You are on page 1of 9

Saeima ir piemusi un Valsts prezidents izsludina du likumu:

Ministru kabineta iekrtas likums


I nodaa Visprgie noteikumi
1.pants. Likuma mris likuma mris ir nodroint tiesisku, efektvu, neprtrauktu un demokrtiskai iekrtai atbilstou Ministru kabineta darbbu. 2.pants. Ministru kabinets (1) Ministru kabinets ir koleila institcija, kas ar tam padoto valsts prvaldes iestu starpniecbu steno izpildvaru. (2) Saeima ar likumu var nodot izpildvaras stenoanu atsevis joms ar citm institcijm, kuras nav padotas Ministru kabinetam, bet kuru darbbas uzraudzbai likum ir noteikti efektvi mehnismi. 3.pants. Ministru kabineta kompetence Ministru kabinets apsprie vai izlemj visas lietas, kuras ietilpst t kompetenc saska ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautisko tiesbu normm un likumiem. 4.pants. Atbildba (1) Ministru kabinets kopum atbild par valdbas stenoto politiku. Katrs Ministru kabineta loceklis ir politiski atbildgs par savu rcbu. (2) Ministru prezidents ir politiski atbildgs par Ministru kabineta darbu kopum. (3) Neatkargi no politisks atbildbas Ministru kabineta loceklis par savu rcbu ir atbildgs ar saska ar kriminltiesisko, administratvo vai civiltiesisko atbildbu reglamentjoiem normatvajiem aktiem.

II nodaa Ministru kabineta sastvs


5.pants. Ministru kabineta loceki (1) Ministru kabineta sastv ir Ministru prezidents un di ministri, kuriem ir pakautas attiecgs ministrijas: 1) aizsardzbas ministrs; 2) rlietu ministrs; 3) (izslgts ar 28.05.2009. likumu); 4) ekonomikas ministrs; 5) finanu ministrs; 6) ieklietu ministrs; 7) izgltbas un zintnes ministrs; 8) kultras ministrs; 9) labkljbas ministrs; 10) (izslgts ar 16.12.2010. likumu); 11) satiksmes ministrs;

12) tieslietu ministrs; 13) veselbas ministrs; 14) vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrs; 15) zemkopbas ministrs. (2) Ministru kabineta sastv var bt viens vai vairki ministri, kuriem var nebt pakautas ministrijas: 1) Ministru prezidenta biedrs; 2) pau uzdevumu ministrs.
(Ar grozjumiem, kas izdarti ar 11.12.2008., 28.05.2009. un 16.12.2010. likumu, kas stjas spk 01.01.2011.)

6.pants. Ministru prezidents (1) Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu un nosaka t galvens politisks vadlnijas, k ar nodroina, ka tiek izstrdta un stenota Deklarcija par Ministru kabineta iecerto darbbu (turpmk ar Deklarcija) un rcbas plns ts stenoanai. (2) Ministru prezidents bez paa pilnvarojuma prstv Ministru kabinetu, k ar var pastvgi vai uz laiku uzemties viena ministra pienkumu pildanu. 7.pants. Ministru prezidenta biedrs (1) Ministru kabineta sastv var bt viens vai vairki Ministru prezidenta biedri. (2) Ministru prezidenta biedrs var pastvgi vai uz laiku bt ar ministrs, kuram ir padota ministrija, vai pau uzdevumu ministrs. 8.pants. pau uzdevumu ministrs (1) Lai nodrointu pau uzdevumu ministra darbu, izveido pau uzdevumu ministra sekretaritu vai ar Ministru kabineta rkojumu nodod pau uzdevumu ministra padotb vienu vai vairkas ministrijas struktrvienbas. (2) Ja pau uzdevumu ministra padotb nodotas citam ministram padotas ministrijas struktrvienbas, pau uzdevumu ministrs ts vada sazi ar ministru, kuram ir padota attiecg ministrija. 9.pants. Ministru kabineta loceka kompetence (1) Ministru kabineta loceklis pilda normatvajos aktos viam noteiktos uzdevumus un uzdevumus, kuri izriet no via amata pienkumiem. (2) Ministru prezidenta biedra kompetenci nosaka Ministru kabinets. Ministru prezidenta biedra veicamos uzdevumus nosaka Ministru kabinets vai Ministru prezidents. (3) Ministru kabineta loceklis viam noteikto kompetenci steno, emot vr Deklarciju, Ministru prezidenta noteikts galvens politisks vadlnijas, k ar nodroina, ka tiek izstrdts un izpildts rcbas plns Deklarcijas stenoanai. 10.pants. Ministru prezidenta aizvietoana (1) Ministru prezidenta prombtnes laik via pienkumus pilda Ministru prezidenta biedrs, ja Ministru prezidents nav noteicis citdi. (2) Ja Ministru kabinet ir vairki Ministru prezidenta biedri vai ja Ministru kabinet nav Ministru prezidenta biedra, Ministru prezidents nosaka pastvgu Ministru prezidenta aizvietoanas krtbu. Nosakot ministru, kur Ministru prezidenta prombtnes laik pilda via pienkumus, var atkpties no noteikts aizvietoanas krtbas. (3) Ministrs, pildot Ministru prezidenta pienkumus, nav tiesgs:

1) noteikt politisks vadlnijas prjiem ministriem; 2) atkpties no amata vai paziot par Ministru kabineta atkpanos; 3) pieprast ministra atkpanos; 4) lgt Saeimu atkrtoti izteikt uzticbu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam saska ar likuma 18.pantu; 5) lgt Saeimu izteikt uzticbu atseviam ministram. (4) Ministrs, pildot Ministru prezidenta pienkumus, nav tiesgs via viet pieemt ar citus lmumus, kuri nav steidzami un var btiski ietekmt valsts attstbu. 11.pants. Ministra aizvietoana Ministra prombtnes laik, k ar tad, ja ministrs beidzis pildt savus pienkumus, pirms cita persona apstiprinta attiecg ministra amat, ministra pienkumus pilda Ministru prezidents vai no Ministru kabineta loceku vidus via iecelts pienkumu izpildtjs.

III nodaa Ministru kabineta izveidoana


12.pants. Ministru kabineta loceklim izvirzms prasbas Par Ministru kabineta locekli nevar izvirzt un apstiprint personu, kuru saska ar Saeimas vlanu likumu nevar pieteikt par Saeimas deputta kandidtu un ievlt Saeim. 13.pants. Ministru prezidenta amata kandidts (1) Persona, kuru Valsts prezidents aicinjis sastdt Ministru kabinetu, uzskatma par Ministru prezidenta amata kandidtu. Valsts prezidenta kanceleja rakstveid inform Valsts kanceleju par Ministru prezidenta amata kandidta aicinanu. (2) Valsts kanceleja saska ar normatvajiem aktiem nodroina Ministru prezidenta amata kandidta darbu ldz dienai, kad vi o statusu zaud. (3) Ministru prezidenta amata kandidts uz laiku, kamr vi atrodas aj status, darbaviet ir tiesgs izmantot atvainjumu bez darba samaksas saglabanas. (4) Ministru prezidenta amata kandidts o statusu zaud brd, kad Saeima nobalso par uzticbas izteikanu Ministru prezidenta amata kandidta sastdtajam Ministru kabinetam. Ja Ministru prezidenta amata kandidts savu statusu zaud tdu iemeslu d, kuri nav saistti ar Saeimas balsojumu par uzticbas izteikanu Ministru kabinetam, Valsts prezidenta kanceleja rakstveid inform Valsts kanceleju, kad Ministru prezidenta amata kandidts zaud savu statusu. 14.pants. Ministru kabineta sastdana (1) Ministru prezidenta amata kandidts iesniedz Valsts prezidentam un Saeimas prieksdtjam Deklarciju, kuru parakstjis vi pats un via aicintie ministri, k ar Saeimas lmuma projektu par uzticbas izteikanu Ministru kabinetam. (2) Lmuma projektu par uzticbas izteikanu Ministru kabinetam Saeimas sdes darba krtb iekauj saska ar Saeimas krtbas rulli. (3) Saeima balso par uzticbas izteikanu Ministru kabinetam pc tam, kad Ministru prezidenta amata kandidts ir sniedzis ziojumu par iespjamo Ministru kabineta sastvu un par Deklarciju. (4) Ministru kabinets uzskatms par sastdtu, ja Saeima, balsojot par uzticbas izteikanu Ministru kabinetam, izteikusi uzticbu visiem likuma 5.panta pirmaj da mintajiem ministriem kopum. Turklt vienai personai var izteikt uzticbu tikai vien ministra amat, izemot Ministru prezidentu vai via biedru, kur var uzemties viena ministra pienkumu pastvgu pildanu.

15.pants. Deklarcija par Ministru kabineta iecerto darbbu (1) Deklarcija par Ministru kabineta iecerto darbbu ir politisko vadlniju dokuments, kuru izstrd visam Ministru kabineta pilnvaru laikam un kur ietver Ministru kabineta darbbas priorittes, sasniedzamos mrus un rezulttus. (2) Ministru prezidenta amata kandidts nodroina to, ka Deklarcija tiek izstrdta, iepazstoties ar likuma 22.pant noteiktaj krtb sagatavoto informciju, lai nodrointu lietu neprtrauktbu. (3) Pamatojoties uz Deklarciju, Ministru kabinets ne vlk k triju mneu laik pc tam, kad Saeima tam izteikusi uzticbu, apstiprina rcbas plnu Deklarcijas stenoanai. Rcbas pln norda konkrtus uzdevumus Deklarcij izvirzto mru sasnieganai, katra uzdevuma stenoanas termiu un par uzdevuma stenoanu atbildgs iestdes, k ar citu nepiecieamo informciju. (4) Deklarcijas un rcbas plna izpildi Ministru kabineta krtbas rull noteiktaj krtb kontrol Ministru prezidents. (5) Par Deklarcijas un rcbas plna izpildi Ministru prezidents zio Saeimai vismaz reizi gad Saeimas krtbas rull noteiktaj krtb.
(Ar grozjumiem, kas izdarti ar 28.05.2009. likumu, kas stjas spk 01.07.2009.)

16.pants. Uzticbas izteikana atseviam ministram (1) Personai, kuru Ministru prezidents aicina ministra amat pc tam, kad Saeima piemusi lmumu par uzticbas izteikanu Ministru kabinetam, ir nepiecieama atsevia Saeimas uzticbas izteikana. (2) Lmuma projektu par uzticbas izteikanu attiecgajam ministra amata kandidtam, iepriek no via samis piekrianu, Ministru prezidents iesniedz Valsts prezidentam un Saeimas prieksdtjam. Lmuma projektu par uzticbas izteikanu ministram Saeimas sdes darba krtb iekauj saska ar Saeimas krtbas rulli. (3) Saeima balso par uzticbas izteikanu ministra amata kandidtam pc tam, kad Ministru prezidents ir sniedzis ziojumu par ministra aicinanu amat. 17.pants. Ministru kabineta loceku stans amat Ministru kabineta loceki stjas pie amata pienkumu pildanas tlt pc tam, kad Saeima viiem izteikusi uzticbu. 18.pants. Atkrtota uzticbas izteikana Ja Ministru prezidents uzskata, ka Ministru kabinetam darbbas turpinanai nepiecieama atkrtota uzticbas izteikana, vi iesniedz Saeimas Prezidijam atsevia lmuma projektu par atkrtotu uzticbas izteikanu vai rakstveida iesniegumu par atkrtotas uzticbas izteikanas saistanu ar kdu Saeim balsojamu lietu. Atkrtotu uzticbas izteikanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam nosaka Saeimas krtbas rullis.

IV nodaa Ministru kabineta un atseviu t loceku atkpans un atbrvoana no amata


19.pants. Ministru kabineta un Ministru prezidenta atkpans (1) Ministru kabinets uzskatms par atkpuos, ja atkpies Ministru prezidents vai ar jebkur no panta treaj da mintajiem gadjumiem. (2) Ministru prezidents par savu un ldz ar to visa Ministru kabineta atkpanos nekavjoties pazio ministriem, k ar iesniedz attiecgu rakstveida paziojumu Valsts prezidentam un Saeimas prieksdtjam. (3) Uzskatms, ka Ministru kabinets ir atkpies dos gadjumos: 1) ldz ar jaunievlts Saeimas sankanu uz pirmo sdi; 2) ja Saeima piemusi lmumu par neuzticbas izteikanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam;

3) ja Saeima, balsojot par atkrtotu uzticbas izteikanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam, nav izteikusi prasto uzticbu; 4) ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto valsts budeta projektu pirmaj vai otraj lasjum, to noraida; 5) Ministru prezidenta nves gadjum. 20.pants. Ministra atkpans un atbrvoana no amata (1) Ministrs var atkpties, iesniedzot Ministru prezidentam attiecgu iesniegumu. Saeima ministram var izteikt neuzticbu, k ar Ministru prezidents pats var atbrvot ministru no amata. (2) Ja ministrs iesniedzis iesniegumu par atkpanos no amata, Ministru prezidents atkpanos pieem, izdodot attiecgu rakstveida rkojumu. (3) Saeima neuzticbu ministram izsaka Saeimas krtbas rull noteiktaj krtb. (4) Ministru prezidents atbrvo ministru no amata, izdodot attiecgu rakstveida rkojumu. (5) Par ministra atkpanos Ministru prezidents nekavjoties iesniedz attiecgu rakstveida paziojumu Valsts prezidentam un Saeimas prieksdtjam. Par ministra atbrvoanu no amata Ministru prezidents nekavjoties pazio im ministram un iesniedz attiecgu rakstveida paziojumu Valsts prezidentam un Saeimas prieksdtjam. 21.pants. Amata pienkumu pagaidu pildana (1) Ministru kabineta loceki pc Ministru kabineta atkpans turpina pildt savus pienkumus ldz brdim, kad Saeima izteikusi uzticbu jaunam Ministru kabinetam, ja Saeima nav lmusi citdi un par Ministru kabineta locekiem ieclusi personas, kurm uzdota o amatu pagaidu pildana, ldz tiks izteikta uzticba jaunam Ministru kabinetam. (2) Gadjum, kad ministrs atkpies vai atbrvots no amata, Ministru prezidents un attiecgais ministrs var vienoties, ka is ministrs noteiktu laiku turpins pildt savus amata pienkumus, ja Saeima nav lmusi citdi. (3) Ja Saeima ministram izteikusi neuzticbu, vi beidz pildt ministra pienkumus ar Saeimas lmuma pieemanas brdi.

V nodaa Lietu premana un neprtrauktba


22.pants. Lietu premana (1) Ministru kabineta loceklim pc via apstiprinanas amat nodod lietvedbu un dokumentus, k ar sniedz rakstveida informciju par via kompetenc esoajiem jautjumiem, ieskto lietu virzbu un citiem ar amata pienkumu pildanu saisttiem jautjumiem. (2) Lai nodrointu Ministru kabineta darbbas neprtrauktbu un izstrdtu Deklarciju, tlt pc tam, kad Valsts prezidents aicinjis Ministru prezidenta amata kandidtu, Valsts kancelejai iesniedzama informcija par attiecg Ministru kabineta loceka kompetenc esoajiem jautjumiem un ieskto lietu virzbu. Valsts kanceleja to apkopo un nodod Ministru prezidenta amata kandidtam. (3) Par panta pirmaj un otraj da mints informcijas snieganu attiecb uz Ministru prezidenta darbu atbild Valsts kancelejas direktors, bet par informcijas snieganu, kura attiecas uz citiem Ministru kabineta locekiem, attiecgi ministrijas valsts sekretrs vai pau uzdevumu ministra sekretarita vadtjs. (4) panta pirmaj un otraj da mints informcijas saturu, apjomu un snieganas krtbu, k ar vienoto formu nosakaMinistru kabineta krtbas rullis. 23.pants. Lietu neprtrauktba

Ministru kabineta vai atsevia Ministru kabineta loceka nomaia pati par sevi neprtrauc tiesbu aktu projektu un citu ieskto lietu virzbu, k ar neietekm attstbas plnoanas dokumentu spk esambu.

VI nodaa Ministru kabineta darbbas atbalsts


24.pants. Parlamentrais sekretrs (1) Ministru kabineta loceklis uz savu pilnvaru laiku var iecelt parlamentro sekretru no Saeimas deputtu vai attiecg Ministru kabineta loceka biroja amatpersonu vidus (25.pants). Parlamentrajam sekretram ir atauts saemt tikai vienam amatam paredzto atalgojumu pc savas izvles. (2) Par parlamentro sekretru nevar iecelt personu, kuru saska ar Saeimas vlanu likumu nevar pieteikt par Saeimas deputta kandidtu un ievlt Saeim. (3) Parlamentrais sekretrs atbilstoi attiecg Ministru kabineta loceka kompetencei uztur saikni ar Saeimu un ts komisijm, prstv attiecgo Ministru kabineta locekli likumdoanas proces Saeim, piedals likumprojektu sagatavoan un izskatan, k ar veic citus Ministru kabineta loceka dotos uzdevumus un pilda normatvajos aktos noteiktos pienkumus. (4) Ministru prezidenta parlamentrais sekretrs pilda panta treaj da mintos parlamentr sekretra kompetenc ietilpstoos pienkumus, k ar, ja nepiecieams, sasauc un vada parlamentro sekretru sanksmes, lai nodrointu informcijas apmaiu un parlamentro sekretru darbbas koordinciju. (5) Ja amatu zaud Ministru kabineta loceklis, to zaud ar attiecgais parlamentrais sekretrs. (6) Ministru prezidenta parlamentro sekretru Ministru prezidents atbrvo no amata pc savas iniciatvas vai pc parlamentr sekretra paa vlans. Ministrs parlamentro sekretru atbrvo no amata pc savas iniciatvas vai parlamentr sekretra paa vlans. (7) (Izslgta ar 01.12.2009. likumu) (8) Par parlamentr sekretra iecelanu amat vai atbrvoanu no amata ministrs nekavjoties rakstveid inform Saeimas Kanceleju un Valsts kanceleju.
(Ar grozjumiem, kas izdarti ar 01.12.2009. likumu, kas stjas spk 01.01.2010.)

25.pants. Ministru kabineta loceka birojs (1) Ministru kabineta loceka birojs veic politisko analzi jautjumos, kuri skar attiecgo nozari, noskaidro problmas, sagatavo prieklikumus to risinanai un inform sabiedrbu par attiecg Ministru kabineta loceka darbbu un via vadto nozari, k ar veic citus uzdevumus saska ar attiecg Ministru kabineta loceka nordjumiem. (2) Ministru kabineta loceka biroja izveidoanu un statusu, k ar konsultatvo amatpersonu un darbinieku statusu nosaka Valsts prvaldes iekrtas likums un citi normatvie akti. (3) Izdevumus Ministru prezidenta biroja darba nodroinanai, k ar tda Ministru prezidenta biedra biroja darba nodroinanai, kur vienlaikus nav likuma 5.panta pirmaj da vai otrs daas 2.punkt mintais ministrs, sedz no Ministru kabinetam gadskrtj valsts budet pieirtajiem ldzekiem. Izdevumus ministra biroja darba nodroinanai sedz no ministrijai vai sekretaritam gadskrtj valsts budet pieirtajiem ldzekiem. 26.pants. Ministru kabineta loceku koleils institcijas (1) Ministru kabinets vai Ministru prezidents no Ministru kabineta locekiem var izveidot vienu vai vairkas koleilas institcijas (piemram, komisiju, padomi) atseviu jautjumu apsprieanai. (2) Ministru kabineta loceku koleils institcijas darbu pieirt budeta ietvaros nodroina t nozares ministrija, kuras darbbas jautjumu apsprieanai izveidota attiecg koleil institcija. Starpnozaru koleilo institciju darbu nodroina Ministru kabineta vai Ministru prezidenta noteikta institcija.

VII nodaa Lietu izskatana Ministru kabinet

27.pants. Lietu virzba Ministru kabinet (1) Jautjumu izskatanai Ministru kabinet var iesniegt Ministru kabineta loceklis. (2) Ministru kabinet izskatmo dokumentu veidus, iesnieganas un saskaoanas krtbu, virzbu, Ministru kabineta un Ministru kabineta komiteju su, k ar valsts sekretru sanksmju sagatavoanas un norises krtbu un citus Ministru kabineta iekjs krtbas un darbbas jautjumus reglament Ministru kabineta krtbas rullis. 28.pants. Ministru kabineta sdes (1) Ministru kabinets jautjumus izskata krtj vai rkrtas sd. Ministru kabineta krtjo sdi sasauc un sdes darba krtbu nosaka Ministru prezidents. Ministru kabineta rkrtas sdi jebkur laik un viet var sasaukt un ts darba krtbu noteikt Valsts prezidents vai Ministru prezidents. (2) Ministru kabineta sdi vada Ministru prezidents. Ja rkrtas sdi sasaucis Valsts prezidents, to vada Valsts prezidents. (3) Ministru kabineta sd katram Ministru kabineta loceklim ir tiesbas izteikties par jebkuru sdes darba krtb iekauto jautjumu. (4) Ministru kabineta sd ar padomdevja tiesbm var piedalties personas, kurm das tiesbas paredztas citos normatvajos aktos. (5) Ministru prezidents pc savas iniciatvas vai pc Ministru kabineta loceka ierosinjuma var uzaicint izteikt viedokli Ministru kabineta sd atbildgs amatpersonas, socilo partneru un pilsonisks sabiedrbas organizciju prstvjus vai citus lietpratjus, kuru viedoklis var bt nozmgs attiecg jautjuma izleman. (6) Ministru kabineta sdes protokol un ieraksta audioformt. Ministru kabinets nosaka o audioierakstu izmantoanas, glabanas un arhivanas krtbu.
(Ar grozjumiem, kas izdarti ar 17.06.2010. likumu, kas stjas spk 21.07.2010.)

29.pants. Ministru kabineta darbbas atkltums (1) Ministru kabinets un tam padots valsts prvaldes iestdes inform sabiedrbu par savu darbbu un pieemtajiem lmumiem. Informcijas izsnieganu ierobeo saska ar Informcijas atkltbas likumu un citiem normatvajiem aktiem. (2) Ministru kabineta sdes ir atkltas. Ministru prezidents var pasludint atsevias Ministru kabineta sdes vai to daas par slgtm. Pieteikans krtbu, ierobeojumus un dalbas norises krtbu Ministru kabineta sds nosaka Ministru kabineta krtbas rullis. (3) Ministru kabineta sdes darba krtbu, tai pievienotos publiski pieejamos tiesbu aktu projektus un sdes protokolu public Ministru kabineta mjaslap internet. 30.pants. Lmumu pieemana (1) Ministru kabineta sde var notikt un lmumu taj var pieemt, ja sd piedals vairk nek puse no Ministru kabineta locekiem. (2) Ministru kabinets lmumu pieem vienprtgi, ja neviens no kltesoajiem Ministru kabineta locekiem pret lmumu neiebilst. Ja kds no kltesoajiem Ministru kabineta locekiem iebilst un pieprasa balsojumu, lmumu pieem balsojot. Lmums ir pieemts, ja par to nobalsojis kltesoo Ministru kabineta loceku vairkums. Ja balsu skaits sadals viendi, iziro ir Ministru prezidenta balss. (3) Par kltesoiem balsoan uzskatmi tie Ministru kabineta loceki, kuri balso par, pret vai atturas. Ja Ministru kabineta loceklis normatvajos aktos noteikto ierobeojumu d, k ar tisku vai citu apsvrumu d atsaks piedalties lmuma pieeman, vi par to pazio pirms lmuma pieemanas un ne vlk k nkamaj dien pc Ministru kabineta sdes iesniedz rakstveida motivciju, kas tiek pievienota sdes protokolam.

(4) Ministru kabineta loceki balso atklti. Katra Ministru kabineta loceka balsojumu protokol. (5) Ministru kabineta loceklim, kur izpilda ar cita Ministru kabineta loceka pienkumus, ir tikai viena balss. (6) Ministru prezidenta biedram neatkargi no viam noteikts kompetences un veicamajiem uzdevumiem Ministru kabineta sds ir viena balss.

VIII nodaa Ministru kabineta tiesbu akti


31.pants. rji normatvie akti (1) Ministru kabinets var izdot rjus normatvos aktus noteikumus tikai dos gadjumos: 1) ja likums Ministru kabinetu tam pai pilnvarojis. Pilnvarojum norda t galvenos satura virzienus; 2) lai apstiprintu starptautisko lgumu vai t projektu, denonstu starptautisko lgumu vai apturtu t darbbu, ja Satversm vai likum nav noteikts citdi; 3) ja tas nepiecieams Eiropas Savienbas tiesbu aktu piemroanai un ja attiecgais jautjums ar likumu nav noregults. di noteikumi nevar ierobeot privtpersonas pamattiesbas. (2) Noteikumos norda, uz kda likuma normas pamata tie izdoti, un noteikumu projektam pievieno informciju par izstrdt projekta nepiecieambu un ietekmes izvrtjumu. Pievienojams informcijas saturu un ietekmes izvrtjuma objektu nosaka Ministru kabinets. 32.pants. Iekji normatvie akti (1) Ministru kabinets vai atsevis Ministru kabineta loceklis, ievrojot Valsts prvaldes iekrtas likuma un citu rjo normatvo aktu noteikumus, var izdot tam padotajm iestdm un amatpersonm saistous iekjus normatvos aktus. (2) Ministru kabineta loceklim panta pirmaj da noteikts tiesbas izdot iekjus normatvos aktus var izmantot ar t iestde, struktrvienba vai amatpersona, ar kuras starpniecbu Ministru kabineta loceklis steno iestdes vai amatpersonas padotbu. d gadjum iekjais normatvais akts saskaojams ar attiecgo Ministru kabineta locekli. (3) Ministru kabineta loceklis, izmantojot ar pilnvaru premanas tiesbas, izmuma gadjumos var izdot iekjus normatvos aktus k iestdes administratvais vadtjs. 33.pants. Citi tiesbu akti (1) Ministru kabinets un Ministru kabineta loceklis, ievrojot Valsts prvaldes iekrtas likuma, Administratv procesa likuma un citu normatvo aktu prasbas, izdod administratvos aktus, pieem politiskus lmumus, prvaldes lmumus un citus tiesbu aktus. (2) Papildus citiem politiskajiem lmumiem, kurus pieem Ministru prezidents vai ministrs, par politiskiem lmumiem uzskatmi ar lmumi par ministra atbrvoanu no amata, parlamentr sekretra iecelanu vai atbrvoanu no amata, k ar par Ministru kabineta loceka konsultatvo amatpersonu iecelanu vai atbrvoanu no amata.

IX nodaa Ministru kabineta loceku un parlamentro sekretru tiesbas un ierobeojumi


(Nodaa 17.06.2010. likuma redakcij, kas stjas spk 21.07.2010.)

34.pants. Atldzba Ministru kabineta loceklim un parlamentrajam sekretram (1) Ministru kabineta loceka un parlamentr sekretra atldzbu nosaka atbilstoi Valsts un pavaldbu institciju amatpersonu un darbinieku atldzbas likumam. (2) Ministru kabineta loceklim atvainjumu pieir, viu komandjum nosta un likum noteiktajos gadjumos par viam pienkos atldzbas pieiranu vai izmaksu lemj Ministru prezidents, bet parlamentrajam sekretram attiecgais Ministru kabineta loceklis.

(3) Ministru kabineta loceklim un parlamentrajam sekretram ir tiesbas normatvajos aktos noteiktaj krtb saemt atldzbu par izdevumiem, kas saistti ar komandjumiem. 35.pants. Ierobeojumi Ministru kabineta loceklim un parlamentrajam sekretram Ministru kabineta loceku un parlamentro sekretru komercdarbbas, ienkumu ganas, amatu savienoanas, darbu pildanas, k ar citus ierobeojumus un pienkumus nosaka normatvie akti.

Prejas noteikumi
1. Ar likuma spk stanos spku zaud Ministru kabineta iekrtas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziotjs, 1993, 28.nr.; 1994, 13.nr.; 1995, 14.nr.; 1996, 13.nr.; 1998, 15.nr.; 2000, 6.nr.; 2002, 10.nr.; 2003, 9., 14.nr.; 2004, 11.nr.). 2. (Izslgts ar 16.06.2009. likumu, kas stjas spk 01.07.2009.) 3. (Izslgts ar 16.06.2009. likumu, kas stjas spk 01.07.2009.) 4. Ldz dienai, kad stjas spk attiecgi grozjumi likum Par valsts budetu 2008.gadam, Ministru kabineta loceku un parlamentro sekretru mnealgas izmaksai nepiecieamie papildu izdevumi tiek segti no Finanu ministrijas pamatbudeta apakprogramm Ldzeki neparedztiem gadjumiem paredztajiem ldzekiem. 5. (Izslgts ar 16.06.2009. likumu, kas stjas spk 01.07.2009.) 6. Ldz attiecgo Ministru kabineta noteikumu spk stans dienai, bet ne ilgk k ldz 2010.gada 1.jlijam ir spk Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz Saeimas 1993.gada 15.jlij pieemt Ministru kabineta iekrtas likuma14.panta pirms daas 3.punktu. 7. Ministru kabinets ldz 2009.gada 1.martam izdod likuma 27.panta otraj da mintos noteikumus. Ldz o noteikumu spk stans dienai, bet ne ilgk k ldz 2009.gada 1.martam tiek piemroti Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi Nr.111 Ministru kabineta krtbas rullis, ciktl tie nav pretrun ar o likumu. 8. Spk esos instrukcijas, kuras Ministru kabinets ldz 2008.gada 30.jnijam izdevis, pamatojoties uz Saeimas 1993.gada 15.jlij pieemto Ministru kabineta iekrtas likumu vai Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.111 Ministru kabineta krtbas rullis un ievrojot rjo normatvo aktu prasbas, pc likuma spk stans piemrojamas ldz to atzanai par spku zaudjum, bet ne ilgk k ldz 2010.gada 1.jlijam. 9. Ministru kabinets ldz 2009.gada 1.martam izdod likuma 28.panta sestaj da mintos noteikumus. 10. Ievrojot Latvijas Republikas starptautisks saistbas, pc likuma spk stans paliek spk Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz Saeimas 1993.gada 15.jlij pieemt Ministru kabineta iekrtas likuma 14.panta pirms daas 3.punktu, un kas apstiprina starptautiskus lgumus. 11. likuma 34.panta piektaj da minto prmiju un 36.panta treaj da minto pabalstu 2009.gad izmaks atbilstoi likumam Par valsts un pavaldbu institciju amatpersonu un darbinieku atldzbu 2009.gad.
(12.12.2008. likuma redakcij, kas stjas spk 31.12.2008.)

12. Persona, kuru parlamentr sekretra amat ieclis Ministru prezidents un kura ieem parlamentr sekretra amatu 2009.gada 31.decembr, turpina pildt parlamentr sekretra pienkumus ar no 2010.gada 1.janvra ldz brdim, kamr t zaud amatu vai Ministru prezidents to atbrvo no amata.
(01.12.2009. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2010.)

13. Ministru kabinets vienlaikus ar gadskrtj valsts budeta likuma projektu 2011.gadam iesniedz Saeimai informatvo ziojumu par Latvijas apstkiem piemrotko ministriju skaitu un prvaldes organizciju atbilstoi im skaitam un ministriju kompetencei, emot vr valsts prvaldes principus un izvrtjot veicams funkcijas un pieejamos finanu ldzekus.
(17.06.2010. likuma redakcij, kas stjas spk 21.07.2010.)

Likums stjas spk 2008.gada 1.jlij. Likums Saeim pieemts 2008.gada 15.maij. Valsts prezidents V.Zatlers Rg 2008.gada 28.maij