You are on page 1of 4

Finanu tirgus apskats

Svargkais sum

16.01.2012. 20.01.2012.

Turpins sarunas par Grieijas parda restrukturizciju Neskatoties uz vairku Eiropas valstu reitingu samazinanu, lielkie akciju tirgi pieaug

Neda tirgos un ekonomik


martam. Pagaidm sarunas ar kreditoriem Grieijai nesokas labi. Skum bija plnots, ka privto investoru obligciju vrtba tiks samazinta par 50%. To vartu izdart ar obligciju nominlvrtbas samazinanu, obligciju pamatsummu atmaksas termia pagarinanu, kupona likmes samazinanu vai ar noteiktu o paskumu kombinciju. Rezultt investoriem piederoo obligciju tagadnes vrtba samazinsies, attiecgi samazinsies ar cena. Bija plnots, ka parda restrukturizcija aus ldz 2020. gadam stabilizt Grieijas pardu slogu uz 120% no IKP atzmes. Tomr Grieijas ekonomikas vjums liek prskatt iepriekjs aplses. Grieijas IKP 2011. gada treaj ceturksn samazinjs par 5,2% saldzinot ar iepriekj gada attiecgo periodu, un, emot vr Grieijas valdbas stenotos taupbas paskumus, ogad ts ekonomika visdrzk ar bs recesij. Ldz ar to, lai sasniegtu jau izvirztos valsts parda lmea mrus, btu nepiecieams samazint Grieijas obligciju vrtbu vairk nek par 50%. Situciju sare tas, ka diezgan liela daa no Grieijas parda ir nevis tirg piesaisttais finansjums, bet starptautisko kreditoru iedota nauda, kurai nekda vrtbas samazinana netiks piemrota. T netiks piemrota ar Grieijas obligcijm, kuras iegdjs Eiropas Centrl banka, stenojot intervences ar mri atbalstt Grieijas parda cenas. Attiecgi, jo mazks ir privto kreditoru patsvars kopj Grieijas pard, jo vairk (procentuli) ir jsamazina privtajiem investoriem piederoo obligciju vrtba, lai samazintu Grieijas pardu par tdu pau summu. Ldz ar to saruns par pardu restrukturizciju Grieija un Eirogrupas valstis ska piedvt investoriem parda apmaias variantus, kas paredztu obligciju

Turpins sarunas par parda restrukturizciju

Grieijas

No 16. 20. janvrim uzmanbas centr atkal bija Grieija. Grieija joprojm nevar pankt vienoanos ar privtajiem kreditoriem par ts parda norakstanu, ko paredz ar eiro zonas valstm un SVF saskaot otr Grieijas glbanas kredta nosacjumi. 2011.gada jlij, vienojoties par otr glbanas kredta pieiranu Grieijai, eiro zonas valstis vienojs, ka oreiz ar privtajiem Grieijas parda turtjiem ir jcie no saviem investciju lmumiem un jpiedals Grieijas finanu glban. Lai saemtu jaunu glbanas kredtu 130 miljardu eiro apjom, Grieijai ir jvienojas ar savu obligciju turtjiem par obligciju nominlvrtbas samazinanu vai par to apmaiu pret obligcijm ar garku termiu ldz dzanai un/vai zemku kuponu. Skotnji bija plnots, ka Grieija panks vienoanos ar kreditoriem 2011.gada septembr, tomr vienoans noslgana aizkavjs galvenokrt vlko eiro zonas problmu d. Vienoans joprojm nav noslgta. Tas rada draudus, ka Grieijai beigu beigs bs jatzst valsts bankrots, pie tam bankrots t sliktkaj veid ar kreditoriem nesaskaotaj (disorderly). Ldz martam tai nepiecieams saemt krtjo starptautisks paldzbas dau, jo mart Grieijai ir jatmaks 14,5 miljardi eiro. Ja Grieija nesaems naudu no glbanas kredta ldzekiem, valsts bankrots. Starptautiskie kreditori uzstj, ka pirms krtjs kredta daas saemanas Grieijai nepiecieams pankt vienoanos ar kreditoriem, td, lai nebankrottu, Grieijai nepiecieams vienoties ar kreditoriem ldz

Kontaktinformcija: e-pasts: info@hipofondi.lv; tlr. 6 777 4455


im prskatam ir viengi informatvs nolks tas nav uzskatms par mrketinga paziojumu, ieguldjumu ptjumu vai gada/starpperioda finanu prskatu, kura sagatavoanas nepiecieambu nosaka normatvie akti. o prskatu vai nevienu no t dam nevar uzskatt par tieu un/vai netieu rekomendciju attiecb uz jebkdu aktvu un finanu instrumentu pirkanu, prdoanu vai iesaistanos jebkura cita veida aktivittes. IPS Hipo Fondi neuzemas nekdu atbildbu par tieiem/netieiem zaudjumiem (ieskaitot neiegto peu), k ar soda sankcijm, kas var rasties prskata ietverts informcijas izmantoanas d, k ar par jebkdm citm prskat ietverts informcijas un taj izteikto apgalvojumu izmantoanas sekm. Visi prskat ietvertie secinjumi un apgalvojumi ir balstti uz informciju, kas pieejama prskata sagatavotjiem un kuru prskata sagatavotji uzskata par ticamu; neskatoties uz o, prskata sagatavotji neuzemas nekdu atbildbu par s informcijas pareizbu un/vai precizitti.

Finanu tirgus apskats 16.01.2012. 20.01.2012.


vrtbas samazinanu par vairk nek 50%. Pc pieejams informcijas, tagad runa ir jau par privtajiem kreditoriem piederoo obligciju vrtbas samazinanu par 75-80%. Aptuveni tikpat zemu (20-25% no nominla) Grieijas obligcijas novrt ar tirgus. Protams, pierunt investorus piekrist tik lieliem zaudjumiem ir grti, un tpc prrunas virzs uz prieku lni. Jautjums ir ar par darjuma struktru cik daudz tiks norakstts no pamatsummas un cik liels bs kupons jaunm obligcijm. Eirogrupas valstis vlas, lai jaunm Grieijas obligcijm kupons btu zem 4%. Tas nozmtu, ka investoriem btu mazks nominlvrtbas samazinjums, bet ar mazkas btu rels naudas plsmas (kuponu maksjumi) tuvkajos gados. Tas samazintu Grieijas un starptautisko kreditoru izdevumus parda apkalpoanai tuvkajos gados, bet investoriem btu jgaida ilgk, lai saemtu dzvu naudu. is punkts ar izraisa pretestbu no kreditoru puses. Pie tam, ja Eiropas bankas ir gatavas kompromisam, tad hedfondi, kuriem tagad pieder nozmga daa Grieijas obligciju, mina izspiest maksimli daudz. Dadu valstu hedfondi masveid iegdjs Grieijas obligcijas ar lieliem diskontiem jau brd, kad bija skaidrs, ka bs restrukturizcija. Tagad, jo vairk vii izspieds, jo lielka bs viu pela. Cik daudz Grieijas obligciju pieder hedfondiem nav zinms; ap 20-25% no Grieijas obligciju turtjiem ir anonmi, un puse no viiem vartu bs hedfondi. Lai restrukturizcija notiktu, nepiecieams vienoties ar vismaz 90% obligciju turtju bet pagaidm tik lielu dau investoru Grieijai prliecint nav izdevies. Prk liels Grieijas obligciju vrtbas samazinjums vartu radt privtajiem kreditoriem motivciju tirgoties ldz pdjam. Ja Grieijai neizdosies vienoties ar kreditoriem ldz martam un notiks defolts (saistbu neizpilde), tad tie kreditori, kas apdroinja sev piederos obligcijas, nosldzot CDS (Credit Default Swap), vartu vismaz saemt atldzbu jo btu nemaksanas notikums pc CDS nosacjumiem. Uz Grieijas valsts obligcijm noslgto CDS kopjais domjamais (notional) apjoms ir 70,56 miljardi dolru, bet neto apjoms 3,34 miljardi. Pie tam, Grieijai bankrotjot, privtie kreditori btu izdevgk situcij, jo tad runa btu ar par ECB piederoo obligciju vrtbas samazinanu, kas vartu samazint privto investoru zaudjumus. ie apsvrumi var padart Grieijas prrunas ar privtajiem kreditoriem par neparedzamm un likt tm ieilgt. Iespjams, ka situcija ar Grieijas parda restrukturizciju atrisinsies tikai pc mnea vai pusotra.

Neskatoties uz vairku Eiropas valstu reitingu samazinanu, lielkie akciju tirgi pieaug
Neskatoties uz to, ka reitingu aentra Standard&Poors 13.janvr samazinja vairku eiro zonas valstu kredtreitingus, period no 16.- 20.janvrim akciju tirgos notika pieaugums. Optimisma vilnis va pieaugt riska instrumentu, ar akciju vrtbai. Vcijas akciju indekss DAX pieauga par 4,25%, Francijas CAC 40 par 3,91%, ASV S&P500 par 1,5%. Pieauga ar attstbas valstu akciju indeksi Brazlijas indekss BOVESPA pieauga par 5,35%. Iemesls im optimisma vilnim bija tas, ka reitingu samazinanas ietekme jau bija iecenota pirms kda mnea. Taj pa laik obrd eiro zon sk darboties milzg ECB likvidittes injekcija, kas tika veikta decembr. Eiro zonas perifrijas valstm ir vieglk izvietot obligcijas, to obligciju ienesgumi samazins. Ar banku refinansanas krzes draudi liel mr ir novrsti. Taj pa laik situcija ekonomik nav tik drma 17.janvr publictais ZEW indekss liecina, ka janvr ekonomisks aktivittes lmenis Vcij ir stipri pieaudzis. Ldz ar to ar uzlabojs akciju novrtjumi.

Finanu tirgus apskats 16.01.2012. 20.01.2012.


Akciju tirgus indeksi MSCI World MSCI Emerging Markets S&P 500 DJIA Xetra DAX Nikkei 225 Shanghai Composite RTS Bombay Sensex Bovespa OMX Baltic OMX Riga OMX Tallinn OMX Vilnius Valtas tirgus EUR/USD USD/LVL EUR/LVL EUR/SEK EUR/RUB Naudas tirgus EURIBOR 20.01.2012. 1 neda 1M 3M 6M 314.49 305.10 294.73 295.69 339.87 995.08 952.92 900.79 907.71 1136.79 1315.38 1289.09 1241.30 1215.39 1325.84 12720.48 12422.06 12103.58 11541.78 12571.91 6404.39 6143.08 5847.03 5766.48 7221.36 8766.36 8500.02 8336.48 8682.15 10005.90 2319.12 2163.39 2215.93 2331.37 2794.20 1496.41 1446.46 1395.79 1423.03 1936.54 16739.01 16154.62 15175.08 16936.89 18653.87 62312.13 59146.58 56864.85 54009.98 59119.71 448.17 446.95 430.10 466.23 380.07 382.08 375.83 386.75 424.97 552.93 553.15 534.00 577.54 672.35 313.03 307.77 293.57 341.31 399.76 20.01.2012. 1 neda 1M 1.2937 1.2677 1.3077 0.5398 0.5514 0.5319 0.6981 0.6988 0.6959 8.7729 8.8629 8.9690 40.5580 40.3679 41.7974 20.01.2012. 1 neda 0.39 0.39 1.18 1.23 1.47 1.51 0.14 0.15 0.56 0.57 0.79 0.79 0.45 0.43 1.66 1.88 2.18 2.28 20.01.2012. 1 neda 0.22 0.15 1.94 1.78 0.24 0.23 2.02 1.87 0.42 0.40 2.12 1.98 20.01.2012. 1 neda 128 147 153 171 164 183 596 683 644 724 616 691 1M 0.61 1.42 1.67 0.15 0.57 0.80 0.44 1.83 2.40 1M 0.22 1.94 0.26 1.93 0.38 2.10 1M 161 179 185 733 771 737 1 gads 333.65 1143.16 1280.26 11822.80 7024.27 10437.31 2677.65 1868.46 19046.54 69561.53 421.90 753.65 421.54 3 gadi 805.22 7949.09 4239.85 8065.79 514.29 9100.55 37272.07 256.13 -

Pasaule Attstbas valstis ASV ASV Vcija Japna na Krievija Indija Brazlija Baltija Latvija Igaunija Lietuva

3M 6M 1 gads 3 gadi 1.3775 1.4217 1.3476 1.2887 0.5114 0.4985 0.5211 0.5444 0.7045 0.7086 0.7021 0.7013 9.1168 9.1518 8.9616 43.2976 39.9832 40.4251 42.5498 3M 0.93 1.58 1.79 0.14 0.42 0.60 0.42 1.04 1.63 3M 0.64 2.04 0.27 2.19 0.61 2.47 3M 157 183 196 715 754 726 6M 1 gads 3 gadi 1.20 0.71 2.15 1.60 1.02 2.37 1.81 1.26 2.45 0.12 0.24 0.14 0.25 0.30 1.12 0.42 0.45 1.55 0.42 0.46 5.22 0.82 0.84 11.14 1.28 1.36 11.76 6M 1 gads 3 gadi 1.30 1.23 1.49 2.76 3.15 3.01 0.38 0.63 0.71 2.93 3.45 2.38 0.72 1.34 3.08 3.68 6M 88 118 144 339 437 481 1 gads 3 gadi 73 102 120 331 419 440 -

USD LIBOR

LVL RIGIBOR

O/N 3M 6M O/N 3M 6M O/N 3M 6M 2 gadi 10 gadi 2 gadi 10 gadi 2 gadi 10 gadi

Valsts obligcijas Vcija (Bund) ASV (Treasuries) Lielbritnija (Gilts)

Kredtspredi Eiropas investcijas reitinga 3 gadi kompniju CDS spredi 5 gadi iTRAXX Europe 10 gadi Eiropas augst ienesguma 3 gadi parda instrumentu CDS spredi 5 gadi iTRAXX Crossover 10 gadi Izejvielas (NYM Light Crude - Futures), USD Nafta Zelts XAU, USD Var (Copper 3M - Futures), USD

20.01.2012. 1 neda 1M 3M 6M 1 gads 3 gadi 98.46 98.70 97.22 85.30 98.14 88.86 38.74 1 666.40 1 638.49 1 614.79 1 618.60 1 600.10 1 345.50 855.80 8 219.00 8 000.00 7 409.00 6 735.00 9 755.00 9 360.00 3 344.00

Finanu tirgus apskats 16.01.2012. 20.01.2012.


3M naudas tirgus likmes
1.80 1.60 1.40 1.20 1.00 0.80 0.60 0.40 0.20 May-11 Jun-11 Jul-11 Jul-11 Aug-11 Sep-11 Oct-11 Nov-11 Dec-11 Jan-12

EUR/USD kurss
1.43 1.41 1.39 1.37

3M EURIBOR 3M USD LIBOR

1.35 1.33 1.31 1.29 1.27 1.25 Sep-11 Oct-11 Nov-11 Dec-11 Jan-12

ASV akciju indeksa S&P 500 vrtba


1350 1330 1310 1290 1270 1250 1230 1210 1190 1170 1150
07-Dec-11 14-Dec-11 21-Dec-11 28-Dec-11 04-Jan-12 11-Jan-12 18-Jan-12

Vcijas akciju indeksa XETRA DAX vrtba


6500 6300 6100 5900 5700 5500 5300
09-Dec-11 16-Dec-11 23-Dec-11 30-Dec-11 06-Jan-12 13-Jan-12 20-Jan-12

Shanghai Composite indeksa vrtba


2400 2350 2300 2250 2200 2150 2100 08-Dec-11

OMX Riga indeksa vrtba


390 385 380 375 370 365

15-Dec-11

22-Dec-11

29-Dec-11

05-Jan-12

12-Jan-12

19-Jan-12

360
09-Dec-11 16-Dec-11 23-Dec-11 30-Dec-11 06-Jan-12 13-Jan-12 20-Jan-12

10-gadgo obligciju kredtspredi (CDS)


900.00 750.00 600.00

HFRX globlais hedfondu indekss


1220 1200 1180

450.00 300.00 150.00 0.00 May-11 Jun-11 Jul-11 Aug-11 Sep-11 Oct-11 Nov-11 Dec-11 Jan-12
1100 Jun-11 Jul-11 Aug-11 Sep-11 Oct-11 Nov-11 Dec-11 Jan-12 1160 1140 1120

Investciju reitinga pardu 10 gadgie kredtspredi Zem investciju reitinga pardu 10 gadu kredtspredi

Prskat izmantots informcijas avots: Thomson Reuters