You are on page 1of 4

Finanu tirgus apskats

Svargkais sum

12.03.2012. 16.03.2012.

ASV banku stresa testu rezultti veicina izaugsmi akciju tirgos ASV Federl Rezervju sistma piema lmumu saglabt zemas likmes ldz 2014. gada beigm n februr reistrts teko konta deficts

Neda tirgos un ekonomik ASV banku stresa testu rezultti veicina izaugsmi akciju tirgos
13.mart ASV Federl Rezervju sistma publicja lielko ASV banku un apdrointju stresa testu rezulttus. Stresa testu rezultti izrdjs iepriecinoi akciju tirgiem: no 19 lielkm ASV finanu iestdm pozitvu novrtjumu no FRS sama 15. FRS prbaudja lielks ASV bankas un apdroinanas kompnijas ar mri uzzint, vai ts vars turpint darboties ASV ekonomikas stvoka btiskas pasliktinans gadjum. Stresa testanas scenrijs paredzja, ka bezdarba lmenis ASV pieaugs ldz 13%, akciju cenas nokrits par 50%, bet nekustam pauma cenas samazinsies par 21% (citiem vrdiem sakot, prbaudja ASV banku spju veiksmgi izturt 2008.gada notikumiem ldzgu krzi). Hipottisk scenrija ietvaros ASV lielks bankas ciestu zaudjumus 534 miljardu dolru apmr 9 ceturku laik. Vidjais o banku 1.lmea kapitla rdtjs nokristu no 10,1%, kds bija 2011.gada 3.ceturksn, ldz 6,3% 2013.gada beigs. Prbaudes mris bija noskaidrot, vai dos apstkos 1.lmea kapitlu ASV bankm izdosies noturt virs 5% lmea, bet kopjo kapitlu virs 8% lmea. No 19 banku holdinga kompnijm prbaudi izturja 15, taj skait JP Morgan, Bank of America, Wells Fargo, Goldman Sachs un State Street. etras kompnijas, kas neizturja prbaudi, bija Citigroup, Ally Financial, SunTrust Banks un MetLife. Bankas, kas demonstrja visaugstko kapitla pietiekambas rdtju 2013. gad pc stresa testu scenrija, bija State Street (13,5%), Bank of New York Mellon (13%), American Express (10%), Capital One (7,8%). Pc stresa testu rezulttiem FRS piera vairkm bankm ataujas palielint izmaksjamo dividenu lmeni vai veikt akciju atpakapirkanu, kas ar ir veids, kd kompnijas izmaks naudu akcionriem. Ataujas palielint dividendes vai veikt atpakapirkanu sama 11 banku grupas, taj skait Goldman Sachs, JPMorgan, American Express, Bank of New York Mellon, BB&T, KeyCorp, PNC, US Bancorp Wells Fargo; State Street un Capital One. Protams, tas palielinja interesi par attiecgo banku akcijm. Pc FRS paziojuma, 19 ASV lielko banku 1. lmea kapitls pieauga no 420 miljardiem ASV dolru 2009.gada 1.ceturksn ldz 759 miljardiem 2011.gada 4.ceturksn. Vidjais svrtais kapitla pietiekambas rdtjs pieauga no 5,4% ldz 10,4%. Kapitla lmea pieaugums bija banku dividenu lmea samazinana 2009. 2011. gad: 2011.gad 19 lielks bankas izmaksja dividends 15% no savas summrs peas (saldzinjum ar 38% 2006.gad). Ar akciju emisijas apjoms prsniedza akciju atpakapirkanu 2011.gad. Kopum stresa testanas rezulttus tirgus uztvra pozitvi ASV akciju indekss S&P 500 13.mart pieauga par 1,8%, bet kopum no 12. ldz 16.martam par 2,4%.

ASV Federl Rezervju sistma piema lmumu saglabt zemas likmes ldz 2014. gada beigm
13.mart notika ASV FRS sde. Taj netika mainta bzes likme. FRS preses konferenc

Kontaktinformcija: e-pasts: info@hipofondi.lv; tlr. 6 777 4455


im prskatam ir viengi informatvs nolks tas nav uzskatms par mrketinga paziojumu, ieguldjumu ptjumu vai gada/starpperioda finanu prskatu, kura sagatavoanas nepiecieambu nosaka normatvie akti. o prskatu vai nevienu no t dam nevar uzskatt par tieu un/vai netieu rekomendciju attiecb uz jebkdu aktvu un finanu instrumentu pirkanu, prdoanu vai iesaistanos jebkura cita veida aktivittes. IPS Hipo Fondi neuzemas nekdu atbildbu par tieiem/netieiem zaudjumiem (ieskaitot neiegto peu), k ar soda sankcijm, kas var rasties prskata ietverts informcijas izmantoanas d, k ar par jebkdm citm prskat ietverts informcijas un taj izteikto apgalvojumu izmantoanas sekm. Visi prskat ietvertie secinjumi un apgalvojumi ir balstti uz informciju, kas pieejama prskata sagatavotjiem un kuru prskata sagatavotji uzskata par ticamu; neskatoties uz o, prskata sagatavotji neuzemas nekdu atbildbu par s informcijas pareizbu un/vai precizitti.

Finanu tirgus apskats 12.03.2012. 16.03.2012.


tika nordts, ka situcija ASV ekonomik paliek labvlgka, inflcijas riski samazins, bezdarba lmenis ar sark. Taj pa laik FRS pazioja, ka oti zems bzes likmju lmenis ASV saglabsies vismaz ldz 2014.gada beigm. Tomr dai novrotji apgalvo, ka tas nenozm, ka bzes likme paliks pareizj lmen no 0% ldz 0,25%. Iespjams, ka aj period ASV bzes likme, lai gan paliks zem 1% atzmes, tomr pieaugs. Ja ASV tuvko pusotru gadu laik turpinsies noturga izaugsme un palielinsies ar inflcija, FRS bs jrea, mainot monetro politiku. Tomr pagaidm nav garantts, ka ASV pareizj izaugsme bs noturga; inflcijas rdtji ar pagaidm nepieaug prk strauji gada inflcija ASV turas 2,9% lmen, pamatinflcija 2,2% lmen. Ldz ar to pagaidm pragri spriest, vai ASV vartu skties bzes likmju paaugstinanas cikls tuvk gada laik. samazinjs par 0,5%, bet imports uz nu nokrita pat par 15,3%. Importa samazinjums kop ar eksportu var bt signls, ka ekonomisks aktivittes lmenis n samazins diezgan strauji. Tomr pagaidm ir pragri dart tlejous secinjumus. Februra dati var bt jaunas tendences skums vai tikai statistisk fluktucija. Gada griezum nai bs teko konta prpalikums tomr, iespjams, ne tik liels k iepriekjo gadu laik. No vienas puses, tas, ka samazins milzgais teko konta prpalikums, ir uzskatms par pozitvu signlu nas ekonomika prorientja no izaugsmes modea, kas orientts uz eksportu, uz modeli, kas orientts uz iekzemes pieprasjuma apmierinanu. Tas vartu veicint preu eksportu uz nu no citm pasaules malm un veicint ekonomisku izaugsmi vis pasaul. Tomr iekzemes pieprasjums n ir vl prk vj, lai na ktu par pasaules ekonomikas jauno vilcjspku. Importa pieaugums n pdj gada laik bija saistts ar milzgm investcijm infrastruktr, dzvojamo mju un citu objektu bvniecb. Investcijas veidoja 54% no nas IKP pieauguma 2011.gad. Samazinoties investciju apjomam (taj skait izsniegto kredtu apjoma pieauguma apstans d), vartu krasi samazinties ar nas pieprasjums pc importa precm. Iespjams, liel mr nas teko konta deficts izveidojs naftas cenu pieauguma d februr naftas imports uz nu februr bija 5,95 miljoni barelu dien, kas ir rekordliels skaitlis (saldzinjum ar iepriekj gada februri tas pieauga par 18,5%). Pagaidm nav skaidrs, par ko tiei liecina nas pdjie rjs tirdzniecbas rdtji - par to, ka notiek nas ekonomikas rebalansana par labu iekzemes patriam vai par to, ka n strauji samazins ekonomisks izaugsmes tempi, krtot investciju apjomiem. Tomr jau skaidrs, ka nkotn nas prpalikums tirdzniecb ar prjo pasauli vairs nebs tik prliecinos k iepriekjos vairkos gados.

n februr konta deficts

reistrts

teko

na pazioja, ka februr aj valst tika reistrts teko konta deficts. Tas ir unikls gadjums valstij, kas vairku gadu laik strauji palielinja eksporta apjomus un kuva par lielko eksporttju pasaul. Tomr februr nai bija 31,5 miljardi ASV dolru liels teko konta deficts. Daji to izraisja sezonlais faktors nas Jaun gada svinbas, kas katru gadu janvra beigs februra skum izraisa raoanas apjomu samazinanos un rezultt eksporta apjomu samazinanos nkamo nedu laik. Tomr oreiz samazinjums ir prk liels, lai to vartu izskaidrot tikai ar sezonlo faktoru. Gada laik nas imports pieauga par 39,6%, bet eksports no nas palielinjs tikai par 18,4%. Konsensa prognoze bija, ka nas teko konta deficts bs 4,9 miljardi dolru, un tas, ka deficts bija ievrojami lielks, nca k prsteigums. 2012.gada janvr eksports no nas saldzinjum ar iepriekj gada janvri

Finanu tirgus apskats 12.03.2012. 16.03.2012.


Akciju tirgus indeksi MSCI World MSCI Emerging Markets S&P 500 DJIA Xetra DAX Nikkei 225 Shanghai Composite RTS Bombay Sensex Bovespa OMX Baltic OMX Riga OMX Tallinn OMX Vilnius Valtas tirgus EUR/USD USD/LVL EUR/LVL EUR/SEK EUR/RUB Naudas tirgus EURIBOR 16.03.2012. 1 neda 1M 3M 6M 1 gads 3 gadi 336.18 329.61 326.58 291.01 300.52 324.03 1063.34 1060.01 1049.24 904.09 976.84 1096.33 1404.17 1370.87 1358.04 1219.66 1216.01 1256.88 753.89 13232.62 12922.02 12904.08 11866.39 11509.09 11613.30 7216.97 7157.82 6880.21 6751.96 5701.78 5573.51 6513.84 4044.54 10129.83 9929.74 9238.10 8401.72 8864.16 9093.72 7704.15 2404.74 2460.69 2356.86 2224.84 2482.34 2930.80 1748.32 1677.21 1641.51 1373.73 1574.94 1915.95 647.55 17466.20 17503.24 18153.99 15491.35 16876.54 18358.69 8943.54 67684.13 66703.96 66141.70 56096.93 57210.11 66002.57 38607.20 469.02 465.73 470.10 429.92 395.89 398.65 394.20 375.82 386.89 418.86 211.10 599.28 590.23 595.13 537.93 559.89 711.31 315.42 314.71 319.57 291.20 354.84 384.18 16.03.2012. 1 neda 1M 1.3173 1.3113 1.3139 0.5282 0.5313 0.5307 0.6958 0.6970 0.6977 8.8739 8.9240 8.8194 38.5059 38.5818 39.4575 16.03.2012. 1 neda 0.36 0.36 0.85 0.89 1.16 1.20 0.15 0.14 0.47 0.47 0.74 0.74 0.42 0.42 1.19 1.24 1.69 1.77 16.03.2012. 1 neda 0.35 0.17 2.05 1.80 0.37 0.32 2.30 2.03 0.48 0.45 2.45 2.16 16.03.2012. 1 neda 89 103 118 132 137 149 445 488 526 577 532 575 1M 0.37 1.04 1.34 0.14 0.49 0.75 0.42 1.27 1.82 1M 0.23 1.86 0.29 1.98 0.43 2.13 1M 114 141 156 548 617 607 3M 6M 1 gads 3 gadi 1.3033 1.3797 1.3901 1.2965 0.5342 0.5136 0.5077 0.5451 0.6963 0.7086 0.7058 0.7068 9.0141 9.0968 8.9976 41.7177 42.1471 39.8632 44.9253 3M 0.57 1.42 1.67 0.15 0.56 0.79 0.44 1.83 2.40 3M 0.23 1.89 0.23 1.85 0.32 2.05 3M 166 186 191 755 797 761 6M 1 gads 3 gadi 1.11 0.71 0.87 1.54 1.17 1.63 1.74 1.48 1.77 0.15 0.21 0.33 0.35 0.31 1.31 0.52 0.46 1.89 0.41 0.44 3.12 0.85 0.86 12.30 1.42 1.42 12.90 6M 1 gads 3 gadi 0.56 1.50 1.37 1.91 3.11 3.14 0.17 0.56 1.01 2.06 3.19 2.96 0.55 1.18 2.49 3.48 6M 1 gads 3 gadi 157 73 175 105 189 127 671 318 711 409 689 440 -

Pasaule Attstbas valstis ASV ASV Vcija Japna na Krievija Indija Brazlija Baltija Latvija Igaunija Lietuva

USD LIBOR

LVL RIGIBOR

O/N 3M 6M O/N 3M 6M O/N 3M 6M 2 gadi 10 gadi 2 gadi 10 gadi 2 gadi 10 gadi 3 gadi 5 gadi 10 gadi 3 gadi 5 gadi 10 gadi

Valsts obligcijas Vcija (Bund) ASV (Treasuries) Lielbritnija (Gilts) Kredtspredi Eiropas investcijas reitinga kompniju CDS spredi iTRAXX Europe Eiropas augst ienesguma parda instrumentu CDS spredi iTRAXX Crossover

Izejvielas Nafta (NYM Light Crude - Futures), USD Zelts XAU, USD Var (Copper 3M - Futures), USD

16.03.2012. 1 neda 1M 3M 6M 1 gads 3 gadi 107.06 107.40 102.31 93.53 87.96 97.98 47.35 1 660.04 1 712.59 1 728.30 1 597.49 1 810.84 1 399.30 922.55 8 510.00 8 499.80 8 299.80 7 345.15 8 696.20 9 260.00 3 835.15

Finanu tirgus apskats 12.03.2012. 16.03.2012.


3M naudas tirgus likmes
1.80 1.60 1.40 1.20 1.00 0.80 0.60 0.40 0.20 Jul-11 Jul-11 Aug-11 Sep-11 Oct-11 Nov-11 Dec-11 Jan-12 Feb-12 Mar-12

3M EURIBOR 3M USD LIBOR

EUR/USD kurss
1.41 1.39 1.37 1.35 1.33 1.31 1.29 1.27 1.25 Nov-11 Dec-11 Jan-12 Feb-12 Mar-12

ASV akciju indeksa S&P 500 vrtba


1440 1420 1400 1380 1360 1340 1320 1300
03-Feb-12 10-Feb-12 17-Feb-12 24-Feb-12 02-Mar-12 09-Mar-12 16-Mar-12

Vcijas akciju indeksa XETRA DAX vrtba


7200 7100 7000 6900 6800 6700 6600 6500
06-Feb-12 13-Feb-12 20-Feb-12 27-Feb-12 05-Mar-12 12-Mar-12

OMX Riga indeksa vrtba

Shanghai Composite indeksa vrtba


2500

410 405

2450

400
2400

395
2350

390
2300 2250 2200 06-Feb-12

385 380
13-Feb-12 20-Feb-12 27-Feb-12 05-Mar-12 12-Mar-12
06-Feb-12 13-Feb-12 20-Feb-12 27-Feb-12 05-Mar-12 12-Mar-12

10-gadgo obligciju kredtspredi (CDS)


900.00 750.00

HFRX globlais hedfondu indekss


1200 1180

600.00 450.00 300.00 150.00 0.00 Jul-11


1120 1160 1140

Aug-11

Sep-11

Oct-11

Nov-11

Dec-11

Jan-12

Feb-12 Mar-12
1100 Aug-11 Sep-11 Oct-11 Nov-11 Dec-11 Jan-12 Feb-12 Mar-12

Investciju reitinga pardu 10 gadgie kredtspredi Zem investciju reitinga pardu 10 gadu kredtspredi

Prskat izmantots informcijas avots: Thomson Reuters