You are on page 1of 114

87.3 Ar 525 Aristotelis ETHICA NICOMACHEA Leipzig, Lipsiae in aedibus B. G.

Teubneri, 1912

N. A n t n s , M. Kle, A. Rolova, A. R u b e n i s , P. Zeile, V. Z a r i

Srijas Avots redkolija:


valodas tulkojusi

ARISTOTELIS UN V I A N I K O M A H A TIKA
emere

No

sengrieu

Inra

Sengrieu filozofs Aristotelis, ko Markss dvja par senatnes vis lielko domtju, aj darb iztirz tikumbas, btbu tikumiskus mrus un tikumisku rcbu, it pai akcentjot jautjumu par to, kds ir tikumisks un pilnvrtgs cilvks, un ptot problmu par laimi k cilvka augstko labumu. Vi pirmo reizi cilvces vstur rel jefi ieskic tikas k zintnes kontras. Grmata paredzta pasniedzjiem, studentiem, skolotjiem, k ar lastjiem, kuri interesjas par paliekoo un zdoo tikas atts tbas gait.

A r i s t o t e l i s i r v i e n s n o u n i v e r s l k a j i e m d o m t j i e m cil v c e s v s t u r . V i a p k o p o j a u n s i s t e m a t i z j a filozofijas u n z i n t n e s s a s n i e g u m u s S e n a j G r i e i j u n b t i s k i ietek mja izgltbas un k u l t r a s attstbu vis t u r p m k a j vs t u r e s g a i t . S d o m t j a s a c e r j u m i bija m c b a s ldzek lis, i z z i a s a v o t s u n p a r a u g s d a u d z u p a a u d u z i n t n i e kiem. L a i g a n p d j o g a d s i m t u g a i t z i n t n e s a s n i e g u s i d a u d z a u g s t k u l m e n i n e k S e n a j G r i e i j , d a o s zi ntnes aspektos, it pai jautjumos, kas attiecas uz pro blmu izvirzanu, savu uzskatu argumentciju, uzma ngu, tau kritisku attieksmi pret priekteu veikumiem u n vl c i t d z i A r i s t o t e a i e t e k m e s a g l a b j u s i e s l d z msdienm. A r i s t o t e l i s d z i m i s 384. g a d p . m . . S t a g r ( Z i e m e g r i e i j ) . V i a t v s bija r s t s ; r s t i bijui ar v e c t v s un tlki priektei, bet p a t s d z i m t a s dibintjs s a s k a a r l e e n d u bijis T r o j a s k a r a v a r o n i s M a h a o n s , A s k l p i j a d l s . o t i p r a s m g s d z i e d n i e k s bijis a r A r i s t o t e a t v s Nikomahs, td Maedonijas valdnieks Aminta II ( 3 9 3 3 6 9 p . m , .) u z a i c i n j a v i u p a r s a v u r s t u . A r i s t o t e a b r n b a ldz a r t o g a l v e n o k r t a i z r i t j a M a e d o n i jas galvaspilst Pell un cits viets, kur uzturjs v a l d n i e k a g a l m s . V i e n s n o v i a r o t a u b i e d r i e m bija Amintas dls, nkamais Maedonijas valdnieks Fi lips. Aristotelis savos sacerjumos d a u d z k r t minjis r s t a darbu un rstniecbas mkslu, tau n a v ziu, ka vi btu praktiski nodarbojies ar rstniecbu. Via medicnas 5

studijas aprvs 15 gadu vecum, kad nomira tvs un tlks rpes par a u d z i n a n u u z m s m s a s vrs P r o k s e n s , kas dzvoja S t a g r . N o m a a j p i l s t i n e b i j a lielu iespju i e g t l a b u izgl t b u , t d 367./366. g a d p . m . ., t t a d 1 7 g a d u v e c u m Aristotelis devs uz A t n m un ska mcties P l a t o n a no dibintaj Akadmij. P l a t o n a tobrd tur nebija: vi bija devies o t r o reizi u z Sicliju u n a t g r i e z s t i k a i p c diviem gadiem, tpc mcbas vadja veckie P l a t o n a skolnieki (viens no viiem K n i d a s E u d o k s s p r z i n j a visu Akadmiju). T e A r i s t o t e l i s m c j s a p m r a m d i v d e s m i t g a d u . Abu d o m t j u a t t i e c b s v a l d j a d z i a c i e a . S a s k a a r ne d a u d z v l k u p e r i o d u a u t o r u l i e c b m P l a t o n s dvjis A r i s t o t e l i p a r s a v a s s k o l a s p r t u , bet A r i s t o t e l i s iztei c i s d o m u , k a s l i k t i e m c i l v k i e m n e v a j a d z t u a u t p a t sla vt Platonu. Tomr vairkos teortiskos jautjumos, it p a i t a j o s , k a s s k a r p a s a u l e s u z s k a t u , a b u filozofu n o stja ir jtami atirga. Netrkst noststu, ka Platons bijis oti n e a p m i e r i n t s a r t o , k a v i a s k o l n i e k a m d a k r t m d z b t c i t d s v i e d o k l i s . S a v u k r t A r i s t o t e a tei cienu N i k o m a h a tik, ka ideju mcbu radjui v i a m t u v i a u d i s , t a u p i e n k u m s liek v i a m d o t p r i e k r o k u patiesbai, dai ptnieki interpret k Aristotea n o r a i d o u nostju pret P l a t o n a mcbu kopum. Te jpiebilst, ka d a u d z i skolnieki, kuri Akadmij m c j s i l g k u laiku, bija k u v u i p a r P l a t o n a u z s k a t u p r liecintiem piekritjiem. Kd t nenotika ar Aristoteli, p a r to var izteikt tikai m i n j u m u s . Z i n m a n o z m e varja bt tam, ka Aristotelis n e n o n c a Akadmij k balta l a p a , bet v i a m j a u bija n o t e i k t s z i n a n u u n u z s k a t u k r j u m s . J e m v r ar tas, ka lielk d a a P l a t o n a ievrojamko skolnieku (Speusips, Ksenokrats, Polemons, K r a t t s u . c.) bija n o k u v u i A k a d m i j t a d , k a d P l a t o n s bija j a u n k s , bet A r i s t o t e l i s n o n c a A k a d m i j , k a d P l a t o n a m bija j a u v a i r k n e k 6 0 g a d u , u n liel g a d u s t a r p b a , p r o t a m s , v a r j a r o s i n t d o m a n a s stila ati r b a s . V i e n l a i k u s j a t z s t , k a A r i s t o t e a filozofija d a u dzos aspektos risina tos p a u s j a u t j u m u s , kas izvirzti P l a t o n a d a r b o s , t i k a i dod i e m r i s i n j u m i e m c i t d u ievirzi. I e v r o j a m i a t i r a s a b u filozofu z i n t n i s k s i n t e reses. T, p i e m r a m , d a b a s z i n t u j a u t j u m i e m , emp6

r i s k o faktu s i s t e m a t i z a n a i A r i s t o t e l i s veltjis d a u d z v a i rk u z m a n b a s un laika. 347. g a d p . m . . A t n s n o t e i c o i e t e k m e bija D e m o s t e n a m un antimaedonieu partijai. S g a d a pava s a r A r i s t o t e l i s (pc d a u z i n t n i e k u d o m m , n e i l g i p i r m s P l a t o n a nves) prcls dzvot uz Atarneju, k u r a s t i r n s H e r m i j s bija v i a d r a u g s . 3 4 1 . v a i 342. g a d p . m . . persiei, uzaicinjui Hermiju viesos, to sagstja un n o g a l i n j a . A r i s t o t e l i s s a v a m d r a u g a m lika u z c e l t Delfos p i e m i n e k l i u n i e k a l t t a j p a a s a c e r t u dzejoli, k u r s l a v i n t a Hermija vriba. K d u laiku ( a p 3 4 5 3 4 4 p . m . .) izcilais d o m t j s dzvoja M i t i l n L e s b a s s a l , k u r t u r p i n j a n o d a r b o t i e s ar zintni, it pai ar j r a s dzvnieku ptjumiem. P c t a m ( 3 4 3 3 3 9 ) A r i s t o t e l i s a t k a l dzvoja M a e d o n i j , kur pc valdnieka Filipa l g u m a a u d z i n j a un izgltoja via dlu A l e k s a n d r u . Kad Aleksandrs karagjienos aizemt tva prombt n e s laik 1 6 g a d u v e c u m s k a a k t v k n o d a r b o t i e s a r valsts lietm, v i a m vairs nebija laika un v a r b t ar vlans t u r p i n t mcbas. Td Aristotelis vairkus g a d u s (339336) atkal pavadja Stagr. Saj period d a u d z a s g r i e u p o l i s a s , ar A t n a s g a t a v o j s k a r a m p r e t Maedoniju, c e r d a m a s s a g l a b t Grieij poliu sistmu un s a v a s tradicionls brvbas. Tpc Aristoteli, kura d r a u d z b a ar Maedonijas valdniekiem nebija n o s l p u m s , Atns, protams, negaidtu sirsnga uzemana. 338. g a d p . m . . n o t i k a k a u j a pie H a i r o n e j a s , k u r Maedonijas armija sakva apvienoto grieu k a r a s p k u . G r i e u p o l i u n e a t k a r b a i ldz a r t o bija p i e n c i s g a l s . Viss lielkajs Grieijas pilsts tika izvietoti m a e d o n i e u g a r n i z o n i u n p o l i t i s k o dzvi s k a v a d t tie d a r binieki, k u r i a t z i n a M a e d o n i j a s h e g e m o n i j u . D r z pc s u z v a r a s M a e d o n i j p a s t i p r i n j s iek js p r e t r u n a s . Filips apprecjs otrreiz, un g a l m a intrigu d A l e k s a n d r a m u n v i a m t e i n c s b g t n o g a l v a s p i l s t a s u z Illriju, k u r a s d i e n v i d d a a t i k a i n e i l g i p i r m s t a m bija p a k a u t a M a e d o n i j a s v a r a i . 336. g a d F i l i p u n o g a l i n j a . G r i e u p o l i u c e r b a s pc F i l i p a n v e s n o mest maedonieu jgu tri pagaisa, jo astopadsmitg a d g a i s Aleksandrs, ieguvis varu, apspieda visus m i n j u m u s a t j a u n o t Grieij a g r k o stvokli. Saj laik Aristotelis atgriezs Atns un turpinja savu darbbu
7

a j izcilaj filozofijas c e n t r . A l e k s a n d r s drz vien de v s k a r a g j i e n u z P e r s i j u , bet p a r v i e t v a l d i B a l k n o s u n G r i e i j iecla A n t i p a t r u , k a s bija A r i s t o t e a draugs. A r i s t o t e l i s A t n s s i s t e m a t i z j a u n a t t s t j a g r i e u zi n t n e s un kultras s a s n i e g u m u s d a u d z s nozars. Jo projm darbojs P l a t o n a nodibint Akadmija, ko t a g a d v a d j a K s e n o k r a t s . Ar kinii ( k u r u v i d v i s k o l o r t k p e r s o n b a bija D i o g e n s S i n o p i e t i s ) , D m o k r i t a s k o l n i e k i u n citu filozofisko u z s k a t u p a u d j i u z t u r j s A t n s u n propagandja savas mcbas. A r i s t o t e l i s A t n u p r i e k p i l s t Likeja A p o l l o n a t e m p a t u v u m izveidoja j a u n u izgltbas un ptniecbas centru, k u r lekcijas n o t i k a a p j u m t g a l e r i j [peripatos] (td to s a u c a r p a r peripattiku skolu). Te n o d a r b o j s ar d a u d z m z i n t u n o z a r m : l o i k u , tiku, d a b a s z i n t n m , v c a m a t e r i l u s par poliu s a t v e r s m m un veica d a u d z citu ptjumu, iesaistot aj darbb ar skolniekus. I r z i a s , k a A l e k s a n d r s n o P e r s i j a s stjis s a v a m sko l o t j a m m i n e r l u s , a u g u s u n d z v n i e k u s , k ar i n t e r e s a n t u s priekmetus, un Aristotelis ar Aleksandra iekaro j u m i e m saistjis s a v a s idels polisas r e a l i z a n a s p l n u s (ts apraksts dots Politikas VII un VIII g r m a t ) , tau visum Aleksandra karagjienu gait gt pieredze A r i s t o t e a d a r b o s n a v a t s p o g u o t a . S a r a k s t e s t a r p Aris toteli un Maedonijas Aleksandru turpinjs ilgus g a d u s . V i e n g i p c t a m , k a d A l e k s a n d r s 327. g a d p . m . . lika nogalint vsturnieku, Aristotea radinieku Kallistenu, t u r d a m s t o a i z d o m s p a r l d z d a l b u s a z v r e s t b , sko l o t j a u n s k o l n i e k a a t t i e c b a s k u v a oti v s a s . O t r a j A t n u p e r i o d , k a s i l g a a p m r a m 1 3 g a d u , Aris totea nijs u z p l a u k a v i s k r k : aj laik vi sarak s t j a lielko d a u s a v u n o z m g k o d a r b u . T o m r is r a e n a i s p o s m s n e g a i d t i a p r v s : 323. g a d n o m i r a A l e k s a n d r s un via augstkie karavadoi ska svu savstarpju cu (diadohu k a r u s ) , k u r u g a i t A l e k s a n d r a ieka r o t teritorija sadaljs vairks naidgs valsts. Kad zia par to sasniedza Atnas, tur tri atjaunojs spcga p r e t m a e d o n i e u kustba. Atniei s k a cu pret Antipatra vadtajiem maedonieiem un viu piekritjiem. S k u m a j k a r ( 3 2 3 3 2 2 ) v e i c s A t n m , j o t s at balstja ar Argosa, Korinta un citas grieu polisas. Ma e d o n i e u k a r a s p k s u z laiku t i k a p a d z t s n o G r i e i j a s .
8

Atns sks rdanas k a m p a a pret Aristoteli un citiem M a e d o n i j a s d r a u g i e m . Aristoteli apsdzja ne c i e p r e t dieviem. T p c filozofs, a t c e r d a m i e s S o k r t a likteni, u z s k a t j a p a r p r t g k u m a i n t dzves v i e t u , l a i , k p a t s i z t e i c s , p a s a r g t u a t n i e u s n o vl v i e n a n o z i e g u m a p r e t filozofiju. V i p r c l s u z E u b o j a s s a l u u n t u r drz n o m i r a (322 p . m . . ) . S a s k a a r p a a v l a n o s vi a p g l a b t s S t a g r . Ap to p a u laiku antim a e d o n i s k i e spki G r i e i j t i k a p i l n g i s a g r a u t i . Likejs A t n s t u r p i n j a d a r b o t i e s ar p c v i a n v e s . Aristotelis atstja Atnas steig, nepaguvis s a k r t o t un sistematizt savus rakstus, turklt acmredzot nedo m d a m s , ka iras no tiem uz visiem laikiem. D a u d z i liel d o m t j a s a c e r j u m i a i z g j a boj. S a g l a b t o s rok r a k s t u s A r i s t o t e a s k o l n i e k i r p g i s a r g j a u n a r lielu bijbu s a l i k a k o p os t e k s t u s , n e k o t a j o s n e g r o z d a m i u n n e l a b o d a m i . d a s r c b a s d n k a m s p a a u d z e s s a m a t d u m a n t o j u m u , kur ldzs gataviem, rpgi no s l p t i e m d a r b i e m s a s t o p a m i m a z k i z s t r d t i lekciju tek sti, m e l n r a k s t i u n u z m e t u m i , k u r i e m v l n a v g a l g s r e dakcijas. Hellnistisko valstu valdnieki nemitgi savstarpji ka r o j a , t a u l d z s k a r u p o s t a m n e r e t i bija v r o j a m s ar s a i m n i e c b a s u z p l a u k u m s u n o v a l d n i e k u rcb n o n c a d a u d z ldzeku. Viu prestia a p s v r u m i prasja iekrtot p l a a s bibliotkas, td vii trja dau o ldzeku rok r a k s t u i e p i r k a n a i . L i e l k s b i b l i o t k a s i z v e i d o j s Aleksandrij un P e r g a m . Tomr daudzi Grieijas litertu un d o m t j u mantinieki un skolnieki nevljs p r d o t savu vecku vai skolotju manuskriptus, td, baidda m i e s , k a t o s v a r t u n o z a g t v a i a t e m t , g l a b j a os v r t g o s r o k r a k s t u s biei v i e n v i s a i n e p i e m r o t s v i e t s . ds liktenis n a v gjis secen ar Aristotea sacerju m i e m . S t r a b o n s ( I g s . p . m . .) r a k s t j a , k a A r i s t o t e l i s atstjis sacerjumu rokrakstus s a v a m skolniekam Teofrast a m , bet T e o f r a s t s v e c u m d i e n s s a v u k r t n o d e v i s t o s s a v a m skolniekam Nelejam. Pc Neleja nves via radi nieki, b a i d d a m i e s n o v r t g o r o k r a k s t u a t e m a n a s , g l a b j u i t o s p a z e m e s s l p t u v , k u r tos s t i p r i bojjis mit r u m s un kukaii. I gs. p. m. . Aristotea r o k r a k s t u s t u r samekljis b a g t s g r m a t u kolekcionrs Apellikons, kur licis t o s p r r a k s t t v a i r k o s e k s e m p l r o s u n , v a d o t i e s n o konteksta, aizpildjis bojts vietas. Tau t k Apellikons
9

v a i r k bijis bibliofls n e k filozofs, tad bojtais teksts restaurts diezgan neveiksmgi un prraksttajos darbos bijis d a u d z k d u . Pc Sullas iekarojumiem Grieij viens no prrakst t a j i e m e k s e m p l r i e m n o n c a R o m , k u r t o i e p a z i n a no p i e t n s z i n t n i e k s Rodas Andronlks ( a p 43 p. m. . ) . V i s i s t e m a t i z j a A r i s t o t e a d a r b u s p a t m m u n izla boja a c m r e d z a m s p r r a k s t t j u k d a s . R o d a s A n d r o nka izveidotais Aristotea darbu iedaljums un to redak cija ilgi t i k a u z s k a t t i p a r v i s a u t o r i t a t v k a j i e m . L d z g a s z i a s p a r A r i s t o t e a d a r b u likteni s n i e d z i s n e t i k a i S t r a b o n s , b e t ar P l t a r h s u n v a i r k i citi a n t k i e autori. Tomr msdiens pieemts uzskatt, ka viu ap r a k s t t a i s A r i s t o t e a d a r b u ce pie l a s t j i e m n a v bijis viengais: dai darbi a t r a s t i ar vlk un citdos ap s t k o s , t a u n e v i e n s n o i e m ceiem n a v bijis t a i s n s u n dros, un Aristotea darbu s a g l a b a n un a p z i n a n liela l o m a bijusi a r n e j a u b m . Aristotelis rakstja d a u d z un par dadiem jautju m i e m . J a u n b , m c d a m i e s pie P l a t o n a , v i s a c e r j a a r d i a l o g u s (ldz m s d i e n m s a g l a b j u i e s t i k a i si t o f r a g m e n t i v a i p r s t s t j u m i ) . Tie d a r b i , k a s t a p u i v i a m a b r i e d u m a p o s m , v e l t t i g a n l o i k a i , g a n ar filo zofijas v i s p r g a j m p r o b l m m ; v a i r k o s d a r b o s a p s k a tti d a b a s z i n t u , p s i h o l o i j a s , p o l i t i k a s , e s t t i k a s u n tikas jautjumi. S e n a j i e m g r i e i e m g a d s i m t i e m ilgi t i k a k z i n t n e n e b i j a v a j a d z g a , j o cilvku u z v e d b u n o z m g k a j s dz v e s s i t u c i j s r e g u l j a i m e u t r a d c i j a s , r e l i i j a u n ik v i e n a s p o l i s a s s a t v e r s m e . T i k a i k o p V g s . p. m. . a t t s t t k a j s poliss s k s t r a d i c i o n l s m o r l e s krze s a k a r ar amatniecbas un tirdzniecbas u z p l a u k u m u pc g r i e u - p e r s i e u k a r i e m k u v a b i e k a lielu b a g t b u kon c e n t r a n s atseviu indivdu roks, un turgko verg turu aprinds pieauga o indivdu tieksme raisties va tiklab no imeu, k no polisas aizbildniecbas. A i z i e a n a n o t r a d i c i o n l s m o r l e s biei i z p a u d s k b e z p r i n c i p i l a t i e k s m e pc fiziskm b a u d m . d u dz v e s v e i d u v i s k o n s e k v e n t k p r o p a g a n d j a A r i s t i p s u n citi K i r n e s s k o l a s filozofi. D a i cilvki p i l n g i i g n o r j a t r a dicionls morles priekrakstus un uzvedbas normas. a j z i k o n s e k v e n t k a i s bija D i o g e n s S i n o p i e t i s u n citi k i n i u s k o l a s piekritji. D a o s g a d j u m o s p a s t v o o
10

m o r l e s n o r m u a t m e t j i n o n c a ldz s e k s u l m p e r v e r s i t t m u n d z i m t s p o l i s a s n o d e v b a i . oti r a k s t u r g s a j a s p e k t bija A l k i b i d s . S o k r t a m i n j u m i novecojoou z s k a t u v i e t ieviest j a u n u s n e g u v a A t n u p i l s o u a t s a u cbu. P l a t o n a dialogos iztirztas d a u d z a s tikas problmas,, tau g a l v e n o k r t mkslinieciska tlojuma form, v i n a v devis d e t a l i z t i i z s t r d t u t i k a s t e o r i j u . T p c A r i s t o t e a p i e v r a n s t i k a i k z i n t n e i bija n o v a t o r i s k a . A r i s t o t e l i s a r s a v i e m d a r b i e m t i k a s j o m t u r p i n a Aka d m i j a i z s k t s d i s k u s i j a s p a r t i k a s j a u t j u m i e m . Tik lab P l a t o n a , k Aristotea uzskatos atsevia cilvka l a i m e n a v i r a m a n o v i s a s p o l i s a s l a i m e s , t o m r Aris t o t e a t i k cilvks i r v a i r k a t b i l d g s p a r s a v u l a i m i n e k P l a t o n a idels polisas pilsonis. Bez t a m Aristote lis n e t i k a i a t s a u c a s u z t r a d i c i o n l o g u d r b u , bet a r liel m r to padziina un v i s p r i n a . T, piemram, d o m u p a r m r a izjtas nepiecieambu var rast jau H o m r a d a r b o s r t p a t i d o m a p a r d s ar t s a u c a m o s e p t i u g u d r o iz teikumos, toties Aristotelis teortiski v i s p r i n a o t r a d i cionlo gudrbu un p a d a r a to par vienu no savas tikas mcbas pamatatzinumiem. A r i s t o t e a t i k a s p r a k t i s k ievirze liel m r s a i s t t a ar cerbm realizt idels polisas plnu Maedonijas Aleksandra iekarotaj teritorij austrumos. D o m t j a no lks i r r a d t s p c g u v e r g t u r u poliu, k a s b t u s t a b i l k a p a r tm, k d a s vi varja iepazt sav pieredz. Tomr v i a politiskie ideli n e s n i e d z a s t l k p a r t r a d i c i o n l o polisas formu, kaut g a n rel vsturisk situcija via m a o t r a j p u s v a r j a r o s i n t d o m u ar p a r citu v a l s t s formu. Aristotelis u z s k a t m s par pirmo zintnieku, kuram t i k a j a u i r a t s e v i a z i n t n e , n o d a l j u s i e s n o filozofijas un daji ar no politikas. Vi visai p a m a t g i i z s t r d ar noteiktu tikas jdzienu sistmu, kura izteikta vairk: vai m a z k preczos un viennozmgos terminos. t i k A r i s t o t e l i m tiek p i e d v t i trs s a c e r j u m i : N i k o m a h a tika, E u d m a tika u n t s a u c a m Liel t i k a . P a r to, v a i A r i s t o t e l i s i r v i e n g a i s o d a r b u s a r a k sttjs u n veidotjs, zintn nav vienprtbas. Katrs n o mintajiem trakttiem sav laik ir apaubts k auten tisks Aristotea darbs, tau t a g a d v a i r u m s zintnieku N i k o m a h a tiku, t p a t k E u d m a tiku, a t z s t p a r
11

Aristotea sacerjumiem, t u r p r e t j o p r o j m p a s t v lielas d o m s t a r p b a s p a r Lielo t i k u . G r t b a s r a d a a r o darbu n o s a u k u m u cilmes skaidrojums. Kas ir N i k o m a h s un Eudms? Kpc traktti nosaukti viu vrdos? Kpc a p j o m a z i m a z k t i k a n o s a u k t a p a r Lielo t i k u ? Z i n t n e u z i e m j a u t j u m i e m vl ldz i m n a v s n i e g u s i sti s k a i d r u a t b i l d i . s t a s vienprtbas n a v ar p a r konkrto s a c e r a n a s l a i k u . Tie z i n t n i e k i , k u r i Lielo t i k u n e a t z s t p a r Aristotea darbu, uzskata, ka t ir vlks abu iepriekjo tiku p r s t r d j u m s . S a v u k r t Nikomaha tik un E u d e m a tik n a v tieu hronoloisku noru, kas autu d a u d z m a z p r e c z i d a t t os t r a k t t u s . S k a i d r s i r v i e n g i t a s , k a tie s a c e r t i t s a u c a m a j o t r a j A t n u p e r i o d , kad Aristotelis rakstja darbus skolas vajadzbm. Saldzinot N i k o m a h a tiku un E u d m a tiku s a t u r a un formas zi, zintnieki n a v guvui vienotu a t z i n u m u ar attiecb uz o d a r b u s a c e r a n a s secbu. P d j laik atkal izvirzta doma, ka vlk radusies E u d m a tika, k a s g a n n a v p a b e i g t a , d a v i e t k o n s p e k t v k a , t o m r do m a s formuljumos noteiktka, t u r p r e t p l a k u n ideju risinjum izvrstk Nikomaha tika sacerta pirms ts. N a v sti p a m a t o t s a r t a s , k p c a b s t i k s p i l n g i s a k r t t r s g r m a t a s : V-VI-VII g r m a t a N i k o m a h a t i k a r IV-V-VI g r m a t u E u d m a t i k . D a i z i n t n i e k i d o m , ka ts skotnji bijuas E u d m a tik, bet vlk iekautas ar N i k o m a h a tik k d u n o z a u d t u vai ga lg redakcij a t m e s t u g r m a t u viet. L a i g a n N i k o m a h a t i k a i r p a t i v i e n g a b a l a i n k , sa t u r a un izteiksmes zi pabeigtk, tomr var pamant, ka darbs tapis ilgk laikposm ir atsevii v a i r k vai m a z k patstvgi fragmenti (piemram, visa V gr m a t a ; V I I I I X g r m a t a ) , ir dai atkrtojumi (divreiz i z t i r z t a bauda; a r p a r d v s e l e s u z b v i r u n t s v a i r k a s reizes). I e p a z s t o t o s a c e r j u m u , n k a s k o n s t a t t , k a tiku, t p a t k politiku, A r i s t o t e l i s n o i r n o t e o r t i s k a j m zi ntnm. Praktisks zintnes via izpratn ir zintnes p a r d a r b b u \[praksis], k o v e i c p a r s a v u rcbu a t b i l d g s cilvks. d a d a r b b a s a i s t t a a r b r v u izvli. T i e s a g a n , Aristotea i z p r a t n p r a k s e ir t r a k t t a cit aspekt un visum aplkota a u r k nek msdiens, jo vi, b d a m s vergturu sabiedrbas augstko aprindu uzskatu paudjs,
12

par praksi galvenokrt uzskata brv cilvka darbbu imen, d r a u g u pulk, karaspk vai polisas sabiedris k a j dzv. M a t e r i l s r a o a n a s j o m A r i s t o t e l i s p i e v r u z m a n b u g a n d r z vai viengi dairadei, bet citd zi m a t e r i l r a o a n a domtju tiskaj aspekt m a z inte r e s , j o v i a dzves l a i k a r t o n o d a r b o j s b r v o p i l s o u zemks aprindas un vergi. A r i s t o t e l i s u z s k a t a , k a t i s k a j a s p e k t d a u d z k a s at k a r g s n o cilvka p a a , j o m s u v a r i r b t t i k u m g i e m v a i n e t i k u m g i e m ( I I I , 7 ) . S a s k a a r filozofa k o n c e p ciju t i k u m i n e r o d a s n o d a b a s , t a u a r n e p r e t d a b u . D a b a m u m s t i k a i d o d iespju i e m a n t o t t i k u m u s . T d A r i s t o t e l i s t i k u m u s r a k s t u r o k s l a v j a m u i e g t u dvse les p a b u . t i s k o s t i k u m u s , p r o t i , s p j u a p v a l d t s a v u s a f e k t u s , m s g s t a m n o p a r a d u m a ; d i a n o t i s k o s tiku mus gudrbu, mkslu k meistarbu utt. ms iemanto j a m m c a n s rezultt. Td, k n o r d a Aristotelis, ikviens z i n m m r i r v a i n g s p a r s a v u r a k s t u r u . B a g t g s novrojumu m a t e r i l s , emprisko faktu daudz veidba, iepriekjo d o m t j u , k ar agrko uzskatu kritiska analze, a t s a u k a n s uz d a d i e m litertiem, t d a s ir iezmes, kas raksturgas daudziem Aristotea darbiem un rda via darba metodi visum. Daudzu j d z i e n u a n a l z A r i s t o t e l i s b a l s t s n e t i k a i u z dzves pieredzi, bet ar uz v a l o d a s praksi. T p c vi, kur vien iespjams, etimoloiz vrdu, tdjdi cenoties padart t nozmi skaidrku, n e p r p r o t a m k u un preczku vai mekljot a p s t i p r i n j u m u savai domai v a l o d a s lietotju pieredz. R a k s t u r a tikumu iztirzjum ir d a u d z trpgu novrojumu, tau Aristotelis nesteidzas ar plaiem teo r t i s k i e m v i s p r i n j u m i e m , bet, s i s t e m a t i z j o t p a r d b a s , a p s t j a s pie t i p i s k , l i e l k o t i e s s a s t o p a m . J p i e b i l s t , k a Aristoteli neinteres raksturs k viengabalainas perso nbas pazme, viu drzk interes raksturojumi, da das r a k s t u r a iezmes, kas p a r d s noteikts situcijs. P i e t a m A r i s t o t e l i s u z s k a t a p a r v a j a d z g u n o i r t tiku m i s k u rcbu, k a s v a r b t a r n e j a u a , n o t i k u m i s k a cil v k a r c b a s , k a s izriet n o r a k s t u r a n o t u r g a s k v a l i t t e s un nekad nav nejaua. Aristotelis n a v literts, bet p i r m m k r t m d o m t j s , filozofs. T a s j a u a m s v i a s t i l u n i z k l s t a m e t o d . T a u j a t z m , ka Nikomaha tika ir ne tikai t r a k t t s no teiktu problmu iztirzjuma nozm, bet a r lekciju
13

materils, kas domts skolas vajadzbm. Saj darb ap s k a t t o p r o b l m u n o z m g u m s a t k l j a s , t i k a i t u v k iepa zstot pau darbu, tpc te akcentsim viengi daus sva rgkos jautjumus. I g r m a t a ir zinm m r p r o g r a m m a t i s k a , un to var izmantot Aristotea tikas pamatprincipu un iztirzjuma metodes noskaidroanai. T r a k t t a s k u m s rakstts atiskaj a i p r o z a i r a k s t u r g s t i l : v i s p i r m s d o t s v i s p r g s iztei kums, vlk tas konkretizts. Aristotelis sk ar vispr zinmu un visprpieemtu atzinumu, ka labais ir tas, uz k o viss t i e c a s , t a u t l t k o n k r e t i z o d o m u , a t k l j o t , k a m r i s un_ a u g s t k a i s l a b u m s , u z k o p r a k t i s k a j d z v t i e c a s cilvks, i r l a i m e . Ldz a r d u v i s p r g j d z i e n a labais konkretizciju Platona izvirzt lab ideja faktiski i r n o r a i d t a . T a d A r i s t o t e l i s p r e c i z s a v u u z s k a t u . I z z i n t j a u t j u m u p a r lab i d e j a s e s a m b u u n p a r j d z i e n a l a b a i s i z t e i k a n a s i e s p j m i r c i t a s filozofijas kompetence, tikas z i n t n d a m a b s t r a k t a m jdzie n a m nav praktiskas nozmes. tika ir vrsta uz atse v i o , m a i n g o , n e v i s u z v i s p r g o , n e m a i n g o . Labais dzve i z p a u a s daudzveidgi, un n e v a r bt viena kopga i d e j a t a m v i s a m , k a s d z v tiek d v t s p a r l a b o . I e k a u d a m s tiku p r a k t i s k a j s z i n t n s , A r i s t o t e l i s n o raida taj eksaktas n o r m a s un m a t e m t i s k a s precizittes nepiecieambu. Abstraktu jdzienu tri teortiska zin a n a m a z v a r ldzt p r a k t i s k a j d a r b b . t i k a s u z d e v u m s n a v tri t e o r t i s k a i z z i a ; t i k a s j a u t j u m u p r z i n a n a i ir praktisks mris: noskaidrot, k cilvks v a r k t krietns, un paldzt sasniegt o krietnbu. A n a l i z j o t j d z i e n u l a i m e , A r i s t o t e l i s ar s k a r vis p r p i e e m t o un it k visiem zinmo, proti, par laimi pa r a s t i d o m , k a t n o z m l a b u dzvi. V i p a m a z m at klj j d z i e n a d z i k o s a t u r u , n o i r o t v i r s p u s j o n o btisk. I z r d s , ka laime ir ne tikai a u g s t k a i s labums, k o v a r s a s n i e g t cilvks, bet a r cilvka d a b a i k a u t k a s b t i s k s u n n e p i e c i e a m s . L a i m e i r cilvka a u g s t k e s b a s forma, nevis pasvs stvoklis; t ir aktivitte k visa l a b k a i z p a u s m e , k a s vien i r cilvk. L a i m e s p r i e k n o s a c j u m i n a v l i e l k o t i e s r j i e a p s t k i , k a u t a r tie i r zi n m m r s v a r g i , t e g a l v e n l o m a i r p a a m cil v k a m , j o s k u m s i r cilvk. Tiecba u z l a i m i p i e m t k a t r a m c i l v k a m , bet a r t o i r p a r m a z , n e p i e c i e a m a p r t a v a d t a u n s a s k a o t a rcba a t b i l s t o i r a k s t u r a kriet14

n u m a m . P r t s n e t i k a i p a c e cilvku p r i c i t m d z v a m b t n m , bet i r ar v a d o a i s u n n o t e i c o a i s cilvka vis pr. Cilvka dvseles s t r u k t r a , pc Aristotea un P l a t o n a uzskatiem, ir ldzga polisas socilajai hierarhijai: p r t a m i r t s p a a s funkcijas, k a s v a l d o a j a m s l n i m v a l s t . G a n A r i s t o t e a p o l i t i s k a j o s u z s k a t o s , g a n ar v i a t i k s p i l g t i j a u a m s v e r g t u r u s a b i e d r b a i r a k s t u r g a i s fizisk u n ga rg darba pretstats. Vi ir prliecints, ka tam, kur n o d a r b o j a s a r politiku u n tiku, v a j a d z g a s z i n a n a s p a r cilvka d v s e l e s s t r u k t r u u n f u n k c i o n a n u . A t b i l s t o i d v s e l e s s t r u k t r a i tiek n o i r t i ar divu v e i d u t i k u m i : t i s k i e jeb r a k s t u r a t i k u m i u n d i a n o t i s k i e j e b p r t a tikumi. II g r m a t iztirzti visprgi jautjumi par rakstura tikumu izveidoanos un rakstura tikumbas jdzienisko b t b u , k a r ieskicti n o z m g k i e r a k s t u r a t i k u m i ( d r o s i r d b a , s a p r t g a m r e n b a jeb a t t u r b a , c l s i r d g u m s , paapzingums u. c ) . Plak nozm rakstura tikumba skaidrota k noturga, ilgstos noteikta veida darbbas i e g t a r a k s t u r a k v a l i t t e [hexis], k a s s a v u k r t n o s a k a d a r b b a s u n r c b a s k v a l i t t i . T k d a r a k s t u r a kva l i t t e v a r b t t i k l a b p o z i t v a , k n e g a t v a , t . i., t d e j d i v a r r a s t i e s g a n t i k u m i , g a n n e t i k u m i , t a d t i k u m b u ne p i e c i e a m s defint vl p r e c z k , p r o t i , t i k u m b a i r v i d u s s t a r p p r m r b u u n n e p i e t i e k a m b u , s t a r p par daudz u n par maz (drosirdba ir vidus starp gvulbu un prgalvbu, devgums starp skopulbu un izerdg u m u u. t m l . ) . Vidus nav attiecinms uz tiem tikumiem, kuriem kvantitatv gradcija nav iespjama (piemram, n e v a r b t p a r d a u d z t a i s n g u m a ) . V i d u s k a p a r e i z a i s sa m r s r c b u n afektos j s a p r o t n e v i s a b s o l t a n o z m e , b e t a t t i e c b p r e t cilvku; ldz a r t o t i k u m b a i n e v a r b t e k s a k t a s n o r m a s r a k s t u r s . Aristotea tika p a r objektvu m r a u k l u tiek u z s k a t t s k r i e t n s cilvks u n v i a r c b a . I I g r m a t a s b e i g s A r i s t o t e l i s a t k a l a p s k a t a to, k a ievingrinmi un ieaudzinmi rakstura tikumi. Svargi ir a p z i n t i e s , u z k d u n e t i k u m u v a r v e s t katra, a t s e v i a cilvka d a b i s k n o s l i e c e u n r a k s t u r a v i s p r j a t e n d e n c e . V a d o t s a v u rcbu p r e t j v i r z i e n a , ikviens v i s l a b k v a r s s a s n i e g t r c b u n afektos t o v i d u , k a s i r p a r e i z a i s sa mrs starp prmrbu un nepietiekambu. Ilgstoa un p a s t v g a d u darbbu a t k r t o a n a rads vajadzgos rak s t u r a t i k u m u s . T e a i z s k t a r i s i n t ar t d o m a , k a s

k o n k r t k u n p i l n g k i z t i r z t a X g r m a t ideja p a r l i k u m u a u d z i n o o l o m u v a l s t u n p a r t d u likumu_ n e p i e c i e a m b u , k u r i r a d i n t u p i l s o u s pie k r t b a s . S p r o blma n o d a r b i n j a ar P l a t o n u un aj zi Aristotea u n P l a t o n a u z s k a t o s d a u d z k o p g u iezmju. III g r m a t nozmgs ir iztirzjums par rcbas apzi n t u izvli .[proairesis], k a s ciei s a i s t t a ar A r i s t o t e a u z s k a t i e m p a r cilvka d a r b b a s u n r c b a s r a k s t u r u vis p r . P a g t n e s d o m t j s i e d a l a cilvka d a r b b a s l a b p r t g s u n n e l a b p r t g s , pie t a m n e l a b p r t g s i r t d a s d a r b b a s , k o cilvks v e i c n e z i n a n a s d v a i p a k a u d a m i e s v a r m c b a i , bet p a r l a b p r t g a j m d a r b b m v i uzskata ts, kuru princips ir pa dartj un k u r a s tiek v e i k t a s t , k a p e r s o n a i , k a s d a r b o j a s , z i n m i visi a p stki, kas saistti ar kdu darbbu (III, 2 ) . Ar jdzienu a p z i n t a izvle A r i s t o t e l i s a t i r b n o P l a t o n a u z s v e r i k v i e n a p a a a t b i l d b u t i k l a b p a r k r i e t n u rcbu, k p a r n e k r i e t n u ; ldz a r t o l a i m e i r z i n m m r a t k a r g a n o p a a cilvka. aj g r m a t a p s k a t t a ar griba. J a t z m , ka m i n tais jdziens Nikomaha tik n a v pietiekami skaidri noirts. Aristotelis g a n r u n par gribu t d nozm k gribt neiespjamo, tau gribas m o m e n t s nenoliedzami r o d a m s j d z i e n o s l a b p r t g a r c b a \[hekusion] u n a p z i n t a izvle k r c b a s i z l m u m s . I I I g r m a t a s b e i g s skas to r a k s t u r a tikumu skka analze, kuri II g r m a t bija ieskicti t i k a i v i s p r g s l n i j s ( d r o s i r d b a u n s a p r t g a mrenba jeb a t t u r b a ) . Lai g a n Aristotelis atzst, k a t i k a s z i n t n n a v n e p i e c i e a m i e k s a k t i p r e c z i for m u l j u m i , t o m r d a u j d z i e n u a n a l z i r oti p r e c z i n o irtas dads vrda lietojuma nozmes (piemram, stena drosirdba n a v tad, kad drosirdga rcba neizriet no d r o s i r d g u m a r a k s t u r , bet ir piespiesta vai n e j a u a ) . I k d i e n m i n t a j o s g a d j u m o s rcba tiek d v t a p a r d r o s i r d g u , t a u b t b a t i r b a i r liela. A r i s t o t e l i s lieto l d z g u m e t o d i a r d a u citu t i k u m u a n a l z . I V g r m a t t u r p i n t a r a k s t u r a t i k u m u a n a l z e , snie dzot b a g t g u dzves situciju novrojuma materilu. Aristotelis ar sevim simptijm r a k s t u r o paapzingu cilvku [megalopsyhos], a t v l o t t a m I V g r m a t v i s v a i r k v i e t a s . Z m g i , ka, r a k s t u r o j o t v a i r k u s t i k u m u s , v i neatrod valod attiecgu apzmjumu, tomr atzst, ka d a s r a k s t u r a iezmes p a s t v reli. Te r e d z a m a dom*
16

tja tendence rast preczus apzmjumus konkrtm pa r d b m , k ar v i a ca pret atseviu v r d u d a u d z nozmbu un nenoteiktbu to lietojum. V grmata veltta jdzienu taisnba [dikaion] un t a i s n g u m s \[dikaiosyn] a n a l z e i , k ar citu, ar t i e m s a i s t t u j d z i e n u a p s k a t a m . A r i s t o t e l i s s t r i k t i ir t a i s n b u (k t a i s n g a s r c b a s i z p a u s m i ) n o t a i s n g u m a ( k r a k s t u r a k v a l i t a t v a s i e z m e s ) . T a i s n g a rcba p a t i p a r sevi v a r b t a r n e j a u a , bet t a i s n g a cilvka t a i s n g a rcba i r n e p i e c i e a m a u n l i k u m s a k a r g a . T a i s n b a u n t a i s n g u m s A r i s t o t e a t i k i r oti b t i s k i j d z i e n i s o c i l politisko attiecbu sfr; taisnba ir viens no p a m a t a j dzieniem ar P l a t o n a politiskajos uzskatos, t a u Aristotea tik s a l d z i n j u m ar P l a t o n a Valsti tas ir i z s t r d t s skk un galvenokrt balstoties uz relo attiecbu ana lzi. J a t c e r a s , k a A r i s t o t e l i m cilvks i r s a b i e d r i s k i poli t i s k a b t n e [politikon zoon], t p c t a i s n g u m s k t i k u mba ir viens no svargkajiem raksturlielumiem cilvka btb. Vispirms taisngums raksturots k visaptveroa tikumba, kas g a r a n t prjo t i k u m u kltesambu. Tlk: skk analizta taisnba k t a i s n g u m a izpausme t d s socils attiecbs k m a i a , s a d a l e un tiesbu izldzin jums. Analizjot taisnbas izpausmi m a i a s attiecbs^ Aristotelis izsaka a t z i n u m u s par m a i a s attiecbm sa biedrb, p a r n a u d a s nepiecieambu u n r a a n o s , p a r n a u d u k noteiktu ekvivalentu savstarpj mai. VI grmat iztirzti t s a u c a m i e dianotiskie jeb p r t a tikumi k p r t a izcilas spjas. D o m t j s skk a p s k a t a 5 t i k u m u s : m k s l a k n o t e i k t a m e i s t a r b a {[techn], l o i s k i teortisks zinanas [epist'm], praktisk gudrba [phronsis], i n t u i t v a i s p r t s [ns] un filozofisk g u d r b a j e b g u d r b a v i s p r [soph'i]. Tie g a r a n t cilvka d o m a n a s u n rcbas patiesumu, bet izpausmes j o m a k a t r a m n o tiem ir cita. A u g s t k a i s un pilngkais p r t a tikums ir filozofisk g u d r b a , k a s v i e n o sev g a n i n t u i t v o p r t u , g a n ar loiski teortisks z i n a n a s , tau tik n o z m e ir tikai praktiskajai gudrbai un intuitvajam p r t a m . Izzias j a u t j u m u r i s i n a n a nav tikas tieais uzde v u m s , t o m r Aristotelis ar te p a u vienu otru i n t e r e santu atzinumu (piemram, analizdams jdzienu intui t v a i s p r t s , v i s a i s t a t o a r s a j t m , t d j d i atz dams izzias procesa vienbu). Ievrojamais d o m t j s sevii akcent praktisko gudrbu k n o z m g k o p r t a
17

s p j u s o c i l o a t t i e c b u j o m u n p o l i t i s k a j p r a k s . Tiei aj aspekt p a r d s P l a t o n a un Aristotea kardinls atirbas politikas un tikas j a u t j u m o s . P r a k t i s k gudrba Aristotea tik ir p r t a tikums, kas s a i s t t s a r p a r e i z o l d z e k u izvli rcb. N e j a u v i e n m r p a r e i z i i z v i r z t a m m r i m tiek a t r a s t i p a r e i z i e ldzeki, t p c n e p i e c i e a m a p r a k t i s k g u d r b a , k a s rcb s a s k a o m r i a r ldzekiem. t i s k t i k u m b a k r a k s t u r a n o t e i k t a kvalitatva iezme v a r atklties rcb tikai p r a k t i s k s g u d r b a s d, k a s i r t d a p r t a s p j a , k u r a n o d r o i n a pa r e i z o ldzeku izvli r a k s t u r a t i k u m b a s n o t e i k t m r a sasnieganai. VII g r m a t a s s k u m aplkoti jdzieni morla saval dba un morla nesavaldba, kas ir svargi ar S o k r t a u n P l a t o n a u z s k a t o s . A r i s t o t e l i s s p a b a s n e d v sti p a r t i k u m i e m , t a u a t z s t , k a t i k u m i s k rcb t m i r liela n o z m e : t s a t i r cilvku n o d z v n i e k a . Z m g i , k a p t o t d o m u , v a i m o r l i n e s a v a l d g a cilvka rcb i e k r e s un tieksmes var gt prsvaru pr p r t a atzinumiem, A r i s t o t e l i s d a j i piekrt S o k r t a m , k a cilvks, j a v i e n v i a m i r z i n a n a s p a r t o , k a s i r l a b s , rkosies s a s k a ar m z i n a n m . Vi atzst, ka iekre un tieksme g a n n a v spjga ietekmt z i n a n a s par visprgo, tau t s v a r b t s p c g k a s n e k z i n a n a s p a r a t s e v i o u n ldz a r t o v a r i e t e k m t cilvka rcbu. P c t a m a j g r m a t iztirzta bauda, galvenokrt analizjot dadus uzskatus un izteikumus par to, p a r d o t viena vai otra a t z i n u m a loisko pamatotbu vai n e p a m a t o t b u . Te visvairk atbal s o j a s t s d i s k u s i j a s , k a s s a k a r a r iem j a u t j u m i e m n o t i k a A k a d m i j . A r i s t o t e l i s s k a i d r i f o r m u l s a v u viedokli tikai X g r m a t , kur jdziens bauda iztirzts vlreiz. VIII un IX g r m a t apskatts jdziens draudzba, kas ir viens no aj d a r b visvairk analiztajiem jdzieniem. T l i e t o j u m a a m p l i t d a i r oti p l a a , t a u A r i s t o t e l i s p a r sevii nozmgu uzskata socilo aspektu. D r a u d z b a ir vienojos faktors polisas kolektv. D r a u d z g a s pilsou a t t i e c b a s n o d r o i n a p o l i s a s s t a b i l i t t i u n ldz a r t o a r pilsou laimi. Zmgi, ka runjot par draudzbu socilaj aspekt, Aristotelis to tuvina taisnbas jdzienam. Drau d z b a , t p a t k j e b k u r a cita t i k u m b a , z i n m m r pa s t v a r n o d a b a s , bet A r i s t o t e l i s k a u g s t k u v r t t o tikumbu, kas ir saistta ar p r t a apzintu darbbu.
18

X grmat Aristotelis atkal analiz jdzienu bauda, n o s k a i d r o u n p a m a t o tiei s a v u s u z s k a t u s p a r b a u d u , iekaujot to visprgaj koncepcij p a r laimi. Vi nepie krt E u d o k s a u z s k a t a m , k a b a u d a p a t i p a r sevi i r a u g stkais labums, un uzskata, ka b a u d a s vrtbu nosaka attiecg darbba vai rcba, kuru p a v a d a b a u d a : t t a d jo tikumiskka ir darbba, jo augstvrtgka ir bauda, kas saistta ar o darbbu. Saj sakarb Aristotelis izvirza d o m u , k a s i r oti t u v u P l a t o n a u z s k a t i e m , p r o t i , a u g s t vrtgk cilvkam iespjam darbba ir prta aktivitte, k a s v r s t a u z t e o r t i s k u u n filozofisku a p c e r i . V i t o m r piebilst, k a filozofiski t e o r t i s k a a p c e r e i r k a u t k a s die v i s u n n e j a u v i s i e m v i e n d i , k ar n e j a u v i e n m r u n p a s t v g i i e s p j a m s ; cilvks k s a b i e d r i s k i p o l i t i s k a b t n e v i s v a i r k s p j izteikt sevi p o l i t i s k a k t i v i t t u n t ir galven un nepiecieamk cilvka darbbas joma. Ss g r m a t a s beigs Aristotelis, atgdinot jau s k u m teikto par tikas uzdevumu, proti, tikas mris ir nevis t e o r t i s k a i z z i a , bet d a r b b a , i z v i r z a k o n k r t u j a u t j u m u p a r to, k cilvki v a r k t k r i e t n i . Sis j a u t j u m s i r risi n t s j a u sen p i r m s Aristotea, un Nikomaha tik var r e d z t , k a v i a m i r z i n m i n e t i k a i ie u z s k a t i , b e t a r i politisks dzves prakse. Uzsverot likumu un vispr l i k u m d o a n a s nozmi valst, Aristotelis s a g a t a v o preju uz savu n k a m o trakttu Politika. Aristotea tika teortisks i z s t r d t b a s zi p r s p j a visu aj n o z a r j a u radto, tomr nekuva par neviena nozmga sabiedrbas grupjuma morls uzvedbas pa m a t u . J a u filozofa dzves l a i k s a b r u k a g r i e u p o l i u sis t m a , k u r a s brvo p i l s o u u z v e d b u u n rcbu v i iztir zja, tau hellnisma valsts un vlk ar R o m a s i m p rij, k a s I I I g s . p . m . . n o d i b i n j a s a v u k u n d z b u v i s s V i d u s j r a s p i e k r a s t e s z e m s , i z v e i d o j s g l u i cit das indivda un sabiedrbas, k ar atsevio indivdu at tiecbas. N e l i e l a j s p o l i s a s brvie p i l s o i , i t p a i tie, k u r i a k t v i p i e d a l j s s a b i e d r i s k a j dzv, p a z i n a cits citu. I k v i e n a m n o v i i e m p o l i s bija p a r a d t a v a i n o v e c k i e m m a n t o t a r e p u t c i j a . V i i v a r j a brvi i z l e m t d a u d z u s j a u t j u m u s t i k l a b s a v , k p o l i s a s dzv, t a u p a r a s t i n c s r e s p e k tt polisas sabiedrisko domu, kas neko neaizmirsa un neko viegli nepiedeva.

T u r p r e t h e l l n i s m a v a l s t i s u n S e n R o m a j a u bija t i k lielas, k a p a t g a l v a s p i l s t u i e d z v o t j i v a i r u m g a d j u m u nebija personiski p a z s t a m i . Brvo pilsou noslo a n s d a d s a p r i n d s u n s o c i l s g r u p s bija t u r p i n jusies un iedzvotju lielk daa, to skait ar b a g t i v e r g t u r i , v i s a i biei bija a n o n m i p a v a l s t n i e k i , k u r u a t tiecbas ar valsti un s a v s t a r p regulja g a n d r z vai viengi likums. Te praktiski vai nu vairs nepastvja no valdnieku un viu galmu gribas neatkarga sabiedrisk d o m a , vai ar t i z p a u d s deformts forms (piemram, k reliiskais s e k t a n t i s m s ) . Aristotea tika, kas balstta u z b r v u p i l s o u b r v u izvli, d i e m a p s t k i e m n e b i j a piemrota. Hellnisma laikmet un Romas imprij tikas jaut j u m u s r i s i n j a s t o i i , k u r i v i s v a i r k u z m a n b a s veltja p i e n k u m a m , k ar epikriei, kuri aicinja novrsties no sabiedrbas p r o b l m m un gt prieku personiskaj dzv. Tiklab stoiu, k epikrieu filozofij jauama A r i s t o t e a u z s k a t u i e t e k m e , t a u s m c b a s n e b i j a v i a m c b a s turpinjums, ts tikai m a vr svargkos s a s n i e g u m u s , k d i bija g t i i k v i e n filozofijas j o m . P c A r i s t o t e a n v e s Likeju v a d j a v i a s k o l n i e k s d a baszintnieks Teofrasts. Ar nkamais Likeja vadtjs Stratons g a l v e n o u z m a n b u veltja d a b a s z i n t u u n kos m o l o i j a s j a u t j u m i e m . P c v i a n v e s 268. g a d p . m . . Likeja k z i n t n e s c e n t r a n o z m e m a z i n j s u n d a u g a d u desmitu laik t darbba apska, kaut ar nebeidzs o r g a n i z a t o r i s k i . P i r m a j i e m L i k e j a d a r b i n i e k i e m p c Aris t o t e a bija l o m a s a v a s k o l o t j a d a r b u p o p u l a r i z a n a , t a u ldz I g s . p. m. . p l a i z i n m i bija g a l v e n o k r t tie liel d o m t j a s a c e r j u m i , k u r i ldz m s d i e n m _ n a v sa g l a b j u i e s , it p a i v i a d i a l o g i . I g s . p. m. . A t n u filozofu v i d p i e a u g a e k l e k t i s m a t e n d e n c e s u n d a i n o v i i e m u z s k a t j a s e v i t i k l a b p a r P l a t o n a , k p a r Aris totea un par stoicisma sekotjiem. I g s . o t r a j p u s p. m. . n o z m g k i e A r i s t o t e a d a r b u p t n i e k i u n k o m e n t t j i l d z s j a u m i n t a j a m R o d a s Andronkam bija Sidonas Boets un Damaskas Nikolajs. I e v r o j a m filozofa tiskie u z s k a t i k o p p e r i o d a k u v a :zinmi d a d u n o z a r u k u l t r a s d a r b i n i e k i e m ( p i e m r a m , ir p a m a t s u z s k a t a m , ka P l t a r h a s a r a k s t t a j s biogrfi j s i z p a u a s A r i s t o t e a t i k r o d a m d o m a : cilvks p a t s izvlas savu dzves v e i d u ) . Pdjais nozmgais Aristo20

t e a s e k o t j u j e b p e r i p a t t i u s k o l a s p r s t v i s bija Alek s a n d r s Afrodisidietis, kur sarakstja k o m e n t r u s dau d z i e m liel d o m t j a s a c e r j u m i e m (it p a i darbiem d a b a s z i n t n s ) , bet t i k a i z s t v j a g r i b a s b r v b a s p r i n cipu pret stoiu pausto fatlismu. III gs. otraj pus izgltoto a p r i n d s s k a izplatties n e o p l a t o n i s m s , k a s drz v i e n k u v a p a r d o m i n j o o filo zofijas v i r z i e n u R o m a s i m p r i j . T a s p r m a u n t u r p i nja galvenokrt platonistu un neoptagorieu koncep cijas, tau aizguva ar d a u s Aristotea m c b a s elemen t u s , it pai via loiku. tik n e o p l a t o n i s m s s l u d i n j a a s k t i s m u u n n o s o d j a fiziskas b a u d a s . Ar v a i r u m s k r i s t i e u s e k t u , k u r u m c b a s k o p I I I g s . mijas izplatjs vispirms Sens R o m a s m a z k u l t u r l o auu v i d , a i c i n j a n o v r s t i e s n o g r c g s l a i c g s dzves u n g a t a v o t i e s debesu priekiem. Lielk daa a g r n s kristie tbas ideologu vrsa niknus uzbrukumus pret prtu un -zintni, a r p r e t a n t k o filozofiju. R o m a s i m p r i j a s p a g r i m u m a period fanatizti auu pi kristieu gardznieku v a d b d a u d z k r t postja bibliotkas un dedzinja gr m a t a s , k a r n o g a l i n j a izcilus z i n t n i e k u s . A g r n s kris tietbas ideologiem nebija p i e e m a m i Aristotea uzskati, k a p a s a u l e bijusi v i e n m r u n t t a d n a v r a d t a . N o v i a m c b a s izrietja ar tas, ka n a v iespjama individula nemirstba, ka v r d s nevar kt par miesu un citas nesa s k a a s ar kristieu dogmatiku. Tomr kristietb ca s t a r p d a d i e m v i r z i e n i e m bija tik a s a , k a d i s p u t o s k a t r a p u s e s a v u u z s k a t u p a m a t o a n a i c e n t s lietot v i s u s pie e j a m o s l d z e k u s , a r A r i s t o t e a filozofiju, t i k a i , p r o t a m s , n e m i n o t t o . Liel d o m t j a u z s k a t u s v i s v a i r k p r m a tie virzieni, kas noliedza dieva-dla m g u m u , it pai a r i i , k ar Srijas nestoriei un monofizti. Ortodok s l o u z s k a t u p a u d j i v i u s d v j a p a r e c e r i e m u n cen t s k a i t t v i i e m . R e l i i s k o s t r d u g a i t k r i s t i e t b a s ideo l o g i bija s p i e s t i a p g t A r i s t o t e a u n c i t u n e k r i s t i e u do m t j u leksiku u n filozofisko t e r m i n o l o i j u . I I I V I g s . t a r v i e n p l a k i e p l d a t e o l o i j , t a u j p i e b i l s t , k a kris t i e u g a r d z n i e k i d a u d z u s t e r m i n u s i z p r a t a u n lietoja citd nozm nek pai o terminu veidotji. Pc Rietumromas s a b r u k u m a V gs. g a r g s dzves l m e n i s t s b i j u a j t e r i t o r i j s t r a u j i s l d j a lejup u n v a i r k k 500 g a d u bija oti z e m s , t u r p r e t A u s t r u m r o m jeb Bizantij s a g l a b j s d a u d z vairk kultras un
21

i z g l t b a s e l e m e n t u . T e t u r p i n j s a r z i n m a filozofiska r o s b a ( t i e s a g a n , s t i n g r a b a z n c a s u n v a l s t s i e s t u uz r a u d z b a ) . K o p s I X gs, a u g s t i s i t u t u b a z n c a s u n v a l s t s d a r b i n i e k u v i d u p i e a u g a i n t e r e s e p a r a n t k o filozofiju, ar par Aristotea darbiem. D a u d z i senie teksti tika pr r a k s t t i u n a t s e v i u s s e n s filozofijas d a r b u s , i t p a i loika, a p g u v a ar skols. Labkie un senkie Aristotea s a c e r j u m u r o k r a k s t i , k a s s a g l a b j u i e s ldz m s d i e n m , v a i r u m a gadjumu j r X X I I gs. prrakstti Bizantij. Kad Bizantijas pdjs teritorijas un galvaspilstu Kons t a n t i n o p o l i XV gs. iema turki, d a u d z i grieu zint nieki k o p ar b i b l i o t k m p r c l s uz R i e t u m e i r o p u , it pai uz Itliju, dodot j t a m u r o s i n j u m u izgltbas un kultras attstbai. V I I I X I I I g s . A r i s t o t e a filozofija p l a i i z p l a t j s a r b u kalifata, kur galvenie v i a darbi tika prtulkoti a r b u valod, t u r k l t tos studja un komentja d a u d z o s cen tros. Izcilkie Aristotea ptnieki un komenttji a r b u v a l o d bija Farabi ( 8 7 0 9 5 0 ) , Ibn Slna ( 9 8 0 1 0 3 7 ) un Ibn Ruds ( 1 1 2 6 1 1 9 8 ) . M i n t i e un citi a u t o r i lielko ties p i e v r s s A r i s t o t e a d a r b i e m p a r l o i k u u n d a b a s z i n t n m . D z e j a s , r e t o r i k a s u n t i k a s j a u t j u m i e m vel t t i e A r i s t o t e a d a r b i g a n bija z i n m i , t a u n e i z r a i s j a lielu i n t e r e s i . L a i g a n ar a r b u k a l i f t A r i s t o t e a u n c i t u a n t k o filozofu p t n i e k u s n e r e t i v a j j a i s l a m a f a n t i i , u z s k a tdami, ka zintnes un izgltbas izplatans v a r kaitt r e l i i j a i , t o m r z i n t n e s a t t s t b a t e bija r e l a t v i b r v k a un rezultt vairkas Eiropas zintnieku paaudzes varja apgt daudzus Aristotea darbus tulkojum no arbu vai ebreju, nevis no sengrieu v a l o d a s . P e r i o d pc S e n s R o m a s k r i a n a s p i r m a i s n o z m g a i s filozofs, Aristotea ptnieks R i e t u m e i r o p bija Bocijs (480525), kur a u g s t izgltbas lmea un valodu pra a n a s d d r z k g a n bija u z s k a t m s p a r p a g t n e s p a lieku. V i p r t u l k o j a l a t n i s k i d a u d z u s A r i s t o t e a d a r bus, tau no veikuma saglabjuies tikai dai teksti p a r l o i k u . T o t i e s Bocija k o m e n t r i n e o p l a t o n i s t a Porfrija s a c e r t a j a m A r i s t o t e a k a t e g o r i j u I e v a d a m k o p a r o I e v a d u bija g a n d r z v a i v i e n g a i s filozofiska rakstura teksts, ko agrajos viduslaikos zinja Rietumeirop. Pc ilgstoa p r t r a u k u m a dai Aristotea darbi (gal venokrt loik) X I X I I gs. mij atkal kuva pieejami
22

R i e t u m e i r o p . X I I g s . o t r a j p u s te_ t i k a p r t u l k o t i a r dai Aristotea sacerjumi dabas zintns no grieu vai arbu valodas, tau tulkoana un prrakstana vedas gausi, un vienlaikus izplatjs dadi tulkojumi. P i r m o droi zinmo Nikomaha tikas tulkojumu no s e n g r i e u v a l o d a s v e i c a a n g u filozofs R. Grossetts ( a p 1 1 6 8 1 2 5 3 ) , k u r k v i e n s n o p i r m a j i e m izteica p i e z m i , ka vairki via laikabiedri, balstdamies uz kdainiem latu tulkojumiem un i g n o r d a m i oriinltekstu, ceno ties A r i s t o t e l i i z t l o t k k a t o l i . Oficils katou bazncas aprindas Aristotea darbu izplatanos vroja ar nepatiku, jo uzskatja, ka t ap d r a u d v i u k u n d z b u g a r g a j dzv. 1210. g a d P a r z e , p i e d r a u d o t a r i z s l g a n u n o b a z n c a s , tika a i z l i e g t s l a s t lekcijas tiklab universitt, k r p u s ts par Aristotea d a b a s z i n t n i s k a j i e m sacerjumiem un par Metafiziku ( a r 1215. g a d s a s t d t i e P a r z e s u n i v e r s i t t e s s t a t t i p a r e d z j a t i k a i lekcijas p a r A r i s t o t e a d a r b i e m l o i k u n fakultatvi par darbiem tik). Ldzgu aizliegumu 1230. g a d i z d e v a p v e s t s G r e g o r s I X u n 1263. g a d a p v e s t s U r b n s IV, t o m r tie n e t i k a v i s a i s t i n g r i iev roti. Apstkos, kad Eirop jau attstjs pilstas, kad tirdz n i e c b a s a t t s t b a s u n ar k r u s t a k a r u r e z u l t t bija pa p l a i n j i e s d a u d z u cilvku r e d z e s l o k s u n p i e a u g u a s v i u gargs vajadzbas, noturt bazncas gargo autoritti t i k a i a r a i z l i e g u m u u n r e p r e s i j u p a l d z b u bija g r t i . T u r k l t a p 1230. g a d u R i e t u m e i r o p s k a i z p l a t t i e s I b n R u d a jeb Averroesa mcba, ko ortodokslie teologi uzskatja p a r vl l i e l k m b r i e s m m n e k A r i s t o t e a d a r b u s , j o t tiecs atbrvot zintni no bazncas aizbildniecbas. d s i t u c i j p v e s t s 1256. g a d u z d e v a d o m i n i k u m k a m Albertam Lielajam ( A l b r e h t a m fon B o l t t a m ) ( a p 11931280) kristietizt Aristoteli. Veicot o u z d e v u m u , A l b e r t s p r s t s t j a d a u d z u s liel p a g t n e s d o m t j a d a r bus katou bazncai pieemam interpretcij, vietumis p a p i l d i n o t t o s a r s a v i e m v r o j u m i e m u n p r t o j u m i e m . a j o s s a c e r j u m o s i r n e m a z u m s f a n t a s t i k a s , t o m r t o laiku k u l t r tie bija z i n m s s a s n i e g u m s , j o A l b e r t s u z s a v a l a i k m e t a fona bija izcils z i n t n i e k s (vl XV gs., k a d ievie s s g r m a t u i e s p i e a n a , v i s v a i r k p u b l i c t a i s filozofs bija Alberts Lielais [Alberts Magnuss], b e t A r i s t o t e l i s a t r a d s t i k a i o t r a j v i e t ) . A l b e r t a Liel s a c e r j u m u p o p u l a r i t t e 23

k r a s i n o p l a k a t i k a i XVI gs., k a d s t r a u j i c l s R i e t u m eiropas inteliences gargo prasbu lmenis. U z d e v u m u pielgot Aristoteli katou bazncas vajadz b m vl k o n s e k v e n t k pildja A l b e r t a Liel s k o l n i e k s Akvinas Toms ( 1 2 2 5 1 2 7 4 ) , k u r ne t i k a i a t l a s j a A r i s t o t e a mcb tdus elementus, kas nebija p r e t r u n ar kristieu d o g m a t i k u , bet, b a l s t o t i e s u z t i e m , i e v r o j a m m r p r redija ar d a u d z u s katou teoloijas a t z i n u m u s , pa lielinot r e l i i s k s i d e o l o i j a s k o n k u r e n c e s s p j a s l a i k m e t , k a d g a r g dzve k u v a a r v i e n s a r e t k a . A l b e r t a u n Toma teortisk darbba paldzja katou bazncas vad bai m a z i n t averroisma ietekmi, t u r k l t viu p a r a u g a iespaid dadus Aristotea mcbas elementus katoli cisma vajadzbm piemroja ar daudzi skki teologi. Bazncas iestu atauto Aristotea darbu skaits arvien p i e a u g a . X I V g s . v i d P a r z e s u n i v e r s i t t e s m k s l a s fa k u l t t e s l i c e n c i t a m j a u bija j z i n a n e t i k a i A r i s t o t e a l o i k a , b e t a r fizika un M e t a f i z i k a , t o t i e s m a i s t r a m ar Etia un p i r m s trs g r m a t a s no Meteoroloijas. T i e s a g a n , a r lielo u n i v e r s i t u b i b l i o t k s bija m a z Aristotea darbu eksemplru un studentiem nebija viegli t i k t pie p i r m a v o t i e m , t p c v i i v i s b i e k m c j s p c A l b e r t a Liel v a i c i t u t e o l o g u veiktajiem prststju miem, k ar pc iepriek s a s t d t i e m j a u t j u m i e m un at bildm par attiecgo darbu. da rakstura materili g a n bija v i e g l k s a p r o t a m i n e k p a a A r i s t o t e a r a k s t i , u n k t r k i s t u d e n t i tiei t d d e v a t i e m p r i e k r o k u , t a u j p i e b i l s t , k a t a j o s bija r p g i a p i e t i j a u t j u m i , p a r k u r i e m s e n a t n e s d o m t j a v i e d o k l i s bija c i t d s n e k k a t o u teologiem. X I I X I V gs. daudzveidgka kuva zintnisko sacer j u m u problemtika, ievrojami pavirzjs uz prieku dis p u t u k u l t r a , t a u n k a m a j o s trijos g a d s i m t o s t e o l o g i , balstoties uz Aristotea autoritti, apkaroja ikvienu s v a i g u v s m u k u l t r a s dzv, t p c p r o g r e s v o k u l t r a s d a r b i nieku n a i d s pret sholastisko d o g m a t i k u visbiek izpau ds k p r m e t u m i (daudzos gadjumos glui nepelnti) A r i s t o t e l i m . Tiei u z o p e r i o d u v i s l i e l k m r a t t i e c i n m a V. I. eina konstatcija: Melnsvrcba ir non vjusi Aristotel dzvo un uz ilgiem laikiem nostiprin j u s i n e d z v o (eins V. I. R a k s t i , 38. sj., 345. l p p . ) . X V I I I gs., i t p a i t o t r a j p u s , k a d v i e n a z i n t n e s n o z a r e pc o t r a s n o s t j s u z j a u n r a d e s cea, b a l s t o t i e s
24

uz vrojumiem un eksperimentiem, sholastizto Aristoteli vairs nevarja izmantot k rsli zintnes un kultras a t t s t b a i , u n drz vien, j o s e v i i k o p XIX g s . s k u m a , v i u a t k a l v r t j a t a i s n g i k v i e n u n o i z c i l k a j i e m do m t j i e m cilvces v s t u r . Ar X I X X X g s . A r i s t o t e a v r t j u m s n a v b t i s k i m a i njies, t o t i e s ievrbu u n a t z i n b u p e l n a d a u d z u filologu rpgais darbs. Daudzi no viiem visu mu saldzin jui simtiem viduslaiku rokrakstu tiklab grieu un latu, k a r b u , e b r e j u , a r m u , g r u z n u u n c i t s v a l o d s , lai v a r t u atbrvoties no iepriekjo g a d s i m t u p r r a k s t t j u kdm un tendencioziem sagrozjumiem. M s d i e n u l a t v i e u l a s t j s N i k o m a h a tiku, p r o t a m s , n e v a r s i z m a n t o t tiei k t i k u m i s k a s r c b a s r o k a s g r m a t u , kas sniedz praktiskus padomus ikdienas dzv. Glui otrdi: ts lasanas gait tikai pieaug r i s i n m o problmu skaits. Tau da j a u t j u m u saretbas apj a u a n a un iedziinans tajos nenoliedzami dod d a u d z m a t e r i l a u n r o s i n j u m u p a t s t v g a s p i e e j a s izveidei. Inra Vilnis emere Zari

(I GRMATA)

1. Katra mksla un zintne, t p a t ar jebkura darbba v a i a p z i n t a izvle, t i e c a s u z n o t e i k t u l a b u m u . T p c j d z i e n s labais p a r e i z i ir d e f i n t s k m r i s , uz ko v i s s tiecas. Tau mri ir atirgi: d a k r t mris ir pati d a r b b a , c i t k r t l d z s d a r b b a i i r vl k d s cits r e z u l t t s . Tajos gadjumos, kad mris n a v darbba, bet kds rezul tts rpus darbbas, tas, protams, ir vrtgks nek pati darbba. T k darbbas, mkslas un zintnes ir dadas, d a d i ir ar mri: medicnas mris ir veselba, kuu bves kuis, k a r a m k s l a s uzvara, ekonomikas l a b k l j b a . J a v a i r k i m r i i r p a k a u t i k d a m v i e n a m , pie m r a m , zirgkopbai ir pakauta zirglietu izgatavoana, jebkura ar karu saistta darbba p a k a u t a stratijai u. tml., t a d d o s g a d j u m o s a u g s t k v r t j a m i tie m r i , k a s pakauj sev zemkos, jo zemkie mri p a s t v a u g s t k o d. T u r k l t n a v n e k d a s a t i r b a s , v a i m r i s i r d a r b b a v a i r p u s d a r b b a s v l k a s cits k, p i e m r a m , t i k k o mintajs zintns. 2 . J a m s p i e e m a m , k a d a d m d a r b b m i r k d s ga lamris, uz ko ms tiecamies k uz a u g s t k o mri, b e t v i s u p r j o d a r m t d, u n j a m s n e i z v l a m i e s arvien j a u n u s un j a u n u s mrus (td gadjum ms no n k t u b e z g a l b u n m s u t i e k a n s b t u t u k a u n vel t g a ) , t a d is g a l a m r i s a r i r v i s a u g s t k a i s l a b u m s . V a i g a n g a l a m r a z i n a n a i d z v n a v liela n o z m e ? V a i m s vieglk n e t r p s i m mr, ldzgi loka vjiem, ja zinsim o mri? Ja tas ir t, tad j m i n a kaut vai v i s p r g o s v i l c i e n o s a p j a u s t , k a s i r is m r i s u n a r
29

kdu zintni vai praktisku spju tas saistts. Liekas, ka tas ir paas svargkas un vadoks zintnes mris. T d a , i z r d a s , i r v a l s t s lietu z i n t n e [jeb p o l i t i k a ] 1 , j o tiei t a n o s a k a , k d a s z i n t n e s i r n e p i e c i e a m a s p o l i s s u n a r k d a m z i n t n m u n cik liel m r k a t r a m pilso nim j n o d a r b o j a s . Bez t a m ms r e d z a m , ka politikai ir p a k a u t a s paas_ n o p i e t n k a s u n c i e n j a m k s n o d a r b o a n s , ka, p i e m r a m , s t r a t i j a , e k o n o m i k a , r e t o r i k a . T ka politika i z m a n t o prejas praktisks zintnes un tur klt nosaka, ko v a j a g d a r t un no k atturties, tad ts mris aptvers ar prjo z i n t u mrus. T t a d tas, uz ko tiecas politikas z i n t n e , t a d ar bs cilvka aug s t k a i s l a b u m s . L a i g a n a u g s t k a i s l a b u m s v i e n a m pil sonim un polisai ir viens un tas pats, tomr sasniegt un s a g l a b t p o l i s a i o a u g s t k o l a b u m u n o z m k a u t k o lie l k u u n p i l n g k u . I r j a u labi,_ k a t o s a s n i e d z a r v i e n s cilvks, bet s k a i s t k u n d i e v i k ir, j a t o s a s n i e d z t a u t a v a i v a l s t s . Tiei p a r t o a r b s is i z k l s t s 2 , p c s a v a r a k s t u r a b d a m s politisks. 3 . I z k l s t s b s p i e t i e k a m i s k a i d r s t a d , j a t a s b s atbil s t o s i z t i r z j a m a i t m a i . N a v j t i e c a s pc v i e n d a s preci zittes visos iztirzjumos, un t tas ir ari amatniecb. J d z i e n i skaistais un taisngais, ko a p l k o p o l i t i k a s zi n t n e , i r tik d a u d z v e i d g i u n n e n o t e i k t i , ka, iet, tie pa s t v t i k a i p c v i e n o a n s , n e v i s n o d a b a s . T i k p a t liela n e n o t e i k t b a i r a r j d z i e n a m labais: d a u d z i t a u l a b u m a d ir d a b j u i ciest citi ir a i z g j u i boj b a g t b a s d, citi d r o s m e s d. Ir l i e t d e r g i , p a r d i e m j a u t j u m i e m r u n j o t , p a t i e s b u n o r d t t i k a i a p t u v e n i u n vis prgos vilcienos. Ja s p r i e d u m a p r e m i s a s balsts uz to, kas notiek lielkoties, tad ar secinjumiem j b t tdiem, k u r i s k a r t i k a i v a i r u m u g a d j u m u . Tiei t p a t a r j u z t v e r ikviens i z t i r z j u m s . I z g l t o t s cilvks m e k l s i z k l s t p r e cizitti tiktai, ciktl to pieauj pati iztirzjuma btba. Prast no oratora pierdjumus ir tas pats, kas apmieri n t i e s a r to, k a m a t e m t i a a p g a l v o j u m i i r v i s u m t i c a m i . Katrs sprie pareizi par lietm, ko vi przina, un tdos j a u t j u m o s vi ir labs tiesnesis. P a r atseviajm lietam labs spriedjs ir attiecgajos j a u t j u m o s izgltots cilvks, bet p a r v i s p r g a j m l i e t m t d s , k a s ir vis p u s g i i z g l t o t s . S i e m e s l a d j a u n s cilvks n a v p i e m rots klaustjs politikas zintnes [ a p g a n ] , jo v i a m n a v dzves p i e r e d z e s , bet tiei u z t o b a l s t s is i z t i r z 30

jums un tdiem jautjumiem tas ir veltts. Turklt j a u n s cilvks, b d a m s p a k v g s j t m , v e l t g i u n n e l i e t d e r g i noklaussies o izklstu, jo mris ir nevis z i n a n a , bet d a r b o a n s . T u r k l t n a v n e k d a s a t i r b a s , v a i cilvks i r j a u n s gados vai nenobriedis r a k s t u r a zia. Nepietieka m b a n a v l a i k , bet a t t i e k s m : j a u n s p a k a u j a s j t m u n t i e c a s pc a t s e v i . T d i e m cilvekiem_ z i n a n a s n e k o n e d o d , t p a t k t a s i r n e s a v a l d g i e m v j a s g r i b a s cilv kiem. B e t tiem, k a s s a v a s t i e k s m e s s a s k a o a r p r a t u u n a t b i l s t o i ar r k o j a s , t i e m o j a u t j u m u p r z i n a n a i r loti n o d e r g a . S k u m a m i r p i e t i e k a m i p a t e i k t s g a n p a r k l a u s t j u , g a n p a r to, k d s i z t i r z j u m s j u z t v e r , g a n ar p a r t m u . 4 . A t g r i e o t i e s pie i e p r i e k t e i k t a , p r o t i , k a k a t r a i z z i a un k a t r a darbbas izvle tiecas uz k a u t ko labu, noskaid rosim, kas ir tas, uz ko tiecas politikas zintne, un kas ir v i s a u g s t k a i s no visiem darbb s a s n i e d z a m a j i e m labu m i e m . G a n d r z v a i visi g a n v i e n k r i e cilvki, g a n i z g l t o t i e to s a u c v i e n v r d laime, p i e e m d a m i , k a labi d z v o t u n l a b i k l t i e s i r t a s p a t s , k a s b t laim g a m . B e t a t t i e c b u z to, k a s tiei i r l a i m e , v i u d o m a s d a l s , u n v i e n k r i e cilvki s p r i e c i t d i n e k a filozofi. D a a cilvku u z s k a t a , k a l a i m e i r k a u t k a s t a u s t m s , r e d z a m s , p i e m r a m , b a u d a , b a g t b a , g o d s ; citi d o m a c i t d i ; u n biei v i e n s u n t a s p a t s cilvks l a i m i u z t v e r d a d i ( s l i m b t i r v e s e l b a , t r k u m a b a g t b a ) ; tie, kuri apzins savu n e z i n a n u , apbrno tos, kas s a p r o t v a i r k u n p r o t lieliski r u n t . D a i t u r p r e t i m _ir i z t e i k u i d o m u , k a bez i e m d a u d z a j i e m l a b u m i e m p a s t v vel k a d s l a b u m s p a t s p a r sevi, k a s i r p a m a t s t a m , k a a r v i s s p r j a i s ir l a b s . V i s u s v i e d o k u s i z k l s t t , iet, b u t u lieki, pietiks ar v i s p a z s t a m k a j i e m un tiem, kuriem ir k a d a jga. Ievrosim, ka ir atirba s t a r p iztirzjumu, kas izriet no p a m a t a t z i n u m i e m par atsevio, un iztirzjumu, kas n o n k pie a t s e v i . P l a t o n s p a m a t o t i izvirzja j a u t j u m u , v a i i z z i a s ce v i r z s n o a t s e v i a v a i u z a t s e vio, t p a t k sacku skrejce no balvu pierjiem ldz r o b e a i v a i o t r d i . J s k i r a r t o , k a s i r z i n m a i s , bet z i n m a i s ir s a p r o t a m s divjdi: z i n m a i s m u m s un zinmais vispr. Vismaz ms sksim ar m u m s zinmo. T p c i r n e p i e c i e a m s , lai t a m , k a s n o d o m j i s n o k l a u sties i z t i r z j u m u p a r s k a i s t o u n t a i s n g o u n v i s p r p a r t o
31

visu, kas saistts ar politikas zintni, btu ieaudzinti p a r e i z i p a r a d u m i (jo s a k u m s u n p a m a t s i r a t s e v i a i s , ja tas bs pietiekami a p g t s , nebs vajadzbas izzint cloni). T d a m cilvkam vai nu jau ir p a m a t a t z i n u m i , vai a r v i t o s viegH a p g s . Bet_ t a s , k u r a m o p a m a t u n a v un kas ar nespj tos a p g t , lai p a k l a u s s Hsioda vrdus: Tas ir vislabkais, kur pats visu apjau, k r i e t n s i r ar t a s , k u r p a k l a u s a l a b a m p a d o m a m , toties t a s , k u r p a t s n e k o n e j d z u n , a r citu_uzklausdams, neemas prt, ir nedergs cilvks.3 5 . B e t m s a t g r i e z s i m i e s t a j v i e t , n o k u r i e n e s s k a m . N e bez p a m a t a u z s k a t u s p a r l a i m i u n j d z i e n u la bais a t v e d i n a no dzves v e i d a . N e i z g l t o t i e p a cilvki os jdzienus s a i s t a ar b a u d u , t p c vii ml b a u d p i l n u dzvi. I r t r s v i s p a z s t a m k i e dzves v e i d i : t i k k o n o s a u k tais, tad praktiski politiskais un treais teortiski ap c e r o a i s . Lielais v a i r u m s cilvku a t k l j s a v u v e r d z i s k o d o m a n u , d o d o t p r i e k r o k u t d a m dzves v e i d a m , k a s l d z g s k u s t o u dzvei. V i u a t t a i s n o j u m s i r t a s , k a d a u d z i t u r g i e p i e d z v o t d u p a u l i k t e n i k S a r d a n a p a l s 4 . Iz g l t o t i e cilvki u n p o l i t i s k i e p r a k t i i dod p r i e k r o k u cie a i u n g o d a m , j o g o d s i r g a n d r z v a i p o l i t i s k s dzves mris. Tau ar tas ir p r k virspusjs s a l d z i n j u m ar meklto a u g s t k o labumu, jo gods ir vairk tajos, kas g o d a , n e v i s t a j , k u r tiek g o d t s , b e t p c m s u pie m u m a j d z i e n s labais i r k a u t k a s p a a m p i e m t o s u n n e a t d a l a m s : T u r k l t liekas, k a tie, k a s t i e c a s p c g o d a , t o d a r a t a p e c , lai p a i sevi p r l i e c i n t u , k a i r k r i e t n i . Tiei t a p e c v i i g r i b , lai v i u s g o d g u d r i cilvki, t d i , k a s v i u s p a u s p a z s t , u n lai v i u s g o d t i k u m b a s d. T t a d s k a i d r s , k a s a s k a a r o cilvku u z s k a t i e m a u g stkais labums ir tikumba. Drzk jau tikumbu vartu p i e e m t p a r p o l i t i s k s dzves m r i , bet i z r d s , k a a r t a vel n a v g a l a m r i s , j o t i k u m b a v a r b t a r g u o a m cilvkam vai t d a m , kas visu dzvi p a v a d a bezdar b b a u n t u r k l t p i e d z v o v i s l i e l k o s a u n u m u s u n neveik s m e s . N e v i e n s g a n d u cilvku n e s a u k s p a r l a i m g u , j a vien nebs nepiecieams s a g l a b t p a m a t p i e m u m u . Bet
82

p a r t o d i e z g a n (is j a u t j u m s i r p i e t i e k a m i i z t i r z t s a r p o p u l r a j s lekcijs). Treais dzves veids ir teortiski a p c e r o a i s , k u r u i z t i r z s i m v l k . D z v e , k a s v e l t t a ba g t b a s i e g a n a i u n p e a i , i r p a k a u t a rjiem fakto riem, un skaidrs, ka bagtba n a v mekltais jdziens labais. B a g t b a ir k d e r g s ldzeklis cita mra_ l a b a d . T p c drzk pieemami btu iepriek mintie mri, uz k u r i e m cilvki t i e c a s k u z pamriem,. B e t ar tie n a v t d i , lai g a n d a u d z p a r t o tiek r u n t s . o j a u t j u m u pa gaidm atstsim. 6. Varbt t a g a d labk izsekosim un noskaidrosim,_kada v e i d tiek izteikts v i s p r g a i s , k a u t a r d s i z t i r z j u m s n a v p a t k a m s t i e m e s l a d, k a t u v i u n d r a u d z g i cilvki ir ieviesui j d z i e n u idejas. T o m r liekas l a b k un ar v a j a g s a g l a b t patiesbu un atteikties no personiska; jo s e v i i m i n t a i s a t t i e c a s u z filozofiem. L a i g a n t u v s u n d r g s ir k viens, t otrs, tomr patiesbai d o d a m a priek r o k a . Tie, k a s i z t e i k u i d u s u z s k a t u s , n a v r a d j u i ide j a s t m lietm, k u r m p a r d s atirba laika zia s t a r p a g r k o u n v l k o (tiei t p c v i i n a v r a d j u i i d e j a s s k a i t i e m ) . B e t l a b a i s v a r tikt i z t e i k t s g a n k a a t s e v i a esba', g a n k p a b a , g a n ar k a t t i e k s m e . A t s e v i a lieta pc s a v a s d a b a s i r p i r m s s l i e t a s a t t i e k s m e s p r e t c i t u lietu ( a t t i e k s m e i r k a t v a s e , k a k a u t k a s e s b a i k l t n k o s ) . Tpc nevar bt viena, abiem gadjumiem k o p g a ideja. T u r k l t , t k l a b a i s tiek i z t e i k t s a t b i l s t o i viss esbas kategorijs ( s u b s t a n c e s k a t e g o r i j a t a s ir, p i e m r a m , dievs v a i p r t s , k v a l i t t e s k a t e g o r i j a tiku mba, kvantittes kategorij mrs, attieksmes katego rij - d e r g a i s , l a i k a k a t e g o r i j s t a i s b r d i s , v i e t a s k a t e g o r i j p i e m r o t a u z t u r a n s vieta u . t m l . ) , t a d skaidrs, ka labais vienlaikus nevar bt kaut kas visprgs u n v i e n s . T d g a d j u m labais i e k a u t o s n e v i s v i s a s kategorijs, bet tikai vien. Bez t a m , t ka vienai idejai a t b i l s t a r v i e n a z i n t n e , t a d ar d a u d z v e i d g a j a m jdzie n a m labais a t b i l s t u v i e n a z i n t n e . B e t i r tau_ d a u d z a s z i n t n e s u n pie t a m p a r v i e n u k a t e g o r i j u , p i e m r a m , p a r sto b r d i k a r s p r i e s t r a t i j a , s l i m b m e d i c n a , p a r m r u p r t i k a s l i e t o a n lemj m e d i c n a , bet s p o r t a v i n g r i n j u m o s i m n a s t i k a . Neskaidrba v a r rasties ar jau t j u m p a r t o , k a s j s a p r o t ar a p z m j u m u pats par sevi, ja j a u j d z i e n a m cilvks pats par sevi un j d z i e n a m cil vks ir v i e n s un t a s p a t s s a t u r s cilvks un a j z i
32

n a v atirbas. Ja t, tad m i n t a i s attiecas ar uz j d z i e n u labais. P a t i e m , labais n e b s v a i r k l a b s t d vien, k a t a s b s b e z g a l g s , t p a t k i l g s t o s b a l t u m s nebs baltks par vienas dienas baltumu. Prlieci n o k liekas, s p r i e p t a g o r i e i , k u r i jdzienu labais liek v i e n r i n d a r s k a i t l i viens. V i u u z s k a t a m , d o m j a m s , seko S p e u s i p s . B e t ie j a u t j u m i a p l k o j a m i c i t a izklst. Kas attiecas uz iepriek teikto, t a d te ir viena n e p r e c i z i t t e , p r o t i , r u n t s tiek n e v i s p a r v i s a p t v e r o u j d z i e n u labais, bet g a n p a r v i e n u l a b a v e i d u , p a r to, u z k u r u tie c a s u n k u r u i z r a u g s p a u p a r sevi. T u r p r e t i m i r v e l cita v e i d a labais, t a s , k a s p a l d z r a d t a u g s t k o l a b u m u , s a g l a b d a m s to un n o s a r g d a m s no pretj. T t a d s k a i d r s , ka j d z i e n s labais v a r tikt lietots d i v j d n o zm: labais pats par sevi un labais ka ldzeklis. T i k a i n o d a l o t a b a s s n o z m e s v i e n u n o o t r a s , v a r i z v i r z t j a u t j u m u , v a i j d z i e n s labais pats par sevi a t b i l s t v i e n a i i d e j a i . Ko v a r t e i k t p a r labo pau par sevi? V a i t a s ir k a u t k a s t d s , u z k o t i e c a m i e s k a p a v r t b u , k, p i e m ram, domana, redzana, zinmas baudas vai gods? s lietas ir t d a s , k u r a s vartu uzskatt par labumiem, k u r i e m i r v r t b a p a i e m p a r sevi, k a u t ar m s t i e c a m i e s p c t i e m k l d z e k i e m citu m r u d. V a i varbt_ labais pats par sevi n a v n e k a s cits k t i k a i i d e j a ? T d g a d j u m t b s t i k a i t u k a f o r m a . J a ar i e p r i e k m i n t s l i e t a s b t u l a b u m i p a i p a r sevi, t a d l a b s a t u r a m v i s o s ajos gadjumos vajadztu bt v i e n a m u n t a m p a a m , t p a t k, p i e m r a m , j d z i e n s baltums i r v i e n d s s n i e g a un svina baltum. Turpretim gods, prts un bauda ka l a b u m i i r a t i r g i . T t a d n a v k o p g a j d z i e n a labais, kas atbilstu vienai idejai. B e t k a s t a d i r labais u n k a t o defint? N e v a r t a u b t , k a v i e n s j d z i e n s labais n e j a u i a p z m d a d a s l i e t a s . Varbt lietdergk btu t a g a d ar o problmu nenodar boties, j o t s i z t i r z a n a i v a i r k p i e m r o t a i r cita filo zofijas d a a . T a s p a t s s a k m s ar p a r i d e j u . J a a r i r k d s v i e n s u n k o p g i i z s a k m s labais v a i a r k a u t k a s p a s t v o s a t d a l t i p a t s p a r sevi, s k a i d r s , k a t a s n a v s a i s tts a r cilvka p r a k t i s k o d a r b b u u n n a v c i l v k a m i e g s t a m s . Bet t a g a d m s m e k l j a m tiei t d u l a b o . U n t o m r v a r b t k d a m its, ka ir l i e t d e r g i z i n t labo pau par sevi, lai t d v e i d s a s n i e g t u to, k a s c i l v k a m i r i e g s 34

t a m s un i z d a r m s . Tas btu k p a r a u g s , kas paldztu i z z i n t tos l a b u m u s , _ k u r i s a s n i e d z a m i cilvka dzv, u n a r p a l d z t u tos i e g t . K a u t k d a t i c a m b a d a m s p r i e d u m a m ir, t o m r t a s n e s a s k a n a r t o , k a s z i n m s n o a t s e v i a m z i n t n m . N e b t u t a u n e s a p r t g i , j a visi, k a s darbojas kada praktisk nozar, ignortu du paldzbu u n n e t i e k t o s t o izzinat._ T o m r n a v s k a i d r s , k d u pal dzbu v a r t u iegt audjs vai celtnieks sav darb, ja vi zintu labo pau par sevi; v a i ar, k d veid r s t s vairk butu rsts vai k a r a v a d o n i s _ v a i r k karava d o n i s , j a v i i b u t u v r o j u i p a u ideju. r s t u t a u inte r e s e n e v i s v e s e l b a v i s p r , bet c i l v k a veselba, u n vl p r e c z k , tiei c i l v k a v e s e l b a , j o v i r s t k o n k r t u cilvku. P a r iem j a u t j u m i e m ir pietiekami pateikts. 7. A t g r i e z s i m i e s a t p a k a pie t j d z i e n a labais, ko m s mekljam, un noskaidrosim, kas tas vartu bt. Liekas, ka katra atsevia darbb un mksl tas bs atirgs: c i t s m e d i c n a , cits s t r a t i j u n t p a t a r c i t s / o m s . K a s t a d i r labais k a t r n o t m ? V a i g a n n e t a s , k u r a <ie^ tiek d a r t s v i s s p r j a i s ? M e d i c n v e s e l b a , s t r a t i j a u z v a r a , c e l t n i e c b m j a , cit m k s l vl k a s cits, bet k a t r a d a r b b u n d a r b b a s izvl t a s i r g a l a m r i s , k u r a de tiek v e i k t s v i s s p r j a i s . T t a d , j a k a t r a i d a r b b a i i r m r i s , t a d tiei t a s b s t a s l a b a i s , u z k o t i e c a s d a r b b a ; j a m e r i i r v a i r k i , t a d tie. I z t i r z j o t s o j a u t j u m u c i t d i , m s e s a m n o n k u i pie t p a a , k a s s a c t s j a u a g r k , b e t j m i n a t o izteikt vl s k a i d rk. Ja izrads, ka mri ir vairki un daus no tiem m e s _ i z v l a m i e s citu d, p i e m r a m , n a u d u , f l a u t a s u n v i s p r _ d a r b a r k u s , t a d _ i r s k a i d r s , k a visi m r i n a v g a l a m r i . T i k a i v i s l a b k a i s m r i s liekas k a u t k a s pil ngs. Ttad, ja ir viens galamris, tad tas ir tas, ko mes mekljam, ja tdi ir vairki, tad mekltais ir pats pilngkais no tiem. Mris, uz ko ms tiecamies k uz p a m r i , i r p i l n g k s p a r to, k a s i r ldzeklis c i t a m , u n m r i s , k a s v i e n m r i r p a m r i s , i r p i l n g k s p a r to, k a s d a k r t ir p a m r i s , b e t c i t k r t l d z e k l i s . V i s p r g i s a k o t , t a s m r i s , k a s v i e n m r i r p a m r i s u n ne k a d n a v ldzeklis, i r g a l g a i s m r i s . T d s g a l g a i s m r is v i s v a i r k iet l a i m e , jo_ to m s i z v l a m i e s v i e n m r k a p a m e r i _ u n n e k a d n e k ldzekli. T u r p r e t i m g o d u , baudu, d o m a n u un jebkuru tikumu ms vlamies g a n

k p a m r i ( m s g r i b t u i e g t t o v i s u ar t a d , j a n e k d s cits b l a k u s l a b u m s n o t n e b t u ) , g a n a r k ldzekli, lai s a s n i e g t u l a i m i . M s c e r a m , k a t m s k s i m l a i m g i . T u r p r e t i m l a i m i n e v i e n s n e i z v l a s o lietu d u n v i s p r n e k cita d. T o p a u v a r s e c i n t , izejot n o autarkijas j d z i e n a . A u g s t k a i s l a b u m s , p r o t a m s , i r p a t s sev p i l n g s . Ar j d z i e n u autarkija es s a p r o t u p i l n g u n e a t k a r b u u n p a t s t v b u t a m , k u r dzvo s a v u dzvi n e t i k a i s e v p a a m , bet a r v e c k i e m , b r n i e m , sievai, v i s p r , d r a u g i e m u n citiem p i l s o i e m , t p c k a cilvks pc s a v a s da bas ir sabiedrisks. Tau aj zi ir j n o s p r a u k d a s robeas: ietverot t e g a n senus, g a n pcteus, g a n d r a u g u d r a u g u s , v a r n o n k t ldz b e z g a l b a i . os j a u t j u m u s a p l k o s i m n e d a u d z vlk. eit j p a s a k a , k a p a r a u t a r i j u m s u z s k a t m to, k a s v i e n g p a d a r a dzvi v l a m u u n t d u , k u r n e k n e t r k s t . Tiei t d a , pc m s u d o m m , ir laime; turklt t ir visvlamk no vism lietm un t d a , k u r a i n e k a s cits v a i r s n a v v a j a d z g s . T d a lieta,, k u r a i vl k a u t k o v a r pielikt klt, b s v l a m k a t a d , j a k a u t n i e c g s l a b u m s b s n c i s k l t , j o t a s , k a s n k klt,, p a l i e l i n a j a u e s o o l a b u m u , bet n o l a b u m i e m v i e n m r jizvlas lielkais. T t a d izrds, ka laime, b d a m a prak tisks d a r b o a n s mris, ir kaut kas pilngs. T a u v a r b t t d s a t z i n u m s , k a l a i m e i r vislabkais,, g a n i r v i e n p r t g s , bet t o m r v l a m s p a t e i k t vl s k a i d rk, kas ir laime. To v a r t u izdart, ja tiktu n o s k a i d r o t s cilvka d a r b s u n u z d e v u m s . T p a t k f l a u t i s t a m , t l n i e kam un katram amata meistaram un vispr visam, kas spj d a r b o t i e s u n veikt k d u d a r b u , tiei d a r b p a r d s l a b a i s , t p a t , iet, i r ar c i l v k a m , j a i r k d s v i a darbs. Vai g a n celtniekam vai kurpniekam ir noteikts darbs, bet c i l v k a m n a v u n v i i r b e z d a r b g s ? V a i ar, t p a t k acij, r o k a i , k j a i u n v i s p r k a t r a i e r m e a d a a i , a r c i l v k a m p a a m p a r sevi i r n o t e i k t s d a r b s ? K a s g a n t a s v a r t u bt? D z v o a n a k dzvbas i z p a u s m e piemt ar a u g i e m , bet tiek m e k l t s p a a i s . T t a d b a r o a n s u n a u g a n a s funkcija n a v t a s , k a s tiek m e k l t s . Ar s a j t a s pie mt g a n zirgam, g a n vrsim, g a n katrai dzvai btnei. T t a d paliek ar d o m a n u saistt praktisk d a r b o a n s . Viena r a c i o n l s dvseles daa it k p a k l a u s a prtam,, o t r a d a a sev ietver p r t u , u n t s funkcija i r d o m a n a . T k r a c i o n l s d v s e l e s d a a s i r d i v a s , j i z r a u g s t
36

k u r a s funkcija ir d o m a n a . d v s e l e s d a a tiek u z s k a t t a p a r a u g s t k o . J a cilvka d a r b s i r d v s e l e s a k t i v i t t e s a s k a o t b a r p r t u v a i k a t r z i n e bez p r t a l d z d a lbas, t a d m s a t z s t a m , k a v i e n s u n t a s p a t s d a r b a r e z u l t t s i r v i s a i s u g a i u n v i e n a m i z c i l k a m s s u g a s p r s t v i m , ldzgi k t a s ir, p i e m r a m , k i t r i s t a m u n izci l a m k i t r i s t a m . M i n t a i s a t t i e c a s a r u z v i s i e m citiem g a d j u m i e m , k a d a r piebildi r a k s t u r o j a m l a b k u d a r b a k v a l i t t i ( k i t r i s t a d a r b s i r s p l t k i t r u , izcila k i t r i s t a d a r b s veikt t o l a b i ) . J a t a s i r t , t a d p a r cilvka d a r b u m s u z s k a t m dzvi, k a s i r d v s e l e s a k t i v i t t e sa s k a o t b a r p r t u , bet izcila cilvka d a r b s i r veikt t o labi u n s k a i s t i . K a t r a lieta i r l a b a , j a r e a l i z j a s t a i pie m t o izcilba. J a d s u z s k a t s i r p a r e i z s , t a d j s e c i n a , k a cilvka dzves a u g s t k a i s l a b u m s i r s a s n i e g t s t a d , j a d v s e l e s a k t i v i t t e i z p a u a s a u g s t k a j k v a l i t t . J a d a s izcilas k v a l i t t e s i r v a i r k a s , t a d d v s e l e s a k t i v i t t e i j p a r d s vislabkaj un pilngkaj kvalitt, turklt v i s dzves laik, jo, k s a k a , v i e n a b e z d e l g a p a v a s a r i n e n e s , ar v i e n a d i e n a n e ; t p a t cilvku n e p a d a r a lai m g u v i e n a d i e n a v a i ss l a i k a s p r d i s . J d z i e n s labais d v e i d i r ieskicts ( s k u m v a j a g n o v i l k t t i k a i k o n t r a s , v l k s k a i d r i i z z m t ) , u n v a r uz s k a t t , k a i k v i e n a s p k o s i r n o v e s t ldz g a l a m u n s k u m o s i z s t r d t to, k a s labi ieskicts. L a i k s a j z i i r l a b s palgs un padomdevjs, k par to var spriest no mk s l m , k u r a r laiku p i e a u g m e i s t a r b a . I k v i e n s v a r pielikt to, k t r k s t . V a j a g a t c e r t i e s a r to, k a s t e i k t s a g r k , p r o t i , n e t i e k t i e s pc v i e n d a s p r e c i z i t t e s v i s s l i e t s , bet k a t r liet a t b i l s t o i s a t u r a m u n t i k t l , c i k t l t a s i r pie mrots izklsta veidam. Celtnieks un matemtiis tau a t i r g i pt t a i s n i . V i e n u i n t e r e s , cik t i r n o d e r g a d a r b a m , o t r u k a s t i r u n k d a t ir, j o v i m e k l p a t i e s b u . T d p a v e i d j r k o j a s a r c i t s l i e t s , lai b l a k u s j a u t j u m i n e n o m k t u btisko. T p a t ar clonis n a v j m e k l v i s s l i e t s v i e n d i , j o d a o s g a d j u m o s pietiek, j a s k a i d r i tiek n o r d t s a t s e v i a i s f a k t s . T a s i r s k u m s un p a m a t s . P a m a t a t z i n u m u s var iegt g a n ar indukciju, g a n ar s a j t m , g a n ar ar z i n m u v i n g r i n a n o s vai k citdi. V a j a g izsekot k a t r a atsevi s k u m a dabai, u n j c e n a s pc i e s p j a s s k a i d r k t o n o t e i k t , j o t a m t u r p m k i r liela n o z m e . L i e k a s , k a s k u m s i r v a i r k n e k
37

p u s e n o visa, u n d a u d z k a s n o i z p t m k s t s k a i d r s , j a skaidrs ir sakums. 8 . P a r a t s e v i m l i e t m i r j s p r i e n e t i k a i n o silo i s m a , bet ar n o t , k o citi t e i k u i . P a t i e s s a t z i n u m s s a s k a n a r esbu, m a l d g s t r i n o n k p r e t r u n a r p a t i e sbu. Visi l a b u m i p a r a s t i tiek d a l t i t r s d a s : rjie, dvse les u n e r m e a l a b u m i . P a r s v a r g k i e m u n b t i s k k i e m m e s s a u c a m t o s l a b u m u s , k a s s a i s t t i a r dvseli. d s s p r i e d u m s , k a s i r s e n s u n v i s u filozofu a t z t s , i r p a r e i z s . Mes atzstam par mri noteiktas kvalittes darbbas un a k t i v i t t i , u n tiei d v s e l e s l a b u m i , n e v i s r j i e l a b u m i i z p a u a s darbb. Patiesbai atbilstos s p rie dums ir ar t a s , k a l a i m g s cilvks dzvo labi u n v i a m k l j a s labi. L a i m g a cilvka dzvi tiei t s a u c 'labkljba v a i l a b a dzve. 9. L i e k a s , ka visi izteiktie u z s k a t i p a r l a i m i ir i e t v e r t i m u s u dotaj defincij: v i e n i e m l a i m e i r t i k u m b a , ot r i e m s a p r t g u m s , c i t i e m t iet z i n m a g u d r b a , v l citiem viss iepriekmintais vai ar k a u t kas no m i n t k o p a a r b a u d u v a i v i s m a z n e bez b a u d a s , vl citi k l t e m ar rjo labkljbu. Vienus u z s k a t u s aizstv d a u d z i s e n i e d o m t j i , c i t u s n e d a u d z i izcili vri. L o i s k i ir p i e e m t , k a n e d z vieni, n e d z o t r i n e k d s p i l n g i , b e t v i s m a z viena j a u t j u m vai lielk da j a u t j u m u sprie pareizi. M u s u a t z i n u m s daji s a s k a n ar to uzskatu, ka laime ir tikumba vai kds no tikumiem, jo ms s a p r o t a m j d z i e n u laime k d v s e l e s a k t i v i t t i , k u r i z p a u a s tiku mba. N a v m a z a atirba, p r o t a m s , vai a u g s t k o labumu s a p r o t k a k a u t k o i e g t u v a i k d a r b o a n o s . I r iesp j a m s , k a i e g u v u m s n e d o d n e k d u l a b u m u , p i e m r a m , gu l o a m vai citd veid b e z d a r b g a m cilvkam, bet n a v i e s p j a m s , k a d a r b b a , j a t_ i r k r i e t n a , n e d o d n e k d u labumu. T p a t ka olimpiskajs spls u z v a r a s v a i n a g u s a e m n e v i s v i s s k a i s t k i e u n v i s s t i p r k i e , b e t tie, k a s c n s (jo n o t i e m n k u z v a r t j i ) , t p a t a r d z v s k a i s t o u n l a b o s a s n i e d z tie, k a s aktvi d a r b o j a s . V i i e m d z v e i r p a t i p a r sevi p a t k a m a . B a u d a jeb l a b s a j t a i r d v s e l e s s t v o k l i s . K a t r a m p r i e k u s a g d t a s , p r e t k o v i iztu ras ar mlestbu, piemram, zirgs s a g d prieku tam, k a m z i r g i mi, i z r d e s n i e d z b a u d u i z r u c i e n t j a m ; t d a p a a v e i d t a i s n b a s a g d b a u d u t a m , k u r ml t a i s n b u , u n , v i s p r , t a s viss, k a s s a i s t t s a r t i k u m b u ,
33

i e p r i e c i n a t i k u m i s k o . V i e n k r a j a i t a u t a i j d z i e n s patikrnais i r p r e t r u n g s , t p c k a p l i m b a u d u s a g a d a t a s , k a s n a v p a t k a m s p a t s p a r sevi, pc s a v a s d a b a s . Bet t i e m , k u r i ml s k a i s t o , p a t k a m a i s i r t a s , k a s pec s a v a s d a b a s ir t d s . Tiei t d a s ir t i k u m i s k a s d a r b b a s , kas_ g a n sa g d b a u d u iem cilvkiem, g a n ar s a v e s b a i r tka m a s . T i k u m i s k o cilvku dzvei n a v n e p i e c i e a m a b a u d a k vl k d a p i e d e v a , bet d z v e p a t i p a r sevi ir b a u d a . M i n t a j a m vl v a r piebilst, k a n a v k r i e t n s t a s , k u r a m p r i e k u n e s a g d k r i e t n a rcba. N e v i e n s n e s a u k s p a r t a i s n g u to, k u r n e p r i e c j a s p a r t a i s n i e m d a r b i e m , p a r b r v u n e s a u k s n e v i e n u , k u r u n e p r i e c b r v a cilvka ciengi d a r b i . T p a t t a s i r ar c i t s l i e t s . T t a d v a r teikt, k a tiku m i s k a rcba p a t i p a r sevi i r p a t k a m a . L a i m e i r v i s l a b k a i s , v i s s k a i s t k a i s u n v i s p a t k a m k a i s . Ss p a b a s n a v atdalmas, k tas darts Dlas svtncas epigramma: V i s s k a i s t k a i s ir t a i s n b a , v i s l a b k a i s v e s e l b a , vis p a t k a m k a i s ir s a s n i e g t to, ko k a t r s v e a s . _ Visi ie r a k s t u r o j u m i p i e m t v i s k r i e t n k a j a m d a r b b m , k u r a s v i s a s k o p v a i v i e n u n o t m , p a u l a b k o aktivi tti, ms s a u c a m par laimi. iet, k a l a i m i r n e p i e c i e a m b a a r p e c a r j i e m l a b u miem, k ms jau teicm. Nav iespjams vai vismaz nav viegli d a r t l a b u s d a r b u s , dzvojot n a b a d z b a . D a u d z k a s tiek v e i k t s a r d r a u g u , b a g t b a s , p o l i t i s k s varas_ pal dzbu, i z m a n t o j o t t o s i t k d a r b a r k u s . D a u lietu t r k u m s aizno laimi, piemram, ja n a v diciltgas izcelanas, krietnu brnu, gltas rienes. N a v pilngi laimgs tas, kura izskats ir pretgs vai kuram ir zema izcelanas, vai a r k u r i r v i e n t u u n bez b r n i e m ; v a r b t vl n e l a i m gks ir tas, k u r a m ir nekrietni brni vai d r a u g i , vai ar tie, b d a m i k r i e t n i , m i r u i . K j a u t e i c a m , p a s t v n e p i e c i e a m b a , iet, p c k d a s r j a s l a b k l j b a s . Te ir iz skaidrojums tam, kd dai uzskata labkljbu un laimi p a r v i e n u u n t o p a u , bet citi t i k u m b u u n l a i m i p a r vienu un to pau. 10. N o m i n t r o d a s j a u t j u m s , v a i l a i m e i r k a s i e m c m s v a i i e v i n g r i n m s , v a i k d cit v e i d i e g s t a m s , v a i t r o d a s s a s k a a r d i e v i u g r i b u v a i ar t a i r l a i m g s g a d j u m s . J a j a u v i s p r p a s t v k a d a d i e v u d v a n a cil v k i e m , t a d l o i s k i b t u , ka ar_ l a i m e ir dievu d o t a , v e l j o v a i r k t p c , k a t i r vislabkais^ n o v i s a , k a s i r cil v k i e m . is j a u t j u m s g a n i r p i e m r o t k s c i t a m i z k l a s -

39

t a m ; v a r v i e n g i teikt, k a l a i m e , j a t a r n a v d i e v u d o t a , bet i e g s t a m a a r t i k u m b u u n m c o t i e s v a i i e m a n t o j o t n o t e i k t u s p a r a d u m u s , t a d t o m r t i r k a u t k a s die v i s . T i k u m b a s b a l v a u n r e z u l t t s i r v i s a u g s t k a i s la b u m s , un tas ir k a u t kas dievis un svtlaimgs. Tur k l t t a s i r a r v i s i e m p i e e j a m s , j a vien k d s n a v tik s a m a i t t s , ka, m c o t i e s u n i e g u l d o t z i n m a s p l e s , v i nevartu sasniegt zinmu tikumbu. Labk uzskatt, ka cilvks t a d a v e i d k s t l a i m g s , n e v i s n e j a u a g a d j u m a rezultta, ja jau visam, kas rodas s a s k a ar dabu, ir tendence sasniegt vislabk pakpi, tpat k mksl un j e b k u r a closakarba, it pai, ja clonis ir vislabkais. P r k maldga btu doma, ka vislabkais un skaistkais vartu rasties no nejaua gadjuma. Iztirztais kst s k a i d r k s a r n o m s u s n i e g t s l a i m e s defincijas: l a i m i ms definjam ka dvseles aktivitti, kur izpauas no t e i k t a t i k u m b a . P r j i e l a b u m i i r n e p i e c i e a m i k pa m a t n o s a c j u m i laimei vai ar k palgldzeki, vai k d e r g i d a r b a r k i . T e i k t a i s s a s k a n a r to, k o m s a p g a l v o j a m s k u m a , p r o t i , k a a u g s t k a i s l a b u m s i r p o l i t i k a s zi n t n e s m r i s , t v i s v a i r k n o d a r b o j a s a r to, lai pil s o u s p a d a r t u k r i e t n u s , lai tie v e i k t u s k a i s t u s d a r b u s . N e v i e n u v r s i , n e v i e n u z i r g u u n n e v i e n u citu d z v n i e k u ms nedvjam p a r laimgu, tpc ka neviens no tiem n a v s p j g s veikt d u p i l n v r t g u d a r b b u . i e m e s l a d a r b r n s n a v l a i m g s , j o v i n e k o t d u n e s p j v e i k t sa v a s j a u n b a s d. B r n u s d v p a r l a i m g i e m t i k a i cerb, ka vii kdreiz bs tdi. Tikumbai, k ms j a u teicm, i r j b t v i s a u g s t k a j k v a l i t t , u n , lai t o s a s n i e g t u , ne p i e c i e a m a v i s a dzve. D z v g a d s d a d a s p r m a i a s u n v i s d a s l i k s t a s . V a r g a d t i e s , k a v i s l a i m g k a i s cil vks v e c u m d i e n a s piedzvo vislielks nelaimes, k t a s tiek v s t t s v a r o e p o s p a r P r i a m u . To, k a s piedzvojis t d u likteni u n tik n o l o j a m i b e i d z i s s a v u dzvi, n e v i e n s nesauks par laimgu. 11. V a i n e v i e n s cilvks n a v u z s k a t m s p a r l a i m g u , k a m r v i dzvo, u n , k S o l o n s teicis, j s k a t s u z m a beigm? Ja ar t a s ir t, tad p a s t v j a u t j u m s : vai kds ir laimgs pc tam, kad vi ir miris? Varbt, ka tas nav i e s p j a m i , i t pai, j a e m v r m s u a p g a l v o j u m u , k a laime ir noteikta aktivitte? Ja ms n e u z s k a t m miruo p a r l a i m g u , k o n e a p g a l v o a r S o l o n s , bet s a k m , k a cil vku var uzskatt par laimgu tikai t d vecum, kad
40

vi jau ir rpus visiem a u n u m i e m un likstm, tad ar d i z t e i k u m i r k a u t k d a n e s k a i d r b a . L i e k a s , k a zi n m m r ar m i r u o s k a r l a b u m s u n a u n u m s , b e t m i ruais to tikai nejt, piemram, b r n u un vispr pcncju g o d u v a i n e g o d u , l a b k l j b u v a i p o s t u . Ar eit i r n e skaidrba: var gadties, ka tam, kas laimgi ir nodzvojis v i s u m u ldz v e c u m a m u n m i e r g i n o m i r i s , g a d s d a u d z nelaimju, kas skar via pcteus, dai ir krietni un a r v i u dzve ir a t b i l s t o a v i u k r i e t n u m a m , citi g l u i pretji. B t u nejdzgi, ja m i r u a i s to visu ldzdzvotu u n k t u b r i e m l a i m g s , b r i e m n e l a i m g s , b e t nej d z g s b t u ar u z s k a t s , k a b r n u l i k t e n i s n e m a z k a m e r a neskar veckus. B e t j a t g r i e a s pie i e p r i e k t e i k t . V i s d r z k t m s v a r s i m n o s k a i d r o t to, k o m e k l j a m . T t a d , j a m e s pie e m a m , k a v a j a g v r t t dzvi p e c t a s b e i g m u n t a d uzskatt kdu p a r laimgu, nevis s a u k t p a r laimgu t d u , k a s a t t i e c g a j b r d i r l a i m g s , v a i g a n n a v nej d z b a t d v i e n n e a t z t c i l v k u s p a r l a i m g i e m , k a dz v e s l a i k i e s p j a m a s p r m a i a s . K a u t ar l a i m e tiek uz skatta par kaut ko stabilu un n e k d a zia ne viegli p a k a u j a m u p r m a i m , t o t i e s liktenis_ v i e n i e m u n t i e m p a i e m cilvkiem i r biei m a i n g s , t o m r i r t a u s k a i d r s , ka ms, sekodami liktea p r m a i m , vienu un to pau cilvku b r i e m s a u k s i m p a r l a i m g u , b r i e m p a r n e l a i m g u , a t t l o j o t l a i m g u cilvku k a k d u h a m e l e o n u v a i ar k a u t ko t d u , k a m n a v stabila p a m a t a . T a d s u z s k a t s , liekas, n a v p a r e i z s . N e j a u n e j a u a g a d j u m a s l p j a s l a i m e v a i n e l a i m e , bet cilvku dzve. rjie a p s t k i g a n ir nozmgi, k ms jau teicm, tau noteicoais laime ir t i k u m i s k a rcba, t u r p r e t i m n e t i k u m i s k a r c b a s a v u k r t r a d a p r e t j o . N e k u r c i t u r cilvku d a r b o s u n r c b a n a v t d a s stabilittes un noturbas k tajos gadjumos, ja cilvks r k o j a s a t b i l s t o i t i k u m b a i T i k u m b a i r n o t u r gka pat par z i n a n m , tai ir ilgka un lielka stabili t t e dzv. T i k u m i , k a s s a v i z p a u s m e i r v i s n o t u r g k i e , i r ar v i s c i e n j a m k i e , j o tie v i s v a i r k u n p a s t v g i i z p a u a s p a u l a i m g k o cilvku dzve. T a s i r c l o n i s [ p a r dbai], ka tos neaizmirst. Ttad t a s augstkais labums, ko mekljam, piemt laimgajam, un vi bs t a d s visu m u , jo vi v i e n m r v a i r k p a r citiem rkosies un do m s a t b i l s t o i t i k u m b a i , v i dzvos s k a i s t i u n l i k t e n i p a ciets v i s d z i a r c i e u k j a u t d s , k a s i r s t e n i
!

k r i e t n s u n p i l n g s , bez j e b k d a t r k u m a (cik p i l n g s u n nevainojams ir k v a d r t s ) . D a u d z ir nejaubu, g a n no z m g k a s , g a n a r n e n o z m g k a s , k a s s a i s t t a s a r lik teni. Niecga laime, t p a t ar nelaime, skaidrs, ka n e i e t e k m e s m u . Liela l a i m e p a d a r a dzvi vl laim g k u (jo t g r e z n o dzvi u n t s b a u d a n a i r s k a i s t a u n k r i e t n a ) , bet liela n e l a i m e a p t u m o u n a p t r a i p a laimi. T nes cieanas un kav daudzas darbbas. T a u ar d o s a p s t k o s c a u r i s p d s k a i s t a i s , j a v i e n cilvks p r o t s a v a l d g i p a n e s t liels u n d a u d z s lik stas. Sados apstkos, protams, nevar nejust .[k d a s ] c i e a n a s , bet t s v a r p a n e s t cli u n p a a p z i n g i . J a n o t e i c o a i s dzv ir, k m s t e i c m , d a r b o a n s u n n o t e i k t a rcba, t a d n e v i e n s n o l a i m g i e m n e v a r k t n o lojami nelaimgs, jo vi nekad nedars neko n o s o d m u un zemisku. Tas, kur ir steni krietns un saprtgs, pc m s u d o m m , p a n e s s likteni s a v a l d g i u n , v a d o t i e s n o a p s t k i e m , v i e n m r rkosies s k a i s t i . T p a t k r i e t n s k a r a vadonis kauj prot veiksmgi izmantot tdu karaspku, k d s v i a m ir, k u r p n i e k s n o a t t i e c g a j m d m izga t a v o v i s s k a i s t k o s a p a v u s , u n t p a t r k o j a s a r visi citi a m a t a meistari. Ja tas ir t, tad neviens laimgais neks nolojami nelaimgs. Vi, p r o t a m s , nebs ar svtlai m g s , j a p i e d z v o s P r i a m a likteni. B e t n e k d z i v i nebs svrstgs un nenoteikts, via daba nemainsies n e d z l a i m , n e d z n e l a i m , j a n u v i e n g i d a u d z a s u n lie las likstas sps radt kdas p r m a i a s . P c t a m vi, p r o t a m s , n e v a r s s laik atkal kt laimgs, un, ja vispr vars, tad tikai ilg laik, kur piedzvos d a u d z s k a i s t a . K a s k a v d v t p a r l a i m g u cilvku to, k u r rko jas atbilstoi vispilngkai tikumbai un ir pietiekami a p g d t s a r r j i e m l a b u m i e m , pie t a m n e v i s su b r d i , b e t v i s u m u ? V a i g a n vl j p i e b i l s t , k a v i t d z v o s un miergi nomirs? Nkotne, protams, m u m s nav zinma, bet laimi ms v i s d g a d j u m u z s k a t m p a r mri un p i l n b u . J a t a s i r t , t a d p a r l a i m g i e m cilvkiem m s dvsim tos no dzvajiem, kuriem piemt un piemits tikko teiktais. P a r m lietm tiktl diezgan. Pcteu un visu d r a u g u l i k t e u p i l n g a n e e m a n a v r liktos p r k n e d r a u d z g a un nesaskanga ar visprpieemtajiem uzskatiem. T k dzv ir d a u d z a t g a d j u m u , vieni no tiem ir nozmgki, citi m a z n o z m g k i , k a t r a g a d j u m a i z t i r z a n a b t u
42

p r k g a r a un ms nonktu bezgalb. Pietiek pateikt kop savilkum un visprgos vilcienos: t p a t ka attiecba uz p a a n e l a i m m d a m ir kds svars un nozme dzve, d a a s ir n e n o z m g k a s , t p a t tas ir ar ar v i s m d r a u g u l i k s t m ; a t i r b a , v a i s c i e a n a s s k a r dzvos v a i m i r u os, i r d a u d z l i e l k a n e k t a t i r b a , k d a p a s t v , a prdzvojam netaisnbu u n a u s m a s dzve vai r e d z a m t a s attlotas tradij. J e m vr atirba. Sevii jie v r o , k a p a s t v a u b a s , v a i m i r u i e v i s p r spj u z t v e r t k d u l a b u m u vai a u n u m u . No iepriek teikta izriet seci n j u m s : j a ar ldz m i r u i e m n o n k k a u t k a s v a i n u labs,, vai auns, tad tas ir nenozmgs un niecgs tiklab p a t s p a r sevi, k v i i e m ; j a t a s n a v g l u i t , t a d t a s i r v i s m a z t d s u n tik n i e c g s , k a n e s p j p a d a r t p a r l a i m g i e m t o s , k u r i n a v t d i , u n a t e m t l a i m i t a m , k u r a m t a ir. iet, k a m i r u o s z i n m m r s k a r v i u d r a u g u l a b k l j b a u n l i k s t a s , t a u t i k a i t i k t l u n t i k d a u d z , ka_ v i i no laimgiem nekst par nelaimgiem un viu stvok lis n e i z m a i n s a r c i t d i . 12. K a d tas noskaidrots, pievrssimies jdzienam laime u n p r r u n s i m , v a i l a i m e p i e d e r pie l a b u m i e m , k a s i r s l a v j a m i u n c i l d i n m i , v a i d r z k pie l a b u m i e m , k a m piemt a u g s t k vrtba. Skaidrs ir t a s , ka ta n a v rja v a r e n b a . I r z i n m s , k a k a u t k a s tiek s l a v t s u n u z t e i k t s s a v a s k v a l i t t e s v a i a t t i e k s m e s d. T a i s n g u , d r o s m g u u n v i s p r k r i e t n u cilvku u n t i k u m b u m e s u z s l a v j a m r c b a s u n d a r b u d, t p a t a r s p c g u , t r u s k r j j u u n c i t u s l d z g u s p a r to, k a v i i e m i r n o t e i k t a s p a b a s u n k a v i i i r n o t e i k t a t t i e c b p r e t l a b o u n k r i e t n o . is j a u t j u m s k s t s k a i d r s ar n o t i e m c i l d i n j u m i e m , k a s vel tti dieviem. d i c i l d i n j u m i iet k o m i s k i , j o dievi t d j d i tiek p i e l d z i n t i m u m s . T a s n o t i e k t p c , k a cildi njum un uzslav, k ms teicm, izpauas noteikta saldzinoa attieksme. Tpc netiek slavtas un uzteiktas v i s l a b k s l i e t a s , bet t o n o v r t j u m s i r l i e l k s u n a u g s t k s , k iet. D i e v u s , p i e m r a m , m e s s a u c a m p a r svt l a i m g i e m , k ar d i e v i k o s n o cilvekiem. T p a t t a s i r ar ar a u g s t k m v r t b m : neviens n e s l a v laimi t, ka cildina t a i s n g u m u , bet pieldzina to k a u g s t k o vrtbu k a u t k a m d i e v i a m . Ar E u d o k s s p a r e i z i a i z s t v j a d o m u par b a u d u k pirmo no labumiem: tas, ka bauda, b d a m a viena no vrtbm, netiek slavta, pc via d o m m , n o r d o t , ka t ir labka par s l a v j a m m lietm, un tiei
4S

t d s i r a r dievs u n a u g s t k a i s l a b u m s , a t t i e c b p r e t k o i e g s t v r t b u viss p r j a i s . U z s l a v a a t t i e c a s u z tiku m b u ( b d a m i t i k u m i s k i , m s s p j a m veikt s k a i s t u s d a r b u s ) , u n s l a v a s d z i e s m a s dzied p a r v e i k t a j i e m d a r b i e m g a n fiziskajiem, g a n g a r g a j i e m . T a u s k k i z t i r z t d u s jautjumus vairk piederas tiem, kuri n o d a r b o j a s ar enkonomijiem. No teikta m u m s ir skaidrs, ka laime ir a u g s t k v r t b a , j o t i r p a m a t s u n s k u m s , t s d m s visi d a r m v i s u p r j o , bet v i s a l a b s k u m u u n c l o n i m e s u z s k a t a m p a r a u g s t k o v r t b u u n k a u t k o die viu. 13. T k l a i m e i r n o t e i k t a d v s e l e s a k t i v i t t e , k u r izpauas vispilngk tikumba, tad japlko tikumba. V a r b t d a v e i d a m s l a b k i z p r a t s i m j d z i e n u laime. sts valstsvrs daudz nodarbojas ar o jautjumu, jo vi grib padart pilsous krietnus un paklausgus likumiem ( p a r a u g s te ir krtieu un lakedaimonieu likumdevji un ja vl k d i citi t a d a r t i e ) . T k is i z t i r z j u m s ir v e l t t s p o l i s a s l i e t a m , t a d s k a i d r s , k a t a m j v i r z s sa s k a a a r s k o t n j o ieceri. M s n o s k a i d r o j a m j a u t j u m u p a r cilvka v i s a u g s t k o l a b u m u u n i z t i r z j a m j d z i e n u laime. T a p e c t a g a d j a p l k o ar j d z i e n s tikumba. P a r c i l v k a t i k u m b u v i s p r s a u c a m n e v i s e r m e a , b e t dv s e l e s t i k u m b u , un_ l a i m i m s s a u c a m p a r d v s e l e s akti vitti. Ja tas ir ta, tad skaidrs, ka politiskajam prakti i m v a j a g b t k a u t k d a m z i n a n m p a r dvseli, t p a t k a t a m , k u r g r i b r s t t acis, j z i n a k a u t k a s p a r v i s u ermeni. Vl jo vairk mintais attiecas uz politisko prak tii, j o p o l i t i s k a z i n t n e i r a u g s t k a p a r m e d i c n u . Izgl t o t i e r s t i d a u d z n o d a r b o j a s a r e r m e a i z p t i . Ar poli t i s k a j a m p r a k t i i m i r j b t z i n a n m p a r d v s e l i tik t a i , c i k t l n e p i e c i e a m s , lai s a s n i e g t u to, pc k v i tiecas. Pievrsties visiem iem j a u t j u m i e m btu p r k liels d a r b s s a l d z i n j u m a r i z v i r z t o u z d e v u m u . D a i j a u t j u m i p a r dvseli ir pietiekami iztirzti p o p u l r a j s lekcijas, u n j i z m a n t o a r t s . T , p i e m r a m , t u r t e i k t s , 5 ka dvseles viena daa ir iracionla, otra r a c i o n l a . o b r d n a v s v a r g i , v a i s d a a s i r a t d a l t a s t p a t k e r m e a vai j e b k u r a d a l m a priekmeta d a a s vai ar t i k a i v r d o s tiek r u n t s p a r d i v m d a m , k a s b t b i r n e a t d a l m a s k r i a lnij i z l i e k u m s u n i e l i e k u m s . I r a cionlaj dvseles da zemk daa ir kopga ar augiem, p r o t i , r u n a i r p a r t o d a u , k u r a s funkcija i r b a r o a n s

un a u g a n a . dvseles spja ir v i e n d a visiem, kuri spj b a r o t i e s , v a i n u tie b t u embriji, v a i n o b r i e d u a s , p i l n g a s b t n e s . s d v s e l e s d a a s t i k u m b a t t a d ir zi n m m r kopga u n n a v r a k s t u r g a tikai cilvkiem v i e n . L i e k a s , k a d v s e l e s d a a s e v i i i n t e n s v i fun k c i o n m i e g , bet k r i e t n s u n n e k r i e t n s cilvks v i s m a z k a t i r a s m i e g . aj s a k a r b r a d i e s t e i c i e n s , k a l a i m g i e pusi n o s a v a m a n e a r k o n e a t i r a s n o n e l a i m g a j i e m . T tas tik t i e m ir, j o m i e g s i r t s d v s e l e s d a a s bez d a r b b a , k u r a s d d v s e l e t i e k v r t t a k k r i e t n a v a i n e k r i e t n a . V i e n g i v a r p i e a u t , k a neliel m e r k d a s kus t b a s n o n k ldz t a i u n r e z u l t t a k r i e t n o cilvku s a p i i r l a b k i s a l d z i n j u m a r j e b k u r u citu cilvku s a p i e m . B e t p a r t o pietiek! T d v s e l e s d a a , k u r a s funkcija i r b a r o a n s , obrd n a v j a p l k o , jo t n e e m ldzdalbu c i l v k a t i k u m b . D v s e l e i ir vl cita i r a c i o n l a d a l a , kura kaut kd veid ldzdarbojas prts. Ms tau slavjam s a v a l d g a u n ar n e s a v a l d g a cilvka p r a t u u n v i s p a r v i a dvseles racionlo dau, kas m u d i n a uz labko. Blakus p r t a m d v s e l i r vl k a u t k a s t a d s , k a s c n s p r e t i m u n s t r d a s a r p r t u . G l u i t p a t p a r a l i z t a s e r m e a da as p a a s iet u z k r e i s o p u s i , lai g a n n o d o m t s v i r z t t a s uz l a b o p u s i . Tiei t p a t ir a r d v s e l e : n e s a v a l d g a cil v k a t i e k s m e s i r v r s t a s p r e t j o s v i r z i e n o s . e r m e a kus t b s m s v a r a m r e d z t t o , k a s v e l k s n i s , t u r p r e t i m dv sel n e r e d z a m . Tomr jatzst, ka ar dvsel ir k a u t kas tds, kas n o s t j a s pret p r a t u , s t r d d a m i e s ar to un t a m u z b r u k d a m s . K d a a b o s g a d j u m o s i r a t i r b a , n a v sva rgi. K j a u t e i c m , d v s e l e s d a a i r k a u t k d a v e i d a saistta ar prtu, jo s a v a l d g a m cilvkam t p a k a u j a s p r t a m , u n v i a rcba i r s a s k a o t a a r p r a t u . T t a d ira cionl dvseles daa ir divjda: tai daai, kura saistta ar a u g a n u , n a v n e k d a s saiknes ar d o m a n u , bet t daa, kur rodas iekres un vispr tieksmes, z i n m a mr ir saistta ar domanu, bdama p r t a m paklausga un p a k v g a . L d z g i m s s a k m : p a k l a u s t t v a v a i _draugu p r t a m , un tas n a v tas pats, kas tict m a t e m t i i e m . P a m u d i n a n a , n o s o d a n a , n o r a n a ar liecina p a r to, ka d v s e l e s d a a spj s a v a s t i e k s m e s k a u t kd mr p a d o t i e s p r t a m . V a r a m u z s k a t t , k a r a c i o n l a dves_eles daa ar ir divjda: viena d a a ir r a c i o n l a v r d a t i e u n p i l n g n o z m , o t r a p a k l a u s g a p r t a m (l dzgi ms sakm: paklaust t v a m ) . Tda paa veida
45

i e d a l m i a r t i k u m i : i r d i a n o t i s k i e (jeb p r t a ) t i k u m i u n tiskie (jeb r a k s t u r a ) t i k u m i . G u d r b a , s a p r a a n a u n p r a k t i s k a g u d r b a i r d i a n o t i s k i e t i k u m i ; d e v g u m s , sa pratga mrenba r a k s t u r a tikumi. Runjot par rak s t u r u , m s n e s a k m , k a cilvks i r s a p r a s t s p j g s , bet g a n bilstam, ka vi ir savaldgi laipns vai atturgs, un, j a m s s l a v j a m g u d r u cilvku, t a d t o d a r m v i a r a k s t u r a p a b u d. P a r t i k u m i e m m s d v j a m t s r a k s t u r a iezmes, k a s ir slavjamas.
(II G R M A T A )

1. T i k u m b a t t a d ir d i v j d a : v i e n a ir d i a n o t i s k a (jeb p r t a t i k u m b a ) , o t r a t i s k a (jeb r a k s t u r a t i k u m b a ) . P r t a t i k u m i v i s v a i r k r o d a s u n a t t s t s m c o t i e s , tie p r a s a p i e r e d z i u n laiku. R a k s t u r a t i k u m u s v e i d o p a r a d u m i ; ar p a t s v r d s thos ( r a k s t u r s ) t i k a i m a z l i e t at i r a s n o v r d a ethos ( p a r a d u m s ) . N o m i n t s k a i d r s , ka neviens rakstura tikums msos neiedzimst no dabas. Nekas no t, kas notiek s a s k a ar dabu, n e v a r vingri n a n a s un pieradinanas rezultt maint savu dabu. T , p i e m r a m , a k m e n s , k a s n o d a b a s krt u z leju, n e s k s .kustties u z a u g u , k a u t t k s t o i e m r e i u t o m e s t u u z a u g u ; t p a t ar u g u n s k u s t b a n e k a d n e b s v r s t a u z leju, u n t a s a t t i e c a s a r u z c i t m l i e t m . T t a d t i k u m i n e r o d a s n o d a b a s , t a u tie n e r o d a s a r p r e t d a b u , j o d a b a m u m s d e v u s i s p j u i e g t t i k u m u s u n m s v a r a m t o s piln v e i d o t v i n g r i n a n s ce. N o t v i s a , k o m u m s d e v u s i d a b a , pirmm krtm jmin potencilas spjas, ts ms vlk realizjam darbb. Mintais redzams, skatot sajtas: redzanas un dzirdanas sajtu ms iegstam, n e v i s biei r e d z d a m i u n d z i r d d a m i , b e t g a n o t r d i , m s i z m a n t o j a m s s a j t a s t d , k a m u m s t s ir, n e v i s i e g s t a m ts lietodami. Toties tikumiskas pabas ms i e g s t a m darbojoties; t p a t tas notiek ar mksls, jo p i l n b u , k d a s a s n i e d z a m a m c o t i e s , m s s a s n i e d z a m , at b i l s t o i d a r b o j o t i e s , p i e m r a m , ceot m j u , v a r k t p a r celtnieku, spljot kitru, par kitristu. Glui t p a t , t a i s n g i rkojoties, m s k s t a m t a i s n g i , s a p r t g i rko joties, saprtgi, drosmgi rkojoties, drosmgi.
47

T e i k t o p i e r d a t a s , k o r e d z a m p o l i s s . L i k u m d e v j i , pa s t v g i r a d i n o t p i l s o u s pie k r i e t n b a s , a r p a d a r a t o s k r i e t n u s . U z d u r e z u l t t u t i e c a s ikviens l i k u m d e v j s , u n tie, k u r i t o n e v e i c labi, i z d a r a k d u . Tiei a r t o a t i r a s laba polisas iekrta no sliktas. Tlk: viena un t pati darbba var gan ieaudzint, g a n ar i z n c i n t t i k u m u . T p a t t a s i r m k s l : s p l j o t kitru, v a r kt vai nu p a r labu, vai p a r sliktu kitristu; l d z g i t a s i r a r c e l t n i e k i e m u n v i s i e m p r j i e m : labi ceot m j a s , r a d s i e s labi c e l t n i e k i , slikti to d a r o t , slikti. Ja tas t nebtu, tad n e b t u ar nepiecieami skolotji, b e t visi n o d a b a s b t u v a i n u labi, v a i slikti. T a s p a t s s a k m s p a r t i k u m i s k a j m p a b m : cilvki s a v s t a r p j s attiecbs un s a s k a r s m kst vai nu taisngi, vai netais ngi; atrazdamies bstams situcijs un pierazdami vai nu bt prgalvgi, vai baidties, vii kst vai nu dros m g i , v a i gvi. T o p a u v a r t e i k t p a r i e k r m u n d u s m m : d a i cilvki k s t s a p r t g i a t t u r g i u n l a i p n i , d a i izlaidgi un nesavaldgi d u s m s , vieni attiecgajs situ cijs r k o d a m i e s t , o t r i c i t d i . V r d u s a k o t , n o no teiktm vienveidgm darbbm rodas noteikti iztura n s p a r a d u m i k r a k s t u r a iezmes. Tpc darbbai vai rcbai j b t n o t e i k t k v a l i t t , j o s a s k a a r t o k s e k a s radsies atbilstoas ievingrintas rakstura kvalittes. Ir liela n o z m e , k a j a u n o p a a s j a u n b a s tiek t v a i c i t d i a u d z i n t s , no t atkargs g a n d r z vai viss. 2 . M s u i z k l s t s n a v t e o r t i s k s p t j u m s k citi ( m s i z t i r z j a m os j a u t j u m u s n e v i s t p c , lai z i n t u , k a s i r t i k u m b a , bet g a n t p c , lai k t u t i k u m i s k i , c i t d i t a m nebtu nekdas nozmes), td nepiecieams skk apl kot d a r b b a s , k t s v e i c a m a s . D a r b b a , k j a u t e i c m , i r faktors, kas nosaka, k d a s r a k s t u r a iezmes izveidojas. T a s , k a rcba j s a s k a o a r p a r e i z o r a c i o n l o p r i n c i p u , i r v i s p r p i e e m t s a t z i n u m s , t a s lai i r ar m s u p a m a t p i e m u m s . S k k p a r t o tiks r u n t s v l k g a n p a r t o , k a s i r p a r e i z a i s r a c i o n l a i s p r i n c i p s , g a n ar p a r t o , k d attiecb pret to ir prjie tikumi. Iepriek vienosimies, k a ikviens i z t i r z j u m s p a r cilvka rcbu u n d a r b o a n o s v i s p r tiks i z k l s t t s v i s p r g o s v i l c i e n o s , bez p r e c i z i t t e s d e t a s . K j a u t e i c m s k u m : i z k l s t a m i r j b t at bilstoam taj ietvertajam s a t u r a m . Cilvku praktiskaj darbb, t p a t k jautjumos par cilvkam dergo un veselgo, n a v nek p a s t v g a un n e m a i n g a , toties ir
48

daudz nejaubu un nenoteiktbas. Ja tds ir visprgais a t z i n u m s p a r iem j a u t j u m i e m , t a d vel jo v a i r k t a s izpaudsies spriedumos p a r atsevio, jo atseviais neie kaujas nedz kd vien noteikt zintn, nedz uzskatu s i s t m . Rcb v i e n m r j i e v r o k o n k r t a i s m o m e n t s . T a t a s i r ar m e d i c n u n k u u v a d a n . Sis i z k l s t s i r tiei p a r a t s e v i o , u n d a s g r t b a s ir_ ar m u s u p a reizj iztirzjum, bet j m i n a k a u t ka paldzt. _ Vispirms jievro tas, ka nepietiekamba vai prmrba darbb izncina d a s lietas [par k u r m ms jau r u n j m ] . Tiei t o p a u m s r e d z a m a t t i e c b u z fizisko s p e u un veselbu (runjot p a r n e s k a i d r i e m j a u t j u m i e m , v a j a g lietot a c m r e d z a m u s , s k a i d r u s p i e r d j u m u s ) : p r m r g a v a i n e p i e t i e k a m a n o d a r b o a n s a r fiziskajiem v i n g r i n j u m i e m k a i t e r m e a s t i p r u m a m , t p a t ar p r m r b a vai nepietiekamba an un d z e r a n grauj veselbu, t u r p r e t s a m r b a g a n r a d a , g a n v e i c i n a , g a n ^ar sa g l a b t o s . Tiei t a s p a t s n o t i e k a r t d i e m t i k u m i e m k a s a p r t g a atturba, d r o s m e un citiem: tas, kur no visa bg un baids un neko nav spjgs izturt, tas klust g v s , bet t a s , k u r n e b a i d s n e m a z , _ v i s a m s t j a s p r e t i m , t a s k s t p r g a l v g s ; t p a t ar t d s , k a s t i e c a s p e c k a t r a s b a u d a s u n n e n o v i e n a s n e a t s a k s , kst_ i z l a i d g s , bet t d s , k a s i z v a i r s n o j e b k u r a s b a u d a s , k a t o d a r a galgi neaptsti, kst truls un nejtgs._Ttad sapra tgu atturbu un drosmi izncina g a n prmrba, g a n ne p i e t i e k a m b a , bet m r e n b a t s s a g l a b . Vienu un to pau darbbu a t k r t o a n a ne tikai r a d a , veicina vai izncina noteiktas pabas, bet ar n o d r o i n a o pabu pilnvrtgu izpausmi. M i n t a i s s k a i d r i redzams td uzskatm piemr k ermea spka un veselbas i z p a u s m e : fiziskais s p k s e r m e n r o d a s , u z e m o t d a u d z barbas un panesot daudz grtbu; savukrt to vislabk v a r v e i k t tiei s t i p r a i s . G l u i t p a t i r ar a r t i k u m i e m : atturoties no baudm, ms ksim atturgi, kuvui tadi, m s s a v u k r t l a b k v a r s i m n o t m a t t u r t i e s . Ar d r o s mgi ms kstam, radinoties nicint un izturt briesmas, toties kuvui tdi, ms droi spsim stties pret bries mm. 3. Labsajta un nepatika, kas rodas, veicot k a d u dar bbu, p i e r d a to, v a i k d a p a b a j a u i r k u v u s i n o t u r g a . Tds, kur atturb no fiziskm b a u d m jt prieku, ir a t t u r g s , bet k u r j t n e p a t i k u , i z l a i d g s . K u r s p e j

49'

stties pret b r i e s m m un t u r k l t d a r a to ar prieku vai v i s m a z bez n e p a t i k a s , t a s i r d r o s m g s ; g v s t u r p r e t i m i r t a s , k u r t d s i t u c i j cie. T t a d r a k s t u r a t i k u m i i r saistti g a n ar baudu un labsajtu, g a n ar cieanm un n e p a t i k u . B a u d a s d m s r k o j a m i e s n e k r i e t n i , c i e a n u d a t t u r a m i e s n o s k a i s t . T p c j a u b r n b , k s a k a P l a t o n s , ir jiemca g a n priecties par to, par ko v a j a g p r i e c t i e s , g a n ar j u s t n e p a t i k u , k a d t a s v a j a d z g s . T d a ir pareiza audzinana. P a r to, k a t i k u m b a i r s a i s t t a a r b a u d u u n c i e a n m , v a r s p r i e s t ar [no d a s p a r d b a s ] : r a k s t u r a t i k u m i i z p a u a s d a r b b , rcb u n j t u afektos, b e t ikvienu -afektu u n ikvienu d a r b b u p a v a d a v a i n u l a b s a j t a , v a i nepatika. Tas p a r d s ar sodu n o t e i k a n : sods ir s a v a veida r s t a n a , bet r s t a n a pc s a v a s d a b a s ir pret s t a t s slimbai. Tlk: k j a u iepriek teicm, ikviena n o t u r g a r a k s t u r a iezme savu pilngko izpausmi vai nu k laba paba, vai k slikta paba p a r d a tajs darbbs, no k u r m t i z v e i d o j u s i e s . B a u d a s u n c i e a n a s cilvkus p a d a r a n e k r i e t n u s , j a v i i t i e c a s u z to, u z k o n e v a j a g tiekties, u n izvai r s n o t , n o k n e v a j a g i z v a i r t i e s , v a i ar, j a v i i d a r a ne tad, kad vajag, vai ne t, k vajag, vai ar to v a r defint vl c i t d i . T p c i r r a d i e s u z s k a t s , k a t i k u m b a ir z i n m a bezdarbba un aptija.6 Bet tas n a v pareizi. Tikumba ir a t t u r a n s un izvairans no t, no k v a j a g i z v a i r t i e s , u n t i e k a n s u z t o , u z k o v a j a g tiek t i e s . T t a d t i k u m b a i r t , k a s auj izvlties v i s p a r e i z k o rcbu situcijs, kas saisttas ar b a u d u un c i e a n m , netikumba ir pretjais. S k a i d r i t a s r e d z a m s a r [ d p a r d b ] : i r trs l i e t a s , ko vlamies, skaistais, dergais un p a t k a m a i s ; un trs lietas, no k u r m vairmies, nekrietnais, kaitgais u n n e p a t k a m a i s . T i k u m i s k s cilvks i z v l a s p a r e i z o , n e t i kumisks kdaino, it pai attiecb uz b a u d u . B a u d a ir kopga vism dzvm btnm, un t pavada jebkuru m s u izvli, j o ar s k a i s t a i s u n d e r g a i s s a g d b a u d u . J a u n o m a z o t n e s t m s o s i r i e a u g u s i u n dzves g a i t t i e s a k o j u s i e s , k a t i e k s m i p c b a u d a s g r t i i z d e l d t . Ar savu darbbu ms virzm vairk vai m a z k vado ties no b a u d a s vai labsajtas un cieanm vai nepati kas. Tpc ir nepiecieams m s u iztirzjum s k a r t os j a u t j u m u s . Rcb n a v m a z a n o z m e t a m , v a i p r i e c j a 50

m i e s p a r to, p a r k o v a j a g , u n v a i i z v a i r m i e s n o t , n o k v a j a g izvairties. Turklt, k s a k a Heraklts, pret b a u d u cnties i r g r t k n e k p r e t d u s m m . T a u tiei t u r , k u r i r l i e l k a s g r t b a s , t u r r o d a s m k s l a u n tiku m b a . S i e m e s l a d v i s m s u t r a k t t , i z t i r z j o t g a n t i k a s , g a n p o l i t i k a s j a u t j u m u s , tiek r u n t s ar p a r baudu un cieanm. Tas, kura attieksme pret baudu un cieanm bs pareiza, bs tikumisks, tas, kura attieksme n e p a r e i z a , n e t i k u m i s k s . T t a d ir n o s k a i d r o t s , ka tiku mba saistta ar baudu un cieanm, ka ts darbbas, k a s r a d a t i k u m u s , ar v e i c i n a t o s v a i i z n c i n a , j a n a v atbilstoas; n o s k a i d r o t s ir ar tas, ka tikumi vis pilnb r e a l i z j a s t a j s d a r b b s , n o k u r m tie r a d u i e s . 4 . K d s v a r t u n e i z p r a t n j a u t t : k s a p r a s t t o , k a cil v k s k s t t a i s n g s , rkojoties t a i s n g i , a t t u r g s a t t u r g i ; i z t u r o t i e s ? J a j a u rcba i r t a i s n g a u n a t t i e k s m e a t t u rga, tad ar pai dartji ir taisngi un atturgi, t p a t k t a s v r o j a m s v a l o d a s u n m z i k a s j o m : tie, k u r i r a k s t a pareizi, ir v a l o d a s zintji; kuri nodarbojas ar mziku, mzikas specilisti. Bet v a r b t n a v glui t? G r a m a t i s k i pareizi tau v a r rakstt ar nejaui vai tad, j a p i e p a l d z k d s cits. B e t t i k a i t a s b s v a l o d a s s p e c i lists, k u r p a t s p r a t s r a k s t t g r a m a t i s k i p a r e i z i ; t a s n o zm rakstt, vadoties no s a v m g r a m a t i k a s zina n m . Tlk jatzm, ka pastv atirba starp praktisku zintni un tikumbu: zintnes radtaj ir vrtba p a iek, s v a r g s i r s a s n i e g t a i s r e z u l t t s , p i l n g i pietiek, j a t k v a l i t t e ir l a b a . T o t i e s t i k u m i s k a r c b a v a i nu< taisnga, vai atturgi savaldga t d a ir tikai tad, ja pats dartjs ir tikumisks: pirmkrt, ja vi zina, tad, ja a p z i n t i i z v l a s , t u r k l t i z v l a s rcbu p a u p a r sevi k m r i , u n , t r e k r t , j a v i s a v rcb i r s t i n g r s u n n e l o k m s . Tas viss netiek e m t s vr praktiskajs z i n t n s vai mksls, izemot viengi z i n a n a s . T u r p r e t i m attie cb u z t i k u m b u z i n a n m i r m a z a n o z m e v a i t i k p a t k n e k d a s nozmes, bet viss prjais ne tikai n a v nenoz m g s , bet s p j visu, t p c k a t i k u m b a i r t d a s p j a , k a s r o d a s , a t k r t o t i r k o j o t i e s n o t e i k t v e i d . Rcbu u n iztu ranos var saukt par taisngu un atturgu, ja t ir tda, kdu veiktu taisngais un atturgais. Bet taisngs u n a t t u r g s vl n a v t a s , k u r a rcba i r t d a , b e t g a n t a s , kur pats rkojas t, k rkotos taisngais un a t t u r g a i s . T t a d p a t i e s s i r a p g a l v o j u m s , k a cilvks n o t a i s n g a s
51

r c b a s a r r a k s t u r k s t t a i s n g s u n n o a t t u r g a s iztu r a n s atturgs. Bet neviens nekad neks krietns no n e k n e d a r a n a s . T d a i r l i e l k d a a cilvku, k u r i s p r i e d e l j o t d o m , k a v i i i r filozofi, u n t d j d i cer k t k r i e t n i . V i i r k o j a s t p a t k tie s l i m n i e k i , k u r i u z m a n g i u z k l a u s a r s t u , bet n e d a r a , k o r s t s liek. N e d z d i s l i m nieki i z r s t s s a v u m i e s u , n e d z m i n t i e filozoftji s a v u dvseli. 5. Tlk japlko, kas ir tikumba. D v s e l r o d a s g a n afekti, g a n p o t e n c i l a s s p j a s , g a n ar n o t u r g a s r a k s t u r a iezmes vai kvalittes. Vienai no m t r i m i e s p j m a t b i l s t t i k u m b a . P a r afektiem e s s a u c u iekri, d u s m a s , bailes, bezbailbu, nenovdbu, prieku, d r a u d z b u , n a i d u , i l g a s , s k a u d b u , ldzjtbu, v i s p r , t o visu, kas saistts ar b a u d u un cieanm. Potencils s p j a s i r t s , k a s a u j i z p a u s t i e s v i e n a m v a i o t r a m afek t a m ; p i e m r a m , m s s p j a m v a i n u d u s m o t i e s , v a i ciest, v a i j u s t ldzi. R a k s t u r a i e z m e s i r t s k v a l i t t e s , s a s k a a r k u r m m s u i z t u r a n s afektu s t v o k l i r v a i n u pareiza, vai n e p a r e i z a ; piemram, m s u i z t u r a n s dus m s : ja ms dusmojamies stipri un nevaldmi, tad t ir n e p a r e i z a , j a m r e n i t a d p a r e i z a . L d z g i n o t i e k citos g a d j u m o s . Afekti n a v n e d z t i k u m i , n e d z n e t i k u m i , j o a f e k t u d m s n e v i e n s n e s a u c p a r k r i e t n i e m v a i n e k r i e t n i e m , b e t t i k u m u v a i n e t i k u m u d g a n . T u r k l t afektu d m s n e s l a v u n a r n e p e ( b a i l g a i s v a i d u s m g a i s t a u n e t i e k s l a v t s , t p a t k n e v i e n s n e t i e k p e l t s vien kri par d u s m o a n o s , bet g a n par ts p r m r b u ) , tur p r e t i m t i k u m u u n n e t i k u m u d m s v a i n u s l a v , v a i n o p e . G a n d u s m a s , g a n b a i l e s m s p r e m bez iepriek ja n o d o m a , t u r p r e t i m t i k u m i i r a p z i n t a s izvles r e z u l t t s , v a i v i s m a z tie n e i z t i e k bez a p z i n t a s izvles. T u r k l t afekti ir z i n m a k u s t b a , b e t t i k u m i v a i n e t i k u m i n o t e i k t s a t t i e k s m e s s t v o k l i s . T p a a i e m e s l a d t i k u m i u n n e t i k u m i n a v ar d a b i s k a s p o t e n c i l a s s p j a s , j o m s n e e s a m k r i e t n i v a i n e k r i e t n i t d vien, k a v a r a m vien k r i j u s t k d u afektu, u n t d a r n e v i e n s m s n e s l a v vai nepe. Bez t a m potencils spjas m u m s ir no d a b a s , toties krietni vai nekrietni ms n e e s a m no d a b a s . P a r t o j a u e s a m r u n j u i . L d z a r to, j a t i k u m i n a v n e d z afekti, n e d z p o t e n c i l a s s p j a s , t a d a t l i e k v i e n g i , k a tie ir noturgas rakstura kvalittes. 6. P a r to, kas ir tikumba k s u g a s jdziens, pateikts.
52

T a u n e p i e c i e a m s p a t e i k t n e t i k a i to, k a t i k u m b a i r n o t u r g a r a k s t u r a k v a l i t t e , bet a r to, k d a k v a l i t t e . J a t z s t , k a t i k u m b a p a d a r a izcilu g a n to, k u r a m p i e m t izcilba, g a n ar v i a d a r b a r e z u l t t u , p i e m r a m , a c m p i e m t o l a b k v a l i t t e r a d a t i k l a b t o , k a acis i r l a b a s , k to, k a r e d z e i r l a b a , j o l a b u a c u d m s labi r e d z a m . L d z g i a r z i r g a l a b k v a l i t t e g a n liecina p a r t o , k a z i r g s i r izcils, g a n a r auj v i a m labi skriet, p a n e s t jtnieku un pretoties ienaidniekiem. Ja tas ir t viss liets, t a d ar cilvka t i k u m b a v a r t u b t n o t u r g a kva l i t t e , k u r a s d cilvks i r k r i e t n s u n labi v e i c s a v u d a r b u . K d v e i d t a s i z p a u a s , p a r t o j a u e s a m r u n j u i . Sis j a u t j u m s ks s k a i d r s vl a r c i t d i , p r o t i , j a a p l k o s i m , kda ir tikumbas daba un btba. K a t r s a l i k t v e s e l u m v a r i z d a l t v i d u , lielko d a u un m a z k o dau. Vidus k ldzsvars atrodas starp divm g a l j b m , s t a r p par daudz un par maz; m a t e m t i s k i t a s vienmr a t r o d a s viend a t t l u m no abiem galjiem punktiem. Bet attiecb pret m u m s vidus ir tas, kas n a v nedz par daudz, nedz par maz; tas nav vienmr un visiem viens un tas p a t s . T, piemram, ja 10 ir daudz, 2 m a z , t a d 6 ir v i d u s a t t i e c b uz p a u lietu, jo 6 t i k p a t d a u d z i r v a i r k p a r 2 , cik m a z k p a r 10. T a s i r v i d u s pc aritmtisks proporcijas. Citdi tas ir attiecb pret m u m s . Ja k d a m 1 0 s v a r a v i e n b a s p r t i k a s vielu i r d a u d z , b e t 2 m a z , t a d t r e n e r i s v a r ieteikt 6; t a u ar d a d e v a v a r b t v a i nu par daudz, v a i par maz, pie m r a m , M i l o n a m 7 deva ir par m a z u , bet iescjam a t l t a m p a r lielu. L d z g i i r s k r i e a n u n d r u c . I k v i e n s k d liet z i n o s cilvks i z v a i r s k n o p r m rbas, t ar no nepietiekambas un m i n a a t r a s t vidu k p a r e i z o s a m r u , u z k o tiekties, t u r k l t v i d u n e p a liet, b e t v i d u a t t i e c b p r e t p a u cilvku. Ttad, ja katra zintne un mksla tikai tdjdi var s a s n i e g t labu rezulttu, proti, orientjoties uz vidu un t d v i r z i e n d a r b o j o t i e s , t a d ar t i k u m b a k r a k s t u r a izcilba v i e n m r v i r z s cilvka rcbu u z v i d u k p a r e i z o s a m r u u n m r i . P a r labi i z s t r d t i e m d a r b i e m m d z teikt, k a t i e m n e k o n e v a r n e d z a t e m t , n e d z pielikt, t p c k a p r m r b a u n n e p i e t i e k a m b a s a g a n d k v a l i t t i , bet v i d u s t o s a g l a b . T t a d , j a j a u labi m e i s t a r i , veicot s a v u d a r b u , p a t u r t o p r t , t a d ar t i k u m b a , k a s , t p a t k d a b a , ir pilngka un preczka par ikvienu mkslu, par 53

mri izvirza vidu. Es r u n j u p a r r a k s t u r a tikumbu, jo tiei t s a i s t t a a r a f e k t i e m u n d a r b b u , t . i., a r t o j o m u , kur ir iespjama prmrba, nepietiekamba un samrba k a v i d u s . T, p i e m r a m , g a n b a i l s , g a n d r o s m , g a n iekr, g a n d u s m s , g a n ldzjtb, g a n vispr b a u d s u n cieans ir iespjams vidus, par daudz un par maz. P a r e i z a i s m r s u n v i d u s , u z k o t i e c a s t i k u m b a , b s sa s n i e g t s , j a s e m o c i j a s p a r d s i e s t a d , k a d t a s i r n e p i e c i e a m s , J a t o clonis u n m r i s b s p a m a t o t s , j a t s nebs prmrgas. Ldzgi ar praktiskaj darbb ir iespjama prmrba, nepietiekamba un vidus. Ttad t i k u m b a v a r p a r d t i e s afektos u n rcb. P r m r b a t e ir kda, nepietiekamba n o s o d m a , bet mrenba k vi dus ir pareiz u n _ c i l d i n m . Ttad tikumba ir vidus, vismaz t d nozm, ka ts mris ir vidus. Kdties v a r d a u d z j d i (pc p t a g o r i e u u z s k a t i e m , s l i k t a i s s a i s t t s a r b e z g a l g j d z i e n u , l a b a j a m i r r o b e a s ) , b e t p a r e i z i rko ties v a r t i k a i v i e n v e i d . T p c k d t i e s i r viegli, t r p t mr grti; p r m r b a un nepietiekamba ir netikumba,, vidus k pareizais s a m r s tikumba: K r i e t n b a p a r d s tik v i e n v e i d , n e k r i e t n b a d a u dzos.8 T t a d t i k u m b a i r a p z i n t a s izvles ce i e d i b i n j u s i e s noturga r a k s t u r a kvalitte, kas atrodas vid attiecb pret m u m s . o vidu nosaka prts, turklt t, k to s a p r o t p r a k t i s k a j rcb g u d r s . V i d u s i r s t a r p d i v i e m n e t i k u miem prmrbu un nepietiekambu. P r m r b a no z m e : par daudz s a l d z i n j u m ar n e p i e c i e a m o e m o c i j u i z p a u s m un p r a k t i s k a j rcb, n e p i e t i e k a m b a par maz; t i k u m b a a t r o d u n i z v l a s v i d u . T p c t i k u m b a s b t b a ir d e f i n j a m a k vidus, b e t k k v a l i t t e t r a k s t u rojama ar jdzienu visaugstk pakpe. Ne j a u viss d a r b b s un afektu i z p a u s m s ir v i d u s . Daos gadjumos jau pats pardbas n o s a u k u m s liecina p a r nekrietnbu, piemram, auns prieks, nekaunba, n e n o vdba vai t d a s rcbas k izvirtba, zdzba, slepkavba. Viss m i n t a i s ir n o s o d m s k nekrietnba, nevis k p r mrba vai nepietiekamba. ajos gadjumos n a v iesp j a m s pareizais mrs. Tas btu t p a t k saskatt vidu, prmrbu un nepietiekambu netaisnb, gvulb vai izlai dba. Tad j a u vidus btu ar p a p r m r b vai nepie tiekamba un p a s t v t u p r m r b a s prmrba un nepie tiekambas nepietiekamba. Tpat k saprtgai atturbai

un vribai nav p r m r b a s un nepietiekambas, t p c ka vidus z i n m nozm ir ar a u g s t k pakpe, ar iepriek mintajiem netikumiem n a v nedz vidus, nedz p r m r b a s , n e d z n e p i e t i e k a m b a s , b e t v i e n m r , k a d ie n e t i k u m i p a r d s d a r b b , tie p a r d s k n o v i r z e s . T t a d , visum emot, nedz prmrbai, nedz nepietiekambai nav i e s p j a m s v i d u s k p a r e i z a i s s a m r s , t p a t k v i d u s ne kad nav prmrgs vai nepietiekams. 7. N e p i e t i e k to izteikt t i k a i k v i s p r g u a t z i n u m u , to vajag saistt ar atseviajm pardbm. Iztirzjumos p a r d a r b b m v i s p r g i e s p r i e d u m i i r p r k t u k i , bet tie, k a s i z s a k a k a u t k o p a r a t s e v i o , i r t u v k s t e n b a i , jo darbba vienmr saistta ar atsevio, un tpc v a j a g visprgos izteikumus saskaot ar atsevio. To var labk s a p r a s t , pievroties tabulai.9 S t a r p bailm un prgalvbu v i d u s ir drosme. Tds, kur nezina mru bezbailba, ir b e z p a a a p z m j u m a (ir d a u d z a n o n m u p a r d b u ) , p r mrgs drosm ir prgalvgs, prmrgs bails un tds, k a m trkst drosmes, gvs. Attiecba pret b a u d u un c i e a n m ( n e g l u i v i s m , i t p a i t a s s a k m s p a r cie a n m ) v i d u s i r s a p r t g a m r e n b a , p r m r b a izlai d b a ; t d u cilvku, k u r i n e m a z n e s p t u j u s t b a u d u , vis p r n a v , t p c a r n a v v r d a d u cilvku a p z m j u m a m , vius vartu saukt par nejtgiem. S i t u c i j s , k a s s a i s t t a s a r b a g t b a s t r a n u u n ieg a n u , v i d u s i r devba, b e t p r m r b a u n n e p i e t i e k a m b a attiecgi ir izrdba un skopulba. Sajs situcijas pr mrba un nepietiekamba izpauas savstarpji pretji: i z r d g a i s i r p r m r g s t r a n , bet n e v r g s p r e t ba g t b a s i e g a n u , t u r p r e t i m s k o p u l i s p a i lielu v r b u velt b a g t b a s ieganai, tau netiecas to trt. obrd ms apmierinmies ar jautjumu izklstu aptuveni un g a l v e n s lnijs, v l k p a r t i e m r u n s i m s k k u n pre czk. A t t i e c b p r e t b a g t b u v a r b t ar c i t a v e i d a i z t u r a n s iespjas, piemram, vidus ir clsirdba (clsirdgs a t i r a s n o d e v g a , j o c l s i r d b a i z p a u a s lielas d i e t a s , devba m a z s ) , p r m r b a ir u z p t g a d i o a n s , ne pietiekamba skmanba. s novirzes atiras no i e p r i e k m i n t a j m . Tiei k d v e i d a t i r a s , p a r t o bs r u n a vlk. S i t u c i j s , k a d r u n a i r p a r g o d u v a i p a z e m o j u m u , vi dus ir paapzingums, prmrba vartu bt iedomga
55

a u g s t p r t b a , nepietiekamba sevis n o n i e c i n a n a un nenovrtana. T p a t k clsirdba un devba savstarpji atiras m r o g a z i ( c l s i r d b a i r liels l i e t s , d e v b a m a z s ) , t p a t p a a p z i n g u m s a t i r a s n o k d a cita i z t u r a n s v e i d a s i t u c i j s , k a d r u n a i r p a r g o d u , bet k u r a m sti n a v a p z m j u m a . C i l v k i e m t a u i r i e s p j a m s tiekties p c goda gan vairk, nek vajadzgs, g a n par maz; pirmais n o tiem i r g o d k r g s , o t r a i s p r e t g o d k r i v i e n a l d z g s , vidusstavoklim nav apzmjuma. Tpc ms dakrt par vidusstvokli uzskatm godkrbu, citkrt vienaldzbu pret godu, un briem s l a v j a m vienu, briem otru. K p c t d a r m , v l k tiks p a s k a i d r o t s . T a g a d t d p a v e i d k ldz i m p r r u n s i m p r j s r a k s t u r a a t t i e k smes. Ar t d s s i t u c i j s , k a i z r a i s a d u s m a s , v a r b t g a n p r s p l t a a t t i e k s m e , g a n n e p i e t i e k a m a r e a k c i j a , g a n vi d u s s t a r p a b m g a l j b m . P a r g a l j b m v a r teikt, k a t a s g a n d r z i r bez n o t e i k t a a p z m j u m a , b e t v i d u s s t vokli m s v a r t u a p z m t k s a v a l d g u l a i p n b u . P r mrgi nesavaldgu dusms sauksim par trsirdgu un p a u n e t i k u m u p a r t r s i r d b u , bet t d u , k a m n a v d u s m u r e a k c i j a s , p a r l n p r t g u un n e t i k u m u p a r ln prtbu. Ir tdas situcijas, kurs izturans p a r a d u m i izpau a s k s a v s t a r p j i oti ldzgi, t o m r i r a t i r g i . Tie i r t r s g a d j u m i , k a s visi a t t i e c a s u z t m cilvku s a v s t a r p j a m attiecbm, kuras veidojas s a r u n s un kopgs dar bbs. Atirbas ir d a s : vien gadjum r u n a ir p a r situcijm, kurs atkljas vrdu un darbu patiesums, divi p r j i e g a d j u m i i r s i t u c i j a s , k u r s i z p a u a s s a v s t a r p j a p a t i k a . J r u n ar p a r m l i e t m , lai m s vl jo skaidrk redztu, ka jebkur gadjum ir cildinms vidusce, t u r p r e t i m galjbas ne tikai n a v slavjamas, tas ir uzskatmas par kdu un nosodmas. Tpat k iepriek, ar t e i r g a d j u m i , k a d v a l o d n a v s t a a p z m j u m a k d a m izturans veidam, tau, tpat k citkrt, j m i n a s k a i d r b a s u n s i s t e m t i s k u m a d d o t d a u d z maz atbilstou apzmjumu. Savstarpjs attiecbs pareizais mrs un vidus ir pa t i e s u m s , u n cilvks, k a s i e v r o o m r u , i r p a t i e s s , p r m r b a k p r s p l j u m s i r lielba, bet n e p i e t i e k a m a s e v i s novrtana paironija.
56

J a u t r b u n jokos p a r e i z a i s m r s i r a s p r t b a , p r m r b a i r k s t b a , bet a t j a u t b a s t r k u m s i z p a u a s k a t r u lums. T a j s s i t u c i j s , k u r s i z p a u a s s a v s t a r p j a p a t i k a , pa reizais attiecbu mrs ir d r a u d z g u m s . P r m r g i drau d z g a i z t u r a n s , j a v i e n t a i n a v s a v t g a n o l k a , i r iz d a b a n a , t u r p r e t i m savtgos nolkos t ir liana. P r e t j s g a l j b s cilvks i r g n s u n i l d g s . V i d u s k m r s a t t i e c i n m s ar u z afektiem. K a u n a s a j u t a g a n n a v r a k s t u r a k v a l i t t e , t o m r t tiek c i l d i n t a . Ar dos gadjumos ms r u n j a m par galjbm un vidu. P r m r g i s m a l k j t g s u n k a u t r g s i r n e d r o i bikls, pre tj galjba ir n e k a u a . P a m a t o t s un taisngs s a u t u m s ir vidus s t a r p nenov dbu un a u n u prieku. d a s emocijas rodas attieksme p r e t a p k r t j o cilvku l a b k l j b u v a i n e l a i m i . P a m a t o t i s a u t i s cilvks p a u s a v u n e a p m i e r i n t b u p a r n e p e l n t u l a b k l j b u u n p r d z v o cita n e p e l n t u n e l a i m i , n e n o vdgais a p s k a u visus, toties otra galjba ir nepr d z v o t cita n e l a i m i , b e t a u n i p r i e c t i e s . P a r i e m j a u t j u m i e m b s i e s p j a m s p a r u n t ar c i t r e i z . P a r t a i s n g u m u r u n s i m v l k ; t k is j d z i e n s n a v v i e n n o z m g s , t a d i z t i r z s i m a t s e v i i j d z i e n a noz m e s , n o s k a i d r o j o t , k ikvien g a d j u m i z p a u a s vi d u s . L d z g v e i d p r t o s i m ar p a r d o m a n a s tiku miem. 8. Ir trs noslieces; divas no t a m p r m r b a un n e p i e t i e k a m b a a t b i l s t n e k r i e t n b a i , v i e n g i v i d u s at bilst t i k u m b a i . V i s a s m i n t s noslieces ir savstarpji p r e t s t a t i : g a l j b a s i r p r e t s t a t s v i d u m u n s a v s t a r p j i , vi d u s savukrt ir pretstats galjbm. Vidjais saldzin j u m a r m a z k o i r lielks, bet s a l d z i n j u m a r lielko_ m a z k s ; t p a t ar vidus k noteikta r a k s t u r a kvalitte, k a s i z p a u a s afektos u n rcb, s a l d z i n j u m a r nepiet i e k a m b u ir prmrba un otrdi. Drosmgais pretstata g v a j a m iet p r g a l v g s , p r e t s t a t p r g a l v g a j a m gvs. Ldzgi ar s a p r t g i m r e n s b a u d s s a l d z i n j u m a a r n e j t g u cilvku iet i z l a i d g s , s a l d z i n j u m a r izlai d g u n e j t g s ; d e v g a i s p r e t s t a t s k o p a j a m i r izr d g s , p r e t s t a t i z r d g a j a m s k o p s . G a l j b a s it ka a t g r vidu attiecgi uz pretjo galjbu: gvais s a u c d r o s i r d g o p a r p r g a l v g u , bet prgalvgais par g v o , u n l d z g i citos g a d j u m o s .

Mints noslieces ir savstarpji pretstattas, tomr ga ljbas v i e n a p r e t o t r u i r lielki p r e t s t a t i n e k p r e t v i d u , jo galjbas viena no otras stv tlk nek no vidus, p i e m r a m , liels a t t i e c b p r e t m a z u u n m a z s a t t i e c b p r e t lielu i r lielki p r e t s t a t i n e k a b a s g a l j b a s p r e t v i d u . T u r k l t d a k r t g a l j b a i i r z i n m a ldzba a r v i d u , k, p i e m r a m , p r g a l v b a i ar d r o s i r d b u , i z r d b a i ar d e v g u m u ; t u r p r e t i m a b a s g a l j b a s ir vislie lk mr atirgas, un vislielko pretstatu veido t s r a k s t u r a iezmes, kas kvalitatvi a t r o d a s vistlk viena no otras. Attiecb p r e t v i d u lielku p r e t s t a t u b r i e m v e i d o n e pietiekamba, briem prmrba, piemram, drosirdbai p r e t s t a t s n a v p r g a l v b a k p r m r b a , bet g v u l b a k nepietiekamba; savukrt saprtgai mrenbai pretstats n a v n e j t g u m s , bet i z l a i d b a . S a i p a r d b a i i r divi cloi. V i e n s c l o n i s i r p a l i e t : t k viena galjba ir tuvk vidum un t a m vairk ldzga, t a d n e v i s t v e i d o lielku p r e t s t a t u , b e t g a n o t r a g a l jba, piemram, drosirdbai v a i r k ldzga un tai t u v k a i r p r g a l v b a , b e t a t i r g k a i r g v u l b a , t p c t o uz skata par drosmes pretstatu, jo tas, kas stv tlk no v i d u s , l i e l k m r liekas p r e t s t a t s . T a s i r v i e n s c l o n i s , k u r izriet n o p a a s l i e t a s . O t r s clonis i r m s o s : U z k o m s v a i r k n o d a b a s e s a m ievirzti, t a s , i z r d s , v a i r k veido pretstatu vidusstvoklim, piemram, m u m s no d a b a s i r lielka n o s l i e c e u z b a u d m , t p c m s n o v i r z t i r vieg lk u z i z l a i d b u n e k u z k r t b u . U z k o i r v a i r k tiek s m e s , t o a r u z s k a t m p a r lielku p r e t s t a t u [ v i d u s s t v o k l i m ] , t p c i z l a i d b a k p r m r b a i r lielks p r e t s t a t s s a prtgai mrenbai. 9 . T t a d p a r to, k a t i k u m b a i r p a r e i z a i s s a m r s r a k s t u r a k v a l i t t s , u n ar p a r to, k t a s i z p a u a s , t p a t p a r to, k a p a r e i z a i s s a m r s i r v i d u s s t a r p d i v i e m n e t i k u m i e m p r m r b u un n e p i e t i e k a m b u u n , b e i d z o t , p a r to, k a v i d u s i r t i k u m b a s m r i s afektos u n d a r b b s , ir pietiekami d a u d z pateikts. Skaidrs, ka bt k r i e t n a m ir g r t i , j o k a t r g a d j u m i r g r t i a t r a s t o v i d u , k, pie m r a m , ria vidu v a r noteikt ne j a u katrs, bet tikai t d s , k u r a m i r z i n a n a s . Ar d u s m o t i e s s p j ikviens, u n t a s i r viegli, t p a t v i e g l i i r d o t n a u d u u n a t a u t i e s i z d e v u m u s ; bet d o t t a m , k a m v a j a g , cik d a u d z v a j a g , tiei t a d , k a d v a j a g , n o t e i k t a m r a d u n n o t e i k t v e i d , t o
58

n e s p j k a t r s , u n t a s n a v a r viegli. T p c k r i e t n b a i r r e t i sastopama, cildinma un skaista. Tam, kas mr uz vidu, p i r m m k r t m v a j a g tur t i e s pc i e s p j a s t l k n o t , k a s i r lielks p r e t s t a t s ; Kalipso dod p a d o m u : Virzi k u i p r o m n o m i g l a s u n n o viiem.10 No galjbm viena ir novirze lielk mr, otra m a z k . T k s a s n i e g t v i d u i r r k r t g i g r t i , t a d vis m a z , k s a k a , o t r b r a u c i e n v a j a g . izvlties m a z k o a u n u m u . T o v i s l a b k v a r s p a n k t , d a r o t t, k m s sa k m : v a j a g s a s k a t t , u z k o m u m s p a i e m i r v a i r k noslie ces, j o i k v i e n a m n o m u m s n o s l i e c e s i r c i t d a s . T o v a r l a b i redzt msu patikas vai nepatikas sajt, kas_saistta ar n o t e i k t u d a r b b u , u n v a j a g v i r z t s e v i u z p r e t j o , jo, pec iespjas tlk atvirzoties no nepareiz, ms sasniegsim v i d u . T m d z d a r t tie, k a s t a i s n o i z l i e k u o s koku. Sevii j s a r g s no p a t k a m un b a u d a s , jo ms aja zi n e e s a m vienaldzgi tiesnei. M s u attieksmei pret b a u d u j b t t d a i p a a i , k d a t r o j i e u s i r m g a l v j i e m bija pret Helnu, un vienmr vajag atcerties viu vrdus.11 J a m s s p s i m t d j d i a t v a i r t b a u d u , m s m a z k kudsimies un, v r d u sakot, varsim vislabk sasniegt vidu. P r o t a m s , t a s i r g r t i , i t p a i k a t r a t s e v i a j gad j u m , jo, p i e m r a m , n a v v i e g l i i z i r t , k, p a r ko, p r e t k o u n cik i l g u l a i k u v a j a g d u s m o t i e s . P a t i e s i , m s t a u d a k r t s l a v j a m u n s a u c a m p a r s a v a l d g i laipniem_ t o s , kuri dusmojas mazk, un s a v u k r t tos, kuri d u s m a s ir p r m r g i , d a k r t s a u c a m p a r drosmgiem. Neliela no v i r z e u z v i e n u v a i o t r u p u s i n e t i e k n o s o d t a , b e t liela g a n , j o t n e p a l i e k n e m a n t a . N a v v i e g l i i z s p r i e s t , cik liela d r k s t b t k d a , k v i s p r i r t a j s v i s s l i e t s , k a s uz t v e r a m a s a r ' s a j t u , jo tas skar atsevio un te izrja i r s a j t a . S k a i d r s i r v i e n g i tik d a u d z , k a v i s o s g a d j u m o s c i l d i n m s i r v i d u s u n d a k r t v a j a g v a i r k novirz ties uz p r m r b u , c i t k r t uz n e p i e t i e k a m b u , jo t ms vislabk sasniegsim vidu un krietnbu.

(III G R M A T A )

1. T t a d t i k u m b a ir s a i s t t a ar a f e k t i e m un d a r b b m . P a r l a b p r t g u rcbu m s k d u v a i n u u z s l a v j a m , v a i n o p e a m , p r e t n e l a b p r t g u rcbu i z t u r a m i e s s a p r o t o i , d a r e i z ar l d z j t g i . Tiem, k u r i pt j a u t j u m u p a r tiku m b u , i r n e p i e c i e a m s s k a i d r i defint, k o a p z m a r v r diem labprtgs un nelabprtgs. To lietdergi zint ar likumdevjiem p a g o d i n j u m u un sodu noteikan. L i e k a s , k a n e l a b p r a t g a rcba i r p i e s p i e d u rcba v a i t d a , k a s r o d a s n e z i n a n a s d. P i e s p i e d u r c b a s iero s i n j u m s i r r p u s , n e p a cilvk, p i e m r a m , j a k d u v i r z a s p c g a g a i s a p s m a v a i ar cilvki, k a m v a r a . I r zinma neskaidrba: vai saukt par labprtgu vai nelab p r t g u t d u d a r b b u , k o cilvks v e i c b a i l s n o l i e l k a a u n u m a v a i k d a s k a i s t a m r a d; k, p i e m r a m , t d gadjuma: tirns, kuram ir vara pr kda veckiem vai brniem, pavl t a m dart kaut ko nekrietnu; ja tas, k a m pavel, paklauss, brni un vecki bs glbti, ja n, aizies boja. T a d a p a t i s i t u c i j a i r g a d j u m o s , k a d v t r a s l a i k a n o k u a tiek i z m e s t a s m a n t a s . L a b p r t g i , bez vaj a d z b a s n e v i e n s t o n e d a r s , bet t rkosies ikviens s a p r t g s cilvks, lai g l b t u sevi u n p r j o s . d a v e i d a rcbu v a r s a p r a s t g a n v i e n d i , g a n o t r d i , t o d r z k v a r uz s k a t t p a r l a b p r t g u , j o t a j brd, k a d d a r b b a tiek veikta, ta ir apzinti izvelta, un darbbas mris izpau a s p a a d a r b b a s m o m e n t . Definjot j d z i e n u s labpr tgs, nelabprtgs, j s k a t s tiei uz d a r b b a s m o m e n t u . P a t i d a r b o a n s u n rcba j a u p a r d a , k a cilvks t o v e i c l a b p r t g i , j o s a k u m s u n i e r o s i n j u m s cilvka e r m e a
6(3

k u s t b m d s d a r b b s i r p a cilvka. K a d s a k u m s u n c l o n i s i r p a cilvk, t a d v i a p a a v a r a i r ar v a i n u d a r b o a n s , v a i n e . T t a d s d a r b b a s i r l a b p r t g a s , k a u t g a n , v i s p r g i definjot, t s d r z k i r n e l a b p r a t g a s , j o n e v i e n s t a u d u rcbu n e i z v l t o s k a v r t b u p a u p a r sevi. J a cilvki lielu u n s k a i s t u lietu v r d a i z t u r k a u t k o z e m i s k u u n n e p a t k a m u , v i i tiek s l a v t i , p r e t j a g a d j u m pelti. P a c i e t g i p a n e s t z e m i s k o t a d , j a n a v s k a i s t a un saprtga mra, ir mugi. Ir gadjumi, kad cilvkam j i z t u r k a u t k a s t d s , k a s iet p r i v i a s p k i e m u n k o n e v i e n s n e s p j i z t u r t . T d o s g a d j u m o s , j a k d s ar ner kojas t, k vajag, neviens viu, p r o t a m s , necildina, tau izturas saprotoi. Ir t d a s lietas, kur as cilvkam nekdi n e v a j a d z t u a u t sevi p i e s p i e s t d a r t , t a d j a u v i a m l a b k izvlties n v i g r t s m o k s . S m i e k l g i iet tie apstki, kas Euripda Alkmeonu it k piespiedui noga l i n t m t i . 1 2 P a t i e m , i r g r t i d a r e i z izirt, k d u rcbu izvlties u n k o l a b k p a c i e s t , b e t vl g r t k i r p a l i k t pie i z l e m t , j o p a r a s t i i r t , k a s a g a i d m a i s i r n e p a t k a m s u n t a s , u z k o m s spie, n e k r i e t n s . T p c j a u i r g a n cildinjumi, g a n nosodoi p r m e t u m i tiem, kuri vai nu pakaujas spiedienam, vai ne. T t a d , k o m s v a r a m d v t p a r p i e s p i e d u rcbu? Vis p r g i definjot, t i r rcba, k u r a s c l o n i s u n i e r o s i n j u m s i r r j i e a p s t k l i , bet p a t s d a r t j s t o n e a t b a l s t a . Rcba, k a s , v i s p r g i e m o t , i r n e l a b p r a t g a , n o t e i k t brd un noteiktos apstkos izvlta, ir u z s k a t a m a p a r l a b p r t g u , j a i e r o s i n j u m s u n c l o n i s i r p a a cilvka. D a r b b a t a u v i e n m r i r k o n k r t a , ar l a b p r t g a attiek sme vienmr izpauas atseviaj. N a v viegli noteikt, k a m izvl d o d a m a p r i e k r o k a , j o a t s e v i i z p a u s m e s i r oti d a u d z v e i d g a s . J a k d s a p g a l v o t u , k a p a t k a m a i s u n s k a i s t a i s ar i r p i e s p i e d u f a k t o r i (jo tie v i r z a u n pie spie, b d a m i r j i s p k i ) , t a d t d a g a d j u m a j e b k u r a rcba b t u p i e s p i e d u rcba, j o tiei m i n t o m r u d m s visi d a r m v i s u . To, k o d a r m p i e s p i e d u k r t a u n nelabprt, to d a r m ar nepatiku, turpretim patkamais un skaistais s a g d b a u d u . Ir smieklgi v a i n o t rjos apstk us, ka viegli p a d o d a m i e s tieksmm pc t, kas ir s k a i s t s u n p a t k a m s , v a i p a t vl v a i r k , c i l d e n u rcbu p i e r a k s t t sev, b e t n e k r i e t n rcb v a i n o t b a u d a s v i l i n j u m u s . T t a d r e z u l t t izrds, ka piespiedu rcba ir t d a , k u r a s
6i

clonis un ierosinjums nk no rienes, nevis no p a a dartja. 2. Jebkura n e z i n a n a s d veikta darbba ir j u z s k a t a par tadu, kas n a v labprtga, turpretim nelabprtga dar bba v i e n m r s a g d c i e a n a s u n d a r t j s t o v l k n o l o . T a s , k u r k a u t k o i z d a r j i s n e z i n a n a s d, bet, d a r b b u veicot, n a v bijis n e a p m i e r i n t s , t a s , p r o t a m s , n a v rkojies labprtgi k j a u t d s , kur n a v skaidri zinjis, ko d a r a , bet n e v a r teikt ar, k a v i rkojies n e l a b p r t g i , j o v i nav jutis nepatiku pret attiecgo darbbu. Ttad t d a rcba, k o d a r t j s v e i c n e z i n a n a s d u n v l k n o l o , i r n e l a b p r t g a , bet t d a , k o d a r t j s v l k n e n o l o , at irb no iepriekjas rcbas vienkri nav labprtga. Tiei tpc, ka abos gadjumos darbbas ir atirgas, l a b k ir, k a t a s tiek n o s a u k t a s d a d i . 1 3 L i e k a s , k a i r j a t i r a r t d s d a r t j s , k a s r k o j a s n e z i n a n a s d, no tda, k a m n a v a t s k r a n a s . Jo, piemram, piedzries V a i d u s m u p r e m t s cilvks r k o j a s , liekas, n e v i s n e z i n a n a s de, m i n t o i e m e s l u d v i a m v i s p r n a v at s k r a n a s . P a r j e b k u r u s a m a i t t u cilvku v a r teikt, k a vi neatskr, ko vajag dart un no k j a t t u r a s . t r k u m a d cilvki k s t g a n n e t a i s n i , g a n v i s p r n e t i k u m g i . T u r p r e t i m p a r n e l a b p r t g u rcbu p a r a s t i n e s a u c tdu, kura dartajam n a v a t s k r a n a s , kas vispr ir labs u n d e r g s , j o n e z i n a n a izvles b r d u n v i s p r g o j d z i e n u n e z i n a n a ir clonis nevis n e l a b p r t g a i rcbai, bet g a n s a m a i t t b a i . T u r p r e t i m darbba ir saistta ar a t s e v i o , u n p r e t a t s e v i a f a k t a n e z i n a n u m s iztu r a m i e s l d z j t g i u n s a p r o t o i N e l a b p r t g a rcba t t a d i r t d a , k u r a d a r t j s n e z i n a k d u a t s e v i u faktu. N e b t u s l i k t i v a r b t n o t e i k t , k a s tie i r p a r a t s e v i i e m f a k t i e m u n cik t o ir, p r o t i : k a s i r d a r t j s , u z k o v r s t a rcba, k d o s a p s t k o s t n o t i e k ; d a r e i z ar j n o s a k a , ar ko tiek v e i k t a d a r b b a , p i e m r a m , a r k d u d a r b a r k u v a i k d a m r a d, p i e m r a m , lai i z g l b t o s , u n k d v e i d , piemram, miergi vai eneriski. N a v iespjams, ka kds cilvks to visu v a r nezint, ja vien vi n a v zaudjis p r t u . Skaidrs, ka vi n e v a r n e z i n t ar dartju. K g a n to var nezint, ja tas ir vi pats? Var gadties, ka cilvki s k a i d r i n e a p z i n s , k o d a r a , k d a i s a k a v i i e m i z k r i t i s n o p r t a , v a i ar n a v z i n j u i , k a k a u t k o ne d r k s t i z p a u s t , k, p i e m r a m , a t g a d j s E s h i l a m a r m i s t r i j u n o s l p u m i e m , v a i ar k d s , g r i b d a m s t i k a i p a r d t
62

k a t a p u l t u , n e j a u i i z v i s . V a r g a d t i e s ar t , k a k d s n o t u r s a v u d l u p a r i e n a i d n i e k u , k, p i e m r a m , M e r o p e 1 4 , . v a i ar p a a s m e n i p a r t r u l u u n n e a s u , v a i p a r a s t u ak m e n i p a r p u m e k u . V a r ar b t g a d j u m s , k a k d s , g r i b d a m s o t r u i z r s t t , t o n o i n d v a i ar, g r i b d a m s p a r a d t s p o r t a p a m i e n u , k t o d a r a c k s t o i , o t r a m iesit. Ik v i e n d d a r b b i r i e s p j a m a n e z i n a n a , u n nezi n a n a s d v e i k t a d a r b b a i r n e l a b p r t g a . 3 . T k n e l a b p r t g a rcba i r p i e s p i e d u rcba u n t d a , k o veic n e z i n a n a s d, t a d l a b p r t g a rcba v a r t u b t t d a , k u r a s i e r o s i n j u m s u n s k u m s i r p a cilvk, kur s k a i d r i a p z i n s tos s e v i o s a p s t k u s , k d o s n o r i s d a r b b a . J o liekas, k a n a v sti p a r e i z i s a u k t p a r n e l a b p r t g u rcbu t d u , k o cilvks veic v a i n u d u s m s , v a i iekr.. T d gadjum, pirmkrt, iznktu t, ka neviena cita d z v a b t n e n e r k o j a s l a b p r t g i , ar b r n i n e . B e z tam,,, vai tad ms neko n e d a r m labprtgi iekr vai d u s m s ? Vai tikai cildenus d a r b u s veicam labprtgi, bet nekriet n u s nelabprtgi? Vai tas n e i z k l a u s s smieklgi, jo clonis t a u i r v i e n s u n t a s p a t s ? D r z k g a n b t u n e j d z g i d v t p a r n e l a b p r t g u to, u z k o v a j a g tiekties, p r o t i , p r e t d a i e m v a j a g d u s m o t i e s , u n i r ar k a u t k a s t d s , k o v a j a g krot, piemram, veselba, z i n a n a s . T u r k l t ne l a b p r t g a d a r b b a i r n e p a t k a m a , bet t a s , k o i e k r o j a m , p a t k a m s . Bez t a m , k d a g a n ir atirba s t a r p kdu, k o cilvks n e g r i b o t i z d a r a , i e p r i e k a r p r t u a p s v r i s s a v u rcbu, u n k d u , k o n e g r i b o t i z d a r a d u s m s ? J i z v a i r s ir k no vienas, t no otras. Cilvka dabai iracionli afekti n a v m a z k r a k s t u r g i , u n d a r b b u i z r a i s a ar d u s m a s un iekres. T t a d ir neloiski d u darbbu uzska tt p a r n e l a b p r t g u . 4. P c t a m k a d a p l k o t i j d z i e n i labprtgs un nelabpratgs, j i z t i r z j d z i e n s izvle, jo t a s stv sevii tuvu t i k u m b a s j d z i e n a m u n v a i r k a t k l j r a k s t u r u n e k a pati. d a r b b a . Izvle, iet, ir l a b p r t g a , t a u j d z i e n s lab prtgs ir p l a k s n e k j d z i e n s izvle, jo g a n b r n i , g a n c i t a s d z v a s b t n e s i r s p j g a s u z l a b p r t g u rcbu,, n e v i s u z a p z i n t u izvli. T u r k l t p k a u n n e g a i d t a r c b a g a n v a r b t l a b p r t g a , bet a p z i n t i i z v e l t a n e . I r s k a i d r s , k a tie s p r i e n e p a r e i z i , k u r i a p z i n t u i z v l i s a p r o t k i e k r i , j t u noslieci, g r i b u v a i u z s k a t u . J o t m b t n m , k u r m n a v d o m a n a s , n a v a r a p z i n t a s izve l e s , t u r p r e t i m i r i e k r e s u n j t u afekti. Ar n e s a v a l d g s
63

c i l v k s r k o j a s i e k r u , n e v i s a p z i n t a s izvles v a d t s , t u r p r e t i m s a v a l d g s a p z i n t i i z v l a s s a v u rcbu u n n e p a k a u j t o i e k r m . A p z i n t a i izvlei i e k r e i r p r e t s t a t s , i e k r e i i e k r e n e . Izvli vl m a z k v a r u z s k a t t p a r j t u afektu. T a s , k o cilvks d a r a j t u u z p l d , n e m a z n a v ldzgs a p z i n t i i z v l t a i r c b a i . Griba ir oti t u v s j d z i e n s izvlei, bet n a v g l u i t a s p a t s . N e v a r izvlties n e i e s p j a m o . J a k d s ar t e i k t u , ka vi izvlas neiespjamo, t a d vi btu nejga. Tur p r e t i m gribt v a r ar neiespjamo, piemram, nemirstbu v a i ar k a u t k o t d u , k o i z d a r t n a v p a a v a r , p i e m r a m , lai u z v a r u g t u k d s n o t e i k t s a k t i e r i s v a i s p o r t i s t s . Neviens neizvlas d a s lietas, bet tikai t d a s , kas ir paa spkos. T l k : g r i b a i r v a i r k v r s t a u z m r i , izvle u z m r a s a s n i e g a n a s l d z e k i e m . T, p i e m r a m , m s gri b a m b t veseli, bet i z v l a m i e s to, k a s p a l d z b t v e s e l i e m ; vai ar ms g r i b a m bt laimgi un to ar a p g a l v o j a m , t u r p r e t i m teikt, k a m s i z v l a m i e s b t l a i m g i , n a v s a k a rgi. K o p s a v i l k u m v a r teikt, k a izvle a t t i e c a s t i k a i u z to, kas ir msu spkos. I z v l e n a v ar u z s k a t s . U z s k a t i v a r b t p a r visu, tiklab par m g m un n e i e s p j a m m lietm, k p a r tm, k a s i r m s u s p k o s . U z s k a t i tiek v r t t i pc t , v a i tie i r p a t i e s i v a i m a l d g i , n e v i s pc t , v a i tie i r k r i e t n i v a i n e k r i e t n i , k t a s i r r c b a s izvles [ v r t a n ] . K a s sti i r izvle, u n k d a s i r t s r a k s t u r g s i e z m e s , j a t n a v n e k a s n o iepriek m i n t ? K a t r z i iet, k a t i r k a u t k a s l a b p r t g s , bet n e j a u viss l a b p r t g a i s uz s k a t m s p a r izvli. V a r b t izvle v a r t u b t k a u t k a s iepriek apsvrts, jo t tau saistta ar p r t u un dom a n u ? P a t s v r d s iz-vle n o r d a , k a n o v a i r k m l i e t m k d a i v i e n a i tiek d o t a p r i e k r o k a . 5. Vai ms a p s v e r a m un lemjam par glui visiem jau t j u m i e m ? V a i viss i r a p s v e r a m s ? V a r b t a t t i e c b u z daiem jautjumiem nav iespjama nekda apsvrana un sprieana? Vismaz tas jatzst, ka nav apsverami un p r d o m j a m i tdi jautjumi, kas nodarbina gargi slimos u n p r t u z a u d j u o s , bet t i k a i t d i , p a r k u r i e m d o m sa p r t g s cilvks. N e v i e n s n e a p s v e r u n n e p r d o m d a d a s i e s p j a s a r m g s u n p a s t v g i n e m a i n g s l i e t s , pie mram, jautjum par Visumu, par diagonles un snu
4

m a l a s a s i m e t r i j u , t p a t ar m a i n g s pardbs, kuru kustba regulri atkrtojas vai nu nepiecieambas, vai d a b a s , v a i c i t a i e m e s l a d, k, p i e m r a m , d e b e s s e r m e u k u s t b a s ; n a v i e s p j a m s l e m t u n p r s p r i e s t ar p a r n e n o teikti m a i n g m p a r d b m , k d a s , p i e m r a m , i r s a u s u m s u n l i e t u s g z e s , ar p a r t d m l i e t m , k u r u clonis i r ne j a u s g a d j u m s , k, p i e m r a m , p a r b a g t b a s a t r a a n a s iespju. Ar n e j a u visi j a u t j u m i , k a s a t t i e c a s u z cilv kiem, i r a p s v e r a m i ; p i e m r a m , n e v i e n s l a k e d a i m o n i e t i s n e d o m u n n e s p r i e p a r to, k d a p o l i t i s k i e k r t a b t u vis l a b k s k i t i e m . Visi ie g a d j u m i n a v a t k a r g i n o m u m s . Ms sprieam un lemjam par to, kas ir m s u v a r a un ko m s v a r a m v e i k t lk, v i e n g i t a s m u m s vl j a p l k o . Cloi ttad, k zinms, ir di: daba, nepiecieamba, n e j a u s g a d j u m s , bez t a m p r t s u n v i s a cilvka d a r bba. I k v i e n s cilvks k a t r g a d j u m a p s v e r u n lemj t i k a i p a r to, k o i z d a r t i r v i a s p k o s . Z i n a n s , k a s i r p r e c z a s u n p a a s s e v i p i l n g a s , ne v a r b t d a d u iespju a p s v r a n a s , p i e m r a m , m s n e a u b m i e s p a r b u r t u r a k s t b u , k tie b t u r a k s t m i . M s s p r i e a m u n l e m j a m p a r to, k a s v a r r a s t i e s m s u p a u darbbas rezultt, turklt ne jau vienmr vien un taj p a v e i d , p i e m r a m , r s t a n u n f i n a n s u l i e t s . Vai rk nek i m n a s t i k a p s v r a n a u n a p d o m a n a nepie cieama kuu vadan, jo te vairk nenoteiktbas. L d z g i t a s i r citos g a d j u m o s . Ar p r a k t i s k a j s m k s l s vairk nek zintns nepiecieama apsvrana, jo mk sl ir vairk nenoteiktbas un aubu. T t a d cilvks a p s v e r u n p r d o m t s l i e t a s , k a s v i s u m u n lielos vilcienos i r d a u d z m a z n o t e i k t a s , b e t k u r n a v droi zinms galarezultts, un vispr, kur nav striktas n o t e i k t b a s . M s a p s v e r a m n e v i s j a u t j u m u p a r m r i bet g a n j a u t j u m u p a r m r a s a s n i e g a n a s ldzekiem. rsts neapsver, vai via mris ir izrstt, t p a t k orators , vai via mris ir prliecint, un likumdevjs , vai via m r i s i r ieviest p o l i s k r t b u . L d z g i a r citos g a d j u m o s n e t i e k a p s p r i e s t s m r i s , bet, i z v i r z j u i m r i , visi a p d o m , k d veid un ar kdiem ldzekiem to sasniegt. J a i z r d s , k a i e s p j a s u n ldzeki i r v a i r k i , t a d n o s k a i d r o , k d s i r v i s v i e g l k a i s u n v i s l a b k a i s ce; j a i r t i k a i v i e n s ldzeklis t a d n o s k a i d r o , k t o i z m a n t o t u n s a v u k r t k o ldzekli i e g t utt., k a m r n o n k ldz p a am pirmclonim, kas domas risinjuma gait ir pdjais.
65

Apsverot rcbas iespjas, analizjot un mekljot atri s i n j u m u tikko m i n t a j v e i d , cilvka d o m a s s e c b a ir t d a pati, k risinot eometrisku uzdevumu. Ne j a u k a t r s r i s i n j u m s i r a p s v r u m s , k, p i e m r a m , m a t e m t i s k s r i s i n j u m s , bet ikviens a p s v r u m s i r r i s i n j u m s . T a s , k a s analz ir pdjais, tas t a p a n pirmais. Ja g a d s n e p r v a r a m i ri, n o i e s k t i r j a t s a k s , p i e m r a m , j a v a j a d z g a n a u d a , bet t o n a v i e s p j a m s s a g d t ; j a i z r ds, ka ir iespjams, v a r skt rkoties. Iespjamais ir t a s r k a s i r m s u s p k o s u n i e s p j s ; ar a r d r a u g u p a l d z b u sagdtais ir zinm mr msu pau sagdtais, jo s kums un ierosinjums ir msos. Mekljamais var bt v a i nu darbarki, vai o darbarku lietoanas iespjas. Ldzgi t a s i r ar citos g a d j u m o s , k a d tiek n o s k a i d r o t s , a r k d i e m ldzekiem, k d v e i d u n a r k p a l d z b u k a u t k o v a r veikt. T t a d i z r d s , k a cilvks, k j a u t e i k t s , i r savas darboans skums un pamats. Apsvrana attie c a s u z d a r b b m , k a s c i l v k a m v e i c a m a s , bet p a t i d a r b o a n s i r m r a d. T t a d tiek a p s v r t s n e j a u m r i s , bet t a s viss, k a s v e d u z m r i . N e t i e k a p s v r t s ar a t s e v i a i s fakts, k, piemram,, vai t ir maize un vai t ir izcepta, k p i e n k a s . os j a u t j u m u s izir s a j t a s . A p s v e r o t u n a p a u b o t visu, v a r n o nkt bezgalb. A p s v r a n a izlemtais un apzinti izv ltais ir viens un tas pats, tikai ar to starpbu, ka izvl tais ir s a v s robes noteiktks. Ikviens p r s t j ptt un d o m t p a r to, k v i rkosies, t i k l d z d a r b b a s p r i n c i p s i r a t v e d i n t s u z p a u cilvku, p r e c z k , u z t o d a u , k a s cilvk ir v a d o , t veic izvli. M i n t a i s s k a i d r i r e d z a m s senajs valsts iekrts, k to attlo H o m r s , proti, v a l d n i e k i izlemj u n s a v u l m u m u p a z i o t a u t a i . Ja apzinti izvltais ir tas, uz ko tiecamies, iepriek a p s v r u i i e s p j a s t o veikt, t a d a p z i n t u izvli v a r defi n t k a p s v r a n a u n p r d o m a n i z l e m t u tiecbu p c t , k o veikt i r m s u s p k o s . P c a p s v r a n a s , p i e m u i l m u m u , m s v i r z m s a v u d a r b b u a t b i l s t o i s a v a m izlmumam. 6. Izvle t t a d ir visprgos vilcienos n o s k a i d r o t a : g a n t a s , p a r k d i e m j a u t j u m i e m m d z b t izvle, g a n ar t a s , k a t a t t i e c a s u z ldzekiem, n e v i s u z m r i . D a i u z s k a t a , k a g r i b a n o t e i k t i t i e c a s u z l a b u m r i , citi dom,, ka uz ietami labu. P c to uzskata, kuri dom, ka gri b t s tiek n o t e i k t i l a b s m r i s , i z n k , k a t a s cilvks, k u r a
86

g r i b a n a v bijusi p a r e i z a , g r i b to, k o s t e n b n e g r i b (jo, j a j a u m r i s i r g r i b t s , t a d t a s i r a r l a b s , bet t a s izr d j s s l i k t s ) . Tie s a v u k r t , k u r i u z s k a t a , k a g r i b t a i s m r i s i r i e t a m i l a b s , a p g a l v o , k a t a s , k a s tiek g r i b t s , n a v n o d a b a s t d s , bet k a t r a m t a s iet t d s . D a a m v i e n s liekas l a b s , c i t a m cits. T k d i a t z i n u m i ne a p m i e r i n a , t a d j a t z s t , k a t a s , u z k o t i e c a s g r i b a , ir, vrtjot visprgi un atbilstoi stenbai, labs mris, bet k a t r s a t s e v i i g r i b t o , k a s v i a m iet l a b s . K r i e t n a cilvka griba ir virzta uz patiesi labu mri, bet ne krietna uz tdu, k p a g a d s . T p a t tas ir attiecb uz ermeni: veselgiem veselgs ir tas, kas patiem ir t d s , s l i m i e m v e s e l g s i r k a s cits, l d z g i ar r g t s , s a l d s , s i l t s , s m a g s u . t m l . K r i e t n s cilvks s p r i e p a r t o pa reizi, un ikvien g a d j u m via itums atbilst patie sbai. Skaistais un patkamais pieskaojas katrai para d u m a p a t n b a i . K r i e t n a i s p a i i z c e a s a r to, k a v i ikvien g a d j u m spj s a s k a t t patieso, vi ir k pa r a u g s u n m r a u k l a v i s i e m . L i e l k d a a cilvku b a u d a s t i e k s m j u d tiek m a l d i n t a . B a u d a , n e b d a m a k r i e t n a , t o m r iet t d a , t p c l i e l k d a a t i e c a s u z t o u n n o nepatkam un cieanm bg k no aunuma. 7. T k griba ir vrsta uz mri, bet a p s v r a n a un i z v l e u z ldzekiem, t a d v i s a s d a r b b a s , k a s a j s a k a r b tiek v e i k t a s , i r a p z i n t i i z v l t a s u n l a b p r t g a s . Ti k u m i s k a rcba a r i r t d a . M s u v a r i r t i k u m b a u n glui t p a t ar netikumba. Tajos gadjumos, kad m s u v a r ir kaut ko dart, m s u v a r ir ar to nedart, un o t r d i . T t a d , j a m s u v a r i r k r i e t n a rcba, t a d m s u v a r i r ar n e k r i e t n a . J a m s v a r a m rkoties g a n s k a i s t i , g a n z e m i s k i , t a d m s v a r a m ar t n e r k o t i e s ; t a s n o z m , m s v a r a m b t v a i n u k r i e t n i , v a i n e k r i e t n i . Teikt, k a neviens labprtgi n a v auns un neviens pret savu gribu n a v s v t l a i m g s 1 5 , i r g a n p a r e i z i , g a n n e p a r e i z i . Svt l a i m g s p a t i e m n e v i e n s n a v p r e t s a v u g r i b u , b e t ne k r i e t n b a g a n i r l a b p r t g a . V a i g a n vl j a p a u b a t i k k o t e i k t a i s ? V a i v a r a p g a l v o t , k a cilvks n a v s a v a s r c b a s s k u m s un p a m a t s un ka vi n e r a d a , t p a t k b r n u s , ar s a v u s d a r b u s ? J a i e p r i e k j a i s a p g a l v o j u m s t o m r i r pa reizs un m u m s n a v cita p a m a t a , k tikai ms pai, uz ko atvedint darbbas skumu, tad jsecina, ka labprtgi u n m s u v a r i r t a s viss, k u r a s k u m s i r m s o s . S k a i d r s pierdjums teiktajam ir tas, ko d a r a likumdevji: vii

s o d a t o s , k u r i r k o j a s n e l i e t g i , j a vien ie cilvki n e r k o j a s n e z i n a n a s d, p a r k o v i i n a v v a i n g i , v a i pie s p i e s t i ; t u r p r e t i m t o s , k u r u r c b a i r k r i e t n a u n skaista., cildina un pagodina. T t a d likumdevji vienus a t b a l s t a un stimul, otrus a t t u r un visdi cenas aizkavt. Tur k l t j a t z s t , k a n e v i e n s n e m u d i n a d a r t to, k a s n a v m s u v a r u n n a v l a b p r t g s , k, p i e m r a m , v e l t g a s p l e s b t u mint kdu prliecint nejust k a r s t u m u vai spes, vai badu, vai kaut ko tamldzgu, jo vi to vienalga juts u n ciets. L i k u m d e v j i p a r e d z s o d u ar p a r n e z i n a n u , , ja gadjum kds izrds pats vaings sav nezinan, piemram, piedzruiem pienkas divkrs sods. S k u m s tau ir pa, t p c ikviena v a r ir nepiedzerties, pre tj g a d j u m d z r u m s k s t par nezinanas cloni. Tdu likumu n e z i n a n a , kurus vajag zint un kurus n a v g r t i izpildt, ar i r s o d m a . T t a s i r ar citos g a d j u m o s , k a d k d s s a v a s n e v b a s d k a u t k o n e z i n a . T d a n e z i n a n a r o d a s p a a v a i n a s d, k a t r s t a u v a r p a r p t i e s , lai z i n t u to, k o v a j a g z i n t . Bet v a r b t v a r iebilst: v i i r t d s , k a s n a v s p j g s p a r p t i e s . U z t o j a t b i l d , ka cilvki p a i , d z v o d a m i n e s a v a l d g i , ir vaingi,, ka ir n e t a i s n i v a i i z l a i d g i , v i e n i a u n p r t g i r k o d a mies, otri p a v a d d a m i laiku d z e r a n vai t a m l d z g s n o d a r b b s . N o d a s p a s t v g a s dzves v i i k s t t d i . U z s k a t m s p i e m r s t e i r tie cilvki, k u r i t r e n j a s k d sporta veid vai vingrins kd darbb. Rezulttus vii s a s n i e d z , t i k a i aktvi d a r b o j o t i e s . N e z i n t , k a p a s t v g a d a r b o a n s kd noteikt veid r a d a atbilstoas notur g a s r a k s t u r a i e z m e s , v a r t i k a i p i l n g i t r u l s cilvks. N a v pareiza doma, ka tas, kur rkojas netaisngi, n e g r i b t u b t n e t a i s n g s v a i ar i z l a i d g s u z d z v o t j s n e g r i b t u b t i z l a i d g s . J a k d s , labi z i n d a m s , d a r a to, k a s v i u pa dara par netaisngu, tad tds ir netaisngs labprtgi, un n e b t n a v t , ka, j a v i e n v i g r i b s , v i v a i r s n e b s n e t a i s n g s u n k s t a i s n g s . Ar s l i m a i s d v e i d n e var kt vesels, kaut g a n via slimba ir z i n m m r l a b p r t g a , t. i., ja v i s a s l i m i s , i z l a i d g i d z v o d a m s u n n e k l a u s d a m s r s t i e m . S k u m bija i e s p j a nesaslimt,, nevis vairs tad, kad veselba jau ir sabojta, t p a t k izsviestu akmeni, kas a t r o d a s lidojum, n a v iespjams p a g r i e z t a t p a k a . B e t p a t i s v i e a n a i r cilvka z i , j o s k u m s i r v i . T p a t ar n e t a i s n g i e m u n i z l a i d g i e m s k u m bija i e s p j a m s n e k t t d i e m ; tiei t p c v a r
68

teikt, k a v i i t d i i r l a b p r t g i , jo, r e i z k u v u i n e t a i s ngi un izlaidgi, vii vairs n e v a r n e b t tdi. N e t i k a i d v s e l e s n e t i k u m i i r l a b p r t g i , bet d a r e i z a r e r m e a defekti, t p c tiei t o s n o s o d m . Tos, k a s n o d a b a s ir neglti, neviens n e n o s o d a , bet g a n t d u s , kas n e r p j a s p a r s a v u e r m e n i u n fiziski t o n e v i n g r i n a . T a s p a t s s a k m s p a r n e s p k u u n c i t i e m defektiem. N e v i e n s n e p r m e t s tam, kas ir akls no d a b a s vai k d a s slimbas d, v a i s i t i e n a r e z u l t t , b e t d r z k j u t s t a m ldzi. B e t ikviens n o s o d s to, k u r k u v i s t d s lielas d z e r a n a s v a i c i t a s i z l a i d b a s d. Tie e r m e a t r k u m i , k a s r a d u i e s m s u v a i n a s d, tiek n o s o d t i , tie, p a r k u r i e m m s n e e s a m v a i n g i n . V i s p r v a r teikt, k a tie n e t i k u m i , k a s tiek nosodti, ir atkargi no m u m s paiem. K d s v a r t u iebilst, k a m s visi t i e c a m i e s u z i e t a m u l a b u m u un par savu iedomas i t u m u n e e s a m noteicji, bet k d s k a t r s ir, t d s v i a m ar r d s m r i s . T a u , j a j a u k a t r s i r l d z v a i n g s p a r s a v a r a k s t u r a n o t u r g o iezmju izveidoanos, tad vi zinm mr ir vaings ar p a r s a v u i e d o m a s i t u m u . T u r k l t k d s v a r t u do m t , ka, n e k r i e t n i rkojoties, v i t o m r s a s n i e g s visla bko. V a r d o m t ar t , k a m r i s n a v p a a i z v i r z t s , bet r o d a s dabiski, it k btu k d a d a b a s dota redze, kas var pareizi saskatt un atirt patiesi labo, un tas, k u r a m ir d a redzes spja, ar no d a b a s ir krietns ( d a spja ir k a u t k a s izcils u n s k a i s t s , t o n o o t r a n a v i e s p j a m s p a e m t v a i i e m c t i e s , bet, k d a t i r n o d a b a s , t d s a r b s cilvks, u n j a t i r l a b a u n s k a i s t a , t a d d a m cilv k a m piemits stena dabiska k r i e t n b a ) . Ja t a s viss ar ir p a t i e s b a , t a d t o m r v a i g a n v a r teikt, k a t i k u m b a i r lielk m r l a b p r t g a nek netikumba? K vien, t otr gadjum gan krietnajam, gan nekrietnajam m r i s i r v a i n u d a b a s d o t s , v a i k a u t k d cit v e i d [ i z v i r z t s ] , u n , lai t o s a s n i e g t u , tiek v e i k t a s n o t e i k t a s darbbas. N e a t k a r g i no t, vai mris ir p a a izvirzts vai tas rodas dabiski, tikumba tomr bs labprtga, jo v i s a s d a r b b a s , k a s v i r z a u z m r i , tiek v e i k t a s l a b p r tgi. G l u i t p a t l a b p r t g a i r ar n e t i k u m b a , j o a r n e k r i e t n a j a m ir iespjams veikt visas d a r b b a s labprtgi, k a u t g a n p a t s m r i s n e b t u i z v i r z t s pc p a a g r i b a s . T t a d , j a j a u t i k u m i , k t e i k t s , i r l a b p r t g i (jo r a k s t u r a noteiktu kvalitu zi ms esam ldzvaingi, un, b d a m i

noteikta r a k s t u r a , ms izvirzm ari m r i ) , tad ar neti k u m i ldzg veid ir labprtgi. L a b p r t g u m s d a r b b s a t i r a s n o l a b p r t g u m a rak s t u r a k v a l i t t s . M s e s a m n o t e i c j i p a r rcbu n o s k u m a ldz b e i g m , z i n o t t o v i s u a t s e v i o , k a s s a i s t t s a r d a r bbu, t o t i e s r a k s t u r a k v a l i t t s m s e s a m n o t e i c j i t i k a i s k u m , jo pakpenisku progresu atseviajos bros n a v i e s p j a m s k o n s t a t t , k t a s , p i e m r a m , i r a r i l g s t o sli m b . Bet a r r a k s t u r a k v a l i t t e t o m r i r l a b p r t g a , t p c k a m s u v a r bija s k u m rkoties t v a i c i t d i . 8. Visum par tikumiem ir pateikts: visprgos vilcienos r a k s t u r o t s jdziena saturs, proti, ka tikumi ir vidus s t a r p galjbm un n o t u r g a s r a k s t u r a iezmes vai kvalittes; pa teikts ir g a n p a r to, ka tajs darbbs, no k u r m tikumi v e i d o j a s , tie v i s l a b k a r i z p a u a s , g a n ar p a r to, k a t i k u m i ir m s u v a r un ir labprtgi; beidzot par to, ka tikumi veidojas t, k to nosaka pareizais racionlais princips. 9. Atgrieoties atpaka, izklstsim par katru tikumu a t s e v i i , k d i tie ir, k d j o m u n k i z p a u a s . Ldz a r to k s s k a i d r s , cik to ir. V i s p i r m s p a r d r o s i r d b u . K a d r o s i r d b a i r rcb pa reizais samrs un vidus tajs situcijs, kurs p a r d s g a n bailes, g a n prdroba, ir jau skaidrs. Z i n m s , ka ms baidmies no t, kas ir briesmgs, vienkri sakot, a u n u m s . Tiei t p c p a r b a i l m s a k a , k a t s i r b a a s v a i n o j a u t a s par a u n u m u . Ms baidmies no visiem aunu miem, piemram, no neslavas, nabadzbas, slimbas, no d r a u g u trkuma, nves, tau ne jau viss ajs situcijs ir iespjams bt d r o s i r d g a m . Ir lietas, no k u r m v a j a g baidties, un t a s ir cildeni, t u r p r e t i m nebaidties ir ne k r i e t n i , k, p i e m r a m , j b a i d s n o n e s l a v a s . T d s , k a s baids no neslavas, ir krietns un godbijgs, tds, kas n e b a i d s n e k a u n g s , lai g a n d a i s a k a d r o s i r d g s , lietojot o v r d u p r n e s t n o z m . Z i n m a l d z b a g a n t e ir, j o d r o s i r d g s z i n m m r i r t d s , k a s n e b a i d s . N o n a b a d z b a s u n s l i m b a s , liekas, n e v a j a g b a i d t i e s , k v i s p r n e v a j a g b a i d t i e s n o t , k o p r v a r t n a v cilvka p a a spkos, un ar no t, kas n e r o d a s no netikumbas. Tds, kur ajs situcijs ir bezbailgs, n a v drosirdgs, b e t u z l d z b a s p a m a t a m s t o m r s a k m drosirdgs. D e v g s cilvks, k a s n a u d a s i z i e a n i r p a t p r g a l v g s , k a u j a s b r i e s m s v a r bt gvs. Toties t d s , kur b a i d s p a r s a v i e m b r n i e m u n sievu, v a i ar n o s k a u d b a s v a i k a u t
70

k tamldzga, n a v gvs. B r a u m s un bezbailba tad, kad d r a u d p r a n a a r r k s t m , ar n a v d r o s i r d b a . Kd briesmu situcij tad izpauas drosirdba? Vai g a n ne vislielkajs briesms? Visbriesmgk ir nve, jo t i r g a l j r o b e a , aiz k u r a s m i r u a j a m n e k a s v a i r s n e iet n e d z l a b s , n e d z s l i k t s . Bet n e j a u j e b k u r n v e s briesmu situcij iespjama drosirdba, piemram, jr vai slimbs. Tad tomr, kd gadjum [t i z p a u a s ] ? Vai ne tad, kad briesmu p r v a r a n a ir kaut kas cildens? T d a s s i t u c i j a s m d z b t k a r , t a d b r i e s m a s i r vis lielks un p r v a r t ts ir skaisti. T d u s pilsous god p o l i s s , u n tos c i e n a ar v a l d n i e k i . T t a d d r o s i r d g s v r d a tieaj nozm vartu bt tds, kur gatavs mirt par skaistu mri vai stties pretim t a m visam, kas nes nvi. Tdas situcijas visbiek g a d s kar. P r o t a m s , d r o s i r d g a i s b s b e z b a i l g s ar j r v a i p a n e s o t slim bas. Tau via drosme atirsies no pieredzjuu jrnieku d r o s m e s , j o t i e m p i e r e d z e auj c e r t u z l a b u i z n k u m u , turpretim nepieredzjuie atmet cerbas un nicina nvi. 10. B r i e s m a s n a v v i e n d a s v i s i e m . T o m r m s u z s k a t m , k a i r k a u t k a s tik b r i e s m g s , k i z t u r a n a p r s n i e d z cilvka s p k u s u n k o visi s a p r t g i cilvki v i e n d i u z s k a t s p a r b r i e s m g u . D a d i e m cilvkiem i r d a d i uz skati par briesmu pakpi. Tas pats ir s a k m s par dro s i r d b u . D r o s i r d g a i s i r tik b e z b a i l g s , cik cilvks v i s p r v a r b t t d s . Ar v i , p r o t a m s , p a z s t b a i l e s , b e t v i a rcba b a i l s i r t d a , k d a i t a i v a j a g b t u n k t o n o s a k a p r t s . S k a i s t a m r a d d r o s i r d g a i s i z t u r a r bailes, jo skaistais tau ir tikumbas mris. B a i u i z p a u s m e v a r b t a p l a m a . d a s a p l a m b a s pa r d s tad, ja baids ne no t, no k v a j a g baidties, ne t d mr, k vajag vai tamldzgi. T p a t tas ir situci js, kurs izpauas drosirdba. Drosirdgais ir tas, kur i z t u r to, k o v a j a g i z t u r t , u n t m r a d, k u r a d i r vrts. G a n drosirdb, g a n bails vi ievro m r u un s t o brdi (jo d r o s i r d g a i s r k o j a s a t b i l s t o i s a v a i c i e a i u n t , k t o liek v i a p r t s ; k a t r a d a r b b a s a v p i l n g kaj i z p a u s m vienmr p a r d s k k d a s n o t u r g a s rak s t u r a kvalittes izpausme, tas attiecas ar uz drosir d b u ; d r o s i r d b a i r k a u t k a s s k a i s t s , u n t d s i r ar m r i s : v i s s tiek defints, izejot n o m r a ; d r o s i r d g a i s i r i z t u r g s , u n v i a rcb i z p a u a s v i a m p i e m t o r a k stura kvalitte drosirdba).
71

P r m r b a b e z b a i l b i r bez n o s a u k u m a ( j a u i e p r i e k m s t e i c m , k a d a u d z i j d z i e n i i r bez p a a a p z m j u m a v a l o d ) . J a k d s n e b a i d s n e n o z e m e s t r c e s , n e n o vt r a s j r , t d u v a r t u s a u k t p a r p r t u z a u d j u u v a i ne j t g u . S a k a , k a elti e s o t t d i . P r m r g a d r o s m e b r i e s m u s i t u c i j a i r p r g a l v b a ( n e p r t g i p r g a l v g s i r t u k s lielbnieks, u n v i a d r o s m e i r t l o t a ; b r i e s m u s i t u c i j v i g r i b izlikties t d s , k d s i r s t e n i d r o s i r d g a i s , k u r v i e n Iespjams, vi a t d a r i n a to; rezultt daudzi no viiem ir reize prgalvgi un gvi: d a k r t rkodamies p r k dros mgi, briesmu situcij vii tomr n e p a r d a izturbu). P r m r g s bails ir gvs. Vi baids no t, no k n e v a j a g baidties, bails nezina m r u utt. Situcijs, kad nepiecieama drosme, v i a m ts pietrkst. Sevii spilgti t a s r e d z a m s tajos gadjumos, kas saistti ar c i e a n m : gvajam nav pavbas, jo vi baids no visa. Drosir dgais ir pretja rakstura, bt drosirdgam nozm bt pavgam. T t a d drosirdba, prgalvba un gvulba p a r d s v i e n s u n t a j s p a s s i t u c i j s , a t i r b a i r at tieksm: galjbas izpauas prmrb un nepietiekamb, d r o s i r d g a i s i e v r o p a r e i z o m r u u n r k o j a s t , k va j a g . P r g a l v g i e ir g a t a v i mesties briesms pirms laika, bet t a d , k a d t a s i r n e p i e c i e a m s , n e s p j t s i z t u r t . D r o s i r d g i e t u r p r e t i m s a v o s d a r b o s i r n o t e i k t i , bet p i r m s r cbas miergi. 11. T t a d , k j a u t e i k t s , d r o s i r d b a i r v i d u s s t a r p ga ljbm tajs situcijs, kas r a d a vai nu bailes, vai pa pavbu. Doties nv, bgot no n a b a d z b a s , vai mles t b a s d v a i k a u t k n e p a t k a m a d n a v r a k s t u r g i d r o sirdgajam, tas drzk gan raksturgi gvajam. B g a n a no t, kas saistts ar grtbm, ir mkstaulba; t d s cilvks d o d a s n v n e v i s t p c , k a t a s b t u c i l d e n i , bet t p c , k a v l a s i z b g t n o a u n u m a . T i r d e f i n j a m s u n s a p r o t a m s j d z i e n s drosirdba. P a s t v vl p i e c a s c i t a s i e s p j a s , k s a p r a s t o j d z i e n u . P i r m k r t , t i r d r o s m e , k a s i z p a u a s a r p o l i s a s dzvi saisttajos notikumos. da i z p r a t n e ir sevii t u v a tikko a p r a k s t t a j a i . Pilsoi iztur briesmas un risk, baiddamies no likuma vai nosodjuma vai ar c e r d a m i uz p a g o d i n j u m i e m . T p c v i s d r o s m g k i e iet tie, pie k u r i e m g v u i n a v c i e , bet d r o s m g i e tiek g o d t i . T d u s c i l v k u s a t t l o ar H o m r s , p i e m r a m , D i o m d u u n H e k t o r u :
72

P o l i d a m a n t s m a n p i r m a i s p r m e t s . . . H e k t o r s reiz teiks t r o j i e i e m : T i d e d s , m a n i s p i e v e i k t a i s . . . 1 7 S d a j d z i e n a drosme i z p r a t n e ir oti l d z g a iepriek j a i , j o t e d r o s m e r o d a s n o t i k u m b a s ( n o g o d b i j g a s cie a s ) u n p a r d s t i e k s m p c s k a i s t (t. i., pc g o d a ) , k a ar i z v a i r o t i e s n o a p k a u n o j o a n o p l u m a . eit v a r t u p i e s k a i t t a r t o s , k u r i e m v a l d n i e k i v a i a m a t p e r s o n a s piespie bt drosirdgiem. S d a drosir dba i r z e m k a s k v a l i t t e s , j o d u rcbu n e v a d a g o d b i j g a ciea, bet b a i l e s u n v l a n s i z b g t n e n o z e m i s k , bet no t, kas s a g d cieanas. Valdnieki v a r piespiest u z d r o s i r d g u rcbu, k, p i e m r a m , H e k t o r s : Kuru es ieraudzu slpjamies tlu no cas, tas n e i z b g s n o n v e s u n s u i t o s a p l o s s . . . 1 8 P i e s p i e s t v a r a r k a r a s p k a p a v l n i e k i , k, p i e m r a m , v i i t o d a r a , s i t o t t o s , k u r i a t k p j a s ; t p a t tie, k a s k a r a v r u s novieto grvju priek vai pavl veikt k a u t ko tamldzgu. V i i visi piespie u z d r o s i r d g u rcbu. T a u d r o s i r d g a m j b t nevis piespiedu krt, bet tpc, ka tas ir skaisti. V a r likties, k a a r p i e r e d z e u n l i e t a s p r z i n a n a sku m o s i r k a u t k a s l d z g s d r o s i r d b a i . Tiei t p c S o k r t s domja, ka drosirdba ir z i n a n a s . D a i e m cilvkiem pieredze ir d a d o s j a u t j u m o s , k a r a liets pieredze ir k a r a v r i e m . L i e k a s , k a k a r i r d a u d z k t d a , k a s liek velti baidties; to sevii labi zina karavri. Vii liekas d r o s i r d g i t p c , k a v i i z i n a t o , k o citi n e z i n a . P i e r e d z e s d v i i v a r d a u d z k o s a s n i e g t u z b r u k u m , t a j p a l a i k n e k o n e c i e o t ; v i i p r o t l a b i r k o t i e s a r iero iem, k a s i r p i e m r o t i u z b r u k u m u n a i z s a r d z b . V i i i r ldzgi a p b r u o t i e m , kuri cns pret n e a p b r u o t i e m , vai ar a t l t i e m , k u r i s a c e n a s a r s p o r t a m n e s a g a t a v o t i e m . S p o r t v i s p i e m r o t k i e cntji i r n e j a u v i s d r o s m g k i e , bet g a n tie, k u r i i r v i s s t i p r k i e u n k u r u e r m e n i s i r vis l a b k v i n g r i n t s . Ar k a r a v r i k s t gvi, k a d b r i e s m a s i r p r m r g i lielas u n v i u s k a i t s p r k m a z s v a i a p b r u o j u m s niecgs. Vii ir pirmie, kas bg, t u r p r e t i m p a r a s t i e p i l s o i p a l i e k k a u j a s l a u k u n m i r s t . T t a s bija pie H e r m e j a t e m p a . 1 9 P i l s o i b g a n u u z s k a t a p a r n e godu un izvlas labk nvi nek d u i z g l b a n o s , bet tie, k a s s k u m d e v u i e s b r i e s m s , j u z d a m i e s s t i p r k i ,
73

16

uzzinjui patieso stvokli, bg, no n v e s v a i r k baidda mies nek no n e g o d a . D r o s i r d g a i s n a v t d s . Ar n i k n u m u d a r e i z p i e l d z i n a d r o s i r d b a i , j o liekas, ka niknums vairo drosmi, k tas notiek ar zvriem, kad tie m e t a s v i r s t i e m , k a s v i u s i e v a i n o j u i . Ar d r o s i r d g a j i e m piemt z i n m s n i k n u m s , k a s p a l d z d o t i e s p r e t briesmm. Drosirdgie rkojas drosmgi tpc, ka tas ir s k a i s t i , bet n i k n u m s v i i e m p a l d z . T u r p r e t i m z v r i i r d r o s i r d g i t p c , k a v i i d a b ciest: v i i tiek s i s t i v a i a r vii b a i d s ; a t r a z d a m i e s m e v a i a l , v i i n e u z b r k . Tas, kur dodas pret briesmm, tpc ka jt spes vai n i k n u m a d, t a s n a v d r o s i r d g s , j o v i n e r e d z s e v p r i e k b r i e s m a s . T a d j a u a r zei b t u d r o s i r d g i : k a u t g a n v i u s sit, vii, j u z d a m i b a d u , n e i e t p r o m n o g a n b m . Ar i z v i r t g i cilvki b a u d k r e s d s p j d a u d z uz d r o i n t i e s . D a b i s k k a iet t d r o s m e , k a s r o d a s nik n u m a d, u n , j a vl k l t n k a p z i n t a izvle u n n o t e i k t s mris, tad v a r r u n t par drosirdbu v r d a staj no z m . D u s m s cilvki cie, t o t i e s a t r i e b b a i r s a l d a . d i cilvki s p j cnties, bet v i i n a v d r o s i r d g i , j o v i i n e r k o j a s s k a i s t a m r a d u n a r n e t , k n o s a k a p r t s , b e t afekta d. T o m r t e i r k a u t k d a l d z b a a r drosmi. A r p a p a v g i e n a v d r o s i r d g i . P a p a v b u bries m a s v i i e m dod t a s , k a v i i biei d a u d z u s i r u z v a r j u i . Vii ir ldzgi d r o s i r d g a j i e m , jo a r tie ir p a p a v g i . Tau ir atirba: papavgie dom, ka ir visstiprkie un ka nekas viiem n e d r a u d . T p a t rkojas piedzruie, kuri dzrum kst papavgi. Ja g a d s kaut kas nepare dzts, vii bg, t u p r e t i m drosirdgajiem ir raksturgi i z t u r t to, k a s c i l v k a m i r b r i e s m g s v a i t d s liekas, t pc ka t d a rcba ir s k a i s t a , bet p r e t j a rcba n e k r i e t n a . T p c l i e l k a d r o s m e i r b t b e z b a i l g a m u n mie r g a m p k s b r i e s m s , n e v i s t d s , k o i e p r i e k v a r pa redzt. P k s b r i e s m s rcbu n o s a k a n o t u r g a r a k s t u r a kva l i t t e , n e v i s i e p r i e k j a s a g a t a v o a n s , k a d rcbu v a r a p s v r t a r p r t u u n izvlties a p z i n t i . Ar tie, k a s r k o j a s n e z i n a n a s d, v a r likties d r o s i r d g i . Vii s t v t u v u p a p a v g a j i e m , t a u i r s l i k t k i p a r t i e m , j o v i i e m n a v n e k d a s v r t b a s a p z i a s , bet p a p a v g a j i e m ir. Z i n m u l a i k u v i i s p j i z t u r t , bet, pie vilti c e r b s , k a d a t k l j a s p a v i s a m cits, n e k g a i d t s , v i i
74

bg. T notika ar argieiem, kuri uzbruka spartieiem, 20 d o m d a m i , k a tie i r s i k i o n i e i . 12. P a r d r o s i r d g a j i e m i r p a t e i k t s , k d i tie ir, u n p a teikts ar p a r tiem, k u r i iet t d i . D r o s m e i z p a u a s si tucijs, kur iespjamas divas pretjas attieksmes: vai nu bailes, vai bezbailga pavba. P a r drosmgu drzk var s a u k t to, k u r b a i l s s a g l a b m i e r u u n r k o j a s t , k va j a g , n e v i s to, k u r i e v r o m r u p a p a v b . P a c i e s t u n i z t u r t n e p a t k a m o u n to, k a s r a d a c i e a n a s , i r r a k s t u rgi d r o s m g a j a m . Tiei t p c d r o s i r d b a i r s a i s t t a a r g r t b m u n c i e a n m u n d r o s i r d g i e tiek s l a v t i ; g r tk tau ir izturt n e p a t k a m o nek atturties no pat k a m . T o m r g a l a r e z u l t t s , pie k n o v e d drosmga_ rcba,, ir p a t k a m s . T ir ar s p o r t a c s : mris, pc k t i e c a s d r u cntji, i r p a t k a m s t a s i r u z v a r a s v a i n a g s u n gods, tau c s a e m t sitienus ir spgi un nepatkami, k j a u j e b k u r s g r t b s . J a n e p a t k a m i r oti d a u d z , b e t mris ir niecgs, tad mris vairs neliekas p a t k a m s . N v e u n i e v a i n o j u m i , k a s s a g d c i e a n a s , n a v t a s , uz; ko labprtgi tiektos drosirdgais, bet vi to visu t o m r i z t u r , j o t i r s k a i s t i , t u r p r e t i m p r e t j a rcba i r n e k r i e t n a . . J o k r i e t n k s u n l a i m g k s k d s ir, j o v a i r k v i u s a r g t i n s n v e s iespja, j o tiei t d s i r c i e n g s dzvot, u n v i labi z i n a , k a z a u d v i s l i e l k o s l a b u m u s . T a s s a r g t i n a u n s a g d c i e a n a s . U n t o m r v i i r d r o s m g s , vel j o v a i r k tpc, ka t visa viet c izvlas to, kas skaists. Ne jau vienmr ir p a t k a m a pati tikumisk darbba, p a t k a m k a i s v a i r k saistts ar mri. N a v neiespjams,, ka s t a r p karavriem pai stiprkie ir nevis di krietni cilvki, b e t g a n m a z k d r o s i r d g i u n t d i , k a m n a v n e k a c i t a k r i e t n a . V i i i r g a t a v i d o t i e s b r i e s m s u n izmaint, dzvbu p r e t n i e c g u i e g u v u m u . 13. D r o s i r d b a i r i z t i r z t a p i e t i e k a m i (no iepriek teikt n a v grti aptvert kaut vai visprgos vilcienos, kas ir d r o s i r d b a ) . T a g a d p a r u n s i m p a r s a p r t g u m r e n b u . Abi ie t i k u m i saistti ar dvseles iracionlajm d a m . Ms j a u e s a m r u n j u i p a r to, k a s a p r t g a m r e n b a i r p a r e i z a s a m r a i e v r o a n a b a u d s ( c i e a n s t i z p a u a s m a z k u n ci t d i ) . T d s p a s situcijs iespjama ar izlaidba: T t a d p r e c i z s i m , tiei u z k d m b a u d m a t t i e c a s m i n t a i s . B a u d a s ir divjdas: ermenisks un dvselisks, k, piemram, bauda, ko s a g d gods vai mcans. Ikvienam
75

s a g d prieku tas, ko vi ml, t u r k l t ar e r m e n i te n a v n e k d a s a k a r a , drzk ar d o m a n u . Attiecb uz d a m b a u d m ms n e r u n j a m nedz par saprtgi m reniem, nedz p a r izlaidgiem. T p a t [ r u n j a m ] ar attie cba u z c i t a m b a u d m , k a s n a v s a i s t t a s a r e r m e n i , jo, p i e m r a m , t o s , k u r i m l d a u d z r u n t u n s t s t t , k u r i die n a m ilgi n o t r i e c l a i k u bez k d a n o t e i k t a m r a , m s s a u c a m p a r ppm, nevis p a r izlaidgiem. Izlaidgi n a v ar tie, k a s p r k p r d z v o l i e t a s , k a s s a i s t t a s a r b a g t b u v a i d r a u g i e m . T u r p r e t i m e r m e n i s k a j s b a u d s i r iesp j a m a s a p r a t g a mrenba, t a u ar ne viss. Tos, kuriem s a g a d a p r i e k u a r r e d z i u z t v e r a m a i s , p i e m r a m , k r s a s , for m a s , lnija, n e v i e n s n e s a u c n e d z p a r s a p r t g i m r e n i e m , n e d z p a r i z l a i d g i e m , lai g a n v a r t u likties, k a a r d s prieks v a r izpausties g a n prmrgi, g a n nepietiekami, g a n t, k vajag. Ldzgi tas [vrojams] b a u d s , kas saisttas ar dzirdi. Neviens nesauks par izlaidgiem tos, kuriem seviu prieku s a g d mzika vai tetris, t p a t k a s a p r a t g i m r e n s n a v t a s , k u r a j o s g a d j u m o s rko j a s t , k v a j a g . T o p a u v a r teikt p a r b a u d m , k a s s a i s t t a s a r ou, j a v i e n m s n e l i e t o j a m os a p z m j u m u s netiea nozme. Tos, kuri priecjas p a r bolu, rou vai v r a k a s m a r u , m s n e u z s k a t m p a r i z l a i d g i e m , bet dr zk g a n tos, kuriem b a u d u sniedz smarvielu vai gar d u m u a r o m t s . s s m a r a s izlaidgajiem ir p a t k a m a s , j o t s v i i e m a t g d i n a p a a s i e k r o j a m s l i e t a s . Ar citos gadjumos var novrot, ka izsalkum diena s m a r a ir oti p a t k a m a , b e t v i e n m r d o s g a d j u m o s j u s t p r i e k u ir r a k s t u r g i izlaidgajam, jo ts ir lietas, ko vi iekro pastvgi. Citam dzvm btnm das sajtas nerada b a u d u , ja nu viengi netie nozm. S u n i m labsajtu r a d a nevis tas, ka vi sao zai, bet pati a n a , tau oa i z r a i s a o s a j t u . Ar l a u v a p r i e c j a s , n e v i s d z i r d o t v r a m a u r o a n u , bet g a n j t o t s m u , lai g a n m a u r o a n a lie c i n a , k a v r s i s i r t u v u m , u n v a r likties, k a l a u v a prie c j a s p a r m s k a m . Tiei t p a t , r e d z o t b r i e d i v a i m e a k a z u , v i p r i e c j a s p a r l a u p j u m u . T t a d a t t i e c b u z d a m b a u d m , kas kopgas vism dzvm btnm, var r u n t p a r s a p r t g u m r e n b u u n i z l a i d b u , t p c s b a u d a s iet v e r d z i s k a s u n d z v n i e c i s k a s . T s i r b a u d a s , k a s s a i s t t a s a r t a u s t i u n g a r u . T o m r liekas, k a g a r a s sa j u t a oti m a z v a i t i k p a t k n e m a z n e a t t i e c a s u z i z l a i d b u , jo ar garu var noteikt un atirt dadus idrumus,
76

to d a r a vnu degusttji un dienu gatavotji. Nevis tas s a g d prieku izlaidgajiem, bet g a n b a u d a , kas r o d a s t a u s t e s s a j t a s d dot, d z e r o t u n t s a u c a m a j o s m l a s s a k a r o s . Tiei t p c k d s r m a e s o t veljies, k a u t v i a rkle btu g a r k a p a r dzrves kaklu, lai izjustu b a u d u barbas noran. T t a d izlaidba visvairk ir saistta ar t m b a u d m , k a s k o p g a s v i s m d z v m b t n m , u n pil ngi p a m a t o t i izlaidba liekas sevii n i c i n m a , jo d a s b a u d a s m s r a k s t u r o nevis k cilvkus, bet vienkri k dzvas btnes. P r e t d m b a u d m just tieksmi prieku un patiku ir kaut kas dzvniecisks. P a a s cildenkas no b a u d m , kas rodas ar taustes starpniecbu, nav pieejamas izlaidgajiem, piemram, norvans un sasildanas sporta trenios. Ne jau vis ermen uztverama taustes s a j t a ir r a k s t u r g a izlaidbai, bet g a n tikai atsevias ermea das. N o i e k r m d a a s , iet, i r k o p g a s v i s i e m u n d a b i s kas, daas individulas un t d a s , kas rodas laika gaita. T , p i e m r a m , k r e p c b a r b a s i r d a b i s k a . K a t r s , k a m ne piecieama sausa vai idra barba, to kro, dareiz ka v i e n u , t o t r u . Ar p c s i e v a s , k s a k a H o m r s , k a t r s ilgojas, kamr j a u n s un spka gados. Nepiecieambas j u a n a p c v i e n a v a i o t r a b a r b a s v e i d a n e a t t i e c a s vie n d i u z v i s i e m ; t p a t n e v a r teikt, ka_ ikviens v i e n m r tiektos pc viena un t paa. konkrt tieksme ir atka r g a n o m u m s p a i e m , lai g a n t a i t o m r p i e m t k a u t k a s dabisks. D a a m viens ir patkams, citam otrs, tau ir l i e t a s , k a s v i s i e m liekas p a t k a m k a s p a r j e b k u r a m ci t m . Dabiskajs iekrs kds nedaudzi, turklt tikai vien zi, virzien par d a u d z (st un dzert negau sgi, kas vien p a g a d s , tikmr, k a m r kuis ir prpil dts, nozm prkpt dabisko mru d a u d z u m a , zi;_dabiska tieksme ir apmierint izsalkumu un slps, tpc p a r r m m s a u c t o s , k u r i p i e p i l d a k u i v a i r k n e k a va jag; tdi kst prmrgi verdziski cilvki). V i s b i e k u n v i s v a i r k cilvku r k o j a s a p l a m i b a u d a s , kas ir individulas. Tiem, kuriem ir nosliece uz d a m b a u d m , raksturgs ir tas, ka vii priecjas par lietm, p a r k u r m nevajadztu priecties, vai priecjas vairk, n e k v a j a d z t u , v a i v i s m a z v a i r k n e k l i e l k d a a cil v k u , v a i a r n e t , k v a j a g . Visos m i n t a j o s g a d j u m o s i z l a i d g i e p i e a u j p r m r b a s , j o v i i p r i e c j a s p a r to, p a r ko n e v a j a g priecties (kas ir n i c i n m s ) , un, ja ar daos
77

gadjumos vajadztu just prieku, t a d viu prieks ir p r k liels s a l d z i n j u m a r to, k d s b t u v a j a d z g s v a i k d s t a s i r l i e l k a j a i d a a i cilvku. T t a d i r s k a i d r s , k a p r mrba b a u d s ir izlaidba, un t ir n o s o d m a . A t t i e c b u z c i e a n m j s a k a , k a t e s t v o k l i s i r citds,, nek runjot par drosirdbu. Saprtga mrenba neno zm izturbu cieans, k drosirdb, t p a t k neiztu rba n a v i z l a i d b a ; t e i z l a i d b a i r p r m r g a a u a n s cie a n m tad, ja baudas tieksmes ir nepiepildmas, un sa prtga mrenba d situcij ir nebt s a r g t i n t a m un nejust nekdas cieanas. 14. I z l a i d g a i s i e k r o v i s u , k a s s a g d b a u d u , v a i v i s m a z to, k a s i r s e v i i p a t k a m s . I e k r e s d z t s , v i v i s u c i t u a p m a i n a p r e t m b a u d m , t p c v i a m s a g d cie a n a s g a n nespja a p m i e r i n t savu baudkri, g a n ar p a t i i e k r e (jo i e k r i v i e n m r p a v a d a c i e a n a s , lai g a n liekas d v a i n i ciest b a u d a s d ) . T d u cilvku, k u r i n e s p t u j u s t n e k d u b a u d u v a i k u r i spj just prieku m a z k , nek vajadzgs, t d u v i s p r n a v ; d a n e j t b a c i l v k a m n a v r a k s t u r g a . Ar c i t a s dzvas btnes spj atirt d a d u barbu: pret vienu izjt p r i e k u , p r e t citu n . J a k d a m n e k a s n e l i e k a s p a t k a m s u n v i n e a t i r v i e n u lietu n o o t r a s , t d s i r t l u n o t , lai b t u cilvks. T k d u cilvku n e m a z nav, v a l o d n a v ar atbilstoa v r d a . S a p r t g a cilvka i z t u r a n s visos gadjumos ir m r e n a ; v i a m n e s a g d p r i e k u t a s , p a r k o s e v i i p r i e c j a s i z l a i d g a i s , bet v i drzk gan jt pret to nicinanu, un, vispr, viam ne s a g d prieku tas, par ko n e v a j a g priecties, un it pai prmrbas. Glui tpat vi nejt cieanas, ja nav o prieku, un kro pc tiem viengi mreni, nevis vairk, k v a j a g . V i ar n e i l g o j a s pc i e m p r i e k i e m t a d , k a d n e vajag, un, vispr, viam nepiemt nekas tamldzgs. Pc t visa, kas dergs un tkams veselbai un labai p a s a j t a i , v i tieksies a r m r u u n k v a j a g , u n tieksies t i k a i pc t d m b a u d m , k a s n a v k a i t g a s , n a v p r e t r u n a r skaisto un neprsniedz via iespjas. Tas, kur izturas citdi, n o d o d a s m b a u d m vairk, nek t s vrtas, tur p r e t i m s a p r t g i m r e n a i s n a v t d s , v i a rcbu v a d a pareizais racionlais princips. 15. I z l a i d b a l i e l k m r n e k g v u l b a iet l a b p r tga, jo izlaidba saistta ar labpatiku, gvulba ar n e p a t i k u u n c i e a n m ; m s t i e c a m i e s pc p a t k a m u n

izvairmies no cieanm, jo cieanas izmaina un rda c i l v k a d a b u . T u r p r e t i m b a u d a n e d a r a neko t a m l d z g u , t p c t v a i r k i r l a b p r t g a , t a u tiei t p c a r v a i r k n i c i n m a , j o p i e r a s t pie t s i r v i e g l k . D z v d u iespju i r d a u d z , u n p i e r a n a pie b a u d a s n a v s a i s t t a a r g r t bm. P a v i s a m citdi notiek briesmu situcijs. L a b p r a t g u m s i z p a u a s atirgi gvulb vispr un atsevios gvas r c b a s g a d j u m o s : g v u l b a p a t i n a v s a i s t t a a r ciea n m , bet ikvienu g v u rcbu p a v a d a c i e a n a s , ka, pie m r a m , ierou p a m e a n a v a i c i t a n e p i e d i e n g a rcba. T p c k a t r s d s g a d j u m s l i e k a s k p i e s p i e d u r c b a . Iz laidb tas ir pretji: katr atsevi gadjuma izpauas l a b p r t b a (jo k a t r r e i z p a r d s t i e k s m e u n i e k r e ) , bet k o p u m labpratgums izpauas mazk, jo neviens nekaro b t izlaidgs. V r d u izlaidba m s z i n m a s l d z b a s d a t t i e c i n m .ar u z b r n u k d m . o b r d n a v s v a r g i , k u r g a d j u m p i r m o reizi t i k a lietots is v r d s : s k a i d r s i r t a s , k a vl k a i s l i e t o j u m s i r p r e m t s n o i e p r i e k j . d s v r d a lie t o j u m a p r n e s u m s , liekas, n a v s l i k t s , j o s o d m a i r g a n p a t i t i e k s m e pc n e k r i e t n , , g a n t a s , k u r a m p a m a z m a u g d a tieksme; vien gadjum t ir iekre, otr brns. A r b r n i t a u dzvo, v a d o t i e s n o s a v m i e k r m ; v i i e m r a k s t u r g a tieksme pc t, kas patk. Ja d a tieksme n e p a k l a u s s k d a m v a d o a m s p k a m , t v a r a i z i e t oti t l u . T i e k s m e p c t , k a s p a t k , i r n e p i e p i l d m a , j o se vii t tas ir n e s a p r t g a m . Iekres a p m i e r i n a n a tikai palielina dabisko tieksmi; ja iekres kst spcgas, ts ?neauj d a r b o t i e s d o m a i . T p c i r n e p i e c i e a m s , lai i e k r e s b t u m r e n a s , lai t o n e b t u d a u d z u n lai t s n e p r e t o t o s p r t a m . du stvokli ms s a u c a m par paklausbu un a p v a l d t b u . T p a t k b r n a m j d z v o s a s k a a r skolo t j a nordjumiem, t p a t ar tieksmm j p a k a u j a s pr t a m u n s a p r t g a cilvka t i e k s m m j b t s a s k a a r p r t u . M r i s a b i e m 2 1 i r s k a i s t a i s : s a p r t g s cilvks tie c a s pc t , p c k v a j a g tiekties, u n d a r a t o t , k v a j a g u n k a d v a j a g ; tiei t p a v l a r p r t s .

(IV GRMATA)

1 . Tik d a u d z lai b t u p a t e i k t s p a r s a p r t g u m r e n b u . T l k pc k r t a s p r r u n s i m p a r devbu, k a s i r v i d u s un samrba m s u attieksm pret b a g t b u . Devgais ne tiek s l a v t s k a r a l i e t s u n t a j s s i t u c i j s , k a d s a p r t g i m r e n a i s ; t p a t a r v i u n e s l a v , i z i r o t tiesu j a u t j u m u s ; tas notiek attiecb uz n a u d a s d o a n u vai em a n u , it pai attiecb uz d o a n u . P a r b a g t b u ms sau c a m t o visu, k v r t b a tiek m r t a a r n a u d u . I z r d b a un skopulba ir atbilstoi prmrba un nepietiekamba a t t i e k s m p r e t n a u d a s l i e t m . S k o p u m u m s v i e n m r pie d e v j a m tiem, k u r i v a i r k n e k v a j a g r p j a s p a r n a u d u ; v a r d u izrdba m s d a k r t l i e t o j a m , a p v i e n o j o t t a j v a i r k u s jdzienus, jo ar n e s a v a l d g o s un tos, kuri tr ldzekus s a v m izlaidbm, ms s a u c a m p a r izrd g i e m . d i cilvki liekas s e v i i n e k r i e t n i , j o v i i a p v i e n o sev v a i r k u s n e t i k u m u s . Izrdgie n a v v i u s tais apzmjums, jo izrdgajam ir tikai viens neti k u m s : s a v a s m a n t a s p u t i n a n a . I z r d g a i s iet b o j pats s a v a s v a i n a s d; p a u m a i z p u t i n a n a , liekas, ir z i n m a m r p a a b o j e j a , j a e m v r , k a d a cilvka dzve p a s t v p u t i n a n . T m s s a p r o t a m i z r d b u . Visu, k a s i r l i e t o j a m s , v a r izlietot p a r e i z i v a i n e p a r e i z i . T d a d e r g a u n i z l i e t o j a m a lieta i r b a g t b a . T a s , k u r a m p i e m t a t b i l s t o a t i k u m b a , p a r e i z i izlietos k a t r u l i e t u ; b a g t b u v i s p a r e i z k izlietos t a s , k u r n a u d a s liets b s k r i e t n s . T d s i r d e v g s cilvks. L i e t o a n a n o z m n a u d a s tranu un doanu. Naudas emana un sargana ir v a i r k iegana, t p c devgajam v a i r k piemt paba
80

d o t tiem, k u r i e m v a j a g , n e k e m t n o t u r i e n e s , n o k u r i e nes vajag, vai neemt, no kurienes nevajag. Tikumbai vairk raksturga krietnu darbu darana nek nekrietnu n e d a r a n a . D o a n a n o z m d a r t l a b u u n rkoties k r i e t n i , e m a n a just kdu l a b u m u sev vai v i s m a z nerkoties nekrietni. Devjam, nevis mjam, pienkas pateicba u n vl j o v a i r k c i l d i n j u m s . V i e g l k i r n e e m t n e k dot, g r t k i r a t d o t s a v u n e k n e e m t s v e u . P a r dev giem s a u c tos, kuri n a u d u dod; kuri neem, tos cildina n e v i s p a r devbu, b e t d r z k p a r t a i s n g u m u ; t o s , k u r i em, vispr neslav. Cilvkus, kuriem piemt devbas t i k u m s , ml g a n d r z v a i v i s v a i r k n o v i s i e m , k a m p i e m t k d s t i k u m s , j o v i i i r n o d e r g i , u n t a s i z p a u a s do an. 2. Darbbas, kurs izpauas tikumba, ir skaistas un n o t i e k s k a i s t a m r a d. Ar d e v g a i s i z d o s n a u d u s k a i s t a m r a d u n n a u d a s l i e t s r k o s i e s p a r e i z i , p r o t i , d o s t i e m , k u r i e m v a j a g dot, u n t a d , k a d v a j a g , u n v i s p r n a u d a s d o a n rkosies p a r e i z i . T u r k l t v i d a r s t o a r p a t i k u v a i bez s a r g t i n j u m a , j o t i k u m i s k a r c b a i r p a t k a m a u n n e k a d n e s a g d cieanas. Tas, kur dod n a u d u ne tiem, kuriem vajag, vai nedod to skaista m r a , bet k d a c i t a m r a d, t a s n a v d e v g s , t a s j d v c i t d i . Tas pats s a k m s p a r to, kur n a u d u dod ar nepatiku, jo t d s l a b p r t k i z v l s i e s n a u d u n e k k r i e t n u rcbu, t a u d a attieksme nav raksturga devgam cilvkam. D e v g a i s ar n e e m s n a u d u n o t u r i e n e s , n o k u r i e n e s n e vajag, jo t d a m cilvkam, kur n a u d u netur pa goda, nav raksturga da emana. Devgais ems n a u d u no sava pauma, turklt nevis tpc, ka tas btu skaisti, b e t t p c , k a t a s i r n e p i e c i e a m i , lai b t u i e s p j a m s d o t . Vi nebs bezrpgs par savu mantu, jo vienmr gribs k d a m paldzt. Vi nedos n a u d u g a d j u m a cilvkiem, lai v i a m v i e n m r b t u i e s p j a m s d o t t i e m , k u r i e m v a j a g , u n s k a i s t a m r a d. D e v g a j a m i r r a k s t u r g i p a t p r k p t m r u d o a n , t ka sev vi atstj m a z k ; ner i n t i e s a r sevi t d a p a b a p i e m t d e v g a j a m . P a r devbu s p r i e , e m o t v r k a t r a t u r b u u n i e s p j a s , j o d o a n a p a s t v n e v i s d a u d z u m , bet r a k s t u r a a t t i e k s m e , tpc n a v neiespjami par devgku atzt to, kur dod m a z k , ja vi dod no sava m a z u m a . Liekas, ka devgki i r a r tie, k u r i n e v i s p a i i e g u v u i s e v m a n t u , b e t t o m a n t o j u i , j o v i i n e p a z s t t r k u m u . Bez t a m k a t r s v a i r k m l
ci

to, k o v i r a d j i s p a t s , k, p i e m r a m , a r v e c k i u n d z e j nieki. D e v g a j a m n a v viegli bt b a g t a m , jo vi n e p r o t i e g t n a u d u u n n o s a r g t to, v i v a i r k i r devjs u n n a u d u p a u p a r sevi n e t u r p a g o d , bet v r t t i k a i tik t l , ciktl t o v a r dot. T p c ar l i k t e n i m tiek p r m e s t s , k a v i s m a z k b a g t i i r tie, k u r i t o b t u p e l n j u i . Bet mi n t a i s n a v g l u i bez p a m a t a : t p a t k j e b k u r c i t l i e t , a r n a u d a s liets j a t z s t , k a n e v i e n s n e v a r b t b a g t s , ja vi nerpjas par bagtbu. Tpc devgais nedos tiem, k a m nevajag, un ar tad, kad nevajag, un ldzgi citos g a d j u m o s , j o p r e t j g a d j u m v i n e r k o s i e s at b i l s t o i devbai, u n , i z t r j i s n e v i e t b a g t b u , v i n e vars vairs to trt tad, kad vajag. K jau teikts, devgais ir tas, kur tr b a g t b u atbil s t o i saviem ldzekiem u n v a j a d z g a m mrim. P r m rgs tran ir izrdgs. Tirnus ms nedvjam p a r izrdgiem, jo viu b a g t b u n a v viegli p r t r t ar d o a n u . T t a d devba ir mrenba un vidusce n a u d a s d o a n un e m a n un devgais ir tas, kur izdod un t r l d z e k u s v a j a d z g i e m m r i e m u n tik d a u d z , cik v a j a g atbilstoi lielkm vai m a z k m iespjm, un d a r a to ar prieku. Vi ar e m no turienes, no kurienes v a j a g u n cik v a j a g . T i k u m b a k v i d u s i z p a u a s g a n d o a n , g a n e m a n , t p c d e v g s cilvks g a n p i r m a j , g a n ot r a j g a d j u m rkosies t , k v a j a g . J a g o d p r t b a i z p a u a s d o a n , t a d , p r o t a m s , ar e m a n ; j a e m a n a n a v g o d p r t g a , t a d t i r p r e t s t a t s ar g o d p r t b a i d o a n : ts pabas, kas viena otru nosaka, ir s a s t o p a m a s vien cilvk, bet pretjs n . 2 2 Ja d e v g a j a m gadsies trt ne t, k btu vajadzgs vai btu skaisti, tad vi to pr d z v o s u n ciets, b e t t o m r m r e n i u n t , k v a j a g , j o tiku mbai ir raksturgs priecties un just cieanas tad, kad v a j a g u n k v a j a g . Bez t a m d e v g a i s i r g a t a v s d a l t i e s s a v t u r b a r citiem. D e v g a j a m v i e g l i i e s p j a m s n o d a rt pri k j a u t d a m , kur pai neciena n a u d u un kur v a i r k ir s a r g t i n t s tad, ja n a v spjis dot n a u d u vaja d z g g a d j u m , nek tad, ja iztrjis to nevajadzgi. aj zi vi dom citdi nek Simonds.23 3. Izrdgais d s situcijs rkojas nepareizi: vi n e j t n e d z prieku, nedz s a r g t i n j u m u tad, kad tas vaja dzgs. No t l k izklsta mintais ks s k a i d r k s . M s u iztirzjum jau pateikts, ka izrdba un skopulba ir a t t i e c g i p r m r b a u n n e p i e t i e k a m b a divos g a d j u m o s
82

doan un eman; tranu ms uzskatm par d o a n u . I z r d b a i r p r m r b a d o a n , n e v i s e m a n , bet n e pietiekamba eman, turpretim skopulb nepietiekamba i z p a u a s d o a n , bet p r m r b a e m a n , t u r k l t r u n a ir par nelielu b a g t b u . Dzvojot izrdgi, n a v viegli ap v i e n o t s a b a s i e s p j a s (jo n e v a r v i s i e m dot, j a n a v , n o k u r i e n e s e m t , t p c p r i v t u cilvku p a u m s , j a v i i dzvo i z r d g i , t r i i z p u t ) . d s cilvks liekas d a u d z : l a b k s p a r skopuli, j o v i i r l a b o j a m s : s a s n i e d z o t n o t e i k t u v e c u m u v a i n o n k o t t r k u m , v i spj a t g r i e z t i e s mrenb. Via r a k s t u r ir kaut kas no devbas, jo vi n a u d u tr, nevis em, tau abos gadjumos rkojas ne t, k v a j a g un k ir pareizi. Ja vi p i e r a d i n t u sevi rkoties p a r e i z i v a i ar i z m a i n t o s k d cit v e i d , v i ktu vienkri devgs. Via r a k s t u r s n a v slikts, jo pr mrgi trt n a u d u un nerpties par e m a n u nav nedz z e m i s k i , n e d z n e d i c i l t g i , bet d r z k g a n m u g i . T i k l a b a j z i , k iepriek m i n t o i e m e s l u d i z r d g a i s i r krietnks par skopuli, jo vi paldz un ir nodergs d a u dziem, skopulis nevienam, p a t sev ne. Tomr lielk daa izrdgo, k j a u teikts, e m l d z e k u s n o t u r i e n e s , n o k u r i e n e s n e v a j a g , u n a j zi. vii ir skopui. Tieksme e m t r o d a s no t, ka vii grib d a u d z t r t , b e t a r v i e g l u r o k u t r t ilgi n a v i e s p j a m s , , jo eso bagtba tri iztrjas. Tpc vii ir spiesti to no citurienes sev s a g d t . T k vius n e n o d a r b i n a d o m a p a r skaisto, vii e m ldzekus, kur vien v a r s a d a b t , d a u d z p a r t o n e d o m j o t . V i u v i e n g t i e k s m e i r trt,, un nav nekdas nozmes, kd veid un no kurienes e m t a b a g t b a . da n a u d a s d o a n a n a v stena devba, jo taj n a v nek skaista. D a k r t vii p a d a r a b a g t u s tos, kuriem vajadztu bt n a b a g i e m . Pieticga un krtga r a k s t u r a cilvkiem v i i n e d o d n e k o , b e t l i u s u n t o s , kuri; v a r s n i e g t k d u citu b a u d u , a p d v i n a . Tiei t p c lie lk daa no viiem ir izlaidgi. Vieglu roku trdami, vii ir izrdgi ar izlaidbas. T k v i u dzv n a v skaista m r a , vii ieslgst b a u d s . T d s k s t i z r d g s cilvks, j a v i n e t i e k a u d z i n t s . I e g u l d o t z i n m a s p l e s , d s cilvks v a r k t r c b m rens un tds, k d a m jbt, turpretim skopulba ir nela b o j a m a . iet, k a cilvkus p a d a r a p a r s k o p u i e m v e c u m s un visda citda veida nespks un nevarana. Skopulba i r a r cilvka d a b a i v a i r k r a k s t u r g a n e k i z r d b a ,
83

l i e l k d a a cilvku i r m a n t k r g i , n e v i s d e v g i . B e z t a m skopulba ir d a u d z v e i d g a ; t aptver d a d a s lietas un izpauas dads forms. Ne visiem viends das p a r d s skopums d o a n un prmrba tieksm iegt bagtbu. s pabas dareiz ir n o i r a m a s d i e z g a n s k a i d r i . I r cilvki, k u r i e m s p i l g t k i z p a u a s tieksme e m t (k p r m r b a ) , citiem t u r p r e t i m i z t e i k t k p i e m t s k o p u m s u z d o a n u (k n e p i e t i e k a m b a ) . P d j i e p a l a i k a m tiek d v t i p a r t a u p g i e m , s k o p u i e m , b a d a k i e m v a i s k s t u i e m ; v i i visi i r s k o p i d o a n , t a u n e k r o pc cita m a n t a s un n e g r i b to iegt. D a a to d a r a z i n m a s c l s i r d b a s d v a i a r i z v a i r o t i e s n o n e k r i e t n b m (iet, k a d a i a r i r t d i ; v i i v i s m a z a p g a l v o , k a cenas izsargties no jebkdas nekrietnas rcbas; to vid i r t d i , k a s s k a l d a i m e s k l i u , u n v i i e m ldzgie, u n vius t dv tpc, ka vii ir prsplti norpjuies, k a t i k a i k a u t k a s n e b t u j d o d ) ; d a a cilvku v i e n k r i b a i d s e m t cita m a n t u , jo n a v viegli e m t no cita, bet p a a m n e d o t v a j a d z b a s g a d j u m . i e cilvki t p c n e d z em no otra, nedz pai dod. T u r p r e t i m tie, k u r i g r i b p r m r g i e m t , r a u j , k u r v i e n v a r u n k o v i e n v a r , k, p i e m r a m , tie, k u r i n o d a r b o j a s ar n i c i n m m un zemiskm lietm publisko n a m u pa nieki u n citi t a m l d z g i , u n a r a u g o t j i , k u r i p a r m a z u a i z d e v u m u e m lielus p r o c e n t u s . Visi m i n t i e cilvki i e g s t b a g t b u n e t d ce, k v a j a d z t u , u n n e t d mr, k vajadztu. Viiem visiem kopga ir m a n t r a u sba un tieksme ar nekrietniem ldzekiem g t peu. M a n t a s u n p e a s , k a u t a r n i e c g a s , d v i i i r a r m i e r u p a ciest n i c i n a n u . T o s , k u r i d i i e g s t p r k lielas ba gtbas, ms n e s a u c a m par skopiem skstuiem; piemram, tirnus, kas aplaupa polisas un izlaupa svtncas, ms drzk g a n dvjam par noziedzgiem vai nelgiem, vai netaisniem. T u r p r e t i m bldis kauliu spl vai k a b a t z a g lis, v a i a r lielcea l a u p t j s i r s k o p u l g i b a d a k i u n m a n t r a u i . P e a s d p l a s t i k l a b vieni, k o t r i , u n a r n i c i n a n u tie p a n e s v i e n d i , t a u v i e n i l a u p j u m a d d o d a s liels b r i e s m s , b e t o t r i i e d z v o j a s u z d r a u g u r i n a , lai g a n p a r e i z k b t u d o t d r a u g i e m ; k p i r m i e , t otrie ir mantkrgi, gribdami gt peu nekrietni. Katra d a n e k r i e t n a i e d z v o a n s r a k s t u r o cilvku k s k o p u . D e v g u m a m p i l n g i p a m a t o t i tiek p r e t s t a t t a s k o p u l b a , j o t i r lielks a u n u m s p a r i z r d b u u n b i e k s a s t o p a m a .
84

4 . P a r d e v g u m u u n t a m p r e t j i e m n e t i k u m i e m tik d a u d z ir pateikts. N k a m a i s v a r t u bt j a u t j u m s par clsirdbu, jo ar t ir tikumba, kas i z p a u a s ar n a u d a s lietm sais t t r c b . D e v g u m a m i r s a i k n e a r j e b k u r u rcbu, k a s attiecas uz bagtbu, t u r p r e t i m clsirdba p a r d s tikai t a j o s g a d j u m o s , k a d d a r a n a i r a r lieliem i z d e v u m i e m . aj zi t prspj devgumu lielum. K n o r d a pats v r d s , t i z p a u a s k cildena rcba tur, kur izdevumi ir lieli. L i e l u m s v i e n m r i r r e l a t v s , n a v v i e n d i i z d e v u m i t r i r a r h a m 2 4 un tam, kur organiz svingu sakrlu pro cesiju. C i l d e n u m s i z p a u a s a t b i l s t o i k o n k r t a j a m cilv kam, iespjm un darbbas objektam. Clsirdgam rakstu r g i lieli i z d e v u m i , n e v i s n i e c g i v a i m r e n i , k H o m r s saka, u b a g a m devu es biei25. Clsirdgais vienmr ir a r d e v g s , bet d e v g a i s n a v t a s p a t s , k a s c l s i r d g a i s . N e p i e t i e k a m b a d r a k s t u r a a t t i e k s m i z p a u a s k skm a n b a , bet p r m r b a k tuka d i o a n s un m r a s a j t a s t r k u m s vai kaut kas tamldzgs. P r m r b a n a v izdevumu lielum, bet tieksm padioties ar savu bag tbu neviet un nevajadzg veid. Vlk p a r to run s i m skk. C l s i r d g s i r g u d r s u n z i n o s . V i a p z i n s t o , k a s pie k l j a s , u n lielos i z d e v u m o s r k o j a s s a p r t g i . K j a u tei cm pa skum,26 rakstura noturga k v a l i t t e jeb iezme veidojas un iegst s a v u noteiktbu p a s t v g s no t e i k t a v e i d a d a r b b s . C l s i r d g a i s a t a u j a s lielus izde v u m u s u n d a r a t o p i e n c g v e i d , j o v i a d a r b i i r at tiecgi vrti izdevumiem. Ir j b t atbilsmei s t a r p mri u n i z t r t a j i e m ldzekiem, u n t e v i e n g i v a r teikt, k a i z d e v u m i d a k r t v a r p r s n i e g t d a r b u vrtbu. Clsird g a s rcbas mris ir skaistais, tas raksturgs visiem tikumiem, un d a rcba s a g d b a u d u un ir aizrau joa. Turpretim pedantiski precza r i n a n a ir skmanba. Clsirdgais d o m nevis p a r to, vai izdevumi nebs p r k lieli u n k l t k t i k t c a u r i , b e t g a n p a r t o , k k a u t k o i z d a r t s k a i s t k u n c i e a i a t b i l s t o k . C l s i r d g a i s ne piecieami ir ar devgs, jo ar devgais atausies t d u s izdevumus, kdus vajag un k vajag. ds pas situ cijs c l s i r d b a i z c e a s a r s a v u l i e l u m u , b d a m a i t k a devbas v a r i a n t s ; izdevumi atbilstoi lielkm iespjm p a d a r a a r v i s u lietu c l k u . B a g t b a i jeb m a n t a i u n i z d e v u m u m r i m n a v v i e n a u n t p a t i izcilbas m r a u k l a : j o d r g k a m a n t a , j o t v r t g k a , p i e m r a m , z e l t s , bet
85

mra skaistums ir mra lielum. Kaut ko tdu vrot ir b r n i g i , u n c l s i r d b a i r a p b r n o j a m a lieta, j o t i r tikumba, kas p a r d s izdarto darbu lielum. 5 . I r i z d e v u m i , k u r u s m s u z s k a t m p a r g o d u , tie i r s a i s t t i a r dievu k u l t i e m , p i e m r a m , z i e d o j u m i , s v t n c u celtniecba un iekrtoana, u p u r a n a un ldzg veid viss k a s a t t i e c a s u z k u l t a l i e t m ; t p a t i z d e v u m i t d i e m p a s k u m i e m , k a s v a i r o p a a p z i u v a l s t i j u n pilsoiem,, piemram, ja kaut kur pieemts, ka jrko k r a k o r a u z s t a n s v a i j u z b v lieliska t r i r a , v a i j s a r k o s v t k i visai polisai. Ikvien gadjum j e m vr, kas ir dartjs un k d a s i r v i a i e s p j a s . V i s a m j b t s a v s t a r p j i a t b i l s t o a m : iz devumiem ir jbt pietiekamiem saldzinjum ar darbu un ar ar p a u dartju. Tpc n a b a g s nekad n e v a r b t c l s i r d g s , j o v i a m n a v ldzeku, k u r u s v i v a r t u t r t ar plau vrienu; kur to mina dart, ir mugs nelga, jo n a v t a m piemrots un nespj rkoties t, k vajag, bet t i k u m b a i t u r p r e t i m r a k s t u r g a p a r e i z a rcba. d u s d a r b u s p i e k l j a s veikt t i e m , k u r i e m i r v a i n u p a u s a g d t i ldzeki, v a i m a n t o t i n o s e n i e m u n t u v i n i e k i e m . T d i v a r b t a r d i c i l t g u i z c e l a n o s , izcili s l a v e n i u n t a m l d z g i . V i i e m v i s i e m piemt k a u t k a s d i e n s , u n tiei t d s i r ar c l s i r d g a i s . C l s i r d g a rcba p a r d s t d o s izdevumos,, p a r k d i e m tikko bija r u n a tie ir oti lieli un t i e m pie n k a s ar v i s l i e l k a i s g o d s . P e r s o n i s k a j dzv clsirdba v a r izpausties gadjumos,, k a s n o t i e k v i e n u reizi, p i e m r a m , k z s v a i l d z g o s ; v a i ar, j a n o t i e k k a u t k a s t d s , k a s v a r i n t e r e s t v i s u p o l i u vai vismaz ievrojamkos pilsous; tdi notikumi var bt ar atbraucju viesu u z e m a n a u n p a v a d a n a , d v a n u saemana un stana. C l s i r d g a i s i r i z r d g s n e j a u s a v l a b , bet t , lai labums btu visiem pilsoiem. diem dvinjumiem ir k a u t k d a ldzba a r z i e d o j u m i e m dieviem. B a g t b a i at bilstoam ir j b t ar m j a s i e k r t o j u m a m (ar tas ir g r e z n o j u m s pilstai), un par tiem darbiem, kuru m s ir i l g k s , ar i z d e v u m i e m j b t l i e l k i e m (jo ie d a r b i i r s k a i s t k i ) . Vienmr jrkojas t, k atseviaj gadj u m ir piencgi un skaisti. Ne jau viens un tas p a t s p i e s t v d i e v i e m u n cilvkiem, n e j a u v i e n d s g r e z n u m s templim un k a p a m . Izdevumu lielums ir atbilstos m r a l i e l u m a m , u n v i s a u g s t k c l s i r d b a i r b t d i a m u n c86

l a m liels l i e t s . B u m b a u n s k a i s t s s m a r v i e l u t r a u c i i r lieliska d v a n a b r n a m , t a u o p r i e k m e t u c e n a i r niecga un nenozmga. Clsirdgajam raksturgs ir tiei t a s k a t r a t s e v i g a d j u m rkoties a t b i l s t o i c l i ( d u rcbu p r s p t n a v g a n d r z i e s p j a m s ) u n vien m r ievrot i z d e v u m u v r t b u . 6 . T d s i r c l s i r d g a i s . B t p r m r g a m u n t r t vai r k n e k v a j a g t r k o j a s , k j a u t e i k t s , p l a t g s ne jga. Gadjumos, kas neizceas ar nozmbu, vi grib spdt ar savu n a u d u un diojas, piemram, savus drau g u s c i e n d a m s k k z s v a i ar k m e g a r i e i , k o m d i j u k o r i e m p a r o d 2 7 p a k l j o t p u r p u r a s e g u . T a s viss tiek da rts nevis skaista m r a d, bet demonstrjot savu b a g t b u , j o t d s cilvks d o m , k a visi a p b r n o s v i u . T u r , k u r v a j a g t r t d a u d z ldzeku, v i a t a u j a s m a z , u n otrdi. S k m a n g a j a m v i e n m r p i e t r k s t c l s i r d b a s . Ar t a d , kad vi tr daudz, vi s a g a n d skaisto, jo vi d a r a to, n e g r i b d a m s u n s r o d a m i e s , n e m i t g i u z m a n o t , lai i z d o t u pc i e s p j a s m a z k , u n t d a m c i l v k a m iet, k a vi d a r a vairk nek vajadztu. Abas mints galjbas i r n e t i k u m i , t a u tie n e r a d a n a i d u , j o n e n o d a r a a u n u tu vkajiem un prk nekropo raksturu. 7 . Paapzingums, k n o r d a j a u p a t s v r d s , liecina p a r s a v a s c i e a s a p z i n a n o s . K tiei t a s i z p a u a s , p a r t o r u n s i m tuvk. Nav nekdas atirbas, vai ms r u n j a m p a r p a u r a k s t u r a k v a l i t t i v a i p a r n o s t j u rcba. V a r teikt, k a p a a p z i n g a i s i r t a s , k u r p a t s sevi a u g s t u v r t u n t u r k l t ir d a vrtjuma ciengs. Iedomga muba ir b t t d s d o m s p a r sevi bez p a m a t a u n n e p e l n t i . T t a d p a a p z i n g a i s i r t d s , k tikko t e i k t s ( t d s , k u r n a v a u g s t u g o d j a m s u n sevi p a r t d u ar n e u z s k a t a , i r sa prtgi m r e n s , nevis paapzings, jo p a a p z i n g u m s ir l i e l u m , t p a t k s k a i s t u m s : m a z s a u g u m s v a r b t ele g a n t s un samrgs, nevis s k a i s t s ) . D i m a n g s ir t d s , kur dom, ka ir augstu vrtjams, tau stenba nav tds (ne jau glui katrs, kas sev piedv lielku vrtbu, tlt i r d i m a n g s ) . T d s , k u r sevi v r t z e m k , n e k a peln jis, noniecina savu pacieu. Vi m a z d g i noniecina s e v i t i k l a b t a d , k a d g o d s v i a m p i e n k t o s liel m r , k t a d , k a d vidji liel v a i m a z m r ( v a i r k g a n t a d , k a d p e l n j i s lielu g o d u , j o g r t i i e d o m t i e s , k d s t a d b t u s e v i n o n i e c i n o s cilvks, j a v i n e b t u liela g o d a c i e n g s ) .
87

Paapzingums k rakstura kvalitte ir savas vrtbas a p z i n a a n a s _ a u g s t k m r , b e t r c b p a a p z i n g a cil vka pareiz nostja izpauas k vidus un samrs, jo v i p a t s sevi v r t a t b i l s t o i p i e n c g a j a m , t u r p r e t i m galjbas izpauas prsplti g a n uz vienu, g a n uz o t r u p u s i . J a p a a p z i n g s cilvks sevi v r t a u g s t u , p a t oti augstu, un vi ir d a v r t j u m a ciengs, t a d tas gal v e n o k r t a t t i e c a s u z v i e n u lietu: citu cilvku p a r d t a i s g o d s u n c i e a p i e d e r pie r j i e m l a b u m i e m , k o s e v i i i z r a d m a t t i e c b p r e t dieviem, u n p c t i e m liel m r t i e c a s p a a p z i n g i cilvki, t u r k l t m s u z s k a t m t o s p a r balvu visskaistkajiem darbiem. Gods ttad ir vislielkais n o r j i e m l a b u m i e m , u n p a a p z i n g a cilvka a t t i e k s m e p r e t g o d u i r t d a , k v a j a g , j o p a a p z i n g u m s tiei i z p a u a s g o d a u n p a c i e a s a p z i ; d i e n i cilvki p e l n t i u z s k a t a s e v i p a r liela g o d a c i e n g i e m . Saldzinjum ar du paapzingumu pacieas no n i e c i n a n a i r n e p i e t i e k a m b a . T d i cilvki v r t sevi z e m k n e t i k a i p a r p a a p z i n g a j i e m , bet a r z e m k p a r pau pelnto. Iedomga dimanba turpretim ir prm r b a u n i z p a u a s k p r s p l t s p a a p z i n g u m s . d s cil vks tomr nespj goda un cieas zi p r s p t steni un pelnti paapzingo. P a a p z i n g s cilvks, j a v i e n v i i r v i s l i e l k s c i e a s v r t s , r a k s t u r i r s e v i i k r i e t n s . J o k r i e t n k s k d s ir, j o lielka ciea t a m pienkas, vislielk ciea p i e n k a s viskrietnkajam. Ttad steni p a a p z i n g a m taj pa laika j b t ar k r i e t n a m ; jebkur tikums v i a r a k s t u r p a r d s sevii cildeni: vi nemetsies bgt b r i e s m s u n n e b s a r n e t a i s n g s . K d g a n lai r k o t o s z e m i s k i tds, kur neko neprvrt? Vrtjot jebkuru atseviu g a d j u m u , j a t z s t , k a p a a p z i n g u m s bez k r i e t n u m a lik tos p a v i s a m smieklgs. N e k r i e t n a m cilvkam n e v a r bt pacieas, jo ciea un gods ir balva par tikumbu un t tiek p i e i r t a k r i e t n a j i e m . P a a p z i n g u m s n a v iesp j a m s , j a r a k s t u r a m n e p i e m t visi p r j i e t i k u m i ; p a c i e a visiem tikumiem pieir lielumu un ir k rota. T p c patiesi p a a p z i n g a m bt ir grti un tas nav iespjams bez c i l d e n u m a u n k r i e t n b a s . P a a p z i n g u m s v i s l i e l k a j mr i z p a u a s tad, kad r u n a ir p a r cieu un necieu. P a a p z i n g a cilvka p r i e k s p a r lielu g o d u , k o v i a m i z r ds k r i e t n i cilvki, b s m r e n s , j o t d j d i v i s a e m t i k a i to, k a s v i a m p i e n k a s , v a i p a t m a z k (ldzvr88

t g s g o d s tik p i l n g a i t i k u m b a i g a n d r z n a v i e s p j a m s ) . Tomr vi pieems dus cieas apliecinjumus, jo nav n e k lielka. J a v i a m g o d u i z r d s g a d j u m a cilvki u n p a r s k u m i e m , v i n e l i k s i e s n e zinis (jo n e u z s k a t s sevi p a r d a g o d a c i e n g u ) ; l d z g i v i i z t u r s i e s p r e t n e c i e u (jo d a a t t i e k s m e p r e t v i u n a v t a i s n g a ) . T t a d p a a p z i n g u m s sevii izpauas attieksme pret g o d u ; ldz a r t o ar a t t i e k s m p r e t b a g t b u , v a l d n i e k a varu, jebkdu labkljbu vai neveiksmi vi iztursies m r e n i , a t b i l s t o i i k v i e n a m g a d j u m a m , proti,_ n e d z veik s m p r k priecsies, nedz neveiksm p r a k bdsies. Ar p r e t g o d u u n c i e u v i n e i z t u r s i e s t , i t k a t a s btu p a a s lielks vrtbas (katr zi valdnieka varu, b a g t b u i z v l a s g o d a d; tie, k a m t a s viss ir, g r i b , lai m i n t o i e m e s l u d v i i t i k t u g o d t i ) . T a m , k u r a m p a t g o d s i r k a u t k a s n i e c g s , t d s i r ar viss p r j a i s . T p c paapzingus uzskata par lepniem. V a r likties, k a ar v e i k s m e u n l a b k l j b a v e i c i n a p a a p z i n g u m u , j o d i c i l t g i e u n tie, k u r i e m i r v a r a , k a ar b a g t i e tiek cienti u n v i i e m tiek p a r a d t s g o d s . V i u l a b k l j b a i z p a u a s p r k u m , u n j o lielks u n p r k s i r k d s l a b u m s , j o v a i r k t a s tiek g o d t s . V i s a m i n t a lab kljba un veiksme vairo p a a p z i n g u m u , jo r a d a cieu. Tomr stenb tikai krietnums ir cienjams un godjams, lai g a n v a i r k tiek cients t d s , k u r i r g a n k r i e t n s , g a n a r v e i k s m g s . L a b k l j b d z v o j o i e m , k u r i e m n a v tiku m b a s , n a v t i e s b u v r t t sevi a u g s t u , u n v i i n e p a r e i z i tiek s a u k t i p a r p a a p z i n g i e m , j o b t s t e n i p a a p z i n g a m n a v i e s p j a m s bez t i k u m b a s . d i cilvki m i n t o l a b u m u d k s t a u g s t p r t g i u n n e v r g i p r e t citiem. L a b k l j b a d z v o t p i e n c g i u n h a r m o n i s k i n a v v i e g l i bez t i k u m b a s . N e s p d a m i t o u n d o m d a m i , k a i r p r k i , l a b k l j b a dz vojoie n i c i n a c i t u s , bet p a i s a v rcb cer u z n e j a u bm. Vii a t d a r i n a paapzingos, pai n e b d a m i tdi, j o r k o j a s t , k s p j : s a v u rcbu n e s a s k a o a r tiku mbu, pret citiem izturas nicinoi nevrgi. P a a p z i n g a i s d r k s t a t a u t i e s b t n e v r g s (jo v i s p j n o v r t t ) , b e t l i e l k d a a cilvku r k o j a s , v a d o t i e s n o n e j a u b a s . P a a p z i n g s cilvks n i e k u d n e r i s k u n v i s p r n e m l a i z r a u t i e s a r r i s k u , t o t i e s i r g a t a v s r i s k t n o z m g liet, p a t n e s a u d z j o t dzvbu, i t k dzvei n e b t u v r t b a s . V i i r g a t a v s d a r t l a b u , t a u j t a s n e r t i , j a v i a m cits d a r a l a b u . D a r t l a b u v a r cilvks, k u r p r k s ; s a e m t
89

p a l d z b u u n l a b d a r b u n o cita t a s p i e d e r a s v j k a m . L a b u d a r b u v i a t d a r a a r vl l i e l k u l a b d a r b u , j o t a d t a s , k u r p i r m a i s darjis l a b u , s a m i s p r e t vl l i e l k u labdarbu, paliks p a r d . U z s k a t a , ka paapzingie atce r a s t o s , k u r i e m v i i d a r j u i l a b u , bet t o s , k u r i v i i e m d a r j u i l a b u , n ; t a s , k u r s a m i s p a l d z b u , ir niec g k s p a r to, k u r darjis l a b u , b e t v i t o m r g r i b b t prks. Turklt paapzingais labprt grib dzirdt par s a v u l a b d a r b u , bet p a r s a e m t o p a l d z b u n e l a b p r t . Lk, k p c T e t d a 2 8 n e p i e m i n Z e v a m to, k o t a m d a r j u s i l a b u , t p a t a r s p a r t i e i 2 9 to, k o v i i d a r j u i a t n i e u l a b , bet g a n to, k o a t n i e i d a r j u i v i u l a b . P a a p z i n g a m c i l v k a m i r r a k s t u r g i v a i n u n e j u s t n e pc k v a j a d z b u , v a i a r j u s t v a j a d z b u pc p a l d z b a s oti r e t i , t o t i e s l a b p r t p a l d z t citiem. P r e t cilvkiem, k u r i e m t i e k izradta paa ciea, un pret veiksmgiem vi izturas paapzingi, pret vidusmra cilvkiem m r e n i , j o b t p r k a m p a r pirmajiem ir grti un tas r a d a godbijbu, bet b t p r k a m p a r v i d u s m r a cilvkiem v i e g l i ; pir maj g a d j u m a tas n a v zemiski, otraj zemiski, glui tpat, k p a r d o t savu spku pret vjiem. P a a p z i n g a i s netiecas pc t, kas ir pa god un ciea, v a i pc t , k u r i z c e a s citi. V i n a v p r k aiz r a u t g s , i r n e s t e i d z g s , j a v i e n r u n a n a v p a r lielu g o d u v a i n o z m g u lietu. V i a a k t i v i t t e i z p a u a s n e d a u d z s , toties liels u n s l a v e n s l i e t s . V i n e p i e c i e a m i i r a r atklts sav n a i d un d r a u d z b slpties r a k s t u r g s bailgam. Patiesba viam rp vairk nek slava, via runa un darbi ir atklti, atkltb izpauas via pr k u m a a p z i a . V i i r p a t i e s s , i z e m o t tos g a d j u m u s , k a d v i a i z t u r a n s i r i r o n i s k a ; t a s p a r d s v i a at tieksme pret pli. P a a p z i n g a i s n e s p j dzvot c i t a m , k v i e n d r a u g a m ; pretj g a d j u m i z p a u a s k a u t k a s v e r d z i s k s , t p c visi lii ir p a k a l p g i un n e l g a s ir ligi. Vi ne par ko nebrns, jo nav nek tda, kas v i a m liktos liels. V i ar n e t u r a u n u p r t u , j o p a a p z i n g a m i r r a k s t u rgi n e v i s n e a i z m i r s t , i t p a i a u n o , bet d r z k g a n neie vrot to. V i n e a p r u n , j o n e m l r u n t n e d z p a r sevi, n e d z p a r c i t u ; v i a m n e r p t a s , lai v i t i k t u s l a v t s u n lai citi tiktu nosodti, ar u z s l a v s vi ir skops. Vi n e m d z
90

e n g t i e s , p a t p a r i e n a i d n i e k i e m n e , u n d a r a to, v i e n g i izrdot savu nicinjumu. Vi n e n k ar l g u m i e m un n a v izmisis tajos gadju mos, kad r u n a ir par ikdien nepiecieamo vai maznoz mgo, jo tas ir raksturgi tam, kas par to norpjies pai. V i a m v a i r k r p t a s , k a s i r s k a i s t s , toties n e d o d ne kdus ienkumus, nek tas, kas nes ienkumus un ir n o d e r g s . d a a t t i e k s m e i r r a k s t u r g a t a m , k u r a m pie mt papietiekamba. P a a p z i n g a cilvka g a i t a i r l n a u n m i e r g a , b a l s s zema un valoda nosvrta un nopietna, vi nav steidzgs un aizrautgs, k j a u t d s , k u r netiecas pc p r k d a u d z k un kur neko nevrt prk augstu (pacelts balss t o n i s u n n e m i e r g s s t e i d z g u m s r o d a s tiei m i n t o i e m e s l u d). T d s i r p a a p z i n g s cilvks, t o t i e s p a c i e a s nepietie k a m b a i z p a u a s k sevis n o n i e c i n a n a , p r m r b a k d i m a n b a . L i e k a s , k a d i cilvki n a v n e k r i e t n i (jo vii n e d a r a neko a u n u ) , tau viu r a k s t u r a ievirze ir n e p a r e i z a u n k d a i n a . Sevi n o n i e c i n o s cilvks a t e m s e v to, k o v i s t e n b i r pelnjis, j o v i n e p a z s t s e v i u n t p c n o v r t sevi n e p a r e i z i . P r e t j a g a d j u m a v i t i e k t o s pc t i e m l a b u m i e m , k o pelnjis. N e v a r teikt, k a d i cilvki i r m u i , d r z k g a n v i i i r b a i l g i u n n e n o t e i k t i . o cilvku d o m a s p a i e m p a r sevi p a d a r a vi u s vl s l i k t k u s : k a t r s t i e c a s pc t , k o v i u z s k a t a p a r sevis c i e n g u , b e t m i n t i e cilvki a t s a k s n o k r i e t n i e m un skaistiem darbiem, t p a t k a t s a k s no rjiem labu m i e m , j o u z s k a t a sevi p a r n e c i e n g i e m . D i m a n g i e i r m u g i n e l g a s ; ar v i i n e p a z s t sevi, t u r k l t t a s v i s i e m i r r e d z a m s (vii i e k r o a u g s t a s l i e t a s , i t k b t u t o ciengi, b e t v l k tiek a t m a s k o t i u n n o s o d t i ) . V i i ml g r e z n i r b t i e s , p i e v r u z m a n b u s a v a i r i e n e i u n t a m l d z g i ; v i i g r i b , lai v i s i e m b t u r e d z a m a v i u l a b k l j b a , u n p a i r u n p a r to, c e r d a m i , k a i e m e s l a d v i u s ciens. Lielks p r e t s t a t s p a a p z i n g u m a m ir pacieas nonieci n a n a nek dimanba. T ir biek s a s t o p a m a un ka rakstura kvalitte zemka. 10. P a a p z i n g u m r u n a i r p a r lielu g o d u , k a j a u t e i k t s . Runjot vispr par godu, iespjama tikumba td paa v e i d , k j a u i z t i r z t s i e p r i e k j o s g a d j u m o s : a i tiku mbai saldzinoa attiecba pret p a a p z i n g u m u ir t d a
91

p a t i k a d e v g u m a m p r e t c l s i r d b u . Abos g a d j u m o s d a r a n a n a v a r k a u t k o lielu, bet a t t i e c b p r e t m r e n o v a i n i e c g o ie t i k u m i v e i d o p a r e i z u m s u a t t i e k s m i . T p a t k n a u d a s e m a n a un d o a n ir iespjams pareizais sa mrs, p r m r b a un nepietiekamba, t p a t ar tieksme pc g o d a v a r i z p a u s t i e s par daudz v a i par maz a t t i e c b p r e t tieksmes objektu un veidu. Ms n o s o d m godkrgu, t p c ka vi ir p r m r g s un vi o tieksmi pc g o d a nerada, tas, k a m vajadztu; n o s o d m s ir ar tas, kur ir galgi v i e n a l d z g s p r e t g o d u , j o v i n e t i e c a s p c t , lai v i u godtu par krietniem un skaistiem darbiem. D a o s g a d j u m o s m s s l a v j a m g o d k r g u cilvku k p a t i e s i v r i g u u n t d u , k a s ml s k a i s t o , d a o s g a d j u mos negodkargu ka mrenu un saprtgu, k j a u teicam iepriek.30 A r v r d u godkrgs ms vienmr neapzmjam vienu un to p a u , jo i z t e i c i e n s kaut ko krot ir d a u d z n o z m g s . M s s l a v j a m to, k u r a t i e k s m e pc g o d a i r s p c g k a n e k a v a i r u m a m cilvku, b e t n o s o d m to, k u r a t i e k s m e i r spcgka par vajadzgo. T k vidus un pareizais s a m r s i r bez n o s a u k u m a , t a d a b a s g a l j b a s c n s , lai a i z e m t u o vietu, jo t ir t u k a . T o m r t u r , k u r ir p r m r b a un nepietiekamba, t u r ir ar vidus k pareizais s a m r s , jo tieksme p c g o d a v a r bt g a n lielka, g a n m a z k a p a r v a j a d z g o ; t t a d t v a r b t a r t d a , k v a j a g . Lk, tiei d a r a k s t u r a k v a l i t t e tiek s l a v t a , t p a r d s k pareizais samrs attieksm pret godu, tau tai nav no saukuma. Saldzinjum ar godkrbu da attieksme iet n e g o d k r b a , s a l d z i n j u m a r n e g o d k r b u g o d krba un saldzinjum g a n ar vienu, g a n ar otru, t z i n m mr iet b r i e m p i r m , b r i e m o t r . M i ntais, acm redzot, r a k s t u r g s ar citiem tikumiem. T ka vidusstavoklim valoda nav apzmjuma, pretstatu veido galjbas. 11. D u s m s p a r e i z a i s s a m r s u n v i d u s i r s a v a l d g a laipnba. Valod vidusstvoklim nav sta apzmjuma, to p a u g a n d r z v a r teikt ar p a r g a l j b m . M s p a r p a r e i z o s a m r u un vidu a t z s t a m s a v a l d g u laipnbu, t vai rk nosveras uz nepietiekambas pusi, kurai ar v a l o d n a v sta apzmjuma. P r m r b u v a r t u n o s a u k t par trs i r d b u , j o p a t s afekts i z p a u a s k s i r d a n s . I e m e s l u , k a s r a d a d a s d u s m a s , i r d a u d z , u n tie i r a t i r g i . Cil d i n a to, k u r d u s m o j a s t a j o s g a d j u m o s u n p r e t t i e m ,
92

p r e t k u r i e m v a j a g , t p a t d a r a t o p i e n c g i u n tiei t a d , u n tik i l g u laiku, cik v a j a g . V a r u z s k a t t , k a d a m cil v k a m piemt s a v a l d g a l a i p n b a , u n t i r s l a v j a m a ( d s cilvks n e u z t r a u c a s , n e p a k a u j a s d u s m u a f e k t a m , bet, i z r a dot s a v u n e a p m i e r i n t b u u n s a u t u m u , v a d s n o p r a t a apsvrumiem; te v a i r k v r o j a m a n o v i r z a n a s uz nepie tiekambu, jo d a m cilvkam piemt nevis tieksme noso dt, bet d r z k g a n t i e k s m e i z t u r t i e s s a p r o t o i ) . Nepietiekamba, vai nu t btu z i n m a lnprtba, vai k a s cits, i r n o s o d m a (tie, k a s n e i z r d a d u s m a s u n s a u t u m u t a d , k a d v a j a g , liekas m u i , jo, iet, v i i n e k o nejt un neprdzvo, n a v spjgi aizstvties; aut sevi apmtt dubiem un nebt g a t a v a m aizsargt savus tuv kos ir v e r d z i s k i ) . P r m r b a d u s m s i z p a u a s v i s s i e s p j a m s attiek s m s ( p r o t i , i r i e s p j a m s d u s m o t i e s n e u z tiem, u z k u r i e m v a j a g , n e t a j o s g a d j u m o s , k a d v a j a g , t p a t ar vairk,, s t r a u j k u n i l g k u laiku, n e k v a j a g ) , bet v i s a s s p r mrbas nepiemt vienam un t a m p a a m cilvkam. T a s nebtu iespjams, jo a u n u m s s a g a n d un izncina pau cilvku; t u r k l t t a d , j a t a s p i e d e v m i r tik v i s p u s g s , t a s kst n e p a n e s a m s . I r d u s m g i cilvki, k a s t r i iekaist, t a u t r i r i m s t a s , un tas ir vislabkais, kas viiem p i e m t Ta notiek tapec, ka vii nespj valdt d u s m a s un r e a tlt asi un at k l t i , bet pc l a i c i a n o r i m s t a s . Tie, k u r i d u s m a s i r s k a r b i u n n e g a n t i , a i z s v i l s t a s bez k d a i e m e s l a u n g a n d r z v a i p r e t k a t r u . Vii i r u l t a i n i u n s a v a s d u s m a s g l a b i l g u laiku. N o m i e r i n a n s i e s t j a s t i k a i t a d , k a d v i i e m r o das iespja atriebt, jo atriebba izbeidz d u s m a s , cieanu viet r a d o t b a u d u . Ja t a s nenotiek, vii s a g l a b sevi s m a g u m u u n r g t u m u . T k v i i n a v a t k l t i , n e v i e n s vi u s n e v a r p r l i e c i n t u n i e s p a i d o t , bet, lai i z g a i s i n t u d u s m a s sev, v a j a d z g s l a i k s . Vii i r n e c i e a m i s e v u n saviem tuvkajiem draugiem. P a r s m a g a r a k s t u r a cilvkiem m s d e v j a m t o s , k u r i i r n e i e c i e t g i v a i r k u n i l g k u laiku, n e k a v a j a d z g s , k a a r n e i e c i e t g i p r e t tiem, p r e t k u r i e m n e b t u v a j a d z g s . Ar vii trk nerimstas, kamr nav atriebui vai sodjui kdu. S a v a l d g a i l a i p n b a i lielks p r e t s t a t s i r p r m r b a d u s m s ; t b i e k s a s t o p a m a (jo c i l v k a m v a i r k r a k s t u r g i
93

i r a t r i e b t u n n o s o d t ) , u n d z v s m a g a r a k s t u r a cilvki savstarpjas attiecbs ir sliktki un zemiskki. T a s , p a r k o j a u i e p r i e k bija r u n a , i r s k a i d r s a r n o tikko t e i k t : n a v viegli p r e c z i defint, k d v e i d , p r e t k o u n cik i l g u l a i k u j d u s m o j a s , k d a i r t r o b e a , k a s ir pareizo attieksmi no k d a s . Tas, kur tikai mazliet novirzs vai nu uz vienu, vai otru pusi, netiek nosodts. D a k r t m s p a t c i l d i n m iecietbu u n m i e r m l g u ln p r t b u u n d v j a m t o p a r s a v a l d g u l a i p n b u , bet cit k r t d u s m g u m u u n n e p a m i e r i n t b u s a u c a m p a r vri bu, k a s p i e m t cilvkiem, k u r i s p j v a l d t . K d a sti i r t a t t i e k s m e , k a s n o s o d m a , v r d o s n a v viegli defint, k a t r a atsevi g a d j u m to izir sajta. Viengi to v a r pateikt skaidri: cildinma ir t rakstura kvalitte, kas ietur p a r e i z o samru un vidu; t virza msu attieksmi d u s m a s pareizi katr konkrtaj gadjum; g a n pr mrba, g a n nepietiekamba ir n o s o d m a s . Niecgai no v i r z e i n a v n o z m e s , bet g a n t d a i , k a s i r v a i r k i z t e i k t a v a i s p i l g t a . T t a d , s k a i d r s , k a j t u r a s pie p a r e i z s a mra. 12. R a k s t u r a k v a l i t t e s d u s m s i r p r r u n t a s . S a v s t a r pjas attiecbas sadzv, s a r u n s un kopj darbb ir v r o j a m a d i v j d a i z t u r a n s : v i e n a d a a cilvku iztu r a s i z t a p g i u n citiem p a r p r i e k u v i s u s l a v , n e k a d n e r u n a p r e t u n u z s k a t a , k a p r e t j e b k u r u cilvku j i z t u r a s t , lai n e s a g d t u v i a m n e p a t k a m u s prdzvojumus; o t r a d a a i r p r e t j a tiem, v i e n m r s t r d a s u n u z s k a t a , k a s a g d t c i e a n a s n a v n e k a s : os s a u c p a r g n i e m u n k a g i e m cilvkiem. I r p i l n g i s k a i d r s , k a m i n t s r a k s t u r a kvalittes ir n o s o d m a s un cildinms ir vidusstvoklis ka pareizais mrs, saska ar kuru piekriana un sau t u m s i z p a u a s t , k v a j a g . d a m v i d u s s t v o k l i m va l o d a n a v a p z m j u m a , t a s , liekas, v i s v a i r k l d z g s d r a u d z g u m a m . Glui t p a t ms ar piekljgu v a r a m s a u k t p a r d r a u d z g u a r t o a t i r b u , k a d r a u d z g u m s vl i e s a i s t t s ar ar mlestbas un d r a u d z b a s j t m , bet m i n t a j g a d j u m a t t i e c b s n e p a r d s e m o c i j a s u n m l e s t b a s j u t a s . S d s cilvks i z t u r a s p a r e i z i n e v i s t p c , k a v i k d u m l t u v a i i e n s t u , bet t p c , k a t d s i r v i p a t s . a j z i v i n e i r o , v a i cilvki i r n e z i n m i v a i p a z s t a m i , t u v i v a i svei, t o m r k a t r a t s e v i a j g a d j u m vi rkosies atbilstoi, jo ne jau glui viendi p i e k l j a s r p t i e s p a r t u v u p a z i u u n p a r s v e i n i e k u . Vis94

p r g i s a k o t , d s cilvks s a v s t a r p j s a t t i e c b a s r k o sies t, k v a j a g . J a d a r b b a s m r i s b s s k a i s t a i s v a i d e r g a i s , v i c e n t s i e s n e s a r g t i n t n e v i e n u , bet d r z k iepriecs. S a v s t a r p j s a t t i e c b s i z p a u a s v a i n u bauda,, vai nepatika. Ja darbba nebs v r s t a uz skaisto, bet b u s k a i t g a , v i n e p i e k r i t s , s t r d s i e s p r e t i m u n l a b k izv lsies k d a s a r g t i n a n u . J a d a r b b a i r n e k r i e t n a , p a t oti z e m i s k a , u n vl s a g d z a u d j u m u , v i a r s a u t u m u v r s s i e s p r e t to. A t i r g a b s v i a i z t u r a n a s p r e t g a d j u m a cilvkiem u n p r e t t d i e m , k u r i e m tiek p a r d t a p a a ciea, k ar p r e t v a i r k p a z s t a m i e m u n m a z k p a z s t a m i e m ; ldzgi v i i e v r o s ar c i t a s a t i rbas, katr gadjum izturoties t, k p i e n a k a s : d a cilvka b t b a i r t d a , k a v i v i e n m r izvl sies d r a u d z g u i z t u r a n o s u n p r i e k a s a g d a n u , i z v a i rsies s a r g t i n t u n ievros d a r b b a s s e k a s , j a vien t a s n e b s n e n o z m g a s , e s g r i b u teikt, s a s k a o s s a v u rcbu a r s k a i s t o u n d e r g o . J a k d a d a r b b a n k o t n e v a r s sa g d t p r i e k u u n b a u d u , v i a t a u s i e s ar n e l i e l u s a r g tinjumu. Tda ir r a k s t u r a kvalitte, tau valoda tai nav apzmjuma. T d s , kur vienmr cenas izpatikt un s a g d t prieku bez k d a p a a b l a k u s n o l k a , t d s i r i z t a p g i l a i p n s , t u r p r e t i m t a d , j a b l a k u s n o l k s i r p e a v a i k d i citi iegu v u m i , m s t d u cilvku s a u c a m p a r lii. T a s , k u r vien m r ir n e l a i p n s un nesaticgs ar visiem, ka j a u teikts, i r g a u n k a i s . L i e k a s , k a p r e t s t a t u v e i d o galjbas,, tpc ka vidusstvoklim nav nosaukuma._ 13. L d z g s s i t u c i j s p a r d s ar t r a k s t u r a kvali t t e , k a s i r v i d u s s t a r p lielbu u n p a i r o n i j u ; a r t a i va lod n a v apzmjuma. Tomr n e n a k t u par sliktu iztirzt a r s r a k s t u r a k v a l i t t e s , j o t m s s k a i d r k v a r s i m i z z i n t to, k a s a t t i e c a s u z r a k s t u r u . I z t i r z j o t k a t r u gad j u m u atsevii, ms drzk prliecinsimies, ka tikumi patiem katr konkrt attiecb ir vidus un pareizais samrs. P a r t m attiecbm, kurs ikdienas s a s k a r s m e un sa dzv p a r d s s a v s t a r p j a patika vai nepatika, ir jau p a runts. Tagad iztirzsim patiesumu un melgumu vrdos u n d a r b o s . L i e l g a i s g r i b , lai v i u s l a v ; v i p i e t l o t o , k v i a m stenb n a v vai kas v i a m piemt d a u d z ma z k m r . P a t i e s s cilvks i r t a s , k u r d z v e u n r u n a i r t d s , k d s v i ir, u n t o , k a s v i a m p a t i e a m piemt,.
95

nenoliedz un neprspl. To visu v a r dart vai nu noteikta m r a d, v a i t p a t ; j a n e t i e k i z v i r z t s k d s n o t e i k t s m r i s , t a d k a t r a c i l v k a v r d i u n d a r b i , u n v i s a dzve ir tda, k tas k a t r a m r a k s t u r a m ir atbilstoi. P a i p a r sevi m e l i i r z e m i s k i u n n o s o d m i , t u r p r e t i m p a t i e s b a s k a i s t a u n c i l d i n m a . Tiei t p c p a t i e s s cil vks ir slavjams, bet nepatiess n o s o d m s abos gadju m o s 3 1 , v a i r k g a n lielgais. P a r katru r u n s i m atsevii; vispirms par patieso. Ms n e r u n j a m p a r p a t i e s u m u , k a s i z p a u a s s a v s t a r p j s vie n o a n s , ar n e p a r t i e m g a d j u m i e m , k a s s a i s t t i a r ne t a i s n g u m u u n t a i s n g u m u (jo t a s a t t i e c a s u z citu ti k u m u ) , bet g a n p a r t i e m g a d j u m i e m , k u r m i n t m s i t u cijm nav nozmes un kur patiesums izpauas vrdos un d z v k n o t e i k t a r a k s t u r a k v a l i t t e . L i e k a s , k a d s cil v k s i r g o d p r t g s . T d s , k u r ml p a t i e s b u , i r p a t i e s s g a n t a d , j a t a m n a v p a a s n o z m e s , g a n vl j o v a i r k tad, ja t a m ir nozme. Vi vairsies no meliem k no kaut k zemiska un apkaunojoa, un da attieksme ir c i l d i n m a . J a d s cilvks a r a t v i r z s n o p a t i e s u m a , t a d t i k a i t , k a v i sevi izce pc i e s p j a s m a z k . Ar rak s t u r v i liekas k r i e t n k s , t p c k a p r m r b a s v i e n m r ir n e p a t k a m k a s . M u g i i z t u r a s t a s , k u r pietlo, k v i a m s t e n b n a v , u n k u r t o d a r a bez j e b k d a b l a k u s m r a ( t d a m c i l v k a m meli s a g d p r i e k u ) . d a i z t u r a n s v a i r k ldzga tukai uzptbai nek nekrietnbai. Ja kds to d a r a n o t e i k t a m r a d, p i e m r a m , s l a v a s v a i g o d a d, t a d v i n e b t u p r k n o s o d m s , bet r a k s t u r n e k r i e t n k s i r t d s , k a s t o d a r a n a u d a s v a i citu a r n a u d u s a i s ttu l a b u m u d. Lielba p a r d s r c b a s izvl, n e v i s k d v s e l e s p o t e n c i l a s p j a , t ir r a k s t u r a k v a l i t t e s , no t e i k t a s p a b a s i z p a u s m e . T , p i e m r a m , i r m e l g i cilvki, k u r i e m p a i m e l i s a g d prieku, u n i r t d i , k u r i i r n e p a tiesi s l a v a s v a i k d a cita l a b u m a d. S l a v a s k r i e pietlo to, p a r k o k d u v a r c i l d i n t v a i u z s k a t t p a r l a i m g u ; p e a s k r i e to, k a s a p k r t j i e m c i l v k i e m v a r t u b t n e p i e c i e a m s v a i d e r g s u n k o v i e g l i m a s k t 3 2 . V a r tlot, p i e m r a m , parei, g u d r o vai rstu, to ar visbiek d a r a , j o tiei d s f o r m s i z p a u a s iepriek t e i k t a i s . I r o n i s k i e r a k s t u r a z i liekas s m a l k k i (jo v i u r u n a n a v v i r z t a u z to, lai i e g t u s e v k d u l a b u m u , v i i vien k r i n e c i e p l t g u m u ) . d i cilvki n o l i e d z sev t o v i s u ,
96

k u r a d v i u s v a r t u u z s k a t t p a r s l a v e n i e m , k, pie m r a m , darja Sokrts. Tie, k u r i d i i z t u r a s a r s k u m o s u n t u r k l t t , k a m i ntais ir skaidri redzams, ir augi nelgas. Dareiz pa i r o n i j a i z p a u a s g a n d r z v a i k lielba; t v a r teikt, p i e m r a m , p a r s p a r t i e u a p r b u (jo lielba i r g a n p r m r b a , g a n ar p r s p l t a n e p i e t i e k a m b a ) . Tie, k u r i p a i r o n i j ievro m r u , liekas s m a l k i u n t a k t i s k i cilvki. P r e t s t a t s p a t i e s a j a m iet l i e l g a i s , j o v i i r s l i k t k s . 14. D z v i r ar i z k l a i d a n s u n t a j i e s p j a m a l a i k a p a v a d a n a a r j o k i e m . Ar a j s s i t u c i j s i e s p j a m a s saskangas un piencgas savstarpjs attiecbas, gan r u n j o t to, k o v a j a g u n k v a j a g , g a n ar u z k l a u s o t . Ru n t un uzklaust otru ir divas d a d a s lietas. Skaidrs, ka ar te iespjama prmrba, vidus un nepietiekamba. Tie, k a s s m d i n a n p r s p l , i r k s t i u n n e p a n e s a m i cilvki. V i u m r i s i r v i e n m r s m d i n t , n e v i s b t pie kljgi a s p r t g i e m , t p c v i i m a z r p j a s p a r to, lai nesargtintu izsmejamo. Kas pai nevar pateikt neko smieklgu un dusmojas p a r t i e m , k u r i joko, tie i r n e a p t s t i , t r u l i u n g a r l a i c g i cil vki. Tos, k u r i m r e n i joko, d v p a r a s p r t g i e m ; tie i r cilvki, k u r i viegli r o d k o n t a k t u s a r c i t i e m u n i r a t r a i sti, veikli s a r u n u b i e d r i . A t r a i s t b a l i e c i n a p a r z i n m u kustgu elastbu rakstur. Tpat k par ermeni v a r a m s p r i e s t p c k u s t b m , t p a t ar p a r r a k s t u r u . T k ko m i s k a i s i r biei s a s t o p a m a p a r d b a u n l i e l k d a a cil vku par jokiem un a s p r t b m priecjas vairk, nek b t u v a j a d z g s , t a d k s t i p a l a i k a m ar tiek s a u k t i p a r a s p r t g i e m j o k d a r i e m , lai g a n n o m i n t i r s k a i d r s , k a vii atiras no tdiem un ne j a u m a z m r . P a r e i z a m s a m r a m r a k s t u r g a ar p i e k l j b a . P i e k l j g s cilvks r u n u n u z k l a u s a to, k a s p i e s t v pieklj g a m u n b r v a m , t d s cilvks a t a u j a s j o k o s t e i k t u n k l a u s t i e s p i e n c g o . B r v a cilvka joki a t i r a s n o a t k a r g a u n v e r d z i s k a cilvka j o k i e m , t p a t a r i z g l t o t a cil v k a joki n o n e i z g l t o t a . S o a t i r b u v a r r e d z t a r v e c a j u n j a u n a j k o m d i j : v e c a j k o m d i j smiekl g a i s bija n e t r a r u n a n a , j a u n a j k o m d i j s m i e k l u s izraisa vairk ar zemtekstu un mjieniem. Piekljbas zi t nav m a z a atirba. Ko dvt par a s p r t g u jokotju? Vai to, kur r u n a n neataujas neko tdu, kas nepiestvtu brvajam,
97

v a i to, k u r k l a u s t j u n e v i s s a r g t i n a , b e t d r z k i e p r i e c ? Vai v a r b t to n e m a z n e v a r preczi noteikt, jo v i e n a m d a s liekas i e n s t a m s v a i p a t k a m s , o t r a m cits? A t b i l s t o i t a m katrs bs ar mieru klausties un, ko kds labprt k l a u s s , to, liekas, ar d a r a . T a u n e j a u g l u i v i s u v a r d a r t , j o i z s m j g i joki u n a s p r t b a s z i n m m r i r a r i e n g a n a , un to dareiz aizliedz likumdevji. V a r b t v a j a d z t u a i z l i e g t ar i z s m i e a n u . I z g l t o t s u n brvs cil v k s rkosies t , i t k v i p a t s s e v b t u l i k u m s . T d s i r a j s s i t u c i j s v i d u s s t v o k l i s . Cilvku, k u r a attieksme ir atbilstoa pareizam samram, var saukt vai n u p a r p i e k l j g u , v a i a s p r t b a t r a i s t u . kstgi jok d a r i n e v a r iztikt bez s m d i n a n a s , u n j o k o s v i i n e t a u p a n e d z sevi, n e d z c i t u s . Vii spj p a t e i k t to, k o n e v i e n s i z g l t o t s cilvks n e t i k a i n e t e i k t u , bet n e b t u a r m i e r u a r k l a u s t i e s . T r u l s u n g a r l a i c g s cilvks d s a b i e d rb i r v i e n k r i n e d e r g s ; p a t s n e k o n e s p d a m s dot, v i v i s i e m i r n e p a t k a m s u n v i s u s k a i t i n a . T o m r liekas, k a dzv d a a t p t a u n i z k l a i d a n s i r n e p i e c i e a m a . T t a d ir p r r u n t s par vidu un pareizo s a m r u trs d a d s dzves s i t u c i j s , k u r a s v i s a s s a i s t t a s v a i n u a r savstarpjm attiecbm vrdos, vai kopgu d a r b o a n o s . Vien gadjum r u n a ir par patiesumu d s attieksms, divi p r j i e g a d j u m i s a i s t t i a r s a v s t a r p j u p a t i k u , k a s v a r pardties, g a n kopgi izklaidjoties, g a n cits sa dzves s i t u c i j s . 15. P a r k a u t r b u k k a u n a s a j t u n e v a r r u n t k p a r r a k s t u r a tikumu, jo t vairk ldzga afektam nek no turgai rakstura kvalittei. Raksturojot k a u n a sajtu, v a r teikt, k a t i r z i n m a s b a i l e s n o n e s l a v a s ; t i z p a u a s ldzgi k b a i l e s n o b r i e s m m , j o n o k a u n j u i e s n o s a r k s t , bet tie, k u r i p r d z v o n v e s b a i l e s , n o b l . T i k l a b v i e n a , k otra i z t u r a n s vairk saistta ar ermeni, un tiei tas ir vairk raksturgs afektam nek ievingrintai un n o t u r g a i r a k s t u r a k v a l i t t e i . d a afekta i z p a u s m e pie s t v n e v i s j e b k u r a m v e c u m a m , bet g a n t i k a i j a u n b a i . . Ms uzskatm, ka jaunieiem ir jbt kaungiem, jo vii, v a d d a m i e s s a v dzv n o e m o c i j m , biei k d s , t a u k a u n g u m s vius iegroo. J a u n i e u s ms cildinm p a r v i u k a u t r g u m u , bet v e c k u cilvku g a n n e v i e n s n e s l a v s p a r to, k a v i i r k a u t r g s , j o m s u z s k a t m , k a t d v e c u m nekljas dart to, p a r ko v a j a d z t u k a u n ties. K a u n a n s n a v r a k s t u r g a a r g o d p r t g a j i e m , j o
98

k a u n a s a j t u r a d a n e k r i e t n a rcba (bet n e k r i e t n i d a r b i n a v j d a r a , un te n a v n e k d a s atirbas, vai nekriet n b a i r t i k a i i e t a m a v a i pc b t b a s , k v i e n , t o t r g a d j u m t n a v p i e a u j a m a , ldz a r t o n a v ar j k a u n a s ) , t u r p r e t i m z e m i s k s cilvks i r s p j g s veikt ne krietnus darbus. Ir bezjdzba domt, ka n o k a u n a n s par nekrietnu darbu vartu kdu padart par godprtgu. K a u n g u m s i z p a u a s t a d , k a d rcba i r bijusi l a b p r t g a , bet g o d p r t g s cilvks n e k a d l a b p r t g i n e r k o s i e s n e k r i e t n i . V a r t u izvirzt p i e m u m u , k a k a u n g u m s i r zi n m mr kaut kas godprtgs: ja ir izdarts kaut kas slikts, tas r a d a k a u n a sajtu. Bet di n e v a r spriest p a r rakstura tikumiem. Ja jau nekautrba ir nekrietna un izpauas k n e k a u n a n s no zemiskas rcbas, tad no t n e b t n e i z r i e t , k a k a u n a s a j t a p a r z e m i s k u rcbu i r g o d p r t b a . Ar s a v a l d b a n a v t i k u m b a , b e t k a u t k a s j a u k t s . I z t i r z j u m s p a r t o b s vlk, t a g a d p a r u n s i m par taisngumu.

z i n o t , k a s i r l a b a v e s e l b a , v a r z i n t tos a p s t k u s , k a s v e i c i n a l a b u v e s e l b u . J a p a r l a b u v e s e l b a s s t v o k l i lie c i n a s p c g a m i e s a s u z b v e , t a d n e p i e c i e a m i izriet, k a p a r sliktu v e s e l b a s s t v o k l i l i e c i n s v j a m i e s a s u z b v e , u n tie a p s t k i , k a s r a d a l a b u v e s e l b u , tie r a d s a r s p cgumu miesas uzbv. 2. P a r a s t i ir t , ja k d s j d z i e n s ir d a u d z n o z m g s , t a d ar p r e t j a i s j d z i e n s i r d a u d z n o z m g s . T , p i e m r a m , j a j d z i e n s taisngais i r d a u d z n o z m g s , t a d d a u d z n o z mgi ir ar jdzieni netaisngais un netaisngums. Tais n g u m s un n e t a i s n g u m s ir daudznozmgi jdzieni, bet o j d z i e n u d a u d z s n o z m e s i r oti t u v a s u n t d g r t i p a m a n t atirbu. To var redzt skaidrk, ja nozmes i r t l k a s . T, p i e m r a m , i r liela a t i r b a n o z m s v r d a m atslga ar o h o m o n m u m s a p z m j a m g a n a t s l g a s k a u l u d z v m b t n m , g a n ar t o a t s l g u , ar ko sldzam durvis; atirba te izpauas rj izskat. T t a d n o s k a i d r o s i m , cik d a u d z s n o z m s tiek lietots j d z i e n s netaisngs cilvks. iet, ka l i k u m p r k p j s , ier vjs u n n e g o d g s i r n e t a i s n g i cilvki. N o t izriet, k a t a i s n g s cilvks i r l i k u m a i e v r o t j s u n t d s , k u r n e c e n as iegt sev vairk. T t a d viss likumiskais un godgais ir taisngs, pretlikumiskais un n e g o d g a i s n e t a i s n g s . N e t a i s n g a i s cenas sev iegt v a i r k ne j a u visus labu m u s , bet t i k a i t o s , k a s s a i s t t i v a i n u a r dzves labkl j b u u n v e i k s m i , v a i a r n e v e i k s m i . ie l a b u m i v i e n m r i r l a b u m i v r d a t i e a j n o z m , t a u tie n e j a u v i e n m r i r l a b u m i k o n k r t a m c i l v k a m . U n t o m r cilvks l a b p r t g r i b tos sev i z l g t i e s u n t i e c a s pc t i e m , lai g a n t o n e v a j a d z t u d a r t , bet d r z k v a j a d z t u p a n k t , lai l a b u m i v r d a t i e a j n o z m b t u l a b u m i ar v i a m p a a m , u n t a d v l t i e s to, k a s v i a m p a a m i r l a b s . N e t a i s n g a i s n e v i e n m r c e n a s s e v i e r a u t v a i r k , pie m r a m , v i i z v l a s sev p c i e s p j a s m a z k a u n . B e t , t k m a z k s a u n u m s z i n m m r ir labums un ierau a n a vienmr ir v r s t a uz k a u t ko labu, tad, ar di s p r i e o t , v a r teikt, k a n e t a i s n g a i s i r i e r v j s . V i i r a r n e g o d g s ; is j d z i e n s i r p l a k s u n k k o p g s j d z i e n s i e t v e r ar i e p r i e k j o . Ja likumprkpjs ir netaisngs un likuma ievrotjs taisngs, tad skaidrs, ka viss likumiskais ir z i n m m r a r t a i s n g s . Viss, k o n o s a k a l i k u m d o a n a , i r t a i s n g s , u n
101

(V GRMATA)

1. Japlko jautjums par taisngumu un n e t a i s n g u m u : k d s d a r b b s p a r d s s r a k s t u r a k v a l i t t e s ; k t a i s n g u m izpauas pareizais samrs un vidus, un kdi ir g a l j i e p r e t s t a t i j d z i e n a m taisngais. M s u i z t i r z j u m a metode bs t d a pati, k izklstot iepriekjos j a u t j u m u s . M s r e d z a m , k a visi p a r t a i s n g u m u s a u c t d u n o t u r g u r a k s t u r a k v a l i t t i , k u r a g a r a n t s p j u rkoties t a i s ngi un kura ar darbb i z p a u a s k t a i s n g a rcba; t u r k l t r a k s t u r a k v a l i t t e n o s a k a ar cilvku g r i b u rkoties t a i s n g i . T d p a v e i d tiek s p r i e s t s p a r n e t a i s ngumu: t ir rakstura kvalitte, kas darbb izpauas k n e t a i s n g a rcba u n k a s v i r z a cilvka g r i b u u z n e t a i s n g u rcbu. i e a t z i n u m i a r m s u i z t i r z j u m lai i r pamatpiemumi. L i e t a s b t b a n a v v i e n d a z i n t n s u n d a d s sp js, no vienas puses, un noteikts rakstura kvalitts, no otras puses. Viena un t pati zintne un viena un t pati s p j a a t t i e c a s u z p r e t j m l i e t m , bet v i e n a u n t p a t i r a k s t u r a k v a l i t t e n e a t t i e c a s u z p r e t j o , p i e m r a m , vese lb v a r i z p a u s t i e s n e v i s n e v e s e l g a i s , bet t i k a i vesel gais. Ms, piemram, s a k m : veselga cilvka gaita, ja k d s iet k v e s e l s cilvks. Biei n o n o t e i k t a s r a k s t u r a k v a l i t t e s v a r i e g t p r i e k s t a t u p a r p r e t j o , k a r biei vien p a r k d u r a k s t u r a k v a l i t t i v a r s p r i e s t n o t , k a s ir p a m a t ai kvalittei. Ja ir zinms, k izpauas labs v e s e l b a s s t v o k l i s , t a d i r s k a i d r s ar, k i z p a u a s s l i k t s . S a p r a s t , kas ir laba veselba, var, ja zina tos apstk us, k a s i r p a m a t u n k a s v e i c i n a l a b u v e s e l b u , u n o t r d i ,
100

m s a t z s t a m , k a ar k a t r s a t s e v i a i s a r l i k u m d o a n u saisttais jautjums ir taisngs. 3 . L i k u m u p r k p j s t t a d i r n e t a i s n g s , l i k u m u iev r o t j s t a i s n g s , t p c s k a i d r s , ka viss l i k u m i s k a i s ir t a i s n g s . L i k u m i s k a i s s a v u k r t i r t a s viss, k o n o s a k a likumdoana, un katra atsevia likumbas izpausme ir taisnga. Likumi aptver visas j o m a s un ir vrsti uz to, lai n o d r o i n t u l a b u m u visiem k o p . vai tikai izcilka j i e m , k u r i i z c e a s v a i n u a r t i k u m b u , v a i k d cit v e i d . V i e n n o z m a r j d z i e n u taisnba m s s a p r o t a m t o visu, k a s p i l s o u k o l e k t v r a d a u n n o s a r g v a i n u l a i m i , vai vismaz daju laimi. Likums pavl bt d r o s m g a m , piemram, n e a t s t t ierindu, nebgt, n e p a m e s t ierous, ar b u t s a p r t g i m r e n a m , t . i., n e b t i z v i r t g a m u n a u g s t p r t g a m , l i k u m s p a v l ar b t iecietgi l a i p n a m , n e s i s t n e v i e n u u n n e l a m t . T d p a v e i d l i k u m s n o s a k a r cbu a r a t t i e c b u z c i t i e m t i k u m i e m v a i n e t i k u m i e m , vienus veicinot, otrus kavjot. P a r e i z i s a s t d t s likums t o veic p a r e i z i , p a v i r i s a s t d t s u n n e p r d o m t s l i k u m s slikti. d nozm jdziens taisngums k r a k s t u r a k v a l i t t e i r j s a p r o t k p i l n g a t i k u m b a , t a u n e vien k r i k r a k s t u r a k v a l i t t e , bet g a n k a t t i e k s m e s iz p a u s m e p r e t o t r u . T p c biei v i e n t a i s n g u m u u z s k a t a par visnozmgko un varenko no tikumiem un, k saka, nedz rta, nedz v a k a r a z v a i g z n e n a v v a i r k apbrno j a m a . S a k a a r t : T a i s n g u m s ietver sev v i s u s tiku 33 mus. T a i s n g u m s i r v i s p i l n g k t i k u m b a t p c , k a tiei at tieksm p a r d s pilnba: tas, k u r a m piemt ds tikums, var to apliecint attieksm pret otru, ne tikai pret sevi. D a u d z i p a u dzv v a r a p l i e c i n t s a v u t i k u m b u , b e t n e s p j t o i z d a r t a t t i e k s m p r e t o t r u . iet, k a labi pa teicis B i a n t s : 3 4 V a r a p a r d s , k d s i r cilvks. T a s , ku r a m i r v a r a , i r s a i s t t s a r citiem, a r v i s u k o p b u . Tiei tpc, ka taisngums izpauas attieksm pret otru, tas, iet, i r v i e n g a i s t i k u m s , k a s i r a r cita l a b u m s , j o t a s s a g d l a b u m u un dergo ar o t r a m , vai nu valdnie kam, vai v i e n k r a m pilsonim. Visnekrietnkais ir tas, k u r p r e t sevi u n s a v i e m d r a u g i e m i z t u r a s z e m i s k i , vis krietnkais nevis tas, kur ir tikumgs attieksm pats p r e t sevi, b e t g a n t a s , k u r i r t d s p r e t o t r u , u n t d a m b u t i r g r t i . d n o z m j d z i e n s t a i s n g u m s n a v tiku m b a s d a a , bet v i s a p t v e r o a t i k u m b a v i s p r , t p a t k
102

t p r e t s t a t s netaisngums n a v n e t i k u m b a s d a a , bet n e t i kumba vispr (ar ko atiras tikumba vispr no d a t a i s n g u m a ir skaidrs no iepriek teikt, proti, jdzienu s a t u r s i r v i e n s u n t a s p a t s , bet i z p a u s m e a t i r a s : t a i s n g u m s p a r d s a t t i e k s m p r e t o t r u , bet t i k u m b a v r d a tieaj viennozmb ir r a k s t u r a kvalitte). 4. Tagad ms cenamies noskaidrot to taisnguma j dzienu, kas ir tikumbas daa; k ms jau teicm, t d s pastv. Pierdjumi te ir di: visas citas nekrietnbas, k a s i z p a u a s k d a rcb, liecina, k a t d s cilvks i r ne t a i s n g s , bet t o m r v i n e c e n a s i e g t sev n e k o v a i r k , p i e m r a m , t d s , k u r g v u m a d p a m e t v a i r o g u v a i d u s m u d k d a m sit, v a i a r s k o p u l b a s d n e p a l d z a r n a u d u . Bet, j a k d s c e n a s i e r a u t u n i e g t s e v vai r k , t a d v i s b i e k t , k a n e v i e n s n o iepriek m i n t a j i e m n e t i k u m i e m n e i z p a u a s u n ar visi k o p n e , t o t i e s dr z k p a r d s k d a cita n e k r i e t n b a ( t d u cilvku m s t a u n o s o d m ) u n n e t a i s n g u m s . T t a d i r vl k d s cits ne taisngums, kas ir it k daa no visprga jdziena, un katra da netaisnguma izpausme ir daa no plaka jdziena pretlikumgs. Turklt, ja kds peas nolka n o d o d a s i z v i r t b a i u n p a r t o vl s a e m a t l d z b u , b e t cits ie l d z e k u s , lai a p m i e r i n t u i e k r e s , t a d s k a i d r s , k a p d j a i s d r z k i r i z l a i d g s n e k i e r v j s , bet p i r m a i s netaisngs, nevis izlaidgs, jo vi to d a r a peas d. T l k , v i s o s citos gadjumos n e t a i s n g u rcbu v a r a t t i e c i n t u z k d u n o t e i k t u n e t i k u m b u , p i e m r a m , izvir tba ceas no izlaidbas, sava cu biedra p a m e a n a kau j a s lauk no gvulbas, otra p i e k a u a n a un s i a n a n o d u s m m , bet n e g o d g a p e a n a v a t t i e c i n m a n e u z k d u citu n e t i k u m b u k t i k a i u z n e t a i s n g u m u . T a s i r s k a i d r s , k a i r vl k d s n e t a i s n g u m s , k a s a t i r a s n o vis prg jdziena k daa. Abas m i n t s nozmes a p z m t a s ar vienu un to pau vrdu, jo ts pakaujas vienam u n t a m p a a m s u g a s j d z i e n a m . Abos g a d j u m o s n e t a i s n g a rcba i z p a u a s a t t i e k s m p r e t o t r u , a t i r b a i r t a , 35 ka netaisngums aurk nozm p a r d s situcijs, kad iziras jautjums par godu, naudu, paa drobu , vai k lai t o p a s a k a v i e n v r d , bez t a m p a r d u n e t a i s n g u m u liecina a r b a u d a , k o s a g d p e a , t u r p r e t i m n e t a i s n g u m s plak nozm ir saistts ar visu to jomu, k u r v i e n v a r i z p a u s t i e s k r i e t n a u n t i k u m i s k a rcba.
103

5. T t a d ir n o s k a i d r o t s , ka j d z i e n s taisngums nav viennozmgs un ka rpus visaptveroa tikumbas jdziena i r vl cits. J n o s k a i d r o t u v k , k d s t a s ir. J d z i e n s netaisnba tiek defints d i v j d i , s a p r o t o t to g a n k pretlikumiskumu, g a n k nevienldzbu, bet jdzienu taisnba k likumiskumu un vienldzbu. Iepriek iztirztais netaisnbas jdziens atbilst pretlikumiskumam. T k jdzieni nevienldzgs un pretlikumisks n a v v i e n s u n t a s p a t s , bet a t i r a s v i e n s n o o t r a k d a a no vesel (katra nevienldzba ir pretlikumiska, tau ne j a u k a t r s pretlikumiskums ir n e v i e n l d z b a ) , t a d ar netais nba un n e t a i s n g u m s n a v viendi abos gadjumos, bet atirgi: vien gadjum tas izpauas k daa, otr k v e s e l a i s ; t p a t t a s i r a t t i e c b u z t a i s n g u m u . T t a d j r u n p a r to taisngumu un netaisngumu, kas izpauas k a d a a n o v e s e l , ldzgi a r p a r t a i s n b u u n n e t a i s n b u . 3 6 P a r t a i s n g u m u k v i s a p t v e r o u t i k u m b u 3 7 eit skk nerunsim, t p a t ar par taisnbu un netaisnbu d n o z m , j o t a s i r s k a i d r s . ( D z v o t s a s k a a r liku miem d a u d z o s gadjumos n o z m dzvot atbilstoi tikum bai, jo likums tau pavl dart t, k tas atbilst k a t r a m atseviam tikumam, un aizliedz netikumus. Tikumbu j d z i e n a p l a k a j n o z m v e i c i n a tie likumi, k a s a t t i e cas uz visprjo izgltbu un a u d z i n a n u valst. Vlk tiks s k k r u n t s p a r to, v a i j a u t j u m s k d a i k a t r a t s e v i g a d j u m j b t a u d z i n a n a i , lai cilvku pa dartu krietnu, attiecas uz politikas zintni vai kdu citu z i n t n i , jo j d z i e n i e m tikumisks cilvks un krietns pilsonis, iet, n a v v i e n s u n t a s p a t s s a t u r s . ) Tas t a i s n g u m a un taisngas rcbas jdziens, kas ir daa no visprg jdziena, skk dalms divs das: v i e n n o z m t a s i r a t t i e c i n m s u z s a d a l i , t . i., t o visu, k a s v a l s t a t b i l s t o s d a s p i e d e r v i s i e m p i l s o i e m , pie m r a m , gods, n a u d a u. c. (dos gadjumos sadal ir iespjama vienldzba vai nevienldzba); otr nozm var r u n t p a r izldzinjumu, kas p a r d s savstarpjs sais t b a s u n m a i a s d a r b b s . P d j g a d j u m i r d i v a s iesp jas: viena daa saistbu ir labprtgas, otra daa nelabprtgas. Labprtgas saistbas ir pirkana, prdoana, n a u d a s aizdoana, galvojuma maksa, nodoana lietoan v a i g l a b a n , n o m a s m a k s j u m i (s d a r b b a s s a u c p a r l a b p r t g m , j o i e r o s i n j u m s u n s k u m s t m i r p a a iz vl). Ts savstarpjs saistbas, kurs nav labprtguma,
104

daji ir slepenas, piemram, zdzba, netikla pavedin ana, nozoana, savedinana, kalpotju prvilinana, n o d e v g a s l e p k a v b a , v i l t u s l i e c b a , d a j i p i e s p i e d u at tiecbas, kurs izpauas v a r m c b a , piemram, piekauana, t u r a n a cietum, nonvana, laupana, sakropoana, nolamana. 6. Ja n e t a i s n g s cilvks ir t d s , k u r s a d a l s a e m nevienldzgu dau, un netaisnba t t a d ir nevienldzba, t a d skaidrs, ka p a s t v ar vidus s t a r p d i v m nevienldz b a s g a l j b m . is v i d u s i r v i e n d b a k v i e n l d z b a . K u r ir i e s p j a m s vairk un mazk, t u r ir i e s p j a m a a r v i e n d b a . J a n e t a i s n b a i r n e v i e n d b a , t a i s n b a i r vie n d b a . T a s visiem ir skaidrs ar bez pierdjuma. Ja vienldzba ir vidus, tad ar taisnba bs vidus. P r o porcionla vienldzba ir iespjama tur, kur ir vismaz divi l i e l u m i . T t a d n e p i e c i e a m i izriet, k a t a i s n b a i r v i d u s u n ldz a r t o a r v i e n l d z b a s t a r p d a d i e m cilv kiem a t t i e c b p r e t d a d m l i e t m ( t a i s n b a k v i d u s p a r d s s t a r p d i v i e m l i e l u m i e m par daudz un par maz), k v i e n l d z b a t a t t i e c i n m a u z d i v i e m p r i e k m e t i e m u n p a t i t a i s n b a s b t b a i z p a u a s a t t i e c b p r e t cil vkiem. T t a d taisnbas izpausmei nepiecieami etri no s a c j u m i : divi cilvki, a t t i e c b p r e t k u r i e m r e a l i z j a s t a i s n b a , u n divi p r i e k m e t i , a r k u r u s t a r p n i e c b u t a s n o tiek. V i e n l d z b a a t t i e c b s s t a r p cilvkiem i r t d a p a t i k s t a r p l i e t m . J a cilvki n a v s a v s t a r p j i l d z v r t g i u n viendi, viiem nepienkas vienda daa. P r m e t u m i un s a v s t a r p j a ca r o d a s tpc, ka neldzvrtgiem cilvkiem tiek p i e i r t a v i e n d a d a a , u n o t r d i . Visi i r v i e n i s p r t i s p a r to, k a t a i s n g a s a d a l e i r t a d a , k u r a i r a t b i l s t o i p i e m r o t a , b e t a t b i l s t b a s k r i t r i j s vi s i e m n a v v i e n d s : d e m o k r t i j a s p i e k r i t j i e m ^ t a s i r br vba, o l i g a r h i j a s p i e k r i t j i e m b a g t b a , vl c i t i e m d i c i l t b a , a r i s t o k r t i j a s piekritji p a r v r t b u a t z s t tiku mbu. T t a d taisnba ir z i n m a proporcionla atbilsme. P r o p o r c i o n a l i t t e piemt ne tikai a b s t r a k t i e m skaitiem, b e t ar s k a i t i e m v i s p r , t i z s a k m a v i e n d o j u m o s , k u r i r v i s m a z e t r i l i e l u m i . T a s , k a d a l t p r o p o r c i j a sa s t v n o e t r i e m locekiem, i r p i l n g i s k a i d r s , b e t t a s at t i e c a s ar u z p a k p e n i s k o j e b n e p r t r a u k t o p r o p o r c i j u . P d j g a d j u m v i e n s l i e l u m s tiek l i e t o t s d i v a s r e i z e s , p i e m r a m , k A a t t i e c a s p r e t B, t B a t t i e c a s p r e t C.
105

T t a d , ja B s k a i t m divas reizes, tad iznk, ka pro p o r c i j a s a s t v n o e t r i e m locekiem. T p a t ar t a i s n b a v a r i z p a u s t i e s t a d , j a i r e t r i sav starpji saistti lielumi; sadaljums starp cilvkiem un lietm un proporcionlas atbilsmes te ir t d a s paas k iepriek, p r o t i , t d a a t t i e c b a , k d a ir s t a r p c i l v k i e m A un B, t d a p a t i p a s t v s t a r p l i e t m C un D, v a i ar p r m a i u s : A p r e t C a t t i e c a s t p a t k B p r e t D. T t a d v i e n s v e s e l u m s a t t i e c a s p r e t citu v e s e l u m u . Tiei d a s attiec bas realizjas sadal; ja ts ir proporcionlas, sadale ir taisnga. 7. A s a s a i s t i j u m s ar C un B s a s a i s t j u m s ar D n o d r o i n a t a i s n b u s a d a l . T a i s n b a i r v i d u s ; m i n t a i s izriet no t, ka p r o p o r c i o n a l i t t e ir vidus un taisnba ir pro p o r c i o n a l i t t e . M a t e m t i i d v d u a t b i l s m i p a r eo m e t r i s k o p r o p o r c i j u , j o t a j loceku s u m m u a t t i e c b a i r t d a p a t i k a t s e v i o loceku a t t i e c b a . d a p r o p o r c i j a n a v n e p r t r a u k t a , j a t a j n a v v i e n a t d a loceka, k a s v i e n l a i k u s b t u g a n t a s , k u r a m k a u t k a s tiek i e d a l t s , g a n t a s , k a s tiek i e d a l t s . 3 8 N e t a i s n b a i r i z j a u k t a p r o p o r c i o n a l i t t e . T a s n o t i e k t a d , j a v i e n s n o p r o p o r c i j a s locekiem k s t n e s a m r g i liels, o t r s n e s a m r g i m a z s . T ir a r d z v : n e t a i s n g a i s s a e m lielku d a u n o l a b u m a , bet t a s , k u r cie n e t a i s n b u , m a z k u d a u . A t t i e c b u z a u n u m u t a s i r o t r d i . M a z k a i s a u n u m s p r e t s t a t liel k a j a m i r j u z s k a t a p a r l a b u m u , j o i r t a u t , k a n o di v i e m a u n u m i e m j i z v l a s m a z k a i s , u n viss, k o m s iz v l a m i e s , i r l a b u m s , t u r k l t , j o v a i r k m s k a u t k o vla m i e s , j o t a s i r lielks l a b u m s . d s ir viens taisnbas veids. Tlk j a p l k o taisnba k izldzinjums, kas rodas g a n labprtgs, g a n nelabprtgs saistbs un maias darbbs un ir atirga no iepriekjs. Taisnba s a d a l vienmr p a r d s k propor c i o n a l i t t e ( a r t a d , ja, g a d j u m , t i k t u s a d a l t i v i s i e m p i l s o i e m k o p g i e n a u d a s ldzeki, s a d a l e b t u a t b i l s t o a k a t r a p i l s o a i e m a k s m v a l s t s k a s ) , t u r p r e t i m izldzi no taisnba g a n ir z i n m a vienldzba, t p a t k netais n b a n e v i e n l d z b a , t a u n e v i s iepriek m i n t a j p r o porcij, b e t a r i t m t i s k a j . N a v n e k d a s a t i r b a s , v a i g o d p r t g s cilvks i r a t m i s k a u t k o z e m i s k a m u n ne k r i e t n a m v a i n e k r i e t n s g o d p r t g a m , t p a t ar, v a i lau lbu p r k p i s g o d p r t g s v a i n e k r i e t n s . L i k u m tiek e m t s vr t i k a i p r k p u m a l i e l u m s (cilvki tiek u z l k o t i k vie106

n d i u n l d z v r t g i ) , s v a r g i i r t i k a i , k u r bijis n e t a i s n g s u n k u r cietis n e t a i s n b u , k a r k u r n o d a r j i s p a r i un kuram nodarts pri. Tiesnesis mina izldzint o r a d u o s n e a t b i l s m i . J a v i e n s sit u n o t r s tiek s i s t s , j a viens n o g a l i n a un otrs mirst, tad ajos gadjumos d a r b b a s u n c i e a n a s n a v s a d a l t a s v i e n l d z g i v i e n d i . Ties nesis ar sodanu m i n a p a n k t izldzinjumu, a t e m o t v i e n a i n o p u s m , j a t v a r teikt, i e g u v u m u . d s v r d s i e g u v u m s n a v sti p i e m r o t s v i s i e m g a d j u m i e m , piem r a m , a t t i e c b p r e t to, k u r sit, t p a t k v r d s z a u d jums nav piemrots attiecb pret cietju.39 Tomr, n o vrtjot prciesto netaisnbu, parasti r u n par zaudjumu un ieguvumu. T t a d v i e n l d z b a ir v i d u s s t a r p vairk un mazk; i e g u v u m s u n z a u d j u m s i r s a v s t a r p j i p r e t s t a t i a t t i e c b uz, j d z i e n i e m vairk un mazk. Ieguvums nozm vairk labuma, mazk aunuma, zaudjums otrdi. Vienldzba i r v i d u s s t a r p a b m g a l j b m , u n t ir, k m s teicm,, taisnba. Ttad izldzino taisnba ir vidus starp zau d j u m u u n i e g u v u m u . T p c ar s t r d u s g a d j u m o s t i e k m e k l t s t i e s n e s i s . Iet pie tiesnea n o z m iet pc taisn bas, j o t i e s n e s i s g r i b b t i t k i e m i e s o t a t a i s n b a . P a r a s t i mekl tdu tiesnesi, kur vartu bt par vidutju. D a i t ar t i e s n e u s s a u c p a r v i d u t j i e m , u z s k a t d a m i , k a pa nkt taisnbu nozm atrast strdus jautjum viduspun k t u . T t a d t a i s n b a i r z i n m m r v i d u s , j a j a u ties n e s i s i r v i d u t j s . T i e s n e s i s g a l j b a s s a v s t a r p j i piel d z i n a v i e n u o t r a i , k, p i e m r a m , j a lnija i r s a d a l t a n e v i e n d s d a s , to, k a s l i e l k a j d a i r v a i r k p a r pusi, vi a t e m un pievieno m a z k a j a i daai. Ja k a u t k d s v e s e l u m s i r s a d a l t s d i v s d a s , t a d , s a e m o t vie n d u dau, var uzskatt, ka katrs ir samis savu dau. V i e n d a d a a i r v i d u s s t a r p lielko u n m a z k o d a u p c a r i t m t i s k s p r o p o r c i j a s . J d z i e n s taisnba, taisngais t i e k a p z m t s a r v r d u di'kaion t p c , k a t b t b a i z p a u a s 40 dalan uz pusm. J a i r d o t i divi v i e n d i l i e l u m i u n j a v i e n a m n o t i e m k d a d a a tiek a t e m t a u n p i e v i e n o t a o t r a m , t a d is o t r a i s l i e l u m s i r kuvis lielks p a r d i v m v i e n b m . T u r p r e t i m , j a v i e n s n o l i e l u m i e m tiek s a m a z i n t s , b e t o t r a m n e k a s netiek pievienots, tad otrais lielums ir tikai par vienu v i e n b u lielks, p r o t i , t a s i r lielks p a r v i e n u v i e n b u saldzinjum ar vidu, un vidus ir par to pau vienbu
107

lielks s a l d z i n j u m a r m a z k o d a u . T d v e i d m s v a r a m u z z i n t , cik d a u d z j a t e m t a m , k u r p i e s a v i n j i e s v a i r k , u n cik j p i e l i e k t a m , k u r a m i r m a z k . T a m , k a m p i e d e r m a z k , ir j p i e l i e k tik d a u d z , p a r cik v i d u s ir lie lks neka m a z k d a a ; k a m pieder vairk, t a m jat e m tik d a u d z , p a r cik l i e l k d a a p r s n i e d z v i d u . P i e m r s : n o g r i e i aa' bbr un cc' ir v i e n d a g a r u m a ; no n o g r i e a aaf tiek a t e l t s n o g r i e z n i s ae un p i e v i e n o t s n o g r i e z n i m cc' ar a p z m j u m u c'd; viss n o g r i e z n i s cc'd td g a d j u m s a l d z i n j u m ar n o g r i e z n i ea' b s g a r k s p a r diviem l i e l u m i e m cf un c'd, bet s a l d z i n j u m ar n o g r i e z n i bbf t a s bs g a r k s p a r v i e n u l i e l u m u c'd.41 T a s p a t s vrojams_ a r p r a k t i s k a j s m k s l s u n d a r b b s ; tas n e v a r t u pastvt, ja n e b t u d a s attiecbas: izga tavotjs r a d a kaut ko noteikt d a u d z u m un kvalitt, k d s cits cie n o o lietu t r k u m a , u n t s v i a m n e p i e c i e a m a s tiei tik d a u d z u n t d k v a l i t t . Apzmjumi zaudjums un ieguvums ir premti no citas jomas, no attiecbm, kas veidojas brvprtg m a i : i e g t v a i r k n o z m g t p e u , s a e m t m a z k , n e k bija s a k u m a , n o z m ciest z a u d j u m u s . T t a s i r p r k o t , p r d o d o t u n citos t d o s d a r j u m o s , k o l i k u m s a t a u j . J a m a i n e v i e n a p u s e n e i e g s t n e v a i r k , n e m a z k , bet a t b i l s t o i s a v a m i e g u l d j u m a m , t a d v a r teikt, k a k a t r s i r s a v u dau s a m i s un nedz viens, nedz otrs necie z a u d j u m u un negst peu. Ttad taisnba zinm mr izpauas k a v i d u s s t a r p p e u u n z a u d j u m u . T tiek p a n k t s kaut ar pret labprtgu gribu izldzinjums; t a s no zme, ka galgais ieguvums ir atbilstos s k o t n j a m . 8 . D a i e m iet, k a t a i s n b a v i e n k r i n o z m a t l d z i n t ar to pau. T domja ptagoriei, apgalvojot, ka t a i s n g i i r p r i d a r t j a m likt ciest tiei t o p a u , k o v i i r darjis. T a u d a n o z m e n a v s a s k a n g a u n n e i e d e r a s n e d z t a j t a i s n b a s j d z i e n , p a r k d u m s r u n j m sa dal, nedz izldzinos taisnbas jdzien. (Dai gribtu 42 tiei d n o z m s a p r a s t R a d a m a n t a teicienu: sts t a i s n g u m s ir t a s , ja k d s cie tiei to, ko p a t s ir dar jis.) Par d a u z s k a t a n e p i e m r o t b u v a r d a u d z k r t p r l i e c i n t i e s . T , p i e m r a m , j a a m a t p e r s o n a k d a m iesit, t a d t a s n e n o z m e , k a v a j a g s i s t p r e t i m a m a t p e r s o n a i ; bet, j a k d s i r iesitis a m a t p e r s o n a i , t d u v a j a g n e t i k a i sist, bet p i e d e v m vl s o d t . T u r k l t i r liela a t i r b a s t a r p l a b p r t g u u n n e l a b p r a t g u d a r b b u . Toties m a i a s a t t i e c b s
108

g a n p a s t v t a i s n b a k a t l d z i n j u m s , t a u n e v i s vie n d b a s , bet p r o p o r c i o n a l i t t e s n o z m . P r o p o r c i o n a l i t t e atldzb g a r a n t polisas pastvanu: a u n u m u a t m a k s a ar aunumu, ja tas nav iespjams, tad tds stvoklis liekas v e r d z b a ; l a b o a t l d z i n a a r l a b o , j a t a s n e n o tiek, t a d n e r o d a s n e k d a s a v s t a r p j a a t l d z i n a n a , t a u k o p b a p a s t v tiei a t t i e c b s , k a s v e i d o j a s s a v s t a r p j a t l d z i n a n . T p c ar r e d z a m v i e t tiek celts H a r i t u t e m p l i s 4 3 , lai t a s v i e n m r a t g d i n t u p a r a t l d z i n a n u . T i r p a t e i c b a s b t b a : t a m , k u r k d a m darjis l a b u , v a j a g atldzint ar to pau, un s a v reize k a t r a m vajag bt paldzgam pret otru P r o p o r c i o n l a t l d z i n a n a p a r d s k a d i a g o n l u pret s t a t u s a v s t a r p j s attiecbas. T, piemram, pieemsim, ka c e l t n i e k s ir A, k u r p n i e k s B, m j a C un k u r p e D. Celt niekam no kurpnieka ir nepiecieams saemt via darba produktu un savukrt atldzint ar savu darba produktu. T a s i r i e s p j a m s , j a s k u m i r i e v r o t a p r o p o r c i o n l a at b i l s t b a u n a t l d z i n o t t tiek s a g l a b t a . J a t n e n o t i e k , m a i a n a v l d z v r t g a u n k t d a n e v a r p a s t v t , jo_ i r t a u p i l n g i i e s p j a m s , k a v i e n s d a r b a p r o d u k t s i r lielks un nozmgks par otru. Tdos gadjumos nepiecieams p r o p o r c i o n l s i z l d z i n j u m s . K o p b u v e i d o n e v i s divi r sti, bet r s t s un zemnieks, un v i s p r atirgi p a r t n e r i , n e v i s v i e n d i , bet v i i e m j b t s a v s t a r p j i l d z v r t g i e m . T p c i r n e p i e c i e a m s , lai viss, k a s i r p a k a u t s m a i a i , btu savstarpji saldzinms. Tdam nolkam radusies n a u d a , sav zi vidutjs un starpnieks, attiecba pret k u r u v i s s ir s a m r o j a m s , a r par daudz un par maz, p i e m r a m , cik p r u k u r p j u i r l d z v r t g i m j a i v a i p r t i kas ldzekiem. K d attiecb ir celtnieks pret kurp nieku, t d p a attiecb pardsies noteikts d a u d z u m s kurpju pret m j u vai, teiksim, pret p r t i k a s ldzekiem (ja n e b s o d a d o d a r b a p r o d u k t u , t a d n e b s n e d z m a i a s , n e d z v i s p r k o p b a s ) . J a s l i e t a s n a v v r t b a s zi savstarpji saldzinmas, tad nevar bt proporcionalit t e s . T t a d , k j a u t e i k t s iepriek, v a j a g b t k d a i v i e n a i n o t e i k t b a i , a t t i e c b p r e t k u r u tiek s a m r o t s v i s s p r j a i s . d a n o t e i k t b a s t e n b ir n e p i e c i e a m b a , t v i s u s a t u r k o p (jo, j a n e v i e n a m n e k a n e v a j a d z t u u n ja vajadzbas nebtu atbilstoi ldzgas, tad vai nu m a i a v i s p r n e n o t i k t u , v a i ar t n e b t u l d z v r t g a ) K a aiz stjjs vajadzbu a p m a i pc kopgas v i e n o a n a s ir
109

r a d u s i e s n a u d a . N a u d a n e p a s t v n o d a b a s , bet r a d u s i e s p c vienoanas44, tpc msu var ir to maint vai padart nelietojamu. Atldzints ir tad, ja sasniegts proporcionli ldzvr t g s i z l d z i n j u m s . T, p i e m r a m , k d a t t i e c b i r zem nieks p r e t k u r p n i e k u , t p a t a t t i e c a s k u r p n i e k a d a r b s p r e t zemnieka darbu. P r o p o r c i o n a l i t t e p a r d s ne tikai t a d , k a d m a i a j a u n o t i k u s i , bet t i r j a u t a d , k a d k a t r a m n o p a r t n e r i e m vel p i e d e r v i a p a a p r o d u k t s ; j a u t a d v i i i r l d z v r t g i u n s a i s t t i n o t e i k t k o p b . J a vii n e sptu ldzvrtgi atldzint viens o t r a m , n e b t u kopbas. Nepiecieamba ir tas vienojoais, kas savstarpji sasaista vius. Ja viiem nebs savstarpjas vajadzbas vienam pc otra, vai nu abiem, vai v i s m a z v i e n a m , vii nenodarbosies ar maiu, jo m a i a notiek tad, ja k d a m i r t a s , k a s v a j a d z g s o t r a m , p i e m r a m , l a b b a tiek i z v e s t a a p m a i a i pret vnu. d g a d j u m notiek izldzinjums. K a s a t t i e c a s u z t o m a i u , k a s vl t i k a i b s , t a d n a u d a k a l p o m u m s k z i n m a la, k a d a m a i a v a r s no tikt, j a v i e n b s v a j a d z b a . J b t i r t , k a t a s , k u r dod n a u d u , k a u t k o s a e m pret. L a i g a n n a u d a n e j a u vien mr s a g l a b vienu un to p a u vrtbu, tomr noteikts pas t a v g u m s n a u d a i i r lielks n e k citiem l a b u m i e m , t p c v i s u v a j a g v r t t a t b i l s t o i n a u d a i . T v i e n m r b s iesp j a m a m a i a , un, ja bs m a i a , bs ar kopba. N a u d a i r i t k s a m r g s m r s , k a s v i s u p a d a r a s a v s t a r p j i sal dzinmu un izldzina. Ja n a v m a i a s , n a v kopbas, ja n a v i z l d z i n j u m a , n a v m a i a s , j a n a v s a m r b a s , n a v izl d z i n j u m a , s t e n b n a v i e s p j a m s , k a tik a t i r g i priek meti ktu savstarpji saldzinmi, bet nepiecieambu ap m i e r i n a n t a s ir p i l n g i i e s p j a m s , v a j a g tikai, lai b t u k a u t k a s v i e n s , k a s p a s t v pc v i e n o a n s . T p c a r i r n a u d a , t v i s u p a d a r a s a m r o j a m u , j o v i s s tiek iz teikts ar n a u d u . T, piemram, pieemsim, ka mja ir A, d e s m i t n a u d a s v i e n b a s B, a t g u l t n e C; A ir p u s e no B, ja mja m a k s piecas n a u d a s vienbas; atgultne, pieem sim, ir d e s m i t d a a no B. L d z ar to ir s k a i d r s , cik daudz, a t g u l t u l d z i n s v i e n a i m j a i , p r o t i , p i e c a s . P i r m s pa r d j s n a u d a , m a i a n o t i k a tiei t , j o n a v n e k d a s a t i r b a s , v a i p a r m j u tiek d o t a s p i e c a s a t g u l t n e s v a i piecu a t g u l t u n a u d a s v r t b a . 9. P a r j d z i e n i e m netaisngs un taisngs ir p r r u n t s . No iepriek teikt ir skaidrs, ka t a i s n g a rcba ir v i d u s
110

starp galjbm dart netaisnbu un ciest netaisnbu; viena galjba ir iegt vairk, otra iegt m a z k . Tais ngums ttad ir vidus k pareizais mrs, tomr ne jau t d p a n o z m , k r u n j o t p a r citiem t i k u m i e m , bet -attieksmes n o z m . A b a s g a l j b a s i r s a i s t t a s a r n e t a i s nbu. T a i s n g u m s k r a k s t u r a kvalitte izpauas darbba k t a i s n g a cilvka a p z i n t i i z v l t a t a i s n g a r c b a ; sa d a l , k u r p a r d s p a a a t t i e c b a s a r o t r u , u n citu cil v k u s a v s t a r p j s a t t i e c b s , t a i s n g u m s n o z m e neie d a l t sev v l a m o v a i r k , t u v k a j a m m a z k , t u r p r e t i m s l i k t o o t r d i , bet g a n v i e n l d z g i a t b i l s t o i p r o p o r c i jai. Ldzgi tas ir m a i a s attiecbs. N e t a i s n g u m s k r a k s t u r a k v a l i t t e , g l u i pretji, iz p a u a s d a r b b k a p z i n t i i z v l t a n e t a i s n g a rcba, t . i., kad d e r g a i s v a i s l i k t a i s tiek s a d a l t s n e a t b i l s t o i p r o p o r c i j a i . T p c n e t a i s n g u m s i r g a n p r m r b a , g a n nepie t i e k a m b a . N e t a i s n g u m a m i r r a k s t u r g a tiei d a at tieksme: sev iedalt dergo pri m r a m , toties slikto m a z k nek pienktos. Ciest netaisnbu nozme iedalt s e v mazk, nodart netaisnbu iedalt sev vairk. 10. P a r t a i s n g u m u u n n e t a i s n g u m u t d v e i d i r p r r u n t s , noskaidrojot to dabu un btbu. Ldzgi noskaid r o t s ir a r v i s p r g a i s s a t u r s j d z i e n i e m taisnba un ne taisnba45. T l k j n o s k a i d r o , k d a n e t a i s n g a rcba r a k s t u r o n e t a i s n g u cilvku, p i e m r a m , z a g l i , i z v i r t u l i , laup t j u . V a r t a u b t t , k a t a s , k u r a rcba i r n e t a i s n g a , vl n a v u z s k a t m s p a r n e t a i s n g u cilvku, p i e m r a m , k d s k a u t k o n o z a d z i s , bet v i n a v z a g l i s , cits k d u p a v e d i n j i s , bet vl n a v i z v i r t u l i s ; ldzgi i r a r citos g a d j u m o s . Ko n o z m a t l d z i n t ar to p a u un kd n o z m t i r t a i s n g a rcba, p a r t o j a u r u n t s i e p r i e k . N e d r k s t a m aizmirst, ka tas, ko iztirzjam un skaidrojam, ir jdzieni taisnba vispr un taisnba pilsou savstarpjs attiec bs. T e i r r u n a p a r a u t a r i j a s n o d r o i n a n u brvu u n l d z t i e s g u p i l s o u k o p b , k u r v i e n l d z b a p a r d s k a at bilstoa proporcionalitte. Kur n a v d u attiecbu, t u r v a r r u n t n e v i s p a r t a i s n b u p o l i s a s loceku_ a t t i e c b a s , bet p a r z i n m a v e i d a t a i s n b u , k a s t tiek d v t a u z a n a loijas p a m a t a . Taisnba p a s t v tur, kur ir likums, kas nosaka savstarpjs attiecbas. Tau likuma p a s t v a n a nozm, ka iespjama ar netaisnba, un tiesa ir ta, kas ir taisnbu no netaisnbas. Kur ir netaisngums, tur ir a r n e t a i s n b a , bet, k u r i r n e t a i s n b a , t u r n e v i e n m r i r
111

n e t a i s n g u m s . N e t a i s n b a i r i e d a l t s e v v a i r k n o vis prj labuma, m a z k no slikt. Tpc ms ataujam v a l d t n e v i s c i l v k a m , b e t r a k s t t a m l i k u m a m , j o cilvks rkojas sav lab, tdjdi kstot p a r tirnu. Amatper s o n a ir t a i s n b a s s a r g s , bet s a r g t taisnbu n o z m no d r o i n t p r o p o r c i o n l u v i e n l d z b u . d s cilvks, j a v i i r t a i s n g s , liekas, sev n e k o n e p i e i r v a i r k ( v i neie d a l a sev lielku d a u n o t , k a s i r l a b u m s v i s i e m , j a vien t a s v i a m attiecgi n e p i e n k a s , t p c iznk, ka vi p l a s c i t u l a b ; tiei i e m e s l a d u z s k a t a , k a t a i s n b a , k j a u t e i k t s i e p r i e k , i r l a b u m s o t r a m ) . T t a d v i a m i r j d o d k d a a t l d z b a , u n t i r g o d s u n b a l v a s . Tie, k u r i e m da atldzba nav pietiekama, kst par tirniem. Taisnba, kas izpauas k kunga v a r a pr vergu vai tva v a r a imen, n a v glui t pati, kas iepriekj, bet ldzga. Netaisnba n a v iespjama pret to, kas ir p a a : m a n t a , k ar b r n s ldz t a m l a i k a m , k a m r v i s a s n i e d z noteiktu vecumu un kst patstvgs, ir daa no paa, b e t n e v i e n s a p z i n t i n e i z v l a s k a i t a n u sev. T p c n a v i e s p j a m a n e t a i s n g a rcba p a a m p r e t sevi. d o s ga djumos n e p a r d s politisko attiecbu taisnba vai netais nba, jo t ir iespjama tikai tur, kur ir likums un kur ir v i e n l d z g a p r o p o r c i o n a l i t t e s t a r p valdt un tikt prval dtam. T p c d r z k g a n v a r r u n t p a r t a i s n b u iepriek j n o z m a t t i e c b p r e t s i e v u n e k p r e t b r n i e m v a i m a n t u , jo pdj gadjum t ir taisnba, kas saistta ar mjas prvaldanu. d a mjas attiecbu taisnba ati ras no politisko attiecbu taisnbas. A t t i e c b u z p o l i t i s k o a t t i e c b u t a i s n b u v a r teikt, k a t d a j i ir d a b i s k a , d a j i l i k u m i s k a . D a b i s k a t a i s n b a v i s u r i r v i e n d a u n n a v a t k a r g a n o t , v a i tiek a t z t a vai ne. Ar likumu saistta taisnba skotnji varja bt v a i n u t d a , v a i c i t d a , bet, reiz k u v u s i p a r l i k u m u , t i e g s t n o t e i k t b u , u n p a r d s k o n k r t a s a t i r b a s , pie m r a m , g s t e k n i izpirkt p a r vienu m i n u , u p u r t ziedo j u m a m v i e n u k a z u , n e v i s d i v a s a i t a s . T e p i e d e r tie v i s i likumi, k a s i z d o t i a t t i e c b u z a t s e v i i e m g a d j u m i e m , k , p i e m r a m , p a r u p u r a n u B r a s d a m 4 7 , u n ar tie visi likumprojekti, par kuriem balso t a u t a s sapulc. Daiem iet, k a t a i s n b a i v i e n m r i r t d s r a k s t u r s , j o t a s , k a s pastv no dabas, ir nemaings un visur izpauas viendi, k a p i e m r a m , u g u n s d e g g a n eit, g a n P e r s i j ; t o t i e s m a i n g u m u v i i s a s k a t a v i s , k a s s a i s t t s a r j d z i e n u tais112

46

tba. Z i n m m r t a s v a r b t i r t , t o m r n e g l u i t . Attiecb uz dieviem v a r b t v i s p r n e v a r r u n t p a r m a i n g u m u , bet attiecb pret m u m s jatzst, ka ir k a u t kas t d s , k a s p a s t v n o d a b a s . K a u t a r v i s s i r m a i n g s , to mr ir lietas, kas p a s t v no d a b a s , un lietas, kas nepa stv no d a b a s . Ir skaidrs, k d a s lietas vis m a i n g a j ir t d a s , k a s p a s t v n o d a b a s , u n k d a s p a s t v pc l i k u m a un savstarpjs vienoans. Td pa veid var spriest ar p a r c i t m p a r d b m . L a b r o k a n o d a b a s i r s t i p r k a , lai g a n i r i e s p j a m s , k a v i s i e m a b a s r o k a s i r v i e n d i stipras. Tajs liets, kas p a s t v pc v i e n o a n s un b a l s t s uz s a v s t a r p j u izdevgumu, ir kaut k d a ldzba ar s v a r a un mra vienbm ne jau visur tilpuma un svara mri ir viendi. Ldzgi ir ar tad, ja r u n j a m nevis p a r dabisko t a i s n b u , b e t p a r t a i s n b u , k a s r o d a s cilvku s a v s t a r p j s attiecbs t visur n a v viena un t pati, jo ar v a l s t s i e k r t a s n a v v i s u r v i e n d a s , lai g a n n o d a b a s v i s l a b k ir t i k a i v i e n a . Taisnbas un likumbas i z p a u s m ir r a k s t u r g a t a t t i e cba, k d a i r v e s e l a j a m p r e t a t s e v i o : d a r b b u i r d a u d z , bet taisnba un likumba p a r d s k k a u t kas viens, k visprgais. Ir a t i r b a s t a r p j d z i e n i e m netaisngs nodarjums ka p r k p u m s un netaisnba vispr, k a r s t a r p j d z i e n i e m taisnga pretdarbba un taisnba vispr. Jdziens netais nba j s a p r o t d i v j d i : t v a r b t n o d a b a s v a i a r l i k u m a n o t e i k t a . T i k l d z k a u t k a s n e t a i s n g s tiek r e a l i z t s d a r bb, t a s k s t p a r n e t a i s n g u n o d a r j u m u j e b p r k p u m u ; pirms darbbas var r u n t tikai par netaisnbu vispr. T a s p a t s s a k m s ar p a r t a i s n g u p r e t d a r b b u ( b i e k g a n lieto v i s p r g o j d z i e n u taisnga darbba v a i rcba, b e t taisnga pretdarbba drzk ir it k sods par p r k p u m u un t izldzinjums). P a r katru no m p a r d b m skk r u n s i m v l k , g a n p a r t o , cik u n k d o s v e i d o s t a s s a s t o p a m a s , g a n p a r to, k d s s i t u c i j s . J d z i e n i netaisnba un taisnba t t a d ir p r r u n t i un n o s k a i d r o t i . P a r k d u cilvku v a r teikt, k a v i r k o j a s netaisngi vai taisngi tikai tad, ja vi to d a r a labpr tgi. J a v i a d a r b b a i r n e l a b p r t g a , t a d v i n e r k o j a s nedz netaisngi, nedz taisngi; te viengi v a r r u n t par n e j a u a r a k s t u r a n e t a i s n g u v a i t a i s n g u rcbu, k u r a v a r bt vienkri gadjums. Netaisngs nodarjums un tais n g a r c b a ir s a i s t t i ar j d z i e n i e m labprtgs un nelab113

prtgs. Ja n e t a i s n g a rcba ir l a b p r t g a , t tiek n o s o dta un reiz ar to t ir ar p r k p u m s . T t a d no m i n t izriet s e c i n j u m s : j a d a r b b a n a v l a b p r t g a , t a d v a r r u n t tikai p a r kaut kdu netaisnbu, nevis par n e t a i s n g u n o d a r j u m u jeb p r k p u m u . P a r l a b p r t g u darbbu es dvju k j a u i e p r i e k t e i k t s 4 8 t d u d a r b b u , k a d k d s d a r a to, k a s i r v i a v a r , u n d a r a t o n e v i s bez s a p r a a n a s u n a t s k r a n a s , bet, z i n d a m s g a n to, a t t i e cb p r e t k u r u v i t o d a r a , g a n k d v e i d , g a n k d n o l k , k, p i e m r a m , j a k d s z i n a , k a m v i sit, a r k o un kd, un n a v t, ka vi to visu d a r a nejaui vai p i e s p i e s t s (k t a s v a r t u bt, p i e m r a m , j a k d s c i t s p a e m t u via roku un sistu o t r a m pret p a a sitja gribu; d gadjum darbba nebtu via v a r ) . Var gadties, k a t a s , k u r a m sit, i r t v s ; sitjs z i n a v i e n g i to, k a v i sit cilvkam vai k d a m no tuvkajiem, bet nezina, ka t a s i r v i a t v s . T p a t i r j s p r i e ar a t t i e c b p a r r c b a s n o l k u u n v i s p r p a r v i s u d a r b b u . Viss, k a s tiek d a r t s bez a t s k r a n a s v a i ar, j a n e g l u i bez a t s k r a n a s , t a d t d s i t u c i j , k a d d a r b b a n a v p a a v a r v a i ar i r pie s p i e s t a , t a s v i s s ir n e l a b p r t g s . M s d a u d z k o d a r m t d u u n ar p a c i e a m , k a s n a v n e d z l a b p r t g s , n e d z n e l a b p r t g s , bet k a s n o t i e k sa ska ar dabu, piemram, novecoana vai nve. T p a t ar a t t i e c b p r e t t a i s n b u u n n e t a i s n b u i r j p i e e m , k a rcba v a r b t n e j a u s g a d j u m s . T , p i e m r a m , j a k d s p r e t s a v u g r i b u v a i aiz b a i l m a t d o d a t p a k a v i a m uz t i c t u m a n t u , t a d n e v a r teikt, k a v i r k o j a s k t a i s n g s cilvks u n k a v i a rcba i r t a i s n g a ; v i e n g i g a d j u m a p c t i r t d a . L d z g i a r p a r t d u cilvku, k a s i r p i e s p i e s t s un td pret savu gribu neatdod uztictu m a n t u , nevar t e i k t , k a v i i r n e t a i s n g s u n v i a rcba n e t a i s n g a . L a b p r t g a rcba v a r b t v a i n u a p z i n t i i z v l t a , v a i b e z i e p r i e k j a s a p z i n t a s izvles. M s a p z i n t i i z v l a m i e s to, k o e s a m i e p r i e k a p s v r u i , bet bez a p z i n t a s izvles d a r m to, k o i e p r i e k n e e s a m p r d o m j u i . Savstarpjs attiecbs a u n u m u var nodart trejdi. V i s s , k a s tiek d a r t s aiz n e z i n a n a s , i r k d a n s . T notiek tad, ja darbba ir vrsta ne pret to personu, veikta n e a r t d i e m l d z e k i e m u n n e a r t d u n o l k u , k bija d o m t s (piemram, kds nebija domjis trpt vai nebija d o m j i s s v i e s t tiei t o p r i e k m e t u v a i tiei p r e t t o per s o n u , v a i t n o l k a d, k t a s i z n c a p r e t j i g a i d t a j a m ;
114

bija d o m t s n e v i s i e v a i n o t , bet t i k a i p a g r s t , u n n e j a u t o cilvku u n n e a r t o p r i e k m e t u ) . J a a u n u m s n o d a r t s necerti un nejaui, tad tas ir negadjums, ja a u n u m s n a v n e j a u s , bet n a v ar n o d a r t s aiz n e k r i e t n b a s , t a d t i r k d a (cilvks k d s t a d , j a v a i n a s c l o n i s i r v i p a , bet n e g a d j u m s i r t a d , j a c l o n i s i r r p u s d a r t j a ) . J a d a r t j s a p z i n s s a v u rcbu, b e t iepriek n a v t o a p s v r i s , t a d v a r r u n t p a r n e t a i s n g u n o d a r j u m u ; t a s at t i e c a s u z visu, k a s tiek d a r t s d u s m s v a i citu afektu d, k a s cilvkiem i r n e p i e c i e a m i v a i d a b i s k i ( d i p r i n o d a r j u m i u n k a i t a n a i r n e t a i s n g a rcba, k u r a s r e z u l t t r o d a s n e t a i s n g i n o d a r j u m i , b e t p a i d a r t j i t d vl n a v n e t a i s n g i u n n a v ar n e k r i e t n i , j o r c b a s c l o n i s n a v r a k s t u r a s a m a i t t b a ) . Ja darbba ir apzinti izvlta, tad v a r teikt, k a d a r t j s i r n e t a i s n g s u n n e l i e t g s . To, k a s tiek d a r t s d u s m s , t i e s a p a r e i z i v r t k rcbu b e z iepriekja n o d o m a , jo darbbas s k u m s ir nevis taj, kur r k o j a s d u s m s , bet t a j , k u r i r a i z k a i t i n j i s u n izrais jis d u s m a s . T l k j p i e b i l s t , k a s t r d s i r n e v i s p a r to, v a i d a r b b a bija v a i n e b i j a , bet p a r t o , v a i t bija t a i s n g a , j o d u s m a s v r a s p r e t to, k a s iet n e t a i s n b a . T t a s n e n o t i e k m a i a s a t t i e c b s , k u r s t r d s i r p a r to, v a i d a r b b a v i s p r bija, j o a j s a t t i e c b s v i e n a n o p u s m nepiecie a m i i r b l d g a , j a v i e n t a s n e n o t i e k a i z m r b a s d. B e t attiecb uz darbbu, kas izdarta d u s m s , par pau dar bbu n a v n e s k a i d r b u , bet s t r d s i r p a r to, k u r p u s i r taisnba (tds, kur jau iepriek ir izplnojis a u n p r t b u , t o oti labi a p z i n s ) . V i e n s d o m , k a v i a m i r n o d a r t s pri, otrs t nedom. J a k d s i z d a r a a p z i n t i izvltu p r k p u m u , t a d v i r k o j a s n e t a i s n g i , u n d a n e t a i s n g a n o d a r j u m a d v i u v a r u z s k a t t p a r n e t a i s n g u cilvku, p r o t i , j a v i s a v rcb n e i e v r o p r o p o r c i o n a l i t t i u n v i e n l d z b u . L d z g i v a r teikt, k a t a i s n g s cilvks i r t d s , k u r a p z i n t i r k o j a s t a i s n g i , bet t a i s n g a rcba i r t i k a i t d a , k a s ir l a b p r t g a . M s d a o s g a d j u m o s p r e t n e l a b p r t g u rcbu i z t u r a m i e s iecietgi, d a o s g a d j u m o s n . I e c i e t g i i z t u r a m i e s t a d , j a n e z i n a n a s d k d s r k o j a s tik a p l a m i , i t k vi a m n e b t u a t s k r a n a s , t u r p r e t i m t a s , k a s tiek d a r t s n e v i s aiz n e z i n a n a s , bet p i l n g i bez a t s k r a n a s t d afekt, k a s n a v d a b i s k s v a i c i l v k a m r a k s t u r g s , t a s n a v pelnjis iecietbu u n l d z j t b u .

11. V a r i z v i r z t i e s j a u t j u m s : v a i p i e t i e k a m i s k a i d r i i r noirti jdzieni ciest netaisnbu un dart netaisnbu? P i r m k r t , vai ir t, k Euripds dvaini s a k a : S t s t s ir s s : e s n o g a l i n j u s a v u m t i ; V a i t u t o darji l a b p r t g i un pc vias gribas? Vai varbt pret savu un vias gribu?49 V a i p a t i e m i r t , k a k d s l a b p r t g i v l t o s , k a vi a m tiek n o d a r t a n e t a i s n b a ? V a r b t t a s n a v i e s p j a m s un vienmr tas notiek pret kda gribu, t p a t k netaisn bas n o d a r a n a vienmr ir labprtga darbba? Var jau t t ar t: vai vienmr ir viena un t pati attieksme vai n u l a b p r t g a , v a i n e l a b p r t g a ; v a i i r i e s p j a m s , k a cil v k s d a r e i z l a b p r t g i cie n e t a i s n b u , d a r e i z p r e t savu gribu? T p a t t a s n o t i e k t a j o s g a d j u m o s , k a d cilvks izjt p r e t s e v i t a i s n g u rcbu. T k t a i s n g a rcba v i e n m r i r lab p r t g a , t a d l o i s k i b t u , k a p r e t s t a t i ciest n e t a i s n b u un izjust p r e t sevi t a i s n g u rcbu ir a t t i e c g i k a u t k a s l a b p r t g s v a i n e l a b p r t g s . J a k d s izjt p r e t s e v i t a i s n g u rcbu, t a d t e v i e n m r s a s k a t t l a b p r t g u m u liktos d v a i n i . P r e t d a i e m c i l v k i e m m s i z t u r a m i e s t a i s n g i bez o cilvku p a a s v l a n s . V a r j a u t t , v a i n e t a i s n b a v i e n m r tiek n o d a r t a t a m , k u r cie n e t a i s n b u ? V a i v a r b t i r j s p r i e v i e n d i , ru njot par netaisnbas nodaranu un netaisnbas cieanu? Ir tau iespjams, ka abos gadjumos ir tikai nejaua s a i k n e ar taisnbu un ldzgi ar ar netaisnbu. N a v viens u n t a s p a t s n e t a i s n g i rkoties u n b t a p z i n t i n e t a i s n g a m , t p a t a r j u s t n e t a i s n u a t t i e k s m i p r e t sevi u n b t t d a m , k u r a p z i n t i r a d a p r e t s e v i n e t a i s n g u iztu r a n o s . T a s p a t s s a k m s p a r t a i s n g u rcbu u n t a i s n g a s a t t i e k s m e s i z j t u p r e t sevi. J a n e v i e n s n e r k o j a s a p z i n t i netaisngi, tad nav iespjams, ka k d a m tiktu n o d a r t a n e t a i s n b a , t p a t t a s i r ar a t t i e c b u z t a i s n g u rcbu. Ja dart netaisnbu nozm kaitt k d a m labprtgi, bet labprtga darbba ir tda, kad dartjs zina, g a n k u r a m vi kait, g a n ko un k d veid, un ja n e s a v a l d g s un m o r l i n e n o t u r g s cilvks l a b p r t g i k a i t p a t s sev, t a d j s e c i n a , k a t d s cilvks l a b p r t g i cie n e t a i s n b u u n ldz a r t o i r i e s p j a m s b t n e t a i s n g a m p a a m p r e t sevi ( d s i r v i e n s n o n e s k a i d r a j i e m j a u t j u m i e m , p r o t i , v a i i r iesp j a m s b t n e t a i s n g a m p a a m p r e t s e v i ) . T l k v a r seci n t : j a n e s a v a l d g s cilvks l a b p r t g i cie s a v a s m o r l s
116

n e n o t u r b a s d, k a k d s cits v i a m l a b p r t g i k a i t , t a d j p i e e m p a r i e s p j a m u , k a k d s l a b p r t g i g r i b , lai vi a m tiktu p r i d a r t s . Bet v a r b t d s s p r i e d u m s n a v pa r e i z s , u n pie i z t e i k u m a k a i t , z i n d a m s , k a m , k o u n k d v e i d vl j p i e b i l s t p r e t d a s r c b a s o b j e k t a g r i b u ? I e s p j a m s , k a n e t a i s n b u u n p r i d a r j u m u s k d s cie lab p r t g i , bet n e v i e n s l a b p r t g i n e g r i b , lai p r e t v i u iztu r a s apzinti netaisngi. To n e g r i b neviens, ar nesaval d g a i s u n m o r l i n e n o t u r g a i s , bet v i a rcba i r p r e t j a gribai. Neviens tau nevlas to, ko vi pats n e u z s k a t a p a r k r i e t n u u n l a b u , bet m o r l i n e n o t u r g s d a r a to, k o vi atzst, ka n e v a j a g dart. N e v a r uzskatt, ka iztur a n s i r n e t a i s n g a p r e t t d u cilvku, k u r p a t s a t d o d to, kas v i a m pieder, k H o m r s s a k a 5 0 par Glauku, kur D i o m d a m atdeva zelta b r u a s simt vru vrtb p a r v a r a b r u m deviu vru vrtb. Atdot ir paa var, bet n e t a i s n g a a p i e a n s n o o t r a p u s e s n a v p a a v a r , jo t d gadjum nepiecieami jbt k d a m , kur rkojas netaisngi. 12. T t a d i r s k a i d r s , k a izjust n e t a i s n g u rcbu p r e t sevi n a v l a b p r t g a attieksme. No iecertajiem jautju m i e m vl j p a r u n p a r d i v i e m : p i r m k r t , v a i t a s r k o j a s netaisngi, kur s a d a l pieir k d a m v a i r k nek pienk tos atbilstoi t cieai un vrtbai, vai tas, kur s a e m d u dau, un, otrkrt, vai ir iespjams bt netaisngam p a a m p r e t sevi. J a i e s p j a m s i r p i r m a i s g a d j u m s , p r o t i , n e t a i s n g i rko j a s t a s , k u r s a d a l v a i r k pieir, n e v i s t a s , k u r sa e m , t a d t d s cilvks, k u r a p z i n t i u n l a b p r t g i v a i r k p i e i r c i t a m n e k sev, p a t s p r e t sevi i z t u r a s n e t a i s n g i . T , iet, d a r a a t t u r g i un p i e t i c g i cilvki, jo_ g o d p r t gais p a r a s t i apmierins ar m a z k o . Bet v a r b t tas n a v v i e n n o z m g i ? d s cilvks t d g a d j u m a t t i e c g i vai r k s a e m citu l a b u m u , p i e m r a m , s l a v u , u n v i s p r t o v i s u , k a s i r s k a i s t s p a t s p a r sevi. T u r k l t o j a u t j u m u a t r i s i n a a r t a s s k a i d r o j u m s , k a s d o t s j d z i e n a m netais nga rcba. d s cilvks n e k o n e c i e p r e t s a v u g r i b u , t t a d a r n e t a i s n b u n e , v i e n g i v a r teikt, k a v i a m tiek n o darts pri. T t a d skaidrs, ka netaisngi rkojas tas, kur dala, n e v i s t a s , k u r a m tiek v a i r k . N e t a i s n g i r k o j a s n e v i s t a s , k u r s a i s t t s a r n e t a i s n g a s r c b a s r e z u l t t u , bet t a s , k u r l a b p r t g i t o d a r a , j o d a r b b a s s k u m s i r t c i l v k a rcb,
117

k u r d a l a , n e v i s t , k u r s a e m . J d z i e n s dart i r d a u d z n o z m g s : a r p a r n e d z v i e m p r i e k m e t i e m v a r t a u teikt,, k a tie n o g a l i n a , p i e m r a m , r o k a ; [ t v a r t e i k t ] a r p a r vergu, ja vi izpilda pavli un n o g a l i n a . d o s gadju m o s n e v a r r u n t p a r n e t a i s n g u rcbu, k a u t g a n d a r t a tiek n e t a i s n b a . T l k , j a k d s i r izries p a r n o t e i k t u tiesas lmumu, nezinot apstkus, vi nerkojas netais ngi pret likuma taisnbu, un tds lmums nav netaisngs, bet tikai z i n m m r n e t a i s n g s (likuma taisnba ir kas cits n e k i e p r i e k j a i s j d z i e n s taisnba51). T u r p r e t i m , ja kds j a u t j u m u a p z i n t i izir netaisngi, t a d t d s to d a r a p a l a b u m a d, lai i e g t u p a t e i c b u v a i a t r i e b t o s . T a s i r t p a t k p i e d a l t i e s n e t a i s n g d a r j u m , u n t a s , k u r , pie m i s n e t a i s n g u l m u m u , g s t sev l a b u m u : p i e m r a m , pieris k d a m netaisngi zemes gabalu, vi s a e m g a n ne zemi, bet n a u d u . 13. Cilvki d o m , k a n e t a i s n g i r k o t i e s i r v i u v a r , u n t p c u z s k a t a , k a t a i s n g a rcba i r v i e g l a lieta. Bet t a s n a v t . P a v e d i n t k a i m i a sievu, p i e k a u t k d u , k a s a t r o d a s t u v u m , vai iespiest rok k d a m n a u d u ir viegli u n p a u v a r , bet r k o t i e s t a t b i l s t o i n o t e i k t a i r a k s t u r a k v a l i t t e i n a v n e d z viegli, n e d z p a u v a r . T p a t cilvki dom, ka n a v n e k d a gudrba zint, kas ir taisnba un kas netaisnba, jo n a v grti s a p r a s t ts lietas, p a r k u r m r u n likumi. Tau ne jau t ir taisnba, ja nu v i e n g i g a d j u m a d v a r b t s a k r i t b a : t a i s n b a i r t , kas izpauas k noteikta darbba vai noteikta sadale. To z i n t i r d a u d z g r t k n e k to, k a s n k p a r l a b u vesel b a i . Ar r s t n i e c b n a v g r t i z i n t , k a d e r g s i r m e d u s , v n s , z i e m z i e d i s , p i e d e d z i n a n a v a i g r i e a n a , bet, k t a s viss jlieto veselbas lab, k u r a m un kad jdod, to z i n t n o z m bt rstam. S p a a i e m e s l a d p a r a s t i d o m , k a t a i s n g s cilvks t i k p a t l a b i v a r t u rkoties a r i n e t a i s n g i , p r o t i , n e s l i k t k , d r z k vl l a b k i z d a r t t o , p a r k o bija r u n a i e p r i e k : p a v e d i n t cita s i e v u v a i i e s i s t k d a m ; ar d r o s m g a i s v a r t u p a m e s t v a i r o g u u n skriet, k u r acis r d a . T a u b t g v a m v a i n e t a i s n g a m n e n o z m t i k a i v i e n k r i t r k o t i e s , bet g a n rkoties a t b i l s t o i n o teiktai r a k s t u r a kvalittei, t p a t k r s t a n a un rpes p a r veselbu n e n o z m tikai griezt vai negriezt, dot zles v a i n e d o t , bet d a r t t o n o t e i k t k v a l i t t . Taisnba p a r d s tur, kur labumi v a r bt prmrb vai nepietiekamb. Dakrt prmrba nav iespjama,
118

k t a s v a r t u b t pie dieviem, t u r p r e t i m tiem, k u r i i r neglbjami nekrietni, nav pieejami nekdi labumi, kas v i i e m b t u dergi, bet v i s s i r t d s , k a s t i k a i k a i t . T r e iespja ir tda, ka labais un dergais ir z i n m d a u d z u m u n p a k p ; tiei t p c t a i s n b a a t t i e c a s u z cilvkiem. 14. T l k j a p l k o j a u t j u m s p a r g o d p r t g u m u u n g o d p r t b u , 5 2 proti, k g o d p r t g u m s attiecas pret taisn g u m u un godprtba pret taisnbu. U z m a n g i ieskatoties, v a r r e d z t , k a s p a r d b a s n a v g l u i v i e n s u n t a s p a t s , t o m r t s i e t i l p s t v i e n s u g a s j d z i e n . D a k r t m s sla v j a m g o d p r t g u rcbu u n g o d p r t g u cilvku, a t t i e c i n o t o a p z m j u m u u z k r i e t n u cilvku v i s p r , k u r u sla v j a m p a r v i s u k o c i t u 5 3 , ldz a r t o p a r d o t , k a b t god p r t g a m ir labk. Dakrt, domjot par v r d u jgu, liekas n e s a p r o t a m i , k g o d p r t b a , kas tau nesakrt ar t a i s n b u , v a r tikt s l a v t a ; t d g a d j u m v a i n u t a i s n g a rcba n a v k r i e t n a , vai g o d p r t g a rcba n a v t a i s n g a , j a j a u t s i r a t i r g a s . J a a b a s i r k r i e t n a s , t a d t s i r iden t a s . Lk, d u s p r i e d u m u d r o d a s g r t b a s , n o s k a i d r o j o t j d z i e n u godprtga rcba, t a u visi m i n t i e s p r i e d u m i z i n m mr ir pareizi un nav savstarpji pretrungi. Godprtba k taisnbas daa sav izpausm ir aug s t k a taisnba, bet ietilpst taj p a t a i s n b a s jdziena. Taisnba un g o d p r t b a ir identi jdzieni, k viens, t otrs ir kaut kas krietns, tomr godprtba ir krietnka. N e s k a i d r b a eit r o d a s t p c , k a g o d p r t b a g a n i r t a i s n b a , b e t n e j a u t d a , k a s a t b i l s t l i k u m u p r a s b m . C lonis a i p a r d b a i i r t a s , k a j e b k u r l i k u m s i r k a u t k a s v i s p r g s , bet v i s p r g f o r m u l j u m p a r a t s e v i o n a v i e s p j a m s p a t e i k t preczi u n p a r e i z i . J a n e p i e c i e a m s d o t visprgu formuljumu un ja nav i e s p j a m s izteikties p i l n g i p r e c z i , t d o s g a d j u m o s l i k u m i r i e v r o t s tas,, k a s n o t i e k p a r a s t i u n l i e l k o t i e s , t u r k l t tiek e m t a v r a r i k d a s i e s p j a . T a j p a l a i k j a t z s t , k a l i k u m s i r pa r e i z s , j o k d a n a v n e d z p a l i k u m , n e d z ar likum d e v j , bet l i e t a s d a b , t a s , k a s s a i s t t s a r cilvku d a r b b u u n rcbu, i r tiei t d s . Ttad, ja likumam ir visprgs saturs un ja gads kaut k a s t d s , k a s n e a t b i l s t v i s p r g a j a m tiei, t a d p a r pa reizu ir jatzst trksto precizjums, kas papildina to, k o l i k u m d e v j s i r a t s t j i s bez i e v r b a s . K o n k r t a j g a d j u m bijis k l t v a i iepriek z i n j i s , l i k u m d e v j s p a t s b t u atbilstoi formuljis likumu.
119

T t a d g o d p r t b a i e t i l p s t t a j p a j d z i e n taisnba, tau taj p a laik ir kaut kas labks par taisnbu, tur k l t n e v i s v r d a t i e a j n o z m , bet t p c , k a v i s p rgs formuljums pieauj neprecizitti. T ir g o d p r t b a s d a b a precizt un p a l a b o t likumu. nepiecieamba r o d a s n o t , k a l i k u m s i r v i s p r g s , u n tiei t p c n e j a u viss ir atbilstos likumam. D a m lietm n a v iespjams n o t e i k t l i k u m u , t p c t s tiek i z i r t a s b a l s o a n . T a m , k a s pc d a b a s i r n e n o t e i k t s , a r m r a u k l a u n l i k u m s i r n e n o t e i k t s , k, p i e m r a m , L e s b a s a r h i t e k t r lie totais svina lekls, t a s piemrojas a k m e n s formai un n a v pastvgi n e m a i n g s . T p a t ar b a l s o a n a attiecas u z atseviu gadjumu. Kas ir godprtba, kd nozm t jsaprot k taisnba un kd zi t ir labka par taisnbu, ir skaidrs. No iepriek teikt ir s k a i d r s ar t a s , k d s ir g o d p r t g s cilvks, p r o t i , t d s , k u r a p z i n t i i z v l a s d u d a r b b u u n t o r e a l i z r c b . d s cilvks n e i e v r o p e d a n t i s k i b u r t u un n e i z m a n t o likumu a u n p r t g i , ar tad, k a d likums ir via pus, vi izvlas sev m a z k o dau. T d s ir god p r t g s cilvks, u n d a r a k s t u r a k v a l i t t e g o d p r t b a . Z i n m mr t ir t pati, kas taisnba, un k r a k s t u r a kvalitte neatiras no taisnbas. 15. V a i i r i e s p j a m s b t n e t a i s n g a m p r e t sevi, t a s ir skaidrs no iepriek teikt. Taisnba vien n o z m ir s a p r o t a m a k p a k a u a n s likumam, kas p r a s a jebkur g a d j u m rkoties atbilstoi tikumbai. Likums, piem r a m , n e p a v l n o g a l i n t sevi; k o l i k u m s n e p a v l , n o t t a s a t t u r . T a s , k u r p r e t j i l i k u m a m k a i t k d a m (ja v i e n d a rcba n a v a t b i l d e u z p r i d a r j u m u ) u n d a r a t o l a b prtgi, tas rkojas netaisngi. L a b p r t g a rcba ir t, ja d a r t j s a p z i n s , k a m v i k a i t u n a r ko. J a k d s d u s m s sevi n o g a l i n a u n t d v e i d l a b p r t g i r k o j a s p r e tji p a r e i z a m r a c i o n l a m p r i n c i p a m , v i d a r a t o , k o likums n e a t a u j , t t a d vi rkojas netaisngi. Bet attie c b p r e t ko? V a i p r e t v a l s t i u n n e v i s p r e t sevi? V i t a u cie l a b p r t g i , bet n e v i e n s n e c i e n e t a i s n b u l a b p r t g i . T p c v a l s t s p a r t o p a r e d z s o d u , d s cilvks z i n m m r z a u d g o d u u n a p k a u n o sevi, j o v i i r netaisngs pret valsti. Ir skaidri redzams, ka a u n u m s ir tiklab viens, k o t r s g a n ciest n e t a i s n b u , g a n d a r t n e t a i s n b u , j o s a l d z i n j u m a r v i d u v i e n g a d j u m i e g t s t i e k mazk,,
120

o t r vairk; vidus ir a p m r a m tas pats, kas, piem r a m , rstniecbas m k s l veselba, imnastik labs e r m e a r d j u m s . T o m r lielks a u n u m s i r d a r t n e t a i s nbu, j o d a rcba i r s a i s t t a a r n e k r i e t n b u u n i r no s o d m a , v i e n a l g a , v a i n e k r i e t n b a j s a p r o t v r d a tie a j n o z m v a i ldzgi t a i (jo n e j a u viss, k a s tiek d a r t s l a b p r t g i , izriet n o n e k r i e t n b a s ) . T u r p r e t i m ciest n e t a i s nbu un pridarjumus ds stvoklis neizriet no paa nekrietnbas un netaisnguma. N e t a i s n b u ciest g a n i r m a z k s a u n u m s p a t s p a r sevi, tau n a v neiespjams, ka konkrt gadjum ds st v o k l i s v a r b t lielks a u n u m s . M k s l u v a i z i n t n i t a s n e i n t e r e s , jo, p i e m r a m , rstniecbas mksla plauu i e k a i s u m u a t z s t p a r s m a g k u s l i m b u n e k s a s i t u m u , lai g a n noteiktos apstkos var gadties otrdi, piemram, ja k d s , s a m i s s i t i e n u , p a k r t , ldz a r t o n o k s t ienaid n i e k u r o k s u n tiek n o g a l i n t s . P r n e s t n o z m u n s a l d z i n o i v a r teikt, k a t a i s n b a a t t i e k s m p a a m p r e t sevi n a v i e s p j a m a , t o t i e s i r iesp j a m a n o t e i k t a i d v s e l e s d a a i p r e t citu d v s e l e s d a u , t u r k l t n e j a u j e b k u r a t a i s n b a , bet t i k a i t , k a s i z p a u a s k k u n g a v a r a pr vergu vai k imenes noteicja v a r a p r prjiem. Diskusijs p a r iem j a u t j u m i e m ir noirta r a c i o n l dvseles daa no iracionls. emot vr o dvseles daljumu, var izsecint, ka iespjama netaisnba p a a m p r e t sevi, j o m d v s e l e s d a m v a r g a d t i e s ciest to, k a s n e s a s k a n a r v i u t i e k s m m , u n t a d t a i s n b a a t t i e c b s s t a r p t m v e i d o j a s ldzgi k s t a r p v a l d t j u u n padoto.

(VI G R M A T A )

1. T d veid ir noskaidrots par taisnbu un citiem t i k u m i e m . M s iepriek i z t e i c m a p g a l v o j u m u , k a rcb v a j a g izvlties p a r e i z o s a m r u k v i d u s t a r p g a l j b m (par daudz un par maz) un o s a m r u n o s a k a p a r e i z a i s racionlais princips. P a r to t a g a d r u n s i m skk. K a t r s d o m j o s cilvks v a d a u n v i r z a s a v u rcbu u n i z t u r a n s p a r a d u m u s , ievrojot noteiktu r e d z e s p u n k t u . Pareizo samru, ko nosaka pareizais racionlais princips, n o p r m r b m u n n e p i e t i e k a m b a s ir n o t e i k t a s r o b e as. ds apgalvojums g a n ir patiess, tau nav glui s k a i d r s . T a s i r t i k p a t p a r e i z s , k t a d , j a cit g a d j u m , piemram, kda zintne dotu du padomu: nevajag neko p r s p l t , t a u n e v a r ar v i e g l p r t g i n e l i k t i e s n e z i n i s , jievro vidus un jvads no pareiz racionl principa. J a k d s z i n t u t i k a i t o vien, v i z i n t u t i k p a t d a u d z , k t d s , k u r a m uz j a u t j u m u k d a s z l e s lietot? p a teiktu, ka jlieto ts zles, kuras iesaka medicna un rsti. Tpc par racionls dvseles daas tikumiem ir n e p i e c i e a m s n e t i k a i p a t e i k t o p a t i e s b u , bet ar s k a i d r i defint, k a s i r p a r e i z a i s r a c i o n l a i s p r i n c i p s . 2. Runjot par dvseles tikumiem, ms iedaljm tos t i s k a j o s j e b r a k s t u r a t i k u m o s u n d i a n o t i s k a j o s jeb p r t a tikumos. P a r tiskajiem tikumiem jau p r r u n t s . P i r m s p r j o t i k u m u i z t i r z a n a s v i s p i r m s d a u s v r d u s pa t e i k s i m p a r d v s e l i . J a u iepriek t i k a t e i k t s , k a d v s e l e i ir divas daas: racionl un iracionl. T a g a d t d pa v e i d r a c i o n l a j d a n o d a l s i m vl d i v a s s k k a s d a a s . M s u p a m a t p i e m u m s ir tds, ka viena no m d a m ir
122

t, ar kuru ms izzinm patiesbu par n e m a i n g m par dbm, otr daa t, kura pievras m a i n g a j a m . Kat rai dvseles daai ir savs izzias objekts atbilstoi t s d a b a i un patnbai. Vienu dvseles dau ms sauksim par izzinoo, otru par apsveroo. Apsvrt un prspriest ir viens un tas pats. Neviens neprsprie un nelemj par to, k a s i r n e m a i n g s . T p c i r p a a d v s e l e s d a a , k u r a s funkcija i r a p s v r a n a . T a g a d j n o s k a i d r o , k i z p a u a s a b u o d a u l a b k k v a l i t t e , j o tiei t b s k a t r a s d a a s tiku m b a . A t k a r b n o t s f u n k c i j a s , k o veic k a t r a d v s e l e s daa, tikumba bs atirga. D v s e l i r trs s p j a s , k u r a s cilvka d a r b b a s u n p a t i e s b a s izzi ir noteicoas. Ts ir sajtas, intuitvais p r t s u n t i e k s m e s . S a j t a s n e i e r o s i n a n e k d u a p z i n t u rcbu. M i n t a i s i r s k a i d r s n o t , k a z v r i e m s a j t a s g a n piemt, b e t n e p i e m t a p z i n t a s r c b a s v a i d a r b b a s s p j a . Tiek sme izpauas gan k vlans sasniegt vai iegt kaut ko, g a n k i z v a i r a n s ; t t a s i r ar d o m a n : piekri a n a u n n o l i e g u m s . J a p a r t i s k o t i k u m b u v a r teikt, k a t i r a p z i n t izvl i z v e i d o j u s i e s n o t u r g a r a k s t u r a kva l i t t e , bet izvle i r d o m a n i z l e m t a t i e k s m e , t a d n e p i e c i e a m i izriet d s s e c i n j u m s : j a j a u izvle i r k r i e t n a , t a d s k a i d r s , k a ar d o m a i r p a t i e s a u n ar t i e k s m e i r pa r e i z a , u n to, k o a t z s t d o m a , t o t i e c a s r e a l i z t t i e k s m e . P c d a s patiesbas tiecas doma, kas apsver praktisko rcbu; teortiskaj d o m a n m r a u k l a ir patiesba vai m e l i . N o n k t pie p a t i e s b a s i r t e o r t i s k s d o m a n a s d a r b s u n u z d e v u m s . T u r p r e t i m , a p s v e r o t rcbu, d o m a t i e c a s sa s k a o t tieksmi ar patiesbu. Darbbas s k u m s un p a m a t s ir izvle, jo t ir i e r o s i n j u m s k u s t b a i , n e v i s m r i s . Iz vlei p a m a t ir tieksme un rcbas a p s v r a n a . Tpc ap z i n t a izvle i r s a i s t t a g a n a r d o m a n u , g a n a r rak s t u r a n o t u r g m kvalittm. P a r e i z vai n e p a r e i z a rcba p a r d s gan doma, gan raksturs. D o m a n a pati par s e v i n e k o n e i e k u s t i n a t o veic t i k a i t d a d o m a n a , k a s a p s v e r m r a s a s n i e g a n u u n rcbu. d a d o m a n a i r n o t e i c o a ar r a d o d a r b b . K a t r s , k a s k a u t k o r a d a , d a r a to noteikta m r a d, bet pats i z g a t a v o a n a s pro cess u n r a d a n a i r n e v i s m r i s p a t s p a r sevi, b e t g a n n o t e i k t a m m r i m . A t i r b n o t rcba m r i s i r p a t i p a r e i z rcba, u n m s t i e c a m i e s tiei u z t o . T p c v a r t e i k t , k a a p z i n t a izvle i r u z n o t e i k t u t i e k s m i i e v i r z t a d o m a v a i ar, citiem v r d i e m , a r domu saskaota
123

t i e k s m e , u n tiei t e i r p a m a t s u n s k u m s c i l v k a m . I z v l e nevar bt par notikuo, piemram, neviens neizvlas Tro jas s a g r a u a n u ; t p a t ar neviens n e a p s v e r un nelemj p a r n o t i k u o , bet g a n p a r to, k a s b s v a i k a s i r iesp jams. Notikuo nav iespjams padart par nenotikuu; pa reizi s a k a A g a t o n s 5 4 : Viengi t o n e s p j dievs p a d a r t p a r n e b i j u u to, k a s i z d a r t s . T t a d m s r e d z a m , k a a b m racionls dvseles d a m uzdevums un mris ir patiesba. Ka vislabk sasniegt o mri, to nosaka kat ras daas tikumba. 3 . A t g r i e o t i e s a t p a k a , _ v l r e i z i z t i r z s i m os j a u t j u m u s . D v s e l e s s p j a i z z i n t p a t i e s b u i z p a u a s piecos vei d o s ; tie i r m k s l a , _ l o i s k i t e o r t i s k s z i n a n a s , p r a k t i s k g u d r b a , filozofisk g u d r b a , i n t u i t v a i s p r t s . P i e m u m i u n u z s k a t i v a r v e s t pie m a l d g a s e c i n j u m a . K a s i r loiski t e o r t i s k s z i n a n a s , b s s k a i d r s n o d a a p s v r u m a (to n e p i e c i e a m s p a t e i k t preczi, n e v i s a p t u v e n o s s a l d z i n j u m o s ) : m s visi p i e e m a m , k a t a s , par ko m u m s ir zinanas, nevar mainties, turpretim par to, k a s i r m a i n g s , n e v a r s k a i d r i p a t e i k t , v a i t a s p a s t v r p u s m s u z i n a n m vai ne. T t a d loiski teortisks zinanas ir zinanas par nepiecieami pastvoo un vienmr esoo. Tas, kas nepiecieami pastv, ir v i e n m r e s o s , bet v i e n m r e s o a i s n e d z r o d a s , n e d z iet b o j . Ik vienas uz pierdjumu balsttas zinanas ir iemcmas, u n to, k a s i r i z z i n t s , v a r i e m c t i e s . M c a n a v i e n m r b a l s t s u z to, k a s i r i e p r i e k a p g t s u n i z z i n t s . P a r t o r u n t s Analtiks. Indukcija ir p a m a t s visprgajam, tau siloisms bal sts uz visprgo, ttad siloisma pamats un skums ir t d i p r i n c i p i , p a r k u r i e m n a v i e s p j a m s s i l o i s m s , bet t o s i e g s t i n d u k c i j a s ce. Teortisks zinanas ttad ir loisks pierdanas s p j a ; t e k l t vl n k t a s viss, k o defincij e s a m m i n jui Analtiks. Cilvkam ir z i n a n a s , ja v i a m ir pr liecba u n j a v i a m i r z i n m i p a m a t p r i n c i p i ; j a p a m a t principi nav labk zinmi k secinjums, t a d z i n a n m ir gadjuma raksturs. 4. P a r loiski teortiskajm z i n a n m d veid ir noskaidrots. Maingais rodas vai nu radoaj darbb, v a i p r a k t i s k a j rcb. R a d a n a u n p r a k t i s k a rcba i r d a d a s lietas ( p i e r d j u m i i r p o p u l r a j s l e k c i j s ) , t k p a s t v divas spjas: ar d o m a n u saistta noteikta prak124

tisks rcbas spja un ar d o m a n u saistta noteikta ra dos rcbas spja vai p r a s m e ; ts ir atirgas un nesa p l s t v i e n a a r o t r u . P r a k t i s k a rcba n a v r a d a n a , u n r a d a n a n a v p r a k t i s k rcba. T k m j a s c e l a n a i r noteikta mksla un t ir noteikta domas vadta r a d a n a s s p j a u n t k n e v i e n a m k s l a n a v n e k a s cits k a d o m a s virzta r a d a n a s spja un d a spja ir tas pats, k a s m k s l a , t a d izriet s e c i n j u m s , k a v i e n s u n t a s p a t s i r mksla un pareizas d o m a n a s virzta radanas spja. Ikviena m k s l a saistta ar topoo. Radt un i z g a t a v o t no z m s a s n i e g t to, lai r a s t o s k a u t k a s t d s , k u r a p a s t v ana nav nepiecieambas nosacta un kura sakums un p a m a t s ir pa dartj, nevis izgatavotaj priekmeta. T t a d m k s l a n e a t t i e c a s u z to, k a s p a s t v v a i r o d a s , n e p i e c i e a m b a s n o s a c t s , v a i ar n o d a b a s , j o t a d s a k u m s ir p a s l i e t s . T k r a d a n a un p r a k t i s k rcba ir a t i r g a s s p jas, tad jsecina, ka mksla saistta ar radanu, nevis a r p r a k t i s k u rcbu. Z i n m m r v a r teikt, k a n e j a u s gadjums attiecas uz to pau jomu, uz kuru attiecas mk s l a ; 5 5 k saka A g a t o n s : Mksla ml nejaubu un nejau ba m k s l u . Ttad, k jau teikts, m k s l a ir ar patiesu domu sais tta r a d a n a s spja, t u r p r e t i m nemkulba ir no m a l d g a s d o m a s izrietoa r a d a n a s spja; tiklab mksla, ka n e m kulba attiecas uz m a i n g o . 5. M s gsim s k a i d r k u priekstatu p a r praktisko gud rbu, j a n o s k a i d r o s i m , k d u s c i l v k u s m s s a u c a m p a r praktiski gudriem. Liekas, ka praktiski g u d r a m cilvkam piemt spja pareizi lemt par to, kas v i a m ir labs un dergs, turklt ne tikai atsevios j a u t j u m o s , p i e m r a m , k a s i r d e r g s v e s e l b a i u n e r m e a s t i p r u m a m , b e t vis p r , k a s v a j a d z g s , lai d z v e b t u l a b a . P r a k t i s k a j rcba g u d r s cilvks spj p i e e m t p a r e i z o l m u m u i k v i e n a j a u t j u m , k u r n e k o n e s p j dot k d a z i n t n e v a i p r a k t i s k a m k a . T t a d v i s u m p a r p r a k t i s k a j r c b a g u d r u cilvku v a r teikt, k a v i i r l e m t s p e j g s . N e v i e n s n e s p r i e u n ne lemj p a r n e m a i n g o u n p a r to, k o i z d a r t n a v c i l v k a v a r . Loiski teortisks z i n a n a s b a l s t s uz loiska j i e m p i e r d j u m i e m , bet p a r t d m l i e t a m , p a r k u r m m s b r i e m v a r a m a p g a l v o t v i e n u , b r i e m citu, p a r t d m n a v i e s p j a m s [ i z v e i d o t ] loiski p a m a t o t u p i e r d j u m u (jo ts vienmr var mainties). Ttad praktiska gudrba nav
125

t a s p a t s , k a s loiski t e o r t i s k s z i n a n a s , j o rcba i r saistta ar m a i n g o ; un ar ne t pati, kas m k s l a , jo r c b a u n r a d a n a i r d i v a s d a d a s l i e t a s . N o t e i k t iz riet, k a p r a k t i s k a g u d r b a i r p a r e i z a s d o m a s v a d t a rc b a s s p j a , i z i r o t to, k a s c i l v k a m ir l a b s un k a s s l i k t s . R a d a n a i i r vl cits m r i s r p u s p a a r a d a n a s p r o c e s a , rcb n a v t , j o m r i s i r p a r e i z a rcba. P e r i k l u u n c i t u s v i a m l d z g u s m s tiei t p c u z s k a t m p a r p r a k t i s k rcb g u d r i e m , k a v i i spj s a s k a t t t o , k a s i r l a b s v i i e m p a i e m u n v i s p r cilvkiem. M s uz s k a t a m , k a d i i r s a i m n i e c i s k i cilvki u n p o l i t i s k i e p r a k t i i . V r d s s a p r t g u m s tiei t o a r n o z m : s a g l a b t p r a t g u m u 5 6 ; u n s a p r t g u m s s a g l a b tiei t o s a p r a a n u k d a p i e m t iem cilvkiem. N e j a u v i e n m r b a u d a v a i c i e a n a s i z n c i n a v a i i r p a r t r a u c k l i s a p r a a n a i ; mi n t a i s , p i e m r a m , n e a t t i e c a s u z d o m u p a r t r s s t r a iekjo leu s u m m u vai t ir vai n a v v i e n d a ar divu taisn l e u s u m m u ; bet t a s a t t i e c a s u z t i e m d o m a s p r i e k s t a tiem, k a s s a i s t t i a r rcbu. R c b a s s k u m s u n p a m a t s i r t a s , k u r a d k a u t k a s tiek d a r t s . T a s , k u r u t r a u c b a u d a v a i c i e a n a s , n e s a s k a t a tiei o s k u m u u n p a m a t u , p r o t i , k a izvlei u n v i s a i r c b a i j b t v i r z t a i u z o m r i u n m r a d. T a s n o t i e k t p c , k a n e k r i e t n b a i z n c i n a p a u p a m a t p r i n c i p u . T t a d s a p r t g u m s rcb j e b p r a k t i s k a g u d r b a i r a r p a t i e s u d o m u s a i s t t a p r a k t i s k s rc bas spja s a s n i e g t cilvkam labo. M k s l a i p i e m t t i k u m b a k izcilba, bet p r a k t i s k a j a i gudrbai n. M k s l priekroka d o d a m a tam, kura kda ir labprtga, praktiskaj gudrb t d a m mazk d o d a m a priekroka, t p a t k tas ir attiecb uz tikumiem. T t a d s k a i d r s , k a p r a k t i s k o g u d r b u i r j v r t k tiku mbu, nevis k mkslu. Racionls dvseles daas ir divas; vienas tikumba ir praktisk gudrba, proti, ts daas, kur veidojas uzskati, jo gan uzskati, gan praktisk gudrba attiecas uz mai ngo. P r a k t i s k gudrba n a v tikai ar p r t u saistta spja; p i e r d j u m s t e i r t a s , k a d u s p j u v a r a i z m i r s t , bet praktisko gudrbu neskar aizmirana. 6. Loiski teortisks z i n a n a s ir izpratne par visp rgo un nepiecieami pastvoo. Katr teortisk zintn tie p a m a t a t z i n u m i , u z k u r i e m b a l s t s p i e r d j u m s , neiz r i e t n o s p a a s z i n t n e s , tos n e d o d ar m k s l a u n p r a k tisk gudrba, jo teortiski izzinmais ir loiski pier126

d m s , bet m k s l a u n p r a k t i s k g u d r b a i r v r s t a s u z m a i n g o . Ar filozofisk g u d r b a n e d o d p i e r d j u m a p a m a t a t z i n u m u s , j o filozofs d a u d z u s j a u t j u m u s r i s i n a tiei a r loisku pierdjumu. Patiesbu g a n maingaj, g a n nemai ngaj ms atkljam ar e t r m p r t a spjm loiski t e o r t i s k a j m z i n a n m , p r a k t i s k o g u d r b u , filozofisko g u d r b u u n i n t u i t v o p r t u . T k t r s n o t m (es d o m j u p r a k t i s k o g u d r b u , l o i s k i t e o r t i s k s z i n a n a s u n filo zofisko g u d r b u ) n e a p c e r p i e r d j u m a s k o t n j o s p a m a t a t z i n u m u s , t a d atliek s e c i n t , k a t a s , k a s d o d m u m s pam a t a t z i n u m u s , ir intuitvais prts. 7. Gudrbu ms piedvjam tiem, kuri m k s l un prak tiskajs zinbs ir vislielkie meistari, piemram, Feidijs a k m e n s s k u l p t r , P o l i k l e i t s b r o n z a s t l n i e c b a . A r t o m s n e p a s a k m n e k o v a i r k k a t i k a i to, k a g u d r b a i r izcilba m k s l . D a u s m s u z s k a t m p a r g u d r i e m vis pr, ne tikai kd atsevi nozar, k H o m r s saka p a r Margitu57: Dievi n a v p a d a r j u i v i u n e d z p a r z e m e s r a c j u , n e d z p a r p a r a r j u , n e d z k d cit z i g u d r u . . . S k a i d r s , k a v i s p r e c z k n o v i s m z i n a n m i r gudrba,, jo g u d r a j a m v a j a g zint ne tikai secinjumus, kas izriet n o p a m a t a t z i n u m i e m , bet ar p a r e i z i n o v r t t p a m a t a t z i n u m u s . T p c g u d r b a v i e n l a i k u s i r g a n i n t u i t v a i s prts,, g a n ar loiski t e o r t i s k s z i n a n a s , k j a u t d a s p j a , k a s i r v i s u izcilko z i n a n u v i r s o t n . Ja ms politikas zintni un praktisko gudrbu pieskai t t u pie p a m n o z m g k a j m l i e t m , t a d m u m s b t u j a t z s t ar t a s , lai s p r i e d u m s n e b t u n e l o i s k s ka cilvks i r v i s l a b k a i s , k a s v i e n i r p a s a u l . J a m s s a k m , k a v e s e l g a i s u n v i s p r l a b a i s c i l v k i e m u n zivm i r at i r g s , bet b a l t a i s u n t a i s n a i s v i e n m r v i e n d s , t a d v a r teikt, k a ar t e o r t i s k g u d r b a v i e n m r b s v i e n d a , bet praktisk gudrba katr gadjum atirga. Katru, k u r spj i z i r t i e s p a r p a r e i z o u n d e r g o attiecb u z sevi, v a r s a u k t p a r p r a k t i s k rcb g u d r u . T p c s a k a , k a ar d a i d z v n i e k i s a v rcb i r g u d r i , j o t i e m p i e m t s p j a a p j a u s t d e r g o v i u dzv. T t a d filozofiska g u d r b a u n praktiski politisk gudrba nav viens un tas pats. Ja s p j u l e m t p a r to, k a s k a t r a m d e r g s , m s s a u k t u p a r filozofisko g u d r b u , t a d b t u d a u d z filozofiju. D e r g a i s
127

d a d m dzvm b t n m ir d a d s , tpc n a v vienas gud r b a s , k a s d e r t u v i s i e m , t p a t k r s t a n a s m k s l a vi s a m butnm nav vienda. Un te nav nekdas nozmes t a m , k a cilvks i r v i s l a b k a i s n o v i s m d z v m b t n m : i r vel d a u d z k a t d a , k a s p c s a v a s d a b a s i r d i e v i k s p a r cilvku, ka, p i e m r a m , r e d z a m k i e n o d e b e s s er meiem. N o v i s a t e i k t i r s k a i d r s , k a filozofisk g u d r b a vien l a i k u s i r g a n i n t u i t v a i s p r t s , g a n loiski t e o r t i s k s z i n a n a s p a r to, k a s d a b i r v i s l a b k a i s u n v i s v a i r k g o d j a m a i s . T p c a r cilvki d v A n a k s a g o r u u n Talesu, u n c i t u s v i i e m l d z g u s p a r filozofiem, n e v i s p a r prtgiem un praktiskaj rcb gudriem, jo redz, ka vii n e a p z i n s to, k a s v i i e m p a i e m b t u d e r g s , bet i z z i n a n e p a r a s t o , b r n u m a i n o , g r t i s a p r o t a m o u n d i e v i o . Cil vki u z s k a t a t s p a r n e l i e t d e r g m z i n a n m , j o t s n e n o s k a i d r o to, k a s c i l v k a m i r l a b s u n d e r g s . T u r p r e t i m p r a k t i s k g u d r b a a p s v e r c i l v k a m d e r g o u n tos j a u t j u m u s , k u r i r i e s p j a m s l e m t d a d i . P r a k t i s k a j r cba g u d r a cilvka v i s s v a r g k a i s u z d e v u m s i r i z l e m t pa reizi, bet n e v i e n s n e l e m j p a r l i e t m , k a s i r n e m a i n g a s , u n p a r to, k o n a v i e s p j a m s s a s n i e g t p r a k t i s k a j rcb. T a s , k u r s p j i z l e m t p a r e i z i , t a s v i r z a s a v u d a r b b u sa s k a a a r d o m a n u t , lai s a s n i e g t u v i s l a b k o , k o cilvks var sasniegt praktiskaj darbb. P r t g u m s praktiskaj rcba n e a t t i e c a s t i k a i u z v i s p r g m l i e t m , v a j a g b t skaidrbai ar p a r atsevio, jo praktisk gudrba par d s d a r b b a , bet d a r b b a i z p a u a s a t s e v i a j . T p c a r d a i cilvki, k u r i e m n a v z i n a n u , p r a k t i s k a j rcb i r v e i k s m g k i p a r z i n o i e m ; tie i r p i e r e d z e s cilvki, u n t d i s a s t o p a m i d a d s joms. Ja kds, piemram, teortiski z i n a , k a v i e g l i s a g r e m o j a m a g a l a i r v e s e l g a , bet n e z i n a , k d a g a a i r viegli s a g r e m o j a m a , t a d v i n e k o n e i z d a rs veselbas laba. Toties t d s , kur zina, ka viegli sagre m o j a m a ir p u t n u gaa, drzk sps n o d r o i n t veselbu. P r t g u m s i z p a u a s tiei d a r b b , t p c v a j a d z g a s i r a b u veidu z i n a n a s : g a n z i n a n a s par visprgo, g a n par a t s e v i o , i t p a i p d j s . eit p a s t v a r k d a v i r s zinatne. 8 . P o l i s a s lietu z i n a n a u n p r a k t i s k g u d r b a g a n i r v i e n a u n t p a t i d v s e l e s n o t u r g a s p j a , t o m r s s p j a s izpausme atiras abos gadjumos. Valst pati nozmgk ir likumdoana; atsevios j a u t j u m u s risina zintne, ko
128

s a u c k o p g v r d p a r p o l i t i k a s z i n t n i , t ietver g a n darboanos, gan apsprieanu, piemram, tautas sapulce pieemtais lmums ir pdj pakpe pirms darbbas. P a r a s t i iet, k a p r a k t i s k g u d r b a a t t i e c a s t i k a i u z k a t r u c i l v k u ' p a u , t a s v i s s i e t i l p s t k o p g n o s a u k u m a praktiska gudrba, b e t p a r p r j m l i e t m s p r i e e k o n o m i k a , likum d o a n a u n p o l i t i k a . P o l i t i k a s d a a s t u r p r e t i m i r po l i s a s lietu a p s p r i e a n a u n t i e s a . T t a d p a a lietu z i n a n a v a r t u b t p a s z i n a n u p a v e i d s , k a s liel m r atiras no prjm zinanm. 9 . T p c ar iet, k a t d s , k a s z i n a t o , k a s a t t i e c a s u z v i u p a u , i r p r t g s u n p r a k t i s k rcba g u d r s , b e t tie, kas nodarbojas ar polisas lietm, p r k nodarbojas ar visu ko citu; Euripds s a k a : Vai g a n e s e s m u p r t g s ? M a n bija i e s p j a m s , a t r o d o t i e s k a r a s p k , bez p l m s a e m t l d z g o d a u . B e t tie, k a s g r i b p a r d a u d z u n d a r a v a i r k , nek v a j a g . . .58 Cilvki, kas t sprie, mekl pai sev l a b u m u un d o m a , k a t v a j a g d a r t . Tiei n o s i e d o m a s i r r a d i e s u z s k a t s , k a t i k a i t d i cilvki i t k b t u p r t g i u n p r a k t i s k a j rcb gudri. Bet n a v tau iespjama k a t r a p a a labkl j b a bez p r a s m e s s a i m n i e k o t u n bez n o t e i k t a s p o l i t i s k a s iekrtas. T u r k l t vl n a v s k a i d r s u n j i z p t a , k a k a t r a m izkr t o j a m a p a a dzve. T e i k t p i e r d j u m s i r t a s , k a e o m e t rij un m a t e m t i k gudrbu v a r iegt j a u n b a , bet prak tiskaj dzv g a n ne, jo praktisk gudrba attiecas uz atsevio un tas kst zinms no pieredzes. Turpretim j a u n s cilvks i r bez p i e r e d z e s , j o p i e r e d z e s i e g a n a i va j a d z g s liels l a i k s . U n j a vl p a p t m , k p c j a u n s cil v k s v a r k t p a r m a t e m t i i , bet p a r filozofu u n d a b a s zintnieku n? Vai g a n ne tpc, ka m a t e m t i k a bal s t s u z a b s t r a k c i j u , bet m i n t a j s z i n t n s p a m a t a t z i n u m i n k n o p i e r e d z e s ? J a u n i cilvki v a r g a n v i e n k r i p a t e i k t o s p a m a t a t z i n u m u s , b e t n e v a r p i e r d t u n i z p r a s t t o b tbu. Kda ir iespjama g a n attiecb uz vispargo, g a n attiecb uz atsevio, piemram, jebkur smags dens i r k a i t g s v a i a r is d e n s i r s m a g s . Ka p r a k t i s k gudrba n a v loiski teortisks z i n a n a s , ir j a u z i n m s ; ts objekts, k jau teikts, ir atseviais un tiei atseviais p a r d s darbb. P r a k t i s k a g u d r b a ir p r e t s t a t m a ar intuitvajam p r t a m , jo intuitvais p r t s
129

attiecas uz paiem visprgkajiem jdzieniem, par kuriem vairs n a v sprieduma, toties praktisk gudrba attiecas uz konkrti atsevio, kas n a v loiski teortisko z i n a n u objekts, bet u z t v e r a m s ar s a j t m . S a j t a s te j s a p r o t ne td nozm, k ms uztveram k a t r a m priekmetam p a t n j o , specifiski r a k s t u r g o , bet t d n o z m , k, pie m r a m , m a t e m t i k a u z t v e r a m , k a is k o n k r t a i s p r i e k mets ir trsstris. Tas ir zinms a p s t a n s punkts izzi. S a d a atsevia fakta z i n a n a ir sajta, nevis praktisk g u d r b a , bet p r a k t i s k g u d r b a i r c i t a v e i d a z i n a n a s . 10. K d a j a u t j u m a p t a n a u n t apsvrana i r at irgi jdzieni, a p s v r a n a ir z i n m a ptana. V a j a g no s k a i d r o t a r t o , k a s i r s p j a p a r e i z i i z l e m t ; v a i t i r zi n a n a s v a i u z s k a t s , v a i v e i k s m g s u z m i n j u m s , v a i vl k a u t k a s c i t s . T n a v z i n a n a s (jo n e v i e n s n e m i n a p t t to, k o j a u z i n a , b e t s p j a p a r e i z i i z l e m t i r z i n m a s p r i e a n a , u n t a s , k u r s p r i e , t a s p t u n a p s v e r ) . Ar v e i k s m g s u z m i n j u m s t n a v , j o u z m i n t v a r bez p r d o m a n a s u n t r i , b e t a p s v r t s tiek i l g u l a i k u . T p c s a k a , k a a p d o m t v a j a g ilgi, b e t d a r t t r i . Ar a p r b a i r k a u t k a s cits n e k s p j a p a r e i z i i z l e m t , j o a p rba z i n m m r ir spja veiksmgi uzmint. Spja pareizi izlemt nekad n a v ar uzskats. T k t a s , kur sprie nepareizi, pieem ar m a l d g u l m u m u , bet t a s , k u r sprie pareizi, pieem pareizu lmumu, tad skaidrs, ka spja pareizi izlemt ir zinma d o m a n a s pareizba, tau ne glui t d a pareizba k loiski teortiskajs z i n a n s vai vienkri u z s k a t o s . Loiskajiem pierdjumiem nepie mt d a pareizba, t p a t k tiem nepiemt ar aplamba, toties uzskatos d o m a n a s pareizba p a r d s k patiesba, k a s s a s k a n a r s t e n b u . T u r k l t u z s k a t i tiek izteikti n o teikt noformuljum, turpretim spja pareizi izlemt n a v bez a p s v r a n a s , t p c t i z p a u a s d o m a n a s p r o c e s , k u r vl n a v g a t a v u n o f o r m u l t u s p r i e d u m u . U z s k a t s t t a d n a v p t a n a un m e k l a n a , bet noformulta atzia, to ties t a s , k u r a p s v e r , v a i n u v i t o d a r a p a r e i z i , v a i nepareizi, mekl un prdom. S p j a p a r e i z i i z l e m t i r p a r e i z b a a p s v r a n a . T p c vis pirms jiztirz jautjums, kas ir a p s v r a n a un k t no tiek. T k p a r e i z b a i r d a u d z n o z m g s j d z i e n s , t a d skaidrs, ka aj gadjum r u n a n a v p a r jebkuru parei zbu. M o r l i n e n o t u r g s u n n e k r i e t n s cilvks ar savu s p r i e a n u p a n k s to, ko vi grib sasniegt, un rezul130

t t , p a r e i z i s p r i e d i s , s a s n i e g s lielu a u n u m u . B e t p a r e i z a s p r i e a n a u n l e m a n a , iet, i r k a u t k a s l a b s . S p j a labi un pareizi izlemt ir t d a p a r e i z a a p s v r a n a un sprie a n a , k u r a s r e z u l t t s i r l a b a i s . B e t l a b u m r i v a r izseci n t ar n o s p r i e d u m a ; t a s n o t i e k t a d , j a i r n o s k a i d r o t s , k o v a j a g d a r t , bet n a v s k a i d r s , a r k d i e m ldzekiem, j o s p r i e d u m a v i d u s l o c e k l i s i r a p l a m s . T t a d p a r s p j u pa reizi izlemt n e v a r s a u k t to, s a s k a ar kuru ir skaidrs, k o v a j a g s a s n i e g t , bet n a v s k a i d r s , k d v e i d . V i e n s a p s v e r ilgi u n t i k a i t a d i z l e m j , o t r s l m u m u pie e m t r i . P i r m a j g a d j u m n e v a r r u n t p a r s p j u labi izlemt, jo t drzk ir pareizba attiecb uz dergo, uz p a u mri, ldzekiem vai piemrotu laiku. T u r k l t v a r r u n t v i s p r g i p a r s p j u p a r e i z i l e m t n e a t k a r g i n o kon krta mra, v a r r u n t ar p a r d u spju attiecb uz k o n k r t u m r i ; p i r m a j g a d j u m t i r s p j a v i s p r pie emt pareizu lmumu, otraj gadjum spja pieemt p a r e i z o l m u m u a t t i e c b u z k a u t k o k o n k r t u . S p j a pa r e i z i i z l e m t p i e m t p r a k t i s k a j r c b g u d r i e m , t ir pareizba l e m a n p a r ldzekiem, kas ir nodergi no teikta mra sasnieganai, un praktisk gudrba ir o ldzeku pareiza i z p r a t n e . 11. S a p r a a n a u n s p j a p a r e i z i s a p r a s t i r p a b a s , sa s k a a r k u r m ms s a u c a m cilvkus p a r saprastspjgiem un tdiem, kuri spj aptvert pareizi. spja n a v tas pats, kas zinanas vai kds uzskats vispr (tad jau v i s i e m cilvkiem b t u s a p r a a n a u n s p j a a p t v e r t ) , t n a v a r k d a v i e n a z i n t n e , k, p i e m r a m , p a r v e s e l b u medicna vai par matemtiskajiem lielumiem eomet rija. S a p r a a n a neattiecas uz tdiem objektiem, kas ir m g i u n n e m a i n g i ; ar n e u z t d i e m , k a s v i e n m r i r t a p a n ; t attiecas uz tdiem jautjumiem, kas ir apsve r a m i u n p a r k u r i e m i r k d a s n e s k a i d r b a s . Tie i r tie p a i j a u t j u m i , u z k u r i e m a t t i e c a s p r a k t i s k g u d r b a , b e t sa p r a a n a i r k a s cits n e k p r a k t i s k g u d r b a . P r a k t i s k g u d r b a ir pavloa: ko v a j a g dart un ko ne, t a s ir p r a k t i s k s gudrbas mris, toties s a p r a a n a ir tikai vrt joa ( s a p r a a n a un spja pareizi aptvert ir viens un tas p a t s , t p a t a r s a p r o t o i cilvki u n t d i , k a s s p j a p tvert labi u n p a r e i z i ) . J a k d a m piemt s a p r a a n a , t a s nenozm, ka v i a m piemt ar p r a k t i s k g u d r b a . T p a t k a t t i e c b uz z i n t n i saprast l i e t o j a m s n o z m iz p r a s t , t p a t a r a t t i e c b u z u z s k a t i e m u n v i e d o k l i saprast
131

n o z m e p a r e i z i i z i r t u n n o v r t t cita apgalvojumus. Pareizi izirt un labi izirt ir viens un t a s p a t s . No i z z i n a n a s j o m a s n k p a t s v r d s saprast u n a p z m j u m s saprastspjigs cilvks. M s biei v i e n z i n a n u a p g a n u u n i z p r a t n i t a a r s a u c a m p a r sapraanu. T a p z i a , k a s p i e m t cilvkiem, k u r u s s a u c a m p a r a p zingiem, ir godprtbas vadta pareiza izirans p a r n o t e i k t u rcbu. P i e r d j u m s : g o d p r t g u cilvku m s uz s k a t a m par sevii apzingu, un attiecb uz d a m lietm bt g o d p r t g a m n o z m rkoties s a s k a ar apzin gumu. Apzingums ir pareiza apzinans un izirans p a r g o d p r t g u rcbu. P a r e i z a i z i r a n s n o z m p a tiesa un patiesbai atbilstoa izirans. 12. S a p r o t a m s , ka v i s a s s k v a l i t t e s es d o m j u apzingumu, sapraanu, praktisko gudrbu un intuitvo p r a t u , tiecas uz vienu un to pau. P a r tiem cilvkiem, k a m piemt a p z i n g u m s u n intuitvais p r t s , ms s a k m , k a v i i i r a r s a p r a s t s p j g i u n p r a k t i s k a j rcb s a p r tgi. V i s a s m i n t s p r t a s p j a s a t t i e c a s u z a t s e v i o , k a s esamba ir ka pdjais un galjais. S a p r a a n a un apzin gums pards ka to jautjumu vrtana un izirana, k u r i p r a k t i s k a j r c b s k a r g u d r u cilvku. G o d p r t b a , k a s p a r d s k o n k r t a t t i e k s m p r e t o t r u cilvku, i r kop g a i e z m e v i s i e m t i k u m i s k i e m cilvkiem. J e b k u r a p r a k t i s k a rcba a t t i e c a s u z a t s e v i o , u n p r a k t i s k a j r c b g u d r a m c i l v k a m j z i n a is a t s e v i a i s . S a p r a a n a u n a p z i n g u m s ar attiecas uz praktisko d a r b o a n o s un rcbu, kas esb p a r d s k pdjais un galjais. I n t u i t v a i s p r t s a t t i e c a s u z g a l j m e s b m a b o s vir zienos: g a n uz v i s p r g m p a m a t a t z i m , g a n ar uz atse vio k galjo esbu; nedz vien, nedz otr g a d j u m nav iespjams spriedums. Ar nemaingm p a m a t a t z i m ir d a r a n a p i e r d j u m o s , t u r p r e t i m p r a k t i s k a j rcb a r a t s e v i o m a i n g o u n o t r o p r e m i s u , j o tiei ie f a k t o r i ir m r a clonis un s k u m s . Ce uz v i s p r g o ir no atse vi, td par atsevio ir jbt sajtai, un sajta ir intuitvais prts. iet, k a m i n t s p r t a s p j a s i r a r d a b i s k a s . N e v i e n s n a v g u d r s n o d a b a s , bet a p z i n g u m s , s a p r a s t s p j a u n in tuitvais prts ir no dabas. Pierdjums: ms tau atzs t a m , k a s s p j a s r o d a s ldz a r g a d i e m . N o t e i k t v e c u m r o d a s i n t u i t v a i s p r t s u n a p z i n g u m s , t a s liecina, k a o spju clonis ir daba. Tpc pieredzjuu un vecku
132

v a i s a p r t g u cilvku v i e d o k l i u n i z t e i k u m u s , k a u t a r t i e n a v loiski p i e r d j u m i , v a j a g e m t v r a n e m a z k k pierdjumus. d i e m cilvkiem ir pieredzes t r e n t a acs, un ar to vii redz pareizi. 13. K a s i r p r a k t i s k g u d r b a u n k a s i r filozofiska g u d r b a , k ar t a s , a r k o i r s a i s t t a k a t r a n o m p r a t a kva l i t t m , p a t e i k t s . N o s k a i d r o t s , k a ie t i k u m i p i e d e r a t i r g m dvseles d a m . 5 9 V a r t u rasties j a u t j u m s : kds l a b u m s ir no iem tikumiem? Filozofiska gudrba nept n e k o t d u , k a s cilvku p a d a r t u l a i m g u (jo t a s o b j e k t s nav maingais un topoais); praktiska gudrba g a n ir sais tta ar topoo un maingo, tomr nav skaidrs, kpc da gudrba btu nepiecieama, ja jau taisnga, skaista un k r i e t n a rcba i r r a k s t u r k r i e t n a cilvka r c b a . Z i n a n a s p a r i e m j a u t j u m i e m n e p a d a r a m s spejgakus_ at t i e c g i rkoties, j o t i k u m i i r n o t u r g a s r a k s t u r a k v a l i t t e s , t p a t k v e s e l g u m s u n e r m e a a t l t i s k u m s n e r a d a ve selbu, bet i r v e s e l b a s u n t r e n t b a s p a z m e k a n o t e i k t s stvoklis. Medicnas un imnastikas z i n a n a s n e p a d a r a m s v e s e l k u s v a i t r e n t k u s . Bet, j a m s p r a k t i s k o g u d r b u s a p r o t a m t , k a cilvks a r t s p a l d z b u v a r k t p r t g s un praktiskaj rcb g u d r s , tad tiem, kas j a u r a k s t u r ir krietni, t n a v vajadzga, t p a t ka t n a v va j a d z g a a r t i e m , k a m t s n a v , j o n a v n e k d a s atir b a s , v a i cilvks p a t s i r p r t g s v a i p a k l a u s a c i t a m , k u r ir prtgs. T p a t tas ir attiecb uz veselbu: gribdami b t veseli, m s t o m r n e m c m i e s t d m e d i c n u . T u r k l t liktos d v a i n i , k a p r a k t i s k g u d r b a , b d a m a k t i k u m b a z e m k a p a r filozofisko g u d r b u , b t u p a r t o s t i p r k a : j o praktisk gudrba ir noteicja un valda pr visu atse v i o . P a r i e m j a u t j u m i e m j r u n , p a g a i d m tiek atz m t a s tikai neskaidrbas. P i r m k r t , m s a p g a l v o j a m , k a abi ie p r t a t i k u m i i r v l a m i p a i p a r sevi k a t t i e c g o d v s e l e s d a u t i k u m i . Tie i r v l a m i a r t a d , j a tie n e k o n e r a d t u , t a u ie t i k u m i r a d a : ne t, k medicna n o d r o i n a veselbu; bet t p a t ka veselba n o d r o i n a laimi, t p a t to n o d r o i n a ar g u d r b a . T a s , k u r a m g u d r b a p i e m t u n i z p a u a s ar k a k t i v i t t e , ir laimgs. T l k , cilvka d a r b s u n m r i s tiek p i e p i l d t s a t b i l s t o i praktiskajai gudrbai un rakstura tikumbai, jo tikumba dod pareizu mri, bet p r a k t i s k g u d r b a izveas p a r e i z u s l d z e k u s . C e t u r t a j a i d v s e l e s d a a i , k u r a s funkcija i r
133

b a r o a n s un a u g a n a , n a v d a s tikumbas jo dvseles d a a n e l e m j p a r cilvka rcbu v a i b e z d a r b b u . Attiecb uz a p g a l v o j u m u , ka praktisk g u d r b a nepa d a r a m s spjgkus darboties krietni un taisngi, m u m s , o j a u t j u m u izskaidrojot, mazliet jatkpjas, par p a m a t u p i e e m o t d u p r t o j u m u : p a r d a i e m cilvkiem m s va r a m teikt, k a v i i r k o j a s t a i s n g i , n e b d a m i t a i s n g i , pie m r a m , p a r tiem, k u r i d a r a to, k o p a v l l i k u m s v a r b u t t a , k a ie cilvki r k o j a s v a i n u p r e t s a v u g r i b u , v a i n e z i n a n a s , v a i k d a cita i e m e s l a d, n e v i s p a a s t a i s n g s rcbas d (tomr vii rkojas t, k v a j a g un k p i e n k a s k r i e t n a m c i l v k a m ) . T p a t ar, iet, i r iesp j a m s , ka kds rkojas krietni, jo vi no d a b a s ir tds, t i., v i r k o j a s t, it k v i a r c b a b t u a p z i n t i izv l t a p a a s s r c b a s d. I z v l e s p a r e i z b u n o d r o i n a t i k u m b a , t u r p r e t i m izvles r e a l i z a n a a t t i e c a s n e v i s u z t i k u m b u bet u z k d u citu s p j u . P a r t o j i z s a k s s k a i d r k . I r t d a s p j a , k o s a u c p a r izveicbu. T i r s p j a at r a s t u n i z d o m t i e s p j a s , lai v a r t u s a s n i e g t n o t e i k t u mri. Ja mris ir skaists, tad spja ir slavjama, ja m r i s ir nekrietns, t a d t ir tikai veikla izmanba. Tpc p a r izveicgiem c i l v k i e m m s s a u c a m g a n p r a k t i s k a j rcba g u d r o s , g a n ar izmangos. P r a k t i s k gudrba n a v t p a t i , k a s s p j a , bet t n e v a r b t bez s s p j a s . N o t u r b a s k v a l i t t e p r a k t i s k a j a i g u d r b a i , k a s i r i t k dv s e l e s a c s , n a v i e s p j a m a bez t i k u m b a s , k j a u t e i k t s u n p a t s p a r sevi s k a i d r s . S i l o i s m i , k u r u s a t u r s i r r c b a s a p svrana, balsts uz noteiktu pamatprincipu: tds un tds m r i s i r v i s l a b k a i s , lai k d s t a s k a t r g a d j u m b t u ; s p r i e d u m a tas v a r bt jebkur nejaui izvlts m r i s ; b e t tiei, k a s i r t a s , k a s i r v i s l a b k a i s , t a s i r r e d z a m s viengi krietnajam. Netikumba ir samaitjoa un m a l d i n a attiecb par darbbas principiem; t t a d ir skaidrs, ka n a v i e s p j a m s b t p r t g a m u n p r a k t i s k rcb g u d r a m t a m , k u r n a v ar krietns. Atkal pievrssimies r a k s t u r a tikumbai. P a r r a k s t u r a tikumbu v a r teikt g a n d r z to pau, ko p a r praktisko gud rbu, p r o t i , t p a t k p r a k t i s k g u d r b a a t t i e c a s p r e t izvei cbu ( t n a v g l u i t p a t i , b e t k a u t k a s l d z g s g a n ) , t p a t a r d a b i s k t i k u m b a a t t i e c a s p r e t sto t i k u m b u . iet, k a v i s i e m ikviens t i k u m s z i n m m r p i e m t n o d a b a s (jo g a n t a i s n g i , g a n s a p r t g i a t t u r g i , g a n d r o sirdgi, g a n ar citdi tikumiski ms esam no d z i m a n a s ) .
134

T o m r m s m e k l j a m k a u t k o citu k r i e t n b u u n t i k u m b u v r d a s t e n a j n o z m , u n v l a m i e s t o i e g t ci t d veid. G a n brniem, g a n dzvniekiem z i n m a s notu r g a s k v a l i t t e s p i e m t n o d a b a s , t a u bez p r a t a l d z d a lbas t s i z r d s p o s t o a s . T , p i e m r a m , j a e r m e n i s i r s p c g s , bet n a v r e d z e s s p j a s , p r v i e t o j o t i e s v a r s m a g i krist, u n t a s v a r n o t i k t tiei t p c , k a n a v r e d z e s . T p a t ar t e . T o t i e s , j a k l t n k p r t a d a r b b a , t a d r c b a b s p a v i s a m c i t d a u n r a k s t u r a k v a l i t t e , k a u t ar l d z g a d a biskajai tikumbai, bs tikumba v r d a staj nozm. T p a t k rcbas a p s v r a n a v a r izpausties divas sp j a s izveicba u n p r a k t i s k g u d r b a , t p a t a r r a k s t u r a t i k u m b a p a s t v divos v e i d o s i r d a b i s k a t i k u m b a u n st tikumba, kas ir tikumba v r d a staj nozm, s t a tikumba n e v a r rasties bez praktiskas g u d r b a s . T p c d a i a t z s t , k a visi t i k u m i i r g u d r b a . S o k r t s d a j i sprieda pareizi, daji kdjs: u z s k a t d a m s , ka visi tikumi ir gudrba, vi kdjs, bet pareizi atzina, ka t i k u m i n e v a r b t bez g u d r b a s . P i e r d j u m s : t a g a d v i s i , definjot t i k u m b u u n n o r d o t , u z k d u j o m u a t t i e c a s k a t r s t i k u m s , piebilst, k a t i k u m b a i r n o t u r g a k v a l i t t e , atbilstoa pareizam r a c i o n l a m principam. Bet racionla principa pareizba atbilst praktiskajai gudrbai. T t a d l i e k a s , k a v i i visi u z s k a t a t i k u m b u p a r t d u n o t u r g u r a k s t u r a kvalitti, kas ir atbilstoa praktiskajai gudrbai. Nepiecieams mazliet precizt: tikumba ir ne tikai atbil stoa pareizam r a c i o n l a m principam, bet ka n o t u r g a rakstura kvalitte t ir saistta ar o principu un ttad p r a k t i s k g u d r b a t a d ar i r p a r e i z a i s r a c i o n l a i s p r i n c i p s dos jautjumos. Sokrts uzskatja, ka tikumi ir kaut kas racionls (vi domja, ka tikumi ir z i n a n a s ) , ms t u r p r e t s a k m t i k u m i i r ciei s a i s t t i a r p r t u . No iepriek teikt ir skaidrs, ka bez praktisks gudr bas nav iespjams bt steni krietnam, t p a t ka prak tisk rcb g u d r a m n a v iespjams bt bez r a k s t u r a krietnbas. Td veid var atrisint neskaidrbu, kas vartu ras ties n o d a i e b i l d u m a : t i k u m i a t i r a s v i e n s n o o t r a , vie n a m un t a m p a a m cilvkam nepiemt no d a b a s visi tikumi, t k var gadties, ka dai tikumi attiecgajam c i l v k a m ir, b e t c i t u vl n a v . M i n t a i s ir i e s p j a m s tikai attiecb uz dabiskajiem tikumiem, bet n e a t t i e c a s uz t i e m , k a s cilvku p a d a r a v i s p i l n b k r i e t n u , j o p r a k t i s k a
135

g u d r b a k tikumba n o d r o i n a ar visus prjos t i k u m u s . Ja ar praktisk gudrba k p r t a tikums neizpaustos d a r b b , t b t u n e p i e c i e a m a t d vien, k a t i r t s d v s e l e s d a a s t i k u m b a , k u r a s funkcija i r r c b a s a p s v r s a n a , u n s a v u k r t izvle n e v a r b t p a r e i z a bez p r a k t i s ks gudrbas un r a k s t u r a krietnbas. Rakstura krietnba nosaka mri, praktiska gudrba ldzekus m r a sa s n i e g a n a i . P r a k t i s k g u d r b a n e s t v p r i filozofiskajai g u d r b a i u n n a v p i e d e r g a pie p a a s l a b k s d v s e l e s d a a s ; t p a t ar m e d i c n a s m k s l a n e s t v pri veselbai, b e t t i k a i v r o , lai v e s e l b a r a s t o s . M e d i c n a s m k s l a d o d n o r d j u m u s v e s e l b a s d, n e v i s v e s e l b a i . L d z g i b t u , j a k d s a p g a l v o t u , k a p o l i t i k a s z i n t n e v a l d a p r die viem, jo t v a d a visu, k a s n o t i e k p o l i s .

(VII GRMATA)

1. Pc o j a u t j u m u a p s k a t a n a s , izvloties j a u n o i z e j a s p u n k t u , j p a r u n p a r to, k a r a k s t u r a j o m j i z v a i rs no trim lietm: no netikumbas, nesavaldbas k mo rlas nenoturbas un zvriskuma. Divm mintajm pa bm pretstati ir skaidri (viens ir tikumba, otrs saval dba k m o r l a n o t u r b a ) ; z v r i s k u m a m visatbilstokais, p r e t s t a t s b t u t d a t i k u m b a , k a s i r l i e l k a n e k cilv k a m p i e m t o , v a r t u teikt, h e r o i s k a v a i d i e v i a . T , p i e m r a m , H o m r s liek P r i a m a m teikt p a r H e k t o r u , k a v i i r izcili k r i e t n s u n iet, k a v i n a v m i r s t g a v r a d l s , 60 bet g a n dieva. J a j a u cilvki, k s a k a , i z c i l a s t i k u m b a s d k s t p a r dieviem, t a d i r s k a i d r s , k a tiei d a rakstura kvalitte bs pretstats zvriskumam. Zvram n a v n e d z t i k u m b a s , n e d z n e t i k u m b a s , l d z g i ar dievam.. T p a t k dievbai p i e m t o izcilba i r k a u t k a s v a i r k g o d j a m s nek v i e n k r a tikumba, t p a t ar zvra ne k r i e t n b a i r p a a v e i d a n e t i k u m b a . D i e v i s cilvks i r r e t u m s ; s p a r t i e i p a r a s t i s a k a p a r t d u cilvku, k o v i i s e v i i c i e n a : V i ir d i e v i s cilvks. Ar z v r i s k u m s s t a r p c i l v k i e m i r r e t u m s , v i s v a i r k z v r i s k u cilvku s a s t o p a m s pie b a r b a r i e m , d a i k s t t d i ar s l i m b a s v a i sakropojumu rezultt. D a k r t ms t dvjam tos, k u r i ir s e v i i n e k r i e t n i . P a r o r a k s t u r a k v a l i t t i vl b s r u n a , b e t j a u t j u m s par netikumbu ir jau iztirzts, t a g a d j p a r u n p a r nesavaldbu k morlu nenoturbu, par mkstaulbu un p a r i z l u t i n t b u , k ar p a r s a v a l d b u k m o r l u n o t u rbu un p a r pacietgu izturbu. s pabas n a v g l u i 137

t s p a a s , k a s t i k u m b a u n n e t i k u m b a , b e t n a v a r j d o m t , k a t s i e t i l p t u p a v i s a m cit j d z i e n i s k g r u p , Izklsta metode bs t d a pati, k apskatot citus jau t j u m u s , proti, izejas p u n k t s bs parastie, visprpieemtie u z s k a t i , t a d , p a m a t o j o t i e s u z t i e m , tiks izvirzti u n a n a lizti n e s k a i d r i e j a u t j u m i , b e i d z o t tiks m i n t i t i c a m k i e , j a a r n e visi, t a d l i e l k d a a u n n o z m g k i e a t z i n u m i p a r o dvseles pabu. 2. Pieemts uzskatt, ka savaldba un pacietga izturba p i e d e r pie k r i e t n m u n s l a v j a m m p a b m , b e t n e s a valdba un mkstaulba pie zemiskm un n o s o d m m . Tlk, definjot jdzienu morli noturgs cilvks, var t e i k t , k a t a s i r cilvks, k u r s a v rcb n e n o v i r z s n o p r t a a t z i n u m i e m , t p a t k morli nenoturgs ir tds c i l v k s , k u r s a v u rcbu n e s p j s a s k a o t a r p r t u . N e s a v a l d g a i s zina, ka vi rkojas nekrietni, bet uz d u rcbu v i u v i r z a afekti; s a v a l d g a i s , z i n d a m s , k a i r z e m i s k a s i e k r e s , t m n e p a d o d a s , j o s a v rcb pa klausa prtam. T l k , d a i e m p a s t v u z s k a t i , k a ikviens s a p r t g i m r e n s cilvks i r a r s a v a l d g s u n i z t u r g s , t a u citi ne piekrt i m u z s k a t a m . V i i d o m , ka izlaidgais un nesavaldgais ir v i e n s un t a s p a t s , o t r i u z s k a t a , ka tie ir at irgi. P a r p r a k t i s k a j rcb g u d r u cilvku d a i d o m , k a v i n e v a r b t n e s a v a l d g s u n m o r l i n e n o t u r g s , t o t i e s citi a t z s t , k a d a i p r t g i u n izveicgi cilvki i r a r n e s a v a l dgi. Beidzot jpiemin, ka par nesavaldgiem s a u c ar t d u s , kuri ir nesavaldgi d u s m s , tieksm pc goda un peas. Tdi ir visprgie uzskati. 3. V a r t u izvirzt d u j a u t j u m u : k v a r bt, ka t d s , k u r d o m p a r e i z i , t a j p a l a i k n e v a l d a p r sevi? Z i n o s cilvks, p c d a u a t z i n u m a , n e m a z n e v a r b t t d s . Btu dvaini, domja Sokrts, ja s a p r a a n u un zina n a s k a u t k d s cits s p k s p i e v e i k t u u n r a u s t t u u z d a d m pusm k kdu vergu. Sokrts vispr aizstvja d o m u , k a n e m a z n a v n e s a v a l d b a s , j o n e v i e n s z i n o s cil v k s n e r k o j a s p r e t j i t a m , k o v i p a t s a t z s t p a r vis l a b k o , t d a rcba i e s p j a m a v i e n g i aiz n e z i n a n a s . d s a t z i n u m s a c m r e d z a m i i r p r e t r u n a r p i e r e d z e s fak tiem, t p c t a s j a p l k o skk. J a n e s a v a l d g a cilvka r c b novirze pamatojas uz n e z i n a n u , t a d j i z p t , k d a v e i d a n e z i n a n a t ir:
138

s k a i d r i r e d z a m s v i e n g i t a s , k a d s cilvks r k o j a s n e p r d o m t i . D a i S o k r t a u z s k a t a m d a j i piekrt, d a j i n; ir atzts, ka patiem n a v nek stiprka par zina n m , bet n e v a r p i e k r i s t a p g a l v o j u m a m , k a n e v i e n s n e r kojas pretji t a m , ko vi u z s k a t a p a r labku. Tpc, v i i a p g a l v o , t s z i n a n a s , k o pieveic b a u d a s t i e k s m e , n a v s t a s , bet t i k a i i e t a m a s . Bet, j a t a s i r t i k a i i t u m s , , n e v i s z i n a n a s , j a p r t a a r g u m e n t s n a v s p c g s , bet n i e c g s , k, p i e m r a m , cilvkiem, k a d tie s v r s t s , t a d v a r i z t u r t i e s iecietgi p r e t to, k u r n e s p j n o s t v t p r e t o t i s p c g m i e k r m . Toties p r e t i z v i r t b u n a v iecietbas, t pat k pret citm n o s o d m m p a r d b m . Vai neiecietba i r t d , k a d o s g a d j u m o s tiei p r a k t i s k g u d r b a , k o u z s k a t a p a r v i s l i e l k o s p k u , p a k a u j a s u n p a d o d a s tiek s m e i ? Bet d s p r t o j u m s t a u i r a b s u r d s , j o p r t g s t a d v i e n l a i k u s b t u ar m o r l i n e n o t u r g s . N e v i e n s g a n n e a p g a l v o s , k a p r t g s v a r t u l a b p r t g i rkoties z e m i s k i . J a t g d i n a ar t a s , k a s j a u p i e r d t s i e p r i e k , p r o t i , p r t g s cilvks i r t i k a i t d s , k a s tiei p r a k t i s k a j d a r b b u n rcb i r p r t g s (jo a t s e v i a i s s a v k o n k r t a j i z p a u s m i r t j o m a , k u r p a r d s p r a k t i s k g u d r b a ) , u n d a m cil v k a m p i e m t visi p r j i e t i k u m i . T l k , j a s a v a l d g u m s i z p a u a s t i k a i c p r e t spc g m u n z e m i s k m i e k r m , t a d s a p r t g i m r e n s cilvks nekad nebs savaldgs, un otrdi, jo v i a m n e m a z nepie m t t d a s i e k r e s . B e t tiei t d m v a j a d z t u b t iek rm, jo mugi btu pretoties krietnm tieksmm; ttad; vartu secint, ka ne jau katra savaldba ir krietna. Ja i e k r e s n a v z e m i s k a s u n n a v ar s t i p r a s , t a d s a v a l d b nav nek apbrnojama; tpat, ja iekres ir zemiskas, t a u nav stipras, savaldb nav nek sevia. Turklt, ja ar savaldbu s a p r o t to, ka jebkur gad j u m j p a l i e k pie s a v i e m a t z i n u m i e m , t a d t d a n o t u r b a i r n e d e r g a , k, p i e m r a m , g a d j u m , j a a t z i n u m i i r m a l dgi. T p a t , j a n e s a v a l d b a n o z m jebkur gadjum atteikties no p r t a sldzieniem, tad ir iespjama ar k r i e t n a n e s a v a l d b a , k, p i e m r a m , t o v a r t u t e i k t p a r g a d j u m u a r N e o p t o l e m u Sofokla F i l o k t t . N e o p t o l e m s i r cildi n m s tiei p a r to, k a v i a t t e i c s n o O d i s e j a iedvestsp r l i e c b a s , j o s m a g i p r d z v o j a to, k a v i u p i e k r p i s O d i sejs.61 Ar sofistisks s p r i e d u m s r a d a n e s k a i d r b u . Sofisti pie r d j u m o s t i e c a s pc p a r a d o k s i e m , lai t a j g a d j u m , j a
139 ?

viiem izdotos s a s n i e g t mri, atsttu prsteidzoku iespaidu. T d a siloisma secinjums stenb ir aporija d o m a ir sasaistta, jo nevlas p a t u r t n e p i e e m a m o sprie d u m u , t a u n e v a r a r d o t i e s u z p r i e k u , lai t o a t s p k o t u . T, piemram, r o d a s s e c i n j u m s : N e s a p r t g u m s , savie nots ar morlu nenoturbu, ir tikumba; morli nenotu rgs rkojas pretji t a m , ko vi d o m ; vi nepareizi pieem, ka labais ir slikts un ka to n e v a j a g dart, tau n e s a v a l d b a s u n m o r l a s n e n o t u r b a s d v i a rcba izr dsies krietna, nevis nekrietna. T l k , t d s , k u r s a v rcb u n t i e k s m p c p a t k a m v a d s n o s a v a s p r l i e c b a s u n a p z i n t a s izvles, v a r t u ist, ka ir labks par morli nenoturgo, jo pirmajam ir iespjams laboties, m a i n o t s a v u prliecbu, toties p a r m o r l i nenoturgo ms vartu teikt: Ja d e n s ir m u t , k o ldz u z d z e r t ? J a t d s b t u rkojies t i k a i p c s a v a s prliecbas, tad, mainjis domas, vi t vairs nerkotos, b e t , b d a m s m o r l i n e n o t u r g s u n n e s a v a l d g s , v i vien a l g a d a r a citdi, nek dom. Tlk, ja nesavaldba un savaldba attiecas uz vism dzves jomm, tad kuru saukt par nesavaldgu v r d a tieaj nozm; k izpauas jdziena viennozmba? Ne v i e n a m t a u n e p i e m t v i s a s i e s p j a m s n e s a v a l d b a s iz p a u s m e s f o r m a s , t o m r d a u s v i u r c b a s d s a u c a m vienkri un viennozmgi par nesavaldgiem. 4 . T d i i r ie n e s k a i d r i e j a u t j u m i . D a u s n o t i e m va jadzs atstt nemaingus, daus nepiecieams atspkot. Atrisint neskaidru j a u t j u m u nozm a t r a s t patiesbu. V i s p i r m s j a p l k o j a u t j u m s , v a i n e s a v a l d g a rcba ir apzinta vai ne; ja t ir apzinta, t a d kd veid i z p a u a s z i n a n a s ? T l k j n o s k a i d r o , k d s j o m s iz p a u a s savaldba k morla noturba un kds nesa v a l d b a , t . i., e s g r i b u teikt, v a i v a r r u n t p a r s a v a l d b u un nesavaldbu attiecb uz jebkuru b a u d u un cieanm vai tikai noteiktos atsevios gadjumos. Tlk jiztirz j a u t j u m s , v a i savaldgs ir t a s p a t s , k a s izturgs, v a i a r tie i r a t i r g i j d z i e n i ; l d z g i j a p s k a t a a r citi j a u t j u m i , kas radniecgi ai t m a i . I z t i r z j u m a izejas p u n k t s ir ds: kas nosaka atirbu starp savaldgu un nesaval d g u cilvku vai t a s , uz ko tiecas k a t r s no viiem, vai t a s , k izpauas viu tieksme? Citiem vrdiem, vai nesa v a l d g s i r m o r l i n e n o t u r g s s a v rcb t p c , k a v i a tieksme ir vrsta uz noteiktiem objektiem, vai tpc, ka
140

v i a rcba i z p a u a s n o t e i k t v e i d , v a i a r abi ie f a k t o r i kop ir nozmgi? N k a m a i s jautjums ir noskaidrot, vai savaldba un n e s a v a l d b a attiecas uz v i s m dzves j o m m un situci j m vai ne. Liekas, ka v i e n k r un tie nozm rakstu r o j u m u nesavaldgs m s a t t i e c i n m t i k a i u z t d u cilvku, kura nesavaldba izpauas t d s pas situcijs, kds s a s t o p a m i e s ar izlaidbu. Tomr izlaidba un nesavaldba n a v viena un t pati atirba ir attieksm pret dar b b u : i z l a i d g rcbu v a d a a p z i n t a izvle, j o v i a t z s t , k a v i e n m r v a j a g i z m a n t o t k a t r u b a u d a s iespju, t u r p r e t nesavaldgais neuzskata, ka t nevajadztu dart, tomr d a r a t. 5. Attiecb uz to, ka n e s a v a l d g a i s rkojas pretji ne v i s z i n a n m , bet i t u m a m , j s a k a , k a i m a t z i n u m a m konkrtaj iztirzjum nav btiskas nozmes. Dai par s a v u itumu ir tikpat prliecinti k par stabilm, dro m z i n a n m . J a ar v i u i t u m s i r n e p a m a t o t s u n t p c v i i v a i r k n e k z i n o i e r k o j a s p r e t j i s a v a m pie m u m a m , t a d t o m r n e b s n e k d a s a t i r b a s s t a r p i t u m u u n z i n a n m , j o d i cilvki n a v m a z k p r l i e c i n t i k tie, k u r i e m i r z i n a n a s . J d z i e n u zint m s sa p r o t a m divjdi: zinos ir g a n tds, k u r a m ir z i n a n a s , g a n ar t d s , k u r t s i z m a n t o p r a k s . T p c b s a t i r b a s t a r p t d u n e s a v a l d g u u n n e n o t u r g u cilvku, k u r a m i r z i n a n a s , bet k u r k o n k r t a j s i t u c i j n e s a s k a t a , k o n e v a j a g dart, un tdu, k u r a m ir z i n a n a s un kur ts a r liek liet. Tiei p d j i e s p j a a t t i e c b u z n e s a v a l d g a cilvka rcbu liekas d v a i n a u n n e s a p r o t a m a , n e v i s t iespja, k a m o r l i n e n o t u r g s cilvks s a v a s z i n a n a s k o n k r t a j g a d j u m n e r e a l i z u n n e l i e k liet. P a s t v divu veidu p r e m i s a s , zinot abas, tomr ir i e s p j a rkoties p r e t j i z i n a n m . T a s n o t i e k t a d , j a ak tvi a p z i n t a tiek t i k a i v i s p r g s a t u r a p r e m i s a , n e v i s t , kas atspoguo z i n a n a s par atsevio, jo darbba tau v i e n m r i r v r s t a u z a t s e v i o . P a r j d z i e n u visprgais var r u n t divjdi: vien gadjum tas attiecas uz pau d a r b o j o o s cilvku, o t r g a d j u m uz lietu. T d s , pie m r a m , ir ds spriedums: katram cilvkam ir derga s a u s a p r t i k a , es e s m u cilvks u n n o t e i k t v e i d sa g a t a v o t a prtika ir s a u s a . Mintaj situcij v a r gad t i e s , k a a t s e v i a i s fakts s a v k o n k r t a j i z p a u s m i r n e z i n m s , p i e m r a m , t a s , k a tiei k o n k r t p r t i k a i r
141

s a u s a . da v e i d a s p r i e d u m o s ir i e s p j a m a oti liela daudzveidba. Izteikumu, ka cilvkam ir z i n a n a s , v a r s a p r a s t vel cita n o z m e . I r i e s p j a m s t d s s t v o k l i s , k u r u r a k s t u r o j o t v a r teikt, k a z i n a n a s v i e n l a i k u s i r u n n a v ; t, piemram v a r teikt p a r a i z m i g u u vai p r t jukuu, v a i ar p i e d z r u u cilvku. T d p a s t v o k l n o n k a r afektu p r e m t i e : g a n d u s m a s , g a n b a u d k r e , g a n citi ldzgi afekti r a d a r e d z a m a s i z m a i a s e r m e n , d a o s vrojamas pat rprta pazmes. Jatzst, ka nesavaldgs cilvks n o n k tikko a p r a k s t t a j a m l d z g s t v o k l . T a s , k a v i spj izteikt z i n t n i s k u s s p r i e d u m u s , n a v n e k d s p i e r d j u m s , k a v i t o s s t e n i z i n a . Ar t d i cilvki, ku r u s p r m u i tikko m i n t i e afekti, s p j p a t e i k t l o i s k u spriedumu un noskandet Empedokla vrsmas; un ar t d i , k a s n e s e n s k u i m c t i e s , g a n spj s a v i r k n t v r d u s , bet v i i e m vl n a v z i n a n u . I r j i z a u g ldz z i n a n m , bet t a m v a j a d z g s l a i k s . N e s a v a l d g i e s p r i e u n r u n a p m r a m t, ka savu tekstu n o r u n aktieri. N e s a v a l d b u v a r iztirzt, ar noskaidrojot ts dabisko cloni. P a s t v d i v j d i s p r i e d u m i : v i e n s i r v i s p r g a sa tura atzinums, otrs apgalvojums par atsevio. Ja no a b i e m izteikumiem^ r o d a s v i e n s , t a d , n o v i e n a s p u s e s , dv sele p i e e m t o k l o i s k u s e c i n j u m u , n o o t r a s p u s e s , tiecas to tlt realizt darbb. T, piemram, ja d o m a s g a i t a i r a d a k a t r u s a l d u lietu v a j a g n o g a r o t u n v i e n a k o n k r t lieta i r s a l d a , t a d t d s i t u c i j katrs, k u r a m vien t a s bs iespjams un kuru nekavs ne k d i r i , t l t t o d a r s . T a u , j a i r divi v i s p r g a s a t u r a spriedumi, turklt viens aizliedz baudt s a l d u m u s , bet o t r s a p g a l v o , k a j e b k u r s a l d u m s i r p a t k a m s , u n j a vl m a z a p r e m i s a a t z s t , k a k o n k r t lieta i r s a l d a (tiei is fakts i r r e l i u z t v e r a m s ) , u n d b r d d v s e l r o d a s i e k r e , t a d tiei i e k r e t s p j i e k u s t i n t j e b k u r u no ermea d a m , nevrojot visprgos atzinumus, virza darbbu, saskaojot to ar mazo premisu. Rezultt i z n k , k a m o r l i n e n o t u r g a cilvka rcbu z i n m m r i e s p a i d o d o m a n a u n a p s v r u m i . T a u ie d a d i e s p r i e d u m i p a i p a r sevi n a v n e s a s k a n g i u n p r e t j i p a r e i z a m i z l e m u m a m (jo p r e t s t a t u v e i d o i e k r e ) . i e m e s l a d zvri n a v m o r l i nenoturgi, jo viiem ir nevis priekstats p a r v i s p r g o , bet t i k a i a t s e v i o lietu u z t v e r e s u n a t m i n a n a s s p j a . K d v e i d tiek l i k v i d t a n e z i n a n a u n k n e s a v a l d g s u n m o r l i n e n o t u r g s cilvks a t k a l k s t
142

zinos p a r iem j a u t j u m i e m s k a i d r o j u m s ir t d s p a t s k g a d j u m a r p i e d z r u u v a i a i z m i g u u . P a r t o lai r u n a tie, k a s n o d a r b o j a s a r d a b a s p t a n u . S p r i e d u m a sldziens izsaka a t z i n u m u p a r to, kas ir j u t e k l i s k i u z t v e r a m s , u n v i e n l a i k u s t a m i r ar v i s l i e l k n o z m e d a r b b . Afekta p r e m t a m c i l v k a m n e m a z n a v d a s l d z i e n a v a i ar, j a v i v a r i z d a r t d u g a l a s l dzienu, tad ne jau t d nozm, ka vi to s a p r a s t u un s t e n i z i n t u , bet g a n t , k piedzris_ v a r s k a n d t E m p e doklu. T k gala sldzien nav nek visprga un neka t d a , k a s a t t i e k t o s u z z i n a n m p a r n e m a i n g o , t a d j secina, ka m s u a t z i n u m s ir ldzgs Sokrta a t z i n u m a m , p r o t i , v i d o m j a , k a afekts pieveic n e v i s s t e n a s u n n e m a i n g s z i n a n a s , bet ts z i n a n a s , kas r o d a s no sajtm. 6. P a r j a u t j u m u , vai iespjams rkoties nesavaldgi, ja ir z i n a n a s vai, glui otrdi, ja to nav, un kd veid izpauas z i n a n a s , ir pateikts pietiekami. Tlk j r u n p a r t o , v a i i r t d s cilvks, k u r u v a r s a u k t vien k r i p a r n e s a v a l d g u v r d a t i e a j n o z m e , v a i a r vi s i e m n e s a v a l d b a i z p a u a s k a u t k d a j i ; j a t d s ir, tad kd jom izpauas nesavaldba. Skaidrs ir tas, ka savaldgie un izturgie, k ar n e s a v a l d g i e sevi ap liecina taj jom, kas saistta ar b a u d u un cieanm. No t visa, kas r a d a b a u d u , d a a s lietas ir nepiecieamas, d a a s p a a s p a r sevi v l a m a s , bet iespjama ar pr m r b a . N e p i e c i e a m s i r t s , k a s a t t i e c a s u z e r m e n i (es runju par barbu, mlas sakariem un t a m l d z g a m lietam, uz k u r m ms attiecinjm izlaidbu un s a p r a t g u mre n b u ) ; i r vl t d a s , k a s n a v n e p i e c i e a m a s , b e t p a a s p a r s e v i v l a m a s (es r u n j u p a r u z v a r u , g o d u , b a g t b u u n t a m l d z g m l a b m u n p a t k a m m l i e t m ) . T o s , k u r i a j s liets pretji p a r e i z a m r a c i o n l a m principam pieauj prmrbu, ms nesaucam vienkri par nesavaldgiem, b e t p i e b i l s t a m : n e s a v a l d g i n a u d a s k r e , p e a s k r e , god k r vai d u s m s . T t a d vii atiras no vienkri nesa v a l d g i e m u n t tiek d v t i t i k a i u z l d z b a s p a m a t a ; t a k , p i e m r a m , o l i m p i s k o s p u u z v a r t j s , k u r a v r d s bija Anthrpos: a r a j g a d j u m v i s p r g a i s j d z i e n s u n per s o n a s v r d s a t i r a s oti m a z , t o m r p a s t v t a u a t i rba.62 R u n j o t p a r e r m e n i s k a m b a u d m , u z k u r a m m e s at tiecinm saprtgi mrenu un izlaidgu, juzsver, ka
143

ajos gadjumos tas, kur tiecas pc b a u d u p r m r b a s un izvairs no cieanm, piemram, no bada sajtas, slpm, k a r s t u m a , a u k s t u m a , t t a d i z v a i r s n o visa, k a s c i e a n a s s a i s t a a r t a u s t i u n g a r u , u n r k o j a s t , n e v i s a p z i n t i iz v l o t i e s , b e t p r e t j i izvlei un d o m a i , t a s tiek d v t s p a r n e s a v a l d g u bez p i e b i l d e s , u n n e s a k a , k d a k r t , pie m r a m , n e s a v a l d g s d u s m s , bet s a k a vienkri ne savaldgs. P i e r d j u m s : d s situcijs v a r r u n t ar par mkstaulbu, tau nekd gadjum to nevar dart attiecb uz iepriekminto j o m u . 6 3 Tpc g a n nesavaldgo u n izlaidgo, g a n ar s a v a l d g o u n s a p r t g i m r e n o m s attiecinm uz vienu un to pau jomu; tas notiek tpc, ka s p a b a s i z p a u a s v i e n s u n t a j s p a s b a u d a s v a i cieanu situcijs. Izpausmes joma izlaidgajam un n e s a v a l d g a j a m ir v i e n a , bet i z p a u s m e s v e i d s a t i r g s ; viens r k o j a s , a p z i n t i izvloties, o t r s bez a p z i n t a s izvles. T p c m s s a u c a m p a r i z l a i d g u d r z k to, k u r b e z paas iekres tiecas pc p r m r b m un izvairs no m r e n m c i e a n m , v a i a r to, k u r u i e k r e r o s i n a oti n i e cg mr, nevis to, kur to d a r a , spcgas iekres m u dints. Ko gan tds dartu, ja viu premtu jauneklga iekre vai ja vi spcgi prdzvotu kaut kdu nepie c i e a m u lietu t r k u m u ? ! S t a r p iekrm un b a u d m ir ar t d a s , kas ir s k a i s t a s u n k r i e t n a s (jo d a a s b a u d a s i r v l a m a s n o d a b a s , d a a s i r t m p r e t j a s , vl c i t a s i r a j z i n e i t r l a s , k m s n o r m j a u iepriek, p i e m r a m , n a u d a , p e a , u z v a r a , gods; ne j a u visos mintajos gadjumos n o s o d a to, kur cie n o o l a b u m u t r k u m a , i e k r o t o s v a i ml n o d o t i e s m l i e t m , n o s o d a t i k a i to, k u r r k o j a s n o t e i k t v e i d un ir p r m r g s ) . Tpc tos, kurus p r m u s i tieksme pc skaist un krietn, piemram, tos, kuri v a i r k nek vajadzgs ir norpjuies p a r godu un cieu vai p a r br n i e m u n v e c k i e m , tos m i n t o i e m e s l u d n e k d z i n e u z s k a t a p a r m o r l i s a m a i t t i e m (jo g o d s , b r n i , ve cki, t a s v i s s p i e d e r pie j d z i e n a labais, un c i l d i n a t o s , kuri rpjas par d m lietm; te g a n ir iespjama ar p r m r b a , p i e m r a m , j a k d s t p a t k N i o b e 6 4 cnsies p a t a r dieviem, v a i k S a t r s , s a u k t s F i l o p a t o r s 6 5 , b s n o r p j i e s p a r t v u v i liekas p r k a u g s ) . Viss m i n t a i s n o d a b a s i r t d s , k a s v l a m s p a t s p a r sevi, t o t i e s p r m r b a visos ajos gadjumos ir nekrietna, un no t s
144

j i z v a i r s . L d z g i t a s v r o j a m s ar n e s a v a l d b ( n o n e savaldbas ir ne tikai jizvairs, t ir pat nosodma, tau, ja nesavaldba ir uz ldzbas p a m a t a , ms k a t r atse v i g a d j u m p i e b i l s t a m , u z k u r u tiei t attiecas,, p i e m r a m , k m s s a k m slikts rsts, slikts aktieris, n e v i s v i e n k r i slikts c i l v k s ) . T p a t a r t e : n e j a u k a t r g a d j u m ir nekrietnba, d a k r t ir tikai ldzba. V i e n g i t i r n e s a v a l d b a v a i s a v a l d b a , j a t o attieci n m uz to pau jomu, uz kuru attiecinm izlaidbu vai saprtgu mrenbu; nesavaldba dusms ir nesavaldba uz ldzbas p a m a t a , tpc piebilstam nesavaldgs d u s m s vai tieksm pc goda vai peas. D a a s lietas ir p a t k a m a s no d a b a s , no t m v i e n a s i r p a t k a m a s u n s a g d b a u d u p a a s p a r sevi, b e t o t r a s a t s e v i m cilvku u n d z v n i e k u s u g m ; t l k , i r l i e t a s , kas n e b t n a v p a t k a m a s , bet t d a s kst vai nu slim b a s , v a i p i e r a d u m a , v a i a r k d a d a b a s s a m a i t t b a s d.. K a t r a m no iem gadjumiem ir iespjamas atbilstoas no turgas r a k s t u r a iezmes. T, piemram, es te domju t s sievietes z v r i s k u m u , p a r k u r u s t s t a , k a v i a s a g r a i z j u s i g r t n i e c e s u n a p d u s i vl n e d z i m u o s b r n i u s ; v a i a r tos m e o n g o s cilvkus, k u r i d z v o pie P o n t a , p a r ku r i e m vst, k a v i i d o t j l u g a u u n p a t cilvku m i e s u ; vai ar p a r tiem, kuri pacien viens otru ar b r n u miesu; v a i a r t o , k o s t s t a p a r F a l a r d u 6 6 . d m r a k s t u r a iez m m ir zvriska daba. Citas rodas slimbas rezultt vai n e p r t , k, p i e m r a m , s t s t a p a r t o cilvku, k u r u p u r jis s a v u m t i u n a p d i s t o , v a i a r p a r v e r g u , k u r a p d i s otra v e r g a a k n a s . Slimgs iezmes r a k s t u r v a r bt v a i nu no dabas, vai no pieraduma, piemram, p a r a d u m s r a u t m a t u s vai g r a u z t n a g u s ; te pieder ar h o m o s e k s u l i s m s , kas daji r o d a s no d a b a s , daji p i e r a d u m a r e z u l t t , k, p i e m r a m , t i e m , k u r i j a u k o p b r n b a s p i e r o d pie vis atautbas un a u g s t p r t b a s . Tajos gadjumos, kad clonis ir dab, neviens t d u s cilvkus n e u z s k a t s p a r m o r l i n e v a r g i e m u n n e n o t u r g i e m , k, p i e m r a m , s i e v i e t m n e tiek p r m e s t s , k a n e v i s v i a s a p p r e c k d u , b e t g a n v i a s tiek p r e c t a s . T p a t t a s i r a t t i e c b u z s l i m g i e m p a r a d u miem. d a s iezmes r a k s t u r s t v r p u s n e t i k u m b a s , t p a t k zvriskums. Tas, k u r a m ir d a s iezmes, vai nu v i t s t i k a i p i e s a v i n j i s , v a i ar t s i r v i u p r m u a s un tur sav var, nav nesavaldgs v r d a tieaj un staj nozm: ms viu t dvjam uz ldzbas p a m a t a .
145

Tiei t p a t p a r n e s a v a l d g u dv to, k u r ir n e v a l d m s d u s m s , u n a t t i e c i n a n e s a v a l d b u t i k a i u z o afektu. K a t r a i prmrgai mubai, gvulbai, izlaidbai vai gnu m a m ir vai nu zvriska, vai slimga daba. Ja kds no d a b a s i r tik b a i l g s , k a b a i d s n o v i s a , a r t a d , j a p e l e skribins, tad t d a m piemt dzvnieciskas bailes. Tau var b t ar t d s cilvks, k u r s l i m b a s d b a i d s n o zebieks t m . K u r i i r n e s a p r t g i u n m u g i n o d a b a s u n dzvo, vadoties tikai no s a j t m , tiem piemt k a u t kas dzvnie c i s k s , p i e m r a m , t o v a r t e i k t p a r d a m t l k dzvojo m b a r b a r u c i l t m ; d a i t u r p r e t i m i r n e s a p r t g i slim b a s d, p i e m r a m , e p i l e p t i i u n s l i m g a t r a k u m a p r emtie. Var bt gadjumi, kad ds slimgs stvoklis g a n p a s t v , b e t cilvku n e p r e m , p i e m r a m , j a F a l a r d s s a v a l d t o s , p r v a r t u s e v i u n n e k r o t u a p s t b r n u v a i ar, ja kds savaldtos un atturtos no nedabiskas erotiskas b a u d a s . Bet v a r bt ar t, ka cilvkam ne tikai ir d a s s l i m g a s tieksmes, bet t s p r viu ar v a l d a . T t a d t p a t k p a r s a m a i t t b u v a r teikt, k a t i r g a n c i l v k a s a m a i t t b a v r d a t i e a j n o z m , g a n a r pie d e v m dzvnieciska un zvriska vai slimga samaittba, t a c m r e d z o t a r n e s a v a l d b a v a r b t s l i m g a v a i dzv n i e c i s k a u n z v r i s k a , t u r p r e t i m n e s a v a l d b a v r d a tie a j n o z m a t t i e c i n m a t i k a i u z cilvka r a k s t u r a m pie mtoo izlaidbu. 7. Ir noskaidrots, ka nesavaldba un savaldba attiecas uz tiem paiem gadjumiem, kad ir r u n a p a r izlaidbu un s a p r t g u m r e n b u , u n k a citos g a d j u m o s i r a r c i t a v e i d a n e s a v a l d b a , k a s t tiek d v t a p r n e s t n o z m , nevis v r d a staj nozm. Tlk ms redzsim, ka nesavaldba dusms ir mazk mr nesavaldba nek n e s a v a l d a n s i e k r e s . I r t a u t , k a d u s m s cilvks da ji u z k l a u s a a r p r t u , t a u sti n e s a d z i r d , k, p i e m r a m , tie kalpi, kuri ir strauji un tri, neuzklausjui visu s a k m o , vii j a u aizsteidzas un izpilda pavli nepareizi; t p a t a r s u i , vl n e s a s k a t j u i , v a i n c j s n a v d r a u g s , j a u r e j , t i k l d z p a d z i r d j u i t r o k s n i . Ar d u s m s cilvks, n e s a d z i r d j i s p r t a p a v l t o , s t e i d z a s , lai a t r i e b t u u n so dtu, jo d u s m m no dabas ir raksturgs dedzgums un s t r a u j u m s . D o m a vai iztles priekstats p a z i o p a r nev r g u a u g s t p r t b u v a i a p v a i n o j u m u , u n cilvks, a p s v r i s , ka j c n s pret t d m lietm, tlt ar i z r d a _ s a v a s dus m a s . S a v u k r t i e k r e , t i k k o p r t s p a s a k a : k d a lieta i r
146

p a t k a m a , tlt tiecas to nobaudt. Ttad d u s m a s z i n m m r s e k o p r t a m , bet i e k r e n , t p c t ir n e k r i e t n k a . C i l v k s , k u r i r n e s a v a l d g s d u s m u afekt, d a ji v a r p a k a u t i e s p r t a m , t o t i e s i e k r e s p r e m t s p a k a u j a s tikai iekrei. T l k : l i e l k a iecietba i r p r e t t o visu, k a s i r n o dabas,, a r p r e t t m i e k r m , k a s i r k o p g a s v i s i e m , u n t i k t l , cik tl ts visiem ir kopgas. D u s m a s un s m a g s raksturs ir t u v k cilvka d a b a i n e k p r m r g a s i e k r e s u n t d a s , kas n a v nepiecieamas no d a b a s . P i e m r s : kds, sitis s a v u t v u , a i z s t v j s d i e m v r d i e m : Ar v i s i t a s a v u t v u u n v i a t v s s a v u k r t s a v u tvu, u n , n o r d jis u z s a v u dlu, t e i c a : U n v i sits m a n i , k a d p i e a u g s p a r v r u , t a s m u m s i r n o d a b a s r a k s t u r g s . C i t s pie m r s : k d s , k u r u d l s vilcis p a z e m i , p a v l j i s a p s t t i e s d u r v j u p r i e k , j o v i s a v u t v u ar esot vilcis t i k a i ldz d u r v m . T l k : k u r i r k o j a s a r i e p r i e k j u a u n u nodomu,, tie i r n e t a i s n g k i ; d u s m s cilvks r k o j a s bez i e p r i e k j a n o d o m a , u n d u s m a s i r a t k l t a s . T u r p r e t i m i e k r e i r sle p e n a ; p a r Afrodti s a k a v i l t g k i p r i e t e , u n p a r m l a s j o s t u H o m r s s a k a : T p r t u v a r a p t u m o t p a t g u d r kiem v r i e m . 6 7 T t a d , b d a m a n e t a i s n g k a , i e k r e i r nekrietnka nesavaldba par nesavaldbu dusms, un var uzskatt, ka t ir nesavaldba v r d a staj nozm un z i n m m r n e k r i e t n b a . T l k : n e v i e n s , a u g s t p r t g i iz t u r d a m i e s , pats neprdzvo un necie, bet d u s m s g a n t o d a r a , t u r p r e t i m a u g s t p r t g s r k o j a s a r b a u d u . Ttad,, ja par netaisngku jvrt tas, pret to v a j a g izturties ne iecietgi, t a d t d a i r n e s a v a l d b a i e k r e s , j o d u s m s n a v augstprtbas. Ttad ir skaidrs, ka nekrietnka ir nevis n e s a v a l d b a d u s m s , bet t n e s a v a l d b a , k a s s a i s t t a a r i e k r m ; n o s k a i d r o t s i r ar t a s , k a s a v a l d b a u n n e s a valdba attiecas uz iekrm un miesgm b a u d m . Vl jnoskaidro tuvk, k savstarpji atir d a d a s iekres un baudas. K j a u teikts s k u m 6 8 , d a a s iekres un to i z p a u s m e s m r s a t b i l s t cilvka d a b a i , d a a s i r z v r i s k a s u n dzv n i e c i s k a s , vl c i t a s i r k s e k a s k d a i s l i m b a i v a i kropl bai. S a p r t g a mrenba un izlaidba v a r attiekties tikai u z p i r m o g a d j u m u . Tiei t p c , k a z v r i e m n a v n e d z a p z i n t a s izvles, n e d z a p s v r a n a s s p j u , m s v i u s n e s a u c a m ne p a r saprtgi mreniem, ne par izlaidgiem, viengi p r n e s t nozm, ja kda dzvnieku s u g a k o p u m
147

a t i r a s no citas ar n e g a n t b u vai delbu. Viu iztura n s var g a n bt a t k p a n s no dabas, k t a s notiek ar cilvkiem, k a s s a j u k u i p r t . Z v r i s k u m s i r m a z k a u n s s a l d z i n j u m a r m o r l u s a m a i t t b u , bet b s t a m k s , j o zvriem n a v s a m a i t t a labk dvseles daa k tas v a r b t cilvkam, ts vispr nav. Ldzgi v a r t u j a u t t , saldzinot dzvu btni ar nedzvu, kura ir sliktka? M a z k k a i t g a n e k r i e t n b a i r t a m , k u r p a n a v kust bas skuma un p a m a t a . ds skums un pamats ir prts. Tpat var saldzint netaisngumu u n n e t a i s n g u cil vku, k a t r s n o i e m j d z i e n i e m s a v z i i r lielks a u n u m s 6 9 . S a l d z i n j u m a r z v r u n e k r i e t n s cilvks v a r i z d a r t t k s t o k r t lielku a u n u m u . 8 . T a j s b a u d s u n c i e a n s v a i n e p a t i k , k ar iek r e s vai tieksms un izvairans, kas saisttas ar taustes u n g a r a s sajtu, iespjama, k j a u iepriek n o s k a i d r o t s , izlaidba un saprtga mrenba. Attieksm pret baudu m o r l a noturba var bt g a n vjka nek lielam vairu m a m cilvku, g a n s t i p r k a . P i r m a j g a d j u m r u n a i r p a r n e s a v a l d g u , o t r a j p a r s a v a l d g u cilvku. T d s i t u cija, k a d n e p i e p i l d t a b a u d a r a d a c i e a n a s , v j k a i s at tieksmes n o t u r b ir mkstaulgs, s t i p r k a i s izturgs cilvks. Pa vidu ir t d a attieksmes noturba, kda ir l i e l a m v a i r u m a m cilvku, t a i g a n i r n o s l i e c e v a i r k uz slikto pusi. D a a s no b a u d m ir nepiecieamas, d a a s n, d a a s ir n e p i e c i e a m a s t i k a i ldz z i n m a i r o b e a i , t a u n e p r m r g i v a i n e p i e t i e k a m m r . T a s p a t s a t t i e c a s u z iekrm un cieanm vai nepatiku. Ja kds nododas prmr g a m b a u d m un p a t s apzinti tiecas uz m prmrbm, i z v l o t i e s b a u d a s n e v i s t p c , lai n o t m g t u vl k a u t k o citu, bet t i k a i p a u b a u d u d, t a d t a s i r i z l a i d g s . d s cilvks n o t e i k t i n e n o l o s a v u rcbu, t p c v i i r nelabojams, jo tds, kur nenolo, nav labojams. Pretja attieksme ir otr galjba. Vid s t a r p m galjbm ir s a p r t g i m r e n a cilvka a t t i e k s m e . Tiei t o p a u v a r t e i k t p a r i z v a i r a n o s n o f i z i s k m c i e a n m , t . i., j a k d s t o i z v l a s a p z i n t i , n e v i s s a v a n e s p k a d. N o tiem, k u r u r c b n a v a p z i n t a s izvles, v i e n i p a d o d a s b a u d m , o t r i i z v a i r s n o t m c i e a n m , k u r a s s e v ldz n e s b a u d a s tiek s m e . ie abi g a d j u m i ir s a v s t a r p j i a t i r g i . K a t r s a t z s , k a t a s , k u r z e m i s k i r k o j a s t p a t vien, n e v i s i e k r e s d, i r n e k r i e t n k s p a r to, k u r a rcbu v a d a s p 148

c g a s iekres; vai ar t a s , kur o t r a m sit t p a t vien bez d u s m m , ir nekrietnks par to, kur to d a r a d u s m a s . Jo k g a n vi rkotos, b d a m s afekt?! Izlaidgs ir sliktks par nesavaldgu. N o iepriek m i n t a j m r a k s t u r a a t t i e k s m m v i e n a vai r k ir mkstaulbas paveids, otra izlaidba. P r e t s t a t s n e s a v a l d g a j a m ir s a v a l d g a i s , m k s t a u l g a j a m iztu r g a i s . B t i z t u r g a m n o z m turties pretim, s a v a l d b a ir bt prkam. T u r t i e s p r e t i m un b t p r k a m ir d i v a s d a d a s l i e t a s , t p a t k nepadoties v a i uzva rt. T p c s a v a l d b a i s a l d z i n j u m ar i z t u r b u ir do d a m a priekroka. K u r n e v a r i z t u r t to, k o s p j l i e l k d a a cilvku, t a s ir mkstaulgs un izlutints (izlutintba ir zinm mra mkstaulba), tds staigjot vaz savu mteli pa zemi, jo v i a m ir a p g r t i n j u m s pacelt mteli uz augu; a t d a r i n d a m s slimu un nevargu, vi n e d o m a , ka ir no l o j a m s , bet s t e n b i r t a m l d z g s . G l u i t p a t t a s i r a t t i e c b p r e t s a v a l d b u u n n e s a v a l d b u . N a v n e k d s br n u m s , ja kds nespj pretoties spcgm un p r m r g a m b a u d m vai cieanm; ja kds t m cenas pretoties, pret t o r o d a s l d z j t b a , k, p i e m r a m , p r e t s k a s s a k o s t o F i l o k t t u T e o d e k t a d r m v a i K e r k i o n u K a r k n a Alope, t p a t k pret tiem, kuri, cenzdamies aizturt smieklus, to nespj un pki sk skai smieties, k notika ar Ksenof a n t u 7 0 . Drzk' b r n u m s ir tad, ja kds p a d o d a s un n e s p j p r e t o t i e s t a m , k a m l i e l k d a a cilvku spj p r e t o t i e s , t u r k l t vl, j a c l o n i s n a v v i a d a b a , k a s i r m a n t o t a , v a i s l i m b , k, p i e m r a m , s k i t u v a l d n i e k i e m m k s t a u l b a ir m a n t o t a no p a a u d z e s uz p a a u d z i , vai ar t a d a n o z m k sievieu d z i m u m s a t i r a s n o v r i e u d z i m u m a . D o m , k a ar b r n i g s cilvks i r i z l a i d g s , t a u ste nb vi ir mkstaulgs. Brniga rotaa ir atslbinjums, jo t ir atpta, un brnigs tai nododas prm rgi. Nesavaldba viena nozme ir neapdomga steiga, otra n o z m n e v a r b a . Vieni s a v n e v a r b a f e k t a d n e p a liek pie t , k o a p s v e r o t i z l m u i , o t r i , n e m a z n e p r d o m j u i , p a k a u j a s a f e k t a m , lai g a n d a i , i e p r i e k n o j a u t u s i u n p a r e d z j u i , s a g a t a v o j u i sevi u n s a v u p r a t u p a t u r o t n o m o d , s p j n e p a d o t i e s a f e k t a m v i e n a l g a , v a i n u t a s sa g d t u b a u d u , v a i c i e a n a s . di cilvki r k o j a s t p a t k a t i e , k u r i sevi s a g a t a v o j u i u z k u t i n a n u , t o n e j t .
149

N e a p d o m g i p r s t e i d z g a i n e s a v a l d b a i sevii n o d o d a s tie, k u r i i r asi u n j t e l g i , d a j i s a v a s t r a u j u m a , da ji i e k a r s g u m a d v i i n e n o g a i d a p r t a p a d o m u s , j o p a k a u j a s s a v a i iztlei. 9 . K j a u t e i k t s , i z l a i d g a i s n e n o l o s a v u rcbu ( v i n e m a i n a s a v u i z v l i ) , t u r p r e t i m ikviens n e s a v a l d g a i s n o lo s a v u rcbu, t p c n a v t , k i t a s k u m , k a d ru n j a m par neskaidrbm ajos j a u t j u m o s : stenb ir t, ka i z l a i d g a i s n a v l a b o j a m s , bet n e s a v a l d g a i s ir. Iz laidba ka s a m a i t t b a ir ldzga t d m slimbm k tska un dilonis, nesavaldba ir ldzga epilepsijas lkmm. Vien g a d j u m s l i m b a i r i l g s t o a u n n e p r t r a u k t a , o t r gadjuma nav neprtraukta. U n v i s p r nesavaldba i r cits j d z i e n s n e k a nekrietnba: n e k r i e t n b a n a v a t k l t a , bet n e s a v a l d b a i r a t k l t a . N o n e s a v a l d g i e m l a b k i i r tie, k u r i r k o j a s n e p r t , n e k tie, k u r i e m i r d o m a , b e t k u r i n e p a l i e k pie t a s , j o p d j i e p a d o d a s v j k a m afek t a m u n n e r k o j a s bez i e p r i e k j a n o d o m a k p i r m i e . N e savaldgs ldzins t d a m , kur tri reibst un no neliela d a u d z u m a vna,_ t . i., n o m a z k a d a u d z u m a v n a n e k lielk d a a cilvku. I r s k a i d r s , k a n e s a v a l d b a n a v tiei n e k r i e t n b a , t a u z i n m mr t l a i k a m t o m r ir n e k r i e t n b a . N e s a v a l d b a ir_ r k o a n a s p r e t e j j a p z i n t a i izvlei, n e k r i e t n b a ir a p z i n t i i z v e l t a , t o m r ldzba p a s t v v i s m a z a t t i e c b u z p a u rcbu; D m o d o k s 7 1 teicis p a r m i l t i e i e m : M i l t i e i g a n n a v n e j g a s , bet r k o j a s k n e j g a s . T p a t a r n e s a valdgie n a v netaisngi, bet rkojas netaisngi. Tpc, ka n e s a v a l d g a i s n e v i s p r l i e c b a s d n o d o d a s f i z i s k m b a u d m prmrgi u n pretji p a r e i z a m r a c i o n l a m principam, b e t n e k r i e t n a i s p r l i e c b a s d, jo v i ir t d s cilvks, k u r a m t a s i r r a k s t u r g s , tiei t p c p i r m a i s n o v i i e m ir viegli prliecinms grozt s a v u s u z s k a t u s , otrais ne. Tikumba saglab p a m a t u , samaittba to posta; darbba skums un pamats ir mris, tpat k matemtik piemumi. Matemtik pamatpiemumus neskaidro spriedums, t p a t ar te; pareizo uzskatu p a r p a m a t u un s a k u m u d o d t i k u m b a , v a i n u t b t u d a b i s k a , v a i ievin g r i n t a . T d s i r s a p r t g i m r e n s cilvks, t o t i e s i z l a i d g s i r p r e t j s . V a r b t a r t d s cilvks, k u r a f e k t r k o j a s pilngi pretji p a r e i z a m r a c i o n l a m principam, tau ne jau td mr, ka vi btu prliecints par nepiecieambu brvi n o d o t i e s k a u t k d m b a u d m . Tiei d s cilvks i r
150

nesavaldgs, vi ir labks par izlaidgu un n a v ne krietns v r d a pilngaj nozm. Via s a g l a b j a s lab k a i s s k u m s u n p a m a t s . O t r s , k u r p r e t j s im, s t i n g r i p a l i e k pie p a r e i z a r a c i o n l a p r i n c i p a u n n o t n e a t k p j a s , v i s m a z afekta d. N o t e i k t i r s k a i d r s , k a v i e n a r a k s t u r a kvalitte ir krietna, otra nekrietna. 10. I e p r i e k , a p s v e r o t n e s k a i d r b a s , t i k a izvirzti d i j a u t j u m i : v a i s a v a l d g a i s s t i n g r i t u r a s pie j e b k u r a s do m a s u n pie j e b k u r a s izvles v a i t i k a i pie p a r e i z a m , k a ar, v a i n e s a v a l d g a i s a t m e t j e b k u r u izvli u n j e b k u r u d o m u v a i t i k a i t o d o m u , k a s n a v n e p a t i e s a , u n t o izvli, k a s ir pareiza? Vai v a r b t m i n t a i s pc btbas attiecas tikai u z p a t i e s u d o m u u n p a r e i z u izvli, p r o t i , s a v a l d g a i s pie t s t u r a s , n e s a v a l d g a i s n, bet ka blakusfaktors d a a t t i e k s m e i r i e s p j a m a a t t i e c b u z j e b k u r u d o m u u n iz vli? J a k d s i z v l a s u n t i e c a s s a s n i e g t v i e n u m r i o t r a m r a d, t a d p c b t b a s v i i z v e a s u n t i e c a s u z o o t r o m r i , bet p i r m a i s i r k b l a k u s f a k t o r s . P e c b t b a s m s lietojam nozm absolti, neatkargi no blakusaps t k i e m . T t a d i r i e s p j a m s , k a s a v a l d g a i s t u r a s pie j e b k u r a s d o m a s u n n e s a v a l d g a i s n o j e b k u r a s d o m a s at s a k s , bet absolt nozm tas attiecas tikai uz patiesu domu. S t a r p tiem, kuri n e a t k p j a s no saviem uzskatiem, ir t d i , k u r u s s a u c p a r ietiepgiem. V i u s i r g r t i p a r k a u t ko prliecint, un vii viegli n e m a i n a s a v u s u z s k a t u s . V i i e m i r z i n m a ldzba a r s a v a l d g a j i e m , t p a t k a iz r d g a j a m ar d e v g o un p r g a l v g a j a m ar d r o sirdgo, bet d a u d z j d zi vii ir citdi. S a v a l d g a i s n e m a i n s s a v a s d o m a s afekta u n i e k r e s d, lai g a n , j a bs atbilstos gadjums, vi bs viegli prliecinms; ietiepgais turpretim, ja viu p r m u a s iekres, nepa d o d a s p r t a a r g u m e n t i e m , u n l i e l k d a a n o v i i e m aiz r a u j a s un pakaujas b a u d m . Ietiepgi mdz bt papr liecintie, neizgltotie un neaptstie, turklt paprlie c i n t i e i r t d i b a u d a s u n c i e a n u d. P a p r l i e c i n t a j i e m p r i e k u s a g d v i u u z v a r a , t . i., j a n e i z d o d a s v i u s p r l i e c i n t g r o z t s a v u s u z s k a t u s , b e t v i i cie u n p r d z v o , ja izrds, ka viu uzskatiem nav nozmes, k tas ir ar p r i e k l i k u m i e m t a u t a s s a p u l c s . T t a d v i i t o m r i r vai r k ldzgi n e s a v a l d g i e m n e k s a v a l d g i e m . D a i i r t d i , k u r i n e j a u t d n e p a l i e k pie s a v i e m uzskatiem, ka btu nesavaldgi, piemram, Sofokla
151

Filokteta Neoptolems . Vi g a n atteics no savas pr liecbas b a u d a s d, bet b a u d a bija k a u t k a s s k a i s t s , j a r u n t p a t i e s b u N e o p t o l e m a m liks t a s ir skaisti,, bet O d i s e j s p i r m s t a m bija v i u p r l i e c i n j i s , k a j m e l o . Nevis katrs, kur rkojas, b a u d a s m u d i n t s , ir ar izlai d g s , n e k r i e t n s v a i n e s a v a l d g s , bet t i k a i t d s , k u r u m u dina nekrietna bauda. 11. V a r b t ar t d s cilvks, k u r n e t u r a s pie p r t a p a r e i z i e m a t z i n u m i e m , bet k u r a m fizisks b a u d a s s a g d prieku mazk, nek btu vajadzgs. Vidus s t a r p d a tipa cilvku u n n e s a v a l d g o i r s a v a l d g a i s . N e s a v a l d g a i s n e p a l i e k pie p r t a a t z i n u m i e m t i e k s m p c vairk, i e p r i e k m i n t a i s t i e k s m p c mazk. S a v a l d g a i s turas pie p r a t a atzinumiem un n e m a i n a tos nedz viena, nedz o t r a i e m e s l a d. J a s a v a l d b a i r k r i e t n b a , t a d n e p i e c i e a m i izriet, k a a b a s p r e t j s i z t u r a n s k v a l i t t e s i r n e k r i e t n a s , k t a s ar i r r e d z a m s . Bet, t k v i e n a n o t m i r r e t i s a s t o p a m a u n v r o j a m a t i k a i n e d a u d z i e m cilvkiem^ t a d , t p a t k s a p r t g a m r e n b a liekas p r e t s t a t s t i k a i izlaidbai, ar te p r e t s t a t u veido savaldba un nesaval dba. T k d a u d z k a s tiek n o s a u k t s u z l d z b a s p a m a t a , t a d a r s a p r t g i m r e n a j a m tiek p i e d v t a s a v a l d b a , j o n e d z v i e n s , n e d z o t r s n e r k o j a s p r e t j i p r t a a t z i n u m i e m fizisko b a u d u d; t a u s a v a l d g a j a m i r z e m i s k a s i e k r e s , s a p r tgi m r e n a j a m n a v u n v i a m p a t i k u n e s a g d t a s , k a s pretjs p r t a atzinumiem, turpretim savaldgajam tas sa g d p r i e k u , bet v i n e a i z r a u j a s u n n e p a k a u j a s . A r n e s a v a l d g a i s u n i z l a i d g a i s i r ldzgi, lai g a n v i i i r a t i r g i : abi t i e c a s p c fiziskm b a u d m , b e t i z l a i d g a i s t u r k l t dom, ka t vajag, toties n e s a v a l d g a i s t n e d o m . N a v iespjams, ka viens un tas pats ir nesavaldgs un p r a k t i s k a j rcb g u d r s . I r t a u j a u p i e r d t s 7 3 , k a p r a k t i s k a j r c b g u d r s t a j p a l a i k i r ar k r i e t n s r a k s t u r . Turklt t d a m cilvkam ne tikai ir z i n a n a s , bet vi ar atbilstoi rkojas, t u r p r e t i m n e s a v a l d g s n a v sp j g s u z d u rcbu. T o t i e s n e k a s n e k a v i z v e i c g a m cilv k a m bt ar n e s a v a l d g a m . Tpc d a k r t p a r praktiskaj rcb g u d r i e m dom, ka vii ir nesavaldgi, jo izveicba no p r a k t i s k s gudrbas atiras tikai t, k iepriek tika iztirzts: kas attiecas uz apsvranu un sprieanu, s pabas ir savstarpji tuvas, atirba ir viengi apzi n t a j izvl.
152

72

N e s a v a l d g a i s r k o j a s n e v i s k t d s , k u r z i n a u n iz m a n t o s a v a s z i n a n a s , bet k g u l o s v a i iereibis. L a i g a n v i a rcba i r l a b p r t g a ( v i k a u t k d m r z i n a , k o un kpc d a r a ) , vi nav nelietgs, jo apzinti izvlas l a b o ; t t a d v i i r p a p u s e i n e l i e t g s . V i n a v ar n e t a i s n g s , j o r k o j a s bez i e p r i e k j a a u n a n o d o m a : d a a n e s a v a l d g o n e s p j t u r t i e s pie t , k o i z l m u i , citi v i s p r nav s p j g i n e k o a p s v r t u n i z l e m t s a v a s u z b u d i n t b a s d. N e s a v a l d g a i s a t g d i n a v a l s t i , k u r visi n o b a l s o p a r to, par k o v a j a g , u n k u r i r p a r e i z i l i k u m i , b e t tie n e t i e k likti liet, k A n a k s a n d r d s 7 4 a s p r t g i t e i c i s : To n o l m a v a l s t s , k u r a i m a z r p l i k u m i . .. T u r p r e t i m nelie t g s cilvks i r l d z g s v a l s t i j , k u r l i k u m u s liek lieta, b e t tie ir n e d e r g i . N e s a v a l d b a u n s a v a l d b a a t t i e c a s u z to, k a s p r s n i e d z v i d u s m r a cilvku a t t i e k s m e s k v a l i t t i , p r o t i , s a v a l d g a i s ir n o t u r g k s , n e s a v a l d g a i s m a z k noturgs, neka to spj lielais v a i r u m s cilvku. Vieglk r s t j a m a ir t nesavaldba, kas piemt uzbu d i n t i e m n e k t i e m , k a s i z l e m j , bet n e t u r a s pie l m u m a ; t p a t v i e g l k i r l a b o t n e s a v a l d b u , k a s k u v u s i p a r iera d u m u , n e k to, kas i r n o d a b a s , j o i e r a d u m u t o m r i r v i e g l k m a i n t n e k d a b u . Tiei t d n o z m i e r a d u m s i r tik g r t a u n s m a g a lieta, k a t a s i r l d z g s d a b a i ; E u n s 7 5 s a k a : I l g s t o a n o d a r b o a n s , d r a u g s , e s t e v t o s a k u , cil vkiem galu gal kst par viu dabu. T t a d i r p r r u n t s p a r to, k a s i r s a v a l d b a , k a s n e s a valdba, kas izturba un kas mkstaulba, k ar p a r to, k d a s ir savstarpjs attiecbas s t a r p m i z t u r a n a s kvalittm. 12. Z i n a n a s p a r b a u d u u n c i e a n m i r n e p i e c i e a m a s t a m , k u r filozofiski a p c e r p o l i s a s l i e t a s , j o v i k a r h i t e k t s n o s a k a m r i , a r k o s a m r o j o t m s k a t r u lietu s a u c a m p a r k r i e t n u Vai n e k r i e t n u p c b t b a s . Bez t a m o j a u t j u m u i z t i r z a n a ir nepiecieams u z d e v u m s ar td, ka ms rakstura krietnumu un nekrietnbu saistjm ar c i e a n m u n b a u d u , u n l i e l k d a a cilvku l a i m i s a i s t a a r b a u d u ; t p c a p z m j u m s s v t l a i m g s cilvks i r at vasints no vrda priecties76. Dai uzskata, ka bauda nekd zi nav labums, n e d z p a t i p a r sevi, n e d z ar k p r e j o s b l a k u s f a k t o r s (jo j d z i e n i labais un bauda n a v i d e n t i ) , citi a t z s t , ka d a a s b a u d a s ir labums, toties lielk daa b a u d u ir
153

z e m i s k a s . Vel t r e a i s u z s k a t s i r t d s : j a a r v i s a s b a u d a s ir kaut kas labs, tomr n a v iespjams, ka b a u d a btu visaugstkais labums. U z s k a t s , k a b a u d a v i s p r n a v l a b u m s , tiek p a m a t o t s a r to, k a i k v i e n a b a u d a i r j u t e k l i s k i u z t v e r a m a t a p a n a , , k a s t i e c a s u z d a b a i p i e m t o o , bet t a p a n a n e k a d n a v r a d n i e c i s k a p i e p i l d j u m a m , k, p i e m r a m , m j a s c e l a n a n e kad nav mja. Tlk: saprtgi mrenais izvairs no b a u d m . Tlk: praktiskaj rcb g u d r s tiecas n e vis pc b a u d a s , bet p c t , k a s n e s a g d c i e a n a s . T lk: b a u d a s i r t r a u c k l i s s a p r t g a i d o m a n a i , u n j o v a i r k k d a b a u d a iepriec, j o v a i r k t t r a u c , k , piemram, mlas bauda das baudas premts, neviens nespj kaut ko apjgt. Tlk: nekda mksla neattiecas uz baudu, turpretim katrs labums ir mkslas darbbas r e z u l t t s . T l k : b r n i u n z v r i d z e n a s pc b a u d m . Uzskats, ka ne jau visas baudas ir krietnas, p a m a t o t s a r to, k a i r a r z e m i s k a s u n n o s o d m a s b a u d a s ; t u r k l t ir t d a s b a u d a s , kas nes postu, jo d a a s lietas, kas sa g d baudu, veselbai ir kaitgas. Uzskats, ka bauda nav visaugstkais labums, pamatots a r to, k a b a u d a n a v m r i s , bet t a p a n a . Tie a p t u v e n i i r visi u z s k a t i p a r m i n t a j i e m j a u t j u m i e m . 13. N o m i n t a j i e m u z s k a t i e m vl n e i z r i e t a t z i n u m s , k a bauda nav nedz labums, nedz augstkais labums, t a s ks s k a i d r s n o t u r p m k i z k l s t a . P i r m k r t , t k j d z i e n s labais i r s a p r o t a m s d i v j d i ( l a b a i s p a t s p a r sevi u n l a b a i s a t t i e c b p r e t k d u n o t e i k t u c i l v k u ) , t a d t a s a t t i e c a s a r u z cilvkiem piem too dabisko btbu un uz r a k s t u r a noturgm kvalittm, t t a d a r u z m a i n g o k u s t b u u n t a p a n u . T a s , k a s tiek u z s k a t t s p a r a u n u m u , v a r b t t d s g a n p a t s p a r sevi, g a n ar k d a m n o t e i k t a m cilvkam, toties citam tas ne tikai n a v a u n u m s , bet, g l u i o t r d i , i r k a u t k a s v l a m s ; c i t a s b a u d a s v a r bt v l a m a s tikai noteikt reiz un neilgu laiku, n e j a u v i e n m r ; vl c i t a s n e b t n a v b a u d a s , b e t t i k a i iet t d a s , p r o t i , t s , k a s s a i s t t a s a r c i e a n m u n k u r u m r i s i r i z r s t a n a , p i e m r a m , s l i m n i e k u izvese oans. T l k : n a v n e p i e c i e a m i j a t z s t , k a i r vl k a u t k a s labks par baudu td nozm, k dai saka, ka mris ir labks par t a p a n a s procesu. B a u d a nav t a p a n a s process, un visas b a u d a s n a v saisttas ar o procesu, taisni
154

otrdi, t ir piepildjums un mris. B a u d a nav t a p a n , bet l i e t o a n . N e j a u v i e n m r r p u s p a a s b a u d a s vl i r k d s cits m r i s , t t a s i r t i k a i t a d , k a d , s a s n i e d z o t m r i , tiek p i e p i l d t s d a b t r k s t o a i s . T p c n a v p a r e i z i t e i k t , ka b a u d a ir j u t e k l i s k i u z t v e r a m s p r o c e s s , t dr zk ir aktivitte, kas atbilst noteiktai sasniegtai da biskai kvalittei, un o aktivitti vajadztu saukt nevis par jutekliski uztveramu, bet par netrauctu un brvu. D a i e m b a u d a iet t a p a n a t p c , k a t i r labums a v r d a v i s s t k a j n o z m , j o v i i d o m , k a tiei t a p a n a ir aktivittes vispilngk izpausme, tau stenb t a p a n a i r k a u t k a s cits. Teikt, k a b a u d a i r k a u t k a s z e m i s k s , t p c k a d a a s b a u d a s ir kaitgas veselbai, ir tas pats, kas apgalvo j u m s , ka veselba ir kaut kas slikts, jo tas, kas dergs v e s e l b a i , d a k r t i r s a i s t t s a r n e k r i e t n u p e u 7 7 . T vr tjot, p a t i e m , t i k l a b b a u d a , k v e s e l b a i r k a u t k a s slikts, tau ne j a u tpc, ka ts ir b a u d a un veselba, jo ar d o m a n a d a k r t ir kaitga veselbai. Ts b a u d a s , k a s i r s a i s t t a s a r p r t g u m u p r a k t i s k a j rcba v a i k d u citu r a k s t u r a k v a l i t t i , n a v t r a u c k l i s m k v a l i t t m ; glui otrdi, bauda, kas rodas no d o m a n a s un mca n s , v e i c i n a s d a r b b a s , t o t i e s k a v s v e a s , m d a r b bm nepiedergas baudas. P a m a t o t s i r u z s k a t s , k a b a u d a n e p i e d e r n e pie v i e n a s m k s l a s , jo, p a t i e m , n e v i e n a a k t i v i t t e k p i l n b a s p a i z p a u s m e n a v m k s l a s lieta, m k s l a d r z k a t t i e c a s u z s p j m . T o m r s m a r v i e l u i z g a t a v o a n a s u n d i e n u pa g a t a v o a n a s m k s l a , iet, i r s a i s t t a a r b a u d u . T d u s i e b i l d u m u s k s a p r t g i m r e n s cilvks i z v a i r s n o b a u d a s , p r a k t i s k a j rcb g u d r s t i e c a s p c d z v e s , kas b t u brva no cieanm, brni un dzvnieki nodo d a s b a u d m , v a r a t r i s i n t a r v i e n u u n t o p a u pa 78 matojumu. Jau iepriek bija r u n a p a r t o , k a d a a s b a u d a s i r k r i e t n a s p a a s p a r sevi, d a a s n a v t d a s , s p d j s b a u d a s ir ts, pc k u r m tiecas dzvnieki un brni, un p r a k t i s k a j r c b g u d r s v a i r s n o c i e a n m , k a s saist t a s a r d m b a u d m . M i n t s b a u d a s a t t i e c a s u z iekr m u n c i e a n m , t s i r fizisks b a u d a s ( t a s i r tiei t d a s ) , u n o b a u d u p r m r b p a r d s izlaidga cilvka i z l a i d b a . T p c s a p r t g i m r e n s cilvks i z v a i r s n o t d m b a u d m , jo ir citas b a u d a s , kas v i a m raksturgas.
155

14. Visi i r v i e n i s p r t i s , k a c i e a n a s i r a u n u m s u n n o t a m jizvairs. Viena nozm cieanas ir a u n u m s p a t s p a r sevi, cit n o z m t s i r k r s l i s u n t r a u c j u m s . P r e t s t a t s a u n u m a m un t a m , no k v a j a g izvairties, ir labums. Ttad b a u d a nepiecieami ir labums. o j a u t j u m u n e v a r atrisint t, k to m i n j a Speusips: b a u d a ir pretstats cieanm, t p a t k lielkais ir p r e t s t a t s m a zkajam un tam, kas atrodas viends attiecbs pret abiem. Vi tau neapgalvotu, ka b a u d a ir zinms au n u m a paveids. Nekas nekav par visaugstko labumu uzskatt zinma veida baudu, kaut ar d a a s b a u d a s ir zemiskas; glui t p a t v a r teikt, k a a u g s t k a i s l a b u m s i r n o t e i k t a s z i n a n a s , lai g a n i r a r n e k r i e t n a s z i n t n e s . Ja jau katrai noturgai dvseles kvalittei ir iespja a k t i v i t t e i z p a u s t i e s brvi u n n e t r a u c t i u n j a l a i m e i r vai nu visu o kvalitu aktivitte, vai tikai k d a s v i e n a s kvalittes aktivitte, t d g a d j u m nepiecieami izriet, k a tiei d a n e t r a u c t a a k t i v i t t e i r v a i r k v l a m a ; u n tda ir bauda. Ttad visaugstkais labums ir zinma b a u d a , k a u t ar l i e l k d a a b a u d u i r z e m i s k a s , v a r t e i k t , zemiskas visprga n o z m un pc s a v a s btbas. T p c visi a t z s t , k a l a i m g a d z v e i r p a t k a m a , u n p i l n g i p a m a toti saista b a u d u ar laimi. Nevienai pilngai aktivittes izpausmei nav nekdu traucjumu, un laime ir viena no t d a m pilngas aktivittes izpausmm. Tpc laimgajam i r n e p i e c i e a m i tie l a b u m i , k a s a t t i e c a s u z e r m e n i , k a r rjie l a b u m i u n v e i k s m e . Tie, k a s s a k a , k a cilvks, k u r tiek m o c t s u n cie v i s l i e l k s n e l a i m e s , v a r b t l a i m g s , ja vien vi ir krietns, gribot to vai negribot, p p tuk u s n i e k u s . T i e m e s l a d, ka t o m r ir n e p i e c i e a m a zi n m a v e i k s m e , d a i e m iet, k a l a b k l j b a i r t a s p a t s , k a s l a i m e , lai g a n t n a v , jo p r m r g a l a b k l j b a drzk ir traucklis, un tad to vairs nebtu taisngi saukt par labkljbu. jdziena robeas n o s a k a attiecba pret laimi. Ar t a s , ka visi g a n dzvnieki, g a n b r n i t i e c a s p c b a u d a s , i r z i n m a liecba, k a t i r a u g s t k a i s l a b u m s : <<Tas, k a s tiek d a u d z i n t s t a u t , n e k a d n e i e t p i l n g p a z u a n a . . . 7 9 Bet, t k ne j a u v i s i e m v i e n a un t p a t i d a b a v a i n o t u r g k v a l i t t e i r v i s l a b k u n n e j a u vi s i e m t a r iet t d a , t a d a r visi n e i z v l a s v i e n u u n t o p a u b a u d u , bet b a u d u [ v i s p r ] izvlas visi. V a r b t
156

t o m r cilvki t i e c a s n e j a u p c t s b a u d a s , k u r u v i i d o m a un kuru vii nosauktu, ja viiem prastu, bet pc vienas un ts p a a s , jo v i s a m t a u no d a b a s piemt k a u t k a s dievis? V r d u bauda s a v p a u m i r p r m u a s mie s g s b a u d a s t p c , k a t m n o d o d a s v i s b i e k u n visi a r t m i r s a i s t t i . Tiei t p c , k a ts_ v i e n g a s i r p l a i p a z s t a m a s , dom, ka ts ir ar viengas. S k a i d r s i r a r t a s : j a b a u d a u n a k t i v i t t e n e b t u la b u m s , l a i m g a cilvka d z v e n e b t u p a t k a m a . K d a g a n v a j a d z b a b t u pc b a u d a s , j a t n e b t u l a b u m s u n lai m g s cilvks v a r t u l a i m g i d z v o t a r c i e a n a s ? J a b a u d a n a v l a b u m s , t a d ar c i e a n a s n a v n e d z a u n u m s , n e d z l a b u m s . Tad kd no t m btu j v a i r a s ? Krietna cilvka dzve n e b t u p a t k a m k a , ja v i a aktivitte n e b t u sais tta ar baudu. Tiem, k u r i a p g a l v o , k a d a a m b a u d m i r s e v i i d o d a m a priekroka, piemram, cildenm b a u d m , nevis mie s g m un tm, kas saisttas ar izlaidbu, ir nepiecie ami jiztirz skk jautjums par ermeniskam b a u d m . Kpc cieanas k b a u d u pretstats ir kaut kas slikts? Sliktajam pretstats ir labais. Vai nepiecieamas b a u d a s k krietnas ir t jsaprot, ka tas, kas nav aunums, j a u i r l a b u m s ? J e b s b a u d a s i r k r i e t n a s t i k a i ldz z i n m a i r o b e a i ? T m d v s e l e s n o t u r g m k v a l i t t m v a i kust b m , k u r m n a v i e s p j a m a p r m r b a v i r z i e n u z labo, ar b a u d n a v iespjama p r m r b a ; kur d a p r m r b a i r i e s p j a m a , t a t t i e c a s ar u z b a u d u . P r m r b a i e s p j a m a tajos labumos, kas attiecas uz ermeni, un nekriet n b a i z p a u a s k t i e k s m e p c s p r m r b a s , n e v i s k tieksme pc n e p i e c i e a m m b a u d m . Visus z i n m mr i e p r i e c d i e n s , v n s , m l a s prieki, b e t n e j a u v i e n m r t , k vajag. Pilngi pretji tas ir attiecba uz c i e a n m : n e k r i e t n s cilvks i z v a i r s n e v i s n o p r m r b a s , b e t n o c i e a n m vispr. Tikai t a m , kur b a u d a s tiecas pec p r mrbas, nespja nodoties prmrbai jau ir cieanas. 15. N e p i e t i e k t i k a i izteikt p a t i e s u a p g a l v o j u m u , J n o s k a i d r o ar m a l d u clonis (tas nk par labu pierd j u m a t i c a m b a i : k a d i r labi r e d z a m s , k p c p a t i e s s i e t t a s , k a s n a v t d s , t a d vl v a i r k r o d a s t i c b a p a t i e s a j a m ) . T t a d j n o s k a i d r o , k p c e r m e n i s k s b a u d a s iet v a i r k v l a m a s . P i r m k r t , td, ka tas p a d z e n un izkliede cieanas. Tpc prmrgu un, vispr, ermenisku b a u d u cilvki i z v l a s k z i n m u r s t a n s ldzekli p r e t l i e l a m
157

c i e a n m . d a r s t a n a i e d a r b o j a s s p c g i , p c t s tie cas. B a u d a neiet nekas krietns, k jau teikts80, divu iemeslu d: d a k r t b a u d a ir darbba, kas piemt nekriet n a i dabai (kas t d a ir no d z i m a n a s k dzvniekiem, T a i i e r a d u m a d k n e k r i e t n i e m c i l v k i e m ) , d a k r t t i r k ldzeklis p r e t c i e a n m , bet n o t e i k t a s t v o k a e s b a i r l a b k a p a r t a p a n u . S d a b a u d a i r k r i e t n a k z i n m s pie pildjums, tau tikai k blakusfaktors. Turklt spcgm b a u d m n o d o d a s tie, k u r i e m n e k a s cits n e s a g d p r i e k u , u n s l p e s pc b a u d a s vii sev r a d a pai. Ja d a s b a u d a s ir nekaitgas, ts netiek nosodtas, ja kaitgas, t a d ir zemis k a s ; j o i e m cilvkiem n a v n e k d u citu b a u d u , t o t i e s n e n o teiktba daudziem atbilstoi viu dabai s a g d cieanas. D z v a b t n e , k s a k a d a b a s z i n t n i e k i , v i e n m r j t k d a s grtbas. Vii apgalvo, ka r e d z a n a un d z i r d a n a a r i r s a i s t t a s a r c i e a n m , m s t i k a i e s a m pie t m p i e r a d u i , v i i s a k a . Ar j a u n b , k a d cilvks a u g , v i j t a s k no vna apreibis, tpc jaunba ir patkama. J t g a s d a b a s cilvkiem v i e n m r i r t d a s a j t a , k a nepiecie a m s r s t t i e s , v i u e r m e n i s a t b i l s t o i vielu s a j a u k u m a m v i e n m r j t a s ievainots, un vii ir n e m i t g u z b u d i n j u m . B a u d a izklied c i e a n a s , v i e n a l g a , v a i t i r t i e s p r e t s t a t s k o n k r t m c i e a n m vai nejaua, k d a p a g a d s , j a v i e n t i r s p c g a . i e m e s l a d r o d a s n e k r i e t n i u n i z l a i d g i cilvki. T m b a u d m , k u r a s n a v s a i s t t a s a r c i e a n m , n a v p r m r b a s , j o t s i r d a b i s k a s u n pat k a m a s p a a s p a r sevi, n e v i s k b l a k u s f a k t o r s n o t e i k t o s apstkos. K blakusfaktoru es saprotu t d u baudu, kas ir k r s t a n s ldzeklis, t u r p r e t i m d a b i s k b a u d a i r t , k a s liek r k o t i e s a t b i l s t o i n o t e i k t a i d a b a i . N a v t, ka baudu vienmr s a g d viens un tas pats. T a s notiek tpc, ka m s u daba n a v vienkra, bet taj iemt vl k a u t k a s cits, k a s p a d a r a m s p a r i z n c g m btnm. Tas, ko d a r a viena daa, ir pretjs otras daas d a b a i ; k a d d a r b b a s i r l d z s v a r , t s n e s a g d n e d z cie anas, nedz baudu. Ja daba ir vienkra, tad vispatka m k v i e n m r b s v i e n a u n t p a t i d a r b b a . T p c die v a m b a u d a ir tikai viena un t ir vienkra. Aktivitte n a v t i k a i k u s t b , bet a r n e k u s t g s t v o k l , u n b a u d a drzk ir miera stvokl nek kustb. Tas, ko apgalvo d z e j n i e k s : V i s p a t k a m k a i s ir p r m a i a , 8 1 ir iesp j a m s t i k a i c i l v k a d a b a s s a m a i t t b a s d. T p a t k sa-

m a i t t a rakstura cilvkam ir tieksme uz mainbu, ar daba, kurai nepiecieama prmaia, ir nepilnga, jo t nav vienkra un nav krietna. P a r s a v a l d b u u n n e s a v a l d b u , k a ar p a r b a u d u u n c i e a n m i r p r r u n t s ; n o s k a i d r o t s k a t r a s s p a r d b a s jdziens un tas, kd nozme tas ir vai nu krietnas, vai n e k r i e t n a s . Atliek vl p r r u n t d r a u d z b u .

158

(VIII G R M A T A )

1. Tlk v a r sekot izklsts p a r draudzbu. D r a u d z b a ir z i n m s tikums vai saistta ar tikumbu, t u r k l t dzv t i r a u g s t k a m r n e p i e c i e a m a . N e v i e n s n e i z v l s i e s dzvi bez d r a u g i e m , k a u t v i a m b t u visi p r j i e l a b u m i ( t i e m , kuriem pieder bagtbas, kuriem ir a m a t p e r s o n u un vald n i e k u v a r a , iet, s e v i i n e p i e c i e a m i d r a u g i , j o k d s g a n btu labums no d a s labkljbas, ja tiktu a t e m t a iespja dart labu? Bet labu dart visvairk iespjams d r a u g i e m , u n t a s i r a r c i l d i n o i . Bez t a m , k v a r t u n o s a r g t u n s a g l a b t o l a b k l j b u bez d r a u g i e m ? J o lie l k a l a b k l j b a , j o n e d r o k a ) . N a b a d z b u n c i t s lik s t a s d r a u g u s uzskata par viengo patvrumu. Jaunb draugi attur no kdm, vecum rpjas par kopanu un i r p a l d z g i t a d , k a d n a v i e s p j a m s k a u t k o p a v e i k t ne s p k a d, bet s p k a g a d o s v i i m u d i n a u z s k a i s t i e m d a r b i e m . D i v i e m ejot k o p . . . 8 2 , ir l i e l k a s i e s p j a s g a n i z d o m t , g a n a r p a v e i k t k a u t ko. D a b d r a u d z g u m a attiecbas ir veckiem pret brniem u n b r n i e m p r e t v e c k i e m , u n t t a s i r n e t i k a i cilvkiem, b e t a r p u t n i e m u n l i e l k a i d a a i dzvo b t u ; d r a u d z g u m s s a v s t a r p j s a t t i e c b s p a r d s a r t u r , k u r visi pie d e r pie v i e n a s k o p b a s , t a s it p a i a t t i e c a s uz cilv kiem, t p c m s s l a v j a m cilvku m l e s t b u . 8 3 K l e j o j u m o s s v e u m a v a r r e d z t , cik t u v s u n d r a u d z g s i r cilvks cil v k a m . D r a u d z b a s a t u r a r v a l s t i s , u n l i k u m d e v j i vai r k r p j a s p a r d r a u d z b u n e k p a r t a i s n b u , j o vien p r t b a i r k a u t k a s ldzgs d r a u d z b a i ; l i k u m d e v j i v i s v a i r k tiecas pc vienprtbas, toties v i s v a i r k vras pret
160

nevienprtbu, kas ir naids pilsou starp. Ja attiecbas valda d r a u d z g u m s , n a v nepiecieams piedevm taisn g u m s , bet t a i s n g i e m cilvkiem d r a u d z b a i r nepiecie a m a . N o t a i s n g i e m cilvkiem v i s a u g s t k m r t a i s n g i i r tie, k u r i i r d r a u d z g i . D r a u d z b a i r n e t i k a i k a u t k a s n e p i e c i e a m s , bet ar k r i e t n s u n s k a i s t s . M s s l a v j a m t o s , k u r i ml d r a u g u s , u n , j a k d a m i r d a u d z d r a u g u , , t a s i r s k a i s t i . D a i p a t u z s k a t a , k a k r i e t n i cilvki u n d r a u d z g i cilvki i r v i e n s u n t a s p a t s . 2. P a r draudzbu ir ne m a z u m s strdu. Dai uzskata, ka d r a u d z b a i r z i n m a ldzba, u n t o s , k a s ldzgi, s a u c p a r d r a u g i e m ; n o t r a d u i e s t e i c i e n i 8 4 l d z g o pie ldzga,, k o v r n i s pie k o v r a u . t m l . Citi a p g a l v o p r e t j o : ldz g i e m cilvkiem s a v s t a r p j s a t t i e c b a s i r t d a s p a a s k a p o d n i e k i e m 8 5 . d a i n o s t j a i tiek m e k l t i ar a u g s t k i u n dabaszintniskki paskaidrojumi; E u r i p d s 8 6 saka: Izkalt u s z e m e ml lietu, u n a u g s t s d e b e s i s , lietus p i l n a s , i l g a s tiecas nolt uz zemi; un Heraklts [teic] pretstati sa d e r k o p , no s a v s t a r p j i a t i r g r o d a s v i s s k a i s t k harmonija un no n e s a s k a a s rodas viss. Savukrt citi, ar E m p e d o k l s , d o m p r e t j i : l d z g a i s t i e c a s p c ldzg. Tos n e s k a i d r o s j a u t j u m u s , k a s a t t i e c a s u z d a b a s z i n t n m , a t l i k s i m (jo tie n e a t t i e c a s u z o i z t i r z j u m u ) , b e t s k k p r r u n s i m t o , k a s a t t i e c a s u z cilvku, v i a r a k s t u r u u n afektiem, p i e m r a m , v a i d r a u d z b a i e s p j a m a s t a r p v i s i e m cilvkiem. V a i ar s a m a i t t a r a k s t u r a cil vki v a r b t d r a u d z g i ? V a i i r t i k a i v i e n s d r a u d z b a s v e i d s v a i v a i r k i ? Tie, k u r i u z s k a t a , k a p a s t v t i k a i v i e n s veids, jo draudzb iespjama gradcija, n e b a l s t s uz p i e t i e k a m i e m p a m a t o j u m i e m . G r a d c i j a vairk un mazk i e s p j a m a ar t m p a r d b m , k a s v e i d a z i i r a t i r gas. P a r to runts jau iepriek.87 ie j a u t j u m i ks s a p r o t a m i , ja pirms t a m bs no skaidrots, kas veido d r a u d z b a s p a m a t u . Liekas, ka ne vis v i s s r a d a d r a u d z b u , b e t t i k a i t a s , k a s d r a u d z b i r p i e v i l c g s , t a s ir labais, patkamais un dergais. Ja uz s k a t t u , ka dergais ir t i k a i t a s , ar k s t a r p n i e c b u t i e k p a n k t s labais u n patkamais, t a d b t u j s e c i n a , k a d r a u d z b a s p a m a t p a l i e k t i k a i divi m r i labais un pat kamais. Var rasties jautjums: vai draudzgums izpauas p r e t labo vispr v a i labo attiecb paiem pret sevi? D a k r t
161

ie j d z i e n i n e s a s k a n ; t p a t t a s i r a r a t t i e c b u z pat kamo. L i e k a s , ka ikviens j t d r a u d z g u m u p r e t to labo, k a s i r l a b u m s v i a m p a a m , u n lai g a n d r a u d z g u m s attiecas uz labo vispr, tomr k a t r a m tuvks ir p a a m v r t g k a i s , t u r k l t n e v i s t a s labais, k a s i k v i e n a m p a t i e m i r l a b u m s , bet t a s , k a s iet t d s . T e n a v a t i r b a s , j o d r a u d z b a s p a m a t s t d g a d j u m b s t a s , k a s iet pievilcgs. T t a d i r trs l i e t a s , u z k u r m p a m a t o j a s d r a u d z g a s at tiecbas s t a r p cilvkiem; paa patika pret k a u t ko ne dzvu netiek dvta p a r draudzbu, jo te n a v iespjamas abpusji d r a u d z g a s attiecbas un n a v iespjams vlt l a b u ( b t u l a i k a m s m i e k l g i v l t l a b u v n a m , j a n u vie n g i k d s g r i b t o s a g l a b t sev, lai b t u p a a m ) . T u r pretim d r a u g a m v a j a g vlt labu via p a a lab. Tos, k u r i d v e i d vl l a b u , s a u c p a r l a b v l g i e m , j a t d a p a t i n a v a r o t r a cilvka a t t i e k s m e , j o a b p u s j a l a b v l b a ir d r a u d z b a . Te v a r b t vl j p i e b i l s t : atklti redzama labvlba! D a u d z i tau ir labvlgi pret tiem, kurus ne m a z n a v r e d z j u i , bet d o m , k a tie i r g o d p r t g i u n citiem nodergi. T d s p a t s iespaids v a r bt ar tiem. ie cilvki i r s a v s t a r p j i l a b v l g i , bet k lai v i u s d v p a r d r a u g i e m , ja viiem paiem paliek n e z i n m s , k d a s ir viu savstarpjs attiecbas? Ttad vajag bt savstarpji labvlgiem un vlt labu atklti. Attiecbs, kas balsts u z v i e n u n o i e p r i e k m i n t a j i e m d r a u d z b a s p a m a t i e m , cil vkiem jbt savstarpji labvlgiem, un ai labvlbai jbt atkltai un redzamai. 3. G a n draudzbas j t a s , g a n d r a u d z b a s veidi ir vai rki un savstarpji atirgi. D r a u d z b a i ir trs veidi, t . i., t i k p a t d a u d z , cik d a d o s v e i d o s v a r i z p a u s t i e s d r a u d z b a s p a m a t s . K a t r n o i e m g a d j u m i e m t d a p a t i at t i e k s m e , t u r k l t a t k l t a , i r a r p r e t j a i p u s e i . Tie, k u r i v i e n s p r e t o t r u i z t u r a s d r a u d z g i , v i e n s o t r a m vl l a b u tpc, ka jt savstarpju draudzbu. Tie, k u r u d r a u d z b a b a l s t s u z dergo, i z t u r a s d r a u d z g i n e v i s p r e t cilvkiem p a i e m p a r sevi, b e t t i k a i t pc, k a v i i e m r o d a s s a v s t a r p j s l a b u m s . L d z g i i z t u r a s tie, k u r u d r a u d z b a s m o t v s i r p a t i k a : vii, p i e m r a m , m l a s p r t g u s u n a t j a u t g u s cilvkus, t a u n e j a u os cil v k u s p a u s p a r sevi, b e t t p c , k a v i i t i e m i r t k a m i . T t a d cilvkiem, k u r u d r a u d z b a s m o t v i i r d e r g u m s v a i p a t i k a , d r a u d z b a i z p a u a s p r e t to, k a s i r l a b s v a i p a 162

t k a m s v i i e m p a i e m , n e v i s p r e t o t r u cilvku, k d s v i ir; t t a d t i k a i t i k t l , c i k t l v i v a r b t n o d e r g s v a i p a t k a m s . Te d r a u d z b a n e p a r d s tra veida, bet ir sais t t a a r k d i e m citiem b l a k u s a p s t k i e m , u n t d i b i n s n e vis u z to, k a o t r s tiek m l t s tiei t d s , k d s v i ir, b e t g a n u z to, k a o t r s v a r s a g d t k d u l a b u m u v a i b a u d u . d a d r a u d z b a t r i izirst, j a i z m a i n s a t t i e k s m e ; jo, tikldz vairs n a v s a v s t a r p j a s patikas vai izdevguma, draudzba beidzas. Nodergums nav pastvgs, arvien r o d a s k a u t k a s cits. J a z d p a m a t s , u z k u r a b a l s t j u a s d r a u d z g s a t t i e c b a s , I z i r s t ar p a t i d r a u d z b a , j o n a v v a i r s t , k a s t o v i e n o . d a d r a u d z b a p a i v e i d o j a s ve c u m d i e n s (jo veci cilvki v a i r k t i e c a s p c d e r g , n e v i s pc b a u d a s ) u n s t a r p tiem b r i e d u m a g a d u u n j a u n i e m cilvkiem, k u r i v a i r k m e k l i z d e v g u m u . d i cilvki n e m a z n e v l a s p a v a d t k o p laiku, j o d a k r t v i i p a t n e j t s a v s t a r p j u p a t i k u . V i i e m n a v ar n e k d a s v a j a d z b a s pc k o p g a s l a i k a p a v a d a n a s , j a v i e n t n a v n o d e r g a . Vii i z r d a s a v s t a r p j u p a t i k u t i k a i cerb, k a n o t v a r bt kds l a b u m s . Te piederas ar t d r a u d z b a , kas izpau as k viesmlba. J a u n i e u d r a u d z b a , iet, b a l s t s u z p a t i k u , j o v i i dzvo s a s k a a r j t m u n v i s v a i r k t i e c a s p c t , k a s attiecgaj m o m e n t viiem ir p a t k a m s . Ldz ar g a d i e m ar b a u d a s k s t c i t a s . V i i t r i k s t d r a u g i , t a u t r i prstj bt d r a u g i , jo atbilstoi t a m , k m a i n s viu pa t i k a , m a i n s a r d r a u d z b a , bet p a t k a m a i s d v e c u m i r s t r a u j i m a i n g s . J a u n i e i e m p i e m t a r t i e k s m e u z m lestbu, j o m l e s t b a l i e l k o t i e s i r s a i s t t a a r afektu u n b a u d u . T p c v i i t r i i e m l a s , bet t r i p r s t j m l t , u n biei v i e n t a s n o t i e k v i e n a s d i e n a s l a i k . d v e c u m cilvki g r i b p a v a d t k o p d i e n a s u n d z v o t k o p . T d a s ir viu attiecbas draudzb. 4. P i l n g a un sta ir d r a u d z b a s t a r p krietniem cilv kiem u n t i k u m i s k i l d z g i e m , j o v i i s a v s t a r p j i vl v i e n s o t r a m l a b u k j a u t d i cilvki, k a s p a i i r k r i e t n i . Tie i r sti d r a u g i , k a s s a v i e m d r a u g i e m vl l a b u v i u p a u l a b a ( d a s a t t i e c b a s v i u s t a r p p a s t v p a a s p a r sevi, n e v i s tpc, ka t sank kaut kdu blakusapstku d). Drau d z b a s t a r p k r i e t n i e m cilvkiem p a s t v , k a m r p a i cilvki i r k r i e t n i , bet t i k u m i s k k r i e t n b a i r k a u t k a s n o t u r g s . K a t r s n o v i i e m i r k r i e t n s g a n p a t s p a r sevi, g a n d r a u g a m , s t i k r i e t n i cilvki i r a r s a v s t a r p j i n o d e r g i , u n
163

v i u a t t i e c b s i z p a u a s s a v s t a r p j a p a t i k a . K a t r a m sa g d b a u d u v i a b t b a i a t b i l s t o a rcba v a i a p t u v e n i t a d a ; k r i e t n u cilvku rcba i r s a v s t a r p j i v i e n d a v a i vis m a z ldzga. Pilngi s a p r o t a m s , ka d a d r a u d z b a ir n o t u r g a , jo t sev i e t v e r visu, k a s ir n e p i e c i e a m s a t t i e cbas s t a r p d r a u g i e m : ikviena d r a u d z b a b a l s t s vai nu uz k a u t kdu labumu, vai patiku, t u r k l t l a b u m s un pa t i k a v a r b t v r t b a s p a a s p a r sevi u n v a r b t v r t b a s t a m , k u r j u t d r a u d z b u ; bez t a m k a t r a d r a u d z b a bal s t s ar u z z i n m u ldzbu. T a s viss p i e m t t o cilvku d r a u d z b a i , k u r i i r k r i e t n i p a i p a r sevi u n a r v i s s c i t s l i e t a s ldzgi. T a s , k u r s a v b t b i r l a b s , v i e n l a i k u s i r ar p a t k a m s p a t s p a r sevi, u n tiei t a s g a l v e n o k r t v e i d o draudzbas pamatu. T ir vislabk draudzba, kur drau d z g a s attiecbas vieno tas, kas sav btb ir labs un p a t k a m s . P r o t a m s , ka d a d r a u d z b a ir reti s a s t o p a m a , j o m a z i r t d u cilvku. T u r k l t v a j a d z g s laiks u n sav s t a r p j a pierana, k teikts s a k m v r d : n a v iespjams iepazt vienam otru, k a m r nav kopgi nosts zinms sls d a u d z u m s . Bez t a m n a v i e s p j a m s u z t u r t s a v s t a r p j i d r a u dzgas attiecbas un bt draugiem, pirms n a v noskaidro jies tas, kas saista vienu ar otru, un pirms n a v pierdta d r a u d z b a . Tie, k a s t r i n o d i b i n a d r a u d z g i l a i p n a s a t t i e c b a s , g r i b b t d r a u g i , bet n a v t d i , j o v i i e m n a v t s saites, kas vieno, un vii to zina. V l a n s n o d i b i n t d r a u d z b u r o d a s tri, bet d r a u d z b a n e . 5 . T t a d k r i e t n u cilvku d r a u d z b a g a n i l g u m a , g a n vi s d c i t d z i ir p i l n g a , t a j viss ir s a v s t a r p j i atbilstos un abpusji ldzvrtgs, k t a m ar j b t s t a r p d r a u g i e m . Z i n m a ldzba a r o d r a u d z b u i r a r t a i , k u r a b a l s t s u z p a t i k u (jo k r i e t n i e v i e n s p r e t o t r u a r j t p a t i k u ) , k ar tai, k u r a s p a m a t ir d e r g u m s (ar savstar pji n o d e r g i i r k r i e t n i e ) . d a t i p a d r a u d z b m a r pie m t z i n m a n o t u r b a , j a abi [ d r a u g i ] a t l d z i n a v i e n s ot r a m ar to pau, piemram, ar patiku, turklt, ja patiku a b m p u s m s a g d v i e n s u n t a s p a t s , k, p i e m r a m , s t a r p a s p r t g i e m u n a t j a u t g i e m cilvkiem, n e v i s t , k s t a r p mltju un mlamo, kur prieku abiem n e s a g d viens un tas p a t s : viens priecjas otru redzot, otrs p a r t o , k a m l t j s v i a m p i e v r u z m a n b u . Bet, k a d j a u n b a aiziet, z d a r d r a u d z b a ( v i e n a m v a i r s n e s a g d p r i e k u otra redzana, o t r a m vairs netiek pievrsta u z m a n b a ) . D a u d z i t o m r n e p r t r a u c d r a u d z g s a t t i e c b a s , ja, pie164

r a d u i v i e n s pie o t r a u n k u v u i ldzgi r a k s t u r , v i i sa s k a t a pievilcbu v i e n s o t r a r a k s t u r . Tie, k a s m l a s a t t i e cbs b a u d u i z m a i n a pret dergo, ir m a z k m r d r a u g i , u n v i u d r a u d z b a n a v i l g s t o a . Tie, k u r u d r a u d z b a vis p r b a l s t s uz n o d e r g u m u , p r s t j bt d r a u g i , tikldz v a i r s n a v i z d e v g u m a , j o d r a u d z g s a t t i e c b a s bija n e vis viu p a u s t a r p , bet attiecb pret izdevgo. B a u d a vai izdevgums k draudzbas p a m a t s var but a r n e k r i e t n i e m cilvkiem, t p a t k d i m o t v i v a r r a d t d r a u d z b u s t a r p g o d p r t g o u n n e k r i e t n o v a i ar s t a r p t d i e m cilvkiem, k u r u s n e v a r p i e s k a i t t n e d z pie v i e n i e m , n e d z pie o t r i e m . S k a i d r s , k a d r a u g i p a a s d r a u d z b a s d v a r b t t i k a i k r i e t n i cilvki, j o n e k r i e t n i e n e j t p a t i k u viens pret otru, ja no ts nav nekda ieguvuma. Turklt v i e n g i k r i e t n o cilvku d r a u d z b u n e k d i n e i e t e k m e a p m e l o j u m i , j o n e v i e n a m n a v viegli i e g a l v o t k a u t k o p a r t d u cilvku, k u r p r b a u d t s i l g l a i k p o s m a ; v i u s t a r p a v a l d a u z t i c b a , v i i n e p i e a u j n e t a i s n g u rcbu v i e n s p r e t o t r u , u n , v i s p r , v i u d r a u d z b i r viss, k a s n e p i e c i e a m s d r a u d z b a i v r d a s t a j n o z m . T u r p r e t i m citos d r a u dzbas veidos var notikt d a s lietas.88 T k cilvki u z s k a t a p a r d r a u g i e m a r t o s , k u r u s v i e n o savstarpjs izdevgums, tpat k valstis (uzskata tau, ka v a l s t u s a v i e n b a s r o d a s i z d e v g u m a d) un tos, kurus v i e n o s a v s t a r p j a p a t i k a , k, p i e m r a m , b r n u s , iet, a r i m u m s j p i e k r t , k a d i cilvki i r d r a u g i u n k a d r a u d z bai ir vairki veidi. Tomr p i r m m k r t a m un v r d a s t e n a j n o z m d r a u d z b a i r t , k a s r o d a s s t a r p kriet n i e m cilvkiem un ir b a l s t t a uz o cilvku k r i e t n u m u , p r j o s g a d j u m o s i r t i k a i z i n m a ldzba a r d r a u d z b u . D r a u d z g a s attiecbas t t a d veidojas, ja p a m a t ir kds l a b u m s un z i n m a s a v s t a r p j a ldzba. Tiem, kuri ml b a u d u , ar b a u d a i r l a b u m s , bet d d r a u d z b a n e i e d e r a s n e k a s cits, j o d e r g a i s r e t i a p v i e n o j a s a r p a t k a m o ; t notiek tpc, ka blakusfaktori reti kad ir kopa. 6. T d i ir d r a u d z b a s veidi. Nekrietnie b s d r a u g i bau d a s v a i i z d e v g u m a d, j o a t t i e k s m e p r e t m l i e t a m v i i i r ldzgi; k r i e t n i e cilvki b s d r a u g i v i e n s o t r a d tiei tpc, ka vii ir krietni. Krietnie ir d r a u g i pc btbas, iepriek mintie b l a k u s a p s t k u d un tpc, ka viu d r a u d z b a i i r z i n m a ldzba a r s t u d r a u d z b u . T p a t k tikumisk krietnba dakrt var pardties ka r a k s t u r a n o t u r g a kvalitte, d a k r t k aktivitte, ar
165

draudzbas izpausm ir divas iespjas: dzvodami kop, cilvki d a r a v i e n s o t r a m p r i e k u u n s a g d l a b u m u , b e t d r a u d z b a var ar nepardties darbb, piemram, guot vai atrodoties tlu vienam no otra, tau attieksme un noskaojums ir draudzgi, jo attlums neir draudzbu vispr, viengi neauj izpausties aktivittei. Ja p r o m b t n e ir ilgstoa, t veicina d r a u d z b a s aizmiranu, tpc s a k a : D a u d z k r t d r a u d z b u ir izrusi k l u s u c i e a n a . 8 9 N e d z veci, n e d z d r m i cilvki n e l i e k a s d r a u d z g i . V i i m a z spj s a g d t b a u d u , bet n e v i e n s n e v a r d i e n m ilgi u z t u r t i e s k o p a r d r m u u n n e p a t k a m u cilvku. L i e k a s , ka pati daba jo sevii v a i r s no t, kas v a r s a g d t c i e a n a s , u n t i e c a s pc p a t k a m . Cilvki, k u r u a t t i e c b a s i r l a b a s , bet k u r i n e d z v o k o p , v a i r k i r ldzgi l a b v l g a j i e m n e k d r a u g i e m , j o n e k a s n a v tik r a k s t u r g s d r a u g i e m k k o p d z v o a n a . P a l d z b u m e k l t a s , k u r a m t n e p i e c i e a m a , bet p a v a d t l a i k u k o p tiecas pat svtlaimgie, jo viiem v i s m a z k piekljas b t v i e n t u i e m . P a v a d t l a i k u k o p n a v i e s p j a m s , j a cilvki nav savstarpji patkami un ja viiem n e s a g d prieku v i e n s u n t a s p a t s . i e n o t e i k u m i , iet, i r s p k d r a u dzgas sabiedrbs. 7. Ttad draudzba, k j a u vairkkrt teikts, p i r m m k r t a m i r k r i e t n u cilvku d r a u d z b a . D r a u d z b a s p a m a t s u n t a s , k o d r a u d z b v l a m i e s , i r g a n labais p a t s p a r s e v i , g a n p a t k a m a i s , t a u k a t r s i z v l a s to, k a s v i a m i e t t d s . K r i e t n a m c i l v k a m d r a u d z b a s u n izvles v r t s i r 90 k r i e t n s cilvks a b u m o t v u d (ma attieksme ir vai r k l d z g a a f e k t a m , bet d r a u d z g u m s r a k s t u r a n o t u r gai kvalittei, jo ma attieksme ir ne m a z k iespjama ar pret nedzviem priekmetiem, toties s a v s t a r p j s d r a u d z g u m s i r s a i s t t s a r a p z i n t u izvli, k o n o s a k a r a k s t u r a n o t e i k t a k v a l i t t e ) . T p a t ar l a b u v l a m d r a u g i e m nevis afekta iespaid, bet vadoties no r a k s t u r a kvalittes. Draudzgi izturties pret d r a u g u nozm izturties drau d z g i p r e t p a a l a b u m u , j o k r i e t n s cilvks, k u v i s p a r d r a u g u , klust par labumu tam, k u r a m vi ir d r a u g s . T t a d abi i z t u r a s d r a u d z g i p r e t to, k a s k a t r a m i r l a b u m s , un atldzina ldzvrtgi, g a n vlot labu, g a n iepriecinot. Tpc saka, ka draudzba ir savstarpja izldzintba. T a s i t p a i s a k m s p a r k r i e t n u cilvku d r a u d z b u . J o g n k i i r g a r l a i c g i u n veci cilvki u n j o m a z k v i u s i e p r i e c u z t u r a n s k o p , j o m a z k s t a r p v i i e m iesp166

j a m a d r a u d z b a . D r a u d z g m attiecbm sevii rakstu r g a i r tiei u z t u r a n s k o p , u n t v e i c i n a d r a u d z b u . T p c j a u n i e i t r i k s t d r a u g i , bet veci cilvki n e , j o p r e t v i i e m n e j t d r a u d z b u tie, k u r u s v i i n e i e p r i e c i n a . L d z g i i r ar g a r l a i c g i u n d r m i cilvki. T o m r d i cilvki i r s a v s t a r p j i l a b v l g i (vii vl l a b u u n i r pretimnkoi, ja ir k d a v a j a d z b a ) , tau vii tomr n a v d r a u g i , jo n e p a v a d a dienas kop un nejt prieku viens n o o t r a , k a s , iet, s e v i i r a k s t u r g s d r a u d z g a m a t t i e cbm. Pilnga un sta d r a u d z b a n a v iespjama pret daudziem, t p a t k n a v iespjams vienlaikus mlt d a u d z u s . Mles tba ir ldzga p r m r g a i draudzbai, un no d a b a s ir izveidojies t, ka mlestba ir iespjama tikai pret vienu cilvku. I r oti g r t i i e d o m t i e s , k a d a u d z i p a t i k t u vie n a m un t a m p a a m un ka vii btu krietni. Turklt drau dzbu vajag prbaudt, vajag savstarpji sarast, un tas ir s e v i i g r t i . Toties a t t i e c b a s , k a s d i b i n t a s u z _ i z d e v g u m u u n p a t i k u , i r i e s p j a m s p a t i k t d a u d z i e m . S d u cil v k u i r d a u d z , u n p a k a l p o j u m s n e p r a s a i l g u laiku. No mintajiem draudzbas veidiem v r d a staj no z m visvairk d r a u d z b a i ir ldzga t, kas balstta uz s a v s t a r p j u p a t i k u , u n a j d r a u d z b v i e n s o t r a m at l d z i n a a r t o p a u u n v i e n s o t r u iepriec, u n a b i e m s a g d prieku viens un tas pats. T d a draudzba ir starp j a u n i e m cilvkiem, un taj ir v a i r k nesavtbas. D r a u d z b a , kas b a l s t s uz savstarpji izdevgo, ir s t a r p tirgotjiem. P a t s v t l a i m g a j i e m , k u r i e m n a v n e k d a s v a j a d z b a s p c iz devguma, ir nepiecieams tas, kas s a g d patiku; vii g r i b n e m i t g i a r k d u d z v o t k o p , b e t t o visu, k a s sa g d cieanas, p a n e s neilgu laiku. P a s t v g a s c i e a n a s p a n e s t n e v i e n s n e v a r t u , ar p a u l a b u m u n e v a r t u p a n e s t , j a t a s b t u s a i s t t s a r c i e a n m . Lk, tiei t p c vii mekl d r a u g u s , kas btu patkami. Visticamk, ka i e m d r a u g i e m j b t a r k r i e t n i e m , t u r k l t k r i e t n i e m at t i e c b p r e t s v t l a i m g a j i e m , t i k a i t a d v i i e m b s viss, k a s nepiecieams starp draugiem. Cilvki, k u r i e m p i e m t v a r e n b a , i z m a n t o d a d a v e i d a d r a u g u s : d a i v i i e m ir n o d e r g i , citi p a t k a m i ; vie niem un tiem paiem tikpat k nepiemt abas pabas. Vii nemekl patkamus draugus, kuriem btu tikumba, un n o d e r g u s skaistiem darbiem, tieksm pc pat k a m vii izvlas atjautgus u n a s p r t g u s d r a u g u s u n
167

s a v u k r t i z m a n g u s u n v e i k l u s cilvkus, k a s v a r t u i z p i l d t pavlto. s pabas reti kad ir v i e n a m cilvkam. J a u iepriek teikts, ka p a t k a m s un vienlaikus nodergs ir tikai k r i e t n s cilvks, bet d s k r i e t n s cilvks n e k s t p a r d r a u g u t d a m , kur ir par viu p r k s varenb, ja vien vi n a v p r k s ar t i k u m b . J a t a s t n a v , t a d n a v a r p r o porcionla izldzinjuma. d i cilvki91 tikpat k n e m d z bt. 8 . T i k k o a p l k o t i e d r a u d z b a s v e i d i b a l s t s u z ldzvr tgu vienldzgumu: vai nu viens atldzina o t r a m ar to p a u , v a i ar v i e n u i z m a i n a p r e t o t r u , p i e m r a m , b a u d u p r e t i z p a l d z b u . K j a u t e i k t s , ie d r a u d z b a s v e i d i i r m a z v r t g k i u n n a v tik n o t u r g i . iet, k a tie v i e n l a i k u s g a n ir d r a u d z b a , g a n ar nav, jo tiem s a l d z i n j u m a r s t u d r a u d z b u p i e m t g a n ldzba, g a n a t i r b a : m i nts attiecbas var uzskatt par draudzbu, tpc ka t m ir z i n m a ldzba ar to d r a u d z b u , kas p a m a t o j a s uz tikumbu (vien g a d j u m d r a u d z b a b a l s t s uz pat k a m o , o t r u z i z d e v g o ; t i k l a b v i e n a , k o t r a lieta i r p a m a t ar tikumiskai d r a u d z b a i ) ; v a r uzskatt ar t, k a s a t t i e c b a s n a v d r a u d z b a , j o t s n a v l d z g a s tiku miskai draudzbai, kuru neietekm apmelojumi un kura ir stabila; toties m i n t s tri m a i n s un atiras ar dau dzs cits liets. P a s t v ar cits d r a u d z b a s v e i d s : t a s b a l s t s u z v i e n a s puses p r k u m u ; t d a s attiecbas, piemram, ir tvam ar dlu un vispr v e c k a m cilvkam ar j a u n k u , v r a m a r s i e v u u n j e b k u r a m v a l d t j a m a r p a d o t o . s a t t i e cbas ir atirgas, jo veckiem pret brniem un valdt jiem pret padotajiem n a v vienas un ts p a a s attieksmes; t p a t savstarpji atiras tva attieksme pret dlu un dla attieksme pret tvu, k ar vra attieksme pret sievu un sievas pret vru. K a t r a m ir sava tikumba, savs d a r b s u n u z d e v u m s . A t i r g s i r a r t a s , k u r a d v i e n a m pret otru ir d r a u d z g a s attieksmes. Tas nozm, ka ati ras ar d r a u d z b a s j t a s un pati d r a u d z b a : viens o t r a m n e a t l d z i n a a r t o p a u , u n t o ar n e v a j a g m e k l t d s a t t i e k s m s . J a b r n i s a e m n o v e c k i e m to, k a s v i i e m pienkas no veckiem, un t p a t ar vecki no brniem, t a d d a d r a u d z b a i r n o t u r g a u n t d a , k d a i t a i pie n k a s bt. Draudzbas j t m ir jbt proporcionlm tajos visos gadjumos, kad d r a u d z b a dibins uz vienas puses prkumu, piemram, krietnkam vairk pienkas
168

tikt m l t a m n e k m l t , t p a t a r p a l d z g k a m , u n ldzgi citos dos gadjumos. Ja d r a u d z b a s j t a s ir atbilstoas cieai, tad rodas ldzvrtgs izldzinjums, kas draudz b a i iet r a k s t u r g s . 9. Ldzvrtgs izldzinjums draudzb nav tds pats k taisngs attiecbs, un izldzinjums p i r m m k r t m i z p a u a s k vienldzba atbilstoi cieai, un tikai otraj v i e t ir k v a n t i t a t v v i e n l d z b a ; d r a u d z b ir o t r d i k v a n t i t a t v v i e n l d z b a i r p i r m a j v i e t , v i e n l d z b a at bilstoi cieai otraj. M i n t a i s kst skaidri r e d z a m s , j a a t i r b a t i k u m b a s v a i n e t i k u m b a s , b a g t b a s v a i vl k d c i t z i i r liela, j o t a d d i cilvki v a i r s n a v d r a u g i u n n e u z s k a t a sevi p a r d r a u d z b a s ciengiem. Sevii s k a i d r i t a s s a s k a t m s a t t i e c b p r e t dieviem, j o dievi vis a u g s t k m r ir p r k i vis, kas labs. To p a u v a r redzt a r p i e m r a r v a l d n i e k i e m : tie, k u r i s t v d a u d z z e m k , n e u z s k a t a sevi p a r c i e n g i e m b t p a r v a l d n i e k a d r a u g i e m , t p a t k n e v r t g i cilvki p a r izcili k r i e t n i e m u n g u d riem draugiem. P r o t a m s , dos gadjumos nevar novilkt p r e c z u r o b e u , k a s n o t e i k t u , c i k t l d r a u d z b a i r iesp j a m a . D r a u d z b a v a r p a s t v t ar tad, ja vienai pusei ir a t e m t s d a u d z , bet, j a a t i r b a i r p r k liela, k, pie m r a m , cilvka u n d i e v a a t i r b a , d r a u d z b a v a i r s n a v iespjama. No mint rodas neskaidrs jautjums: vai t i e m d r a u g i vl s a v i e m d r a u g i e m v i s l i e l k o s l a b u m u s , piemram, bt p a r dieviem? Tad tau vii vairs nebs d r a u g i un t t a d nebs ar l a b u m s , jo d r a u g i tas ir l a b u m s . J a i r p a r e i z i t e i k t s , k a d r a u g s d r a u g a m vl l a b u paa d r a u g a lab, tad v i a m vajadztu palikt t d a m , kds j a u n u v i reiz ir, j o v i a m tiek v l t i v i s l i e l k i e l a b u m i , k d i i e s p j a m i t i k a i c i l v k a m , u n v a r b t p a t n e visi. K a t r s visvairk sev p a a m vlas l a b u m u s . iet, k a liela d a a cilvku g o d k r b a s d v a i r k v l a s iegt sev d r a u g u s nek pai bt d r a u g i (tpc daudziem d r a u g i i r lii; a t t i e c b p r e t o t r u cilvku liis n a v p r k s v a i v i s m a z i z l i e k a s , k a n a v t d s , v i v a i r k iz r d a savu draudzbu, nek gaida to no o t r a ) . Just pret s e v i d r a u d z b u n a v g l u i t a s p a t s , k a s j u s t p r e t sevi c i e u ; t o k r o l i e l k d a a , j o v a i r u m s cilvku i z v l a s c i e u n e v i s p a u p a r sevi, bet k b l a k u s a p s t k l i : p r i e k s p a r cieu un godu, ko viiem i z r d a varenie, ir saistts a r cerbu (vii cer, k a v a j a d z b a s g a d j u m d a b s to, k a s nepiecieams, un izrdtais gods viiem ir k pierdjums
169

iespjamai paldzbai). Ciea, ko izrda godprtgi un z i n o i cilvki, d a i e m iet v l a m a t d , k a v i i cer g t a p s t i p r i n j u m u s a v i e m u z s k a t i e m p a r sevi. V i i p r i e c j a s p a r sevi k p a r k r i e t n i e m cilvkiem, n o t i c d a m i t i e m , k a s t s a k a . T o t i e s , j t o t p r e t sevi d r a u d z b u , cilvki p r i e c j a s p a r p a u d r a u d z b u , t p c t iet l a b k a p a r c i e u u n i r v l a m a p a t i p a r sevi. T u r k l t d r a u d z b a v a i r k i z p a u a s a p l i e c i n a n n e k i e s p j i z j u s t p r e t sevi d r a u d z b u . P i e rdjums teiktajam ir m t e s , k u r a s priecjas p a r iespju izrdt savu mlestbu; daas m t e s aizdod savus b r n u s p r o m a u d z i n a n , v i a s t o s ml u n n e g a i d a p r e t m l e s tbu, z i n o t , k a a b a s l i e t a s n a v i e s p j a m a s . T o m r v i m p i l n g i pietiek a r to, j a v i a s r e d z , k a b r n i e m k l j a s labi. Ar t a d , j a b r n i aiz n e z i n a n a s p r e t m t i n e i z t u r a s t , k p i e n k t o s , v i a s t o m r ml t o s . 10. D r a u d z b a t t a d v a i r k i z p a u a s d r a u d z b a s aplie c i n a n , un tos, kuri ml d r a u g u s , ms slavjam. D r a u d z b a i r d r a u g u t i k u m s , u n tie i r p a s t v g i d r a u g i u n t o draudzba ir noturga, kuru savstarpjs attiecbas ir a t b i l s t o a s c i e a i . d v e i d a r n e v i e n l d z g i cilvki v a r bt draugi, jo draudzba, kur attiecbas ir atbilstoas cieai, abas puses izldzina. Vienldzgums un s a v s t a r p j a ldzba, i t p a i t i k u m i s k ldzba, i r d r a u d z b a . di draugi, pai bdami rakstur noturgi, noturbu saglab ar v i e n s p r e t o t r u . V i i e m n a v v a j a d z b a s p c t , k a s i r z e m i s k s , u n v i i n e k a l p o n e k d a i n e k r i e t n b a i , bet, v a r teikt, liek t a i r u s . K r i e t n i e m cilvkiem t a s i r r a k s t u rgi p a i e m n e r k o t i e s a p l a m i u n n e a u t t o [ d a r t ar d r a u g i e m . R a k s t u r s a m a i t t i e m cilvkiem n a v n o t u r b a s , vii n e s a g l a b n e m a i n g u pastvbu un n a v ldzgi pai sev. P r i e c d a m i e s v i e n s p a r o t r a s a m a i t t b u , v i i u z s u laiku kst d r a u g i . Ilgstoka ir draudzba, kas dibinta uz nodergumu v a i p a t i k u . T t u r p i n s tik ilgi, k a m r d r a u g i v a r s n i e g t viens o t r a m paldzbu vai s a g d t baudu. No savstarpjm attiecbm, kas dibintas uz pretsta t i e m , p a r d r a u d z b u , liekas, v i s v a i r k v a r u z s k a t t t s , kuru motvs ir n o d e r g u m s , p i e m r a m , n a b a d z g a cilvka draudzba ar bagtu, neizgltota ar gudru. Katrs no v i i e m , d o d a m s p r e t k o citu, s a s n i e d z to, k v i a m n a v . Te v a r b t v a r t u pieskaitt ar attieksmes s t a r p mltju u n m l a s o b j e k t u , s t a r p s k a i s t u u n n e g l t u . D a r e i z m ltji liekas s m i e k l g i , j a u z s k a t a , k a v i u s v a j a g m l t
170

t p a t , k v i i ml. T o v a r t u p r a s t , j a v i i b t u v i e n d i pievilcgi, p r e t j g a d j u m t a s ir s m i e k l g i . B e t v a r b t ar t , k a p r e t s t a t i t i e c a s n e v i s tiei p r i e t v i e n s o t r , bet p a s t a r p i n t i , j o t i e k s m e s t e n b i r u z vid u s s t v o k l i , k a s i r l a b u m s p a t s p a r sevi, p i e m r a m , s a u s a m n a v jkst s l a p j a m , bet j p a n k vidusstvoklis, t p a t ar s i l t a m [ n a v j k s t a u k s t a m ] u n a r citos gad j u m o s ldzgi. T a u ie j a u t j u m i lai tiek a t s t t i (jo tie ir n e p i e d e r g i pie i z t i r z j u m a ) . 11. iet, j d z i e n i draudzba un taisnba, k j a u t e i k t s s k u m 9 2 , attiecas uz vienu un to pau un izpauas vien u n t a j p a j o m . I k v i e n cilvku k o p b , liekas, p a s t v k a u t k d a s t a i s n b a s a t t i e c b a s , t t a d ar d r a u d z b a . M d z t a u k d r a u g u s u z r u n t tos, kuri ir uz viena kua vai k o p g i d o d a s k a r a g j i e n , t p a t a r ldzgi citos kolek tvos, jo atbilstoi noteiktai kopbai veidojas d r a u d z g a s attiecbas un t d p a m r i z p a u a s ar taisnba. P a r u n a d r a u g i e m viss i r k o p g s i r p a r e i z a , j o d r a u d z b a p a s t v k o p b . B r i e m u n v i e n a k o l e k t v a locekiem v i s s i r k o p g s ; citos g a d j u m o s k o p g u m s i r i e r o b e o t s ; v i e n i e m t a s i z p a u a s vairk, citiem m a z k . Atirgs ir ar taisnbas j d z i e n s : t a s n a v v i e n d s v e c k u a t t i e c b s a r b r n i e m u n b r u v i d , k a r k d a k o l e k t v a loceku s t a r p un pilsou s a v s t a r p j s attiecbs; mintais attie c a s a r u z c i t m d r a u d z g m a p v i e n b m . Ar n e t a i s n b a katr gadjum izpauas atirgi: jo cieka draudzba, jo lielka iespjama netaisnba, piemram, a t e m t n a u d u v i e n a u n t p a a k o l e k t v a loceklim i r b r i e s m g k n e k izdart to attiecb pret kdu pilsoni; briesmgk ir a t s t t b r l i bez p a l d z b a s n e k s v e i n i e k u , u n p i e k a u t t v u i r b r i e s m g k n e k p i e k a u t k d u citu. T a i s n b a s i z p a u s m e s a v s t a r p j s a t t i e c b s p i e a u g at bilstoi draudzbai, jo taisngas un d r a u d z g a s attieksmes viendi pards viens un tajs pas saistbs. Visas mints apvienbas ir daa no polisas kopbas. C i l v k i a p v i e n o j a s , lai g t u k d u l a b u m u u n s a g d t u t o , k a s n e p i e c i e a m s dzvei. Ar v a l s t s k k o p b a , iet, j a u no paa s k u m a ir veidojusies un p a s t v noteikta kopga l a b u m a d. P c t t i e c a s a r l i k u m d e v j i , a t z d a m i , k a taisngs ir tas, kas dergs visiem. Citas apvienbas tiecas pc labuma, kas nodergs zinmai daai, piemram, k u a a p k a l p e t i e c a s i e g t to, k o v a r d o t j r a s b r a u c i e n s , n a u d u vai k a u t ko tamldzgu, karavri to, kas saistts
171

a r k a r u , p r o t i , v a i n u n a u d u , v a i u z v a r u , v a i p i l s t a s ieka r o a n u , ldzgi a r v i e n a s filas u n v i e n a d m a piede rgie.93 A t s e v i m a p v i e n b m n o l k s , iet, i r b a u d a , p i e m ram, tm, kas saisttas ar kultu vai dzrm. Sajs saiea n s mris ir u p u r a n a un kopga laika p a v a d a n a . T s visas, p r o t a m s , ir p a k a u t a s polisas . kopbai, kas tiecas n e v i s pc t l a b u m a u n i z d e v g u m a , k a s n o d e r g s a t t i e c g a j m o m e n t , bet g a n p c t , k a s v a j a d z g s v i s a i dz vei. T u r p r e t i m tie, k u r i p i e d a l s s v i n g u p u r a n u n t d p u l c j a s k o p , v i e n l a i k u s g o d i n a d i e v u s u n p a i s e v s a g d atptu un patkamu izklaidanos. Senatn, k r e d z a m s , d a u p u r a n a un s a i e a n a ir notikusi pc r a a s n o v k a n a s , proti, kad dieviem tika ziedoti pirmie augi, j o tiei t a d bija v i s v a i r k b r v a l a i k a . V i s a s s s a i e a n a s t t a d ir daa polisas kopb, un tajs viss atbilstoi ir ar d r a u d z g a s a t t i e c b a s . 12. P a s t v t r s v a l s t s i e k r t u v e i d i , u n t i k p a t d a u d z i r novirzes variantu, kas uzlkojami k attiecgo valsts i e k r t u i z k r o p o j u m i . s v a l s t s i e k r t a s ir: n i a v a l s t s , a r i s t o k r t i j a u n t r e , k u r liela n o z m e i r p i l s o u cen z a m , t a i v i s p i e m r o t k a i s a p z m j u m s iet t i m o k r tija, t a u p a r a s t i t o m d z s a u k t p a r politiju. N o m iekr t m vislabk ir nia valsts, vissliktk timokrtija. nia valsts izkropots v a r i a n t s ir tirnija; abas ir mon a r h i j a s , b e t a t i r b a i r liela: t i r n s s k a t s t i k a i u z savu labumu, ni uz pavalstnieku labumu, jo par n i u v a r b t t i k a i t a s , k u r a m p a a m v i s a k i r diez g a n un kur ir p r k s attiecb uz visiem l a b u m i e m . d a m cilvkam vairs nekas n a v nepiecieams, tpc via m r i s i r i e g t l a b u m u n e v i s sev, b e t p a v a l s t n i e k i e m , p r e t j g a d j u m v i b t u t i k a i i e v l t s n i arhonts94. T i r n i j a aj z i i r p i l n g i p r e t j a , j o t i r n s d o m t i k a i p a r s a v u l a b u m u . oti s k a i d r i r e d z a m s , k a tiei t i r n i j a ir vissliktk valsts iekrta no vism, jo vissliktkais ir tas, kas pretjs vislabkajam. T t a d no nia v a r a s ir iespjama preja uz tirniju, kas ir m o n a r h i j a s izkrop ojums, un nekrietns ni kst par tirnu. A m a t p e r s o n u nekrietnba ir par p a m a t u tam, ka aris tokrtija p a m a z m kst p a r oligarhiju, kur valdtji sa d a l a to visu, kas pieder valstij, neatbilstoi k a t r a cieai: v i s u v a i lielko l a b u m u d a u i e d a l a sev, a m a t u s p i e i r
172

vienmr vieniem un tiem p a i e m un p a r v i s a u g s t k o vr tbu a t z s t b a g t b u . R e z u l t t k r i e t n k o cilvku v i e t valda nedaudzi un nekrietni. T i m o k r t i j a p r i e t d e m o k r t i j , s i e k r t a s ir s a v s t a r p j i t u v a s . Ar t i m o k r t i j a i r t e n d e n c e v a l d t v a i r k u m a m , u n tie visi, k a s p i e d e r pie n o t e i k t a s k r t a s , i r savstarpji vienldzgi. Demokrtija k novirzes v a r i a n t s s a l d z i n j u m a r politiju i r v i s m a z k m r i z k r o p o j u m s . Td veid valsts iekrtas visbiek priet no vienas o t r (jo d a s p r e j a s i r p a a s v i e n k r k s u n v i e g lks). K a u t k d u ldzbu u n i t k p a r a u g u m a t t i e c b m v a r redzt imenes saims. Tva attiecbm ar dliem ir ldzba a r n i a v a r u (jo t v a m r p b r n i ; H o m r s t p c ar Zevu s a u c p a r tvu, jo nia v a r a tiecas ldzinties tiei t v a v a r a i ) . T u r p r e t i m P e r s i j t v a v a r a i r t i r n i j a (jo p e r s i e i a p i e t a s a r d l i e m k a r v e r g i e m ) . T i r n i j a i r ar k u n g a v a r a p r v e r g i e m (jo v r tiek e m t s k u n g a l a b u m s ; d a s attiecbas ir pareizas, toties t s n a v pa r e i z a s p e r s i e i e m v a r a i j b t a t i r g a i a t k a r b no pakautajiem). Vra attiecbm ar sievu ir ldzba ar a r i s t o k r t i s k u v a l s t s i e k r t u (jo v r s v a l d a , k t a s i r a t b i l s t o i v i a cieai, un v a l d a tajs liets, kurs v r a m pienkas val dt, s i e v a i a t s t j o t to, k a s v i a i p i e m r o t s ) ; j a v r s v a l d a viss liets, vi aristokrtiju p r v r p a r oligarhiju (vi rkojas neatbilstoi cieai un n e k d zi n e b d a m s la b k s ) . D a k r t valda sievas, it pai ts, kas s a m u a s b a g t u mantojumu. da valdana nav atbilstoa tiku mbai, bet b a l s t s vai nu uz b a g t b u , vai ietekmi, glui tpat k oligarhijs. Timokrtiskai varai ir ldzgas bru attiecbas (vii i r ldzgi, v i e n g a t i r b a v a r b t v e c u m a z i ; tpc,, j a v e c u m a a t i r b a i r liela, v a i r s n a v i e s p j a m a t d a draudzba, kda ir starp briem). D e m o k r t i j a v i s v a i r k a t g d i n a t s i m e n e s saimes,, k u r s n a v k u n g a (jo t a j s visi i r v i e n l d z g i ) , v a i a r [pastv t u r ] , kur v a r a ir vja un k a t r a m ir iespjams d a r t to, k o v i g r i b . 13. K a t r a i v a l s t s i e k r t a i a t b i l s t o a i r ar d r a u d z b a t d pa m r k attiecbs izpauas taisnba. nia d r a u d z g u m s p r e t tiem, k u r i i r v i a m p a k a u t i , i z p a u a s k p r k u m s labdarb, jo ni d a r a labu saviem
173^

pavalstniekiem, ja vi, b d a m s krietns, p a r tiem rpjas, lai v i i e m k l t o s labi, t p a t k g a n s r p j a s p a r g a n m pulku. Ar H o m r s tpc dv A g a m e m n o n u par t a u t g a n u . T d s d r a u d z g u m s p i e m t a r t v i e m , bet a t i r b a i r l a b d a r b a s p a k p : t v s i r p a m a t s u n clonis b r n u esbai, t t a d t a m , k a s tiek u z s k a t t s p a r v i s a u g s t k o , u n v i t p a t n o d r o i n a u z t u r u u n a u d z i n a n u . Viss m i n t a i s a t t i e c a s uz seniem vispr. T v a v a r a p r d l i e m u n v i s p r s e n u v a r a p r pc t e i e m , k ar v a l d n i e k a v a r a p r p a k a u t a j i e m i r n o d a bas. da draudzba dibins vienas puses p r k u m , t p c , p i e m r a m , v e c k i tiek cienti. Ar j d z i e n s taisnba a j s a t t i e c b s n a v v i e n d s a b m p u s m , bet k a t r ga d j u m ir atbilstos cieai, t p a t d r a u d z b a . D r a u d z b a s t a r p v r u u n sievu i r t d a p a t i k a r i s t o k r t i s k v a l s t s i e k r t a , p r o t i , a t b i l s t o a t i k u m b a i , t . i., l a b k a j a m p i e n k a s lielks l a b u m s , k a t r a m t a s i r a t b i l s t o s ; t p a t a r taisnba. D r a u d z b a bru s t a r p ir ldzga attiecbm s t a r p k d a s v i e n a s a p v i e n b a s locekiem; v i i i r a p m r a m v i e n a v e c u m a , u n t d i lielkoties j t v i e n d i u n v i i e m i r v i e n d i t i k u m i . T d a s p a a s a t t i e c b a s , iet, p a s t v a r timokrtij, kur pilsou attiecbs [vrojama] tendence saglabt ldzsvarotu vienldzbu un savstarpju god gumu, jo v a r a sadalta pilsoiem pc atbilstoa principa v i e n d i ; t p a t ar d r a u d z b . V a l s t s i e k r t u n o v i r z s u n izkropojumos tiklab taisnbas, k draudzbas ir maz, un to vismazk ir vissliktkaj, jo tirnij tikpat k nav d r a u d z b a s . Tur, kur valdtjam n a v nek kopga ar pr v a l d m o , t u r n a v ar d r a u d z b a s , j o n a v t a i s n b a s . T d a p a t i a t t i e c b a , k d a i r a m a t n i e k a m p r e t d a r b a r k u , dv selei p r e t e r m e n i , t d a i r ar k u n g a m p r e t v e r g u . Lie t o t j s r p j a s p a r to, k o v i lieto, bet d r a u d z b a n a v i e s p j a m a p r e t n e d z v u lietu, t p a t ar t a i s n b a . D r a u d z b a n a v i e s p j a m a ar p r e t z i r g u v a i v r s i , t p a t p r e t v e r g u k v e r g u , j o n a v n e k k o p g a . V e r g s i r dzvs d a r b a r k s , bet d a r b a r k s i r n e d z v s v e r g s . P r e t v e r g u k v e r g u n a v i e s p j a m a d r a u d z b a , bet [ t p r e t v i u i r ] i e s p j a m a k p r e t cilvku. L i e k a s , k a z i n m a t a i s n g a at t i e k s m e i r k a t r a m c i l v k a m p r e t j e b k u r u citu cilvku, k u r spj iekauties saistbs, kas p a m a t o j a s uz likumu vai l g u m u , t t a d i r i e s p j a m a ar d r a u d z b a , t a u t i k a i tik t l , c i k t l t a s i r cilvks. T p c ar t i r n i j m a z l i e t i r i e s p j a m a d r a u d z b a u n t a i s n b a , bet v i s l i e l k m r t
174

i e s p j a m a d e m o k r t i j , j o t u r visi i r v i e n l d z g i u n v i s s ir k o p g s . 14. T t a d d r a u d z b a , k j a u t e i k t s , v i e n m r n o z m e k o p b u . Atsevii v a r n o i r t d r a u d z b u s t a r p r a d i n i e k i e m u n k d a s b i e d r b a s locekiem, t o t i e s a t t i e c b a s s t a r p pil s o i e m v a i v i e n a s filas p i e d e r g i e m , k ar k o p g a ceo j u m a b i e d r i e m v a i citos l d z g o s g a d j u m o s i r t d a ko pba, k a s v a i r k , iet, b a l s t s u z v i e n o a n o s . T e v a r t u p i e s k a i t t ar v i e s m l b u . D r a u d z b a r a d i n i e k u s t a r p ar i r d a u d z v e i d g a , bet vi sos g a d j u m o s p a m a t n o s a c j u m s i r t v a a t t i e k s m e p r e t b r n i e m . V e c k i ml b r n u s k k a u t ko s a v u , b r n i veckus, jo vii ir daa no veckiem. Vecki v a i r k ap zins, ka brni n k no viiem, nek brni saprot, ka vii nk no veckiem. Cieka ir saite starp radtju un radto nek otrdi starp radto un radtju. Tas, ko kds radjis, ir daa no radtja un k daa pieder veselajam, p i e m r a m , zobs, m a t i , t o t i e s a t s e v i a j a m n a v n o z m e s , k d a a t a s ir, v a i oti m a z a n o z m e . P a s t v a t i r b a a r l a i k a i l g u m a z i : v e c k i m l b r n u s , t i k l d z tie piedzi m u i , bet b r n u m l e s t b a p r e t v e c k i e m p a r d s , k a d aiz ritjis z i n m s laiks u n k a d v i i e m j a u i r k d a a t s k r a n a un sajga. No m i n t ir s a p r o t a m s ar tas, kpc m t e s m l v a i r k . V e c k i ml b r n u s k p a i sevi (jo b r n i i r i t k v i i p a i , t i k a i p a s t v a t d a l t i ) , bet b r n i m l v e c k u s k t d i , k u r i d z i m u i n o v i i e m ; b r i m l sav starpji viens otru uz t p a m a t a , ka dzimui no vieniem u n t i e m p a i e m v e c k i e m , u n k o p b a p a d a r a v i u s vie n d u s ar s a v s t a r p j s a t t i e c b s . T p c s a k a : v i e n a s u n t s p a a s a s i n i s , v i e n a s s a k n e s u n t a m l d z g i . T t a d b r i z i n m m r i r k a u t k a s v i e n s , lai g a n v i i p a s t v i r t i . Liela n o z m e b r u d r a u d z b i r ar kop g a i a u d z i n a n a i u n t a m , k a v i i i r a p m r a m v i e n a ve c u m a , n e j a u v e l t i r a d u s i e s p a r u n a v i e n a u d z i s pie vien a u d a . Tie, k u r i s a r a d u i k o p , i r b i e d r i , t p c ar b r u draudzba ir ldzga biedru s a v s t a r p j m attiecbm. Attiecb uz brlniem un prjiem radiniekiem j s a k a , ka viu tuvba balsts uz to pau: vius vieno kopg i z c e l a n s . A t k a r b n o t , cik t u v a v a i t l a i r v i u r a d n i e c b a a r d z i m t a s tvu, v i u a t t i e k s m e s i r t u v k a s v a i svekas. B r n u m l e s t b a p r e t v e c k i e m u n cilvku a t t i e k s m e p r e t dieviem ir attieksme pret kaut ko labu un kaut ko
175

p r k u . V e c k i p a t i e m i r b r n i e m d a r j u i oti d a u d z l a b a : v i i i r p a m a t s u n c l o n i s b r n u esbai, v i i b r n u s i r b a r o j u i u n t u r k l t a r a u d z i n j u i u n i z g l t o j u i . Ar p a tkam un lietderg d draudzb ir vairk nek drau d z b s t a r p s v e i e m , j o v i s v i u dzv i r v a i r k ko pbas. B r u d r a u d z b a i i r ldzba a r d r a u d z b u b i e d r u s t a r p , tau ai draudzbai raksturgais izpauas v a i r k s t a r p b r i e m , i t pai, j a v i i k r i e t n i , u n v i s p r s t a r p l d z g i e m . Bri ir savstarpji tuvki, un viiem ir iespja mlt v i e n a m o t r u j a u k o p d z i m a n a s ; t u r k l t tie, k u r i k o p a u g u i un izgltojuies, ir ar r a k s t u r ldzgki; ar drau dzbas p r b a u d e ir s t i n g r k a un p r b a u d e s laiks viiem ir ilgks. Prjiem radiniekiem draudzbas pakpe ir atbilstoa Tadniecbas pakpei. D r a u d z b a s t a r p v r u u n sievu, iet, i r p a m a t o t a p a d a b , jo cilvkam no d a b a s dzvoana pros piemt v a i r k n e k sabiedriskums, tpc ka imene laika zi ir pirms v a l s t s u n n e p i e c i e a m k a . T u r k l t b r n u r a d a n a i r ko p g a v i s m d z v m b t n m . P r j m d z v m b t n m ko p b a i r t i k a i b r n u r a d a n a i , t u r p r e t i m cilvki dzvo k o p n e t i k a i b r n u r a d a n a s d, b e t a r t v i s a d, k a s n e p i e c i e a m s dzvei. S a d a l t i i r ar d a r b i u n u z d e v u m i : vra darbi atiras no sievas darbiem. Vii p a p i l d i n a viens o t r u , i e g u l d d a m i k o p j liet k a t r s s a v u . Tiei t p c d d r a u d z b i r g a n n o d e r g u m s , g a n p a t k a m a i s . J a abi ir godprtgi, da draudzba balsts uz tikumbu. K a t r a m ir s a v a tikumba, un tas iepriecina g a n vienu, g a n otru. Brni ir tas, kas vius saista kop, t p c drzk iziras tie, k u r i e m n a v b r n u . B r n i i r k o p g s l a b u m s a b i e m , bet kopgais ir pastvgs un noturgs. J a u t j u m s p a r to, k d a i j b t k o p g a i dzvei s t a r p v r u un sievu un vispr s t a r p d r a u g i e m , ir j a u t j u m s p a r t a i s n g m a t t i e c b m v i u s t a r p , j o s a t t i e c b a s n a v v i e n d a s s t a r p d r a u g i e m un pret sveinieku, biedru vai skolas draugu. 15. K j a u s k u m t e i k t s 9 5 , i r t r i j u v e i d u d r a u d z b a s , un katr ir iespjamas draudzgas attieksmes vai nu starp v i e n d i e m d r a u g i e m , v a i t a d , j a v i e n a p u s e i r p r k a (jo p a r d r a u g i e m k s t g a n v i e n l d z k r i e t n i cilvki, g a n a r l a b k s cilvks s l i k t k a m ; t a s p a t s s a k m s p a r d r a u dzbu, kas dibinta uz patiku vai n o d e r g u m u ; pdj
a76

gadjum draugi var bt g a n viendi nodergi un izpa ldzgi, g a n a t i r g i ) . S t a r p v i e n d i e m d r a u g i e m n e p i e cieami jbt vienldzgumam draudzb un viss c i t s liets, s t a r p neviendiem d r a u g i e m p r k u m s j a t l d z i n a proporcionli. A p s d z b a s u n p r m e t u m i , p a t s p a r sevi s a p r o t a m s , r o das viengi vai k a t r zi visvairk taj draudzb, k u r a d i b i n s u z i z d e v g u m u . Tie, k u r i i r d r a u g i t i k u m b a s d,, cenas viens o t r a m dart labu (tas ir raksturgi tikum bai un d r a u d z b a i ) , un d s savstarpjs attiecbs n a v iespjamas apsdzbas un strdi (neviens tau n e d u s m o j a s u z to, k u r d a r a l a b u , g l u i o t r d i , k a t r s , k u r i r p i e k l j g s , a t l d z i n a , s a v u k r t d a r o t l a b u ; bet a r t a s , kur prks labdarb, td veid sasniegdams savu mri, neprmets d r a u g a m , jo katrs no viiem tiecas p c l a b ) . Tiei t p a t t a s i r ar d r a u d z b , k a s d i b i n s u z p a t i k u (jo abi v i e n l a i k u s s a s n i e d z to, pc k t i e c a s , ja. viiem s a g d prieku kopga laika p a v a d a n a ; smieklgs btu tas, kur lotos, ka otrs v i a m nepatk viam1 t a u i r iespja n e p a v a d t laiku k o p ) . Toties d r a u d z b a i , kuras pamat ir nodergums, raksturgi prmetumi un s a v s t a r p j s a p s d z b a s . d i cilvki i z m a n t o v i e n s otra; un nemitgi prasa arvien vairk. Uzskatdami, ka s a e m mazk, nek pienktos, vii p r m e t viens otram, ka n a v g u v u i to, k a s v i i e m n e p i e c i e a m s , u n tik d a u d z , cik p e l njui. Tie, k a s d a r a l a b u , n a v s p j g i p a l d z t tik daudz,, cik n e p i e c i e a m s t i e m , k a s o p a l d z b u p i e e m . T p a t k t a i s n b a i i r divi v e i d i : n e r a k s t t a t a i s n b a un; l i k u m a t a i s n b a , ar d r a u d z b a , k a s d i b i n t a u z izdevgo,, ir divjda: vienai ir s a i k n e ar r a k s t u r a tikumbu, otrai a r l i k u m u . P r m e t u m i v i s v a i r k r o d a s t p c , ka, d r a u dzbu sldzot un to p r t r a u c o t , a b a s puses nepamatojas; uz vienu un to pau. To izdevgum pamatoto drau dzbu, k u r a i s a i k n e a r l i k u m u , v i e n o s a v s t a r p j a n o r u n a ; d r a u d z b a v a r b t t d a k s t a r p t i r g o t j i e m norokas rok, un tda, kas termia zi ir brvka, tau ar vienoanos dots pret dotu. Attiecbs, kas d draudzb p a m a t o j a s uz r a k s t u r a tikumbu, n a v s a v s t a r p j a s n o r u n a s , bet d v a n a vai k d a cita p a l d z b a tiek s n i e g t a k d r a u g a m , t o m r c e r o t sa e m t tikpat daudz vai vairk, it k d v a n a nebtu iedota, bet a i z d o t a . J a , d a s d r a u d z g a s a t t i e c b a s n o d i b i n o t un ts prtraucot, stvoklis nebs ldzvrtgs, radsies
177

s d z b a s u n p r m e t u m i . T a s n o t i e k t p c , k a visi v a i vis m a z l i e l k d a a g r i b l a b o u n s k a i s t o , t o m r i z v l a s de rgo. Skaisti ir dart labu, n e g a i d o t to pau no otra, bet dergi ir s a e m t pretim labumu no otra. Tam, kur to var, ir jatldzina atbilsto vrtb tas, ko vi samis, j a t o v l a s devjs, j o n e v i e n s n a v j p a d a r a p a r d r a u g u pret via gribu. Pretj gadjum kda ir p a s k u m , proti, pieemts pakalpojums no t, no kura nevajadzja, t . i., is cilvks n e b i j a d r a u g s , k u r a m d a r t l a b u i r vr t b a p a t i p a r sevi. T t a d , j a i e s p j a m s , j a t l d z i n a . N o p a a s k u m a j r e d z , k a s t a s i r p a r cilvku, k u r g a t a v s p a l d z t , u n u z k d i e m n o t e i k u m i e m , lai o p a l d z b u va rtu vai nu pieemt, vai nepieemt. N a v skaidrs j a u t j u m s : ko uzskatt par labdarbas mr auklu vai s a m j a ieguvumu vai devja labdarbu? Tie, k u r i s a m u i k d u p a l d z b u , a p g a l v o , k a v i i n o s a v i e m l a b d a r i e m g u v u i m a z u n t o bijis i e s p j a m s d a b t ar no k d a cita; vii s a m a z i n a paldzbas vrtbu. De vji, g l u i o t r d i , a p g a l v o , k a v i i a t d e v u i v i s l i e l k o , k a s v i i e m bijis, u n to, k o c i t u r nebijis i e s p j a m s d a b t , t u r k l t v i u p a l d z b a bijusi s a i s t t a a r r i s k u u n p a i e m bi j u s i v a j a d z b a tiei p c d o t . T t a d v a r t u b t t , k a d r a u d z b , k a s b a l s t s u z iz devgumu, mraukla ir samja ieguvums? Vi tau ir t a s , k u r a m i r k d a v a j a d z b a , u n l a b d a r i s , s n i e g d a m s vi a m p a l d z b u , cer s a e m t t o p a u . T t a d p a l d z b a i r b i j u s i tik liela, cik liels i e g u v u m s , u n j a t d o d t i k p a t d a u d z , cik s a e m t s , v a i a r v a i r k , j o t a s i r s k a i s t i . Draudzb, kas dibins uz tikumbu, nav p r m e t u m u , u n m r a u k l a , a c m r e d z o t , i r d a r t j a a p z i n t a izvle, j o t i k u m b a s u n r a k s t u r a b t b a p a r d s tiei a p z i n t a j izvl. 16. N e v i e n p r t b a i r a r t a j d r a u d z b , k a s d i b i n s u z v i e n a s p u s e s p r k u m u , j o k a t r s d o m , k a pelnjis v a i r k . K a t r u reizi, k a d t notiek, d r a u d z b a b e i d z a s . T a s , k u r labks, ir prliecints, ka viam pienkas vairk (tpc, ka k r i e t n a m v a j a g pieirt vairk) ldzgi d o m tas, kur v a i r k p a l d z . S a k a t a u , k a t a m , k u r n a v p a l d z g s , ne p i e n k a s v i e n d a d a a , j o p r e t j g a d j u m , p r o t i , j a iz d e v g u m s , k o d o d d r a u d z b a , n a v a t b i l s t o s d a r b u vrt bai, r o d a s o b l i g t a s p i e n k u m a s a i s t b a s , n e v i s d r a u d z b a . Vii d o m , k a d r a u d z b v a j a g b t t p a t k n a u d a s a t t i e c b s v a i r k s a e m tie, k a s v a i r k i e m a k s j u i .
178

Tie, k u r i e m i r k d a v a j a d z b a u n k u r i i r s l i k t k i , d o m pretji: krietniem d r a u g i e m tau ir raksturgi paldzt tiem, k u r i e m p a l d z b a n e p i e c i e a m a ; k d s g a n t a d labums,, v i i s a k a , n o t , k a d r a u g s i r k r i e t n s cilvks v a i v a r e n s , , ja no t nekas neatlec? Ir ticami, ka abas puses sprie pareizi un k a t r a m vajag s a e m t n o d r a u d z b a s v a i r k , t i k a i n e j a u v i e n u u n topau, t a m , kur ir p r k s , p i e n k a s gods un ciea, t a m , kur jt trkumu, pea. Tikumbas un labdarbas balva ir gods, pea ir paldzba t r k u m . Liekas, ka t t a s i r ar p o l i s a s dzv, j o t a s t a u n e t i e k g o d t s , k u r s neko nav sagdjis kopgam l a b u m a m . Patiesi, kopgs l a b u m s tiek p i e i r t s t a m , k u r t o v e i c i n a , u n g o d s i r d s kopgs labums. No polisas labuma n a v iespjams vien laikus s a e m t n a u d u un godu, jo neviens nesamierin sies a r m a z k u m u v i s s l i e t s . T a m , k u r s a e m m a z k n a u d a s , pieir godu, un t a m , kur krs uz d v a n m , n a u d u ; k j a u teikts, atbilsme cieai izldzina un s a g l a b draudzbu. Attiecbm td pa veid jldzsvarojas taj d r a u dzb, kas dibins uz vienas puses p r k u m u vai nu n a u das, vai tikumbas zi, proti, jatldzina iespjamais, jo draudzba p r a s a iespjamo, nevis pilngu atbilsmi cieai un vrtbai. Tas j a u viss liets n e m a z n a v iespjams, k, p i e m r a m , a t t i e c b s p r e t d i e v i e m u n v e c k i e m n e viens n a v spjgs atldzint viiem atbilstoi cieai, b e t t a s , k u r g o d d i e v u s u n v e c k u s , cik t a s i e s p j a m s , lie k a s g o d p r t g s . T p c iet, k a dls n e v a r a t t e i k t i e s n o tva, bet tvs g a n v a r atteikties no dla d l a m ir j a t l d z i n a p a r d s . Lai ko vi dartu, vi n e v a r i z d a r t to, k a s btu iepriek s a e m t ciengs; t t a d vi ir m g s p a r d n i e k s . I e s p j a a t t e i k t i e s i r tiem, k a s s a v l a i k d e v u i , t t a d a r t v a m i r d a i e s p j a . T o m r iet, k a n e v i e n s n e a t s a k s n o d l a , j a v i e n dls n a v g a l g i sa m a i t t s (jo, n e m a z n e r u n j o t p a r tri d a b i s k u t i e k s m i p c d r a u d z b a s , cilvciski i r a r n e a t t e i k t i e s n o p a l d z b a s ) . . S a m a i t t s cilvks i z v a i r s u n n e c e n a s p a l d z t . D a u d z i g r i b , lai v i i e m p a l d z , bet p a i i z v a i r s p a l d z t , u z s k a t d a m i , ka tas n a v izdevgi.

(IX G R M A T A )

1. P a r iem j a u t j u m i e m ir p r r u n t s . Draudzbu, kas d i b i n s u z v i e n a s p u s e s p r k u m u , k j a u t e i k t s , vien m r izldzina un s a g l a b proporcionalitte. T p a t notiek a r p o l i s a s d z v : k u r p n i e k s m a i p r e t k u r p i s a e m at b i l s t o o v r t b u , t p a t a r a u d j s u n visi citi. T e i r ko p g a m r a u k l a n a u d a , a r k u r u v i s s tiek s a l d z i n t s un samrots. M l e s t b d a r e i z kvls m l t j s , k u r a m t u r k l t n a v n e k pievilcga, lojas, ka vi n e s a e m atbilstou pret m l e s t b u ; bet, n o o t r a s p u s e s , biei g a d s a r t , k a lo j a s tas, kuru ml, jo s k u m v i a m solts viss, bet vlk t a s n e t i e k p i l d t s . T n o t i e k t p c , k a a j s a t t i e c b s ik vienai no p u s m ir savs p a m a t s : viens no viiem ml bau d a s d, bet o t r a m m l t j s i r n o d e r g s k d a i z d e v g u m a d . T p c d a s d r a u d z g a s a t t i e c b a s izirst, j o n e t i e k s a s n i e g t s t a s m r i s , k u r a d r a d u s i e s d r a u d z b a . V i i mlja nevis viens otru, bet to, ko k a t r s uzskatja p a r d r a u d z g o attiecbu p a m a t u , un tas n a v nekas stabils. Tiei tpc das d r a u d z g a s attiecbas n a v stabilas. K j a u teikts, noturga ir t r a k s t u r u draudzba, kas pastv p a a s d r a u d z b a s d. D r a u d z b a i z i r s t a r t a d , j a d r a u g i n e s a s n i e d z tiei t o , pc k t i e k u i e s , j o t d s s t v o k l i s , k a d n a v p a n k t s t a s , k a s gaidts, ir ldzgs t a m [kas izveidojas], ja nekas n a v p a n k t s . T t a s n o t i k a a r k i t r i s t u , k u r a m bija a p s o l t s : jo labk vi dzieds, jo vairk viam makss. Kad vi n k a m a j dien pieprasja apsolto, v i a m atbildja, ka p a r s a g d t o b a u d u vi samis pret baudu. Ja to btu
180

gribjui tiklab viens, k otrs, t a d atldzba btu bijusi pietiekama. Tau viens no viiem vljs baudu, toties o t r s peu; viens s a m a to, pc k tiecs, otrs n. ds darjums ir neglts, jo tas, k u r a m kaut kas ir vaja d z g s , u z t o a r cer, u n t d a t d o d to, k a s v i a m ir. B e t k u r n o a b i e m d r k s t n o t e i k t v r t b u : v a i t a s , k u r paprieku piedv, vai tas, kur paprieku saem? Izskats, ka tas, kur paprieku piedv, uztic novrtanu otram; t e s o t darjis P r o t a g o r s : k a d v i k d a m s k o l n i e k a m k a u t k o iemcjis, v i p a v l j i s t a m n o t e i k t c e n u i e g t a j m z i n a n m u n tiei tik d a u d z s a m i s . d o s g a d j u m o s d a i e m l a b k p a t k r k o t i e s p c p a r u n a s : L a i tiek atl dzinta norunt maksa.96 P a m a t o t i a p s d z tos, kas paprieku s a e m n a u d u , bet v l k n e d a r a t o , k o a p s o l j u i ; ldz a r t o n a v i z p i l d t s t a s , p a r k o s k u m bijusi v i e n o a n s , j o s o l t s bijis p r k d a u d z . T s p i e s t i r k o t i e s , iet, sofisti, j o n e v i e n s nedotu n a u d u par viu zinanm. Ttad vius apsdz p a m a t o t i , j o v i i n e v e i c to, p a r k o s a m u i n a u d u . J a pakalpojums nav saistts ar savstarpju vienoanos un n o r u n u , b e t p a l d z b a tiek s n i e g t a d r a u g a m k d r a u g a m , tad, k j a u teikts, n a v p r m e t u m u , jo d a draudzba b a l s t t a u z t i k u m b u . T d a s a t t i e c b a s , iet, i r t i e m , k u r i k o p g i n o d a r b o j a s a r filozofiju, j o v r t b a t e n e t i e k iz t e i k t a n a u d , u n iet, k a n e m a z n e e k s i s t p i l n g i ldz v r t g s a t l d z i n j u m s , b e t v a r u z s k a t t , k a t a s i r pietie k a m s , j a tiek a t l d z i n t s i e s p j u r o b e s , t p a t k a t t i e cbs pret dieviem un veckiem. Ja d e v u m s ir t d s , p a r k o g a i d a a t l d z b u , t a d v a j a g , lai t liktos a t b i l s t o a a b m p u s m ; j a t a s n a v i e s p j a m s , t a d i r n e t i k a i nepiecie a m i , bet ar taisngi, ja vrtbu n o s a k a s a m j s . Tas p a t s , liekas, n o t i e k a r p i r k a n u n p r d o a n . D a v i e t ir p a t tdi likumi, kas nepieauj tiesanos p a r savstar pju l a b p r t g u vienoanos, jo tas, k u r a m kds uzticjies, ir jatbrvo no kopgs saistbas uz t paa pamata, uz 97 k u r a balstjs vienoans. Likums atzst, ka ir taisn gk, ja vrtbu nosaka tas, k u r a m iedots, nevis tas, kur iedevis. V a i r u m gadjumu vrtjumu atirgi nosaka tie, k u r i e m p i e d e r , u n tie, k u r i g r i b i e g t , j o k a t r s a t z s t p a r lielu v r t b u to, k a s i r v i a p a a u n k o v i t u r k l t a i z d o d p r o j m . T o m r m a i v r t b u n o s a k a s a m j s , pie t a m n o s a k a n e v i s t a d , k a d k a u t k a s j a u i e g t s , bet p i r m s ieganas. 181

2 . N e s k a i d r b a i r ar d o s j a u t j u m o s : v a i v i s u a t s t t t v a z i u n v i s s l i e t s p a k a u t i e s v i a m ; v a i v a r b t sli m b v a j a g p a k l a u s t r s t a m u n k a r a v a d o n i v a j a g izvlt t d u , k a s p i e r e d z j i s k a r a l i e t s ? T p a t ar: v a i d r z k jizpaldz d r a u g a m nek vienkri krietnam cilvkam un vai jbt drzk pateicgam labdarim, nek jtrjas biedra lab, ja attiecb pret abiem tas nav iespjams? V i s u s m i n t o s g d j u m u s p r e c z i n o i r o t n a v viegli (jo te ir d a u d z d a d u atirbas pazmju: g a n lielums, g a n niecgums, gan cildenums, gan nepiecieamba). Skaidrs i r t a s , k a v i s o s g a d j u m o s n a v j v a d s n o v i e n a cilvka. Lielkoties ir t, ka drzk j a t l d z i n a labs darbs, nek j c e n a s izpatikt biedram, t p a t k vispirms j a t d o d pa r d s u n t i k a i t a d v a r dot b i e d r a m . T a u v a r b t t n a v j r k o j a s v i e n m r , p i e m r a m , v a i t a m , k a s i z p i r k t s n o lau ptju gsta, s a v u k r t v a j a g izpirkt savu atbrvotju, kas v i ar b t u , v a i a t l d z i n t k a u t k c i t d i , j a v i t o prasa, gadjum, ja vi nav nokuvis gst, vai drzk vajadztu izpirkt tvu? Liekas g a n , ka tvu v a j a g izpirkt vl v a i r k n e k sevi p a u . V i s p r , k j a u t e i k t s , i r j a t d o d p a r d s , bet, j a k a u t kas ir tds, kas skaistum un nepiecieamb ir prks, tad v a j a g nosvrties uz to. Dareiz, atldzinot to, kas s a e m t s , netiek s a s n i e g t s taisngs izldzinjums; piemram, ja kds, zindams, ka o t r s i r k r i e t n s , i z d a r a t a m k a u t k o l a b u , t a d i m kriet n a j a m cilvkam ir jatldzina t a m , par kuru vi zina, ka tas ir nekrietns. Ttad dakrt nav savukrt jaizdod t a m , kur pirms t a m aizdevis, jo vi to darjis, zin d a m s , ka aizdod k r i e t n a m cilvkam, no kura noteikti da b s a t p a k a , t o t i e s k r i e t n a m c i l v k a m n a v cerbu d a b t atpaka no nekrietna. Ja tas t ir stenb, tad abas puses n a v viendi vrt j a m a s , j a t a s t i k a i iet t , t a d t o m r n e l i e k a s , k a d a r c b a i r n e a t t a i s n o j a m a . 9 8 T t a d , k j a u biei t e i k t s , s p r i e d u m i e m p a r a f e k t i e m u n rcbu n o t e i k t b a i r tiei t i k p a t liela k t a m , u z k o a t t i e c a s ie s p r i e d u m i . Ir pilngi skaidrs, ka visiem nav jatldzina vienmr ar to pau, ne j a u viss ir n o d o d a m s ar tva zi, t p a t k n e j a u v i s u ziedo Z e v a m . T k s a i s t b a s a r veckiem, briem, biedriem un labdariem ir atirgas, t a d vienmr ir j a t l d z i n a t, k t a s kuro reizi ir piedergi v a i p i e n c g i . T , iet, a r tiek d a r t s : u z k z m a i c i n a
182

r a d i n i e k u s (jo v i i e m i r k o p g a d z i m t a u n visi a r t o s a i s ttie n o t i k u m i ) , p a a i e m e s l a d u z s k a t a , k a a r u z brm vajag nkt galvenokrt radiniekiem. Attiecb uz u z t u r a ldzekiem j s a k a , ka p i r m m kr t m vajag a p g d t veckus, jo brni ir viu pardnieki u n s k a i s t k i r g d t p a r t i e m , k u r i i r clonis u n p a m a t s e s b a i , n e k p a i e m p a r sevi. Ar g o d u v e c k i e m v a j a g p a r d t ldzgi k dieviem, tau ne jau jebkuru; t p a t ne jau vienu un to pau tvam u n m t e i , ar n e t d u g o d u k g u d r a j a m v a i s t r a t g a m , bet t v a m tdu, kds t v a m pienkas, un m t e i tdu, kds mtei pienkas. K a t r a m veckam cilvkam ir j p a r d a g o d s v a i n u pieceoties, v a i i e r d o t v i a m l a b k o v i e t u , v a i ldzgi. A t t i e c b s p r e t b i e d r i e m u n ldzgi a r p r e t briem nepiecieama pilnga vasirdba un kopba viss l i e t s . Ar r a d i n i e k i e m , s a v a s filas locekiem, p i l s o i e m u n v i s i e m p r j i e m v i e n m r j c e n a s p i e i r t t a s , k a s i r vi i e m atbilstos, apsverot un izirot, kas k a t r a m pien cgs atbilstoi radniecbai, tikumbai un n o d e r g u m a m . To i r viegli n o s k a i d r o t a t t i e c b u z t i e m , k u r i e m i r k o p g a izcelans, d a u d z g r t k attiecb pret sveiem. Bet t d n a v j a t s a k s n o t u n , cik v i e n i e s p j a m s , j m i n a novilkt preczas robeas. 3 . N a v s k a i d r s j a u t j u m s ar p a r t o , v a i i z b e i g t d r a u dzbu ar tiem, kuri izmainjuies. N a v tau neiespjams, ka prtrkst draudzba, kas dibinjusies uz izdevgumu un patiku, ja vairs nav nedz izdevguma, nedz patikas (vii bija d r a u g i tiei o m o t v u d, j a t o v a i r s n a v , l o i s k i , k a n a v ar d r a u d z b a s ) . V a r r a s t i e s p r m e t u m i , j a k d s , m l d a m s o t r u i z d e v g u m a u n p a t i k a s d, izli cies, k a t o d a r a r a k s t u r a d. K m s t e i c m j a u s k u m , vislielks n e s a s k a a s rodas starp tiem draugiem, kuriem n a v viends uzskats par to, kd vii ir d r a u g i . Ja kds maldgi dom un pieem, ka draudzba v i a m t i e k i z r d t a v i a r a k s t u r a d, k a u t g a n s t e n b o t r a j a m n a v d a s a t t i e k s m e s , lai v a i n o p a t s sevi. T u r p r e t i m , j a o t r s izliekas un ar savu izlikanos ved m a l d i n a n , t a d i r t a i s n g i p r m e s t m n t j a m u n t o a p s d z t vl v a i r k n e k n a u d a s v i l t o t j u s , j o n e l i e t g a rcba i r p i e a u t a p r e t kaut ko daudz cienjamku. V a i i r j s a g l a b d r a u d z g a s a t t i e c b a s p r e t cilvku, k u r s k u m bijis k r i e t n s , bet v l k k u v i s n e l i e t g s u n t d s a r iet? V a i v a r b t t a s n a v i e s p j a m s , j a j a u d r a u d z b a
183

n a v iespjama p r e t visu, bet tikai pret labo, un v a r b t n e k r i e t n a i s n a v j m l u n t o ar n e v a j a g [ d a r t ] ? N e d r k s t tau p a r a d t d r a u d z b u nelietbai un kt ldzgam ne krietnajam. K j a u teikts, ldzgs ir d r a u g s ldzgajam. Bet v a r b t d r a u d z b u n e v a j a g p r t r a u k t t l t ? V a r b t [ t o v a j a g p r t r a u k t ] n e a r v i s i e m , bet t i k a i a r t i e m , k u r i sava s a m a i t t b ir nelabojami, toties tiem, kuriem ir iespjams laboties, jpaldz, turklt domjot vairk p a r v i u r a k s t u r u n e k p a r m a n t a s s t v o k l i , j o t a s i r kriet n k un v a i r k r a k s t u r g s draudzbai? Ja ar kds pr trauc draudzbu, vi n e d a r a neko neparastu, jo drau dzba, t a u n e b i j a p r e t i z m a i n j u o s cilvku; t k v i nespj glbt izmainjuos draugu, vi to atstj. Vai ir j s a g l a b draudzba, ja viens no d r a u g i e m paliek t d s , k d s bijis, bet o t r s k s t d a u d z k r i e t n k s u n i z c i l k s tikumba? Vai varbt tas nav iespjams? Mintais kst labi r e d z a m s , j a a t i r b a i r liela, p i e m r a m , b r n u d r a u dzba: ja viens j o p r o j m paliek brns, bet otrs kst p a r v r u v r d a v i s l a b k a j n o z m , k g a n v i i Var b t draugi, ja viiem vairs nepatk viens un tas pats un vairs n a v vienu un to p a u prieku un bdu? Vii neiz t u r s i e s v i e n d i a r v i e n s p r e t o t r u , t a u bez t n a v iesp j a m s bt d r a u g i e m , vii n e b s spjgi ar dzvot kop. P a r to jau ir r u n t s . Vai tomr attieksmei n e v a j a g bt mazliet citdai, k tad, ja vi vispr nebtu bijis d r a u g s ? V a r b t t o m r v a j a g s a g l a b t a t m i b i j u o ko pbu un, t p a t k ms u z s k a t m , ka d r a u g a m v a i r k nek sveiniekam v a j a g dart prieku, ar attiecb pret t i e m , k a s r e i z bijui d r a u g i , j e m v r k d r e i z j d r a u d z b a , j a v i e n t n a v b e i g u s i e s p r k lielas s a m a i t t b a s d. 4. D r a u d z g s attiecbas starp draugiem un vispr t a s , k a s r a k s t u r o d r a u d z b u , iet, izriet n o a t t i e k s m e s p r e t sevi. P a r d r a u g u t a u u z s k a t a t o , k u r g r i b l a b u u n a r d a r a d r a u g a d to, k a s i r l a b s v a i iet t d s , k a r t o , k u r p a a d r a u g a d g r i b , lai v i e k s i s t t u u n d z v o t u . Tiei t o j t m t e s a t t i e k s m p r e t b r n i e m u n tie d r a u g i , kuri kdreiz sastrdjuies. Citi u z s k a t a p a r d r a u g i e m t o s , k u r i k o p p a v a d a l a i k u un veas vienu un to pau vai ar jt kopgas bdas un p r i e k u s . Ar t a s v i s v a i r k a t t i e c a s u z m t m . D r a u d z b a tiek r a k s t u r o t a tiei p c v i e n a s n o m p a z m m . A t t i e c b p r e t sevi t a s v i s s p i e m t k r i e t n a m cilv184

k a m , b e t p r j i e m t i k a i t i k t l , c i k t l v i i sevi u z s k a t a par tdiem. K j a u teikts, k a t r atsevi gadjuma m r s ir t i k u m b a un p r i e k z m g i k r i e t n s cilvks. d s cilvks ir s a s k a a r sevi, u n v i s a s d v s e l e s d a a s v i t i e c a s p e c v i e n a u n t p a a . V i g r i b s e v t o , k a s i r l a b s u n iet t d s , k ar d a r a labu p a t s s a v lab (tas ir r a k s t u r g i k r i e t n a m c i l v k a m p l t i e s , lai s a s n i e g t u l a b o ) , t. i.,, r a c i o n l s d v s e l e s d a a s l a b , j o t , iet, i r k a t r a cil v k a b t b a . V i g r i b d z v o t u n s a g l a b t sevi n e s k a r t u , , it pai racionlo dvseles dau, jo krietnam cilvkam esba tas ir l a b u m s . [ . . . ] " K r i e t n s cilvks l a b p r t p a v a d a l a i k u p a t s a r sevi, u n tas v i a m s a g d b a u d u : a t m i a s par padarto ir pat k a m a s , n k o t n e s c e r b a s l a b a s u n ldz a r t o ar p a t k a m a s . V i a m i r a r d a u d z v i e l a s p r d o m m . B d a s u n prie k u s v i v i s v a i r k p a n e s sev, j o v i u iepriec v a i a p bdina vienmr viens un tas pats, nevis katrreiz cits. V a r teikt, k a v i a m n a v n e p i e c i e a m b a s k a u t k o v l k n o l o t . T k g o d p r t g a j a m a t t i e k s m p r e t sevi p i e m t viss mintais un pret d r a u g u vi izturas k pats pret sevi (jo d r a u g s i r o t r s p a t s ) , t a d d g a d j u m a v a r teikt, k a d r a u d z b a i r t a d , j a i r k a u t k a s n o m i n t a j a m p a z m m u n d r a u g i i r tie, k u r i e m t a s p i e m t . V a i p r e t sevi i r i e s p j a m a d r a u d z b a v a i n is j a u t j u m s lai i m b r a m tiek a t l i k t s . V a r u z s k a t t , k a d r a u d z b a i r t a d , j a i r divi v a i v a i r k i n o m i n t a j i e m n o s a c j u m i e m , t u r k l t oti s t i p r u d r a u d z b u m d z p i e l d z i n t d r a u d z b a i p r e t sevi. rji iet, k a v i s s m i n t a i s p i e m t d a u d z i e m , pie t a m a r n e k r i e t n i e m cilvkiem. B e t v a i v i i e m t i e m t a s pie m t t d vien, k a v i i p a i i r a p m i e r i n t i a r sevi u n u z s k a t a , k a i r g o d p r t g i ? G a l g i n e k r i e t n i e m u n neliet g i e m cilvkiem n e k a s n o t n e p i e m t u n p a t n e l i e k a s , k a b t u ; v i s t i c a m k , k a t t a s i r n e k r i e t n a j i e m v i s p r , j o vi i e m n a v s a s k a a s a r sevi v i i k r o v i e n u , b e t g r i b citu, t p a t k n e s a v a l d g i e ; i z v l a s n e v i s t o , k o u z s k a t a p a r l a b u m u sev, bet p a t k a m o , k a s t u r k l t i r k a i t g s . D a i s a v u k r t g v u l b a s u n s l i n k u m a d n e d a r a t o , k o a p z i n s s e v p a r v i s l a b k o ; tie, k u r i p a v e i k u i d a u d z b r i e s m u d a r b u u n n e k r i e t n b a s d tiek i e n s t i , b g n o dzves u n sevi n o g a l i n a . N e k r i e t n i e cilvki m e k l s e v d r a u g u s , a r k u r i e m p a v a d t k o p d i e n a s , u n b g n o s e v i s , jo, b d a m i p a i a r sevi, v i i a t c e r a s d a u d z n e p a t k a m a u n p a r t d m
18S

l i e t m d o m a r n k o t n , b e t k o p a r citiem t a s p i e m i r stas. Viiem n a v nek pievilcga, t p c vii nejt ar d r a u d z g u m u p r e t sevi. V i i n e v a r p r i e k u s u n b d a s p a n e s t sev, j o v i u d v s e l e i r n e m i t g u z b u d i n j u m u n p r e t r u n s : v i e n a d v s e l e s d a a v i u s velk u z k d u p u s i , o t r a u z citu p u s i , u n t d s cilvks, k u r u p a s t v g i r a u s t a uz d a d m pusm, ir it k sadalts. Vienlaikus n a v iespjams just cieanas u n b a u d u , bet m a z u brtiu p c b a u d a s v i cie p a r t o u n g r i b , lai n e m a z n e b t u bi j u i d i prieki. d u s c i l v k u s m c n o v l o t a n o l a . Lie k a s , k a n e k r i e t n a i s a r p r e t sevi n e i z t u r a s d r a u d z g i , j o v i a m n a v nek t d a , kas ir pievilcgs d r a u d z b . T k ds stvoklis ir prk nolojams, no nekrietnbas un s a m a i t t b a s i r j b g v i s i e m s p k i e m u n j c e n a s b t god p r t g a m un krietnam, jo tikai t ir iespjams just pret sevi d r a u d z g u m u un kt p a r d r a u g u citam. 5. Labvlba ir ldzga d r a u d z g m attiecbm, tomr t n a v draudzba, labvlba v a r bt pret nepa zstamiem un v a r neizpausties atklti, bet t n a v drau dzba. Par to jau runts. L a b v l b a n a v ar m a attieksme, jo labvlb n a v s a s p r i n d z i n j u m a tieksm, kas mdz bt ms attieksms. Piedevm mums attiecbs ir saistts ar s a v s t a r p j u p i e r a d u m u un s a r a a n u , toties l a b v l b a v a r b t p k a u n n e g a i d t a , k, p i e m r a m , pret s p o r t a cntjiem, kuriem v a r a m g a n vlt p a n k u m u s , t a u n e s n i e g t u p a l d z b u . T t a d , k j a u t e i c m , lab vlgums rodas pki un savstarpjais pievilcgums te ir vairk virspusjs. Tau labvlgums var bt draudzbas skums, t p a t k m l e s t b a s s k u m s i r b a u d a , k o s a g d r j a i s iz skats. Neviens neiemlas, ja viam nav sagdjis baudu r j a i s i z s k a t s , t o m r ml n e v i s t d s , k u r u i e p r i e c r j a i s i z s k a t s , b e t g a n t d s , k u r i l g o j a s , j a n a v k l t m las objekta, un tiecas bt kop ar to. T p a t a r p a r d r a u g i e m n e k s t tie, k a s n a v bijui sav s t a r p j i l a b v l g i , t a u t a s vl n e n o z m , k a l a b v l g i e j t viens pret otru ar d r a u d z b u . Vii tikai grib viens o t r a m l a b u , b e t n e k o tiei n e d a r a u n n e p a l d z , u n n e g r i b t u c i e s t n e p a t i k a n a s v i e n s o t r a l a b . P r n e s t n o z m va r t u teikt, k a l a b v l b a i r n e a k t v a d r a u d z b a , k a s a r laiku u n a b m p u s m savstarpji s a r o d o t v a r kt p a r d r a u d z b u , turklt par draudzbu nevis izdevguma vai
186

b a u d a s d, j o o m o t v u d n e r o d a s s a v s t a r p j a l a b v lba: j a k d s a t l d z i n a o t r a m p a r p a k a l p o j u m u a r l a b vlbu, t a s i r v i e n k r i t a i s n g i ; t a s , k u r g r i b o t r a m d a r t l a b u cerb p a r t o k a u t k o i e g t , n a v l a b v l g s p r e t o t r u , bet d r z k g a n p r e t sevi; v i n a v ar d r a u g s , j a p a k a l p o o t r a m i z d e v g u m a d. V i s u m t t a d l a b v l b a r o d a s t i k u m b a s u n k r i e t n b a s d, j a k d a m , p i e m r a m , o t r s iet s k a i s t s , d r o s m g s v a i t a m l d z g i , k m s j a u teicm attiecb par sporta cntjiem. 6 . Ar v i e n p r t b a l i e k a s d r a u d z b a ; tiei t p c v i e n p r tba atiras no v i e n d a s d o m a n a s , jo pdj v a r bt a r tiem, k u r i n e p a z s t v i e n s o t r u . T p a t p a r v i e n p r t b u nerun tad, ja vairkiem par kaut ko ir viendi uzskati, piemram, par debess p a r d b m (viendi uzskati par i e m j a u t j u m i e m n e n o z m d r a u d z b u ) , bet p a r p o l i s m m d z teikt, k a t s i r v i e n p r t g a s , j a p i l s o i v i e n d i s p r i e p a r to, k a s d e r g s , j a dod p r i e k r o k u v i e n a m u n t a m pa a m , j a rcba i r a t b i l s t o a t a m , k o visi a t z s t . T t a d v i e n p r t b a a t t i e c a s u z p r a k t i s k o rcbu u n to, k a s n o z m g s u n a b m p u s m v a i v i s i e m i e s p j a m s . T, p i e m r a m , t a s n o t i e k p o l i s s , j a visi u z s k a t a , k a a m a t i e m j b t vltiem, ka ar spartieiem jsldz savienba, ka polisas priekgal jbt P i t a k a m 1 0 0 , pieemot, ka to grib ar vi_ p a t s . Bet, j a k a t r s g r i b s a v u , k t o r e d z a m Feniets101, valst [valda] n e s a s k a a s un nemieri, jo ne jau t ir vienprtba, kad abiem p a d o m viens un tas p a t s , kas tas ar btu, bet t, kad abi d o m p a r vienu un to pau personu; piemram, ja t a u t a un izcilkie pil soi vienldz atzst, ka jvalda krietnkajiem. T d veid tiek s a s n i e g t s t a s , p c k visi t i e c a s . T t a d v i e n p r t b a i r d r a u d z b a p i l s o u v i d , k t a s a r tiek a t z t s , j o t a t t i e c a s u z d e r g o u n to, k a s p i e n k a s dzvei. Sda vienprtba valda starp morli krietniem, jo vii i r s a s k a n g i k a t r s p a t s a r sevi u n s a v s t a r p j i , v i i , v a r teikt,_ b a l s t s u z v i e n u u n t o p a u . V i u v l a n s ir pastvgas un noturgas, nevis m a i n g a s k s t r a u m e s E u r i p 1 0 2 ; t a s , k o v i i v l a s , i r t a i s n g a i s u n dergais,, u n pc t v i i k o p g i a r t i e c a s . N e k r i e t n i e n e s p j b t v i e n p r t g i , j a n u v i e n g i u z su l a i k u ; v i i n e s p j b t a r d r a u g i , jo katrs tiecas pc lielka l a b u m a , bet izvairs no grtbm un pienkuma saistbm valsts lab. Visu l a b k o g r i b d a m s t i k a i sev, k a t r s v r o t u v k o u n k a v t o . J a k o p g a i s n e t i e k s a r g t s , t a s iet b o j . S t a r p v i i e m 187

g a d s n a i d g a s n e s a s k a a s un nemieri, vii pai ne g r i b rkoties t a i s n g i , b e t p i e s p i e v i e n s o t r u . 7 . L a b d a r i v a i r k j t d r a u d z b u pret tiem, kuriem d a r a l a b u , n e k tie p r e t s a v i e m l a b d a r i e m . d a a t t i e k s m e i r n e s a p r o t a m a , u n k t d a t tiek i z t i r z t a . L i e l k a j a i d a a i iet, ka vieni ir p a r d n i e k i , o t r i a i z d e v j i , u n , t p a t k a r n a u d a s a i z d e v u m i e m , p a r d n i e k i v l a s , lai n e b t u to, k u r i e m v i i i r p a r d , b e t a i z d e v j i i r n o r p j u i e s p a r p a r d n i e k u l a b k l j b u , a r l a b d a r i cer u z t o [cilvku] pateicbu, kuriem darjui labu, bet tiem savu k r t n e r p a t l d z i n a n a . E p i h a r m s 1 0 3 teiktu, ka di ap g a l v o tie, k u r i u z v i s u s k a t s n o s l i k t s p u s e s , t a u ste n b t a s i r c i l v k a d a b : l i e l k d a a cilvku t r i a i z m i r s t u n t i e c a s v a i r k p c t , lai v i i e m d a r t u l a b u , n e k p a i [ v l a s ] d a r t l a b u . iet, k a c l o n i s i r v a i r k d a b , u n t e n a v ldzbas a r n a u d a s aizdoanu. Patiesi, n a u d a s aizdevjam n a v d r a u d z b a s j t u , b e t t i k a i v l a n s , lai p a r d n i e k s btu sveiks un vesels un v a r t u atldzint p a r d u . Toties l a b d a r i j t d r a u d z b u u n mlestbu pret tiem, kuriem vii d a r a labu, ar tad, ja no tiem attie c g a j brd n a v n e k d a l a b u m a un t nebs ar n k o t n . T a s pats notiek ar mksliniekiem: ikviens ml s a v u [mkslas] darbu vairk nek to sptu pats darbs, ja tas k t u d z v s . T o i t p a i v a r v r o t pie d z e j n i e k i e m : v i i m l p a i savus sacerjumus g a n d r z k b r n u s . K a u t kas ldzgs i r v r o j a m s a r pie l a b d a r i e m : p a l d z b a s a v z i i r v i u veikums, un to vii ml v a i r k nek veikums dartju. C l o n i s ir tas, ka visiem esba ir k a u t kas v l a m s un p i e v i l c g s , b e t m s u e s b a ir a k t i v i t t , t. i., d z v o a n u n d a r b b . D a r b a d a r t j a esba i z p a u a s a k t i v i t t , t p c k a t r s ml s a v u v e i k u m u , j o t a s n o z m esbu. T a s i r a r dabiski: tas, kas pastv potencili, tas aktivitt p a r d s k veikums. T a m , kur d a r a labu, skaistais ir p a dar b b , u n t v i a m s a g d prieku, t u r p r e t i m t a s , k u r sa e m p a l d z b u , d a r t j a rcb u z t v e r n e v i s s k a i s t o , b e t dergo; tas ir m a z k p a t k a m s un m a z k pievilcgs. Toties a k t i v i t t e i r p a t k a m a g a n a t t i e c g a j brd, g a n n k o t n k cerba, g a n p a g t n k a t m i a s . T t a d t a s , k a s i r saistts ar aktivitti, ir sevii p a t k a m s un vienldz ar p i e v i l c g s . D a r t j a m v i a v e i k u m s i r p a l i e k o s (jo s k a i s t a i s ir ilglaicgs), bet paldzba, ko kds ir s a m i s , ar l a i k u p a g a i s t . A t m i a s p a r s k a i s t o i r p a t k a m a s , p a r de188

r g o t i k p a t k n e m a z v a i oti m a z . Attiecb u z n k o t n e s c e r b m j s a k a , k a t e viss i r o t r d i . D a r b b a i u n r a d a n a i i r l d z g a s ar d r a u d z b a s j t a s , t a u j u s t d r a u d z b u p r e t sevi t a s i r k a u t k a s p a s v s . T t a d tie, k u r i i r aktvi d a r b b , i r a r d r a u d z g i , u n vi i e m p i e m t viss, k a s r a d a d r a u d z b u . T u r k l t visi v a i r k ml to, k a s r a d i e s g r t b s , k, piemram, ja kds ir pats n a u d u sagdjis, nevis mantojis t o . iet, k a p a l d z b a s s a e m a n a n e p r a s a n e k d a s p les, bet d a r t l a b u i r g r t i . T p c a r b r n u s v a i r k m l mtes, jo brnu radana ir saistta ar grtbm un vias v a i r k a p z i n s b r n u s k s a v u s . Liekas, ka m i n t a i s rak s t u r g s ar labdariem. 8 . N a v s k a i d r s ar j a u t j u m s p a r t o , v a i p r e t sevi va j a g v a i r k j u s t d r a u d z b u v a i p r e t k d u citu. P a r a s t i p r m e t tiem, k u r i sevi p r k ml, u n t d u s d v a p k a u n o j o i p a r p a t m i e m . P a s t v u z s k a t s , k a n e k r i e t n s cilvks v i s u d a r a sav lab, un jo nekrietnks, jo v a i r k (piem r a m , t d a m p r m e t , k a v i p a t s n o sevis n e g r i b d a r t n e k o ) ; t u r p r e t i m morli krietns d a r a visu skaista m r a d, un jo krietnks, jo vairk; t p a t vi d a r a ar d r a u g a d, b e t to, k a s a t t i e c a s u z p a u , a t s t j n o v r t . di a p g a l v o j u m i n e s a s k a n a r t o , k a s n o t i e k ste nb, un t a s ir ar s a p r o t a m i . S a k a tau ar t, ka p i r m m k r t m v a j a g m l t to, k u r i r v i s l i e l k m r d r a u g s ; d s d r a u g s vl l a b u o t r a m o t r a cilvka d, t u r k l t a r t a d , j a n e v i e n s n e u z z i n s p a r t o . P a a m p r e t sevi i t p a i i z p a u a s d a a t t i e k s m e u n a r viss p r j a i s , k a s r a k s t u r o k d u cilvku k d r a u g u . J a u i e p r i e k i r r u n t s p a r t o , k a viss, k a s a p l i e c i n a d r a u d z b u , izriet n o attiek s m e s p a a m p r e t sevi u n p r i e t u z citiem. aj z i vien p r t g a s i r ar v i s a s p a r u n a s , p i e m r a m , v i e n a d v s e l e , d r a u g i e m viss ir kopgs, izldzinta vienldzba ir d r a u d z b a , c e g a l s i r t u v k n e k p d a . Viss m i n t a i s i r s e v i i r a k s t u r g s p a a a t t i e k s m p r e t sevi, j o k a t r s vislielk m r ir d r a u g s pats sev un ar d r a u d z b a pret sevi jjt vislielkaj m r . P r o t a m s , ka ir grti izirt, k u r a m n o i e m a b i e m u z s k a t i e m sekot, j o a b o s i r k a u t k a s prliecinos. os s p r i e d u m u s vajag izanalizt un noskaidrot, ciktl u n k d v e i d tie a t b i l s t p a t i e s b a i . T a s k s s k a i d r s , j a s a p r a t s i m , k d u s a t u r u k a t r s n o v i i e m ieliek j d z i e n sevis mlestba. Tie, k u r i ar o j d z i e n u s a p r o t k a u t ko
189

n o s o d m u , a t z s t , k a d a p a b a p i e m t cilvkiem, k a s k a r o p c i e s p j a s v a i r k n a u d a s , g o d a v a i fizisko b a u d u . P c v i s a m i n t t i e c a s d a u d z i , u z s k a t d a m i , k a t a s i r vis l a b k a i s , v i i n o p l a s , lai t o s a s n i e g t u , u n c n s p a r t o . Tie, k u r i a j s l i e t s i r n e g a u s g i , a r p r i e k u n o d o d a s b a u d m u n v i s p r p a d o d a s afektiem, t . i., t a m v i s a m , k a s s a i s t t s a r i r a c i o n l o d v s e l e s d a u . V a i r u m s cilvku i r tdi. Ttad ds apzmjums ir radies tpc, ka vairums cilvku i r n e k r i e t n i , u n tiei t p c s e v i s m l e s t b a i r k a u t k a s n o s o d m s . T t a d i r p i l n g i s k a i d r s , k a v a i r u m s cilvku i r p a r a d u i p i e d v t sevis m l e s t b u tiem, k u r i a t a u j a s d a s l i e t a s , t u r p r e t i m n e k a d n e p i e d v s sevis m l e s t b u u n n e n o s o d s n e v i e n u t d u , k u r v i e n m r v a i r k p a r ci t i e m c e n t s i e s rkoties t a i s n g i , s a p r t g i , m r e n i v a i a r kaut k citdi atbilstoi tikumbai, vai vispr centsies saglabt skaisto. B e t liekas, k a d r z k g a n tiei t d a m p i e m t sevis m lestba, j o v i s e v k r o p a u s k a i s t k o u n a u g s t k m r labo un kalpo t a m , kas cilvk ir v a l d o a i s un noteico ais, un p a k l a u s a t a m viss liets. T p a t k valsts un j e b k u r a s a l i k t a v e s e l u m a b t b a , t p a t a r -cilvka b t b a i z p a u a s t a j , k a s i r v a l d o a i s u n n o t e i c o a i s . S e v i s m lestba visvairk piemt tam, kur o galveno t u r a d r g u un kalpo t a m . Cilvku s a u c par s a v a l d g u vai nesaval dgu atkarb no t, vai prts v a l d a vai n; t notiek t p c , k a p r t s i r k a t r a cilvka b t b a , u n v a r teikt, k a cilvks v e i c k d u d a r b b u p a t s , t . i., l a b p r t g i , j a a j d a r b b l d z d a l b u e m p r t s . T t a d i r s k a i d r s , k a tiei t i r k a t r a cilvka b t b a u n t o s e v i i a u g s t u v r t m o r l i k r i e t n a i s , k u r a m sevis m l e s t b a , a t i r g a n o t s , k u r a n o s o d m a , piemt, v a r teikt, v i s l i e l k a j m r . d a s e v i s m l e s t b a a t i r a s n o i e p r i e k j s t i k p a t liel m r k s a p r t g a dzve n o t d a s dzves, k a s p a k a u t a a f e k t i e m , vai ar k tieksme pc s k a i s t no tieksmes pc t, k a s iet n o d e r g s . T o s , k u r i s e v i i i z c e a s a r k r i e t n u u n s k a i s t u rcbu, a t z s t u n s l a v visi. J a visi s a c e n s t o s tiek s m p c s k a i s t u n s a s p r i n d z i n t u s p k u s , lai d a r t u skaistus darbus, tad visiem kop btu viss nepieciea m a i s u n k a t r a m a t s e v i i t a s , k a s i r v i s a u g s t k a i s labums ja jau patiem tikumba ir visaugstkais labums. T t a d [ n o m i n t ] n e p i e c i e a m i izriet, k a k r i e t n a m cil v k a m p i e m t s e v i s m l e s t b a (jo v i a r k r i e t n u rcbu dars labu sev un paldzs ar citiem), t u r p r e t i m m o r l i
190

s a m a i t t a m t n e p i e m t (jo v i k a i t s g a n sev, g a n t u v k a j i e m , n o d o d a m i e s z e m i s k i e m a f e k t i e m ) . M o r l i sa m a i t t a m c i l v k a m n a v s a s k a a s s t a r p to, k o v a j a g d a r t , u n to, k o v i d a r a , t o t i e s m o r l i k r i e t n s d a r a to, k o va j a g d a r t . J e b k u r g a d j u m p r t s i z v l a s t o , k a s i r vis labkais paam, un morli krietnais pakaujas prtam. P a t i e s b a i r a r t , k a k r i e t n s cilvks d a u d z d a r a s a v u d r a u g u d, k a r d z i m t e n e s l a b , u n , j a v a j a d z g s , i r g a t a v s ar m i r t . V i z i e d o s n a u d u , g o d u u n v i s p r t o s v i s u s l a b u m u s , p a r k u r i e m c n s cilvki, s e v a t s t d a m s t i k a i to, k a s i r s k a i s t s . V i l a b k izvlsies s p c g u baudu sam laikam nek nenozmgu ilgam laikam un l a b k dzvos v i e n u g a d u s k a i s t i , n e k d a u d z u s g a d u s k a u t k, t p a t a r l a b k p a v e i k s v i e n u lielu d a r b u s k a i s t i , n e k a d a r s d a u d z u s m a z n o z m g u s . T tas, acm redzot, m d z n o t i k t a r cilvkiem, k u r i ziedo s a v u dzvbu: v i i s e v i z v l a s to, k a s i r liels u n s k a i s t s . V i a t d o s a r n a u d u , j a d r a u g i v a r g t lielku l a b u m u : n a u d u i e g s d r a u g s , b e t v i p a t s b s izdarjis k a u t k o s k a i s t u ; t d j d i v i p i e i r lielko l a b u m u p a t s sev. T d p a v e i d v i rkosies attiecb uz godu un a m a t i e m , proti, vi atteik sies no visa d r a u g a lab, un tas ir skaisti un cildinoi a t t i e c b p r e t sevi. d s cilvks p i l n g i p a m a t o t i i e t krietns, jo visa cita viet vi izvlas skaisto. V a r p a t atteikties no k d a s rcbas d r a u g a lab, ja skaistk ir i e r o s i n t , lai d r a u g s veic k d u d a r b b u n e k d a r t p a a m . K r i e t n s cilvks, i z r d s , v i s s c i l d i n m s l i e t s pie s a v i n a s e v v a i r k s k a i s t . T t a d , k j a u t e i k t s , sevis m lestba ir nepiecieama d nozm, nevis t d nozm, k d o m lielais v a i r u m s . 9 . D a d a s d o m a s i r i z t e i k t a s ar p a r to, v a i l a i m g a jiem nepiecieami d r a u g i vai ne. Saka tau, ka svtlaim g a j i e m u n tiem, k u r i i r p i l n g i p a t s t v g i , d r a u g i n a v va j a d z g i , j o v i i e m j a u i r visi l a b u m i ; t a m , k u r i r p i l n g i p a t s t v g s , vairs nek nevajag, bet d r a u g s , b d a m s o t r a i s p a t s , s a g d to, k o p i r m a i s p a t s n e s p t u . N o m i n t r a d i e s ar t e i c i e n s : J a d m o n s i r l a b v l g s , k d a vl v a j a d z b a p c d r a u g i e m ? 1 0 4 T o m r liekas n e j d z g i p i e i r t l a i m g a j a m v i s u s l a b u m u s , bet n e p i e i r t d r a u g u s , t i e i t o , k a s iet p a t s l i e l k a i s n o r j i e m l a b u m i e m . J a d r a u g a m vairk raksturgi dart labu nek s a e m t paldzbu un ja krietnumam un tikumbai ir raksturga labdarba, k ar ja skaistk ir dart labu d r a u g i e m nek sveiem, 19i

t a d j s e c i n a , k a k r i e t n a m c i l v k a m b s n e p i e c i e a m i tie kuriem vars dart labu. Tpc izvirzs ds j a u t j u m s : vai draugi vairk ir vajadzgi laim vai nelaim? T a m , k u r a m neveicas, v a j a g palgus, bet t a m , k u r a m veicas u n k u r dzvo l a b k l j b , v a j a g t d u s , k u r i e m v i pal dztu. L i e k a s , k a n e j d z b a i r a r s v t l a i m g u p a d a r t p a r vien tuli, jo neviens n e g r i b t u p a t u r t visus l a b u m u s tikai p a t s s e v : cilvks t a u i r s a b i e d r i s k a b t n e u n n o d a b a s r a d t s , lai d z v o t u k o p . T t a d t d s i r a r l a i m g a i s , j o v i a m n o d a b a s i r visi l a b u m i . S k a i d r s , k a k o p a r d r a u g i e m u n turklt ar krietniem [draugiem] ir labk pavadt dienas n e k a a r s v e i e m v a i g a d j u m a cilvkiem. T t a d d r a u g i n e p i e c i e a m i ar l a i m g a j a m . T d g a d j u m , k i z p r a s t to, k o a p g a l v o p i r m i e 1 0 5 , u n kad nozm viu apgalvojums ir patiess? Vai tas n a v j s a p r o t t, ka daudzi u z s k a t a p a r d r a u g i e m tos, kuri ir nodergi? Pc tdiem draugiem, protams, svtlaimgajam n e b s n e k d a s v a j a d z b a s , j o v i a m p a a m i r visi l a b u m i ; t p a t v i a m n e b s v a j a d z b a s v a i ar b s oti n i e c g a v a j a d z b a pc t d i e m d r a u g i e m , k u r i v a r t u s a g d t b a u d u (jo v i a dzve i r p a t k a m a p a t i p a r sevi u n t a i n a v vaja d z g a vl k d a k l t n k o a b a u d a ) . T k v i a m n a v v a jadzgi di draugi, tad parasti secina, ka v i a m vispr nav vajadzgi draugi. ds apgalvojums laikam tomr n a v patiess. J a u s k u m 1 0 6 tika teikts, ka laime ir z i n m a aktivitte, tau aktivitte, skaidrs, ka rodas, nevis ir pa stvgi paum k kaut kda m a n t a . Ja laime izpauas dzves a k t i v i t t u n k r i e t n a cilvka a k t i v i t t e i r k r i e t n a u n p a t k a m a p a t i p a r sevi, k j a u s k u m t e i k t s 1 0 7 , u n j a t a s , k a s i r p a a m p i e m t o s , i r a r p a t k a m s , bet v r o t v a r a m v a i r k c i t u s n e k sevi u n citu rcbu v a i r k n e k pai savu, tad tiem, kuri pai ir krietni, patiku s a g d k r i e t n u d r a u g u rcba (jo a b i e m p i e m t t a s , k a s n o d a bas ir patkams). Ttad svtlaimgajam bs nepiecieami d i d r a u g i , j a j a u v i dod p r i e k r o k u i e s p j a i v r o t k r i e t n u rcbu u n t d u [ r c b u ] , k a s p a a m i r r a k s t u r g a . Tiei t d a i r k r i e t n a d r a u g a r c b a . T l k : tiek u z s k a t t s , k a l a i m g a cilvka dzvei n e p i e cieami j b t p a t k a m a i . Tau dzve vientulb ir grta j o n a v viegli, d z v o j o t p a a m a r sevi, b t n e m i t g ak t i v i t t e , b e t t a s i r viegli, dzvojot k o p a r citiem u n ci tiem. T d a aktivitte bs p a s t v g k a , t bs pat192

k a m a p a t i p a r sevi, k t a m ar j b t , j a r u n a i r p a r s v t l a i m g o (jo k r i e t n s cilvks tiei t p c , k a v i i r krietns, priecjas par tiem veikumiem, kas ir atbilstoi tikumbai, un jt n e p a t i k u pret tiem, kas r o d a s no neti kumbas, glui t p a t k mziim skaistas melodijas s a g d b a u d u , bet n e s k a n g a s r a d a c i e a n a s ) . K a p g a l v o T e o g n d s , 1 0 8 k r i e t n u cilvku k o p g dzve s a v z i a ir v i n g r i n a n s tikumb. J a a p l k o j a m o j a u t j u m u n o d a b a s v i e d o k a , liekas p a m a t o t i , k a k r i e t n s cilvks i r n o d a b a s v l a m s p a r d r a u g u krietnajam. K j a u teikts, tas, kur ir no d a b a s l a b s , t a s i r ar k r i e t n a j a m l a b s u n p a t k a m s p a t s p a r s e v i . D z v n i e k u d z v e r a k s t u r o j a m a a r s a j t a s s p j u , cil vka dzve ar s a j t a s un d o m a n a s spju. Spja pr v r a s a k t i v i t t , u n n o t e i c o a i s i r tiei a k t i v i t t e . T t a d dzvot b t b n o z m just v a i domt. T a u dzvot ir la b u m s u n v i e n l a i k u s a r p a t k a m a i s p a t s p a r sevi, j o t a s i r k a u t k a s n o t e i k t s , bet n o t e i k t b a l a b a j a m i r piem toa no d a b a s . Tas, kas ir labs no d a b a s , tas ir t d s ar m o r l i k r i e t n a j a m . T p c d a d z v e v i s i e m iet p a t kama. Nevajag emt par piemru nekrietnu un s a g a n d t u dzvi, t p a t a r c i e a n u p i l n u dzvi, j o d a i dzvei n a v noteiktbas tpat, k [nav noteiktbas] tam, kas ir p a m a t d a i dzvei u n k a s v e i d o t o . P a r c i e a n m t u r p m k t i k s p a s k a i d r o t s skk. J a d z v e p a t i p a r sevi i r l a b u m s u n p a t k a m a i s ( m i n t a i s r e d z a m s no t , ka visi t i e c a s p c dzves it p a i m o r l i k r i e t n i e u n s v t l a i m g i e , j o tiei v i i e m d z v e i r v i s v a i r k v l a m a u n t a j i r v i s v a i r k s v t l a i m e s ) , ja, t lk, t a s , k u r r e d z , t a s a r j t , k a v i r e d z , u n d z i r d o ais jt, ka vi dzird, t p a t k staigjoais jt, ka vi s t a i g , a r citos g a d j u m o s ldzgi, t t a d , j a i r k a u t k a s t d s , kas jt m s u aktivitti, t ka ms v a r a m sajust, ka ms s a j t a m , un domt, ka ms d o m j a m , bet tas, ka m s s a j t a m u n d o m j a m , n o z m , k a m s e s a m (jo bt t a u n o z m j u s t v a i d o m t ) , t l k , j a s a j u s t , k a dzvo j a m , i r k a u t k a s p a t k a m s p a t s p a r sevi (jo d z v e n o da b a s i r l a b u m s , bet s a j u s t sev d u l a b u m u i r p a t k a m i ) , t l k , j a dzve i r k a u t k a s v l a m s u n j o s e v i i k r i e t n a j i e m , t p c k a e s b a v i i e m i r k a u t k a s labs u n p a t k a m s (jo, s a j t o t sev t o , k a s i r l a b s p a t s p a r sevi, vii j t a r b a u d u ) , b e i d z o t , j a k r i e t n s cilvks i z t u r a s p r e t d r a u g u t p a t k p r e t sevi (jo d r a u g s i r o t r a i s p a t s ) , t t a d ,
193

ja tas viss ir t, t a d k a t r a m ir viendi vai v i s m a z a p m r a m viendi v l a m a p a a esba un d r a u g a esba. Bet esba, k m s r e d z j m , p a d a r j a v l a m u p a a k r i e t n b a s s a j t u , u n d a s a j t a i r p a t k a m a p a t i p a r sevi. T p c i r n e p i e c i e a m i j u s t l d z s d r a u g a t i k u m b u , u n t a s i r iesp j a m s , dzvojot k o p , [ r i s i n o t ] k o p g s s a r u n a s u n d a l o t i e s d o m m . J d z i e n u kop dzvot lieto d n o z m a t t i e c b u z cilvkiem, bet a t t i e c b u z g a n m p u l k u t a s n o z m kop ganties vien un taj p a viet. T t a d , ja s v t l a i m g a j a m esba ir v l a m a i s p a t s p a r sevi k t d s l a b u m s , k a s i r l a b s n o d a b a s u n v i e n l a i k u s a r p a t k a m s , u n j a v i i z t u r a s ldzgi p r e t d r a u g a e s b u , t a d j s e c i n a , k a ar d r a u g s p i e d e r pie t v i s a , k a s v l a m s . Ja svtlaimgajam kaut kas ir vlams, t a m ar v a j a g bt, pretj g a d j u m via svtlaimbai bs k a u t k d a nepilnba. Ttad laimgajam bs nepiecieami krietni draugi. 10. T d g a d j u m [ j j a u t : ] v a i n e p i e c i e a m s i e g t p c i e s p j a s v a i r k d r a u g u v a i ar, k t r p g i , iet, t e i k t s par viesmlbu, pareizs ir a t z i n u m s : Ne p r k d a u d z v i e s u u n n e bez v i e s i e m u n t a s n o d e r ar d r a u d z b , p r o t i , n e b t bez d r a u g i e m , b e t lai n a v p r k d a u d z d r a u g u ? T e i k t a i s , iet, s e v i i v i e t a t t i e c b u z d r a u d z b u , k a s d i b i n s u z i z d e v g u m u (jo a t l d z i n t d a u d z i e m a r p a k a l p o j u m u p r e t p a k a l p o j u m u i r g r t i , u n , lai t o i z d a r t u , m s b t u p a r su; j a d r a u g u i r v a i r k , n e k n e p i e c i e a m s p a a dzvei, v i i i r lieki u n t r a u c s k a i s t u dzvi, t t a d p c v i i e m n a v v a j a d z b a s ) . B a u d a i pietie kami nedaudzi draugi, t p a t k garvielas prtikai. Bet vai v a j a g pc iespjas v a i r k krietnu d r a u g u , vai ar d u d r a u g u s k a i t a m ir kds mrs, t p a t k polis pilsou s k a i t a m ? N o d e s m i t cilvkiem vl n e b s p o l i s a s , b e t d e s m i t r e i z d e s m i t t k s t o i cilvku t v a i r s n e b s p o l i s a . Cik d a u d z n e n o z m k o n k r t u s k a i t l i , b e t k a u t k d u d a u d z u m u n o t e i k t s r o b e s . Ar d r a u g u s k a i t s i r ierobe o t s , r o b e u n o s a k a t a s , cik d a u d z i e m cilvkiem ir i e s p j a m s dzvot k o p (jo k o p d z v o a n a i r s e v i i r a k sturga d r a u d z g m attiecbm). Ir pilngi skaidrs, ka n a v i e s p j a m s dzvot k o p a r d a u d z i e m u n s a d a l t s e v i . T u r k l t ar i e m d a u d z a j i e m v a j a g b t s a v s t a r p j i d r a u g i e m , j a j a u visi g r i b k o p g i p a v a d t l a i k u . D a u d z i e m t o i z d a r t i r g r t i , j o n a v i e s p j a m s a r d a u d z i e m d a l t prie kus un bdas k s a v a s ; t v a r gadties, ka vienlaikus va194

jadzs g a n priecties, g a n bdties. Tpc varbt labk i r m e k l t n e v i s p c i e s p j a s v a i r k d r a u g u , bet t i k a i tik d a u d z , cik i r p i e t i e k a m i , lai d z v o t u k o p , j o p a t i e m , iet, b t t u v a m d r a u g a m [vienlaikus] daudziem nav iespjams. Tpc j a u ar neiemlas vairkos, jo mlestba i r k a u t k a s l d z g s p r m r g a i d r a u d z b a i , t u r k l t attiek s m p r e t v i e n u cilvku. T t a d t u v a d r a u d z b a i r iesp j a m a ar nedaudziem. Mintais atbilst tam, kas notiek s t e n b : d r a u d z b s t a r p b i e d r i e m n a v liels s k a i t s d r a u g u , u n t i k a i d i v u s a p d z i e d a r h i m n s . 1 0 9 T u r p r e t i m tie, ku r i e m i r d a u d z d r a u g u u n a r v i s i e m i r v i e n d i t u v a s at t i e c b a s , tie, liekas, n e v i e n a m n a v d r a u g i , v i u d r a u dzba ir s a p r o t a m a viengi t d nozm k draudzba s t a r p pilsoiem. d draudzb ir iespjams bt drau d z g a m p r e t d a u d z i e m , t u r k l t n e i z d a b j o t , bet s a g l a b j o t s t e n u m o r l u k r i e t n u m u . T u r p r e t i m d r a u d z b a tiku m b a s v r d u n p a u d r a u g u d n a v i e s p j a m a a r d a u dziem; ir patkami, ja var atrast daus tdus. Vai d r a u g i vairk vajadzgi labkljb vai nelaim? D r a u g u s m e k l t i k l a b v i e n , k o t r g a d j u m . Tiem, k u r i n o n k u i n e l a i m , v a j a d z g a p a l d z b a , t i e m , k u r i e m vei c a s , n e p i e c i e a m i cilvki, a r k u r i e m v i i v a r t u d z v o t kop un paldzt, jo vii grib dart labu. Nelaim d r a u g i ir nepiecieamki, tpc te vajadzgi tdi, kuri var bt nodergi, tau ir skaistk, ja d r a u g i ir laim, tpc ka tad mekl d r a u g u s , kuri ir g o d p r t g i un krietni, jo dart labu t d i e m un pavadt laiku ar t d i e m ir v a i r k v l a m s . P a t i d r a u g u k l t b t n e i r p a t k a m a g a n l a i m , g a n ne l a i m ; t i e m , k u r i cie, k s t v i e g l k , j a ldzi j t d r a u g i . Tpc vartu jautt, vai draugi ms atbrvo it k no kda s m a g u m a v a i ar, j a t a s n a v t , d r a u g u k l t b t n e , k a s p a t i p a r sevi i r p a t k a m a , u n a p z i a , k a k d s j t ldzi, p a d a r a cieanas m a z k a s ? Vai tas ir viendi vai o t r d i , is j a u t j u m s lai tiek a t s t t s , s k a i d r s ir t a s , ka n o tiek t , k t e i k t s . 11. D r a u g u k l t b t n e , liekas, n a v k a u t k a s p i l n g i vien d a b g s . P a t k a m a ir j a u pati iespja redzt d r a u g u s , it p a i n e l a i m , t p c k a t i r z i n m a p a l d z b a p r e t cie a n m ( d r a u g a i z s k a t s u n v r d s s p j n o m i e r i n t , j o se vii, j a v i i r l a i p n s : v i p a z s t d r a u g a r a k s t u r u u n z i n a , k a s v a r i e p r i e c i n t , k a s a p b d i n t ) . N o o t r a s pu s e s , s a j u s t to, k a d r a u g a m j c i e m s u l i k s t s , i r n e p a t k a m i . I k v i e n s i z v a i r s b t p a r c i e a n u cloni d r a u g i e m .
195

T p c tie, k u r i pc s a v a s d a b a s i r sti v r i g i , i z v a i r s no d r a u g u ldzjtbas un, ja vien attiecb pret c i e a n m n a v galgi bezjtgi, n e p a n e s cieanas, kas r a d u s drau g i e m v i u d, u n v i s p r r a u d u l g u s n e l a i s e v t u v u m j o p a i n a v r a u d u l g i . T u r p r e t i m sievietes u n v i m ldz g u s v r u s i e p r i e c i n a tie, k u r i r a u d ldzi, u n v i i u z s k a t a tos par d r a u g i e m un ldzjutjiem. Skaidrs, ka ikvien ga djum vajag a t d a r i n t krietnko. D r a u g u k l t b t n e l a i m d o d iespju p a t k a m i p a v a d t laiku un sniedz apziu, ka d r a u g i e m s a g d patiku t a s p a t s , k a s p a a m iet k r i e t n s u n l a b s . T p c u z s k a t a , k a l a i m v a j a g a i c i n t d r a u g u s a r p r i e k u (jo b t l a b d a r i m ir s k a i s t i ) , bet n e l a i m vilcinties (savu nelaimi pc iespjas m a z k v a j a g uzvelt citiem; no m i n t radies t e i c i e n s : pietiek a r to, k a e s e s m u n e l a i m g s 1 1 0 ) . D r a u g u s i t p a i v a j a g a i c i n t t a d , j a v i i v a r d a u d z pal d z t a r n i e c g m p l m . T u r p r e t i m iet v a j a d z t u tiei pie t , k u r i r n e l a i m , t u r k l t n e a i c i n t a m u n l a b p r t g i (jo d r a u g a m ir r a k s t u r g i dart labu tiem, kuriem v a j a d z g a paldzba, ja ar neviens to n a v prasjis, jo abiem t a s ir g a n s k a i s t k , g a n p a t k a m k ) . Ar l a i m l a b p r t v a j a g d a l t i e s (jo d r a u g i i r v a j a d z g i a r t d g a d j u m ) , b e t n e v a j a g m u d i n t d r a u g u s paldzt m u m s , jo tiekties pc t , lai k d s m u m s p a l d z , n a v s k a i s t i ) . T a u a r p a ldzbas a t v a i r a n u v a r iegt n e p a t k a m a cilvka slavu, no t v a j a g izvairties, jo d a k r t t notiek. 12. T t a d d r a u g u k l t b t n e i r v l a m a j e b k u r g a d jum. I r t a u t , k a d r a u d z b v i s v a i r k v l a m a i r k o p dz v o a n a , t p a t k m l t j i e m v i s p a t k a m k liekas r e d z t v i e n a m otru, un vii izvlas o sajtu v a i r k nek visu citu, j o p a t i m l e s t b a u n t s r a a n s s a i s t t a tiei a r t o . D r a u d z b a ir z i n m a kopba, un t, k k a t r s izturas pret sevi, v i i z t u r a s a r p r e t d r a u g u . S a j t a p a r p a a e s b u ikvienam ir p a t k a m a un v l a m a , t d a pati ir attiek sme pret draugu. S sajta k aktivitte izpauas kop d z v o a n , t p c s a p r o t a m s , k a pc t s t i e c a s . K a s a r b t u k a t r a [ c i l v k a ] esba u n k a s a r b t u t a s , k u r a d k a t r s i z v l a s dzvot, visi v l a s p a v a d t dzvi a r d r a u g i e m : d a i k o p d z e r , d a i n o d o d a s k a u l i u s p l e i , citi k o p t r e n j a s v a i d o d a s m e d b s , vl citi k o p n o d o d a s filo zofijai. K a t r s p a v a d a laiku k o p t a j n o d a r b b , k o d z v m l v a i r k p a r visu, t p c ka, g r i b d a m i d z v o t k o p a r
196

d r a u g i e m , cilvki n o d o d a s t a m , k a s , p c v i u d o m a m , n o droina iespju dzvot kop. N e k r i e t n u cilvku d r a u d z b a a r i r n e k r i e t n a ( r a k s t u r a b d a m i nenoturgi, vii apvienojas tieksme pc zemiska un, pieldzindamies viens otram, kst morli samai t t i ) , t o t i e s k r i e t n u cilvku d r a u d z b a i r k r i e t n a u n p i l n v e i d o j a s s a v s t a r p j k o p b . iet, k a vii,_ v i e n s o t r u pilnveidojot un labojot, kst arvien krietnki, v i i i e m c s v i e n s n o o t r a t o , k a s v i i e m liekas p a t k a m s ; n o m i n t radies teiciens: No krietnajiem krietno.111

(X GRMATA)

1 . T a g a d v a r i z t i r z t j a u t j u m u p a r b a u d u . T , liekas, cilvka d a b a i ir sevii r a k s t u r g a . J a u n i e u a u d z i n a n b a u d a u n c i e a n a s i r k v i r z i e n a r d t j i . L i e k a s , k a raks t u r a k r i e t n b oti liela n o z m e i r t a m , v a i k d s p r o t p r i e c t i e s p a r to, p a r k o v a j a g p r i e c t i e s , u n i e n s t t o , k o v a j a g i e n s t . T t a s i r v i s dzv, u n t a m i r liels s v a r s un nozme attiecb g a n uz tikumbu, g a n uz laimi m, j o i z v l a s t a u p a t k a m o , bet b g n o n e p a t k a m . i m j a u t j u m a m n e k d i n e d r k s t p a i e t g a r m , vl j o vairk tpc, ka par to ir daudz pretrungu domu. Dai a t z s t , ka b a u d a ir l a b u m s , citi d o m g l u i o t r d i vis t r k a i s a u n u m s . D a i e m t i r v i u p r l i e c b a ; citi d o m , k a m s u dzvei n k o t t i k a i p a r labu, j a b a u d u pieskait o t a u n u m i e m , k a u t a r t n e b t u : d a u d z i t a u tiecoties p c b a u d a s u n v e r g o j o t b a u d m , t p c v a j a g o t v i r z t pre tj virzien un t d veid sasniegot vidu. Ka tikai ds spriedums nav nepareizs! S p r i e d u m i a t t i e c b p a r afektiem u n rcbu i r m a z k p r liecinoi n e k d a r b i ; i t p a i t a d , j a s p r i e d u m i n e s a s k a n a r to, k o v a r r e d z t , tie r a d a p r e t sevi n e u z t i c g u n a i d u , u n ldz a r t o tiek a t m e s t a a r t a j o s e s o p a t i e s b a . P a t i e m , ja kds nicina baudu, tau taj p a laik v a r redzt, ka vi tai nododas, var izdart secinjumu, ka v i a m ir nosliece uz b a u d u un jebkura b a u d a ir tieksmes v r t a : l i e l k d a a cilvku n e s p j n o i r t j d z i e n u s v i e n u no otra. Patiesi spriedumi ir dergi ne tikai zinanai, b e t a r dzvei. B d a m i s a s k a n g i a r d a r b i e m , tie p r l i e 198

c i a u n r o s i n a s a p r a s t s p j g u s cilvkus dzvot s a s k a a ar tiem. P a r i e m j a u t j u m i e m pietiek r u n t ; t a g a d p r i e s i m pie t o u z s k a t u i z t i r z a n a s , k d i i r izteikti p a r b a u d u . 2. Eudokss112 domja, ka b a u d a ir labums, tapec ka visi, k r e d z a m s , p c t s t i e c a s , g a n s a p r t g a s b t n e s , g a n n e s a p r t g a s , un visiem krietns un augstk mr l a b u m s i r t a s , k a s i r v l a m s . T a s , k a visi n o d o d a s baudai,, pc E u d o k s a d o m m , apliecinot, ka t visiem ir a u g s t kais labums (katrs mekl sev to, kas v i a m ir labs, t p a t k p r t i k u ) , u n t a s , k a s v i s i e m i r l a b s , u z k o visi tie c a s , t a s i r l a b u m s p a t s p a r sevi. di spriedumi v a i r k varja prliecint E u d o k s a rak s t u r a k r i e t n b a s d n e k p a i p a r sevi, j o liks, k a v i sevii izcls ar s a p r t g u mrenbu. R e z u l t t a r a d s i e s p a i d s , k a v i t s p r i e n e v i s t p c , k a b t u mljis b a u d u , bet tpc, ka t ir ar patiesb. T u r k l t v i d o m j a , k a t a s n e m a z k r e d z a m s , ska t o t i e s n o p r e t j , p r o t i , visi i z v a i r s n o c i e a n m , t t a d pretjais ir vlams, un it pai v l a m s ir t a s , ko vla m i e s p a u p a r sevi, n e v i s k cita d. P a r t d u v i e n p r t g i tiek u z s k a t t a b a u d a , j o n e v i e n s t a u n e j a u t , k d vi jt b a u d u vai prieku, t t a d b a u d a ir v l a m a p a t i p a r sevi. P a p i l d i n d a m a ikvienu labumu, b a u d a p a d a r a o la b u m u vl v a i r k v l a m u , k, p i e m r a m , t a i s n g u u n s a p r t g i m r e n u rcbu. L a b u m a v r t b a p i e a u g t i k a i t a d , j a t a s tiek p a p i l d i n t s a r l a b u m u . T t a d ar d s s p r i e dums atzst baudu par vienu no labumiem, tau n e p a d a r a t o lielku p a r j e b k u r u citu l a b u m u . K a t r s l a b u m s , p a p i l d i n t s a r citu l a b u m u , i r v a i r k v l a m s n e k v i e n s p a t s . Tiei b a l s t o t i e s u z d u s p r i e d u m u , P l a t o n s s a v u k r t n o r a i d a b a u d u k l a b u m u : p a t k a m a dzve, p a p i l d i n t a a r g u d r b u , i r v a i r k v l a m a n e k bez g u d r b a s ; j a d s savienojums ir uzskatms par labku, tad jsecina, ka bauda nav labums, jo labums ir vlams pats par sevi,, ar tad, ja nekas to nepapildina. T t a d skaidrs, ka p a r l a b u m u n a v u z l k o j a m s ar n e k a s t d s , k a s k s t v a i r k v l a m s t a d , j a t o p a p i l d i n a vl k d s l a b u m s . Kas t d gadjum ir tas visaugstkais labums no v i s a , k a s m u m s i r p i e e j a m s ? Tiei t o m s m e k l j a m ! Tie, k a s t u r a s pie u z s k a t a , k a t a s n a v l a b u m s , p c k visi t i e c a s , l i e k a s , n e k o n e p a s a k a : k a s i e t v i s i e m , t a s ,
199-

k m s s a k m , a r ir. T a s , k u r n o r a i d a o a r g u m e n t u , vl n e p a s a k a neko t i c a m k u . Ja n e s a p r t g i e vien dztos pc b a u d m , t a d d a m a t z i n u m a m b t u k d a v r t b a , bet, ja pc t a m tiecas ar saprtgie, k g a n v a r atzt du domu? Varbt pat nesaprtgs btns ir kaut kas krietns no dabas, kas p r k s p a r m b t n m un tiecas pc sava labuma. T a s , k a s tiek a p g a l v o t s p a r b a u d a s p r e t s t a t u , a c m re d z o t , n a v labi i z t e i k t s . J a c i e a n a s i r a u n u m s , t a d t a s , k a tiek a p g a l v o t s , vel n e n o z m j o t , k a b a u d a i r l a b u m s , j o p r e t s t a t s a u n u m a m v a r o t b t cits a u n u m s u n abi va rot bt pretstati tam, kas n a v nedz auns, nedz labs. ds spriedums varbt nav glui maldgs, tau tas nav p a t i e s s attiecb u z m i n t o . J a abi p r e t s t a t i b t u a u n u m s , no abiem viendi vajadztu izvairties; ja nedz viens, n e d z otrs n a v a u n u m s , t a d nevajadztu izvairties ne no v i e n a , n e a r n o o t r a . B e t s t e n b i r r e d z a m s , k a cil vki i z v a i r s n o v i e n a k n o a u n u m a , t o t i e s o t r u i z v l a s ka l a b u m u ; t v e i d o j a s p r e t s t a t s . T l k : n e v a r a p g a l v o t , k a b a u d a n e p i e d e r pie l a b u m i e m , p a m a t o j o t i e s t i k a i u z to, k a b a u d a n a v n o t e i k t a kvali t t e . K v a l i t t e t a u n a v a r t i k u m b a s i z p a u s m e aktivi tt, tpat laime. Tlk: labumu uzskata par kaut ko tdu, kam ir no t e i k t a s r o b e a s , bet b a u d a esot n e n o t e i k t a , j o t v a r o t b t g a n lielka, g a n m a z k a . J a p a r t o s p r i e , izejot n o b a u d a s i z p a u s m e s , t a d t o p a u v a r teikt a r p a r t a i s n b u u n citiem t i k u m i e m , k u r v a r s k a i d r i r e d z t , k a v a r b t v a i r k vai m a z k t i k u m a ; t p a t ar rcba v a r bt v a i r k v a i m a z k a t b i l s t o a t i k u m i e m (ir t a u t a i s n g k i u n d r o s m g k i cilvki; a r r c b t a i s n b a v a i s a p r t g a m r e n b a v a r i z p a u s t i e s vairk un mazk). Bet, r u n j o t p a r b a u d u , d u u z s k a t u a i z s t v j i , liekas, n e n o s a u c s t o cloni, p r o t i , n e p a s a k a , v a i b a u d a i ldzi n k a r c i e a n a s vai ne. Kas g a n kav uzskatt b a u d u par kaut ko no t e i k t u , t p a t k a veselbu, p a r k u r u a r v a r teikt, k a i r v a i nu vairk, vai m a z k veselbas? S a m r s n a v viends visos g a d j u m o s , ar v i e n u n t a j p a t a s n a v v i e n m r vie n d s , bet, v e s e l b a i s a m a z i n o t i e s , t t o m r s a g l a b j a s ldz z i n m a i p a k p e i . T t a d a t i r b a ir t i k a i p a k p vairk v a i mazk. T a s p a t s i e s p j a m s a r a t t i e c b uz b a u d u . Tie, k a s l a b u m u v r t k k a u t k o p i l n g u , b e t k u s t b u u n t a p a n u a t z s t p a r k a u t k o n e p i l n g u , a r b a u d u cen200

as pardt k kustbu un t a p a n u . ds spriedums, acm r e d z o t , n a v p a r e i z s t p c , k a b a u d a n a v k u s t b a , j o ikvie n a i kustbai piemt t r u m s vai l n u m s , ja ar ne p a a i p a r sevi, k, p i e m r a m , K o s m o s a k u s t b a i , t a d a t t i e c b a p r e t k a u t k o citu. B a u d a i n e p i e m t n e k a s t a m l d z g s . B a u d a g a n v a r t r i u z l i e s m o t , t p a t k a tri v a r s a d u s moties, tau priecties n e v a r tri; ar attiecba pret k a u t k o citu eit n e i z p a u a s t r u m s , k a t a s i r i e a n a , a u g a n vai cits tamldzgs kustbas. B a u d a s r a a n a s k p r m a i a v a r n o t i k t t r i v a i lni, bet, j a b a u d a i r akti vitte, tad taj neizpauas trums. K g a n b a u d a v a r bt t a p a n a ? ( U z s k a t a tau, ka viss k a s n e v a r r a s t i e s n o v i s a k, bet g a n i r t : n o k a k a u t k a s r o d a s , p a r t o a r s a d a l o t i e s izirst.) T d g a d j u m btu jsecina, ka tam, kam b a u d a btu piemtoa k t a p a n a , t a m bojeja btu cieanas. Tlk: saka, ka cieanas esot dabiska stvoka k a u t k d a nepietiekamba, toties b a u d a esot nepietiekambas piepildjums. Mintais attiecas uz ermea dadiem st vokiem. T d gadjum, ja b a u d a ir piepildjums, t a d b a u d u j t t a s , k u r n o t i e k is d a b a s n e p i e t i e k a m b a s pie p i l d j u m s , t t a d t o j t e r m e n i s . T o m r tiek u z s k a t t s , k a t a s n a v t ; t t a d b a u d a n a v p i e p i l d j u m s , b e t cilvks jt b a u d u pa piepildjuma procesa un cieanas jt tad, kad v i a m , piemram, grie. ds uzskats, liekas, radies no tm cieanm un baudm, kas saisttas ar prtiku: s k o t n j i , j t o t b a r b a s t r k u m u u n ldz a r t o a r ciea n a s , cilvki j t b a u d u a p m i e r i n j u m a . T a u m i n t a i s n e attiecas uz vism b a u d m . Ts b a u d a s , kas saisttas ar zinanm, vai ts, kas atkargas no t d a m sajtm k oa, dzirde vai redze, t p a t ar a t m i a s vai cerbas, t s visas n a v s a v i e n o t a s ar cieanm. K g a n ajos gad j u m o s v a r r u n t p a r t a p a n u , j a n a v bijis n e k d a t r k u m a v a i n e p i e t i e k a m b a s , k a s t a p a n a s r e z u l t t a sa sniegtu piepildjumu? Tiem, kuri savos p a m a t o j u m o s ka pierdjumu izvirza n o s o d m a s b a u d a s , v a r iebilst, k a t s n e m a z n a v _ b a u d a s , jo tas, kas ir tkams morli s a m a i t t a m , nav juzskata p a r t k a m u vl k d a m c i t a m , i z e m o t o cilvku. T p a t vl n e b t n a v v e s e l g s , s a l d s v a i r g t s t a s , k a s t d s iet slimniekam, vai ar n a v j u z s k a t a p a r b a l t u tas, kas t d s iet c i l v k a m a r s l i m m a c m . V a r a t b i l d t a r c i t d i : b a u d a s ir vlamas, tau ne jau ts, kas rodas no t d a m
201

lietm, p i e m r a m , bt b a g t a m ir vlami, bet td n a v j k s t n o d e v j a m ; t p a t a r l a b i i r b t v e s e l a m , bet t p c j a u n a v j d t a s , k a s p a g a d s . Vl v a r t e i k t t : i r dada veida b a u d a s ; baudas, kas rodas no kaut k skaista, atiras no t m b a u d m , kas rodas no zemisk; n a v i e s p j a m s j u s t p r i e k u p a r t a i s n b u , j a cilvks p a t s n a v t a i s n g s ; t p a t ar m z i k a n e s a g d s prieku t a m , k u r n a v m z i i s ; l d z g i n o t i e k citos g a d j u m o s . T a s , k a d r a u g s i r k a u t k a s cits n e k liis, l i e k a s , s k a i d r i p a r d a ar t o , k a b a u d a n a v l a b u m s , v a i t o , k a b a u d a i ir vairki veidi. D r a u g s mekl kopbu tieksm pc l a b , liis t i e k s m p c b a u d a s ; v i e n s g a d j u m s ir cil dinos, otrs n o s o d m s , jo k a t r gadjum ir atirga tieksme. N e v i e n s n e v l s i e s dzvot, saglabdams visu mu b r n a d o m a n u , p r i e c d a m i e s p a r t o , p a r k o s e v i i prie cjas brni, vai ar g d a m s prieku no n e k r i e t n a s rcbas, k a u t ar n e reizi n e b t u j c i e p a r t o . T a u m s a r v i s u c e n t b u t i e c a m i e s pc d a u d z k, k a u t g a n v a r b t t , k a no t visa nerodas nekda bauda, piemram, skatans, atcerans, zinanas, tikumi. Nav nekdas nozmes tam, k a s l i e t a s i r n e p i e c i e a m i s a i s t t a s a r a r b a u d u : m s vltos to visu ar tad, ja no t n e r a s t o s b a u d a . Ttad tas, ka bauda nav labums un ka ne jau katra b a u d a ir v l a m a , liekas, ir s k a i d r s . T p a t ir s k a i d r s , ka p a s t v d a a s b a u d a s , kas i r v l a m a s p a a s p a r sevi u n i r a t i r g a s n o c i t m b a u d m g a n v e i d , g a n t a j clon, kas ts r a d a . I r p i e t i e k a m i p a t e i k t s p a r to, k d i i r u z s k a t i p a r b a u d u un cieanm. 3 . K a s s t i i r b a u d a u n k d a t ir, k s s k a i d r k s , j a vlreiz sksim no s k u m a . Liekas, ka s k a t a n s jebkur laika m o m e n t ir kaut k a s p i l n g s (jo n a v t a u n e k d a s n e p i e t i e k a m b a s , k a s , v l k p i e p i l d o t i e s , p a d a r t u s k a t a n o s p a r k a u t k o pil n g u u n p a b e i g t u ) . T d a iet ar b a u d a . T i r v e s e l u m s , u n n e v i e n l a i k a m o m e n t t n a v t d a , k a s , a i z r i t o t ilg k a m l a i k a m , k t u p i l n g k a . Tiei t p c b a u d a n a v a r kustba, jo ikviena kustba notiek laik un noteikta m r a d, k, p i e m r a m , m j a s c e l a n a ; k u s t b a i r p a b e i g t a , j a t s a s n i e d z to, uz ko tiecas, t t a d tad, kad ir aizritjis v i s s laiks v a i iestjies r e z u l t t s . A t s e v i o s l a i k a spr os j e b k u r a k u s t b a i r n e p a b e i g t a ; d a s n e p a b e i g t a s kus202

tbas atiras g a n sav starp, g a n no visas kustbas k o p u m . T , p i e m r a m , a k m e u s a l i k a n a a t i r a s n o ko lonnas gropanas, un t savukrt atiras no tempa c e l a n a s . T e m p a u z c e l a n a i r k a u t k a s p a b e i g t s (jo n e k a s v a i r s n e t r k s t n o t , k a s bija p a r e d z t s s k u m ) , t u r pretim p a m a t u likana vai triglifu u z s t d a n a ir k a u t kas n e p a b e i g t s (jo s d a r b b a s i r t i k a i d a a ) . T t a d s k u s t b a s i r a t i r g a s , u n j e b k u r l a i k a m o m e n t n a v iesp j a m s u z t v e r t k u s t b u k k a u t k o p a b e i g t u ; t a s i r iesp j a m s viengi vis kustbas laik. Ldzgi tas [vrojams] a r i e a n u n citos g a d j u m o s . J a p r v i e t o a n s i r k u s t b a k v i r z b a nouz, t a d t e i e s p j a m a s a t i r b a s k u s t b a s veidos: lidoana, ieana, lekana un tamldzgi. Atirba i r n e t i k a i d a , bet ar p a i e a n : v i r z a n s nouz n a v v i e n d a , j a tiek n o i e t s s t a d i j s v a i t i k a i d a a n o s t a dija; s a l d z i n j u m a r citu a t i r a s a r n o t e i k t a i s c e a p o s m s . T p a t i r a t i r b a r s o t v i e n u lniju v a i k d u citu, jo lnija ne t i k a i tiek p r i e t a , t tiek p r i e t a n o t e i k t v i e t , un v i e n a lnija ir v i e n v i e t , cita c i t . P a r kustbu preczk un skk ir r u n t s citur; skaidrs ir tas, ka atsevi laika m o m e n t t n a v pabeigta un pilnga, bet d a u d z s atsevis kustbas ir n e p a b e i g t a s u n a t i r a s p c v e i d a , j a j a u v i r z b nouz i r i e s p j a m i veidi. Turpretim b a u d a jebkur laika m o m e n t ir kaut kas pabeigts un pilngs. Ttad kustba un b a u d a ir atirgi jdzieni, un b a u d a ir kaut kds veselums un kaut kas p a b e i g t s . T o v a r s e c i n t a r n o t , k a k u s t b a n a v iesp j a m a c i t d i k v i e n g i l a i k , bet b a u d a g a n [ir iesp j a m a ] , j o t n o t e i k t t a g a d n e s m o m e n t i r k a u t k a s ve sels. N o i z t i r z j u m a i r s k a i d r s , k a tie n e s p r i e p a r e i z i , kuri uzskata b a u d u par kustbu vai t a p a n u . Kustbu un t a p a n u v a r attiecint nevis uz v i s m lietm, bet tikai uz tm, kas ir d a l m a s un kas n a v veselums. T a p a n a s pro cess n a v iespjams nedz r e d z a n a i , nedz p u n k t a m , nedz ar atseviai vienbai. m p a r d b m n a v kustbas un n a v ar t a p a n a s , j o t s i r v e s e l u m s . 4. S a j t a s aktivitte ir vrsta uz to, kas ir u z t v e r a m s ar sajtu. S a j t a s aktivitt izpauas pilnba, ja sajta ir krietna un objekts ir kaut kas skaists; t d g a d j u m aktivitte ir kaut kas pilngs (nav n e k d a s atirbas, vai ms s a k m , ka pati sajta ir aktivitte, vai ar aktivitte
203

ir tur, kur sajta lokalizjas). K a t r atsevi gad j u m vislabk aktivitte ir tam, kas pats ir vislabkaj k v a l i t t , u n a t t i e c b p r e t v i s l a b k o o b j e k t u . d a akti vitte bs vienlaikus vispilngk un vispatkamk. Jeb kura sajta ir saistta ar baudu, t p a t k jebkura p r t a darbba un d o m a n a ; vispatkamk sajta ir t, kas i r v i s p i l n g k , bet v i s p i l n g k p i e m t t a m , k a s p a t s i r lab kvalitt un kas ir vrsts uz viskrietnko. Ar du b a u d u aktivitte sasniedz pilnbu. Tau b a u d a nepieir pilnbu aktivittei t d p a veid k attiecb uz s a j t a s uztveres objektu un p a u sajtu, pieemot, ka g a n viens, g a n o t r s i r izcilba. G l u i t p a t a r v e s e l g u m s u n r s t s n a v vienldz clonis veselbai. T t a d ir skaidrs, ka ikviena s a j t a ir saistta ar b a u d u . M s t a u s a k m , k a t a s , k o r e d z a m v a i d z i r d a m , i r pa tkams. Vislielk b a u d a ir tad, ja paai sajtai ir laba kvalitte un ts aktivitte izpauas pret kaut ko aug s t k m r l a b u . J a izcilba p i e m t g a n s a j t a s objek t a m , g a n p a a i s a j t a i , t a d v i e n m r b s a r b a u d a , pie emot, ka ir tas, kas izraisa sajtu, un tas, kur to uztver. B a u d a t t a d pieir pilnbu aktivittei, t a u s a s n i e d z to, n e v i s b d a m a n o t u r g a k v a l i t a t v a iezme, b e t d r z k g a n b d a m a p a p i l d r e z u l t t s , k, p i e m r a m , s k a i s t u m s p i e a u g u a m cilvkam. T t a d aktivitti pavads b a u d a vienmr, kad d o m a s vai sajtas objekts bs t d s , k d a m t a m jbt, un t d a bs ar sajta un d o m a n a s spja. K var bt t, ka neviens nevar nemitgi just baudu? V a i n e t p c , k a [ v i s i ] n o g u r s t ? Viss, k a s s a i s t t s a r cil vku, n e v a r bt p a s t v g aktivitt, t t a d t d a n e v a r b t a r b a u d a , j o t p a v a d a a k t i v i t t i . I r l i e t a s , k a s sa g d prieku, k a m r ts j a u n a s , bet vlk p a a iemesla d t s v a i r s n e s a g d p r i e k u . T n o t i e k t p c , k a s k u m doma ir ierosinta un sasprindzinti nodarbinta ar o jauno, tpat k tas ir ar skatanos, ieraugot kaut ko jaunu; vlk nav tdas aktivittes un t ir atslbinta, t p c ar b a u d a i v a i r s n a v s k o t n j s p i l g t u m a . V a r u z s k a t t , k a visi t i e c a s p c b a u d a s t p a a i e m e s l a d, k u r a d t i e c a s dzvot. D z v e i r z i n m a a k t i v i t t e , u n k a t r a cilvka a k t i v i t t e v i s v a i r k i z p a u a s t a j j o m u n t d d a r b b , k o v i v i s v a i r k ml, p i e m r a m , m z i i s , klausoties melodijas; t a s , kur ml z i n a n a s , domjot p a r t e o r t i s k m l i e t m ; t a s p a t s s a k m s ar p a r ci tiem.
204

B a u d a p i e i r p i l n b u j e b k u r a i a k t i v i t t e i , t t a d a r dz vei, pc k u r a s visi t i e c a s ; t p c i r p a t s p a r sevi s a p r o t a m s , k a [visi] t i e c a s ar p c b a u d a s , j o t i k v i e n a i dzvei pieir pilnbu. 5 . o b r d n a v s v a r g i n o s k a i d r o t , v a i m s v e a m i e s dzvi b a u d a s d v a i b a u d u d z v e s d. K r e d z a m s , s lie t a s i r ciei s a i s t t a s u n a t d a l a n a n a v i e s p j a m a , jo, t p a t k bez a k t i v i t t e s n a v b a u d a s , t ar k a t r a i aktivi t t e i p i l n b u pieir b a u d a . P a m a t o j o t i e s u z to, u z s k a t a , k a b a u d a s i r a t i r g a s p c s a v a veida, jo a t i r g m lietm pilnba i z p a u a s ati rgi. M i n t a i s ldzgi p a r d s d a b u n m k s l , p i e m r a m , d z v n i e k o s , kokos, z m j u m u n s t a t u j , m j u n s a d z v e s p r i e k m e t o s 1 1 3 . G l u i t p a t a t i r g a s d a r b b a s ldz pilnbai noved atirgas b a u d a s . D o m a n a atiras no sajtu aktivittes; te darbbas atiras savstarpji, t t a d a t i r a s ar b a u d a s , k a s a k t i v i t t i n o v e d ldz pil nbai. T o v a r r e d z t a r t d j d i , k a k a t r a i b a u d a i i r ciea vienojoa saikne ar noteiktu aktivitti, jo katra b a u d a p a l i e l i n a u n v e i c i n a tiei n o t e i k t u a k t i v i t t i . Tie, k u r u d a r b o a n o s p a v a d a b a u d a , spj labk vrtt un vai r k i e d z i i n t i e s , k, p i e m r a m , p a r e o m e t r i j a s z i n t a j i e m k s t tie, k u r i e m p r i e k u s a g d e o m e t r i j a , u n v i i a r spj t o v i s u l a b k s a p r a s t ; t p a t a r tie, k u r i m l m u ziu, v a i tie, k u r i e m p r i e k u s a g d c e l t n i e c b a , u n visi citi g s t p a n k u m u s s a v darb, ja vii jt prieku par savu darbu. T t a d b a u d a veicina aktivitti, un tas, k a s v e i c i n a , t a s i r ciei p i e d e r g s . T o vl v a i r k v a r r e d z t t d j d i , k a b a u d a , k a s r o d a s v i e n d a r b b , k a v u n t r a u c citu d a r b b u . Tie, k u r i m l flautas spli, nespj u z m a n g i sekot s a r u n m , ja vii k a u t kur dzird spljam flautu, jo vii v a i r k priecjas p a r m z i k u n e k p a r to, a r k o p a i n o d a r b o j a s attiec gaj m o m e n t . Ttad bauda, kas rodas no flautas sples, izncina to darbbu, kas saistta ar piedalanos s a r u n a s . L d z g i t a s n o t i e k citos g a d j u m o s , k a d a k t i v i t t e v i e n l a i kus ir v r s t a uz divm pusm. T darbba, kas ir pat k a m k a , izspie o t r u u n , j o l i e l k a a t i r b a i r s a g d t s b a u d a s z i , j o v a i r k , p a t t i k t l , k a n a v iesp j a m s v e i k t o t r u d a r b b u . J a m u m s k a u t k a s s a g d oti lielu p r i e k u , m s n e s p j a m d a r t n e k o c i t u ; g l u i t p a t m s e r a m i e s v i e n l a i k u s pie k a u t k c i t a , j a m s k a u t
205

kas m a z valdzina, piemram, tetros var redzt tdus, k u r i e d s a l d u m u s , i t p a i t a d , j a tie, k a s u z s t j a s , i r slikti. Ttad, ja noteikta bauda p a d a r a noteiktas aktivittes i z p a u s m i spilgtku, ilglaicgku un labku, bet sveas b a u d a s k a v u n t r a u c d a r b b u , t a d i r s k a i d r s , k a s b a u d a s s t v t l u v i e n a n o o t r a s . V a r p a t teikt, k a s v e a s b a u d a s sasniedz to pau, ko cieanas, kas saisttas ar kdu darbbu, proti, cieanas izncina darbbu; piemram, ja k d a m nepatk rakstt jeb tas ir saistts ar cieanm vai ar ja k d a m nepatk rint, tad rezultt viens no v i i e m n e r a k s t a , o t r s n e r i n a , j o s d a r b b a s s a g d viiem nepatiku un cieanas. Turpretim t bauda, kas ir ciei s a i s t t a a r k d u d a r b b u , r o d a s tiei s a k a r a r at tiecgo konkrto darbbu. P a r svem un noteiktai darbbai nepiedergm bau d m t t a d i r p a t e i k t s , k a t s d a r b o j a s ldzgi c i e a n m , proti, izncina darbbu, tomr ne glui t d pa veid. T ka darbbas atiras ar krietnbu vai nekrietnbu un vienas ir veamas, no o t r m jizvairs, citas ir neitrlas, t a d ldzgi i r a r a r b a u d m . K a t r a d a r b b a i r s a i s t t a a r savu baudu: krietna darbba ar krietnu baudu, nekrietna ar zemisku. Glui t p a t tieksme pc skaist ir cildena, pc nekrietna n o s o d m a . Tau darbbai t u v k a s ir b a u d a s neka tieksmes; tieksmes g a n laika zi, g a n pc savas dabas ir atdalmas no paas darbbas, turpretim b a u d a i r d a u d z t u v k a d a r b b a i u n p a t tik n e a t d a l m a , k a rodas jautjums, vai darbba k noteikta aktivitte nav tas pats, kas bauda. Neliekas gan, ka b a u d a btu vai nu d o m a n a , v a i s a j t a ( t a s n e b t u s a p r o t a m i ) , bet d a i e m tiei t p c , k a t s n a v a t d a l m a s v i e n a n o o t r a s , iet, k a t a s i r v i e n s u n t a s p a t s . T p a t k darbbas ir atirgas, atiras ar b a u d a s . Redze no taustes atiras ar skaidrbu, un dzirde un oa atiras no g a r a s . Ldzgi a t i r a s ar t s b a u d a s , kas piemt katrai sajtai; no m b a u d m atirgas ir ts, kas saisttas ar domanu, un katra no mintajm bau dm atiras ar savstarpji. Liekas, ka ikvienai dzvai btnei ir s a v a r a k s t u r g a bauda, t p a t k tai ir savs darbs un uzdevums. To var redzt, aplkojot katru atsevii, piemram, zirgam, sunim un cilvkam ir atirgas b a u d a s ; Heraklts saka: z e l i s izvel dos p r i e k r o k u s a l m i e m , n e v i s z e l t a m ,
206

j o zeiem t k a m k a p a r z e l t u i r b a r b a . T t a d t a m , k a s ir savstarpji atirgs, ar b a u d a s bs atirgas, turpre tim vienveidgajiem, protams, ar b a u d a s ir viendas. T a u cilvkiem t s i r a t i r g a s , t u r k l t n e j a u m a z m r . Viens un t a s p a t s vieniem s a g d b a u d u , citiem c i e a n a s ; v i e n i e m t a s ir n e p a t k a m s u n _ i e n s t a m s , citiem tkams un m. T tas ir attieksm pret s a l d u m i e m : d r u d a s l i m n i e k a m u n v e s e l a j a m v i e n s u n t a s p a t s ne iet s a l d s ; v j o r g a n i s m s u n v e s e l g s v i e n d i n e u z t v e r ar siltumu. Ldzgi t a s ir ar ar c i t a m lietam. Liekas, ka visos mintajos gadjumos par stenba esou juzlko tas, k a s iet t d s p r i e k z m g i k r i e t n a m c i l v k a m . J a d s s p r i e d u m s i r p a r e i z s , k t a s iet, u n j a m r s k a t r a g a d j u m i r t i k u m b a u n k r i e t n s cilvks,, t a d ar p a r b a u d u v a r s a u k t to, k a s i r t d a d a m c i l v k a m , u n p a t k a m a i s i r t a s , k a s iepriec d u cilvku. J a k d a m p a t k a m s iet t a s , k a s k r i e t n a m c i l v k a m i z r a i s a n e p a t i k u , t a s n a v n e k d s b r n u m s , j o cilvku n o v i r z m u n s a m a i t t b a i i r d a u d z veidu. T d gadjum tas ir nevis patkams pats p a r sevi, b e t g a n p a t k a m s t i k a i t d i e m cilvkiem, k u r i e m i r d a s t i e k s m e s . S k a i d r s , k a b a u d a s , k a s v i e n p r t g i tiek atztas par zemiskm, nav jsauc par baudm, tas var s a u k t v i e n g i p a r s a m a i t t u cilvku b a u d m . Bet kuru no k r i e t n m b a u d m v a r s a u k t par cilvkam raksturgu un piemtou baudu? Vai tas nekst skaidrs n o d a r b b m ? B a u d a t a u p a v a d a tiei d a r b b u . V a i n u p i l n v r t g a m u n s v t l a i m g a m c i l v k a m i r v i e n a k d a rak sturga darbba k aktivitte, vai v a i r k a s darbbas tiei t s b a u d a s , k a s p i e i r p i l n b u m d a r b b m , i r cil vkam piemtos baudas v r d a pilngaj un galvenaj n o z m , t u r p r e t i m p r j s i r o t r a j v i e t a u n vel t l k , tpat k darbbas. 6. Ir p r r u n t s par tikumiem, par draudzbu un par b a u d m , a t l i e k vl v i s p r g o s v i l c i e n o s i z t i r z t j a u t j u m u p a r l a i m i , j o tiei l a i m i m s u z s k a t a m p a r m r i t a m v i s a m , k a s s a i s t t s a r cilvku. M s u izklsts bs koncentrtaks, ja ms sum atkr tosim to, kas j a u iztirzts. Ms t t a d a p g a l v o j a m , ka laime n a v i e v i n g r i n t a r a k s t u r a kvalitte, jo td gad jum vartu runt par l a i m i ar attiecb uz guou cilvku, k u r a d z v e i r l d z g a a u g u dzvei, v a i a t t i e c b a u z t d u , k u r cie v i s l i e l k s n e v e i k s m e s . T k a d s uz skats neapmierina, tad drzk gan laime u z s k a t a m a par
207

aktivitti, k t a s j a u teikts. D a r b b a s v a r bt vai nu ne p i e c i e a m a s u n v l a m a s k a u t k c i t a d, v a i a r v l a m a s p a a s p a r sevi. S k a i d r s , k a l a i m e i r t d a a k t i v i t t e , k a s i r v l a m a p a t i p a r s e v i u n n e v i s k a u t k c i t a d, j o lai m e i n e k n e t r k s t , t a i pietiek p a a i a r sevi. D a r b b a i r v l a m a p a t i p a r sevi, j t a j n e t i e k m e k l t s n e k a s cits ka tikai pati darbba. T d a s ir darbbas, kas izriet no tikumiem, jo rkoties skaisti un krietni ir k a u t kas p a t s p a r sevi v l a m s . T d a s i r a r i z k l a i d a n s , k a s s a g d p r i e k u , j o t s n e v i e n s n e i z v l a s k a u t k c i t a d. T i e m , k u r i n e r p j a s n e d z p a r s a v u e r m e n i , n e d z p a r pa u m u , t s b i e k n e s s e v ldzi a u n u m u n e k l a b u m u . D a u d z i no tiem, kurus u z s k a t a p a r laimgiem, n o d o d a s d a i l a i k a p a v a d a n a i , t p c a r pie t i r n i e m l a b s l a v i r tie, k u r i i r a t j a u t g i d s l i e t s . V i i i r p a t k a m i t d laika p a v a d a n , pc k d a s tiecas tirni, t t a d vii ir va j a d z g i t i r n i e m . T a s v i s s iet k a u t k d m r s a i s t t s a r l a i m i t i k a i t d , k a tie, k u r i e m i r v a r a , d i p a v a d a s a v u brvo laiku, t a u t d i cilvki, liekas g a n , n a v p i e r d j u m s . I e s p j a b t v a l d n i e k a m n a v s a i s t t a n e d z a r tiku mbu, nedz ar prtu, kas abi ir clonis krietnai darbbai. T d vien, k a d i cilvki, k u r i n e p a z s t t r a s u n n e s a m a i t t a s b a u d a s u n b r v a cilvka c i e n g a s b a u d a s , n o d o d a s e r m e n i s k m b a u d m , t s vl n a v j u z s k a t a p a r v l a m a m ; ar brni u z s k a t a p a r vislabko to, ko vii pai a u g s t u v r t . I r t a u d a b i s k i , k a t p a t k b r n i e m u n pie a u g u i e m iet a u g s t u v r t j a m a s a t i r g a s l i e t a s , t a s ir t ar nekrietniem un krietniem. K jau v a i r k k r t teikts, g a n v r t g s , g a n p a t k a m s i r tiei t a s , k a s t d s iet priekzmgi krietnam cilvkam. Ikvienam visvlamk ir t aktivitte, kas atbilst via paa rakstura kvalittei; k r i e t n a m c i l v k a m t i r a k t i v i t t e , k a s i z r i e t n o tikum bas. T t a d laime n a v izklaidans darbbas; un btu ne j d z g i , j a m r i s b t u i z k l a i d a n s u n cilvks v i s u m u pltos un ciestu g r t b a s i z k l a i d a n s d; v a r teikt, k a m s i z v l a m i e s v i s u k a u t k c i t a d, i z e m o t l a i m i , J o t i r g a l a m r i s . C e n s t i e s u n n o p l t i e s izklai d a n s d l i e k a s m u g i u n p r k b r n i g i . P a r e i z i , 114 iet, ir t , k s a k a A n a h a r s i s s i z k l a i d t i e s , lai p c t a m ar visu centbu v a r t u nodoties, k a u t k a m n o p i e t n a m . I z k l a i d a n s i r l d z g a a t p t a i ; cilvkiem i r n e p i e c i e a m a a t p t a , j o v i i n e s p j s m a g i s t r d t p a s t v g i u n bez p r t r a u k u m a , tau a t p t a n a v mris, t r o d a s tikai dar208

b b a s d. T t a d iet, k a l a i m g a d z v e i r t , k a s izriet n o tikumbas, un t d a dzve ir saistta ar nopietnu n o d a r b o anos, nevis ar izklaidanos. Ms apgalvojam, ka no p i e t n a i s u n k r i e t n a i s i r l a b k s p a r s m i e k l g o u n to, k a s s a i s t t s a r i z k l a i d a n o s , u n k r i e t n k a i r ar t a k t i v i t t e , k a s s a i s t t a a r l a b k o d v s e l e s d a u u n piemt k r i e t n k a m cilvkam, t ir ar l a i m g k a . e r m e n i s k m b a u d m v a r n o d o t i e s j e b k u r g a d j u m a cilvks v a i v e r g s n e slik t k p a r v i s k r i e t n k o , b e t n e v i e n s n e u z s k a t s v e r g u p a r lai mgu, jo v i a m n a v pilnvrtgas dzves. L a i m e ir nevis d l a i k a p a v a d a n , b e t d a r b b s , k a s izriet n o tiku mbas, k j a u iepriek teikts. 7. Ja laime ir t d a aktivitte, kur izpauas tikumba, tad s a p r o t a m s , ka ai tikumbai j b t vislabkajai un t ar p i e m t v i s l a b k a j a m , v a i n u t a s b t u p r t s , v a i k a s cits, k a s a t b i l s t o i s a v a i d a b a i v a l d a u n v a d a , u n a p j a u skaisto un dievio; t a s ir vai nu k a u t kas dievis p a t s p a r sevi, v a i d i e v i k a i s n o v i s a , k a s i r m s o s . Tiei s v i s l a b k s d a a s a k t i v i t t e a t b i l s t o i t i k u m b a i b s pil n g a l a i m e . K a a k t i v i t t e i r filozofiska a p c e r e , p a r t o r u n t s j a u agrk. ds a t z i n u m s pilngi s a s k a n ar to, kas teikts iepriek, un ar patiesbu: d a aktivitte ir visno zmgk, tpat k visnozmgkais msos ir prts un no t visa, kas izzinms, visnozmgkais ir tas, ko ms i z z i n m a r p r t u ; bez t a m d a k t i v i t t i r v i s v a i r k p a s t v g u m a u n n e p r t r a u k t b a s , j o n o d o t i e s filozofiskai a p cerei m s v a r a m i l g s t o k n e k j e b k u r a i c i t a i d a r b b a i . Ms atzstam, ka laimei v a j a g bt savienotai ar b a u d u u n p a t k a m o , bet v i s p a t k a m k n o v i s m t i k u m i s k a j m d a r b b m , k v i e n p r t g i tiek a t z t s , i r t , k a s s a i s t t a a r g u d r b u . U z s k a t a t a u , k a filozofija s n i e d z t d u b a u d u , k u r a i p i e m t a p b r n o j a m a s k a i d r b a u n n o t u r b a , t p c sa p r o t a m s , ka tiem, kuriem j a u ir z i n a n a s , d a laika p a v a d a n a i r p a t k a m k a n e k t i e m , k u r i vl t i k a i t i e c a s pc z i n a n m . T s a u c a m a u t a r i j a s e v i i r a k s t u r g a filozofiskai a p cerei, j o dzvei n e p i e c i e a m a i s v a j a d z g s g a n g u d r a j a m , g a n t a i s n g a j a m , g a n citiem, t a u , j a dzvei n e p i e c i e a m a i s i r p i e t i e k a m d a u d z u m , t a d t a i s n g a j a m t o m r vl v a j a d z g i cilvki, a t t i e c b p r e t k u r i e m v i v a r t u rko ties taisngi; ldzga [vajadzba] i r ar s a p r t g i m r e n i e m , d r o s m g i e m u n citiem, t u r p r e t i m g u d r a i s v a r n o d o t i e s filozofiskai a p c e r e i v i e n s p a t s u n j o v i g u d r k s ,
209

jo vairk. V a r j a u bt, ka ir labk, ja ir kds ldzda lbnieks, t o m r g u d r a i s i r v i s l i e l k m r p a t s t v g s u n n e a t k a r g s . d a a k t i v i t t e i r p a t k a m a p a t i p a r sevi, j o n o t s n e r o d a s n e k d s cits b l a k u s l a b u m s , t u r p r e t i m n o p r a k t i s k s r c b a s m s v a i r k v a i m a z k i e g s t a m vl k a u t k o k l t bez p a a s d a r b b a s . L i e k a s , k a l a i m e s p r i e k n o s a c j u m s i r brvs l a i k s . M s d a r b o j a m i e s t d , lai m u m s b t u brvs l a i k s , u n k a r o j a m , lai d z v o t u m i e r . P r a k t i s k s r c b a s t i k u m b a i z p a u a s d a r b b s , k a s s a i s t t a s a r p o l i s a s dzvi v a i k a r u . d a s d a r b b a s a t e m brvu laiku, it pai ts, kas saisttas ar k a r u . N e v i e n s t a u n e i z v l a s k a r u p a a s k a r o a n a s d u n t d n e g a t a v o k a r u . T a s liktos p a v i s a m n o z i e d z g s , k u r g r i b t u d r a u g u s p a d a r t p a r i e n a i d n i e k i e m , lai b t u cas un slepkavbas. D a r b o a n s polisas dzv ar a t e m brvo laiku. da aktivitte ldztekus p a a i politiskajai d a r b b a i dod a r v a r u , g o d u u n l a i m i p a a m u n p i l s o i e m ; t laime, kuru m s obrd mekljam, ir cita, atirga no t s , k a s s a s n i e d z a m a a r d a r b o a n o s p o l i s a s d z v . Tiku m i s k rcba, k a s s a i s t t a a r p o l i s a s dzvi u n k a r u , izce as ar skaistiem d a r b i e m un lieliskumu, bet t a t e m b r v u l a i k u ; t u r k l t t t i e c a s u z k d u r j u m r i u n ldz a r t o n a v t d a , k o v l t o s p a u p a r sevi. T u r p r e t i m p r t a aktivitte izceas ar g a r g u nopietnbu, netiecas ne uz k d u c i t u m r i u n t a i p i e m t s a v a p a a b a u d a ( k u r a pa lielina o a k t i v i t t i ) . S d a a k t i v i t t e s a i s t t a a r a u t a r i j u , brvu l a i k u u n n e p a z s t p a g u r u m u (cik j a u c i l v k a m t a s v i s p r i e s p j a m s ) ; a j a k t i v i t t p a r d s a r v i s s cits, k a s r a k s t u r g s s v t l a i m g a j a m . Tiei t t a d b s cilvka pilnga laime, jo nekas nav nepilngs, kas ir saistts ar laimi. S d a dzve, i e s p j a m s , bs augstka nek cilvka dzve, j o v i d z v o s t n e v i s t p c , k a i r cilvks, b e t t p c , k a v i i r k a u t k a s d i e v i s ; c i k t l is d i e v i a i s a t i r a s n o c i l v k a k s a l i k t a v e s e l u m a , t i k t l a r ak tivitte atirsies no jebkuras citas tikumiskas aktivittes. J a p r t s s a l d z i n j u m a r cilvku i r k a u t k a s d i e v i s , t a d a r dzve, k a s izriet n o p r t a a k t i v i t t e s , i r d i e v i a s a l d z i n j u m a r cilvka dzvi. V a j a g n e v i s s e k o t t i e m , kuri dod p a d o m u s cilvkam j d o m p a r to, kas attiecas u z cilvku u n m i r s t g a j a m m i r s t g a i s , bet g a n , g l u i o t r d i , v a j a g tiekties, cik i e s p j a m s , u z n e m i r s t g o u n d a rt v i s u , lai d z v o t u s a s k a a r t o , k a s c i l v k i r a u g s t 210

k a i s . P a t j a pc a p j o m a t a s i r k a u t k a s n i e c g s , p c s p k a u n v r t g u m a t a s t l u p r s p j v i s u . V a r p a t teikt, k a t a s i r i k v i e n a cilvka b t b a , j o t a s i r cilvk k a u t k a s v a l d o s u n k r i e t n s , t p c n e b t u s a p r o t a m i , j a cilvks iz v l t o s k d u citu dzvi, n e v i s t o , k a s i r v i a p a a . I e p r i e k t e i k t a i s s a s k a n a r t o , k a s tiek a p g a l v o t s t a g a d : k a t r a m c i l v k a m g a n p a t s l a b k a i s , g a n p a t k a m k a i s i r n o da b a s p i e m t o a i s ; c i l v k a m t i r dzve, k a s p a k a u t a p r t a m , j o tiei p r t s p i r m m k r t m liecina p a r cilvku. Tiei d a d z v e i r v i s l a i m g k . 8. O t r a j viet ir dzve s a s k a ar jebkuru citu tikumu, j o t i r a k t i v i t t e , k a s p i e m t o a tiei c i l v k a m . J o , p a t i e m , m s r k o j a m i e s t a i s n g i , d r o s m g i u n a t b i l s t o i ci tiem tikumiem savstarpjs attiecbs g a n m a i , g a n d a d s v a j a d z b s u n d a r b b s , j e b k u r g a d j u m iev r o j o t k a t r a m p i e n c g o . T a s v i s s liekas p i e d e r g s cilvku dzvei. T u r k l t d a a s l i e t a s , iet, a t t i e c a s u z e r m e n i , u n r a k s t u r a tikumba d a u d z j d zi ir saistta ar afektiem. Savstarpji saistta ir ar praktisk gudrba un r a k s t u r a tikumba, jo praktisks gudrbas principi p a m a t o j a s uz r a k s t u r a tikumiem, bet p r a k t i s k g u d r b a n o s a k a parei zbu v i s , k a s s a i s t t s a r r a k s t u r u . T k r a k s t u r a tiku m i e m i r s a s k a r s m e a r afektiem, t a d tie i r t i k u m i , k a s at tiecas uz saliktu veselumu; un di tikumi, kas piemt s a l i k t a m v e s e l u m a m , i r sti c i l v k a m r a k s t u r g i , t d a ir ar iem tikumiem atbilstoa dzve un laime. T u r p r e t i m prta aktivitte ir atdalta [no ermenisks]. B e t p a r t o j a u p i e t i e k a m i r u n t s p r k s k a iedzii n a n s aj j a u t j u m p r s n i e g t u paredzto. Turklt liekas, k a d a i a k t i v i t t e i b s oti n i e c g a v a i k a t r z i m a z k a vajadzba pc rjiem labumiem nek tai, kas saistta ar r a k s t u r a tikumbu. Tiklab vien, k otr gad j u m dzvei n e p i e c i e a m a i s i r v a j a d z g s , p i e e m s i m , vie n d mr, kaut gan tds, kur nododas praktiskai un p o l i t i s k a i dzvei, v a i r k r p j a s p a r e r m e n i u n t a m l d z g m l i e t m (bet t i r n i e c g a a t i r b a ) , t u r p r e t i m a t t i e cb u z p a u d a r b o a n o s i r liela a t i r b a : d e v g a j a m b s v a j a d z g a n a u d a , lai v i v a r t u b t d e v g s ; t a i s n g a j a m , lai v i v a r t u a t l d z i n t ; d r o s m g a j a m nepiecie a m s s p k s , j a v i p a t i e m rkosies a t b i l s t o i t i k u m b a i ; ar s a p r t g i mrenajam bs nepiecieama atbilstoa iespja. K g a n citdi katrs no viiem vars p a r d t sevi?
211

P a s t v ar t d a neskaidrba: vai tikumb s v a r g k a ir izvel v a i p a t i rcba, j o t i k u m b a p a r d s t i k l a b v i e n , ka otr? Pilng tikumbas izpausm, protams, svargi ir a b i faktori, bet, lai v a r t u n o t i k t p a t i d a r b b a , i r n e p i e c i e a m s oti d a u d z k c i t a , u n j o n o z m g k a u n kriet n k a ir rcba, jo v a i r k . P r a t a aktivittei nevajag nek tda, drzk g a n tas v i s s , v a r teikt, p a t k a v u n t r a u c , v i s m a z d u n o d a r b o a n o s , bet, t k a r t a s , k u r n o d o d a s a p c e r e i , i r cil v k s u n dzvo k o p a r citiem, t a d v i i z v l a s rcbu at b i l s t o i r a k s t u r a t i k u m b a i , u n ldz a r t o v i a m b s n e p i e c i e a m i d i l a b u m i , lai v i v a r t u b t c i l v k s . Ka pilngas laimes aktivitte ir apcere, to var redzt a r n o [ d a p r t o j u m a ] . M s t a u i e d o m j a m i e s , k a vis s v t l a i m g k i e i r dievi. K d a s t a d d a r b b a s v i i e m n e piecieamas? T a i s n g a s ? Vai vii neliksies smieklgi sav starpjs m a i a s attiecbs un noguldjuma atldzinan, un tamldzgi? Vai v a r b t vii ir drosirdgi, izturot b r i e s m a s u n r i s k j o t s k a i s t a m r a d? V a r b t i r d e v g i ? B e t k a m g a n v i i d o s ? B t u g a l g i n e i e d o m j a m i , k a vi i e m b t u n a u d a v a i k a u t k a s t a m l d z g s . K p c lai v i i btu saprtgi mreni? Vai t nav nejdzga uzslava, ka v i i e m n a v z e m i s k u i e k r u ? U z s k a i t o t visu, b t u r e d z a m s , ka tas, kas attiecas uz d a r b b m , dieviem ir m a z n o z m g s v a i g l u i n e v r t g s . T a u to, k a dievi dzvo, p i e e m visi, un viiem t t a d piemt ar aktivitte, vii tau n e g u 115 k E n d i m i o n s . K a s g a n cits k v r o j o a a p c e r e a t l i e k t a m , k u r dzvo, bet n a v s a i s t t s a r d a r b b u u n , vl j o vairk, ar k a u t k r a d a n u ? T t a d aktivitte, kas piemt d i e v i e m u n i r izcila a r s a v u s v t l a i m g u m u , i r v r o j o a a p c e r e , u n t , k a s n o v i s m c i l v k a m p i e m t o m aktivi t t m i r t a i v i s r a d n i e c i s k k , i r ar v i s v a i r k a t b i l s t o a laimei. M i n t pierdjums ir t a s , ka p r j s dzvs bt n e s n e s p j b t l a i m g a s , j o v i m n a v p i e e j a m a d a ak t i v i t t e . D i e v i e m s v t l a i m g a i r v i s a v i u dzve, b e t cil v k i e m t i k a i t i k t l , c i k t l cilvku dzvei ir l d z b a ar o a k t i v i t t i . N e v i e n a n o c i t m d z v a j m b t n m n a v lai m g a , j o n e s p j n o d o t i e s d a i a p c e r e i . C i k liel m r i z v r a s a r p r t a d a r b b u s a i s t t a k t i v i t t e , tik liela i r a r l a i m e ; k u r i t o s p j v a i r k , tie i r l a i m g k i . d i e m cilvkiem laime n a v blakusfaktors, t ir p a p r t a a k t i v i t t u n v r t g a p a t i p a r sevi. T t a d v a r teikt, k a laime zinm mr ir vrojoa apcere.
212

9. T a u c i l v k i e m ir v a j a d z g a a r i r j a l a b k l j b a , jo c i l v k a d a b a i n a v t d a s p a p i e t i e k a m b a s , lai t v a r t u nodoties tikai apcerei, v a j a g ar veselgu ermeni, pr tiku u n c i t a s r t b a s . T o m r n a v j d o m t , k a l a i m g a j a m b s n e p i e c i e a m s oti d a u d z k a s u n liel m r , l a i g a n n a v i e s p j a m s b t s v t l a i m g a m bez r j i e m l a b u miem. Autarija n a v prmrb, t p a t k darbba, ir tau i e s p j a m s rkoties s k a i s t i , n e v a l d o t p r z e m i u n j r u . I e s p j u rkoties t i k u m i s k i d o d a r m r e n i ldzeki, t o v a r r e d z t s k a i d r i : n e v e l t i u z s k a t a , k a v i e n k r i e cilvki i r t i k p a t v a i p a t v a i r k s p j g i [ i z v l t i e s ] k r i e t n u rcbu k tie, k u r i e m p i e d e r v a r a ; t t a d p i l n g i pietiek a r t o , cik d a u d z ir v i e n k r a m cilvkam, jo dzve bus laimga t a m , k u r r k o s i e s a t b i l s t o i t i k u m b a i . S o l o n s , liekas, i r p a r e i z i r a k s t u r o j i s l a i m g u s c i l v k u s , s a c d a m s , k a tie i r cilvki, kuru rj labkljba ir m r e n a un kuri, k vi iedom js, vienmr ir rkojuies skaisti un ievrojui s a p r t g u mrenbu. P a t i e m , ir tau iespjams cilvkam, kura ienkumi ir mreni, rkoties t, k vajadzgs. Liekas, ka ari Anaksagors neuzskatja par laimgu bagtnieku un t o , k u r a m i r v a r a , t e i k d a m s , k a v i n e b r n t o s , j a lielka j a i d a a i cilvku d s l a i m g a i s i s t u d v a i n s , j o v i i s p r i e p c r j , u z t v e r d a m i t i k a i t o . T d filozofu uz skati saskan ar o msu spriedumu. da uzskatu saskaa vie p r l i e c b u , t o m r p a t i e s b u a t t i e c b u z v i s u , k a s s a i s tts ar darbbm, r e d z a m tikai no veikumiem un visas d z v e s , j o tiei t u r i r g a l v e n a i s . T t a d i e p r i e k t e i k t o v a j a g s a l d z i n t a r to, k a s n o t i e k dzv, u n , j a t e i k t a i s s a s k a n a r d a r b i e m , t a d t a s j p i e e m , bet, j a i r p r e t r u n a , tad pareizi jnovrt spriedumi. P a r t d u cilvku, k a s n o d o d a s a r p r a t a a k t i v i t t i s a i s t t a i d a r b b a i u n izkopj t o , l i e k a s , v a r teikt, k a v i a d z v e i r v i s l a b k i z k r t o t a u n v i i r v i s v a i r k m l a m s a r i die v i e m . J a j a u d i e v i e m v i s p r i r k d a s r p e s p a r cilvku l i e t m , u n iet, k a t ir, t a d i r p a t s p a r sevi s a p r o t a m s , ka vii priecjas p a r to, kas ir vislabkais un viiem v i s r a d n i e c i s k k a i s (tds v a r t u bt p r t s ) . Tiem, kuri v i s v a i r k cien u n v r t p r t u , dievi a t l d z i n a a r l a b u g a n tpc, ka vii rpjas par to, kas paiem ir m, g a n ar t p c , k a tie r k o j a s k r i e t n i . I r s k a i d r i r e d z a m s , k a v i s s m i n t a i s piemt g u d r a j a m , t t a d vi ir vismkais ar dieviem un viu k t d u ir dabiski uzskatt ar p a r
213

v i s l a i m g k o . T d a r n o m i n t i r r e d z a m s , k a vislielk m r laimgs ir g u d r a i s . 10. P c t a m k a d m s v i s p r g o s v i l c i e n o s e s a m p r r u n j u i os j a u t j u m u s , k a r i t i k u m u s , d r a u d z b u u n baudu, vai esam sasniegui izvirzto m r i ? 1 1 6 Vai v a r b t l i e t a s , kas_ s a i s t t a s a r rcbu, m r i s n a v a p c e r t k a t r u n o iem j a u t j u m i e m un izzint tos, bet g a n , k saka, mris ir pati rcba? Nepietiek tau, ja z i n m p a r tikumbu, bet v a j a g i e g t t i k u m b u u n c e n s t i e s likt t o liet v a i a r rko ties k r i e t n i k a u t k c i t d i . J a j a u p i e t i k t u a r i z t i r z j u m i e m , lai cilvkus p a d a r t u k r i e t n u s , t a d p i l n g i p a m a t o t i s a s k a a r T e o g n d u 1 1 7 cilvki m a k s t u p a r t i e m lielu n a u d u u n t o v a j a d z t u d a r t . T a u s t e n b i r re dzams, ka pamudinjumiem un skubinjumiem ir kaut kds spks tikai attiecb pret cildeniem jaunieiem un ar tikumbu v a r iedvesmot tikai cildenu r a k s t u r u , kas tik t i e a m m l s k a i s t o . L i e l k o d a u cilvku n a v i e s p j a m s p a m u d i n t uz krietniem un skaistiem darbiem, jo vii no d a b a s i r t d i , k u r u s v a d a n e v i s g o d b i j b a , b e t b a i l e s ; vi u s n e a t t u r no sliktiem darbiem n e g o d s , bet tikai bailes n o s o d a . D z v p a k a u d a m i e s afektiem, v i i t i e c a s p c s a v a m b a u d m u n p c t v i s a , k a s v a r s n i e g t s b a u d a s , toties izvairs no t, kas s a g d c i e a n a s ; viiem n a v ne j a u s m a s par skaisto un steni patkamo, jo vii n a v bau djui n e k o t d u . K d i g a n v r d i d u s c i l v k u s v a r t u padart citdus? N a v tau iespjams vai, k a t r zi, n a v viegli ar v r d i e m izmaint to, kas r a k s t u r ir p r e m t s no paa s k u m a . V a r b t ir j a p m i e r i n s ar to, ja v a r a m n o d r o i n t kdu dau tikumbas, pieemot, ka ir viss, k a s i r p r i e k n o s a c j u m s t a m , lai cilvks k t u g o d p r t g s . D a i u z s k a t a , k a cilvki k r i e t n i i r v a i n u n o d a b a s , v a i ar kst t d i vingrinoties v a i mcoties. T a s , kas attie c a s u z d a b u , n a v m s u v a r , b e t sti v e i k s m g a j i e m kriet n b a p i e m t k d a d i e v i a c l o a d. S p r i e d u m i u n m c a n s n e k d z i n e i e t e k m v i s u s , t a u i r nepiecie a m s , lai k l a u s t j a d v s e l e j a u i e p r i e k j o s v i n g r i n j u mos btu s a g a t a v o t a un prastu pareizi priecties un ienst, t p a t , k j s a s t r d z e m e , k u r a u d z s s k l u . T d s , k u r dzvo, p a k a u d a m i e s afektiem, n e k l a u s s i e s v r dos, kas viu gribs atturt, un n e s a p r a t s tos. K g a n i r i e s p j a m s p r l i e c i n t d u cilvku? J t a s p a k a u j a s nevis v r d a m , bet s p k a m . T t a d v a j a d z g s r a k s t u r s , kas i r p i e m r o t s t i k u m b a i , ml s k a i s t o u n i e n s t n e k r i e t n o .
214

Ja nav atbilstou likumu, ir grti jau kop jaunbas pareizi a u d z i n t tikumbai, jo daudziem nepatk dzvot saprtgi mreni un atturgi; it pai [tas s a k m s par] jauniem. Tpc likumiem vajag noteikt a u d z i n a n u un visas n o d a r b b a s . Tas, kas kuvis par p a r a d u m u , vairs nebs n e p a t k a m s un grts. Tomr laikam nepietiek tikai a r to, k a j a u n i e u s a u d z i n a p a r e i z i u n p a r v i i e m r p j a s pareizi, vajag rpties ar p a r pieauguajiem un radi n t v i u s pie n o t e i k t i e m p a r a d u m i e m , u n , v i s p r , t o v a j a g dart visu mu. T d gadjum m u m s vajag atbilstous l i k u m u s . L i e l k d a a cilvku v a i r k k l a u s a n e p i e c i e a mbai nek spriedumiem un sodus [ievro] v a i r k nek s k a i s t o . N e j a u v e l t i d a i e m iet, k a l i k u m d e v j i e m va j a g m u d i n t uz tikumbu un rosint tieksmi pc skaista. Tie, k u r i r a d i n t i pie s k a i s t i e m p a r a d u m i e m , p a k l a u s a li kumdevjiem, bet tos, kuri n e p a k l a u s a un ir nekrietnki no d a b a s , v a j a g sodt un tiest; s a v u k r t tos, kuri n a v labojami, vispr jizraida no polisas. Krietnais un tas, k u r dzvo s k a i s t a j a m , p a k l a u s s v r d i e m , t o t i e s n e k r i e t nais, kur tiecas pc b a u d m , ir s a v a l d m s t p a t k jglops, s a g d j o t v i a m c i e a n a s a r s o d u . T p c s a k a , k a c i e a n m v a j a g b t tiei p r e t j m t m b a u d m , k a s k d a m s e v i i m a s . T p a t , k j a u t e i k t s , v a j a g , lai kriet nais tiktu pareizi audzints un r a d i n t s ; tas nozm, ka v i a m v a j a g p a v a d t m u k r i e t n s n o d a r b b s u n ner koties z e m i s k i n e d z l a b p r t g i , n e d z p r e t g r i b u . M i n t a i s i e s p j a m s t d a m , k u r dzvo, p a k a u d a m i e s p r t a m u n pa r e i z a i k r t b a i , k a m i r ar n o t e i k t s s p k s . T d a s v a r a s u n nepiecieambas spka nav tva varai, un tas vispr n a v v i e n a c i l v k a v a r , j a vien is cilvks n a v n i v a i k a u t k a s l d z g s , b e t l i k u m a m i r n e p i e c i e a m b a s s p k s , j o li kums ir zinmas praktiskas gudrbas un prta spriedums. P r e t cilvkiem, k a s r k o j a s p r e t j i m s u t i e k s m m , m s j t a m n a i d u , k a u t a r v i i r k o t o s p a r e i z i , b e t n a v iesp j a m s , ka, n o s a k o t k r t b u , b t u i e n s t a m s l i k u m s , l i k u m d e v j s i r p a r p j i e s p a r a u d z i n a n u u n n o d a r b b m , lie k a s , v i e n g i s p a r t i e u v a l s t u n vl d a s . L i e l k a j d a a p o l i u p a r t d m l i e t m n e r p j a s u n k a t r s dzvo, k grib, pc kiklopu p a r a u g a tiesjot s a v u s brnus un s i e v u 1 1 8 . I r oti labi, j a v a r p a n k t , k a s r p e s i r ko p g a s u n p a r e i z i i e v i r z t a s , t a u , j a p a r t o n e r p j a s ko pgi, t a d , iet, i k v i e n a m p i e n k t o s p a l d z t s a v i e m br niem un d r a u g i e m kt krietniem vai vismaz s a s n i e g t to,
215

ka vii vltos kt tdi. Tas vislabk bs iespjams, k r e d z a m s no teikt, t d a m , k u r a m bs z i n a n a s likumdo an. Rpans par visu minto polisas m r o g notiek ar likumu starpniecbu, ja likumi ir krietni un r p a n s pareiza. Vai likumi ir rakstti vai nerakstti, t a m n a v no z m e s , t p a t k n a v n o z m e s t a m , v a i ie l i k u m i a u d z i n s v i e n u cilvku v a i d a u d z u s ; t t a s i r a r m z i k , i m n a s tik un cits nodarbbs. T p a t k poliss spks ir likumiskajam un sabiedrbas tikumiem, t imen spks ir tva spriedumiem un via p a r a d u m i e m . i m e n t a s i z p a u a s vl v a i r k t u v s r a d n i e c b a s u n l a b d a r b a s d, j o b r n i m l t v u u n i r t a m paklausgi no dabas. Tomr audzinana atsevi imen atiras no kopgs a u d z i n a n a s polis; t p a t notiek me dicn: druda slimniekam vispr nk par labu miers un b a d o a n s , bet k d a m a t s e v i a m s l i m n i e k a m t a s v a r b t n a v t; ar d r u cntjs l a i k a m g a n n e j a u visiem m c a vienu un to pau pamienu. Liekas, ka ir s a s n i e d z a m a lielka precizitte, ja k a t r a t s e v i g a d j u m tiek e m t s v r a t s e v i a i s , j o t a d ikviens s a e m v a i r k t o , k a s v i a m p i e n k a s . B e t k a t r s r s t s , s p o r t a s k o l o t j s v a i j e b k u r cits v a r s l a b k r p ties p a r k a t r u a t s e v i i , j a v i z i n s a r v i s p r g o , t t a d z i n s g a n to, k a s d e r v i s i e m , g a n a r t o , k a s a t s e viiem. Zintne, k j a u teikts, attiecas uz visprgo, un t t i e m ir. P r o t a m s , n e k a s n e k a v p a r e i z i r p t i e s p a r kaut ko vienu ar tad, ja n a v visprgo z i n a n u ; to v a r [veikt] tad, ja no pieredzes v a r skaidri saskatt, kas no tiek k a t r atsevi gadjum. T, piemram, daus u z s k a t a p a r lieliskiem r s t i e m a t t i e c b p r e t sevi, lai g a n vii nespj n o d r o i n t veselbu citam. Tomr tam, kur grib kt par labu savas lietas pratju un p r z i n t j u , j p i e v r a s v i s p r g a j a m u n t a s j i z z i n a , c i k t l iesp j a m s . J a u iepriek teikts, ka z i n t n e sprie p a r vispr g a j i e m j a u t j u m i e m . T p c v i s t i c a m k , k a t a m , k u r gri bs c i l v k u s v a i n u d a u d z u s , v a i n e d a u d z u s p a d a rt k r i e t n k u s , j m i n a a p g t l i k u m d o a n a , j a j a u m s v a r a m kt labki ar likumu paldzbu. P r o t a m s , ne j a u katrs ir spjgs pareizi mct jebkuru; ja kds to spj, tad tas ir zintjs. T p a t tas notiek medicn un visur tur, kur ir rpes par kaut ko un kur ir nepiecieama praktiska gudrba. V a i tiei t p c t a g a d n e b t u j a p l k o j a u t j u m s , k
216

v a r kt p a r l i k u m d o a n a s zintju? Vai to, t p a t k citos g a d j u m o s , n e v a r i e m c t i e s n o tiem, k u r i d a r b o j a s p o l i s a s dzv? L i k u m d o a n a s m k s l a , k m s u z s k a t m , t a u i r d a a n o p o l i s a s lietu p r z i n a n a s . Bet v a r b t v a l s t s lietu p r z i n a n a a t i r a s n o c i t m z i n t n m u n p r a k t i s k a j m s p j m ? C i t o s g a d j u m o s m s r e d z a m , k a tie, kuri pai darbojas noteikt nozar, nodod savas zin a n a s a r citiem, k, p i e m r a m , r s t i u n m k s l i n i e k i . P o l i s a s lietu p r z i n a n u u z e m a s i e m c t sofisti, t a u n e v i e n s n o v i i e m p a t s n e n o d a r b o j a s [ a r p o l i s a s lietu k r t o a n u ] ; tie, k u r i d a r b o j a s v a l s t s dzv, t o d a r a , v a i rk vadoties no kaut k d m spjm un pieredzes nek no p r t a apsvrumiem. Vii n e r a k s t a un n e r u n par to (lai g a n t a s b t u s k a i s t k n e k t e i k t r u n a s t i e s s u n t a u t a s s a p u l c s ) ; vii n a v izaudzinjui par polisas dar biniekiem ar savus dlus vai kdus no saviem d r a u g i e m . Ja vien vii to vartu, t a s btu s a p r t g i : neko labku vii nevartu atstt valstij m a n t o j u m , un n a v nek labka, ko vii v a r t u vlties sev vai saviem d r a u g i e m . Lielu l a b u m u , liekas, d o d p i e r e d z e , c i t d i n e b t u iespjams ar nemitgu d a r b o a n o s valsts liets kt p a r politii; t p c t a m , k u r g r i b b t z i n t j s p o l i s a s l i e t s , v a j a d z g a a r p i e r e d z e . Tie sofisti, k u r i a p s o l a i e m c t p o l i s a s lietu z i n t n i , l i e k a s , i r p r k t l u n o s o l t veik anas, jo nezina, kas t ir un uz kdu jomu t attiecas, citdi nepieldzintu to retorikai vai n e n o s t d t u to vl z e m k u n n e d o m t u , k a i r v i e g l i s a s t d t l i k u m u s , va j a g tikai savkt kop tos visus likumus, kurus pieemts u z s k a t t p a r l a b i e m u n i z l a s t l a b k o s . Vii s p r i e t , i t k d a izlase n e p r a s t u s a p r a a n u un spja izirt pa r e i z i n e b t u n e k a s liels, k, p i e m r a m , a r m z i k . J o , t i e m , tie, k u r i p i e r e d z j u i , k a t r a t s e v i liet s p j i z i r t p a r e i z i u n s a p r o t , a r k o u n k d v e i d v a r iz d a r t k d u lietu, u n k a s a r k o s a d e r k o p . Bet a t t i e c b u z n e p i e r e d z j u i e m [ j s a k a , k a ] i r labi, j a v i i v a r s a s k a t t , v a i d a r b s i r v i s u m labi v a i slikti v e i k t s , k , piemram, glezniecb. Likumi ir k a u t kas ldzgs dar biem taj mksl, kas attiecas uz polisas lietm. K g a n p a i ie d a r b i s p t u p a d a r t k d u p a r z i n t j u l i k u m d o a n vai spjgu spriest, kuri likumi ir vislabkie? iet, k a n e v a r k t a r p a r r s t u , z i n o t t i k a i t o , k a s s a r a k s t t s p a r m e d i c n u , lai g a n t u r i r p a t e i k t s n e t i k a i p a r visprjo k o p a n u , bet ar p a r to, k j r s t un k
217

j k o p j k a t r g a d j u m , s k k i z t i r z j o t r a k s t u r g s iez m e s . P i e r e d z j u i e m t o z i n t i r n o d e r g i , bet n e p i e r e d z juiem nevajadzgi. Iespjams gan, ka likumu un poliu satversmju ap r a k s t i 1 1 9 b s oti n o d e r g i t i e m , k u r i s p j s a p r a s t u n izirt, kas ir labs un kas, glui pretji, slikts, un kas a r k o s a s k a n . Tie, k u r i i e p a z s m a t e r i l u bez i e p r i e k j a s s a g a t a v o t b a s , nesps izirt pareizi, ja vien t a s neno t i k s p a t s n o sevis u n n e j a u i ; t o m r v i i i e g s k a u t kdu sapraanu. T k m s u priektei n a v pievrsui u z m a n b u likum d o a n a i , t a d t a g a d , liekas, b t u labk j a p l k o likumi u n v i s p r j a u t j u m i p a r p o l i s a s i e k r t u , l a i t filozofija, k a s a t t i e c a s u z cilvku l i e t m , i e g t u i e s p j a m i p i l n g k u pabeigtbu. Vispirms minsim noskaidrot, vai musu priekgjji n a v izteikui k d u pareizu a t z i n u m u p a r atseviu j a u t j u m u , pc t a m m i n s i m izzint, bal stoties uz sakopotajiem poliu satversmju aprakstiem, kas s a g l a b noteiktu valsts iekrtu un kas to izncina, u n k d u i e m e s l u d d a a s v a l s t s i e k r t a s i r p a r e i z a s , b e t d a a s tiei p r e t j a s . K a d t o b s i m a p l k o j u i , varbt labk saskatsim, kda ir vislabk polisas iekrta, k d a i r k a t r a s i e k r t a s s t r u k t r a u n k d i i r k a t r a i polisai likumi un p a r a d u m i . 1 2 0

N I K O M A H A TIK LIETOTO TERMINU ATVEIDOJUMS LATVIEU V A L O D

agahn nba

labais,

l a b u m s , kriet-

aristn bbaios biaion bios veidi

vislabkais; augstkais noturgs, piespiedu bioi pastvgs rcba dzves

labums sajta

gnoia nezinana aisthsis anaisthsia nejtgums akolasi izlaidba akrasi vai (morla) nesavaldba nenoturba

dzve; griba

b'lsis chr'sis ana

b'leusis

apsvrana lietoana, bagtba, izmanto manta,,

akribeia precizitte a l a z o n e i lielba axi vrtba, ciea al'theia patiesba analoga andrei proporcija drosirdba, drosme

chr'mata nauda deili

gvulba

apdeixis pierdjums arch' skums, pamats archai pamatprincipi, pamatpiemumi; sas aret' tikumba, tikumi; izcilba, izci lbas m r a u k l a aretai kumi thikai aretai rakstura tikumi asti izrdba autrkea papietiekamba, autarija dianotikai a r e t a i p r t a , d o m a n a s ti sprieduma premi

deinots izveicba dinoia d o m a n a dikaima bba adik'ma dikaion dikaia nba dikaiosyne taisngums stura kvalitte] adiki netaisngums [k rakstura kvalitte] [k r a k netaisngs nodar taisnba; attiecbas jums, pridarjums taisngais, taisngas taisnga pretdar

dikon netaisngais, netais

219

doxis dxa eid leos

nodoans, tieksme uzskats idejas paironija devgums skopulba ldzjtba

hxis homila horm' hros

rakstura vai iezme;

noturga ar

kva

litte

spja attiecbas ldzba

mikropsychi niecinana mson, zais mesots samrs,

pacieas vidus,

no parei

phthonos

nenovdba iegt vairk, piesavinans iekrta, izklsts, polisas iztirz

savstarpjs tiekans robea;

pleonexf tieksme ierauana, poisis polltei radana valsts

eirnei

homoiots

savstarpja jdziens

samrba nola zintnisks izklsts me iztirzjuma mraukla nekriet

eleutheriots lleipsis empeiri enrgeia enkrteia vai epagge painos epieikeia epist'm rtisks rgon is; thos 'thos eubuli

metamleia mthodos

aneleutheri

pr'toi hroi visprgs pamatatzias schatos hros esba prmrba pamatpiepie atseviais k galj

nepietiekamba pieredze aktivitte, (morla) indukcija cildinjums, auns godprtba zintne, loiski teo mr zinanas slava prieks darbba savaldba

[iztirzjums]; tode, zintne mtron nba mrs, mochthri

satversme pragmatei jums prots pr'xis prpon psekton psedos psych' logon cionl logon savaldga darbba, piencgais apzinta izvle nosodms meli dvsele psych's daa psych's daa filozofisk mre krietns sl mros ira dvseles chon laipnba rcba

hyperbol'e mums hyplepsis mums hypothesis ide ison isots jums kaki,

nelietba,

noturba;

savaldgums

hypokemenon

nmesis pamatots, utums nomisma vrtba) nomos ns org' dba orthots paidei pthos vienoans; nauda

taisngs sa (k maias

priekstats,

proairesis

epichairekaki

pamatpiemums,

piemums ideja ldzsvars, vienldzba izldzin au nevienldzba ldzvrtgs

likums prts

nomothesi orexis

likumdoana prts;

darbs,

uzdevums,

intuitvais tieksme dusmas

mros

darba

produkts,

darbbas

nison

rezultts paradums raksturs spja pareizi izlemt laime asprtba veiksme, iekre labkljba

orgilots aorgsi

trsirdba, lnprtba

nesaval

racionl sophi gudrba sphrosyn nba, spdaios dziens sy nesis tchn

dvseles gudrba;

kakn

nekrietnba,

dusms pareizba, audzinana novirze afekts domanas

nums kaln karteri kathol koinni klax logisms iz logos skaistais, izturba visprgais kopba prta doma spriedums, prts logos pareizais ra princips sargtinjums svtlaimgs mkstaulba clsirdba paapzingums s k m a n b a iztirzjums; apsvrums, at cildenais, krietnba

eudaimoni eutrapelia eutycha epithyma gnesis

saprtga

pareizba parkbasis

atturba priekzmgs, sprieduma

svmprasma

tapana apzings apzingums izzia,

gn'm apzia eugn'mn svngn'm gnsis pte hamartma, hamarti kda hapl's hdon' hkaston hek'sion tga ak'sion labprtga 220 vienkri, nozm prieks labpr nebauda, viennoz mgi, tieaj

liis

phalon zemiskais, nekrietnais, nekrietnba philauti philsis philtn phili gums philotimi trkums phobos baiu phronsis bailes bezbailba, praktisk galgs aphobf godkrba galgs godkres aphilotimi sevis mlestba jtas, pa draudzbas attieksme draudzbas draudzba, pamats draudz-

sapraana saprastspja prasme; zi mksla,

eusynesi ntne atechni tleios atels dts tlos

zinums; doma; orths lyp

zinana,

tika, ma

nemkulba piepildts nepiepil nepilngs, rezultts galamris apcere; teo

pilngs,

cionlais

cieanas,

mris, tlos izzia

atseviais labprtgs, darbba nelabprtgs, darbba, rcba

makros malaki

tleion theri rtisk thrasyts thvmos tnr

vroana,

rcba,

megaloprpea mikroprpeia megalopsycha

prdroba dusmas gods 221

trkums gudrba

niknums, ciea,

t'mion jams; tych jba

vrtgs

cienjams,

god

si z'

esamba; manta dzve,

[materils] [k ak

iespjas, nejauba labkl veiksme, tivitte]

gadjums,

dzvoana

eutvchi

PIEZMES

1. O r i i n l saglabts. is

te

lietots

vrds

politika, darb tika k

kas

tulkojum plak ir daa

citur par no par

ir

jdziens pats

Aristotea ka

traktts zintne ar tiek

ms politi atse

diens lietoto jdzienu. 2. Aristotelis kas. tma is ir traktts tiei uzskata, ir faktiski oti ciei saistts darbi nkamo darbu, kura

politika.

Tradicionli

abi

uzskatti

viiem

sacerjumiem. asrieu uzskatus no augstk, ir t valdnieks, par t slavens liel ar savu ir izlutintbu ietekmjis etras daa o ar pc daas divs visi ir dau, rcbas veido un Pla daas. sais tau apt

3. Hsiods, Darbi un dienas, 293; 2 9 5 . - 2 9 7 . 4. Leendrs grezno tons; tta ar ar 5. Aristotea atirb un Vislabk dzvesveidu. dvseli Aristotelis saucam kur domanu. mr Platona izzinoo daa, dvsel Zemka kas nodala dvseles par t, saistts divas

racionl

teortisko un ir

racionla,

iemt viss, prtam.

svranu domm, saucamo s pati les

rakstura spjga

noturgm dau,

kvalittm, Prjs ar un kas

Aristotea atsevi otra, dvse prta procesus.

pakauties dvseles tm regul loma kur no

iracionlo vien tik t. i., un daa,

iedalma vispr un teikt, viena

das:

iemt ir, iemt

tieksmes ja t

afekti,

zemk dam,

cilvka

auganas varam

baroans

Aristotea

paa tai, tai,

vidjm no

kura spj

pakauties tieksmes,

prtam jo

un uzklaust

spriedumus, 6 . T . i., kajs spls

galvenajm

tikas problmm ir tieksmju un prta s a s k a o a n a . tds stvoklis, kad nav cieanu. (VI gs. p. m. .), ar s a v u spku slavens sportists. un Olimpis gtajm uzvarm 7. Milons krotonietis

8. Nezinma autora dzejas rinda. 223

9. Aristotea vi izmantojis

skol, lekciju

acm

redzot,

ir

bijui kur

uzskates sagrupti tekst

ldzeki, tikumi

kurus un ne saka

vietas amfitetr iema 28. H o m r s , Ilida,

daa skattju, bet izrdes laik to izmantoja lai d o t o s u z i z r d e s l a u k u m u . vieta grieu darb, 327. vsturnieka, nav gad p. Aristotea m. . skol I, 394.408. un 5 0 3 5 0 4 . kas saglabjies. Kallistns Aleksandrs

laik. XII,

Tabulu, 219. velti ir lai

koris un atsevii aktieri, 29. T e nieka un sodja i., i., piedaljs viu domta drauga ar kda

tikumi, Aristotelis minjis 10. H o m r s , pats Odisejs. Odiseja,

ar citos d a r b o s . Homra uz os vrdus un

Kallistna

11. N e d r k s t a m Via Tomr pc

dusmoties un

trojieu

vriem

grieiem,

Aleksandra nvi. tad,

karagjienos,

Tpc ka cietui m o k a s p a r skaistuli t d u tik ilgi: skata balss skaista, ldzga kuos mgai uz dievei; dodas, un lstu. III, nav 156.160.) saglabju Erifli, do kaut ar t dzimteni Ilida, kas nogalina

3 0 . I I , 7. 31. T. 32. T. gan ja kds ka I, kaut ko nav pietlo du klt, pabu gs. p. m. gan vai .; ar tad, spju. viens no ja noliedz stenb 33. Teognds, 34. B i a n t s t saucamajiem 36. J d z i e n i piemtom ki novrtjumu. 37. P r o t i , stoi 38. T. i., par taisnbu plak nozm, gadjum. A:B tpat k B:C, jo td ga t. i., k rkoanos atbil likumiem B btu jebkur atsevi neveidojas: jdzieni, piemtoo. slpt, nemaz 147. VIIVI gudrajiem. netaisngums sev gan ir rcbas attiecinti taisnba, izpausmi, uz netaisnba gan cilvkam ir ar pla ts Elijas,

Iekams nav kuvusi m u m s 12. P i e m r s sies. ja ties tea Alkmeona kar. 13. V i e n a tendence darbba dot ir vi emts tvs no no

un brniem par postu (Homrs, tradijas, lai Erifle otra te dls

viegli

Euripda licis, jo kara,

Amfiarajs

mti

prinietis

(Mazzij),

neatgriezsies

pierunjusi nav nav

Amfiaraju

septiiem taisngums, kas ietver

3 5 . T . i., k t i e k s m e p c p a l a b u m a . nelabprtlga, terminus Kresfonts, labprtga. sevii Aristo preczus izpauas kura spilgti. rakstura kvalittm, turpretim

14. E u r i p d a

tradij

saglabjusies.

15. t e i c i e n a a u t o r s n a v z i n m s . 16. H o m r s , I l i d a , X X I I , 9 9 . 17. H o m r s , 19. R u n a 354.353. nves linti. 20. K a u j a bija tdi notika pie k Korintas 392. gad p. m. .; spartieiem pai vairogi sikionieiem. bga, ir gad bet Ilida, V I I I , par p. kauju m. ., 149.150. Hermeja kas tempa Haironej pc vietu, (Boiotij) karavadoa tika noga 18. H o m r s , I l i d a , I I , 3 9 1 . 3 9 3 . pie kad haironejieu neatstja palgi savu

atbilsmes

djum

g a n cilvks, g a n lieta. vrdu saista dlkalon (taisnba, taisngais) (uz p u s m ) . pc tautas eti

3 9 . T . i., a t t i e c b p r e t t o , k u r u s i t . 40. Aristotelis moloijas parauga a r v r d u dikha

haironejiei,

2 1 . T . i., t i e k s m m u n p r t a m . 22. T. ko iegt 23. VIV tea gs. i., n a v iespjams, . (II, nek kara Te ka viens un dot tas to p a t s cilvks v a r t u k a u t atbilstoi kora teiciens, apgalvo, bija tikumbai. dzejnieks Aristo gribtu uzturt bija oti 42. R a d a m a n t s zstams st. tes; ar savu rinda sugas ir viena Citt k mtisks persons, tlots k starp (en. Zeva tiesas Hsioda daiuma, kharltos) tam, ka un Europcs darbu nozm dls, pa val citts vi un taisngumu, sengrieu vrds te sakne un var kharls ar pievr spriedjs pazemes lirikas kas ka negodprtgi, p. m. bet pc t a m ievrojams domts kur gudrs. kura uzdevums Via sagdt kui. izdevumi aj gadjum 16.), tas,

Simonds Retorik

grieu dzejnieks

Simonda

saglabjusies

fragmentiem. dievie pateicba. nomlsma ar

labk bt bagts 24. T r i r a r h s triru lieli. nelielu

43. H a r i t a s 44. Aristotelis (nauda) 45. K

mitoloij uzmanbu vrdu nomos

pievilcbas vrdam likums).

(vienoans, kuram nepiemt

25. H o m r s , Odiseja, XVII, 420. 26. I I , un 224 aktieru 1.2. sengrieu tetri vai bija sneja starp skattju izrdes vietm savas u z t u r a n s telti namu, pa kuru pirms 27. P a r o d s

taisnbas

netaisnbas

izpausmes

rezultts. netaisngums 10. ieda

46. N e t a i s n b u as skum.

nodart

ar t d s ,

k rakstura kvalitte attieksm pret otru. P a r to runts jau

225

47. B r a s d s kauj vlk pie godja

Spartas 422. heroju.

karavadonis gad p. m.

Peloponsas . s pilstas

kara

laik,

krita viu t

67. H o m r s , Ilida, XIV, 217. 6 8 . V I I , 6. 69. No ir vienas td puses, vispr; ka netaisnba d un ir lielks labk aunums cilvks daa, tpc, t, kas ka ir nekrietnba no otras puses, cilvk netaisngs ir lielks

Amfipoles

iedzvotji

48. I I I , ! . 3 . 49. N o saka bjies Euripda tradijas kda Alkmeons cita Psofd; is pirmos vrdus sagla Alkmeons, niecgos tlkos persona; sacerjums

aunums

nozm, Karkns

rcbas p a m a t s un s k u m s , ir m o r l i s a m a i t t a . 70. T e o d e k t s , Teodekta roku!; Karkna Ksenofants aiz spm Kerkions, Aristotea laikabiedri. man meitas tradij Filoktts tradij sev galu. iesaucies: Nocrtiet prdzvot

fragmentos.

50. H o m r s , I l i d a , V I , 2 3 6 . 5 1 . T . i., t a i s n b a , k a s p a s t v n o d a b a s . 52. G o d p r t g u m s godprtguma 54. A g a t o n s 56. A r i s t o t e l i s prtgums) saistma nesis sona, ar (prts, jsaprot k rakstura kvalitte; godprtba izpausme darbb. dzejnieks V gs. p. m. . otraj pus. sa s phroper

nespdams

negodu, padarjis

71. D m o d o k s ir dzejnieks VI gs. p. m. . 72. Sk. 6 1 . piezmi. 73. VI, 13. komdiju un eliju ka tie svtlaimgs ir skaniskaj te domta dzejnieks, dzejnieks ir vienas ko Aristotea V gs. p. laikabiedrs. m. . saskat saviem sofists valod vrdu ka 74. A n a k s a n d r d s mrenba, pirm ar daa vrdu 75. E u n s 76. G r i e u khairein. dams ldzbu

53. Izemot taisngumu. tradiju grieu szein 5 5 . T . i., u z t o , k a s v a r b t u n v a r n e b t . vrdu sadalot sphrosyn to otr (saprtga da etimoloiz, vrdu praktisk sastvdas:

makarios, cilmes rsti ma-kar-ios,

priecties vrdi, par khair-ein.

(saglabt), eposa un

Aristotelis

uzskata,

gudrba,

prtgums). galvenais varonis, komiska pamuis. Eposs saglabjies niecgos is darbs racio daai,

sastv: samaksa,

57. H o m r a m neveikls, fragmentos. 58. Odiseja saglabjies nlajai kas

piedvta neizdargs

77. I e s p j a m s , pakalpojumiem. 7 8 . V I I , 6.

prasa

vrdi

no

Euripda piemt gudrba

tradijas paai tai

Filoktts.

79. H s i o d s , D a r b i u n d i e n a s , 7 6 3 . 8 0 . V I I , 6; 13. 8 1 . E u r i p d s , O r e s t s , 234. 82. H o m r s , Ilida, X, 224. 83. Oriinl il- apzm ar saistma 85. P c savstarpjs sacensbu. 86. P i e m r s 87. a j m t i citi darbi. 88. Apmelojumi, s a v s t a r p j i a p v a i n o j u m i u. t m l . 89. A u t o r s nav kas 1. un dms Aristotea laik Atnu polisas teritoril zinms. ir labais ar pats par sevi, otrs un patika vai bauda. ar ar izceltos savu varenbu vienlaikus 90. V i e n s 91. T. tikumbu. 92. V I I I , i., motvs emts no tradijas, jautjumi kas nav nav saglabjusies. iespjams, do darb mintie iztirzti, lietots gan vrdu Hsioda vrds filantropija. gan ar cilvks. Darbi uz un dienas, 25; podnieku kas rada saliktea pirm otr daa daa mlestbu, anthrpos draudzbu,

fragmentos. gudrba augstkajai racionlajai dvseles dvseles praktisk prtam. Odiseja viu Vlk pierunts, uz atzstas valod ieststa slimajam bet stenb un Filokttam, grib viu pa sugas paststa un

59. Filozofisk daai, pakaujas

60. H o m r s , I l i d a , X X I V , 258. 61. Neoptolems, ka nolmis uz aizvest Troju. aizvest tiesbu. 6 2 . Anthrpos vrds cilvku, baudm; ar saviem vl latvieu Cilvks. pavrds ir pilngi viendi. Aristotelis jpiebilst olimpisko visi prjie labumi, u z s k a t a , ka, r u n j o t p a r k o n k r t o spu kas uzvartjs. nav saistti ar ermeniskm via lepojs bija atpaka vi Grieiju,

84. H o m r s , O d i s e j a , X V I I , 2 1 8 . sacerjuma balsts attiecbas savstarpju skaudbu,

Filokttam

63. D o m t i 64. N i o b e 7

ds situcijs nerun par mkstaulbu. sengrieu un 7 mitoloij meitm, Tantala meita; dliem izsmejot dievieti Lto, kurai

tikai 2 b r n i A p o l l o n s un A r t e m d a . 65. F i l o p a t o r s burtisk t u l p o j u m tds, k u r ml tvu. 66. F a l a r d s , savus 226 rkrtgi nelgs esot tirns Akragant VI gs. p. m. .; pretiniekus Falards sadedzinjis izdobt vara vrs.

93. Fla daljuma 15*

vienbas. 227

94. A t n a s 1 95. V I I I , 97. T t a d 98. T. 99. aj i., 3.

viena

no

amatpersonm,

kuras

tika

ievltas

uz

g a d u ; a r h o n t a n i a p r z i bija k u l t a lietas. 96. H s i o d s , D a r b i u n d i e n a s , 370. labprtgi. ja viet krietnais nav sti un prliecints par to, ka otrs ir SATURS

nekrietns, tomr neaizdod viam naudu. teksts bojts p. m. tradij sugas autors, kuri grti saprotams. mitilnieu (588.637.) naids. aurumu VI gs. p. ar m. nav maingu . nepie jras apm. izvlts valdnieks. un PoEteokla 100. P i t a k s 101. E u r i p d a lineika dialog 102. Eurips k (VIIVI .)

Feniietes vrds dzvojis apgalvo, apzm Siclij ka

pards viu

nesaskaas un

s t r a u m i . P a z s t a m k a i s ir E u r i p s pie H a l k d a s . 103. K o m d i j u 105. T . cieami. 106. I, 6; 9. 107. I, 9. 108. A r i s t o t e l i s rindu: Krietno tu 109. P i e m r a m , 110. N o k d a s te, iespjams, no un domjis krietniem. Orests du un Teognda I, Pilds u. dzejas c. iemcsies Ahillejs (Elijas, 35). i., tie, 104. E u r i p d s , O r e s t s , 6 0 7 . laimgajam draugi Aristotelis un via N i k o m a h a tika Nikomaha I grmata II III IV VI VII ar ja .) briedumu, ir sasniegts mksl darba un amat un IX grmata grmata grmata grmata grmata grmata tik lietoto terminu atveidojums latvieu valod tika 5 27 29 47 60 80 100 122 137

Patrokls, tradijas. 12. tad, m.

nezinmas

V grmata

111. T e o g n d s , Elijas, 113. D a b niecb pilnba uzdevums. 114. A n a h a r s i s s kdu tru laiku un dzves kultus ka (VI veidu; cieta gs. pilnba ir ir

I, 35. saistta

112. E u d o k s s m i n t s a r I , sasniegta p.

VIII g r m a t a
mris X grmata Nikomaha skitu niu par tika grieu pie no ieviest dzimtas skitiem mta atvase, kul grieu varian m Piezmes

160
180 198 219 223

uzturjies

Grieij, via

interesjies un vi

filozofiju,

minjums

reliiskos tiem g vst,

neveiksmi mitoloisks dieviete bija I, IX, un tiem 114.

nogalints. Endimionu cilvka

115. E n d i m i o n s mieg,

persons;

kds

mness

Selne

iemidzinjusi kas ir

tdjdi

saglabjot viam jaunbu. noskaidrot, laime. 429438. via ldz skolnieku msdienm iztirzjis sakopotie 158 poliu tikai t

116. I z v i r z t a i s 117. T e o g n d s , 119. D o m t i satversmju saucam 120. o s Atnu

mris Elijas

118. H o m r s , O d i s e j a , Aristotea no politija. apraksti;

saglabjusies traktt

jautjumus

Aristotelis

Politika.