Jānis Martinsons – skolotājs, jurists, filozofs un reformators

JĀNIS MARTINSONS GUDRĪBAS SKOLA Jānis Martinsons dzimis 1912. gada 7. jūlijā Madonas apri ī, Kārtenes pagastā, kur vi a tēvs bija pamatskolas pārzinis. 1931. gada Martinsons beidzis Rīgas skolotāju institūtu. Pēc tam strādājis par skolotāju Rīgā. 1942. gada beidzis Latvijas Universitātes Tiesību zināt u fakultāti. Pēc tam strādājis Jelgavas apgabaltiesā par tiesamatu kandidātu. 1943. gadā ieguvis ma istra grādu juridiskajās zinātnēs. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, 1949. gadā uz Austrāliju. Martinsons sarakstījis 27 grāmatas, no kurām ievērojamākas ir skolu, tiesību, valstu, baznīcu un filozofijas reformu projekti. Reformu projektos uzsvērta nepieciešamība ievērot Kristus mācību, lai rastos Dieva valsts, kas aizstātu esošās valstis. Šādus piecus svarīgus reformu projektus nav sarakstījis neviens cits.

SARAKSTĪTĀS GRĀMATAS 1. Diktāti. [1936] 2. Gudrības ce š. [1960] 3. Gudrības skola [1961] 4. Pazemība. Dzīves mācība I. [1963] 5. Pieticība. Dzīves mācība II. [1963] 6. Cilvēka mīlestība III. [1964] 7. Kristus bauš i. [1965] 8. Vecās derības mācība nav pie emama kristiešiem. [1965] 9. Indivīdu brīvība un valsts. [ 1967] 10. Christ’s Catechism. [1968] 11. Gudrības latviešu tautas dziesmās [1968] 12. Die Gebote Christ [1970] 13. The School of Wisdom, skolu reformu projekts. [1972] 14. The Laws of God must replace Existing Laws. [1974] 15. The Commandments of Christ, kat isms. [1974] 16. Wisdom in Latvian Folk songs, tautas dziesmu izlases tulkojums angliski. [1981] 17. The Kingdom of God and the State, valsts reformu projekts, I da a [1981] 18. Wisdom in Latvian Folk songs, tautas dziesmu izlases tulkojums angliski, otrais izdevums. [1984] 19. The Kingdom of God must replace the States of the World, valstu reformu projekta II da a. [1986] 20. The Slavery of Workers, valstu reformu projekta III da a. [1988] 21. The Slavervy of Soldiers, valstu reformu projekta IV da a. [1990] 22. The Slavery of Prisoners, valstu reformu projekta V da a. [1991] 23. The Church and the Kingdom of God, baznīcu reformu projekts. [1992] 24. The Spiritual Man, filozofijas reformu projekts. [1992] 25. Meklētāja ce š, dzīvesstāsts. [1995]

2

26. Pa domu tekām, dienasgrāmata [1997] 27. Dzīves problēmas [1998]

SATURS
Ievads .........................................6 Zināšanu skola.............................7 Gudrības skola .............................19 Dzīves mācība.............................44 Pazemība....................................49 Pieticība ......................................82 Cilvēku mīlestība.........................131 Gudrības ce š...............................217

IEVADS Kā tas minēts šinī projektā, gudrs ir tas cilvēks, kurā mājo pazemība, pieticība un cilvēku mīlestība. Šo īpašību attīstīšana ir cilvēku izglītošana. Šādu izglītošanu varēs veikt gudrības skolas ar dzīves mācības palīdzību. Dzīves mācībā ir apskatīta pazemība, pieticība un cilvēku mīlestība un šo īpašību attīstīšana un piemērošana dzīvē. Tādā kārtā gudrības skolas būs izglītības iegūšanas iestādes. Esošās skolas, kas māca zināšanas, ir zināšanu skolas. Tās nevienu audzēkni neizglīto, jo vi as pat nepiemin pazemību, pieticību un cilvēku mīlestību. Tāpēc nepareizi dēvēt esošās skolas par izglītības iegūšanas iestādēm. Lai audzēk i iegūtu izglītību ir nepieciešams zināšanu skolas pārveidot par gudrības skolām. To darot, zināšanu skolās vispirms būtu nepieciešama dzīves mācība. Jānis Martinsons ZINĀŠANU SKOLA Prasība atcerēties zināšanas Skolas tagad to apmeklētājiem galvenā kārtā māca dažādas zināšanas, tāpēc tās var dēvēt par zināšanu skolām. Šīs

3

zināšanas pa lielākajai da ai skolu audzēk iem neinteresē. To, ko skolēni vēlētos dzirdēt, tiem nemāca. Zināšanu iegaumēšana skolās ir nepatīkama ne tikai audzēk iem ar vāju atmi u un zemām prāta spējām, bet arī tiem, kas ir apdāvināti, jo neinteresanto ar prieku nemācās neviens. Ja skolu audzēk i un skolotāji būtu atklāti un va sirdīgi, tad audzēk i atzītos, ka vi iem nepatīk mācīties to, ko no tiem prasa skolas, un skolotāji apliecinātu, ka vi iem tāpat nepatīk mācīt to, kas skolu programmās paredzēts. Žurnāliste D. Tomsone atklāti pasaka, ka ASV skolās matemātiku, fiziku un īmiju vienādi ienīst kā skolotāji, tā bērni. – Skolotāji bez seviš as patikas atkārto programmā paredzēto un audzēk i tāpat, garlaikodamies un ar nepatiku mocīdamies, ir spiesti visu noklausīties un atcerēties. Visa skolu saime jūt, ka kaut kas nav kārtība, bet neviens ir nedomā pat izteikt savus uzskatus, kur nu vēl kaut ko darīt. Ar smagu sirdi visi nes tiem uzticēto nastu. Tā ir mācījušies un mocījušies paši skolotāji savā laikā, to pašu vi i prasa atkal no saviem audzēk iem. Zināšanu skolās nav neviena mācību priekšmeta, kurā apskatītā viela audzēk iem nebūtu "jāieka " un jāatkārto mehāniski, bet kuru tie varētu noklausīties brīvi un nepiespiesti, kā to dara pieaugušie, kas cenšas atcerēties tikai to, kas tiem interesē un ir vajadzīgs, par nepatīkamo un nevajadzīgo nemaz neinteresējoties. Tā, piemēram, gatavojoties ce ot uz kādu zemi, katrs vēlas iepazīties ar šīs zemes eogrāfiju. Mē inot audzēt kādus stādus vai kokus, mēs ieinteresējamies par visu šim nolūkam vajadzīgo. Skolu jaunatnei šīs brīvības trūkst. Lai beigtu skolu, audzēk iem ir jāpārvar nepatika pret neinteresantajām un nevajadzīgajām zināšanām. Lai skolu audzēk i iegaumētu mācītās zināšanas, katru dienu un katru stundu pārbauda vi u atmi ā palikušo zināšanu daudzumu. Zināšanu skolā tāpēc izcilā stāvoklī ir visi ar labu atmi u apbalvotie, kas spēj veikli atkārtot mācīto, lasīto un dzirdēto. Tie viegli atceras dažādus nosaukumus, skait us un izteicienus. Atcerēšanās sacensībās tie ir vienmēr pirmajās vietās, un tiem ir va ā ce š tālākām skolas gaitām. Tie viegli tiek pāri visām pārbaudījumu nepatikšanām, tos apbalvo un vi os sāk rasties iedomība, pārākuma apzina un tieksme lepoties citu priekšā. Ne patika mācīties un iegaumēt zināšanas, bet gan dzi a pārspēt citus un atstāt aiz sevis ir tā, 4

kas vi us skubina arvien tālāk. Tajos aug un nostiprinās auns prieks par citu neveiksmēm un egoistiskas tieksmes pēc pirmās vietas un uzslavas. Pirmo vietu tomēr ir maz, tāpēc viss vairums jauniešu dabū smagi izjust tiem uzlikto jūgu. Visiem ir zināms, ka vislabāk jauno uztver un atceras mazi bērni un jaunākie skolēni, kas seviš i veikli iemācās svešas valodas. Tas tāpēc, ka mazi bērni visu atkārto mehāniski. Šādu mehānisku atkārtojumu prasa arī skolās, kāpēc vissekmīgāk skolu prasības var veikt tie, kas garīgā zi ā stāv tuvāk maziem bērniem, tas ir, kam ir laba mehāniskā atmi a. Cilvēki ar labu atmi u ir pieraduši atcerēties visu, neko neš irojot. Viss vi iem liekas vienlīdz svarīgs, visu, ko tie nezina, vi i cenšas iegaumēt. Ar labu atmi u apbalvotie ir savā zi ā nelaimīgi cilvēki, jo tie atceras tik daudz svešu uzskatu, ka nav iespējams tos pārstrādāt, saska ot un no tiem izveidot kaut ko patstāvīgu un jaunu. To tie arī nemē ina darīt, iztiekot ar atmi ā uz emto mehānisko atkārtošanu. Patstāvīgu ce u gājēji, jaunu uzskatu paudēji parasti nevar lepoties ar seviš i labu atmi u un spējām iemācīties. Šopenhauers norāda, ka ēnijiem dažreiz nemaz nav izcila atmi a. "No sākuma es domāju, ka spējas mācīties ir vāja gara pazīme, paradokss," saka Tolstojs, "bet es patiesībā neticēju tam, jo es pats nemācījos labi; bet tagad es esmu pārliecināts, ka tā ir patiesība un ka tas nevar būt citādi. Lai uz emtu citu cilvēku idejas, nedrīkst būt pašam savas." Skolu prasība atcerēties iepriekš lasīto vai stāstīto visvairāk traucē patstāvīgu uzskatu un jaunu ideju rašanos. Audzēk u pašu uzskatus skolas neprasa, patstāvīgu gara rosību uzskata par nevēlamu, jo tā var traucēt uzdotā sekmīgu iemācīšanos. Zināšanu iegūšana un svešu uzskatu atcerēšanās ar laiku izdzēš visu ori inālo. Kas spēj visu paši vērtēt un negrib neko pie emt par pareizu pret savu pārliecību, tiem mehāniskā iemācīšanās un atcerēšanās, skolu gaitās ejot, k ūst arvien grūtāka un nepatīkamāka. Pret tiem smagi grēko zināšanu skolas, prasot atkārtot mācīto un uzskatot to atbildi par labāku, kas tuvāka ori inālizteikumam. "Pastāvošie skolu audzināšanas pa ēmieni iedveš riebumu patstāvīgi domājošam un kombinējošam prātam, kas pretojas, kad smadzenes grib piepildīt ar sausu, no galvas iemācītu grabažu balastu", saka Forels.

5

Ja organisma prasības visi cenšas vairāk vai mazāk ievērot. Katrs. ka šie uzskati ir vi u pašu. tad ikviens ir laimīgs. kas tur nogūlies labprātīgi. Piespiest sevi vai citus uz emt atmi ā visu lasīto vai dzirdēto. tas 6 . ka sevis un citu veidošana par zināšanu automātiem ir nekam nederīga nodarbošanās. Pamazām tiem sāk likties. kas ir gatavi darīt visu. kas tūlīt pēc skolas beigšanas jālieto praktiskajā dzīvē. nedomājot par to pareizību un nejautājot. kas nemaz neinteresē. Zināšanu krāšana. var atzīties. ir tikpat nepareizi. kas negaršo un ir pretīgas. Vi i kā ska u plates atska o visu ieska oto un ar šo atska ojumu lepojas to priekšā. Negaršīgas un nepatīkamas barības uz emšanai pretojas organisms. Atmi ā paliek tikai tas. ja kādam kaut kas nepatīk. Bet. kaut arī tie nevēlētos uz emt to garīgo barību. pret kuriem nostāties vai tos pārveidot vi i nevēlās tāpēc. It seviš i mazi bērni un jaunatne aiz bailēm no sodīšanas un neizpratnes dē klusē. nemaz nedomājot par šo zināšanu vērtību un neapjaušot. kas savu skolas gaitu laikā ir izturējis pārbaudījumus. Iz ēmums ir vienīgi tās amata zināšanas. ko tiem sniedz. Turpretī spaidu kārtā uz emtais viss pazūd līdz ar šo spaidu izzušanu. kā piespiest lietot ēdamvielas. lai tikai nebūtu atkal jānodarbojas ar ienīstajām zināšanām. ka nav raduši to darīt. ka pret savu gribu atmi ā uz emto var atkal nodot aizmirstībai.Kad visi pārbaudījumi ir izturēti. vispārpazīstami slēdzieni. bez spaidiem. Skolu audzēk i pēc gadiem ilgas mācīšanās k ūst par zināšanu automātiem. visas mocības pārvarētas. cik svarīgi vai nozīmīgi ir šie fakti. atkārtošana un lepošanās ar tām ir k uvusi par tradīciju. Daudz ir to. un kas tur būtu iek uvis arī bez seviš as mācīšanās un pārbaudījumu izturēšanas. kas atkārto svešus uzskatus. Visi skoloto spriedumi ir no citiem pār emti. Mācīšanās un pārbaudījumi daudziem ir vienīgi sagandējuši katru prieku vēlāk dzīvē atkal lietot grāmatas un iedzi ināties to saturā. ka drīz vien pēc pārbaudījumiem no uz emtajām zināšanām maz kas ir palicis atmi ā. kurus tie atkārto. kuriem šādu zināšanu trūkst. un tāpat nevēlamas un pretīgas garīgās barības uz emšanai pretojas sirdsapzi a. turpretī visas pārējās zināšanas izgaist un to uz emšanai veltītais laiks jāuzskata par zaudētu. tad sirdsapzi as balsi nomāc un apklusina.

Ja valdītu brīvība.rāda. bērnu sirdsapzi as rupju neievērošanu uzskata par dabīgu un pašu par sevi saprotamu. kā to organisms prasa. kas vi us neinteresē. Kad tie runā vai jautā to. Kā negaršīgs ēdiens nāk par aunu organismam. atkal draud sods. bailes un kaunu. liekot tiem pārvarēt nepatiku. tad neviens necenstos atcerēties neinteresanto. tā arī mājās bērnus piespiež rīkoties pret sirdsapzi u. Tāpēc jau pirmie so i skolu gaitās ir nepatīkami. nevēlēšanos. Bērnu rokām un kājām uzliek važas — līdz ko tiek grib kustēties tā. Pieaugušie. ka vi am nepatīkamais nav vajadzīgs. kas bērniem patīk. Kā skolās. pretīgumu. kur tiem patīk. Disciplīna un sodi Jaunatni tagad aicina pēc iespējas vairāk mācīties zināšanas. kas nepatīk vi u audzinātājam vai arī kas nav paredzēts attiecīgā stundā. vecāki un skolotāji daudzreiz aizliedz. Kad tie gribētu atstāt piesmakušās telpas un iet tur. draud sods. ir izgudroti dažādi sodi un spaidu līdzek i. kas labprātīgi pievērstos zināšanām. Ar sodu un aizliegumu palīdzību bērnus piespiež mierīgi sēdēt klases telpās un klausīties stundām. vai ir pat kaitīgs. bet šo pretošanos neviens neievēro. Turpretī to. kad tiem ir kaut kas sakāms. ko tiem rada vi u sirdsapzi a. kuru apmeklēšana ir obligāta un kurās visus iepazīstina ar dažādām zināšanām. nepatīkamo un nevajadzīgo. tehnikai. dara prieku. Lai salauztu skolu jaunatnes pretošanos pret obligāto zināšanu mācīšanos. drīz vien ir jāpiedzīvo vilšanās un nepatikšanas. kas ar smaidu sejā bija pulcējušies kopā. kad sāk birt pirmie sodi un draudi. rūpniecībai un tirdzniecībai. ja arī to uz emam. tie 7 . tos atkal soda. tāpat arī nepatīkama garīgā barība ir nevēlama un. dienām un gadiem ilgi to. lai rastos nepieciešamie darbinieki zinātnei. Ja tie grib runāt tad. tad drīz vien tā atkal izzūd no atmi as. Šinī materiālisma pasaules interešu laukā jauniešus ievada jau pamatskolas. kas paši ir pieraduši neievērot savas iekšējās balss prasības. Skolu obligātajām prasībām iemācīties nepatīkamās zināšanas pretojas bērnu un jauniešu sirdsapzi a. jo tie saistās ar brīvības ierobežošanu un radināšanu pie nebrīvības. jo bez tiem maz būtu to. pēc kā tiekties tos skubina vi u sirdsapzi a. rea ēdama uz pieaugušo pavēlēm. Jaunajiem skolas gaitu sācējiem.

lai bērni rīkotos pret savu sirdsapzi u. Jo ilgāk skolas kāds apmeklē. kāda mājo vi os pašos. kam at emta brīvība. Skolu jaunatni šī draudu atmosfēra uztrauc un prasība katru dienu iemācīties kaut ko neinteresantu padara vi us saīgušus un nelaimīgus. kā arī izslēgšanu no skolas un ievietošanu labošanas iestādēs. ka bērnos vērojama pretestība un nepaklausība. Tā kā ar draudiem vien nav iespējams panākt. Domas par pārbaudījumiem nomāc un aizēno visu pārējo. Sodīšana nevis mazina. Despotiskie. bet gan vairo aunumu. Izmantot fizisko pārspēku pret mazu bērnu ir noziegums. Šādu nenormālu vergu darbu tomēr prasa no jaunatnes. atstāšanu pēc stundām. kas neprot bērnus audzināt. jo tiem parasti jāziedo jaukākās dienas pavasaros un daudzkārt arī naktis. būtu labāk saskatāmi un novērojami. Sodīšana vienmēr ir zināma aunuma nodarīšana. kas paši sevi nekad nav audzinājuši un kam tāpēc pašiem ir lieli trūkumi. Viss. tos tāpat kā cietumniekus ietērpj vienādos formastērpos. bet ar aunu nevienā nevar ieaudzināt labas. Pārbaudījumu draudi sagandē jaunatnes skolas gadus. ir pārbaudījumu draudu ietekmēts. kuras garīgās un fiziskās spējas vēl nav pilnīgi attīstījušās. rājienus. Katru padošanās un piemērošanās soli apbalvo ar uzslavu. atstāj graujošu. Lai šie mazie vergi. ja pārbaudījumi netiktu izturēti. tā ir varmācība pret 8 . jo vairāk pieaug dažādie draudi. Uztraukums un nepatikšanas. Parastākie draudi ir baidīšana ar paredzētajiem pārbaudījumiem un ar atstāšanu uz otru gadu tanī pat klasē. Šos draudus skolotāji atkārto katru dienu un pastiprina ar nepietiekamu atzīmju palīdzību. Garīgi atpalikušās zemēs lieto pat miesassodus – pēršanu. Pērienu visbiežāk lieto tie. pozitīvas īpašības. Tie parasti pret bērniem izturas rupji un netaisni. katru pretestību un nevēlēšanos padoties soda. skolas vispirms lieto dažādus draudus.atkal sa em sodu. Pārbaudījumiem ikviens gatavojas ar vislielāko nepatiku. nospiedošu iespaidu uz jūtīgo jaunatni. tā ka nav jābrīnās. tad lieto dažādus sodus – bargus vārdus. kas saistās ar gatavošanos pārbaudījumiem. Lai panāktu savu. zi ošanu vecākiem un uzvešanās atzīmes pazemināšanu. ko tie dara. varmācīgie un necilvēcīgie pieaugušie ar miesassodiem bērnos iepotē tādu pašu necilvēcību. Visbrutālākais un nežēlīgākais sods ir pēršana.

spītība un naids. Nedisciplinētie skolu audzēk i un pieaugušie ir tie. kuras tam dod nevērojot to. drosmi. ka visas nesaska as un pretrunas ar to liek tiem raudāt un tā darīt dzirdamus sirdsapzi as protestus. jo vi š nezina. Tieši gudrākajiem bērniem visvairāk nākas ciest vecāku. Nepaklausībai pamatā ir pozitīvas garīgās norises: patstāvības tieksmes. Vi š izrāda nepaklausību un neatlaidīgi turas pretī visiem mē inājumiem novirzīt to no pareizā ce a. paliek vienaldzīgi. pret jebkādiem spaidiem un brīvības ierobežojumiem. Soda sa ēmējā vairojas dusmas. Soda sa emšana ikvienā rada atriebības domas un vēlēšanos kādreiz rīkoties tāpat pret citiem. Ar sodiem jauniešos iznīcina patstāvību. kuru sirdsapzi as balss ir vāja. Vi i jau skolas laikā atsakās iegaumēt sausos zināšanu faktus un mierīgi klausīties to. kas nevēlas vergot. priekšniekiem. ko tas iepotē jaunietī. bet par ko interesēties neprasa skolu programmas. uz ēmību un padara tos bailīgus. pārāki cilvēki un tāpēc tiem vienmēr jāpaklausa. kaut gan vi i interesējas par visu to. ka vi ā mājo aunums. ieaudzinot aplamo uzskatu. Ar sodiem iepotē bailes no skolotājiem. Jo jūtīgāks kāds bērns vai jaunietis. ir vienmēr nostājušies pret varmācīgo sodīšanu.jūtīgajām bērnu dvēselēm. tie ir centušies tikt va ā no skolu spaidiem pēc iespējas ātrāk. Dievs jūtīgos bērnos savu balsi — sirdsapzi u ir radījis tik spēcīgu. jo skaidrāk tas sadzird savu sirdsapzi as balsi un vairāk cenšas to ievērot. izrādot nepaklausību." Sodītājs atklāj. kāpēc ir bijuši vairāk vai mazāk 9 . kas visiem līdzek iem cenšas tikt ārā no nebrīvības un ierobežojumiem. ka pēdējie ir augstāki. Vi i lej asaras tur. kam jūtīgāka sirds un kuru sirdsapzi as balss ir oti attīstīta. kas ir darīt aunu. asa taisnības izjūta un cilvēku līdztiesīguma atzīšana. Tie ir visi garīgi pārākie. Tāpēc tos atzīst par vājiem skolēniem. vadītājiem un valdītājiem. netaisnas rīcības un rupjas izturēšanās dē . Vi š protestē pret visām pavēlēm un komandām. Jaunieši un pieaugušie. Russo kategoriski nostājas pret sodīšanu. Garīgi pārākie vienmēr ir nostājušies pret skolu prasībām pēc zināšanu "iekalšanas". kas tik viegli ne aujas pak auties varai. g ēvus un neuz ēmīgus. teikdams: "Nekad nesodiet savu audzēkni. ko vi a sirdsapzi a saka. kas tiem neinteresē un ko tie nevēlas dzirdēt. kur citi vi u biedri. audzinātāju un pieaugušo nejūtīguma. kas tuvāks vi u garam.

ko nedrīkstētu prasīt. bet vi i nespēj neko te darīt. mācību pārtraukuma laika sarunās un sarīkojumos. padarīt to labāku. Ja arī tie audzēk us mē ina izglītot ārpus mācību stundām. prasa iemācīties nepatīkamu. padarot vi us par nervoziem. padošanos visam bez ierunām. Par 10 . Automātisku svešu domu atkārtošanu. Nepaklausības gadījumā vaina būtu jāmeklē nevis tanī pusē. jo jaunieši katru dienu redz un jūt skolotāja nelaipno. kam vajadzīga citu vadība. aso izturēšanos. Brīvo brīžu laipnais un sirsnīgais skolotājs tad ir spiests pārvērsties par bargu un dusmīgu kungu. lai ar varu panāktu to. rīta sanāksmēs. tad nav brīnums. nepatīkamās un pat pretīgās skolu programmu prasības un uzturētu disciplīnu. kāpēc tas šādai vadībai ir ar mieru padoties. Tie paši ir vergi. kuru darba kārtība nav noteikta programmās. aunuma izrādīšana un sodīšana ir nepieciešamas. kas atkal likvidē to. Kur mācīšanās notiek labprātīgi. ka kaut kas nav kārtībā. kā lietot visus līdzek us. kuru rokas saista tehnikas un zinātnes pasaules noteiktā mācību programma. Tie vēro nepārtrauktu varas līdzek u lietošanu pret tiem. Neiespējami tomēr ir atteikties no programmā paredzētās mācību vielas un pievērsties tam. kam zināšanu iegaumēšana nav vainagojusies panākumiem. kas nepaklausa. Nedisciplinēto skolēnu izturēšanas ir protests pret mācību saturu un mācīšanās spaidu raksturu. bet sabeidz arī skolotāju veselību. neinteresantu mācību vielu.nedisciplinēti. ka trūkst disciplīnas. ko vi a priekšniecība prasa. Cik daudz reiz gan arī pašiem skolotājiem iežēlojas sirds par šiem mazajiem mocek iem. Bardzība. ko gan nabaga skolotājs citu var darīt. audzinot pirmā kārtā sevi. kas audzēk us interesē. dusmošanās. kas nespēj pats spriest. bargo. Līdz ar to no pirmās skolas dienas ir liegta iespēja izglītot jaunatni. vairot tanī mīlestību. bet gan tanī. ko audzēk i ir guvuši. uztraukšanās. Nepaklausība un pretestība rāda. Skolotājiem vispirms jāmaina sava izturēšanās. netaktiski. var prasīt tikai no garīgi mazattīstīta indivīda. tur nedisciplinētībai nav vietas. Ja skolu vadība uzliek par pienākumu iemācīt neinteresantas zināšanas. kas radījusi šo nepaklausību. tad tomēr pārsvarā ir nepatīkamo zināšanu uzspiešana. Šāda nelaipna skolotāju izturēšanās ne tikai atstāj negatīvu iespaidu uz jaunatni. ka no audzēk iem prasa to. aklu paklausību. lai zināšanu skolu skolotāji īstenotu nedabīgās. Ja skolotājs izturas pret audzēk iem netaisni. slimiem un nelaimīgiem cilvēkiem.

kā patiesība un maldu atklāšana. Kas gribētu atklāt patiesību vai arī prasīt kādas pārgrozības. tieksmi vienmēr pak auties. tos necieš. kuriem vairs nav drosmes sacelties pret saviem apspiedējiem. Tā verdzība cilvēku savstarpējās attiecībās turpina eksistēt arvien tālāk. ir visos laikos spējuši izdarīt vēlamās reformas. kuras citi bīda pēc vajadzības un kas patstāvīgas gaitas nespēj uzsākt. Tā rodas cilvēki. miegainība un tā tālāk. Disciplinētie un paklausīgie bērni ir arvien rātni skolēni un vēlāk priekšzīmīgi valsts pavē u ievērotāji. Disciplinētie jaunieši un pieaugušie. Ar spaidu līdzek iem gandrīz vienmēr uztur visu novecojušo. vi u sāk uzskatīt par normālu skolēnu un skolotāj s k ūst apmierināts ar to. Gadiem ilgi vergojot zināšanu skolās jaunatne iegūst vergu dabu un īpašības — izlikšanos.šādiem garīgi ierobežotiem cilvēkiem visus cenšas pāraudzināt pastāvošās skolas. jo paši savu ce u tie atrast nespēj. Pie verdziskās padevības un atkarības jaunieši ir tā pieraduši. ko citi tiem liks darīt. bet īstenībā tie ir tikai figūras. un tāpēc pēc skolas beigšanas tīri automātiski prasa atkal tādu pat vergošanu no nākošās paaudzes gan imenēs. Vi i vienmēr gaida. vērtēt. kas rodas no nedabīgā stāvok a. vienalga ko šīs pavēles liek darīt. kādā audzēk i atrodas. Tikai tie. ka beidzot to sāk uzlūkot par normālu parādību. nevajadzīgo un pat kaitīgo. bezmēr a melošana. momentā. 11 . paciest netaisnību. izteikt priekšlikumus. jo tādus ir vieglāk vadīt un pak aut kā skolā. Pēc Tolstoja domām tanī momentā. kam visu laiku ir bijusi liegta iespēja izrādīt patstāvību vārdos un rīcībā. k ūst par liekulīgiem tukšu vārdu lietotājiem. kas uzdrošinās nepaklausīt. kas nekad neuzdrošināsies kritizēt. ka pastāvošās skolas rada ne tikai riebumu pret mācībām. gan dzīvē. izmetot no galvas katras šaubas par pavēles pareizību un vajadzību to ievērot. ierosinājumus vai arī prasīt reformas. tie ir pieraduši neievērot savu sirdsapzi as balsi. bet sešos gados tās iemāca audzēk iem liekulību un krāpšanu. kad vi ā parādās dažādi slimības simptomi – liekulība. ka nesa ems pārmetumus par nedisciplinētību. glaimot un bez pretrunām paklausīt visām pavēlēm. neteikt patiesību. jo tā tie ir droši. tā dzīvē. Disciplīnas uzturētājiem nekas tā nekaitē. kad bērns ir zaudējis neatkarību un ori inalitāti. Ar sodu palīdzību izaudzina paklausīgus vergus. liš ību. Par autoritāti atzītās personas vārdi tiem ir pavēle. Tolstojs ir teicis.

ar kuras palīdzību cenšas panākt zināšanu atcerēšanos. visa šī varas. Zinātnes un tehnikas diktatūrai ir jāsabrūk. Lai apturētu aunuma vairošanu jaunatnē. ka jaunietis ir k uvis par paklausīgu vergu. Un tā joprojām mierīgā garā un netraucēti zināšanu skolas nevis izglīto audzēk us. Tolstojs saka. jo labāk to atalgo. uzskatot par nevēlamiem elementiem. Skolu beigšanas diplomi apliecina to. jo citādi nav iespējams piespiest audzēk us mācīties nepatīkamo un vergot. padara neiespējamu jaunatnes izglītošanu un līdz ar to vislielākā mērā kavē visas cilvēces garīgo attīstību. draudu un spaidu sistēmas skolās. jo aunumu nevar iznīcināt. Tās neattīsta audzēk os gudra cilvēka tikumus – pazemību. atzīt un par verdzību saukt visi tie. Jo padevīgāks šāds diplomētais vergs. kas savā dzīvē spēj tikai kā mašīnas kalpot ieliktā vietā un tur automātiski veikt to. kas par vergiem ir audzināti no mazām dienām. ko zinātnes un tehnikas pasaule vēlas dzirdēt. kuros kvēlo kaut dzirkstele brīvības. tik ilgi turpināsies ar vi ām saistītais aunums – varas un draudu lietošana un sodīšana. turpretī visus. Tikt va ā no šī verdzības ir grūti jau tāpēc vien. Kamēr vien pastāvēs mūslaiku sabiedriskās iekārtas balsts – zināšanu skolas. nerāda jaunatnei gudrības ce u. bet pastāvošās skolas nevar iztikt bez sodiem. Zināšanu skolas un gudrība Pastāvošās skolas māca dažādas zināšanas. nelikvidējot tā cēloni. ko tiem liek. ja vi i būtu pilnīgi brīvi. lai gudrība varētu vairoties cilvēkos un no verdzības varētu atbrīvoties jaunieši. neiznīcinot pašas zināšanu skolas un nemainot sabiedrisko iekārtu. darīdami to. cenšas sodīt un izstumt. Sodīšanu nav iespējams novērst. ko tie vismazāk vēlētos darīt. Cilvēku pak aušana zinātnes un tehnikas diktatūrai. kas runās tikai to. ka to nespēj un nevēlās saskatīt. kas savus labākos gadus pavada nebrīvībā un spaidu darbos. visus savus spēkus un ener iju ziedojot nevērtīgo zināšanu iegūšanai. pieticību un cilvēku mīlestību. ka skolai nav tiesību un tai nevajadzētu atmaksāt un sodīt. bet neinteresējas par gudrības vairošanu. kas nekad nemē inās atbrīvoties no šīs verdzības un prasīt garīgu un fizisku brīvību. bet padara tos par zinātnes un tehnikas vergiem.kaut arī oficiāli tā skaitās atcelta. Tieši vai netieši tā atbalsta skolu 12 . līdzšinējām zināšanu skolām ir jāizbeidz sava darbība.

kam. kā citus vairāk izmantot. neinteresantiem zināšanu faktiem. No mūslaiku skolām audzēk us nedaudz izglīto vienīgi pamatskolas. par dvēselēm. bet par visām lietām – pelnīt daudz naudas. Mazāk izglīto vidusskolas. Augstskolas. kā literatūra. Zināšanu skolās gandrīz visi mācību priekšmeti ir tādi. kur varētu plaši apskatīt dažādus jautājumus. kaut arī tajos nekādu garīgu vērtību nebūtu un visiem tie liktos nesaprotami. filozofija un psiholo ija. nodarbojas tikai ar sausiem. apmierināt savu godkārību un varas kāri. Vi u prātus aiz em vienīgi domas par to. Tā ir pie emts izcilu uzmanību veltīt karavado iem un karavīriem. neveido par labākiem cilvēkiem. par sirds un jūtu dzīves izkopšanu tās nedomā. kuros ar gudrības problēmām neiznāk saskarties. Arī tādi priekšmeti. Skolās tagad jāmāca vispāratzīto autoritāšu uzskati un jāapskata to darbi. Daudz laika tagad skolās veltīgi izš iež tādu personu darbības apskatei. par vi u jūtu dzīvi un īpašībām neviens neinteresējas. Tāpēc šīs skolas jauno paaudzi neizglīto. spriežot pēc vi u darbiem un izturēšanās. Šiem augstprātīgajiem un varaskārajiem materiālistiem sveša ir pazemība. ir trūcis gudrības. Skolu jaunatne mācās tai nepatīkamās zināšanas. tā ievirzīdamas tos gudram cilvēkam pilnīgi nepiemērotajā materiālisma ce ā. Šiem vīriem sveša ir cilvēku mīlestība un līdz ar to arī gudrība. valdīt pār citiem. Zināšanu skolas attīsta vienīgi jaunatnes prātu. kas nodarbojas ar speciāliem priekšmetiem. kas saistās ar gudrību.apmeklētāju tieksmes pēc materiāliem labumiem un goda. lai varētu iegūt diplomus un ar to ie emt "augstākus" poste us. lasot un iztirzājot skolās vi u nežēlības un brutālās rīcības aprakstus. Tāpat plaši skolās apskata dažādu valdnieku un valstsvīru darbību. garlaicīgi un pat pretīgi. kurās ir dažas iespējas pievērsties skolēnu Jūtu dzīves veidošanai. Cilvēku mīlestību tie nepazīst. 13 . studējošos gandrīz nemaz neizglīto. Skolas cildina arī bagātnieku čaklumu un centību savas mantas vairošanā. kaut gan šo vīru augstprātība un varaskāre nevienam nevar noderēt par ce a rādītāju. pieticīga dzīve un atteikšanās. No tiem prasa tikai prāta darbību. mācot sekot vi u piemēram un tādā kārtā arvien vairāk attālināties no gudra cilvēka dzīves ce a. lai vairotu savu labumu. kur vairāk prasa prāta spējas un jūtu dzīvei pievēršas samērā maz. Zināšanu skolu beidzēji pa lielākajai da ai ir neizglītoti.

izjust un uz emt sevī ievērojamu cilvēku vērtīgākos uzskatus. bet. kavējas pie mazsvarīgiem sīkumiem. jo visā skolas un studiju laikā tie nekad nav nopietni pievērsušies dzīves problēmu apskatei. kas aiz em visu skolas laiku. Šo autoru darbu saturu apskatot. Zināšanu skolas nepalīdz audzēk iem pārdzīvot. jo tie ir novirzīti nepareizā ce ā. Cik daudz gan laika tādā kārtā cilvēki nepatērē veltīgi. Neinteresantās zināšanas par tiem cilvēkiem. kuri ikdienas gaitās ir vērojuši un izjutuši visu. kā jādzīvo. Vilinājumu un aicinājumu ir daudz. gadiem ilgā zināšanu skolu apmeklēšana. daudzi nomaldās. no kā būtu jānovēršas. un dažreiz šī maldīšanās var turpināties visu mūžu. kas saistīta ar nepatiku pret zināšanām. Dzīves gaitu sācēji nezina. skolu nobeidzot. kurus varam dēvēt par gudriem un kuri ir interesējušies par gudrību. Ir jāiegaumē šo cilvēku biogrāfijas. sarakstīto grāmatu nosaukumi un to iznākšanas gadi. Pavisam sveša tiem ir pareizā nostāja dažādās dzīves situācijās. Gudrības ce a meklētājiem tagad nākas "izēsties" cauri zināšanu kalniem. kam īsti sekot. atsvešina skolu audzēk us no tiem un at em patiku kavēties vi u gara pasaulē pēc skolas beigšanas. nezinot pareizo ce u. svešvārdiem piebārstītos teikumos. rada vispārēju garīgo interešu mazināšanos. pētot un salīdzinot jēdzienus un to definīcijas. jo tiem norāda tur meklēt pareizo ce u. tie nespēj atš irt labo no aunā. kuru autoriem pašiem trūkst gudrības. un tāpēc vi i dzīves jautājumos ir lielāki neprašas nekā tie. kas rakstījuši par gudrības jautājumiem. Jaunās paaudzes prāts pievēršas daudz kam tādam. Vienpusīgā zināšanu iegaumēšana. lai atrastu iemaldījušos norādījumus par gudrību plašajā zināšanu laukā! Zināšanu iegaumēšana.Zināšanu skolā gan piemin arī vīrus. Jaunatne seko aicinājumiem. vēlamo no nevēlamā un svarīgo no nesvarīgā. apsverot atseviš u vārdu nozīmi un mē inot šo saturu iedabūt dažādos zinātniskos iedalījumos. bet tā ir tikai faktu re istrēšana. tajos nav izkopti gudra cilvēka tikumi vairāk nekā skolu gaitas sākot. Bez tam visu šo "zinātnisko" iztirzājumu mēdz izteikt grūti saprotamos. Skolas beigušie neinteresējas par to. attur skolu apmeklētājus no interesēšanās par gudrību un tāpēc. kas ap vi iem notiek. Skoloto cilvēku 14 . kas varētu pozitīvi iespaidot lasītāju vai klausītāju gara dzīvi. Šajos "zinātnisko" teikumu plūdos pazūd viss. īstais ce š paliek nestaigāts un neizmē ināts. ko autors teicis par gudrību un tas.

ir varējuši apliecināt. kaut arī zināšanu iegaumēšana tiem nekad nav patikusi. Daži. Ka lielākajai da ai mācīto aužu brīvajā laikā nekas cits nav prātā. Skolās iegūtās zināšanas bieži vien dzīvē nav vajadzīgas. Vi u augstprātībai un lepnībai pamatā ir pārliecība. ka kaut kas nav kārtībā. Zināšanu skolu beigšanas vienīgais. kas šīs skolas nav beiguši. Vi i jūt. apnikums un vienaldzība. Descatres) par to ir teicis: "Kad es biju pabeidzis visas studiju gaitas un sevi. Tāpēc skolās pavadītais laiks tagad ir jāuzskata par nelietderīgi izlietotu. kas vi u gara dzīvei nav pielikušas nekā vērtīga. ka kaut kā trūkst. cilvēki zaudē laiku un iespēju vairot sevī garīgumu. kā alus glāze. R. ka diploms. kā tas bija parasts. tie apreibinās ar alkoholu un citām indēm. tad man bija 15 . Sekas tam ir dzīves tra ēdijas. Tukšas un nenozīmīgas ir vi u sarunas. vairot gudrību sevī. ka dzīvei it kā nav jēgas un nozīmes. izkopt savu jūtu dzīvi un tā sevi izglītot. ka skolas tos ir izglītojušas un ka vi i ir pārāki par tiem. tad savās sirdīs mācītie audis tomēr nav apmierināti. augstais atalgojums un iespēja izvairīties no fiziska darba nav nekādi ieguvumi. tas tikai liecina par vi u garīgo trulumu un neattīstību. šādā kārtā sevi cildinādami. Gandrīz visi. tiem trūkst savu patstāvīgu spriedumu. pavada visu mūžu. kurai pievēršoties. kāršu partija vai arī medības.gara dzīve ir neizkopta. Gudrākie no skolu beigušajiem jau drīzi aptver. Lai šo neapmierinātību neizjustu tik asi. apmeklēdami skolas un iegaumēdami zināšanas. Dekarts (R. patiesi vērtīgais ieguvums ir iespēja apstiprināt tikko minētā slēdziena pareizību. kaut arī no mācītā nekas daudz nav vairs palicis atmi ā. Garīgi attīstītie savas spējas tagad izlieto nevietā. Zināšanu iegaumēšana ir tikai prāta spēju un atmi as vingrināšana. bet vajadzīgas drīz vien pēc skolas beigšanas ir aizmirsušās un atkal jāmācās par jaunu. ko darīt tos ir aizkavējusi zināšanu uz emšana. Vi u raksturīgākā īpašība ir lepošanās ar savām skološanās gaitām. būtu drīkstējies pieskaitīt "mācītiem". ka vi i skolā guvuši gaužām maz un ka tiem jāsāk pašiem sevis izglītošana. ka skolas tiem ir devušas tikai amata zināšanas vai arī dzīvē pavisam nevajadzīgas zināšanas. Ja arī citu priekšā tie lepojas ar skolu beigšanu. resp. Tikai sevis izglītošanas darbs var pieš irt ikviena dzīvei jēgu un nozīmi. neatskārzdami. jātās ir nepieciešamas. kas ir ievērojami ar savu gudrību.

Tā ir visu mācīto un studēto tra ēdija. Pastāvošo skolu prasības vienmēr traucē iet to ce u." Skolas beigušie līdzīgi Gētes Faustam nu var apsvērt zināšanu iegūšanas un studiju mazvērtīgumu. Daudzi atkal pārvar nepatīkamo savā darbā naudas dē . kuru vienmu ais. kā bijis pirms tam. ko vi i iegūst par savu darbu. ir vispiemērotākie. ka es nekā nezinu. Es nolēmu nemeklēt nevienu citu zinātni. ka tie nemaz neaptver savu stāvokli un neilgojas no tā tikt laukā. nedzīvais darbs tos nomāc un padara par cilvēkiem — automātiem. arī tādi. varbūt. bet kautrējas atzīt savus maldus.radušās pavisam citas domas. bet. Fausts atzīstas. proti. Pēdējie modernai tehnikai un zinātnei. "Es pilnīgi izbeidzu zināt u studijas. Vairums no tiem gan var būt jūt šo tra ēdiju. ar gudrību apveltīti cilvēki dažreiz jau skolu apmeklēšanas laikā. Cik daudz nelietderīgi pavadītu gadu būtu aiztaupīts. tiklīdz mans vecums at āva man atbrīvoties no skolotāju vadības." saka R. ko esmu mu a zēna prātā sev izvēlējies. Gudram cilvēkam ir iespējams sevi izglītot arī bez skolu apmeklēšanas. kuru vi am rakstījis kāds inženieris: "Tu nevari iedomāties. Tomēr ne katrs var sevi izglītot. bet visbiežāk pēc skolu beigšanas. mācoties tieši no dzīves vai arī iepazīstoties ar gudrāko vīru mācībām no grāmatām. bet ir tāds pat mu is. protams. ka pēc visām šīm studijām tas nav k uvis gudrāks. Šaubas un maldi ap ēma mani un sakarā ar manu mācīšanās kāri tikai tas likās vienmēr skaidrāks un skaidrāks k uvis. mehāni i un tehni i. ka ir cītīgi studējis filozofiju. jurisprudenci un teolo iju. uzsāk patstāvīgu sava gara izglītošanu. Bet ir. Dekarts. ko es varētu atrast sevī pašā vai arī lielajā pasaules grāmatā. kas jādara un kur meklējama gudrības 16 . medicīnu." Tā jūtas visi modernās tehnikas un zinātnes vergi — inženieri. kad ir "izēdušies" cauri zināšanām un veltīgi izš ieduši savu dārgo dzīves laiku. ka tie šo atzi u iegūst tikai tad. garlaicīgais. kuru garīgās prasības ir tik zemas un kuru gars ir tā notrulināts. jo vairumam nav ne mazākās nojausmas. ka vīra gados esmu šīs eksaktās "zināšanas" cildinājis. Man ir kauns atcerēties. Jūtīgi. pa kuru īsta izglītība visērtāk sasniedzama. kā es nīstu šo arodu. kā tikai to. ja šīs atzi a būtu visiem pilnīgi skaidra jau pirms zināšanu iegūšanas! R Jurēvičs min šādus raksturīgus vārdus vēstulē.

tām jābūt gudrības skolām. lai skolas šo uzdevumu varētu veikt. Tā. kad vairs nenotiek uzdotā atprasīšana un jaunās mācību vielas izskaidrojums. To ievērojot ir jāatzīst par ārkārtīgi nenormālu pašreizējais stāvoklis. kam nav iespējas šo ce u atrast un atš irt! Tam vajadzētu būt skolu galvenajam uzdevumam. draudzīgu attiecību nodibināšanu u. ir audzēkni.1. Tiem pielīdzināmi visi tie gadījumi. un tāpēc tie arī neprot sevi tālāk izglītot.mācība. ekskursijām. nedē u vai gadu uzsākot vai nobeidzot. Tie ir brīži. kas saista un interesē abas puses – ir audzinātāju. tām jābūt gudrības un nevis zināšanu sniedzējām. Ir gan arī zināšanu skolu tiešajā darbā daži brīži. zināšanu mācīšanās tagad pastāvošajās skolās audzēk iem ir nepatīkama. t. kuros iemirdzas kāds stars no gudrības un patiesības gaismas. kādu diktē vi a sirdsapzi a. Svarīgs ir apstāklis. kad gudrs audzinātājs var veikt to audzināšanu. kad skolotāji izmanto katru mirkli. Jaukākās atmi as no skolas laikiem saistās ar to. kam visiem ir kopīgas intereses. ar skolas sabiedrisko dzīvi. Cik gan svētīga būtu skolu palīdzība dzīves maldu novēršanā un pareizā ce a rādīšanā tiem. programmā paredzētā un kavētos pie tā. ir maz mūslaiku skolās. skolotāji stāsta savus pieredzējumus un novērojumus vai arī lasa rakstnieku darbus. jo programmas prasības šeit vēl nav iespiedušās. sarīkojumiem. mācību noslēguma pēdējās stundās. Tie iespējami tagad vienīgi kopīgajās rīta sanāksmēs. lai izrautos no visiem nepatīkamā. mācību dienu. kurus audzēk i ar patiku atceras. 1.. kad pilnīgi trūkst skolu. kas atrodas ārpus zināšanu iegaumēšanas. Šajos brīžos var brīvi atraisīties skolotāja jūtas. GUDRĪBAS SKOLA Uzdevums un mēr is Kā jau iepriekšējā noda ā minēts. ir iespējama svarīgu un ierosinošu izteicienu pieminēšana. kurās cilvēki varētu iegūt īstu izglītību. kas visiem interesē. ka skolu audzēk i nonāk līdzīga vecuma jauniešu pulkā. piemēram. Šādu gaišu brīžu. kas 17 . Tas viss padara skolas apmeklēšanu patīkamāku un palīdz mazināt piespiestās zināšanu uz emšanas radīto pretīgumu. Bet. Skolas nav tos izglītojušas. i.

prieka pilnai. ka tā mācot bērniem skaidri runāt. Visai darba gaitai skolās vajadzētu būt gaišai. kas jūt. un vēl mazāk ir to . bet kas mācīs. kas iespējams vienīgi tad. Ar interesi un sirds dedzību teiktais rod interesi un dzirdīgas ausis arī klausītājos. kas nebūs spiestas audzēk iem mācīt neinteresantās zināšanas. ko atseviš i audzinātāji vienmēr cenšas sniegt ārpus programmas un ko jaunieši var uz emt brīvi. neatjauti un slepeni. kas tiem būtu visvairāk vajadzīgs. Vi a ir paskaidrojusi amatpersonām. laipnību. kā jādzīvo. ko tagad pastāvošajās skolās māca slepeni un neat auti. rakstīšana un aritmētika.kas uzdrošinās pretoties obligātajai bērnu sūtīšanai zināšanu skolās. kura ir atteikusies sūtīt savus četrus bērnus skolā. un tie ilgi atceras tos skolotājus. kaut arī vi ai par to bija jāsa em sods. ka vi ai pašai ir tiesības bērnus audzināt. kuras arī nevar piespiest atvērties ar skolas grāmatu palīdzību. Ar seviš u patiku audzēk i uz em un iegaumē dažāda veida norādījumus par gudrību. nepiespiesti. Šī māte ir uzskatījusi. kam jāveltī vislielākā uzmanība un jāziedo viss laiks. jo programmās tai vieta nav paredzēta. ka pastāvošajās skolās bērnus spiež mācīties nederīgas zināšanas un nemāca to. ko tiem neprasa atcerēties un atkārtot un kas vi us visvairāk izglīto. kas vi us ir centušies izglītot. Bez tam vi a norādījusi. ka. No skolotāju snieguma zināšanu skolās tomēr audzēk iem patīk visvairāk šis ārpus programmas mācītais. Visam. tam skolās būtu jābūt visu audzinātāju galvenajam uzdevumam. apdomību un maigumu. kā arī tīrību. un tāpēc tai var veltīt samērā maz laika. Šo uzdevumu varēs veikt skolas. Tas nozīmē. būtu jāk ūst par galveno mācību saturu. Bet tikai nedaudziem ir drosme to atklāti pateikt. Šīs trūcīgās. ja audzinātāji var justies brīvi mācību vielas izvēlē un audzēk i savukārt šīs mācības var brīvi un nepiespiesti noklausīties.attīsta gudrību. bet īstās izglītības iegūšana tagadējās skolās notiek "starp citu". kas apmierinās tikai ar programmā noteiktās vielas izskaidrojumu. ka vi a gluži pamatoti gudrības 18 . ko vi a uzskatot par svarīgāku nekā lasīšana. tāpēc šīs skolas varam saukt par gudrības skolām. kas vairos audzēk os gudrību. bērniem jā auj attīstīties dabīgi kā plaukstošām pu ēm. dažreiz zagšus. kā sausos zināšanu faktus. Ir daudzi. pēc vi as pārliecības. aizmirst tikpat ātri. labi uzvesties. Kam tagad izcili audzinātāji pievēršas paši bez norādījuma un at aujas. turpretī tos. apgarotai. Apbrīnojama tāpēc ir kādas mātes rīcība Anglijā.

ko māte ir centusies darīt. Vi š savu teoriju pamato ar to. Vi a ieteikto un praksē (Jasnaja Po ana skolā) izmē ināto reformu galvenie principi minēti tālāk šinī noda ā. Begbie) kritizējot pastāvošās skolas. Tolstojs. raksta: "Audzināšanas sistēma. piemēram. ka platgalvainie īnieši un vi u biolo iskie sabiedrotie Āzijā. Raskins savas grāmatas "Unto this Last" ievadā arī norāda. kurā pārbaudījumi ir vissvarīgākais faktors. būtu jāveic gudrības skolām. S. Skolām un universitātēm vajadzētu raudzīties. tur rakstura attīstība bieži paliek neievērota. dzimis Londonā) uzskata. ka būtu jādibina tādas skolas.attīstīšanu ir uzskatījusi par vērtīgāku nekā zināšanu mācīšanu. nekā to dara pastāvošās skolas. ka biolo iski pārākie cilvēki tūkstošu gadu laikā ir pamazām izspieduši biolo iski mazvērtīgākos tālāk projām no cilvēku pirmdzimtenes. Tavlor. īsta audzināšana aptver visu dzīvi un rakstura attīstīšanu. un no tām tāpēc mums daudz kas jāmācās. kā dzīvot. lai vi u audzēk us mācītu. Ar savu rīcību vi a katrā zi ā ir vairāk izglītojusi savus bērnus. Austrālietis Begbī (H. Tas. ang iem un amerikā iem. 1 īnieši un citas austrumu tautas ir garīgi un biolo iski nevis zemāk stāvošas par mums. G. kā. kā to daži domā." Vajadzību reformēt esošās skolas ir izjutis jau L. Ang u domātājs J. bet gan pārākas. pēc 19 . Lai skolās audzēk i varētu attīstīt sevī esošo gudrību un iegūt īstu izglītību. ir nepilnīga un vienpusīga. nevis kā iegūt nepieciešamo dzīves iztiku. Austrumu un Centrāleiropā ir biolo iski pārāki par šaurgalvainajiem rietumu cilvēkiem. Austrāliešu zinātnieks Teilors (G. veselības kopšanas likumus. kurās mācītu maiguma un taisnīguma paradumus. kas. būtu jāseko īniešu1 senajam paraugam.

nekā par labu.). turpretī tur nav speciālo zināt u. īniešu sadzīvē valda mērenība. g. jo tā ir veidojusi un ietekmējusi visas īniešu tautas uzskatus un dzīves kārtību. Šī dzīves problēmu mācīšana skolās laikam tomēr ir bijusi ārkārtīgi nozīmīga un svētīga. lpp. Tā kā to darbības lauks nav ierobežots ar programmu noteikumiem. kāda valda Rietumu pasaulē.) Ja jaunākos laikos arī īniešu skolās ieviešas Rietumu zemju atzītie mācību priekšmeti. bijusi ziemeju Indijā. Šai mācīšanai īniešu garīgās dzīves veidošanā pozitīvā virzienā ir bijuši daudz lielāki panākumi nekā visai Rietumu pasaules zināšanu mācīšanai. interesantā veidā. kādu māca vi u domātāji. vi a domām. Varam tikai pievienoties B. Lai gan tās ir zināšanu skolas. 4. ka vienā no šīm augstskolām vislielākais audzēk u pieplūdums esot tāpēc. Rassels (B. dec. piemēram. 108. Dānijā pastāvošo tautas augstskolu apmeklēšana ir brīva un tanīs nav noteiktas programmas. Interesants ir konstatējums.). tomēr tanīs ir jau daudz kas pozitīvs. kā to norāda A." īnā nepazīst trako steigu.nodarbojoties galvenokārt ar filozofu un gudrības aprakstītāju mācības studijām. lpp. lpp. ka īnā "vecā mācīšana bija oti šaura. Tā Laotse saka: "Gudrais dzīvo pasaulē mierīgi. 1952. "Latvija".). 104. 17. īniešu domātājs Lin Jutangs saka: "Rietumos ir tik daudz speciālu zināšanu un tik maz humanitāru zināšanu. visa pasaule varētu būt laimīga. harmoniski. žurnālu "People". Ang u filozofs B. 397. Tas liecina. 1954. Aizsilnieks rakstā "Brīvā un obligātā skola" (Laikr. (Tuvāk skat. kamēr īnā daudz vairāk pievēršas problēmām.) 20 . Tā bija nekritiska īniešu klasi u un vi u atzīto komentatoru studēšana. g. Rassela vārdiem: "Ja visa pasaule būtu kā īna. Ce ā uz gudrības skolu tipu atrodas daudzās zemēs pastāvošās tautas augstskolas. un ar to mācīšana it kā ir k uvusi plašāka. laipnība un miers. Tā. ka kāds skolotājs tur ar audzēk iem iztirzājot svētā Augustīna rakstus un ar šo tematu atsedzot daudz sadzīves problēmu. Russel) norāda." (The Importance of Living. tad daži šo skolu skolotāji ir mē inājuši nodarboties ar gudrības jautājumiem. nemieru un aktivitāti. dec. tad tas gan šai tautai drīzāk nāks par aunu." (Scepticas Essays. kurās audzēk i lielāko tiesu gūst praktiskai dzīvei nepieciešamās zināšanas." (Scepticas Essays.

ka cilvēku interese par gudrības problēmām ir liela visur. attīstot vi os gudra cilvēka īpašības – pazemību. Bet to vislabāk var veikt. salīdzinot ar gudrību.i. teikdams: "Ar garīgu audzināšanu es saprotu sirds audzināšanu. Gandijs. Gudrības skolām jābūt garīguma vairotājām un cilvēku garīguma audzinātājām. ir jādibina gudrības skolas. pieticību un cilvēku mīlestību. kas tai ierādītu pirmo vietu ne tikai skolās. ja mēs neinteresējamies par gudrību.). īniešu filozofs Lin Jutangs saka: " īnā dzīves gudrības studijas bija domātāju galvenā nodarbošanās. t. K. vi u sirdis un dvēseles. dara labākus un ce ikviena cilvēka garīgo līmeni. Gudrības skolās būtu jāmāca viss tas. svarīgs. Te vajadzīga pacietīga un radikāla cilvēka sirds pāraudzināšana. kas. Raudive ir teicis: "Nepietiek vienīgi ar augstiem vārdiem un ticību. ir tomēr pavisam mazvērtīgas. tādā kārtā veidojot vi us par labas. Gudrības skolām jānodarbojas ar gudra cilvēka dzīves ce a pētīšanu. un. lpp) Tagad turpretī. Vienpusīgas prāta spēju izkopšanas dē vairojas nejūtīgums un necilvēcīgums. kā tas ir bijis īnā. atmetot visu pārējo. kas ir patiesi vērtīgs. kas rodas mē inot iet pa gudrības ce u. kas izglīto. ka mēs svarīgāko atstājam neievērotu un tā vietā pievēršamies nenozīmīgiem sīkumiem. izkopjot skolu apmeklētāju jūtu pasauli. Sauso zināšanu faktu "iekalšanas" vietā gudrības skolās jānotiek brīvai un nepiespiestai visu to jautājumu apskatei.." (The Importance of Living. mazsvarīgo un mazvērtīgo. Un tomēr. ka vi u mācību studētu visi. 45 lpp. 399. Gudrības skolu uzdevums ir izglītot to apmeklētājus. 151. Visiem māca un iegalvo. laipnas un cēlas sirds cilvēkiem. tāpēc vajadzība pēc gudrības skolām ir tik liela. iekams praktiski nekas netiek darīts." („Sap i un īstenība". tas nozīmē. Turpretī dvēseles un 21 .). tikmēr visi skaistie vārdi un augstās frāzes ir tikai gaisa pilis. kas vien var būt garīguma laukā. kā to ir atzinis arī indiešu gudrais M. kas neveicina esošās gudrības attīstību. Būtu dabīgi. vairojot vi os cilvēcīgumu. ka zināšanas ir vērtīgākais pēc kā dzīvē jācenšas. lpp. Gudru vīru izteiktie uzskati ir vērtīgākais. kad pasaulē valda zināšanas. ka cilvēks savā būtībā ir labs. Lai sekmētu cilvēku izglītošanu un cilvēcīguma vairošanu." („Al1 Men are Brothers". tāpat kā pārmērīga fizisko spēku attīstīšana vairo cilvēkā dzīvnieciskumu. bet arī dzīvē. gudrības problēmas ir pamestas novārtā. Domātājs un rakstnieks K.

ko varam dēvēt par īsto sevis izglītošanu. Ja tas notiktu jau skolas laikā. Zināšanu skolās arī neviens neprasa.. ja vien tanī jau sastopami gudra cilvēka tikumu sākumi. t. kas pa to spēs iet. mūsu izturēšanās. Ja arī daudzi nespēj gudrību sevī attīstīt un iet pa gudrības ce u. Lai šādus cilvēkus sagatavotu. Pēc zināma laika mēs esam k uvuši jau citi cilvēki." (All Men are Brothers. pārstrādājot to un piemērojot katra īpatnībām. tad gudrības skolas būtu sasniegušas savu mēr i.) Gudrības skolās jau no mazām dienām audzēk i jāradina skatīties gudrības un patiesības gaismā.i. kam gudrības trūkst. kuri spēj gudrību vairot. bet piespiež visus mācīties. lpp. vai audzēk i spēj iegaumēt zināšanas. jo tās sākumi vi os jau ir atrodami. 168. pārliecība un nostāja dažādos dzīves gadījumos ir mainījusies salīdzinot ar iepriekšējo. Tā kā izglītošana. gudrības attīstīšana audzēk os ir daudz svarīgāka nekā zināšanu mācīšana. skolās ne tikai jāmāca viss. kas teikts par gudrību. kas būtu spējīgi arī citiem rādīt pareizo ce u. bet sirds īpašību attīstība nepazīst robežu. Gudrības skolu uzdevums ir gatavot gudrības ce a gājējus. neprasot. Jaunatne jāievada pareizajā ce ā. tad visām skolām vajadzētu būt gudrības skolām. tad maldīgus ce us staigā ne tikai tie. Gandijs ir teicis: "Cilvēku inteli ences progress ir ierobežots. Tad jau labāk un svarīgāk ir aicināt skolu apmeklētājus interesēties par gudrības ce u. kas plūst no garīguma cilvēku darbiem. Kavēšanās pārdomās pie visa. tāpēc to vairošanas centieniem ikviens var pievērties neierobežotā mērā. Šī ieslēgšanās garīgi augstu stāvošu cilvēku uzskatu lokā un sevis veidošana saska ā ar šiem uzskatiem ir tā. bet jāprasa arī to ik brīdi ievērot. bet arī tie. jo tiem trūkst vēlēšanās būt pazemīgiem un pieticīgiem cilvēku mī otājiem. protams. Ja turpretī ar gudrības problēmām skolās neiepazīstina. bet arī pārējie mē inās ievērot mācīto. Tām pilnīgi būtu jāaizstāj esošās 22 . Cilvēcīguma un gudrības nekad nevar būt par daudz. Kurā mājo gudrība. kas nepieciešamas gudrības ce a gājējam.sirds pozitīvo īpašību veidošana vairo cilvēcīgumu un garīgumu. lai tā spētu šīs gaitas turpināt arī vēlāk dzīvē. kaut arī ar mazākiem panākumiem. tam katrs gudrības skolas norādījums būs seviš i noderīgs. Viss jaunais un vērtīgais ir uz emts. tomēr nedrīkstētu attiekties no pareizā ce a rādīšanas visiem. mums at auj pavisam nemanot uz emt sevī vērtīgus norādījumus.

kā to tagad dara. kā jau aizrādīts. gudrības ce a gājējam ir nevajadzīgas. Vai tad nav labāk amatu mācīties tūlīt praktiskajā darbā pie amatniekiem un no tiem arī iegūt nepieciešamās teorētiskās zināšanas. cik katrs no tām atceras. zināšanas audzēk us neizglīto. bet cenšoties tās nostiprināt tūlīt praktiskajā darbā. lai amatu kaut vai nedaudz iemācītos.** * skolotāju institūtā Latvijā prasīja tikai septi as praktiskā darba stundas no katra audzēk a. tā pēc amata mācīšanās un pēc iespējas arī amata mācīšanās laikā. Šīs zināšanas jāizskaidro neprasot tās paturēt atmi ā un nepārbaudot.pamatskolas.* Teorētiskās zināšanas ir jāiegaumē. ka jāiegūst vispārējā izglītība. ka pēc skolu diplomu sa emšanas tie amatu nemaz vēl neprot un ka tikai praktiskajā darbā īsti sākas amata mācīšanās. kas nekādu amata māku nespēja dot. Vispārējo izglītību visi amatnieki varētu iegūt vienīgi gudrības skolās. kurus mūslaiku materiālistiski noska otā sabiedrība uzskata par svarīgiem un kuriem gatavo jaunatni. Ja amatu skolu un augstskolu beidzēji būtu atklāti. jo. kas vajadzīgs no teorētiskajām zināšanām. Līdz ar to izbeigsies tagad tik izplatītā un mākslīgi kāpinātā vienpusīgā pievēršanās zināšanām. lai izturētu pārbaudījumus un beigtu skolas. bet tā ir jāatzīst par nepilnīgu un nepietiekamu. 23 . kuras tie apmeklētu kā pirms. Praktiskajam darbam nepieciešamās zināšanas un dzīvē vajadzīgie amati jāmācās pie šo amatu pratējiem un nevis skolās. Ja daži amati prasa teorētiskās zināšanas tādā vairumā. nekā lieki kavēt ilgus gadus skolā. kā jau iepriekš norādīts. mācoties daudzas savam darbam pilnīgi nevajadzīgas zināšanas? Veltīga ir aizbildināšanās. tad tiem visiem būtu jāatzīstas. vidusskolas un augstskolas. kuras māca pastāvošajās skolās. Tikai tad arī pamazām ir jāatkārto vai īstenībā gan jāmācās par jaunu arī viss tas. ir jāatzīst par pilnīgi liekiem. tad šim teorētiskajam kursam jābūt pēc iespējas īsākam un tajā jāietilpst tikai speciālajām amata zināšanām. Pēc skolas gaitu nobeigšanas drīz vien visas zināšanas izzūd no atmi as uz visiem laikiem. Arī līdz šim pastāvošajās amatnieku skolās un augstskolu speciālajās fakultātēs galvenā un gandrīz vienīgā amata mācīšanās notiek praktiskajos darbos. Lielā da a zināšanu. Tāpat arī vairums no tiem amatiem. ka to mācīšanai būtu jāveltī īpašs laiks.

. mācot dažāda vecuma skolu apmeklētājus. Gudrības skolu skolotājiem jābūt gudrības ce a rādītājiem. Tiem jābūt īstiem tautas audzinātājiem un padomdevējiem dažādos dzīves jautājumos. Tie dabīgi rastos no cītīgākajiem gudrības skolu apmeklētājiem. Darba sekmīgai veikšanai skolu apmeklētāji būtu jādala grupās vai klasēs pēc vi u vecuma.Iegūstot zināšanas pie amatniekiem un mācoties praktisko darbu tikai savā specialitātē. pieaugušo grupās varētu būt lielāka vecuma starpība.t." Darba iekārtojums Visās gudrības skolās jānodarbojas ar gudrības problēmām. un kuru dzīvē un attiecībās ar pārējiem vērojama gudrības izpausme. Visās vecuma grupās būtu jāapskata gudrības problēmas.. 12 — 15 g. 15 — 18 g. u. Dž. Kronina romānā "Citadele" jauns ārsts pēc augstskolas beigšanas atzīstas: "Kad es dabūju diplomu. Visu. Par skolotājiem gudrības skolās var būt tikai tie. ** Patiesības un atklātības mī otāja A. kas varbūt nepieciešamas citiem amatniekiem un kuras tagad zināšanu skolās piespiež mācīties visiem. Tās nedrīkst dalīties zemākās. Tomēr tie nedrīkst atrasties kaut kādā privili ētā stāvoklī ne atalgojuma. Līdzšinējās zināšanu skolas tad varēs izbeigt savu darbību un skolu jaunatne būs brīva no to obligātajām prasībām un vergu audzināšanas pa ēmieniem. ko tagad zinu. Vi u vienīgā priekšrocība var būt tikai iespēja citiem palīdzēt dzīves problēmu risināšanā.. neviens nebūs spiests iegaumēt tās zināšanas. ne arī dzīves apstāk u zi ā.... esmu mācījies pēc tam. 9 — 12 g. 40 —50 g. Te varētu būt grupas ik pa desmit gadiem: 20 — 30 g. Bet. 24 . Ieteicams būtu dalīt grupās ik pa trim gadiem: 6 — 9 g. tikai katrai grupai jālieto spējām atbilstošs mācību vielas izskaidrojums un piemēri no literatūras un dzīves. 30 — 40 g. kas būtu izrādījuši seviš u interesi par gudrības problēmām un izdarījuši patstāvīgus meklējumus šinī virzienā. kas jauniešus tagad nospiež kā smags slogs. lai to labāk iespētu. 18 — 21 g.t.... jo katrai vecuma grupai ir apmēram vienāda virziena intereses un vienāda augstuma garīgās spējas. jo te interešu un spēju mai a nenotiek tik strauji. kas paši spēj atš irt gudrību. vidējās un augstākās. es biju sabiedrībai vairāk bīstams nekā noderīgs.

t. kas tiem sakāms.i. Jaunākajiem audzēk iem mācību stunda var vilkties 15 līdz 30 min. stundu plāns. kas tad jāsaīsina. kas ar palikšanu uz vietas nekad nebūtu iespējams. tā arī dienu darba programma. Nodarbības vispirms jāpiemēro katrai vecuma grupai. vecākajiem un pieaugušajiem 30 — 60 min. Ja mācību stundā ir dzīva interese. Intensīvs darbs. Pieaugušajiem. ir pateikuši un kamēr visi. kas jau iepriekš nosaka darba gaitu. stundas ilgums) var būt par maz. Skolu darbs nekad nek ūs vienpusīgs. lai mācību stundas un dienas pagarinātu un dotu īsākus starpbrīžus.gudrības skolu skolotāj iem vajadzētu ce ot apkārt pa visām gudrības skolām. tad 45 minūtes (tagadējās māc. Skolu vispārējais līmenis tad nebūs atkarīgs no skolotāja spējām vai arī neveiksmēm. aukstums). kamēr vi i svarīgāko. Mainoties skolotājiem. kas viegli varētu notikt. temata plašuma un intereses par to. turpretī vieglāka rakstura darbs un fiziska labsajūta var būt par iemeslu. laika apstāk iem (karstums. Vienā skolā tiem būtu jāuzturas tikai tik ilgi. kas pa dienu strādā savu maizes pelnīšanas 25 . tad tās pašas 45 minūtes var būt par daudz liels laiks. Gudrības skolās pilnīgi nevajadzīga ir kā atseviš u gadu. Mācību stundu.. kas to vēlas dzirdēt. Tāpat nevajadzīgs ir katrs laika iedalījums noteikta garuma mācību stundās ar zvanu stundu sākumā un beigās. un tas jādara gudrības skolu skolotājiem pašiem. ja mazāk spējīgs skolotājs paliktu vienā skolā ilgāku laiku. no mācību vielas. un ilgāk. ko katrā laikā var pārtraukt. kas vienīgi traucē skolotāju darbu un padara to par automātisku nodarbību. ir to paspējuši. Ja šīs intereses nav un audzēk i garlaikojas. katrs gudrības skolu apmeklētājs varēs izvēlēties sev piemērotāko skolotāju un interesantāko mācību vielu. Gudrības skolas darba kārtība jāpiemēro apstāk iem un tai jāmainās pēc vajadzības.. Nelabvēlīgos laika apstāk os skolas darbs jāpārtrauc pavisam. Šāda ce ojošo skolotāju kārtība radīs visās gudrības skolās puslīdz vienādas izglītošanās iespējas to apmeklētājiem. darba dienu un mācību gada ilgums var būt dažāds atkarībā no audzēk u vecuma. Mācību laiks un pārtraukuma ilgums jānoteic pēc apstāk iem. Mai as kārtība aus izciliem skolotājiem izglītot lielu cilvēku skaitu. traucējoši laika apstāk i prasa garākus starpbrīžus. skolotāju mai a ne aus zaudēt interesi skolu apmeklēšanā. lai veiktu nodomāto.

no rītiem būtu jāapskata dažādas dzīves problēmas. Brīvprātīgas nodarbības bērniem un jaunatnei var notikt. lai būtu iespējamas dažādas nodarbības. dziedāšana un citas nodarbības. kas reizē dotu arī atpūtu. turpretī pavasaros. Atpūtu brīvā dabā varēs vislabāk gūt rīkojot pastaigas. Pēc fiziska darba garīgais ir vislabākā atpūta un otrādi.darbu. peldēšanu. ekskursijas. audzējot pu es. kur tuvumā ir arī meži. Ejot laukā. kas saistītas ar kustībām. jo arī brīvā dabā ir iespējama lasīšana. Kā pieaugušajiem. slidošanu. un tāpēc lieki un nevajadzīgi ir uzspiestie fiziskie un garīgie vingrinājumi. Mācīšanas veids). Līdzko vērojams nogurums vai izklaidība. Visās šinīs nodarbībās un rota ās piedalīšanās var būt tikai brīvprātīga un nedrīkst notikt nekādas sacensības. slēpošanu u. Tāpat pavadot visu dienu telpās laika apstāk u dē . veltījot visu mācību laiku tikai gudrības problēmu apskatam. Ikviena nenormālība ir nevēlama un kaitīga. rokdarbi. arī tur ir iespējamas rota as. trešais tūlīt gribēs atsēsties. kas skolās pulcējas pa dienu. gatavojot dažādus priekšmetus un darbarīkus. Kā fiziskais darbs. jo organisms tiem pretojas. kas arī katram jā auj. Dažs gribēs vairāk darboties garīguma laukā. pārrunas. mācības jāpārtrauc. tā arī garīgais ir organismam nepieciešami. Lietainā vai vēsā laikā vairāk būs jāuzturas telpās. bet tieši tāpēc katrs šis darbs jādara tikai tik daudz. tā arī bērniem vienmēr ir vajadzīga fiziska un garīga darba mai a. vasaru un rude os saulainā un jaukā laikā var kaut vai visu dienu pavadīt laukā. Nodarbību veida izvēle jāatstāj jauniešu pašu zi ā 26 . veicot nelielus celtniecības darbus. Bērniem un jaunatnei. kurus visi veic ar nepatiku. Pārējo laiku tad bērni un jaunieši varētu pavadīt brīvā dabā piemērotās un pašu brīvi izvēlētās nodarbībās. airēšanu. stādot kokus. ka katram jānodarbojas piemēroti savām spējām un interesēm. Kustību un fiziskā darba zi ā savukārt var būt atš irīgas prasības. viens skries. citam atkal tuvākas būs fiziskās nodarbības. darba veids jāmaina. mācības iekārtojamas pēcpusdienās un vakaros. Tas nozīmē. Līdzko vienā vai otrā darbā vērojams nogurums vai arī intereses trūkums. upes un ezeri. Uzturēšanos brīvā dabā vai telpās var mainīt pēc apstāk iem un vēlēšanās. otrs so os. cik to organisms prasa. kopjot skolas aug u un sak u dārzu. tās ilustrējot ar piemēriem (skat. stāstījumi un dziedāšana. c. Skolām katrā zi ā jāatrodas dārzu un lauku vidū. rota as.

kad tas vi am patīk un cik ilgi to vēlas. jo ne tikai zināšanu mācīšanos. Thoreau) ir norādījis. bet vergs vai mašīna. tām jābūt iestādēm.aujot darboties individuāli vai arī grupās. lai varētu pievērsties brīvām studijām visu sava mūža atlikušo da u. ka darba darītājs ir nevis brīvs cilvēks. ja vairākiem ir kopīgas intereses." (Walden. Pie šādām brīva cilvēka attiecībām pret darbu jaunatne jāradina jau skolas laikā. Brīvība gudrības skolā Gudrības skolas apmeklēšana nedrīkst būt obligāta. atgulties un šo atpūtu izbeigt tad. Ja em vērā. Tāpēc arī gudrības skolu skolotāji nevarētu būt jaunāki par 30 gadiem. Ja kāds jūt nogurumu. kad ir interese to darīt.) Skola jā auj katram apmeklēt tajos gados. kad nogurums pārgājis. ka mēs nepārtraucam sevis izglītošanu tad. kurās katrs varēs mācīties un izglītoties visu mūžu. Gudrības skolu katrs var apmeklēt tad. Mēs esam iztikuši bez tādām skolām par daudz ilgi. tai jābūt brīvprātīgai. atpūsties. 78. tas rāda. ka gudrības skolā jāvalda pilnīgai brīvībai. nevis tad. Gudrības skolām jābūt pieejamām visiem. Brīva un nepiespiesta darba veikšana nemaz nav pārspīlēta prasība. bet arī interesēšanos par gudrību nedrīkst nevienam uzspiest. bet tikai cilvēcīga darba priekšnoteikums. tā dzīvē katram jāizdara tad. Ir laiks. ka patstāvīgi uzskati galvenā kārtā sāk rasties tikai ar 30 gadiem un ka tikai ar 40 gadiem parasti mēs sasniedzam garīgu pilngadību. kas tad ir 27 . bet tādu nav pieaugušajiem: "Ir pienācis laiks. lpp. D. tad tieši šajos gados gudrības skolas var visvairāk interesēt. Tas jāievēro tāpēc. – Arī ēšana kā skolā. tas var uzsākto pārtraukt. un tāpēc vajadzētu pastāvēt skolām. bet ievirzei gudrības ce ā jānotiek jau no mazām dienām. kad mēs k ūstam vīrieši un sievietes. –Teiktais nozīmē. nepatiku. lai tā šo paradumu izlietotu dzīvē visos darbos un visās darba vietās. neskatoties uz cilvēka vecumu. Ja šo prasību tagad neievēro. kad pulkstenis rāda zināmu stundu. kad tas jūt izsalkumu. lai uzturētu veselību labā stāvoklī. īstā mācīšanās un patstāvīga studēšana var sākties tikai ar 30 gadiem un tai jāturpinās visu mūžu. kad ciemiem vajadzētu k ūt par universitātēm un vi u vecākajiem iedzīvotājiem vajadzētu k ūt par šo universitāšu apmeklētājiem. Amerikā u gudrais Toro (H. ka tagad ir skolas bērniem. kādu līdz šim nav. un mūsu izglītošana ir oti atstāta novārtā.

veselīgie un dabīgi dzīvojošie salinieki— polinēzieši bērniem dod gandrīz neierobežotu brīvību. Tolstojs atzīst. ko skolotājs stāsta. Skolā nav pārbaudījumu. vi i to nedara un tiem nav jābaidās no sodīšanas. Skola. Laimīgie. neklausīties. jo jaunā mācību viela gudrības skolā nekad nebalstītos uz iepriekšējās. Tās nedrīkstētu būt brīvības ierobežotājas un dažādu spaidu lietotājas. un tik ilgi. Šāda pilnīga brīvība ir valdījusi Tolstoja reformētajā skolā. Audzēk iem jādod iespēja apmeklēt tikai tās mācību stundas. kad tiem patīk. Vi i iet skolā. vai arī ja atnākuši. To ir parakstījis vi as dibinātājs Neils (A. lai remdētu savas gara slāpes. tā arī skolās. Kas būs brīvi audzis. bet arī pārtraukt skolas apmeklēšanu pavisam. Polinēziešu dzīves pētnieks B. kas vi us interesē.galvenais uzdevums gudrības skolās attiecībā uz bērniem un jaunatni. Danielsons norāda. Lai cilvēki varētu atbrīvoties no vi u attiecībās valdošās verdzības. at aujot atstāt katrā laikā ne tik vien skolas telpas. bet vi i nekad neskatās seviš i nopietni uz skolas apmeklēšanu. kas nebūtu apmeklējis skolu vairākas dienas. bet arī dzīvē. Brīvībai būtu jāvalda ne tikai gudrības skolās. tas nekad nebūs ar mieru vergot. pastāv Anglijā. kurās katrs labprāt iegriežas. Bērni var iet uz mācībām vai arī tās neapmeklēt gadiem ilgi. un kad tie nevēlas iet. ka skolēniem vienmēr ir tiesības nenākt uz skolu. tad pēc kāda laika šī interese var atkal rasties. Katrs. S. ja tiem rastos vēlēšanās to darīt. cik tas vi iem patīk. visiem jau no mazām dienām jābauda pilnīga brīvība kā imenēs. Neviens nebūtu ar varu piespiežams palikt mācību stundās vai skolā. kurā audzēknim ir pilnīga brīvība. kas tāpēc nebūtu jāzina un jāatceras. mēnešus vai pat gadus bez grūtībām un nepatikšanām varētu atkal atgriezties un turpināt skolas apmeklēšanu. Neill) grāmatā "That Dreadful School". Gudrības skolām vajadzētu būt vietā. Gudram cilvēkam 28 . Salu zēniem un meitenēm ir jāiet skolā dažus gadus. un audzēk i nav spiesti apmeklēt klases. Skolā vispār jāmācās tikai nedaudz stundas no rīta un atlikušo dienas da u vi i var rota āties. kādas ir zināšanu skolas. ka polinēziešu bērnu dzīve ir pārsteidzoši neierobežota un bezrūpīga. Ja kāds intereses trūkuma dē būtu pārtraucis skolas apmeklēšanu. ja tie to vēlas.

i. nosodot nekautrību." saka Tolstojs. ja mēs paši esam slikti. mierīgie sirdsapzi as balss aicinājuma sekotāji. jo bez tās gudrības ce a iešana ir neiespējama. Tāpēc katram audzinātājam vispirms jāaudzina pašam sevi. ko tie kautrējas darīt. Austrālietis Koupers (J. asa. Visa audzināšana pastāv ar vien lielākā un lielākā savu maldu saskatīšanā un to labošanā. Tolstojs par to ir teicis: "Es domāju." Dažiem var likties. – Gudrības skolās pilnīgi jāizvairās no sodīšanas. Tāpat jāievēro un jāatbalsta būtu viss. audzinātāju izturēšanās nedrīkst būt netaktiska." Tolstojs uzskata. bet pat neiespējami audzināt bērnus labi. rāšanās. sodi un spaidi. tad tas nenozīmē. brīvība un prieks. cenšoties visas domstarpības kārtot ar laipnību un humoru. nemainīgām prasībām. 29 . kalpo vienīgi audzēk u nedisciplinētības vairošanai un atradināšanai no katrām grūtībām. klusie. laipnie. pēc kā bērni tiecas. nevienu nedrīkst audzināt par vergu. ka ir ne tikai grūti. izlutināšanai. Bardzības un sodu vietā jāstājas noteiktai un konsekventai rīcībai. Gudrības skolās nevienu nedrīkst piespiest kaut ko darīt. ka jūs vēlaties būt autoritāte par vi u. lepnību un sacensību garu. M. Couper) norāda. ka bērna audzināšanā vairāk kā visas grāmatas ir vajadzīgas trīs lietas: miers. jo tas viss traucē sirdsapzi as balss ievērošanu. Par cilvēku paraugiem vienmēr jāuzskata smalkjūtīgie. ka jāpie auj nekārtības un nerātnības. Ja gudrības skolā nedrīkstētu valdīt bardzība. "Vienīgi ar pilnīgu brīvību var vislabāk audzēk us vadīt līdz tām robežām. Ruso pilnīgi noliedz pavēles audzināšanas darbā: "Nepavēliet savam audzēknim absolūti neko. ka brīvība. un. kas tiem sagādā prieku.. Lai nerastos pretestība audzēk os. Tā tomēr nav. No neviena nevar prasīt aklu paklausību. kuras vi i var sasniegt. ska umu. kādai jāvalda gudrības skolās. ka bērnu audzināšana ir tikai sevis pilnveidošana." "Citu audzināšana ir ietverta sevis audzināšanā. t. ka "labākā skolas policija un administrācija ir pilnīgas brīvības došana skolēniem. Tāpēc nekad tiem nebūtu jāuzspiež kaut kas tāds. komandām un pavēlēm.brīvība ir tikpat nepieciešama kā svaigs gaiss. Nelieciet pat vi am domāt. netaisna." domā Tolstojs. Gudrības skolu apmeklētājiem jau no mazotnes jāmāca sadzirdēt savu iekšējo balsi – sirdsapzi u. aunprātīga un apvainojoša. pret ko tie jūt nepatiku.

Kā audzinātāji nedrīkstētu valdīt un lietot varu pret jauno paaudzi. Tās tomēr vi š panesīs bez kurnēšanas. jo tā acu priekšā būs vienmēr paša izvēlētais mēr is. Ar izpatikšanu nekad nevar iegūt audzēk u labvēlību un paklausību. Ja gudrības skolas saistīs bērnu interesi. ka vi am tas nepatīk. kārtība. ka tieši brīvības dē gudrības skolā valdīs vienmēr laba disciplīna. uzskatīt par sli i. Gudrības skolās gan jādod brīvība izvairīties no nepatīkamiem darbiem un izvēlēties tikai patīkamo. Tas nozīmē. var otram būt vergošana. kas patīk. Nedisciplinētībai. bet gan kā brīvība darīt tikai to. Ir nepareizi katru. tad pēdējiem tas sagādās mocības un šādā gadījumā prasītā grūtību pārvarēšana būs bezjēdzīga un nepamatota. bet tikai vergi veikli veic arī nepatīkamo un neinteresanto. dzīva interese un darba prieks. tas pierāda. Kas traucē skolas darbu. bet tam tas arī nekavējoties jādara. ja to apmeklēšana kādam nepatiktu. bet ja kāds labprātīgi uz emas kaut ko izdarīt un to arī nopietni cenšas veikt. ja vi u piespiež šo darbu veikt pret savu gribu. kam šis darbs nepatīk. un iespēja atstāt skolu un mācību stundas. kas notiek katrreiz tad. tāpat arī bērni un jaunatne nekad nedrīkstētu valdīt pār audzinātājiem. Tas pats darbs. ja ievēro visas audzēk u prasības. neprasot. pēdējie tur pilnīgi savā varā. kuru kāds dara brīvi un ar prieku. Audzinātājus. kas ir protests pret visu nepatīkamo un pret varas lietošanu. nebūtu vietas gudrības skolās. kas padodas audzēk u prasībām. ja tam rodas interese turpināt izglītošanos. un katrs neapmierinātais varētu brīvi izvairīties no tā. Ja turpretī to pašu darbu liek veikt spaidu kārtā tiem. Katrs savā īstajā darbā ir čakls un dara to ar aizrautību. Kā pārmērīga bardzība ieaudzina aunumu. kas nevēlas strādāt uzdoto. bet gan var zaudēt audzēk u acīs katru cie u. tad tie skolu apmeklēs ar lielāko prieku un tiem ir prātā nenāks traucēt darbu. kas rada vi a neapmierinātību. kas vi iem nepatīk. tāpat aunumu audzēk iem sagādā arī pilnīga pak aušanās to gribai. jo te nevienu nespiestu darīt to. tad arī grūtību šādā darbā būs diezgan daudz. Skolu atstājušais tomēr katrā laikā var atgriezties skolā. Arī audzēk u atradināšana no grūtībām gudrības skolās nekādā zi ā nenotiks. Brīvība gudrības skolā tātad nav jāsaprot kā brīvība darīt nerātnības. vai tas tam patīk vai nē. Mūslaiku imenes un skolas taisni visvairāk 30 . un tāpēc tas ir ne vien tiesīgs atstāt skolas telpas.

Mācību vielas izvēle Gudrības skolās jāvalda brīvībai arī mācību vielas izvēlē. Neko nedrīkstētu mācīt tādu. kaut arī tas skolotājam liktos svarīgs. kamēr vien jūs dzīvojat. kas. oti svarīgi gudrības skolā ir kavēties tikai pie tā. Zināšanu skolās nepatīkamo zināšanu iemācīšanos jaunatnei liek veikt kā vecāki.grēko pret bērniem un jaunatni. turpiniet mācīties. kas apveltīts ar gudrību. Nav svarīgi. Bērniem jau no pirmajām skolas dienām jāmāca tas. izvēloties mācību vielu. cik daudz nozīmīgu jautājumu apskata un cik ilgā laikā to veic. lai katrs būtu apmeklējis gudrības skolu pēc iespējas ilgāku laiku un tā iespējami vairāk savi izglītojis. nevis pieradina pie darba kā to spaidu lietotāji domā. kas vi am pašam ir sirdslieta. Līdz šim zināšanu skolās skolotāji drīkst mācīt tikai programmā paredzēto mācību vielu. vai arī sa emt sodus. Šīs apliecības dē arī audzēk i ir ar mieru pārvarēt visas nepatikšanas un padoties brīvības ierobežojumiem. kur meklēt vēlamo mācību vielu. audzēk u gara pasaule veidosies 31 . kas saista kā skolotāju. Pēdējiem atliek vai nu ieaudzināt sevī vergu dabu. tā jāturpina visu mūžu vai nu gudrības skolā. ko atzīst par vērtīgāko un ko par svarīgu ir atzinuši pasaules gudrie. kas bērniem neinteresē. Sevis izglītošanu nav iespējams nobeigt. Tāpēc svarīgi ir vienīgi tas. ka gudrības problēmām veltī visu mācību laiku. paši tik labi nespētu orientēties." aicina Seneka. Gudrības skolās šie spaidi un nepatikšanu pārvarēšana apliecības dē atkrīt. bet noderētu tikai kā pieturas punkti tiem. lai skolu apmeklētāj i iegūtu beigšanas apliecību. kas tiem ir piemērots un par ko tie interesējas. mākslīgi radot tiem grūtības un uzliekot par pienākumu darīt tieši to. bet visumā šī vecāku un audzinātāju nostāja nokauj darba prieku un rada nepatiku pret darbu. tā arī skolotāj i. Gudrības skolai nav jāveic noteikta programma noteiktā laika sprīdī un nav jāiz em noteikts kurss. Šie norādījumi nebūtu obligāti jāievēro. tā arī skolēnu interesi. kā dzīvot. vai arī paša spēkiem: "Tik ilgi. par ko vi i vienmēr domā. bet galvenais ir tas. Skolotājs. lasa. vēlas brīvi mācīt visu to. Tikai kavējoties pie patīkamā. jo tās nevienam nevar izsniegt skolas beigšanas diplomus. kas jauniešiem visvairāk nepatīk. Gudrības skolām vajadzīgi vienīgi norādījumi. rājienu un nepatikšanas.

Bet tas nenozīmē. lai pa to spētu iet. ka.. kas praktiskajā dzīvē var būt vajadzīgs. Pietiek. te ievieto zināšanas par veselības kopšanu. Ir jāatsakās no neinteresantas mācību vielas apskates. atmetot visu praktisko padomu došanu. tas prasa no skolotāja neatlaidīgas studijas un dzīvu interesi par gudrības problēmām. iedomājoties. Tāpat nav velti jākavējas pie neizprotamā un neskaidrā. Dzīves mācība nedrīkst būt padomdevēja dažādās praktiskās dzīves vajadzībās. bet arī katru gadu jāizvēlas jauna viela. kāds ir pareizais dzīves ce š un kas jādara. kurai sevī jāietver viss. par kādu to tagad uzlūko. atceroties. tās saturā jāietilpst vienīgi mācībai par to. kā gudrības skolā nav ierobežojuma mācību vielas izvēlē. resp. kā jādzīvo gudram cilvēkam. kur vērojama autora novirzīšanas no gudrības ce a. Mācību viela nedrīkstētu nekad atkārtoties. kā tā izpaužas. pieticības un cilvēku mīlestības mācībām. kas ir gudrība. Tanī nedrīkst ietilpt dažādas zināšanas praktiskā darba veikšanai. cik daudz no apskatītās vielas būs palicis atmi ā. tāpēc tā veikšanai jābūt labi sagatavotam. par valsts un sabiedriskajām organizācijām. Dzīves mācībai būtu jāinteresējas par to. dzīves filozofija. ka mācību stundu saturs ietilpst to robežās.neatkarīgi no tā. ka tā ir praktiska mācība. kaut arī tā ietilpst ievērojama autora darbā. pieticība un cilvēku mīlestība. Tikko minētajiem gudrības skolas mācību priekšmetiem visiem kopā jādod pilnīga dzīves mācība. tie būtu stingri jānorobežo viens no otra. kas jaunatnei attīstītu gudrību un to izglītotu. imenes dzīvi. Gudrības skolā jānoskaidro.t. ka vissvarīgākie uzskati par gudrību vienmēr mēdz būt izteikti vienkāršos un skaidri saprotamos vārdos. tad skolotājiem ir iespējas vienmēr dot kaut ko jaunu. Protams. šos priekšmetus mācot. 32 . ja tas ir nepieciešams. kā pareizi dzīvot. Tā. Tanī cenšas ietilpināt dažādas zināšanas. bet vi a uzdevums ir oti svarīgs un atbildīgs. No ievērojamiem darbiem jāizlaiž arī viss tas. Ne tikai katru stundu. likumiem u. kā jādzīvo gudram cilvēkam. tad galvenajiem mācību priekšmetiem gudrības skolās jābūt pazemības. iestādēm. Stundā brīvi var pāriet no pazemības mācības uz pieticības un cilvēku mīlestības problēmām. Tā kā gudru cilvēku vi a dzīvē vada tanī mītošā pazemība.t. kas nepieciešamas materiālās labklājības vairošai. No tiem savukārt var izveidot atseviš as šo mācību nozares. un tas arī jādara.

kas visi obligāti jāatceras. ka mācības par to. kas māca novērsties no gudrības ce a. Lin Jutangs saka. Dzīves mācība ir gudra cilvēka dzīves ce a apraksts vai attēlojums. Ja dzīves mācību pārvēršam par zinātni. kam nav sakara ar gudrību un patiesību. Tā. Tolstojs aizrāda. kas ir sirdsš īstie audis. Te sakopoti dažādi ieteikumi. kas ar vi u izskaidrošanu pelna naudu. Tādas ir gandrīz visas Mardena grāmatas par dzīves mākslu. Par dzīves mācību vai dzīves zi u tagad dēvē arī tādus sacerējumus. Visam.kura visos apstāk os palīdzēs atrast pareizo dzīves ce u. ir jālieto nevis zinātniski izstrādātas atzi as. piemēram. kurām nav nekāda iespaida uz cilvēka jūtu dzīvi un garīguma veidošanu un kuras noder vienīgi tiem. Dzīves mācība ir oti svarīga un nepieciešama. kas pa da ai ir atteikusies no nodoma mācīt mums dzīves jēgu un dzīves gudrību. Lai šo dzīves mācības iespaidu padarītu jūtamāku. dati un citāti. kā sekmēt materiālo vērtību vairošanu. jāpatur atmi ā un pēc vajadzības jāatkārto tāpat kā visas pārējās zināšanas. Dzīves mācībai. ko tā norāda. dažādu sistēmu uzskaite. bet tā nav zinātne un nedrīkst pārvērsties par zinātni. bet gan rakstnieku. Šai mācībai jāatstāj iespaids uz cilvēku jūtām. ka dzīves mācība nav zināšanas. kas ir k uvusi pašai dzīvei sveša. skubinot tiekties pēc bagātības. kā jādzīvo. kurās par augstāko dzīves mēr i un sekmīgas dzīves priekšnoteikumu ir minēta bagātības iegūšana. uzskatot zināšanas un labi atalgota poste a iegūšanu par svarīgāko ce ā uz turību. filozofu biogrāfijas. kādu tagad māca skolās un kurā ietilpst jēdzienu definīcijas. skait i. un tad atrastās definīcijas atkārtotu. radot vēlēšanos sekot tam. censties k ūt noteicējam par citiem. ir visnepieciešamākā un pēc svarīguma pirmā zinātne. tad tā savu uzdevumu vairs nespēj veikt un k ūst par nedzīvu zināšanu krājumu. ka "mums šodien ir filozofija." Ir svarīgi atš irt. jeb dzīves filozofijai nevajadzētu būt līdzīgai tai filozofijai. dzejnieku un vārda mākslinieku sacerējumi. kuru saturs saistās ar gudrību. bet tā mūsu dienās ir izslēgta no zināt u saraksta un faktiski nepastāv. mācītu citiem un prasītu atcerēties. kam pievienotas domātāju izteiktās patiesības. nav vietas gudrības skolās. tad šī 33 . kādas ir pārējās zinātnes. ja mēs centos definēt. valdīt un vadīt tos. kas jāiemācās.

Dzīves mācības sacerētājiem un izskaidrotājiem vienmēr jāizteic savas dzi ākās jūtas un viss tas." norāda Tolstojs. un tāpēc tā nedrīkst pārvērsties par zinātni. Ja turpretī izlasām Poruka stāstu "Sirdsš īsti audis". lpp. kas satur svarīgākos norādījumus katram gudrības ce a gājējam. kurām tādu trūkst. no kuriem varam mācīties dzīvē nepieciešamo gudrību. Tolstojs ir teicis: "Jaunā derība ir skaidrākā. kam jābūt. jo ko gan vajadzētu grāmatām mācīt. pieticībai un cilvēku mīlestībai mācību vielu vienmēr visizdevīgāk ir meklēt Kristus mācībā. bet ja tie vērtē. vissaprotamākā un praktiskākā mācība. Šāds pozitīvs iespaids mūsu jūtu dzīvē jāatstāj visam. kas tajās atrodams." Tādas pat praktiskas dzīves mācības ir arī pārējās reli ijas." (Gadsimte i. kas pievērsušies gudrībai un izteikuši ievērojamas patiesības. ko saka vi u sirds balss. bet tikai tad šī mācība atstās iespaidu uz lasītāju un klausītāju jūtām. kas ir labs un auns. vienkāršākā. Sarmas norādījums: "Tādē jau mums ir Svētie raksti un filozofija. Dažreiz viena pati vērtīga grāmata.mūsu zinātniskā darbība nemazākā mērā nesekmētu sirdsš īstības attīstīšanos. Mācību vielu gudrības skolās vienmēr varētu brīvi izvēlēties no visiem tiem autoriem. izvēloties tikai tādus. kā gadiem ilga mācīšanās zināšanu skolās vai arī simtiem nevērtīgu grāmatu lasīšana. kā gudrajam un labajam cilvēkam jādzīvo. no kurām jā em viss labais un vērtīgais. Svarīgs mācību vielas avots būs latviešu tautas gara mantas. Līdzīgs ir rakstnieka J." saka Džonsons. kas ir bijis. "Visi literārie sacerējumi ir labi un nepieciešami. ar ko nodarbojas dzīves mācība. kuras autors interesējas par dzīvē nepieciešamo gudrību un dzīves zi u. tad tas atstāj dzi u iespaidu uz mūsu jūtām un rada mūsos vēlēšanos k ūt par sirdsš īstu cilvēku savā dzīves laikā. ko cilvēki darīja. "Grāmatas bez dzīves zi as ir nederīgas. oti plaši gudrības skolās jāizmanto piemēroti literāri sacerējumi. ja ne dzīves mākslu. par kuru būtu jāinteresējas arī visām tām tautām. kā mums katram un visiem cilvēkiem jādzīvo. var dot daudz vairāk. ja tie nevis apraksta. Šinī zi ā 34 . ja tie nevis saka. 60. bet ja tie rāda.) Galvenajiem mācību priekšmetiem gudrības skolā – pazemībai. it seviš i tautas dziesmu milzīgais krājums (ap 900000). lai mācītu. kas nodarbinātu tikai mūsu prātu un apgrūtinātu atmi u.

"mūsdienu intelektuālisti savu tukšumu aizklāj ar smagu. Jurevičs un rakstnieki K. Šiem darbiem līdzīgu maz ir citām tautām. Mauri a. Latviešu rakstnieks tur saskatījis spēku un gaišumu. Latvieši cildina sirdsš īstos cilvēkus un to gudrību pasakās un tautasdziesmās. piemēram. Plensnera domām saskatījuši to "lielumu un dzi umu.). kas no zināšanām būtu vajadzīgs gudrības skolā. mūsu Poruku ar vi a balto drānu un sirds š īstības ilgām. kādi latviešu vidū ir sastopami krietnā skaitā. Tāpēc." Pieaugušo grupām gudrības problēmu risināšanai vielu vislabāk atrast filozofu darbos. p. ka tanīs pārsvarā ir auksta prāta un aprē ina audis. No latviešu domātājiem. Gandija. kas interesējušies par gudrības jautājumiem. u. salonu raibumu vai ekrāna spīdek iem. kā arī nedaudz matemātikas (visas 35 . Raudive (Sap i un īstenība. A. Kaudzīši ("Mērnieku laiki"). Raudive. "mūsu latviskās dvēseles vienu no vispilnīgākajiem tulkiem. "Pūt vēji i"). Z. apgarots vārds mums palīdz vairāk nekā augsta intelekta sarakstīti sējumi. kas attiecas uz gudrību. ar vi a mīlestības meklētājiem ārpus fiziskā tuvuma un pēr u zvejniekiem cilvēku sirdīs. mazāk romānos. runājot A. Apsīšu Jēkabs. jo to apskate gudrības ce a gājējam neko nevar dot. kas mūžīgāks un spilgtāks par neona spuldzēm. nebūtu apskatāmi. Lin Jutanga un Paskāla darbos." saka K. 115. Plensnera vārdiem.augstvērtīgus darbus varam atrast tieši latviešu literatūrā. Latviešu rakstnieki pēc A. to dara arī daudzi rakstnieki. kas rodams cilvēku sirdī. Brigadere (lugas "Sprīdītis". kuru mācībā vērojama vi u jūtu izpausme. it seviš i vi a filozofijā. Tāpat bagātīgs materiāls gudrības problēmu studijām atrodams Senekas. Rainis (lugas "Zelta zirgs". limuzīna mirdzumu. Toro. ir lasīt un rakstīt mācīšana. Poruks. Laotses. "Viens dedzīgs. par skaidrām un gluži vienkāršām lietām vi i saraksta garlaicīgus un neskaidrus komentārus. Vērtīgus norādījumus varam atrast arī domātāju Raskina. Skalbe. Visplašāko un vērtīgāko vielu par gudrības jautājumiem ir iespējams atrast Tolstoja kopotajos rakstos. kā. Turpretī tie. Šopenhauera un Russo rakstos.) Tāpēc vērtīgākie filozofu darbi ir tie. c. "Maija un Paija")." It seviš i nāktos izcelt. Viss. J. 116. kuru filozofija balstās tikai uz prāta slēdzieniem. Tos ir sacerējuši jūtu un sirds cilvēki. No filozofiem jāizvēlas tikai tie. lpp." (T. lpp. sarež ītu izteiksmes veidu. jāmin filozofs P. J. K. kas pievēršas dzīves morāliskajai pusei un interesējas par visu.

ka vēsture ir mīlestības vai dvēseles spēku līdzsvarotas darbības un dabīgā virziena pārtraukumu re istrēšana. ka mācīšana lasīt un rakstīt pati par sevi nav izglītošana. mocīšanu. tā kā tā drīzāk izskatās kā tumša māksla. īmija. kas to izglīto un apskaidro. jo tām ar gudrību nav nekāda sakara. Gudrības skolās tāpēc nebūtu vietas lielākajai da ai no tagadējo zināšanu skolu mācību priekšmetiem. eometrija un fizika ir jāzina tehni iem. Gandijs norāda. ka nav briesmīgākas un kaitīgākas lasāmvielas jaunatnei. nav vietas gudrības skolās. bet nekalpo arī par izglītības iegūšanas līdzek iem. Tolstojs norāda. ka pat šo nepieciešamo zināšanu mācīšanu audzēk us neizglīto ne vismazākajā mērā. anatomija un botānika jāmācās ārstiem un īmi iem. tās vienīgi aizkavē izglītošanu. arhitektiem un mehāni iem. inženieriem. kādu tagad māca skolās. par ko vismazāk būtu jāinteresējas. tad gudrības skolās 95 procenti laika būtu jāveltī jautājumiem. – Prasme lasīt un rakstīt ir tikai līdzeklis izglītības iegūšanai. kā to parasti māca. kas sasitās ar gudrības attīstīšanu un tikai 5 procenti minētajām visnepieciešamākajām zināšanām. Tolstojs domā." Vēsturei. slepkavotāju un verdzinātāju darbības apraksts. Dekarts par algebru ir teicis: "Algebra. Dabīgā dvēseles spēku darbība vēsturē nav aprakstīta. bet šīs zināšanas nav jāmāca gudrības skolās. ir saistīta ar zināmiem noteikumiem un nozīmēm. ka tā apraksta cilvēku aunos darbus un nevis labos. jo tā ir cilvēces aundaru. Ja pastāvošās skolas no mācību laika apmēram 95 procenti ziedo zināšanu mācīšanai un tikai 5 procentus gudrības attīstīšanai. piemēram. Ruso ir teicis: "Viens no galvenajiem vēstures trūkumiem ir tas." Gandijs atzīst. kas līdz ar to sajauc garu un apmiglo prātu nevis kā zinātne. kuras tagad māca skolās. algebra.darbības ar veseliem un da u skait iem). Tā. ka ir nepieciešama 36 . ne vien neizglīto audzēk us. Zināšanām šinīs nākotnes skolās ir jāierāda tik mazsvarīga vieta tāpēc. — Tātad vēsture apraksta visu nedabīgo. kā pašreizējās vēstures grāmatas. kurās nav nekā cita kā slepkavību. krāpšanu un laupīšanu apraksti. at em tai nepieciešamo laiku. jo lasīšanas un rakstīšanas vingrinājumi ne par matu nepace morālisko līmeni un neveido raksturu. kas ir ko ievērojamu devuši garīguma laukā. nenormālo pasaulē. R. Vēsturei jātop par to vīru darbu aprakstu. tad tā varēs ie emt savu vietu arī gudrības skolās. Visas pārējās zināšanas.

gan brīvā dabā. kādā veidā vi š gudrības problēmas apskata un izskaidro. Tāpat rota u veidā ar tā saucamās jautrās matemātikas palīdzību var iepazīstināt skolēnus arī ar 37 . Audzēk u interese vai arī intereses trūkums rādīs kā darbs ir darīts un vai ir izvēlēta pareizā mācīšanas metode. Ja šo uzdevumu cenšas veikt. Dziedāšana un labas. kurai jābūt pilnīgi neatkarīgai no līdzšinējās vēstures. Vismazākajiem bērniem – skolas gaitu sācējiem gandrīz visu laiku skolā aiz ems tikai rota as un dziedāšana – gan telpās. ar kuru skolēni ir apmierināti. Kam ir spējas un interese. kas par gudrības jautājumiem rakstīts citu tautu reli ijā. tas varbūt otram pavisam nederēs. kam daba ir devusi mākslinieku spējas. eogrāfijai nebūtu īpašs laiks ziedojams. kādā veidā to dara. tad nav tik svarīgi. kas skolotājiem izveidojams sīkāk praksē pēc apstāk iem un vajadzības. Ir jā em vērā. jo tās zināšanai nav iespaida uz cilvēku gudrību. Vingrošanai pēc komandām. tiem valodas jāmācās ārpus skolām privātā ce ā.* Tolstojs norāda. filozofijā un literatūrā. Svešu valodu zināšana var noderēt. Gudrības skolās svarīga vieta jāierāda audzēk u kopīgai dziedāšanai un mūzikai. kā tas notiek tagad bērnudārzos un pirmsskolas. Šeit minētais ir tikai gudrības skolas mācību vielas un priekšmetu uzmetums. Mācīšanas veids Gudrības skolā visu mācību galvenais uzdevums ir gudrības ce a rādīšana. Tāpēc arī mācīšanas metožu zi ā gudrības skolā jāvalda pilnīgai brīvībai. Kas vienam būs piemērots un dos panākumus. Tomēr svešvalodas nekādā zi ā nav jāmāca gudrības skolā. Skolotāja paša zi ā atstājams tas. Nepieciešamās eogrāfijas zināšanas katrs viegli var iegūt tad. to vietā izvēloties uzturēšanos svaigā gaisā un nodarbības brīvā dabā. lai iepazītos ar to.domu vēsture. Gleznošanu. kad tas ir dzīvē vajadzīgs. sporta sacensībām un katrai dresūrai pilnīgi būtu jāpazūd no visām skolām. Rota ādamies bērni viegli un nemanot var iemācīties lasīt un rakstīt. solo dziedāšanu un mūzikas instrumentu spēli lai mācās tie. ka vienīgi tas mācīšanas veids ir pareizs. kādus mācību līdzek us lieto un kādu autoru darbus tas izvēlas. ka daudziem trūkst vajadzīgo spēju un vairumam valodu zināšanas arī nekad nav vajadzīgas dzīvē. harmoniskas mūzikas klausīšanās pozitīvi ietekmē cilvēku jūtu dzīvi.

jāpierod palīdzēt citiem un galvenais – jāradinās brālīgai sadzīvei ar visiem cilvēkiem. kas prasa prāta darbību. Tā kā norādījumi par gudrību katrreiz mēdz būt izteikti vienkāršos. mē inot to novadīt tādā virzienā. * Gudrības skolā par dabīgu ir jāatzīst arī tāds stāvoklis. bet galvenais ir lasīšana. to galva nelaiž iekšā. Tā ir tā saucamā morāliskā audzināšana. ir iespējams audzēk us izglītot. Rota u un nodarbību laikā vienmēr vajadzētu novērot bērnu uzvešanos. Svarīgs ievadījums gudrības problēmu pasaulē ir bērnu iepazīšanās ar tautas dziesmām un pasakām. atgādinot. Vienmēr jāpaskaidro. klausīšanās. Protams. Mauri a par saviem priekšlasījumiem saka: "Atbalss 38 . pamazām varēs sākt pievērsties nopietnākām lietām. pie darba. "Kas runā pretī sirdij. Atbildot uz bērnu jautājumiem. Tā ir gudrības ce a rādīšanas praktiskā puse. ne atcerēšanās un atkārtošana. Tāpēc ne iegaumēšana. stundu apmeklētāju trūkuma dē darbs ir jāizbeidz. Līdzko bērni ir jau spējīgi sekot vienkāršākajām gudrības problēmām. kā rīkojas gudrs cilvēks un kā tāds.matemātikas sākumiem tik daudz. cik tas nepieciešams praktiskajā dzīvē (ne vairāk kā tagadējo pamatskolu četru klašu kursa apmērā). ir jācenšas panākt pēc iespējas spēcīgāks iespaids audzēk u gara pasaulē. ka bērniem jau agri jāpierod pie vienkāršības. kurai gudrības skolā jāie em redzama vieta. kurai atbalstu un teorētisko mantojumu nākas meklēt filozofu un rakstnieku darbos. skaidri saprotamos vārdos. atteikšanās. Runājot par gudrības ce u un minot kādu patiesību. tad tikpat vienkāršam un saprotamam jābūt arī gudrības problēmu apskatam. kas savu darbu neprot un tāpēc nespēj saistīt audzēk us. Z. tās jāsāk apskatīt." saka Šopenhauers. bet gan satura izjušana un pārdzīvošana ir svarīgākais gudrības skolā. Šī pareizo attiecību un pareizas rīcības ieaudzināšana jāturpina neatlaidīgi visā skolas apmeklēšanas laikā. kā jādzīvo gudram cilvēkam. nedrīkst likt neko mācīties no galvas vai arī mē ināt atcerēties un atstāstīt. kam trūkst gudrības. pārrunas par lasīto un izskaidrojums vienkāršos vārdos. kurās ir oti bagātīgi norādījumi par to. Vienīgi atstājot iespaidu uz jūtām. ka skolotājam. kāpēc jārīkojas tā un ne citādi. Tolstojs aizrāda. kāds ir piemērots gudrības ce a gājējiem.

Mauri a savos priekšlasījumos Tautas augstskolā: "Pie atzi ām. cenšoties tajos iedzi ināties pēc iespējas pamatīgāk. ka ir noticis cilvēka izglītošanas process. tad gūtajam iespaidam ir jā auj pēc iespējas ilgāk turpināties. kas lika atmirdzēties acīm. jāmaina temats vai arī pārrunas jāpārtrauc pavisam. kas neaizdedzināja. Tāpēc spēcīgus izglītojušus iespaidus sa emot. īniešu 39 . Prieks par dzirdētām patiesībām ir liecība. nav nekādas nozīmes censties burtiski atcerēties dzirdētos vai lasītos vārdus. kā to ir darījusi Z. Šī ap emšanās sekot jaunām idejām. atzīst par pareizu un vēlamu. Ja šis lasītais vai dzirdētais nav atstājis nekādu iespaidu uz mūsu jūtām. lpp. Lasītā vai dzirdētā atstātais iespaids mūsos paliek arī tad. Vienmēr jāapstājas tur.) Teikumi. ir dzirdēts vai lasīts.. bet spēja cilvēku dvēselēs aizdedzināt gaismu." aizrāda pedagogs un zinātnieks L. Līdzko interese zūd. ko audzēk i ar sajūsmu un aizrautību uz em. jāapsver vārdu pa vārdam. tai jārada sajūsma un savi ojums. viss tas. Šinī zi ā būtu jārīkojas tā. Domas. ka cilvēks tās atzīst par pie emamām un ir ar mieru tām sekot. liecina. tā jāpārdzīvo. kas attiecas uz gudrību.manām runām nebija meklējama manās zināšanās." (Iedrīkstēties ir skaisti. 117. Jaunajai mācību vielai vienmēr jāatstāj iespaids uz jūtu dzīvi. lpp." (Iedrīkstēties ir skaisti. kamēr pašam savu jūtu pasauli atslēdzot izdosies atvērt arī klausītāju dvēseli. Tikai nedrīkst kavēties pie atseviš u vārdu nozīmes vai to gramatiskās puses. kur var rasties jautājumi un pārrunas. ja mēs to neesam pārdzīvojuši un izjutuši. ko ierosina to pārdzīvošana. kuru saturs saistās ar gudrību. cik to atzīstam par nepieciešamu. Bērzi š. Nekad nevajadzētu steigā pāriet uz kaut ko citu. Šīm pārrunām jāveltī neierobežots laika daudzums. Kad ievērojams slēdziens. es kavējos ilgāk un pārtraucu runu tikko jutu. resp. kur izteikts kaut kas par gudrību vai arī kāda patiesība. bet gan vienīgi pie to izteiktā satura. kam tie pievienojas un kam tie vēlas sekot. "Runa bez jūtām nesasniedz mēr i. 117. ja to nevaram atkārtot un esam aizmirsuši. kas varbūt vēlāk izrādītos mazāk svarīgs. kavējoties pie tā tik ilgi. tad varam to atkārtot simtām reižu un tomēr šī atkārtošana neko nedos. saīsināju vai arī pilnīgi izlaidu. tai jāaizrauj klausītāji. ka uzmanība izklaidējas.) Visvairāk skolā izglīto šī dvēse u apgaismošana.

" Teiktais rāda. kas studē. Tā sabojā pozitīvo iespēju. autoru biogrāfijas. tikpat kā neko nemanto no atmi ā paturētā. kas rāda gudra cilvēka dzīves ce u un apstiprina tā pareizību. ja to saturu auj uz emt brīvi. ka nozīmīgi nav daudz atcerēties. lai savu atmi u pildītu. tad tas sabojā visu vērtīgo. kas visu atkārto automātiski. nav vajadzīgs pat svarīgāko atcerēties. jo tie nes to. grāmatas un studijas ir tikai kāp u š ērskoki. bet. nemē inot paturēt savā atmi ā ne autora vārdu. palikdami nejūtīgi un vienaldzīgi pret saturu. ir tie. ne aujam tā radītajam iespaidam nogulties sevī. lai to varētu izlietot. pa kuriem vi š kāpj uz atzi u virsotni: tiklīdz viens š ērskoks ir vi u vienu soli pacēlis. lai tos emtu līdzi. 40 . kas visvairāk izglīto. Kā uz emtā barība ir jāpārstrādā organismā. kam vajadzētu nest vi us. grāmatas iznākšanas datumus. ko rakstnieka darbs var sniegt. ko šie vīri ir mācījuši. Tā. to Šopenhauers ir parādījis šādā salīdzinājumā: "Tam. kuri studē. lietojot dažādus spaidu līdzek us. Tāpēc labas atmi as īpašnieki. priecādamies par pieaugušo nastas svaru. Pēc tam vairs nav nozīmes mē ināt atcerēties jaunradušos vērtību izcelšanās vēsturi. mēs vairs neveltām vajadzīgo uzmanību saturam. Tie paliek mūžīgi apakšā. piemēram. kad jūs domas saprotat. rakstnieku darbi. Daudzi turpretī. ka saturs nav vēl k uvis par mūsu īpašumu. Tas nozīmē." Mē inot vārdu pa vārdam atcerēties. lietodami tikai savu prātu. Savu atmi u nav nozīmes apgrūtināt pat ar visievērojamāko vīru izteicieniem. nelieto kāp u š ērskokus kāpšanai. prasa atcerēties darbu saturu. bet galvenais ir izjust un pārdzīvot visu šo svarīgāko. kādu varētu gūt no ievērojamu vīru mācības. lai iegūtu atzi as. ja pie tās varētu kavēties brīvi un to nepadarītu pretīgu ar prasību iemācīties un atcerēties.gudrais Čuangtse ir teicis: "Vārdus lieto. lai izteiktu domas. bet tos no em un iesai o. un rada nepatiku pret šādu nodarbošanos. bet jācenšas izjust to saturs un jāmē ina pievienot savai gara pasaulei viss tas labais. Cik nevajadzīgs ir katrs mē inājums atcerēties mācību vielu. ne arī vi a sacerējumā lietotos teikumus. Viss lasītais un dzirdētais būtu jālieto vienīgi jaunu gara vērtību radīšanai. Tāpēc pavisam nepareiza ir skolu prasība atcerēties un atkārtot mācīto. kam vēl pievieno rakstniecības vēstures un teorijas zināšanas un gramatikas likumus. jūs varat aizmirst vārdus. vi š to atstāj. tāpat arī garīgā barība ir jāpārkausē un jāsaista ar mūsu pašu gara vērtībām. Ja turpretī skolas.

Jau Platons darbā „Valsts" ir norādījis, ka mācīšanās nevar pārvērsties par spaidiem un ka nevienu brīvu cilvēku nedrīkstētu piespiest kā vergu iemācīties kādu zinātni, jo uzspiestas zināšanas nepie eras dvēselei. Tāpēc audzēk iem esot jāmācās spēlējoties. Arī Tolstojs atzīst, ka "ir nevajadzīgi un vienmēr kaitīgi uzspiest zināšanas ar varu." Ja zināšanas nav uzspiežamas ar varu, tad vēl vairāk tas attiecas uz gudrības problēmu apskati. Katrai nodarbībai, katram mācību priekšmetam gudrības skolā vajadzētu būt tādam, lai audzēk i ar prieku varētu tajos piedalīties, nebaidoties, ka tiem vajadzēs atkārtot to, ko tie skolā dzirdējuši vai lasījuši. Gudrības skolā audzēk iem jāseko visam bez nervozēšanas par gaidāmo atprasīšanu, zinot, ka neviens neprasīs atcerēties un atkārtot lasīto vai pārrunāto. Tāpat tos neviens netraucēs ar atzīmēm, dažādiem vērtējumiem un pārbaudījumiem. Tikai brīvi uz emtais un pārdzīvotais var izglītot un veicināt garīgo attīstību. No 1861. — 1862. g. Tolstojs pabalstīja skolu zemnieku bērniem Jasnaja Po anā, Tulas provincē, savā dzimtajā pusē. Šinī Tolstoja reformētajā skolā bija pilnīgi atmesta prasība atcerēties mācīto, kā to atstāsta Tolstojs: "Bērni nenes neko līdz uz skolu, ne grāmatas, ne burtnīcas, neko tiem neliek mācīties mājās, tie neko nenes ne tikai savās rokās, bet tiem nekas nav jānes arī vi u galvās. Vi us nespiež atcerēties nevienu mācību stundu, neko, ko vi i bija darījuši dienu iepriekš. Vi us netraucē doma par draudošo mācību stundu. Vi i nenes sev līdzi neko citu, kā tikai savu dabisko ener iju un pārliecību, ka šodien skolā būs tikpat jautri, kā bija vakar." Šādai nostājai pret mācību vielas atcerēšanos būtu jāvalda arī gudrības skolās. Tas nozīmē, ka gudrības skolās nav vajadzīgi nekādi pārbaudījumi. Iepriekš mācītā atprasīšana, kontroles darbi, atzīmes, iestāju un beigu pārbaudījumi gudrības skolā pilnīgi jāatmet un jāatzīst par kaitīgiem. Dažādie pārbaudījumi visvairāk kavē audzēk u izglītošanu, jo bailes un uztraukums, kas saistās ar pārbaudījumiem ir nevēlams garīgs stāvoklis, kas aizkavē labu, pozitīvu jūtu rašanos. Viss, kas prasa pārvarēt nepatiku, kas rada saspīlējumu un ir saistīts ar piespiešanos un koncentrēšanos, sekmē aunu īpašību, neapmierinātības un saīguma rašanos, kas garīgo augšanu vislielākā mērā traucē un pat padara neiespējamu.

41

Nekādas prāta spēju un zināšanu atcerēšanās pārbaudes gudrības skolās nav vajadzīgas tāpēc, ka nav svarīgi, vai cilvēka prāts darbojas ātrāk vai lēnāk, vai tie atceras vairāk vai mazāk, bet gan nozīmīgs ir tas apstāklis, cik daudz laba kāds ir dzirdējis vai izjutis un cik lielā mērā tas spēj sekot tam, ko dzirdētais vai lasītais norāda darīt. Ar labu atmi u apveltītie gudrības skolās negūst seviš u ievērību, jo šeit neko nevajadzēs iemācīties un atkārtot. Šinīs skolās nebūs ne labo, cildināto audzēk u, ne arī vājo un nopelto, bet visi būs līdzīgi klausītāji. Visu vērtīgi gudrības skolās vislabāk spēs uz emt nevis tie, kuru prāts attīstītāks un atmi a labāka, bet gan tie, kuru sirdis ir jūtīgākas, kuri spēj labāk visu izjust un pārdzīvot. Tomēr ne šīs spējas, nedz arī uz emto vērtību daudzums nav jāmē ina konstatēt. Skolā katram jāmācās nevis tāpēc, lai varētu ieguvumus salīdzināt un tad lepoties ar savu pārākumu un panākumiem, bet vienīgi tāpēc, lai uz emtu to labo, ko skola dod, un varētu to izlietot vēlāk dzīvē. Atkrītot prasībai atcerēties mācību vielu, brīvi varēs justies kā audzēk i, tā arī skolotāj i. Skolotājiem nebūs jādomā, kā panākt, lai audzēk i pēc iespējas vairāk atcerētos. Skolotājiem pašiem arī nevajadzēs iepriekš sagatavot stundas. Tiem vienīgi jāinteresējas par gudrības jautājumiem, lai vi u rīcība vienmēr būtu piemērota un interesanta mācību viela, kas spēj klausītājus izglītot. Šī viela kopīgi ar audzēk iem jālasa, jāpārrunā, izsakot savas domas un aujot izteikties audzēk iem. Nekāds iepriekšējs pārdomu un pārrunu plāns nav vajadzīgs. Vienmēr ir jārīkojas pēc apstāk iem. It seviš i ir jāievēro katra atš irīgie uzskati, aujot brīvi izteikt savu pārliecību un neviens nedrīkstētu baidīties, ka vi u teiktā dē rās vai sodīs. Kopīgas pārrunas un brīva domu apmai a aus uz emt visu vērtīgo daudz labāk, nekā tad ja mācību viela būs jāmācās no galvas bez jebkādas intereses. Ievērojamu autoru darbi jāliek lasīt audzēk iem, lai tie vingrinātos lasīšanā. Svarīgākās domas katrs var ierakstīt savā burtnīcā, tā vingrinoties arī rakstīšanā. Savas domas katram jā auj izteikt kā mutes vārdiem, tā arī raksta veidā, ja to kāds vēlas. Katrā mācību stundā brīvi jāizraugās piemēri no literatūras un dzīves, kā arī jāpārrunā notikumi un atgadījumi tuvākā apkārtnē, kas saistās ar apskatāmo tematu. Tāpat mācību laikā pēc vajadzības jāapmeklē piemērotas teātra izrādes un filmas. Gudrības skolās audzēk us nedrīkst 42

apgrūtināt ar mājas darbiem. Nekas nebūtu jāuzdod mājās atkārtot un iemācīties, jo nav patīkami atkārtot pat visinteresantāko mācību vielu, nemaz nerunājot par tādu, kas audzēk iem ir nepatīkama. Ieteikt gan varētu lasīšanai mājās vērtīgas grāmatas, bet šis ieteikums nedrīkst pārvērsties par obligātu prasību. Mājās varētu vienīgi uzrakstīt atbildes jautājumiem, kas radušies mācību stundās, ja audzēk i to vēlētos. Tā kā gudrības skolās audzēk iem nav jāatceras iepriekš mācītais, tad tanīs jāatmet līdzšinējie jautājumi, prasot atstāstīt, ko zina par to un to un ko atceras no iepriekš stāstītā vai lasītā. Tā vietā jācenšas uzzināt audzēk u uzskati par pašlaik pārrunāto vai lasīto, jautājot, vai tas ir vēlams vai nav, kāpēc tas ir tā un ne citādi, kā būtu pareizi un kāpēc. Nekad nav jāprasa obligāti atbildēt, bet tikai pēc vēlēšanās. Pretēji līdzšinējai praksei—nevar jautāt atseviš am audzēknim, bet gan jāvaicā visiem, lai atbildētu tikai tie, kam ir ko teikt, un nevis mē inātu atbildi sadomāt tie, kam nekas nav sakāms. Savas atbildes katrs varētu izteikt arī vēlāk pēc pārdomāšanas, kā arī vēlākajās dienās. Šeit minētie norādījumi par darba praktisko pusi ir tikai daži no tiem, kuriem līdzīgus katrs skolotājs varēs pats atrast vadot audzēk us pa gudrības ce u. Ko varētu darīt jau tagad pastāvošajās skolās, lai tās tuvinātu gudrības skolu tipam? Vispirms jāsamazina dažādu zināšanu mācīšana un tām veltīto stundu skaits. To vieta būtu jāie em dzīves mācībai, ziedojot tai pēc iespējas lielāku laika daudzumu. Skolotājiem vajadzētu mācīt galvenā kārtā to, kas vi us pašus ir visvairāk izglītojis, atbrīvojot tos no skolu programmu prasību ievērošanas. Skolās būtu jāievēro audzēk u intereses, izvairoties no visa tā, kas tos garlaiko un atbaida no skolu apmeklēšanas. Katra veida pārbaudījumi, klases un mājas darbi un iepriekš iz emtā atprasīšana jāatmet. Liela vērība jāveltī mācībām un nodarbībām brīvā dabā. Uzturēšanās klases telpās un ar to saistītie brīvības ierobežojumi jācenšas samazināt. Visur būtu dibināmas tautas augstskolas dažāda vecuma apmeklētājiem, kurās nevis jāmāca zināšanas, bet jāpievēršas galvenā kārtā gudrības jautājumu apskatei un dzīves filozofijai. Tanīs vajadzētu valdīt pēc iespējas pilnīgai brīvībai, tad tās atrastos pēc iespējas tuvu gudrības skolām un varētu sekmēt cilvēku izglītošanu, iešanu pa gudrības ce u.

43

DZĪVES MĀCĪBA Dzīves mācības saturs un uzdevumi Pareizais dzīvs veids un vēlamā izturēšanās ir jāmācās no gudra cilvēka. Bet par gudru varam atzīt tikai labu cilvēku, kam ir laba, laipna sirds, kuras dē tas ir pazemīgs, pieticīgs un pret visiem vēršas ar mīlestību, kā to esmu norādījis noda ā Gudra cilvēka tikumi. aunam cilvēkam ir sveši gudra vīra tikumi. Nepazīdams pazemību, vi š mēdz izturēties augstprātīgi. Tas ir naidīgi noska ots pret pārējiem, kurus vi š uzskata par zemākstāvošiem un tāpēc nekautrējas tos nicināt, pazemot, apvainot un sāpināt. auns cilvēks nekad nav arī pieticīgs, tas ir egoists, kas savas mantas krājuma vairošanai ir gatavs lietot visnekrietnākos līdzek us, lai tikai citiem at emtu materiālās vērtības. Visvairāk aunajam trūkst cilvēku mīlestības, kas ir vi a varas kāres cēlonis. Vi š grib k ūt pārvaldītāju un noteicēju, lai tad varētu netraucēti aut va u savam naidam un atriebībai, apspiežot citus, verdzinot, izmantojot un apkrāpjot. Tā kā aunam cilvēkam nav pazīstami gudra vīra tikumi – pazemība, pieticība un cilvēku mīlestība – tad vi am trūkst gudrības un tas tiek uzskatīts par mu i. Ka mu ība un aunums parasti iet kopā, ir atzinis jau Seneka, teikdams: "Mu is ir arī auns cilvēks". Arī Platons uzskata, ka auns cilvēks nav gudrs. Ja gudrības cēlonis ir labā un cēlā sirds, kā arī labi attīstīta sirdsapzi as balss, tad mu ības avots ir cilvēkā esošais aunums, kas tanī mājo vāji attīstītas sirdsapzi as dē . Izturēdamies augstprātīgi, būdami mantrauši un naidīgi, audis izrāda ne vien savu aunumu, bet arī mu ību. Augstprātība, mantkārība un varas kāre ir jāatzīst par raksturīgākajiem netikumiem, kuru veidā parādās cilvēku mu ība. Mu is ir ikviens, kas ir augstprātīgs, lepns un godkārīgs, kam sveša ir pazemība, kas ir mantkārīgs egoists, kas nepazīst pieticību un atteikšanos, kas ir nejūtīgs un cietsirdīgs varas tīkotājs, kuram trūkst cilvēku mīlestības, dara pāri citiem un nemitīgi vairo aunumu pasaulē. Tā, piemēram, patvarīgie valdītāji ir reizē kā augstprātīgi tā arī mantkārīgi un necilvēcīgi, tāpēc tie atzīstami par vislielākajiem mu iem. Labā cilvēkā savukārt mājo visi gudru vīru tikumi, kas viens otru papildina.

44

Tagad izplatītais uzskats, ka mu is ir tas, kam vājākas prāta spējas vai kam trūkst zināšanu, ir jāatzīst par maldīgu. Ka pēc prāta attīstības un zināšanu daudzuma nevaram spriest par cilvēku gudrību, to esmu uzsvēris noda ā Gudrība un zināšanas. Ungāru rakstnieks P. Tabori par to ir teicis šādus patiesus vārdus: "Zināšanas un gudrība nekādā zi ā nav identiskas. Ir mu i, kam ir daudz zināšanu. Ir gudri vīri, kuru zināšanu daudzums ir oti ierobežots". (The Natural Science of Stupidity) Tas ir norādījums, ka mu u smadzenes var darboties labi un tie nebūt nav ieskaitāmi vienā kategorijā ar garīgi slimiem vai mazattīstītiem idiotiem un plānprāti iem. Cilvēku gudrību nerāda vi u prāta spējas, bet tas, cik lielā mērā vi os vērojami gudra vīra tikumi. auns cilvēks ir mu is, kaut arī vi a prāts darbotos teicami. Zināšanas un prāta spējas mu iem auj pilnīgi atraisīt vi u aunās tieksmes un tā palīdz vairot aunumu un netaisnību pasaulē. Zināšanām bru ojies mu is, tiekdamies pēc goda, varas un mantas, veikli izmanto un apkrāpj pārējos, uzkundzējas tiem, tos apspiež, pazemo un verdzina. Vienīgi gudriem cilvēkiem zināšanas nāk par labu, jo tās padara vi us spējīgākus kalpot citiem. Savas aunās dabas un vājās sirdsapzi as balss dē mu is nespēj izjust, kas ir labs un kas ir auns. Vi š labo bieži vien uzskata par aunumu, bet auno atzīst par vēlamu un labu. Kas izjūt un atš ir labo no aunā, tas ir gudrs, kā to norāda īniešu domātājs Mencius (Meng K'o): "Labā un aunā izjūta ir gudrība." (Chinese Philosophy in Classical Times) Tātad par gudru varam dēvēt tikai to, kas izjūt kā pazemīguma, pieticības un cilvēku mīlestības nozīmīgumu, tā arī augstprātības, mantkārības un varaskāres aunumu. Citiem vārdiem, gudrais izjūt, kā pareizi jādzīvo. Līdz ar to par maldīgu jāatzīst L. Tolstoja uzskats, ka gudrs ir tas, kas zina, kā jādzīvo. Šādas zināšanas gan ir vērtīgas, tās palīdz gudrības ce a gājējiem un tiem, kas no tā nomaldījušies, bet šo zināšanu dē vien nevaram kādu dēvēt par gudru. Cilvēks var zināt, kā jādzīvo, bet, ja tas neizjūt gudrības ce a svarīgumu un pa to neiet, tad šīs zināšanas tam neko nelīdz. Un otrādi – savas izjūtas un sirdsapzi as vadīts ikviens spēj iet pa gudrības noteikto ce u arī tad, ja tas neko nezin par gudra cilvēka tikumiem. Gudrais ir garīguma cilvēks, kam neinteresē materiālas dabas ieguvumi, kā jau tas iepriekš aizrādīts. Zinātnieks K. Kārkli š

45

sirsnīgāks. Seneka māca. bet gan augstprātības garu. Kurā ir vairāk garīguma. kas savus spēkus ziedo goda. cilvēka sirds š īstība un krietnība izpaužas pazemības. Tomēr gudrie garīguma cilvēki nav nepraktiski sap otāj i. ja tā daba ir godīgāka un tas ir vairāk spējīgs darīt labu. attīstot sevī esošo gudrību. pieticības un cilvēku mīlestības veidā. kā to ir norādījis vācu ievērojamākais filozofs Šopenhauers. ka cilvēks ir pārāks par otru vienīgi tad. Vi i ir normālas. sēdami visur mīlestību un cilvēcīgumu. teikdams: "Pasaulē valda aunums.ir teicis: "Sabiedriskais stāvoklis un materiālie labumi nedara cilvēku par absolūti vērtīgu. bet arī par veltīgi izlietotu. tie īstenībā nemaz nav dzīvojuši un tāpēc jūtas neapmierināti. slavas. mantas un varas iegūšanai. — Garīguma cilvēki vairo labo pasaulē. un visa teikšana ir mu ībai". Tie dzenas pēc tā. mantas un varas. labāka un laipnāka sirds. Fiziska spēka un materiālo vērtību dievinātāji savas "spējas" izrāda. Vi u dzīve jāatzīst ne tikai par nenormālu. pieticīgas. "ir teicis filozofs Spinoza. Nr. To ievērojot. iegūt godu un slavu un ie emt arvien augstākus 46 . kas ir nevērtīgs. kā tas dažiem varētu likties. vienkāršas dzīves mī otāji. Mājas Draugs. Tas mēdz būt krietnāks. Gudrā garīguma cilvēka augstākais gods ir tīra sirdsapzi a. tie uzlabo cilvēku attiecības. turpretī augstas gara spējas un garīgums. Ikvienā tagad vairo nevis pazemību. resp. kas par augstāko uzdevumu uzskata kalpošanu citiem. Diemžēl pasaulē tagad valda mu ība. kādas iet mu i. Cilvēkiem jāk ūst arvien garīgākiem. Cilvēka absolūto vērtību vairo tik vi a garīgās īpašības. ejot pareizo ce u dzīvē. cenšanos "tikt uz augšu". (Ethics) Būtu dabīgi.. un tā parāda savu mu ību. cenzdamies pēc goda. g. 1955. Līdz šim sabiedrība un tās vadība ir ieteikusi gaitas." (Par cilvēka absolūto vērtību.. 6) Tas ir norādījums novērsties no materiālisma un ar to saistītajiem aunumiem un pievērsties garīgumam. lepnību un godkārību. līdzjūtīgāks un izpalīdzīgāks. kam trūkst gudrības un kas neprot dzīvot. "Pilnīgs garīgs apmierinājums rodas. godīgāks. ka gudrība valdītu pār mu ību. lielākā manta – spēja atteikties citu labā un ievērojamākais amats – palīdzības sniegšana savam tuvākajam. tam ir jūtīgāka. pilnīgākiem. tie paši garīgi aug un attīstās.. Izdalot savas gara vērtības. par nepraktiskiem savas dzīves laika izš ērdētājiem gan ir jāatzīst visi materiālisti.

kurus pareizāk būtu saukt par mu iem. lai mu ības neattaisnojamā veicināšana un atbalstīšana reiz tiktu ierobežota. atbrīvoties no tā un mazināt mu ību pasaulē. īstenībā ir radījuši vislielākos zaudējumus garīguma laukā. varas un mantas tīkotāji – "gudrie brā i". Svarīgs uzdevums te ir pareizai dzīves mācībai. To dē ir stipri mazināta vai pat iznīcināta cilvēku mīlestība un neierobežoti vairojies naids un egoisms. Tie cenšas visos iepotēt savu "gudrību". Dieva noteiktā gudrības ce a un aujot pilnu varu mu ībai un aunumam. Materiālas dabas ieguvumi un sasniegumi. resp. kurai būtu neatlaidīgi jāskubina atš irt aunumu. Pazemības vietu ir ie ēmusi augstprātīgo. mudinājumi atriebties un aunumu atmaksāt ar aunu. Apzīmējumi "gudrs" un "mu is" izteic vienīgi to. aužu vairums nesekotu mu īgajiem aicinājumiem iegūt godu. mantu un varu. bet saraust pēc iespējas lielākus materiālo vērtību krājumus un k ūt bagātiem. kā tas līdz šim notiek. tā arī nevienu nedrīkstam dēvēt par pilnīgu mu i.poste us sabiedrībā. cilvēce ir sev sagādājusi bezgalīgas ciešanas. vai kādā pārsvarā ir gudra cilvēka tikumi vai arī mu a netikumi. ar kuriem tagad mēdz lepoties. bet par vi u vienīgi varot teikt. kas tagad draud sagraut visu pasauli. Cilvēki būtu jāmāca un jāradina nevis darīt mu ības. bet nostāties pret mu ošanos. Ja nepastāvētu šī "gudro brā u" diktatūra. kas dod mums iespēju pievērsties gan gudrībai gan arī mu ībai. ka vi š neuzskatot sevi par gudru vai arī tikumīgu. Atsakoties no dabīgā. ka vi š cenšoties pēc gudrības un tikumības neatlaidīgi un mācot citiem to nenogurstoši. Kā nevienu nevaram uzskatīt par absolūti gudru. Lai 47 . Plaši izplatīta ir arī valdīšanas kāres veicināšana un ar varas iegūšanu un paturēšanu saistītā naida kultivēšana. lepno un vareno dižošanās un nejūtīga rīkošanās ar cilvēku masām kā ar nedzīviem priekšmetiem. Pasaulē tagad valda goda. mu ību. bet gudrie ir spiesti klusēt. lai pavērtos ce š gudrībai.. (The Analects) Katrā no mums mājo kā labā tā aunā dīg i. Pieticības un vienkāršas dzīves vietā audis līdz pēdējai iespējai izdzen velniš īgais un nekad neapmierināmais mantrausības gars. To konstatējot ir jāvēlas. Konfūcijs ir norādījis. Tāpat visus mudina nevis dzīvot pieticīgi un nekrāt mantu.

pieticības un cilvēkmīlestības mācībā. Par to zīmīgus vārdus ir teicis rakstnieks V. Dzīves mācībai ir jānoskaidro gudrības un mu ības jēdzieni. Vi am tikai.efez. Kārkli š: "Cilvēki ir auni tādē . kā tagad aicina sekot mu iem. kas ir pareizas dzīves mācība. audis jāiepazīstina ar mu u netikumiem. ir svarīgi atš irt gudrību no mu ības. kurp ved tās ce š – vajag tikai to parādīt. Šo uzdevumu vislabāk būs iespējams sasniegt rādot gudrības noteikto ce u. bet to nepazīst vai arī ir no tā novirzīti. Kristus sekotāji skubina turēt godā šos tikumus. un gudrus vīrus – pazemīgos un pieticīgos cilvēku mī otājus neuzlūkotu par mu iem. tad audis. aužu vairums pēc dabas nav augstprātīgi." (Vēst. To ce u visskaidrāk ir rādījis Kristus savā pazemības. tie ir mudinājuši iet pa gudrības ce u. taisnīga." (Tikai mīlestība) Ievērojamākie rakstnieki. Sirdsš īsto aužu – kristiešu tikumi ir arī gudru cilvēku tikumi. Dzīves mācības galvenais uzdevums ir panākt. tā sekmējot gudrības vairošanos. jo būtībā jau cilvēks ir labs. ir vispirms š īsta. ka neredz. ka paši nezin. pilna žēlsirdības un labu aug u. kam trūkst gudrības. pieslietos garīguma cilvēkiem un vi u dzīves gaitām. bet tos mūslaiku materiālistiski noska otā sabiedrība samaitā un par tādiem padara. apskatot gudru cilvēku tikumus. Vajag tikai vi iem atvērt acis. vi š vēl neatš ir labo pusi no aunās. sajukuši virzieni. lai tie aunumu redzētu Ieraugot aunā derdzīgo seju. cilvēks dabiski raujas atpaka bailēs un riebumā.5:15) Jēkaba vēstulē atrodam norādījumus par gudrības izpausmi pazemības un cilvēku mīlestības veidā: "Tā gudrība. (3:17) 48 . kā tas tagad bieži ir vērojams. mantkārīgi un auni. Cilvēce skrien bezdibenī tikai tāpēc. paklausīga. Tā apustulis Pāvils aicina: "Tad nu raugāties nopietni uz to. ko dara. lai neviens par gudriem neturētu augstprātīgos un aunos mantraušus un varaskāres pār emtos mu us. kā dzīvojat: nevis kā negudri. lai pasaulē mazinātos mu ība. Ja visus tikpat neatlaidīgi mudinātu iet pa gudrības ce u. domātāji. lēnīga. lai apstulbotie skrējēji apstātos. tālāk miermīlīga. kas nāk no augšienes. bez liekulības". kā pareizi jādzīvo.ikviens varētu izvēlēties gudrības ce u. reli iju dibinātāji un reformatori vienmēr ir aicinājuši novērsties no aunuma un sekot labajam. pasaules maldīgās takas ejot. bet kā gudri. kas spēj iet pa pareizo ce u. lai audis izjustu.

" To soloties un šo solījumu realizējot. kurš nezina pareizas uzvešanās likumus. kas ir nepieciešams." (Hindu Scriptures) Krišna arī norāda. zelta un bagātības kā arī piemin ierēd u un tiesnešu – burta kalpu mu ošanos. kas mācījis īniešiem. varas lietošanu. Tabori grāmata "The Natural Science of Stupidity". Viens no tādiem pēdējā laikā ir ungāru tautības rakstnieka P. Pret cilvēku mu ību ir vēlējies cīnīties arī ang u rakstnieks A. tad tikko minēto solījumu labāk varētu izteikt šādiem vārdiem: "Es apsolos cīnīties pret cilvēku mu ību. lepnības. pieš irot dažādus titulus un orde us. no varas lietošanas. atzīst. dusmām un no mantas. ka cilvēces attīstības mēr is ir "morāliski pilnīgas būtnes izveidošanās. liekulību un nežēlību". pret lepnību. izvēlos labo un tam sekoju. mantkārības un varas kāres netikumu veidā. kura romānā Debesu valstības atslēgas atrodam šādu solījumu: "Es svinīgi apsolos cīnīties pret mu ību." (Lecomte du Nouy. kā jādzīvo. (Hindu Scriptures) Bez norādījumiem par gudrības ce u ir bijuši arī mē inājumi aprakstīt cilvēku mu ības izpausmi. ka tikai pārspīlēta un komiska augstprātība. ka garīgu skaidrību iegūst tas.Arī visas pārejas reli ijas faktiski ir pareizas dzīves mācības. mantkārības un varaskāres. Patiesībā mu ības izpausme ir katra šo netikumu parādīšanās. lai varētu garīgi attīstīties un iet pa gudrības ce u. ka tas. Kronins." (The Analects) Vi š aicina izvēlēties labo: "Es dzirdu daudz. kas ir pilnīgi atbrīvojusies no pašcildināšanas tieksmēm. Varam tikai pievienoties franču zinātnieka uzskatam. nav jākautrējas to dēvēt par mu ību un nostāties pret to. Tabori apraksta cilvēku ākstīšanos izdarot dažādas ceremonijas. Krišna māca. Tā kā liekulība ir augstprātīgo mu ības izpausme un nežēlības cēlonis ir varas kāres veidā vērojamā mu ība. Tāpēc. kas parādās augstprātības. egoismu un mantkārību. mēs būtu sākuši atmest mu u raksturīgākos netikumus. Dž. sastopot kādu no mu u netikumiem. nevar veidot savu raksturu. mantrausība vai arī varaskāre liecina par mu ību. dusmas un mantkārība ir trīskārši vārti uz elli. dusmām. kas ir brīvs no domām par "es "un "mans". Human Destiny) Atbrīvošanās no šiem aunumiem būtu reizē arī cilvēka stulbuma un 49 . ka "vēlēšanās. tāpat vi š attēlo mu īgo dzīšanos pēc naudas. naidu. Konfucijs. Tabori savāktie anekdotiskie aužu mu ošanās piemēri liek domāt." (The Analects) Līdzīgā kārtā arī indiešu svētajos rakstos atrodam nostāšanos pret aunumu.

kuras var izdarīt arī visaugstprātīgākais cilvēks. Raskins. pazemīgums ir zināms 50 . kas to nedara. PAZEMĪBA Kas ir pazemība? "Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs" (Mat. tēlodams kristieti. pēc kuras audis vienmēr ir ilgojušies.mu ības likvidēšana. bet pazemīgs var būt arī tāds. Tāpēc pazemību neizpratnes dē bieži samaina ar nožēlojamo zemošanos. bet maz ko ir darījuši. īsti kristieši nepazīst verdzisku zemošanos. Tēlot pazemīgo var kurš katrs. Tā. Francisks ir meties ce os sava orde a brā u priekšā un šādu izturēšanos prasījis arī no orde a mūkiem— franciskā iem. bet aužu vairumam tā ir sveša. cilvēces garīga atdzimšana un atjaunošanās. zema klanīšanās un ce os mešanās ir erme a kustības. audis iedomājas. ka pazemība ir galējība pretējā virzienā. un tai ar īstu pazemību nav nekā kopēja. ka vi š esot no sirds pazemīgs. Tā būtu garīga revolūcija. domādams. tā ir vienīgi mē inājums tēlot pazemīgo citu priekšā. ka tam īsta pazemība ir sveša. nožēlojot izdarīto. Un tomēr pazemība ne tikai nav populāra. kas pavērtu brīvu ce u gudrībai. ka tādā veidā ir jāizrāda pazemība. sevis pazemošanu. Ce os mešanās nav pazemīguma izrādīšana. saka J. Diemžēl Kristus pazemības mācību daudzi vi a sekotāji ir pārpratuši. savā dzīvē nav sapratis Kristus norādījumus. īstā pazemība mums jāmācās no Kristus. 11:29) Pazemība ir viena no raksturīgākajām gudra cilvēka īpašībām. kas par sevi ir teicis. Pat Asīzes Francisks. Zinādami. Tas radītu veselu apvērsumu garīguma laukā. Galvas noliekšana. Vi š ir vēlējies būt pazemīgs. "Patiesi lielu vīru var pazīt pēc vi a pazemības. kam sekotu arī pārmai as praktiskajā dzīvē. erme a kustības. ar kurām kāds izrāda pazemību. kas piemīt verdziskas dabas cilvēkiem. bet par pazemību ir uzskatījis verdzisku zemošanos. īsta pazemība ir garīgas dabas. ja tas tam ir izdevīgi. bet augstprātīgie lieku i šinī mākslā ir pārāki par citiem. un šīs kustības aizstāj tās trūkumu. pazemības jēdziens vēl arvien nav skaidrs. Kristus nekad nav meties ce os cilvēku priekšā un nav to licis darīt arī saviem sekotājiem. kuru mēdz uzskatīt par ievērojamu Kristus mācības realizētāju. liecina. kādu ir izrādījis Asīzes Francisks. ka pazemīgais nepazīst augstprātību un lepnību. lai tā nāktu.

L. "saka J.. Tā ir prasība. t. attiecībās ar pārējiem.i. nevis fizisks. Lai kāda slava tavu galvu zeltī. 22:39).garīgs stāvoklis. ka ikvienam ir jāizrāda vienāda mīlestība pret sevi un citiem. kas prasa mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu (Mat. bet nekad teatrālu kustību veidā. Kristus māca iet vidus ce u. resp. augstprātīgo valdītāju un mantīgo priekša. parāda vienādā mērā sevis un citu mīlestību. Pareizo pazemīga cilvēka izturēšanos pret sevi un citiem labi ir izteikusi rakstniece Elīna Zālīte dzejolī "Vienlīdzība" Ar pārākumu lepoties ir velti Un citus uzskatīt kā zemākus. Ir zūdīties un pazemoties velti Un citus uzskatīt kā augstākus. izvairoties no katras augstprātības. nedz arī verdziski zemoties citu priekšā. Vienīgi pazemīgais. Lai kādi trūkumi tev plecos celti. vi š prasa sev un citiem tiesisko vienlīdzību. kurai pamatā ir sevis un savu tuvāko mīlestība. 51 . lai neierobežotu brīvību un nepadarītu pārējos par vergiem. pazemība var parādīties darbos. kas prasa nebūt lepnam un augstprātīgam un neuzskatīt sevi pārāku par citiem. Zem kājām putek aina zeme dus. Šāda izturēšanās izriet no Kristus dotā mīlestības bauš a. Lībmans. Tātad pazemība ir tiesiskas vienlīdzības ievērošana dzīvē. tā pret zemošanos cilvēku priekšā. ko neievēro augstprātīgie. lai neviens neuzmestos citiem par noteicēju. tos uzlūkojot par augstākiem. jo visiem ir vienādas tiesības eksistēt un brīvi darboties šinī pasaulē. bet atsakoties arī no g ēvas.Tas nozīmē. kas ievēro Kristus sludināto mīlestības bausli.. "īsta sevis mīlestība nedz pārspīlē savas spējas. verdziskas zemošanās pasaules. nostājā zināmos apstāk os. Pazemīgais nostājas kā pret augstprātību. Verdziskas dabas cilvēkos turpretī trūkst nepieciešamās sevis mīlestības. Protams. nedz arī samazina sevis vērtību. Kristus pazemība ir izpaudusies neatlaidīgā un nemainīgā nostājā. kuros valda vienīgi sevis mīlestība un ir vērojams cilvēku mīlestības trūkums. Virs galvas bezgalīgā debess dus. atturoties no augstprātības izrādīšanas un sevis pazemošanas.

jo spēks un spējas ikvienam ir doti mazāk spējīgo un vājāko atbalstīšanai un nekam citam. Bet Jāzeps nepie auj sevis pazemošanu. uzslavas un apbalvojumus. izpatikšana un glaimošana. Dina par Jāzepu saka. teikdams: "Es sevi apsmiet ne aušu ne lūdzot". pagodinājumu. No popularitātes un augstiem amatiem tas izvairās. Pazemīgais neat auj sevi mākslīgi paaugstināt ne ar titulu. noskatīšanās no augšas uz pārējiem. bet tam pretīga ir arī klanīšanās un rāpošana uz ce iem cilvēku priekšā. par kuru žurnālā „Kristīgs Draugs” (Nr. ka vēlākos gados tas atkal būs pašam vajadzīgs.) teikts: "Vi š bija gatavs darīt visu iespējamo. neierobežota pak aušanās. J. Ir katram par ko skumt un asras liet. Tāpēc neviens nedrīkstētu lepoties ar savu fizisko vai garīgo pārākumu vai arī nicināt citus vi u nespēcīguma un vājību dē . lepnība. š iru un kārtu priekšrocību pieš iršanu. ne amatu. sevis nicināšana un aušana sevi pazemot. 52 . pielīšana. Šo pareizo nostāju spēj un prot ieturēt tikai pazemīgais cilvēku tiesiskā vienlīdzīguma atzinējs. Tātad Jāzepā ir apvienota mīlestība un maigums pret citiem ar pareizu sevis mīlestību. Pazemīgais nevēlas sēdēt goda krēslos vai arī kāpt kancelēs un tro os. kas ir atteikšanās no cilvēciskas cie as. Rai a lugā "Jāzeps un vi a brā i" ir tēlots pazemīgs cilvēks – Jāzeps. apzinoties. kā arī uzmesties citiem par valdītāju un rīkotāju. bet pats nekad nenokāpa uz zemāka līme a. Pazemīgajam sveša ir augstprātīga pacelšanās pāri citiem.2 1960. k ūšana par citu pavē u aklu ievērotāju. cilvēku nicināšana. Dzīves sākumā katrs sa em atbalstu. Roberts. lai citus paceltu uz augstāka garīga līme a.Mēs katrs kaut ko dārgu sirdī nesam. Pa vienu ce u atnākuši esam. Bet tikpat nepie emama vi am ir verdziska padevība. Vi š visu godu deva Dievam un nevēlējās cilvēcisko lepnību kopt ne sevī. lai citiem izpatiktu. Par pazemīga cilvēka paraugu jāatzīst ang u eva ēlists E. vi š negrib sa emt citu godinājumus." Ikvienam vi a spēki un garīgās spējas ir jāizlieto nevis lai pak autu sev vājākos. ka tas "maigs kā saules stars pār kviešiem iet". ne citos. Pa vieniem vārtiem visiem jāaiziet. tāpēc spēka gados tas jāsniedz citiem. bet lai tos aizsargātu un tā uzturētu tiesisko vienlīdzību.

ka pazemīgums vispār ir pasivitāte. Vi a pretošanās ir pasīva. Vi š nevēlas pak auties nevienam un atzīt sevi par zemāk stāvošu radījumu. pazemīgais tomēr nekad neizrāda aktīvu pretestību un nelieto varu. ka citi vi u traucētu. nav vi u draudu dē mainījis savus uzskatus un izturēšanos. 53 . Ar šādu nostāju valdītāji vi u sodīja ar krustā sišanu. ka vi i atzīst tiesisko nevienlīdzību un pie em augstprātīgo un lepno prasības pēc zemošanās. jo ar to vi š būtu atzinis un atbalstījis augstprātīgo. kas uzmetušies par valdniekiem. kas šo aunumu cieš. vi š necenšas izpatikt augstprātīgajiem vai arī parādīt cie u un godu apspiedējiem. Šādu vergu nopelns ir tas. Tāpēc pazemīgs cilvēks rūpējas. Pazemīgam būt nenozīmē palikt vienaldzīgam pret aunumu un atteikties palīdzēt tiem. Tāpat vi š ir atteicies verdziski paklausīt sava laika valdošajai varai un ievērot tās prasības. par kuru kādam citam būtu tiesības noteikt un valdīt. ka katram Dievs ir devis savu uzdevumu dzīvē un ka ne tikai nedrīkst traucēt citus šī uzdevuma veikšanā. nav mē inājis sev gūt kādu labvēlību. Gandijs ir teicis: "Varas nelietošana ir tālākā pazemības robeža. Vi š nav zemojies savu vajātāju priekšā. nekā nedarīšana.Ievērodams tiesisko vienlīdzību. pazemīgais nevēlas valdīt pār citiem. bet nevar arī pie aut. auno rīcību. nav pavēlējis un sodījis par nepaklausību. Zemošanās varas lietotāju priekšā pazemīgajam ir pretīga. bet arī pārējiem augstprātīgie neat emtu brīvību un lai neviens nezemotos varaskārīgo priekšā."(All Men are Brothers) Tomēr tas nenozīmē. Pazemīgie kristieši pirmām kārtām klausa Kristus dotajiem Dieva likumiem un nevis cilvēkiem un vi u likumiem. Pret tiem. aujot visam iet savu gaitu. Verdziskas dvēseles ar savu nožēlojamo zemošanos rāda. Ja audis mīlētu citus tāpat kā sevi. kas citiem dara pāri un izturas augstprātīgi un auni. Atteikšanās vergot pasaules varenajiem ir vienmēr bijis kristiešu vajāšanas galvenais iemesls. Kristus nekad nav prasījis no saviem mācek iem neierobežotu paklausību. ka joprojām cilvēku vidū pastāv vislielākā tiesiskā nevienlīdzība. lai ne tikai vi am pašam. Asīzes Francisks ir maldījies uzskatīdams aklu paklausību par pazemīga cilvēka īpašību un prasīdams absolūtu paklausību no sava orde a mūkiem. bet arī negrib pak auties valdītājiem un paklausīt. tad nebūtu padevīgo vergu un augstprātīgo valdītāju. Vi š saprot. Par nepaklausību Francisks ir bargi sodījis sev padotos.

būdams pazemīgs tomēr nav atteicies no aunuma nosodīšanas. 9."(Debesu valstības atslēgas) Kurā mājo pazemība. atteikties no savām tiesībām vai arī noliegt patiesību. Te atkal varam mācīties no Kristus. tikai nožēla un sarūgtinājums par aunumu cilvēkos un tā radītajām sekām. ir izredzes. Kronins ir teicis: "Iecietība ir augstākais tikums. nenicina un neapspiež nevienu atseviš u indivīdu. bet pret atseviš iem cilvēkiem ir iecietīgs. kas vi ā ir labs." saka J. bet izvairās no personīgām ildām un nesaska ām. melus. 1954. vi š nekad neaizskar. Atsakoties ievērot augstprātīgo prasības. Pazemīgais piedod vi u vājības. kaut arī vi u par to vajāja. "Par pazemību es neuzskatu šaubīšanos par paša spēkiem vai arī baidīšanos izteikt savas domas. Rakstnieks A. Dž. tikai aunums ir ēmis virsroku. Vi š apkaro aunumu. nepazemo. turpretī dzīvē valdošo aunumu atklāšanai un apkarošanai tas nebaidās lietot arī noteiktu valodu. Raskins. kaut arī tā daudziem bija nepatīkama. bet arī vi a sekotājus un mācības atkārtotājus. Pazemīga cilvēka domāšanas veidu labi izsaka zinātnieka E.) 54 . neapvaino. Arī Kristus vēršas pret farizeju un rakstu mācītāju aunajiem darbiem. Vi š cenšas atklāt aužu mu ību un maldus.Šmita vārdi: "Man jābūt pazemīgam pret manu tuvāko. jo es dodu liecību par vi u. vi š nenīst un nenicina pat tos. liekulību. Vi š zina. ka pasaulīgās varas par to ienīdīs ne tikai vi u.. Pazemīgā cilvēkā nav dusmu un naida ne pret vienu. ka katrā." (Mājas Draugs. bet nepārmet nevienam personīgi kaut ko. Tāpat Kristus nav izvairījies teikt patiesību. pazemīgais nelieto asus vārdus un nedusmojas.Tāpat pazemīgums nekad nav saistīts ar atteikšanos runāt patiesību. Kristus par šo pasaules naidu ir teicis: "Mani vi a nīst. radīsies pašpārmetumi un vēlēšanās laboties. bet vienīgi mācīt un audzināt. augstprātību. Kristus nav baidījies atklāt pasaulē valdošo aunumu. lai gan vi š zināja. netaisnību. ka auna darītāja uzskati mainīsies. tas negrib nevienu tiesāt vai sodīt. Apkarojot aunumu un vēršoties pret to. varbūt vi š ir labāks par mani. Būt pazemīgam nenozīmē pak auties citu domām. kurš . ka vi as darbi ir auni. — man jāredz." (Jā a 7:7) Pazemīgais vēršas pret aunumu vispār un nevis pret aunuma darītājiem. Tai seko pazemība. Nr. kurus visi nosoda un vajā. kas vi ā ir no Dieva bērna. pat vis aunākajā mājo arī labais.

Tāpēc tikai pazemīgā sirdī mājo patiesa draudzība. bet vi š sagaida arī smalkjūtību no citiem. ko vi š jūt pret augstāko varu — Dievu. saīguma un dusmu. jo vi ā nav aunuma un ar to saistītās steigas un nervozitātes. ka vi u kalpina un izmanto. tas labprāt klusē un paliek pie malas." Arī Būdas mācībā pazemība. 3:4). ka vi am dara pāri. "Apslēptais sirds cilvēks. kas pašam nepatīk. Pazemīgs cilvēks ir Dieva noteiktā gudrības ce a 55 . kluss š īstas sirds cilvēks. Pazemība ir cieši saistīta ar lēnprātību un maigumu." (Gadsimte i) Pazemīgais asi izjūt augstprātīgo cietsirdības un nejūtīguma dē radušos aunumus un tāpēc ir gatavs tos vērst par labu. Vi š saka: "Neesi dusmīgs. sirsnība. Pazemīgais pa laikam mēdz būt kautrīgs. 22:37) tam ir augstākie. neiznīkstošs savā lēnajā un klusajā garā – tas ir Dievam dārgs . vēst. Pazemīgais. Dieva un tuvāko mīlestības bauš i (Mat." (Some Sayings of the Buddha) Pazemīgais ir mierīgs. pazemīgajam aizliedz godbijība. "saka apustulis Pēteris (1. ka cilvēkam jābūt lēnam runā un maigam." Buda māca. palīdzot vājiem. Tikai pazemīgais ir apmierināts. Sarmas vārdus.Prasības pret citiem pazemīgajiem ir tādas pat kā pret sevi. kā to norāda Krišna: "Jūs būsit mūžīga mīkla sev. Francis) Apmierinātības cēlonis ir tas. kas valda augstprātīgajos. ka pazemīgajā nav naida. kas parādās smalkjūtības un atturības veidā. maigums ir labākais tev. tas lai . kamēr jūs neklāsit pazemīgi un priecīgi kā bērni. (Some Sayings of the Buddha) Godāt cilvēkus. nelaimīgiem un nespēcīgiem.pareizi dzīvodams. uzrāda savus darbus. kā to apliecina franciskā u mūks Džiless: "Pazemībā prāts ir mierīgs un atpūšas. it seviš i augstprātīgos. garīgu. kādi parasti ir augstprātīgie. Kamēr cilvēks nav k uvis pazemīgs. rupjš un ska š. un tieši tāpēc tas nespēj būt auns arī pret apkārtējiem. ir tikpat nepie emams arī citiem. apmierinātība un pateicība ir uzskatītas par lielāko svētību. Pazemīgais nepie auj . lēns. iekšēju prieku. savas sirds laipnības dē tas nespēj būt ass. ir tas. tas nespēj izjust īstu. Jēkaba vēstulē (3:13) ir rakstīts: "Kas jūsu starpā ir gudrs un saprātīgs. laipnība un labvēlība pret visiem. Vi š labi izjūt. ka tas. mazinot bēdas un postu." (The Little Flowers of St. "kurš klusu iet krietnības un gudrības ce u un nes krūtīs labvēlību un atklātu sirdi. lietojot rakstnieka J. darītus gudrā lēnprātībā. Vi u attiecības ar audīm apgaro mīlestība. Pazemīgais runā maigā balsī.

To var tikai pazemīgais. nekautrīgs un lielīgs. ka audīm šāda vadība ir pavisam nevajadzīga un 56 . jo dievbijīgāks un pazemīgāks tas ir. Philos. bet uz Dievu." Augstprātība un lepnība Ja pazemība liecina par gudrību cilvēkā. norāda (1." Apustulis Pēteris. 1961." saka Z. Gudrības skolās jāmāca saskatīt katrā cilvēkā esošās garīgās vērtības. nevērodams. g. vi u vada Dieva gars. bet nevis uz sevi pašu. Lai audis arvien vairāk sāktu iet pa pazemības noteikto ce u. bet maz to ir attīstīta prāta cilvēku un skoloto aprindās. bet pazemīgiem vi š dod žēlastību." proti . aicinādams k ūt pazemīgiem. 30. kuriem jāseko. kas nav ne filmu zvaigznes. 5:5).gājējs." saka īniešu domātājs Kuantse (Kuan Tzu) (Chin." Pazemība ir gudrības un garīga spēka izpausme. jo tas nozīmē paklausību. Jo Dievs stāv pretim lepniem. tā liecina par cilvēka gara pasaules augstu attīstību. sevi slēpj vissmalkāko dvēseles dai umu." (The Little Flowers) Par pazemīgā paklausību Dievam Augustīns ir teicis šādus vārdus: "Ir labi pacelt sirdi augšup. vēst. tālu redzamās vietās. kā to norāda Džiless: "Jo pilnīgāks kāds cilvēks. ka "dzīve ir pazemības ce š. tas būtu jārāda jau skolās. Jaunatne jāmudina šos pazemīgos ievērot. vienaldzību pret pārējiem un cietsirdību. kas savu dzīves melodiju spēlē piano pianisimo. Toro ir teicis: "Pazemība tāpat kā tumsa atklāj debeš īgo gaismu. Augstprātīgais mēdz būt ska š. kuru vairāk ir tiem. kas brīniš ā kārtā pace sirdi. kas līdz šim ir maz ievēroti un kas arvien mēdz atrasties ārpus dzīves drūzmas. Visvairāk pazemīgos audis varam atrast maz ievēroto jūtu un sirds cilvēku vidū. kas novelk sirdi lejup. Mauri a (Laiks. tad augstprātība un lepnība visskaidrāk atklāj aunumu. Augstprātība ir vienmēr saistīta ar nejūtīgumu. ka Dievs nostājas pret lepnajiem: "Visi savstarpējā satiksmē apjozieties ar pazemību.kas nestrādā izcilās. decembris). tas vienmēr cenšas uzmesties par vadītāju un valdītāju. atzīt vi u garīgo pārākumu un uzskatīt par gudru cilvēku paraugiem.) Labāk kā pārējie vi š izjūt Dieva vadību un gādību. "Pazemība ir īstais Dieva mājoklis. un tā ir pašpaaugstināšanās. kas vi ā mājo." (Walden) īsti dievbijīgs var būt tikai pazemīgais. ne godalgoti mākslinieki vai zinātnieki. "Tieši tā saucamie "mazie cilvēki. vienmēr atceroties Laotses vārdus. jo tas nozīmētu augstprātību. Tā ir pazemība.

bet vienīgi lepnību. ka dzīvē ir nepieciešama droša un nekautrīga uzstāšanās. mazrunīgi un turas atseviš i no pārējiem. Zināšanu iegūšana skolās un gatavošanās "augstiem amatiem" ir vienmēr saistīta ar lepnības un augstprātības ieaudzināšanu. Poruka stāstā "Kauja pie Knipskas" "bālais zēns" Cibi š. kam vi u vāji attīstītā sirdsapzi a nespēj pretoties. Tā kā mūslaiku materiālistiskā sabiedrība veicina augstprātības vairošanos cilvēkos. No vi iem ar laiku izaug augstprātīgie cilvēki – mu i. kas ir pavisam nepiedodama. Bērnos visiem līdzek iem mē ina ieaudzināt tieksmes būt pārākiem par citiem un priecājas. Poruks dēvē par "bālajiem zēniem". tad gan imenēs.nevēlama. izvairās no ska uma. kas sākusi mācīties pilsētas skolā. klusi. trokš iem un burzmas. tā arī vēlēšanās sekot mu iem ir vērojamas jau bērnībā. Tomēr sev pāri darīt un sevi pazemot arī vi i ne auj. kas aizkavē pazemību. Vecāki un audzinātāji tomēr to nekautrējas darīt. Bet tieksmes gūt panākumus ne auj būt pazemīgam. Pazemīgo bērnu jūtīgums un kautrīgums liecina par vi u augstākas garīgās attīstības pakāpi. k adas. nekautrīgie jaunieši. lepnības un iedomības sākuma pazīmes. tie pēc savas dabas ir auni. Pazemīgie bērni. Vi u prasības nekad nav apmierināmas. tos komandēt un rīkot. saka :"Vi as pirmais pilsētā pavadītais gads nebija spējis sniegt vi ai gudrību un prātu. tie ir kautrīgi. Vi i nekad nevēlas pārkliegt citus. Kā tieksmes iet pa pazemības un gudrības ce u. gan arī skolās audzināšana ir ievirzīta tā. kā to apliecina J. Ska ie. tie vienmēr grib citiem pavēlēt un likt vi u labā kaut ko darīt. audamies sap ošanai un pārdomām. lai pazemību izskaustu. bet noskatās no malas un grib palikt citu neievēroti. No tiem var izveidoties dzīvē gudri vīri. cīnās ar augstprātīgo un iedomīgo lielībnieku Bu i. kuru dēvē par ener iskumu. kas seko ārējai 57 . atzīstot to par nederīgu īpašību. Augstprātīgo dižošanās pamatā ir vi os valdošais aunums. Rakstniece Sallija Salminene romānā par meiteni. kurus J. ja tie iegūst pirmās vietas. Tā faktiski ir jaunatnes samaitāšana un novirzīšana no gudrības ce a. bet mu ību. Vi os vērojamas augstprātības. Pazemību nepazīst ska ie trokš otāji. uzsverot." Līdz ar to imenes un pastāvošās skolas vairo nevis jauniešu gudrību. nekautrīgie un patmīlīgie panākumu guvēji tagad tiek visvairāk cildināti. Krišnamurti: "Vēlēšanās pēc panākumiem ir tā. aizstāvēdams sevi un savu draugu.

Tabori: "Seviš i spožas zināšanas bieži var maskēt mu ību. Ar zināšanu atkārtošanu šie augstprātīgie audis vēlas slēpt savu mu ību. kā to apstiprina P. kamēr cilvēka gudrība var būt redzama par spīti vi a nezināšanai. protams. kuri var prasīt. bet ir pārāki un tāpēc var skatīties no augšas uz visiem neskolotiem . netīra darba strādniekiem. bet gan vi u dē radusies lepnība. bet iepotē pārliecību. Visaugstāk. kuras pasaule dēvē par gudrību. Sekas ir tās. ka vi i ir pārāki audis." (The Natural Science of Stupidity) Neizpratnes dē audis zināšanas uzskata par gudrību un skolas beigušos par gudriem . ko par pareizu uzskata vienīgi mu i. par augstprātīgiem audīm. ska ākajiem. It seviš i krasi augstprātības garu kultivē studentu organizācijas. bet cītīgi skubina atdarināt visu to." Skolas pat lepojas ar to. 58 .izglītībai. ka zināšanu ieguvējs ir mu is. Laipni. ka tās audzina audis. Šinīs organizācijās nerāda ce u. Studējošiem nemāca būt pazemīgiem. Ne zināšanas pašas par sevi. dabīgās attiecības ar citiem ir zudušas un radīta nevienlīdzība.. ka skolas beigušie ir it kā atdalījušies no pārējiem. klusi un pazemīgi cilvēki nekad nelepojas ar savām zināšanām. Skoloto aužu lepnībai un augstprātībai pamatā ir pārliecība. lai citi vi iem kalpo. ārpus skolām esošos uzlūko par zemāk stāvošiem. Tie atradinās no fiziska darba un pierod lūkoties ar nicināšanu un vienkārša. Skoloto augstprātības un mu ības visbiežāk izplatītais veids ir lepošanās ar savām zināšanām. to dara tikai zināšanu automāti – cilvēki bez sirds un jūtām. kuru dalībniekiem māca tēlot kungus un "augstāko aprindu "pārstāvjus. pārākiem cilvēkiem un citus. iedomība un augstprātība liecina.i. kas pēc skolas beigšanas ie em vadītāju vietas. ka visu padoto uzdevums ir verdziski paklausīt. ka iegūto zināšanu dē vi i vairs nav līdzīgi pārējiem. Tāpēc arī skolu jaunieši sāk sevi uzskatīt par augstākiem. nemācītu cilvēku vidū. Savos poste os atrazdamies.Pēdējie ir ieguvuši tā saucamo pasaulīgo gudrību—zināšanas. Lepnības un iedomības pilnie skolas beigušie cenšas pēc iespējas ātrāk k ūt par citu valdītājiem un rīkotājiem. Par nepiemērotu skolotiem audīm māca uzlūkot fiziskā darba strādāšanu un uzturēšanos vienkāršu. nekautrīgākajiem un nesmalkjūtīgākajiem. kāds būtu jāiet gudram un izglītotam cilvēkam. tie domā. Jaunieši sap o k ūt par "lieliem vīriem " t. izdodas tikt augstprātīgākajiem. Skolu jaunatnei tagad māca cienīt dažādas amatpersonas.

Tagad tik oti cildinātie ievērojamie vīri. mantkārība. Zīmīgi ir kāda vācu esejista vārdi pēc Gētes nāves: "Mūsu Gēte ir aizmirsts. ko gudrs vīrs nekad nedara. korint. Šīs vi u "īpatnības "nav pareizi palaist garām neievērotas." Ja kādam ir labi attīstīts prāts un tas ir beidzis skolas un ieguvis daudz zināšanu." Gētem. Kreicers par Blaumani ir teicis: „Vi š nav lepns. bet tam trūkst gudra cilvēka tikumu. kuriem trūkst gudrības. lielas personības un pat ēniji var būt garīgi zemu stāvoši cilvēki." Rakstnieku R. piemēram . vi am tomēr kaut kā trūkst. ko savos ce ojumos sastop. iedomība un augstprātība. Šīs ilgas pēc miera nenorima dzejnieka sirdī tādē . jo tam ir trūkuši gudra cilvēka tikumi. Līdz ar to Gētem sveša un nepie emama ir bijusi Kristus mācība. Gēti vi a augsto prāta spēju un sarakstīto darbu dē varam atzīt par labu domātāju un dzejnieku. ja tie ir neizglītoti. Tomēr vi u būtu nepareizi dēvēt par gudru vīru. aunums un necilvēcīgums. Vi a attiecībās ar citiem ir valdījis ledains vēsums.." (Ce i un gājēji) Pazīstamas ir arī Blauma a 59 . tas ir atzīstams par mu i. mākslinieku un zinātnieku vērtīgus darbus varam atzīt par ievērojamiem. pieticības un cilvēku mīlestības dē . nevis tāpēc. Vi š labprāt aprunājas ar strādniekiem un ganiem. augstprātīgi. ka tās ir tukšas. ka Veimāras audis būtu nejūtīgi pret ievērojamiem sasniegumiem. Neraugoties uz visu iekšējo un ārējo bagātību.. jo tā ir aunuma un mu ības attaisnošana un garīga lieluma meklēšana tur. Pedagogs H.20) ir teicis: "Šīs pasaules gudrība ir Dieva priekšā mu ība.ko cilvēks var vēlēties. Vi š ir tiecies pēc slavas un bagātības. Rakstnieku. ja tajos vērojama augstprātība. kur tā nav. kā to tagad dara. vi š rūpējās vienīgi par sevi. diemžēl. vēst.Par šādu gudrību apustulis Pāvils (1.Tas Kungs pazīst gudro domas. Tā. it īpaši pazemība. K. ka vi a lepnums tam ne āva ar bērniš u un bijīgu sirdi tuvoties Betlemes silei un Golgātas krustam. ir piemituši visi mu u netikumi. rupji vai auni. trūkst miera. 3:19. bet vi us pašus nedrīkstam cildināt un uzlūkot par cilvēku paraugiem. kam pamatā ir vi a lepnība. Bet ja tanī mājo mu u netikumi. bet vi a paša rakstura dē . Valters par to ir teicis: „Gētem bija viss . tad tomēr to nevar atzīt par gudru. ja tajos nav vērojama gudrība. Vi ā nebija nekā cilvēcīga. Blaumani turpretī varam ierindot gudru vīru vidū vi a pazemības.

Bailīgais. Un te kautrība un bailes būs labākie ce a rādītāji. kā arī vi a draudzīgums. kuri pirmajā 60 . ka paši slimo ar bīstamāko slimību – augstprātības kompleksu. Augstprātīgie un lepnie par šādu pazemīgu cilvēku. nejūtīguma. Lai sekmētos mantas vairošana. Augstprātības un lepnības gars viskrasāk vērojams valstsvīru. Tā ir nekrietna augstprātības un egoisma kurināšana audīs. No šī augstprātības kompleksa. kas visiem līdzek iem apkarojams. tad. kautrība un nedrošība ir sirdsapzi as aizliegumi. Gudrais nekad nedara to. Pazemīgais negrib būt bezbailīgs un nekautrīgs. Sirdsapzi a gandrīz visiem aizliedz darīt to. rupjas un cietsirdīgas izturēšanās ieaudzināšana. sirsnība un gatavība palīdzēt. kurš nevēlas iesaistīties neprātīgajā dzīves cī ā. mēdz teikt. ar kuriem augstākā vara nosaka nedarīt kaut ko vai arī atturēties no nevēlamā. bet jāievēro un jāklausa. jo tas nekāro pēc materiālisma pasaules "panākumiem. kādas ir piemērotas tikai negudrajiem. kas kā sērga ir pār ēmis mūslaiku sabiedrību. ko ikviens baidās darīt. Šie audis mēdz turēties atseviš i. kas pa em visus vi u spēkus un laiku. būtu jācenšas atbrīvoties vispirms. Šādi dzīves ce a rādītāji par augstāko sasniegumu uzskata materiālo ieguvumu. tā ir nesmalkjūtības. toties tas labi jutīsies gudru cilvēku vidū. kuri nevis jāiznīcina. Tikai nejūtīgs cilvēks ar vāji attīstītu sirdsapzi u var darīt to. jo tas jūt. bet mācēt no daudz kā atteikties un atturēties no nevēlamā. ko vi š kautrējas un baidās darīt. ko tagad prasa materiālisma pasaule. ka tam ir t. bagātnieku un zinātnes kalpu – intelektuā u dzīvē. mazvērtības komplekss." kuru dē tam nāktos citus pārspēt. Visaugstprātīgākie mēdz būt patvarīgie valdītāji. veidodami "augstākās aprindas. kur uz vi u raudzīsies ar nožēlu." kuras labāk būtu dēvējamas par augstprātīgo aprindām. kur valda garīgums un cilvēcīgums. Vi i nesaprot.materiālās grūtības un pieticība. kautrīgais un smalkjūtīgais gan varbūt labi neiederēsies materiālisma pasaulē. ko tas baidās darīt. pēc vi u domām.s. Augstprātīgie zinātnieki un rakstnieki. bailes un nedrošība un jādara tas. ir jātic sev un savām spējām. Bailes. kam trūkst gudrības. Svarīgāk ir nevis censties daudz iegūt. jāpārvar kautrība. ka rīkošanās pret sirdsapzi as balsi būs maldīgu ce u iešana. tagad ir uzmetušies par padomdevējiem un māca iet gaitas. Būtu dabīgi ievērot šos aizliegumus un nevis rīkoties pret tiem.

O. Pie augstprātības un mantrausības pieradušie audis uzskatīja vi u par savādnieku. Vi am sveša bija augstprātība. Augstprātības komplekss ir pamatā visiem patvaldnieku briesmu darbiem. sēj aunumu cilvēkos un mākslīgi rada dažādas aužu š iras un kārtas. ka vi i ir pārāki. kurai citu līdztiesīgums nav pie emams." Jo pazemīgāks kāds. kas ir zemāk stāvoši. kuru dzīvē valda pieticība. pie emtā. raksta: "Lielākai da ai cilvēku V. jo augstu vērtēja brīvību un neatkarību. lielības un lepnības cauraustā valodā. ne arī dzīves veida zi ā. ar savu augsti cienījamo personu. lai citi tos godina. kādi ir visi "mazie" un pazemīgie audis. bet vienmēr runā. Vi u sludinātās idejas var būt labas. Šādu aunprātību ir nācies paciest pazemīgajam un pieticīgajam gleznotājam V. tiem vi i ir gatavi izpatikt un iegūt to labvēlību. Ar savu lepošanos un atdalīšanos. bet tās tie nespēj realizēt. Šāda izturēšanās ir auna un mu īga. Uz tādiem vi i noraugās ar skaudību. Augstprātīgo acīs ievērību gūst vienīgi tie. kuri kalpo vi u nolūku realizēšanai. augstprātīgie ne tikai nevēlas draudzēties. kuras saturs pazemo un apvaino. karavīriem un dažādiem darbiniekiem. vi u cietsirdībai un nežēlīgumam. Tie. kurus pār ēmusi augstprātība un lepnība. Apustulis Jēkabs savā vēstulē (4:16) saka: "Jūs lielāties savā augstprātībā. Kampe. Vi i prasa. kas mākslinieku labi pazinis. Irbe bija 61 . jo vi u domas vienmēr ir saistītas tikai ar sevi. Lai uzsvērtu. kas parādās augstprātības un iedomības veidā. bet vi š nepazina arī verdzisku zemošanos. smejas par pazemību un ārpus savām aprindām stāvošos uzlūko nevis par sev līdzīgiem.vietā vienmēr liek sevi. tās vi i izlieto tikai par izkārtni savas augstprātības un iedomības radīto mēr u sasniegšanai. tie nespēj izrādīt mīlestību. Irbēm. Ar tiem. tie kurina naidu. kas varas un materiālā stāvok a zi ā vai nu ir līdzīgi vai arī pārspēj vi us. Trūkstot pazemībai. Šādi mu i nekad nevēlas pārkāpt pašu radītos žogus un uzturēt ar visiem tuvas un sirsnīgas attiecības. kurai pamatā ir vi u mu ība. bet tikai par strādniekiem. kuru var tikai nožēlot. ierēd iem. katra tāda lielība ir auna. tie mēdz sava vārda priekšā vienmēr likt amata un nodarbošanās apzīmējumus. Tie izsmej un nicina sirdsš īstos cilvēku mī otājus. neievērodams sabiedrības prasības ne ap ērba. jo vairāk to neierauga lepnie. Katrā vārdā tie liek izjust starpību starp sevi un uzrunāto.

1955. 6. ka daži ir pārliecināti. Vi i nevar saprast. Ja mu i nīst garīguma 62 . ko diktē pāri vi iem stāvošie. tie garīgā zi ā ir nevis pārāki. Šādi audis. Tolstojs domā. Augstprātība bieži ir arī neskoloto un sabiedriskā stāvok a zi ā neievērojamu cilvēku īpašība. mēdz būt daudz aunāki par "augstāko aprindu" pārstāvjiem. ka tieši tie ir zemāki un mazāk ievērojami. tiem trūkst pazemības un tāpēc tie ir jāatzīst par mu iem. Pilso i vi a tiešo klātbūtni uzskatīja par piedauzīgu. g. kas ir labāki. Tolstojs norāda. Kampe saka: "Visi tie.) Tā kā neizpratnes dē augstprātīgos mēdz dēvēt par gudriem. Augstās vietās sēž daudz mazvērtīgu cilvēku. kas nav pie pilna prāta. kas augstprātīgajiem domātajās vietās iek uvuši aiz pārskatīšanās." (Austrālijas Latvietis. tos mēdz uzlūkot par nenormāliem. ka tie ir zemāki radījumi un ka tāpēc bez sūdzēšanās jāpak aujas tam.) Tomēr cilvēku mu ība. gudrāki. Nr. Sabiedrībā ir iepotēta pārliecība. bet gan atrodas uz zemākas pakāpes. lai slēptu savu gudrības trūkumu. kas pareizi dzīvo un domā. tad daudziem piederība pie "augstākajām aprindām" noder. nav vērojama tikai "augstu" amatpersonu vai skoloto vidū vien. 1961. dec. to neviens negrib pat dzirdēt. ka aužu "absolūtā vērtība nav no augstas vietas atkarīga. Vi i ir ārkārtīgi asi un rupji tieši pret tiem. kuru dē var paraustīt plecus vai pasmīnēt. kaut arī visos laikos mazākums t. Arī zinātnieks K. kas izpaužas augstprātības veidā. Pēdējie dažreiz var būt arī pazemīgi. un pēdējie arī paši sevi par tādiem uzskata." Kas atš iras no sabiedrības vairuma. īpat us vienmēr uzskata par tādiem. kas ir seviš i jāgodina. Citos atkal visiem iespējamajiem līdzek iem ir iegalvots. pazemīgāki un garīgi pārāki. g. – Kas tiecas pēc augsta sabiedriska stāvok a un amatiem. 9. kas prasa sevi cienīt un godināt. kas nav spējuši apmierināt savas augstprātības tieksmes. kas uzskatīja Irbi par gara slimnieku – maldās. par ko O.uzjautrināšanās vai nožēlas objekts. Tā arī minēto gleznotāju daudzi uzskatīja par tādu. kas vēlas pacelties pāri citiem. dzīvodama savā iedomu un ieradumu normu aplokā. bet ir īpašas būtnes. Kārkli š aizrāda. uz kuru raudzījās it kā no augšas un ar pārākuma apzi u. L. jo pilsonība. pēc kā tiecas augstprātīgie. ka "augstāko aprindu" piederīgie ir pārāki un labāki. ka vi i nav vienkārši cilvēki kā citi. i. Ka šo aprindu audis varētu būt mu i. kā cilvēki var atteikties no visa tā. atseviš i cilvēki ir bijuši tie." (Mājas Draugs.

Mūsdienu sabiedrība vēl joprojām ir nekristīga. Vislielāko augstprātību un mu ību izrāda tie vadītāji.. kam tiesības noteikt par citiem. Tā ir tieksme tikt tuvāk Dievam debesīs. kas par vi iem gudrībā pārāki un kam līdz ar to lielākā mērā piemīt viss labais un cēlais. Šāda š irošana kristieša acīs ir grēks. Gudrības ce a rādītājs Kristus māca. apsēdies pēdējā vietā. bet apmierināties ar pēdējo vietu un mazāko da u no visa: "Ja tevi kāds aicina kāzās." (Lūkas 14:8. kas augstu vērtē tiesisko vienlīdzību. ja tu esi aicināts. liek sevi saukt par mācītāju kungiem un bīskapu tēviem. par "kungu tautu" vai par augstākas rases tautu. ka visi cilvēki ir brā i un ka nav tiesību nevienu turēt par augstāku un seviš i izcelt. jo šīs mācības saturs ir brālība 63 . aizmirstot. būdami pazemīgi.Tāpat vi u celto baznīcu lielums un tor u augstums ir uzkrītoša augstprātības izpausme. 23:8 – 10) Sirdī pazemīgais Kristus ir nosodījis nedabīgo cilvēku dalīšanos š irās un kārtās. piederības valstij vai arī pēc sabiedriskā stāvok a. tēvu vai vadoni (Mat. Viss atseviš u cilvēku un tautu tiesiskais pārākums. nesēdies pirmajā vietā. gan arī auni un mu i. tad gudri vīri. Jēkaba vēstulē (2:9) teikts: „Bet.. Tie uzskata sevi par augstākas š iras piederīgajiem. nekad neš iro cilvēkus pēc rases.10) Kristus pazemības mācību negrib un nespēj pie emt "augstākās aprindas". ka Dievs mājo vienīgi cilvēku sirdīs. kas par savas dzīves uzdevumu izvēlējušies Kristus mācības sludināšanu. 23:6). Tā ir viskrasākā tiesiskās vienlīdzības neievērošana. kuri ir nedabīgās augstprātības un lepnības apmāti. Kristus māca netiekties pēc pirmās vietas. kā to norāda Tolstojs. jo cilvēki vēl arvien viens otru paaugstina un pieš ir gan mācītāju. Mēs visi piederam vienai – cilvēku rasei neatkarīgi no mūsu ādas krāsas un neviens neesam dzimis par kungu vai vergu. ticības.cilvēkus. kas nekautrējas savu tautu dēvēt par izredzētu. gan tēvu un vado u apzīmējumus. Pazemīgi audis. ja jūs cilvēku stāvokli uzlūkojat. apbrīnā uzlūko tos. Pat tie. kā to norāda Kristus (Mat. tautības. saucot to par mācītāju. Visas tautas ir līdzīgas tanī zi ā. bet. mielastos tie grib sēdēt goda vietās un pirmajos krēslos. ka katrā ir gan labi un gudri cilvēki. tad nogājis. jūs darāt grēku". dižciltība un kārtu privilē ijas ir radušās un pastāv tikai mu u galvās. it īpaši kristieši.. Visur tie grib būt vadītāji un valdītāji.

Augustīns ir teicis: "Kas ir visas aunās gribas sākums." (16:18) "Kur nāk lepnība. vi u domas ir pievērstas lepnībai. bet arī Dieva mīlestība tiem ir sveša. reformatori. . Lepnību un augstprātību ir nosodījuši domātāji. ka vi i tiktāl nocietina savas sirdis. Grīnbergs: "Nav lielāka aunuma par cilvēku lepnību un augstprātību. uzskatīdami. ka velniš īgas dabas cilvēki ir pašiedomīgi. jo vi a Dievs ir "es". pantā ir teikts: "Bezdievīgais savā lielā lepnībā nebēdā ne par vienu. kurš ir augstprātīgs un lielīgs.. kas neatzīst Dievu." Te jāpiezīmē. Tie vispirms uzsver. Teologs V.g. Lepnais un augstprātīgais parasti mēdz būt bezdievis. š īsts un pastāvīgs." 64 . ka nepie em nevienu pamācību.)Indiešu svētajos rakstos lasām Krišnas norādījumu. kurš nav lepns. Tie vienīgi ir paturējuši tās ārējās formas. uzskatīdams to par visu aunumu sakni. ja ne augstprātība.6. Ar lepnību tālu netiek – norādīts Zālamana sacītajos vārdos: "Lepojies un tu iesi postā. "Līdzīgās domās ir teologs un zinātnieks T. kara i. dzīvojis pieticīgi un centies visiem palīdzēt. no šādiem atkritējiem cieš visa pasaule."(Ce a biedrs. ka tikko minēto vārdu autors ir bijis pazemīgs. Dievu noliedz. ir palikuši bez jebkādas reli ijas.. bet kas ir pacietīgs.un cilvēku tiesiska vienlīdzība. Sanders iedomību un lepnību uzlūko par pasaulē esošo ciešanu iemeslu: "Tā ir mūsu laiku cilvēku lielākā nelaime. ka augstprātīgie nepazīst ne vien cilvēku mīlestību. Korānā ir teikts :"Nestaigā augstprātīgi pa pasauli. kuras vi i atbalsta. paši sevi notiesā. visas vi a domas ir: Dieva nav. ka tikai tam cilvēkam ir zināšanas. godīgs .. ka tas ir ne vien izdevīgi. Ja sevi vi i izce . 1960. tur arī nāk kauns. hercogi un visi pasaules varenie." (11:12) Asīzes Francisks ienīda augstprātību.. lielies un tu kritīsi. kāpēc vi š ir uzskatāms par īstu kristieti un gudru vīru. reli iju dibinātāji un kristieši. viltīgs un auns.Dievs nemīl to. Nr. Augstprātība ir visa grēka sākums.. un šāda mācība noliedz visas privilē ijas. bet arī absolūti nepieciešami vi iem.No šādiem iedomīgiem cilvēkiem. 10. (Hindu Scriptures) Tāpat Krišna atzīst. pēc Tolstoja domām. Tāpēc pāvesti.. Dāvida dziesmā 4. Savā lepnībā un iedomībā vi i neatzīst citu autoritāti kā vien sevi. Agri vai vēlu vi i piedzīvo iekšēju plaisu un sabrukumu. kas pastāv augstprātībā un pašmīlībā. bet pie pazemīgiem ir gudrība.Tie.

ka tas .Par augstdzimušo lepnību domātājs Paskāls ir teicis: "Visa varenība. Savas pazemības un vienkāršības dē vi š pavisam neiederas "augstākajās aprindās". izkāpj no zeltītajām karietēm. Raksturs ir vienīgais noteicošais faktors. un arī vi š pats cenšas pēc iespējas ātrāk atstāt sev nepiemēroto sabiedrību. lepnība un iedomība. tas agri vai vēlu nomet savus spožos tērpus. kam pretīga ir augstprātība. Jauniešu dižošanās un lepošanās. vajag sevi aizmirst un ticēt. toties strauji pieaug miesas spēki. Visi tā saucamie "mazie audis". Lai to darītu. ka vi os garīgie spēki vēl ir vāji. ka pašam ir kādas patiesas priekšrocības pret pārējiem. Kam ir kaut nedaudz pazemības un gudrības. vi i sāk cienīt arvien vairāk garīgās vērtības un novērsties no fiziskā spēka dievināšanas. ja tur aiz pārskatīšanās kādreiz ir iemaldījies. respekts pret fizisko spēku un varu. Kas spēj saskatīt augstprātības un ar to saistīto āriš ību mu īgumu. Tie sāk ievērot padomus un interesēties par gudru vīru norādījumiem. (All men are Brothers) Jo gudrāks kāds .kas jūtas iekšēji visiem cilvēkiem līdzīgs un kas ir pārliecināts. kā arī par tiem. kuri prasa augstprātīgu izturēšanos pret pārējiem un cilvēku vienlīdzības neievērošanu. Dievs neradīja cilvēkus ar pārākuma vai mazvērtības zīmi. ko Dievs vi am ir pieš īris pret saviem līdzcilvēkiem. pret pēdējiem izturētos augstprātīgi. vardarbība un augstdzimušo lepnība rodas tikai no sava stāvok a nepārzināšanas. ka vi š ne ar ko nav nopelnījis tās mazās priekšrocības. Gudrs vīrs izvairās no visiem amatiem. Pakāpeniski tajos augstprātība mazinās. jo ir gandrīz neiespējami. jo tālāka un svešāka tam ir augstprātība. "Arī indiešu gudrais Gandijs neatzīst aristokrātu pārākumu: "Dzimšana un formu ievērošana nevar noteikt neviena pārākumu vai mazvērtīgumu. sarauj visas saites ar augstprātīgajiem un 65 . kas nevēlas piederēt augstprātīgo aprindām. šinī materiālisma un varas kāres pār emtajā mu u sabiedrībā. tas garīgās attīstības zi ā atrodas augstāk par visaugstāko aprindu audīm. nevērība pret vecāku un citu pieaugušo padomiem un sniegto dzīves mācību ir izskaidrojami ar to. gudrības zi ā ir pārāki par pēdējiem. atsakās no saviem amatiem un varas. nevērtīgumu un nenozīmīgumu un no visa tā izvairās. Vi u tur neierauga. Tā pamazām izzūd līdz ar garīgo vērtību uz emšanu sevī. kas pēc savas dabas ir pazemīgi. kas vēl cenšas to vidū iek ūt.

ja audīm būs skaidrs. atdalīdamies no pārējiem un atzīdams tikai nedaudzus par sev līdzīgiem. tos neš irojot. Augstprātība un lepnība mazināsies vienīgi tad. Pedagogs H. kas centās visiem palīdzēt. Kreicers aicina nezemoties augstprātīgo priekšā . man pašam jāstāv ārpus auna un jābūt tādos apstāk os. Arī Kristus pievēršas pazemīgajiem un vienkāršajiem mazajiem audīm. bet sniedziet roku zemajiem. atklādams vi u netikumus un to dē nosaukdams šos cilvēkus par odžu dzimumu. muitniekiem un rakstu mācītājiem. rafinētas un elegantas dzīves un izsmalcinātas barības. augstprātīgajiem. par ko tas saka: „Mana ticība ir mainījusi visus manus uzskatus par to. juzdams. bet citus uzskatīdams par nenozīmīgiem.titulu un poste u priekšā pēc tiem dzenoties!" (Ce i un gājēji) Zviedru ārsts Aksels Munte ir bijis gudrs vīrs. sāk staigāt pazemības un vienkāršības pilno gudrības ce u. Lai darītu labu. kas ir labs un augsts. ka līdzšinējā dzīvē ir maldījies. bagātības.teikdams: "Cik necienīgi ir locīties un zemoties orde u . kam sveša ir augstprātība. ka par tiem pašiem nopelniem pieš ir kā orde us. To 66 . ka līdz šim vi š bija tiecies pēc goda. rom. Romiešu satīri is Juvenāls pamatoti norāda. Tagad turpretī vi š saskata vienkāršās zemnieku dzīves un atteikšanās augstvērtīgumu.vi u veidoto mu u sabiedrību. Kristus mācības iespaidā Tolstojā mainās uzskati. tā arī karātavas. Vi š saprot. ka es varu pārtraukt auna darīšanu. Pazemīgais. 12:16): „Neesiet iedomīgi. kurš bija uzaudzis aristokrātu aprindās. ka tās ir mu u netikumi. slavas. tituliem. Nekādā cie ā vi š neturēja tam pieš irtos orde us. kuru dzīvi vairāk nosaka gudrība un novēršas no tā laika augstākajām aprindām – farizejiem. Šādu draudzīgumu izrādīt mudina apustulis Pāvils (vēst. Vi š saka: "Visa mana dzīve nav nekas cits kā tikai aunums. auns un zems dzīvē. Tolstojs. vēlāk raisās no tām va ā un va sirdīgi atklāj ar šīm aprindām saistītos aunumus. ka vi u augstprātīgā izturēšanās ir radusies gudrības trūkuma dē . Vi š atteicās ievērot augstāko aprindu noteiktās ceremonijas un uzvešanās normas." Pret lepnajiem. ka šī atdalīšanās ir pamatā dusmām un naidam pret cilvēkiem. amatpersonām un varenajiem turpretī pazemīgais neizrāda nekādu īpašu cie u." Tolstojs atzīstas." Tolstojs redz. ir draudzīgs pret vienkāršajiem cilvēkiem un dzīves nastu nesējiem.

tos vienmēr soda. melot un krāpt tad. kādu izturēšanos dēvē par cie as un bijības izrādīšanu. norādot. kas nepatīk vecākiem. lepno un iedomīgo iegūto un mākslīgi uzturēto priekšrocību izbeigšanu. Maziem bērniem izlikšanās ir sveša. kas izvairās no fiziska darba. Gan ar labu. Pieaugušie piespiež bērnus lieku ot. Meli un patiesība Gudra cilvēka pazemība ir saistīta ar atklātību un sirsnību. Vecākiem un audzinātājiem šī atklātība nepatīk. ka katram ir savas labās un savas aunās puses. It seviš i jāmāca neievērot augstprātīgo prasības pēc vi u godināšanas un atzīšanas. To vislabāk būs iespējams panākt. ka bērni rīkojas. kā mācīts. Pastāvošajās skolās audzēk us māca lieku ot."(All men are Brothers) Izlikšanās. kā to ir darījis Gandijs. inspektoriem un valdības ierēd iem. gan ar aunu beidzot ir panākts. patiesi un katrreiz parāda sevi tādu. bet vi u priekšā vienmēr jāzemojas un jāizliekas. kuriem trūkst nepieciešamās sevis mīlestības. kad bērni nevēlas paklausīt. turpretī melošanu. Tā jaunieši pierod krāpšanu un melošanu uzskatīt par dabīgu un nepieciešamu.iegaumēt jāradina audzēk i gudrības skolās. Tāpēc skolas beigušie bieži vien ir nožēlojami vergi. jo tā vi iem pašiem ir sveša. izlikšanos un piemērošanos slavē un atzīst par vēlamām īpašībām. Kas par to. tas ir aizliegts arī man. pret kurām nevar izturēties kā pret līdzīgām. norādot atcerēties. Par atklātu domu izteikšanu. Liekulības 67 . turpretī mu iem raksturīgā augstprātība vienmēr iet kopā ar liekulību un izlikšanos. bet pietrūkst drosmes sekot savas sirdsapzi as prasībām. Visiem spēkiem jācenšas sekmēt augstprātīgo. teikdams: "Es nīstu privilē ijas un monopolus. glaimot un izpatikt skolotājiem. Audzēk us radina šīs personas uzskatīt par pārākām personām. liekulīgi glaimotāj i. tāpat nepatīkama ir katra veida lieku ošana. lai aizstāvētu tiesiskās vienlīdzības prasību. pielīdēji un laipotāji. Vi i ir atklāti. ka tā dara visi pieklājīgi cilvēki. augstdzimušo. kurās jāmāca neš irot cilvēkus augstākos un zemākos. Jauniešiem jāatgādina nevērtēt augstāk tos.ko nevar iegūt masas. liekulība. Tāpēc tie cītīgi apmāca bērnus runāt zināmas frāzes. kādi tie ir. Līdz ar to tiem sveša ir pazemība un gudrība. Ja ir kaut kas . skolas vadībai. ja no mazotnes cilvēkus radināsim nostāties pret visām privilē ijām tāpat. ka bērniem ir kauns tā runāt un vi u sirdsapzi a pretojas. audzinātājiem un amatpersonām.

kas sirdī esošo aunumu apsedz ar mākslīgu smaidu. tas tēlo labāku cilvēku. ka tā jāslēpj.ieaudzināšana un patiesas. kālab tāda patīk tikai tiem. sirsnības un laipnības. Savādi. tie ir auni cilvēki – mu i. kas paši ir glaimotāji un liš i. Uzsvērta laipnība mēdz būt tikai ieaudzinātas formas. kas mīl maskēties. jo pareizais. bet. Aiz laipniem vārdiem un smaidiem var slēpties aunums. Viena no parastajām maskām ir viltots. Tie prot smaidīt tad. Kam trūkst atklātības. Raudive romānā „Dieva zīmogs”. ka "nepareizi uzskati vai pieklājība vai arī baidīšanās ievainot jūtīgumu bieži attur cilvēkus no tā teikšanas. tā neizteic patiesās jūtas. ka šī liekulība k uvusi par ikdienas labo toni. cik vien iespējams. tiesiskās vienlīdzības ievērošanas ce š tiem nav pazīstams. bet vi u draudzībā trūkst atklātības. tie spēj melot un krāpt. Tāpēc vi i cenšas izlikties. piemēroties rādot priecīgu vai bēdīgu seju. Šo masku lieto tie. Dzīvē šie liš i mēdz tēlot pēc vajadzības augstus kungus pret padotajiem vai arī glaimot un zemoties pret augstāk stāvošajiem. tie izliekas draudzīgi. gandrīz par nepieklājību tiek uztverts. Gandijs domā. un tāpēc tā skolu beidzot var būt mazāk izglītota nekā sākot. Kas glaimo un izrāda neīstu laipnību un pedantiski ievēro pieklājības normas. ka nedrīkst savu auno dabu atklāti izrādīt. kas dzīvē parādās bez liekulības viep a. Tie ir neīsti savās attiecībās ar pārējiem. kas prot klanīties itin zemu citu priekšā. Vi u izteiktās domas nemēdz būt patiesas. "Ikdienas dzīve sastāv no lielākām vai mazākām liekulībām. bez dzi āka satura. 68 . ime u un skolu audzināšana tagad rada cilvēkus. kā nu tas katru reizi ir izdevīgāk. nelabvēlība un naids. kas nav patiesi un atklāti. Šāda ārēja laipnība rodas. nekā ir īstenībā. Vi i mēdz tēlot pieklājīgus un labi audzinātus cilvēkus. kad nav iemesla priecāties un glaimot. kas īstu laipnību nepazīst. ko vi i domā un beidzot padara vi us par lieku iem. neīsts smaids. vi i vilto katru savu skatu un runā to .ko nedomā. Tā tie no vienas galējības – sevis mīlestības – viegli spēj pāriet otrajā – sevis pazemošanā. Vai tā nav zināma veida mežonība? "jautā K. atklātas izturēšanās zaudēšana skolu jaunatni novirza no gudrības ce a. Vi i labi apzinās. kad patiesībā vēlas lietot asus vārdus. klausot prāta apsvērumiem."(All men are Brothers) Ārēji izrādīta laipnība parasti ir tikai glaimi un liš ība. tad. kas paši ir neīsti savā uzvedībā un kas tāpēc labprāt pie em arī citu viltotus labvēlības apliecinājumus.

Tie. tur atklājas rupjš un nepieklājīgs cilvēks. tie izturas asi. jo tajos ir nepieciešamas aktieru dāvanas. kas vienaldzīgi dara savu darbu. Šādām amatpersonām ir jātēlo un jārada iespaids. Pret padotajiem šie pārāku cilvēku tēlotāji ir augstākā mērā nelaipni. ir jāpār ērbjas īpašos izgreznotos kostīmos un jārunā iepriekš noteikti vārdi. ar naudas palīdzību padara par saviem vergiem tos. tomēr tēlo pārākus audis un.Labās īpašības tas parāda. kura aunums izpaužas jo krasāk tāpēc. Tolstojs par šo aukstasinīgo un nežēlīgo amatpersonu izturēšanos ir teicis: "Tiesnesis." saka pedagogs L. kad sadrūp tā konvencionālā čaumala. ne arī pārējo jūtas un gribu. kurus tauta nevēlas un kuri garīgā zi ā var būt zemāk stāvoši par ikvienu no vi u pavalstniekiem. katru satikšanos un sarunu ar vienkāršiem audīm tie uzskata par nepiemērotu savam stāvoklim. piemēram. kura uzturēšanai cilvēkiem jāmaina sava īstā daba. nežēlīgie valdnieki. Tāpēc augstos poste os vislabāk jūtas aunuma pilni un nejūtīgi audis. cik nedabīgs ir šāds pārākums. naidīgi vai augstprātīgi. Visbiežāk šī izlikšanās ir vērojama attiecībās ar priekšniekiem. ka vi u būtības kodols visskaidrāk tiek saskatāms. kuriem liš is ir padots. Bagātie. Šie aktieri vairs nav brīvi cilvēki. skaidri rāda. lai sasniegtu zināmu nolūku. kas par vi iem garīgi stāv daudz augstāk. tie ir saistīti ar savu lomu un ir k uvuši par automātiem. ka šie aktieri ir mu i. lietojot varas līdzek us. kas cilvēku ir turējusi it kā rāmjos. "Attiecībā uz cilvēkiem jāsaka. ka tas izlikšanās brīžos ir bijis aizturēts. "smalki" audzināto visu pieklājības noteikumu ievērotāju vairs nemaz nevar pazīt. Tāpēc pret tuviniekiem un visiem tiem. kuras pamatā ir augstprātība. ka tās nav parastie cilvēki. Lai tēlošana labāk sekmētos. prokurors vai valdnieks zina. Bērzi š. līdzīgi aktieriem tēlo vi iem uzticētās lomas. Šāda mākslīga sevis pacelšana pāri citiem un nedabīga atdalīšanās no pārējiem. Pret mazajiem audīm tie ir vienaldzīgi. pret kuriem šie liš i jūtas droši vai pārāki. Tādos brīžos labi ērbto. kas lepojas ar tiesisko vai materiālo pārākumu. liek visiem sevi godināt un atzīt par spējīgiem. Tā. kuriem parasti trūkst garīguma. ka ar vi a spriedumiem vai 69 . Tas tikai liecina. nevērojot nedz savas sirdsapzi as prasības. vēsi un nepieejami kungi. Ar piemērošanās un izlikšanās spējām apbalvotie cenšas iek ūt "augstos "amatos. kuriem gudra vīra pazemība ir pilnīgi sveša. Kur šāda tēlošana nav vajadzīga.

tam šāda nekrietna un zema rīcība ir jāturpina visu laiku. visaristokrātiskāko un visbīstamāko veidu. "Rakstnieks R Tabori par diplomātu mu ošanos ir teicis: "Kad birokrātija sasniedz savu augstāko. kas prot veikli locīties uz visām pusēm un runāt nepatiesību. aristokrātu tēlošana. nepastāvīgākam un atkarīgākam. to dēvē par diplomātisko protokolu. kas dažos gadījumos ir gadu simte iem veci un ir pat bezjēdzīgāki tagad. bieži vien pārspīlētās laipnības un pieklājības slēpjas auni."(The Natural Science of Stupidity) Vēlēšanās runāt izmeklētiem vārdiem. zemi. Vi am jāzemojas arvien vairāk un jāk ūst arvien g ēvākam. vi u saista likumi un noteikumi. nosodāmie darījumi. Vienalga. Jo augstākā postenī kāds ir. ka vi š un tam līdzīgie un vi u sievas. ko kauns un bailes pasaulei rādīt. Vi u liekulība. izlikšanās. lai iegūto paturētu. H. Bet savā liekulībā vi š ir k uvis tik cietsirdīgs. nekā bija sākumā. nav nekas cits kā šo cilvēku mu ības pierādījums.lēmumiem simtiem un tūkstošiem nabaga cilvēku ir atš irti no savām imenēm un nīkst vientu ā ieslodzījumā vai noziedznieku nometinājuma vietās. vai arī vi š ir "cildināts un privili ēts spiegs". lai tas melotu". Šo amatu veicējiem ir jābūt paradumu. kā kāds francūzis ir izteicies. Ārlietu biroja un ministriju procedūru. kā apgalvoja kāds amerikānis. nekrietni cilvēki un vi u netīrie. "kuram maksā. Ja kāds savu vietu ir ieguvis ar pielīšanu un glaimiem. izturēties pēc iespējas "smalkāk". kas par vi u ir noteicēji. katram solim. kāpēc tiem piemēroti ir cilvēki. vi š var būt oti labs un jūtīgs cilvēks". kas strādā vienās bailēs no savas vietas zaudēšanas! Visvairāk izlikšanās. Cik zemu gan jāliec mugura tam. ērbties pēc jaunākās modes. to vietā aujot pilnu va u meliem un liekulībai. Aiz ārējās. ka par spīti tam visam. un vi u mājinieki ir pilnīgi pārliecināti. izdarot dažāda veida 70 . glaimošanas un melošanas prasa politi u un diplomātu amati. Aiz bailēm no labvēlības zaudēšanas savu priekšnieku acīs tam jānoklusē patiesība un savas īstās domas. jo vairāk tam jāprot zemoties un izpatikt tiem. Kreicera grāmatā „Ce i un gājēji” atrodam šādus patiesus vārdus "Kas ir aiz slepenās diplomātijas? Blēdības. vai diplomāts ir cilvēks. ceremoniju un dažādu āriš ību vergiem. kas izaug no augstprātības un lepnības. starptautisko eti eti. jābūt saska otam ar zināmiem priekšrakstiem. ko tie sper. negodīgi darījumi.

bez neviena ska a. kuriem trūkst gudrības. Tādi ir daudzi inteli entie prāta cilvēki. rupja vārda. Vi u iespaidā arī pārējie cenšas tēlot. glaimotāji un "augstāko aprindu "tēlotāji. nekā īstenībā ir. ja kāds mē ina atklāt vi u divkosību un izlikšanos. "Vecās kultūras zemēs cilvēku lielākā da a dzīvo. visa šī izlikšanās un mākslotība ir raksturīga aristokrātiem un "augstāko aprindu" locek iem. izlikties. tie var otram nodarīt vislielāko aunumu. Tas ir apbrīnojami smalki – bet man liekas. Tabori jautā: "Cik daudz imenes un indivīdi nav izpostīti tās 71 . kur tiem ir izdevība izlietot savas aktieru dāvanas. tie ārējo pieklājības formu ievērošanu uzskata par obligātu. Līdzīgi vi š vērtē orde u un titulu pie emšanu un lietošanu.klanīšanos un smaidīšanos. kur vi i ierodas greznos tērpos."(Ethics) "Augstāko aprindu" cilvēki ir cītīgi dažādu ceremoniju ievērotāji. maskēdami savu aunumu un mu ību. Vi i tēlo augstākus cilvēkus. Tie rīko dažādas svinības un svinīgas sanāksmes dekorētās telpās. Būdami nežēlīgi un nejūtīgi. tādus vi i vēlas redzēt savā apkārtnē. Mauri a grāmatā „Spīts”." (Daugavā iet ledus) Augstprātīgie lieku i visvairāk necieš.stingri ievērodami zināmu izturēšanos un pašu radītos sadzīves un uzvešanās noteikumus. bet kas būtu jārunā vi u iedomātajai personai. Rakstniece Silvija Ābele par tiem saka: "Kāda šī inteli ence gan brīnumaina īpašība! Var darīt visu. vai arī varētu teikt: tie nekad nenomet gadu simte u likumu. var otru tikpat kā nogalināt. Rakstnieks Tabori uzlūko ceremonijas. Vi i ir savu paradumu vergi. ka tādas nemaz nav. to nevienam neizrāda vai nu aiz kautrības un nemākulības. ievērot tradīcijas un ceremonijas. kurās mēdz ietvert visu savu dzīvi. ko no vi iem prasa zināma sabiedrības da a. Visa ener ija aiziet. tie runā nevis to." saka Z. slēpdamies aiz pieklājības maskas. pastāvīgi valkādami kādu masku. Tā ir manekenu dzīve.. ko domā. kas ir ar mieru atteikties no īstā "es" un pak auties visam. valdnieku dievināšanu. par iekšējo nerunā.. Šie audis cenšas dzīvot savādāk kā pārējie . Tāpēc vi u ve amākā sabiedrība ir liš i. bet viss notiek klusu. ierašu un tradīciju veidotās bru as. bet nīst cēlus cilvēkus. mešanos to priekša ce os un verdzisku zemošanos par cilvēku mu ības izpausmi. vai arī tādē . arī nedabiski. kārtojot ārējo dzīvi. Kādi tie ir paši. pieklājīgi. lepošanos ar senčiem un izcelsmi. Tie izliekas citādi. Filozofs Spinoza ir teicis: "Augstprātīgais mīl redzēt savā tuvumā parazītus vai glaimotājus.

Dž. kas regulāri katru svētdienu iet baznīcā.mu ības dē . Tāpēc krietns un gudrs cilvēks var citiem sākumā likties š ietami nelaipns. tā arī tēlotāji. atsaucīgu sirdi un tikai pēc labākas iepazīšanas šo sirsnību un labvēlību izdodas atklāt. kas dzied garīgas dziesmas un skaita lūgšanas un savas ticības apliecinājumus. Vi i ir spiesti tēlot ticīgus cilvēkus greznos kostīmos ie ērbtu aktieru – mācītāju vadībā un parādīt savu ticīgumu. jo vi š tāds ir. Kronins jautā: "Ko jūs saucat par kristieti? Vai to. Labam cilvēkam nav jāizliekas laipnam un sirsnīgam. ne emot vērā. orde i un ceremonijas?" (The Natural Science of Stupidity) Ceremoniju mī otāji ir pārvērtuši par teātri arī Kristus mācības sludināšanu. bet . kaut 72 .kas par spīti tam. īstas laipnības pamatā ir patiesas jūtas. ne arī pirmie kristieši tādas nepazina. Un tomēr ceremoniju apmeklēšana un ievērošana nevienu nevar padarīt par kristīgu cilvēku." (Variācijas par moderno cilvēku) Liekulība un izlikšanās ir sveša katram pazemīgam un gudram cilvēkam. kādas normas un noteikumi jāievēro. audis piedalās šajās izdarībās un maksā par tām paraduma dē . un tomēr tas sevī glabā siltu. Tam nav ar prātu jāapsver. tā nāk no labās sirds. vienaldzīgu. Šīs ceremonijas ir pie emts uzskatīt par obligātām. Baznīcu apmeklētāji piedalās tur notiekošajās izrādēs. izdarot noteiktas kustības un atkārtojot zināmus izteicienus. sirsnīgi. kurai pamatā ir tituli. Teatrālas ceremonijas ir izgudrotas katram gadījumam dzīvē. lai pēdējie nevarētu tos saukt par neticīgiem. savā dzīvē bieži ir pilnīgi nekristīgi. kas vienu dienu no septi ām iet baznīcā un pārējās sešas zaimo. to daudzreiz uzskata par vēsu. pat rupjš un nepieklājīgs. Vairums šīs ceremonijas ievēro citu dē . jo vi ā mājo laba un krietna sirds. ka ne Kristus. Vi a laipnība ir dabīga. kuras kuplina ar mūziku un dziesmām. kā izturēties. A. melo un krāpj savus līdzcilvēkus?" Baznīcas apmeklētāju liekulību un divkosību konstatē arī R Jurevičs: "Tiešām. kur sanākušie paši ir kā skatītāji. jo vi š klausa tikai savai sirdsbalsij. Ārēja laipnība tam liekas nepiedienīga un nevajadzīga. kaut arī to iespējams konstatēt tikai pēc ilgāka laika. Tikai labi audis mēdz būt atklāti. nedomājot par to vajadzību un nozīmi. tāpat kā ar tām saistīto augsto samaksu to vadītājiem. bieži arī pie svētā vakarēdiena. mēs bieži redzam cilvēkus. kad varam vērtēt visu vi a izturēšanos.

Vi š ir priecīgs. Kas stāv patiesības pusē.arī reizēm paskarbi. kas ir labs. bieži vien nav nekas 73 . liecina. ja var atklāti paust savus uzskatus un dalīties tajos ar citiem. tam nav nekas jāslēpj un jānoklusē. godīgi. (Gedanken) Tas. palīdz. tam nekad nav jāsaka tas. Kas izrāda tikai ārēju laipnību. kā sagatavot viltojumu. patiess. Gudram vīram pretīga ir ne tikai izlikšanās. Šinī uzskatu apmai ā tas jūtas brīvi. Laipna cilvēka darbi ir tie. negodīgu un aunu cilvēku melošanas paveids. Paskals. lieku ošana un glaimošana ir tikai mu u. par jokiem tas izrāda vienīgi nepatiku. ka šādam cilvēkam trūkst humora izjūtas. ko vi š nedomā.t. aizstāv. naids un nejūtīgums. jo tikai nepatiesības paudējam ir jālauza galva par to. kur sagaida kādu labumu. "Nepārtraukti cilvēki viens otru maldina un glaimo. jo tas par visu vairāk mīl patiesību un nekad nekautrētos to teikt. to vislabāk var pazīt pēc tā. tā kā vi š runā mums neesot klāt. kas kādā vērojama. ko teikt un kā teikt. Nespēja izjust humoru un par to priecāties. bet kurā mājo aunums. glaimos un smaidos. kādas sekas tam var būt u. ko mums prasa sabiedrība. mu is turpretī sava aunuma dē nespēj smieties par jokiem. Vi š ir vienmēr saīdzis un ass. ka cilvēks ir auns vai mu is.t. padomu došanas un palīdzības veidā. bet vēl jo vairāk ar to saistītā melošana. bet ir jādara viss. neglaimo. Ja liekulīgi laipnais savu smaidu parāda tikai tur." saka B. Vi š no visas sirds vēl labu citiem un cenšas darīt to. Vi š nesola. tad īsti laipns un sirsnīgs cilvēks izdala savu labvēlību bez noteikumiem visiem. nelieku o. jo tā ir vi u īstā daba un tāpēc vi i nekautrējas to arī citiem rādīt. ir vislabākais pierādījums. ko tam pavēl sirdsapzi a. Gudrs cilvēks atrod komisko pusi visā dzīvē. Patiesība nekad nav populāra. ka vi š ir laipns. Laipns un sirsnīgs cilvēks kautrējas darīt to. humors nav piemērots vi a dabai. bet vienmēr patiesi. kas apliecinātu . negaidīdams par to neko pretī. Izlikšanās. īsta laipnība neizpaužas skaistos vārdos. Nav svarīgi teikt laipnus vārdus. jo sirsnīgi smieties spēj tikai tas. atklāts un gudrs. bet dara. Vi a laipnība mēdz izpausties labvēlības. Neviens nerunā mūsu klātbūtnē. Humora izjūta. kas vien iespējams. cenšas saprast un atbalstīt. nesmaida. tam nav jādomā. it seviš i attiecībā uz mūsu runas veidu un uzskatiem. draudzība un sirsnība. kas parāda vi a laipnību. no tās teikšanas un uzklausīšanas daudzi izvairās visiem līdzek iem. ka tā sirdī mājo mīlestība.

krievu rakstnieks B. kā to diktē prāts. izlikties un neteikt kailo patiesību. iestāties par to. jo tā sekmē melu izplatīšanos un kavē patiesības atklāšanu. Nav iespējams bez kādām sekām veselībai no dienas dienā izpaust sevi gluži pretēji tam. neteikt to. "Tikai tie rakstnieki ir laimīgi. kā vi š domā un jūt. savai tautai. glaimot. Posts tam rakstniekam." saka K. kā prasība melot. bet valda meli." (Nolādētās dvēseles) Un 74 . Vi i ir ar mieru atteikties no savas pārliecības un pie aut pat noziegumus. no kā tie baidās un kā priekšā tie zemojas. jo parasti "skaisti vārdi nav patiesi. kas vislabāk prot piemēroties un iztapt cilvēku vairumam. glaimu teicēji ir tie. ja tikai viss tas var palīdzēt uzturēt vi u popularitāti." norāda T. Patiesības paudēji tāpēc nekad nav cienīti. kas raksta.Grinbergs (Žēlastības laiks). "kas glaimo savai videi. Tā ir prasība neizrādīt savas patiesās jūtas. oti bīstami patiesam būt. kas tev nes nelaimi." kā to ir aizrādījis Laotse. Melošanu līdz ar liekulību un izlikšanos prasa sabiedrības vadītāji un varas lietotāji. Ir bīstami. Prasības pēc objektivitātes ir patiesībā prasības melot. Par liekulību. lieku ot. priecāties par to. jo patiesību dzirdēt nemaz nevēlas.vairāk. kas šai sabiedrībai nav patīkama. Pasternaks ir teicis: "No visa milzīgā mūsu vairuma prasa pastāvīgu. kam vislielākās izredzes k ūt populāriem. Ja pasaulē valda mu ība. ka arī mu u spēcīgākā ieroča — melu lietošanu redzam visur. patiesi vārdi nav skaisti. Prāta noteikto rīcību vai runu uzskata par ve amāku. jūtas cenšas apklusināt. kas ir šī vairuma raksturīgākie pārstāvji. "Šinī pasaulē nevalda patiesība. ko jūti. Popularitāti ieguvušie ir tie. ko prasa valdošā vara. tad ir dabīgi. kaut arī tie būtu pilni nepatiesības un liekulības. ko mēs jūtam un ko liek teikt mūsu sirdsapzi a. pielāgoties. bet rīkoties tā. par sistēmu k uvušu liekulību. tās k ūdas aizsedz ar sudrabainu poēzijas plīvuru un tās darbus vainago ar nemirstības lauriem. Nožēlojama popularitātes meklēšana ir gara darbinieku vidū." (Doktors Živago) Skaisti vārdi un glaimi ir patīkami katrai valdībai un vadībai. Popularitātes rādītājs – vairākums un tā prasību ārējā izpausme – sabiedriskā doma ir vi u dievs. Vi u vienīgas rūpes ir popularitātes iegūšana un paturēšana par katru cenu. turpretī vislielākos melus un glaimus tie ir gatavi katrā laikā uzklausīt. Raudive. kas iedrošinās patiess būt. ko tu nemīli. kas to cildina tās ēšanā un gulēšanā. kā tas iepriekš aizrādīts.

" (Walden) Gudrs vīrs nevēlas slēpt savu pārliecību un patiesos uzskatus. Seneka norāda.. tas nevēlas tikt "augstos" amatos. kaut arī citiem tie nepatiktu.." Patiesību meklē tikai vieninieki un sarauj saites ar visiem. Pasternaks (Doktors Živago). ir labākais pierādījums. Par patiesības paudēju vajāšanu Tolstojs domā: "Ja tā ir patiesība. Tāpēc vi š vislabāk saprotas ar tiem. tad nepopularitāte ir liecība par cilvēka garīgu pārākumu. neiespējamu cilvēku un ne labprāt ar vi u satiksies. netaktisku.tomēr— ja patiesības ce a gājējs ir nepopulārs. ka tai uzbrūk. ka audis ir uz mani dusmīgi un rāj mani par patiesības teikšanu. kuru dē citi ir gatavi sevi pārdot un upurēt savu pārliecību. no patstāvības un brīvības uzskatu paušanā. ka "patiesība ir jāsaka. "Es neraizējos par to. Vi š vienmēr jutīsies apmierināts. ka labāk ir teikt rūgto patiesību."(Jā a 18:37) "Bet jūs mani meklējat nokaut."(All Men are Brothers) To pašu uzsver T. postu. kuri to pietiekami nemīl. ka vi a galvenais uzdevums ir bijis patiesības paušana. "Tāpēc es esmu dzimis un pasaulē nācis. nicinājumu un pazemojumu." saka Tolstojs. Bet pasaules spriedums mūs nedrīkst biedēt. kas grib būt patiess un atklāts. nelieku os. ko tai var darīt melu uzbrukumi? Fakts."(Daugavā iet ledus) Gandijs atzīst. pie emdams "augsto" posteni." (Žēlastības laiks) Patiesības mī otājs ir labāk ar mieru ciest badu. lai apliecinātu patiesību. ka tā ir patiesība. Tāds cilvēks neglaimos. ka 75 . Ja tevi vajā. kas jums patiesību ir runājis. kam nepatīk izlikšanās. ko tas zaudētu. Toro ir teicis: "Es vēlos patiesību vairāk nekā mīlestību. vai tā patīk vai nepatīk. mani." Arī Kristus apliecina. Ko teiks par vi u pasaule? Vismaz vi u turēs par nepieklājīgu. ja varēs saglabāt neatkarību. nekā lieku ot. nedz pieklājības frāzēm. bet tieši tāpēc vi u ir vajājuši un situši krustā. melu pravieši tā ir vienmēr vajājuši un vienmēr vajās patiesības praviešus. vienalga. vajāšanas. priecājies un esi jautrs. naudu un slavu. kam patiesība ir tik pat tuva. Vi š sauks katru lietu īstajā vārdā un runās ar vien patiesību. Gudrais patiesību vērtē augstāk par visu citu. kā klāsies cilvēkam. neapslēps savas īstās domas un spriedumu nedz aiz spārnotiem vārdiem. jo "liekulība ir nežēlīgāka nekā patiesība. kas nemaz nemelos. vienalga cik asa vai nepopulāra tā var likties tanī momentā. nekā atteikties no savas pārliecības." (Jā a 8:40) Kam sveša ir augstprātība. Silvija Ābele domā. Grinbergs: "Iedomājieties. Patiesības paušana ir gudra vīra dzīves saturs." norāda B.

It seviš i tam ir kauns tēlot ticīgo baznīcu ceremonijās. (Mat. Vi š vēršas pret farizejiem un rakstu mācītājiem. "Es gribētu drīzāk apvainot. Kristus ne tikai neaicina apmeklēt kopīgas Dieva lūgšanas un nemē ina tādas organizēt. mesties visiem reizē ce os un skaitīt pēc pavēles zināmus vārdus. jūs. 26:36. atstādams mācek us vienus un aiziedams no tiem. 23:33) Kristus brīdina: „Bet vai jums. kā to dara baznīcas. jo tiem pretīga izlikšanās un tēlošana. kā to rāda vārdi: "Nosēdieties šeitan. vi i kategoriski atsakās iesaistīties šo aprindu garīgajā verdzībā. Jo jūs aprijat atrait u namus un lieku ojat ar garām lūgšanām. Vi š vienmēr lūdz Dievu. lieku]i!. prieku vai varu. bet māca. 6:6) Kristus pats Dievu nekad nav lūdzis ne mācek iem..14) „Jūs no ārienes gan izrādāties aužu 76 .. kam lūgšanas kalpo tikai vi u negodīgo nolūku maskēšanai. Atklāts un patiess cilvēks turpretī ceremoniju laikā jūtas oti neveikli. Dzi i ticīgu cilvēku aizskar un apvaino prasība kopīgi lūgt Dievu. sakot patiesību. Tāpēc pazemīgi un gudri cilvēki reti kad atrodas "augstos" amatos. dēvēdams tos par čūsku un odžu dzimumu. (Mat. es paiešu tālāk un pielūgšu Dievu. Šādas ceremonijas nav savienojamas ar patiesu ticību un dievbijību. bet gan vienatnē. Gudrs vīrs atturas no piedalīšanās dažādās teatrālās ceremonijās. vi a sirdsapzi a asi protestē pret šādu nedabīgu rīcību. "tas ir ne tikai jūdaisma rituālo noteikumu. bet arī katras āriš īgas dievlūgšanas noliegums. jo vi š ir īsti ticīgs un tāpēc tam liekulīgo baznīcu apmeklētāju vidū nav vietas. ka Dievs nav jālūdz citiem redzot. ja nākas pārvarēt grūtības." (Mat. ne arī citiem klāt esot. kas Dieva lūgšanu pārvērš par automātisku. Kam liekulība un izlikšanās ir parastas vi u dzīvē. 23:13. savā mājā. "lai audīm rādītos" (Mat. vi š rīkosies tā arī tad. tie ceremonijās nejūtas neērti. pēc komandas darāmu darbību.44) Tikai nesmalkjūtīgi lieku i var rīkoties pretēji šim Kristus izturēšanās paraugam. ja tas dotu vi am naudu. "Kristus veltī visasākos vārdus lieku iem." saka Tolstojs. rakstu mācītāji un farizeji.42. tāpēc jūs sa emsit oti smagu sodu. līdzīgu fabriku strādnieku darbam." (Mat. nekā izpatikt glaimojot. un otrādi — vi š nedarīs neko zemisku pat tad.labs cilvēks rīkosies godīgi pat tad. "Kristus mācība pati par sevi ir protestantisms. 6:5). pat savas durvis aizslēdzot." saka Seneka. bet lūgšanas laikā ir vēlēj ies būt viens. ja šī rīcība nāks vi am par aunu vai pat būs bīstama. kas prasa no to dalībniekiem izlikšanos.

uzpūtības garu par aunām. Krišna atzīst liekulību. vēl tagad daudzi uzskata par galveno vai pat vienīgo kristiešu pienākumu. Meli. nelieku ojot 77 . sirsnība. tuviniekiem." (The Analects) Jau bērnos un jaunatnē būtu oti svarīgi ieaudzināt patiesības mīlestību. kuru Kristus ir pavisam nosodījis." (The Koran) Konfūcijs māca. mākslīgo un nedabīgo vi u attiecībās. klaido iem un vergiem. Lībmans. To sekmēt ir vēlējušies reli iju dibinātāji. (Hindu Scriptures) „Ja mēs neesam laipni pret visiem cilvēkiem. Vajadzētu neatlaidīgi veidot paradumu izturēties vienādi pret visiem. kaimi iem. augstprātību un iedomības. nabadzīgiem. „Liekulīgo dievlūgšanu baznīcās.priekša kā taisni. Tie mēdz skaitīt garas lūgšanas baznīcās.. lai citi redzētu vi u ticīgumu. mantrausības un nekristīgās dzīves segšanai izlieto Kristus mācību. Tās ir— laipnība. vai pat vērojot debesu velvi. ja varētu izskaust visu teatrālo. neglaimojot. velniš īgām īpašībām. Cilvēku vidū būtu daudz vairāk laimes. Rakstnieks G. kas nopelna labāk nekā mēs. Es ticu visaugstākajai būtnei. kurus var atzīt par patiesiem katrs īsti ticīgs cilvēks: "Es pielūdzu Dievu.. augstsirdība. svešiem biedriem. godīgumu un atklātību. kāpēc īstā Kristus mācība nav pazīstama un netiek ievērota dzīvē. Pret visiem būtu jāmācās normāli un dabīgi izturēties. Flobērs par Dieva lūgšanu ir teicis vārdus. nemē inot izturēšanos pret kādu mainīt atkarībā no šīs personas amata un sabiedriskā stāvok a. vienkāršība. lai ikvienā mājotu laipnu darbu. radītājam. uz lauka. Tas ir iemesls. laipnība un sirsnība. Buda norāda rūpēties." saka J." (Mat. bet iekš īgi esat pilni liekulības un netaisnības.. izlikšanās un liekulība ir daudzu pasaulē pastāvošo aunumu cēlonis. bet man nav nekādas vajadzības iet uz baznīcu bučot sudraba b odas un no manas kabatas barot ākstu bandu. Krišna māca. mēs iznīcinām mieru sevī. laipnu vārdu un laipnu domu paradumi. patvaldniekiem un aristokrātiem. pazīstamiem un svešiem. 23:28) Šie Kristus vārdi attiecas arī uz visiem tiem liekulīgajiem mūslaiku mācītājiem. (Some Sayings of the Budha) Korānā teikts: „Esi laipns pret saviem vecākiem. ka "spējas izlietot visur praksē piecas lietas ir tikums. kā to darīja senatnē. bāre iem. kā arī klausīties lūgšanās un tēlot kristīgus cilvēkus. nopietnība un draudzīgums. Jo Dievu var godināt arī mežā. kas savas negodīgās rīcības. ka lieku i un lepnie ir velniš īgi cilvēki. ja valdītu atklātība.

tad tas izzudīs. kādu paradumu augstu ir vērtējis Gandijs: „Man tā ir zīme. Vecāki. lai vismaz vi u bērni to spētu. kuriem pašiem nav izdevies skolas beigt un iek ūt godājamo skaitā. bez jūtām. jāpiemērojas un jāglaimo. Tie atzīst un atbalsta citos šīs mu īgās tieksmes. kas spēlē kungu lomas dzīves teātrī." (Walden) Ir jāpierod ar katru runāt vienkārši un bez bailēm. kas paši nekādu godu nav iemantojuši. kuru vislabāk varam pazīt pēc vi a tieksmēm iegūt savam vārdam dažādus titulus un sev "augstus" amatus. bet tomēr visu mūžu ir pēc tā tiekušies. ko patiesi jūt. vēlas. kas tev sakāms. Par visām lietām ar šiem garīgi ierobežotiem audīm ir jārunā parastā valodā un nevis tā. bet kuru dzīvē valda milzums netikumu.i. ja es varu rakstīt un runāt ar katru vienkārši un bezbailīgi par izmeklētiem jautājumiem visspēcīgākās opozīcijas priekšā. un izturēties tā. bru otam ar nekautrību. „Augsti godātie un oti cienītie" titulu un amatu ieguvēji mēdz būt cilvēki bez sirds. Toro par to ir teicis zīmīgus vārdus: "Saki. Lai sevi paceltu pāri citiem un atrautu no tās vietas. kas ikvienam pienākas pārējo vidū. atzinības un uzslavas. ka es esmu nācis tuvāk Dievam. kam jūtu dzīve un sirdsapzi as balss ir vāji attīstītas. Vi u mākslīgi radītais un uzturētais pārākums nav jāievēro. t. Pastāvošās 78 . Godkārīgajā vispilnīgāk ir vērojama sevis mīlestība." (All Men are Brothers ) Augstāko mēr i sevis audzināšanā katrs ir sasniedzis tad. ir jābūt pietiekoši negudram. apbalvojumus un orde us. kuriem gudrības ce š ir svešs un nepie emams. Godkārīgos vi u centienos atbalsta arī tie. kas tev ir jāsaka.un netēlojot padotos to mu u priekšā. kā vi i to gribētu. Godu un slavu tagad parasti cenšas gūt ar skolu beigšanas un zināšanu uzkrāšanas palīdzību. skubinot censties pēc goda balvām .. ja tas var runāt citu vidū to. Godkārīgais tāpēc ir jāatzīst par negudru. kā to vēlas. kad nav jāizliekas un jāslēpj savas īstās jūtas. Nekad nedrīkstētu izvairīties no patiesības teikšanas. savu tuvāku mīlestību tas nepazīst. Godkārība Godkārība ir cieši saistīta ar augstprātību un lepnību un tāpat kā pēdējās liecina par pazemības un līdz ar to arī par gudrības trūkumu. bet jo seviš i samaitā bērnus un jaunatni. nejūtīgumu un aunumu. Godkārīgais parasti ir auksta prāta cilvēks. nevis.

greznas telpas. kas aiz tā slēpjas. lepošanos un augstprātību. atš irīgas aužu grupas. Pret sabiedrības amatpersonām tie izturas savādāk nekā pret pārējiem – vienkāršajiem mirstīgajiem. gar ce a malām stāv goda sardzes. mūslaiku audis studē citu atzinības dē . tie redz tikai ārējo goda un slavas spožumu. Amatpersonas sagaida ar īpašām ceremonijām. sēdēšana goda krēslos. kas paši šo godkārības uzlikto nastu nav izjutuši. ka tā ir jāatzīst par aunuma vairotāju pasaulē. kā tas ir vērojams tagad. un nevis tukšas lepnības un godkārības veicinātājām. skaisti vārdi. Goda pilni amati prasa skriešanu. kaut arī vairums no tiem.) Skolām vajadzētu būt gudrības attīstītājām. lai citi tos godina. ka atpaka ce a vairs nav. philos. palikuši bez šī ārējā spožuma. būtu pelēki un nenozīmīgi. prasa daudzus gadus un milzīgu ener ijas patēri u. tomēr vi u dzīve ir tā ievirzīta. Un tomēr audis. Šie audis ir cītīgi skatītāji un jūsmotāji dažādās goda parādīšanu ceremonijās un svinīgās sanāksmēs. To visu šīs godātās personas uzskata par nepieciešamu un apvainojas. jūtas neapmierināti. ka "agrākos laikos cilvēki studēja sevis uzlabošanas dē . ievēro un tiem aplaudē. Tiem sveša ir patiesība par godkārības aunumu un mu īgumu. kuru locek us uzskata par īpaši godināmiem." (The Analects) Goda. Iegūtais gods un slava parasti at em brīvību un dabīgas dzīves iespējas. Ārējā godināšana. apmeklējot skolas. Tā mākslīgā kārtā cilvēki rada un veido atseviš as. Tiem patīk spožums. ja šāda cie a netiek parādīta. Tie ir ar mieru arī paši godināt citus.zināšanu skolas varam uzlūkot par godkārīgu aužu audzinātājām un mu iem piemērotā godkārības ce a rādītājām. bet iegūts nav nekas. Jau Konfūcijs ir konstatējis šo skolu apmeklēšanas un studiju negatīvo pusi un norādījis. kā to esmu uzsvēris savā skolu reformu projektā Gudrības skola. slavas un panākumu gūšana. steigu un vergošanu." (Chin. Zināšanu iegūšana un izlietošana ir tik cieši saistīta ar godkārību. kaisa tām ce ā ziedus. braukšana apzeltītās karietēs ir vajadzīga visiem tiem. kas iek uvuši goda vietās. kā apstulboti skrien paka goda un slavas maldugunīm. bet nenojauš. Bet ārēja goda 79 . kas. Kāds īniešu domātājs (Chuang Chou) ir teicis šādus patiesus vārdus: „Slava un zināšanas abas tiešām ir aunā instrumenti. cilvēki vairs nav noteicēji par savu laiku un līdz ar to nespēj īsti dzīvot. kas bez tās nebūtu nekādā zi ā ievērojami. normālā dzīve ir izpostīta. Vi i prasa.

kas veikts garīguma laukā. nespēj izvairīties no sadursmēm ar vairākuma uzskatiem. Tikai. ja tas nelīdz. Neviens. izvairoties no tā. un meklējot to. Viss augstvērtīgais ir radīts klusībā. bet gan tam. Viss īsti vērtīgais. nemēdz būt populārs. nevienam 80 . lai izpatiktu cilvēku iedomām. kas domā tikai par sevi. atteikšanos uzklausīt. kas tiem patīk. apmelošanu un apsūdzības. to rītu tie paši audis varbūt nicinās." saka Z. bet ātri irstošām vi u putām." ir teicis Spinoza. Vai tad nav labāk izpelnīties nedaudzu gudru cilvēku atzinību vai arī apmierināties ar savas sirdsapzi as balss vērtējumu. jo aužu spriedumi ir svārstīgi. ka . Līdz ar to vi a ce š uz popularitāti ir slēgts.parādīšana ir vienmēr lielākā vai mazākā mērā to aužu liekulība. (Life of St. Tie daudz nepētī. iespiest vai lasīt visu šo š ietami nevēlamo.Francis) "Slavai ir tā lielā ēnas puse. mainīgi un tāpēc bieži vien nepareizi un netaisni. Ko šodien vairums slavē. nopēlumu. tie neinteresējas arī par cilvēka garīgo pasauli. to necildina daudzi. (Zieme u tēmas) Savu pretinieku un savrupce a gājēju sodīšanai kā pirmo un iedarbīgāko līdzekli vairums lieto ievērības atraušanu. kas godināšanu izdara un tāpēc tam. jo tiem šāds cilvēks vienmēr pievienoties nevar. tam tomēr var trūkt vērtīgu sasniegumu. bet skatās tikai uz vi a amata augstumu un popularitāti. lai audis to dara? Tas. kas tiešām ko vērtīgu ir veicis. kas patstāvīgi un stingri iet savas sirdsapzi as diktēto ce u. ko kāds ir īstenībā padarījis. (Ethics) Atzinību audis pieš ir nevis tam. "Pū a dievināšana viegli pārvēršas vienaldzībā vai arī pat zaimos un tādē tai nav pieš irama lielāka nozīme. kas radies tiecoties pēc uzslavas. kas vi iem nepatīk. nekā gaidīt. un tāpēc garīgi augstvērtīgus indivīdus varam atrast pie malas nobīdīto vidū. mums jāvirza mūsu dzīve tādā ce ā. jo tie nespēj šo vērtīgumu saskatīt. Asīzes Francisks norāda. kā skaisti mirdzošām. parasti nav nekas ievērojams. bet pret citiem glabā sevī tikai aunumu. tad lieto asākus līdzek us: nievājumu. kas to pie em jābūt nesmalkjūtīgam. ka tikai mu is priecājas par pasaules aužu aplausiem. lai šo liekulību nemanītu. ja mēs pēc tās tiecamies. Mauri a. Kam ir izdevies iegūt plašāku aprindu atzinību un sa emt godinājumus. kas pratis pievērst sev uzmanību un sagādāt labvēlību. Godināšanas kārotāji un 77 pie ēmēji ir mu i. kas veikto atzīst par labu.

sāpīgs traucējums droša miera sasniegšanai. V.. būdams pazemīgs. Buda māca: "Ieguvumi. kuru spējas ir niecīgas.Kad mums jāsastopas ar ieguvumiem. tikai iekšējas. ka vi u mē ina mākslīgi pacelt augstāk par citiem. jutīsies vienmēr neapmierināti un būs savu dzīves laiku izlietojuši nelietderīgi. slavas mīlestība un slavas zaudējums." V. kuras aizliegums pazemīgajā rada kauna sajūtu par to. lai citi tos cildinātu un ar skaistiem vārdiem mē inātu tos padarīt ievērojamākus. Lepošanās ar saviem darbiem un godinājumu sa emšana liekas nepieciešama patmīlīgiem un garīgi tukšiem cilvēkiem – cilvēkiem. labvēlība un glaimi ir tik briesmīgi: tie ir nepatīkams. ko vien spējam. ka cilvēks ir nolemts ciešanām. tie . tie nav sevi uzskatījuši par ievērojamiem cilvēkiem. goda mīlestība un goda zaudējums. tā arī iegūtais gods un slava sagādā tikai traucējumus un at em iespēju mierīgi dzīvot. Kurus ir pār ēmusi tukša godkārība. izvairās no godināšanas. Godināšanu un atdalīšanu no pārējiem nepie auj vi a sirdsapzi a." 81 . Dekarts ir teicis. Buda norāda. kas attiecas uz vi u. „amati notrulina" — rakstiet tās uz visām sienām. vi a prātu piemeklējusi ieguvumu mīlestība un ieguvumu zaudējums. ka Flobērs Mopasanam 1878. kuru vi š vērtējot augstāk par visu. gūstot atbalstu un apmierinājumu no apzi as. jo tas nekāro pēc goda un nevēlas būt pārāks vai arī slavens. augstprātīga lepošanās ar padarīto un vēlēšanās gūt uzslavu no citiem rāda. ka mēs darām labāko.(Jā a 8:50) Kā tiekšanās pēc goda."saka Kristus. jo tā traucējot mieru."(Some Saying of the Buddha) R. (Some Sayings of the Buddha) Gudrs vīrs. Tukša. ir bijuši pazemīgi. ka panākumi patiesībā ir mazvērtīgi un tāpēc ir nepieciešams. kas veikts. skriedami pēc goda un slavas iegūšanas un paturēšanas . Ievērojami vīri. Kārkli š turpat min arī Mopasana uzskatus: "Vienmēr esmu teicis un mani draugi to var apliecināt.. "Es nemeklēju savu godu . gadā kādā vēstulē rakstījis: «Aksiomas—«pagodinājumi apkauno". atraidīsim tos.nezinot. „tituli degradē". labvēlību un glaimiem. ka nevēlos nekādus pagodinājumus un orde us. ja vi u ir uzvarējuši. Vienīgi tas ir augstu vērtējams. kas ir kaut ko patiesi vērtīgu sasnieguši. vi i ar paveikto nekad nav lepojušies. garīgas nepieciešamības dē . ka vi š ienīstot slavu. Kārkli a romānā Neapklusināmās iekāres minēts.

Grīnbergs. Gudram cilvēkam tāpēc nav vajadzīgi vārdi. Tā izturēties mudina Apustulis Pāvils: „Turiet par lielu godu. ja kāds ir ko vērtīgu paveicis. kas nekāro pēc slavas un atzinības . "Cilvēki piesavinājušies cienību un autoritāti.. vēst.. interesējas par to. ko citi par to saka.. ka Dieva mīlestība nav jūsos. un jūs mani nepie emat.Ja kāds ko spēj un var. bet tāpat tas atsakās arī no citu godināšanas. (Žēlastības laiks) Asīzes Francisks atzīst. jo vi am ir neērti atbalstīt aužu lepošanās kāri 82 . maz slavēto un maz apbrīnoto pulkā. "Gudrs vīrs nebēdājas. atzinība vai arī nopēlums nevar nedz vairot. ka katrs tikums un katra laba lieta nāk no vi a. kas slavētu padarīto. kas nāk savā vārdā. par augstāko godu uzlūko iespēju dzīvot klusi.. nekaisa šī cilvēka ce ā pu es un nece tam goda vārtus. Es esmu nācis sava Tēva vārdā." (Jā a 5:42-44) Visos laikos daudz goda ir parādīts tiem. Jaunatnei par cilvēka ideālu un mēr i mācīja cilvēka dievināšanu Dieva vietā. Vi š priecājas par sasniegto. iepazīstas ar padarīto. sekošana vi a norādījumiem. vērtē un kritizē to. Cilvēka spējas vispār nav atkarīgas no citu atzīšanas vai neatzīšanas. cilvēka vara nosēžas Dieva tro a vietā. ka slavējams un godājams var būt vienīgi Dievs un nevis cilvēki. Gudrs. liekot vārda priekšā titulus un amata apzīmējumus. Par godājamu vi š atzīst vienīgi augstāko varu — Dievu. klusi dzīvojot darīt savu darbu. 4:11) Pazemīgais ne tikai izvairās no godinājumiem. Vi š nemēdz nevienu godināt. mierīgi un netraucēti. Vi am raksturīga vēlēšanās palikt nepazīstamam un neievērotam. Cilvēka spējas. Pazemīgie. ir arvien bijusi atstāta novārtā. un neviens vi a priekšā nevar būt slavens. bet nemeklēdami godu. dzīvošana pazemībā un atteikšanās no tiekšanās pēc goda. vi š veic nodomāto neatkarīgi no tā. neaplaudē. Kristus ir teicis: „Kā jūs varat k ūt ticīgi cits no cita godu pie emdami. Francisks norāda. kura pienākas tikai Dievam. bet neinteresējas par pašu darītāju." norāda Konfūcijs. tad padarītais runā pats par sevi un nav vajadzīgs par savām spējām informēt citus. nedz arī mazināt paveiktā vērtību. " saka T. likdami citiem sevi godināt." (1. kas attiecas uz vi u. Ja cits nāks savā paša vārdā. no radītāja . turpretī Kristus vārdu godā turēšana. (The Analects) Šī nostāja garīguma cilvēkus ierindo maz cildināto. bet solītā labā vietā ze aunums un rodas haoss. vi š bēdājas par paša spēju trūkumu.un nevis no radījumiem. ka cilvēki vi u nepazīst. tesāl. pazemīgs cilvēks nevēlas citiem pieš irt kādu ārēju spožumu. to jūs pie emsit. kas nāk vienīgi no Dieva? Bet es jūs pazīstu.

tad tas ir vi a gars. otrā vietā paliek pārdomas par cilvēka darbiem. ko var atrast visu pārējo. Nezin kāpēc daudzi iedomājas. (All Men are Brothers) 83 . Ja kas cilvēkā ir ievērojams. kuras godināšana ie em galveno vietu." ir teicis Gandijs. vi š tur atradīs to pašu. rakstījis. kur šādu cilvēku darbu piemin. vi os tikai ir vairāk attīstītas jūtas. Arī tie. Līdz šim ir parasts daudz interesēties par ievērojamu cilvēku personīgo dzīvi. tiem ir tādas pat fiziskās prasības kā visiem. to saturu. tad. protams. Ikviena personīgā dzīve un tās materiālās puses kārtošana ir mazsvarīga. kā izturējies pret citiem. «Augstākais gods. vi a darbošanās garīguma laukā un tās rezultāti. ar ko vi š krasi atš irtos no citiem. kādu amatu ie em un kāds ir vi a sabiedriskais stāvoklis. Līdz ar to uzmanības centrā ir pats autors. dzimumdzīves zi ā garīgi ievērojamam cilvēkam vajadzētu atš irties no pārējiem. vienalga. uzskati un gara rosība. Būtu jāinteresējas vienīgi par to. Seneka ir teicis: "Ir oti daudz kas. bet ir jāiztirzā vi a ierosinātās problēmas un jāizplata tālāk tā radītās garīgās vērtības. Ikviena fiziskajā personā nav nekā tāda.un augstprātību. resp. ir tās programmas realizēšana vi u dzīvē. kurus var dēvēt par gudriem. kāda ir vi a imenes dzīve. Ja kāds rak ājas ievērojamu vīru ikdienā. mēdz aicināt arī pašus autorus vai vismaz atreferēt to dzīves gājumus. Cilvēka ermenis. ko mani draugi man var parādīt. dzer. Visās sanāksmēs. Fizisko prasību zi ā cilvēki lielākā vai mazākā mērā ir līdzīgi. ko gudri vīri dara kā cilvēki. nevis kā gudri vīri. kas taču ir neiespējami. Pretējo apgalvo vienīgi tie. kā tas pavada brīvo laiku. domājis. arī garīgi mazvērtīgo dzīvē. tad nekad nebūtu jāinteresējas par cilvēka personīgo dzīvi. ko tas strādā. ko kurš ēd. nav godināms personīgi. Kas veicis ko ievērojamu gara pasaulē. kāda ir tā garīgā pasaule." Tāpēc nepareizi būtu šīs dzīvnieciskās puses dē noliegt vai mē ināt mazināt kāda garīgo sasniegumu vērtību. Personu godinot. teicis. idejām un nozīmi. nav savādāki kā citi. vai tas "kungu rases " pārstāvjiem patīk vai nē. ko cilvēks ir savā dzīves laikā jutis. ka arī dzīvniecisko prasību – ēšanas. dzeršanas. iepazīdamies ar vi u darbiem. vi a fiziskā persona. vi a dzīvnieciskā puse garīgi ievērojamiem vīriem ir tāda pati. Nekad nebūtu jājautā.. kā visiem pārējiem. Tā kā šis vienlīdzīgums tomēr pastāv. kuru es atbalstu. Pazemīgais godina citus. kas tēlo augstākus un pārākus audis.

ne rūsa tās nemaitā. vi š nestrādā. par tādu. Daudzi no tiem. trūkumu un ubagošanu. vi š uzšuj 84 . kur kodes un rūsa tās maitā. tur būs arī tava sirds. Jo kur ir tava manta." (Mat. Tāpēc personu godināšana vienmēr būtu jāaizstāj ar interesēšanos par cilvēku gara dzīvi un vi u radītām garīgām vērtībām. kuru sirdis ir pie mantas. piemēram. ir labāk. kuru galvenā interese saistās ar mantu. kas.. kur zag i nerok un nezog. Asīzes Francisks ir vēlējies iet pa Kristus rādīto ce u. kaut arī tas nav caurs. Francisks nabadzību sauc par svētu dārgumu un ar to lepojas. bet ir iedomājies. Pareiza pieticība visiem ir jāmācās no Kristus. ja mūsu sprieduma veidošanu netraucē šī cilvēka ikdiena un vi a rūpes par fizisko prasību apmierināšanu. PIETICĪBA „Nekrājiet sev mantas virs zemes. Pieticīgu dzīvi tagad mēdz uzlūkot par nevēlamu. Šos vārdus nevēlas ievērot tie. ir oti svarīgi vērot. ka aicinājums nekrāt mantu nozīmē nabadzības atzīšana un atbalstīšana. aicinādams dzīvot pieticīgi. Mūslaiku materiālistiski noska otajā sabiedrībā. jeb vi ā pārsvarā ir bijuši netikumi – augstprātība. ka Kristus prasa ikvienam k ūt par nabagu. bet iet ubagot un aicina savus sekotājus darīt to pašu. kur vērojama strauja mantkārības netikuma izplatīšanās. Ap ērbam. mantkārība un varas kāre. Tā. vai vi š ir bijis gudrs vīrs. to ir pārpratuši. vai tas ir bijis pazemīgs. domādami. saka: «Nekrājiet sev mantas virs zemes. 6:19-21). kas saistīta ar nabadzību. t. 6:19) Kas ir pieticība? Pieticība ir viens no svarīgākajiem gudra cilvēka tikumiem. Vērojot kāda gudrību un iedzi inoties tā gara pasaulē. kur zag i rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs. kur kodes un rūsa tās maitā. kur ne kodes. pieticīgs un izrādījis mīlestību." (Mat. i. kas ir vēlējušies pie emt Kristus pieticības mācību.Interesējoties par kāda cilvēka garīgo darbību. Ievērojamu cilvēku nopelni k ūst labāk saskatāmi pēc to nāves. par pieticību neviens negrib pat runāt. kad fiziskā persona vairs nekavē pievēršanos svarīgākajai pusei – garam. Cilvēku gudrību varam konstatēt. emot vērā vi a darbus un izturēšanos visā dzīves laikā.

tēlojot nabagu. vēlas un prasa. kas ir vislielākā netaisnība. kā citiem. tā arī citus.Ubagošana. kā tam vajag. bet tomēr ir pārtikuši. domādams. lai neviens neuzkrāj sev lieku mantu..ielāpus un savu mājokli tīšām padara pēc iespējas neizskatīgāku. Barības vielas vi š sabojā. Tā ir prasība. i. jo viss dabā esošais ir domāts tikai cilvēku nepieciešamo vajadzību apmierināšanai. kurai pamatā ir sevis un savu tuvāku mīlestība. Vi š vēlas. Tāpat vi a mācek i ir godīgi pelnījuši savu dieniš o maizi. bet ir pelnījis iztiku. bet arī neatteikties no organismam nepieciešamās barības. ja tikai katrs emtu vajadzīgo sev un neko vairāk. jo iztikas. Tātad pieticība ir materiālas vienlīdzības ievērošana dzīvē. kas prasa 85 . kas šo bausli ievēro. lai tie apmierinātos ar visa nepieciešamā sagādi un nek ūtu ne par bagātniekiem. 22:39) Pieticīgais. ap ērba un pajumtes minimums visiem ir puslīdz vienāds – nevienam nav vajadzīgs daudz vairāk iztikas priekšmetu. mīl vienādā mērā kā sevi. jo katrai dienai nepieciešamo tie sev sagādā un tāpēc vi iem nekā netrūkst. un neviens nevar iztikt ar ievērojami mazāku daudzumu. lai audis dzīvotu normāli. un. tad šajā pasaulē nebūtu neviena cilvēka. kas nosaka mīlēt savu tuvāku kā sevi pašu. 6:26). nav ubagojis un aicinājis mācek us lūgt dāvanas. ka daba ražo diendienā pietiekami mūsu vajadzībām. Kristus nav cildinājis nabadzību. lai cilvēku vidū valdītu materiālā vienlīdzība. ka. būdami zvejnieki vai amatnieki . aicinādams skatīties uz putniem un dzīvniekiem (Mat. ne arī krāj š ū os mantu." Ja nu kāds to neievēro un pa em vairāk. „Es uzdrošinos norādīt. vi š ir k uvis īsts kristietis. Kristus tātad māca nekrāt lieku mantu. tā arī pilnīga nabadzība un pārtikšana no citu dāvanām ir nenormālas parādības. tad citiem pietrūkst un rodas materiāla nevienlīdzība. kuram nav iz ēmuma. uztura. kā pārējie. Vi š nav staigājis skrandās un nav arī atteicies no darba. strādādams par namdari. t. Kristus mudina ikvienu sagādāt sev iztiku. Kristus aicinājums ieturēt dzīvē vidusce u izriet no vi a sludinātā tuvāku mīlestības bauš a. diedelēšana un badošanās nav savienojama ar kristīga cilvēka dzīvi. lai tās k ūtu negaršīgākas. ir tāds. ap ērba un pajumtes. ne p auj." saka Gandijs. kā to dara Asīzes Francisks. kuri ne sēj. kas mirst badā. ne arī par nabagiem. jo kā mantas uzkrāšana. Un tomēr Francisks ir maldījies. (Mat. „ka dabas pamatlikums.

Kur beidzas pieticība un sāks mantrausības netikums. kā arī ar atteikšanos no visa. nedz arī mērdēt sevi badā un dzīvot nabadzībā. kuriem sveša ir pieticība. bet. Franču filozofs Prudons (P. kuru savtīgās un necilvēcīgās rīcības dē daudzi noslīd zem pieticīgās dzīves līme a un k ūst nabagi. tad no bagātnieku viedok a tā būtu trūcīga dzīve. tiem savukārt trūkst nepieciešamās sevis mīlestības." Vairums cilvēku vēlas dzīvot pieticīgi un to arī darītu. Pieticība iet kopā ar cenšanos iegūt visnepieciešamāko un apmierināšanos ar šo ieguvumu. Cilvēku uzdevums ir uzturēt materiālo vienlīdzību pasaulē. fiziskais spēks un gara spējas katram ir jāizlieto nevis lai saraustu sev un savējiem materiālas vērtības at emot tās vājākiem. ikviens ir vājš. ja Šī pati interese tiek par daudz kāpināta. Ja patika prasa pati savas tiesības. to labi ir pateicis Seneka: „Daba mūs ir apbalvojusi ar interesi par savu labklājību. ja šo dabīgo dzīves veidu netraucētu un neizjauktu mantrauši. Pēc tam tas aug fiziski un garīgi un tad atkal pamazām spēki sāk dilt. bez kā neviens nevar iztikt. Daba nepieciešamajām lietām ir pievienojusi patiku nevis tāpēc. tā ir greznība. kas pārsniedz iztikas minimumu. Nabadzības cēlonis ir vai nu nevēlēšanās vai arī nespēja sagādāt to. lai mēs meklētu šo patiku. atsakoties no nepieciešamā iztikas minimuma sagādes. Dzīvi sākot. cenzdamies īstenot materiālo vienlīdzību. Mantrausībai turpretī pamatā ir vēlēšanās iegūt no visa vairāk. no nabadzīgo viedok a tā būtu 86 . Proudhon) ir teicis: „Taisnības izjūta rada mūsos pienākumu un patiku palīdzēt vājākiem. tā k ūst par netikumu. bet lai šī patika padarītu nepieciešamos eksistences līdzek us pievilcīgus mūsu acīs. Kas pārtiek no citu dāvanām un neievēro savas miesas prasības. tam nolūkam izlietojot visus savus fiziskos spēkus un garīgās spējas.nebūt mantkārīgam un neuzkrāt sev lieku mantu. jo tie mīl sevi vairāk par visu un rūpējas tikai par savu labklājību." (What is Property) Ja audis dzīvotu pieticīgi. kam mēs esam vajadzīgi un padarīt vi us mums līdzīgus. Fiziskā spēka un gara spēju zi ā audis nav un nevar būt vienādi. bet lai pēdējiem palīdzētu un tā radītu materiālo vienlīdzību. ko rāda vi u nevēlēšanās rūpēties par visa sev vajadzīgā iegūšanu. kā patiesi ir vajadzīgs. To apzinoties.J. at emot to pārējiem. Mantrauši. neievēro Kristus tuvāku mīlestības bausli. par citiem neinteresēdamies.

jo kā to norāda Prudons. laipnās sirds dē pieticīgs cilvēks nespēj neko uzkrāt sev. un no visas cilvēces viedok a tā būtu jūtami normāla un dabīga dzīve. bet nemīl. kāpēc ir pavisam nepareizi mantīgos dēvēt par gudriem. ar lepnām pilīm. kas. kas redz. cenšas daudz strādāt un tikt pie mantas. ir iespējams sevi apkraut ar mantu kalnu. Visu. ka vi ā ir maz cilvēcīguma un garīguma. tāpēc tas ir uzskatāms par garīgi attīstītu. kas dzīvo garīgā tumsā un kas kā akls spēj paiet garām citu vajadzībām un ciešanām. Vi š cīnās. kas rāda. mu ības dē . Tādiem tomēr ir trūkušas 87 .. vi š atdod trūkuma cietējiem. bet nejūt. ka citiem tā trūkst. Mantrausis turpretī vēlas pēc iespējas vairāk iegūt materiālo vērtību un tās uzkrāt tikai sev. resp. jo tas nevēlas paturēt sev nevajadzīgo. materiālistu iespaidoti. par gudru cilvēku. kad tam ir visa diezgan. Sevī mītošā aunuma dē mantrausis nespēj izjust materiālās vienlīdzības svarīgumu. „vienlīdzības jūtas nerodas no inteli ences. Tāpēc lepošanās ar bagātību." (What is Property) Vienīgi aunam un nejūtīgam mu im. (The Natural Science of Stupidity) Par mantraušiem nebūtu dēvējami tie. grezniem tērpiem un plašu viesību rīkošanu ir jāuzskata par garīgā zi ā zemu stāvošu cilvēku rīcību. Mantrausis domā tikai par sevi. at emot to citiem. rauj un plēš arī tad. un tāpēc tam nekad nav daudz mantas. jo pēdējie pēc izsalkuma apmierināšanas vairāk nekā nevēlas. kaut arī bez tā vi š varētu gluži labi iztikt. ko „kodes un rūsa maitā. ko tas iegūst un kas tam nav pilnīgi nepieciešams. Spožas uniformas un lepnas karietes ir to cilvēku piederumi. Vi a „panākumi" mantas krāšanā ir radušies tā aunās dabas un garīgās neattīstības. Tabori mantkārībā gluži pamatoti saskata cilvēku mu ības izpausmi. redzēdams. kaut arī vi a prāts būtu attīstīts. kas kalkulē.jūtami labāka. kā to tagad mēdz darīt. tā plēsonībā pārspēdams pat dzīvniekus. kāds būtu jāmē ina sasniegt visiem. bet neko seviš u šinī virzienā nav sasnieguši. kam sveša ir pieticība un līdz ar to gudrība. jo vi a izturēšanās pret materiālajām vērtībām tuvojas tam ideālam." Vi am manta nekrājas. Pieticīgajā mājo tuvāku mīlestība. Vi š cenšas citiem at emt un pievienot saviem krājumiem visu. un tāpēc tas ir jāatzīst par garīgi mazattīstītu. Savas labās. P. vērtē un līdzsvaro. Pret pārējiem tas ir naidīgs un auns. Garīgās attīstības zi ā pieticīgais ir ticis samērā tālu. līdzjūtība un cilvēcīgums.

Vairums no tiem .mantas krāšanai nepieciešamās īpašības – egoisms." (Wisdom of Laotse. kas ēdams un kas nav ēdams. tad šis pārpalikums tūlīt aiziet „mazo brā u" labā. lai segtu nepieciešamos izdevumus.kas tagad sevi dēvē par kristiešiem. Gudra un pieticīga cilvēka lielākā manta ir apmierinātība ar nepieciešamās iegūšanu.. Sava godīguma un cilvēcīguma dē gudrs vīrs nespēj raust naudu un gūt ienākumus citu nelaimju dē . nekur nevar būt cilvēka cie a bez atturības un pieticības. Nekad. kas vi u padara par mantas vergu un tādā kārtā at em iespēju dzīvot cilvēcīgi. Tāpēc par īstiem mantraušiem ir uzskatāmi tikai lieli bagātnieki. Pirmie gribētu aprīt visu. saraust pēc iespējas vairāk mantas. kas to atbrīvo no neprātīgās skriešanas pēc bagātības. Ir divas cilvēku sugas. 88 . kur tas varētu gūt augstus ienākumus. kas atzīst cilvēku materiālo vienlīdzību par svarīgu un nepieciešamu. mantas un varas dievinātāju cī as. Par šādu cilvēku Laotse ir teicis: „Kas ir apmierināts. un tad tikai iet pie galda. kas pagaida. Mantraušus un pieticīgos labi atš īris rakstnieks V. jo vi a vēlēšanās ir tikai palīdzēt ar savu darbu.. godkārīgo. i. Pieticīgais bagātību uzskata ne vien par vajadzīgu." kas nav nekas cits kā tieksmes dzīvot nekristīgi. nejutīgums un necilvēcīgums. kamēr citi paēd. tā ir novirzīšanās no cilvēkiem ejamā ce a uz maldīgu. vi i rij cits citu. cilvēka cie a. nesātīgie un pieticīgie. Vi š nekāro pēc mantiniekiem un vietām . kā pašam vajag. t.. Otri ir tie. Vi os dzi i ir iesak ojusies vēlēšanās „tikt uz augšu.) īstu kristiešu dzīvē valda pieticība. emot nesamērīgi lielu samaksu par saviem gaužām niecīgajiem pakalpojumiem. aunprātība. sacensības un tiekšanās pēc pirmās vietas un sava labuma. tad vi a ienākumi mēdz būt tikai tik lieli. Bet vi iem paliek vēl kas cits. kā tas tuvāk aprakstīts tālākajās noda ās. lpp. ir mantrauši un līdz ar to nekristīgi audis. bet arī par aunumu. teikdams:. nekrietnība un nekaunība."(Romantiski iemesli) Pieticīgajam. Kārkli š. kuriem mantu palīdz vairot vi u negodīgums. „Kāpšana uz augšu" materiālisma virzienā no kristieša viedok a ir grimšana garīgā purvā. Ja arī mantraušu iecienītajās profesijās aiz pārskatīšanās iemaldās kāds pieticīgs un gudrs vīrs. ir pretīgas augstprātīgo. 176. Ja vi š sa em vairāk. Kad apkārt viss noēsts kails. tas ir bagāts. Bieži vi iem paliek druskas un garozas...

ka audis par sekmīgu mēdz uzskatīt tikai to. kad tam ir nepieciešamais dieniš o vajadzību apmierināšanai.kristietim nepiemērotu gaitu uzsākšanu. kas ir pasaulē. Apustu i. Garīgi augstu stāvoša." (Ce a Biedrs.A. pirmie kristieši un Kristus darba turpinātāj i ir dedzīgi aicinājuši visus ievērot dzīvē pieticību un atteikties no mantrausības. kas pie rokas. jo viss. ka bagātība kristietim ir nevērtīga.. ko ir pie ēmis parastais cilvēks. Bērzi š par to ir teicis: «Kristietim visiem dvēseles spēkiem jācīnās pret nogrimšanu materiālismā. acu kārums un dzīves lepnība — tas nav no Tēva. tad ar to mēs pietiksim. kuras ne kodes.16) aicina nemīlēt materiālistisko pasauli un to. cilvēkiem nolemtais ce š ir iešana nevis materiālisma. piemēram. ka tā dara vienaldzīgu pret sava tuvākā vajadzībām. 1960) Vācu zinātnieks F. Vēstulē ebrejiem (13:5) lasām: „Jūsu dzīvē lai nav mantkārības. tas pasaules acīs var būt neveiksme. Weaver): „Dieva noteiktais panākumu standarts atš iras no tā. Paulsens norāda. par gara primātu. kas ir pārspējis savus trūkumus. Ko pasaule uzskata par panākumu. ne nieka nevaram arī iznest. Patiesi sekmīgs ir tas. V. bet ir no pasaules. Jo mēs nenesam. kas ir pasaulē — miesas kārums." Apustulis Pāvils 1.." 89 .. Tā. J. vi am ir diezgan. kas spējis gūt ievērojamus panākumus mantas un bagātības vairošanā. bet gan garīguma virzienā. bet kad mums ir barība un ap ērbs. Vi š jūt. Timotejam (6:6–8) raksta: „Patiesi lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību. vēst. Par to zīmīgus vārdus ir teicis austrāliešu teologs Vīvers (G. ka cilvēkam jābūt pieticīgam. Ja kāds mīl pasauli. (Some Saying of the Buddha) Nekristīgais materiālisms tagad ir tā pār ēmis pasauli un laidis tik dzi i saknes. vēstulē (2:15. nedz to. gudra cilvēka vēlēšanās ir gūt pēc iespējas'lielākus panākumus savas gara dzīves veidošanā. ar maz vajadzībām." Apustulis Jānis 1. pēc kā vi i kāro: „Nemīliet pasauli. Lai jums pietiek ar to. attīstīšanā un tādu vērtību krāšanā. kuru gara pasaulē valda tumsa." Arī pārējās reli ijas nostājas pret mantkārību un tanīs ir cildināta pieticība. nebaidoties par to izsmiekla un savādnieka apzīmējuma. Nr. 9. tad vi ā nav Tēva mīlestības. ka Dieva noteiktais. ne rūsa nemaitā. viegli apmierināmām. Bagātība tam ir nepie emama tāpēc. Tie tomēr ir panākumi tikai no materiālistu viedok a. Buda māca.

Atraitnes dēlam un vi am līdzīgiem «censo iem" vērtīgākais ieguvums š iet bagātu cilvēku dzīve. Kundzi u var teikt: "Nevis zelts un naudas vara Mūsu dzīvi jauku dara." tāds. vi š netaupa ne sevi. Seneka norāda. ka augstākais sasniegums ir ievērojama mantas krājuma iegūšana. kas saulaina un laba. Visa materiālistiski noska otā sabiedrības vadība cildina zinātni un uzskata zināšanas par līdzekli bagātības iegūšanai. attālinādami tos no gudrības un pieticības ce a. īsto laimi sevī glabā Sirds. kas sabojā vi u dzīves. jaunatnei par paraugu min V. „Lai visiem cilvēkiem ietu labi. kāda ir mācītiem. lai vi u bērni beigtu skolas.Viens no lielākajiem trūkumiem ir mantkārības netikuma valdīšana cilvēkos. Skubinot apmeklēt skolas un iegūt zināšanas. ir nepieciešams ar skolu. ne savu veselību. no kura cieš strādājošie audis. zināšanu iegūšana tam ir līdzeklis kā īstenot savas vēlēšanās. Lai kāroto mēr i sasniegtu. teātru. Vecāki vēlas. lai tad ir sevi. Pieticīgais līdz ar teologu un zinātnieku K. Atraitnes dēls ir visu to censo u tips. tad viss aunums. pēc 90 . ir savus vecākus «ietērptu zīdā un samtā. izbeigsies pats no sevis. kuras sasniegšanai tiek ziedots viss. Šī netikuma pār emtie uzskata. pieticīgas cilvēka sirds." Mantkārība Mantkārība tagad ir visizplatītākais netikums." Atraitnes dēla centībai tātad pamatā ir materiālo vērtību dievināšana. lai tikai panāktu savu. lekciju. Vi š pamet māti savam liktenim. sagādājot tai nepelnītas ciešanas. ne arī ievēro piederīgo dzīves apstāk us. koncertu un galeriju apmeklēšanu iegūt to pašu bezdarbīgo dzīvi. kuri pēc skolas beigšanas cer labi pelnīt. laipnas. būs pārspējusi gudrības gaisma. Šādās gaitās vecāki ievirza savus bērnus un tā samaitā vi u dzīves. Plūdo a poēmā Atraitnes dēls tēloto jaunekli. jo tad aunumu un garīgo tumsu. Tikai to pārspējot un uzsākot dzīvot pieticīgi. ka vecāki bērnos ieaudzina respektu pret zeltu un sudrabu. ikviens būs guvis ievērojamus panākumus. nākdama no labas. lai beigtu skolu un pēc tam k ūtu turīgs vīrs. iegūtu diplomus un ar to palīdzību ie emtu ienesīgas vietas. kas iet kopā ar materiālistiskajiem centieniem.

priekšlasījumi. Tieši pretēji – zināšanas palīdz cilvēku mu ībai izvērsties plašumā. Tolstojs norāda. lai vairāk nopelnītu un apmierinātu savas augstās materiālās intereses. cilvēcīgāku un garīgi attīstītāku. kuri ir ieguvuši zināšanas. Pat līdz šim sarakstītās dzīves mācības.. nelaimi. ka nav iespējams atrast kaut vai vienu no tūkstoša. tie tomēr arvien vēl pirmā kārtā domās par savu labumu. Tie tām nav izdevīgi. audis ir k uvuši par mantas dievinātājiem. Vi u darbības dē radusies un pastāv nežēlīgā tehnikas un zinātnes diktatūra. kas gādā tikai par materiālo interešu apmierināšanu un līdz ar to aizkavē gara dzīves progresu. kaut arī vi iem būtu ievērojamas prāta spējas. piemēram. Katrs cīnās ar visiem spēkiem iegūt to. ko vi š nopelna. Skolotie. ka augstskolas apmeklēšana nemazina mantkārību cilvēkos: «Pašlabuma kāros šī brīniš īgā iestāde daudz nepārvērtīs. ka labāk izmantot ikvienu brīdi. ir skoloto un turīgo aprindu uzskats. Zināšanas ieguvušais. bet ieteic dzīvot pieticīgi. Tā ir īpašība. teātru un kino izrādes mudina sasniegt pēc iespējas augstāku atalgojumu. Rakstnieka V. Kā pareizi jādzīvo. ir cītīgi mantkārības netikuma izplatītāji. jo izrādās. lai ar tām pelnītu naudu. citu apkrāpējs un aunuma vairotājs nekā vi a neskolotie brā i. labāku. reli iju dibinātāju un dzīves filozofu uzskatus. grāmatas. mu ības izpausmei zināšanas un skolu diplomi paš ir brīvu ce u. amerikā a Mardena Dzīves māksla rāda ce u. īpašumus.Tolstoja domām. tās nepie em lielo domātāju. Katrs domā. Zināšanas nevienu nedara gudrāku. t. Izgājuši cauri šai gaismas pilij. kā jau iepriekš aizrādīts. skolu un ārpusskolu audzināšanai ir bagātības un greznības iegūšanas tieksmju strauja pastiprināšanās.i.. bet garīguma un cilvēcīguma zi ā zemu stāvošais mu is – aunais mantrausis ir vēl dedzīgāks mantas krājējs." Arī visa ārpusskolas audzināšana. ka tie ir garīgi atpalikuši.. laba atmi a un liels zināšanu krājums. par to šīs dzīves mācības neinteresējas. bet ko no vi a prasa pasaulē 91 . Skoloto tehni u un zinātnieku pievēršanās materiālismam un egoistiskā sava labuma vairošana liecina. ko vi am nevajag. kā. kas dzīvē vairo ciešanas. Sekas mūslaiku ime u.. Kārkli a romānā Romantiski iemesli atrodam norādījumu. ka cilvēces garīgie vadītāji nevis skubina «tiekties uz augšu" un iegūt materiālus labumus. kā k ūt par uz ēmumu vadītājiem un nodrošināt savu materiālo stāvokli. sāpes.. lielus ienākums. turību un bagātību. kam ir diezgan ar to.

Naudas velna kalpi sava aunuma dē nespēj uztvert Dieva pavēles un norādījumus. Kaut gan Kristus ir skaidri noteicis (Mat. citus izmantodams un apkrāpdams. Rakstnieks J.. «Bagātība atsvešina no Dieva. kas sludina un izskaidro Kristus mācību. kam tie ziedo visu savu laiku un par ko tie vienmēr domā. Indiešu dievība Krišana māca. turpretī mantrausis mē ina izdzīvoties. tāpēc Dievam nav vietas vi u sirdīs. smagi strādādams un atturēdamies no naudas izdošanas. Mēs visi zinām. Jaunsudrabi š atzīst. un varbūt arī—nekā tā kādreiz bijusi. (Hindu Scriptures) Jo labāks un gudrāks cilvēks. vi š saka : „bez maksas jūs esat dabūjuši. Par šiem bagātības cienītājiem Korānā ir teikts: «Vai tam. Sūtīdams savus mācek us sludināšanas darbā. garīgā tumsā dzīvojoši cilvēki. kas samaitā cilvēka dzīvi. Kellers pareizi norāda. Vi u Dievs ir manta. lai izjustu Dieva esamību. un tāpēc tikai tāds jūt Dieva vadību un gādību savā dzīvē. kuru gara spējas ir par vājām. domādami. kad vi š nopelna to. Paulsens.. kas lepojas ar savu bagātību. kaut gan Kristus ir aizliedzis emt maksu par vi a mācības sludināšanu." (The Koran) Ir raksturīgi. jo tā necieš nevienu citu kungu blakus sev. kam kalpot spēj tikai auni. cēla un dieviš īga. Skopais vairo savu mantu. kas savāc bagātību un to cienī. jo garīgi tuvāks tas ir visam dieviš īgajam. nekā tai vajadzētu būt.valdošā mācība. Momentā." tomēr pat tie. un tā turpinās nebeidzamais Sīzifa darbs. ka Kristus vārdu atkārtošana un dažādu ceremoniju vadīšana labi atmaksājas.. pievākdami sev to. Cilvēki pārāk paraduši gādāt tikai par sevi. Vi os pašos nav nekā laba. Bieži vien skopais pēc mantas uzkrāšanas k ūst par darba devēju un tā pievienojas pārējiem mantraušiem. Abi vi i nodara aunu. vi š prasa otro un trešo lietu." (Jaunsaimnieks un velns) J. ka vi a bagātība var to padarīt nemirstīgu.. ka tie ir velniš īgas dabas cilvēki. ka «rūpes un darbs dara pasauli skarbāku.. uzskata par iespējamu krāt mantu. ka gandrīz visi pārliecīgi čaklie strādātāj i un mantas vairotāj i ir neticīgi cilvēki. ka „šodien pasaule slimo ar dvēseles slimību – materiālismu. ka tanī pat laikā vi i kalpo arī Dievam." norāda F. Vi š domā. bez maksas 92 ." Mantas un bagātības tīkotāji visi ir skopu i. 6:24): „Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai. Tā patiesībā ir kalpošana mantas velnam. ka vairojas sludinātāju manta un turība. kas netic augstākas varas – Dieva esamībai. kas nepieciešams citiem. kas vi am vajadzīgs.

nedz ce a somu. jo vi u sirdis ir pie mantas. 10:8-10) Pirmie kristietības sludinātāji šos norādījumus ir ievērojuši." Vistālāk no Kristus mācības ir aizgājuši kato u garīdznieki. Tā. Ar savu rīcību pāvesti atklāja. Kardināliem ir jāmetas pāvesta priekšā ce os un jāskūpsta vi a labās rokas gredzens. nedz varu savās jostās. Turpretī tagad tiem. bet vi i nekalpo Dievam.. Par katru savu vārdu tie mēdz prasīt visaugstāko samaksu. Nav dibinājis domkapitulus. gan izturēšanās zi ā vienkāršības paraugs un ka vi š apkaroja greznību un mantkārību. nedz iemērījis baznīcas zemes. ka Kristum galvā bija tikai ērkš u vainags. piemēram. kuru ap em zelta pavedieniem un īstām pērlēm izgreznots apmetnis. Un tagadējo valsts baznīcas amatpersonu iestādījums ir lielākais š ērslis Kristus mācības izplatīšanai pasaulē. Jums nebūs iegādāties nedz zeltu. Tā nav Dieva griba. nedz sudrabu. Pāvests sēd uz apzeltīta pārnesamā tro a. tā galvā liek ar dārgakme iem izrotātu zelta un sudraba kroni. Šie augstprātīgie greznības un bagātības mī otāji ir aizmirsuši. Rakstnieks V.. sludinādams Kristus mācību. ka vi i turpina Kristus mācek a darbu. ka vi os pilnīgi trūkst kristiešiem raksturīgās tiesiskās un materiālās 93 . ka tiem pilnīgi svešs ir Kristus pazemības un pieticības mācības gars. Jēzus nav cēlis amatos ne mācītājus. kad laicīgie valdnieki pār ēmuši vi a mācību savā zi ā un viltojuši to. Eva ēlija sludinātāji padarīti par amatpersonām daudz vēlāk. Tāpēc tiem gan netrūkst ne zelta." (Mat. Pāvests sēd tērpies baltā zīda tērpā. kuru nes īpaši nesēji. nedz divi svārkus. ko likt savās jostās. Tie nevēlas ievērot. ne bīskapus. piemēram. pāvestu kronējot. nedz kurpes. bet it īpaši pāvesti. Mobergs romānā Līdumnieki saka: „Algoti dvēse u gani – tas ir cilvēku izdomāts iestādījums. pirmajā vietā ir augsti ienākumi un materiāla nodrošinātība. kaut arī pēdējie sevi uzlūko par Kristus palīgiem. Tā. kas domā. nedz spie i. iztiku ir pelnījis ar telšu taisītāja amatu. Vi u plaši pazīstamā varas un mantas kāre liecina. ne sudraba. ka Kristus ir bijis gan ap ērba. ka jābūt algotiem mācītājiem.dodiet. apustulis Pāvils. Vi a galminieki tur tam pāri baldahīnu un sānos strausa spalvu vēdek us.

jo vi u vidū ir daudz jūtīgu sirds cilvēku. kas it seviš i latviešiem ir neizprotams un nepie emams. (Tā mums iet) Augstā dzīves standarta dē vien cilvēki nejūtas laimīgāki. cenzdamās visiem līdzek iem uzturēt saimniecisko varenību. cik labi bija toreiz. pirtnieks Ansis vairs nedomā par savu māti. Māte tad atceras. piemēram. Rakstnieks V. kas mājo pieticīgu aužu vidū. Jaunsudrabi am. jo vi a sirdī esošo mīlestību ir nomainījusi mantkārība. kā to atzīst amerikā u garīdznieks P. Tā. tā liecina par mantīgo garīgu nabadzību. Skalbe savā pasakā par vērdi u. Ieguvis bagātību. Arī tautas. nācija šai gadsimte u ilgā komerciālisma skolā mācījās atzīt naudu un bagātību par galveno pasaules vērtību." Bet vergošana naudai un mantai ir saistīta ar nejutīgumu un vienaldzību. Dārzi š vēstulē J." Nejutīgumu varam sastapt ik uz so a visās ang u zemēs. kāto norāda F. P. ka tieksme pēc mantas un bagātības ir britu nācijas galvenā īpašība: „Mūžīgi ierauta un nodarbināta tirdznieciskās akcijās. To labi ir attēlojis K. valstis un valdības mēdz lepoties un turību. Jurevičs atzīst. Tās ir divas lietas. Hols (Hall): „Pārpilnība un bagātība rada nacionālu garīgu nabadzību. spekulācijās un pat avantūrās. Pelēcis par to ir teicis: „Uz rūpnieciskās ražošanas procesa nežēlīgās bezdvēselības dibinātais amerikānisma laicīgās dzīves standarts ir svešs latviešu sirdij. Paulsens: „Tā būtu maldīšanās. kurām nekādā zi ā nav nepieciešams iet kopā." Tā ir lielā Amerikas nelaime – ticēt naudas un mantas vērtībai. tā arī mantkārības pār emti mu i.vienlīdzības izjūtas un ka līdz ar to tuvāku mīlestība tiem ir sveša. Bagāto mājās arvien jūtams vēsums tās sirsnības vietā. ja dzīves standarta celšanos pašu par sevi uzlūkotu par laimes sajūtas pieauguma cēloni. Lai gan visās tautās ir kā pieticīgi un gudri cilvēki. tomēr dažās pēdējie ir ievērojami pārsvarā. 94 ." Kur valda bagātība. tur vienmēr klāt ir aunums. kad dēls vēl nebija bagāts un kad tai piederēja vi a labākās domas. „ raksta E. kurai subordinējamas visas citas.

" Vi iem jāiznīcina sevī visas cilvēcīgās īpašības. Jurists E. jo „kas nepazīst līdzjūtību pret sevi. pazemīgāki. krādams mantu. lai tad varētu izmatot savu brā u darbu. F. greznību un izš ērdību. negodīgumam. bet it seviš i smalkjūtība. kad vi š k ūst par darba devēju. Krišnamurti. laipnība. kā atbildība. nevis taupībai. nevis uz ēmībai. Mantrauši. rupji un cietsirdīgi. kas ir vi a manta. kuru vienkārši maskē ar skaisti skanošiem vārdiem. jo tā rada dīkdienību. Pēc F. bet arī paturēt iegūto. nežēlīgam." saka J. jābūt viltīgai kalkulācijai. Paulsena domām. kaut arī pēdējie šādos apstāk os ietu bojā. ka. Bagāto sirdsapzi a ir vāji attīstīta." aizrāda K. Negodīgie mantas vairotāji visvairāk apkrāpj un izmanto tos. k ūst arvien lielāki egoisti. vi š neatdod visu nopelnīto. īstenojot savus centienus. labsirdība. Bagātību var iegūt tikai darot aunu citiem. bet skopumam. pienākums. ka mūsu «kristīgās" kultūras pasaules cilvēku ideāls ir pēc iespējas lielāka īpašuma iegūšana. Viens aunums rada otru. Ir jāpievienojas Tolstojam. Paulsens atgādina 95 . jāmeklē vara – egocentriska rīcība. bet gan neierobežotai iemantošanas gribai. Vi i mē ina iegūt mantu netaisnā ce ā. «Pilnīgs un radikāls egoisms īsti spēj attīstīties tikai mantīgās š irās. Bagātais. ne arī citus. bet nekautrībai un brutalitātei. Raudive (Dieva zīmogs). «Pastāvot tik lielai nabadzībai un degradācijai. kas ir pieticīgāki. Krišnamurti domā. pēc kuras citi tīko un kas tāpēc no tiem jāsargā. lai sakrātu bagātību. bet mazinās garīgums un cilvēcīgums. „liela bagātība ir bīstama. nosaukdams to par savu pe u. tiesības. lai varētu ne tikai vairot mantu." saka P. Jurevičs. ka tie ir velniš īgas dabas cilvēki. tāpēc bagātības iegūšana attālina audis no gudrības noteiktā ce a. darbīgums. lai apmierinātu savas vēlēšanās. tas nepazīst to arī pret citiem. Bagātie mēdz būt nejūtīgi. miermīlīgāki un godīgāki. ka faktiskā īpašuma iegūšanas nevienlīdzība nav sekas krietnībai. „kur cilvēks pierod asi apzināties to. Brunners norāda. kuru vēlēšanās ir nepiepildāmas. lai būtu bagāts. ir jābūt ar oti biezu ādu. nežēlīgi.Mantkārības pār emtajos vairojas aunums. ir jābūt cietsirdīgam. Indiešu reli ijā Krišna māca. netaupa ne sevi. tāpat viena laba īpašība vairo citas līdzīgas. augstprātību. labvēlība un līdzjūtība." Bagātais ir spiests sev attīstīt arvien lielākā mērā aunas īpašības. Jau pirmo strādnieku nodarbinot. Mantrauša aunā rīcība īsti sākas tad. bet lielu da u patur sev.

kamēr vienā pusē pastāv lukss." atzīst Šopenhauers. kas man nav vajadzīgs paša tūlītējai lietošanai. un paturu to. ka aug otājs ir zaglis un slepkava. tomēr ir jāuzskata par zagtu īpašumu. vi š ir spiests atteikties no brīvas 96 . kamēr mūsu vidū valda nevienlīdzība. jūs neesat miljonus nopelnījuši ar savu roku darbu. bet lai vairotu prieku. Mantrausi vi a uz ēmums saista un izdzen. dievbijīgu vīru. bagātnieki ir spiesti to at emt ar varu un aunu citiem. es to nozogu kādam citam. kam tā nepieciešama.. ka pielūdzam tos vi u naudas dē . Mantrauši ne tikai nodara daudz aunuma citiem.. zelta ēdes un gredzenus. jo vi š vēlas būt Dievs par visiem cilvēkiem. ka. ja tas ērbjas bez vajadzības aizsargāties pret aukstumu. at em pēdējiem normālas dzīves iespēju un tādā kārtā izdara noziegumu – līdzcilvēku apzagšanu un aplaupīšanu. Tātad aužu vairuma trūcīgās dzīves un smagā darba cēlonis ir nelielas cilvēku da as mantrausība. padarīdami to nenormālu." Arī Tolstojs uzskata. bet šī rīcība iznīcina iespēju būt labvēlīgi noska otam pret cilvēkiem un tos mīlēt. lai iegūtu visu vajadzīgo savām izpriecām. kas nav iegūta zogot. lai visa pasaule iet bojā aiz bada un slāpēm. Cilvēkiem jāstrādā ilgāk un smagāk tādē . ja kādam tā pieder bez vajadzības. Vi š vēlas valkāt smalku ap ērbu. kristieši. Par to patiesus vārdus ir teicis Gandijs: „Es uzskatu. lai to turētu un uzskatītu par krietnu. ja tas ēd. izpriecām un ce ojumiem. ko tas gūst." M. Ja es pa emu kaut ko. kas uzkrāj lieku mantu un neatdod to tiem. ja tas ce māju. nebūdams izsalcis. Luters mantraušus. tik ilgi mēs zogam. kas pēdējiem ir nevajadzīgs un ko tie izlieto greznībai. ka mēs vienā zi ā esam zag i. turpretī vi us turam tādā godā. tie izposta arī savu dzīvi.." Tolstojs aizrāda. Mēs. „Tik ilgi. bet it īpaši aug otājus dēvē par cilvēku ienaidniekiem. Tik ilgi.bagātniekiem: „Netaisna ir bagātība. nevis lai būtu pajumte sliktos laika apstāk os. ka cilvēks grēko.. Tāpēc ikviens. Lieta. ka tiem jāapgādā nestrādājošie bagātnieki ar to. vajadzības apmierinot. otrā ir nepieciešami jāpastāv pārmērīgam darbam un sliktai dzīvei. teikdams: „Pagāni ar savu prātu spēja saprast. Uz šīs zemes nav lielāka ienaidnieka cilvēkam kā sarausta nauda un aug otājs. Aug otājs un naudas rijējs gribētu. lai tikai vi š varētu visu iegūt sev un ikviens tad varētu sa emt no vi a kā no Dieva un būt vienmēr vi a vergs.

„lai gan mantkāre pati par sevi ir diezgan liels sods. tam nav iespējas apstāties. kas darīts mantkāres vārdā. nebūtu arī to. zemestrīces. Uzsāktais ce š mantrausi dzen arvien tālāk. . Vienmēr tam ir jādomā. bieži vien cilvēkiem gaidītā apmierinājuma vietā dezorganizē dzīvi. Arī sabiedriskās iekārtas mai ās ikviens var zaudēt visu bagātību. kādu tie jūt pret mantīgajiem. kas sācis rūpēties par sevi. Tiešām. Amerikas miljonāram Rokfelleram vi a dzīvē esot trūcis prieka un jautrības." norāda Toro. nervoza nomāktība ir raksturīga labklājību ieguvušajam. Bet tā kā vi š nespēj atteikties no mantkārības. ja vi š nevēlas pavisam atteikties no savas mantrausības. Iegūt daudz mantas nozīmē iegūt rūpes. Fozdiks (Fozdick).E. jo domā. iznīcināt plūdi. ko tas nespēj izlietot. „Iespējas dzīvot mazinās proporcionāli mantas pieaugumam. Iegūtās mantas paturēšana un vairošana prasa no bagātā daudz ener ijas. Cik daudz asaru un smaga darba neizspiež no mums nauda! Bez tam padomāsim par tām nepārtrauktām raizēm.Par visu. Mantīgais atsakās no normālas dzīves šodien. vētras un dabas katastrofas. nemiera pilnu." saka H. Arī daba stājas pretī materiālo vērtību koncentrēšanai.. katram nākas sa emt sodu. kurus bagātie ir apkrāpuši. ka tas.un dabīgas dzīves." ir teicis Šopenhauers. ne aujot tam ne brīdi baudīt pilnīgu atpūtu un mieru. var aiziet bojā." brīdina Seneka. Katrs panākums mantrausim rada jaunas rūpes. vi am īstenībā nav laika dzīvot. Tāpēc ir saprotams aužu īgnums un sarūgtinājums. jo visu mūžu tam nācies izjust citu cilvēku naidu. Tolstojs aizrāda. tad vi š visu mūžu nemaz netiek īsti dzīvojis. Ja nebūtu lielo zag u un laupītāju – mantraušu. vairodama dažādās iespējas izvēlēties. Vi a nedabīgi lielo mantas krājumu apdraud vispirms tie. raizes. „ Bagātība ir līdzīga jūras ūdenim. nervozu automātu. «Bagātība. ka saraustā manta. to var sagrauzt kukai i. kas 97 . bailes no zaudējumiem un bagātības samazināšanās. jo vairāk to dzer. kas kāro pēc vi u mantas. jo viss uzkrātais var bojāties. nekad šīs rūpes neizbeigs un zaudēs vienīgi velti savu dzīvi: mantas vairotājs k ūs par steidzīgu. ugunsgrēki. kam šī manta ir at emta. Nabadzīgo mē inājumi at emt trūcīgajiem kaut ko jau patiesībā ir tikai vēlēšanās atjaunot iznīcināto materiālo vienlīdzību. ka varēs dzīvot vēlāk – pēc mantas sakrāšanas. jo lielākas slāpes jūt. Mantīgo dzīve aiziet rūpēs par sevi un savu mantu.

Toro uzsver. jo šinī ce ā katru agri vai vēlu sagaida vilšanās. kad es laimēju naudu. gadam vai 10 gadiem. Tas rāda. Ka nauda un manta iznīcina cilvēkus. Lībmans. Vi š nezina. ka bagātība." saka J. Ziedodams dzīvi rūpēm par nākotni. tas zaudē pašreizējo dzīvi. kas grib nodrošināt savu nākotni nav ne minūtes brīva laika. rakstu norādījumam. kas krāj sev nevajadzīgo. kā to atstāsta amerikā u garīdznieks Pauels (G. cik ilgam laikam jānodrošinās – mēnesim. drīz vien izgaist. to rāda septi u Amerikas miljonāru liktenis. Varam tikai pievienoties indiešu sv. ka daudzi sabojā savu dzīvi." Tolstojs aizrāda. Pēc neilga laika. kas ved uz bagātību. bet vispirms tā izposta laimētāja dzīvi. tas bija spiests atzīties: „Tā bija nelaimīga diena man un manai imenei. Nav brīnums. ka „bagātība nevar padarīt laimīgu nevienu cilvēku. vi š baidās. Bet visvairāk savu veselību bojā tie. 98 . ir tas. Divi no tiem bankrotēja. tiekdamies pēc bagātības. sēdēdams cietumā. mē inādami iekrāt kaut ko slimības dienām. Rūpes par savu īpašumu novirza cilvēku arvien vairāk no vienkāršiem dzīves priekiem." Šī vīra imenes dzīve tikusi izārdīta.nomoka katru īpašnieku proporcionāli vi u ieguvumu lielumam! Bagātības piederēšana nozīmē pat lielākas garīgas ciešanas nekā bagātības iegūšana. Paulsens norāda. kā to visskaidrāk rāda loteriju laimētāju liktenis. F. lai pasargātu un vairotu to. ko gūst laimējot loterijās. ka cilvēki bojā savu veselību. vienmēr cīnās. vai arī nākošajai paaudzei." Bagātība un nauda nāk vienīgi par aunu to ieguvējiem. Powell). (A Time for Decision) Indiešu svētajos rakstos ir teikts. pāragru sirds slimību radītu nāves gadījumu cēlonis. kur kāds bija laimējis loterijā 6000. kam tā pieder. ko jau ieguvis. ka tam. ka īpašums ir visu aunumu sakne. Kāds cits bija laimējis milzīgu summu zirgu skriešanās sacīkstēs. divi nok uva cietumā un trīs izdarīja pašnāvību. ka ce š. un pats tas par dažādiem pārkāpumiem nok uvis cietumā. Tolstoja secina. «Neatlaidīga skriešana pēc saimnieciskiem panākumiem ir daudzu sabrukumu. Tā ir atnesusi vienīgi nelaimi. kurā daudz cilvēku iet bojā. Mantrauši nepazīst atpūtas un nepieš ir sev brīvdienas. Austrālijas laikrakstā bija atstāstīts gadījums. ka citi tam ko neat em. ka augstākā vara stājas pretī aužu mantrausības nodomiem.

Parasti audis domā. bet. kas tiem ir pavisam nevajadzīgi. Tā droši vien domāja arī tikko minētie nelaimīgie laimētāji. liekas." Tā kā bagātie savus mantas krājumus nespēj normālā ce ā izlietot." Pēc Tolstoja domām. atzīdamies. ir maldi un lamatas. tik ilgi viss ir kārtībā. ka tam nebija bagātības. pēc tās sasniegšanas ir spiesti teikt to pašu. ka „cilvēkam nauda nes tikai nelaimi." Tāpēc līdz ar Sofoklu jāatzīst. pie tam katrreiz vilcis jaunas ze es un vecās aizmetis projām. tās nevis palīdz. Šīs patiesības pareizību labi ilustrē kāda bagāta aktiera rīcība ar savu lieko mantu. Jaunsudrabi š domā. cik vien iespējams. ka vienīgais ieguvums tam esot aknu kaite. sacīdams: „Zināms daudzums ērtību ir nepieciešams. tad vienīgā iespēja ir tos izš iest izpriecās. ne arī citādi izlietot. kad jūs to esat dabūjuši. Vi š esot iegādājies 300 uzvalkus. H.Drīz vien tas tomēr atgriezies savā darba vietā – par trauku mazgātāju. Tāpēc neierobežota skaita vajadzību radīšanas un apmierināšanas ideāls. iegūtais ir ne vien nevajadzīgs. J. bet k ūst par traucējumu. ce ojumos iegādāties dārgus. kas laimējot k ūst bagāti. ne 99 . Lawrence) saka: «Nauda indē jūs. bet arī mantas krājēji. tam tas nāk par aunu. Nauda ir galvenais iemesls. Naudas izdošana un viss par to iegūtais tam neesot devis nekādu prieku. ka: „ lielākais no visiem uz zemes esošajiem aunumiem ir nauda. Drēbes vi š mainījis 5 reizes dienā." To pašu apstiprina Gandijs. kuri pamazām vairo savu bagātību. īnietis Čuangtse ir teicis: „kam pieder vairāk kā nepieciešams. Tas ir pareizi attiecībā uz visām lietām. ko tas mantojis lietodams par daudz barības un alkohola. Visi plāni par iegūtās naudas izlietošanu ir tikai plāni par raižu." secina miljonārs. greznus priekšmetus. kamēr cilvēki iegūst sev nepieciešamo. bet pat kaitīgs. kas nekādā zi ā nevar dot cerēto laimi. Ne tikai tie. kādē cilvēks cilvēku nokauj. Un tomēr šis vīrs nejūties ne laimīga. pārsniedzot to. „Nauda nedod laimi. Aktieris dzīvojis 33 istabu mājā ar 15 vannas istabām un vi am piederējuši 12 auto. Līdz ko tie sāk no visa iegūt tik daudz. kas pārsniedz iztikas minimumu un ko neviens tāpēc nevar ne patērēt. 100 pārus kurpju. rūpju un nepatikšanu radīšanu. Lieka nauda at auj iegūt to. kādē cilvēks cilvēku nīst. Kāds Amerikas miljonārs va sirdīgi atzīstas. ka vi i gan mācēs labi izlietot laimēto naudu. ka vi š tagad nav laimīgāks kā tad. bet it seviš i uz naudu." Ang u rakstnieks Lorenss (D. ko ir teikuši laimētāji.

Drīz vien katram mantas krājējam pienāk laiks. lai kāds nenolaupītu vi a bērnu. kas var eksistēt vienīgi tad. nevērtīgs parazīts. saka. bagāto prieks parasti ir mākslīgi radīts. Lai arī vi u sirdsapzi as balss ir oti vāja. Vi u labdarība ir tikai ārējs žests. jo tad visvairāk tie varētu palīdzēt. Ne par velti J. Tāda ir visu bagāto ska i reklamētā labdarība un palīdzība. cik nelietīgi esmu to izš iedis. visus labākos gadus biju atdevis uz ēmumam. sarunām un klausīšanās. savu bagātnieka dzīvi kritizēdams. ka ir citiem daudz pāri darījuši. tai trūkst augstāka mēr a. kā tas pasvītrots Silvijas Ābeles romānā: 100 . Bagātie dzīvo vienās bailēs no pārējo naida un atriebības. Vi u nolūks nav palīdzēt. ka vi š savas rīcības dē ir izpostījis citiem dzīvi vai vismaz to padarījis smagu un nepanesamu. ka vi š ir vājš. kas sastāv no ēšanas. kas pienākas citiem. kaut arī par tiem nevajā likumi. Tolstojs va sirdīgi atzīstas. nāktos atzīt. ka lielā da a aužu ir nabadzīgi bagāto dē un ka šim vairumam jācieš bads bagāto pārēšanās dē . un mani pār ēma šausmas. kad tas sāk izjust savas rīcības aplamību. veltīga. Vismaz mūža beigās tas ir spiests atzīt. ka gājis nepareizu ce u. bet nekad nevēlas izdalīt visu savu mantu un pārtraukt negodīgo mantrausību. ka vi š no savas bagātības ir devis simtus nabadzīgajiem. ja tūkstoši strādā. Mantīgajiem. bagātie dažreiz ziedo lielas summas dažādu iestāžu vajadzībām. tos padarīdams par nabagiem. Rakstnieces Silvijas Ābeles romānā Daugavā iet ledus prof. līdzīgi Tolstojam. Tolstojs. bet neatlaidīgi atgādina mantrausim. neuzkrādami mantu un neat emdami to. Sirdsapzi a lēnām. bet to vietā ēmis tūkstošus no citiem. Nodarītie noziegumi. jo tie jūt. jo 2 bru oti sargi to apsargājuši. ka „mirt bagātam nozīmē būt dzīvojušam velti. Krišnamurti ir teicis." Pārmetumu mocīti. apmierinātiem un laimīgiem. tomēr tā arvien pārmet visu tā iegūšanu. tā patiesībā ir tikai pašreklāma un lepošanās ar savu turību. Daudziem jāstrādā smagi visu dienu amats.arī drošs. tomēr liedz bagātajiem justies brīviem. Cik veltīgi pagājis laiks! Visus spēkus. ēst un gulēt. Pavasars saka: „Es atskatījos uz savu dzīvi. ko patiesībā tie nedrīkstēja paturēt. lai vi š varētu sarunāties. Sirdsapzi as protesti apslāpē katru prieka dzirksti. pabalstīdami šo nevērtīgo dzīvi. lietojot alkoholu un citas reibinātājas vielas. ka vi i dzīvo uz pārējo rē ina." Bagāto dzīve un darbošanās ir nevērtīga.

(Lūkas 12:15) Kas visu savu mūžu ziedo tikai materiālo labumu iegūšanai. tad rodas nepareizs iespaids un dzimst nožēlojama vēlēšanās k ūt bagātam. kurus augstu ir pacēlusi bagātība un parādītais gods. kas nav ar naudu un mantu atsveramas. „Neviens nedzīvo no tā. kuri vi u apskauž. ja visu var aprē ināt un aprē ina naudā. kam vi us izdodas iegūt. mantā. bet jūs noejat no ce a." Gudri vīri. Vi š atzīst. lai tā iespējami labāka k ūtu. panākumos.. ka vi am ir daudz mantas". Tādas ir visas garīgās vērtības.. lielie cilvēces audzinātāji vienmēr ir nostājušies pret mantrausību un paši savā dzīvē ir bijuši pieticīgi. Jureviču ir jāatzīst. audis staigā pa tiem." Tikai tā cilvēka dvēsele ir k uvusi labāka. ko pārējie iegūst itin viegli arī bez naudas. F. aiz kuras slēpjas nožēlojams mantas vergs." māca Seneka. Ja bagāto š ietami jautro dzīvi izce un visu pārējo noslēpj. bet tu neraizējies un nerūpējies par izpratni. vēlāk savas gaitas nožēlodami. Atseviš i izpriecu brīži ir mē inājums pirkt to laimi.. Mums vajag atraidīt un nicināt bagātību. goda un cie as tiekties. kuras dē mēs lielos īpašumus redzam š ietamas laimes apspīdētus.." Bagāto dzīves ārējais spožums ir tikai maska. Skaidrs un nepārprotams ir Kristus brīdinājums: „Sargieties no mantkārības! " Seneka aicina nostāties pret mantkārību un plašu. Paulsens šinī sakarībā ir teicis: „Acu apmānīšanā. nedz arī nopērkamas. un vienīgais īstais ce š ir tas. lai iespējami daudz no tā visa iemantotu. ja domājat sasniegt šo mēr i atrazdamies bagātības un oficiālu titulu vidū. ka neviens no tiem nav patiesi liels. Tāpēc līdz ar P. kuru jūs vēlaties sasniegt. ka vi š nekad nebeigs teikt ikvienam.„Dzīvei nav jēgas. tas palaiž izdevību iegūt vērtības. ka „varas. nevar tikt novērsta ar tūkstoš reižu piedzīvotu vilšanos. mantu un baudas nolikšana par augstākām vērtībām ir briesmīgs pārpratums. kurā mājo pieticība un kurš ir ticis va ā no mantkārības un ar to saistītajiem aunumiem. Piedzīvojumi līdzinās atklāsmei: tie māca tikai tos. Gudra vīra acīs bagātnieki ir vergi. 101 . patiesību un tavu dvēseli. labumos. kuru tas sastaps: „Tu nekaunies pēc bagātības. kas ir vairāk neapmierināts nekā tie. saka Kristus. ja nav nekā svēta. „Prieks ir mēr is. aicinādami arī citus sekot vi u paraugam. Neizprazdami bagātnieku maldu ce us. izš ērdīgu bagātnieku dzīvi. Sokrāts saviem tiesātajiem norāda.

skolu diplomiem un ienesīgām vietām." Pieticīgā materiālie ieguvumi ir nenozīmīgi. Pie tam. kā 102 . cilvēki mē ina piekrāt. Kamēr privātā un valsts mantrausība nemazināsies un nebeigsies. kas. mantkārības netikums nav mazinājies. kā to ir mē inājuši darīt diktatūrās. jo tas nevēlas ar zināšanu palīdzību pelnīt naudu. Personu un iekārtas mai a nevar uzlabot strādājošo stāvokli tāpēc. lai varētu iegādāties sev „zīda un samta tērpus. vai tam seko materiālistu organizācija – valsts vai arī atseviš i mantas krājēji. kas garīgo vērtību vidū ir vienas no svarīgākajām." Vi a bagātība ir pieticība un ar to saistītās īpašības. tehnikas un zinātnes veicināts mantas uzkrāšana un koncentrēšana. tas tikai ir apspiests. bet joprojām kvēlo. uz vi a un tam pāri stāvošās garīgās esmes atzīšanu par augstākām vērtībām.i. jo bagātnieku vietā uz ēmumos un valstī noteicēji būs strādnieki. Mantkārību cilvēkos nevar iznīcināt ar varu. tad iepriekšējo bagātību vietā ir radies jauns īpašnieks un līdz ar to visas materiālās vērtības k ūst nepieejamas tiem. Bet tā kā aunu nav iespējams iznīcināt vai mazināt ar aunu. Valsts. tik ilgi cilvēku vairums būs spiests vergot un bezpalīdzīgi noskatīties. pati tomēr audis par tādiem audzina. pie emas spēkā un gaida izdevību uzliesmot.kas iet pretējā virzienā. mantraušiem un vi u izdarītiem noziegumiem nekad nedrīkstētu lietot varu. proti. jo vi am ir ievērojams garīgo vērtību krājums. t. At emot mantu. Jaunajā mantrausī mantas vairotāju aunās īpašības parādās vēl lielāka mērā. Sekošana mantas velnam vienmēr ved uz elli. kas ir vēlējušies uzlabot strādājošo dzīves apstāk us. ir cilvēku lielās da as aplaupīšana un apzagšana. ka stāvoklis k ūs labāks. Teiktais rada. tā arī valsts vadītā. visiem spēkiem būtu jāvēršas pret mantas uzkrāšanu. Vi š nekāro ne pēc mantas. ir maldījušies. ka vi u posta un nelaimju cēlonis ir kā privātpersona. ja mantu uzkrāj tās at ēmēja—valsts. tad cī ā pret mantkārības netikumu. kura tos visus ir apzagusi un aplaupījusi un šos noziegumus turpina izdarīt joprojām. ne pēc zināšanām. kam tās vajadzīgas. at emot bagātajiem vi u īpašumus. skubinādama krāt un vairot valsts mantu. vienalga. Kāpinātas mantkāres vadīti. mantrausība. apzagt un aplaupīt valsti. uz cilvēka personības. kā jau minēts. ka tie. Lai cilvēki spētu atbrīvoties no mantkārības netikuma un lai vi u vidū vairotos garīgums. cerēdami. gribēdama iznīcināt mantraušus.

apzinoties." norāda P. Tā kā mantkārību un tās dē izdarītos noziegums nav iespējams mazināt vai iznīcināt ar varu un varas atbalstītiem likumiem. uzsverot. tad mantkārības netikuma apkarošanai vienīgie līdzek i ir izskaidrošana. garlaicīgā un nepatīkamā darbā. veci un kam dzīvē grūtāk klājas. Tas jādara. Seviš i svarīgi būtu ikvienam savā dzīvē pārtraukt tiekšanos pēc liekas mantas. Kamēr tas valdīs cilvēkos. kuri dieniš o maizi spēj iegūt vienīgi smagā. kā tas jau tas iepriekš aizrādīts. Līdz šim pret mantkārību ir nostājušies tikai atseviš i cilvēki. Materiālais progress. Mantraušu rīcību slavējot. kas ir vāji. slimi. jo šie audis paši ir visdedzīgākie materiālisma kalpi. mēs atbalstām un godinām vi os esošo aunumu. tad mantraušu būtu daudz mazāk. ar kuru tagad mēdz lepoties. ka materiālās nevienlīdzības radīšanā vainojams ir ikvienā mītošais netikums – mantkārība. bet to nekad un nekur nav darījusi sabiedrības vadība. It seviš i vajadzētu atmest maldīgo uzskatu. nāk par labu tikai mantu ražošanas un uzkrāšanas vadītājiem. Par visām lietām ir jāizjūt. Jurevičs. pārliecināšana un pārraudzīšana. kas pienāktos visiem kopīgai lietošanai. norādot uz mantkārības nodarīto aunumu. Tāpēc svarīgi būtu vienmēr uzklausīt nedaudzo cilvēces ce a radītāju mācību un censties to ievērot. ka. vienīgi izlietojot visas dabas bagātības kopīgi nepieciešamo vajadzību apmierināšanai. Pēc nepieciešamo vajadzību apmierināšanas visa jaunības un spēka gados iegūtā liekā manta būtu jāatdod tiem. jo tad cilvēks tiek pārvērsts plēsīgā zvērā. Tāpēc „ visiem labas gribas cilvēkiem ir dots saprātīgs dzīves mēr is: cīnīties pret materiālo vērtību nolikšanu pāri ētiskām normām. aicinot atbrīvoties no šī netikuma. Ja visus jau no mazām dienām mācītu netiekties pēc mantas un nekrāt to. Lai cilvēku vidū vairotos pieticības ce a gājēju skaits.bagātie un valsts vadītāji izš iež tās vērtības. lai varētu sākt dzīvot pieticīgi. kas tagad ir tik izplatīta. tik ilgi pastāvēs 103 . pārējiem tas stāvokli padara aunāku. valsts un valdības. mu ību un lielāko netikumu – mantkārību. pārvēršot tos par nelaimīgiem uz ēmumu vergiem. ka vi u rīcībai pamatā ir garīgā neattīstība un mu ība. vispirms būtu jāpārtrauc mantas un bagātības ieguvēju cildināšana. nevienam nekā netrūks un varēs iestāties Dieva valstība zemes virsū. ka bagātie ir ievērojami vai pat gudri.

kas mums ir. Nedabīgais nabadzības ce š nav tas." (Mat. un tā nav Dieva griba. radīdami iespaidu. Dieva nolikto ce u iet māca Kristus. lai audis dzīvotu nedabīgi. kā Asīzes Francisks to darījis. to uzvalku. ne likumu izdošana. kur tad rastos tie. Kristus nav prasījis. tas sa ems daudzkārt vairāk un iemantos mūžīgu dzīvību. lai cilvēki iztiktu no nekā. Pārdot visu. un tad nāc un staigā man paka . kas mē ina atteikties no visa. bet arī no visa. kas jāiet kristiešiem. ko pašlaik lietojam. pajumti un ap ērbu saubagot no citiem. pārraudzīšanas un dabīgās attīstības ce ā atbrīvojoties no mantkārības. kas ubagiem varētu ko dot? Tas rāda. tad tev būs manta debesīs. Atteikšanās no visa. kas pārtiek no citu saražotā. arī no nepieciešamā. 19:29) Šie vārdi norāda. un atdod to nabagiem. kura mūs sargā pret lietu un aukstumu. norādīdams atbrīvoties no visas liekās mantas: „ Ja tu gribi būt pilnīgs. ir liekēži. ir tomēr spiesti nepieciešamo uzturu. Šo dabīgo. tad noej. Atteikšanās Gudrības ce u dzīvē iet tas. kurš atsakās no mantas uzkrāšanas un sava labuma vairošanas. to pajumti. šo tuvinieku mīlestību aizstājot ar tuvāku mīlestību.materiālā nevienlīdzība un to nevarēs likvidēt nekādas ārējās pārmai as – ne valsts vadības mai a.vai tēvu vai māti. ka Kristus mācību nav iespējams realizēt un ka tā prasa. Bet tie. ir nedabīga un šādu atteikšanos. ka Kristus sekotājiem ir jāatsakās vienmēr no šaurām egoistiskām rūpēm tikai par savu imeni un savējiem. ne arī revolūcijas un reformu mē inājumu Tikai pamazām. Tāpēc Asīzes Franciska pilnīgas nabadzības sludināšana ir jāatzīst par tikpat pārspīlētu 104 . kas kalpo vi a savtīgām. uzkrāto mantu. ka Asīzes Francisks un vi u sekotāji ar savu paraugu ir vienīgi kaitējuši kristietībai. Pārdot nav iespējams sev pilnīgi nepieciešamo. mēs nevaram pārdot to barību. nav iespējams dzīvot. kas pašiem nav vajadzīga. 19:21) Kristietim labprātīgi jāatsakās ne tikai no liekas mantas debesīs. nozīmē pārdot lieko. Ja visi sāktu ubagot. kas saistīta ar miesas mērdēšanu un sevis mocīšanu. interesēm: „Un kas atstājis brā us vai māsas . kas mums mugurā. Neiegūstot nepieciešamo. kas tev ir." (Mat. kurā valda pieticība. būdami paši spējīgi strādāt. Tie. pārdod visu. vai bērnus vai tīrumus mana vārda dē . iestāsies materiālā vienlīdzība un audis sāks iet pa gudru cilvēku ce u.

kam kā trūktu. bet ir dzīvojis un darbojies normāli. bet ir gribējis. dzīve k ūtu normāla un dabīga. Tieši pretēji — „Vi u starpā nebija neviena. ka to vajadzētu uzturēt?" Pastāvošā dzīves kārtība ir nekristīga un tāpēc nav vis jāaizstāv. Daudzi iebilst.un teatrālu galējību kā vi a nepārtrauktā dzīrošana jaunībā. 105 . Par to zinātnieks F.. bet vi iem viss bija kopīgs."(Apust. No šādām galējībām ikvienam būtu jāizvairās. Ievērojot Kristus norādījumus par atteikšanos no liekās mantas. Aicinādams atteikties no liekas mantas." (Apust. dzīve greznībā un pārpilnībā. Kaut arī mantrauši vienmēr ir centušies izjaukt katru mē inājumu dzīvot kristīgi. Darbi 4:34) No pirmajiem kristiešiem mums jāmācās lieko materiālo vērtību koplietošana. jo tikai tad katrs dabū sev nepieciešamo un visi var justies apmierināti. Apustu u darbos (2:45) par to ir teikts: „Vi i pārdeva savus īpašumus un rocību un izdalīja visiem. Pirmie kristieši ir pareizi izpratuši Kristus norādījumus un tos arī ievērojuši. Darbi 4:32) īpašumu pārdošana un mantas izdalīšana tomēr kristiešus nepadarīja par nabagiem un vi iem nevajadzēja ubagot. ievērojot Kristus norādījumus. lai audis nerūpētos par dieniš ās maizes iegūšanu un atteiktos no paša nepieciešamākā. Kristus nav dibinājis klosterus un mūku organizācijas. Norādīdams atdot lieko mantu nabagiem un tādā kārtā k ūt par vi a mācek iem. bet jāmē ina pārveidot par kristīgu. Šādā veidā pārkārtot un uzlabot dzīvi ir mācījis Kristus. ka šī bauš a piepildījums iznīcinātu visu mūsu kultūras dzīvi. vi a mācības ievērotājiem. Paulsens raksta: „Mēdz teikt. kā iepriekš. t.. lai audis pēc nevajadzīgās mantas nastas nomešanas un vi a ieteiktā pieticības ce a uzsākšanas justos laimīgāki un lai tie trūcīgie. ka Kristus mācība ir realizējama." «Neviens neko no savas mantas nesauca par savu. Kristus nav vēlējies cilvēkiem sagādāt ciešanas. ka atteikšanās no liekas mantas nav iespējama mūslaiku sabiedriskajā iekārtā. Ir oti iespējams kā tā notiktu. kas sa emtu šo citu lieko mantu. pazustu kā bagātie. uzturēdamies vienmēr tautas vidū. bet kur ir rakstīts. kā kuram vajadzēja. tomēr pirmo kristiešu dzīves paraugs rāda. tā arī nabadzīgie.. cenšoties dzīvot pieticīgi. jo izbeigtos materiālā nevienlīdzība.. varētu dzīvot labāk. Kristus nav vēlējies. Un šinī reformu ce ā viens no pirmajiem un svarīgākajiem punktiem ir pareizas atteikšanās realizēšana.i.

lai tie tās izkoptu un attīstītu nevis iznīcinātu. Pieticības un atteikšanās ce a gājēji nav lepojušies ar nabadzību. cilvēkiem būtu jāmācas nevis cienīt un augstu vērtēt materiālas vērtības. ka. jo tikai tad cilvēks var attīstīt sevī labvēlību. piemēram. iecietību. ja tanīs ievēro mērenību. apmierināšanās ar nepieciešamo un šī iztikas minimuma sagāde pašu spēkiem. bet tie ir uzskatījuši par pietiekamu to mazumu.) Arī ang u filozofs Mills domā. tāpat jārīkojas arī cilvēkiem. Kā nevienam nebūtu jāatsakās no nepieciešamā uztura. visu nepieciešamo iegūst paši un necenšas pārtikt no citu sagādātā. Tie ir vēlējušies dzīvot vienkārši un nepieciešamā sagādē būt neatkarīgi no citiem. Kā putni un dzīvnieki. ēšana. Mīlēt savu tuvāku kā sevi pašu nozīmē nedarīt ne sev. Miesai un garam jāveido harmoniska vienība.Atteikšanās pamatā ir pieticība. 150. 151. Mīlēšana. no kuriem mācīties skubina Kristus.. Lai ikviens spētu brīvi atteikties no liekas mantas un visa nevajadzīgā. ka normāla visu šo instinktu apmierināšana ir aizliedzama vai nevēlama. dzeršana un uzjautrināšanās nav pašas par sevi nosodāmas. Pretējā galējība – askētisms un miesas mērdēšana ir tikpat kaitīga ne tikai tāpēc. atpūtu vai arī saindējam to ar tabaku un alkoholu. mēs nekādā zi ā ar to nedomājam. kas vi iem ir. ja savam ermenim atraujam nepieciešamo uzturu. un tuvāku mīlestību. tā pret pārējiem. bet gan uzskatīt tās par nenozīmīgām un nevērtīgām. no jautrības." (Human Destiny. Mēs neesam laipni pret sevi. par dzīvniecisko instinktu pārvarēšanu. ka Dievs cilvēkiem ir devis visas iespējas. Tā. Pieticīgam cilvēkam sveša ir kā liekas mantas uzkrāšana. Pareizu atteikšanos labi ir raksturojis franču zinātnieks Di Nuji: „Kad mēs runājam par miesas kārību apvaldīšanu. bet arī tāpēc. kurai pamatā ir sirdsapzi as un cilvēcīgas cie as izjūta.. (On Liberty). lpp. jāmācās no tautām. ap ērba un mājok a. Šāda nostāja. bet būt laipnam kā pret sevi. diemžēl. ne arī citiem pāri.. tā arī nav jāatsakās no visām citām dabīgām organisma un gara prasībām. kā tas līdz šim ir parasts. dejām. tā arī sevis mocīšana gavējot un badojoties. tas ir. tā var traucēt normālu smadze u šūnu darbību un tā iespaidot domāšanu. kā arī īsta atteikšanās un pieticīga dzīve mums. kuras mēs tagad uzskatām par zemu stāvošām un 106 . apdraudot ermeni. ka tā var radīt bīstamu lepnību. nepareiza ir atteikšanās no dzimumdzi as apmierināšanas. rota ām un dziesmām. vingrinājums.

Tā. nekopj tās un nemaz neievēro.s. un tā kādreiz ir valdījusi. Pazīstams vai svešs. To te neviens nekrāj. kabatā ir palikušas dažas naudas zīmes. to varam mācīties no Klusā okeāna salu iedzīvotājiem – polinēziešiem. kā to liecina dabas tautu dzīve. Turpretī kultūras tautu piederīgie glabā aiz atslēgām sev nevajadzīgo. pie eršanās mantai un mantas vairošana ir nezin kāds kultūras sasniegums. katru. par tām daudz neinteresējas. Materiālisma valdīšana ir pierādījums. Ja no vi iem kāds iegūst kaut ko vairāk. audami attīstīties un nostiprināties mantkārības netikumam. Mantraušu rīcības dē nepārtraukti ir vairojies aunums pasaulē. ka cilvēki kopš mantas koplietošanas laikiem garīgās attīstības zi ā ir gājuši atpaka . Ce otājs G. Vienaldzībai pret materiālajām vērtībām vajadzētu valdīt visu cilvēku vidū. un kā vajadzētu dzīvot. un tie. Cheesman) stāsta par turienes iedzimtajiem. Mežo us ir nomainījuši modernie mežo i – mantrauši. Dambis par Klusā okeāna saliniekiem raksta: „Rūpes un raizes salinieku dzīvē ir svešas. vi š iet un em tur. par šo naudu arī iegādājas dažādas mantas. bet tās augstu nevērtē. Ja kādam kā trūkst. cieš trūkumu. Kā dzīvo cilvēk. Polinēzieši lieto visu kopīgi. ka tagad izplatītā mantrausība. vienaldzību pret mantu varam mācīties no Jaungvinejas iedzimtajiem. Nauda ir tikai līdzeklis dzīves nepieciešamību apmierināšanai. Tāpēc par maldīgu jāatzīst uzskats. kur to var dabūt. pārnākot no veikala. Līdz ko varas ce ā dažiem bija iespējams tikt pie lieliem mantu krājumiem. nelabo. Viesmīlība ir viens no augstākajiem tikumiem. tās vienkārši atdod citiem. ja tās pazūd vai kāds cits tās pa em. kur pagadās. Šo cilvēces tra ēdiju vajadzētu saprast un mē ināt atgriezties uz pareizā ce a. No šī dabīgā ce a audis ir nomaldījušies. ar kuru varam lepoties. kas neapzīst mantkārību. kuri strādā un sa em algu. ka tie.nožēlojamām. pilns dzi ām jūtām un bez materiālajām iekārēm. kuri zvērīgumā un necilvēcīgumā tālu pārspēj savus senčus. tūlīt pārējie sāka just to trūkumu. nekā tam vajag. Tik daudz veselīgu smieklu un priecīgu seju mūsu civilizētajā pasaulē nākas grūti atrast. kas citiem ir nolaupīts un at emts. Šeit cilvēks ir īsts dabas bērns. Vi i tās nomet. kas nenonievā salinieka 107 . bet kuras daudzējādā zi ā ir pārākas par t. Tā radās materiālā nevienlīdzība un sāka valdīt netaisnība. kultūras tautām. ko vien daba ir devusi. Ja.. tas atdod to citiem. kam šo ieslēgto lietu vajadzētu. piemēram. Jaungvinejas pētniece Cīzmene (E.

eiropiešus. ar to mielojas visa apkārtne. bet dvēseles laime ir to dzīves mēr is. Šī patiesība nav noliedzama. kuras sevi dēvē par kristīgām. Danielsons atrod. daudz priecāties un visu paveikt ar pēc iespējas mazāk pūlēm. Vi š neraizējas 108 .. kas tam pieder tāpēc.g) Polinēziešu dzīves pētnieks B. Ja kādam ir divi svārki. aužu savstarpējā izpalīdzēšanās apbrīnojama. vi š nebēdājas par to. eiropieši plāno uz priekšu. tāpēc nevienam šeit slikti neklājas. Šo raksturīgo kristiešu tikumu trūkst eiropiešiem un citām tautām. ka eiropiešu dzīves mēr is ir panākumu gūšana. Danielsons arī norāda. kuram to nav. turpretī polinēzieši vēlas par visu vairāk dzīvot.dzīves veidu. polinēzieši nepārtraukti dod projām visāda veida dzīvei nepieciešamo. Pieticīgs cilvēks nedomā par sevi. ka Polinēzijā nav nabadzīgu un trūcīgu cilvēku. Ja kādai mājai ir bagātīgs zivju loms. polinēzieši reti raizējas par rītdienu. ko ēdīs. nav arī bezdarbnieku. kaut arī tā nav patīkama. vieglāk un priecīgāk. polinēzieši dzīvo ērtāk. Nepazīstot mums parasto mantrausību un strādāšanu savā labā. Atteikšanās polinēziešiem dod patīkamāku dzīvi. tie dzīvo pieticīgi un atteikšanās citu labā tiem ir viens no galvenajiem tikumiem. Ēdienu reizēs pat garāmgājējs ir uzaicināts piedalīties maltītē. Vi i neraizējas par rītdienu. Jo ilgāk kāds viesojas. Priekos un bēdās nesavtīgi dalās. Sekas šādai dzīves kārtībai ir tās. kaut arī Kristus mācība tiem var būt samērā sveša. kā to Kristus ir ieteicis darīt." Salīdzinot eiropiešus un polinēziešus. Ne materiālās prasības. kā tas iztiks. ka vi u pašu sociālā ekonomika balstās uz grupu solidaritāti un savstarpēju palīdzību. vi š vienus atdos tam. kas pilnīgi valda vi u dzīvē. polinēzieši vienmēr uzlūko mūs. ka eiropieši sacenšas viens ar otru. turpretī kultūras tautu mantrausība to sabojā un padara par smagu nastu. tieši pretēji – cilvēks tur gūst ievērojamu prestižu. Pēc teiktā jāatzīst." (Austrālija Latvietis. turpretī polinēzieši palīdz viens otram.. bet sa em pretī arī daudz no citiem. Danielsons par polinēziešiem saka: „Iegūt kaut ko tikai sev pašam tur uzlūko par zemisku netikumu.. Naktsmājas ir nodrošinātas ikvienam. eiropieši mē ina taupīt un krāt. ja vi š atdod visu. 1957. ka polinēziešiem piemīt daudzas īstu kristiešu īpašības. dzers un ko vilks mugurā. par briesmīgi skopiem un egoistiskiem. jo mī āks tas k ūst. uz em kā labāko draugu. Kāds pretstats mūsu pasaulei.

kas ir iesācis nodrošināt savus nākotnes īpašumus. es jūtos brīvs kā putns. jo tādi cilvēki nedzīvo. Tikai tas. ne arī savas miesas dē ." Par gudru vīru Seneka saka. bet cilvēks. Atsakoties no materiālās dabas 109 . kā to apliecina Gandijs: „Nevēlēdamies domāt. Nezūdieties nākošā rīta dē . neraizēdamies par nākotni. tad jums visas šīs lietas taps piemestas. rodas iespēja domāt par citiem un strādāt to labā. mēs īstenībā strādājam sev. Ieguvums it īpaši ir tas. kas rada atbalstu gandrīz visas pasaules reli iskajos rakstos. „Kad mēs aizmirstam sevi. kā to tagad domā." domā Tolstojs. kura dzīvē nav domu par rītdienu. Bet dzenieties pa priekšu pēc Dieva valstības un pēc vi a taisnības. teikdams: „Cik neprātīgi ir tik īsu laiku dzīvojošam radījumam kā cilvēkam raudzīties uz priekšu nākotnē." Atteikšanās no greznības un spožuma. Sev tas cenšas iegūt tikai pašu nepieciešamāko. kas neraizējas par rītdienu. atteikdamies nākotnes vajadzību apmierināšanai uzkrāt mantu kalnus. balstās uz savu darbu." Arī Ruso māca nerūpēties par nākotni. Gudram vīram tuvi un labi izprotami ir Kristus vārdi. nevar gūt ne minūtes miera. var justies brīvs. jūs jautājat? Bezgalīgs aunums. kura ir vi a. 6:25. var mierīgi nodoties visiem priekiem. ko ēdīsit un ko dzersit. novēršot domas no sevis. 34. ko rītdiena man nesīs. Gandijs norāda. jo rītdiena pati par sevi gādās. ka.) Neraizēšanos par rītdienu ir atzinuši un cildinājuši ievērojami domātāji kā pirms. no tiekšanās pēc materiālās dabas panākumiem ir reizē arī atteikšanās no egoistiskās domāšanās par sevi un savu labklājību. uz cilvēku savstarpējo palīdzību. un pāri visam – uz tādu pasaules kārtību." norāda Ruso. Seneka atzīst. kas norāda nerūpēties par savu materiālo labklājību un nekrāt mantu nākotnei: «Nezūdieties savas dzīvības dē . „Kāds no tā ir aunums. kurā cilvēki ir tikpat labi apgādāti dzīvei kā putni gaisā un pu es laukā. ka „nav neviena. Ikvienai dienai pietiek savu pašas bēdu. 33. Tāpēc atteikšanās ir ieguvums un nevis zaudējums. ka „vi š vienmēr dzīvo laimīgi tagadnē. kas. Līdz ar to tā ir novēršanās no nepareizā ce a un gudram cilvēkam piemērotu gaitu uzsākšana." (Emile) „Cilvēks. bet gatavojas dzīvošanai.par rītdienu un gādību par nākotni atstāj Dieva zi ā. tā arī pēc Kristus." (Mat. Vi i atliek visu. ka «neraizējaties par rītdienu" ir pavēle. kuru tas reti kad sasniedz. ar ko ērbsities. nodrošinot savu nākotni. kamēr vi š neievēro tagadni.

" saka Peters Benedikts Z. Gandijs ir atzinis. Bet tad pienāca laiks. Bet tāda tā ir likusies sākumā visiem pieticības ce a gājējiem. Mauri as grāmatā Septi i viesi. bez kā neviens nevar eksistēt. kā citiem palīdzēt. Tikai sākumā grūti. ka tagad varēju staigāt viegli un darīt savu darbu citu labā ar lielu 110 . piemēram. Robinsons domā. H." Paskals ir teicis. jāmācās māksla atteikties no daudz lietām. cenšoties palīdzēt citiem. kad šī atteikšanās ir sagādājusi prieku.labumiem. Dzīve uzreiz k ūtu vienkārša. Gandijs par to saka: „Liela nasta novēlās no maniem pleciem. progress ir bijis lēns un ka sākumā tas bijis arī sāpīgs. Buda māca. kas neko sev neprasa. ka laimīgs un bez ciešanām ir tas. mēs iegūstam garīgās vērtības – sirds mieru. kā katrā neievingrinātā lietā. mēs k ūstam apmierināti ar sevi un savu dzīvi. Tomēr vi š atzīstas. Tas ir vērtīgākais dārgums. tā ir neparasta. ne nabagu. un es jutu. Vienam otru vairs nevajadzētu skaust. kā to. raizēm un nepatikšanām. naida un ildu izbeigšanu. labu garastāvokli un īstu laimes izjūtu. turpretī atbrīvošanās no tās ir saistīta ar nemieru. neko vairāk nevēlas un neprasa. ka vi am to darot. lai varētu kalpot cilvēkiem. visu mantu. ko gūstam. Tāpēc arvien būtu jādomā.." To pašu apliecina Gandijs: „Atbrīvošanās no mantas man ir bijis pozitīvs ieguvums. mums visa kā ir gana un dzīve ir skaista. ka pēc atteikšanās no mantas «vairs nebūtu ne bagātu. Sokrāts apliecina to pašu. ir vajadzīgs atmest visu bagātību. lai audis sacenšas ar mani manā apmierinātībā. teikdams: „Ja mēs sev nekā neprasām. kāds man pieder. sagādājot prieku citiem. no liekas mantas. ka „apmierinātība ir sasniedzama tikai ar atteikšanās palīdzību. ka „neviens nav vēl nekad pazinis lielāku laimi. kas vēlas iegūt iekšēju mieru. varas un ar visu to saistītās steigas. kas ārpus pilnīgi nepieciešamā. Tāpēc «katram. ka. Mantas iegūšana un vēlēšanās to iegūt vairo neapmierinātību. Lībmans. Mūslaiku cilvēkam atteikšanās no mantas liekas neiespējama. Zīverta lugā Kurrpurrū atrodam domu." norāda J." Atteikšanās augstāko pakāpi ir sasniedzis tas. Tā." Līdzko mēs atsakāmies no rūpēm par sava labuma vairošanu un sākam domāt par to. kā iztikt ar iespējami mazāk no visa.. Vēlāk mēs jūtamies brīvi un tādē laimīgi. M. nemiera. nevajadzētu ildoties. Es vēlētos.

Tikai izbeidzoties valsts mantrausībai. Katra manta tad k uva par apgrūtinājumu. ka Dievs mājo vi u vidū. Ir 111 . iebāzdami miljonus savās kabatās. ka iecietību un atteikšanos dēvē par dieviš īgu īpašību." (Sap i un īstenība) F.apmierinājumu un vēl lielāku prieku. kaut arī mūslaiku sabiedrība šādu rīcību dēvē par izš ērdību un mē ina to aizkavēt. teikdams. Atdodot lieko mantu. pateicīgs un citu labā ir spējīgs atteikties no sava labuma. Tā. tad tūlīt visas pasaulē esošās vērtības atrastos cilvēku saimes brīvā lietošanā. vi i klusībā pie sevis ir spiesti atzīties. ka šo vienlīdzīgumu realizētu vislielākā bagātniece – valsts – savos uz ēmumos. Un atteikties turpmāk no liekas mantas krāšanas. tie izjustu. At emtās vērtības sa emtu. kas nolaupīto naudu patērē pats. vajadzētu saprast. bet tanī pat laikā būtu augusi visas cilvēces labklājība. cilvēku vairuma dzīves līmenis ievērojami pacelsies. Tik pat svarīgi būtu. Ja bagātie censtos realizēt šādu vienlīdzību ienākumu zi ā. bet tūkstošu strādnieku un preču patērētāju stāvoklis jūtami uzlabotos. Liekā manta būtu jāizdala un jāatdod citiem. (Hindu Scriptures) Garīgi mazattīstītajiem mantraušiem šī īpašība ir sveša. Raudive norāda. tie. tad vi u milzīgā pe a būtu zudusi. ka vi i nedrīkst sa emt vairāk. ka laupījums tiks izlietots cietušo labā. lielo uz ēmumu īpašniekiem. ka «garīgi brīvs cilvēks ir pazemīgs. pazustu privātie un valsts materiālo vērtību krājumi. Lai varētu uzsākt iešanu pa pieticības ce u. pēc kuras tiekties aicina Kristus. kam tas būtu nepieciešams. ka būtu bijis labāk. Ja audis atteiktos no liekas mantas uzkrāšanas un paturēšanas. kad citiem nodarītais Jaunums tos sāk smacēt. piemēram. kam tie ir at emti un kas tāpēc cieš trūkumu. bagātajiem vajadzētu atdot savus mantas krājums tiem. bet savu laupīšanu attaisno. kas strādnieku zemo algu un ražojumu augsto cenu dē aplaupa tūkstošiem cilvēku. Valsts ir pielīdzināma laupītājam. jo iztikas minimums visiem ir apmēram vienāds. Cilvēku savstarpējās attiecības būtu k uvušas dieviš īgas. Paulsens atzīst." Ne tiekšanās pēc bagātības. kā sa em ikviens vi u strādnieks. ja tie jau laikus būtu mē inājuši tikt va ā no sava netikuma – mantkārības. K. par nastu. Tikai kad neprātīga sekošana naudas velnam tos jau ir lielā mērā nokausējusi. bet atteikšanās no tās ir gudra cilvēka dzīves pamats. ar to būtu sekmēta Dieva valstības īstenošana zemes virsū.

būtu jāatdod citiem brīvai lietošanai. „Gudrais nekrāj sev: vi š dzīvo citu dē un k ūst pats bagātāks. neviens neciestu trūkumu un visi būtu apmierināti. ap ērbušies un ieguvuši pajumti. no tā smagie mantu kalni itin ātri novelsies. ka taisnīgi rīkojas tas. kuru tiem visvairāk trūkst un kuras tiem steidzamā kārtā ir jācenšas iegūt savā īpašumā. ievērodami Kristus norādījumu. tā arī dzīvojamo telpu platību. Kurā sāks mājot pieticības un atteikšanās gars. ka nepieciešamās vajadzības ir apmierinātas. kam un kādā veidā vislabāk palīdzēt. kaut arī turīgie vi u par tādu uzskata. kāpēc vi i var justies apmierināti. kas kādam ir uzkrājies. Turīgie domā tikai par sevi. Vi š nejūtas ne nabags. jo garīgi bagātāks tas ir. ne nožēlojams. Tā Kristus mācek i."(Wisdom of Laotse) Pieticīgam cilvēkam netrūkst nekā. kā to atzīst Toro: „Cilvēka bagātība ir proporcionāla tam lietu daudzumam. vai jums kā trūka? Un tie sacīja: „Nekā!" (Lūkas 22:35) Kas staigā Kristus norādītos ce us. 112 . spriezdami. kurš savu bagātību atdod bāre iem. tiem netrūkst patiesi nepieciešamā un tos nespiež arī liekās mantas nasta. ir tomēr bijuši pārtikuši.jāpievienojas Gandija vārdiem: „Ja katrs paturētu sev tikai to. teikdams. kas eva ēliju sludināja bezmaksas. kaut gan tie ir paēduši. ubagiem un apcietinātiem. Tāpēc turīgajiem būtu jāpārtrauc mantas krāšana savām vajadzībām un jāsāk krāt garīgās vērtības – it seviš i pieticība un spējas atteikties. Jo pieticīgāks un spējīgāks atteikties kāds ir. un vi š varēs atviegloti uzelpot." Korānā ir teikts. Tā vietā tiem vajadzētu gudrot. kas tam ir patiesi vajadzīgs. vi š dod citiem un tam ir visa pa pilnam. ko pirkt un kā izdot savā labā naudu. Izlietojot liekās materiālās vērtības citu labā. tie nemitas vairot kā pārtikas un drēbju daudzumu. (The Koran) Mantas vai naudas uzkrāšanās ir pierādījums. Cilvēku apetīte diemžēl nav apmierināma. kā to dara dzīvnieki un putni. nabadzīgiem klaido iem. pelnīdami iztiku ar savu roku darbu. mantkārības dzīti. Tāpēc viss. kas pēc paēšanas vairs neinteresējas par barību un at auj pārpalikumu lietot pārējiem. tomēr. no kurām vi š spēj atteikties. Gudra un pieticīga cilvēka iekšējais prieks saistās ar atteikšanos un kalpošanu citiem. tas ir dzi š. Vēlāk Kristus jautā mācek iem: «Kad es jūs sūtīju bez maka un somas un kurpēm. kas tiem ir vajadzīgs." To pašu apliecina Laotse. mēs tās esam izlietojuši vislabāk un lietderīgāk.

ka. kad vēl nebija biezo uzrakstīto grāmatu. ir visneatkarīgākā. ko citi par to domā vai saka. kas atdod savu bagātību dāvanās un kas neizturas ne pret vienu labvēlīgi tikai gaidāmās atmaksas dē . (Some Sayings of the Buddha) Tā kā bagātību parasti ikviens sasniedz ar negodīgiem līdzek iem.ilgstošs un īsts. kas piespiež vi us zaudēt dārgāko mantu – brīvību. Rakstnieks P. kas izvairās no saistībām materiālajā pasaulē. kam mazāk mantas. vai arī paturēt tīru sirdsapzi u. Kāds gudrs vīrs saviem bērniem ir devis labu padomu: „Nekad nekrājiet nedzīvus priekšmetus. Es esmu brīvs kā gaiss. bet kāro vienīgi pēc visaugstākā Dieva vērtējuma. vi u nesaista uzkrātā manta. Vi š ir apmierināts un brīvs tāpēc. Tīra sirdsapzi a dod brīvības sajūtu. kas ātri vien izgaist. kas ne auj sevi saistīt un nedara neko tādu. neīsts. kas nevēlas nekam vergot. „laimes sākums nav iegūt. jo tas ir iznīcinājis sevī verdzības un nebrīvības cēloni – mantkārību. "(Laiks. jo tie saista jūs. Aigars norāda. Man pieder tikai visnepieciešamākais. Brīvi ir vienīgi tie. atsakoties no tieksmēm gūt bagātību. Korānā lasām: «Tas. 1962. ka. turpretī materiālista prieks par mantas iegūšanu un savu interešu apmierināšanu ir acumirklīgs. Aizstāvēšanās runā vi š saka saviem tiesātājiem: „Kad mani dēli būs pieauguši un jums liksies. kuras trūkst mantas krājējiem. jo vairāk jūs piederat savai mantai. un tas ir brīniš īgi. tad audziniet 113 . atteikšanos nedrīkstam uzlūkot tikai par pienākumu." Arī Sokrāts nevēlas. Šī gudrība jau bija tad. lai varētu priecāties par atteikšanos un dalīšanos ieguvumos ar citiem. tad tās iegūšana un paturēšana arī visnejūtīgākajam un necilvēcīgākajam mantrausim ir saistīta ar neatlaidīgiem sirdsapzi as pārmetumiem. ka to dzīve. bet dāvināt. Svarīgi ir atteikties tad. kad šāda rīcība mums sagādā prieku neatkarīgi no tā. Iespējams ir tikai viens ce š -vai nu k ūt bagātam upurējot savu sirds mieru. Visbrīvākais ir pieticīgais. Jo vairāk jums pieder. kāpēc šie netikumi būtu vispirms jāizravē. kad mūsu dzi ākā pārliecība to prasa. Toro domā. Buda par svarīgu atzīst sirds attīrīšanu no patmīlības traipiem. ārējs. gads) Lai mūsu sirdsapzi a būtu apmierināta." (The Koran) Atteikšanos apgrūtina mūsos esošā mantkārība un egoisms. ka vi a dēli tiektos pēc bagātības. ka tie pēc bagātības vai cita vairāk tiecas nekā pēc tikuma. tas beigās būs oti apmierināts.

" Seneka atzīst. kas visus šos gadus bija gulējusi uz vi a kamiešiem. jo liekā manta ir nepieciešama trūcīgiem un vājiem un tāpēc to nedrīkstam iznīcināt. kur vi u par velti ārstē. jums jātur par mazvērtīgu viss pārējais. kas grib iet pieticības ce u. 1960) Ikvienam. es esmu atpestīts. Sevis un savu sasniegumu cildināšana. ir nepareiza. ir vienaldzība pret bagātību. Nokrita smagā nasta. Ja jūs augstu vērtējat brīvību. Dzimtenes dievināšana bija mūsu gara spirdzinājums. uz kuru visa vi a ener ija būtu jākoncentrē. Gandijs par to ir teicis: „Savu fizisko vajadzību un pat savu personīgo intelektuālo vajadzību apmierināšanai vajag zināmā punktā pilnīgi apstāties pirms tā de enerējas fiziskā un intelektuāla izvirtībā. mēs iemantosim vispilnīgāko brīvības sajūtu un dvēseles mieru. to sadedzinot. kurš trimdas laikā Vācijā atradies slimnīcā. es Tev pateicos. brīvību nevar iegūt par velti. Zemītis." Vi š izsaucas: «Brīvs es esmu. ka laime nav ārēji labumi.. Cilvēkam ir tā jāiekārto savi fiziskie un kulturālie apstāk i. Atmetiet zeltu un sudrabu un visu citu. atrauts no savas zemes un mantas: kur agrāk bija mana manta. Tolstojs ir pārliecināts. (Ce a Biedrs. ka tas vi u atbrīvojis no mantas: „Ak. ka atbrīvošanās no mantas. Dažreiz pēc smagiem pārdzīvojumiem un likte a sitieniem cilvēkos it kā uzaust gaisma un tie saredz līdzšinējo gaitu maldīgumu. bet gan iekšējs miers. P. ka tie netraucētu vi a kalpošanā cilvēcei.. ka Tu mani esi izrāvis no tās vietas." H. Vi š saka: «Bagātība ir verdzības diploms. Vi š pateicis Dievam.. Kungs." Te jāpiezīmē. kurā es Tevi nebūtu atradis". kāto izdarīt.vi us un sagādājiet tiem nepatikšanas. kam tā pienākas." Toro par sevi saka: „Manas lielākās spējas ir bijušas vēlēties tikai nedaudz. prieks un brīvība. ka visiem jācenšas k ūt brīviem. kas kā nasta nospiež mūsu grezni mēbelētās mājas. kā es jums esmu nepatikšanas sagādājis. kādā lielā žēlastības laikā es dzīvoju. es atpestītais cilvēks – jaunās zemes un jaunās debess mantinieks! Aptvēru. tur bija arī mana sirds.. ir neatlaidīgi jācenšas mazināt savas vajadzības un nevis jāvairo tās. Tikai atdodot šo mantu tiem. Bet vienīgais līdzeklis. gūst pārliecību." Vajadzību samazināšanai un nevis vairošanai ir jābūt visas cilvēces 114 . Zūderma a romānā Rūpju māte galvenā persona Pauls sadedzina savu mantu un pēc tam «vi am k uva tik brīvi un viegli ap sirdi. ka viss notiek pēc Dieva prāta. bet it seviš i mainās to uzskati par manats vērtību.

dzert un līksmoties. dzīvo viens ar niecīgām vajadzībām. kas krāj lieku. visu virs šī minimuma iegūto atdodams citiem. bet apzinīga un labprātīga to ierobežošana. aug iekāre. skrienam šurpu turpu un cīnāmies. kā to ir norādījis Gandijs: „Civilizācija vārda patiesā nozīmē ir nevis vajadzību vairošana. mēdz uzlūkot par savādniekiem vai par nenormāliem. kas ieguvis lielus mantas krājumus ilgiem gadiem un nu domā atpūsties. izbeidzas mantkārība. R. Bet tanī. Bet Dievs uz vi u saka: „Tu." Katram var pienākt brīdis. ēst. ko tu esi sakrājis?" Kristus pēc šīs līdzības izstāstīšanas piebilst: „Tā iet tam. Sava labuma meklētāji nekad nebūs apmierināti. jo apmierinātība iegūstama tikai atsakoties no vergošanas mantai. lai iegūtu sev kaut ko."(Lūkas 12:16 . nevajadzīgu mantu un atsakās to atdot citiem. kas nekāro pēc mantas. „cik zemas un nevērtīgas visas tā lietas. kas saistās ar mantkārību." (Some Sayings of the Buddha) Pieticīgais mierīgi paliek pie malas tur. kurš dzīvo. kuru dē mēs ildojamies. kurš dzīvo. un tāpēc ir labi. kad vi u kārdina mantas velns. nekā sa emt no tiem. iekāre beidzas. kas atrodamies nāves ēnā? Kristus stāsta līdzību par bagātnieku.21) Tāpēc ikvienam kopā ar Seneku vajadzētu atzīt. kas atsakās no labas pe as un materiāliem ieguvumiem. Cik nožēlojama un nenormāla šādos apstāk os liekas skopu a Za gas cenšanās paturēt tikai sev vienam zivju vezumu! Vai arī mēs visi neesam tādi zvejnieki. kas cenšas sagādāt sev tikai nepieciešamo. Iekārēm beidzoties. kas sev mantu krāj un nav bagāts Dievā.mēr im." Buda aicina: „ Dzīvo viens un nedari auna. bezprātīgais. Un no iekāres izaug visi daudzie aunumi. Normāli dzīvo tas. (Some Sayings of the Buddha) Turīgie „gudrie brā i" pieticīgus cilvēkus nicina un dēvē par mu iem. domādams par visa tā baudīšanu. Vēl arvien tos. „Būt labam un labi dzīvot nozīmē dot vairāk citiem." Tanī. ja protam un spējam izturēt šo kārdinājumu. īstenībā no normālā un pareizā ce a ir novērsušies tie. kurus uz atlūzušā ledus gabala vējš aizdzinis jūrā un kuriem tur draud nāve. Kam tad piederēs tas." māca Buda. Vienīgi tā rada īstu laimi un apmierinātību un vairo iespējas kalpot. Līdz ar to beidzas visi daudzie aunumi. Blauma a novelē Nāves ēnā tēloti zvejnieki. domādams par visu to postu." aizrāda Tolstojs. 115 . kas saistās ar mantrausību. šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. kur citi skrien.

" „Cik grūti ir būt brīvam tam cilvēkam. Līdzko mēs sākam tiekties pēc tā. Šī velniš īgā vara tad vada mūs. lopus un zemkopības darba rīkus. nedrīkstētu vi us skubināt krāt un glabāt naudu vai mantas. bet tie būtu neatlaidīgi jāmāca atdot vai arī at aut pa emt citiem lieko. bet iegūst darbības. ko vi š sola. mantu pārpilnību. Toro par to ir teicis zīmīgus vārdus: „Es redzu jaunus cilvēkus no manas pilsētas." Mantas velns kārdināja arī Kristu. 116 . pār emdama visus mūsu spēkus. Iegūtā vai mantotā bagātība ir kā lāsts. kam pieder zināšanas. kas samaitā daudziem turpmāko dzīvi. Tāpēc būtu jāievēro Toro brīdinājums nesaistīt sevi ne pie kāda īpašuma: „Cik ilgi vien iespējams. Tam. kaut arī tas liktos nepareizs un nepatīkams. greznu dzīvi. 4:8-10) Lai cilvēks spētu turēties pretī mantas velna kārdinājumam. Par visām lietām. Vi š norāda. jo no tās tie nespēj tikt va ā. Lietu š irošana pēc piederības būtu jāatmet un jātiek va ā no vārdu „mans" un „tavs" lietošanas attiecībā uz mantu. Velns kārdina mūs. (Mat. ir daudz grūtāk atbrīvoties no šī sava īpašuma nekā kādam no savas bagātības. bet Kristus no tā visa atteicās. ka vi i ir mantojuši saimniecības. ko tie tagad mēdz nolikt pie malas. piedāvādams bagātību. „zināšanas ir arī zināms īpašuma veids. Bet tā kā tas nevēlas arī atteikties no gūtajām zināšanām un visa. š ū us." Zināšanas un iegūtie diplomi ievirza zināmā ce ā. nekā tikt va ās no tā. piedāvādams tam visas pasaules valstis un vi u godību. būtu jāizbeidz materiālistiskā un nekristiskā audzināšana par mantas vergiem. tad ir grūti atstāt. mājas. dzīvojiet brīvi un nesaistīti." saka J. kam kaut kas pieder! Bagātam cilvēkam ir grūti atteikties no savas bagātības. kuru nelaime ir tā. tūlīt mēs sevi nododam aunuma varā un tad neesam brīvi. ka. liek tam uz emties pienākumus. Ir tikai neliela starpība. Krišnamurti. kuru dē tas zaudē brīvību. vai jūs esat saistīts pie saimniecības vai pie cietuma. visu to ir daudz vieglāk iegūt.nepadodoties tam. tad vi š k ūst par savu zināšanu vergu. kas saistīts ar to izlietošanu. Uzsākto ce u. kuras veikt tas varbūt nemaz nevēlas.

kas vienkāršu dzīvi un fizisku darbu uzlūko par kaunu un negodu. teātru izrādes. iestāstot un iegalvojot. kā sasniegšanai neprātīgie ziedo savu laiku. to apraksta grāmatās un valdošās aprindas to atdarina savās spožajās ceremonijās. Vienkārša un dabīga dzīve Mūslaiku modernais cilvēks nemīl vienkāršu un dabīgu dzīvi. ka uzskata dzīvi par nepilnīgu. Jau no mazām dienām ikvienu radina dzīvot pārpilnībā. Cilvēki ce lielus un greznus namus. cenšas tās iegūt. Uz katra so a redzama un dzirdama reklāma. Sevi vadīt.t. lai tur sludinātu Kristus pazemības un pieticības mācību svētku drānās tērptajiem 117 . Skolu audzēk us gatavo par cilvēkiem. ja trūkst vienas vai otras izreklamētās mantas. Daudzi pat ir tik naivi. iesietām grāmatām plauktos u. Vecāki domā. kas no visa tā bez jebkādām grūtībām spēj atteikties un kas var iztikt bez tā. audzināt un izglītot nozīmē galvenā kārtā atteikties no nevajadzīgā. daudz ko nedarīt. kas pēc daudz kā tiecas materiālisma pasaules interešu virzienā. apzeltītiem traukiem. ka dzīvojamām telpām jābūt greznām. ka bērniem jādod viss. jo vi š ir aktīvs garīgo vērtību meklētājs. nedomājot. Bet cilvēku vairums. vai šīs mantas tiem patiesi vajadzīgas. jāēd dārgi ēdieni. aizkariem. viesībās un sarīkojumos. spožuma un bagātības.Gudram un pieticīgam garīgam cilvēkam raksturīga vienaldzība pret mantu un materiālajām vērtībām. Ar bagātnieku dzīves veidu tagad visus iepazīstina kino filmas. jo tie ir ieinteresēti tos pārdot un gūt pēc iespējas augstāku pe u. Rūpnieki un tirgotāji savus ražojumus ieteic. Ne tas ir gudrs. daudz ko sev neat aut. bet tās vietā ilgojas pēc greznības. paklājiem. ka tur jābūt modernām mēbelēm. Krāš i dekorētās zālēs tur pulcējas „smalki" ērbti jaunieši. kas visiem līdzek iem cenšas cilvēkus padarīt par mantas vergiem. pēc kā tie kāro. Arī skolas mē ina viena otru pārspēt telpu greznības zi ā. spēkus un veselību. ka jā ērbjas pēc iespējas labākas kvalitātes drēbēs.t. bet gan tas. ko at aujas citi.

Vai gan maz bija aužu. dzīvodami māla būdās. dzīrās sagrābt savā varā visu cilvēku."(Omartijas kundze) Modernās ērtības attālina mūs no dabīgās vienkāršības. kas. bet tanī pat laikā tur bērni skraida kailām kājām. jo tas viss 118 . Tie ir lepni uz augsto dzīves standartu un ar nožēlu piemin iepriekšējo paaudžu dzīvi bez šīm ērtībām. cilvēks pamazām k ūst par savu mantu kalpu. domām un ilgām. ar visiem vi a spēkiem. kas viss ir tik raksturīgs patroneses kronēšanā Venecuēlā. Š ietamo ērtību un labierīcību dē audis dzīvo pilsētās visnedabīgākajos un neveselīgākajos apstāk os. noplīsuši un izsalkuši. kopj tās. pērk klāt arvien jaunas. skaista nama vai glītas dzīvok a iekārtas dē pārdevās ilggadīgā vai pat mūža verdzībā? Augstais dzīves standarts bija bargs dieveklis. Žurnālists. vi i izš iež savus spēkus nevietā. Tā. Šo neprātīgo dzīšanos pēc augsta dzīves standarta labi attēlojis rakstnieks Anšlavs Eglītis:" Cenzdamies pēc arvien lielākām ērtībām. Venecuēlā kato u baznīca izdod miljonus par zelta vainagu Kristus mātes statujai. pastāvīgi un tik daudz par tām domā. uzturu un ap ērbu. garlaicīgāko un neinteresantāko darbu. Baznīcas izdod milzīgas aužu saziedotas summas savu krāš o telpu celšanai un izgreznošanai. ka citam nekam vairs laika neatliek. Vi i atsakās no vienkāršās. kas to apraksta. varbūt vi š būtu izdzinis modernos nekristīgos mācītājus no temp a tanī pat veidā. augstprātību un lepnību. dabīgās lauku dzīves un skrien pretī pilsētu maldugunīm un spožumam.audīm. Pašu sludinātāju formas ap ērbus grezno zelts un sudrabs. Tiekdamies pēc mantas un ērtībām. saudzē. zaudē dzīves prieku un k ūst par nelaimīgiem un nožēlojamiem radījumiem. kā vi š izdzina tirgotājus: – ar pātagu. piemēram." Izreklamētos greznuma priekšmetus audis uzskata par savu ērtību vairotājiem. luksu. kas lepnu ratu. izsakās: "Ja Kristus tagad dzīvotu un redzētu visu šo nekrietno kalpošanu elkiem. Dievs cilvēkiem ir licis rūpēties tikai par nepieciešamo pajumti. visas spīdošās ceremonijas un naudas izš ērdību. tāpat kā visi pārējie. kā arī garīdznieku materiālā stāvok a nodrošināšanai un spožo ceremoniju sarīkošanai. strādādami visnevērtīgāko.

un beidzot vi a padarīja dvēseli par verdzeni miesai un pavēlēja tai būt pilnīgai verdzenei miesas iekārēm. kuri cilvēku dabai nav piemēroti. Seneka par to ir teicis:" Daba sagādā visu nepieciešamo vi a prasību apmierināšanai. kādu daba prasa no mums. Tā mērenība. Šai tra ēdijai tuvojas visi. Rūpnieki un tirgotāji turpretī gādā. visos laikos tā ir k uvusi arvien stiprāka un pratusi celt godā netikumus. Šo ērtību vidū cilvēks nejūtas brīvs." (Variācijas par moderno cilvēku) Mūslaiku cilvēki — materiālisma kalpi patiesībā dzīvo nenormālos apstāk os. Šāda dzīves veida dē cieš veselība un it īpaši nervu sistēma. tad vi i ir spiesti vergot mantu iegūšanas labā. Greznība ir pagriezusi dabai muguru. Jo greznākā namā vai dzīvoklī kāds dzīvo. ir dārgi jāmaksā: tad jāstrādā kā pātagas dzītam. bet visu laiku ir spiests piemēroties savai mākslīgi pārveidotajai apkārtnei. kurš saka: "Daudzi. ir pazudusi. mēs esam nonākuši pie tā. kam ir izdevies tikt pie bagātības. nav iespējams ilgāku laiku. cilvēki sāk dzīvot nedabīgā apkārtnē un tāpēc jūtas nelaimīgi. Ja audis neievēro Dieva norādīto ce u un klausa materiālistiem. Vispirms greznība sāka kārot pēc tā. Jurevičs norāda. ko daba uzlūkoja par lieku. kas vēlas tikai nepieciešamo. lielā steigā un pilnīgi izsme ot sevi. tikai ne īstu laimi. Ir taisnība Epikūram. ko komerciālā propaganda ka visiem galvā kā absolūti nepieciešamām ikvienam pilsonim. kas sevi cienī. Dzīvot nedabīgi un piemērot savu organismu apstāk iem. tad pēc tā. ka tos. kas ierobežo mūsu vēlēšanās ar mūsu vajadzību apmierināšanai noteiktiem līdzek iem. ar katru dienu tā iet plašumā.vienkāršāks. ar to nav ieguvuši līdzekli savu 119 ." Iegūstot ērtības. Pilsētu modernās ērtības īstenībā ir vislielākās neērtības. ka „par ērtībām. kam ērtību iegūšana ir dzīves mēr is. P. kas oti atš iras no dabīgajiem. „augstais dzīves standarts "dod visu ko. lai dzīvē valdītu greznība. neizglītotiem zemniekiem un pilnīgiem nabagiem. uzlūko par rupjiem. kas bija pretējs dabai. jo labāk. jo tālāk tas ir aizgājis no dabīgā un Dieva noteiktā dzīves veida.s. ka galu galā t. Tā notiek.

bet tie neaptver. ka tur dzīvot nebūtu ne ērti." Iepriekšējās paaudzes. Visu brīvo laiku. Tie. ka tās var gan apskatīt. bēgdams no greznības. „ Agrāk dzīve bija reizē vienkāršāka un arī vispusīgāka. Tie negrib saskatīt zinātnes un tehnikas radītos aunumus un nevēlas no pēdējiem atbrīvoties. kas tos pēc iespējas biežāk varētu aizvest projām no nospiedošās. varēs atzīties. ne arī patīkami. kas nepazina mūslaiku zinātnes un tehnikas sasniegumus. Tāpat. kas vien vajadzīgs. barība un viss tas. Ikviens. jau bija mums piedzimstot. Jo vairāk mūs zinātne un tehnika aizvirza projām no dabas nospraustā ce a. kas radījuši sev grūtības. un tomēr katrs bagātnieks ir laimīgs. komforts. tad ir saprotams. Tā kā materiālistos ir maz garīguma un cilvēcīguma. ka „viss. jo nepareizāk mēs dzīvojam un nelaimīgāki topam. No vienkāršas un dabīgas dzīves ce a cilvēci ir novirzījusi zinātnes un tehnikas attīstība. Vi i ilgojas pēc ātrāka satiksmes līdzek a." (Philosophie der Freude) Grezno telpu apdzīvotāji vienmēr ir nervozi un satraukti. jo pēdējās kalpo bagātības koncentrēšanai vienā vai nedaudzās rokās. jūtu dzīve bagātāka un vienmērīgāk attīstīta. attiecības pret cilvēkiem un lietām daudzveidīgākas un tāpēc fantāzija darbīgāka. Ir jāpievienojas Senekam. dedzīgi aizstāv zinātni un tehniku. 120 . Mājas.Paulsens. kas tagad ir k uvis par vislielāko nepatikšanu avotu. kas kādreiz ir apmeklējis lepnās pilis.ciešanu mazināšanai. Bieži ce ošana ir saistīta ar grūtībām. bet ir apmainījuši pēdējās pret vēl lielākām mokām. kādu pats sev ir sagādājis. ja var pietiekami ilgi atrasties ārpus savas dzīves vietas. nicinādami to. pat visu savu dzīvi tas izš iež. Lai atbrīvotos no dzīves greznībā. bet. dabīgāk un jutās labāk. kas ir viegli iegūstams." norāda F. jo mazāk patīkama ir dzīve tanī. brīvi pieejams visiem un iegūstams ar niecīgām pūlēm. kuri ir pie ērušies materiālajām vērtībām. nedabīgās un greznās apkārtnes. bija gatavs pie rokas. pajumte. turīgie dodas ilgos un tālos ce ojumos. ka nelabā garastāvok a iemesls ir ap vi iem esošā greznība. dzīvoja brīvāk. ka vi i neinteresējas par garīgajām vērtībām. mēs paši esam tie. jo kāda personīgais mājoklis vairāk tuvojas šīm pilīm.

tāpēc „progress ir darījis vairāk auna nekā laba. Daudzi uzskata. Ticiet man. nekad nevar atgriezties pie vienkāršības un mērenības. Patiesībā moderno ērtību lietotāji ir visnelaimīgākie. Brīvie. pieraduši pie ērtībām jūtas nelaimīgi. (Kultūras sejas). jo audis. dzīves fundamentālie nosacījumi paliek vienmēr pavisam nemoderni. Rodoties progresam vienā cilvēku dzīves nozarē.Zinātne un tehnika novirza audis no garīguma ce a un aizkavē cilvēces garīgo attīstību. tie bija laimīgi laiki. mu ībai. „Visa šī „grandiozā" iešana uz priekšu par spīti visam negroza cilvēcīgo situāciju ne par 1 %. samaitāti ar ērtībām. ka „ no verdzības dabai tehnika cilvēku gan pa da ai atbrīvojusi. Iztikai nepieciešamo tie paši neražo. neatkarīgie audis tagad ir pārvērtušies par rūpniecības uz ēmumu vergiem. notiek atpaka iešana citā nozarē. Zinātnes attīstība un tehniskie izgudrojumi ir attālinājuši cilvēkus no dabīgiem dzīves apstāk iem un ievirzījuši nepiemērotā vidē. bet ir spiesti pirkt par nopelnīto naudu no starpniekiem – tirgotājiem. Ir jāpievienojas P. kas ir vissvarīgākais – cilvēks tāpat paliek padots visnemodernākām savas dabas vajadzībām.Jurervičam.. Seneka ir teicis: „Sekojiet dabai un jums nevajadzēs īpaši apmācītu amatnieku. Vi i ir atkarīgi no šīm ērtībām. un šī verdzība dažkārt ir vēl grūtāka. kam patīk vienkārša un dabīga dzīve. ja tas sagādātu sev pajumti no materiāla. „milzīgais progress" pavisam maz skar tieši to.Jurevičs.." konstatē Tolstojs. kurai pastāvot ikviens ražoja visu sev nepieciešamo. ka iedzīvotāji. Tolstojs norāda. ka zinātniskie izgudrojumi un modernās ērtības ir padarījušas mūs laimīgākus kā agrāk...Vai cilvēkam nepietiktu. bezdvēselīgumam un necilvēcīgumam." (Variācijas par moderno cilvēku) Rūpniecības attīstība ir iznīcinājusi dabīgo pašapgādi. ja jāiztiek bez tām. Tāpēc nav ne mazākā pamata jūsmošanai par tehnikas un zinātnes progresu un par panākumiem materiālisma laukā. kad nepazina arhitektus un namdarus! Visas šāda veida lietas 121 . kad to nebija.. tās vi us ir padarījušās par saviem vergiem. kāds gadītos pie rokas un ierīkotu sev kādu dabīgu." aizrāda P. klusu atpūtas vietu bez namdara prasmes un bez lielām pūlēm. kur tie nespēj normāli eksistēt. aujot arvien vairāk dominēt aunumam. no otras puses tā vi u padarījusi par savu vergu. Lielā da a zinātnes un tehnikas izgudrojumu un atradumu ir nevajadzīgi gudram cilvēkam.

tanī pat laikā izvairoties no visa nepareizā mūsu dzīves kārtībā.. kas tur vērojams. Putniem ir savas ligzdas. novirzīšanos no dabas. kad bija radusies greznība. ka «melnie neslimo ne ar sirds. Tā ir veltīga cī a. tāpat tas ir iespējams cilvēkiem. nepareizā dzīves veida. Dzīvojot nedabīgos apstāk os audis sabeidz savu veselību. bet modernā civilizētā sabiedrībā tikai pusei ime u ir pašām sava pajumte. ka pilnīgi jāatdarina vi u dzīve. lapsām savas alas. Kā visa dzīvā radība iztiek bez zinātnes „sasniegumiem". audis ir iek uvuši apburtā lokā. Tas nenozīmē. ka būtu svarīgi novērst tos apstāk us.radās tad. ka šīs tautas nepazīst daudzas slimības. no Dieva noliktā ce a uzskata par visu 122 ." Cilvēki ir radīti dzīvei bez zinātnes un tehnikas. nevis atsakoties no zinātnes noteiktā. kamēr civilizētais cilvēks savu īrē.Alauksts par Jaungvinejas iedzimtajiem saka. būs iespējams atbrīvoties no aunumiem. kuru tie cenšas atgūt. kas draud iznīcināt visu rietumu kultūru". ka tā maksā tik maz. mācoties vienkāršu un dabīgu dzīvi no primitīvajām tautām. mēs visi esam nabagi. salīdzinot ar tūkstošām mežo a ērtībām. salīdzinot ar primitīvo tautu iedzīvotājiem. Mežo iem ir sava pajumte tāpēc. Polinēzieši pirms eiropiešu iece ošanas neesot pazinuši venēriskās un bērnu slimības. j o vi š nevar at auties to iegādāties. No tā izriet. . kas uzbrūk vienīgi modernajiem kultūras cilvēkiem. J. no kura vairs neprot tikt laukā. kuras tieši vai netieši kāda cita zinātnes nozare un tās «sasniegumi" ir radījuši. Ka primitīvo tautu ikdienas dzīve un erme a prasību ievērošana gan ap ērba. Tie neredz vai negrib redzēt. kas rada šīs slimības kultūras tautu iedzīvotājiem. bet joprojām uzticoties vi u dzīves sabojātajiem. Zinātne tagad atklāj dažādas zāles to slimību ārstēšanai. kurš tāpat kā Kristus spēj dziedināt cilvēkus. kas cilvēkiem ir pavisam nepiemēroti.. ka vienīgi atmetot zinātnes un tehnikas „sasniegumus". Bruno Grēnings. vai arī tādu dzīves apstāk u radīšanai.. to ir uzsvēris Toro: „Lai gan mums visapkārt valda greznība." Cik nožēlojamā stāvoklī atrodas modernais cilvēks. ka tā pati vi us rada. ne arī ar nervu kaitēm. mežo iem savas teltis. to it īpaši apstiprina tas. Zinātne tagad galvenā kārtā kalpo cilvēku iznīcināšanas ieroču izgudrošanai un gatavošanai. kurus zinātne velti cenšas apkarot tāpēc. gan uztura un mājok a zi ā ir tuvāka dabas noteiktajai un tāpēc atzīstama par pareizāku.. bet jāpie em tikai tas labais.

aužu garīgais līmenis bija samērā augsts. par kādu materiālisma pār emtā tehnikas un zinātnes vadītā pasaule var tikai sap ot. ka vi š no citas radības varētu atš irties ar to. putek os. kas apce ojis A asku un Grenlandi. Cilvēkiem tagad visvairāk trūkst izjūtas par to. Vi š nicina godkārīgu cenšanos tikt līdzi kaimi am. kā cilvēkiem trūkst. Ikvienam vajadzētu izbeigt dzīvošanu pilsētas troksnī. ka vienkāršos un dabīgos apstāk os dzīvojošām tautām ir tik augsts garīguma standarts. kuras vēl nav attālinājušās no vienkāršības un dabīguma. tie visi izstaro brīniš īgu laimi un garīgu mieru. ka vi š tur sastapis laimīgākos cilvēkus pasaulē — eskimosus: „Vi iem nav moderno ērtību. Tiem vajadzētu nevis parakstīt nervu nomierināšanas tabletes un citas zāles. un organismam piemērota fiziska darba strādāšana. Eskimosam nav vēlēšanās k ūt bagātam. rietumu pasaulē. līdzjūtība. Austrālijas žurnālists Herisons (H. te pārsvarā ir prāta diktēts nejutīgums. tirdzniecība un pilsētu dzīve nebija attīstījusies. Sākot ar vecajiem audīm līdz pat kautrīgajiem sārtvaidžiem – bērniem. jo šādai dzīvei un darbam cilvēks nav piemērots. te ir viss tas. L. Zemēs. apmulsinātu vi u. vēsums un vienaldzība. bet ieteikt slimniekiem izbeigt dzīvošanu nedabīgos apstāk os. ka vi š ir labāks nekā vi a kaimi š." Tas liecina. ka vi š pagriež dabai muguru un kāpj augšup pa kultūras kāpnēm. gudra cilvēka tikumi tur biji biežāk sastopami. sirsnība. «Cilvēks domāja. Tie meklē līdzek us dažādu slimību apkarošanai. bet tiem piemīt divas neparastas īpašības: maigs mierīgums un nesatricināma jautrība. kā arī pareizas un pilnvērtīgas barības lietošana. būtu dzīve veselīgos lauku apstāk os. Doma. reti kad vērojama jūtu izpausme. Šīs patiesības pierādījums ir visu to tautu dzīve. ko ikviens ārsts varētu parakstīt un ieteikt katram slimniekam. Labākās zāles. Pat ārsti nerūpējas par slimību cēlo u novēršanu." saka Grēnings. kā pareizi jādzīvo. Te ir k ūda. kur vēl nesenā pagātnē rūpniecība. bet pūlas tikai mazināt slimnieku sāpes. kas bojā nervus un veselību. Arī Latvijā. s. Tāpēc ir jāatzīst Toro 123 . sirds laipnība. apgalvo. strādāšanu fabrikās un uz ēmumos. kas rada šīs kaites. Harrison). bet nevēlas mainīt savu dzīves veidu. nekā t. kur valda materiālisms.slimību un nelaimju cēloni.

audis izdzen kā sevi.vārdu patiesīgums: „Civilizācija ir uzlabojusi mūsu mājas. tā arī citus līdz pēdējai iespējai. Anglijā ar tās steigu. vi i nekad sevi nepārpūlē. troksni. cietumiem un nodok iem. tiesām. ka mantkārība iet kopā ar aktivitāti un strādāšanu bez atpūtas. bet nav tādā pat mērā uzlabojusi cilvēkus. (Hindu Scriptures) Lin Jutangs norāda.g. garlaicīgais un necilvēcīgos apstāk os veicamais darbs.s. Viens no vi iem izteicies: "Mēs vienkārši neiederamies 20. Tie visiem līdzek iem cenšas palikt ierastajos apstāk os un nekādā cie ā netur civilizācijas „sasniegumus". kuriem tās jāapdzīvo. Visur. ka cilvēku dzīve ir k uvusi par daudz komplicēta un barības iegūšana vien aiz em vairāk kā 90% no cilvēku aktivitātes. televīziju un naudas rūpēm." audis. kas pieraduši pie vienkāršas un dabīgas dzīves. ka vienmēr jāstrādā čakli un jādara viss – arī nepatīkamais un pat pretīgais. kopa lopus un nodarbojās brīvā dabā. Anglijā vi i veic vienmu īgus nekvalificētu strādnieku darbus fabrikās un darbnīcās. 1962) Tikko minētais piemērs rāda.g) bija pārvesti uz Angliju. Progress padara barību arvien grūtāk iegūstamu. Ikviens dzīvnieks vai putns kustas un strādā sagādājot sev vajadzīgo. (Laiks. Vienkārša un dabīga dzīve ir cieši saistīta ar pareizu nostāju pret darbu. Salā mēs palīdzam viens otram. Tagad audīs ir ieaudzināta aplama pārliecība. bet arī bez noziegumiem. jo necenšas iegūt un uzkrāt 124 . "Salā vi i atkarībā no sezonas strādāja lauku darbus. Salinieki tomēr nav iemī ojuši civilizācijas sasniegumus un laužas atpaka uz savu salu. Materiālisma pārvaldītajā pasaulē smagu vergu darbu uzlūko par nepieciešamu un darba vergus dažādi cildina. Nepieciešamo uzturu un pajumti tie atrod samērā viegli. Tristanas salā (starp Dienvidāfriku un Dienvidameriku) dzīvojošo eiropiešu izcelsmes audis pēc vulkānu izvirduma (1961 . vislabāk izjūt moderno cilvēku dzīves aunumus un neērtības. (The Importance of Living) Pareizās attiecības pret darbu mums būtu jāmācās vērojot dabā pastāvošo kārtību. Indiešu svētajos rakstos minētais varonisdievs Krišna māca. un pēc tam rota ājas vai atpūšas. kur valda mantrausības gars. zvejoja. kur tie iztikuši bez laikrakstiem un automobi iem. ka kultūras tautu lielākā nelaime ir vi u nenormālais.

strādājot apmēram sešas nedē as gadā. ka vesels būdams. to ikviens varētu veikt ar prieku. Grie u filozofs Epikūrs norāda.neko vairāk kā vajadzīgs. kas mē inājis iztikt tikai ar visnepieciešamāko. turpretim grūti sasniedzamais parasti ir arī nevajadzīgs (Philosophie der Freude). ka vi i bieži badojas." saka Akselis Munte. ka „sevis uzturēšana uz šīs zemes nav saistīta ar grūtībām." Toro arī norāda. Visas manas ziemas un tāpat lielā da a no manām vasarām bija man brīvas studijām. iedomāties. man nevajadzēja daudz ēst. varam iegūt par oti maz naudas. lai to iegūtu.Viss.. par ko vi š raksta: „ Es mācījos no saviem divu gadu piedzīvojumiem. kas noteicis mūsu dzīves likumus." Toro. Bet. lai iztiktu bez at emšanas citiem. ne svaigu ga u un tāpēc man nevajadzēja strādāt. nekā vi am vajag savai eksistencei.." „Visu." 125 . ka viss dabīgais un nepieciešamais ir viegli sagādājams.. kas mums patiešām vajadzīgs. lai iegūtu nodomāto. cik maz cilvēkam ir vajadzīgs.. un mana barība man maksāja tikai nieku. vi š ar savām rokām var nopelnīt daudz vairāk. tikai lukss prasa smagu darbu. ka mums jādzīvo pārticībā.. es varēju segt visus dzīves izdevumus. ne pienu. ka cilvēks pelna savu iztiku ar sviedriem vaigā. ka iegūt ikvienam nepieciešamo barību prasītu neticami maz pū u.. Vienīgi grezno priekšmetu un lieku mantu krājumu sagāde prasa daudz pū u. Toro ir lietojis tikai vienkāršu barību un tāpēc vi š nav bijis spiests smagi strādāt: „Es nelietoju ne tēju. neskatoties uz to. ka cilvēks var lietot tikpat vienkāršu diētu kā dzīvnieki un tomēr uzturēt veselību un spēku. ka cilvēki strādā par daudz smagi. ja mēs dzīvosim vienkārši un gudri. bet ne greznībā. bet ir laika kavēklis. ka trūkst nepieciešamā... kas ir absolūti nepieciešams. nevis tāpēc. ir paredzējis. vi i ir vienmēr neapmierināti un ar to iznieko vienīgi savu dzīvi. ne kafiju. Arī cilvēkiem būtu jārūpējas par iztikas sagādi. neprasa lielas pūles tā iegūšanai.. Cilvēks ir tā radīts. ne sviestu. par gūto pieredzi raksta: „Vairāk kā piecus gadus es uzturēju sevi vienīgi ar savu roku darbu un atradu. kas esat pieraduši pie luksa." Toro par šīs patiesības pareizību ir pārliecinājies praktiskajā dzīvē." Toro uzsver. Nav nepieciešami. bet tāpēc. Līdzīgās domās ir arī Seneka: «Universa radītājs. kas neprasītu daudz laika un ener ijas. ka. ka trūkst greznības. cilvēki ir nonākuši tādā stāvoklī. Tolstojs raksta: „Ir grūti jums. tikai liekais un pārmērīgais maksā daudz. Tā kā es nestrādāju smagi.

Nepatīkams darbs nāk par aunu. bez tā nebūs ne atpūtas. ka vi i var būt apmierināti. kuru ikviens veic nepieciešamās iztikas – pārtikas. kas pilnīgi izvairās no fiziska darba. tomēr šo dīkdie u dzīve ir tukša un nenormāla. un kuru katrs dara ar prieku. Normāls darbs ir tas. bet uz laukiem. ne arī dzīvesprieka. vi š izš iež savu laiku. kas katru dienu veic zināmu daudzumu fiziska darba brīvā dabā sev nepieciešamās iztikas iegūšanai. Tātad vienkārša un dabīga dzīve gan ir saistīta ar fizisku darbu brīvā dabā. vi š dzīvos brīvā apvienībā ar visiem cilvēkiem un galvenais – nedarīs neko. un redzēs saules gaismu. Lai gan bagātajiem netrūkt mantas un liktos. ir tāds stāvoklis. ko vajadzētu ēst. ka tas dod organismam vajadzīgās kustības. pēc Epikūra domām. debesis.. ap ērba un pajumtes sagādei. kad 126 . norāda. vi š neraizēsies par to. Bez šī darba minimuma neviens nejutīsies apmierināts. rada saīgumu un to veic vienīgi vergi. kā to norāda Tolstojs: „Visi pasaules «laimīgie"." (What is the Property) Bagāto lielākā nelaime ir fizisko nodarbību trūkums. Dabīgi un saska ā ar augstākās varas noteikto kārtību dzīvo tikai tie. zemi. kas vi am nepatīk. un ko darīt. vi š pievēršas nenozīmīgiem niekiem un slinkošanai. Visi. jo prieks. ka darbs vi iem ir atpūšanās no nogurdinošām dziesmām un dejām. Tas nozīmē. augstma i un miljonāri līdzīgi cietumniekiem izjūt darba trūkumu un cīnās nesekmīgi pret slimībām. vi š strādās mežos un laukos. Tikai piemērots darbs un kustības rada patīkamu labsajūtu. kas vi us ir pār ēmusi. un cīnās vēl nesekmīgāk pret garlaicību. vi š bauda. ieteikdams ievērot Kristus pieticības mācību. ka ikvienam būtu jāstrādā tikai tik ilgi un tik daudz. ir saīguši un nelaimīgi. Tolstojs. kamēr darbs sagādā prieku. tur vi u darbs ir prieka avots. Ce otājs Lazbijs (Jack Lusby). uzsver. ko vi š nevēlas. aprakstot Jaungvinejas iedzimto dzīvi.. kas rodas no fiziskas piepūles trūkuma. lai uzlabotu savu apetīti. tas bojā veselību. Prudons par mantīgajiem ir teicis: „īpašnieks – īstenībā izvirtis dzīvnieks bez kauna un goda – nav apmierināts ar mierīgu un kārtīgu dzīvi. Ieguvis mantu. dzīvniekus. kā to dara bagātie.Kur audis ir brīvi no materiālisma važām." Vi i nespēj izjust īstu prieku. ka Kristus norādījumu ievērotājs nedzīvos pilsētā. tomēr šis darbs nedrīkst būt smags vai nepatīkams. tāpēc. lai pavadītu stundas. jo pret šādu darbu nostājas vi a daba. Gudrs vīrs vienmēr izvairīsies darīt to.

. strādājot interesantu un nepieciešamu darbu. Vi u nodarītais aunums ir liels tāpēc. un neizmainītu to pret nepietiekamu daudzumu greznāku un dārgāku lietu. ka sevi un arī pārējos tie piespiež atteikties no dabīgā dzīves ce a. kas saistīts ar nepieciešamā iztikas minimuma sagādi. Ka mašīnas nedrīkst at emt cilvēkam vajadzīgo darbu. kā to rāda vi a vārdi: „Es uzraku visu zemi. tas katram jādara pašam. uzliekot to citiem vai arī veicot to ar mašīnu palīdzību. Ērtības tādā kārtā cilvēkus atrauj no darba. ko tas ir ieguvis. vi am vajadzētu apstrādāt tikai nedaudz zemes un būtu lētāk to uzrakt ar lāpstu." norāda Tolstojs. Ne tikai bagātnieku dzīves apstāk i. un neaudzētu vairāk. kustības un locek u piepūle ir pilnīgi nepieciešamas. mētādami bumbi as kā mazi bērni. Ja kāds liek veikt mašīnai to. tesal. vi š neiegūst nekādu prieku no šīs atpūtas. klusi dzīvojot darīt savu darbu un strādāt savām rokām. kad cilvēks mākslīgi pārnes savu darbu uz citiem. Pieticīgs cilvēks izvairās arī no dzīvnieku un mašīnu darba izmantošanas. ko vi š itin labi varētu pats ar savām rokām padarīt. atteikdamies no fiziskā darba. kā vi š apēd. un izvēlēties jaunu 127 . bet arī ikviena iegūtās modernās ērtības atbrīvo cilvēkus no savu locek u nodarbināšanas.." Dabīgas dzīves mī otājs nevēlas kalpināt citus un pārtikt no citu darba. vēst. «Pēc iespējas pašam sevi apkopt ir goda pienākums. Mašīnu darba dē cilvēki zaudē iespēju normāli nodarbināt sevi. par to Gandijs saka: „Mašīnām ir sava vieta. vi š kaitē sev. bet. Lai uzturētu veselību. iekārtojot sev mākslīgu atpūtu. 4:11): „turiet par lielu godu.. ko tas ieguvis. ja kāds dzīvotu vienkārši un ēstu tikai to ražu. dzīvo bezdarbībā. kuru man vajadzēja — apmēram 1/3 akru. To darīt skubina apustulis Pāvils (1. tie samaitā arī savu dzīvi. nekā lietot vērsi tās uzaršanai. bet tām nedrīkst at aut aizstāt nepieciešamo cilvēku darbu. No šī darba neviens nedrīkstētu atteikties. bet cenšas visu nepieciešamo veikt pats savām rokām..nav nekāda erme a sāpju un dvēsele nejūt nekāda nemiera. Mašīnu lietošanas dē iegūto laiku audis neizlieto lietderīgi." saka H. ka.. un es mācījos no divu gadu piedzīvojumiem.. bet brīvajā laikā garlaikojas." Šo norādījumu ir ievērojis Toro. (Philosphie der Freude) Bagātie uzkrauj citiem pārāk smagu nastu un sabojā to dzīves. vai arī niekojas. «Tanī momentā. Ikdienas gaitās vajadzīgo tas veic pats. un neaudzētu vairāk kā vi š apēd. Kreicers.

lietodama darbam dzīvniekus. Vi š izsaka vēlēšanos. ka vienīgā lieta. vai cūkas kā pašlaik. skriešana. pareizi strādājot un neizdzenot ne sevi. bet cilvēki kalpo mašīnām. Tā būtu tāda. strīdi un karošana. ir vienkāršība. vai govs. kas dzīvotu vienkārši. tad visiem būtu diezgan pārtikas un diezgan brīva laika. bet lai tajos mājotu dvēsele un lai visa pasaule meklētu mieru un vienkāršību. kādai tie ir radīti." Toro domā. ka cilvēki. citām planētām un brīnumiem. To pašu varam teikt par mašīnu pirkšanu un lietošanu. „bet audis mīl sevi apmānīt ar samākslotām komplikācijām un dabīgu vienkāršību negrib nedz skatīt. ildas. nekā tie padara cilvēku labā. nav iespējams iegūt lieku mantu. Mūslaiku sabiedrībā reti kur vērojam normālu darbu. ikvienam būtu jāmācās cienīt vienkāršības un dabīguma mī otāji un jāievēro vi u norādījumi. satraukums. nedz saprast. slavenais vijolnieks. neviena filozofu tauta negribētu rupji k ūdīties. Cilvēku vidū vairotos nevis materiālās. vi u dzīve k ūtu brīvāka.g. Protams. veselīgāka un dabīgāka. priecīgāka. ne citus. lai cilvēki netiektos pēc ātruma. vairāk laika un darba to barības sagādei. bagātniekiem cilvēku vidū nav jārodas. „Ja visi strādātu tikai savas iztikas iegūšanai un ne vairāk. un vi š varētu padarīt visu nepieciešamos saimniecības darbus brīvajā laikā vasaru. jautrāka. Tagad normālu strādāšanu. Mašīnu iegūšana un uzturēšana prasa tik daudz pū u un līdzek u. F. vecumā atzīstas. R. Vienmēr būtu jācenšas atbrīvoties no visa mākslīgā un nedabīgā. nekā mēslot veco. „Neviena tauta. bet tas arī nav vajadzīgs. un tā vi š nebūtu atkarīgs no vērša vai zirga. Kreislers. Viss vairums cilvēku ir k uvuši par darba vergiem vai arī normāla darba vietā izvēlējušies bezdarbību. bet garīgās vērtības. ka to visu nevar atsvērt vi u padarītais darbs.Vētra.i. t. ko vi š meklē.." domā Gandijs. Tikai normāli strādājot izzustu steiga. t. «Vislielākajā vienkāršībā ir visdzi ākais saturs. kas tur mājās kusto us ziedo. 83. cīnīšanās." saka mākslinieks un rakstnieks M. nervozēšana. To cienī vienīgi nedaudzi pieticīgi dabīgas dzīves mī otāji." (Rīga toreiz) 128 .i. Nevis mašīnas kalpo cilvēkiem.. aužu priekšā labais un vienkāršais jāaizklāj ar ska iem burbu iem un grabu iem. Lai vienkārša un dabīga dzīve k ūtu par visu atzītu paraugu un ideālu." norāda Toro.vietu laiku pa laikam. vienīgi vajadzīgās iztikas sagādi materiālisti uzskata par slinkošanu.

Gudra vīra dzīvē valda vienkāršība un pieticība. Vi a ap ērbs un dzīvoklis ir bez liekas greznības. Tomēr vienkārši un dabīgi dzīvot nekādā zi a nenozīmē dzīvot netīrīgi, nekārtīgi un nehigiēniski. Vienkāršai dzīvei jābūt saistītai ar tīrību, kārtību un veselībai labvēlīgiem apstāk iem. Tikai nedrīkst tīrības un kārtības prasības pārspīlēt, sākot vergot tām un tīrības vietā tiecoties pēc spožuma, kas jau ir nevēlama kalpošana greznībai. „Augsti kulturāli cilvēki ir apbrīnojami vienkārši," saka Z.Mauri a. (Cilvēces sargi) Konfucija vienkāršību un pieticīgumu labi raksturo vi a vārdi: «Ar rupju barību ēšanai, ūdeni dzeršanai un saliektu roku spilvenam-pat šādā stāvoklī es varētu būt laimīgs." (The Analects) Toro ieteic sargāties no visiem amatiem un darbiem, kas prasa jaunas drēbes un nevis citādu pašu drēbju valkātāju. Vi š norāda jaunu darbu mē ināt darīt vecajās drēbēs. Pieticības un vienkāršības mī otājs ir bijis arī J.Rainis, kā to liecina vi a teiciens: „Es varētu kā Imanuels Kants nostaigāt ar vieniem pašiem svārkiem visu mūžu, ja vien svārki izturētu, es izturētu." (Z.Mauri a, Uguns gari) Sokrāts ieraugot pārdošanai izliktos luksa priekšmetus, teicis: „Cik daudz gan ir visa kā, kas man nav vajadzīgs!" Par gudra cilvēka vienkāršo un pieticīgo, iekšēja miera pilno dzīvi, par vi a sekošanu Dieva norādījumiem K.Valters ir teicis šādus jaukus vārdus: „Dieva draugi nesēž augstos valdnieku krēslos, nerotājas zīdā un samtā, nedzīvo greznās pilīs, neglabā saujā dārgus akme us un spožas pērles. Dieva draugi pa laikam ēd melnu, asarās izmērcētu maizi, mājo pelēkās, šaurās būdās, iet tālus un ērkš ainus ce us, bet arī izcīna grūtas cī as, runā skaidru valodu, dzīvo tikušu dzīvi. Dieva draugiem tādē ir kaut kas, ko nevar atrast visbagātākā zemes malā, ko nevar nopirkt par vistīrāko zeltu, ko nevar iegūt ar vislielākajām zināšanām, – vi u sirdīs ir miers." Pieticības tikumu cilvēkos ieaudzina dzīves materiālās grūtības, tās māca atš irt materiālās vienlīdzības svarīgumu un nevienlīdzības netaisnīgumu. Grūtības bērnībā un jaunībā ir veidojušas rakstnieku J.Jaunsudrabi u par gudru vīru, kā to apliecina V.Toma, rakstīdama par vi u: „Ja pasaulīgo mantu trūkums, darba pienākums jau no mazām dienām ir spējis atvērt acis, raisīt garu, lai saredzētu lietu, notikumu, dabas būtisko un mūžīgo skaistumu un vērtību, tad lai svētīta šī grūtā bērnība! ... Lai teikti visi grūtumi, jo tie mācījuši ieraudzīt ētiskās un estētiskās vērtības. Tie izaudzinājuši lielu cilvēku,

129

lielu latvieti." (Jaunā Gaita, Nr.39.) Par Jaunsudrabi a gudrību liecina vi a cilvēku un dabas mīlestība, kā arī nostāja pret augstprātīgu lielīšanos, lepošanos un pret mantrausību. Vi a darbos viscaur atrodam vienkāršas un dabīgas dzīves tēlojumus, bet it seviš i Baltajā grāmatā. Ne vien ārēju vienkāršību mīl gudrs vīrs, vienkārša, nemākslota, sirsnīga un atklāta ir arī vi a izturēšanās. Vienkāršība, skaidrība un noteiktība vērojama arī vi a runā un rakstos. Lin Jutangs norāda, «vienkāršība ir domu dzi uma ārējā zīme un simbols." (The Importance of Living) Tolstojs domā, ka garīgi lielu cilvēku uzskatos un darbos valda skaidrība, nešaubīgums, un tie ne aujas novirzīt sānis; vi i apbrīno visu, kas bija izkaisīts un izmētāts. Toro garīgi attīstītu, gudru un pieticīgu vienkāršas dzīves mī otāju dēvē par filozofu, aizrādot, ka „mūsu dienās ir filozofijas profesori, bet nav filozofu... Filozofs vēl nav tas, kas veikli domā vai arī dibina savu skolu, bet vienīgi tas, kurš tā mīl gudrību, ka dzīvo saska ā ar tās diktātu – vienkāršu, neatkarīgu, augstsirdības un stipras pa āvības pilnu dzīvi. Būt filozofam nozīmē atrisināt dažas dzīves problēmas ne tikai teorētiski, bet praktiski... Filozofs ir priekšā savam laikmetam pat savas dzīves ārējā veidā. Vi a barība, pajumte un ap ērbs nav tāds pats kā pārējiem vi a laikā." Toro pats ir bijis šāds filozofs, kas mē inājis praktiski pārbaudīt savu uzskatu pareizību. Pieticīgais vienkāršības mī otājs cenšas tikt ārā no materiālistu radītās k adas, burzmas, trokš iem un nemiera. Vi š mīl brīvību, kuras nav tehnikas pārvaldītajā lielpilsētu dzīvē un mašīnu kalpībā nonākušo cilvēku vidū. Tāpēc gudru vīru, kas bēg un izvairās no citu atzītās, «normālās" dzīves, lai ietu pa vienkāršības un dabīguma ce u, mēdz uzlūkot par savādnieku, īpatni un pat nenormālu, kas nicināms un vajājams. «Vajadzēja uz emties risku, ja gribēja dzīvot vienkārši," saka zviedru rakstnieks H. Martinsons. „Un aizvien iziet no tā, ka lielākajai da ai cilvēku bija maz patikšanas pie šīs vienkāršības, ko tie labprāt vajāja." Tagad tos, kas vēlas dzīvot vienkārši un dabīgi, mēdz pat sodīt un vajāt likuma vārdā. Austrālijas laikrakstā bija aprakstīts gadījums, kur kāda sieviete dzīvojusi mežā, š ūnī, kopā ar saviem su iem un ka iem. Vi a bijusi laimīga un nevienam nav darījusi neko aunu. Šis dzīves veids bijis tas, kādu vi a vēlējusies. Kaut gan tā bijusi laipna pret cilvēkiem, tomēr nav mīlējusi atrasties 130

cilvēku sabiedrībā. Bet, tā kā vi ai pēc likumiem nav bijis tiesību tur dzīvot, vi a izraidīta un vi as manti as noliktas uz ce a. Tad kādi audis, domādami tai palīdzēt, aizsūtījuši vi u uz garā vājo slimnīcu. „Gudro brā u" – materiālistu un intelektuālistu acīs pieticīgais un vienkāršais sirds cilvēks ir mu is. īniešu gudrais Čuangtse par to ir teicis: „Dzīvo godīgi un vienkārši un ciet, ka tevi dažreiz sauc par mu i." (Wisdom of Laotse) Gudrības ce a gājēji visos laikos ir atš īrušies no pārējiem ar savu patstāvību uzskatos un rīcībā. Seneka norāda, ka gudrs cilvēks ir bezrūpīgs un vēlas būt pēc iespējas mazāk apgrūtināts. Pieticīga cilvēka paraugs ir gleznotājs V. Irbe, par kuru O. Kampe raksta: „V. Irbe gleznoja Rīgas ielās un apkārtnē. Ar šiem darbi iem vi š nopelnīja ikdienai nepieciešamo. Un vi am jau daudz nevajadzēja... Vi š gāja, kad un kur gribēja. Savas dzīves laiku tas nepārdeva nevienai fabrikai, darbnīcai vai birojam. Vi u nesaistīja pilsoniskās ērtības. „Irbīte" gāja ar sauli sirdī, kas bija paslēpta zem skrandām." (Austrālijas Latvietis, 1961.) Šis piemērs rāda, ka pieticīgi dzīvodami, visi varētu būt brīvi, turpretī, kalpodami mantai ,cilvēki sevi padara par vergiem. Materiālisms audis ir sagrābis un iesprostojis kā zvērus dārzā. Tie ilgojas tikt laukā, jo nejūtas tur labi. Reizēm vi i arī izbēg, bet ir spiesti atgriezties, jo neprot vairs brīvībā dzīvot. Dabīgās dzīves brīžus tie atkal nomaina pret nedabīgo, standartizēto, neveselīgo un dārgo dzīvi. Greznības un iedomāto ērtību dē vergodami, audis sabojā savas dzīves. Ir jāpievienojas Senekam, ka „salmu jumts kādreiz apklāja brīvu cilvēku; zem marmora un zelta dzīvo verdzība." Bagātnieku un greznību cienītāju vidū gudri vīri nav sastopami, jo pēdējie nekad nevērtē augstu mantas, ko „kodes un rūsa maitā," par tām vi i neinteresējas. Gudrs cilvēks nevēlas dzīvot nedabīgos un nenormālos apstāk os, kādos atrodas visi bagātnieki un tāpat arī nabadzīgie. Vi š arvien mē ina tikt uz pieticības ce a, jo vienīgi to uzskata sev par piemērotu. Pieticīgais nevēlas dzīvot greznās telpās, kur daudz spožuma. Spožie priekšmeti un telpu greznība novirza uzmanību uz materiālām lietām, bet pieticības mī otājs par tām vismazāk vēlas domāt. Par greznību mēdz daudz interesēties vienīgi garīgi tukšie un mazattīstītie mu i – mantrauši. Greznība traucē gudru vīru, jo tā kavē labu domu un jūtu rašanos. Pat Gēte, kas savā dzīvē ir

131

tiecies pēc bagātības, tomēr ir bijis spiests atzīt, ka greznība traucē domāšanu: „Ērtības ir pavisam pret manu dabu. Bagāta apkārtne pārtrauc manu domāšanu un pārce mani pasīvā stāvoklī. Es domāju – greznība, elegance ir domāta tiem, kam nav domu un kas nespēj domāt." Toro norāda, ka vi a vienkāršā, paša celtā būda mežā ir bijusi labāka nekā universitāte ne tikai domāšanai, bet arī nopietnai lasīšanai. – Greznās telpās ir iespējams ēst, dzert, rīkot viesības, dejot un trokš ot, bet tur nav iespējams strādāt garīgu darbu. Tur nav patīkami uzturēties vienatnē, tur nevar justies brīvi un ērti, nevar būt apmierināts un laimīgs. Tikai visvienkāršākajās telpās, visšaurākajos apstāk os, vienatnē un klusumā ir iespējama visintensīvākā garīgā darbība, tur netraucēti var attīstīties viscēlākās domas un jūtas, tur meklējams sākums cilvēku mīlestībai un ilgām pēc taisnības un patiesības. Ir raksturīgi, ka daudzi visievērojamākie gara darbi ir radušies šauros dzīves apstāk os, trimdā un pat cietumā. Jo tālāk kāds aizgājis no dabas, jo mākslīgākos apstāk os un lielākā greznībā tas dzīvo, jo lielāka tam ir prasība laiku pa laikam izbēgt no savas apkārtnes un atgriezties pie dabas. Vienīgā iespēja uzlabot veselību un garastāvokli ir „ērtās" dzīves atstāšana un došanās laukos, kur valda visas nicinātās „neērtības". P. Jurevičs norāda, ka «daudziem amerikā iem, kuriem apnikusi vi u pašu no dabas pārāk tālu aizgājusī dzīve, ir zīmīga tieksme atgriezties pie primitīvā". (Kultūras sejas) Vienīgi atbrīvojoties no mākslīgi pārveidotās apkārtnes, mēs jūtamies īsti brīvi un gūstam pilnīgu atpūtu, jo vienkāršai dzīvei brīvā dabā mēs esam radīti. Jo modernāk un „ērtāk" kāds dzīvo, jo biezāk tas izbrauc za umos, atsēžas zālē, gatavo uz ugunskura vienkāršas pusdienas un pārnakš o teltī. Uzturēšanās brīvā dabā dod to atpūtu, atspirdzinājumu un spēku atjaunojumu, kādu nespēj dod greznās telpas. „Saspīlētības un pārkairinātības stāvokli mēdz dēvēt par nervozitāti," saka F. Paulsens, „šo slimību var dziedināt ar vientulību un tuvošanos dabai. Tā at em saspīlējumu, kuru sabiedrībā pastāvīgi uztur rē ināšanās ar pārējiem cilvēkiem, tad cilvēks jūtas brīvs un izstiepj locek us kā cietumnieks, kam no emtas važas." Kas dzīvo vienkāršos, dabīgos un cilvēkam piemērotos apstāk os, tas savas dzīves vietā jūtas apmierināts un vi am ne prātā nenāk skraidīt apkārt pa pasauli. Tam nevajadzīgi ir ātrie 132

satiksmes līdzek i, jo vi am nav jābēg ne no savas apkārtnes, ne arī no dzīves apnikuma. Neapmierinātajiem ce otājiem Seneka dod labu padomu: „Kāda nozīme ir ce ot no vienas pilsētas uz otru – ja jūs gribat tikt va ā no nepatikšanām, nav vajadzīga cita dzīves vieta, bet gan cits cilvēks." Katrā vietā un visos apstāk os vislabāk jutīsies pieticīgais vienkāršības mī otājs. Cilvēkus nedara laimīgākus ne materiālo vērtību krāšana un vairošana, ne arī pievēršanās zinātnei un tehnikai, bet vienīgi vi u pašu morāliskās īpašības, it seviš i gudra cilvēka tikumi. Zinātnieks Mērdoks saka: „Laimīgums nav atkarīgs no tā, ko mēs saucam par dzīves standartu, bet no mums pašiem, kādi cilvēki mēs esam. Tā ir mūsu morāliskā kvalitāte." Līdzīgās domās ir arī ang u rakstnieks A. Dž. Kronins: „Laime mājo cilvēka dvēselē, un tā ir pilnīgi neatkarīga no pasaulīgās mantas." Dzīvi vienmēr dara patīkamu paši cilvēki un nevis ārējie apstāk i. „Tā ir cilvēku sirsnība, kas ikvienu vietu dara patīkamu," norāda Konfucijs. (Chim Philos. In class. Times) „Lai k ūtu laimīgs," domā teologs Pīls (N.V. Peale), „ir jābūt tīrai dvēselei, acīm kas saskata romantisko pat visparastākajā vietā un garīgai vienkāršībai." (The Power of Positive Thinking) Dieva noteiktās dzīves kārtības ievērotājam darbs brīvā dabā un atpūta dabas klēpī dod apmierinājumu par labi pavadītām dienām ,mēnešiem un gadiem. Vi š jūtas laimīgs, ja tam netrūkst nekā, kas ir patiesi vajadzīgs. Seneka ir teicis: „Mēs esam dzimuši apstāk os, kas varētu būt labvēlīgi, ja tikai mēs tos neatstātu. Daba ir gribējusi, ka mums nevajadzētu lielas mantas laimīgai dzīvei; katrs no mums ir spējīgs radīt pats savu laimi. Ārējās lietas ir mazsvarīgas un tām nevar būt liela iespaida nevienā virzienā." Nevis iztikas pārpilnība, bet visa nepieciešamā sagāde īstajā laikā un vajadzīgajā daudzumā cilvēkos rada lielāko apmierinājumu. Pēc Tolstoja domām lielāko baudu no barības cilvēks sa em nevis tad, ja tas dabū izsmalcinātu barību, bet ja vi š ir izsalcis; un no ap ērba nevis tad, ja tas ir skaists, bet ja vi am salst; un no mājas nevis tad, ja tā ir grezna, bet ja tā vi u paglābj no slikta laika. Neviens, ja tas ir pietiekami atklāts, nevarēs noliegt, ka vislabāk tas jūtas vienkāršās telpās, lauku klusumā un tādā apvidū, kuru cilvēku roka pēc iespējas mazāk pārveidojusi. Pēc vienkāršības, miera un klusuma ilgojas ikviens, kuru nav pār ēmis mantkārības netikums. Gudrs un pieticīgs cilvēks

133

nevar sacensties ar pu u krāsu bagātību. grezniem dzīvok iem. naudas vairošanu. Vi š apbrīno skaistumu. spekulācijām. Šāds cilvēks izplata ap sevi saīgumu. nelabvēlību un neapmierinātību. palīdz atgūt nepieciešamo mieru. Skaistums. bet ir daudz nejūtīgu cilvēku. garīgu līdzsvaru un dzīves prieku. Leimane. „ Visas ce malas pilnas vizu ainiem dārgumiem. bet ir mazvērtīgs salīdzinot ar visu dabīgo. Kas nespēj gūt šo atjaunošanos dabā." saka rakstniece I. kas atrodams dabā un kuram nekāds mākslīgs darinājums nevar līdzināties. Seviš i svarīgi ir sludināt un izskaidrot Kristus mācību tādos apstāk os un apkārtnē. kas atrodams dabā. it kā aizsietām acīm paiet garām visiem jaukumiem. Nav jaukākas mūzikas par putnu dziesmām. kupliem kokiem. košiem ziediem. klintīm – to šie audis nemēdz darīt. tas nekad vēlāk nelips pie mākslīga skaistuma.. Šo cilvēku sirdis un prātus ir pār ēmušas aunas domas un zemas tieksmes. kas katram pieejams par velti. gan arī atpūtas laikā uzturoties dabas klēpī. vi š nejūsmo par spožiem priekšmetiem. upēm. ja to visu pārvērstu naudā. Gudrības skolu telpām un mēbelēm jābūt pēc iespējas vienkāršākām. kas parasti atradās klusā bērzu birzī uz 134 . Priecāties par za iem asniem. kas atbilsts šīs mācības saturam. Vajag tikai labi ieskatīties. tāds ir padots visiem aunumiem. nejutīgums. sekodami Toro ieteikumam. kas gan maksā dārgi. Neviena glezna. Dabas skaistums ir visiem pieejams. Dabas mī otājs turpretī cenšas vairot prieku un skaistumu visā savā dzīvē. „būsim paši vispirms tik vienkārši un labi kā daba." Dabas skaitumu saskatīt un cienīt jāmāca jau gudrības skolās. veikaliem un tirdznieciskiem darījumiem. Tāpēc. Gudrības skolās audzēk i jāradina dzīvot vienkārši un būt pieticīgiem. Tie ir aiz emti ar dažādām kombinācijām. dārgām drēbēm un mēbelēm. Kas jau bērnībā būs iemī ojis dabu un mācījies priecāties par to. tā sirdī mēdz mājot aunums.nemīl mākslīgu skaistumu. Paraugs gudrības skolām telpu zi ā vārētu būt vienkāršo brā u draudžu saiešanas nami Latvijā. Tie vienaldzīgi. Kas neizjūt dabas skaistumu. jo vi u acis dabā esošo vērtē tikai pēc tā. un naids. dabas spirgto za umu vai arī sniega spožumu. cik varētu iegūt. gan mācību stundas noturot brīvā dabā. kā fiziskiem tā garīgiem.. neviens priekšmets. nav krāš ākas celtnes par ziediem un krāsām rotāto dabu. kas to nespēj saskatīt. dzidriem strautiem.

Bet šādas dzīves iespēja ir dota ar vienu noteikumu: no dabas aug iem ikviens drīkst emt sev nepieciešamo. mākslai. kādu tagad vērojam un kas nelīdzinās tai. vienkāršai dzīvei nepieciešamā iegūšanai nekad nav jāskrien. novēršot katru ska umu.i. Vi iem nav nepieciešams daudz zināšanu. mantkārības gara skubināti. at emdami negodīgā ce ā pārējiem vi u da u . kāds mājo tikai tajos. Šādai dieviš īgai dzīvei piemērotu cilvēku tagad ir ārkārtīgi maz.kādas upītes krasta. to varētu uzlūkot reizē par dabīgu un arī dieviš īgu. kuru cilvēkiem ir nolēmusi augstākā vara. bet. par tādu. ar dē iem apšūtām iekšsienām. sabiedriskās dzīves veidošanai. gaiša prieka. dzejai. ko varētu pārveidot tā. dzīvei paradīzē. Tad paliktu daudz brīva laika atpūtai. bet tīri. lai uzturētu veselību. tam vislabāko pamatojumu dod senā teika par pasaules radīšanu. draudzībai. nemieru un steigu. Darbam gudrības skolās jānorit mierīgi. Ka ikvienam būtu jāiet pa pieticības un vienkāršības ce u. domāšanai. nekrāsoti. vi i paši padara sev un citiem dzīvi pa elli. bet tikai viens no miljona ir pietiekami atmodies veiksmīgai intelektuālai aktivitātei. palīdzībai. tad Dievs tos izdzen no paradīzes t. tad tās sagādei vajadzīgā darba daudzums vienmēr sakristu ar to kustību daudzumu. Vienīgās mēbeles. tikai viens no simts miljoniem poētiskai vai dieviš īgai dzīvei. Skolas saimē jācenšas radīt ilgstošs miera. jānervozē un jāstrādā bez atpūtas.. glīti. varas un goda. jo arī dzīvē tiem. celti no ba iem. Audzēk i jāradina strādāt lēnām un apdomīgi. Būt atmodušamies 135 . Ja nu cilvēki šo norādījumu neievēro. bez nervozēšanas un uztraukuma. kas netiecas pēc bagātības. jāpārpūlas. lai tā atbilstu visam tagad vērojamajam. bez tieksmēm citus pārspēt un būt pirmajiem.t. Ar savu dzīvi tiem jārāda. rakstniecībai u. cenšas sagrābt no visa pēc iespējas vairāk sev. Ja katrs iegūtu vienīgi nepieciešamo iztikai. ir nekrāsoti dē u soli un galdi. Vienkāršu un pieticīgu cilvēku paraugiem jābūt arī gudrības skolu skolotājiem. ja tie nav pieticīgi un nevēlas dzīvot vienkārši un dabīgi. Tā būtu teikā aprakstītā dzīve paradīzē. Dievs cilvēkus ir radījis laimīgai dzīvei. kuru dzīvē valda pieticība. kā to norāda Toro: „Miljoni ir pietiekami atmodušies fiziskam darbam. kas tur iederas. kādu prasa organisms. un draudzības pilns noska ojums. ka vi i ir pārliecināti Kristus ieteiktā pazemības un pieticības ce a gājēji.t. bet tiem jābūt sirds cilvēkiem.

vi u garu ir aptumšojis materiālisms. kā es jūs esmu mīlējis. ka jūs cits citu mīlat.nozīmē būt dzīvam. tie dzīvo garīgā tumsā. līdzcietība un palīdzība Kristus par visu vairāk ir vēlējies. Visu savu mūži tie kalpo mantai. Es nekad neesmu sastapis cilvēku. ar ko tas atš iras no dzīvniekiem. jo tas nevienam neat em to. Vienīgi pieticīgs cilvēks. " (Mat. Tie rīkojas pret Dieva gribu un lēmumu. un šādas rīcības dē tiem dzīve paradīzē k ūst neiespējama." Tikai tas. cenšoties virzīt savas ikdienas gaitas tā. kas spēj atteikties no visa liekā un kas mīl vienkāršību un dabīgumu. lai cilvēku sirdīs mājotu mīlestība." CILVĒKU MĪLESTĪBA "Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. Tāpēc cilvēku mī otājs ir jāatzīst par garīgi 136 . 22:39) Mīlestība." (Jā a 13:34) Kas šo bausli ievēro. J. cenzdamies katrs sev iegūt pēc iespējas vairāk materiālo vērtību vienkāršības vietā tiecas pēc greznības. kā Dievs ir noteicis. tanī mājo mīlestība . novietodami to savās mantu krātuvēs aiz atslēgām. kas ir brīvs no mantkārības." Cilvēku vairums tagad garīgā zi ā ir vēl aizmiguši. kas dzīvo vienkārši un dabīgi. ir atzīstams par gudru. teikdams: "Jaunu bausli es jums dodu. jo. jau savā dzīves laikā saskata paradīzes gaismu. jo vi š dzīvo tā. Bet at emdami ar varu un viltu citiem nepieciešamo maizes kumosu. kā to dabā valdošie Dieva likumi prasa. tie laupa iesēju dzīvot paradīzē visiem tiem.raksturīgākā cilvēka īpašība. kas dzīvošanai tur ir nepieciešams. kurš būtu pavisam atmodies. kas cieš mantraušu rīcības dē . Jaunsudrabi a vārdiem runājot „saska ot sevi ar dabu visos tās pamatos ir cilvēka dzīves augstākais piepildījums. Tāpēc sekošana pieticīga cilvēka paraugam būtu jāuzskata katram par savu augstāko pienākumu. kā to apstiprina Senekas 2000 gadu atpaka teiktie vārdi: „Nenovirzīties no dabas un veidot sevi saska ā ar tās likumiem un paraugiem – tā ir patiesa gudrība. Ar savu izturēšanos pieticīgais vairo arī pārējiem iespēju iek ūt paradīzē. Vi š ir devis savu jauno mīlestības bausli. nespēdami sev iegūt vajadzīgo.

vi os valda naids un atriebības domas. ka cilvēku mīlestība izpaužas kā gaišs. mierīgs un priecīgs noska ojums. A. Tolstojs ir pārliecināts. Tolstojs domā. cilvēku nevienprātības un cī as atvietošana ar vienprātību un saska u. ka Kristus mācībā minētā Dieva valstības nodibināšana ir mīlestības vairošana. Bet. Filozofs P. Es izdai ošu un atdzīvināšu jūsu dzīvi ar mīlestību un prieku. 137 . bet ar savstarpējās mīlestības palīdzību. "Būt laimīgam citu laimē. jo mīlestība ir dvēseles gaisma. (Chinese Philosophy (saīsin. Kad Konfucijam jautā. tad Dievs mājo mūsos.." (1." Gudrais cilvēku mī otājs ir dai as dvēseles cilvēks. kurš nepazīst mīlestības svētlaimi." norāda Pointings (Horace B. Bārda domā. The Wayfarer). tas ir visgrūtāk sasniedzamais tikums. Cilvēku mīlestība ir galvenais gudra vīra tikums. kurā šis tikums mājo. cilvēki ir saistīti apvienībā vispārējai palīdzībai. Rakstos lasām Krišnas vārdus: "Mana roka ir sējusi mīlestību visur. priecāties par vi u panākumiem un labklājību. tam trūkst cilvēcības un tāds atzīstams par zvēram līdzīgu. bet Dieva griba ir tā.. Kalpot Dievam un cilvēkiem nozīmē vairot mīlestību sevī un citos. ka debesu griba ir mīlēt visus vienādi. Pointing." Tolstojs uzskata." (Gara problēmas) Dzejnieks Fr. ka pret visiem jāvēršas ar mīlestību. Ch. tā sirdi pār ēmis aunums. "Cilvēku dzīves balsti ir laipnība un saska a. ka "dvēseles būtiskais un augstākais spēks un izpaudums ir mīlestība. ka lielākais patiesais labums cilvēkam ir Dieva gribas ievērošana.attīstītu un dēvējams par gudru. Dāle ir teicis. kas pastiprinās proporcionāli līdz ar atteikšanos no personīgā labuma. kas ir tikums. vēst. nevis ar teroru.)) Kas nepazīst cilvēku mīlestību." (The Analects (saīsin. dodama visiem. ka "pilnīga mīlestība ir kvēloša dzi a pēc pilnīgākas dzīves. Indiešu reli ijas varonis—dievs Krišna saka: "Nožēlojams un mu īgs ir tas. tur ir apmierinātība un miers. vi š atbild: "Mīli savus līdzcilvēkus. kas sa em. Kur ir mīlestība. Ph. īniešu filozofs Mo Ti norāda. kā labvēlība pret visiem cilvēkiem.)) Indiešu sv." Apustulis Jānis norāda: "Ja mēs mīlam cits citu. tas ir īsts kristietis. garīgi mazattīstītu mu i. Bezdievīgiem audīm sveša ir mīlestība. ja arī pašam neiet viegli. 4:12) Dieva balss – sirdsapzi a liek mums mīlēt visus cilvēkus." ir teicis Seneka.

un visa vi a rīcība būs taisnīguma un cilvēku mīlestības izpausme. ka "visa patiesība un tīra mīlestība ir līdzcietība. sevi citiem ziedot. "Neierobežota līdzcietība pret visām dzīvām būtnēm." Kuru pār ēmusi līdzjūtība. un katra mīlestība. kas nav līdzcietība. un palīdzu. katram piedos.)) Mīlestība pret cilvēkiem izpaužas galvenā kārtā kā vēlēšanās tos uzklausīt. tam personīgas baudas zaudē visu nozīmi. jo mazāk tie spēj citiem līdzi just".Šopenhauers uzsver. ka "cilvēku vajadzētu vērtēt pēc tā." (The Koran (saīsin." saka Tolstojs." Šopenhauers domā. Tas uzsvērts arī J. un vi š 138 . bet pret katru izturēsies saudzīgi. Kurā tā mājo." Gudrais cilvēku mī otājs vienmēr ir nomodā par citu vajadzībām. „Jo zemāki. prastāki cilvēki. ka mīlestība nekad neaprobežojas tikai ar vārdiem. bet vienmēr parādās darbos. Einšteins domā. ir sava labuma meklēšana. K." Buda māca: "Vingrinies līdzcietības paradumā. Tolstojs norāda. cik vien tas var. "ir stiprākā un drošākā tikumiskas labklājības garantija. labvēlība un līdzcietība. „To pašu apstiprina Unamuno: "Mīlēt ir līdzi ciest. ka "gudrs vīrs pirmā kārtā rūpējas par vispārēju labklājību. ko vi š dod un nevis. aizrāda J. nevienam nedarīs pāri. Mīlēt nozīmē vēlēties darīt labu. Franciskā u mūks Giles ir teicis: "Augstākā gudrība ir neatlaidīgi darīt labu. kas mans. kur Jāzeps saka: "Es brā us arī mīlu visus līdz Un dalu tiem. Arī Ruso norāda. ko vi š spēj iegūt. saprast un tiem palīdzēt. ka "tie ir ticīgie. tas nevienu neaizskars.)) Korānā norādīts. 215. katram palīdzēs." saka Šopenhauers. ka augstākā gudrība ir "sevi pilnīgu darīt." Rai a drāmā Uguns un nakts Laimdota saka Lāčplēsim.S." (Some Sayings of the Buddha (saīsin S. ka cilvēku gudrība parādās kā labsirdība. Rai a lugā Jāzeps un vi a brā i.B. "Mīlestības jūtas cilvēku skubina ziedot savu dzīvi citu labā. Raskins." (Emile." Zinātnieks A. kas skubina viens otru būt pacietīgiem un iedrošina viens otru žēlsirdībai.) Mu is turpretī domā tikai par sevi un savām vajadzībām.

S. turpretī mu is par palīdzību nedomā." (System der Ethik (saīsin. tam tuvāku mīlestība ir pilnīgi sveša. nestrādājot citu labā un ar citiem.) Korānā teikts: "Dari labu. Bet pēdējie rodas tikai skarā ar došanu. kad vi š var darīt laimīgu citu cilvēku. 139 .. teikdams: "Ko jūs mani saucat: Kungs. (S.) Kad Konfucijam jautā. ka došana citiem "dara bagātāku nevis ārēju.savus dzīves spēkus izlieto. aizrāda Tolstojs. ka vērtīgākie ir garīgas dabas ieguvumi. kā to aizrāda Kristus. ko vien tas spēj. ka "lielam vīram vairāk prieka sagādā labu darīt nekā labu sa emt. lūdz dāvanas un atbalstu no citiem.. gribēdami būt kristieši. Kristus šādus audis norāj.26) Tā kā kristietim tuvāku mīlestība jāizrāda darbos." (Handorakel) Kas dod citiem labāko. visu laiku veltī tikai lūgšanām." Vairums no mums domā tikai par ieguvumiem. 7:24. Tolstojs ir teicis: "Cilvēks nevar darīt neko labu sev.S. strādājot un ciešot citu labā. kādam jābūt augstākā tipa cilvēkam. Paulsens atzīst.B. Karstens uzsver. Eth. pielīdzināms gudram vīram. kas manus vārdus dzird un dara. kas manus vārdus dzird un nedara. kā ir rīkojies Asīzes Francisks." (K. ka "vislaimīgākais vienmēr ir tas. kuru iemantojam ar labdarību. skaistāka un ilgstošāka prieka kā tas. Tiešais ce š uz paša laimi ir rūpēšanās par citu laimi.. Garcians norāda.)) O. Kungs! bet nedarāt.. pielīdzināms mu im. kas spēj strādāt un palīdzēt. Gudrs vīrs cenšas ievērot Kristus mīlestības mācību un to parādīt darbos. un ikviens. Nav tīrāka. savai dvēselei. teikdams: "Ikviens.) Citiem izrādītā labvēlība un mīlestība ir arī mūsu pašu lielākais ieguvums. tad nav attaisnojama to cilvēku izturēšanās. ka ir tiešām kas vērtīgs padarīts. kuri. neatskārzdami. ka tam jāmācās respektēt citus un atvieglot vi u likteni. to ne tikai atceras ar pateicību sirdīs. vi š atbild." Ja nu kāds. ko es saku?" (Lūkas 6:46) "Lai gudrs vīrs dara labus darbus!" skubina Buda. tanī pašā arī rodas pārliecība. bet iekšēju labumu zi ā. kā to darījis Asīzes Francisks. jo Dievs mīl tos. kam piemīt īpašība pārdzīvot augstāko laimes sajūtu tad. F. kas dara labu. par mantas vairošanu. (A." (Mat.

audis atdala sevi no dabīgās 140 . " audis uzskata. Kā un kur palīdzēt. Cilvēku mīlestības izplatīšanos kavē arī iesaistīšanās dažādās organizācijās un egoistiskās darbošanās tikai savas organizācijas labā. ir tie. "Pie laika mīlējiet." atgādina kāds amerikānis. Šveicers. savu zemi stāda augstāk par citu bērniem. Tolstojs norāda. ka mātes mīlestība viegli vien izvēršas par imenes egoismu un iedomību. (Par mīlestību un nāvi) Citiem labu darīt nav jākavējas ne brīdi. kā arī savas tautas un valsts piederīgajiem. Paulsens norāda." "Mūsu dzīvei ir tik daudz jēgas. lai nav par vēlu. cik daudz mēs mīlestību pārvēršam darbos. jo tā attiecas uz noteiktiem cilvēkiem un izslēdz mīlestību pret tiem. savas sievas. ka šī dzīve mums ir dota tikai tāpēc. tāpat arī vīrieša un sievietes mīlestība ir egoistiska. Tolstojs uzsver." norāda Z. (S. ka. ka imenes mīlestības vārdā ir iespējams ne tikai atbrīvot sevi no taisnības prasībām pret citiem cilvēkiem. ka cilvēki savus bērnus. Tolstojs neatzīst dzīvniecisko mīlestību pret savu imeni par tikumu. ja tas sevi ziedo sabiedrībai." saka Jāzeps Rai a lugā Jāzeps un vi a brā i.) "Vecāku mīlestība pret bērniem ir viens no aunākajiem patmīlības veidiem." saka Tolstojs. Šādu uzskatu visiem ieaudzina jau no mazotnes. bet arī izrādīt vislielāko cietsirdību pret citiem par labu saviem bērniem pārliecībā. pazīstamiem. ka vispirms jāpalīdz saviem imenes locek iem. Mīlestība. tad mūs moka pārmetumi. un to audis cenšas ievērot savā dzīvē. savus draugus. "Vienu es zinu. lai strādātu citu labā. nemaz neaptverdami. cik ilgi to spēsim un cik ilgi būs mūsu tuvumā tie. Kad nu tie ir aizgājuši. sievām. iesaistoties sabiedrībā ar nelielu cilvēku skaitu. ka esam bijuši vēsi. draugiem. kā kalpot. jo mēs nezinām. Mauri a." saka A. kam mūsu palīdzība ir nepieciešama." Kam jāpalīdz? Līdz šim valda uzskats. kuras audis sauc par mīlestību. Einšteins atzīst.Vienmēr būtu jāatceras. kam mēs varējām parādīt mīlestību un sirsnību. ka iet pa egoisma ce u. kas ir ārpus imenes. kas būs meklējuši un atraduši. vienaldzīgi un nejūtīgi. Vi š domā. ka "īsajā un riskantajā dzīvē jēgu cilvēks var atrast tikai tad. "vienīgie jūsu vidū. draugiem un citu zemi un šīs jūtas sauc par mīlestību. saviem radiem. F. tas katram jāatrod pašam. kas vēršas tikai pret savu imeni. ka vi i dara pareizi. ka 99/100 no aunuma cilvēku vidū rodas no šīm neīstajām jūtām. Eth. kas būs īsti laimīgi.

) Organizācijas ierobežo to cilvēku skaitu. bet tos vēl nolād." – morāliska izturēšanās īsti ir pienākums tikai pret pašu tautas locek iem. kas nepieder šai organizācijai. kura nebūtu notikusi patriotisma vārdā. Patriotiskas runas. gatavību nogalināt un tikt nogalinātiem nenozīmīgu iemeslu dē . bet ir jāatzīst. piemēram. ne pret citiem. ar kuriem mēs saejamies. tas ir. parasti ir neiecietīgi. par ang iem P. uzlūko par atkritējiem un grēciniekiem." Taisnība ir Tolstojam. ko tās uzskata par valsts labumu. ka audzināšanas autoritātes "faktiski ziedo bērnus tam. ka visi tie. pārējo konfesiju piederīgajiem ne tikai necenšas palīdzēt. (S. aunums un egoisms. radu un pazīstamu. karogoti gājieni un mielasti kalpo sajūsmas radīšanai par savu tautu vai valsti.s. parādes. kā arī vienpusīgā savas tautas un valsts piederīgo interešu 141 ." Izklausās neparasti. savu draugu. bet vienā zi ā tās visas ir vienādas . Uz organizāciju dalībniekiem ir attiecināms F.sabiedrības ar visiem cilvēkiem un tā vājina vissvarīgākās dabīgās saistības mākslīgo vārdā. Organizācijas dalībnieks k ūst neiecietīgāks un cietsirdīgāks pret visiem tiem. Jurevičs saka: "Ang i visumā ir tipiski t. Patriotismu cenšas iepotēt jau skolu jaunatnē. Paulsena norādījums.tās ir naidīgi noska otas pret pārējām konfesijām. Katra konfesija uzlūko sevi par pārāku. ka nav bijis nevienas kolektīvas vardarbības. bet tēvzemes mīlestības vārdā vēl aunāki. It seviš i šo aunumu un cietsirdību izjūt visi tie. Egoistiskās rūpes par savas imenes labklājību. kuriem īsta cilvēku mīlestība ir sveša. un tāpēc padara neiespējamu vēršanos ar mīlestību pret visiem. un ka " imenes mīlestības vārdā ir oti auni darbi izdarīti. mācot vi iem patriotismu. Eth. kas ir saistīta ar naida kurināšanu pret svešām tautām un valstīm. par morāli zemāk stāvošiem. Palīdzību svešiem trūkumcietējiem lielā mērā aizkavē arī egoistiskā nacionālisma un patriotisma kultivēšana. Vi u palīdzību un atbalstu sa em tikai savas konfesijas locek i. kas dzīvo sevī noslēgušies un nepazīst pārējo domas. Rasels norāda. Tā. kas atrodas ārpus šiem žogiem. ka rūpīgie imenes gādnieki un dedzīgie patrioti tomēr ir vislielākie egoisti." (Sceptical Essavs) Aiz patriotisma un nacionālisma uzceltajiem žogiem valda augstprātība. Seviš i cilvēku mīlestības vairošanos kavē piederība vienai vai otrai konfesijai. par kuriem nemaz nav jāinteresējas. "slēgtās morāles cilvēki.

aizstāvēšana ir tomēr tikai rūpes par savu labklājību. baznīcai. organizācijai. vai tad augstākā kultūra nav sirds kultūra. kurai pamatā ir sevis un savu tuvāku mīlestība. tad man tādas kultūras nevajag. kā sevi pašu. (Mat. cilvēku mīlestības realizētājam nāksies dzirdēt pārmetumus. savas tautas un arī par svešinieku un svešu tautu piederīgo labklājību. kas notiek ar bezdievju varā pamestu brāli. savu imeni un tautu un nepievērš visu uzmanību tikai svešiem. Tā būtu Kristus mīlestības bauš a pārkāpšana. 22:39) Cilvēku mī otājam jābūt laipnam kā pret sevi un savējiem. Cilvēku mīlestību parāda tas.). un es drīzāk to sauktu par barbarismu. tai pašā laikā vienkārši neliekoties zinis par to. ka tuvākais mums ir katrs. savukārt pārmetīs cilvēku mīlestības īstenotājam. savai imenei. Cilvēku mīlestība tātad ir vienādas palīdzības sniegšana kā sev un savējiem. Jo. Turpretī kristīgās mīlestības pārpratēji. Vallenas vārdi: "Ja augsta kultūra nozīmē apjūsmot nianses pašam savā mirk a pārdzīvojumā. Kristiešu un gudru cilvēku mīlestība izpaužas vienādas labvēlības un labdarības veidā pret visiem. Ja nu cilvēku mī otājam nav pie emama egoistiskā kalpošana vienīgi sev. tad tas tomēr nenozīmē. kas atkarīga no piederīgajiem vai arī no piederības zināmai tautai un valstij. savai tautai un valstij. svešu imeni un tautu tāpat. bet neveltī visus spēkus tikai savas imenes vai tautas labā. kas prasa nelikt pirmajā vietā sava. kaut arī tie lepotos ar savu augsto kultūras līmeni. ka par sevi un saviem piederīgajiem nemaz nav jārūpējas. tā arī visiem pārējiem. tā arī pret saviem tuvākajiem. kā pret tuviniekiem. savu piederīgo un savas tautas intereses. Par saviem brā iem un māsām mums jāuzlūko arī tie. Atcerēsimies. Pievēršanās vienīgi savu vai arī savējo interešu apmierināšanai un svešu aužu ciešanu un vajadzību neievērošana ir raksturīga garīgi mazattīstītiem un nejūtīgiem cilvēkiem. kuri domā. 37. ka par sevi un savējiem nebūtu nemaz jāinteresējas. To apstiprina D. tam jārūpējas vienādā mērā par savu. kā sevi un savējos. nedz arī tās atstāt neievērotas. kas mīl svešus. No egoistiem. kam nepieciešama mūsu palīdzība. kuri rūpējas tikai par sevi un savējiem. Nr. savas imenes. ka vi š rūpējas arī par sevi. tāpat kā augstākais bauslis – mīlestības bauslis?" (Jaunā Gaita. tā arī pret svešiem. kas atrodas ārpus mūsu 142 . kurš prasa savu tuvāku mīlēt. ka vi š gādā par svešiem.

teikdams: "Kas ir mana māte un kas ir mani brā i?. Kas ir auguši ārpus šīm egoistiskajām imenēm. ka "visi cilvēki ir brā i". Par Konfuciju zināms. tā arī pret svešiem. Vecākiem savukārt būtu jāizturas vienādi kā pret saviem bērniem.50) Gandijs atzīst." (Mat. No egoistiskajām imenēm nāk nekristīgi audis. Vi š norāda. Šaurajai. Latviešu 143 . ka cilvēkiem ir ne tikai jāatturas ieaudzināt sevī mīlestību pret saviem imenes locek iem un jāatsakās šo mīlestību uzlūkot par tikumu. būtu jābeidz savtīgā ime u mīlestības kultivēšana.S. kas daudz palīdz trūcīgiem un vājiem. kā tas ir bijis vi u imenē. ka mīlestība pret savu imeni ir pie aujama tikai tik lielā mērā.asinsradinieku saimes. lai vi i neziedotu Dieva mīlestību savas imenes mīlestības labā. tas ir mans brālis un mana māsa un mana māte. tie izveidojas par derīgākiem un labākiem cilvēkiem." Kas negrib egoistiskās rūpes par sevi un savu imeni pārveidot palīdzībā visiem.B. Gudrības ce a gājējiem būtu stingri jāievēro Tolstoja teiktie vārdi: "Cilvēkam jādara tas pats katram svešiniekam. Tur rodas izlutinātās mātes meitas un "gudrie brā i". lai varētu attīstīties plašākā cilvēku mīlestība. neš irojot. kas nedomā par ārpus imenes esošiem un vi u vajadzībām. Kam visi cilvēki ir brā i un māsas. bet pretēji – vienmēr jāsargājas. jo vi š tas nav. Tā izturēties māca Kristus. ka vi š neesot izrādījis nekādu labvēlību vai arījūtamu pie eršanos savam dēlam. kas domā tikai par sevi un grib. Arī Buda uzsver: "Izrādi labvēlību pret visiem cilvēkiem." (S. paši savai imenei dodami tikai visnepieciešamāko. egoistiskajai imenes mīlestībai jāizzūd. Tolstojs domā.. draugi un pazīstami. un saviem imenes locek iem vi š nedrīkst darīt neko tādu. Par paraugiem būtu jāuzlūko tie. tas nedrīkstētu sevi dēvēt par kristieti. ko vi š nav gatavs un spējīgs darīt katram svešiniekam. tie mīl visus vienādi. bet tās nekad nepārsniedz gādību par svešiem. Vi a garīgais dēls tam bijis tuvāks nekā miesīgais.. vai tie ir radi.) Lai paš irtu ce u cilvēku mīlestībai. 12:48. kura gan ietver rūpes par savējiem. ko vi š vēlas darīt savai imenei. lai visi tos lutina un ievēro tāpat. cik tā nekaitē cilvēku mīlestībai. Kas dara man debesu tēva prātu. Bērniem būtu jāmāca mīlēt visus cilvēkus un nevis tikai savus vecākus. Tāds paraugs latviešu literatūrā ir Zalkš u tēvs Poruka stāstā Sirdsš īsti audis.

Šādi bērai iznāktu derīgāki dzīvei nekā imenēs augušie. Nepazīdama egoistisko savas imenes mīlestību. tas gribot negribot jāmācās no polinēziešiem. kuri dzīvo dabīgāk un līdz ar to pareizāk. Lai bērnos un jaunatnē jau no mazotnes neiesak otos sevis un savējo vienpusīga mīlestība un rastos iespēja attīstīties mīlestībai pret visiem. jo šos netikumus rada lutināšana. Ja kāds dēvē sevi par katoli. teikdams: "Vispirms es lūdzu. jo tad bērni jau agri pierastu dzīvot tā. tiem nebūtu jāpievērš pārāk liela uzmanība. protams. ir nepieciešami izk ūt arī no egoisma rašanās vietām – dažādām organizācijām un vi u diktatūras. bārenīte spēj izrādīt mīlestību pret visiem. Tāpat vēl vairāk bērnus samaitā audzināšana dažādās patversmēs un iestādēs. bet jārūpējas tikai par pilnīgi nepieciešamo. vi i grib bērnus paturēt pie sevis iespējami ilgāk. Ka visiem jācenšas būt kristiešiem un pēdējie nedrīkstētu dalīties naidīgās konfesijās." Ar to ir novērsta katra bērna izlutināšana un nepareiza. Luters. luterāni.tautas dziesmās un pasakās minētā bārenīte pārspēj mātes meitu tikumu zi ā. lai bērni pēc iespējas ātrāk atstāj imeni un sāk dzīvot svešu aužu vidū. svešas vi ai ir domas par mantas krāšanu sev. Vi a ir brīva no patmīlības un augstprātības. kad bērnu bezrūpīgi nodod no vienas sievietes rokām otrās. Šo salinieku dzīves pētniece Mīde (M. Mead) raksta: "No pirmajiem dzīves mēnešiem. to ir uzsvēris M. tad ar to vi š apliecina. ka ir tādas nekristīgas organizācijas dalībnieks. Tāpēc katrai imenei būtu jācenšas panākt. kur tie aug nenormālos un nedabīgos apstāk os. Tā ir gatava vienmēr atteikties citu labā. kura Kristus vārdā tuvāku mīlestības vietā kultivē naidu un neiecietību. To. kas patstāvīgi ārpus imenes sāk dzīvot tikai tad. ar to tiek mācīts nerūpēties seviš i par atseviš u personu un necerēt neko daudz no jebkuras radniecības. pareizticīgo. lai 144 . kā tiem visu mūžu būs jādzīvo. Bet ilgi imenes ligzdā gulējušiem cilvēku mīlestība palaikam ir sveša. baptistu un tamlīdzīgi. Bērni būtu jāaudzina un arī jātur kopīgi visiem vi u apkārtnē esošajiem audīm. kad ir jau pieauguši. Cilvēku mī otājam pavisam neiespējami ir pak auties naidīgi noska oto baznīcu organizāciju diktātam. Lai vairotos cilvēku mīlestība. kā arī nemākulīga audzināšana. egoisma pār emtie vecāki nevēlas. kāda imenēs bieži vērojama un kas vislielākā mērā samaitā bērnus. Kā šai nostājai jāizpaužas praktiskajā dzīvē.

ka "patriotisms ir mūslaiku lielākā nelaime un tas iznīcinās civilizāciju. ne ar vienu skolu vai virzienu.. Kārkli a Neapklusināmās iekāres) Cilvēku mī otājam nepie emams ir arī patriotisms un nacionālisms." (V.. Mauri a uzsver.. Pavedieni gluži nemanot pārvēršas ēdēs." saka Tolstojs. "Bet kā var būt patriotisms kā tikums mūsu laikos. Es negribu saistīties ne ar vienu politisku partiju. tas padodas zināmiem likumiem un noteikumiem. tas ir mākslīgi 145 . kas sludina kādu mācību. Es baidos pat no vismazākajām važām.. uzliek jūgu kaklā. To vārdā izdarītā uzkundzēšanās citām tautām un pēdējo apspiešana liecina. Gribu paturēt brīvību. kas ir pretējs mūsu reli ijas un morāles ideāliem un ir nevis vienlīdzības un cilvēku brālības atzīšana. es vislabāk varu aizstāvēt savus draugus. Raselam. ne ar vienu reli iju vai sektu. kuru esot rakstījis Mopasans: "Tiklīdz cilvēks iestājas kādā biedrībā.." Tāpēc ikvienam līdz ar Gandiju vajadzētu apliecināt: "Es noraidu to patriotismu.) Ir jāpievienojas B. bet otriem uzbruku ar š ēpu. ka valstu nacionālajiem vado iem sveša ir cilvēku mīlestība un līdz ar to gudrība. ko grib. – kas ir Luters? – Tas taču ir taisnība. ka vieniem kūpinu vīraku.. lai tie sekotu kādam karogam sekodami. ja netiks mazināts. bet vienas valsts un vienas tautas virskundzība pār visām citām.. Šī nostāja un tās pamatojums attēlots vēstulē." (Brthr. ka "savas tautas un savas rases dievināšana ir tāda pati aprobežotības pazīme kā sava es cildinājums. padoties kādai dogmai. un kādu dienu cilvēks. Negribu iestāties nevienā asociācijā. kurš meklē vairot citu tautu nelaimes vai izmantošanu. "ja tas prasa to.. kādai personai vai principiem – vienīgi tādē ." (Sāpju noslēpums) "Nacionālisma pārspīlējumi ir slimības simptomi. Keizerlings (H." norāda H. ka ir brīvs. Kevserling). ka šī mācība nav mana mācība. kas domā.. pēkš i pamana. var darīt. lai neviens man nevarētu pārmest.. tā arī citās organizācijās. palikdams neitrāls. apkarot visus dievus un visas partijas.. ka vi š to vairs nevar.. jo es neesmu ne priekš viena krustā sists!" Cilvēku mīlestības ce a gājēji atturas no iesaistīšanās kā baznīcu." (In Praise of Idleness) "Patriotisms ir nedabīgas jūtas.." Z. bet gan lai saucas kristīgie! Jo. kaut ko apsola. Krišnamurti ir teicis: "Nacionālisms un patriotisms ir mu ības veidi. lai paturētu tiesību vajadzības gadījumā teikt par tiem aunu.manu vārdu pilnīgi un pavisam noklusē un lai nesaucas luterā i. kas nāk no kādas idejas.

) Ir svarīgi apzināties. Tolstojs.) Tautu starpā valdošo naidu rada valsts organizācijas. jo izcilas dvēseles tēvzeme ir universums. kas š ir rases. kas vislielākā mērā aizkavē mīlestības. tā kā tie nevar iet viens pie otra. Dievs nav radījis šīs robežas.. no P. ka patriotisms ir aunums un tāpēc tas ne tikai nav jāmodina un jāieaudzina." (Cit.. Cilvēkus nevar sadalīt noslēgtos nodalījumos. ka būtu jāpriecājas. Zinātnieks A. Burtniekam.iepotēts.) Tāpēc visiem vajadzētu rūpēties par valstu robežu izzušanu.. ko cilvēki pasaulē tur par svētu un lielu. Tolstojs domā. Nr." (Moral Essays (saīsin. 1961.i.E. Vi š arī domā. ka "īsts demokrāts tikpat maz var dievināt savu tautu kā cilvēks. ka mēs esam vienas Dieva valsts pavalstnieki. Dievs nav gribējis. kā sapuvuši nogāzīsies visi robežstabi.) Demokrits uzsver. mums jāmē ina stāvēt malā un brīdināt visus. bieži gribas turēt par tīru mu ību daudz no tā. Tikai vispirms nepieciešams sagāzties. sabrukt naidam. Gandijs norāda." (Brthr. jo aunāks un nežēlīgāks ir tās patriotisms un lielāks ir tas ciešanu daudzums. M.E. Valstu egoistiskās vienības ir cilvēku prātu izgudrojums. valstīm. ka " gudram vīram katra vieta ir vi a tēvzeme. kuriem nevajadzētu ievērot noteiktās valstu robežas." (M." (Jaunā Gaita.. atzīst par labu un vēlamu kosmopolītismu un atteikšanos no savas valsts. atseviš ās. Labāku darbu neviens savā mūžā nevar veikt. ka "gudram vīram visa pasaule ir va ā." norāda Tolstojs. Varbūt redzēšu. tautas un dažādu uzskatu cilvēkus. redzēdams patriotisma un tēvzemes mīlestības vārdā radīto naidu tautu un cilvēku starpā. nacionālismu. Jo lielāka zeme.. kā to tagad dara." "Kāda nozīme tam." Kāda po u rakstniece ir teikusi: "Tautu šovinisms iet kā paisuma vilnis. Aigara raksta Austr. ja no lielajām valstīm atdalās to provinces un kolonijas. Einšteins aizrāda. kurš ir reli iozs. teikdams: "Visa pasaule ir mana tēvzeme. ka "nedrīkst ierobežot palīdzības paplašināšanu mūsu kaimi iem pāri valstu radītām robežām. ko vi š grib aizskalot. uz kurām vi a spēks balstās. kas š ir cilvēkus. 37. lai cilvēki dalītos valstīs. kur es esmu? Kur vien ir 146 . Latv. kurš saka: "Domājot par robežām. bet visiem līdzek iem jāizskauž. Seneka norāda. draudzības un palīdzības izplatīšanos.)) Seneka ir uzskatījis visas valstis par savām un savu par piederošu visiem. Ir jāpievienojas V. t. stingri norobežotās naidīgās grupās.

un ka tāpēc jācenšas pak auties un izkust lielajās pasaules tautās. Amerikā u filozofs Trains (Ralph Waldo Trine) min šādus vārdus: "Tiem. tāpēc nedrīkstam nicināt ne savu. kuros mājo mīlestība. 122. Bacon) vārdi: "Ja cilvēks ir laipns un pieklājīgs pret svešiniekiem." Gandijs skubina ikvienu k ūt par pasaules pilsoni.) Savas valsts mīlestība būtu aizstājama ar cilvēku mīlestību. tad tas nekādā gadījumā nenozīmē.. ka būtu jāizzūd arī atseviš u tautu īpatnībām." apgalvo franču rakstnieks Rolāns. kā to norāda ang u filozofa Bekona (F. kādu mēs izrādām pret citām tautām. (Brthr." (The Wisdom of Laotse) Marks Aurēlijs jautā: "Kad beidzot tu panāksi mīlestības svētlaimi – mīlēt visus cilvēkus?" Ja valstu robežām būtu jāpazūd.) "Visur man ir brā i. Mums visiem ir tie paši tikumi un tie paši netikumi. Cilvēku mīlestība ietver arī savas tautas mīlestību. visa pasaule ir imene. bet vienīgi tādu. kas man ir tuvāki nekā asinsradinieki. tai jāsniedzas pāri valstu robežām un jātiecas uz visas pasaules apdzīvotājiem. kā to apgalvo R Tabori: "Aizspriedumi noteikti ir viens no visuzkrītošākajiem mu ības veidiem. Science of Stupidity." saka Ruso." (Brthr. Nekad nevajadzētu aizmirst. es esmu savu brā u vidū. 10. Es atsakos atzīt jebkādas atš irības. Kā dzīvnieki. gan ar labām. putni un pu es ir radīti 147 . Mums jāmīl vienādi visas tautas. ka maza tauta un tās valoda ir kaut kas mazvērtīgāks. lai cilvēku mīlestība varētu netraucēti izplatīties visā pasaulē. ne arī citas tautas. kuru bieži sastopam arī latviešu vidū. Konfucijs atzīst." (In Harmonie mit dem Unenlichen) Gēte esot noraidījis visas nacionālisma radītās robežas un bijis pirmais." (The Nat. ka vi š ir pasaules pilsonis.) Cilvēku mīlestībai jātiek pāri egoisma radītiem aizspriedumiem. Ir nepareiza doma. kas sevi nosaucis par "pasaules pilsoni". tas rāda. salīdzinot ar lielajām. (Emile. ka "dalīties laimē ar citiem un mīlēt visus cilvēkus bezpartejiski—tā ir cilvēcības un taisnības būtība. gan aunām īpašībām.cilvēki." uzsver Gandijs.) Dažādi aizspriedumi pret citas rases. 436. "Mēs visi esam milzīgās imenes locek i. tautības vai ticības piederīgajiem ir cilvēkos mītošā aunuma un līdz ar to mu ības izpausme. Gudrais cilvēku mī otājs var būt vienīgi pasaules un nevis atseviš as valsts pilsonis. teikdams: "Zelta ce š ir būt draudzīgam ar visu pasauli un uzlūkot visu cilvēku saimi par vienu. ka citu valstu piederīgie ir tādi paši cilvēki kā mēs.

dažādi, tāpat dabīga un nepieciešama ir cilvēku un tautu dažādība gan valodas, gan arī paradumu zi ā. Tāpēc vislielākā uzmanība būtu jāveltī indivīdu un tautu īpatnību izkopšanai. Līdz ar to par vislielākajiem noziegumiem ir jāatzīst pārtautošana un asimilēšana, ko izdara valstis patriotisma un tēvzemes mīlestības vārdā. Indivīdu un tautu īpatnības ne mazākā mērā netraucē cilvēku mīlestības izplatīšanos. Vienīgi tad, ja tautas ieslēdzas un norobežojas savās valstīs, sākas pret citām tautām vērstā patriotisma kultivēšana, kas aizsprosto ce u cilvēku mīlestībai. Pareiza cilvēku mīlestība mums jāmācās no gudrā Gandija, kurš ir bijis ne tikai liels indietis, bet arī ievērojams visas pasaules cilvēku draugs, kā to rāda vi a vārdi: "Es mīlu visus audis, tāpat kā es mīlu savas zemes cilvēkus, jo Dievs mājo katras cilvēcīgas būtnes sirdī, un es cenšos realizēt augstāko dzīvē, kalpojot cilvēcei... Es jūtu radniecību ar kuru katru pasaulē un jūtu, ka es nevaru būt laimīgs, kamēr vispazemīgākais no mums nav laimīgs." (Brthr.) Mūslaiku sabiedrībā katrs cenšas palīdzēt tikai tiem, kas vi a vērtējumā ir palīdzību pelnījuši un kuru dzīves veids, uzskati un pārliecība ir pie emami palīdzības sniedzējam. Ir parasts palīdzēt tikai krietniem un godīgiem audīm, par negodīgiem un auniem audīm neviens neinteresējas. "Mūsu ieteicamā neiecietība pret grēku par daudz bieži pārvēršas par nožēlojamu neiecietību pret grēciniekiem," saka amerikānis Grēms (B. Graham, Peace with God) Visi baidās sev kaut kā kaitēt, palīdzot negodīgam vai tādam, kas sācis staigāt nece us. Elīna Zālīte dzejolī – Mēs mīlam labākos – uzsver, ka cilvēki kaunas izrādīt mīlestību atstumtajiem un nicinātajiem, kam visvairāk būtu nepieciešama mīlestība un draudzība. Tāpat vi a norāda, ka labāko mīlestība patiesībā ir sevis mīlestība, resp., patmīlība: "Mēs mēdzam lepoties ar to, Mēs cēlie, augstsirdīgie audis; Ikviens no mums to labāko Ir dzīvē mīlējis un glaudis. Nav grūti mīlēt labāko: Mēs vi ā vairāk sevi mīlam; Pār mums vi š gaismu izstaro 148

Un savu mirdzumu dod īlām. Bet vai gan daudzi atrastos, Kas lepni visiem priekšā stātos Un teiktu: lūk, mēs mīlam tos, Tos atstumtos un nicinātos? Mums nicinātos mīlēt kauns, Jo: "Tu tāds pats, kā tavi draugi." Kurš gribētu gan likties auns? Mūs ieka patmīlības ž augi. Mēs mīlam tikai labākos, Kur slikts lai laboties em spēku? To tīšām grūžam atvaros, Tam liedzot mīlu, kas veic grēku." Cilvēku mī otājs palīdz visiem, kam palīdzība ir nepieciešama, un nevis tikai labiem un godīgiem audīm. Īsta mīlestība un palīdzība izpaužas pret visiem vienādi, neš irojot tos draugos un ienaidniekos, labos un aunos, tikumīgos un netikumīgos. "Daba liek man darīt labu visiem audīm... Kur vien ir kāda cilvēcīga būtne, tur ir izdevība parādīt laipnību," saka Seneka. (M.E.) "Lai ikviens cilvēks izrāda neierobežotu labvēlību pret visu pasauli," aicina Buda. (S.S.B.) Palīdzība var būt nepieciešama ne tikai svešam, bet arī aunam, pat pret mums naidīgi noska otam cilvēkam un tādam, kas izrāda nepateicību. "Dosim, kaut arī daudzas no mūsu dāvanām ir dotas veltīgi, neskatoties uz to dosim citiem vēl vairāk — pat tiem, no kuru rokām mēs esam cietuši zaudējumus. Pierādījums par cēlu garu ir zaudēt un vēl arvien dot," saka Seneka. Kurā mājo mīlestība, tas nekad nejautā, kas ir tas, kam jāpalīdz, un kāds tas ir. Tas ne brīdi nekavējas sekot Kristus aicinājumam paēdināt izsalkušos, padzirdināt izslāpušos, ap ērbt un uz emt svešiniekus, apmeklēt slimos un apcietinātos. (Mat. 25:35,36) Tas ir aicinājums palīdzēt visiem, kuru dzīvē radušās grūtības. Kristus visvairāk ir palīdzējis tieši tiem, kas bija sākuši iet maldu ce us, jo tiem dažāda veida palīdzība ir visvairāk vajadzīga. Nece os aizgājušo rīcībai vienmēr ir kāds oti svarīgs iemesls. Tāpēc ir nepieciešami

149

katru cilvēku uzklausīt un mē ināt izprast, vienalga, ko tas būtu nodarījis. Šī cenšanās otru saprast kādreiz var būt vissvarīgākā palīdzība. Intereses trūkums par citiem ir raksturīgs augstprātīgiem, nejūtīgiem un auniem cilvēkiem, kuriem tuvāku mīlestība ir sveša. " auni cilvēki nav spējīgi darīt labu citiem, jo neviens nevar dot to, kā tam pašam nav," norāda Seneka. Kaut arī šādi audis būtu ieguvuši daudz zināšanu un vērtētu sevi oti augstu, tie tomēr ir jāatzīst par mu iem, jo cilvēcīguma un mīlestības trūkums rāda, ka tie ir garīgi mazattīstīti. Garīgā zi ā tie var atrasties uz zemākas pakāpes nekā tie, kuriem kaut kā ir kāja paslīdējusi. "Kāda nozīme ir cilvēka pārākām zināšanām, ja vi š necenšas apmierināt sava kaimi a vajadzības tikpat lielā mērā kā pats savas?" teikts indiešu svētajos rakstos. Atteikšanās rūpēties par citiem rāda, ka cilvēks ir nekristīgs, kā to apstiprina R. Freidenfeldes vārdi: "Vienaldzība ir raksturīgs kristietības trūkuma pierādījums; rūpēšanās, palīdzēt gribēšana, domāšana par citiem ir īstas kristietības redzamā izpausme." (Arhīvs III) Nekristīgus audis labi raksturojis ir K. Kronis, teikdams: "Akls ir tas, kuram nav gaismas sirdī; kurls – kurš nedzird otra bēdas; tizls – kurš nespēj tikt tālāk par sevi pašu; spitālīgs – kura domas sajaukusi un apsēdusi tumsa; nabags ar visu savu naudu un īpašumiem, kurš nespēj kristīgi mīlēt." (Ce a Biedrs, Nr. 10., 1960.) Ne krietnajam un godīgajam vajadzīga palīdzība un uzmanība, bet gan bēdu un nelaimju piemeklētajam, visu pamestajam, kas nespēj tikt galā ar savām grūtībām. Jo nožēlojamāks ir kāds, jo tumšāki tā ce i, jo lielāka mīlestība pret to jāizrāda. Vēsā, vienaldzīgā un noraidošā apkārtnes aužu nostāja parasti ir viens no galvenajiem iemesliem, kas daudziem liek visu mūžu staigāt neparastus un nevēlamus ce us. Šo pamesto cilvēku sirdīs sakrājušos rūgtumu un aunumu var mazināt tikai nesavtīga mīlestība. Visu nicinātie, vajātie, apspiestie, trūkuma un posta nomāktie ir tie, par kuriem vispirms būtu jāiežēlojas ikviena cilvēka sirdij. Cilvēku mī otājs dara visu, lai mocītie, spīdzinātie, dzelžos saslēgtie un līdzīgi plēsīgiem zvēriem turētie tiktu brīvībā, lai badā mirstošie tiktu paēdināti. Korānā norādīts, ka "taisnības mī otāji ir tie, kas atbrīvo sagūstītos vai arī baro bada laikā bāre us un nabadzīgos." (K.)

150

Dievs ir radījis dažādus cilvēkus, katram ir savas priekšrocības un arī savi trūkumi, kas visu cilvēku saimē savstarpēji izlīdzinās. Mūsos visos mājo tieksmes gan uz labu, gan uz aunu. Tāpēc katrā, pat vis aunākajā varam atrast arī kaut ko labu, kaut arī citi vi a aunuma dē izvairītos satikties ar šādu cilvēku. Ne aunums citos jāmeklē, jāizce un jānosoda, bet jāmē ina atrast labais katrā. "Esmu mācījies bez iz ēmuma līdzvērtīgi cienīt katru cilvēku, kā to vislabāko, tā arī vissliktāko, visi ir līdzīgi, visiem ir ilgas pēc mīlestības," saka M. Vētra. (Rīga toreiz) Labais, kas katrā mājo, nemazinās, kaut arī uz laiku pārsvaru būtu ieguvis aunums. Bieži vien gadījums un nejaušība noteic mūsu rīcības virzienu. Tāpēc nedrīkstam nevienam atraut palīdzību, kaut arī tas būtu izdarījis vislielāko aunumu. Vajadzīgā brīdī ir jāpalīdz visiem, nepētot, kas tie par cilvēkiem. Egoistiskā palīdzība ir saistīta ar gaidīšanu uz atmaksu, un tāpēc tā vēršas tikai pret piederīgiem, draugiem un pazīstamiem. Mēs atbalstām un apdāvinām sev tuvus cilvēkus, kaut arī tiem nekāds atbalsts nav vajadzīgs, tikai tāpēc, ka sagaidām tādu pašu izturēšanos pret mums, turpretī svešus, kas ir galīgā postā un izmisumā, mēs it kā nemaz neredzam. Kam prātā tikai sava imene vai tauta, tā palīdzība nonāks bieži vien tur, kur tā nav nepieciešama, kur valda pārpilnība un greznība, un tās trūks tur, kur tā steidzīgi būtu vajadzīga. Īsta palīdzība ir vienīgi tā, kuru sniedzot, negaidām neko pretī. Palīdzēt, negaidot atmaksu, māca Kristus, teikdams: "Kad tu taisi azaidu vai vakari as, tad neaicini savus draugus, savus brā us, savus radus vai bagātus kaimi us, ka tie atkal tevi neaicinātu un tu nebūtu to darījis atmaksas dē . Bet kad pie tevis ir viesības, tad aicini nabagus, krop us, tizlus, aklus. Un tu būsi svētīgs, jo vi iem nav ar ko atmaksāt." (Lūkas 14:12,13,14) Diemžēl mūslaiku sabiedrība vēl joprojām dod dāvanas un rīko mielastus tiem, kas nav nedz nabagi, nedz slimi, bet kam nekā netrūkst. Vēl arvien pie bagātīgi klātajiem galdiem mielojas mūsu imenes piederīgie, mūsu radi, draugi un tuvākie kaimi i, turpretī trūcīgie, kuri mums sveši vai pieder citai tautai, nekad pie šiem galdiem netiek aicināti. Lai šiem trūcīgajiem un slimajiem ārpus mūsu piederīgo un pazīstamo loka nebūtu personīgi jāpalīdz, to aprūpei dibina organizācijas. "Visas tā saucamās vispārības iestādes ir radušās tikai tāpēc, ka tuvākais ir uzgriezis muguru tuvākajam," saka rakstnieks H.

151

Martinsons, "visi ir k uvuši viena masa, lai atbrīvotos no personīgām neērtībām, tuvākajam palīdzot." Šīs organizācijas bieži vien lielo da u savākto līdzek u izlieto savu amatpersonu atalgošanai, kā to rāda statistika ASV. Tāpēc ne ar organizāciju starpniecību jāpalīdz, bet tieši. Spēka gados esošajiem būtu jāziedo visa ener ija vājo, nespēcīgo, slimo un veco apgādei, atceroties, ka tie paši kādreiz ir bijuši mazi un vāji un ka tie var k ūt slimi, veci un nespēcīgi, kad tiem būs atkal vajadzīga citu palīdzība. Bet palīdzību nedrīkst sa emt iztikušie, tai jānonāk pie tiem, kam uzbrukušas bēdas un kas cieš trūkumu. Ja tā rīkotos visi, tad trūkumcietēju mūsu vidū vairs nebūtu. Cilvēku mī otājs dara labu un neko par to nevēlas pretī, jo "atmaksa par labu darbu ir tā, ka esam to darījuši," norāda Habeds (E. Hubbard). Augstākā atlīdzība par labu darbu ir apmierināta sirdsapzi a, kā to apstiprina Rai a vārdi: "Labs ziedojoties labu dara sev: Jo sirdi smalku dara, mieru gūst." Kants aizrāda, ka sirdsapzi as balss ikvienam saka: "Man jāiet palīgā tur tam cilvēkam, tāpēc, ka vi š cieš; nevis tāpēc, ka vi š varbūt ir mans draugs vai līdzgaitnieks vai arī, ka es uzskatītu vi u par spējīgu kādreiz labdarību ar pateicību atmaksāt... Vi š ir cilvēks, un, kas cilvēkam atgadās, tas skar arī mani." (Samtliche Werke) Ka par sniegto palīdzību nav vajadzīga nekāda veida atmaksa un atlīdzība, to ir uzsvēris mūks Giles: "Svētīgs ir, kas patiesi mīl un nevēlas, ka vi u mīl. Svētīgs ir, kas kalpo un nevēlas, ka vi am kalpo. Svētīgs ir, kas izturas labi pret citiem un nevēlas, ka citi izturas labi pret vi u. Bet tā kā šīs lietas ir ārkārtīgi augstas un pilnīgas, tad mu is nespēj tās nedz uzzināt, nedz arī sasniegt." (The Little Flowers...) Sie vārdi norāda, ka tikai īstas, nesavtīgas mīlestības apgarots cilvēks ir dēvējams par gudru. J. Rai a lugā Jāzeps un vi a brā i atrodam domu, ka labie darbi gan atmaksājas, bet nekad tieši. Mēs parasti sa emam citu iepriekš darīto labo darbu aug us, bet mūsu darbi nāks atpaka par labu mums nezināmiem cilvēkiem: "Viss pāriet, – viss, – bet nezūd it nekas. Un labie darbi atmaksājas – visi, 152

bet nespēj tās novērst. ja šī persona joprojām turpina darboties nepareizajā virzienā. un tieku atkal uz kājām. ko mēs ar to domājam sasniegt. varbūt nespēs neko darīt mūsu labā. naudu. ja arī mēs to ne katrreiz redzam un pamanām. tos iepriecinot. ziedojot savu fizisko spēku un ener iju.g." Rakstnieces B. kas jāzina. mē inot to uzmanību vērst uz pareizo rīcību. mantas vai arī palīdzot darbiem. bet nepieciešamības gadījumā mums var nākt palīdzība no svešiem. kam esi palīdzējis. Palīdzība ar darbu vai arī naudu un citām materiālajām vērtībām bieži vien nesasniedz ne tuvu to. nepadodieties izmisumam. Vispiemērotākā palīdzība te būtu atklāts aizrādījums uz k ūdām un nepareizās rīcības 153 . ja visi palīdzēs. no kurienes nemaz nedomā.. to apstiprina manas mātes vārdi. Ka tā dzīvē arī notiek." (1961 . Protams. Gan Dievs palīdzēs. un 2) garīgas dabas. Bet tad vienmēr nāk kas negaidīts. Mēs sevim neesam. 24.– Tik vien ne tev. kas rakstīti mierinājumam un stiprinājumam grūtību brīdī: "Mī ie bērni. Materiālajai palīdzībai līdz šim ir veltīta galvenā vērība. un tas visiem būtu jādara. ka palīdz tieši tas. kuros mājo cilvēku mīlestība. ja jāpalīdz kā labiem." Tas. bet – citiem. Kā jāpalīdz? Ja nu zinām. nedomājot par atlīdzību. ka palīdzība jāsniedz ne tikai savējiem. bet arī svešiem. ir veids. Tomēr ir gadījumi. Kaut kur un kaut kad tā arvien nes aug us. kas citu izciests. tad neviens nepaliks bez vajadzīgā atbalsta. Mēs sa emam tāpat. tad materiālā palīdzība var gan šīs grūtības uz laiku mazināt. kā citiem palīdzēt. jo reti jau ir.. Bet nāk palīdzība it kā no augšienes. Senkēvičas stāstā Ziedošais ērkš is teikts: "Neviens mīlestības darbs. kur materiālā palīdzība ir nevajadzīga un var nākt par aunu. Ja kāds ir uzsācis maldīgu ce u savā dzīvē un tāpēc ir nonācis grūtībās.martā) Tāpēc. kā arī izklaidējot to bēdas un nospiestību. izsalkušajiem un izslāpušajiem ir jādod ēst un dzert. pamudinot un iedrošinot. kam mēs šodien palīdzam. Materiālā palīdzība šinī gadījumā tikai paildzina grūtību laiku. kad mēs citiem dodam derīgus padomus un tos mācām. dodot otram pārtiku. mēs cilvēcei. neviena labestības izpausme pasaulē nav veltīga. tā auniem. tad nākošais. Cik reizes arī es savā mūžā neesmu bijusi kā bezdibe a malā. Palīdzība var būt: 1) materiālas dabas.

ka ar naudu nav iespējams mainīt to nelaimīgo dzīvi. "bet.. tie jāmāca." saka Tolstojs. ka "filantropija nav tuvāku mīlestība. visas raizes un rūpes pazūd. 154 . darbs citu labā un pat visas savas dzīves ziedošana citiem. Vēl vairāk. darīt labu un dot naudu ne tikai nav tas pats. bet ka tiem jāsniedz garīga palīdzība. kuru visvairāk iespējams citiem sniegt un kas arī ir svarīgākā un vairāk nepieciešama nekā materiālais atbalsts.. tad iznāk. ir iespējams ārstēt. ja grūtības ir tikai nepareizas domāšanas produkts. mē inot domas vērst citā virzienā. ja mēs dodam uzmanīgi. Daudzkārt tas." Bet mēs visi varam būt bagāti mīlestībā un devībā. Tie. Mūsu fiziskie spēki ir ierobežoti un tāpēc daudz ar savu roku darbu mēs nespējam palīdzēt. ja mēs atrodam to īstās vajadzības. ka tas. bet tās ir divas atš irīgas un pretējas lietas. un tāpēc tas. nelīdz materiālā palīdzība. Bet īstenībā vismazāk palīdz un spēj palīdzēt mantīgie. ka pieticīgie gudrības ce a gājēji vismazāk var palīdzēt. jārada brālīgas attiecības cilvēku vidū. Arī materiālo vērtību godīgam un krietnam cilvēkam nekad nemēdz būt daudz. Mainot domu virzienu. Garīgas dabas palīdzība ir tā. Tolstojs uzskata. kuriem mūsu palīdzība visvairāk vajadzīga." Tolstojs domā. kas atklāj domāšanas nepareizību un pārliecina domas mainīt. ka ne nauda cilvēkiem vajadzīga. lai palīdzētu citiem. bet gan atteikšanās no sava labuma. vispirms apzog un aplaupa audis un tad niecīgu da u atdod atpaka . Tas ir vienīgais.)) "Ar vārdiem "darīt labu" cilvēki parasti saprot naudas došanu. es varētu darīt daudz. W. dod aunumu. (saīs. par ko mēs bēdājamies vai kas mums liekas vislielākās grūtības. kā jau iepriekš aizrādīts. kurš ziedo lielāko daudzumu laika un naudas nabadzīgajiem. Sveicers ir teicis: "Es dzirdu cilvēkus sakām: "Ja es būtu bagāts. ir tikai mūsu domu rezultāts.neatbalstīšana.. ka jāmaina uzsāktais ce š un tas jādara tūlīt. ar savu dzīvesveidu visvairāk sekmē tā posta rašanos. kas dod naudu. A. Var būt. Ja nu ar palīdzību saprotam tikai materiālo. Gluži pamatoti Toro norāda. Visos gadījumos. Nauda pati par sevi ir aunums. manuprāt. kādu cilvēki dzīvo." (Walden. kas vajadzīgs. Ja izdodas otru pārliecināt. kuru vi š veltīgi cenšas mazināt. Ne nauda jādod. kas ir domu radītas. lepodamies ar savu labdarību. tad tanī pat brīdī grūtības izbeidzas. ka grūtību cēlonis viegli novēršams. Pat daudzas slimības. bet tikai garīgā – padoms un aizrādījums.

Mūsu līdzjūtības pilnā izturēšanās daudzreiz ir svarīgāka kā visa materiālā palīdzība." (S. kas daudziem prasa visus vi u spēkus. ka tev. un tomēr neviens bagātnieks un mantīgais nav spēj is tik daudz palīdzēt cilvēkiem kā Kristus. mums novēlēto garīgo mantojumu. saistītos. lai tu varētu darīt labu. Kristus palīdz vēl arvien visiem tiem. cik daudziem apspiestiem ir drīzāk vajadzīga aizstāvība nekā nauda? . Kristus ne tikai palīdz mums visiem. ka "laipna interese panāk vairāk un ir patiesi vērtīgāka nekā jebkura dāvana.. Žēlsirdības darbi ciešanu atvieglošanas labā panāk vairāk kā nauda. ja vien tie ar prieku uz em vi a pazemības mācību. tie ir bagātāki par vislielākajiem bagātniekiem. jo vi am nebija nekādas mantas vai bagātības. Nevienam cilvēkam nav liegta labdarības svētība un prieks." saka Augustins.mēs parādām mīlestības pilnu interesi un līdzdalību. tiem tuvi un mī i ir visi cilvēki un dzīvā radība. 59. "Kas ir sirds labdarīgs.) Mums visiem ir kaut kas ko dot arī tad. draudzīgs vārds. un līdz ar to auj nomest smago materiālo rūpju un grūtību nastu. Paulsena norādījumi: "Nedomā. Ruso domā. vi i spēj visvairāk palīdzēt citiem.. kas izprot vi a vārdus un pēc tiem rīkojas. Vi a palīdzība bija garīga.) Kristus sniegtā palīdzība arī nebija materiālas dabas. kuras "kodes un rūsa maitā". cik daudziem slimiem un nelaimīgiem ir vairāk vajadzīgs mierinājums nekā labdarība. vi š arī "dziedina vēl tagad visus nelaimīgos cietējus.. ja vien tie seko vi a cilvēku mīlestības bauslim. Vi š paēdina vēl tagad 155 . apsēstos." (Your second Job) Līdzīgi ir F. Kas pie ēmuši Kristus sniegto palīdzību. Vi š palīdz un dziedina mūs no dažādām kaitēm vēl tagad ne ar savas atstātās laicīgās mantas palīdzību. mazs pakalpojums ir simtreiz vairāk vajadzīgs un ne reti bezgala vairāk vērts nekā liela vēriena labvēlība vai bagātīgs devums. ja vien ir ievērots vi a norādījums dzīvot pieticīgu Kristus palīdz vēl šodien cilvēkiem atbrīvoties no varaskāres un ar to saistītās nežēlības un cietsirdības. tam ir vienmēr ko dot. Labdarībai neviens nav par nabagu vai vāju. miesas un dvēseles rētu un vainu mocītos. tie garīgā zi ā atrodas visaugstākajās vietās.. Eth. kas ir vairāk vērts nekā visas pasaules nauda. Kristus palīdz katram izbeigt to mantu krāšanu. ir jābūt bagātam vai lielam vīram." (Emile. ja mēs nespējam dot naudu vai mantu. Vi š palīdz tikt va ā no "tiekšanās uz augšu" – no augstprātības un godkārības. bet ar savu.

." (Arhīvs III) Te spilgts piemērs ir Sibīrijas zieme os apcietinātie. Vērtīgu garīgo palīdzību mēs vienmēr varam gūt no labām grāmatām. ja to vadība kurina naidu pret reli iski un politiski citādi domājošiem. skubinādamas atteikties no 156 .) Ja cilvēkam trūkst kristīgā gara." (Utilitarianism) Vislielāko palīdzību ikviens iegūst no tām grāmatām. kas tēlo lielus un augstus kungus? Kā var baznīcu vadība aicināt atturēties no bagātības uzkrāšanas un tiekties pēc materiālas vienlīdzības un tā mazināt aužu grūtības. 3. Tās palīdz atbrīvoties no kaitīgiem un nevēlamiem netikumiem. sanāksmēm. baznīcas pievēršas āriš ībām. bet nespēj nedz sa emt Kristus palīdzību. Freidenfelde. tie var gan atkārtot Kristus vārdus. bet tukšas runas. kā jādzīvo. Kā var baznīcas ieteikt pazemību un tiekšanos pēc tiesiskas vienlīdzības un tā padarīt audis laimīgākus. 1955. Fiziski vājākiem tie palīdz veikt dienas darba normu. pieplūdināti ar mīlestību. rūpēties. kā to varam vērot baznīcu darbībā. karotājus. pieticības un cilvēku mīlestības ce a. "Kā var ieaudzināt vai atmodināt vēlēšanos būt tikumīgam?" jautā filozofs Mills un atbild: "Vienīgi liekot cilvēkam ilgoties pēc tikuma. ja tie novērsušies no Kristus rādītā pazemības." norāda teologs G.. kuras mums māca. (R irsons. ja baznīcu vadītāji paši sevi ir nodevuši mantas velna kalpībā un tiem ir sveša pieticība? Kā var baznīcas sludināt cilvēku mīlestību un mazināt pasaulē valdošo aunumu.. ja garīdznieki paši ir augstprātīgi un lepni audis. nedz arī sniegt citiem garīgo palīdzību. mīlēt. Vi i skaidri izjūt Dieva pavēli iet cilvēkos. kuras veido vi a uzskatus un padara to spējīgu ieturēt dzīvē pareizo ce u. kas apspiež miljoniem cilvēku? Lai šo savu neveiksmi un nespēju garīgas palīdzības laukā maskētu. Mājas Draugs. Nr. kā arī naida un aunuma pilnos valdniekus un vado us. kurās dzirdamas svinīgas. 1960. kopj slimos. ko Kristus mācījis par savu tuvāko. ja tā atbalsta karus. (Ce a Biedrs. kuri sākuši burtiski realizēt visu to. palīdzēt. Strautmanis. bailes. biedru vietā tie labprāt uz emas sodus un nebaidās arī sava tuvākā dē mirt. Nr.. strādāt. zaudē patmīlību. 2.) Svēto garu Kristus "izlej joprojām pār tiem. kas pēc šī gara lūdzas. spožām ceremonijām. vienaldzību." saka R. liekot vi am domāt par to patīkamo gaismā. "līdz ar Svētā Gara iegūšanu cilvēks iegūst spēju mīlēt.visus dvēselē un garā izsalkušos. Kristieši. atvieglot vi u ciešanu nastu.

kura neliek mainīt uzsākto virzienu dzīvē." J. līdzcietības un palīdzības izpausmei ir jāparādās nepārtraukti un nevis tikai atseviš os brīžos. atzīst mīlestību: 157 . Gudrības skolu apmeklētājiem būtu jārūpējas par visiem apkārtnē esošajiem trūkuma cietējiem un dzīves pabērniem. kas apskata zinātnes un tehnikas jautājumus. reklāmu un lepošanos citu priekšā ar saviem darbiem. Pēdējiem pasaule ziedo par daudz uzmanības.. Kā imenēs. kam palīdzība nepieciešama." (In Harmonie. ir tā. Trains ir teicis.. Tās ir nesalīdzināmi svarīgāks ieguvums.) Tāpēc cilvēkiem ir daudz palīdzēts. Rainis īsi pirms nāves rakstītajās rindās par pirmo un pēdējo bausli. Palīdzība citiem nekādā gadījumā nedrīkstētu būt iemesls palīdzības sniedzēja personīgai godināšanai. Palīdzībai jānāk brīvi. palīdz audīm vislielākā mērā. bet nedod nevienam garīgu atbalstu un palīdzību. Grāmatās ietvertās jaunu ce u gājēju un reformatoru domas. kuru mēs kādam varam sniegt. ja grāmatas sekmē pazemības rašanos vi os un atbrīvošanos no augstprātības un iedomības vai arī ja tās rāda pieticības ce u un tā padara mantrausim iespējamu atgriešanos uz tā. ka "lielākā palīdzība. kur to izrādīt. auno un nejūtīgo varas tīkotāju naidā sastingušās sirdis. kā tas ir tiem. Šo iespēju pašiem sev palīdzēt nedod nekāda materiālā palīdzība. kas jāievēro jaunatnei dzīves gaitās. ja mēs vi am palīdzam pašam sev palīdzēt. Tāpat cilvēki par daudz pievēršas to grāmatu studijām. ceremonijām. kurus izgudrojuši zinātnieki un kuru ri ošana apkārt zemei cilvēkiem var atnest tikai nelaimi. kas aplido visu pasauli un izglīto un sekmē cilvēces garīgo attīstību. kas pelna daudz lielāku ievērību nekā tie zemes aplidotāji un pavado i. vai arī atmodina cilvēku mīlestību un līdz ar to atkausē cietsirdīgo. nepiespiesti. Mīlestības. kā tiem labāk palīdzēt un kā atvieglot vi u likteni. ne arī gaidīt kādu atalgojumu vai atzinību. kuru palīdzība ir saistīta ar teatrālām izdarībām. ja tās ievēros Ruso aicinājumu: "Māciet saviem audzēk iem mīlēt visus cilvēkus. par to nedrīkst ne solīt. ne laiks. tā arī skolās bērni būtu jāradina palīdzēt visiem. Vienmēr vajadzētu domāt. Gudra cilvēka visa dzīve ir mīlestības caurausta.nevēlamā un tiekties pēc vajadzīgā. tāpēc tam nav vajadzīga ne īpaša vieta. Gudrības skolu svarīgākais uzdevums būtu veikts. bet tikai atbalsta un veicina maldīgo gaitu turpinājumu.

kurš dodas uz holeras piemeklēto Neapoli palīdzēt saslimušajiem. ka pēc nav jāteic mīla! – Kā panākt to? Ir bauslis visupirmais Un visupēdējais – tā tikai mīla. Tāds ir tam. T. un beigās uzvar. kam palīdzība visvairāk nepieciešama. š īstas sirds cilvēki. ir cēlas. Gaigala bija iemī ojusi cilvēkus. kā vi š. cilvēku mī otāji. Skolās viss laiks būtu jāveltī gudru vīru darbu apskatei. Leimanes romānā Mātes cilts: "Vi as skaidrās un drošās acis raudzījās pasaulē ar bērna uzticīgumu. zvēriem mežā un asniem tīrumā. kuri veikuši kaut ko ievērojamu visu cilvēku labā. kas visiem kaut kā par labu nāk. īstu palīdzību un mīlestību vi š izrāda visu savu mūžu.valdnieku. Par šādiem cilvēkiem Šopenhauers ir teicis: "Augstākais. savu vārdu 158 . cenšas kalpot. Šādu sirdsš īsto cilvēku mī otāju dzīves gājums būtu jāuzskata par paraugu. kurus sabiedrība atstumj un nicina. it seviš i rūpēdamies par tiem. tā arī pret dzīvniekiem."Ko za ai jaunībai lai saka sirmais? – Ved dzīvi tā. kas izrāda nepārtrauktu mīlestību un labvēlību kā pret cilvēkiem. pa lielākai da ai ir maz ievēroti. Cilvēki nemaz nebija auni. diktatoru un karavado u briesmu darbu pieminēšanu vajadzētu pilnīgi pārtraukt. kas. ka citi vi us ievēro. kam jācenšas sekot.. Tāda ir Gaigala I. kurš. nedomādami par sevi. kas ar pārmērīgi lielām grūtībām katrā veidā un gadījumā cīnās par to.." Cilvēku mī otāja un gudra vīra paraugs. tā arī visi pārējie lielie un ievērojamie cilvēku mī otāji ir k uvuši nemirstīgi. Šveicers. jo neviens nav lielāku mīlestību parādījis. Grinberga vārdiem runājot.. kā arī dzīvnieku draugs ir bijis zviedru ārsts Aksels Munte. kā pasaulē dzīvot!" (Žēlastības laiks) Kā Kristus. kā vi š." Visi nesavtīgie audis. bet pie tam. Pie tam par savu labdarību Munte nekad nemēdz runāt.." Vienmēr par paraugu būtu jāmin Kristus. kas ierodas Āfrikas džung os kopt un ārstēt iedzimtos. No Jēzus mācīsimies. Šādi audis. dzīve tik tos bija sarūgtinājusi. Vi as sirdī bija ieslēgts katrs kustonis un katram tur no vi as piederēja sava tiesa un da a. nevēlēdamies.. vi i savu darbu veic kustībā. Vi am līdzīgs ir A. Vi a bija rada putniem gaisā. vāji vai arī pavisam netiek atalgots. ir varonīgas dzīves gājums. "ir bijis lielākais dzīves mākslinieks. turpretī cilvēces aundaru .. vēlēdamies ar savu darbu kalpot tiem. ko cilvēks var sasniegt. un nav arī tik daudzus laimīgus darījis.

un mūžīga dzīvība ir mīlestībā. laipnāku. tad katrs sa emtu ne tikai nepieciešamo maizes kumosu. bet arī visvairāk vajadzīgo garīgo atbalstu. jūs atklāsit. dzīves cī ai. gan arī piedaloties sacīkstēs un sporta sacensībās. Jūs labāk sapratīsit. Jūs mācīsities. ko Dievs mums ierādījis – kalpot un mīlēt. ir parasts pievērst seviš u uzmanību sacensību gara attīstīšanai. nek ūstot nepatīkamam." norāda T. Jūs attīstīsit sevī iekšēju siltumu un neizsīkstošu humora izjūtu.) Ja mīlestības ce a gājēju rastos arvien vairāk. Pieaugot mīlestībai pret citiem. lai vi us patiesi mīl un nevis tikai pacieš. bet mūsu uzdevums ir darīt visu. Plašākās un nežēlīgākās sacīkstes un sacensības. visās mūsu personīgajās attiecībās mums jāvingrinās mīlestībā. sirsnīgāku un līdzjūtīgāku cilvēku. Kellers ir teicis ievērojamus vārdus: "Mājā. Jūs sāksit uzsvērt vairāk un vairāk pat vis aunāko cilvēku labās puses. jo būsit īstenojuši nolūku. tā prasa neatlaidīgu sevis veidošanu par labāku. Dzīve iegūs jaunu un priecīgāku saturu. "ka rūpes par citu laimi k ūs par dieniš u nepieciešamību. kuram jūs bijāt radīti: mīlēt Dievu par visām lietām un savu tuvāku kā sevi pašu. Par šo vissvarīgāko cilvēku garīgās attīstības un veidošanās procesu J. lai tas nezustu kā migla vējā. "Tā ir īstā māksla. sacensības un dzīves cī a Lai cilvēkus sagatavotu t. mīlēt un kalpot. 362." Mēs nezinām.s. kad tas notiks. Spencer) ir pārliecināts. un vi u svētīgais iespaids cilvēces vidū nekad nebeidzas. Jūs k ūsit pieejamāks. kā nepievienoties. Jau mazus bērnus skubina rūpēties. kādas vien 159 ." (Vientulības kalns. Grinbergs. Atteikšanos no sacensībām vai zaudējumu tanīs mēdz uzskatīt par kaunu un negodu. lai tie visur gūtu pirmās vietas – gan skolas uzdevumus veicot. ka egoistiskā sacenšanās iznīcina tuvāku mīlestību." Egoisms.un darbu dē tie arvien no jauna atdzimst aužu sirdīs. kāpēc visi cilvēki vēlas. lai šis brīdis tuvotos. ka nākotnē altruisms sasniegs tādu augstumu. Ang u filozofs Spensers (H. ka jūsu spēks pieaug. Kārkli a vārdi: "Cilvēkam jācenšas pēc mūžīgas dzīvošanas. Zīmīgi ir V. ne emot vērā. tas ir cilvēka mūža darbs un uzdevums. (Žēlastības laiks) Patiesa tuvāku mīlestība var iesak oties tikai pamazām. Sacensību gara kultivēšana visos laikos ir bijusi populāra.

un degradējošais. Vi u pūlis nomētāja ar akme iem līdz nāvei." saka zinātnieks P. Daudz ievērojamāks par Cēzaru un ar cie u pieminams gan ir mūks Telemahs. ir iekārtojis Jūlijs Cēzars ap 46. Pirmās vietas ieguvējus – sacensību varo us cildinājumi padara iedomīgus un augstprātīgus. vi i cenšas ievilkt to tīklā pēc iespējas vairāk cilvēku. Kristus. ka jāuzvar par katru cenu. godalgojot uzvarētājus. pr. Emersons par ang u zemēs valdošo sacensību garu ir teicis: "Mūsu iekārtas pamatā ir cī a. 404. beigās samaitā paša nežēlīgums.g. ka Romu samaitāja tās sāpes. kas vēlas šinīs sacensībās aut va u spēcīgajam egoismam. bet tas. kas var uzlēkt apmēram 2 m augstumā. Tā ir mūsu sistēma. kas uzdrošinājās nostāties pret Cēzara iekārtotajām necilvēcīgajām spēlēm. ko tā nodarīja vergiem. un cilvēks sāk 160 . g. kurš rada nevajadzīgas ciešanas. brutalizējošais sports. gan arī pret dzīvniekiem. Starcs. un tanīs brutalitāte pret cilvēkiem un dzīvniekiem bija sasniegusi neiedomājamu augstumu. bet imperators Honoriss. "Tagad jaunatnei māca.) R. Bet nelaime ir tā. nekā citi to spēj. aizskarošs pārākums. nemorālo doktrīnu." (Žurn. kas pastāvēja vairāk kā 400 gadus. padara amatieru sportu par absurdu un samaitā visu studējošo saimi ar cinisko. pēc Kristus vi š ielēca arēnā un uzaicināja cilvēkus izbeigt cī as. kurš padodas sadismam. kuru uzdevums ir veidot jauno vīriešu un sieviešu raksturu. Par šādām spēlēm jūsmot spēj vienīgi nenormāli cilvēki – sadisti. slēdza spēles uz visiem laikiem. Romas spēles. ka tiešām ir labāki un pārāki par citiem un ka uz sacensību zaudētājiem var raudzīties it kā no augšas. Trenēti gladiatori.s. ātrāk. Romas spē u vietā ir radītas atkal jaunas spēles un sacensības. Katrā anglosakšu rases bērnā tiek ieaudzināta vēlēšanās būt pirmajam. kādiem jāpieskaita arī "slavenais" Cēzars. Awake. Tās ir radījuši audis. Kāds žurnālists par Amerikas skolām raksta: "Pat koledžas. To. 1953. kam ir atzīšana. tā ietekmēts. Tādā kārtā sporta sacensības vislielākā mērā samaitā jaunatni. Ir zināms. Ang u vēsturnieks Treveljans domā. tie ir pārliecināti. kā arī neapbru oti gūstek i te cīnījās gan savā starpā. Rīkodami sacīkstes.pasaulē pazīstamas. ka lielākā amfiteātra atklāšanas spēlēs 100 dienu laikā esot nogalināti 5000 cilvēku un 9000 dzīvnieku. Tās bija t. ka varens spēkā ir nevis gudrais. ka šo cilvēku pārākums nav nekas cits kā spēja lēkt 1 cm augstāk vai skriet 1 sek.

Nav taisnība. kā fiziski nespēcīgajiem. skaudību un naidu. ko mēs izdodam par mūsu zirgiem? Ja cilvēks ziedo daudz līdzek u savai bibliotēkai. Arto nepelnīti augstu ir pacelti cilvēki. bet vi i pie tiem netiek. vienmēr lapas ir veltītas fiziskā spēka varo iem – sportistiem.mērīt savu lielumu ar sava konkurenta sāpēm. skolotāji u. spēcīgajiem un varenajiem valstu un armiju vadītājiem." (Sesame. Sacensības vislielākā mērā sekmē egoisma attīstīšanos un valdīšanu cilvēku attiecībās.c." Kā jaunatni. kurus audis lasa katru dienu. boksēšanos. rakstnieki.) Laikrakstos tikpat kā netiek minēti garīguma cilvēki – filozofi. ne arī skatītāji neapzinās. gan arī par "lielajiem".. bumbošanos. vi u dēvē par ārprātīgu. kā arī vi u darba sasniegumi. kaut arī liels būtu vi u garīgais spēks. publiskām vai privātām. bet īstās vērtības. Slavēsim mūsu ārstus. Garīgais spēks. aiz šī fiziskā spēka propagandas pavisam pazūd. kas palīdz un vada cilvēci. ja tas katru dienu sagandē savu dzīvi zirgu dē . tās nevienam nemāca atš irt un cienīt. ja cilvēks nevēlas ie emt pirmo vietu un uzvarēt citus.. egoismā un varas kārē. cik daudz mēs izdodam kopā mūsu bibliotēkām. skolotājus un citus. tie vispār ir nederīgi sabiedrības locek i. salīdzinājumā ar to. tā arī pieaugušos tagad radina jūsmot par fiziskā spēka varo iem – gan par sportistiem. Austrālijā laikrakstos pat ir atseviš s pielikums aprakstiem par sacīkšu zirgiem un su iem! Tāpēc gluži pamatoti ir ang u filozofa Raskina pārmetumi saviem tautiešiem: "Kā jūs domājat.. bet nevienu nesauc par ārprātīgu. ja laikrakstu izdevēji lēkāšanu. Tie uzlūko par vērtīgu katru sasniegumu fizisko spēju laukā. kas par citiem ir pārāki vienīgi godkārībā. cik nenozīmīgs ir sporta varo u "pārākums". atseviš u indivīdu garīgais pārākums." (Essays) Ne sacensību uzvarētāji. kā arī sacīkstes dzīvnieku starpā padara par ievērojamiem notikumiem un noklusē visu patiesi vērtīgo un nozīmīgo garīguma laukā. kas rodamas vienīgi gara pasaulē. Laikrakstos un žurnālos. palaiž garām neievērotas. kam pienāktos ievērība un kas izpaužas tieši tad. Katrā sacensībā tās dalībnieki 161 . tā arī mazām tautām. ka audīm neinteresē garīgas dabas sasniegumi. Un tāpēc ir bezgala jācieš visiem "mazajiem" un vājākajiem. Kādā lasītāju vēstulē laikrakstam Austrālijā atrodam šādus patiesus vārdus: "Mēs par varo iem padarām kriketa un tenisa zvaigznes.

(Hindu Scriptures.. lai gūtu uzvaru. Ikviens pūlas pārspēt pārējos un uzvarēt t. Par labām un slavējamām uzlūko tās īpašības. jo vairāk tas cenšas pēc uzvarām un goda balvām. (saīsin. Vājāko nicināšana. Pie malas citus labprāt pagrūžot. ja tas traucē 162 . ir jābūt rupjam un nekrietnam pret citiem. zobošanās par tiem un atstāšana savam liktenim liekas dabīga un pareiza tiem. ja ir arī daudz zaudētāju un to. Jo egoisms kādā stiprāks. Šo dzīves cī u labi raksturojis dzejnieks P avkalns: "Vīrs vīram aizelsdamies jo o garām. ka pirmās vietas tīkotāju ir saradies tik daudz. Par zaudētājiem modernais cilvēks neinteresējas ne sporta laukumā.domā tikai par sevi un par to. dzīves cī ā. Sacensību iespaidā cilvēki arvien vairāk attālinās no altruisma.E. Indiešu dievs Krišna norāda." Naida un egoisma varā esošie ir gatavi pat iznīcināt citus. "Es būšu pirmais. un bieži vien šie līdzek i ir pavisam zemi un negodīgi. Kā sporta sacensībās to dalībnieki izlieto visus spēkus. kurus pār ēmis sacensību gars. "Katrs. Sev š iet vislabāk vīra darbus darām. kā citus pārspēt un atstāt tālāk aiz sevis.s. H. kam grūtāk klājas. Arī sacensību vērotāji pilnīgi nostājas uzvarētāju pusē.S. Sacensību laikā ir pilnīgi izslēgta palīdzība un līdzjūtība vājākajiem un tam. tiem otrs cilvēks ir kavēklis. gūt aplausus un atzinību." saka Seneka. Kas par to. kurš skriet un grūst vislabāk prot. man jāuzvar!" šī doma iesēžas sacensību dalībnieku galvās un ar laiku tā noteic vi u rīcību arī ikdienas dzīvē. lai sev iegūtu pēc iespējas vairāk. tas pamet visus vājos ce malā. tas neskatās vairs atpaka . Un tas. un līdz ar to egoisms. tā arī dzīves sacensībās audis lieto visus līdzek us panākumu gūšanai. palīdzības un cilvēku mīlestības ce a. suminot tos ar aplausiem. kas jādabū pie malas. runām un rakstiem.) Nav brīnums. kas iesaistās sacensībā. (M. nežēlība. k ūst otra pretinieks. kas palīdz citus nostumt pie malas. kas nespēj tikt līdzi. naids un brutalitāte aug augumā. un katra nākošā uzvara kāpina uzvarētāja egoismu. Kas iededzies skriešanā pēc goda balvas.)) Sporta sacensību iespaidā visi vēlas būt pirmie. ka velniš īgas dabas cilvēku domas ir pievērstas savam "es". Lai iegūtu goda balvas un pirmās vietas sportā un dzīvē. ne arī ārpus tā.

egoisti jūtas arvien labāk." (Mājas Draugs. nežēlīgumu. vi u izmantojot. cilvēku dzīvības nicināšanu (piem. Sevi nostādīdams visas dzīves centrā. "Savtības un patmīlības pār emtais cilvēks. Visi līdzek i tam at auti. tad tur redzam tipus. ka tā jau visi dara. vi š visus grib kalpināt. vi š nepazīst. Cī as psihoze sagandējusi visu cilvēci. ejot arī pāri lī iem. Latvija. arvien brīvāk un atklātāk tie lieto visus līdzek us. kur cilvēku eksistenci un laimi (materiālā plāksnē) noteic manta. Tā brāžas pār pasauli kā postoša vētra.) Par dzīves cī u patiesus vārdus ir teicis A. tā dzīves cī a. kam vienaldzīgas ir citu sāpes un ciešanas. ka dzīve ir cī a. ce savu labklājību un laimi. zvēriem līdzīgos necilvēkus audis cildina un pat jūsmo par tiem! Sacensību garam augot plašumā. Šai cī ā un skriešanā pēc liekas mantas ir aizrāvušies cilvēki. izmantot un izlietot kā līdzek us savām baudām un godkārīgām iegribām. ka "tas. Asaru un asi u straumes vi u nevar aizkavēt. Filozofs Mills uzsver.) 163 . tautas un valstis. un ikviens no mums tiecas pēc varas un stipruma. lai aizstāvētu savas intereses un pasargātu sevi par katru cenu.. "Mācība par cī u kā lielo dabas uzbūves un pastāvēšanas likumu novedusi visu pasauli pie visu cī as pret visiem. gūst labumu no citu zaudējumiem." (On Liberty) Ja vērojam dažādo sporta un dzīves sacensību dalībniekus. bokseri!). aizbildinādamies. 1951.tuvošanos mēr im. vislielākos noziegumus tie mēdz attaisnot. vai kurš uzvar otru strīdā par kādu objektu. Tās iegūšanas ce š ir lielas cilvēces da as atzītā un daudzu apjūsmotā dzīves cī a. Visnekrietnāko rīcību. no vi u veltīgām pūlēm un vi u nepatikšanām. kas daudzreiz ir tikai akla mantas raušana. bailes. Ābele: "Mūsu gadsimtu raksturo kapitālisma straujā attīstība un cilvēces kopdzīves iekārta. 1952. visu rauj tikai sev. Un tomēr šos garīgi mazattīstītos." raksta kāds anonīms autors. kas atbaida ar savu nejūtīgumu. lai tas vispārējā cī ā mūs varbūt nesamītu." saka K. necilvēcīgumu. kur stiprākais un savtīgākais satriec vājāko un tad uz vi a labklājības un laimes drupām. nevienu nežēlodams un nesaudzēdams. norādot. (Laikr. bet līdzcilvēkam sagādātu iespējami lielākus triecienus tādē vien. kur visi cīnās ar visiem. kuram sekmējas pārslogotā profesijā vai konkursa pārbaudījumos. rupju izturēšanos. kurā uzvar stiprākais. ja vien vi š var sasniegt iekāroto mēr i. uzvarētājus un aizrautīgos skatītājus. kuru abi vēlas. Valters. tie ir cilvēki. lai tikai panāktu savu.

tiekot ierautiem dzīves cī ā. nemiera un nervozitātes pilnie 164 . bet. kurās vecāku aizvējā un audzinātāju kopšanā tik skaisti sazēla kristiānisma idejas." (Laika Mēnešraksts. Paulsens. izejot dzīvē. dēvējot to par "drosmi".. Paulsens. (S. Eth. bīskapi u. aizelsies. šīs ap emšanās lielu da u ir vajadzējis ar sāpēm izraut no dvēseles. jo samaitātāks tas ir.) aunuma.Arī Latvijā "tautu mudināja lepoties pašai ar sevi un saviem saimnieciskiem panākumiem. kas nepieciešams. Cī as gara attīstīšana visvairāk samaitā jaunatni. Dzīves cī as aktīvie dalībnieki vairo sevī aunumu." (Ethics) Bet tam. kā to aizrāda A. Ābele: "Jaunībā daudzi ir bijuši ideālisti ar cēlu un dai u ap emšanos savās baltajās.. 1949." norāda F. 1960. Katra valdošā š ira cenšas to attīstīt savās aprindās. skolotāji." saka F.) B. Klīdzējs: "Runājot par gara slimību un nenormālību cēlo iem: domāju. Bet sevis pielūgsme ir visnegantākā elku kalpošana. nekad nebūs iespējama: egoisms ir tirdzniecības dvēsele.) Visrupjākā un asākā veidā cīnīšanās un sacensības izpaužas tirdzniecībā. nemitīgā skriešanās. vairotu valsts mantu. bailes un naids to nepārtraukti kūda izlietot visus savus pēdējos spēkus. nevainīgajās jaunatnes dvēselēs. kā to apliecina rakstnieks J. Tāds cilvēks vienmēr ir steidzīgs. to starpā viens no svarīgākajiem ir baigā sacensība šejienes dzīvē. naids un bailes pastāvīgi mājo vi a dvēselē un ne auj tai nekad atpūsties un baudīt iegūto. vergodami smagā darbā.) Aristotelis domā.." domā zinātnieks P." (Sceptical Essays) Seviš i lielā mērā sacensības ir izplatītas diktatūrās. Auzi š (Dzirkstele. ka cī as garu "slavē militāristi. darba automatizācija un milzīgais vērtību sajukums. kurā šo laiku pasaule izblamējusies — tā ir tās lāsts.) Nežēlīgā dzīves cī a vislabāk vērojama Amerikā. ka egoistiskie cīnītāji k ūst arvien aunāki: " auns cilvēks dara visu tikai sevis dē un jo vairāk vi š tā dara. lai varētu cīnīties. Eth. 1952. kurai pamatā tuvāku mīlestība un augstsirdība. Naids saplosa dvēseli. Rasels uzsver. cenzdamies tanī uzvarēt. ir bijis jāpeld līdzi melnajai un netīrajai dzīves cī as straumei." (Mājas Draugs. jo "tirdzniecība.c. lai pēc iespējas vairāk izdzītu audis un lai pēdējie. "Cilvēkam ar patmīlīgu raksturu sveša ir apmierinātība: skaudība.. kur tās organizē valsts vadība darba vietās. nākas arvien vairāk arī pašam ciest no sevī izraisītā aunuma. (S. kas aktīvi piedalās dzīves cī ā.

J. turpretī patmīlība ir nosodāms netikums. kam ir savtīgs nolūks. ka audis būtu nevis jāskubina cīnīties. ja tas vairāk par citiem kāro rīkoties taisnīgi. ka cilvēks nekad nebūtu pe ams par to. ilgoties pēc tā. kas izaug no sevis mīlestības ir cilvēces taisnības avots. tikumā. kas novirzījušies no pareizā dzīves ce a. Ruso atzīst.cīnītāji ir jāatzīst par garīgi slimiem. tad šo sevis mīlestību tomēr nekādā gadījumā nedrīkstētu sajaukt ar patmīlību. ja jūs gribat dzīvot sev. Ja turpretī kāds mīl sevi vairāk kā pārējos. ka no sevis mīlestības izaug mīlestība. E. "Parādi tādu pat mīlestību pret citiem. cik tas vi am pašam ir noderīgs. ka cilvēkiem dzīve liekas nevērtīga un bez prieka. Sevis mīlestība ir sevis pilnveidošana. ja tas mīl sevi tikpat lielā mērā kā citus." (Ethics) Aristotelis domā. Rīkojoties cēli. kas ir derīgs vi am. (Emile) Tātad sevis mīlestība ir vēlama un nepieciešama. vi š sagādās sev zināmas priekšrocības un darīs labu arī citiem. par tādiem.. Emersons ir teicis: "Katrs pū a vai indivīda eksperiments. teikdams: "Katram cilvēkam vajadzētu mīlēt sevi un meklēt. kas rada neapmierinātību. un nevis jāuzlūko par paraugiem. kā to tagad mēdz darīt. bet jāaicina izbeigt egoistiskās sacensības. kas patiesi vada cilvēku uz lielāku pilnību. M. vai būt tikumīgs. turpretī patmīlība ir cēlonis dusmām un naidam. Vi š uzsver. ka cēlonis tam.. S.. ir lemts neveiksmei. kas veltī uzmanību tikai sev un visu uzlūko no tā viedok a. ka sevis mīlestība ir rūpēšanās par savu vajadzību apmierināšanu. par to. Mills ir pārliecināts. Ja Kristus ir mācījis mīlēt savu tuvāku kā sevi pašu. Pareizu sevis mīlestību izrāda ikviens. kā to ir norādījis Spinoza. Vi i ir vienmēr neapmierināti un nelaimīgi. kad visi sāks ievērot Kristus tuvāku mīlestības bausli. turpretī patmīlības gadījumā vienmēr notiek sevis salīdzināšana ar citiem. lai rastos tuvāku mīlestība. "Neviens 165 . Dzīves cī as aprims tikai tad. Tuvāku mīlestība. savaldīt sevi. (Ethics) Gudrs cilvēks vēlas sev to pašu." apgalvo Ruso. un tā pārvēršas tikumā. tad tas ir patmīlis – egoists. kurš sak ojas katrā no mums. (saīsin. jums jādzīvo jūsu tuvāku labā." (Epistulae Morales." (Essays) Pēc teiktā ir jāatzīst.) Ka visas egoistu pūles un centieni beigās izrādās veltīgi. kā pret sevi. ko vi š uzskata par vajadzīgu arī visiem pārējiem. (Utilitarianism) Līdzīgas domas ir izteicis Seneka: "Neviens nevar būt laimīgs. ir vi u rūpēšanās tikai par sevi un nevienu citu...

kurš pēkš i pēc 1936. bet tikai viens dabū goda algu. godkārība. 1953. ne zaudētāju." saka J. kas ir sevis mīlēšana par visu vairāk. kas rada visus citus." (Pāvila 1. būs pēdējie un. lai dzīvē nebūtu ne uzvarētāju." māca Buda. visu mūsu darbs. Mills. pārtrauca sporta nodarbības. norādīdams. kas bija pēdējie. Strautnieks domā. Kristus būtu šādus skrējējus norājis un norādījis. kas skrien pēc goda balvas būtu nevis jāmudina turpināt skriešanu un uzvarēt. kas atrauj cilvēku no Dieva. drīz vien atstāj savus cī as laukus. Vi i atrodas augstprātīgu egoistu. ir tas faktors. tā arī dzīves cī u dalībnieki. lai neviens necenšas pēc kādas goda balvas. lai tie ieraudzītu vājākos un pakritušos. Tāpēc kā sportisti. kas nozīmē. lai visiem klātos vienlīdz labi. kas draud mūs visus samaitāt un aizvest postā. gan visi skrien. ka tie savā apkārtnē redz vienīgi garīgi mazattīstītus mu us. ka daudzi. bet gan jāaptur un jāliek atskatīties atpaka . kas bija pirmie. Vi a vēlēšanās ir. ir jāliek pretī Kristus likums. teikdams: "Vai nezināt. 9:24) Visi. kam ir jūtas un sirdsapzi a.) Gudrības ce a rādītājs Kristus māca netiekties pēc pirmās vietas. ka skrējēji stadionā. sevis likšana pasaules centrā. bet liek koncentrēties tikai pašam sevī. Skrieniet tā.cilvēks. pazemīgākie un līdz ar to gudrākie cilvēki nekad neie em pirmās vietas. kuros mājo kaut nedaudz gudrības. ka jūs to dabūjat. ne arī nožēlojamu vergu. Godīgākie. ka "pasaules egoismam. ir teicis: "Līdz ar manu slavu auga nemiers manī un beidzot sacīkstēs tas k uva nepanesams. ne augstprātīgo valdītāju. uzvarētājs olimpiādē – Ēriks Larsons. (S. būs pirmie. to sabiedrība nav laba. 166 . vēst. nevarētu būt patmīlīgs un mazisks. bet lai ikviens ir pazemīgs un gatavs palīdzēt citiem. korint. kam vajadzīga palīdzība un kas ir palikuši dzīves ce a malā. slēpotājs. Kristīgā ticība domā. tieksmes uzvarēt un būt pirmajam.S." norāda R. (Mat. Un tas ir pamata grēks. egoisms. 19:30) Pret Kristus mācības garu grēkojis ir jau apustulis Pāvils.. kam grūtāk klājas. ka viens no lielākiem grēkiem ir patmīlība. (Arhīvs III) Teologs J. Gudram. Freidenfelde. Kas atrodas pirmajās vietās vai arī pirmo vietu ieguvēju tuvumā. (Utilitarianism) "Lai neviens neziedo sevi patmīlībai. kad citi tiem paiet garām. Slavenais zviedru sportists.) "Visas reli ijas ir vienis pratis. ka patmīlība. Man k uva skaidrs.. kur iedzīvināšana pasaulē ir tavs un mans.B." (Mājas Draugs. negodīgu mantraušu un auno varas lietotāju vidū.g. garīgi attīstītam vīram svešs ir egoisms.

kas dzīvo saska ā ar Kristus mācību. Es domāju. ka cī a ir dzīvnieku pasaules likums. runājot J. Tolstojs atzīst. cilvēka un mūžības starpā. kādu vi i to vēlējušies. Tolstojs arī norāda." Dzīvi par cī as lauku uzskata egoisti. tiks izstumts ārā. ka šīs pasaules rekordu dievināšana ir ārprāts. cilvēks. kam patīk pieticīga dzīve. kas vēlas cīnīties. kā tas norādīts tālākajās noda ās. vi š nekāro fizisko spēku un varu." saka Saulietis J. Cilvēku mī otāju citu nelaime. ir jau piederējis citiem un tāpēc nav tik pilnīgs un tīrs. kam cī a ir pretīga. lai iegūtu kādu labumu sev. Vi š gan mēdz cīnīties pret aunumu. ka Dievs man vēl īstā brīdī toreiz palīdzēja atjēgties.) Pazemīgais cilvēku mī otājs kā sporta laukumam. bet 167 . un vi š gribot negribot atradīsies strādnieku vidū. tāpat tam nav vēlēšanās citus pārspēt un uzvarēt un tā sagādāt tiem kādu aunumu. Mans nemiers izzuda un tā vietā man dvēselē iestājās miers. Sarmas vārdiem. Es pēkš i sapratu." (Gadsimte i) "Ir cilvēki. Sarmas stāstā. sevi un savus spēkus atdodams šai elku kalpībai. ka "dzīves likums nav cī a. Reizē arī es skaidri apzinājos. kura gan prot meklēt un atrast sakarību un dai umu dabas. mantas un varas. Cilvēku mī otājam dzīve nav cī a. bet gan pretējais – savstarpēja kalpošana." (Ce a Biedrs. ka citi vi am dara pāri. kas š ir vi u no citām būtnēm. netaisnību un varmācību. pieder audīm. Es atmetu sporta rekordiem ar roku un neesmu arī to nekad vēl nožēlojis. kas ievēro Kristus mācību dzīvē un nevis vārdos. ka visām aprindām. ja pretinieku pusē ir daudzi labi kaldināti ieroči. ka nedaru pareizi. Vi š nevis vairo mīlestību sevī un iznīcina š ērš us. 1961. kas iegūts ar cī u. "kuri labprāt vairās cī as it īpaši tad. un tā noris ar gara ieročiem. jo vi iem liekas. ko tam pienākas darīt. un tas mani vēl pavada līdz šai dienai. citiem nodarītās pārestības un ciešanas aizskar tāpat kā vi am pašam nodarītais un paša pārciestais. Vi š. bet šī cī a nav egoisma izraisīta. uzvarēt un vairot savu labumu. bet citādi ir viens no vājākajiem cī as līdzek iem pasaulē. Tolstojs norāda. mēdz būt vienkārši audis. (Toreiz Āgenskalnā ziedēja liepas) Gudrs cilvēks atsakās no cī as pēc goda un slavas. tā ir palīdzības sniegšana citiem. Gudri cilvēki. ka tas. Kā vi š nevēlas. kur sacensība ir liela. tā arī dzīves sacensībām nav piemērots un tāpēc to arī velti meklēt pirmo vietu ieguvēju vidū. Izlietodams savu spēkus cīnoties.ka kaut kas visā šai rekordu mānijā nebija kārtībā. bet pašam tikai sirds. cilvēks dara tieši pretējo tam.

Vi š nevar izlietot iegūto. Vi u dzīves pētnieki norāda. Lai varētu mazināt pasaulē valdošo egoismu un tā izraisītās nelaimes. ne sacensību. Tolstojs domā. Tāpat vajadzētu vairot bērnos jau esošo nepatiku pret brutālajām sacensībām un cī ām. rakstos ir teikts: "Esiet bez iekārēm un domām par "mans". jo tam nepārtraukti tas jāaizstāv. (saīsin. ka polinēzieši nevienu nesteidzina censties pēc iespējas tālāk tikt dzīvē un nevienu nenosoda par lēnu attīstību. bet gan tam palīdzēt. Vajadzētu pārtraukt fiziski spēcīgo un "lielo" cildināšanu un sākt atzīt pazemīgo cilvēku mī otāju garīgo pārākumu. kamēr tie lēnākie ir tos panākuši. kad šo cī u beigt.S. pat ne skriešanās sacīkšu. lai vi š drīzāk neiemācītos neko. ka tas. tad Klusā okeāna salinieki – polinēzieši šinī zi ā atrodas tālāk par mums un var noderēt par paraugu." (The Wisdom of Laotse) Jau no mazotnes bērnos būtu jābremzē tieksmes pēc pirmās vietas un to vietā jāattīsta vēlēšanās atteikties no visa tā.gan vairo tos. ka panākumi parastajā nozīmē ir dzīves mēr is. "Mums jāattīsta ikviena jaunieša sirds un jāatver tā vi a līdzcilvēkiem. "Līdz ko bērns iesāk spriest. Ja mums vēl jāmācās izbeigt egoistisko un nekristīgo "cenšanos uz augšu" un citu pastumšanu pie malas. Tā vietā vi i apdāvinātos un straujākos pietur tik ilgi. nezina.)) Laotse skubina: "Apvaldi savu patmīlību. (Hindu Scriptures. vispirms būtu jāizbeidz sacensību gara kultivēšana. ja tas ir ko panācis vi am rodas vēlēšanās pēc tālākām uzvarām un tanī vairojas naids." māca Ruso." Indiešu sv. drudžaina steiga un bezcerīgums. nekā tā ir. kas sācis cīnīties." (Out of my later years) Katra veida sacensības ir jāuzskata par aunumu.. ne sacīkšu. nav vajadzīgas cī as." Bērni jāradina samierināties ar citiem līdzīgu vietu un līdzīgu da u no visa. Emersons ir pārliecināts. kas izdzēš cilvēku sirdīs mīlestību. ierobežo savas vēlēšanās. pasaule varētu būt laimīgāka vieta. un šīm jūtām jābūt iespējami 168 . H. tā arī skolās un dzīvē sacensību gara vietā būtu jāvalda draudzības un palīdzības garam. R. atmetiet savu uztraukumu un cīnīšanos". Einšteins uzsver. nekā mēs to padarām. ka "ir jāsargās sludināt jauniem cilvēkiem. kas saistīts ar citu pārspēšanu. nekā likt vi am mācīties ar greizsirdības vai uzpūtības palīdzību. Es gribētu. Kā imenēs. A. ka "mūsu dzīve varētu būt daudz vieglāka un vienkāršāka. Stiprākā uzdevums ir nevis cīnīties ar vājāko un pēdējo uzvarēt. "nedrīkst būt salīdzinājuma ar citiem bērniem.

tā kā vi š mīl citus. Ir svarīgi. bēdas." (Utilitarianism) Varas kāre Varas kāre ir cilvēkos mītošā aunuma un naida izpausme. kas vi u interesē. Tikai mazinoties egoismam un vairojoties cilvēku mīlestībai. Varas kāres netikumu bieži varam vērot jau imenēs. par visu vairāk – lai nebūtu iedomības. ir pirmā kārtā brīvs un var ziedot savus spēkus tam. ka šāda attīstība notiek nepārtraukti. nevienas no tām īpašībām. draudi. jo kā vecāki. Tieksmes valdīt un varas kāri tagad mēdz uzlūkot par vēlamām īpašībām. kuru radītos labumus nevar baudīt arī citi. bet grib arvien citus apspiest. ja bērni vēlas būt par komandētajiem un 169 . bet pie tā apstāties un dalīties vi a bēdās. kas piespiež salīdzināt mūs ar citiem. nevis aizsteigties priekšā vājākajam dzīves ce ā. Bet tas jau arī ir "stingrās" audzināšanas mēr is. Vecāku un skolotāju bargā izturēšanās pret jauniešiem. ko katrs tagad izlieto tikai savu interešu labā. lielīšanās. ikviens būtu jāmē ina atrunāt no tām. ir jāizbeidzas visām sacensībām un cī ām. skaudības. To pašu vērojam zināšanu skolās. kur viens no vecākiem mēdz uzspiest otram un pārējiem imenes locek iem savu gribu. Lai šis palīdzības darbs sekmētos.mazāk maisītām ar paša interesēm. vajadzētu ieguldīt palīdzības darbā. tad vi š atmodina tajos mīlestību. būs iespējams runāt par cilvēces garīgo attīstību. kas ir lēns. kuriem uzbrukusi kāda nelaime un kam nepieciešama palīdzība. ka vi š ir vienots ar pārej iem. aizliegumi. tā sirdī mājo cilvēku mīlestība. kas tiecas attīstīt katrā indivīdā izjūtu. interesējoties par tiem. tā arī skolotāji priecājas. S. pak aut. Varas tīkotājiem trūkst cilvēku mīlestības. tie nevēlas pārējiem palīdzēt. Filozofs J. bet cenšas visiem palīdzēt. izmantot un valdīt pār tiem. Mills ir pārliecināts. (Emile) To ener iju. kurus nospiež trūkums. Tolstojs aizrāda. rājieni un sodi pieradina varas lietošanu par dabīgu parādību." norāda Ruso. Kas nevēlas cīnīties un uzvarēt. ka tikai tas cilvēks. pilnīgi izkopta šī izjūta nekad ne aus vi am domāt vai vēlēties sev kādus labvēlīgus apstāk us. kur skolotāju diktatoriskajām tieksmēm ir auta pilna va a. vi u pavēles. jo "pastāvīgi pieaug tie spēki. Šie ime u "diktatori" varas kāres netikumu ieaudzina savos bērnos. Pavē u devēju varmācības gars gluži nemanot pāriet uz jaunatni. kas izvairās no cī as. otrkārt.

ja tie ir uzstājīgi un nesmalkjūtīgi. cietsirdīga varas un vajāšanas kāra. bet it seviš i vi u palīgorganizāciju – mūku orde u tieksmes iekalt visus padotos dzelžainas disciplīnas važās ir pierādījums. lai ar paša acīm redzētu. No šiem mazajiem "diktatoriem" izdevīgos apstāk os var izaugt lielie cilvēces aundari. Cilvēkam nav vajadzīgas paša acis. (S. Lai valdīšana sekmētos. kā to aizrāda I. 170 . Tauta neko nevar teikt un spriest par ce u. daudzi no vi iem ir vairāk norūpējušies par varu un bagātību nekā par dvēse u labklājību.rīkotājiem. un. ka to vadībai ir pilnīgi svešs kristīgās mīlestības gars. Pāvestu kronējot.. ka "pāvests patiesībā ir pasaules kungs. vi u vadīs. Eth. tas nav kristietis. Paulsens. kas nodibināja rūpniecības uz ēmumus. prasot no sev pak autajiem padevību. kā tikai to. Paulsens norāda. par ko vi i apgalvo. F. baznīcas iet roku rokā ar varas lietotājiem. lai iemantotu debesu valstību. mūsu glābēja Jēzus Kristus palīgs. kāds tai jāpie em. iegūt nesamērīgi lielu varu gan vispār sabiedriskā un politiskā dzīvē. "Triumfējošā un valdošā baznīca parasti top augstprātīga. slinka. Ārpus imenēm un skolām vienmēr valdīt ir gribējušas baznīcas. visas pasaules valdnieks. vi am saka: "Sa em šo kroni un zini.) Arī baznīcu varenās celtnes pauž vi u cēlēju varas kāri un gribu valdīt. iegūt varu pār milzīgām strādnieku masām. Vi a prasa policijas aizsardzību savai mācībai un kultam un panāk savu pretinieku vajāšanu ar pasaulīgas varas palīdzību. Arvien jaunas iespējas varas kāres izpausmei sagādā tehnikas progress. Eth. ka tas tur atrodams. "neko citu tur neatrast. bīskapi ir firsti un varenie. bet it seviš i pāvestu dzīvē un darbībā. Jurevičs saka: "Tehnika ir palīdzējusi kapitālistiem. Par to P.. kuram gods un slava mūžīgi mūžos." (S. un šāda cilvēka dēvēšana par Kristus palīgu ir visbriesmīgākā Kristus zaimošana. kad vi am dod svētos rakstus rokās. it seviš i. Kants: "Garīdzniecība tur lajus stingri un pastāvīgi vi u nepilngadībā. tad vi u tomēr vi a vadītāji vēl brīdinās. lai tur nonāktu. Kas vēlas būt pārāks par visiem valdniekiem – visas pasaules valdnieks. gan. ka tie ir garīgi neattīstīti.) Baznīcu." saka F." (Samtliche Werke) Visvairāk varas kāre ir vērojama kato u baznīcā." Kristus bija nācis cilvēkiem kalpot un nevis valdīt. ka tu esi prinču un kara u tēvs. kaut gan vi u dzīvnieciskās tieksmes uzbrukt un pāri darīt liecina. Šādu bērnu "ener iskumu" arvien ir parasts apbrīnot.

Var. un džung u likums atkal pārvalda dzīvi: taisnība tam. ka par spīti spīdošiem tehniskiem sasniegumiem audis morāliskā zi ā ir atgriezušies atpaka pie zvērcilvēkiem. pievērsdami uzmanību. Uz ēmumu vadība par darba uzraugiem iece tos.)) Rūpniecības uz ēmuma strādnieki ir padarīti par vergiem. kas lielākais plēso a.. ja tā ir bez sirdsapzi as.Un kad vara reiz iegūta. līdzek us iegūt varu pār majoritāti. Ir jāpievienojas P. K. necilvēcīgumam un nežēlīgumam. simtām reižu atkārtojot. naids un brutalitāte. Šāds stāvoklis ir kā privātos. kas at auj jau pavisam sašaurinātai minoritātei paturēt neaprobežotu laiku absolūtu varu pār milzīgu majoritāti. kam daži beidzot arī sāk ticēt. medības un viesību apmeklēšana.) Tehnikas attīstība tātad ir palīdzējusi tikt pie varas garīgi neattīstītajiem mantraušiem. ce ojumi. radio un propagandas iestādījumi mākslīgi izce un dara pazīstamus. ka vi u vidū vairojas aunums. kā to rāda industriālisma vēsture. Chaosmench) To pašu apstiprina P. kas ir lielāki cilvēku izdzinēji un izmantotāji. bet rūpējās tikai par savas bagātības vairošanu. Pēdējie var aut pilnu va u savai varas kārei. vi u laiku aiz em tikai alkohola lietošana. Tos padara par ievērojamiem. (Der. ka "tehnika un tās organizācija dod minoritātei." (Variācijas par moderno cilvēku (saīsin. lai nežēlīgi ekspluatētu strādniekus.. Jurevičs: "Atkarībā no tehnikas sasniegumiem ir noticis tā. tā arī valsts uz ēmumos. kas ir pilnīgi atkarīgi no uz ēmumu īpašniekiem un vadītājiem. Nav brīnums. Glaimotāju 171 . kuru valdīšanas dē cilvēku vairuma dzīves apstāk i ir k uvuši pavisam nenormāli. lielā mērā izlietoja. ka zināmā mērā ir atkal atjaunota vislielākā nevienlīdzība. Tie ir cilvēki. Bez šīs propagandas tie nebūtu nekas.) Varas kāres netikuma visspilgtākā izpausme ir vērojama valstu vadītāju un valdnieku vadītāju darbībā. jo neko ievērojamu veikt tie nespēj." (Var.. tie šo varu. Daudziem no vi iem nav nekādu garīgu interešu. ka vi i tādi ir. Jurevičam. katram vi u dzīves sīkumam.Būdami savā vairumā cilvēki. vēršoties pret padotajiem darbiniekiem. Šos neievērojamos cilvēkus tiem pakalpīgā prese. tos neviens nepazītu un neko par tiem nezinātu." (Var. Raudive uzsver. kas stāvēja tālu no visām humanitārām idejām. Darba zaudēšanas draudi liek modernajiem vergiem locīties zem darba devēju pātagas. kuru izturēšanās ikdienā parāda vi u garīgo nabadzību. tad tā atkal ir tehnika.

tā pasvītrodami savu atš irību no pārējiem. konferencēs un sesijās ir tikai "tukšu salmu kulšana. jo tikai tā tie var aut va u savām zemajām tieksmēm. tad no tās izaug milzīga. Lai to panāktu. kuros godkārība un varas kāre ir visspēcīgākā un kuriem cilvēku mīlestība ir sveša. (In Praise of Idleness) Par iekarotājiem un varmākām Tolstojs saka: "Kas valdījuši par miljoniem cilvēku. vi i nevarētu pasauli piekrāpt. nekrietnība un negodīgums." Z. un tie to arī iegūst. Spinoza par tiem ir teicis: "Ikviens vēlas gūt sev pū a aplausus un tāpēc cenšas mazināt citu labo slavu. ka tie ir cilvēki. Sabiedrības nevērtīgākos elementus pievelk vara. valsts vīri un politi i iedomājas. pār kuriem tie valdīja. kaut tu zinātu. gluži otrādi. ar cik maz prāta pasaule tiek pārvaldīta!" Par valdītājiem. bet gan vi os mītošās garīgi mazattīstīto īpašības: nekautrība un nesmalkjūtīgums. tie pa lielākai da ai ir bijuši morāli vājāki par jebkuru no tiem miljoniem. degoša vēlēšanās apspiest otru kā vien iespējams. kuru vērtē par augstāko. nežēlīgums un necilvēcīgums. ka "īsredzīga mu ība ir dabīga patvaldniekam. nežēlīgākie un nekristīgākie cilvēki. politi iem un valstsvīriem vienmēr cenšas k ūt tie.ap emti. Mauri a par politi iem saka. tikai pagātnē tie nav bijuši tik spēcīgi kā tagad." norāda Tolstojs. vado iem. bet. rakstos atrodam Krišnas 172 . Rasels. kas patiesībā ir aunuma sagādāšana citiem. Tās nav cilvēku augstākas spējas un gudrība. Patiesībā vi u darbošanās dažādās sēdēs." (Uguns gari) Zīmīgi ir zviedru valstsvīra Oksesnstjerna vārdi: "Dēls. Ja augstajām amatpersonām nebūtu vi u talāru un citu amatu piederumu. valdītāji. valdītāji un vi u palīgi mēdz tērpties spožos. Lin Jutangs norāda. ka vi i veic oti svarīgus pienākumus un ka vi u darbs ir visiem ārkārtīgi nepieciešams. tiem nav piemitušas nekādas seviš as dvēseles spējas. norāda Paskals." (Ethics) Nejūtīgi un auni cilvēki uzmetas par valdītājiem." (Karš un miers) Indiešu sv." uzsver B. un tas. greznos uzvalkos. ka vi i tiešām ir spējīgi un pārāki cilvēki. kas tos padara par vado iem un valdniekiem. kas iegūst varu. kas šinī cī ā izrādās uzvarētājs. Tā kā cī a notiek pēc labuma. "Tie ir rupjākie." (The Importance of Living) "Pasaules valdnieki vienmēr ir bijuši mu i. lai visi padotie vi us par tādiem uzskatītu. kas "daudz runā. (Gedanken) Iedomīgie un augstprātīgie valstu vadītāji un politi i ir pārliecināti. nav sev ieguvis neko citu kā tikai tādu godu vai slavu. bet maz lasa un vēl mazāk domā. Vi i vēlas.

bet vienīgi stiprākie. nedraudzīgākam." (Sceptical Essays) Lin Jutangs par diktatoriem ir teicis: "Iemesls. nehumāna ir mu īga politika. kam sirdī trūkst mīlestības un cilvēcīguma. katra netikuma apsveicējam un uzturētājam. kas grib k ūt gangsteru vidū par vadītāja personām. jo tikai tie. aprakstot tirāna valdīšanu: "Vi am jābūt un jāk ūst arvien skaudīgākam. (W.. ka vi i ir nehumāni un viss.) Toro domā. nav taisnīgākie un spējīgākie. Tabori domas: "Varas iegūšana bieži vien ir galvas zaudēšanas.. S.) Līdzīgas ir P. nehumāna māksla nav laba māksla un nehumāns dzīvesveids ir zvēra dzīves veids." (The Importance of Living) P. Rasels atzīst. izmantot un padarīt par vergiem." Tautas. visu satriekt un iznīcināt. visu samīt. Zvērs cilvēkā svin uzvaru pār garu. jo negatīvam raksturam jāpaasinās. kas valda.. nav labs. prāta spēju mazināšanās un ilgstošas mu ības cēlonis. Jurevičs: "Jo augstāk kāpjam. ja tikai vi am tas ir izdevīgi. kā tas norādīts jau Platona Valstī. ir tas. jābūt visviltīgākiem. Burts aizstāj garu. Raudives vārdi: "Jo vairāk cilvēks pie eras brutālajam materiālismam. vismelīgākiem un gataviem uz katru noziegumu. precedents izstumj iniciatīvu. (Var. Jurevičs norāda. Uz tādiem attiecināmi K.. valstis un to valdītāji. ka tie. jo nesavaldāmāk vi ā mostas agresīvas tieksmes. kas lepojas ar iekarojumiem un daudzu zemju pārvaldīšanu. pak aujot sev vājākos. visnodevīgākiem. neuzticīgākam.) B. Šo valdītāju materiālie ieguvumi var būt ievērojami.norādījumu. Tie ir nežēlīgi un mazvērtīgākie no visiem cilvēkiem. Nehumāna reli ija nav reli ija. kas ir nehumāns. ka vara samaitā cilvēkus. tāpat fizisku spēku un varu lieto tie cilvēki. tomēr garīgās attīstības zi ā šie rupjie necilvēki daudz neatš iras no plēsīgiem zvēriem. — jo tiem. bezdievīgākam. (H.. Kā dzīvnieku pasaulē valda fiziski spēcīgākie." (The Natural Science of Stupidity) aunās īpašības un līdz ar to mu ība varmācīgajos valdītājos nemitīgi vairojas. ka "tie." (The Republic) To pašu apstiprina P." (Sap i un 173 . Valdības iestādes ir mu ības dzimšanas vietas.. likumi gūst virsroku pār žēlsirdību un saprātu. spēj pārējos apspiest. netaisnākam. ka velniš īgas dabas cilvēku domas ir pievērstas varai. pa lielākai da ai ir neprašas un naida pilni. Zema aprē ina cilvēks var visam pāri kāpt. kāpēc man nepatīk diktatori... kam maz garīguma. patiesībā lepojas ar gudrības trūkumu. kam pieder vara.

Kalna virsotni sagrābj tie. Raudive (Der Chaomensch. Visi pasaules varenie patvaldnieki. "Tirāniju un godkāres trakumu palīdz uzturēt denunciācijas. ka: "Nelietis vēlas valdīt pār pasauli.. Tolstojs ir pārliecināts. ieskaitot kapitālistus un presi. Neseno gadu desmitu laikā ir ārkārtīgi pieaugusi cilvēku nogalināšana." Arī Gandijs atzīst. kuri ir viltīgāki. Ruso ir teicis. ka nekristīgākie sabiedrības elementi pace as augstākā stāvoklī ar vardarbības palīdzību." (Brthr. bez liekulības. naids.. bet nespēj valdīt pār sevi. kurš tiranizē vājo un bezpalīdzīgo. kas nodod lielāko da u cilvēku mazākās da as varā." Ja mūslaiku sabiedrībā cilvēki valda viens pār otru un ierobežo viens otra brīvību.) Varas iegūšanai un paturēšanai valdītāji lieto visus līdzek us. vi i nepazīst saudzību. kuri tad vi us pārvalda. vado i un diktatori ir bijuši g ēvi cilvēki ar vāju gribu. Par valdībām Tolstojs ir teicis šādus patiesus vārdus: "Plašākā nozīmē valdība. cietokš iem. Vokers (Walker) par to raksta: "Šī gadsimte a pasaulē ir izplatījies varmācības kults." uzsver K. kas nav spējuši ierobežot savu aunumu. Cilvēku gatavība darīt sāpes citiem cilvēkiem ir viens no moderno laiku visnopietnākajiem vilcieniem. aunums un slepkavības. Savu nolūku ātrākai sasniegšanai varas kārie valdītāji organizē valstis un valdības. ka šajos valdītājos pārsvarā vēl ir dzīvnieciskums un tie nav cilvēka vārda cienīgi. Tā ir labi piemērota viduvējībām. aunprātīgākiem un samaitātākiem 174 . pārdrošāki un nekaunīgāki kā pārējie. ka "nav iespējams pie emt politiku par profesiju un palikt godīgam.. nomelnošanas. lietodami varu pret maigākiem. arī viszemākos un negodīgākos. kas savu varu īsteno ir viss at auts. tas rāda. nav nekas cits kā organizācija. To. to apstiprina S. cietumiem. ka bez sevis paaugstināšanas un citu pazemināšanas.. krāpšanas. Diktatūra reprezentē vieglu un slinku valdīšanas metodi. jūtīgākiem un kristīgākiem cilvēkiem. Valdības vienmēr sastāv no visnekautrīgākiem. Labina: "Diktatoriska vara ir vājā līdzeklis.īstenība) Varas lietotāju mežonīgumu un zvērīgumu visskaidrāk ir bijis iespējams vērot nesenajā pagātnē. Modernajā pasaulē oti ir attīstījušies sadistiski spēki. nogalināšanas un slepkavošanas neviena vara nevar rasties vai arī sevi uzturēt. Teologs A. ka "terors un krāpšana nav stiprā.) Havs (Louis McHenry Howe) domā." Tolstojs norāda." (Emile) Ka diktatori ir vāji cilvēki. vi i nepazīst ne mazāko žēlsirdību. bet gan vājā ieroči. Valdītājiem. Smails dēvē par g ēvu.

Emersons atzīst. tad varas un mantas tīkotāji šo vienlīdzību cenšas izjaukt. mantkāre un varas kāre liecina. kāds jebkad dzīvojis. ka pasaulē pastāv un arvien vēl vairojas viens no lielākiem aunumiem — tiesiska un materiāla nevienlīdzība. ir vienmēr tiecies pēc bagātības un varas. resp. bez žēlastības ziedojot savus karavīrus. Tuvāku mīlestību un augstsirdību Napoleons nav pazinis. Vi š necietis nevienu. vi i paši ir savas varas kāres netikuma vergi. blēdis un nelietis. bez sirdsapzi as un atbildības jūtām ir plēsīgs zvērs." Napoleons ir bijis egoists. Lai at emtu cilvēkiem vi u dabīgās tiesības un padarītu tos par vergiem. Franču filozofs Prudons uzskata Napoleonu par vispatmīlīgāko un stūrgalvīgāko cilvēku. Napoleonu un tiem līdzīgus. Visus panākumus tas pircis par oti augstu cenu. tie at em vi iem brīvību. Uz Napoleonu un vi am līdzīgiem necilvēkiem būtu attiecināmi K. (What is Property) Napoleona augstprātība. un tāpēc vi a valdīšana un darbošanās ir sagādājusi miljoniem aužu neizmērojamas ciešanas. Varas kāres netikums. noslīcināt un noindēt. Napoleons. ka tas ir bijis garīgi mazizglītots cilvēks. Raudives vārdi: "Cilvēks bez Dieva un morāles. es pat nemīlu savus brā us.. ir cilvēcei sagādājis vislielāko postu un aunumu. Vi š varējis zagt. jātas bijis vi a interesēs. Ja cilvēku mī otājs vēlas realizēt tiesisku un materiālu vienlīdzību. Pret saviem padotajiem tas bijis netaisns un aunprātīgs. Kaut arī ir pie emts apbrīnot un cildināt tādus vīrus.. kā to attēlo Emersons (Essays and Representative Men). Vi ā valdījis zems naids. Vi a vārdi ir: "Es nemīlu nevienu. kam nekad nav diezgan.. un vi a uzvešanās bijusi rupja. apmelot. lietodami varu. kurš tiem liek par vergiem padarīt arī citus." (Der Chaosmensch. Galvenais valdītāju noziegums ir tiesiskās vienlīdzības iznīcināšana. Valdība tāpēc ir visbīstamākā organizācija. Augstprātīgie neievēro tiesisko vienlīdzību." Valdnieku un diktatoru rīcībā visatbaidošākā veidā izpaužas varas kāres zemiskums un pilnīgs cilvēku mīlestības trūkums. ka Napoleons ir bijis krāpnieks. Aleksandru Lielo. kas tam varētu stāties ce ā.cilvēkiem. tomēr tie ir bijuši tādi pat nežēlīgi varmākas kā visi pārējie diktatori. slepkavot. kā Cēzaru. Garīgi attīstīts. nomelnot. kas vi os mājo. lielākais cilvēces ienaidnieks. Savas garīgās neattīstības dē vi i neizjūt brīvības nozīmi. Tā. bez mīlestības un pazemības. turpretī varas kārīgie rada tiesisko nevienlīdzību.) Varas lietotāju darbības rezultāts ir tas. gudrs 175 . piemēram.

atteikdamies iestāties armijās. Armijā valdošajām viszemākajām tieksmēm ir auta pilna va a. Rasels norāda. cilvēku samaitātājas. Kareivju vadītāji un audzinātāji paši mēdz būt varas kārīgi. Tāpēc verdzības iestādījumu – armiju pastāvēšana ir jāatzīst par cilvēces lielāko kauna traipu. Armijās varas kāre izpaužas viszemākajā un brutālākajā veidā. tik ilgi veltīgi ir gaidīt jūtamus panākumus cilvēces attīstībā. kas pēc valdītāju pieprasījuma spētu slepkavot cilvēkus. Armijas uztur iegūto varu un apsargā saraustos mantu krājumus. itin kā vi u dē cietušie nebūtu šīs kopības 176 . ka to dara tautas kopības labā. ka "varas koncentrēšana valdības rokās dod tai iespēju tiranizēt visu pārējo sabiedrību. To visos laikos ir izjutuši īsti kristieši. ja tie uzsver. pret visiem sev līdzīgiem. par ko vi š ir pietiekami spējīgs rūpēties. vēlas. ka vi i strādā cilvēku vairuma labā. iestāstīdami. kas veido vi u laimi un nav pateicīgi par to.cilvēks turpretī grib dzīvot brīvībā un vēlas. Kareivji ir vergi. Tāpat savu aso un nesaudzīgo izturēšanos pret atseviš iem indivīdiem tie attaisno. lamāt. cilvēku cie u un ir k uvuši par lietām. kam at emtas visas cilvēku tiesības. Lai apspiestu katru pretestību. Essays) Valsts vīri. ar kurām var rīkoties pēc patikas. izveidojot sev padevīgas armijas. aunie valdītāji brīvību iznīcina ar brutālu. uztur kārtību un pasargā no nevēlamu elementu darbības. katrs. Armiju uzdevums ir aizsargāt kā varas kārīgo. kas atrodas vadošas personas stāvoklī. B. aizbildinādamies. lai arī pārējie būtu brīvi. asinskāriem zvēriem. Tos vi u priekšnieki var apvainot. nežēlīgu un necilvēcīgu varmācību. varas lietotāji cenšas iepotēt cilvēkos cie u pret savu personu. ka neviens vi u rīcību ir nedomā kritizēt vai atzīt par nepie emamu." (Power) Tiranizēšanu valdītāji spēj īstenot. nežēlīgi un brutāli. politi i un valsts amatpersonas savu nežēlīgo un auno rīcību gandrīz vienmēr cenšas pamatot. pazemot. ka vi iem ir pašiem savas idejas par to." (Scept. tās ir cilvēku mīlestības iznīcināšanas organizācijas. Šo uzdevumu veikšanai armijā ar varu iesaistītos mē ina padarīt par nejūtīgiem. Rasels par to ir teicis: "Katrs ierēdnis. rupjiem. B. spīdzināt. tā arī mantraušu intereses. Kamēr aunuma atbalstītājas. Ar draudiem un sodiem tie panāk. jo tikai šādi cilvēki spēj iznīcināt vi iem padotajos mīlestību un cilvēcīgumu. verdzības radītājas un uzturētājas — armijas neizbeigs savu darbību. tie ir zaudējuši brīvību. sodīt un pat nogalināt. lai vi a apakšnieki ir padevīgi: vi š ir nikns.

Miljonus noslepkavo diktatoru un valdnieku varas kāres izraisītajos karos. parasti arī jāpiedzīvo apcietināšana un dažreiz draud pat nāve. teikdams: "Tie." saka B. uz meliem stāvošā ēka sagrūtu." (Marka 10:42) Kristus mācības ievērošana nav iespējama. Tāpēc nevēlamie elementi. Aiz šīs maskas slēpjas cilvēki. Pasaule ir pilna netaisnības." (Emile) Ka cilvēki kalpodami valdītājiem. Tāpēc varas iestādījumi visos laikos visasāk ir vērsušies pret kristiešiem. Miljoni tagad dzīvo vislielākajā nebrīvībā un atkarībā no dažu personu iegribām. tam vismaz jācieš nabadzība.. kas sevi reklamē par noderīgām pārējiem. bet jāizvairās teikt. Tā. Tāpēc. B. Vi u uzturētā kārtība īstenībā ir anarhija. Es nemīlu cilvēkus. kas gūst pe u šīs netaisnības dē . audis smok cietumos. kaut arī tie nēsā cilvēku labdaru maskas. kā arī vergo armijās un bagātnieku vai valsts uz ēmumos. ir tie paši varas kārīgie. Rasels uzsver. bet nekādā zi ā paši savu. Essays) Runājot par tuvāku mīlestības bauš a realizēšanu." (Scept. B. kam vi u pašu personīgās intereses ir pirmajā vietā. nekristīgo sabiedrisko iekārtu. kuri ir vienaldzīgi pret patiesību. un tie. visiem spēkiem novēršas no patiesības.. sev neko neiegūst. ko par tautu valdniekiem tur. maksādami vēl nodok us šo aundaru uzturēšanai un to auno nolūku sekmēšanai. to atklājot.locek i. respektēdami le endu par personīgu nemaldību. kā to aizrāda Ruso: "Augstākās š iras. kas ievēro šo priekšrakstu. kuru uztur tikai ar varu. tas uzsvērts jau Platona Valstī: "Pārvaldītie kalpo stiprākā vīra labā un ar savu paklausību veicina vi a laimi. "Varas vīri. kā arī patiesību vispār valstu vadība nevēlas dzirdēt. Daudzus valdnieki ir padzinuši no savas dzimtenes. Pasternaks (Doktors Zivago) Kristus ir nosodījis varaskārīgo valdītāju rīcību." (The Republic) Šo patiesību. ka Anglijā "ir nelikumīgi mācīt to. ir 177 . kāda bija šī mācība. kas nevēlas k ūt par noziedznieku. piemēram. ko Kristus mācīja par nepretošanos. patiesībā rūpējas tikai par savu labklājību uz citu rē ina. tie tās apspiež un vi u lielie kungi tām dara pāri. ka vi š pievienojas Kristus mācībai. no kuriem cilvēki būtu visvairāk jāsargā. tam gan jāapliecina. ka "visās kristiešu kopības vajā to cilvēku. haosa un nekārtības radīšana cilvēku dabīgajā dzīvē. mocās spaidu darbos. Rasels norāda. kuri atklāti aizrāda uz pastāvošās iekārtas trūkumiem un varas lietotāju nodarīto aunumu. nenostājoties pret pašreizējo.

var ilgstoši izvairīties no apmelojuma. kur cilvēks. cietsirdība un uzpūtība. ka vi iem nekādu panākumu nav. sodus sa em tie. katram uzbruks. kā tikai to nelaimju apraksts. kas izgudro asprātīgus attaisnojumus nevienlīdzībai. tie nekad nav bijuši populāri. Tāpēc maldīgs ir izplatītais uzskats. kas patiesi mīl savus tuvākus." saka Tolstojs. kam pašreizējā nekristīgā sabiedriskā iekārta dod materiālus ieguvumus. ja vi š sekos Kristus paraugam. tomēr tie nevar vairāk panākt. kas mē ina novērst to. ka tikai ar spēku un varu ir iespējams kaut ko panākt un izdarīt. kāpēc īstā Kristus mācība vēl arvien nav pazīstama. Vi us atbalsta varas lietotāji un visi tie. Vienīgi tie sludinātāji." (Scept. bet valdnieku nekristīgo pavē u neievērošanu. Tie pat nekautrējas apgalvot.tādā stāvoklī. "Viss Kristus ciešanu un nāves stāsts nav nekas cits. vi u pūles ir veltīgas. jo ar varu. ka nekristīgie varas lietotāji. ka tādā kārtā ir radies vispretīgākais lieku a tips – "augstprātība un varas kāre. Lai arī nezin cik stingri tie pavēl un plosās. sirdi tie nespēj piespiest.) Tomēr varas lietotāju panākumi ir tikai ārēji. Paulsens aizrāda. Atlīdzību sa em tie. Essays) Kā Kristu savā laikā. jo audis tikai gaida izdevību atbrīvoties no saviem kakla kungiem un tā visu vi u radīto padarīt par neesošu. cilvēki vi iem pak aujas š ietami. Tas nozīmē. kā vienīgi to. kas parādās kristīgās pazemības izskatā. k ūst populāri. tomēr dēvē sevi par kristiešiem un savas valstis par kristīgām. bet aužu pārliecība nemainās. F. kādas nenovēršami." (S. ka audis tikai ar vārdiem un darbiem tiem seko. Eth. pār ērbusies par mīlestību un rūpēm par brā u dvēselēm. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem. Necilvēcīgie iekarotāji un valdītāji patiesībā nav neko citu ieguvuši kā tikai sev pak auto aužu naidu. kuri attaisno esošo aunumu un cenšas visiem izpatikt. kuri vilto eva ēliju un piemēro Kristus mācību visam pastāvošajam. ka spēj piespriest atlīdzību un sodus. Es nezinu nevienu zemi. Varas kārie revolucionāri neko ievērojamu un paliekamu nav sasnieguši. 178 . kuri nedomā ievērot Kristus mīlestības mācību un vajā patiesos Kristus sekotājus. ka visus savus aunos darbus veic Kristus mīlestības mācības vārdā. Iepazīšanos ar to un tās ievērošanu valstu vadība uzskata par nevēlamu. gūst ievērību un atzinību. Par noziegumu un grēku atzīst nevis paklausību Kristum. Ir radies stāvoklis. paklausot Dievam un nevis pasaulīgām varām. tā arī īstās Kristus mācības sludinātājus un ievērotājus valdītājas aprindas nicina un vajā.

Emersons norāda. bet sagādā arī paši sev vislielākās ciešanas.) Bailes rada sirdsapzi as pārmetumi par nodarīto aunumu. kuras visi brīvi cilvēki vēlas redzēt. tad nāktos pasvītrot. bet nevar pārliecināt. 179 . "Nekādas dzelzs ēdes vai ārējs spēks nevarēs nekad piespiest cilvēka dvēseli ticēt vai neticēt. kurā tirāns ir saistīts?. ka tie ir garīgi mazattīstīti audis. Tiklīdz rodas izdevība. var arī nomākt pretestību." (Ce a Biedrs) At emot brīvību. tā arī tautu un valstu starpā. Varas līdzek i nevar mainīt cilvēku uzskatus. R. kāpēc tas izrāda arvien lielāku nežēlību." aizrāda I. Bez tās visi būtu daudz laimīgāki.ar likumiem un pavēlēm nav iespējams pārveidot cilvēkus. ka vi am ir sava griba un arī savi mēr i. kas nevar ce ot vai iet apskatīt lietas. jo tās rezultāts ir nežēlīgas varmācības valdīšana kā indivīdu savstarpējās attiecībās. ieslogot audis cietumos... Tāpēc vajadzētu izbeigt fiziskā spēka un rupjas varas cildināšanu. Kants." uzsver Karlails (Carlyle). Par savu nežēlīgo un sadistisko rīcību šie nejūtīgie bezdvēseles cilvēki tūlīt sa em sodu – bailes. Teologs E. kāpēc tieksmēm pēc varas būtu jāstrādā pretī." (Essays. tie nesekmē vi u garīgo attīstību.. kas savas mu ības dē ir nodarījuši daudz auna. Lai par pasaules "varenajiem" uzzinātu patiesību.." (The Republic) Teiktais rāda. Vi š ir vienīgais cilvēks pilsētā. Tas. lai tos stingri apsargā. cik nevajadzīga un nevēlama ir varas kāro valdīšana un liekulīgā "rūpēšanās" par saviem padotajiem. Valdītāju darbošanās ir jāatzīst par nevēlamu un kaitīgu. Visu savu dzīves laiku vi š pavada vienās bailēs. Varmāka visur saskata pret sevi vērstu naidu un atriebību. bet ja tos piemin.. Ar fiziskā un materiālā pārākuma respektēšanu mēs atbalstām un uzturam cilvēku vidū tiesisko un materiālo nevienlīdzību. ka "visi mīlestības un taisnības pārkāpumi mūsu sabiedriskās attiecībās tiek ātri sodīti. nomāktais cilvēks pace as un rāda. Par varas lietotājiem vispār nevajadzētu daudz interesēties. Bergs domā.. Platona Valstī par to lasām: "Vai tas nav cietums. (Samtliche Werke) Bai u dē bargajiem valdītājiem un cietsirdīgajiem diktatoriem nākas pašiem ieslēgties it kā cietumā un likt. ka "ar varu var piespiest. varas lietotāji ne tikai nodara aunu citiem. Tie tiek sodīti ar bailēm. patiesībā ir vergs. kurš ir īsts tirāns. "Bailīgais ir arvien stingrs kungs pār vājākiem. cenšoties vispirms atklāti apgaismot valdītāju rīcības nekrietnību un zemiskumu.

kas sevī nes Kristus līdzību. lielie vīri. vado us un karavado us nekad nevajadzētu dēvēt par ievērojamiem un lieliem vīriem. Jau Platona Valstī ir rakstīts: "Ne nauda." (The Republic) Tolstojs domā. Di Nuji domā. ka cilvēces progresam visvairāk kaitē "vēlēšanās spīdēt. ierobežojot to kustības. vado i un karavado i ir galvenā kārtā miera traucētāji un ka mazais cilvēks labāk būtu dzīvojis bez šo "lielo" iejaukšanās." (Meditācijas) Pamatots ir V.. Grinberga vārdi: "Pie visa aunuma. ir neiespējami piedalīties varas lietošanā. zem kura ciešam. To apstiprina T. Cilvēku mī otājs atzīst. aužu uzmanības centrā.. konjuktūra vai reklāma. ka varas kāre nodara vairāk auna kā jebkurš cits netikums. I. ka t. būt pirmajās vietās. ka labi cilvēki vēlētos būt par valdniekiem. ka cilvēkam. Kants. Tā var pat pārvērsties par varas kāri – vienu no bīstamākajiem inteli ences netikumiem. par kādu ir jāatzīst ikviens cilvēku mī otājs. Essays) Varas kārīgie jauc dabīgo. Runājot par varas tīkotājiem. Nežēlīgos varmākas un cilvēku iznīcinātājus – diktatorus. Dieva noteikto dzīves kārtību. vi i negrib nedz valdīt. vajadzētu uzsvērt. vērojot. – Gudrs vīrs nevēlas. kurā jāvalda tiesiskai vienlīdzībai.. rīcības un runas brīvību. 180 . Liels ir vienīgi garīgi bagātais un garā spēcīgais." ko bieži vien veido mode. nedz arī pak auties citu valdīšanai. bet tām personībām. ka ne vi š. ka pēdējā laikā audis vairāk pievēršas mazajam cilvēkam." (Laiks. ka "liels vārda īstā nozīmē ir tas. ne arī kāds cits nedrīkst pārējos virzīt un vadīt kā nedzīvus priekšmetus vai dzīvniekus. nav vainojams Dievs. ne gods nepanāks.. un tāpēc sagādā audīm ciešanas. 1961. Tādē lai mūsu sirds un prāts nepiesienas šīs pasaules "lielajiem. Cilvēki ir tie. Tā var parādīties dažādos veidos – kā mantkāre vai arī citu vadīšanas un slavas kāre. Teologs E. Rasels uzsver. Destiny) B. kas ir attīstījis savā sirdī kristiešiem raksturīgo jūtīgumu. ka tie sava aunuma un mu ības dē traucē cilvēku mīlestības izplatīšanos un līdz ar to aizkavē cilvēces garīgo attīstību.. jo vi š negrib citiem darīt aunu. nedz arī slavēt vi u briesmu darbus. (Scept.. Lange norāda.) Garīgi attīstīti indivīdi pirmā kārtā vēlas brīvību sev un citiem..tie ir jāskata bez mākslīgi pieliktās cie as. raksturodams melanholi us. kas pasaulei liekas mazs un neievērojams. ka vi am pieš ir tiesības valdīt.s. Mērdoka aizrādījums.." (Human. kas mums uzliek visas ciešanas un ir nesuši visu postu pār visu cilvēci.

. Labs un godīgs cilvēks. Tāpēc Platona vēlēšanās. līdz smagajām galeras vergu dzelzs važām. "Smalks. resp. mantas un varas kāre. ka labākie cilvēki nespēj sagrābt un paturēt varu. vi a krūtis dzi i elpo brīvību. pieticība un cilvēku mīlestība ir pilnīgi nepiemēroti valdītājam. kuras nēsā galmā. pret kuru jāizjūt godbijība. Jurevičs. Tā kā varas iegūšana un paturēšana iespējama tikai ar auniem un nekrietniem līdzek iem. Tas nozīmē. valdīt. kas būtu attiecināmi uz ikvienu gudru.. citiem uzspiest savu gribu. Bet varas mīlestība nav savienojama ar labām. Luters: "Pār dvēseli Dievs nevar un negrib aut nevienam valdīt. Arī Tolstojs ir pārliecināts. Tā kā vi š nevēlētos citiem darīt aunu. tur vi a iejaucas Dieva vadībā un tikai pavedina un samaitā dvēseles. t.. Kants par filozofu uzskata cilvēku. viltību un nežēlību. Tāpēc. nespēj izturēties necilvēcīgi.i. ir nepieciešams mīlēt varu. nevēlas valdīt. – Filozofs. kas ir tiesiskās un materiālās vienlīdzības atzinējs. Tolstojs uzsver. kam jāvēršas pret cilvēkiem ar aunu un kam tāpēc ir nepieciešamas aunas īpašības. t. kas citiem māca gudrību. I. kā vienīgi katram pašam. to ir uzsvēris M. bet par palīdzību visiem. "lēns" cilvēks gan reti varētu k ūt par diktatoru. bet gan ar pretējām īpašībām – lepnību. Vi š cienī pats sevi un uzskata cilvēku par radījumu. komandēt. tad tas nevarētu savā postenī 181 . ir pretīgas. kur pasaulīga vara uzdrošinās dvēselei likumu dot. ka filozofam pašam jābūt gudram." Cilvēku mī otājs nedomā par vājāko pak aušanu. gudrs vīrs tāpēc vai nu nevarētu vai arī negribētu uz aunuma balstīto varu paturēt savās rokās ne brīdi. ka mums darītu. krietns. Visas ēdes. apspiešanu un izmantošanu. lai valstu vadība pārietu filozofu rokās. ka valdīt nozīmē darīt citiem to. garīgi attīstītu cilvēku: "Vi am ir labi attīstīta cilvēciskās cie as izjūta. Gudra vīra tikumi – pazemība. tad labs un gudrs cilvēks nekad nevar būt varas lietotājs. Bet līdz ar to tam ir neiespējami būt valsts vadītājam. vi š nav piemērots valdītāju postenim. jo pēdējam ir nepieciešama augstprātība. tos krāpt un izmantot." (Samtliche Werke) Kad Dievs ne auj nevienam valdīt pār citu dvēselēm. Vi š necieš tam nepie emamo padevīgumu. norāda Tolstojs. nekad nevarēs īstenoties. Gudrs cilvēks. sākot ar apzeltītām. Vi š nostājas pret uzkundzēšanos svešu zemju iedzīvotājiem un vi u aplaupīšanu." domā P. kurā nav aunuma.i. tas ir – darīt aunu.ir teicis vārdus. ko mēs negribētu. Lai sagrābtu varu un to paturētu.

kurš mīlēja mūziku un dzeju. jeb arī varaskārīgie to uzskatītu par nepiemērotu un censtos no vi a tikt va ā. es esmu pazudis!" Pēc 2 gadu briesmīgām mokām vi š mirst. ka to apvienošana ir neiespējama. Tāpēc gudro cilvēku mī otāju nekad neatradīsim valdītāju vidū. ka modernās. Jo vairāk kādam ir gudrības. jo tālāk tas turas no amatiem. piedod man. Vi u moka murgi. Alberts Šveicers norāda. to rāda sekojošais piemērs. komandētajiem un darba devējiem." (Sap i un īstenība) Cik nepiemērots gudram vīram ir valdnieka amats. kā pareizi jādzīvo. nedomājošās pasaules ideāls ir vara. Šī 3000 cilvēku masu slepkavība pazīstama ar vārdu Bērtu a nakts (1572. kas aunumā ne tikai par vi u. Vi am riebās cī as un asins izliešana. cietsirdīgu izturēšanos. kas at āva nogalināt protestantus – hugenotus. domājošā pasaule turpretī par augstāko ideālu uzskata cilvēces garīgu un ētisku pilnību. cenšas uzturēt nedabīgu dzīves kārtību. Bet šai gudro vadībai jābūt garīgai. Izmisumā tas sauc: "Dievs.noturēties. ko iegūst ar atklājumu un izgudrojumu palīdzību. Filozofija un politika ir tik atš irīgas. Pret paša gribu vi a māte Katrīna Mediči piespieda to parakstīt dokumentu. Gudrs vīrs domā līdzīgi epikuriešiem. kā to uzsver K. bet arī par citiem savā apkārtnē ir krietni pārāks. tie nekad nelietos varu. Vi š vai nu atzītu savu amatu par lieku un no tā atteiktos.aug. jo garīgā spēka izpausme ir 182 . Cilvēces garīgo attīstību var sekmēt vienīgi gudru vīru izvirzīšanās par dzīves vadītājiem. – Francijas karalis Kārlis IX bija garīgi attīstīts vīrs. Gudrs vīrs nekad labprātīgi neiesaistās armijas verdzībā un atsakās k ūt par tanī esošo vergu komandētāju. Filozofi un garīguma cilvēki vienmēr nostājas pret varas lietotājiem.). rīkotājiem. ka "vajag atbrīvoties no veikala un politikas cietuma.g. kas saistīti ar varas lietošanu un nežēlīgu. Pēc tās Kārlis IX pārdzīvo smagus sirdsapzi as pārmetumus. vi š redz asins straumes plūstam no debesīm. 24. Ja pirmā māca. Raudive: "Tirānu un varmāku vissīvākais pretinieks ir garīgais cilvēks." (Won der Ubenvindung der Furcht) Cilvēku mī otāji nevēlas būt par citu tiesātājiem. Jau pēc neilga laika to nomainītu tāds. rādās spoki. Filozofi nekad nevaldīs pasaulē ar politi u līdzek iem un neatbalstīs vi u radītos varas iestādījumus. tad otrā. atsakās no bagātības un dzēriena un k ūst līdzīgs skeletam. atzīstot varas lietošanu.

lai gudru cilvēku domas varētu labvēlīgi iespaidot pārējos. tad vi š to panāk ar pamācībām un aizrādījumiem. Ja gudrs vīrs nevēlas valdīt. tad vi š sagaida." saka K. Tāpēc." (2.atteikšanās lietot varu. Tauta valdītājus un augstma us atklāti vai slepeni nicina un zobojas par vi u tukšo 183 . kādus lieto ikviens garīgi attīstīts cilvēks. vi š nepretojas ar varu. savu mācek u noliegts un pamests. Apustulis Pāvils norāda pretiniekus pamācīt ar lēnprātību. bet arī nepak aujas tā prasībām. audīs vienmēr ir dabīgs noska ojums pret varas kārīgo mākslīgi radīto tiesisko nevienlīdzību un tie cenšas atjaunot iznīcināto vienlīdzību. Sastopoties ar varas kārīgo un tā aunumu. ka arī citi pret vi u izturēsies tāpat un nemē inās vi a brīvību ierobežot. netaisno notiesāts. "īsts gara cilvēks zemes virsū necīnās ne par sociālām. bet kalpo citiem neviena neievērots. kaut arī savu neticību atklāti neizrāda. kā to aizrāda F. "ciešanu dē Kristus ir nonācis godībā. nekā atteikties no savs pārliecības. nekad nelepojas ar skanīgiem amata apzīmējumiem. bet par cilvēka iekšējo brīvību un dieviš o taisnību cilvēku sirdīs. runas un preses brīvība." (S. tāpēc vi u nodeva sišanai krustā. Ja tas vēlas kaut kā iespaidot pārējos. tā vi š ir iemantojis augsto vainagu. Raudive (Sap i un īstenība) Garīgi pārākais. un jānostājas pret tiem. jo "varbūt Dievs kādreiz dotu vi iem atgriezties pie patiesības atzi as. Eth. piepildīts augstākais. Vi š pretojas ar gara ieročiem. Tautas vairums netic savu valdītāju un apspiedēju pārākumam. Savu nostāju vi š vispirms cenšas pamatot un mē ina atgādināt varas lietotājiem. ne par politiskām pārliecībām. Vi š nevēlējās pak auties valdītājiem un atteikties no savas mācības sludināšanas. tas netēlo varenu kungu vai autoritāti. varas iestādījumu terorizēts.) Lai izbeigtos verdziskas attiecības cilvēku vidū. kad visapkārt valda cilvēku naids un nicināšana.vēst. tad vi š ir ar mieru panest šīs ciešanas. Bet. visiem būtu jāatzīst. Timot. 2:25) Ja pretiniekus atgriezt tam neizdodas un ja par savu nostāju tam nākas ciest. pie krusta galvu pieliecis teikt: "Tas ir piepildīts. ka ir jāvalda tiesiskai vienlīdzībai. ka tie rīkojas nepareizi. pū a nolamāts un nolādēts. kas kaut ko patiesi dara pārējo labā. Tā izturējies ir Kristus. Paulsens. Vi š drīkstēja. savas tautas vadītāju atstāts. ko uz zemes iespējams piepildīt: labā dē auno ciest. nezaudējot ticību labajam un iekšēju mieru. kas šo vienlīdzību neievēro. ir nepieciešama pilnīga rakstu.

bet neviena no tām nedrīkstētu lietot varu.. lai vi am kalpotu. par vi u vēlēšanos izlīst no normālu cilvēku ādas un tēlot pārcilvēkus. ka audis ātri vien panāktu tiesisko vienlīdzību. Kristus ieteiktajai pazemības. Kristietim ir neiespējami valdīt un lietot varu. Kristus prasa atteikties no tieksmēm valdīt pār citiem un no vēlēšanās būt pirmajam. kuru rašanos nevajadzētu pie aut. Un ja kas jūsu starpā grib būt pirmais. Neviens ne labprātīgi. jo to rezultātā cilvēki atsakās no brīvības un nodod sevi verdzībā. R. tas lai ir jūsu kalps. ne ar līgumu. teikdams: "Cilvēka Dēls nav nācis. lai citi vi am pak aujas. ka kristietība ir "nākusi pasaulē. Tāpat tas nevēlas arī pak auties varas lietotājiem. Linkolns aizrāda. neatsakoties no varas. J. F. ka "kristietības pie emšana. 27) Kristīgā sabiedrībā neviens nedrīkstētu prasīt. jo arī Kristus to nav vēlējies. 20:28) Kā Kristus ir kalpojis cilvēku labā. lai valdītu pār citu cilvēku. kristietības bojāeja. nostādāmās pret šīs pasaules varām.. Eth. ir zobošanās par kristietību un tās viltošana. tā tas jādara ikvienam vi a sekotājam. ir zaimošana. tad strādāšana varas kārīgo valdītāju labā ir cilvēku necienīga vergošana." (S. ne arī spaidu dē nedrīkstētu atteikties no savas brīvības. Tas liecina. Diktatūras un neattaisnojama indivīdu dominēšana rodas pa da ai mūsu vispārējas indivīdu spējas nepazīšanu dē . ka "neviens cilvēks pēc dabas nav spējīgs būt par vadoni visās dzīves nozarēs." (Mat. dodot kādai citai personai tiesības noteikt pār sevi. pieticības un mīlestības pilnai dzīvei nav vajadzīga armiju 184 ." (Mat. ka neviens cilvēks nav pietiekami labs.dižošanos. ko izdara kristietība. un neatkarība no šīs pasaules ir vi as iekšējā būtība. Valsts varas svētīšana." Tāpēc kristīgā sabiedrībā nevar pastāvēt arī varas organizācijas – armijas. Ja kalpošana savam tuvākajam ir mīlestības izrādīšana darbos. Nekādas "tautas pārstāvju" vēlēšanas nebūtu pie aujamas. kuras uztur nekristīgu sabiedrisko iekārtu. Viljams (Williams) uzsver. bet ka vi š kalpotu. bet nevaram dot varu un noteikšanu pār sevi. aicinādams strādāt citu labā: "Kas nojums grib būt liels.) Līdz ar to ir jāatzīst par pareizu Tolstoja norādījums. 20:26." (We're All Peculiar) Tāpēc citiem varam uzticēt praktisko jautājumu kārtošanu. A. Paulsens uzsver. Visas dažādās apvienības un organizācijas var pastāvēt praktisku dzīves mēr u sasniegšanai. Valdīšana pār cilvēkiem ir aunums un noziegums. ja netiktu aizkavēti ar varu. tas lai ir jūsu sulainis.

tā arī visiem pārējiem vajadzētu atteikties no kalpošanas valdītājiem un no iestāšanās vi u armijās. galat. "Brīvībai Kristus mūs ir atsvabinājis. Ne tēvs. "mums jācenšas. kurš imenē atsakās no valdīšanas.. Krišnamurti. ildas un savstarpējā apkarošanās. nedabīgās dzīves kārtības uzturēšanai. ir g ēva padošanās dažādām autoritātēm un amatpersonām. vienalga. 5:1) Viens no galvenajiem iemesliem. t." (vēst." saka B. jo tikai tā būs iespējams atjaunot cilvēku vidū dabīgo tiesiskās vienlīdzības stāvokli.. t. no kuriem cilvēce cieš. šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret aunajiem gariem pasaules telpā. kas nelieto varu un neliek varu lietot.i. tad ir vēlēšanās dominēt." (The first and last Freedom) Tas. kas rada greizsirdību. kāpēc varas kārīgie spēj pak aut pārējos. ne māte nedrīkstētu būt absolūti pavēlnieki. Krišnamurti ir teicis: "Ja ir auna griba. ir gudrākais." (Sceptical Essays) Vispirms būtu jāatbrīvojas no "autoritātēm" imenēs. Tāpēc visiem būtu jāievēro apustu a Pāvila norādījums (vēst. O. lielās vai mazās lietās ir aunums. ce as no ticības paviršām mācībām un no padošanās autoritātēm." saka apustulis Pāvils. rupjāks. jūtu dzīve vairāk izkopta. Prudons atzīst. efez. dzīvnieciskāks – tātad garīgi mazāk attīstīts. cilvēcīgāks un līdz ar to garīgi vairāk attīstīts. Kā kristiešiem. bet pret valdībām un varām. 6:12): "Ne pret miesu un asinīm mums jācīnās. vi š ir jūtīgāks. no ime u diktatoriem un terorizētajiem." (What is Property) "Atzīstot faktu. rodas naids. "Autoritātes dievināšana. ka "visi aunumi. Rasels. ka nevienai autoritātei nevar pilnīgi uzticēties. Vi a sirds ir laipnāka. tā nepieciešama vienīgi augstprātības. J. dusmas.i. "tad nu stāviet stipri un ne aujieties atkal iejūgties kalpības jūgā. tāpēc tas ir uzskatāms par vairāk izglītotu. kurš pēc dabas ir aunāks. kaislības. tam nav jābīstas ne no kāda naida. lai mēs būtu pēc iespējas mazāk atkarīgi no autoritātēm." Tikai ar varu novirzot audis nekristīgās gaitās. 185 . kā Dievs ir licis dzīvot. mantkārības un varas kāres netikumu pār emtās. kas pret visiem ir labvēlīgi noska ots." Valdošo varu apkarošana ar gara ieročiem ir ikviena pienākums. kas apspiež pārējos imenes locek us un sevi uzskata par imenes galvu.aizsardzība. Varas lietotājs un valdītājs imenē vienmēr ir tas. tā. kuram mazāk gudrības. Bez armijām un varas lietošanas cilvēki dzīvotu dabīgi." uzsver J. Šīs patiesības pareizību apstiprina arī Būdas mācībā atrodamie vārdi: "Kas nenonāvē un neliek nonāvēt.

.Es esmu sazvērnieks milzīgā revolūcijā. bet visā imenē ir jāvalda mīlestības. ko Ruso ir teicis par Emīlu: "Mans audzēknis neseko nekādiem likumiem. lai no vi a baidās. kas ar varu un draudiem grib panākt. kuras sekas var nākties vēlāk nožēlot. lai mūsu mī otie k ūst mūsu pašu "pārlabots izdevums.. izteic savus uzskatus. ja ievērosim J. lai savi otu cilvēku prātus tā." Gudrības skolās būtu jāmāca neliekties neviena priekšā. nozīmē ievērot to. pret vārdu." (What is Property) Lai varētu izskaust varas kāres netikumu un lai izbeigtos varas lietošana. Tas notiks. ka "izglītotākai pusei arvien jāzaudē pret neizglītotāko." (Māksla dzīvot) Patiesībā rupjais valdītājs imenē nav neko ieguvis. ko katram saka vi a jūtu balss – sirdsapzi a. L. ka tie saceltos pret autoritāšu uzskatiem. pret visiem nabadzīgo un lētticīgo izmantotājiem. bērniem un pat ar tiem. rupjībai arvien virsroka." Jaunatnei jāmāca nepak auties nevienam. tas ir tikai parādījis savu mu ību. nepadodas nevienai autoritātei. lai par gudrības skolu apmeklētājiem varētu teikt to pašu. Ir jāpanāk. tai jāizbeidzas vispirms imenēs. Kur vīrs un sieva abi ir gudri cilvēki. varas un bagātības godināšanu. tur nekāda valdīšana imenē nav vērojama. Mēs izrādām patiesu mīlestību. ar kuras palīdzību ikvienu 186 .. Es strādāju.. mē inot īstenot to. kaut arī tas tēlotu nezin cik augstu kungu un būtu atzīts par ievērojamu autoritāti. Arī visā dzīvē ikvienam – līdzīgi Prudonam ir jānostājas pret aklu paklausību un padošanos varaskārīgajiem. kad mēs vairs neprasām. kas ir briesmīga pret blēžiem un despotiem. Ne atseviš iem imenes locek iem jāvalda vienam pār otru. kurus mīlam. līdzjūtības garam. visiem būtu jāmācās paklausīt Dievam un nevis cilvēkiem. . Gudrības skolās audzēk i jāradina atteikties no cie as un uzmanības parādīšanas varas kāres pār emtajiem valdītājiem. vado iem un vi u amatpersonām.Mardens uzsver. Lai izbeigtos varas lietošana sabiedrībā. kas izteikts vi a vārdos: "Es neatzīstu augstma u cildināšanu. bet nekad nevēlas panākt savas gribas ievērošanu. Mums jāatmet nepiedienīgā valdīšana attiecībās ar draugiem. Klausīt Dievam. lai tam glaimo un izrāda padevību. Lībma a vārdus: "Mīlēt savus tuvākus nozīmē attīstīt sevī iecietību pret citu īpatnībām un pretoties kārdinājumam izrādīt privātu imperiālismu. pret visiem algotiem slaistiem. tur katrs veic savu uzdevumu. domu un uzskatu tirāniem.

" saka B. reli isku organizāciju un orde u dibinātāji un vadītāji paklausību sev ir vērtējuši augstāk nekā paklausību Dievam. kas bieži liek tiem darīt aunus darbus un neievērot sirdsapzi as norādījumus. Kā imenēs. t. kas citus 187 ." kas prasa vi iem padoties. mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. jo Dieva balss – sirdsapzi a liedz paklausīt citiem cilvēkiem un tāpēc šo nedabīgo paklausību var panākt tikai ar varu." (The Wisdom of Laotse) Tā būtu visiem jārīkojas arī tagad. un nevēlēsies arī citiem paklausīt. resp. bet būtu jāskubina ievērot tiesisko vienlīdzību.i. Tā ir cilvēku pašu balss. Tāpēc paklausība Dievam nav savienojama ar paklausību cilvēkiem. Paklausība cilvēkiem ir visu pasaulē notikušo asi aino varas darbu un mežonību cēlonis. jo Dieva balss — sirdsapzi a nekad ne auj darīt aunu. varas lietošana un valdīšana ir lielākie aunumi cilvēku attiecībās. ka "cie a pret cilvēka personu ir gudrības sākums. Visi "varenie. savai sirdsapzi as balsij. Ja cilvēki klausīs tikai Dievam. lai pārējie vi a paklausa. ka paklausīdami mēs mācāmies pavēlēt. Cilvēku mī otājs nekad neprasīs. tāpēc šie iestādījumi ir jāatzīst par nekristīgiem. tā skolās bērnus visvairāk samaitā absolūtas paklausības ieaudzināšana. Tāpēc vajadzētu ievērot B. un neviens nedrīkstētu mē ināt pavēlēt. Tas ir mē inājums. bet grib. kas gandrīz neizbēgami ir saistīts vai nu ar vergu vai dumpinieku radīšanu. Rasela norādījumu: "Nevienam nebūtu jāmācās kā paklausīt. Platons ir teicis. Rasels." (Scept. Paklausību cilvēkiem vienmēr prasa un atbalsta dažādi varas līdzek i un iestādījumi. lai Dieva vietā audis pielūgtu vi us un zemotos vi u priekšā.. Rasels uzsver. Essays) Varas kārīgajiem. B. bet ir skubinājis visus klausīt Dievam. vi u prāta norādījumi. ko cilvēki ar prātu atzinuši par nepieciešamu. Kristus nav prasījis no mācek iem paklausību un nav nekad lietojis varu. (Power) Līdz ar to par nepareizu ir jāatzīst Platona prasība radināt bērnus aklai paklausībai. Klausīt cilvēkiem turpretī nozīmē rīkoties pēc prāta norādījumiem un darīt to. Vi i pat mē ina noliegt Dieva esamību. tad neviens nelietos varu. Bet pavēlēšana. ne arī pavēlēt. "Daži vecāki un dažas skolas mē ina mācīt bērniem pilnīgu paklausību.Dievs vada vēlamajā virzienā. ne auj klausīt Dievam." (On Education) Jaunatne nebūtu jāmāca ne paklausīt.. Turpretī baznīcu. īnietis Cuangtse ir teicis: "Senos laikos cilvēki klausīja dabai un neklausīja cilvēkiem.

kari. bet dabīga un attaisnojama nostāja. bet jāvairo mīlestība. ka pār citiem ir nevis jāvalda. kam netici. kas neklausa varai. Vienmēr vajadzētu uzsvērt. tās vairums joprojām ir beztiesīgi vergi. Lai pasaulē izbeigtos valdošo personu radītā anarhija. ka ir oti daudz gadījumu. ko pavēl vi u sirdsapzi a." (Kurzeme) Par ievērojamiem būtu jāsāk uzskatīt nevis varas lietotāji. kā to uzsver V. Ikvienam būtu jāatceras patiesība. bet sava dzīve ir jāziedo pārējo labā. tāpēc cilvēces garīgās attīstības labā ir nepieciešami mācīties nepaklausīt. Akla paklausība nebūtu jāslavē. atdodot tautai brīvību. kā to ir uzsvēris amerikā u 188 . kur ir svarīgi nepaklausīt. cilvēku apspiedējiem. Pavisam nepie aujama ir diktatoru un vado u rašanās. Ja turpretī varu vieniem valdītājiem at em un to pār em citi. Nepaklausība pavē u devējiem un varas lietotājiem nav nekāds aunums. Kārkli š: "Ieklausies klusajā balsī. haoss.vēlas padarīt par paklausīgiem vergiem. k ūdu un maldu saskatīšana un vēlēšanās nepareizības labot. Kārkli a romānā Tikai mīlestība. verdzinātājiem un izmantotājiem – valdniekiem un politi iem būtu jāizbeidz sava darbība. verdzība. ne naids un aunums jāsēj. lai izbeigtos visas lielās necilvēcības pasaulē – neklausīt necilvēcīgām pavēlēm. Cilvēku dzīves apstāk us nav iespējams uzlabot. "Tik vien no mums prasīts. kas lieto varu. verdzisku zemošanos. rīkojas nepareizi. līdzjūtība un draudzīgums. Seviš i stingri būtu jāievēro sirdsapzi as aizliegumi paklausīt." teikts V. cilvēku cie a ir sveša. kas rodas. iestātos miers un dabīgā dzīves kārtība. nomainot varas lietotāju un valdītāju personas. Katrai nepaklausībai pamatā ir neapmierinātība ar esošo. bet gan tie. sekodami savās sirdīs rakstītajam cilvēku mīlestības bauslim. ka pasaulē nav vajadzīgi nekādi valdītāji un brīvības ierobežotāji. tā saka: nekalpo tam. Valdniekiem. kas savā dzīvē konsekventi ir izvairījušies no varas lietošanas un kas nav baidījušies nepaklausīt nežēlīgajiem varmākām. kas jānovērš un par kuru jāsoda. par neatkarības un patstāvības trūkumu. tad tautas stāvoklis nav mainījies. Valdītājiem ir pilnīgi jāatsakās no varas. bet jāuzskata par nevēlamu. apstāk i k ūs labāki tikai izbeidzoties katrai varas lietošanai. vado iem un politi iem ir jāmācās. ja cilvēki vienmēr ievēro to. bet līdz ar to tiem sveša ir gudrība. tātad par negatīvu īpašību. bet tie. Ir jāievēro: nevis tie. labvēlība.

parāda vairāk spēka nekā tas. bet paši ir visdedzīgākie apspiedēji un varas lietotāji.. un kas sevi pašu valda. Ir nepareizi. ka ar varu nav iespējams uzvarēt aunumu un radīt tā vietā kaut ko labāku. Katra valdīšana ir netaisna un tāpēc nevēlama. ka nevienam nekādos apstāk os nav tiesību valdīt pār pārējiem. kas citus apspiež." (An Open Letter to a Student) Tāpat arī vairākuma valdīšana ir jāatzīst par nevēlamu un nepie aujamu. Uz visiem varas kārīgajiem ir attiecināmi A." (What is Property) Tas notiks tikai tad." (16:32) Līdzīgs ir K. ka jūsu zemes glābšanai ir nepieciešams kaut kāds liels vīrs. Varas lietošana būtu jāizbeidz tāpēc. kurš ir noteicējs par miljonu vergu. bet nekautrējas at emt brīvību un pat iznīcināt citādi domājošos. tam ir vairāk cēluma un spožuma nekā varenajam valdniekam. Raudives norādījums: "Kas sevi pārvar. ierobežot tos. bet ir nepieciešama visiem. ka "agri vai vēlu privilē ijas un verdziska kalpošana izzudīs. ka ir mu īgi mē ināt darīt labu ar varas līdzek iem. ka vi i cīnās par tautas atbrīvošanu no apspiedējiem. Kad nācija sastāv no viena vado a un miljoniem sekotāju. Jau Zālamana vārdos ir uzsvērts. Ikvienam vajadzētu ievērot īnieša Čuangtse norādījumu: "Izvairies no amatiem. ja aužu vairums būs pieraduši brīvi sekot savai sirdsbalsij. bet tikpat nepareiza ir arī vairākuma valdīšana pār mazākumu un atseviš u indivīdu apspiešana. tātad aunuma vairošana. Tolstojs itin pareizi norāda. Bērzi a vārdi: "Vi i nīst varmācību. Tolstojs domā. Eizenhauers. ka ir nepieciešama brīvība. bet paši gatavi jebkuru brīdi 189 . ierobežojot savu egoismu un vēlēšanos uzspiest citiem savu gribu. kas pilsētu ie em.) Prudons ir pārliecināts. ka "lēnprātīgais ir labāks nekā stiprais. kaut kāds vadonis. tā vairs nav brīva. labāks nekā tas. — Patvaldnieki un diktatori gan mēdz uzsvērt. teikdams: "Nekad ne aujiet sevi pierunāt. bet katram ir jābūt valdniekam. bet rīkojas necilvēcīgi un nežēlīgi. Tie runā par cilvēku mīlestību un brālību. kuros jālieto vara.valstsvīrs D. jo brīvība nav dažu cilvēku vai cilvēku grupu privilē ija.. ja viens vai daži valda pār visiem pārējiem." (The Wisdom of Laotse) Cilvēkiem nav jāvalda vienam pār otru. vadonim un autoritātei pār sevi pašu." (Der Chaosmensch. kas valda pār sevi. jo varas lietošana ir aunuma izpausme. Bet sevis valdīšanas un vadīšanas pirmais un svarīgākais uzdevums ir atbrīvošanās no varas kāres netikuma. tas ir. Vi i atzīst.

izmantot varmācību savu ideju vārdā. Ne pret atseviš iem varas lietotājiem jāvēršas. 1960. bet visos cilvēkos atrodamo netikumu – varas kāri. – kā labai. ka kristieša ce š ir "pārliecināt pretinieku un vest patiesību pie uzvaras. nod.) Tikai tuvojoties cilvēkiem ar mīlestību un laipnību. to apliecina B." (Doktors Živago) Pret varu un aunumu jācīnās nevis ar varu. kura visvairāk ir tajos. noliegšana jau pašā sākumā." (Brthr. Teologs E. ir šīs taisnības un brālības. Vi i aizstāv uzskatu brīvību.. Uz labu jāmudina ar labu. audīm ir jāapgaismo varas kāres nodarītais aunums. lai nodibinātu taisnību un brālību. Cildināt varmācību un naidu. tas pats ir varmāka. tuvāk.." T. teikdams: "Agrāk es biju noska ots oti revolucionāri. tas ir nekrietns liekulis. ko vēlamies valdām pār pasauli. Nr. lai tie mainītos. 3. bet ar gara ieročiem." (Žēlastības laiks) Gandijs par varas lietošanu ir teicis: "Es esmu nesamierināms pretinieks varas metodēm. Kas sludina brālību un cilvēku tiesisku vienlīdzību. t.) Varas lietotājus nedrīkstam apkarot ar vi u pašu ieročiem." (Labie gadi) Kas varmācību grib apkarot ar varmācību. aundari nav jāvajā vai jāiznīcina. bet citus netur par sev līdzīgiem. bet tagad domāju. uzskati un pārliecība ir pamatā katrai rīcībai. pat ja tās kalpo viscēlākiem mēr iem. ka ar varmācību nekas nav iegūstams. k ūtu cilvēcīgāki un beidzot atteiktos no varas lietošanas. lietojot varmācību un cietsirdību un atkrītot no Dieva – neviens nekā laba nevar radīt.) Ka ar varu nav neko labu iespējams sasniegt. Bet domas. taisnību un patiesību. jo tad mēs k ūstam vi iem līdzīgi. nevēlami un apkarojami. Pasternaks. ko nav spējīgi dot. būs iespējams mainīt vi u uzskatus. saminot cilvēku mīlestību. ka "minot kājām cilvēka tiesības. Grinbergs uzsver. Bergs norāda. aunuma atmaksa ar labu. kā to mēdz darīt varas lietotāji ar sev nevēlamiem indivīdiem. brīvību. Z. (Skat. bet dara aunu. bet svarīgi ir mazināt un iznīcināt cilvēkos mītošo aunumu." (Ce a Biedrs. bet tikai savu uzskatu paušanai. tas ir brīvības noliedzējs. vi i sola citiem un arī sev to. tā arī aunai. kas runā un domā par citu iznīcināšanu. kas atrodami franču rakstnieka Di Gāra romānā: "Nevienu progresu nevar realizēt dzīvē ar zemiskiem līdzek iem. kas brīvību grib izcīnīt ar brīvības iznīcināšanu. Tas 190 . Mauri a savā grāmatā „Cilvēces sargi" min vārdus. Vi i tic kaut kam labam.i.

Tie ir nedomā realizēt tiesisku un materiālu vienlīdzību.rāda cik svarīga ir katra garīgas dabas ietekme. ka līdz ar to ir jānoraida arī Kristus mācība. padarīdami sev pak autos par vergiem un nabagiem. ko tie citu valdīšanas laikā ir apkarojuši. lūk. kas jādara un kā jādzīvo. ir tomēr galvenie cilvēku dzīves veidotāji. kas uzmetušies par Kristus mācības sludinātājiem. ka brīvības. kas vēršas pret varas lietošanu un vairo cilvēku mīlestību. kurus parasti uzlūko par maznozīmīgiem. Kristus vēlas. jo to nolūks ir pārvērst nekristīgo pasauli par kristīgu. sakot. lai tad valdītu paši un darītu atkal visu to. Vi i vai nu nevēlas vai arī nespēj atš irt. kas vēlas labot esošo kārtību. Bula–Voiniča saka: "Kristus ir bijis viens no lielākajiem revolucionāriem. Svarīgākā no šādām mācībām ir Kristus sludinātā. bet jāpie em visiem. vārdi un raksti. ka arī Kristus apkaro tikko minētos lieku us un vi u netikumus. brīvība un brālība. kas radušās atseviš u cilvēku galvās. lai pasaulē valdītu cilvēku mīlestība. brālības un vienlīdzības mī otāji. kuras atkārto un atbalsta visi revolucionāri un reformatori. kā arī tiesiska un materiāla vienlīdzība. vi i visu varu un mantu patur sev. tas un tas tā ir teicis un tāpēc jārīkojas tā un ne citādi. Domas. lai zemes virsū iestātos Dieva valstība. Prasības pēc brīvības. revolucionāri domā. Tieši pret šo Kristus norādījumu visvairāk grēko reformatori un revolucionāri. Kristus mācības prasības tiešām ir revolucionāras. Sabiedrību neveido varas lietotāji. Ang u rakstniece E. lai cilvēku vidū rastos dieviš īgas attiecības. ar asins izliešanu. Revolucionāru nostāšanās pret kristietību rāda. valdības. kā to mēdz uzskatīt. aicinādams audis būt pazemīgiem un pieticīgiem cilvēku mī otājiem. brālības un vienlīdzības ir-tās. Varas iestādījumu darbinieki ir vienīgi to domu un ideju realizētāji. Tāpēc arī varaskārīgajiem revolucionāriem nepatīk tas. ka visi valdītāji mēdz savu rīcību pamatot. un 191 . To pierāda tas. Kristus ir mācījis. iestādes un armijas." Un tomēr visi revolūciju vadītāji ir vērsušies pret Kristu. vi u nolūks ir tikai citiem at emt varu un mantu. brālības un vienlīdzības prasības Kristus māca īstenot nevis ar varu. tad vardarbības izbeigšanai būtu nepieciešams nostiprināt audīs tās mācības. Nostādamies pret augstprātīgajiem mantas un varas tīkotājiem. bet ar mīlestību. ka vi i nav brīvības. Ja varas lietotāji balstās uz naida un aunuma sludinātāju izteiktajām domām. un ka tāpēc vi a mācība ir nevis jānicina.

Tāpēc ir jābūt skaidrībā." Kas grib apkarot varmācību. lai valdītu brīvība. no kādām nepārbaudītām dogmām. brālības un vienlīdzības prasībām negrib pat dzirdēt. veltīga runāšana par to un cīnīšanās. Ja šos ideālus nebūtu mē ināts sasniegt ar varu. mēs nevis tuvojamies šiem cilvēces ideāliem. ka vi i visu iekārtos taisnīgi. jo asinis prasa pēc asinīm un. ja tie būs patiesi. Zīmīgi šinī sakarībā ir K. Kas grib. tam jābūt brīvības mī otājam. jo varas lietošana nav valdīšana. ka Kristus un Buda nebūtu tik daudz ietekmējuši cilvēku dzīvi. ka bez Kristus norādījumu ievērošanas brīvības. pa kuru ejot. tīrām sirdīm un nelietos varu.tādē vi i ne tikai nespēj sasniegt šos augstos ideālus vai vismaz tiem tuvoties. pret kuru mēs cīnāmies." (Gedanken) Tāpēc visiem reformatoriem 192 . tad viss beigsies ar to. bet kad tie atraida Kristu. Un vai naids ir tas. ka vi i visu pasauli pārpludinās asinīm. vara ir vi as tirāns. ja vara būtu vi u galvenais mēr is. brālības un vienlīdzības ideālu sasniegšana ir un paliks tikai sapnis. (Power) Pasaulē jāvalda mīlestībai. kas cīnās par brīvību. tas nedrīkst nevienam to at emt. kas citus padara par vergiem.) Varas lietošana ir panākusi. ja tā sasniegšanai ir izvēlēti nepareizi līdzek i. bet arvien vairāk no tiem attālina cilvēku sabiedrību. bet radām nebrīvību. bet pēc varas. kas cilvēkus atbrīvo. Veltīgas ir pūles un cenšanās pēc vēlamā mēr a. Paskals: "Mīlestība ir pasaules valdniece. lai aužu vidū valdītu brālība un tiesiska vienlīdzība. Visiem valdītājiem un varas lietotājiem vajadzētu atcerēties Tolstoja brīdinājumu: "Mums nevajadzētu darīt to pašu aunumu. tas nedrīkst lietot varu. necilvēcīgumu un nevienlīdzību. brālību un vienlīdzību ar naidu. ir iespējams šiem ideāliem pamazām tuvoties. Tikai cilvēku mīlestības ce š ir tas. Rasels norāda. ka sociālisti tikai tad gūs panākumus. tas no zobena ies bojā. tā ir tikai cilvēku terorizēšana. jābūt pašiem brīviem no šauriem aizspriedumiem. aunumu un varas līdzek iem. (Brthr. ka "tiem. mēs tiem būtu tikuši jau daudz tuvāk. Ir jāpievienojas A. ka daudzi par brīvības. Bērzi am." (Der Chaosmensch) Mē inot izcīnīt brīvību. kas var palīdzēt uzcelt labāku pasauli? " (Labie gadi) B. tas nedrīkst domāt par valdīšanu un citu apspiešanu. Kas grib. kā to uzsver B. Raudives citētie Dostojevska vārdi: "Cilvēki domā. kas zobenu izvelk. š īstām. Gandijs ir pārliecināts. Neviens no vi iem necentās pēc varas.

Kamēr cilvēku vidū valdīs augstprātība. kaut arī neviena ārēja vara tos neapspiestu." "Maigums uzvar spēku. ka pasaulei šodien steidzoši vajadzīgas pārmai as. k ūs pazemīgi. (Likte u jo os) Ja audis." saka Laotse. tad mīlestība ir tā. Šī apgalvojuma patiesību pierāda vērojumi tur.vajadzētu iegaumēt. ka cilvēku dzīves apstāk i uzlabosies vienīgi tad. visspēcīgākā no varām. kurai līdzīgas nemaz nav. k ūs pieticīgi. tā arī no verdziskas zemošanās. ja tiks izskausts varas kāres netikums un ja tā vietā attīstīsies palīdzības. lai mainītu pasauli. tā arī dzīvošanu nabadzībā. tad iestāsies tiesiska vienlīdzība. ja audis izbeigs varas kārīgo noteiktās dzīves kārtības atbalstīšanu un neatlaidīgi centīsies iet pa Kristus rādīto mīlestības ce u. mīlēdami viens otru." Tikai uz Kristus mācības pamatiem – brālības un cilvēku mīlestības var celties un augt tiesiska un materiāla vienlīdzība un līdz ar to patiesa brīvība. Ja cilvēki. slavas un varas kārību verdzībā?" jautā rakstnieks S. izvairīdamies kā no augstprātības. Kristīgā reli ija pastāv. vienīgi tad būs iespējams sasniegt materiālo vienlīdzību. To apstiprina Dostojevska romāna varo a vārdi: "Mīlestības pazemība ir brīniš īga vara. teikdams: "Kaila patiesība ir. brīvību bez jaunas tirānijas. ja cilvēka dvēsele joprojām smok naudas. Cilvēku mīlestība ir varenākais ierocis aužu attiecību kārtošanai. Rāzna. un rūpēsies tikai par nepieciešamā sagādi. Kristietība piedāvā pārmai as bez varmācības. Franču rakstnieks Viktors Igo (Hugo) ir teicis: "Tikai brālība var glābt brīvību. ja varas vietā sāks valdīt mīlestība. mantkārība un varas kāre. tuvāku mīlestības gara pār emti. Bet vienlīdzības radīšanai nepieciešamā cilvēku mīlestība vairosies tikai tad. "Kāda nozīme tam. Ja varas kāre rada verdzību cilvēku vidū. Ka Kristus mīlestības mācību ievērojot ir iespējams atrisināt līdz šim neatrisinātās cilvēku sadzīves problēmas. varas pieaugumu bez samaitātības un morālu uzvaru bez atriebības. ka tauta atbrīvojas no ārējām važām. (The Wisdom of Laotse) Cilvēku mīlestības spēks un iespaids vēl līdz šim nav pietiekami atklāts un pazīstams. kur kristīgā mīlestība ir varējusi mierīgi attīstīties. tik ilgi tie nejutīsies brīvi. labdarības un labvēlības gars. izbeigdami kā liekas mantas uzkrāšanu." Šī pārmai as radīsies. kas vairo brīvību. bet nākotnē tam būtu arvien vairāk jānostiprinās un beidzot 193 . to apliecina teologs Vokers (Wolker).

Mozus 21:24) naida un atriebības princips valda mūslaiku "kristīgajā" sabiedrībā. Baumanis: "Ne vairs stiprākā patvarai. lietodami fizisko spēku un 194 . izsmējuši un ēdēs slēguši. teikdams: "Jums jātiecas pēc kristīgās mīlestības valsts. Šīs Kristus mācības pamatprasības īstenošanu vēl arvien mēdz uzskatīt par neiespējamu. kurā visi pavalstnieki elpo tikai brīvību un vēlas tikai kristīgās mīlestības sniegtos labumus. bet audis ir nedomā vērsties pret visiem ar mīlestību. rādot tiem skatus. bet jaunai mīlestības pasaulei – Dieva valstībai. Šāda divkosīga izturēšanās tagad ir oti parasta. Paskals. Ka tas reiz notiks. kur audis atriebjas viens otram. Skolās gan piemin Kristus mīlestības mācību. ka mīlestības gars vairosies un ka tas būs spēks. kur to ir pie emts darīt. bet tanī pat laikā atkārto Vecās Derības vārdus par Dieva bardzību. kas sama tautām iecerēto rītdienu. zobu pret zobu" – šis Vecās Derības (2. Poruka vārdi: "Steidzies.pilnīgi jāvalda. Dzīvē vērojama Kristus mācības rupja pārkāpšana. Un tomēr cilvēku mīlestības tikumu tie nav spējuši iznīcināt un to nekad arī nespēs. kurā jāmīl Dievs un tuvākais." (Gedanken) Varas kāres netikums vienmēr ir stājies ce ā cilvēku mīlestībai. steidzies nemirstīgais mīlestības gars! Allaž tevi ir krustā situši. Tu tomēr pacelies savā debeš īgā glītumā un tomēr mirdzi savā svētumā!" (Sirdsš īsti audis) aunuma atmaksa ar labu aunu tagad ir parasts vienmēr atmaksāt ar aunu. kas sevi dēvē par kristiešiem. Kristīgās mīlestības apgaroti audis tāpēc ir visvairāk dabūjuši ciest no aunajiem necilvēkiem. ir nākotne. tevi spaidījuši un mocījuši. Šādu ticību pauž J. ka minētā naida principa vietā Kristus ir devis savu mīlestības bausli. mācīdams aunu atmaksāt ar labu. par paraugiem atzīst vislielākos aundarus – nežēlīgos valdniekus. kas iznīcinās varas kāres radītos aunumus. kā arī māca nīst ienaidniekus. audis. joprojām neievēro." (Meditācijas) Šo mīlestības valsti radīt aicina B. Kristus vārdus par cilvēku mīlestību gan piemin visur tur. pie tās radina jau bērnus un jaunatni. cilvēki runā vienu un dara citu. "Aci pret aci. Bērnus un jaunatni mēdz audzināt aunuma atmaksai ar aunu. par to ir pārliecināts teologs Fr. bet cilvēku slepkavotāju – karotāju briesmu darbus piemin ar cie u. Garīguma cilvēki tic.

ienaidnieku mīlestība tām vēl ir sveša. Baznīcas nemēdz nostāties vajāto un nicināto pusē. bet lai tai pievienotu savu svētību un atzīšanu.. šaušanu un lī us. Nežēlība un bardzība. musku u spēks un kaušanās prasme ir augstā godā.. aunuma atmaksu ar labu nepazīst arī baznīcu palīgorganizācijas – mūku orde i. cilvēku tiesātājus. slīcināja un dzīvus iemūrēja un visu to darīja Dieva vārdā.. Kristīgā mīlestība ir bijusi sveša franciskā u orde a dibinātājam Asīzes 195 . sekodami četru televīzijas raidstaciju raidījumiem bērniem.) Divkosīga no laika gala ir bijusi arī baznīcu izturēšanās. Viduslaikos un it seviš i tā laikmeta noslēgumā kristīgās baznīcas imperiālismam par upuri krita miljoni cilvēku: tos mocīja. ir pilnīgi nesavienojama ar kristīgās mīlestības garu. sodītājus un nogalinātājus. ja vi š diendienā skatās "varo u" kaušanos un p aukāšanos. slepkavības ieskaitot. turpretī. Audzinātāja E. Ar šādu nožēlojamu rīcību baznīcas ir sekmējušas nekristīguma vairošanos un aizkavējušas Kristus mācības izplatīšanos. tās ir runājušas par ienaidnieku rīkoties tiem pretēji. ka vienas nedē as laikā bērniem rādītas 93 slepkavības. Latvija. 1962. 21. tās parasti atbalsta varas lietotājus. Tās vienmēr ir atkārtojušas Kristus teiktos vārdus." (Laikr. konstatējuši. ko izdara valsts vara. 1953. jo tas ir auni. nākošās nedē as laikā 295 dažādi noziegumi. 1951. kāpēc ir gaužām nepareizi tās dēvēt par kristīgām.. Upatniece par Amerikas skolām raksta: "Latviešu tikums ir nesist otram. Te.Kādas morāliskas kristietības atzi as bērnā var izveidoties. kā tas pienāktos kristiešiem. ar kādu tur vēršas pret vismazākajiem pārkāpumiem.) Baznīcas vēl joprojām aunumam mēdz stāties pretī ar vēl lielāku aunumu. bet pašas ir svētījušas vislielākos slepkavas–karotājus. (Mājas Draugs. nedarīt pāri. bet tomēr nav kautrējušās rīkoties tiem pretēji." (Trimdas Skola Nr. bet nav kavējušās vajāt savus ienaidniekus. kā arī vadījušas cilvēku nogalināšanu. tās ir runājušas par ienaidnieku mīlestību. tās ir nosodījušas slepkavošanu. dedzināja.) Čikāgā bērnu vecāki un skolotāji. Baznīcu pārstāvji katrreiz ir redzami nāves sodu vietās. Šos baznīcu grēku darbus labi ir aprakstījis kāds anonīms autors: "Kristus mācītai mīlestībai uz savu tuvāko un mācībai par piedošanu un netiesāšanu vissmagākos triecienus deva neviens cits kā pati kristīgā baznīca.ieročus. 3. Nr. nevis lai protestētu un aizkavētu slepkavošanu.

neievērodams Kristus norādījumus netiesāt. 1955. . Nr. Mums jāzina. vado iem un diktatoriem nekas nav nepie emamāks kā aunuma atmaksa ar labu un ienaidnieku mīlestība. it seviš i diktatūras. jo vi u darbošanās pamatā ir naids. vi š nav nevienam pāri darījis. K. 196 ." kas sevis mocīšanu uzlūko par vēlamu un nepieciešamu. lai vi u moka. nevienu nav sodījis vai mocījis." (The Importance of Living) Vislielākās naida un aunuma kurinātājs ir valstis un valdības. Francisks ir arī pret citiem. kā pret sevi. bet arī garīdznieku. Francisks nolād aundarus." (Sap i un īstenība) Ne tikai valdītāju un karavīru.. Diktatūras visvairāk nicina un vajā tieši tuvāku mīlestības sludinātājus – kristiešus. kur cilvēks sāk iznīcināt pats sevi. nemitīgi kurinot naidu pret tiem. radot elli zemes virsū. Francisks turpretī nemīl ne sevi. Pat labākie starp vi iem ir uzskatāmi par mūsu aunākajiem ienaidniekiem. Vi š liek. Kristus nav vēlējies. ir naids. un slavējot tos. nepazudināt un piedot.l. kā nīst. tautu pret tautu. pirms mēs mācām laipnību un augstsirdību citiem. Tikpat nežēlīgs. Mūkus tas bargi soda par visniecīgāko priekšrakstu neievērošanu. rakstnieku un sabiedrisku darbinieku runas un raksti ir pilni naida uguns. būtu jāatceras Lin Jutanga vārdi: "Mums vajadzīga zināma laipnība un augstprātība pret pašiem. Kristus prasa savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. Raksturīgs ir kāda diktatūras kalpa izteiciens: "Mēs nīstam kristietību un kristiešus. auna darītājiem Kristus piedod. atriebība un vēlēšanās visus ienaidniekus iznīcināt.... kas ir pret mūsu principiem.Franciskam. ne citus. pret visu lietu pirmsākumu: esam nonākuši līdz robežai. To valdībai – patvaldniekiem. kurus uzskata par ienaidniekiem." (Mājas Draugs. . Tie sludina tuvākā mīlestību un žēlsirdību. cilvēci pret Dievu. lai vi a sekotāji tam sagādā sāpes. lai vi a mācek i un sekotāji vi u mocītu. Tas. pret universa apzi u. kas vēršas ar naidu pret auna darītājiem. Arī pats sev tas uzliek dažādas mocības. ko mēs vēlamies. Valdošās aprindas smejas par ienaidnieku mīlestību.Raudive par to ir teicis: "Mūsdienu materiālā civilizācija cilvēku sace pret cilvēku. Tiem "kristiešiem.) Valstis un valdības Kristus mācību par auna atmaksu ar labu neievēro ne vismazākajā mērā. Tā naids iet plašumā un cilvēku savstarpējā iznīcināšanās k ūst arvien drausmīgāka.Mūsu uzdevums ir iznīcināt visus reli ijas veidus.

citreiz to dēvē par g ēvulību. 197 . Ja nu Kristu un vi a sekotājus. aunuma atmaksa ar labu cilvēku vairumam liekas neiespējama. Kas par to. ienaidniekiem. kuriem darbi neseko. dēvē par fantastiem. ja šie naida. Vi i savā sirdī nejūt mīlestību pret visiem. ka vīriš īgs ir tikai tas. Par ienaidnieku mīlestību vienīgi dzirdam un lasām. Cilvēkus. Vairums rakstnieku un žurnālistu cildina brutālas varas un fiziska spēka "varo us. Cilvēku uzskatos valda pilnīgs sajukums. Dažreiz tiem cilvēku mīlestība ir vēlama. ne naidam. Tā piemēram. kas ir radies tāpēc. bet visi esam liecinieki kariem. kas grib uzvarēt aunumu ar mīlestību. tad pirmajā mirklī tā tiešām var likties neiespējama. Ja par to kāds mē ina kaut tikai runāt. kas sludina nepretošanos aunumam ar varu. Tā kā nekur dzīvē ienaidnieku mīlestību neredzam. ka mīlestība šiem audīm ir tikai tukši vārdi. domādams.s. bet kādreiz tie paši cilvēki runā arī par mīlestību. Kam nepie emama ir auna atmaksa ar labu. ja tā nāk no citiem. kas vērsti pret ienaidniekiem pēdējo iznīcināšanai. tie jūsmo par varenajiem valdniekiem un slaveniem karavado iem. uzskatām par fanāti iem un fantastiem. uzskata par fanāti iem. par ko liecina naidīgā izturēšanās pret tiem. Par nekrietnu un aunu rīcību. bet tos. Ienaidnieku mīlestība ir tikai vārdi. ka neesam kristieši. atmaksas un atriebības sludinātāji tomēr dažkārt runā par cilvēku brālību un mīlestību? Tas tikai rāda. kurā mājo liels garīgs spēks un kurā tāpēc nav vietas ne aunumam. Vai tad nav vislielākā liekulība. Tolstojs ienaidnieku mīlestību sākumā ir uzskatījis par neiespējamu. eva ēliju pārtulkojot.tie aicina cīnīties un karot. ka varbūt ir ielaista kāda k ūda. bet tādu pat aunuma izpausmi slavē. kas vi iem kaut kādā zi ā ir nevēlami. kas pat daudziem ievērojamiem domātājiem un gudriem vīriem valdošo uzskatu iespaidā ir likusies nepie emama. tad ar to mēs atklājam. ka tie neseko konsekventi Kristus mācībai. kurus šie jūsmotāji apkaro." uzskatīdami tos par vīriš īgiem. Ienaidnieku mīlestība ir tā Kristus mācības da a. tas nostājas pret pašiem Kristus mācības pamatiem. Vi u naids izpaužas runās un rakstos par ienaidnieku iznīcināšanu. tad uz šo pārdrošnieku skatās ar izbrīnu un nožēlu. Tiem sveša ir patiesība. ka šie "varenie un spēcīgie" ir tikpat spēcīgi naidā un aunumā kā ienaidnieki. ja tā vēršas pret t. kas nepretojas aunumam ar aunu. Naida uzvarēšana ar mīlestību. vi i izsaka sašutumu.

Tie mēdz gan runāt par cilvēku mīlestību. V. skolotie audis – intelektuālisti savās runās un rakstos parasti izsaka pārliecību. Šie inteli entie prāta cilvēki. t. (Ethics) aunums." (M. sīkuma ierocis. bez sirds." saka J." teikts indiešu sv. g ēvuma.. mīlestība var pārvērst debesīs. . Kārkli a romānā Vientulības kalns atrodami šādi patiesi vārdi: " aunums taču ir nespēka. liecina. Šai mīlestībai vajadzētu būt pilnīgi dabīgai.Tikai garīgi stiprais ir vīriš īgs. intelektuālas pārliecības lietai vai arī argumentu atbalstītām tēzēm. un tieši visg ēvākie ir tie. kas rodas dabīgi no veselīgas 198 .E. nav īsta mīlestība. ka "tikai aunais mē ina aizskart labo. Kundzi š: "Miljoni aprakti zem gruvešiem. Lin Jutangs domā. Seneka uzsver. vi i ir auksta prāta audis. kas izstrāvo no naida pilniem cilvēkiem. nomocīti un nodoti modernā verdzībā – un viss tas intelektuālā ārprāta vārdā!" "Tā pati dzīve. gudrība. Atriebības domas rodas no iedomāta vai arī patiesa aunuma bailēm. kas prasa pamatojumus." saka Spinoza. Nav nozīmes runāt. ka aunumu var uzvarēt tikai ar aunumu. pat nek ūst dusmīgs pret to. iznīcinot un nogalinot. naids var padarīt par elli. kas visvairāk dara aunu citiem. spriest un prātot par cilvēka mīlestību. rom. bet ir jābūt cilvēkam ar jūtīgu sirdi. "Mazi un parasti cilvēki vienmēr strīdas. ticības apliecinājumam.i.Tai nevajadzētu būt tiešām jūtām. nevienu nenicina un nekādā zi ā nav lepns. ka "atriebība ir vājība. aunumu varam mazināt vai uzvarēt vienīgi ar jūtu izvēlētiem līdzek iem – ar sirds laipnību un mīlestību. " aunums nav uzvarams ar prātu: varbūt prāts pats ir no aunā. apvaino un ce neslavu. cīnoties.) Apustulis Pāvils aunprātību uzskata par netikumu." norāda V. Kārkli š." Gandijs norāda. Un tomēr vi u prāta izvēlētie ieroči nespēj aunumu mazināt. kurš veltīgi mē ina apvainot vi u. labu cilvēku vidū valda miers. lai varētu just mīlestību arī pret auniem un naidīgiem audīm. ka tie ir bez jūtām. ka "tuvāku mīlestībai nevajadzētu būt doktrīnai." (Brthr. Cilvēks. (Tikai mīlestība) Līdzīgās domās ir K. Cilvēces mīlestība. 1:29. ko sods. I) "Stiprs cilvēks nevienu neienīst. Kārkli š. Rakstos. lai varētu mīlēt visus. (Vēst. prāta mu ība.) Naida kurināšana un cī as gara vairošana ir jāatzīst par g ēvu un nevīriš īgu rīcību. turpretī savu fizisko spēku un auno dabu spēj izrādīt kurš katrs. bet to neizjūt un tāpēc šī tikuma izpausme vi u dzīvē nav vērojama. kas neviena nebaidās. ne par vienu nav noskaities..

. (H.) aunais vienmēr ir neapmierināts un nelaimīgs. Raudive uzsver. Jurevičs domā." aizrāda B. Morāliskie aunumi neapšaubāmi ir cilvēka darbs. kas gan atzīst Kristus sludināto cilvēku mīlestību par svarīgu un nepieciešamu." (Dzīve un liktenis) Naida kurinātāj i ir visu lielo cilvēces nelaimju radītāji. netaisns vi š pret savu laiku un akls pret savu Dievu." Cenzdamies vienmēr atmaksāt aunu ar aunu. kam tie nespēj tikt pāri. bet 199 . tajos mājo dzīvniecisks naids. Tiem var būt daudz zināšanu un tomēr vi i ir jāatzīst par garīgi zemu stāvošiem mu iem. tas mazs. tas zems. K. . Ir briesmīgi redzēt. naids rada naidu. Essays) aunuma pusē nostājas arī tie." (Emile) Teologs O. ka "visu laikmetu un visas cilvēces posts ir tas. jo vi i nav garīgi pietiekami attīstīti. "Ja cilvēki būtu patiesi laimīgi.dvēseles. cik akli un rupji cilvēki noziedzas pret šo elementāro pamatpatiesību. mūsu ciešanas ir mūsu pašu radītas." (In Harmonie mit dem Unendlichen) Ruso atgādina.Dieva pasaule aptumšojas. ka "mūsu raizes. rīkodamies pret savu sirdsapzi u. tie nebūtu skaudības. R. Mīlestība un labvēlība stiprina ermeni un to atjauno.." (The Importance of Living) Kas nevēlas aunu atmaksāt ar labu un vērsties pret visiem ar mīlestību. cilvēks salst. naids un aunums iznīcina un salauž to." (Mājas Draugs.) P. ka "cilvēkam nekas nevar būt tuvāks par otru cilvēku. tas dara aunu sev. šie cilvēki vairo naidu un necilvēcīgumu. Vienīgi sekošana sirdsbalsij dara apmierinātus un laimīgus. niknuma un postīšanas tieksmju pār emti. Kas lieto zemu ieroci.. aunais neredz savu tuvāko. Trains ir teicis: "Mīlestība izraisa mīlestību. par kuriem J. mūsu bēdas. 1955. nepārtraukti sa em tās pārmetumus. tas sabojā arī savu veselību un visu savu dzīvi. Krišna norāda. aunums cilvēkā vairo naidu. un naids iznīcina cilvēku pašu. (Scept. Rainis ir teicis: "Kas vēlas netaisnību tev. taustās tumsā. kura dzīvo saska ā ar dabu. ienīst un izlej otra asinis. jo tas." (Sap i un īstenība) auns cilvēks ne tikai dara aunu citiem. ka velniš īgi cilvēki parāda nežēlīgumu darbos un vēlas iznīcināt pasauli. Rasels.S. Gulbis saka: "Kas dara otram aunu. ka cilvēks ir pārāk auns.

nosusināt ūdeni ar ūdeni. ka "ir neiespējami nodzēst uguni ar uguni. ka aunuma 200 . kas mums dara aunu. kur sekošana tiem š iet neizdevīga. tad aužu pārmetumi vainīgajam mazinās. "Varmācība un netaisnība rada varmācību un netaisnību kā auna darītājos." Katrs. Tolstojs norāda. iznīcināt aunu ar aunu. mīlestība vairs nav jāizrāda. ka vi š ir mīlējis tikai sevi un savus tuviniekus. savstarpējās attiecības tiek saindētas. darot kādam aunu.nevēlas aunu atmaksāt ar labu un mīlēt savus ienaidniekus. Rasels. Nodarītais aunums savukārt izraisa apkārtnes līdzjūtību pret cietušo. un šīs cī as dē vi a sirdsapzi as pārmetumi apklust. kā nodarīto aunumu likvidēt. Kolbe saka: "Viss aunais nāk tikai aiz mīlestības noliegšanas.. ka vienīgā iespēja.i. bet kristīgā tuvāku mīlestība. tad dzīve k ūst par elli. ir stāšanās aundarim pretī ar varu. t.) Tagadnes aunumu ir radījis naids un mīlestības trūkums. Mauri as Apnicība un steiga) Tāpēc būtu nepareizi mē ināt auno iznīcināt. vairāk vai mazāk cieš savas sirdsapzi as pārmetumu dē . tad aunums ir pār ēmis vi u pašu. Tāpat atkrīt arī citu līdzjūtība cietušajam. to visskaidrāk pierāda tas. Soda sa emšana rada vienīgi vēlēšanos atriebties sodītājiem. Ja nu cietušais cenšas atriebties auna darītājam. ka cilvēki joprojām aunu atmaksā ar aunu. tā arī vi u upuros." aizrāda B. ka aunumu un ienaidu sastopot. pat mūsu eksistence ir vairs tikai nepārtrauktas bailes. kas vēršas pret visiem — arī auniem un naidīgiem. apcietināšanas un sodīšanas pasaulē esošais aunums mazināsies. Tas rāda. Tie domā. nav iespējams vairot labo. ka šos pārmetumus nejūt. Tie aizmirst." (Der Chaosmensch. ka sodīšana arī ir aunuma izpausme un ka. teikdams: "Ja mīlestības vietā liekam naida principu. M." (Citāts no Z. Ka pasaule vēl arvien ir pilnīgi nekristīga. ja tam stājamies pretī ar aunu.. tam ir sveša. Ja kāds domā. aunums ir pār ēmis abus pretiniekus un izvērsies plašumā. Šādi audis neievēro Kristus vārdus visur tur. Cietušā atriebība liek aundarim iedegties cī ā. kas nu ir k uvis pats par uzbrucēju. atriebjas. Ja vainīgais par savu izturēšanos jau sa em cietušā atmaksu. audis ir pārliecināti. vairojot vi a cēloni – naidu. Šo patiesību apstiprina K. Raudive. ka tikai pēc aundara uzvarēšanas. aunums sava būtībā ir nemīlestība. aundaris sa em arī pārmetumus no savas apkārtnes audīm par savu rīcību. (Power) Tātad aunums strauji vairojas. kaut arī tas izliktos. fizisku spēku un ieročiem. tas atklāj.

) Tātad." (S.Bezgrēcīgais cenšas nedarīt aunu tiem. Helšers (Holscher) norāda. t. J. Tā rīkoties ir mācījis Buda jau 500 gadus pirms Kristus: "Ja kāds tavā priekšā apvainotu tēvija vi š gribētu sist tevi ar dūri vai mest tev ar zemes piku.. visiem pasaulīgiem apsvērumiem un tev vajag trenēt sevi tā: "Mana sirds būs nešaubīga. tikai tad sitējs ir atbru ots. Trains: "Atmaksā ar naidu un tu pazemo sevi." (Mat. (Sittliche Rechtslehre) Nepretošanās at em aundara dusmām spēku. kas vi am neizrāda pretestību. bez dusmām. ko nicini. par atriebšanos.39) Sa emot aundaru sitienus. ka tikai tad. vai cirst tev ar zobenu – tomēr vajag atteikties no pasaulīgām iekārēm. kas cenšas aizdzīt naidu ar mīlestību. būs nelaimīgs. tikai tā atbru o.B. kurus vi š uzvar. . pretojoties tam ar varu un atriebjoties aundarim. cilvēku mī otājs nesit pretī. kas ir pretēja gaidītajai. Cilvēku mī otājs nekad nemē inās pret auna darītāju vērsties ar varu vai fizisku spēku.B. Pat nikni zvēri neuzbrūk vājiem.. kuri vi am ir darījuši aunu. Tikai brīvprātīga rīcība." Līdzīgās domās ir R. Ja arī 201 . lai neradītu citiem bēdas. ne audams sevī attīstīties naidam un aunumam. Tu līdzīgs topi tiem. Jurists E. atmaksādams tās ar naidu. 5:38." Spinoza norāda. nostiprinies labajā.mazināšana nav panākama. Bet tas. tam pagriez arī otru. ja mums uzbrūk aunums." (Ethics) Neatmaksāt aunu ar aunu māca indiešu sv.S. Rainis atriebšanos uzskata par sevis pazemošanu: "Tu pazemojies pats.. bet auj turpināt uzbrukumu. raksti: "Bezgrēcīgais cenšas rīkoties tā..) Nepretošanās aunumam. Šī nepretošanās pārsteidz uzbrucēju un liek tam apstāties. maziem un tiem. vai sist ar nūju. bet izturēsies mierīgi. cīnās ar prieku un pašpa āvību. ka tas "kas vēlas atriebt pārestības. tiem atriebdams. padodas labprātīgi. bet kas tev sit labajā vaigā. pagriež sitējam otru vaigu. Tie. nekādā gadījumā nedrīkstam domāt par tā atmaksu ar aunu." (S.i. laipns sirdī.S. kad mēs nesitām pretī un tūlīt ievērojam Kristus bausli. Es palikšu līdzcietīgs citu labklājības sekmētājs." Buda ir teicis: "Atturies no ikviena auna darba. Nevienu aunu vārdu es neteikšu. tīri savas pašas domas.

aundaris mē ina sist pa otru vaigu. t. vi š dara pats sev. piespiež vi u atzīt savu maldīšanos un rada vēlēšanos nodarīto aunumu kaut kā izlīdzināt. (The Little Flowers of St. kas dzīvē iegūstams – cilvēcību. savu iegribu vergi." ir teicis mūks Giles. ka varēja sākt kūdīt citus? " (Ziedošais ērkš is) Nepretoties aunumam ar aunu spēj tikai tas. jo tu stiprs. Ko mēs zinām. ka "atbildēt sarūgtinājumam ar jaunu sarūgtinājumu ir tas pats. ka ir rīkojies nepareizi. bet uz vi u jāskatās ar nožēlu un jāskumst par cilvēcīguma trūkumu vi ā.) Nepretošanos aunumam un varas nelietošanu J.Arī tie ir nelaimīgi cilvēki. bet esiet pret to pazemīgi un pacietīgi un skumsiet sevī par vi a grēkiem. ko cilvēks dara. kurš sava apvainotāja priekšā klusē. teikdams: "Esiet žēlīgi. jo tu liels! Un sevi neaizstāvi. tad tas patiesībā ir sitiens pa savu vaigu. kurš ir gatavs vienmēr piedot. Nepretošanās tātad pārvelk svītru uzbrucēja aunajiem nodomiem. turpina uzbrukt tam. jo tu to nespēj! Bet pacel citu. kas darījuši pāri.E. Sarma domā." (Gadsimte i) "Kas paliek mierīgs izaicinājuma brīdī. kas nepretojas.. labu vai aunu. lietojot B..i. tāpēc ne emiet aunā. un tu celsies pats. tas. jo cietušā nepretošanās ir atmodinājusi aundara sirdsapzi u. kāda varmācība nodarīta šādu cilvēku dvēselei. kā jūsu Tēvs ir žēlīgs. 202 . viltus sauk u sakūdīti. ja kāds jums dara pāri. tas parāda savas gudrības spēku. kas iemest ugunī malku. ir to jau pieveicis un līdz ar to sasniedzis augstāko." auna darītājs būtu nevis jānīst. Un citus nesamin. uzbrucējs jūt. Francis) Kura sirdī mājo īsta cilvēku mīlestība. kurā mājo laba sirds. . J. Senkēvičas stāstā minētos vārdus. Uzbrūkot tam. Rainis atzīst par garīga spēka izpausmi: " auj sevīm pāri darīt. kamēr tā nonāca tik tālu. jo "visu. (M. Kristus māca būt žēlīgiem. Netiesājieties. Bet tas. jūtot vi am līdz un lūdzot nopietni Dievu par vi u. atriebības slāpstoši. kas rada pašam uzbrucējam sāpes – pašpārmetumus un nožēlu. kas neko aunu nedara." norāda Seneka. Līdz ar to aunums ir mazinājies vai arī pilnīgi iznīcināts. varēs apliecināt: "Man nav naida pret tiem. I.

īniešu filozofs Mo Ti par to saka: "Debesis katrā zi ā dos laimi tiem." saka Laotse. kas spēj ne tikai piedot ienaidniekam.. savus netikumus un maldus. 203 . dara un izturas auni pret citiem cilvēkiem. ja jautāsim sev: "Vai mēs paši neesam bijuši vainīgi šādā rīcībā? Vai mēs nekad neesam izdarījuši to pašu k ūdu?" (M. bet izturēsies vienādi laipni pret visiem. Kas pazīst savas vājās puses. kas š ir vi u no kaimi iem. ikvienam vispirms jāmācās pazīt sevi. Man jāpiedod meli. pret saviem ienaidniekiem lēns un saudzīgs. (The Wisdom of Laotse) "Kas atskārtis savu mazumu un morālisko niecību. bet neredzam sodu. un valnis. Seneka ir teicis: "Es būšu laipns pret saviem draugiem. krāpšana. Mēs pamanām vi u pārkāpumus." norādīts B. Mēs tūlīt piedotu vi u trūkumus. ph. Gudrais cilvēku mī otājs nespēj nevienu tiesāt. Šveicers ir teicis: "Mēs darām briesmīgas lietas viens otram. ir gudrs. kuri mīl. citus cilvēkus un visu radību. vi š būs k uvis patiess cilvēku mī otājs.) Piedošanu auna darītājiem par nepieciešamu ir atzinuši visi ievērojamākie cilvēces audzinātāji. naids.tad jūs netapsit pazudināti. ka auna darītājs nav jātiesā un jāsoda. Seneka domā. nežēlīgi audis. kas vērsti pret mani. vi š mācās būt saudzīgs." saka R. Kas pazīst sevi.) Lai spētu saprast citus un tiem piedot. kā vi u pašu soda šis netikums. "Kristīgā ētika prasa iegūt sirdi. nekā nīst. ka ikviena pienākums ir būt pacietīgam un piedot." (Lūkas 6:36.E. (K. tas reizē ar to iegūst spēju saskatīt apslēpto labo citos.E.) A. ja mēs justu. pirms man to prasa darīt.37) Cilvēku tiesātāji un sodītāji ir auni. tad jums taps piedots. kā to uzsver Di Nuji: "Ja cilvēks patiesi pazīst sevi. tas nenosodīs vājības un nepilnības citos. piedodiet. Vi š jūt.) Ruso norāda. sodīt un pazudināt. pamazām sabrūk. I. Man ir jāpiedod mīlestības trūkums. jo tik daudz reizes manis paša uzvešanās ir segta ar meliem. ka mēs k ūsim iecietīgāki pret citu pārkāpumiem. bet ir jāpalīdz vi am novērst visu to. lepnība." (M. (Arhīvs III) Arī Korānā teikts. neslava." (Emile) auna darba sodīšana vienmēr ir jāatstāj Dieva zi ā. bet aizmirst nodarīto aunumu un sākt mīlēt auna darītāju. vi š piedod visiem un vienmēr. Freidenfelde." (Ch. ka auna darītājus "vajadzētu drīzāk žēlot. bet kas nevar nemīlēt Dievu. kas ir radījis aunos darbus. vismaz ticēt tam. kam svešs ir Kristus aicinājums piedot. lai tie vairs neatkārtotos. Senkēvičas stāstā Ziedošais ērkš is. jo mums nav izpratnes un līdzjūtības. Es piedošu. kas ne tikai spēj mīlēt.

tikai tā var pārraut neizsakāmo ciešanu un mocību ēdi. kad būsi piedevis – ne vien vārdiem. kurā teikts: "Jāsāk piedot šajā naida peklē." Bet piedot spēj tikai tas. franču rakstnieka Viktora Igo norādījumu: "Nekad nepadodies naida 204 . tas ir piedot. tā arī pasaules literatūrā maz ir darbu. Senkēvičas stāstā Ziedošais ērkš is. ka cilvēce pagaidām nav atradusi augstāku. kas ir aunums. Sarma ir teicis šādus vērā liekamus vārdus: "Mums savi likte a biedri nav jātiesā. ka tas arvien ir un paliek cilvēks. un tu uzelposi brīvi. ko es sastopu. kad jāizš iras par piedošanu aundarim. Cik svarīgi ir piedot auna darītājam. tas var būt ne vien gudrs. ka piedošana ir vienīgais pareizais ce š. Par to J. jo man pašam tik bieži trūkst mīlestības un es esmu nīdis. kad vainīgais lūdz piedošanu: "Kāds nodarījis mums aunu. cēlis neslavu. krāpis un bijis lepns un uzpūtīgs." (Your second Job) Šveicers arī norāda. bet arī mu is. Nē. Piedod. Tev k ūs labi un viegli. Kārkli a mē inājums tēlot romānā „Romantiskie iemesli".." (Kalnā kāpējs) Kā latviešu. tas seviš i uzsvērts rakstnieces B. ka jāpiedod. nevien labs.uzpūtība. bet arī auns.. kamēr vi š lūgs mūsu piedošanu? Nē! Vi š varbūt nekad nelūgs piedošanu. pie emt un ievērot brālības un varas nelietošanas sludinātāja. Rainis uzsver. kā būtu jāizpaužas dzīvē Kristus mācītai piedošanai un ienaidnieku mīlestībai. cēlāku ētikas normu par kristīgo: piedod savam ienaidniekam. bet patiesībā. kas būtu jāatceras ikvienam: "Mums jāatzīst. Lai kāds. Jūsu tuvākais var būt arī tāds. kurš domā citādi nekā jūs. Romāna kulminācija ir brīdis. kurš mīl cilvēkus. Tāpēc par ārkārtīgi nozīmīgu ir jāatzīst rakstnieka V. kā arī pret piedošanu un ienaidnieku mīlestību... Kam tev jānes šī smagā nasta? Nomet to. mēs tomēr nedrīkstam aizmirst." (Kalnakū u Vikta) Mums visiem vajadzētu izjust. un nekas tā nenogurdina. Tev būs mīlēt savu tuvāku kā sevi pašu. Nekas nav tik grūti nesams kā naids. tas lasīs šos vārdus minētajā romānā ar asarām acīs. negaidot.. dzi i juzdams. un tad mēs nekad nepiedosim to. ka " aunu emt un vērst par labu. vienkārši teiksim: "Tas neeksistē!" J. Daudz gan ir sacerējuši sacerējumu. par ko jau aizrādīts šīs noda as sākumā. kuros vērojama nostāja pret aunuma atmaksu ar labu. Vai mums jāgaida. Tad rakstnieks liek teikt romāna personai vārdus." (Romantiski iemesli) Kas nav gluži nejūtīgs.. un no visas sirds!. bet jāmīl. kuros rakstnieki būtu mē inājuši tēlot piedošanas nepieciešamību un svarīgumu.

kas mums palīdz atrast īsto ce u. Paulsens. 7:12) Kā mēs nevēlamies. ka nemīlētu labu cilvēku pat tad. tāpat mēs nedrīkstam vērsties ar aunu pret citiem. Eth. kurā abas puses ir nomokās. maldu atklāšana. Bula–Voiniča. brīvu piedošanu! Varbūt tas pats aizskarošais vārds. bieži ir tikai bailes un izmisums mazliet neparastā tērpā. ko turam par aundarbību. mūsu rīcības nosodīšana var būt pavisam pamatota aužu izturēšanās. Kārkli š. aunais cieš vairāk. kad pret mums kāds vēršas ar nepatīkamiem vārdiem. Tā. asi vārdi." (Kalnā kāpējs) aunuma atmaksai ar labu pamatojums ir atrodams vienā no svarīgākajiem Kristus norādījumiem: "Visu. Šo 205 . vai tie mūs mīl vai ienīst." saka E. ko jūs gribat. "Tā. ja pirmā atriebšanās nebūtu notikusi. lai atstātu lielāku iespaidu. Kā mēs ilgojamies. Žēlo vi us. Spinoza uzsver. turpretī ar mīlestību to var iznīcināt." (Mat. Šo vārdu teicēji un auno darbu darītāji nemaz tik auni par mums nedomā un savu pārsteidzīgo izturēšanos drīz vien nožēloja vien mēs pret vi iem neesam rīkojušies tik pat auni. ka "neatlaidīga labsirdība uzvar aunu cilvēku un neviens no tiem nav tik cietsirdīgs un naidīgs pret laipnu apiešanos. kad tu auns neesi pats. tad. Daudzkārt atkal tas. dažādi aizrādījumi. ar katru reizi pieaugdama. katrreiz naidu padzi inādama. nesniedz vi iem tikai savas labās sirds pusi. būtu k uvis par izejas punktu ilgstošai draudzībai. "Cī a par taisnību" šinī gadījumā nav radījusi mieru. Un ja vi i ir auni. ja pret to vēršas ar naidu. lai cilvēki jums dara." aizrāda V. no kura atriebības karš sākās. kas vērsti pret mums. ka tieši tad. Buda māca. kā to apliecina J. patiesībā nāk mums par labu. ir pārspīlēti. vienalga. mums jāizrāda maigums. kamēr pats tam dara pāri. kā to norāda F. lai tava līdzjūtība ir vēl lielāka." Labam cilvēkam nav grūti aunumu uzvarēt ar labu. laipnība un miermīlība. lai citi mums darītu aunu." (Ethics) Ja aunu atmaksājam ar aunu. kad pirmajai netaisnībai būtu atbildēts ar pilnīgu." Bieži vien auni darbi.jūtām pret cilvēkiem. lai citi pret mums izturas labi. piemēram. "Mums jāizturas labi pret cilvēkiem. ka "naids pieaug. tāpat mums jāizturas pret citiem. "atriebība iet pārmai us no vienas puses uz otru. Cik gan citādāks būtu iznākums.) Ir jāpievienojas Senekam. kas mums izliekas par vislielākais aunums. tāpat darait arī jūs vi iem. dusmas." (S. tātad tas vairāk jāžēlo.. Rainis: "Var salīgt ar aunāko ienaidnieku. bet visindīgāko un postošāko karu. kā vajadzēja būt..

" (Vēst. tad tas ir tāpēc. skubinādams ar tiem cīnīties pret aunumu: "Bru ojieties ar visiem Dieva ieročiem. bet tikai ar katras cilvēcīgas būtnes rīcībā esošiem līdzek iem – ar gara ieročiem – ar savām domām. droši un bezbailīgi cīnīties ar visiem gara ieročiem. Pret rupju varu vi š izrāda t. Dieva vārdu. aizrādījumiem.s. ar prasībām pēc brīvības. pasīvo pretestību. 6:11. atzīdams varmācību par dzīvniecisku un cilvēkiem nepiemērotu izturēšanos. Bez tā satveriet ticības bultas. pamācībām. ne ar mehānisku un rupju varu. Vi š tomēr neapmierinās tikai ar šo pasīvo pretestību. nepatiesību un viltību. vi š nepak aujas varmācībai un neklausa varas lietotājiem. vienaldzīgiem pret aunumu un ka nekas nebūtu jādara aunuma mazināšanai. Ja gudrais cilvēku mī otājs nekad aunumam nepretojas ar varu un ieročiem. ar patiesības teikšanu un nepatiesības atklāšanu. (Meditācijas) Rainis ir pārliecināts. valdīšanas un verdzības izbeigšanās. bet nepretojas ar varu. tas ir. bet ar 206 . kas . ar aunuma apgaismošanu un nosodīšanu. māca. Rakstos lasām: "Nedariet neko citiem. vārdiem." Indiešu sv." Jaunā Derība. ka pretošanās aunumam ar varas līdzek iem ir visbriesmīgākais un bīstamākais pārkāpums. Lamberts." saka teologs E. savus gurnus apjozuši ar patiesību. lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. kas tev pašam sāp.darīts jums. vi š neatsakās no aunuma apkarošanas un nevēlas tam g ēvi padoties. ka pret aunu jācīnās ar labu: "Cīnīties pret aunu ne ar aunu.. rakstiem. īsta kristieša cienīga cī a. Vislīdzīgākie Kristus vārdiem ir Konfucija teiktie: "Nedari citam to. tērpušies taisnības bru ās ar ap emšanos kalpot miera eva ēlijam. ar taisnības aizstāvēšanu un netaisnības apkarošanu. 5:39). Un garā lūdziet Dievu ik brīdi. uzsver Tolstojs." (A. kas tev pašam nepatīk. bet atteikties no cī as un atstāt uzvaru un uzvaras kaunu tiem. Apustulis Pāvils gara ieročus dēvē par Dieva ieročiem." Tamuldā teikts: "Kas ir kaitīgs jums. ka būtu jāpaliek pasīviem.svarīgo cilvēku sadzīves likumu varam atrast gandrīz visās reli ijās. — Ja Kristus aicina nestāties pretī aunumam (Mat. ka vi ā nav nežēlīguma. t. efez. varu. radītu sāpes. emiet arī pestīšanas bru u cepuri un gara zobenu. to nedariet saviem līdzcilvēkiem. 14-18) "Tā ir varena. Stāviet. Tas tomēr nenozīmē.i.) Buda māca: "Neievaino citus ar to. Gudrs vīrs cīnās aktīvi pret aunumu. kas lieto spēku. cietsirdības un varas kāres. bet ar labu.

lielgabali. bet ar labo spēku. pretoties aunumam... spēcīgāki un iedarbīgāki nekā šautenes. at emot runas un preses brīvību." (Kalnā kāpējs)To pašu apstiprina Gandija vārdi: "Ir viegli redzēt. dogmu. atmodīsies un sāks rīkoties pēc savas ticības. Varas lietotāji vispirms cenšas iz emt no savu pretinieku rokām tieši gara ieročus. "Sargi savu sirdi no aklā naida. ka dvēseles spēks ir bezgalīgi pārāks par erme a spēku. tāpat kā es nepārtraukti daru. jo valdot brīvībai.." (Dienasgrāmata) Tikai lietojot gara ieročus. bet tikai aunumu. Bet es varu un nīstu auno.) Tāpēc arī no gara ieroču lietošanas visvairāk baidās varmākas un auna darītāji. Dauge. vienmēr būtu jāapkaro tikai audīs esošais aunums. Emersona Essays) "Varenie" un "lielie" it seviš i baidās no Kristus mācības realizēšanas. ka "patiesība.. ka kādu dienu visi tie. kur tu nīsti nevis cilvēku." Tie pārspēj katru fizisko spēku un varu un iznīcina aunumu. ir bailes. lai tāpēc dusmotos par kādu vi a locekli.. ne ieroči. mana vara nevarētu pastāvēt ne trīs dienas. par to Gandijs saka: "Es turu sevi par nespējīgu nīst kādu būtni virs zemes. Kā jāapkaro nevis aundaris. laipnība un mīlestība ir varenākie spēki universā. ra etes un atombumbas. ne ar nebrīvību. Mēs varam uzvarēt visu pasauli ar patiesību un mīlestību. J. varmācība tūlīt sabruktu. bet vi a aunums. vairums no lielajām problēmām." māca filozofs A. Ja tas kādreiz notiks.) Gandijs arī atgādina. kur vien es to redzu.) Gara ieroči ir daudz varenāki. Napoleons ir teicis: "Ja es būtu ar mieru dot preses brīvību." (Brthr." (Citāts no R. taisnība. bet brīvību. Rainis uzsver. atklājot un nosodot vi u netikumus. ir iespējams savienot cilvēku mīlestību ar cī u pret aunumu. Mans pa ēmiens ir apkarot aunu." (Brthr. kā to aizrāda Kellers: "vienīgā lieta. kas moca cilvēci. kas tic Kristum. Ir nepareizi vajāt vai sodīt cilvēkus un tautas. ka "gars uzvar. kā to norāda Gandijs: "Mans mēr is ir draudzība ar visu pasauli. nekad nevajadzētu vērsties pret atseviš iem cilvēkiem – auna darītājiem. Es par daudz labi apzinos to radījumu nepilnības. ja vien tos lieto pareizi – īstajā vietā un laikā. kas briesmīgi uztrauc bezdievjus visā pasaulē..garu. pēkš i pazudīs. un es varu savienot lielāku mīlestību ar lielāku pretošanos aunumam. neaiztiekot auna darītāju. vienalga. Balstīt dzīvi. ka "nīsti grēku nevis grēcinieku" ir priekšraksts. pie kuriem es piederu." (Brth. 207 . kurtas eksistē. Vokers domā." Apkarojot aunumu ar gara ieročiem.

"Mīliet savus ienaidniekus." aicina Kristus. svētījot tos. kāpēc naida inde izplatās pasaulē. Nicināt atseviš u cilvēcīgu būtni nozīmē nicināt šos dieviš īgos spēkus un tā kaitēt ne tikai šai būtnei. tad nebūtu jākavējas autoru saukt vārdā. Ja turpretī kāds ir kaut ko labu un ievērojamu darījis. ka tas savu izturēšanos mainīs.28) Darīt labu un palīdzēt saviem ienaidniekiem skubina arī tautas dziesma: Dar'. līdzi tam. kas jādara un kā jārīkojas. bet pretošanās un uzbrukums tās autoram ir pielīdzināms uzbrukumam sev." (Brthr. auti iem. bet līdz ar vi u visai pasaulei. (34181) 208 . kas jau sen izbeiguši šīs zemes gaitas. 5:44. ir iespējams. un tas ir iemesls. to mums māca Gandijs. Varam gan minēt tos aundarus. lai mūsu slēdzieni attiektos uz visiem līdzīgiem gadījumiem nevis uz atseviš ām personām un vi u izturēšanos. teikdams: "Ir pavisam pareizi stāties pretī un uzbrukt sistēmai.) Runājot par kādu aunumu. tad tālākais un pats svarīgākais ir mūsu ienaidnieku mīlēšana. ja šis cilvēks vēl dzīvo mūsu vidū. tad tanī radīsies naids pret vi a traucētāju un aunā cilvēka labošanās būs k uvusi neiespējama. ko varam darīt. kā arī piedošana un aunuma atmaksa ar labu un tā apkarošana ar gara ieročiem ir pirmais.) Kristus arī norāda. Kā saulīte visiem līdz. lūdzot par tiem. ka to vārdus atceras un piemin. jo tiem vairs nav iespējas mainīties un vērst par labu nodarīto. par to runāt un zi ot par vi a paveikto pārējiem. Kā jāizturas pret valdītājiem un vi u radītām kaitīgām iekārtām. jo mēs visi esam viena un tā paša Radītāja bērni un tāpēc dieviš īgie spēki mūsos ir neierobežoti. (Brthr. kas mūs nolād. Ja vainīgais aunās rīcības nosodījumu dzirdēs. darot labu tiem. lai pasaulē pēc iespējas straujāk izplatītos viss labais un vēlamais. Līdz' savam naidniekam. jo vi i nav pelnījuši. (Mat. tā. darot labu saviem ienaidniekiem. bāli . Ja turpretī aizskarsim vi u pašu. kas mūs kaitina.kurš lai gan ir visai viegli saprotams. Par dzīvē vērojamām negatīvām parādībām vislabāk runāt ir vispārīgi. ir labāk nemaz neminēt aundara vārdu. teicis vai rakstījis. Bet arī tiem jārunā pēc iespējas mazāk. kas mūs ienīst.) Ja nepretošanās aunumam ar aunu. (Lūkas 6:27. tomēr reti tiek ievērots. sastopoties ar aunumu. Līdzi šam.

" (Brthr. gudrs vīrs grib atmodināt vi os mīlestību. ka naids jāatmaksā ar mīlestību. domājiet par to. Naidu nekad nevar ar naidu apspiest." Spinoza atzīst.) Spinoza uzsver.S. Tādā kārtā tu vari vi a iespaidu zināmā mērā neitralizēt. "tāpēc visur. audzināt un labot tos. pret naidu var aizsargāties tikai ar labu. Apustulis Pāvils ir teicis: "Neatmaksājiet nevienam aunu ar aunu. tā kā tas nespēj tevi aizskart un tev kaitēt. labvēlīgi un bez naida. uzvariet vi u ar mīlestību. ka "grēks ir ne tikai darīt aunu. kas tevi nīst." J.B. bet arī to." (S. Katru naidu var uzvarēt ar mīlestību. mīlēdams tos. Trains. cik vien spēj. W. tikai nenaidojoties tas izbeidzas." (A. ka "gudrais. "Atmaksā naidu ar mīlestību un tu padari par augstāku būtni ne tikai sevi pašu." (Handorakel) Sastopoties ar naidu.." (In Harmonie mit dem Unendlichen) Līdzīgi Kristum arī Buda māca aunu atmaksāt ar labu." saka R. tas šinī zi ā var justies priecīgs un drošs.aunuma atmaksāšana ar labu tomēr nenozīmē iešanu kopā ar aundariem un to atbalstīšanu vi u gaitās. vairot garīgumu un cilvēcīgumu. bet arī atstāt labu darbu nedarītu. ka "tas dzīvo patiesi nožēlojami." "Naidu var uzvarēt tikai ar mīlestību. Pretnaids tikai paplašina un padzi ina naidu. citu naidu.. kas aizvainojumam pretī stājas ar atmaksu un naidu. Rai a lugā Jāzeps un vi a brā i atrodam norādījumu. rom. Traina norādījums: "Kad tev iznāk sastapties ar naidu un pie tam nepelnīti. kur jūs saduraties ar pretinieku." norāda Gandijs. teikdams: "Ne ar naidu šinī pasaulē var apklusināt naidu. ka cēla rakstura cilvēka "pirmais uzdevums ir runāt labu par ienaidnieku un vēl labāk pret vi u izturēties. kas neko neprasa pretī: 209 .) Graciants uzsver. paliksim līdzcietīgi. bet pēdējai jābūt īstai cilvēku mīlestībai. Kurš pretī tiecas naidu apkarot ar mīlestību. Tas ir mūžīgs likums. būtu jāievēro R. Senkēvičas stāstā Ziedošais ērkš is atrodam domu. ka varat labu darīt visiem cilvēkiem. W. Mīlestība ir kaut kas pozitīvs un tā ir stiprāka nekā naids." (Vēst. Darīdams labu naida pār emtajiem. Neviens auns vārds lai no mums neiziet. 12:17) B.) Tāds pat ir arī Konfucija aizrādījums: "Atmaksā naidīgumu ar taisnīgu izturēšanos. dusmas un nicināšanu cenšas izlīdzināt ar augstsirdību. tad stājies pret to no sākuma līdz beigām ar mīlestības un labvēlības domām.

labvēlība un labdarība liek aundarim izjust nodarītā aunuma lielumu daudz spēcīgāk it seviš i tāpēc. tam nav jācieš no citiem. dodi vi am dzert. J. ja tas cieš slāpes. jo. vilšanās un smagi sirdsapzi as pārmetumi par savu rīcību." Kas pazīst tikai egoistisko un dzīvniecisko mīlestību. kurā nav aunuma var brīvi staigāt cilvēku vidū. kā vien klusējot. Ja nu gaidītā aunuma vietā tas sa em labvēlību un mīlestību. Rainis jautā saviem naidniekiem: "Vai lai es jūs nīstu? Es negribu būt jums līdzīgs. rodas apjukums. kas nostājas pret dzīvības iznīcināšanu. aundari nekas tā nepārsteidz. Šie sirdsapzi as pārmetumi ir kvēlojošās ogles uz ienaidnieka galvas. (The Wisdom of Laotse) Kā jāizturas praktiskajā dzīvē pret saviem ienaidniekiem. kā gaidītās atmaksas vietā parādītā laipnība.B. Buda māca atteikties no dzīvības iznīcināšanas un nostāties pret to. Mierīga un laipna izturēšanās un cenšanās naidīgajam darbos parādīt savu labvēlību var izbeigt katru naidu.) "Kas nedara aunu citiem cilvēkiem. tik dod un dod Un visu brā u naidu atmaksā. ka vi š pats nav labāks par to. Drošības sagādātājs līdz ar to arī pats iegūst drošību un ir brīvs no naida un pārestībām. kas naidam un asumiem neatbild ar to pašu. kuru tas apkaro. kas nevēlas cīnīties un iznīcināt ienaidniekus. tas sagādā visām būtnēm drošību un pasargā vi as no naida un pārestībām. tad tomēr īstais uzvarētājs katrā konfliktā ir tas. pārsteigums. jo to rūpīgi slēpj 210 . Ja arī liktos. jo tanī nav aunuma." Mūsu mīlestības pilnā nostāja. Tik daudz vis jūsu naids nepanāks. Tā darīdams. piedodot vai arī darot labu ienaidniekiem. kuras nekrietnību tas tikai tagad īsti izjūt. (S." saka Čuangtse. par kurām runā apustulis Pāvils."Ak. Gudrs cilvēks nevēlas naidam citādi pretoties. ka aunuma pār emtais bija gaidījis no mums tādu pašu vai vēl lielāku aunuma izpausmi. kura prasa pretmīlestību. protams. tu uz vi a galvas sakrāsi kvēlojošas ogles. Vienīgi tas. ienaidnieku mīlestība liekas neiespējama. par to apustulis Pāvils vēstulē romiešiem (12:20) saka: "Ja tavs ienaidnieks ir izsalcis. tam vismazāk ir jābaidās no citu naida un aunuma. paēdini vi u. ka brutālais uzbrucējs ir panācis savu. Šo apjukumu gan parasti nemanām.S. tam." (Kalnā kāpējs) Kas nevienam nevēl un nedara aunu. Jaunu cilvēku nīdējs turpretī atklāj. mīla neprasa.

Rainis. sa emot pret aunumu laipnību un labvēlību. kura iznīcināšana vai mazināšana. jo arī auns cilvēks dzird sevī šo Dieva balsi. Einšteins: "Naida bultas ir šautas arī uz mani. kā to liecina J. nevar izturēties ne pret vienu būtni ar nicinājumu. (Kalnā kāpējs) Tātad ikvienā aundarī mīt arī kaut kas labs. kas maksā pusliru. Trains ieteic meklēt un modināt cilvēkos labo: "Skaties dzi āk un tu katrā cilvēka dvēselē atradīsi Dievu.kā smagums nospiež atmi u. tad Munte tam samaksā piecdesmit liras un arī pusliru nazim. ka vienīgi labais. rada nožēlu šinī cilvēkā. nozīmē ievainot Dievu. III) Tāpēc gudrais garīguma cilvēks pret ikvienu izturas ar cie u. un tā vietā var rasties griba vērst visu par labu. kaut arī gainoties . ka "būt naidā ar kādu cilvēku nozīmē būt naidā ar Dievu. darot auno darbu. ka visas lietas ietilpst augtākajā garā. Bet galvenais panākums ir sirdsapzi as balss atmodināšana. ka aundaris to nespēj aizmirst. kā Dieva līdzstrādnieku. vi š to nekad nav gaidījis. aunums ir iznīcināts līdz pašiem pamatiem." R. darīt pāri vismazākam." (Kalnā kāpējs) To pašu apstiprina zinātnieks A. (Human Destiny) Garīgi attīstīts cilvēks nedara nevienam aunu. Kad kāds aundaris draud nocirst Muntes iemī oto ozolu Kapri salā. jāmīl tāpēc. Tomēr iespaids šādos gadījumos ir tik spēcīgs. kaut arī vi š tai neklausa. bet 211 . uzvar auno. W. kas mājo arī aundarī." teikts indiešu sv. Labs paraugs te ir Aksela Muntes izturēšanās." (Arhīvs. Šī uzvara ir pilnīga un to mūsu ienaidnieks dzi i izjūt. tad mēs vi u pilnīgi atbru ojam – visi vi u ieroči izrādās nederīgi. bet nekad no taisnajiem un cēlajiem. apsmiet vi a mīlestību." aizrāda Di Nuji. "Cilvēks. jo vienmēr ir jādomā vai atkal nenotiks tas pats. Tolstojs norāda. Nelieti šī rīcība ārkārtīgi pārsteidz. Rai a vārdi: "Es esmu daudz ticis nīsts." saka J. rakstos. sastopot aunu un nek ūstot ietekmēts no tā. Ja mēs saviem ienaidniekiem ne tikai nepretojamies ar aunu. R. "Respektam pret cilvēka personu pamatā ir cie a pret vi u kā strādātāju evolūcijas labā. ka tas nozīmē mīlēt Dievu. lai par to iegūtu piecdesmit liras. Katra nākošā aunuma izpausme tam ir apgrūtināta. ievainot. Tolstojs norāda. bet cenšamies vēl darīt labu. dieviš īgs. kurš mums darījis aunu. ka ikviens. Freidenfelde domā. un pretošanās gadījumā solās nogalināt vi u ar nazi.un nevēlas atklāti parādīt. vai atkal kaunā nebūs jānolaiž acis par savu nekrietnību. kas redz. "Paša darīts aunums. Līdz ar to aunums ir uzvarēts.

Trains. kas nodarīts sen atpaka . aundaris bieži vien spēj k ūt par cilvēku mīlestības un labdarības ce a gājēju. garīgi augt un veidoties. bet par to labo.tās nekad netrāpīja mani. nīst pārējos un visur saskata savus ienaidniekus. līdz naidnieki un nelabvē i mūsu izrādītās labvēlības un labo darbu iespaidā 212 . ko vēl varat darīt." Kas būs kaut reizi mē inājis darīt labu saviem ienaidniekiem. kas biju un pateicos Dievam par to. Tas ar izbrīnu vēros. Bula –Voiniča saka: "Nedomājiet par to auno. Akselis Munte kara laikā bija uzrakstījis grāmatu. W. Tieši auno darbu dē cilvēks bieži vien ir jūtami labojies un pārveidojies. Gudrs cilvēks jūt." uzsver R." (A. jo vi a nolūks ir mainīt aundara izturēšanos. izteicis vai izdarījis kaut ko nepie aujamu. ko kādreiz esat padarījuši. ka tā nav notikusi." (Out of my later Years) "Patiesi gudrs vīrs. jo tās piederēja citai pasaulei." (Grāmata par Akseli Munti) Tāpēc pārmetumi par agrāk izdarīto aunumu ir augstākā mērā netaisni. Kā nevienam nedrīkst pārmest vi a bērnības nerātnības un palaidnības. Konfucijs ir teicis: "Cēla gara cilvēks meklē labo citos un nevis vi u auno. uzskatus. Šodien neesmu vairs tas pats. kādu to degošām acīm un asi ojošu sirdi toreiz saskatīju. Dažreiz var pat paiet gadi. patiesi gudra sieviete nevienu neuzlūko par ienaidnieku. kas kādreiz ir gājis pa nece iem. Tāpēc ir nepareizi apzīmogot par nederīgu un sabiedrībai kaitīgu to. ar kuru man nepavisam nav sakaru. tā spiež laboties. E. lai aunie darbi neatkārtotos. tā nedrīkstam pārmest neko pagātnē darīto. bet it seviš i tas nedomā par visa tā atmaksu. kā zūd ienaids un tā vietā rodas nožēla naida sācējā un vēlēšanās visu vērst par labu. tie nekad nebūtu pie aujami. ka ikviens. Ja arī šo pārmai u auna darītājs uzreiz neizrādītu un pat turpinātu aundarību. mainīt pārliecību. Garīgi mazattīstītais cilvēks ir vi a pretstats. tas tomēr nenozīmē. Vi š piedod tūlīt un nekavējas aunumu atmaksāt ar labu. tas būs pārsteigts par rezultātiem. Bet šodien uzrakstīt šādu grāmatu vairs nevaru. Sirdsapzi as uzliktais sods ikvienu pāraudzina tādā mērā. ka no vi a pagātnes gandrīz nekas pāri nepaliek. arī vislielākais naida kurinātājs spēj mainīties. kam maz cilvēcīguma.) Cilvēku mī otājs nemēdz glabāt aunumu sirdī. ko esmu rakstījis par patiesību. Par aunu darbu ikvienu soda vi a sirdsapzi a. kurā tas asi vēršas pret Vāciju. Pēc kara vi š saka: "Nevaru saukt to. Tikai mazattīstīti mu i.

" (S. jā. kad es tos padaru par saviem draugiem?" Spinoza norāda. cik nepieciešami ir ievērot Kristus mīlestības mācību. audis neskubina pa to un tāpēc tā izvēlēšanās nepieciešamībai neviens negrib ticēt. Bet mēs savus ienaidniekus varam un drīkstam iznīcināt tā. ja mēs mīlam tos. auna atmaksa ar labu. vai kādā ir patiesa cilvēku mīlestība vai arī vi š izrāda mīlestību tikai pret tiem.) Tieši nostāja pret ienaidniekiem auj spriest. 12:21) Visgrūtākie ir pirmie mē inājumi mīlēt ienaidniekus un aundarus. kuru pilnīgi ir uzvarējusi mīlestība. ar mīlestību ir jāatzīst par visspēcīgāko ieroci cī ā pret aunumu. (K. (Vēst. vi š atbildēja: "Vai es vi us neiznīcinu.atzīst savus maldus un lūdz piedošanu vai arī citādi cenšas nodarīto izlīdzināt.) Kristus 213 . "Uzvari aunu ar labu!" mudina apust. arī tiem.i. G. Bet ar Dieva žēlastību pat šī visgrūtākā lieta k ūst viegli veicamajā mēs vēlamies to darīt. īniešu filozofs Mo Ti saka: "Mīlēt citus un tiem labu darīt nozīmē likt tiem rīkoties tāpat un mīlēt un labu darīt jums. Praksē izmē inātā un par pareizu atzītā aunuma atmaksa ar labu un ienaidnieku mīlestība rāda. pat ienaidnieki. Nīst un apvainot citus nozīmē likt tiem rīkoties tāpat un nīst un ievainot jūs. ka "augstākais būs sasniegts. ja tava izturēšanās pret to. Bet vai visas lielas un labas lietas nav grūti darīt? Nīdēja mīlēšana ir visgrūtākā no visām. ka "naids. Paulsens atzīst. Grinberga vārdi: "Mums visiem dzīvē ir savi pretinieki. liks vi am izjust savas rīcības netaisnību un vi u pārvērtīs par draugu. Eth.) F. Par šīm grūtībām Gandijs ir teicis: "Atturēšanās no varas lietošanas ir vienīgi tā. Lūša raksta par T. pārvēršas par mīlestību tevis un to starpā. jo šis ce š ir neparasts." (Citāts no A." teikts Korānā. kas mūs ienīst. mēs ne tikai uzvaram aunumu. darot labu visiem bez iz ēmuma. kurš tevi aizvaino.) Pasaulē valdošo aunumu būs iespējams mazināt tikai vairojot mīlestību. Pāvils.) Kad Linkolnam pārmeta augstsirdību pret ienaidniekiem un norādīja. ph. Darot labu saviem ienaidniekiem." (C. ar kuriem mums dažreiz jācīnās. bet varam tos pārvērst par saviem draugiem. un kura tāpēc ir tikai sevis mīlestība. no kuriem tam var nākt kāds labums. vai mēs to vēlamies vai nē." (Brthr. kas pret mums ir naidīgi un auni. ka tie jāizcīna. pret kuriem tu esi naidīgs. kā to apstiprina T. rom.. ka mēs tos cenšamies padarīt par saviem draugiem. t.

ka "mīlestība nav vārguma pazīme un lēnprātība nav pašapzi as trūkums.. (S. tas atsakās cīnīties. "V.. dzīvnieciska zvērīguma pilnos karotājus un cilvēku slepkavotājus. kuru rīcībai pamatā ir zema atriebības kāre un 214 . Kārkli am. tos soda. Tā. Eth.. no visu nicinātā gleznotāja V." (Kurzeme) aunā nežēlīgā un nekristīgā pasaule drosmīgos mīlestības ce a gājējus. 1961. Irbe ir daudz ievērojamāks pazemīga un pieticīga cilvēku mī otāja paraugs nekā plaši izreklamētais kristīga cilvēka mī otājs Asīzes Francisks un vi am līdzīgie. Lai šī tik oti izplatītā cilvēku mī otāju nicināšana un gudru vīru vajāšana izbeigtos. kā jāizturas pret cilvēkiem. kas aunu cenšas atmaksāt ar labu un kas izrāda ienaidnieku mīlestību. citiem radījumiem un nedzīvo dabu. Irbe mīlēja cilvēkus." aizrāda F. ka žēlsirdība būtu mazdūšīga bēdāšanās un ienaidnieku mīlestība mīkstčaulīga piekāpšanās.. ne pu ei. kas pret naidu un aunumu spēj vērsties ar labu. bet gan tie. lai nogalina pašu. Ir jāpievienojas V. kaut arī pašam būtu jāiet bojā.. Nevienam vi š negribēja pāri darīt — ne kukainim. tikai līdz šim tos nemēdz pieminēt un ja arī to dara. met cietumos un nogalina. Cilvēku mī otājs nedara nekad aunu. Irbes mums būtu jāmācās. tomēr V. Par cilvēku paraugiem būtu jāuzskata nevis atriebīgie un aunie karotāji un ienaidnieku iznīcinātāji. bet saprata cilvēku vājības un piedeva visiem. piemēram. bet gan tie.aicinājums mīlēt savus ienaidniekus ir jāievēro ikvienam un to arī spēj visi un nevis tikai egoistiskā sevis vai savējo mīlestība. (Austrālijas Latvietis. Vētru.. karot un citus nogalināt. Tāpēc būtu nepieciešams ar V. Irbes dzīves gaitām iepazīstināt naida un aunuma pār emto pasauli. tad par tiem runā ar nicināšanu. kādu stipru raksturu tas prasa!" (Emile) Šādu cilvēku nekad nav trūcis.. Vi š nenesa sevī aunumu. kas atsakās slepkavot. ne cilvēkam. Par šādiem audīm Ruso ir teicis: "Ja ir cilvēks. kas izvairās no cī as un karošanas. Paulsens. sauc par dezertieriem. vajadzētu atzīt līdz ar M. nekā slepkavot citus. Kampe." raksta O. tam prasība mīlēt ienaidniekus un atmaksāt aunu ar labu ir dabīga un pati par sevi saprotama." (Rīga toreiz) "Nav tā. kurš nedara aunu saviem tuvākiem. bet par varo iem atzīst vislielākos necilvēkus. cik daudz laba vi am ir jāsasniedz! Kādu drošu sirdi.) Ne tie ir vāji un g ēvi.būdams brīvs no aizspriedumiem un naida. ka "labāk aut...) Kaut arī maz pazīts un neievērots.

Ka šādai jābūt nākotnes audzināšanai. (S. ka jau bērniem jāmāca. labvēlība un cēli darbi atstāj tikpat labvēlīgu iespaidu uz ermeni kā uz garu un ka priecīga sirds ir labākās zāles. W. skaudību un miesas kārības. "Vingrinies laipnības paradumā. bet vēl vairāk garu ar principiem. Trains: "īsts nākotnes ārsts un audzinātājs ne tikai ermeni ar medikamentiem.. dusmas. tas ir jūsu pirmais pienākums. kurās redzama kaušanās. kā naidu. naida un aunuma drudzi dziedēt ar lielo pasaules universāllīdzekli." kā to norāda vācu zinātnieks F. atriebības kāri. "lai tie atvaira kā tiešas mudinātajās uz aunu visas domas par nāvi.otra cilvēka dzīvības nicināšana. slepkavošana un cilvēku iznīcināšana. R. Nākotnes ārsts mācīs cilvēkiem.) Konfucijs ir teicis: "Ikvienam vajadzētu dzīvot laipnā. maigumu un līdzcietību pret dzimušām 215 . Nr. kad to pavēl darīt valsts. tā arī skolās bērni jāmāca mīlēt visus cilvēkus. karošana un slepkavošana." "Esiet laipni pret saviem līdzcilvēkiem.B.) Kā imenēs. ar mīlestību. nekad nenonākot līdz dusmu asumiem. to ir uzsvēris iepriekš minētais ārsts. ka "ienaidnieka iznīcināšana pat tad. tāpat kā ieroču svētīšana vienmēr ir bijusi un ir Dieva zaimošana. tad bērna fantāziju aizraujošai mežonīgo rietumu un noziegumu pasaulei nav vietas bērnu dvēselē. neš irojot tos draugos un ienaidniekos. ja tai jau skolās tiks veltīta vislielākā uzmanība. Nākotnes māte mācīs savu bērnu dusmu. Atcerēsimies." skubina Ruso. (Trimdas Skola. Upatniece. atriebības kāre." Tāpēc skolās nebūtu vietas Vecās Derības naida mācībai. Trains min kāda ārsta domas. 1962. "Ja mēs gribam izaudzināt vērtīgu garīgu personību. dieviš īgām īpašībām uzskata naida trūkumu. jo. To darot. visus priekšstatus par slimībām. Par noziegumu būtu jāuzskata to filmu un lugu rādīšana kā bērniem. tu atbrīvosies no visa naida. kura domas atkārto W. vienmēr ir bijusi apgrēcība pret Kristus mācību." aizrāda E. kā arī visiem vēstures karu un briesmu darbu aprakstiem. bet tie. Cilvēku mīlestības gara veidošana sekmēsies vienīgi tad. visas neharmoniskās sajūtas. harmoniskā atmosfērā. R. kur aprakstīts cilvēku naids. tā arī pieaugušajiem. Bāde. tā vingrinoties.S. aunumu." māca Buda. ka jautrs prāts.21. kuri izvairās no Kristus mīlestības bauš a ievērošanas. no tagadējām skolu programmām būtu jāizmet visa tā mācību viela." (The Wisdom of Laotse) Indiešu reli ijas varonis – dievs Krišna par labām.

bet par aunām. karošanas un atteikties no ieroču lietošanas. kas vēlas panākt labāku attiecību rašanos cilvēku sabiedrībā. kurš saka: "Es atmetu domas vākt materiālus par noziegumiem pret cilvēcību. pildi to ar mīlestību – un debesis ar savu skaistumu un krāš umu nolaižas lejup. velniš īgām īpašībām atzīst dusmas un rupjību. Aigara vārdi būtu vienmēr jāatceras." (Emile) Augstākais cilvēces uzdevums ir mē ināt mazināt naidu un aunumu." šie P. Austr. Senkēvičas stāstā. Latv. uz veikalniecisku aprē inu. Trainam. Tas it seviš i būtu jāievēro tiem.) "Debesis vēlas. Prudons skubina strādājošos un vi u organizācijas atmest atriebības domas un naidu. kas grib vairot labo un apkarot aunumu. kā to dara Ābels B. un nevēlas. kuri cenšas labot cilvēku dzīves apstāk us. (Citāts no R Aigara raksta. ph.) Ruso uzsver. bet jācenšas vairot labo pasaulē." ir teikusi kāda po u rakstniece. kur vien spēdams. ka "vissvarīgākā dzīves mācība visos laikos ir šī: "Nedari nevienam aunu. ka ikvienam. ir pašam vispirms jāiznīcina viss aunais sevī. Katram aunumam jāmāca stāties pretī ar labu un jāpieradina darīt labu tiem. ja mēs atzīsim. kas valda sabiedrībā. (Ch. kuru jūsu neīstie draugi kurina un kurš varbūt ir vairāk kaitējis reformu ideju attīstībai nekā valdību korupcija." (Ziedošais ērkš is) Tikai nenīstot. laipnam un draudzīgam." (What is Property) 216 . kurš saka: "Pildi pasauli ar naidu – un tu padari vi u burtiski par elli. Tam jāizvairās kavēties pie citu nodarītajiem aunumiem. bet mīlestība. Šī uzdevuma realizēšana sekmēsies tikai tad. W. bet vēršoties pret visiem ar mīlestību un izrādot vienmēr cilvēcīgumu. "Dzīvības sākums nav naids. "Neviena mācība nevar uzvarēt pasauli." No naida vajadzētu atbrīvoties visiem tiem. tam jātop labam. 1962. nezināšana un aunprātība? Jums nav tiesību nevienu vainot. (H. nekarojot. lai cilvēki nīstu un viens otram pāri darītu. jo tie tikai kurina naidu un atriebības kāri. cilvēku nogalināšanas.S. kura dibinās tikai uz naidu. teikdams: "Cik ilgi jūs tiksit krāpti ar atriebības garu un nesamierināmu naidu. ir iespējams mazināt aunumu." atgādina īniešu filozofs Mo Ti. kas izrādījuši naidu.) Ir taisnība R.) Jaunatne jāmāca nekad aunu neatmaksāt ar aunu un visiem spēkiem izvairīties no cī ām. necīnoties.būtnēm. (Laiks. bet ap ēmos savā sirdī kalpot cilvēcībai. 1961. lai cilvēki mīlētu un būtu noderīgi viens otram.

bet ir jābūt rupjam un nežēlīgam. tam ne vien jāaizmirst maigums un cilvēku mīlestība. Bet mēs neizturamies ne pret sevi. (W. akli paklausīgiem vergiem. ka audis k ūst arvien nejūtīgāki. Essays) "Cilvēces laime un labklājība ir sasniedzama. ejot pa Kristus mīlestības un saticības ce u." norāda K. (Utilitarianism) B. kur cilvēku mīlestība ir nenozīmīgi vārdi. ne arī pret citiem tik maigi. (Sap i un īstenība) Tāpēc atliek tikai vēlēties un cerēt līdzīgi J. kas spēj citiem līdzi just un palīdzēt. ko panāk ar dažāda veida norūdīšanu. tā arī skolotāji bērnus māca panest rupjības apspiešanu. Norūdīt nozīmē padarīt nejūtīgu pret savām un citu ciešanām un veidot jaunieti par brutālu un aunu cilvēku. jūtīgums ir tā īpašība. ka pasaulē valdošie aunumi ar laiku mazināsies: "Vairums no lielajiem aunumiem pasaulē ir novēršami un beigās tiks samazināti līdz minimumam". kuru visvairāk apkaro. jo pretējā gadījumā tas nekad nebūs labs valsts pilsonis. Jauns laikmets." (Kalnā kāpējs) Jūtīgums Cilvēku mīlestība mājo tikai jūtīgos audīs. vi u audzinātāji un vadītāji uzskata par dzīvē nederīgu īpašību.Filozofs Mills ir pārliecināts.) Jau bērnos un jaunatnē visiem līdzek iem tiek iznīcināts jūtīgums. Mīlestību. tā padarot jauno paaudzi par nejūtīgiem. otrs augstākais attīstības posms sāksies tikai tad. rupjāki un necilvēcīgāki. Vinovskis. Kā vecāki. "Iežēlas spēja ir tā īpašība. kad cilvēks nenicinās ne citu. ko vairums bērnu un jauniešu jūt pret visiem dzīviem un nedzīviem radījumiem. Rasels domā. bet ne pa egoisma un naida takām." saka A. ka "pamazām cilvēki atzīs. ka pasaule. Rainim. brīvības ierobežošanu un nežēlīgu dresūru. kura iestādījumu pamatā ir naids un netaisnība. uz kuras jābalstās nākotnes cilvēkam. ka "nāks laiks. Mūslaiku sabiedrībā. Raudive.. kad mēs pārvarēsim naida un nāves principu sevī un pāriesim uz mīlas un dzīves principiem dvēselē un darbībā. no vi a neiznāks nekristīgajai pasaulei tik 217 ." (Scept. nav tā kurai iespējams radīt laimi." norāda Toro. "Mūsu dabas smalkākās īpašības līdzīgi ziediem var pasargāt vienīgi rīkojoties ar tām pēc iespējas jūtīgāk. Nav tāpēc jābrīnās. Mīlestības un jūtīguma vietā jaunatnē iepotē nežēlīgumu un cietsirdību. ne sevi. Tad tik būs pagājis kustoniskais mets un cilvēki taps par cilvēci..

jo "mīlestības un prāta darbības savienošana ir neiespējama. tā mēs dabūjam cilvēku ar dzelzs gribu un stingru ap emšanos. teikdams: "Aukstasinība nozīmē to. ka nejūtīgums rada karus. Mūsdienās cilvēka vērtība pazaudējusi katru nozīmi.. kas skolēniem neinteresē.. ka jūtīgums ir g ēvulība. Cilvēks k ūst par plēsīgu zvēru. Lai iemācītos skolu programmās paredzētās zināšanas. cilvēks k uvis par intelektuālisma upuri. Krišnamurti. Kino. Inteli entie prāta cilvēki. Tādā kārtā programmu prasības mācīt dažādas zināšanas un attīstīt prāta spējas iznīcina jaunatnes jūtu dzīvi.. kuru vi š sauc par mu īgu ideālismu vai sentimentalitāti. kas ir auksti.. bet jo seviš i dzīvē vērojamā zinātnes dievināšana ir pievērsusi audis sava prāta vienpusīgai attīstīšanai. aunums un sodi. kam pamazām sirdī izdziest pēdējā dzirkstele. kas sev at auj visu. Ir taisnība K. Skolās par nederīgiem uzskata tieši visjūtīgākos jauniešus. vadītājs un valdītājs." (Der Chaosmensch) Nejūtīgumu... Intelektuālās teorijas pārvērš dzīvi par nebeidzamu teroru. būt mākslīgiem un bieži būt nejūtīgiem un necilvēcīgiem. ir vainojami visās tanīs zvērībās un mežonības. citu uzraugs. par pretīgāko būtni visu radījumu vidū. skolotājiem jālieto bardzība. Pasaulei ir par daudz nejūtīgu cilvēku.nepieciešamais karavīrs. seviš i attīsta tas." (The Importance of Living) J. piespiežot veikt programmu prasības. Mūsu intelekts k ūst par iznīcinātāju. norādot. kas pasaulē būtu jācenšas vairot – cilvēku mīlestība. nejūtīgi un necilvēcīgi. Krišnamurti norāda. Mēs dzenam sevi uz priekšu līdz virsotnei un nobīdām ikvienu sānis. Līdz ar to svarīgākais. kas tagad vērojamas.. To seviš i ir pasvītrojis K. kas jāizskauž. vi as jūtīgumu.. Intelektuāli – aunā rīcība var pārspēt visas nekrietnības un ne ēlības. tanī pat laikā atstājot jūtu dzīvi neizkoptu." (Sap i un īstenība) Ne tikai zināšanu skolās. aunā rīcība. Raudivem. Par norūdīšanos Lin Jutangs saka: "Mūsu or ināldabai ir darīts daudz pāri. ko skolas un zināšanu iegūšana visos vēl nespēj ieaudzināt. audzēk os iznīcina jūtīgumu un sarauj ikvienu smalkāku stīgu to garīgajā pasaulē. ka intelekts ir nomācis dvēseli. ir pamesta novārtā." kā to aizrāda J. grāmatas un prese ar saviem slepkavību un 218 . ka "cilvēks ir nomaldījies no sava sirds ce a. Raudive. kad mēs mācāmies sevi norūdīt. ko jaunieši sastop pēc skolas sola atstāšanas. kas aukstasinīgi slepkavo. nežēlīgumu un postu sev un visai pasaulei.

ir tas. Šo garīgi trulo. kas padodas brutālajiem varas aktiem. "panākumu cilvēks ir bezjūtīgs. sevī ieslēdzies. par ko nav jāuztraucas. bargi cilvēki.. kāda piemita Kristum. kautrīgu un neuz ēmīgu. par bailīgu. kam 219 . necilvēcīgumu un izdeldē jūtīgumu. lai varētu gūt "panākumus" mantas vairošanā vai arī zināšanu krāšanā. un tā ir galvenais iemesls aužu garīgai atpalicībai. to intereses ir zemas un nožēlojamas. Katru. nekā izrādām magnētismu un pievilcību. kas automātiski atkārto dotās pavēles un pēc tām rīkojas." domā Kellens (I. kas līdzīgi veco laiku farizejiem drīzāk ievelkamies sevī.kauju attēlojumiem pieradina uzskatīt šīs mežonības par dabīgu parādību. bet darbi neseko. nekad nevar būt jūtīgi. Valsts vara necieš jūtīgus cilvēkus. (Sap i un īstenība) Nekristīgā. Seviš i lielā mērā jaunatni sakrop o karaklausības laiks. ka šeit ir zināma civilizācija – ja gribētu šo jēgu stipri degradēt. Garīdznieki gan runā par cilvēku mīlestību. ka esam auksti." norāda K. kad ar visparastākās dresūras un nežēlīgas disciplīnas lietošanu karavīros iepotē mežonīgumu. jo tikai nejūtīgs cilvēks var staigāt mantraušu un varas lietotāju ce u. Iekšējā nabadzība to pārvērš nejūtīgā un vienaldzīgā būtnē." uzsver J. bet augstā cie ā tur dresētiem dzīvniekiem līdzīgos. Auksts ir palicis cilvēks. Raudive." Visnejūtīgākie ir varas lietotāji un valdītāji. ko var sacīt par šejienes tā saucamo kultūru. V. Callen) Nejūtīgie audis neinteresējas par savas gara dzīves izkopšanu. nejūtīgo vergu un kungu pasaulē smalkjūtīgu un garīgi attīstītu cilvēku uzskata par nederīgu. "Cilvēki. padevīgus kalpus. Kārkli a romānā Vakara zvaigzne par to lasām: "Labākais veids. kaut gan patiesībā "kautrīgais reti kad ir zemāk stāvošs cilvēks.C." Šī "panākumu gūšanas" mānija visspilgtāk vērojama Amerikā. Nejūtīgumu tagad atzīst par nepieciešamu īpašību. "Mūsdienu cilvēka dzīves jēga iesākas un nobeidzas ar sīkām materiālām rūpēm un tikpat sīkām ikdienas interesēm. materiālisma pār emtā pasaule prasa iznīcināt jūtīgumu. Austrāliešu teologs Gofs (Gough) par saviem amata brā iem ir teicis šādus patiesus vārdus: "Mēs ar savu izturēšanos parādām. kam pieder vai nu īpašums vai zināšanas. Krišnamurti. Tiem savukārt ir nepieciešami nejūtīgi vergi. Arī baznīcu aprindas sava vēsuma un nejūtīguma dē nespēj palīdzēt jaunatnei. ka vi as nav.. kurš bija pazīstams kā grēcinieku draugs. Varētu gan teikt.

. kā to apstiprina Paskāls: "Cilvēks... nekas to nesajūsmina. pašlepnais barbars. stulba vienaldzība pār em cilvēku. kas izbeidz nepatīkamo atrašanos vienatnē. gan kino un televīzijas raidījumos. J.garīgas intereses. ka vi us nekas neiespaido. lai ap vi iem būtu troksnis.s." Sabiedrības lielākā da a tagad ir nejūtīgi cilvēki. Un tas šeit valda. Šiem trokš ainas sabiedrības mī otājiem raksturīga daudzrunība un vēlēšanās pārkliegt citus. redzat slepkavību pēc slepkavības. Dvēseles cie a izzūd. neko tik oti neienīst kā atrašanos vienatnē ar sevi. kas zina nerunā. "Televīzijas ekrāns katrā mājā varētu būt kultūras izplatīšanas līdzeklis ar gluži nepārredzamu nozīmi.M. Šo nejūtīgo aužu prasība pēc trokš iem pilnā mērā apmierina t. modernā mūzika. nekas to neuztrauc. K. vi š neredz sevi tādu. balagānu 220 .. Jo. vienkārši nicina. teiktie vārdi asi. tie grib.. zinātnei. kam būtu kaut kas sakāms. jūs uz sava brīnumainā ekrāna. "Ierobežotais vīrietis vai sieviete parasti runā visska āk. kas mīl tikai sevi. Vi u runas ir tukšas. Raudive par tiem saka: "Civilizētais mežonis ir truls pret ciešanām. atskaitot retus iz ēmumus. kādu gribētu redzēt. tas ir bēdīgākais nekultūras veids – pārgudrais.. vi u citu posts un nelaimes neuztrauc. vi i kliedz un ālējas. bez domām. Bet tā kā pēc tām šeit (Amerikā. Tā nav kultūra. kas tikai apstiprina likumu. Kārkli š." (Gedanken) Tāpēc audis meklē sabiedrību un ska umu. prasa visvairāk citu uzmanības un iesaistās vismežonīgākajā aktivitātē. ska o runātāju dē ir spiesti klusēt. tas." aizrāda zinātnieks K. jo tas nekā negrib mācīties." saka Kellens. Vi i nejūtas labi vienatnē. Kārkli š. kas runā. nekas to neinteresē. 1952. "Jūtas ir vismazāk izkoptā cilvēka dvēseles da a. tam nav glābi a. Televīzija un kino rada nervu saspīlējumu un cilvēkus audzina par rupjiem mežo iem.) audis pat lepojas ar to. (Mājas Draugs. bez satura. mākslai." (The Wisdom of Laotse) Nejūtīga cilvēku balss ir ska a. kad vi š sevi aplūko.) nejūt vajadzību. "ja vien tas kalpotu kultūrai. ko arvien vairāk dzirdam gan radio." (Sap i un īstenība) Nejūtīgie neieredz jūtīgumu citos un smejas par tiem. nezina. kas to izrāda. tā ir mežonība. Par mūslaiku cilvēku nejūtīgumu visskaidrāk liecina vi u ska ā izturēšanās." raksta V. lai arī citi trokš otu. ka pret visu tie spēj palikt vienaldzīgi. jo nejūtīgie nav miera un klusuma mī otāj i. Laotse ir teicis: "Tas. Tie.

Tas ir mē inājums sava nejūtīguma un garīgas neattīstības dē radušos dzīves sarež ījumus likvidēt ar apreibināšanos. kas prasa iejušanos un aizrautību. bet to neklausa un pat dara to. kuriem nav jūtu.pēc balagāna. Nejūtīgais gan šad tad dzird savu sirdsapzi as balsi. reklāmu pēc reklāmas – visu. izjust un atš irt jauno un vērtīgo gara dzīvē. vi am nu nolaupa šī gaumes un intelekta giljotīna. vienaldzīgiem audīm." Tikai jūtīgs cilvēks spēj vienmēr labi sadzirdēt savas sirdsapzi as norādījumus un tiem sekot. kas nabaga mazajam cilvēkam vēl bija pēc grūta dienas darba modernās tehnikas tempā. (Emile) Nejūtīgi cilvēki pielīdzināmi tādiem. Ja piecu vai septi u miljonu trako vietā šeit pēc kāda laika būs desmit vai četrpadsmit miljonu. ko vi š pats ienesis savā mājā. tad tas. Kāds ir iznākums? Pat tās dažas stundas miera. nedz dzird un jūt. kam jūtu dzīve ir vāji attīstīta. Nejūtīgie nespēj sekmīgi darboties tanīs dzīves nozarēs. jo garīgam darbam ir nepieciešams klusums un miers. Nejūtīgais ska uma un trokš u mī otājs garīguma laukā nespēj neko ievērojamu sasniegt. nav vairs cilvēks. Lai kaut uz laiku neizjustu šo neapmierinātību un sirdsapzi as pārmetumus. Tāpēc nejūtīgie prāta cilvēki visvairāk pretojas jaunām idejām. Gēte ir teicis: "Bez absolūtas vienatnes es vispār nespēju neko radīt. pārmai u un dzīves uzlabojumu prasībām." (Human Destiny) Bet ar apreibināšanos nav iespējams nepareizo dzīvi labot. kuri domā." norāda Ruso. cik vien iespējams. Nejūtīgiem. Di Nuji norāda. tāpēc vi i nemaz patiesībā nedzīvo. Tas rada vi a dzīvē daudz un dažādas nepatikšanas. "Jūtīgai sirdij nekad nepatīk ska as izpriecas. kas kutina trulās masas diafragmu. Ko jūtīgais pārdzīvo dzi i un spēcīgi. starp citu." (Vakara zvaigznes) Tāpēc jūtīgi un garīgi attīstīti cilvēki. ka "cilvēks. izvairās no ska uma un trokš iem. pēc reibuma izzušanas neapmierinātība vēl pieaug un līdz ar to aug 221 . būs arī šīs materiālās kultūras brīnuma – televīzijas panākums. vi š mēdz lietot alkoholu un citas reibinātājas vielas. ko tā aizliedz. kurš ir apreibis. ar saprāta zaudēšanu. daudzi pārdzīvojumi un iespaidi paslīd garām neievēroti. bet tikai eksistē līdzīgi dzīvniekiem. kas staigā aizsietām acīm un ausīm. kā arī reformu. par to trulais. ka jautra dzīve ir laimīga dzīve. kāpēc vi š vienmēr ir neapmierināts ar sevi un nelaimīgs. nejūtīgais nemaz neinteresējas. visu. Tie nedz īsti redz. kas bez piepūles sagremojams plebeja prātam. tukšais un seklais to cilvēku prieks. Tie nespēj uztvert.

redzot tanī ne cilvēku. Līdz ar R. tas ir gatavs vairot citiem grūtības un padarīt vi u ciešanu nastu arvien smagāku. kā uz gaisu. ir apmierināts ar dzīvi un tam nav vajadzības apreibināties." (Essays) Vienaldzīgais un nejūtīgais ne tikai nespēj saskatīt citu bēdas. ka "tikai gudram dzīve ir svētki. kas seko savai sirdsapzi as balsij. cilvēki k ūst arvien nejūtīgāki. Lin Jutangs domā. bet ir dzīvojuši dabīgi. kur tiek prasīts." (The Importance of Living) Nejūtīgums visvairāk sastopams zemēs. nemaz jau nerunājot par attieksmēm pret "zemāk stāvošajām rasēm. – viss tas to arī apstiprina. Šādu nejūtīgu cilvēku seviš i daudz ir ang u tautas vidū. Vi š atsakās bojāt savus miesas un gara spēkus un tāpēc nevēlas lietot ne tabaku. kur cilvēki nekad nav kārojuši pēc slavas. Emersonu ir jāatzīst. ka "britu impērijas stipruma īstais pamats ir ang u garīgas aktivitātes un domāšanas trūkums. spēj skatīties uz otru kā uz tukšu vietu. vājprātīgie ir liels retums. kā citu tautu iekarošanu. kuras ievērojamas tehnisko sasniegumu zi ā. ko mēs zinām par kalpotāja eti eti augsti aristokrātiskās mājās. bet vienīgi līdzekli saviem nolūkiem. necilvēcīgāki. sulaini. jūtoši un domājoši cilvēki. ko pareizs dzīves gājums vi am dod. Jūtīgs un gudrs cilvēks. lai vairotu mantu. Turpretī īnā. kā to atzīst R Jurevičs: "Anglis mēdz būt auksts kā ledus. ne alkoholu. ne arī citas indes. Tieši pretēji – vi š vienmēr ir dzīves prieka pilns. aujot pilnīgu brīvību savām jūtām. ka tie ir dzīvi. Vienmēr vienaldzīgs jau vispār pret citiem cilvēkiem. tas ir absolūti vienaldzīgs pret kalpu." Šī nejūtīguma dē ang i ir spējuši izdarīt tādus kauna darbus. un. vajadzības un iejusties to stāvoklī. pret zemāk stāvošo. (The Importance of Living) 222 . tas vēlas vienmēr paturēt skaidru galvu un labu garastāvokli. – spēj pilnīgi izolēt sevi no katras iekšējas līdzdalības tanī. apspiešanu un izmantošanu.prasība pēc tālākas reibinātāju lietošanas. Vergodami tehnikai un izlietodami zinātnes atklājumus. mantas un sasniegumiem un nav vergojuši tehnikai. ka tikai ang u rīcība ir pareiza. lai tie k ūtu pilnīgi it kā par nedzīviem automātiem. kā to varam vērot visvairāk attīstītās tehnikas zemē Amerikā. lai varētu labāk sa emt to." Tas. vi u pilnīga nespēja saskatīt otra cilvēka viedokli un vi u stipra pārliecība. kas nedrīkst ne ar mazāko vaibstu vai žestu izrādīt. kā to apliecina īnietis Lin Jutangs. nervozāki un pat garīgi nenormāli. kur ir vislielākais vājprātīgo skaits.

Nejūtīgums un bezdvēselīgums. Mēs taču esam daudz bagātāki. runā no tribīnēm. garīgi augstu stāvoša cilvēka nostāju dažādos dzīves gadījumos." (Meditācijas) 223 . audis k ūst arvien nejūtīgāki un līdz ar to nekulturālāki. kuras latvieši allaž ir nosodījuši. it kā izbeidzas ar zināmu meridiānu rietumu virzienā. mākslai. Kārkli a romānā Vakara zvaigznes par latviešiem. Ronis: "Zinātnei. V. kas palīdz izteikt maigumu. liekas vairāk tikai kā cilvēkveidīga būtne. nereti to žilbinošā progresā pietrūkst sirds gaismas. bez dvēseles mūsu izpratnē. Latviešu tautas gara manta liecina par to sacerētāju jūtīgumu. sirds š īstību un dvēseles skaidrību. ka tās var visai pasaulei mācīt gudra. t. kā to aizrāda teologs K. cilvēks k ūst nelaimīgs.. laipnības un mīlestības apgarotas. kas rāda. draudzībai. K.i.i.. ka mūsdienu intelektuālisti "iztērē milzīgas gara ener ijas. Un tas cilvēks. vi i sēž un strīdas konferencēs. kusto iem un nedzīvo dabu. kuri vienmēr ir cienījuši garīgi attīstītos – jūtīgos sirds cilvēkus. ka jūtu trulums ir kultūras trūkuma pazīme. Plensners. bet īstenībā nekas netiek padarīts. ir īpašības. Mauri as Uguns gari) Ejot pa zinātnes rādīto prāta cilvēku ce u. ar savu morālo līmeni pārāka ne tikvien par šejienes – tā pace as kā sniegains kalngals pāri pat veco Eiropas tautu kultūrām. kam palikusi tāda vērtīguma nozīme pie mums un citām mazajām tautām. (Z.." G. kas mums jau tagad ir." (Sap i un īstenība) No haosa cilvēci var glābt vienīgi prāta noteikto maldu ce u atstāšana un sekošana savai jūtu balsij – sirdsapzi a. nekā vi i. nekas netiek izlabots.Vēss nejūtīgums ir samērā svešs arī latviešiem. cēlsirdības. ko varam vērot citās tautās.. Pat tūkstoš gados vi i neiegūs to." saka A.. salīdzinot ar amerikā iem. gluži pamatoti ir teikts: "Latviešu kultūra ar savu gara smalkumu. ka t. ang u) valodās gandrīz pavisam trūkst. Raudive norāda. ko parasti sastopam lielajās "pasaules" tautās. Jūtu dzīves izkopšanai un sirds laipnības vairošanai vērtīgākos norādījumus varam gūt Kristus mīlestības mācībā. Mer elis uzsver. sirsnību un labvēlību pret cilvēkiem. It īpaši tautas dziesmas ir tādas smalkjūtības. "sirds" īpašības. Ir viens ce š uz mūžīgi jauno: iedegt savas dzīves lāpas pie Kristus mestās dvēse u uguns. ka šīm tautām svešs ir jūtīgums un sirsnība. Pasaules haoss vairojas. Šādu pamazināmo vārdu dažu tautu (piemēram. "Mums jāatzīst. jūtīguma un cilvēcīguma attīstīšana. Raksturīgākais tautas dziesmām ir bagātīgā mērā lietotie pamazināmie vārdi. vi i māca no katedrālēm.

Es pat baidījos. ka "ārkārtīgi liels jūtīgums ir visu patiesi lielu vīru ievērojamākā gara dāvana un mantojums. kādi vi i paši ir bijuši. vienalga. ka "jūtīgums ir raksturīgākais cilvēkos un vienīgi tas ir īsti cilvēcīgais ikvienā." saka J. cietsirdīgais. kā arī pēc tam un vēlāk. jūtīgums ir kaut kas labs. kura jūtu balss — sirdsapzi a ir seviš i spēcīga. Lin Jutangs uzsver. smalkjūtīgi un kautrīgi. kā to tagad mēdz uzskatīt.Kā Kristus. jo tas palīdz labāk uz emt un izjust no iekšienes nākošos dvēseles impulsus un no ārienes nākošos augstākos spēkus. redzam. tāpat nejūtīgums un rupja. garīgi attīstītu cilvēku." "Jo jūtīgāki mēs esam." (Brthr. Es burtiski skrēju atpaka . it seviš i vi a attīstības ce a sākumā.. Būt skolā līdz ar stunde a sitienu un skriet atpaka mājā. ap em maiga vienkāršība un kautrīgs nevainīgums.. jo vairāk mēs esam cilvēki. "bet tā tas nav. turpretī aunais. t.W. to liecina vi a paša atzīšanās: "Es mēdzu būt oti kautrīgs un izvairījos no katras sabiedrības. tā arī visi lieli cilvēces audzinātāji skubina k ūt par sirdsš īstiem.. necilvēcīga izturēšanās neliecina par vīriš īgumu."(In Harmonie." norāda R. vai tikai kāds neizjoko mani.) "Daži uzskata to par nelaimi. lai tos varētu atzīt par garīgi attīstītiem. tie ir bijuši oti jūtīgi. garīgi mazattīstītais necilvēks ir jāatzīst par mu i. ka tie visi ir līdzīgi vienā zi ā. Iepazīstoties ar šo garīgi augstu attīstītu. tiklīdz stundas beidzās – tas bija man ikdienas paradums. labas. vai šīs īpašības atrodamas vīriešos vai sievietēs. Vismazākā apkaunojuma gadījumā man saskrēja asaras acīs. kad vi š ir ieguvis gatavību. Manas grāmatas un mācību stundas bija mana vienīgā sabiedrība. jo nevarēju panest runāšanu par kādu.i. smalkjūtība un maigums nav tikai sievietēm piemērotas īpašības.. Raskins uzsver. ka šis jūtīgums ietver arī pretīgumu pret visu zemo un mazvērtīgo. Līdzīgs ir filozofa Fichtes novērojums: "Katru patiesu talantu. gudru cilvēku īpašībām. tām būtu jāmājo ikvienā sievietē un vīrietī. varam dēvēt par gudru. nejūtīgais. Tieši pretēji. J." (The Importance of Living) Šopenhauers domā." (Uber das Wesen des Gelehrten) Cik jūtīgs un kautrīgs ir bijis indiešu gudrais – Gandijs bērnībā. Trains. ka "maigums ir civilizācija. Raskins. 224 . Tikai jūtīgu.) Jūtīgums. ja kāds ir jūtīgs. laipnas sirds cilvēkiem." (The two Paths) Vi š piezīmē.. proti. bet parūda vienīgi cilvēku zemo garīgās attīstības līmeni.

lai būtu iespējams attīstīties gudra cilvēka tikumiem – pazemībai. nevar būt cietsirdīgs pret dzīvniekiem vai citiem cilvēkiem." saka Lin Jutangs. ir noteikti tā.. Bet kā egoists nespēj mīlēt citus. garīgi attīstīti cilvēki uztver visus iespaidus daudz dzi āk un spēcīgāk. Nejūtīgajam ir sveša tiesiskas vienlīdzības izjūta. bet drīz vien sajūt arī katru aplamību.. tāpat to nespēj arī tas. Jūtīgais mēdz kavēties pie visa tā. kur nav kaut kas tā. Jūtīgais cilvēku mī otājs ne pret sevi. tāpēc tas nespēj atteikties no liekas mantas un būt pieticīgs. "Neviens cilvēks. Raskins (Sesame. vi š ir vai nu augstprātīgs vai arī augstprātīgo vergs. bet ir vai nu negodīgs mantrausis vai arī nožēlojams nabags. kas vairo vi u gudrību.. atš irt labo no aunā un saskatīt kā savas k ūdas. kur kādam dara pāri. Sava jūtīguma dē tas nespēj palikt vienaldzīgs. nekas vi u acīm nepaslīd garām 225 . B. Nejūtīgā cilvēkā nevar iesak oties arī materiālas vienlīdzības nepieciešamības izjūta. vi š nespēj nevienam pāri darīt. ne arī pret citiem neizturas auni. kas patiesi mīl kokus." (Meditācijas) Jūtīgi. ko tie vēlējās sev un uzskatīja par vērtīgu savā dzīvē. netaisnību un aunumu. Vienīgi jūtīgi audis spēj palīdzēt īstajā laikā un vietā. kas dara sev pāri un ir pret sevi nežēlīgs. Cilvēki ar š īstu sirdi bijuši dieviš īgu domu nesēji un radītā ce a īsteni un patiesi gājēji.) Jūtīgums palīdz atrast pareizo ce u dzīvē. kā to uzsver Fr. Tāpat nejūtīgais nav un nevar būt cilvēku mī otājs. Pilnīgi veselīgā gara laipnība ir dabīga parādība. kā tam vajadzētu būt. lai nepareizo savā apkārtnē labotu un mazinātu aunumu. kur valda varmācība un notiek izmantošana. ka lielie morālisti ir vēlējuši citiem to. (The Importance of Living) "Atš irība cilvēku starpā. vi š ir vai nu egoistisks sevis un savējo mī otājs un varas kārs citu apspiedējs vai arī sevis nicinātājs.." saka J. Rasels norāda. skaidras un cēlas sirds cilvēku dzīves gājums ir atzīstams par paraugu.Jūtīgums ir nepieciešams. bet cenšas darīt visu. lai varētu uztvert visu cilvēcīgo. ka viens jūt vairāk kā otrs. vi š nevēlas mīlēt savu tuvāku kā sevi pašu un palīdzēt visiem vienādā mērā. (Power) Tāpēc tikai jūtīgu. kas padara vi us cēlākus. ātri un skaidri uztvert pasaulē notiekošo. pieticībai un cilvēku mīlestībai. Jūtīgie ne tikai labi uztver norādījumus. Baumanis: "Auglīgas un vērtīgas dzīves pamats un sākums ir sirdsskaidrība. Jūtīgais mīl visu dzīvo un nedzīvo radību. un tāpēc tas nepazīst īstu pazemību.

Ir jāpievienojas P. Jūtīgums ir pilnīgi nepieciešams. (Kultūras sejas) Bet "jo vairāk cilvēks ir ciešanu. redzēdams savu draugu Lācaru mirušu. kas aužu vairumam ir vienaldzīgs." norāda Unamuno. ka vi am nebūtu pazīstamas bēdas. Jurevičam. visu uztver jau no pirmā acu uzmetiena. ori inalitāti. Tādā kārtā gudram un jūtīgam cilvēkam vi a ciešanu pārvarēšana dara dzīvi vērtīgāku un vairo apmierinātību. Viduvējības tā neiepriecina. (Jā a 11:35) "Arī stipram vīram. karojot ar gara ieročiem pret meliem. tos vi iem rada jūtas." domā P. Sirds domāšana pieš ir dzīvei vērtību. gan arī prieks. (Gedanken) "Jo pilnīgāks. Ciešanas ir neat emama cilvēciskās dzīves da a. sajūsma un aizrautība. Paulsens ir pārliecināts. tas nav paradis pētīt cēlo us. jo.) Tāpēc ikviena jūtīga cilvēka dzīve ir pilna dzi u pārdzīvojumu. Gudrā ciešanu cēlonis ir pasaulē valdošā netaisnība. ja tam nav jācieš nepareiza dzīves veida dē kā nejūtīgajiem. Jurevičs. kad bēdas sirdi spiež. "Lieliem gariem patīk uztraukuma pilna dzīve. Vi š priecājas par to.nepamanīts. jo augstāk un plašāk tas nenoliek savus mēr us. bet mē ina palīdzēt cietējiem. lai varētu darboties garīguma laukā. Savus spriedumus vi i neveido ar prāta palīdzību. bez tā nav iespējama garīga augšana un attīstīšanās." (Kultūras sejas) Ja gudrs un jūtīgs cilvēks visumā ir apmierināts ar savu dzīvi. F." saka B. dzi u bēdu spējīgs. Eth. kam spriedumu noteic jūtas. Grinbergs. pārdzīvodami citu sāpes kā savas." (S. jo vi i ir tikai mašīnas. Paskals aizrāda. jo vairāk tas k ūst eksponēts ciešanām. tad tas tomēr ne nozīmē. Paskāls. Jēzus raudāja. aunums un pārestības. jo tā noārda visus nevajadzīgos. netaisnību un aunumu. tanī ir gan bēdas. ka tas. kuras dzi i aizskar jūtīgu cilvēku. jo vairāk vi š ir cilvēks. nevēlas no tām tikt va ā. tas ir. Katrai gara rosībai pamatā ir jūtīgums. Jūtīgs cilvēks bēdu brīžos nekautrējas arī raudāt. ka "dzīve dzi ās jūtās un domās ir visskaistākā. ko citi pat nejūt. vi u sāpinātas. tad jūtīgie. jo labāks cilvēks k ūst. (Žēlastības laiks) Ja nejūtīgie savas aunās dabas radītās ciešanas un sirdsapzi as pārmetumus cenšas noslīcināt alkoholā. prāta uzceltos žogus aužu vidū. Bez vi u pašu īpatnējām vajadzībām vi i jūt vēl vispārējās: lielus un labus cilvēkus mēs gandrīz nevaram iedomāties bez melanholiska noska ojuma. – Jūtīga cilvēka domāšanas norise būtu dēvējama par sirds domāšanu. nemaz nav jākaunas no asarām. ka "visvairāk cieš labākie cilvēki. kā to 226 ." saka T.

kā jādzīvo un kā jāizturas pret pārējiem tam cilvēkam. kura mūs augstāk par ikdieniš o pace . reli ijā un filozofijā prātam ir tikai niecīga loma. zemā. tie ir izmē inājuši noteikt.. mākslā.. audīs pieaugs garīgums. kas ir raksturīgs tiem. garlaicīgs darbs. Raskins." GUDRĪBAS CE Š Gudra cilvēka tikumi Kas ir gudrība un kā tā izpaužas. Jūtīgi audis vienmēr meklē skaistumu. spēcīgākas izjust augstākās vērtības. kas mīl dabu. un tā domas būs vairāk pievērstas patiesībai. Šie jūtīgie.. draudzības un palīdzības gars.." norāda J. (Sesame. ka kaut kam oti jāpatīk. kuru varētu dēvēt par gudru. kas spēj izjust to. vi š glabā laimi savā sirdī. Vērtības just un pārdzīvot nozīmē. Cilvēkam." saka R Jurevičs. kas mīl cilvēkus un cilvēka gara veidojumus. Lai cilvēku vidū vairotos mīlestības. sirdsš īstie cilvēki varēs apliecināt līdz ar Poruku. aptvert iespējami vairāk vērtību un dzīvot tanīs.) Tikai kopjot un veidojot jūtu dzīvi.. jo tā jūtas būs "smalkākas. bieži ar vārdu "gudrība" apzīmē to. kura sirds k ūst maigāka. ka "patiesa apmierinātība nav nejautra.i. un. Un tomēr gudrības jēdziens vēl tagad ir neskaidrs. tie k ūs pazemīgi un pieticīgi cilvēku mī otāji. ka kaut kas jāmīl. Tie izvairās no visa neglītā." t. īsti laimīgs vīrs saka maz un smejas maz. cilvēcīgums un līdz ar to gudrība. ka labs cilvēks "attiecībās ar citiem mīl laipnību. 227 . savas cilvēcīgās īpašības. dzīve būs vienmēr bagāta un saturīga. trokš ainā un ska ā. "Vienīgi tas progresē dzīvē. t.. kas ne auj parādīt savas jūtas. ikvienā būtu jāattīsta pēc iespējas lielāks jūtīgums. "literatūrā. ka "jūtas ir tik vienīgā dzīve. Jo pilnīgāka cilvēka dzīve. saska u ar mieru un klusumu kā dabā. Ruso uzsver. salīdzinot ar jūtām. ka ar kaut ko jāpastāv tuvības saitēm. tā arī dzīvē. Vērojot viens otru.. riebīgā. kādam jābūt. jo vairāk vi š spēj just un domāt. kuriem gudrības trūkst. mūzikā. par to cilvēki ir interesējušies visos laikos.atzīst Li Jutangs. vi ām pasaulē visdzi ākās saknes..i. kas ar to nekad nebūtu apzīmējams." (The Importence of Living) Jūtīgiem cilvēkiem nepie emams ir vienmu š. ne trokš aina." (The Wisdom of Laotse) "Jo cilvēks īstāki cilvēks." (Emile) Laotse norāda. savos vārdos vi š mīl sirsnību..

Vairums tagad par gudru uzskata katru. par gudru atzīst vienīgi to cilvēku. kas ir apmeklējis skolas. kas attīstīta prāta un izcilas atmi as dē uzkrājuši ievērojamu daudzumu zināšanu. Platons uzsver. kas ir labs un labsirdīgs. valdīt pār citiem un tos vadīt. gudrības paudēju acīs ir nevērtīgs. Tas ir iemesls. reformatori un citi gudri vīri. karavīrus un visus tos. Vairāk cilvēks nespēj sasniegt. Par gudriem uzlūko arī valdniekus. tātad. Par cilvēku gudrību. tad redzam lielu starpību. kas ie em augstus poste us sabiedrībā. kā arī pēc tā. kāpēc visi. nepareizs. cenšas gūt sekmes sabiedrībā. ir jā em vērā pasaules ievērojamāko domātāju norādījumi un gudrības jēdzienā jāietilpina tas. Gudrības ce a rādītāji neatzīst par gudriem tos. nevēlams un tāds." domā K. mēdz spriest pēc vi u prāta spējām un iegūto zināšanu daudzuma. sekodami tikko minētajiem cilvēku paraugiem. ka "gudrs cilvēks ir labs. ir sasniedzis dzīvē visvairāk: Laba sirds ir visa sākums." saka ang u domātājs Smails. ka tas. noskaidrojot gudrības izpausmes veidus un gudrības būtību. cik tie bijuši sekmīgi augsta sabiedriskā stāvok a un materiālas dabas panākumu iegūšanā. "Sirds laipnība ietver sevī gudrības nozīmīgāko da u. Ja salīdzinām šos sabiedrībā izplatītos uzskatus par gudrību ar tiem. Domātāji. ka vi š ir labs. kas par sevi domā. Raudive. ieguvis daudz zināšanu un strādā labi atalgotu darbu. "Laba sirds ir liela cilvēka pirmā pazīme. kas cilvēkus vienīgi attālina no gudrības. bet auns cilvēks nav gudrs. kas savas dzīves laikā ir pratuši vairot ienākumus un k ūt par turīgiem cilvēkiem. 228 . vai kuru citi uzskata par labu. Rainis ir pārliecināts. J." Bet labs nav kurš katrs. Laba sirds ir visa beigums. Tāpēc. laipna sirds. kurus izteikuši reli iju dibinātāji. kurā mājo laba sirds. Tāpat tie par gudriem neuzskata arī tos. ko vi i atzīst par svarīgāko un raksturīgāko gudriem vīriem. Tikai tas. vado us. kam ir laba. ko sabiedrības vairums mēdz uzlūkot par gudra vīra dzīves ce u. kas ir pazinuši gudrības ce u. ir atzīstams par labu cilvēku. kam ir attīstīts prāts. Tieši tas. tikt pie turības un iegūt pēc iesējas vairāk zināšanu. Tāpat par gudriem atzīst tos. kas ie em vadošos poste us sabiedrībā vai arī ir ieguvuši lielu bagātību.

arī īniešu gudrais Laotse par augstākajām vērtībām." (Mat.. Gudrs cilvēks tātad ir jūtu jeb sirds cilvēks. bet izrāda mīlestību pret visiem un dara citiem tā. kuros šīs īpašības vērojamas. "ko kodes un rūsa maitā. kas tos mīl un priekš tiem dzīvo. pieticība un mīlestība kā gudra cilvēka īpašības ir cildinātas arī latviešu tautas gara mantās. ka gudrības jēdziens sak ojas cilvēka jūtu un nevis prāta sfērā. pieticību un pazemību. kas attiecas uz jūtu dzīvi. Poruks stāstā Sirdsš īstie audis: "Tas.. kuros mājo laba.n. kuras priekšā katrai citai ir jānobāl. kuru lielais aužu pulks izsmej un nievā.. Cilvēkus.. tas rāda. Kristus māca.Tā kā ar vārdu "sirds" dzejiskā valodā apzīmē visu. š īsta no mantas kārības." Sirds š īstība. Sirdsš īsti cilvēki ir pieticīgi. tātad. lai citi vi iem darītu. kā to parasti domā. teikdams: Man ir trīs dārgumi – Pirmais ir mīlestība. Pazemība. Tāpat kā Kristus. izpaužas kā pazemība. resp. tie nekrāj mantu.8. Otrs – nekad par daudz. ja to pavada seviš a sirds laipnība..p. pie kam tad no šī cilvēka izstaro tāda gudrība. varam atzīt par gudriem. pieticība un tuvāko mīlestība. it seviš i pasakās par trim brā iem. kas saviem līdzcilvēkiem līdzi jūt. tiem sveša augstprātība un lepnība. gudram cilvēkam un kā vi a sirds š īstība izpaužas." Sirdsš īsti cilvēki savu dzīvi ziedo citu labā. tas ir pretstats nejūtīgam auksta prāta cilvēkam. ka pat mazattīstītu prātu apskaidro un apmirdz it kā augstāks skaistums. tas ir tas. 5. uzlūko mīlestību. mātes meitu un bārenīti. kas kādā mājo.. ka sirdsš īsti cilvēki ir pazemīgi. Šopenhauers norāda. kā jādzīvo sirdsš īstam. Tikai tos cilvēkus.) No Kristus mācības varam smelties atzi as. Trešais – nekad neesi pirmais pasaulē. laipna sirds. no pašmīlestības. Kristus sauc par sirdsš īstiem: "Svētīgi tie sirdsš īstie. Ev. kā to Kristus mācības iespaidā ir attēlojis J. kā tie vēlas. Tautas pasakās par trim brā iem abus vecākos brā us dēvē par gudriem. kuram š īsta sirds. bet jaunāko 229 . jo tie Dievu redzēs. tie nepazīst naida un aunuma. kaut arī par savu izturēšanos tiem nāktos sa emt nievas un izsmieklu.

Vi i ir rupji. Tie tīko pēc goda un slavas. mājo nevis "gudrajos brā os". Pasaku sacerētāji ir pārliecināti. citiem līdzi juzdams un palīdzēdams. Gudra cilvēka svarīgākie tikumi balstās vi a jūtu dzīvē un nevis prāta darbības lokā. Tā. aunu tie cenšas atmaksāt ar labu. Ar to pasaku sacerētāji ir gribējuši uzsvērt. iedomība un lepošanās ar savu gudrību. kas ar mīlestību vēršas pret ikvienu. aicinādami dzīvot vienkārši un dabīgi. auni. piemēram. par vi a svarīgākajiem tikumiem. kas ir pazemīgs un nekāro pēc goda un slavas. vienmēr gatavi lietot fizisko spēku un varu. kas palīdz katram vi a dzīves laikā iegūt augstākās vērtības. Pazemības. ka īsta gudrība. Pasakas pauž domu. tāpat kā jaunākais brālis. kas ir pieticīgs un tāpēc brīvs no mantkārības. ka godīgie un pieticīgie jaunākie brā i ir mu i tāpēc. ka tikai pazemīgu. tāpat kā pasaku vecākie brā i. pirmām kārtām domā par sevi. Vi iem liekas. kur par gudriem audis apzīmē tos. pieticību un cilvēku mīlestību varam uzlūkot par galvenajām gudra vīra īpašībām. Kam trūkst gudrības. ka tie atsakās no sava labuma meklēšanas. ka gudri irtie cilvēki. pieticības un cilvēku mīlestības apcerei lielākā vai mazākā mērā pievēršas visas pasaules gudrākie vīri. nespēdami veikt to. Pazemību. tie. kuriem raksturīga ir augstprātība. Šopenhauers par vienu no galvenajiem tikumiem uzskata cilvēku mīlestību. Gudrības turpretī trūkst visiem "gudrajiem brā iem". Vecākie brā i ar savu "gudrību" tomēr paliek kaunā. kā to atzīst indiešu domātājs 230 . Tas tā ir arī dzīvē. bet gan par mu īti nosauktajā jaunākajā brālī. mantrauši un materiālo vērtību dievinātāji. L. tajos mājo varaskāre un vēlēšanās valdīt pār jaunākajiem brā iem. no tiekšanās pēc naudas un mantas. pieticīgu un izpalīdzīgu cilvēku var saukt par gudru. Seneka daudz uzmanības veltī pieticības un bagātības problēmām. bet gudrākos cilvēkus neprot novērtēt. kam patiesībā gudrības trūkst.brāli nosauc par mu īti. bet fiziskajam spēkam un rupjai varai stājas pretī ar savu gara spēku. Tolstojs visus savus spēkus ziedo pazemības un cilvēku mīlestības popularizēšanai. vērsdamies pret bagātniekiem. Kristus mācības iespaidā cilvēki sāk arvien vairāk atzīt pazemības un tuvākā mīlestības nozīmīgumu. ko var jaunākais brālis. ir pazemīgi un laipni pret visiem. gatavi vienmēr palīdzēt un uzupurēties citu labā. tie ir egoisti. kuras avots ir līdzcietība. kas. Gudrs ir katrs.

vai tas ir labs vai auns." saka I. kas sava egoisma."ar ko mēs sevi salīdzinām. kam gudrība piemīt visā pilnībā. kurus cilvēku vairākums vienmēr uzskata par gudriem. Tālu no gudra cilvēka ideālā tipa atrodas tie. Daži var atrasties iespējami tuvu absolūti gudra cilvēka paraugam. tā ir viltīga kalkulācija. kas ir auni.J. kāds ir šis cilvēks. Kants . tomēr tos ir neiespējami par tādiem atzīt. t. amata svarīgumu un ienākumu apjomu. kas eksistē tikai domās. vado u. ka tikums un līdz ar vi u arī cilvēka gudrība ir idejas. Kants uzskata. Tādi ir visi godkārīgie egoisti un karjeristi. kas nepieder jūtīgo sirds cilvēku saimei. "Mūsu rīcībai nav cita parauga kā vien šī dieviš ā cilvēka izturēšanās. Gudrības var trūkt arī cītīgajiem zināšanu krājējiem. kā to dara parastais cilvēks. mantkārības un negodīguma dē ir ieguvuši turību. naida pilni un kas cenšas vienmēr valdīt pār citiem. kas lepojas ar augstu sabiedrisko stāvokli. izmanīga piemērošanās apkārtnei. bet kas pilnīgi sakrīt ar gudrības ideju. Tāpēc nevienu nevar uzskatīt par tādu. Gudrais pēc vi a domām ir ideāls. Tiem tomēr trūkst vērtīgākā. Visi cilvēki ir ierindojami starp šīm galējībām. nav jāskatās uz vi a zināšanu daudzumu. nodarbošanos. jo tiem ir sveša pazemība un pazemīgu cilvēku atteikšanās no varas. I. tāpat arī šī ideāla pretstats – cilvēks bez gudrības – ir otra iedomāta galējība. Zināšanas vienas pašas nevienu nepadara labāku un gudrāku. bet gan līdzīgi pasaules gudrajiem jāinteresējas. apsveram un tādā kārtā sevi labojam. Zināšanas var būt vienādā daudzumā kā labam." Kā gudrs cilvēks ir iedomāts ideāls. i. karavīru un "augstu amatpersonu" poste us. Tāpat tie nepazīst cilvēku mīlestību un ar to saistīto nevēlēšanos valdīt pār citiem. Kad prāts kultivē tikumu. tā ir pašaizsardzība. Kaut gan tie sevi tur par gudriem. Šie cilvēki ie em valdnieku." Absolūti gudrs cilvēks ir iedomāts ideāls cilvēks. daži tālāk. kas gudrības zi ā tomēr ir pavisam atš irīgi. lai pareizi spriestu par kāda cilvēka gudrību. nejūtīgi. tā aunam cilvēkam. Tāpēc. nežēlīgi.Krišnamurti: "Tikums ir saistīts ar sirdi un nevis ar prātu. un kā 231 . cilvēks. Gudrības trūkst arī bagātniekiem. goda un slavas. lai gan to nekad nevaram sasniegt. kas pieder patiesi gudriem vīriem – pieticības un spējas atteikties citu labā. kā arī visi varas kārīgie. bet kurus vada dažādi prāta apsvērumi. bet citi varbūt pavisam tāli un sveši tam. sabiedrisko stāvokli.

bet pat uzskata par dīvaini un nederīgu sabiedrības locekli. lai to padarītu līdzīgu citiem. tas nevēlas atteikties no mantrausības un tuvoties ikvienam ar nelieku otu laipnību.. vai tas parāda šīs īpašības attiecībās ar pārējiem. Vi i izsaka pārmetumus gudriem cilvēkiem par to dzīvē atrastām k ūdām. kas visiem līdzek iem jācenšas labot un audzināt. vai tas izjūt pazemības. Kam gudrības ce š ir nepie emams. jo aužu vairums iešanu pa to uzlūko par nevēlamu. Cilvēkos mītošā gudrība. kas paši par to nespēj iet. uz vi iem neatstāj nekādu iespaidu. bet ne visi to spēj. Arī tie. pieticība un mīlestība pret citiem. kuru varam saukt par gudrības noteikto ce u. Kas to dara. ko par labāko ir atzinis gudrs vīrs. Vi i neredz un negrib redzēt sasniegumus. ka gudrs cilvēks ir nevis tas. sirsnību un draudzību. ir svarīgi konstatēt. resp. ka cilvēks tās neuzskata par trūkumu. Pēdējais savukārt aiz kautrības mē ina piemēroties vairumam un pak auties visam pastāvošajam. tas nejūt sevī tieksmi būt pazemīgam. kas būtu novēršams. Spriežot par kāda cilvēka gudrību. Gudru cilvēku sabiedrība tagad ne tikai nepazīst un neuzlūko par paraugu. cik lielā mērā vi ā vērojama pazemība. var novirzīties sānis nepareizas audzināšanas un gudrības ce a neatš iršanas dē . kam vajadzētu sevi pārveidot un piemēroties. bet gan visiem pārējiem būtu jācenšas pie emt to. pieticība un cilvēku mīlestība. Pašreizējos apstāk os gudrības ce a iešana ir apgrūtināta visiem. Un tomēr katram ir jāatzīst. kam šīs spējas ir. kas parādās kā pazemība. pieticības un cilvēku mīlestības nepieciešamību. jeb īsāk – par gudrības ce u. par tādu. vi u labā sirds. tie ir uz gudrības ce a un. 232 . tad man var būt arī tie paši un vēl lielāki. un tādu nav mazums. lai attaisnotu savu nevēlēšanos pa to iet. garīgi augt un attīstīties. Visvairāk gudrības ce a iešanu kavē tie. Līdz ar to tam ir neiespējami mainīties. Šādā kārtā tie grib mest ēnu uz gudrības ce u vispār. Visievērojamākie vārdi. jo vi i to svarīgumu neizjūt. Bet mē inājums savas k ūdas attaisnot rāda. tomēr tos varam dēvēt jau par gudriem. Daži pareizo ce u dzīvē ietur bez seviš ām grūtībām. kaut arī tie atrastos tikai šī ce a sākumā. kas teikti par gudrību.tas izturas pret pārējiem. palīdz tiem dzīvē apzinīgi un neatlaidīgi iet pareizo ce u. bet re istrē k ūdas un pēc to konstatēšanas spriež – ja reiz gudram cilvēkam ir tādi trūkumi. nozīmīgumu.

Kas būs sākuši iet pa gudrības ce u. Dekarts ir teicis. jo tas parasti ātri vien aptver. Tolstojs norāda. R. būs neizsīkstošs iekšēja prieka avots. kas to ved tuvāk gudrībai. tiem dzīve ik uz so a apstiprināsies tā pareizība. ko pasaules gudrie ir atzinuši par nederīgu. kas dod pamudinājumu izkopt gudra cilvēka tikumus un norādījumus. bet tāpat tajos var mājot vislielākie tikumi. Gudrs vīrs vienmēr atzīst savas k ūdas. vērotā un lasītā izvēlas un uztver to. Gudram cilvēkam ir samērā viegli tikt va ā no saviem maldiem. Tie dažreiz gan dedzīgi aizstāv to. tie nedomā ievērot pat gudrāko vīru norādījumus. var būt vispār pazīstami un ievērojami. tad tas no visa dzirdētā. ka izvēlēts īstais ce š. maldus un novirzīšanos no gudrības ce a. tad tomēr pārsvarā tā ir tāda rīcība. ka lielie gari ir spējīgi izdarīt vislielākās k ūdas. Šie audis mēdz atrunāties. kas sveša ir tam. ka cilvēks nevar būt pilnīgs. pie kā nav vērts kavēties. bet sirsnīgi. kā to labāk darīt. Tā kā vi ā valda dabīgs noska ojums pret visu nevēlamo. kas palīdz veidot sevi." kuru izvēlētais ce š tos vedīs arvien tālāk no gudrības. ka vi š esot vājš un slikts cilvēks. dos iespēju nepārtrauktai garīgai augšanai un arvien lielākas garīgas pilnības sasniegšanai. ir noteikti un 233 . bet ne to sasniegt visā pilnībā. kam šinī ce ā nākas piedzīvot neveiksmes vai novirzīšanos no tā. Tāpēc tie var gan lepoties ar savu gudrību. Tolstojs par sevi saka. tie ne no kā nemācās un netop labāki. kas dzīvē var noderēt. ja tie tiem liekas nepie emami. Kas uzsākuši iet pa gudrības ce u. Šinī cī ā pēc pilnības Tolstojs saskata visas dzīves jēgu. tie nepārmet nevienam. vi š var tikai vairāk vai mazāk tuvoties pilnībai. Ja arī tie dažos gadījumos izturas līdzīgi gudriem vīriem. pieticību un cilvēku mīlestību velti meklēt. jo tanī pazemību. kaut arī mēs vi u dēvētu par gudru un tas šo apzīmējumu būtu pelnījis. Katri maldi tikai vairo tā centību un vēlēšanos pielaistās k ūdas neatkārtot. kas liks turpināt uzsākto.Gudrības vārdi paslīd garām vi u acīm un ausīm. Tā kā gudra cilvēka ideālajam tipam ir iespējams tikai tuvoties. Vi i ar prieku apsveic katru šī ce a gājēja soli. Apzi a. Vēl vairāk – tie asi noraida katru pamācību. . ka neviens (protams. aizrādījumu. no visas dvēseles vēloties būt absolūti labs. tomēr tie ir tikai "gudrie brā i. ka ir rīkojies aplam. tad ir viegli atrast trūkumus katra cilvēka dzīvē. par tādu. vi iem līdzīgie!) jau minētos norādījumus neievēro un pēc tiem nerīkojas. kurā mājo gudrība. Bet lai tas notiktu.

Dekarts. Vairums līdzšinējo pedago ijas pamatprincipu jāatzīst par nederīgiem un to vietā būtu jāliek tādi. kurām visa mūsu līdzšinējā dzīve būtu jāpārveido pašos pamatos. Vispirms ir nepieciešamas radikālas pārmai as audzināšanā kā imenēs. Varam tikai līdz ar filozofu P. mainīsies cilvēku uzskati. Ar prātu izdomātas labākas nākotnes dē bez žēlastības iznīcina miljonus.neatlaidīgi jāievēro viss tas. Tikai tad būs iespējams panākt nepieciešamās pārmai as sabiedriskajā iekārtā. ko tā prāts atzīst par pareizu un vēlamu. necilvēcīga un nežēlīga. ka rietumu civilizācijā. Lai gudra cilvēka dzīves ce š būtu pazīstams un lai pa to censtos iet arvien lielāks cilvēku skaits. Prāta noteiktā rīcība bieži vien ir auna. Kā tagad visus aicina iet "gudro brā u" pēdās. Šo uzskatu popularizē un atbalsta filozofi Sokrāts. kas atteikusies sekot 234 . kur šī cilvēku dzīves ierobežošana noved. tā dzīvē. Tā cieš tāpēc. Kants u. To varēs realizēt. visiem saprotamu un pie emamu. bet mēs arvien vairāk vērojam. ko tagad uzlūko par neapstrīdamu. Līdz ar to k ūst aktuāla prasība pēc reformām. Tie visi ir labi domāti. būtu daudz kam jāmainās. ka ir aizmirsusi klausīt savai jūtu balsij — sirdsapzi ai. pareizu un vēlamu ir atzinuši gudri vīri. ka prāta spēju nozīmi pārvērtējot un rīkojoties tikai pēc prāta apsvērumiem. kā arī izpildot visus prāta radītos pienākumus. No gudra cilvēka viedok a daudzi pastāvošie uzskati jānoraida un jānostājas pret to. Gudrības avots – sirdsapzi a Pasaulē valda uzskats. Š iet. tikpat cītīgi audis būtu jāskubina sekot gudru vīru dzīves paraugam un iet pa gudrības ce u. kas virzītu jaunatni gudra cilvēka dzīves ce ā. bet ko gudrais nevar atzīt par labu. Ieaudzinot jau no mazotnes īsto pieeju dažādiem dzīves jautājumiem.c. Likumu vārdā tagad izdara visbriesmīgākos noziegumus. tā arī skolās. kas padarīs gudrības ce a iešanu par dabīgu. Prāta spēju attīstīšanai tagad pievērš lielu uzmanību kā skolās. ko par labu. ka cilvēkam savā dzīvē ir nepieciešams vienmēr sekot tam. ja skolās galveno vērību veltīs gudrības ce a rādīšanai un pareizas dzīves mācībai. cilvēce ir aizgājusi nepareizā virzienā un tagad tai par to nākas arvien vairāk ciest. Jureviču cerēt. Visu dzīvi kārto neskaitāms daudzums prāta radītu likumu. rīkojumu un noteikumu.

sirdsapzi ai, drīz sāksies reakcija pretējā virzienā. (Variācijas par moderno cilvēku) Lai pareizi rīkotos un pareizi dzīvotu, lai cilvēku lielākā da a justos iespējami laimīgāki un apmierinātāki, būtu nevis jāseko prāta radītiem ieteikumiem un jāklausa prāta diktētiem likumiem, bet gan vienmēr būtu jā em vērā tas, ko saka mūsu sirds, mūsu jūtas, ko mēs izjūtam un uz ko aicina mūsu sirds balss. "Bez sirdsapzi as regulējošā un kontrolējošā iespaida vislieliskākais prāts var būt tikai malduguns, kas ved purvā. Sirdsapzi a ir sirds morāliskā valdniece, kas māca pareizo rīcību, pareizo domāšanu, pareizo ticību un pareizo dzīvi," saka S. Smails. "Sirdsapzi a ir dvēseles balss, "norāda Ruso. Ruso sirdsapzi u nosauc par nemirstīgu debesu balsi, nemaldīgu laba un auna tiesnesi, kas dara cilvēku līdzīgu Dievam. Tā, pēc vi a domām, ir vienīgā, kas cilvēku pace pāri kusto iem. Ruso ir pārliecināts, ka ar prāta palīdzību cilvēks vienīgi klīst no vieniem maldiem uz nākošajiem. "Par daudz bieži prāts piekrāpj mūs," saka Ruso, "mums ir pilnīgas tiesības apšaubīt to; bet sirdsapzi a nekad nepiekrāpj, vi a ir patiesais cilvēka vadonis; tas, kas paklausa savai sirdsapzi ai, seko dabai, tam nevajag baidīties, ka vi š noies no ce a." Arī Aksels Munte atzīst, ka nevar pak auties prātam: "Dzīvoju pēc savām dzi ām un ticu, ka manas dzi as bija veselīgas. Bieži vien esmu k uvis par mu i, kad mē ināju uzticēties prāta vadībai, jo mans saprāts bieži maldījās, un par to esmu jau pietiekoši nosodīts." Rakstnieks G. Gunnarsons saka: "Saprāts bieži vien nav nekas cits, kā tikai spīts un šaubas. Vairums cilvēku alošanās ce as saprāta dē , — tāpat kā aunums un cietsirdība. Nē, mums vienmēr jāklausa savai sirdij, – sirds balss ir Dieva balss." Sirdsapzi as balss ir mūsu dzi āko jūtu izpausme. "Sirdsapzi as pavēles nav spriedumi, bet jūtas," saka Ruso. Sirdsapzi a ir viss tas, ko mēs izjūtam par pareizu, nevis ko mēs atzīstam ar prāta palīdzību. Jūtu balss ir Dieva balss cilvēkos, prāta slēdzieni ir cilvēku pašu balss, kuru veido un rada katrs pats pēc savas patikas. Tāpēc ne prāta lēmumi jāievēro, bet gan jāklausa , ko saka mūsu jūtas, mūsu sirds balss. Sirdsapzi as prasības izjust un tās vienmēr ievērot nozīmē paklausīt tam, ko mums liek darīt augstākā vara —

235

Dievs. Ar sirdsapzi as balss palīdzību Dievs vada mūsu dzīves gaitas vēlamā un pareizā virzienā. Sirdsapzi a ir tā, kas aizliedz mums domāt tikai par sevi un skubina mīlēt visus cilvēkus, darīt tiem labu. "Mūsu ētiskā sirdsapzi a mums liek pūlēties visur veicināt labo un apkarot auno, visur cīnīties par taisnību un novērst netaisnību, sēt visur mīlestību un deldēt naidu," saka P. Jurevičs. Mūsu jūtu balss sirdsapzi a liek mums būt pazemīgiem, pieticīgiem un cilvēku mī otājiem, sirdsapzi a ir mūsu gudrības avots, un vi as rādītais ce š ir gudrības ce š. Paklausot Dieva balsij – sirdsapzi ai, mēs bez seviš ām grūtībām varēsim iet pa Dieva noteikto gudrības ce u. Gudram jūtu un sirds cilvēkam sirdsapzi a ir seviš i jūtīga, un tā pilnīgi noteic vi a dzīves gaitas. "Galveno darbu, kas ietekmē visu dzīvi, cilvēks nedara ar savām rokām, kājām vai muguru, bet ar savas sirdsapzi as palīdzību," saka L. Tolstojs. Sirdsapzi as balsis neievēro tie, kas novirzījušies no gudrības ce a, kas izturas augstprātīgi, nevērīgi un jauni pret citiem, kas domā tikai par savu labumu. Sirdsapzi as balss neievērošana ir rīkošanās pret Dievu, tā ir bezdievīga rīcība, kuru varam apzīmēt ar grēkošanu. Mēs vienmēr grēkojam tad, ja neievērojam savas dzi ākās jūtas un klausām tikai savam prātam. Grēko visi tie, kas Dieva noteiktā gudrības ce a vietā ir izvēlējušies prāta radītas un pašu izdomātas gaitas. Grēcinieki ir visi augstprātīgie, lepnie un varaskārie, kas neievēro sirdsapzi as aicinājumu būt pazemīgiem, bet grib, lai citi tos godina un pielūdz, jo vi iem savs "es" ir vi u Dievs. Grēcinieki ir arī visi egoisti un mantrauši, kuru Dievs ir vi u manta. Austrāliešu zinātnieks Mērdoks atzīst, ka "visu grēku sakne ir pašcentrēšanās. Grēcinieks ir egocentri is." Vislielākie grēcinieki ir tie, kam trūkst cilvēku mīlestības, kas ir auni, rupji cilvēku nīdēji un kas tāpēc sagādā ciešanas daudziem un vairo aunumu pasaulē. Grēks vienmēr ir cilvēku aunuma izpausme. Grēcinieks ir katrs, kas citiem nodara netaisnību, kas izmanto, krāpj un verdzina, kas ierobežo brīvību. Tolstojs uzskata, ka grēko visi tie, kas iegūst sev varu, īpašumu, kas pavada laiku bezdarbībā. Ja sirdsapzi as balss ir nemierā ar mūsu rīcību, ja mums uzmācas pašpārmetumi, tas rāda, ka esam rīkojušies nepareizi, kaut arī mums to neviens nepārmestu. Šo iekšējo nemieru, neapmierinātību nevar apklusināt nekādi mierinājumi, atzinība, uzslava un apbalvojumi. Tas viss mums liksies viltots, ārējs, 236

īsto vērtējumu joprojām neatlaidīgi paudīs mūsu sirdsapzi a. Sirdsapzi u neviens nevar apmānīt, mē inādams sev iestāstīt, ka nepareizā izturēšanās ir kaut kā attaisnojama. Sirdsapzi as pārmetumus var apklusināt vienīgi tad, ja novēršam šo pārmetumu cēloni. Ja nepareizi izdarīto vairs nav iespējams pilnīgi izlabot, tad sirdsapzi as pārmetumi ir jācieš visu mūžu, kas ir smagākais sods, kādu cilvēkam nākas sa emt. Kas rīkojas pretēji savai sirdsapzi as balsij, tie agri vai vēlu ir spiesti atzīt savas rīcības nepareizību. Maldīgu, prāta noteikto un izvēlēto ce u gājēji gan varbūt paveic š ietami daudz, tomēr vi u darbs un panākumi ir nevērtīgi, ja tiem trūkst sirdsapzi as atbalsta, ja viss ir darīts ar iekšēju nepatiku, ar smagumu sirdī. Bieži tikai mūža beigās lielie mantrauši, cilvēku izmantotāji un varaskārie sāk saprast, ka īstais ce š būtu iets, ja tie būtu uzticējušies savai sirdsapzi ai un atturējušies no skriešanas pēc neīstām vērtībām. Par vēlu tiem nākas atzīt, ka iegūtā slava vai bagātība nav nekāds ieguvums, bet gan zaudējums, kas ir at ēmis iespēju iet pareizo ce u savā dzīves laikā. Katrs, kurā mājo gudrība, par augstāko uzdevumu savā dzīvē uzskata sekošanu visam, ko no vi a prasa sirdsapzi a, un visa tā atraidīšana, kam tā pretojas. Tolstojs aizrāda, ka neviens nekad nedrīkstētu uzskatīt, ka vi am jāklausa kaut kam citam un nevis savai sirdsapzi ai. Ja sirdsapzi a kaut ko pavēl vai at auj, tad mums rodas patika, prieks rīkoties, drosme, uz ēmība, neatlaidība un ap ēmība iet noteiktā virzienā. Ja turpretī sirdsapzi a kaut ko liedz, tad mēs izjūtam kaunu, bailes, rodas iekšēja nepatika un vēlēšanās nepaklausīt. Sirdsapzi as pavēlēm un aizliegumiem būtu jāklausa vienmēr, bez pretrunām un vilcināšanās. Vispareizākais ir katrreiz pats pirmais sirdsapzi as mājiens, kas vienmēr ir skaidrs jā jeb nē. Ir svarīgi sadzirdēt šo pirmo sirdsapzi as atbildi un to emt vērā, nemē inot no tās ievērošanas izvairīties. Ja sirdsapzi as norādījumi ir neskaidri, mūs moka šaubas, tas rāda, ka skaidrību mēs esam paši izjaukuši, sākdami gudrot, vai tikai mūsu sirdsapzi as norādījumi ir pareizi, vai nevarēti iet citu, kompromisa ce u, ievērot tos tikai pa da ai, paklausīt citu ieteikumiem u.t.t. Ja šādā veidā skaidrība ir zaudēta, tad mēs nonākam arvien lielākos maldos un beigās vairs nezinām, kā tikt uz ce a, it īpaši, ja savus šaubīgos, kompromisa lēmumus esam sākuši īstenot. Tāpēc katrreiz būtu jārīkojas tā, kā to ir ieteicis Russo: "Man vajag tikai jautāt sev, ko es vēlos darīt: ko

237

es jūtu, ka tas ir pareizs – ir pareizs; ko es jūtu, ka tas ir nepareizs – ir nepareizs; sirdsapzi a ir labākais padomdevējs." Kas seko savai iekšējai balsij, tas var iet mierīgi un brīvi cauri dzīvei, tas var sa emt pārmetumus, ciest pārestības, un tomēr vi š jutīsies laimīgs, ka ir paklausījis Dieva balsij un Dieva gribu stādījis augstāk par visu to, ko no vi a ir prasījuši cilvēki. Tolstojs ir teicis: "Viss, kas mums vajadzīgs, ir mums dots, ja vien mēs sekosim mūsu sirdsapzi as un Dieva norādījumiem. „Ja sirdsapzi a ir tīra un saka mums, ka esam pareizi rīkojušies, tad visas aužu aprunāšanas, nelabvēlīgus spriedumus par mums, apvainojumus un mē inājumus mūs novirzīt no uzsāktā ce a varam palaist neievērotus. Apkārtnes prasību nesaska a ar to, ko diktē sirdsapzi a, liekas nenozīmīga tam, kas uzsācis Dieva norādītās gaitas. Sekojot savai sirdsapzi ai, mēs būsim padarījuši visvairāk no tā, ko mums Dievs ir lēmis šinī pasaulē veikt, jo mēs nebūsim velti maldījušies pa blakus ce iem. Arī sekojot savai iekšējai balsij, ikvienam nāksies pārciest grūtības un nepatikšanas, bet vi a gaitas atvieglos apzi a, ka tas iet Dieva nolemto ce u. Uzsākot savas dienas gaitas, vi š neraizēsies par to, ko darīt, kā darīt, un nekurnēs par paredzamā darba smagumu, bet mierīgi pa ausies Dieva vadībai un uzticēsies tam, ko vi am darīs zināmu sirdsapzi as balss. Šī pa āvība tam dos spēkus bez novirzīšanās iet pa to ce u, pa kādu vi š noteikti tiek vadīts. Ja ikviens klausītu, ko tam saka sirdsapzi a, tad Dieva valstība zemes virsū k ūtu realitāte. Bet, lai šim stāvoklim tuvotos, tad katram jau no bērnības būtu jāmācās sadzirdēt savu iekšējo balsi un jāk ūst pēc iespējas jūtīgākam pret to. Kas ne tik vien grib, bet arī spēj sekot savas sirdsapzi as prasībām, vienīgi to varam uzskatīt par gudru cilvēku, par tādu, kas sasniedzis savu garīgo pilngadību. Tikai panākot savas rīcības un nostājas saska u ar iekšējās balss norādījumiem, cilvēka dvēselē iestājas gaišs, saulains, miera pilns noska ojums, kuru vairs nekas nespēj traucēt. Izglītība Vēl līdz šim ir plaši izplatīts uzskats, ka mācoties skolās un iegūstot zināšanas, cilvēks k ūst izglītots. Dzīvē tomēr sastopam daudzus skolas beigušos, kuru zināšanu krājums ir ievērojams, bet kurus nekādā zi ā nevaram atzīt par izglītotiem. To apstiprina Gēte, teikdams: "Cilvēka galvā var 238

būt milzums zināšanu, bet vi š tajā pašā laikā var būt ne tikai neizglītots, bet pat barbars." Ka skolas beigušie varbūt pavisam neizglītoti cilvēki, to atzīst arī ievērojamais latviešu domātājs P. Jurevičs savā grāmatā Variācijas par moderno cilvēku: "Kaut gan ar visādiem diplomiem apgādātas lielas masas, īsti izglītotu cilvēku, š iet, k uvis mazāk. Gan bagāti, gan sabiedrībā augsti stāvoši, gan pat visai mācīti vīri dažreiz galu galā ir stipri neizglītoti, t.i. nav izkoptas vi u cilvēciskās īpašības." Pēc P. Jureviča domām par izglītotu tātad atzīstams vienīgi tāds cilvēks, kurā ir izkoptas vi a cilvēciskās īpašības. Pedagogs Augusts Rudzītis domā, ka "laba izglītība tikai zināšanu un abstraktas domāšanas ce ā vien nemaz nav iegūstama un panākama. Zināšanas un abstraktas idejas neatrod ce u uz cilvēka apzi as dzi ākajiem un spēcīgākajiem aspektiem: nemodina attiecīgas emocijas, neierosina gribu, atstāj aukstu un vienaldzīgu cilvēka sirdi, neiespiežas vi a dvēselē un nepaliek par vi as personīgu garīgo mantu."(Trimdas skola, Nr. 12,1957.g.) Tas ir norādījums, ka cilvēku izglītošana iespējama vienīgi atmodinot vi os jūtas, atstājot iespaidu uz vi u dvēseli un veidojot tos par sirds cilvēkiem. Viens no ievērojamākajiem ang u domātājiem J. Raskins saka: "Izglītošana ir cilvēku dvēse u pievēršana visam labajam." Pastāvošās skolas un audzināšanas iestādes, kas nodarbojas ar zināšanu izskaidrošanu, pieblīvē atmi u ar zināšanu faktiem, bet audzēk us neizglīto, jo skolas neinteresējas par vi u dvēseli un jūtām. Īstu izglītību ikviens iegūst nevis attīstot prātu un iegaumējot zināšanas, bet gan izkopjot savu sirdi un dvēseli, t. i. savu jūtu dzīvi. Šādu izglītošanu skolas tagad nemaz nespēj veikt, jo to uzdevums ir iemācīt pēc iespējas vairāk zināšanu. To konstatējis jau Seneka, norādīdams, ka skolēni nāk pie saviem skolotājiem nevis lai attīstītu savas dvēseles, bet savu saprātu. Skolu apmeklētāju galvenais nolūks vienmēr ir bijis un ir vēl tagad vēlēšanās ar zināšanu un sa emto diplomu palīdzību nodrošināt savu materiālo stāvokli, ie emot dzīvē pēc iespējas augstākus un labāk atalgotus poste us. Bet, lai gūtu materiālus panākumus un valdītu pār citiem, ir jābūt vēsam, vienaldzīgam, gatavam lietot negodīgus un nekrietnus līdzek us citu nostumšanai pie malas. Tāpēc arī skolas un zināt u iestādes nevis izglīto, bet gatavo nejūtīgus, augsta prāta cilvēkus – varaskārus materiālistus. Zinātnieks R.

239

ir tomēr uzskatāmi par neizglītotiem cilvēkiem.Laube saka: "Zinātne bez Dieva palīdz audzināt mehāniski automātisku robotu. bet neatstāj iespaidu uz jūtām. lai tās mācītu tālāk citiem. nemaina vi u dzīves veidu un attiecības ar 240 . Iepazīšanās ar mašīnām un motoriem nevienu neveido par pazemīgāku cilvēku. Tāpēc tikai gudru cilvēku varam dēvēt par izglītotu. Veiklu matemāti i vi a zināšanas neierosina atteikties no sava labuma un palīdzēt pārējiem. izglītots ir tas. Zināšanu atcerēšanās nepalīdz atturēties no aunā un nevēlamā. Kā redzam. 6) Šos necilvēcīgos varas un mantas tīkotājus vi u īpašību dē nevaram dēvēt par izglītotiem un teikt. bez gara un dvēseles. Svešu valodu prašana nepalīdz k ūt pieticīgākiem. Ne tikai tehniskajām zināšanām. Skolotie. Arī zināšanas. kuriem ir skaidra un cēla sirds. kuram piemīt gudra cilvēka īpašības — pazemība. ir tikai vārdi. Šie sirds cilvēki ir pieticīgi un nevēlas izlietot savas zināšanas mantas vairošanai. tam cilvēku mīlestība nav vairojusies. Par izglītotiem ir atzīstami vienīgi dvēseles un jūtu cilvēki. tās nepadara skolu apmeklētājus labākus un cilvēcīgākus. kuras kāds ieguvis. ka tie skolās ir ieguvuši izglītību. jo vi ā mājo cilvēku mīlestība. īmisko formulu pārzināšana nemazina cilvēku augstprātību. tie nekad nevēlas iegūt zināšanas tāpēc. garīgi tumšiem. pieticība un cilvēku mīlestība. tieši šo vi u "panākumu" dē . Kas ir iemācījies pagatavot atombumbu. Nr. ka tās nevienam nepalīdz k ūt labākam. kurus atkārto un liek atkal citiem atkārtot. nevairo šā cilvēka gudrību un neizglīto tāpēc. lai ar to palīdzību varētu pacelties pāri citiem. Patiesi izglītots cilvēks netiecas pēc varas un mantas. kas vi us tālāk atkārto. cilvēku bez cilvēciskuma. jo viss vairums no tām dod vielu tikai prāta darbībai un atmi ai. kuri ie em augstu sabiedrisko stāvokli un ieguvuši ievērojamu turību. Zināšanu iegūšana nepalīdz atrisināt dažādas dzīves problēmas. bet kas pašam neko nav devuši un tāpēc nespēj arī dot tiem. Bet pēdējie mēdz būt pazemīgi." (Universitas. bet arī visām pārējām nav iespējas vairot cilvēkos gudrību. Zināšanas. bez dvēseles. jo zināšanas nevienu neaudzina. Dažādu teoriju un definīciju iemācīšanās nespēj apkarot egoismu un mantkārību. bet cenšas kalpot citiem. neveido uzskatus un pārliecību. zināšanas neveido cilvēku pozitīvās īpašības. kuras kāds iegaumē. Nosaukumu un skait u atcerēšanās nemazina varas kāri un tieksmi valdīt pār citiem.

Galdnieks. neviens nek ūst izglītotāks. ka jātic. kā tikai nolietošanās sakarā ar pārmērīgu un piespiestu atmi as piepūli. un dabīgais. pareizais skats ir aizsegts ar grāmatu gaismu. karavadoni vai zinātnieku. ka mācīšanos uzskata par izglītības iegūšanu. kā gudrs. 241 . gan arī naida un aunuma pilni cilvēki. ka pašlaik miljoni zemnieku ir izglītotāki nekā tie. atzīdams. J. Inženiera. ka pārmērīgā piepūle visam abstraktajam pievēršot apzi as spēkus. un kas tāpēc uzskatāmi par neizglītotiem. turpretī dažu mācīto sejā no vi u daudzajām studijām nav citu pēdu. tā arī tāds. ka dažiem nemācītiem pareizā pasaules uztvere uzspiež uz pieres gudrības zīmogu. ne arī iegūto zināšanu daudzums nepadara cilvēkus par izglītotiem. Cilvēks nekādā zi ā nav izglītots tāpēc. kam gudrības trūkst. bet kam ir laba. kas nepieciešamas praktiskajā dzīvē. kas sevi sauc par izglītotiem. kurpnieku vai skolotāju var izmācīties kā pazemīgi cilvēki. Izglītots ir tikai tas.pārējiem. vienalga. tā auns cilvēks. kurus citi uzlūko ar cie u un vienmēr uzklausa to norādījumus. ka "mūsu laiku lielākā maldīšanās ir tā. kas pasaulē ir laimīgs. ka tas lasa latī u valodā un raksta angliski vai arī prot uzvesties sabiedrībā. bet auno valdnieku. kam zināšanu maz. neviens neizglīto savu gara pasauli. varam atrast gan gudrus cilvēkus. Pēc skolas beigšanas un amata iemācīšanās ikviens var būt tikpat izglītots vai neizglītots. tāpēc var uzskatīt. Pie tam tie visu redz tik vienpusīgi. Bieži varam sastapt neskolotus audis. katrā darbā. Par ārstu . Raskins domā. to dara vi os pašos esošā gudrība. tā arī mantkārīgs cilvēks. labdarīgs. Attīstot savu prātu un iegaumējot zināšanas. kā skolas gaitas sākot. Par izglītotu ir jāatzīst labs un gudrs cilvēks ari tad. mācītāja un drēbnieka amatus var veikt gan cilvēku mī otāji." Līdzīgās domās ir arī Šopenhauers. Katrā amatā. rosīgs un darbīgs. Vienkāršais darba rū is. Ne skolu apmeklēšanas ilgums. ir pārāks gudrībā un izglītībā par skoloto. jo diplomu var iegūt kā labs. vai tas prasa vairāk vai mazāk zināšanu. Tie pārspēj skolas beigušos gudrībā. ir vājinājusi tiešo un uzskatāmo. Mācoties piecus gadus skolā savu amatu un iegūstot amata zināšanas. tā arī lepnie un augstprātīgie. lai savāktu nedzīvus jēdzienus. jurists vai arī filosofijas profesors var būt kā pieticīgs. laipna sirds. ja vi š skolu būtu maz apmeklējis. gan arī tādus. kam gudrības trūkst.

tas ir neizglītots. kas beidzis visaugstākās skolas. ap ērbs un pieklājības normu ievērošana. šie vīri no tautas ir stiprāki. kas vienalga kā. Vi š var būt citu acīs pat nepieklājīgs. tad ir viegli zaudēt savu "izglītību" līdz ar drēbju sasmērēšanu. Mācīto cilvēku rase k ūst sliktāka un vājāka. tēlošana. ceremoniju ievērošanu un frāžu atkārtošanu. ka ar ie ērbšanos darba drēbēs vai arī pa emot rokā lāpstu. tīrās drēbēs. ar pieskaršanos darba rīkiem. ja kādam izglītība ir tikai vi a glītā. kurā mājo gudra cilvēka tikumi. Tolstojs par tiem saka: "Cilvēki. nomaskētā āriene. tīras rokas un iemācītas pieklājības frāzes. dabiskums. ko visu tik oti tagad prasa audzināšanas iestādēs no saviem audzēk iem. audīs ir iepotēts uzskats. ka tie ir gudrībā un līdz ar to arī izglītībā pārāki par saviem skolotajiem brā iem. kaut arī tas runātu "gudrus" vārdus. humānāki un par visām lietām derīgāki nekā vīri. mēdz būt sirsnīgāki. S. ko vienkāršie mirstīgie nespēj saprast. Tas liecina. ka. kas padoti vienīgi brīviem kulturāliem iespaidiem. Izglītots var būt katrs arī bez smalkās uzvešanās un pieklājības normu ievērošanas. laipnu sarunāšanos un tīras rokas. spēcīgāki. Smails norāda. Tie. Nevienu nepadara gudru un izglītotu greznā āriene. bet gan vienkāršība. izlikšanās. Izglītība tagad ir tikai zināšanu forma. taisnīgāki. kas nav daudz mācījušies skolās un pieblīvējuši savu atmi u ar zināšanām. neviltotas laipnības un sirsnības. kam nav nekāda sakara ar dažādām āriš ībām. ka tagad ar izglītību saprot modernas drēbes. pieticīgāki un pazemīgāki. kaut arī to zināšanu krājums nebūtu ievērojams. atklātība un sirsnība. Tiešām. i. mācīti. spoži apavi. neatkarīgāki. tie. īsti izglītots cilvēks. kaut arī tas būtu mācīts vīrs. salīdzinot ar sirds izglītību. viss pārējais ir jāuzlūko par mazsvarīgu. kas š ir cilvēku no pārējiem. Ne greznošanās. Kam trūkst gudrības. Šādi cilvēki jāatzīst par izglītotiem.. nemākslota 242 . netīru darbu un staigā vienkāršās vai vecās drēbēs. kas ir pilnīgi nemācīti t. ja tas strādā fizisku. cilvēks pārvēršas par neizglītotu. vienkāršāki savā dzīvē. neko nezaudē no savas izglītības arī tad." Mūslaiku sabiedrībā valda uzskats . bet tam nekad netrūkst īstas. Tolstojs aizrāda.kuru tie ir smēlušies savās dzīves gaitās. ka izglītoti cilvēki(par kādiem uzlūko visus skolotos) nedrīkst strādāt netīru. Tāpēc skolas beigušie tagad izvairās pielikt roku fiziskam darbam. fizisku darbu un ka tiem jā ērbjas vienmēr jaunās . kaut arī tā āriene būtu nezin cik spoža un smalka.

Tādi ir vajadzīgi tehnikas un tirdzniecības pasaulē. Gudrības studijas pēc Senekas domām ir k uvušas par vārdu studijām. kā arī vienkārša un skaidra savu domu izteikšana ir patiesi izglītota un gudra cilvēka ārējās pazīmes. jāattīsta vi u dvēseles. kā jādzīvo. precīzi. "Ne abstraktās zināšanās. Zināšanu atkārtotāji un izlietotāji. kā arī spējas un vēlēšanos tās izlietot dzīvē.izturēšanās pret cilvēkiem. tie būs izveidojuši savu pasaules uzskatu. kas pēc satura ir nesvarīgi un nenozīmīgi. Kā jau nosaukums liecina. kas saprot. Skolās tagad rīko t. i. inteli ences pārbaudes. Jau Seneka ir norādījis. kas vienīgi vairo tikai manu zināšanu daudzumu un nedara mani spējīgāku dzīvot. kurās prasa ne tikai zināšanas. līdzīgi mašīnām. to uzskata par ēniju. bet pareizā un dzi ā. Vi u prāts darbojas ātri. Skolās audzēk i būtu jāveido par jūtīgiem sirds cilvēkiem. Šinīs inteli ences pārbaudēs pirmās vietas gūst veikli kombinētāji un aprē inātāji." Audzēk u izglītošanas gala mēr is ir attīstīt tajos. intellegere – saprast) ir cilvēks. tie ir cilvēki – roboti. jāmāca. parasti sauc par inteli entu. 243 . tad mācītu cilvēku. bet nemāca. ko par labu un derīgu ir atzinis ikviens gudrības ce a gājējs. ka skolēniem māca debatēt." norāda Šopenhauers. To pastāvošās skolas nedara. ir ap ērīgs un veikls dažādu problēmu risinātājs. cik iespējams. kas katrā vairo gudrību. bet arī atbildes uz jautājumiem. gudra cilvēka īpašības. s. To darot. pe as kalkulētāji un sarež īto mašīnu darbības izpratēji irtie. Izglītota cilvēka pasaules uztveri nosaka tas. Arī Gēte atzīst. kam ir daudz zināšanu un attīstītas prāta spējas . Skolās būtu jāmāca pareizas attiecības pret līdzcilvēkiem t. uzskatāmā pasaules uztverē atrodas patiesās gudrības avots. bez dvēseles. bet vienīgi tas. inteli ents (lat. Inteli ence Ja gudru cilvēku varam dēvēt par izglītotu. jāvairo vi u garīgums un cilvēcīgums. skolu apmeklētājos iesak osies pareizā nostāja pret visu dzīvē notiekošo. tanīs nebūtu jāmāca dažādas zināšanas. kurus dēvē par inteli entiem cilvēkiem. kā pareizi dzīvot. bet ja kādam ir seviš i izcilas prāta spējas. kas arī citādā zi ā ir līdzīgi mašīnām – tie ir nejūtīgi. ka dzīves mācība ir svarīgāka nekā zināšanu uz emšana. Lai ikviens varētu gūt patiesu izglītību jau skolās. teikdams: "Es nīstu visu.

"Zināšanas var iemācīt.bez jūtām. ka ar zināšanu palīdzību nevar iegūt gudrību. kam tās nav. Zināšanas var uz emt un izlietot lielākā vai mazākā mērā katrs. nav nekā kopēja ar gudrību. tie nav cilvēku gudrības pārbaudes. resp. nerē inoties ar citiem." saka 244 . tam jābūt cilvēkam ar jūtīgu un labu. gudrība piemīt dvēselei. turpretī gudrību sevī vairot un attīstīt nevar tas. kā to bieži dara. kuriem ir attīstītas prāta spējas un daudz zināšanu. kas zina daudz. kā arī citi pārbaudījumi skolās un dzīvē ir tikai zināšanu un prāta spēju pārbaudījumi. Jau Aristotelis savā Ētikā ir norādījis. bet skatās tikai uz pārbaudāmā prāta spējām. bet ne gudrību. ka gudrība nevar būt zināšanas. kurus nevar lietot vienu otra vietā. To apstiprina ievērojamā amerikā u dzejnieka un pravieša vārdi: "Gudrību nepārbauda skolās. ja zina. par gudriem. tas. Zināšanas gan vairo ikviena inteli enci. jo cilvēka inteli ence. Zināšanām. cik vien daudz iespējams. kuru atcerēšanās un izlietošana ir saistīta ar prāta darbību. bet ne gudrību. kāds ir cilvēka garīgais lielums. laipnu sirdi. kāda ir tā jūtu dzīve. kuras izpausmē atklājas cilvēku dzi ākās un cēlākās jūtas. J. Cilvēku gudrību nav iespējams konstatēt ne ar kādiem pārbaudījumiem." (Walt Whitman – Song of the Road) Neizpratnes dē daudzi uzskata inteli entus cilvēkus. cik kurā ir mašīnai līdzīgu īpašību un neviens neuztraucas par to. kādas īpašības ir inteli ences pārbaudījumu izturētajam." Tāpat domā Tolstojs – gudrība nepastāv zināšanu daudzumā. Krišnamurti uzskata. kas iet savu ce u. Bet. kā jau redzējām. Gudra cilvēka tikumu attīstīšanai zināšanu iegaumēšana neko nevar palīdzēt. ka inteli entais zināšanu krājējs nav dēvējams par gudru un izglītotu. Gudrība un zināšanas ir divi dažādi jēdzieni. jo "gudrība nav zināšanu krājums. vi a prāta spējas un zināšanas nav gudrība. kam tās nav. ne vienmēr ir gudrs." Teiktais rāda. nevar to iedot tam. kam ir gudrība. ka visa šī prāta veiklā darbība saistās ar mazsvarīgām lietām un nenozīmīgiem jautājumiem. cik lielā mērā izglītots ir vi a gars. Gudrība nav tā. kuras mēs varam iegūt. lai kādu varētu atzīt par gudru. to nav iespējams pierādīt. tā pati par sevi ir pierādījums. Inteli ences pārbaudes. Nevienam neinteresē. tāpēc vienīgi izglītotais sirds cilvēks ir dēvējams par gudru. ka "tas. Laotse atzīst. cik veikli kāda cilvēka prāts spēj darboties. Inteli ences pārbaudēs jau arī tikai konstatē. Tā kā gudrība sak ojas ikviena jūtu dzīvē.

kas ir garīgi radniecīgi ar šo vārdu teicējiem un kas vēlas. kura jūtu dzīve ir neattīstīta un kam tāpēc tālu stāv citu cilvēku prieki. Ne gudru cilvēku norādījumu atkārtošana ir svarīga. vēss aprē inātājs var mierīgi kavēties pie tehnikas un zinātnes speciālajiem jautājumiem. Vi š kā automāts mācās un iegaumē visu bez š irošanas. Tāpēc inteli entais cilvēks. ja tam trūkst gudrības. vajadzību vai nevajadzīgumu. augstā stilā izteiktas frāzes un mācās tās iespaidīgi izteikt un atstāstīt tālāk. ko šie izteicieni norāda. sevi mierinot ar domu par kalpošanu zinātnei. Vārdi. derīgumu vai nederīgumu. kas par cilvēku sadzīves jautājumiem neinteresējas. var palīdzēt vienīgi tiem. bet tam svešas ir pārdomas par šo zināšanu nozīmi un vērtību. Vi š var diendienā atkārtot gudru vīru izteicienus. ir daudz laika ziedojuši pareizas dzīves atzi u formulēšanai. kam maz cilvēcīguma. Skolotie audis uz em atmi ā vārdus. kā 245 . Par savas dzīves jēgu un uzdevumu. Gandrīz visu gudrāko vīru interese saistās vienīgi ar to. par to saturu un vērtību nemaz nedomājot Zināšanu iegaumēšana nodarbina tehniskās inteli ences prātu. kas mē ina iet pareizo ce u. kā arī par visas cilvēces kopīgajām dzīves norisēm var nedomāt vienīgi tāds. ka ar to jau parāda savu gudrību. bet varbūt ir šaubījušies par tā pareizību. tas bez iebildumiem nodarbojas ar visneinteresantākajām zināšanām. domādams. Inteli entais cilvēks gan ātri iegaumē dažādas zināšanas. un tomēr tas neko nemanto. kas sagādā ciešanas un nāvi miljoniem. lasīt un iemācīties vārdus. kas pie tam var būt pilnīgi nevajadzīgas. var tos citēt. kas aicina iet pa gudrības ce u. kas teikti par gudrību. Tie. automātiskā un bezdvēseliskā. Tāds var mierīgu sirdi darīt darbu. vai šī vi u darbošanās ir ienesīga vai nē. Tikai nejūtīgs. Jūtu izpausme te ir neiespējama un pilnīgi lieka. bet neatstāj nekādu iespaidu uz to jūtām. pie visa nedzīvā. bet gan tajos esošā satura pie emšana un piemērošana.Krišnamurti. šie vārdi nepadara vi u labāku un nemaina vi a dzīves ce u. kuru dzīves ce u ir noteikusi vi iem piemītošā gudrība. var dzirdēt. Tāpēc dažādām zināšanām laiku var ziedot samērā nejūtīgi audis. ja vi š savas aunās dabas dē nav spējīgs darīt to. kas nāk par aunu cilvēcei. neraugoties uz to. mehāniskā. bēdas un garīgie pārdzīvojumi. bet tomēr tas gudrību nespēj iegūt. Pievēršanās šādām zināšanām var būt pavisam nelietderīga laika iztērēšana.

Gudrības paudēji ir kavējušies gandrīz tikai dažādu dzīves problēmu pasaulē. kas ir pieticīgs. kuru mēr is ir naudas pelnīšana. bet tās nebūtu vajadzīgas. Lielā da a zināšanu tātad ir nepieciešamas tiem. Tāpat dažādas zināšanas nepieciešamas tiem. strādājot par skolotājiem vai arī nodarbojoties ar rakstniecību. kas nē. piemēram. Tā. veiklība aprē inos un matemātikas zināšanas ir vajadzīgas tirgotājiem. kas grib pār citiem valdīt vai arī karot un apspiest tos. kuras inteli entajiem audīm vajadzīgas maizes pelnīšanai. ir nepieciešamas mūslaiku sabiedriskajā iekārtā. apkrāpt un iedzīvoties. Tās ir gudrības studijas. lai varētu lepoties ar savu inteli enci un savām zināšanām to 246 . Gudram un pazemīgam cilvēka. kas šinī ce ā ir vajadzīgs.. jo to sirds kāro ieskatīties Visumā. Viss vairums dažādu speciālo zināšanu. Ir tikai vienas patiesi brīvas studijas – tās. kas dod cilvēkam vi a brīvību. un tāpēc tas vienmēr spēj atš irt... ja cilvēki ietu gudrības ce u. Visa modernā zinātne un tehnika kalpo galvenā kārtā šo tieksmju realizēšanai. kas ar mīlestību vēršas pret ikvienu. Gudram vīram maz noder arī vēstures. kamēr prāts nevar sevi nodarbināt ne ar ko lielāku. kas pa lielākajai da ai dod vienīgi diplomus un iespēju ie emt labi atalgotas vietas. kuru kārtošanā vienīgi var izpausties katra gudrība. šīs veiklās parē ināšanas spējas nav nepieciešamas. Šo nostāju par vienīgi pareizo atzīst arī Seneka. literatūras un citas līdzīgas zināšanas. lai varētu citus izmantot. Pie tā būtu jākavējas vienīgi tik ilgi. kuru iegūšana ir inteli ento cilvēku dzīves mēr is. Gudrs cilvēks zina īsto ce u dzīvē. visas valdīšanas. "Izcili gari nekad nepievēršas speciālajām zinātnēm. Gudrāko cilvēku studiju un vērojumu priekšmets ir bijis cilvēks un attiecības cilvēku starpā." saka Šopenhauers.pareizi dzīvot. eogrāfijas. bet nav centušies izdzi ināties nedzīvās dabas un mašīnu pētīšanā. teikdams: "Es nerespektēju un neuzskatu par labām tās studijas. kam trūkst gudrības. Tā vietā vi š visu savu laiku ziedo gudrības vairošanai sevī." Zināšanas inteli entajiem cilvēkiem ir nepieciešamas ne tikai lai varētu ar to palīdzību pelnīt naudu.. Gudram cilvēkam. ieroču gatavošanas un kara mākslas. mantraušiem un bagātniekiem. lielākā da a no tehniskajām zināšanām ir pilnīgi nevajadzīgas. bet par visām lietām. kas ir noderīgs un kas pavisam nederīgs. Tas atsakās no nederīgu zināšanu uz emšanas.

* Z. kā grāmatā.priekšā. Jo vairāk kādam ir gudrības. man parasti likās nožēlojami. Gudrs cilvēks zināšanām pievērš maz uzmanības. Vi š nespēj parādīt veiklību dažādās zināšanu atcerēšanās sacensībās un mīklu atrisināšanā. kam to trūkst. ka vi i dzīvo un domā tieši paši no savas dzīves. inteli entie cilvēki vēlas maskēt savu gudrības trūkumu un radīt iespaidu." (Iedrīkstēties ir skaisti)* Lepodamies ar savām zināšanām un skolu beigšanu. Mauri a šo nostāju gan vēlāk atzīst par maldīgu. ka vi i ir ieguvuši īstu izglītību. jo vi am ir prātā nenāk savu gudrību parādīt. kas dzīvo no dvēseliskiem un dieviš iem pirmspēkiem. jo gudrības trūkums rada vēlēšanos par gudrību apzīmēt zināšanu krājumu. ja vien tas nav 247 . nav neviena. bet trūkst gudrības. jo mazāk tas cenšas savā atmi ā paturēt dažādas zināšanas. kas nerunātu tā. tad inteli entie cilvēki to uzskata par nožēlojamu mu i. ka cilvēkiem. lai tos klausītāji un lasītāji. lai tikai apmierinātu savu godkārību. Z. Tie visur cenšas parādīt savas valodu zināšanas. Ar zināšanām inteli entie cilvēki lepojas katrā iespējamā gadījumā. Zviedru rakstnieks H. jo zemāk tas vērtē savas un citu zināšanas. Tāpat šo cilvēku runas un rakstu saturs mēdz būt neskaidrs. nesaprotams un pa lielākai da ai sastāv no iemācītiem teikumiem un izteicieniem. iz emot nožēlojamos iz ēmuma cilvēkus. Skolu apmeklēšanas centieniem pamatā daudzos gadījumos ir vienīgi šī tukšā godkārība. bet visi mē ināto slēpt: mē ina sevi un citus pārliecināt. atkārtojot zināšanas. Kam ir zināšanas. nevarētu labi saprast un lai tie šo neprašu acīs izliktos "gudri"." Ja kādam vi a zināšanās ir robs. norādīdama. Skolojoties audis izš iež savu laiku un spēkus. kaut arī tas būtu gudrākais vīrs. Martinsons par šo liekulīgo lepošanos ar zināšanām saka: "Šai zemē. Mauri a va sirdīgi atzīstas: "Cilvēki. nav nepieciešamas grāmatu gudrības. Zināšanas šiem cilvēkiem ie em gudrības vietu. kam mazāk zināšanu. tie lieto svešvārdus un atkārto izteicienu svešās valodās ar nolūku. tie vienmēr cenšas balstīties uz šīm savām zināšanām. Gudrs vīrs nekad nelepojas ar savām zināšanām. Vi š gan nenicina zināšanas pašas par sevi. bet atturas no to iegaumēšanas. kas nepazina literatūras meistardarbus.

Gudrības atš iršanai un uz emšanai nav nepieciešams augsti attīstīts prāts. Tomēr tas nav uzskatāms par seviš u trūkumu. materiālo vērtību nenozīmīguma atzīšana un godīgums. lielie domātāji ne vienmēr ir atzīstami par gudriem. turpretī inteli entais." saka Laotse. atstājot novārtā jūtu dzīves veidošanu. Gudrs cilvēks nekad nav auns. reti sastopamas kopā ar lielām prāta spējām. ka gudram cilvēkam var būt mazākas prāta spējas un vājāka atmi a kā citiem. ieteikdami sekot sirds aicinājumam. var būt auns. ka gudrība ir svarīgāka nekā visas zināšanas. kāpēc tas ir daudz jūtamāks un nozīmīgāks. "Kam nav laba sirds.atteikšanās no pasaulīgiem labumiem. kaut arī vi a prāts darbojas teicami un tas ar uzslavu iztur visas inteli ences pārbaudes. Protams. kas tam nav jāzina un bez kā tas var oti labi iztikt. vi u domas var aiziet maldu ce os. Pievēršanās zināšanām lielā mērā novirza cilvēku no gudrības ce a. Raudive. jo tā pie emšanai nav nepieciešama aktīva prāta darbība. Vi š nevēlas ziedot savu laiku tam. Tas nozīmē. ka vienkārši un nemācīti audis daudz vieglāk pie em kristiešu dzīves veidu nekā mācītie. zems. vi š nav vairojis savu gudrību. jo šo nezināšanu vi š neuzskata par kādu trūkumu. kas vi a gudrību ne tikai nevairo. bet nekas nevar atvietot gudrības trūkumu. atsaucīga sirds. Šīs īpašības pēc vi a domām. kas bieži ir cilvēks bez jūtām. ka nezina to.pilnīgi nepieciešams. jo domātājs reizēm 248 . Gudrības var trūkt arī tam cilvēkam. Inteli entam cilvēkam var trūkt un parasti arī trūkst gudrības. kuru seviš i izcilu prāta spēju dē apzīmē par ēniju. Zināšanu un labas atmi as trūkumu var aizstāt lietojot grāmatas. jo cilvēkos vērtīgākais ir laba sirds. gudram cilvēkam varbūt arī samērā liels zināšanu krājums. Vienīgi tad. Gudrs cilvēks nekautrējas atzīties savā nezināšanā. bet gan pasīvas sirds īpašības -. nevis labi attīstīts prāts. Attīstīta prāta cilvēki. "Gudrais nezina daudz. tam nepalīdz nekādas zināšanas. Gudrais ir apmierināts. Gudri vīri vienmēr ir nostājušies pret vienpusīgu zināšanu un prāta spēju cildināšanu." saka K. bet bez tām vi a gudrība būtu bijusi tā pati. jo tas jūt. bet šīs zināšanas nav vi a gudrības cēlonis un. bet gan novirza to no gudrības ce a. Tolstojs aizrāda. pieticība un cilvēku mīlestība. tās uz emot. nekrietns un cilvēku nīdējs. jo vienpusīgi attīstīta prāta dē cieš jūtu dzīve. Ja tajos nav vērojama pazemība. Vi a zināšanas palīdz veikt dzīves praktiskos uzdevumus. bet gan jūtīga.

ja pa aujas tikai uz prātu. uzticības un pienākuma apzi as zi ā tas var atrasties tālu aiz nabadzīga. turpretī inteli entais prāta cilvēks visā savā dzīves laikā vēlas pacelties pāri citiem un tos vadīt. tad par vi u garīgi pārāks ir katrs. ka sirds laipnības mirdzums atstāj ēnā pat ēniju. kas savu īsto dabu parāda it seviš i kara laikā. (Sāpju noslēpums 163. pārāku būtni. dažam piedevuši un bijuši labāki pret citiem nekā tie pret mums. izš iroša un nozīmīga pārākuma apzi a. kas. cilvēks var būt lielisks mākslā. Šopenhauers. ka ar smagiem upuriem esam vingrinājušies uzticībā un godīgumā. kad mēs. ka tie nepārzin zinātnes. Saprāts un netikumība ir oti labi savienojami. Arī Tosltojs ir pārliecināts. kurai pēc vi a domām ir jārunā un jāizturas pret pārējiem kā pret zemākiem. ka dažam esam palīdzējuši. Turpretī pavisam citāda izpaužas mūsu intelektuālā pārākuma atzīšana: lielīga. Vi š aizrāda. ka pašapmierinātība morāliskā zi ā ir pavisam atš irīga no pašapmierinātības intelektuālā zi ā. lepna. plānveidīgi. ka nodarbošanās ar zinātnēm ne par matu neveicina morālisko aktivitāti. izsmejoša noskatīšanās no augšas uz citiem. konsekventi. apdomīgi. kurā mājo gudrība. kaut arī tā prāta spējas nebūtu augstas un ievērojamas. kas radniecīgs lepnumam par fizisku pārākumu. ka zemnieku vidū ir daudz jūtīgu." Gudrais sirds cilvēks ir apmierināts. "Cilvēks ir tāda būtne.) S. Ja turpretī domātājam trūkst gudrības. nemācītā zemnieka. Prāta vienpusīga attīstība ir radījusi modernos mežo us – necilvēkus. ja tam ir izdevies savā dzīvē kaut ko veikt citu labā. literatūrā un zinātnē un tomēr godīguma. norādīdams. tikuma. netaisns un pat nekrietns. Pēc vi a domām. Smails domā.ir arī gudrs vīrs. Inteli entais cilvēks tēlo augstāku. pret kuriem nekādu mīlestību un laipnību nav 249 . Šopenhauers atzīst. morāliski augsti stāvošu aužu. Arī A. prieks. ka izcils prāts dažreiz ir savienots ar prastu morālisko raksturu. Teikto apstiprina arī Šopenhauers: "Saprātīga rīcība nekādā zi ā neietver godīgumu un cilvēku mīlestību. Mauri a. kam nekaitē tas. atskatoties uz mūsu dzīves veidu. triumfējoša uzpūtība. To ir uzsvēris A." konstatē rakstniece Z. lpp. un tieši to apvienošanās dē ir iespējami vislielākie noziegumi. redzam. metodiski un tomēr būt patmīlīgs. Pirmā rodas. var strādāt oti saprātīgi. k ūst plēsīgāks par plēsīgo zvēru. tā izteiktās atzi as un spriedumi ir augstvērtīgi.

Nevis iegūto zināšanu daudzums. Savas labās atmi as dē tie ir guvuši pirmās vietas skolās un tāpēc tīko pēc tām arī dzīvē. lai savu pie emto dzīves standartu uzturētu. bet gan vienīgi tos. "Lielie un varenie" ar vienu spalvas vilcienu sēj izmainīt tūkstošiem un miljoniem cilvēku dzīves. strādā t. dzīvot pieticīgās telpās. Citus cilvēkus tie uzlūko par izmantošanas objektu. ir vi u augstākā vērtība. kas cilvēkos mājo. bet gan gudrības trūkuma dē . audzina jaunatni. kas pats to neredz.vajadzīgs izrādīt. Pie tādiem vienpusīgiem un aplamiem uzskatiem labākās vietas valsts iestādēs un sabiedrībā ie em tie. par darbaspēku un rīkojas ar tiem kā ar mašīnām vai nedzīvām lietām. darbojas sabiedriskās organizācijās. ka viss aunums dzīvē rodas nevis zināšanu.s. ka tam nepieklājas strādāt fizisku darbu. ir vajadzīgs arī daudz materiālo līdzek u. Protams. Inteli entie cilvēki mēdz būt arī varaskārīgi. ieteikumi un pavēles var būt pilnīgi aplami un vi u vadība sagādā vienīgi nepelnītas ciešanas tiem. staigāt vecās drēbēs. cilvēka labās īpašības. resp. ēst parastā kārtā pagatavotu barību un runāt vienkāršā. izmantot. kurus vadīt tie uz ēmušies. Vi š domā. ka tādā kārtā tie parāda savu gudrību. 250 . ja tiem ir stipra griba. Tomēr ārpus skolām visvairāk noder un palīdz gudrība. jo dzīves mēr is tiem ir valdīšana." saka Forels. par kurām skolās tagad gandrīz nemaz neinteresējas. Veiklo prāta spēju dē vi am ir iespējams citus piekrāpt. turpretī gudram jūtu cilvēkam stipra griba palīdz arvien vairāk laba darīt citiem un iet bez novirzīšanās pa gudrības ce u. Kaut arī inteli entajiem cilvēkiem bieži vien trūkst gudrības. iedzīvoties un saraust daudz materiālo vērtību. bet gudrība. Šie nejūtīgie prāta cilvēki visvairāk aunuma sagādā tad. kas sasnieguši ievērojamu garīgu pilnību. nemākslotā valodā. kuros vērojama gudrība. tad vi u norādījumi. dominēšana. "Skolā prasa vienīgi ap ērību un labu atmi u. Tas uzskata par obligātu pienākumu "augstāko aprindu" uzvedības normu pie emšanu un ievērošanu. Tāpēc par cilvēkiem. Ja cilvēkiem trūkst gudrības. jo pat redzīgajam dažkārt nav viegli? Ir laiks saprast. kas prot tikai atkārtot svešus vārdus un loka ce us autoritātes priekšā. tomēr tie veido un vada mācību iestādes. tāpēc inteli entais cilvēks parasti ir naudas un mantas vergs. zinātnisku darbu un ir pārliecināti. nekad nav iespējas atzīt inteli entos zinātnes kalpus. Kā gan var ce u citiem rādīt aklais.

š iet. ir nostājušies pret materiālismu. Tomēr šiem centieniem nav bijis gaidīto panākumu. Vi u lepošanās ar augstu dzīves standartu. bet gan pēdējo aizkavē. Jurevičs: "Novēršanās no garīgās dzīves ir ciešā atkarībā no pārmērīgas pievēršanās ārējai aktivitātei." (Variācijas par moderno cilvēku 120." saka Z. tiecoties arī pēc zināšanām un sekmējot zināt u attīstību. kas augstu vērtējuši panākumus garīguma laukā. pēc gara dzīves progresa. 163. Citiem vārdiem – tās ir ilgas pēc cilvēku garīgas attīstības. Garīguma laukā vienmēr vairāk sasniegumu ir bijis tiem. kas materiālā progresa zi ā ir stāvējuši zemāk. Jurevičs: "Zināt u progress. Šo progresu garīguma laukā vispirms ir mē ināts sasniegt ar materiālās labklājības veicināšanas palīdzību. jo cilvēku sadzīve. mašīnām un dažādām dzīves ērtībām ir lepošanās vienīgi ar materiālas dabas sasniegumiem. kā to apliecina P." (Variācijas par moderno cilvēku 68. apmierinātāki un labāki cilvēki. Gara dzīves progresu ir mē ināts sasniegt. Gara dzīvē vērojams nevis progress. ir tiešā attiecībā ar cilvēcības regresu. bet regress. Tomēr cerēto panākumu nav. kā to aizrāda P. lpp. pēc cilvēcīguma vairošanās. Materiālais uzplaukums neiet kopā ar gara dzīves progresu. tā ir sekmējusi individualitātes iznīcināšanu cilvēkos un tā sagatavojusi zemi 251 . Augstu materiālo labklājību sasnieguši. (Sāpju noslēpums. individuālā dzīve un morāles pamati ir brutalizējušies. lpp. Mauri a. moderno ērtību lietotāji nav k uvuši laimīgāki. Šo materiālo ieguvumu ārējais spožums gandrīz vienmēr sedz garīguma trūkumu. lpp) P. lai cilvēku savstarpējās attiecības uzlabotos.) Tāpēc tie.) Zinātnes un tehnikas attīstība ir radījusi mašīnu vergus – pū a cilvēkus. mazinātos aunums un visi varētu justies pēc iespējas apmierinātāki un laimīgāki. ka tieši tehnikas veidotais modernais industriālisms ir bijis baiga necilvēcīguma skola modernajam cilvēkam. tehniskiem izgudrojumiem.Gara dzīves progress Labākā cilvēces da a vienmēr ir ilgojusies radīt tādus apstāk us. kas pa laikam būs kaut kādā veidā saistīta ar dzīves materiālās puses veidošanu. Jurevičs uzskata. kopšanu un organizēšanu. bet gan tieši pretēji – tie daudzkārt ir jāatzīst par garīgā zi ā zemu stāvošiem. "Jo vairāk tehnika attīstījusies.

Nejūtīgums un garīga atpalicība ir arī cēlonis tām parādībām. Nodarbošanās ar zināšanām gan prasa prāta spēju izlietošanu. Vienpusīgajai prāta attīstīšanai. it seviš i tehniskās. tātad. Vi u iedarbība ir pa lielākai da ai nedzīvu lietu un priekšmetu. ka tās pašas par sevi nav nekādas garīgas vērtības. kas tagad valda literatūrā. bet gan vienīgi materiālās puses uzplaukums. bet tie paši nav k uvuši labāki. Tās palīdz rīkoties ar mašīnām un instrumentiem.visbriesmīgākajām diktatūrām. Zināšanas. bet visbriesmīgāko vaidēšanu. resp. ka gara dzīvē vērojams arvien lielāks tukšums un ka mūsu laikam ir raksturīga garīga atpalicība. Cilvēku vairuma lasāmviela ir slepkavību. gudrāki un garīgi pilnvērtīgāki. tās noder skolotājiem un rakstniekiem vi u maizes darbā. palīdz veikt dažādus praktiskās dzīves uzdevumus. ka sekmējot zinātnes attīstību un iegūstot zināšanas. tiešas sekas ir jūtu dzīves iznīcināšana un līdz ar to garīguma strauja mazināšanās. ir sekmēts nevis dzīves garīgās. pārbauda un atkārto zināšanas. Ar cirvi aptēstu malkas pagali vai kopā sastiprinātas metāla caurules uzskata par mākslas darbu. vaimanāšanu un klaigāšanu par dziedāšanu. kā arī naudas pelnīšanai ar to palīdzību. dažādu lietu un priekšmetu gatavošanai. ko mums sniedz zinātne. Da u no šī darba spēj veikt pat dažādas mašīnas. Tas rāda. kalkulē. bet materiālā progresa labā. ko prasa zinātne. mākslā un mūzikā. Zināšanas ir tikai līdzeklis materiālo vērtību vairošanai. Krāsu traipus un līniju mudžekli atzīst par gleznu. Zināšanas. Zinātne. 252 . materiālajā pasaulē. nav spējušas vairot mūsu garīgo vērtību krājumu un mūsu garīgumu tāpēc. strādā nevis garīgā. kurus kopā ar attēliem piedāvā jau maziem bērniem. kas visiem līdzek iem cenšas apslāpēt katra garīguma dzirksteli. Drausmīgu troksni dēvē par mūziku. to izlietošana ir pielīdzināma darbarīku lietošanai. literatūras un tām līdzīgās zināšanas noder diplomu iegūšanai un pēc tam ienesīgu amatu ie emšanai. laupīšanu un krāpšanu apraksti. kas kalpo vi u materiālai labklājībai. kas arī skaita. Zināšanu pieauguma dē cilvēki var lepoties ar dažādiem izgudrojumiem un ieguvumiem. tad nav brīnums. Arī valodu. bet tās nav nodarbošanās garīguma laukā. Tā kā tagad materiālai dzīves pusei un līdz ar to interesei par zināšanām cilvēki ziedo gandrīz visus savus spēkus un laiku.

ko līdz šim uzskatīja par mēr i. kas māca atš irt labu no auna. lpp. kā jādzīvo. Cilvēki. Iepriekš minētais austrāliešu zinātnieks saka: "Zinātniskie sasniegumi š irti no morāles. Likās. ka materiālistiskā paradīze. tādai būtnei kā cilvēks nav pietiekami laba." (My Life and Thought. pareizo no nepareizā. un novērst briesmas. sāk saskatīt. ko devis materiālais progress. tie. tagad ir sākuši mainīt savus uzskatus par zinātni. l74. par tādiem. ka zinātne rāda ce u uz materiālistisku paradīzi. Mērdoks norāda. ir tomēr acīmredzams. ka mūsu garīgajā dzīvē mēs bijām ne tikai zem pagājušo paaudžu līme a. s.) Par morāles jautājumiem daudzi zinātnieki intelektuālisti un arī materiālisti vēl tagad negrib ne dzirdēt. ka zinātnes veicinātais materiālais progress nav devis neko garīgajā dzīvē. vairo nevis laimi. bet gan bēdas un bezcerību. Vi i ir pieraduši lietot tikai savu prātu un tāpēc uzskata par nevajadzīgu nodarbošanos ar to. ka vienīgi cilvēce." To pašu uzsver A.Ka zinātnes un tehnikas attīstība nav sekmējusi kāroto gara dzīves progresu. Šveicers: "Par spīti svarīgumam. saka: "Mans iespaids bija. Dzīve rāda. Kāds Austrālijas zinātnieks V. kas to pavada. 166. kas atstāj iespaidu uz vi u jūtām. runājot par 19." (My Life and Thought. cilvēki ir sākuši atzīt jau labu laiku atpaka .) Šādu konstatējumu dē pamazām ir nobriedusi doma. kas nedaudz domā. ka zinātne veidos pasauli. Par visām morāles mācībām tie runā ar neslēptu ironiju. ka bez nicinātās morāles 253 . ka prāta visvarenības sludinātāji ir noveduši cilvēci strupce ā un nu kaunā pamazām ir spiesti atzīt. ka cilvēki sāk zaudēt ticību zinātnei un tās radītajam progresam. bet daudzējādā zi ā dzīvojām no vi u sasniegumiem. kuras progress ir cilvēkiem tik oti nepieciešams. kurā katram būs pietiekami ko ēst. Šveicers. beigās izplatīto optimismu sakarā ar cilvēku sasniegumiem. blakus zinātnei ir jāpievēršas ētiskām vērtībām un jāinteresējas par morāles jautājumiem. var pilnā mērā dalīties tanī svētībā. kā to dara iepriekš pieminētie zinātnieki. Tos tie uzskata par morāles spredi otajiem.1pp. visāda veida ērtības un pēc iespējas mazāk smaga darba. lai sasniegtu progresu gara dzīvē. kas tiecas pēc ētiskiem mēr iem. g. Cilvēce līdz šim ir ticējusi. derīgo no nederīgā un māca. ka. A. pēc vi a domām. ko mēs pieš iram zināšanu triumfam un sasniegumiem. uz kuriem nav vērts nemaz klausīties. Arvien skaidrāk atklājas tas.

gan laikam nevar iztikt. ka materiālais progress un zinātnes sasniegumi jāsavieno ar tiekšanos pēc ētiskiem mēr iem.. Ja prāts kalpo galvenā kārtā materiālo vērtību ražošanai. Jurevičs. Cilvēku pievēršanās dzīves morāliskajai pusei un tiekšanās pēc ētiskiem mēr iem ir tuvošanās gudra cilvēka ideāliem. ka zināšanas stāv ce ā gudrībai. Ja mēs kalpojam zinātnei un līdz ar to materiālajam progresam. Tas nozīmē. sirds izglītība. ir jāatzīst par nerealizējamu. Tomēr vi u prasība. kas ir garīgi attīstīti. tīra cilvēcība..) Gudrības parādīšana uz āru ir cilvēka garīguma izpausme. vērtības un jēgu rada mūsu jūtošā un gribošā daba. kas daudz zina. ka visa derdzīgā aizraušanās ar zināšanu krāšanu un materiālās labklājības vairošana ir nepareiza. pieticīgs un cilvēku mī otājs. mēs ejam pa nepareizu ce u. tad garīgo vērtību radīšanā galvenā loma pienākas cilvēku gudrībai un ar to saistītai jūtu izpausmei." saka rakstniece Ivande Kaija (romānā Sfinga). īstas garīgas vērtības atrodas nevis tanī cilvēkā. * * "Prāts pats vērtības nerada. Tie. Zināšanas vairojot. kaut arī to nebūtu gribējuši. Jābūt brīvam no zināšanām. lpp. vairot laimi un apmierinātību vi u vidū. ka gudrības iedarbība ir garīguma laukā. daudzi gudri vīri tiek ierauti materiālisma ce ā." Nodarbošanās ar zināšanām un ar tām saistītā materiālo vērtību vairošana ir prasījusi to laiku. jo tā ir prasība. Tā kā gudrība palīdz kārtot cilvēku savstarpējās attiecības. tā garīgo vērtību krājums ir liels. bet gan tanī. kurā mājo gudrība. vienīgo ce u savu interešu apmierināšanai saskata skolu 254 . tad mēs nevaram tanī pat laikā tuvoties ētiskiem mēr iem. Kas ir pazemīgs. "tiek novārtā atstāti citi cilvēka augstākie mēr i: cilvēka paša izdai ošana. bet it seviš i attiecībās ar pārējiem. vairot garīgumu sevī. bet gudrības izplatīšanos un līdz ar to garīguma vairošanos visvairāk kavē nodarbošanās ar zināšanām un ar to saistītie materiālie centieni. J. Krišnamurti norāda. "Materiālos centienus pavada tumša ēna. kam ir lielas garīgas intereses un prasības. un vi a gara lielums parādās vi a rīcībā. sevi izglītot. (Idejas un īstenība 83. kas būtu katram bijis tik oti nepieciešams garīguma un gudrības attīstīšanai sevī. nevajadzīga un nevēlama. runā. tas rāda. kas iet vienā un tajā pašā laikā divos dažādos virzienos – materiālisma un garīguma. lai nāktu gudrība. kas novirza mūs no garīguma uz materiālismu." saka P. Pievēršoties zināšanām.

bet gan zaudējums. Garīgu apmierinājumu neviens skolu beidzējs. kas nav piemērots šī ce a gājējiem. Tas patiesībā vi iem ir pavisam nepiemērots ce š." Bet šī sevis pārveidošana par citādu. greznība un bagātība. zinātne mūs nevar pārveidot citādus nekā mēs esam. kaut arī tā būtu nepatīkama un pat saistīta ar grūtībām. ir priekšnoteikums nok ūšanai uz pareizā ce a. materiālās labklājības un zinātnes uzplaukuma ir novirzīšanās no īstā. Austrāliešu zinātnieks Mērdoks atzīstas. neviens zinību vīrs nav guvis savā darbības laukā.apmeklēšanā un kalpošanā zinātnei. vairosies ikvienā cilvēcīgums. ir tikai maldugunis. par labāku cilvēku ir garīguma un gudrības vairošana. ieročus un līdzek us? Skriešana pretī maldugunīm un cilvēces maldīšanās ir vispirms jāizprot un jāatzīst par nevēlamu. ko zinātne nespēj sekmēt. tad tomēr to varēs ievērojami mazināt. Maldīgo teku atstāšana. Ir jāizbeidz kavēšanās materiālisma un zināt u laikā. kas tos iesaista materiālisma kalpībā. Kārotais dzīves spožums. ja mēs nepazītu atombumbas un visus briesmīgos cilvēku iznīcināšanas un nogalināšanas instrumentus. jo tas ir aizkavējis garīgo augšanu. Tikai katram sevi izglītojot. garīgo vērtību vairošanu un traucējis gudrības ce a iešanu. kas padara cilvēkus par materiālo vērtību vergiem. izkopjot gudra cilvēka tikumus. bet patiesībā nāk cilvēcei vienīgi par aunu. Tāda pat malduguns ir zinātne. tā ir īstā sevis izglītošana. Kaut arī pasaulē valdošo aunumu pilnīgi novērts nekad nebūs iespējams. To tie gūst vienīgi paralēli savam tiešajam darbam interesējoties par gudru vīru mācību un studējot patstāvīgi visu. Tā ir skriešana paka maldugunīm. ja cilvēki atš irs un pie ems gudrības ce u tanī pat laikā atsakoties no visa tā. kuras ir ievilinājušas cilvēci purvā. par kaitīgu un pēc tam jāatsakās no tās. lai varētu sākt iet pa garīguma un gudrības noteikto ce u. Viss materiālisms un zināt u attīstības virzienā veiktais nav cilvēces sasniegums. Vai nebūtu bijis labāk. kas gudrības ce a gājējam ir nepieciešams. un tādā kārtā būs sekmēts visas cilvēces gara dzīves progress. ka vi š nav laimīgāks to zināšanu dē . cilvēkiem piemērotā un dabīgā dzīves ce a. kuras vi am devusi zinātne: "Zinātne iet savu gaitu. "Gudro brā u" cenšanās pēc augstas dzīves standarta. Ja 255 . kuras attīstība daudziem liekas vēlama un nepieciešama. nedomājot par laimīgumu vai nelaimīgumu.

ka interesei par gudrību un gudrības ce u ir jāie em tā vieta. Tā vi iem dos to apmierinājumu. ir jāpievēršas dzīves morāliskajai pusei. tā arī intelektuālisti lepojas ar savu "gudrību". Kā materiālisti. Bet. interesei par pareizām cilvēku attiecībām. kas vi u izpratnē ir iegūtās zināšanas un prasme ar to palīdzību vairot materiālo vērtību krājumu. pieticība un cilvēku 256 . ka morālisko likumu apgaismošana ir ne tikai galvenais. kuriem pieskaitāmi arī intelektuālisti. kas krāj zināšanas un kalpo materiālo labklājību veicinātājai zinātnei. lai izk ūtu no garīgās atpalicības un sekmētu gara dzīves progresu. Līdzko cilvēki mazāk laika ziedos savas mantas vairošanai kā ari zinātnei un tehnikai. līdzjūtībai citu bēdās un nelaimē. Ja interesei par gudrību visur ierādīsim pirmo vietu. Vi u dzīve būs pareizāka. Gudrības ce a nepazīšana. Abi vecākie brā i ir skaitliskā pārsvarā esošā cilvēku da a. šiem materiālisma ce a gājējiem ir jābūt nejūtīgiem. kurā ietilpst dzīves materiālās puses pārstāvji – varas un bagātības tīkotāji. vienīgi tad būs iespējams sasniegt kāroto progresu garīguma laukā. bet arī vienīgais visas cilvēces darbs.pareizais ce š nav zināms vai ari tā vietā audis aicina iet nepareizā virzienā. Tolstojs atzīst. sveša ir pazemība. ko tie tagad vēl meklē. lai sasniegtu savus nodomus. tiem atliks vairāk laika garīguma un gudrības problēmu apskatei. kas tagad ir pieš irta materiālajam progresam un tā veicinātājai zinātnei. kas ir saistīta ar pievēršanos materiālismam un intelektuālismam. atsakoties no kalpošanas zinātnei un materiālismam – šiem necilvēcīguma un aunuma vairotājiem pasaulē. Materiālisma cī a ar garīgumu Sākumā minētajās latviešu tautas pasakās par trim brā iem ir ietverts dzi i pamatots un pareizs dzīvē sastopamo cilvēku raksturojums. kas tai pienākas. kas izvēlējušies šo ce u. Tāpēc. un tikai tad pievērsīsimies zināšanām un visam pārējam. vienkāršāka un dabīgāka. Kā pasakās. un tāpēc tiem. auniem. kā arī vi u palīgi – intelektuālisti. tā arī dzīvē valda. ir galvenais cēlonis atpalicībai garīgajā attīstībā. visu noteic un kārto šie varaskārie mantrauši – "gudrie brā i". tad par aunuma mazināšanu nav ko domāt. Tas nozīmē. visa dzīvē notiekošā izjušanai.

palīdzēt un tā veikt augstāko uzdevumu. pret intelektuālismu vispār. Materiālisti ir panākuši. Gudrības ce a gājēji ar saviem vārdiem un darbiem rāda. Garīguma cilvēki ir gudrības ce a gājēji.. kā arī fiziskais spēks un vara. Vēl joprojām par dzīvot pratējiem dēvē "gudros brā us". kuru Z. kuri nevēlas iet pa materiālisma un intelektuālisma ce u. nievas un izsmiekls. tā arī savā apkārtnē un visā pasaulē. kādu Dievs cilvēkiem ir pieš īris. Vi i ir garīguma cilvēki. ka gudrības ce š vēl līdz šim aužu lielākajai da ai ir svešs. kas pārliecināts. tā arī pret zinātni. kas turpinās nepārtraukti. Kaut arī "gudrie brā i" tos dēvē par mu iem. vēršas visa materiālisma pasaule: zinātnieki. ka zināšanas un materiālās vērtības nav nekas svarīgs un ievērojams." (Sāpju noslēpums) Sirds cilvēkiem ir nepie emams nejūtīgo prāta cilvēku dzīves ce š tāpēc. kas nevēlas atzīt materiālistu dzīves veidu par pareizu. kam neinteresē materiālas dabas ieguvumi. tā arī dzīvē ir "jaunākie brā i". Tā ir materiālisma cī a ar garīgumu. kas ir sirds un jūtu cilvēki. Vi u cī as līdzek i ir naids. nicinājums.. jo vi u pazemīgums un pieticība tiem at auj izrādīt pret citiem mīlestību. ka prātam viss izzināms un iedibināms. Garīguma cilvēks – gudrais jūtu un sirds cilvēks nostājas kā pret materiālismu. 257 . valdnieki un politi i. ka ir iespējama cita. Mazākumā vienmēr kā pasakās. tie ir tikai "gudrie brā i". pēc kā dzīvē būtu jācenšas.mīlestība un līdz ar to tiem trūkst gudrības. auj līdzi jaust. kaut arī pēdējie visiem līdzek iem cenšas panākt. kas savā dzīves veidā maz atš iras no dzīvnieka. visās tautās un zemēs un ieteikuši to visiem. kaut gan to ir pazinuši garīgi augstu stāvoši vīri visos laikos. bagātie. lai ikviens pie emtu vi u uzskatus un tiem sekotu. kuri patiesībā neprot dzīvot un par dzīves neprašām uzskata ar gudrību apveltītos dzīves māksliniekus. labāka dzīve nekā tā. kuru pazīst "gudrie brā i". kuras attīstot un izlietojot ikviens vairo aunumu kā sevī. vienīgi šos cilvēkus varam atzīt par gudriem. kam materiālās vērtības un to vairošana ir galvenais vi u dzīvē. atzīdami. Mauri a nosauc par jaunlaiku aristokrātu: "Jaunlaiku aristokrātu varētu saukt par garīgo cilvēku pretstatā ar materiālistu. ka tā gājējiem nepieciešamas daudzas aunas īpašības. tehni i. un atš irībā no intelektuālista. Tāpēc pret šiem garīgo vērtību cienītājiem. Tas ir cilvēks.

kaut arī tie būtu vislielākie cilvēces aundari. Lai tas nenotiktu. interesējoties tuvāk par Amerikā plaši izplatītajām joku grāmatām (Comic books) zi o. kas atbilst mūsu laika prasībām. Pazemību mēdz apzīmēt ar g ēvumu un uz ēmības trūkumu. tā arī skolās bērnus māca iet "gudro brā u" dzīves ce u un radina uzskatīt par nepieciešamu visu šinī ce ā noderīgo. bet arī baznīcās un dzīvē Kristus mācību tomēr nedzirdam. ko mums māca baznīcu audis. "Tas. Fr. tāpēc tās vietā cildina augstprātību "cenšanos uz augšu". Atteikšanās vietā kultivē egoismu. Wertham). kas "gudrajiem brā iem" liekas labs un vēlams. krāpt. tad "gudrie brā i" jau laikus cenšas novērst visu. radinot jaunatni pie greznības un "smalkas" dzīves. Pieticības un vienkāršas dzīves mācību atvieto bagātnieku — dīkdie u dzīves veida popularizēšana. uzbrukt un ielauzties mājās. ka "visām nelaimēm pasaulē cēlonis ir tas. Vispirms jau būtu jāmāca skolās un jāievēro dzīvē tā mācība. No mazām dienām kā imenē. bet tās vietā laikraksti. Joku grāmatu pasaule ir stipro. melot. Tie bērniem un jaunatnei. kā arī slavē lielos un varenos iekarotājus. kādus cilvēce ir pazinusi. kas līdz šim ir varējuši parādīties atklātībā. Cilvēku mīlestību tik pat kā nepiemin. laupīt. Gudru cilvēku izturēšanos ir parasts uzlūkot par nevēlamu. mocītāju un zag u pasaule.Tas grauj pēdējo dzīves pamatus. rāda kā zagt. Tolstojs ir pārliecināts. Pieticību uzskata par neprašanu dzīvot. kas tās visvairāk lasa. Tolstojs – viens no gudrajiem vīriem un lielākajiem kristiešiem. ka šinīs grāmatās ir aprakstīti visi iedomājamie noziegumi. paaudzi pieradina skatīties ar cie u un bijību uz šiem "gudro brā u" pārstāvjiem. kauju aprakstiem un attēlojumiem. Skolu programmās tiem vienmēr ierāda svarīgu vietu un jauno * Kāds amerikānis (Dr. sacensības un tiekšanos pēc pirmās vietas. "Gudrie brā i" ir ieinteresēti novirzīt aužu domas no tiem gudru vīru uzskatiem. grāmatas un kinofilmas plaši kavējas pie slepkavību. cildinot turpretī visu to. ko mums ir atstājis Kristus. 258 .* Nacionālisma vārdā jaunatnei potē naidu pret citām tautām. nežēlīgo. slēpj cilvēkiem un tās vietā sludina neīstu doktrīnu". par to visi zobojas un cenšas no tās ikvienu novērst. nav kristietība. ka īsto kristīgo mācību. veiklu krāpnieku. Ne vien skolās. kas varētu ievirzīt cilvēkus gudrības ce ā." skaidri un atklāti pasaka L.

kā arī ar savu pārliecību. baudkāre. bet pretrunīgo izlaiž vai noklusē. nevērojot. tad to dara tā. sap otājs. bet arī ir vēl kaut kas pilnīgi revolucionārs: tā īsti ir vēl tikai nākotnes uzdevums. to noteiktā programma. kas saucas kristīga. cik savā garā dzi i nekristīga bieži vien ir tā sabiedrība. kas gudram vīram ir pilnīgi nepie emams. kas smagi satriec. Mūslaiku sabiedriskā iekārta un vispārpie emtais dzīves veids ir krasā pretrunā ar gudrāko cilvēku atzinumiem. un kaut gan tā saucas kristīga. anarhists vai arī citādi nav varējis iek auties 259 . ka tāds un tāds vīrs ir bijis savādnieks. nekā ja tie attīsta sevī gudrību un pievēršas patiesībai. Šai vadībai ir patīkamāk. ka tāpēc visu dara Kristus vārdā. ko vēlas vi u maizes devēji. bet mazsvarīgo. bet pat stingri prasa iet to ce u. Gudrības attīstīšanas vietā skolas nodarbojas ar sausiem zināšanu faktiem. īpatnis. "Tiešām. Gudru vīru ori inālos uzskatus piemin vienmēr ar zobgalības un nicinājuma pieska u." (Variācijas par moderno cilvēku) Pastāvošās skolas. kas runā pretī pastāvošajam." norāda P. tad tie ir spiesti runāt un mācīt tikai to. tas ir viens no konstatējumiem. ka vi i iedrošinās sekot Kristum. nepamatoti izce . Ja arī skolās un sabiedrībā piemin gudru vīru mācību. kāpēc nedz skolās. norādot. resp. kad jāredz. Jurevičs. Tāpēc ir jāpievienojas P. tā patiesībā ir kristīgas sabiedrības pretstats. kas nepieciešami tehnikas un materiālās labklājības veicināšanai. lai nebūtu nekas dzirdams.Tāpēc arī Kristus mācība sabiedrības vairumam nav pazīstama un nav jābrīnās. ka mūslaiku sabiedrība ir nekristīga. varaskāre ir mūsu modernās sabiedrības gara noteicējas. ka "kristietība kā kristīgā gara realizācija ne tikai nav pārdzīvota. kas ir pie emams. bet faktiski ik uz so a rīkojas nekristīgi. bet paši vajātāji ska i apliecina. Kristiešus vēl arvien vajā tikai tāpēc. ka ir Kristus kalpi un. ja cilvēki nodarbojas ar nenozīmīgiem zināšanu faktiem. kas ne tikai aizkavē ikvienam gudrības ce a iešanu. vai tas saskan ar gudrību un patiesību. Nevēlamajam pievieno visasāko kritiku. kas nesaskan ar vispār pie emto. baznīcas un valdības ir tās. Tā kā valsts iestāžu amatpersonas un mācību iestāžu personāls ir atkarīgs no valsts vadības labvēlības. Jurēvičam. nedz arī ārpus tām nekur neredzam nopietnu kavēšanos pie šo vīru mācību apskates. Mantkārība. Svarīgo. (Variācijas par moderno cilvēku) Sabiedrības vadība gan atklāti nenostājas pret Kristu.

ka citiem jābūt tādiem pat nejūtīgiem kā vi i. Visvairāk gudrību citos necieš tie. kuras tad cenšas seviš i izcelt un pasvītrot. kā vi i un nekāro pēc tā. Cilvēki necieš ideālistus savā vidē. bet klausa vienīgi savai sirdsapzi as balsij. kas katrreiz atrod paši savu ce u un rīkojas nevis pēc cilvēku rakstītiem likumiem. jo zinātnes kalpi. mē ina atrast kādas vājības vi u personīgajā dzīvē. ka vi u sauc par mu i un kā pret tādu arī izturas. Šos visa pastāvošā cildinātājus un atbalstītājus tie padara populārus un labi atalgo. "Gudrie brā i" domā. Pret tiem tūlīt rodas vienota materiālistu fronte ar zinātniekiem priekšgalā. Šie nejūtīgie prāta cilvēki. par uzlabojumiem un pārgrozījumiem." Jau iepriekš minēts Poruka novērojums. no kuriem vienmēr dzirdam viena veida iepriekš iemācītās atbildes. kas bez iebildumiem pie em vi u vadību. kam kaut kā trūkst. kurus atbalsta visa materiālā pasaule un kuri tādē jūtas vareni spēkā. ka audis par vi u smīnēja. neizpratni un jāpacieš. kas vēlas būt brīvi un neatkarīgi. kas lepojas ar savu inteli enci. Ar to ir pateikts. M. neraugoties uz "gudro brā u" pūlēm novirzīt jaunatni un pieaugušos no gudrības ce a. gudrie vīri ir bijuši un būs. kam š īsta sirds. ka tie 260 . tos "gudrie brā i" uzskata par bīstamiem un apkarojamiem. "Gudro brā u" acīs katrs ir mu is. savā pārākuma apzi ā tos uzlūkodami par tādiem. par nederīgā atmešanu. kas visdedzīgāk vajā gudrus vīrus – jaunu ce u gājējus garīguma laukā.pastāvošajā iekārtā. ka lielais aužu pulks izsmej un nievā tos. Vi i atzīst tikai cilvēkus. Tieši zinību vīri irtie. domā. kas kā ska uplates savā atsak ojumā vienmēr dod to. nicinājumu. jo šādi cilvēki nekad neprāto par dzīves problēmām. par sirds un jūtu cilvēkiem tie mēdz zoboties. par sava darba jēgu. kas ir ieska ots. Vienmēr tam jāsastopas ar vi u naidu. Lai šos vīrus pavisam nomelnotu. Gudram cilvēkam jau no mazotnes rodas nesaska as ar savas apkārtnes "gudrajiem brā iem". Un tomēr. Pret tiem "gudrie brā i" ir bijuši vienmēr seviš i naidīgi noska oti. seko to ieteikumiem un kā mašīnas veic tiem uzlikto pienākumu. pazemīgos un pieticīgos cilvēku mī otājus uzskata par naiviem vientiešiem. kam pašiem tā ir pilnīgi sveša. Vētra grāmatā „Rīga toreiz" saka: "Filozofam Pēterim Zālītēm bija skaidra sirds. ka šo cilvēku izteiktie uzskati nav jā em par pilnu. Kas izrāda patstāvību. kas vi iem liekas vērtīgs un nepieciešams. kas nedzīvo tā. cenzdamies visiem līdzek iem tos apklusināt. Nav brīnums.

lietojot Tolstoja vārdus." Gudrības ce a gājēji vienmēr ir raisījušies va ā no kalpības materiālismam un no iedzi ināšanās speciālās zinātnēs. ko paši atzinuši par ve amāko. Reformatori. jaunu ce u gājēji un reli iju dibinātāji nekad nav nodarbojušies ar zinātniskiem pētījumiem kādā šaurā nozarē. tam nenovēršami jāsastopas ar savas apkārtnes š ērš iem. kas pēc vi u domām. Gudrs cilvēks. tad labākā gadījumā to notur par sap otāju vai savādnieku. ko sev līdzi nes dzīvē valdošais materiālisms. kas interesējas par dzīves problēmām un cilvēku attiecību uzlabošanu. patiesības paudējus. ieteicot to. "Kad patiess ēnijs parādās pasaulē jūs vi u varat pazīt pēc tā. To pašu apstiprina rakstnieks un domātājs K." Seviš i asa.ir aicināti un izredzēti apkarot visus tos. "Ja kādam ienāk prātā censties pēc reformām. kas kalpo materiālās labklājības veicināšanai. jo vi us ir saistījušas garīguma problēmas. vi š tiek uzskatīts par ārprātīgu un dzīvo pastāvīgā izolācijas izjūtā. Gudrus vīrus. Sakarā ar to vi i vienmēr nonāk konfliktā ar pastāvošās 261 . noliegšanu. It īpaši kato u baznīca. kas saskata k ūdas un nesamierinās ar esošo. ka neprašas visi ir sazvērējušies pret vi u. Neviens īsti eniāls cilvēks savā vidē un savā laikā nav turēts par normālu parādību. un norādot uz līdzšinējiem trūkumiem. Tas tāpēc. Vi š pa lielākai da ai tiek izstumts no normālo cilvēku sabiedrības. neiznīcinot to. Tolstojs atzīmē. kas kā nenormāli ir jāizskauž no citu vidus. nekrietno un nejēdzīgo. diktatoriska un noraidoša ir vienmēr bijusi valdības un baznīcu aprindu izturēšanās pret reformu prasībām. Visi reformatori un gudrības paudēji interesējas par pareizo dzīves ce u. reformu un pārmai u prasītājus." saka Forels. kas attiecas uz visiem cilvēkiem. bet aunākā par samaitātu cilvēku." saka ang u rakstnieks Svifts (Swift). kas ir daudzu esošo aunumu cēlonis. kuru nevar mainīt vai labot. ir "sistēma. saskata visu zemo. iet maldu ce us. vārdi un darbi vienmēr vēršas pret pastāvošo "gudro brā u" vadīto iekārtu un tās iestādījumiem. ka reli iju dibinātāji nav bijuši slaveni ar saviem filozofiskiem vai reli iskiem sasniegumiem. zaimošanu un izsmieklu. uzskata par nevēlamiem īpat iem. kam liktenis lēmis veikt lielus gara darbus. ka katras pārmai as draud iznīcināt šos iestādījumus pavisam. Tāpēc vi a izturēšanās. Raudive romānā "Nolādētās dvēseles": "Tiklīdz kaut kādā zemē parādās cilvēks.

ko ir atzinuši par pareizu. cietums un trimda ir gandrīz katra liela un gudra cilvēka neat emama dzīves da a. atstāti un aizmirsti. ka vi š nebaidījās teikt patiesību un skubināja iet audis pa gudrības ce u. bet tikai tāpēc. valsts. cie as un materiālās labklājības. tāpēc Tolstojs tos ir spiests publicēt ārzemēs. Pret vi u bija nostājusies baznīca. Raudive raksturo šādiem vārdiem: "Izolētais nepārtraukti pārdzīvo konfliktu starp sevi un savu apkārtni. it seviš i ce a aprakstītāji un popularizētāji savā dzīvē jūtas vientu i. Tolstojs. kas visus spēkus ziedoja Kristus mācības izskaidrošanai un piemērošanai dzīvē. tie nekad nav centušies savus uzskatus saska ot ar vispārpie emto. K. pat vairāki vi a paša imenes locek i. "Gudrie brā i" kā toreiz." saka K. Gudram cilvēkam it kā nav vietas mūslaiku tehnikas un tirdzniecības pasaulē. kurā valda inteli entie "gudrie brā i". kā iemītnieki no citas planētas. rakstu mācītāji un virsnieki nodeva sišanai krustā tikai tāpēc. neraugoties uz visām vajāšanām. kas savu uzskatu vai dzīves zi ā atš iras no vi iem. Gudrības ce a gājēji. tā arī tagad ir ar mieru sist krustā katru. bija izslēgts no svētās sinodes un atradās policijas uzraudzībā. Raudive. kas šīm valdošajām aprindām nebija pie emams. Daudzus vi a darbus cenzors bija aizliedzis. militāristi. kaut arī par to vi us neieredz tās personas. visdzi ākās domas nesaprastas. Jēzu tā laika "gudrie brā i" – augstākie priesteri. un kas tāpat kā Kristus neatzīst vi u dzīves veidu.kārtības aizstāvjiem. Līdz ar to vajāšanas. ko tie pārdzīvo sakarā ar apkārtnes neatsaucību. runājot par ievērojamiem cilvēkiem. ka tas tiem personīgi ir izdevīgi. Un tomēr. 262 . viskvēlākās vi a ilgas paliek nepiepildītas. "Pārējo aužu vidū vi i jūtas kā ce inieki bez mājām. kas visiem līdzek iem cenšas aizkavēt jebkādas pārmai as un paturēt visu esošo. kas tur savās rokās valsts varu un vēlas redzēt tikai padevīgus kalpus. dzimtenes. Tie vienmēr ir uzdrošinājušies atklāti paust visu to. pašu radīto un sev piemēroto nevis tāpēc. ieskaitot vi a sievu. kuri centās pēc goda. Ir raksturīgi. ka tieši gudrākie vīri ir dabūjuši ciest visvairāk. Šo gudru vīru izolētību un tra ēdiju. nevērtē augstu vi u radītos iestādījumus un savu pārliecību nekavējas atklāti sludināt pārējiem. ka pastāvošais būtu attaisnojams un nāktu par labu cilvēku vairumam. vi i vienmēr citu vidū mituši kā trimdinieki. patrioti – visi.

tāpēc tos vairums nespēj saprast un pie emt." (Nolādētās dvēseles) Ja gudri cilvēki ir vientu i savrupa ce a gājēji. vientu os ce us vi us skubina iet sirdsapzi a. ir tā. atš irts ar stikla sienu. Šī apzi a par savu Dieva noteikto sūtību zemes virsū vi u š ietami vientu ā ce a gaitās var dot daudz iekšēja. lai tas gūtu sekmes cī ā ar aunuma pilnajiem materiālistiem kā literatūrā. apstiprinot vi u rīcību. Taisni neatsaucības dē tiem būtu vēl noteiktāk jācenšas iet pa savu atš irīgo ce u. ka vi u paustie uzskati ir jauni. Pasaku sacerētāji liek uzvarēt nevis "gudrajiem brā iem". gudriem vīriem nenāktos nemaz skumt par atsaucības trūkumu. vienreizīgi. kas šo tuvošanos traucē. jo tad tas vairs nebūtu ideāls. jo.visskaistākie vārdi nepateikti. nebijuši. it kā vi š dzīvotu tukšā telpā. vienīgi tad cilvēce piedzīvos laimīgākus laikus. 263 . kas daudz zina un kam pieder vara un manta. tā arī dzīvē. ka to gaitas ir Dieva vadītas un svētītas. Ideālu pilnīgi sasniegt nav iespējams. jo tas pierāda. kuram tuvoties ikvienu skubina sirdsapzi a. Tā kā savus īpatnējos. tas rāda. ja atseviš i indivīdi k ūs garīgi arvien pilnīgāki. tik ilgi tā gājējus nievās. Garīgi augstu attīstītos cilvēkos mājo nešaubīga ticība garīguma uzvarai pār materiālismu. apzinoties. Ja garīguma ce a gājēju skaits vairosies. bet gan skaidras sirds un dai as dvēseles cilvēkam – "jaunākajam brālim". Kamēr pasaulē valdīs materiālisms un gudrības ce š cilvēku vairumam būs svešs. Vi u š ietamā vientulība ir Dieva izredzēto vientulība. sekotāju vienmēr ir maz. garīga prieka. jaunus ce us ejot. un par šo Dieva lēmumu tie var justies vienīgi apmierināti. ka sekotāju un izpratēju skaits var pieaugt tikai ar laiku. nicinās un vajās. Tam ir vienīgi jāmē ina tuvoties. Garīguma dominēšanā cilvēcei ir vienmēr bijis ideāls. nostājoties pret materiālisma pasauli. Pareizi izprotot savu stāvokli. Literāros sacerējumos parasti viss labais un garīgi augstvērtīgais beigās gūst uzvaru. Labākā cilvēces da a ar aizturētu elpu seko ikviena garīguma cilvēka gaitām un vēlas. ka tā iešana ir ārkārtīgi svarīga. tad tā tam ir jābūt.