You are on page 1of 7

Rigas pilsetas Plavnieku gimnazijas 8.

a klases skolnieces Annikas Sutres referats fizika

Saules pulkstenis...

Gnomons parasti ir piestiprināts pie Saules pulksteņa. tas met ēnu uz ciparnīcu. pēc kuras var noteikt patreizējo astronomisko laiku. Objekts vai plakne. Atkarībā no ciparnīcas novietojuma Saules pulkstenī un pret zemes horizontu. Saules pulksteņa gnomons ir plakne kas ir perpendikulāri vērsta pret ciparnīcu. Saules pulkstenis 1 . kura norāda uz esošo laiku. 2 – gnomons. .saules pulksteņa centrs. Uz šo plakni krīt gaisma vai ēna (atkarībā no dizaina). kurā izmanto Saules pulksteņa rādītāja mestās ēnas pārvietošanos atkarībā no Saules stāvokļa pie debesīm. tur kur sākas Saules pulksteņa gnomons. 4 . Tradicionālā Saules pulksteņi ciparnīcas plaknē ir novilktas stundu līnijas. kas met uz ciparnīcas plakni ēnu sauc par gnomonu. kuriem ir kustīgs gnomons. kuras norāda uz laiku.laika vienība (stundas). tomēr ir tādi Saules pulksteņi. izšķir ekvatoriālo Saules pulksteni. Tās sākas jeb krustojas Saules pulksteņa centrā.Saules pulkstenis Senākā laika mērīšanas ierīce. tos sauc par analematiskajiem Saules pulksteņiem. horizontālo Saules pulksteni un vertikālo Saules pulksteni. 3 .ciparnīcas plakne. Gnomona plakne ir perpendikulāra ciparnīcas plaknei. Gnomona novietojums Saules pulkstenī ir atkarīgs no ciparnīcas plaknes novietojuma pret zemes horizontu.

Tika izvēlēta savācējlēca. Lēca tika novietota paralēli spogulim. jo tā vislabāk atbilst iecerētās sistēmas izveidošanai. kura sastāv no lēcas un spoguļa. mūsu saules pulksteņa laiku nosaka pēc novirzītā staru kūļa. ciparnīcas plakne ar stundu līnijām. austrumu-rietumu virzienā. kur laiku nosaka pēc novirzītās ēnas. 1. kad Saules ceļš iziet no intervāla (90o.270o ) azimuta grādiem. jo optiskā sistēma ir vērsta uz dienvidiem. kas ir pirms 6 rītā un pēc 6 vakarā. paralēli rietumu-austrumu virzienam un perpendikulāri ziemeļu-dienvidu virzienam . Līdzīgi kā ekvatoriālajam saules pulkstenim . Sākotnējais izveidotais Saules pulkstenis ar Saules saķīti sastāv no divām daļām. stara kūļa izveides un novirzīšanas sistēma.Saules pulksteņa apraksts. 2. tad analoģiska opstiskā sistēma jānovieto pret ziemeļiem. Atšķirībā no klasiskiem saules pulksteņiem. Lai noteiktu laiku. Lēcai ir jābūt novietotai pietiekoši tālu no spoguļa. kuras fokuss ir 30 cm. lai visos Saules stāvokļos tā neaizšķērsotu atstarotā stara ceļu. lai lēcas fokālā plakne sakrīt ar spoguļa plakni. mūsu saules pulkstenim var noteikt laiku no pulkstens 6 rītā līdz pulkstens 6 vakarā. Stara kūļa izveides un novirzīšas sistēmas apraksts Pirmā izgatavotā optiskā sistēma sastāvēja no savācējlēcas un spoguļa. jo Latvijas platuma grādos vienīgi ap vasaras kulmināciju ir īsi brīži ( no rīta un vakarā ). tā. Optiskā sistēma tika novietota perpendikulāri zemes horizontam. . Lēca un spoguļa atstarojošā puse bija vērsta dienvidu virzienā.

ϖ . .patreizējā Saules deklinācija. Azimuta koordinātu sistēmā ziemeļi ir 0o . Laika ietaupījuma dēļ un precīzāk Saules azimutu. kur N – patreizējās Saules deklināciju var aprēķināt δ = 23. Parasti to izsaka grādos un mēra pulksteņrādītāja virzienā.unl.edu/naap/motion3/animations/sunmotions. θ . Saules augstumu un Saules deklināciju katrai gada dienai var noteikt interneta vietnē http://astro.Saules azimuta leņķis. austrumi 90 o . Stundas leņķi var aprēķināt h=15(12-n).  360° ( N + 284)  . par atskaites plakni ņemot virzienu uz ziemeļiem. dienvidi 180 o un rietumi 270 o . Saules augstuma cos θ leņķi var aprēķināt pēc formulas sin θ = cosh cos δ cosϖ + sin δ sin ϖ . kur n – patreizējā diennakts stunda. h – stundas leņķis. janvāra.ģeogrāfiskais platums.patreizējais Saules augstuma leņķis. Leņķis a ir azimuta leņķis un leņķis b ir Saules augstuma leņķis.45°sin    365  dienas skaits kopš 1.swf . δ . Attēlā leņķis a ir Saules azimuta leņķis Saules azimuta leņķi var aprēķināt pēc formulas sin φ = − sinh cos δ .Saules azimuts un Saules augstuma leņķis Azimuts ir leņķis starp atskaites plakni un punktu. kur φ .

Izmantotie materiali.mysundial.wikipedia.liis.vikipedija.org/wiki/ http://astro. www.lv http://en.lv http://www.Teika Rudovica-''Vispariga Fiziska Geografija'' http://www.ca .unl.

tad vasarā Saule atrodas pie debess sfēras “augstāk”. ka Saule lēni pārvietojas starp zvaigznēm. ko sauc par ekliptiku. Pavasarī un rudenī tā atrodas “vidējā augstumā”.. ka Saule ir nekustīga. pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam. Astronomiskā gadalaika Ekliptiskais punkts. bet ziemā “zemāk”. Tā kā ekliptika ir novietota slīpi attiecībā pret debess ekvatoru. Ziemā Saules ceļš virs horizonta ir viszemākais un visīsākais. Saules kustība pa ekliptiku ir šķietama. pavasarī un rudenī Saule pārvietojas pie debess vidējā leņķiskā augstumā. septembri Ziema. Ja mēs domās pārceltos uz Sauli. Saules diennakts kustības izmaiņu cēlonis ir tas.Teorētiskā daļa Saules kustība Saules kustība pa debesjumu mainās atkarībā no gadalaikiem. 90 o Saules rieta azimuta grādi. jūniju Rudens. tādā pašā virzienā. ~33 o ~56 o sākums atrodas Saule Pavasaris. kurā Aptuvenais dienas ilgums Saules lēkta azimuta grādi. tad redzētu. bet vasarā Saules diennakts ceļš iet visaugstāk un tas ir visgarākais. ap 21. ap 22. Tās patiesais cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu apkārt Saulei. t.i. decembri Vasaras saulgriežu punkts Rudens punkts Ziemas saulgriežu punkts 12 h 00 m 6 h 43 m 17 h 53 m 45 o 315 o 90 o 135 o 270 o 225 o ~33 o ~10 o . 270 o Saules augstums pusdienā. ap 23. gada laikā veicot pie debess pilnu apli.ekliptiku. ap 22. Pavasara punkts 12h 00m martu Vasara. Tādēļ arī Saules ceļš virs horizonta dažādos gadalaikos ir atšķirīgs. bet Zeme kustas starp zvaigznājiem pa šo pašu apli . kā Saule.

pavasarī un rudenī Saule pārvietojas pie debess vidējā leņķiskā augstumā. Atkarībā no ciparnīcas novietojuma Saules pulkstenī un pret zemes horizontu. mūsu saules pulksteņa laiku nosaka pēc novirzītā staru kūļa. jo optiskā sistēma ir vērsta uz dienvidiem. horizontālo Saules pulksteni un vertikālo Saules pulksteni. Līdzīgi kā ekvatoriālajam saules pulkstenim (10. mūsu saules pulkstenim var noteikt laiku no pulkstens 6 rītā līdz pulkstens 6 vakarā. Tās sākas jeb krustojas Saules pulksteņa centrā. Ziemā Saules ceļš virs horizonta ir viszemākais un visīsākais. kuras norāda uz laiku.). tur kur sākas Saules pulksteņa gnomons. bet vasarā Saules diennakts ceļš iet visaugstāk un tas ir visgarākais. austrumu-rietumu virzienā. Saules kustība pa debesjumu mainās atkarībā no gadalaikiem. kurā izmanto Saules pulksteņa rādītāja mestās ēnas pārvietošanos atkarībā no Saules stāvokļa pie debesīm. att.Tradicionālā Saules pulksteņi ciparnīcas plaknē ir novilktas stundu līnijas. kas rada enu. kur laiku nosaka pēc novirzītās ēnas. izšķir ekvatoriālo Saules pulksteni.Senākā laika mērīšanas ierīce. Gnomons ir daļa no saules pulkstena. .Atšķirībā no klasiskiem saules pulksteņiem.