.

sistma veselums, kur atsevii elementi savs kopsakarbs un

gs. beigs p.m.. Skepticisms apaubja vai pat pavisam noliedza zinanu droumu un ticambu, neatzina iespju racionli pamatot cilvka uzvedbu. Antkie skeptii sludinja atturanos no spriedumiem, lai sasniegtu dvseles mieru un ldz ar to ar laimi. Msu diens vislabk pazstamais skepticisma filozofs ir Seksts Empriis; b) neuzticans noteiktiem uzskatiem un teorijm. Zinms skepticisms ir nepiecieams, lai virztu uz prieku jebkuru zintnes nozari.

skepticisms a) virziens antkaj filozofij, kura pamatlicjs ir Pirrons 4.

vai vairkiem jau dotiem spriedumiem (premism). Sk. ar siloisms.

sldziens jauna sprieduma veidoana, veicot loiskas opercijas ar diviem socil grupa relatvi noturga cilvku kopa, kuras loceki viens otru

identific (atpazst un pieem) un kas eksist, pateicoties ts loceku kopgai darbbai. Katra socil grupa pastv, pateicoties tikai ai grupai raksturgai attiecbu sistmai. Socils grupas iedals: liels, vidjs un mazs; formls un neformls; nosacts un rels. sla ietvaros, k ar to socil stavoka maia, prvietojoties no viena sla uz citu. Izir horizontlo socilo mobilitti, kuru raksturo prvietoans vien socilaj lmen un vertiklo socilo mobilitti, kas saistta ar augupejou vai lejupsldou socilo pozciju maiu. Socils mobilittes jdzienu ieviesis Sorokins. Sk. ar socil stratifikcija.

socil mobilitte indivdu vai socilo grupu kustgums noteikta socil

attstbas kvalitti (sk. kvalitte un kvantitte). Sk. ar revolcija.

socil revolcija lcienveida preja (sk. lciens) uz jaunu sabiedrbas socil stratifikcija konkrtas sabiedrbas sadalana socilajos slos

(piemram, augstkaj, vidj un zemkaj sln), kas balstta uz noteiktu pazmju un kritriju sistmu. Sadaljums tiek pamatots ar nodarboans, ienkumu apjoma un psiholoiskm atirbm, ar emot vr izgltbu, mjoka tipu, dzvesvietu,

106

sadzvi u.c. faktorus. Tiek atzta ar socil mobilitte prvietoans iespja no viena sla uz citu. Socils stratifikcijas teorijas pamatlicjs ir Sorokins.

20. gados. Seviu uzmanbu pievr darbbas subjekta, darbbas situcijas un subjekta motivciju un vrtborientciju pamatojumiem. Par socioloijas priekmetu atzst indivdu savstarpjs attiecbas. Socils darbbas teorija ir izstrdta Vbera un tlk attstta Prsonsa u.c. autoru darbos.

socils darbbas teorija msdienu socioloijas virziens. Radies 20. gs.

Sabiedrbas skaidrojumus balsta uz .Darvina evolcijas teoriju, uzsverot dabisko izlasi, cu par eksistenci un vislabk videi pielgojuos indivdu izdzvoanu. Socildarvinisma koncepcijas pamatlicjs ir Spensers.

socildarvinisms virziens socioloij 19. gs. beigs un 20. gs. skum.

cilvka dzves garum ilgstoa socils pieredzes uzkrana, ar kuras paldzbu indivds attsta savu cilvcisko potencilu un pagst kultru. Socializcija ir noteicos personbas tapanas un tlkattstbas aspekts. T saistta ar socilo normu, darbbu un spju, materilo un gargo vrtbu apganu. Visintensvk socializcija norisins brnb. Brns, kam ilgstoi liegti kontakti ar sabiedrbu, citiem cilvkiem, nekad neks par personbu, stenu cilvku.

socializcija personas pakpeniska iesaistana socilaj vid; visas

sabiedrbu k monistisku sistmu, par ts elementiem un struktru, par socilo procesu norises patnbm. Terminu "socioloija" specifiskas zintnes apzmanai pirmais lietojis Konts. Raksturga un btb nemainga socioloijas pazme ir relo dzves noriu, konkrtu socilo faktu skaidrojums, kas stenojas divos lmeos: teortiskaj un empriskaj t.i., lietio ptjumu ietvaros. Sk. ar mikrosocioloija. mazajs socilajs grups, k ar vienkros cilvku sakopojumos darba, mcbu, atptas laik, sadzv utt. o ptniecbas nozari 20. gs. 30. gados k noteiktu mikrosocioloijas novirzienu izveidojis Moreno, kur uzskatja sociometriju par ldzekli socils harmonijas sasniegan, prgrupjot mazs grupas tdjdi, lai tajs apvienoto cilvku vlans un jtas ktu vienotas.

socioloija filozofiska mcba par cilvku socilo aktivitti, par

sociometrija socilpsiholoijas nozare, kas pt starppersonbu attiecbas

patiess. Atirb no paradoksa, kas atspoguo izzias procesa rels grtbas, sofisms kalpo tam, lai apzinti deformtu patiesbu un maldintu cilvkus. Klasisks
107

sofisms loiski nekorekts spriedums, kas tiek izvirzts k pareizs un

un filozofij populrs ir sekojos sofisms: "Tev ir tas, ko tu neesi pazaudjis; tu neesi pazaudjis ragus; ttad tev ir ragi".

gs. pirmaj pus p.m.. Ptja dabas pardbas, bet galveno uzmanbu pievrsa cilvka un sabiedrbas problmm valodai, gnozeoloijai, tikai, tieslietm u.c. jautjumiem. Izvirzja cilvka aktivittes faktoru, tau vienlaikus pievrss sofismiem. Ievrojams sofistikas prstvis bija Protagors. b) loiski nekorekts spriedums, kura mris ir deformt patiesbu.

sofistika a) sengrieu filozofijas virziens. Izveidojies 5. gs. otraj pus - 4.

Platona dialogos, kur galvenokrt ir literrs tls, kas pau Platona domas. Sevii interesjs par cilvku, noraidja sofistiku, izvirzja lozungu: "Iepazsti pats sevi!". Par galveno patiesbas ieguves ldzekli atzina dialogu. Domja, ka tikumba progres ldz ar zinanu pieaugumu. Akcentja etrus galvenos tikumus: gudrbu, mrenbu, drosirdbu un taisngumu. Uzskatja, ka valsts varai ir jbt viskrietnko cilvku roks, lai tdjdi tiktu ievrots taisngums.

Sokrats (ap 470 - 399 p.m..) sengieu filozofs. Attlots gandrz visos

atzst tikai domjoo subjektu, bet visu prjo pasauli trakt tikai k subjekta apzias izpausmi un sastvdau. Spilgti solipsisma prstvji ir Brklijs, Fihte, Mahs, k ar vairki citi filozofi. tik ar solipsismu apzm galju egoismu.

solipsisms filozofiska koncepcija, kas par pilngi neapaubmu realitti

108

Solovjova mcbas centr ir ideja, ka eksist visviengais esoais absolts, dievi sfra, kur pilngi sintezjas patiesba, labais un daiais. Cilvku aptvero pasaule savukrt tiek traktta k visvieng panoteikans un iemiesojums. Solovjovs aicinja apvienot bazncas, cnties par apzias brvbu, pret reliisko diskriminciju. Sludinja domu par vispasaules teokrtiju, t.i., aizstvja viedokli, ka visu valstu vadtjiem vienlaikus jbt ar to reliisks dzves vadoiem.

Solovjovs Vladimirs (1853 - 1900) krievu reliiskais filozofs un dzejnieks.

Kerenska sekretrs. 1922. gad izraidts no Padomju Krievijas. Socils mobilittes un socils stratifikcijas teorijas pamatlicjs. Izveidojis t.s. integrlo socioloiju. Funkcionls skolas socioloij prstvis. Uzskatja, ka sabiedrbas funkcionanas pamat ir katr noteikt vsturisk laikmet specifisk vrtbu sistma. apzmjums, kuru pamat ir teortiskas zinanas, kas iegtas deduktv ce (sk. dedukcija un indukcija), ignorjot juteklisko pieredzi. Vieni no visspilgtkajiem spekulatvs filozofijas prstvjiem ir Aristotelis un Hgelis.

Sorokins Pitirims (1889 - 1968) krievu un ameriku sociologs. Bijis A.

spekulatv filozofija to filozofijas virzienu un sistmu kopjs

pozitvisma pamatlicjiem. Organisks sabiedrbas teorijas (kas cilvku sabiedrbu pieldzina bioloiskam organismam) ievrojamkais prstvis. Cents nopamatot universlu filozofiju zintu summu. Izstrdjis zintu klasifikciju, attstjis mcbu par evolciju. tik aizstvja hedonisma un utilitrisma koncepciju. Ptjis ar pirmatnjo kultru. prstvis. Dievu identificja ar dabu, kuru uzskatja par vienotu, bezgalgu un mgu substanci, kas savus clous slpj pati sev. Gnozeoloijas jautjumos bija racionlisma prstvis; domja, ka sajtas biei noved pie maldiem. Ar gribu identificja ar prtu. Ievrojams dabisko tiesbu teorijas prstvis. tik visaugstk vrtja brvo cilvku, kas labi izprot ne tikai pasauli, bet ar pats sevi un tpc nenonk kaislbu var. attiecbu paldzbu, kas apraksta lietu un pardbu pabas vai ar to attiecbas.

Spensers Herberts (1820 - 1903) angu filozofs un sociologs. Viens no

Spinoza Benedikts (1632 - 1677) nderlandieu filozofs. Panteisma

spriedums domas izpausmes pamatforma ar vairku jdzienu savstarpjo stoicisms antks filozofijas virziens. Filozofiju sadalja loik (nodarbojas

ar specifiskiem loikas, k ar gnozeoloijas jautjumiem), fizik (formul uzskatus par kosmosu, dieviem, likteni, dvseli un brvbu) un tik. Kosmosu, t.i., pasauli
109

izprata k dzvu, saprtgu btni, cilvkus uzskatja par visas pasaules pilsoiem. Stoicisma tiskais idels ir gudrais, kas sasniedzis tikumbu un neuzbudinmbu. Galvenie prstvji: Znons (virziena aizscjs), Seneka, Marks Aurlijs u.c. prstvis. Dom, ka patiesba nefiks nekdas fundamentlas semantiskas iezmes, bet vispirmmkrtm ir izmantojama, lai izteiktu cilvka piekrianu tam, par ko tiek runts. Uzskata, ka formli loiskie rini nav pietiekami bagti, lai raksturotu dabisks valodas struktru un pabas. Strosons ir iniciators tradicionlo filozofisko jautjumu reabilitcijai analtiskaj filozofij. Izstrdjis deskriptvs metafizikas koncepciju un k filozofijas pamatkategorijas pamatojis materil objekta un personbas jdzienus. noteiktas sistmas ietvaros, kas nodroina ts veselumu un identitti, auj saglabt ts pamatpabas un ldz ar to ar sevi rju un iekju izmaiu kontekst. Konkrtas struktras raksturo jebkuru esambas lietu, procesu vai pardbu.

Strosons Pters Frediks (dz. 1919) angu filozofs. Lingvistisks filozofijas

struktra noturgs elementu, apaksistmu un sastvdau saistjums

sistms ietilpstoo elementu, apaksistmu un dau ptniecbas metode. Balsts uz to, ka socilo sistmu struktrs tiek izdalti atsevii komponenti un noteiktas to savstarpjs funkcijas. Ir sevii efektva socilo pardbu izskaidroan, prejot no problmu teortiskiem formuljumiem uz konkrtiem sociliem ptjumiem. Ievrojami strukturli funkcionls analzes metodes prstvji ir Prsonss un Mrtons.

strukturli funkcionl analze sistms, jo sevii socilajs

uzdevumu izvirza objektu struktras noskaidroanu. Radies 20. gs. skum lingvistik, literatrzintn, psiholoij u.c. joms. Strukturlismu raksturo akcenti uz objektu aktulo stvoku aprakstiem, tiem piemtoo pabu noskaidroanu, tieksme skaidri un neprprotami noirt ptjamos objektus un ptniecbas ldzekus, k ar atteikans no izoltu faktu (elementu) apskata, priekpln izvirzot sistmas elementu savstarpjs attiecbas. Ievrojami strukturlisma prstvji ir de Sosrs, Lev-Stross, Fuko, Pia un daudzi citi.

strukturlisms metodoloiska orientcija, kas par zintnisks ptniecbas

subjektam raksturgs. Subjektv jdziens vispirmmkrtm attiecas uz cilvka gargo pasauli un praktisko darbbu, t relais saturs visspilgtk atkljas viss situcijs, kad personba realiz savas zinanas, intereses un tiksmes virzb uz apkrtjo pasauli. Subjektv jdziens daji raksturo ar socilo grupu darbbu.
110

subjektvs objektv pretstats; personisks, tikai noteiktai personai -

esoo pasauli (objektu) un ar savu praktisko rcbu iedarbojas uz to.

subjekts personba vai socil grupa, kas izzina, izjt, vrt utt. rpus ts subordincija noteikts esambas lietu un pardbu, k ar to iekjo

struktrelementu izkrtojuma veids, kur zemkie, mazk nozmgie, vjk attsttie utt. faktori ir pakauti augstkajiem. Subordincija ir ciei saistta ar koordinciju. tverams daudzveidbas pamats. Filozofij substances skaidrojumos eksist vienas substances (monisma), divu substanu (dulisma) un daudzu substanu (plurlisma) koncepcija. Substance tiek traktta gan k substrts, gan k noteikta individualitte, gan k btiska paba, gan k visu prmaiu pamats, gan k loiskais subjekts. Tdjdi substances jdziens var saturt k ontoloiskas, t gnozeoloiskas interpretcijas.

substance matrija; galjais, relatvi nemaingais, patstvgais jutekliski

daudzveidgo pabu vienotbas un viendabguma materilais pamats.

substrts visu esambas objektu, dadu priekmetu vai ar vienas lietas Supess Patriks (dz. 1922) ameriku filozofs, loiis un psihologs. Viens

no ievrojamkajiem msdienu ameriku filozofiem ar oti plau darbbas diapazonu no filozofijas visprjiem jautjumiem ldz specifiskajm fizikas un psiholoijas filozofiskajm problmm. Supess detalizti pamato filozofijas un citu specilo zintu cieo vienbu. Pc via domm domm specilas filozofijas metodes, kas principili atiras no citu zintu metodm, vispr nepastv. Kdas noteiktas problmas filozofiskumu nosakot ts fundamentalitte vai ar paradoksalitte. Supess attsta clonbas varbtisko koncepciju, uzstjas pret viedokli par zinanu absolto droumu un pilnbu.

ftsberijs Antonijs Alijs (1671 - 1713) angu filozofs. Deisma koncepcijas prstvis. Pasauli uzskatja par mg radanas un raans proces esou kosmosu, kam ir vienots paties, lab un skaist pirmskums. Vrsies pret reliisko fantismu. Domja, ka tikumbas pamat ir cilvka iedzimt tikumbas izjta, ka morle nav atkarga no socilajiem apstkiem. ftsberija mcbai par morli raksturgas eidemonisma pazmes.
antropoloijas, fenomenoloisks aksioloijas un izzias socioloijas pamatlicjiem. Attstjis lietio fenomenoloiju, kur pievrss tiskajm vrtbm un reliisks apzias fenomeniem. Cents izveidot vrtbu hierarhiju, pardja, k
111

lers Makss (1874 - 1928) vcu filozofs. Viens no msdienu filozofisks

dadas sabiedrbas sekm vai trauc vrtbu realizciju. Aprakstjis jtu loiku. Analizjis simptiju btbu un izpausmes formas. Risinja jautjumu par izzias socili antropoloisko determintbu. lera uzskati bija saistposms starp dzves filozofiju un eksistencilismu. prstvis. ellinga agrnie darbi it k veido preju no Fihtes mcbas uz Hgea teoriju. Pamatojis attstbas ideju, to attiecinot ar uz dabu. Domja, ka attstbas gait dabas materialitte kst apaubma vai pat izzd, ka augstkais dabas veidojums ir cilvka prts, ar kura paldzbu notiek dabas paapzinans. Atzina subjekta un objekta vienotbu un paapziu k to vienotjfaktoru. Domja, ka esoais izzinms viengi intelektuls intucijas ce. Augstk par loisko domanu, zintni un filozofiju vrtja mkslu. btbas izpausmes (sk. btba un pardba) atspoguojums cilvka apzi. Raksturo tds fakts, ka cilvkam iet tas, kas stenb nemaz nenotiek. ietamba nav identificjama ar btbas izpausmi pardbu, tau nav ar absolti atraujama no ts. ietambas pamat tomr ir btiskas norises.

ellings Frdrihs Vilhelms Jozefs (1775 - 1854) vcu klasisks filozofijas

ietamba neadekvts (sk. adekvts) lietas vai procesa

112

ieem dadas vietas, tdjdi to intereses un tieksmes var bt stipri atirgas. Mcba par irm ir pai akcentta marksism, kas irisko pieeju absolutizja, bet visprcilvcisko un indivda eksistencilo vrtbu nozmi btiski samazinja, pat ignorja. Mcba par iru cu tika izmantota ar komunistisko represiju pamatoanai.

iras lielas socils grupas, kuras noteiktas sabiedrbas socilaj dzv

romantisma galvenais teortiis. Kritizja vcu klasisko filozofiju k saeltas apzias izpausmi. Savu filozofisko mcbu balstja uz kristg spiritulisma principiem, kas it k atjaunojot apzias, t.i., prta, iztles un gribas organisko saistbu. Domja, ka filozofija, apvienojoties ar mkslu, reliiju un zintni, sptu prveidot pasauli.

lgels Frdrihs (1772 - 1829) vcu literatrkritiis un filozofs. Vcu agr

filozofs. Vrss pret racionlismu. Izveidojis reliiski esttisku pasaules uzskatu, kura pamat ir personbas iekjais prdzvojums. Domja, ka reliija un tikumba izriet no cilvka noskaojuma. Apzias sfr atzina jtu prioritti, izzias nespju aptvert Dievu, ko traktja k pasaules vienotbu, kas spj samierint visas pretrunas.

leiermahers Frdrihs Ernsts Dniels (1768 - 1834) vcu teologs un

pozitvisma prstvis. Vnes pulcia dibintjs. Formuljis verificjambas principu. Nodarbojies ar zintnes un valodas filozofiskajm problmm un tikas problemtiku. Viens no pirmajiem interpretjis relativittes teoriju.

liks Morics (1882 - 1936) austrieu filozofs un fiziis. Loisk

voluntrisma prstvis. Apgalvoja, ka pasaule ir vissliktk no vism iespjamajm. Uzskatja to par priekstatu, pat par sapni, k ar par aklu, neapzintu dzves gribu, kas izpauas neierobeot objektu skait. Katram dam objektam, neraugoties uz to, vai tas ir augs, dzvnieks vai cilvks, piemtot individula dzves griba, un o gribu starp notiekot visu ca pret vism. Augstk gribas izpausme esot cilvks egoistiska btne. o egoismu mazinot mksla un morle. openhauera uzskati ietekmjui Nes u.c. domtju filozofiju.

openhauers Arturs (1788 - 1860) vcu filozofs. Iracionlisma un

113

prstvis. Sabiedriskos procesus tiecs izskaidrot bioloiski. Domja, ka kultra ir organisms, kas dados reionos un laikos dzimst, uzplaukst, pagrimst un mirst. Nodalja astoas kultras: iptieu, indieu, babilonieu, nieu, apollonisko (grieu un romieu), maisko (bizantieu un arbu), faustisko (rietumeiropieu) un maiju kultru. Uzskatja, ka pagrimus kultras pariet civilizcij, kas spj tikai reproduct esos, nevis radt jaunas vrtbas.

penglers Osvalds (1880 - 1936) vcu filozofs. Dzves filozofijas

arhitekts. Antropozofijas nopamatotjs. J.V.Gtes dabaszintnisko darbu redaktors un komenttjs.

teiners Rdolfs (1861 - 1925) vcu filozofs, dramaturgs, tlnieks un

teortiis. Sludinja dumpguma idejas, neatzstot nekdus indivda uzvedbas ierobeojumus. Bija prliecints, ka cilvkam jtiecas nevis pc socilas, bet gan tikai pc individulas brvbas. Sabiedrbas intereses uzskatja par fikciju, morles principus un normas par rgiem, kas trauc darboties. Par viengo tiesbu avotu atzina indivda spku.

tirners Makss (1806 - 1856) vcu filozofs. Ievrojams anarhisma

Miltas skolas prstvis. Pievrsies galvenokrt dabas filozofijas jautjumiem. Par pasaules uzbves pirmvielu uzskatja deni jeb mitrumu. Domja, ka zeme peld den, ka magntam piem dvsele, ka visur ir dievu prpilnba. Darbojies ar metemtikas un astronomijas jom.

Taless (ap 625 - ap 547 p.m..) sengrieu filozofs. Pirmais zinmais

matemtiis. Viens no ievrojamkajiem vovas-Varavas skolas prstvjiem. Pievrsies matemtisks loikas problmm. jdziena paldzbu, k rezultt rodas loisks aplis.

Tarskis Alfreds (1901 - 1983) pou izcelsmes ameriku loiis un

tautoloija defincija, kad noteikts jdziens tiek skaidrots ar t paa Teihmillers Gustavs (1832 - 1888) vcu filozofs. Agrn personlisma

ideju nopamatotjs. Teisma koncepcijas piekritjs. Ptjis Platona un Aristotea filozofiju. Izveidojis filozofisku sistmu, kuras centr ir Es, apzias un izzias (sk. gnozeoloija), sten un ietam problmas. Sevii akcentjis intelektuls intucijas nozmi. Ietekmjis Oa uzskatus.

114

paleontologs. Ietekmga katou teoloijas virziena teijrisma aizscjs. Viens no sinantropa atkljjiem. Filozofijas jom atzina pasaules evolciju, noraidja tradicionlo tomismu. Izdalja trs evolcijas posmus: pirmsdzvbu, dzvbu un cilvka prtu. Domja, ka ts gait palielins garg principa ietekme. Par sabiedrbas progresa pamatnosacjumu uzskatja visprju mlestbu, kas saistta ar Kristus otrreizjo atnanu. Vajts par reliisku brvdombu.

Teijrs de ardns Pjrs (1881 - 1955) franu filozofs, teologs un

prvaldtju. Atirb no deisma uzsver, ka Dievs tiei piedals visos esamb notiekoajos procesos. Pretji panteismam atzst, ka Dievs eksist rpus pasaules un pri tai. Sk. ar monoteisms.

teisms reliiski filozofiska koncepcija par Dievu k pasaules radtju un

saista ar Dieva noteiktu mri vai ar paai dabai piemtoiem nemateriliem cloiem, kas nosaka visu procesu virzbu. Tiek atzts, ka ne tikai cilvkam, bet ar vism dabas pardbm ir mrtiecgi pirmskumi, paa veida dvseles, ka matrijas dzikais pamats ir dzvbas un domanas princips. Dadus teleoloijas koncepcijas aspektus ir pamatojui: Aristotelis, stoicisma un neoplatonisma prstvji, Leibnics, ellings, Hgelis, neokantisma, personlisma un neotomisma mcbas piekritji.

teleoloija filozofiska mcba, kas dabas procesu un pardbu attstbu

Domja, ka pasaules pamat ir divas stihijas: siltums (koncentrjas uz Saules) un aukstums (koncentrjas uz Zemes), pie kam siltums esot dzvbas, it pai dzvniekiem un cilvkiem piemto dzves gara avots. Uzsvra nemirstgas dvseles eksistenci, kuru cilvk ielicis Dievs. Gnozeoloij aicinja eksperimentli ptt dabu, aizstvja sensulismu, tik visu btu pasaglabans tieksmi.

Telezio Bernardno (1508 - 1588) itu dabas filozofs. Atzina hilozoismu.

ikdienas apziu.

teortisk apzia teortisko atziu sistma, kas izriet un balsts uz

115

emprisk ptjuma datiem. Teortisk ptjuma sfr tiek izvirzta, pierdta vai ar atspkota noteikta hipotze, pilnveidots un attstts zintnes jdzieniskais aparts (t.i., tiek izstrdta noteikta teorija), lai pc iespjas vispusgk izzintu esambas lietas, procesus un pardbas. Galvens teortisk ptjuma metodes ir domu gaita no abstraktkm atzim uz konkrtkm (sk. abstraktais un konkrtais) un vsturisk un loisk vienba. Sk. ar dedukcija un indukcija.

teortiskais ptjums zintnisks izzias forma, kas balsts uz

visprinjums, kas atspoguo dabas, sabiedrbas un gargs attstbas likumsakarbas teortisks apzias lmen. Teorija parasti ir saistta ar ts pielietojuma metodoloiju.

teorija noteiktas zintnes pamatideju sistma; pieredzes un prakses

intucijas un atklsmes ce.o mcbu ir attstjis zviedru zintnieks E. Svdenborgs, ts elementi atrodami Solovjova uzskatos. No teozofijas ir izdaljusies antropozofija. Ne tikai ikdienas, bet pat teortisk lmen termins nereti tiek sajaukts ar jdzienu, tau tie nav identiski gargs darbbas elementi. Termins neizsme visu jdzien fiksto saturu.

teozofija reliiski filozofiska mcba par tieu kontaktanos ar Dievu

termins noteikta jdziena nosaukuma nozm lietots vrds vai vrdkopa.

lielk vai mazk mr piemt katram cilvkam; b) noteikti reliiskie uzskati, to sistma, kura raksturo tikai ticgos reliisk nozm.

ticba a) prliecba par uzskatu patiesumu vai darbbas pareizbu, kas

morles praktisk izpausme.

tikumba vsturiski nosacta un konkrt sabiedrb funkcionjoa morle; Tillihs Pauls (1886 - 1965) vcu un ameriku filozofs un teologs.

Dialektisks teoloijas prstvis. Izstrdjis reliisks atsveinans teoriju, k ar kultras teoloiju ar mri atklt kultras lomu reliisk skatjum. Uzsvra cilvka aktivittes nozmi reliij.

iedaljums pc noteiktm kopgm pazmm ar visprinta modea vai tipa paldzbu.

tipoloija zintnisks izzias metode; lietu, procesu vai pardbu

116

vienam no pcindustrils sabiedrbas variantiem. Saskata tieu sakarbu starp tehnikas izmaim un dzvesveida, t vrtbu izmaim. Dom, ka tehnika nosaka sabiedrbas un kultras tipu, pie kam im iespaidam ir viveida raksturs. Uzskata, ka nkotn vairs nepietiks ar sabiedrbas un ekonomikas organizcijas racionlajm normm. Vajadzs atsacties no auri utilitras raoanas, bs nepiecieama tdu vrtbu radana, kas atrodas aiz tirgus robem, k ar bezpeas organizciju izplatba humanitrs attstbas sfr.

Toflers Alvins (dz. 1928) ameriku sociologs un publicists. Autors

penglera ietekm izvirzjis socils attstbas cikliskuma teoriju, traktjot sabiedriski vsturiskos procesus k loklu civilizciju riojumu ar sekojom fzm: dzimanu, auganu, sabrukumu, sairanu un boj eju. ds riojums radot iespju paredzt nkotnes notikumus. Par civilizcijas attstbas virztjspku gargas pilnveidoans virzien uzskatja radoo sabiedrbas mazkumu. Bija prliecints, ka vstures jga ir Dieva atklsme.

Toinbijs Arnolds Dozefs (1889 - 1975) angu vsturnieks un sociologs.

un kustbas vienotbu (tau nesaistja kustbu ar kvalitatvm izmaim, ttad ar attstbu), par laika un telpas nesaraujamo saistbu ar mgo un neizncinmo matriju. Noliedza dvseles nemirstbu. K cntjs par brvdombu stipri ietekmjis franu apgaismotjus Voltru, Didro, Holbahu, Helvciju u.c.

Tolands Dons (1670 - 1722) angu filozofs. Attstjis domu par matrijas

pazembu, nepretoanos aunumam. Tolstoja mcbas pamat ir ticbas jdziens. Uzskatja, ka tict nozm zint, kas ir cilvks un kda ir via dzves jga, kuru vi saskata atsveintbas prvaran. Cilvkiem esot brvi japvienojas gan citam ar citu (uz savstarpjas mlestbas pamata), gan ar Dievu (uz personisk dievi gara apzinans pamata).

Tolstojs evs (1828 - 1910) krievu rakstnieks un domtjs. Sludinja

Balsts uz Akvnas Toma mcbu. Msdiens izplatts neotomisma form.

tomisms galvenais katolicisma filozofijas virziens. Radies 13. gadsimt.

117

apzias un ttad ar izzias robem esoais. Kanta filozofij par transcendentu nosaukta "lieta par sevi", ttad is jdziens attiecints ar uz Dievu, brvbu un nemirstbu.

transcendentais imanent pretstats; absoltais, par visu prkais; aiz

transcendentlisms filozofijas virziens 19. gs. 30.-50. gados ASV. Vrss pret sensulismu. Atzina, ka filozofij ir jievie transcendent jdziens, kas attiecas uz virsjuteklisku substanci, kura pieejama tikai intucijai. Viens no ievrojamkajiem transcendentlisma ptstvjiem ir Emersons.
aiz galgs, emprisks pasaules robem eksistjoais; nereti ar visplakie jdzieni labais, patiesais, vienotais. Kanta filozofij pirms juteklisks pieredzes eksistjos izzias formas, kas sakrto emprisko materilu.

transcendentlais

vsturnieks. Kristietbu uzskatja par sabiedrbas integrcijas faktoru, par augstko Rietumu kultras attstbas pakpi. Teoloij centies dogmatisko metodi nomaint ar vsturisko. Reliiju uzskatja par iracionlu fenomenu. Vbera iespaid pievrsies reliisks socioloijas problemtikai. Sarakstjis darbus ar par vstures filozofijas tmm. Uzsvris faktu, ka vsturiskie procesi ir absolti unikli un neatgriezeniski.

Trels Erists (1865 - 1923) vcu teologs, filozofs, sociologs un reliijas

notiekos attstbas trejdo raksturu, t.i., nolieguma nolieguma darbbu (sk. noliegums). Par tridi sauc ar triju priekmetu vai jdzienu vienotbu.

tride tze, antitze, sintze; filozofisks jdziens, kas atspoguo esamb

Antipozitvistiska virziena prstvis zintnes filozofij. Noraida formlo loiku k absoltu racionalittes kritriju, aizstv konkrti vsturisku zintnes attstbas analzi, izmantojot ar socioloijas, ekonomikas, socilpsiholoijas un politikas atzias.

Tlmins Stvens (dz. 1922) angu izcelsmes ameriku filozofs.

118

uzskati ir viena no eksistencilisma filozofijas agrnajm formm, kur filozofana ir vl nesistematizta, organiski ieausta literro tlu sistm. Galveno uzmanbu veltjis indivda nemirstbas problmai, domjot, ka jautjuma priek rodas traisk dzves izjta. Dona Kihota tl redzja spu dzves izjtas misticismu un traisko paradoksalitti. Attstjis koncepciju par Dievu k personisks nemirstbas avotu. Pievrsies trim galvenajm, Diev apvienotajm problmm: "nekam" (galgai, izncbai pakautai btnei, vesel daai), personbai un vsturei. Cilvks, apzinoties sevi par "neko", iegst eksistencilas skumjas un tieksmi pc mbas, kas vienlaikus ir ar ir gargs jaunrades avots. Socilajam konformismam pakautu personbu uzskatja par nestu. Atzina, ka vsturei ir divi lmei: rjais (valstiskais iedaljums, nciju atirbas, politisk un reliisk piederba u.c.) un iekjais iracionls, intms bezapzias slnis (tautiskums, kultra utt.), ka vstur realizjas gribas, iztles un ticbas realitte. Daudzus Unamuno darbus katou baznca ir aizliegusi. jdzienus. Universliju problemtika aizskusies jau antkaj filozofij Platona un Aristotea mcb. 11. gs. beigs - 12. gs. skum kuva par centrlo sholastikas jautjumu, proti, vai universlijas ir objektvi relas, vai ar tikai vienkri lietu nosaukumi. Mint jautjuma risinjumos viduslaikos iezmjs trs virzieni: nominlisms, relisms un konceptulisms.

Unamuno Migels de (1864 - 1936) spu rakstnieks un filozofs. Unamuno

universlijas termins, ar kuru viduslaiku filozofij apzmja visprgos

pamatu un cilvka rcbas morlo kritriju. Utilitrisma pamatlicjs ir Bentems. Viens no galvenajiem prstvjiem Mills.

utilitrisms tikas virziens, kura prstvji dergumu uzskata par tikumbas

socilisma pamatiem, ignorjot sabiedrbas attstbas objektvos prieknosacjumus. Galvenie prstvji: Mors, Kampanella, Sensimons, Furj, Ovens u.c.

utopiskais socilisms ideju kopums par sabiedrbas prveidoanu uz

kur sajts dot informcija tiek sintezta vienot juteklisk veselum atbilstoi konkrtm telpiskajm un laiciskajm pabm. Uztvrums ar priekstatu starpniecbu ir saistts ar racionlo domanu. Tas, tpat k sajtas, rodas tiea kontakta rezultt ar uztveramo objektu.

uztvrums juteklisk vrojuma sastvdaa un augstk izpausmes forma,

pus un 19. gs. pirmaj pus. T pamatlicjs ir Kants. Via mcbu, atmetot "lietu par sevi" un tdjdi maksimli subjektivizjot filozofijas sfru, turpinja Fihte.
119

vcu klasisk filozofija vcu filozofijas pamatvirziens 18. gs. otraj

Vcu klasisks filozofijas turpmk attstba saists ar ellingu un Hgeli. ellings atsvabinja filozofiju no Fihtes postultajiem subjektv Es ierobeojumiem, bet Hgea loik un dialektik is virziens sasniedza savu augstko izpausmes formu. Pie vcu klasisks filozofijas prstvjiem tiek pieskaitts ar Feierbahs, tau vi, atgrieoties juteklisk vrojuma pozcijs, noraidja teortisko dialektiku un nostiprinja emprisko materilismu. Vcu klasisk filozofija ir atstjusi btisku ietekmi uz racionls filozofijas turpmko attstbu.

matemtiis. Kop ar Raselu attstjis matemtisko loiku. Cents racionalizt Bergsona rados evolcijas koncepciju. Pasauli traktja k procesu, kur objekti (universlijas) no idels pasaules Dieva skotnjs dabas, priet fiziskaj pasaul Dieva atvasintaj dab. Domja, ka viss pastvoais eksist tikai pieredz. Socioloij par vstures virztjspku atzina idejas un absolutizja personbu, kas nodarbojas ar zintni, lomu aj proces.

Vaitheds Alfreds Norts (1861 - 1947) angu loiis, filozofs un

k ar dzvesdarbbai vajadzgs socils un gargs vrtbas. Vajadzbas izraisa darbbas aktivitti, ir ts motivciju pamats. Izir eksistencils jeb primrs vajadzbas, kas saisttas ar cilvka bioloisko un socilo eksistenci (vajadzba pc barbas, kontaktiem ar citiem cilvkiem u.c.) un vajadzbas, kuras aktualizjas personbas pilnveidoans gait (gargs vajadzbas).

vajadzbas personai vai personu grupai nepiecieamie materilie labumi,

valoda cilvka domanas un komunikcijas ldzeklis, specifiska cilvka uzvedbas forma; socils kopbas (tautbas, ncijas) un cilvka k socilas btnes pamatpazme; cilvces kultrvsturisks attstbas produkts. Izir dabisko un mkslgo valodu. Pie dabisks valodas pieder cilvka attstbas gait izveidojusies mutvrdu valoda, esti, mmika, kustbas utt. Mkslg valoda savukrt ir paa cilvka veidota (piemram, jebkura algebras vai mijas formula). Mkslg valoda, saldzinot to ar dabisko, ir preczka, t oti efektvi lietojamas zintn. Tau dabisk valoda ir daudz bagtka k mkslg, jo dod iespju atklt ar emocijas un jtas.
sevii pas saretkajs kustbs. Varbtbu izraisa daudzveidgie un tri maingie apstki, kas pavada katru reli notiekoo procesu.

varbtba ldzgu attstbas procesu rezulttu neviennozmgums, jo

priekmets, process, pazme, attiecba, jdziens utt. Kristietb Vrds (ar lielo burtu) vispirmmkrtm ir saistts ar pasaules radanu.
120

vrds galven valodas vienba, ar kuras paldzbu tiek nosaukts kds

vsturnieks. Viens no mederns socioloijas pamatlicjiem. Daudz uzmanbas pievrsis socilo ptjumu metodoloijai. Izstrdjis idelo tipu koncepciju, kas attiecas uz ptniecbas instrumentiem un paredz paraugshmu konstruanu emprisk materila rtkai sakrtoanai. Prsplja ideoloisko (sk. ideoloija) faktoru lomu sabiedrbas attstb. Domja, ka jebkuras socili ekonomiskas pardbas btbu nosaka ne tikai ts objektvie momenti, bet galvenokrt ptnieka viedoklis un kultra, kas saistta ar o pardbu. Daudz uzmanbas pievrsis sabiedrbas socils struktras ptjumiem un irisko konfliktu risinjumiem. Faktoru teorijas prstvis. Vbera uzskati btiski ietekmjui socioloijas attstbu.

Vbers Makss (1864 - 1920) vcu filozofs, sociologs, ekonomists un

verificjambas princips viens no neopozitvisma pamatprincipiem, kura pamat ir tze, ka izzia princip nespj iziet rpus juteklisks pieredzes ietvariem. Formults Vnes pulci. Paredz katra uz apkrtjo pasauli attiecinta apgalvojuma patiesuma prbaudi, to saldzinot viengi ar jutekliskajiem datiem.
pardbm, kas balsts uz katr konkrt laikmet un sabiedrba eksistjoajiem priekstatiem par labo un auno, patieso un maldgo, skaisto un neglto, pieaujamo un aizliegto, taisngo un netaisngo utt. Vrtjums ir likumsakarga apzias darbbas izpausme, kur sevia nozme ir jtm un emocijm.

vrtjums cilvka attieksme pret esambas lietm, procesiem un

121

un pardbas, k ar tiem piemtos pabas ar noteiktu nozmi sabiedrbas, socilo grupu un atseviu indivdu dzv. Vrtbu sfr ir ieslgts jebkur priekmets un pardba, ar kuru sastopas cilvks, jo it visu ms vrtjam, balstoties uz lab un aun, patiesbas un maldu, skaist un neglt, pieaujam un aizliegt, taisng un netaisng utt. kritrijiem (sk. vrtjums). Cilvka gargs darbbas struktr vrtbu aspekti ir nesaraujami saistti ar izzias (sk. gnozeoloija) un gribas btiskkajiem momentiem. Vrtbm ir gan absolts, gan relatvs raksturs. Pastv gan visprcilvciskas vrtbas, kas vijas cauri visiem cilvces progresvs attstbas posmiem (piemram, cilvka dzvba), gan vrtbas, kas raksturo tikai noteiktu sabiedrbu, socilo grupu vai atseviu personbu (piemram, mantas kults).

vrtbas viena no aksioloijas centrlajm kategorijm; esambas objekti

motvi, vajadzbas un intereses. Cilvka vrtborientciju nosaka via subjektvo priekstatu un esambas lietu, procesu, pardbu objektvo pabu mijiedarbba. T ir btisks personbas struktras elements, kas kop ar dzves pieredzi un prdzvojumiem auj cilvkam atirt nozmgo no nenozmg, btisko no nebtisk utt. Vrtborientcija darbojas gan apzias, gan bezapzias lmen, nosakot personbas intelekta un gribas virzbu. gait iegts galvenokrt emprisko zinanu (sk. emprisms) kopums par apkrtjo dabisko pasauli, sabiedrbu un cilvkiem. Vesel saprta galvens sastvdaas ir indivda pieredzes atzias un sabiedrb nostabilizjuies priekstati. Veselais saprts nereti ir prtrun ar zintnes sasniegumiem.

vrtborientcija uz vrtbm bztas un orienttas personbas darbbas

veselais saprts uz ikdienas apziu balstts, ikdienas praktisks darbbas

procesu ptjumiem, iedziinoties jautjumos par vstures jgu un virzbu, vsturisko posmu daljumu un secbu, dabas un cilvku vstures, brvbas un nepiecieambas attiecbm vsturiskajos procesos, vstures zintnes gnozeoloiskajm un loiski metodoloiskajm problmm (sk. gnozeoloija; metodoloija). Terminu "vstures filozofija" pirmo reizi lietojis Voltrs. ai tmai pievrsuies oti daudzi ievrojami filozofi.

vstures filozofija filozofijas nozare, kas nodarbojas ar vsturisko

sabiedrbas vstur bezgalgi atkrtojas vienas un ts paas stadijas. Teoriju nopamatojis Viko. To attstjui Ne, penglers, Toinbijs u.c.

vstures riojuma teorija filozofiska koncepcija, pc kuras

122

elements. Darbojas prta lmen. s metodes piekritji uzskata par nepietiekamiem priekmetu un procesu ptjumus, kas balstti viengi uz to stvokli tagadn, bet neemot vr vsturisko pagtni. Vsture tiek atzta par btisku faktoru, lai noteiktu esambas objektu attstbas likumsakarbas nkotn. Vispusg zintnisks izzias proces vsturisk un loisk vienba vienmr ir ciei saistta ar domanas gaitu no abstraktkm atzim uz konkrtkm (sk. abstraktais un konkrtais). Vsturisk un loisk vienbu visizvrstk nopamatojis Hgelis.

vsturisk un loisk vienba domanas metode; teortisk ptjuma

Uzstjas pret marksistisko (sk. marksisms) filozofiju. Uzsver, ka starp Hgea un Marksa filozofisko mcbu ir tikai terminoloiskas atirbas. Pretnostata agrnos un vlkos Marksa darbus. Uzskata par nepamatotu filozofijas daljumu materilistiskaj un idelistiskaj.

Veters Gustavs (dz. 1911) austrieu filozofs. Neotomisma prstvis.

gargs likumsakarbas, k ar to pavadoie apstki. Videi ir btiska nozme katr attstbas proces, jo esamb nav neviena objekta, kas btu izolts no vides iedarbbas.

vide jebkuru lietu, procesu vai pardbu iesldzos dabisks, socils un

riojuma teoriju. Domja, ka katras tautas attstbu raksturo trs laikmeti: dieviais, kad vl nepastv valsts un socilo krtbu nosaka priesteri, varongais, kuru prstv aristokrtiskas valstis, un cilvciskais demokrtisko valstu laikmets, kurs valda brvba un teisngums. Katrs cikls beidzoties ar krzi un sabiedrbas sairumu. o teoriju attiecinja ar uz valodu, tiesbm, mkslu un socili ekonomiskm pardbm, vienlaikus akcentjot to kopsakaru.

Viko Dambatista (1668 - 1744) itu filozofs. Izvirzjis vsturisk

skolas dibintjiem. Pamatojis atirbu starp dabaszintniskajm un sabiedriski vsturisko zintu ptniecbas metodm. Uzsvra, ka dabaszintnes pt visprgo, bet vstures zintnes atsevio, neatkrtojamo, individulo. Domja, ka vstures izzia ir faktu attiecinana uz vrtbm. Filozofiju uzskatja par mcbu, kas pt jbtbu un vrtbas, kuras savukrt sadalmas loiskajs, tiskajs, esttiskajs un reliiskajs vrtbs. Sarakstjis ievrbas ciengus darbus filozofijas vstur.

Vindelbands Vilhelms (1848 - 1915) vcu filozofs. Viens no Bdenes

pozitvismu. Ievrojamkie prstvji: liks, Karnaps, Neirts u.c.

Vnes pulci filozofu grupa, kas 20. gs. 20.-30. Gados izstrdja loisko

123

gs. vid attsttkajs valsts ir radies tautas kapitlisms, kur nav nopietnu pretrunu starp irm un dadiem socilajiem sliem, ir novrstas ekonomisko kru iespjas un nodrointa visu sabiedrbas loceku labkljba. Sk. ar Pcindustril sabiedrba.

visprjas labkljbas valsts koncepcija, kuras pamat ir tze, ka 20.

ptniecbu. Visprjs sistmu teorijas nopamatotjs ir fon Bertalanfi.

visprj sistmu teorija teorija, kura nodarbojas ar sistmu visprinana loisks porcess, kur no atsevia fakta nonk pie

visprga jdziena vai zintniska likuma formuljuma, k ar no mazk visprgm zinanm pie visprgkm. Visprinanas proces oti liela loma ir indukcijai (sk. dedukcija un indukcija).

pau nematerilu spku eksistenci, kuri nosaka dzvo sistmu specifiku. Viens no ievrojamkajiem vitlisma prstvjiem ir Dris.

vitlisms mcba par dzvbas kvalitatvo atirbu no nedzvs dabas, par

Analtisks filozofijas prstvis. Bija saistts ar ar Vnes pulciu. Uzskatja, ka galvenais filozofijas uzdevums ir valodas loisk analze, balstoties uz verificjambas principu.

Vitgenteins Ludvigs (1889 - 1951) austrieu filozofs un loiis.

apgaismbas prstvis. G.V. Leibnica filozofijas populariztjs un sistematiztjs. Pirmais skaidri un neprprotami nodalja teottisks un jutekliski emprisks zinanas. Cents izstrdt visuaptverou zinanu sistmu. Atzina teleoloiju, domjot, ka esambas harmoniju nosaka Dieva nospraustie mri. Aizstvja apgaismotu monarhiju.

Volfs Kristins (1679 - 1754) vcu filozofs. Racionlisma un agrns

124

gs. apgaismbas prstvis. Noraidja Dekarta mcbu par dvseli un iedzimtajm idejm. Par visu zinanu avotu uzskatja juteklisko pieredzi. Atzina, ka apzia ir matrijas atribts. Stvja deisma pozcijs. Izstrdjis mcbu par dabisko morli, kuru radot cilvka sabiedriskie instinkti. Ieviesa terminu "vstures filozofija". Piedaljies darb pie Didro "Enciklopdijas jeb zintu, mkslu un amatu skaidrojos vrdncas". Par saprtgu valsts iekrtu uzskatja monarhiju ar apgaismotu valdnieku priekgal. Kop ar Didro visvairk ietemkjis sava laika sabierisko domu.

Voltrs (1694 - 1778) franu filozofs, vsturnieks un rakstnieks. Izcils 18.

Bhners, K. Fogts, J. Moleots u.c.) c pret filozofiskajm mcbm, kas atzst gargus esambas pirmclous, jo sevii pret vcu klasisko filozofiju, btiskas filozofijas atzias reducja uz dabaszintniskiem skaidrojumiem. Vii, piemram, domja, ka apzia ir tikai fizioloisku procesu rezultts un izpauas vielisk, jutekliski tveram form.

vulgrais materilisms filozofijas virziens. virziena prstvji (L.

vienpusgi prspljot atseviu sabiedrbas ekonomikas, politikas, ideoloijas u.c.) nozmi.

vulgrais socioloisms vulgarizts socilo pardbu skaidrojums,


attstbas faktoru

(tehnikas,

valodnieks. Uzskatja, ka gargs dzves centr ir griba. Bija prliecints, ka saretas psihisks pardbas var izptt tikai ar kultrvsturisko metodi. Ptjis tautu psihi, ar to aizskot socilo psiholoiju. Domja, ka valoda ir viena no kolektvs gribas jeb tautas gara izpausmes formm. Izzias procesu sadalja trijs pakps: ikdienas dzv sastopamaj jutekliskaj izzi, uz specilajm zintnm balsttaj izzi un filozofiskaj izzi. Esambu definja k gargu, ar gribu apvelttu vrtbu sistmu.

Vunts Vilhelms (1832 - 1920) vcu psihologs, filozofs, fiziologs un

Stoicisma skolas izveidotjs. Filozofij izra trs daas: loiku, fiziku un tiku. Domja, ka pasaule ir dzvs organisms, ka t rodas no uguns un periodiski priet ugun. tikas jom uzskatja, ka gudrajam jpilda izraudztais pienkums, jizjt pilnga neatkarba no pasaules, nav jpievr uzmanba ne savm, ne citu cieanm, viendi jizturas pret visiem cilvkiem.

Znons (starp 336 un 332 - starp 264 un 262 p.m..) sengrieu filozofs.

eletu skolas prstvjiem. Pzstams ar savm aporijm. Uzsvra formli loisks domanas lomu izzi, noniecinot juteklisk vrojuma nozmi.
125

Znons Elejietis (ap 490 - 430 p.m..) sengrieu filozofs. Viens no

ievrojamkajiem dzves filozofijas prstvjiem. Izstrdjis mcbu par jaunrades tradiju, kuras pamat ir mg pretruna starp radoo dzves pulsciju un satinguajm kultras formm. Pamatojis formlo socioloiju, uzskatot ka t pt nemaingas cilvku mijiedarbbas formas. Pievrsies kultras filozofijai un socilajai psiholoijai.

Zimmels Georgs (1858 - 1918) vcu filozofs un sociologs. Viens no

loiski pierdms, praks prbaudms izzias rezultts; adekvts esambas atspoguojums (sk. atspoguoana), kas veido katras prliecbas, zintnes, hipotzes un teorijas konkrto saturu.

zinanas informcijas kopums, ko persona apguvusi savas dzves laik;

zintne vsturiski nosacts teortisko zinanu ieguves, organizcijas un stenoanas veidu un pamienu kopums; viena no gargs dzves nozarm. Katra zintne sastv no teorijas un tai atbilstoas metodoloijas.
nozari izveidojusies 20. gs. 60. gados. Pt zintnes attstbas un funkcionanas likumsakarbas, zintnes un citu socilu un gargu procesu un pardbu mijiedarbbu.

zintniecba zintne par zintni, scientioloija. Par patstvgu ptniecbas

un filozofs. Neokantisma prstvis. Par sabiedrbas attstbas pamatfaktoru uzskatja prmaias cilvka psih.

Zombarts Verners (1863 - 1941) vcu ekonomists, sociologs, vsturnieks

galvenajiem prstvjiem. Uzsvra, ka galvenais filozofijas uzdevums ir atdzvint Akvnas Toma mcbu, kas ir mga filozofija un risina esambas problmas. Jauno filozofiju, kas skusies no Renesanses laikmeta, atzina par neprtrauktu maldu virkni. Akcentja filozofijas un ticbas harmoniju, domja, ka zintnes, filozofijas un reliijas patiesbas dados lmeos vsta vienu un to pau.

ilsons Etjns Anr (1884 - 1978) franu filozofs. Viens no neotomisma

126

Rate