You are on page 1of 4

Finanu tirgus apskats

Svargkais sum

14.05.2012. 18.05.2012.

Eiro zonai izdevs izvairties no IKP samazinans 1.ceturksn tikai pateicoties spcgai izaugsmei Vcij Eiro zona gaida rkrtas vlanas Grieij nas Centrl banka priet uz stimuljoku monetro politiku

Neda tirgos un ekonomik Eiro zonai izdevs izvairties no IKP samazinans 1.ceturksn tikai pateicoties spcgai izaugsmei Vcij
15.maij tika publicti provizoriskie dati par eiro zonas IKP 2012.gada 1.ceturksn. No vienas puses, tie izrdjs labki, nek prognozja Reuters aptaujtie analtii - pc analtiu konsensa prognozes eiro zonas IKP btu jsamazins par 0,2% saldzinjum ar iepriekjo ceturksni un tikpat ar iepriekj gada attiecgo ceturksni. Reli eiro zonas IKP palika nemaings gan saldzinot ar iepriekjo ceturksni, gan ar iepriekj gada attiecgo ceturksni. Tomr tas bija pankts viengi tpc, ka izaugsme Vcij izrdjs negaidti spcga. Prj eiro zon IKP diezgan btiski saruka. Vcijas IKP pieauga par 0,5% saldzinot ar iepriekjo ceturksni un par 1,2% ar iepriekj gada attiecgo ceturksni. Vcijai izdevs sasniegt btiski labkus rezulttus saldzinjum ar prjm eiro zonas valstm tpc, ka Vcijas ekonomika nav tik daudz atkarga no situcijas eiro zon. Vcijas ekonomikas strakmens ir rpniecba, kas ir dzii specializta un orientta uz eksportu. Tiei tpc Vcijai izdodas nodroint samr zemus bezdarba rdtjus, k ar demonstrt noturgu izaugsmi par spti eiro zonas problmm. Situcija cits eiro zonas valsts ir sliktka. Otr lielk eiro zonas ekonomika Francija pardja 0% izaugsmi saldzinot ar iepriekjo ceturksni un 0,3% pieaugumu ar iepriekj gada attiecgo periodu. Vl sliktka situcija ir eiro zonas perifrij. Itlijas IKP nokrita par 0,8% saldzinot ar iepriekjo ceturksni un par 1,3% ar iepriekj gada attiecgo periodu. Tas ir jau treais ceturksnis pc krtas, kad Itlijas IKP sark. Spnijas IKP samazinjs par 0,3% saldzinot ar iepriekjo ceturksni un par 0,4% ar iepriekj gada attiecgo periodu. Spnijas IKP samazins jau otro ceturksni pc krtas. Par 0,1% saldzinot ar iepriekjo ceturksni un par 2,2% ar iepriekj gada attiecgo periodu nokrita Portugles IKP, par 0,3% saldzinot ar iepriekjo ceturksni un par 1,4% gada griezum nokrita Kipras IKP. Ar valsts, kas nav perifrij, situcija nav spdoa. Nderlandes IKP samazinjs par 0,2% saldzinot ar iepriekjo ceturksni un par 1.3% ar 2011.gada 1.ceturksni. Eiro zonas IKP dati rda, ka, lai gan Vcij turpins izaugsme, prj eiro zona stagn. Finanu krze un taupbas paskumi eiro zonas perifrijas valsts samazina iekjo pieprasjumu; taj pa laik palielint eksportu valsts, kuru ekonomika galvenokrt orientta uz pakalpojumiem, nav tik vienkri. Turklt Dienvideiropas galvenie tirdzniecbas partneri biei vien ir citas Dienvieiropas valstis; piemram, Portugles galvenais tirdzniecbas partneris ir Spnija. Apstkos, kad abs valsts ekonomika ir vja, eksporttjiem jprorientjas uz citu valstu tirgiem, bet tas nav tik viegli izdarms.

Eiro zona gaida rkrtas vlanas Grieij


Politisk krze Grieij ir padarjusi visu eiro zonu par ts lnieci. Kreisi radikl partija, kas ieguva 16,8% vietu Grieijas parlament 6.maija vlans atteics atbalstt jebkuru valdbu, kas stenos ar Grieijas kreditoriem saskaotos taupbas paskumus. Bez s partijas stabilu koalciju izveidot nav

Kontaktinformcija: e-pasts: info@hipofondi.lv; tlr. 6 777 4455


im prskatam ir viengi informatvs nolks tas nav uzskatms par mrketinga paziojumu, ieguldjumu ptjumu vai gada/starpperioda finanu prskatu, kura sagatavoanas nepiecieambu nosaka normatvie akti. o prskatu vai nevienu no t dam nevar uzskatt par tieu un/vai netieu rekomendciju attiecb uz jebkdu aktvu un finanu instrumentu pirkanu, prdoanu vai iesaistanos jebkura cita veida aktivittes. IPS Hipo Fondi neuzemas nekdu atbildbu par tieiem/netieiem zaudjumiem (ieskaitot neiegto peu), k ar soda sankcijm, kas var rasties prskata ietverts informcijas izmantoanas d, k ar par jebkdm citm prskat ietverts informcijas un taj izteikto apgalvojumu izmantoanas sekm. Visi prskat ietvertie secinjumi un apgalvojumi ir balstti uz informciju, kas pieejama prskata sagatavotjiem un kuru prskata sagatavotji uzskata par ticamu; neskatoties uz o, prskata sagatavotji neuzemas nekdu atbildbu par s informcijas pareizbu un/vai precizitti.

Finanu tirgus apskats 14.05.2012. 18.05.2012.


iespjams, tpc 17.jnij Grieij notiks rkrtas vlanas. Daudz bs atkargs no t, kuras partijas griei ievls parlament. Ja kontroles paketi parlament atkal iegs partijas, kas ir stingri noskaotas pret taupbas paskumiem, tad situcija ks neprognozjama. Ja neizdosies izveidot valdbu, kas piekristu aizdvju nosacjumiem, Grieiju gandrz nekavjoties gaida makstnespja jo Grieijas spjas apkalpot savu pardu ir pilnb atkargas no starptautisko kreditoru naudas. oti iespjams, ka pc tam Grieijai bs jpamet eiro zona un jatgrieas pie drahmas ja t notiks, pc analtiu aplsm, jauns Grieijas valtas vrtba uzreiz kritsies pret eiro par kdiem 60%. Bankrots gaida ar Grieijas bankas, k ar visas iestdes un uzmumus, kuriem ir btiski pardi eiro valt rvalstu kreditoriem. Grieijas bankas ir apdraudtas ar no masveida depoztu izemanas. Prja uz drahmu var bt saistta ar visu eiro atlikumu banku kontos konvertciju uz jauno valtu pc oficila kursa, kas btu daudz zemks par relo (ldzgi, piemram, rkojs Argentnas valdba 2001.gad). Lai saglabtu savus uzkrjumus, griei prved tos uz rzemm, tdjdi radot likvidittes problmas Grieijas komercbankm. Tas jau obrd rada nopietnas problmas Grieijas bankm kop 6.maija no tm aizplda vairk par miljardu eiro, un jau tagad bankm ir likvidittes problmas. Problmas padziina tas, ka Eiropas Centrl banka apturja etru Grieijas banku refinansanas opercijas, jo tm ir prk zems kapitla lmenis. Ldz ar to tagad Grieijas valstij bs nepiecieams nodroint banku glbanu, bet, ja t nedabs kredtus no SVF un EK, Grieijas komercbankas acmredzot bankrots. Ja Grieija nolems neturpint sadarbbu ar kreditoriem, soa cena bs milzga gan Grieijai, gan prjai eiro zonai, gan ar visai pasaulei. Grieijas defolta gadjum milzgi zaudjumi bs ne tikai privtajiem Grieijas kreditoriem, bet ar Grieijas oficilajiem kreditoriem - SVF un EK. Ldz im SVF, EK un ECB prasbas pret Grieiju bija prioritras tas ir, pardi nevarja tikt restrukturizti un to atmaksa btu jveic pirm krt. Tomr, ja Grieija nesps atmakst pat dau no saviem pardiem, ar oficilie Grieijas kreditori ciets. Piemram, ECB ieguldja Grieijas valsts obligcijs 38 miljardus eiro, minot stabilizt to cenu. Ja Grieija bs makstnespjga, ie ieguldjumi tiks zaudti. Kopum eiro zonas valstis, EK un SVF ir aizdevui Grieijas valstij ap 200 miljardus eiro. Francija vien Grieijas bankrota gadjum zauds ap 66,4 miljardiem eiro; vl 20 miljardi ir Francijas banku ekspozcija uz Grieijas privto sektoru acmredzot, ja Grieija pamets eiro zonu, nauda bs zaudta. Nav ar skaidrs, k Grieijas izraidana no eiro zonas ietekms prjs eiro zonas perifrijas valstis, kurm palaik ar ir problmas. Iespjams, tas rads ldzeku izemanas vilni no Itlijas un Spnijas bankm, izraiss spcgu ldzeku prpldi stabilks eiro zonas valsts, un veicins o valstu obligciju ienesgumu pieaugumu, jo ldz ar Grieijas izraidanu no eiro zonas ks skaidrs, ka eiro zona var ar atteikties atbalstt krz nonkuas valstis. Viss mintais motiv nepieaut Grieijas izieanu no eiro zonas. G8 samit, kas notika 19.-20.maij t dalbnieki vienojs izdart visu, lai nepieautu Grieijas defoltu un eiro zonas pameanu, un izstrdt rcbas plnu ekonomisks izaugsmes atbalstanai pardu krzes skartajs valsts. Tomr daudz bs atkargs no paiem grieiem no t, kdus spkus vii ievls parlament 17.jnij.

nas Centrl banka priet uz stimuljoku monetro politiku


12.maij nas Centrl banka (nas Tautas banka) piema lmumu samazint banku obligto rezervju prasbu par 0,5% punkta ldz 20%. Tas ir krtjais solis stimuljokas monetrs politikas ieviean. Iepriekjo divu gadu laik nas Centrl banka vairkas reizes palielinja obligto rezervju prasbu, k ar refinansanas likmi, ar nolku piebremzt kredtu apjoma izaugsmi nas banku sistm, samazint inflciju n un nepieaut ekonomikas prkaranu. Tika noteikti ar oficilie limiti uz banku izsniegto kredtu apjomu, ieviestas stingkas prasbas pret kredtu un to nodroinjumu kvalitti, stenota virkne administratvo paskumu ar mri piebremzt kreditanu. Izskats, ka ie paskumi sasniedza mri un pat prsniedza to. IKP pieauguma tempi un inflcija n btiski samazinjs. 1.ceturksn nas IKP izaugsme saldzinot ar iepriekj gada attiecgo periodu nokrita ldz 8,1%. Apra dati par rpniecbas izlaidi pardja, ka 2.ceturksn situcija var bt pat sliktka. Aprl izsniegto kredtu apjoms n bija 681,8 miljardi juau (108,84 miljardi dolru) krietni zemk par mri, kas ir 800 miljardi juau. M2 naudas masas pieauguma tempi aprl nokrita ldz 12,8% gad zem nas Centrls bankas mra 14%. Stimuljokas monetrs politikas ievieanu nas Centrl banka ska novembr, samazinot obligto rezervju normu par 0,5% punkta no 21,5%. Pareizjais solis ir treais, bet, izskats, nav pdjais.

Finanu tirgus apskats 14.05.2012. 18.05.2012.


Akciju tirgus indeksi MSCI World MSCI Emerging Markets S&P 500 DJIA Xe tra DAX Nikkei 225 Shanghai Composite RTS Bombay Sensex Bovespa OMX Baltic OMX Riga OMX Tallinn OMX Vilnius Valtas tirgus EUR/USD USD/LVL EUR/LVL EUR/SEK EUR/RUB Naudas tirgus EURIBOR 18.05.2012. 1 neda 1M 3M 6M 298.17 314.99 326.34 328.87 294.67 906.61 971.01 1023.75 1062.46 934.08 1295.22 1353.39 1385.14 1361.23 1215.65 12369.38 12820.60 13032.75 12949.87 11796.16 6271.22 6579.93 6732.03 6848.03 5800.24 8611.31 8953.31 9667.26 9384.17 8374.91 2344.52 2394.98 2380.85 2357.18 2416.56 1289.46 1464.53 1583.06 1656.60 1495.87 16152.75 16292.98 17392.39 18289.35 16371.51 54513.16 59445.21 63010.48 66203.50 56731.34 485.92 499.59 484.48 474.59 373.05 386.39 394.09 392.41 378.63 614.30 626.76 621.92 604.52 570.96 335.23 344.54 321.78 320.28 309.72 18.05.2012. 1 neda 1M 1.2782 1.2915 1.3120 0.5454 0.5401 0.5322 0.6971 0.6975 0.6982 9.1263 8.9771 8.8384 39.8894 38.9448 38.7302 18.05.2012. 1 neda 0.34 0.34 0.68 0.69 0.97 0.98 0.16 0.15 0.47 0.47 0.74 0.73 0.41 0.41 0.94 0.94 1.40 1.41 18.05.2012. 1 neda 0.06 0.09 1.43 1.52 0.30 0.26 1.72 1.84 0.31 0.42 1.83 1.97 18.05.2012. 1 neda 155 130 181 158 191 171 655 585 750 686 744 685 1M 0.35 0.74 1.04 0.15 0.47 0.73 0.41 0.97 1.45 1M 0.14 1.73 0.27 1.98 0.47 2.13 1M 115 142 156 575 673 668 1 gads 344.07 1142.47 1340.68 12560.18 7303.53 9662.08 2872.77 1849.60 18086.20 62840.61 405.52 678.03 364.76 3 gadi 909.71 8504.08 4851.96 9038.69 939.65 14284.21 51463.02 232.76 -

Pasaule Attstbas valstis ASV ASV Vcija Japna na Krievija Indija Brazlija Baltija Latvija Igaunija Lietuva

3M 6M 1 gads 3 gadi 1.3151 1.3509 1.4245 1.3555 0.5303 0.5193 0.4975 0.5227 0.6975 0.7017 0.7088 0.7089 8.8366 9.1717 8.9710 39.3988 41.7036 39.9577 43.4225 3M 0.36 1.04 1.33 0.14 0.49 0.75 0.42 1.27 1.82 3M 0.25 1.91 0.29 2.00 0.45 2.19 3M 108 136 151 526 595 586 6M 1 gads 3 gadi 0.72 1.15 0.77 1.47 1.43 1.24 1.69 1.71 1.44 0.14 0.13 0.22 0.49 0.26 0.79 0.70 0.41 1.31 0.43 0.43 2.78 1.10 0.79 13.40 1.76 1.37 13.78 6M 1 gads 3 gadi 0.45 1.81 1.24 1.94 3.11 3.36 0.28 0.56 0.92 2.01 3.18 3.24 0.49 1.02 2.26 3.38 6M 1 gads 3 gadi 161 65 187 97 197 125 704 246 756 357 728 407 -

USD LIBOR

LVL RIGIBOR

O/N 3M 6M O/N 3M 6M O/N 3M 6M 2 gadi 10 gadi 2 gadi 10 gadi 2 gadi 10 gadi

Valsts obligcijas Vcija (Bund) ASV (Tre asuries) Lie lbritnija (Gilts)

Kredtspredi Eiropas investcijas reitinga 3 gadi kompniju CDS spredi 5 gadi iTRAXX Europe 10 gadi Eiropas augst ie nesguma 3 gadi parda instrume ntu CDS spre di 5 gadi iTRAXX Crossover 10 gadi Izejvielas Nafta (NYM Light Crude - Futures), USD Zelts XAU, USD Var (Copper 3M - Futures), USD

18.05.2012. 1 neda 1M 3M 6M 1 gads 3 gadi 91.48 96.13 102.67 103.24 97.41 100.10 59.03 1 591.80 1 579.44 1 640.07 1 721.89 1 722.35 1 495.00 917.20 7 650.00 8 012.00 8 050.00 8 175.00 7 525.00 9 065.00 4 515.00

Finanu tirgus apskats 14.05.2012. 18.05.2012.

3M naudas tirgus likmes


1.80 1.60 1.40 1.20 1.00 0.80 0.60 0.40

3M EURIBOR 3M USD LIBOR

EUR/USD kurss
1.37 1.35 1.33 1.31 1.29 1.27 1.25 Jan-12

0.20 Aug-11 Sep-11 Oct-11 Nov-11 Dec-11 Jan-12 Feb-12 Mar-12 Apr-12 May-12

Feb-12

Mar-12

Apr-12

May-12

ASV akciju indeksa S&P 500 vrtba


1420 1400 1380 1360 1340 1320 1300 1280 1260
09-Apr-12 16-Apr-12 23-Apr-12 30-Apr-12 07-May-12 14-May-12

Vcijas akciju indeksa XETRA DAX vrtba


7000 6900 6800 6700 6600 6500 6400 6300 6200
04-Apr-12 11-Apr-12 18-Apr-12 25-Apr-12 02-May-12 09-May-12 16-May-12

Shanghai Composite indeksa vrtba


2500 2450 2400 2350 2300 2250 2200 05-Apr-12

OMX Riga indeksa vrtba


400 395 390 385 380 375

12-Apr-12

19-Apr-12

26-Apr-12

03-May-12

10-May-12

17-May-12

370
30-Mar-12 06-Apr-12 13-Apr-12 20-Apr-12 27-Apr-12 04-May-12 11-May-12 18-May-12

10-gadgo obligciju kredtspredi (CDS)


900.00 750.00 600.00

HFRX globlais hedfondu indekss


1160

1140

450.00 300.00 150.00 0.00 Sep-11 Oct-11 Nov-11 Dec-11 Jan-12 Feb-12 Mar-12 Apr-12 May-12
1100 Oct-11 Nov-11 Dec-11 Jan-12 Feb-12 Mar-12 Apr-12 May-12 1120

Investciju reitinga pardu 10 gadgie kredtspredi Zem investciju reitinga pardu 10 gadu kredtspredi

Prskat izmantots informcijas avots: Thomson Reuters