You are on page 1of 13

Liep jas Kato u pamatskola

Sporta veids - teniss


Projekta darbs

Darba autors: Silvestrs Grundulis 9.klases skolnieks Darba vad t ja : Skolot ja Baiba Luika

Liep ja 2012

Saturs: Ievads Tenisa V sture noteikumi Latvijas tenisa sasniegumi Skolas aptauja Intervijas ar tenisistiem .

Ievads

Teniss ir sp le starp diviem sp l t jiem (viensp les) vai div m divu sp l t ju komand m (dubultsp les). Sp l t ji izmanto st gotu raketi, lai p rsistu bumbi u p ri t klam pretinieka korta pus . Teniss radies 19. gadsimta beig s Eirop , s kotn ji izplatoties starp angliski run jo m valst m, it pa i sabiedr bas augst kajos sl os. Teniss obr d atkal ir olimpiskais sporta veids, ko sp l visu vecumu cilv ki un no visiem sabiedr bas sl iem daudz s pasaules valst s. Iz emot taibreika ievie anu 1970. gados, tenisa noteikumi ir saglab ju ies nemain gi kop 1890iem. gadiem. Papildus miljoniem akt vo sp l t ju tenisam l dzi seko v l miljoniem cilv ku, it pa i t etriem Grand Slam turn riem: Austr lijas Atkl tajam empion tam, Francijas Atkl tajam empion tam, Vimbldonas empion tam . V los izp t t tenisa sp les v sturi ,Latvijas sp c g ko tenisistu sasniegus , Liep jas loma jauno tenisistu att st b Latvij .

Tenisa v sture.

Bet m sdienu sp le tenisa rad s 19.gadsimta beig s Anglij , liel k da a v sturnieku uzskata, ka sp les sen izcelsme ir no 12.gadsimta Francij , ta u bumba tika kalta ar plaukstu. Tas nebija, l dz 16.gs. ka raketes s ka lietot, un sp le s ka saukt "teniss", no Vec fran u termins Tenez, ko var iztulkot k "tur t!", "sa emt!" vai " emt!". Interjekcija izmanto k uzaicin jumu no servera uz pretinieku. [3] Tas bija popul rs Anglij un Francij , lai gan sp le bija tikai sp l t telp s, kur bumba var tu b t hit pie sienas. Henrijs VIII Anglijas bija liels ventilatoru no sp le, kas tagad paz stams k re laj tenis . [4] Laik 18.gadsimta un 19.gadsimta s kum , k sta tenisa samazin j s, jaunu raketes sporta rad s Anglij . [5] Starp 1859 un 1865 Harijs Gem un vi a draugs Augurio Perera izstr d ta sp le, kas kombin tas elementi raketes un Basku bumbu sp le pelota , ko vi i sp l ja Perera s krokets z lien Birmingem , Apvienotaj Karalist . [6] [7] 1872, kop ar divi viet jie rsti, vi i nodibin ja pasaul pirmo tenisa klubs Leamington Spa . [8] 1873 gada decembr , majors Valters Clopton Wingfield izstr d ta un patent ta l dz gu sp li - ko vi sauc sphairistike ( grie u : , no seno grie u noz m "prasme sp l t bumbu"), un dr z k uva paz stams vienk r i k "lip ga" - par izpriec m vi a viesiem d rza pusi vi a pa uma Nantclwyd, jo Llanelidan, Wales. [9] Sporta v sturnieki ir vienispr tis, ka Wingfield peln jusi daudz kred tu, lai att st tu m sdienu tenisa. [5] [10] pasaules vec kaj m tenisa turn ru, Wimbledon empion ts , pirmoreiz sp l ja London 1877. [11] [12] 1. empion ts nosl dz s ar iev rojamu diskusijas par to, k standartiz t noteikumus. Amerik 1874.gad Marija Ewing Outerbridge , jauna socialite, atgriez s no Bermudu salas, kur vi a tik s Major Wingfield.Vi a izkl st ts tenisa kortu pie Staten Island Kriketa kluba New Brighton Staten Island, New York. Prec zu atra an s vietu klub bija zem k da ir tagad Staten Island Ferry termin ls. 1. Amerikas Nacion l turn rs 1880 tika sp l ta tur. Anglis vard OE Woodhouse uzvar ja singles ma u. Tur bija ar dubultsp l sp les, kas uzvar ja viet j s p ri. Bija da di noteikumi, katr klub . Boston bumba bija liel ks nek parasti izmanto ujork . Maijs 21, 1881, ASV Nacion l Z l ju tenisa asoci cija (tagad ASV tenisa asoci cija ) tika izveidota, lai standartiz tu noteikumus un organiz t konkursus. [13] ASV Nacion l V rie u Singles empion ts, tagad US Open , pirmo reizi notika 1881 pie Newport, Rhode Island . [14] ASV Valsts Sievie u Singles empion ts tika pirmo reizi notika 1887. [15] teniss bija popul rs ar Francij , kur Francijas Open datumiem l dz 1891. [16] T d j di, Vimbldona, US Open , fran u Open, un Australian Open (kas dat jamas ar 1905) k uva un palika vispresti k notikumi tenisam. [12] [17] Kop ie etri gad jumi tiek saukti par Majors vai slams(aizg ts v rds no tilta , nevis beisbola ). [18] Ka visaptvero i noteikumi izsludina 1924 Starptautisk Lawn Tennis Feder cijas tagad paz stama k Starptautisk tenisa feder cijas , kas kopum bija stabili N kamajos asto desmit gadiem, viens no galvenajiem izmai a ir Pievienojot kaklasaites pl anas sist mu, kas izveidota ar James Van Alen . [19] Taj pa gad , teniss izst j s no olimpiskaj m sp l m p c 1924.gada sp l m, bet atgriez s 60 gadus v l k k 21-un-saska demonstr anas pas kum 1984. atjauno ana tika ieskait ta ar centieniem p c tam ITF prezidents Filips Chatrier, ITF ener lsekret rs Deivids Grejs un ITF viceprezidents Pablo Llorens, un no SOK prezidents Huans Antonio Samaranch atbalsts. Pas kuma veiksme bija milz ga un SOK nol ma atjaunot tenisu k pilnties gu meda u sportu Seul 1988.

atz m tu 50.gadadienu dibin anas ITF paz stams ar k Starptautisk s Tenisa feder cijas. [21] 1926, veicin t js CC Pyle nodibin ja pirmo profesion lo tenisa t re ar grupu amerik u un fran u tenisa sp l t jiem sp l jot izst des sp l m maks jumu auditorijai. [17] [22] Liel k s no m s kum speci listiem bija amerik u Vinnijam Ri ardss un franc ziete Sj zena Lenglen . [17] [23] Kad sp l t js pagriez s pro vi vai vi a nevar ja konkur t Galven (amatieru) turn ros. [17] 1968.gad , komerci lais spiediens un baumas da u amatieriem, kuri naudu zem galda novedis pie attiek an s no o at ir bu, uzs kot o atv rto ru , kur visi dal bnieki var tu konkur t visos turn ros, un top sp l t ji var ja p rtiek no tenisa. [24] S koties atkl t s ras, Starptautiska profesion l s tenisa des, un ie mumiem no p rdo anas telev zijas ties bu rad anai, tenisa popularit te ir izplat jies vis pasaul , un sports ir zaud jusi savu aug jo / vidus iras ang u valodas att lu [25] (lai gan j atz st, ka is stereotips joproj m past v). [25] [26] [27] 1954.gad , Van Alen nodibin ja Starptautisko tenisa Slavas z le , kas bezpe as muzejs Newport, Rhode Island. [28] ka ir liels tenisa piemi lietas v k anu, k ar Slavas z le godinot biedra un tenisa sp l t ji no vis pasaul . Katru gadu, z li tiesa turn rs un indukcijas ceremonija honoring jaunu Slavas z le locek iem ir izvietoti uz t pamatojumu.

Tenisa noteikumi
1. LAUKUMS. Laukumam ir j b t taisnst ra, 78 p das (23.77 m) garam, viensp l s - 27 p das (8.23 m) platam, dubultsp l s 36 p das (10.97 m) platam. Laukumam ir j b t sadal tam div s vien d s da s ar t klu, kas ir nostiepts ar met la troses vai auklas pal dz bu. Trosei vai auklai ab s laukuma pus s ir j b t nostiprin tai pie 3 p das (1.07 m) augstiem t kla balstiem. T klam ir j b t nostieptam t , lai tas piln b aizpild tu telpu starp abiem balstiem, un t kla ac m ir j b t t da izm ra, lai caur t m nevar tu izlidot bumbi a. Vidusda t klam ir j b t 3 p das (0.914 m) augstam, ar siksnu stingri piestiprin tam pie laukuma pamatnes. Auklai vai met la trosei un t kla aug jai l nijai vis garum ir j b t nosegtai ar banti. Bantei, k ar siksnai, ar kuru t kls ir piestiprin ts pie laukuma pamatnes, ir j b t piln gi balt m. Maksim lais auklas vai met la troses diametrs ir 1/3 collas (0.8 cm). Maksim lais siksnas platums ir 2 collas (5 cm). Bantei ir j nosedz ne vair k k 2 collas (6.35 cm) un ne maz k k 2 collas (5 cm) plata josla no t kla aug j s malas. Dubultsp u laik t kla balsta stabi u centriem ir j atrodas 3 p das (0.914 m) uz katru pusi rpus dubultsp u laukumam. Viensp l s, ja tiek lietots viensp u t kls, t kla balsta stabi u centriem ir j atrodas 3 p das (0.914 m) uz katru pusi rpus viensp u laukumam. Ja tiek lietots dubultsp u t kls, tam ir j b t atbalst tam pret 3 p das (1.07 m) augstiem viensp u stabi iem, kuru centriem ir j atrodas 3 p das (0.914 m) uz katru pusi rpus viensp u laukumam. T kla balsta rsgriezuma laukums nedr kst b t liel ks par 6 coll m (15 cm), vai ar t diametrs nedr kst p rsniegt 6 collas (15 cm). Viensp u t kla balsta rsgriezuma laukums nedr kst b t liel ks par 3 coll m (7.5 cm), vai ar t diametrs nedr kst p rsniegt 3 collas (7.5 cm). T kla balsts un stute nedr kst atrasties augst k k 1 collu (2.5cm) virs t kla bantes. L nijas laukuma abos galos sauc par gala l nij m, bet l nijas laukuma abos s nos par s nu l nij m. Starp laukuma viensp u s nu l nij m, paral li t klam 21 p du (6.40 m) uz katru pusi no t , ir j b t novilkt m div m l nij m. s l nijas sauc par serves l nij m. Laukums katr t kla pus starp serves l niju un s nu l nij m j sadala ar centra serves l niju div s vien d s da s, ko sauc par serves laukumiem. Centra serves l nijai ir j b t novilktai pa vidu, paral li viensp u s nu l nij m. Katrai gala l nijai ir j b t sadal tai div s vien d s da s ar centra atz mi, kurai ir j b t 4

collas (10 cm) garai un kura ir novilkta no gala l nija virzien uz laukuma centru paral li viensp u s nu l nij m. Centra serves l nijai un centra atz mei ir j b t 2 collas (5 cm) plat m. P r j m laukuma l nij m ir j b t ne aur k m par 1 collu (2.5 cm) un ne plat k m par 2 coll m (5 cm), iz emot gala l niju, kura var b t l dz pat 4 coll m (10 cm) plata. 5 Visi laukuma m r jumi ir j veic l dz ar l niju rmalu un vis m l nij m ir j b t vien kr s , kurai ir skaidri j kontrast ar laukuma pamatkr su. Uz laukuma, t kla, siksnas, bantes, t kla balsta stabi iem un viensp u stabi iem nav at auts izvietot rekl mu, un iz mumi ir pie aujami tikai saska ar o noteikumu Pielikumu Nr.3. 4. RAKETE. Raket m, kuras ir apstiprin tas lieto anai sp l s saska ar Tenisa noteikumiem, ir j atbilst STF speci liem nor d jumiem. Jaut jumu par to, vai jebkura veida rakete vai prototips atbilst noteikumiem, vai tiek sav d k apstiprin tas k sp lei der gas, nosaka Starptautisk Tenisa Feder cija. du l mumu STF var pie emt vai nu p c savas iniciat vas, vai ar p c jebkuras labtic gas tre s personas, tai skait sp l t ja, invent ra ra ot ja vai nacion l s asoci cijas vai to dal bnieku iesnieguma. di l mumi un iesniegumi tiek apstiprin ti saska ar STF Saisto aj m rekomend cij m un Izties anas noteikumiem. 1.situ cija: vai raketes atsitiena virsm dr kst b t ievilkti vair ki st gu komplekti? L mums: n . Noteikumi pie auj tikai viena st gu komplekta lieto anu katrai raketei. 2.situ cija: vai var uzskat t, ka st gojums ir vienm r gs un atbilsto s noteikumiem, ja st gas ir ievilktas vair k s k rt s? L mums: n . 3.situ cija: vai uz raketes st g m dr kst piestiprin t vibratoru? Ja j , tad kur? L mums: j , ta u tikai rpus st gu krusto an s raksta. 4.situ cija: punkta izsp les laik sp l t ja raketei p rpl st st gas. Vai sp l t js dr kst turpin t sp li un s kt n ko punkta izsp li ar o pa u raketi? L mums: j , ja vien sacens bu organizators to nav pa i aizliedzis. 5.situ cija: vai sp l t js dr kst nomain t raketi punkta izsp les laik ? L mums: n . 6.situ cija: vai rakete dr kst b t apr kota ar bateriju, kas var tu ietekm sp les gaitu? L mums: n . Jebkuras baterijas ir aizliegtas jo t s, t pat k saules baterijas un citas l dz gas ier ces, ir ener ijas avots. 5. PUNKTU SKAIT ANA GEIM . a) Standarta sp le. Standarta sp l serv t ja punktus nosauc pirmos, sekojo i: Punktu nav nulle Pirmais punkts piecpadsmit Otrais punkts tr sdesmit Tre ais punkts etrdesmit Ceturtais punkts geims Iz mums ir situ cija, kad abi sp l t ji/komandas ir guvu as katra pa trim punktiem, aj

gad jum rezult ts ir vien di. P c vien di tiek skait ts vair k sp l t jam/komandai kura ir vinn jusi n kamo punktu. Tas sp l t js/komanda, kura vinn divus punktus p c7 k rtas ir vinn jusi geimu. Ja otro punktu ieg st otrs sp l t js/komanda, rezult ts atkal ir vien di. Geimu vinn tas sp l t js/komanda, kura p c rezult ta vien di vinn divus punktus p c k rtas. b) Taibreika geims. Taibreika laik punkti tiek skait ti nulle, viens, divi, tr s utt. Sp l t js/komanda, kur vinn 7 punktus, ar vismaz divu punktu p rsvaru, vinn geimu un setu. Taibreiks turpin s tik ilgi, cik ir nepiecie ams, lai k da no pus m ieg tu du p rsvaru. Sp l t js, kuram ir k rta serv t, serv pirmo punktu taibreik . N ko os divus punktus serv pretinieks (dubultsp l s serv tas pret j s komandas sp l t js, kuram ir k rta serv t). P c tam katrs sp l t js/komanda serv s divus punktus p c k rtas (dubultsp l s servju rot cijas k rt bai katras komandas iek ien ir j b t t dai pa ai k seta laik ). Sp l t js/komanda, kura serv ja pirmaj taibreik , n ko seta pirmaj geim b s serves sa m ja. Papildus metodes punktu skait anai, kas at autas sp l s atrodamas Pielikum Nr. 1. 6. PUNKTU SKAIT ANA SET . Ir iesp jamas da das punktu skait anas metodes set . Divas galven s ir vair k/maz k sets un taibreika sets. Var izmantot jebkuru no m metod m, ta u konkr taj turn r izmantojam metode ir j pazi o pirms t s kuma. Ja tiek izmantota taibreika seta metode, ir j pazi o ar tas, vai sp u p d jais sets tiek izsp l ts k vair k/maz k sets vai k taibreika sets. a) Vair k/maz k sets. Pirmais sp l t js/komanda kura vinn se us geimus ar vismaz divu geimu p rsvaru, vinn ar setu. Ja nepiecie ams, sets turpin s tik ilgi, kam r k da no pus m ir ieguvusi du p rsvaru. b) Taibreika sets. Sp l t js/komanda, kura vinn se us geimus ar vismaz divu geimu p rsvaru, vinn ar setu. Ja rezult ts ir pa se i geimi katram, tiek sp l ts taibreiks. Papildus metodes punktu skait anai, kas at autas sp l s, ir atrodamas Pielikum Nr. 1. 7. PUNKTU SKAIT ANA SP L . Triju setu sp le (lai sp le skait tos vinn ta, sp l t jam/komandai ir j vinn vismaz divi seti) vai piecu setu sp le (lai sp le skait tos vinn ta, sp l t jam/komandai ir j vinn vismaz tr s 8. SERVES K RT BA. Katra standarta geima beig s, serves sa m js k st par serv t ju, savuk rt serv t js

k st par serves sa m ju n kamaj geim . Dubultsp l s komanda katra seta pirmaj geim izlemj, kur t s sp l t js s ks serv t. Otr geima s kuma ar pretinieku komanda izv las, kur sp l t js s ks serv t. Tre aj 9 geim serv pirm geima serv t ja partneris, savuk rt ceturtaj otr geima serv t ja partneris. da serv anas k rt ba saglab jas l dz seta beig m. 16. SERVE. Pirms uzs kt serves kust bu, serv t jam ir j st v mier gi ar ab m p d m aiz (tas ir vist l k no t kla) gala l nijas un j atrodas iedom to pagarin tas centra l nijas un gala l niju robe s. Bumbu uzmetot, serv t js var vad t to jebkur virzien . Bumba j sit ar raketi pirms t nokritusi zem . Serves kust ba beidzas br d , kad sp l t js ar raketi tr pa vai netr pa pa bumbu. Sp l t jam, kur servei izmanto tikai vienu roku, at auts pal dz t ar raketi, lai uzmestu bumbu. 9. SERV ANA. Standarta sp l s serv t jam ir p rmai us j st v da d s laukuma pus s, s kot no lab s. Serv anas puses sp l t jam j maina katr geim . Taibreik ir p rmai us j serv no da d m laukuma pus m. Pirm serve izpild ma no laukuma lab s puses. Serv jot bumba ir j vada p ri t klam pa diagon li uz pret jo laukuma pusi. Tai ir j iekr t serves laukum pirms serves sa m js bumbu ir atsitis. 10 ATK RTOT SERVE. Serve ir j atk rto, ja: a) serv t bumba pieskaras t klam, bantei vai to abu savienojuma vietai un tom r ir laba; serv t bumba p c piesk r an s t klam, bantei vai to abu savienojuma vietai pieskaras serves sa m jam, t partnerim vai vi u ap rbam, pirms atsitas pret zemi. b) bumba ir izserv ta pirms serves sa m js ir gatavs to atsist. Gad jumos, kad serve ir j atk rto, iepriek j serve netiek ieskait ta. Serv t jam j serv v lreiz, bet tas neatce pirm s serves k du. 11 11. P RSP L ANA. Visos gad jumos, iz emot tiesne a l mumu p rserv t, ir j p rsp l viss punkts. 1.situ cija: cita bumba uzripo uz laukuma br d , kad sp les bumba ir sp l . Tiesnesis izsauc p rsp le. Serv t js iepriek bija k d jies serv . Vai tagad serv t jam b s j serv pirm serve vai otr ? L mums: pirm serve. Viss punkts ir j p rsp l . 12. TRENERA IEJAUK AN S SP L Par trenera iejauk anos sp l tiek uzskat ta jebk da veida redzama vai dzirdama instrukt a, komunik cija vai padomu do ana sp l t jam. Komandu turn ru laik kapteinim, piedaloties sp l uz laukuma, ir ties bas instru t sp l t jus atp tas br os starp setiem un sp l t jiem mainoties laukuma pus m, iz emot laukuma mai u p c katra seta pirm geima un taibreika laik .

Jebkur cit situ cij trenera iejauk an s sp l nav pie aujama. PUNKTU SKAIT ANA GEIM Iz iro ais punkts bez vair k/maz k da alternat va punktu skait anas metode var tikt pielietota. Standarta sp l serv t ja punktus nosauc pirmos, sekojo i: Punktu nav nulle Pirmais punkts piecpadsmit Otrais punkts tr sdesmit Tre ais punkts etrdesmit Ceturtais punkts geims Ja abi sp l t ji/komandas ir ieguvu i katrs pa 3 punktiem, rezult ts ir vien di un ir j izsp l iz iro ais punkts. Serves sa m js izv las laukuma pusi, no kuras sa emt servi labo vai kreiso. Dubultsp l s serves sa m ja komanda iz iro aj punkt laukuma puses serves sa em anai nedr kst main t. Sp l t js/komanda, kas vinn iz iro o punktu, ir vinn jusi geimu. Jauktaj s dubultsp l s, iz iro aj punkt serves sa m jam un serv t jam ir j b t viena dzimuma. PUNKTU SKAIT ANA SET 1. SIE SETI Sp l t js/komanda, kur uzvar 4 geimos ar vismaz divu geimu p rsvaru ir vinn jis setu. Ja rezult ts ir 4 geimi pret 4, tiek izsp l ts taibreiks. 2. SP LES IZ IRO AIS TAIBREIKS (7 PUNKTI) Ja tr s vai piecu setu sp l rezult ts ir 1 sets pret 1 vai 2 seti pret 2, tiek izsp l ts taibreiks. is taibreiks aizvieto iz iro o p d jo setu. Sp l t js/komanda, kura vinn 7 punktus ar vismaz divu punktu p rsvaru, ir vinn jusi taibreiku un ar visu sp li. 3. SP LES IZ IRO AIS TAIBREIKS (10 PUNKTI) Ja tr s vai piecu setu sp l rezult ts ir 1 sets pret 1 vai 2 seti pret 2, tiek izsp l ts taibreiks. is taibreiks aizvieto iz iro o p d jo setu. Sp l t js/komanda, kura vinn 10 punktus ar vismaz 2 punktu p rsvaru, ir vinn jusi taibreiku un ar visu sp li. Piez me: Aizvietojot sp les p d jo setu ar taibreiku: Tiek saglab ta parast serv anas k rt ba (noteikumi Nr.5 un Nr.14); Dubultsp l s, serv anas un serves sa em anas k rt ba komand var tikt main ta, t pat k katra seta s kum (noteikumi Nr.5 un Nr.14) Pirms iz iro s sp les taibreik j iev ro 120 sekun u ilgs seta p rtraukums; Pirms sp les iz iro taibreika nedr kst main t bumbas, pat ja tas jau ir bijis j izdara iepriek . 17 PIELIKUMS NR.2 LAUKUMA OFICI LO PERSONU LOMA Galvenais tiesnesis ir augst k amatpersona visos tenisa noteikumu jaut jumos un vi am Paaugstin juma tiesnesis, ja sp l t ds ir noz m ts, ir augst k autorit te (amatpersona)

visos, ar konkr to sp li saist tos jaut jumos. Sp l t jam ir ties bas izsaukt uz laukuma galveno tiesnesi, ja vi uzskata, ka paaugstin juma tiesnesis ir nepareizi interpret jis tenisa noteikumus. L nijtiesne i un t kla tiesne i, ja sp l t di ir noz m ti, izsauc visus l mumus (ieskaitot k ju k das), kas attiecas uz katra p rzi eso o l niju vai t klu. Paaugstin juma tiesnesis ir ties gs apstr d t l nijtiesne a un t kla tiesne a l mumus, ja k da ir ac mredzama. Ja sp l nav noz m ti l nijtiesne i un t kla tiesne i, paaugstin juma tiesnesis pats atbild par vis m l nij m un t klu (ieskaitot k ju k das). Ja l nijtiesnesis nesp j pie emt l mumu, vi am par to nekav joties j signaliz paaugstin juma tiesnesim. Ja l nijtiesnesis nesp j pie emt l mumu, vai ja l nijtiesne a sp l nav visp r, vai ja paaugstin juma tiesnesis ar nesp j pie emt l mumu konkr taj situ cij , punkts ir j p rsp l .

Latvijas tenisa sasniegumi


Latvijas tenisiste Larisa Neilande uzvar ja divos Grand Slam dubultsp u turn ros (1989. gada Francijas atkl taj empion t un 1991. gada Vimbldonas empion t ). Viensp l s vi as augst kais sasniegums bija aizk ana l dz divu Grand Slam turn ru ceturtda fin liem 1994. gada Vimbldon un 1988. gada ASV atkl taj empion t . Visaugst ko vietu reiting vi a ie ma 1996. gad , kad ierindoj s 58. viet , bet 1992. gada s kum vi a ie ma pirmo vietu dubultsp u reiting . Grand Slam turn ros kop 2006. gada piedal s ar Ernests Gulbis. Lab kos pan kumus guvis Francijas atkl taj empion t , kur 2008. gad sasniedza turn ra ceturtda fin lu. 2011. gada febru r E. Gulbis ATP viensp u rang ierindoj s 21. viet . Latvijas v rie u izlase kop 1993. gada piedal s Deivisa kausa izc , kad tika paaugstin ta uz Eiropas/ frikas zonas 2. grupu. 2000. gad Latvijas izlase atkal tika nos t ta uz 3. grupu. Lai gan p c gada Latvijas izlase atgriez s 2. grup , tom r 2002. gad t atkal tika nos t ta uz 3. grupu. 2003. gad Latvijas izlase atgriez s 2. grup . 2007. gad Latvijas izlase uzvar ja Bulg rijas, Somijas un Monako izlases un iek uva Eiropas/ frikas zonas pirmaj grup .