IEDZVOTJU REPRODUKTV VESELBA

2011

rskats sagatavots ptjuma projekta Latvijas iedzvotju reproduktv veselba ietvaros. Projekta koordinators ir biedrba Papardes zieds. Sadarbbas partneri Pasaules Veselbas organizcija, LR Veselbas ministrija, Latvijas Ginekologu un dzemdbu specilistu asocicija. Projekts stenots ar Pasaules Veselbas organizcijas, Latvijas Ginekologu un dzemdbu specilistu asocicijas, Eiropas Kontracepcijas asocicijas (European Society of Contraception) finansjumu un biedrbas Papardes zieds piesaistto ldzeku paldzbu. Projekts stenots sadarbb ar ESF ldzfinanstu projektu Kapacittes stiprinana starpnozaru ptjumos biodrob (Nr.2009/0224/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/055) Autore un redaktore Aivita Putnia Starptautisk zintnisk konsultante, recenzente Prof. Gunta Lazdne Recenzente Anda Karnte Prskata autore un projekta stenotji pateicas par sadarbbu projekta konsultatvajai darba grupai, Tirgus un sabiedrisks domas ptjumu centram SKDS, LU, VISC, LIC. Izdevuma autortiesbas nav aizsargtas, to gan pilngi, gan daji drkst izmantot bez iepriekjas biedrbas Papardes zieds un ts sadarbbas partneru ataujas, tau obligti jnorda izmantotais avots. Prskats latvieu valod, anketa un datu masvs sekundrai analzei atrodami internet: www.paparedszieds.lv Kvantitatv ptjuma konsultants Mris Brants Kvantitatv ptjuma izpildtjs ptjumu centrs SKDS Korektore Inguna Mlgrve

PRIEKVRDS
Reproduktvs veselbas rdtji raksturo visas sabiedrbas veselbas stvokli, jo mtes un tva veselba btiski ietekm brna attstbu gan ldz dzimanai, gan it pai pirmaj dzves gad. Izprotot demogrfisks situcijas aktualitti, valdba izvirzjusi demogrfijas jautjumus, tostarp reproduktvo veselbu, par vienu no savm priorittm. aj kontekst paa uzmanba jvr tiei jaunieu izgltoanai jau skols, jo informcijas nepietiekamba ir ties iemesls neplnoto grtniecbu, k ar mkslgo abortu skaita pieaugumam vecum ldz 19 gadiem, kas var bt clonis neauglbai turpmkaj dzv. Tpat juzlabo vecku zinanas par atkarbu izraisoo vielu lietoanas negatvo ietekmi uz grtnieces un gaidm brna veselbu, k ar dzimumceu infekcijm, kas var radt draudus grtniecbas iznsanai un veicint iedzimtus brna attstbas traucjumus. Jvrt ar pieaugoie mtes mirstbas rdtji, tai skait ar grtniecbu nesaisttu clou d, un to sievieu skaita palielinans, kuras nav stjus uzskait un samuas kvalitatvu aprpi visas grtniecbas laik. Juzsver, ka Veselbas ministrijas veidots seksuls un reproduktvs politikas ietvaros ieviestas vairkas valsts apmakstas skrninga programmas (dzemdes kakla un krts vzim), uzskta valsts apmaksta 12 gadus vecu meiteu vakcincija pret dzemdes kakla vzi izraisoo cilvka papilomas vrusu, k ar izstrdtas un apstiprintas Sabiedrbas veselbas pamatnostdnes 2011.2017. gadam, kurs noteikti mri un rcbas virzieni Latvijas iedzvotju veselbas stvoka uzlaboanai nkamajos septios gados, tai skait seksuls un reproduktvs veselbas jom. Lai efektvk veidotu un stenotu seksuls un reproduktvs veselbas politiku, veselbas, izgltbas, labkljbas un dzimumu ldztiesbas aspekti jiekauj vienot starpsektoru politik, sadarbojoties ar citm ministrijm, pavaldbm un nevalstisko sektoru, k ar ar Pasaules Veselbas organizciju un Eiropas Savienbas institcijm ptniecbas projektu stenoan un labs prakses piemru preman. Seksuls un reproduktvs veselbas jautjumi beidzot jrisina stratiski un kompleksi, lai ieviestu principu veselba viss politiks, jo ie jautjumi vistiek veid saistti ar demogrfijas situcijas uzlaboanu un valsts veselgu attstbu. Ingrda Circene, Latvijas Republikas veselbas ministre

PRIEKVRDS
Seksulai un reproduktvai veselbai ir liela nozme katra indivda un visas sabiedrbas dzv. Cilvkam t ir saistta ar dzves kvalitti, mlestbu un attiecbu veidoanu, imeni un brniem. Savukrt sabiedrbas veselba nodroina ncijas attstbu. Ne velti valstis starptautiskos dokumentos ir apstiprinjuas, ka bez reproduktvs veselbas nav nkotnes. Jau 1994. gad Starptautisk konference par iedzvotjiem un attstbu Kair vienojs par uzdevumiem un mriem ldz pat 2015. gadam. 21. gadsimts sks ar Tkstogades attstbas mru definjumu, kas ir tiei ietekmjui daudzu valstu politiskos dokumentus un darbbas jomas. Pasaules Veselbas organizcijas (PVO) Eiropas reionl stratija seksuls un reproduktvs veselbas jom (2001) paldzja dalbvalstm adaptt starptautiskos dokumentus katras valsts specifiskajai situcijai. Vairk nek 20 valstis Eirop ir izstrdjuas savas nacionls attstbas programmas, kas preciz Reionls stratijas stenoanas iespjas valst. 2004. gad Pasaules Veselbas asambleja apstiprinja pirmo globlo reproduktvs veselbas stratiju, kas ietver piecas priorittes mtes un perinatl veselba, imenes plnoana, nedroa aborta, seksuli transmisvo infekciju un HIV profilakse. is stratiskais dokuments ietver ar veidus, k sasniegt noteiktos uzdevumus, t.sk. izvrtt dadu socilo apstku ietekmi uz seksulo un reproduktvo veselbu. Ar Latvijas Republikas delegcijas ir piedaljus pasaules un reionlajos forumos un konferencs un apstiprinjuas, ka piekrt tajos formultajiem mriem. Kds ir progress o politisko dokumentu realizcij Latvij? Kda ir iedzvotju seksul un reproduktv veselba viu pau vrtjum? Vai to ietekmjuas 21. gadsimta skuma valsts finansil stvoka izmaias un iedzvotju migrcija? Uz iem un daudziem citiem jautjumiem var paldzt atbildt 2011. gada iedzvotju seksuls un reproduktvs veselbas aptaujas rezultti, kurus papildina 1998. un 2003. gadu ptjumi un oficils statistikas dati. das aptaujas regulri veic daudzas attstts Eiropas valstis, bet valsts, kas to finansili nevar atauties, donori paldz veikt Demogrfijas un mjsaimniecbu aptaujas. Pat tik btisku informciju k kontracepcijas aptvere, kas ir Tkstogades attstbas mra 5B indikators, var iegt tikai ar aptauju paldzbu. Bez informcijas nav iespjama valsts politikas veidoana konkrt jom un veselbas aprpes kvalittes uzlaboana. Latvijas Republika, to apzinoties, un apvienojot Veselbas ministrijas (VM), Latvijas imenes plnoanas un seksuls veselbas federcijas spkus un PVO Eiropas reionl biroja atbalstu, 2011. gad atkrtoja reproduktvs veselbas ptjumu, kas ietver dadu statistikas avotu datus un informciju, kvantitatvs un kvalitatvs analzes rezulttus un ekspertu vrtjumu. Gribtos apsveikt LR VM ar trpgi izvltu laiku laiku, kad jsk stenot Sabiedrbas veselbas aprpes pamatnostdnes 2011.2017. gadam, bet pareizj valsts finansilaj situcij ir jizvrt un jprdom katrs solis un lmums. is prskats par iedzvotju seksulo un reproduktvo veselbu noteikti paldzs os sous spert prdomti un pareiz virzien. Dr. Gunta Lazdne, Medicnas zintu doktore PVO Eiropas reionl padomniece seksuls un reproduktvs veselbas jom

PVO Latvijas prstvniecbas vadtja

Dr. Aiga Rrne

RDTJI
Latvijas demogrfisko situciju un iedzvotju reproduktvo veselbu raksturojoie rdtji
1996 Iedzvotju skaits (milj.) Iedzvotju dzimumsadaljums (%) Vriei Sievietes Iedzvotju dzimstba (uz 1000 iedzvotjiem) Iedzvotju mirstba (uz 1000 iedzvotjiem) Dabiskais pieaugums Summrais dzimstbas koeficients (vidjais brnu skaits sievietes m) Jaundzimuo vidjais paredzamais ma ilgums (gados) Abiem dzimumiem Vrieiem Sievietm Zdaiu mirstba (uz 1000 dzvi dzimuajiem) Mu mirstba (uz 100 000 dzvi dzimuajiem) Mkslgo abortu skaits (uz 1000 dzimuajiem) Kopjie izdevumi veselbai (% no iekzemes kopprodukta) 69,3 63,9 75,6 15,6 40,3 1225 3,9 71,1 65,4 76,8 9,9 5,0 734 3,5 73,8 68,8 78,4 8,2 26,1 389 3,6 46,0 54,0 7,9 14,0 -5,9 1,16 46,0 54,0 8,6 13,9 -5,3 1,23 46,1 53,9 8,6 13,4 -4,8 1,18 2,5 2002 2,3 2010

Ievads

SATURS

IEVADS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .8 1. NODAA. Seksul un reproduktv veselba partnerattiecbs

1.1. Partnerattiecbas, brni un imenes plnoana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 12 1.2. Vlamais brnu skaits imen . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17 1.3. Vrieu un sievieu loma partnerattiecbs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18 1.4. Seksuls attiecbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18 1.4.1. Apmierintba ar seksulo dzvi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18 1.4.2. Seksulo attiecbu bieums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 19 1.4.3. Vecums, kad stjas pirmajs dzimumattiecbs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 19 1.4.4. Dzimumpartneru raksturojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 19 1.4.5. Homoseksulas attiecbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21 1.5. Vardarbba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21 Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23

2. NODAA. Veselbas aprpe

2.1. Veselbas stvoka pavrtjums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 24 2.1.1. Visprj veselba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 24 2.1.2. Seksul un reproduktv veselba. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25 2.2. Saslimstba ar STI, riski un atpazana. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25 2.2.1. STI izplatbas tendences . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25 2.2.1.1. Hlamidioze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 26 2.2.1.2. Sifiliss . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 27 2.2.1.3. Gonoreja . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 27 2.2.2. STI risku atpazana. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28 2.2.3. Rcba saslimanas gadjum . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28 2.2.4. Partneru informana par STI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 29 2.3. Saslimstba ar HIV/AIDS. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 29 2.3.1. Saslimstba grtnieu vid . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 30 2.3.2. Zinanas par HIV/AIDS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 30 2.4. Neauglba un neauglbas problmu risinana. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 31 2.5. Dzimumpotenci stimuljou medikamentu lietoana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32 2.6. aundabgie audzji . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32 2.6.1. Krts dziedzera vzis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32 2.6.2. Dzemdes kakla vzis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32 2.7. rstu apmekljums un slimbu profilakse . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 34 2.7.1. Sievieu profilaktisk ginekoloisk apskate . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 34 2.7.2. Dzemdes kakla un krts va skrnings . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 35 2.7.3. Vakcincija pret HPV vrusu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 36 2.7.4. Vrieu veselbas veicinana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 36 2.8. Veselbas aprpes pieejamba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 36 2.9. Kontracepcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 38 2.9.1. Kontracepcijas lietoana jaunieu vid . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 38 2.9.1.1. Prezervatvi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 38 2.9.1.2. Hormonl kontracepcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 40 2.9.1.3. Avrijas kontracepcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 40 2.9.1.4. Kontracepcija gadjuma attiecbs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 40

2.9.2. Informtba par kontracepcijas ldzekiem un metodm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 40 2.9.3. Kontraceptvo ldzeku pieejamba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 42 2.10. Neplnota grtniecba un aborts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 43 2.10.1. Neplnotas grtniecbas iemesli . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 45 2.10.2. Grtniecbas prtraukanas motivcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 45 2.10.3. Lmuma pieemana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 45 2.10.4. Pusaudu neplnota grtniecba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 46 2.10.5. Jaunieu viedoki par grtniecbas prtraukanu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 46 2.11. Grtniecba un dzemdbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 47 2.11.1. Grtnieu aprpe . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 47 2.11.2. Apmcba grtniecbas laik . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 48 2.11.3. Apmierintba ar grtnieu aprpes pakalpojumu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 48 2.11.4. Partnera atbalsts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 48 2.12. Dzemdbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 49 2.12.1. imenes dzemdbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 49 2.12.2. Mjdzemdbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 50 2.12.3. Iejaukans dzemdbu noris ar eizargrieziena operciju . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 51 2.12.4. Krts baroana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 51 2.12.5. Pcdzemdbu periods . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 51 2.13. Sarejumi grtniecbas un dzemdbu laik . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 51 2.13.1. Mtes mirstba. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 52 2.13.2. Perinatl mirstba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 53 Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 54

3. NODAA. Jaunieu reproduktv veselba un izgltba

3.1. Izgltba skols. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 56 3.2. Izgltba imen . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 59 3.3. Izgltba veselbas aprpes iestds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 60 3.4. Mediji un izgltba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 60 3.5. Izpratne par seksulo un reproduktvo veselbu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 60 3.6. Reproduktvs veselbas risku izvrtana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 61 Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 61

4. NODAA. Reproduktvs un seksuls veselbas politika

4.1. Demogrfisk politika . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 62 4.2. Sabiedrbas veselbas politika . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 63 4.3. Dzimumu ldztiesbas politika . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 67 4.4. imenes politika. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 67 4.5. Iedzvotju skatjums uz imenes politiku. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 67 Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 70

NOBEIGUMS Secinjumi un ieteikumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 72 IZMANTOT LITERATRA UN AVOTI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 76

IEVADS
is ir jau treais Latvij tapuais prskats par iedzvotju seksuls un reproduktvs veselbas situciju un politiku. Iepriekjie situcijas atskaites punkti bijui 1997. un 2003. gad. Prskatu mris ir ne tikai izvrtt situciju un konstatt jomas, kurs visvairk vajadzga rcba, bet ar sniegt ieteikumus situcijas uzlaboanai. Atirb no iepriekjiem prskatiem, aj ieteikumi ir sniegti jau esoo politikas iniciatvu kontekst, piedvjot gan instrumentus, gan indikatorus rcbas efektivittes mranai. (UNESCO, 2009), veikta gadjumu analze (UNESCO, 2010), izmaksu un izmaksu efektivittes analze (UNESCO, 2011). Pasaules Veselbas organizcijas (PVO) Eiropas reion iedzvotju seksul veselba tiek analizta galvenokrt no sabiedrbas veselbas un dzves kvalittes aspekta, balstoties uz jau iepriek minto pozitvo attieksmi pret katra indivda seksualitti un seksulm attiecbm. Galven mra grupa seksuls veselbas uzlaboanai ir brni un jauniei (WHO, BzgA, 2010: 5,7). PVO Eiropas reionl biroja un PVO sadarbbas partnera Federl veselbas izgltbas centra (BzGA) eln, Vcij izstrdtie seksualittes izgltbas standarti ir pirmais solis ce uz vienotiem seksualittes izgltbas principiem Eiropas Savienb (ES) un vis PVO Eiropas reion, uzsverot visaptveroas un rcb vienotas izgltbas nozmi, iedroinot [jaunieus] izdzvot savu seksualitti un attiecbas piepildt un atbildg veid (turpat: 5).

1. informcijas logs Seksuls un reproduktvs veselbas defincija

Seksul veselba ir fiziskas, emocionlas, gargas un socilas labkljbas stvoklis attiecb uz seksualitti. T nav tikai stvoklis, kad nav slimbas, disfunkcijas vai nespjas. Seksul veselba nozm pozitvu un respektjou pieeju seksualittei un seksulajm attiecbm, k ar no piespieanas, diskrimincijas un vardarbbas brvu, iepriecinou un drou seksualittes pieredzes iespju. Lai nodrointu un saglabtu seksulo veselbu, jrespekt, jaizsarg un jievro ikvienas personas seksuls tiesbas (PVO (WHO), 2006: 5) Reproduktv veselba ir pilnga fiziska, garga un socila labkljba attiecb uz reproduktvo sistmu, ts funkcijm un procesiem. Reproduktv veselba nozm, ka cilvki vada atbildgu, apmierinjumu sniedzou un drou seksulo dzvi, ka cilvki spj radt pcncjus un ir brvi izvlties, vai, kad un cik biei tos radt. is jdziens ietver sievieu un vrieu tiesbas bt informtiem un lietot pau izvltus drous, efektvus, pieejamus un pieemamus dzimstbas kontroles ldzekus, k ar saemt atbilstous veselbas aprpes pakalpojumus, kas nodroina iespju droai grtniecbai un dzemdbm, un nodroina priem labko iespju vesela brna dzimanai. (PVO, 1994, citts PVO Eiropas reionlais birojs, (WHO Regional Office for Europe) 2001: 7).

Latvijas konteksts

Starptautiskais konteksts

Pasaul prskata period pai liela uzmanba ir bijusi pievrsta veselbas izgltbai. Apvienoto Nciju Izgltbas, zintnes un kultras organizcija (UNESCO) 2008. gad izsludinja jaunu darba programmu izgltoanai seksualittes jom izgltbas iestds, kas tika izstrdta, pamatojoties uz UNESCO (2007) stratiju par HIV/AIDS situciju. Programmas ietvaros tika izveidota jauna pieeja seksualittes izgltbai skols

Pdj prskata period seksul un reproduktv veselba kst aktula demogrfisks politikas kontekst. Tpc taj ievrojama vieta veltta iedzvotju reproduktvajm izvlm un to maiai. Prskats konstat imenes struktras maiu gan statistikas dati, gan aptaujas rezultti rda, ka iedzvotji retk izvlas laulbu par imenes pamatu, atliek brna radanu un patstvgu partnerattiecbu veidoanu uz vlku dzves periodu. Garks kst dzves periods kop seksulo attiecbu uzskanas ldz imenes dibinanai un brnu radanai, tpc arvien nozmgka kst izsargans no neplnotas, nevlamas grtniecbas un seksuli transmisvm infekcijm, pai, ja biei tiek mainti partneri. Satraucos ir hlamdiju izraisto seksuli transmisvo infekciju diagnosticto gadjumu patsvars jauno sievieu vid. Prskats konstat ar Latvijas iedzvotju migrcijas ietekmi uz seksulo un reproduktvo veselbu. Tiem Latvijas iedzvotjiem, kuriem partneri ilgk nek trs mneus bijui rvalsts, ir augstks gadjuma attiecbu risks. Prskats uzrda pakpenisku iedzvotju veselbas stvoka pavrtjuma uzlaboanos. Iepriekjos prskatos konstatts atirbas sievieu un vrieu veselbas aprpes paradumos nav btiski mainjus. Vienlaikus augstks veselbas pavrtjums ir materili labk nodrointiem respondentiem. Samazinjies to respondentu patsvars, kuriem veselba ir apdrointa. Neskatoties uz 2004. gad apstiprinto Rcbas

plnu Mtes un brna veselbas aprpes stratijas ievieanai 2004.2007. gadam, nav pankts btisks mtes un jaundzimuo veselbas rdtju uzlabojums. Latvij ir augsta mtes mirstba. Lai ar kop iepriekj prskata perioda novro lnu perinatls mirstbas rdtja samazinans tendenci, ts rdtji Latvij ir augstki nek vidji ES. Nav veikti paredztie paskumi neauglbas un medicnisks apaugoanas jautjumu risinanas jom, kas pc Sabiedrbas veselbas pamatnostdu 2011.2017. gadam apstiprinanas (2011 .gada septembr) atkal nonkui veselbas politikas dienaskrtb. Kop 2009. gada Latvij uzskts organiztais krts va un dzemdes kakla va skrnings, cenoties atklt slimbu iespjami agrk stadij vai novrst to pilnb dzemdes kakla va gadjum un mazint augsto mirstbu. 2010. gada 1. septembr uzskta 12 gadus vecu meiteu vakcincija pret dzemdes kakla vzi izraisoajiem cilvka papilomas vrusa celmiem. Situcija izgltbas jom kop iepriekj prskata perioda nav uzlabojusies. Veselbas mcba, kuras satur ieteikts iekaut seksuls un reproduktvs veselbas jautjumus, vidusskols ir izvles priekmets, un daa vidusskolu un visi arodizgltbu apgstoie jauniei neapgst btiskas Veselbas mcbas standart paredztas zinanas par seksualitti, attiecbu veidoanu un izsarganos. Piekt daa 15 19 gadu vecu meiteu un ceturt daa 1519 gadu vecu puiu aptauj savas zinanas vrt k nepietiekamas vai pilngi nepietiekamas. Nav veikti ptjumi par skol sniegts seksualittes izgltbas efektivitti un atbilstbu vecumam.

prstvniecbas vadtja Aiga Rrne, PVO Eiropas reionl padomniece seksuls un reproduktvs veselbas jom Gunta Lazdne, LU docente Aivita Putnia, biedrbas Papardes zieds prstves Iveta elle un Anda Vaia. Darba grupu konsultja Valsts izgltbas un satura centra veck referente Sandra Falka, k ar Latvijas Infektoloijas centra specilisti.

Prskata ptniecisks metodes Aptauja

Prskata darba grupa

Prskatu veidoja darba grupa, kas piedaljs gan ptjuma instrumentrija izstrd, gan datu interpretcijas un ieteikumu izstrdes proces. Darba grupas sastv bija rste, sabiedrbas veselbas speciliste Inese Birzule, sociologs Mris Brants, Latvijas Lauku imenes rstu asocicijas prezidente Lga Kozlovska, Veselbas ministrijas prstves Sabiedrbas veselbas departamenta direktore Inga mate, Veselbas veicinanas nodaas vadtja Ilze Straume, Veselbas veicinanas nodaas veck referente Sanita Kuklia, Nacionl veselbas dienesta datu analzes nodaas veck sabiedrbas veselbas analtie Iveta Pudule, Latvijas Ginekologu un dzemdbu specilistu asocicijas prezidente Dace Rezeberga, PVO Latvijas

Ptjuma mra grupa ir abu dzimumu Latvijas iedzvotji reproduktvaj vecum (1549 gadi). Ptjums tika veikts ar stratificto nejauo izlasi respondentu dzvesviets, nodroinot stratifikciju pc administratvi teritorils un etnisks pazmes. Lauka darbs veikts no 27.02.2011. ldz 17.04.2011. Izlasei tika piemrotas kvotas, nodroinot vismaz 250 respondentus katr dzimuma un vecuma grup: 1519 gadi, 20 24 gadi, 2529 gadi, 3039 gadi un 4049 gadi. da kvotu sistma nodroinja iespju katru no mintajm grupm analizt atsevii. Apkopojot respondentu viedokus no dadm grupm, datu failam tika piemroti svari, sverot pc reiona, tautbas un vecuma. Svarus pc dzimuma nepiemroja, jo nekur netika skatti rezultti par visu respondentu kopumu, bet viengi dzimumu griezum. emot vr ptjuma sensitvo tmu, anketanas pamata metode bija anketas paaizpilde intervtja kltbtn. Tikai atsevios gadjumos anketu aizpilde notika pc klasisks intervanas shmas, kad intervtjs uzdod jautjumus respondentam un atzm sniegts atbildes. Pc anketu aizpildanas ts tika ievietotas aploksns, no kurm izemtas tikai pirms ievades. Anketu paaizpilde nenodroina tik augstu aizpildes kvalitti k intervana, tdjdi analzes gait ncs saskarties gan ar pretrunm anketu satur, gan ar neaizpildtiem anketu blokiem, gan citm nepilnbm. Paas problemtiskks anketas datu masv netika iekautas. Anketu veidoja di jautjumu bloki: jautjumi par dzvesveidu; jautjumi par veselbas prbaudm un rsta apmekljumiem; jautjumi par kontracepciju; jautjumi par dadm slimbm (tai skait par HIV/ AIDS, seksuli transmisvm infekcijm); jautjumi par seksulo pieredzi; grtniecbu; par pdjo grtniecbu, kas beidzs ar dzemdbm; citi jautjumi, t.sk. par socili demogrfiskiem aspektiem. Pirms datu analzes tika veikts detalizts to kon-

IEVADS
troles process, iekaujot ar loisko prbaudi. Loisks prbaudes gait nereti rads situcijas, kad atsevii bija nepiecieams iepazties ar konkrto anketu papra versijm, lai katr situcij pieemtu optimlo lmumu par to vai citu labojumu veikanu loisko pretrunu novranai. Atsevios gadjumos, kad pretrunas bija neatrisinmas, anketas no datu masva tika dzstas. Kopum analz tikai izmantotas 2617 dergas aptaujas anketas (tai skait 1313 sievieu un 1304 vrieu anketas). Pie sasniegts izlases statistisk kda kopjiem atbilu sadaljumiem uz jebkuru jautjumu, uz kuru jatbild visiem respondentiem, dzimumu griezum ar 95% varbtbu neprsniedz 2,7% tas ir, ptjumu identiskos apstkos atkrtojot 100 reizes, 95 no m reizm atbilde, kuras patsvars vienam no dzimumiem btu 50%, svrsttos robes no 47,3 ldz 52,7%. Dati tika apstrdti ar statistisko datu apstrdes programmu SPSS un elektronisko tabulu MS Excel. Anketa un datu masvs sekundrai analzei pieejams www.papardeszieds.lv visiem diskusijas dalbniekiem, kuri nebija sasniegui 18 gadu vecumu, tika saemtas vecku paraksttas informtas piekrianas veidlapas dalbai fokusa grupu diskusij. Grupu izveid tika emts vr dzimuma faktors. Viena grupa ietvra tikai jaunietes un viena tikai jaunieus. Prjs trs fokusa grupas bija jauktas. Papildus fokusa grupu diskusijm, Latvijas Universittes kultras un socils antropoloijas 1. un 2. kursa studenti kursa ermea un medicnas antropoloija ietvaros veica intervijas, kurm tika adapttas fokusa grupu diskusiju vadlnijas (skatt interviju vadlnijas ziojuma pielikum www.papardeszieds.lv). Kopum analzei atlastas ptjuma nosacjumiem atbilstoas intervijas ar 4 vrieiem un 11 sievietm 1625 gadu vecum. Interviju priekrocba ir atkltkas atbildes par publiskai apsprieanai jtgo seksuls un reproduktvs uzvedbas tmu. Diskusiju un interviju materili tika apstrdti, izmantojot kvalitatvo datu apstrdes programmu Atlas. ti. Datu kodana auj izdart secinjumus par viedoka izplatbu pc t minanas bieuma un cittu skaita. Viedoku ilustranai un kontrastanai ptjum izmantoti citti.

Fokusa grupu diskusijas un intervijas

Ldzgi k iepriekj prskat, jaunieu grupas padziintai izptei izmantota fokusa grupu diskusiju metode. Prskat k jauniei definti sievietes un vriei 1525 gadu vecum, aptverot Jaunatnes likum un PVO rekomendto reproduktv vecuma (1549 gadi) definjumu. Diskusiju vadlnijas kop iepriekj prskata perioda tika maintas, paplainot aptverto tmu loku un ietverot jautjumus par seksuls un reproduktvs veselbas izgltbu un informcijas avotiem; attiecbu veidoanas pieredzi un iegto zinanu pielietojumu; kontracepcijas lietoanu un zinanm par kontracepciju; imeni un brnu plnoanu; k ar zinanm un attieksmi par jauno biotehnoloiju cilmes nu, mkslgs apaugoanas tehnoloiju izmantoanu (skatt fokusa grupu diskusiju vadlnijas ziojuma pielikum www.papardeszieds.lv). Fokusa grupas diskusijas tika organiztas sadarbb ar projektu Kapacittes stiprinana starpnozaru ptjumos biodrob (Nr.2009/0224/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/ VIAA/055), visi aptvertie jautjumi prskat netiek analizti. Fokusa grupu diskusijas tika veiktas 2011. gada janvr februr. Kopum notika 5 fokusa grupu diskusijas Rg un reionos, kopsumm aptverot 48 jaunieus. Diskusiju mra grupa bija vidusskolu un profesionli tehnisko skolu audzki 1620 gadu vecum. No

Politikas dokumentu analze

Lai izvrttu kop 2003. gada veidoto valsts politiku, veikta vairku politikas dokumentu padziinta analze: Mtes un brna veselbas aprpes stratija 2004. 2007. gadam un ts rcbas plns, Sabiedrbas veselbas aprpes pamatnostdnes 2011.2017. gadam, imenes valsts politikas pamatnostdnes 2011.2017. gadam, Programma dzimumu ldztiesbas stenoanai 2007.2010. gadam, Informatvais ziojums par Programmas dzimumu ldztiesbas stenoanai 2007. 2010. gadam izpildi. Dokumentu analze auj labk poziciont Ziojuma atradnes un rekomendcijas politikas proces, tdjdi sekmjot Ziojuma efektivitti. Ptjum izmantoti LR Centrls statistikas prvaldes, Latvijas Infektoloijas centra, Veselbas ekonomikas centra, Veselbas norinu centra (abi no 2011. gada 1. novembra Nacionlais veselbas dienests) un PVO Health for All datubzes dati. Saldzinjumam izmantoti pieejamie ptjumu dati. pai jzce vl nepublictie ESF projekta Kapacittes

Citu ptjumu dati

10

stiprinana starpnozaru ptjumos biodrob (skat. iepriek) starprezultti par neauglbas rstanas situciju Latvij. Projekta ietvaros veikta tiesisk un tisk reguljuma saldzinoa analze, mediju analze, k ar ekspertu intervijas. Pie s projekta komponentes strdjuas Signe Meinska un Ilze Mileiko, kas sagatavojuas Ziojuma attiecgo sadau.

Prskata struktra

Prskatu veido etras nodaas. Pirmaj skatta seksul un reproduktv veselba imenes un partnerattiecbu kontekst, analizjot kopdzves, reproduktvs izvles, seksuls dzves tendences, k ar vardarbbu attiecbs. Otr nodaa veltta veselbas uzturanas paradumiem veselbas pavrtjumam, veselbas aprpes paradumiem un slimbu profilaksei, izsarganos no nevlamas grtniecbas un seksuli transmisvm infekcijm. Noda aplkota ar grtniecbas perioda un dzemdbu aprpe un ts subjektvais vrtjums. Treaj noda analiztas seksuls un reproduktvs izgltbas tendences jaunieu mrgrup. Noda skatta ar izgltbas politika aj jom. Ceturt nodaa veltta seksuls un reproduktvs veselbas politikai un ts efektivittei Latvij.

11

1. nodaa
Seksul un reproduktv veselba partnerattiecbs
Seksualitte un reproduktvs spjas tiek stenotas attiecbs un vienlaikus ietekm s attiecbas. Ts rada gan vidi seksuls un reproduktvs veselbas stenoanai, gan nosaka sabiedrbas atraoans tendences, gan ir pirmais posms lmumu pieeman par savu un partnera veselbu un imenes plnoanu. Nodaa veltta sam demogrfisks situcijas un imenes attiecbu aprakstam kop iepriekj prskata perioda. Gan statistikas, gan aptaujas dati liecina par imenes institcijas maiu Latvij atliktu brna radanas laiku, vienas ma laulbas nozmes mazinanos un vairku partnerattiecbu ma laik uzskatanu par normu. s prmaias ietekm imeu ekonomisko stabilitti un individulos lmumus par brnu radanu. Turpinot Pasaules Veselbas organizcijas (PVO) iniciatvu skatt vardarbbas un veselbas savstarpjo saikni, attiecbu kvalitte analizta vardarbbas aspekt. Neskatoties uz to, ka vardarbba imen kop iepriekj prskata perioda ir nonkusi politikas dienaskrtb, aptaujas un statistikas dati vl neuzrda situcijas uzlaboanos.

1.1. Partnerattiecbas, brni un imenes plnoana

Raugoties uz dzimstbas tendencm vis Baltijas reion (sk. 1.1. attlu), ekonomisks krzes skartais periods iezm vissmagko kritumu tiei Latvijas dzimstbas rdtjos. Saska ar Centrls statistikas prvaldes datiem, analizjot summro dzimstbas koeficientu (vidjais brnu skaits, kas vartu piedzimt sievietei vias dzves laik, saglabjoties attiecg gada dzimstbas lmenim, uz 1000 sievietm 1549 gadu vecum), redzama ldzga tendence k dzimstbai: no 1997. gada ldz 2008. gadam tas pieaug, 2009. gad nedaudz samazins, 2010. gad sasniedzot 2002. gada lmeni. Summrais dzimstbas koeficients 1990. gad nostda visas trs Baltijas valstis viends starta pozcijs. Atirgas tendences visu trs valstu rdtjos vrojamas otraj neatkarbas desmitgad uzsktas atirgas imenes un demogrfijas politikas. Igaunij patlaban ir augstk dzimstba. Vienlaikus augstka dzimstba Igaunij nav saistta ar stabilkm laulbm,

1.1. attls. Summrais dzimstbas koeficients (vidjais brnu skaits, kas vartu piedzimt sievietei vias dzves laik, saglabjoties attiecg gada dzimstbas lmenim, uz 1000 sievietm 1549 gadu vecum), 1990-2009

2.10 1.58 1.05 0.53 0 1990

Dnija Igaunija Somija Latvija Lietuva

1995

2000

2005

2006

2007

2008

2009

Avots: LR Centrl statistikas prvalde, datubze, Eurostat dati.

12

1.2. attls. rpus laulbas dzimuo brnu patsvars Latvij, Igaunij un Lietuv, %

60
54.6

59.2

45 30 15 0
1960 1970 1980 1990 2000 11.9 11.4 3.7 12.5 6.3 7 27.2 16.9 40.3 27.9

43.5 Latvija Lietuva Igaunija

1.

22.6

2009

Avots: European Commission, 2011: 67.

1.3. attls. Noslgto un irto laulbu skaits uz 1000 iedzvotjiem 2003.2010. gad
7.0

5.3 Noslgto laulbu skaits uz 1 000 iedzvotjiem irto laulbu skaits uz 1 000 iedzvotjiem

3.5

1.8

0 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

Avots: LR Centrl statistikas prvalde, datubze.

jo tur novrojams augstkais rpus laulbas dzimuo brnu patsvars Baltijas valsts (sk. 1.2. attlu). Summr dzimstbas koeficienta samazinanos, iespjams, veicinjusi nelabvlg socilekonomisk situcija valst, kas atstjusi ietekmi ne tikai uz iedzvotju kopjo dzves lmeni, bet ar uz demogrfiskajiem un veselbas rdtjiem. Saska ar Centrls statistikas prvaldes datiem, pc ilgstoa un stabila (kop 1996. gada) iekzemes kopprodukta (IKP) pieauguma, 2008. gad Latvij tika novrots IKP kritums; tas turpinjs ar 2009. gad. Saldzinot Eurostat datus par Latviju un citm ES dalbvalstm, krasi pieaudzis ir ar bezdarba lmenis: 2009. gad tas bija otrs augstkais Eiropas Savienb 17,1% (Spnij 18,0%). Saska ar Latvijas Republikas Centrls statistikas prvaldes (CSP) 2010. gad veikto aptauju 75% mjsaimniecbu atzina, ka pdjo 12 mneu laik to ekonomisk situcija

ir pasliktinjusies (laukos 71%, pilsts 76%). Igaunija un Lietuva ir spjuas izvairties no 2008. gad ieskus ekonomikas lejupsldes ietekmes uz dzimstbas rdtjiem, kas liecina par valsts atbalsta lielo nozmi iedzvotju reproduktvajs izvls. Fokusjoties uz Latvijas situciju un raugoties uz statistikas datu sniegtajm tendencm, imenes organizcijas jom vrojams noslgto laulbu patsvara kpums period no 2004. ldz 2008. gadam (sk. 1.3. attlu). Vienlaicgi jatzm, ka laulbu iranas attiecba pret noslgto laulbu skaitu aj period nedaudz krtas, radot iespaidu, ka laulbu stabilitte paaugstins. Viszemkais punkts 478 irts laulbas uz 1000 noslgtajm tika sasniegts 2007. gad. Latvij dzimstbas kpums un laultbas rdtju pieauguma periods sakrt ar konsekventas imenes politikas uzskanu valsts imenes pabalsta, brna

13

1.

1.4. attls. Laulb pirmo reizi stjuos vidjais vecums Latvij 2000., 2005.2010. gad

30 28 27 25 24 2000 2005 2006 2007 2008 2009 2010

Avots: LR Centrl statistikas prvalde, datubze, CSP, 2011

Pirm laulba vrieiem Pirm laulba sievietm

1.5. attls. imenes struktra. Visu respondentu atbildes, %, 2003. gad (sievietes, n = 1251, vriei, n = 1201), 2011. gad (sievietes, n = 1313, vriei, n = 1304)
Dzvo viens Dzvo kop ar laulto Dzvo ar partneri nereistrt kopdzv Cits Nav atbildes

2003

6%

46%

17%

31%

Vriei

2011

32%

22%

42%

2003

4%

45%

12%

38%

Sievietes

2011

34%

21%

42%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

kopanas un vlk vecku pabalsta palielinanu. Vienlaikus is periods saistts ar demogrfiskiem faktoriem: reproduktv vecuma grup ienk daudzskaitlg 20. gadsimta astodesmito gadu dzimstbas sprdzien dzimuo jaunieu paaudze. Visticamk abi ie faktori kop ir ietekmjui gan dzimstbas, gan laultbas rdtjus. Ekonomisk lejupslde kop 2008. gada rda, ka imenes politika nav bijusi pietiekami elastga, lai saglabtu demogrfisks situcijas uzlaboanas pozitvs tendences. Vienlaikus Latvij vrojamas prmaias, kas saisttas ar imenes un mjsaimniecbas struktras maiu. Latvij ir augsts neprecto cilvku patsvars: 40 % vrieu un 31% sievieu vecum no 25 ldz 49 gadiem nesastv oficili reistrt laulb (CSP, 2011). 2010. gad 44,1% brnu dzimui rlaulb, laulb attiecgi 55,9%. is rdtjs pdjo 78 gadu laik btiski nemains,

svrstoties pa gadiem dau procentpunktu ietvaros. CSP dati rda, ka strauj laulb dzimuo patsvara kritums bija laik no 1995. gada ldz 2003. gadam, kad tas samazinjs no 70,1% uz 55,8%. Saska ar aptaujas datiem, saldzinot ar 2003. gada aptauju, respondentu vid ievrojami samazinjusies to respondentu proporcija, kas atzmjui, ka dzvo laulb, bet pieaudzis nereistrt kopdzv un cita veida mjsaimniecbs dzvojou respondentu patsvars. Raksturojot partnerattiecbas, jpiemin, ka pieaug pirmo reizi laulb stjuos vidjais vecums (sk. 1.4. attlu). Pc CSP datiem, kop 1990. gada visu laulb stjuos vidjais vecums pieaudzis par aptuveni 5 gadiem. 2010. gad tas bija 34,1 gadi vrieiem un 31,4 gadi sievietm. Latvij ir ES treais zemkais vidjais sievietes vecums, kad piedzimst brns, un zemkais summrs

14

1.
dzimstbas koeficients, kas norda, ka saldzinoi ilgk reproduktv vecuma period sievietes neizvlas dzemdt vairk brnus (European Commission, 2011: 28). Btiska aj jautjum ir gan vecks reproduktvs vecuma grupas sievieu izvle, iziroties par vl vienu brnu, kad iepriekjie jau izaudzinti, gan jaunieu uzvedba, plnojot savu imeni. Ptjuma ietvaros veikto jaunieu fokusa grupu diskusiju un interviju dalbnieki, apsprieot imenes lomu, formulja divjdus viedokus. Tie abu dzimumu ptjuma dalbnieki, kas nkotn vljs imeni un brnus, uzskata, ka stabilas attiecbas, darbu un brnus vartu plnot vidji pc 26 gadu vecuma. Lielk daa jaunieu imeni neplnoja un uzskatja, ka to vars dart, ja tda vlme radsies. Tad, kas es bu sapratis, ka viss btu fori, tad es apprectos, tad es domtu tlk ar par imeni, protams, man btu darbs, vieta, kur dzvot, jo man gribas, lai brniem un sievai btu patkama dzve. Nevis apprecties, sadzemdties un domt, k izdzvot. (Intervija, 21 gadu vecs vrietis) Ka jprecas ir cilvkiem, gribas tict laulbm, imenei, soljumam. T k tdai institcijai imenei, ko sniedz laulbas. (Intervija, 22 gadus veca sieviete) No vienas puses, diskusijs jauniei atzina vlmi pc attiecbm, atbalsta un stabilittes, bet no otras nevljs uzemties ilgstoas saistbas, redzot brnu radanu k apgrtinjumu. Jaunieu priekstatus par pieauguo dzvi nosaka pau pieredze. Lielk daa jaunieu atsaucs uz irans pieredzi sav vai draugu imens, normalizjot irtu imeni. Es nedomju, ka ir jpiepilda tagad kaut kdi konkrti plni, lai pc tam tur dzvotu. Man liekas, ka tagad uzreiz ir jdara, jdzvo, jsatiekas, ar ko grib, un t. Man ar tagad ir puisis. Es nezinu, viss ir oti jauki. Bet mani vecki ir ruies, tpc man ir varbt neprtraukti kaut kda neuzticba kaut kdm laulbm. Nekdas ticbas nav, bet tas nenozm, ka es to varbt kaut kad nkotn negribtu. Bet jebkur gadjum domju vismaz kaut kdu laiku dzvot kop un krtgi iepazt visas autnes. Plusus, mnusus. Un pc tam var domt, vai tiem. Var ts laulbas t, ka tagad bs jdzvo kop, t krtgi, nevis t mujoties. (Jaunieu fokusa grupas diskusija, Zemgale) Vienlaikus ar o irtu imeu loceku pieredzi saisttie jautjumi netiek pietiekami apspriesti imen, skol un publiskaj sfr. Ldz ar to rodas plaisa starp idelo un jaunieu pieredzto imeni. Lai ar vairkums kvalitatv ptjuma dalbnieku noliedz laulbas vai vienas laulbas m nozmi sav dzv, jauniei uzsver attiecbu tmu trkumu diskusijs par seksualitti un reproduktvo veselbu izgltbas iestds un medijos. K viena no jaunietm intervij saka, via nekad dzv nav pieredzjusi idelo imeni, nezina, ko tas nozm, un tpc nevar pati tdu veidot. Otrs retk mints iemesls, ko uzsver jauniei, ir straujais dzves ritms un dzves stabilittes trkums nkotn. Dzves dinamisms maina ar attiecbas, kuras jauniei vr uz tagadni, cenoties tri atgt attiecbs ieguldto. Jaunieu priekstati par attiecbm ir btiski, veidojot reproduktvo uzvedbu, skot no partnerattiecbu veidoanas izvles laika un motivcijas, uzvedbu nevlamas grtniecbas un/vai seksuli transmisvo infekciju (STI) gadjum un beidzot ar apzintu imenes plnoanu. Ldz ar to reproduktvs veselbas un demogrfijas jautjumus nevar skatt atrauti no priekstatiem par attiecbm. Dzik tma analizta 3. noda.

Par savu nkotni nezinu, vienkri ir tds posms, ka tagad par to nedomju, protams, ka gribtos jau k vism meitenm kzas, baltu kleitu un t tlk, bet tad jau redzs. imeni un brnus ar gribtu, bet vl domju, ka esmu par jaunu, lai tagad kaut ko plnotu. Man liekas, par imeni domu no 25 [gadiem] uz augu. Brnus var audzint jau ar bez otras puses, lai gan, protams, ka jaukk un idilliskk ir, kad ir abi vecki, bet msdiens tiem tas ir jau normli dzvot irt imen. (Intervija, 21 gadu veca sieviete) Jauniei liberli izturas pret nereistrtm partnerattiecbm, uzskatot reistrciju par nevajadzgu procedru un papildu apgrtinjumu, piemram, laulbu irot. Uzskats, ka attiecbu pamatam jbt mlestbai, nevis savstarpjai atbildbai ilgtermi, tika identificts ar iepriekj perioda prskata veiktajs jaunieu grupu diskusijs. Uzsvars uz mlestbu un attiecbu spontno raksturu maina izpratni par laulbu k partnerattiecbu pamatu un auj uztvert vairkas patstvgas partnerattiecbas dzves laik k normu. Tikai dai abu dzimumu jauniei uzsvra tradicionlas kopdzves nozmi, un ar ajos gadjumos atlika to uz iespjami vlku dzves posmu. Man nozmgi, lai kopdzve btu reistrta vai vismaz kaut k atzmta, jo man iekji iet, ka t vajag.

15

1.

1.6. attls. Cik brnus kop js gribtu sav imen? Visu respondentu atbildes, % (sievietes, n = 1313, vriei, n = 1304)
nevienu brnu
Vriei 4%

1 brnu

2 brnus
48%

3 brnus

4 brnus un vairk
21%

nav atbildes
7% 7%

14%

Sievietes 3%

12%

53%

23%

5% 4%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

1.7. attls. Kdi apstki trauc (vartu trauct, traucja) sasniegt optimlu brnu skaitu imen? Sievieu atbildes, % (2003, n = 1251, 2011, n = 1313)
Nekas netrauc Nestabilitte ienkumos Esmu prk jauna Dzves apstki Nestabilitte darb Nav piemrota partnera Karjeras plni nkotn Neesmu gatava tik lielai atbildbai Nestabilitte imen Veselbas problmas Nevlos uzemties saistbas 0% 3% 4% 5% 10% 15% 20% 25% 30% 35% 40% 12% 16% 18% 16% 16% 15% 2003 2011 15% 23% 21% 26% 22% 22% 37% 39%

11% 12% 11% 11% 15% 14%

1.8. attls. Kdi apstki trauc (vartu trauct, traucja) sasniegt optimlu brnu skaitu imen? Vrieu atbildes, % (2003, n = 1201, 2011, n = 1304)
Nekas netrauc Nestabilitte ienkumos Esmu prk jauns Dzves apstki Nestabilitte darb Neesmu gatavs tik lielai atbildbai Nav piemrotas partneres Karjeras plni nkotn Nestabilitte imen Nevlos uzemties saistbas Veselbas problmas 0%
11% 17% 15% 18% 23% 22% 23% 22% 2003 2011 22% 27% 33% 39%

11% 13% 11% 11% 9% 7% 5% 6% 6% 4%

5%

10%

15%

20%

25%

30%

35%

40%

16

1.9. attls. Kopum, cik liel mr js esat apmierinta ar savu pareizjo seksulo dzvi? Visu respondentu atbildes, %, 1997. gad (sievietes, n = 2990, vriei, n = 1578), 2003. gad (sievietes, n = 1251, vriei, n = 1201), 2011. gad (sievietes, n = 1313, vriei, n = 1304)
Apmierinti 2011
Sievietes

Neapmierinti

Grti pateikt, nav atbildes 20% 31% 47% 17% 22% 50% 14% 14% 4% 14% 12% 10%

66% 56% 49% 69% 56% 40%

1.

2003 1997 2011

Vriei

2003 1997

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

1.2. Vlamais brnu skaits imen

Raugoties uz 2010. gada Centrls statistikas prvaldes datiem, 48% no aj gad dzimuajiem bija pirmie brni imen (2009. gad tdu ir 50%). Otro brnu patsvars jaundzimuo vid 2010. gad bija 35% saldzinjum ar 34% gadu iepriek. Priekstati par vlamo brnu skaitu imen kop 2003. gada aptaujas nav btiski mainjuies. Visbiek respondenti vlas 2 brnus di aptauj atbild 53,5% sievieu un 48,3% vrieu. Nkam populrk izvle ir 3 brni (23% sievieu un 21,3% vrieu). Vienu brnu vltos 13,5% vrieu un 11,6% sievieu. Tikai 5% sievieu un 6,5% vrieu vltos etrus un vairk brnus. Respondentu finansilajai situcijai vlam brna skaita izvl nav btiskas nozmes. Aptauja rda, ka vlamo brnu skaitu ietekm ar attiecbu stabilitte. Respondentes, kas dzvo kop ar laulto, vidji vlas lielku brnu skaitu nek ts, kuras dzvo nereistrts partnerattiecbs. Laulba k partnerattiecbu veids tiek biek saistta ar brniem, un tikai 0,5% laulto sievieu un 1% laulto vrieu norda, ka brnus nevlas. Nereistrto pru vid du respondentu patsvars ir augstks attiecgi 3,5% un 3,2%. Jaunieu sniegts atbildes neuzrda tendenci vlamo brnu skaitam imen paaugstinties trs un vairk brnu nkotn vltos tikai 2325% jauno sievieu un 18,725,5% jauno vrieu 1519 gadu un 2024 gadu vecum. Trsdesmitgadnieku un etrdesmitgadnieku vecuma grups trs un vairk brnu vlas attiecgi 34% un 28,8% sievieu un 29,1% un 37,2% vrieu krtas respondentu (sk. 1.6. attlu). Kopum kop 2003. gada aptaujas ri, kas kav sasniegt vlamo brnu skaitu imen, nav btiski mainjuies. Nozmgks prmaias ir apkrtjs vides nedrobas sajtas paaugstinans

stabilittes trkums darb un ienkumos. 2003. un 2011. gad tos minjui attiecgi 18% un 39% sievieu un 22% un 39% vrieu krtas respondentu, bet par mazk nozmgu faktoru, pai sievietm, kst pareizjie dzves apstki. Atbilu akcenta maia norda, ka kop iepriekj prskata perioda motivcij mazku lomu spl dzves kvalitte tagadnes perspektv, bet lielku nozmi iegst imenes stabilitte ilgtermi. Ievrojamas prmaias vrojamas brna radanai piemrotk vecuma vrtjum sabiedrb, saldzinot ar 2003. gadu, 2011. gad par 8% vairk respondentu atzm, ka ir prk jauni/jaunas brnu radanai kopum tdu ir 23% respondentu. Uz dzemdanas atlikanas tendenci norda ar statistikas dati un jaunieu intervijs un diskusijs teiktais, par vlamo brnu radanas vecumu (sk. 1.7., 1.8. attlu). Lielk daa ptjuma diskusijas dalbnieku 1520 gadu vecu jaunieu grtniecbu tagadnes kontekst uztvra k kdu vai faktu, par kuru vienaudu vai sabiedrbas priek ir jattaisnojas. Skolas ir kuvuas atvrtkas pusaudu grtniecbai, un jauniei skolasbiedru vid bija sastapui grtnieces. Vienlaikus jauniei par iem gadjumiem runja ar zinmu distancanos. Vien no grupu diskusijm tika ststts par gadjumu, kad bez draugu atbalsta grtniece tikusi pakauta vienaudu apsmieklam un uzskatta par neveiksminieci. Abu dzimumu diskusiju dalbnieki run par bailm, kas saisttas ar nevlamas grtniecbas iestanos. Tiei meitenm, ja kaut kas notiek, aktulka ir trauksme, ja nu es esmu stvokl un slimbas seko pc tam. Ja es esmu stvokl, tad viss dzvei pri, aizmirsti mcbas, un vecki izdzs no mjas. Varbt maldos, bet daas meitenes labk pieems faktu, ka viai ir

17

1.

1.10. attls. Cik biei pdjo 12 mneu laik (vidji) js nodarbojaties ar seksu? Respondentu, kuriem pdjo 12 mneu laik bijis viens dzimumpartneris, atbildes, %, sievietes, n = 867, vriei, n = 753
Gandrz katru dienu vai biek 40 - 49 30 - 39
Vriei

Vienu vai vairkas reizes ned

Vienu vai vairkas reizes mnes

Retk

Nav atbildes

7% 11% 15% 16% 12% 28%

65% 67% 67% 57% 32%

23% 15% 13% 17% 22% 9%

5% 5% 5%

25 - 29 20 - 24 15 - 19

6%

40 - 49
Sievietes

4% 13% 14% 18%

56% 63% 62% 51%

23% 17% 19% 23%

17% 7% 5% 8%

30 - 39 25 - 29 20 - 24 15 - 19

13%

48%

13%

23%

2%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

slimba, nevis to, ka ir stvokl. Jo grtniecba ir kaut kas tiem ausmgs, dzvei viss. (Jaunieu fokusa grupu diskusija, Rga) Jaunieu attieksm pret grtniecbu liela loma ir sabiedrbas spiedienam. Ldz ar to atbildba seksulajs attiecbs kst par divdabgu jdzienu. Jauniei, kas piedaljs diskusijs, min, ka, no vienas puses, atbildba tiek saistta ar izsarganos: k jaunieu diskusij Kurzem saka kds jaunietis: Labk ir tomr bt atbildgam, nek audzint sko, bet, no otras puses, brnu audzinana tiek skatta k grts, no rpuses uzlikts pienkums: Mani pau nevilina doma par brniem, jo es uz to skatos k oti lielu atbildbu... kuru es negribu. (Intervija, 21 gadu veca sieviete). Spriedze, ko rada bailes no grtniecbas, ietekm jaunieu attiecbas un vienlaikus rada priekstatus par brna radanu k ar negatvu pieredzi saisttu notikumu.

saldzinoi biek (33,5% jauno sievieu un 30,5% jauno vrieu attiecgaj vecuma grup pret vidji 29,3% visu sievieu un 25,2% visu vrieu). Reliisk piederba un piesaiste reliiskai organizcijai o uzskatu btiski neietekm. 95,4% sievieu un 89,1% vrieu atbildgus par grtniecbas plnoanu uzskata abus partnerus. Tam, ka sievietei, stjoties laulb, vajadztu bt nevaingai, piekrt 16,5% sievieu un 24,6% vrieu. Btiskka loma uzskatu formulan nav konfesionlajai piederbai, bet gan aktvai dalbai kd reliisk organizcij. Respondenti, kas reliisko organizciju apmekl biek nek reizi mnes, 48% gadjumu drzk piekrt uzskatam, ka sievietm pirms laulbm jbt nevaingm. Augstks du uzskatu atbalsttju loks ir tikai 1519 gadu vecu sievieu (23%) un vecks 4049 vecuma grupas vid (23,6% sievietm un 29,6% vrieiem).

1.4. Seksuls attiecbas 1.4.1. Apmierintba ar seksulo dzvi

1.3. Vrieu un sievieu loma partnerattiecbs

Attiecb uz tradicionlajm sievietes un vriea lomm 68% abu dzimumu respondentu nepiekrt, ka rpties par brniem ir tikai sievieu pienkums. Interesanti, ka 1519 gadu vecie abu dzimuma respondenti aptauj, neskatoties uz iepriek iztirzto liberlo attieksmi pret laulbu, ir konservatvki nek citas vecuma grupas un atbalsta tradicionlo sievietes lomu

Saldzinot ar iepriekjm aptaujm, gan sievieu, gan vrieu krtas respondentu apmierintba ar seksulo dzvi ir pieaugusi, apmierintu respondentu skaitam sasniedzot 66% sievietm un 69% vrieiem. Izldzinjusies ar sievieu un vrieu atbilu procentul atirba. Ldzgi k iepriekj aptauj, apmierintba ar seksulo dzvi dads vecuma grups atiras. Apmierintba ar seksulo dzvi kopum ir zemka ve-

18

1.11. attls. Cik jums bija gadu, kad js pirmoreiz stjties dzimumattiecbs? 2024 gadus vecu respondentu, kuri stjuies dzimumattiecbs, atbildes, aritmtiskie vidjie, 2003. gad (sievietes, n = 182, vriei, n = 187), 2011. gad (sievietes, n = 242, vriei, n = 228)

Sievietes

17,64 17,46 2003 17,64 17,46 0 5 10 15 20 2011

1.

Vriei

cuma grup 4049 gadi, kur 19,7% sievieu un 15,7% vrieu ir neapmierinti un drzk neapmierinti ar savu seksulo dzvi. Partnerattiecbu veidam laulbai vai nereistrtm partnerattiecbm nav btiskas ietekmes uz apmierintbas vrtjumu.

1.4.2. Seksulo attiecbu bieums

Ldzgi k iepriekjs aptaujs, vairkums Latvijas iedzvotju reproduktvaj vecum seksuls attiecbas uztur reizi ned un biek tdu ir 61,7% sievieu un 66,9% vrieu krtas respondentu. Kopum retk ar seksu nodarbojas jauniei 1519 gadu vecuma grup, ko var skaidrot ar vecuma posmu, kad vl netiek dibintas stabilas partnerattiecbas. Tomr aptauj jauns sievietes norda uz intensvku seksulo dzvi nek jaunie vriei, kas ir pretrun ar intervijs un fokusa grupu diskusijs pausto priekstatu par tipisku jaunieu seksulo uzvedbu. Tautbai, reliiskajai piederbai un ienkumiem nav btiskas ietekmes uz seksuls dzves intensitti. Sievietes mazpilsts un laukos nedaudz biek atzst intensvku seksulo dzvi nek Rg un lielkajs Latvijas pilsts. Vrieu atbilds tendence neatspoguojas.

1.4.3. Vecums, kad stjas pirmajs dzimumattiecbs

Saldzinot datus ar iepriekjm aptaujm, jaunieu grupa 2024 gadu vecum 2011. gada aptauj norda uz vidji nedaudz agrku dzimumattiecbu skans vecumu, tomr atirba nav vrtjama k statistiski nozmga (sk. 1.11. attlu). Interviju un fokusa grupu diskusiju materils liecina, ka jaunieiem ir izveidojies priekstats par agru dzimumattiecbu uzskanu, dakrt minot pat 1314 gadu vecumu. Vlamais vecums jaunieu pau izpratn ir ap 1617 gadiem, tomr daa ptjuma dalbnieku

sevi, savus klasesbiedrus, msas, brus un draugus ar aj vecum vrt k brnigus un dzimumattiecbu skanu praktiski saista ar 1920 gadu vecuma sasnieganu. Vairks intervijs atrodama neatbilstba starp vlamo seksulo attiecbu uzskanas laiku un gatavbu paiem s attiecbas uzskt. K kda jauna sieviete norda intervij, ka iesaistans seksuls attiecbs auj noemt spriedzi un skt dzvot: Es stenb biju nedaudz tda priecga, laimga, viss garm, beidzot es varu skt dzvot, nu, to seksulo dzvi, nu ar vsu prtu, miergi. J, nevis pirms tam k bs, k bs? Nu, par to stvokl, ka var palikt, tas man pirmais bija, es pat, man liekas, nopirku grtniecbas testu. Protams, ka nebiju stvokl. Tas ir loiski. Bet nu kaut kdas bailes ir par to, oti iebiedtas meitenes. (Intervija, 22 gadus veca sieviete) Analizjot aptaujas datus par motivciju jaunieiem stties dzimumattiecbs, 1519 gadu vecuma grup abpusja vlans domin 68% meiteu un 57% puiu, 53% meiteu un 44% puiu jutuies tam gatavi. 31% meiteu uzskatja, ka satikuas sto cilvku, kamr di domja tikai 23% puiu. Svargs faktors bijusi interese uzzint, ko tas nozm. o faktoru minja 35% puiu un 29% meiteu. Saldzinot ar 2003. gada ptjuma atbildm, nedaudz samazinjies to respondentu patsvars, kuri attiecbas uzskui alkohola reibum, tdu ir 10% meiteu un 15% puiu. Vienlaikus, saldzinot ar t paa gada ptjumu, jaunieu grupa 1519 gadu vecum uz alkohola reibum sktm attiecbm norda biek, liecinot, ka situcija visticamk nav uzlabojusies.

1.4.4. Dzimumpartneru raksturojums

No aptaujtajiem seksuli aktvajiem respondentiem 9,9% sievieu un 17% vrieu atzst, ka pdjo 12 mneu laik viiem bijis vairk nek viens dzimumpartneris. Gadjuma dzimumattiecbu nav bijis

19

15 - 19 20 - 24 25 - 29 30 - 39 40 - 49

1.

1.12. attls. Cik dzimumpartneru jums bijis pdjo 12 mneu laik? Respondentu, kuriem bijuas dzimumattiecbas, atbildes, aritmtiskie vidjie. 2003. gad (sievietes, n = 998, vriei, n = 960), 2011.gad (sievietes, n = 1128, vriei, n = 1105)
2011.g. 2003.g. 2011.g. 2003.g. 2011.g. 2003.g. 2011.g. 2003.g. 2011.g. 2003.g. 2011.g. 2003.g. 2011.g. 2003.g. 2011.g. 2003.g. 2011.g. 2003.g. 2011.g. 2003.g.
0
1,06 1,11 1,31 1,36

Vriei

1,33

1,36

1,66 1,54

1,69 1,75

1,70

1,74

40 - 49

0,94

15 - 19 20 - 24 25 - 29 30 - 39

Sievietes

1,12

1,14

1,21

1,43 1,48

1,68 2,00

0,20

0,40

0,60

0,80

1,00

1,20

1,40

1,60

1,80

2,00

1.13. attls. No vardarbbas imen cietuo skaits pa dzimumiem un gadiem, Traumu reistrs, 2006. 2010. gads, visas cietus personas, absoltos skaitos.

350 300 250 200 150 100 50 0

252

296

315

306
Vriei Sievietes

199 144 89 98 83 112

2006

2007

2008

2009

2010

Avots: Veselbas ekonomikas centra (VEC) dati. Ar noteiktm slimbm slimojou pacientu reistrs par pacientiem, kuriem bijuas traumas un ievainojumi.

34% vrieu un 58% sievieu. Kopum aptauja rda, ka vidjam dzimumpartneru skaitam pdj gada laik ir tendence samazinties, saldzinot ar iepriekjo prskata periodu (sk. 1.12. attlu). Aptauja rda, ka emigrcija uz rzemm ietekm gadjuma dzimumattiecbu bieumu un ldz ar to ar STI un neplnotu grtniecbu risku. Tm sievietm, kam ir bijis pastvgs partneris, kur pdjo 12 mneu laik vismaz 3 mneus dzvojis rvalsts, ir augstks gadjuma attiecbu risks 18,3% vienlaicgi ir bijui vairki dzimumpartneri. To sievieu vid, kuru partneri nav ilgstoi bijui rvalsts, vairku vienlaicgu dzi-

mumpartneru patsvars ir bijis 7,7% sievieu. Ldzga situcija vrojama vrieu krtas respondentu vid. 27,3% vrieu, kuriem patstvgs partneres pdjo 12 mneu laik dzvojuas rzems vismaz trs mneus, vienlaicgi ir bijuas vairkas dzimumpartneres. Savukrt tiem vrieiem, kuriem partneres nav ilgstoi atradus rzems, vairku vienlaicgu dzimumpartneru patsvars ir 11,5. Jaunieu aptaujas dati rda, ka 1519 gadu vecuma grup dzves laik jaunajm sievietm vidji bijui 2,95 partneri, bet vrieiem 4,56. Nkamaj vecuma grup (2024 gadi) dzimumpartneru skaits dzves laik ir

20

1.
attiecgi 3,72 un 6,33. Raugoties uz dzimumpartneru vidjo skaitu pdjo 12 mneu laik, 1524 gadu veciem jaunieiem partneru skaits vidji ir bijis augstks nek citm vecuma grupm 1,481,43 sievietm un 1,741,75 vrieiem.

1.4.5. Homoseksulas attiecbas

3,5% vrieu un 7,1% aptaujto sievieu nordjuas, ka vim dzves laik ir bijuas attiecbas ar sava dzimuma partneri. Visbiek nordts, ka das attiecbas bijuas vienu reizi vai atsevios gadjumos. Dati btiski neatiras no 2003. gada ptjuma datiem un rda, ka debates par homoseksulm attiecbm, kas sabiedrb notikuas kop iepriekj apsekojuma, informcijas pieaugums un atbalsta pieejamba citdai seksulai identittei1, nav ietekmjuas respondentu atbildes.

Kop iepriekj prskata perioda vardarbbas jautjums Latvij ir sistemtiski skatts veselbas aspekt. Sadarbb ar Pasaules Veselbas organizciju ir tapis apsekojums par vardarbbu un veselbu Latvij (Putnia, 2007) un izstrdtas vadlnijas vardarbbas atpazanai (Pasaules Veselbas organizcijas Eiropas Reionlais birojs, LR Veselbas ministrija, Latvijas Ginekologu un dzemdbu specilistu asocicija. 2009). Laika posm no 2006. gada ldz 2008. gadam stacionrs un ambulators rstniecbas iestdes Ar noteiktm slimbm slimojou pacientu reistram par pacientiem, kuriem bijuas traumas un ievainojumi, (turpmk Traumu reistrs) sniedza informciju par vardarbbas gadjumiem2. Kop 2008. gada uzskaites noteikumi ir mainti3, un reistr nonk informcija par hospitaliztiem pacientiem tikai no stacionrajm rstniecbas iestdm. emot vr, ka vardarbbas un pai vardarbbas imen statistikas iegana valsts
Kop 2006. gada izveidota LGBT (lezbieu, geju, biseksulu un transseksulu personu) nevalstiska organizcija Mozaka, kas organizjusi gan plakus Draudzbas dienu paskumus 2006., 2007. un 2008. gad, informjot par LGBT personm, diskriminciju un tiesbm, gan stenojot atbalsta paskumus biedriem, izgltojot par veselbas un citiem jautjumiem. Organizcij darbojas ar jaunieu grupa, kuras projekts Skapis izglto jaunieus, imenes, skolotjus un socilos darbiniekus par lesbieu, geju, biseksulu cilvku un transpersonu jautjumiem www.skapis.eu, (skatts 2011. gada 14. novembr) 2 2006. gada 4. apra Ministru kabineta noteikumi Nr. 263 Ar noteiktm slimbm slimojou pacientu reistra izveides, papildinanas un uzturanas krtba. 3 2008. gada 15. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 746 Ar noteiktm slimbm slimojou pacientu reistra izveides, papildinanas un uzturanas krtba.
1

1.5. Vardarbba

mrog joprojm ir problemtiska un nav vienotas defincijas un reistra vardarbbai imen, pilngkais Traumu reistrs, kas darbojs ldz 2008. gadam, spja uzskaitt dadus vardarbbas veidus, upurus un varmku saikni, sniedzot ticamu un saldzinmu informciju par vardarbbas apjomu valst. Traumu reistra dati uzrda strauju identificto vardarbbas upuru skaita pieaugumu (sk. 1.13. attlu). Jem vr, ka kop 2008. gada dati nav vkti no ambulatorajm rstniecbas iestdm. Lielkais cietuo patsvars ir reproduktvaj vecuma posm no 25 ldz 49 gadu vecumam, un varmkas tipiski bijui laultie vai partneri. Analizjot aptaujas datus, no fiziskas vardarbbas pdjo piecu gadu laik cietuu respondentu patsvars kop 2003. gada aptaujas gandrz nav mainjies un saglabjies 29,6% sievietm un 32,6% vrieiem. 52% sievieu un 35,2% vrieu cietui no emocionlas vardarbbas. Vrieu vid patsvars kop 2003. gada ir nedaudz samazinjies. No seksulas vardarbbas cietui 9,9% sievieu un 2,5% vrieu. Aptauja rda, ka 22,6% sievieu un 24,5% vrieu pc vardarbbas gadjuma ir mekljui paldzbu, kas btiski neatiras no iepriekj apsekojuma datiem. 49,7% sievieu un 52,1% vrieu atbild, ka zinjui, kur meklt paldzbu, bet to nav darjui. Tikai 11,8% sievieu un 14,6% vrieu nav zinjui, kur meklt paldzbu. Paldzbas mekltju patsvars ir zemks divdesmitgadnieku (2029 gadi) grup. Savukrt 1519 gadu vecu jaunu sievieu vid ir mazk to respondentu, kuri nav zinjui, kur vrsties pc paldzbas. Tas neattiecas uz jaunajiem vrieiem aj vecum, kur viss vecuma grups neinformto vrieu pastvars ir ldzgs. Jaunie vriei 1519 gadu vecum du paldzbu ir mekljui biek nek citas vecuma grupas (36,1% pret vidji 25,1% visu vrieu vid). Paldzbas sniedzji sievietm visbiek ir imenes loceki un radi (51%), k ar draugi (46%). Tiesbsargjos iestds vrsuies 26% sievieu krtas respondentu. Vl 21% konsultjies ar psihologu vai psihoterapeitu. Vriei visbiek vrsuies tiesbsargjos iestds (47%), pie draugiem (42%). Pie imenes locekiem paldzbu lgui vien 29%, rsta paldzbu lgusi ceturtdaa cietuo vrieu. Atirba vrieu un sievieu atbilds ir atkarga no vardarbbas veida vrieiem t galvenokrt ir fizisk vardarbba, kuras sekas prasa mediu un tiesbsargjoo iestu iejaukanos.

21

1.

1.14. attls. Vai esat cietui no fiziskas vardarbbas? Visu respondentu atbildes, %, 1997. gad (sievietes, n = 2990, vriei, n = 1578), 2003. gad (sievietes, n = 1251, vriei, n = 1201), 2011. gad (sievietes, n = 1313, vriei, n = 1304)
Cietui no vardarbbas 1997 24% 34% 33% 9% 29% 30% 89% 52% 48% 12% 22% Nav cietui no vardarbbas 69% 55% 54% Nav atbildes 7% 11% 13% 2%

Vriei Sievietes

2003 2011 1997 2003 2011

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

1.15. attls. Vai esat cietui no emocionlas vardarbbas? Visu respondentu atbildes, %, 1997. gad (sievietes, n = 2990, vriei, n = 1578), 2003. gad (sievietes, n = 1251, vriei, n = 1201), 2011. gad (sievietes, n = 1313, vriei, n = 1304)
Cietui no vardarbbas 1997 15% 40% 35% 19% 52% 52% 78% 36% 38% 12% 11% Nav cietui no vardarbbas 71% 49% 53% Nav atbildes 14% 11% 12% 3%

Vriei Sievietes

2003 2011 1997 2003 2011

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

1.16. attls. Vai esat cietui no seksulas vardarbbas? Visu respondentu atbildes, %, 1997. gad (sievietes, n = 2990, vriei, n = 1578), 2003. gad (sievietes, n = 1251, vriei, n = 1201), 2011. gad (sievietes, n = 1313, vriei, n = 1304)
Cietui no vardarbbas 1997 1% Nav cietui no vardarbbas 90% 75% 71% 91% 17% 10% 56% 57% 34% 26% 22% 27% 2% Nav atbildes 9%

Vriei

2003 3% 2011 3% 1997 7%

Sievietes

2003 2011

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

22

1.
Kopsavilkums
Dzimstbas un laultbas situciju prskata period no 2003. gada ldz 2011. gadam raksturo gan kpums, gan kritums, kas atbilst izmaim valsts ekonomiskaj situcij. Analizjot iemeslus indivda izvles lmen, k galvenie faktori lmumos par dzimstbu minami: 1.1. Ekonomisk situcija. Pieaugusi nedrobas sajta par ienkumiem un darba saglabanu nkotn. Nedaudz samazinjusies dzves apstku faktora nozme sievietm. Valsts socil politika nav bijusi elastga attiecb uz ekonomikas prmaim. Latvij trkst valsts atbalsta paskumu, kas btu vrsti uz imenm, kurs ir brni pc pirm dzves gada un/ vai autu risint ekonomiskas problmas imen. Nodarbintbas valsts aentras aktvs nodarbintbas paskumos imenes, kurs viens vai abi vecki ir bezdarbnieki, k mra grupas nav iekautas. 1.2. imenes modea maia. Ptjuma dati rda, ka Latvij turpins imenes modea un ar to saistto vrtbu maia. Aptauj, saldzinot ar iepriekjo ptjumu, vairk respondentu atzmjui, ka dzvo nereistrts partnerattiecbs. 1.2.1. Ar partneru maiu saistta ekonomisk un socil nestabilitte. Nereistrts partnerattiecbs dzvojoie respondenti biek nevlas brnus. Vienlaicgi jatzm, ka Igaunijas pieredze rda, ka is faktors ir rslis taj gadjum, ja valst nav paredzti efektvi atbalsta paskumi veckiem dada veida imenes modeos. 1.2.2. Brna dzemdanas atlikana uz vlku vecuma posmu. Atlikt brnu radana un zems vlamo brnu skaits negatvi ietekms dzimstbas rdtjus tuvkajs desmitgads, ldz plaisa rdtjos, ko rada nobde, izldzinsies. K rda ES demogrfijas ziojums (European Commission, 2011: 2728), Skandinvijas valstis ar brna dzemdanas atlikanu saistts demogrfisks prmaias ir prvarjuas, un dzemdanas vecuma atlikana nav pazeminjusi sievieu fertilitti ma laik. 1.2.3. Pieaug seksuli transmisvu infekciju (STI) un nevlamu grtniecbu riska periods cilvka reproduktvaj dzv. Jauniei plno imeni un brnus vlk laika posm, bet uzsk seksuls attiecbas agrk vecum, tpc paildzins pirmslaulbu jeb attiecbu izminjuma periods, kad respondenti netiecas veidot pastvgas partnerattiecbas, biek maina partnerus. Kst aktulka kontracepcijas pieejamba un izsargans no STI plakam iedzvotju lokam. 1.2.4. Jauniei ir dzvojui vid, kur viu vai draugu vecki ir veidojui jaunas attiecbas jeb t.s. rekombints imenes. Diskusijs un intervijs jauniei norda uz noturgu attiecbu prasmju veidoanas trkumu, diskusijas trkumu par iem jautjumiem skol un publiskaj telp. 1.2.5. Partnerattiecbas ietekm migrcija. Aptauja rda, ka dzimumpartnera prombtne rada gadjuma attiecbu risku. Ptjums par vardarbbu un veselbu (Putnia, 2007) nordja, ka no vecku darba iespju meklanas rzems cie brni. pai problemtisks ir pieauguo atbalsta trkums pusauda vecum, kad tiek veidotas partnerattiecbas un seksul dzve. 1.2.6. Vardarbbas rdtjos nav vrojams pieaugums, tau ts apjomi kopum nav mazinjuies, nordot uz stenoto paskumu zemo efektivitti. Veselbas ekonomikas centra (VEC) dati no Traumu reistr iekautajiem datiem liecina, ka vardarbbas imen sekas stacionrajs veselbas aprpes iestds tiek reistrtas biek, kas norda uz labku vardarbbas atpazanu.

23

2. nodaa
Veselbas aprpe
Veselbas stvokli nosaka dadi faktori iedzimtba, paradumi, socilie apstki, k ar veselbas aprpes sistmas kvalitte un pieejamba. Kop iepriekj prskata perioda uzlabojumi vrojami vairks reproduktvs veselbas joms turpina samazinties abortu skaits, palielins vrieu loma reproduktvs veselbas sektor. Arvien vairk tvu iesaists ar brna dzimanu saisttajs noriss. Ir ieviests organiztais dzemdes kakla un krts dziedzera va skrnings, kas nkotn vartu samazint Latvij joprojm augsto mirstbu no iem aundabgajiem audzjiem. Pareizjs tendences gan vl neuzrda situcijas uzlaboanos un skrninga aptvere ir zemka par plnoto. Kop 2010. gada vakcincijas kalendr ieviesta 12 gadu vecu meiteu vakcincija pret cilvka papilomas vrusu, kas ir viens no dzemdes kakla va izraistjfaktoriem. Ptjumam veikt aptauja liecina, ka kop iepriekj prskata perioda 2003. gad veselbas aprpes specilistu apmekltbas rdtji nav uzlabojuies. Joprojm vriei ambulatorajs medicnas iestds vras retk nek sievietes. Samazinjies to respondentu patsvars, kuriem ir apdrointa veselba. paa problmgrupa ir trcgie iedzvotji, kuriem ldzeku trkums ierobeo gan veselbas aprpi, gan drou izsargans ldzeku iegdi.

2.1. Veselbas stvoka pavrtjums 2.1.1. Visprj veselba

Saldzinot 2011. gada aptaujas datus ar 1997. un 2003. gada datiem, vrojams, ka turpina uzlaboties gan vrieu, gan sievieu visprj veselbas stvoka pavrtjums 58% sievieu un 65% vrieu savu veselbu vrt k labu (sk. 2.1. attlu). Tpat k iepriekjos gados, veselbas pavrtjumu ietekm respondentu materilais stvoklis jo augstki ir ienkumi uz vienu imenes locekli mjsaimniecb, jo pozitvk respondents vrt veselbas stvokli. T, 51% sievieu un 58,8% vrieu krtas respondentu ar ienkumiem ldz 100 latiem mnes uz mjsaimniecbas locekli savu veselbu vrt k labu un oti labu, kamr ienkumu grup 200 un vairk latu is patsvars ir attiecgi 62,9% un 68,4%. Pavrtjuma starpba starp zemko un augstko ienkumu grupu tomr ir mazka nek iepriekj aptauj 2003. gad. Abu dzimumu respondenti, kuri ieguvui vidjo profesionlo izgltbu, kopum savu veselbas stvokli vrt zemk nek tie, kuriem ir augstk vai vidj visprj izgltba. Veselbas vrtjums pasliktins ar ar katru nkamo vecuma grupu. Vecumam pieaugot, respondenti arvien biek veselbas stvokli vrt k vidju: ja 1419 gadu vecuma grup vidju veselbas pavrtjumu

2.1. attls. K js kopum novrttu savu veselbas stvokli pdjo 12 mneu laik? Visu respondentu atbildes, %, 1997. gad (sievietes, n = 2990, vriei, n = 1578), 2003. gad (sievietes, n = 1251, vriei, n = 1201), 2011. gad (sievietes, n = 1313, vriei, n = 1304)
Labs Vidjs Slikts Grti pateikt, nav atbildes

1997
Vriei

47% 57% 65% 40% 48% 58%

44% 32% 27% 50% 39% 34%

7% 9% 6% 10% 11% 7%

2003 2011

Sievietes

1997 2003 2011

0%

20%

40%

60%

80%

100%

24

2.2. attls. K js kopum novrttu savu seksuls un reproduktvs veselbas stvokli pdjo 12 mneu laik? Visu respondentu atbildes, %, 2003. gad (sievietes, n = 1251, vriei, n = 1201), 2011. gad (sievietes, n = 1313, vriei, n = 1304)
Labs Vidjs
63% 71% 50% 62% 31% 23%

Slikts

Grti pateikt, nav atbildes

25% 18% 6% 6% 4% 7% 11% 6% 8% 9%

Vriei

2003 2011 2003 2011

0% 10% 20%

2.

Sievietes

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

sniedz 16,8% vrieu un 23% sievieu, tad 4049 gadu vecuma grup ds vrtjums jau ir 44,2% vrieu un 48,3% sievieu. Cilvkiem ar augstu visprjs veselbas pavrtjumu ir augstks sava emocionl un garg stvoka vrtjums. Aptauj mrtais veselbas pavrtjums atbilst citu ptjumu sniegtajiem datiem. Pc 1564 gadu vecu Latvijas iedzvotju veselbu ietekmjoo paradumu ptjuma datiem (Pudule u. c., 2011), 2010. gad savu veselbu k labu vrtjui 28,3% un k diezgan labu 27,3% iedzvotju. K sliktu savu veselbu vrtjui 5,7% un k diezgan sliktu 2% iedzvotju. Sievietes savu veselbu k sliktu vrt biek nek vriei. Savu veselbu augstk k labu vai diezgan labu vrt 66% respondentu ar augstko izgltbu. Atirb no veselbu ietekmjoo paradumu ptjuma datiem, im ziojumam veikt aptauja liecina par laba veselbas stvoka korelciju ar respondenta ienkumiem, bet ne augstku izgltbas lmeni.

kas atzmjui, ka dzvo nereistrts partnerattiecbs, vrtjums kopum ir augstks 71,6% sievietm un 80% vrieiem. Daji starpbu var skaidrot ar respondentu vecumu, jo nereistrtas partnerattiecbas biek izvlas gados jaunki respondenti. Vienlaikus jatzm, ka noturgas partnerattiecbas tomr paaugstina vrtjumu viszemkais seksuls un reproduktvs veselbas vrtjums ir to respondentu vid, kam nav noturgu partnerattiecbu.

2.2. Saslimstba ar STI, riski un atpazana

Btisks faktors labas seksuls un reproduktvs veselbas uzturanai ir seksuli transmisvo infekciju iespjami agrna diagnostika un rstana, ko nodroina gan regulras rpes par veselbu, gan zinanas par iespjm inficties ar STI.

2.2.1. STI izplatbas tendences

2.1.2. Seksul un reproduktv veselba

Ldzgi k 2003. gada aptauj, vriei savu seksuls un reproduktvs veselbas stvokli pdj gada laik vrt augstk nek sievietes un augstk nek savu visprjs veselbas stvokli. Saglabjas tendence respondentiem ar augstkiem ienkumiem augstk vrtt ar savu seksuls un reproduktvs veselbas stvokli. Respondenti ar vidjo profesionlo izgltbu seksuls un reproduktvs veselbas stvokli vrt zemk nek respondenti ar visprjo vidjo un augstko izgltbu. Vecuma grup 4049 gadi tikai 39,9% sievieu un 58,3% vrieu savu seksuls un reproduktvs veselbas stvokli vrt k labu un oti labu, bet 40,3% sievieu un 30,8% vrieu aj vecuma grup savu seksulo un reproduktvo veselbu vrt k vidju. No tiem respondentiem, kas dzvo kop ar laulto, 59,4% sievieu un 72,5% vrieu krtas respondentu atzmjui, ka savu seksuls un reproduktvs veselbas stvokli vrt k labu un oti labu. To respondentu vid,

Pasaul zinmas vairk nek 30 dadas seksuli transmisvs infekcijas. Latvij obligtai reistrcijai pakautas tikai etras STI: sifiliss, gonokoku un hlamdiju (Chlamydia trachomatis) infekcijas, ieskaitot Lymphogranuloma venereum, un anoenitl Herpes simplex vrusu (HSV) infekcija. Analizjot datus par saslimstbu, jem vr, ka STI uzskaite Latvij neatspoguo relo saslimstbas lmeni divu iemeslu d. Pirmkrt, STI ir raksturgas bezsimptomu formas, un inficts personas nevras pc medicnisks paldzbas. Otrkrt, STI slimnieki ne vienmr apmekl rstu vai rsti ne vienmr savlaicgi pazio par saslimanas gadjumiem. du secinjumu par situciju ar hlamidiozi viss ES valsts izsaka ES infekcijas slimbu uzraudzbas centrs (ECDC, 2011: 4, 31). Kop 2008. gada Latvij uzlabojusies infekcijas slimbu, ieskaitot STI, reistrcija, jo tika ieviesta laboratoriju zioana, aujot datiem par saslimanu nonkt datubz tiei no laboratorijm. Saska ar Valsts aentras Latvijas Infektoloijas centrs (LIC) datiem laika posm no 2003. ldz 2010. gadam Latvij tika reistrti 14 292 STI gadjumi; no tiem 6163 hlamidiozes gadjumi (43%),

25

2.

2.3. attls. Saslimstba ar sifilisu, gonoreju, hlamidiozm un anoenitlo HSV infekciju vrieu vid (gadjumu skaits uz 100000 vrieiem)

Siliss 60 50 40 30 20 10 0 2003 2004

Gonoreja

Hlamidiozes

Anoenitl HSV infekcija

2005

2006

2007

2008

2009

2010

Avots: Valsts aentras Latvijas Infektoloijas centrs dati.

4404 gonorejas gadjumi (31%), 3136 sifilisa gadjumi (22%), 589 anoenitls HSV infekcijas gadjumi (4%). LIC epidemioloisks uzraudzbas dati liecina, ka 2003.2010. gad STI gadjumi vrieiem reistrti 1,6 reizes biek nek sievietm: 8859 (62%) gadjumi vrieiem un 5433 (38%) gadjumi sievietm. Ptjuma period no 2003. gad ldz 2010. gadam vrieiem reistrt saslimstba ar sifilisu samazinjusies 4 reizes, ar gonoreju 1,3 reizes, ar anoenitlo HSV infekciju 1,5 reizes, bet 1,1 reizi pieaugusi saslimstba ar hlamidiozm. Sievietm saslimstba ar gonoreju samazinjusies 1,3 reizes, tomr ievrojami (4,6 reizes) pieaugusi saslimstba ar hlamidiozm, kas ir daudz augstks rdtjs nek vrieiem. Ja 2003. gad gan vrieiem, gan sievietm visaugstk ir bijusi saslimstba ar sifilisu (38,0 gadjumi uz 100000 vrieiem un 29,9 gadjumi uz 100 000 sievietm), tad 2010. gad ar hlamidiozm (36,1 gadjumi uz 100000 vrieiem un 55,1 gadjumi uz 100 000 sievietm). Saslimstba ar anoenitlo HSV infekciju tika reistrta iepriekj lmen. Saska ar LIC datiem ptjuma period visaugstk saslimstba ar gonoreju vrieiem ir reistrta2006. gad 1524 gadu vecuma grup (121,3 gadjumi uz 100000 vrieiem) (sk. 2.5. attlu). Visaugstk saslimstba ar sifilisu un anoenitlo HSV infekciju vrieiem ir 2549 gadu vecuma grup, bet ar gonoreju un hlamidiozm 1524 gadu vecuma grup, un ptjuma period tendence nemains. Saska ar LIC datiem sievietm augstk saslimstba ar hlamidiozm ir reistrta 1524 gadu vecuma grup (239,2 gadjumi uz 100000 sievietm 2010. gad), kas ir 3,5 reizes augstks rdtjs nek vidji 2549 gadu vecuma grup. Ldzga tendence vrojama saslimstbas rdtjos ar gonoreju, kur 1524 gadu vecuma grup vrojama 3,3 reizes augstki saslimstbas rdtji (26,2

gadjumi uz 100 000 attiecg vecuma sievietm) saldzinot ar 7,9 gadjumiem uz 100 000 attiecg vecuma sievietm vidji 2549 gadu vecuma grup. Epidemioloisks uzraudzbas dati uzrda hlamidiou gadjumu pieaugumu uz 100 000 iedzvotjiem. Visaugstk saslimstba vrojama jaunieu vecuma grup (1524 gadi). pai strauja pieauguma tendence ir jauno sievieu saslimstbas rdtjiem. Atklto gadjumu skaits vrieu vid ir ievrojami zemks. K mints ES infekcijas slimbu uzraudzbas ziojum 2010. gadam (ECDC, 2010) un Eiropas slimbas novranas un kontroles centra informcij (ECDC, 2011), atirbas ES valstu datos un izplatbas pieaugums rda, ka infekcijas izplatba viss ES dalbvalsts netiek pilngi apzinta. Tam par iemeslu minta gan nepietiekama uzskaite, gan biei bezsimptomu slimbas gaita, kuras d infictie nevras pie rsta. Latvijas dati uzrda ievrojami zemku uzskaitto hlamidiozes gadjumu skaitu, saldzinot ar Igauniju vai Skandinvijas valstm (ECDC, 2010: 32). K rda ziojums (ECDC, 2010: 6., 31) hlamidiozes biek skart riska grupa ir jauniei 1524 gadu vecuma grup. Eiropas slimbas novranas un kontroles centra informcija liecina, ka ar hlamidiozi infictie iedzvotji nepieder pie tradicionlajm STI riska grupm, un galvenie riska faktori ai STI ir agrns vecums un jauns (nesens) dzimumpartneris (turpat). Zintniski pierdts, ka nerstti hlamidiou gadjumi var radt smagas sekas sievietes reproduktvai veselbai, izraist iegura iekaisuma slimbas un izveidot olvadu necaurlaidbu, tdjdi radot rpusdzemdes grtniecbas risku vai neauglbu. Hlamidiozes norisei biek ir bezsimptomu gaita, tpc btiska ir savlaikus veikta diagnostika un rstana ar tajos gadjumos, ja sdzbu nav.

2.2.1.1. Hlamidioze

26

2.4. attls. Saslimstba ar sifilisu, gonoreju, hlamidiozm un anoenitlo HSV infekciju sievieu vid (gadjumu skaits uz 100000 sievietm)

Siliss 60 50 40 30 20 10 0 2003 2004

Gonoreja

Hlamidiozes

Anoenitl HSV infekcija

2.

2005

2006

2007

2008

2009

2010

Avots: Valsts aentras Latvijas Infektoloijas centrs dati.

2.5. attls. Saslimstba ar sifilisu, gonoreju, hlamidiozm, anoenitlo HSV infekciju 1524 gadus veciem vrieiem (gadjumu skaits uz 100000 attiecg vecuma vrieiem)
140
Siliss

2.6. attls. Saslimstba ar sifilisu, gonoreju, hlamidiozm, anoenitlo HSV infekciju 15-24 gadus vecm sievietm (gadjumu skaits uz 100000 attiecg vecuma sievietm)
300
Siliss Gonoreja Hlamidiozes Anoenitl HSV infekcija

120 100

Gonoreja Hlamidiozes Anoenitl HSV infekcija

250

200
80

150
60 40 20 0 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

100

50

0 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

Avots: Valsts aentras Latvijas Infektoloijas centrs dati.

Avots: Valsts aentras Latvijas Infektoloijas centrs dati.

Latvij skrninga programma hlamidiozes noteikanai attiecas tikai uz grtniecm. Analizjot saslimstbas tendences grtnieu vid, vrojams gandrz trskrtjs hlamidiozes gadjumu skaita pieaugums gada laik.

2.2.1.2. Sifiliss

Saslimstbai ar sifilisu prskata period novrojama samazinans tendence. Kaut gan kop 1999. gada Latvij saslimstba ar sifilisu samazinjusies 6,2 reizes, tomr t joprojm ir otr augstk ES valstu vid pc Rumnijas. Ldzgs inficans gadjumu skaits ir ar Lietuv (ECDC, 2010: 48-49). Galven riska grupa,

saska ar Eiropas slimbas novranas un kontroles centra ziojumu (turpat 2010: 48), ir vriei 2544 gadu vecuma grup (23 gadjumi uz 100 000 attiecg vecuma vrieu) un sievietes 1524 gadu vecuma grup (14 gadjumi uz 100 000 attiecg vecuma sievieu). Gandrz katru gadu Latvij tiek konstatti ar iedzimta sifilisa gadjumi. 2009. gad tika reistrti 2 iedzimt sifilisa gadjumi jeb 0,09 gadjumi uz 1000 dzvi dzimuajiem.

2.2.1.3. Gonoreja

Saska ar Eiropas slimbas novranas un kontroles centra ziojumu (ECDC, 2010: 36) 2008. gad

27

2.

2.7. attls. Saslimstba ar hlamidiozm sievietes (sarkan krs kreisaj pus), vriei (pelk krs, labaj pus) uz 100000 attiecg vecuma un dzimuma iedzvotjiem pa vecuma grupm
2010 2009 2008
0,3 4,3 4,9 5,6 13,3 19,0 12,9 75,8 50,2 32,8 238,4 214,3 105,1 93,9 86,4 48,8 1,3 0

60+ 50-59 40-49 30-39 18-29 15-17 7-14 0-6 0

60+ 50-59 40-49 30-39 18-29 15-17 7-14 0-6 0

0 0

3,4 9,6 17,9 5,3 32,3 32,6 34,7 74,4 92,6 65,3 91,4 136,5 97,0 7,6 9,0 10,3

2010 2009 2008

300

200

100

100

200

300

Avots: Valsts aentras Latvijas Infektoloijas centrs dati.

2.8. attls. Saslimstba ar hlamidiozi grtniecm un prjm sievietm, patsvars % no visu gadjumu skaita
120 100 80 60 40 20 0 9,5 2009 90,5 73,9 Prjs sievietes Grtnieces

26,1 2010
Avots: Valsts aentras Latvijas Infektoloijas centrs dati.

Latvij saslimstba ar gonoreju ES valstu vid bija otraj viet pc Lielbritnijas (21 gadjums uz 100 000 iedzvotjiem; Lielbritnij 27 gadjumi uz 100 000 iedzvotjiem). Specifisks saslimstbas patsvars ES vrojams 1524 gadu vecu jaunieu vid. Latvij is rdtjs 1524 gadu vecu vrieu un sievieu vecuma grups bijis attiecgi 74 un 73 gadjumi uz 100 000 attiecg vecuma un dzimuma iedzvotjiem (turpat: 35). Gonokoku infekcijas gadjum btisku problmu var radt infekcijas nerstana vai nekontrolta antibakterilo zu lietoana, kas var izraist neatgriezeniskas sekas veselbai (piemram, neauglbu) un negatvi ietekmt seksulo un reproduktvo veselbu nkotn.

2.2.2. STI risku atpazana

Aptaujas dati rda, ka lielk daa respondentu apzins gadjuma attiecbas k STI riskus un sptu izvlties atbilstous izsargans ldzekus. To sievieu vid, kuras jebkad ir slimojuas ar STI, gadjuma attiecbas ir bijuas 64%. Attiecg vrieu grup tdu ir 89,2%. No respondentiem, kuri nekad nav slimojui ar STI, gadjuma attiecbas bijuas 39,4% sievieu un 63% vrieu. Rcbas modelis reproduktvo orgnu sistmas saslimanas gadjum nav btiski mainjies kop iepriekj apsekojuma 2003. gad. Ja respondentiem rastos aizdomas par dzimumorgnu iekaisumu, tad 90% sievieu apmekltu ginekologu un 64% vrieu

2.2.3. Rcba saslimanas gadjum

28

2.
apmekltu urologu vai citu specilistu. Vriei biek nek sievietes konsulttos ar imenes rstu, to dartu 40% vrieu (2003. gad 33%) un 25% sievieu (2003. gad 19%). Sievieu populrkais konsultants ir ginekologs, un tiei im rstam ir vislielk nozme klientu uzvedbas veidoan reproduktvo orgnu slimbas gadjum. Ginekologa popularitte sievieu krtas respondentu vid pai pieaug pc 20 gadu vecuma, un ar pa jaunkaj vecuma grup tas ir populrks padomdevjs nek imenes rsts. Vrieu vid urologs ir nozmgks konsultants par imenes rstu dzimumorgnu iekaisuma gadjumos, un popularitti iegst ldz ar katru nkamo vecuma grupu. Ja vecuma grup 1519 gadi, puse respondentu konsulttos ar urologu, tad vecuma grup 4049 gadi to dartu jau 71,9% respondentu. Aptauja uzrda jau 2003. gad aizskuos tendenci jaunka vecuma respondentes iekaisuma aizdomu gadjum biek konsulttos ar imenes rstu 44,7% vecuma grup 1519 gadi; 29,8% vecuma grup 2024 gadi. Veckaj vecuma grup, 4049 gadi, tikai 14,7% sievieu iekaisuma aizdomu gadjum konsulttos ar imenes rstu. Ar vrieu krtas respondentu vid jaunki vriei biek konsulttos ar imenes rstu 48,1% vecum grup 1519 gadi, 35,1% vecuma grup 4049 gadi. Tas norda, ka imenes rstam ir liela nozme tiei jaunieu tlks rcbas modea veidoan. Ievrojams respondentu patsvars ar rstu nekonsulttos. 12% sievieu un 21% vrieu nogaidtu, vai iekaisums pats nepries. Savukrt pai mintu rstties 9% un 12% sievieu un vrieu. Jaunka biek nek vecka gadagjuma respondentes nogaidtu, vai iekaisums nepries 16,2% vecuma grup 1519 un 14,3% vecuma grup 2024 gadi. Vecuma grups 2529 un 3039 gadi tdu respondentu patsvars ir attiecgi 8,9% un 7,1%. Vrieu krtas respondentu vid nogaidana tiek viendi atzta viss vecuma grups. Pa jaunkaj vecuma grup,1519 gadu, tdu ir 24,4%. Tikai 5,42% vrieu atzst seksuls dzves problmas prieklaicgas ejakulcijas un erekcijas problmas. Kopum, jo vecka gadagjuma ir respondents, jo biek tiek atztas seksuls dzves problmas. Tomr tikai piekt daa o vrieu ir konsultjuies ar specilistiem un biek to darjui respondenti ar augstkiem ienkumiem.

2.2.4. Partneru informana par STI

Sekmgas STI rstan ir btiski, lai abi dzimumpartneri rsttos vienlaikus. Reproduktvs un seksuls veselbas likums (2002) 6. pants paredz, ka infictajam ir jinform savs dzimumpartneris par iespjamo slimbu. Aptaujas dati rda, ka partnerus par STI nav informjui 13,1% sievieu un 14,2% vrieu krtas respondentu. Lai ar neinformanas patsvars kop 2003. gada ir nedaudz samazinjies, tas joprojm ir augsts. 2003. gad 18% vrieu un 11% sievieu slimoanas laik par to nav informjui savu dzimumpartneri.

HIV (cilvka imndeficta vrusa) infekcijas izplatba Latvij ir stabilizjusies, ko Latvijas Infektoloijas centra specilisti skaidro ar infekcijas izplatbas ierobeoanu injicjoo narkotisko vielu lietotju vid, kas tika pankts ar profilaktisko darbu (informanu, apmcanu, konsultanu un testanu), ar konkrtiem kaitjumu mazinanas paskumiem (iru maiu, prezervatvu un dezinfektantu izplatanu) mintajai riska grupai vienlaikus vairks pilsts (no 10 pilstm 2003. gad ir izaudzis un aptver 16 pilstas 2011. gad), samazinot lietotju uzvedbas riskus. K iespjamie blakusfaktori jmin iedzvotju, tostarp reproduktvaj vecum, skaita samazinans, kas saistta ar emigrciju, HIV/ AIDS izmekljumu samazinans (ECDC, WHO Regional Office for Europe. 2010), injicjamo narkotisko vielu nomaiu pret perorli lietojamm substancm (Trapencieris, Sniere, Kaupe, 2011). PVO apsekojums ir kritiskks un uzsver, ka Latvija joprojm piedzvo nopietnu HIV epidmiju (Laukamm-Josten et al.,2011:5-6). Galven riska grupa ir intravenozo narkotiku lietotji un viu dzimumpartneri, k ar vriei, kuriem ir seksulas attiecbas ar vrieiem un seksulo pakalpojumu sniedzji. Lai ar ir izveidotas novranas programmas (iru apmaia un metadona terapija), sniegto pakalpojumu apjoms ir nepietiekams, lai epidmiju ierobeotu. Laboratorijas HIV testu skaits pdjo divu gadu period ir krities un jveido politika, lai riska grupm intravenozo narkotiku lietotjiem un cietumniekiem btu pieeja diagnostikai (turpat: 6). Jauno saslimanas gadjumu skaitam ar AIDS vrojama pieauguma tendence, kas saistta ar zinmu laika periodu (10 gadi) kop maksiml jauno inficans

2.3. Saslimstba ar HIV/AIDS

29

Procenti

2.

2.9. attls. Heteroseksulos dzimumsakaros ar HIV inficjuos personu patsvars no visiem infictajiem, %
60,0 50,0 40,0 30,0 20,0 10,0 0,0 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 9,4 7,8 12,4 17,1 20,4 32,1 36,0 29,1 45,5 49,1 47,8

Gads
Avots: Valsts aentras Latvijas Infektoloijas centra dati.

gadjumu reistranas 2001. gad, plao tuberkulozes k AIDS indikatorslimbas izplatbu (infictajam saslimstot ar tuberkulozi, ar pc izrstanas diagnoze AIDS turpmk saglabjas), k ar pakalpojumu centralizciju un eogrfisko nepieejambu, pacientu neldzestbu un izvairanos no regulrm veselbas prbaudm pie infektologa. Jauno HIV gadjumu skaita dinamik pdjos 6 gados btiskas izmaias nav vrojamas (vidji 317 jauni gadjumi gad; 2010. gad 274). No kopj jauno HIV infekcijas gadjumu skaita sievietm vislielkais jauno gadjumu patsvars ir 2029 gadu vecuma grup. Tas potencili var palielint to grtnieu skaitu, kurm ir HIV infekcija, un to jaundzimuo skaitu, kuri HIV infekciju ieguvui no mtes grtniecbas, dzemdbu vai krts baroanas laik. Vrojama tendence pieaugt heteroseksulos dzimumsakaros ar HIV inficjuos personu patsvaram (sk. 2.9. attlu). Kop 2008. gada heteroseksuli dzimumkontakti kst par galveno HIV transmisijas ceu Latvij. pai strauj seksulo kontaktu ce no jauna reistrto HIV infekcijas gadjumu skaita pieaugums vrojams sievieu vid (UNDOC, WHO 2011:10). Tpc iedzvotju un it pai jaunieu informana un motivana drom seksulajm attiecbm kst sevii nozmga un aktula.

filakse un sifilisa rstana1. Pc Jaundzimuo reistra datiem, HIV inficto dzemdtju skaits 2010. gad ir pieaudzis, sasniedzot 72 gadjumus. Iepriekjos gados is skaits ir bijis maings: 59 gadjumi 2005. gad, 69 2008., 57 2009. gad. HIV inficto jaundzimuo skaits, kas dzimui HIV infictm mtm un inficjuies vertikls transmisijas ce (brna inficans ar HIV no infictas mtes grtniecbas, dzemdbu vai krts baroanas laik), ir maings: 2 gadjumi 2005. gad, 8 2007., 2 2009., 4 2010. gad. Apvienoto Nciju enerls asamblejas politiskaj deklarcij 2011. gada jnij par HIV/AIDS pai uzsvrts, ka ldz 2015. gadam pilnb jnovr vertikl ce iegtu jaunu HIV gadjumu skaits, kas vienldz attiecinms uz vism Eiropas valstm. Mri var sasniegt tikai, ja visas grtnieces saem pilnvrtgu antenatlo aprpi un HIV infekcija tiek diagnosticta un uzskta rstt savlaicgi.

2.3.2. Zinanas par HIV/AIDS

2.3.1. Saslimstba grtnieu vid

HIV infictm sievietm grtniecbas laik tiek nozmta profilaktisk HIV pretvrusu terapija (antiretrovirl terapija), kas samazina risku brnam iegt infekciju no mtes. Jatzm, ka grtnieces, kam diagnosticts gan sifiliss, gan HIV, 40% gadjumu nav samuas antenatlo aprpi, ldz ar to antenatlaj period nav notikusi HIV vertikls transmisijas pro-

Risks inficties ar HIV tiek vrtts k zems abu dzimumu respondentu vid. 47% sievieu un 46% vrieu krtas respondentu uzskata, ka iespja inficties ir oti zema. Vl 25,7% sievieu un 23,7% vrieu uzskata, iespja inficties ir diezgan zema. Gandrz ceturt daa respondentu du iespju nespj izvrtt. Biek iespju inficties atturas vrtt lauku iedzvotji tdu lauku iedzvotju vid ir tredaa, bet Rg 17,417,7% abu dzimumu respondentu. Zinanas par inficans riskiem ar HIV kop iepriekj ptjuma nav btiski mainjus. Jaunieu vid riska izpratne ir nedaudz palielinjusies, samazinjies to respondentu skaits, kuri nav spjui
HIV infekcijas, tuberkulozes un seksuls transmisijas infekciju izplatbas ierobeoanas koordincijas komisijas sanksmes Protokols Nr. 13, 23.11.2010.

30

2.10. attls. Cik liels, jsuprt, ir risks inficties ar HIV da veida seksulajos kontaktos? 1524 gadus vecu respondentu atbildes, %, sievietes (n = 531), vriei (n = 521)
Liels risks Vidjs risks Mazs risks Mazs risks Riska nav Nezinu, NA

Anla dzimumakta laik

55% 55% 55% 55% 79% 36%

0 10% 20% 30% 40%

16%

5% 4% 16%

19% 4% 19% 19% 8% 4% 11% 19%

Vriei

2.

Vaginla dzimumakta laik Orla dzimumakta laik Anla dzimumakta laik

16%

5% 16%

4% 5% 4%

Sievietes

Vaginla dzimumakta laik Orla dzimumakta laik

21%
50%

13%
60% 70%

9%
80%

22%
90% 100%

un jautjumu atbildt. Izmekljumus HIV infekcijas diagnosticanai ir veikui 36,6% aptaujto sievieu un 24,8% aptaujto vrieu. Vislielkais patsvars HIV testu veikuo respondentu vid gan sievietm, gan vrieiem ir 3039 gadu vecuma grup 54,5% sievietm un 38,3% vrieiem. Laukos dzvojoiem respondentiem HIV tests veikts retk 27,4% sievieu un 18,2% vrieu, Rg 45,8% sievieu un 31,5% vrieu. Kop iepriekj apsekojuma 2003. gad prbaudi veikuo respondentu patsvars nav btiski mainjies.

Latvij spk esoie normatvie akti par medicnisko apaugoanu liel mr nodroina pacientu, brnu un dzimumnu donoru drobu un tiesbu aizsardzbu, tomr aj jom vl arvien ir vrojami vairki btiski trkumi. Viena no problmm, kas rada nopietnu risku, ir vienota dzimumnu donora reistra trkums. Latvijas likumdoana paredz, ka no viena dzimumnu donora dzimuo brnu skaits valst nedrkst prsniegt trs brnus2. das likuma normas pamatojums ir nepiecieamba samazint neapzinta incesta risku, kas var rasties, satiekoties personm, kas dzimuas no viena dzimumnu donora. LU Bioloijas fakulttes projekta Kapacittes stiprinana starpnozaru ptjumos biodrob ietvaros veikts ekspertu intervijas liecina, ka Latvij informcija par dzimumnu donoriem tiek apkopota tikai atseviu klniku ietvaros, un klnikas savstarpji nedals ar o informciju. da sistma praktiski neauj kontrolt no viena donora dzimuo kopjo brnu skaitu situcijs, kad persona don dzimumnas vairks klniks. Medicnisks apaugoanas klniku prstvji uzskata, ka kopja donoru reistra veidoana ir valsts atbildba, obrd klniku savstarpjo informcijas apmaiu par dono2

2.4. Neauglba un neauglbas problmu risinana

riem ierobeo personas datu aizsardzbas prasbas. Nozmga problma ir ar vienota neauglgo imeu reistra un medicnisks apaugoanas reistra trkums valst. obrd katra medicnisks apaugoanas klnika veido atseviu reistru, td Latvij nav pieejami kopgi statistikas dati par neauglbu un medicnisko apaugoanu. di statistikas dati btu nozmgi gan zintniskiem ptjumiem, gan valsts politikas un medicnisks apaugoanas finansanas sistmas izstrdei. Virkne neatrisintu problmu ir saistta ar surogcijas (sievietes izns cita pra brnu) praksi Latvij. Iepriek mint ptjuma rezultti liecina, ka Latvij katru gadu ir vismaz dai surogcijas gadjumi, tomr trkst s prakses juridisk reguljuma un tisko aspektu izvrtjuma. Tas rada nopietnus riskus vism surogcij iesaisttajm pusm. Latvij trkst ar juridiska un tiska reguljuma jautjumiem, kas saistti ar apaugotu olnu izmantoanu pc pra kopdzves prtraukanas, laulbas iranas vai viena partnera nves, tpat nenotiek diskusijas par preimplantcijas diagnostikas tiskajiem aspektiem. Daudzs Eiropas valsts3 os jautjumus regul valsts lmea tikas komiteju vadlnijas, tomr Latvij vadlnijas biotikas jautjumos palaik netiek veidotas, lai gan ieteikumu un konsultciju sniegana par biomedicnisk progresa tiku k viena no funkcijm ir iekauta Centrls Medicnas tikas komitejas nolikum4. Nav ar valsts programmu neauglbas prvaranai, atstjot os jautjumus pacientu zi. Neauglbas
Piemram, Austrijas Biotikas Komisijas vadlnijas par preimplantcijas entisko diagnostiku (http://www.bundeskanzleramt.at/DocView.axd?CobId=8427), Beijas Biotikas Komitejas viedoki par preimplantcijas diagnostiku (http://www.health. belgium.be/filestore/17812571_EN/opinion%2049%20PGDDEF.pdf ) un par reprodukciju pc viena partnera nves (http:// www.health.belgium.be/filestore/13084476/opinion%2028%20 web_0_13084476_en.pdf ) 4 Ministru kabineta 1998. gada 13 .janvra noteikumi nr. 9Centrls medicnas tikas komitejas nolikums, 4.1. punkts.
3

Seksuls un reproduktvs veselbas likums, 19. pants.

31

Uz 100 000 iedzvotju

2.

2.11. attls. Saslimstba un mirstba sievietm no krts dziedzera aundabg audzja vecuma grup 064 gadi (uz 100000 iedzvotju)
70 60 50 40 30 20 10 0 2001 2002 2003 2004 2005 2006 Gads 2007 2008 2009 2010 20.4 20.8 18.7 22.2 53.1 54.2 53.6 57.7 60.0 63.0 59.8 58.4 59.4 60.9

Saslimstba

Mirstba
19.3 20.2 17.4 20 20 19.2

Avots: Nacionl veselbas dienesta dati

problmu demogrfijas kontekst risina imenes valsts politikas pamatnostdnes 2011.2017. gadam5, paredzot uzdevumu izvrtt iespju ieviest valsts atbalsta paskumus neauglbas rstanai, k ar informt sabiedrbu par reproduktvs veselbas apdraudjumiem un riskiem, kas var izraist neauglbu. Lai vrttu iespju ieviest valsts atbalsta paskumus, nepiecieams apzint neauglbas problmas izplatbu Latvij. Aptauj par neauglbu tika definta situcija, kad, dzvojot regulru dzimumdzvi un nelietojot nevienu kontracepcijas metodi, grtniecba nav iestjusies divu gadu laik. Aizdomas par neauglbu aptauj atzinui 6,5% sievieu un 2,2% vrieu. Lielk daa o sievieu par aizdomm ir konsultjus ar rstu un tredaa neauglbu ir rstjuas. Nedaudz mazk k puse o vrieu krtas respondentu norda, ka veikui izmekljumus un konsultjuies ar rstu, bet tikai ceturtdaa no viiem norda, ka vii pai vai partnere ir rstjuies.

2.6.1. Krts dziedzera vzis

Aptauj pirmo reizi tika iekauts jautjums par dzimumpotenci stimuljou medikamentu (tdu k Viagra, Cialis, Levitra u.tml.) lietoanu. 7% aptaujto vrieu, kuriem bijuas dzimumattiecbas, norda, ka dus medikamentus ir lietojui, bet 3% sievieu norda, ka tdus lietojis vias partneris. Lielk daa vrieu atzst, ka medikamenti lietoti izminanai, nevis regulri. K jau nordts iepriek, tikai 5,2% visu aptaujto vrieu norda uz seksuls dzves problmm.

2.5. Dzimumpotenci stimuljou medikamentu lietoana

Krts dziedzera aundabgais audzjs sievietm ir pirmaj viet aundabgo audzju saslimstbas un mirstbas struktr. Augsto mirstbu no krts dziedzera aundabg audzja nosaka novlota aundabg audzja atklana 25% audzju tiek atklti tikai pdjs (IIIIV) stadijs. Kop iepriekj prskata perioda 2003. gad situcija ar saslimstbu un mirstbu no krts dziedzera aundabg audzja nav uzlabojusies (skat. 2.11. attlu). Saska ar 2008. gada ptjumu par 1564 gadu vecu Latvijas iedzvotju veselbu ietekmjoiem paradumiem (Pudule u. c., 2010) tikai 38,5% no aptaujtajm sievietm kaut reizi dzv veikta krts dziedzera mammogrfijas vai ultrasonogrfijas izmeklana. Izmeklto sievieu patsvars augstks ir 4554 gadu vecuma grup 58% un 5564 gadu vecuma grup 55,4%, kad di izmekljumi tiek rekomendti. ptjuma dati rda, ka starp sievietm ar augstku izgltbas lmeni ir lielks izmeklto patsvars. 2009. gad tika uzskta organizta krts va skrninga programma. Baltijas valsts aizvien vl nepietiekama ir dzemdes kakla audzja profilakse (skrninga aptvere), laikus netiek atkltas un rsttas pirmsva saslimanas un dzemdes kakla vzis tiek diagnosticts novloti (skat. 2.13. attlu). Augsto mirstbu veicina vla aundabg audzja atklana (III vai IV stadijs). Saslimstbas un mirstbas bieuma zi ar is ir viens no Latvij izplattkajiem audzjiem. Analizjot saslimstbas rdtjus Latvij ar dzemdes kakla aundabgo audzju sievietm vecuma grup 064 gadi, pdjos divos gados vrojams pieaugums, kas, iespjams, skaidrojams ar diagnosticto gadjumu skaita pieaugumu, kop 2009. gada veicot uzskto dzemdes kakla va skrningu. Mirstbai no dzemdes

2.6.2. Dzemdes kakla vzis

2.6. aundabgie audzji

Sievieu mirstba no aundabgajiem krts va un dzemdes kakla audzjiem Latvij, tpat k Igaunij un Lietuv, ir augstka nek vidji Eirop.
Apstiprintas ar Ministru kabineta 2011. gada 18. februra rkojumu Nr.65.

32

2.12. attls. Standartizt mirstba sievietm no dzemdes kakla aundabg audzja Latvij, Lietuv, Igaunij un Eiropas Savienb, vecuma grup 0-64 gadi, uz 100000 iedzvotju

10
Uz 100 000 iezvotju

8 6 4 2 0 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009

Lietuva Igaunija Latvija ES

2.

Gads
Avots: PVO, European Health for All datu bzes dati

2.13. attls. Saslimstba un mirstba sievietm no dzemdes kakla aundabg audzja vecuma grup 064 gadi (uz 100000 iedzvotju)
25

Uz 100 000 iezvotju

20 15 10 5 0 2001 12.5 5.9

15.1

14.1

15.7

16.4

16.8

17.0 14.3

18.4

20.6

Saslimstba

9.7 5.6 6.3 6.2 5.9 7 5.4 6.3 5.2

Mirstba

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

Gads
Avots: Nacionl veselbas dienesta dati

2.14. attls. Vai js pdjo 12 mneu laik esat apmekljis ambulators veselbas aprpes iestdes (piem., poliklnikas, rstu prakses, doktorti u.c.)? Visu respondentu atbildes, %, 2003. gad (sievietes, n = 1251, vriei, n = 1201), 2011. gad (sievietes, n = 1313, vriei, n = 1304)

Esmu apmekljis
2003 2011 2003 2011

Neesmu apmekljis

Nav atbildes

Vriei

68% 60% 84% 82%

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70%

31% 40% 16% 18%

80% 90% 100%

Sievietes

33

2.

2.15. attls. Vidji cik biei js apmekljat profilaktisks ginekoloisks apskates (lai prbaudtu veselbu vai veiktu izmekljumus)? Visu sievieu atbildes, %, 1997. gad n = 2990, 2003. gad n = 1251, 2011. gad n = 1313
Vairkas reizes gad Reizi gad Reizi divos gados Reizi trijos gados Retk, nekad, nav atbildes

1997

41%

44%

9%

3% 3%

2003

18%

45%

14%

4%

19%

2011

11%

42%

19%

7%

21%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

kakla aundabg audzja 2010. gad vrojams pieaugums. 2008. gada iedzvotju aptaujas dati (Pudule u. c., 2010) rda, ka, neraugoties uz valsts apmaksto pakalpojumu, tikai 35,8% sievieu norda, ka vim ne reizi dzv nav veikta onkocitoloisk izmeklana pie ginekologa. Savukrt 2/3 no izmekltajm sievietm analzes bija veiktas pdjo 12 gadu laik. Lai veicintu dzemdes kakla audzja savlaicgu diagnostiku, valsts 2009. gad uzska organizta skrninga programmu. Saska ar Veselbas norina centra datiem, ts ietvaros no 2009. gada janvra ldz 2011. gada martam veiktajs profilaktiskajs apskats dzemdes kakla nu patoloija atklta 2,3% jeb 1715 izmeklto sievieu (analizjot 75524 paraugus).

2.7. rstu apmekljums un slimbu profilakse

Aptaujas dati rda, ka sievietes pdj gada laik ambulators veselbas aprpes iestdes ir apmekljuas biek nek vriei. Kop 2003. gada gan vriei, gan sievietes kopum retk ir apmekljuas veselbas aprpes iestdes, tomr apmekljuma kritums ir ievrojamks vrieiem veselbas aprpes specilistu paldzbu izmantojui par 8% mazk vrieu (sk. 2.14. attlu). Veselbas pavrtjums, k aprakstts nodaas skum, kopum gan ir uzlabojies. Ambulatoro iestu apmekljumu bieumu ir ietekmjis respondentu materilais stvoklis, bet dzvesvietai nav bijis iziroas nozmes. Sievietes pdj gada laik visbiek apmekljuas imenes rstu visprjas saslimanas d (56%). Tikai 24% aptaujto sievieu ir veikuas veselbas profilaktisko apskati pdj gada laik. Btisks apmekljuma iemesls bijis zu receptes izrakstana vai nostjuma saemana un izzias saemana par veselbas stvokli. Seksuls un reproduktvs veselbas jautjumos

imenes rsti nav bijui nozmgi konsultanti. 11% sievieu nordjuas, ka pie imenes rsta veikuas profilaktisko ginekoloisko apskati, bet 6% konsultjuies ginekoloiskas slimbas d. Tikai 1% sievieu krtas respondentu nordjuas, ka konsultjus ar imenes rstu par kontracepcijas ldzeku izvli, bet 3% no imenes rsta samuas recepti kontracepcijas ldzeku iegdei. Vl viens procents konsultjus par STI jautjumiem. Valsts apmaksto ginekologu pakalpojumu popularitte kop 2003. gada nav kpusi. Pdj gada laik 48% to sievieu, kas apmekljuas ginekologu, izmantojuas valsts apmakstus pakalpojumus. 2003. gad is rdtjs bija 55%. No s sievieu grupas ginekologa pakalpojumu 44% sievieu apmaksjuas paas, kas atbilst iepriekjs aptaujas uzrdtajiem 45%. Vl 13% sievieu nespja atbildt, kas rstu apmaksjis. Izvrtjot datus, jem vr, ka respondentes mintaj laika posm varja izmantot abu veidu pakalpojumus. rsta pakalpojuma veida izvle ir saistta ar respondentes ienkumu apjomu pakalpojumus paas ir apmaksjuas 54% sievieu ar ienkumiem virs 200 latiem mnes. Savukrt zemko ienkumu grup (ldz 100 latiem) tdu ir bijis 33,6%. Valsts apmakstu rstu izvljus attiecgi 59% un 38,2% sievieu zemkaj un augstkaj ienkumu grup. Vriei pie imenes rsta grieas retk nek sievietes visprjas saslimanas d ar rstu konsultjuies 43% respondentu. 27% respondentu vizte pie imenes rsta bijusi vajadzga nostjuma saemanas d; 26% bijusi vajadzga izzia par veselbas stvokli; 24% bija vajadzga recepte zu iegdei. Vriei pdj gada laik nav konsultjuies ar imenes rstu par kontracepcijas ldzeku iegdi.

2.7.1. Sievieu profilaktisk ginekoloisk apskate

Kopum respondentes ar katru nkamo aptau-

34

2.1. tabula. Sievietes, kas profilaktisks ginekoloisks apskates apmekl retk nek reizi 2 gados, 2003. gad n = 276; 2011. gad n = 353 Iemesls Man nav nekdu ginekoloisku sdzbu Nepatk ginekoloisk izmeklana rsta pakalpojums izmaks prk drgi Man nav laika Neviens nav aktvi aicinjis uz apskati Nezinu, cik biei japmekl ginekologs rsta apmekljums (ce ldz rstam utt) izmaks prk drgi 6% 2003 61% 36% 14% 17% 16% 2011 65% 30% 15% 14% 14% 6% 5%

2.

2.2. tabula. Izstto uzaicinjumu vstuu un izmeklto personu procents dzemdes kakla va un krts dziedzera va profilaktiskajai prbaudei no 2009. gada janvra ldz 2011. gada martam
Veselbas norinu centra teritoril nodaa Dzemdes kakla va profilaktisk prbaude Izmeklts Izsttie personas % no uzaicinjumi uzaicinto personu skaita 71 169 61 711 215 844 53 861 70 444 473 029 17,3% 17,0% 14,6% 21,4% 15,4% 16,2% Krts dziedzera va profilaktisk prbaude Izmeklts Izsttie personas % no uzaicinjumi uzaicinto personu skaita 52 271 44 303 149 561 40 281 49 493 335 909 18,4% 20,4% 21,8% 24,5% 21,8% 21,4%
Avots: Valsts norinu centra dati.

Kurzemes nodaa Latgales nodaa Rgas nodaa Vidzemes nodaa Zemgales nodaa Kop:

jas gadu norda uz retku profilaktisks apskates veikanu (sk. 2.15. attlu). Aptaujas dati rda, ka 59% sievieu krtas respondentu ir apmekljuas ginekologu pdj gada laik. No sievietm, kas pdjo divu gada laik nav veikuas profilaktiskos izmekljumus, tpat k iepriekj aptauj visbiek k iemeslu min sdzbu trkumu (sk. 2.1. tabulu). Par 6% samazinjies to respondentu skaits, kas k iemeslu min nepatiku pret ginekoloisku izmekljumu.

2.7.2. Dzemdes kakla un krts va skrnings

Kop 2009. gada Latvij ieviests organiztais dzemdes kakla va skrnings. Kop uzskta va savlaicgas atklanas programma profilaktisko dzemdes kakla va izmekljumu veikuas 76 667 sievietes, kas ir 16,2% no uzaicinto sievieu skaita, savukrt mammogrfijas izmekljumu veikuas 71 960 sievietes, kas ir 21,4 % no uzaicinto sievieu skaita. emot vr satraucoo situciju ar vlu diagnos-

tiku un augstu mirstbu no abiem audzjiem, tika sagaidts, ka organiztais skrnings aus uzlabot situciju. Negaidta bija saldzinoi zem sievieu atsaucba. Aptauj tika iekauti jautjumi, lai atkltu zems atsaucbas clous. Lai ar skrnings uzskts saldzinoi nesen, 32% respondentes nordjuas, ka samuas uzaicinjumu uz skrningu, aujot analizt respondenu attieksmi pret skrningu. Analizjot iemeslus, kpc skrnings nav apmeklts, aptauj k galvenie iemesli minti, ka respondentm nav bijis laika (32%) vai respondentes veikuas izmekljumus neatkargi no valsts programmas (28%). Vl 17% sievieu nordjuas, ka izmeklties ir kavjuas iespjams ar valsts apmakstajiem izmekljumiem saisttas papildu maksas par konsultcijm un papildu izmekljumiem, bet 12% respondentu uzskatja, ka di izmekljumi vim nav nepiecieami. Aptauja uzrda ar problmu ar skrninga komunikciju 8% respondentu nordjuas, ka no uzaicinjuma teksta nav bijis saprotams, kas no vim tiek prasts, bet vl

35

2.

2.16. attls. Vai veicat savu dzimumorgnu paizmeklanu (t.i., prbaudt, vai nav kdas izmaias, piem., las, apsrtumi, izaugumi, sacietjumi u.tml.)? Visu vrieu atbildes, %, 2003 gad n = 1201, 2011. gad n = 1304
J
2003

N 54%

Nav atbildes 45%

2011

48%
0 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70%

52%
80% 90% 100%

2% nordjuas, ka nav bijis skaidrs pats uzaicinjuma teksts. Transporta izdevumi nav bijui ievrojams faktors, lai kavtu veikt skrningu k rsli to norda tikai 3% respondentu.

2.7.3. Vakcincija pret HPV vrusu

2010. gada 1. septembr Vakcincijas kalendra ietvaros tika uzskta 12 gadus vecu meiteu vakcincija pret dzemdes kakla vzi izraisoajiem cilvka papilomas vrusa celmiem. Vakcincijas kurss ietver trs CPV vakcnas devas. Saska ar valsts aentras Latvijas Infektoloijas centrs datiem vidj vakcincijas aptvere ar pirmo vakcnas devu laika posm no 01.09.2010. ldz 30.09.2011. bija 48,8%. Zemk atsaucba novrota Rg un Piergas reion, kur vakcintas tikai 35,1% attiecg vecuma meiteu. Savukrt citos Latvijas reionos vakcincijas lmenis ar pirmo poti bija krietni augstks un svrstjs no 57,7 ldz 59,4 %. No meitenm, kuras sama pirmo devu, 2. poti vl nebija samuas 2,7%, bet 3. poti 21,6%.

2.7.4. Vrieu veselbas veicinana

Saska ar aptaujas datiem ne tikai rstu apmekljums vrieiem, bet ar dzimumorgnu paizmeklanas paradumi ir kuvui nedaudz retki, kop 2003. gada samazinoties par 6%. Paizmeklanos veikusi puse respondentu (sk. 2.16. attlu). To vrieu vid, kas veikui paizmeklanu, paradumi btiski nav mainjuies. Lielk daa s grupas vrieu (67%) atzst, ka paizmeklanu veic vismaz reizi mnes.

2.8. Veselbas aprpes pieejamba

Aptauja rda, ka 23,5% sievieu un 18,8% vrieu krtas respondentu atzst, ka vii biei un dakrt sastapuies ar situciju, kad nepietiekamu ldzeku d nav varjui atauties apmeklt imenes rstu. Ldzeku trkums rsta apmeklanai nav ietekmjis tikai 57,8% sievieu un 64,2% vrieu. Situcija kop 2003. gada nav btiski mainjusies. Zemk ienkuma lmea grup 32,7% sievieu un 27,5% vrieu biei un

dakrt nav varjui atauties apmeklt rstu. Biek nek citas vecuma grupas rstu apmeklt nav varjui etrdesmitgadnieki (4049 gadi) 38,4% sievieu un 25,5% vrieu. Ginekologu materilu apstku d biei un dakrt apmeklt nav varjuas 29,4% sievieu (24% 2003. gad). Vrieu vid tdu, kas nav varjui atauties apmeklt urologu vai venerologu, bijui 11,9% (12% 2003. gad). Pretapaugoans ldzekus biei un dakrt nav varjuas atauties iegdties 22,7% sievieu. Ldzgi k iepriekj aptauj, materilo pieejambu nosaka ldzeka vai pakalpojuma prioritte. etrdesmitgadnieku vid 31,3% sievieu un 14,1% vrieu biei un dakrt nav varjui atauties iegdties pretapaugoans ldzekus, kamr 1519 gadus vecu sievieu grup tdu ir 11,8%, bet 2024 gadu vecuma grup 19,7%. Vrieu krtas respondentu vid atirbas pa vecuma grupm nav tik izteiktas. Prezervatvu iegdi STI izsargans nolk nav varjui atauties 15% sievieu un 9,8% vrieu. Ar aj jautjum augstka prioritte, lai izsargtos, ir jaunkm sievietm. Kopum korelcija starp respondenta ienkumiem un kontracepcijas ldzeku pieejambu atrodama gados vecku respondentu, bet ne jaunieu grup, kas liecina, ka pieejambu nosaka ne tikai respondentam pieejamais finanu ldzeku daudzums, bet ar pirkuma prioritte triu struktr. Tikai 12,9% sievieu un 16,2% vrieu aptauj norda, ka viiem ir veselbas apdroinanas polises. Kop 2003. gada ptjuma ir novrojama nozmga apdrointo respondentu patsvara samazinans: 2003. gada aptauj 21% sievieu un 23% vrieu bija nordjui, ka viu veselba ir apdrointa. 2011. gad apdrointi biek ir turgkie respondenti. Tikai 6,5% sievieu un 11,8% vrieu ienkumu grup ldz 100 latiem uz mjsaimniecbas locekli ir apdroinjui veselbu, ienkumu grup virs 200 latiem attiecgi 28,1% sievieu un 26,3% vrieu. Visbiek respondenti ir apdrointi Rg (18,4% sievieu un 21,2% vrieu), bet visretk lauku reionos (8,9% sievieu un 12,2%

36

2.17. attls. Kurus no iem kontracepcijas ldzekiem un metodm js lietojat palaik? Sievietes, kurm jebkad bijuas dzimumattiecbas, %, (1997, n = 2990, 2003, n = 1112, 2011, n = 1151).
Nevienu Vrieu prezervatvi Prtrauktais dzimumakts Hormonls pretapaugoans tabletes, plksteri un rii Hormonls pretapaugoans tabletes Dzemdes spirle (nehormonl) Kalendr metode Avrijas kontracepcija Maksts skaloana 0%
1% 1% 1% 2% 3% 8% 6% 11% 10% 18% 18% 24% 21% 27% 25% 51% 49%

2.

2011 2003 1997

17% 15% 12% 20%

11% 10%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

2.18. attls. Kurus no iem kontracepcijas ldzekiem un metodm js lietojat palaik? Vriei, kuriem jebkad bijuas dzimumattiecbas, %, (1997, n = 2990, 2003, n = 1077, 2011, n = 1139)
Nevienu Vrieu prezervatvi Prtrauktais dzimumakts Hormonls pretapaugoans tabletes, plksteri un rii Hormonls pretapaugoans tabletes Kalendr metode Dzemdes spirle (nehormonl) Maksts skaloana Avrijas kontracepcija Sievieu irurisk kontracepcija (sterilizcija)
3% 4% 4% 2% 2% 1% 1% 7% 13% 16% 20% 20% 20% 20% 24% 27% 35% 41% 44%

2011 2003 1997

13% 10% 14% 15% 10%

16%

0, 1

0, 2

0, 3

0, 4

0, 5

2.19. attls. Kdus kontracepcijas ldzekus js lietojat palaik? Seksuli aktvo sievieu atbildes pa vecuma grupm, kuras neplno grtniecbu (n = 1002)
Nevienu

40 - 49
Avrijas kontracepcija

30 - 39

Prtrauktais dzimumakts Kalendr metode

Vecums

25 - 29

Vrieu prezervatvi Dzemdes hormonl spirle

20 - 24
Dzemdes spirle (nehormonl)

15 - 19
,0% 20,0% 40,0% 60,0% 80,0%

Hormonls pretapaugoans tabletes, plksteri un rii

37

2.

2.20. attls. Kdus kontracepcijas ldzekus js lietojat palaik? Seksuli aktvo vrieu, kuri neplno partneres grtniecbu, atbildes pa vecuma grupm (n = 1048)
Nevienu

40 - 49
Avrijas kontracepcija

30 - 39

Prtrauktais dzimumakts Kalendr metode

Vecums

25 - 29

Vrieu prezervatvi Dzemdes hormonl spirle

20 - 24
Dzemdes spirle (nehormonl)

15 - 19
0% 20,0% 40,0% 60,0% 80,0%

Hormonls pretapaugoans tabletes, plksteri un rii

vrieu). Apdroinanas bieums pieaug ar ar respondenta vecumu. Visbiek apdroinanas polisi apmaksjis darba devjs (54% sievieu un 64% vrieu). Savukrt 46% sievieu un 33% vrieu norda, ka polisi iegdjuies pai vai to izdarjis kds no imenes locekiem. Socilo dienestu nodrointas polises bijuas tikai 2% respondentu.

2.9. Kontracepcija

Tpat k iepriekj ziojum konstatts, ka iedzvotji kopum, it pai jauniei, ir labi informti par kontraceptvo ldzeku lietoanu. Vienlaikus aptauja rda, ka netiek izvltas droas izsargans metodes un ldzeki vai tie tiek lietoti nepareizi, kas liecina, ka respondenti zinanas nespj izmantot praks. Mazk par pusi seksuli aktvo respondentu gadjuma attiecbs izsargjas vienmr, zemu tiek vrtts risks inficties ar STI. Aptaujas dati apliecina, ka iedzvotju migrcija ekonomisku apsvrumu d ietekm partnerattiecbu stabilitti un palielina gadjuma attiecbu kltbtnes patsvaru attiecbs. Gan imenes plnoan, gan izvairoties no STI btiska nozme ir kontracepcijas izvlei un pielietojumam. K liecina ziojumam veikt aptauja, populrkais kontracepcijas ldzeklis respondentu vid ir vrieu prezervatvs. Vrieu prezervatvus lieto 41% seksuli aktvo sievieu un 51% vrieu. Prtraukto dzimumaktu k kontracepcijas ldzekli lieto aptuveni piekt daa respondentu, un t ir otr populrk kontracepcijas metode. Hormonlo kontracepciju lieto 13% aptaujto sievieu un 17% aptaujto vrieu partneres. o kontracepcijas ldzeku lietotju patsvars kop iepriekjs aptaujas nav btiski mainjies. Sarucis ir

nehormonls dzemdes spirles un kalendrs metodes lietotju patsvars. 33% aptaujto seksuli aktvo sievieu un 25% vrieu lieto nedroas kontracepcijas metodes 20% sievieu un 18% vrieu - prtraukto dzimumaktu, 10% sievieu un 6% vrieu - kalendro metodi, 3% sievieu un 1% vrieu - maksts skaloanu. Hormonls kontracepcijas ldzekus biek lieto respondentes ar augstkiem ienkumiem. Ja ienkumu grup ldz 100 latiem uz mjsaimniecbas locekli hormonlos kontracepcijas ldzekus lieto tikai 6,6% sievieu krtas respondentu (vriei norda uz 8,9% lietojumu partnerm), tad ienkumu grup virs 200 latiem tdu jau 17,2% sievieu krtas respondentu (vriei norda uz 11%). Sievietes ar zemkiem ienkumiem nedaudz biek lieto kalendro metodi (vrieu atbildes o tendenci neapstiprina), tomr tda nedroa metode k prtrauktais dzimumakts vienldz biei tiek izmantota visu ienkumu grupu respondentu vid. Kop iepriekjiem prskata periodiem 1997. un 2003. gad prtraukt dzimumakta lietoana nav samazinjusies, un o nedroo metodi lieto piekt daa seksuli aktvo reproduktv vecuma Latvijas iedzvotju. Visbiek uz prtraukta dzimumakta k kontracepcijas metodes lietoanu norda sievietes 2024 un 2529 gadu vecuma grups (30,5% un 25,7%) un nedaudz biek vriei 2529, 3039, 4049 gadu vecuma grups (amplitd no 20,1% 22,6%).

2.9.1. Kontracepcijas lietoana jaunieu vid 2.9.1.1. Prezervatvi

Prezervatva lietoana ir populrkais izsargans ldzeklis jaunieu vecuma grups (sk. 2.21. attlu).

38

2.21. attls. Vai pdjo 12 mneu laik esat lietojis prezervatvu? Respondentu, kuriem ir bijuas dzimumattiecbas pdjo 12 mneu laik, atbildes, %, 2003. gads (sievietes, n=1036, vriei, n = 1019), 2011. gads (sievietes, n = 1152, vriei, n = 1141)
Vienmr lietoju Nekad nelietoju
40 - 49 gadi

Biek lietoju nek nelietoju Nav atbildes 19% 22% 19% 19% 26% 23% 21% 22% 26% 25% 21% 26% 53% 44% 29% 67% 64% 24% 23% 27% 23% 20% 21% 20% 28% 23% 27% 26% 30% 40% 50% 60% 70% 46% 21% 17% 21% 52%

Biek nelietoju k lietoju

2.

2003 2011 2003 2011 2003 2011 2003 2011 2003 2011 2003 2011 2003 2011 2003 2011 2003 2011 2003 2011 0%

14% 12% 18% 16% 27% 27%

14% 18%

48% 34% 40% 25% 26% 23% 16% 15% 13% 10% 11% 2% 3% 3% 3%

Vriei

25 - 29 gadi

30 - 39 gadi

20 - 24 gadi

35% 35%

15 - 19 gadi

40 - 49 gadi

8% 7% 11% 13% 13% 15%

8% 8% 14%

14% 20%

30 - 39 gadi

5% 3% 37% 44% 29% 27% 19% 4% 2% 2%

14% 21% 17%

47%

Sievietes

25 - 29 gadi

20 - 24 gadi

21% 29% 30% 41% 10% 20%

15 - 19 gadi

15% 80%

18% 90% 100%

T, 67% sievieu un 73% vrieu 1519 gadu vecuma grup un 50% sievieu un 61% vrieu 2024 gadu vecuma grup pdj gada laik vienmr un biei lietojui vrieu prezervatvu. Kopum jaunieu vid vrojama tendence prezervatvu lietot biek nek iepriekjs aptaujas period. Par to, ka prezervatvi ir biek lietotais kontracepcijas ldzeklis jaunieu vecum, liecina ar PVO ptjuma dati (Currie et al, 2008): 86% znu un 77% meiteu (15 gadu vecum) nordjui, ka pdjo dzimumattiecbu laik izsargjuies, izmantojot prezervatvu, bet hormonlo kontracepciju 7% seksuli aktvo znu un 11% seksuli aktvo meiteu. Jauniei intervijs un diskusijs vrieu prezervatvu min k pirmo zinmo kontracepcijas ldzekli. Tas jaunieu skatjum iet pievilcgs gan pieejambas, gan drobas, gan iegdes rtbas un cenas d.

Pilni veikali ar prezervatviem, ar aptieks neviens nevienu r nedzen. Un pie rstiem ar visi var tikt, protams, tas ir nedaudz drgk. Bet nu t jau galgi nav problma, viengi naudas jautjums, lai gan no otras puses, ja tu gribi uzskt dzimumdzvi, tad rinies ar to, ka var bt sekas un ja tu nevari atauties kontracepciju, vai tu vispr vari atauties domt par pam attiecbm. (Intervija, 21 gadu veca sieviete) Vienlaikus daa jaunieu norda, ka piekuve bezmaksas prezervatviem, ko steno nevalstisks organizcijas un veselbas centri, auj izsargties ar tiem jaunieiem, kuri cit situcij prezervatvu neiegdtos. Jauniei uzskata, ka prezervatvi auj abiem partneriem bt atbildgiem gan par kontracepciju, gan savu veselbu. [Prezervatvu lietoju] tpc, ka vienkrk. Piemram, gribas emties, bet tu nezini, vai tavs partneris nav

39

2.
slims ar kdu STS vai ko. Ja tev ir prezervatvs em un darbojies, bet ja via [partnere] rij kontracepcijas ripas, tu jau nezini, vai kaut ko neesi saris, brnu nav, bet slimba ir. (Intervija, 20 gadus vecs vrietis)

2.9.1.2. Hormonl kontracepcija

Aptauja rda uz aizspriedumu izplatbu par hormonlo kontracepciju, kas ietekm ts lietoanas bieumu. 67,2% sievieu un 41% vrieu piekrt un drzk piekrt, ka hormonls kontracepcijas tabletes rada svara pieauguma risku. Vl 26% sievieu uzskata, ka hormonls kontracepcijas lietoana paaugstina onkoloisko slimbu risku. Hormonls kontracepcijas izvli ietekm sievieu paradumi 59,8% sievieu piekrt un drzk piekrt, ka regulru tabletes iedzeranu ir grti atcerties. Tomr aptuveni puse aptaujto sievieu atzst, ka hormonls kontracepcijas lietoana mazina menstrucijas spes. Interesanti, ka, raugoties uz atbildm dads vecuma grups, aizspriedumu izplatba tajs btiski neatiras. 1519 gadu vecas jaunietes ievrojami biek nek citu vecuma grupu sievietes nespj vrtt apgalvojumus par hormonlo kontracepciju. Diskusijas rda, ka hormonls kontracepcijas jautjum jaunieu viedoklis ir divjds. No vienas puses, hormonls kontracepcijas lietoana tiek saistta ar svara pieaugumu vai pat neauglbu, bet, no otras puses, tiei pretji ar hormonlo svrstbu ldzsvaroanu un izskata uzlaboanu. Svargs iemesls hormonls kontracepcijas nelietoanai ir saldzinoi saret iegana lai iegtu recepti, ir japmekl rsts, kas jaunieu skatjum sadrdzina izmaksas un prasa papildu laiku.

nav variantu. Bet, labi, ka var nopirkt ar nakt, savdk bikses jau bija pilnas. (Intervija, 20 gadus veca sieviete) Lai ar avrijas kontracepcija auj jaunieiem labot kdas kontracepcijas metou izvl, to lietojot, jauniei krzes situcij paliek vieni un nesaem atbalstu un konsultciju par pareizu kontracepcijas lietoanu un avrijas kontracepcijas iedarbbas mehnismiem. Protams, ir iespja pc tam iedzert o te trs reaanas tableti vai k tur viu sauc, ko dzer un kas visu var novrst. Man paai nav bijusi pieredze, bet man ir meitenes, kuras ir iedzruas o tableti. Bet nu j, vim nav s mnereizes un vias baids, ka tik nav stvokl. (Intervija, 20 gadu veca sieviete) T k is kontracepcijas veids ir drgs, t izvli ietekm finanu ldzeku pieejamba, kas jaunieiem ir problemtiska. Jauniei diskusijs atzina, ka ds situcijs naudu aizemas no draugiem, veckajiem briem, msm un dakrt veckiem.

2.9.1.4. Kontracepcija gadjuma attiecbs

Gadjuma attiecbs, kas papildus rada gan neplnotas grtniecbas, gan STI risku, ar prezervatvu vienmr izsargjas mazk nek puse respondentu 44,9% aptaujto sievieu un 48,4% vrieu. Vl 29,1% sievieu un 26,8% vrieu atzst, ka dos gadjumos prezervatvu lieto biek nek nelieto. Nekad prezervatvu gadjuma attiecbs nelieto 13,6% sievieu un 11,1% vrieu.

2.9.2. Informtba par kontracepcijas ldzekiem un metodm

2.9.1.3. Avrijas kontracepcija

Aptauja rda, ka avrijas kontracepcijas lietoanu 26,8% sievieu un 19,9% vrieu krtas respondentu uzskata vai drzk uzskata par abortam pieldzinmu rcbu. Vairk nek puse vrieu 1519 gadu vecum un tredaa vecuma sievieu nespj uz o jautjumu atbildt. Gan diskusijas, gan intervijas rda, ka jauniei 1524 gadu vecum ir labi informti par avrijas kontracepcijas lietoanu un biei to ir lietojui gandrz viss diskusiju grups jauniei spja nosaukt cenu un zinja cenu starpbu apkrtjs aptieks. J , prplsa prezervatvs, dabju ap diviem nakt iet un pirkt. Drgas vias ir, bet P [rkrtas] gadjumos

Aptauja rda, ka respondenti vislabk ir informti ir par vrieu prezervatvu lietoanu (atzst 84% sievieu un 88% vrieu). Nkamais ldzeklis informtbas zi ir hormonls pretapaugoans ldzeki, par kuriem labi informtas ir sievietes (66%), bet mazk informti ir vriei (tikai 40% atzst, ka ir labi informti). Kopum informtbas vrtjums par hormonliem pretapaugoans ldzekiem ir samazinjies par 7% sievietm un 10% vrieiem. Saldzinoi augstais informtbas lmenis un zemais lietoanas patsvars norda uz augstk izklstto pretrungo hormonls kontracepcijas vrtjumu. Vl ievrojamk kop 2003. gada pazeminjies informcijas vrtjums par dzemdes spirli par 13% sievietm un 10% vrieiem. Pieaugusi informtba

40

2.22. attls. K js kopum novrttu o pretapaugoans metou un ldzeku ietekmi uz sievietes veselbu? Visu respondentu atbildes, %, (sievietes, n = 1313, vriei, n = 1304)

Nav kaitgs
Vrieu Sievieu Hormonls Avrijas Dzemdes irurisk irurisk Dzemdes pretapaukontrakontragoans spirle cepcija kontra- Hormonl cepcija Vrieu tabletes, cepcija spirle (sterilizcija) (sterilizcija) (Nehormonl) plksteri prezervatvi un rii
Sievietes Vriei Sievietes Vriei Sievietes Vriei Sievietes Vriei Sievietes Vriei Sievietes Vriei Sievietes Vriei Sievietes Vriei Sievietes Vriei

Ir kaitgs
77% 84%

Grti pateikt, nezina tdu metodi

4% 4% 34% 57% 19% 42% 26% 26% 48% 19% 12%

2.

18% 24% 33% 48% 14% 20% 43% 38% 25% 31% 12% 13% 46% 54% 53% 70% 43% 38% 37%

48%

25%

42% 12% 22% 45% 40% 45% 39% 44% 30%

30%

59% 22% 25% 8% 8%

40% 50% 60% 70% 80%

29% 33% 21% 39% 23%

90% 100%

PrtraukKalendr tais dzimumakts metode

0%

10%

20%

30%

2.23. attls. K js kopum novrttu o pretapaugoans metou un ldzeku ietekmi uz vriea veselbu? Vrieu atbildes, %, (n = 1304)
Nav kaitgs Vrieu prezervatvi Hormonls pretapaugoans tabletes,plksteri un rii Dzemdes spirle (nehormonl) Sievieu irurisk kontracepcija (sterilizcija) Vrieu irurisk kontracepcija (sterilizcija) Dzemdes spirle (hormonl) Avrijas kontracepcija Prtrauktais dzimumakts Kalendr metode 35% 57% 16% 51% 46% 52% 55% 41% 38% 7% 9% 35% 5% 13% Ir kaitgs Grti pabeigt, nezina tdu metodi 80% 11% 6% 6% 13% 38% 39% 46% 47% 42% 45% 30% 38%

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%

41

2.

2.3. tabula. Kontracepcijas izvles kritriji. Atbildes oti nozmgi, % Kritriji Efektivitte, grtniecbas izsargjoties no sievietes 73,8% 71,9% 68,3% 26% 31,8% 27,9% 51,8% 18% 33,9% vriei 63,5% 73,4% 69% 35% 29,9% 49,3%

Efektivitte, izsargjoties no HIV/AIDS Efektivitte, izsargjoties no HIV/AIDS Nav vajadzga rsta recepte Cena Atbilst partnera vlmm Nerada izmaias svar Var nesaskaot ar partneri Varu regult menstrulo ciklu
2.24. attls. Mkslgo abortu skaits uz 1000 dzvi dzimuiem
1000 900 800 700 600 500 400 300 200 100 0 2004 2005 2006 2007 2008

Kop t.sk. - mkslgie

2009

2010
Avots: Nacionl veselbas dienesta dati.

par avrijas kontracepciju no 33% 2003. gad uz 51% 2011. gad sievietm un attiecgi no 17% uz 28% vrieiem. Par prtraukto dzimumaktu labi informti ir 57% sievieu un 45% vrieu. Ar kalendro metodi labi pazstami ir 24% vrieu un 44% sievieu. Izvloties kontracepcijas ldzekli, svargkais kritrijs ir efektivitte, izsargjoties no grtniecbas (73,8% sievieu un 63,5% vrieu to atzst par oti nozmgu un 14,2% sievieu un 22,9% vrieu par drzk nozmgu). Efektivitte, lai izsargtos no HIV/AIDS ir oti nozmga 72% sievieu un 73,4% vrieu, vrieu vid prsniedzot efektivittes nozmbu, izsargjoties no nevlamas grtniecbas. Saslimstba ar STI ir vrtta k mazk iespjama efektivitte, izsargjoties no STI, oti nozmga ir 68,3% sievieu un 69% vrieu. Sievietm oti nozmgs faktors ir tas, ka izvltais ldzeklis nerada izmaias svar (51,7%) un auj regult menstrulo ciklu (34%).

2.9.3. Kontraceptvo ldzeku pieejamba

Aptauja rda, ka cena ir oti nozmgs izvles kritrijs tredaai respondentu (2.3 tabula) un drzk nozmgs vl 32% sievieu un 27,7% vrieu. Cena kst par mazk svargu faktoru, jo augstki ir respondentu ienkumi, kas liecina, ka izsargans ldzeku izvl respondenta materilajam stvoklim ir btiska, bet ne iziroa nozme. Tpat laukos dzvojoie respondenti biek nek pilst dzvojoie un rdzinieki cenu min k nozmgu faktoru kontracepcijas ldzeku izvl. Otrs btisks faktors ir respondenta vecums un dzimums. Jo vecka respondente, jo kontracepcijas ldzeku izvl btiskka nozme ir cenai. Vrieu krtas dadu vecumu respondentu vid cenai nav btiskas ietekmes uz kontracepcijas ldzeku izvli. Kontracepcijas ldzeka pieejamba bez rsta receptes oti nozmga ir 26,1% sievieu un 34% vrieu (vl 29,5% sievieu un 25,9% vrieu t ir drzk nozmga). Saldzinoi biek kontracepcijas ldzeka pieejamba

42

2.25 attls. Mkslgo abortu sadaljums pa vecuma grupm 2010. gad uz 1000 atbilsto vecuma sievietm.
Mkslgie aborti 25 20 15 10 5 0 15 17 (ieskaitot) 18 19 (ieskaitot) 20 24 (ieskaitot) 25 29 (ieskaitot) 30 34 (ieskaitot) 35 39 (ieskaitot) 40 44 (ieskaitot) 45 49 (ieskaitot) 5,7 14,9 20,3 20,1 19,4 16,1 Mkslgie aborti 5,8 0,6

2.

Avots: Nacionl veselbas dienesta dati.

2.26 attls. Abortu skaits jaunieu vecuma grups, 20072010

3000 2500 2000 1500 1000 500 0 988 399 14 832 319 9 548 246 6 466 204 6 2845 2473 2046 1801 ldz 14 (ieskaitot) 4 15 17 (ieskaitot) 5 18 19 (ieskaitot) 6 20 24 (ieskaitot) 7

2007

2008

2009

2010

bez rsta receptes ir svarga lauku reionos oti nozmga 34,1% sievieu un 40,4% vrieu un drzk nozmga 24,9% sievieu un 23,9% vrieu. Kop 2003. gada aptaujas ir pieaudzis to respondentu procents, kuri vispr netr ldzekus kontracepcijas ldzeku iegdei (sk. 2.27. attlu). Vienlaikus vrojams triu kpums ldzeku iegdei. Vriei kontraceptvo ldzeku iegdei vidji tr vairk ldzeku nek sievietes. Raugoties uz triu struktru pa vecuma grupm, jauniei kontracepcijas ldzekiem ataujas trt proporcionli vairk ldzeku nek katra nkam vecuma grupa. Aptaujto jaunieu grups (1524 gadi) ir vrojama lielka triu asimetrija starp vrieu un sievieu triiem, vrieiem uzemoties triu lielko dau (sk. 2.28. attlu). Neskatoties uz ekonomisko lejupsldi, kontracepcijas ldzeku finansil pieejamba prskata period kopum nav btiski mainjusies. Izsargties no STI un HIV/AIDS biei un dakrt nav varjui atauties 10% vrieu un 15% sievieu. Izsargties no nevlamas

grtniecbas nav varjui atauties 14% vrieu un 23% sievieu.

2.10. Neplnota grtniecba un aborts

Analizjot statistikas rdtjus saistb ar dzimstbas plnoanu, pozitvi vrtjams fakts, ka samazinans tendence turpins gan kopjam, gan mkslgo abortu rdtjam. Kopum prskata period kop 2003. gada abortu skaits uz 1000 dzvi dzimuiem brniem ir turpinjis samazinties, samazinans tempiem kstot lnkiem kop 2006. gada. Tomr, saldzinot ar vidjo ES dalbvalstu rdtju, Latvij abortu skaits aizvien ir augsts. Mkslgo abortu skaits uz 1000 reproduktv vecuma sievietm (1549 gadi), 2008. gad bija 18, 2009. gad 15,6, 2010. gad 13,3. Augstkais mkslgi abortu patsvars 2010. gad bijis 20-34 gadu vecuma grup (sk. 2.25. attlu). Raugoties uz aborta izvles bieumu pa vecuma grupm, saska ar aptaujas datiem 1519 gadu vecuma grup 80% respondentu grtniecbas iznkums

43

2.

2.27. attls. Cik naudas js persongi trjat (vidji mnes) pretapaugoans ldzeku iegdei? To respondentu, kuriem bijuas dzimumattiecbas, atbildes, %. 2003. gads (sievietes, n = 1112, vriei, n = 1077), 2011. gads (sievietes, n = 1152, vriei, n = 1141)
Netr vispr Ls 4-4,99 Mazk par Ls 2,00 Ls 5 un vairk Ls 2-2,99 Nav atbildes Ls 3-3,99

2003 Vriei

34%

12%

10%

10%

6%

19%

9%

2011

46%

5% 6%

7% 3%

29%

4%

Sievietes

2003

48%

9%

9%

10%

6%

11%

8%

2011

57%

3% 3% 4% 3%

23%

6%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

2.28. attls. Cik naudas js persongi trjat (vidji mnes) pretapaugoans ldzeku iegdei? To respondentu, kuriem bijuas dzimumattiecbas, atbildes, %, sievietes, n = 1152, vriei, n = 1141
Netr vispr Mazk par Ls 2,00 Ls 2-2,99 Ls 3-3,99 Ls 4-4,99 Ls 5 un vairk Nav atbildes

40 - 49 gadi

62%

3% 5%

7%

20%

2%

30 - 39 gadi

54%

3% 3% 4% 3%

27%

6%

Vriei

25 - 29 gadi

38%

6%

6%

8%

3%

33%

5%

20 - 24 gadi

37%

6%

7%

7%

36%

4%

15 - 19 gadi

32%

10%

12%

8%

6%

27%

5%

40 - 49 gadi

67%

5% 3%

17%

3%

30 - 39 gadi

56%

3%

5%

24%

7%

Sievietes

25 - 29 gadi

57%

4% 4%

26%

6%

20 - 24 gadi

49%

6%

8%

4%

28%

4%

15 - 19 gadi

51%

5%

6%

7%

21%

8%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

44

2.
bijis aborts. Tas samazins ldz 22,5% vecuma grup 2029 gadi; 16,1% vecuma grup 3039 gadi un 6,7% vecuma grup 4049 gadi. Raugoties uz aptaujas datiem, 59% sievieu, kurm iestjusies neplnota grtniecba, izvljus abortu k atrisinjumu. Tikai tredaa neplnotu grtniecbu beidzas ar dzemdbm. Vrieu sniegtie dati atiras aborts k iznkums mints 47% neplnoto grtniecbu, bet dzemdbas k atrisinjums 45% neplnotu grtniecbu. No tm aptaujtajm sievietm, kuras jebkad ir bijuas stvokl, aborta iespju apsvruas 55,7% respondentu. No sievietm, kuras to apsvruas, 44,9% abortu ar veikuas. Grtniecbu nekad nav ncies mkslgi prtraukt 38,8% sievieu. 59,7% vrieu, kuru partneres jebkad bijuas stvokl, uz o jautjumu nav spjui atbildt. Par to, ka grtniecbas prtraukana nav tikusi apsvrta, prliecinti ir tikai 8,4% respondentu. Jatceras, ka ie dati atspoguo augsto abortu lmeni iepriekjs desmitgads. Kopum 15,5% sievieu no tm, kurm jebkad ir bijusi grtniecba, atzinuas, ka vim pdjo 5 gadu laik bijis vismaz viens mkslgais aborts. Ldzgu tendenci uzrda ar vrieu atbildes par savm partnerm 13%. Laukos dzvojoas sievietes abortus veikuas divreiz retk nek Rg (11,3% lauku reionos pret 20,8% Rg). Vrieu atbilds tendence nav izteikta, lai ar ldzgi k sievietm, laukos dzvojoo vrieu partneres par abortu izrus retk. Augstkaj un zemkaj ienkumu grup abortu veikanas patsvars bijis augstks nek vidj ienkumu grup gan vrieu, gan sievieu vid, nordot, ka finanu ldzeku daudzumam nav noteico ietekme uz izvli izdart abortu. Finanu nepietiekambu tiei nenosaka pieejamais ldzeku apjoms, bet gan subjektvs to pietiekambas vrtjums. Mkslgo abortu biek veikuas sievietes, kuras dzvo nereistrts partnerattiecbs (20,4% sievieu un 17,8% vrieu atbilds attiecb pret 13% gadjumu laulto sievieu un 11,9% laulto vrieu vid). 27% vrieu un 33% sievieu krtas respondentu. Visbiek respondentus pievlusi prezervatvu lietoana 34% (26% 2003. gad) gadjumu, kam seko prtrauktais dzimumakts t kdainbu atzst 28% sievieu un 24% vrieu krtas respondentu (23% 2003. gad). Sievietes biei pievlusi ar kalendr metode 25% gadjumu, bet vriei uz to norda 15% gadjumu (21% 2003. gad). Hormonlo kontracepcijas tableu lietoana bijusi saldzinoi droka par sarejumiem kdainas lietoanas gadjum zio 15% sievieu un 17% vrieu (19% 2003. gad). Vl 13% sievieu un 11% vrieu zio, ka vius pievlusi dzemdes spirles lietoana. Runjot par iemesliem, kpc respondenti izruies par labu grtniecbas prtraukanai, galvenais iemesls bijis nevlans turpint grtniecbu. To atzmjuas 50% sievieu. Vl 46% sievieu norda uz materiliem iemesliem, kuru d nevartu atauties brna audzinanu. Raugoties uz respondentes ienkumiem, sievietes zemkaj ienkumu grup (ldz 100 latiem uz vienu imenes locekli) materilo iemeslu norda 53,5% gadjumu, tomr ar ienkumu grup virs 200 latiem uz mjsaimniecbas locekli 39% sievieu norda, ka materils grtbas ir iemesls grtniecbas prtraukanai. Vrieu sniegto atbilu vid nav vrojama kopsakarba starp materilo apstku k iemesla izvli un respondenta ienkumu lmeni. Tas norda, ka ienkumu pavrtjums ir subjektvs. 22% sievieu norda uz psiholoisku negatavbu, bet vl 20% uz prk su laiku kop iepriekjm dzemdbm. Psiholoiska negatavba un nevlans turpint grtniecbu domin jaunka vecuma respondentu vid. 11% sievieu brna nkana pasaul btu traucjusi karjerai. Lai izirtos par grtniecbas prtraukanu, svarga nozme ir partnera vlmm. T, 10% sievieu krtas respondentu atzm, ka t bijusi partnera vlme, bet vl 8% atzmjuas, ka izrus par labu grtniecbas prtraukanai td, ka gaidm brna tvs vias pametis. Saska ar to vrieu atbildm, kuru partneres grtniecbu prtraukuas, 31% gadjumu to vljies vrietis. Tikpat liels gadjumu patsvars attiecints uz partneres nevlanos un materilo nespju brnu uzaudzint.

2.10.2. Grtniecbas prtraukanas motivcija

2.10.1. Neplnotas grtniecbas iemesli

K neplnotas grtniecbas galvenos iemeslus respondenti min kontracepcijas nelietoanu, lai ar vii par to bijui informti 46% sievietm un 52% vrieiem (43% 2003. gad). Joprojm ir augsts kdainas kontracepcijas lietoanas (plsis prezervatvs, aizmirsts iedzert kontracepcijas tableti u.tml.) procents to norda

2.10.3. Lmuma pieemana

Kopum vriei ir labi informti par partneres

45

2.
grtniecbu un mkslg aborta izvli. Izmums ir 1519 gadu jauni vriei, kur 40% respondentu nespja atbildt, vai viu partnerei pdjo piecu gadu laik ir bijis vismaz viens mkslgais aborts, kas liecina par komunikcijas trkumu starp partneriem. Vidji tdu vrieu patsvars ir 2,6%. Vl 71% vrieu norda, ka grtniecbas prtraukanas jautjumu prspriedui ar partneri, un vl 18% norda, ka tas apspriests ar ginekologu. Kopum, saldzinot ar sievieu atbildm, vriei ir mazk iesaistti lmuma pieeman un retk konsultjas ar citiem. 42% sievieu norda, ka aborta izvli partneris atbalstjis, bet 17,9% gadjumu lmuma pieemanu uzticjis paai sievietei. 13,2% gadjumu partneris nav ticis informts. Novrojams, ka nereistrts partnerattiecbs dzvojoas sievietes biek atzmjuas, ka grtniecbu nav vljus, materili nebtu varjuas brnu audzint vai brns btu traucjis karjerai. Nereistrts partnerattiecbs dzvojoas sievietes retk nek prects (67,5% attiecb pret 80,8%) konsultjus ar partneriem. Savukrt nereistrts partnerattiecbs dzvojoi vriei biek nek prectie norda uz partneres vlanos grtniecbu prtraukt. Tomr tiei prectie vriei biek nordjui, ka pai nevljuies o grtniecbu. Sievietes 75% gadjumu grtniecbas prtraukanu prrunjuas ar partneri. Tikai 40% norda, ka lmumu prrunjuas ar ginekologu. 17% apspriedus ar mti un vl 12% ar draudzeni. 11% lmumu piemuas paas. Draudzeu, mtes un ginekologa loma ir svargka gados jaunkm sievietm, un vias konsultjus ar vairkiem padomdevjiem. Par kontracepcijas lietoanu pc aborta nav tikuas informtas 16,6% sievieu, kas joprojm ir saldzinoi augsts rdtjs. Diskusijs lielk daa jaunieu atzst abortu k vlamu risinjumu neplnotai agrnai grtniecbai. Manuprt, aborts ir pilngi normls. Manuprt, nav nepiecieams sabojt dzvi trim cilvkiem, respektvi, mtei, topoajam brnam un jaunajam tvam. Vl jo pai, ja tiem ir padsmit gadu, tiem nav nodroints stvoklis. Un vl uzkraut vecveckiem to visu! Tas ir neiedomjami. Es nesaprotu tos cilvkus, ka oti iedegs, ka dzvba ir jsarg un tamldzgi. Es t neuzskatu, es t nedomju. Es ar pilngi piekrtu. Es domju, ja man kaut kas gadtos, es vartu abortu uztaist jebkur brd, vienalga. Ja es negribtu to brnu. Vienalga vai es btu nodrointa vai nebtu, ja es btu padsmitgadniece vai nebtu. Ja es viu negribu, tad negribu. Es to varu izdart. (Jauno sievieu fokusa grupas diskusija, Zemgale) Jauniei brna audzinanu saista ar atbildbu, kuras uzemanos vii lielkoties nevlas, lai ar attieksme pret grtniecbas prtraukanu kopum var bt negatva. Es domju, ka ir jiziras par abortu, kas reizm ir labkais risinjums. Bet ja no t var izvairties, kaut vai padzvot ar to krustu [brnu], padzvot piecus gadus, kamr [pats] izaugs un bs materili patstvgs, tad ar viss nokrtosies. (Jaunieu fokusa grupas diskusija, Rga, sieviete) Nevlamu grtniecbu jauniei uztver k tradiju un nopietnko krzes situciju, ar kuru jaunietis reproduktvs veselbas jom var saskarties. Man ir bijis t, ka gandrz jau sank, ka ir bijis brns un sajtas bija briesmgas. Es etras vai piecas dienas domju tikai par brniem, tas bija oti smagi. Es negribju, nu es negribu, ja [t] btu, tad btu. Ak, Dievs, gads, nu jebkuram ir gadjies maniem veckiem ar gadjs, jo vii man ir teikui, ka esmu nelaimes gadjums. (Jaunieu fokusa grupas diskusija, Kurzeme, vrietis) Neplnota grtniecba daai liek kaunties gan par seksulo attiecbu rezultta publiskoanu, gan par savu neprasmi izsargties. Daa jaunieu abortu izmantotu k iespju pieauto kdu noklust pat no tuviem cilvkiem, tdjdi nesaemot nekdu atbalstu. Vartu bt, ka es nemaz nedartu to t zinmu, vienkri noklustu un ietu uz mediestdi un teiktu, ka man vajag abortu. Cita lieta ir finansilais aspekts. Bet

2.10.5. Jaunieu viedoki par grtniecbas prtraukanu

2.10.4. Pusaudu neplnota grtniecba

is ir viens no rdtjiem, kas raksturo informtbu par reproduktvs veselbas jautjumiem, k ar par nepilngadgo jaunieu spju s zinanas stenot. 15 17 gadu vecuma grup abortu skaits uz 1000 attiecg vecuma meitenm samazins 2010. gad tas bija 5,7 uz 1000 meitenm, 2009. gad 6,1, 2008. gad 7,1, 2010. gad turpina samazinties jaundzimuo patsvars nepilngadgm mtm (1517 gadi), veidojot 1,4% no visiem jaundzimuajiem; 2009. gad is rdtjs bija 1,7%; 2008. gad 2,1% (VEC, 2011).

46

2.29. attls. Grtniecbas aprpe, kas uzskta ldz 12. grtniecbas nedai, %
95 94 93 92 91 90 89 88 87 86 85 92.9 91.3 91.5 90.7 89.7 89.6 87.3 89.9 88.4 87.5

Procenti

2.
2009 2010

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

Gads
Avots: Veselbas ekonomikas centrs, 2011: 174 .

droi vien, ja vien vartu izkrtoties t, ka nevienam nekas nav jsaka. (Intervija, 21 gadu veca sieviete) Spriedzi rada ar jaunieu baas par veselbai negatvajm aborta sekm, par kurm informcija tiek saemta skol. Jauniei uzskata, ka aborts rada neauglbas un infekciju risku.

2.11. Grtniecba un dzemdbas

Brna attstbu un veselbu liel mr ietekm mtes veselba, grtniecbas plnoana, vecku attieksme pret savu un gaidm brna veselbu un rpes par brnu, k ar perinatls veselbas aprpes pieejamba un kvalitte. Aptauja rda, ka to sievieu vid, kuras ir dzemdjuas, 27,2% sievieu grtniecbu nav plnojuas. Tvu vid is procents ir 20,8%. Jo jaunka respondente, jo biek tiek nordts, ka grtniecba nav plnota. Nereistrts partnerattiecbs dzvojoi respondenti biek nek laulb dzvojoie atzst, ka grtniecba nav bijusi plnota (partnerattiecbs dzvojou 32,1% vrieu un 27,2% sievieu pret laulb dzvojou 17,4% vrieu un 22,5% sievieu). Lai grtniecba norittu veiksmgi, oti svargi ir savlaicgi to uzraudzt, grtniecei stjoties uzskait. Agrna stans uzskait samazina risku piedzimt brnam ar veselbas problmm, jo savlaicgi tiek atklti un novrsti iespjamie riska faktori gan brna, gan mtes veselbai. Statistikas dati rda (skat. 2.29 attlu), ka pdjos divos gados (20092010) turpina samazinties to grtnieu patsvars, kuru aprpe uzskta ldz 12. grtniecbas nedai. Grtniecbas aprpes rdtjs pieauga ldz 2003. gadam, kad savlaicga stans grtniecbas uzskait tika materili stimulta ar lielku brna piedzimanas pabalstu. Skot ar 2004. gadu, kad tika veikti grozjumi

2.11.1. Grtnieu aprpe

attiecgajos MK noteikumos6, grtnieu savlaicga stans uzskait vairs netiek materili stimulta. Kop 2007. gada ir tendence pieaugt antenatli neaprpto dzemdtju patsvaram. To varja veicint ekonomikas lejupslde. 2010. gad antenatli neaprpto dzemdtju patsvara rdtjs saglabjies 2009. gada lmen 2,7% (skat. 2.30. attlu). Respondentes, atbildot par savu pdjo grtniecbu, kas beigusies ar dzemdbm, norda uz tendenci agri stties grtniecbas uzskait (19,3% respondentu grtniecbas uzskat stjus ldz 5. grtniecbas nedai). Ldz 10. grtniecbas nedai uzskait stjus jau 93% sievieu. Kopum aptauja rda, ka 97,4% sievieu pdjs grtniecbas laik stjus grtnieu uzskait, kas ir augstks rdtjs par 2003. gada aptauj fikstajiem 91%. Dzvesvietai un rsta prakses eogrfiskai pieejambai nav iziroas nozmes. Statistikas datu sniegtais antenatlo aprpi nesamuo grtnieu patsvars ir prk mazs, lai to analiztu ar aptaujas paldzbu. Vidji 9,2% vrieu nespj atbildt, vai viu partnere bijusi grtnieu uzskait, ldz ar to vrieu nordtais grtniecbas novroanas gadjumu patsvars ir zemks. Interesanti atzmt, ka, mainoties dzemdbu praksei un popularitti iegstot imenes dzemdbm, mainjusies ar vrieu informtba par grtniecbas novroanu. No tiem vrieiem, kuriem partnere dzemdjusi laik ldz 1994. gadam, 9,4% 12,2% respondentu nezinja, vai partneres veikuas grtniecbas novroanu. Pdjo triju gadu period du tvu patsvars ir bijis tikai 5,5%. Pdj no tm grtniecbm, kas respondentm beigusies ar dzemdbm, 93,3% sievieu aprpi uzticjuas ginekologam. Tikai 2,5% sievieu novrojuas
6

Ministru kabineta 2004. gada 14. septembra noteikumi Nr.791 Grozjumi Ministru kabineta 2003. gada 8. jlija noteikumos Nr.381 Noteikumi par brna piedzimanas pabalsta apmru, t prskatanas krtbu un pabalsta pieiranas un izmaksas krtbu.

47

2.

2.30. attls. Antenatli neaprpto dzemdtju patsvars, %

4.0 3.0 2.0 1.0 0
3.3 3.3 2.9 2.4 2.2 1.8 2.2 2.3 2.7 2.7

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

Avots: Nacionl veselbas dienesta dati.

grtniecbu pie vecmtes un vl 1,7% pie imenes rsta. Kopum 46,8% dzemdjuo sievieu un 41,4% vrieu, kuru partnerm bijuas dzemdbas, rstu vai vecmti apmekljuas kop ar partneri. Rg tas darts biek (48% gadjumu vrieiem un 62% sievietm) nek citur Latvij. Biek kop ar partneri grtniecbas novroanu veikui vriei ar augstku izgltbas lmeni vrieu ar augstko izgltbu vid tdu ir 56,3%. Sievietes izgltbas lmenim eit iziroas nozmes nav. Nozme ir ar vriea vecumam ja cits vecuma grups aptuveni puse vrieu rstu apmekljui kop ar partneri, tad 4049 gadu vecuma grup tdu vrieu ir tikai 28%. Ar sievieu vid divdesmitgadnieces rstu kop ar partneri apmekljuas biek nek vecka gadagjuma sievietes. Tradcija grtniecbas novroanu veikt kop ar partneri ir strauji attstjusies pdjo 20 gadu laik: ja ap 1990. gadu partneris pievienojs rsta apmekljum vien piektda gadjumu, tad pdjo gadu laik tdu vrieu ir 55,9%. Laulb dzvojos sievietes biek (58,3%) nek ts, kas dzvo nereistrts partnerattiecbas (31%), grtniecbas novroanu veikuas kop ar partneri. Vrieu atbilds atirba nav btiska.

tredau topoo tvu pdjo 7 gadu laik. Vecku skolas apmekljums ir dzemdbu iestu biei noteikts ldzdalbas nosacjums tiem tviem, kas izvlas imenes dzemdbas, kaut gan likumdoana paredz bezmaksas tvu piedalanos imenes dzemdbs. Vecku skolas izmaksas ir jsedz paai imenei, tdjdi nonkot pretrun ar deklartajiem valsts apmakstiem imenes dzemdbu pakalpojumiem un uzliekot papildu rus imenes dzemdbm. Latvijas normatvajos aktos nav defintas personas, kas uzskatmas par tiesgm piedalties imenes dzemdbs. Dzemdtjai vlam atbalsta persona var bt ne tikai gaidm brna tvs, bet ar cita tuva uzticbas persona.

2.11.3. Apmierintba ar grtnieu aprpes pakalpojumu

2.11.2. Apmcba grtniecbas laik

Aptaujas dati rda, ka vecku skolu kopum apmekljuas 26,1% to sievieu krtas respondentu, kas jebkad dzemdjuas. Topoo tvu vid tdu ir 19,5% respondentu. Btiska nozme ir bijusi teritorilajai pieejambai laukos apmcbu izgjuas tikai 13,5% sievieu, kamr Rg 35,7% sievieu. Ar vrieu vid biek apmcbu izgjui Rg dzvojoie topoie tvi 29,1% saldzinjum ar cits pilsts un laukos dzvojoajiem 15,2%15,8% vrieu. Vecku skolas apmekltba sievieu krtas respondentu vid augusi no 12,5% 14,5% devidesmito gadu skuma period ldz 35,7% pdjo triju gadu period. Topoo tvu vid strauj apmekltbas pieaugums skas kop 1994. gada, sasniedzot gandrz

Aptauja rda, ka ar rsta vai vecmtes attieksmi grtniecbas novroanas laik apmierintas bijuas 80% sievieu un 76,3% vrieu. Ar sagatavoanu dzemdbm apmierintas bijuas 68,9% sievieu un 53% vrieu. Apmierintba ar sagatavoanu dzemdbm pdjo 20 gadu laik ir augusi (skat. 2.31. attlu). Laiks, ko sarunm veltjis dzemdbu specilists, tiek vrtts k nepietiekams 15,3% gadjumu. Vl 12,5% nespj izvrtt, vai laiks, ko dzemdbu specilists veltjis sarunm, ir bijis pietiekams. Kopum apmierintba ar dzemdbu specilista veltto laiku pdjo 20 gadu period pieaug. Sievieu atbilds gan vrojams apmierintbas ar grtniecbas aprpi kritums pdjo triju gadu period. Partnera emocionlo atbalstu grtniecbas laik noteikti samuas 42,8% un drzk samuas vl 34,1% dzemdjuo sievieu. Savukrt atbalstu noteikti sniegui 54,2% un drzk sniegui 32% vrieu. Kopum laulb dzvojos sievietes zio par augstku

2.11.4. Partnera atbalsts

48

2.31. attls. Vai js apmierinja sagatavoana dzemdbm? Sievieu, kurm bijuas dzemdbas, un vrieu, kuru partnerm bijuas dzemdbas, atbildes, % atkarb no dzemdbu gada, sievietes, n = 659, vriei, n = 480
90,00 80,00 70,00 60,00 50,00 40,00 30,00 20,00 10,00 0,00
am s s s s ad ad ad ad ad 4.g 9.g 3.g 7.g 0.g 99 99 00 00 01 1.g ad s

2.

Sievietes Vriei

99

.-1

.-1

.-2

.-2

z1

90

95

00

04

ld

19

19

20

20

emocionl atbalsta lmeni nek nereistrts partnerattiecbs dzvojos sievietes. os datus apstiprina ar vrieu atbildes. Savukrt vriei ar augstku izgltbas lmeni biek atzst, ka sniegui partnerm atbalstu. Partnera atbalstu grtniecbas laik lguas 63% sievieu. Tikai 23,2% vrieu atzst emocionl un psiholoisk atbalsta nepiecieambu partneres grtniecbas laik, bet 32,1% to ir samui. Pdjo 20 gadu laik vrojama tendence, ka to vrieu patsvars, kas saem partneres atbalstu, pieaug.

Veselbas aprpes ambulatoro un stacionro pakalpojumu sistmas reforma7 pdjo gadu laik ir samazinjusi to stacionru skaitu, kur tiek sniegta valsts apmaksta dzemdbu paldzba. Saska ar rstniecbas iestu reistra datiem 2009. gad dzemdbu pakalpojumus sniedza 31 iestde, 2010. gad 23 iestdes. Valsts apmakstas dzemdbas 2011. gad tiek nodrointas 18 slimncs Liepjas, Ziemekurzemes, Kuldgas, Dobeles, Tukuma, Jrmalas, Jelgavas, Ogres, Csu, Valmieras, Madonas, Jkabpils, Daugavpils, Preiu, Rzeknes un GulbenesBalvu slimnc, k ar Paula Stradia Klnisks universittes slimnc un Rgas Dzemdbu nam, un kop 2011. gada jlija valsts apmakstas fizioloisks dzemdbas pieem ar Rgas rajona slimnc Siguld. Lai uzlabotu valsts apmaksts dzemdbu paldzbas kvalitti, Ministru kabinets 2011. gada jnij piema grozjumus noteikumos Nr. 1046 Veselbas aprpes organizanas un finansanas krtba. Noteikumos
7

2.12. Dzemdbas

Ambulators un stacionrs veselbas aprpes pakalpojumu sniedzju attstbas programmas ievieanas plns 2005.2010. gadam. http://phoebe.vm.gov.lv/misc_db/web.nsf/626e6035ead bb4cd85256499006b15a6/12a2850ef166a319c2257313001f2e32 /$FILE/Informativa_dalja.pdf.

20

paredzts, ka dzemdbu paldzba loklajs slimncs tiks nodrointa un apmaksta pc principa nauda seko pacientei ar nosacjumiem ja slimnca diennakti var nodroint vecmtes, pediatra vai neonatologa un ginekologa-dzemdbu specilista pieejambu, k ar iepriekj gad ir bijuas ne mazk k 200 dzemdbas. Lai ar dzemdbu paldzbas koncentrana mazk skait centru kopum uzlabo dzemdbu paldzbas kvalitti, t ietekm pieejambu pakalpojuma samja perspektv. Aptauja vl neauj izvrtt ar reformu saistto prmaiu ietekmi uz pacientu informtbu, apmierintbu un teritorilo pakalpojuma pieejambu visai imenei. Aptaujas dati rda, ka pdjos gados samazinjies to respondentu patsvars, kuri izvljuies maksas dzemdbu pakalpojumus. Kopum 20% sievieu un 15,8% vrieu atzm, ka viiem bijis noslgts lgums ar dzemdbu specilistu. Biek lgumu slguas cittautietes un abu dzimumu respondenti ar augstkiem ienkumiem, k ar pilsts dzvojoi respondenti. Aptauja rda, ka laik no 1995. 2007. gadam lgumu ar dzemdbu specilistu slguas aptuveni ceturt daa aptaujto dzemdtju. Vrieu atbildes kopum norda uz lguma dzemdbu pieaugumu no 2000. ldz 2008. gadam. Pdjo trs gad laik lguma dzemdbu patsvars samazinjies ldz 19,8% sievieu un 18,9% vrieu krtas respondentu vid.

2.12.1. imenes dzemdbas

Saska ar aptaujas datiem imenes dzemdbs piedaljuies 15,2% vrieu. To biek darjui vriei ar augstkiem ienkumiem. Btisks faktors par labu imenes dzemdbm ir izgltba vriei ar augstko izgltbu trs reizes biek nek tie, kuriem ir vidj visprj vai profesionl izgltba, atzmjui, ka piedaljuies imenes dzemdbs.

08

.-2

49

2.

2.32. attls. Vai jums bija noslgts lgums ar dzemdbu specilistu (rstu/vecmti)? Sievieu, kurm bijuas dzemdbas, un vrieu, kuru partnerm bijuas dzemdbas, atbildes, % atkarb no dzemdbu gada, sievietes, n = 659, vriei, n = 480

J
2008.-2011.gads

N
57% 31% 49% 47% 48% 45% 47%

Grti pateikt, NA
24% 21% 32% 42% 51% 52% 74% 64% 61% 73% 78% 94% 13% 3% 7% 8% 13% 4%

19% 21% 9%

Vriei

2004.-2007.gads 2000.-2003.gads 1995.-1999.gads 1990.-1994.gads 4% ldz 1990.gadam 2% 2008.-2011.gads

19% 28% 26% 23% 9%

Sievietes

2004.-2007.gads 2000.-2003.gads 1995.-1999.gads 1990.-1994.gads ldz 1990.gadam 3%

0%

25%

50%

75%

100%

2.33. attls. Vai piedaljties imenes dzemdbs? Vrieu, kuru partnerm bijuas dzemdbas, atbildes, % atkarb no dzemdbu gada, n = 80
J 2008.-2011.gads 2004.-2007.gads 2000.-2003.gads 1995.-1999.gads
10% 13% 57% 58% 28% 21% 68% 56%

N
52% 66%

Grti pateikt
20% 13% 22% 31% 39% 41%

1990.-1994.gads 4% ldz 1990.gadam 2%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

Jautjot par vlmi piedalties imenes dzemdbs visiem aptaujtajiem vrieiem, 32,1% visu respon-dentu noteikti un drzk sliecas tam piekrist. To biek atbalsta latvieu (34,4%), nevis citas tautbas vriei (28,5%); rdzinieki (38,6%), nevis laucinieki (29,1%), vriei ar augstko izgltbu (43,3%), nevis vidjo visprjo vai profesionlo izgltbu (28,8% un 31,5%). Vecuma grup 2024 gadi du vrieu patsvars ir visaugstkais 39,8%. Atbalsts krtas ldz ar vriea vecumu. 1519 gadu jaunieu grup ir divreiz augstks tdu vrieu patsvars (40%), kuriem vl nav viedoka aj jautjum.

2.12.2. Mjdzemdbas

Kop iepriekj reproduktvs veselbas apsekojuma mjdzemdbas 2006. gad ir legaliztas. Mjdzemdbu patsvars nav pietiekams (skat. 2.34. attlu), lai ar aptaujas paldzbu analiztu datus, tpc mrts visu respondentu viedoklis. Uzskatam, ka vecmte spj nodroint pietiekami drou aprpi sievietei un jaundzimuajam mjdzemdbs, piekrt 34,4%

sievieu un 27,3% vrieu. Vienlaikus 77,8% sievieu un 67,5% vrieu uzskata, ka sievietes uzemas papildu risku, dzemdjot mjs. 66,6% sievieu un 61,8% vrieu uzskata, ka ds risks ir nevajadzgs. Tam, ka vrietim nav tiesbu iejaukties sievietes izvl dzemdt vai nedzemdt mjs, piekrt 15,2% vrieu un 20,6% sievieu. 22,8% vrieu un 16,4% sievieu nav viedoka aj jautjum. Saska ar aptaujas datiem attieksme pret mjdzemdbm kop iepriekj prskata perioda nav mainjusies. Mjs vltos dzemdt 7,4% sievieu, bet 11% vrieu piekristu dai sievieu izvlei, kas ir nedaudz zemks patsvars nek iepriekj aptauj. Tam biek piekrt vriei ar augstko izgltbu (18,7%). Sievietes izgltbas lmenim nav btiskas nozmes, izlemjot par mjdzemdbm, tomr pozitvka attieksme pret mjdzemdbm visos jautjumos vrojama to sievieu grups, kurm ir vidj visprj un nepabeigta augstk izgltba.

50

2.34 attls. Plnotu rpusstacionru (mjas) dzemdbu skaits Latvij 2004-2009

150 135 120 105 90 75 60 45 30 15

141 111 107 Gadjumu skaits 52 34 5 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 43

2.

0
Avots: Nacionl veselbas dienesta Jaundzimuo reistrs

2.12.3. Iejaukans dzemdbu noris ar eizargrieziena operciju

VEC dati liecina, ka 2010. gad Latvij veiktas 237 eizargrieziena opercijas uz 1000 dzvi dzimuiem, kas ir aptuveni 24% no vism dzemdbm. Saska ar PVO European Health for All datubzes datiem, Latvij 2009. gad bijis 233 eizargriezienu uz 1000 dzvi dzimuiem. ES valsts vidji is rdtjs ir bijis 260. ES valsts vrojama lni pieaugoa tendence eizargriezienu skaita attiecbai pret 1000 dzvi dzimuiem. Latvij kop 2007. gada pieaugums ir apstjies. Galvenie eizargriezienu patsvara pieauguma iemesli ir hronisks slimbas grtniecm, t.sk. ekstraenitlas slimbas, vla pirm grtniecba, daudzaugu grtniecba, k ar tas, ka mainjus indikcijas eizargrieziena veikanai ldz devidesmito gadu vidum daa no ekstraenitlm slimbm netika uzskattas par pietiekamu indikciju. Tpat nereti citu specialitu rsti apstiprina s opercijas nepiecieambu gadjumos, kad ginekoloijas specilisti to neuzskata par medicnisku indikciju. PVO rekomend, ka jaundzimuajiem piemrotkais uzturs ir mtes piens, kas nodroina mazuli ar auganai un attstbai vajadzgajm uzturvielm (WHO, 2003). Ldz 6 mneu vecumam tiek rekomendts brnus barot tikai ar mtes pienu (ekskluzv zdana). Statistikas dati liecina, ka zdanas rdtji Latvij uzlabojas, jo sevii palielinjies to brnu patsvars, kas zdti ldz 3 un 6 mneu vecumam. 2010. gad ldz 6 mneu vecumam zdti 52,5% brnu (skat. 2.35. attlu). Pcdzemdbu period btiska loma ir partneru savstarpjam atbalstam. Patlaban aj period siev-

2.12.4. Krts baroana

ietei ir tiesbas uz 56 dienu maternittes atvainjumu, bet tvam uz 10 kalendro dienu paternittes atvainjumu. Partnera emocionlo atbalstu un izpratni pcdzemdbu period noteikti samuas 41,1% un drzk samuas 32,8% sievieu. Vriei vrtjum bijui mazk kritiski noteikti atbalstu sniegui 57,5% un drzk sniegui 30,6% vrieu. Jo augstks vriea izgltbas lmenis, jo biek paldzba sniegta. Ldzgi k grtniecbas period, nereistrts partnerattiecbs dzvojoas sievietes kritiskk vrt partnera atbalstu pcdzemdbu period (25% to samuas noteikti un 41,1% to drzk samuas). Laulto sievieu vid noteikti atbalstu samuas 55% un drzk samuas 30,6% sievieu. To apstiprina ar vrieu atbildes 47,5% nereistrts partnerattiecbs dzvojou vrieu noteikti atbalstjui, bet vl 30% drzk atbalstjui partneres pcdzemdbu laik. Laulto vrieu vid tdu ir bijis attiecgi 61,8% un 29,1%. Aptaujas dati rda, ka pdjo 20 gadu laik to sievieu, kas samuas partnera atbalstu, patsvars pakpeniski pieaudzis, sasniedzot 55% no tm sievietm, kuras dzemdjuas pdjo trs gadu laika period. Vrieu atbildes tik krasu ldzdalbas kpumu neuzrda. To, ka pcdzemdbu period sievietes lguas partnera atbalstu, apstiprina 59,8% vrieu krtas respondentu. Tikai 25,1% vrieu atzinui emocionl un psiholoisk atbalsta nepiecieambu partneres pcdzemdbu period, bet 32,9% to samui.

2.13. Sarejumi grtniecbas un dzemdbu laik

2.12.5. Pcdzemdbu periods

Brna veselbu ietekm ne tikai aprpes pieejamba un kvalitte, bet ar mtes veselba un veselbu ietekmjoie paradumi grtniecbas period. Negatvu ietekmi gan uz grtnieces veselbu un auga attstbu atstj smana, alkohola, narkotiku un citu atkarbu izraisoo vielu lietoana. ie kaitgie paradumi ne-

51

Procenti

2.

2.35. attls. Zdaiu patsvars, kas zdti ldz 6 mneu vecumam, % no visiem zdaiiem
70 65 60 55 50 45 40 35 30 25 20

33

36.8

39.2

41.5

44.3

46.3

45.8

48.9

50.8

52.5

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

Gads
Avots: Nacionl veselbas dienesta dati.

2.36. attls. Vai js smjt pdjs grtniecbas laik? Sievietes, kurm bijusi vismaz viena grtniecba, kas beigusies ar dzemdbm, %, n = 661
2% 14%

J N Grti pateikt, nav atbildes

83%

reti ir par iemeslu spontnam abortam, jaundzimu attstbas traucjumiem, prieklaicgm dzemdbm, neiznstu brnu dzimanai, nedzvi dzimuiem brniem un brnu mirstbai pirmaj dzves ned (Skrule, tle, Upmale, 2009). Pc Jaundzimuo reistra datiem, aptuveni 10% no dzemdtjm ir smjuas grtniecbas laik, lietojuas alkoholu 0,5%, narkotikas 0,1%. Ziojumam veikt aptauja rda, ka kop 2003. gada apsekojuma ir nedaudz pieaudzis to respondentu patsvars, kas grtniecbas period smjuas. Novrojama tendence, ka gados jaunkas grtnieces ir smjuas biek tdu ir ap 21% divdesmitgadnieu un ap 11% trsdemitgadnieu un etrdesmitgadnieu. Alkoholu lietojuas vidji 6,8% grtnieu. Ievrojama loma grtniecbas komplikciju izraisan ir dzimumceu infekcijm, kas ir iemesls grtniecbas neiznsanai un iedzimtm infekcijm. Inficans risku ar tm paaugstina biea dzimumpartneru maia, nepietiekoas zinanas par izsarganos no STI. Saska ar aptauju pdjs grtniecbas laik

sarejumi ar augstu asinsspiedienu bijui 17,3% sievieu, anmija 22%, urnsistmas infekcijas 8%, dzimumorgnu infekcijas 3,6%, bet saaukstans slimbas 31,7% grtnieu. Grtniecbas prtraukanas draudi bijui 13% sievieu, kas ir mazks patsvars nek iepriekj apsekojum 2003. gad. Medikamentus pdjs grtniecbas laik kdas slimbas d lietojuas 25,7% grtnieu, bet 56% lietojuas dzelzs prepartus, vl 84% vitamnus.

2.13.1. Mtes mirstba

Mtes mirstbas rdtjs kop krituma period no 2002. ldz 2004. gadam kopum rda tendenci pieaugt un joprojm saglabjas augsts. 2009. gad Latvij miruas 10 dzemdtjas, sasniedzot augstko punktu pdj desmitgad. Izsakot o skaitli uz 100 000 dzvi dzimuajiem brniem, 2010. gad mtes mirstba bija 26 (2009. gad 46 uz 100 000 dzvi dzimuiem). du rdtju parasti izmanto starptautiskos saldzinjumos, kur Latvijas rdtjs ir satraucoi augsts, jo vidjais ES valstu rdtjs saska ar PVO European Health for

52

2.37. attls. Mtes mirstba uz 100 000 dzvi dzimuiem, 2005-2010

50.0 46.1 37.5 25.8 26.1

2.
2010

25.0 13.5

12.5 4.6 0 2005 2006

12.5

2007

2008

2009

Avots: Nacionl veselbas dienesta dati.

2.38.attls. Perinatl mirstba un nedzvi dzimuo brnu skaits uz 1000 dzvi un nedzvi dzimuiem

Uz 1000 dzvi un nedzvi dzimuiem

14 12 10 8 6 4 2 0

12.3

12.6 10.4 8.7 10.5 6.7 9.9 6.1 10.4 6.9 5.2 9.4 9.2 6.2 9.6 8.2 5.9 5.7
Nedzvi dzimuie Perinatl mirstba

7.0

6.2

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

Gads

Avots: Nacionl veselbas dienesta dati.

All datu bzes datiem vidji ir 6 uz 100 000 dzvi dzimuajiem.

2.13.2. Perinatl mirstba

Kop 2003. gada perinatls mirstbas rdtjam novro lnu samazinans tendenci. Ldzga tendence vrojama nedzvi dzimuo brnu rdtjam (skat. 2.38. attlu). Vienlaikus, saska ar PVO European Health for All datu bzes datiem, perinatls mirstbas rdtji Latvij ir augstki nek vidji ES. 2009. gad Latvij is rdtjs bija 7,04, bet ES 5,58 uz 1000 dzvi dzimuiem. Latvij is rdtjs 2009. gad bijis ievrojami augstks nek Lietuv (4,4) un Igaunij (4,51). Nedzvi dzimuo brnu patsvars Latvij ir augstks nek vidji ES valsts. 2009. gad Latvij is rdtjs bija 5,87 uz 1000 dzvi dzimuiem, kamr vidji ES 4,06. Lietuv un Igaunij is rdtjs attiecgi bija 4,1 un 4,99.

53

2.
Kopsavilkums
1. Veselbas stvoka pavrtjums korel ar ienkumiem pakalpojumu pieejamba cilvkiem ar zemiem ienkumiem ir pasliktinjusies, ai grupai ir zemks veselbas stvoka panovrtjums, naudas trkuma d biek atlikts rsta apmekljums un nav iegdti kontracepcijas ldzeki. Ceturt daa sievieu un piekt daa vrieu krtas respondentu atzm, ka piekuve imenes rstam bijusi ierobeota ldzeku trkuma d. Smagk nabadzba skar veselbas aprpes un veicinanas pieejambu sievietm. Samazinjus darba devja socils garantijas samazinjies apdrointo skaits. 2. Seksuls un reproduktvs veselbas vrtjumam btiska ir partnerattiecbu kvalitte. Noturgas partnerattiecbas paaugstina seksuls un reproduktvs veselbas vrtjumu. 3. Vrieu reproduktvs veselbas jom nav vrojami uzlabojumi. Vrieu vid ir vrojams btisks ambulatoro iestu apmekljuma patsvara kritums. Vriei dzimumorgnu iekaisuma gadjum ar rstu konsulttos retk nek sievietes. Pozitva tendence ir vrojama jaunku vrieu attieksm jauniei ar rstu konsulttos biek nek vecka gadagjumi respondenti. Jauniem vrieiem uzvedbas modea veidoan iziroa nozme ir imenes rstam, jaunm sievietm ginekologam. Vienlaikus aptaujas dati rda, ka vriei aktvk piedals savas partneres grtniecbas un dzemdbu aprp. Pieaug vrieu skaits, kas piedals un ir informti par partneres grtniecbas norisi pai jaunks vecuma grups tdu ir vairkums jauno tvu. Pieaug tvu apmierintba ar sagatavoanu dzemdbm. 4. Neskatoties uz uzmanbu, kas pdjos gados pievrsta slimbu profilaksei, samazinjies profilaktisko apskau apmekljumu patsvars. Sievietes nevras pie ginekologa, ja nav sdzbu. Aptaujtajm sievietm nav skaidra organizt dzemdes kakla va un krts dziedzeru va skrninga samaksas nosacjumi pacientes neveic izmekljumus, jo baids no nezinmiem papildu maksjumiem, k ar nesaprot uzaicinjuma tekstu. Vl 18% sievieu veikuas dzemdes kakla onkocitoloisko izmeklanu rpus skrninga. Analizjot rsta apmeklanas iemeslus, aptaujas datos domin konkrtas vajadzbas un tikai niecgs patsvars respondentu vlas gt informciju par seksuls un reproduktvs veselbas uzvedbas jautjumiem kontracepcijas izvli un STI. 14% sievieu atzm, ka rsts nav aktvi aicinjis veikt profilaktisko apskati. Tradicionli sievietes seksuls un reproduktvs veselbas jautjumos vairk uzticas ginekologam, saldzinot ar imenes rstu vai vecmti, tas sadrdzina pakalpojuma izmaksas un pazemina reproduktvs veselbas pakalpojumu pieejambu socili nelabvlgiem sliem. 5. Aptaujas dati netiei liecina, ka samazins uz STI izmeklto iedzvotju skaits; tas regulri tiek veikts tikai atsevim iedzvotju grupm (grtniecm sifiliss, hlamdijas, HIV). paa riska grupa ir jauniei, kas seksulo attiecbu laik neizsargjas no STI. Statistikas dati atklj augstu hlamdiju infekcijas patsvaru jauno sievieu, bet ne vrieu vid. Jauniei neizvrt risku inficties ar STI un neattiecina riska faktorus uz sevi. Sliktkas zinanas un lielka piesardzba pret STI ir laukos dzvojoiem jaunieiem. Respondentu patsvars, kam veikts HIV/AIDS tests, palicis td pat lmen k 2003. gad. Lauku reionos dzvojoie respondenti inficans risku vrt zemk un prbaudes ir veikui retk. Zinanas par HIV infekciju jaunieu vid uzlabojas, bet personisk riska apzinans nav pietiekama. Lielk daa respondentu iespju inficties paiem vrt k zemu. 6. Nav btiski mainjuies kontracepcijas ldzeku lietoanas paradumi. Populrkais kontracepcijas ldzeklis ir vrieu prezervatvs, retk lietota hormonl kontracepcija, un biek izteikts viedoklis par ts kaitgumu vairk nek puse sievieu to uzskata par kaitgu sievietes veselbai. Jaunieu vid valda divi diametrli pretji viedoki par hormonls kontracepcijas labvlgu vai kaitgu ietekmi uz veselbu. Vienlaikus aptaujas dati rda, ka hormonl kontracepcija ir bijis visdrokais pretapaugoans ldzeklis. Citu kontracepcijas ldzeku lietoanas efektivitte ir bijusi zemka. 33% aptaujto seksuli aktvo sievieu un 25% vrieu lieto nedroas kontracepcijas metodes prtraukto dzimumaktu, kalendro metodi, maksts skaloanu. Kopum gadjumu attiecbs prezervatvus lieto tikai puse aptaujto seksuli aktvo respondentu. Kop iepriekj apsekojuma 2003. gad jaunieu vid prezervatvu lietoana kuvusi bieka. Piekt daa sievieu biei un dakrt pieredzjuas finansilas grtbas, lai iegdtos kontracepcijas ldzekus. Kontracepcijas iegdei nepiecieamo

54

2.
ldzeku apjoms pieaudzis, tau pieaudzis respondentu patsvars, kas kontracepcijas ldzekus neprk. Kontracepcijas iegdei nav tieas saistbas ar respondenta ienkumiem, bet gan s vajadzbas priorittei visu izdevumu struktr. K rda aptauja, rslis hormonlo kontracepcijas ldzeku iegdei ir gan papildu izmaksas rsta viztei recepu saemanai, gan attlums, kas veicams, lai noktu pie rsta. Lauku iedzvotjiem recepu kontraceptvo ldzeku iegde rada vairk grtbu nek pilstniekiem. 7. Pc valsts apkopots statistikas datiem, mkslgu abortu skaits Latvij turpina samazinties. Neplnota grtniecba beidzas ar abortu biek nek plnota. Savukrt neplnotas grtniecbas galvenais iemesls ir kontracepcijas nelietoana, kdaina kontracepcijas lietoana vai nedrou metou pielietoana. 80% grtniecbu sievietm 15 19 gadu vecum beidzas ar abortu. Joprojm btiskkais neplnotas grtniecbas iemesls ir prezervatva nepareiza lietoana, tam seko prtrauktais dzimumakts. Grtniecbas mkslgai prtraukanai liel da gadjumu iemesls ir bijui materilie apstki, ar prk ss laiks pc iepriekjm dzemdbm. 8. Pieaudzis to grtnieu patsvars, kurm bijui kaitgi ieradumi 14% sievieu grtniecbas laik ir smjuas. Kop materils stimulanas par savlaicgu stanos antenatlaj aprp atcelanas, samazinjies o aprpi samuo grtnieu patsvars.

55

3. nodaa
Jaunieu reproduktv veselba un izgltba
Kop iepriekj prskata perioda 2003. gad ir notikuas btiskas izmaias seksuls un reproduktvs veselbas izgltbas jom. ziojuma instrumenti neauj tiei vrtt prmaiu rezulttu, tau neties metodes intervijas un diskusijas ar jaunieiem rda, ka mcbu saturs, veids un apjoms dads skols atiras. Jaunieu diskusiju rezultti rda, ka informcijas plsm pieaugusi mediju loma. Atbildot aptauj uz jautjumu par to, kds ir rtkais veids, k saemt informciju par kontracepciju, 1519 gadus veci jauniei visbiek norda uz bezpersoniskiem informcijas kanliem internetu (57% meiteu un 65,9% puiu) un speciliem bukletiem (41,2% meiteu un 29% puiu). Kop iepriekjs aptaujas btiski ir palielinjusies interneta nozme 2003. gad to k vlamu avotu minja 11,3% meiteu un 25,9% puiu. Ja 43% jauno sievieu atzmja ginekologu k vlamo informcijas sniedzju (2003. gad 45,9%), tad jauno vrieu uzticans rstniecbas personm ir zemka 12,2 % (2003. gad 17,2%) jauno vrieu konsulttos ar imenes rstu. Farmaceiti k informcijas sniedzji popularittes zi ir ldzvrtgi imenes rstiem, bet medicnas msas un vecmtes netiek uzskattas par rstniecbas personm, pie kurm vrsties kontracepcijas jautjumos. Formlajai izgltbai kontracepcijas jautjumos 1519 gadus vecie jauniei atvl saldzinoi augstu uzticbas kredtu 30,5% puiu un 28,2% meiteu vltos iegt informciju par kontracepcijas ldzekiem un metodm tiei skol. Skolas k potencils informcijas devjas popularitte kop 2003. gada ir augusi, kad di atbildja 23,1% jauno sievieu un 23,3% jauno vrieu. reproduktvo veselbu rekomendcijs ieteikts veselbas mcbu saglabt k atseviu priekmetu. prskata tapanas laik 2011. gada novembr Veselbas mcbas atjaunoanas jautjums iekauts valdbas deklarcij. Informcija 3.1. Seksuls un reproduktvs veselbas apguve pamatskols Mcbu priekmets Veselbas mcba 5. klasei bija iekauts izgltbas programms no 1995. ldz 2006. gadam un mcbu priekmets Veselbas mcba 8. klasei no 2001. gada ldz 2006. gadam. Minto mcbu priekmetu satur bija iekauti ar seksuls un reproduktvs veselbas jautjumi. Mcbu priekmets Socils zinbas tika ieviests pakpeniski trs mcbu gados. Tas nozm, ka 2005./2006. m. g. mcbu priekmets Socils zinbas tika ieviests tikai 1., 4. un 7. klas. Savukrt 2006./2007. m. g. 1. un 2. klas; 4. un 5. klas; 7. un 8. klas. Tikai 2007./2008. m. g. mcbu priekmets Socils zinbas tika ieviests no 1. 9. klasei. Izgltbas programmu paraugos pamatizgltbas mcbu priekmeta Socils zinbas satura apguvei ir paredzta viena stunda ned, izemot 4., 5. un 6. klas 2 stundas ned. T satur k vienldz nozmgi ir iekauti tisks, pilsonisks, ekonomisks un veselbas izgltbas komponenti. Veselbas izgltbas jautjumi saska ar MK 2006. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 1027 Noteikumi par valsts standartu pamatizgltb un pamatizgltbas mcbu priekmetu standartiem un MK 2008. gada 2. septembra noteikumiem Nr. 715 Noteikumi par visprjs vidjs izgltbas standartu un visprjs vidjs izgltbas mcbu priekmetu standartiem ir iekauti dadu visprjs izgltbas mcbu priekmetu, piemram, Socils zinbas, Dabas zinbas, Bioloija, mija, Mjturba un tehnoloijas, Mjsaimniecba, Sports, Veselbas mcba standartu satur, k ar 2006. gada Valsts jaunatnes iniciatvu centra izstrdtaj Klases stundu programmas parauga no 1.12. klasei satur.
Avots: Valsts izgltbas satura centra (VISC) informcija.

3.1. Izgltba skols

Sistemtiska izgltba par reproduktvs veselbas jautjumiem skols ieviesta kop 1995. gada, izvloties atsevia mcbu priekmeta Veselbas mcba modeli. Kop 2005. gada reproduktvs veselbas jautjumi pamatskols integrti mcbu priekmet Socils zinbas. 1997. gada un 2003. gada prskatu par

56

3.1. attls. Izgltojamo patsvars (%) LR visprizgltojoajs dienas apmcbas programms, kuri apgst Veselbas mcbu 1997./1998.- 2010./2011.mcbu gad.
30,0 25,0 20,0 15,0 10,0 5,0 0,0
13,2 13,4 10,7 7,5 11,0 14,1 17,8 21,8 22,0 25,0 26,4 26,6 22,0 18,4

Izgltojamo patsvars

3.

8.m .g .

0.m .g .

2.m .g .

4.m .g .

6.m .g .

8.m .g . 00 20 09

99

00

00

00

00

./1

./2

./2

./2

./2

./2

97

99

01

03

05

19

19

20

20

20

20

07

Avots: Valsts izgltbas satura centra (VISC) informcija.

Informcija 3.2. Izvilkums no mcbu priekmeta Socils zinbas programmas parauga (mcbu programmai ir rekomendjos raksturs)

./2

01

Valsts izgltbas satura centra 2007. gada piedvtaj mcbu priekmeta Socils zinbas programmas parauga satur ir iekauti temati, piemram, Viss aug un attsts: Dzves cikls. Augana un attstba, attiecbas, intereses, pienkumi pusauda vecum (5. klasei, apguvei paredztais laiks ldz 14 stundm); Seksul un reproduktv veselba: ermenis, fizioloisks prmaias pusaudu un jaunieu vecum. Seksualitte, ts izpausmes, dzimumu ldztiesba (7. klasei; apguvei paredztais laiks ldz 3 stundm); Gribu bt vesels: Infekcijas slimbas, to izplatans. Imunitte. Seksuli transmisvo slimbu, HIV/AIDS profilakses nozme (9. klasei, apguvei paredztais laiks ldz 3 stundm); Mana odiena nkotnei: Seksuls attiecbas un atbildba. imenes plnoana, seksuls attiecbas, kontracepcija (9. klasei, apguvei paredztais laiks ldz 7 stundm).
Avots: Socils zinbas 1.9. klasei. Pamatizgltbas mcbu priekmeta programmas paraugs. VISC, 2010.

0.m .g .

2010./2011. mcbu gad apguva 18,4% izgltojamo (sk. 3.1. attlu). Kop 2008./2009. mcbu gada, kad Veselbas mcbu apguva 26,2% izgltojamo, priekmetu apguvoo jaunieu patsvars krtas. pai zems Veselbas mcbu apguvuo jaunieu patsvars 2010./2011. mcbu gad bijis Jelgav (5,5%), Jrmal (11,4%), Liepj (14,5%), Rg (15,3%).
Informcija 3.3. Izvilkums no mcbu priekmeta Veselbas mcba programmas parauga (mcbu programmai ir rekomendjos raksturs). Sasniedzamie rezultti 10.12. klase Cilvcisko attiecbu un seksualittes loma dads kultrs. Jtu izpauanas veidi un iespjas. Seksulu attiecbu uzskana. Izsargans no nevlamas grtniecbas. Izsargans no seksuli transmisvajm infekcijm. HIV/AIDS profilakse. Seksul uzmkans un pridarjumi. Seksa industrija.
Avots: Veselbas mcba. Visprjs vidjs izgltbas mcbu priekmeta programmas paraugs. VISC, 2008, 19. lpp.

Visprjs vidjs izgltbas mcbu priekmets Veselbas mcba ir izvles mcbu priekmets. Veselbas mcbas standarta satur ir iekauti ar seksuls un reproduktvs veselbas jautjumi. Pamatprasbs mcbu priekmeta Veselbas mcba apguvei ir noteikts, ka, beidzot 12. klasi, izgltojamais, piemram, prot pieemt lmumus, kas paldz izsargties no seksuli transmisvajm, t.sk. HIV infekcijm; pau savu viedokli par paskumiem HIV infekcijas izplatbas ierobeoanai un seksa industrijas cloiem un sekm; piedv argumenttus jaunieu atkarbas problmu risinjuma variantus. Kop 2008. gada priekmeta paraug sadaai Seksul un reproduktv veselba paredzti 20% no kopj 35 mcbu stundu skaita. Saska ar Izgltbas un zintnes ministrijas datiem, Veselbas mcbu vidjs izgltbas iestd

Jauniei diskusijs atzst, ka informcija skol parasti tikusi mcta vecum, kad jauniei dzimumattiecbas vl nebija uzskui un nespja uzdot jautjumus un izprast situciju. Vidusskolas laik, kad lielks jaunieu patsvars jau bija kuvui seksuli aktvi, nodarbbu vairs nav bijis un jaunieiem trcis autoritatva padomdevja. astotaj klas bija veselbas mcba, kur ms runjm par tm lietm, un ts stundas, kas notika, vias bija viena rkana, neviens jau ne nopietni, protams, visi saprata, kas tas ir, vi saprata, ko mca un t, bet to t nopietni vajadztu vlk, varbt taj vidusskolas vecum, kad notiek, un tad to var tiem nopietni

Es t domju, ka tas ir par tru, jo es zinu, ka man

57

3.

3.2. attls. Vai vecki ar jums, kad js bijt pusauda vecum, prrunja (prrun tagad, ja esat pusaudzis) ar reproduktvo veselbu un dzimumattiecbm saisttus jautjumus? Visu respondentu atbildes, % (sievietes, n = 1313, vriei, n = 1304)
J N Neatceros, nav atbildes
62% 52% 24% 27% 34% 49% 51% 46% 32% 27% 22% 20% 22%

40 - 49 30 - 39
Vriei

16% 16%

25 - 29 20 - 24 15 - 19 40 - 49
17%

60% 25% 38% 51% 52% 59% 43% 36% 38%

22% 17% 19% 13% 10%

Sievietes

30 - 39 25 - 29 20 - 24 15 - 19

0%

10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%

saprast un t, tas tad labk. (Jaunieu fokusa grupas diskusija, Vidzeme, vrietis) PVO standarti rekomend ar seksualitti saistto jautjumu apganu skt jau no pirmskolas vecuma, tau, k diskusijs atzm jauniei, tiei vidusskolas gadi ir vecums, kad paiem jaunieiem pards padziinta interese un vajadzba runt par seksuls un reproduktvs veselbas jautjumiem. Vidjs profesionls izgltbas iestu mcbu programms seksuls un reproduktvs veselbas tmas nav iekautas. Ziojumam veikts jaunieu fokusa grupu diskusijas rda, ka profesionlo izgltbas iestu audzkiem trkst sistemtiskas izgltbas un atbalsta ajos jautjumos. Lai ar visprjs izgltbas mcbu priekmetu Socils zinbas un Veselbas mcba standartu satur iekauts tmas par seksuls izgltbas jautjumiem atbilst PVO seksuls izgltbas standartiem Eirop (WHO Regional Ofice for Europe, BzgA 2010), k ar UNESCO rekomendcijm par seksualittes mcanu brniem un jaunieiem (UNESCO, 2007, 2009, 2010), tomr par t stenoanu kritiski izsaks gan daa reproduktvs veselbas specilistu, gan jaunieu. Aptauja rda, ka 1519 gadu vecu jaunieu grup 66,3% meiteu un 48,3% puiu veselbas mcbas stunds ir samui pilngu un drzk pilngu informciju, bet attiecgi 19,2% un 26,2% jauno sievieu un vrieu aj vecum vrt to k nepietiekamu vai pilngi nepietiekamu. Vl 5,4% meiteu un 6,8% puiu veselbas mcbu nav apguvui.

Veselbas izgltbai veltto stundu skaitu nosaka skolotjs, un to kvalitti ietekm ar skolotja prasme runt par jautjumiem, kas skar seksualitti. Kop veselbas jautjumi ir integrti mcbu priekmeta Socils zinbas satur kopum trkst pierdjumos balstta vrtjuma par skolnu zinanm un prasmm. No vienas puses, prasmgi integrjot veselbas un cilvcisko attiecbu jautjumus, var pankt labku veselbas izgltbas jautjumu saikni ar izgltojam jauniea dzves pieredzi dads joms, bet, no otras puses, metodisko materilu un skolotja prasmju trkums auj izvairties un apiet seksuls un reproduktvs veselbas jautjumu aplkoanu. Jaunieu diskusijas un intervijas norda uz seksuls un reproduktvs veselbas izgltbas neviendabgumu daos gadjumos t apgta pamat bioloijas stunds, bet biei to veikusi skolas medmsa, cita jaunieu neatpazta persona vai vienaudu izgltotjs. Ziojumam veiktais kvalitatvais ptjums rda, ka apmcbas proces jauniei augstu vrt diskusijas, ldzdalbu un praktiskas nodarbbas. Man btu gribjies, lai ar manai klasei sanktu aiziet uz jaunieu veselbas centru visas ts seksuls un reprodukcijas veselbas kontekst, ar mums ststtu un dotu praktiski iemint uzvietot prezervatvu (..) Man iet, ka iztrka kaut kds vairk praktisks [aspekts]. (Intervija, 21 gadu veca sieviete) Jauniei novrt neformls izgltbas sniegts iespjas. Jauniei diskusijs uzsvra, ka ieklaustos un k nozmgu uztvertu tdu informciju par reproduktvo veselbu, kur ststtjs spj jaunieus un brnus ieinterest. Daa jaunieu k formls izgltbas problmu atzm

58

3.
emocionls attiecbu puses un vrtbu aspekta trkumu mcbu proces. Reproduktvs veselbas viendoana ar fizioloiska rakstura informciju, no vienas puses, attiecbu veidoanai uzliek noteiktus standartus un rada papildu spriedzi, jaunieiem informciju pielietojot relaj dzv. No otras puses, daa ptjuma dalbnieku jaunieu koncentranos uz fizioloiska rakstura informciju uztver k negatvu pardbu, jo uzskata, ka tds skatjums veicina seksul aspekta pretnostatjumu emocionlajam un normaliz bieus un bezpersoniskus dzimumaktus. T, piemram, jauniete intervij pau nozmi pieir emocionlajai tuvbai dzimumattiecbs, ko via pretstata tdam seksam, kur nav emocionls tuvbas. sagaida emocionlo atbalstu. T, kda 19 gadus veca jauniete diskusij atzst, ka ar mti prrunjusi dzimumattiecbu uzskanu un samusi aicinjumu bt atkltai un izmantot vecku atbalstu: Teica, lai neslpju un nebaidos, ka var ar visu tikt gal. Tipiska vecku reakcija pret brnu dzimumattiecbu uzskanu, pc daudzu jaunieu pieredzes, ir vecku piedvjums paldzt nopirkt prezervatvus vai prezervatvu paciu nolikana jaunieiem pieejam viet mjs, jautjumus neprrunjot. Man tiei veckajam brlim ttis uzdvinja, via [draudzene] gja ar manu brli vien klas (smejas). Ttis viam iedeva lielo paku kaut kd dzimanas dien, k joku, un tad mums imen bija lielie prieki visi smjmies. Nu j, bija man gadjums veikal, kad mamma prasja, vai man nevajag. (..) Tas gan bija mulsinoi, nu ja vajadzs, es pati. Tad es aizeju mjs [un] via [mamma] saka: Tu zini kur stv! Nu, es saku: Labi. (Fokusa grupas diskusija, Rga) Ja dm sarunm trkst iepriekjas emocionlo attiecbu priekvstures, jauniei vecku pamudinjumus uz sarunu saista ar neveiklbas sajtu un galvenokrt vrt k vecku vlmi atbrvoties no atbildbas par brnu neplnotu grtniecbu. Neveiklbas sajta ietekm ar nkamo partnerattiecbu veidoanu, jo nav pieredzes seksulo jautjumu prrunan. Ldz ar to imen gtai pieredzei ir liela nozme jaunieu uzvedbas veidoan ne tikai informcijas apjoma vai kontracepcijas ldzeku apmaksas, bet ar attiecbu veidoanas zi. K intervij atzst19 gadu veca sieviete: Un tad vl noteikti [svargas] sarunas ar otru partneri, pretjo dzimumu. Ko vi par to zina, ko es zinu, tad ms to saliekam kop, [lemjam] k vajadztu, k nevajadztu. oti svargi ir to visu izrunt ar otru cilvku. Vecku skolas un intereu portli (piemram, www. maminuklubs.lv, www.mammamuntetiem.lv, www. calis.lv), kas strauji attstjuies kop iepriekj prskata perioda, neskar seksuls un reproduktvs veselbas jautjumus jaunieu vecuma grup un nemobiliz veckus apvienoties intereu grups, k tas notiek apsprieot grtniecbas, dzemdbu un mazu brnu kopanu vai brnu uzturu un skolas gaitas. Ldz ar to jaunieu vecki ir viena no grtk sasniedzamajm mra grupm, saldzinot ar skolu vai veselbas aprpes iestdi.

Analizjot aptaujas datus, vrojams, ka ar katru nkamo paaudzi veckiem ir bijusi nozmgka loma brnu izgltoan reproduktvs veselbas jautjumos. Vienlaikus tikai 52% 1519 gadu vecu sievieu un 34% tikpat vecu vrieu ar veckiem prrunjui os jautjumus (sk. 3.2. attlu) Vl mazk jaunieu 1519 gadu vecum veckiem ir uzdevui jautjumus par reproduktvo veselbu un dzimumattiecbm 41,5% meiteu un 21,4% puiu. Aptauj k vlamo informcijas sniedzju par kontracepcijas jautjumiem 1519 gadu vecs meitenes norda veckus tikpat biei k skolu (28,6% un 28,2%). Jaunie vriei aj vecum priekroku dod skolai (30,5% pret 21,7%). Jaunieu teiktais diskusijs apliecina, ka gadjumos, kad vecki spj izststt un ar piemru pardt, ka reproduktv veselba un seksuls attiecbas ir katra cilvka dzves dabiska sastvdaa, par kuru jinteresjas un juzemas atbildba, ar jauniei atzst, ka spj ar veckiem diskutt un pieemt daudz labkus lmumus par attiecbm un savu reproduktvo veselbu. Lielkajai daa intervijs un diskusijs uzklausto jaunieu ar veckiem nav bijis tik atvrtu attiecbu, lai prruntu ar seksualitti saisttos jautjumus. No veckiem jnk [informcijai par seksualitti]. Ja vii spj izveidot normlas, dzvotspjgas attiecbas, tad ar brnam to vajadztu vart. No otras puses, skol ar par to ir jrun. Jo daudziem jau ir pilngs juceklis imens, nevar ar to rinties. (Intervija, 19 gadus veca sieviete) Izgltba imen ietver daudzus reproduktvs veselbas aspektus. Jauniei no veckiem galvenokrt

3.2. Izgltba imen

59

3.3. Izgltba veselbas aprpes iestds

3.

Veselbas aprpes iestdm ir saldzinoi maza loma jaunieu izgltoan seksuls un reproduktvs veselbas jautjumos. Aptauj, atbildot par vlamo izgltotju kontracepcijas jautjumos, sievietes 2024 gadu un vecks vecuma grups pirmaj viet izvirza ginekologu (70,5%77,1%). Vrieiem populrkais konsultants ir imenes rsts, kuru izvltos 20,5% 2024 gadu veci vriei. Jaunks un vecks vecuma grups imenes rstu konsultcijm par kontracepciju izvltos retk. Aptauja rda, ka abu dzimumu jauniei 1519 gadu vecuma grup un vriei kopum veselbas aprpes specilistus visbiek nesaskata par potenciliem padomdevjiem. Ldzgu situciju ataino ar kvalitatv ptjuma daa, izemot vienu jaunieu grupu diskusiju pavaldb, kur bija pieejami jaunieu veselbas centra pakalpojumi, kuriem bija liela nozme gan jaunieu izgltoan (izgltbu bija guvui ar vietjs vidjs profesionls izgltbas iestdes audzki), gan kontracepcijas ldzeku pieejambas nodroinan.

bijusi tda pamazm laika gait no dadiem avotiem ievkta informcija un apjausma par kas, kur, ko, k. Es katr zi joprojm nejtos k teikt nu, es esmu izgltota un man vairs nav ko jaunu uzzint un iemcties. (Intervija, 21 gadu veca sieviete) Jauniei uzsver atirbu starp zinanm un informciju, nordot uz pretrunu starp viegli pieejamo informciju un nespju to atlast un pielietot praktiski. Raugoties uz vlamo informcijas sniedzju sarakstu jaunieu aptaujas rezulttos, skola ir visbiek abu dzimumu atzmtais padomdevjs, kas potencili vartu kt par vietu, kur informcija tiek konvertta zinans. Jauniei nespja nosaukt vienu vai vairkus uzticamus informcijas avotus, informciju mekljot galvenokrt pc satura, bet ne pc ts avota. Iespjams, ka ar uzticama informcijas avota trkumu par dadiem seksuls un reproduktvs veselbas jautjumiem var skaidrot oti dado jaunieu viedokli par hormonls kontracepcijas ldzeku kaitgumu vai nekaitgumu veselbai.

Saldzinot ar 2003. gada kvalitatv ptjuma rezulttiem, kur jauniei neatzmja mediju ietekmi k btisku viedoku veidoanai par seksualitti, aj ptjum ietvertajs grupu diskusijs un intervijs jauniei kritiskk vrtja masu sazias ldzekos pausto informciju par seksualitti. Man liekas, ka viss tik oti par [dzimum]aktu, par baudu padarts, pazd t sajta, t mlestbas jga. Tie ir fiziski procesi kd poz, kd trum, nezinu, tur lielums garums... (Jaunieu fokusa grupu diskusija, Rga) Gan kvantitatv, gan kvalitatv ptjuma daa apliecina informatvo materilu lielo ietekmi uz zinanu veidoanu. Liela nozme jaunieu izgltb ir specilajiem bukletiem, kas saemti gan skol, gan no veckiem. Vienlaikus informcijas prbagtba jaunieos rada apjukumu. Informcija jau netrkst, it sevii msdiens, visur apkrt man liekas ir vienas viengas attiecbas, k ts btu jveido utt. Jautjums ir par to, k lai no t visa informcijas apjoma dab lauk kaut ko tiem sakargu un nodergu (Intervija, 21 gadu veca sieviete)

3.4. Mediji un izgltba

Man iet, ka visa mana seksul izgltoans ir

Intervijas un fokusa grupas rda, ka skolas sniegtajai izgltbai ir galven loma zinanu veidoan par seksulo un reproduktvi veselbu. Jauniei seksulo un reproduktvo veselbu galvenokrt skata distancti k noteiktu fizioloisku funkciju uzturanu medicnas un higinas kontekst, mazk k personisku atbildbu, izvli vai konkrtu rcbas modeli. Netraumt dzimumorgnus, vlams nesaert seksuli transmisvs slimbas dzves gait, un tad bs labi. (Intervija, 21 gadus vecs vrietis) Seksul un reproduktv veselba jaunieiem ir saldzinoi grti uztverams un vizualizjams jdziens tds, ko vartu saistt ar savu ikdienas veselbas uzturanas praksi. Man jau liekas, ka man svargi ir jebkura mana veselba. Bet, runjot par reproduktvo, tad t man liekas ir ne tik taustma, par to es nedomju diendien, piemram, kpjot tramvaj vai mazgjot rokas pirms pusdienm, lai nedabtu kaut kdu vrusius. Bet es par to rpjos, (..) nu es zinu, ka par to ir jrpjas, es apmeklju ginekologu vismaz reizi gad uz tdm parastm apskatm, analzes nododu un t, nekdus paos paskumus jau neveicu, bet saldzinjum ar

3.5. Izpratne par seksulo un reproduktvo veselbu

60

citm manm vienaudzm jau tas ir daudz. (Intervija, 21 gadu veca sieviete) Jauniei reproduktvo veselbu saista ar noteiktiem dzves briem seksulajiem kontaktiem un brnu dzemdanu, nevis ilgstoiem uzvedbas modeiem un zinanm attiecbu veidoanu un uzturanu un imenes plnoanu nkotn. Jauno vrieu reproduktvs veselbas uzturanas paradumu saraksts ir sks nek meitenm un retk tiek saistts ar brnu radanu. Intervijs un diskusijs vrojams, ka lielkajai daai jaunieu par o tmu ir grti izteikties. Reproduktvo orgnu aprakstam jauniei izmanto gan medicnas terminus, gan eifmismus un anglicismus. Biei, vaicjot dzik, jaunieu lietotajiem terminiem nav seguma vai jauniei nejtas prliecinti par savu izpratni. Tas skaidrojams ar faktu, ka informciju par seksulo un reproduktvo veselbu galvenokrt iegst skol, kur par to tiek runts mcbu priekmetu satura kontekst, apgstot informciju un pareizs atbildes, nevis diskutjot un tiei attiecinot to uz savu veselbu un rcbu.

3.
veselbai. Pc s loikas, jauniei seksuli transmisvo infekciju riskus saista galvenokrt ar potencil partnera socilo statusu un rj izskata vrtjumu koptbu un higinas ievroanas paradumiem, uzskatot, ka seksuli transmisvs infekcijas riskus ir iespjams samazint ar partnera izvli, nevis izsarganos. Jaunieiem ir maldgs priekstats par spju slimbu identifict rji. Ja tu ar katru otro tur neguli, neliecies gult, tad tu vias [STS] nedabsi. T man jau vairk tda higinas lieta. Tpc jau saka, o, re, kur bomzis, tur sifiliss viam tur. (Jaunieu fokusu grupas diskusija Latgale, vrietis) Brna iznsana jaunieu diskusijs un intervijs prsvar tiek skatta k sievieu papildus reproduktvs veselbas risks, nevis dabisks fizioloisks stvoklis.

Kopsavilkums

3.6. Reproduktvs veselbas risku izvrtana

Kvalitatv ptjuma daa liecina, ka jauniei ir labi informti par seksuls un reproduktvs veselbas riskiem un spj tos nosaukt: vienaldzba pret savu ermeni, higinas, kopanas un fizisku nodarbbu trkums, apreibinoo vielu lietoana, prgalvga un bezatbildga seksul uzvedba, kontraceptvo ldzeku nelietoana, neregulrs ginekologa vai urologa apmekljums, tau nesaista tos ar savu pieredzi un uzvedbu. Labu reproduktvo veselbu var uzturt, ievrojot drou seksu, tdjdi izvairoties no dadm seksuli transmisvm slimbm, k ar apmekljot rstu vismaz reizi pusgad, veicot analzes un prbaudes, lai prliecintos par savu veselbas stvokli (ne tikai saistb ar STI un STS). (Intervija, 20 gadus veca sieviete)

lai tu btu veselga. Lai sieviete btu veselga un kopta, lai via vartu piedzemdt brnu un izaudzint. Vai ar [tas] attiecas uz vrieti. Viam jbt veselgam, jmazgjas, jkopj sevi. Es nezinu vispr. (Intervija, 19 gadus veca sieviete) da labi informta, bet formla reproduktvs veselbas izpratne rada papildu riskus jaunieu

Reproduktv [veselba] ir t, ka visi apstki jveicina,

1. Izvrtjot situciju kop iepriekj prskata perioda, vrojams, ka jaunieus sasniedz pieaugoa informcijas plsma par seksulo un reproduktvo veselbu. Informcijas avotu ir daudz, un tie ir viegli pieejami. Vienlaikus jaunieiem trkst autoritatva, kvalificta padomdevja, kas autu informciju izvrtt. 2. Vecki joprojm tiek atzti par labkajiem padomdevjiem, tomr dati liecina, ka vecki o lomu nepilda. 3. Jauniei zinanas par seksulo un reproduktvo veselbu iegst skol. Skolotjs biei netiek uzskatts par autoritti jeb uzticambas personu, un jauniei labprtk izvlas kdu citu informatoru, piemram, skolas medmsu, kura ikdien nav tiei saistta ar skolniem. 4. Jauniei augstu vrt neformls izgltbas sniegts iespjas. 5. Jauniei ir labi informti par seksuls un reproduktvs veselbas jautjumiem un zina, kur meklt informciju, tau iegts zinanas netiek pielietotas praks. Praktisko zinanu trkums vartu bt saistts gan ar informcijas devja autoritti, gan saturu, gan nepareizas vecuma grupas izvli apmcbai. Vecuma posm, kur vairums jaunieu uzsk dzimumattiecbas, formls izgltbas ietvaros nav paredzta sistemtiska zinanu apguve un prasmju un attieksmju veidoana seksuls un reproduktvs veselbas jom. 6. imenes rsta lomas palielinana seksuls un reproduktvs veselbas zinanu nodoan jaunieiem nav izdevusies. Jauniei nenovrt msas un vecmtes k potencilos konsultantus seksuls un reproduktvs veselbas jautjumos.

61

4. nodaa
Reproduktvs un seksuls veselbas politika
Seksuls un reproduktvs veselbas jautjumi skar vairkus politikas sektorus, tai skait veselbas, labkljbas un izgltbas, gan valsts, gan pavaldbu lmen, un to formulanai un stenoanai nepiecieama starpsektoru sadarbba. pai nozmga reproduktv veselba ir demogrfijas politikas kontekst. Seksuls un reproduktvs veselbas aspektiem, piemram, seksulajai uzvedbai, imenes plnoanas paradumiem, partnerattiecbm, veselbas uzturanas paradumiem, veselbas aprpes un imenes plnoanas pieejambai ir btiska ietekme uz demogrfisko situciju. Latvij reproduktv veselba politikas centr nonk galvenokrt demogrfisks situcijas kontekst, pakrtojot iedzvotju dabisks kustbas jautjumiem ar reproduktvs veselbas jautjumus. Demogrfisko situciju jskata kopsakar. Seksuls un reproduktvs veselbas aspekts auj iedzvotju dabisko kustbu aplkot indivda lmen k katra cilvka veselbas un dzves laik veidoto attiecbu rezulttu. Ziojum nordts, ka augstki dzimstbas rdtji viss Eiropas valsts korel ar brna aprpes pakalpojumu pieejambu. Valsts, kur ir kvalitatva un pieejama aprpe, dzimstba ir augstka. Ziojum ir nordts, ka augstiem sievieu nodarbintbas rdtjiem un augstam rpus laulbas dzimuu brnu patsvaram valst nav viennozmgi negatvas ietekmes uz dzimstbu, k ldz im uzskatts. Brnu radanas atlikana uz vlku vecuma posmu rada nobdi dzimstbas rdtjos, tau nenozm, ka attiecg paaudze rads mazk brnu. Kopum tajs valsts, kur brna radana tiek atlikta, dzimstbas rdtji ir augstki (European Commission, 2011: 67, 70). Statistikas dati rda, ka dzimstbas rdtji ir augstki valsts ar augstku dzimumu ldztiesbas pakpi, augstku sievieu nodarbintbu un mazk tradicionlm imenes formm (turpat: 68). No ziojuma (European Commission, 2011) izrietos rekomendcijas labks atbalsts imenm, nodarbintbas un darba raguma kpinana, ilgtspjgas publisks finanses, imigrcijas veicinana un imigrantu integrcija ir ES valstu risinjumi demogrfisks krzes novranai. Attiecb uz imeni galven uzmanba pievrsta imeu stabilittei ilgtermi darba un imenes dzves apvienoanai un iegto zinanu un prasmju pilngkai pielietoanai, kur sievietes ldz im ir neizdevgk situcij k vriei. Raugoties uz ES dalbvalstu demogrfisko politiku, domin uz noteiktm mra grupm un empriski prbaudmu izvrtanu vrsta politika. Piemram, Lielbritnij darba tirgus prveidoanas Jauns vienoans (New Deal) programma1, kas vrsta uz jaunieu, vientuo vecku grupu socilo iekauanu, prejot no pabalstiem uz darbu. Saska ar Igaunijas Socilo lietu ministrijas Brnu un imenes departamenta sagatavoto informciju Igaunijas imenes politika vrsta uz imenes formu daudzveidbu, respektjot pru un individulo izvli un izvrtjot
1

4.1. Demogrfisk politika

K atzts stratij Eiropa 2020, ne tikai Latvijas, bet ar ES mrog demogrfisk politika ir valstu izaicinjums, jo populcija strauji noveco, pieaugot vidjam ma ilgumam un zemajam dzimstbas lmenim. Dzik raugoties, redzams, ka Eirop mains ne tikai populcijas struktra, bet ar mjsaimniecbu lielums un struktra, k ar nodarbintbas struktra. Citiem vrdiem sakot, mains veids, k eiropiei veido attiecbas imen. Eiropas Komisijas 2010. gada ziojum par demogrfisko situciju Eirop (European Commission, 2011: 66) tiek nordts, ka vairkas ES valstis oficili atzst citas imenes un attiecbu formas rpus laulbas, piemram, heteroseksulu un viendzimuma pru partnerattiecbas, arvien vairk brnu dzimst rpus laulbas attiecbs vai aug imen, kur ir tikai viens no veckiem. Valstis pielgo politiku m prmaim. T, piemram, Francija, Lielbritnija un Nderlande veido atbalsta politiku, kas vrsta uz veckiem, kuri brnus audzina vieni.

Vairk skatt Transforming Britains labour market, Ten years of the New Deal.

62

4.
katras politikas aktivittes efektivitti. Latvij, apzinoties demogrfijas problmu nopietnbu, 2011. gad dibinta Demogrfijas lietu padome, kurai ir uzticta koordinjoa funkcija vienotas valsts demogrfisks politikas izstrd un stenoan. Padomes formultie uzdevumi patlaban neietver seksuls un reproduktvs veselbas jautjumus, un ts sastv nav s jomas ekspertu. Padomei ir tiesbas tdus pieaicint. Visciek ar demogrfisko politiku Latvij saistta imenes politika, kas dzimstbas pazeminans atrisinjumu galvenokrt skata tradicionls imenes stiprinan, nevis politik, kas vrsta uz empriski atrodamm iedzvotju imenes formm. Veselbas politika tiek veidota galvenokrt veselbu raksturojou rdtju uzlaboanas virzien, problmas identificjot veselbas statistikas lmen. Uz preczkm mra grupm vrsta bijusi dzimumu ldztiesbas politika, kuras apakvirzienos atrodami ar veselbas un reproduktvs veselbas jautjumi. Izgltbas jomas paskumi vrsti galvenokrt uz izgltbas standartiem un aprakstti treaj sada. aj noda si aplkotas veselbas un labkljbas sektora politikas attstba prskata period. Reproduktvs veselbas dienestu un antenatls, perinatls un brna veselbas aprpes dienestu darba kvalitte. Programmas vrtjum galvenokrt tika analizti statistikas dati, tau nav izvrtta pielietoto politikas instrumentu efektivitte. Vienlaikus ar Sabiedrbas veselbas stratiju tika gatavota ar Mtes un brna veselbas aprpes stratija 2004.2007.gadam un 2004. gad apstiprints Rcbas plns Mtes un brna veselbas aprpes stratijas ievieanai 2004.2007. gadam, kas k risinmas problmas izvirza augsto mtes mirstbu, joprojm augsto abortu lmeni, pieauguo saslimstbu ar seksuli transmisvm slimbm brnu un pusaudu vid. Dokuments paredzja rcbu vairkos virzienos: 1. Profilakses, diagnostikas un rstanas pilnveidoana ds joms: STI, reproduktvo orgnu slimbas, perinatl aprpe. 2. Dokumentcijas un uzskaites pilnveidoana ds joms: reproduktvo orgnu slimbu, neauglbas un medicnisks apaugoanas datu vienota uzskaite, perinatls aprpes metodisks vadbas sistmas pilnveidoana (grtnieu un dzemdtju hospitalizcijas medicnisko indikciju noteikana, vienotas terminoloijas lietoana, balstoties uz PVO rekomendcijm), metodiskie nordjumi veselbas un funkcionlo spju novrtanai seksuls vardarbbas upuriem. 3. Materili tehnisks bzes uzlaboana perinatlaj aprp. 4. Izgltoanas paskumi ds joms: perinatls aprpes jom sagatavoti materili par seksulo un reproduktvo veselbu, imenes plnoanu, grtniecbu, dzemdbm un jaundzimu kopanu, mediu izgltojoos seminros par mtes un brna aprpi, zdanu un pusaudu veselbas jautjumiem. K nordts Rcbas plna Mtes un brna veselbas aprpes stratijas ievieanai 2004.2007. gadam darba grupas 2007. gada 4. decembra sanksmes protokol, izvrtjot stratijas izpildi, vairki darba grupas dalbnieki izsaka kritiku par clou nenovrtanu un stratijas sadrumstalotbu. Analizjot Rcbas pln paredzto, trkst vienota skatjuma uz mtes un brna veselbu un aj jom prioritri risinmm problmm. Galvenie politikas stenoanas instrumenti ir dokumentu izstrde un izgltbas paskumi, tomr tie netiek iekauti vienotu vrtanas kritriju sistm un nesniedz priekstatu par, piemram, profilakses, diagnostikas un rstanas pilnveidoanas objektviem

4.2. Sabiedrbas veselbas politika

Prskata pamatmris nav visaptveroa politikas dokumentu analze veselbas aprpes jom, tomr, emot vr zemo iepriekjo ptjumu rekomendciju iestrdi politikas dokumentu satur un domjot par efektvku rekomendciju iestrdi politikas dokumentos, analiztas pamata politikas dokumentu rcbas sadaas seksuls un reproduktvs veselbas jom kop iepriekj prskata perioda. Analzes pamat ir pamatdokumenti, kas veidojui valsts lmea politiku prskata period (20032011): Mtes un brna veselbas aprpes stratija 2004.2007. gadam un Rcbas plns Mtes un brna veselbas aprpes stratijas ievieanai 2004.2007. gadam, Sabiedrbas veselbas pamatnostdnes 2011.2017. gadam. 2001. gad tika apstiprinta Sabiedrbas veselbas stratija un, uz to balstoties, izveidota Sabiedrbas veselbas stratijas ievieanas rcbas programma 2004.2010. gadam. Reproduktv veselba programm netika izdalta k atsevis mris, tau ts jautjumi tika skatti Zdaiu un pirmsskolas vecuma brnu veselbas sadaas ietvaros aurk k

63

4.
4.1. tabula. Sabiedrbas veselbas pamatnostdu 2011.2017. gadam identificts problmas, politikas mri, rezultatvie rdtji un rcba, kopsavilkums
Identifict problma/ mris Nepietiekamas iedzvotju, tai skait jaunieu un pusaudu, zinanas par seksuls un reproduktvs veselbas un STI profilakses jautjumiem Mris: samazinjusies saslimstba ar infekcijas slimbm Politikas rezultts Rezultatvais rdtjs Rcba 1. Nodroint pusaudu izgltoanu par seksuls un reproduktvs veselbas jautjumiem; steno LPSVA Papardes Zieds Aktula informcija par paskumiem slimbas profilaksei Informatvo skaits materilu Paskumi informtbai un statistikas uzlaboanai, visas infekcijas slimbas

Nepietiekamas zinanas par atkarbu izraisoo vielu lietoanas negatvo ietekmi uz grtnieces un auga veselbu, zdanu savlaicgu aprpes uzskanu un brnu traumatisma profilaksi Datu trkums par neauglbas rstanu un veiktajm mkslgs apaugoanas procedrm Informcijas trkums par kontracepcijas ldzeku pieejambu dadm mra grup Mris: uzlabot mtes un brna veselbu, samazint zdaiu mirstbu

Nodrointa vecku informana par atkarbu izraisoo vielu ietekmi un grtnieces un auga veselbu un mtes piena nozmi

1. Smjoo grtnieu patsvara samazinans 2. Ar krti ldz 6 mneu vecumam baroto zdaiu patsvara palielinans

1. stenot izgltojous paskumus veckiem par atkarbu izraisoo vielu ietekmi uz grtnieces un auga veselbu 2. Informt rstniecbas personas, veckus un masu sazias ldzekus par mtes piena nozmi Sagatavot informatvu ziojumu par neauglbas problmm Latvij, apzinot situciju un sniedzot prieklikumus

Zdaiu rdtju ns

mirstbas uzlaboa-

rdtjiem. Plna izpilde tiek vrtta ar pau instrumentu (dokumentu, izgltbas materilu, paskumu) uzskaitjumu, nevis pielietoto instrumentu efektivitti. Vienlaikus pln paredzti un stenoti 15 ptjumi un 7 rvalstu sadarbbas paskumi, kas neuzlabo prjo pln paredzto paskumu izpildi un nesekm to efektvku izvrtanu. Veselbas ministrijas kapacitte, stenojot plnu, vispilngk izmantota dokumentu izstrd.

Izgltojoo paskumu organizan vado loma bijusi nevalstiskajm organizcijm un PVO, tai skait izmantojot ldzekus, kas piesaistti no dadiem finansjuma avotiem, kas nav ne pavaldbu ne valsts finansjums. Materili tehnisko bzi ir papildinjusi ziedojuma kampaa, un, lai ar aktivitte tiek vrtta k izpildta, izvrtanas dokument nordts, ka nepiecieami tlki uzlabojumi materili tehnisks bzes izvrtan.

64

4.
Nav veikti paredztie paskumi neauglbas un medicnisks apaugoanas jautjumu risinanas jom, izveidojot vienotu datu uzskaites sistmu, k ar nav izveidots vienots STI reistrs. Nav veikti ar paredztie paskumi mtes un perinatls mirstbas samazinanas jom. Lai ar aktivitte vrtta k izpildta, izvrtanas dokument izdartas piezmes, ka trkst materilu par seksulo un reproduktvo veselbu, imenes plnoanu, grtniecbu, dzemdbm un jaundzimu kopanu un turpmk politikas plnoanas posm jpievr uzmanba iedzimto anomliju izplatbas samazinanai Latvij, uzlabojot entisko diagnostiku. Darba grupa nolemj turpint politikas plnoanu ar Mtes un brna veselbas programmu 2008.2010. gadam, bet lmums vlk netiek stenots, jo politikas pctecbu prem darbs pie Sabiedrbas veselbas pamatnostdu izstrdes. Sabiedrbas veselbas pamatnostdu 2011. 2017. gadam ietvaros ir izstrdta sadaa Mtes, tva un brna veselba, kur atzta vecku veselbas un zinanu nozme brna veselbai un attstbai. K galvens problmas atztas iepriekj prskat par reproduktvo veselbu atklts problmas jaunieu izgltb par maz uzmanbas veltts dzimumattiecbu pieredzes problmm, izsargans paradumiem no nevlamas grtniecbas, STI, HIV/AIDS; kontraceptvo ldzeku pieejamba un informtba par to lietoanu visu reproduktv vecuma iedzvotju vid. K problmas mintas vrieu nepietiekams rpes par veselbu, STI ietekme uz komplikciju raanos grtniecbas laik, smana un citu atkarbu izraisou vielu lietoana grtniecbas laik, aprp laicgi stjuos grtnieu patsvara samazinans. Politikas dokumenta kvalitte, saldzinot ar Mtes un brna veselbas aprpes stratiju 2004.2007. gadam, ir ievrojami uzlabojusies. Politikas rezulttu mranai izmantoti efektivittes kritriji, tomr daa rdtju joprojm formulti paas darbbas kvantittes terminos. T, piemram, izgltojou materilu sagatavoana infekcijas slimbu profilaksei vai paskumi veckiem ir instruments iedzvotju grupu informanai saslimstbas mazinanai, bet to efektivitte mrma nevis materilu skait, bet mrgrupu informtbas mrjumos. Pamatnostdns paredztajai rcbai nav piedvti efektivittes mranas kritriji, kas ir pieaujami, ja tiek izstrdts tlks rcbas plns pamatnostdu ievieanai, kur rdtji tiek pievienoti. Pamatnostdns nav izvrtta ldz im veidot politika un ts stenoanas pozitvie un negatvie piemri. Vrtjuma trkums neauj uzlabot politikas instrumentu kvalitti un pielgot izvltos instrumentus efektvkai mra sasnieganai. Vienlaikus vrojama tendence problmas un rcbu koncentrt uz mazkiem, tau rcbas efektivittes zi nozmgkiem un potencili izmrmiem paskumiem. Tiesa, daa no Pamatnostdu analzes da identifictajm problmm netiek risintas rcbas plnoanas da (sk. 4.1. tabulu). ziojuma ieteikumi (sk. noslguma sadau) ir vrstas uz efektvu instrumentu izstrdi Pamatnostdns pausto rcbas virzienu stenoanai, izmantojot ptjum gtos pierdjumus un nosedzot trkstoos posmus un instrumentus. Papildus minami vairki politikas dokumenti un iniciatvas, kam ir nozme reproduktvs veselbas politikas veidoan. 2009. gad tika apstiprinta Onkoloisko slimbu kontroles programma 2009. 2015. gadam, un saska ar o programmu 2009. gad Latvij tika uzskta valsts organizt un apmakst aundabgo audzju savlaicgas atklanas (skrninga) programma. Lai slimbu diagnostictu agrn stadij un laicgi uzsktu atbilstou rstanu un saglabtu dzves kvalitti, ir uzskta va skrninga programmas ievieana Latvij, kas ietver: 1. Krts va skrningu, ko veic ar mammogrfijas metodi reizi divos gados sievietm vecum no 50 ldz 69 gadiem. 2. Dzemdes kakla va skrningtesta citoloisko izmekljumu, ko veic reizi trijos gados sievietm vecum no 25 ldz 70 gadiem. Btiska valsts iniciatva seksuls un reproduktvs veselbas jom bija vakcincijas uzskana 12 gadu vecumu sasniegum meitenm pret cilvka papilomas vrusu ar 2010. gada 1. septembri, o vakcnu iekaujot valsts apmakstaj vakcincijas kalendr2. Vrtjot veselbas politikas norises kop iepriekj prskata perioda, jatzm Veselbas ministrijas un Pasaules Veselbas organizcijas Eiropas Reionl biroja divgades sadarbbas lgums 2010.2011. gadam, kura ietvaros uzlabotas reproduktvs veselbas specilistu un imenes rstu zinanas vardarbbas imen novranai. Balstoties uz Pasaules Veselbas organizcijas materiliem, starptautisko praksi un
2

Ministru kabineta 2010. gada 7. decembr noteikumi Nr.1103 Grozjumi Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr.330 Vakcincijas noteikumi

65

4.
pieredzi, tika izstrdtas vadlnijas (Pasaules Veselbas organizcijas Eiropas Reionlais birojs, LR Veselbas ministrija, Latvijas Ginekologu un dzemdbu specilistu asocicija, 2009) un pasniedzju rokasgrmata Socils un veselbas aprpes pasniedzji pret vardarbbu (Allen, Perttu, 2010). Tpat tika organizti padziinti mcbu kursi un izstrdtas rekomendcijas reproduktvs veselbas specilistiem (ginekologiem, dzemdbu specilistiem, vecmtm un imenes rstiem) par pacientes izmeklanu un paldzbas snieganu. Veselbas ministrijas pasprn darbojas vairkas darba grupas un komisijas, kuras sagatavo prieklikumus ar sabiedrbas veselbu un veselbas aprpi saistto jautjumu risinan, tai skait jautjumos, kas skar iedzvotju seksulo un reproduktvo veselbu: 1. HIV infekcijas, tuberkulozes un seksuls transmisijas infekciju izplatbas ierobeoanas koordincijas komisijas mris ir nodroint profesionlu nozares specilistu atbalstu veselbas politikas stenoanai HIV infekcijas, tuberkulozes un seksuls transmisijas infekciju izplatbas ierobeoan, k ar sekmt starpnozaru sadarbbu un nodroint pilsonisks sabiedrbas ldzdalbu lmumu sagatavoan. 2. Mtes un brna veselbas konsultatv padome ir konsultatva un koordinjoa institcija, kuras darbbas mris ir iesaistt biedrbas veselbas politikas veidoan un stenoan mtes un brna veselbas aprpes jautjumos, kas iekauj grtnieu, dzemdtju un jaundzimuo veselbas aprpi, brnu veselbu, k ar abortus un kontracepciju. 3. Darba grupa prieklikumu izstrdei pavaldbu lomas stiprinanai primraj veselbas aprp un veselbas veicinan, kurai ldz 2011. gada 1. novembrim ir jsagatavo prieklikumi par nepiecieamajiem paskumiem, lai veicintu primrs veselbas aprpes pieejambu un uzlabotu veselbas veicinanas darbu pavaldbs. Paralli tam Veselbas ministrija ldz 2011. gada beigm plno izstrdt un apstiprint Veselbas veicinanas vadlnijas pavaldbm, kur viena no sadam ir imenes veselba, kas iekauj ar seksulo un reproduktvo veselbu. Vadlnijas paredzs paskumus un aktivittes, kas pavaldbm btu jveic savs teritorijs etrm galvenajm iedzvotju grupm skolas un pirmsskolas vecuma brniem, pieauguajiem, grtniecm, jaunajm mmim un jaunajm imenm, k ar gados veckiem cilvkiem (pc 65 gadu vecuma). Veselbas aprpes pieejambu pacientiem ar zemiem ienkumiem risina valdbas 2010. gada 18. augusta MK rkojum Nr.490 Par Socils drobas tkla stratiju iekautie paskumi, kas skar ar veselbas aprpes jomu Atvieglojumi veselbas aprpes saemanai paredzti trcgajiem pacientiem, kuru ienkumi uz katru imenes locekli pdjo triju mneu laik neprsniedz 120 latus mnes, k ar pacientiem ar ienkumiem ldz 120 latiem un ldz 150 latiem mnes, kuriem jmaks 50% no pacienta iemaksas un ne vairk k 15 latu ldzmaksjums par operciju. Ziojumam veikts aptaujas dati rda, ka nav novrojamas izmaias pakalpojumu pieejambas subjektv vrtjuma rdtjos kop iepriekj prskata perioda, kad du atbalsta paskumu nebija. Kop 2008. gada ginekologs un dermatovenerologs ir ties pieejambas specilists, pie kura pacienti var vrsties bez imenes rsta nostjuma (MK Noteikumi nr.1046). di tiek risinta ar imenes rsta nostjuma saemanu saistto izdevumu problma, k ar sasins laiks veselbas aprpes pakalpojuma saemanai. Lai uzlabotu imenes rsta pieejambu un darbu ar pacientiem, 2011. gad ir izveidota imenes rstu darbbas kvalittes brvprtg novrtjuma programma3. Programmas mris ir ar finansili atbalstt labi un kvalitatvi strdjous rstus, popularizt vius pacientu vid un sekmt ar prjo rstu pievienoanos programmai. Dai no programmas kritrijiem attiecas ar un seksuls un reproduktvs veselbas veicinanu un uzlaboanu, piemram, organizt va skrninga datu uzraudzba. Lai imenes rsta prakse saemtu papildu samaksu s programmas ietvaros, organizt va skrninga aptveres rdtjam praks ir jbt par 15 % augstkam nek vidjam atsaucbas rdtjam attiecgaj teritorij. Savukrt vl viens kritrijs, ko vrt, pieirot papildu samaksu, ir imenes rsta veikto papildu manipulciju un papildu pakalpojumu apjoms, kur papildu samaksa tiek pieirta, ja imenes rsts praks veic grtnieu novroanu un aprpi, ginekoloisko izmeklanu. Lai uzlabotu veselbas aprpes pamata pakalpojumu pieejambu, no 2011. gada imenes rstu praksm tiek piesaistta otra msa. Paredzts, ka otra msa aicins pacientus uz profilaktiskajm apskatm,
3

Skk skatt http://www.vnc.gov.lv/lat/ligumpartneriem/PVA_arstu_kvalitates_programma/?doc=2173 (skatts 08.11.2011.)

66

4.
izgltos imenes rsta pacientus par veselgu dzves veidu (t.sk. seksuls un reproduktvs veselbas veicinanas jom), nodroins hronisko pacientu aprpi un izgltoanu (apmcbu) imenes rsta praks, apzins pie imenes rsta reistrtos trcgos pacientus. obrd Veselbas ministrija par Eiropas Savienbas Socil fonda ldzekiem gatavo apmcbas programmu msm, rsta palgiem. Apmcbas programma bs bez maksas, un ts ietvaros plnots apmct aptuveni 500 otrs msas, kas veiks veselbas veicinanas un profilakses darbu imenes rstu prakss. 2017. gadam apstiprintas 2011. gad, un tajs integrta atsevia sadaa par imeu reproduktvo veselbu un neauglbas problmm. Reproduktv veselba galvenokrt skatta demogrfisks politikas un dzimstbas paaugstinanas kontekst, pirmo reizi politikas lmen akcentjot imenes problmas spontna aborta vai brna zaudjuma situcijs. Lai ar pamatnostdnes atbalsta neauglbas rstanu k politikas komponenti, dokumenta tekst atrodama pretrunga nostja. No vienas puses, pamatnostdnes uzsver dabisks dzimstbas kontroles un neauglbas rstanas metodes4 un mkslgs apaugoanas tehnoloijas donoru dzimumnu izmantoana, rpusermea apaugoana, taj skait apaugots olnas implantana citas sievietes ermen t saucams atbalsta reprodukcijas metodes (angl. assisted reproductive technology, ART) vrt k tiski neviennozmgas. No otras puses, pamatnostdns izteikts atbalsts rpusermea apaugoanai un prieklikums Veselbas ministrijai veikt atbalsta paskumus aj jom. imenes valsts politikas pamatnostdnes 2011. 2017. gadam skar ar pusaudu dzves periodu, un starp aj vecuma posm identifictm problmm atrodams izpratnes trkums par jautjumiem, kas saistti ar imeni un brniem. Politikas dokuments k risinjumu izvlas pieauguo orientciju uz laulb balsttm partnerattiecbm ar izgltojou paskumu paldzbu, paskumu sada tlk nevirzot pusaudus k pau mra grupu.

4.3. Dzimumu ldztiesbas politika

Programma dzimumu ldztiesbas stenoanai 2007.2010. gadam ietvra ar veselbas jautjumus. Programmu stenojot, Veselbas ministrija ir veikusi kampaas sabiedrbas informanai Neaizmirsti par savas veselbas tehnisko apskati, sievieu veselbas kampau Ataujies bt vesela, kampau vrieu reproduktvs veselbas veicinanai sti vri nebaids no urologa! Vienlaikus programmas izvrtanas dokument (Labkljbas ministrija, 2011) tiek nordts, ka vairkos VM [Veselbas ministrijas] veiktajos ptjumos, dzimuma aspekts tomr nav emts vr, un tie netiek mrti uz sievieu vai vrieu (puiu vai meiteu) auditoriju, piemram, 6.3. aktivitte par veselgu uzturu un dzvesveida jautjumiem u.c., uzsverot, ka nepiecieama preczka mrauditoriju izvrtana un atbilstos izvlto darbbu fokuss. Labkljbas ministrija izstrd plnu dzimumu ldztiesbas stenoanai 2012.2014. gadam, kur viens no rcbas virzieniem ir sievieu un vrieu veselga un videi draudzga dzvesveida veicinana.

4.5. Iedzvotju skatjums uz imenes politiku

4.4. imenes politika

Atbilstoi valdbas 2002. gad akcepttajai koncepcijai Valsts imenes politika 2004. gad tika izstrdts rcbas plns koncepcijas Valsts imenes politika stenoanai 2004.2013. gadam, kas ietvra imenes veselbas aprpes pilnveidoanas paskumu sadau. Rcbas politikas aktivitte paredzja izgltojou materilu sagatavoanu par grtnieu un jaundzimuo veselbas aprpi, reproduktvo veselbu pusaudiem, brnu vakcinciju, abortiem un zdanas veicinanu sadarbb ar nevalstisko sektoru un Veselbas ministriju. imenes valsts politikas pamatnostdnes 2011.

Ziojumam veiktaj aptauj tika iekauti iepriekjs aptaujs neaplkoti jautjumi par valsts demogrfisks un imenes politikas vrtjumu. Analizjot im ziojumam veikts aptaujas datus, redzams, ka respondenti imenes politiku nevrt atzingi. T, 81% sievieu un 76% vrieu pilngi un drzk nepiekrt, ka Latvijas valsts atbalsta imenes (sk. 4.1. attlu). Lielk daa aptaujto uzskata, ka valstij ir jatbalsta imenes, un brna audzinana nav imeu privta lieta. Vairkums aptaujto 86% sievieu un 81% vrieu nepiekrt, ka Latvijas imenes var justies droas krzes situcij. K mints ziojuma 1. noda, starp riem brnu skaita pieaugumam, saldzinot ar iepriekjo
Turpat, 38. lpp. tiek uzsvrta dabisk dzimstbas metode, kas dokument nosaukta par Amerik patentta NaPro Technology, kas uzrda oti augstus neauglbas rstanas rezulttus, nesniedzot zintniskus pierdjumus dam apgalvojumam.

67

4.

4.1. attls. Cik liel mr js piekrtat diem apgalvojumiem? Visas sievietes, n = 1313, %
Pilngi piekrtu Drzk piekrtu Drzk nepiekrtu Pilngi nepiekrtu Grti pateikt, NA

Brna pirmaj dzves gad vienam no veckiem vajadztu nodarboties tikai ar brna audzinanu

61%

29%

4% 2% 4%

Veckiem jdod iespja abiem strdt daju laiku un kopt brnu, kompensjot zaudtos ienkumus

22%

39%

16%

5%

19%

Veckiem brna pirmaj dzves gad jdod iespjas savienot algotu darbu ar brna audzinanu

18%

37%

22%

7%

15%

Brna kopanas atvainjums negatvi ietekm karjeru darb

12%

28%

27%

15%

18%

Brnu audzinana ir vecku privta lieta, un valstij nav par to jrpjas

5%

12%

35%

42%

7%

Valsts garant veckiem brnudrza pakalpojumus

4%

16%

38%

33%

9%

Latvijas valsts atbalsta imenes ar brniem

3%

11%

37%

44%

5%

Valsts rpjas par vecku tiesbm savienot darbu ar brnu aprpi

2% 11%

40%

35%

11%

imenes ar brniem Latvij var justies droas par valsts atbalstu kritisk situcij

2% 5%

28%

58%

7%

0%

10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%

4.2. attls. Cik liel mr js piekrtat diem apgalvojumiem? Visi vriei, n = 1304, %
Pilngi piekrtu Drzk piekrtu Drzk nepiekrtu Pilngi nepiekrtu Grti pateikt, NA

Brna pirmaj dzves gad vienam no veckiem vajadztu nodarboties tikai ar brna audzinanu

51%

29%

5% 4%

10%

Veckiem jdod iespja abiem strdt daju laiku un kopt brnu, kompensjot zaudtos ienkumus

24%

34%

13%

6%

24%

Veckiem brna pirmaj dzves gad jdod iespjas savienot algotu darbu ar brna audzinanu

22%

34%

18%

6%

21%

Brna kopanas atvainjums negatvi ietekm karjeru darb

13%

25%

23%

13%

26%

Brnu audzinana ir vecku privta lieta, un valstij nav par to jrpjas

5%

11%

32%

42%

10%

Valsts garant veckiem brnudrza pakalpojumus

4%

15%

34%

34%

13%

Latvijas valsts atbalsta imenes ar brniem

4%

11%

36%

40%

9%

Valsts rpjas par vecku tiesbm savienot darbu ar brnu aprpi

3%

11%

35%

35%

15%

imenes ar brniem Latvij var justies droas par valsts atbalstu kritisk situcij

2% 6%

26%

55%

11%

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%

68

4.3. attls. Cik liel mr js piekrtat diem apgalvojumiem? Tie, kam ir brns ldz 5 gadu vecumam, kur dzvo imen. Sievietes, n = 238, vriei, n = 186, %

garantta vieta pavaldbas

Manam brnam ir/bs

nanst brnudrz

Vriei

39%

23%

15%

8%

15%

4.

Sievietes

52%

24%

11% 4%

9%

Pilngi piekrtu
brnu ir nozmgs msu astou latu apmr par Valsts imene pabalsts imenes budetam

Vriei

33%

20%

17%

25%

5%

Drzk piekrtu Pilngi nepiekrtu

Sievietes

43%

23%

18%

10% 7%

Pilngi nepiekrtu Grti pateikt, NV

Brna ieraans imen ir

negatvi ietekmjusi

Vriei 2% 4%
manu karjeru

22%

66%

5%

Sievietes 3% 9%

31%

52%

5%

20

40

60

80

100

4.4. attls. Darba devjs man dod/ ir devis iespju savienot darbu ar brna kopanu. Strdjoie, ar brnu ldz 5 gadu vecumam, kur dzvo imen. Sievietes, n = 127, vriei, n = 145, %

Pilngi piekrtu Vriei

24%

23%

20%

15%

18%

Drzk piekrtu Pilngi nepiekrtu

Sievietes

36%

28%

13%

8%

15%

Pilngi nepiekrtu Grti pateikt, NV

20

40

60

80

100

periodu, arvien nozmgku vietu ieem imenes ekonomisk stabilitte ilgtermi, nevis pareizjs situcijas vrtjums. No vienas puses, aptauja rda, ka Latvijas iedzvotji ir konservatvi. Lielk daa respondentu 90% sievieu un 80% vrieu uzskata, ka vienam no veckiem brna pirmaj dzves gad jnodarbojas tikai ar brna aprpi. No otras puses, nedaudz vairk par pusi aptaujto atbalsta dadus imenes un darba dzves savienoanas paskumus brna pirms dzves gad. 61% sievieu un 58% vrieu atbalsta risinjumu, kur abi vecki brna kopanas pirmaj gad vienlaicgi kopj brnu un savieno to ar algotu darbu. Pareizjais vecku pabalsta modelis kopanas atvainjumu konkrt laika posm auj izmantot tikai vienam no veckiem. Viedoklis gandrz ldzvrtgi

dals jautjum par ekskluzvas (nesavienojot ar algotu darbu) brna kopanas nelabvlgu ietekmi uz karjeru. Vienlaikus 12% to sievieu un 6% to vrieu, kuri audzina mazus brnus ldz piecu gadu vecumam, atzst, ka brna ieraans pasaul ir negatvi ietekmjusi viu darba karjeru (sk. 4.3. attlu). Aptauja rda, ka aj respondentu grup 93% sievieu un 31% vrieu krtas respondentu ir izmantojui brnu kopanas atvainjumu. Tiesa, interpretjot datus, jem vr, ka vrieu krtas respondenti par brna kopanas atvainjumu var uzskatt ar 10 kalendro dienu paternittes atvainjumu, neorientjoties socils politikas terminoloij. Raugoties uz iespjm savienot darbu ar imenes dzvi, 64% sievieu un 47% vrieu krtas respondentu, kas strdja un audzinja brnu ldz 5 gadu vecumam,

69

4.
atzina, ka darba devjs viiem dod vai ir devis iespju savienot darbu ar brna kopanu. Vienlaikus jatzm, ka tredaai vrieu un piektajai daai sievieu da iespja nav dota (sk. 4.4. attlu). Kopum aptauj paustais iedzvotju viedoklis rda pretrunu starp vienotu morlu atbalstu tradicionlam imenes modelim un uz lielku abu vecku ldzdalbu vrstm praksm. Pirmaj ziojuma sada ieskict demogrfisk situcija un imenes modeu daudzveidba iezm nepiecieambu iedzvotjiem piedvt elastgkus imenes politikas modeus, aujot izvlties vecku lomu sadali brna agrn vecuma posm, darba un imenes dzves apvienoanas formas. Aptauja rda, ka iedzvotji dai izvlei btu gatavi.

Kopsavilkums

1. emot vr demogrfisks politikas aktualitti ES un Latvijas kontekst, btiska ir efektvu un fokustu politikas instrumentu izvle dzimstbas kpinanai. Ja efektvks ES valstu imeu politikas ir vrstas uz dzimstbas kpinanu ar vecku socilo iekauanu, darba, imenes un personisks dzves apvienoanas atviegloanu, tad Latvijas imenes politika ir vrsta uz tradicionls imenes vrtbas stiprinanu. Ziojumam veikts aptaujas dati rda, ka valsts atbalsta politiku aptaujtie vrt k nepietiekamu. Pozitvk tiek vrtts darba devju atbalsts darba un imenes dzves savienoanai. Vienlaikus aptaujas dati liecina par zinmu pretrunu iedzvotju atbilds, uzsvaru liekot uz atbalstu tradicionls imenes vrtbm, bet individul lmen piesardzgi vrtjot savas iespjas brnu izaudzint ilgtermi. Valsts atbalsta pamata paskumi ir vrsti uz atbalstu pirmajos brna dzves gados, tau trkst atbalsta paskumu, kas nodrointu brna audzinanai nepiecieamo ekonomisko stabilitti darba zaudjuma vai imenes iziranas gadjum. 2. Seksul un reproduktv veselba Latvijas politik tiek skatta galvenokrt atseviu politikas nozaru veselbas, izgltbas, labkljbas un dzimumu ldztiesbas kontekst, uzsverot kdu no reproduktvs veselbas aspektiem. Vj ir starpsektoru sadarbbas rezultts politikas dokumentos (piemram, par pusaudu izgltoanas paskumiem reproduktvs veselbas jom atbildga ir Veselbas ministrija) un pavaldbu iesaiste politikas instrumentu stenoan. Vienlaikus vrojama aktva starpsektoru sadarbba darba grupu lmen, kas visos gadjumos netiek novadta ldz politikas dokumentu lmenim. Pozitva iniciatva starpsektoru skatjumam ir veselbas veicinanas vadlniju izstrde pavaldbm. 3. Raugoties uz politikas dokumentu kvalitti veselbas sektor, vrojami uzlabojumi gan politikas mru konsolidan, gan problmu un rcbas formulan. Vienlaikus nepiecieama labka ptniecbas komponenta integrana politikas instrumentu (rcbas) definan, monitoring un izvrtan. Prskata period seksuls un reproduktvs politikas joma nav padziinti izvrtta. Vrtana ir notikusi darba grup, neizvirzot vrtanas kritrijus.

70

4.

71

NOBEIGUMS
Secinjumi un ieteikumi
1. nodaa
Secinjumi
4. Jaunatnes politikas ietvaros izveidot atbalsta paskumus jaunieiem, kuriem vecki atrodas ilgsto prombtn. 1. Dzimstbas un laultbas situciju prskata period no 2003. gada ldz 2011. gadam raksturo gan kpums, gan kritums, kas atbilst izmaim ekonomiskaj situcij valst. Galvenie faktori, kas ietekm dzimstbu: ekonomisk situcija un pieaugus nedrobas sajta par ienkumiem un darba saglabanu nkotn; imenes modea maia, pieaug nereistrto partnerattiecbu patsvars, ar partneru maiu saistta ekonomisk un socil nestabilitte; brnu dzemdanas atlikana uz vlku vecuma posmu; noturgu attiecbu veidoanas prasmju trkums jaunieiem, diskusijas trkums par iem jautjumiem skol un publiskaj telp.

2. nodaa
Secinjumi
1. Veselbas jom pieaug nevienldzba starp dadu socilo grupu indivdiem. 2. Vrieu reproduktvs veselbas jom nav vrojami uzlabojumi. Par reproduktvs veselbas jautjumiem jauni vriei konsultjas ar imenes rstiem. Pieaug vrieu skaits, kas piedals un ir informti par partneres grtniecbas norisi un dzemdbu aprpi. 3. Prskata posm kop 2003. gada ir ieviestas vairkas valsts apmakstas organizt skrninga programmas krts dziedzeriem un dzemdes kaklam, tomr sievieu dalba programms ir relatvi zema. 4. Ieviesta 12 gadus vecu meiteu vakcincija pret dzemdes kakla vzi izraisoo cilvka papilomas vrusu. Kop vakcincijas uzskanas 2010. gad vakcinto meiteu patsvars 12 gadgo meiteu grup ir samr augsts. 5. Ptjuma prskata period mtes mirstbas rdtji ir kritiski pieaugui. 6. Saslimstba ar STI saglabjas augsta. Samazins uz STI izmeklto iedzvotju skaits. Izmekljumi uz STI grtniecm, kas ir pirmsdzemdbu aprp, tiek veikti regulri. 7. paa riska grupa saslimanai ar STI ir jauniei, kas seksulo attiecbu laik nelieto prezervatvu. Jauniei neizvrt risku inficties ar STI un neattiecina riska faktorus uz sevi. 9. HIV/AIDS saslimstba ir palikusi 2003. gada lmen. Personisk riska apzinana saslimanai ar HIV/AIDS jaunieu vid nav pietiekama.

2. Partnerattiecbas ietekm migrcija. Dzimumpartnera prombtne rada gadjuma attiecbu risku. Pieaug atbalsta trkums brniem un pusaudiem, kuru vecki atrodas ilgsto prombtn. 3. imens un partnerattiecbs joprojm ir izplatta vardarbba. Vardarbbas atpazana un datu iegana par vardarbbas gadjumiem imen un partnerattiecbs ir problemtiska.

Ieteikumi

1. Valstij un pavaldbai jnodroina eogrfiski un finansili pieejami atbalsta paskumi brnu pieskatanai. Prskatt un veidot jaunajiem veckiem draudzgu darba likumdoanu, emot vr Eiropas valstu labks prakses piemrus. 2. Veidot politiku, kas paredz nodroint vienldzgas iespjas brniem, kuri dzimui gan reistrts, gan nereistrts partnerattiecbs. 3. Izstrdt definciju, tiesisko reguljumu, monitoringa un atpazanas sistmu vardarbbai imen.

72

10. Kop iepriekj apsekojuma prezervatva lietoana jaunieu vid ir kuvusi bieka, tomr nav pietiekama. 11. Nav btiski mainjuies kontracepcijas ldzeku lietoanas paradumi. Populrkais ir vrieu prezervatvs, retk lieto hormonlo kontracepciju. Vairk nek puse sievieu uzskata, ka hormonl kontracepcija ir kaitga viu veselbai. 12. Joprojm populra kontracepcijas metode ir prtrauktais dzimumakts. To izmanto ap 20% respondentu. Piekt daa sievieu biei un dakrt pieredzjuas finansilas grtbas iegdties kontracepcijas ldzekus. 13. Pc valsts apkopots statistikas datiem, mkslgu abortu skaits Latvij turpina samazinties. Tomr, saldzinot ar ES valstu rdtjiem, mkslgo abortu skaits Latvij joprojm ir augsts. Neplnotu grtniecbu skaits vecuma grup ldz 19 gadiem ar saglabjas augsts. 14. Pieaudzis to grtnieu patsvars, kurm bijui kaitgi ieradumi 14% sievieu grtniecbas laik ir smjuas. 15. Samazinjies to grtnieu skaits, kuras savlaicgi stjus antenatlaj aprp. Tas saistts ar materils stimulcijas atcelanu par savlaicgu stanos antenatlaj aprp, k ar socilu iemeslu d. 16. Nav pieejami visaptveroi dati par neauglbas izplatbu un rstanas rezulttiem.

izgltojoaj darb par dzemdes kakla va citoloisko skrningu izmantojot pieeju esoajm datu bzm, individuli atgdint vism sievietm virs 25 gadu vecuma, neatkargi no viztes mra, par skrninga iespju. imenes rstiem un otrajm msm/vecmtm aktvk iesaistties sievieu uzaicinan uz skrningu un dzemdes kakla citoloijas noeman. Nacionlajam veselbas dienestam un nevalstiskajm organizcijm veikt plau informatvu kampau masu medijos par krts va un dzemdes kakla va skrninga btbu un nepiecieambu. Padart uzaicinjuma uz valsts apmaksto dzemdes kakla un krts va skrningu tekstu saprotamku un vienkrku. Nacionlaj veselbas dienest izveidot dzemdes kakla un krts va skrninga monitoringa un uzraudzbas komisiju. 4. Turpint ieviest 12 gadgo meiteu vakcinciju pret HPV un pankt pc iespjas lielku vakcinto meiteu patsvaru. Izgltot skolas rstus, msas, pedagogus un veckus.

5. Ieviest izmaias LR normatvajos dokumentos (rstniecbas likum), kas pieauj medicnisks dokumentcijas izmantoanu VM Mtes un brna Padomei mtes mirstbas analzei un perinatl audita veikanai. Ieviest mtes mirstbas un ar grtniecbu saistto dzvbai bstamo komplikciju gadjuma auditu, izmantojot PVO metodoloiju Kas slpjas aiz cipariem?. 6. Nacionlam veselbas dienestam un nevalstiskajm organizcijm veikt plau informatvu kampau masu medijos par smanas kaitgumu grtniecbas laik. Rast iespju izveidot atbalsta pakalpojumus smanas atmeanai grtniecm. 7. Ieviest skrningizmekljumu uz hlamdijm seksuli aktvajiem jaunieiem ldz 25 gadu vecumam, grieoties pc veselbas aprpes pakalpojamiem pie imenes rsta un/vai ginekologa. 8. Mrtiecgi uzlabot iedzvotju, pai lauku rajonu un jaunieu, informtbu par HIV un STI. 9. Uzlabot informtbu par HIV testa veikanas iespjm, k ar atvieglot pieejambu im pakalpojumam.

Ieteikumi

1. Nodroint reproduktvs veselbas pakalpojumu pieejambu iedzvotjiem ar zemiem ienkumiem, palielinot primrs aprpes lomu o pakalpojumu nodroinan (imenes rsti, vecmtes, imenes rstu otrs msas). 2. Uzlabot vrieu informtbu par STI un izpratni par viu seksulo veselbu, o uzdevumu delejot imenes rstiem un imenes rstu otrajm msm un veicinot o veselbas aprpes profesionu prasmes ajos jautjumos. 3. Uzlabot organizt va skrninga aptveri: Uzlabot imenes rstu un ginekologu iesaisti

73

10. Ieviest kompensjamo medikamentu sarakst kontracepcijas ldzekus pam grupm: jaunieiem ldz 24 gadu vecumam, socilam riskam pakautajm grupm (HIV infictajiem, narkotiku lietotjiem, trcgajiem iedzvotjiem). 11. Palielint imenes rsta lomu veselu sievieu konsultan par kontracepcijas izvli, pai pc dzemdbm un pc grtniecbas prtraukanas, iesaistot ar imenes rstu otrs msas un/vai vecmtes. 13. Izstrdt normatvo un tisko reguljumu neauglgo pacientu datubzes izveidei. 14. Veidot datubzi par neauglbas rstanu un rezulttiem. 15. Lai veicintu vienotu pieeju neauglbas rstanai, izstrdt nacionlas vadlnijas specilistiem.

6. Kop pdj prskata perioda plnotie paskumi imenes rsta lomas palielinan seksuls un reproduktvs veselbas zinanu nodoan jaunieiem nav attaisnojuies. Jauniei nenovrt imenes rstus un msas k potencilos konsultantus seksuls un reproduktvs veselbas jautjumos.

Ieteikumi

1. Regulri jizvrt skolnu zinanas, attieksmes un prasmes seksuls un reproduktvs veselbas jautjumos. Regulri jveic diagnosticjoie prbaudes darbi socilajs zinbs un veselbas mcb. 2. Nepiecieams izstrdt msdiengus mcbu materilus, kas jpapildina ar interaktvm mcbu metodm. 3. Mcbu priekmets Veselbas mcba jiekauj k obligts mcbu priekmets visprjs vidjs un profesionls izgltbas mcbu programms. Priekmets jpasniedz kompetentiem, specili apmctiem pedagogiem. 4. Nepiecieams attstt un stiprint neformlo izgltbu. 5. Iesaistt msas un vecmtes/rstu palgus veselbas izgltoan, pai socila riska iedzvotjiem un jaunieiem. 6. pau uzmanbu pievrst riska grupu jaunieu un brnu, kuriem vecki atrodas ilgsto prombtn, izgltoanai par seksuls un reproduktvs veselbas jautjumiem. Organizt atbalsta struktrvienbas pavaldbs un socilajos dienestos. 7. Pavaldbm, izmantojot pieejamos resursus, stiprint vecku zinanas un prasmes par seksuls un reproduktvs veselbas jautjumiem, pai socilam riskam pakautajm grupm. 8. Stiprint vecmu profesionlo atbildbu, palielint kompetences darb ar imenm un jaunieiem. Iekaut vecmtes primrs veselbas aprpes rsta komand, akcentjot viu prasmes konsultt par seksuls un reproduktvs veselbas jautjumiem, k ar nozmt piemrotus kontracepcijas ldzekus. 9. imenes rsta palgu un otrs msas pamatizgltbas un tlkizgltbas mcbu programms k obligtu

3. nodaa
Secinjumi
1. Kop iepriekj prskata perioda pieaudzis informcijas apjoms par seksuls un reproduktvs veselbas jautjumiem. Informcijas avotu ir daudz, un tie ir viegli pieejami. Vienlaikus jaunieiem trkst autoritatva, kvalificta padomdevja, kas autu informciju izvrtt. 2. Par labkajiem padomdevjiem seksuls un reproduktvs veselbas jautjumos jauniei atzst veckus, tomr veckiem trkst nepiecieamo zinanu un prasmju. 3. Jauniei zinanas par seksulo un reproduktvo veselbu iegst skol. Biei skolotjs nav autoritte jeb uzticambas persona. Jauniei labprtk izvlas kdu citu padomdevju, kur ikdien tiei nav saistts ar skolu. 4. Jauniei augstu vrt neformls izgltbas sniegts iespjas. 5. Jauniei ir labi informti par seksuls un reproduktvs veselbas jautjumiem un zina, kur meklt informciju. Tomr iegts zinanas biei netiek pielietotas praks.

74

ieviest imenes plnoanas, jaunieu seksuls un reproduktvs veselbas kursu, kas ietvertu uz pierdjumiem balsttas vadlnijas, kuras izmanto Latvij un rekomend PVO. 10. Iekaut imenes rstu darba novrtanas kvalittes kritriju programm konsultcijas par imenes plnoanu.

3. Demogrfijas un imenes politikas veidoan un stenoan jem vr seksuls un reproduktvs veselbas jautjumi un to ietekme uz demogrfiju. 4. Latvijas imenes politikas veidoan un stenoan jem vr esoie partnerattiecbu un imeu modei. 5. Seksuls un reproduktvs veselbas politiku vrst uz konkrtu riskam pakauto mra grupu problmu risinanu. Integrt ptniecbas jomu seksuls un reproduktvs veselbas SRV politikas definan, monitoring un izvrtan. 6. Apzint neauglbas relo aktualitti Latvij, izstrdt un ieviest uz pierdjumiem balsttu stratiju neauglbas problmu risinan Latvij demogrfisko problmu risinanas kontekst. 7. Apzint mtes un perinatls mirstbas iemeslus Latvij, izstrdt un ieviest ilgtermia stratiju mtes un perinatls mirstbas samazinan Latvij.

4. nodaa
Secinjumi
1. Seksul un reproduktv veselba Latvijas politik tiek skatta galvenokrt atseviu politikas nozaru veselbas, izgltbas, labkljbas un dzimumu ldztiesbas kontekst, uzsverot kdu no reproduktvs veselbas aspektiem. 2. Starpsektoru sadarbba seksuls un reproduktvs veselbas jautjumu risinan ir nepietiekoa. Nepietiekoa ir ar pavaldbu iesaiste seksul un reproduktv veselbas politikas veidoan un stenoan. 3. Latvijas politik netiek kompleksi skatti imeu socils iekauanas, k ar darba, imenes un personisks dzves saskaoanas jautjumi. 4. Latvijas imenes politika nebalsts uz pierdjumiem un nav vrsta uz reliem imeu modeiem un to problmsitucijm valst. 5. Seksuls un reproduktvs veselbas politika vrsta uz sabiedrbu kopum, nevis uz konkrtu problmu risinanu. Lai sasniegtu izvirztos mrus, vairk uzmanbas jpievr adekvtai uzdevumu un paskumu realizcijai, k ar progresa monitoranai.

Ieteikumi

1. Veidot uz pierdjumiem balsttu seksuls un reproduktvs veselbas politiku un programmas, uzlabojot valsts un pavaldbu starpsektoru sadarbbu. 2. Nodroint principa veselba viss politiks ievieanu un nevienldzbas mazinanu seksuls un reproduktvs veselbas jom.

75

Izmantot literatra un avoti

Allen, Mary; Perttu, Sirkka, 2010. Socils un veselbas aprpes pasniedzji pret vardarbbu. Pasniedzju rokasgrmata. Helsinku universitte, Tlkizgltbas centrs Palmenia, 2010. http://phoebe.vm.gov.lv/misc_db/
web.nsf/626e6035eadbb4cd85256499006b15a6/195448b bbf7b0975c2257313001f19e0/$FILE/HEVI_Handbook_latv. pdf (skatts 25.11.2011.)

Rekomendcijas reproduktvs veselbas specilistiem par pacientes izmeklanu un paldzbas snieganu.

http://phoebe.vm.gov.lv/misc_db/web.nsf/626e6035eadb b4cd85256499006b15a6/195448bbbf7b0975c2257313001 f19e0/$FILE/vardarbiba%20pret%20sievieti_rekomendacijas%20arstiem.pdf (skatts 15.11.2011)

Currie, Candace; Gabhainn, Saoirse Nic; Godeau, Emmanuelle; Roberts, Chris, Smith, Rebecca; Currie, Dorothy; Picket, Will; Richter, Matthias; Morgan, Antony; Barnekow, Vivian (eds.), 2008. Inequalities in young peoples health. HBSC international report from the 2005/2006 survey. WHO. http://www.euro.who.int/__data/ assets/pdf_file/0005/53852/E91416.pdf (skatts 8.11.2011.) European Commission, 2011. Demography report 2010 - Older, more numerous and diverse Europeans.
http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/population/documents/Tab/report.pdf (skatts 20.09.2011)

Pudule, Iveta; Villerua, Anita; Grnberga, Daiga; Taube, Mris; Bahmane, Daiga; Dzrve, Vilnis; Praattaalaa Ritva, 2011. Latvijas iedzvotju (1564 gadu vecum) veselbu ietekmjoo paradumu ptjums, 2010. Veselbas ekonomikas centrs, Rga. http://vec.gov.lv/uploads/files/4e672991e40ef.pdf (skatts 20.10.2011) Pudule, Iveta; Villerua, Anita; Grnberga, Daiga; Velika, Biruta; Tilgale, Nikola; Dzrve, Vilnis; Rutks, Ainars; Prttl, Ritva, 2010. Latvijas iedzvotju ietekmjoo paradumu ptjums, 2008, Veselbas ekonomikas centrs. Putnia, Aivita, 2007. Vardarbba un veselba. Ziojums par situciju Latvij 2007. http://izm.izm.gov.lv/upload_ file/jaunatne/petijumi/Vardarbiba_un_veseliba.pdf (skatts 20.09.2011) Skrule, Jolanta; tle, Margita; Upmale, Solvita, 2009. Mtes un brna veselba perinatlaj period, Sabiedrbas veselbas aentra. http://vec.gov.lv/uploads/files/4d00e1f85f0e4.pdf (skatts 19.10.2011) UNESCO, 2007. UNESCOs Strategy for Responding to HIV and AIDS. http://unesdoc.unesco.org/ images/0014/001499/149998e.pdf (skatts 15.11.2011) UNESCO 2009. International Technical Guidance on Sexuality Education. An Evidence-Informed Approach for Schools, Teachers and Health Educators UNESCO http://unesdoc.unesco.org/ images/0018/001832/183281e.pdf (skatts 15.11.2011) UNESCO 2010. Levers of Success. Case Studies of National Sexuality Education Programmes. http://unesdoc.unesco.org/images/0018/001884/188495e.pdf (skatts 15.11.2011)

ECDC (European Centre for Disease Prevention and Control), 2010. Annual Epidemiological Report on Communicable Diseases in Europe 2010. Stockholm.
http://ecdc.europa.eu/en/publications/publications/1011_ SUR_Annual_Epidemiological_Report_on_Communicable_Diseases_in_Europe.pdf (skatts 19.10.2011)

ECDC (European Centre for Disease Prevention and Control)/WHO Regional Office for Europe. 2010. HIV/ AIDS surveillance in Europe 2009. Stockholm.
ecdc.europa.eu/en/publications/Publications/101129_SUR_ HIV_2009.pdf (skatts 19.10.2011)

Laukamm-Josten, Ulrich; de Colombani, Pierpaolo; de Joncheere, Kees; Drew, Roger; Eramova, Irina; Rotberga, Signe; Stver, Heino; Zakowicz, Anna, 2011. Mid-Term Evaluation Of The Latvian National HIV Programme: 2009-2013. UNDOC, WHO. Pasaules Veselbas organizcijas Eiropas Reionlais birojs, LR Veselbas ministrija, Latvijas Ginekologu un dzemdbu specilistu asocicija. 2009. Vardarbba imen pret sievieti.

76

UNESCO 2011. School Based Sexuality Education Programmes. A Cost and Cost Effectiveness Analysis in Six Countries. http://www.unesco.org/new/fileadmin/MULTIMEDIA/HQ/ED/pdf/CostingStudy.pdf (skatts 15.11.2011) Veselbas ekonomikas centrs, 2011. Latvijas Veselbas aprpes statistikas gadagrmata 2010. WHO, 2006. Defining sexual health. Report of a technical consultation on sexual health, 2831 January 2002. Geneva. http://www.who.int/reproductivehealth/publications/sexual_health/defining_sexual_health.pdf (skatts 15.11.2011) WHO Regional Ofice for Europe, BzgA, 2010. Standards for Sexuality Education in Europe: A framework for policy makers, educational and health authorities and specialists. Federal Centre for Health Education (BzgA), Cologne. www.bzga-whocc.de/pdf.php?id=061a8 63a0fdf28218e4fe9e1b3f463b3 (skatts 15.11.2011) WHO, 2003. Global Strategy for Infant and Young Child Feeding. Geneva. www.who.int/child_adolescent_ health/documents/9241562218/en/index.html - 22k WHO, Regional Office for Europe, 2001. WHO Regional Strategy On Sexual and Reproductive Health http://
www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0004/69529/ e74558.pdf (skatts 15.11.2011)

Transforming Britains labour market, Ten years of the New Deal. Department for Work and Pensions, 2008.
http://www.dwp.gov.uk/docs/pmnewdeal2-01-08.pdf

(skatts 08.11.2011.)

Datubzes
Eurostat datu bze, http://epp.eurostat.ec.europa.eu/ portal/page/portal/population/data/database LR Centrl statistikas prvalde, www.csb.gov.lv, sadaa Datubzes Nacionl veselbas dienesta Jaundzimuo reistrs. https://www.visr.eps.gov.lv/visr/default. aspx?action=2&rid=25 PVO (WHO) European Health for All datubze. http:// www.euro.who.int/en/what-we-do/data-and-evidence/databases/european-health-for-all-databasehfa-db2 Veselbas norinu centra dati, www.vnc.gov.lv VEC (Veselbas ekonomikas centra dati) http//vec.gov. lv/lv/datu-bazes/latvijas-veselibas-un-veselibas-aprupesraditaju-datubaze-dps/

Tiesbu akti un politikas dokumenti

Deklarcija par Valda Dombrovska vadt Ministru kabineta iecerto darbbu. 26.10.2011. http://www.mk.gov.
lv/lv/mk/darbibu-reglamentejosie-dokumenti/valdibasdek/ (skatts 19.11.2011)

Informatvs publikcijas
Centrl statistikas prvalde, 2011. Par demogrfisks situcijas izmaim Latvij 2010.gad. (informciju 12.05.2011. sagatavoja Elmra Sekne, Iedzvotju statistikas daa) http://www.csb.gov.lv/notikumi/par-demografiskas-situacijas-izmainam-latvija-2010gada-31978. html%20 (skatts 09.09.2011.)

Eiropa 2020, Stratija gudrai, ilgtspjgai un integrjoai izaugsmei. Eiropas Komisija. Brisele, 3.3.2010. http://ec.europa.eu/eu2020/pdf/1_LV_ACT_ part1_v1.pdf (skatts 08.11.2011.) imenes valsts politikas pamatnostdnes 2011.2017. gadam. Labkljbas ministrija, 2011. Pieejams: polsis. mk.gov.lv/LoadAtt/file57117.doc (skatts 08.11.2011.) Jaunatnes
http://www.likumi.lv/doc. likums. php?id=219771 (skatts 8.11.2011.)

ECDC (European Centre for Disease Prevention and Control), 2011. Eiropas slimbas novranas un kontroles centra komunikciju Chlamydia: High numbers, low awareness - Spotlight 2011 http://ecdc.europa.eu/
en/healthtopics/spotlight/chlamydia/Pages/index.aspx

(skatts 19.10.2011)

77

Koncepcija Valsts imenes politika (MK 28.05.2002. sdes Nr.22 protokola 50., grozts ar MK 15.07.2003. sdes Nr.40 protokola 13. un MK 16.12.2003. sdes Nr.64 protokola 49.) polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file36511. doc (skatts 8.11.2011.) Ministru kabineta 2010. gada 18. augusta rkojums Nr.490 Par Socils drobas tkla stratiju http:// (skatts www.likumi.lv/doc.php?id=215386&from=off 25.11.2011.) Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr.1046. Veselbas aprpes organizanas un finansanas krtba. http://www.likumi.lv/doc. php?id=150766 (skatts 08.11.2011.) Ministru kabineta 2010. gada 7. decembra noteikumi Nr.1103 Grozjumi Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr.330 Vakcincijas noteikumi http://www.likumi.lv/doc.php?id=222522 (skatts 25.11.2011.) Labkljbas ministrija, 2011. Informatvais ziojums par Programmas dzimumu ldztiesbas stenoanai 2007.2010. gadam izpildi. http://www.lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba/dokumenti_un_tiesibu_akti/ lmzino_280311.pdf (skatts 08.11.2011.)

Sabiedrbas veselbas pamatnostdnes 2011.2017. www.vm.gov.lv/index.php?id=834&top=121 gadam. (skatts 25.11.2011.) Sabiedrbas veselbas stratija, 2001. www.politika.lv/ index.php?f=1468 (skatts 25.11.2011.) Sabiedrbas veselbas stratijas ievieanas rcbas programma 2004.2010. gadam. http://phoebe.vm.gov.lv/
misc_db/web.nsf/bf25ab0f47ba5dd785256499006b15a4/1 7cb8c1218bf81cdc2257313001f391a/$FILE/sab_ves_ricprogr.pdf (skatts 25.11.2011.)

Darba grupas
HIV infekcijas, tuberkulozes un seksuls transmisijas infekciju izplatbas ierobeoanas koordincijas komisij http://www.vm.gov.lv/index.php?id=822&top=0 (skatts 25.11.2011.) Mtes un brna veselbas konsultatv padome http://www.vm.gov.lv/index.php?id=816&top=92 (skatts 25.11.2011.) Darba grupa prieklikumu izstrdei pavaldbu lomas stiprinanai primraj veselbas aprp un veselbas veicinan http://www.vm.gov.lv/index. php?id=847&top=0 (skatts 25.11.2011.)

Mtes un brna veselbas aprpes stratija 2004. 2007.gadam. Ministru kabineta 13.02.2001. protokols Nr.7,41 Onkoloisko slimbu kontroles programma 2009. 2015. gadam. polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file65105.doc (skatts 25.11.2011.) Programma dzimumu ldztiesbas stenoanai 2007. 2010.gadam, informatv daa
www.lm.gov.lv/upload/dzimumu...un.../programmadzl2007-10.doc (skatts 25.11.2011.)

Mcbu saturs
VISC, 2008. Veselbas mcba. Visprjs vidjs izgltbas mcbu priekmeta programmas paraugs. 19. lpp. http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/programmas/vidskolai/veselibas_maciba_220508_labots_26052008.pdf

(skatts 25.11.2011.) VISC, 2010. Socils zinbas 1.9. klasei. Pamatizgltbas mcbu priekmeta programmas paraugs. http://visc.
gov.lv/saturs/vispizgl/programmas/pamskolai/soczin.pdf

Rcbas plns koncepcijas Valsts imenes politika stenoanai 2004.2013. gadam. polsis.mk.gov.lv/ LoadAtt/file42210.doc (skatts 08.11.2011.) Rcbas plns Mtes un brna veselbas aprpes stratijas ievieanai 2004.2007. gadam. Veselbas ministrijas 2004.gada 30.janvra rkojums Nr.26

(skatts 25.11.2011.)

78