Rokasgrāmata "Mēs Demokrātijā" - II Izdevums

LGA STAFECKA
MS DEMOKRTIJ
Sabiedrbas par atkltbu Delna sadarbbas partneris publikcijas sagatavoan Frdriha Eberta fonds.
Darbbu atbalsta Islande, Lihtenteina un Norvija EEZ finanu mehnisma un Norvijas finanu mehnisma ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedrbas integrcijas fonda starpniecbu.
Sabiedrba par atkltbu DELNA
Autore: Lga Stafecka Sagatavoan piedaljs: Daiga Rutka, Aiga Grine, Ieva Beitika, Laura Kornete Fotogrfijas: Arnis Balus Literr redaktore (1. redakcijai): Iveta Keia Dizains: Ieva Jerohina Makets 2.izdevumam: Maija Gailia
1. izdevums 2005, Sabiedrba par atkltbu Delna 2. izdevums 2010, Sabiedrba par atkltbu - Delna
s publikcijas 1. redakcija sagatavota ar Nderlandes vstniecbas MATRA/ KAP programmas atbalstu projekta Demokrtija un vlanu tiesbu izgltba ietvaros
s publikcijas 1. redakcija sagatavota ar Eiropas Savienbas finansilu atbalstu projekta Pavaldbu un iedzvotju sadarbbas veidoana pretkorupcijas jom (nr. 2002/000-590-01-02/Mic68/13) ietvaros. Par publikcijas saturu pilnb atbild Sabiedrba par atkltbu - Delna, un tas nevar tikt uzskatts par Eiropas Savienbas oficilo viedokli.
SATURS
IEVADS.............................................................................................................................................................................................................5 DEMOKRTIJA K TIESBU SISTMA. CILVKA TIESBAS ............................................................................................7 1. Indivdu tiesbas.......................................................................................................................................................................................7 2. Pilsonisks un politisks tiesbas.....................................................................................................................................................9 3. Ekonomisks un socils tiesbas ...............................................................................................................................................11 Brvba nav patvaa...................................................................................................................................................................11 Kda sabiedrba, tda valsts vara. Cilvka pienkumi......................................................................................... ..11 Vai korupcija apdraud cilvktiesbas?...... ................................................................................................................... ...12 DEMOKRTIJA K VALDANAS FORMA. LABA PRVALDBA.........................................................................15 4. Valsts loma un varas dalanas princips ..................................................................................................................................15 Varas dalanas princips ........................................................................................................................................................16 Divas prvaldes formas.........................................................................................................................................................16 5. Likumdevja vara ................................................................................................................................................................................17 K tiek veidota likumdevja vara? ................................................................................................................................... 17 Ko dara likumdevja vara?...................................................................................................................................................17 Deputtu atbildba ..................................................................................................................................................................18 K notiek likumu pieemana?..........................................................................................................................................19 K tiek organizts darbs parlament? ........................................................................................................................... 20 Kad sargsuns kst par kramplauzi? ................................................................................................................................21 6. Izpildvara..................................................................................................................................................................................................23 Ministru kabinets. .....................................................................................................................................................................23 Pilnvaras un pienkumi .........................................................................................................................................................24 Valsts prezidents.......................................................................................................................................................................24 Birokrtija......................................................................................................................................................................................24 Jdzieni: birokrtija, civildienests, ierdnis, amatpersona .................................................................................. .24 Valsts prvaldes principi .......................................................................................................................................................25 Ierdu tika...............................................................................................................................................................................26 Izpildvara un korupcija ..........................................................................................................................................................26 7. Tiesu vara................................................................................................................................................................................................27 Kur tiek spriesta tiesa? ............................................. ..............................................................................................................28 Tiesu darbbas principi ............................................ ..............................................................................................................29 Vai likums vienmr visiem ir viens? ................................................................................................................................ 30 8. Pavaldbas..............................................................................................................................................................................................30 Kas ir pavaldbas? ....................................................................................................................................................................30 Kas ir pavaldbu funkcijas? ..................................................................................................................................................31 Pavaldbu lmei ......................................................................................................................................................................31 Latvijas pavaldbas ..................................................................................................................................................................32 Pavaldbas institcijas............................................................................................................................................................32 Kur pavaldbas em naudu?..............................................................................................................................................33 Pavaldba un korupcija ........................................................................................................................................................34 Kopsavilkums ..............................................................................................................................................................................34
SATURS
POLITISKS PARTIJAS UN VLANAS ................................................................................................................................37 9. Politisks partijas .................................................................................................................................................................................37 Partiju organizcija ...................................................................................................................................................................38 Partiju finansana ...................................................................................................................................................................38 Partiju sistmas ..........................................................................................................................................................................39 Latvijas politisks partijas......................................................................................................................................................39 Partiju iekj struktra.........................................................................................................................................................40 Partiju ienkumi.........................................................................................................................................................................40 10. Vlanas ..............................................................................................................................................................................................41 Vlanu funkcija ......................................................................................................................................................................41 Vlanu sistmas ....................................................................................................................................................................42 Saeimas vlanas ....................................................................................................................................................................43 Kas drkst piedalties vlans?. .......................................................................................................................................43 Kas drkst kandidt vlans? ..........................................................................................................................................43 Vlanu diena ..........................................................................................................................................................................44 Priekvlanu kampaa ......................................................................................................................................................44 Apmaksta demokrtija vai godga konkurence? ............................................................................................... 44 Priekvlanu kampau ierobeojumi........................................................................................................................................47 PILSONISK SABIEDRBA. ATBILDGS PILSONIS ............................................................................................................50 11. Pilsonisk sabiedrba .......................................................................................................................................................................50 Pilsonisks sabiedrbas loma...............................................................................................................................................51 Pilsonisks sabiedrbas izpausmes ................................................................................................................................... 51 Intereu grupas ..........................................................................................................................................................................52 Sabiedrisks kustbas ..............................................................................................................................................................53 Plasazias ldzeki ....................................................................................................................................................................54 12. Pilsonisk sabiedrba Latvij .......................................................................................................................................................55 Sabiedrbas ldzdalba .............................................................................................................................................................55 Vlanas ......................................................................................................................................................................................56 Nevalstisks organizcijas un neformls grupas.................................................................................................... 57 Likumisk bze...........................................................................................................................................................................57 Trauksmes clji .......................................................................................................................................................................57 NOBEIGUMA VIET: VALSTISK GODAPRTA SISTMA. ....................................................................................61 KAS IR SABIEDRBA PAR ATKLTBU DELNA? .............................................................................................................63 BIBLIOGRFIJA ........................................................................................................................................................................................64
SATURS
IEVADS
Demokrtija ir biei dzirdts jdziens ikdienas saruns gan politiu vid, gan masu sazias ldzekos. Ko ms saprotam ar vrdu demokrtija? Uz o jautjumu vartu atbildt oti dadi.
sk atbilde ir tautvaldba, miljonitautas vara. Latttad vij dzvo nedaudz vairk k 2 iedzvotju, kuriem ir atirgas intereses un vajadzbas. K gan vii sptu valdt? im nolkam iedzvotji ievl prstvjus, kuri tiek uzskatti par vispiemrotkajiem. Maldgs ir uzskats, ka ldz ar prstvju ievlanu paiem iedzvotjiem vairs nav jrpjas par sabiedrbas lietm. Grmata Ms demokrtij ne tikai izskaidro galvenos demokrtiskas valsts darbbas principus, bet ar norda, ka neatkargi no t, vai ms esam kdas partijas vai intereu grupas biedri, masu sazias ldzeku prstvji, deputti, maza pagasta iedzvotji, aktieri, rakstnieki, pensionri, zemnieki, uzmji, studenti, katram no mums ir tiesbas piedalties valsts prvaldan un pieemt kopjus lmumus, kur vairkuma viedoklis iegst likuma spku. Dalba lmumu pieemanas proces ne vienmr izpauas tiei. T var bt cilvku iesaistans intereu grups, politiskajs partijs un sadarbba ar masu informcijas ldzekiem. T var izpausties k demonstrcijas iels, vstule saviem prstvjiem vai piedalans sabiedriskajs apsprieds. Demokrtija ir valsts prvaldanas forma, kur vlti prstvji vada valsti, vienlaikus nodroinot sabiedrbas ldzdalbu lmumu pieemanas proces, lai panktu valsts darbbu sabiedrbas interess.
Ms demokrtij ir ststs par atbildgas ldzdalbas demokrtiju, kuru veido trs galvens sastvdaas. Pirmkrt, demokrtiju vartu raksturot k tiesbu sistmu, kas auj ikvienam brvi paust savus uzskatus, piedalties sabiedriskaj un politiskaj dzv un brvi ievlt prstvjus, kuri prvalda sabiedrbu. Nodrointas cilvka pamattiesbas un brvbas ir balsts, uz kura tlk bvjama demokrtiska prvalde. Otrkrt, lai ikviens iedzvotjs vartu izmantot savas tiesbas, sabiedrbas prstvjiem ir jievro taisngas procedras un jstrd maksimli efektvi un atklti. Ttad demokrtija ir ar taisngu procedru ievroana un laba prvaldba. Trekrt, lai laba prvaldba btu iespjama, nepiecieama aktva un pastvga sadarbba ar tiem, uz kuriem valsts varas lmumi tiei attiecas, ttad iedzvotjiem. Demokrtija ir ne tikai valsts varas garanttas taisngas procedras, bet ar atbildgi pilsoi, kas uzrauga ievlto prstvju darbu un prot ar apvienoties, lai paldztu risint problmas savstarpji, kur valsts paldzba nav nepiecieama. Ttad demokrtija ir ar atbildgu pilsou paorganizans jeb pilsoniska sabiedrba. Demokrtija ir iespjama tikai tad, ja tauta, kas ir varas avots, ir aktvs dalbnieks lmumu pieemanas proces. Ja kds no ievltajiem prstvjiem prkpj
DEMOKRTIJA: CILVKA TIESBAS, TAISNGAS PROCEDRAS UN PILSONISKA SABIEDRBA

Cilvka tiesbas un brvbas
Laba prvaldba un taisngas procedras
Pilsoniska sabiedrba
IEVADS
ts dvto uzticbu, lai gtu privtu labumu, tad demokrtija ir btiski apdraudta, jo vairs nevalda labi zinmais princips viens likums, viena taisnba visiem. Grmat Ms demokrtij, izvrtjot katru pieminto demokrtijas sastvdau, tiek apskatti ar galvenie korupcijas draudi, kas vartu rasties vai kas pastv noteiktaj sfr, k ar o draudu ietekme uz demokrtiju. Korupcija ir uzticts varas aunprtga izmantoana privta labuma ganai. Korupcijas risks ir augsts, ja persona, kas pieem lmumus, var to izdart vienpersoniski vai slepeni un tai nav pienkuma atskaitties par savu rcbu sabiedrbai. Korupcijas risku mazinan liela nozme ir ne tikai dadm specilm kontroles institcijm, bet ar sa-
biedrbai. Katra indivda persong izvle, k rkoties saskarsm ar korupciju, veido du izvu summu, t zmjot ar kopjo demokrtijas ainu. Korupcija demokrtij liecina par demokrtijas defictu. Td indivda atbildga rcba var nostiprint gan taisngu institciju un procedru pastvanu, gan katra cilvka iespjas izmantot savas tiesbas un brvbas pc vienldzgiem noteikumiem. Ms demokrtij ir informatvs izdevums, kura mris ir sniegt su ieskatu demokrtijas galvenajos darbbas principos, k ar demokrtijas un korupcijas attiecbs. Izdevumu veido etras nodaas: Demokrtija k tiesbu sistma; Demokrtija k valdanas forma; Politisks partijas un vlanas un Pilsoniska sabiedrba.
KORUPCIJAS FORMULA1 Korupcija = monopols + rcbas brvba - atbildba
Klitaargd R., Maclean Abaroa R., Parris H.L. Corrupt Cities. A Practical Guide to Cure and Prevention. Oakland, California: ICS Press, 2000, p. 26.
IEVADS
1.
DEMOKRTIJA K TIESBU SISTMA. CILVKA TIESBAS

Visi cilvki piedzimst brvi un vienldzgi sav cie un tiesbs. Viiem ir saprts un sirdsapzia, un viiem citam pret citu jizturas brlbas gar.
Cilvka tiesbas un brvbas irVisprj cilvktiesbu noteiktas Apvienoto Nciju Organizcijas (ANO)
2
deklarcij. o deklarciju ir parakstjuas vairk nek 130 pasaules valstis, ar Latvija. Katram cilvkam ir tiesbas uz dzvbu, brvbu, personas, apzias un domu brvbu, vrda brvbu, pulcans un biedroans brvbu, k ar daudzas citas tiesbas tikai tpc, ka vi ir cilvks - un s tiesbas neviens nevar atemt. Tiesbas tiek iegtas, cilvkam piedzimstot, td ts mdz dvt ar par dabiskajm tiesbm. Vartu teikt, ka tiesbas padara ms brvus paiem attstties un veidot sev tkamu vidi, kur dzvojam. Parasti tiesbas pilda aizsargfunkciju, pasargjot ikvienu indivdu no valsts un ldzpilsou iejaukans via brvbas teritorij. Ttad tiesbas ir indivda imunitte. Tiesbas vartu raksturot ar k privilijas indivdam paam brvi izpausties un sevi pilnveidot sabiedriskaj un politiskaj dzv. Tomr tiesbas uzliek ar pienkumu. Msu tiesbas vienlaicgi ir saisttas ar citu cilvku pienkumiem. Piemram, tiesbas uz izgltbu citiem uzliek par pienkumu mums s tiesbas nodroint3. Ldzgi mums paiem ir pienkums rkoties t, lai ar citi cilvki vartu netraucti stenot savas tiesbas un viu brvba netiktu ierobeota. Tiesbm ir rkrtgi liela nozme ikviena cilvka dzv. Kda saistba ir cilvka tiesbm un demokrtijai? To vartu saldzint ar noslgtu apli, kur cilvka tiesbas veido demokrtiju, bet demokrtija garant cilvka tie2
sbas. Cilvka tiesbas bs efektvas tad, ja ts bs nodrointas dzv. To savukrt var garantt tikai tad, ja valsts vara ir balstta uz likuma spku. Demokrtija nodroina, ka cilvki var tlk attstt savas tiesbas, jo var brvi veidot likumus un kontrolt valsts varu. T, piemram, cilvks var izmatot tiesbas pulcties un paust savu viedokli tikai tad, ja viu td neapdraud valsts vara. Demokrtisks sabiedrbs ir viena no svargkajm brvbm, jo td veid notiek savstarpja viedoku apmaia: valsts varas prstvji uzzina sabiedrbas viedokli, bet sabiedrba ietekm valsts varas darbbu, tdjdi stenojot savu kontroli pr valsts varu. Cilvka tiesbas var iedalt trs galvenajs grups: indivdu tiesbas; pilsonisks un politisks tiesbas; socils un ekonomisks tiesbas.
1. Indivdu tiesbas
Ikvienam indivdam ir tiesbas uz dzvbu, brvbu un personas neaizskarambu, tiesbas brvi prvietoties un paust savus uzskatus, tiesbas uz apzias brvbu un vrda brvbu. Ttad ikviens pats ir tiesgs izvlties dzvesvietu, reliisko piederbu vai nodarboanos, un neviens via s tiesbas nevar liegt. Viena no pamatbrvbm demokrtisk sabiedrb ir vrda brvba, no kuras izriet daudzas citas brvbas. Vrda brvba ietver divas galvens sastvdaas: tiesbas uz saviem uzskatiem un tiesbas iegt un izplatt informciju. Katram ir tiesbas veidot savu viedokli un to brvi paust, un valsts institcijas nedrkst par to o cilvku sodt, ietekmt vai vajt. Ldzgi ir ar ar informcijas ieganu un izplatanu. Tiesbas pieprast un iegt valsts prvaldes rcb esoo informciju ir svarga politisko tiesbu daa. Lai sabiedrba vartu kvalitatvi ldzdarboties valsts prvaldes darb, tai ir jbt pietiekami informtai par valsts prvaldes lmumiem, piemram, par budeta ldzeku izlietojumu, teritorijas plnoanu, rpoliti-
ANO ir starptautiska organizcija, kas dibinta 1945. gad ar mri stiprint mieru un starptautisko sadarbbu un paldztu risint ekonomisks, socils, kultras un citas problmas, k ar veicint cilvka pamattiesbu un brvbu ievroanu. Ts apraksttas ANO Visprj cilvktiesbu deklarcij, kas pieemta 1948.gad. Latvija kuva par ANO dalbvalsti 1991.gad un ir parakstjusi ar minto deklarciju. (Ar pilnu deklarcijas tekstu latvieu valod iespjams iepazties: http://www.humanrights.lv/doc/ vispaar/vispcd.htm) Waldron Jeremy. The Philosophy of Rights. In An Encyclopaedia of Philosophy. Routledge, 1988, p.727.
DEMOKRTIJA K TIESBU SISTMA CILVKA TIESBAS
LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSM NOTEIKTS CILVKA PAMATTIESBAS: Indivdu tiesbas: Visi cilvki Latvij ir vienldzgi likuma un tiesas priek. (91.pants) Ikviens var aizstvt savas tiesbas un likumisks intereses taisng ties. Ikviens uzskatms par nevaingu, iekams via vaina nav atzta saska ar likumu. (92.pants) Ikviena tiesbas uz dzvbu aizsarg likums. (93.pants) Ikvienam ir tiesbas uz brvbu un personas neaizskarambu. Nevienam nedrkst atemt vai ierobeot brvbu citdi k tikai saska ar likumu. (94.pants) Valsts aizsarg cilvka godu un cieu. Spdzinana, citda cietsirdga vai cieu pazemojoa izturans pret cilvku ir aizliegta. (95.pants) Ikvienam ir tiesbas brvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, rpus Latvijas atrodas valsts aizsardzb, un viam ir tiesbas brvi atgriezties Latvij. (98.pants) Ikvienam ir tiesbas uz domas, apzias un reliisks prliecbas brvbu. Baznca ir atdalta no valsts. (99.pants) Pilsonisks un politisks tiesbas: Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesbas likum paredztaj veid piedalties valsts un pavaldbu darbb, k ar pildt valsts dienestu. (101.pants.) Ikvienam ir tiesbas apvienoties biedrbs, politisks partijs un cits sabiedrisks organizcijs. (102.pants) Valsts aizsarg iepriek pieteiktu miermlgu sapulu un gjienu, k ar piketu brvbu. (103. pants) Ikvienam ir tiesbas likum paredztaj veid vrsties valsts un pavaldbu iestds ar iesniegumiem un saemt atbildi pc btbas. Ikvienam ir tiesbas saemt atbildi latvieu valod. (104.pants) Ekonomisks un socils tiesbas: Ikvienam ir tiesbas uz paumu. paumu nedrkst izmantot pretji sabiedrbas interesm. (105.pants) Ikvienam ir tiesbas brvi izvlties nodarboanos un darbavietu atbilstoi savm spjm un kvalifikcijai. (106.pants) Ikvienam darbiniekam ir tiesbas saemt veiktajam darbam atbilstou samaksu, kas nav mazka par valsts noteikto minimumu, k ar tiesbas uz iknedas brvdienm un ikgadju apmakstu atvainjumu. (107.pants) Strdjoajiem ir tiesbas uz koplgumu, k ar tiesbas streikot. Valsts aizsarg arodbiedrbu brvbu. (108.pants) Ikvienam ir tiesbas uz socilo nodroinjumu vecuma, darbnespjas, bezdarba un citos likum noteiktajos gadjumos. (109.pants) Valsts aizsarg cilvku veselbu un garant ikvienam medicnisks paldzbas minimumu. (111.pants) Ikvienam ir tiesbas uz izgltbu. Valsts nodroina iespju bez maksas iegt pamatizgltbu un vidjo izgltbu. Pamatizgltba ir obligta. (112.pants)
1. ATTLS. DEMOKRTIJA UN TIESBAS
Ekonomisks un socils tiesbas CILVKTIESBAS
Pilsonisks un politisks tiesbas
Politisks institcijas DEMOKRTIJA
Avots: Beetham David. Democracy and Human Rights. Blackwell Publishers, 1999, p.94.
kas un citiem lmumiem. Turklt valsts prvaldei ir jnk cilvkiem pret un laikus jsniedz informcija, kas ir btiska sabiedrbai, nodroinot brvu piekuvi prvaldes rcb esoajiem dokumentiem, lmumu pieemanas procesam un citm aktivittm. Informcijas atkltbas princips auj indivdiem ne tikai piedalties valsts prvaldes darb, bet ar stenot uzraudzbas tiesbas pr valsts prvaldes darbbu, tdjdi paaugstinot ts kvalitti. No informcijas, ko sabiedrba saem, veidojas cilvku attieksme pret valsts prvaldi un priekstats par savu lomu taj. Vrda brvbas ietver ar preses brvbu - vienu no svargkajiem principiem, kas atir demokrtiskas sabiedrbas no nedemokrtiskm. Preses brvba garant valsts neiejaukanos plasazias ldzeku darbb, proti, sazias ldzeki bauda pilngu brvbu iegt un izplatt informciju. (Par plasazias ldzeku darbbas principiem plak lasiet 4. noda). Cilvka pamattiesbas, tai skait ar vrda brvba, Latvijas Republikas (LR) Satversm tika iekautas tikai 1998.gad. Satversmes 100.pants paredz, ka ikvienam ir tiesbas uz vrda brvbu, kas ietver tiesbas brvi iegt, paturt un izplatt informciju, paust savus uzskatus. Cenzra ir aizliegta. Vrda brvba nenozm visatautbu savos izteikumos, td paos gadjumos t var tikt ierobeota: kad t prkpj citas indivda tiesbas, piemram, tiesbas saglabt savu privto un imenes dzvi noslpum, vai kad tiek aizskarta indivda ciea un gods. dos gadjumos valstij ir pienkums pasargt indivdu no ldzpilsou un plasazias ldzeku aizskruma.
gan tie, gan netie veid. Tie ldzdalbas forma ir indivda aktva iesaistans tautas nobalsoan (referendum) un darbs valsts prvaldes institcijs, savukrt netie piedalans vlans.4 Vlanu tiesbas ir vienas no galvenajm politiskajm brvbm. Pamatojoties uz m tiesbm, iedzvotji var brvi izvlties prstvjus valsts un pavaldbu darb un ir viens no demokrtiskas valsts pamatelementiem. Td svargi, lai vlanas btu godgas, proti, piedaloties vlans, kandidtiem jbt vienldzgiem noteikumiem un vltju balsm vienldzgam svaram. (Par demokrtiskm vlanm vairk lasiet 3.noda). Pagaidm piemints tiesbas - tiesbas piedalties tautas nobalsoan, vlans un ieemt amatu likumdoanas vai administratvajs institcijs - parasti skar tikai tos cilvkus, kuriem ir visciek saikne ar valsti, proti, pilsous. Amatus, uz kuriem is noteikums valsts prvald attiecas, nosaka likums. Tau neatkargi no pilsonbas visiem cilvkiem ir dota pulcans un biedroans brvba: tiesbas paust savu viedokli un pankt intereu ievroanu, apvienojoties sabiedrisks organizcijs, piedaloties sapulcs, organizjot paskumus, mtius, piketus utt. Izmantojot savas tiesbas, indivdi var aktvi iesaistties lmumu pieemanas proces un paust savu nostju, aizstvt savas un sev ldzgo intereses. K redzams 1.attl, pilsonisks un politisks tiesbas kop ar politiskajm institcijm veido demokrtiju. Demokrtisks sabiedrbs valsts var tikt prvaldta tikai tad, ja s tiesbas tiek garanttas visiem sabiedrbas locekiem, jo tdjdi indivdi steno savas kontroles tiesbas pr valsts varas institcijm. Ldz ar to demokrtija ir tiesbu sistma, kuras ietvaros cilvki, izmantojot savas tiesbas, piedals valsts prvald.
4
2. Pilsonisks un politisks tiesbas

Ar vrda brvbu ciei saisttas politisks un pilsonisks tiesbas. Ts ir tiesbas iesaistties valsts prvald un vlanu tiesbas. Savas tiesbas indivds var izmantot
Mits Mrti. Tiesbu katalogs. Grm.: Cilvktiesbas pasaul un Latvij. Red. I.Ziemele. Rga: SIA Izgltbas soi, 2000. 84-85.lpp.
Tomr pilsonisks un politisks tiesbas cilvks var izmantot tikai tad, ja ir garanttas via individuls tiesbas, k ar ekonomisks un socils tiesbas. Cilvkiem ir jbt nepiecieamajiem minimlajiem ldzekiem, lai vartu pilnvrtgi izmantot savas poli-
tisks tiesbas. Piemram, lai iegdtos laikrakstu un uzzintu par jaunumiem valst un pasaul, ir vajadzga nauda. Tautas vara ir stenojama, ja katram cilvkam ir nodrointas relas iespjas izmantot savas tiesbas.
LIKUMS PAR SAPULCM, GJIENIEM UN PIKETIEM Dai organizanas nosacjumi: Sapulces var rkot gan telps, gan ar rpus tm, tau atirb no sapulcm rpus telpm, telps rkotjs sapulcs var piedalties tikai organizatoru uzaicintas personas. Sapulu, gjienu un piketu laik nodroinma brva pieeja un piebraukana valsts un pavaldbu iestdm, kuru tuvum notiek attiecgie paskumi, k ar o iestu droba un netraucta darbba; Pavaldba var izdot saistous noteikumus par sapulu, gjienu un piketu rkoanas krtbu un norisi atsevis viets. Pulcans vieta un gjiena marruts jizraugs t, lai pc iespjas mazk trauctu transporta un gjju kustbu; Minto paskumu laik aizliegts vrsties pret Latvijas Republikas neatkarbu, izteikt prieklikumus par Latvijas valsts iekrtas vardarbgu grozanu, aicint nepildt likumus, sludint vardarbbu, nacionlo un rasu naidu, klaju nacisma, faisma vai komunisma ideoloiju, veikt kara propagandu, k ar slavt vai aicint izdart noziedzgus nodarjumus un citus likumprkpumus. Sapulces, gjiena un piketa dalbniekam o paskumu laik ir aizliegts: turt pie sevis ierous vai citus priekmetus, kas pc sava rakstura ir paredzti vai var tikt piemroti miesas bojjumu nodaranai cilvkiem vai mantas bojanai; bt apgdtam ar pasvs aizsardzbas ldzekiem (iveri, kasku, bruuvesti u.tml.); slpt savu seju zem maskas; trpties formas trp vai tam ldzg trp, lai paustu noteiktus politiskos uzskatus; izmantojot bijus PSRS, Latvijas PSR un faistisks Vcijas karogus, erbous un himnas; veikt darbbas, kas ir pretrun ar tikumbu; rkoties td veid, kas rada draudus sapulces, gjiena vai piketa dalbnieku vai citu personu drobai un veselbai. Sapulu, gjienu un piketu laik jievro normatvie akti, kas reglament sabiedrisko krtbu. Pieteikuma iesniegana: Par sapulces, gjiena un piketa rkoanu organizatoram ir jiesniedz pieteikums pavaldbai, kuras administratvaj teritorij ir paredzts attiecgais paskums. Ja paskums notiek vairku pavaldbu administratvaj teritorij, pieteikums iesniedzams vism attiecgajm pavaldbm. Pieteikuma norakstu pavaldba nosta attiecgajai teritorilajai Valsts policijas struktrvienbai. Pieteikumu jiesniedz ne agrk k etrus mneus un ne vlk k 10 darbdienas pirms attiecg paskuma norises. Ja par notikumu, saistb ar kuru is paskums tiek rkots, objektvi nebija iespjams uzzint agrk k 10 darbdienas pirms t, pieteikumu par sapulces, gjiena vai piketa rkoanu iesniedz pc iespjas agrk, bet ne vlk k 24 stundas pirms plnot paskuma norises. Pieteikum jnorda da informcija: paskuma veids (sapulce, gjiens, pikets); paskuma mris; paskuma datums, skuma un beigu laiks; sapulces vai piketa vieta, gjiena marruts; plnotais dalbnieku skaits; kds atbalsts tiek lgts no pavaldbas un policijas, lai sekmtu paskuma netrauctu norisi; organizators (viens vai vairki) un tlrua numurs, pa kuru var sazinties ar viu; paskuma vadtjs; paskuma vadtja palgi, k ar krtbas uzturtji. Iesniedzot pieteikumu, fizisk persona uzrda savu pasi, bet juridisks personas prstvis uzrda savu pasi un iesniedz juridisks personas pilnvaru iesniegt pieteikumu. Vism pieteikum mintajm personm jnorda vrds, uzvrds, personas kods un dzvesvieta, bet juridiskajm personm pilns nosaukums, juridisk adrese un reistrcijas numurs. Paskuma vadtjs un via palgi vienlaikus ar pieteikumu iesniedz paziojumu, ka vii uzemas atbildbu par likuma ievroanu paskuma laik.
10
3. Ekonomisks un socils tiesbas

Attl (1.attls) atspoguot cilvktiesbu un demokrtijas savstarpj saikne rda, ka demokrtij centrl loma ir pilsoniskajm un politiskajm tiesbm. Tomr cilvkam ir nepiecieami resursi, lai savas tiesbas vartu izmantot. Tpc, aplkojot demokrtiju k tiesbu sistmu, ekonomisks un socils tiesbas, k tiesbas uz darbu, paumu, izgltbu, socilo nodroinjumu (vecuma, darbnespjas, bezdarba u.c. gadjumos) un citas tiesbas, nevar tikt ignortas. Nodrointas iespjas cilvkiem iegt izgltbu vai atrast darbu ir btisks prieknoteikums viu labkljbai. Ja das tiesbas netiek nodrointas, apgrtintas ir iespjas izmantot ar pilsonisks un politisks tiesbas. Cilvks tiek gan socili, gan ekonomiski atstumts, un atstumtba ajs joms iet roku rok ar politisko atstumtbu5. Savukrt turgkie iedzvotji iegst priekrocbas izmantot savas tiesbas un ldz ar to ar iesaistties valsts prvald. Lai gan valstij ir jnodroina cilvka ciengi dzves apstki, turpmka savas labkljbas veidoana ir atkarga no paa indivda. Valsts iejaukans cilvka socils aprpes un ekonomisks labkljbas nodroinan dads demokrtisks sabiedrbs btiski atiras. Vartu teikt, ka pastv divi dadi valsts iejaukans modei. Viens no tiem ir socil demokrtija, kur valstij ir iziroa nozme cilvka labkljbas nodroinan. Proti, ar apjomgu nodoku ievkanu valsts indivdiem nodroina socilo aprpi un gd par ekonomisko stabilitti. Turpretim liberlajs demokrtijs valsts minimli iejaucas indivda socils un ekonomisks labkljbas nodroinan un no katra cilvka painiciatvas un aktivittes ir atkarga via socil un materil stabilitte. Tdjdi nevienldzba, kas veidojas indivdu starp, ir pau indivdu atbildba. Kur no iem modeiem darbojas konkrt valst, ir atkargs no sabiedrbas, kuras vairkums ir izries par vienu vai otru savas labkljbas garantanas veidu.
indivda brvba apdraud cita indivda brvbu. Lai nodrointu prjo sabiedrbas loceku drobu, tiesbas un saglabtu demokrtisko valsts iekrtu, indivdu pulcans un biedroans brvbas var tikt ierobeotas, piemram, liedzot organizt demonstrcijas vai sapulces. Tau mintie iemesli ir jinterpret iespjami auri, lai neierobeotu cilvka tiesbas paust savus uzskatus. Tpat ir ar ar vrda brvbas ierobeojumu, t var tikt ierobeota, ja tiek aizskarts citas personas gods un ciea.
Kda sabiedrba, tda valsts vara. Cilvka pienkumi

Valsts prezidents, ikviens deputts un ierdnis, stjoties darb, dod svingu soljumu godprtgi veikt savus pienkumus. Ar katrs iedzvotjs, piedaloties vlans, pau savu gatavbu ievrot likumus, kurus turpmk izstrds ievlt likumdevjvara. Ttad pilsonim ir ne tikai tiesbas un brvbas, bet ar pienkums pret valsts varu, kuras izveidoan pats ir piedaljies. Ldz ar to katra indivda pienkums ir makst nodokus, ievrot likumus un piedalties valsts drobas stiprinan un td veid rpties par visas sabiedrbas labkljbu. ANO VISPRJ CILVKTIESBU DEKLARCIJA, 29.PANTS: 1. Katram cilvkam ir pienkumi pret sabiedrbu, kur tikai ir iespjama via personbas brva un pilnga attstba. 2. Realizjot savas tiesbas un brvbas, katram cilvkam ir jpakaujas tikai likum noteiktiem ierobeojumiem, kuru nolks ir viengi citu cilvku tiesbu un brvbu piencgas atzanas un cieas nodroinjums un morles, sabiedrisks krtbas un visprjas labkljbas taisngu prasbu apmierinana demokrtisk sabiedrb. Sabiedrbas prstvjiem ir japzins, ka viu pau ieguldtajiem pliiem un veiktajm aktivittm ir nozmga loma demokrtijas attstb. Td indivda pienkums ir izmantot savas tiesbas un pilnveidot sevi aj zi, ko var pankt, aktvi iesaistoties sabiedriskaj un politiskaj dzv. Lai gan demokrtisks valsts lmumi tiek pieemti ar vairkuma atbalstu, ar mazkumam ir jnodroina vienldzgas tiesbas, td katra indivda pienkums ir respektt minoritu tiesbas.
Brvba nav patvaa

Demokrtisk valst katram indivdam pienkas dadas brvbas. T k ms dzvojam sabiedrb, kur katram indivdam ir tiesbas un brvbas, svargi ir ievrot ne tikai savas tiesbas, bet ar ldzpilsou tiesbas un brvbas. Brvba nav patvaa, t ir samrojama ar citu indivdu brvbu. Brvbas robeas skas tur, kur viena
5
Beetham David. Democracy and Human Rights. Blackwell Publishers, 1999, p.102.
11
Demokrtij ir svargi, lai cilvki vlans izdartu apzintu izvli. Lielaj kandidtu, partiju un to programmu dadb var viegli apjukt un nobalsot par pirmo atmi palikuo vrdu vai notict vilinokajam soljumam. Demokrtiska balsojuma pamat ir jbt zinanm par politiku, ko pilsonis ir uzkrjis, regulri sekojot deputtu un amatpersonu aktivittm, pieemtajiem lmumiem, balsojumiem par noteiktiem likumprojektiem, politiu nostjai dados jautjumos. Ikvienam cilvkam ir pienkums bt informtam par norism sabiedrb un politiskaj dzv. Tad ar tautas vltiem prstvjiem radsies nepiecieamba informt un prliecint sabiedrbu par savu darbbu, jo vii apzinsies, ka sabiedrba dai informcijai seko ldzi un em to vr. Demokrtija ir vislabvlgk vide, lai cilvks pats vartu noteikt savu dzvi. Izmantojot savas tiesbas un pildot pienkumus, katrs cilvks var stiprint demokrtiju.
papildu labumus sev vai sev tuviem cilvkiem, var btiski apdraudt cilvka tiesbas. Piemram, korupcija tiesu sistm var apdraudt katra indivda tiesbas uz taisngu tiesu un vienldzgu attieksmi tiesbu normu piemroan, kas rada nopietnas sekas demokrtijas attstbai kopum. Valsts pienkums ir cnties pret korupciju. Ja tas netiek darts, tad cilvka tiesbas un brvbas tiek apdraudtas vismaz trs aspektos7. Korupcija veicina diskriminciju. Neviena sabiedrbas grupa nav privileta, kas to padartu par prku valsts prvaldtju un iedzvotju sadarbb. Ja kda persona piedv vai pieprasa kukuli un to saem, kukudevjs automtiski kst vienldzgks saldzinjum ar citiem cilvkiem, kuriem ir tiei tdas paas tiesbas iegt noteiktu pakalpojumu. Korupcija kav pilnb izmantot ekonomisks, socils un kultras tiesbas. Labvlgki prieknosacjumi korupcijai ir tur, kur apgrozs vairk naudas ldzeku un kur sabiedrbai ir mazk iespju rpgi kontrolt ldzeku izlietojumu. Td valsts prvaldes institcijas dakrt tiecas atbalstt projektus, kuri ir finansili apjomgi k bvniecbas projekti, kas, iespjams, noteiktaj brd nav tik nepiecieami k, piemram, projekti, kuri vrsti uz bezdarba mazinanu utt. Korupcija noved pie vairku pilsonisko un politisko tiesbu aizskaranas. Piemram, vlanu tiesbas tiek btiski prkptas, ja netiek nodroints aizkltums vlanu procedr vai ar vltju balsis tiek nopirktas, lai panktu noteiktu politisku spku ievlanu. Visprjs cilvktiesbu deklarcijas 1.pant ir uzsvrta ne tikai cilvku vienldzba un brvba, bet ar brlbas gars, ttad savstarpj solidaritte, kas ir nepiecieama, lai panktu vienoanos un vairkuma atbalstu likumiem. Tau rkoans savtgs interess un aunprtga sabiedrbas dvts uzticbas izmantoana vai ar piemaksa par trumu var pilnb sagraut o solidaritti, ietekmjot ar demokrtijas kvalitti.
Vai korupcija apdraud cilvktiesbas?

Sabiedrb reti tiek uzdots jautjums par to, vai korupcija jelkd veid apdraud cilvktiesbas vai t ir tikai politiska un ekonomiska problma. Saska ar korupcijas jdziena skaidrojumu t ir sava amata stvoka izmantoana privtam labumam, kad persona gst sev papildu priekrocbas un ienkumus uz sabiedrbas rina. Diezgan biei runts par tdm zema lmea koruptvm darbbm k kukua maksana, lai apietu rindas slimncas operciju veikanai, lai brns vartu skt mcbas skol, vai ar naudas vai citu labumu doana mediiem, lai nodrointu labku pacientu aprpi. (Korupcijas lmeus sk. 2.attl.) Vairkum gadjumu kukulis tiek maksts par pakalpojumiem, kas patiesb kukua mjam btu jsniedz ar bez kukua. Kukudevjs maks nevis organizcijai vai institcijai, kas nodroina viam pakalpojumu, bet gan atseviai personai, kas steno kontroli pr pakalpojuma snieganu6. T saukt piemaksa par trumu (speed money tulk. no angu val.) tiek maksta, lai indivds btu dros, ka via tiesbas tiks garanttas saprtg laik. Mintie piemri var bt ar t dvt korupcija likuma ietvaros. Tau lielka apjoma kukuoana, kur valsts prvaldes amatpersonas izmanto savu dienesta stvokli, lai gtu
Cockcroft Laurence. Working Paper: Corruption and Human Rights: a Crucial Link. Berlin 19 October 1998.
Jayawickrama Nihal. Working Paper: Corruption A Violation of Human Rights? Sofia, 1-2 June, 1998.
12
2.ATTLS. POSTKOMUNISTISKS KORUPCIJAS TIPOLOIJA 1.lmenis Zema lmea administratv korupcija 1. Ierdu kukuoana, lai apietu likumu: - iedzvotju iniciatva; - ierda iniciatva; - ierdu grupas organizta izspieana. 2. Prregulana, slpana un dezorganizcija no ierdu puses: - lai izspiestu vairk kukuus; - lai iegtu lielku varu un kontroli. 3. Licencanas un inspekcijas pilnvaru nelietga izmantoana. 2. lmenis - Amatpersonu iedzvoans, valsts ldzeku izrdana privtm vajadzbm 1. Valsts ldzeku izmantoana privtm vajadzbm: - bonusi, slpts atalgojums; - luksus automanas, ceojumi, pieemanas, aprkojums utt.; - automanu, apartamentu, vasarncu un citu materilo vrtbu piesavinans. 2. Spekulana ar valsts ldzekiem: - paumu izprdoana; - biroju, aprkojuma izrana privtiem mriem; - valsts prvaldes darbinieku darbaspka izmantoana privt darb; - valsts uzmumu un pauma kvaziprivatizcija. 3. Nelikumga rcba un spekulana ar sabiedriskajiem paumiem un privatizciju: - biznesa novirzana sev un sev tuviem draugiem; - intereu konflikta ignorana; - kukuemana; - to likumu prkpana, kuri nosaka konkurjoas izsoles u.c. 4. Ietekmes uztiepana, manipulcija ar personla lmumiem: - iesaistans nepotism*, klientelism**, favortism; - labumu izspieana no pakautajiem vai amata pretendentiem u.c. 3. lmenis. Korupcijas tklu realizta valsts sagrbana 1. Valsts sagrbana, valsts institciju de facto premana: - valsts institciju izmantoana, lai vairotu savu bagtbu u.c. 2. Slepenu sadarbbas tklu izveide, slepeni vienojoties par koruptvm darbbm. 3. Vlanu un politisks konkurences grauana: - nelikumga kampau un partiju finansana; - slpto reklmu izmantoana. 4. Likumdevja varas izmantoana: - likumu prdoanaprivtm vajadzbm; - pretkorupcijas likumdoanas bloana; - apzinta vju likumu pieemana; - pienkuma prraudzt izpildvaru nepildana; - neefektva parlamentr izmeklana. 5. Tiesu sistmas korupcija: - labvlgu tiesu spriedumu prdoana; - daja vai nepatiesa izmeklana un apsdzana. 6. Auditanas, izmeklanas un prraudzbas varas aunprtga izmantoana. 7. Kompromitjou materilu vai draudu izmantoana politiska spiediena stenoanai. 8. Mediju korupcija.
* Nepotisms situcija, kad kda valsts amatpersona izmanto savas pilnvaras, lai nodrointu labvlbu radiniekiem. ** Klientelisms patrona un klienta attiecbas, kurs tiek nodrointi savstarpji ieguvumi un domin persong lojalitte. Avots: Karklins Rasma. The System Made Me Do It. Corruption in Post-Communist Societies. New York, London: M.E.Sharp Inc. 2005, p.25.
13
VRDA BRVBA JEB K ZVRI GJA PIKETT
2.
DEMOKRTIJA K VALDANAS FORMA. LABA PRVALDBA

Demokrtija ir politiska vara, kas nk no tautas, kur pati tauta prvalda sevi un prvalde balsts tautas interess.8 /A. Linkolns./ Ja demokrtija ir tautas valdanas forma, tad kd mums ir nepiecieama valsts un vltas varas institcijas? Kas veido varu un k t darbojas? Kdas ir tautas iespjas ietekmt varu? K sabiedrba mains, ja varas prstvji novirzs no savu pienkumu izpildes? aj noda meklsim atbildes uz uzdotajiem jautjumiem. Ttad, pirms uzskam spli, noskaidrosim ts noteikumus!
Ne vairkkrt. Demokrtijatikir zinmaj frz atkrvelti vrds tauta aj tojas msu pau vara, kur
sabiedrba nolgst savus aentus parlamenta un valdbas prstvjus, lai vii ts interess un savstarpj sadarbb prvaldtu valsti. Vltju un ievlto lgum ir iekauti noteikumi, kuros atruntas abu puu tiesbas un pienkumi, un abas puses apemas tos ievrot. Tie ir k sples noteikumi, kuriem visi sples dalbnieki pakaujas. Sples noteikumi nosaka msu brvbas robeas, lai ar savu rcbu ms neprkptu citu indivdu brvbu. Tas attiecas gan uz katru indivdu, gan ar uz ievltajiem prstvjiem un institcijm, kurs vii darbojas. Katram ir japzins, ka via rcba var ierobeot cita cilvka brvbu. T, piemram, nemaksjot nodokus, tiek prkptas ikviena tiesbas uz pilnvrtgu dzvi; prkpjot satiksmes noteikumus, tiek apdraudtas cilvka tiesbas uz dzvbu; liedzot piekuvi informcijai par valsts prvaldes darbu, tiek ierobeotas ikviena tiesbas uz vrda brvbu. Ttad katram no mums ir juzemas atbildba ne tikai par savu tiesbu izmantoanu, bet ar sples noteikumu ievroanu, lai citi cilvki vartu izmantot viu tiesbas. Spl parasti piedals vairki dalbnieki, un katra dalbnieka interess ir rpties, lai uz visiem attiektos viendi noteikumi. Ja kds no splmaiem uzskata, ka noteikumi ir pilnveidojami vai mainmi, tad par to viam ir jprliecina prjie dalbnieki. Taisngu sples noteikumu ietvaros pankts kompromiss ir viena no svargkajm demokrtijas iezmm. Demokrtija k valdanas forma balsts uz diviem btiskiem principiem. Pirmkrt, tauta ir varas avots, jo katrs no mums ievl savus prstvjus, otrkrt, prstvji, kuriem ms esam paudui uzticbu, nenovirzs no saviem amata pienkumiem un rkojas taisngi, vadoties tikai pc visas sabiedrbas, nevis dau cilvku privtm interesm.
4. Valsts loma un varas dalanas princips

Tagad ms zinm, ka demokrtija ir tautas vara, proti, tauta ir t, kas pati nosaka savu dzvi. Vartu rasties jautjums, kd tad ir nepiecieamas valsts prvaldes institcijas? Taisnba, Senaj Grieij un Rom pilsoi sapulcjs un sprieda valsts lietas, tomr tas bija iespjams tpc, ka pilstvalstis jeb polisas bija nelielas, ts veidoja apmram 50006000 pilsou. du pulcanos un polisas lietu lemanu sauc par tieo demokrtiju, kad pilsoi nepastarpinti piedals politik jeb sabiedrbas prvaldb. Msdiens vairs nav fiziski iespjams tik daudziem pilsoiem sankt un izlemt svargus jautjumus. Td tiek organiztas vienldzgas, aizkltas, periodiskas vlanas, kurs tauta ievl savus prstvjus aentus, kas turpmk prstvs ts intereses. Ievlto prstvju kopa veido likumdevja varu jeb parlamentu. Katram no mums ir savas vlmes un intereses, un, tm saduroties, rodas strdi. Ldzgi ir ar ar sabiedrbu, kas veidota no daudzm un atirgm intereu un socilajm grupm, kuru vlmes var btiski atirties. Valsts darbojas k strdu izldzintjs un intereu samrotjs, lai nerastos visu kar pret visiem. Ttad valsts nodroina krtbu, bet, lai o krtbu vartu uzturt, mums ir jziedo kda daa savas brvbas. Filozofi to nodvjui par dabisko lgumu, kur indivds sldz lgumu ar valsti: valsts apemas rpties par indivda drobu un labkljbu, bet indivds sola pa8
Democracy is government of the people, by the people, and for the people.
DEMOKRTIJA K VALDANAS FORMA LABA PRVALDBA
15
kauties ts noteikumiem. Turklt valsts rpjas ne tikai par to, lai ms valst justos pasargti no ldzcilvku aunprtgas rcbas, bet ar lai citas valstis nepakautu valsti briesmm. Citiem vrdiem, valsts garant ar rjo drobu un neatkarbu. Biei tiek lietots tds vrdu salikums k tiesiska valsts. Ko tas nozm? Vienkroti var teikt, ka tiesiska valsts ir tda valsts, kur likumam ir noteicoais spks, proti, gan ikviens valsts iedzvotjs, gan paas valsts institcijas pakaujas viengi likumam, kur stiprina cilvka neatemams tiesbas un paredz valsts un pilsoa atbildbas. Kas nodroina indivdu aizsardzbu pret valsts prlieku lielu iejaukanos? Lai politiu roks neatrastos visi groi, demokrtisks sabiedrbs tiek ievrots varas dalanas princips. is princips nozm, ka vara tiek sadalta pa vairkiem atzariem, kuri cits citu uzrauga un ldz ar to nepieauj cilvktiesbu prkpanu un varas koncentranos viens roks vai ts aunprtgu izmantoanu.
Parasti varas plru pamatfunkcijas ir apraksttas konstitcijs jeb valstu pamatlikumos. Katrs no plriem pirmm krtm pilda savas pas funkcijas, piemram, likumdevjs pieem likumus vai tiesa sprie tiesu. Bez iem pienkumiem varas atzari piedals ar kopg varas dalanas sistm, kur katras institcijas lmumi tiek savstarpji uzraudzti. Proti, katrs varas atzars ir pakauts cita atzara uzraudzbai un nevienam nepiemt absolta vara. Ar varas dalanas principu tiek nostiprintas cilvku tiesbas un brvbas, jo varu savstarpj uzraudzba nodroina divkru drobu, ka valsts prlieku neiejauksies indivda dzv un neizmantos cilvku dvto uzticbu savtgiem nolkiem. Sadalot varu vairks roks, tiek novrsta situcija, ka tie, kas likumus pieem, pai tos steno un strda gadjum tos izir.
Divas prvaldes formas

Pirms pievramies katra plra lomai, apskatsim divas galvens prvaldes formas, kas btiski ietekm pienkumu un atbildbu apjomu katrai no varm. Prvaldes pamatformas ir prezidentl demokrtija un parlamentr demokrtija. Btiskk atirba ir ietverta jau nosaukum, uzsverot varas institciju, kurai ir dominjo loma. T parlamentrs demokrtijs noteico ir likumdevja vara jeb parlaments, kas tiek ievlts ties vlans. Parlaments prstv sabiedrbu, veidojot izpildvaru un pieemot likumus. Savukrt prezidentls demokrtijs plaks pilnvaru loks ir prezidentam, kur, tpat k likumdevja vara, tiek ievlts ties vlans. Prezidents veido valdbu, kura par savu darbu atbild prezidentam. Ldz ar to vartu teikt, ka prezidentls demokrtijs prezidentam ir plas pilnvaru loks, jo prezidents ir valsts galva un vienlaikus ar valdbas vadtjs. Parlamentrajs demokrtijs s funkcijas ir pilnb noirtas. Parlamenta loma prezidentlaj iekrt ir saldzinoi mazka. Tomr, balsojot par budetu vai ar nosakot likumus, kuru ietvaros valdba darbojas, tas tik un t steno kontroles funkciju. Konfliktu gadjum prezidenta atcelanai ir paredzta specila procedra impments (impeach apaubt; tulk. no angu val.), kad parlaments vairkkrtji balso par prezidenta atcelanu. Atsevis valsts pastv ar jaukta sistma, kur savienoti gan parlamentrisma, gan prezidentlisma principi. Vltji ievl gan parlamentu, gan ar prezidentu.
Varas dalanas princips

Valsts varu var attlot k templi, kura plrus jeb atzarus veido trs varas. Pirmkrt, t ir godgs un vienldzgs vlans ievlta likumdevja vara. Otrkrt, t ir atklta un atbildga izpildvara. Trekrt, t ir neatkarga tiesu vara, kas ir brva no korupcijas un pakaujas viengi likumam, nevis aurm kdas grupas interesm.
3. ATTLS. VALSTS VARAS TEMPLIS
VALSTS VARA Likumdevja vara
Cilvka tiesbas un brvbas
16
Tiesu vara
Izpildvara
VALSTS IEKRTAS MODEI PARLAMENTRISMS Ministru kabinets

atbildgs ievl
PREZIDENTLISMS Valsts prezidents

ievl
nomin premjeru
Ministru kabinets jeb valdba

atbildgs veido
Parlaments
Ievl vienldzgs vlans
Parlaments
Prezidents
Ievl vienldzgs vlans
Vltji
Vltji
Lai gan prezidenta un valdbas vadtja pienkumi ir noirti, prezidents visai aktvi iesaists valdbas veidoan, kura ir atbildga ne tikai parlamenta, bet ar prezidenta priek. Latvija ir parlamentra republika, td turpmk, izvrtjot valsts varas plrus un to savstarpjs attiecbas, balstsimies uz pilnvaru un funkciju sadaljumu, kds ir parlamentrs demokrtijs.
Vlanas tiek organiztas periodiski, parlamentu ievlot uz noteiktu laiku. Latvij Saeimu ievl uz 4 gadiem. Tas garant iespju, ka ikviens no mums var novrtt savu prstvju darbbu un tdjdi ietekmt ar visu likumdoanas procesu kopum, mainot vai saglabjot nemaingu atbalstu noteiktam politiskajam spkam. Ar politiiem vlanas ir sava veida atskaite par padarto. Par vlanm plak lasiet 3. noda.
5. Likumdevja vara
Tiesisk valst ikviens valsts iedzvotjs pakaujas likumiem, un pc tiem sav darbb vads ar visas valsts prvaldes institcijas. Likumdevja vara jeb parlaments sabiedrbas intereses un vajadzbas prvr likumos. To izstrdes process ir visai laikietilpgs, jo, pirms likums tiek parlament pieemts, pie t strd plas institciju tkls. Lai sabiedrba vartu iesaistties likumu veidoan, ir jzina, k tiek stenota likumdoana, td ielkosimies galvenajos likumdevja varas darbbas principos.
Ko dara likumdevja vara?

Likumdevja varas pamatuzdevums ir veidot un pilnveidot likumus. Tau t nav vieng funkcija, ko likumdevja vara pilda. Parlamentrs demokrtijs likumdevjam k tiei vltai institcijai ir virkne citu svargu funkciju9: Prstvniecbas funkcija. Vlanas, kurs ievl parlamenta locekus, tiek organiztas pa vlanu apgabaliem. Parasti noteiktos apgabalos kandid im apgabalam labk zinmi deputtu kandidti. Ievltie deputti visbiek nk no vltjiem ldzgas socils vides un tdjdi labk zina o iedzvotju vlmes un vajadzbas. Turklt pastvgas tikans ar vietjiem iedzvotjiem nodroina iespju iedzvotjiem izklstt problmas, iebildumus un ierosinjumus, lai uzlabotu savu dzvi, bet prstvim ir jatskaits par ldz im paveikto. Ttad deputts ne
9
K tiek veidota likumdevja vara?

Demokrtisks valsts likumdevja vara ir augstkais varas nesjs, jo pilnvarojumu izdot likumus tas saem tiei no pilsoiem. Piedaloties vlans, pilsoi izsaka savu uzticbu un pieir pilnvaras saviem prstvjiem pieemt likumus visu iedzvotju vrd, vienlaicgi pauot savu gatavbu pakauties ievlto prstvju izstrdtajiem likumiem.
Loewenberg Gerhard, Patterson Samuel C. Comparing Legislatures. Lanham, New York, London: University Press of America. 1988, pp. 43-97.
17
tikai prstv iedzvotjus, bet veido pastvgu saikni ar viiem, lai uzzintu iedzvotju vajadzbas. Lderu ievlana. Parlaments apstiprina virkni amatpersonu, dadu valsts prvaldes institciju vadtjus. Kontroles funkcija. Likumdevja vara ievl izpildvaru jeb valdbu, un, ja ts darbs vairs neapmierina tautas prstvjus, parlamentam ir tiesbas valdbu atlaist. Turklt daudzs valsts parlamentam ir tiesbas iztaujt izpildvaras prstvjus, lai noskaidrotu viu rcbas vai bezdarbbas argumentus. Konfliktu novranas funkcija. Sabiedrbu veido indivdi ar atirgm interesm, kas daudzos gadjumos var bt pilngi pretjas. Td parlamentam k prstvniecbas institcijai ir rkrtgi nozmga loma, lai saliedtu dadas sabiedrbas grupas, kas maksimli apmierintu ts prstvju intereses. Likumdevjs to dara, izmantojot dadus instrumentus, piemram, pieemot likumus, kas skaidri nosaka uzvedbas standartus, kuriem sabiedrbai ir jpakaujas, vai apstiprinot budetu, kur ldzeki tiek sadalti noteiktm aktivittm, tdjdi atbalstot iedzvotju iniciatvas, prasbas vai, tiei pretji, neatbalstot aktivittes, kas vartu apdraudt cilvku brvbas.
Uzskaitts funkcijas liecina, ka parlamentam ir plas nozmgu pilnvaru loks. Td ievltajiem deputtiem ir jbt morli atbildgiem vltju priek, kas ir apliecinjui viiem savu uzticbu un pierui varu pieemt likumus sabiedrbas vrd.
Deputtu atbildba
Deputti biei vien gan plasazias ldzekos, gan publisks diskusijs tiek dvti par tautas kalpiem. is apzmjums visai preczi raksturo, kdm attiecbm btu jvalda deputtu un vltju starp. Deputtu pienkums ir kalpot tautai, kura ir ar varas avots. Lai gan ikviena deputta aktivittm ir btiska ietekme uz sabiedrbas priekstatu par parlamentu un demokrtiju kopum, Latvij katra deputta atbildbas lmenim netiek pievrsta pietiekami liela uzmanba. Deputtu galven atbildba ir ievrot tdas uzvedbas normas, kas rdtu priekzmi sabiedrbai par to, k jpakaujas likumiem, ko deputti pai ir piemui. Ja likumu veidotji neievro likumu, tad sabiedrbai zd uzticba likumdevja institcijai, un ldz ar to mazins paa likumdevja darbbas efektivitte.
LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMAI PIEIRTS FUNKCIJAS, KAS PAREDZTAS SATVERSM: 1) Likumdoanas funkcija. Bez Saeimas da funkcija pieder ar tautai, kas to var stenot, prstvot vismaz 1/10 dau vltju. Tiesbas ierosint likumprojektus ir ar Valsts prezidentam un Ministru kabinetam, k ar ne mazk k pieciem Saeimas deputtiem. Tas nozm, ka ikvienai aktvai sabiedrbas grupai vai personai ir iespjas iesaistties likumprojektu izstrd un ietekmt lmumu pieemanas procesu. 2) Ministru prezidenta un Ministru kabineta apstiprinana. Saeima apstiprina Valsts prezidenta nominto Ministru prezidentu un via izveidoto valdbu, kas turpmk ir atbildgi Saeimas priek. Saeima var uzteikt neuzticbu vai nu atseviam ministram, vai ar Ministru prezidentam. Ja neuzticba tiek izteikta atseviam ministram, tad pc ministra nomaias valdba turpina savu darbu, tau gadjum, ja neuzticba tiek izteikta Ministru prezidentam, jatkpjas visai valdbai. 3) Saeima apstiprina valsts budetu, ko apstiprinanai iesniedz Ministru kabinets. Ldz ar to Saeima nosaka ar valdbas darbu, jo valdba var rkoties ar valsts naudu tikai budet noteiktaj veid. 4) Saeima ievl Valsts prezidentu uz etriem gadiem, un tam ir nepiecieams ne mazk k 51 Saeimas loceka atbalsts. 6) Saeima apstiprina amat augstas amatpersonas, k enerlprokuroru, tiesneus, valsts kontrolieri, Korupcijas novranas un apkaroanas biroja vadtju, Latvijas Bankas prezidentu un citas augstks amatpersonas.
18
Viena no svargkajm likumdevja funkcijm ir prstvniecba. Katra deputta pienkums, pieemot likumus, ir prstvt visu valsti kopum, k ar to vltju intereses, kas ir uzticjui deputtam lemanas pilnvaras10. Tau, lai pilnvrtgi vartu prstvt vltjus, nepietiek tikai ar vlanu aktu, kur s pilnvaras tiek saemtas, bet juztur regulra saikne ar tautu. Sadarbba nodroinma, organizjot regulras tikans ar iedzvotjiem, noskaidrojot viu viedokli ne tikai pc tam, kad ir raduies iebildumi pret pieemtu likumu, bet ar rkojoties daudz aktvk, lai noskaidrotu iedzvotju vlmes un vajadzbas. Deputta pienkums ir rkoties atklti, balstties sav darbb tikai uz sabiedrbas kopjm interesm, nevis pakauties auras grupas dikttam vai privtiem savtgiem nolkiem. Deputtam vienmr jbt gatavam atskaitties par savu rcbu sabiedrbai un pamatot pieemtos lmumus. SAEIMAS DEPUTTA SVINGAIS SOLJUMS, UZSKOT PILDT SAVUS PIENKUMUS: Es, uzemoties Saeimas deputta amata pienkumus, Latvijas tautas priek zvru (svingi solu) bt uzticgs Latvijai, stiprint ts suverenitti un latvieu valodu k viengo valsts valodu, aizstvt Latviju k neatkargu un demokrtisku valsti, savus pienkumus pildt godprtgi un pc labks apzias. Es apemos ievrot Latvijas Satversmi un likumus.
(Saeimas Krtbas rullis. 3.(1). punkts)
rs, argument, kd ds likums btu jpieem, utt. Daudzs valsts pastv lobtju reistri, kas nodroina lobanas procesa atkltbu, ldz ar to sabiedrbai dod ar iespju izvrtt, vai deputts sav rcb nenovirzs no pienkuma prstvt sabiedrbas intereses. Latvij du lobtju reistru nav. Lai parlamenta loceki vartu netraucti pildt savas funkcijas, daudzs valsts viiem tiek pieirtas imunittes un privilijas. Satversm noteikt deputtu neaizskaramba nozm, ka deputtu nevar izdot administratvai sodanai un kriminlvajanai, pirms tam nav piekritis parlaments. Piemram, ja deputts ir prkpis atauto braukanas trumu, viu var sodt tikai tad, kad parlaments to ir atvis. das deputtu neaizskarambas mris ir nodroint parlamenta netrauctu funkcionanu un pasargt parlamenta locekli pret nepamatotm un politiski motivtm apsdzbm, kas pret to vrstas no izpildvaras puses, pai valsts, kur demokrtiskas institcijas vl tikai attsts. Deputts nekad nevar bt pilngi prliecints par savu palikanu amat ar pc nkamajm vlanm, tau viam ir jstrd, ticot, ka pastv liela iespja turpint o darbu11. da iespja nodroinma, atsaucgi sadarbojoties ar vltjiem un pildot visas likumdevjam piederos funkcijas vis sav pilnvaru laik, nevis tikai si pirms vlanm.
K notiek likumu pieemana?
Nereti parlamentos ir pieemti atsevii deputtu uzvedbu reguljoi noteikumi jeb tikas kodeksi, kuri uzsver normas, kdas prstvjiem jievro sav darbb. is uzvedbas cevedis nosaka deputtu darbbu gan pa lmumu pieemanas brd debats un diskusijs, gan attiecbs ar masu informcijas ldzekiem, gan ar sadarbb ar intereu grupm un lobijiem. Lobanu vienkroti vartu skaidrot k cilvka minjumu ietekmt politius sev svarg jautjum kdas intereu grupas vrd. Lobtji parasti izskaidro deputtiem kda likuma nozmi specifisks noza-
Likumu veidoan ir iesaistta visa valsts prvalde, savukrt parlament galvenokrt notiek debates, k ar deputtu balsojums. Lai likuma tapanas gait vartu ietekmt t saturu, sabiedrbai ir svargi zint, k likums top un virzs no institcijas uz institciju. Bez parlamenta un Ministru kabineta prstvjiem, k ar Valsts prezidenta likumus drkst ierosint iedzvotji, kas veido vismaz 1/10 vltju. Skotnji likumprojekts tiek izstrdts atbildgajs ministrijs, tad tas tiek iesniegts atbilstoaj Saeimas komisij, kur ministriju prstvji un deputti izskata atsevii visus piedvtos pantus. Pc tam par to sprie visi deputti Saeimas plenrsd. Likumu
10
Pc: Legislatures. Ed.by Philip Norton. Oxford University Press, 1990, p. 305.; Von Beume, Klaus. Parliamentary Democracy. Democratization, Destabilization, Reconsolidation 1789-1999. London: Macmillan Press 2000, pp. 72- 107.
11
Rose Ackerman, Susan. Corruption and Government. Causes, Consequences, and Reform. Cambridge University Press, p. 132.
19
4. ATTLS. LIKUMA PIEEMANAS PROCESS Darba grupa Valsts sekretru sanksme nosaka kompetents ministrijas MK komiteja Saskao ministriju viedokus
Kompetents ministrijas
Ministrija
Valsts prezidents (izsludina likumu ne agrk k 10 dienu laik un ne vlk k 21 dienas laik)
Saeima 3 lasjumi
Saeimas komisijas Teksta apstrde un izskatana pc btbas.
Saeimas prezidijs lemj par nodoanu komisijm un nosaka kompetento komisiju
Ministru kabinets
Likums stjas spk 14 dienas pc izsludinanas, ja nav noteikts cits termi
Likumdoanas iniciatva bez Ministru kabineta ir ar vismaz 5 Saeimas locekiem, Saeimas komisijai, vismaz 1/10 vltju un Valsts prezidentam
Noteikumi u.c. normatvie akti
Avots: K ietekmt likumu pieemanas procesu, izmantojot Saeimas un Ministru kabineta piedvtos informatvos resursus//Sabiedrba par atkltbu Delna.
noteikt laik izsludina Valsts prezidents, kuram ar pieder veto tiesbas likumu neizsludint. Likumu pieemanas procesa shm apskatma likumprojekta virzba (sk. 4.attlu).
K tiek organizts darbs parlament?

Parlaments nav tikai 100 deputti. Pie Saeimas strd ar Saeimas kanceleja, kas koordin likumprojektu virzbas gaitu, k ar virkne citu svargu institciju. Lai Saeima vartu pildt savus uzdevumus, darbs norisins Saeimas prezidij, k ar frakcijs un komisijs. Likumi tiek pieemti un apspriesti Saeimas sds. Saeimas Krtbas rullis nosaka, k jstrd msu parlamentam. Saeimas prezidijs. Darbu parlament vada Saeimas prezidijs, kas sastv no prieksdtja, diviem via biedriem, sekretra un via biedra. Prezidijs nosaka
gan su dienas, gan stundas, gan ar organiz plenrsu darba krtbu un pieem un atlai no darba Saeimas struktrvienbu vadtjus. Saeimas prieksdtjam ir svarga loma parlamenta darba organizan. Laika posm, kad Valsts prezidents neatrodas Latvij vai kdu iemeslu d nespj pildt savas funkcijas, via pienkumus veic Saeimas prieksdtjs. Saeimas sesijas. Likumu pieemana un apsprieana notiek trs periodos jeb sesijs: rudens, ziemas un pavasara sesij. Starp m sesijm pc Valsts prezidenta, Ministru kabineta vai tredaas deputtu prasbas var tikt sasauktas rkrtas sdes. Saeimas sdes ir atkltas ne tikai plasazias ldzeku prstvjiem, bet ikvienam interesentam, tau bez tiesbm publiski paust savu viedokli vai trauct sdes gaitu. Lai sd piedaltos, iepriek par to jpazio Saeimas kancelejai un jsaem caurlaide. Sdes tiek prraidtas tieraid
20
5. ATTLS. LIKUMA APSPRIEANAS UN PIEEMANAS GAITA PARLAMENT
1. lasjums
Plenrsd tiek atkltas debates, kur deputti likumu apsprie konceptuli, un pieemtais likumprojekts tlk nonk atbildgaj komisij. Gadjum, ja likumprojekts tiek noraidts, tad taj pa sesij bez grozjumiem to var iesniegt tikai ar 51 deputta parakstu.
2. lasjums
Plenrsd tiek nolasti atbildgs komisijas izstrdtie prieklikumi un sagatavotie atzinumi. Debates notiek tikai par atseviu projekta pantu vai t dau. Tam seko balsoana par katra panta punktu vai dau, pantu kopum vai pantu grupu, par kuru grozanu ir bijui prieklikumi vai par kuru deputtiem ir bijui iebildumi. Pc tam notiek balsoana par likumprojektu kopum. Noraidanas gadjum likumprojekts tiek atdots atbildgajai komisijai prstrdanai. Apstiprinanas gadjum atbildg komisija sagatavo likumprojektu 3. lasjumam.
3. lasjums
Debates notiek tikai par pantiem, par kuriem ir iesniegti prieklikumi, un Saeima balso par likumprojektu kopum.
radio, k ar pieraksttas un vlk ir izlasmas Saeimas mjas lap www.saeima.lv. Tdjdi ikviens var sekot ldzi likumu pieemanas gaitai. paos gadjumos sdes var bt ar aizkltas. Sds balsoana par likuma projektu prsvar notiek trs krts jeb lasjumos, tau var bt ar izmuma gadjumi, kad likums tiek caurskatts tikai divos lasjumos steidzambas krt (sk. 5.attlu). Likumprojekts uzskatms par pieemtu un kst par likumu, ja tas ir apspriests trijos lasjumos un par to nobalsojui plenrsd kltesoie deputti ar balsu vairkumu. Pc tam, kad likums Saeim ir pieemts, Satversme paredz, ka ne trk k 7 dienu un ne vlk k 21 dienas laik pc t pieemanas likumu paraksta un izsludina Valsts prezidents. Likums stjas spk 14 dienas pc t izsludinanas, kas Latvij notiek, likumu publicjot laikrakst Latvijas Vstnesis. Frakcijas un komisijas. Bez darba plenrsds Saeimas deputti darbojas ar frakcijs, komisijs un apakkomisijs. Frakcijas ir no viena saraksta ievlto deputtu grupa, kuru var izveidot ne mazk k pieci Saeim ievlti deputti. Katra frakcija saskao savu nostju par plenrsdes darba krtbas jautjumiem, un tai ir tiesbas izstrdt un iesniegt likumprojektus. Frakcijas izvirza savus prstvjus darbam komisijs. Komisijas
Saeim tiek izveidotas pa nozarm, un tajs parasti tiek izvirzti tie frakciju prstvji, kas przina attiecgo nozari. 2010.gad parlament darbojas 16 komisijas. Atsevios gadjumos var tikt izveidotas ar specilas komisijas par konkrtu problmu, piemram, parlamentrs izmeklanas komisija. Darbam komisijs ir oti liela nozme, jo Saeim notiekos debates biei vien ir tikai sabiedrbai redzamk daa, tau svargkais darbs tiek veikts tiei komisijs. Ar lobana notiek komisiju sds.
Kad sargsuns kst par kramplauzi?

Ar savu dalbu vlans ms uzticam ievltajiem parlamenta locekiem rpties par to, lai msu intereses tiktu aizsargtas. Vartu teikt, ka likumdevjs darbojas k sargsuns sabiedrbas intereu ievroanai, pieemot attiecgus likumus un veicot uzraudzbu pr likumu stenotjiem dzv. Ttad likumdevjs sarg, lai ikviena sabiedrbas indivda intereses tiktu samrotas un tiktu pankts labkais risinjums sabiedrbai kopum. No sargsua likumdevjs kst par kramplauzi brd, kad prkpj likumu, ko pats ir veidojis, vai pieem likumu, kas ir auras grupas interess. Prkpjot likumu un rkojoties naudas varas vai kdu auru intereu ietekm, tiek pilnb sagrauta tautas dvt uzticba. Korupcija izsldz no likumu veidoanas pau varas avotu tautu, jo likumu pieem-
21
6. ATTLS. PIEMRS, KAD SAEIMA NEPIEKRT DEPUTTA SAUKANAI PIE ADMINISTRATVS ATBILDBAS 2003.gada 20.novembr Saeima nepiekrita deputtes Ingrdas dres saukanai pie administratvs atbildbas par Korupcijas novranas un apkaroanas biroja k kontroles funkcijas realizjos valsts institcijas likumgo prasbu savlaicgu neizpildanu partija nebija atmaksjusi nelikumgi saemtos ziedojumus. Saeima nedeva piekrianu I.dres sodanai, jo par to balsoja mazkums 27 deputti (Jaun laika frakcija ar daiem izmumiem, Mris Grnblats un Anna Seile no TB/LNNK, k ar riks Jkabsons un Ingrda Labucka no Latvijas Pirms partijas). Pret balsoja 12 deputti, atturjs 49, nebalsoja 4 un vl 4 deputti piedaljs Saeimas sd, tau nereistrjs balsojumam. Saeimas lmums nozm, ka parlamentriei liegui iespju ties izvrtt I.dres likumprkpumu un lemt par atbilstou sodu. Dau deputtu skaidrojums savam lmumam: Valrijs Ageins, Tautas saskaas partija, balsojum atturjs: Iepazstoties ar konkrtajiem prkpuma apstkiem un KNAB secinjumiem (tai skait atkltajm Politisko organizciju (partiju) finansanas likuma nepilnbm), man nerads prliecba par manis nordts administratv prkpuma obligts pazmes esambu I. dres rcb. Mint iemesla d es balsojum atturjos. Indulis Emsis, Zao un zemnieku savienba, balsoja pret: Kpc es, Indulis Emsis, balsoju pret ZZS prieksdtjas I. dres saukanu pie administratvas atbildbas: 1) Deputtu pie administratvas atbildbas var saukt tikai ar Saeimas piekrianu. Ttad Saeima var piekrist, ka saukana pie administratvs atbildbas ir nepiecieama un sods ir uzliekams, tau var ar nepiekrist, uzskatot, ka sods ir nepamatots. 2) Uzskatu, ka sods ir nepamatots, jo ZZS nevarja KNAB noteiktaj termi atmakst aizdomgos ziedojumus, tpc ka tie jau sen bija izlietoti priekvlanu kampaai un ZZS rcb uz o brdi tdu ldzeku nebija. 3) KNAB zinja par ldzeku neesambu un ttad apzinti izvirzja neizpildmas prasbas, lai radtu prieknoteikumus negatvam informatvajam laukam. 4) Es uzticos Latvijas tiesu sistmai, tpc atbalstu ZZS iesniegto prasbu ties ar lgumu izvrtt KNAB lmumu tiesiskumu un ZZS vainu. Patiesba tiks noskaidrota, vaingie, ja tdi bs, tiks sodti, un taisnba uzvars. Roberts Juris, Jaunais laiks, balsojum nepiedaljs: Es nebalsoju pret sodanu, es nepiedaljos aj balsojum. Kd? Td,, ka, atrodoties zl, pc debatm skaidri sapratu, kds bs balsojums. Tas bs pret izdoanu saukanai pie atbildbas. Nepiedaloties mana balss neko neizra, bet pievrsa uzmanbu im jautjumam un sks diskusija par o tmu vispr, par augstk mintajiem jautjumiem. Tas izdevs, jstrd tlk pie t, lai Saeimai turpmk di jautjumi nebtu jskata vispr lai ar to nodarbojas tiesa, bez deputtu ataujas.
Avots: sabiedrisks politikas portls politika.lv (http://www.politika.lv/index.php?id=107715&lang=lv) Lasmas ar citu deputtu atbildes.
an tautas ievltie prstvji em vr nevis tautas, bet gan atsevia, aura intereu loka, piemram, politisko partiju sponsoru, gribu12. Ldz ar to ar tiek sagrauts jau apraksttais prstvniecbas princips. Likumdevjs kst nevis par msu intereu sargtju, bet gan rpjas par sev izdevgku risinjumu, no sargsua prvroties par kramplauzi.
Politiskie skandli, kas biei prsteidz sabiedrbu un atklj kdas politisks amatpersonas nelikumgu vai ar netisku rcbu, rietumu demokrtijs parasti beidzas ar politiu atkpanos. Persona, kas zaudjusi sabiedrbas uzticbu, nevar turpint aizstvt ts intereses. Atstjot amatu, tiek kliedtas baas par prjo amatpersonu godaprtu savu pienkumu pildan. Pat aizdomu na var bt par pamatu, lai amatpersona prtrauktu pildt savu amatu.
12
Warren, Mark E. What Does Corruption Mean in Democracy? American Journal of Political Science, Vol. 48, No.2. April 2004, p. 338.
22
Latvijas ldzinj pieredze liecina, ka amatpersonas atkpans no amata dos gadjumos ir visai reta pardba. Tas tikai veicina sabiedrbas neapmierintbu ar konkrto amatpersonu un institciju, kuru via prstv. Novrama da likumdevja lomu maia ir tad, ja katrs deputts apzinsies, ka ikviena via rcba ir k mraukla, pc kuras sabiedrba vrt parlamenta darbu kopum. Td svargi ievrot atkltbu, pildot savus pienkumus un rkojoties t, lai indivdiem nerastos aubas par savu ievlto prstvju godaprtu. Saeimas deputti nevar tikt sodti, pirms tam nav piekritis parlaments, bet ldz im dieml ir bijui gadjumi, kad deputta imunitte nozm nevis via pasarganu no pretju politisku intereu uzbrukumiem, bet gan no likuma, ko pai ir veidojui (6.attl viens no diem piemriem). Liedzot tiesai izvrtt deputta rcbu, netiek piemrotas vienldzgas un taisngas procedras, kas ir demokrtijas pamat. Pau pieemto likumu ievroana ir svarga ar parlamenta izveides posm, proti, vlans. Pastv ciea saikne starp godgu vlanu procesu un kvalitatvu un atbildgu likumdevja darbbu. Partija, kas iekuvusi parlament, izmantojot negodgus sples pamienus, diezin vai pilnb sps nodroint regulru tautas intereu uzklausanu un sekoanu tm. Ja tiek apaubta sples noteikumu ievroana gan priekvlanu kampas, gan ar pa balsoanas procedr, tiek apaubts ar sples uzvartjs un pati sple. Lai gan plak vlanm pievrssimies nkamaj noda, svargi nordt, ka vlanu godga norise ir viens no pai vrgiem posmiem likumdevja darbb.
rokrtiju, ar administratvo varu. Turpmk katru no iem lmeiem apskatsim atsevii.
Ministru kabinets
Valdba (Ministru kabinets) tiek veidota ldz ar jauna parlamenta ievlanu. Parlament ievlts parasti lielks partijas vienojas par Ministru prezidenta kandidtu, kuru Valsts prezidents aicina veidot valdbu. Partijas izvirza savus kandidtus ministru amatiem. Pc tam parlaments ar savu balsojumu apstiprina valdbu un ts vadtju. Daudzpartiju sistms, kur parlament iekst vairkas partijas, biei vien valdbas veidoanas process ir diezgan sarets, jo parasti neviena partija neiegst prliecinou vietu vairkumu, td tai ir jmekl paldzba pie citm partijm, lai iegtu parlamenta vairkuma atbalstu. Ja valdbu veido partijas, kurm ir vietu vairkums parlament, tad to dv par vairkuma valdbu. Latvij vairkuma valdba tiek izveidota, ja valdbu veidojom partijm kop ir vismaz 51 deputts. Tau valdbu var veidot ar mazk deputtu td gadjum to dv par mazkuma valdbu. dai valdbai pastvgi ir jsaem atsaucba no citm parlament ietilpstoajm partijm, lai panktu lmumu pieemanu, kur nepiecieams vismaz puses parlamenta deputtu atbalsts. Td dm valdbm nereti ir daudz grtk strdt. Ministri, kas veido valdbu, nk no partijm, kuras ir izteikuas savu atbalstu valdbas sastvam. du partiju vienoanos sauc ar par koalciju. Uzskot darbu, valdbas loceki paraksta deklarciju, kur si aprakstti veicamie uzdevumi, ko valdba iecerjusi paveikt katr nozar. Valdbas darbbas ilgums ir atkargs no uzticbas, ko tai pieir parlaments. Ja sabiedrbas deletos prstvjus neapmierina kda ministra darbs, tad parlaments var nobalsot par atsevia ministra atcelanu no amata. Savukrt, ja likumdevja varu neapmierina valdbas vadtja darbba, tad, izsakot neuzticbu vadtjam, tiek izteikta neuzticba valdbai kopum, un t jveido no jauna. Valdbai ir jatkpjas ar gadjum, ja Saeim netiek atbalstts ts iesniegtais budets. Tiei iemesla d 2004.gada decembr bija jatkpjas I.Ema valdbai. Ar pats valdbas vadtjs var atkpties no amata. 20 gadu laik (1990. 2010.gada vasara) Latvij ir nomainjus 14 valdbas. Tas norda, ka vienas valdbas vidjais darbbas ilgums ir nedaudz sks par pusotru gadu. Tdjdi valsts prvaldan nav iesp-
6. Izpildvara
s nodaas ievad aplkojm varas dalanas principu. Likumdevjs ir viens no plriem, uz k balsts valsts vara, tau is templis nesptu saglabt ldzsvaru tikai ar vienu balstu. Ldzgi ar ar likumdevja galveno pienkumu likumu veidoanu. Likumiem nav nozmes, ja tie netiek tlk piemroti dzv. Izpildvaras galvenais uzdevums ir ieviest parlamenta pieemtos likumus. Ko sti nozm izpildvara un kas to veido? Parlamentrs demokrtijs vieng tautas ievlt institcija ir parlaments. Td, piedaloties vlans un izvirzot savus prstvjus, ms vienlaicgi nododam viiem pilnvaras prstvt ms, veidojot izpildvaru. Parlamenta loceki apstiprina tikai vienu no izpildvaras lmeiem valdbu jeb Ministru kabinetu, kur ir politiskais izpildvaras lmenis. Valdbai ir pakauts plas institciju tkls, kas ir nepiecieams, lai apjomgo likumu klstu vartu realizt. o lmeni sauc par bi-
23
jams saglabt pctecbu, jo katra valdba ievie savas izmaias, nosakot valdbas priorittes. Ministru kabinetu veido Ministru prezidents jeb valdbas vadtjs un ministri, kas atbild par noteiktm nozarm. Ministru kabineta pakautb atrodas Valsts kanceleja, kas krto Ministru prezidenta lietvedbu un rpjas par Ministru kabineta saskaotu darbbu lmumu pieemanas proces.
Valsts prezidents
Pie izpildvaras pieder ar Valsts prezidents, kur ir augstk valsts amatpersona. Latvij prezidentu ievl Saeima ar vismaz 51 deputta atbalstu uz etriem gadiem. Latvij prezidents sav amat var atrasties tikai divus termius pc krtas, kas Latvij ir 8 gadi, turklt prezidentam ievlanas brd jbt veckam par 40 gadiem. Prezidenta funkcijas dads valsts atiras atkarb no prvaldes formas. Latvijas Republikas Satversm ir apraksttas funkcijas, ko pilda Valsts prezidents: reprezentcijas funkcija Valsts prezidents reprezent valsti starptautiski, iece Latvijas un pieem citu valstu diplomtiskos priekstvjus; likuma ierosinanas tiesbas; tiesbas pasludint karu (uz Saeimas lmuma pamata); tiesbas aplot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums ir stjies likumg spk; tiesbas sasaukt Ministru kabineta rkrtas sdi, nosakot tai darba krtbu; Valsts prezidents ir bruoto spku augstkais vadonis. Valsts prezidents ir tiesgs ierosint Saeimas atlaianu, tau pc tam ir jnotiek tautas nobalsoanai. Ja tautas nobalsoan vairk nek puse balsotju noraida Saeimas atlaianu, tad par atlaistu uzskatms Valsts prezidents.
Pilnvaras un pienkumi
Valdba kop ar tai padotajm valsts prvaldes iestdm veido vienotu, stingri hierarhisku izpildvaras stenoanas sistmu. Ar Ministru kabinet tiek dalta vara, jo valdbas uzdevums ir noteikt valsts politikas virzienus un mrus, organizt un uzraudzt valsts prvaldes iestdes, k ar paai pieemt svargkos konkrtos lmumus (izpildvaras politisks funkcijas). Savukrt birokrtijas galvenais pienkums ir stenot parlamenta un valdbas normatvos aktus, proti, tajos ietverto tautas politisko gribu valdbas konkrtos rkojumus. Birokrtijai ir ar pienkums valdbas uzdevum plnot un sagatavot valdbas lmumus un nkotnes politiskos plnus (izpildvaras administratvs funkcijas)13. Ministru kabineta galvens pilnvaras, kas noteiktas Satversm: Ministru kabinets izstrd ikgadjo valsts budetu un nodod to apstiprinanai Saeim. Pc tam, kad parlaments to ir apstiprinjis, valdba rkojas budeta ietvaros. Ministru kabinetam ir tiesbas iecelt vai apstiprint amatos lielu dau no civildienesta ierdiem, tdjdi stenojot uzraudzbu pr prvaldes darbu. Iepriek Ministru kabinetam bija pilnvaras izdot tdus noteikumus, kuriem ir likuma spks, ja pc t ir neatliekama vajadzba un Saeimai ir brvlaiks. To noteica Satversmes 81.pants. Kop 2007.gada maija Ministru kabinetam vairs nav tiesbu izdot noteikumus ar likuma spku, jo tika grozta Satversme un 81.pants no ts svtrots. Normatvo aktu juridisk spka hierarhiju skatiet noda par tiesu varu.
Birokrtija
Ldz im ms apskatjm tikai vienu no izpildvaras sastvdam valdbu, tau valsts prvaldi un likumu stenoanu veic plas valsts kalpotju jeb ierdu loks, kas kop veido birokrtiju jeb administratvo apartu. T k msdiens sabiedrba pati nevar nodarboties ar sabiedrbas prvaldanu, ir nepiecieams ar vajadzgajm zinanm un pieredzi apvelttu cilvku loks, kas to dara msu viet. Mums jnolgst savi aenti, kas turpmk prvalds valsti. Td noskaidrosim galvenos birokrtijas uzdevumus un darbbas principus.
Jdzieni: birokrtija, civildienests, ierdnis, amatpersona

Birokrtiem ir oti svarga loma likumu tapan un to stenoan dzv, jo viiem ir visplaks zinanas par valsts prvaldes darbu un ldz ar to ar nozmga loma likumu sagatavoanas proces. Politii ir atkargi no birokrtijas, jo tiei birokrti veic nozmgko valsts
13
Levits, Egils. Valsts un valsts prvaldes juridisk struktra un pamatjdzieni//Jaun prvalde Nr. 2.(31), 2002. 14.15. lpp.
24
prvaldanas darbu un neviens politisks lmums nevar tikt pieemts bez birokrtijas iesaistans. Saruns ikdien biei dzirdam tdus apzmjumus k civildienests, ierdnis, amatpersona u.c., tau ne vienmr ir skaidra o vrdu nozme, tpc apskatsim katru no iem apzmjumiem un noskaidrosim atirbas starp tiem. Birokrtija parasti apzm divas pardbas. Pirmkrt, t ir sabiedrbas grupa, ko veido ierdu kopums, kas strd valsts prvald, un, otrkrt, t ir noteikta valsts prvaldes forma politikas organizana un prvaldba, ko veic profesionli, algoti specilisti, ierdi14. Latvij pierasts ar birokrtiju dvt prvaldes darbinieku un ierdu kopumu. Savukrt civildienests ir ierdu dienests jeb nodarbintba valsts prvald. Tas ir legls stvoklis, kad persona atrodas darba attiecbs ar valsts centrlo apartu. Ttad galven atirba ir da: civildienests ir attiecinms uz daudz mazku valsts prvald strdjoo personu loku, jo ar birokrtiem apzm ar tos strdjoos, kuriem nav ierda statusa. Latvij ir pierasts visus valsts prvald nodarbintos dvt par ierdiem, tau ne visi, kas strd izpildvaras administratvaj apart, ir ierdi. Ierdnis ir persona, kas ties valsts prvaldes iestd, veido nozares politiku vai attstbas stratiju, koordin nozares darbbu, sadala vai kontrol finanu resursus, izstrd normatvos aktus vai kontrol to ievroanu, sagatavo vai izdod administratvos aktus, sagatavo vai pieem citus ar indivda tiesbm saisttus lmumus. (Valsts civildienesta likuma 3.pants). Likums nosaka ar to amatpersonu loku, kuras neietilpst ierda defincij, - tie ir ministri, viu biroju darbinieki (palgi, padomnieki, preses sekretrs), ministru prezidents, ministru prezidenta biedrs, pao uzdevumu ministri, parlamentrie sekretri. Ierda statuss tiek iegts pc prbaudes laika un nokrtota ierda eksmena. Saska ar Centrls statistikas prvaldes apkopoto informciju par nodarbinto skaitu visprj valdbas sektor 2010.gada 2.ceturksn (nodarbintie ar darba laika uzskaiti pamatdarb) valsts dienest (kop ar atvasintm publiskm personm un to aentrm, zintniskiem instittiem u.c.) strd 69283, valsts kapitlsabiedrbs 16 722, pavaldbu budeta ies14
tds 87 014, pavaldbu kapitlsabiedrbs 10 673: kopum 183 692 personas, no kurm valsts civildienesta ierdi 2010.gada 30.jnij 12087 (tai skait specializtaj civildienest 3916 ierdi).15 Cits biei lietots jdziens ir amatpersona. Amatpersonu loks ir plaks par ierdu loku. Amatpersona ir persona, kas ir pilnvarota pieemt vai sagatavot lmumu. Politisks amatpersonas tiek ievltas vai ieceltas, pamatojoties uz politiskiem kritrijiem. Savukrt valsts prvald strdjoie ierdi un darbinieki ir prvaldes amatpersonas, un vius pieem vai iece darb, pamatojoties uz profesionliem kritrijiem. Ttad ne vism prvaldes amatpersonm ir ierda statuss.
Valsts prvaldes principi

Sav darbb valsts prvaldei ir jievro vairki pamatprincipi, kas noteikti Valsts prvaldes iekrtas likum: Prvalde ir pakauta viengi likumam un tiesbm, proti, savas pilnvaras izmanto tikai to mrim. Valsts prvaldan darbiniekiem nav savu intereu, un viu darbba ir balstta sabiedrbas interess. Tas nozm, ka, pildot savus pienkumus, valsts prvaldei ir jbt politiski neitrlai un t nedrkst pakauties kdas auras grupas interesm. Ierdi prstv valsti kopum un pilda stingri noteiktas funkcijas. Tpat valsts prvaldei nav plaku pilnvaru par tm, kas tai noteiktas likum. Sav darbb valsts prvalde steno labas prvaldbas principu, kas ietver atkltbu pret sabiedrbu un ikvienu ts locekli, personas datu aizsardzbu, taisngu procedru stenoanu saprtg laik. Labas prvaldbas principa mris ir indivdu tiesbu ievroana un prvaldes darbbas efektivitte. Valsts prvalde pastvgi uzlabo sabiedrbai sniegto pakalpojumu kvalitti, vienkrojot procedras un padarot to pieejamku un rtku katram indivdam. Valsts prvaldes darbs ir balstts pctecb, proti, ierdi atirb no politiiem ir nevis tautas vlti, bet gan valsts algoti darbinieki, tpc tiek pieemti darb bez laika ierobeojuma uz mu. Tdjdi tiek stiprinta prvaldes pctecba, un ierdiem paveras iespjas attstt savu karjeru un pilnveidot
15
Catlaks Guntars, Ikstens, Jnis. Politika un tiesbas. Rga: Zvaigzne ABC, 2003. 102. lpp.
Valsts kancelejas sniegta informcija, pamatojoties uz Centrls statistikas prvaldes apkopotiem datiem. 2010. gada rudens.
25
7. ATTLS. SLIKTAS PRVALDES APBURTAIS LOKS Neticba cilvka tiesbu aizsardzbai Tiesbu aizsardzbas mekljumi
Slikta prvalde
Sliktas prvaldes pieemana
Vlme makst kukuli
Selektvs atbalsts
Kukuoana
Avots: Porta, della Donatella. Social Capital, Beliefs in Government, and Political Corruption. Disaffected Democracies. Whats Troubling the Trilateral Countries? Ed.by Susan J.Pharr, Robert D.Putnam. Princeton, New Yersey: Princeton University Press, 2000, p. 226.
savas zinanas, jo vii nav atkargi no valdbu maim. Prvaldes amatpersonas sav darbb ievro stingri noteiktas procedras, darbojas pc strikti noteiktiem priekrakstiem. Katram ierdnim ir savs darba uzdevumu apraksts, kas stingri jievro. Tas auj nodroint prognozjamu lmumu izpildi un lietot instrukcijas16.
Izpildvara un korupcija
Valsts prvaldes darba pamat ir labas prvaldbas princips, kas nozm, ka prvalde darbojas atklti un iespjami rtk ts klientam sabiedrbai. Demokrtija ir apdraudta, ja sabiedrbai trkst du institciju, kurm t var uztict pildt kolektvus lmumus. Tam, cik godprtgi tiek ievrots labas prvaldbas princips, ir oti ciea saikne ar korupcijas izplatbu. Ja sabiedrbai nav zinmi motvi, pc kdiem prvaldes amatpersonas rkojas, tad zd uzticba prvaldei kopum. Neuzticba nozm, ka indivdi sabiedrb jtas apdraudti, jo vii dom, ka viu tiesbas un intereses netiks emtas vr. Td veidojas t sauktais sliktas prvaldbas apburtais loks (sk. 7. attlu). Indivdi, jtoties neaizsargti, mekl ceus, k pankt savu intereu aizstvbu. Kukuoana ir veids, k is atbalsts dakrt tiek pankts. Ar nkamo reizi, kad cilvkam vajadzs rast atbalstu savm interesm, vi atcersies, k to bija iepriek darjis, t veidojoties pieradumam vai atkarbai no kukuoanas. T is apburtais loks katru reizi sksies no jauna. Prvaldes loceki ir gan ministriju ierdi, kas nodarbojas ar likumprojektu un noteikumu sagatavoanu, gan nodoku iekastji, gan krtbsargi, gan daudzi citi. Korupcija aj sfr rada patvaas atmosfru gan attiecb uz pau ierdu, gan sabiedrbas uzvedbu. T neveicina msu ldzdalbu prvald, jo sabiedrbas
Ierdu tika
Saskarsme ar ierdiem daudzjd zi veido msu priekstatu par valsti, td rkrtgi nozmga ir ar katra ierda atbildba par savu darbu un motvi, pc kuriem ierdi vads sav uzvedb. Ministru kabinets ir izdevis ierdu uzvedbas principus, kuros ir apkopoti pienkumu pildanas noteikumi, kas katram valsts prvald strdjoajam jievro, lai sabiedrba uztictos prvaldes darbam un aktvi iesaisttos t uzlaboan. Ierda soljums, uzskot darbu: Es apsolos bt godgs un taisngs, uzticgs neatkargai un demokrtiskai Latvijas Republikai, pildt amata pienkumus saska ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautiskajiem lgumiem, likumiem un valdbas lmumiem un kalpot sabiedrbas visprjm interesm, lai nodrointu tiesisku, efektvu un atkltu valsts prvaldes darbbu.
16
Catlaks Guntars, Ikstens, Jnis. Politika un tiesbas. Rga: Zvaigzne ABC, 2003. 103.lpp.
26
loceki jtas apdraudti un ldz ar to ar kst pasvi, lai apvienotos intereu grups. Ttad indivdu uzticba publiskai prvaldei ir iziroa ne tikai td, lai samazintos iespja izplatties korupcijai, bet ar lai prvalde vartu strdt efektvi, atbilstoi sabiedrbas vajadzbm un lietdergi izmantojot pieejamos ldzekus. Ja kukuemana ir kuvusi par ierastu pardbu, tad sliktas prvaldbas rezultt no likumprojektu sagatavoanas un stenoanas tiek izslgta svargk sastvdaa sabiedrba, kas ir prvaldes pilnvaru avots, un aj proces sk domint auras grupas intereses. Laba prvaldba ietver nosacjumu, ka prvaldes amatpersonm nav savu intereu, bet gan tikai valsts intereses. Td lmumi, kas tiek pieemti privta labuma ganas nolk attiecb vai nu uz pau amatpersonu, vai ar uz amatpersonas radiem, ir uzskatmi par sabiedrbas intereu prkpumu jeb intereu konfliktu. Intereu konfliktu var skaidrot dadi. Viens no tiem ir ietams intereu konflikts, kad sabiedrb pastv tikai baas par to, ka amatpersona atrodas intereu konflikt, tau reli, saska ar likumu, tas t nav. Situcij, kur pastv rela intereu konflikta paaugstinta varbtba, to sauc par potencilu intereu konfliktu. Savukrt tad, ja amatpersona, veicot savus uzdevumus, vads pc personiskiem apsvrumiem, kas nesaskan ar sabiedrbas interesm, ir rels intereu konflikts17. Strikti emot, ikvienu no dm situcijm vartu uzskatt par intereu konfliktu: pat ja likums netiek prkpts, prkpums var bt tiska rakstura, jo ir izraisjis aubas par to, vai amatpersona nav prkpusi savas amata pilnvaras.
Vienkroti var teikt, ka laba prvaldba ir rcba saska ar likumiem, ttad tautas interesm, un novirzans no sava amata normm ir tautas intereu ignorana. Lai novrstu korupcijas izplatbu valsts prvald, gan valsts prvald strdjoajiem, gan ar pilsoiem japzins savs pienkums pret citiem sabiedrbas locekiem un, aktvi iesaistoties lmumu veidoanas un stenoanas proces, jrea uz sabiedrbas intereu prkpumiem. Ar plasazias ldzekiem ir btiska loma korupcijas draudu mazinan, jo, regulri sekojot ldzi valsts prvald strdjoo aktivittm, tie kontrol, lai amatpersonas nenovirztos no saviem amata pienkumiem. Korupcija veidojas tur, kur amatpersonm ir monopolvara, kuru izmantot amatpersonm ir visai plaa rcbas brvba un nav stingras atskaitans sistmas18.
7. Tiesu vara
Treais plrs, kas balsta indivda tiesbas un brvbas, ir tiesu vara. Demokrtija ir atkarga no taisngm un atkltm procedrm, kuras ir likumos noteiktas un darbojas kop ar garanttm tiesbm indivdam izmantot s procedras, piemram, piedaloties vlans, iesaistoties demonstrcijs vai citdi paorganizcijas ce ietekmjot lmumu piemjus. Tiesu sistma garant cilvku tiesbas iesaistties sabiedrbas prvaldan, k ar vienldzgu aizsardzbu likuma priek neatkargi no indivda socils izcelsmes, politisks prliecbas, rases dzimuma, tautbas utt. K redzjm s nodaas skum, varas dalanas princips paredz varas atzaru savstarpjo uzraudzbu, kur tiesai ir btiska nozme. Turpmk ielkosimies galvenajos tiesu varas darbbas principos un Latvijas tiesu sistm.
LIKUMS PAR INTEREU KONFLIKTA NOVRANU VALSTS AMATPERSONAS DARBB Intereu konflikts situcija, kur valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienkumus, jpieem lmums vai jpiedals lmuma pieeman, vai jveic citas ar valsts amatpersonas amatu saisttas darbbas, kas ietekm vai var ietekmt s valsts amatpersonas, ts radinieku vai darjumu partneru personisks vai mantisks intereses. Radinieks tvs, mte, vecmte, vecaistvs, brns, mazbrns, adopttais, adopttjs, brlis, msa, pusmsa, pusbrlis, laultais.
17
18
Kalni, Valts. Korupcijas novranas politika Latvij: problmas un izredzes. Nordik, 2002. 14.15. lpp.
Klitaargd Robert, Maclean Abaroa Ronald, Parris H.Lindsey. Corrupt Cities. A Practical Guide to Cure and Prevention. Oakland, California: ICS Press, 2000.
27
Kur tiek spriesta tiesa?

Strdus, kas raduies indivdu attiecbs ar valsti un pau indivdu starp, izir tiesa. Tiesa atbilstoi izskatmo strdu raksturam tos izskata dads instancs. Latvij pastv trs lmeu tiesa (sk. 8.attlu). Pirmaj jeb rajona un pilstas tiesu lmen tiek izskatti gadjumi, kas attiecas uz noteiktu teritoriju. lmea nolmumu var prsdzt augstka lmea ties,
proti, apgabalties, kura lietu izskata atkrtoti. Apgabaltiesa k pirms instances tiesa izskata svargkus gadjumus. Savukrt augstkaj lmen jeb augstkaj ties lietas tiek izskattas tikai tad, ja ts pirms tam ir skattas zemka lmea ties. K redzams attl, ikvienam iedzvotjam ir tiesbas iesniegt apelcijas vai kascijas sdzbu, ja vi nav apmierints ar tiesas nolmumu. Apelcijas sdzba ir sprieduma prsdzana augstks instances ties,
8. ATTLS. TIESU SISTMA LATVIJ AUGSTK TIESA Sents Kriminllietu departaments Kascijas instance Kriminllietu tiesu palta Apelcijas instance Civillietu departaments Kascijas instance Civillietu tiesu palta Apelcijas instance Administratvo lietu departaments Kascijas instance
APGABALTIESA
Kriminllietas Pirm instance
Civillietas Pirm instance
Administratv apgabaltiesa Apelcijas instance
Kriminllietas Apelcijas instance
Civillietas Apelcijas instance Administratv rajona tiesa Pirm instance
RAJONA (PILSTAS) TIESA Kriminllietas Civillietas
Pirm instance
28
savukrt gadjumos, kad ir aizdomas par procedras krtbas neievroanu vai nepareizu tiesbu normu piemroanu, var iesniegt sdzbu par tiesas procesa prkpumiem, ko sauc par kascijas sdzbu. Tdjdi tiek novrsta tiesneu kdans iespja, jo katrs spriedums var tikt skatts atkrtoti pie cita tiesnea. Bez jau mintajm tiesm demokrtisks valsts darbojas ar konstitucionl tiesa, kas uzrauga, lai valsts prvaldes institciju pieemtie likumi un noteikumi btu saska ar Satversm noteiktajiem principiem. Konstitucionls tiesas mdz dvt ar par konstitcijas sargsuiem. Uzraugot pieemto likumu un citu normatvo aktu atbilstbu konstitcijai, tiek stenota uzraudzba pr likumdevja darbbu. Tiesa izir dada satura strdus. Civilproces tiek risinti strdi, kas ir raduies indivdu starp (darba tiesbas, imenes tiesbas u.c.). Kriminlliets tiesu sprie, izsakot un izlemjot tiesas sds pret personm celto apsdzbu pamatotbu, attaisnojot nevaings personas vai ar atzstot personas par vaingm noziedzgu nodarjumu izdaran un nosakot tm sodu. Civilliets un kriminlliets iziroa ir argumentcija un pierdjumi. Tiesas iznkums ir atkargs no t, kura no pusm apsdztjs vai apsdztais prliecinok sps pamatot savu taisnbu. Administratvajs liets tiesa sprie, izskatot un izlemjot tiesas sds personas sdzbas par valsts prvaldes iestu un amatpersonu rcbu, k ar citas no administratvi tiesiskajm attiecbm izrietoas lietas. Nozmgs solis uz indivdu aizsardzbas stiprinanu, pasargjot no valsts prlieku lielas iejaukans indivda dzv un amatpersonu patvaas, bija Administratv procesa likuma spk stans 2004. gada 1. februr. Likums paredz apstrdt un prsdzt izdoto administratvo aktu vai ar iestdes faktisko rcbu. Administratvaj proces izmanto objektvs izmeklanas principu, kas nozm, ka tiesnesis pats var vkt faktus, lai noskaidrotu objektvo patiesbu liet. Atirb no civilprocesa un kriminlprocesa, kur iziroa nozme ir argumentu cai un liela ietekme uz rezulttu ir advokta prasmm, administratvais process daudz lielku nozmi paredz tiesnesim, kas pasarg valsts varas apdraudtu indivdu. Ldz ar to da procesa ievieana vrtjama k demokrtiju stiprinoa, jo lietas iznkums ties vairs nav saistts ar to, cik labu advoktu puses izvlas vai var atauties nolgt, bet ir atkargs no iestdes rcbas (izdot administratv akta, faktisks rcbas) pamatotbas un tiesas aktvas ldzdalbas objektvs patiesbas noskaidroan19.
9. ATTLS. NORMATVO AKTU JURIDISK SPKA HIERARHIJA
Satversme Likumi Ministru kabineta noteikumi Pavaldbu saistoie noteikumi

* Saeimas ratifictie starptautiskie lgumi atrodas vien lmen ar likumiem, savukrt, Ministru kabineta apstiprintie starptautiskie lgumi vien lmen ar Ministru kabineta noteikumiem. Pretrunu gadjum piemrojami starptautiskie tiesbu akti. ** Eiropas Savienbas tiesbu aktu sistma ir atsevisa tiesbu sistma, ts avoti saistoi jievro Eiropas Savienbas dalbvalsts.
Tiesu darbbas principi

Tiesa savu darbbu balsta uz vairkiem svargiem principiem: Tiesa ir neatkarga savos spriedumos. Sprieot tiesu, tiesnei un tiesu piesdtji ir neatkargi savos spriedumos un pakauti tikai likumam, td ar valsts iestdm, sabiedriskajm organizcijm un citm gan juridiskm, gan privtpersonm ir pienkums o neatkarbu respektt, neiejaucoties tiesas darb. Tpat tiesnei nedrkst bt atkargi no valsts prvaldes institcijm, td amat tiek iecelti un no t atbrvoti pa krtb. Lai tiesnei vartu pilnvrtgi pildt savus pienkumus, nepiecieams ar pietiekams materilais nodroinjums. Likumbas nosacjums. Tiesvedba Latvijas Republik tiek veikta, pamatojoties uz Latvijas Republikas normatvajiem aktiem un saistoajiem starptautiskajiem aktiem, pasludinot spriedumu Latvijas tautas vrd. Atkltums. Lietas tiess tiek izskattas atklti, un tiesas spriedumi un lmumi tiek pasludinti atklti, izemot paus gadjumus, kur svargi saglabt privts dzves neaizskarambu. Tau paam spriedumam jbt publiskam.
19
Plak par indivdu tiesbm administratvaj proces lasms: Tavas tiesbas administratvaj proces. Rga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, Sabiedrisks politikas centrs Providus, 2004.
29
Koleialitte. Lietas tiek izskattas koleili tas nozm, ka vairki tiesnei izskata vienu un to pau lietu, lmumu pieemot ar tiesneu balsu vairkumu. Tau pirmaj instanc pieaujams, ka lietu izskata viens tiesnesis vai ar tiesnesis kop ar tiesu piesdtjiem. Nevainguma prezumpcija. Demokrtisks sabiedrbs ikvienam ir tiesbas uz taisngu tiesu un vienldzgu likuma aizsardzbu. Lai to ievrotu, pastv nevainguma prezumpcija. prezumpcija nozm, ka nevienu nevar atzt par vaingu noziegumu izdaran un sodt, kamr via vaina nav pierdta likum noteiktaj krtb un atzta ar likumg krt stjuos tiesas spriedumu.
cieamba dot kukuli tiks samazinta, ja nebs jgaida gar rind, lai lieta tiktu izskatta sd. Uzlabojot tiesu un tiesneu materilo nodroinjumu, kukuoanas risks samazins. Otrkrt, btu jstiprina tiesneu un tiesu neatkarba no pavaldbm un atsevim valsts iestdm socilajos jautjumos, piemram, attiecb uz dzvojamo telpu nodroinjumu, kas ir tikpat svargi k atalgojuma paaugstinana un tiesu materil nodroinjuma uzlaboana. Ldz ar to pieaugtu cilvku skaits, kuri vlas strdt par tiesneiem21. Trekrt, korupcija var tikt samazinta, padarot daudz atkltku tiesu procedru, visiem pieejams viets (piem., internet) publicjot informciju par spriedumiem.
Vai likums vienmr visiem ir viens?

Tiesu vara nodroina likuma vienldzgu piemroanu visiem. Tau biei rodas strdgas situcijas par to, kas ir patiesba. Tiesu varas institciju normu pamat ir tieu un taisngu procedru ievroana. Procesa godgums ietver uzticbu, ka tad, ja taisnba nav zinma, argumentcija, pierdjumi un aizstvana ir labkais veids, k noteikt taisnbu un godgu iznkumu. Td taisngas procedras nodroinana, kur argumenti satiekas ar aizstvbu, ir rkrtgi svargi, jo galven ca notiek tiei starp argumentiem. Tiesu procedra uzskatma par korumptu, ja argumenti tiek izmantoti nevis taisnbas noskaidroanai, bet savtgm interesm. Td gadjum tiesu lmumi kst neleitmi un sagrauj ne tikai likuma kultru, bet ar pau demokrtijas ideju, kas mca, ka konflikti vislabk ir izirami sarun, kas organizta godg procedr20. Ja tiesnesis ir piekukuots, tad savos spriedumos vi balsts nevis uz argumentiem, kas tiek konkrt situcij izklstti, bet gan atbilstoi kukuoanas mriem. Td tiek nodarts btisks kaitjums ne tikai konkrtaj gadjum iesaisttajiem, bet demokrtijai kopum, jo tiek apdraudta likuma vara un indivdu tiesbu aizsardzba. Lai samazintu kdu privtu intereu ietekmi uz tiesu darbu, ir jievie vairki btiski prieknoteikumi. Pirmkrt, ir jpank tiesneu patiesa neatkarba ne tikai no politisks ietekmes, bet ar atalgojuma un darba apstku zi. Ja tiesnesis saems atalgojumu atbilstoi savam darbam, zuds motivcija emt kukuli. Nepie20
8. Pavaldbas
Pilsoa pienkumu pildana un ldzdalba biei vien skas vietj prvaldes lmen. Ar savu dalbu pavaldbu vlans, pilsonis nosaka, k tiks prvaldta via pilstas, novada vai pagasta dzve. Pavaldbas tiek uzskattas par demokrtiskas valsts pamatu, jo vietjais prvaldes lmenis atrodas vistuvk iedzvotjiem un ldz ar to cilvkiem ir lielkas iespjas ietekmt lmumus, kas attiecas uz viu ikdienas dzvi noteikt teritorij. Ikviens sabiedrbas prstvis var izmantot savas zinanas, prasmes un iemaas, lai ietekmtu vietjs kopienas dzvi. Daudzu ikdienas jautjumu risinana, piemram, skolas, mjoka vai braucamo ceu uzturana, bvniecbas atauju saemana ir iedzvotju pirm saskarsme ar vietjo administrciju, kas notiek samr biei, jo skar indivdu ikdienas nepiecieambas saldzinjum ar nacionlo lmeni. Td sadarbba, kas veidojas starp iedzvotjiem un vietjo prvaldi, atspoguo pilsonisks sabiedrbas attstbas lmeni, gan demokrtiju valst kopum.
Kas ir pavaldbas?
Atbilde uz o jautjumu ir pavisam vienkra. Pavaldba ir viszemkais politikas jeb sabiedrbas prvaldanas lmenis, kurai ir noteikta administratv teritorija, pastvgi iedzvotji un iedzvotju vlta lmjinstitcija. Pavaldbai ir ar savs budets un tiesbas iekast vietjos nodokus un nodevas22. T ir
21
Warren, Mark E. What Does Corruption Mean in Democracy? American Journal of Political Science, Vol. 48, No.2. April 2004, p. 335.
22
Plak par korupcijas problmm tiesu var lasms: Kalni, Valts. Tiesu vara un korupcija. Rga, 2001. 167. lpp.; Kalni V., Kaoka I., Litvins G. Tiesneu tika, kvalifikcija un atbildba Latvij: k neapstties pie sasniegt? Rga: PROVIDUS, 2008. (www.politika.lv/index.php?f=1387); Kalni V., Austere L. tikas jautjumi un korupcijas riski Rgas apgabalties, PROVIDUS, 2010. (http://www. politika.lv/temas/tiesiska_valsts_un_korupcija/18018/) Vanags, Edvns, Vilka, Inga. Pavaldbu darbba un attstba. Rga: Latvijas Universittes Akadmiskais apgds, 2005 12.lpp.
30
pau veidota valdba. Juzsver, ka pavaldba nevada visus, bet tikai btiskus, sabiedrbai aktulus jautjumus, jo daa no jautjumiem ir valsts kompetenc. Piemram, valsts aizsardzba, vides jautjumi, kas skar valsti kopum. Var teikt, ka pavaldbas pilda ts funkcijas, ko var veikt iespjami tuvk iedzvotjiem, uz kuriem attiecas pieemtie lmumi. da principa ievroanu mdz dvt ar par subsidiarittes principu, proti, vara jnodod iespjami tuvk pilsonim. Valsts saglab uzraudzbu pr pavaldbu darbu. Atkarb no uzraudzbas pakpes pasaul domin divu veidu pavaldbu sistmas: uzraudzbas sistma un decentralizt sistma23. Uzraudzbas sistmai raksturga augsta centralizcijas pakpe no centrlo valsts institciju puses, veidojot specilas pavaldbu kontroles institcijas vai ar ieceot valsts prstvi prefektu, komisru utt. da sistma ir spk tds valsts k Francija, Itlija, Nderlande, vairkum Latamerikas un Vidusamerikas valstu. Decentraliztaj sistm nav centrla valsts iecelta uzrauga vai kontroljoas institcijas un pavaldba tiek veidota ties vietjs prvaldes vlans. Ar nelielm atirbm is modelis darbojas tds valsts k Anglija, Dnija, Zviedrija, Norvija, ASV, un cits valsts, ar Latvij.
deta. Autonoms funkcijas ir, piemram, iedzvotju komunlo pakalpojumu organizana (densapgde, kanalizcija, siltumapgde, sadzves atkritumu apsaimniekoana utt.), rpes par savas administratvs teritorijas labiekrtoanu un sanitro trbu (ielu, ceu un laukumu bvniecba, uzturana, parku ierkoana, teritoriju apgaismoana utt). Pavaldba ar rpjas par iedzvotju izgltbu, nodroinot tiesbas iegt pamatizgltbu un visprjo vidjo izgltbu, k ar atbalstot rpusskolas mcbu iestdes; pavaldba nodroina iedzvotjiem socilo paldzbu, veselbas aprpi; izsniedz ataujas un licences uzmjdarbbai, saska ar teritorijas plnojumu noteikt zemes izmantoanas un apbves krtbu; veic civilstvoka aktu reistrciju, risina adopcijas, aizbildnbas un aizgdnbas jautjumus, rko vlanas25 u.c. Pie autonomajm funkcijm pieder ar brvprtgs pavaldbas funkcijas, ko pai vietjs pavaldbas iedzvotji izlemj veikt iedzvotju interess, tau ar noteikumu, ka attiecg funkcija nav citas varas kompetenc. Par du funkciju obrd uzskatma pavaldbas policijas darbba pavaldbs. Otra lielk pavaldbu funkciju grupa ir delets funkcijas, kur valsts darbojas k pasttjs, bet pavaldba o pastjumu izpilda. Deleanas pamat ir ietaupanas iespjas un efektivittes apsvrumi, piemram, pedagogu algu izmaksana, ko pavaldba izmaks valsts vrd. Tau juzsver, ka ldz ar funkciju deleanu to izpildei jparedz ar atbilstoi ldzeki. T, piemram, pedagoiskajiem darbiniekiem izmaksjamo algu summa ir paredzta valsts mrdotcija, ko nedrkst trt citiem nolkiem, un atbildbu par o algu izmaksu uzemas valsts26.
Kas ir pavaldbu funkcijas?

Pavaldbu pilnvarm un pienkumiem ir jbt skaidri noteiktiem katras valsts konstitcij. Tau pavaldbm ir tiesbas stenot ar savas iniciatvas tajos jautjumos, kurus nav uzdots veikt kdai citai valsts varas institcijai. Pavaldbas steno funkcijas, ko tai ir delejusi valsts, vienlaikus aujot iespjami plau rcbas brvbu realizt s funkcijas, kas ir piemrotas vietjiem apstkiem24. Latvijas pavaldbu uzdevumi ir noteikti likum Par pavaldbm, un tie iedalmi divs galvenajs funkciju grups: autonomajs un deletajs funkcijs. Pie pirms grupas pieder pastvgs jeb autonoms funkcijas, kuru izpildi organiz un par to atbild pavaldbas, finansjot to no attiecgs pavaldbas bu23
Pavaldbu lmei
Vairku jau minto funkciju efektvai stenoanai ir nepiecieams atirgs teritorilais plaums. Piemram, tdas funkcijas k veselbas aprpe un ar to saistt slimncu celtniecba un uzturana krietni prsniedz vienas pavaldbas teritorijas iespjas, atirb no tdiem pakalpojumiem k apkure vai ielu apgaismojums, kas attiecas uz visai mazu, pat atseviu kvartlu vai ielu iedzvotjiem. Tdjdi daudzs valsts pastv vairku lmeu pavaldbas, kur zemko lmeni veido vietjs vlts institcijas jeb pavaldbas, kam seko
25
24
Plak ar dadm atirbm modeu ietvaros var iepazties: Vanags, Edvns, Vilka, Inga. Pavaldbu darbba un attstba. Rga: Latvijas Universittes Akadmiskais apgds, 2005. Plak par vietjo pavaldbu funkcijm un darbbas principiem lasms: Eiropas Hart par vietjo pavaldbu.
26
Plak par pavaldbas autonomajm funkcijm lasms: likum Par pavaldbm, 15., 16. pants. Pavaldbu deputtu rokasgrmata. Logs. 2005, Nr. 3 (118), Latvijas Pavaldbu savienbas izdevums, 12. lpp.
31
plaks lmenis, k rajona vai apgabala, grfistes pavaldbas utt. s pavaldbas var tikt veidotas vai nu ar tieu vlanu paldzbu, vai ar darboties tie valsts ieceltu prvaldnieku vadb. Francij, Krievij un cits valsts ir ar tre lmea pavaldbas. Latvij pavaldbu sistma pdjos gados ir piedzvojusi ievrojamas izmaias, jo tika stenota administratvi teritoril reforma. Ms demokrtij otr izdevuma sagatavoanas brd valdb notika diskusijas par nepiecieambu pc otr lmea pavaldbm.
Zemkais prvaldes lmenis Latvij ir vietjs pavaldbas, kuras tiek ievltas ties vlans. Novada vai pilstas dom ievlamo deputtu skaitu nosaka atbilstoi iedzvotju skaitam noteikt pavaldb. Galvaspilstas pavaldb - Rg tiek ievlti 60 deputti. Vlanu tiesbas (pasvs tiesbas), k ar tiesbas tikt ievltam (aktvs tiesbas) ir Latvijas Republikas pilsoiem, kuri vlanu dien ir sasniegui 18 gadu vecumu. Ievlamo deputtu skaits pavaldbs: ldz 5000 iedzvotju 13 deputti no 5001 ldz 20 000 iedzvotju 15 deputti no 20 001 ldz 50 000 iedzvotju 17 deputti vairk nek 50 000 iedzvotju 19 deputti Pavaldbs, kur iedzvotju skaits prsniedz 5000 iedzvotju, kandidtu sarakstus var iesniegt tikai reistrtas politisks partijas vai to reistrtas apvienbas, k ar divas vai vairkas reistrtas politisks partijas, kas nav apvienojus reistrtu politisko partiju apvienb28. Ldz 2008.gada oktobrim vieng pavaldba, kur noteikta vlanu barjera partiju iekanai dom, bija Rga, kur partijm bija jprvar 5 % barjera, lai iektu dom. 2008.gada oktobr 5% barjera tika attiecinta uz vism pavaldbm (par vlanm vairk lasiet 3.noda).
Latvijas pavaldbas
Latvijas pavaldbu sistma pdjo gadu laik ir piedzvojusi ievrojamas izmaias, jo tika stenota pavaldbu jeb administratvi teritoril reforma. Pirms reformas Latvij bija vairk k 500 vietjo pavaldbu. Pastvja ievrojamas atirbas starp pavaldbm, kas ietekmja ar to sniegto pakalpojumu izmaksas un kvalitti. Piemram, 2009.gada 1.janvr Latvijas lielkaj pavaldb Rg dzvoja 715978 iedzvotji, bet mazkaj pavaldb - Alksnes rajona Kalncempju pagast - 256 iedzvotji27. Lai pavaldbu funkciju pildanu padartu efektvku, izldzintu attstbas iespjas, tika stenota reforma, mazs pavaldbas apvienojot novados. Tdjdi kop 2009.gada 1.janvra Latvij ir izveidoti 109 novadi un 9 liels pilstas. 2009.gada jnij notika pavaldbu vlanas, kurs jaunizveidotajos novados tika ievltas prvaldes institcijas domes. Pavaldbu skaits Latvij:
(atbilstoi situcijai 2005.gada jlij)
Pavaldbas institcijas
Pamatlietas par pavaldbu uzbvi nosaka likums Par pavaldbm. Savukrt detaliztk katras pavaldbas darbbu regul ts nolikums. Vietjs prvaldes lmjinstitcija ir novada vai pilstas dome, ko ievl pilsoi ties vlans. Dome no sava vidus ievl prieksdtju. Lai nodrointu pavaldbas darbu, tiek veidotas atsevias nozaru pastvgs komitejas, kuru galvenais uzdevums ir sagatavot jautjumus izskatanai dom. Bez pienkuma komitejas sniedz ar atzinumu par komitejas kompetenc esoajiem jautjumiem, kontrol pavaldbu iestu un aentru darbu, izskata to budeta projektus, prbauda o pavaldbas iestu izdevumu tmes un veic citus uzdevumus. Likums paredz, ka trs obligts komitejas ir finanu komiteja, kuras prieksdtjs ir ar domes priek28
26 rajonu padomes 60 (53 + 7 liels) pilstas domes 26 novadu domes 444 pagastu padomes
Avots: Latvijas Pavaldbu savienbas mjas lapa ( http://www.lps.lv)
Pavaldbu skaits Latvij:

(Pc administratvi teritorils reformas, atbilstoi situcijai 2010.gada august)
109 novadi 9 republikas pilstas Otr lmea pavaldbas 26 rajonu padomes likvidtas. Otr Ms demokrtij izdevuma sagatavoanas brd vl notika ekspertu diskusijas vai un kd veid tiks veidotas otr lmea pavaldbas.
Avots: Reionls attstbas un pavaldbu lietu ministrijas mjas lapa (www.raplm.gov.lv)
27
Pc Pilsonbas un migrcijas lietu prvaldes datiem.
Pavaldbu vlanu organizanas krtbu nosaka Pilstas domes, novada domes un pagasta padomes vlanu likums, kas pieemts 1994.gada 13.janvr.
32
sdtjs, socil un kultras un izgltbas jautjumu komiteja. Pc administratvi teritorils reformas stenoanas, likums paredz, ka var veidot ar teritorilo komiteju. Par citu komiteju nepiecieambu pavaldbas izlemj atbilstoi nepiecieambai. Komiteju sdes ir atkltas. Lielks pavaldbs parasti oti nozmga ietekme uz pavaldbas dzvi ir izpilddirektoram, kas atbild par pavaldbas iestu un aentru darbu, tau pats nedrkst bt pavaldbas deputts. Vartu teikt, ka izpilddirektors ir pavaldbas saimnieks. Pavaldbu komitejas un izpilddirektoru pc btbas var uzskatt par izpildvaras lmeni, lai gan formli Latvijas pavaldbs lmjvara no izpildvaras nav strikti nodaltas. Ldz ar novadu reformas stenoanu, kad vairkas pavaldbas tika apvienotas novados, tika ieviesta jauna institcija pagasta vai pilstas prvaldes. To uzdevums ir nodroint pavaldbas sniegto pakalpojumu pieejambu novada pagastos un novada pilsts, kurs neatrodas pavaldbas administratvais centrs. s prvaldes nodroina, ka novada pagasta vai pilstas iedzvotji virkni pakalpojumu var saemt sav pagast, nav jmro ce uz novada administratvo centru. Novada pagasta iedzvotjs pagasta prvald var saemt nepiecieams izzias, samakst pavaldbas nodevas, iesniegt sdzbas vai iesniegumus, reistrt civilstvoka aktus (laulbas, dzimanas
un miranas gadjumus) un iegt informciju par pavaldbas darbu. Novada pagasta vai pilstas prvaldi vada vadtjs. Par prvaldes vadtja padotbu lemj katra pavaldba, tau likums liedz o amatu ieemt novada deputtam. Ar pavaldbu deputtiem ir japzins sava loma un ietekme uz priekstatiem, kdi sabiedrb veidojas par valsts un pavaldbu prvaldi un savas ietekmes spju. Ja vietjs politikas deputti darbosies saska ar sabiedrb pieemtajm uzvedbas un tikas normm, k ar bs atvrti sabiedrbas iesaistanas iniciatori, tad ar pieemtajiem noteikumiem bs lielks spks.
Kur pavaldbas em naudu?

Katrs no mums maks nodokus, kas veido valsts budetu, bet no kurienes naudu em pavaldbas? Ar pavaldbu budets veidojas no nodoku makstju naudas. Budetam ir divas galvens sastvdaas: pavaldbas pamatbudets un specilais budets, ko veido no pam iemumu pozcijm paiem iezmtiem izdevumiem. Galvenie iemumu avoti un izdevumu kategorijas apskatmas 9.attl. Specilais budets ir izveidots td, lai garanttu noteiktu ldzeku apjoma izmantoanu paredztam mrim. Piemram, iemumi no akczes nodok-
9.ATTLS. GALVENIE PAVALDBU PAMATBUDETA IEMUMU UN IZDEVUMU AVOTI 1. Galvenie pavaldbu pamatbudeta iemumu avoti Atskaitjumi no nodokiem: -iedzvotju ienkumu nodoklis (80 % apmr 2010.gad); -nekustam pauma nodoklis (piln apmr); -nekustam pauma nodoklis par zemi (piln apmr); -azartspu nodoklis (25% apmr pavaldbai, kuras teritorij tiek organiztas azartsples). Nenodoku iemumi: -budeta iestu maksas pakalpojumi; -nodevas; -sodi un sankcijas; -iemumi no pavaldbas pauma iznomanas; -valsts mrdotcijas un dotcijas. Galvenie pavaldbu pamatbudeta izdevumi -izgltba; -socil sfra un veselba; -komunl sfra; -kultra un sports; -visprjie vadbas dienesti; -transports un sakari; -sabiedrisks krtbas nodroinana.
33
a tiek novirzti vienam konkrtam mrim (ceu apsaimniekoanai)29. Budets ir viens no svargkajiem dokumentiem, kas parda galvens priorittes noteiktam periodam un tam trto ldzeku apjomu, ldz ar to auj mums ikvienam izvrtt, vai priekvlanu perioda soljumi tiek pildti. Tiei td ir oti svargi padart budetus skaidrus un saprotamus iedzvotjiem, lai vii sptu saprast un sekot ldzi pavaldbas darbam. Lai iedzvotji sptu iesaistties budeta izveid, gan paam veidoanas un apsprieanas procesam, gan budeta stenoanas procesam ir jbt atkltam. Latvijas pavaldbu publiskotie budeti nesniedz skaidru priekstatu par triiem un plniem, un labku izpratni var iegt, pieprasot papildu dokumentus.
atrisint? Rpga sabiedrbas un nevalstisko organizciju uzraudzba, k ar plasazias ldzeku kritika ir vieni no visvienkrkajiem un reiz ar iedarbgkajiem mehnismiem. Stiprinot sadarbbu nevalstisko organizciju, plasazias ldzeku, privt sektora un pavaldbas starp, var pankt, ka pavaldba kst ne tikai par vietjo prvaldi, kas nodroina msu ikdienas vajadzbas, bet ar diskusiju, ideju apmaias platformu, kur katrs no ts dalbniekiem sniedz savu ieguldjumu, lai uzlabotu ikviena vietjs sabiedrbas loceka labkljbu.
Kopsavilkums
Valsts ar trs varas atzaru paldzbu garant msu tiesbas un brvbas. Katrs no varas atzariem pilda savas funkcijas un rpjas, lai tiktu uzklaustas un ievrotas sabiedrbas intereses un ikvienam indivda btu iespja paust savu viedokli un td veid ietekmt lmumu pieemanas procesu. Ttad demokrtija ir ne tikai msu tiesbas un brvbas, kuras jau aplkojm pirmaj noda, bet t ir ar valdanas forma, kas nodroina taisngas procedras gan likumdevja ievlan un darbb, gan likumu stenoan dzv, gan ar strdu iziran. Ja taisngas procedras netiek ievrotas, ts izsldz no valsts prvaldanas svargko spltju tautu. Korupcija demokrtij liecina par demokrtijas defictu. Korupcijas ietekme uz demokrtiju apkopota 10.attl.
Pavaldba un korupcija
Daudzas pavaldbm pieirts funkcijas ts nespj veikt saviem spkiem, td pavaldbm ir nepiecieama uzmju paldzba. Tas rada risku, ka privts intereses var ietekmt lmumu pieemanas procesu, m interesm kstot svargkm par sabiedrbas interesm. Latvij du sadarbbu ar privto sektoru ms pazstam ar k iepirkumus valsts un pavaldbu vajadzbm. Pavaldbm, pirms ts iegdjas kdu pakalpojumu no privt sektora, ir jrko konkurss cenu aptauja vai cita pakalpojuma piegdtja izvles procedra, kur tiek izvrtti pretendentu piedvjumi. Iepirkumu konkursos konkursantu izvles brdis var ar nebt lielkais korupcijas risks, jo aj proces pastv ar daudzi citi vrgie posmi. Viens no tdiem ir prasbu izstrde konkursantiem, piemram, ts var tikt sastdtas, pielgojot kdam no pavaldbu amatpersonm zinmiem uzmumiem. Pai konkursanti var iepriek vienoties par savu dalbu konkurs vai ar atturanos, pret saemot kdu labumu. Konkursa dalbnieki var ar vienoties un sadalt pakalpojumu tirgu vairkos sektoros, kur katram dalbniekam pieder viens sektors un tas netrauc savu konkurentu c par uzvaru. Tas nozm, ka atklta konkursa procedra ne vienmr novr korupcijas risku. K das problmas var
29
Vairk par pavaldbu budetiem un to izpraanu lasms: K saprast savas pavaldbas budetu.//Sabiedrba par atkltbu Delna. Rga, 2004.
34
10. ATTLS. DEMOKRTISKA PRVALDE UN KORUPCIJA Likumdevja vara Likumdoana Vlanu procedras godgums (naudas vara) Deputtu atbildbas trkums Sabiedrbas uzticbas trkums Kaitjums demokrtijai Prstvniecbas principa izjaukana Neleitma lmumu pieemana Korupcijas novranas iespjas Deputtu personiska atbildba un tika Plasazias ldzeku kontrole NVO aktva iesaistans prvald Ierdu tika un neatkarba no politisks vadbas Plasazias ldzeku kontrole NVO aktva iesaistans prvald Izpildvara Likumu stenoana dzv Intereu konflikts Kukuoana Sabiedrbas uzticbas trkums Publiskie iepirkumi Neefektva prvalde Likuma varas sagrauana Cilvktiesbu aizsardzbas sistmas sagrauana Tiesu neatkarbas nostiprinana (brvi no politisks ietekmes un finansili nodrointi) Tiesneu tika Pavaldbu darbbas neefektivitte Sabiedrbas neuzticans Pavaldbas darbinieku tika Plasazias ldzeku kontrole NVO aktva iesaistans prvald Tiesu vara Izpildvaras kontrole Privta labuma gana, nevis argumentu uzvara Sabiedrbas uzticbas trkums Pavaldbas* Vietj prvalde Pavaldbu iepirkumi Intereu konflikti Kukuoana
Pamatfunkcija Korupcijas draudi
* Pavaldbas tradicionl izpratn nav varas atzars pie varu dalanas principa, tau veido neatemamu valsts prvaldes sastvdau, td iekauts aj tabul.
35
VALSTS PRVALDE JEB KAS NOTIKA, KAD CKA PAZUDA
3.
POLITISKS PARTIJAS UN VLANAS

Patiesi brvs msdienu liberlajs demokrtijs cilvks ir viengi brd, kad balso vlans. /D. Sartori./ kdas sabiedrbas grupas intereses, k ar organiz o intereu stenoanu. Ttad partijas ir ldzgi domjou cilvku politiskas apvienbas, kuru mris ir iegt varu, lai intereses vartu stenot dzv. Tiei mris iegt varu atir politisks partijas no citm sabiedriskm organizcijm. Politisks partijas pazmes: Stabila organizcija Noteikta ideoloija Mris iegt varu Noteikts atbalsttju loks Politisks partijas ir viens no svargkajiem demokrtijas elementiem. Tajs pc pau iniciatvas apvienojas indivdi ar ldzgm interesm un vajadzbm. Politisks partijas ir k starpnieks starp valsti un sabiedrbu, jo ts veido daudz cieku saikni ar iedzvotjiem un pc tam piedals c par varu, lai iedzvotju intereses un vajadzbas prvrstu likumos.
Varas autorittes viengais avotsprstvjiem gandir sabiedrbas vt uzticba, kas auj sabiedrbas rkoties ar sabiedrbas ldzekiem, gan pieemt likumus ts vrd. Galvenais mehnisms, ar kura paldzbu sabiedrbas uzticba tiek apliecinta, ir demokrtiskas vlanas. Tajs uz vienldzgiem noteikumiem par varu cns politisks partijas. Demokrtija bez brvm, vienldzgm, aizkltm, visprjm, tiem un konkurjom vlanm nemaz nevartu pastvt. Vlanas skas ar priekvlanu kampau, kad veidojas visciekais sabiedrbas un varas prstvju dialogs par to, k vislabk ir prvaldma sabiedrba un kdi ir galvenie attstbas virzieni. Vlanas ir demokrtijas skola, kur publisks diskusijs un debats notiek politiu un viu stenots politikas eksaminana. Lai vartu izdart savu izvli, katram pilsonim ir aktvi jseko ldzi politikas norism. Vlanu cas dalbnieki ir politisks partijas, kurs apvienojas cilvki ar ldzgiem uzskatiem un priekstatu par valsts prvaldes veidu. Var teikt, ka vlanas ir ar ca par noteiktu sabiedrbas attstbas virzienu. Vlanu rezulttu veido pilsou balsu summa, td katra sabiedrbas prstvja piedalans vlans ir rkrtgi nozmga tikai t valsts ievlto prstvju autorittes pamat bs iespjami plaka iedzvotju loka uzticba un gatavba pakauties varas stenotajai politikai. Kas ir politisks partijas? Kda ir to loma sabiedrb? K partijas organiz savu darbu? Kdas ir Latvijas politisks partijas? Kd ts piedals vlans? Kd vlanm ir tik iziroa nozme? Kd partijas un to ca par varu vlans ir demokrtijas strakmens, skaidrosim aj noda.
11. ATTLS. POLITISKO PARTIJU LOMA VALSTS VARAS INSTITCIJAS
Politisks partijas
SABIEDRBA
9. Politisks partijas
Ar politiskajm partijm parasti saprot politiskas organizcijas, kurm ir savs priekstats par to, k sabiedrbai btu jfunkcion (ideoloija), kuras prstv
Partiju k starpnieka loma izpauas dados veidos. Partijm ir das galvens funkcijas: Prstvniecba. Politisks partijas apkopo un izteic vrdos sabiedrbas intereses un prasbas.
37
Elites veidoana, valsts lderu atlase. Partijas izvlas no sava vidus biedrus, kas kandid vlanu sarakstos un pc ievlanas ieem nozmgus amatus valsts prvaldan. Ldzdalba. Partijas veido saikni starp iedzvotjiem un politisko sistmu, ts nodroina indivdu un grupu politisko ldzdalbu sabiedrbas prvaldan. Leitimcija. Ldz ar saiknes veidoanu starp iedzvotjiem un grupm katrs indivds vairk apzins politisks varas nozmi un nepiecieambu, tiek stiprinta uzticba valsts varas institcijm. Politisko programmu veidoana, prasbu uzklausana. Politisks partijas apkopo dadas intereses politiskos konceptos un programms, kurm turpmk mina pankt vairkuma atbalstu. Politisk socializcija un mobilizana. Iesaistoties politiskajs partijs, cilvks ne vien pank savu intereu stenoanu dzv, bet ar iegst zinanas un priekstatu par politiskajm norism un praksi, ko sauc par politisko socializciju. Socil integrcija. Ar darbbu politiskaj partij tiek veicinta cilvku veiksmgka iekauans politiskaj sistm, ldz ar to mazinot dadu konfliktu iespjambu. Partijas savstarpji atiras pc to organizcijas formas, piemram, masu partijm ir plas biedru loks un aktvs partijas kodols, bet kadru partiju biedru loks ir daudz mazks un tos galvenokrt veido profesionli politii. Partijas atiras ar pc socilpolitiskajiem mriem, piemram, liberls, konservatvs, socildemokrtisks, komunistisks partijas. Atkarb no t, kdu vietu partijas ieem politiskaj sistm, ts iedala valdoajs un opozcijas partijs. Valdos partijas parasti ieem visvairk vietu parlament, un to loceki veido valdbu, turpret opozcijas partijm parasti ir mazks vietu skaits parlament30. Partijas var bt gan reionlas, gan nacionla mroga.
sekas, tau politiskas gan. K notiek lmumu pieemana partijas iekien, k tiek ievlta partijas vadba jeb valde, ts prieksdtjs, cik liela loma ir biedriem un reionlajiem partijas birojiem ie visi ir svargi partijas organizcijas jautjumi. Parasti partijas galvgali veido valde un partijas prieksdtjs. Tas, kdi atzari pastv partijas iekien bez valdes, dads partijs atiras. Masu partijm biei ir raksturgs stabils un plas partijas atzaru tkls, kas izkaists pa visu valsti. Izmantojot o tklu, vietjm aktivittm tiek organizta partijas sadarbba ar iedzvotjiem, risintas problmas, organizta vlanu kampaa utt. Svargkie lmumi tiek izlemti partiju kongresos, kur sapulcjas partijas biedri un atbalsttji. Ja partiju uzskatm par starpnieku, kas demokrtisks sabiedrbs veic tik daudzas nozmgas funkcijas, ir svargi, lai paas partijas iekien valdtu demokrtija. Lderu atskaitans partijas biedriem un partijas finanu caurskatmba, k ar partijas biedru uzemanas noteikumi, uzvedbas normas un viedoka pauanas iespjas ir pamats, uz k veidojas cilvku priekstats par politiku un demokrtiju.
Partiju finansana
Lai partija sptu pildt savas funkcijas, tai ir vajadzgs birojs, telpas, kur sapulcties, piekuve plasazias ldzekiem, iespja publict partijas materilus un daudzas citas lietas, kuru ieganai nepiecieama nauda. Kur partijas iegst ldzekus? Galvenie partiju finansanas veidi Partiju iekjais finansjums (biedru naudas, ienkumi no saimniecisks darbbas utt.) Privtpersonu (das valsts ar juridisko personu) ziedojumi Valsts dotcijas Partiju iekj finansjuma lielko dau veido ienkumi no biedru naudm. Tiei biedru naudas bija galvenais ienkumu avots masu partijm to uzplaukuma period 19.gs. beigs un 20.gs. skum. Citi partiju iekjie finansjuma avoti ir pea no saimniecisks darbbas un dadiem sarkojumiem. Tomr iekjais partijas finansjums parasti nav pietiekams, lai partiju vartu uzturt, td arvien nozmgka loma ir ar rjam finansjumam, kas var bt gan privtpersonu,
Partiju organizcija
Biei vien dzirdam kdu parlamenta deputtu sakm, ka partijas disciplna liek izdart noteiktu izvli balsojum par kdu likumprojektu. Ja deputts balso pretji frakcijas nostjai, nepastv nekdas juridiskas
30
Vairk par politisko partiju iedaljumu un organizcijas atirbm var last: (http://www.dadalos.org/int/parteien/ Grundkurs2/grundkurs_2.htm) (UNESCO izgltbas portls)
38
gan juridisko personu ziedojumi vai ar valsts dotcijas. Ar valsts dotcijm politisko partiju var finanst pilnb vai ar daji, piemram, pieirot bezmaksas raidlaiku sabiedriskaj televzij u.c. rjos finansjuma avotus un veidu, k nauda nonk ldz partijai, nosaka katra valsts savos likumos.
Latvijas politisks partijas

Politisko partiju izveidoanos un darbbu Latvij regul Politisko partiju likums, Politisko partiju (organizciju) finansanas likums u.c. Politisks partijas Latvij var dibint Latvijas Republikas pilsoi, un gatavbu atbalstt partiju japliecina vismaz 200 Latvijas pilsoiem. Politisks partijas biedri var bt 18 gadu vecumu sasnieguie Latvijas pilsoi un pastvgie iedzvotji. Politisks organizcijas, k ar to apvienbas reistr Partiju reistr. Ja partij ir vairk nek 400 biedru, ne mazk k pusei no tiem ir jbt Latvijas pilsoiem. Saska ar likumu par partijas biedriem nevar bt tiesnei, prokurori, izmekltji, k ar personas, kas dien ieklietu, valsts drobas un izlkoanas iestds. 2010.gada august Uzmumu reistr oficili reistrtas 57 politisks partijas un to apvienbas. Tau jatceras, ka ne visas no tm ir politisks partijas. 9.Saeimas vlans kandidja 19 partijas un to apvienbas, no kurm Saeim tika ievltas 7 partijas. 8.Saeimas vlans kandidja 20 partiju un to apvienbu saraksti, no kuriem 5% barjeru iekanai parlament prvarja 6 partijas un to apvienbas. 7.Saeimas vlanu laik oficili reistrtas bija 45 politisks organizcijas un to apvienbas, tau vlans piedaljs 21 partija un apvienba, no kurm ievltas tika 6 partijas vai to apvienbas31. Politisko partiju likums: Partija ir organizcija, kas tiek izveidota, lai veiktu politisko darbbu, piedaltos vlanu kampa, izvirztu deputtu kandidtus, piedaltos Saeimas vai pavaldbu domju, Eiropas Parlamenta darb, ar deputtu starpniecbu stenotu partijas programmu, k ar iesaisttos publisks prvaldes institciju izveid. Cik partijas kandid vlans? 10.Saeimas vlans - 13 partijas un to apvienbas 9.Saeimas vlans - 19 partijas un to apvienbas 8.Saeimas vlans - 20 partiju un to apvienbas 7.Saeimas vlans - 21 partijas un to apvienbas
31
Partiju sistmas
Partiju sistma ir noteikumu kopums, kas nosaka, cik daudzm partijm ir iespja veidot valdbu. Demokrtisks sabiedrbs sastopami divi partiju sistmu veidi divpartiju sistma un daudzpartiju sistma. Citos remos sastopamas ar vienpartijas sistma vai dominjos partijas sistma. Daudzpartiju sistm vism partijm, kas cns par varu, ir iespja iegt vietu parlament. Vlans iegts vltju balsis tiek prvrstas deputtu mandtos. Parasti nevienai partijai nav tik liela atbalsta vlans, lai t iegtu prliecinou vairkumu parlament, td partijm ir jveido savstarpjas koalcijas. Tas parasti ir laikietilpgs politisko intereu saskaoanas process, tdjdi par vienu no galvenajiem trkumiem daudzpartiju sistmai tiek nordta valdbas nestabilitte, ja partijas koalcij nespj sastrdties. Divpartiju sistm tikai divm partijm ir relas iespjas iegt varu. Priekvlanu cs domin galvenokrt divas partijas, un uzvartja iegst ar gandrz visus atbildgos amatus. Tau bez valdoajm partijm sabiedrb darbojas ar daudzas mazkas partijas, tomr ts nav pietiekami spcgas, lai sptu uzveikt lielkos sncenus. Atirb no daudzpartiju sistmas divpartiju sistms parasti nav vajadzbas veidot koalciju, jo uzvartja partija ieem lielko dau nozmgko amatu. K du sistmu priekrocba tiek uzsvrta atvieglota vltju izvle, jo sabiedrba var izvrtt paveiktos un nepaveiktos darbus, kuros vairs nevar vainot koalcijas partijas, jo atbildga ir tikai viena valdo partija. Divpartiju sistmas negatvs iezmes ir draudi, ka priekvlanu c lielks partijas var izvrst pretinieka nomelnoanas kampaas, lai tdjdi mazintu atbalstu konkurentiem. Tpat partiju darbb var tikt izmantota bloanas politika, kad opozcijas partija blo visus pozcijas partijas lmumus, tdjdi bremzjot lmumu pieemanu. Divpartiju sistm ir mazkas iespjas nodroint dadu minoritu grupu prstvniecbu. Latvij darbojas daudzpartiju sistma, kur vltju balsis proporcionli tiek prvrstas deputtu mandtos.
Centrls vlanu komisijas apkopot informcija. (http:// web.cvk.lv/pub/?doc_id=27956)
39
Partiju iekj struktra

Latvij saldzinoi maz iedzvotju iesaists politiskajs partijs un maz ar tm uzticas. Pc dau ptnieku aplsm, tikai 0,9 1,2% (aptuveni 15 000 personu) iedzvotju darbojas kd politiskaj partij, kas Latviju pc partiju biedru skaita ierindo viszemkaj viet Eirop32. Latvij nav apkopota informcija par partiju biedru skaitu, td viengais informcijas avots par partiju lielumu ir pau partiju sniegt informcija. T liecina, ka pc biedru skaita trs lielks partijas 2008./2009. gad bija partiju apvienba Latvijas Pirm partija/Latvijas ce (3800 biedru), Tvzemei un Brvbai/ LNNK un Zao un Zemnieku savienba (2000 biedru)33. Kopum pdjos gados vrojama biedru skaita samazinans partijs. Lai iesttos partij, parasti nepiecieamas jau esoo partijas biedru rekomendcijas un intervija ar kandidtu. Par jaunu biedru uzemanu lemj partijas valde, nevis, piemram, reionls nodaas. Tas liecina, ka pastv visai stingra jaunu biedru uzemanas krtba. Biedru nauda visbiek tiek piemrota partijas biedru ienkumu lmenim, td tas nav rslis, lai kds no iedzvotjiem nevartu iesaistties partij.
ana no pienkuma, atteikans no kdas tiesbas par labu politiskajai organizcijai, k ar citas darbbas, ar kurm politiskajai organizcijai tiek pieirts kds labums. Par dvinjumu tiek uzskatta ar kustamas vai nekustamas mantas nodoana politisks organizcijas paum un pakalpojumu sniegana politiskajai organizcijai par maksu, kas ir zemka nek attiecg kustams vai nekustams mantas vai pakalpojuma tirgus vrtba. Savukrt biedru naudas apjomu un ievkanas nosacjumus nosaka katra partija. Partijas biedra kopjs iemaksas (biedru nauda, iestans nauda un dvinjumi/ziedojumi) kalendr gada laik nedrkst prsniegt 10 minimls mnealgas (18 000 tkstous latu 2010.gad). Turklt ziedojumus partijas var pieemt tikai no fiziskm personm. Informcija par katru saemto dvinjumu 15 dienu laik pc t saemanas ir jpublic internet, nordot dvinjuma veidu, summu, saemanas datumu un dvintju. Ja par ziedojumu nav saemta visa nepiecieam informcija, tas uzskatms par anonmu ziedojumu, ko likums aizliedz pieemt. Ja partija du ziedojumu saem, iegtie ldzeki jprskaita valsts kas, bet manta jnodod valsts paum. Kontroli un uzraudzbu par likuma ievroanu veic KNAB. Likums aizliedz partijas finanst ar treo personu starpniecbu, proti, izmantojot citas personas identittes datus, vai ziedot ar citas personas starpniecbu. Likums ar nosaka krtbu, k partiju ienkumi un izdevumi ir publiskojami. Sabiedrba ar tiem var iepazties Korupcijas novranas un apkaroanas biroja (KNAB) mjaslap34. Pdjo astou gadu laik partiju finansanas sistma ir piedzvojusi btiskas izmaias. 2002. gada grozjumi likum ierobeoja partiju trius vlans, nosakot partiju izdevumu griestus priekvlanu kampas. Skotnji tika noteikts, ka partijas drkst izlietot summu, kas neprsniedz 0,20 latu uz katru vltju (kop aptuveni 279 631 latu). 2008.gad izdevumu ierobeojumiem tika noteikts cits, elastgks aprina mehnisms: mnea vidj bruto darba samaksai piemrojot koeficientu 0,0008 uz katru attiecg vlanu apgabala vltju iepriekjs Saeimas vlans. Piemram, 10.Saeimas vlans partijas triu ierobeojumi priekvlanu aitcijai ir 571 211,72
34
Partiju ienkumi
Saska ar Politisko organizciju (partiju) finansanas likumu, kas tika pieemts 1995.gad, partijas ienkumus var veidot no: biedru naudas un iestans naudas; fizisko personu dvinjumiem (ziedojumiem); ienkumiem, ko dod attiecgs politisks organizcijas (partijas) saimniecisk darbba; citiem finansanas avotiem, izemot tos, no kuriem ar likumu ir aizliegts finanst politisks organizcijas (partijas); valsts budeta likum noteiktajos gadjumos. Par dvinjumu uzskatmi jebkuri mantiski vai citda veida bezatldzbas labumi, to skait pakalpojumi, tiesbu nodoana, politisks organizcijas atsvabin32
33
Auers, Daunis, Ikstens, Jnis. Politisko partiju demokrtisk loma. Grm.: Cik demokrtiska ir Latvija. Demokrtijas audits. Rga: LU Akadmiskais apgds, 2005. 91.lpp. Stafecka, Lga. Cik demokrtiskas ir Latvijas politisks partijas? Vlanu sarakstu veidoana pirms 2009.gada pavaldbu vlanm Rg un Jrmal. Sabiedrba par atkltbu Delna, 2009. - 26.lpp.
KNAB partiju finanu datu bze: http://knab.gov.lv/lv/ finances/db/
40
lati jeb 38,32 santmi uz vienu vltju. Savukrt 2010.gada pirmaj pus tika pieemts lmums politisks partijas daji finanst ar no valsts budeta. Valsts budeta finansjumu saems politisks partijas, kuras iepriekjs Saeimas vlans bs samuas vairk nek divu procentu vltju atbalstu. Valsts finansjuma apmrs bs 0,50 latu apmr kalendr gada laik par katru iegto balsi, kandidjot visos piecos vlanu apgabalos.
par varu un vltjam brvbu no jebkda veida ietekmm savas izvles izdaran. Konkurence. Vltjam ir iespja izvlties starp dadm politikm. Ja kandid tikai viena partija, vltjam nav ko izvlties. Vlanas bez izvles atklj remu, nevis vltju izvli.35 LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSME: Latvija ir neatkarga demokrtiska republika. (1.pants) Latvijas valsts suveren vara pieder Latvijas tautai. (2.pants) Saeimu ievl visprgs, vienldzgs, ties, aizklts un proporcionls vlans. (6.pants)
10. Vlanas
Vlanas ir process, kur sabiedrba tie veid pau savu izvli, atbalstot noteiktus kandidtus, uzticot viiem turpmk visas sabiedrbas vrd rkoties ar kopjiem ldzekiem un nodroint ikviena sabiedrbas loceka tiesbu aizsardzbu. Vlans iedzvotji labprtgi nodod dau no savas brvbas ievltajiem prstvjiem. To vartu nosaukt par sabiedrisk lguma slganas brdi. Vlanas nav tikai aizpildts zmes iemeana vlanu urn. Tas ir daudz garks laika posms, ko raksturo intensva partiju priekvlanu kampaa. Taj tiek skaidrotas partijas nostdnes, un kandidti iepazstina ar sevi un iecerm ievlanas gadjum. Tas ir visciekais plaas sabiedrbas un politiu dialogs, kad partiju kandidti dodas tiei pie vltjiem vai ar ar politisks reklmas paldzbu uzrun skattjus, lastjus vai gjjus iels. T ir ar sabiedrbas iespja atrast saviem uzskatiem tuvko politisko spku. Td vartu teikt, ka vlanas ir demokrtijas kodols. Demokrtisks valsts vlanas raksturo vairkas pazmes: Visprgums. Vlans var piedalties visi pilsoi neatkargi no dzimuma, rases, tautbas, reliisks vai politisks prliecbas. Vienldzgums. Pirmkrt, vienldzgs balsu svars, otrkrt, vienldzba vlanu apgabalu sadaljum, kur deputtu mandtu iegst tie deputti, par kuriem ir lielks balsotju skaits (proporcionalitte). Aizkltums. is princips auj vltjam bt brvam sav izvl un apzinties, ka vi pc vlanm par savu izvli netiks apspiests vai vajts. Aizkltuma princips pasarg vltjus ar no balsu uzpirkanas. Tieums. Vlans pilsoi tiei ietekm kandidtu likteni. Vlanas ir brvas. Vlanu kampaas gaita nodroina kandidtiem viendas iespjas cnties
Vlanu funkcijas
Vlanm ir vairkas btiskas funkcijas: ar vlanu paldzbu atkarb no vlanu sistmas tie vai netie veid tiek veidota valdba; vlanas nodroina atgriezenisko saiti starp valdbu un vltjiem; sabiedrbai ir iespja novrtt prstvju darbu un vienlaicgi ar savu izvli vlans nordt vlamo valsts attstbas virzienu; ar vlanu paldzbu tiek nodroints sabiedrbas publisks atbalsts valsts varai, vai glui pretji zema ldzdalba vai nepietiekama ldzdalba var liecint par valdo rema noliegumu; ttad ar vlanu paldzbu valsts varai tiek pieirta leitimitte; vlanu ce tiek nodrointa politisko lderu cirkulcija; lderu nomaia ir atkarga no valst pastvos vlanu sistmas. Partijm ir visai plas nozmgu funkciju loks, td vltja izvle nav tikai savas balss nodoana konkrtai politiskajai partijai vai kandidtam. Ar savu ldzdalbu indivds izsaka viedokli par turpmkajm valsts attstbas priorittm. Partijai, kas piedals vlans, ir sava priekvlanu programma, kur apkopoti mri, ko, nonkot pie varas, partija vlas sasniegt. Tas nozm, ka, atbalstot kdu politisko partiju, pilsonis atbalsta ar s partijas nkotnes ieceres valsts prvaldan. Balsstiesbas vlans ir viens no iedarbgkajiem ieroiem ar varas kontrolan, jo ts dod iespju nomaint tos politiskos lderus, kuri ar savu darbbu vai bezdarbbu ir zaudjui sabiedrbas uzticbu. Nepiedaloties vlans, pilsonis ne vien neizmanto savas pilsonisks un politisks tiesbas noteikt valsts
35
Harrop M., Miller W.L. Elctions and Voters. A Comparative Introduction. Maxmillan, 1987, p. 78.
41
varu, bet ar iespju paust savu viedokli par valsts turpmko attstbas virzienu. Nepiedalans vlans ir atbildbas novelana uz citiem ldzpilsoiem. Tomr atcersimies, ka ar tiem, kuri nepiedals vlans, ir jpakaujas ievlto deputtu pieemtajiem likumiem. Atsevis valsts ldzdalba vlans likumos ir noteikta k pilsou pienkums, par kura nepildanu vltjiem ir jmaks sods, piemram, Beij, Austrlij u.c. Parasti sodam ir tikai simboliska nozme, piemram, Itlij pilsoa pienkuma nepildanas gadjum sods vispr netiek piemrots.
paredz, k iegtais balsu skaits vlans tiks prvrsts deputtu mandtu sadaljum parlament un k vlans tiks noteikts uzvartjs. Pastv divi galvenie vlanu sistmu tipi: maoritrs un proporcionls vlanas. Das valsts tiek izmantots jauktais modelis, kur ietverti gan proporcionls, gan maoritrs vlanu sistmas principi. Maoritrs sistmas ietvaros sastopami divi paveidi vienkrais vairkums un absoltais vairkums. Vienkr vairkuma gadjum uzvartjs ir tas, kur iegst visvairk vltju balsu noteikt vlanu apgabal, pat ja via prsvars pr konkurentu ir tikai viena balss. Ja apgabal kandid, piemram, trs partijas, tad par uzvartju kst t partija, kas saldzinoi
Vlanu sistmas
Uzvartju vlans nosaka pai noteikumi, ko sauc par vlanu sistmu. Tas ir noteikumu kopums, kas
12. ATTLS. VLANU SISTMU TIPOLOIJA VLANU SISTMAS
Maoritr sistma Vienkrais vairkums: Uzvartjs iegst visu: uzvar tas, kur saem vairk balsu par jebkuru citu kandidtu attiecgaj vlanu apgabal. Absoltais vairkums: Uzvartjam jiegst vairk par pusi no vltju atbalsta (51% balsu). - Manipulcijas iespjas, mainot vlanu apgabalu robeas un skaitot iedzvotjus noteikt apgabal. - Neiegst prstvniecbu to vltju balss, kuru kandidts kaut vai ar vienas balss atirbu zaudjis vlans. Lielbritnija, ASV, Kanda, Indija, Itlija u.c.
Jaukt sistma Puse deputtu tiek ievlta ar vienkru balsu vairkumu (k maoritr sistm), bet otra puse no sarakstiem (proporcionl sistma). Vltjs nodod vienu balsi par kandidtu vienmandta apgabal un vienu par partijas sarakstu vairkmandtu apgabal. - auj veidot noturgu saikni starp deputtu un vltju vlanu apgabal, vienlaikus saglabjot augstu proporcionalittes pakpi. Vcijas bundestgs, Lietuva, Dienvidkoreja, Senegla u.c.
Proporcionl sistma Partiju saraksti Vlanu apgabalos vienlaicgi tiek ievlti vairki deputti, vltju atbalsts tiek proporcionli prvrsts deputtu mandtu skait. - Partiju sarakstu sistma auj iekt parlament nelielm partijm, lai gan sadrumstalotbas novranai parasti tiek ieviesta vlanu barjera. - Svargs ir ar kandidtu krtas numurs sarakstos. Var pastvt grozms vlanu listes. Latvija, Igaunija, Nderlande, Dnija un Zviedrija u.c.
Pc: Catlaks, Guntars, Ikstens, Jnis. Politika un tiesbas. Rga: Zvaigzne ABC, 2003. 74.76.lpp
42
ar prjm ir ieguvusi visvairk balsu, kas var bt ar mazk par pusi no visiem apgabala vltjiem. Savukrt absolt vairkuma gadjum kandidtam ir jiegst vismaz puses vltju atbalsts. Ttad atirb no vienkr vairkuma absolt vairkuma gadjum ir nepiecieams noteikt vlanu apgabala vltju vairkuma atbalsts. Vlanu apgabali ir likum uzskaittas teritorijas, kuru ietvaros notiek sacensba par noteiktu skaitu deputtu mandtu36. Proporcionlajs vlanu sistms tiek izmantoti tdi vlanu apgabali, kuros vienlaicgi tiek ievlti vairki deputti. Vartu teikt, ka proporcionlajs vlans nav uzvartju un zaudtju, jo atbilstoi vltju atbalstam vlans tiek sadalti ar mandti parlament (vlanu sistmas tipoloiju sk.12.attlu).
pilsoni, kas vlanu dien ir vecks par 21 gadu. Tiesbas tikt ievltam sauc par aktvajm vlanu tiesbm. SAEIMAS VLANU LIKUMS PAREDZ, KA TIESBAS TIKT IEVLTM NAV PERSONM, KURAS: atztas par rcbas nespjgm; izcie sodu brvbas atemanas viets; ir bijuas sodtas par tu noziedzgu nodarjumu, izemot personas, kuras ir reabilittas vai kurm sodmba dzsta vai noemta; Kriminllikum paredzt nodarjuma izdaranas laik atradus nepieskaitmbas stvokl, ierobeotas pieskaitmbas stvokl vai ar pc noziedzga nodarjuma izdaranas saslimuas ar psihiskiem traucjumiem, , kas tm atmui iespju saprast savu rcbu vai to vadt, un kurm sakar ar to piemrots medicniska rakstura piespiedu ldzeklis vai ar lieta izbeigta bez da piespiedu ldzeka piemroanas; ir vai ir bijuas PSRS, Latvijas PSR vai rvalstu valsts drobas dienestu, izlkdienestu vai pretizlkoanas dienestu tata darbinieki, izemot personas, kuras bijuas tikai PSRS vai attiecgo Latvijas PSR Valsts drobas komitejas plnoanas un finanu, administratvi saimniecisks struktrvienbas darbinieki; pc 1991.gada 13.janvra ir darbojus PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaauu internacionlaj front, Darba kolektvu apvienotaj padom, Kara un darba veternu organizcij, Vislatvijas sabiedrbas glbanas komitej vai ts reionlajs komitejs; ir sodtas ar aizliegumu kandidt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilstas domes un novada domes vlans, izemot personas, kuras ir reabilittas vai kurm sodmba dzsta vai noemta.
Saeimas vlanas
Reizi etros gados, oktobra pirmaj sestdien, Latvijas Republikas pilsoi ievl Saeimu. Vlanas Latvij norisins piecos vlanu apgabalos Rg, Vidzem, Latgal, Zemgal un Kurzem. K jau noskaidrojm, Latvij pastv proporcionl vlanu sistma, td no katra vlanu apgabala tiek ievlts noteikts skaits deputtu.
Kas drkst piedalties vlans?

Latvij vlanu krtbu nosaka Saeimas vlanu likums. Tiesbas vlt ir Latvijas pilsoiem, kuri vlanu dien ir sasniegui 18 gadu vecumu, turklt Saeimas vlans var piedalties ar Latvijas pilsoi, kas dzvo rvalsts, vii balso, personiski ierodoties kd no izveidotajiem vlanu iecirkiem vlanu dien vai ar pa pastu likum noteiktaj krtb. Kop 2009.gada tie vltji, kuriem k drobas ldzeklis piemrots apcietinjums vai kuri izcie ar brvbas atemanu saisttu sodu, var piedalties vlans ieslodzjuma viet. Savukrt tiesbu vlt nav personm, kuras likum paredztaj krtb atztas par rcbas nespjgm. Tiesbas vlt sauc ar par pasvajm vlanu tiesbm.
Kas drkst kandidt vlans?

Kandidtu sarakstus Saeimas vlanm drkst iesniegt likum noteiktaj krtb reistrtas partijas vai partiju apvienbas. Saeim var ievlt katru Latvijas
36
Catlaks Guntars, Ikstens, Jnis. Politika un tiesbas. Rga: Zvaigzne ABC, 2003. 75. lpp
Vlans var kandidt tikai reistrtas politisks partijas un to apvienbas. Ts savus kandidtu sarakstus iesniedz Centrlajai vlanu komisijai (CVK), skot ar astodesmito dienu pirms vlanu dienas. Pdjais kandidtu sarakstu iesnieganas termi ir 60.diena pirms vlanm. Partijai par kandidtu sarakstu CVK ir jiemaks Ls 1000 drobas nauda, kas saraksta ievlanas gadjum tiek atdota atpa-
43
ka. Katrai partijai ar jiesniedz 4000 rakstzmju gara priekvlanu programma, ldz ar to visiem vltjiem tiek nodrointa iespja iepazties ar partiju iecerm un deputtu kandidtu sarakstiem, kas tiek izlikti redzam viet vlanu iecirkos vismaz 10 dienas pirms vlanm. Katrai partijai vai partiju apvienbai, kuras kandidtu saraksts ir reistrts Saeimas vlanm, jsavc vismaz 5 procenti no visu vlans nodoto balsu kopskaita, pretj gadjum ts prstvji netiek ievlti. Vlanu barjeru ievieanas galvenais mris ir novrst sadrumstalota likumdevja izveidoanos.
PAR PRIEKVLANU AITCIJU PIRMS SAEIMAS VLANM UN EIROPAS PARLAMENTA VLANM: Priekvlanu aitcija likuma izpratn ir kdas politisks organizcijas, politisko organizciju apvienbas vai ar kda deputta kandidta reklamana masu informcijas ldzekos vai citd veid, ja t satur tieu vai netieu aicinjumu balsot par vai pret kdu politisko organizciju, politisko organizciju apvienbu vai ar deputta kandidtu. Priekvlanu laik partijm tiek pieirta iespja izmantot bezmaksas raidlaiku sabiedriskajos masu sazias ldzekos Latvijas Televzij un Latvijas Radio. Bez tam paas partijas izvr aitcijas kampaas, izmantojot politisks reklmas ar citos plasazias ldzekos. Ldzinj pieredze liecina, ka partijas daudz vairk ldzeku atvl politiskajm reklmm, nevis tieu tikanos rkoanai, kurs partijas prliecintu iedzvotjus balsot un vltjiem dotu iespju uzdot jautjumus deputtu kandidtiem kltien. Likums ar aizliedz valsts vai pavaldbu iestdm radt kdai partijai vai kandidtam priekrocbas. Ja kda partija vai kandidts rko tikanos ar vltjiem pavaldbas k bez maksas, tad da iespja uz vienldzgiem noteikumiem ir jnodroina ar cita saraksta kandidtam. Valdos partijas nedrkst aunprtgi izmantot sava amata resursus, lai gtu sev papildu priekrocbas vlans un izjauktu vienldzguma principu, kas vism partijm paredz viendas iespjas cnties par vltju balsm. Svargi, ka partija reklm norda, ka t ir politisk reklma un kas to ir apmaksjis, lai vltjs netiktu maldints, uzskatot to par urnlista ikdienas veikumu. Ja da reklma netiek apzmta, to sauc par slpto reklmu. Pazmes, kas liecina par slpto reklmu, sk. 14. attl. Likums nosaka, ka vlanu dien, k ar dienu pirms tam darbojas t sauktais klusanas likums, jo tad ir aizliegts izvietot priekvlanu aitciju plasazias ldzekos, publisks viets.
Vlanu diena
Saeimas vlanu likums paredz, ka vlanas ir aizkltas, td vlanu iecirkos tiek nodrointas atsevias telpas vai nodaljumi, kur vltji var netraucti izdart savu izvli. T k Latvij vlanu saraksti ir atvrti, vltjs var izdart izvli par atseviiem kandidtiem sarakst, par kuru vlans balso. Vltjiem, kuri veselbas stvoka d pai nevar ierasties uz vlanu iecirkni, tiek nodrointa iespja balsot mjs, ja iepriek ir iesniegts iesniegums vlanu komisijai. Pc tam, kad izvle ir izdarta, katrs vltjs drkst papildint savu vlanu zmju komplektu ar iztrkstoo sarakstu, lai tdjdi nodrointu pilngu aizkltbu vlans un citi nevartu kontrolt, par ko vltjs ir nobalsojis. da iespja paredzta, lai novrstu balsu pirkanu. Tlt pc vlanu iecirku slganas skas balsu skaitana. Lai tiktu ievrota godga procedra, Saeimas vlanu likums un citi normatvie akti auj aj proces piedalties novrotjiem no politiskajm partijm un to apvienbm, tau tie nevar bt deputtu kandidti. Ar plasazias ldzeku prstvjiem ir tiesbas sekot ldzi vlanu gaitai.
Priekvlanu kampaa
Partiju priekvlanu kampau aktivittes Latvij nosaka vairki likumi: Par priekvlanu aitciju pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vlanm, Politisko organizciju (partiju) finansanas likums u.c. Tajos ir noteikta krtba, kd partijas organiz priekvlanu aitciju, un s aitcijas izmaksu apjoms (sk. 13.attlu).
Apmaksta demokrtija vai godga konkurence?

Kd partiju finansanai vispr tiek pievrsta uzmanba? Lai partijas vartu pildt savas funkcijas, tm
44
13. ATTLS. PRIEKVLANU KAMPAAS NOTEIKUMI

Likums Par priekvlanu aitciju pirms Saeimas vlanm un Eiropas Parlamenta vlanm: Viena nosaukuma kandidtu sarakst esoajiem kandidtiem ir tiesbas bez maksas izmantot priekvlanu aitcijai Latvijas Radio un Latvijas Televzijas raidlaiku, ja partijas ir izpildjuas visas likum noteikts prasbas. Ja par priekvlanu aitciju ir saemta samaksa un apmakstjs nav nordts, t uzskatma par slpto priekvlanu aitciju. Par samaksu uzskatma jebkda atldzba, tai skait jebkuri mantiski labumi, pakalpojumi, tiesbu nodoana, atbrvoana no pienkuma, atteikans no kdas tiesbas par labu citai personai u.c. Slpt priekvlanu aitcija ir aizliegta. Pirms priekvlanu aitcijas vai uzreiz pc ts jpazio, kura politisk organizcija, politisko organizciju apvienba vai kur deputta kandidts o priekvlanu aitciju ir apmaksjis. Ldzgi noteikumi attiecas ar uz preses izdevumos publicto aitciju, taj jnorda, kura politisk organizcija, politisko organizciju apvienba vai kur deputta kandidts o priekvlanu aitciju ir apmaksjis pats tiei vai apmaksu veicis, izmantojot citu personu pakalpojumus. Latvijas Radio un Latvijas Televzija, k ar komercils raidorganizcijas (TV un radio) vismaz 150 dienas pirms vlanm nosta priekvlanu aitcijas raidlaika izcenojumus visam priekvlanu aitcijas periodam Nacionlajai elektronisko plasazias ldzeku padomei (iepriek ts nosaukums bija Nacionl radio un televzijas padome), kas minto informciju nekavjoties publisko sav mjas lap internet. Raidorganizcijai aizliegts izvietot priekvlanu aitcijas materilus par augstku vai zemku cenu, nek tas nordts aj pant mintajos izcenojumos. ie izcenojumi pc to publiskoanas nav grozmi. Savukrt preses izdevums savus priekvlanu aitcijas materila izvietoanas izcenojumus visam priekvlanu aitcijas periodam vismaz 150 dienas pirms vlanm nosta Korupcijas novranas un apkaroanas birojam. Ldzgi, k raidorganizciju gadjum, ar ie izcenojumi pc to publiskoanas nav grozmi. Saeimas vlanu dien ldz pulksten 8 vakar un Eiropas Parlamenta visprj vlanu dien ldz pulksten 10 vakar raidorganizciju raidjumos aizliegts iekaut sabiedrisks domas aptaujas rezulttus par politisko organizciju, politisko organizciju apvienbu vai atseviu deputtu kandidtu popularitti. Politiskajm partijm aizliegts valsts un pavaldbu iestds, kapitlsabiedrbs, kurs vairk nek 50 procenti kapitla dau (akciju) pieder valstij vai pavaldbai, publiski pieejams viets izvietot un izplatt priekvlanu aitcijas materilus. Valstij un pavaldbm ir aizliegts radt priekrocbas vai ierobeojumus kdai politiskajai partijai vai deputta kandidtam priekvlanu aitcijas materilu izvietoan publisks viets, k ar izmantot valsts vai pavaldbas mantu un kas. Ja kdai politiskajai partijai tas tiek atauts (par maksu/bez maksas), tad uz tdiem paiem noteikumiem jauj ar citm politiskajm partijm izmantot valsts un pavaldbu paumu. Saeimas vlanu likums: Vlanu laik krtbu vlanu telps uzrauga vlanu iecirka komisijas prieksdtjs. Vi raugs, lai vlanu telps un tuvk par 50 metriem no ieejas k, kur atrodas vlanu iecirknis, nenotiktu vlanu brvbas ierobeoana un krtbas traucana, k ar aitcija. Politisko organizciju (partiju) finansanas likums: Politisks partijas var finanst no: 1) biedru naudas un iestans naudas; 2)fizisko personu dvinjumiem (ziedojumiem); 3) ienkumiem, ko dod attiecgs politisks partijas saimniecisk darbba; 4) valsts budeta likum noteiktajos gadjumos. Likums nosaka, ka par ziedojumu/ dvinjumu uzskatmi jebkuri mantiski vai citda veida bezatldzbas labumi, tai skait pakalpojumi, tiesbu nodoana, politisks partijas atsvabinana no pienkuma, atteikans no kdas tiesbas par labu politiskajai partijai, k ar citas darbbas, ar kurm politiskajai partijai tiek pieirts kds labums. Par dvinjumu/ziedojumu tiek uzskatta ar kustamas vai nekustamas mantas nodoana politisks partijas paum un pakalpojumu sniegana politiskajai partijai par maksu, kas ir zemka par attiecgs kustamas vai nekustamas mantas vai pakalpojuma tirgus vrtbu.
45
Likums nosaka ierobeojumus ziedojumu apmram, ko viena fiziska persona gada laik var ziedot vai samakst biedra naud partijai. Ziedojuma apmrs ir piesaistts 100 minimlajm mnealgm. 2010.gad ziedojums vai biedra nauda gada laik nedrkstja prsniegt 18000LVL. Anonmi ziedojumi partijm ir aizliegti. Valsts budeta finansjumu pieir politiskajai partijai, par kuru iepriekjs Saeimas vlans nobalsojui vairk nek divi procenti vltju, 0,50 latu apmr kalendr gada laik par katru iegto balsi. Partiju finansanas likumbu kontrol Korupcijas novranas un apkaroanas birojs, kuram partijas katru gadu ne vlk k ldz 31.martam politisks partijas normatvajos aktos noteikt krtb iesniedz gada prskatu, bet Valsts iemumu dienestam prskata norakstu.
nepiecieama nauda. Td ziedojumiem ir btiska nozme un tie ir vajadzgi. Ziedojumi ne vienmr ir saistmi ar korupciju, jo tie nenonk vienas personas, bet gan partijas kas un auj partijai darboties un priekvlanu c sacensties par varu. Biei ir dzirdts teiciens: Kas maks, tas pasta mziku. Ldzgs princips darbojas ar partiju finansan. Ja kds partijai ziedo ievrojamu naudas summu, tad visdrzk ar sagaida no likumdevja labvlbu lmumu pieemanas proces vai ar sadarbb ar valsts prvaldes institcijm. Piemram, konkursos valsts pastjuma veikanai t izpilde var tikt uzticta personm vai uzmumiem, kas ir ziedojui lmumu pieemanas
proces iesaisttajai partijai lielas naudas summas, kaut ar tas ne vienmr ir saimnieciskkais risinjums. Demokrtija ir btiski apdraudta, ja o ziedotju un plakas sabiedrbas intereses atiras un sabiedrbai nemaz nav zinmi partiju ziedotju vrdi. Partiju ziedotjiem ir btiska ietekme uz biedru attiecbm partijas ietvaros, sadarbbu starp partijm, k ar vltjiem. Ja partijas ienkumu galvenais avots ir dai lielie ziedotji, tad ts organizatorisk stabilitte ir pilnb atkarga no atbalsttjiem, kuri dikt noteikumus. Biedru loma ds partijs samazins, ldz ar to ar partija kst daudz pasvka savu funkciju izpild.
14. ATTLS. Par slpto reklmu parasti liecina das pazmes:

Partijas vai deputta kandidtu logotipu, attlu, vizulu elementu pardans, kam nav saistbas ar konkrtu programmu vai rakstu. Partijas vai deputta kandidta pieminana vai pardans bez acmredzama iemesla (to skait rakstos, neidentificjot, ka intervt persona ir deputta kandidts): Pseidonoteikumi plasazias ldzeku vai politisk PR radts notikums, t. sk. norises deputta kandidta privtaj dzv, lai deputta kandidtam btu iespja pardties prraids vai intervijs un notikumu aprakstos; pardans masu sazias ldzekl, ja tam nav sakara ar atspoguojamo notikumu; deputta kandidts tiek izmantots k atsevia notikuma viengais vai galvenais komenttjs, raksturotjs. Sieta ar partijas vai deputta kandidta piedalanos vai raksta par deputta kandidtu atkrtota publicana vai pardans (t.sk. laik, kas programm nav paredzts, vai programms, kuru saturs nav preczi defints). Trkst vai nav mints noskaidrot visu iesaistto puu viedokus un trkst iesaistts partijas vai deputta kandidta viedoku. Materil netiek paskaidrots, ka minjums noskaidrot viedokus nav izdevies. Viedoki par deputta kandidtu vai partiju vai ar pau kandidtu viedoki ir atlasti, lai apstiprintu vstjuma skotnjo nolku veicint vai mazint partijas vai deputta kandidta popularitti, t. sk. rakstos vai raidjumos, kas tapui sadarbb ar.... urnlists, neuzdodot preczus jautjumus, auj deputta kandidtam netraucti izteikties, izvlties sarunas tmu un virzbu. urnlists atklti aicina (ne)balsot par vai pret sarakstu vai deputta kandidtu (materilos, kas nav identificts k komentrs).
Avots: Slpt politisk reklma. Informatvs materils.//Sabiedrisks politikas centrs Providus.
46
Ja vienam no spltjiem ir ietekmgi ziedotji, tad citai partijai, lai t sptu ldzvrtgi sacenties, ar ir nepiecieami lieli naudas resursi. Pretj gadjum veidojas situcija, ka sacensbs vienam dalbniekam ir jbrauc ar velosipdu, kamr otrs brauc ar sporta manu37. Naudas prlieku liela ietekme priekvlanu kampas apdraud to partiju izredzes iegt varu, kurm nav pieejami lielo ziedotju ldzeki, ldz ar to ar veidojas negodga priekvlanu ca. Latvijas politisko partiju ienkoo finanu ldzeku plsma ir visai koncentrta katra gada piecas turgks partijas saem aptuveni 80% no visiem partiju ienkumiem, turklt turgo partiju saraksts nemains ar vlanu cikla laik. Turgks partijas parasti ir ar valdbu veidojos partijas, vai o partiju prstvji ieem kdu nozmgu amatu, kas norda, ka ziedojumu apjoms, iespjams, ir visai ciei saistts ar partijas politisko ietekmi38. Visbeidzot, partiju ziedotji var btiski ietekmt ar partijas attiecbas ar saviem vltjiem. Jo partijai ir vairk ldzeku, ko t var trt, jo daudz lielkas ir ts iespjas izvrst apjomgas priekvlanu kampaas. Ldzinj Latvijas pieredze to apstiprina, jo, saldzinot partiju triu dinamiku ar sabiedrbas atbalsta izmaim, var vrot saistbu starp tm. Jo vairk naudas tiek trts priekvlanu aitcijai, jo lielks ir sabiedrbas atbalsts partijai. Atseviu partiju apjomgie izdevumi, iespjams, bija noteicoais iemesls, kd ts vispr spja prvart 5% barjeru. K zinms, Latvij iedzvotji vairk uzticas plasazias ldzekiem, nevis politiskajm partijm. Izmantojot o apsvrumu un ar iespju vienlaicgi uzrunt plau vltju loku, partijas priekvlanu kampas galvenokrt izmanto politisks reklmas. T viena vltja balss pirms 8.Saeimas vlanm partijm vidji izmaksja Ls 3,90. Saldzinjumam: Lielbritnijas parlamenta vlans viena vltja balss izmaksja tikai Ls 0,40, bet Francijas prezidenta vlans Ls 1,139. Abs no m valstm TV reklmas ir aizliegtas. Redzam, cik btiska ir atirba starp to ldzeku apjo37
mu, ko ir gatavi trt politii ekonomiski daudz attsttks valsts un Latvij. Spiediens uz politiiem no lielajiem ekonomiskajiem grupjumiem nav viengais naudas ietekmes veids politik. Demokrtiju graujoa politisk korupcija ir tad, ja partijas iegst neleglus partiju ienkumus, kurus pc tam izmanto vltju balsu pirkanai40. Vltjs var ar neiebilst dai rcbai, jo no t pats gst labumu. Ldz ar to vlanas vairs nav viedoka izteikanas un kontroles mehnisms sabiedrbas roks, bet gan tirgus darjums, kur uzvaru gst tie, kuriem ir pieejami lielki naudas resursi.
Priekvlanu kampau ierobeojumi

Lai nodrointu vienldzgas tiesbas visiem paust savu viedokli, valsts nosaka priekvlanu krtbu likumos. Priekvlanu kampas dads valsts tiek ieviesti noteikti standarti, kas ierobeo naudas ietekmi uz politiku41. Viens no iem standartiem ir partijas ienkumu ierobeoana. Nosakot naudas apjoma limitu, ko viena privtpersona drkst ziedot vienai politiskajai partijai, tiek samazinta dau turgo ziedotju liel ietekme. Jo vairk dadu ziedotju partijai, jo mazka iespja, ka viens no ziedotjiem iegs dominjou ietekmi partij. Ar grozjumiem Politisko organizciju finansanas likum nosakot ierobeojumus, cik daudz viena persona gada laik drkst ziedot politiskai partijai, ir mazinta iespja atseviu turgu personu kontrolei pr partijas darbbu. 2010.gad noteiktais triu limits bija Ls 18 000, kas Latvijas ekonomiskajos apstkos ir prk augsts un partiju turgos ziedotjus pai neierobeo. Nkotn btu nepiecieams ierobeojumu apmru prskatt. Tomr palaik partiju finansanas sistma ir daudz prskatmka, nek t bija pirms desmit gadiem, kad likums noteica Ls 25 000 ierobeojumu un partijai nebija obligti jnorda ziedojuma saemanas datums. obrd likums stingri nosaka krtbu, kd ziedojuma saemanas datums
40
38
39
Walecki Marcin. Political finance.p. 24. (http://www. transparency.org/publications/gcr/gcr_2004) Ikstens, Jnis. Partiju finansana un korupcijas ierobeoana Latvij: alternatvu risinjumu analze. Rga, 2001. 9.10.lpp. (http://www.politika.lv/temas/tiesiska_ valsts_un_korupcija/4328/) Politisko partiju izdevumuiemumu analze pirms 8.Saeimas vlanm. Rga, 01.10.2002. Projekts Atklti par 8. Saeimas priekvlanu kampaas finansm.
41
Rose Ackerman, Susan. Corruption and Government. Causes, Consequences, and Reform. Cambridge University Press. 1999. Walecki Marcin. Political finance.p. 24. (http://www. transparency.org/publications/gcr/gcr_2004#download) un Kalni V., igne L. Ce uz godgku sabiedrbu: korupcijas novranas politikas jaunks tendences Latvij. Rga: Latvijas rpolitikas
47
un ziedotja vrds ir publiskojams. Turklt pdjais nosacjums ir pai svargs, lai kdam ziedotjam nerastos iespja izmantot citas personas datus, ziedojot partijai42. Naudas ietekmi politik var samazint ar ar noteiktu priekvlanu aitcijas izdevumu ierobeojumiem, piemram, aizliedzot politisks reklmas. Ar stingra atskaitans sistma un atkltba partiju finansilajs atskaits auj kontroljoajm institcijm sekot ldzi partiju finansm, tdjdi vrtjot partiju ienkumu izcelsmi. Partiju finansanas likums Latvij nosaka krtbu, kd partijm jatskaits par saviem ienkumiem un triiem tm ir jiesniedz divas dadas atskaites: vlanu iemumu un izdevumu deklarcija, k ar gada prskatu par finansilo darbbu. Ldz ar to sabiedrbai ir plakas iespjas sekot naudas plsmm partijs. Pat ja pastv stingri noteikumi partijas finanu atkltb, adekvtu sodu trkums var padart du partiju finansanas sistmu par neefektvu. Ttad ir nepiecieama ar stingru, adekvtu sankciju noteikana par prkpumiem. Latvij is ir aktuls jautjums, jo palaik partijm prkpumu atklanas gadjum var tikt piemrots tikai administratvais sods no 500 ldz 5000 latu. Tas nozm, ka partijas var izvlties prkpt likumu un ar bt gatavas pc tam par to samakst sodu. Sodiem jbt samrojamiem ar nodarjumu, lai tie atturtu no turpmkiem prkpumiem. Cits visai atirgs priekvlanu kampau organizanas modelis ir valsts finanstm politiskajm partijm. To vienmr papildina stingras kontroles normas. Latvij ar valsts daji piedals partiju finansan, jo priekvlanu aitcijai partijm tiek pieirts bezmaksas raidlaiks sabiedriskajos masu sazias ldzekos, bet no 2012.gada partijas, kuras bs prvarjuas 2% barjeru 10.Saeimas vlans, saems finansjumu no valsts. Tau partijm nav atauts izmantot citus administratvos resursus. Telpu un valsts mantas iznomanai ir noteikta krtba, kas liedz kdai partijai radt priekrocbas saldzinjum ar citm.
42
Daudzi no piemintajiem grozjumiem, kas vrsti uz atkltkas partiju finansanas nodroinanu, ir dau nevalstisko organizciju pankums, kuras aktivizjuas plasazias ldzeku, politiu un sabiedrbas uzmanbu m problmm. Tas ir labs piemrs, k, sabiedrbai un ts intereu grupm neatlaidgi darbojoties, var ietekmt politisks sistmas darbbas noteikumus, lai veicintu godgu procedru ievieanu un cilvka tiesbu ievroanu. Tomr tuvkaj nkotn btu jrisina vl daudz problmu. Partiju finansanas noteikumu prkpumus var novrst tikai tad, ja politiskie konkurenti, plasazias ldzeki un sabiedrba asi un atklti rea uz tiem un vltji izdara secinjumus par politiu godaprtu, pirms balso par kdu partiju.
Ldzinj Latvijas pieredze to pierda. Piemram, pateicoties ziedojumu publicanai internet, pirms 8. Saeimas vlanm SIA Alksnes piensaimnieks prstvji konstatja, ka uzmums ir ziedojis Tautas partijai, lai gan SIA saimniecisku darbbu neveic un ts dalbniekiem par du ziedojumu nekas nebija zinms. (Jemberga, Sanita. KNAB prbauda aizdomgu ziedojumu Tautas partijai// Diena, 30.11.2002.)
48
TIESISKUMS, BRVBA UN DROBA JEB NEIZDEVIES ATENTTS PRET CKU
4.
PILSONISK SABIEDRBA. ATBILDGS PILSONIS
Demokrtija nozm pakauanos sples noteikumiem, pat tad, ja tiesnesis neskats. /M. Hausmans./ dam, gan ar indivdu attieksme pret savu lomu aj sistm44. Proti, politisk ldzdalba un indivdu apvienoans intereu grups vai kustbs ir atkarga no politisks kultras, kda veidojusies noteikt sabiedrb laika gait. Kdi ir galvenie prieknoteikumi, lai pilsonisk sabiedrba vartu veidoties un pastvt, kdas ir ts galvens funkcijas un kda loma demokrtijas stiprinan ir katrai pilsonisks sabiedrbas grupai, lai t btu intereu grupa, socil kustba, plasazias ldzeklis vai kas cits, ie ir jautjumi, kuriem plak pievrssimies aj noda.
Ldzlomaitikai nedaudz esam pievrsuies pau indiim vdu demokrtij. Skum apskatjm galvens
cilvku tiesbas un brvbas demokrtisks sabiedrbs. Pck izvrtjm, k valsts vara ts nodroina un aizsarg. Pilsou aktivitte vlans un dalba politiskajs partijs norda uz sabiedrbas vlmi un gatavbu paiem iesaistties demokrtijas stiprinan. Demokrtija nav tikai attiecbas starp sabiedrbu un valsti. T ir ar cilvku sadarbba un ciea citam pret citu. Pau indivdu savstarpj paldzba un solidaritte, k ar apvienoans intereu grups un kustbs ir btiska demokrtijas daa, ja katrs indivds ir atbildgs ne tikai par savu labkljbu un izaugsmi, bet ar par citu cilvku iespjm izmantot savas tiesbas. Ar pilsonisks sabiedrbas jdzienu pieemts apzmt tdas sabiedrisks darbbas un indivdu socilo attiecbu sfras, kurs valsts tiei neiejaucas un kuras darbojas rpus valsts varas instittiem, imenes un uzmjdarbbas, piemram, intereu grupas, sabiedrisks kustbas, reliisks organizcijas u.tml.43 Pilsoniska sabiedrba ir joma, kur indivdi paorganizjas, veidojot dadas autonomas grupas un biedrbas (politisks partijas, masu sazias ldzekus utt.) un brvi izpauoties atirgos aktivitu veidos. Turklt indivdu paorganizans pamat ir kopgas vrtbas un mri. Grupu darbbas efektivitte ir atkarga no indivdu savstarpjs uzticans. Cilvkiem sankot kop, kds viedoklis iegst atbalstu pie citiem, tdjdi palielinot iespju, kas tas tiks uzklausts ar plak sabiedrb. Brvi masu sazias ldzeki ir viens no visiedarbgkajiem informcijas kanliem gan cilvka un valsts mijiedarbb, gan ar pau indivdu aktivittm. Pilsonisks sabiedrbas veidoanos ietekm gan cilvku attieksme pret politisko sistmu un ts atsevim
43
11. Pilsonisk sabiedrba

Lai ikviens sabiedrbas loceklis vartu sevi pilnveidot, jnodroina iespja maksimli neatkargi ekonomiski, socili un politiski attstties, prvaldt savu dzvi un bt iesaisttam tajos sabiedrbas lmumu pieemanas procesos, kas skar viu pau. Lai t notiktu, jpastv likuma varai, indivdam jbt pietiekami ekonomiski patstvgam un motivtam sevi pilnveidot, savukrt valstij jnovr jebkdi ri, kas du indivda iniciatvu vartu kavt. ie ir galvenie prieknoteikumi pilsonisks sabiedrbas pilnvrtgai darboans spjai. PILSONISKS SABIEDRBAS IZVEIDES NOSACJUMI: tiesiska valsts; ekonomisk patstvba; personisk motivcija un aktivitte; labvlga likumisk un institucionl bze. Pilsoniska sabiedrba var veidoties tikai tiesisk valst, kur gan valsts iedzvotji, gan valsts varas institcijas pakaujas viengi likumam. Demokrtij tiesiska valsts un pilsoniska sabiedrba ir vienas medaas divas puses. Ts dzvo vienu dzvi un viena otru papildina: bez
44
Amanis, Mielis. Politikas terminu vrdnca. Rga: Zvaigzne ABC. 92.lpp.; Catlaks, Guntars, Ikstens, Jnis. Politika un tiesbas. Rga: Zvaigzne ABC, 2003. 56.lpp.
Amanis, Mielis. Politikas terminu vrdnca. Rga: Zvaigzne ABC. 92.lpp.; Catlaks, Guntars, Ikstens, Jnis. Politika un tiesbas. Rga: Zvaigzne ABC, 2003. 56.lpp.
50
PILSONISK SABIEDRBA ATBILDGS PILSONIS
tiesiskas valsts iestsies haoss un dezorganizcija, k rezultt sabruks ar pilsonisk sabiedrba; bez brvu un aktvu pilsou sabiedrbas nebs demokrtiskas tiesiskas valsts un valds tirnija un vardarbba45. Ttad jpastv noteikumu kopumam jeb sples noteikumiem, par kuriem visi dalbnieki ir vienojuies un tos ikdien ievro. Lai pilsoi vartu brvi iesaistties sabiedriskajs un politiskajs aktivitts, jbt iespjai cilvkiem paiem rpties par savu paumu un ienkumiem, k ar izgltbu, ttad iespjai maksimli valdt paiem pr savu dzvi. Pilsonisk sabiedrba var veidoties un pastvt tikai tad, ja vara ir irta no pauma un valsts varai nepieder ekonomiskais un politiskais monopols, bet pastv daudzveidgas pauma formas. Sabiedrbas aktivitte ir ciei saistta ne tikai ar indivdu materilo neatkarbu un minimlm garantijm, bet ar ar via personisko motivciju. Jo lielka motivcija paiem indivdiem ir apvienoties grups, lai savstarpji paldztu vai ar ietekmtu ievlto prstvju darbu un politisko procesu kopum, jo lielka ir ar indivdu aktivitte, gan piedaloties demonstrcijs, gan veidojot sabiedriskas organizcijas, gan rakstot vstules politiiem un valsts prvaldes amatpersonm. Ja indivdi pai sevi apzinsies k nozmgus politisks sistmas dalbniekus, lielka bs ar varbtba sastapt un apvienoties ar ldzgi domjoiem un likt valdoo remu sevi sadzirdt un respektt. Visbeidzot sabiedrbas ldzdarbbai vajadzga ar atbilstoa likumisk un institucionl bze, ko veido gan likum garantts iesaistans iespjas, gan pastvo ldzdalbas prakse46. Lai sabiedrisks organizcijas vartu veiksmgi pastvt, tm nepiecieams ar atbilstos materilais nodroinjums, ko var veidot pau ldzpilsou ziedojumi un rjais materilais atbalsts. Valstij jgarant, ka nepastv nekdi ri, kas liegtu pilsonisks sabiedrbas organizcijm saemt os ziedojumus un atbalstu, turklt ar citas tiesisks normas autu organizcijm veiksmgi attstties un darboties.
veidojot platformu dadu problmu risinanai, viedoku un informcijas apmaiai. Pilsonisk sabiedrba veic virkni svargu funkciju. T47: Palielina iedzvotju ldzdarbbu politikas veidoan. Ar ldzgu viedokli un interesm apvienojuies indivdi var aktvi iesaistties valsts prvaldes darb, gan risinot dadas problmas, gan lobjot. Plaka sabiedrbas ldzdalba var uzlabot valsts prvaldes sistmas pieemtos lmumus. Vairo valsts atbildbu pret pilsoiem un stiprina valsts varas institciju kontroli. Ar pilsonisks sabiedrbas aktivittm tiek veicinta amatpersonu atbildba, jo ar amatpersonas em vr to, ka dadas sabiedrbas grupas, ieskaitot plasazias ldzekus un nevalstisks organizcijas, aktvi seko politiu un amatpersonu darbam. Nodroina pilsonisku izgltoanu par demokrtisku politiku gan ar savu darbbas btbu, esot vienam no nozmgkajiem spltjiem sabiedrb, gan ar piedvjot iedzvotjiem iespju ldzdarboties s politikas veidoan. Td veid cilvki iegst daudz plaku informciju par politisks sistmas darbbu un problmm, kas jrisina valstij. Aizsarg pret valsts intervenci privtaj sfr, tdjdi nodroinot, ka indivda privtaj un socilaj dzv valsts neiejaucas un pats indivds to var veidot pc saviem ieskatiem. Pilsonisk sabiedrba darbojas k platforma, kur rodas un tiek pilnveidotas sabiedrbas vrtbas un artikultas intereses un meklti iespjamie risinjumi, turklt tas notiek pc paas sabiedrbas iniciatvas. Cilvkiem iesaistoties sabiedriskajs aktivitts, paplains socils saites ar citiem pilsoiem un pieaug savstarpj uzticans.
Pilsonisks sabiedrbas izpausmes

Pilsonisk sabiedrba galvenokrt nozm sabiedrbas ldzdalbu valsts prvald, kas var izpausties dadi. Vispazstamkais veids ir piedalans vlans. Citas ldzdalbas formas ir piedalans vlanu kampas,
47
Pilsonisks sabiedrbas loma

K noskaidrojm, pilsonisk sabiedrba ir pau indivdu organizans sfra, kur valsts tiei neiejaucas. T atrodas starp valsts varas institcijm un imeni,
45
46
Ievads politik. Politika un tiesbas./Red. . Ozolia. Rga: Zvaigzne ABC, 1998. 44. lpp. Latvija. Prskats par tautas attstbu 2002./2003. Cilvkdroba. Rga: UNDP, 2003. 12.13. lpp.
Merkel Wolfgang. Civil society and democratic consolidation in East-Central Europe. In Prospects for democratic consolidation in East Central Europe. Ed.by G.Pridham, A. Agh. Manchester University Press, 2001, pp. 99100.
51
mtios, sapulcs, demonstrcijas, vstuu rakstana, tikans ar politiiem, sadarbba ar masu sazias ldzekiem, intereu grupu veidoana, iesaistans sabiedriskajs kustbs utt. Ar politisko ldzdalbu parasti saprot indivda aktivitti, kuras mris ir ietekmt politisks sistmas darbbu, piemram, piedalans vlans vai iesaistans politisko lmumu veidoan un stenoan u.c. Ar savu ldzdalbu sabiedrba norda uz ts galvenajm vajadzbm, ldz ar to ar valsts varas institcijas spj nodroint kvalitatvku likumu pieemanas un stenoanas procesu. Turklt tas stiprina pau iedzvotju atbildbas sajtu, jo viu stenots aktivittes un paustais viedoklis atspoguojas lmumos. Politisk ldzdalba var izpausties oti atirgos veidos. Parasti izir divas ldzdalbas formas: konvencionl ldzdalba un nekonvencionl ldzdalba. Pie konvencionls ldzdalbas pieder piedalans vlans, darbba kd politiskaj partij vai intereu grup, rakstiska sazinans ar politiskajiem vadtjiem un valsts prvaldes prstvjiem u.c. Savukrt nekonvencionlas ldzdalbas formas ir politiskie streiki, demonstrcijas, pilsonisk nepakauans un ldzgas darbbas. 20.gs. otraj pus ir strauji pieaugusi nekonvencionlo ldzdalbas formu popularitte. Politisk ldzdalba parasti nav pamris, bet gan ldzeklis, ar ko cilvki vlas sasniegt kdus citus mrus, piemram, dzimumu ldztiesbu, socili ekonomisko vienldzbu vai politisko stabilitti. Pilsonisk sabied-
rba paldz saviem pilsoiem realizt viu ekonomisks, politisks, reliisks un citas intereses. Visizplattk politisks ldzdalbas forma dalba vlans tika apskatta jau iepriekj noda, tpc turpmk pievrssimies citm nozmgkajm pilsonisks sabiedrbas izpausmes formm.
Intereu grupas
Skolotji, prdevji, rsti, oferi, policisti, latviei, igaui, ukraii, igni, luteri, katoi, studenti, pensionri, invaldi, zemnieki, uzmji ts visas ir dadas profesionls, etnisks, reliisks grupas, kuras vieno ldzga nodarboans, dzvesveids un vrtbas. Parasti s grupas ar veido intereu grupas, lai, kop sankot, paldztu cits citam un ar ietekmtu valsts stenoto politiku, tdjdi tiecoties nodroint savas pas intereses. Intereu grupas jeb nevalstisks organizcijas ir tdu cilvku kopums rpus valsts varas institcijm, kam ir kopjas intereses un kas darbojas, lai prstvtu un aizstvtu s intereses. Btiskk pazme, kas atir intereu grupas no politiskajm partijm, ir t, ka intereu grupas netiecas pc politisks varas, bet sav darbb izmanto tdus pamienus k sabiedrisks domas ietekmana ar informatvu kampau starpniecbu, valdbas un likumdevja lobana, noteiktu partiju atbalstana vlans un sadarbba ar citm ldzgi orienttm grupm. Intereu grupas sauc ar par nevalstiskajm organizcijm.
15. ATTLS. ATIRBAS STARP POLITISKAJM PARTIJM UN INTEREU GRUPM Politisks partijas tiecas iegt politisko varu, piedaloties vlans; mris ir premt valsts institciju kontroli savs roks; plaas darbbas iespjas, jo partijai ir sava vltju bze, noteikts atbalsttju loks, kas atrodas rpus partijas. Intereu grupas atrodas rpus vlanu procesa; mris ir prstvt auras intereses, kas vieno grupas dalbniekus; intereu grupas loceki var bt ar atirgu politisko prliecbu.
52
Ar starp pam intereu grupm nereti valda btiskas atirbas. Piemram, tda intereu grupa k arodbiedrbas veicina noteiktas iedzvotju daas intereses, ko pai indivdi atsevii nespj nodroint. Arodbiedrbas prstv un aizstv savu biedru darba un citas socils un ekonomisks tiesbas un intereses. Lobjot kdu likumu vai aizsargjot nozares darbinieku vajadzbas, organizcijas ietvaros ar darba devju vai valsts prvald ar atbildgajm amatpersonm os jautjumus risina tiei arodbiedrbas. s intereu grupas ir labi organiztas un darbojas pastvgi. Savukrt kdas reliiskas konfesijas prstvju tikans ar politiiem, lai aizstvtu noteiktas intereses, ar ir ldzdalba intereu grups, kaut ar intereu grupa var nepastvt k labi organizta institcija. das intereu grupas mdz dvt ar par neasocitajm intereu grupm. Vl nepastvgkas un uz aktm problmm reajoas ir tdas intereu grupas, kas veidojas vai nu notikuma viets, pievienojoties notiekom demonstrcijm vai mtiiem, vai ar veic dadas aktivittes, kas pau protestu, neapmierintbu (teroristi, sabiedrisks krtbas trauctji u.c.). Intereu grupas var vienot ar kda problma, piemram, korupcijas mazinana, brnu tiesbas, dzimumu ldztiesba u.c. Lai mints grupas vartu veiksmgi prstvt savas intereses, sadarbbai jbt noteiktai likumos vai vismaz nedrkst bt nekdu formlu ru, kas vartu
apdraudt o sadarbbu. Piemram, tdi noteikumi, kas ierobeo intereu grupu izveidoanos vai ar attstbas iespjas, piemram, privtpersonu un uzmumu labdarbu vai ziedoanu. Vairkum valstu ziedoana tiek veicinta ar labvlgm nodoku atlaidm. Nozmga ir ar prjs sabiedrbas attieksme pret intereu grupu aktivittm ja t ir labvlga un intereu grupu atbalstoa, tad to ietekme tikai palielins. Turklt pati valsts var dibint paas attiecbas ar intereu grupm, lai laikus uzzintu grupu viedokli jautjumos, par kuriem tai drzum jlemj.
Sabiedrisks kustbas
Saldzinoi ar intereu grupm daudz vjk organiztas ir sabiedrisks kustbas, kas parasti nevardarbg form pau kritisku attieksmi pret pastvoajm politiskajm institcijm. Parasti tiek izmantotas tdas ldzdarbbas formas k piketi, demonstrcijas, dadas politiskas akcijas utt. Ar politisks partijas un intereu grupas var iesaistties sabiedriskajs kustbs. To darbbas pamat ir dadi konflikti, kas pastv sabiedrb, tau tas nenozm, ka socils kustbas iebilst pret valsts iekrtu kopum. Demokrtisks valsts reti ir sastopamas vardarbgkas ldzdalbas formas, k, piemram, pilsonisk nepakauans, atteikans pakauties valsts varas izdotajiem lmumiem, kurus iedzvotji uzskata par netaisngiem utt.
Arodbiedrba: prstv darbinieka tiesbas un intereses attiecbs ar darba devju; piedals darba koplgumu slgan ar darba devju, lai nodrointu labkus darba un dzves apstkus; sniedz biedriem bezmaksas juridisko paldzbu darba tiesisko attiecbu, darba aizsardzbas un socili ekonomisko jautjumu risinan; izglto biedrus darba tiesbu, darba aizsardzbas un socili ekonomiskajos jautjumos; dod iespju veidot un izmantot krjaizdevu sabiedrbas, bezdarba un cita socil riska apdroinanas fondus; dod iespju ldzdarboties arodbiedrbu aktivitts, mcbs, kursos, seminros un citos paskumos, k ar tikties ar ldzgi domjoiem cilvkiem Latvij un rvalsts.
Latvijas Brvo arodbiedrbu savienba: (http://www.lbas.lv/about/trade-union)
53
Plasazias ldzeki
Viena no rkrtgi nozmgm pilsonisks sabiedrbas dam, ko sabiedrb mdz saukt ar par ceturto varu, ir plasazias ldzeki. Tie ir informcijas nesji dads forms: gan rakstiski, gan elektroniski, gan vizuli. To ietekme ir balstta iespjs vienlaicgi izplatt zias neierobeotam cilvku skaitam un tdjdi piegdt informciju un mudint uz konkrtu rcbu. Tiei o pabu d plasazias ldzeki ir nozmga pilsonisks sabiedrbas daa. PLASAZIAS LDZEKU LOMA DEMOKRTISK SABIEDRB: informana; izgltoana; socializcija; sargsua funkcija; mobilizcija; platforma politiskajm diskusijm; politisks darba krtbas veidoana. Demokrtisks valsts plasazias ldzekiem ir plas funkciju loks48: Pirmkrt, tie inform sabiedrbu par notikumiem sabiedriskaj un politiskaj dzv, k ar norda uz sabiedrbas iespjm taj iesaistties. Masu sazias ldzeki ir tie, kas atlasa zias, ko, izlasot laikrakstu vai noskatoties ziu prraidi, sabiedrba uzzina. Informcija var tikt pasniegta dados veidos, piemram, k zia, komentrs vai intervija. Balstoties uz o informciju, sabiedrbai veidojas viedoklis par valsts varas institciju darbbu, politiskajm partijm, ekonomisko, kultras dzvi un citiem notikumiem. Plasazias ldzekiem pai nozmga loma sabiedrbas informan ir par jautjumiem, ar kuriem cilvkiem ir bijusi visai maza nepastarpinta pieredze vai tdas vispr nav bijis, piemram, informcija par notikumiem cits valsts. Plasazias ldzeki izglto, jo nodroina sabiedrbu ar pamatzinanm, kuras izmantojot cilvki tlk uztver citu informciju, rkojas vai mekl papildu informciju. Sazias ldzekos daudzkrt tiek plak izskaidrota konkrta notikuma nozme, apstki utt.
48
Plasazias ldzeku periodiskums nodroina socializanas funkciju. Ar ts paldzbu indivds apgst dadas politisks normas, vrtbas un uzvedbas modeus. Tie savukrt paldz cilvkiem piemroties noteiktai socilajai videi. Ldz ar to masu sazias ldzekiem ir btiska attieksme atbalsta vai, glui pretji, pretestbas veicinanai dadm valsts varas institciju un citu grupu aktivittm, tdjdi nodroinot pastvgu sabiedrbas uzmanbu noteiktiem jautjumiem. Plasazias ldzeki ir politisko institciju darbbas uzraugi, jo pilda sargsua funkciju. Tiem ir liela sabiedrbas uzticba, kas nodroina ar masu sazias ldzeku autoritti. Pastvga uzraudzba pr valsts prvaldes institciju un amatpersonu darbbu ir efektvs kontroles mehnisms, jo pati sabiedrba nevar vienmr pati o uzraudzbu stenot. Lai gan masu sazias ldzeki atirb no citiem uzraugiem, k specializtm valsts iestdm, nevar piemrot administratvas vai ekonomiskas sankcijas, daudzos gadjumos tie sniedz gan juridisku novrtjumu, izsverot, vai kda darbba saskan ar likumos noteiktajm normm, gan ar morlo novrtjumu. Daudzkrt dam novrtjumam var bt lielka ietekme dadu turpmku prkpumu novran. Plasazias ldzekiem ir iespja vienlaicgi sasniegt plau auditoriju, td ar to paldzbu var rosint indivdus uz noteiktu darbbu (vai, glui pretji, apzintu pasivitti) un via iesaistanos sabiedriskajs un politiskajs aktivitts. Masu sazias ldzeki mobiliz indivdus dadiem sociliem mriem politikas, ekonomikas sfr, reliiskos jautjumos. Plasazias ldzekiem ir btiska ietekme sabiedrbas un politiu darba krtbas veidoan, atsevim problmm pievroties plak, savukrt citas izklstot laikraksta pdjs lappuss vai szis starp plakiem un izsmeokiem sietiem. Iespja ietekmt politikas darba krtbu nodroina ar platformu politiskajm diskusijm, kur var noskaidrot, kas sabiedrbai noteikt brd ir svargs un vai tas saskan ar t bra politiu aktivittm. Plasazias ldzeku darbbu un ldz ar to ar funkciju pildanu ietekm vairki faktori. Pirmkrt, masu sazias ldzeki ir atkargi no auditorijas, jo pastv sva konkurence starp dadiem sazias ldzekiem, turklt ienkumi un ar laikrakstu tira ir atkarga tiei
Plakai uzziai: DeFleur M.L.Understanding Mass Communication. 3 rd ed. Boston: Hoyghton Miffin Company, 1988, p. 11; McNair B. An Introduction to Political Communication. London and New York, 1999, p.
54
no auditorijas intereses. Otrkrt, ar masu sazias ldzeku paniekiem ir savi noteikumi, ko vii mudina ievrot saviem darbiniekiem. Plasazias ldzekiem ir tiesbas paust noteiktus politiskus uzskatus viedoku sada, tau sabiedrbai ir tiesbas par to zint, lai, saemot informciju, iedzvotjs to uztvertu k konkrta sazias ldzeka (urnlista) politiskos uzskatus. Turklt di uzskati nedrkst pardties zis, un poliskajai reklmai ir jbt neprprotami nodaltai. Lai iedzvotji patiem ktu zinoki un netiktu maldinti, piegdtajm zim jbt kvalitatvam urnlista darbam, kur zias tiek skaidri noirtas no viedoka, zis ievietots informcijas avoti tiek rpgi prbaudti un ir noskaidrots visu iesaistto puu viedoklis un ietverts vispusgs faktu izklsts.
12. Pilsonisk sabiedrba Latvij

Sabiedrbas ldzdalba
Lai gan 90% iedzvotju demokrtiju ar visiem ts trkumiem uzskata par labko politisko sistmu48 un 72% iedzvotju piekrt apgalvojumam Es lepojos, ka dzvoju Latvij49, saldzinoi maz iedzvotju (tikai nedaudz vairk k 1/3 aptaujto) uzticas valsts prvaldes institcijm. Kopum ir raksturga visai atturga attieksme pret dalbu nevalstiskajs organizcijs un cits pilsonisks sabiedrbas izpausmes forms. Par populrko organizcijas veidu Latvij uzskatmas arodbiedrbas, kurs iesaistjuies aptuveni 11% iedzvotju. Politiskajs partijs iestjuies mazk nek 2% iedzvotju, tomr formla dalba vl nenozm aktvu darbbu kd organizcij.
16. ATTLS. UZTICANS VALSTS UN SABIEDRISKAJM INSTITCIJAM Es gribu Jums uzdot jautjumu par to, cik liel mr Js uzticaties dadm institcijm. Par katru no mintajm institcijm, sakiet, ldzu, vai Js tai drzk uzticaties vai drzk neuzticaties?(%).
Televzija Radio Eiropas Savienba Reionls un vietjs institcijas Internets Prese Tiesa/ valsts tieslietu sistma Latvijas valdba Latvijas Republikas Saeima Politisks partijas 9 6 2 0%
59 58 44 41 40 40 26 64 88 92 95 20% 40% 35 54 43 49
37 34
4 8 13 10 25 6 10 3 2 3 NA Drzk neuzticos Drzk uzticos
60% 80% 100%
Avots: Eurobarometer 72. Sabiedrisk doma Eiropas Savienb: Nacionlais ziojums Latvija, 2009.gada rudens.21.lpp.
48
49
Plakai uzziai: DeFleur M.L.Understanding Mass Communication. 3 rd ed. Boston: Hoyghton Miffin Company, 1988, p. 11; McNair B. An Introduction to Political Communication. London and New York, 1999, p. Catlaks, Guntars, Ikstens, Jnis. Politika un tiesbas. Rga: Zvaigzne ABC, 2003. 55. lpp.
55
17. ATTLS. LDZDALBA VLANS (% NO VISIEM BALSSTIESGAJIEM PILSOIEM)

Saeimas Pavaldbu Eiropas Parlamenta 1990 1993 1994 1995 1997 1998 2001 2002 2004 2005 2006 2009 2010 81,3 89,9 71,9 71,89 72,48 60,98 63,12 63,0 54,0 62,0 52,85 53,75 41,34 53,7
Avots: Centrl vlanu komisija (www.cvk.lv)
18. ATTLS. RESPONDENTU DALBA DADS ORGANIZCIJS Kuru minto organizciju darb Js esat iesaistjies vai esat biedrs? Arodbiedrbas Reliisks un bazncas organizcijas, draudzes Mksliniecisks padarbbas kolektvi (koris tautisko vai moderno deju kolektvs, rokgrupa vai cits) Sporta, atptas organizcijas un klubi Profesionls apvienbas, biedrbas Jaunatnes klubi, organizcijas, studentu korporcijas Sievieu klubi Vides aizsardzbas organizcijas Politisks partijas un grupas Brvprtgas veselbas aizsardzbas biedrbas Organizcijas, kas sniedz paldzbu vecie, slimiem cilvkiem, trkumcietjiem Etnisko minoritu organizcijas Organizcijas, kas piedals vietjo problmu risinan dzves viet Organizcijas, kas piedals cilvktiesbu problmu risinan Cita organizcija Nekur nepiedalos Nav atbildes % 9,6 8,8 7,7 6,1 3,4 2,8 1,5 1,4 1,2 1,1 0,9 0,7 0,6 0,5 0,5 65,8 2,7
Avots: Latvija. Prskats par tautas attstbu 2008./2009. Atbildgums. Rga, Socilo un politisko ptjumu institts, Rga, 2010. - 191.lpp.
Aptaujas rezultti liecina, ka vairk k puse Latvijas iedzvotju uzticas masu sazias ldzekiem, saldzinoi lielku uzticbu bauda ar Eiropas Savienba un pavaldbas. Tau, novrtjot savu attieksmi pret citm institcijm, iedzvotji neuzticanos paudui biek nek uzticanos, pai par Latvijas valdbu, Saeimu un politiskajm partijm.
Vlanas
Pilsou piedalans vlans ir visizplattk ldzdalbas forma ar Latvij. K redzams 17.attl, dalbas lmenis Saeimas un pavaldbu vlans ir visai noturgs.
56
Nevalstisks organizcijas un neformls grupas

Cits ldzdalbas forms iedzvotji iesaists daudz pasvk, piemram, tikai aptuveni 40% iedzvotju ir iesaistjuies kd neforml grup vai organizcij. 65,8% respondentu ir atbildjui, ka nedarbojas nevien organizcij. Prjie atbilu varianti ir nordti 18.attl. Citas aptaujas rezultti k ldzdalbu kavjous iemeslus atklj informcijas trkumu par nevalstiskajm organizcijm, to atraans vietu, k ar neziu, k iesaistties tajs. 34,1% aptaujto atklti atzst, ka vius neinteres un nav vlmes iesaistties kd sabiedrisk organizcij.50 2004.gad tika ieviests jauns sabiedrisko organizciju veids sabiedrisk labuma organizcijas, proti, tdas organizcijas, kuru darbba sniedz nozmgu labumu sabiedrbai vai ts daai, it sevii, ja t vrsta uz labdarbu, cilvktiesbu aizsardzbu, pilsonisks sabiedrbas attstbu, izgltbas, zintnes un kultras, veselbas veicinanu, slimbu profilaksi, vides aizsardzbu u.c. mriem. Saska ar Lursoft publicto informciju 2010.gada august Uzmumu reistr oficili reistrtas 13 046 sabiedrisks organizcijas. No m organizcijm pc LR Finanu ministrijas apkopotajiem datiem 1306 ir sabiedrisk labuma organizcijas.
sniegana, ko veic fizisk persona, nestjoties ar biedrbu vai nodibinjumu darba tiesiskajs attiecbs, un kas ir vrsts uz biedrbas vai nodibinjuma stattos noteikt mra sasnieganu. Sabiedrisk labuma organizcijas ir tdas organizcijas, kuru darbba sniedz nozmgu labumu sabiedrbai vai kdai ts daai, piemram, ja t vrsta uz labdarbu, cilvktiesbu un indivda tiesbu aizsardzbu, pilsonisks sabiedrbas attstbu, izgltbas, zintnes, kultras un veselbas veicinanu, sporta atbalstanu, vides aizsardzbu, trcgo personu labkljbas celanu u.c. Biedrba ir brvprtga personu apvienba, kas nodibinta, lai sasniegtu stattos noteikto mri, kam nav peas ganas rakstura. Nodibinjums, ar fonds, ir mantas kopums, kur nodalts dibintja mra sasnieganai, kam nav peas ganas rakstura. Turklt likum skaidri noteikta ziedoanas un atlaiu pieiranas krtba ziedotjiem, k ar organizcijas dibinanas un likvidanas krtba. Lnm nostiprins sadarbba ar ar valsts prvaldes institcijm. Ministru kabineta Krtbas rullis nosaka krtbu, kd nevalstisks organizcijas jiesaista lmumu pieeman un likumprojektu izstrd. Sabiedrisko organizciju prstvji ir tiesgi piedalties valsts sekretru sanksms, tdjdi ar iesaistties likumprojektu tapan. Kdus secinjumus var izdart par pilsonisko sabiedrbu Latvij? Iedzvotji visai kritiski vrt valsts prvaldes institciju darbbu, tau pai nav gatavi iesaistties ts uzlaboan un neapzins savu atbildbu kopjs labkljbas veicinan. Tiei pretji, daudz vairk tiek sagaidta paldzba no valsts. To ietekm vairki faktori, k cilvku socilie un ekonomiskie apstki, pau iedzvotju iniciatvas trkums un iemctais bezpaldzbas sindroms. o ru prvaran btiska loma ir ne tikai valstij, bet ar katram indivdam, kas, apvienojoties intereu grups un daudz aktvk iesaistoties sabiedriskaj dzv, var paldzt cits citam.
Likumisk bze
Latvijas Satversme garant pilsou un politisks tiesbas. 2004.gad tika ieviestas btiskas izmaias likumos, kas nosaka pulcans un biedroans krtbu dads intereu grups. Ldz tam sabiedrisko organizciju un politisko partiju darbbu noteica viens likums. Grozjumi ir vrsti uz nevalstisko organizciju institucionlo un likumisko pamatu stiprinanu. obrd sabiedrisko organizciju darbbu Latvij regul Sabiedrisk labuma organizciju likums un Biedrbu un nodibinjumu likums; abi stjs spk 2004.gad. Likumos sabiedrisks organizcijas tiek iedaltas sabiedrisk labuma un biedru labuma biedrbs un nodibinjumos. Likum pirmo reizi tiek formults ar brvprtgais darbs, kas ir bezatldzbas darbs vai pakalpojumu
50
Trauksmes clji
Demokrtijas pamat ir cilvka tiesbas un brvbas, ko nodroina valsts varas atzari. ie atzari tiek izveidoti sabiedrisk lguma ietvaros, kur valsts gd, lai katram cilvkam btu iespja izmantot savas tie-
Catlaks, Guntars, Ikstens, Jnis. Politika un tiesbas. Rga: Zvaigzne ABC, 2003. 55. lpp.
57
sbas, savukrt pai cilvki ievro valsts varas pieemtos lmumus. Korupcija ir lguma prkpana, kas kav demokrtijas nostiprinanos prmaiu sabiedrbs, kda ir ar Latvija. Parasti iedzvotji oti kritiski vrt korupciju politisks elites lmen jeb valsts sagrbanu, tau daudz pielaidgki ir pret korupciju paas sabiedrbas lmen un, lai atrisintu savas problmas, maks t saukto piemaksu par trumu. Atirb no citiem reioniem Centrlaj un Austrumeirop cilvki ir daudz pielaidgki skajai korupcijai sav ikdien. Cilvkiem ir daudz attaisnojumu tam: darbbas, kurs vii iesaists, ir saldzinoi nekaitgkas, visi prjie t dara, viiem jiesaists, lai izdzvotu, vai ar vii bs apdraudti, ja neiesaistsies. Ierasts ir uzskats, ka sistma viiem ir likusi to dart, vii ir piespiesti di rkoties birokrtijas vilcinans, vju likumu, to stenoanas d un tpc, ka valsts ir vienaldzga pret viu vajadzbm. Biei kukulis veicina problmas risinjumu. Nelikumga rcba iet attaisnojama, ja t paldz prvart birokrtijas vilcinanos vai citus birokrtiskos rus. dos apstkos korupcija tiek uzlkota k sistma, kas notiek neformlu likumu d un t var bt darboties spjga; t paldz aizsargt kda intereses situcij, kas jau ir korumpta51. Pai iedzvotji reti kad apzins savu atbildbu, ja nonk ds situcijs. Sabiedrba drzk mekl attaisnojumus, kd neziot par saskarsmi ar korupciju, nevis pret to aktvi reat. Pdj laik itin biei izskan valsts amatpersonu aicinjumi iedzvotjiem aktvi iesaistties korupcijas apkaroan un paststt par savu personisko saskarsmi vai sniegt jebkdas zias, kas paldztu atklt koruptvs darbbas. Atsevios gadjumos tas ir paldzjis atklt kukudoanas un prasanas gadjumus. iem mriem tiek ierkoti informatvie tlrui, kur var ziot par korupcijas gadjumiem vai meklt padomu.
Tas ir ne tikai svargs instruments, lai paldztu atklt vai novrst korupcijas gadjumus, bet ar mehnisms, k aicint iedzvotjus kt jtgkiem pret apkrt notiekoo un pievrst lielku uzmanbu korupcijas problmai. dus informcijas piegdtjus mdz saukt par trauksmes cljiem (whistle-blowers angu val.), jo vii ir tie, kuri var pievrst uzmanbu gadjumiem, kas rpus kdas institcijas nav redzami vai to atklana nav iespjama bez daudz lielku resursu ieguldanas. Par trauksmes celanu biei dv uzmanbas piesaistanu sabiedrbas vrd, lai atkltu korupciju vai apdraudjumu sabiedrbai52. 2009.gada nogal Latvij veiktaj aptauj tika noskaidrota iedzvotju pieredze saskarsm ar korupciju53. No iegtajiem datiem secinms, ka iedzvotji nav gatavi pai persongi ziot par korupcijas gadjumiem. 27% respondentu nordja, ka nav gatavi to dart un nevienam neziotu, ja ar korupciju sastaptos pai. 31% aptaujto apliecinja gatavbu par to ziot radiniekiem, pazim, 17% ziotu Korupcijas novranas un apkaroanas birojam, 15% ziotu policijai vai prokuratrai, bet 13% masu sazias ldzekiem. Dati ar liecina, ka institcijas, kurm iedzvotji ir gatavi ziot pirmm krtm, ir imene un pazias. Ievrojami mazk respondentu ir gatavi ziot policijai, prokuratrai vai KNAB. Savukrt uzticba organizcijas vadbai, kura vartu bt potencil informcijas samja, ir oti zema, jo respondentu atbilds sastopama tikai pc vism rpus organizcijas esom institcijm, to skait masu sazias ldzekiem. Tas norda, ka pa sabiedrb un dadu organizciju ietvaros trkst izpratnes par likuma varu, uzticanos valstij un domin paauans uz auru draugu grupu. Pilsonisk sabiedrba un ts ietvaros dadas intereu grupas un plasazias ldzeki ir viens no iedarbgkajiem ieroiem, k ierobeot valsts prvaldes amatpersonu un ierdu rcbas brvbu. Td ikvienam sabiedrbas loceklim ir japzins sava atbildba un savas rcbas sekas vai paa dotais kukulis vai dvana, lai panktu sev labvlgkus noteikumus ikdienas darjumos, nav t pati valsts apzagana, tikai mazk mrog.
52
51
Pilsonisks sabiedrbas attstba Latvij: situcijas analze. Rga: pao uzdevumu ministra sabiedrbas integrcijas liets sekretarits, 2004. 9.lpp. Taj nordts, ka 30,3% aptaujto trkst informcijas par sabiedriskajm organizcijm (kdas organizcijas darbojas utt.), 26,8% aptaujto atbild, ka iesaistties kd organizcij trauc persongi iemesli (laiks, nauda utt), 19,0% respondentu nezina, kur atrodas nevalstisks organizcijas un k ar tm sazinties.
53
Karklins Rasma. The System Made Me Do It. Corruption in Post-Communist Societies. New York, London: M.E.Sharp Inc. 2005, p.72. Brian M. Whistleblowing and Nonviolence. Peace and Change. Vol 24, No.3, January. 1999, p.15.
58
Ja sabiedrba izprastu dadu pilsonisks sabiedrbas prstvju nozmi c pret korupciju, vartu daudz veiksmgk atklt nelikumgos gadjumus, turklt tam tiktu pieirts disciplinjos raksturs, jo, k zinms, viens no btiskkajiem riem kda prkpuma izdaranai ir augsta pieeranas iespjamba.
59
PILSONISK SABIEDRBA JEB K CKA AR DRAUGIEM IZGLBA VJKOS
NOBEIGUMA VIET: VALSTISK GODAPRTA SISTMA
Prejas perioda valsts,maintLatvij, viens no lielar kajiem izaicinjumiem ir ierasto lmumu pieemanas un sabiedrbas prvaldanas sistmu no augas, kas izpauds k elites pavles, kuras sabiedrba vairk vai mazk paklausgi pildja. Demokrtiska sabiedrba balsts uz atbildbu nevis vertikl virzien, bet gan paas sabiedrbas dadu institciju starp, kur vara ir izkliedta un katrs persongi ir atbildgs par savu rcbu. Demokrtij valda savdabgs apburtais loks, kur ikviens uzmana citus un pats tiek uzmants. Tikldz is loks kd posm tiek prrauts, apdraudta ir ar demokrtija.
Lai demokrtija vartu veiksmgi pastvt un tiktu samazintas ts apdraudjuma iespjas, svargi, lai visu valsts lmeu darbba btu ldzsvarota: jpilnveido likumdoana, jvairo tiesbsargjoo iestu kapacitte, jveicina informcijas caurskatmba, jstiprina pilsonisk sabiedrba, jizglto ierdi un japzins katra persong atbildba. Starptautisk pretkorupcijas organizcija Transparency International im nolkam ierosina ieviest valstisku godaprta sistmu, kas balsts uz 12 plriem (sk. 19.attlu).
19.ATTLS. VALSTISK GODAPRTA SISTMA
ILGTSPJGA ATTSTBA
LIKUMA SPKS
DZVES KVALITTE
SABIEDRBAS IZPRATNE SABIEDRBAS VRTBAS
STARPTAUTISKS ORGANIZCIJAS
TIESBSARGJOS IESTDES
PILSONISK SABIEDRBA
PLASAZIAS LDZEKI
VALSTS KONTROLE
PRIVTAIS SEKTORS
VALSTS IESTDES
LIKUMDEVJS
IZPILDVARA
TIESU VARA
OMBUDS
KNAB
NOBEIGUMA VIET VALSTISK GODAPRTA SISTMA
61
VALSTISK GODAPRTA SISTMAS 12 PLARI: likumdevja vara; izpildvara; tiesu sistma; enerlprokuratra; ombuds; pretkorupcijas aentra; civildienests; pavaldba; plasazias ldzeki; pilsoniska sabiedrba; privtais sektors; starptautiskas institcijas.
Valsts ilgtspjga attstba, tiesiskums un dzves kvalitte kopum ir atkarga tiei no o 12 plru ldzsvarotas darbbas, turklt katram no tiem ir jbt stabilam un jbalsts sabiedrbas izpratn un vrtbs. Ne velti im ieskatam galvenajos demokrtijas darbbas principos esam devui nosaukumu Ms demokrtij. Valstisk godaprta sistma vars pastvt tikai tad, ja ikviens cilvks, vienalga, kur no iem plriem darbodamies, ar savu rcbu un aktivitti ikdien apzinsies, ka veido vidi, kur dzvo ne tikai vi pats, bet ar via ldzpilsoi. Ts kvalitte bs atkarga no via izpratnes par sevi un savu lomu citu plru darbbas stiprinan.
62
NOBEIGUMA VIET VALSTISK GODAPRTA SISTMA
KAS IR SABIEDRBA PAR ATKLTBU DELNA?
Sabiedrbadibinta 1998.gada 27.august. orgapar atkltbu Delna ir nevalstiska nizcija, kas

Organizcijas darbbas mris ir veicint demokrtiskas sabiedrbas veidoanos, sekmjot informcijas atkltbu un korupcijas novranu. Delna tika izveidota k starptautisks pretkorupcijas bezpeas organizcijas Transparency International Latvijas nodaa, kas kop ar vairk nek 90 citu valstu nodam darbojas gan valsts, gan starptautisk lmen. Delna veic ilglaicgus projektus, konsultcijas un apmcbas. Kontaktinformcija: Sabiedrba par atkltbu Delna Aleksandra aka iela 49 - 4 Rga, LV-1011 Latvija Tlrunis: 67285585 Fakss: 67285584 E-pasts: ti@delna.lv Mjaslapa: www.delna.lv
Delnas eksperti strd ds joms: korupcijas novranas sistma; politisko partiju finansana, vlanu jautjumi; amatpersonu intereu konflikti un informcijas atkltba; valsts un pavaldbu iepirkumi; tiesiskums bvniecb un teritoriju plnoan, kpu aizsargjoslu apbve; Latvijas Nacionls bibliotkas kas bvniecbas uzraudzba; jaunieu izgltba (lekcijas skols, vasaras skolas u.c.).
KAS IR SABIEDRBA PAR ATKLTBU DELNA?
63
BIBLIOGRFIJA
Almond Gabriel, Verba Sidney. The Civic Culture: Political Attitudes and Democracy in Five Nations. Sage Publications, 1989. Amanis, Mielis. Politikas terminu vrdnca. Rga: Zvaigzne ABC, 1999. Auers, Daunis, Ikstens, Jnis. Politisko partiju demokrtisk loma. Grm.: Cik demokrtiska ir Latvija. Demokrtijas audits. Rga: LU Akadmiskais apgds, 2005. Beetham David. Democracy and Human Rights. Blackwell Publishers, 1999. Brian M. Whistleblowing and Nonviolence. Peace and Change. Vol 24, No.3, January, 1999. Catlaks, Guntars, Ikstens, Jnis. Politika un tiesbas. Rga: Zvaigzne ABC, 2003. Cockcroft Laurence. Working Paper: Corruption and Human Rights: a Crucial Link. Berlin 19 October 1998. DeFleur M.L.Understanding Mass Communication. 3rd ed. Boston: Hoyghton Miffin Company, 1988. Eurobarometer 72. Sabiedrisk doma Eiropas Savienb: Nacionlais ziojums Latvija, 2009.gada rudens Gaugere, K., Austers, I. Nevalstisks organizcijas Latvij: sabiedrbas zinanas, attieksme un iesaistans. Rga, 2005. Harrop M., Miller W.L. Elctions and Voters. A Comparative Introduction. Maxmillan, 1987. Ievads politik. Politika un tiesbas/red. .Ozolia. Rga: Zvaigzne ABC, 1998. Ikstens, Jnis. Partiju finansana un korupcijas ierobeoana Latvij: alternatvu risinjumu analze. Rga, 2001. 9.10.lpp. (http://www.politika.lv/polit_real/files/lv/partfinans.pdf) Jayawickrama Nihal. Working Paper: Corruption A Violation of Human Rights? Sofia, 1-2 June, 1998. Jemberga, Sanita. KNAB prbauda aizdomgu ziedojumu Tautas partijai//Diena, 30.11.2002. Kalni V., Austere L. tikas jautjumi un korupcijas riski Rgas apgabalties, PROVIDUS, 2010. Kalni, V., igne, L. Ce uz godgku sabiedrbu: korupcijas novranas politikas jaunks tendences Latvij. Rga: Latvijas rpolitikas institts, 2003. Kalni V., Kaoka I., Litvins G. Tiesneu tika, kvalifikcija un atbildba Latvij: k neapstties pie sasniegt? Rga: PROVIDUS, 2008. Kalni, Valts. Tiesu vara un korupcija. Rga, 2001. Kalni, V. Korupcijas novranas politika Latvij: problmas un izredzes. Nordik, 2002. Karklins R. The System Made Me Do It. Corruption in Post-Communist Societies. New York, London: M.E.Sharp Inc., 2005. Klitaargd R., Maclean Abaroa R., Parris H.L. Corrupt Cities. A Practical Guide to Cure and Prevention. Oakland, California: ICS Press, 2000. Kouvertaris G.A. Political Sociology: Structure and Process. Boston: Allyn and Bacon, 1997. Latvija. Prskats par tautas attstbu 2002/2003. Cilvkdroba. Rga: UNDP, 2003. Latvija. Prskats par tautas attstbu 2008/2009. Atbildgums. Rga: Socilo un politisko ptjumu institts, 2010. Legislatures. Ed.by Philip Norton. Oxford University Press, 1990, p 305.; Von Beume, Klaus. Parliamentary Democracy. Democratization, Destabilization, Reconsolidation 1789-1999. London: Macmillan Press, 2000. Levits, E. Valsts un valsts prvaldes juridisk struktra un pamatjdzieni.// Jaun prvalde. Nr. 2.(31), 2002. Loewenberg G., Patterson S. C. Comparing Legislatures. Lanham, New York, London: University Press of America. 1988. McNair B. An Introduction to Political Communication. London and New York, 1999. McQuail D. Mass Communication Theory. An Introduction. 2nd ed. London: Sage Publications, 1989.
64
BIBLIOGRFIJA
Merkel W. Civil society and democratic consolidation in East-Central Europe. In Prospects for democratic consolidation in East Central Europe. Ed.by G.Pridham, A. Agh. Manchester University Press, 2001. Mits, M. Tiesbu katalogs. Grm.: Cilvktiesbas pasaul un Latvij/red. I.Ziemele. Rga: SIA Izgltbas soi, 2000. Pavaldbu deputtu rokasgrmata//Logs. Latvijas Pavaldbu savienbas izdevums. Nr.3 (118), 2005. Pilsonisks sabiedrbas attstba Latvij: situcijas analze. Rga: pao uzdevumu ministra sabiedrbas integrcijas liets sekretarits, 2004. Politisko partiju izdevumu iemumu analze pirms 8.Saeimas vlanm. Rga, 01.10.2002. Projekts Atklti par 8.Saeimas priekvlanu kampaas finansm. Porta, della Donatella. Social Capital, Beliefs in Government, and Political Corruption. Disaffected Democracies. Whats Troubling the Trilateral Countries? Ed.by Susan J,Pharr, Robert D.Putnam. Princeton, New Yersey: Princeton University Press, 2000. Rose Ackerman, Susan. Corruption and Government. Causes, Consequences, and Reform. Cambridge University Press. 1999. Stafecka, Lga. Cik demokrtiskas ir Latvijas politisks partijas? Vlanu sarakstu veidoana pirms 2009.gada pavaldbu vlanm Rg un Jrmal. Sabiedrba par atkltbu Delna, 2009. The Blackwell Encyclopaedia of Political Science. Ed.by V.Bogdanor. Oxford: Blackwell Publishers, 1991. Vanags, Edvns, Vilka, Inga. Pavaldbu darbba un attstba. Rga: Latvijas Universittes Akadmiskais apgds, 2005. Waldron Jeremy. The Philosophy of Rights. In An Encyclopaedia of Philosophy. Routledge, 1988. Walecki Marcin. Political finance. (http://www.globalcorruptionreport.org/download/gcr2004/04_Political_finance.pdf) Warren, Mark E. What Does Corruption Mean in Democracy? American Journal of Political Science, Vol. 48, No.2. April 2004.
Statistika: SKDS. Attieksme pret korupciju Latvij. Latvijas iedzvotju aptauja. 2005.gada janvris. (Aptauja veikta pc Sabiedrbas par atkltbu Delna pastjuma.) SKDS. Pieredze saskarsm ar korupcijas problmm. Latvijas iedzvotju aptauja. 2005.gada janvris. (Aptauja veikta pc KNAB pastjuma.) SKDS. Attieksme pret korupciju Latvij. Latvijas iedzvotju aptauja. 2009.gada novembris. (Aptauja veikta pc Sabiedras par atkltbu Delna pastjuma.) Interneta resursi: www.knab.lv www.cvk.lv www.at.gov.lv. www.politika.lv www.lps.lv www.lbas.lv www.dadalos.org www.delna.lv Informatvie materili: K ietekmt likumu pieemanas procesu, izmantojot Saeimas un Ministru kabineta piedvtos informatvos resursus/Sabiedrba par atkltbu Delna. K saprast savas pavaldbas budetu.//Sabiedrba par atkltbu Sabiedrba par atkltbu Delna. Rga, 2004. Slpt politisk reklma. Informatvs materils/Sabiedrisks politikas centrs Providus.
BIBLIOGRFIJA
65
66
PIEZMM
PIEZMM
67
68
PIEZMM

Rokasgrāmata "Mēs Demokrātijā" - II Izdevums

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Rokasgrāmata "Mēs Demokrātijā" - II Izdevums

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

LGA STAFECKA

Sabiedrba par atkltbu DELNA

DEMOKRTIJA: CILVKA TIESBAS, TAISNGAS PROCEDRAS UN PILSONISKA SABIEDRBA

Laba prvaldba un taisngas procedras

KORUPCIJAS FORMULA1 Korupcija = monopols + rcbas brvba - atbildba

DEMOKRTIJA K TIESBU SISTMA. CILVKA TIESBAS

DEMOKRTIJA K TIESBU SISTMA CILVKA TIESBAS

DEMOKRTIJA K TIESBU SISTMA CILVKA TIESBAS

1. ATTLS. DEMOKRTIJA UN TIESBAS

Ekonomisks un socils tiesbas CILVKTIESBAS

Pilsonisks un politisks tiesbas

Politisks institcijas DEMOKRTIJA

2. Pilsonisks un politisks tiesbas

DEMOKRTIJA K TIESBU SISTMA CILVKA TIESBAS

DEMOKRTIJA K TIESBU SISTMA CILVKA TIESBAS

3. Ekonomisks un socils tiesbas

Kda sabiedrba, tda valsts vara. Cilvka pienkumi

Brvba nav patvaa

DEMOKRTIJA K TIESBU SISTMA CILVKA TIESBAS

Vai korupcija apdraud cilvktiesbas?

DEMOKRTIJA K TIESBU SISTMA CILVKA TIESBAS

DEMOKRTIJA K TIESBU SISTMA CILVKA TIESBAS

VRDA BRVBA JEB K ZVRI GJA PIKETT

DEMOKRTIJA K VALDANAS FORMA. LABA PRVALDBA

4. Valsts loma un varas dalanas princips

DEMOKRTIJA K VALDANAS FORMA LABA PRVALDBA

Divas prvaldes formas

Varas dalanas princips

3. ATTLS. VALSTS VARAS TEMPLIS

VALSTS VARA Likumdevja vara

Cilvka tiesbas un brvbas

DEMOKRTIJA K VALDANAS FORMA LABA PRVALDBA

VALSTS IEKRTAS MODEI PARLAMENTRISMS Ministru kabinets

PREZIDENTLISMS Valsts prezidents

Ministru kabinets jeb valdba

Ievl vienldzgs vlans

Ko dara likumdevja vara?

K tiek veidota likumdevja vara?

DEMOKRTIJA K VALDANAS FORMA LABA PRVALDBA

DEMOKRTIJA K VALDANAS FORMA LABA PRVALDBA

K notiek likumu pieemana?

DEMOKRTIJA K VALDANAS FORMA LABA PRVALDBA

Saeimas komisijas Teksta apstrde un izskatana pc btbas.

Saeimas prezidijs lemj par nodoanu komisijm un nosaka kompetento komisiju

Likums stjas spk 14 dienas pc izsludinanas, ja nav noteikts cits termi

Noteikumi u.c. normatvie akti

K tiek organizts darbs parlament?

DEMOKRTIJA K VALDANAS FORMA LABA PRVALDBA

5. ATTLS. LIKUMA APSPRIEANAS UN PIEEMANAS GAITA PARLAMENT

Kad sargsuns kst par kramplauzi?

DEMOKRTIJA K VALDANAS FORMA LABA PRVALDBA

DEMOKRTIJA K VALDANAS FORMA LABA PRVALDBA

rokrtiju, ar administratvo varu. Turpmk katru no iem lmeiem apskatsim atsevii.

DEMOKRTIJA K VALDANAS FORMA LABA PRVALDBA

Jdzieni: birokrtija, civildienests, ierdnis, amatpersona

DEMOKRTIJA K VALDANAS FORMA LABA PRVALDBA

Valsts prvaldes principi

DEMOKRTIJA K VALDANAS FORMA LABA PRVALDBA

Sliktas prvaldes pieemana

Vlme makst kukuli

DEMOKRTIJA K VALDANAS FORMA LABA PRVALDBA

DEMOKRTIJA K VALDANAS FORMA LABA PRVALDBA

Kur tiek spriesta tiesa?