You are on page 1of 4

Finanu tirgus apskats

Svargkais sum

21.05.2012. 25.05.2012.

Spnijas reions Katalonija nevar tikt gal ar parda apkalpoanu Eiro zonas perifrijas obligciju ienesgumi pieaug

Neda tirgos un ekonomik Spnijas reions Katalonija nevar tikt gal ar parda apkalpoanu
Pdj laik situcija Spnijas finanss kst arvien sliktka. Nesen Spnijas valdba bija spiesta premt komercbanku Bankia, kas cieta lielus zaudjumus no sliktiem hipotekriem kredtiem un kurai td bija nepietiekams kapitla lmenis. Tagad s bankas kapitl Spnijas valstij ir jiegulda 19 miljardi eiro, lai nodrointu kapitla lmeni, kas atbilstu banku sektora normatviem. Potencili summa var vl pieaugt. Pardjs informcija, ka Spnijas valdba plno paldzt Bankia, nododot taj 19 miljardus vrto Spnijas valsts obligciju paketi kuru Bankia tlk vartu ielt Eiropas Centrlaj bank, lai iegtu likvdu naudu. Tds bankas glbanas veids liecintu par to, ka Spnija nav prliecinta, vai to pau apjomu obligciju tai izdosies izvietot tirg ar pieemamu ienesgumu. Pagjuaj ned Spnijas valsts finanses sama jaunu triecienu. Proti, aktualizjs Spnijas autonomo reionu pardu un budetu problma. Spnijas autonomajiem reioniem ir diezgan liela brvba finanu lmumos reioniem ir savs budets, k ar iespja patstvgi aizemties. Tiei reionls valdbas Spnij ir viens no lielkajiem riem valsts deficta samazinanai, jo diezgan liel decentralizcijas pakpe auj reioniem daji izvairties no valsts lmen stenotajiem taupbas paskumiem. Pie tam diezgan liela daa no kopjiem Spnijas valsts izdevumiem ir sakoncentrta reionlo valdbu lmen, ldz ar ko reionlo valdbu izdevumu samazinjums ir nepiecieams, lai samazintu Spnijas kopgo valsts budeta defictu. Tomr pagjus nedas notikumi pardja, ka Spnijas provinces var sagdt centrlajai valdbai daus nepatkamus prsteigumus. 25.maij Katalonija, viens no lielkajiem un bagtkajiem Spnijas autonomajiem reioniem, pazioja, ka nevars ogad pilnb apkalpot savu pardu, un ldza paldzbu Spnijas centrlajai valdbai. ogad Katalonijai nepiecieams refinanst savas obligcijas, kurm piencis atmaksas termi, par summu 13 miljardi eiro, k ar aizemties deficta finansanai 2011.gad Katalonijas budeta deficts bija 3,72% no reiona IKP. Arvien augstkas procentu likmes, kuras provincei jmaks par aizemanos tirg, neauj to izdart. Iepriekjo divu gadu laik Katalonijas procentu maksjumi pieauga divas reizes, ldz 2 miljardiem eiro. Kopum Katalonijas pards ir 41 miljards eiro, kas veido ap 21% no reiona IKP (jem vr, ka reionl valdba var iekast tikai dau nodoku prjo iekas centrl valdba). Katalonija nav viengais Spnijas reions, kas var saskarties ar problmm. Kopum 17 Spnijas reionu pards ir 140 miljardi eiro, no kuriem ogad ir jrefinans 36 miljardi. Vl 15 miljardus veido apstiprintais reionlo valdbu budetu deficts kura finansanai ar nepiecieams aizemties naudu tirg. Pie tam tirgus gatavs aizdod Spnijas provincm naudu ar prk augstiem procentiem. Spnijas reions Valensija nesen izvietoja tirg 6 mneu pardzmes ar 7% ienesgumu. Tik augsti ienesgumi padara Spnijas reionu pardu refinansanu par gandrz neiespjamu. 2011.gad kopjais Spnijas deficts bija 8,5% no IKP. No tiem 5,1% veidoja centrls valdbas budeta deficts, 2,9% - provinu budeta deficts, 0,4% - pavaldbas, bet 0,1% - socils apdroinanas administrcija. Vislielkais pards absolt izteiksm no Spnijas reioniem ir Katalonijai, kurai seko Valensija (20,8 miljardi eiro), Madride (15,4

Kontaktinformcija: e-pasts: info@hipofondi.lv; tlr. 6 777 4455


im prskatam ir viengi informatvs nolks tas nav uzskatms par mrketinga paziojumu, ieguldjumu ptjumu vai gada/starpperioda finanu prskatu, kura sagatavoanas nepiecieambu nosaka normatvie akti. o prskatu vai nevienu no t dam nevar uzskatt par tieu un/vai netieu rekomendciju attiecb uz jebkdu aktvu un finanu instrumentu pirkanu, prdoanu vai iesaistanos jebkura cita veida aktivittes. IPS Hipo Fondi neuzemas nekdu atbildbu par tieiem/netieiem zaudjumiem (ieskaitot neiegto peu), k ar soda sankcijm, kas var rasties prskata ietverts informcijas izmantoanas d, k ar par jebkdm citm prskat ietverts informcijas un taj izteikto apgalvojumu izmantoanas sekm. Visi prskat ietvertie secinjumi un apgalvojumi ir balstti uz informciju, kas pieejama prskata sagatavotjiem un kuru prskata sagatavotji uzskata par ticamu; neskatoties uz o, prskata sagatavotji neuzemas nekdu atbildbu par s informcijas pareizbu un/vai precizitti.

Finanu tirgus apskats 21.05.2012. 25.05.2012.


miljardi) un Andalzija (14,3 miljardi eiro). Ja Spnijas valdbm neizdosies atrisint jautjumu ar finansjuma piesaistanu tirg, reionu saistbas bs jprem Spnijas centrlajai valdbai tapt tai bs jprem liela daa Spnijas banku sektora saistbu. Tas vartu negatvi ietekmt Spnijas centrls valdbas paas spju aizemties tirg. Spnijas valsts obligciju ienesgumi jau btiski pieauga, apdraudot valsts spju apkalpot savas saistbas. Apra beigs reitingu aentra S&P jau pazeminja Spnijas kredtreitingu ldz BBB+. Problmas ar bankm un reioniem var likt noteikt Spnijai vl zemku reitingu, kas automtiski paaugstins jaun parda ienesgumus. Izskats, ka Spnija vartu bt jauns eiro zonas finanu nestabilittes avots. Pie tam, ja eiro zona teortiski var prdzvot Grieijas pilngu bankrotu un izstanos no eiro zonas, Spnijas gadjum tas bs daudz grtk Spnijas ekonomikas un valsts parda apjoma d. Grti bs ar nodroint Spnijas glbanu no specilo fondu ldzekiem ar to pareizjo apjomu var nepietikt. Problmas Spnij var izraist ldzgas problmas Itlij kura neaubgi ir prk liela ekonomika, lai to vartu izglbt. Lai novrstu draudus savai eksistencei, eiro zonai ir jmains un jmains tlt, izveidojot vismaz kopgu mehnismu banku sektora stabilizanai.

Eiro zonas perifrijas obligciju ienesgumi pieaug


Spnijas un Grieijas problmas loiski noveda pie t, ka eiro zonas perifrijas valstu obligciju ienesgumi un to spredi pret etalonu (piecenojumi, kurus tirgus em k maksu par emitenta kredtrisku) ska strauji pieaugt. 25.maij Spnijas 10 gadu obligcijas spreds pret etalonu pieauga ldz 493 bzes punktiem, kopjais ienesgums ldz 6,28%. Divu mneu laik Spnijas obligciju ienesgums pieauga vairk nek par 100 b.p., Itlijas 10 gadu obligciju spreds pieauga ldz 442 b.p., kopjais ienesgums ldz 5,8%. Tds ienesgumu lmenis apgrtina valsts defictu samazinanu, jo izraisa procentu maksjumu pieaugumu valsts budetos. sais prtraukums, kura laik Spnijai un Itlijai izdevs saldzinoi lti aizemties, izpildot lielu dau no gada aizemans plna, ir beidzies. Tagad naudu neparedzto izdevumu finansanai bs piesaistt daudz grtk. No otras puses, Vcijas valsts obligciju ienesgumi atkal sasniegui vsturiski zemus lmeus. 2 gadu Vcijas obligciju ienesgums 25. maij bija 0,058%, 10 gadu 1,38%, 30 gadu 1,98%. Tas nozm, ka investori gatavojas sliktkajam, samazinot ieguldjumus perifrijas valstu obligcijs un palielinot ieguldjumus Vcijas obligcijs pat ar oti zemu ienesgumu.

Finanu tirgus apskats 21.05.2012. 25.05.2012.


Akciju tirgus indeksi MSCI World MSCI Emerging Markets S&P 500 DJIA Xe tra DAX Nikkei 225 Shanghai Composite RTS Bombay Sensex Bovespa OMX Baltic OMX Riga OMX Tallinn OMX Vilnius Valtas tirgus EUR/USD USD/LVL EUR/LVL EUR/SEK EUR/RUB Naudas tirgus EURIBOR 25.05.2012. 1 neda 1M 3M 6M 300.23 298.17 326.20 331.85 279.13 902.13 906.61 1011.54 1067.56 877.40 1317.82 1295.22 1390.69 1365.74 1158.67 12454.83 12369.38 13090.72 12982.95 11231.78 6339.94 6271.22 6704.50 6864.43 5492.87 8580.39 8611.31 9561.01 9647.38 8160.01 2333.55 2344.52 2406.81 2439.63 2380.22 1272.69 1289.46 1583.42 1722.05 1413.18 16217.82 16152.75 17151.29 17923.57 15695.43 54463.16 54513.16 61750.38 65942.73 54894.49 483.47 485.92 482.63 470.16 373.47 373.05 395.41 391.31 371.69 603.48 614.30 618.94 598.20 541.98 338.11 335.23 321.56 317.71 286.86 25.05.2012. 1 neda 1M 1.2515 1.2782 1.3222 0.5571 0.5454 0.5285 0.6972 0.6971 0.6988 8.9738 9.1263 8.8841 40.1594 39.8894 38.7603 25.05.2012. 1 neda 0.32 0.34 0.68 0.68 0.96 0.97 0.15 0.16 0.47 0.47 0.74 0.74 0.42 0.41 0.93 0.94 1.43 1.40 25.05.2012. 1 neda 0.06 0.06 1.38 1.43 0.29 0.30 1.75 1.72 0.23 0.34 1.75 1.83 25.05.2012. 1 neda 146 155 174 181 185 191 630 655 713 750 704 744 1M 0.34 0.72 1.02 0.14 0.47 0.73 0.41 0.97 1.45 1M 0.13 1.74 0.27 1.99 0.44 2.14 1M 114 141 154 569 662 664 1 gads 338.26 1118.02 1320.47 12394.66 7170.94 9422.88 2741.74 1808.13 17847.24 63388.44 416.49 662.84 395.58 3 gadi 887.00 8277.32 4918.45 9347.00 1017.92 13913.22 50816.24 229.68 -

Pasaule Attstbas valstis ASV ASV Vcija Japna na Krievija Indija Brazlija Baltija Latvija Igaunija Lietuva

3M 6M 1 gads 3 gadi 1.3454 1.3233 1.4085 1.4005 0.5179 0.5267 0.5032 0.5048 0.6968 0.6970 0.7086 0.7072 8.8085 9.2703 8.9174 39.2367 41.7189 40.0070 43.4428 3M 0.37 1.01 1.30 0.14 0.49 0.75 0.43 1.25 1.83 3M 0.24 1.89 0.31 1.98 0.40 2.07 3M 102 129 145 496 573 563 6M 1 gads 3 gadi 0.73 1.13 1.12 1.48 1.44 1.26 1.71 1.71 1.46 0.14 0.13 0.23 0.52 0.25 0.66 0.73 0.40 1.20 0.47 0.42 9.20 1.94 0.75 13.60 2.33 1.37 14.00 6M 1 gads 3 gadi 0.46 1.65 1.41 2.24 3.04 3.60 0.28 0.54 0.90 1.97 3.13 3.45 0.48 0.93 2.31 3.33 6M 1 gads 3 gadi 183 71 205 103 212 129 782 264 833 371 797 419 -

USD LIBOR

LVL RIGIBOR

O/N 3M 6M O/N 3M 6M O/N 3M 6M 2 gadi 10 gadi 2 gadi 10 gadi 2 gadi 10 gadi

Valsts obligcijas Vcija (Bund) ASV (Tre asuries) Lie lbritnija (Gilts)

Kredtspredi Eiropas investcijas reitinga 3 gadi kompniju CDS spredi 5 gadi iTRAXX Europe 10 gadi Eiropas augst ie nesguma 3 gadi parda instrume ntu CDS spre di 5 gadi iTRAXX Crossover 10 gadi Izejvielas Nafta (NYM Light Crude - Futures), USD Zelts XAU, USD Var (Copper 3M - Futures), USD

25.05.2012. 1 neda 1M 3M 6M 1 gads 3 gadi 90.86 91.48 104.12 109.77 96.77 101.32 61.67 1 572.84 1 591.80 1 644.13 1 772.89 1 679.63 1 523.95 957.80 7 638.00 7 650.00 8 204.00 8 530.00 7 230.00 9 067.00 4 610.00

Finanu tirgus apskats 21.05.2012. 25.05.2012.


3M naudas tirgus likmes
1.80 1.60 1.40 1.20 1.00 0.80 0.60 0.40 0.20 Sep-11 Oct-11 Nov-11 Nov-11 Dec-11 Jan-12 Feb-12 Mar-12 Apr-12 May-12

3M EURIBOR 3M USD LIBOR

EUR/USD kurss
1.36 1.34 1.32 1.30 1.28 1.26 1.24 Jan-12

Feb-12

Mar-12

Apr-12

May-12

ASV akciju indeksa S&P 500 vrtba


1420 1400 1380 1360 1340 1320 1300 1280 1260
16-Apr-12 23-Apr-12 30-Apr-12 07-May-12 14-May-12 21-May-12

Vcijas akciju indeksa XETRA DAX vrtba


7000 6900 6800 6700 6600 6500 6400 6300 6200
13-Apr-12 20-Apr-12 27-Apr-12 04-May-12 11-May-12 18-May-12 25-May-12

Shanghai Composite indeksa vrtba


2500 2450 2400 2350 2300 2250 2200 12-Apr-12

OMX Riga indeksa vrtba


400 395 390 385 380 375

19-Apr-12

26-Apr-12

03-May-12

10-May-12

17-May-12

24-May-12

370
10-Apr-12 17-Apr-12 24-Apr-12 01-May-12 08-May-12 15-May-12 22-May-12

10-gadgo obligciju kredtspredi (CDS)


900.00 750.00 600.00

HFRX globlais hedfondu indekss


1160

1140

450.00 300.00 150.00 0.00 Sep-11 Oct-11 Nov-11 Dec-11 Jan-12 Feb-12 Mar-12 Apr-12
1100 Oct-11 Nov-11 Dec-11 Jan-12 Feb-12 Mar-12 Apr-12 May-12 1120

Investciju reitinga pardu 10 gadgie kredtspredi Zem investciju reitinga pardu 10 gadu kredtspredi

Prskat izmantots informcijas avots: Thomson Reuters