You are on page 1of 538

ES ESMU TAS

Sarunas ar r Nisargadatta Maharad


No ierakstiem marati valod uz angu valodu tulkojis Moriss Frdmens 1

Tas, kur mt visas btnes un kas mt viss btns, kas ir svtbas devjs visam, universa Augstk Dvsele, neierobeot esba es esmu tas. Amritbindu Upaniad

Tas, kas ir viscaur visam, ko nekas netranscend, un kas k universl telpa ap mums pilnb piepilda visu iekup un rpus, tas Augstkais ne-dulais Brahman tas tu esi. Sankaraarja

Mekltjs ir tas, kur mekl sevi. Atmet visus jautjumus, izemot vienu: Kas es esmu? Beigu beigs, viengais fakts, par ko tu esi prliecints, ir, ka tu esi. Ir skaidrs, ka es esmu. Es esmu is nav. Par vism varm centies noskaidrot, kas tu stenb esi. Lai zintu, kas tu esi, tev no skuma ir jizpta un jzina tas, kas tu neesi. Atklj visu, kas tu neesi ermeni, jtas, domas, laiku, telpu, o vai to nekas, konkrts vai abstrakts, ko tu vari uztvert nevari bt tu. Pats uztveranas fakts norda, ka tu neesi tas, ko tu uztver. Jo skaidrk tu saproti, ka prta lmen tu vari bt aprakstts tikai negatvos apgalvojumos, jo trk tu nonksi savu mekljumu beigs un realizsi, ka tu esi neierobeot esba. r Nisargadatta Maharad 2

Saturs
Kas ir Nisargadatta Maharad?..................................................................................6 Tulka piezme............................................................................................................9 1. Sajta es esmu..................................................................................................10 2. Apsstba ar ermeni............................................................................................12 3. Dzv tagadne......................................................................................................14 4. Rel pasaule ir pri prtam.................................................................................17 5. Kas dzimis, tam jmirst........................................................................................19 6. Meditcija............................................................................................................21 7. Prts.....................................................................................................................23 8. Pats stv pri prtam............................................................................................26 9. Atmias reakcijas.................................................................................................31 10. Vroana............................................................................................................33 11. Apjausma un apzia...........................................................................................36 12. Persona nav realitte..........................................................................................38 13. Augstkais, prts un ermenis............................................................................41 14. Redzambas un realitte.....................................................................................46 15. Dnn................................................................................................................51 16. Bez-vlmju bana augstk svtlaime...........................................................54 17. Vienmr-kltesoais...........................................................................................60 18. Lai zintu, kas tu esi, atrodi, kas tu neesi...........................................................63 19. Realitte ir objektivitt.....................................................................................68 20. Augstkais ir pri visam.....................................................................................71 21. Kas es esmu?......................................................................................................76 22. Dzve ir mlestba, un mlestba ir dzve.............................................................82 23. Diskrimincija izbeidz pieeranos....................................................................86 24. Dievs ir visa-dartjs, dnn ne-dartjs.........................................................92 25. Turies pie es esmu..........................................................................................98 26. Personba rslis..........................................................................................104 27. Kas bez skuma, skas vienmr.......................................................................109 28. Cieanas dzimst vlms...................................................................................114 29. Dzvoana ir vieng dzves jga......................................................................119 30. Tu esi brvs TAGAD........................................................................................125 31. Nenovrt uzmanbu par zemu.........................................................................129

32. Dzve ir augstkais Guru..................................................................................134 33. Viss notiek pats no sevis..................................................................................139 34. Prts ir nemiers pats.........................................................................................147 35. Lielkais Guru ir tavs iekjais pats.................................................................154 36. Nogalinana dara pri nogalintjam, ne nogalintajam.................................160 37. Pri spm un baudm ir svtlaime..................................................................167 38. Garg prakse ir gribas atkal un atkal-apliecinjums........................................173 39. Nekas neeksist pats par sevi...........................................................................180 40. Rels ir tikai Pats.............................................................................................185 41. Attsti vrotja attieksmi..................................................................................189 42. Realitte nevar tikt izpausta.............................................................................193 43. Atpazt var neziu, ne dnnu..........................................................................198 44. Es esmu ir patiess, viss prjais ir izsecints................................................204 45. Tam, kas nk un iet, nav esambas...................................................................207 46. Banas apjausma ir svtlaime.........................................................................213 47. Vro prtu........................................................................................................217 48. Apjausma ir brva.............................................................................................221 49. Prts rada nedrobu.........................................................................................230 50. Sevis apjausma ir liecinieks.............................................................................234 51. Esi vienaldzgs uz spm un baudm...............................................................238 52. Bt laimgam, padart laimgu ir dzves ritms..................................................245 53. Vlmes, kas piepildtas, vairo jaunas vlmes...................................................249 54. Prts un ermenis ir nezias simptomi.............................................................252 55. Atsakies no visa un tu gsti visu......................................................................258 56. Apziai nonkot esamb, esamb nonk pasaule...........................................263 57. Pri prtam cieanu nav...................................................................................268 58. Pilnba katra liktenis......................................................................................272 59. Vlmes un bailes: uz sevi centrti stvoki.......................................................276 60. Dzvo faktus, ne iedomas.................................................................................280 61. Matrija ir apzia pati......................................................................................284 62. Augstkaj pards liecinieks..........................................................................291 63. Uzskats, ka esi dartjs, ir vaas.......................................................................296 64. Patkamais tevi attur.........................................................................................299 65. Kluss prts ir viss, kas tev vajadzgs................................................................305 66. Visi laimes mekljumi ir cieanas....................................................................310 67. Pieredzes nav tas..............................................................................................318 68. Mekl apzias avotu........................................................................................322 69. Nepastvba ir nerealittes pierdjums............................................................326

70. Dievs ir visu vlmju un zinanu beigas..........................................................332 71. Sevis-apjausm tu mcies par sevi...................................................................338 72. Kas ir trs, bez piejaukumiem, nesaistts, ir rels..............................................344 73. Prta nve ir gudrbas piedzimana..................................................................353 74. Patiesba ir eit un tagad...................................................................................360 75. Mier un klusum tu audz................................................................................368 76. Zint, ka tu nezini, ir patiesa zinana..............................................................374 77. Es un mans ir aplamas idejas.....................................................................381 78. Visas zinanas ir nezia..................................................................................386 79. Persona, liecinieks un Augstkais....................................................................392 80. Apjausma.........................................................................................................397 81. Baiu sakne.......................................................................................................403 82. Absolta pilnba ir eit un tagad.......................................................................408 83. Patiesais Guru..................................................................................................415 84. Tavs mris ir tavs Guru..................................................................................422 85. Es esmu: visu pieredu pamats.....................................................................428 86. Nezinmais ir rel mjas................................................................................434 87. Turi prtu klusu, un tu atklsi...........................................................................441 88. Zinana ar prtu nav sta zinana..................................................................445 89. Progress gargaj dzv....................................................................................451 90. Atdodies sev.....................................................................................................455 91. Bauda un laime................................................................................................463 92. Ej pri es-esmu-ermenis idejai.......................................................................467 93. Cilvks nav dartjs..........................................................................................472 94. Tu esi pri telpai un laikam..............................................................................475 95. Pieem dzvi, tai nkot.....................................................................................481 96. Atstj atmias un gaidas...................................................................................486 97. Prts un pasaule nav atirti.............................................................................491 98. Brvba no sevis identificanas.......................................................................499 99. Uztvertais nevar bt uztvrjs..........................................................................506 100. Sapratne noved pie brvbas...........................................................................512 101. Dnn ne tver, ne turas..................................................................................517 I. Nisarga Joga.......................................................................................................525 II. Navanat Sampradja..........................................................................................529 III. Vrdu skaidrojumi...........................................................................................531

Kas ir Nisargadatta Maharad?


Kad izvaicts par via dzimanas datumu, Meistars laipni atbildja, ka vi nekad neesot dzimis! Rakstt biogrfiskas piezmes par Nisargadatta Maharad ir kaitinos un nepievilcgs uzdevums. Jo ne tikai nav zinms konkrts via dzimanas datums, bet ar nav pieejami prbaudti fakti par via agrajiem gadiem. Tomr dai no via veckajiem radiem saka, ka vi esot dzimis 1897. gada mart, pilnmness dien, kas sakrita ar Hanuman Dajanti festivlu, kad hinduisti godina Hanumanu, sauktu ar par Maruti, mrka-dievs ar Ramajana slavu. Un, lai asocitu via dzimanu ar o labvlgo dienu, via vecki esot nosaukui viu par Maruti. Pieejam informcija par via zna gadiem un agru jaunbu ir caurumaina un nesavienota. Ms uzzinjm, ka via tvs ivrampant bija nabadzgs vrs, kur strdja kdu laiku par mjkalpotju Bombej un vlk pelnja iztiku k sks fermeris Kandalgon, maz ciem Ratnagiri rajona Maharatra attlos meos. Maruti izauga gandrz bez nekdas izgltbas. K zns vi paldzja tvam tdos darbos, kdi viam bija pa spkam ganja lopus, dzina vrus, strdja uz lauka un ara zemi. Via izklaides bija vienkras t pat k darbi, bet vi bija apdvints ar zintkru prtu, burbuojou visdos jautjumos. Via tvam bija draugs Brahmanis, vrd Viu Haribhau Gors, kas bija dievbijgs vrs un ar mcjs no lauku standartiem. Gors biei runja par reliiskm tmm, un zns Maruti uzmangi klausjs un iegrima ajs tms, daudz vairk nek kds btu domjis. Gors viam liks idels cilvks patiess, laipns un gudrs. Kad Maruti palika astopadsmit, via tvs nomira, atstjot aiz sevis savu atraitni, etrus dlus un divas meitas. Pc vec vra nves niecgie ienkumi 6

no mazs saimniecbas saruka vl vairk un nebija pietiekoi, lai pabarotu tik daudz mutes. Maruti veckais brlis aizbrauca no ciema uz Bombeju darba mekljumos, un drz pc tam vi sekoja brlim. Saka, ka daus mneus vi esot strdjis kd biroj par zemi atalgotu lietvedi, bet nepatik atteicies no darba. Tad vi uzska sku tirgoanos ar galantriju un atvra veikalu, kur tirgoja brnu drbes, tabaku un roku darintas lauku cigaretes. Saka, ka is bizness laika gait esot uzzlis, dodot viam kaut kdu finansilo stabilitti. aj laik vi apprecjs, un viam piedzima dls un trs meitas. Brnba, jaunba, laulba, pcncji Maruti dzvoja parastu vienmuu parasta cilvka dzvi bez notikumiem ldz pusmam, bez nekdas nojausmas par svtumu, kas sekos. Via draugu starp aj period bija kds Javantrao Bgkars, kur bija skolnieks r Siddharamevr Maharad, gargais skolotjs no Navnath Sampradaja, hinduisma sektas. Kd vakar Bgkars aizveda Maruti pie sava Guru, un is vakars izrdjs visas via dzves pagrieziena punkts. Guru iedeva viam mantru un instrukciju meditcij. Savas prakses skum viam biei rdjs vzijas, un dareiz vi pat iekrita transos. Kaut kas vi eksplodja, it k tas btu piedzimanas notikums kosmiskai apziai, mgas dzves sajtai. Maruti, niecg veikalnieka, identitte izgaisa, un rads izgaismojo r Nisargadatta personba. Prsvar cilvku dzvo paapzias pasaul, un viiem nav vlmes vai spka to atstt. Vii eksist tikai priek sevis; visas viu ples tiek vrstas uz paapmierinans un pa-glorificanas sasnieganu. Tomr ir redztji, skolotji un atkljji, kuri, kaut ietami dzvo taj pa pasaul, taj pa laik dzvo ar cit pasaul kosmiskas apzias pasaul, spdoi ar bezgalgm zinanm. Pc via apgaismojos pieredzes r Nisargadatta Maharad ska dzvot du dulu dzvi. Vi rpjs par savu veikalu, bet beidza bt par peas orienttu tirgotju. Vlk, atstjot savu imeni un biznesu, vi kuva par ubagu, svtceotju pri Indijas reliisks ainas plaumiem un dadbai. Vi basm kjm devs uz Himalajiem, kur vi plnoja pavadt atlikuos savas dzves gadus mgs dzves mekljumos. Bet drz vi pa tm pam pdm nca atpaka mjs, aptvris du mekljumu bezjdzbu. Mga dzve, vi uztvra, nebija mekljama; 7

viam jau t bija. Ticis pri es-esmu-ermenis idejai vi ieguva mentlu stvokli, kas bija tik prieka pilns, miera pilns un skaisti varens, ka saldzinjum ar to viss cits ita bezvrtgs. Vi bija sasniedzis sevisrealizciju. Kaut ar Meistars nav izgltots, via runa ir rkrtji apgaismojoa. Kaut ar dzimis un izaudzis nabadzb, vi ir visbagtkais no visbagtkajiem, jo viam ir neierobeots mgs zinanas, ar kurm saldzinot vispasakainkie drgumi ir tikai nieks. Vi ir sirsngs un maigs, asprtgs, absolti bezbailgs un absolti patiess iedvesmojos, ceu rdos un pabalstu sniedzos visiem, kuri pie via nk. Jebkds minjums uzrakstt biogrfiskas piezmes par du vru ir bezjdzgs un veltgs. Jo vi nav cilvks ar pagtni vai nkotni; vi ir dzvojo tagadne mgs un nemaings. Vi ir pats, kur ir kuvis par vism lietm.

Tulka piezme
Es satiku r Nisargadatta Maharad daus gadus atpaka, un mani prsteidza via izskata un uzvedbas spontn vienkrba, un via dziais un neviltotais patiesums savas pieredzes izklstan. Lai cik btu pazemgi un grti atrast via mazo mitekli Bombejas nomal, daudzi savu ceu turp bija atradui. Lielk viu daa bija indiei, brvi sarunjoties sav dzimtaj valod, bet bija ar daudzi rzemnieki, kuriem bija nepiecieams tulks. Kad es biju tur, is uzdevums tika dots man. Daudzi no jautjumiem un atbildm bija tik interesanti un tik nozmgi, ka tika atnests kaseu ieraksttjs. Kaut ar lielk daa kaseu bija parastaj maratiangu versij, daas bija daudzvalodu, saturoas dadas indieu un eiropieu valodas. Vlk katra kasete tika atifrta un prtulkota angu valod. Nebija viegli prtulkot vrdu pa vrdam un taj pa laik izvairties no garlaicgas atkrtoans un atgdinjumiem. Tiek certs, ka pareizjais kaseu tulkojums nesamazins iespaidu, ko rada cilvk-btne, kas ir ar skaidru prtu, dsna un daudzos veidos neparasta.

Moriss Frdmens Tulks Bombeja, 1973. gada 16. oktobris

1. Sajta es esmu
Jauttjs: T ir ikdienas pieredze, ka pamostoties pki pards pasaule. No kurienes t nk? Maharad: Pirms jebkas var rasties, ir jbt kdam, pie k tas nk. Visa pardans un pazuana ir izmaias uz kda nemainga fona. J: Pirms pamoans es nebiju pie apzias. M: Ko tu ar to dom? Aizmirsis vai bez pieredzes? Vai tad tu nepieredzi pat tad, kad neesi pie apzias? Vai tu vari eksistt nezinot? Iztrkums atmi: vai tas ir neeksistanas pierdjums? Un vai tu vari pamatoti runt par tavu neeksistanu k par notikuu pieredzi? Tu pat nevari pateikt, ka tavs prts neeksistja. Vai nav t, ka tu pamodies tad, kad tevi sauca? Un pamostoties, vai t nebija sajta es esmu, kas atnca pirm? Kdai apzias sklai ir jeksist pat miega laik vai bien. Pamostoties pieredze notiek: Es esmu ermenis pasaul. Vartu likties, ka t pards secb, bet stenb tas viss ir vienlaicgi, viena pati ideja par banu ar ermeni pasaul. Vai var bt es esmu sajta bez banas par kdu vai citu? J: Es vienmr esmu kds, kas ir ar atmim un pieradumiem. Es nezinu nevienu citu es esmu. M: Varbt kaut kas attur tevi no zinanas? Kad tu nezini kaut ko, ko citi zina, ko tu dari? J: Ar viu paldzbu es meklju viu zinanas avotu. M: Vai tev nav svargi zint, vai tu esi nieka ermenis, vai kaut kas cits? Vai varbt vispr nekas? Vai tad tu neredzi, ka visas tavas problmas ir tava ermea problmas prtika, aprbs, pajumte, imene, draugi, vrds, slava, droba, izdzvoana visas s lietas pazaud savu jgu mirkl, kad

10

tu realiz, ka tu vartu nebt ermenis. J: Kds ir labums zinan, ka es neesmu ermenis? M: Pat teikt, ka tu neesi ermenis nav sti patiesi. Kaut kd zi tu esi visi ermei, sirdis un prti un vl daudz vairk. Ej dzii es esmu sajt, un tu atradsi. K tu atrodi lietu, kuru esi pazaudjis vai aizmirsis? Tu turi to prt, ldz tu to atceries. Banas sajta, es esmu sajta, ir pirm, kas rodas. Vaic sev, no kurienes t nk, vai tikai klusi vro. Kad prts turas iek es esmu, bez kustbas, tu ieej stvokl, kur nevar tikt verbalizts, bet var bt pieredzts. Viss, kas tev ir vajadzgs, ir mint un mint atkal. Beigu beigs, sajta es esmu vienmr ir ar tevi, tikai tu tai esi piejis klt visda veida lietas ermeni, sajtas, domas, idejas, mantas utt. Visas s pa-identificans ir maldgas. To d tu uzskati sevi par kaut ko, kas tu neesi. J: Tad kas es esmu? M: Ir pietiekoi zint, kas tu neesi. Tev nav jzina, kas tu esi. Jo tikmr, kamr zinanas nozm aprakstu par kaut ko jau zinmu, uztveramu vai konceptulu, nevar bt tda lieta k sevis-zinana, jo, kas tu esi, nevar tikt aprakstts, izemot caur pilngu noliegumu. Viss, ko tu vari pateikt, ir: es neesmu is, es neesmu tas. Tu nevari jgpilni pateikt is ir tas, kas es esmu. Tam nav nekdas jgas. Tas, uz ko tu vari nordt k o vai to, nevari bt tu pats. Protams, tu nevari bt kaut kas cits. Tu neesi nekas uztverams vai iedomjams, Tomr bez tevis nevar bt ne uztvere, ne iztle. Tu vro sirdi, kas jt, prtu, kas dom, ermeni, kas dara; pati vroanas notikana parda, ka tu neesi tas, ko tu uztver. Vai var bt uztvere, pieredze bez tevis? Pieredzei ir jpieder. Kdam ir jatnk un jpazio par to k par savu. Bez pieredztja pieredze nav rela. Tas ir pieredztjs, kur pieredzei iedod realitti. Pieredze, kura tev nevar bt, kds tev no ts labums? J: Sajta, ka esi pieredztjs, sajta es esmu, vai t ar nav pieredze? M: Acmredzami, katra lieta, kas tiek pieredzta, ir pieredze. Un katr pieredz pards ts pieredztjs. Atmia rada ilziju, ka pieredztjs turpins. stenb katrai pieredzei ir savs pieredztjs, un identittes sajta ir 11

kopg faktora pieredztja-pieredzes attiecbu sakn d. Identitte un neprtrauktba nav viens un tas pats. Tiei t pat k katram ziedam ir sava krsa, bet visas krsas ir vienas un ts paas gaismas d, t pat nesadaltaj un nesadalmaj apjausm pards daudzi pieredztji, katrs atsevis atmi, identisks btb. btba ir sakne, pamats, bez-laika un bez-telpas visu pieredu iespja. J: K man ldz tam nonkt? M: Tev nav ldz tam jnonk, jo tu esi tas. Tas atnks pie tevis, ja tu tam dosi iespju. Atlaid savu pieeranos pie nerel, un relais strauji un netraucti atnks pats. Beidz iedomties, ka tu esi is vai tas, vai ka tu dari o vai to, un tev uzauss realizcija, ka tu esi visa avots un sirds. Ar o nks liela mlestba, kas nav izvle vai tieksme, vai pieerans, bet spks, kas visas lietas padara mlestbas vrtas un mlamas.

2. Apsstba ar ermeni
Jauttjs: Maharad, tu sdi man priek, un es su pie tavm kjm. Kda starp mums pamat ir atirba? Maharad: Pamat nav atirbas. J: Tomr ir jbt kdai relai atirbai, es nku pie tevis, tu nenc pie manis. M: Jo tu iedomjies atirbas, tu staig turpu urpu prku cilvku mekljumos. J: Tu ar esi prka persona. Tu saki, ka tu zini relo, bet es n. M: Vai kdreiz esmu tev teicis, ka tu nezini, un tpc es esmu prks? Lai tie, kuri izgudroja tdas atirbas, pierda ts. Es nesaku, ka zinu kaut ko, ko tu nezini. stenb es zinu daudz mazk, nek zini tu. 12

J: Tavi vrdi ir gudri, tava uzvedba cla, tava svtba visu-spcga. M: Es par to neko nezinu un starp tevi un mani starpbu neredzu. Mana dzve ir notikumu de, tiei t pat k tavj. Tikai es neesmu pieries un redzu notiekoo izrdi k notiekou izrdi, kamr tu turies pie lietm un virzies tm ldz. J: Kas padarja tevi tik bezkaislgu? M: Nekas konkrts. T notika, ka es uzticjos savam Guru. Vi man pateica, ka es neesmu nekas cits bez sevis paa, un es ticju viam. Uzticoties viam, es attiecgi uzvedos un prstju rpties par to, kas neesmu es, ne ar ir mans. J: Kpc tev paveics pilnb uzticties skolotjam, kamr msu uzticans ir nominla un verbla? M: Kur to var pateikt? Tas t notika. Lietas notiek bez cloiem un pamata un, beigu beigs, kda tam nozme, kas ir kas? Tavs clais viedoklis par mani ir tikai tavs viedoklis. Jebkur mirkl tu to vari izmaint. Priek kam viedokiem pievienot svargumu, pat paa viedoklim? J: Tomr tu esi savdks. Tavs prts, iet, vienmr ir kluss un priecgs. Un ap tevi notiek brnumi. M: Es neko nezinu par brnumiem, un interesanti, vai daba vispr savos likumos pieauj izmumus, ja vien ms vienojamies, ka viss ir brnums. Ja par manu prtu, tad nav tdas lietas. Ir apzia, kur viss notiek. Tas ir pavisam acmredzami un katra pieredzes ietvaros. Tu vienkri neskaties gana uzmangi. Skaties krtgi un redzi to, ko es redzu. J: Ko tu redzi? M: Es redzu to, ko tu vartu redzt eit un tagad, bet tev ir nepareizs uzmanbas fokuss. Tu nepievrs uzmanbu sev. Tavs prts viss ir pilns ar lietm, cilvkiem un idejm, nekad ar sevi. Liec sevi fokus, sc apjaust sevis paa eksistenci. Redzi, k tu funkcion, vro savas rcbas motvus un rezulttus. Izpti cietumu, ko tu ap sevi esi uzbvjis savas neuzmanbas d. Zinot, kas tu neesi, tu zinsi sevis pau. Ce atpaka pie sevis ir caur

13

atteikanos un noraidanu. Viena lieta ir skaidra: relais nav iztle, tas nav prta produkts. Pat sajta es esmu nav pastvga, kaut ar t ir lietderga norde; t parda, kur meklt, bet ne to, ko meklt. Tikai krtgi apskati to. Kad tu esi prliecints, ka tu nevari patiesi par sevi neko pateikt, izemot es esmu, un ka nekas, uz ko var nordt, nevari bt tu, vajadzba pc es esmu ir beigusies tev vairs nav japemas verbalizt, kas tu esi. Viss, kas tev ir vajadzgs, ir tikt va no tendences sevi defint. Visas defincijas attiecas uz tavu ermeni un t izpausmm. Kad apsstba ar ermeni izpaliek, tu atgriezies sav dabgaj stvokl, spontni un bez pieples. Vieng starpba starp mums ir, ka es apjauu savu dabgo stvokli, kamr tu esi samulsis. Tiei k zelts, kas izveidots ornamentos, nav prks par zelta putekiem, izemot tad, kad prts tdu prkumu izveido, ttad ms esam vieni btb ms atiramies tikai k pardbas. Ms to atkljam, esot patiesi, mekljot, taujjot, vaicjot ik dienu un ik stundu, atdodot savu dzvi im atkljumam.

3. Dzv tagadne
Jauttjs: Cik redzu, ar manu ermeni un manu patieso btni viss ir krtb. Abi ir mani radjumi, un nav nepiecieambas tos uzlabot. Tas, kas ir nogjis greizi, ir iekjais ermenis, sauc to par prtu, apziu, antahkaraa vai jebkd vrd. Maharad: Kas tev iet ir nogjis greizi ar tavu prtu? J: Tas ir nemiergs, uzprass patkamo un izvairs no nepatkam. M: Kda tam vaina, ka tas mekl patkamo un mk no nepatkam? Starp upes spju un baudas krastiem plst dzve. Tikai tad, kad prts atsaks plst ldzi dzvei un iesprst krastos, t kst par problmu. Sakot plst ldzi dzvei, es domju pieemanu auanu nkt tam, kas nk, un iet tam, kas iet. Nevlies, nebaidies, vro aktulo, k un kad tas notiek, jo tu neesi tas, 14

kas notiek, tu esi tas, ar ko tas notiek. Beigs tu pat neesi vrotjs. Tu esi augstkais potencils, kura manifestcija un izpausme ir visu aptvero apzia. J: Tomr starp ermeni un sevi gulst domu un jtu mkonis, kas nekalpo ne ermenim, ne sev. s domas un jtas ir nesaturgas, prejoas un bez jgas, tikai mentli puteki, kas padara aklu un sprst kakl, tomr ts ir, nomcoas un izncinoas. M: Protams, notikuma atmias neaiziet k notikums pats. Ne ar gaidas. Ir kaut kas pas, unikls pareizj notikum, kas iepriekjiem un nkoajiem nav. Taj ir dzvgums, aktualitte; tas izceas k izgaismots. Uz aktul ir realittes zmogs, kds pagtnei un nkotnei nav. J: Kas tagadnei dod to realittes zmogu? M: Nek paa pareizj mirkl nav, kas to padartu atirgu no pagtnes un nkotnes. Uz mirkli aktula bija pagtne, un nkotne tda ks. Kas padara tagadni tik savdku? Acmredzami, mana kltbtne. Es esmu rels, jo es vienmr esmu tagad, tagadn, un tam, kas ar mani ir tagad, ir kopga ar mani realitte. Pagtne ir atmia, nkotne iztle. Pareizj notikum pa nav nek tda, kas liktu tam izcelties k relam. Tas vartu bt kds pavisam vienkrs, periodisks notikums k pulkstea tikis. Par spti msu zinanai, ka tiki, kas atkrtojas, ir identiski, pareizjais tikis ir diezgan atirgs no iepriekj un nko t, kuru atceramies, un t, kuru gaidm. Lieta, kas ir fokusta tagad, ir ar mani, jo es vienmr esmu kltbtn; t ir manis paa realitte, ko es pieiru pareizjam notikumam. J: Bet ms rkojamies ar lietm, ko atceramies, it k ts btu relas. M: Ms emam vr atmias tikai tad, kad ts ir ienkuas tagadn. Aizmirstais netiek ieskaitts tikmr, kamr par to netiek atgdints kas nozm ieveanu tagad. J: J, redzu, ka iek tagad ir kds nezinms faktors, kas prejoai esambai dod mirklgu realitti. M: Tev nav jsaka, ka tas ir nezinms, jo tu to redzi pastvg darbb. Kop tu piedzimi, vai tas jebkad ir mainjies? Lietas un domas ir mainjus 15

visu laiku. Bet sajta, ka tas, kas ir tagad, ir rels, nekad nav mainjusies, pat sapn. J: Dzi mieg nav pareizjs realittes pieredzes. M: Dzia miega bez-saturs ir tikai konkrtu atmiu trkuma d. Bet ir visprga atmia par labsajtu. Ir starpba starp sajtm, kad ms sakm es biju dzi mieg un manis nebija klt. J: Atkrtosim jautjumu, ar kuru skm: starp dzvbas avotu un dzvbas izpausmi (kas ir ermenis) ir prts un t pastvgi maingie stvoki. Mentlo stvoku straume ir bezgalga, bezjdzga un spga. Spe ir konstantais faktors. Tas, ko ms saucam par baudu, ir tikai starpa, intervls starp diviem spgiem stvokiem. Vlme un bailes ir dzves meti un audi, un abi ir veidoti no spm. Jautjums ir: vai var bt tda lieta k laimgs prts? M: Vlme ir baudu atmia, un bailes ir spju atmia. Abi prtu padara nemiergu. Baudu mirki ir tikai starpas spju straum. K prts var bt laimgs? J: T ir tiesa, kad ms gribam baudu un domjam, ka ms sagaida spes. Bet ir mirki, kad ir negaidts, neparedzts prieks. Trs prieks, nepiesrots ar vlmi nemeklts, nepelnts, Dieva dots. M: Tomr, prieks ir prieks tikai uz spju fona. J: Vai spes ir kosmisks fakts vai tri mentlas? M: Universs ir pilngs, un, kur ir pilnba, kur nek netrkst, kas var sagdt spes? J: Universs vartu bt pilngs k veselums, bet nepilngs detas. M: Daa no veseluma, kad skatta attiecb pret veselumu, ar ir pilnga. Tikai, kad t tiek skatta izolcij, taj pards defekti un ttad vieta spm. Kas rada izolciju? J: Prta ierobeotba, protams. Prts nespj redzt veselumu priek daas. M: Gana labi. Prts pats pc savas dabas sadala un rada pretstatus. Vai var 16

bt kds cits prts, kur apvieno un harmoniz, kas redz veselumu da un dau pilnb saisttu ar visu? J: Cits prts kur to meklt? M: Ejot pri prta ierobeoanai, sadalanai un pretstatanai. Izbeidzot mentlo procesu, kdu ms to zinm. Kad is nonk pie savm beigm, dzimst tas prts. J: Taj prt vairs neeksist prieka un bdu problma? M: Ne t, k ms ts zinm, k vlamas vai nevlamas. Tas drzk kst par mlestbu, kas mekl izpausmi un tiekas ar riem. Visu ietveroais prts ir mlestba darbb, c ar apstkiem, skotnji neapmierints, beigs uzvaros. J: Starp garu un ermeni, vai t ir mlestba, kas ir tilts? M: Kas cits? Prts rada bezdibeni, sirds to rso.

4. Rel pasaule ir pri prtam


Jauttjs: Daos gadjumos tika uzdots jautjums par to, vai universs ir pakauts clou un seku likumam, vai tas eksist un funkcion rpus likuma. Tev, iet, ir uzskats, ka tas ir bez-clou, ka viss, lai cik mazs, ir bez cloa, pards un izzd bez nekda zinma iemesla. Maharad: Cloi un sekas nozm notikumu secbu laik un telp, kur telpa ir fiziska vai mentla. Laiks, telpa, cloi un sekas ir mentlas kategorijas, kas rodas un izzd ldz ar prtu. J: Tikmr, kamr prts darbojas, cloi un sekas ir atbilstos likums. M: K viss mentlais, t sauktais clou un seku likums pats ar sevi ir pretrun. Nevienai lietai eksistenc nav konkrta cloa; viss universs dod 17

ieguldjumu pat vismazks lietas eksistencei; nekas nevartu bt tds, kds tas ir, ja universs nebtu tds, kds tas ir. Kad visa avots un pamats ir viengais visa clonis, runt par cloiem un sekm k universlu likumu ir nepareizi. Universs nav sava satura ierobeots, jo t potencils ir bezgalgs; turklt tas ir principa, kas ir fundamentli un absolti brvs, manifestcija jeb izpausme. J: J, var redzt, ka absolti runt par vienu lietu k citas lietas cloni ir pilngi nepareizi. Tomr faktiskaj dzv ms neizbgami uzskam rcbu ar nolku gt rezulttu. M: J, notiek daudz tdu aktivitu nezias d. Ja cilvki zintu, ka nekas nevar notikt, kamr viss universs neliek tam notikt, vii sasniegtu daudz vairk, iztrjot daudz mazk enerijas. J: Ja viss ir visu clou kopuma izpausme, k ms varam runt par jgpilnu rcbu pret sasniegumam? M: Pati degsme sasniegt ar ir totl universa izpausme. Tas tikai norda uz to, ka konkrt punkt ir pardjies enerijas potencils. T ir laika ilzija, kas liek tev domt par closakarbu. Kad pagtne un nkotne tiek redzti bezlaicgaj tagad k kopga modea daas, closakarbas ideja zaud savu pamatotbu, un notiek radoa brvba. J: Tomr es neredzu, k jebkas var rasties bez cloa. M: Kad es saku, ka lieta ir bez cloa, es domju, ka t ir bez konkrta cloa. Tevis paa mte bija nepiecieama, lai tu piedzimtu. Bet tu nevartu bt piedzimis bez saules un zemes. Pat tie nevartu bt cloi tavai piedzimanai bez tavas vlmes piedzimt. T ir vlme, kas liek piedzimt, kas dod vrdu un formu. Vltais tiek iedomts un gribts, un manifest sevi k kaut kas taustms vai aptverams. Tdjdi tiek radta pasaule, kur ms dzvojam, msu persong pasaule. Rel pasaule ir pri prta tvrienam; ms redzam to caur msu vlmju tklu, sadaltu bauds un sps, pareizaj un nepareizaj, iekj un rj. Lai redztu pasauli, kda t ir, tev ir jizkpj r no t tkla. Tas nav grti izdarms, jo tkls ir pilns caurumiem. J: Ko tu dom ar caurumiem? Un k tos atrast?

18

M: Skaties uz tklu un redzi t daudzs pretrunas. Tu dari un at-dari katru soli. Tu gribi mieru, mlestbu, laimi, un tu strd smagi, lai radtu spes, naidu un karu. Tu gribi ilgu mu un prdies, tu gribi draudzbu un izmanto. Redzi savu tklu k darintu no dm pretrunm un aizvc ts pati to ieraudzana liks tm pazust. J: Tpc, ka mana pretrunu pamanana liks tm izzust, vai nav closakarbas starp manu pamananu un to pazuanu? M: Closakarba, pat k koncepts, nav attiecinma uz haosu. J: Kd mr vlme ir closakarbas faktors? M: Viens no daudzajiem. Visam ir neskaitmi closakarbas faktori. Bet visa t, kas ir, avots ir Bezgalg Iespja, Augstk Realitte, kas ir tev un kas dod savu spku un gaismu, un mlestbu katrai pieredzei. Bet is avots nav clonis, un neviens clonis nav avots. d es saku, ka viss ir bezclou. Tu vartu mint izsekot tam, k lieta notiek, bet tu nevari atrast, kpc lieta ir, kda t ir. Lieta ir, kda t ir, jo universs ir tds, kds tas ir.

5. Kas dzimis, tam jmirst


Jauttjs: Vai vrotj-apzia ir pastvga vai n? Maharad: T nav pastvga. Zintjs aust un riet ar zinto. Tas, kur abi, zintjs un zintais, aust un riet, ir pri laikam. Vrdi k pastvgs vai mgs te nav pielietojami. J: Mieg nav ne zintais, ne zintjs. Kas uztur ermeni jtgu un spjgu uztvert? M: Skaidrs, ka nevar teikt, ka zintja tur nebija. Tur nebija lietu un domu pieredzes, tas ir viss. Bet pieredu trkums ar ir pieredze. Tas ir k ieiet tum istab un teikt es neko neredzu. Cilvks, akls no dzimanas, nezina, 19

ko nozm tumsa. Ldzgi, tikai zintjs zina, ka vi nezina. Miegs ir tikai iztrkums atmi. Dzve turpins. J: Un kas ir nve? M: T ir izmaia konkrta ermea dzves proces. Beidzas integrcija, un skas sadalans. J: Bet k ar zintju. Vai ar ermea izzuanu zintjs pazd? M: Tiei t pat, k ermea zintjs pards piedziman, t tas izzd nv. J: Un nekas nepaliek? M: Paliek dzve. Apziai ir nepiecieams ldzeklis, instruments ts manifestcijai. Kad dzve uzrao citu ermeni, rodas cits zintjs. J: Vai ir sakars starp vienam aiz otra sekojoiem ermea-zintjiem vai ermeiem-prtiem? M: J, ir kaut kas, kas vartu tikt saukts par atmiu ermeni vai clou ermeni, visa, kas tika domts, gribts un darts, ieraksts. Tas ir k mkonis, kas sastv no kop saturtiem attliem. J: Kas ir atdaltas eksistences sajta? M: Tas ir vienas realittes atspulgs atsevi ermen. aj atspulg neierobeotais un ierobeotais netiek atirti un tiek uzskatti par vienu un to pau. sajukuma atdarana ir jogas mris. J: Vai nve neatdara o sajukumu? M: Nv mirst tikai ermenis. Dzve - n, apzia - n, realitte - n. Un dzve nekad nav tik dzva k pc nves. J: Bet vai atdzimstam? M: Kas dzimis, tam jmirst. Tikai nedzimuais ir nemirstgs. Atrodi, kas ir tas, kas nekad negu un nekad nemostas, un kura blais atspulgs ir msu es sajta. J: Kas man jdara, lai to atrastu?

20

M: Ko tu dari, lai kaut ko atrastu? Turi to sav prt un sird. Ir jbt interesei un pastvgi jatceras. Atcerans par to, kas ir jatceras, ir veiksmes noslpums. Tu pie t nonc caur patiesu dedzgumu. J: Vai tu gribi teikt, ka tikai gribana to atrast ir pietiekoi? Protams, ir nepiecieama gan spja, gan iespja. M: ie nks ar patiesu dedzgumu. Kas ir absolti svargi, ir bt brvam no pretrunm: mris un ce nedrkst bt dados lmeos; dzve un gaisma nedrkst konfliktt; uzvedba nedrkst nodot ticbu. Sauc to par patiesumu, integritti, veselumu; tu nedrksti doties atpaka, atdart, apgzt, pamest iekarotos laukus. Neatlaidba uz mri un patiesums t stenoan veds tevi uz mri. J: Neatlaidba un patiesums, protams, ir dvana! Man nav ne kripatas no tiem. M: Viss nks, tev ejot. Liec no skuma pirmo soli. Visa svtba nk no iekienes. Griezies iekup. Es esmu tu zini. Esi ar to visu laiku, ko vari tam atdot, ldz tu pie t atgriezies spontni. Nav vienkrka un vieglka cea.

6. Meditcija
Jauttjs: Visi skolotji iesaka meditt. Kds ir meditcijas nolks? Maharad: Ms pazstam rjo mau un darbbu pasauli, bet iekjo domu un jtu pasauli mz pazstam slikti. Primrais meditcijas nolks ir skt apzinties un iepazties ar msu iekjo dzvi. Galjais mris ir sasniegt dzves un apzias avotu. Pakrtoti tam, meditcijas prakse dzii iespaido msu raksturu. Ms esam vergi tam, ko ms nezinm: tam, ko zinm, ms esam saimnieki. Jebkdus

21

trkumus vai vjumus, ko ms sev atkljam un saprotam to iemeslus un darbbu, ms prvaram, tikai zinot par tiem vien; neapzintais izgaist, kad ievests apzintaj. Neapzint izgaiana atbrvo eneriju; prts jtas pietiekams un paliek kluss. J: Kda jga ir klusam prtam? M: Kad prts ir kluss, ms ieraugam sevi k tru liecinieku. Ms atraujam sevi no pieredzes un ts pieredztja un stvam atstatus k tra apjausma, kas ir pri iem diviem. Personba, balstta uz pa-identificanos, uz iedomm par sevi k kaut ko: es esmu is, es esmu tas, turpins, bet tikai k objektvs pasaules daa. Ts identifikcija ar liecinieku prtrkst. J: Cik es varu saprast, es dzvoju daudzos lmeos, un dzvei katr lmen ir nepiecieama enerija. is Pats pc savas dabas jsmo vis, un t enerijas plst uz ru. Vai meditcijas nolks nav novirzt enerijas uz augstkiem lmeiem vai novirzt ts atpaka un augup, lai dotu iespju plaukt ar augstkiem lmeiem? M: Nav runa tik daudz par lmeiem cik par gunm (pabm). Meditcija ir satviska aktivitte, un ts mris ir pilnb likvidt tamas (inerce) un radas (impulss). Tra satva (harmonija) ir perfekta brvba no gausuma un nemierguma. J: K stiprint un attrt satvu? M: Satva vienmr ir tra un stipra. T ir k saule. T vartu ist mkou un puteku aizsegta, bet tikai no uztvrja skata punkta. Rpjies par t, kas to aizsedz, iemesliem, ne par sauli. J: Kds pielietojums ir satvai? M: Kds pielietojums ir patiesbai, labumam, harmonijai, skaistumam? To mris ir to paos. Tie manifest spontni un bez pieples, kad lietas tiek atsttas sav va, tajs neiejaucas, netiek nopeltas vai gribtas, vai konceptualiztas, bet tiek pieredztas piln apjausm. da apjausma pati par sevi ir satva. T neizmanto lietas un cilvkus t piepilda tos. J: Ja reiz es nevaru uzlabot satvu, man ir jparpjas tikai par tamas un

22

radas? K par tm parpties? M: Vrojot to ietekmi tev un uz tevi. Apjaut ts darbb, vro to izpausmes tavs doms, vrdos un darbos, un pakpeniski to tvriens pr tevi atmaigs, un pardsies tra satvas gaisma. Tas nav ne grts, ne ilgstos process; patiess dedzgums ir viengais veiksmes noteicjs.

7. Prts
Jauttjs: Ir oti interesantas grmatas, kuras sarakstjui ietami kompetenti cilvki, kurs tiek noraidts pasaules iluzorums (bet ne ts nepastvba). Saska ar viiem pastv btu hierarhija, no zemkajm ldz augstkajm; katr lmen organisma saretba dod iespju un atspoguo apzias dziumu, plaumu un intensitti, bez redzamas vai zinmas kulmincijas. Valda viens augstkais likums: formu evolcija apzias un manifestcijas bezgalg potencila izaugsmei un bagtinanai. Maharad: T tas vartu bt vai vartu ar nebt. Pat, ja t tas ir, tas t ir tikai no prta skata punkta, bet patiesb viss universs (mahadaka) eksist tikai apzi (idaka), kamr es stvu Absolt (paramaka). Tr esb paceas apzia; apzi pards un izzd pasaule. Viss, kas ir, esmu es, viss, kas ir, ir mans. Pirms visiem skumiem, pc vism beigm es esmu. Visa bana ir man, aj es esmu, kas spd katr dzv btn. Pat ne-bana nav iedomjama bez manis. Lai kas notiktu, man tur ir jbt un jbt tam par liecinieku. J: Kpc tu noliedz pasaules esambu? M: Es nenoliedzu pasauli. Es redzu to k redzambu apzi, kas ir zinm kopums nezinm neizmrojamb. Kas skas un beidzas, ir tikai redzamba. Var teikt, ka pasaule pards, bet ne, ka t ir. Redzamba var ilgt oti ilgi kd laika skal un oti si kd cit, 23

bet beigs viss nonk pie viena. Jebkas, kas ir laika ierobeots, ir mirklgs, un tam nav realittes. J: Protams, tu redzi esoo pasauli, kas ir tev apkrt. Tu, iet, uzvedies diezgan normli! M: Tas ir, k tas tev izskats. Kas tav gadjum prem visu apzias lauku, ir tikai kripata man. Pasaule ilgst, bet tikai mirkli. T ir tava atmia, kas liek tev domt, ka pasaule turpins. Es pats, es nedzvoju no atmias. Es redzu pasauli tdu, kda t ir, mirklga pardba apzi. J: Tav apzi? M: Visa ideja par mani un manu, pat par es esmu ir apzi. J: Tad tava absolt bana (paramaka) ir bez-apzia? M: Ideja par bez-apziu eksist tikai apzi. J: Tad k tu zini, ka tu esi augstkaj stvokl? M: Jo es esmu taj. Tas ir viengais dabgais stvoklis. J: Vai vari to aprakstt? M: Tikai ar negatviem apgalvojumiem k bez-clou, neatkargu, nesaisttu, nesadaltu, nesaliktu, nesatricinmu, neapaubmu, nesasniedzamu caur plm. Jebkda pozitva defincija ir no atmias un tpc nepiemrojama. Un tomr mans stvoklis ir absolti esos un tpc iespjams, realizjams, sasniedzams. J: Vai tu neesi bezlaicgi iegrimis abstrakcij? M: Abstrakcija ir mentla un verbla, un izzd mieg vai bon; t atkal pards laik; es esmu sevis paa stvokl (svarpa), bezlaicgi tagad. Pagtne un nkotne ir tikai prt es esmu tagad. J: Pasaule ar ir tagad. M: Kura pasaule? J: Pasaule ap mums.

24

M: T ir tava pasaule, kas tev ir prt, ne manj. Ko tu par mani zini, ja pat mana saruna ar tevi ir tikai tav pasaul? Tev nav nekda iemesla domt, ka mana pasaule ir identiska tavjai. Mana pasaule ir rela, patiesa, k t tiek uztverta, kamr tava pards un izzd, atkarb no tava prta stvoka. Tava pasaule ir kaut kas sves, un tu no ts baidies. Mana pasaule ir es pats. Es esmu mjs. J: Ja tu esi pasaule, k tu vari to apzinties? Vai apzias subjekts nav atirgs no ts objekta? M: Apzia un pasaule pards un izzd kop, tpc tie ir viena un t paa stvoka divi aspekti. J: Mieg manis nav, un pasaule turpins. M: K tu to zini? J: Pamostoties es uzzinu. To man pasaka atmia. M: Atmia ir prt. Prts mieg turpins. J: Tas daji ir nezi. M: Bet pasaules bilde taj netiek iespaidota. Tikmr, kamr prts ir, tavs ermenis un pasaule bs. Tava pasaule ir prta izveidota, subjektva, ierobeota prt, fragmentra, slaicga, personga, un karjas atmias dieg. J: T ar tavj? M: O, n. Es dzvoju realitu pasaul, kamr tava sastv no iedomtm lietm. Tava pasaule ir personga, privta, ar kuru nevar dalties, t ir intmi tava. Neviens taj nevar ieiet, redzt t, k tu redzi, dzirdt t, k tu dzirdi, just tavas emocijas un domt tavas domas. Tav pasaul tu patiesi esi viens, ieslogots nemitgi maingaj sapn, kuru tu uzskati par dzvi. Mana pasaule ir atvrta pasaule, kopga visiem, pieejama visiem. Man pasaul ir kopba, redzjums, mlestba, sta kvalitte; indivds ir veselums, veselums indivd. Viss ir viens un tas Viens ir viss. J: Vai tava pasaule ir pilna ar lietm un cilvkiem, k tas ir manj? M: N, t ir pilna ar mani. 25

J: Bet tu redzi un dzirdi k ms? M: J, izskats, ka es dzirdu un redzu, un runju, un daru, bet man tas viss vienkri notiek, k tev diena sagremoana vai svana. ermea-prta mana to pieskata, bet mani atstj no t visa r. Tiei k tev nav juztraucas par savu matu auganu, t pat man nav juztraucas par vrdiem un rcbu. Tie vienkri notiek, un man gar to nav nekdas daas, jo man pasaul nekas nekad nenoiet greizi.

8. Pats stv pri prtam


Jauttjs: Kad biju brns, es diezgan biei pieredzju pilnga prieka stvokus, kas bija uz robeas ar ekstzi. Vlk tie beidzs, bet, kop es esmu Indij, tie pards atkal, pai pc t, ka satiku tevi. Tomr ie stvoki, lai cik brnigi, nav ilgstoi. Tie nk un iet, un nevar zint, kad tie atgriezsies atkal. Maharad: K prt jebkas var bt stabils, ja prts pats par sevi nav stabils? J: K es varu padart savu prtu stabilu? M: K nestabils prts pats sevi var padart stabilu? Protams, ka tas nevar. Klejot apkrt ir prta daba. Viss, ko tu vari dart, ir novirzt apzias fokusu pri prtam. J: K tas tiek darts? M: Nepieauj nevienu domu, izemot vienu: domu es esmu. Skum prts dumposies, bet ar pacietbu un neatlaidbu tas piekpsies un tursies kluss. Kad tu bsi kluss, lietas sks notikt spontni un pavisam dabgi, bez nekdas tavas iejaukans. J: Vai es varu iztikt bez s ilgstos cas ar savu prtu? 26

M: J, tu vari. Tikai dzvo savu dzvi, kda t nk, bet modri, vrgi, ataujot visam notikt t, k tas notiek, darot dabgs lietas dabg veid, cieot, priecjoties ko dzve dod. is ar ir ce. J: Tik pat labi tad es varu apprecties, man var bt brni, varu vadt biznesu... bt laimgs. M: Protams. Tu vartu bt vai ar nebt laimgs, em to vr. J: Tomr es gribu laimbu. M: Patiesa laimba nevar tikt atrasta liets, kas mains un aiziet. Baudas un spes nemitgi savstarpji viena otru nomaina. Laime nk no sevis, un var tikt atrasta tikai sev. Atrodi sto sevi (svarpa), un viss prjais nks tam ldz. J: Mans stais pats ir miers un mlestba, kpc tas ir tik nemiergs? M: T nav tava paties btba, kas ir nemierga, bet ts atspulgs prt izskats nemiergs, jo nemiergs ir prts. Tas ir tiei k mness atspulgs den, kas ir vja saviots. Vlmju vj uzvanda prtu, un es, kas ir tikai Sevis atspulgs prt, izskats maings. Bet s kustbas, nemiera, baudas un spju idejas ir tikai prt. Pats stv pri prtam, apjauos, bet neiesaistts. J: K to sasniegt? M: Tu esi Pats, eit un tagad. Atstj prtu mier, stvi apjauos un neiesaistts, un tu realizsi, ka bana modram, bet atstat, vrojot notikumus nkam un ejam, ir tavas patiess dabas aspekts. J: Kdi vl ir aspekti? M: Aspekti ir skaitliski bezgalgi. Realiz vienu, un tu realizsi visus. J: Pasaki kdu lietu, kas man vartu paldzt. M: Tu vislabk zini, kas tev ir vajadzgs! J: Esmu nemiergs. K gt mieru? M: Kam tev ir vajadzgs miers? J: Lai btu laimgs. 27

M: Vai tagad tu neesi laimgs? J: N, neesmu. M: Kas padara tevi nelaimgu? J: Man ir tas, ko es negribu, un es gribu to, kas man nav. M: Kpc gan tev to neapgriezt otrdi: gribi to, kas tev ir, un esi vienaldzgs uz to, kas tev nav? J: Es gribu to, kas ir patkams, un negribu to, kas ir spgs. M: K tu zini, kas ir patkams un kas nav? J: No iepriekjs pieredzes, protams. M: Atmias vadts tu mekl patkamo un nopel nepatkamo. Vai tev tas ir izdevies? J: N, nav. Patkamais neilgst. Atkal atnk spes. M: Kuras spes? J: Vlme pc baudas, bailes no spm, abi ir nemiera stvoki. Vai ir tds stvoklis, kur ir netraucta bauda? M: Katrai baudai, fiziskai vai mentlai, ir nepiecieams instruments. Gan fiziskie, gan mentlie instrumenti ir materils, tie piekst un nolietojas. Bauda, ko tie dod, noteikti ir limitta intensitt un ilgum. Spes ir visu tavu baudu fons. Tu ts gribi, jo tu ciet. No otras puses pati baudas meklana ir spju iemesls. Tas ir apburtais loks. J: Es redzu sava apjukuma mehnismu, bet es neredzu ceu r no t. M: Pati mehnisma izptana parda ceu. Beigu beigs, tavs apjukums ir tikai tav prt, kur ldz im vl nekad nav saclis dumpi pret o apjukumu, un nekad nav t krtgi to scis risint. Tas dumpojs tikai pret spm. J: Tad viss, ko es varu dart, ir turpint bt apjucis? M: Esi modrs. Jaut, vro, izpti, mcies par apjukumu, ko vien vari, k tas darbojas, ko tas dara ar tevi un citiem. Tiekot skaidrb par apjukumu, tu

28

paliec skaidrs bez apjukuma. J: Kad es ieskatos sev, es redzu savu visstiprko vlmi uzbvt monumentu, uzbvt kaut ko, kas ilgs ilgk par mani. Pat, kad es domju par mjm, sievu un brnu, to es daru tpc, ka tas ir ilglaicgi, krtgi, apliecinjums sev. M: Labi, bv sev monumentu. K tu iesaki to dart? J: Nav lielas nozmes, ko bvt, kamr tas ir pastvgs. M: Saprotams, tu pats redzi, ka nekas nav pastvgs. Viss nolietojas, salzt, izgaist. Pati zeme, uz kuras ms bvjam, paver ceu. Vai vari uzbvt kaut ko, kas ilgs ilgk par visu? J: Intelektuli, verbli es apjauu, ka viss ir prejos. Tomr kaut k mana sirds vlas pastvbu. Es gribu radt kaut ko, kas ilgs. M: Tad tev tas ir jbv no kaut k, kas ilgs. Kas tev ir tds, kas ilgst? Neilgs ne tavs ermenis, ne prts. Tev ir jmekl kaut kur citur. J: Es ilgojos pc pastvbas, bet es to nekur neatrodu. M: Vai tu, tu pats, neesi pastvgs? J: Es piedzimu, es nomiru. M: Vai tu vari patiesi teikt, ka tu nebiji pirms piedzimanas, un vai vari pateikt, kad miris: Tagad manis vairs nav? Tu nevari no savas pieredzes pateikt, ka tevis nav. Tu vari tikai pateikt es esmu. Ar citi tev nevar pateikt, ka tevis nav. J: Mieg nav es esmu. M: Pirms tu saki tik klajus apgalvojumus, krtgi izpti savu nomodas stvokli. Drz tu atklsi, ka tas ir pilns prrvumiem, kuros prts izsldzas. Mani to, cik maz tu atceries, pat esot piln nomod. Tu nevari teikt, ka tu nebiji pie apzias miega laik. Tu tikai neatceries. Prrvums atmi ne obligti nozm ar prrvumu apzi. J: Vai es varu pankt to, ka es atceros savu dzia miega stvokli?

29

M: Protams! Izskauot intervlus bez uzmanbas nomodas stunds, tu pakpeniski izskaudsi garo prta-kltneesambas intervlu, ko tu sauc par miegu. Tu apjautsi, ka tu esi mieg. J: Tomr pastvguma, banas neprtrauktbas problma netiek atrisinta. M: Pastvgums ir tikai ideja, dzimusi no laika darbbas. Laiks, savukrt, ir atkargs no atmias. Ar pastvgumu tu dom bezgalgi ilgu, nekdgu atmiu. Tu gribi prtu padart par mgu, kas nav iespjams. J: Tad kas ir mgs? M: Tas, kas nemains laik. Nevar prejou lietu padart par mgu tikai nemaingais ir mgs. J: Visprgi es esmu iepazinies ar to, ko tu saki. Es nealkstu vairs zinanas. Viss, ko gribu, ir miers. M: Tu vari prast tik daudz miera, cik tu gribi. J: Es prasu. M: Tev ir jprasa ar nesadaltu sirdi un jdzvo integrtu dzvi. J: K? M: Atraisi sevi no visa, kas padara tavu prtu nemiergu. Atsakies no visa, kas tramda t mieru. Ja tu gribi mieru, nopelni to. J: Protams, visi ir pelnjui mieru. M: Tikai tie ir to pelnjui, kuri to netrauc. J: Kd veid es traucju mieru? M: Esot par vergu savm vlmm un bailm. J: Pat tad, kad ts ir pamatotas? M: Emocionlas reakcijas, kas rodas nezias un neuzmanbas d, nekad nav pamatotas. Mekl tru prtu un tru sirdi. Viss, kas tev ir vajadzgs, ir turties klusi modram, taujjot sevis paa patiesaj dab. is ir viengais ce uz mieru.

30

9. Atmias reakcijas
Jauttjs: Dai saka, ka universs tika radts. Citi saka, ka tas vienmr ir eksistjis, un tas pastvgi transformjas. Dai saka, ka pr to valda mgi likumi. Citi noliedz pat closakarbu. Dai saka, pasaule ir rela. Citi ka tai nav nekdas esambas. Maharad: Par kdu pasauli tu tauj? J: Par savu uztvrumu pasauli, protams. M: Pasaule, ko tu vari uztvert, patiem ir oti maza pasaule. Un t ir absolti privta. Uztver to k sapni un liec to mal. J: K es to varu uztvert k sapni? Sapnis neilgst. M: Cik ilgi turpinsies tevis paa maz pasaule? J: Beigu beigs, mana maz pasaule ir daa no visas. M: Vai nav t, ka ideja par visu pasauli ir daa no tavas persongs pasaules? Universs nenk pie tevis un nesaka, ka tu esi daa no t. Tas esi tu, kur ir izgudrojis veselumu, kur tevi satur k dau. stenb, viss, ko tu zini, ir tava privt pasaule, lai cik skaisti tu to btu izgreznojis ar savm iedomm un gaidm. J: Uztvere, protams, nav iztle! M: Kas cits? Uztvere ir atpazana, ne t? Kaut kas pilngi nepazstams var tikt sajusts, bet ne uztverts. Uztver iesaists atmia. J: Pieemts, bet atmia nerada ilziju. M: Uztvere, iztle, gaidas, prognozes, ilzija visi balsts atmi. Starp tiem gandrz nav robelniju. Tie viens ar otru saplst. Visi ir atmias reakcijas. J: Tomr atmia ir, lai manai pasaulei dotu realitti. M: Cik daudz tu atceries? Pamini no atmias uzrakstt, ko tu darji pagju mnea 30. datum. 31

J: J, ir tuma bilde. M: Nav tik traki. Tu atceries daudz neapzint atmia padara pasauli, kur tu dzvo, tik pazstamu. J: Pieemu, ka pasaule, kur es dzvoju, ir subjektva un fragmentra. K ar tevi? Kda veida pasaul dzvo tu? M: Mana pasaule ir tiei k tavj. Es redzu, es dzirdu, es jtu, es domju, es runju un rkojos pasaul, kuru es uztveru tiei k tu. Bet tev t ir viss, man t ir gandrz nekas. Zinot pasauli k dau no sevis, es nepievru tai lielku uzmanbu, nek tu pievrs dienam, ko tu esi apdis. Kamr tas tiek sagatavots un sts, diens ir atsevis no tevis, un tavs prts ir ar to; kad norts, tu pilnb to vairs neapzinies. Esmu apdis pasauli, un man nav par to vairs jdom. J: Vai tu nepaliec pilnb bezatbildgs? M: K es to vartu? K es vartu dart pri kdam, kas ir viens ar mani. Tiei pretji, bez domanas par pasauli, lai ko es dartu, tas ness tai labumu. Tiei k ermenis sevi neapzinti sakrto, t es esmu neprtraukti aktvs, krtojot pasauli. J: Tomr tu apjaut milzgs pasaules cieanas? M: Protams, j, daudz vairk nek tu. J: Tad ko tu dari? M: Es skatos uz to caur Dieva acm un atrodu, ka viss ir krtb. J: K tu vari teikt, ka viss ir krtb? Paskaties uz kariem, uz ekspluatciju, uz nelgo cu starp pilsoni un valsti. M: Visas s cieanas ir cilvka radtas, un tas ir cilvka spkos ts izbeigt. Dievs paldz, rdot cilvkam via rcbas rezulttus un pieprasot atjaunot ldzsvaru. Karma ir likums, kas darbojas taisnguma lab; t ir Dieva dziedjo roka.

32

10. Vroana
Jauttjs: Esmu vlmju pilns un gribu, lai ts piepilds. K tikt pie t, ko gribu? Maharad: Vai tu esi pelnjis to, ko gribi? d vai td veid tev ir jstrd, lai tavas vlmes piepilds. Ieliec taj eneriju un gaidi rezulttus. J: Kur tikt pie enerijas? M: Vlme pati ir enerija. J: Tad kpc katra vlme nepiepilds? M: Varbt t nebija gana stipra vai ilgstoa. J: J, t ir mana problma. Es gribu lietas, bet esmu slinks, kad jrkojas. M: Kad tava vlme nav skaidra vai spcga, t nevar ieemt formu. Turklt, ja tavas vlmes ir persongas, tevis paa baudai, enerija, ko tu tm dod, nenoliedzami ir limitta; t nevar bt lielka, nek t, kda tev ir. J: Tomr biei parasti cilvki sasniedz to, ko vlas. M: Pc t, ka vii to ir oti vljuies un ilgu laiku. Pat tad viu sasniegumi ir limitti. J: Un k ar nesavtgm vlmm? M: Kad tu vlies kopjam labumam, visa pasaule vlas ar tevi. Padari cilvces vlmi par savu un strd ts lab. eit tu nevari izgzties. J: Cilvce ir Dieva darbs, ne mans. Man rp par sevi. Vai man nav tiesbu redzt, ka manas pamatots vlmes tiek piepildtas? Tas nevienam pri nedars. Manas vlmes ir pamatotas. Ts ir pareizas vlmes, kpc ts nepiepilds? M: Vlmes ir pareizas vai nepareizas atkarb no apstkiem; tas ir atkargs no t, k tu uz tm skaties. Tikai indivdam eksist starpba starp pareizu un nepareizu.

33

J: K to spt atirt? K zint, kuras manas vlmes ir pareizas un kuras nepareizas? M: Tav gadjum vlmes, kuras rada bdas, ir nepareizas, un vlmes, kuras ved uz laimbu, ir pareizas. Bet tu nedrksti aizmirst citus. Viu bdas un laime ar ir ieskaitmas. J: Rezultti ir nkotn. K var zint, kdi tie bs? M: Izmanto prtu. Atceries. Vro. Tu neesi atirgs no citiem. Lielk daa viu pieredzes ir pazstamas ar tev. Dom skaidri un dzii, ej vis savu vlmju un to sazarojumu struktr. Ts ir vissvargk daa tav mentlaj un emocionlaj uzbv un spcgi ietekm tavu rcbu. Atceries, nevar atmest to, ko tu nezini. Lai ietu sev pri, tev ir jzina sevi. J: Ko tas nozm zint sevi? Zinot sevi, ko sti es uzzinu? M: Visu kas tu neesi. J: Un ne to, kas es esmu? M: Kas tu esi, tu jau esi. Zinot, kas tu neesi, tu no t esi brvs un paliec sav dabgaj stvokl. Tas viss notiek pavisam spontni un bez pieples. J: Un ko es atklju? M: Tu atklj, ka nav nek atkljama. Tu esi, kas tu esi, un tas ir viss. J: Bet augstkaj mr, kas es esmu? M: Augstk mra visa t noliegums, kas tu neesi. J: Es nesaprotu! M: T ir tava fikst ideja, ka tev ir jbt kaut kam citam, kas tevi padara neredzgu. J: K man tikt va no s idejas? M: Ja tu man uzticies, tici man, kad es tev saku, ka tu esi tr apjausma, kas izgaismo apziu un ts bezgalgo saturu. Realiz o un dzvo atbilstoi. Ja tu man netici, tad ej iekup, taujjot Kas es esmu?, vai fokus savu prtu uz es esmu, kas ir tra un vienkra bana. 34

J: No k ir atkarga mana uzticans tev? M: No tavas spjas ieskatties citu cilvku sirds. Ja tu nespj ieskatties man sird, skaties sav. J: Es nevaru ne vienu, ne otru. M: Attri sevi ar sakrtotu un lietdergu dzvi. Pieskati savas domas, jtas, vrdus un rcbu. is attrs tavu redzjumu. J: Vai man no skuma nav no visa jatsaks un jdzvo dzvi bez pajumtes? M: Tu nevari atteikties. Tu vartu atstt savas mjas un sagdt raizes savai imenei, bet pieerans ir prt un neatsts tevi, kamr tu viscaur nezinsi savu prtu. Visu pc krtas zini sevi, viss prjais tam sekos. J: Bet tu jau man pateici, ka es esmu Augstk Realitte. Vai t nav seviszinana? M: Protams, tu esi Augstk Realitte! Bet kas no t? Katrs smilu grauds ir Dievs; zint to ir svargi, bet tas ir tikai skums. J: Labi, tu man pateici, ka es esmu Augstk Realitte. Es tev ticu. Ko man tagad dart? M: Es jau tev teicu. Atklj visu, kas tu neesi. ermenis, jtas, domas, idejas, laiks, telpa, bana un ne-bana, is vai tas nekas konkrts vai abstrakts, uz ko tu vari nordt, neesi tu. Tikai ar verblu apgalvojumu vien nebs gana tu vartu bezgalgi atkrtot formulu bez nekdiem rezulttiem. Tev ir pastvgi sevi jvro pai savu prtu mirkli pc mirka, neko nepalaiot garm. vroana ir btiska sevis atdalanai no ne-sevis. J: Vroana vai t nav mana paties daba? M: Lai btu vroana, ir jbt kaut kam vl, ko vrot. Ms vl joprojm esam dualitt! J: K ar vrotja vroanu? Apjausmas apjausma? M: Vrdu salikana kop tevi tlu neaizveds. Ej iekup un atklj to, kas tu neesi. Nekam citam nav nozme.

35

11. Apjausma un apzia


Jauttjs: Ko tu dari mieg? Maharad: Es apjauu to, ka esmu mieg. J: Vai miegs nav bez-apzias stvoklis? M: J, es apjauu, ka neesmu pie apzias. J: Un nomod vai sapojot? M: Es apjauu, ka esmu nomod vai sapoju. J: Man tas nepielec. Ko sti tu dom? Tiksim skaidrb ar maniem jdzieniem: ar banu mieg es domju banu bez apzias, ar banu nomod es domju apzinanos, ar sapoanu es domju sava prta, bet ne apkrtnes apzinanos. M: Apmram t pat ir ar man. Tomr iet, ka atirba ir. Katr stvokl tu aizmirsti divus prjos, bet man ir tikai viens banas stvoklis, kas ietver un transcend trs mentlos stvokus nomodu, sapus un miegu. J: Vai tu pasaulei redzi virzbu un jgu? M: Pasaule ir manas iztles atspulgs. Ko es gribu redzt, to es redzu. Bet kpc man gudrot radanas, evolcijas un izncbas modeus? Man tie nav vajadzgi. Pasaule ir man, pasaule ir es pats. Es no ts nebaidos, un man nav vlmes to ieslogot mentl attl. J: Atgrieoties pie miega. Vai tu sapo? M: Protams. J: Kdi ir tavi sapi? M: Nomodas stvoka atbalsis. J: Un tavs dziais miegs? M: Smadzeu apzia ir apturta. J: Tu tad neesi pie apzias? 36

M: Neapzinos savu apkrtni j. J: Tomr ne pavisam ne pie apzias? M: Es apjauu, ka es neesmu pie apzias. J: Tu lieto vrdus apjautos un apzints. Vai tie nav viens un tas pats? M: Apjausma ir pirmatnja; t ir oriinlais stvoklis, bez skuma, bez beigm, bez cloa, bez balsta, bez dam, bez izmaim. Apzia ir kontakt, atspulgs pret virsmu, dualittes stvoklis. Nevar bt apzia bez apjausmas, bet apjausma var bt bez apzias, k tas ir dzi mieg. Apjausma ir absolta, apzia ir relatva pret ts saturu; apzia vienmr ir par kaut ko. Apzia ir fragmentra un mainga, apjausma ir totla, nemainga, rma un klusa. Un t ir visu pieredu kopg matrica. J: K tiek iets pri apziai apjausm? M: Jo t ir apjausma, kas padara apziu par iespjamu, apjausma ir katr apzias stvokl. Tpc apzinans par banu apzintam jau ir kustba apjausm. Ieinterestba sav apzias straum ved tevi uz apjausmu. Tas nav jauns stvoklis. Tas beigs tiek atpazts k oriinl, pamata eksistence, kas ir dzve pati un ar mlestba un prieks. J: Ja realitte visu laiku ir ar mums, no k sastv sevis realizcija? M: Realizcija ir pretjais neziai. Pieemt pasauli k relu un sevi k nerelu ir nezia, visu bdu iemesls. Zint sevi k viengo realitti, un visu prjo k pagaidu un prejou ir brvba, miers un prieks. Tas viss ir oti vienkri. T viet, lai skattos uz lietm, kdas ts tiek iedomtas, mcies ts redzt tdas, kdas ts ir. Kad tu vari redzt visu, kds tas ir, tu ar sevi redzsi tdu, kds tu esi. Tas ir k spogua trana. Tas pats spogulis, kur tev rda pasauli, kda t ir, rds ar tevis paa seju. Doma es esmu ir lupata spogua pulanai. Izmanto to.

37

12. Persona nav realitte


Jauttjs: Ldzu, paststi mums, k tu realizji. Maharad: Es satiku savu Guru, kad man bija 34, un realizju, kad man bija 37. J: Kas notika? Kda bija izmaia? M: Baudas un spes zaudja varu pr mani. Es biju brvs no vlmm un bailm. Atradu sevi piepildtu, neko man nevajadzja. Es redzju, ka trs apjausmas oken, uz universls apzias virsmas paceas un krt neskaitmi fenomenlo pasauu vii, bez skuma un mgi. K apzia tie visi ir es pats. K notikumi tie visi ir mani. Ir mistisks spks, kas tos pieskata. Tas spks ir apjausma, Pats, Dzve, Dievs, vienalga, kdu vrdu tu tam dod. Tas ir pamats, augstkais visa, kas ir, balsts, tiei k zelts ir pamats vism zelta rotm. Un tas ir tik intmi msu! Abstrah no rotm vrdu un formu, un zelts kst acmredzams. Esi brvs no vrda un formas, un no vlmm un bailm, ko tie rada, kas tad paliek? J: Nekas. M: J, paliek tukums. Bet tukums ir pilns ldz malm. Tas ir mgais potencils, k apzia ir mgais esoais. J: Ar potencilu tu dom nkotni? M: Pagtne, tagadne un nkotne tie visi ir tur. Un bezgalgi vairk. J: Bet, ja tukums ir tukums, kds mums no t labums? M: K tu t vari teikt? Bez prtraukuma turpintb, k var bt atdzimana? Vai var bt atjaunoans bez nves? Pat miega tumsa ir atsvaidzinoa un atjaunojoa. Bez nves ms uz visiem laikiem btu ieslgui vecuma nespk. J: Vai nav tdas lietas k nemirstba? M: Kad dzve un nve tiek redztas k viena otrai btiskas, k divi vienas banas aspekti, t ir nemirstba. Redzt beigas skum un skumu beigs ir 38

norde uz mbu. Pavisam noteikti, nemirstba nav neprtrauktba. Tikai mainans process turpins. Nekas neilgst. J: Apjausma ilgst? M: Apjausma nav par laiku. Laiks eksist tikai apzi. Pri apziai, kur ir laiks un telpa? J: Apzias lauk ir ar tavs ermenis. M: Protams. Bet idejas mans ermenis k kaut kas atirts no citiem ermeiem tur nav. Man tas ir ermenis, ne mans ermenis, prts, ne mans prts. Prts pieskata ermeni labi, man nav vajadzbas iejaukties. Kam ir jbt izdartam, tiek darts, parast un dabg veid. Tu vartu pai neapzinties par savm fizioloiskajm funkcijm, bet, kad ir runa par domm un jtm, vlmm un bailm, tu akti sc sevi apzinties. Es s lietas ar prsvar neapzinos. Es manu sevi runjot ar cilvkiem, pavisam korekti un piencgi darot lietas, neko pai ts neapzinoties. Izskats, ka savu fizisko, nomodas dzvi es dzvoju automtiski, reajot spontni un akurti. J: Vai spontn reakcija nk k realizcijas rezultts vai no trenia? M: Abjdi. Nodoans savam mrim padara tavu dzvi par tru un krtgu dzvi, atdotu patiesbas meklanai un paldzanai cilvkiem, un realizcija padara clo tikumu par vieglu un spontnu, aizvcot rus vlmju un baiu, un nepareizu ideju form. J: Vai tev vairs nav vlmju un baiu? M: Man likten bija lemts piedzimt par vienkru vru, vienkras tautas prstvi, pazemgu tirgotju ar tikai nelielu izgltbu. Mana dzve bija parasta, parastm vlmm un bailm. Kad caur ticbu savam skolotjam un klausanu via vrdiem es realizju savu patieso btbu, es atstju aiz muguras savu cilvka dabu, lai t pieskata sevi pati ldz ts liktenis beigsies. Pa retam kda veca reakcija, emocionla vai mentla, prt notiek, bet t tiek pamanta un atmesta. Beigu beigs, tikmr kamr ir personas nasta, tikmr ir pakautba ts patnbm un ieradumiem.

39

J: Vai tu nebaidies no nves? M: Es jau esmu miris. J: Kd nozm? M: Dubult-beigts. Ne tikai esmu miris uz savu ermeni, bet ar uz savu prtu. J: Tu nemaz neizskaties beigts! M: Tas ir, ko tu saki! Izskats, ka tu manu stvokli zini labk nek es! J: Atvainojos. Bet es vienkri nesaprotu. Tu saki, tu esi bez-ermea un bez-prta, bet es tevi redzu pavisam dzvu un artikuljou. M: Tavs smadzens un ermen visu laiku notiek rkrtgi sarets darbs, vai tu to apzinies? Pavisam n. Tomr no rpuses viss, iet, notiek intelienti un jgpilni. Kpc gan nepieemt to, ka visa persong dzve vartu pasldt prsvar zem apzinans slieka un tomr turpinties raiti un saprtgi? J: Vai tas ir normli? M: Kas ir normli? Vai tava dzve vlmju un baiu premta, nesaskau un cniu pilna, bez jgas un bez prieka ir normla? Vai ir normli akti apzinties savu ermeni? Vesels ermenis, vesels prts dzvo prsvar sava saimnieka neuztverts; tikai retos gadjumos ar spm un cieanm tie sauc pc uzmanbas un ieskata. Kpc neieviest to pau attiecb uz visu persongo dzvi? Var funkciont pareizi, labi un reajot uz notiekoo pilngi, bez s funkcionanas ieveanas apjausmas fokus. Kad seviskontrole kst par sekundru dabu, apjausma nobda savu fokusu uz dzikiem eksistences un darbbas lmeiem. J: Tu neksti robots? M: Kds sliktums ir lietu, kas ir pierastas un atkrtojas, padaran par automtiskm? Ts ir automtiskas tik un t. Bet, kad ts ir ar haotiskas, ts rada spes un cieanas, un sauc pc uzmanbas. Viss tras un labi sakrtotas dzves iemesls ir atbrvot cilvku no haosa verdzbas un bdu nastas.

40

J: Izskats, ka tu dod priekroku datoriztai dzvei. M: Kda vaina dzvei, kas ir brva no problmm? Personba ir tikai rel atspulgs. Kpc atspulgam nebt patiesam pret oriinlo laika gait automtiski? Vai personai ir nepiecieami kdi savi tli? Dzve, kuras atspulgs t ir, to veds. Ldz ko tu realiz, ka persona ir tikai realittes atspulgs, tu izbeidz raizties un uztraukties. Tu piekrti tikt no iekienes vadts, un dzve kst par ceojumu nezinmaj.

13. Augstkais, prts un ermenis


Jauttjs: No t, ko tu mums saki, izskats, ka tu sti neapzinies savu apkrtni. Mums tu ieti rkrtgi modrs un aktvs. Ms nevaram nekdi notict, ka tu esi kaut kd hipnotisk stvokl, kas aiz sevis neatstj atmiu. Tiei pretji, tava atmia iet nekdga. K mums saprast tavu apgalvojumu, ka pasaule un viss, ko t ietver, cik tevi tas skar, neeksist. Maharad: Tas viss ir atkargs no fokusa. Tavs prts ir fokusts uz pasauli; mans ir fokusts realitt. Tas ir k mness dienas gaism kad saule spd, mness ir knapi redzams. Vai, piemram, vro, k tu d. Tikmr, kamr diens ir tav mut, tu apzinies to; kad norts, tev gar to vairs nav daas. Btu apgrtinoi to turt prt, ldz tas tiek izdalts. Prtam normli btu jbt neaktvam nemitga darbba ir pataloisks stvoklis. Universs darbojas pats to es zinu. Kas vl man btu jzina? J: Ttad dnn zina, ko vi dara, tikai tad, kad vi pievr tam prtu; savdk vi tikai rkojas, neesot iesaistts. M: Vidjs cilvks neapzins savu ermeni k tdu. Vi apzins savus mau uztvrumus, jtas un domas. Pat s, kad iestjas nepieerans, aizsld no apzias centra un notiek spontni un bez pieples. J: Kas tad ir apzias centr? 41

M: Tas, kam nevar tikt dots vrds vai forma, jo tas ir bez kvalittm un pri apziai. Tu vartu teikt, ka tas ir punkts apzi, kas ir pri apziai. K caurums papr ir abi, gan papr, tomr ne paprs, t ar augstkais stvoklis ir pa apzias centr un tomr pri apziai. Tas ir it k atvrums prt, caur kuru prts tiek gaismas pieliets. Atvrums nav pat gaisma. Tas ir vienkri atvrums. J: Atvrums ir tikai tukums, nekltbtne. M: Pilngi pareizi. No prta perspektvas tas ir atvrums apjausmas gaismas ienkanai mentl telp. Pati par sevi gaisma var tikt saldzinta cietai, blvai, akmenim ldzgai, homognai un nemaingai tras apjausmas masai, brvai no mentliem vrdu un formu abloniem. J: Vai ir kda saistba mentls telpas un augstks mjvietas starp? M: Augstkais dod eksistenci prtam. Prts dod eksistenci ermenim. J: Un kas ir pri tam? M: emsim piemru. Kds cienjams jogs, ilgdzvoanas mkslas meistars, pats vairk k 1000 gadus vecs, atnk pie manis mct savu mkslu. Es pilnb respektju un patiesi apbrnoju via sasniegumus, tomr viss, ko viam varu pateikt ir: kds man no ilgdzvoanas labums? Es esmu pri laikam. Lai cik ilga btu dzve, t ir tikai mirklis un sapnis. Td pa veid es esmu pri kvalittm. Ts pards un izzd man gaism, bet nevar mani aprakstt. Viss universs ir vrdi un formas, balsttas pabs un to atirbs, bet es esmu pri tam. Pasaule ir, jo es esmu, bet es neesmu pasaule. J: Bet tu dzvo pasaul! M: Tas ir tas, ko saki tu! Es zinu, ir pasaule, kura satur o ermeni un o prtu, bet es tos neuzskatu vairk par maniem nek citu prtus un ermeus. Tie tur ir, laik un telp, bet es esmu bez-laika un bez-telpas. J: Bet, jo viss eksist no tavas gaismas, vai tpc tu neesi pasaules radtjs? M: Es neesmu ne potencialitte, ne aktualizcija, ne lietu esamba. Man gaism ts nk un iet k puteku kripatas, dejojoas saules staros. Gaisma 42

izgaismo kripatas, bet nav atkarga no tm. Un nevar ar teikt, ka t ts rada. Nevar pat teikt, ka t ts zina. J: Es uzdodu jautjumu, un tu atbildi. Vai tu apzinies jautjumu un atbildi? M: Realitt es ne dzirdu, ne atbildu. Jautjums un atbilde notiek notikumu pasaul. Nekas nenotiek ar mani. Viss vienkri notiek. J: Un tu esi liecinieks? M: Ko nozm liecinieks? Tikai zinanu. Lija, un tagad lietus ir beidzies. Es nesamirku. Es zinu, ka lija, bet es netieku iespaidots. Es biju tikai lietus liecinieks. J: Pilnb realizjis cilvks, spontni mjojos augstkaj stvokl, ietami d, dzer, utt. Vi to apjau vai n? M: To, kur notiek apzia, universl apzia jeb prts, ms saucam par apzias teru. Visi apzias objekti veido universu. Kas ir pri abiem, dodot pamatu abiem, ir augstkais stvoklis, absolta rmuma un klusuma stvoklis. Jebkur, kur tur ieiet, izzd. Tas nav vrdu vai prta sasniedzams. Tu vartu to saukt par Dievu vai Parabrahman, vai Augstko Realitti, bet ie ir tikai vrdi, kurus ir devis prts. Tas ir bez-vrdu, bezsatura, bez-pieples un spontns stvoklis, pri banai un ne-banai. J: Bet vai tad turpina apzinties? M: T pat k universs ir prta ermenis, t apzia ir augstk ermenis. Tas neapzins, bet dod iespju apziai bt. J: Man ikdienas rosb daudz kas notiek pc ieraduma, automtiski. Es apjauu visprgu nolku, bet ne detalizti katru kustbu. Manai apziai paplainoties un padziinoties, detaas, iet, atkpjas, atstjot mani brvu no visprgm tendencm. Vai tas pats notiek ar ar dnn, bet tikai vl lielk mr? M: Apzias lmen j. Augstkaj stvokl, n. is stvoklis ir pilnb viens un nedalms, viens pats homogns realittes gabals. Viengais veids, k to zint, ir bt par to. Prts nevar to sasniegt. Lai uztvertu to, nav nepiecieamas maas; lai zintu to, nav vajadzgs prts. 43

J: T Dievs vada pasauli. M: Dievs nevada pasauli. J: Tad kur to dara? M: Neviens. Viss notiek pats no sevis. Tu uzdod jautjumu, un tu gd atbildi. Un tu zini atbildi, kad tu uzdod jautjumu. Viss ir sple apzi. Visi sadaljumi ir iluzori. Tu vari zint tikai nepatieso. Patiesajam ir jbt tev paam. J: Ir vrot apzia, un ir vrojo apzia. Vai otrais ir augstkais? M: Ir ie divi persona un liecinieks, vrotjs. Kad tu redzi tos abus k vienu un ej pri, tu esi augstkaj stvokl. Tas nav uztverams, jo tas ir tas, kas uztveri padara par iespjamu. Tas ir pri banai un ne-banai. Tas nav ne spogulis, ne attls spogul. Tas ir, kas ir bezlaicg realitte, neticami cieta un homogna. J: Dnn vai vi ir liecinieks vai Augstkais? M: Vi ir Augstkais, protams, bet vi var ar tikt uzskatts par universlo liecinieku. J: Bet vi vl ir persona? M: Kad tu tici, ka tu esi persona, tu redzi personas visapkrt. stenb nav personu, tikai atmiu un pieradumu diegi. Realizcijas mirkl persona izbeidzas. Identitte paliek, bet identitte nav persona, t ir iebvta realitt. Personai paai par sevi nav esambas; t ir liecinieka, es esmu, kas ar ir tikai banas rems, atspulgs prt. J: Vai Augstkais apzins? M: Ne apzins, ne ar neapzins, es ststu tev no pieredzes. J: Pradnam Brahma. Kas ir Prad? M: T ir dzves paas pa-ne-apzino zinana. J: Vai t ir vitalitte, dzves, dzvguma enerija? M: Enerija nk pirms t. Jo viss ir kdas enerijas veids. Apzia 44

visdetaliztk ir nomodas stvokl. Mazk sapn. Homogna ceturtaj stvokl. Pri tam ir neizsakm monoltiska realitte, dnn mjvieta. J: Es sagriezu roku. T sadzija. Kds spks to sadziedja? M: Dzves spks. J: Kas tas ir par spku? M: T ir apzia. Viss apzins. J: Kas ir apzias avots? M: Apzia pati ir visa avots. J: Vai var pastvt dzve bez apzias? M: N, un ar ne apzia bez dzves. Tie abi ir viens. Bet stenb tikai Augstkais ir. Prjais ir vrdu un formu padarana. Tikmr, kamr tu tursies pie idejas, ka eksist tikai tas, kam ir vrds un forma, Augstkais tev its neeksistjos. Kad tu saproti, ka vrdi un formas ir tukas aulas, pilngi bez nekda satura, un, kas ir rels, ir bez vrda un bez formas, tra dzves enerija un apzias gaisma, tu bsi mier iegrimis dziaj realittes klusum. J: Ja laiks un telpa ir tikai ilzijas, un tu esi pri tiem, ldzu, pasaki, kds laiks ir ujork. Vai tur ir karsts vai lst? M: K es tev to vartu pateikt? Tdm lietm ir nepiecieams pas treni. Vai vienkri aizbraukana un ujorku. Es varu bt diezgan prliecints, ka es esmu pri laikam un telpai, un tomr nebt spjgs pc paa gribas atrast sevi kd laika un telpas punkt. Es neesmu gana taj ieinterests; Es neredzu nekdu jgu specilos jogas trenios. Es tikai esmu dzirdjis par ujorku. Man tas ir tikai vrds. Kpc man btu jzina vairk, nek pasaka vrds? Katrs atoms vartu bt universs, tik pat sarets k msjais. Vai man tie visi ir jzina? Es varu ja es trentos. J: Jautjot par ujorku, kur es kdjos? M: Pasaule un prts ir banas stvoki. Augstkais nav stvoklis. Tas ir visos stvokos, bet nav kaut k cita stvoklis. Tas ir pilngi bez-clou, 45

neatkargs, pilngs pats sev, pri laikam un telpai, prtam un matrijai. J: Pc kdas zmes tu to atpazsti? M: Tur t lieta, ka tas neatstj pdas. Nav nek, pc k to atpazt. Tas ir jredz tiei, atmetot visus mekljumus pc zmm un pieejm. Kad visi vrdi un formas ir atdoti, relais ir ar tevi. Tev tas nav jmekl. Daudzskaitlba un dadba ir tikai prta sple. Realitte ir viena. J: Ja realitte neatstj pierdjumus, nav par to runanas. M: T ir. T nevar tikt noliegta. T ir dzia un tuma, mistrija pri mistrijai. Bet t ir, kamr viss cits tikai notiek. J: Vai tas ir Nezinmais? M: Savas apzias nelietoana ir samdhi. Tikai atstj savu prtu mal. Tev neko nevajag, ne no tava ermea, ne no tava prta.

14. Redzambas un realitte


Jauttjs: Tu atkrtoti esi teicis, ka notikumi ir bez-clou, ka lieta vienkri notiek, un tai nevar tikt noteikts clonis. Protams, visam ir cloi, vairki cloi. K man saprast to, ka lietm nav clou. Maharad: No augstk skata punkta pasaulei nav cloa. J: Bet kda ir tevis paa pieredze? M: Viss ir bez-clou. Pasaulei nav cloa. J: Es neprasu clous, kas bija pasaules radans iemesli. Kur ir redzjis pasaules radanu? T tik pat labi vartu bt ar bez skuma, vienmr eksistjoa. Bet es nerunju par pasauli. Es pieemu, ka pasaule eksist kaut k. T satur tik daudzas lietas. Protams, katrai ir jbt savam clonim vai vairkiem cloiem. 46

M: Ldz ko tu priek sevis izveido pasauli laik un telp, closakarbu prvaldtu, tu esi nolemts katras lietas clou meklanai un atraanai. Tu uzstdi jautjumu un uzspied savu atbildi. J: Mans jautjums ir oti vienkrs: es redzu visda veida lietas, un es saprotu, ka katrai ir jbt savam clonim vai vairkiem cloiem. Tu saki, ka ts ir bez-clou no tava skata punkta. Bet tev nekam nepastv esamba, un tpc jautjums par closakarbu nepaceas. Tomr tu, iet, pieem lietu eksistenci, bet noraidi to clous. o es nespju aptvert. Ja tu pieem lietu eksistenci, kpc noliegt to clous? M: Es redzu tikai apziu un zinu, ka viss ir tikai apzia, t pat k tu zini, ka attls uz kino ekrna ir tikai gaisma. J: Tomr gaismas kustbai ir iemesls. M: Gaisma nemaz nekusts. Tu oti labi zini, ka kustba ir iluzora, mirklgu apstdinjumu un iekrsojumu secba film. Kas kusts, ir filma kas ir prts. J: Tas nepadara attlu bez-clou. Filma ir tur, un aktieri ar tehniiem, reisors, producents, dadie raotji. Pasaule tiek closakarbas vadta. Viss savstarpji ir saistts. M: Protams, viss ir savstarpji saistts. Un tpc visam ir neskaitmi iemesli. Viss universs dod ieguldjumu pat vismazkaj liet. Lieta ir tda, kda t ir, jo pasaule ir tda, kda t ir. Skaties, tu run par zelta ornamentiem, un es par zeltu. Starp dadiem ornamentiem nav closakarbu. Kad ornaments tiek prkausts, lai izgatavotu citu, starp iem diviem nav closakarbu. Kopgais faktors ir zelts. Bet tu nevari teikt, ka zelts ir clonis. Tas nevar tikt saukts par cloni, jo pats par sevi tas neko neizsauc. Tas tiek atspoguots prt k es esmu, k ornamenta konkrtais vrds un forma. Tomr viss ir tikai zelts. Td pa veid realitte visam dod iespju, un tomr nekas, kas padara lietu par to, kas t ir, ts vrds un forma, nenk no realittes. Bet kpc tik daudz uztraukties par closakarbm? Kda nozme cloiem, ja paas lietas ir prejoas? Lai nk, kas nk, un iet, kas iet

47

kpc turties pie lietm un meklt to clous? J: No relatva skata punkta visam ir jbt clonim. M: Kds labums tev no relatv? Tu esi spjgs redzt no absolta skata punkta kpc doties atpaka uz relatvo? Vai tev ir bail no absolt? J: Man ir bail. Es baidos, ka iemigu ar savam t sauktajm absoltajm prliecbm. Lai dzvotu dzvi krtgi, absolts lietas nedod labumu. Kad ir vajadzgs krekls, tu prc audumu, sauc drbnieku, utt. M: runa parda neziu. J: Un kds ir zintja viedoklis? M: Ir tikai gaisma, un gaisma ir viss. Viss prjais ir tikai attls, veidots no gaismas. Attls ir gaism, un gaisma ir attl. Dzve un nve, pats un nepats atmet visas s idejas. No tm tev nav nekda labuma. J: No kda skata punkta tu noliedz closakarbu? No relatv universs ir visa clonis. No absolt vispr nav nekdu lietu. M: No kda stvoka tu jaut? J: No ikdienas nomodas stvoka, kas ir viengais, kur s diskusijas notiek. M: Nomodas stvokl visas s problmas rodas, jo tda ir t daba. Bet tu ne vienmr esi taj stvokl. Ko labu tu vari izdart stvokl, kur tu iekrti, un no kura tu iznc bezpaldzgi? Kd veid tev paldz zinana par lietm, kuras ir clou saisttas kuras tdas iet esam tav nomodas stvokl? J: Pasaule un nomodas stvoklis pards un izzd kop. M: Kad prts ir rms, absolti kluss, nav vairs nomodas stvoka. J: Vrdi k Dievs, universs, veselums, absolts, augstkais ir tikai troki gais, jo nekda rcba, balstoties uz tiem, nevar tikt veikta. M: Tu run jautjumus, kurus tikai tu pats vari atbildt. J: Neaizslauki mani di prom! Tu esi tik izveicgs uzskt runu par veselumu, par universu un tik daudzm iedomtm lietm! Ts nevar atnkt 48

un aizliegt tev runt viu vrd. Es ienstu o neatbildgo visprinanu! Un tu visu laiku ts personific. Bez closakarbas nebtu krtbas; k ar jgpilna rcba nebtu iespjama. M: Vai tu gribi zint visu, kas izsauc katru notikumu? Vai tas ir iespjams? J: Es zinu, ka tas nav iespjams! Viss, ko gribu zint, ir, vai visam ir cloi, un vai clous var ietekmt, tdjdi ietekmjot notikumus? M: Lai ietekmtu notikumus, tev ir jzina cloi. Cik otrda lietu darana! Vai nav t, ka tu esi katra notikuma avots un beigas? Kontrole ir pie avota paa. J: Katru rtu es paemu avzi un nepatik lasu, ka pasaules bdas nabadzba, naids un kari nemazins. Mans jautjums ir saistb ar o bdu faktu, par cloni, par remdjumu. Neaizslauki mani prom, sakot, ka tas ir budisms! Neliec mani kategorijs. Tava uzstjba par closakarbas neesambu atem visu cerbu par izmaim pasaul. M: Tu esi apjucis, jo tu tici, ka tu esi pasaul, ne pasaule tev. Kas bija pirmais tu vai tavi vecki? Tu iedomjies, ka tu piedzimi kd konkrt laik un viet, ka tev ir tvs un mte, ermenis un vrds. is ir tavs grks un nelaime! Protams, tu vari izmaint savu pasauli, ja tu pie t strd. K vien vari, strd! Kur tevi stdina? Es nekad tevi neesmu atturjis. Ir cloi vai nav, tu o pasauli esi izveidojis, un tu to vari maint. J: Pasaule, kur nav closakarbu, ir pilnb pri manai kontrolei. M: Tiei pretji, pasauli, kuras viengais avots un pamats esi tu, ir pilnb tavos spkos maint. Kas ir radts, vienmr var tikt izzudints un atkalradts. Viss notiks, k tu to gribi, ar nosacjumu, ka tu to tiem gribi. J: Viss, ko gribu zint, ir k apieties ar pasaules bdm. M: Tu ts esi radjis no sevis paa vlmm un bailm, tiec gal ar tm. Viss ir t d, ka tu esi aizmirsis sevis paa esbu. Iedevis realitti attlam uz ekrna, tu mli cilvkus taj un ciet par viiem, un mekl veidu, k viiem paldzt. Tas nav t. Tev ir jsk ar sevi. Nav cita veida. Strd, protams. Strdan nav sliktuma.

49

J: Tavs universs, iet, satur jebkuru iespjamo pieredzi. Indivds velk taj lniju un pieredz patkamus un nepatkamus stvokus. is ir iemesls jautanai un meklanai, kas paplaina redzjumu un dod indivdam iespju iet pri savai aurajai un paa radtajai pasaulei, ierobeotai un centrtai ap sevi. persong pasaule vienmr var tikt mainta laik. Universs ir bezlaicgs un perfekts. M: Pieemt redzambu par realitti ir smags grks un visu postu iemesls. Tu esi viscaur-eso, mg un bezgalgi rado apjausma apzia. Viss prjais ir lokls un slaicgs. Neaizmirsti, kas tu esi. Un tikmr strd savas sirds piepildjumam. Darbam un zinanm btu jiet roku rok. J: Mana sajta ir, ka mana garg attstba nav mans roks. Savu plnu taisana un to stenoana nekur neved. Es tikai skrienu pa rii ap sevi. Kad Dievs uzskata augli par gatavu, Vi to noplks un apds. Visi augi, kuri Viam its vl zai, paliks pasaules kok vl kdu dienu. M: Tu dom, ka Dievs tevi zina? Pat pasauli Vi nezina. J: Tavjais ir savdks Dievs. Mans ir savdks. Mans ir lgs. Vi cie mums ldz. M: Tu ldzies izglbt vienu, kamr tkstoiem mirst. Un, ja visi beigtu mirt, nebtu vairs vietas uz s zemes. J: Es nebaidos no nves. Manas rpes ir par bdm un cieanm. Mans Dievs ir vienkrs Dievs un diezgan bezpaldzgs. Viam nav spka padart ms gudrus. Vi var tikai stvt un gaidt. M: Ja tu un tavs Dievs abi esat bezpaldzgi, vai tas nenozm, ka pasaule ir nejaua? Un, ja t ir, vieng lieta, ko tu vari dart, ir iet tai pri.

50

15. Dnn
Jauttjs: Bez Dieva spka nekas nevar tikt izdarts. Pat tu eit nesdtu un par Viu ar mums neruntu. Maharad: Viss tiek Via darts, nav aubu. Ko tas dod man, jo es neko negribu? Ko Dievs man var dot vai man atemt? Kas ir mans, ir mans un bija mans pat tad, kad Dievs nebija. Protams, t ir oti maztia lietia, kripata sajta es esmu, banas fakts. ir manis paa vieta, neviens to man nav devis. Zeme ir mana; kas uz ts aug, ir Dieva. J: Vai Dievs ma un iznomja no tevis zemi? M: Dievs ir veltjies man un visu o izdarja priek manis. J: Vai nav Dieva, kas btu atsevis no tevis? M: K tds vartu bt? Es esmu ir sakne, Dievs ir koks. Kur man btu jpieldz un kpc? J: Tu esi tas, kas veltjies, vai objekts, kam velts? M: Neviens, es esmu veltans pati. J: Pasaul nav gana veltans. M: Tu vienmr mekl, k uzlabot pasauli. Vai tu tiem tici, ka pasaule gaida, ka tu to glbsi? J: Es vienkri nezinu, cik daudz es varu dart pasaules lab. Viss, ko varu dart, ir mint. Vai ir kas cits, ko tu gribtu, lai es daru? M: Vai ir pasaule bez tevis? Tu zini visu par pasauli, bet par sevi tu nezini neko. Tu pats esi sava darba rks, tev nav citu rku. Kpc tev neparpties par rkiem, pirms tu dom par pasauli? J: Es varu pagaidt, pasaule nevar. M: Bet netaujjot tu liec pasaulei gaidt. J: Gaidt ko?

51

M: Kdu, kas to var izglbt. J: Dievs vada pasauli, Dievs to glbs. M: Tas ir, ko saki tu! Vai Dievs atnca pie tevis un pateica, ka pasaule ir Via radba un rpe un ne tavj? J: Kpc tai btu jbt tikai manai rpei? M: Apsver. Pasaule, kur tu dzvo, kur cits par to zina? J: Tu zini. Visi zina. M: Vai kds atnca no rpus tavas pasaules un to tev teica? Es pats un visi citi pards un izzd tav pasaul. Ms visi esam tav lastb. J: Nevar bt tik traki! Es eksistju tav pasaul, k tu eksist manj. M: Tev nav liecbu par manu pasauli. Tu pilnb esi ievstts sevis paa radt pasaul. J: Skaidrs. Pilngi, bet bezcergi? M: Tavas pasaules cietuma ietvaros pards kds, kur saka tev, ka spgo pretrunu pasaule, kuru tu esi izveidojis, nav ne ilgstoa, ne pastvga, un balsts prpratum. Vi ldz tev tikt r no ts pa to pau ceu, pa kuru tu taj nonci. Tu taj nonci, aizmirstot, kas tu esi, un tu izksi r, zinot sevi, kds tu esi. J: Kd veid tas iespaido pasauli? M: Kad tu esi brvs no pasaules, tu vari ar to kaut ko ieskt. Tikmr, kamr tu esi ts ieslodztais, tu esi bezspcgs to maint. Tiei pretji, lai ko tu dartu, tas situciju saasins. J: Taisngums mani atbrvos. M: Bez aubm, taisngums liks tev justies rti un padars pasauli rtu, pat par laimgu vietu. Bet kds labums? Taj nav realittes. T nevar ilgt. J: Dievs paldzs. M: Lai tev paldztu, Dievam ir jzina par tavu eksistenci. Bet tu un tava

52

pasaule ir sapu stvoki. Sapn tu vari ciest agonijas. Neviens par tm nezina, un neviens tev nevar paldzt. J: Tad visi mani jautjumi, mani mekljumi un mcans ir nelietdergi? M: T ir tikai cilvka, kur ir noguris gult, mcans. Tie nav atmoans cloi, bet ts agrie simptomi. Bet tev nav jjaut tuki jautjumi, uz kuriem tu atbildes jau zini. J: K man gt patiesu atbildi? M: Uzdodot patiesu jautjumu ne verbli, bet uzdrkstoties dzvot atbilstoi tavm gaismm. Cilvks, kur ir gatavs mirt patiesbas labad, to gs. J: Cits jautjums. Ir persona. Ir personas zintjs. Ir liecinieks. Vai zintjs un liecinieks ir viens un tas pats, vai tie ir atsevii stvoki? M: Vai zintjs un liecinieks ir viens vai divi? Kad zintjs tiek redzts atirts no zint, liecinieks stv atstat. Kad zintais un zintjs tiek redzti k viens, liecinieks kst viens ar tiem. J: Kas ir dnn? Liecinieks vai augstkais? M: Dnn ir augstkais un ar liecinieks. Vi ir abi, bana un apjausma. Attiecb pret apziu vi ir apjausma. Attiecb pret universu vi ir tra bana. J: Un k ar personu? Kas ir pirmais, persona vai zintjs? M: Persona ir oti maza lieta. stenb t ir salikta, nevar teikt, ka t eksist pati par sevi. Kad neuztverta, ts nav. T ir tikai prta na, atmiu summa. Tra bana atspd prta spogul k zinana. Kas tiek zints, ieem personas veidolu, balsttu uz atmim un pieradumiem. T ir tikai na, zintja projekcija uz prta ekrna. J: Spogulis ir te, atspulgs ir te. Bet kur ir saule? M: Augstkais ir saule. J: Tam ir japzins.

53

M: Tas ne apzins, ne neapzins. Nedom par to apzias un bez-apzias jdzienos. Tas ir dzve, kas satur dzimanu, un ir pri abiem. J: Dzve ir tik intelienta. K t var neapzinties? M: Tu run par bez-apziu, kad ir iztrkums atmi. Realitt ir tikai apzia. Visa dzve apzins, visa apzia dzva. J: Pat akmei? M: Pat akmei apzins un ir dzvi. J: Mana raize ir, ka es tiecos noraidt eksistenci tam, ko es nevaru iedomties. M: Tu btu gudrks, ja tu noraidtu eksistenci tam, ko tu esi iedomjies. Tas ir iedomtais, kas nav rels. J: Viss iedomjamais ir nerels? M: Iedomtais, kas balsts uz atmim, ir nerels. Nkotne nav pilnb nerela. J: Kura daa no nkotnes ir rela un kura n? M: Negaidtais un neparedzamais ir rels.

16. Bez-vlmju bana augstk svtlaime


Jauttjs: Esmu saticis daudzus realizjuus cilvkus, bet nekad atbrvotu btni. Vai tu esi saticis atbrvotu cilvku, vai tomr atbrvoans, citu lietu starp, nozm ar ermea atmeanu? Maharad: Ko tu dom ar realizciju un ar atbrvoanos?

54

J: Ar realizciju es domju brnigu miera, labsajtas un skaistuma pieredzi, kad pasaule iet jgpilna, un ir abu, satura un btbas, visuaptveroa vienotba. Lai gan tda pieredze neilgst, t nevar tikt aizmirsta. T spd prt gan k atmia, gan k ilgoans. Es zinu, par ko es runju, jo man ir bijuas tdas pieredzes. Ar atbrvoanos es domju pastvgu banu taj brnigaj stvokl. Tas, ko es prasu, ir, vai atbrvoans ir savietojama ar ermea izdzvoanu. M: Kas vainas ermenim? J: ermenis ir tik vj un slaicgs. Tas rada vajadzbas un kri. Tas mokoi ierobeo. M: Nu un tad? Lai fizisks izpausmes ir ierobeotas. Bet atbrvoans ir par sevis atbrvoanu no nepareizajm un pau uzspiestm idejm; t nav saturta kd konkrt pieredz, lai cik cla t btu. J: Vai t ilgst uz visiem laikiem? M: Visas pieredzes ir laika ierobeotas. Kam ir skums, tam ir jbt beigm. J: Tad atbrvoans, k es to domju, neeksist? M: Tiei pretji, tu vienmr esi brvs. Tu gan apzinies, gan tev ir brvba apzinties. Neviens o tev nevar atemt. Vai tu jebkad zini sevi k neeksistjou vai neapzinou? J: Es vartu neatcerties, bet tas nepierda to, ka es briem nevartu nebt pie apzias. M: Kpc gan negriezties prom no pieredzes uz pieredztja un realizt vieng paties apgalvojuma, kuru tu vari teikt, nozmgumu: es esmu? J: K tas tiek darts? M: Te nav tda k. Tikai turi prt sajtu es esmu, saplsti ar to, ldz tavs prts un sajta kst vieni. Atkrtoti minot, tu uziesi pareizu uzmanbas un pievilkans balansi, un tavs prts bs stingri nostabilizjies dom-sajt es esmu. Lai ko tu domtu, teiktu vai dartu, pastvg un 55

mlo banas sajta paliek k visu laiku esos prta fons. J: Un tu to sauc par atbrvoanos? M: Es to saucu par normlu. Kda ir vaina laimgai banai, zinanai un rcbai bez pieples? Kpc uzskatt to par tik neparastu, ka btu jgaida tltja ermea izncinans? Kda vaina ir ermenim, ka tam tlt btu jmirst? Izlabo savu attieksmi pret ermeni, un liec to mier. Nelutini, nespdzini. Tikai auj tam darboties, lielko dau zem apzintas uzmanbas slieka. J: Manu brnigo pieredu atmia mani vaj. Es gribu ts atpaka. M: Jo tu gribi ts atpaka, tev nevar ts bt. Stvoklis, kad ir alkas pc jebk, blo dziku pieredzi. Nekas vrtgs nevar notikt ar prtu, kur preczi zina, ko tas grib. Jo nekam, ko prts spj vizualizt, nav nekdas liels vrtbas. J: Tad ko ir vrts gribt? M: Gribi vislabko. Augstko laimi, lielko brvbu. Bana bez vlmm ir augstk svtlaime. J: Brvba no vlmm nav t brvba, ko es gribu. Es gribu bt brvs piepildt savas ilgas. M: Tu esi brvs piepildt savas alkas. stenb tu to vien dari. J: Es cenos, bet ir ri, kuri liek man vilties. M: Prvari tos. J: Es nevaru, es esmu par vju. M: Kas padara tevi vju? Kas ir vjums? Citi piepilda savas vlmes, kpc tu to nedari? J: Man, droi vien, trkst enerija. M: Kas notika ar tavu eneriju? Kur t palika? Vai tu to neiziedi tik daudzu pretrungu vlmju un nodarbju virzienos? Tev nav bezgalga enerija. 56

J: Kpc ne? M: Tavi mri ir mazi un zemi. Tie neprasa vairk. Tikai Dieva enerija ir bezgalga jo Vi neko negrib pats sev. Esi k Vi, un visas tavas vlmes tiks piepildtas. Jo augstki tavi mri un plakas vlmes, jo vairk tev bs enerijas to piepildjumam. Vlies labu visiem, un universs strds ar tevi. Bet, ja tu gribi baudas sev, tev ts ir jnopeln grtaj veid. Pirms tu vlies, nopelni. J: Esmu aizrvies ar filozofijas, socioloijas un izgltbas studijm. Man iet, ka man ir nepiecieama papildus mentl attstba pirms varu sapot par sevis-realizanu. Vai esmu uz pareiz cea? M: Lai nopelntu iztiku, ir nepiecieamas kdas specializtas zinanas. Neapaubmi, visprgas zinanas attsta prtu. Bet, ja tu taisies pavadt savu dzvi vcot zinanas, tu bv ap sevi sienu. Lai ietu pri prtam, skaisti dekorts prts nav vajadzgs. J: Tad kas ir vajadzgs? M: Netici savam prtam un ej pri tam. J: Ko es atradu pri prtam? M: Tieu banas, zinanas un mlanas pieredzi. J: K iet pri prtam? M: Ir daudzi skuma punkti tie visi ved uz vienu un to pau mri. Tu vartu skt ar nesavtgu darbu, atdodot darbbas augus; tu vartu atteikties no domanas un nonkt visu vlmju atdoan. eit, atsacans (tijga) ir strdjoais faktors. Vai tu vartu nerpties ne par ko, ko tu gribi, dom vai dari, un tikai palikt dom un sajt es esmu, krtgi fokusjoties uz es esmu sav prt. Visda veida pieredzes vartu pie tevis nkt paliec neizkustints zinan, ka viss uztveramais ir prejos, un tikai es esmu ir paliekos. J: Es nevaru visu dzvi atdot dm praksm. Man ir savi pienkumi. M: Cik vien vari, pildi savus pienkumus. Rcba, kur tu neesi emocionli iesaistts un kura ir labumu nesoa, un kura nerada cieanas, tevi nesasaists. 57

Tu vartu bt iesaistts vairkos virzienos un strdt ar milzgu sparu, tomr iekji palikt brvs un kluss, ar prtu k spoguli, kas atspoguo visu, pats paliekot neskarts. J: Vai tds stvoklis ir realizjams? M: Es par to neruntu, ja t tas nebtu. Kpc man btu jiesaists fantzijs? J: Visi cit svtos rakstus. M: Tie, kuri zina tikai svtos rakstus, nezina neko. Zint ir bt. Es zinu, par ko es runju; tas nav no lasanas vai baumm. J: Es pie profesora studju sanskritu, bet t sti es tikai lasu svtos rakstus. Es meklju sevis realizciju un esmu atncis pc man vajadzg padoma. Ldzu, saki man, ko man dart? M: Ja tu esi lasjis svtos rakstus, kpc prasi man? J: Svtie raksti rda visprgus virzienus, bet indivdam ir nepiecieamas persongas instrukcijas. M: Tevis paa pats ir tavs augstkais skolotjs (sadguru). rjais skolotjs (Guru) ir tikai pavrsiens. Tas ir tikai tavs iekjais skolotjs, kur tevi vads uz tavu mri, jo vi ir mris pats. J: Iekjais skolotjs nav viegli sasniedzams. M: Jo vi ir tev, un tu vi, grtbas nevartu bt nopietnas. Skaties iekup, un tu viu atradsi. J: Kad es skatos iekup, es atrodu sajtas un mau uztvrumus, domas un jtas, vlmes un bailes, atmias un gaidas. Esmu mkoa premts un neredzu neko citu. M: Tas, kur visu o redz un ar neko, ir iekjais skolotjs. Tikai vi ir, viss prjais izskats, ka ir. Vi ir tevis pats (svarpa), tava brvbas cerba un apliecinjums; atrodi viu un turies pie via, un tu tiksi izglbts un bsi drob. J: Es tev ticu, bet, kad notiek iekj sevis meklana, tas no manis 58

aizmk. M: ideja tas no manis aizmk, kur t rodas? J: Prt. M: Un kur zina prtu? J: Prta liecinieks zina prtu. M: Vai kds atnca pie tevis un pateica: Es esmu tava prta liecinieks? J: Protams, n. Vi tad btu tikai vl kda ideja prt. M: Tad kas ir liecinieks? J: Es esmu. M: Ttad tu zini liecinieku, jo tu esi liecinieks. Tev nav jierauga liecinieks sav priek. Te atkal bt ir zint. J: J, es redzu, ka es esmu liecinieks, apjausma pati. Bet kdu labumu tas man dod? M: Kas par jautjumu! Kdu labumu tu sagaidi? Zint, kas tu esi, vai ar to nav gana? J: Kdi ir sevis-zinanas pielietojumi? M: Tas paldz saprast, kas tu esi, un tur tevi brvu no nepareizm idejm, vlmm, rcbas. J: Ja es esmu tikai liecinieks, kam rp pareizs vai nepareizs? M: Tas, kas paldz tev zint sevi, ir pareizs. Tas, kas attur, ir nepareizs. Zint sevis sto pau ir svtlaime, aizmirst bdas. J: Vai vrotj-apzia ir stais Pats? M: Tas ir rel atspulgs prt (buddhi). Relais ir pri tam. Liecinieks ir durvis, caur kurm tu ej pri. J: Kds ir meditcijas nolks? M: Meditcija ir redzt nepareizo k nepareizu. im ir jturpins visu laiku. 59

J: Mums tiek teikts meditt regulri. M: Specilas ikdienas nodarbbas atiran starp patieso un nepatieso un atsacans no nepaties ir meditcija. Ir daudzu veidu meditcijas, ar kurm skt, bet visas ts beigs saplst vien. J: Ldzu, paststi man, kds ce uz sevis realizanu ir skais. M: Neviens ce nav ss vai gar, bet dai cilvki ir patiesk dedzgi nek citi. Es varu paststt par sevi. Es biju vienkrs vrs, bet es uzticjos savam Guru. To, ko vi man teica dart, es darju. Vi teica man koncentrties uz es esmu - es t darju. Vi man teica, ka es esmu pri visam uztveramajam un iedomjamam es ticju. Es atdevu viam savu sirdi un dvseli, visu savu uzmanbu un visu brvo laiku (man bija jstrd, lai uzturtu savu imeni). Ticbas un patiesas daranas rezultt es realizju sevi (svarpa) trs gadu laik. Tu vari izvlties jebkdu ceu, kur tev ir piemrots; patiess dedzgums noteiks progresa tempu. J: Nekdu ieteikumu man? M: Stingri nostabilizjies es esmu apjausm. is ir visa paskuma skums un ar beigas.

17. Vienmr-kltesoais
Jauttjs: Lielks prta spjas ir sapratne, intelience un ieskats. Cilvkam ir trs ermei fiziskais, mentlais un clou (prna, mana, kraa). Fiziskais atspoguo via btni; mentlais via zinanu, un clou via radoo prieku. Protams, s visas ir formas apzi. Bet ts izskats atirtas, katra ar savm pabm. Intelience (buddhi) ir spka zint (it) atspulgs prt. Tas ir tas, kas padara prtu zintspjgu. Jo

60

spoka intelience, jo plakas, dzikas un patieskas zinanas. Zint lietas, zint cilvkus un zint sevi ir inteliences funkcija: pdjais ir vissvargkais un satur abus iepriekjos. Sevis un pasaules nesapraana noved pie nepareizm idejm un vlmm, kas savukrt noved pie vam. Pareiza sevis sapratne ir nepiecieama brvbai no ilzijas vam. Es visu o teortiski saprotu, bet kad iet runa par praksi, es manu, ka es bezcergi izgos savs reakcijs uz situcijm un cilvkiem, un ar savm neatbilstoajm reakcijm es tikai savaoju sevi vl vairk. Dzve ir par tru manam trulajam un lnajam prtam. Es saprotu, bet par vlu, kad vecs kdas jau ir atkrtojus. Maharad: Tad kda ir tava problma? J: Man ir nepiecieams reat uz dzvi, ne tikai intelienti, bet ar oti tri. Reakcija nevar bt tra tikmr, kamr t nav pilnb spontna. K sasniegt tdu spontanitti? M: Spogulis neko nevar ieskt, lai pievilktu sauli. Tas var tikai turties spos. Ldz ko prts ir gatavs, saule taj spd. J: Gaisma ir Pats vai prts? M: Abi. T ir bez-clou un pati par sevi nemainga, un prta iekrsota, prtam kustoties un mainoties. Tas ir oti ldzgi k kino. Gaisma nav film, bet filma iekrso gaismu un, aizrsojot to, liek tai izskatties, ka t kusts. J: Vai tu tagad esi perfektaj stvokl? M: Nevainojamba ir prta stvoklis, kad tas ir trs. Es esmu pri prtam, lai kds btu t stvoklis, trs vai netrs. Mana daba ir apjausma; k augstkais es esmu pri banai un nebanai. J: Vai meditcija ldzs tava stvoka sasnieganai? M: Meditcija tev paldzs pamant saites, atraist ts, atsiet ts un attauvoties. Kad tu vairs neesi nekam pieries, tu savu darbu esi padarjis. Prjais tiks izdarts tav viet. J: Kur to dars? M: Tas pats spks, kas tevi tiktl jau ir atvedis, kas lika tavai sirdij gribt 61

patiesbu un tavam prtam to meklt. Tas ir tas pats spks, kas uztur tevi dzvu. Tu to vartu saukt par Dzvi vai Augstko. J: Tas pats spks mani drzum nogalins. M: Vai tu nebiji savas piedzimanas kltbtn? Vai tu nebsi savas nves kltbtn? Atrodi to, kur vienmr ir kltbtn, un tava spontns un perfekts reakcijas problma bs atrisinta. J: Mg realizana un korekta, bez-piepu reakcija uz vienmr maingajiem, mirklgiem notikumiem ir divi atirgi jautjumi. Tu, iet, tos saliec abus kop. Kas tam ir iemesls? M: Realizt Mgo nozm kt par Mgo, veselumu, universu, ar visu, ko tas satur. Katrs notikums ir visa iznkums un ir visa izpausme, un ir fundamentl harmonij ar visu. Jebkurai veseluma reakcijai ir jbt pareizai, momentnai un bez pieples. Tas nevar bt savdk, ja tas ir pareizi. Reakcija pc bra jau ir nepareiza reakcija. Domm, sajtm un rcbai ir jbt vienm un vienlaicgm ar situciju, kura ts izsauc. J: K tas var skt t notikt? M: Es jau tev ststju. Atrodi to, kur bija tavas piedzimanas kltbtn un bs tavas nves liecinieks. J: Mans tvs un mte? M: J, tavs tvs-mte, avots, no kura tu atnci. Lai atrisintu problmu, tev t ir jizseko ldz avotam. Tikai problmas izan taujanas un bezkaisles dintjos var tikt atrasts pareizs risinjums.

62

18. Lai zintu, kas tu esi, atrodi, kas tu neesi


Jauttjs: Tavjais universa, kas sastvot no matrijas, prta un gara, skaidroanas veids ir viens no daudzajiem. Ir citi modei, kuriem, tiek uzskatts, atbilst pasaule, un iestjas apjukums par to, kur no iem modeiem vartu bt pareizs un kur n. Tas beidzas visu modeu apauban, ka tie ir tikai verbli, un ka neviens modelis nespj atspoguot realitti. Balstoties uz tevis teikto, realitte sastv no trs izplatjumiem: matrijas-enerijas izplatjums (mahadaka), apzias izplatjums (idaka) un trs gars (paramaka). Pirmais ir kaut kas, kur ir gan kustba, gan inerce. To ms uztveram. Ms ar zinm, ka ms uztveram ms apzinmies un ar apjauam to, ka apzinmies. Tdjdi mums jau ir divi: matrija-enerija un apzia. Matrija iet telp, kamr enerija vienmr ir laik, kas pati par sevi ir savienota ar izmaim un tiek mrta, mrot izmaiu apmru. Apzia kaut kd veid iet eit un tagad, vien laika un telpas punkt. Bet tu, iet, nordi, ka apzia ar ir universla kas padara to par bez-laika, bez-telpas un bezpersonisku. Es kaut kd veid vartu saprast, ka starp bez-laiku un bez-telpu un eit un tagad nav pretrunu, bet es nevaru iedomties bezpersonisku apziu. Man apzia vienmr ir fokusta, centrta, individualizta, persona. Tu, iet, saki, ka var pastvt uztverana bez uztvrja, zinana bez zintja, mlana bez mltja, rcba bez dartja. Man iet, ka zinanas, zintja un zint trijotne var tikt redzta katr dzves kustb. Apzia nozm btni, kura apzins, apzias objektu un apzinans faktu. To, kur apzins, es saucu par personu. Persona dzvo pasaul, ir ts daa, iespaido to un tiek ts iespaidota. Maharad: Kpc gan tev netaujt, cik persona un pasaule ir relas? J: O, n! Man nav jtauj. Ir pietiekoi, ja persona nav mazk rela par pasauli, kur persona eksist. M: Tad kds ir tavs jautjums? J: Vai personas ir relas, un universalizcijas konceptulas, vai

63

universalizcijas ir relas, un personas iedomtas? M: Ne vieni, ne otri nav reli. J: Ir skaidrs, ka es esmu gana rels, lai btu pelnjis tavu atbildi, un esmu persona. M: Ne tad, kad guli. J: Iegrimana nav neesamba. Pat mieg, es esmu. M: Lai btu persona, tev sevi ir japzins. Vai tas t vienmr ir? J: Ne mieg, protams, un ar ne bien vai, kad sazots. M: Vai nomodas stunds tu pastvgi sevi apzinies? J: N, dareiz es esmu nevrgs, vienkri iegrimis. M: Vai paapzias starplaikos tu esi persona? J: Protams, visu laiku es esmu t pati persona. Es atceros, kds es biju vakar un pagjuogad pavisam noteikti, es esmu t pati persona. M: Ttad, lai btu persona, tev ir nepiecieama atmia? J: Protams. M: Un bez atmias, kas tu esi? J: Nepilnga atmia dara personbu nepilngu. Bez atmias es nevaru eksistt k persona. M: Skaidrs, ka tu vari eksistt bez atmias. Tu to dari mieg. J: Tikai dzvam palikanas nozm. Ne k persona. M: Jo tu atzsti, ka k personai tev ir tikai prtraukumaina eksistence, vai vari pateikt man, kas tu esi prtraukumos starp sevis pieredzanu k personu? J: Es esmu, bet ne k persona. Jo es neapzinos sevi intervlos, es varu teikt tikai, ka es eksistju, bet ne k persona. M: Sauksim to par bezpersonisku eksistenci? 64

J: Es to drzk sauktu par neapzintu eksistenci; es esmu, bet es nezinu, ka es esmu. M: Tu tikko teici: Es esmu, bet es nezinu, ka es esmu. Vai btu iespjams to pateikt par banu bez-apzias stvokl? J: N, es to nevartu. M: Tu to vari aprakstt tikai pagtnes form: Es nezinju. Es neapzinjos., neatcerans form. J: Bijis bez-apzi, k es vartu atcerties un ko? M: Vai patiem tu biji bez-apzi, vai tu tikai neatceries? J: K man to noskaidrot? M: Apsver. Vai tu atceries katru vakardienas sekundi? J: Protams, n. M: Vai tad tu biji bez-apzi? J: Protams, n. M: Ttad, tu apzinies, un tomr tu neatceries? J: J. M: Varbt mieg tu apzinjies un tikai neatceries. J: N, es neapzinjos. Es biju mieg. Es neuzvedos k persona, kas apzins. M: Vlreiz, k tu to zini? J: Man to pateica tie, kuri redzja mani guam. M: Viss, ko vii var liecint, ir, ka vii redzja tevi klusi guam, aizvrtm acm, regulru elpu. Vii nevarja zint, vai tu apzinies vai n. Tavs viengais pierdjums ir tava atmia. Cik neprliecinos pierdjums! J: J, es atzstu, ka manis paa jdzienos es esmu persona tikai nomodas stunds. Kad atstarps, es nezinu. M: Vismaz tu zini, ka tu nezini! Jo tu izliecies, ka intervlos starp nomodas 65

stundm tu neapzinies, liekam intervlus mal. Apsvrsim tikai nomodas stundas. J: Sapos es esmu t pati persona. M: Piekrtu. Apsvrsim tos abus kop nomodu un sapus. Atirba ir tikai turpintb. Ja tavi sapi pastvgi turpintos, nakti pc nakts vedot tevi atpaka taj pa vid un tajos paos cilvkos, tu btu apjucis par to, kura ir nomoda un kur sapnis. Tpc, kad ms runjam par nomodas stvokli, ms iekausim taj ar sapoanas stvokli. J: Piekrtu. Es esmu persona apzints attiecbs ar pasauli. M: Vai pasaule un apzintas attiecbas ar to ir btiskas tavai banai par personu? J: Pat noldis al es vl joprojm esmu persona. M: Tas nozm ermeni un alu. Pasauli, kur tie var eksistt. J: J, redzu. Pasaule un pasaules apzia ir btiski manai eksistencei k personai. M: is padara personu par pasaules dau, saini pasaul, vai otrdk. Abi ir viens. J: Apzia pastv k viena, pati par sevi. Persona un pasaule pards apzi. M: Tu teici: pards. Vai tu vartu vl pievienot: izzd? J: N, nevaru. Es varu apjaust tikai manu un manas pasaules pardanos. K persona es nevaru pateikt: pasaules nav. Bez pasaules es nebtu te, lai to pateiktu. Jo ir pasaule, es esmu te, lai vartu pateikt: ir pasaule. M: Varbt ir otrdk. Jo esi tu, ir pasaule. J: Man ds apgalvojums iet bezjdzgs. M: T bezjdzba vartu izgaist izmekljot. J: Ar ko sksim? M: Viss, ko es zinu, ir, ka jebkas, kas ir atkargs no kaut k, nav rels.

66

Relais patiesi ir neatkargs. Jo personas eksistence ir atkarga no pasaules eksistences, un t tiek pasaules iezmta un definta, t nevar bt rela. J: T, protams, nevar bt sapnis. M: Pat sapnim ir eksistence, kad tas tiek uztverts un baudts vai paciests. Jebkam, ko tu dom un jti, ir esamba. Bet tas vartu nebt tas, ko tu dom, ka tas ir. Tas, ko tu dom, ka ir persona, vartu bt kaut kas pavisam cits. J: Es esmu tas, kdu es sevi zinu. M: Tu nekdi nevari teikt, ka tu esi tas, par ko tu sevi uztver! Tavas idejas par sevi mains katru dienu, katru mirkli. Tavs sevis attls ir vismaingk lieta, kda tev ir. Tas ir viegli iespaidojams, garmgjja lastb. Smags zaudjums, darba pazaudana, aizvainojums, un tavs sevis attls, ko tu sauc par personu, dzii tiek maints. Lai zintu, kas tu esi, tev no skuma ir jizpta un jzina, kas tu neesi. Un lai zintu, kas tu neesi, tev uzmangi sevi ir jvro, noraidot visu, kas nav neatemama sastvdaa pamata faktam: es esmu. Idejas: es esmu piedzimis dotaj viet, dotaj laik, maniem veckiem, un tagad es esmu tds-un-tds, dzvojos tur un tur, precjies ar to, tvs tam, strdju pie, un t tlk, nav sajtas es esmu sastvdaas. Msu parast attieksme ir es esmu is. Pastvgi un neatlaidgi atdali es esmu no is vai tas, un mini sajust, ko tas nozm bt, tikai bt, bez banas par o vai to. Visi tavi pieradumi stjas tam pret, un ca ar tiem dareiz ir ilga un grta, bet skaidra sapratne oti paldz. Jo skaidrk tu sapratsi, ka prta lmen tu vari bt aprakstts tikai negatvos apgalvojumos, jo trk tu nonksi savu mekljumu beigs un realizsi savu neierobeoto esbu.

67

19. Realitte ir objektivitt


Jauttjs: Es esmu gleznotjs un pelnu iztiku gleznojot. Vai tam ir kda vrtba no garga skata punkta? Maharad: Kad tu glezno, par ko tu dom? J: Kad es gleznoju, ir tikai gleznoana un es pats. M: Ko tu tur dari? J: Es gleznoju. M: N, tu neglezno. Tu redzi notiekoo gleznoanu. Tu tikai vro, viss prjais notiek. J: Glezna glezno pati sevi? Vai tomr ir kds dziks es, vai kds dievs, kur glezno? M: Apzia pati ir visvarenkais gleznotjs. Visa pasaule ir glezna. J: Kur uzgleznoja pasaules gleznu? M: Gleznotjs ir glezn. J: Glezna ir gleznotja prts, un gleznotjs ir glezn, kura ir gleznotja, kur ir glezn, prt! Vai stvoku un dimensiju bezgalba nav absurds? Tikldz ms skam runt par attlu prt, kur pats par sevi ir attl, ms nonkam pie bezgalgas vrotju virknes, kur augstkais vrotjs, vro zemko. Tas ir k stvt starp diviem spoguiem un jsmot par pli! M: Gandrz t, tur esi tikai tu un dubultais spogulis. Starp iem diviem tavas formas un vrdi ir neskaitmi. J: K tu skaties uz pasauli? M: Es redzu gleznotju, gleznojam gleznu. Gleznu es saucu par pasauli, gleznotju par Dievu. Es neesmu ne viens, ne otrs. Es neradu un netieku radts. Es saturu visu, nekas nesatur mani. J: Kad es redzu koku, seju, saulrietu, attls ir perfekts. Kad es aizveru acis,

68

attls man prt ir bls un miglains. Ja tas ir prts, kas projic attlu, kpc man ir jatver acis, lai redztu brnigu ziedu, un ar aizvrm acm es to redzu miglaini? M: Tas ir tpc, ka tavas rjs acis ir labkas par tavm iekjm. Tavs prts ir vrsts uz rpusi. Ldz ar mcanos vrot savu mentlo pasauli tu to sksi redzt vl krsainku un perfektku nek to, kuru tev spj sagdt ermenis. Protams, tev bs nepiecieams kds treni. Bet kpc strdties? Tu iedomjies, ka attlam ir jnk no gleznotja, kur to tiem uzzmja. Visu laiku tu mekl izcelsmes un clous. Closakarba ir tikai prt; atmia dod pastvbas ilziju, un atkrtotba rada ideju par closakarbu. Kad lietas atkrtoti notiek kop, mums ir tendence starp tm redzt clou saiti. No t rodas mentls pieradums, bet pieradums nav nepiecieamba. J: Tu tikko pateici, ka pasauli ir radjis Dievs. M: Atceries, ka valoda ir prta instruments; t ir prta radta, domta prtam. Ldz ko tu pieem, ka clonis ir, tad augstkais clonis ir Dievs, un pasaule ir t sekas. Tie ir atirgi, bet ne atdalmi. J: Cilvki run par Dieva redzanu. M: Kad tu redzi pasauli, tu redzi Dievu. Nav cita dieva redzana bez pasaules redzanas. Redzt Dievu pri pasaulei ir bt Dievam. Gaisma, ar kuru tu redzi pasauli, kas ir Dievs, ir mazti dzirkstele: es esmu, izskats tik maza, tomr t ir pirmais un pdjais katr zinan un mlan. J: Vai man ir jredz pasaule, lai redztu Dievu? M: K savdk? Nav pasaules, nav Dieva. J: Kas paliek? M: Tu paliec k tra bana. J: Un par ko paliek pasaule un Dievs? M: Tra bana (avjakta). J: Vai tas ir tas pats, kas Lielais Izplatjums (paramaka)? 69

M: Tu to t vartu saukt. Vrdiem nav nozmes, jo tie to nesasniedz. Tie grieas atpaka pilng negcij. J: K man redzt pasauli k Dievu? Ko tas nozm redzt pasauli k Dievu? M: Tas ir k ieiet tum istab. Tu neko neredzi tu vari pieskarties, bet tu neredzi ne krsas, ne veidolus. Atveras logs, un istabu piepilda gaisma. Esamb pards krsas un formas. Logs ir gaismas devjs, bet ne ts avots. Avots ir saule. Ldzgi, matrija ir k tuma istaba; apzia logs matrijas piepildanai ar sajtm un mau uztvrumiem, un augstkais ir saule, abu, gan matrijas, gan gaismas, avots. Logs vartu bt gan aizvrts, gan atvrts, saule spd visu laiku. Istabai ir starpba, bet saulei nav. Tomr viss is ir sekundrs pret maz-maztio lietu, kas ir es esmu. Bez es esmu nek nav. Visa zinana ir par es esmu. Nepareizas idejas par o es esmu liek vas, pareizas zinanas ved uz brvbu un laimi. J: Vai es esmu un tur ir ir viens un tas pats? M: Es esmu norda uz iekjo, tur ir - uz rjo. Abi ir balstti banas sajt. J: Vai tas ir tas pats, kas eksistanas pieredze? M: Eksistt nozm bt par kaut ko, par lietu, sajtu, domu, ideju. Visa eksistence ir konkrta. Tikai bana ir universla, td nozm, ka jebkura bana ir savietojama ar citu banu. Eksistences konflikt, bana nekad. Eksistence nozm kanu, maiu, dzimanu un nvi, un dzimanu atkal, kamr ban ir kluss miers. J: Ja es radu pasauli, kpc es to radju sliktu? M: Katrs dzvo sav pasaul. Ne visas pasaules ir viendi labas vai sliktas. J: Kas nosaka atirbu? M: Prts, kur projic pasauli, iekrso to tam raksturg veid. Kad tu satiec cilvku, vi ir sveinieks. Kad tu apprecies ar viu, vi kst par tevi pau. Kad tu strdies, vi kst par tavu ienaidnieku. T ir tava prta attieksme, kas nosaka, kas vi tev ir. J: Es redzu, ka mana pasaule ir subjektva. Vai tas to padara ar par iluzoru? 70

M: T ir iluzora tikmr, kamr t ir subjektva, un tikai td mr. Realitte ir objektivitt. J: Ko nozm objektivitte? Tu teici, ka pasaule ir subjektva, un tagad tu run par objektivitti. Vai viss nav subjektvs? M: Viss ir subjektvs, bet relais ir objektvs. J: Kd nozm? M: Tas nav atkargs no atmim un gaidm, vlmm un bailm, patikm un nepatikm. Viss tiek redzts, kds tas ir. J: Vai tas ir tas, ko tu sauc par ceturto stvokli (turija)? M: Sauc to, k gribi. Tas ir homogns, nekustgs, nemaings, bez skuma un bez beigm, vienmr jauns, vienmr svaigs. J: K tas tiek sasniegts? M: Bana bez vlmm un bezbailba tevi turp aizveds.

20. Augstkais ir pri visam


Jauttjs: Tu saki, realitte ir viena. Veselums, vienotba, ir personas atribts. Tad vai realitte nav persona ar universu k ts ermeni? Maharad: Lai ko tu teiktu, tas bs gan pareizs, gan nepareizs. Vrdi nesniedzas pri prtam. J: Es tikai minu saprast. Tu mums ststi par Personu, Pau un Augstko (vjakti, vjakta, avjakta). Tras Apjausmas gaisma (prad), kas fokusjusies k es esmu Sev (dvtm), k apzia (cetan) izgaismo prtu (antahkaraa) un k dzve (prna) atdzvina ermeni (deha). Viss is ir labi, kamr tas ir vrdos. Bet, kad sk iet runa par atiranu sev personu no Sevis un Sevi no Augstk man viss sajk. 71

M: Persona nekad nav subjekts. Personu var redzt, bet tu neesi persona. Tu vienmr esi Augstkais, kas dot laika un telpas punkt pards k liecinieks, tilts starp Augstk tru apjausmu un daudzpusgo personas apziu. J: Kad es uz sevi skatos, es redzu, ka esmu vairkas personas, kuras viena ar otru cns par ermea izmantoanu. M: Ts atbilst dadm prta tendencm (samskra). J: Vai starp tm var tikt nolgts miers? M: K tu to vartu? Ts ir tik pretjas! Redzi ts, kdas ts ir tikai domu un jtu ieradumi, atmiu un vajadzbu upa. J: Tomr visas ts saka es esmu. M: Tas ir tikai tpc, ka tu identific sevi ar tm. Kad tu beidzot realiz, ka, lai kas pardtos tav priek, tas nevari bt tu, un tas nevar pateikt es esmu, tu esi brvs no vism savm personm un to prasbm. Sajta es esmu ir tava. Tu no ts nevari irties, bet tu vari to iedvest jebkam, k sakot: es esmu jauns, es esmu bagts, utt. Bet tdas identifikcijas neprprotami ir aplamas un ir vau iemesls. J: K man saprast, ka es neesmu persona, bet tas, kas, atspoguojoties person, dod tai banas sajtu. Un k ar Augstko? Kd veid man zint sevi k Augstko? M: Apzias avots nevar bt objekts apzi. Zint avotu nozm bt avotam. Kad tu realiz, ka tu neesi persona, bet trais un rmais liecinieks, un ka t bezbailg apjausma ir pati tevis bana, tu esi bana. Tas ir avots, Neizsmeam Iespja. J: Vai ir daudzi avoti, vai viens visiem? M: Tas atkargs no t, k tu skaties, no kuras puses. Pasaul ir daudz objektu, bet acs, kura tos redz, ir viena. Augstkais zemkajam vienmr izskats k viens, un zemkie k daudzi augstkajam. J: Formas un vrdi visi nk no viena un t paa Dieva?

72

M: Atkal, tas ir atkargs no t, k tu uz to skaties. Verbl lmen viss ir relatvs. Absolti ir jpieredz, ne jrun par tiem. J: K tiek pieredzts Absolts? M: Tas nav objekts, kas btu jatpazst un jnoglab atmi. Tas drzk ir tagadn un sajt. Tam vairk ir darana ar k, nevis ar ko. Tas ir kvalitt, vrtb; bdams par visa avotu, tas ir vis. J: Ja tas ir avots, kpc un k tas sevi manifest? M: Tas dod esambu apziai. Viss prjais ir apzi. J: Kpc ir tik daudzi apzias centri? M: Objektvais universs (mahadaka) ir pastvg kustb, projicjot un izzudinot neskaitmas formas. Kad form tiek iedvesta dzve (prna), pards apzia (cetan) apjausmas atspdanas matrij d. J: K tiek iespaidots Augstkais? M: Kas to var iespaidot un k? Avots netiek upes lkumu iespaidots, k ar metls rotu formas. Vai attls uz ekrna iespaido gaismu? Augstkais dod visam iespju, tas ir viss. J: Kpc ir t, ka daas lietas notiek, un daas n? M: Iemeslu meklana ir prta laika kavklis. Nepastv clou un seku dualittes. Lietas paas par sevi ir to cloi. J: Jgpilna rcba tad nav iespjama? M: Viss, ko es saku, ir, ka apzia satur visu. Apzi ir iespjams viss. Tev var bt cloi, ja tu tos gribi, sav pasaul. Kds cits vartu bt apmierints ar vienu cloni Dieva gribu. Sakn clonis ir viens: sajta es esmu. J: Kda ir saite starp Pau (Vjakta) un Augstko (Avjakta)? M: No paa skata punkta pasaule ir zintais, Augstkais Nezinmais. Nezinmais dod iespju zinmajam, pats tomr paliekot Nezinms. Zintais ir ierobeots, bet Nezinmais ir bezgalbu bezgalba. Tiei k gaismas stars nekad netiek redzts, ja vien tas netiek puteku aizrsots, t ar Augstkais 73

padara visu zinmu, pats paliekot nezinms. J: Vai tas nozm, ka Nezinmais ir nepieejams? M: O, n. Augstkais ir visvienkrk sasniedzamais, jo t ir tevis paa btba. Pietiek ar beiganu domt un vlties kaut ko, izemot Augstko. J: Un, ja es nevlos neko, pat ne Augstko? M: Tad tu esi tik pat k beigts, vai tu esi Augstkais. J: Pasaule ir pilna vlmju. Visi kaut ko grib. Kur ir tas, kur vls? Persona vai pats? M: Pats. Visas vlmes, svtas un nesvtas, nk no sevis; ts visas karjas es esmu sajt. J: Es varu saprast, ka svtas vlmes (satjakma) plst no sevis. T vartu bt Sevis Saditnanda (Bana Apjausma Laime) svtlaimes aspekta izpausme. Bet kpc nesvtas vlmes? M: Visas vlmes mr uz laimi. To forma un kvalitte ir atkarga no psihes (antahkaraa). Kur domin inerce (tamas), ms redzam perversijas. Ar eneriju (radas) rodas kaisles. Kur ir skaidrba (satva), motvs vlmju pamat ir labvlba, ldzjtba, dzinulis padart laimgu t viet lai btu laimgs. Bet Augstkais ir pri visam, tomr t bezgalgs viscaur-esambas d visas neapgamas vlmes var tikt piepildtas. J: Kuras vlmes ir neapgamas? M: Vlmes, kuras izncina to subjektus vai objektus vai nebalsts apmierinan, ir pretrungas un nevar tikt piepildtas. Tikai vlmes, kuru motvs ir mlestba, labvlba un ldzjtba ir izdevgas abiem, subjektam un objektam, un var tikt pilnb apmierintas. J: Visas vlmes ir spgas, svtas un ar nesvtas. M: Ts visas nav viendas, un spes nav viendas. Kaisle ir spga, ldzjtba nekad. Viss universs tiecas piepildt tdu vlmi, kura sakojas ldzjtb. J: Vai Augstkais sevi zina? Vai Bezpersoniskais apzins? 74

M: Visa avotam ir viss. Jebkam, kas no t plst, jau ir jbt sklas form. Un t pat k skla ir pdj no neskaitmm sklm un satur neskaitmu meu pieredzi un soljumu, t ar Nezinmais satur visu, kas bija vai vartu bt bijis, un visu, kas bs vai vartu bt. Visa kanas sfra ir atvrta un pieejama; pagtne un nkotne pastv ldzs mgaj tagad. J: Vai tu dzvo Augstkaj Nezinmaj? M: Kur vl citur? J: Kas tev liek to teikt? M: Man prt nekad nepaceas neviena vlme. J: Vai tad tu esi bez-apzi? M: Protams, n! Esmu pilnb pie apzias, bet, jo neviena vlme neienk man prt, ir perfekts klusums. J: Kur zina to klusumu? M: Klusums zina pats sevi. Tas ir klusa prta klusums, kad visas kaisles un vlmes tiek noklusintas. J: Vai tu reizm pieredzi vlmes? M: Vlmes ir tikai vii prt. Tu zini par vilni, kad tu tdu redzi. Vlme ir tikai lieta starp daudzm citm. Es nejtu dzinuli to apmierint, t nepieprasa rcbu. Brvba no vlmes nozm o: iztrkst tieksmes to apmierint. J: Kpc vispr rodas vlmes? M: Jo tu iedomjies, ka tu dzimi, un tu mirsi, ja neparpsies par savu ermeni. Vlme pc eksistences ermen ir problmas pamatclonis. J: Tomr tik daudz dvas iekst ermeos. Protams, t nevartu bt kda kda spriedum. Ir jbt jgai. Kda t vartu bt? M: Lai zintu pau, paam ir jredz t pretjais ne-pats. Vlme noved pie pieredzes. Pieredze noved pie diskrimincijas, nepieerans, seviszinanas atbrvoans. Un kas beigu beigs ir atbrvoans? Zinana, ka 75

tu esi pri dzimanai un nvei. Aizmirstot, kas tu esi, un iedomjoties sevi par mirstgu radbu, tu radji sev tik daudz likstu, ka tev ir jpamostas k no slikta sapa. Taujana ar tevi pamodina. Tev nav jgaida cieanas; taujana laim ir labka, jo prts ir harmonij un mier. J: Kur sti ir augstkais pieredztjs Pats vai Nezinmais? M: Pats, protams. J: Tad kpc tu ievies Augstk Nezinm jdzienu? M: Lai izskaidrotu Pau. J: Bet vai ir kaut kas pri Paam? M: rpus Paa nek nav. Viss ir viens, un viss ir es esmu saturts. Nomodas un sapu stvokos t ir persona. Dzi mieg un turij tas ir Pats. Pri modrajai turijas uzmanbai rodams liels, kluss Augstk miers. Bet stenb viss ir viens btb un saistts redzamb. Nezi redztjs kst par redzto, un gudrb vi ir redzana. Bet kpc satraukties par Augstko? Zini zintjus, un viss tiks zints.

21. Kas es esmu?


Jauttjs: Mums tiek ieteikts pielgt realitti, personifictu k Dievu vai k Perfektu Cilvku. Mums tiek teikts nemint pielgt Absoltu, jo tas esot daudz par grtu smadzeu-centrtai apziai. Maharad: Patiesba ir vienkra un atvrta visiem: Kpc tu sare? Patiesba ir mloa un mlama. T ietver visu, pieem visu, attra visu. T ir nepatiesba, ka tas ir grti, un ir problmu avots. T vienmr grib, cer, pieprasa. Esot aplama, t ir tuka, vienmr apstiprinjumu un prliecinjumu mekljumos. T baids un izvairs no taujanas. T identific sevi ar jebkdu balstu, lai cik tas btu vj un mirklgs. Lai ko t 76

gtu, t zaud un prasa vl. Tpc neuzticies apzintajam. Nekas, ko tu vari redzt, just vai domt, nav t. Pat grks un tikums, nopelni un noplumi nav tas, pc k tie izskats. Parasti sliktais un labais ir piederbas un parau lieta, un no tiem izvairs vai tos atzst atkarb no t, k tiek lietoti vrdi. J: Vai nav tdu labu un sliktu vlmju, augstu un zemu vlmju? M: Priek kam vispr vlties? Stvoka, kas ir brvs no vlmm, vlans tevi neatbrvos. Nekas tevi nevar atbrvot, jo tu esi brvs. Redzi sevi bezvlmju skaidrb, tas ir viss. J: Zint sevi aizem laiku. M: K tev var paldzt laiks? Laiks ir mirku secba; katrs mirklis pards no nekurienes un izzd nekurien uz neatgrieanos. K tu vari kaut ko uzbvt uz kaut k tik gaistoa? J: Kas ir pastvgs? M: Skaties uz sevi pc pastvg. Nirsti dzii iekup un atrodi, kas tev ir rels. J: K meklt sevi? M: Lai kas notiktu, tas notiek ar tevi. Lai ko tu dari, dartjs ir tev. Atrodi t visa, kas tu esi k persona, subjektu. J: Kas vl cits es vartu bt? M: Atrodi. Pat, ja es tev teiku, ka tu esi liecinieks, klusais vrotjs, tas tev neko nenozms, kamr tu pats neatradsi ceu uz sevis paa esbu. J: Mans jautjums ir: K atrast ceu uz sevis paa banu? M: Atmet visus jautjumu, izemot vienu: Kas es esmu? Beigu beigs, viengais fakts, par ko tu esi prliecints, ir, ka tu esi. Es esmu ir zinms. Es esmu is - nav. Cnies, lai atrastu to, kas tu esi stenb. J: Pdjos gadus es neko citu nedaru. M: Kda ir vaina centieniem? Kpc gaidt rezulttus? Centieni pai ir tevis paties daba. 77

J: Centieni ir spgi. M: Tu tos par tdiem padari, gaidot rezulttus. Centies bez gaidm, cnies bez kres. J: Kpc dievs mani ir radjis tdu, kds es esmu? M: Par kuru Dievu tu run? Kas ir Dievs? Vai vi nav pati gaisma, ar kuru tu uzdod jautjumu? Es esmu pats ir Dievs. Meklana pati ir Dievs. Meklan tu atrodi, ka tu neesi ne ermenis, ne prts, un mlestba uz sevi tev ir uz sevi vis. ie divi ir viens. Apzia tev un apzia man, ietami divas, patiesb viena, mekl vienotbu, un t ir mlestba. J: K man atrast to mlestbu? M: Ko tu mli tagad? Es esmu. Atdod tam savu sirdi un prtu, nedom ne par ko citu. is, kad bez pieples un dabgs, ir augstkais stvoklis. Taj mlestba pati ir mltjs un iemotais. J: Visi grib dzvot, eksistt. Vai t nav sevis-mlestba? M: Visu vlmju avots ir sev. Visa runa ir tikai par pareizs vlmes izvlanos. J: Kas ir pareizs un kas ir nepareizs, atiras atkarb no pieradumiem un param. Standarti sabiedrbs ir atirgi. M: Atmet tradicionlos standartus. Atstj tos liekuiem. Tikai tas, kas atbrvo tevi no vlmm un bailm, un aplamm idejm, ir labs. Tikmr, kamr tu uztraucies par grkiem un tikumiem, tev nebs miera. J: Es piekrtu, ka grki un tikumi ir socilas normas. Bet vartu bt ar gargi grki un tikumi. Ar gargiem es domju absoltus. Vai nav tdas lietas k absolti grki un absolti tikumi? M: Grki un tikumi attiecas tikai uz personu. Bez grcgas vai tikumgas personas kas ir grks vai tikums? Absolta lmen nav personu; trs apjausmas okens nav ne tikumgs, ne grcgs. Grki un tikumi vienmr ir relatvi. J: Vai es varu tikt va no tik nevajadzgm idejm? 78

M: Tikmr, kamr tu dom, ka esi persona, n. J: Pc kdm pazmm es zinu, ka esmu pri grkiem un tikumiem? M: Esot brvs no vlmm un bailm, no paas idejas, ka esi persona. Lolot idejas: es esmu grkotjs, es neesmu grkotjs, ir grks. Identifict sevi ar konkrto ir viengais grks, kds ir. Bezpersoniskais ir rels, personiskais pards un izzd. Es esmu ir bezpersoniska Bana. Es esmu is ir persona. Persona ir relatva, un tra Bana fundamentla. J: Protams, tra Bana nav neapzinta, k ar tai piemt spja izirt. K t var bt pri grkam un tikumam? Tikai pasaki mums, ldzu, vai t ir intelienta vai nav? M: Visi ie jautjumi paceas no ticbas sev k personai. Ej pri personiskajam un redzi. J: Ko sti tu dom, kad saki man izbeigt bt par personu? M: Es nesaku tev izbeigt banu to tu nevari. Es saku tev tikai izbeigt iztloties, ka tu reiz dzimi, ka tev ir vecki, esi ermenis, mirsi, utt. Tikai mini, uzsc tas nav tik grti, k tu iedomjies. J: Domt par sevi k par personisko ir bezpersonisk grks. M: Atkal personisks skatjums! Kpc tu uzstj piesrot bezpersonisko ar savm grka un tikuma idejm? Ts vienkri uz to neattiecs. Bezpersoniskais nevar tikt aprakstts laba un slikta jdzienos. Tas ir Bana Gudrba Mlestba viss absolts. Kur eit ir vieta grkam? Un tikumba ir tikai pretjais grcgumam. J: Ms runjam par dieviu tikumbu. M: Patiesa tikumba ir dievi daba (svarpa). Kas tu stenb esi, ir tava tikumba. Bet grka pretstats, ko tu sauc par tikumu, ir tikai paklausba, dzimusi no bailm. J: Tad kpc visi ie plii bt labam? M: Tas uztur tevi kustb. Tu turpini, ldz tu atrodi Dievu. Tad Dievs paem tevi Sev un padara tevi, kds ir Vi. 79

J: Kda konkrta rcba var tikt uzskatta par dabgu vien punkt un par grku cit. Kas to padara par grku? M: Jebkas, ko tu dari pretrun ar savm labkajm zinanm, ir grks. J: Zinana ir atkarga no atmias. M: Sevis atcerans ir tikums, sevis aizmirana ir grks. Tas viss ir reducjams uz mentlo un psiholoisko saikni starp garu un matriju. Ms o saikni vartu nosaukt par psihi (antahkaraa). Kad psihe ir zaa, neattstta, pavisam primitva, t ir pakauta rupjm ilzijm. Ar ts auganu plaum un jtgum, t kst par perfektu saikni starp tru matriju un tru garu, un dod matrijai nozmi un garam izpausmi. Ir materil pasaule (mahadaka) un garg (paramaka). Starp tiem gulst universlais prts (idaka), kas ir ar universl sirds (premaka). T ir gudra mlestba, kas padara os divus par vienu. J: Dai cilvki ir stulbi, dai intelienti. Starpba ir viu psih. Aiz tiem, kas nogatavojuies, ir vairk pieredzes. Tiei k brns aug dot un dzerot, un spljoties, t cilvka psihe tiek t, ko vi dom un jt, un dara, veidota, ldz t ir gana perfekta, lai kalpotu par tiltu starp garu un ermeni. K tilts iespjo satiksmi starp krastiem, t psihe saved kop avotu ar t izpausmi. M: Sauc to par mlestbu. Tilts ir mlestba. J: Beigu beigs viss ir pieredzes. Lai ko ms domtu, justu, dartu, ir pieredze. Aiz tm ir pieredztjs. Tad viss, ko ms zinm, sastv no iem diviem, pieredztja un pieredzes. Bet ie divi patiesb ir viens pieredztjs pats ir pieredze. Tomr pieredztjs uzskata pieredzi par rju. Td pa veid gars un ermenis ir viens; tie tikai iet divi. M: Garam nav otra. J: Tad kam pards otrs? Man iet, ka dualitte ir ilzija, ko izraisa psihes trkumi. Kad psihe ir perfekta, dualitte vairs netiek saskatta. M: Tu to esi pateicis. J: Tomr man ir jatkrto mans oti vienkrais jautjums: kur atir starp grku un tikumu? 80

M: Tas, kuram ir ermenis, grko ar ermeni, kuram ir prts, grko ar prtu. J: Skaidrs, ka prta un ermea piederana vien nespie grkot. Ir jbt kdam treajam faktoram t sakn. Es atgrieos pie grku un tikumu jautjuma atkal un atkal, jo msdiens jauni cilvki saka, ka nav tdas lietas k grks, ka nav jbt prlieku jtgam un ir droi jseko mirka vlmm. Vii nepieem ne tradciju, ne autoritti, un var tikt tikai krtgas un patiesas domas iespaidoti. Ja vii atturas no kdas konkrtas rcbas, tas ir drzk baiu no policijas nevis prliecbas d. Neapaubmi, taj, ko vii saka, kaut kas ir, jo ms varam novrot, k msu vrtbas dads viets un dados laikos mains. Piemram, odien nogalinana kar skaits liels tikums un vartu tikt uzskatts par briesmgu noziegumu nkoaj gadsimt. M: Cilvks, kur kusts ldzi zemei, neapaubmi pieredzs dienas un naktis. Tas, kur paliek saul, nezins tumsu. Mana pasaule nav tavj. Tas, k es to redzu, ir, ka tu stvi uz skatuves un tlo. Tav nkan un iean nav realittes. Un tavas problmas ir tik nerelas! J: Ms vartu bt mnessrdzgie vai murgu sapotji. Vai nav nek, ko tu vartu dart? M: Es daru: es iencu tav sapainaj stvokl, lai tev pateiktu: Beidz dart pri sev un citiem, beidz ciest, mosties! J: Kpc tad ms nemostamies? M: Tu modsies. Man neviens nestsies ce. Tas vartu aizemt kdu laiku. Kad tu sksi apaubt savu sapni, pamoans nebs vairs aiz kalniem.

81

22. Dzve ir mlestba, un mlestba ir dzve


Jauttjs: Vai jogas prakse vienmr ir apzinta? Vai t var bt ar pavisam neapzinta, zem apjausmas slieka? Maharad: Iescja gadjum jogas prakse biei ir ta un prasa lielu apmbu. Bet tie, kuri patiesi praktiz jau daudzus gadus, sliecas realizt sevi visu laiku, vai to apzins vai n. Neapzinta sdhana ir visefektvk, jo t ir spontna un pastvga. J: Kda ir tda cilvka pozcija, kur reiz ir bijis patiess jogas students un tagad zaudjis du, un atmetis centienus? M: Tas, ko cilvks izskats darm vai nedarm, biei ir maldinoi. Via ietam aptija vartu bt tikai savkans spkos. Msu uzvedbas iemesli ir oti smalki. Nevajadztu nopelt par tru, ar ne slavt. Atceries, ka joga ir iekj sevis (vjakta) darbs ar rjo sevi (vjakti). Viss, ko rjais dara, ir tikai reajot uz iekjo. J: Tomr rjais paldz. M: Cik daudz tas var paldzt un kd veid? Tam ir kaut kda kontrole pr ermeni, un tas var uzlabot stju un elpoanu. Pri prta domm un jtm tam ir maz varas, jo tas pats par sevi ir prts. Tas ir iekjais, kas spj kontrolt rjo. rjais bs gudrs klausot. J: Ja tas ir iekjais, kas beigs ir atbildgs par cilvka gargo attstbu, kpc rjais tik daudz tiek mudints un iedroints? M: rjais var paldzt, turoties kluss un brvs no vlmm un bailm. Tu noteikti esi pamanjis, ka visi padomi rjam ir noliegumu form: nedari, izbeidz, atturies, atsakies, atmet, ziedo, atdodies, redzi aplamu k aplamu. Pat mazais realittes apraksts, kas tiek dots, ir noraidjumos ne is, ne is, (neti, neti). Visi pozitvie apgalvojumi pieder iekjam sev, k visi absolti Realittei. J: K mums atirt iekjo no rj faktisk pieredz? 82

M: Iekjais ir iedvesmas avots, rjais tiek atmias vadts. Avots nav izsekojams, kamr visas atmias kaut kur skas. Tdjdi rjais vienmr ir noteikts, kamr iekjais nevar tikt saturts vrdos. Studentu kda ir iedoms, ka iekjais ir kaut kas, pie k var pieerties, un aizmiran, ka viss uztveramais ir prejos un tpc nerels. Tikai tas, kas uztveri padara par iespjamu, sauc to par Dzvi vai Brahman, vai k tev tk, ir rels. J: Vai Dzves sevis-izpausmei ir nepiecieams ermenis? M: Dzvot grib ermenis. T nav dzve, kam vajadzgs ermenis; tas ir ermenis, kam vajadzga dzve. J: Vai dzve to dara ti? M: Vai mlestba rkojas ti? J un n. Dzve ir mlestba, un mlestba ir dzve. Kas satur ermeni kop, ja vien ne mlestba? Kas ir vlme, ja vien ne mlestba uz sevi? Kas ir bailes, ja ne griba pasargt? Un kas ir zinanas, ja ne patiesbas mlestba? Ldzeki un formas vartu bt nepareizas, bet apak-motvs vienmr ir mlestba mana un manis mlestba. Es un mans vartu bt mazi vai vartu eksplodt un apskaut universu, bet mlestba paliek. J: Dieva vrda atkrtoana ir oti izplatta Indij. Vai taj ir kda vrtba? M: Kad tu zini lietas vai personas vrdu, tu to tri vari atrast. Saucot Dievu Via vrd, tu Viam liec pie tevis nkt. J: Kd form Vi nk? M: Td, kd tu to iedomjies. Ja tev neveicas, un kda svta dvsele tev iedod mantru labai veiksmei, un tu to atkrto ar ticbu un nodoanos, tava slikt veiksme noteikti griezsies otrdi. Nesvrstga ticba ir stiprka par likteni. Liktenis ir clou rezultts, prsvar nejaus un tpc idri saausts. Prliecba un nesvrstga cerba to viegli prsps. J: Kad tiek skaitta mantra, kas sti notiek? M: Mantras skaa rada formu, kuru ieems Pats. Pats var ieemt jebkdu formu un caur to darboties. Beigu beigs Pats izpau sevi darbb un mantra visupirms ir enerija darbb. T iedarbojas uz tevi, t iedarbojas uz 83

tavu vidi. J: Mantra ir tradicionla. Vai t tam ir jbt? M: Kop senseniem laikiem ir izveidotas saites starp konkrtiem vrdiem un attiecgm enerijm, un ir bijuas stiprintas neskaitmos atkrtojumos. Tas ir tiei k ce, pa kuru iet. Tas ir viegls ce vajadzga ir tikai ticba. Tu uzticies ceam, kas tas tevi aizveds uz tavu mri. J: Eirop nav mantras tradcija, izemot daos kontemplatvos orderos. Kds labums no ts ir modernam, jaunam rietumniekam? M: Nekds, izemot, ja viu t oti pievelk. Viiem labk procedra ir turties pie domas, ka vi ir visas zinanas pamats, visa t, kas notiek ar mam un prtu, nemaing un pastvg apjausma. Ja vi to patur prt visu laiku, apjautos un modrs, vi noteikti prraus ne-apjauanas saites un nonks tr dzv, gaism un mlestb. Ideja es esmu tikai liecinieks attrs via ermeni un prtu un atvrs gudrbas aci. Tad cilvks iet pri ilzijai, un via sirds ir brva no vism vlmm. Tiei k ledus prtop den, un dens garaios, un garaii izgaist un izzd telp, t ermenis izgaist tr apjausm (idaka), tad tr ban (paramaka), kas ir pri eksistencei un ne-eksistencei. J: Realizjis cilvks d, dzer un gu. Kas viam liek to dart? M: Tas pats spks, kas virza universu, virza ar viu. J: Visi tiek viena un t paa spka virzti: kda ir atirba? M: Tikai : Realizjis cilvks zina to, ko citi tikai dzird, bet nepieredz. Intelektuli vii vartu ist prliecinti, bet rcb vii nodod savas vaas, kamr realizjis cilvks vienmr dara pareizi. J: Visi saka es esmu. Realizjis cilvks ar saka es esmu. Kur ir atirba? M: Atirba ir nozm, kas ir vrdos es esmu. Realizju cilvk pieredze es esmu pasaule, pasaule ir mana ir absolti sta vi dom, jt un rkojas integrli un vienotb ar visu, kas dzvs. Vi pat vartu nezint parealizcijas teoriju un praksi, un bt dzimis un uzaudzints bez 84

reliiskm un metaforiskm idejm. Bet via sapratn un ldzjtb nebs ne mazko kdu. J: Es vartu satikt ubagu, pliku un izsalkuu, un pavaict viam: Kas tu esi? Vi vartu atbildt: Es esmu Augstkais Pats. Tad, es teiktu, ja tu esi Augstkais, nomaini savu pareizjo stvokli. Ko vi dars? M: Vi tev vaics: Kdu stvokli? Kas te ir tds, kas btu jmaina? Kas ar mani nav t? J: Kpc lai vi t atbildtu? M: Jo vi vairs nav redzambu ierobeots, vi sevi vairs neidentific ar vrdu un formu. Vi izmanto atmiu, bet atmia nespj izmantot viu. J: Vai nav t, ka visas zinanas balsts atmi? M: Zemkas zinanas j. Augstkas zinanas, Realittes zinana, ir cilvka patiess dabas daa. J: Vai es varu teikt, ka es neesmu tas, ko es apzinos, k ar neesmu apzia pati? M: Tikmr, kamr tu esi mekltjs, labk turies pie idejas, ka tu esi tra apzia, brva no satura. Iet pri apziai ir augstkais stvoklis. J: Vlme realizt, vai t sakojas apzi vai pri tai? M: Apzi, protams. Visas vlmes dzimst no atmias un ir apzias sfr. Tas, kas ir pri, ir brvs no visas tiekans. Pati vlme iet pri apziai vl joprojm ir apzi. J: Vai apzi ir kdas pdas vai nospiedumi, kas nk no t, kas ir pri tai? M: N, nevar tdas bt. J: Tad kda starp iem diviem ir saite? K var tikt atrasta preja starp diviem stvokiem, kuriem nav nek kopja? Vai tra apjausma nav saite starp iem diviem? M: Pat tra apjausma ir apzias varicija. J: Tad kas ir pri? Tukums? 85

M: Ar tukums attiecs tikai uz apziu. Pilnba un tukums ir relatvi jdzieni. Relais ir patiem pri pri ne attiecb uz apziu, bet pri jebkdm attiecbm. Grtba pards ar vrdu stvoklis. Relais nav kaut k cita stvoklis tas nav prta vai apzias, vai psihes stvoklis k ar tas nav nekas tds, kam ir skums un beigas, esamba un neesamba. Visi pretstati taj tiek saturti bet t nav pretstatu sple. Tev tas nebtu juztver k kaut kdas prejas beigas. Tas ir pats par sevi, kad apzia k tda vairs nav. Tad vrdiem es esmu cilvks vai es esmu Dievs nav nozmes. Tikai klusum un tums tas var tikt dzirdts un redzts.

23. Diskrimincija izbeidz pieeranos


Maharad: Tu esi izmircis, jo g lietus. Man pasaul vienmr ir labs laiks. Ne uztraukumi, ne nolas mani neprem. Mans prts ir brvs no domm, jo nav vlmju, kurm vergot. Jauttjs: Vai ir divas pasaules? M: Tava pasaule ir prejoa, mainga. Mana pasaule ir perfekta, nemainga. Tu man saki, kas tev tav pasaul patk es uzmangi klausos, pat ar interesi, bet ne uz mirkli es neaizmirsu, ka tava pasaule nepastv, ka tu sapo. J: Kas padara msu pasaules par atirgm? M: Manai pasaulei nav pabu, pc kurm t vartu tikt identificta. Par to neko nevar pateikt. Es esmu mana pasaule. Mana pasaule ir es pats. T ir pilnga un perfekta. Katrs iespaids tiek dzsts, katra pieredze noraidta. Man nekas nav vajadzgs, pat ne es pats, jo sevi es pazaudt nevaru. J: Pat ne Dievs? 86

M: Visas s idejas un atirbas pastv tav prt; manj nek tda nav. Mana pasaule ir vesela un oti vienkra. J: Taj nekas nenotiek? M: Lai kas notiktu tav pasaul, tikai taj tas ir spk un izsauc reakciju. Man pasaul nekas nenotiek. J: Pats tevis savas pasaules pieredzanas fakts apstiprina dualitti, ietvertu jebkur pieredz. M: Verbli j. Bet tavi vrdi mani neaizsniedz. Manj ir neverbla pasaule. Tavj pasaul nepateiktajam nav eksistences. Manj vrdiem un to saturam nav esambas. Tavj pasaul nekas neuzkavjas, manj nekas nemains. Mana pasaule ir rela, kamr tavj ir sapu veidota. J: Tomr ms sarunjamies. M: Saruna ir tav prt. Manj ir mgs klusums. Mans klusums dzied, mans tukums ir pilns, man nekas netrkst. Tu nevari zint manu pasauli, kamr tu pats tur neesi. J: iet, tu sav pasaul esi viens. M: K tu vari teikt viens vai ne-viens, ja vrdi nav piemrojami? Protams, es esmu viens, jo es esmu viss. J: Vai tu jebkad ienc msu pasaul? M: Kas man ir nkana un ieana? ie atkal ir vrdi. Es esmu. No kurienes man nkt un kur doties? J: Kds labums man no tavas pasaules? M: Tev vajadztu rpgk apsvrt savu pasauli, kritiski to izptt, un kdu dienu pki tu atradsi sevi manj. J: Ko ms no t iegstam? M: Tu neiegsti neko. Tu atstj aiz muguras to, kas nav tavs, un atrodi to, ko tu nekad nebiji pazaudjis tevis paa esbu. J: Kur valda pr tavu pasauli? 87

M: eit nav ne valdtju, ne valdto. Te pilnb nav nekdas dualittes. Tu tikai projic savas idejas. Taviem svtajiem rakstiem un dieviem man nav nozmes. J: Tomr tev ir vrds un forma, tu izskaties apzints un aktvs. M: Tds es izskatos tav pasaul. Manj man ir tikai esamba. Nekas cits. Js cilvki esat bagti ar piederbu, apmru un kvalitu idejm. Es esmu pilnb bez idejm. J: Man pasaul ir traucki, nemiers un izmisums. Tu, iet, dzvo no kdiem slptiem iemumiem, kamr ms vergojam, lai izdzvotu. M: Dari, k tev tk. Tev ir brvba atstt savu pasauli, lai btu manj. J: K rsoana tiek darta? M: Redzi savu pasauli, kda t ir, ne tdu, kdu tu to iedomjies. Diskrimincija izbeidz pieeranos; nepieerans garants pareizu rcbu; pareiza rcba uzbvs iekjo tiltu uz tavu patieso btbu. Rcba ir patiesuma pierdjums. Dari, ko tev liek, uzctgi un uzticgi, un visi ri izzuds. J: Vai tu esi laimgs? M: Tav pasaul es btu visnelaimgkais. Mosties, st, runt, atkal gult kas par nastu! J: Tad tu pat nevlies dzvot? M: Dzvot, mirt cik tie ir bezjdzgi vrdi! Kad tu mani redzi dzvu, es esmu beigts. Kad tu par mani dom k beigtu, es esmu dzvs. Kd tu esi jucekl! J: Cik vienaldzgs tu esi? Visas msu pasaules bdas ir nekas priek tevis. M: Es labi apzinos tavas likstas. J: Tad ko tu ar tm iesc? M: Nav nek, kas man btu jdara. Ts nk un iet. J: Vai ts aiziet tikai t fakta vien d, ka tu tm pievrs uzmanbu? 88

M: J. Grtbas vartu bt fiziskas, emocionlas vai mentlas; bet tas vienmr ir indivds. Liela mroga posts ir neskaitmu indivdu likteu summa, un ir vajadzgs laiks, lai tas rimtos. Bet nve nekad nav posts. J: Pat, ja tiek nogalints cilvks? M: Tas ir nogalintja posts. J: Tomr iet, ka ir divas pasaules, manj un tavj. M: Mana ir rela, tava nk no prta. J: Iedomjies akmeni un caurumu taj, un vardi caurum. Varde vartu pavadt savu dzvi perfekt svtlaim, neiztraucta. Akmens rpus pasaule notiek. Ja vardei, kas caurum, tiktu paststts par pasauli rpus, via teiktu: Tdas lietas nepastv. Mana pasaule ir miers un svtlaime. Tava pasaule ir tikai sapu struktra, tai nav eksistences. Ar tevi ir t pat. Kad tu mums saki, ka msu pasaule vienkri neeksist, diskusijai nav kopga pamata. Vai cits piemrs. Es aizeju pie daktera un sdzos par spm vder. Vi mani izmekl un saka: Ar tevi viss ir krtb. Bet man sp, es saku. Tava spe ir mentla, vi apgalvo. Es saku: Zinana, ka spe ir mentla, man nepaldz. Tu esi rsts, izrst mani no spes. Ja tu nevari mani izrstt, tu neesi mans rsts. M: Diezgan pareizi. J: Tu esi uzbvjis dzelzceu, bet, jo nav tilta, neviens vilciens nevar pa to braukt. Uzbv tiltu. M: Tiltam nav nepiecieambas. J: Ir jbt kdai saitei starp tavu pasauli un manjo. M: Starp relo pasauli un iedomto pasauli nav vajadzga saite, jo tda nevar pastvt. J: Tad ko mums dart? M: Izpti savu pasauli, liec prtam strdt, izmekl to kritiski, prbaudi katru ideju par to; ar to pietiks. J: Pasaule ir par lielu, lai to izmekltu. Viss, ko zinu, ir, ka es esmu, pasaule 89

ir, pasaule gd man raizes, un es pasaulei. M: Mana pieredze ir, ka viss ir svtlaime. Bet vlme pc svtlaimes rada spes. Tdjdi svtlaime kst spju skla. Viss spju universs ir dzimis no vlmes. Atsakies no vlmes pc baudas, un tu pat nezinsi, kas ir spes. J: Kpc baudai btu jbt spju sklai? M: Jo, lai tiktu pie baudas, tu daudz grko. Un grku augi ir cieanas un nve. J: Tu saki, ka no pasaules mums nav nekda labuma tikai liksta. Es jtu, ka tas t nevartu bt. Dievs nav tds muis. Pasaule, man iet, ir liels paskums, kur potencilais tiek viests esamaj, matrija dzv, neapzintais piln apjausm. Lai realiztu augstko, mums ir nepiecieama pretstatu pieredze. Tiei k tempa bvniecbai mums ir vajadzgi akmei un java, koks un dzelzs, stikls un flzes, t cilvka prtapanai dievi svtaj, pri dzvei un nvei, katrai pieredzei ir nepiecieams materils. T pat k sieviete dodas uz tirgu, prk visda veida nepiecieams lietas, nk mjs, vra, cep un pabaro savu kungu, t ms sevi krtgi pagatavojam dzves ugun un pabarojam savu Dievu. M: Nu, ja tu t dom, rkojies atbilstoi. Pabaro savu Dievu, k vien vari. J: Brns dodas uz skolu un mcs daudzas lietas, kuras vlk nebs nepiecieamas. Bet mcans proces vi aug. T ar ms izejam cauri neskaitmm pieredzm un aizmirstam ts visas, bet taj pat laik ms augam. Un kas ir dnn, ja ne cilvks, nijs par realitti! mana pasaule nevar bt nejaua. Taj ir jga, aiz ts ir jbt kdam plnam. Manam Dievam ir plns. M: Ja pasaule ir nesta, tad ar plns un radtjs ir nesti. J: Tu atkal noliedz pasauli. Starp mums nav tilta. M: Tilts nav nepiecieams. Tava kda ir tav ticb, ka tu esi dzimis. Tu nepiedzimi un nekad nemirsi, bet tu tici, ka tu dzimi konkrt datum un viet, un ka kds konkrts ermenis ir tavs. J: Pasaule ir, es esmu. ie ir fakti. 90

M: Kpc tu uztraucies par pasauli, pirms esi parpjies par sevi? Tu gribi izglbt pasauli, ne t? Vai tu vari izglbt pasauli, pirms tu esi izglbis sevi? Un ko nozm tikt izglbtam? Izglbtam no k? No ilzijas. Glbana ir lietu redzan, kdas ts ir. Es tiem neredzu sevi saisttu ar nevienu un neko. Pat ne ar pau, lai kas tas pats btu. Es vienmr palieku nedefints. Es esmu iekup un pri intms un netverams. J: K tu pie t nonci? M: Uzticoties savam Guru. Vi man teica: Tu viengais esi, un es viu neapaubju. Es tikai minju to saprast, ldz es realizju, ka t ir absolta patiesba. J: Prliecba no t atkrtoanas? M: Realizjot sevi. Es ieraudzju, ka es esmu absolti apzinos un laimgs, un tikai kdas d es domju, ka bana-apzia-svtlaime ir ermea un ermeu pasaules d. J: Tu neesi skolots vrs. Daudz tu neesi lasjis, un tas, ko tu lasji vai dzirdji, varbt nav pretrun. Es esmu diezgan izgltots, un esmu daudz lasjis, un es manu, ka grmatas un skolotji ir bezcergs pretruns. Tpc jebko, ko es lasu vai dzirdu, es uzemu aubs. Tas t vartu bt, tas t vartu ar nebt ir mana pirm reakcija. Un, jo mans prts nav spjgs izlemt, kas ir patiess un kas n, es esmu pamests savs aubs. Jog prts, kas aubs, nostda oti neizdevg situcij. M: Esmu priecgs to dzirdt; bet mans Guru ar man mcja aubties par visu un absolti. Vi teica: noraidi eksistenci visam, izemot sev. Vlmju d tu esi radjis savu pasauli ar ts spm un baudm. J: Vai tai noteikti ir jbt spgai? M: K savdk? Pati pc savas dabas bauda ir ierobeota un prejoa. No spm dzimst vlme, sp t mekl piepildjumu, un t beidzas vilans un izmisuma sps. Spes ir baudu fons, visi baudu mekljumi ir dzimui no spm un beidzas sps. J: Viss, ko tu saki, man ir skaidrs. Bet, kad ir kda fiziska vai mentla

91

problma, mans prts kst truls un pelks un izmisgi mekl atvieglojumu. M: Kda tam nozme? Tas ir prts, kas ir truls vai nemiergs, ne tu. Skaties, aj istab notiek visdas lietas. Vai es izsaucu to notikanu? Ts vienkri notiek. T tas ir ar ar tevi liktea rullis sevi atrull un aktualiz neizbgamo. Tu nevari izmaint notikumu gaitu, bet tu vari izmaint savu attieksmi, un, kas patiem ir no svara, ir attieksme, ne plikais notikums. Pasaule ir vlmju un baiu vieta. Taj nevar atrast mieru. Pc miera tev ir jiet pri pasaulei. Pasaules pamat-clonis ir sevis-mlestba. Ts d ms mekljam baudu un izvairmies no spm. Nomaini sevis-mlestbu uz mlestbu uz Sevi, un bilde izmains. Brahma, Radtjs, ir visu vlmju summa. Pasaule ir to piepildanas instruments. Dvseles em, kdas vien baudas vias vlas, un maks par tm asars. Laiks izldzina visas bilances. Augstkaj valda ldzsvara likums. J: Lai btu supermens, no skuma ir jbt par cilvku. Cilvcba ir neskaitmu pieredu auglis. Vlme noved pie pieredzes. Tpc sav laik un lmen vlme ir laba. M: Viss is zinm mr ir pareizi. Bet pienk diena, kad tu esi savcis gana, un tev ir jsk celt. iroana un atmeana (viveka-vairgja) tad ir absolti nepiecieamas. Visam ir jbt krtgi izpttam, un nevajadzgajam cietsirdgi izncintam. Tici man, nevar bt prk lielas izncinanas. Jo realitt nekam nav vrtbas. Esi kaislgi vienaldzgs tas ir viss.

24. Dievs ir visa-dartjs, dnn nedartjs


Jauttjs: Dai Mahatmas (apgaismotas btnes) turas pie uzskata, ka pasaule nav ne nejauba, ne Dieva sple, bet milzga darba plna, kas domts apzias vis univers modinanai un attstbai, rezultts un 92

izpausme. No nedzvuma uz dzvi, no neapzinans uz apzinanos, no truluma uz spou intelienci, no prpratuma uz skaidrbu ds ir virziens, kur nemitgi un neatlaidgi virzs pasaule. Protams, ir mirki atpt un ietama tumsa, bet atpta beidzas, un tiek atskts apzias darbs. No msu skata punkta pasaule ir asaru ieleja, vieta, no kuras mukt ar visiem iespjamajiem ldzekiem, tikldz tas ir iespjams. Apgaismotm btnm pasaule ir laba, un t kalpo labam mrim. Vii nenoliedz, ka pasaule ir mentla struktra un ka beigu beigs viss ir viens, bet vii redz un saka, ka struktrai ir nozme, un t kalpo neapaubmi vlamam mrim. Tas, ko ms saucam par Dieva gribu, nav rotagas dievbas kaprzs untums, bet absoltas nepiecieambas augt mlestb un gudrb, un spk izpausme, lai stenotu bezgalgos dzves un apzias potencilus. Tiei k drznieks no mazas sklas izaudz ziedus skaist pilnb, t Dievs starp citm btnm Via drz audz ar cilvkus super-cilvkos, kuri zina un ml, un strd kop ar Viu. Kad Dievs ir atpt (pralaija), tie, kuru izaugsme nebija pabeigta, uz laiku neapzins, kamr perfektie, kuri ir gjui pri vism apzias formm un saturam, turpina apjaust universlo klusumu. Kad ncis laiks jaunam universam, gultji mostas, un skas viu darbs. Tie, kas attsttki, mostas pirmie un sagatavo vidi mazk attsttkiem kas savukrt atrod formas un uzvedbas modeus, kas ir piemroti to turpmkai izaugsmei. di notiek ststs. Atirba no tavas mcbas ir : tu uzstj, ka pasaulei nav nekda labuma, un btu jatgr. Vii saka, ka nepatika pret pasauli ir prejos posms, nepiecieams, tomr pagaidu, un drz tiek aizvietots ar visuaptverou mlestbu un nesvrstgu gribu strdt ar Dievu. Maharad: Viss, ko tu saki, ir pareizi uz ru ejoaj (pravritti) ce. Atgrieans ce (nivritti) sevis nullizana ir nepiecieama. Es stvu, kur nav nek (paramaka); vrdi ldz tam nesniedzas, ne ar domas. Prtam tas viss ir tumsa un klusums. Apzia uzvands un uzmodina prtu (idaka), kur projic pasauli (mahadaka), veidotu no atmias un iztles. Kad pasaule ir esamb, viss, ko tu saki, t vartu bt. T ir prta daba iedomties mrus, tiekties uz tiem, meklt veidus un ceus, dot redzjumu, eneriju un drosmi. ie ir dievii atribti, un es tos nenoliedzu. Bet es 93

stvu, kur neeksist atirbas, kur nepastv lietas, ne ar prts, kuram ts radt. Tur es esmu mjs. Lai kas notiktu, tas mani neskar lietas rkojas, balstoties uz lietm, tas ir viss. Brvs no atmias un gaidm, es esmu svaigs, nevaings un patiesi sirsngs. Prts ir lielais dartjs (mahakart), un tam ir nepiecieama atpta. Neko negribot, es nebaidos. Kam baidties no k? Nav atdaltbas, ms neesam atirti pai. Ir tikai viens Pats, Augstk Realitte, kur personiskais un bezpersoniskais ir viens. J: Viss, ko es gribu, ir bt spjgs paldzt pasaulei. M: Kur saka, ka tu nevari paldzt? Tu esi izdomjis, ko nozm paldzba un kas tai nepiecieams, un tu iekuvi konflikt starp to, kas tev btu jdara, un to, ko tu vari, starp nepiecieambu un iespju. J: Bet kpc ms t darm? M: Tavs prts projic struktru, un tu sevi ar to identific. Tas ir vlmes dab pamudint prtu radt pasauli ts piepildjumam. Pat maza vlme var uzskt garu rcbu di; k ar spcgu vlmi? Vlme var radt universu; ts spki ir brnumaini. Mazs srkoci var prvrst milzgu meu liesms, t vlme iededzina manifestciju liesmas. Pats radbas mris ir vlmes piepildana. Vlme vartu bt cla vai necla, telpa (ka) ir neitrla to var piepildt, ar ko vien vlas: Tev ir jbt oti uzmangam par to, ko tu vlies. Un, kas attiecs uz cilvkiem, kuriem tu gribi paldzt, vii ir savs pau attiecgajs pasauls savu vlmju labad; nav cita veida k viiem paldzt, izemot caur viu pau vlmm. Tu viiem vari iemct tikai bt ar pareizm vlmm, lai vii var pacelties pri tm un bt brvi no vajadzbas radt un atkal-radt vlmju pasaules, spju un baudu ielejas. J: Ir jpienk dienai, kad izrde tiek beigta; cilvkam ir jmirst, universam ir jbeidzas. M: Tiei k gulos cilvks visu aizmirst un pamostas jaunai dienai, vai vi nomirst un pards cit dzv, t ar vlmju un baiu pasaules izgaist: Bet universlais liecinieks, Augstkais Pats, nekad negu un nekad nemirst. Liel Sirds pukst mgi, un ar katru pukstu esamb nk jauns universs. J: Vai vi apzins?

94

M: Vi ir pri visam, ko aptver prts. Vi ir pri banai un ne-banai. Vi ir visa J un N, pri un iekup, rados un izncinos, neiedomjami rels. J: Dievs un Mahatma, vai vii ir viens vai divi? M: Vii ir viens. J: Ir jbt kdai atirbai. M: Dievs ir Visa-Dartjs, dnn ir ne-dartjs. Dievs pats nesaka: Es visu daru. Ar Viu lietas notiek pc to pau dabas. Priek dnn viss tiek Dieva izdarts. Vi neredz starpbu starp Dievu un dabu. Abi, Dievs un dnn, zina sevi k nekustgo kustg centru, mgo prejo liecinieku. Centrs ir tukuma punkts, un liecinieks ir tras apjausmas punkts; vii zina sevi k neko, tpc nekas nespj stties viiem pret. J: K is izskats un jts tevis paa persongaj pieredz? M: Esot nekas, es esmu viss. Viss ir es, viss ir mans. Tiei t pat, k mans ermenis kusts, tikai domjot par kustbu, t lietas notiek, par tm domjot. em vr, es nedaru neko. Es tikai redzu, ka ts notiek. J: Vai lietas notiek t, k tu gribi, lai ts notiek, vai tu gribi, lai ts notiek, kad ts notiek? M: Abjdi. Es pieemu un tieku pieemts. Es esmu viss, un viss ir es pats. Esot pasaule, es nebaidos no pasaules. Esot viss, no k man btu jbaids? dens nebaids no dens, ne ar uguns no uguns. Es ar nespju baidties, jo es neesmu nekas, kas vartu pieredzt bailes vai vartu bt briesms. Man nav ne formas, ne vrda. T ir pieerans vrdam un formai, kas rada bailes. Es neesmu pieries. Es esmu nekas, un nekas nebaids no nevienas lietas. Tiei pretji, viss baids no Nek, jo, kad lieta pieskaras Nekam, t kst par neko. Tas ir k bezdibea aka, kas taj iekrt, izzd. J: Vai Dievs nav persona? M: Tikmr, kamr tu dom, ka tu esi persona, ar Vi ir persona. Kad tu esi viss, tu redzi Viu k visu. J: Vai es varu maint faktus, mainot attieksmi? 95

M: Attieksme ir fakts. Piemram dusmas. Es vartu bt nikns, lkdams urpu turpu pa istabu; taj pa laik es zinu, kas es esmu, gudrbas un mlestbas centrs, tras eksistences atoms. Viss norimst, un prts saplst klusum. J: Tomr dareiz tu esi dusmgs. M: Uz ko man bt dusmgam un par ko? Dusmas atnca un izgaisa, man sevi atceroties. Tas viss ir gunu (kosmisks matrijas pabas) sple. Kad es ar tm sevi identificju, es esmu to vergs. Kad atstatus, esmu to kungs. J: Vai tu vari iespaidot pasauli ar savu attieksmi? Atdalot sevi no pasaules, tu zaud visas cerbas tai paldzt. M: K tas t vartu bt? Viss ir es pats vai es sev nevaru paldzt? Es neidentificju sevi ar neko konkrtu, jo es esmu viss abi, gan konkrtais, gan universlais. J: Vai td gadjum tu vari paldzt man, konkrtai personai? M: Bet es tau vienmr tev paldzu no iekienes. Es un tu ir viens. Es to zinu, bet tu n. T ir visa atirba un t nevar ilgt. J: Un k tu paldzi visai pasaulei? M: Gandijs ir miris, tomr via prts prem zemi. Dnn doma prem cilvci un neprtraukti dod labumu. Bdams anonms, nkos no iekienes, tas ir visspcgkais un neatvairmkais. di uzlabojas pasaule iekj paldzba un rj svtba. Kad dnn mirst, via vairs nav td pa nozm, kd nav upes, kad t saplst ar jru; vrda, formas vairs nav, bet dens paliek un kst viens ar okenu. Kad dnn pievienojas universlajam prtam, visa via labestba un gudrba kst par cilvces mantojumu un pacil katru cilvka btni. J: Ms esam pieruies msu personbai. Msu individualitti, msu banu atirgiem no citiem ms vrtjam augsti. Tu, iet, abus apsdzi k nedergus. Tavs nemanifesttais, kds mums no t labums? M: Nemanifesttais, manifesttais, individualitte, personba (nirguna, saguna, vjakta, vjakti); visi ie ir tikai vrdi, viedoki, mentla attieksme. 96

Tajos nav realittes. Relais tiek pieredzts klusum. Tu pieeries personbai bet tu apzinies, ka esi persona, tikai tad, kad tu esi nepatikans kad tu neesi nepatikans, tu nedom par sevi. J: Tu man nepateici Nemanifestt pielietojumus. M: Protams, tev ir jgu, lai pamostos. Tev ir jmirst, lai dzvotu, tev ir jizkst, lai formtos no jauna. Tev ir jnobrucina, lai bvtu, jlikvid pirms radanas. Augstkais ir universlais dintjs, tas dina jebkuru trauku, tas deg cauri jebkuram rslim. Bez visa absolta nolieguma lietu tirnija btu absolta. Augstkais ir varens harmoniztjs, galg un perfekta balansa garantija dzvei brvb. Tas izdina tevi un tdjdi atkal-apstiprina tevis patieso btbu. J: Tas viss ir labi sav lmen. Bet k tas strd ikdienas dzv? M: Ikdienas dzve ir rcbas dzve. Vai tev tas patk, vai n, tev ir jfunkcion. Viss, ko tu dari sevis paa labumam, akumuljas un kst eksplozvs; kdu dienu tas uzsprgst un izspl ar tevi un tavu pasauli postu. Ja tu sevi mni, ka tu strd visu labumam, tas lietas pasliktina, jo tev nevajadztu bt savu ideju par to, kas ir labi citiem, vadtam. Cilvks, kur apgalvo, ka zina, kas ir labi citiem, ir bstams. J: Tad k ir jstrd? M: Ne sev, ne citiem, bet paa darba labad. Lieta, kuru ir vrts dart, pati par sevi ir sevis nolks un jga. Nepadari neko par veidu tikt pie kaut k cita. Nesien kop. Dievs nerada vienu lietu, lai kalpotu citai. Katrs ir radts sevis paa labumam. Jo tas ir radts priek sevis, tas neiejaucas. Tu izmanto lietas un cilvkus nolkiem, kas viiem ir svei, un tu radi postu pasaulei un sev. J: Msu paties btba ar mums ir visu laiku, tu saki. Kpc ir t, ka ms to nepamanm? M: J, tu vienmr esi Augstkais. Bet tava uzmanba ir piesaistta lietm, fiziskm vai mentlm. Kad tava uzmanba nav vairs uz vienu lietu un nav vl uz citu, intervl tu esi tra bana. Kad caur diskrimincijas un nepieerans (viveka-vairgja) praksi tu pazaud skatu uz mau un 97

mentliem stvokiem, nk tra bana k dabgais stvoklis. J: K ai atdaltbas sajtai pielikt beigas? M: Fokusjot prtu uz es esmu, uz banas sajtu, izzd es esmu tas-untas; es esmu tikai liecinieks paliek, un ar tas nogrimst iek es esmu viss. Tad viss kst Viens, un tas Viens tu pats, ne atirts no manis. Atmet ideju par atdaltu es, un tds jautjums k pieredze? neradsies. J: Tu run no savas pieredzes. K es to varu padart par savu? M: Tu run par manu pieredzi k par kaut ko atirgu no savas pieredzes, jo tu tici, ka ms esam atirti. Bet ms neesam. Dzik lmen mana pieredze ir tava pieredze. Nirsti dzii sev, un tu to atradsi viegli un vienkri. Ej es esmu virzien.

25. Turies pie es esmu


Jauttjs: Vai tu mdz bt priecgs vai bdgs? Vai tu zini prieku un bdas? Maharad: Sauc tos, k tev patk. Man tie ir tikai prta stvoki, un es neesmu prts. J: Vai mlestba ir prta stvoklis? M: Atkal, tas ir atkargs no t, ko tu dom ar mlestbu. Vlme, protams, ir prta stvoklis. Bet vienotbas realizcija ir pri prtam. Man nekas neeksist pats par sevi. Viss ir Pats, viss ir es pats. Redzt sevi katr un katru man pavisam noteikti ir mlestba. J: Kad es redzu kaut ko patkamu, es to gribu. Kur sti ir tas, kas to grib? Pats vai prts? M: Jautjums ir nepareizi uzstdts. Nav tda kur. Ir vlme, bailes, 98

dusmas, un prts saka is esmu es, is ir mans. Nav tdas lietas, kas vartu bt nosaukta par mani vai manu. Vlme ir prta stvoklis, kas tiek prta uztverts un nosaukts. Bez uztveranas un nosaukanas prt, kur ir vlme? J: Bet vai ir tda lieta k uztverana bez nosaukanas? M: Protams. Nosaukana nevar iet pri prtam, kamr uztverana ir apzia pati. J: Kad kds mirst, kas sti notiek? M: Nekas nenotiek. Kaut kas kst par neko. Nebija nekas, nepaliek nekas. J: Pavisam noteikti, starp dzvo un beigto ir atirba. Tu par dzvajiem run k par miruajiem un par miruajiem k dzviem. M: Kpc tu raizjies par vienu cilvku, kur mirst, un tev maz interes miljoni, kas mirst katru dienu? Veseli universi sabrk un eksplod katru mirkli vai man par tiem btu jraud? Viena lieta man ir pavisam skaidra: viss, kas ir, dzvo un kusts, un tam ir esamba apzi, un es esmu apzi un pri apziai. Es taj esmu k liecinieks. Esmu pri tai k Bana. J: Tev, protams, rp, ja tavs brns ir slims, ne t? M: Es nekstu noraizjies. Es tikai daru nepiecieamo. Es neuztraucos par nkotni. Pareiza reakcija katr situcij ir mana daba. Es neapstjos, lai apdomtu, ko dart. Es rkojos un eju tlk. Rezultti mani neietekm. Man pat ir vienalga, vai tie ir labi vai slikti. Lai kdi tie btu, tie ir ja tie atgrieas pie manis, es ar tiem tiekos k pirmo reizi. Vai, drzk, notiek manis tikans ar tiem k pirmo reizi. Man daran nav nolka sajtas. Lietas notiek, k ts notiek ne tpc, ka es tm lieku t notikt, bet, jo es esmu, ts notiek. stenb nekas nekad nenotiek. Kad prts ir nemiergs, tas liek ivam dancot, k nemiergi ezera dei liek dancot mnesim. T visa ir redzamba, nepareizu ideju izraista. J: Protams, tu apjaut daudzas lietas un uzvedies atbilstoi to dabai. Tu apejies ar brnu k brnu un ar pieauguo k pieauguo. M: Tiei k sls gara ir viscaur oken, un katra jras dens pile satur to pau garu, t katra pieredze dod man realittes garu, vienmr svaigo 99

manis paa banas realizciju. J: Manis neeksist tav pasaul, k tu eksist man? M: Protams, tu esi, un es esmu. Bet tikai k punkti apzi; bez apzias ms neesam nekas. im ir jbt labi aptvertam: pasaule karjs apzias dieg; nav apzias, nav pasaules. J: Apzi ir daudz punktu; vai tik pat daudz ir ar pasauu? M: emsim par piemru sapni. Slimnc vartu bt daudz pacientu, visi mieg, visi sapojoi, katrs sapojos savu privto, persongo sapni, savstarpji nesaisttus, neiespaidotus, ar vienu kopgu faktoru slimba. Ldzgi, ms msu iztl esam izruies no kopgs pieredzes pasaules un aizvrui sevi persongo vlmju un baiu, attlu un domu, ideju un konceptu mkon. J: o es varu saprast. Bet kas vartu bt par iemeslu persongo pasauu rkrtgajai dadbai? M: Dadba nav tik liela. Visi sapi ir prklti kopgai pasaulei. Kaut kd mr tie veido un iespaido viens otru. Visam par spti pamata vienotba darbojas. Visa t sakn ir sevis aizmirana, nezinana, kas es esmu. J: Lai aizmirstu, ir jzina. Vai es zinju, kas es esmu, pirms es to aizmirsu? M: Protams. Sevis aizmirana ir sevis zinanas daa. Apzia un bez-apzia ir divi vienas dzves aspekti. Tie pastv kop. Lai zintu pasauli, tu aizmirsti sevi lai zintu sevi, tu aizmirsti pasauli. Kas beigu beigs ir pasaule? Atmiu kolekcija. Turies pie vienas lietas, tam ir nozme, turies pie es esmu un prjo atlaid. ir sdhana. Realizcij nav nek, pie k turties, un nek, ko aizmirst. Viss ir zints, nekas netiek atcerts. J: Kas ir sevis aizmiranas iemesls? M: Iemesla nav, jo nav aizmiranas. Mentlie stvoki viens otru nomaina, un katrs izsvtro iepriekjo. Sevis atcerans ir mentls stvoklis, un sevis aizmirana ir cits. Tie viens otru nomaina k diena un nakts. Realitte ir pri abiem. J: Skaidrs, ka ir jbt starpbai starp aizmiranu un nezinanu. Nezinana 100

nepieprasa iemeslu. Aizmiranas prieknoteikums ir iepriekja zinana un ar tendence vai spja aizmirst. Es atzstu, es nevaru taujt nezinanas iemesl; bet aizmiranai ir jbt kdam pamatam. M: Nav tda lieta k nezinana. Ir tikai aizmirana. Kas slikts aizmiran? Aizmirst ir tik pat vienkri k atcerties. J: Aizmirst sevi, vai tas nav posts? M: Tik pat liels, cik pastvgi sevi atcerties. Ir stvoklis pri aizmiranai un ne-aizmiranai dabgais stvoklis. Atcerties, aizmirst ie visi ir prta stvoki, domu, vrdu ierobeoti. em par piemru ideju par piedzimanu. Man saka, es dzimu. Es neatceros. Man saka, es miru. Es to nesagaidu. Tu saki man, esmu aizmirsis vai man trkst iztles. Bet es vienkri nevaru atcerties to, kas nekad nav noticis, k ar negaidu neprprotami neiespjamo. ermei dzimst, un ermei mirst, bet kas man no t? ermei apzi nk un iet, un apziai paai saknes ir man. Es esmu dzve, un prts un ermenis ir mani. J: Tu saki, pasaules sakn ir sevis aizmirana. Lai aizmirstu, man ir jatceras: Ko es aizmirsu atcerties? Es neesmu aizmirsis, ka es esmu. M: is es esmu ar vartu bt ilzijas daa. J: K tas t vartu bt? Tu man nevari pierdt, ka es neesmu. Pat iedomjoties, ka es neesmu es esmu. M: Realitte nevar tikt ne pierdta, ne apgzta. Prt tu to nevari, pri prtam tev tam nav nepiecieambas. Relaj nepaceas jautjums kas ir rels?. Manifesttais (saguna) un nemanifesttais (nirguna) nav atirgi. J: Td gadjum viss ir rels. M: Es esmu viss. K es pats viss ir rels. Atirts no manis, nekas nav rels. J: Es nejtu, ka pasaule ir kdas rezultts. M: Tu to t vari teikt tikai pc pilngas izptes, ne pirms. Protams, kad tu izir un atlaid visu, kas nav rels, kas paliek, ir rels.

101

J: Vai kaut kas paliek? M: Relais paliek. Bet netiec vrdu maldints! J: Kop senseniem laikiem neskaitms piedzimans es bvju un uzlaboju, un padaru skaistku savu pasauli. T nav ne perfekta, ne nerela. T ir process. M: Tu kdies. Bez tevis pasaulei nav esambas. Katrs mirklis ir nekas cits k tevis atspulgs. Tu to radi, tu to izncini. J: Un bvju atkal, uzlabotu. M: Lai to uzlabotu, tev t ir japg. Ir jmirst, lai dzvotu. Nav atdzimanas, izemot caur nvi. J: Tavs universs vartu bt perfekts, manjais uzlabojas. M: Tavs persongais universs pats par sevi neeksist. Tas ir tikai aprobeots un izkropots rel skatjums. Tas nav universs, kam nepiecieama uzlaboana, bet tavs skatans veids. J: K tu uz to skaties? M: T ir skatuve, uz kuras tiek splta pasaules drma. Uzstans kvalitte ir viengais, kas ir no svara; ne tas, ko aktieri saka un dara, bet tas, k vii to saka un dara. J: Man nepatk ll (rotaas) ideja. Es labprtk pasauli saldzintu ar bvlaukumu, kur ms esam celtnieki. M: Tu prk nopietni to uztver. Kas vainas rotaai? Tev ir mris tikmr, kamr tu neesi pabeigts (pra); ldz tam mris ir pilnba, nevainojamba. Bet, kad tu pats esi pilngs, pilnb integrts iekup un rpus, tad tu baudi universu; tu taj nestrd. Neintegrtajiem tu vartu izskatties smagi strdjam, bet t ir viu ilzija. Sportisti ietami pieliek milzgas ples: tomr viengais viu motvs ir splt un atrdties. J: Vai tu gribi teikt, ka Dievs tikai rotajas, un vi ir aizrvies ar bezjdzgu nodarbi? M: Dievs ir ne tikai patiess un labs, vi ir ar skaists (satjam-ivam102

sundaram). Vi rada skaistumu prieka pc. J: Td gadjum skaistums ir via mris! M: Kpc tu ievies mrus? Mris nozm kustbu, maiu, nepilnbas sajtu. Dievs nemr uz skaistumu viss, ko vi dara, ir skaists. Vai tu teiktu, ka zieds cenas bt skaists? Tas ir skaists pc t dabas. Ldzgi Dievs ir pilnba pati, ne ples pilnbas virzien. J: Mris sevi piepilda skaistum. M: Kas ir skaists? Jebkas, kas tiek laimgi uztverts, ir skaists. Svtlaime ir skaistuma btba. J: Tu run par Sat-it-nanda. Ka es esmu, ir acmredzami. Ka es zinu, ir acmredzami. Ka es esmu laimgs, ne pavisam nav acmredzami. Kur palikusi mana laimba? M: Pilnb apjaut sevis paa banu, un tu apzinti bsi svtlaim. Jo tu savu prtu novrs no sevis un liec tam bt ar to, kas tu neesi, tu pazaud labsajtu, viss krtb sajtu. J: Msu priek ir divi cei pieples ce (joga mrga) un viegluma ce (bhoga mrga). Abi noved pie viena mra atbrvoans. M: Kpc tu bhoga sauc par ceu? K vieglums tevi var vest uz pilnbu? J: Tas, kas nevainojami atsaks, (jogi) atrads realitti. Tas, kas nevainojami bauda, (bhogi) ar nonks ldz galam. M: K tas t vartu bt? Vai tie nav pretrun? J: Ekstrmi satiekas. Bt perfektam bhogam ir grtk nek bt perfektam jogam. Es esmu vienkrs cilvks un nevaru nkt klaj ar vrtgiem spriedumiem. Abiem, jogam un bhogam, beigu beigs, rp laimes mekljumi. Jogs grib, lai t ir pastvga, bhogs ir apmierints ar ts neregularitti. Bhogs biei plas vairk nek jogs. M: Ko tava laimba ir vrta, ja t prasa ples un darbu? Patiesa laime ir spontna un bez pieples. 103

J: Visas btnes mekl laimbu. Atiras tikai ldzeki. Dai mekl iekup un tpc tiek saukti par jogiem; dai mekl rpus un tiek nosodti par Bhogiem. Tomr vii viens otram ir vajadzgi. M: Baudas un spes viena otru pastvgi nomaina. Laime ir nesatricinma. Tas, ko tu vari meklt un atrast, nav st lieta. Atrodi, ko tu nekad neesi pazaudjis, atrodi neatemamo.

26. Personba rslis


Jauttjs: K es to redzu, pasaule ir jogas skola, un dzve pati ir jogas prakse. Katrs tiecs uz pilnbu, un kas cits ir joga, ja ne tiekans. T sauktajos parastajos cilvkos un viu parastajs dzvs nav nek nicinma. Vii tiecas un cie tik pat daudz cik jogs, tikai vii neapzins savu patieso mri. Maharad: Kd veid tavi parastie cilvki ir jogi? J: Viu beigu mris ir viens un tas pats. Tas, ko jogs nodroina atsakoties (tijga), parasts cilvks realiz caur pieredzi (bhoga). Bhogas ce ir neapzints, un tpc lietas atkrtojas, un ce ir ilgstos, kamr joga ce ir ts un intensvs, un tpc tas var bt straujks. M: Varbt jogas un bhogas periodi viens otru nemitgi nomaina. No skuma bhogs, tad jogs, tad atkal bhogs, tad atkal jogs. J: Kda tam vartu bt jga? M: Vjas vlmes var tikt aizvktas introspekcijas un meditcijas ce, bet spcgas, dzii iesakojus ir jpiepilda, un to augi, saldi vai rgti, ir jnogaro. J: Kpc tad mums btu japliecina cieu jogiem, un tikai mazliet jrun par bhogiem? Visi kaut kd zi ir jogi. 104

M: Cilvces mroga vrtbs ti centieni tiek uzskatti par cienjamiem. stenb abi, gan jogs, gan bhogs, seko savai dabai, atbilstoi apstkiem un iespjm. Joga dzve tiek vienas vlmes vadta atrast Patiesbu; bhogs kalpo daudziem kungiem. Bet bhogs kst jogs, un jogs vartu nobriest bhogas laiv. Beigu rezultts ir viens un tas pats. J: Buda esot teicis, ka ir rkrtgi svargi bt dzirdjuam, ka pastv apgaismba, pilnga apzias apgrieans un transformcija. Labs zias tiek saldzintas ar dzirksteli kokvilnas krav; lnm, bet neatlaidgi t prvrtsies pelnos. Ldzgi, lab zia par apgaismbu agrk vai vlk panks transformciju. M: J, no skuma dzirdana (rvaa), tad atcerans (smaraa), apdomana (manana), utt. Btb ms runjam par vienu un to pau. Cilvks, kur izdzirdjis ziu, kst jogs; kamr prjie turpina savu bhoga. J: Bet tu piekrti, ka dzves dzvoana vienkri pasaules dzves rituma dzvoana, piedzimana, lai mirtu, un mirana, lai atdzimtu attsta cilvku ce savkts masas d vien, tiei k upe atrod savu ceu uz jru tikai savas savkts dens masas d. M: Pirms bija pasaule, apzia jau bija. Apzi t nonk esamb, apzi t turpins, un tr apzi t izgaist. Visa sakn ir sajta es esmu. Prta stvoklis: pasaule ir ir sekundrs, jo, lai btu, man nav vajadzga pasaule, pasaulei esmu vajadzgs es. J: Vlme dzvot ir varena lieta. M: Vl varenka ir brvba no dzvot-alkas. J: Akmens brvba? M: J, akmens brvba, un daudz k cita t starp. Neierobeota un apzinta brvba. J: Vai pieredu uzkranai nav nepiecieama personba? M: Tdam, kds tu esi tagad, personba ir tikai rslis. Sevis identifikcija ar ermeni vartu bt laba zdainim, bet patiesa izaugsme ir atkarga no ermea novkanas no cea. Normli no vlmm, kas balsttas ermen, 105

btu jizaug jau agri dzv. Pat bhogam, kur neatsaks no baudm, nebtu jskraida pc tm, kuras vi jau ir nogarojis. Pieradums, vlme atkrtot, kav gan jogu, gan bhogu. J: Kpc tu pastvgi noraidi personu (vjakti) k nesvargu? Personba ir msu eksistences fakts. T prem visu skatuvi. M: Tikmr, kamr tu neredzi, ka tas ir tikai pieradums, uzbvts no atmias, vlmes turpints, tu domsi, ka esi persona dzvojoa, jtoa, domjoa, aktva, pasva, apmierinta vai spinta. Apaubi sevi, vaic sev. Vai tas t ir? Kas es esmu? Kas ir aiz un visam im pri? Un drz tu ieraudzsi savu kdu. Un paas kdas dab ir pazust, kad t tiek ieraudzta. J: Dzvoanas jogu, dzvi pau ms vartu saukt par Dabgo jogu (nisarga joga). T man atgdina Augstko jogu (adhi joga), kas ir pieminta RigVd, kas tika aprakstta k dzves salaulans ar prtu. M: Dzve, kas tiek dzvota apdomgi, piln apjausm, pati par sevi ir Nisarga joga. J: Ko nozm dzves un prta precbas? M: Dzvoana spontn apjausm, bez-pieples dzves apzia, bt pilnb ieinterestam sav dzv viss is tiek iekauts. J: arada Dev, r Ramakria Paramahamsa sieva, mdza rt savus mcekus par prlieku piepli. Via saldzinja vius ar mango kok, kuri tiek norauti negatavi.Kpc steigties? via mdza teikt. Nogaidi, kamr tu esi pilnb gatavs, mksts un salds. M: Kda viai bija taisnba! Ir tik daudz tdu, kuri rtausmu sajauc ar pusdienu, mirklgu pieredzi ar pilngu realizciju, un izncina visu to mazo, ko vii guvui, ar prlieku lepnumu. Pazemba un klusums sdhakam ir btiski, lai cik vi btu attstts. Tikai pilnb nogatavojuies dnn var atauties pilngu spontanitti. J: Izskats, ka ir jogas skolas, kurs studentiem pc ilumincijas ir obligti jpaliek klusiem 7 vai 12, vai 15, vai pat 25 gadus. Pat Bhagavns r Ramana Mahari sev uzlika 20 gadu klusumu pirms vi ska mct.

106

M: J, iekjam auglim ir jnobriest. Ldz tam disciplnai, dzvoanai apjausm, ir jturpins. Pakpeniski prakse kst arvien smalkka, ldz t pilnb pazaud formu. J: Krinamurti ar run par dzvoanu apjausm. M: Vi vienmr mr tiei uz augstko. J, beigs visi jogi nonk tav adhi jog, apzias (lgavas) un dzves (lgavaia) laulb. Apzia un bana (sad-it) satiek svtlaimi (nanda). Lai rastos svtlaime, ir jbt tikans, vienotbas apliecinjumam dualitt. J: Buda ar teica, ka nirvnas sasnieganai ir jiet pie dzvojom btnm. Apziai ir nepiecieama dzve, lai augtu. M: Pasaule pati ir kontakts visu apzi aktualizto kontaktu kopums. Gars skaras matrijai, un t rezultt ir apzia. Tda apzia, kad t ir atmias un gaidu iekrsota, kst par vam. Tra pieredze nesasaista; pieredze, kas ir ieslogota starp vlmi un bailm, ir netra un rada karmu. J: Vai vienotb var bt laimba? Vai nav t, ka laimbai ir nepiecieams kontakts, tdjdi dualitte? M: Nav nek slikta dualitt tikmr, kamr t nerada konfliktu. Daudzskaitlba un dadba bez cas ir prieks. Tr apzi ir gaisma. Lai btu siltums, ir nepiecieams kontakts. Pri banas vienotbai ir mlestbas savienba. Mlestba ir dualittes nozme un jga. J: Esmu adoptts brns. Savu tvu es nezinu. Mana mte nomira, kad es dzimu. Mans patvs, lai izpatiktu manai pamtei, kura bija bez brniem, mani adoptja gandrz nejaui. Vi bija vienkrs cilvks smags manas panieks un oferis. Mana mte uztur pavardu. Man ir 24 gadi. Pdjo divu ar pus gadu laik es ceoju, nemiergs, mekljos. Es gribu dzvot labu dzvi, svtu dzvi. Ko man dart? M: Dodies mjs, prem sava tva uzmumu, pieskati savus veckus viu vecumdiens. Appreci meiteni, kura tevi gaida, esi uzticgs, esi vienkrs, esi pazemgs. Slp savu tikumu, dzvo klusi. Piecas maas un trs pabas (gunas) ir tavi astoi soi jog. Un es esmu ir Varenais Atgdintjs (mahamantra). Tu no tiem vari iemcties visu, ko tev vajag 107

zint. Esi vrgs, nemitgi tauj. Tas ir viss. J: Ja tikai dzves dzvoana atbrvo, kpc ms visi neesam atbrvojuies? M: Visi tiek atbrvoti. Tas nav tas, ko tu dzvo, bet k tu dzvo, kas ir svargi. Apgaismbas ideja ir rkrtgi svarga. Tikai zinana, ka tda iespja pastv, nomaina visu skatjumu. Tas darbojas k degos srkoci skaidu kaudz. Visi lielie skolotji nedarja neko citu. Patiesbas dzirkstele var nodedzint melu kalnus. Ar pretjais ir tiesa. Patiesbas saule paliek aiz sevis identifikcijas ar ermeni mkoa. J: Labs zias par apgaismbu izplatana iet oti svarga. M: Pati ts dzirdana ir apgaismbas apsoljums. Pati Guru satikana ir atbrvoans apliecinjums. Pilnba ir dzvi dodoa un radoa. J: Vai realizjis cilvks jebkad dom: Es esmu realizjis? Vai vi nav izbrn, kad cilvki par viu to saka? Vai vi neuzskata sevi par parastu cilvka btni? M: Ne par parastu, ne neparastu. Tikai apjautou un mlou intensvi. Vi uz sevi skats bez iesaistans sevis defincijs un sevis identifikcijs. Vi nezina sevi k kaut ko atirtu no pasaules. Vi ir pasaule. Vi ir pilnb ticis no sevis va, k cilvks, kur ir oti bagts, bet pastvgi atdod savas bagtbas. Vi nav bagts, jo viam nek nav; vi nav nabags, jo vi bagtgi dod. Vi tikai ir bez paumiem. Ldzgi, realizts cilvks ir bez ego; vi ir zaudjis spju identifict sevi ar jebko. Vi ir bez atraans vietas, pri telpai un laikam, pri pasaulei. Pri vrdiem un domm vi ir. J: K tas notiek, ka katrs cilvks rada sevis paa pasauli? M: Kad vairki cilvki gu, katrs sapo savu sapni. Tikai pamostoties jautjums par daudziem sapiem izzd, kad tie visi tiek redzti k sapi, k kaut kas iedomts. J: Pat sapiem ir pamats. M: Atmi. Pat tad tas, ko atceras, ir tikai cits sapnis. Atmia par aplamo var dot esambu tikai aplamajam, nekam citam. Ar atmiu k tdu nav 108

nekdas vainas. Tas, kas ir aplams, ir ts saturs. Atceries faktus, aizmirsti viedokus. J: Kas ir fakts? M: Tas, kas tiek uztverts tr apjausm, vlmes un baiu neiespaidots, ir fakts.

27. Kas bez skuma, skas vienmr


Jauttjs: Iepriek es prasju par diviem izaugsmes veidiem atsacanos un baudanu (joga un bhoga). Starpba nav tik liela, k vartu izskatties jogs atsaks, lai baudtu; bhogs bauda, lai atsactos. Jogs iepriek atsaks, bhogs iepriek bauda. Maharad: Nu un tad? Atstj jogu savai jogai un bhogu savai bhogai. J: Bhogas ce man iet labks. Jogs ir k za mango, pragri atdalts no koka un turts salmu groz, lai nogatavotos. Bez gaisa un prkarsts tas nogatavojas, bet tiek pazaudta st gara un smara. Mango, kas atstts kok, izaug piln izmr, krs un saldum, visda veida prieks. Tomr kaut k jogai tiek visi slavinjumi, bet bhogai visi nosodjumi. Cik es to redzu, bhoga ir labka no iem diviem. M: Kas tev liek t teikt? J: Esmu vrojis jogus un viu milzgs ples. Pat, kad vii realiz, taj ir kaut kas rgts vai ciets. iet, ka vii daudz sava laika pavada transos, un, kad vii run, vii tikai cit savus svtos rakstus. Labkaj gadjum tdi dnn ir k ziedi perfekti, bet tikai mazi ziedi, izstarojoi savu aromtu tikai maz rdius. Ir dai citi, kuri ir k mei bagti, daudzveidgi, plai, pilni prsteigumu, pasaules pai sev. Ir jbt iemeslam ai atirbai. M: Nu, tu to pateici. Pc tavm domm viens iesprda jog, otrs uzzla 109

bhog. J: Vai tas t nav? Jogs baids no dzves un mekl mieru, kamr bhogs mekl dkas, ir pilns entuziasma, iet uz prieku. Jogs ir sasaistts idelos, kamr bhogs ir vienmr gatavs piedzvojumiem. M: Runa iet par daudz gribanu vai banu apmierintam ar mazumu. Jogs ir ambiciozs, kamr bhogs ir vienkri dkains. Tavs bhogs iet bagtks un interesantks, bet stenb t tas nav. Jogs ir aurs k naa as mala. Viam tdam ir jbt lai grieztu dzii un vienmrgi, lai nekdgi iektu daudzajs aplam krts. Bhogs pieldz daudzu altru priek; jogs nekalpo nevienam, izemot sevis patiesajam Paam. Joga pretstatanai bhogam nav jgas. Pirms atgrieans cea (nivritti) noteikti ir rpus ejoais ce (pravritti). Vrtt un likt atzmes ir smieklgi. Viss dod ieguldjumu augstkajai pilnbai. Dai saka, ir trs realittes aspekti Patiesba-GudrbaSvtlaime. Tas, kur mekl Patiesbu, kst par jogu; tas, kur mekl gudrbu, kst dnn; tas, kur mekl laimbu kst rcbas cilvks. J: Mums tiek ststts par ne-dualittes svtlaimi. M: Tdai svtlaimei drzk ir liela miera daba. Baudas un spes ir rcbu augi taisngu un netaisngu. J: Kur ir starpba? M: Starpba ir starp doanu un grbanu. Vienalga kds ir pieejas veids, beigs viss paliek viens. J: Ja mr nav starpbas, kpc diskrimint starp dadm pieejm? M: Lai katrs rkojas atbilstoi savai dabai. Jebkur gadjum tas kalpos beigu mrim. Visas tavas diskrimincijas un klasifikcijas ir samr pareizas, bet ts man gadjum neeksist. Cik tavs sapa apraksts vartu bt detalizts un akurts, kaut ar bez pamatiem, tik tavs modelis der tevis paa piemumiem, nekam citam. Tu sc ar ideju un beidz ar to pau ideju, tikai citd tvrien. J: K tu redzi lietas? M: Viens un visi man ir viens un tas pats. T pati apzia (it) pards k 110

bana (sat) un svtlaime (nanda): it kustb ir nanda; it nekustgs ir bana. J: Tomr tu izir starp kustbu un nekustgumu. M: Neizirana run klusum. Vrdi ietver iziranu. Nemanifesttajam (nirguna) nav vrda, visi vrdi attiecas uz manifestto (saguna). Ir bezjdzgi cnties ar vrdiem, lai izteiktu to, kas ir pri vrdiem. Apzia (idnanda) ir gars (purua), apzia ir matrija (prakriti). Nepilngs gars ir matrija, perfekta matrija ir gars. Skum k ar beigs viss ir viens. Visa izirana ir prt (itta); realitt (it) tdu nav. Kustba un atpta ir prta stvoki un nevar pastvt bez to pretstatiem. Pats par sevi nekas nekusts, nekas nav atpt. Attiecint mentlas konstrukcijas uz absoltu eksistenci ir milzga kda. Nekas nepastv pats par sevi. J: Tu, iet, identific atptu ar Augstko Stvokli. M: Ir atpta, kas ir prta stvoklis (idrm), un ir atpta, kas ir banas stvoklis (tmrm). Pirmais nk un iet, kamr patiesa atpta ir pati rcbas sirds. Dieml, valoda ir mentls rks un darbojas tikai pretstatos. J: K liecinieks, vai tu strd vai esi atpt? M: Vroana ir pieredze, un atpta ir brvba no pieredzes. J: Vai tie nevar pastvt vienlaicgi, k oken vienlaicgi pastv viu kada un dziuma klusums. M: Pri prtam nav tdas lietas k pieredze. Pieredze ir duls stvoklis. Nevar runt par realitti k par pieredzi. Kad is tiek saprasts, tu vairs nemeklsi banu un kanu k atirtus un pretjus. Realitt tie ir viens un nedalmi k viena koka saknes un zari. Abi var eksistt tikai apzias gaism, kas savukrt paceas, kad pamostas es esmu sajta. is ir primrais fakts. Ja tu to palaid garm, tu visu palaid garm. J: Vai banas sajta ir tikai pieredzes produkts? Vai varenais sakmais (Mahvkja) tat-sat ir tikai domanas veids? M: Jebkas, kas tiek runts, ir tikai runa. Jebkas, kas tiek domts, ir tikai doma. Paties nozme nav izskaidrojama, kaut ar pieredzama. Mahvkja ir 111

patiesa, bet tavas idejas ir aplamas, jo visas idejas (kalpan) ir aplamas. J: Vai prliecba: Es esmu Tas ir aplama? M: Protams. Prliecba ir mentls stvoklis. Taj nav tda es esmu. Ar es esmu sajtas pardanos Tas tiek aizsegts, k ar saules uzauanu tiek paslptas zvaigznes. Bet, k ar sauli nk gaisma, t ar sevis sajtu nk svtlaime (idnanda). Svtlaimes clonis tiek meklts iek ne Es, un t skas vaas. J: Vai ikdien tu vienmr apzinies savu patieso stvokli? M: Ne apzinos, ne neapzinos. Man nav vajadzgas prliecbas. Es dzvoju no drosmes. Drosme ir mana btba, kas ir dzves mlestba. Esmu brvs no atmim un gaidm, neuztraucos par to, kas es esmu un kas es neesmu. Neesmu atkargs no sevis aprakstiem, soham un brahmasmi (Es esmu Vi, Es esmu Augstkais) man nav pielietojuma, man ir drosme bt par neko, lai redztu pasauli, kda t ir: nekas. Tas izklauss vienkri, tikai pamini! J: Bet kas dod tev drosmi? M: Cik tavi uzskati ir perversi! Vajag drosmi? Tavs jautjums ietver to, ka bailgums ir normls stvoklis, un drosme ir nenormla. Tas ir otrdk. Bailgums un cerba ir dzimui no iztles es esmu brvs no abiem. Es esmu vienkra bana, un man nav nepiecieams balstties. J: Ja tu sevi nezini, kds labums tev no tavas banas? Lai btu laimgs ar to, kas tu esi, tev ir jzina, kas tu esi. M: Bana spd k zinana, zinana mlestb ir silta. Tas viss ir viens. Tu iedomjies atirtbas un satrauc sevi ar jautjumiem. Prk neiesaisti sevi formuljumos. Tra bana nevar tikt aprakstta. J: Kamr lieta nav zinma un baudma, tai priek manis nav nekda labuma. Tai no skuma ir jkst par dau no manas pieredzes. M: Tu velc realitti lej uz pieredu lmeni. K realitte var bt atkarga no pieredzes, ja t ir pats pieredzes pamats (adhara). Realitte ir katr pieredzes fakt, ne ts dab. Pieredze, beigu beigs, ir prta stvoklis, kamr 112

bana pavisam noteikti nav prta stvoklis. J: Es atkal esmu apjucis! Vai bana ir atirta no zinanas? M: Atirtba ir redzamb. Tiei k sapnis nav atirts no sapotja, t zinana nav atirta no banas. Sapnis ir sapotjs, zinana ir zintjs, atirba ir tikai verbla. J: Tagad es redzu, ka sat un it ir viens. Bet k ar svtlaimi (nanda)? Bana un apzia vienmr pastv kop, bet svtlaime uzvirmo tikai briem. M: Neuzvandts banas stvoklis ir svtlaime; uzvandts stvoklis ir tas, kas pards k pasaule. Ne-dualitt ir svtlaime; dualitt pieredze. Tas, kas nk un iet, ir pieredze ar ts spju un baudu dualitti. Svtlaime nav jzina. Vienmr tiek bts par svtlaimi, bet nekad svtlaim. Svtlaime nav paba. J: Man ir vl viens jautjums: Dai jogi sasniedz savu mri, bet citiem no t nav nekda labuma. Vii nemk vai nespj dalties. Tie, kuri spj dalties ar to, kas viiem ir, inici citus. Kur ir atirba? M: Nav atirbas. Tava pieeja ir nepareiza. Nav citu, kam paldzt. Kad bagts vrs atdod visu savu bagtbu savai imenei, viam nav ne montas, ko iedot ubagam. T ar gudrajam (dnn) ir atemti visi via spki un paumi. Nekas, burtiski nekas, nevar par viu tikt pateikts. Vi nevienam nevar paldzt, jo vi ir visi. Vi ir nabagais un ar via nabadzba, zaglis un ar via zdzba. K var teikt, ka vi var paldzt, ja vi nav atirts? Tas, kur dom par sevi k atirtu no pasaules, lai paldz pasaulei. J: Tomr ir dualitte, ir bdas, ir nepiecieamba pc paldzbas. Paziojot to par tikai sapni, nekas netiek sasniegts. M: Vieng lieta, kas var paldzt, ir pamoans no sapa. J: Ir vajadzgs pamodintjs. M: Kur ar ir sapn. Modintjs ir zme beigu skumam. Nav mgu sapu. J: Pat, ja tas ir bez skuma?

113

M: Viss skas ar tevi. Kas vl ir bez skuma? J: Es skos piedzimstot. M: Tas ir tas, ko tev saka. Ne t? Vai tu pats redzji sevi skamies? J: Es skos tiei tagad. Viss prjais ir atmia. M: Pareizi. Kas bez skuma, skas vienmr. Td pa veid es dodu vienmr, jo man nek nav. Bt nekam, bt bez nek, neko nepaturt sev ir lielk dvana, augstkais dsnums. J: Vai nav palikuas rpes par sevi? M: Protams, es rpjos par sevi, bet pats ir viss. Praks tas ieem labvlbas formu, neizsmeamu un universlu. Tu to vartu saukt par mlestbu, visuresou, visu-atbrvojou. Tda mlestba ir absolti aktva bez daranas sajtas.

28. Cieanas dzimst vlms


Jauttjs: Esmu ieradies no tlas valsts. Man paam ir bijuas iekjas pieredzes, un es gribtu saldzint piezmes. Maharad: Droi to dari. Vai tu zini sevi? J: Es zinu, es neesmu ermenis. Neesmu ar prts. M: Kas tev liek to teikt? J: Es nejtu, ka esmu ermenis. iet, ka esmu visapkrt, visur. Ja par prtu, tad es to varu ieslgt un izslgt, t teikt. Tas liek man justies, ka neesmu prts. M: Kad tu jti, ka esi visur pasaul, vai tu paliec atirts no pasaules? Vai tu esi pasaule? 114

J: Abjdi. Dareiz es jtu, ka neesmu ne prts, ne ermenis, bet viena visu redzo acs. Kad es eju taj dzik, es atrodu, ka esmu viss, ko es redzu, un pasaule un es pats kst vieni. M: oti labi. K ar vlmm? Vai tev tdas ir? J: J, ts nk, slaicgas un virspusjas. M: Un ko tu ar tm iesc? J: Ko es varu ieskt? Ts nk, ts iet. Es uz tm skatos. Dareiz es manu savu ermeni un prtu iesaisttus to piepildan. M: Kuras vlmes tiek piepildtas? J: Ts ir pasaules, kur es dzvoju, daa. Ts ir tur tiei t pat k koki un mkoi. M: Vai ts nav kdas nepilnbas zmes? J: Kpc lai t btu? Ts ir tdas, kdas ts ir, un es esmu, kds es esmu. K vlmju pardans un izzuana var mani iespaidot? Protams, ts iespaido prta formu un saturu. M: oti labi. Kds ir tavs darbs? J: Esmu probcijas oficieris. M: Ko tas nozm? J: Nepilngadgie likumprkpji tiek atlaisti uz prbaudes laiku, un ir pai ierdi, kas pieskata viu uzvedbu un paldz viiem gt apmcbu un atrast darbu. M: Vai tev ir jstrd? J: Kur strd? Darbs strdjas. M: Vai tev ir nepiecieams strdt? J: Man tas ir nepiecieams naudas d. Man tas patk, jo tas ved mani kontakt ar dzvm btnm. M: Kam tev ts ir vajadzgas? 115

J: Tm vartu bt vajadzgs es, un tie ir viu liktei, kas man lika uzemties o darbu. T ir viena dzve, beigu beigs. M: K tu nonci sav pareizj stvokl? J: Ce mani ievadja r Ramana Mahari mcba. Tad es satiku kdu Duglasu Hrdingu, kur man paldzja, pardot, k strdt ar Kas es esmu? M: Vai tas bija pki vai pakpeniski? J: Tas bija pavisam pki. K kaut kas piemirsts pki atgriezies prt. Vai k pks sapratnes zibsnis. Cik vienkri, es teicu, Cik vienkri; es neesmu tas, ko es domju, kas es esmu! Es neesmu ne uztvertais, ne uztvrjs; es esmu tikai uztverana. M: Pat ne uztverana, bet tas, kas padara o visu par iespjamu. J: Kas ir mlestba? M: Kad nav iziranas un atdaltbas sajta, tu to vartu saukt par mlestbu. J: Kpc tds uzsvars uz mlestbu starp vrieti un sievieti? M: Tpc ka laimes elements taj ir tik saskatms. J: Vai tas t nav viss mlestbs? M: Ne obligti. Mlestba var radt ar spes. Tad tu to sauc par ldzjtbu. J: Kas ir laimba? M: Harmonija starp iekjo un rjo ir laimba. No otras puses, sevis identificana ar rjiem cloiem ir cieanas. J: K notiek sevis identificans? M: Pats pc savas dabas zina tikai sevi. Pieredzes trkuma d jebko, ko tas uztver, tas uztver par sevi. Apdauzjies tas mcs skatties rpus (viveka) un dzvot viens (vairgja). Kad pareiza rcba (uparati) kst par normu, spcgas iekjas alkas (mukmukutva) liek tam meklt savu avotu. ermea svece tiek aizdegta, un viss kst skaidrs un gais (tmapraka). 116

J: Kas ir cieanu patiesais iemesls? M: Sevis identificana ar ierobeoto (vjaktitva). Sajtas paas, lai cik spcgas, nerada cieanas. Tas ir prts, nomaldjies aplams idejs, pieradis domt: Es esmu is, Es esmu tas, kam ir bail no zaudjuma, un kas kro guvumus, un cie, kad neapmierints. J: Manam draugam katru nakti bija briesmgi sapi. Ieana gult viu dzina izmisum. Nekas viam nepaldzja. M: Patiesi labo kompnija (satsanga) viam paldztu. J: Pati dzve ir murgains sapnis. M: Cla draudzba (satsanga) ir augstkais remdjums vism m slimbm, fiziskm un mentlm. J: Parasti nevar atrast tdu draudzbu. M: Mekl iekup. Tevis paa pats ir tavs labkais draugs. J: Kpc dzve ir tik pilna pretrunu? M: Tas kalpo mentla lepnuma salauanai. Mums ir jierauga, cik ms esam nabagi un bezspcgi. Tikmr, kamr ms sevi maldinm ar to, ko ms par sevi iedomjamies esam, zinm, darm, kas mums pieder, ms tiem esam bdg situcij. Tikai pilng sevis noliegum ir iespja atrast msu patieso banu. J: Kpc tds uzsvars uz sevis noliegumu? M: Tik pat liels, cik uz sevis realizciju. Aplamajam paam ir jbt atmestam, pirms var tikt atrasts stais pats. J: Pats, ko tu izvlies saukt par aplamu, priek manis ir nomcoi rels. Tas ir viengais pats, ko es zinu. Tas, ko tu sauc par relo sevi, ir tikai koncepts, runanas veids, prta radjums, pievilcgs rgs. Mana ikdiena nav nekds skaistums, es to akceptju, bet tas ir manis viengais pats. Tu saki, es esmu vai man ir cits pats. Vai tu to redzi vai t tev ir realitte, vai tu gribi, lai es ticu tam, ko tu pats neredzi? M: Netaisi pragrus secinjumus. Konkrtajam nav obligti jbt relam, 117

aptvertajam nav jbt aplamam. Uztvrumi, kas balsts mas un guvui veidolu atmi, satur uztvrju, kura dabu tev nekad nav rpjis izptt. Dod tam visu savu uzmanbu, izpti to ar mlom rpm, un tu atklsi banas augstumus un dziumus, par kuriem tu nemaz nesapoji, esot premts ar savu nkulgo sevis attlu. J: Lai izpttu sevi auglgi, man ir jbt pareizaj noskaojum. M: Tev ir jbt nopietnam, ar nolku, pilnb ieinterestam. Tev ir jbt pilnam labvlguma pret sevi pau. J: Es esmu gana savtgs. M: Tu neesi. Tu visu laiku izncini sevi un tev piederoo, kalpojot dvainiem dieviem, kaitgiem un aplamiem. Par vism varm esi savtgs pareizaj veid. Vli sev labu, strd pie t, kas ir labs priek tevis. Izncini visu, kas stv starp tevi un laimi. Esi viss mli visu esi laimgs padari laimgu. Nav lielkas laimes. J: Kpc mlestb ir tik daudz cieanu? M: Visas cieanas dzimst vlm. Patiesa mlestba nekad nav neapmierinta. K vienotbas sajta var bt neapmierinta? Tas, kas var bt neapmierints, ir vlme izpausties. Tda vlme nk no prta. K ar vism mentlm lietm neapmierintba ir neizbgama. J: Kda mlestb ir vieta seksam? M: Mlestba ir banas stvoklis. Sekss ir enerija. Mlestba ir gudra, sekss ir akls. Kad mlestbas un seksa paties daba tiek saprasta, vairs nebs konfliktu vai apjukumu. J: Ir tik daudz seksa bez mlestbas. M: Bez mlestbas viss ir auns. Dzve pati bez mlestbas ir auna. J: Kas man var likt skt mlt? M: Tu esi mlestba pati kad tu nebaidies.

118

29. Dzvoana ir vieng dzves jga


Jauttjs: Ko nozm izgzties jog? Kur izgas jog (joga bhrata)? Maharad: Tas ir tikai nepabeigtbas jautjums. Tas, kur kaut kdu iemeslu d nav pabeidzis savu jogu, tiek saukts par krituo jog. Tda neveiksme ir tikai slaicga, jo jog nevar bt sakves. ca vienmr tiek uzvarta, jo t ir ca starp patieso un aplamo. Aplamajam nav izredu. J: Kur izgas? Persona (vjakti) vai pats (vjakta)? M: Jautjums ir nepareizi uzstdts. Izgans jautjums nepastv - ne slaicgi, ne ilglaicgi. Tas ir k gara un smaga cea ieana nezinm valst. No visiem neskaitmajiem soiem tas ir tikai pdjais, kas nostda tevi mr. Tu tomr neuzskatsi visus iepriekjos par neveiksmm. Katrs no tiem tevi veda tuvk savam mrim, pat tad, ja tev bija jpagrie mugura, lai apietu kdu rsli. stenb katrs solis tevi ved tuvk mrim, jo vienmr bt kustb, mcoties, atkljot, ir tavs mgais liktenis. Dzvoana ir vieng dzves jga. Pats neidentific sevi ar veiksmi vai neveiksmi pati kanas par o vai to ideja ir neiedomjama. Pats saprot, ka veiksme vai izgans ir relatvas un saisttas, ka ts ir dzves paas meti un audi. Mcies no abiem un ej pri. Ja tu neiemcjies, atkrto. J: Kas man btu jmcs? M: Dzvot, nedomjot par sevi. im tev ir jzina sevis paa paties btba (svarpa) k nelokma, bezbailga, vienmr uzvaroa. Kad ar absoltu skaidrbu tu redzi, ka nekas tevi nevar satraukt, izemot tevis paa iztle, tu sc neemt vr savas vlmes un bailes, konceptus un idejas, un dzvo tikai no patiesbas. J: Kds vartu bt iemesls tam, ka dai cilvki ir veiksminieki un dai izgas jog? Vai tas ir liktenis vai raksturs, vai tikai nejauba? M: Neviens nekad neizgas jog. Var bt runa tikai par progresa trumu. Tas no skuma ir lns un strauj beigs. Kad ir pilngs briedums, realizcija ir eksplozva. T notiek spontni vai pie mazks nordes. trs nav labks par lnu. Lna nogatavoans un strauja uzziedana viena otru nomaina. 119

Abi ir dabgi un pareizi. Tomr is viss ir t tikai prt. T k es to redzu, nek tda nemaz nav. Varenaj apzias spogul pards un izzd attli, un tikai atmia tiem dod turpintbu. Un atmia ir materils izncinma, gaistoa, prejoa. Uz tik aubgiem pamatiem ms bvjam persongs eksistences sajtu miglainu, sarausttu, sapainu. miglain prliecba: es-esmu-tds-un-tds aizno nemaingo tras apjausmas stvokli, un liek mums tict, ka ms piedzimstam, lai ciestu un mirtu. J: Tiei k brns nevar neaugt, t cilvks dabas dzts progres. Kpc plties? M: Progress ir visu laiku. Viss pievieno progresam. Bet is ir nezias progress. Nezias sfras vartu plesties miem, tomr ts td pa mr paliek vaas. Drzum pards Guru, lai mctu un iedvesmotu praktizt jogu, un notiek nogatavoans, k rezultt pirms gudrbas saules uzauanas izgaist nezias msen nakts. Bet stenb nekas nenotika. Saule vienmr ir tur, tai nepastv nakts; prts, padarts akls ar es-esmu-ermenis ideju, bezgalgi pin savu ilzijas tklu. J: Ja viss ir dabga procesa daa, kur ir nepiecieamba plties? M: Pat ples ir t daa. Kad nezia kst ietiepga un smaga, un raksturs kst perverss, t ples un spes ir neizbgamas. Pilng sekoan dabai nav pu. Gargas dzves skla ldz tai noteiktajai stundai aug klusum un tums. J: Ms mdzam satikt varenus cilvkus, kuri sav vecum kst brnigi, niecgi, ildgi un sptgi. K vii var t pagrimt? M: Vii nav bijui perfekti jogi, kontroljoi savus ermeus. Vai viiem vienkri nerpja pasargt savus ermeus no dabgas novecoanas. Nedrkst nkt klaj ar secinjumiem, ja nav sapratnes par visiem faktoriem. Un vissvargkais nedrkst tiest par banu vai nebanu prkam. Jaunba vairk ir dzvguma (prna) nek gudrbas (dnna) lieta. J: Var palikt vecs, bet kpc btu jzaud modrums un izirtspja? M: Apzia un bez-apzia, kamr ermen, ir atkargas no smadzeu

120

stvoka. Bet pats ir pri abiem, pri smadzenm, pri prtam. Vaina instrument nav t lietotja atspulgs. J: Man teica, ka realizts cilvks nekad nedartu neko nepiediengu. Vi vienmr rkotos priekzmg veid. M: Kur nosaka priekzmgumu? Kpc atbrvotam cilvkam btu jseko visprpieemtajam? Mirkl, kad vi kst paredzams, vi nevar bt brvs. Via brvba rodama via brvb piepildt mirka vajadzbu, sekoan situcijas nepiecieambai. Brvba dart to, kas tk, patiem ir vaas, kamr brvba dart to, kas jdara, kas ir pareizi, ir patiesa brvba. J: Tomr ir jbt kdam veidam k noteikt, kur ir realizjis un kur n. Ja viens no otra nav atirams, kds no via labums? M: Tas, kur sevi zina, par to neaubs. Ne ar viam rp, vai citi via stvokli atpazst vai n. Retais ir tds realizjuais, kur citiem atklj savu realizciju, un laimgie ir tie, kuri viu ir satikui, jo vi to dara viu labkljbai. J: Kad paskats apkrt, ir sautums par nevajadzgo cieanu apmru. Cilvki, kuriem vajadztu paldzbu, pie ts netiek. Iedomjies lielu slimncu, pilnu ar neizrstjamajiem, kas grozs un vaid. Ja tev dotu pilnvaras vius visus nogalint un izbeigt viu cieanas, vai tu to neizdartu? M: Es autu viiem paiem to izlemt. J: Bet ja viu likten ir ciest? K tu drksti iejaukties viu likteos? M: Viu liktenis ir tas, kas notiek. Nav tda lieta k likteu izjaukana. Tu gribi teikt, ka katra dzve ir pilnb nolemta viam piedzimstot? Cik jocga ideja! Ja t btu, tad spks, kas lemj, parptos par to, lai nevienam nebtu jcie. J: K ar cloiem un sekm? M: Katrs mirklis satur visu pagtni un rada visu nkotni. J: Bet pagtne un nkotne eksist?

121

M: Tikai prt. Laiks ir prt, telpa ir prt. Likumsakarba ar ir domanas veids. Realitt viss ir eit un tagad, un viss ir viens. Daudzskaitlba un dadba ir tikai prt. J: Tomr tu esi par cieanu izbeiganu, pat caur nerstjami slima ermea izncinanu. M: Atkal, tu skaties no rpuses, kamr es skatos no iekienes. Es neredzu cietju, es esmu cietjs. Es zinu viu no iekienes un daru to, kas ir pareizs, spontni un bez pieples. Es nesekoju likumiem, un es nerakstu likumus. Es plstu ar dzvi uzticgi un bez pretestbas. J: Tomr tu ieti pavisam praktisks vrs, pilnb kontroljos savu pareizjo vidi. M: Ko citu tu no manis gaidi? Lzeri? J: Tomr tu nespj citiem daudz paldzt. M: Protams, ka varu. Ar tu vari. Visi var paldzt. Bet cieanas tiek visu laiku atkal-radtas. Cilvks var tikai pats sev izncint spju sakni. Citi var tikai paldzt sps, bet ne to cloos, kas ir totls cilvces stulbums. J: Vai is stulbums jebkad izbeigsies? M: Cilvk protams. Kuru katru mirkli. Cilvc td, kdu ms to zinm pc oti, oti daudziem gadiem. Radb nekad, jo radba pati sakojas nezi; matrija pati ir nezia. Nezint un nezint, ka netiek zints, ir nebeidzamo cieanu iemesls. J: Mums tiek ststts par vareniem avatriem, pasaules glbjiem. M: Vai vii to ir izglbui? Vii ierads un aizgja un pasaule smagiem soiem turpins. Protams, vii daudz izdarja un atvra jaunas cilvka prta dimensijas. Bet runt par pasaules glbanu ir prspljums. J: Vai pasaulei nav glbia? M: Kuru pasauli tu gribi glbt? Tevis paa projicto pasauli? Glb to pats. Manu pasauli? Pardi man manu pasauli, un es ar to tiku gal. Es nezinu nevienu pasauli, kas btu atirta no manis, kuru man btu brvba glbt vai 122

neglbt. Kds bizness tev ir ar pasaules glbanu, ja viss, kas pasaulei ir vajadzgs, ir bt izglbtai no tevis? Kp r no bildes un redzi, vai ir palicis, ko glbt. J: Tu, iet, uzsver to, ka bez tevis tava pasaule neeksisttu, un tpc vieng lieta, ko tu vari tai dart, ir izbeigt izrdi. T nav izeja. Pat, ja pasaule btu manis radta, zinana to neizglbj. T tikai to izskaidro. Jautjums paliek: kpc es radju tik nolojamu pasauli, un ko es varu dart, lai to maintu? Tu, iet, saki: aizmirsti to un apbrno sevis paa vareno skaistumu. Protams, tu t nedom. Slimbas un to clou apraksts to neizrst. Tas, kas mums ir vajadzgs, ir pareizs zles. M: Apraksts un clonis ir zles slimbai, kura radusies truluma un stulbuma d. Tiei k deficta slimba tiek izrstta ar iztrksto faktora piegdanu, t ar dzvoanas slimbas tiek rsttas ar labu devu intelientas nepieerans (viveka-vairgja). J: Tu nevari izglbt pasauli, sludinot padomus nevainojamb. Cilvki ir tdi, kdi tie ir. Vai viiem jcie? M: Tikmr, kamr vii ir tdi, kdi vii ir, no cieanm nevar izmukt. Aizvc atdaltbas sajtu, un nebs konflikta. J: Zia avz vartu bt tikai paprs un tinte. Tas ir teksts, kas ir no svara. Analizjot pasauli elementos un pabs, ms palaiam garm pau svargko ts nozmi. Tava visa reducana uz sapni neem vr atirtbu starp kukaia sapni un dzejnieka sapni. Viss ir sapnis, lai t btu. Bet ne visi ir viendi. M: Sapi nav viendi, bet sapotjs ir viens. Es esmu kukainis. Es esmu dzejnieks sapn. Bet realitt es neesmu neviens no tiem. Es esmu pri visiem sapiem. Es esmu gaisma, kur visi sapi pards un izzd. Es esmu gan iekup, gan rpus sapa. Tiei k cilvks, kam ir galvasspes, zina spes un ar zina, ka vi nav spe, t ar es zinu sapni, sevi sapojam un sevi nesapojam visus vienlaicgi. Es esmu tas, kas es biju pirms sapa, sapa laik un pc sapa. Bet tas, ko es sapn redzu, es neesmu. J: T visa ir iztles lieta. Kds iztlojas, ka sapo, cits iztlojas, ka nesapo.

123

Vai abi nav viens un tas pats? M: Gan j, gan n. Nesapoana k intervls starp diviem sapiem, protams, ir daa no sapoanas. Nesapoanai k nesvrstgai turans un bezlaicgai mjoanai realitt nav nek kopga ar sapoanu. Td zi es nekad nesapoju un nekad nesapou. J: Ja abi, sapnis un izmukana no sapa, ir iedomas, kur ir izeja? M: Nav nepiecieama izeja! Vai tad tu neredzi, ka izeja ar ir sapa daa? Viss, kas tev ir darms, ir redzt sapni k sapni. J: Ja es uzsku praksi noraidt visu k sapni, kur tas mani aizveds? M: Lai kur tevi tas aizvestu, tas bs sapnis. Pati ieanas pri sapnim ideja ir iluzora. Kpc kaut kur iet? Tikai realiz, ka tu sapo sapni, ko tu sauc par pasauli, un beidz meklt izejas. Tava problma nav sapnis. Tava problma ir t, ka tev patk viena sapa daa un nepatk cita. Mli visu vai neko no t, un beidz sdzties. Kad tu esi redzjis sapni k sapni, tu visu darmo esi izdarjis. J: Vai sapoana netiek domanas radta? M: Viss ir ideju sple. Stvokl, kas ir brvs no idejm (nirvikalpa samdhi), nekas netiek uztverts. Saknes ideja ir: es esmu. T uzvanda tras apzias stvokli, un tam seko neskaitmas sajtas un uztvrumi, jtas un idejas, kuras kop sastda Dievu un Via vrdu. Es esmu paliek k liecinieks, bet tas ir Dieva gribas d, ka viss notiek. J: Kpc ne manas gribas d? M: Tu atkal esi sadaljis sevi Diev un lieciniek. Abi ir viens.

124

30. Tu esi brvs TAGAD


Jauttjs: Pastv tik daudz teoriju par cilvka un universa dabu. Radanas teorija, ilzijas teorija, sapa teorija ts ir kupl skait. Kura ir pareiza? Maharad: Visas ir pareizas, neviena nav pareiza. Tu vari izvlties to, kura tev vislabk patk. J: Tu, iet, dod priekroku sapu teorijai. M: Tie visi ir veidi k salikt kop vrdus. Dai dod priekroku vienai, citi citai. Teorijas nav ne pareizas, ne nepareizas. Tie ir minjumi izskaidrot neizskaidrojamo. T nav teorija, kas ir btiska, bet veids, kd t tiek prbaudta. T ir teorijas prbaudana, kas to padara par ragu. Eksperiment ar jebkuru teoriju, kura tev tk ja tu tiem esi dedzgs un patiess, realittes sasniegana bs tava. K dzva btne tu esi notverta neaizsargt un spg situcij, un tu mekl izeju. Tev tiek piedvti vairki tava cietuma plni, neviens nav sti pareizs. Bet tiem visiem ir kaut kda vrtba, ja tu esi pavisam patiesi dedzgs. Tas ir patiess dedzgums, kas atbrvo, ne teorija. J: Teorija vartu bt maldinoa un dedzgums akls. M: Tavs patiesums tev rds ceu. Nodoans brvbas un pilnbas mrim liks tev atmest teorijas un sistmas un liks dzvot gudrb, intelienc un aktv mlestb. Teorijas var bt labas k skuma punkti, bet ts ir jatmet, jo trk, jo labk. J: Ir kds jogs, kur saka, ka realizcijai nav nepiecieama asto-puu joga; ka ar gribasspku pietiek. Ir pietiekoi koncentrties uz mri ar pilngu uzticbu tram gribasspkam, lai bez pieples un tri gtu to, ko citiem sasniegt prasa gadu desmitus. M: Koncentrcija, pilnga uzticba, tra griba! Ar tdm vrtbm nav brnums, ka var sasniegt nekavjoties. gribasspka joga ir laba nobrieduajam mekltajam, kur ir atmetis visas vlmes, izemot vienu. Beigu beigs, kas ir gribasspks, ja ne sirds un prta nesvrstba. Ar tdu nesvrstbu viss var tikt sasniegts. 125

J: Es jtu, ka jogs nedomja tikai nesvrstbu uz mri, kas nodrointu pastvgu nodoanos un rcbu. Vi domja, ka ar gribasspku, fikstu uz mri, nodoans un rcba vairs nav nepiecieami. Tikai gribanas fakts vien pievilina ts objektu. M: Nav btiski, kdu vrdu tu tam dod: gribasspks vai nesvrstgs mris, vai vien-virzgs prts, tu atgriezies pie sta dedzguma, patiesuma, godguma. Kad tu esi patiesi ldz galam dedzgs, tu katru notikumu, katru savas dzves sekundi velti savam mrim. Tu netr laiku un eneriju citm lietm. Tu pilnb esi nodevies, sauc to par gribasspku vai mlestbu, vai vienkri patiesumu. Ms esam saretas btnes, kar gan iekup, gan rpus. Ms visu laiku pai ar sevi esam pretrun, odien at-darot vakardienas darbu. Nav brnums, ka ms esam iesprdui. Mazliet integrittes lietas btiski maintu. J: Kas ir spcgks, vlme vai liktenis? M: Vlme veido likteni. J: Un liktenis nosaka vlmi. Manas vlmes ir mantojuma un apstku, iespju un gadjumu nosactas, t, ko ms saucam par likteni. M: J, t tu to vartu teikt. J: Kur brd es esmu brvs vlties to, ko es gribu vlties? M: Tu esi brvs tagad. Kas ir tas, ko tu gribi vlties? Vlies to. J: Protams, es esmu brvs vlties, bet es neesmu brvs rkoties, balstoties uz savm vlmm. Citas nepiecieambas noved mani no cea. Mana vlme nav gana stipra, pat ja tai ir mans apstiprinjums. Citas vlmes, kuras es neapstiprinu, ir stiprkas. M: Varbt tu sevi mni. Varbt tu auj izpausties tavm stajm vlmm, un ts, kuras tu apstiprini, tiek turtas virspus cienjambas labad. J: Vartu bt t, k tu saki, bet atkal ir tikai teorija. Fakts ir tds, ka es nejtos brvs vlties to, ko man iet man btu jvlas, un, kad man iet, ka es vlos pareizo, es nerkojos atbilstoi. M: Tas ir prta vjuma un smadzeu ne-integrtbas d. Savc un stiprini 126

savu prtu, un tu mansi, ka tavas domas un jtas, vrdi un rcba iekrtosies tavas gribas virzien. J: Atkal nevainojambas padoms! Prta integrcija un stiprinana nav viegls uzdevums! Ar ko skt? M: Tu vari skt tikai no turienes, kur tu esi. Tu esi eit un tagad, tu nevari izkt r no eit un tagad. J: Bet ko es varu ieskt eit un tagad? M: Tu vari apjaust savu banu eit un tagad. J: Tas viss? M: Tas ir viss. Nav darma nek cita. J: Visu laiku, kad esmu nomod un sapos, es apzinos sevi. Tas neko daudz nepaldz. M: Tu apjauti savu domanu, juanu, daranu. Tu neapjauti sevis paa banu. J: Kas ir tas jaunais faktors, ko tu gribi, lai es ievieu? M: Tras vroanas attieksme, notikumu vroana, tajos neiesaistoties. J: Ko tas ar mani izdars? M: Prta vjums ir inteliences, sapratnes trkuma d, kas atkal ir neapjauanas rezultts. Tiecoties pc apjausmas, tu savu prtu savc kop un stiprini to. J: Es vartu pilnb apjaust to, kas notiek, un tomr bt nespjgs jebkd veid to ietekmt. M: Tu kdies. Tas, kas notiek, ir tava prta projekcija. Vj prts nespj kontrolt savas projekcijas. Tpc apjaut savu prtu un t projekcijas. Tu nevari kontrolt to, ko tu nezini. No otras puses zinana dod spku. Praks tas ir oti vienkri. Lai kontroltu sevi zini sevi. J: Varbt es sku sevi kontrolt, bet vai es bu spjgs tikt gal ar haosu pasaul? 127

M: Pasaul nav haosa, izemot to, kuru rada tavs prts. Tas ir pataists td nozm, ka pa t centr ir aplam ideja par sevi k lietu, kas ir atirga un atdalta no citm lietm. stenb tu neesi ne lieta, ne atdalts. Tu esi bezgalgais potencils, neizsmeam iespja. Jo tu esi, viss var bt. Universs ir tikai daja tavas neierobeots spjas kt manifestcija. J: Es redzu, ka esmu pilnb vlmju pc baudm un baiu no spm motivts. Lai cik cla btu mana vlme un pamatotas bailes, bauda un bailes ir divi poli, starp kuriem svrsts mana dzve. M: Ej uz abu, spju un baudu, vlmju un baiu, avotu. Vro, izpti, mini saprast. J: Vlme un bailes, abas ir sajtas, kuru cloi ir fiziski vai mentli faktori. Tie ir te, viegli novrojami. Bet kpc tie te ir? Kpc es vlos baudas un baidos no spm? M: Bauda un bailes ir prta stvoki. Tikmr, kamr tu dom, ka tu esi prts vai drzk ermenis-prts, tu turpinsi uzdot tdus jautjumus. J: Un, kad es realizu, ka es neesmu ermenis, vai es bu brvs no vlmm un bailm? M: Tikmr, kamr ir ermenis un prts, lai to pasargtu, darbosies ar pievilkans un atgrans. Tie bs tur r, notikumu lauk, bet tevi tas nesatrauks. Tavs uzmanbas fokuss bs citur. Tu netiksi iztraucts. J: Tomr tie tur bs. Tad neviens nekad nebs pilnb brvs? M: Tu esi pilnb brvs pat tagad. Tas, ko tu sauc par likteni (karma) ir tevis paa vlmes dzvot rezultts. To, cik vlme ir stipra, tu vari novrot universlajs bails no nves. J: Diezgan biei cilvki mirst, paiem to gribot. M: Tikai tad, ja alternatva ir sliktka par nvi. Bet tda gatavba mirt plst no t paa avota, no kura plst vlme dzvot, avota, kas ir dziks pat par dzvi pau. Bt par dzvu btni nav augstkais stvoklis; ir kaut kas pri tam, daudz skaistks, kas nav ne bana, ne ne-bana, ne dzvoana, ne nedzvoana. Tas ir tras apjausmas stvoklis, pri telpas un laika 128

ierobeojumiem. Kad ilzija, ka esi ermenis-prts tiek atmesta, nve zaud ausmas, t kst par dzvoanas dau.

31. Nenovrt uzmanbu par zemu


Jauttjs: Kad es uz tevi skatos, tu ieti nabadzgs cilvks ar ierobeotiem ldzekiem, kas tiekas ar savm nabadzbas un vecumdienu problmm k visi citi. Maharad: Ja es btu bagts, ko tas maintu? Es esmu, kas es esmu. Kas cits es vartu bt? Es neesmu ne bagts, ne nabags, es esmu es pats. J: Tomr tu pieredzi baudas un spes. M: Es ts pieredzu apzi, bet es neesmu ne apzia, ne ts saturs. J: Tu saki, ka msu patiesaj btb ms esam viendi. Kpc ir t, ka tava pieredze ir tik atirga no msjs. M: Mana aktul pieredze neatiras. Tas ir mans novrtjums un attieksme, kas ir atirgi. Es redzu to pau pasauli, kuru redzi tu, bet ne td pat veid. Taj nav nek mistiska. Visi redz pasauli caur ideju, kda viiem ir par sevi. Ko tu uztver esam par sevi, tdu tu uztver esam pasauli. Ja tu iztlojies sevi k atirtu no pasaules, pasaule rdsies k atirta no tevis, un tu pieredzsi vlmes un bailes. Es neredzu pasauli k atirtu no manis, un tpc man nav ne ko vlties, ne no k baidties. J: Tu esi gaismas punkts pasaul. Ne visi ir tdi. M: Nav absolti nekdas atirbas starp mani un citiem, izemot taj, ka es zinu sevi tdu, kds es esmu. Es to zinu skaidri, bet tu n. J: Ttad ms atiramies. M: N, neatiramies. Atirba ir tikai prt un ir tikai pagaidm. Es biju 129

k tu, tu bsi k es. J: Dievs ir radjis visdaudzveidgko pasauli. M: Daudzveidba ir tikai tev. Redzi sevi, kds tu esi, un tu redzsi pasauli, kda t ir viens realittes gabals, nedalms, neaprakstms. Tevis paa radoais spks projic uz t attlu, un visi tavi jautjumi attiecas uz to attlu. J: Kds Tibetas jogs rakstja, ka Dievs rada pasauli kdam iemeslam un vada to pc kda plna. Iemesls ir labs, un plns ir oti gudrs. M: Viss ir slaicgs, bet es runju par mgo. Dievi un to universi nk un iet, avatri viens aiz otra seko bezgalgi, un beigs ms visi esam atpaka avot. Es runju tikai par visu dievu un to universu, pagtnes, tagadnes un nkotnes bezlaicgo avotu. J: Vai tu tos visus zini? Vai tu tos atceries? M: Kad dai puikas prieka pc uzrko rotau, kas tur ir, ko redzt un atcerties? J: Kpc puse cilvces ir vriei un puse sievietes? M: Viu priekam. Bezpersoniskais (avjakta) kst par personisko (vjakta) attiecbu prieka pc. Ar sava Guru svtbu es ar viendu aci varu skatties gan uz bezpersonisko, gan uz personisko. Abi man ir viens. Dzv personiskais saplst ar bezpersonisko. J: K no bezpersonisk pards personiskais? M: Abi ir nekas cits k vienas Realittes aspekti. Nav pareizi runt par vienu, kas pastvtu pirms otra. Visas s idejas pieder nomodas stvoklim. J: Kas izraisa nomodas stvokli? M: Visas radbas sakn gulst vlme. Vlme un iztle viena otru veicina un apstiprina. Ceturtais (turija) ir stvoklis, kad ir tra vroana, nepiesaistta apjausma, bezkaislga un bez vrdiem. Tas ir k telpa, kas netiek t, ko t satur, iespaidota. ermenisks un mentls likstas to neaizsniedz ts ir rpus, tur, kamr liecinieks vienmr ir eit. J: Kas ir rels, subjektvais vai objektvais? Es sliecos domt, ka objektvais 130

universs ir relais, un mana subjektv psihe ir mainga un prejoa. Tu, iet, apgalvo realitti saviem iekjiem, subjektvajiem stvokiem un pilnb noliedz realitti konkrtajai, rjajai pasaulei. M: Abi, gan subjektvais, gan objektvais, ir maingi un prejoi. Tajos nav nek rela. Atrodi pastvgo gaistoaj, konstanto faktoru katr pieredz. J: Kas ir konstantais faktors? M: Dado vrdu doana un t nordana daudzos veidos tev daudz nepaldzs, kamr tev nav spjas redzt. Tuvredzgs cilvks neredzs papagaili koka zar, lai cik tu viu spiestu skatties. Labk gadjum vi redzs tavu rdmo pirkstu. No skuma attri savu redzi, mcies redzt, t viet lai blenztu, un tu mansi papagaili. Tev ir ar jgrib redzt. Tev ir nepiecieami abi, gan skaidrba, gan patiess dedzgums zint sevi. Tev ir vajadzgs sirds un prta briedums, kas nk ar patiesu t mazuma, ko tu zini, pielietoanu ikdien. Jog nav tda lieta k kompromiss. Ja tu gribi grkot, grko no visas sirds un atklti. Ar grkiem ir savas mcbas, ko dot patiesam grkotjam, k tikumiem patiesam svtajam. T ir o abu sajaukana, kas ir tik postoa. Nekas tevi nevar tik efektvi noblot, cik kompromiss, jo tas parda patiesa dedzguma trkumu, bez kura neko nevar izdart. J: Es dotu priekroku asktismam, bet praks es pilnb esmu par rtbm. Dzans pc baudm un spju ldanas pieradums man ir tik iedies, ka visi mani labie nodomi, kas ir diezgan dzvi teorijas lmen, man ikdien neiesakojas. Teikt man, ka es neesmu patiess, man nepaldz, jo es nemku sevi padart par patiesu. M: Tu neesi ne patiess, ne nepatiess vrdu doana mentliem stvokiem ldz tikai tava apstiprinjuma vai neapstiprinjuma izpauanai. Problma nav tava t ir tikai tava prta. Sc ar sevis asocianas ar prtu izbeiganu. Apmgi atgdini sev, ka tu neesi prts, un ka via problmas nav tavas. J: Es vartu sev visu laiku teikt: Es neesmu prts, man nerp t problmas, bet prts paliek, un t problmas paliek tdas, kdas ts bija. Tagad, ldzu, nesaki man, ka tas t ir, jo es neesmu gana patiess, un man

131

btu jbt vairk patiesam! Es to zinu un pieemu, un vaicju tev tikai k to dart? M: Vismaz tu vaic! Gana labi skumam. Turpini apdomt, klejot, esot dedzgs atrast ceu. Apzinies sevi, vro savu prtu, vrs uz to visu uzmanbu. Negaidi trus rezulttus; tdu, kurus tu mansi, vartu nebt. Tev to nezinot, ar psihi notiks izmaias, tav doman bs vairk skaidrbas, sajts dsnuma, uzvedb trbas. Tev uz iem nav jtm tu bsi izmaiu liecinieks. Jo, kas tu esi tagad, ir neuzmanbas rezultts, un, kas tu ksi, bs uzmanbas auglis. J: Kpc lai uzmanba vien visu izmaintu? M: Ldz im tava dzve ir bijusi tuma un nemierga (tamas un radas). Uzmanba, modrums, apjausma, skaidrba, dzvgums, visi ir integrittes, vienotbas ar tevis paa patieso dabu (satva) manifestcija. Tas ir satvas dab nomierint tamas un radas un prbvt personbu saska ar patieso sevis dabu. Satva ir paa uzticgais kalps, vienmr modrs un paklausgs. J: Un es pie t nonku tikai caur uzmanbu? M: Nenovrt uzmanbu par zemu. T nozm interesi un ar mlestbu. Lai zintu, dartu, atkltu vai radtu, tev tam ir jatdod sirds kas nozm uzmanbu. No ts plst visa svtba. J: Tu mums iesaki koncentrties uz es esmu. Vai ar tas ir uzmanbas veids? M: Kas cits? Atdod nedaltu uzmanbu vissvargkajam sav dzv sev. Sav persongaj univers tu esi centrs nezinot centru, ko citu tu vari zint? J: Bet k es sevi varu zint? Lai zintu sevi, man ir jbt atstatus no sevis. Bet, kas ir atstatus no manis, nevar bt es pats. Tpc izskats, ka es nevaru zint sevi, tikai to, ko es uzskatu par sevi. M: Pilngi pareizi. T pat k tu nevari redzt savu seju, bet tikai ts atspulgu spogul, t tu vari zint tikai attlu, kas atspd tras apjausmas bez-traipu spogul.

132

J: K man tikt pie spogua bez traipiem? M: Acmredzami, aizvcot traipus. Redzi traipus un aizvc tos. sen mcba ir pilnb atbilstoa. J: Kas ir redzana, un kas ir aizvkana? M: Perfekta spogua daba ir tda, ka tu to nevari redzt. Jebkas, ko tu redzi, noteikti ir traips. Griezies prom no t, atsakies no t, zini to k negribtu. J: Viss uztveramais, vai tie ir traipi? M: Visi ir traipi. J: Visa pasaule ir traips. M: J, t ir. J: Cik briesmgi! Tad universam nav nekdas vrtbas? M: Tam ir rkrtga vrtba. Iean pri tam tu realiz sevi. J: Bet kpc vispr tas nonca esamb? M: Tu zinsi to, kad tas beigsies. J: Vai tas jebkad beigsies? M: J, tev j. J: Kad tas sks? M: Tagad. J: Kad tas beigsies? M: Tagad. J: Tas nebeidzs tagad. M: Tu neauj tam beigties. J: Es gribu ataut. M: Tu negribi. Visa tava dzve ir ar to saistta. Tava pagtne un nkotne, tavas vlmes un bailes, visam tam ir saknes pasaul. Bez pasaules, kur tu 133

esi, kas tu esi? J: Bet tas ir tiei tas, ko esmu eit ieradies noskaidrot. M: Es tev saku preczi o: atrodi, kur nolikt kju pri, un viss bs skaidri un viegli.

32. Dzve ir augstkais Guru


Jauttjs: Ms divi esam no tlm valstm; viens no mums ir brits, otrs ir ameriknis. Pasaule, kur ms esam dzimui, brk kop, un, jo esam jauni, ms tas satrauc. Vecie cilvki cer, ka mirs viu pau nv, bet jaunajiem tdu cerbu nav. Daus no mums daudzi atsaks nogalint, bet neviens nevar atteikties no tikanas nogalintam. Vai ms varam cert ielikt pasauli slieds msu dzves laik? Maharad: Kas tev liek domt, ka pasaule ies boj? J: Izncinanas instrumenti ir palikui neticami spjgi. Turklt ar pati msu produktivitte ir kuvusi destruktva dabai un msu kultras un socilm vrtbm. M: Tu run par pareizjiem laikiem. Vai tas t nav bijis visur un vienmr? Bet nomco situcija vartu bt slaicga un lokla. Kad beigusies, t tiks aizmirsta. J: Tuvojos katastrofas apmri ir neticami lieli. Ms dzvojam pa eksplozijas vid. M: Katrs cilvks cie viens un mirst viens. Skaitiem nav ar to saistbas. Kad miljoni mirst, ir tik pat daudz nves, cik boj ejot vienam. J: Daba nogalina miljonos, bet tas mani nebaida. Taj vartu bt tradija vai mistrija, bet ne nelba. Kas mani ausmina, ir cilvka radts cieanas, destrukcija un posts. Daba sav daran ir varena. Bet cilvka 134

rcb ir zemiskums un rprts. M: Labi. Tad ts nav cieanas un nve, kas ir tava problma, bet zemiskums un rprts to sakn. Vai zemiskums ar nav rprta forma? Un vai rprts nav nepareiza prta lietoana? Cilvces problma slpjas tikai nepareiz prta izmantoan. Visas dabas un gara bagtbas ir atvrtas cilvkam, kur savu prtu lieto pareizi. J: Kas ir pareiza prta lietoana? M: Bailes un kre ir nepareizas prta izmantoanas cloi. Pareiza prta lietoana ir kalpoan mlestbai, dzvei, patiesbai, skaistumam. J: Vieglk pateikt, nek dart. Patiesbas, cilvka, labvlbas mlestba kas par greznbu! Lai izlabotu pasauli, mums tda ir nepiecieama varen apjom, bet kur to piegds? M: Kaut kur citur tu vartu pavadt mbu, mekljot patiesbu un mlestbu, intelienci un labvlbu, ldzot Dievu un cilvku visu bez pankumiem. Tev ir jsk sev, ar sevi is ir neapejamais likums. Tu nevari izmaint attlu, neizmainot seju. No skuma saproti, ka tava pasaule ir tikai tevis atspulgs, un beidz meklt vainu atspulg. Parpjies par sevi, izlabo sevi mentli un emocionli. Fiziskais sekos automtiski. Tu tik daudz run par reformm: ekonomiskm, socilm, politiskm. Liec mier reformas un dom par reformtju. Kdu pasauli var radt cilvks, kur ir stulbs, alkatgs un cietsirdgs? J: Ja mums ir jgaida izmaias sird, mums bs jgaida nenoteiktu laiku. Tavjais ir perfektuma padoms, kas ir ar bezcerbas padoms. Kad visi bs perfekti, pasaule bs perfekta. Cik nelietderga acmredzamba! M: Es to neteicu. Es teicu tikai: Tu nevari izmaint pasauli, pirms neesi izmainjis sevi. Es neteicu pirms neesi izmainjis visus. Bet, ja tu vari izmaint sevi, tu ieraudzsi, ka citas izmaias nav vajadzgas. Lai izmaintu attlu, tu maini tikai filmu, tu neuzbrc kino ekrnam! J: K tu vari par sevi bt tik prliecints? K tu zini, ka tas, ko tu saki, ir patiesba?

135

M: Ne par sevi es esmu prliecints, esmu prliecints par tevi. Viss, kas tev ir vajadzgs, ir beigt meklt rpus to, kas var tikt atrasts tikai iekup. Pirms tu darbojies, izlabo savu skatu. Tu ciet no akta prpratuma. Padari savu prtu skaidru, attri savu sirdi, padari savu dzvi svtgu is ir trkais ce tavas pasaules izmainanai. J: Tik daudzi svtie un mistii ir dzvojui un mirui. Vii neizmainja pasauli. M: K vii to vartu bt izdarjui? Tava pasaule nav viu, k ar viu nav tava. J: Protams, ir faktisk pasaule, kopga visiem. M: Lietu, eneriju un matrijas pasaule? Pat, ja btu tda lieta k kopga lietu un spku pasaule, t nav t pasaule, kur ms dzvojam. Msu ir jtu un ideju, pievilkans un atgrans, vrtbu skalas, motvu un iniciatvu pasaule pavisam mentla pasaule. Bioloiski mums ir nepiecieams pavisam maz; msu problmas ir no citas sfras. Problmas, kas ir vlmju un baiu, un nepareizu ideju radtas, var tikt atrisintas tikai prta lmen. Tev ir jprvar sevis paa prts, un, lai to izdartu, tev ir jiet tam pri. J: Ko nozm iet pri prtam? M: Tu jau esi gjis pri ermenim, ne t? Tu ciei neseko savai gremoanai, cirkulcijai un izmeanai. s lietas ir kuvuas automtiskas. Td pa veid ar prtam btu jstrd automtiski, bez vajadzbas pc uzmanbas. is nenotiks tikmr, kamr prts nestrds nevainojami. Lielko dau laika ms apzinmies prtu un ermeni, jo tie pastvgi sauc pc paldzbas. Spes un cieanas ir tikai ermea un prta saucieni pc uzmanbas. Lai ietu pri ermenim, tev ir jbt veselam; lai ietu pri prtam, tavam prtam ir jbt perfekt krtb. Tu nevari aiz sevis atstt miskasti un iet pri miskaste tevi raks nost. Savc savu miskasti iet universlais likums. Un ar taisngs likums. J: Vai man ir atauts tev vaict, k tu gji pri prtam? M: Ar sava Guru svtbu.

136

J: Kdu formu svtba iema? M: Vi man pateica, kas ir patiess. J: Ko vi tev pateica? M: Vi man pateica, ka es esmu Augstk Realitte. J: Ko tu ar to ieski? M: Es uzticjos viam un to atcerjos. J: Un tas viss? M: J, es atcerjos viu; es atcerjos to, ko vi teica. J: Tu gribi teikt, ka ar to pietika? M: Kas vl btu jdara? Tas bija diezgan daudz atcerties Guru un via vrdus. Mans padoms tev ir pat vl mazk grts tikai atceries sevi. Ar es esmu pietiek, lai dziedtu tavu prtu un vestu tevi pri. Tikai uzticies. Es tevi nemaldinu. Kpc lai es to dartu? Vai es no tevis ko gribu? Es gribu tev labu tda ir mana daba. Kpc lai es tevi maldintu? Ar veselais saprts tev teiks, ka, lai piepildtu vlmi, tev pie ts ir jturas. Ja tu gribi zint sevis patieso dabu, tev ir jtur sevi prt visu laiku, ldz tavas banas noslpums ir redzams atklts. J: Kpc sevis atcerans btu jnoved pie sevis realizcijas? M: Jo tie ir divi viena stvoka aspekti. Sevis atcerans ir prt, sevis realizcija ir pri prtam. Attls spogul ir sejas, kas ir pri spogulim. J: Nu labi. Bet kda jga? M: Lai paldztu citiem, paam ir jbt pri vajadzbai pc paldzbas. J: Viss, ko gribu, ir bt laimgs. M: Esi laimgs, lai padartu laimgus. J: Lai citi parpjas pai par sevi. M: Ser, tu neesi atirts. Laimba, ar ko tu nevari dalties, ir nesta. Tikai

137

tas, ar ko var dalties, ir patiesi vlams. J: Labi. Bet vai man ir vajadzgs Guru? Tas, ko tu man saki, ir vienkri un iedroinoi. Es to atceros. is nepadara tevi par manu Guru. M: T nav personas pielgsme, kas ir btiska, bet tavas nodoans uzdevumam nesvrstba un dziums. Dzve pati ir Augstkais Guru; esi vrgs ts mcbm un paklausgs ts komandm. Kad tu personific to avotu, tev ir rjais Guru; kad tu em ts tie veid, Guru ir iekup. Atceries, tauj, apdom, dzvo ar to, mli to, saaudz ar to, audz ar to, padari to par savu Guru vrdu, rjo vai iekjo. Ieliec taj visu, un tu gsi visu. Es t darju. Visu laiku es devu savam Guru un tam, ko vi man teica. J: Esmu rakstnieks. Vai vari dot man kdu pau padomu? M: Rakstana ir gan talants, gan prasme. Audz talant un attsti prasmi. Vlies to, kas ir t vrts, un vlies to krtgi. Tiei k tu atrodi savu ceu cauri cilvku baram, spraucoties starp cilvkiem, t tu atrodi savu ceu starp notikumiem, nepazaudjot savu galveno virzienu. Tas ir viegli, ja tu esi patiesi dedzgs. J: Tu tik daudz piemini vajadzbu bt patiesi dedzgam. Bet ms neesam cilvki, kam ir tikai viena vlme. Ms esam vlmju un vajadzbu, instinktu un iedvesmu upas. Ts viena otrai rpo virspus, dareiz domin viena, dareiz cita, bet nekad uz ilgu laiku. M: Nepastv vajadzbas, ir tikai vlmes. J: st, dzert, pajumte, dzvot? M: Vlme dzvot ir vieng fundamentl vlme. Viss prjais no ts ir atkargs. J: Ms dzvojam, jo mums ir jdzvo. M: Ms dzvojam, jo ms gribam mau eksistenci. J: Tik universla lieta nevartu bt nepareiza. M: Ne nepareiza, protams. Sav viet un laik nekas nav nepareizi. Bet, kad tevi saista patiesba, realitte, tev ir japauba katra lieta, tevis paa dzve. 138

Apstiprinot nepiecieambu pc mau un intelektulas pieredzes, tu saaurini savu ceu mekljumos pc komforta. J: Es meklju laimbu, ne komfortu. M: Pri prta un ermea komfortam kdu laimbu tu zini? J: Vai tda ir? M: Atrodi pats. Apaubi katru dzinuli, neatstj nevienu neattaisnotu vlmi. Iztukots no piederbm, fiziskm un mentlm, brvs no sevis svarguma, esi atvrts atkljumam. J: T ir daa no Indijas gargs tradcijas, ka dzvoana svt vai vied tuvum vien ir atbrvoanos veicinoa, un citi ldzeki nav nepiecieami. Kpc tu neorganiz ramu, lai cilvki vartu dzvot tav tuvum? M: Brd, kad es radu institciju, es kstu ts cietumnieks. stenb es esmu pieejams visiem. Kopgs jumts un diens viesmlbu nepalielins. Dzvoana tuvum nenozm viena gaisa elpoanu. T nozm uzticanos un klausanu, neauanu labajiem skolotja nodomiem iet zudum. Esi ar savu Guru sav sird un atceries via instrukcijas ir sta mjoana ar patieso. Fizisks tuvums ir vismazk svargkais. Padari visu savu dzvi par savas ticbas un mlestbas uz savu skolotju izpausmi ir patiesa mjoana ar Guru.

33. Viss notiek pats no sevis


Jauttjs: Vai dnn mirst? Maharad: Vi ir pri dzvei un nvei. Tas, ko ms uzskatam par neizbgamu dzimt un mirt viam izskats tikai kustbas Nekustgaj izpausmes veids, izmaias nemaingaj, beigas nebeidzamaj. Dnn tas ir acmredzami, ka nekas nedzimst, un nekas nemirst, nekas neilgst, un nekas 139

nemains, viss ir, kds tas ir bezlaicgi. J: Tu saki, dnn ir pri. Pri kam? Pri zinanai? M: Zinanai ir ausma un noriets. Apzia nk esamb un beidz esambu. T ir dieniu notikumu un novrojumu lieta. Ms visi zinm, ka dareiz ms apzinmies un dareiz n. Kad ms neapzinmies, mums t iet k tumsa vai nekas. Bet dnn apjau sevi ne k apzintu, ne ar neapzintu, bet tri apjautou, k trs prta stvoku un to satura liecinieku. J: Kad liecinana skas? M: Dnn nekam nav skuma vai beigu. K sls izst den, t viss izgaist tr ban. Gudrba ir mg nerel noliegan. Redzt nerelo ir gudrba. Pri im gulst neizsakmais. J: Man ir prliecba: Es esmu ermenis. Skaidrs, es runju no negudrbas. Bet stvoklis, kur sajt ermeni, ermeni-prtu, prta-ermeni vai pat tru prtu kad tas sks? M: Nevar runt par apzias skumu. Paas skuma un laika idejas ir apzi. Lai jgpilni runtu par kaut k skumu, tev ir no t jizkpj r. Un ldz ko tu izkp r, tu realiz, ka nav tdas lietas un ar nekad nav bijuas. Ir tikai realitte, kur nevienai lietai nav esambas paai par sevi. K vii nav atdalmi no okena, t visa eksistence sakojas ban. J: Fakts ir tds, ka eit un tagad es tev vaicju: kad rads sajta es esmu ermenis? Man piedzimstot? Vai ort? M: Tagad. J: Bet es atceros, ka tda man bija ar vakar. M: Atmia par vakardienu ir tikai tagad. J: Bet es, protams, eksistju laik. Man ir pagtne un nkotne. M: Tas ir, k tu to iztlojies tagad. J: Bija jbt skumam. M: Tagad. 140

J: Un k ar beigm? M: Kas ir bez skuma, nevar beigties. J: Bet es apzinos savu jautjumu. M: Aplams jautjums nevar tikt atbildts. Tas var tikai tikt redzts k aplams. J: Man tas ir rels. M: Kad tas tev izskatjs rels? Tagad. J: J, tas man ir gana rels tagad. M: Kas tav jautjum ir rels? Tas ir prta stvoklis. Neviens prta stvoklis nevar bt relks par prtu pau. Vai prts ir rels? Tas ir tikai stvoku kopums, katrs no tiem prejos. K prejou stvoku secba var tikt uzskatta par relu? J: K prles uzvrtas uz diega, notikumi seko notikumiem mgi. M: Ts visas ir savrtas uz pamatidejas: es esmu ermenis. Bet pat is ir mentls stvoklis, un tas neilgst. Tas nk un iet k visi citi stvoki. Banas par ermeni-prtu ilzija ir te tikai tpc, ka t netiek izptta. Neizptana ir diegs, uz kura tiek savrti visi prta stvoki. T ir k tumsa aizvrt istab. T ir tur ietami. Bet, kad istaba tiek atvrta, kur t paliek? T nekur nepaliek, jo ts tur nebija. Visi prta stvoki, visi vrdi un eksistences formas sakojas netaujan, neizptan, iztl un ltticb. Ir pareizi teikt es esmu, bet teikt es esmu is, es esmu tas ir zme, ka netiek taujts, netiek izptts, zme par mentlu vjumu un aptiju. J: Ja viss ir gaisma, k rads tumsa? K gaism var bt tumsa? M: Gaism nav tumsas. Tumsa ir sevis aizmirana. Kad ms esam iegrimui cits liets, ne-sev, ms sevi aizmirstam. Taj nav nek nedabga. Bet kpc aizmirst sevi prliekas pieerans d? Gudrba ir neaizmiran par sevi k vienmr-kltesoo gan pieredztja, gan via pieredzes avotu. J: Man pareizj stvokl ideja es esmu ermenis nk spontni, kamr ideja es esmu tra bana prtam ir juzspie k kaut kas patiess, bet ne 141

pieredzts. M: J, sdhana (prakse) sastv no piespiedu atgdinanas sev par savu tro esbu, par nebanu par kaut ko konkrtu, ne ar konkrto summu, pat ne par visu konkrt kopumu, kas sastda universu. Viss eksist prt, pat ermenis ir milzga skaita uztvrumu integrcija prt, kur katrs uztvrums ar ir mentls stvoklis. Ja tu saki: es esmu ermenis, pardi to. J: Te tas ir. M: Tikai, kad tu par to dom. Abi, gan prts, gan ermenis, ir saraustti stvoki. Kopg o zibu summa rada eksistences ilziju. Tauj, kas prejoaj ir pastvgs, nerelaj rels. ir sdhana. J: Fakts ir tds, ka es par sevi domju k par ermeni. M: Par vism varm dom par sevi. Tikai neievies bild ermea ideju. Ir tikai sajtu, uztvrumu, atmiu un ideju straume. ermenis ir abstrakcija, kas ir tavas noslieces meklt kopbu dadb radta kas ar nav nepareizi. J: Man saka, ka domt es esmu ermenis ir kauna traips prt. M: Kpc t runt? da izteikans rada problmas. Pats ir visa avots, un galvenais galapunkts. Nekas nav rjs. J: Kad ermea ideja kst par apsstbu, vai tas nav pavisam nepareizi? M: ermea idej nav nekdas vainas, pat ne idej es esmu ermenis. Bet ierobeot sevi tikai ar ermeni ir kda. Realitt visa eksistence, katra forma, ir manis paa, iekup manas apzias. Es nevaru pateikt, kas es esmu, jo vrdi var aprakstt tikai to, kas es neesmu. Es esmu, un, jo es esmu, viss ir. Bet es esmu pri apziai, un tpc apzi es nevaru pateikt, kas es esmu. Tomr, es esmu. Jautjumam Kas es esmu? nav atbildes. Neviena pieredze to nevar atbildt, jo pats ir pri pieredzei. J: Tomr jautjumam Kas es esmu? ir jbt kdam pielietojumam. M: Apzi tam nav atbildes, un tpc tas paldz iet pri apziai. J: eit es esmu pareizj mirkl. Kas taj ir rels, un kas n? Ldzu, nesaki, ka mans jautjums ir nepareizs. Manu jautjumu apaubana nekur 142

mani neved. M: Tavs jautjums nav nepareizs. Tas ir nevajadzgs. Tu teici: eit un tagad es esmu. Te ar apstjies, is ir rels. Neprvrs faktu par jautjumu. Tur ir tava kda. Tu neesi ne zinana, ne nezinana, ne prts, ne matrija; nemini sevi aprakstt prta un matrijas terminos. J: Tikko pie tevis bija zns ar savu problmu. Tu viam pateici daus vrdus, un vi devs prom. Vai tu viam paldzji? M: Protams. J: K tu vari bt tik dros par to? M: Paldzt ir mana daba. J: K tu to uzzinji? M: Nav nepiecieambas to zint. Tas darbojas pats. J: Tomr tu izteici apgalvojumu. Uz ko tas balsts? M: Taj, ko cilvki man saka. Bet tas esi tu, kas mekl pierdjumus. Man tie nav vajadzgi. Lietu ielikana slieds ir pati manis daba, kas ir satjam, ivam, sundaram (patiesais, labais, skaistais). J: Kad pie tevis pc padoma atnk cilvks, un tu viam tdu dod, no kurienes tas nk, un ar kdu spku tas paldz? M: Via paa esba ietekm via prtu un izsauc reakciju. J: Un kda taj ir tava loma? M: Man cilvks un via paa pats sank kop. J: Kpc tad pats nepaldz cilvkam bez tevis? M: Bet es esmu pats! Tu iedomjies mani k atirtu, tpc tds jautjums. Nav tda manis paa un via paa. Ir Pats, viengais visa Pats. Vrdu un formu, prtu un ermeu dadbas maldints tu iedomjies daudzus paus. Ms abi esam pats, bet tu ieti neprliecints. runa par persongo sevi un universlo sevi ir mcans posms; ej pri, neiesprsti dualitt.

143

J: Atgriezsimies pie cilvka, kam nepiecieama paldzba. Vi ierodas pie tevis. M: Ja vi ierodas, vi noteikti paldzbu gs. Jo viam bija lemts gt paldzbu, vi ierads. Taj nav nekdu iedomu. Es nevaru paldzt daiem un noraidt citus. Visiem, kuri nk, tiek paldzts, jo tds ir likums. Tikai formas, kdas ieem paldzba, atiras atkarb no vajadzbas. J: Kpc vi ierads pc padoma eit? Vai vi nevar to gt no iekienes? M: Vi neklaustos. Via prts ir griezts uz rpusi. Bet stenb visa pieredze ir prt, un pat via atnkana pie manis un paldzbas gana visa ir iek via paa. T viet, lai atrastu atbildi iekup sevis, vi iedomjas atbildi no rpuses. Priek manis nav manis, nav cilvka, un nav doanas. Viss is ir tikai irboa prt. Es esmu bezgalgs miers un klusums, kur nekas nepards, jo viss, kas pards izzd. Neviens nenk pc paldzbas, neviens nepiedv paldzbu, neviens paldzbu negst. Tas viss ir tikai redzamba apzi. J: Tomr spks paldzt ir tur, un ir kds vai kaut kas, kas o spku padara redzamu, sauc to par Dievu vai Pau, vai Universlo Prtu. Vrdam nav nozmes, bet faktam ir. M: da ir nostdne, ko ieem ermenis-prts. Trs prts redz lietas, kdas ts ir k burbuus apzi. ie burbui pards, izzd, atkal-pards bez nekdas relas esambas. Nekds konkrts clonis tiem nevar tikt noteikts, jo katrs tiek visa izsaukts, un viss iespaido visu. Katrs burbulis ir ermenis, un visi ie ermei ir mani. J: Tu gribi teikt, ka tev ir spks dart visu pareizi? M: Nav spka, atirta no manis. Tas ir iebvts manis paa dab. Sauc to par kreativitti. No zelta gabala var izveidot daudzus ornamentus katrs no tiem paliks zelts. Ldzgi, lai kd lom es pardtos, un lai kdu funkciju es pildtu es palieku, kas es esmu: es esmu, nekustgais, nesatricinmais, neatkargais. Tas, ko tu sauc par universu, dabu, ir mana spontn kreativitte. Lai kas notiktu notiek. Bet tda ir mana daba, ka viss beidzas priek.

144

J: Man ir gadjums ar znu, kur ir palicis akls, jo via stulb mte iedeva viam metilspirtu. Es prasu tev viam paldzt. Tu esi pilns ldzjtbas un, acmredzami, gribos paldzt. Ar kdiem spkiem tu viam vari paldzt? M: Via gadjums ir reistrts apzi. Tas ir tur neizdzami. Apzia darbosies. J: Vai tas ko maina, ja es tev prasu paldzbu? M: Tava prasana ir daa no zna akluma. Taj ir viss mte, zns, tu un es, un viss prjais. Tas ir viens notikums. J: Tu gribi teikt, ka pat msu saruna par zna gadjumu bija iepriek noteikta? M: K savdk? Visas lietas satur savu nkotni. Zns pards apzi. Es esmu pri. Es apziai nedodu pavles. Es zinu, ka tas ir apjausmas dab lietas sakrtot. Lai apzia pieskata savus radjumus. Zna bdas, tavs lums, mana klausans un apzias darana viss is ir viens fakts nesc dalt to das un tad uzdot jautjumus. J: Cik dvaini strd tavs prts. M: Tu esi dvains, ne es. Es esmu normls. Man ir vesels saprts. Es redzu lietas t, kdas ts ir, un tpc man no tm nav bail. Bet tu baidies no realittes. J: Kpc man btu jbaids? M: T ir sevis nezinana, kas liek tev baidties un ar neapjaust, ka tu baidies. Necenties nebaidties. No skuma nogz nezias sienu. Cilvkiem ir bail mirt, jo vii nezina, kas ir nve. Dnn ir miris pirms savas nves, vi redzja, ka nebija nek, no k baidties. Brd, kad tu zini savu patieso btbu, tu ne no k nebaidies. Nve dod brvbu un spku. Lai btu brvs pasaul, tev ir jnomirst uz pasauli. Universs ir tevis paa, tas kst par tavu ermeni, izpausmi un rku. Banas absolti brvam laimba ir pri aprakstiem. No otras puses, tas, kur baids no brvbas, nespj mirt. J: Tu dom, ka tas, kur nespj mirt, nespj dzvot?

145

M: Skaties uz to, k gribi; pieerans ir vaas, nepieerans ir brvba. Krot ir vergot. J: Vai tas nav pretrun ar to, ka, ja tu esi glbts, pasaule ir glbta? M: Pasaulei k tdai nav nepiecieama glbana. Cilvks taisa kdas un rada bdas; kad t ieiet apjausmas lauk, dnn apzi, t tiek ielikta slieds. Tda ir via daba. J: Ms varam novrot to, ko vartu saukt par gargu progresu. Savtgs cilvks kst reliisks, kontrol sevi, izsmalcina savas domas un jtas, uzsk gargu praksi, realiz savu patieso btbu. Vai tds progress tiek closakarbas vadts, vai tas ir tikai nejaus? M: No mana skata punkta viss notiek pats par sevi, pavisam spontni. Bet cilvks iedomjas, ka vi strd iniciatvas dzts, uz mri. Viam vienmr prt ir atalgojums, un vi cenas to gt. J: Parasts, neattstts cilvks nestrds bez atalgojuma. Vai nav pareizi dot viam iniciatvu? M: Jebkur gadjum vi pats priek sevis rads iniciatvas. Vi nezina, ka augt ir apzias daba. Vi progress no motva uz motvu, un dzsies pc saviem Guru savu vlmju piepildanai. Kad pc via banas likumiem vi atrod atgrieans ceu (nivritti), vi atmet visus motvus, jo via interese pasaul ir beigusies. Vi neko negrib ne no citiem, ne no sevis. Vi mirst uz visu un kst par Visu. Neko negribt un neko nedart t ir patiesa radana! Vrot universu iznirstam un ienirstam sevis paa sird ir brnums. J: Milzgs rslis iekjm plm ir garlaicba. Mceklis nogarlaikojas. M: Inerce un nemiergums (tamas un radas) darbojas kop un attur skaidrbu un harmoniju (satva). Tamas un Radas ir jprvar, pirms var pardties Satva. Tas viss nks sav laik, pavisam spontni. J: Tad nav nepiecieamas ples? M: Kad nepiecieamas ples, ples pardsies. Kad btiska kst bezpieple, t pati sevi nodroina. Tev nav jstumj dzve. Tikai seko tai un 146

atdod sevi pilnb pareizj mirka uzdevumam, kas nozm miranu tagad uz tagad. Jo dzvoana ir mirana. Bez nves nevar bt dzves. Turies pie galvens lietas, ka pasaule un pats ir viens un perfekti. Tikai attieksme ir kdga, un tai nepiecieama noregulana. Noregulanas process ir tas, ko tu sauc par sdhanu. Tu pie ts nonc, izbeidzot savu ktrumu un pieliekot visus savus spkus cea uz skaidrbu un labvlgumu attranai. Bet stenb s visas ir neizbgamas izaugsmes zmes. Nebaidies, nepretojies, neatliec. Esi, kas tu esi. Nav nek, no k baidties. Uzticies un mini. Eksperiment sirsngi. Dod savai patiesajai btbai iespju veidot tavu dzvi. Tu nenolosi.

34. Prts ir nemiers pats


Jauttjs: Esmu dzimis zviedrs. Tagad es mcu Hatha jogu Meksik un tatos. Maharad: Kur tu to iemcjies? J: Man tatos bija skolotjs, Svm no Indijas. M: Ko t tev deva? J: T deva man labu veselbu un ldzekus iztikai. M: Gana labi. Vai tas ir viss, ko tu gribi? J: Es meklju prta mieru. Man bija apriebus nelbas, ko Kristus vrd dara t sauktie kristiei. Kdu laiku es biju bez reliijas. Tad mani ieinteresja joga. M: Ko tu guvi? J: Es studju jogas filozofiju, un t man paldzja.

147

M: Kd veid t tev paldzja? Pc kdm zmm tu nosaki, ka tev ir paldzts? J: Laba veselba ir kaut kas diezgan taustms. M: Neapaubmi, ir patkami justies veselam. Vai bauda ir viss, ko tu sagaidji no jogas? J: Hatha jogas atalgojums ir labsajtas prieks. Bet joga visprgi dod vairk par to. T atbild uz daudziem jautjumiem. M: Ko tu dom ar jogu? J: Visa Indijas mcba evolcija, reinkarncija, karma, utt. M: Labi, tu guvi visas ts zinanas, kuras tu gribji. Bet kd veid tev no tm ir labums? J: Ts man deva prta mieru. M: Tiem deva? Vai tavs prts ir mier? Vai mekljumi ir beiguies? J: N, vl n. M: Dabiski. Tam nebs beigu, jo nav tdas lietas k prta miers. Prts nozm traucjumu; nemiers pats ir prts. Joga nav prta atribts, ne ar prta stvoklis. J: Kaut kda mra mieru es tomr no jogas guvu. M: Apskati krtgi, un tu redzsi, ka prts burbuo no domm. Briem tas vartu palikt tuks, bet to tas dara tikai uz laiku un atkal atgrieas sav pierastaj nemiergum. Nomierints prts nav mierpilns prts. Tu saki, ka tu gribi prta mieru. Vai tas vi, kur grib nomierint prtu, pats ir mierpilns? J: N, es neesmu mier, es emu palg jogu. M: Vai tu neredzi pretrunu? Daudzus gadus tu esi mekljis prta mieru. Tu to neesi varjis atrast, jo lieta, kas sav btb ir nemierga, nevar bt mier. J: Ir uzlabojumi.

148

M: Miers, ko tu apgalvo par atrastu, ir oti trausls; katrs skums taj var uztaist plaisu. Tas, ko tu sauc par mieru, ir tikai traucjumu trkums. Tam knapi var dot tdu vrdu. sts miers nevar tikt iztraucts. Vai tu vari apgalvot, ka tavs miers ir neapgams? J: Es cenos. M: Ar cenans ir nemierguma veids. J: Tad kas paliek? M: Paam nav jbt nomierintam. Tas ir miers pats, ne mier. Tikai prts ir nemiergs. Viss, ko tas zina, ir nemiergums ar daudziem t remiem un apmriem. Patkamais tiek uzskatts par prku, un spgais tiek mests r. Tas, ko ms saucam par progresu, ir tikai nomaia no nepatkam uz patkamo. Bet izmaias paas nevar novest ms pie nemaing, jo visam, kam ir skums, ir jbt beigm. Relais neskas; tas tikai atklj sevi k esou bez skuma un gala, visur-esou, visu-spcgu, nekustgu primro kustintju, bezlaicgi nemaingu. J: Tad kas ir jdara? M: Ar jogu tu esi savcis zinanas un pieredzi. o nevar noliegt. Bet kds labums no t visa ir tev? Joga nozm apvienoanos, pievienoanos. Ko tu esi atkal-apvienojis, atkal-pievienojis? J: Es minu atkal-pievienot personbu stajam paam. M: Personba (vjakti) ir tikai iztles produkts. Pats (vjakta) ir s iztles upuris. T ir sevis uzskatana par to, kas tu neesi, kas tevi sasaista. Nevar teikt, ka persona pastv pati par sevi; tas ir pats, kas tic, ka pastv persona, un apzins banu par to. Pri paam (vjakta) gulst nemanifesttais (avjakta), visa bez-clou clonis. Pat runt par personas un sevis atkalapvienoanu nav pareizi, jo personas nav, ir tikai mentls attls, kam prliecba devusi aplamu realitti. Nekas netika sadalts, un nav nek apvienojama. J: Joga paldz meklt un atrast sevi. M: Tu vari atrast to, ko tu esi pazaudjis. Bet kur tam tic? Un kam tiek 149

ticts k pazaudtam? Vai esi pazaudjis kdu personu k sevi? Kas ir tas pats, ko tu mekl? Ko sti tu dom atrast? J: Patiesu sevis zinanu. M: Patiesa sevis zinana nav zinana. Tas nav kaut kas, ko tu atrodi mekljot, skatoties apkrt. Tas nav atrodams telp un laik. Zinanas ir tikai atmia, domanas veids, mentls pieradums. Visi ie tiek baudu un spju motivti. Tas ir tikai tpc, ka tu tiec baudu un spju stimults, tu mekl zinanas. Bt par pau ir pilnb pri vism motivcijm. Tu nevari bt pats kda iemesla d. Tu esi pats, un tam nav vajadzgs iemesls. J: Nodarbojoties ar jogu, es atradu mieru. M: Vai var pastvt miers, atsevis no tevis? Tu run par savu pieredzi vai tikai no grmatm? Tavas grmatu zinanas ir lietdergas skumam, bet drz tev ts ir jatmet, lai pieredztu tiei to, kas pats pc savas dabas ir neizsakms. Vrdi var tikt ar izmantoti izncinanai, no vrdiem tiek bvti attli, ar vrdiem tie tiek izncinti. Tu sav pareizj stvokl nonci ar verblu domanu; tev no t ir jtiek r td pa veid. J: Es tomr sasniedzu kaut kdu iekj miera mru. Vai man tas btu jizncina? M: Kas ir sasniegts, var atkal tikt pazaudts. Tikai tad, kad tu realiz savu patieso mieru, mieru, kuru tu nekad nebiji pazaudjis, tas miers ar tevi paliks, jo tas nekad nebija kur citur. T viet, lai mekltu to, kas tev nav, atrodi, kas ir tas, ko tu nekad neesi pazaudjis. Tas, kas ir pirms jebk skuma un pc t beigm; tas, kam nav ne dzimanas, ne nves. Tev ir juztver tas neizkustinmais stvoklis, kur netiek ermea vai prta dzimanas un nves iespaidots. J: Kd veid tas tiek uztverts? M: Dzv nekas nevar bt bez ru prvaranas. Sevis patiess btbas skaidras uztveranas ri ir vlme pc baudm un bailes no spm. T ir baudu-spju motivcija, kas stv ce. Pati brvba no visas motivcijas, stvoklis, kur nepaceas vlmes, ir dabgais stvoklis.

150

J: Tda vlmju atmeana, vai tai ir nepiecieams laiks? M: Ja tu to atstj laikam, bs vajadzgi miljoniem gadu. Atsacans no vlmm pa vienai ir ilgs process ar nekad neredzamm beigm. Liec mier savas vlmes un bailes, atdod visu uzmanbu subjektam, tam, kur ir aiz vlmju un baiu pieredzes. Vaic: kur vlas? Liec katrai vlmei tevi vest atpaka pie sevis. J: Visu vlmju un baiu sakne ir viena ilgas pc laimbas. M: Laimba, ko tu vari iedomties, un pc kuras tu vari ilgoties, ir tikai fizisks vai mentls apmierinjums. Tda mau vai mentla bauda nav rela, nav absolt laimba. J: Pat mau un mentlm baudm un visprgai labsajtai, kas rodas ldz ar fizisku un mentlu veselbu, btu jsakojas realitt. M: To saknes ir iztl. Cilvks, kuram ir iedots akmens, un kur tiek prliecints, ka tas ir oti drgs dimants, bs vareni priecgs, kamr vi neredzs savu kdu; td pa veid baudas zaud savu aso garu, un spes savu dzlienu, kad tiek zints pats. Abi tiek redzti, kdi tie ir nosactas atbildes, tikai reakcijas, parastas pievilkans un izvairans, balsttas atmi un piemumos. Parasti baudas un spes tiek pieredztas, kad ts tiek gaidtas. T visa ir savkto ieradumu un prliecbu padarana. J: Nu, bauda vartu bt iedomta. Bet spe ir rela. M: Spes un baudas vienmr iet kop. Brvba no viena nozm brvbu no abiem. Ja tev nerp baudas, tu nebsies no spm. Bet ir laimba, kas nav ne viens, ne otrs, kas ir pilnb pri. Laimba, ko tu zini, ir aprakstma un izmrma. T ir objektva, t teikt. Bet objektvais nevar bt tevis paa. T btu smaga kda identifict sevi ar kaut ko rju. lmeu uzputoana nekur neved. Realitte ir pri subjektvajam un objektvajam, pri visiem lmeiem, pri jebkdm atirbm. Pavisam noteikti tas nav to skums, avots vai sakne. Tie nk no nezias par realitti, ne no realittes paas, kas ir neaprakstma, pri banai un nebanai. J: Esmu sekojis daudziem skolotjiem un studjis daudzas doktrnas, tomr neviens nav devis man to, ko es gribju. 151

M: Vlme atrast sevi noteikti tiks piepildta, ja tu negribi neko citu. Bet tev ir jbt patiesam ar sevi un tiem nav jgrib nekas cits. Ja taj pa laik tu gribi daudzas citas lietas un esi iesaistts to pildan, tavs galvenais mris var bt atlikts, ldz tu ksi gudrks un beigsi tikt rauts starp pretrungm vajadzbm. Ej iekup nesvrstoties, vairs neskatoties rpus. J: Bet manas vlmes un bailes vl joprojm ir. M: Kur citur ts ir, ja ne tav atmi? Ieraugi, ka to sakne ir gaids, kas balsts atmi un ts prsts tevi premt. J: Esmu oti labi sapratis, ka kalpoana sabiedrbai ir uzdevums bez beigm, jo uzlabojumi un atpaka atkriana, progress un regress, pastv viens otram blakus. Ms to varam redztu jebkur lmen. Kas paliek? M: Jebkdu darbu, ko esi iescis pabeidz to. Neuzemies jaunus uzdevumus, ja vien tie tiek konkrts cieanu vai atbrvoans no cieanm situcijas pieprasti. Atrodi no skuma sevi, un sekos bezgalga svtba. Ne no k pasaulei nav tda guvuma k no guvumu atmeanas. Cilvks, kur vairs nedom zaudjumu un guvumu terminos, ir patiesi nevarmcgs cilvks, jo vi ir pri visiem konfliktiem. J: J, mani vienmr ir vilinjusi ahims (nevardarbbas) ideja. M: Galvenokrt ahims nozm to, ko t saka: nedari pri. T nav laba darana, kas nk pirm, bet pri daranas izbeigana, nepievienoana cieanm. Izpatikt citiem nav ahims. J: Es nerunju par izpatikanu, bet esmu par paldzanu citiem. M: Vieng paldzba, kas ir t vrta, ir atbrvoana no turpmkas nepiecieambas pc paldzbas. Atkrtota paldzba ne pavisam nav paldzba. Nerun par paldzanu citiem, ja vien tu vari nostdt pri vism vajadzbm pc paldzbas. J: K tiek iets pri vajadzbai pc paldzbas? Vai var paldzt dart to citam? M: Kad tu esi sapratis, ka visa eksistence atdaltb un ierobeotb ir spga, un kad tu gribi un esi spjgs dzvot integrti, vienotb ar visu dzvi 152

k tra bana, tu esi gjis pri nepiecieambai pc paldzbas. Tu vari paldzt citam k paraugs un piemrs, un, galvenais, esot. Tu nevari dot to, kas tev nav, un tev nevar bt t, kas tu neesi. Tu vari dot tikai to, kas tu esi un to tu vari dot bezgalgi. J: Bet vai t ir patiesba, ka visa eksistence ir spga? M: Kas vl cits vartu bt par iemeslu iem universlajiem baudas mekljumiem? Vai laimgs cilvks mekl laimi? Cik nemiergi ir cilvki, cik neprtraukti vii ir kustb! Tpc ka vii ir sps, vii mekl atvieglojumu baud. Vieng laimba, ko vii var iedomties, ir atkrtotas baudas droba. J: Ja tas, kas es esmu, tds, kds es esmu, persona, ko par sevi uzskatu, nevar bt laimgs, tad ko man dart? M: Tu vari tikai izbeigt bt tds, kds tu ieti esam tagad. Taj, ko es saku, nav nek nelga. Uzmodint cilvku no murga ir ldzjtba. Tu urp atnci, jo esi sps, un viss, ko es saku, ir: mosties, zini sevi, esi pats. Spju beigas nav rodamas baud. Kad tu ieraugi, ka tu esi pri abiem, gan spm, gan baudm, atstatus un neaizskarams, laimes mekljumi beidzas, un ar bdas, kas mekljumus rosina. Jo spes mr uz baudu, un baudas beidzas sp, nemitgi. J: Augstkaj stvokl nevar bt laimbas? M: Ar ne bdu. Tikai brvba. Laime ir atkarga no kaut k, un t var tikt pazaudta; brvba no visa nav atkarga ne no k, un nevar tikt pazaudta. Brvbai no bdm nav clou, un tpc t nevar tikt izncinta. Realiz to brvbu. J: Vai es neesmu dzimis, lai ciestu savas pagtnes d? Vai brvba vispr ir iespjama? Vai es dzimu savas vlmes d? Vai es neesmu tikai radjums? M: Kas cits ir dzimana un nve, ja ne notikumu straumes apzi skums un beigas? Atdaltbas un ierobeojumu idejas d tie ir spgi. Mirklgu atvieglojumu no spm ms saucam par baudu un ms gais bvjam pilis, cerot uz bezgalgu baudu, ko ms saucam par laimi. Tas viss ir prpratums un aplamba. Mosties, ej pri, dzvo pa stam. 153

J: Manas zinanas ir ierobeotas, mans spks vr neemams. M: Esot abu avots, pats ir pri zinanm un spkam. Redzamais ir prt. Sevis daba ir tra apjausma, tra vroana, zinanu vai patikanu kltesambas vai kltneesambas neiespaidota. Esi rpus dzimanas un nves ermea, un visas tavas problmas bs atrisintas. Ts eksist tikai tpc, ka tu tici, ka tu dzimi, lai mirtu. Izbeidz o prpratumu un esi brvs. Tu neesi persona.

35. Lielkais Guru ir tavs iekjais pats


Jauttjs: No vism pusm es dzirdu, ka brvba no vlmm un nosliecm ir pirmais nosacjums sevis realizanai. Bet es neredzu, k is nosacjums var tikt piepildts. Sevis nezia ir vlmju iemesls, un vlmes nostiprina neziu. Patiesi apburts loks! Maharad: Nav nosacjumu, kuri btu jpiepilda. Nav nek darma, ne no k nav jatsaks. Tikai skaties un atceries, ka jebkas, ko tu pieredzi, neesi tu, ne ar ir tavs. Tas ir tur, apzias lauk, bet tu neesi ne lauks, ne t saturs, ne pat lauka zintjs. T ir tava ideja, ka tev ir jdara lietas, kuras noved pie tavu pu rezulttiem motvs, vlme, nespja sasniegt, vilans sajta ie visi tevi attur. Vienkri skaties uz to, kas notiek, un zini, tu esi pri tam. J: Vai tas nozm, ka man btu jatturas no jebk daranas? M: Tu to nevari! Kas notiek, tam ir jnotiek. Ja tu pki apstsies, tu sabruksi. J: Vai runa iet par zint un zintja kanu par vienu? M: Abas ir idejas prt un vrdi, kuri ts izpau. Tajs nav sevis. Pats nav

154

neviens no tiem, ne starp, ne pri. Meklt to mentl lmen ir veltgi. Beidz meklt un redzi tas ir eit un tagad tas ir tas es esmu, ko tu tik labi zini. Viss, kas tev ir vajadzgs, ir beigt domt, ka tu esi apzias lauk. Ja vien tu jau neesi s lietas krtgi apsvris, ar vienu man klausans reizi nepietiks. Aizmirsti savas pagtnes pieredzes un sasniegumus, stvi kails, pakauts dzves vjiem un lietiem, un tev bs iespja. J: Vai tav mcb ir vieta priek atdoans (bhakti)? M: Kad tu jties slikti, tu ej pie rsta, kur tev pasaka, kas nav krtb, un kda ir vajadzga rstans. Ja tu viam uzticies, tas padara lietas par vienkrm: tu dzer zles, seko ditas ierobeojumiem un izveseojies. Bet, ja tu viam neuzticies, tu vari noriskt, vai tu vari studt medicnu pats! Visos gadjumos t ir tava vlme izveseoties, kas tevi virza, ne rsts. Bez uzticans nav miera. Kdam vai citam tu vienmr uzticies t vartu bt tava mte vai tava sieva. No visiem cilvkiem sevis zintjs, atbrvots cilvks, ir visuzticamkais. Bet ar uzticanos vien nav gana. Tev ir ar jgrib. Bez vlmes pc brvbas, kda jga ir prliecbai, ka tu vari gt brvbu? Vlmei un prliecbai ir jiet kop. Jo spcgka tav vlme, jo vieglk nk paldzba. Visvarenkais Guru ir bezpaldzgs tikmr, kamr skolniekam nav kres mcties. kre un patiess dedzgums ir vissvargkie. Prliecba nks ar pieredzi. Esi nodevies savam mrim un atdoans viam, kur tev var paldzt, sekos. Ja tava vlme un prliecba ir stipras, ts darbosies un veds tevi uz tavu mri, jo tu neradsi kavkus minstinoties un mekljot kompromisus. Vislielkais Guru ir tevis iekjais pats. Patiesi, vi ir augstkais skolotjs. Tikai vi var aizvest tevi uz tavu mri, un tikai vi tevi sagaida cea gal. Paaujies uz viu, un tev nav vajadzgs rjais Guru. Bet atkal, tev ir stipri jgrib viu atrast, un tu nedrksti dart neko tdu, kas rads rus un atlikanu. Un netr eneriju un laiku nolm. Mcies no savm kdm un neatkrto ts. J: Ja tev nekas nav pret, ka es uzdodu persongu jautjumu...? M: J, vaic.

155

J: Es redzu, ka tu sdi uz antilopes das. K tas iet kop ar nevardarbbu? M: Visu savu darba mu es esmu bijis cigareu taistjs, paldzjis cilvkiem bojt savu veselbu. Un manu durvju priek pavaldba ir uztaisjusi publisku tualeti, bojjot manu veselbu. K aj vardarbgaj pasaul var izvairties no da vai tda veida vardarbbas? J: Saprotams, ka no vardarbbas, no kuras var izvairties, ir jizvairs. Un tomr Indij katram svtajam ir sava tera, lauvas, leoparda vai antilopes da, uz kuras sdt. M: Varbt tpc, ka senos laikos nebija pieejama sinttika, un da bija vislabkais, k nesamirkt. Reimatism nav nekdas burvbas, pat priek svt n! Tdjdi ir radusies tradcija, ka ilgm meditcijm ir nepiecieama da. Tiei k bungu da templ, t ar antilopes da jogam. Ms to knapi pamanm. J: Bet dzvniekam bija jbt nogalintam. M: Es neesmu nekad dzirdjis par jogu, kur btu nogalinjis teri via kaokdas d. Nogalintji nav jogi, un jogi nav nogalintji. J: Vai tev nevajadztu izrdt savu neapstiprinjumu, atsakoties sdt uz das? M: Kas par ideju! Es neapstiprinu visu universu, kpc gan tikai du? J: Kas vainas universam? M: Aizmirst Sevi ir lielkais ievainojums; visas prjs likstas plst no t. Parpjies par vissvargko, mazk svargais parpsies par sevi pats. Tu nekrto tumu istabu. Tu no skuma atver logus. Gaismas ielaiana visu padara par vienkru. Tpc atliksim citu uzlaboanu, ldz ms bsim redzjui pai sevi, kdi ms esam un esam izmainjuies. Nav vajadzbas griezties uz rii nebeidzamos jautjumos; atrodi sevi, un viss nostsies savs viets. J: Degsme atgriezties avot ir oti reta. Vai t vispr ir dabga? M: Ieana uz ru ir dabga no skuma, ieana iekup beigs. Bet stenb abi ir viens, tiei k ieelpa un izelpa ir viens. 156

J: Vai td pa veid ermenis un ermen mjojoais ar nav viens? M: Notikumi laik un telp dzimana un nve, cloi un sekas tie vartu bt uzskatti k viens; bet ermenis un ermen esoais nav viena un t paa lmea realitte. ermenis eksist laik un telp, prejos un ierobeots, kamr taj mjojoais ir bez-laika un bez-telpas, mgs un visur-esos. Identifict abus k vienu ir smaga kda un nebeidzamo cieanu iemesls. Var runt par prtu un ermeni k vienu, bet ermenis-prts nav pamata realitte. J: Lai kas tas btu, taj mjojoais kontrol ermeni un tpc ir par to atbildgs. M: Ir universls spks, kas to kontrol un ir atbildgs. J: Td gadjum es varu dart, k man tk, un vainot kaut kdu universlo spku? Cik vienkri! M: J, oti vienkri. Tikai realiz to Vienu Kustintju aiz visa, kas kusts, un atstj visu Viam. Ja tu neminstinies vai nemnies, is ir visskais ce uz realitti. Esi bez vlmes un bailm, atsakoties no visas kontroles un atbildbas. J: Kas par rprtu! M: J, dievis rprts. Kda ir vaina ilzijas par persongo kontroli un persongo atbildbu atlaian? Abi ir tikai prt. Protams, kamr tu iedomjies, ka tu kontrol, tev vajadztu ar iedomties, ka tu esi atbildgs. Viens otru ietver. J: K universlais var bt atbildgs par konkrto? M: Visa dzve uz zemes ir atkarga no saules. Tomr tu nevari vainot sauli par visu, kas notiek, kaut ar t ir galgais clonis. Gaisma izsauc zieda krsu, bet t nekontrol to, ne ar ir par to tiei atbildga. T padara to par iespjamu, tas ir viss. J: Tas, kas man aj vis nepatk, ir slpans aiz kda universla spka. M: Tu nevari apstrdt faktus.

157

J: Kura faktus? Tavus vai manus? M: Tavus. Tu nevari noliegt manus faktus, jo tu tos nezini. Ja tu tos zintu, tu tos nenoliegtu. Te ar slpjas problma. Tu savu iztli iedomjies par faktiem, un manus faktus par iztli. Es zinu pavisam skaidri, ka viss ir viens. Atirbas nesadala. Vai nu tu neesi atbildgs par neko, vai par visu. Iedomties, ka tu kontrol un esi atbildgs par tikai vienu ermeni, ir ermea-prta aptumsba. J: Tomr tu esi ermea ierobeots. M: Tikai liets, kas saists ar ermeni. im man nav nekas pret. Tas ir k gadalaiku maia. Tie nk, tie iet tie mani knapi ietekm. Td pa veid ermei-prti nk un iet dzve mgi ir jaunu izpausmju mekljumos. J: Tikmr, kamr tu nekrauj aunuma nastu uz Dieva pleciem, es esmu apmierints. Vartu bt, ka ir Dievs visam, ko es zinu, bet man tas ir tikai koncepts, cilvka prta projicts. Tev vi vartu bt realitte, bet man sabiedrba ir relka par Dievu, jo es esmu abi, gan via radjums, gan via cietumnieks. Tavas vrtbas ir gudrba un ldzjtba; sabiedrbas: saprtgs savtgums. Pasaule, kur dzvoju, stipri atiras no tavjs. M: Neviens nespie. J: Neviens nespie tevi, bet mani spie. Mana pasaule ir auna pasaule, asaru, moku un spju pilna. Notties no ts intelektualizjot, izdomjot evolcijas un karmas teorijas ir tikai sls brana uz brces. aunas pasaules Dievs ir nelgs Dievs. M: Tu esi savas pasaules dievs, un tu esi abi, stulbs un nelgs. Lai Dievs ir koncepts tevis paa radjums. Atrodi, kas esi tu, k ir noticis, ka tu dzvo, ilgojies pc patiesbas, labvlbas un skaistuma pasaul, kura ir aunuma pilna. Kda jga tev strdties par vai pret Dievu, ja tu vienkri nezini, kas ir Dievs, un par ko tu run. Dievs, kas dzimis no bailm un cerbas, vlmes un iztles veidots, nevar bt tas Spks, Kas Ir, universa Prts un Sirds. J: Es piekrtu, ka pasaule, kur es dzvoju, un Dievs, kuram es ticu, abi ir iztles radjumi. Bet kd veid tie ir vlmes radti? Kpc es iedomjos 158

pasauli tik spgu un Dievu tik vienaldzgu? Kda ar mani ir vaina, ka man btu tik nelgi sevi jspdzina? Apgaismots cilvks nk un man saka: Tas ir tikai sapnis, kam jpieliek beigas, bet vai vi pats nav daa no sapa? Es jtos lamats un izeju neredzu. Tu saki, tu esi brvs. No k tu esi brvs? Dieva d, nebaro mani ar vrdiem, apgaismo mani, paldzi man pamosties, jo tu esi tas, kur redz mani grozmies mieg. M: Kad es saku, ka esmu brvs, es tikai saku faktu. Ja tu esi pieaudzis, tu esi brvs no banas par zdaini. Es esmu brvs no visiem aprakstiem un identifikcijm. Lai ko tu dzirdtu, redztu vai domtu, es neesmu tas. Esmu brvs no banas par uztvrumu vai par konceptu. J: Tu tomr esi ermenis un esi atkargs no t. M: Tu atkal dom, ka tavs redzjums ir viengais pareizais. Es atkrtoju: es nebiju, es neesmu, es nebu ermenis. Man is ir fakts. Ar es biju ilzij, ka biju dzimis, bet mans Guru man pardja, ka dzimana un nve ir tikai idejas piedzimana ir tikai ideja: Man ir ermenis. Un nve - Esmu pazaudjis savu ermeni. Tagad, kad es zinu, es neesmu ermenis, ermenis tur var bt vai var ar nebt kda tur atirba? ermenis-prts ir k istaba. T ir te, bet man nav taj visu laiku jdzvo. J: Tomr ermenis ir, un tu par to parpjies. M: Spks, kas ermeni radja, par to parpjas. J: Ms visu laiku lkjam pa lmeiem. M: Ir divi apsverami lmei: fiziskais faktu, un mentlais ideju. Es esmu pri abiem. Ne tavi fakti, ne idejas nav mani. Tas, ko redzu, ir pri. Kp man pus un redzi kop ar mani. J: Tas, ko es gribu teikt, ir oti vienkri. Tikmr, kamr es ticu: es esmu ermenis, man nevajadztu teikt: Dievs parpsies par manu ermeni. Dievs to nedars. Vi ataus tam bt bad, saslimt un nomirt. M: Ko vl tu gaidi no ermea? Kpc tu tik oti par to uztraucies? Jo tu dom, ka tu esi ermenis, tu gribi, lai tas btu neizncinms. Tu vari btiski paildzint t dzvi, veicot atbilstoas prakses, bet kdam beigu 159

labumam? J: Ir labk dzvot ilgi un veselgi. Tas dod mums iespju izvairties no brnbas un jaunbas kdm, pieaugua cilvka neapmierintbu un cieanm, un plnprtbas vecum. M: Par vism varm, dzvo ilgi. Bet tu neesi noteicjs. Vai tu vari nolemt savas piedzimanas un nves dienas? Ms nerunjam vien valod. Tavj ir noticanas saruna, visa balsts piemumos. Tu prdroi run par lietm, par kurm tu neesi prliecints. J: Tpc esmu eit. M: Tu vl neesi eit. Es esmu eit. Nc iek! Bet tu nenc. Tu gribi, lai es dzvoju tavu dzvi, justos k tu, runtu tav valod. Es nevaru, un tas tev nepaldztu. Tev ir jnk pie manis. Vrdi nk no prta, un prts aizsedz un izkropo. Tpc ir absolta nepiecieamba iet pri vrdiem un prkpt man pus. J: Prved mani pri. M: Es to daru, bet tu pretojies. Tu konceptiem dod realitti, bet koncepti ir realittes izkropojumi. Atmet visu konceptualizanu un paliec kluss un vrgs. Esi taj patiess, un ar tevi viss bs labi.

36. Nogalinana dara pri nogalintjam, ne nogalintajam


Jauttjs: Tksto gadus atpaka dzvoja un mira cilvks. Via identitte (antahkaraa) atkal-pardjs jaun ermen. Kpc vi neatceras savu iepriekjo dzvi? Un, ja vi atceras, vai atmia var tikt ienesta apzintaj? Maharad: K tu zini, ka t pati persona atkal-pardjs jaun ermen?

160

Jauns ermenis vartu nozmt pavisam jaunu personu. J: Iedomjies podu gh (attrts indieu sviests). Kad pods saplst, paliek Gh, un tas var tikt prlikts cit pod. Vecajam podam bija sava smara, jaunajam sava. Gh prness smaras no viena poda uz nkamo. Td pa veid personas identitte tiek prnesta no ermea uz ermeni. M: Viss ar to ir labi. Kad ir ermenis, t patnbas iespaido personu. Bez ermea mums ir tra identitte sajt es esmu. Bet, kad tu atdzimsti jaun ermen, kur ir pasaule, kas iepriek pieredzta? J: Katrs ermenis pieredz savu pasauli. M: Pareizj ermen, iepriekjais ermenis vai t ir tikai ideja, vai t ir atmia? J: Ideja, protams. K smadzenes var atcerties to, ko ts nav pieredzjuas? M: Tu pats esi atbildjis uz savu jautjumu. Kpc splties ar idejm? Esi apmierints ar to, par ko tu esi prliecints. Un vieng lieta, par ko tu vari bt prliecints, ir es esmu. Paliec ar to, un noraidi visu citu. ir joga. J: Noraidt es varu tikai verbli. Labkaj gadjum es atceros atkrtot o formulu: is neesmu es, is nav mans. Es esmu visam im pri. M: Gana labi. No skuma verbli, tad mentli un emocionli, tad rcb. Vrs uzmanbu realittei iekup, un t nks gaism. Tas ir k krjuma kulana sviest. Dari to pareizi un ctgi, un rezultts noteikti bs. J: K absolts var bt procesa rezultts? M: Tev taisnba, relatvais nevar prtapt absolt. Bet relatvais var aizklt absoltu, tiei k krjuma nekulana var novrst sviesta atdalanos. Tas ir relais, kas rada dzinuli; iekjais mudina rjo, un rjais atbild ar interesi un plm. Bet stenb nav ne iekj, ne rj; apzias gaisma ir abi, radtjs un radjums, pieredztjs un pieredze, ermenis un taj mjojoais. Parpjies par spku, kas visu o projic, un tavas problmas izbeigsies. J: Kas ir projicjoais spks? M: T ir vlmes mudinta iztle. 161

J: Es visu o zinu, bet man pr to nav spka. M: ir vl viena tava ilzija, kas dzimusi no rezulttu gaidm. J: Kas jgpiln rcb ir nepareizs? M: To eit nevar attiecint. ajs liets nepastv jautjuma ne par jgu, ne par rcbu. Viss, kas tev vajadzgs, ir klausties, atcerties, apsvrt. Tas ir k ana. Viss, ko vari dart, ir nokost, sakot un nort. Viss prjais ir zemapzi un automtisks. Klausies, atceries un saproti prts ir abi, aktieris un skatuve. Viss nk no prta, un tu neesi prts. Prts dzimst un atdzimst, ne tu. Prts rada pasauli un visu brnigo ts dadbu. Tiei k lab lug tev ir visda veida lomas un situcijas, t tev ir vajadzgs pa druskai no visa k, lai uztaistu pasauli. J: Izrd neviens necie. M: Tikai kamr neidentificjas ar to. Neidentific sevi ar pasauli, un tu necietsi. J: Citi ciets. M: Tad padari savu pasauli par perfektu, k vien vari. Ja tu tici Dievam, strd ar Viu. Ja n, ksti viens. Vai redzi pasauli k izrdi, vai strd ar to savu spju robes. Vai abus. J: K ar mirstoa cilvka identitti? Kas notiek, kad vi ir miris? Vai tu piekrti, ka t turpins cit ermen? M: T turpins, un tomr ar n. Viss ir atkargs no t, k tu uz to skaties. Kas beigu beigs ir identitte? Turpintba atmi? Vai var runt par identitti bez atmias? J: J, var. Brns vartu nezint savus veckus, tomr vi bs iedzimtas pabas. M: Kur ts atpazst? Kds ar atmiu, kas to var piefikst un saldzint. Vai neredzi, ka atmia ir tavas mentls dzves meti? Identitte ir tikai notikumu raksturs laik un telp. Izmaini raksturu, un tu esi izmainjis cilvku.

162

J: Raksturs ir nozmgs un svargs. Tam ir sava vrtba. Sakot, ka austs rokdarbs ir tikai krsaini diegi, tu palaid garm vissvargko auduma skaistumu. Vai, aprakstot grmatu k papru ar tintes pleiem, tu palaid garm ts domu. Identitte ir vrtga, jo t ir individualittes pamats; t, kas ms padara par unikliem un neatkrtojamiem. Es esmu ir unikluma intucija. M: J un n. Identitte, individualitte, uniklums tie ir visnovrtjamkie prta aspekti, tomr tie ir tikai prta aspekti. Es esmu viss, kas ir ar ir pieredze. Konkrtais un universlais ir nedalmi. Tie ir divi vrd nenosaucam aspekti, k tie tiek redzti no rienes un iekienes. Dieml, vrdi tikai to piemin, tie to nepasaka. Mini iet pri vrdiem. J: Kas nv nomirst? M: Nomirst ideja es esmu ermenis; liecinieks n. J: Dainisti tic, ka pastv daudzi, mgi atsevii liecinieki. M: Tda ir viu tradcija, kas balsts kdu varenu cilvku pieredz. Viens liecinieks atspd neskaitmos ermeos k es esmu. Tikmr, kamr ermei, lai cik smalki, pastv, es esmu rds k daudzi. Pri ermenim ir tikai Viens. J: Dievs? M: Radtjs ir persona, kuras ermenis ir pasaule. Vrd Nenosaucamais ir pri visiem dieviem. J: r Ramana Mahari nomira. Ko tas nozm viam? M: Neko. Kas vi bija, vi ir Absolt Realitte. J: Bet parasta cilvka nve kaut ko nozm. M: Tas, ko vi par sevi iedomjas pirms nves, vi turpina bt ar pc nves. Via sevis-attls izdzvo. J: Iepriek bija diskusija par to, ka dnn meditcijai izmanto dzvnieka du. Mani t neprliecinja. Ir viegli visu attaisnot, noveot to uz param un tradciju. Paraas vartu bt nelgas un tradcijas samaittas. Ts 163

izskaidro, bet neattaisno. M: Nekad nebiju domjis teikt, ka sevis realizcijai seko dzvoana rpus likuma. Atbrvots cilvks ir pai sekojos likumam. Bet via likumi ir via st sevis likumi, ne sabiedrbas likumi. Tiem vi seko vai neseko, atkarb no situcijas un nepiecieambas. Bet vi nekad nebs kaprzs un nekrtgs. J: Es vienkri nevaru pieemt attaisnoanos ar param un pieradumu. M: Grtba ir msu atirgajos skata punktos. Tu run no ermeiemprtiem. Mans skata punkts ir liecinieka. Atirba ir pamat. J: Tomr nelba ir nelba. M: Neviens neliek tev bt nelgam. J: Sav lab izmantot citu cilvku nelbu ir pilnvara nelbai. M: Ja tu krtgi ieskaties dzvoanas proces, tu visur redzsi nelbu, dzve barojas no dzves. is ir fakts, bet dzvam bana tev neliek justies vaingam. Tu uzsc savu dzvi ar nelbu, dodot savai mtei nebeidzamas raizes. Ldz pdjai savas dzves dienai tu sacentsies pc diena, aprba, pajumtes, turoties pie sava ermea, cnoties par t vajadzbm, gribot tam drobu nedrobas un nves pasaul. No dzvnieka skata punkta tikt nogalintam nav sliktkais nomiranas veids; pavisam noteikti labks par slimbu un vecuma vjumu. Nelgums ir motv, ne fakt. Nogalinana dara pri nogalintjam, ne nogalintajam. J: Piekrtu; tad nedrkst pieemt mednieku un kvju pakalpojumus. M: Kur grib, lai tu pieem? J: Tu pieem. M: Tas ir, k tu mani redzi! Cik tri tu apvaino, noldi, izsaki un izpildi spriedumus! Kpc skt ar mani, ne ar tevi pau? J: Cilvkam k tu vajadztu rdt piemru. M: Vai tu esi gatavs sekot manam piemram? Es esmu miris uz pasauli, es negribu neko, pat ne dzvot. Esi, kds esmu es, dari, k daru es. Tu mani 164

vrt pc mana aprba un diena; kamr es skatos uz taviem motviem; ja tu tici, ka esi ermenis un prts, un rkojies, balstoties uz to, tu esi vaings vislielkaj nelb nelb pret sevis paa patieso btbu. Saldzinot ar to, visas citas nelbas neskaits. J: Tu slpies aiz apgalvojuma, ka tu neesi ermenis. Bet tu kontrol savu ermeni un esi atbildgs par visu, ko tas dara. Ataut ermenim pilngu autonomiju btu plnprtba, rprts! M: Nomierinies. Es ar esmu pret dzvnieku nogalinanu gaas vai das d, bet es atsakos to nostdt k galveno. Veetrisms ir vrtga lieta, bet ne pati steidzamk; vism lietm vislabk kalpo cilvks, kur ir atgriezies sav avot. J: Kad es biju r Ramanram, es viscaur sajutu Bhagavna kltbtni, visur-esou, visu-redzou. M: Tev bija nepiecieam ticba. Tie, kuriem ir patiesa ticba viam, redzs viu visur un visu laiku. Viss notiek pc tavas ticbas, un tava ticba ir tavas vlmes forma. J: Ticba, kda tev ir uz sevi, vai t ar nav vlmes forma? M: Kad es saku: es esmu, es nedomju atdaltu vienbu ar ermeni k ts kodolu. Es domju visu banu, apzias okenu, visu t, kas ir un kas zina, universu. Man nav nek, ko vlties, jo es esmu uz visiem laikiem piepildts. J: Vai tu vari pieskarties citu cilvku iekjm dzvm? M: Es esmu cilvki. J: Es nedomju esences vai substances identitti, ne ar formas ldzgumu. Es domju relu ieieanu citu prtos un sirds un piedalanos viu persongajs pieredzs. Vai tu spj ciest un priecties kop ar mani, vai tu tikai secini par to no novrojumiem un ldzbm? M: Visas btnes ir man. Bet, lai prnestu uz savm smadzenm citu smadzeu saturu, ir nepiecieams pas treni. Nav nek, kas nevartu bt sasniegts ar treniu. 165

J: Es neesmu tava projekcija, ne ar tu esi mana. Es esmu pats par sevi, ne tikai k tavs radjums. rupj iedomu un projicanas filozofija man nepatk. Tu man em nost realitti. Kur ir kura attls? Tu esi mans attls, vai es esmu tavjais? Vai es esmu attls sevis paa attlos! N, te kaut kas kaut kur nav krtb. M: Vrdi nodod savu tukumu. Relais nevar tikt aprakstts, tam ir jbt pieredztam. Es nevaru atrast labkus vrdus tam, ko es zinu. Tas, ko saku, vartu izklausties absurdi. Bet tas, ko vrdi cenas pateikt, ir augstk patiesba. Viss ir viens, lai cik ms te spltos ar vrdiem. Viss tiek darts, lai izpatiktu vienam avotam un katras vlmes mrim, kuru ms visi zinm k es esmu. J: Ts ir spes, kas ir vlmju sakn. Pamata vajadzba ir izvairties no spm. M: Kas ir spju sakne? Sevis nezinana. Kas ir vlmes sakne? Dzinulis atrast sevi. Visa radba plas pretim sev un nebs mier, ldz t atgriezsies taj. J: Kad t atgriezsies? M: T var atgriezties, kad vien tu vlies. J: Un pasaule? M: Tu to vari emt ldzi. J: Vai man ir jgaida, paldzot pasaulei, ldz es sasniedzu pilnbu? M: K vien vari, paldzi pasaulei. Tu daudz nepaldzsi, bet ples liks tev augt. Paldzan pasaulei nav nek nepareiza. J: Protams, ir cilvki, vienkri cilvki, kuri ir daudz paldzjui. M: Kad pasaulei pienk laiks paldzt, daiem cilvkiem tiek dota griba, gudrba un spks, lai radtu lielas prmaias.

166

37. Pri spm un baudm ir svtlaime


Maharad: Tev no skuma ir jrealiz, ka tu esi visa, ieskaitot tevi pau, pierdjums. Neviens nevar pierdt tavu eksistenci, jo via eksistencei no skuma ir jbt tevis apstiprintai. Tava bana un zinana nav atkarga ne no viena. Atceries, tu pilnb esi viens, pats par sevi. Tu nenc no kaut kurienes, tu nekur neej. Tu esi bezlaicga bana un apjausma. Jauttjs: Starp mums ir btiska atirba. Tu zini relo, kamr es zinu tikai prta daranas. Tpc tas, ko tu saki, ir viena lieta, tas, ko es dzirdu, ir cita. Tas, ko tu saki, ir patiesi; tas, ko es saprotu, ir aplami, kaut ar vrdi ir vieni un tie pai. Starp mums ir aiza. K aizvrt o aizu? M: Atmet ideju par banu par to, kas tu dom, tu esi, un aizas nebs. Iedomjoties sevi k atirtu, tu esi radjis aizu. Tev t nav jrso. Tikai netaisi to. Viss esi tu, viss ir tavs. Nav neviena cita. is ir fakts. J: Cik jocgi! Tie pai vrdi, kuri tev ir patiesi, man ir aplami. Nav neviena cita. Cik acmredzami nepatiesi! M: Lai tie ir patiesi vai nepatiesi. Vrdiem nav nozmes. Nozme ir idejai, kda tev ir par sevi, jo t tevi blo. Atmet to. J: No agras brnbas man tika mcts domt, ka es esmu ierobeots vrd un form. Tikai apgalvojums vien neizdzss mentlo rievu. Ir nepiecieama regulra smadzeu skaloana ja vispr tas var tikt izdarts. M: Tu to sauc par smadzeu skaloanu, es to saucu par jogu mentlo paradumu izldzinanu. Tev nav jbt spiestam domt ts paas domas atkal un atkal. Virzies uz prieku! J: Vieglk to pateikt, nek dart. M: Neesi brnigs! Vieglk mainties, nek ciest. Izaudz no savas brnibas, tas ir viss. J: Tdas lietas netiek dartas. Ts notiek. 167

M: Viss visu laiku notiek, bet tev tam ir jbt gatavam. Gatavba ir briedums. Tu neredzi relo, jo tavs prts tam nav gatavs. J: Ja realitte ir mana daba, k es varu nebt tai gatavs? M: Nebt gatavam nozm baidties. Tu baidies no t, kas tu esi. Tavs galapunkts ir veselums. Bet tu baidies, ka tu zaudsi savu identitti. ir brniba, turans pie rotalietm, pie tavm vlmm un bailm, viedokiem un idejm. Atmet to visu un esi gatavs rel sevisapstiprinanai. sevis-apstiprinana vislabk var tikt izteikta vrdos: es esmu. Nekam citam nav esambas. Par o tu esi absolti dros. J: Es esmu, protams, bet es zinu, ar. Un es zinu, ka es esmu tds un tds, ermea panieks daudzautnains attiecbs ar citiem paniekiem. M: Tas viss ir atmia, kas ievesta iek tagad. J: Es varu bt dros tikai par to, kas ir tagad, Pagtne un nkotne, atmia un iztle, ie ir mentli stvoki, bet tie ir viss, ko es zinu, un tie pastv tagad. Tu man saki to visu atmest. K var tikt atmests tagad? M: Tu visu laiku virzies uz nkotni, patk tas tev vai n. J: Es virzos no tagad uz tagad es vispr nekustos. Viss prjais kusts ne es. M: Tiesa. Bet tavs prts kusts. Tagad tu esi abi, gan kustgais, gan nekustgais. Ldz im tu uzskatji sevi par kustgo un nemanji nekustgo. Izgriez savu prtu no iekpuses uz ru. Nemani kustgo, un tu sevi ieraudzsi k vienmr-kltesoo, nemaingo realitti, neizsakmu, bet cietu k akmens. J: Ja tas ir tagad, kpc es to neapjauu? M: Jo tu turies pie idejas, ka tu to neapjaut. Laid ideju va. J: Tas neizraisa manu apjauanu. M: Pagaidi. Tu gribi bt abs sienas puss vienlaicgi. Tu vari, bet no skuma ir jaizvc siena. Vai realiz, ka siena un abas ts puses ir viena kopga telpa, uz kuru idejas k eit vai tur nav attiecinmas. J: Ldzbas neko nepierda. Mana vieng sdzba ir : kpc es neredzu to, 168

ko redzi tu, kpc tavi vrdi neizskan man prt k patiesi. Liec man zint vismaz tik daudz; prjais var pagaidt. Tu esi gudrs, un es esmu muis; tu redzi, es n. Kur un k es atradu savu gudrbu? M: Ja tu zini, ka esi muis, tu pavisam neesi muis! J: T pat k zinana vien par savu slimbu mani neizdzied, t zinana par savu mubu nepadara mani par gudru. M: Vai zinana, ka esi slims, nenozm, ka ieskum tu esi vesels? J: O, n. Es zinu saldzinot. Ja es esmu akls no dzimanas, un tu man saki, ka tu zini lietas, neskaroties tm klt, kamr man ts ir japtausta, es apjauu, ka es esmu akls, nezinot, ko nozm redzt. Ldzgi es zinu, ka man kaut kas trkst, kad tu apgalvo lietas, kuras es nespju aptvert. Tu par mani ststi tik brnigas lietas; balstoties uz tevis teikto, es esmu mgs, visuresos, visu-apzinos, pilnb laimgs, visa, kas ir, radtjs, sargtjs un izncintjs, visas dzves avots, banas sirds, katras radbas kungs un iemotais. Tu mani viendo ar Augstko Realitti, visas eksistences avotu un mri. Es tikai mirkinu acis, jo es sevi zinu tikai k mazmaztiu vlmju un baiu upiu, cieanu burbuoanu, prejou apzias zibsni tumsas oken. M: Pirms bija spes, tu biji. Pc spm tu paliki. Spes ir prejoas, tu n. J: Es atvainojos, bet es neredzu to, ko redzi tu. Kop dienas, kad piedzimu, ldz dienai, kad miru, spes un baudas auds manas dzves rakstu. Par banu pirms dzimanas un pc nves es neko nezinu. Es ne pieemu tevi, ne noliedzu. Es dzirdu, ko tu saki, bet es to nezinu. M: Tagad tu apzinies, ne t? J: Ldzu neprasi man par pirms un pc. Es tikai zinu, kas ir tagad. M: Gana labi. Tu apzinies. Turies pie t. Ir stvoki, kad tu neapzinies. Sauksim to par neapzintu banu. J: Banu neapzintam? M: Apzia un bez-apzia eit nav attiecinmi. Eksistence ir apzi, btba nav atkarga no apzias. 169

J: Vai tas ir tukums? Vai tas ir klusums? M: Kpc mint aprakstt? Bana caurvij un transcend apziu. Objektv apzia ir tras apzias daa, ne pri tai. J: K tiek zints tras banas stvoklis, kas nav ne apzints, ne neapzints? Visa zinana ir tikai apzia. Vartu bt tds stvoklis, kur ir prta kltneesamba. Vai apzia tad pards k liecinieks? M: Liecinieks tikai reistr notikumus. Prta kltneesamb pat sajta es esmu izgaist. Bez prta nav es esmu. J: Bez prta nozm bez domm. Es esmu k doma prstj bt. Es esmu k banas sajta paliek. M: Visas pieredzes prstj bt kop ar prtu. Bez prta nevar bt ne pieredztja, ne pieredzes. J: Vai liecinieks nepaliek? M: Liecinieks tikai reistr pieredzes kltbtni vai nekltbtni. Tas pats par sevi nav pieredze, bet tas kst par pieredzi, kad rodas doma es esmu liecinieks. J: Viss, ko es zinu, ir, ka briem prts strd, un briem tas apstjas. Mentla klusuma pieredzi es saucu par prta kltneesambu. M: Sauc to par klusumu vai tukumu, vai kltneesambu, fakts ir, ka ie trs pieredztjs, pieredzana un pieredze tad nepastv. Vroan, apjausm, sevis apzi, banas sajta par o vai to nepastv. Paliek neidentificjusies bana. J: Bez-apzias stvoklis? M: Uz jebko atsaucoties, tas ir pretjais. Tas ir ar starp un pri visiem pretstatiem. Tas nav ne apzia, ne bez-apzia, ne ar vidusce, ne ar pri iem diviem. Tas ir pats par sevi, tam nav atsauces uz kaut ko, kas vartu tikt saukts par pieredzi vai ts neesambu. J: Cik jocgi! Tu par to run, it k t btu pieredze. M: Kad es par to domju t kst par pieredzi. 170

J: K neredzama gaisma, zieda aizrsota, kst par krsu? M: J, t tu to vartu teikt. Tas ir krs, bet ne krsa. J: Tas pats vecais etrpusgais Nagardnas noliegums: ne is, ne tas, ne abi, ne neviens. Mans prts ogs! M: Tava grtba sakojas idej, ka realitte ir apzias stvoklis, viens no dadajiem. Tu sliecies teikt: is ir rels. Tas nav rels. Un is ir daji rels, daji nerels, t, it k realitte btu atribts vai paba, kam var piemist dadas pakpes. J: Teiku to savdk. Beigu beigs apzia ir problma tikai tad, kad t ir spga. Vienmr-laimgs stvoklis nerada jautjumus. Msu pieredze ir tda, ka apzia ir patkam un spg sajaukums. Kpc? M: Visa apzia ir ierobeota un tpc spga. Apzias sakn ir vlme, dzinulis pieredzt. J: Vai tu gribi teikt, ka bez vlmes nevar pastvt apzia? Un kda ir priekrocba ban neapzintam? Ja man ir jatstj bauda brvbas no spm labad, es labk paturu abus. M: Pri spm un baudm ir svtlaime. J: Neapzinta svtlaime, kds no ts labums? M: Ne apzinta, ne neapzinta. Rela. J: Kdi ir tavi iebildumi pret apziu? M: T ir nasta. ermenis nozm nastu. Uztvrumi, vlmes, domas visi ie ir nastas. Visa apzia ir tikai par konfliktu. J: Realitte tiek aprakstta k patiesa bana, tra apzia, bezgalga svtlaime. Kds tai sakars ar spm? M: Spes un baudas notiek, bet spes ir baudu cena, bauda ir atalgojums par spm. Ar dzv tu biei izpatc spinot un spini izpatkot. Zint, ka spes un bauda ir viens, ir miers. J: is viss, neapaubmi, ir oti interesanti, bet mans mris ir daudz 171

vienkrks. Es sav dzv gribu vairk baudas un mazk spju. Kas man btu jdara? M: Tikmr, kamr ir apzia, ir jbt gan baudm, gan spm. Tas ir es esmu, apzias, dab identifict sevi ar pretstatiem. J: Tad kds no t visa man labums? Tas neapmierina. M: Kas esi tu, kur nav apmierints? J: Es esmu spju-baudu cilvks. M: Abi, spes un baudas, ir nanda (svtlaime). Es su te tav priek un tev saku no manis paa ties un nemaings pieredzes spes un baudas ir viu virsotnes un ielejas svtlaimes oken. Dziumos ir absolta pilnba. J: Vai tava pieredze ir konstanta? M: T ir bezlaicga un nemainga. J: Viss, ko es zinu, ir vlmes pc baudm un bailes no spm. M: Tas ir tas, ko tu par sevi dom. Izbeidz to. Ja tu nespj izbeigt pieradumu uzreiz, apsver pierasto domanas veidu un redzi t aplambu. Apaubt pierasto ir prta pienkums. Ko prts radja, prtam ir jizncina. Jeb ieraugi, ka rpus prta nepastv vlme, un neej taj iek. J: Ja godgi, es neuzticos iem skaidrojumiem, ka viss ir prta radts. Prts ir tikai instruments, tiei k acs ir instruments. Vai vari teikt, ka uztverana ir radana? Es pasauli redzu cauri logam, ne log. Tu saki, viss turas kop kopga pamata d, bet es nezinu, vai tavs pamats pastv stenb, vai tas ir tikai prt. Man var bt tikai t mentls attls. Es nevaru zint to, ko tas nozm tev. M: Tikmr, kamr tu skatsies no prta, tu redzsi mani prt. J: Cik vrdi ir neadekvti sapraanai! M: Bez vrdiem, kas ir ko saprast? Vajadzba saprast nk no prpraanas. Tas, ko es saku, ir patiesi, bet tev t ir tikai teorija. K tu nonksi pie sapratnes, ka t ir patiesba? Klausies, atceries, apdom, vizualiz, pieredzi. Pielieto to ar sav ikdien. Esi ar mani pacietgs, un, galvenais, esi 172

pacietgs ar sevi, jo tu esi sevis paa viengais rslis. Ce ved caur tevi pri tev. Tikmr, kamr tu domsi, ka tikai konkrtais ir rels, apzints un laimgs, un noraidsi ne-dulo realitti k kaut ko iedomtu, k abstraktu konceptu, tu redzsi mani tikai k kdu, kas skopojas ar konceptiem un abstrakcijm. Bet, ldz ko tu pieskarsies relajam iekup tevis paa btbas, tu ieraudzsi mani k kdu, kas apraksta to, kas tev ir vistuvkais un visdrgkais.

38. Garg prakse ir gribas atkal un atkal-apliecinjums


Jauttjs: Rietumnieki, kuri reizm pie tevis ierodas, tiekas ar patnju grtbu. Pati doma par atbrvotu cilvku, realizjuu cilvku, sevis zintju, Dieva zintju, cilvku pri pasaulei, viiem ir svea. Viu kristgaj kultr pastv tikai ideja par svto: dievbijgu cilvku, sekojou likumam, mlou apkrtjos, daudz laika pavadou lgans, dareiz ieejou ekstzs un saisttu ar kdu brnumu notikanu. Rietumu kultr ideja par dnn ir svea, kaut kas eksotisks un diezgan neticams. Pat tad, kad tiek akceptta via eksistence, uz viu skats ar aubm, k uz gadjumu, kur vi pats sev btu radjis eiforiju, izsaucot to ar dvainm fiziskm pozm un mentlu attieksmi. Pati jaunas apzias dimensijas ideja viiem iet neticama un nesasniedzama. Tas, kas viiem paldztu, ir iespja dzirdt dnn, ststm savu realizcijas pieredzi, ts iemeslus un ieskumus, ts progresu un sasniegumus, un ts piedzvoanu ikdien. Daudz no t, ko vi saka, vartu bt dvains, pat bezjdzgs, tomr taj bs realittes sajta, patiesas pieredzes atmosfra, neizsakma, tomr oti rela centrs, no kura var tikt dzvota ldzga dzve. Maharad: Pieredze vartu nebt paststma. Vai var paststt pieredzi? 173

J: J, mkslinieks var. Mksla btb ir sajtas, pieredzes komunikcija. M: Lai uztvertu komunikciju, ir jbt atvrtam. J: Protams. Ir jbt uztvrjam. Bet, ja raidtjs neraida, kda jga no uztvrja? M: Dnn pieder visiem. Vi atdod sevi nepagurstot un katram, kas pie via nk. Ja vi nav devjs, vi nav dnn. Vi dals vis, kas viam ir. J: Bet vai vi var dalties taj, kas vi ir? M: Tu dom, vai vi citus var padart par dnn? J un n. N, jo par dnn nepataisa; vii sevi realiz k tdus, kad vii atgrieas sav avot, sav patiesaj dab. Es nevaru tevi padart par to, kas tu jau esi. Viss, ko varu tev paststt, ir par ceu, kuru es gju, un ielgt tevi iet to pau. J: is neatbild uz manu jautjumu. Man prt ir kritiskais un skeptiskais rietumnieks, kur noliedz augstku apzias stvoku iespju. Pdj laik o neticbu ir satricinjuas narkotikas, tiesa, neiespaidojot via materilistisko pasaules redzjumu. Narkotikas vai ne-narkotikas, ermenis paliek k primrais fakts, prts sekundrs. Pri prtam vii neredz neko. Kop Budas laikiem sevis-realizcijas stvokli apraksta tdos negatvos apgalvojumos k ne is, ne tas. Vai tas ir neizbgami? Vai nav iespjams to ilustrt, ja ne aprakstt? Es pieemu, ka vrdisks apraksts neder, jo aprakstmais stvoklis ir pri vrdiem. Tomr tas ir ar vrdos. Dzeja ir mksla ielikt vrdos neizsakmo. M: Reliisko dzejnieku netrkst. Pc t, ko vlies, griezies pie viiem. Tik, cik mani tas skar, mana mcba ir vienkra: kdu brdi uzticies man un dari, ko es tev saku. Ja tu pastvi uz to, tu redzsi, ka tava uzticans bija pamatota. J: Un ko ieskt ar cilvkiem, kuri ir ieinteresti, bet nespj uzticties? M: Ja vii pabtu ar mani, vii sktu uzticties. Kad vii man uzticsies, vii sks sekot padomam un atkls pai. J: Es tagad nejautju par treniu, bet gan par rezulttiem. Tev bija abi. Tu labprt ststi mums par treniu, bet, kad sk iet runa par rezulttiem, tu 174

atsakies dalties. Tu vai nu saki mums, ka tavs stvoklis ir pri vrdiem vai ka nepastv atirbas; ka tur, kur ms redzam atirbu, tu tdu neredzi. Abos gadjumus ms tiekam atstti bez ieskata tav stvokl. M: K tev var bt ieskats man stvokl, ja tev nav ieskata sav? Pats ieskatans instruments iztrkst, vai nav svargi no skuma atrast to? Tas ir k aklais, kur grib iemcties gleznot pirms redzes atganas. Tu gribi zint manu stvokli bet vai tu zini savas sievas vai kalpa stvokli? J: Es prasu tikai kdus mjienus. M: Td gadjum es tev esmu iedevis oti btisku mjienu kur tu redzi atirbas, es tdas neredzu. Man ar to pietiek. Ja tu dom, ka ar to nepietiek, es to varu tikai atkrtot: ar to pietiek. Dzii to prdom, un tu redzsi to, ko redzu es. Tu, iet, gribi momentnu ieskatu, aizmirstot, ka momentnais vienmr seko pc ilgas gatavoans. Auglis nokrt pki, bet t nogatavoans aizem laiku. Beigu beigs, kad es runju par uzticanos, iet runa tikai par su brdi, tiei tik su, cik ir nepiecieams, lai tu uzsktu virzbu. Jo patiesks tu esi, jo mazk tev ir nepiecieama ticba, jo drz tu ieraudzsi, ka tava uzticans ir pamatota. Tu gribi, lai es pierdu, ka esmu uzticams! K es to vartu, un kpc man tas btu jdara? Beigu beigs, tas, ko es tev piedvju, ir operatva pieeja, tik aktula rietumu zintn. Kad zintnieks apraksta eksperimentu un t rezulttus, tu parasti pieem via apgalvojumus uzticoties un atkrto eksperimentu t, k vi to ir aprakstjis. Kad tu gsti tdus paus vai ldzgus rezulttus, tev vairs nav viam juzticas; tu uzticies savai pieredzei. Iedvesmots tu uzsc un beigs nonc pie pamat identiskiem rezulttiem. J: Indieu prtu metafiziskiem eksperimentiem ir sagatavojusi kultra un daba. Indieiem vrdiem k tiea Augstks Realittes uztvere ir jga, un tie uzvanda atbildes no paiem viu btbas dziumiem. Rietumniekiem tie izsaka maz; pat td gadjum, ja tie tiek izteikti kristietbai raksturg veid, vi nedom vairk, nek par sekoanu Dieva desmit bauiem un Kristus priekrakstiem. Tiea realittes zinana ir ne tikai pri ambcijm, 175

bet ar pri ticbai par to iespjambu. Dai indiei man saka: Bezcergi. Rietumnieks to neizdars, jo vi nespj. Neststi viam neko par parealizciju; lai vi dzvo vrtgu dzvi un nopelna atdzimanu Indij. Tikai tad viam tiks dota tda iespja. Dai saka: Realitte viendi ir priek visiem, bet ne visi ir viendi apdvinti ar spju to aptvert. Spja nk ar vlmi, kas praug par atdoanos un beigs par pilngu nodoanos sev. Ar integritti un patiesu dedzgumu, un dzelainu apmbu prvart visus rus rietumniekam ir tda pati iespja k austrumniekam. Viss, kas viam ir vajadzgs, ir interese. Lai vi rastos interese zint sevi, viu ir jprliecina par t priekrocbm. M: Vai tu tici, ka ir iespjams nodod persongu pieredzi? J: Es nezinu. Tu run par vienotbu, redztja un redzt identitti. Ja viss ir viens, komunikcijai btu jbt iespjamai. M: Lai tiei pieredztu kdu valsti, uz turieni ir jdodas un tur jdzvo. Neprasi neiespjamo. Cilvka garg uzvara neapaubmi dod labumu cilvcei, bet, lai dotu labumu citam indivdam, ir nepiecieamas tuvas persongas attiecbas. das attiecbas nav nejauas, un ne visiem tdas var bt. No otras puses zintniska pieeja ir priek visiem. Uzticies-prbaudinogaro. Kas vl tev ir vajadzgs? Kpc brt patiesbu muts, kuras to negrib? Tas tik un t nevar tikt izdarts. Ko devjs var izdart bez mja? J: Mkslas btba ir izmantot rju formu, lai nodotu iekju pieredzi. Protams, ir jbt jtgam uz iekjo pirms rjais var tapt jgpilns. K augt jtgum? M: Vienalga kd veid tu to pasaki, tas nonk pie viena un t paa. Devji ir daudzi; kur ir mji? J: Vai tu nevari padalties ar savu jtgumu? M: J, es varu, bet dalans ir divvirzienu iela. Lai daltos, ir vajadzgi divi. Kur vlas emt to, ko es vlos dot? J: Tu saki, ms esam viens. Vai ar to nepietiek? M: Es esmu viens ar tevi. Vai tu esi viens ar mani? Ja tu btu, tu neuzdotu

176

jautjumus. Ja neesi un neredzi to, ko redzu es, ko vl citu es varu dart k vien rdt tev veidu, k uzlabot savu redzi? J: Tas, ko tu nevari dot, nav tavs. M: Es neko neapgalvoju par savu. Kad nav es, kur ir mans? Divi cilvki skats uz koku. Viens redz augli, paslptu laps, otrs neredz. Citas atirbas starp viiem nav. Tas viens, kas redz, zina, ka ar mazliet uzmanbu otrs ar redzs, bet te nepastv jautjums par dalanos. Tici man, manas plaukstas nav savilktas drs, slpdamas no tevis tavu realittes dau. Tiei pretji, es viss esmu tavs, d mani un dzer mani. Bet, kamr tu verbli atkrto: dod, dod, tu nedari neko, lai emtu piedvto. Es tev rdu su un vieglu ceu uz banu spjgam redzt to, ko redzu es, bet tu turies pie saviem vecajiem domanas, juanas un rkoans pieradumiem un vaino mani. Man nav nek tda, kas nebtu tev. Sevis zinana nav paums, ko var piedvt un pieemt. T ir pilnb jauna dimensija, kur nav nek dodama vai emama. J: Dod mums vismaz ieskatu sava ikdieni prta satur. st, dzert, runt, gult k tav gal tas sajts? M: Parasts dzves lietas: es pieredzu ts t pat k tu. Atirba ir taj, ko es nepieredzu. Es nepieredzu bailes vai kri, naidu vai dusmas. Es neko neprasu, ne no k neatsakos, neko nepaturu. ajs liets man nav kompromisu. Varbt ir t redzam atirba starp mums. Man nav kompromisu, esmu patiess pret sevi, kamr tu baidies no realittes. J: No rietumnieka skata punkta jsu maniers ir kaut kas uztraucos. Sdt vienam paam str un visu laiku atkrtot: Es esmu Dievs, Dievs esmu es, izskats pilngs vjprts. K prliecint rietumnieku, ka das prakses noved pie augstk saprtguma? M: Cilvks, kur apgalvo, ka ir Dievs, un cilvks, kur apauba to abi dzvo maldos. Vii run sav sapn. J: Ja viss ir sapoana, kas ir pamoans? M: K sapu valstbas valod aprakstt nomodu? Vrdi to neapraksta, tie ir tikai simboli. 177

J: Atkal t pati attaisnoans, ka vrdi nespj izteikt realitti. M: Ja tu gribi vrdus, es tev iedou kdus senos spka vrdus. Neprtraukti atkrto jebkuru no tiem; tie dara brnumus. J: Vai tu to nopietni? Vai rietumniekam tu teiktu nemitgi atkrtot Om vai Ram, vai Hare Kria, neskatoties uz to, ka viam pilnb trkst ticbas un prliecbas, kas nk no attiecga kultras un reliiska fona? Vai bez prliecbas un dedzguma, mehniski atkrtojot ts paas skaas, vi jebkad kaut ko sasniegs? M: Kpc ne? Tas ir dzinulis, slptais motvs, kas ir no svara, ne forma, kdu tas ieem. Lai ko vi dartu, ja vi to dara, lai atrastu sevis paa sto sevi, tas noteikti viu pie sevis atveds. J: Ticba ldzeku iedarbbai nav nepiecieama? M: Nav nepiecieama ticba, kas ir tikai rezulttu gaidas. eit skaits tikai rcba. Lai ko tu dartu patiesbas labad, tas aizveds tevi uz patiesbu. Tikai esi dedzgs un patiess. Formai, kdu tas ieem, ir maz nozmes. J: Tad kur ir nepiecieamba ilgu izpausmm? M: Nav nepiecieambas. Nedart neko ir tik pat labi. Tikai ilgoans vien, bez domu un rcbas piejaukumiem, tra, koncentrta ilgoans tri tevi aizveds uz tavu mri. Tas ir patiess motvs, kam ir nozme, ne maniere. J: Neticami! K parasta atkrtoana, darta garlaicb, kas ir uz robeas ar izmisumu, var bt efektva? M: Pats atkrtoanas fakts, cnans atkal un atkal, izturba un neatlaidba par spti garlaicbai un izmisumam, un pilngam prliecbas trkumam ir tiem btiski. Tie nav svargi pai par sevi, bet patiesums aiz tiem ir vissvargkais. Ir jbt grdienam no iekpuses un vilcienam no rpuses. J: Mani jautjumi ir rietumiem tipiski. Tur cilvki dom cloos un seks, ldzekos un mros. Vii neredz, kda vartu bt saikne starp konkrtu vrdu un Absolto Realitti. M: Tdas nepastv. Bet pastv saikne starp vrdu un t nozmi, starp rcbu un ts motvu. Garga prakse ir gribas atkal un atkal-apliecinjums. Kuram 178

trkst uzdrkstans, tas nepieems relo pat tad, ja viam tas tiek piedvts. Nevlans, kas dzimusi no bailm, ir viengais rslis. J: Kas tur tds ir, no k baidties? M: No nezinm. No nebanas, nezinanas, nedaranas. No t, kas pri. J: Tu gribi teikt, ka, kaut ar tu vari dalties sav sasnieganas veid, tu tomr nevari dalties ts augos? M: Protams, ka es varu dalties augos, un es to visu laiku daru. Bet manj ir klusa valoda. Mcies klausties un saprast. J: Es neredzu, k var ieskt bez prliecbas. M: Kdu laiku paliec ar mani, vai atdod savu prtu tam, ko es saku un daru, un prliecba uzauss. J: Ne visiem ir iespja tevi satikt. M: Satiec sevis pau. Esi ar sevis pau, klausies taj, paklausi tam, lolo to, paturi to prt visu laiku. Tev nav vajadzgs cits cevedis. Tikmr, kamr tava degsme pc patiesbas ietekm tavu ikdienu, ar tevi viss ir krtb. Dzvo savu dzvi, nedarot nevienam pri. Pri nedarana ir visspcgk jogas forma, un t tevi tri aizveds uz tavu mri. Es to saucu par nisarga joga, Dabg joga. T ir mksla dzvot mier un harmonij, draudzb un mlestb. Ts auglis ir laimba, bez-clou un bezgalga. J: Tomr visa prieknoteikums ir kaut kda ticba. M: Griezies iekup, un tu sksi uzticties sev. Vis prj prliecba nk ar pieredzi. J: Kad cilvks man saka, ka vi zina kaut ko tdu, ko nezinu es, man ir tiesbas jautt: Kas ir tas, ko tu zini, un es nezinu? M: Un ja vi tev saka, ka to nevar pateikt vrdos? J: Tad es krtgi viu vroju un minu to ieraudzt. M: Un is ir tiei tas, ko es gribu, lai tu dari! Esi ieinterests, pievrs uzmanbu, ldz tiek nodibinta savstarpjs sapratnes straume. Tad 179

dalans bs vienkra. stenb visa realizcija ir tikai dalans. Tu ieej plak apzi un taj dalies. Nevlans taj ieiet un dalties ir viengais rslis. Es nekad nerunju par atirbm, jo man tdu nepastv. Tev pastv, tpc t ir tava atbildba ts uzrdt. K vien vari, rdi man atirbas. im tev bs vajadzgs mani saprast, bet tad tu vairs nerunsi par atirbm. Saproti krtgi vienu lietu, un tu esi ieradies. Tas, kas attur tevi no zinanas, nav iespjas trkums, bet nespja fokust sav prt to, ko tu gribi saprast. Ja tu vart paturt prt tikai to, ko tu nezini, tas tev atkltu savus noslpumus. Bet, ja tu esi sekls un nepacietgs, nepietiekoi patiess, lai skattos un gaidtu, tu esi k brns, kur raud pc mness.

39. Nekas neeksist pats par sevi


Jauttjs: Klausoties tev, es jtu, ka ir bezjdzgi tev uzdot jautjumus. Lai kds btu jautjums, tu vienmr to pagriez pau pret sevi, un nostdi mani pie pamata fakta, ka es dzvoju sevis radt ilzij, un ka realitte vrdos nav izsakma. Vrdi tikai pievieno apjukumam, un viengais, kas atliek, ir klusi mekljumi iekup. Maharad: Beigu beigs tas ir prts, kas rada ilziju, un tas ir prts, kas no ts tiek brvb. Vrdi ilziju var pastiprint, vrdi to ar var kliedt. Nav nek slikta vienas un ts paas patiesbas atkrtoan atkal un atkal, ldz t kst par realitti. Mtes darbs nav beidzies ar brna dzemdbm. Via to baro katru dienu, katru gadu, ldz via tam vairs nav vajadzga. Cilvkiem ir jdzird vrdi, ldz fakti sk runt skak par vrdiem. J: Tad ms esam brni, kuri tiek baroti ar vrdiem? M: Tikmr, kamr js uzskatiet vrdus par svargiem, js esiet brni. J: Labi, tad esi msu mte. M: Kur bija brns, pirms tas dzima? Vai vi nebija ar mti? Jo vi jau bija 180

ar mti, vi varja piedzimt. J: Saprotams, mte nensja brnu, kad via pati vl bija brns. M: Potencili via bija mte. Ej pri laika ilzijai. J: Tava atbilde vienmr ir viena un t pati. Tds k pulkstea rdtjs, kur rda ts paas stundas atkal un atkal. M: Tur neko nevar dart. Tiei k saule atspd miljons rasu pils, t bezlaicgais tiek atkrtots bezgalgi. Kad es atkrtoju: Es esmu, es esmu, es tikai apliecinu un atkal-apliecinu vienmr kltesoo faktu. Tu nogursti no maniem vrdiem, jo tu neredzi tajos dzvo patiesbu. Pieskaries tai, un tu redzsi pilngu abu, vrdu un klusuma, nozmi. J: Tu saki, ka maza meitene jau ir mte savam nkotnes brnam. Potencili j. Faktiski n. M: Potencilais par faktisko kst domjot. ermenis un t dkas eksist prt. J: Un prts ir apzia kustb, un apzia ir nosactais (saguna) Sevis aspekts. Nenosactais (nirguna) ir otrs aspekts, un pri ir absolta bezdibenis (paramrtha). M: Pareizi tu to esi skaisti pateicis. J: Bet ie man ir tikai vrdi. Ar to dzirdanu un atkrtoanu nepietiek, tiem ir jbt pieredztiem. M: Nekas cits tevi nestdina, tikai nodarbintba ar rjo, kas attur tevis fokusanos uz iekjo. Neko tur nevar dart, tu nevari izlaist savu sdhanu. Tev ir jgrieas nost no pasaules un jiet iekup, ldz iekjais un rjais saplst, un tu esi spjgs iet pri nosactajam, iekjam vai rjam. J: Nenosactais, protams, ir tikai ideja nosactaj prt. Pats par sevi tas neeksist. M: Pats par sevi nekas neeksist. Visam ir nepiecieama sevis paa nekltbtne. Bt nozm bt atiramam, bt eit un ne tur, bt tagad un ne tad, bt tdi un ne savdk. T pat k denim formu iedod trauks, t viss 181

tiek apstku (gunu) noteikts. T pat k dens paliek dens, neskatoties uz trauku, k gaisma paliek pati, neskatoties uz krsm, ko t izce, t relais paliek relais, neskatoties uz apstkiem, kdos tas tiek atspoguots. Kpc apzias fokus turt tikai atspulgu? Kpc ne pau relo? J: Apzia pati ir atspulgs. K t var saturt relo? M: Zint, ka apzia un ts saturs ir tikai atspulgs, maings un prejos, ir fokusans uz relo. Atsacans redzt strii k sku ir nepiecieamais prieknosacjums stria redzanai. J: Tikai nepiecieams vai ar pietiekos? M: Ir ar jzina, ka eksist striis, un ka tas izskats pc skas. Ldzgi, ir jzina, ka eksist relais, un t daba ir vrotj-apzia. Protams, tas ir pri lieciniekam, bet, lai taj ieietu, no skuma ir jrealiz tra liecinieka stvoklis. Nosacjumu apjausma noved pie nenosact. J: Vai nenosactais var tikt pieredzts? M: Zint nosacto k nosacto ir viss, kas var bt pateikts par nenosacto. Pozitvi jdzieni ir tikai nordes un ir maldinoi. J: Var var runt par banu par liecinieku relajam? M: K tas btu iespjams? Ms varam runt tikai par nerelo, iluzoro, prejoo, nosacto. Lai ietu pri, mums ir jiziet cauri visa nolieganai, visa k neatkargi pastvoa nolieganai. Visas lietas ir atkargas. J: No k ts ir atkargas? M: No apzias. Un apzia ir atkarga no liecinieka. J: Un liecinieks ir atkargs no rel? M: Liecinieks ir rel, vis sav trb, atspulgs. Tas ir atkargs no prta stvoka. Kur domin skaidrba un nepieerans, tur esamb nk vrotjapzia. Tas ir tiei k sakmaj, ka tur, kur dens ir trs un kluss, pards mness attls. Vai k dienasgaisma, kas pards k mirdzums dimant. J: Vai var pastvt apzia bez liecinieka?

182

M: Bez liecinieka t kst par bez-apziu, tikai dzvoana. Liecinieks ir apslpts katr apzias stvokl, tiei k gaisma katr krs. Nevar pastvt zinanas bez zintja, un zintjs bez t liecinieka. Tu ne tikai zini, bet tu ar zini, ka tu zini. J: Ja nenosactais nevar tikt pieredzts, jo jebkura pieredze ir nosacta, kpc par to vispr runt? M: K var pastvt nosact zinana bez nenosact? Ir jbt avotam, no kura viss is plst, pamatam, uz kura viss stv. Sevis realizcija galvenokrt ir savu nosacjumu zinana un apjausma, ka bezgalg nosacjumu dadba ir atkarga no msu bezgalgs spjas bt nosactiem un spjas dot esambu dadbai. Nosactajam prtam nenosactais izskats k visa kopums un ar kltneesamba. Ne viens, ne otrs nevar tikt pieredzts, bet tas to nepadara par neeksistjou. J: Vai t nav sajta? M: Ar sajta ir prta stvoklis. Tiei k vesels ermenis nesauc pc uzmanbas, t nenosactais ir brvs no pieredzes. Piemram nves pieredze. Parastam cilvkam ir bail no nves, jo vi baids no izmaim. Dnn nebaids mirt, jo via prts jau ir miris. Vi nedom: Es dzvoju. Vi zina: Ir dzve. Taj nav izmaiu un nav nves. Nve izskats k izmaia laik un telp. Tur, kur nav ne laika, ne telpas, k tur var bt nve? Uz vrdu un formu dnn ir jau miris. K to zaudjums var viu iespaidot? Cilvks vilcien ceo no vienas vietas uz otru, bet cilvks, kas nav vilcien, nekur nedodas, jo vi nav galamra saistts. Viam nav kur iet, nav ko dart, nav par ko kt. Tie, kuri taisa plnus, dzims, lai tos stenotu. Tiem, kuri netaisa plnus, nav vajadzbas dzimt. J: Kds ir spju un baudu nolks? M: Vai tie eksist pai par sevi, vai tikai prt? J: Tomr tie eksist. Nekas, ka prt. M: Spes un baudas ir tikai simptomi, aplamu zinanu un aplamu sajtu rezultts. Rezulttam paam par sevi nevar bt nolks.

183

J: Vai Dieva ekonomik visam ir jbt nolkam? M: Vai tu zini Dievu, ka tu par viu tik brvi izsakies? Kas tev ir Dievs? Skaa, vrds uz papra lapas, ideja prt? J: Ar via spku es dzimu un tieku uzturts dzvs. M: Un ciet un mirsti. Vai esi priecgs? J: T vartu bt mana vaina, ka es cieu un mirstu. Mani radja mgai dzvei. M: Kpc mg nkotn, bet ne pagtn. Kam ir skums, tam ir jbt ar beigm. Tikai tas, kas ir bez skuma, ir bez gala. J: Dievs vartu ar bt tikai koncepts, strdjoa teorija. Tik un t, oti lietdergs koncepts! M: Lai t btu, tam ir jbt brvam no iekjm pretrunm, kas t nav. Kpc gan nestrdt ar teoriju, ka tu esi sevis paa radjums un radtjs. Tev vismaz nebs jcns ar kdu rju Dievu. J: Pasaule ir tik bagta un kompleksa k es to vartu bt radjis? M: Vai tu zini sevi pietiekoi, lai zintu, ko tu vari un ko n? Tu nezini savus spkus. Tu nekad neesi to izptjis. Sc tagad ar sevi. J: Visi tic Dievam. M: Man tu esi sevis paa Dievs. Bet tu dom savdk, dom ldz galam. Ja btu Dievs, tad viss ir Dieva, un viss notiek uz labko. Pieem visu, kas nk, ar priecgu un pateicgu sirdi. Un mli visas radbas. Ar is tevi aizveds pie Sevis.

184

40. Rels ir tikai Pats


Maharad: Pasaule ir izrde, mirdzoa un tuka. T pastv, un tomr t nepastv. T pastv, kamr es gribu to redzt un taj piedalties. Kad man prstj rpt, t izgaist. Tai nav clou un t nekalpo nekdam mrim. T vienkri notiek tad, kad ms esam aizmirsuies. T izskats tiei tda, kda t izskats, bet taj nav dziuma, ne ar jgas. Tikai tas, kur to redz, ir rels, sauc to par Pau vai tm. Priek Paa pasaule ir krsaina izrde, kuru vi bauda tikmr, kamr t ilgst, un aizmirst par to, kad t ir beigusies. Lai kas uz skatuves notiktu, tas liek viam trct bails vai vrtties smieklos, tomr visu laiku vi apjau, ka t ir tikai izrde. Bez vlmes vai bailm vi to bauda, tai notiekot. Jauttjs: Personai, kas ir iegrimusi pasaul, ir daudzkrsaina dzve. Vi raud, vi smejas, ml un ienst, grib un baids, cie un priecjas. Dnn, kam nav ne vlmju, ne baiu, kda viam ir dzve? Vai vi nav palicis ekstrms un sauss sav atstatum? M: Via stvoklis nav tik izolts. Tas garo pc tras svtlaimes, bez cloa un bez piejaukumiem. Vi ir laimgs un pilnb apjau, ka laime ir via paa daba, un ka viam nekas nav jdara, ne ar jtiecas pc kaut k, lai to nostiprintu. T viam seko k daudz relka nek ermenis, tuvka par prtu pau. Tu iedomjies, ka bez iemesla nevar bt laimes. Man laimes atkarba no jebk iet totla nabadzba. Baudm un spm ir iemesli, kamr mans stvoklis ir manis paa, pilnb bez cloiem, neatkargs, neapstrdams. J: K izrde uz skatuves? M: Izrde tika uzrakstta, saplnota un atkrtota. Pasaule uzpeld esamb no nekurienes un atgrieas nekurien. J: Vai nepastv radtjs? Vai pirms radanas pasaule nebija Brahmas prt? M: Tikmr, kamr tu esi rpus mana stvoka, tev bs Radtji, Sargtji un Izncintji, bet, kad beidzot bsi ar mani, tu zinsi tikai Sevi un redzsi sevi vis. 185

J: Tu tomr funkcion. M: Kad tu esi apreibis, tu redzi pasauli grieamies ap tevi uz rii. Premts ar idejm par ldzekiem un mriem, par darbu un jgu tu redzi mani ietami funkcionjot. stenb es tikai skatos. Jebkas, kas tiek darts, tiek darts uz skatuves. Prieks un bdas, dzve un nve, tie visi ir reli cilvkam vas; man tie visi ir izrd, tik pat nereli cik izrde pati. Es vartu uztvert pasauli tiei k tu, bet tu tici, ka tu pats esi taj, kamr es to redzu k pilienu, mirdzou varavku krss, milzgaj apzias plaum. J: Ms visi paliekam veci. Vecums nav patkams kaites un spes, vjums un pienkoais gals. K dnn jtas vecum? K via iekjais pats skats uz savu vecuma nespku? M: Ldz ar vecumu vi kst arvien laimgks un miergks. Beigu beigs, vi dodas mjs. K ceotjs, kur tuvojs savam galapunktam un vc savu bagu, vi atstj vilcienu bez nolas. J: Acmredzami, te ir pretruna. Mums tiek teikts, ka dnn ir pri jebkdm izmaim. Via laimba ne aug, ne dilst. K novecojot vi var augt laimb, un vl par spti savam fiziskajam vjumam, utt.? M: Pretrunu nav. Liktea rats tuvojs nobeigumam prts ir priecgs. ermenisks eksistences migla klst ermea nasta ar katru dienu kst arvien vieglka. J: Pieemsim, dnn ir saslimis. Vi ir noris gripu, un visas via loctavas sp un deg. Kds ir via prta stvoklis? M: Katra sajta tiek kontemplta perfekt nosvrtb. Nav vlmes pc ts, nav noraidanas. T ir, kda t ir, un vi uz to skats ar smaidu, esot sirsng atstat. J: Vi vartu bt atstat no savm cieanm, bet tomr ts tur vl ir. M: Ts ir tur, bet tam nav nozmes. Lai kd es btu stvokl, es to redzu k prta stvokli, kas ir pieemams tds, kds tas ir. J: Spes ir spes. Tu ts pieredzi visu laiku.

186

M: Tas, kur pieredz ermeni, pieredz t spes un baudas. Es neesmu ne ermenis, ne ermea pieredztjs. J: Teiksim, tu esi divdesmit piecus gadus vecs. Tiek sarkotas tavas kzas, un uz tevis sk gulst saimnieciskie pienkumi. K tu jties? M: Tiei k tagad. Tu turpini uzstt, ka mans iekjais stvoklis tiek rjo notikumu veidots. Tas t nav. Lai kas notiktu, es palieku. Manas btbas sakn ir tra apjausma, intensvas gaismas druska. druska pati pc savas dabas spd un rada attlus telp un notikumus laik bez pieples un spontni. Tikmr, kamr t tikai apjau, problmu nav. Bet, kad esamb pards diskriminjoais prts un rada atirbas, rodas baudas un spes. Miega laik prts nav aktvs, tpc nav spju un baudu. Radbas process turpins, bet tas netiek mants. Prts ir apzias veids, un apzia ir dzves aspekts. Dzve visu rada, bet Augstkais ir pri visam. J: Augstkais ir saimnieks, un apzia via kalps. M: Saimnieks ir apzi, ne pri tai. Apzias terminos Augstkais ir abi, radba un izzuana, konkretizana un abstrakcija, fokuss un universlais. T ar nav neviens no tiem. Vrdi ldz tam nesniedzas, ne ar prts. J: Dnn, iet, ir oti vientua btne, viena pati. M: Vi ir viens, bet vi ir viss. Vi nav pat btne. Vi ir visu btu esba. Pat ne tas. Vrdi nav piemrojami. Vi ir, kas vi ir, zeme, no kuras viss aug. J: Tev nav bail mirt? M: Paststu tev, k nomira mana Guru Guru. Pc sava paziojuma, ka via laiks tuvojas beigm, vi vairs neda, nemainot savu ikdienas rutnu. Vienpadsmitaj dien lganu laik vi dziedja un dzvgi sita plaukstas, un pki nomira! Tiei t, starp divm kustbm, k nopsta svece. Visi mirst t, k vii dzvo. Man nav bail no nves, jo es nebaidos no dzves. Es dzvoju laimgu dzvi un miru laimg nv. Liksta ir piedzimt, ne mirt. Viss ir atkargs no t, k tu uz to skaties. J: Tavam stvoklim nevar bt pierdjumu. Viss, ko es par to zinu, ir tas, ko

187

tu par to saki. Viss, ko es redzu, ir oti interesants vecs vrs. M: Tu esi interesantais vecais vrs, ne es! Es neesmu dzimis. K es varu palikt vecs? Tas, kds es izskatos tev, ir tikai tav prt. Man gar to nav nekdas daas. J: Pat k sapnis tu esi visneparastkais sapnis. M: Es esmu sapnis, kas tevi var pamodint. Tev bs t pierdjums pamostoties. J: Iedomjies, tevi sasniedz zias, ka es esmu miris. Kds tev pasaka: Vai tu zini to-un-to? Vi nomira. Kda btu tava reakcija? M: Es btu oti priecgs par tavu atgrieanos mjs. oti priecgs redzt tevi r no s mubas. J: Kdas mubas? M: No domanas, ka tu piedzimi un mirsi, ka tu esi ermenis, kam ir prts, un visdm tdm mubm. Man pasaul neviens nedzimst, un neviens nemirst. Dai cilvki dodas ceojum un atgrieas, dai nekad nedodas. Kda tam visam nozme, ja vii ceo savs sapu valstbs, katrs ievstts sav sapn. Tikai pamoans ir svarga. Ir gana zint es esmu k realitti un ar k mlestbu. J: Mana pieeja nav tik absolta, tpc mans jautjums. Viscaur rietumos cilvki mekl kaut ko relu. Vii grieas pie zintnes, kas viiem daudz ko ststa par matriju, mazliet par prtu un neko par apzias dabu un jgu. Viiem realitte ir objektva, rpus tiei vai izsecinot novrojam un aprakstm; par subjektvo realittes aspektu vii neko nezina. Ir rkrtgi svargi dot viiem zint, ka pastv realitte, un t ir atrodama apzias brvb no matrijas un ts ierobeojumiem un izkropojumiem. Prsvar cilvku pasaul vienkri nezina, ka ir realitte, kas var tikt atrasta un pieredzta apzi. iet oti btiski, ka vii izdzirdtu labs zias no kda, kur pats to ir pieredzjis. di liecinieki vienmr ir eksistjui, un viu liecbas ir nenovrtjamas. M: Protams. Sevis-realizcijas vsts, ja dzirdta, nekad netiks aizmirsta. K

188

skla, atstta zem, t sagaids pareizo sezonu un dgs, un izaugs varen kok.

41. Attsti vrotja attieksmi


Jauttjs: Kds ir realizta cilvka ikdienas un ikstundas stvoklis? K vi redz, dzird, d, dzer, moas un gu, std un atpas? Kds ir pierdjums, ka via stvoklis atiras no msj? Bez t saukto realizto cilvku mutiskm liecbm, vai ir iespjams objektvi apliecint viu stvokli. Vai nepastv novrojamas atirbas viu psiholoiskajs un nervu reakcijs, viu metabolism, vai smadzeu vios, vai viu psihosomatiskaj struktr? Maharad: Atirbas tu vartu atrast un vartu ar neatrast. Viss ir atkargs no novroanas iespjm. Tomr objektvs atirbas ir vismazk svargas. Kam ir nozme, ir attieksmei, kas ir absolta nepieerans, savrupba, atstatus stvana. J: Vai dnn nejt bdas, kad nomirst via brns, vai vi necie? M: Vi cie ar tiem, kas cie. Pats notikums ir mazsvargs, bet vi ir pilns ldzjtbas uz btni cieans, vai dzvu, vai miruu, ermen vai r no t. Beigu beigs, mlestba un ldzjtba ir pati via daba. Vi ir viens ar visu, kas dzvo, un mlestba ir vienotba darbb. J: Cilvki oti baids no nves. M: Dnn nebaids no nek. Bet vi ir ldzjtba uz cilvku, kur baids. Beigu beigs, bt dzimuam, dzvot un mirt ir dabgi. Baidties nav. Protams, notikumam tiek pievrsta uzmanba. J: Iedomjies, tu esi slims drudzis, spes, krateki. rsts tev saka, ka situcija ir nopietna, dzvot ir palikuas tikai daas dienas. Kda btu tava

189

pirm reakcija? M: Nekda. Tik pat dabgi, cik vrakam ir izdegt, tik ermenim ir mirt. stenb t ir oti mazsvarga lieta. Nozme ir tam, ka es neesmu ne ermenis, ne prts. Es esmu. J: Tava imene, protams, btu nobajusies. Ko tu viiem teiktu? M: Parasts lietas: nebaidies, dzve turpins. Dievs tevi pasargs un drz ms atkal bsim kop, utt. Bet man is viss saviojums ir bezjdzgs, jo es neesmu vienba, kas iedomjas sevi par dzvu vai miruu. Es neesmu ne dzimis, ne ar varu nomirt. Man nav nek, ko atcerties vai aizmirst. J: K ar lganm par miruajiem? M: Tau ldzies par miruajiem. Tas viiem oti patk. Vii jts glaimoti. Dnn nav vajadzgas lganas. Vi pats ir atbilde uz tavm lganm. J: K dnn ceo pc nves? M: Dnn jau ir miris. Tu sagaidi, ka vi mirs atkal? J: Neapaubmi, ermea izgaiana pat priek dnn ir svargs notikums. M: Dnn nav svargu notikumu, izemot, kad kds sasniedz augstko mri. Tikai tad via sirds gavil. Visam prjam nav nekda svara. Viss universs ir via ermenis, visa dzve ir via dzve. K gaismu pilst izdegusi spuldze neiespaido gaismu tklu, t ermea nve neiespaido veselumu. J: Konkrtais vartu nerpt veselumam, bet tas rp konkrtajam. Veselums ir abstrakcija, konkrtais ir rels. M: Tas ir tas, ko tu saki. Man vartu bt otrdk veselums ir rels, daa nk un iet. Konkrtais dzimst un prdzimst, mainot vrdu un formu, dnn ir Nemaing Realitte, kas maingajam dod iespju bt. Bet vi nevar tev dod prliecbu. Tai ir jnk no tevis paa pieredzes. Ar mani viss ir viens, viss ir viends. J: Vai grks un tikums ir viens un tas pats? M: Ts ir cilvku radtas vrtbas! Ko ts nozm man? Kas beidzas priek, 190

ir tikums, kas beidzas bds, ir grks. Abi ir prta stvoki. Manjais nav prta stvoklis. J: Ms esam k akli cilvki, apjukui, minot saprast, ko nozm redzt. M: Tu to vari likt tdos vrdos, kdos gribi. J: Vai klusuma prakse ir efektva sdhana? M: Jebkas, ko tu dari apgaismbas lab, ved tevi tuvk. Viss, ko tu dari, neatceroties apgaismbu, to atliek. Bet kpc saret? Tikai zini, ka tu esi pri vism lietm un domm. Tas, kas tu gribi bt, tu jau esi. Tikai paturi to prt. J: Es dzirdu, ka tu to saki, bet es nespju notict. M: Es ar biju td pa situcij. Bet es uzticjos savam Guru, un izrdjs, ka viam bija taisnba. Uzticies man, ja tu vari. Turi prt, ko es tev saku: neko nevlies, jo tev nekas netrkst. Pati meklana tevi attur no atraanas. J: Tu uz visu ieti tik vienaldzgs. M: Es neesmu vienaldzgs, es esmu skatjum nesadalts. Es nedodu priekroku man un manam. Netiek gribts ne grozs zemes, ne grozs dimantu. Dzve un nve man ir viens un tas pats. J: Nesadaltba skatjum padara tevi par vienaldzgu. M: Tiei pretji, ldzjtba un mlestba ir pats mans kodols. Brvs no tieksmm un nosliecm, es esmu brvs mlt. J: Buda teica, ka apgaismbas ideja ir rkrtgi svarga. Prsvar cilvku nodzvo savas dzves, nezinot, ka ir tda lieta k apgaismba, nemaz nerunjot par tiekanos uz to. Kad vii par to ir izdzirdjui, ir iesta skla, kura nevar nomirt. Tpc vi stja savus bhikus katru gadu astous mneus neprtraukti sludint. M: Var dot dienu, aprbu, pajumti, zinanas, mlestbu, bet augstk dvana ir sprediis par apgaismbu, mans Guru mdza teikt. Tev taisnba, apgaismba ir augstkais labums. Kad tev tas ir, neviens to tev nevar atemt. J: Ja tu di runtu rietumos, cilvki tevi uzskattu par traku. 191

M: Protams, t btu! Nezinoam viss, ko vii nevar saprast, ir trakums. Un kas no t? Lai vii ir tdi, kdi vii ir. Es esmu, kds es esmu ne savu nopelnu d, un vii ir tdi, kdi vii ir ne viu vainas d. Augstk Realitte manifest sevi neskaitmos veidos. Bezgalg skait ir t vrdi un formas. Viss rodas, viss saplst taj pa oken, visa avots ir viens. Iemeslu un rezulttu meklana ir tikai prta laika nosianas veids. Kas ir, ir mlams. Mlestba nav rezultts, tas ir pats banas pamats. Lai kur tu dotos, tu atradsi banu, apziu un mlestbu. Kpc un k labad uzskatt kaut ko par labku? J: Kad dabgu iemeslu d tiek izdzstas tkstoiem un miljoniem dzvbu (k tas notiek pldos un zemestrcs), man nav lielu skumju. Bet, kad viens cilvks mirst pie otra rokas, mani tas rkrtgi spina. M: Viss notiek, k tas notiek. Nelaimes, dabas vai cilvka radtas, notiek, un nav vajadzbas justies ausmintam. J: K jebkas var bt bez cloa? M: Katr notikum tiek atspoguots viss universs. Skuma clonis nav izsekojams. Pati closakarbas ideja ir tikai domanas un runas veids. Ms nespjam iedomties pardbu bez cloa. Tomr tas nepierda closakarbas pastvanu. J: Daba ir bez prta, tpc bezatbildga. Bet cilvkam ir prts. Kpc tas ir tik perverss? M: Perversbas iemesli ar ir dabgi iedzimtba, vide, utt. Tu tik tri sc nosodt. Nesatraucies par citiem. Tiec gal no skuma ar savu prtu. Kad tu realizsi, ka ar tavs prts ir dabas daa, beigs pastvt dualitte. J: Taj ir kaut kda mistrija, ko es nespju aptvert. K prts var bt dabas daa? M: Jo daba ir prt; bez prta, kur ir daba? J: Ja daba ir prt, un prts ir mans, man btu jbt spjgam kontrolt dabu, kas t nav. Spki, pri manai kontrolei, ietekm manu uzvedbu. M: Attsti vrotja attieksmi, un tu sevis paa pieredz ieraudzsi, ka 192

savrupba nodroina kontroli. Liecinieka stvoklis ir spkpilns, taj nav nek pasva.

42. Realitte nevar tikt izpausta


Jauttjs: Esmu pamanjis, ka man pards jauns es, neatkargs no iepriekj es. Tie kaut k pastv kop. Vecais es turpina sav ierastaj veid; jaunais auj vecajam bt, bet neidentific sevi ar to. Maharad: Kda ir galven starpba starp veco sevi un jauno? J: Vecais es grib visu defint un izskaidrot. Tas grib, lai lietas viena ar otru sader verbli. Jaunajam ir vienaldzgi verbli izskaidrojumi tas pieem lietas, kdas ts ir, un necenas saistt ts ar citm lietm atmi. M: Vai tu pilnb un pastvgi apjaut starpbu starp pierasto un gargo? Kda ir jaun sevis attieksme uz veco? J: Jaunais tikai skats uz veco. Tas nav ne draudzgs, ne naidgs. Tas vienkri pieem veco sevi starp vism prjm lietm. Tas nenoliedz t esambu, bet neakcept t vrtbu un realitti. M: Jaunais ir absolts vec noliegums. Jaunais, kas atauj lietm bt, nav sti jauns. T ir tikai vec jauna attieksme. Patiesi jaunais pilnb izsvtro veco. Divi nevar pastvt vienlaicgi. Vai notiek sevis atkailinanas process, pastvga atteikans pieemt vecs idejas un vrtbas, vai ir tikai savstarpja tolerance? K tie viens ar otru ir saistti? J: Konkrtas saistbas nav. Tie pastv kop. M: Kad tu run par veco sevi un jauno, ko tu ar tiem dom, kas tev ir prt? Ja atmi pastv turpintba starp tiem abiem, katram atceroties otru, k tu vari runt par diviem es? J: Viens ir pieradumu vergs, otrs n. Viens konceptualiz, otrs ir brvs no 193

idejm. M: Kpc divi pai? Starp saistto un brvo nevar bt saistbas. Pats to abu kop pastvanas fakts pierda to pamata vienotbu. Ir tikai viens pats tas vienmr ir tagad. Tas, ko tu sauc par otru pau veco vai jauno ir tikai paveids, cits viena paa aspekts. Pats ir viens. Tu esi tas pats, un tev ir idejas par to, kas tu biji un kas tu bsi. Bet ideja nav pats. Tiei tagad, tev sot man priek, kur pats esi tu? Vecais vai jaunais? J: Abi ir konflikt. M: K var pastvt konflikts starp to, kas ir, un to, kas nav? Konflikts ir vec pazme. Kad pards jaunais, vec vairs nav. Nevar runt par jauno un par konfliktu vien elp. Pat centienu uz jauno ples dara vecais. Jebkur, kur ir konflikts, ples, cnii, centieni, ilgoans pc izmaim, tur jaun nav. Kd mr tu esi brvs no pierasts tendences radt un uzturt konfliktus? J: Es nevaru teikt, ka tagad esmu cits cilvks. Bet es atklju par sevi jaunas lietas, stvokus, kdi iepriek man nav bijui, tpc es jtu pamatojumu saukt tos par jauniem. M: Vecais pats ir tavs pats. Stvokl, kur uzrodas pki un bez iemesla, nav sevis traipa; tu to vartu nosaukt par dievu. Kas ir bez sklas un bez saknes, kas nedgst un neaug, nezied un nedod augus, kas nonk esamb pki un piln varenb, mistiski un brnigi, tu to vartu saukt par dievu. Tas ir pilnb negaidts, tomr neizbgams, bezgalgi pazstams, tomr pavisam prsteigums, pri vism cerbm, tomr absolti dros. Jo tas ir bez iemesla, tas ir bez riem. Tas god tikai vienu likumu; brvbas likumu. Viss, kas ietver turpintbu, secbu, ieanu no vienas ainas uz citu, nevar bt rels. Realitt nav progresa, t ir pabeigta, perfekta, neattiecinma. J: K likt tam notikt? M: Tu nevari neko dart, lai t notiktu, bet tu vari izvairties no ru taisanas. Vro savu prtu, k tas nonk esamb, k tas darbojas. Vrojot prtu, tu sevi atklj k vrotju. Kad tu stvi nekustoties, tikai skatoties, tu

194

atklj sevi k gaismu aiz vrotja. Gaismas avots ir tums, nezinms ir zinanas avots. Pastv tikai tas avots. Ej atpaka uz to avotu un paliec tur. Tas nav debess, ne ar viscaur-esoaj ter. Dievs ir viss, kas ir lielisks un brnigs; es neesmu nekas, man nek nav, es neko nevaru dart. Tomr viss nk no manis avots esmu es; sakne, skums esmu es. Kad tev eksplod realitte, tu to vartu nosaukt par Dieva pieredzi. Vai drzk tas ir Dievs, kas pieredz tevi. Dievs tevi zina, kad tu zini sevi. Realitte nav procesa rezultts; tas ir sprdziens. T pavisam noteikti ir pri prtam, bet viss, ko tu vari dart, ir labi zint savu prtu. Ne t, ka prts tev paldzs, bet, zinot savu prtu, tu vari izvairties no t, ka tas tevi padara par nespjgu. Tev ir jbt oti modram, jeb tavs prts izspls ar tevi aplamo. Tas ir k zaga vroana ne t, ka tu no zaga kaut ko gaidi, bet tu negribi tikt apzagts. Td pa veid tu pievrs daudz uzmanbas savam prtam, neko no t negaidot. Vai cits piemrs. Ms mostamies un ms guam. Pc dienas darba nk miegs. Tagad, vai es eju gult, vai pie manis atnk nevrba miega stvoka raksturg paba? Citiem vrdiem, ms esam nomod, jo ms guam. Ms stenb nepamostamies nomodas stvokl. Nomod pards pasaule nezias d un ieved nomodas-sapa stvokl. Abi, gan miegs, gan nomoda, ir aplambas. Ms tikai sapojam. Patiesu nomodu un patiesu miegu zina tikai dnn. Ms sapojam, ka esam nomod, ms sapojam, ka guam. Trs stvoki ir tikai sapu stvoka varicijas. Attiekans pret visu k pret sapni atbrvo. Tikmr, kamr tu sapiem dod realitti, tu esi to vergs. Iztlojoties, ka tu piedzimi k tas-un-tas, tu ksti par vergu tam-untam. Verdzbas btba ir iedomas, ka tu esi process, ka tev ir pagtne un nkotne, ka tev ir vsture. stenb mums nav vstures, ms neesam process, ms neattstmies, nesairstam; redzi ar visu k sapni un paliec r no t. J: Kds no klausans tev man tiek labums? M: Es saucu tevi atpaka pie sevis. Viss, ko prasu, ir skatties uz sevi, uz savu pusi, iekup sevis. J: Kdam nolkam? M: Tu dzvo, tu jti, tu dom. Dodot uzmanbu savai dzvoanai, juanai un 195

domanai, tu sevi no tiem atbrvo un ej tiem pri. Tava personba izgaist, un paliek tikai liecinieks. Tad tu ej pri lieciniekam. Neprasi, k tas notiek. Tikai mekl iekup sevis. J: Kda ir atirba starp personu un liecinieku? M: Abi ir apzias remi. Vien tu vlies un baidies, otr tevi neskar baudas un spes, un tu netiec notikumu tramdts. Tu auj tiem nkt un iet. J: K var nostabilizties augstkaj stvokl, tra liecinieka stvokl? M: Apzia nespd pati par sevi. T spd gaism, kas pri tai. Redzjis sapaino apzias raksturu, mekl gaismu, kur t pards, kas dod tai esambu. Ir apzias saturs un ar ts apjausma. J: Es zinu, un es zinu, ka es zinu. M: J, ar noteikumu, ka otr zinana ir nenosacta un bezlaicga. Aizmirsti zinto, bet atceries, ka tu esi zintjs. Neesi visu laiku savu pieredu premts. Atceries, ka tu esi pri pieredztjam, nedzimis un nemirstgs. Atceroties to, pardsies tras zinanas kvalitte, nenosactas apjausmas gaisma. J: Kd brd tiek pieredzta realitte? M: Pieredztas tiek izmaias, ts nk un iet. Realitte nav notikums, t nevar tikt pieredzta. T nav uztverama td pa veid, kd ir uztverams notikums. Ja tu gaidsi kdu notikumu, realittes atnkanu, tu to gaidsi mgi, jo realitte nenk un neiet. Tai ir jbt uztvertai, ne sagaidtai. Tai nav jgatavojas un t nav jgaida. Bet paas gaidas un realittes mekljumi ir realittes kustba, darbba, rcba. Viss, ko tu vari izdart, ir aptvert centrlo tzi, ka realitte nav notikums, un t nenotiek, un lai kas notiktu, lai kas nktu un ietu, nav realitte. Redzi notikumu tikai k notikumu, prejoo k prejoo, pieredzi k tikai pieredzi, un tu bsi izdarjis visu, ko tu vari dart. Tad tu esi neaizsargts pret realitti, neesi vairs nobruojies pret to, kds tu biji tad, kad tu pieri realitti notikumiem un pieredzm. Bet ko ldz ir kda patika vai nepatika, tu esi prvilcis ekrnu. J: Vai tu teiktu, ka realitte sevi izpau drzk rcb nek zinan? Vai t

196

drzk ir kda veida sajta? M: Ne rcba, ne sajta, ne doma neizpau realitti. Nav tdas lietas k realittes izpausme. Tu ievies dualitti tur, kur tdas nav. Tikai realitte ir, nek cita nav. Trs nomodas, sapu un miega stvoki es neesmu, un manis tajos nav. Kad es nomiru, pasaule teiks: O, Maharad ir miris! Bet man ie vardi ir bez satura; tie ir bez nozmes. Kad Guru attla priek tiek pielgts, viss notiek t, it k vi pamostas un nomazgjas, un pad, un atpas, un dodas pastaig, un atgrieas, visus svt, un dodas gult. Ir kltesamba pie vissmalkkajm detam, un tomr taj ir nerealittes sajta. T tas ir ar mani. Viss notiek, k tam ir jnotiek, tomr nekas nenotiek. Es daru to, kas iet nepiecieams, bet visu laiku es zinu, ka nekas nav nepiecieams, ka dzve pati ir tikai noticjums. J: Kpc tad vispr dzvot? Kpc visa nevajadzg nkana un ieana, moans un gulana, ana un gremoana? M: Nekas netiek manis darts, viss vienkri notiek, es negaidu, es neplnoju, es tikai vroju notikumus notiekam, zinot, ka tie ir nereli. J: Vai tu ds biji jau no pirm apgaismbas mirka? M: Trs stvoki rot k parasti ir nomoda un miegs, un atkal nomoda, bet tie nenotiek ar mani. Tie vienkri notiek. Ar mani nekad nekas nenotiek. Ir kaut kas nemaings, nekustgs, neizkustinms, k akmens, neaizsniedzams; homogna tras banas-apzias-svtlaimes masa. Es nekad neesmu no ts r. Nekas nevar mani izraut no ts r, ne spdzinana, ne nelaime. J: Tomr tu apzinies! M: J un n. Ir miers dzi, milzgs, nesatricinms. Notikumi tiek reistrti atmi, bet nav svargi. Es knapi tos apjauu. J: Ja es tevi pareizi saprotu, is stvoklis neatnca, to kultivjot. M: Nebija atnkanas. Tas t bija vienmr. Bija atkljums, un tas bija pks. Tiei k piedzimstot tu pki atklj pasauli, t pki es atklju savu patieso btbu. J: Tas bija prklts ar mkoiem, un tava sdhana izkliedja miglu? Kad 197

tavs patiesais stvoklis tev kuva skaidrs, vai tas turpinja bt skaidrs, vai tas atkal aizkljs? Vai tavs stvoklis ir pastvgs vai saraustts? M: Absolti nesvrstgs. Lai ko es dartu, tas paliek k akmens nekustgs. Kad tu esi pamodies realitt, tu taj paliec. Brns neatgrieas dzemd! Tas ir vienkrs stvoklis, mazkais no mazkajiem, lielkais no lielkajiem. Tas ir acmredzams un pri aprakstiem. J: Vai uz to ir ce? M: Jebkas var bt par ceu, ja vien tu esi ieinterests. Tikai manu vrdu apdomana vien un minana aptvert to pilnu nozmi ir gana pietiekoa sdhana sienas noganai. Nekas mani nesatrauc. Es problmm nesagdju pretestbu tpc ts ar mani nepaliek. Tav pus ir tik daudz problmu. Manj nav nekdu. Nc man pus. Tu esi ievainojams. Es esmu imns. Jebkas var notikt vajadzga ir patiesa interese. Patiess dedzgums to izdara. J: Vai es to varu izdart? M: Protams. Tu esi pilnb spjgs prkpt otr pus. Tikai esi patiess.

43. Atpazt var neziu, ne dnnu


Jauttjs: Gadu gadiem tava mcba paliek nemainga. Taj, ko tu mums ststi, nav manms progress. Maharad: Slimnc slimie tiek aprpti un izveseojas. Aprpe ir ikdiena, reti mainga, bet veselb nav nek monotona. Mana mcba vartu bt rutna, bet ts auglis katr cilvk ir jauns. J: Kas ir realizcija? Kas ir realizjis cilvks? Pc k tiek atpazts dnn? M: Dnnai nav raksturgu masku. Atpazt var neziu, ne dnnu. Dnn ar neuzstj, ka vi ir kas pas. Visi tie, kuri pazio savu varenbu un 198

unikalitti, nav dnn. Vii kdu neparastu attstbu jauc ar realizciju. Dnn nav tendences paziot sevi par dnn. Vi sevi uzskata par perfekti normlu, patiesu savai stajai dabai. Sevis pazioana par visuspjgu, visur-esou dievbu ir skaidra nezias zme. J: Vai dnn var nodot savu pieredzi nezinoajam? Vai dnna var tikt nodota no viena cilvka uz otru? M: J, to var. Dnn vrdiem ir spks izkliedt neziu un tumsu prt. Tie nav vrdi, kas ir svargi, bet spks aiz tiem. J: Kas ir tas spks? M: Prliecbas spks, balstts persongaj realizcij, paa tie pieredz. J: Dai realizjui cilvki saka, ka zinanas ir jiekaro, ne jgst. Citi var tikai mct, bet mcans ir katram sava. M: Tas beigs ir par vienu un to pau. J: Ir daudzi, kuri ir praktizjui jogu gadiem ilgi bez rezulttiem. Kas vartu bt viu neizdoans iemesls? M: Dai ir kuvui atkargi no transiem, kad viu apzia ir snaud. Bez pilngas apzias, kds var bt progress? J: Daudzi praktiz samdhi (intensvas absorbcijas stvoki). ajos samdhi apzia ir oti intensva, tomr tiem nav nekdu rezulttu. M: Kdus rezulttus tu gaidi? Un kpc lai dnna btu kaut k rezultts? Viena lieta noved pie citas, bet dnna nav lieta, saistta ar cloiem un rezulttiem. T ir pilnb pri closakarbai. T ir mjoana sev. Jogs uzzina daudzus brnumus, bet uz sevi vi paliek nezinos. Dnn vartu izskatties un sajusties pavisam parasts, bet sevi vi zina labi. J: Ir daudzi, kuri cenas zint sevi patiesi dedzgi, bet ar skopiem rezulttiem. Kas vartu bt t iemesls? M: Vii nav pietiekoi izptjui zinanas avotus, vii pietiekoi nezina savas maas, sajtas un domas. is vartu bt viens no iemesliem. Cits: vartu vl bt dzvas kdas vlmes. 199

J: Sdhan virsotnes un lejas ir neizbgamas. Tomr patiess mekltjs par spti visam brien tlk. Ko tda mekltja lab var dart dnn? M: Ja mekltjs ir patiess, var tikt dota gaisma. gaisma ir visiem, un vienmr te, bet mekltji ir dai, un starp tiem daiem tdi, kuri ir gatavi, ir oti reti. Sirds un prta gatavba ir obligta. J: Vai savu realizciju tu guvi caur plm vai no Guru svtbas? M: Mcba bija via, uzticans bija mana. Mana prliecba vi lika man pieemt via vrdus k patiesus, iet tajos dzii, dzvot tos, un t es noncu pie realizcijas, kas es esmu. Guru persona un vrdi lika man viam uzticties, un mana uzticans padarja tos par auglgiem. J: Bet vai Guru var dot realizciju bez vrdiem, bez uzticans, vienkri t pat, bez nekdas sagatavoans? M: J, var, bet kur ir mjs? Redzi, es biju tik pieskaojies savam Guru, tik pilnb uzticjos viam, man bija tik maz pretestbas, ka viss notika viegli un tri. Bet ne visiem t ir paveicies. Slinkums un nemiers biei stv ce, un kamr tie nav ieraudzti un aizvkti, progress ir lns. Visi tie, kuri uzreiz ir realizjui, no pieskriena, skata vai domas vien, ir bijui tam gatavi. Bet tdu ir oti maz. Lielkajai daai ir vajadzgs kds laiks, lai nogatavotos. Sdhana ir patrinta nogatavoans. J: Kas padara par nogatavojuos? Kas ir gatavbas faktors? M: Patiesums, protams, ir jbt patiesi dedzgam. Beigu beigs, realizjis cilvks ir vispatieskais cilvks. Lai ko vi dartu, vi to dara pilngi, bez ierobeojumiem un atkpm. Integritte tevi aizveds uz realitti. J: Vai tu mli pasauli? M: Kad tev sp, tu raudi. Kpc? Jo tu mli sevi. Neaizkor savu mlestbu, ierobeojot to uz ermeni, turi to atvrtu. Tad t bs mlestba uz visu. Kad visas aplams sevis-identifikcijas tiek izmestas r, kas paliek, ir visu-apskaujo mlestba. Tiec va no vism idejm par sevi, pat no idejas, ka tu esi Dievs. Jebkura sevis-defincija ir aplama. J: Esmu noguris no soljumiem. Esmu noguris no sdhanm, kas paem 200

visu manu laiku un eneriju un neko nedod. Es gribu realitti eit un tagad. Vai man t var bt? M: Protams, var, ar nosacjumu, ka tev patiem viss ir apnicis, ieskaitot tavas sdhanas. Kad tu neko nepieprasi no pasaules, ne ar no Dieva, kad tu neko negribi, neko nemekl, neko negaidi, Augstkais Stvoklis pie tevis atnks nelgts un negaidts! J: Ja cilvks, kas ir premts ar imenes dzvi un pasaules nodarbm, praktiz savu sdhanu preczi, k teikts via rakstos, vai vi gs rezulttus? M: Rezulttus vi gs, bet vi tajos bs ievts k kokons. J: Tik daudzi svtie saka, ka, kad tu bsi nogatavojies, tu realizsi. Viu vrdiem vartu bt taisnba, bet tiem nav nekda liel pielietojuma. Ir jbt izejai, neatkargai no nogatavoans, kurai ir nepiecieams laiks, un no sdhanas, kurai ir nepiecieamas ples. M: Nesauc to par ceu; tas vairk ir k prasme. Pat ne tas. Esi atvrts un kluss, tas ir viss. Tas, ko tu mekl, tev ir tik tuvu, ka ceam nav vietas. J: Pasaul ir tik daudz nezinou cilvku un tik maz dnn. Kas vartu bt t iemesls? M: Nesatraucies par citiem, parpjies par sevi. Tu zini, ka tu esi. Nekrauj sev virs vrdu nastu, tikai esi. Jebkds vrds vai forma, ko tu sev dod, aizsedz tavu patieso dabu. J: Kpc meklanai ir jizbeidzas, pirms var realizt? M: Vlme pc patiesbas ir augstk no vlmm, tomr t vl joprojm ir vlme. Ir jatsaks no vism vlmm, lai btu relais. Atceries, ka tu esi. is ir tavs darba kapitls. Laid to apgrozb, un bs liela pea. J: Kpc vispr vajadztu bt meklanai? M: Dzve ir meklana, neko tur nevar dart meklana ir. Kad visi mekljumi apstjas, tas ir Augstkais Stvoklis. J: Kpc Augstkais Stvoklis nk un iet? 201

M: Tas ne nk, ne iet. Tas ir. J: Vai tu run no savas pieredzes? M: Protams. Tas ir bezlaicgs stvoklis, vienmr kltesos. J: Man tas nk un iet, tev n. Kpc da atirba? M: Varbt tpc, ka man nav vlmju. Vai tu nevlies Augstko gana stipri. Tev ir jjtas izmisuam, kad tavs prts nav saskarsm. J: Visu savu dzvi es esmu tiecies un tik maz sasniedzis. Es lasju, klausjos viss bezjdzgi. M: Klausans un lasana kuva par tavu pieradumu. J: Es ar no t atsacjos. Nu vairs es nelasu. M: No k tu esi atsacjies, tagad nav svargi. No k tu neesi atsacjies? Atrodi to un atsakies. Sdhana ir meklana, lai atsactos no atrast. Pilnb sevi iztuko. J: K muis var vlties gudrbu? Ir jzina vlmes objekts, lai to vltos. Ja Augstkais netiek zints, k to var vlties? M: Cilvks nogatavojas dabgi un ir gatavs realizcijai. J: Bet kas ir gatavbas faktors? M: Sevis atcerans, es esmu apjausma nogatavina viu jaudgi un tri. Atmet visas idejas par sevi un vienkri esi. J: Esmu noguris no visiem veidiem un ldzekiem, un prasmm, un trikiem, no s mentls akrobtikas. Vai ir veids k uztvert realitti tiei un nekavjoties? M: Beidz izmantot savu prtu un skaties, kas notiks. Dari o krtgi. Tas ir viss. J: Kad biju jaunks, man bija dvainas, sas, bet atmi paliekoas pieredzes, kad biju nekas, vienkri nekas, tomr pilnb apzints. Bet bstamba ir tda, ka ir vlme no atmias atkal-radt mirkus, kas jau ir pagjui. 202

M: T visa ir iztle. Apzias gaism notiek visda veida lietas, un nav nepiecieams kdai no tm dot paku nozmi. Zieda redzana ir tik pat brniga k Dieva vzija. Lai ts ir. Kpc ts atcerties un tad atmiu padart par problmu? Esi mrens uz tm; nesadali ts augsts un zems, iekjs un rjs, ilgstos un prejos. Ej pri, ej atpaka uz avotu, ej uz sevi, kas ir tds pats, lai kas notiktu. Tavs vjums ir tavas prliecbas d, ka tu esi piedzimis pasaul. stenb pasaule tiek tev un tevis atkal-radta. Redzi visu k izspdou no gaismas, kas ir tavas esbas avots. Tu ieraudzsi, ka taj gaism ir mlestba un bezgalga enerija. J: Ja es esmu t gaisma, kpc es to nezinu? M: Lai zintu, tev ir vajadzgs zinos prts, prts, kas ir spjgs zint. Bet tavs prts vienmr kaut kur skrien, nekad nav rms, nekad nav pilnb atspdos. K tu vari redzt mnesi t varenb, ja acis ir slimbas aizmiglotas? J: Vai ms varam teikt, ka, kaut ar saule ir nas clonis, n ms nevaram redzt sauli. Mums ir jgrieas otrdi. M: Tu atkal esi ieviesis trsvienbu par sauli, ermeni un nu. Realitt tda sadaljuma nav. Tam, par ko es runju, nav nekda sakara ar dualittm un trsvienbm. Nesc mentalizt un verbalizt. Tikai skaties un esi. J: Vai man ir jredz, lai btu? M: Redzi, kas tu esi. Neprasi citiem, neauj citiem tev teikt par tevi. Skaties iekup un redzi. Viss, ko skolotjs tev var pateikt, ir is. Nav nepiecieamba doties no viena pie otra. Tas pats dens ir viss aks. Tu vienkri smel no vistuvks. Man gadjum dens ir iekup manis, un es esmu dens.

203

44. Es esmu ir patiess, viss prjais ir izsecints


Maharad: Pasaules uztvrjs, vai vi ir pirms pasaules, vai vi nonk esamb ldz ar pasauli? Jauttjs: Cik dvains jautjums! Kpc tu uzdod tdus jautjumus? M: Kamr tu neatradsi pareizo atbildi, tev nebs miera. J: Kad no rta es pamostos, pasaule jau ir, mani sagaida. Skaidrs, ka pasaule nonk esamb pirm. Ar es, bet daudz vlk, agrkaj gadjum piedzimstot. ermenis ir starpnieks starp mani un pasauli. Bez ermea nebtu ne manis, ne pasaules. M: ermenis pards tav prt, tavs prts ir tavas apzias saturs; tu esi nekustgais apzias upes liecinieks, un apzia mgi mains, tevi nekd veid nemainot. Tevis paa nemaingums ir tik acmredzams, ka tu to nepamani. Krtgi uz sevi apskaties, un visi ie prpratumi un neskaidrbas izgaiss. Tiei k mazs deains dzvtes ir den un nevar bt bez dens, t viss universs ir tev un nevar bt bez tevis. J: Ms to saucam par Dievu. M: Dievs ir tikai ideja tav prt. Fakts esi tu. Vieng lieta, ko tu droi zini ir: eit un tagad es esmu. Aizvc eit un tagad, un paliek es esmu, neapstrdams. Pasaule pastv atmi, atmia nonk apzi; apzia eksist apjausm, un apjausma ir gaismas atspulgs uz eksistences deiem. J: Es vl joprojm neredzu, k pasaule var bt man, ja tik acmredzams ir pretjais es esmu pasaul. M: Protams. Viss, ko varu patiesi teikt ir: Es esmu, viss prjais ir izsecints. Bet secinana ir kuvusi par pieradumu. Izncini visus domanas un redzanas pieradumus. Sajta es esmu ir dzika cloa manifestcija, ko tu vartu saukt par sevi, Dievu, Realitti vai jebkd cit vrd. Es esmu ir pasaul; bet t ir atslga, kas var atvrt durvis uz rpus pasauli. Mness, dejojos den, tiek redzts den; bet tas tur ir mness 204

debess, ne dens d. J: Tomr galvenais punkts, iet, man nepielec. Es varu pieemt, ka pasaule, kur es dzvoju un kustos, un kur ir mana esamba, ir manis paa radjums, sevis projekcija, mana iztle pri nezinmai pasaulei, pasaulei, kda t ir, absoltas matrijas pasaulei, lai kas t matrija tda btu. Manis paa radt pasaule vartu bt pavisam savdka nek augstk, rel pasaule, tiei k kino ekrns ne pavisam nav tds, kdi ir attli, kas uz t tiek projicti. Tomr absolt pasaule eksist, pavisam neatkarga no manis. M: T ir, Absolts Realittes pasaule, uz kuras tavs prts ir projicjis relatvs nerealittes pasauli, ir neatkarga no tevis pavisam vienkra iemesla d ka t esi tu pats. J: Vai te nav pretruna? K neatkarba var pierdt identitti? M: Izpti izmaiu kustbu, un tu redzsi. Tas, kas var mainties, tev paliekot nemaingam, var tikt uzskatts par neatkargu no tevis. Bet tam, kas ir nemaings, ir jbt vienam ar jebko citu, kas ir nemaings. Jo dualitte ietver mijiedarbbu, un mijiedarbba nozm maiu. Citiem vrdiem, absolti materilais un absolti gargais, pilngi objektvais un pilngi subjektvais, ir identiski gan substanc, gan btb. J: K trsdimensionl attl gaisma pati rada savu ekrnu. M: Ders jebkds saldzinjums. Galvenais aptveramais punkts ir, ka tu no sevis paa iztles uz sevis esi projicjis pasauli, kas balsts atmis, velms un bails, un ka tu sevi taj esi ieslodzjis. Prtrauc o lstu un esi brvs. J: K lsts tiek prtraukts? M: Apstiprini savu neatkarbu doms un rcb. Beigu beigs, viss karjs tav ticb sev, prliecb, ka tas, ko tu redzi un dzirdi, dom un jti, ir rels. Kpc gan neapaubt savu ticbu? Bez aubm, pasaule tiek tevis gleznota uz apzias ekrna, un ir pilnb tevis paa privt pasaule. Tikai tava sajta es esmu, kaut pasaul, nav no pasaules. Vai bez loikas un iztles plm tu vari nomaint es esmu uz es neesmu? Pa savas esambas noliegum tu to apstiprini. Kad tu realiz, ka pasaule ir tevis paa projekcija, tu no ts esi brvs. Tev nav jatbrvo sevi no neeksistjoas 205

pasaules, izemot tevis paa iztl! Lai kds btu attls, skaists vai neglts, to zm tu, un tu neesi t saistts. Realiz, ka nav neviena, kur to tev vartu uzspiest, ka t pastv pieraduma uzskatt iedomto par relo d. Redzi iedomto k iedomto un esi brvs no bailm. Tiei k krsas tepi tiek gaismas pardtas, bet gaisma nav krsas, t pasaule ir tevis izsaukta, bet tu neesi pasaule. To, kas rada un uztur pasauli, tu vartu saukt par Dievu vai providenci, bet no augstk skatjuma tu esi pierdjums, ka Dievs eksist, ne otrdk. Jo, pirms jebkds jautjums par Dievu var tikt uzdots, ir jbt tev, lai tas vartu tikt uzdots. J: Dievs ir pieredze laik, bet pieredztjs bezlaicgs. M: Pat pieredztjs ir sekundrs. Primrais ir bezgalgais apzias izplatjums, mg iespja, neizmrojamais visa, kas bija, ir un bs, potencils. Kad tu uz kaut ko skaties, tu redzi augstko, bet tu iedomjies, ka tu redzi mkoni vai koku. Mcies skatties neiztlojoties, klausties nesagrozot: tas ir viss. Beidz piemrot vrdus un formas tam, kas btb ir bez vrda un bez formas, realiz, ka jebkds uztveres rems ir subjektvs, ka, kas tiek redzts vai dzirdts, vai skarts, vai saosts, sajusts vai domts, gaidts vai iztlots, ir prts, un nav stenb, un tu pieredzsi mieru un brvbu no bailm. Pat es esmu sajta sastv no tras gaismas un banas sajtas. Pastv Es pat bez esmu. T ar tra gaisma ir te, saki tu es vai n. Apjaut to tro gaismu, un tu nekad to nepazaudsi. Esbu esamb, apjausmu apzi, interesi katr pieredz tas nav aprakstms, tomr pilnb pieejams, jo nek cita nav. J: Tu par realitti run tiei k par viscaur-esou, vienmr-kltesou, mgu, visu-zinou, visu-rosinoo pamata cloni. Ir citi skolotji, kuri pilnb atsaks runt par realitti. Vii saka, ka realitte ir pri prtam, kamr diskusijas notiek prta sfr, kas ir nerel mjas. Viu pieeja ir negatva; vii norda uz nerelo un tdjdi iet tam pri relaj. M: Atirba ir atrodama tikai vrdos. Beigu beigs, kad es runju par relo, 206

es aprakstu to k ne-nerelo, bez-telpas, bez-laika, bez-clou, bez-skuma un bez-beigu. Tas beigs ir viens un tas pats. Ja vien tas ved uz apgaismbu, kda ir nozme vrdu lietojumam? Kda starpba, vai rati tiek vilkti, vai stumti, ja vien tie kustas uz prieku? Tu vartu bt pievilkts realittei vien brd, bet atgrsts no aplam cit; ie ir tikai garastvoki, kuri viens otru nomaina; perfektai brvbai nepiecieami ir abi. Tu vari iet vienu ceu, vai otru bet katru reizi tas bs t mirka pareizais ce; tikai ej sirsngi, netr laiku aubm un nevilcinies. Lai brns izaugtu, ir vajadzga dada veida prtika, bet anas process ir tds pats. Teortiski visas pieejas ir labas. Praks un dotaj mirkl tu ej tikai vienu ceu. Agrk vai vlk tu noteikti atklsi, ka, ja tu oti gribi atrast, tev ir jrok tikai vien viet iekup. J: Skaidrs, ka kaut kas dergs un vrtgs ir katr pieej. M: Katr gadjum vrtba ir taj, ka tas tevi noved pie vajadzbas meklt iekup. Rotaans ar dadm pieejm vartu bt tpc, ka ir pretestba iet iekup, ka ir bailes pamest ilziju par banu par kaut ko konkrtu. Lai atrastu deni, tu viss mals neroc mazas bedrtes, bet tu urbies dzii tikai vien viet. Ldzgi, lai atrastu sevi, tev ir jizpta sevi. Kad tu realiz, ka tu esi pasaules gaisma, tu ar realizsi, ka tu esi ts mlestba; ka zint ir mlt, un mlt ir zint. No vism patikm mlestba uz sevi ir pirm. Tava mlestba uz pasauli ir tavas mlestbas uz sevi atspulgs, jo tava pasaule ir tevis paa atspulgs. Gaisma un mlestba ir bezpersoniskas, bet ts atspd tav prt k zinana un sev laba vlana. Ms vienmr ar sevi esam draugi, bet ne vienmr gudri. Jogs ir cilvks, kura labvlba ir ldzs gudrbai.

45. Tam, kas nk un iet, nav esambas


Jauttjs: Esmu atncis pie tevis drzk bt ar tevi, nek klausties tev. Vrdos var pateikt maz, daudz vairk var nodot klusum. 207

Maharad: No skuma vrdi, pc tam klusums. Ir jnogatavojas klusumam. J: Vai ms varam dzvot klusum? M: Nesavtgs darbs ved uz klusumu, jo, kad tu strd, aizmirstot sevi, tev nav jprasa palg. Vienaldzgs uz rezulttiem, tu labprt strd pat visneadekvtkajos apstkos. Tev nerp bt pai apdvintam un labi aprkotam. Tu ar neprasi apliecinjumus un paldzbu. Tu tikai dari, kas ir jdara, atstjot veiksmi un neveiksmi nezinmajam. Jo viss ir neskaitmu faktoru iespaidots, no kuriem tikai viens ir tava persong apemans. Tomr tds ir cilvka prta un sirds brnums, ka pat vismazk iespjamais notiek tad, kad cilvka griba un mlestba viena pie otras pievelkas. J: Kas vainas paldzbas prasan, ja darbs ir vrtgs? M: Kur ir vajadzba to prast? Tas tikai parda vjumu un nemieru. Strd tlk, un universs strds ar tevi. Beigu beigs, pareizs lietas daranas ideja pie tevis nk no nezinm. Tik, cik tas saists ar rezulttiem, atstj to nezinmajam, tikai izej cauri nepiecieamajm kustbm. Tu esi tikai viens no posmiem garaj clou d. Fundamentli viss notiek tikai prt. Kad tu strd pie kaut k sirsngi un nesvrstgi, tas notiek, jo likt lietm notikt ir prta funkcija. Realitt nekas netrkst, un nekas nav vajadzgs, viss darbs tiek darts tikai virspus. Dziumos ir perfekts miers. Visas tavas problmas rodas tpc, ka tu esi sevi definjis un tdjdi ierobeojis. Kad tu neuzskati sevi par o vai to, prstj pastvt jebkdi konflikti. Jebkdi centieni kaut ko ieskt ar tavm problmm neizbgami izgzsies, jo, kas tiek vlmes izsaukts, var tikt tikai brvbas no vlmes atdarts. Tu sevi esi aizvris laik un telp, saspiedis sevi dzves laika posm un ermea tilpum, un tdjdi radjis neskaitmus dzves un nves, baudu un spju, cerbu un baiu konfliktus. Neatmetot ilzijas, tu netiksi va no problmm. J: Persona ir ierobeota dabgi. M: Nav tdas lietas k persona. Ir tikai ierobeojumi. Visu to summa defin personu. Tu dom, ka tu sevi zini tad, kad tu zini kas tu esi. Bet tu nekad nezini kas tu esi. Persona tikai iet esam, k telpai trauk ietami piemt trauka forma un apjoms, un smara. Redzi, ka tu neesi tas, kam tu tici, ka tu 208

esi. Ar visiem iespjamajiem spkiem cnies pret ideju, ka tu esi nosaucams un aprakstms. Tu neesi. Atsakies domt par sevi is un tas izteiksm. Nav cita cea r no posta, kuru tu esi sev radjis, akli bez izmeklanas pieemot. Cieanas ir saucieni pc taujanas, katrai spei ir nepiecieama izpte. Neesi slinks domt. J: Aktivitte ir realittes btba. Nestrdan nav tikuma. Blakus domanai ir ar kaut kas jdara. M: Strdt pasaul ir grti, neiesaistties nevajadzg rcb ir vl grtk. J: Personai, kda es esmu, is viss iet neiespjami. M: Ko tu par sevi zini? Tu vari bt tikai tas, kas tu stenb esi; tu tikai vari ist kaut kas cits. Tu nekad neesi izkustjies r no savas pilnbas. Visa ideja par sevis uzlaboanu ir tikai tradcija un verbla. Tiei k saule nezina tumsu, t pats nezina ne-pau. Tas ir prts, kas, zinot citu, kst par citu. Tomr prts nav nekas cits k pats. Tas ir pats, kas kst par citu, ne-pau, un tomr paliek pats. Viss prjais ir piemums. Tiei k mkonis aizklj sauli, nekd veid to neiespaidojot, t piemumi prklj realitti, to neizncinot. Pati izncinanas ideja ir absurda; izncintjs vienmr ir relks par izncinto. Realitte ir augstkais izncintjs. Visa atirtba, jebkda veida atsveinans un atsavinans ir aplama. Viss ir viens is ir katra konflikta absoltais risinjums. J: Kpc ir t, ka par spti tik daudz instrukcijm un paldzbai ms neprogresjam? M: Tikmr, kamr ms iedomjamies sevi par atsevim personbm, vienu pavisam atirtu no otra, ms nespjam aptvert realitti, kas btb ir bezpersoniska. No skuma mums ir jzina sevi tikai par lieciniekiem, bezdimensionliem un bezlaicgiem vroanas centriem, un tad jrealiz to milzgo tras apjausmas okenu, kas ir gan prts, gan matrija, gan pri abiem. J: Lai kas es btu realitt, es sajtu sevi k mazu un atdaltu personu, vienu no daudzajm. M: Tava bana par personu ir telpas un laika ilzijas d; tu iedomjies 209

sevi esam konkrt punkt, ar noteiktu tilpumu; tava personba ir tavas sevis-identifikcijas ar ermeni d. Tavas domas un jtas eksist secb, tm ir savs laika posms, un atmias d ts tev liek iedomties sevi k kaut ko ar savu laika posmu. stenb laiks un telpa ir tev; tu neesi tajos. Tie ir uztveres remi, bet tie nav viengie. Laiks un telpa ir k vrdi, kas rakstti uz papra; paprs ir rels, vrdi ir tikai ieradums. Cik tev gadi? J: etrdesmit astoi! M: Kas tev liek teikt etrdesmit-astoi? Kas tev liek teikt: es esmu eit? Vrdiski pieradumi, kas dzimui piemumos. Prts rada laiku un telpu un uzskata savus radjumus par realitti. Viss ir eit un tagad, bet ms to neredzam. Patiesi, viss ir man un no manis. Nav nek cita. Pati ideja par citu ir katastrofa un nelaime. J: Kds clonis ir personificanai, sevis ierobeoanai laik un telp? M: Tam, kas neeksist, nevar bt cloa. Nav tdas lietas k atirta persona. Pat skatoties no empriska skata punkta, ir acmredzami, ka viss ir visa clonis, ka viss ir tds, kds tas ir, jo viss universs ir tds, kds tas ir. J: Tomr personbai ir jbt kdam clonim. M: K personba nonk esamb? Atmias d. Identificjot tagadni ar pagtni un projicjot to nkotn. Dom par sevi k par momentnu, bez pagtnes un nkotnes, un tava personba izgaist. J: Vai tad nepaliek es esmu? M: Vrds paliek nav piemrojams. Es esmu ir vienmr svaigs. Tev nav jatceras, lai btu. Patiesb, lai jebko pieredztu, no skuma ir jbt banas sajtai. Pareiz tava bana ir sajaukta ar pieredzanu. Viss, kas tev ir vajadzgs, ir atetint banu no pieredu mezgliem. Kad tu esi zinjis tru banu, bez banas par o vai to, tu to atirsi starp pieredzm, un tu vairs netiksi vrdu un formu maldints. Sevis ierobeoana ir pati personbas esence. J: K es varu kt universls? M: Bet tu esi universls. Tev nav jkst, un tu nevari kt tas, kas tu jau 210

esi. Tikai izbeidz iedomties sevi esam par konkrto. Tam, kas nk un iet, nav esambas. To redzamba ir atkarga no realittes. Tu zini, ka ir pasaule, bet vai pasaule tevi zina? Visa zinana plst no tevis, k ar visa bana un viss prieks. Realiz, ka tu esi mgais avots, un pieem visu k savu. da pieemana ir patiesa mlestba. J: Viss, ko tu saki, izklauss oti skaisti. Bet k to padart par dzves veidu? M: Nekad neatstjis mju, tu vaic ceu, pa kuru nokt mjs. Tiec va no aplamm idejm, tas ir viss. Ar pareizu ideju vkana tevi nekur neveds. Tikai izbeidz iztloties. J: T nav sasniegumu, bet sapratnes lieta. M: Nemini saprast! Ir gana, ja tu neprproti. Nepaaujies uz prtu, mekljot atbrvoanos. Tas ir prts, kas tevi ieveda vas. Ej tam pavisam pri. Kas ir bez skuma, tam nevar bt cloa. Nav t, ka tu zinji, kas tu esi, un tad aizmirsi. Kad tu zini, tu nevari aizmirst. Neziai nav skuma, bet tai var bt beigas. Tauj: kur ir nezi, un nezia izgaiss k sapnis. Pasaule ir pilna pretrunu, tpc tu mekl harmoniju un mieru. Pasaul tos tu neatradsi, jo pasaule ir haosa brns. Lai atrastu krtbu, tev ir jmekl iekup. Pasaule nk esamb tikai tad, kad tu piedzimsti ermen. Nav ermea nav pasaules. No skuma tauj, vai tu esi ermenis. Pasaules sapratne nks vlk. J: Tevis teiktais izklauss prliecinoi, bet kds no t labums privtai personai, kura sevi zina k esou pasaul un nkou no pasaules? M: Miljoniem d maizi, bet tikai dai zina par miltiem. Un tikai tie, kuri zina, var maizi uzlabot. Ldzgi, tikai tie, kuri zina sevi, kuri ir redzjui pri pasaulei, var uzlabot pasauli. Viu vrtba privtm personm ir milzga, jo vii ir vieng viu glbans cerba. Tas, kas ir pasaul, nevar glbt pasauli; ja tev patiem rp paldzt pasaulei, tev no ts ir jizkpj r. J: Bet vai ir iespjams izkpt r no pasaules? M: Kas piedzima pirmais, tu vai pasaule? Tikmr, kamr tu pasaulei dod

211

pirmo vietu, tu esi saistts ar to; kad tu realiz, pri jebkdm aubm, ka pasaule ir tev, ne tu pasaul, tu no ts esi r. Tavs ermenis, protams, paliek pasaul, bet tu netiec t maldints. Visi svtie raksti saka, ka pirms bija pasaule, bija Radtjs. Kur zina Radtju? Vi viens bija, pirms bija Radtjs, tevis paa st btba, visu pasauu un to radtju avots. J: Viss, ko tu saki, turas kop tava piemuma, ka pasaule ir tevis paa projekcija, d. Tu piekrti, ka tu ar to dom tavu persongo, subjektvo pasauli, pasauli, kas tev tiek tavu mau un tava prta dota. Td zi katrs no mums dzvo sevis paa projict pasaul. s privts pasaules viena otru gandrz neskar, un ts rodas un saplst iek es esmu to centr. Bet, skaidrs, aiz m privtajm pasaulm ir jbt kopgai objektvai pasaulei, un privts pasaules ir tikai ts nas. Vai tu noliedz tdas objektvas, visiem kopgas pasaules eksistenci? M: Realitte nav ne subjektva, ne objektva, ne prts, ne matrija, ne laiks, ne telpa. iem sadaljumiem ir nepiecieams kds, ar kuru tiem notikt, atirts apzints centrs. Bet realitte ir viss un nekas, visa kopums un visa izslgums, pilnba un tukums, pilnb saskanga, absolti paradoksla. Par to nevar runt, taj var tikai pazaudt sevi. Kad tu visam noliedz realitti, tu nonc pie prpalikuma, kas nevar tikt noliegts. Visa runana par dnnu ir nezias pazme. Tas ir prts, kas iedomjas, ka tas nezina un tad uzzina. Realitte neko nezina par iem samejumiem. Pat ideja par Dievu k Radtju ir aplama. Vai mana bana ir atkarga no kdas citas banas? Jo es esmu, viss ir. J: K tas t vartu bt? Brns piedzimst pasaul, ne pasaule brn. Pasaule ir sena, brns ir jauns. M: Brns ir piedzimis tav pasaul. Tagad, vai tu piedzimi sav pasaul, vai pasaule tev pardjs? Piedzimt nozm radt pasauli ap sevi k ts centru. Bet vai tu jebkad radi sevi? Vai kds cits tevi radja? Visi priek sevis rada pasauli un dzvo taj, savas nezias ieslodzti. Viss, kas mums ir jdara, ir jnoliedz realitte msu cietumam. J: Vai tiei t pat k miega laik sklas form eksist nomodas stvoklis, t pasaule, ko rada brns, eksist pirms t piedzimanas? Pie k glabjas 212

skla? M: Pie t, kas ir piedzimanas un nves liecinieks, bet kur ne dzimst, ne mirst. Vi viens ir radbas skla k ar prpalikums no ts. Neprasi prtam apstiprinjumu tam, kas ir pri prtam. Tiea pieredze ir viengais dergais apliecinjums.

46. Banas apjausma ir svtlaime


Jauttjs: Mana profesija ir rsts. Es sku ar iruriju, turpinju ar psihiatriju un ar esmu sarakstjis daas grmatas par mentlo veselbu un dziedinanu caur ticbu. Esmu pie tevis ieradies, lai iemctos gargs veselbas likumus. Maharad: Kad tu centies dziedt pacientu, ko sti tu centies dziedt? Kas ir zles? K tu vari pateikt, ka cilvks ir izdziedts? J: Mans uzdevums ir rstt ermeni k ar uzlabot saikni starp ermeni un prtu. Es ar cenos sakrtot prtu. M: Vai tu esi izptjis saikni starp prtu un ermeni? K tie ir savienoti? J: Starp ermeni un iekup mjojoo apziu gulst prts. M: Vai ermenis nesastv no prtikas? Vai var pastvt prts bez prtikas? J: ermenis ir taists no prtikas un ts uzturts. Bez prtikas prts parasti novjins. Bet prts nav tikai prtika. Pastv transformjoais faktors, kas ermen rada prtu. Kas ir is transformjoais faktors? M: Tiei k no koka rodas uguns, kas pati nav koks, t ermenis rada prtu, kas pats nav ermenis. Bet kam rds prts? Kur ir domu un jtu, kurus tu sauc par prtu, uztvrjs? Ir koks, ir uguns, un ir uguns baudtjs. Kur bauda prtu? Vai baudtjs ar ir prtikas rezultts, vai tas tomr ir neatkargs? 213

J: Uztvrjs ir neatkargs. M: K tu to zini? Run no savas pieredzes. Tu neesi ne ermenis, ne prts. Tu t saki. K tu to zini? J: Es sti to nezinu. Tas ir mans minjums. M: Patiesba ir pastvga. Relais ir nemaings. Kas mains, nav rels, kas ir rels, nemains. Tagad, kas tev ir tds, kas nemains? Tikmr, kamr ir prtika, ir ermenis un prts. Kad prtika netiek piegdta, ermenis mirst, un prts izgaist. Bet vai vrotjs izzd? J: Pieauju, ka n. Bet pierdjumu man nav. M: Tu pats esi pierdjums. Tev nav un ar nevar bt nekdu citu pierdjumu. Tu esi tu pats, tu zini sevi, tu mli sevi. Lai ko dartu prts, tas to dara mlestbas uz sevis pau d. Pati sevis daba ir mlestba. Tas tiek mlts, tas ir mlos un mlams. Tas ir pats, kas ermeni un prtu padara interesantus, tik oti drgus. Uzmanba, kas tiem tiek dota, nk no sevis. J: Ja pats nav ne ermenis, ne prts, vai tas var eksistt bez ermea un prta? M: J, var. T ir relas pieredzes darana, ka paam ir esamba, neatkarga no prta un ermea. T ir bana apjausma svtlaime. Banas apjausma ir svtlaime. J: T vartu bt tavas rels pieredzes darana, bet man gadjum t tas nav. K man nonkt pie tdas paas pieredzes? Kdm praksm sekot, kdus vingrinjumus uzskt? M: Lai zintu, ka tu neesi ne ermenis, ne prts, nesvrstgi vro sevi un dzvo sava ermea un prta neiespaidots, pilnb atstat, it k tu btu beigts. Tas nozm, ka tev nav nekdu intereu, ne ermen, ne prt. J: Bstami! M: Es neprasu tev izdart panvbu. Ne ar tu to vari. Tu vari tikai nogalint ermeni, tu nevari apstdint mentlo procesu, ne ar tu vari pielikt beigas personai, kura tu dom, ka tu esi. Tikai paliec neiespaidots. is pilngais atstatums, neieinterestba prt un ermen ir labkais 214

pierdjums, ka savas btbas centr tu neesi ne prts, ne ermenis. To, kas notiek ar tavu ermeni un prtu, vartu nebt tavos spkos maint, bet tu vienmr vari izbeigt iedomties, ka tu esi ermenis un prts. Lai kas notiktu, atgdini sev, ka tikai tavs ermenis un prts tiek iespaidoti, ne tu pats. Jo patiesks tu bsi, atceroties to, kas ir jatceras, jo drzk tu apjautsi sevi, kds tu esi, tpc ka atmia ks par pieredzi. Patiess dedzgums atklj banu. Tas, kas tiek iedomts un gribts, kst par aktualitti eit ir bstamba un ar izeja. Saki man, kdus sous tu esi licis, lai atdaltu savu patieso sevi, to, kur tu esi nemaings, no tava ermea un prta? J: Esmu medicnas cilvks, esmu daudz studjis, es uzliku sev stingru disciplnu vingrojumu veid un periodiskos gavos, un esmu veetrietis. M: Bet savas sirds dziumos kas ir tas, ko tu gribi? J: Es gribu atrast realitti. M: Kdu cenu tu esi gatavs makst par realitti? Jebkdu? J: Kaut ar teortiski esmu gatavs makst jebkdu cenu, praktiskaj dzv atkal un atkal es tieku vedints uz uzvedbu, kas stjas starp mani un realitti. Vlmes mani paer ldzi. M: Palielini un paplaini savas vlmes, ldz nekas cits bez realittes nevar ts piepildt. T nav vlme, kas ir nepareiza, bet ts aurums un niecba. Vlme ir nodoans. Par vism varm esi nodevies relajam, bezgalgajam, mgajai esbas sirdij. Transform vlmi mlestb. Viss, ko tu gribi, ir bt laimgam. Visas tavas vlmes, lai kdas ts btu, ir tavu ilgu pc laimbas izpausmes. Princip, tu vli sev labu. J: Es zinu, ka man nevajadztu... M: Pagaidi! Kur tev teica, ka tev nevajadztu? Kas vainas vlties bt laimgam? J: Paam ir jizzd, es zinu. M: Bet pats ir te. Tavas vlmes ir te. Tava ilgoans bt laimgam ir te. Kpc? Jo tu mli sevi. Par vism varm mli sevi gudri. Kas ir nepareizs, 215

ir mlana sevi stulbi, t, ka tu liec sev ciest. Mli sevi gudri. Gan iegribu apmierinanai, gan asktismam ir viens un tas pats mris padart tevi laimgu. Iegribu apmierinana ir stulbs veids, asktisms ir gudrs veids. J: Kas ir asktisms? M: Kad tu esi izgjis cauri kdai pieredzei, neiet tai cauri atkal ir asktisms. Atturans no nevajadzg ir asktisms. Negaidt baudas vai spes ir asktisms. Visu laiku kontrolt situciju ir asktisms. Vlme pati par sevi nav nepareiza. T ir dzve pati, tieksme augt zinans un pieredz. Ts ir izvles, kuras tu izdari, kas ir nepareizas. Iedomties, ka kda maza lieta diens, sekss, vara, slava padars tevi laimgu, ir sevis maldinana. Tikai kaut kas tik plas un dzi k tevis patiesais pats var padart tevi patiesi un ilgstoi laimgu. J: Ja nav nek pamat aplama vlm k mlestbas uz sevi izpausm, k btu japejas ar vlmm? M: Dzvo savu dzvi intelienti, paturot prt tava dzik paa intereses. Beigu beigs, ko sti tu gribi? Ne nevainojambu; tu jau esi nevainojams. Tas, ko tu mekl, ir izpaust rcb to, kas tu esi. Tam tev ir ermenis un prts. em tos rok un liec tiem sev kalpot. J: Kur eit ir dartjs? Kuram ir jem roks ermenis-prts? M: Attrts prts ir sevis uzticgais kalps. Tas uzemas instrumentu vadbu, iekjo un rjo, un liek tiem kalpot savam iemeslam. J: Un kds ir to iemesls? M: Pats ir universls un tiecas uz universlo. Pa nav nek personga. Dzvo parastu dzvi, bet nepadari to par mri pau. Tam btu jbt skuma punktam lieliem piedzvojumiem. J: Vai tu man iesaki atkrtoti atgriezties Indij? M: Ja tu esi patiesi dedzgs, tev nav jbrauk apkrt. Tu esi tu pats, lai kur tu btu, un tu radi sev savu klimatu. Prvietoans un transportans nedos tev glbiu. Tu neesi ermenis, un ermea vazana no vienas vietas uz citu tevi nekur neveds. Tavs prts ir brvs klejot trijs pasauls izmanto 216

to. J: Ja es esmu brvs, kpc es esmu ermen? M: Tu neesi ermen, ermenis ir tev! Prts ir tev. Tie notiek ar tevi. Tu esi tur, jo tev tie iet interesanti. Tevis paa dab ir bezgalga spja baudt. Tas ir pilns spara un patikas. Tas prlej savu spdumu visam, kas nk t apjausmas fokus, un nekas netiek izslgts. Tas nezina ne aunumu, ne nesmukumu, tas cer, tas uzticas, tas ml. Js, cilvki, neziniet, cik daudz js palaiat garm, nezinot savu patieso sevi. Tu neesi ne ermenis, ne prts, ne degviela, ne uguns. Tie pards un izzd pc saviem likumiem. To, kas tu esi, tevis patieso sevi, tu mli to, un, lai ko tu dartu, tu dari to sevis paa laimbai. Atrast to, zint to, lolot to ir tava pamata tieksme. Kop senseniem laikiem tu esi mljis sevi, bet nekad gudri. Izmanto savu ermeni un prtu gudri, kalpoanai sev, tas ir viss. Esi patiess pret sevi, mli sevi absolti. Neizliecies, ka tu mli citus k sevi. Tikmr, kamr tu neesi realizjis vius k vienus ar sevi, tu nevari vius mlt. Neizliecies esam par to, kas tu neesi, nenoraidi to, kas tu esi. Tava mlestba uz citiem ir seviszinanas rezultts, ne iemesls. Bez sevis-realizcijas neviens tikums nav sts. Kad tu bez nekdm aubm zini, ka t pati dzve plst cauri visam, kas ir, un tu esi t dzve, tu visu mlsi dabgi un spontni. Kad tu realiz savas mlestbas uz sevi dziumu un pilnbu, tu zini, ka katra dzva btne un viss universs ir iekauts tav patik. Bet, kad tu skaties uz jebko k uz atirtu no tevis, tu nevari mlt, jo tev no t ir bail. Atsveinans rada bailes, un bailes padziina atsveinanos. Tas ir apburts loks. Tikai sevis-realizcija var to prraut. Ej pc ts, atpaka neskatoties.

47. Vro prtu


Jauttjs: Btbas mekljumos drz tiek atskrsta nespja un cevea vai skolotja nepiecieamba. is ietver konkrtu disciplnu, un no tevis sagaida 217

uzticanos cevedim un sekoanu via padomam un instrukcijm. Tomr sabiedrisks vajadzbas un spiediens ir tik lieli, persongs vlmes un bailes tik spcgas, ka prta un gribas vienkrba, tik btiska paklausanai, nenotiek. K sabalanst Guru nepiecieambu un bezierunu paklausbas grtbu? Maharad: Nav lielas nozmes tam, kas tiek darts sabiedrbas un apstku spiediena d, jo tas prsvar notiek mehniski, tikai reajot uz impulsiem. Ir pietiekoi bezkaislgi sevi vrot, lai pilnb izoltu sevi no t, kas notiek. Tas, kas tiek darts bez apdomas, akli, vartu pievienot karmai (liktenim), savdk tam ir maz nozmes. Guru pieprasa tikai vienu lietu: skaidrbu un mrtiecbas intensitti, atbildbas sajtu pret sevi. Ir jbt apaubtai paas pasaules realittei. Kas beigu beigs ir Guru? Tas, kur zina stvokli, kur nav ne pasaules, ne domas par to, vi ir Augstkais Skolotjs. Atrast viu nozm sasniegt stvokli, kur iztle vairs netiek uzskatta par realitti. Ldzu, saproti, ka Guru stv par realitti, par patiesbu, par to, kas ir. Vi ir relists augstkaj vrda nozm. Vi nevar un netaiss vienoties ar prtu un t maldiem. Vi nk vest tevi uz relo; negaidi no via neko citu. Guru, kas tev ir prt, tas, kur sniedz tev informciju un dod instrukcijas, nav stais Guru. stais Guru ir vi, kur zina relo, pri redzambu burvgumam. Vi tavos jautjumos par paklausbu un disciplnu neredz jgu, jo via acs persona, ko tu par sevi uzskati, neeksist. Tavi jautjumi ir par neeksistjou personu. Tas, kas eksist tev, neeksist viam. To, ko tu uzskati par pasaprotamu, vi absolti noliedz. Vi grib, lai tu redzi sevi t, k tevi redz vi. Tad tev nebs vajadzgs Guru, kuram klaust un kuram sekot, jo tu klaussi un sekosi sevis paa realittei. Ieraugi, ka jebkas, ko tu par sevi uzskati, ir tikai notikumu straume; ka, kamr viss notiek, nk un iet, tu viens esi, nemaingais starp maingajiem, acmredzamais starp izsecintajiem. Atdali vroto no vrotja un atmet aplamas identifikcijas. J: Lai atrastu realitti, ir jatmet viss, kas stv ce. No otras puses, nepiecieamba izdzvot dotaj sabiedrb spie dart un turpint daudzas lietas. Vai ir jatmet sava profesija un stvoklis sabiedrb, lai atrastu realitti? M: Dari savu darbu. Kad tev ir brvs mirklis, skaties iekup. Svargi ir tas, 218

ka tu nepalaid garm iespju, kad tda ir radusies. Ja tu esi patiesi dedzgs, tu izmantosi visu savu brvo laiku. Ar to pietiek. J: Vai manos btbas mekljumos un nebtisk atmean ir vieta radoai dzvoanai? Piemram, man patk zmt. Vai tas paldzs, ja savu brvo laiku es veltu zmanai? M: Lai kas tev btu jdara, vro prtu. Tev ar ir jbt pilnga iekj miera un klusuma briem, kad tavs prts ir absolti rms. Ja tu to nedari, tu palaid garm visu o daranu. Ja tu to nepalaid garm, prta klusums uzsks visu prjo. Tava grtba ir taj, ka tu gribi realitti un taj pa laik baidies no ts. Tu no ts baidies, jo tu to nezini. Pazstams lietas ir zinmas, tu ar tm jties dros. Nezinmais nav zinms un tpc bstams. Bet zint realitti nozm bt ar to harmonij. Un harmonij bailm nav vietas. Zdainis zina savu ermeni, bet ne uz ermeni balsttus sadaljumus. Tas ir tikai apzints un laimgs. Beigu beigs, tas tau bija via dzimanas iemesls. Bauda bt ir visvienkrk sevis-mlestbas forma, kura vlk izaug mlestb uz sevi. Esi k zdainis, kuram nekas nestv starp ermeni un sevi. Tur nav pastvgais psihisks dzves troksnis. Dzi klusum pats kontempl uz ermeni. Tas ir k balts paprs, uz kura vl nekas nav uzrakstts. Esi k zdainis, t viet lai mintu bt is vai tas, esi laimgs bt. Tu bsi pilnb atmodints apzias lauka liecinieks. Bet starp tevi un lauku nedrkst stvt ne jtas, ne idejas. J: Bt apmierintam ar banu vien iet vissavtgkais laika pavadanas veids. M: Visvrtgkais banas savtgam veids! Par vism varm esi savtgs, pri visam, izemot Sevi. Kad tu mli Sevi un neko citu, tu ej pri savtgumam un nesavtgumam. Visiem sadaljumiem pazd nozme. Mlestba uz vienu un mlestba uz visu saplst kop mlestb, tr un vienkr, nevienam konkrti netmt, nevienam nenoliegt. Paliec taj mlestb, ej arvien dzik taj, izpti sevi un mli izptanu, un tu atrisinsi ne tikai savas problmas, bet ar cilvces problmas. Tu zinsi, ko dart. Neuzdod virspusjus jautjumus; ej pamatliets, pa tavas banas sakn. 219

J: Vai ir veids, kd man patrint sevis-realizciju? M: Protams, ir. J: Kur o patrinanu dars? Vai tu to darsi priek manis? M: Ne tu to darsi, ne es. Tas vienkri notiks. J: Pati mana eit ieraans to jau ir pierdjusi. Vai is patrinjums ir svtas kompnijas d? Kad pdjo reizi es no ejienes braucu prom, es cerju atgriezties. Un es atgriezos! Tagad esmu izmisis, ka drz man atkal jatgrieas Anglij. M: Tu esi k tikko piedzimis brns. Vi bija pirms tam, bet neapzinjs savu esambu. Piedziman vi uzausa pasaule, un ldz ar to banas apzia. Tagad tev ir tikai jaug apzi, tas ir viss. Brns ir pasaules karalis kad vi izaug, vi kp karavalsts tron. Iedomjies, ka vi, bdams zdainis, nopietni saslima, un rsts viu izrst. Vai tas nozm, ka jaunais karalis ir pard savu karavalsti dakterim? Tikai td zi, ka vi bija viens no veicinoajiem faktoriem. Bija tik daudz citu faktoru, visi veicinja. Bet galvenais faktors, visbtiskkais faktors, bija piedzimanas par karaa dlu fakts. Ldzgi Guru var paldzt. Bet galven lieta, kas paldz, ir tas, ka iekup ir realitte. T sevi pati apstiprins. Tevis nkana urp noteikti tev ir paldzjusi. T nav vieng lieta, kas tev paldzs. Galven lieta ir tevis paa bana. Pats tavs dedzgums to apliecina. J: Vai manas nodarbes turpinana noliedz manu patiesumu? M: Es jau tev teicu. Tikmr, kamr tu auj sev gana miera mirkus, tu droi vari turpint savu godjamo profesiju. ie iekj klusuma mirki katr zi nodedzins visus rus. Neaubies par to efektivitti. Mini. J: Bet es minju! M: Nekad pilngi uzticgi, nekad nesvrstgi. Savdk tu nebtu uzdevis tdus jautjumus. Tu jaut, jo tu neesi prliecints par sevi. Un tu par sevi neesi prliecints, jo tu nekad neesi sev pievrsis uzmanbu, tikai savm pieredzm. Esi ieinterests sev pri jebkdm pieredzm, esi ar sevi, mli sevi; augstk droba ir atrodama tikai sevis-zinan. Galven lieta ir

220

patiess dedzgums. Esi patiess ar sevi un tu nevilsies. Tikumi un spjas ir tikai montas, ar kurm rotaties brniem. Tie pasaul ir lietdergi, bet tie tevi no ts neizved r. Lai ietu pri, tev ir nepiecieams modrs nekustgums, klusa uzmanba. J: Kas tad notiek ar fizisku banu? M: Tikmr, kamr tu esi vesels, tu turpini dzvot. J: iekj nekustguma dzve, vai t iespaidos veselbu? M: Tavs ermenis ir transformta prtika. Kda bs tava prtika, rupja un smalka, tda bs tava veselba. J: Un kas notiek ar seksa instinktu? K tas var tikt kontrolts? M: Sekss ir iegts pieradums. Ej pri. Tikmr, kamr tu fokusjies uz ermeni, tu turpinsi bt prtikas un seksa, baiu un nves nagos. Atrodi sevi un esi brvs.

48. Apjausma ir brva


Jauttjs: Es tikko ierados no r Ramanrama. Tur es pavadju septius mneus. Maharad: Kdm praksm tu ram sekoji? J: Cik vien varju, es koncentrjos uz Kas es esmu? M: Kd veid tu to darji? Verbli? J: Brvajos bros dienas gait. Dareiz es pie sevis murminju Kas es esmu?, Es esmu, bet kas es esmu? Vai ar es to darju mentli. Reizm man bija skaista sajta, vai es noncu klusas laimbas garastvokos. Kopum es minju bt kluss un atvrts, t viet lai censtos gt kdas pieredzes. 221

M: Ko sti tu pieredzji, kad biji pareizaj garastvokl? J: Iekj rmuma, miera un klusuma sajtu. M: Vai manji, ka nonc bez-apzi? J: J, dareiz un uz oti su brdi. Citdi es biju vienkri kluss, iekji un rji. M: Kda veida klusums tas bija? Kaut kas ldzgs dziam miegam, tomr visu laiku apzints. Kaut kas k miegs nomod? J: J. Modrs miegs (jgrat-suupti). M: Galvenais ir bt brvam no negatvm emocijm vlmm, bailm, utt., no prta seiem ienaidniekiem. Kad prts no tiem ir brvs, prjais nks viegli. Tiei k audums, kas tiek turts ziepjden, kst trs, t prts attrsies tras sajtas straum. Kad tu sdi kluss un vro sevi, virspus vartu uzpeldt visda veida lietas. Neko neiesc ar tm, nerea uz tm; k ts atnca, t ts aizies, paas par sevi. Nozme ir tikai modrumam, pilngai sevis vai drzk prta apjausmai. J: Ar sevis tu dom dienio sevi? M: J, personu, kura ir objektvi novrojama. Vrotjs ir pri novroanai. Tas, kas ir novrojams, nav stais pats. J: Es vienmr varu novrot vrotju un atkal vrotja vrotju bezgalgi. M: Tu vari novrot vroanu, ne vrotju. To, ka tu esi augstkais vrotjs, tu zini no tiea ieskata, ne no loiska procesa, kas balstts uz vroanu. Tu esi, kas tu esi, bet tu zini to, kas tu neesi. Pats tiek zints k bana, ne-pats tiek zints k prejoais. Bet stenb viss ir prt. Vrotais, vroana un vrotjs ir mentlas konstrukcijas. Tikai pats ir. J: Kpc prts rada visus os sadaljumus? M: Dalt un konkretizt ir pati prta daba. Dalan nav sliktuma. Bet atdalana ir pretrun ar faktu. Lietas un cilvki atiras, bet tie nav atirti. Daba ir viena, realitte ir viena. Ir pretstati, bet nav pretoans.

222

J: Es manu, ka man dab ir bt oti aktvam. eit man tiek ieteikts izvairties no aktivittes. Jo vairk es cenos palikt neaktvs, jo lielka man ir tieksme kaut ko dart. is mani padara par aktvu ne tikai rji, bet ar iekji c bt par kaut ko, kas pc dabas es neesmu. Vai ir kdas zles pret tieksmi darboties? M: Ir starpba starp darbu un vienkri aktivitti. Visa daba strd. Darbs ir daba, daba ir darbs. No otras puses, aktivitte ir balstta vlms un bails, ilgs gt un baudt, bails no spm un izncbas. Darbu dara viss visam, aktivitti dara viens sev. J: Vai pret aktivitti ir kdas zles? M: Vro to, un t apstsies. Izmanto katru iespju sev atgdint, ka tu esi sasaistts, ka, lai kas notiktu, tas notiek tavas ermenisks eksistences d. Vlmes, bailes, likstas, prieki, tie nevar pardties, ja nav tevis, kam tiem pardties. Tomr, lai kas notiktu, tas norda uz tavu eksistenci k uz uztveres centru. Atmet nordes un apjaut to, uz ko ts norda. Tas ir diezgan vienkri, bet tas ir jdara. Nozme ir uzstjgumam, ar kuru tu atkal un atkal atgriezies pie sevis. J: Tomr man mdz bt savdi absorbcijas sev stvoki, bet neparedzami un mirklgi. Es nejtos, ka man btu kda kontrole pri tiem. M: ermenis ir materila lieta un tam ir vajadzgs laiks, lai izmantos. Prts ir tikai mentlu pieradumu, domanas un juanas modeu kopums, un, lai izmaintos, tiem ir jbt paceltiem virspus un jbt izpttiem. Ar is prasa laiku. Tikai nolem un pastvi uz to, prjais notiks pats par sevi. J: Man, iet, ir skaidra ideja par to, kas btu jdara, bet es nogurstu un palieku depresvs, un meklju cilvku kompniju, un tdjdi trju laiku, kuru man vajadztu pavadt vienatn un meditjot. M: Dari to, kas tev iet darms. Neteroriz sevi. Vardarbba tevi padars par smagu un stvu. Necnies ar to, kas tev iet ri tav ce. Tikai esi ieinterests tajos, vro tos, jaut. Lai viss notiek labs vai slikts. Bet neaujies bt nogrimis taj, kas notiek. J: Kds ir nolks pastvgai atgdinanai, ka esmu vrotjs? 223

M: Prtam ir jiemcs, ka pri kustgajam prtam ir apjausmas fons, kas nemains. Prtam ir juzzina patiesais pats un tas jrespekt, un jbeidz to prklt, k mness aizklj sauli aptumsuma laik. Tikai realiz, ka nekas novrojams vai pieredzams neesi tu, k ar nesasaista tevi. Nemani neko, kas neesi tu. J: Lai dartu to, ko tu saki, man neprtraukti ir japjau. M: Apjaust nozm bt nomod. Neapjaust nozm gult. Tu jebkur gadjum tagad apjaut, tev nav jmina bt. Kas tev ir vajadzgs, ir apjaust to, ka tu apjaut. Apjaut ti un apzinti, paplaini un padziini savas apjausmas lauku. Tu vienmr apzinies prtu, bet tu neapjaut sevi apzinmies. J: Cik saprotu, tu dod atirgas nozmes vrdiem prts, apzia un apjausma. M: Skaties uz to d veid. Prts nemitgi rada domas, pat tad, kad tu uz tm neskaties. Kad tu zini, kas notiek tav prt, tu to sauc par apziu. is ir tavs nomodas stvoklis tava apzia prlec no sajtas uz sajtu, no uztvruma uz uztvrumu, no idejas uz ideju nebeidzam virkn. Tad nk apjausma, ties ieskats vis apzi, prta kopum. Prts ir k upe, nemitgi plstoa ermea gultn; tu mirklgi identific sevi ar konkrtu saviojumu un sauc to: mana doma. Viss, ko tu apzinies, ir tavs prts; apjausma ir apzias k veseluma atpazana. J: Visi apzins, bet ne visi apjau. M: Nesaki: visi apzins. Saki: ir apzia, kur viss pards un izzd. Msu prti ir tikai vii apzias oken. K vii tie nk un iet. K okens tie ir bezgalgi un mgi. Zini sevi k esbas okenu, visas eksistences dzemdi. s, protams, ir metaforas; realitte ir pri aprakstiem. Tu vari zint to, tikai esot par to. J: Vai ts meklana ir to vrta? M: Bez ts viss ir liksta. Ja tu gribi dzvot saprtgi, radoi un laimgi un bezgalgi dalties, mekl, kas tu esi.

224

Prts ir centrts ermen, un apzia ir centrta prt, bet apjausma ir brva. ermenim ir savas vajadzbas, un prtam ir savas spes un baudas. Apjausma ir neaizskarta un nesatricinma. T ir skaidra, klusa, mierga, modra un bezbailga, bez vlmm un bailm. Medit uz to k uz savu patieso btbu un mini bt par to sav ikdien, un tu to realizsi vis ts pilnb. Prts ir ieinterests notiekoaj, kamr apjausma ir ieinteresta prt pa. Brns skrien pc rotalietm, bet mte vro brnu, ne rotalietas. Nenoguris skatoties, es kuvu pavisam tuks, un ar to tukumu viss pie manis atnca atpaka, izemot prtu. Es manu, ka esmu neatgriezeniski pazaudjis prtu. J: Vai tagad, ar mums runjot, tu neapzinies? M: Es ne apzinos, ne neapzinos, es esmu pri prtam un t dadajiem stvokiem un apstkiem. Atirbas tiek prta radtas un attiecs tikai uz prtu. Es esmu tra Apzia pati, nesaraustta visa, kas ir, apjausma. Es esmu relk stvokl nek tavjais. Es netieku traucku un sadaljumu, kas veido personu, iztraucts. Tikmr, kamr ermenis ilgst, tam ir savas vajadzbas k jebkuram citam, bet mans mentlais process ir noncis savs beigs. J: Tu uzvedies k persona, kura dom. M: Kpc gan ne? Bet mana domana, t pat k mana barbas uzskana, ir neapzinta un jgpilna. J: Ja tava domana ir neapzinta, k tu zini, kas ir pareizi? M: Nav ne vlmju, ne baiu, kam to izjaukt. Kas var to padart par nepareizu? Ldz ko es zinu sevi un to, par ko es pastvu, man nav nepiecieams sevi visu laiku pieskatt. Kad tu zini, ka tavs pulkstenis laiku rda pareizi, tu neaubies katru reizi, kad taj skaties. J: aj mirkl, kas run, ja ne prts? M: Tas, kur dzird jautjumu, to ar atbild. J: Bet kur tas ir? 225

M: Ne kur, bet kas. Es neesmu persona td nozm, kd tu to dom, kaut ar es vartu tev pc tdas izskatties. Es esmu tas bezgalgais apzias okens, kur viss notiek. Es ar esmu pri visai eksistencei un atpazstambai, tra banas svtlaime. Nav nek, no k es justos atirts, tdjdi es esmu viss. Neviena lieta neesmu es, tdjdi es esmu nekas. Tas pats spks, kur liek ugunij degt un denim plst, seklm dgt, un kokiem augt, liek man atbildt tavus jautjumus. Man nav nek personga, kaut ar valoda un stils vartu ist persongs. Persona ir noteikts vlmju un domu, un izrietos rcbas raksturs; man gadjum tda rakstura nav. Nav nek, ko es vltos vai baidtos k td gadjum vartu pastvt raksturs? J: Tu, protams, mirsi. M: Dzve aizies, ermenis mirs, bet tas mani nekd veid neiespaidos. Es esmu pri telpai un laikam, neizsaukts, neko neizsaucos, tomr pati eksistences matrica. J: Vai es drkstu jautt, k tu nonci sav pareizj stvokl? M: Mans skolotjs man teica stingri turties pie es esmu sajtas un ne mirkli nesvrstties no ts. Darju tik, cik bija manos spkos, sekojot via padomam, un saldzinoi s laik es sev pa realizju via mcbas patiesumu. Viss, ko es darju, bija via mcbas, via sejas, via vrdu pastvga atcerans. Tas noveda pie prta beigm; prta rmum es sevi redzju tdu, kds es esmu nesasaistts. J: Vai tava realizcija bija pka vai pakpeniska? M: Ne viens, ne otrs. Tas, kas tu esi, tu esi bezlaicgi. Tas ir prts, kas to realizja, kad tas bija trs no vlmm un bailm. J: Pat no vlmes realizt? M: Vlme piebeigt visas vlmes ir vissavdk vlme, tiei k bailes no bailm ir vissavdks bailes. Viena attur tevi no grbanas, otra no mukanas. Tu vartu lietot tos paus vrdus, bet stvoki nav tdi pai. Cilvks, kur mekl realizciju, nav vlmju atkarb; vi ir mekltjs, kur iet pret vlmm, ne tm ldzi. Visprga ilgoans pc atbrvoans ir tikai

226

skums, atrast piemrotus ldzekus un izmantot tos ir nkoais solis. Mekltjam prt ir tikai viens mris: atrast sevis patieso btbu. No vism vlmm ir visambiciozk, jo nekas un neviens to nevar apmierint; mekltjs un mekljamais ir viens, un tikai meklanai paai ir nozme. J: Mekljumi beigsies. Mekltjs paliks. M: N, mekltjs izgaiss, mekljumi paliks. Mekljumi ir augstk un bezlaicg realitte. J: Mekljumi nozm, ka kaut kas trkst, ir gribana, nepabeigtba un nepilnba. M: N, tie nozm noraidanu un atteikanos no nepabeigt un nepilng. Mekljumi ir realittes kustba pati. Kaut kd zi visi mekljumi ir mekljumi pc stas laimes, pc rel svtlaimes. Bet te ar meklanu ms domjam mekljumus pc sevis k banas apzintam sakni, k gaismu pri prtam. ie mekljumi nekad nebeidzas, bet nemiergajai visa cita grbanai ir jbeidzas, lai vartu skties rels progress. Ir jsaprot, ka realittes vai Dieva, vai Guru mekljumi un sevis mekljumi ir viens un tas pats; kad viens tiek atrasts, visi tiek atrasti. Kad es esmu un Dievs ir kst tav prt neatirami, tad kaut kas ar tevi notiks, un tu zinsi bez nekdm aubm, ka Dievs ir, jo tu esi; tu esi, jo Dievs ir. ie divi ir viens. J: Ja viss ir iepriek-nosacts, vai msu sevis-realizcija ar ir iepriek nosacta? Vai vismaz te ms esam brvi? M: Liktenis attiecas tikai uz vrdu un formu. Jo tu neesi ne ermenis, ne prts, liktenim nav pr tevi varas. Tu esi absolti brvs. Krze ir savas formas, materila, pielietojuma, utt. nosacta. Bet telpa, kas krz, ir brva. T izskats krz tikai tad, kad t tiek redzta saistb ar krzi. Savdk t ir tikai telpa. Tikmr, kamr ir ermenis, tu izskaties iemiesots. Bez ermea tu neesi neiemiesots tu vienkri esi. Pat liktenis ir tikai ideja. Vrdus kop var salikt tik daudzos veidos! Var atirties apgalvojumi, bet vai tie maina stenbu? Ir tik daudz teoriju, kas izgudrotas, lai lietas izskaidrotu visas ir ticamas, bet neviena nav patiesa. 227

Kad tu brauc ar manu, tu tiec pakauts mehnikas un mijas likumiem: izkp no manas r, un tu es fizioloijas un biomijas likumu lauk. J: Kas ir meditcija, un kdi ir ts pielietojumi? M: Tikmr, kamr tu esi iescjs, tev vartu nodert konkrtas tradicionlas meditcijas vai lganas. Bet realittes mekltjam ir tikai viena meditcija intensva atteikans uzturt domas. J: K tas tiek darts? M: Ieskum tu auj domm plst, un tu vro ts. Novroana pati palnina prtu, ldz tas pavisam apstjas. Kad prts ir kluss, turi to klusu. Nesc garlaikoties no miera, esi taj, ej taj dzik. J: Es dzirdju par turanos pie vienas domas, lai nepieautu citas domas. Bet k nepieaut domas? Pati tda ideja ar ir doma. M: Eksperiment svaigi, neizmanto pagtnes pieredzi. Vro savas domas un vro sevi, vrojam domas. Stvoklis, kas ir pilnb brvs no domm, notiks pki, un tu to atpazsi pc svtlaimes, kas no t nk. J: Vai tiem tev nerp situcija pasaul? Paskaties uz ausmm Austrumu Pakistn*. Vai ts tevi pavisam neskar? M: Es lasu avzes, es zinu, kas notiek! Bet mana reakcija nav tda, kda ir tavj. Tu mekl zles, kamr man rp tdas iespjas novrana. Tikmr, kamr ir cloi, bs ar rezultti. Tikmr, kamr cilvki tiecas dalt un atdalt, kamr vii ir savtgi un agresvi, tdas lietas notiks. Ja tu pasaul gribi mieru un harmoniju, mieram un harmonijai ir jbt jsu sirds un prtos. das izmaias nevar tikt uzspiestas; tm ir jnk no iekienes. Tiem, kuri nst karu, kar ir jizdab r no savm sistmm. K bez mierpilniem cilvkiem pasaul var bt miers? Tikmr, kamr cilvki ir tdi, kdi vii ir, pasaule bs tda, kda t ir. Savu dau es daru, paldzot cilvkiem zint sevi k viengo viu nelaimju iemeslu. Td zi es esmu oti lietdergs cilvks. Bet tas, kas es esmu sev, kas ir mans normlais stvoklis, nevar tikt izteikts sabiedrisks apzias un lietderbas izteiksm.
* saruna un sarunas das turpmkajs laps notika 1971. gad, kad Austrumu Pakistn, tagad zinm k Bangladea, bija kar.

228

Es par to vartu runt, izmantot metaforas un ldzbas, bet es pilnb apjauu, ka tas vienkri t nav. Ne t, ka tas nevar bt pieredzts. T ir pieredze pati! Bet t nevar tikt aprakstta prta terminos, kam ir vajadzgi sadaljumi un pretstati, lai zintu. Pasaule ir k papra lapa, uz kuras kaut kas ir uzdrukts. Lasana un nozme bs dada atkarb no lastja, bet paprs ir kopjais faktors, vienmr kltesos, reti uztverts: Kad tintes lenta tiek noemta, drukana uz papra neatstj pdas. T ar mans prts iespaidi turpina notikt, bet pdas nepaliek. J: Kpc tu te sdi un run ar cilvkiem? Kds sti ir tavs motvs? M: Motva nav. Tu saki, man ir jbt motvam. Es te nesu, nerunju: nav vajadzbas meklt motvus. Nejauc mani ar ermeni. Man nav darba, kas btu darms, pienkumi, kuri btu jpilda. T manis daa, ko tu vartu saukt par Dievu, pieskats pasauli. tava pasaule, kurai tik oti ir nepiecieama pieskatana, dzvo un kusts tav prt. Iedziinies taj, savas atbildes tu atradsi tur un tikai tur. No kurienes vl tu ts sagaidi? Vai rpus apzias kaut kas eksist? J: Tas vartu tur eksistt, man par to nezinot. M: Kda veida eksistence tad t btu? Vai bana var tikt izirta no zinanas? Visa bana k ar visa zinana ir attiecb uz tevi. Lieta ir, jo tu zini, ka t ir, vai tav pieredz, vai tav ban. Tavs ermenis un prts eksist tikmr, kamr tu tam tici. Prstj domt, ka tie ir tavi, un tie vienkri izgaiss. Par vism varm, auj savam ermenim un prtam funkciont, bet neauj tiem tevi ierobeot. Ja tu ieraugi nepilnbas, tikai turpini ts mant; tiem dot tevis uzmanba saveds tavu sirdi un ermeni, un prtu krtb. J: Vai es varu izrstt sevi no nopietnas saslimanas, tikai zinot vien par to? M: Zini to visu kopum, ne tikai rjos simptomus. Visas slimbas skas prt. Parpjies no skuma par prtu, izsekojot un atmetot visas nepareizs idejas un emocijas. Tad dzvo un strd, slimbu neemot vr, un nedom vairs par to. Ldz ar clou aizvkanu efektam ir jpazd. Cilvks kst par

229

to, ko vi tic par sevi esam. Atmet visas idejas par sevi, un tu redzsi sevi k tru liecinieku, pri visam, kas var notikt ar ermeni vai prtu. J: Ja es kstu par jebko, par ko es sevi iedomjos esam, un es sku domt, ka esmu Augstk Realitte, vai mana Augstk Realitte nepaliks tikai ideja vien? M: No skuma sasniedz to stvokli un tad uzdod o jautjumu.

49. Prts rada nedrobu


Jauttjs: Cilvki pie tevis nk pc padoma. K tu zini, ko atbildt? Maharad: K es dzirdu jautjumu, t es dzirdu atbildi. J: Un k tu zini, ka tava atbilde ir pareiza? M: Ja es zinu sto atbilu avotu, man tajs nav jaubs. No tra avota plst tikai trs dens. Man nerp cilvku vlmes un bailes. Esmu noskaojies uz faktiem, ne viedokiem. Cilvks uzskata savu vrdu un formu par sevi pau, kamr es neko neuzskatu par sevi. Ja es uztvertu sevi par ermeni, kas zinms pc t vrda, es nebtu spjgs atbildt uz taviem jautjumiem. Ja es tevi uzskattu par ermeni, tev nebtu nekda labuma no manm atbildm. Neviens patiess skolotjs neiesaists viedokos. Vi redz lietas t, kdas ts ir, un parda ts t, kdas ts ir. Ja tu uztver cilvkus par to, ko vii par sevi iedomjas esam, tu viiem tikai nodarsi pri, t pat k vii pai visu laiku tik oti dara sev pri. Bet, ja tu redzi vius, kdi vii ir stenb, tas viiem dos milzgu labumu. Ja vii jaut tev, ko dart, kdas uzskt prakses, kdam ceam sekot, atbildi: Nedari neko, tikai esi. Ban viss notiek dabgi. J: Man iet, ka tu savs runs vrdus dabgi un nejaui lieto viend nozm. Es jtu, ka ir btiska starpba starp o vrdu nozmm. Dabgais ir krtgs, pakauts likumam; ir juzticas dabai; nejauais ir haotisks,

230

negaidts, neparedzams. Btu jpastv uz to, ka viss ir dabgs, pakrtots dabas likumiem; pastvt uz to, ka viss ir nejaus, bez nekdiem iemesliem, noteikti ir prspljums. M: Vai tev labk patiktu, ja es vrda nejaui viet lietotu vrdu spontni? J: Tu vari lietot vrdu spontni vai dabgi k pretstatus vrdam nejaui. Nejauaj ir nekrtbas, haosa elements. Nejauba vienmr ir likumu prkpums, izmums, prsteigums. M: Vai dzve pati nav prsteigumu straume? J: Dab ir harmonija. Nejauais ir traucjums. M: Tu run k persona, ierobeota laik un telp, samazinta ldz ermea un prta saturam. To, kas tev patk, tu sauc par dabgu, un to, kas tev nepatk, tu sauc par nejauu. J: Man patk dabgais, likumus ievrojoais, sagaidmais, un man ir bail no likumus neievrojo, nekrtg, negaidt, bezjdzg. Nejauais vienmr ir briesmgs. Varbt ir tdi veiksmgi negadjumi, bet tie tikai apstiprina to, ka universs bez negadjumiem nebtu iespjams. M: Jtu, ka ir nesapraans. Ar nejauu es domju kaut ko, kas nepakaujas nekdiem zinmiem likumiem. Kad es saku, viss ir nejaus, bez-clou, es tikai domju, ka cloi un likumi, pc kuriem tas darbojas, ir pri zinmajam vai pat iedomjamam. Ja to, ko tu uzskati par krtgu, tu sauc par harmoniju, paredzamu, dabgu, tad tas, kas pakaujas augstkiem likumiem un tiek augstku spku virzts, vartu tikt saukts par spontnu. Tdjdi mums bs divas dabgs krtbas: persong un paredzam, un bezpersonisk jeb virs-personisk un neparedzam. Sauc to par augstko un zemko dabu un atmet vrdu nejaus. Ldz ar tevis auganu zinans un ieskat robea starp zemko un augstko dabu nemitgi atkpjas, bet abi pastv, ldz tie tiek redzti k viens. Jo, stenb, viss ir tik brnigi neizskaidrojams! J: Zintne daudz ko izskaidro.

231

M: Zintne ir par vrdiem un formm, daudzumiem un pabm, modeiem un likumiem; sav viet t ir laba. Bet dzve ir jdzvo; analzei nav laika. Reakcijai ir jbt momentnai tpc spontanitte, bezlaicba ir svargi. Ms dzvojam un kustamies nezinmaj. Zinmais ir pagtne. J: Es varu skatties no viedoka, kds man ir par sevi. Es esmu indivds, persona starp citm personm. Dai cilvki ir integrti un harmonij, dai nav. Dai dzvo bez pieples, spontni uz katru situciju rea korekti, pilngi taisngi atbildot mirka nepiecieambai, kamr citi grbsts, kds un parasti padara sevi par problmu. Cilvki, kas harmonij, vartu tikt saukti par dabgiem, likumu vadtiem, kamr neintegrtie ir haotiski un pakauti nejaubm. M: Pati haosa ideja iepriek-pieem krtbas, organiskuma, un savstarpjs saistbas sajtu. Haoss un kosmoss: vai tie nav divi viena un t paa stvoka aspekti? J: Bet tu, iet, saki, ka viss ir haoss, nejaus, neparedzams. M: J, td zi, ka ne visi banas likumi ir zinmi, un ne visi notikumi ir paredzami. Jo vairk tu esi spjgs saprast, jo vairk universs tev iet apmierinos, emocionli un mentli. Realitte ir laba un skaista; haosu radam ms. J: Ja tu dom teikt, ka t ir cilvka brv griba, kas izraisa negadjumus, es piekristu. Bet ms vl neesam runjui par brvo gribu. M: Tava krtba ir tas, kas tev sagd baudu, un nekrtba ir tas, kas gd tev spes. J: Tu to t vartu teikt, bet nesaki man, ka ie divi ir viens. Run ar mani man valod indivda, kur mekl laimbu, valod. Es negribu tikt nedulu sarunu maldints. M: Kas tev liek tict, ka tu esi atirts indivds? J: Es uzvedos k indivds. Es funkcionju pats par sevi. Es uzskatu sevi par primru; un citus tikai attiecb pret mani. sum, es esmu aizemts ar sevi. M: Nu labi, turpini bt aizemts ar sevi. Kds darans tu esi ieradies 232

eit? J: Savs vecajs darans likt sev justies droam un laimgam. Es atzstos, neesmu aj bijis neko veiksmgs. Neesmu ne drob, ne laimgs. Tpc tu mani redzi eit. vieta man ir jauna, bet urp nkanas iemesls ir vecs: droas laimbas, laimgas drobas mekljumi. Ldz im neesmu to atradis. Vai vari man paldzt? M: Kas nekad nav pazaudts, nevar tikt atrasts. Tevis paa drobas un prieka mekljumi tevi attur no tiem. Izbeidz meklt, izbeidz zaudt. Slimba ir vienkra, un zles ir tik pat vienkras. Tas ir tikai tavs prts, kas padara tevi nedrou un nelaimgu. Gaidas padara tevi nedrou, atmia nelaimgu. Izbeidz nepareizi lietot savu prtu, un viss ar tevi bs krtb. Tev tas nav jsaved krtb tas pats sevi saveds krtb, tikldz tu atteiksies no rpm par pagtni un nkotni, un dzvosi pilnb tagad. J: Bet aj tagad nav dimensiju. Es ku par neko, nekas! M: Preczi! K nekas un neviens tu esi drob un laimgs. Ja tu man prasi, tev var tda pieredze bt. Tikai mini. Bet atgriezsimies pie t, kas ir nejaus un kas ir spontns vai dabgs. Tu teici, daba ir krtga, kamr nejauba ir haosa pazme. Es noliedzu atirbu un teicu, ka par nejaubu ms saucam notikumu, kad t cloi nav izsekojami. Dab nav vietas haosam. Tikai cilvka prt ir haoss. Prts neaptver visu t fokuss ir oti aurs. Tas redz tikai fragmentus un nespj uztvert bildi. Tiei k cilvks, kur dzird skaas, bet nesaprot valodu, vartu apvainot runtju bezjdzg murminan, un pilnb aj kdties. Kas vienam iet haotiska skau straume, citam ir skaista dzeja. Karalis Danaka reiz sapoja, ka vi bija ubags. Pamostoties vi vaicja savam Guru Vasitam: Vai es esmu karalis, kur sapo, ka ir ubags, vai ubags, kur sapo, ka ir karalis? Guru atbildja: Tu neesi ne viens ne otrs, tu esi abi. Tu esi, un tomr tu neesi tas, par ko tu sevi uztver. Tu esi, jo tu atbilstoi rkojies; tu neesi, jo tas neilgst. Vai vari bt karalis vai ubags uz visiem laikiem? Visam ir jmains. Tu esi tas, kas nemains. Kas tu esi? Danaka teica: J, es neesmu ne karalis, ne ubags, es esmu bezkaislgais liecinieks. Guru teica: ir tava pdj ilzija, ka tu esi dnn, ka tu esi 233

atirgs un prks par parastu cilvku. Tu atkal identific sevi ar prtu, aj gadjum ar labi uzvedgu un katr zi priekzmgu prtu. Tikmr, kamr tu redzi pat vismazko atirbu, realittei tu esi sves. Tu esi prta lmen. Kad izzd es esmu es pats, nk es esmu viss. Kad es esmu viss aiziet, atnk es esmu. Kad pat es esmu aiziet, realitte vien ir, un taj tiek sargts un glorificts katrs es esmu. Dadba bez atirtbas ir Augstkais, kam prts var pieskarties. Pri tam prstj bt jebkda aktivitte, jo taj tiek sasniegti visi mri un visi iemesli piepildti. J: Kad tiek sasniegts Augstkais Stvoklis, vai var ar to dalties? M: Augstkais Stvoklis ir universls, eit un tagad; visi jau to dala. Tas ir banas zinanas un patikanas stvoklis. Kuram nepatk bt, vai kur nezina sevis paa eksistenci? Bet ms neizmantojam o prieku bt apzintiem, ms negrimstam taj un neattrm to no visa, kas tam ir sves. is mentls sevis-attranas darbs, psihes trana, ir btisks. Tiei k skabarga ac, radot iekaisumu, var padart pasauli tumu, t kdain ideja: es esmu ermenis-prts rada sevis-svargumu, kas prklj universu. Ir bezjdzgi cnties ar banu par ierobeotu un atdaltu personu, ja vien t saknes netiek atraktas. Savtgums sakojas kdains idejs par sevi. Prta dzidrinana ir joga.

50. Sevis apjausma ir liecinieks


Jauttjs: Tu man teici, ka es varu tikt apsvrts trs aspektos: personiskaj (vjakti), virs-personiskaj (vjakta) un bezpersoniskaj (avjakta). Avjakta ir universlais un trais Es; Vjakta ir t atspulgs apzi k es esmu; Vjakti ir fizisko un vitlo procesu kopums. Pareizj mirka aurajos ietvaros virspersoniskais apjau personu, gan laik, gan telp; ne tikai vienu personu, bet garu personu secbu, kas karjas karmas dieg. Tas btb ir liecinieks k ar savkto pieredu prpalikums, atmias sdvieta, vienojoais faktors

234

(strtma). Tas ir cilvka raksturs, kuru dzvm cauri bv un veido dzve. Universlais ir pri jebkdiem vrdiem un formm, pri apziai un raksturam, tra sevis-neapzinta bana. Vai es tavu skatjumu pareizi atststju? Maharad: Prta lmen j. Pri mentlam lmenim nekdi vrdi nav piemrojami. J: Es varu saprast, ka persona ir mentla konstrukcija, atmiu un pieradumu kopg lieta. Bet tas, ar ko notiek persona, liecinanas centrs, vai ar tas ir mentls? M: Persongajam ir nepiecieams balsts, ermenis, ar kuru sevi identifict, tiei k krsai ir nepiecieama virsma, uz kuras pardties. Krsas redzana ir neatkarga no krsas t ir tda pati, lai kda btu krsa. Ir vajadzga acs, lai redztu krsu. Krsas ir daudzas, acs ir viena. Persona ir k gaisma krs un ar ac, tomr vienkra, viena, nedalma un neuztverama, izemot ts manifestcijs. Ne nezinma, bet neuztverama, neobjektivizjama, neatdalma. Ne materila, ne mentla, ne objektva, ne subjektva, t ir matrijas sakne un apzias avots. Pri dzvoanai un miranai t ir visuietveroa, neko-neieskaitoa. Dzve, kur dzimana ir nve un nve ir dzimana. J: Absolts vai Dzve, par ko tu run, vai tas ir rels vai tikai teorija, ar kuru prklt msu neziu? M: Abi. Prtam teorija; pats sev realitte. T ir realitte spontn un pilng aplam noliegan. Tiei k gaisma izncina tumsu tikai ar savu kltbtni vien, t absoltais izncina iztli. Redzt, ka visas zinanas ir nezias forma, pati par sevi ir realittes kustba. Liecinieks nav persona. Persona nonk esamb, kad tai ir pamats, organisms, ermenis. Taj absolts atspoguojas k apjausma. Tra apjausma kst par sevis-apjausmu. Kad ir pats, sevis-apjausma ir liecinieks. Kad nav sevis, ko vrot, nav ar vroanas. Tas viss ir oti vienkri; t ir personas kltbtne, kas sare. Redzi, ka nav tdas lietas k pastvga atirta persona, un viss kst skaidrs. Apjausma prts matrija tie ir viena realitte divos savos aspektos k nekustgais un kustgais, un trs atribti inerce, enerija un

235

harmonija. J: Kas ir pirmais: apzia vai apjausma? M: Apjausma kst par apziu, kad tai ir objekts. Objekts visu laiku mains. Apzi ir kustba; apjausma pati par sevi ir nekustga un bezlaicga, eit un tagad. J: Austrumu Pakistn palaik ir cieanas un asinsizlieanas. K tu uz to skaties? K tas izskats tev, k tu uz to rea? M: Tr apzi nekas nekad nenotiek. J: Ldzu, nokp lej no iem metafiziskajiem augstumiem! Kds labums cilvkam, kas cie, no t, ka viam pasaka, ka neviens neapjau via cieanas, izemot viu pau? Visu nosaukt par ilziju ir traumai pievienots aizvainojums. Austrumu Pakistnas benglis ir fakts, un via cieanas ir fakts. Ldzu, neizprepar vius r no eksistences! Tu lasi avzes, tu dzirdi cilvkus par to runjam. Tu nevari pastvt uz savu neziu. Kda ir tava attieksme uz notiekoo? M: Nav attieksmes. Nekas nenotiek. J: Kuru katru dienu tav priek vartu notikt rdans, iespjams, cilvkiem vienam otru nogalinot. Skaidrs, tu nevari teikt: nekas nenotiek un palikt atstat. M: Es nerunju par palikanu atstat. Tu tik pat labi vartu mant, ka es lecu c, kdu minot izglbt, un tieku nogalints. Tomr man nekas nenotika. Iedomjies lielu brkou ku. Daas istabas ir drups, daas neskartas. Bet vai tu vari runt par telpu k esou drups vai neskartu? T ir tikai struktra, kas cieta, un cilvki, kas taj dzvoja. Nekas nenotika ar pau telpu. Ldzgi nekas nenotiek ar dzvi, kad sadals formas un tiek dzsti vrdi. Zeltkalis sakaus vecos ornamentus, lai veidotu jaunus. Dareiz ar labs ornaments tiek kop ar sliktajiem. Vi to uzem miergi, jo vi zina, ka zelts necik netika pazaudts. J: T nav nve, kurai es dumpojos pret. T ir miranas maniere. M: Nve ir dabga, miranas maniere ir cilvka darinta. Atdaltba rada 236

bailes un agresiju, kas savukrt ir clonis vardarbbai. Tiec va no cilvka radtajiem daljumiem, un visas s cilvku vienam otra nogalinanas ausmas beigsies. Bet realitt nav ne nogalinanas, ne miranas. Relais nemirst, nerelais nekad nebija dzvs. Sakrto savu prtu pareizi, un viss bs krtb. Kad tu zini, ka pasaule ir viens, ka cilvce ir viens, tu rkosies atbilstoi. Bet no skuma tev ir jseko tam, k tu jties, dom un dzvo. Tikmr, kamr tev nav krtbas, pasaul krtbas nebs. Realitt nekas nenotiek. Uz prta ekrna liktenis mgi projic savus attlus, iepriekjo projekciju atmias, un tdjdi ilzija pastvgi sevi atjauno. Attli nk un iet gaisma, kas tiek nezias rsota. Redzi gaismu un ignor attlu. J: Cik bezrpgs skatans veids! Cilvki nogalina un tiek nogalinti, un tu te run par attliem. M: Tau ej un tiec nogalints ja tas ir tas, kas tev iet darms. Vai pat ej un nogalini, ja tu uzskati to par savu pienkumu. Bet tas nekd veid nav veids k izbeigt aunumu. aunums ir slima prta smaka. Izdzied savu prtu, un tas izbeigs projict kroplus, negltus attlus. J: Es saprotu to, ko tu saki, bet emocionli es to nevaru pieemt. is idelistiskais dzves skatjums mani spcgi atgr. Es vienkri nevaru iedomties, ka es pastvgi btu sapu stvokl. M: K tu vartu pastvgi bt stvokl, kas ir nepastvga ermea izsaukts? is prpratums balsts tav idej, ka tu esi ermenis. Izpti o ideju, redzi taj iebvts pretrunas, ieraugi, ka tava pareizj eksistence ir k dzirksteu dua, katra dzirkstele ilgstoa sekundi, un pati dua minti vai divas. Protams, lietai, kuras skums ir ts beigas, nevar bt vidus. Respekt savus nosacjumus. Realitte nevar bt mirklga. T ir bezlaicga, bet bezlaicba nav laika posms. J: Es atzstu, ka pasaule, kur es dzvoju, nav rel pasaule. Bet pastv rel pasaule, no kuras es redzu tikai izkropotu attlu. Izkropojums vartu bt kdas vainas man ermen vai prt d. Bet, kad tu saki, ka nav rels pasaules, tikai sapu pasaule man prt, es to nepanesu. Es gribtu spt tict, ka visas eksistences ausmas ir t d, ka man ir ermenis. Panvba 237

btu izeja. M: Tikmr, kamr tu pievrs uzmanbu idejm, savm vai citu, tev bs grtbas. Bet, ja tu atmet visas mcbas, visas grmatas, jebko, kas ielikts vrdos, un nirsti dzii iekup sevis, un atrodi sevi, ar to pietiks, lai atrisintu visas tavas problmas un nostdtu tevi katras situcijas vadb, jo tu netiksi savu ideju par situciju domints. emsim piemru. Tu esi pievilcgas sievietes kompnij. Tev par viu izveidojas idejas, un tas rada seksulu situciju. Tiek radta problma, un tu sc meklt grmatas par savaldanos vai baudanu. Ja tu btu bijis zdainis, abi js vartu bt pliki un kop bez nekdm problmm. Tikai beidziet domt, ka js esiet ermei, un mlestbas un seksa problmas zauds savu nozmi. Ar pilngu ierobeotbas sajtas izzuanu bailes, spes un baudas mekljumi visi izbeidzas. Tikai apjausma paliek.

51. Esi vienaldzgs uz spm un baudm


Jauttjs: Es esmu dzimis franczis, un jau apmram desmit gadus es praktizju jogu. Maharad: Pc desmit gadu darba, vai tu esi kaut mazliet tuvk savam mrim? J: Mazliet tuvk, varbt. Tas ir grts darbs, tu zini. M: Pats ir tuvu, un ce uz to ir viegls. Viss, kas tev ir jdara, ir neko nedarana. J: Tomr mana sdhana ir grta. M: Tava sdhana ir bt. Darana notiek. Tikai esi vrgs. Kda ir grtba atcerties, ka tu esi? Tu esi visu laiku. 238

J: Banas sajta ir visu laiku bez aubm. Bet uzmanbas lauks biei tiek prklts ar visda veida mentliem notikumiem emocijm, attliem, idejm. Tra banas sajta parasti ir daudzu lietu pa aizklta. M: Kda ir tava procedra, kur tu attri prtu no nevajadzg? Kdi ir tavi ldzeki, instrumenti prta attranai? J: Princip cilvks ir bails. Visvairk vi baids no sevis. Es jtu, ka esmu k cilvks, kur nes ldzi bumbu, kura eksplods. Vi nevar to neitralizt, vi nevar to aizmest prom. Vi ir rprtgi izbijies un izmisgi mekl risinjumu, kuru nevar nekdi atrast. Atbrvoans man nozm tikanu va no s bumbas. Es neko daudz par bumbu nezinu. Es tikai zinu, ka t ar mani ir jau no agras brnbas. Es jtos k prbijies brns, kur dedzgi protest pret to, ka netiek mlts. is brns grbsts pc mlestbas, un, jo vi to negst, vi baids un ir dusmgs. Dareiz es jtos gatavs kdu vai sevi pau nogalint. vlme ir tik spcga, ka man nemitgi ir bail. Un es nezinu, k atbrvoties no m bailm. Redzi, ir starpba starp indiea prtu un eiropiea prtu. Indieu prts saldzinoi ir vienkrs. Eiropietim ir daudz saretka esamba. Indietis pamat ir satvisks. Vi nesaprot eiropiea nemiergumu, via nepagurstoo sekoanu tam, kas viam iet, ka ir jdara; via lielkas visprgs zinanas. M: Via sprieanas spja ir tik liela, ka vi izsprieds sev r no visiem spriedumiem! Via sevis-uzstjgums ir via paauans uz loiku d. J: Bet domana, sprieana ir prta normlais stvoklis. Prts nevar vienkri beigt darboties. M: Tas vartu bt pieraduma stvoklis, bet tam nav jbt normlajam stvoklim. Normls stvoklis nevar bt spgs, kamr aplams pieradums biei noved pie hroniskm spm. J: Ja tas nav dabgais jeb normlais prta stvoklis, k tad to apstdint? Ir jbt kdam veidam apklusint prtu. Es tik biei sev saku: pietiek, ldzu izbeidz, pietiek nemitgi atkal un atkal atkrtot teikumus! Bet mans prts neapstjas. Es jtu, ka prtu ir iespjams apstdint uz laiku, bet ne uz ilgu.

239

Pat t sauktie gargie cilvki izmanto trikus, lai turtu savus prtus klusus. Vii atkrto formulas, vii dzied, ldzas, spcgi vai maigi elpo, krats, grieas, koncentrjas, medit, mekl transus, kultiv tikumus visu laiku kaut ko darot, lai izbeigtu darboanos, izbeigtu skrieanu pc kaut k, izbeigtu kustanos. Ja tas nebtu tik traiski, tas btu smieklgi. M: Prts eksist divos stvokos: k dens un k medus. dens vibr pie vismazk traucka, kamr medus, lai cik tas tiktu tramdts, tri atgrieas nekustb. J: Pc savas dabas prts ir nemiergs. To, iespjams, var padart klusu, bet pats par sevi tas nav kluss. M: Tev vartu bt hronisks iekaisums, un tu visu laiku drebi. Ts ir vlmes un bailes, kas prtu padara par nemiergu. Brvs no negatvm emocijm tas ir kluss. J: Brnu nav iespjams nosargt no negatvm emocijm. Tikldz brns ir piedzimis, vi uzzina spes un bailes. Bads ir nelgs vagars un mca atkarbu un naidu. Brns ml mti, jo via viu baro, un ienst viu, ja via baro par vlu. Msu neapzintais prts ir pilns ar konfliktiem, kuri ieplst apzintaj. Ms dzvojam uz vulkna; ms vienmr esam briesms. Es piekrtu, ka kompnijai ar tdiem, kuru prts ir rms, ir remdinos efekts, bet koldz es esmu no viiem tlum, skas vecs nepatikanas. Tiei tpc es periodiski ierodos Indij, lai btu kompnij ar savu Guru. M: Tu dom, ka tu nc un ej, ejot cauri dadiem stvokiem un noskam. Es redzu lietas t, kdas ts ir, mirklgi notikumi, kas man sevi parda strauj secb, no manis smeot esambu, tomr pavisam noteikti tie nav ne es, ne mani. Starp fenomeniem manis nav, un mani tie neskar. Es esmu tik vienkri un pilngi neatkargs, ka tavs prts, kas pieradis pie pretstatiem un noliegumiem, nespj to aptvert. To, ko saku, es domju burtiski: Man nav vajadzbas pretstatt vai noliegt, jo man ir skaidrs, ka es nekam nevaru bt pretstats vai noliegums. Es vienkri esmu pri, pavisam cit dimensij. Nemekl mani saistb ar kaut k identificanu vai ar kaut k pretstatu: es esmu tur, kur nav ne vlmju, ne baiu. Tagad, kda ir tava pieredze? Vai tu ar jti, ka tu stvi pilnb atstatus no prejom lietm?

240

J: J, dareiz. Bet ldzko pards briesmu sajta, es jtos izolts, rpus attiecbm ar citiem. Redzi, te ir atirba starp msu mentalittm. Indieiem emocija plst ldz ar domu. Iedod indietim ideju, un via emocijas tiek paciltas. Ar rietumniekiem ir pretji: iedod viam emociju, un tas rads ideju. Tavas idejas ir oti pievilcgas intelektuli, bet emocionli es uz tm nereaju. M: Liec savu intelektu mal. Neizmanto to ajos jautjumos. J: Kds man labums no padoma, kuru es nevaru pielietot? s visas ir idejas, un tu gribi, lai es jtgi uz tm reatu, jo bez jtm nevar bt rcbas. M: Kpc tu run par rcbu? Vai vispr tu rkojies? Kds nezinms spks rkojas, un tu iedomjies, ka tu rkojies. Tu tikai vro, kas notiek, neesot spjgs to jebkd veid ietekmt. J: Kpc man ir tik milzga pretestba pieemt, ka es neko nevaru izdart? M: Bet ko tu vari izdart? Tu esi k pacients zem narkozes, kuru irurgs oper. Kad tu pamosties, tu zini, ka opercija ir beigusies; vai tu vari teikt, ka kaut ko esi darjis? J: Bet tas esmu es, kur piekrita opercijai. M: Pavisam noteikti n. T no vienas puses ir slimba, no otras puses tava rsta un imenes spiediens, kas tev lika nolemt. Tev nav izvles, tikai ilzija par to. J: Tomr es nejtos tik bezpaldzgs, cik tu mani gribi padart. Es jtu, ka varu izdart visu, ko vien varu iedomties, tikai es nezinu k. Tas nav spks, kas man trkst, bet zinanas. M: Nezint ldzekus ir, protams, tik pat slikti, cik bt bezspcgam! Bet atmetsim uz mirkli o tmu; beigu beigs nav svargi, kpc ms jtamies bezpaldzgi, ja vien ms skaidri redzam, ka obrd ms tiem esam bezpaldzgi. Man tagad ir 74 gadi. Un tomr es jtu, ka esmu zdainis. Es skaidri jtu to, ka par spti vism izmaim es esmu brns. Mans Guru man teica: tas brns, 241

kur tu esi pat tagad, ir tevis stais pats (svarpa). Ej atpaka uz to tras banas stvokli, kur es esmu vl ir t trb, pirms tas tika piesrots ar es esmu is un es esmu tas. Tava nasta ir aplams sevis-identifikcijas atmet ts visas. Mans Guru man teica - Uzticies man. Es tev saku, tu esi dievis. Pieem to k absoltu patiesbu. Tavs prieks ir dievis, ar tavas cieanas ir dievias. Viss nk no Dieva. Vienmr to atceries. Tu esi Dievs, notiek tikai tava griba. Es viam ticju un drz realizju, cik brnigi patiesi un akurti bija via vrdi. Es necentos nosact savu prtu ar domm: Es esmu Dievs, es esmu brnigs, es esmu pri. Es vienkri sekoju via instrukcijm, kuras bija fokusties prt uz banu tram es esmu, un palikt taj. Es mdzu sdt stundm ilgi ar neko prt, izemot es esmu, un drz miers un prieks, un dzia visu-apskaujoa mlestba kuva mans normlais stvoklis, Taj viss izzuda es pats, mans Guru, dzve, ko es dzvoju, pasaule ap mani. Palika tikai miers un neiedomjams klusums. J: Tas viss izskats pavisam vienkri, bet tas t nav. Dareiz mani prem brnigs priecga miera stvoklis, un es skatos un brnos: cik viegli tas nk un cik intms tas iet, cik pavisam mans. Kur bija nepiecieamba tik grti plties gt stvokli, ja tas ir tik tuvu? oreiz noteikti tas ir atncis, lai paliktu. Tomr cik drz tas izgaist un atstj mani brndamies vai t bija realittes gara vai krtj nomaldans. Ja t btu bijusi realitte, kpc t aizgja? Varbt ir nepiecieama kda unikla pieredze, lai mani uz visiem laikiem noliktu taj stvokl, un kamr da iziro pieredze nk, ai paslpju splei ir jturpins. M: Tavas gaidas pc kaut k unikla un dramatiska, pc kdas brnigas eksplozijas tikai stv ce un atliek tavu sevis-realizciju. Tev nav jgaida eksplozija, jo eksplozija jau notika mirkl, kad tu dzimi, kad tu realizji sevi k banu-zinanu-juanu. Tu taisi tikai vienu kdu: tu iekjo uzskati par rjo, un rjo par iekjo. Kas ir tev, tu to uzskati par esou rpus, un, kas ir rpus, tu to uzskati par esou iekpus. Prts un jtas ir rji, bet tu uzskati tos par intmiem. Tu tici, ka pasaule ir objektva, kamr t ir pilnb tavas psihes projekcija. Tas ir pamata juceklis, un nekda jauna eksplozija to neizlabos. Tev no t sevi ir jizdom r. Nav cita veida. J: K man sevi no t izdomt r, ja domas nk un iet, k tm tk. To 242

nebeidzam aloa mani trauc un izsme. M: Vro savas domas t, k tu vro satiksmi uz ielas. Cilvki nk un iet; tu to piefiks nereajot. Tas skum vartu nebt viegli, bet kdu brdi praktizjot tu ieraudzsi, ka tavs prts var funkciont dados lmeos vienlaicgi, un tu visus tos vari apjaust. Tikai tad, kad tev ir interese kd konkrt lmen, taj tiek notverta tava uzmanba, un tu vairs neredzi prjos lmeus. Ar tad darbs lmeos, kurus tu neredzi, turpina notikt, rpus apzias lauka. Necnies ar atmim un domm; tikai mini iekaut savas uzmanbas lauk citus, daudz svargkus jautjumus k Kas es esmu?, K notika, ka es piedzimu?, No kurienes is universs ap mani?, Kas ir rels, un kas ir mirklgs? Neviena atmia neuztursies, ja tu zaud taj interesi; t ir emocionl saite, kas uztur vaas. Tu vienmr mekl baudu, izvairies no spm, vienmr mekl laimi un mieru. Vai neredzi, ka tie ir mekljumi pai, kas tev liek justies nolojami? Mini otrdk: vienaldzgs uz spm un baudm, ne prasi, ne atsakies, virzi visu savu uzmanbu lmenim, kur es esmu ir bezlaicgi kltesos. Drz tu atklsi, ka miers un laimba ir tevis paa dab, un t ir tikai to meklana caur kdiem konkrtiem kanliem, kas ir traucklis. Izvairies no trauckiem, tas ir viss. Nav vajadzbas meklt; tu nemekltu to, kas tev jau ir. Tu pats esi Dievs, Augstk Realitte. Ieskumam uzticies man, uzticies Skolotjam. Tas dod tev iespju likt pirmo soli un tad tava uzticans tiek tevis paa pieredzes apliecinta. Katram dzves ceam ieskum btiska ir uzticans; bez ts maz var tikt izdarts. Katra uzemans kdai rcbai ir ticbas rezultts. Pat savu dienio maizi tu d uzticoties! Atceroties to, ko es tev teicu, tu sasniegsi visu. Saku tev atkal: dom, jti un rkojies harmonij ar veselumu, un t, ko es saku, rela pieredze pie tevis atnks negaidot. Nav vajadzgas ples. Tici un rkojies atbilstoi. Ldzu, redzi, ka es no tevis neko negribu. Es runju tikai tavs interess, jo pri visam tu mli sevi, tu sev gribi drobu un laimbu. Nekaunies no t, nenoliedz to. Mlt sevi ir dabgi un labi. Tikai tev btu jzina, ko sti tu mli. Tas nav ermenis, ko tu mli, t ir Dzve uztverana, sajuana, domana, darana, mlana, tiekans, radana. T ir t Dzve, ko tu mli, kas tu esi, kas ir viss. Realiz to ts pilnb, pri jebkdiem daljumiem un ierobeojumiem, un visas tavas vlmes taj saplds, jo lielkais satur mazko. Tpc atrodi sevi, jo atrodot 243

to, tu atrodi visu. Visi ir priecgi bt. Bet tikai dai zina t pilnbu. Tu to uzzini, sav prt esot ar es esmu, es zinu, es mlu ar vlmi sasniegt visdziko o vrdu nozmi. J: Vai es varu domt Es esmu Dievs? M: Neidentific sevi ar ideju. Ja tu ar Dievu dom Nezinmo, tad tas tikai nozm, ka tu saki: Es nezinu, kas es esmu. Ja tu zini Dievu, k tu zini sevi, tev tas nav jsaka. Vislabk ir vienkr es esmu sajta. Esi ar to pacietgi. eit pacietba ir gudrba; nedom par neizdoanos. aj paskum nevar bt neizdoans. J: Manas domas man to neauj. M: Nepievrs uzmanbu. Necnies ar tm. Vienkri neko ar tm neiesc, lai ts ir, lai kdas ts btu. Pati tava cnans ar tm dod tm dzvi. Vienkri neem vr. Skaties cauri. Atceries atcerties: lai kas notiktu notiek, jo es esmu. Viss tev atgdina, ka tu esi. Izmanto krtgi o faktu, ka, lai pieredztu, tev ir jbt. Tev nav jizbeidz domt. Tikai izbeidz bt ieinterests. T ir neieinterestba, kas atbrvo. Ne pie k neturies, tas ir viss. Pasaule ir veidota no riiem. i visi ir tavi. Iztaisno us, un nekas nevar tevi noturt: Atsakies no saviem pieradumiem. Nav nek cita, no k atteikties. Izbeidz savu pastvgo grbanu, savu pieradumu gaidt rezulttus, un universa brvba ir tava. Esi bez pieples. J: Dzve ir ples. Ir darmas tik daudz lietas. M: Kam ir jbt dartam, dari to. Nepretojies. Tavam ldzsvaram ir jbt dinamiskam, balsttam pareizo lietu daran, no mirka uz mirkli. Neesi brns, kur negrib izaugt. Stereotipu esti un pozas tev nepaldzs. Pilnb paaujies uz savu domu skaidrbu, motva trbu un rcbas integritti. Nav iespjams noiet greizi. Ej pri un atstj visu aiz muguras. J: Bet vai ir iespjams jebko atstt uz visiem laikiem? M: Tu gribi kaut ko k neprtrauktu ekstzi. Ekstzes nk un iet, tas ir t, jo cilvka smadzenes nevar ilgu laiku izturt spriedzi. Ilgstoa ekstze

244

izdedzins tavas smadzenes, ja vien t nav rkrtgi tra un smalka. Dab nekas nestv uz vietas, viss puls, pards un izzd. Sirds, elpa, gremoana, miegs un nomoda, dzimana un nve viss nk un iet vios. Ritms, periodiskums, harmoniska ekstrmu nomaia ir likums. Nav jgas cnties pret pau dzves raksturu. Ja tu mekl nemaingo, ej pri pieredzei. Kad es saku: visu laiku atceries es esmu, es domju: atgriezies pie t atkal un atkal. Nekda konkrta doma nevar bt prta dabgs stvoklis, tikai klusums. Nevis ideja par klusumu, bet klusums pats. Kad prts ir sav dabgaj stvokl, tas pc katras pieredzes spontni atgrieas klusum, vai drzk katra pieredze notiek uz klusuma fona. Tagad, tas, ko tu esi eit iemcjies, kst par sklu. Tu to vartu aizmirst ietami. Bet t dzvos, un nkoaj sezon t dgs un augs, un bs ziedi un augi. Viss notiks pats par sevi. Tev nekas nav jdara, tikai nestvi tam ce.

52. Bt laimgam, padart laimgu ir dzves ritms


Jauttjs: Es atbraucu no Eiropas daus mneus atpaka periodiskaj sava Guru, kur dzvo netlu no Kalkutas, apmekljum. Tagad es esmu ce mjup. Tevi satikt mani ieldza draugs, un es esmu priecgs, ka esmu eit ieradies. Maharad: Ko tu esi iemcjies no sava Guru, un kdai praksei tu seko? J: Vi ir cienjams, apmram astodesmit gadus vecs vrs. Filozofiski vi ir Vedntists, un prakse, ko vi mca, ir saistta ar neapzinto prta eneriju atmodinanu un paslpto ru un bloku ieveanu apzi. Mana persong sdhana ir saistta ar savu pao problmu, kas nk no agra zdaia vecuma un brnbas. Mana mte nevarja man dot drobas sajtu un sajtu, ka es esmu mlts, kas ir tik svargi brna normlai attstbai. 245

Via bija sieviete, kas nebija piemrota banai par mti; nemiera un neirou plosta, neprliecinta par sevi, via sajuta mani k pienkumu un nastu, kas bija pri vias izturbai. Via negribja, lai es piedzimtu. Via negribja, lai es izaugtu un attsttos, via gribja mani atpaka sav dzemd, nedzimuu, neeksistjou. Katrai kustbai man dzv via pretojs, katram minjumam tikt r no aurs vias eksistences rutnas via nikni cnjs pret. K brns es biju gan jtgs, gan sirsngs. Pri visam es gribju mlestbu, un mlestba, vienkr, instinktv mtes mlestba uz savu brnu, man tika atteikta. Brna mekljumi pc savas mtes kuva par manas dzves vadoo motvu, un es nekad no t neizaugu. Laimgs brns, laimga brnba kuva man par apsstbu. Mani kaislgi interesja grtniecba, dzemdbas, brni. Es kuvu diezgan slavena vecmte un ieliku savu artavu nespgu dzemdbu metodes attstan. Laimgs laimgas mtes brns tas bija visas manas dzves idels. Bet mana mte vienmr ir bijusi tur nelaimga, negriboa un nespjga redzt mani laimgu. Tas ir manifestjis dvainos viedos. Vienmr, kad man bija slikti, via juts labk; kad es jutos labi, via atkal slikti, noldot sevi un ar mani. T, it k via nekad nebtu piedevusi man manu noziegumu, ka es piedzimu, via man ir likusi justies vaingam par to, ka es esmu dzvs. Tu dzvo, jo tu iensti mani. Ja tu mli mani mirsti, tds bija vias pastvgais, kaut ar klusais vstjums. Un t es pavadju savu dzvi, ar nves piedvjumu mlestbas viet. Ieslodzts, kds es biju sav mt k mgs zdainis, es nevarju attstt jdzgas attiecbas ar sievieti; mtes attls vienmr ir stvjis pa vidu, nepiedodos, nepiedots. Es meklju savrupbu sav darb, un daudz atradu; bet es nebiju spjgs daudz izkustties no savas zdaia bedres. Beigs es griezos pie gargiem mekljumiem, un aj ce es esmu jau daudz gadus. Bet kaut kd veid tie ir tie pai vecie mekljumi pc mtes mlestbas, sauc to par Dievu vai tm, vai Augstko realitti. Pamat es gribu mlestbu un gribu bt mlts; dieml tie t sauktie reliiozie cilvki iestjas pret dzvi, un visi ir par prtu. Kad vii tiekas ar s dzves vajadzbm un alkm, vii sk klasifict, abstraht un konceptualizt, un tad klasifikciju padara svargku par dzvi pau. Vii prasa koncentrties uz un uzdoties par konceptu. Spontnas integrittes caur mlestbu viet vii iesaka tu un strdgu koncentranos uz formulu. Vai tas ir Dievs, vai tm, es vai cits, tas viss beigs nonk pie t paa! Kaut kas, par ko domt, 246

ne kds, kuru mlt. Man nav vajadzgas teorijas un sistmas; tdas ir daudzas, ldzgi pievilcgas un ticamas. Man ir nepiecieama sirds uzvandana, dzves atjaunoans, ne jauns domanas veids. Nav jaunu domanas veidu, bet jtas vienmr var bt svaigas. Kad es kdu mlu, es meditju uz viu spontni un spcgi, ar siltumu un sparu, kurus mans prts nespj komandt. Vrdi ir labi sajtu noformulanai; vrdi bez sajtas ir k aprbs bez ermea iekpus auksti un saukui. mana mte via iztukoja mani no vism jtm mani avoti ir sausi. Vai eit es varu atrast emociju bagtbu un prpilnbu, kuras man ir vajadzgas td daudzum k brnam? M: Kur tava brnba ir tagad? Un kda ir tava nkotne? J: Es piedzimu, es izaugu, es miru. M: Tu dom savu ermeni, protams. Un tavu prtu. Es nerunju par tavu fizioloiju un psiholoiju. Tie ir dabas daa, un tiek dabas likumu vadti. Es runju par taviem mlestbas mekljumiem. Vai tiem bija skums? Vai tiem bs beigas? J: Es to sti nevaru pateikt. Tie ir te no pirm ldz pdjam manas dzves mirklim. s ilgas pc mlestbas cik pastvgas un cik bezcergas! M: Savos mekljumos pc mlestbas ko sti tu mekl? J: Vienkri o: mlt un tikt mltam. M: Tu dom sievieti? J: Ne obligti. Draugu, skolotju, cevedi tikmr kamr sajta ir spoa un skaidra. Protams, sieviete ir parast atbilde. Bet tai nav jbt viengajai. M: No iem diviem, ko tu izvltos, mlt vai tikt mltam? J: Es izvltos abus! Bet es redzu, ka mlt ir vairk, clk, dzik. Tikt mltam ir saldi, bet tas neliek augt. M: Vai tu pats vari mlt, vai kaut kam ir jliek tev mlt? J: Ir jsatiek kds, kur ir mlams, protams. Mana mte bija ne tikai nemloa, via ar nebija mlama. 247

M: Kas personu padara par mlamu? Vai t nav mlana? No skuma tu mli, un tad tu mekl iemeslus. J: Vartu bt ar otrdk. Tu mli to, kas padara tevi laimgu. M: Bet kas padara tevi laimgu? J: Taj nav konkrtu likumu. tma ir pilnb individula un neparedzama. M: Pareizi. Vienalga, k tu to pasaki, kamr tu nemli, nav laimbas. Bet vai mlestba vienmr tevi padara laimgu? Vai mlestbas asociana ar laimbu nav paagrs, infantils stvoklis? Kad iemotais cie, vai neciet ar tu? Un vai tu izbeidz mlt, kad tu ciet? Vai mlestbai un laimbai ir jiet kop? Vai mlestba ir tikai baudas sagaidana? J: Protams, n. Mlestb var bt daudz cieanu. M: Tad kas ir mlestba? Vai tas drzk nav banas stvoklis nek prta stvoklis? Vai tev ir jzina sava mlestba, lai mltu? Vai tu, pats to nezinot, savu mti nemlji? Tava ilgoans pc vias mlestbas, pc iespjas viu mlt, vai t nav mlestbas kustba? Vai mlestba nav ne tik daudz tevis daa k banas apzinans? Tu meklji mlestbu no savas mtes, jo tu viu mlji. J: Bet via man neva! M: Via nevarja tevi apstdint. J: Tad kpc es visu savu dzvi biju nelaimgs? M: Jo tu negji ldz pam savas banas saknm. T ir pilnga sevis nezia, kas prklja tavu mlestbu un laimbu, un lika tev meklt to, ko tu nekad nebiji pazaudjis. Mlestba ir griba, griba dalties sav laimb ar visiem. Bt laimgam padart laimgus is ir mlestbas ritms.

248

53. Vlmes, kas piepildtas, vairo jaunas vlmes


Jauttjs: Man jatzstas, es odien esmu ieradies dumpg noskaojum. Mani apkrpa aviobieu biroj. Kad es tiekos ar tdm situcijm, viss sk ist apaubms, viss iet nejdzgs. Maharad: is ir oti lietdergs noskaojums. Visa apaubana, visa noraidana, nevlans mcties no citiem. Tas ir ilgas sdhanas rezultts. Beigu beigs neviens nemcs bezgalgi. J: Man ar to pietika. Tas mani nekur nenoveda. M: Nesaki nekur. Tas noveda tevi tur, kur tu esi tagad. J: Tas atkal ir brns ar saviem untumiem. No vietas neizkustjos ne collu. M: Tu ski k brns, un tu beigsi k brns. Lai ko tu btu savcis, tev tas ir jpazaud un jsk no skuma. J: Bet brns sprds. Kad vi ir neapmierints vai viam kaut kas tiek liegts, vi sper. M: Lai sper. Tikai skaties uz sprdanos. Un, ja tu prk baidies no sabiedrbas, lai spertu prliecinti, skaties ar uz to. Es zinu, t ir spga padarana. Bet nav remdjuma tikai viens remdjumu mekljumiem ir jbeidzas. Ja tu esi dusms vai sps, atdali sevi no dusmm un spm un vro ts. rpusjba ir pirmais solis uz atbrvoanos. Atkpies un skaties. Fiziskie notikumi turpins, bet paiem par sevi tiem nav nozmes. Tas ir tikai prts, kam ir nozme. Lai kas notiktu, aviobieu biroj vai bank tu nevari sprdties un baut. Sabiedrba to neatauj. Ja tev nepatk sabiedrbas dzves veids, vai neesi gatavs to paciest, nelido un neturi naudu. Ej kjm, un, ja tu nevari aiziet ar kjm, neceo vispr. Ja tu iesaisties sabiedrb, tev ir jpieem ts paraas, jo sabiedrbas paraas ir tavas paraas. Ts radjuas ir tavas vajadzbas un prasbas. Tavas vlmes ir tik saretas un pretrungas nav brnums, ka sabiedrba, ko tu radi, ir tik sareta un pretrunga. 249

J: Es redzu un pieemu, ka rjais haoss ir tikai manis paa iekj harmonijas trkuma atspulgs. Bet kds ir remdjums? M: Nemekl remdjumus. J: Dareiz ir svtbas stvoklis, un dzve ir laimga un harmoniska. Bet tds stvoklis neilgst! Noskaojums mains, un viss saiet grst. M: Ja tikai tu vartu bt kluss, brvs no atmim un gaidm, tu btu spjgs mant skaisto notikumu raksturu. Tas ir tavs nemiergums, kas rada haosu. J: Trs stundas, kuras es pavadju aviobieu biroj, es praktizju pacietbu un iecietbu. Tas lietas nepatrinja. M: Tu vismaz ts nepalninji, jo tava sprdans noteikti to izdartu! Tu gribi momentnus rezulttus! Ms eit nedalm brnumus. Visi taisa vienu un to pau kdu: atsaks no ldzekiem, bet grib rezulttus. Tu gribi mieru un harmoniju pasaul, bet atsakies tds bt pats. Seko manam padomam krtgi, un tu nevilsies. Es nevaru atrisint tavas problmas tikai ar vrdiem vien. Tev ir jrkojas, balstoties uz to, ko es tev saku, un jbt neatlaidgam. Tas nav pareizs padoms, kas atbrvo, bet rcba, kas uz to balsts. Tiei k rsts, uztaisjis pacientam injekciju, saka viam: Tagad esi kluss. Neko vairs nedari, esi kluss. es tev saku: tev ir uztaista tava injekcija, tagad turies kluss, tikai turies kluss. Tev vairs nekas nav jdara. Mans Guru man teica to pau. Vi man kaut ko pateica un tad teica: Tagad turies kluss. Nav vajadzgs visu laiku atgremot. Izbeidz. Esi kluss. J: Es varu bt kluss stundu no rta. Bet diena ir gara, un notiek daudzas lietas, kas mani izsit no ldzsvara. Ir viegli pateikt esi kluss, bet bt klusam, kad viss man un ap mani kliedz ldzu pasaki, k tas tiek darts? M: Viss, kas ir jdara, var tikt darts mier un klusum. Nav vajadzbas raizties. J: T ir teorija, kas neatbilst faktiem. Es atgrieos Eirop, jo te vairs nav nek darma. Mana dzve ir pilnb tuka. M: Ja tu tikai centies bt kluss, viss nks pats darbs, darba spars, pareizais motvs. Vai tev viss ir jzina jau iepriek? Nesatraucies par nkotni esi

250

kluss tagad, un viss nostsies savs viets. Negaidtais noteikti notiek, bet gaidtais var nenotikt nekad. Neststi man, ka nespj kontrolt savu dabu. Tev t nav jkontrol. Prmet to pri bortam. Esi bez dabas, ar kuru cnties vai kurai padoties. Nekda pieredze tev neskds, ja vien tu to nepadari par pieradumu. Visa universa smalkais clonis esi tu. Viss ir, jo tu esi. Aptver o punktu krtgi un dzii un apsver to atkrtoti. Realizt, ka ir absolta taisnba, ir atbrvoans. J: Ja es esmu universa skla, tad esmu puvusi skla. Pc auga var tikt zinta skla. M: Kas vainas tavai pasaulei, ka tu ldjies uz to? J: T ir pilna spju. M: Daba nav ne patkama, ne spga. T ir viena intelience un skaistums. Spes un baudas ir prt. Izmaini savu vrtbu skalu, un viss izmainsies. Baudas un spes ir tikai mau traucki; uztver tos viendi, un bs tikai svtlaime. Un pasaule ir tas, ko tu par to padari; par vism varm padari to par laimgu. Tikai piepildjuma sajta var padart tevi laimgu vlmes, kas piepildtas, vairo vl vairk vlmes. Turans prom no vlmm un piepildjums ar to, kas nk pats par sevi, ir oti auglgs stvoklis prieknosacjums pilnbas stvoklim. Nesc neuzticties t ietamai sterilittei un tukumam. Tici man, t ir vlmju apmierinana, kas vairo postu. Brvba no vlmm ir svtlaime. J: Ir lietas, kas mums ir nepiecieamas. M: Tas, kas tev ir nepiecieams, pie tevis nks, ja tu neprasi nevajadzgo. Tomr tikai dai cilvki sasniedz o pilngas bezkaislbas un nepieerans stvokli. Tas ir oti augsts stvoklis, atbrvoans slieksnis. J: Pdjos divus gadus es esmu bez jgas, vientu un tuks, un es biei ldzos, lai nktu mana nve. M: Lk, ar tavu urp atnkanu lietas ir skuas notikt. Lai lietas notiek, k ts notiek ts paas beigs skaisti sakrtosies. Tev nav jsaspringst par nkotni nkotne pie tevis atnks pati. Vl kdu laiku tu turpinsi staigt mieg, k tu to dari tagad, bez jgas un prliecbas; bet is periods beigsies, 251

un tu mansi, ka tavs darbs ir gan augus nesos, gan viegls. Vienmr ir bri, kad jties tuks un atsveinjies. Tdi bri ir oti vlami, jo tas nozm, ka dvsele ir pametusi piesttni un bur uz tlm vietm. ir nepieerans kad vecais ir beidzies, un jaunais vl nav atncis. Ja tu baidies, tds stvoklis vartu bt nepatkams; bet tiem nav nek, no k baidties. Atceries instrukciju: lai jebko tu satiktu ej pri. J: Budas likums: atcerties, kas ir tas, kas bija jatceras. Bet man tas iet tik grti atcerties pareizo lietu pareizaj mirkl. Man aizmirans, iet, ir k likums. M: Nav viegli atcerties, kad katra situcija izsauc vlmju un baiu vtru. Alkas, kas dzimuas no atmias, ir ar atmias izncintjs. J: K man cnties ar vlmm? Nav nek stiprka. M: Dzves dei st pret objektu akmeiem vlamiem vai nstamiem. Aizvc akmeus caur ieskatu un nepieeranos, un tie pai dei plds dzii un klusi, un strauji, liekk apjom un lielk spk. Neesi teortisks aj sakar, dod laiku domm un apsvrumiem; ja tu gribi bt brvs, nepalaid garm pat vismazko soli uz brvbu. Tas ir k kpana kaln: izlaist nedrkst nevienu soli. Par vienu soli mazk un virsotne netiek sasniegta.

54. Prts un ermenis ir nezias simptomi


Jauttjs: Kdu dienu atpaka ms runjm par personu liecinieku absoltu (vjakti-vjakta-avjakta). Cik es atceros, tu teici, ka tikai absolts ir rels, un liecinieks ir absolts, tikai dot telpas un laika punkt. Persona ir organisms, rupj un smalks, liecinieka kltbtnes izgaismots. Es, iet, nespju o krtgi aptvert; vai ms vartu par to runt atkal? Tu ar lieto 252

tdus terminus k mahadaka, idaka un paramaka. K tie ir saistti ar personu, liecinieku un absoltu? Maharad: Mahadaka ir daba, eksistenu okens, fizisk telpa ar visu, kas taj var tikt kontaktts ar mam. idaka ir apjausmas izplatjums, laika, mau un uztvrumu mentl telpa. Paramaka ir bez-laika, bez-telpas realitte, bez-prta, nediferencta, bezgalg potencialitte, avots un sakne, substance un esence, gan matrija, gan apzia tomr pri abiem. T nevar tikt uztverta, bet var tikt pieredzta k liecinieka vienmr-vroana, uztvrja uztverana, visas manifestcijas avots un beigas, laika un telpas sakne, visas closakarbas des primrais clonis. J: Kda ir atirba starp vjakta un avjakta? M: Nav atirbas. Tas ir k gaisma un dienas gaisma. Universs ir pilns gaismas, kuru tu neredzi; bet to pau gaismu tu redzi k dienas gaismu. Un tas, ko dienas gaisma rda, ir vjakti. Persona vienmr ir objekts, liecinieks ir subjekts, un viu savstarpj atkarba ir to identittes absolt atspulgs. Tu iedomjies, ka tie ir atirgi un atirti stvoki. Tie nav. Tie ir t pati apzia atpt un kustb, viens apzinos otru. Iek it cilvks zina Dievu un Dievs zina cilvku. Iek it cilvks veido pasauli un pasaule veido cilvku. it ir saikne, tilts starp ekstrmiem, balansjoais un vienojoais faktors katr pieredz. Uztvert kopums ir tas, ko tu sauc par matriju. Visu uztvrju kopums ir tas, ko tu sauc par universlo prtu. o divu identitte, manifestjoa k uztveramba un uztverana, harmonija un intelience, mlgums un mlana, sevi atkal-apliecina mgi. J: Trs gunas, satva radas tamas, vai ts ir tikai matrij vai ar prt? M: Protams, abos, jo ie divi nav atsevii. Tikai absolts ir pri gunm. stenb ts ir tikai perspektvas, skatans veidi. Ts eksist tikai prt. Pri prtam prstj pastvt jebkda izirana. J: Vai universs ir mau produkts? M: Tiei k tu atkal-radi savu pasauli pamostoties, t ar universs tiek atritints. Prts ar saviem pieciem mau orgniem, pieciem rcbas orgniem, pieciem apzias rkiem pards k atmia, doma, saprts un

253

patba. J: Zintnes ir daudz progresjuas. Ms zinm ermeni un prtu daudz labk nek msu seni. Tavs tradicionlais prta un matrijas aprakstanas un analizanas veids vairs nav spk. M: Bet kur ir tavi zintnieki ar savm zintnm? Vai vii nav tikai attli tevis paa prt? J: Te ir btiska atirba! Man vii nav tikai manis paa projekcijas. Vii bija, pirms es biju piedzimis, un bs, kad es bu miris. M: Protams. Kad tu pieem laiku un telpu k relus, tu uztversi sevi par sku un sdzvojou. Bet vai tie ir reli? Vai tie ir atkargi no tevis vai tu no tiem? K ermenis tu esi telp. K prts tu esi laik. Bet vai tu esi tikai ermenis ar prtu taj? Vai jebkad esi to izptjis? J: Man nav bijis ne tds motvs, ne ar metode. M: Es iesaku abus. Bet stais ieskatans un nepieerans (vivekavairgja) darbs ir tavs. J: Viengais motvs, kdu es varu iedomties, ir manis paa bez-clou un bez-laika laimba. Un kda ir metode? M: Laimba ir nejaua. Patiess un efektvs motvs ir mlestba. Tu redzi cilvkus cieam un mekl labko veidu viiem paldzt. Atbilde ir acmredzama no skuma nostdi sevi pri paldzbas nepiecieambai. Prliecinies, ka tava attieksme ir tra labvlba, brva no jebkdm gaidm. Tie, kuri mekl tikai laimi, vartu nonkt augstprtg vienaldzb, kamr mlestba nekad neatpas. Kas attiecs uz metodi, ir tikai viena tev sevi ir juzzina gan tas, kas tu izskaties esam, gan tas, kas tu esi. Skaidrba un labvlba iet roku rok viens otram ir nepiecieams, un viens otru stiprina. J: Ldzjtba nozm, ka eksist objektva pasaule, pilna bdu, no kurm btu jtiek va. M: Pasaule nav objektva un no ts bdm nevar izvairties. Ldzjtba ir 254

tikai cits vrds priek atteikans ciest iedomtu iemeslu d. J: Ja iemesli ir iedomti, kpc cieanm btu jbt neizbgamm? M: Tas vienmr ir aplamais, kas liek tev ciest, aplams vlmes un bailes, aplams vrtbas un idejas, aplams attiecbas cilvku starp. Atmet aplamo un tu esi brvs no spm; patiesba dara laimgu patiesba atbrvo. J: Patiesba ir tda, ka es esmu prts, ieslodzts ermen, un ir oti nelaimga patiesba. M: is ir tavs prpratums. Tauj, izpti, apaubi sevi un citus. Lai atrastu patiesbu, tu nedrksti turties pie savm prliecbm; ja tu esi prliecints par it k acmredzamo, tu nekad nesasniegsi augstko. Tava ideja, ka tu dzimi un mirsi, ir absurda: gan loika, gan pieredze ir pretrun ar to. J: Labi, es neuzstu, ka esmu ermenis. Tev aj ir taisnba. Bet eit un tagad, man ar tevi runjot, es acmredzami esmu sav ermen. ermenis vartu nebt es, bet tas ir mans. M: Viss universs nemitgi dod ieguldjumu tav eksistenc. Tdjdi viss universs ir tavs ermenis. Td zi es piekrtu. J: Mans ermenis mani dzii iespaido. Vairkos veidos mans ermenis ir mans liktenis. Mans raksturs, mani garastvoki, manu reakciju patnbas, manas vlmes un bailes iedzimtas vai iegtas tas viss balsts ermen. Mazliet alkohola, das vai tdas narkotikas un viss izmains. Kamr narkotikas neiziet, es esmu cits cilvks. M: Viss is notiek, jo tu dom, ka esi ermenis. Realiz savu sto sevi, un pat narkotikm nebs varas pr tevi. J: Tu sm? M: Mans ermenis ir paturjis daus pieradumus, kuri vartu ar turpinties ldz t nvei. Tajos nav skdes. J: Tu d gau? M: Es dzimu gadju vid, un mani brni d gau. Es to du oti maz un netaisu no t problmu. 255

J: Gaas ana ietver nogalinanu. M: Acmredzami. Es neapgalvoju konsistenci. Tu dom, ka absolta konsistence ir iespjama; pierdi to ar piemru. Nespredio to, ko pats nepraktiz. Ejot atpaka pie idejas par piedzimanu. Tu esi iesprdis taj, ko tev ir pateikui vecki: visu par ieemanu, grtniecbu un dzemdbm, zdaini, brnu, jaunekli, tni un t tlk. Tagad atkraties no idejas, ka tu esi ermenis, ar pretju ideju, ka tu neesi ermenis. T ar ir ideja, bez aubm; uztver to k kaut ko, kam ir jbt atmestam, kad darbs ir padarts. Ideja, ka es neesmu ermenis, ermenim pieir realitti, kad stenb nav tdas lietas k ermenis; tas ir tikai prta stvoklis. Tev var bt tik daudz un dadu ermeu, cik tev tk; tikai nesvrstgi atceries, ko tu gribi, un noraidi lietas, kas neiet kop. J: Es esmu k kaste iek kastes, iek kastes, kur rj kaste ir k ermenis un nko taj mjojo dvsele. Aizvc rjo kasti, un tagad nkam kst par ermeni, un taj eso par dvseli. Tas ir k bezgalga rinda, bezgalga kastu va vrana, vai pdj ir augstk dvsele? M: Ja tev ir ermenis, tev ir jbt dvselei; eit ir pielietojama tava ldzba par kastm. Bet eit un tagad cauri visiem taviem ermeiem un dvselm spd apjausma, tra it gaisma. Turies pie ts nesvrstgi. Bez apjausmas ermenis neilgtu ne sekundi. ermen ir enerijas plsma, patika un intelience, kura vada, uztur un dod spku ermenim. Atklj to plsmu un paliec ar to. Protams, visi ie ir tikai runanas veidi. Vrdi ir tik pat ri cik ar tilti. Atrodi dzvbas dzirksteli, kas au tava ermea audus un esi ar to. T ir vieng realitte, kda ir ermenim. J: Kas notiek ar to dzvbas dzirksteli pc nves? M: T ir pri laikam. Dzimana un nve ir tikai punkti laik. Dzve savus tklus au mgi. Auana notiek laik, bet dzve pati ir bezlaicga. Lai kdu vrdu un formu tu dotu ts izpausmm, t ir k okens nekad nemaings, vienmr maings.

256

J: Viss, ko tu saki, skan skaisti prliecinoi, tomr mana sajta, ka esmu tikai persona pasaul, dvain un sve, biei naidg un bstam, nebeidzas. Bdams persona, ierobeota telp un laik, k ir iespjams realizt sevi k pretjo; bezpersonisku, universlu apjausmu par neko konkrtu? M: Tu apstiprini sevi k to, kas tu neesi, un noliedz sevi k to, kas tu esi. Tu izlaid tras atpazanas elementu, apjausmu, brvu no jebkdiem persongiem sagrozjumiem. Kamr tu nepieemsi it realitti, tu sevi nezinsi. J: Ko man dart? Es sevi neredzu t, k mani redzi tu. Varbt tev ir taisnba, un man taisnbas nav, bet k man izbeigt bt par to, par ko es jtos? M: Princis, kur tic, ka vi ir ubags, nevar tikt prliecints par pretjo: viam ir juzvedas k princim un jskats, kas notiks. Uzvedies t, ka tas, ko es saku, ir patiesba, un vrt pc t, kas patiesb notiek. Viss, ko prasu, ir mazliet ticbas, kas ir nepiecieama pirmajam solim. Ar pieredzi nks prliecba, un es tev vairs nebu vajadzgs. Es zinu, kas tu esi, un es tev to saku. Kdu brdi uzticies man. J: Lai btu eit un tagad, man ir nepiecieams ermenis un t maas. Lai saprastu, man vajadzgs ir prts. M: ermenis un prts ir tikai nezias, prpratuma simptomi. Uzvedies t, it k tu btu tra apjausma, bez-ermea un bez-prta, bez-telpas un bez-laika, pri kur un kad, un k. Esi taj, dom par to, mcies pieemt ts realitti. Nestjies tai pret un nenoliedz to visu laiku. Vismaz turi prtu atvrtu. Joga ir rj padarana par iekjo. Liec savam prtam un ermenim izpaust relo, kas ir viss un pri visam. T darot, tu gsti sekmes, ne strdoties. J: Ldzu, auj man atgriezties pie pirm jautjuma. K rodas banas par personu kda? M: Absolts ir pirms laika. Apjausma ir pirm. Atmiu un mentlo pieradumu kamols piesaista uzmanbu, apjausma centrjas un pki pards persona. Atem apjausmas gaismu, aizej gult vai pabsti, un persona izzd. Persona (vjakti) uzplaiksn, apjausma (vjakta) satur visu

257

telpu un laiku, absolts (avjakta) Ir.

55. Atsakies no visa un tu gsti visu


Jauttjs: Kds ir tavs stvoklis aj brd? Maharad: Ne-pieredzanas stvoklis. Taj ir iekauta visa pieredze. J: Vai tu vari iekt cita cilvka prt un sird, un dalties via pieredz? M: N. dm lietm ir nepiecieams pas treni. Es esmu k miltu tirgonis. Es maz zinu par maizi un kkm. Es vartu nezint pat kvieu putras garu. Bet par miltu graudu es zinu visu un labi. Es zinu visu pieredu avotu. Bet neskaitms konkrts formas, kdas var ieemt pieredze, es nezinu. Ne ar man btu vajadzgs ts zint. Mazumu, kas man ir jzina, lai dzvotu savu dzvi no mirka uz mirkli, es kaut kd veid zinu. J: Konkrt tevis eksistence un mana konkrt eksistence, vai tie abi eksist Brahma prt? M: Universlais neapjau konkrto. Personas eksistence ir runa par konkrto. Persona eksist laik un telp, tai ir vrds un forma, skums un beigas; universlais iekauj visas personas, un absolts ir visa sakne un pri visam. J: Es nerunju par veselumu. Mana persong apzia un tava persong apzia kda starp tm abm ir saikne? M: Kda var bt saikne starp diviem sapotjiem? J: Vii var viens par otru sapot. M: Tas ir tas, ko cilvki dara. Visi iedomjas citus un mekl ar viiem saikni. Mekltjs ir saikne, nav citu. J: Nenoliedzami, ir jbt kaut kam kopgam starp daudzajiem apzias 258

punktiem, kas ms esam. M: Kur ir daudzie punkti? Tav prt. Tu uzstj, ka tava pasaule ir neatkarga no prta. K tas t vartu bt? Tava vlme zint citu cilvku prtus ir t d, ka tu nezini sevis paa prtu. No skuma zini savu prtu, un tu zinsi, ka jautjums par citiem prtiem vispr nerodas, jo nav citu cilvku. Tu esi kopgais faktors, vieng saikne starp prtiem. Bana ir apzia; es esmu attiecs uz visu. J: Augstk Realitte (Parabrahman) vartu bt visos msos. Bet kds no t mums labums? M: Tu esi k kds, kur saka: Man ir vajadzga vieta, kur turt savas mantas, bet kda man jga no telpas? vai Man vajag pienu, tju, kafiju vai limondi, bet denim nav pielietojuma. Vai tu neredzi, ka Augstk Realitte ir tas, kas padara visu par iespjamu? Bet, ja tu prasi, kds tev no ts labums, man ir jatbild: Nekds. Ikdienas darans zintjam nav nekdu priekrocbu: drzk otrdk, esot brvs no savtbas un bailm, vi sevi neaizsarg. Pati peas ideja viam ir svea; vi izvairs no mantbas; via dzve ir pastvga sevis atrbana, dalans, doana. J: Ja nav priekrocbu Augstk gan, kpc vispr uzemties s likstas? M: Likstas ir tad, kad tu pie kaut k turies. Kad tu ne pie k neturies, nerodas likstas. Mazk atstana ir lielk gana. Atsakies no visa, un tu gsti visu. Tad dzve kst par to, kdai tai bija jbt: trs starojums no neizsmeam avota. Taj gaism pasaule pards blvi k sapnis. J: Ja mana pasaule ir tikai sapnis, un tu esi daa no t, ko tu vari dart man lab? Ja sapnis nav rels, ja tam nav esambas, k realitte var to iespaidot? M: Kamr tas ilgst, sapnim ir pagaidu esamba. T ir tava griba turties pie t, kas rada problmu. Laid va. Izbeidz iedomties, ka sapnis ir tavs. J: Tu, iet, to uzskati par pasaprotamu, ka var bt sapnis bez sapotja, un ka es identificju sevi ar manis paa salds gribas sapni. Bet es esmu sapotjs un ar sapnis. Kam btu jizbeidz sapot? M: auj, lai sapnis izvras ldz savam galam. Tu nevari neko ldzt. Bet tu

259

vari skatties uz sapni k uz sapni, atteikties tam dot realittes zmogu. J: eit es esmu, sdu tav priek. Es sapoju, un tu vro, k es runju sav sapn. Kda starp mums ir saikne? M: Mans nolks tevi pamodint ir saikne. Mana sirds vlas, lai tu mosties. Es redzu tevi cieam sav sapn, un es zinu, ka tev ir jpamostas, lai tu izbeigtu savas bdas. Kad tu redzi sapni k sapni, tu pamosties. Bet tav sapn pa es neesmu ieinterests. Man ir gana zint, ka tev ir jpamostas. Tev nav jnoved savs sapnis pie kda konkrta nobeiguma, vai jpadara tas par clu, vai laimgu, vai skaistu; viss, kas tev ir vajadzgs, ir realizt, ka tu sapo. Izbeidz iztloties, izbeidz ticanu. Redzi pretrunas, neatbilstbas, aplambu un cilvces stvoka bdas, vajadzbu iet pri. Telpas neizmrojamb peld mazti apzias atoms, un tas satur visu universu. J: Sapn ir tiekans, kas iet relas un ilgstoas. Vai pamostoties ts izzd? M: Sapn tu mli kdu un citus n. Pamostoties tu ieraugi, ka pats esi mlestba, apskaujoa visu. Persong mlestba, lai cik dedzga un patiesa, nenovrami sasaista; mlestba brvb ir mlestba uz visu. J: Cilvki nk un iet. Tiek mlti tie, kuri tiek satikti, nevar mlt visu. M: Kad tu esi mlestba pati, tu esi pri laikam un skaitam. Mlot vienu, tu mli visu, mlot visu, tu mli katru. Viens un viss nav viens otru nesaturoi. J: Tu saki, tu esi bezlaicg stvokl. Vai tas nozm, ka pagtne un nkotne tev ir atvrtas? Vai tu esi saticis Vaita Muni, Rmas Guru? M: Jautjums ir laik un par laiku. Tu atkal jaut man par sapa saturu. Bezlaicba ir pri laika ilzijai, tas nav laika izplatjums. Tas, kur sevi sauca par Vaitu, zinja Vaitu. Es esmu pri jebkdiem vrdiem un formm. Vaita ir sapnis tav sapn. K es viu vartu zint? Tu prk daudz uztraucies par pagtni un nkotni. Tas viss ir tavas vlans turpinties d, vlans pasargt sevi no izzuanas d. Un tu gribi turpinties, tu gribi, lai citi sastda tev kompniju, tpc tavi uztraukumi par izdzvoanu. Bet tas, ko tu sauc par izdzvoanu, ir sapa izdzvoana. Te nvei tiek dota priekroka. Taj ir pamoans iespja. 260

J: Tu apjaut mbu, tpc tev nerp izdzvoana. M: Tas ir otrdk. Brvba no jebkdm vlmm ir mba. Jebkda pieerans nozm bailes, jo visas lietas ir prejoas. Un bailes padara par vergu. brvba no pieerans nenk ar praksi; t ir dabga, kad tiek zinta sevis paties btba. Mlestba ne pie k neturas; turans nav mlestba. J: Ttad nav veidu k gt nepieeranos? M: Nav nek ko gt. Atmet visas iedomts lietas un zini sevi, kds tu esi. Sevis-zinana ir nepieerans. Visa grbana ir nepietiekambas sajtas d. Kad tu zini, ka tev netrkst nekas, ka viss, kas ir, esi tu un ir tavs, vlmes prstj bt. J: Lai zintu sevi, vai man ir jpraktiz apjausma? M: Nav nek, ko praktizt. Lai zintu sevi, esi pats. Lai btu pats, izbeidz iedomties, ka esi is vai tas. Tikai esi. auj pardties tavai patiesajai dabai. Neuzvandi savu prtu ar meklanu. J: Ja es to vien daru k gaidu sevis-realizciju, tam vajadzs daudz laika. M: Kas tev ir jgaida, ja tas jau ir eit un tagad? Tev ir tikai jskats un jredz. Skaties uz sevi, uz sevis paa banu. Tu zini, ka tu esi, un tev tas patk. Atmet visu iztloanos, tas ir viss. Nepaaujies uz laiku. Laiks ir nve. Kur gaida mirst. Dzve ir tikai tagad. Nerun ar mani par pagtni vai nkotni ts eksist tikai tav prt. J: Ar tu mirsi. M: Es jau esmu miris. Fizisk nve man gadjum neko nemains. Es esmu bezlaicga bana. Es esmu brvs no vlmm un bailm, jo es neatceros pagtni un neiedomjos nkotni. Kur nav ne vrdu, ne formu, k var bt vlmes un bailes? Ar vlmju trkumu nk bezlaicba. Es esmu drob, jo tas, kas nav, nevar skart to, kas ir. Tu jties nedrob, jo tu iedomjies briesmas. Protams, tavs ermenis k tds ir sarets un ievainojams, un tam ir nepiecieama aizsardzba. Bet ne tev. Kad tu realiz sevis paa neaizskaramo btbu, tu esi mier. J: K es varu atrast mieru, kad pasaule cie? 261

M: Pasaule cie oti pamatotu iemeslu d. Ja tu gribi pasaulei paldzt, tev paam ir jbt pri paldzbas nepiecieambai. Tad jebkda tava darana un ar nedarana pasaulei paldzs visefektvk. J: K nerkoans var dot labumu tur, kur ir nepiecieama rcba? M: Kur ir nepiecieama rcba, rcba notiek. Cilvks nav tas, kur rkojas. Vi apjau to, kas notiek. Pati via kltbtne ir rcba. Logs ir tur, kur nav sienas, un tas dod gaisu un gaismu, jo tas ir tuks. Esi tuks no jebkda mentl satura, no jebkdas iztles un plm, un pati ru kltneesamba izsauks realittes iesteiganos. Ja tu patiem gribi paldzt personai, turies atstatus. Ja tu esi emocionli iesaistts paldzan, tu nepaldzsi. Tu vartu bt oti aizemts un apmierints ar savu dsno dabu, bet nekas daudz netiks padarts. Cilvkam tiek sti paldzts tad, kad viam vairs nav vajadzba pc paldzbas. Viss prjais ir vienkri bezjdzba. J: Nav laika sdt un gaidt, ka nks paldzba. Kaut kas ir jdara. M: Par vism varm dari. Bet tas, ko tu dari, ir ierobeots; tikai pats ir neierobeots. Dod neierobeoti sevi. Visu prjo tu vari dot tikai mazos apmros. Tikai tu pats esi neizmrojams. Paldzt ir tevis paa daba. Pat, kad tu d un dzer, tu paldzi savam ermenim. Tev paam nekas nav vajadzgs. Tu esi tra doana, bez skuma, bez beigm, neizsmeama. Kad tu redzi bdas un cieanas, esi ar tm. Nesteidzies rkoties. Ne mcana, ne ar rcba nevar sti paldzt. Esi ar bdm un atklj to saknes paldzana saprast ir sta paldzba. J: Mana nve tuvojas. M: Laiks trkst tavam ermenim, ne tev. Laiks un telpa ir tikai prt. Tu neesi sasaistts. Tikai saproti sevi t pati par sevi ir mba.

262

56. Apziai nonkot esamb, esamb nonk pasaule


Jauttjs: Kad parasts cilvks mirst, kas ar viu notiek? Maharad: Notiek via ticba. T pat k dzve pirms nves ir iztle, t ar ir ar dzvi pc nves. Sapnis turpins. J: Un k ar dnn? M: Dnn nemirst, jo vi nekad nav dzimis. J: Citiem vi izskats dzimis. M: Bet ne viam paam. Sev pa vi ir brvs no lietm fiziskm un mentlm. J: Tomr tu noteikti zini cilvka, kur ir miris, stvokli. Vismaz no savm iepriekjm dzvm. M: Ldz es satiku savu Guru, es zinju tik daudzas lietas. Tagad es nezinu neko, jo visas zinanas ir tikai sapn un nav stas. Es zinu sevi, un neatrodu sev ne dzvi, ne nvi, tikai tru banu ne banu par o vai to, bet tikai banu. Bet ldz ko prts sk erties pie savu atmiu krjuma, sk iztloties, tas piepilda telpu ar objektiem un laiku ar notikumiem. T k es nezinu par o piedzimanu, k es vartu zint iepriekjs? Tas ir prts, kas, pats esot kustb, redz visu kustb, un, radjis laiku, uztraucas par pagtni un nkotni. Viss universs ir apzias (maha tattva) pul, kas nonk esamb, kad ir perfekta krtba un harmonija (maha satva). K vii ir oken, t daudzs lietas, fiziskas un mentlas, ir apjausm. Tpc apjausma pati ir vissvargk, ne ts saturs. Padziini un paplaini sevis apjausmu, un plds neizmrojama svtba. Tev nekas nav jmekl, viss nks pie tevis pavisam dabgi un bez plm. Piecas maas un etras prta funkcijas atmia, doma, sapratne un patba; pieci elementi zeme, dens, uguns, gaiss un ters; divi radbas aspekti matrija un gars, visi ir apjausmas saturti. J: Tomr tu noteikti tici, ka esi dzvojis jau iepriek.

263

M: Svtie raksti t saka, bet es neko par to nezinu. Es sevi zinu tdu, kds es esmu; kds es pardjos, vai kds es pardos, nav manas pieredzes lauk. Nav t, ka es neatceros. stenb nav nek, ko atcerties. Reinkarncija nozm sevis reinkarnanos. Nav tdas lietas. Atmiu un cerbu kamols, saukts par es, iedomjas sevi esam mgi un rada laiku, kur iekaut savu aplamo mbu: Lai btu, man nav vajadzga ne pagtne, ne nkotne. Visa pieredze dzimst iztl; Es neiztlojos, tpc ne dzimana, ne nve ar mani nenotiek. Tikai tie, kuri dom, ka ir dzimui, var domt, ka vii atdzims. Tu apsdzi mani piedziman es neatzstu, ka btu ko tdu pastrdjis! Viss eksist apjausm, un apjausma ne mirst, ne atdzimst. T ir nemaing realitte pati. Viss pieredu universs piedzimst kop ar ermeni un mirst kop ar ermeni; skums un beigas tam ir apjausm, bet apjausmai nav ne skuma, ne beigu. Ja tu izprto to krtgi un ilgu laiku to paturi prt, tu ieraudzsi apjausmas gaismu vis ts skaidrb, un pasaule no tava redzjuma izgaiss. Tas ir k skatans uz degou vraku; no skuma tu redzi vraku un dmus; tad tu pamani degoo ogli, tu saproti, ka tai ir spks nodedzint kalniem vraku un piepildt universu ar dmiem. Pats aktualiz sevi bezlaicgi, neizsmeot savas bezgalgs iespjas. Vraka ldzb koci ir ermenis, un dmi ir prts. Tikmr, kamr prts ir aizemts ar saviem meiem, tas neuztver savu avotu. Atnk Guru un pagrie tavu uzmanbu uz dzirksteli iekup. Pc savas dabas prts ir vrsts uz rpusi; tas vienmr sliecas meklt savu avotu starp lietm pam; kad tiek pateikts meklt avotu iekup, tas sav zi ir k jaunas dzves skums. Apjausma ieem apzias vietu; apzi ir es, kur apzins, kamr apjausma ir nesadalta; apjausma apjau sevi. Es esmu ir doma, kamr apjausma nav doma; apjausm nav es apjauu. Apzia ir atribts, apjausma nav; var apjaust banu apzintam, bet nevar apzinties apjausmu. Dievs ir visa apzia kop, bet apjausma ir pri visam banai un ar nebanai. J: Es sku ar jautjumu par stvokli, kd ir cilvks pc nves. Kad via ermenis ir izncints, kas notiek ar via apziu? Vai vi patur savas redzes un dzirdes maas, vai vi ts atstj aiz muguras? Un, ja vi 264

pazaud savas maas, kas notiek ar via apziu? M: Maas ir tikai uztveres veidi. Ldz ar rupjko veidu izzuanu, pards smalkki veidi. J: Vai pc nves nenotiek preja uz apjausmu? M: Nevar bt preja no apzias uz apjausmu, jo apjausma nav apzias veids. Apzia var tikai kt smalkka un izsmalcintka, un tas ir tas, kas notiek pc nves. Ldz ar dado cilvka rku atmiranu, ar apzias veidi, kas ir to radti, izgaist. J: Kamr paliek tikai bez-apzia? M: Skaties, k tu run par bez-apziu k par kaut ko, kas nk un iet! Kur ir tur, lai apzintos bez-apziu? Tikmr, kamr logs ir atvrts, istab ir saules gaisma. Kad logi ir aizvrti, saule paliek, bet vai tad t redz istabas tumsu? Nav tdas lietas k bez-apzia, jo bez-apziu nevar pieredzt. Ms izsecinm, ka ir bez-apzia, kad ir prrvums atmi vai komunikcij. Ja es prsttu reat, tu teiktu, ka es esmu bez-apzi. stenb es vartu bt pavisam pie apzias, tikai nespjgs komunict vai atcerties. J: Es vaicju vienkru jautjumu: pasaul ir kdi etri miljardi cilvki, un viiem visiem ir lemts mirt. Kds bs viu stvoklis pc nves ne fiziski, bet psiholoiski? Vai viu apzia turpinsies? Un, ja t turpins, kd form? Nesaki man, ka es uzdodu nepareizu jautjumu, vai ka tu nezini atbildi, vai ka tav pasaul mans jautjums ir bezjdzgs; mirkl, kad tu sc runt par msu pasaulm k par atirgm un nesavietojamm, tu uzbv starp mums sienu. Vai nu ms dzvojam vien pasaul, vai no tavas pieredzes mums nav nekdas jgas. M: Protams, ms dzvojam vien pasaul. Tikai es to redzu t, kda t ir, bet tu n. Tu redzi sevi pasaul, kamr es pasauli redzu sev. Tav gadjum tu dzimsti un mirsti, man pasaule pards un izzd. Msu pasaule ir rela, bet tavs ts redzjums nav. Starp mums nav sienas, izemot to, kuru tu pats esi uzbvjis. Ar mam nav nekdas vainas, t ir tava iztle, kas tevi maldina. T prklj pasauli, kda t ir, ar to, kdu tu to iztlojies k kaut ko eksistjou neatkargi no tevis, tomr sekojou taviem mantotajiem

265

vai iegtajiem modeiem. Tav attieksm ir dzia pretruna, kuru tu neredzi, un kura ir bdu clonis. Tu turies pie idejas, ka tu piedzimi spju un bdu pasaul; es zinu, ka pasaule ir mlestbas brns, kuras skums, izaugsme un piepildjums ir mlestb. Bet es esmu pat pri mlestbai. J: Ja tu radji pasauli no mlestbas, kpc t ir tik spju pilna? M: Tev taisnba no ermea skata punkta. Bet tu neesi ermenis. Tu esi apzias vriengums un bezgalba. Nepieem to, kas nav patiesba, un tu redzsi lietas t, k es ts redzu. Spes un baudas, labs un slikts, pareizs un aplams: tie ir relatvi jdzieni, kam nav jbt uztvertiem absolti. Tie ir ierobeoti un slaicgi. J: Budistu tradcij ir teikts, ka Nirvni, apgaismotam Budam, ir universa brvba. Vi pats var zint un pieredzt visu, kas eksist. Vi var pavlt, iejaukties dab, closakarbas d, maint notikumu secbu un pat atdart pagtni! Pasaule vl ir ar viu, bet vi taj ir brvs. M: Tas, ko tu apraksti, ir Dievs. Protams, tur, kur ir universs, ir ar t otra puse, kas ir Dievs. Bet es esmu pri abiem. Bija reiz karavalsts, karaa mekljumos. Vii atrada pareizo cilvku un lika viu karaa tron. Vi nekd veid neizmainjs. Viam tikai tika dots statuss, karaa tiesbas un pienkumi. Via daba netika mainta, tikai via rcba. Ldzgi ir ar apgaismotu cilvku; via apzias saturs tiek pakauts radiklm izmaim. Bet viu tas nemaldina. Vi zina nemaingo. J: Nemaingais nevar bt apzints. Apzia vienmr ir par izmaim. Nemaingais apzi neatstj pdas. M: J un n. Paprs nav raksti, tomr tas uztur rakstus. Tinte nav vsts, ne ar lastja prts ir vsts bet tie visi padara vsti par iespjamu. J: Vai apzia nonk no realittes, vai t ir matrijas atribts? M: Apzia k tda ir matrijas smalk pretj puse. Tiei k inerce (tamas) un enerija (radas) ir matrijas atribti, t harmonija (satva) manifest sevi k apzia. Tu uz to vartu skatties k uz oti smalkas enerijas formu. Koldz matrija sevi sakrto stabil organism, spontni pards apzia. Ldz ar organisma iznkanu, apzia izzd. 266

J: Tad kas izdzvo? M: Tas, kam matrija un apzia ir tikai aspekti, kas ne dzimst, ne mirst. J: Ja tas ir pri matrijai un apziai, k tas var tikt pieredzts? M: Tas var tikt zints no t efekta uz abiem; mekl to skaistum un laim. Bet tu nesapratsi ne ermeni, ne apziu, ja vien tu neiesi pri abiem. J: Ldzu saki mums skaidri: tu apzinies vai neapzinies? M: Uz apgaismoto (dnn) nav attiecinms ne viens, ne otrs. Bet via apgaismb (dnna) viss tiek saturts. Apjausma satur katru pieredzi. Bet tas, kur apjau, ir pri jebkdai pieredzei. Vi ir pri apjausmai paai. J: Ir pieredzes fons, sauksim to par matriju. Ir pieredztjs, sauksim to par prtu. Kas sastda tiltu starp iem diviem? M: Pati starpa starp tiem ir tilts. Tas, kas vien gal izskats k matrija un otr k prts, pats par sevi ir tilts. Nesadali realitti prt un ermen, un nebs nepiecieamba tiltam. Apziai nonkot esamb, esamb nonk pasaule. Kad tu apsver pasaules gudrbu un skaistumu, tu to sauc par Dievu. Zini visa t avotu, kas ir tev, un tu mansi, ka uz visiem taviem jautjumiem ir atbildts. J: Redztjs un redztais: vai tie ir divi vai viens? M: Ir tikai redzana; abi, gan redztjs, gan redztais, taj tiek saturti. Netaisi atirbas, kur tdu nav. J: Es sku ar jautjumu par cilvku, kur ir miris. Tu teici, ka via pieredzes paas sevi veidos atbilstoi via gaidm un ticbai. M: Pirms tu biji dzimis, tavas gaidas bija dzvot, balstoties uz kdu plnu, kuru tu pats sev sastdji. Tevis paa griba bija tava liktea mugurkauls. J: Karma, protams, iejaucs. M: Karma veido apstkus: attieksmes ir tavas. Tavs raksturs veido dzvi, un tikai tu vari veidot savu raksturu. J: K tiek veidots raksturs? 267

M: Redzot to, kds tas ir, un jtoties patiesi l, ka t ir. integrt redzana-juana dara brnumus. Tas ir k bronzas statujas lieana; ar metlu vai uguni vien nepietiks; ne ar formai bs kda jga; tev ir jizkaus metls uguns karstum un jizlej tas form.

57. Pri prtam cieanu nav


Jauttjs: Es redzu, ka tu sdi sava dla mj, gadi, kad tiks pasniegtas pusdienas. Un mani interes, vai tavas apzias saturs ir ldzgs manjam vai daji atirgs, vai pilnb savdks. Vai tu esi izsalcis un izslpis t pat k es, nepacietgi gaidot diena pasnieganu, vai tu tomr esi pilngi savdk prta stvokl? Maharad: Virspusji lielas atirbas nav, bet dziumos t ir liela. Tu zini sevi tikai caur mam un prtu. Tu uzskati sevi par to, ko tie tev par tevi saka; bez tieas sevis zinanas tev ir tikai idejas, kas visas ir viduvjas, aizgtas no citiem, baumas. To, ko tu par sevi dom, tu uztver k patiesbu; tev ir oti spcgs pieradums iedomties sevi par uztveramu un aprakstmu. Es redzu t pat, k tu redzi, dzirdu, k tu dzirdi, sagaroju, k tu sagaro, du, k d tu. Es ar jtu slpes un izsalkumu un dienreizes gaidu tm paredztaj laik. Kad esmu izbadjies vai slims, mans ermenis un prts novjins. Visu o es uztveru pavisam skaidri, bet kaut kd veid es taj neesmu, es sevi jtu it k peldou tam visam pri, atstatus un nesaisttu. Pat ne atstatus un nesaisttu. T pat k ir slpes un izsalkums, ir ar atstatums un nesaistans; ir ar apjausma par visu to un milzgas distances sajta, it k ermenis un prts, un viss, kas ar tiem notiek, btu kaut kur tlum pie apvra. Es esmu k kino ekrns trs un tuks attli priet tam pri un izzd, atstjot to tik tru un tuku, kds tas bija iepriek. Ekrns nekd veid netiek attlu iespaidots, ne ar attli ekrna iespaidoti. Uz ekrna krt, un ekrns atstaro attlus, tas tos neieveido. Tam nav nekda sakara ar filmu

268

ruiem. Tie ir tdi, kdi tie ir, liktea (prrabdha) kamoli, bet ne mana liktea; tie ir cilvku ekrn liktei. J: Tu tau negribi teikt, ka cilvkiem ekrn ir liktei! Tie pieder pie ststa, ststs nav viu ststs. M: Un k ar tevi? Vai tu veido savu dzvi, vai tu tiec dzves veidots? J: J, tev taisnba. Dzvesststs atritina sevi, un taj es esmu viens no aktieriem. Man nav esambas rpus t, k ar tam nav esambas bez manis. Es esmu tikai loma, ne persona. M: Loma ks par personu, kad t sks veidot savu dzvi, t viet lai pieemtu to, kda t nk, un identifictos ar to. J: Kad es vaicju jautjumu, un tu atbildi, kas sti notiek? M: Jautjums un atbilde abi pards uz ekrna. Lpas kusts, ermenis run un atkal ekrns ir trs un tuks. J: Kad tu saki: trs un tuks, ko tu ar to dom? M: Es domju, brvs no jebkda satura. Sev es neesmu ne uztverams, ne aptverams; nav nek, uz ko es vartu nordt un teikt: tas es esmu. Tu sevi tik viegli identific ar jebko; es to nespju. Sajta: Es neesmu is vai tas, k ar nekas nav mans man ir tik spcga, ka tikldz pards kda lieta vai doma, tai ldzi nk sajta is neesmu es. J: Tu gribi teikt, ka tu pavadi laiku, atkrtojot Es neesmu is, es neesmu tas? M: Protams, n. Es to verbalizju priek tevis. Ar sava Guru svtbu es realizju uz visiem laikiem, ka es neesmu ne objekts, ne subjekts, un man nav tas visu laiku jatgdina. J: Man ir grti aptvert, ko sti tu dom, sakot, ka tu neesi ne objekts, ne subjekts. aj mirkl, mums runjot, vai es neesmu tavas pieredzes objekts, un tu subjekts? M: Skaties, mans kis pieskaras manam rdtjpirkstam. Abi skaras, un abi tiek skarti. Kad mana uzmanba ir uz ki, kis ir tas, kas jt, un 269

rdtjpirksts pats. Nomaini uzmanbas fokusu, un attiecba tiek apgriezta otrdi. Ir t, ka kaut kd veid novirzot uzmanbas fokusu, es kstu par pau lietu, uz ko es skatos, un pieredzu tda veida apziu, kda tai lietai ir; es kstu par iekjo ts lietas liecinieku. Es o spju ieiet citos apzias fokusa punktos saucu par mlestbu; tu vartu tam dot citu vrdu. Mlestba saka: Es esmu viss. Gudrba saka: Es esmu nekas. Starp iem diviem plst mana dzve. Jo jebkur brd es varu bt abi, gan pieredzes subjekts, gan objekts, es to izpauu sakot, ka es esmu abi un neviens, un pri abiem. J: Tu par sevi saki visus os neparastos apgalvojumus. Kas tev liek ts lietas teikt? Ko tu dom, kad saki, ka tu esi pri telpai un laikam? M: Tu vaic, un nk atbilde. Es vroju sevi es vroju atbildi un neredzu taj pretrunu. Tas man ir skaidrs, ka es tev saku patiesbu. Tas viss ir oti vienkri. Tikai tev man ir juzticas, ka es saku, k ir, ka es esmu pavisam nopietns. K jau es tev teicu, mans Guru pardja man savu patieso dabu un patieso pasaules dabu. Realizjis, ka es esmu viens ar to un tomr pri pasaulei, es kuvu brvs no vlmm un bailm. Es neizprtoju, ka man vajadztu bt brvam es sevi ieraudzju brvu negaidti, bez nekdm plm. brvba no vlmm un bailm kop t bra ar mani ir palikusi. Cita lieta, ko es pamanju, ka man nav jpieliek ples; darbba seko domai nekavjoties un bez pretestbas. Es ar ieraudzju, ka domas kst sevi piepildoas; lietas nostjas savs viets miergi un krtgi. Galven izmaia bija prt; tas kuva nekustgs un kluss, tri reajos, bet neieminot reakciju. Spontanitte kuva par dzvesveidu, patiesais kuva par dabgo, un dabgais kuva rels. Un pri visam bezgalga patika, mlestba, tuma un klusa, starojoa visos virzienos, apskaujoa visu, padarot visu par interesantu un skaistu, nozmgu un labvlgu. J: Mums saka, ka, kad cilvks realiz savu patieso btbu, tad cilvk spontni pards dadas jogu spjas. Kda ajs liets ir tava pieredze? M: Cilvka piecu aspektu ermenim (fiziskais, utt.) ir potencilas spjas pri jebkdm msu iedomm. Cilvk tiek atspoguots ne tikai viss universs, bet ar spja kontrolt universu gaida, kad to cilvks sks izmantot. Gudrs cilvks nemekl iespju os spkus izmantot, izemot, ja situcija to pieprasa. Cilvka personbas spjas un prasmes vi uzskata par 270

adekvtm parastai ikdienas dzvoanai. Daas no m spjm var tikt attsttas specilos trenios, bet cilvks, kur plts ar diem spkiem, vl joprojm ir vas. Gurdais neko neuzskata par savu. Kad kd laik un viet kds brnums tiek attiecints uz kdu personu, vi starp notikumiem un cilvkiem neveidos closakarbas saiti, ar secinjumus vi netaiss. Viss notika t, k tas notika, jo tam t bija jnotiek; viss notiek, k tas notiek, jo universs ir tds, kds tas ir. J: Neiet, ka universs ir dzvoanai laimga vieta. Kpc ir tik daudz cieanu? M: Spes ir fiziskas; cieanas ir mentlas. Pri prtam cieanu nav. Spes ir tikai signls, ka ermenis ir briesms, un ka tam ir nepiecieama uzmanba. Ldzgi cieanas ms brdina, ka atmiu un pieradumu struktru, ko ms saucam par personu (vjakti), apdraud izmaiu trkums. Spes ir btiskas ermea izdzvoanai, bet neviens nespie ciest. Cieanas ir tikai pieerans un pretoans d; t ir zme par nevlanos virzties tlk, plst ar dzvi. Vesela dzve ir brva no spm, t ar svtga dzve ir brva no cieanm. J: Neviens nav cietis vairk par svtajiem. M: Vai vii tev to pateica, vai tu saki no sevis? Svtuma esence ir pilnga pareizj mirka pieemana, harmonija ar lietm, tm notiekot. Svtais negrib, lai lietas btu savdk, nek ts ir; vi zina, ka, apsverot visus faktorus, no tm nevar izvairties. Vi draudzjas ar neizbgamo un tpc necie. Spes vi vartu zint, bet ts viu nesatricina. Ja vi var, vi dara nepiecieamo, lai atgtu pazaudto balansi vai vi auj lietm notikt, k ts notiek. J: Vi vartu nomirt. M: Nu un tad? Ko vi gst turpinot dzvot, un ko vi gst nomirstot? Kas dzima, tam jmirst; kas nekad nav dzimis, nevar mirt. Viss ir atkargs no t, ko vi par sevi uzskata. J: Iedomjies, tu saslimsti ar nerstjamu slimbu. Vai tu nenolotu un neemtu aun? 271

M: Bet es jau esmu miris, vai drzk ne dzvs, ne miris. Tu redzi manu ermeni, kas uzveds pierast veid, un izdari savus secinjumus. Tu nepieem to, ka tu esi viengais, ko sasaista tavi secinjumi. Tev ir jredz, ka attls, kds tev ir par mani, vartu bt pavisam aplams. Tavs attls par tevi pau ar ir aplams, bet t ir tava problma. Bet tev nav jtaisa problmas priek manis, un tad jprasa man, lai es ts atrisintu. Es ne radu problmas, ne risinu ts.

58. Pilnba katra liktenis


Jauttjs: Kad tev vaic par ldzekiem uz sevis realizciju, tu vienmr uzsver, ka svarga ir prta uzturans es esmu sajt. Kas te ir cloniskais faktors? Kpc ai konkrtajai domai btu jnoved pie sevisrealizcijas? K mani ietekm kontemplcija uz es esmu? Maharad: Pats vroanas fakts izmaina vrotju un vroto. Beigu beigs, tas, kas attur ieskatu sav patiesaj dab, ir prta vjums un trulums un t tendence laist garm smalko un fokusties tikai uz rupjo. Kad tu seko manam padomam un centies turt savu prtu tikai sajt es esmu, tu pilnb sc apjaust savu prtu un t untumus. Apjausma, kas ir skaidra harmonija (satva) darbb, izgaisina prta trulumu un nemiergumu un maigi, bet neatlaidgi maina t substanci. m izmaim nav jbt milzgm; ts vartu bt knapi pamanmas; tomr t ir dzia un fundamentla izmaia no tumsas uz gaismu, no nevrbas uz apjausmu. J: Vai tai ir jbt es esmu formulai? Vai neders jebkur cits teikumus? Ja es koncentrtos uz galds ir, vai tas nekalpos im paam mrim? M: K koncentrans vingrinjums j. Bet tas neaizveds tevi pri idejai par galdu. Tu neesi ieinterests galdos, tu gribi zint sevi. im tev ir neatlaidgi jturas apzias fokus, viengaj pavedien, kds tev ir: tavas esambas neapgamb. Esi ar to, rotajies ar to, apsver to, nirsti taj dzii, 272

ldz nezias aula saplst, un tu pardies realittes sfr. J: Vai starp fokusanos uz es esmu un aulas saplanu ir closakarba? M: Dzinulis atrast sevi ir zme, ka tu sc nogatavoties. Impulss vienmr nk no iekienes. Ja tavs laiks nav piencis, tev nebs ne vlmes, ne spka sirsngi nodoties taujanai sev. J: Vai par vlmi un ts piepildjumu nav atbildga Guru svtba? Vai Guru starojo seja nav sma, ar kuru ms tiekam noerti un izvilkti no s bdu jras? M: Tas ir Iekjais Guru (sadguru), kur aizved tevi pie rj Guru, k mte savu brnu aizved pie skolotja. Uzticies un klausi savam Guru, jo vi ir tava Paties Sevis zinesis. J: K atrast Guru, kuram es varu uzticties? M: Tava sirds tev to pateiks. Atrast Guru nav grti, jo Guru mekl tevi. Guru vienmr ir gatavs; tu neesi gatavs. Tev ir jbt gatavam mcties; jebu tu vartu satikt savu Guru un palaist garm savu iespju tikai nevrbas un truluma d. em piemru no manis; nek daudzsoloa man nebija, bet, kad es satiku savu Guru, es klausjos, uzticjos un paklausju. J: Vai man nav jprbauda skolotjs, pirms es sevi pilnb ielieku via roks? M: K vien vari, prbaudi! Bet ko tu vari noskaidrot? Tikai tik, kds vi tev izskats tevis paa lmen. J: Es skatos, vai vi ir konsekvents, vai starp via dzvi un mcbu ir harmonija. M: Tu vartu atrast pulka nesaskau un kas no t? Tas neko nepierda. Tikai motviem ir nozme. K tu uzzinsi via motvus? J: Man vismaz vajadztu lkot, ka vi ir sevi kontroljos cilvks, kur dzvo tikumgu dzvi. M: Tdus tu atradsi daudz un no tiem tev nebs nekda labuma. Guru var pardt ceu atpaka uz mjm, uz tevis patieso sevi. Kds tam ir sakars ar 273

personas, kds vi izskats, raksturu, temperamentu. Vai vi tev skaidri un gaii nesaka, ka vi nav persona? Viengais veids, k tu vari spriest, ir pc izmaim tev, kad tu esi via kompnij. Ja tu jties vairk mier un laimgs, ja tu saproti sevi skaidrk un dzik nek parasti, tas nozm, ka esi saticis pareizo cilvku. Nesteidzies, bet, kad tu esi izlmis viam uzticties, uzticies viam absolti un seko katrai via instrukcijai pilngi un uzticgi. Nav lielas nozmes tam, vai tu viu pieem k savu guru, vai esi apmierints ar via kompniju vien. Satsanga vien var tevi aizvest uz savu mri, ja vien t ir nesajaukta un netraucta. Bet, kad tu pieem kdu par savu Guru, klausies, atceries un klausi. Pus-sirsngums ir nopietns kavklis un daudzu pa-radtu likstu iemesls. Kdas nekad nav Guru d; vaings vienmr ir skolnieka trulums un aprobeotba. J: Vai Guru tad atsaks no skolnieka vai viu uzskata par nedergu? M: Vi nebtu Guru, ja vi t dartu! Vi nogaida, kamr skolnieks, labojies un palicis skaidrks, nk pie via atkal atvrtk noskaojum. J: Kds ir motvs? Kpc Guru uzemas tik daudz rpju? M: Bdas un bdu izbeigana. Vi redz, ka cilvki savos sapos cie, un vi grib, lai vii pamostas. Mlestba ir neiecietga pret spm un cieanm. Guru pacietbai nav robeu, un tpc t nav sakaujama. Guru nekad necie neveiksmi. J: Vai mans pirmais Guru ir ar mans pdjais, vai man ir jstaig no viena Guru pie nko? M: Viss universs ir tavs Guru. Tu mcies no visa, ja tu esi modrs un intelients. Ja tavs prts btu skaidrs un tava sirds tra, tu mctos no katra garmgjja. Tikai tpc, ka tu esi ktrs un nemiergs, tavs iekjais Pats manifest k rjais Guru un liek tev viam uzticties un klaust. J: Vai Guru ir neizbgams? M: Tas ir k jautt Vai mte ir neizbgama? Lai apzi paceltos no vienas dimensijas cit, tev ir nepiecieama paldzba. Paldzba ne vienmr bs cilvka veidol, t vartu bt smalka kltbtne vai intucijas dzirkstele, bet paldzbai ir jnk. Iekjais Pats vro un gaida, kad dls atgriezsies pie 274

sava tva. Pareizaj laik vi visu efektvi un sirsngi nokrto. Tur, kur ir nepiecieams zinesis vai cevedis, vi nosta Guru izdart vajadzgo. J: Vienu lietu es nevaru saprast. Tu run par iekjo sevi k gudru un labu, un skaistu, un visdos veidos pilngu, un par personu k tikai par atspulgu, kas pati par sevi nepastv. No otras puses tu tik daudz paldzi personai, lai via realiztu sevi. Ja persona ir tik mazsvarga, kpc t rpties par ts labkljbu? Kuram rp na? M: Tu ievies dualitti, kur tdas nav. Ir ermenis, un ir Pats. Starp tiem ir prts, kur Pats tiek atspoguots k es esmu. Prta nepilnbu, negatavbas un nemierguma, nespjas aptvert un ieskatties d tas uzskata sevi par ermeni, ne Sevi. Viss, kas ir nepiecieams, ir attrt prtu, lai tas var realizt savu identitti ar Sevi. Kad prts saplst Sev, ermenis nerada problmas. Tas paliek, kas tas ir, uztveres un rcbas instruments, rados uguns iekup izpausmes instruments. Lielk ermea vrtba ir taj, ka tas kalpo kosmisk ermea, kas ir viss universs, atklanai. Ldz ko tu realiz sevi manifestcij, tu turpini atklt, ka tu esi ikreiz vairk, nek tu esi iztlojies. J: Vai sevis-atkljumiem nav beigu? M: T pat k nav skuma, t nav beigu. Bet tas, ko es atklju ar sava Guru svtbu, ir: Es neesmu nekas, uz ko vartu nordt. Es neesmu ne is, ne tas. is ir absolti spk. J: Tad kur ajos nebeidzamajos atkljumos ienk nebeidzam sevis transcendence jauns dimensijs? M: is viss pieder pie manifestcijas sfras; tas ir pa universa struktr, ka augstkais var tikt gts tikai caur brvbu no zemk. J: Kas ir zemkais un kas augstkais? M: Skaties uz to saistb ar apjausmu. Plaka un dzika apzia ir augstka. Viss, kas dzvo, darbojas, lai aizsargtu, turpintu un paplaintu apziu. ir pasaules vieng jga un nolks. T ir pati jogas btba vienmr celt Apzias lmeni, atklt jaunas dimensijas ar to patnbm, pabm un spkiem. Td zi viss universs kst par jogas skolu 275

(jogaketra). J: Vai pilnba ir katras cilvka btnes liktenis? M: Katras dzvas btnes beigu beigs. Iespja prtop par neizbgambu, kad prt pards apgaismbas jdziens. Kad dzva btne ir dzirdjusi un sapratusi, ka sasniegums ir sasniedzams, vi to nekad neaizmirss, jo t ir pirm zia no iekienes. T iesakosies un augs, un drzum ieems Guru svtto formu. J: Tad viss, par ko mums ir jrpjas, ir prta krtb saveana? M: Par ko vl citu? Prts noiet no cea, prts atgrieas mjs. Pat teikt noiet no cea nav pareizi. Prtam ir jpazst sevi katr noskaojum. Nekas nav kda, ja vien tas netiek atkrtots.

59. Vlmes un bailes: uz sevi centrti stvoki


Jauttjs: Es gribtu atkal ieskatties baudu un spju, vlmju un baiu jautjum. Es saprotu bailes, kas ir spju atmia un paredzana. Ts ir btiskas organisma izdzvoanai un dzves raksturam. Vajadzbas, kad ts tiek sajustas, ir spgas, un to gaidas ir baipilnas; ms pareizi baidmies no savu pamatvajadzbu neapmierinanas. Kad vajadzbas tiek apmierintas vai tiek remdts nemiers, tiek justs atvieglojums, kas rodas tikai spju izbeigans d vien. Ms tam vartu dot tdus pozitvus vrdus k bauda vai prieks, vai laime, bet btb tas ir atvieglojums no spm. Ts ir bailes no spm, kas satur kop msu socils, ekonomisks un politisks institcijas. Mklaini man iet tas, ka ms gstam baudu no lietm un prta stvokiem, kuriem nav nekda sakara ar izdzvoanu. Tiei pretji, msu baudas parasti 276

ir destruktvas. Ts boj vai izncina objektu, instrumentu un ar baudas subjektu. Citdi baudai un baudas mekljumiem nebtu nekdas vainas. is noved mani pie mana jautjuma kodola: kpc bauda ir destruktva? Kpc par spti ts destruktivittei t tiek gribta? Es vartu piebilst, ka es nedomju par baudu-spju raksturu, caur kuru daba liek mums rkoties ts lab. Es domju par cilvka radtm baudm, gan mau, gan smalkm, skot ar rupjm k prans, beidzot ar visizsmalcintkajm. Pieradums pie baudas par jebkdu cenu ir tik universls, ka t sakn vajadztu bt kaut kam nozmgam. Protams, ne katrai cilvka aktivittei btu jbt utilitrai, domtai vajadzbu apmierinanai. Piemram, rotaa ir dabga, un cilvks ir visrotagkais dzvnieks eksistenc. Rotaa piepilda vajadzbu atklt un attstt sevi. Bet pat savs rotas cilvks kst destruktvs pret dabu, citiem un pats pret sevi. Maharad: sum, tev nekas nav pret baudm, bet tev nepatk to cena, kas ir spes un bdas. J: Ja realitte pati ir svtlaime, tad baudai kaut kd veid btu jbt ar to saisttai. M: eit neturpinsim verblu loiku. Realittes svtlaime neizsldz cieanas. Turklt tu zini tikai baudu, ne tras banas svtlaimi. Tpc baudas apskatsim baudu lmen. Ja tu skaties uz sevi baudu vai spju mirkos, tu noteikti ieraudzsi, ka t nav lieta pati, kas sagd baudu vai spes, bet gan situcija, kuras sastvdaa t ir. Bauda rodas attiecb starp baudtju un baudto. Un ts esence ir pieemana. Lai kda btu situcija, ja t ir pieemama, t ir patkama. Ja t nav pieemama, t ir spga. Nav svargi, kas to padara par pieemamu; iemesls vartu bt fizisks vai psiholoisks, vai neizsekojams; pieemamba ir noteicoais faktors. Un otrdi, cieanas ir nepieemanas d. J: Spes nav pieemamas. M: Kpc n? Vai jebkad esi minjis? Pamini, un tu sps ieraudzsi prieku, kdu bauda nespj dot, vienkr iemesla d, ka spes tevi ved daudz dzik nek bauda. Persongais pats pc savas dabas pastvgi mekl 277

baudu un izvairs no spm. modea beigas ir ar paa beigas. Paa ar savm vlmm un bailm beigas dod iespju tev atgriezties tav patiesaj dab, laimes un miera avot. Mgie baudas mekljumi ir bezlaicgs harmonijas iekup atspulgs. Tas ir novrojams fakts, ka sevis apzinans skas tikai tad, kad tiek nonkts konflikt starp baudm un spm, kuras pieprasa izvli un lmumu. Tiei is konflikts starp vlmm un bailm rada dusmas, kas ir vesel saprta dzv varenais izncintjs. Kad spes tiek pieemtas k tas, kas ts ir, mcba un brdinjums, kad tajs krtgi ieskats un em ts vr, sadaljums starp spm un baudm sabrk, abas kst pieredzes spgas, kad tm pretojs, priecgas, kad ts tiek pieemtas. J: Tu iesaki izvairties no baudm un nodoties spm? M: N, ne nodoties spm, ne izvairties no baudm. Pieem abus, tiem nkot, baudi abus, tiem esot, laid tos va, kad tm jiet. J: K es vartu baudt spes? Fiziskas spes pieprasa rcbu. M: Protams. Un t ar ir ar mentlajm. Svtlaime ir to apjausm, kad nesaraujies no tm vai jebkd veid negriezies no tm prom. Visa laimba nk no apjausmas. Jo vairk ms apjauam, jo dziks prieks. Spju pieemana, nepretoans, drosme un izturba ie atver dzius un pastvgus stas laimbas, patiesas svtlaimes avotus. J: Kpc spm btu jbt efektvkm nek baudm? M: Baudas tiek labprtgi pieemtas, tomr pats ar visiem saviem spkiem atraida spes. Jo spju pieemana ir paa noliegana, un pats stv patiesas laimbas ce, sirsnga spju pieemana atbrvo laimbas avotus. J: Vai td pa veid darbojas ar cieanu pieemana? M: Spju fakts tiek viegli ienests apjausmas fokus. Ar cieanm tas nav tik viegli. Ar fokusanos uz cieanm nepietiek, jo mentl dzve, kdu ms to zinm, ir pastvga cieanu straume. Lai sasniegtu dzikus cieanu lmeus, tev ir jiet uz to saknm un jatklj milzgais to apakzemes tkls, kur bailes un vlmes ir ciei saaustas, un dzves enerijas straumes viena otrai pretojas, viena otrai stv ce un viena otru izncina. 278

J: K es varu savest krtb jucekli, kas ir pilnb zem manas apzias lmea? M: Esot ar sevi, ar es esmu; vrojot sevi ikdienas dzv ar modru interesi, ar nodomu drzk saprast nek tiest, pilnb pieemot jebko, kas vartu pacelties, jo tas tur ir, tu iedroini dziajam pardties uz virsmas un bagtint savu dzvi un apziu ar tur sagsttajm enerijm. is ir varenais apjausmas darbs; t aizvc rus un atbrvo enerijas, saprotot dzves un prta dabu. Intelience ir durvis uz brvbu, un modra uzmanba ir inteliences mte. J: Vl viens jautjums. Kpc baudas beidzas sps? M: Visam ir skums un beigas, un t ar baudm. Negaidi un nenolo, un nebs spju. T ir atmia un iztle, kas rada cieanas. Protams, spes pc baudm vartu bt nepareizas ermea vai prta izmantoanas d. ermenis zina savu mru, bet prts n. T apette ir bezgalga. Vro savu prtu akli, jo taj slpjas tavas vaas un ar atslga uz brvbu. J: Mans jautjums netika pilnb atbildts: Kpc cilvka baudas ir destruktvas? Kpc vi tik oti bauda destrukciju? Dzve rpjas par aizsardzbu, savu risinanos un izpleanos. aj t tiek spju un baudu vadta. Kur brd ts paliek destruktvas? M: Kad prts prem, atceras un sagaida, tas prspl, tas kropo redzjumu, tas lai garm. Pagtne tiek projicta nkotn, un nkotne pievi gaidas. Mau un rcbas orgni tiek stimulti pri to spjm, un, neizbgami, tie sabrk. Baudu objekti nespj dot to, kas no tiem tiek gaidts, un tie nolietojas vai tiek izncinti, nepareizi tos lietojot. Tas noved pie prlieku spm tur, kur tika meklta bauda. J: Ms izncinm ne tikai sevi, bet ar citus! M: Dabgi, savtgums vienmr ir destruktvs. Abi, vlmes un bailes, ir uz sevi centrti stvoki. Starp vlmi un bailm rodas dusmas, ar dusmm naids, ar naidu kaisle izncint. Kar ir naids rcb, organizts un aprkots ar nves instrumentiem. 279

J: Vai ir veids, k s briesmas izbeigt? M: Kad arvien vairk cilvku zins savu patieso dabu, viu ietekme, lai cik smalka, sks valdt, un pasaules emocionl atmosfra tiks saldinta. Cilvki seko saviem lderiem, un starp iem lderiem pards dai, kas ir vareni sird un prt un pilnb brvi no sevis-meklanas, kuru ietekme bs pietiekoa, lai pareizjo laiku rupjbas un noziegumus padartu par neiespjamiem. Vartu nkt jauns zelta laikmets un ilgt kdu laiku, un padoties sevis paa pilnbai. Jo bgums skas tad, kad paisums kulmin. J: Vai nav tdas lietas k pastvga pilnba? M: J, ir, bet t iekauj visas nepilnbas. T ir msu sevis-dabas pilnba, kas padara visu par iespjamu, uztveramu, interesantu. T nezina cieanu, jo tai ne tk, ne netk; t ne pieem, ne noraida. Radba un izncba ir divi poli, starp kuriem t au savu vienmr maingo rakstu. Esi brvs no nosliecm un priekroku doanas, un nebs vairs prta ar savu bdu nastu. J: Bet es neesmu viengais, kur cie. Ir citi. M: Kad tu pie viiem ej ar savm vlmm un bailm, tu tikai pievieno viu bdm. No skuma pats esi brvs no cieanm, un tikai tad sc cert uz paldzanu citiem. Tev pat nav jcer tevis paa eksistence bs vislielk paldzba, kdu cilvks saviem ldzcilvkiem var dot.

60. Dzvo faktus, ne iedomas


Jauttjs: Tu saki, ka jebkas, ko tu redzi, esi tu pats. Tu ar atzsti, ka tu pasauli redzi t pat, k to redzam ms. Te ir odienas avze, pilna ar notiekoajm ausmm. Ja pasaule esi tu pats, k tu du aplamu rcbu skaidro? Maharad: Kura pasaule ir tav prt?

280

J: Msu kopg pasaule, kur ms dzvojam. M: Vai esi prliecints, ka ms dzvojam vien un taj pa pasaul? Es nedomju dabu, jru un sauszemi, augus un dzvniekus. Tie nav problma, ne ar bezgalg telpa, bezgalgais laiks, neizsmeamais spks. Netiec maldints ar manu anu un smanu, lasanu un runanu. Mana prta tur nav, manas dzves tur nav. Tava vlmju un to piepildanas, baiu un mukanas no tm pasaule pavisam noteikti nav mana. Es to pat neuztveru, izemot caur to, ko tu man par to ststi. T ir tava privt sapu pasaule, un mana vieng reakcija uz to ir lgums tev izbeigt sapot. J: Ir skaidrs, ka kari un revolcijas nav mani sapi. Slimas mtes un brni bad nav sapi. Bagtba, iegta slimg veid un nepareizi izmantota, nav sapnis. M: Kas cits? J: Ar sapni nevar dalties. M: Ne ar ar nomodas stvokli. Visi trs stvoki nomodas, sapu un miega ir subjektvi, persongi, intmi. Tie visi notiek ar un tiek saturti iek maz burbua apzi, saukta par es. Rel pasaule atrodas pri paam. J: Pats vai ne pats, fakti ir reli. M: Protams, fakti ir reli! Es starp tiem dzvoju. Bet tu dzvo starp iedomm, ne ar faktiem. Fakti nekad nekonflikt, kamr tava dzve un pasaule ir pilna pretrunu. Pretruna ir aplam zme; relais nekad nav pretrun ar sevi. Piemram, tu sdzies, ka cilvki ir nolojami nabadzgi. Tomr tu nedalies ar viiem bagtb. Tu iebilsti karam kaimios, bet tu diez vai par to dom, ja tas notiek kd attl valst. Svrstgs tava ego bagtbas nosaka tavas vrtbas; es domju, es gribu, man vajag tiek padarti par absoltiem. J: Tomr aunums ir rels. M: Ne vairk rels par tevi. aunums ir nepareiza pieeja problmm, kas ir nesapratnes un nepareizas izmantoanas radtas. Tas ir apburtais loks. 281

J: Vai o loku var prraut? M: Neeksistjoam lokam nav jbt prrautam. Ir gana ieraudzt to, kds tas ir neeksistjos. J: Tomr gana rels, lai liktu mums tam sekot un radtu necienbu un zvriskumu. M: Trakums ir universls. Vesels saprts ir retums. Tomr ir cerba, jo mirkl, kad ms uztveram savu vjprtu, ms esam ce uz veselo saprtu. ir Guru funkcija likt mums ieraudzt msu ikdienas dzves vjprtu. Dzve padara tevi apzintu, bet skolotjs apjautou. J: Ser, tu neesi ne pirmais, ne pdjais. Kop senseniem laikiem cilvki ir izlauzuies realitt. Tomr cik maz tas ir iespaidojis msu dzves! Rmas un Krias, Budas un Kristi ir nkui un gjui, un ms esam, kdi ms esam: slkstoi sviedros un asars. Ko ir pankui ie varenie, kuru dzvm ms esam bijui liecinieki? Ko esi pancis tu, ser, lai atvieglotu pasaules verdzbu? M: Tu viens vari atdart aunumu, ko esi radjis. Tevis paa bezjtgais savtgums ir t visa sakn. Saved no skuma krtb savu mju, un tu redzsi, ka tavs darbs bs padarts. J: Gudrbas un mlestbas cilvki, kas nkui msu priek, sevi ir savedui krtb biei par milzgu cenu. Kds bija rezultts? Krtoa zvaigzne, lai cik koa, nepadara nakti gaiku. M: Lai tiestu vius un viu darbu, tev ir jkst par vienu no viiem. Varde ak nezina neko par putniem debess. J: Vai tu gribi teikt, ka starp labu un aunu nav sienas? M: Sienas nav, jo nav ne laba, ne auna. Katr konkrtaj situcij ir tikai vajadzgais un nevajadzgais. Vajadzgais ir pareizs, nevajadzgais ir nepareizs. J: Kur to nolemj? M: Situcija nolemj. Katra situcija ir izaicinjums, kur pieprasa pareizu reakciju. Kad reakcija ir pareiza, izaicinjums tiek apmierints, un problma 282

prstj eksistt. Ja reakcija ir nepareiza, izaicinjums netiek apmierints, un problma paliek neatrisinta. Tavas neatrisints problmas tas ir tas, kas sastda tavu karmu. Atrisini ts pareizi un esi brvs. J: Tu, iet, vienmr griez mani atpaka pie sevis. Vai pasaules problmm nav objektvu risinjumu? M: Pasaules problmas radja neskaitmi cilvki k tu, katrs pilns ar savm vlmm un bailm. Kur var atbrvot tevi no savas pagtnes, persongs un socils, ja vien ne tu pats? Un k tu to izdarsi, ja vien tu neredzsi steidzgu nepiecieambu paam bt brvam no alkm, kas dzimuas ilzij? K tu vari patiesi paldzt, ja tev paam ir nepiecieama paldzba? J: Kd veid senie svtie ir paldzjui? Kd veid paldzi tu? Daiem indivdiem labums tiek, bez aubm; tavi ceri un piemrs viiem vartu nozmt daudz; bet kd veid tu iespaido cilvci, dzvi un apziu kopum? Tu saki, ka tu esi pasaule, un pasaule esi tu; k tu to esi iespaidojis? M: Kdu iespaidu tu sagaidi? J: Cilvks ir stulbs, savtgs, nelgs. M: Cilvks ir ar gudrs, mlos un labs. J: Kpc labums nevalda? M: Tas valda man relaj pasaul. Man pasaul pat tas, ko tu sauc par aunu, ir lab kalps, un tpc nepiecieams. Tas ir k augoi un drudi, kas attra ermeni no netrbas. Slimba ir spga, pat bstama, bet, ja ar to pareizi apejas, t dzied. J: Vai nogalina. M: Daos gadjumos nve ir vislabkais izdziedinoais ldzeklis. Dzve vartu bt sliktka par nvi, kas reti kad ir nepatkama pieredze, lai k tas vartu izskatties. Tpc lo dzvojoos, ne miruos. lietu, pam par sevi labu un aunu, problma man pasaul neeksist. Vajadzgais ir labs, un nevajadzgais ir auns. Tav pasaul patkamais ir labs, un spgais ir auns. J: Kas ir vajadzgais?

283

M: Vajadzgs ir augt. Vajadzgs ir praugt. Vajadzgs ir atstt aiz muguras labo labka d. J: Uz kdm beigm tas ved? M: Beigas ir skum. Tu beidz tur, kur tu sc Absolt. J: Klab tad visas s likstas? Lai atgrieztos tur, kur sku? M: Kura likstas? Kuras likstas? Vai tu lo sklu, kurai ir jaug un jvairojas, ldz t kst par varenu meu? Vai tu nogalini zdaini, lai izglbtu viu no dzvoanas nastas? Kas vainas dzvei, arvien vairk dzves? Aizvc izaugsmes rus, un visas tavas persongs, socils, ekonomisks un politisks problmas izgaiss. Universs ir perfekts k veselums, un t daas, tiekdams uz pilnbu, ir prieka veids. Labprtgi atsakies no t, kas nav perfekts, perfekt lab, un nebs vairs runu par labo un auno. J: Tomr ms baidmies no labk un turamies pie sliktk. M: is ir msu stulbums, kas robeojas ar vjprtu.

61. Matrija ir apzia pati


Jauttjs: Man ir paveicies bt svt kompnij visu savu mu. Vai ar to pietiek sevis-realizcijai? Maharad: Tas ir atkargs no t, ko tu no t izveido. J: Man ir teikui, ka satsangas atbrvojo ietekme ir automtiska. Tiei k upe aiznes ldz dens krjumam, t smalk un klus labu cilvku ietekme aizveds mani uz realitti. M: Tas aizveds tevi ldz upei, bet jrso t ir tev paam. Brvbu nevar gt vai paturt bez vlmes-bt-brvam. Tev ir jtiecas uz atbrvoanos; 284

vismazkais, ko tu vari dart, ir centgi atklt un aizvkt rus. Ja tu gribi mieru, tev uz to ir jtiecas. Tu negsi mieru, tikai turoties kluss. J: Brns vienkri aug. Vi netaisa auganas plnus, ne ar viam ir modelis; ne ar vi aug fragmentri, roka te, kja tur; vi aug integrti un neapzinti. M: Jo vi ir brvs no iztles. Ar tu vari di augt, bet tu nedrksti iesaistties prognozs un plnos, kas dzimui no atmias un gaidm. T ir viena no dnn patnbm, ka vi nesatraucas par nkotni. Tavas rpes par nkotni ir baiu no spm un vlmes pc baudas d, priek dnn viss ir svtlaime: vi ir laimgs ar jebko, kas nk. J: Protams, ir daudzas lietas, kas pat dnn liktu justies nolojami. M: Dnn vartu tikties ar grtbm, bet ts neliek viam ciest. Brna audzinana no t piedzimanas ldz briedumam vartu ist grts uzdevums, bet mtei grtbu atmias ir prieks. Ar pasauli nav nekas nepareizi. Kas ir nepareizs, ir veids, kd tu uz to skaties. T ir tevis paa iztle, kas tevi maldina. Bez iztles nav pasaules. Tava prliecba, ka tu apzinies pasauli, ir tava pasaule. Pasaule, ko tu uztver, ir darinta no apzias; tas, ko tu sauc par matriju, ir apzia pati. Tu esi telpa (ka), kur t kusts, laiks, kur t ilgst, mlestba, kas dod tai dzvbu. Nogriez iztli un pieeranos, un kas paliek? J: Pasaule paliek. Es palieku. M: J. Bet cik t ir savdka, kad tu to redzi tdu, kda t ir, ne caur vlmju un baiu prklju. J: Kam kalpo visas s izveidots atirbas realitte un ilzija, gudrba un nezia, svtais un grkotjs? Visi mekl laimbu, visi izmisgi tiecas; katrs ir jogs, un via dzve ir gudrbas skola. Katrs mcs sav veid, mcbas, kas viam ir nepiecieamas. Sabiedrba daus pieem, citus nepieem; nav likumu, kuri btu piemrojami visur un vienmr. M: Man pasaul mlestba ir viengais likums. Es neprasu mlestbu, es dodu to. Tda ir mana daba.

285

J: Es redzu, ka tu dzvo savu dzvi atbilstoi rutnai. Tev ir meditcijas stunda no rta, lekcija un tev regulri ir diskusijas; divreiz dien ir pielganas (pd), un vakaros reliisk dziedana (bhadani). iet, ka tu pedantiski turies pie rutnas. M: Pielgsmes un dziedanas ir tdas, kdas es ts atradu, un es neredzu iemeslu tur iejaukties. Visprga rutna ir priek cilvkiem, ar kuriem es dzvoju un kuri nk mani klausties. Vii ir strdjoi cilvki, ar daudziem pienkumiem, un laiki ir viu rtbai. Kaut kda rutna ir neizbgama. Pat dzvniekiem un augiem ir savi grafiki. J: J, dzv var redzt regulru secbu. Kur o krtbu uztur? Vai ir kds iekjais vadtjs, kur rada likumus un ievie krtbu? M: Viss ross atbilstoi savai dabai. Kur ir nepiecieamba pc policista? Katra rcba rada reakciju, kas rcbu ar sabalans un neitraliz. Viss notiek, bet ir pastvga anulana, un beigs ir t, it k nekas nebtu noticis. J: Nemierini mani ar beigu harmonijm. kopjie konti izldzins, bet zaudjumi ir mani. M: Gaidi un redzi. Tu vartu beigt ar gana lielu peu triu izldzinanai. J: Aiz manis ir gara dzve, un es biei domju par to, vai ts daudzie notikumi ir notikui nejaui, vai bija plns. Vai, pirms es dzimu, tika noteikts plns, pc kura man jdzvo sava dzve? Ja j, kur izveidoja os plnus, un kur tos steno? Vai vartu bt bijusi novirzans vai kdas? Dai saka, ka liktenis ir nemaings, un katra dzves sekunde ir iepriek noteikta; citi saka, ka visu nolemj tra nejauba. M: Tu vari domt, k tev patk. Tu vari ieraudzt sav dzv kdu modeli, vai redzt vienkri nejauu notikumu di. Izskaidrojumi ir domti, lai izpatiktu prtam. Tiem nav jbt tpc patiesiem. Realitte nav definjama un nav aprakstma. J: Ser, tu izvairies no mana jautjuma! Es gribu zint, k tu uz to skaties. Jebkur, kur ms skatmies, ms atrodam neticamas inteliences un skaistuma struktru. K man notict, ka universs ir bez-formas un haotisks? Tava pasaule, pasaule, kur tu dzvo, vartu bt bez-formas, bet tai nav 286

tpc jbt haotiskai. M: Objektvajam universam ir struktra, tas ir sakrtots un skaists. Neviens to nevar noliegt. Bet struktra un raksturs norda uz ierobeojumiem un piespieanu. Mana pasaule ir absolti brva; viss taj nosaka pats sevi. Tpc es visu laiku saku, ka viss notiek pats no sevis. Ar man pasaul ir krtba, bet t nav uzspiesta no rpuses. T nk spontni un nemitgi ts bezlaicguma d. Pilnba nav nkotn. T ir tagad. J: Vai tava pasaule iespaido manu? M: Tikai vien punkt tagad. Tas dod momentnu esambu, acumirklgu realittes sajtu. Piln apjausm tiek nodibints kontakts. Tam nepiecieama bez-piepu, sevi neapzinoa uzmanba. J: Vai uzmanba nav prta attieksme? M: J, kad prts kro realitti, tas pievr uzmanbu. Ar tavu pasauli nav nek nepareiza, t ir tava domana, ka tu esi atirts no ts, kas rada nekrtbu. Savtgums ir visa aunuma avots. J: Atgriezos pie sava jautjuma. Pirms es piedzimu, vai mans iekjais pats nolma par manas dzves detam, vai t bija pilnb nejaua un iedzimtbas un apstku lsirdb? M: Tie, kuri apgalvo, ka ir izvljuies savu tvu un mti un nolmui, k vii dzvos savu turpmko dzvi, pai to vartu zint. Pats es zinu. Es nekad nepiedzimu. J: Es redzu tevi sam man priek un atbildou uz maniem jautjumiem. M: Tu redzi ermeni, kur, protams, dzima un mirs. J: Mani interes tiei ermea-prta dzvesststs. Vai tas tika kda cita izplnots, vai tas notika nejaui? M: Katr tav jautjum ir is: man starp ermeni un universu nav atirbas. Katrs ir viens otra clonis; katrs ir otrs, patiesb. Bet es esmu r no t visa. Kad es saku tev, ka es nekad nedzimu, kpc tu turpini man jautt, kda bija mana sagatavoans manai nkoajai piedzimanai? Mirkl, kad tu auj savai iztlei iegriezties, t moment uzvrpj universu. Tas galgi 287

nav t, k tu iztlojies, un mani nesaista tava iztle. J: Ir nepiecieama intelience un enerija, lai uzbvtu un uzturtu dzvu ermeni. No kurienes tie nk? M: Ir tikai iztle. Intelience un spks viss tiek izmantots tavai iztlei. Tas tevi ir tik pilngi prmis, ka tu nespj aptvert, cik tlu tu esi aizmaldjies no realittes. Nav aubu, iztle ir bagtgi radoa. Uz ts tiek bvti universi iek universiem. Tomr visi tie ir telp un laik, pagtn un nkotn, kuri vienkri neeksist. J: Nesen es lasju atskaiti par meiteni, ar kuru agr vias brnb bija nelgi apgjuies. Via bija spcgi sakropota un bija izaugusi brnu nam, pilngi atsveinta no apkrtnes. maz meitene bija klusa un paklausga, tomr pilngi savdka. Viena no auklm, kura rpjs par brniem, bija prliecinta, ka meitene nebija mentli atpalikusi, bet tikai iegjusi savrupb, nereajoa. lieta tika nodota psihoanaltiim, un veselus divus gadus vi reizi ned apmeklja meiteni un minja nogzt izolans sienu. Via bija viegli mcma un labi uzveds, bet nepievrsa uzmanbu savam rstam. Vi viai atveda spu mju, kur bija istabas un prbdmas mbeles, un lelles, kuras attloja tvu, mti un brnus. Tas izraisja reakciju, meitene ieinteresjs. Kdu dienu vecie prinodarjumi atdzvojs un nonca virspus. Pakpeniski via atveseojs, vairkas opercijas saveda krtb vias seju un ermeni, un via izauga par spjgu un pievilcgu jaunu sievieti. Tas prasja no rsta vairk nek piecus gadus, bet darbs tika padarts. Vi bija sts Guru! Vi nesastdja savus nosacjumus, ne ar runja par gatavbu un par banu izraudztam. Bez ticbas, bez cerbas, no mlestbas vien vi cents un cents atkal. M: J, tda ir Guru daba. Vi nekad nepadosies. Bet, lai viam izdotos, pie via nedrkst iet ar prlieku pretestbu. aubas un nepaklausba neizbgami atliek. Ja ir prliecba un padevba, vi mcekli var radikli izmaint s laik. Abi, dzi ieskats Guru un patiess dedzgums mcekl, ir nepiecieami. Lai kds btu vias stvoklis, meitene tav stst cieta no patiesa dedzguma trkuma cilvkos. Visgrtkie ir intelektui. Vii daudz run, bet nav nopietni.

288

Tas, ko tu sauc par realizciju, ir dabga lieta. Kad tu esi gatavs, tavs Guru gaids. Sdhana ir bez-piepu. Kad tavas attiecbas ar skolotju ir pareizas, tu audz. Pri visam uzticies viam. Vi tevi nevar maldint. J: Pat tad, ja vi liek man dart kaut ko pasaprotami nepareizu? M: Dari to. Kdam skolniekam via Guru lika precties. Vi paklausja un rgti cieta. Bet via etri brni visi bija svtie un redztji, vislabkie Mahartr. Esi laimgs ar jebko, kas nk no tava Guru, un tu izaugsi ldz pilnbai bez plm. J: Ser, vai tev ir kdas vlmes? Vai es varu dart kaut ko tav lab? M: Ko tu man vari dot tdu, kas man nav? Materils lietas ir domtas apmierinjumam. Bet es esmu apmierints ar sevi. Ko vl man vlties? J: Protams, kad tu esi izsalcis, tev vajag dienu, un, kad saslimis, tev vajag zles. M: Izsalkums sagd dienu, un slimba sagd zles. Tas viss ir dabas darbs. J: Ja es kaut ko atnestu, kas man iet tev nepiecieams, vai tu to pieemtu? M: Mlestba, kas tev lika man to piedvt, liks man to pieemt. J: Ja kds piedvtu tev uzbvt skaistu ramu? M: Lai vi to dara, k vien var. Lai vi iztr bagtbu, nodarbina simtus, pabaro tkstous. J: Vai t nav vlme? M: Pavisam n. Es tikai prasu viam to dart krtgi, ne sakostiem zobiem, pus-sirsngi. Vi piepilda savas vlmes, ne manjs. Lai vi dara to krtgi, un ir slavens starp cilvkiem un dieviem. J: Bet tu to gribi? M: Es to negribu. J: Vai tu to pieemsi?

289

M: Man tas nav vajadzgs. J: Vai tu taj paliksi? M: Ja mani spieds. J: Kas tevi vartu piespiest? M: Mlestba uz tiem, kuri mekl gaismu. J: J, redzu, ko gribi pateikt. Tagad, k lai es ieeju samdhi? M: Ja tu esi pareizaj stvokl, jebkas, ko tu redzi, ieveds tevi samdhi. Beigu beigs, samdhi nav nekas neparasts. Kad prts ir intensvi ieinterests, tas kst viens ar intereses objektu redztjs un redztais kst viens redzan, dzirdtjs un dzirdtais kst viens dzirdan, mltjs un mltais kst viens mlan. Katra pieredze var bt samdhi augsne. J: Vai tu vienmr esi samdhi stvokl? M: Protams, n. Samdhi, galu gal, ir prta stvoklis. Es esmu pri jebkdai pieredzei, pat samdhi. Es esmu varenais aprijjs un izncintjs: lai kam es pieskartos, tas izgaist tukum (ka). J: Sevis-realizcijai man ir nepiecieami samdhi. M: Tev ir visa sevis-realizcija, kda tev ir vajadzga, bet tu tai neuzticies. Esi drosmgs, uzticies sev, ej, run, rkojies; dod tai iespju pierdt sevi. Daiem realizcija nk neuztverami, bet kaut k viiem ir vajadzga prliecinana. Vii ir izmainjuies, bet vii to nemana. Tdi neiespaidgi gadjumi biei vien ir visuzticamkie. J: Vai var bt t, ka kds tic, ka ir realizjis, un kdties taj? M: Protams. Pati ideja es esmu realizjis sevi ir kda. Dabgaj Stvokl nav es esmu is, es esmu tas.

290

62. Augstkaj pards liecinieks


Jauttjs: Kdus etrdesmit gadus atpaka D. Krinamurti teica, ka ir tikai dzve, un ka realitt nav pamata nekdm runm par personbm un individualittm. Vi necents aprakstt dzvi vi tikai teica, ka, kaut ar dzvi nevar aprakstt, to var pilnb pieredzt, ja tiek aizvkti ri ts pieredzanai. Galvenais rslis ir msu ideja un pieradums laikam, msu pieradum gaidt nkotni pagtnes gaism. Visas pagtnes kopums kst par es biju, cert nkotne kst par es bu, un dzve ir pastvgas ples kpt pri no t, kas es biju, uz to, kas es bu. Pareizjais mirklis, tagad, izzd no redzes loka. Maharad run par es esmu. Vai t ir ilzija, tiei k es biju un es bu, vai taj ir kaut kas rels? Un, ja ar es esmu ir ilzija, k var no ts atbrvoties? Pati doma es esmu brvs no 'es esmu' ir absurds. Vai ir kaut kas rels, kaut kas ilgstos aj es esmu, kad saldzints ar es biju vai es bu, kuri mains laik ldz ar to, ka jaunas atmias rada jaunas gaidas? Maharad: Pareizjais es esmu ir tik pat aplams, cik es biju un es bu. T ir tikai ideja prt, atmias atstts iespaids, un atirt identitte, ko tas rada, ir aplama. No pieraduma attiekties uz aplamu centru ir jtiek va; domm: es redzu, es jtu, es domju, es daru ir jpazd no apzias lauka; tas, kas paliek, kad aplam vairs nav, ir rels. J: Kas ir visa liel runana par sevis aizvkanu? K pats var aizvkt sevi? Kda veida metafiziska akrobtika var novest pie akrobta izzuanas? Beigs vi atkal-pardsies, vareni lepns par savu izzuanu. M: Tev nav jdzenas paka es esmu, lai to nogalintu. Tu to nevari. Viss, kas tev ir vajadzgs, ir sirsnga ilgoans pc realittes. Ms to saucam par tm-bhakti, mlestba uz Augstko: vai moka-sankalpa, apemans bt brvam no aplam. Bez mlestbas un mlestbas iedvesmotas gribas, neko nevar izdart. Tikai runana par Realitti, neko aj sakar nedarot, nekur neved. Attiecb starp personu, kura saka es esmu, un es esmu vrotju ir jbt mlestbai. Tikmr, kamr vrotjs, iekjais pats, augstkais pats, uzskata sevi par atirtu no vrot, zemk paa, nicina

291

un nosoda to, situcija ir bezcerga. Tikai, kad vrotjs (vjakta) pieem personu (vjakti) k sevis projekciju vai manifestciju, un, t teikt, paem sevi Sev, es un is dualitte izzd, un rj un iekj identitt sevi manifest Augstk Realitte. redztja un redzt apvienoans notiek, kad redztjs apzins sevi k redztju; vi nav tikai ieinterests redztaj, kas ir vi pats jebkur gadjum, bet ir ieinterests ieinterestb, pievr uzmanbu uzmanbai, apjau, ka apjau. Atvrta apjausma ir noteicoais faktors Realittes nonkanai fokus. J: K saka teosofi un sabiedrotie okultisti, cilvku sastda trs aspekti: personba, individualitte un gargums. Pri gargumam atrodas dieviums. Personba ir strikti slaicga un pastv tikai vienas piedzimanas ietvaros. T skas ar ermea piedzimanu un beidzas ar nkam ermea piedzimanu. Kad beigusies, t ir beigusies uz visiem laikiem; nekas nepaliek pri, izemot daas saldas vai rgtas mcbas. Individualitte skas ar dzvniek-cilvku un beidzas ar pilnb cilvku. Sadalans starp personbu un individualitti ir msdienu cilvces patnba. No vienas puses ir individualitte ar savm ilgm pc paties, lab un skaist; no otras puses ir neglt ca starp pieradumu un ambcijm, bailm un savtgumu, pasivitti un nelbu. Gargais aspekts vl joprojm ir palicis novrt. Tas nespj sevi manifestt dualittes atmosfr. Tikai tad, kad personba ir atkal-apvienota ar individualitti un kst, iespjams, ierobeota, bet patiesa ts izpausme, garg gaisma un mlestba, un skaistums nk pai par sevi. Tu mci par vjakti, vjakta, avjakta (vrotjs, vrotais un vroanas pamats). Vai tas sakrt ar o otro skatjumu? M: J, kad vjakti realiz savu ne-eksistenci atdaljum no vjakta, un vjakta redz vjakti k sevis paa izpausmi, tad esamb nk avjakta stvoka miers un klusums. Realitt ie trs ir viens: vjakta un avjakta ir nedalmi, kamr vjakti ir mau-juanas-domanas process, balstts ermen, kas ir darints no un tiek barots ar pieciem elementiem. J: Kda ir attiecba starp vjakta un avjakta?

292

M: K tur vartu bt attiecba, ja tie ir viens? Visas runas par atdaltbu un attiecbm ir kropojos un bojjos es-esmu-ermenis idejas d. rjais pats (vjakti) ir tikai projekcija uz iekj paa (vjakta) ermeaprta, un vjakta atkal ir tikai Augstk Paa (avjakta), kas ir viss un neviens, izpausme. J: Ir skolotji, kuri nerun par augstko sevi un zemko sevi. Vii run ar cilvku t, it k eksisttu tikai zemkais pats. Ne Buda, ne Kristus nekad nav minjui augstko sevi. D. Krinamurti ar izvairs no augstk sevis minanas. Kpc tas t ir? M: K vien ermen var bt divi pai? Es esmu ir viens. Nav augstka es-esmu un zemka es-esmu. Apjausm pards visdadkie prta stvoki, un notiek sevis-identificans ar tiem. Vrotie objekti nav tas, pc k tie izskats, un attieksmes, ar kdm tie tiek uzlkoti, nav tdas, kdm tm obligti btu jbt. Ja tu dom, ka Buda, Kristus vai Krinamurti run ar personu, tu kdies. Vii labi zina, ka vjakti, rjais pats, ir tikai vjakta, iekj paa, na, un vii run ar vjakta un aizrda tikai vjakta. Vii saka, lai vii vrstu uzmanbu uz rjo sevi, lai vadtu to un paldztu tam, lai justos atbildgi par to; sum, pilnb to apjaust. Apjausma nk no Augstk un ir viscaur iekj paa; t sauktais rjais pats ir tikai t banas daa, kura netiek apjausta. Var apzinties, jo katra btne apzins, bet netiek apjausts. Tas, kas tiek iekauts apjausm, kst par iekjo un kst t daa. Tu to vartu teikt savdk: ermenis nosaka rjo pau, apzia iekjo, un tr apjausm tiek kontaktts Augstkais. J: Tu teici, ka ermenis nosaka rjo pau. Jo tev ir ermenis, vai ar tev ir rjais pats? M: Man btu, ja es btu pieries ermenim un uzskattu to par sevi. J: Bet tu to apjaut un gd par t vajadzbm. M: Otrdi bs tuvk patiesbai ermenis zina mani un apjau manas vajadzbas. Bet ne viens, ne otrs sti nav t. is ermenis pards tav prt; man prt nek nav. J: Vai tu gribi teikt, ka tu neapzinies to, ka tev ir ermenis?

293

M: Pretji, es apzinos, ka man nav ermenis. J: Es redzu, ka tu sm! M: Preczi t. Tu redzi, ka es smju, Atrodi pats, k tu ieraudzji, ka es smju, un tu viegli ieraudzsi to, ka tas ir tavs es-esmu-ermenis prta stvoklis, kas ir atbildgs par o es-redzu-tevi-smjam ideju. J: Ir ermenis, un ir es pats. Es zinu ermeni. Bez t, kas es esmu? M: Nav es bez ermea, ne ar bez pasaules. ie trs pards un izzd kop. Sakn ir sajta es esmu. Ej pri tai. Ideja: es-neesmu-ermenis ir tikai pretinde idejai es-esmu-ermenis, kas ir aplama. Kas ir tas es esmu? Kamr tu to nezinsi pats, ko citu tu vari zint? J: No t, ko tu saki, es secinu, ka bez ermea nav iespjama atbrvoans. Ja ideja es-neesmu-ermenis noved pie atbrvoans, ermea kltbtne ir btiska. M: Pavisam pareizi. K bez ermea ideja es-neesmu-ermenis vartu nonkt esamb? Ideja es-esmu-brvs ir tik pat aplama k ideja es-esmuvas. Atrodi es esmu, kas ir kopjs abiem, un ej pri. J: Viss ir tikai sapnis. M: Visi ir tikai vrdi, kds no tiem tev labums? Tu esi ieries verblo definciju un formuljumu tkl. Ej pri saviem konceptiem un idejm; klusum no vlmm un domm tiek atrasta patiesba. J: Ir jatceras neatcerties. Kas par uzdevumu! M: To, protams, nevar izdart. Tam ir jnotiek. Bet tas notiek tad, kad tu patiesi tam redzi nepiecieambu. Atkal, patiess dedzgums ir zelta atslga. J: Mana prta aizmugur visu laiku notiek dkoa. Neskaitmas vjas domas lidins un dc, un is bezformgais mkonis vienmr ir ar mani. Vai ar tev t ir? Kas ir tava prta aizmugur? M: Kur nav prta, tur nav t aizmugures. Es viss esmu priekpuse, nav aizmugures! Tukums run, tukums paliek. J: Vai nepaliek atmias? 294

M: Nav atmiu par pagtnes baudm un spm. Katrs mirklis ir tikko dzimis. J: Bez atmias tu nevari apzinties. M: Protams, es apzinos, un pilnb to apjauu. Es neesmu koka klucis! Saldzini apziu un ts saturu ar mkoni. Tu esi iekup mkoa, kamr es uz to skatos. Tu taj esi pazaudjies, knapi spjgs redzt savus pirkstu galus, kamr es redzu mkoni un daudzus citus mkous, un zilas debesis, un ar sauli, mnesi, zvaigznes. Realitte mums abiem ir viena, tau tev t ir cietums, bet man t ir mjas. J: Tu runji par personu (vjakti), liecinieku (vjakta) un Augstko (avjakta). Kur ir pirmais? M: Augstkaj pards liecinieks. Liecinieks rada personu un dom, ka pats ir atirts no ts. Liecinieks redz, ka persona pards apzi, kas savukrt pards lieciniek. pamat-vienotbas realizcija ir Augstk darbba. Tas ir spks aiz liecinieka, avots, no kura viss plst. Tas nevar bt kontaktts, kamr nav vienotba un mlestba, un savstarpj paldzba starp personu un liecinieku, kamr darana nav harmonij ar banu un zinanu. Augstkais ir abi, gan s harmonijas avots, gan auglis. Kamr es ar tevi runju, esmu atstatus, bet atvrtas apjausmas stvokl (turija). Kad apjausma vras pati uz sevi, to tu vartu saukt par Augstko Stvokli (turijatita). Bet fundamentl realitte ir pri apjausmai, pri trijiem kanas, banas un nebanas stvokiem. J: Kpc ir t, ka eit mans prts iesaists tdos augstos tematos un uzturas tajos viegli un patkami. Kad es atgrieos mjs, es manu, ka aizmirstu visu, ko esmu eit iemcjies, uztraucos un raizjos, neesmu spjgs atcerties savu patieso dabu pat ne uz mirkli. Kds tam vartu bt iemesls? M: Tas ir tavs brnigums, pie k tu atgriezies. Tu neesi vl pilnb izaudzis; ir lmei, kas ir palikui neattstjuies, jo nav pieskatti. Tikai vrs uzmanbu uz to, kas tev ir rupj un primitvs, nesaprtgs un nelaipns, pavisam brnigs, un tu atvrsies. Tas ir sirds un prta briedums, kas ir btisks. Tas nk bez plm, kad galvenais rslis neuzmanba, neapjauana - tiek aizvkts. Apjausm tu audz. 295

63. Uzskats, ka esi dartjs, ir vaas


Jauttjs: Kdu laiku ms uzturjmies Satja Sai Baba ram. Divus mneus ms pavadjm ar Ramanram Tiruvannamalaj. Tagad esam atpakace uz Savienotajm Valstm. Maharad: Vai Indija jsos kaut ko mainja? J: Ms jtam, ka esam atmetui nastu. r Satja Sai Baba lika mums visu atstt via zi un dzvot vienkri, dienu no dienas, cik taisngi vien iespjams. Esiet labi un atstjiet prjo man zi, vi mums teica. M: Ko js darjt r Ramanram? J: Ms turpinjm skaitt mantru, ko mums iedeva Guru. Ms ar mazliet meditjm. Nebija daudz domanas vai mcans; ms tikai minjm turties klusi. Ms esam uz bhakti cea un samr vji filozofij. Mums nav nek daudz par ko domt tikai uzticties savam Guru un dzvot savas dzves. M: Prsvar bhaktas uzticas saviem Guru tikai tikmr, kamr ar viiem viss ir krtb. Kad rodas grtbas, vii sk justies, ka ir pievilti, un dodas cita Guru mekljumos. J: J, ms brdinja par tdu bstambu. Ms cenamies kop ar vieglo emt ar smago. Sajtai Viss ir Svtba ir jbt oti stiprai. Kds sdhu devs uz austrumu pusi, no kurienes ska pst stiprs vj. Sdhu vienkri apgriezs apkrt un devs uz rietumiem. Ms ceram dzvi dzvot tiei t piemrojoties apstkiem, kdus mums ir stjis msu Guru. M: Ir tikai dzve. Nav neviena, kur dzvotu dzvi. J: To ms saprotam, tomr ms pastvgi pieliekam ples dzvot msu dzves, t viet lai vienkri dzvotu. Plnu taisana nkotnei, iet, ir dzii msos iesakojies pieradums. M: Vai tu plno, vai n, dzve notiek. Bet dzv pa, prt paceas mazs kamols, kas iesaists fantzijs un iedomjas, ka vada un kontrol dzvi.

296

Dzve pati ir bez vlmm. Bet aplamais pats grib turpinties patkami. Tpc tas vienmr ir iesaistjies gdan par sevis turpinanos. Dzve ir bezbailga un brva. Tikmr, kamr tev ir ideja par spju iespaidot notiekoo, brvba nav priek tevis. Pats uzskats, ka esi dartjs, ka esi clonis, ir vaas. J: K prvart dartja un dart dualitti? M: Kontempl uz dzvi k bezgalgu, nesadaltu, vienmr kltesou, vienmr aktvu, kamr tu realiz sevi k vienu ar to. Tas pat nav pai grti, jo tu atgriezies tikai pie sevis paa dabg stvoka. Kad tu realiz, ka viss nk no iekienes, ka pasaule, kur tu dzvo, netiek projicta uz tevis, bet tiek tevis projicta, tavas bailes izzd. Bez s realizcijas tu sevi identific ar rjm lietm k ermeni, prtu, sabiedrbu, tautu, cilvci, pat Dievu vai Absoltu. Bet visa ir tikai mukana no bailm. Tikai tad, kad tu pilnb pieem savu atbildbu par mazo pasaulti, kur tu dzvo, un vro ts radanas, saglabans un izncbas procesu, tu vari bt brvs no savm iedomtajm vam. J: Kpc man btu sevi jiztlojas tik nolojamu? M: Tu to dari tikai pieraduma d. Izmaini veidu, kd tu jti un dom, em tos un krtgi izpti. Tu esi vas tikai nevrbas d. Uzmanba atbrvo. Tu tik daudz lietas uzskati par pasaprotamm. Sc jautt. Visacmredzamks lietas ir visapaubmks. Vaic sev tdus jautjumus k: Vai tiem es dzimu?, Vai tiem es esmu tds-un-tds?, K es zinu, ka es eksistju?, Kas ir mani vecki?, Vai vii radja mani, vai es radju vius?, Vai man ir jtic visam, ko man par mani ir teikui?, Kas es esmu, beigu beigs? Tu tik daudz enerijas esi ielicis cietuma ap sevi celan. Tagad iztr tik pat daudz, lai to nobrucintu. stenb, brucinana ir viegla, jo aplamais izgaist, kad tas tiek atklts. Viss karjas idej es esmu. Izpti to oti krtgi. Tas ir katras likstas sakn. T ir tda k da, kas atdala tevi no realittes. Relais ir gan iekup, gan rpus das, bet da pati nav rela. es esmu ideja nepiedzima kop ar tevi. Tu pavisam labi vartu bt dzvojis ar bez ts. T atnca vlk tavas sevis-identificans ar ermeni d. T radja ilziju par atdaltbu, kur tdas nebija. T padarja

297

tevi par sveinieku tevis paa pasaul, un pasauli padarja par sveu un naidgu. Bez sajtas es esmu dzve turpins. Ir mirki, kad ms esam bez sajtas es esmu, mier un laimgi. Ar es esmu atgrieanos skas likstas. J: K bt brvam no es-sajtas? M: Tev ar to ir jtiek gal, ja tu gribi no ts bt brvs. Vro to darbb un mier, k t skas, un kad t pazd, ko t grib, un k t to gst, ldz tu redzi skaidri un saproti pilnb. Beigu beigs, vism jogm, lai kds btu to avots un raksturs, ir tikai viens mris: izglbt tevi no atirts eksistences nelaimes, no banas par bezjdzgu punktu milzg un skaist attl. Tu ciet, jo tu esi atsveinjis sevi no realittes, un tagad tu mekl izeju no s atsveinans. Tu nevari izmukt no savm apsstbm. Tu vari tikai beigt ts auklt. Es esmu grib turpinties tpc, ka tas ir aplams. Realittei nav vajadzgs turpinties zinot sevi k neizncinmu, t ir vienaldzga uz formu un izpausmju iznkanu. Lai stiprintu un stabiliztu es esmu, ms darm visda veida lietas visas bezjdzgi, jo es esmu tiek atkal-uzbvts katru mirkli. Tas ir neprtraukts darbs, un viengais radiklais risinjums ir izkliedt atdaloo sajtu es esmu tda-un-tda persona uz visiem laikiem. Bana paliek, bet ne sevis-bana. J: Man ir skaidras savas gargs ambcijas. Vai man nav jstrd to piepildjumam? M: Neviena ambcija nav garga. Visas ambcijas ir priek es esmu. Ja tu gribi relu progresu, tev ir jatsaks no vism idejm par persongajiem sasniegumiem. T saukto jogu ambcijas ir nejdzgas. Tas, ka vrietis grib sievieti, ir pati nevainba, saldzinot ar kri uz nebeidzamu persongu svtlaimi. Prts ir melis. Jo dievbijgks tas iet, jo lielka nodevba. J: Cilvki pie tevis nk biei ar savm pasaulgajm problmm un ldz paldzbu. K tu zini, ko viiem teikt? M: Es viiem saku to, kas taj mirkl man ienk prt. Man nav standartiztu procedru, kd apieties ar cilvkiem.

298

J: Tu par sevi esi prliecints. Bet, kad pie manis nk cilvki pc padoma, k man bt prliecintam, ka mans padoms ir pareizs? M: Vro, kd stvokl tu esi, no kda lmea tu run. Ja tu run no prta, tev vartu nebt taisnba. Ja tu run no pilnga ieskata situcij, ar sevis paa mentlajiem pieradumiem atsttiem mal, tavs padoms vartu bt patiesa reakcija. Galvenais ir pilnb apjaust, ka ne tu, ne cilvks tav priek nav tikai ermei; ja tava apjausma ir tra un pilna, ir mazka varbtba kdties.

64. Patkamais tevi attur


Jauttjs: Esmu atvainjies grmatvedis, un mana sieva nodarbojas ar sabiedrisko darbu, paldz nabadzgm sievietm. Msu dls dodas uz Savienotajm Valstm, un ms ieradmies, lai viu pavadtu. Ms esam pandabi, bet dzvojam Del. Mums ir guru, kas ir no Radha-Soami tradcijas, un satsangu ms vrtjam oti augsti. Ms jtamies veiksminieki, ka esam urp nonkui. Ms esam satikui daudz svtu cilvku, un mums ir prieks satikt vl vienu. Maharad: Tu esi ticies ar daudz vientuniekiem un asktiem, bet pilnb realiztu cilvku, kas apzins savu dieviumu (svarpa), atrast ir grti. Svtie un jogi ar milzgm plm un upuriem gst daudzus brnumainus spkus un var dart daudz laba, paldzot cilvkiem un iedvesmojot ticbu, tomr tas nepadara vius par perfektiem. Tas nav ce uz realitti, bet tikai aplam bagtinana. Jebkdas ples noved pie vl vairk plm; lai kas btu uzbvts, tam ir jbt uzturtam, lai kas tiktu iegts, tam ir jbt aizsargtam no sabrukanas un zaudjuma. Lai kas vartu bt pazaudjams, nav tevis paa; un, kas nav tevis paa, kds tev no t var bt labums? Man pasaul nekas netiek virzts, viss notiek pats no sevis. Visa eksistence ir telp un laik, ierobeota un slaicga. Tas, kur pieredz eksistenci, ar ir

299

ierobeots un slaicgs. Mani nesaista ne tas, kas eksist, ne ar kur eksist. Es stvu pri, kur es esmu abi un neviens. Personas, kuras pc daudzm plm un askzm ir piepildjuas savas ambcijas un nodroinjuas sev augstkus pieredzes un rcbas lmeus, parasti akti apzins savu pozciju; vii dala cilvkus hierarhijs, no zemkajiem nesasniedzjiem, ldz augstkajiem sasniedzjiem. Man visi ir viendi. Atirbas izskat un izpausm pastv, bet tm nav nozmes. Tiei k zelta ornamenta forma neiespaido zeltu, t cilvka btba paliek nemainga. Ja trkst ldzguma sajta, tas nozm, ka realitte nav bijusi skarta. Ar zinanm vien nepietiek; zintjam ir jbt zintajam. Mctie cilvki un jogi vartu zint daudz lietas, bet kds pielietojums ir zinanm vien, ja netiek zints pats? Ts noteikti tiks nepareizi pielietotas. Bez zintja zinanas nevar bt miera. J: K tiek zints zintjs? M: Es varu tev paststt tikai no t, ko es zinu no savas pieredzes. Kad es satiku savu Guru, vi man pateica: Tu neesi tas, ko tu par sevi uzskati. Atrodi, kas tu esi. Vro 'es esmu' sajtu, atrodi savu sto sevi. Es viam paklausju, jo uzticjos viam. Darju, k vi man lika. Visu savu brvo laiku es pavadju klusum, skatoties uz sevi. Un kda bija atirba, un cik drz! Savas patiess dabas realizana man prasja tikai trs gadus. Mans Guru nomira drz pc tam, kad es viu satiku, bet tam nebija nozmes. Es atcerjos, ko vi man teica, un pastvju uz to. T auglis ir eit, ar mani. J: Kas tas ir? M: Es zinu sevi, kds es esmu realitt. Es neesmu ne ermenis, ne prts, ne ar mentls spjas. Es esmu pri tiem visiem. J: Vai tu esi vienkri nekas? M: Nu beidz, esi saprtgs. Protams, es esmu, pavisam taustmi. Tikai es neesmu tas, ko tu dom, kas es esmu. is pasaka tev visu. J: Tas man nepasaka neko.

300

M: Jo tas nevar bt pateikts. Tev ir jgst paam sava pieredze. Tu esi pieradis emties ar lietm, fiziskm un mentlm. Es neesmu lieta, ne ar tu. Ms neesam ne matrija, ne enerija, ne ermenis, ne prts. Kad reiz tev bs sevis paa btbas zibsnis, tev nebs vairs grti mani saprast. Ms ticam tik daudzm lietm, kas ir tikai baumas. Ms ticam attls zems un cilvkos, debess un ellei, dievos un dieviets, jo mums par to teica. Ldzgi mums pateica par mums paiem, par msu veckiem, vrdu, msu vietu, pienkumiem, utt. Mums nav rpjis to prbaudt. Ce uz patiesbu ir caur aplam izncinanu. Lai izncintu aplamo, tev ir japauba savas visdziks ticbas. No tm ideja, ka tu esi ermenis, ir vissliktk. Ar ermeni nk pasaule, ar pasauli Dievs, kur btu atbildgs par pasaules radanu, un tdjdi tas skas bailes, reliijas, lganas, upuranas, visda veida sistmas visas, lai aizsargtu un uzturtu cilvk-brnu, kas prbijies no sevis paa radtajiem monstriem. Ieraugi, ka tas, kas tu esi, nevar bt dzimis, ne ar mirt, un ar baiu izzuanu izbeidzas cieanas. To, ko izgudro prts, prts izncina. Bet relais nav izgudrots un nevar tikt izncints. Turies pie t, pr ko prtam nav varas. Tas, ko es tev saku, nav ne par pagtni vai nkotni. Ne ar tas ir ikdieniaj dzv, tai plstot aj tagad. Tas ir bezlaicgs, un absolt bezlaicba ir no t, kas ir pri prtam. Mans Guru un via vrdi: Tu esi es pats ir ar mani bezlaicgi. Skum man uz tiem vajadzja koncentrt prtu, bet tagad tas ir kuvis dabgi un viegli. Punkts, kad prts pieem Guru vrdus k patiesus un spontni un katr ikdienas dzves deta dzvo atbilstoi tiem, ir realizcijas slieksnis. Kaut kd zi t ir glbans pateicoties ticbai, bet ticbai ir jbt intensvai un pastvgai. Tomr tev nevajadztu domt, ka ar ticbu vien pietiek. Ticba, kas ir izpausta rcb, ir dros ldzeklis uz realizciju. No visiem ldzekiem tas ir visefektvkais. Ir skolotji, kuri noliedz ticbu, un uzticas tikai pamatotbai. stenb, t nav ticba, ko vii noliedz, bet akla ticba. Ticba nav akla. T ir vlans mint. J: Mums saka, ka no visa veida gargm praksm visefektvk ir liecinieka attieksmes praktizana. Kda t ir saldzinjum ar ticbu?

301

M: Liecinieka attieksme ar ir ticba; t ir ticba sev. Tu tici, ka tu neesi tas, ko tu pieredzi, un tu skaties uz visu no distances. Vroan nav pu. Tu saproti, ka tu esi tikai liecinieks, un sapratne darbojas. Tev nekas vairk nav vajadzgs, tikai atceries, ka tu esi tikai liecinieks. Ja vroanas stvokl tu jaut sev: Kas es esmu?, atbilde beidzot nks, kaut ar t ir bez vrdiem un klusa. Izbeidz bt objekts un ksti visa, kas notiek, subjekts; esot pagriezies iekup, tu atradsi sevi pri subjektam. Kad bsi sevi atradis, tu ieraudzsi, ka tu esi ar pri objektam, ka gan subjekts, gan objekts eksist tev, bet tu neesi ne viens, ne otrs. J: Tu run par prtu, par vrojoo apziu pri prtam un par Augstko, kas ir pri apjausmai. Vai tu gribi teikt, ka pat apjausma nav rela? M: Tikmr kamr tu run jdzienos: rels nerels; apjausma ir vieng realitte, kda var bt. Bet Augstkais ir pri jebkdiem daljumiem, un uz to jdziens rels nav attiecinms, jo taj viss ir rels, un tpc tam nav jbt nosauktam k tdam. Tas ir pats realittes avots, tas iedod realitti visam, kam tas pieskaras. Tas vienkri nevar bt izteikts vrdos. Pat tiea pieredze, lai cik smalka, tikai ietver liecbu par to, t nav nekas vairk. J: Bet kur rada pasauli? M: Universlais Prts (idaka) visu dara un atdara. Augstkais (paramaka) dod realitti visam, kas nk esamb: Nosaukt to par universlo mlestbu ir tuvkais, ko var izteikt vrdos. Tiei k mlestba, tas padara visu par relu, skaistu, vlamu. J: Kpc vlamu? M: Kpc gan ne? No kurienes nk visa spcg pievilkans, kas liek vism radbm vienai uz otru reat, kas saved kop cilvkus, ja ne no Augstk? Nenopel vlmi; pieskati tikai, ka t plst pareizajos kanlos. Bez vlmes tu esi beigts. Bet ar vjm vlmm tu esi rgs. J: Kda ir pieredze, kura ir vistuvk Augstkajam? M: Milzgs miers un bez-robeu mlestba. Realiz, ka jebkas, kas univers ir patiess, cls un skaists, nk no tevis, ka tu pats esi t visa avots. Dievi un dievietes, kas prvalda pasauli vartu bt visbrnigks un lieliskks 302

btnes, tomr tie ir k skaisti trpti kalpi, kuri piesavins sava saimnieka spku un bagtbas. J: K tiek sasniegts Augstkais Stvoklis? M: Atmetot visas niecgks vlmes. Tikmr, kamr tev patk niecgkais, tev nevar bt augstkais. Lai kas tev patiktu, tas tevi attur. Ldz tu neesi realizjis neapmierintbu ar jebko, t prejoumu un ierobeotbu, un neesi savcis savus spkus viens liels ilgs, nav likts pat pirmais solis. No otras puses, vlmes pc Augstk integritte pati par sevi jau ir sauciens no Augstk. Nekas, fizisks vai mentls, nevar tev dod brvbu. Tu esi brvs, kad tu saproti, ka tavas vaas ir tevis paa radtas, un tu prstj kalt des, kuras tur tevi vas. J: K atrast ticbu Guru? M: Atrast Guru un atrast ar ticbu vi ir reta veiksme. Tas nenotiek biei. J: Vai tas ir liktenis, kas lemj? M: T nosaukana par likteni maz ko izskaidro. Kad tas notiek, tu nevari pateikt, kpc t notiek, un tu tikai aizklj savu neziu, saucot to par karmu vai Svtbu, vai Dieva Gribu. J: Krinamurti saka, ka Guru nav nepiecieams. M: Ir vajadzgs kds, kur tev paststa par Augstko Realitti un par ceu, kas uz to ved. Krinamurti nedara neko citu. Sav zi viam ir taisnba prsvar t saukto skolnieku neuzticas saviem Guru; vii neklausa viu un beigs viu pamet. Tdiem skolniekiem bezgalgi labk btu bt vispr bez Guru, un meklt paldzbu tikai no iekienes. Atrast dzvojou Guru ir reta iespja un liela atbildba. das lietas nedrkst uztvert nenopietni. Js, cilvki, staigjat apkrt, lai nopirktu sev debesis, un js iedomjaties, ka Guru jums ts par kdu cenu piegds. Js miniet kaulties, piedvjot maz, bet prasdami daudz. Js nevienu citu nekrpiet, tikai sevi pau. J: Tavs Guru tev teica, ka tu esi Augstkais, un tu viam uzticjies un rkojies atbilstoi. Kas tev deva o uzticanos? M: Teiksim, es biju saprtgs. Es btu bijis muis, ja nebtu viam ticjis. 303

Kda viam vartu bt interese mani maldint? J: Tu teici kdam jauttjam, ka ms esam viens, ka ms esam viendi. Es tam nevaru notict. Ja es tam neticu, kds labums man no apgalvojuma? M: Nav nozmes tavai neticanai. Mani vrdi ir patiesi, un tie dars savu darbu. is ir clas kompnijas (satsanga) skaistums. J: Vai vienkri sdana tav tuvum vartu tikt uzskatta par gargu praksi? M: Protams. Dzves upe tek. Daa ts deu ir eit, bet tik daudz ts deu jau ir sasniegui mri. Tu zini tikai tagadni. Es redzu daudz tlk pagtn un nkotn, taj, kas tu esi un kas tu vari bt. Es nevaru tevi neredzt k sevi. Tas ir mlestbas dab neredzt atirbu. J: K man ieraudzt sevi t, k tu redzi mani? M: Ir pietiekoi, ja tu neiedomjies sevi par ermeni. T ir es-esmuermenis ideja, kas ir liksta. T padara tevi pilnb aklu uz savu patieso dabu. Ne mirkli nedom, ka tu esi ermenis. Nedod sev ne vrdu, ne formu. Tums un klusum tiek atrasta realitte. J: Vai man nav ar prliecbu jdom, ka es neesmu ermenis? Kur lai es atrodu tdu prliecbu? M: Uzvedies t, it k tu btu pilnb prliecints, un prliecba nks. Kda jga no vrdiem vien? Formula, mentls modelis tev nepaldzs. Bet nesavtga rcba, brva no jebkdm rpm par ermeni un t interesm, aizveds tevi uz pau Realittes sirdi. J: Kur man atrast tdu drosmi rkoties bez prliecbas? M: Mlestba tev dos drosmi. Kad tu kdu satiec, apbrnojamu, mlanas vrtu, clu, tava mlestba un apbrns dos tev dzinuli rkoties cli. J: Ne visi prot apbrnot apbrnojamo. Prsvar cilvki ir totli nejtgi. M: Dzve iemcs viiem novrtt. Pats savkto pieredu smagums dos viiem acis, lai redztu. Kad tu satiec vrtgu cilvku, tu mli un uzticies viam, un seko via padomam. da ir realizto cilvku loma rdt 304

pilnbas piemru citiem, lai apbrnotu un mltu. Dzves un rakstura skaistums ir milzgs ieguldjums kopgajam labumam. J: Vai mums ir jcie, lai augtu? M: Ir gana zint, ka ir cieanas, ka pasaule cie. Paas par sevi ne baudas, ne cieanas neapgaismo: Tikai sapratne to dara. Kad tu esi aptvris patiesbu, ka pasaule ir pilna cieanu, ka piedzimt ir posts, tu atradsi dzinuli un eneriju, lai ietu tai pri. Baudas tevi iemidzina, spes modina. Ja tu negribi ciest, neej gult. Tu nevari sevi zint tikai caur svtlaimi vien, jo svtlaime ir tevis paa daba. Tev ir jtiekas ar pretstatu, ar to, kas tu neesi, lai atrastu apgaismbu.

65. Kluss prts ir viss, kas tev vajadzgs


Jauttjs: Man nav labi. Es jtos pavj. Ko man dart? Maharad: Kam ir nelabi, tev vai ermenim? J: ermenim, protams. M: Vakar tu juties labi. Kas juts labi? J: ermenis. M: Tu biji priecgs, kad ermenis juts labi, un tu esi bdgs, kad ermenis jtas nelabi. Kur vienu dienu ir priecgs un bdgs nkamaj? J: Prts. M: Un kur zina maingo prtu? J: Prts. M: Prts ir zintjs. Kur zina zintju? 305

J: Vai zintjs nezina pats sevi? M: Prts ir prtraukumains. Atkal un atkal tas izsldzas, k mieg vai bien, vai, kad ir traucki. Ir jbt kaut kam, kas turpins visu laiku, lai fikstu prtraukumainbu. J: Prts atceras. is nodroina neprtrauktbu. M: Atmia vienmr ir daja, neuzticama un gaistoa. T neizskaidro spcgo viscaur apzi pastvoo identitti, es esmu sajtu. Atrodi, kas ir t sakn. J: Lai cik dzii es skattos, es atrodu tikai prtu. Tavi vrdi pri prtam nespj man nordt. M: Skatoties ar prtu, tu nevari iet tam pri. Lai ietu pri, tev ir jskats prom no prta un t satura. J: Kd virzien man jskats? M: Visi virzieni ir prt! Es neprasu tev skatties kd konkrt virzien. Tikai skaties prom no visa, kas notiek tav prt, un ved to uz sajtu es esmu. Es esmu nav virziens. Tas ir visu virzienu noliegums. Beigs pat im es esmu bs jaiziet, jo tev nav visu laiku japstiprina acmredzamais. Prta veana uz sajtu es esmu tikai paldz griezt prtu prom no visa prj. J: Kur tas viss mani ved? M: Kad prts tiek atturts no t, ar ko tas parasti ir aizemts, tas paliek kluss. Ja tu o klusumu neiztrauc un paliec taj, tu atrodi, ka tas ir viscaur piepildts ar gaismu un mlestbu, kdu tu nekad nebiji zinjis; un tu visbeidzot atpazsti to k sevis paa dabu. Kad tu esi izgjis cauri ai pieredzei, tu nekad vairs nebsi tas pats cilvks; nepaklausgais prts vartu vl iztrauct savu mieru un aizklt savu redzjumu, bet tas noteikti atgriezsies, ja tu turpini censties; ldz dienai, kad visas saites ir prrautas, maldi un pieerans izbeigus, un dzve kst pilnb koncentrta tagadn. J: Ko tas maina? M: Prta vairs nav. Ir tikai mlestba darbb. 306

J: K es atpazu o stvokli, kad bu to sasniedzis? M: Nebs vairs baiu. J: Ar pasauli visapkrt, pilnu mistrijm un draudiem, k es varu palikt bezbailgs? M: Ar tavs mazais ermenis ir pilns ar mistrijm un briesmm, tomr tu no t nebaidies, jo tu to uzskati par savu. Ko tu nezini, ir, ka viss universs ir tavs ermenis, un tev nav jbaids no t. Tu vartu teikt, ka tev ir divi ermei: persongais un universlais. Persongais nk un iet, universlais vienmr ir ar tevi. Visa radba ir tavs universlais ermenis. Persongais tevi ir padarjis tik aklu, ka tu neredzi universlo. is aklums pats par sevi nebeigsies tam ir jbt atdartam prasmgi un ti. Kad visas ilzijas ir saprastas un atmestas, tu sasniedz nekdgo un perfekto stvokli, kur nav vairs nekdu atirbu starp persongo un universlo. J: Es esmu persona, un tpc ierobeota telp un laik. Es aizemu telpu un ilgstu tikai daus mirkus; es nespju pat iztloties, ka es btu mgs un visur-esos. M: Tomr tu esi. Kad tu nirsti dzii sev savas patiess dabas mekljumos, tu atklj, ka tikai tavs ermenis ir mazs, un tikai tava atmia ir sa; kamr milzgais dzves okens ir tavs. J: Pai vrdi es un universls ir pretrungi. Viens izsldz otru. M: Neizsldz. Identittes sajta ir viscaur universlajam. Mekl, un tu atklsi Universlo Personu, kas ir tu pats un bezgalgi vairk. Lai vai k, sc ar ieraudzanu, ka pasaule ir tev, nevis tu pasaul. J: K tas t vartu bt? Es esmu tikai daa no pasaules. K visa pasaule vartu bt saturta ts da, izemot atspdot, k spogul? M: T ir, k tu saki. Tavs persongais ermenis ir daa, kur brnigi tiek atspoguots viss. Bet tev ir ar universlais ermenis. Tu nevari pat teikt, ka tu to nezini, jo tu to visu laiku redzi un pieredzi. Tikai tu to sauc par pasauli un baidies no ts. J: Es jtu, ka es zinu savu mazo ermeni, kamr prjo es nezinu, izemot 307

caur zintni. M: Tavs mazais ermenis ir pilns mistriju un brnumu, kurus tu nezini. Ar te zintne ir tavs viengais cevedis. Gan anatomija, gan astronomija apraksta tevi. J: Pat, ja es pieemtu tavu doktrnu par universlo ermeni k darbojoos teoriju, kd veid es to varu prbaudt, un kds man no ts labums? M: Zinot sevi k mjotju abos ermeos, viss pieders tev. Viss universs bs tava rpe; katru dzvu btni tu mlsi un paldzsi tai labsirdgi un gudri. Starp tevi un citiem nebs intereu konflikta. Visa vienam otra izmantoana pilngi izbeigsies. Katra tava rcba bs labums, katra kustba bs svtga. J: Tas viss ir oti aicinoi, bet ko man dart, lai realiztu savu universlo esambu? M: Tev ir divi cei: tu vari atdot savu sirdi un prtu sevis-atklanai, vai pieemt manus vrdus k patiesus un rkoties atbilstoi. Citiem vrdiem, vai nu tu ksti ieinterests totli tikai sev, vai totli ieinterests tikai ne-sev. Tas ir vrds totli, kas ir svargs. Tev ir jbt galjam, lai sasniegtu Augstko. J: K es, mazs un ierobeots, kds es esmu, varu gribt tiekties uz tdiem augstumiem? M: Realiz sevi k apzias okenu, kur viss notiek. is nav grti. Mazliet uzmanbas, krtgas sevis novroanas, un tu redzsi, ka neviens notikums nav rpus tavas apzias. J: Pasaule ir pilna notikumu, kuri nepards man apzi. M: Pat tavs ermenis ir pilns notikumu, kuri nepards tav apzi. Tas tev neliedz uzstt, ka ermenis ir tavs. Tu zini pasauli tiei t pat, k tu zini savu ermeni caur mam. Tas ir tavs prts, kas ir atdaljis pasauli rpus tavas das no pasaules iekpus un nostdjis ts pretstat. is radja bailes un naidu, un visas dzvoanas bdas. J: Es nespju izsekot tam, ko tu saki par ieanu pri apziai. Es saprotu 308

vrdus, bet nespju vizualizt pieredzi. Beigu beigs, tu pats esi teicis, ka visas pieredzes ir apzi. M: Tev taisnba, nevar bt pieredu pri apziai. Tomr ir pieredze, kas ir vienkri bana. Ir stvoklis pri apziai, kas nav neapzinos. Dai to sauc par super-apziu vai tru apziu, vai augstko apziu. T ir tra apjausma, brva no subjekta-objekta attiecbas. J: Esmu studjis teosofiju, un es neatrodu taj neko ldzgu tam, ko tu saki. Es atzstu, ka teosofija ir tikai par manifestciju. T detalizti apraksta universu un t apdzvotjus. T atzst daudzus matrijas lmeus un tiem atbilstous pieredzes lmeus, bet neiet, ka t iet pri. Tas, ko tu saki, ir pri jebkdai pieredzei. Ja tas nav pieredzams, kpc vispr par to runt? M: Apzia ir prtraukumaina, pilna tuku atstarpju. Tomr ir identittes pastvgums. Kas ir s identittes sajtas iemesls, ja ne kaut kas, kas ir pri apziai? J: Ja es esmu pri prtam, k es sevi varu izmaint? M: Kur ir vajadzba jebko maint? Prts tik un t visu laiku mains. Skaties uz to bezkaislgi; tas ir pietiekoi, lai to nomierintu. Kad tas ir kluss, tu vari tam iet pri. Neauj tam visu laiku bt aizemtam. Apstdini to un tikai esi. Ja tu dod tam atptu, tas nomierinsies un atgs savu trbu un spku. Pastvga domana to novjina. J: Ja mana paties btba vienmr ir ar mani, kpc ir t, ka es to neatpazstu? M: Jo t ir oti smalka, un tavs prts ir rupj, pilns ar rupjm domm un sajtm. Nomierini un padari skaidru savu prtu, un tu zinsi sevi, kds tu esi. J: Vai man ir vajadzgs prts, lai zintu sevi? M: Tu esi pri prtam, bet tu zini ar savu prtu. Tas ir acmredzami, ka zinanu apmrs, dziums un raksturs ir atkargs no instrumenta, ko tu izmanto. Uzlabo savu instrumentu, un tavas zinanas uzlabosies. J: Lai zintu perfekti, man ir nepiecieams perfekts prts. 309

M: Kluss prts ir viss, kas tev ir nepiecieams. Viss prjais notiks k nkas, kad tavs prts bs kluss. K saule uzlecot padara pasauli par aktvu, t sevis-apjausma iespaido izmaias prt. Rmas un nesvrstgas sevisapjausmas gaism pamostas iekjs enerijas un izstrd brnumus bez nekdm plm no tavas puses. J: Tu gribi teikt, ka vislielkais darbs tiek paveikts nestrdjot? M: Preczi. Saproti, ka tu esi nolemts apgaismbai. Sadarbojies ar savu likteni, nepretojies tam, neliec tam rus. Atauj tam sevi piepildt. Viss, kas tev ir jdara, ir jvr uzmanba uz stulb prta radtajiem riem.

66. Visi laimes mekljumi ir cieanas


Jauttjs: Esmu ieradies no Anglijas un ce uz Madrm. Tur es satiku savu tvu, un ms ar manu dosimies uz Londonu. Es studju psiholoiju, bet vl nezinu, ko iesku ar savu diplomu. Es vartu mint industrilo psiholoiju vai psihoterapiju. Mans tvs ir visprgs terapeits. Es vartu sekot via pds. Bet ar to manas intereses nav izsmeltas. Ir konkrti jautjumi, kuri ar laiku nemains. Es noprotu, ka tev ir atbildes uz daiem tdiem jautjumiem, un tas lika man pie tevis ierasties. Maharad: Nezinu, vai esmu pareizais cilvks, kam atbildt tavus jautjumus. Par lietm un cilvkiem es zinu maz. Es zinu tikai, ka es esmu, un tik daudz zini ar tu. Ms esam viendi. J: Protams, es zinu, ka es esmu. Bet es nezinu, ko tas nozm. M: Tas, par ko tu uzskati es aj es esmu, neesi tu. Zint, ka tu esi, ir dabgi, zint, kas tu esi, ir krtgas izptes rezultts. Tev bs jizpta viss apzias lauks un jiet tam pri. im tev ir jatrod pareizais skolotjs un

310

jrada apstki, kas ir nepiecieami atkljumam. Visprgi runjot, ir divi cei: rjs un iekjs. Vai nu tu dzvo ar kdu, kur zina Patiesbu, un pilnb atdod sevi via vadoajai un veidojoajai ietekmei, vai tu mekl iekjo cevedi un seko iekjai gaismai, lai vai kur t tevi vestu. Abos gadjumos ir jatmet savas persongs vlmes un bailes. Tu mcies, esot tuvum vai izmekljot, pasvaj vai aktvaj veid. Tu vai nu auj sevi vest dzves upei un mlestbai, kuru prstv Guru, vai tu plies pats, savas iekjs zvaigznes vadts. Abos gadjumos tev ir jvirzs uz prieku, tev ir jbt patiesi dedzgam. Retais ir tds, kuriem paveicas atrast kdu, kas ir uzticans un mlestbas vrts. Prsvar viiem ir jiet smagais ce, inteliences un sapratnes, diskrimincijas un nepieerans (viveka-vairgja) ce. is ce ir atvrts visiem. J: Man paveicies, ka esmu eit: kaut ar es rt jau braucu prom, viena saruna ar tevi vartu iespaidot visu manu dzvi. M: J, ldz ko tu saki es gribu atrast Patiesbu, visa tava dzve tiks dzii t iespaidota. Ar visiem taviem mentlajiem un fiziskajiem pieradumiem, jtm un emocijm, vlmm un bailm, plniem un lmumiem notiks visradiklk transformcija. J: Kad es esmu nolmis atrast Realitti, ko man tlk dart? M: Tas atkargs no tava temperamenta. Ja tu esi patiesi dedzgs, jebkas, ko tu izvlsies dart, veds tevi uz savu mri. Tas ir patiess dedzgums, kas ir noteicoais faktors. J: Kas ir patiesa dedzguma avots? M: Tas ir mju instinkts, kas liek putnam atgriezties sav ligzd un zivij uz kalnu upi, kur t dzima. Skla atgrieas pie zemes, kad auglis ir gatavs. Gatavba ir viss. J: Un kas mani nogatavins? Vai man ir nepiecieama pieredze? M: Tev jau ir visa pieredze, kda tev ir nepiecieama, savdk tu nebtu eit. Tev vairs nav t jvc, tev drzk ir jiet pri pieredzei. Lai kdas ples tu pieliktu, lai kdm metodm (sdhana) tu sekotu, tas tikai rads vairk pieredu, bet neveds tevi pri. Ne ar grmatu lasana tev paldzs. Ts 311

bagtina tavu prtu, bet persona, kas tu esi, paliks neskarta. Ja tu gaidi labumus no mekljumiem, materilus, mentlus vai gargus, tu neesi sapratis, par ko iet runa. Patiesba nedod priekrocbas. T nedod augstku statusu, nedod spku pri citiem; viss, ko tu gsti, ir patiesba un brvba no aplam. J: Patiesba, protams, dod spku paldzt citiem. M: Ts ir tikai iedomas, lai cik clas! Patiesb tu citiem nepaldzi, jo nav citu. Tu sadali cilvkus clos un neclos un prasi clajiem paldzt neclajiem. Tu sadali, vrt, ties un nosodi patiesbas vrd tu to pau izncini. Pati tava vlme formult patiesbu to noliedz, jo t nevar tikt saturta vrdos. Patiesba var tikt izpausta tikai aplam noliegum rcb. im tev ir jredz aplamais k aplams (viveka) un jnoraida tas (vairgja). Atsacans no aplam ir atbrvojoa un atdzvinoa. T atver ceu uz pilnbu. J: K es zinu, ka esmu atkljis patiesbu? M: Kad ideja is ir patiess, tas ir patiess vairs nepaceas. Patiesba neapliecina sevi, t ir aplam redzan k aplam un t noraidan. Ir bezjdzgi meklt patiesbu, kad prts ir akls uz nepatieso. Tam ir pilnb jbt iztukotam no aplam, lai taj vartu uzaust patiesba. J: Bet kas ir aplams? M: Saprotams, tam, kam nav esambas, ir aplams. J: Ko tu dom ar neesambu? Aplamais pastv, ciets k nagla. M: Kas ir pretrun pats ar sevi, tam nav esambas. Jeb tam ir tikai mirklga esamba, kas beigs ir viens un tas pats. Jo, kam nav skuma un beigu, nav ar vidus. Tas ir tuks. Tam ir tikai vrds un forma, ko tam devis prts, bet tam nav ne substances, ne esences. J: Ja nekam, kas paiet, nav esambas, tad universam ar nav esambas. M: Kur to noliedz? Protams, ka universam ar nav esambas. J: Kam ir?

312

M: Tam, kas nav atkargs no sevis eksistences, kas neaust ldz ar universa uzauanu, ne ar noriet ar universa norietanu, kam nav nepiecieami pierdjumi, bet kas dod realitti visam, kam tas pieskaras. Aplam daba ir tda, ka tas izskats rels uz mirkli. Vartu teikt, ka patiesais uz mirkli kst par aplam tvu. Bet aplamais ir ierobeots laik un telp, un ir apstku radts. J: K man tikt va no aplam un nostiprint relo? M: Kdam nolkam? J: Lai labk dzvotu, apmierintkai dzvei, integrtai un laimgai. M: Lai kas btu prta iedomts, tam ir jbt aplamam, jo tas noteikti ir relatvs un ierobeots. Relais ir neiedomjams un nevar tikt nolgts kdam mrim. Tam ir jbt gribtam paam par sevi. J: K man gribt neiedomjamo? M: Kas cits vl ir gribanas vrts? Tiesa, relais nevar tikt gribts, k var gribt kdu lietu. Bet tu vari redzt nerelo k nerelu un atmest to. T ir aplam atmeana, kas atver ceu uz patieso. J: Es saprotu, bet k tas izskats rel ikdienas dzv? M: Interese un rpes par sevi ir aplam fokuss. Tava ikdienas dzve vibr starp vlmi un bailm. Rpgi vro, un tu redzsi, k prts ieem neskaitmus vrdus un formas k upe, putojoa krcs. Izseko katru rcbu ldz ts savtgajam motvam un skaties vrgi uz motvu, ldz tas izgaist. J: Lai dzvotu, ir jpieskata sevi, ir jpeln sev nauda. M: Priek sevis tev nav jpeln, bet tev vartu bt tas jdara sievietei vai brnam. Tev vartu bt jturpina strdt citu lab. Pat palikt dzvam vartu bt uzupurans. Nav pilngi nekdu iemeslu bt savtgam. Atmet visus sevis-meklanas motvus, ldz ko tie tiek ieraudzti, un tev nav jmekl patiesba; patiesba atrads tevi. J: Ir minimls nepiecieambas. M: Vai tu ar tm netiki apgdts jau kop ieemanas? Atdod rpju par sevi 313

vaas un esi, kas tu esi intelience un mlestba darbb. J: Bet ir jizdzvo! M: Tu nevari paldzt izdzvoanai! Relais tu ir bezlaicgs un pri dzimanai un nvei. Un ermenis izdzvos tikmr, kamr tas ir nepiecieams. Nav svargi, lai tas dzvotu ilgi. Pilna dzve ir labka par garu dzvi. J: Kur var pateikt, kas ir pilna dzve? Tas ir atkargs no manas kultras fona. M: Ja tu mekl realitti, tev ir jatbrvo sevi no visiem foniem, no vism kultrm, no visiem domanu un juanas modeiem. Pat ideja, ka esi vrietis vai sieviete, vai pat cilvks, ir jatmet. Dzves okens satur visu, ne tikai cilvkus. Tpc no skuma atmet visas sevis-identifikcijas, izbeidz domt par sevi k par tdu-un-tdu, o vai to. Atmet jebkdas rpes par sevi, neuztraucies par savu labkljbu, materilu vai gargu, atmet visas vlmes, rupjas vai smalkas, izbeidz domt par jebkda veida sasniegumiem. Tu esi pilngs un pabeigts eit un tagad, tev absolti nekas nav vajadzgs. Tas nenozm, ka tev ir jbt bez smadzenm un dumjam, neapdomgam vai vienaldzgam; tikai pamat-nemieram par sevi ir jizzd. Tev ir nepiecieams kds diens, aprbs un jumts virs galvas, bet tas nerads problmas, ja vien alkatba netiek uzskatta par vajadzbu. Dzvo saska ar lietm, kdas ts ir, un ne ar tdam, kdas ts tiek iedomtas. J: Kas es esmu, ja ne cilvks? M: Tas, kas liek tev domt, ka tu esi cilvks, nav cilvks. Tas ir bezdimensiju punkts apzi, nekas, kas apzins; viss, ko tu par sevi vari teikt, ir: Es esmu. Tu esi tra bana apjausma svtlaime. realizana ir visu mekljumu beigas. Tu pie t nonc, kad tu redzi, ka viss, ko tu dom par sevi, ir tikai iztle, un tu stvi savrup tr apjausm par prejoo k prejou, iedomto k iedomtu, nerelo k nerelu. Tas ne pavisam nav grti, bet ir vajadzga nepieerans. T ir turans pie aplam, kas patieso padara par tik grti ieraugmu. Kad tu saproti, ka aplamajam ir nepiecieams laiks un tas, kam ir nepiecieams laiks, ir

314

aplams, tu esi tuvk Realittei, kura ir bezlaicga, vienmr tagad. Mba laik ir tikai atkrtotba, k pulkstea kustba. T bezgalgi plst no pagtnes uz nkotni, tuka atkrtoans. Realitte ir tas, kas padara pareizjo tik vitlu, tik atirgu no pagtnes un nkotnes, kuras ir tikai mentlas. Ja tev ir nepiecieams laiks, lai kaut ko sasniegtu, tam ir jbt aplamam. Relais vienmr ir ar tevi; tev nav jgaida, lai btu tas, kas tu esi. Tu tikai nedrksti aut prtam doties r no sevis mekljumos. Kad tu kaut ko gribi, vaic sev: vai tiem man tas ir vajadzgs? Un, ja atbilde ir n, tad vienkri atmet to. J: Vai man nav jbt laimgam? Man vartu nebt vajadzgas lietas, tomr, ja ts mani var padart laimgu, vai man nebtu ts jrau? M: Nekas nevar padart tevi laimgku, kds tu esi. Visi laimes mekljumi ir cieanas un noved pie vl vairk cieanm. Vieng laime, kas ir tda vrda vrta, ir dabga apzintas banas laime. J: Vai man nav nepiecieamas daudzas pieredzes, pirms es varu sasniegt tdu augstu apjausmas lmeni? M: Pieredzes aiz sevis atstj tikai atmias un pievieno nastai, kas jau ir gana smaga. Tev vairs nav vajadzgas pieredzes. Ar tm, kas jau bijuas, pietiek. Un, ja tu jti, ka tev ir vajadzgas vl, paskaties cilvku, kas tev apkrt, sirds. Tu atradsi visdadks pieredzes, kurm tu nebtu spjgs iziet cauri tksto gados. Mcies no citu bdm un savjs atstj sev. T nav pieredze, kas tev ir vajadzga, bet brvba no jebkdas pieredzes. Nekro pieredzes; tev ts nav vajadzgas. J: Vai tu pats neej cauri pieredzm? M: Lietas ap mani notiek, bet es tajs nepiedalos. Notikums kst par pieredzi tikai tad, kad es taj esmu emocionli iesaistts. Es esmu stvokl, kas ir piepildts, kas nemekl uzlabot sevi. Kds man no pieredzm labums? J: Ir nepiecieamas zinanas, izgltba. M: Lai apietos ar lietm, ir nepiecieamas zinanas par lietm. Lai apietos ar cilvkiem, tev ir nepiecieams ieskats, ldzjtba. Lai apietos ar sevi, tev nav vajadzgs nekas. Esi, kas tu esi: apzinoa bana un neaizklsti no sevis 315

prom. J: Universittes izgltba ir oti noderga. M: Bez aubm, t paldz tev pelnt iztiku. Bet t nemca tev dzvot. Tu esi psiholoijas students. Tas tev kds konkrts situcijs vartu paldzt. Bet vai tu vari dzvot no psiholoijas? Dzve ir sava vrda vrta tikai tad, kad t darbb atspoguo Realitti. Neviena universitte tev neiemcs, k dzvot t, lai, kad bs piencis laiks mirt, tu vartu pateikt: es dzvoju labi, man nav jdzvo atkal. Prsvar msu mirst, vloties dzvot vlreiz. Ir pieautas tik daudzas kdas, tik daudzas neizlabotas. Prsvar cilvku veit, bet nedzvo. Vii tikai vc pieredzes un bagtina savas atmias. Bet pieredze ir Realittes noliegana, un Realitte nav ne mau, ne konceptula, ne ermea, ne prta, kaut ar t ietver un transcend abus. J: Bet pieredze ir tik lietderga. Pieredzot ms iemcmies neskarties klt liesmai. M: Es jau tev teicu, ka zinanas ir lietdergas, apejoties ar lietm. Bet ts nesaka tev, k apieties ar cilvkiem un sevi, k dzvot dzvi. Ms nerunjam par automobia vadanu vai naudas pelnanu. im tev ir nepiecieama pieredze. Bet, lai btu gaisma paam pr sevi, tev nepaldzs materils zinanas. Tev ir nepiecieams kaut kas daudz intmks un dziks par iegtm zinanm, lai btu pats, staj vrda nozm. Tava rj dzve nav svarga. Tu vartu kt par nakts sargu un dzvot laimgi. Nozme ir tam, kas tu esi iekji. Savu iekjo mieru un prieku tu nenopelnsi. Tas ir daudz grtk par naudas pelnanu. Neviena universitte tev nevar iemct bt par sevi pau. Viengais mcans veids ir prakse. Uzreiz sc bt tu pats. Atmet visu, kas tu neesi, un ej arvien dzik. Tiei k vrs, kur rok aku, atmet visu, kas nav dens, ldz vi sasniedz deni dodoo slni, t ar tev ir jatmet viss, kas nav tevis paa, kamr nekas nav palicis, no k ir iespjams atteikties. Tu atradsi, ka tas, kas ir palicis, nav nekas tds, pie k var pieerties prts. Tu pat neesi cilvk-btne. Tu vienkri esi apjausmas punkts, izpleties kop ar telpu un laiku, un pri abiem, augstkais clonis, pats par sevi bez cloa. Ja tu man vaic: Kas tu esi? Mana atbilde btu: Nekas konkrts. Tomr, es esmu.

316

J: Ja tu neesi nekas konkrts, tev ir jbt universlam. M: Ko nozm bt universlam ne k konceptam, bet k dzvesveidam? Nebt atdaltam, nebt pretstat, bet saprast un mlt visu, kas nk kontakt ar tevi, nozm dzvot universli. Bt spjgam patiesi pateikt: Es esmu pasaule, pasaule ir es, pasaul es esmu mjs, pasaule ir mana. Katra eksistence ir mana eksistence, katra apzia ir mana apzia, katra bda ir mana bda, un katrs prieks ir mans prieks ir universl dzve. Tomr mana rel btba un ar tavj ir pri universam un tpc pri konkrt un universl kategorijm. T ir, kas t ir, pilnb sevi-saturoa un neatkarga. J: Man grti saprast. M: Tev ir jdod sev laiks pabt ar m lietm. Vecajm rievm tavs smadzens ir jbt izldzintm, neuztaisot jaunas. Tev ir jrealiz sevi k nekustgo aiz un pri kustgajam, visa, kas notiek, kluso liecinieku. J: Vai tas nozm, ka man ir jatmet visas domas par aktvu dzvi? M: Ne pavisam. Bs laulbas, bs brni, bs naudas pelnana, lai uzturtu imeni; viss is notiks dabgaj notikumu straum, jo liktenim sevi ir jpiepilda; tu iesi tam cauri bez pretestbas, tiekoties ar uzdevumiem, kad tie nks, vrgs un nodevies gan mazs, gan liels liets. Bet visprg attieksme bs atvrta nepieerans, milzga labvlba, bez gaidm saemt ko pret, pastvga doana neprasot. Laulb tu neesi ne vrs, ne sieva; tu esi mlestba starp abiem. Tu esi skaidrba un laipnba, kas visu padara krtgu un laimgu. Tas vartu tev ist miglaini, bet, ja tu par to mazliet padom, tu atradsi, ka mistiskais ir vispraktiskkais, jo tas tavu dzvi padara par rodoi laimgu. Tava apzia tiek pacelta augstk dimensij, no kuras tu visu redzi daudz skaidrk un intensvk. Tu realiz, ka persona, par kuru tu kuvi piedzimstot un kura izbeigsies nv, ir pagaidu un aplama. Tu neesi mau, emocionl un intelektul persona, kas notverta vlms un bails. Atrodi savu patieso btbu. Kas es esmu? ir fundamentlais visu filozofiju un psiholoiju jautjums. Ej taj dzii.

317

67. Pieredzes nav tas


Maharad: Mekltjs ir tas, kur mekl sevi. Drz vi atklj, ka vi nevar bt ermenis. Kad prliecba: es neesmu ermenis kst tik krtgi nosdusies, ka vi vairs nevar just, domt un rkoties k ermenis, vi viegli atkls, ka vi ir universl bana, zinana, darbba, ka vi un caur viu viss universs ir rels, apzints un aktvs. ir problmas pati sirds. Vai nu tu esi ermeni-apzinos un apstku vergs, vai tu esi universl apzia pati un pilng kontrol pr katru notikumu. Tomr apzia, individula vai universla, nav mana paties mjvieta; manis taj nav, t nav mana, taj nav manis. Es esmu pri, kaut ar nav viegli izskaidrot, k kds var ne apzinties, ne neapzinties, bet vienkri bt pri. Es nevaru pateikt, ka es esmu Diev, vai es esmu Dievs; Dievs ir universl gaisma un mlestba, universlais liecinieks: es esmu pri pat universlajam. Jauttjs: Td gadjum tu esi bez vrda un formas. Kda esamba tev ir? M: Es esmu, kas es esmu, ne ar formu, ne ar bez formas, ne apzints, ne neapzints. Esmu rpus m kategorijm. J: Tu run par neti-neti (ne is, ne is) pieeju. M: Tu nevari mani atrast ar noliegumiem vien. Es esmu k viss, t nekas. Ne abi, ne ar ne neviens. s defincijas ir piemrojamas Universa Kungam, ne man. J: Vai tavs nodoms ir pateikt, ka tu esi vienkri nekas? M: O, n! Es esmu pabeigts un perfekts. Es esmu banas btba, zinanas zingums, laimbas pilnba. Tu nevari mani reduct uz tukumu. J: Ja tu esi pri vrdiem, par ko mums runt? Metafiziski runjot, tas, ko tu saki, turas kop; iekjo pretrunu nav. Bet taj, ko tu saki, nek priek manis nav. Tas ir pilnb pri manm tltjm nepiecieambm. Kad es prasu maizi, tu man dod dimantus. Tie ir skaisti, bez aubm, bet es esmu izsalcis. M: Tas t nav. Es tev piedvju tiei to, kas tev ir vajadzgs atmodu. Tu 318

neesi izsalcis, un tev nav vajadzga maize. Tev ir vajadzga apstans, atmeana, atpierans. Tas, kam tu tici, kas tev ir vajadzgs, nav tas, kas tev ir vajadzgs. Tavu sto vajadzbu zinu es, ne tu. Tev ir jatgrieas uz stvokli, kur esmu es tavu dabgo stvokli. Viss prjais, par ko tu vari iedomties, ir ilzija un rslis. Tici man, tev nav vajadzgs nekas cits, izemot bt, kas tu esi. Tu iedomjies, ka tu paliksi vrtgks kaut ko iegstot. Tas ir k zelts, kur iedomjs, ka vara piemaisjums to uzlabos. Tikana va un attrans, atsacans no visa, kas ir sves tavai dabai, ir pietiekoi. Viss prjais ir bezjdzba. J: Ir vieglk teikt, nek to izdart. Cilvks pie tevis ierodas ar vdera spm, un tu viam iesaki iztrt vderu. Protams, bez prta problmu nebs. Bet prts ir te pavisam taustmi. M: Tas ir prts, kas tev saka, ka prts ir te. Netiec maldints. Visi nebeidzamie strdi par prtu tiek prta paa radti, prta paa aizsardzbai, izdzvoanai un ekspansijai. T ir principila atteikans klausties prta samejumos un izvirdumos, kas tevi var vest pri. J: Ser, es esmu pazemgs mekltjs, kamr tu esi Augstk Realitte pati. Tagad mekltjs pienk klt Augstkajam, lai tiktu apgaismots. Ko Augstkais dara? M: Klausies, ko es tev visu laiku saku, un neaizvirzies no t prom. Dom par to visu laiku un ne par ko citu. Tik tlu ticis, atmet visas domas, ne tikai par pasauli, bet ar par sevi. Paliec pri vism domm, klus banapjausm. Tas nav progress, jo tas, pie k tu nonc, jau ir tev, gaida tevi. J: Tad tu saki, ka man vajadztu mint izbeigt domt un nesvrstgi palikt idej es esmu. M: J, un lai kdas domas pie tevis nktu sakar ar o es esmu, iztuko ts no nozmes, nepievrs tm uzmanbu. J: Man sank satikt daudz rietumniekus, un, saldzinot vius ar indieiem, es pamat redzu atirbu. iet, viu psihe (antahkaraa) ir savdka. Jdzienus k Pats, Realitte, trs prts, universl apzia indieu prts aptver viegli. Vii izklauss pazstami, tie garo saldi. Rietumu prts neatbild vai

319

tikai rea uz tiem. Tas konkretiz un grib tos izmantot pieemto vrtbu lab. s vrtbas biei ir persongas: veselba, labkljba, bagtba; dareiz ts ir socilas labka sabiedrba, laimgka dzve priek visiem; visas ir saisttas ar pasaulgm problmm, persongm vai bezpersoniskm. Cita grtba, ar kdu diezgan biei mdzu sastapties, runjot ar rietumniekiem, ir, ka viiem viss ir pieredze t, it k vii gribtu pieredzt dienu, dzrienu un sievietes, mkslu un ceojumos, t ar vii grib pieredzt jogu, realizciju un atbrvoanos. Viiem t ir tikai vl viena pieredze, gstama par kaut kdu cenu. Vii iedomjas, ka tda pieredze var tikt nopirkta, un vii kauljas par cenu. Kad kds Guru cenu laika un pliu izteiksm nosaka par augstu, vii dodas pie cita, kur piedv nosacjumus, ietami oti vieglus, bet balsttus nepiepildms liets. Tas ir k vecais ststs par nedomanu par pelko mrkai, kad tiek dzertas zles! aj gadjum nedomana par pasauli, sevis atmeana, visu vlmju apdzana, kana par perfektiem celibtiem, utt. Dabgi, notiek milzga krpans visos lmeos, un rezulttu nav nekdu. Dai Guru pilng izmisum atmet jebkdu disciplnu, nenosaka nekdus nosacjumus, iesaka bez-piepli, dabiskumu, vienkri dzvoanu pasv apjausm, bez jdara un nejdara modeiem. Un ir daudzi skolnieki, kuru pagtnes pieredzes ir noveduas pie t, ka vii ienst sevi tik traki, ka vii pat negrib vairs uz sevi skatties. Ja vii nav nepatik, vii ir nogarlaikojuies. Viiem ir seviszinanas sts, vii grib kaut ko citu. M: Lai vii nedom par sevi, ja viiem nepatk. Lai vii paliek ar Guru, vro viu, dom par viu. Drz vii pieredzs tdu k svtlaimi, pavisam jaunu, nekad iepriek nepieredztu, izemot, varbt, brnb. Tda pieredze ir tik nekdgi jauna, ka t pievilks viu uzmanbu un rads interesi; kad interese ir radusies, sekos krtga nodoans. J: ie cilvki ir oti kritiski un aizdomgi. Vii nevar bt savdki, jo ir daudz mcjuies un daudz vluies. No vienas puses vii grib pieredzi, no otras vii tai neuzticas. K vius sasniegt, Dievs vien zina! M: Patiess ieskats un mlestba vius sasniegs. J: Kad viiem ir kda garga pieredze, rodas nko grtba. Vii sdzas, ka pieredze neilgst, ka t nk un iet pavisam neparedzami. Pieruies pie 320

soskas, vii to grib skt visu laiku. M: Pieredze, lai cik smalka, nav tas. Pati pc savas dabas t nk un iet. Sevis-realizcija nav guvums. T vairk ir sapratnes dabas. Kad pie ts ir nonkts, t nevar tikt pazaudta. No otras puses, apzia ir mainga, plstoa, katru mirkli transformcij. Neturies pie apzias un ts satura. Apzia, kad notverta, apstjas. Mint iemint ieskata zibsni vai laimbas izvirdumu ir destruktvi pret to, ko t grib saglabt. Kas nk, tam jiet. Pastvgais ir pri vism nkanm un ieanm. Ej uz visu pieredu sakni, uz banas sajtu. Pri banai un nebanai gulst rel milzums. Mini un mini atkal. J: Lai mintu, ir vajadzga ticba. M: No skuma ir jbt gribai. Kad griba ir stipra, nks ar vlans mint. Tev nav nepiecieams veiksmes apstiprinjums, kad griba ir stipra. Tu esi gatavs azartam. J: Spcga vlme, spcga ticba tas beigs ir viens un tas pats. ie cilvki neuzticas ne saviem veckiem, ne sabiedrbai, ne ar pai sev. Viss, kam vii ir pieskruies, ir prvrties pelnos. Iedod viiem vienu pieredzi, pavisam stu, neapaubmu, pri prta argumentcijai, un vii sekos tev ldz pasaules malai. M: Bet es neko citu nedaru! Nenoguris es vedu viu uzmanbu uz viengo neapstrdamo faktu banu. Banai nav nepiecieami pierdjumi t pierda visu prjo. Ja tikai vii ietu dzii banas fakt un atkltu t milzumu un varenbu, kam durvis ir es esmu, un prkptu slieksni, un ietu pri, viu dzve btu pilna laimbas un gaismas. Tici man, ples, kas ir nepiecieamas, nav nekas, saldzinjum ar atkljumiem, pie kuriem nonk. J: Tas, ko tu saki, ir t. Bet iem cilvkiem nav ne prliecbas, ne pacietbas. Pat sas ples vius nogurdina. Ir tiem l skatties, k vii akli grbsts un tomr nav spjgi turties pie paldzbu sniedzos rokas. Vii pamatos ir oti jauki cilvki, bet totli apjukui. Es viiem saku: js negsiet patiesbu ar saviem nosacjumiem. Jums ir jpieem nosacjumi. Uz o viu atbilde ir: dai nosacjumus pieem, dai n. Pieemana un ne-pieemana ir virspusja un nejaua; realitte ir visos; ir jbt veidam, kas der visiem 321

bez pievienotiem nosacjumiem. M: Tds ce ir, atvrts visiem, katr lmen, katr dzves sol. Visi apjau sevi. Sevis-apjausmas padziinana un paplainana ir karaliskais ce. Sauc to par modrumu vai vroanu, vai vienkri uzmanbu tas der visiem. Tam visi ir nogatavojuies, un neviens nevar taj izgzties. Bet, protams, tev nav jbt tikai modram. Tavai modrbai ir jietver ar prts. Vroana galvenokrt ir apzias un ts kustbas apjausma.

68. Mekl apzias avotu


Jauttjs: Iepriek ms runjm par rietumu prta patnbm un grtbm, ar kdm tas sastopas, sekojot morlajai un intelektulajai Vedntas disciplnai. Viens no riem ir jauno eiropieu un ameriku aizemtba ar briesmgo situciju pasaul un steidzam nepiecieamba savest to krtb. Viiem nav pacietbas ar cilvkiem, kds esi tu, kuri sludina persongo uzlaboanos k prieknosacjumu pasaules uzlaboanai. Vii saka, tas nav ne iespjams, ne ar nepiecieams. Cilvce ir gatava sistmu maiai socilai, ekonomiskai, politiskai. Pasaules valdba, pasaules policija, pasaules plnoana un fizisko un ideoloisko barjeru atmeana: ar to pietiekot, nekdas persongs transformcijas nav nepiecieamas. Bez aubm, cilvki veido sabiedrbu, bet ar sabiedrba veido cilvkus. Cilvcga sabiedrb cilvki btu cilvcgi; turklt zintne dod atbildes uz daudziem jautjumiem, kuri iepriek bija tikai reliijas sfr. Maharad: Neapaubmi, tiekans uz pasaules uzlaboanu ir visievrojamk nodarbe. Nesavtgi darta t padara prtu skaidru un attra sirdi. Bet drz cilvks realizs, ka vi dzenas paka mirai. Lokli un slaicgi uzlabojumi vienmr ir iespjami, un ir bijui varenu karau un

322

skolotju sasniegti atkal un atkal; bet tas drz nonk pie savm beigm, atstjot cilvci jaun bdu cikl. Tas ir visas manifestcijas dab, ka labais un sliktais viens otram seko viend apmr. Patiess patvrums ir tikai nemanifesttaj. J: Vai tu tdjdi neiesaki mukanu prom? M: Tiei otrdi. Viengais veids uz atjaunoanos ir caur sabrucinanu. Tev vecs rotas ir jizkaus bezformg zelt, pirms tu vari izliet jaunas. Tikai cilvki, kuri ir gjui pri pasaulei, var pasauli izmaint. Nekad nav bijis savdk. Tie dai, kuru ietekme ir bijusi ilgstoa, visi ir bijui realittes zintji. Sasniedz viu lmeni un tikai tad run par paldzanu pasaulei. J: Ts nav upes un tie nav kalni, kam ms gribam paldzt, bet cilvkiem. M: Ar pasauli nav nekas nepareizs, bet tikai ar cilvkiem, kuri padara to par sliktu. Ej un ldz viiem uzvesties. J: Vlmes un bailes liek viiem t uzvesties. M: Preczi. Tikmr, kamr cilvka uzvedba tiek vlmju un baiu dominta, nav lielu cerbu. Un, lai zintu k efektvi pieiet cilvkiem, tev paam ir jbt brvam no vism vlmm un bailm. J: Daas pamat-vlmes un bailes ir neizbgamas, tdas, kas saistmas ar prtiku, seksu un nvi. M: Ts ir vajadzbas, un k vajadzbas ts tiek apmierintas. J: Pat nve ir vajadzba? M: Nodzvojis garu un auglgu dzvi, tu jti vajadzbu nomirt. Tikai tad, kad nepareizi pielietotas, vlmes un bailes ir destruktvas. K vien vari vlies pareizo un baidies no nepareiz. Bet, kad cilvki vlas to, kas ir nepareizs, un baids no t, kas ir pareizs, vii rada haosu un izmisumu. J: Kas ir pareizs, un kas ir nepareizs? M: Relatvi, kas rada cieanas ir nepareizs, kas ts remd, tas ir pareizs. Absolti, kas ved tevi atpaka uz realitti, ir pareizs, un kas aizklj realitti, ir nepareizs. 323

J: Kad ms runjam par paldzanu cilvcei, ms domjam cu pret nekrtbm un cieanm. M: Tu tikai run par paldzanu. Vai kdreiz tu esi paldzjis, t sti paldzjis kaut vienam cilvkam? Vai kaut vienu dvseli tu esi nostdjis pri turpmkai paldzbas nepiecieambai? Vai tu vari dot cilvkam raksturu, balstoties vismaz uz pilnu via pienkumu un iespju redzjumu, ja ne ieskatu via patiesaj btb? Ja tu nezini, kas ir labs tev paam, k tu vari zint, kas ir labs citiem? J: Adekvti izdzvoanas ldzeki btu labi visiem. Tu vartu bt Dievs pats, bet tev ir jbt labi paduam, lai tu ar mums runtu. M: Tas esi tu, kam ir vajadzgs mans ermenis, lai es ar tevi runtu. Es neesmu mans ermenis, ne ar man tas ir vajadzgs. Es esmu tikai liecinieks. Man paam nav formas. Js esat tik pieradui par sevi domt k par ermeiem, kam ir apzias, ka tu pat nespj iedomties apziu, kam ir ermei. Kad tu realiz, ka ermenisk eksistence ir tikai prta stvoklis, kustba apzi, ka apzias okens ir bezgalgs un mgs, un ka saskarsm ar apziu tu esi tikai liecinieks, tu bsi spjgs pilnb atkpties no apzias pri tai. J: Mums ststa, ka ir daudzi eksistences lmei. Vai tu eksist un funkcion visos lmeos? Vai laik, kad tu esi uz zemes, tu esi ar debess (svarga)? M: Mani nekur nevar atrast! Es neesmu lieta, kam var iedot vietu starp citm. Visas lietas ir man, bet es neesmu lietu starp. Tu man ststi par super-struktru, kamr man rp tikai pamati. Super-struktras paceas un krt, bet pamati ilgst. Es neesmu ieinterests prejoaj, bet tu ne par ko citu nerun. J: Piedod man par o dvaino jautjumu. Ja kds ar zobenu, asu k ilete, pki nocirstu tev galvu, kda tev btu starpba? M: Pilngi nekda. ermenis zauds savu galvu, daas komunikciju lnijas tiks prrautas, tas ir viss. Divi cilvki runjas viens ar otru pa telefonu, un lnija tiek prrauta. Nekas nenotiek ar cilvkiem, tikai viiem ir jmekl kds cits komunikcijas veids. Bhagavad Gta saka: zobens to necrt. Tas 324

t ir burtiski. Tas ir apzias dab dzvot pri saviem nesjiem. T ir k uguns. T nodedzina degvielu, bet ne sevi. Tiei k uguns var ilgt ilgk par degvielas kalnu, t apzia izdzvo neskaitmus ermeus. J: Degviela iespaido liesmu. M: Tikmr, kamr t ilgst. Izmaini degvielas dabu un liesmas krsa un izskats mainsies. Tagad ms viens ar otru runjam. im ir nepiecieama kltbtne; ja ms neesam kltbtn, ms nevaram runties. Bet ar kltbtni vien nepietiek. Ir ar jbt vlmei runt. Pri visam ms gribam palikt pie apzias. Ms panessim jebkdas cieanas un pazemojumus, bet ms labk tomr paliksim pie apzias. Ja vien ms nesacelsim dumpi pret o pieredu grbanu un neatlaidsim manifestto pavisam, nevar bt remdjuma. Ms paliksim lamats. J: Tu saki, tu esi klusais liecinieks, un tu ar esi pri apziai. Vai taj nav pretrunu? Ja tu esi pri apziai, kam tu esi liecinieks? M: Es apzinos un neapzinos, abi, gan apzints, gan neapzints, ne apzints, ne neapzints visam im es esmu liecinieks bet stenb liecinieka nav, jo nav nek, kam bt par liecinieku. Es esmu pilnb tuks no jebkdiem mentliem veidojumiem, tuks no prta tomr pilnb apjautos. o es minu izteikt, sakot, ka es esmu pri prtam. J: Tad k es tevi varu sasniegt? M: Apjaut savu banu apzintam un mekl apzias avotu. Tas ir viss. oti nedaudz var tikt pateikts vrdos. Darana, k es tev saku, ir tas, kas atness gaismu, ne mana teikana. Nav daudz nozmes ldzekiem; t ir vlme, dzinulis, patiess dedzgums, kam ir nozme.

325

69. Nepastvba ir nerealittes pierdjums


Jauttjs: Mans draugs ir vcietis, un es esmu dzimis Anglij, un mani vecki ir franci. Esmu indij vairk nek gadu, klejojot no rama uz ramu. Maharad: Vai kdas gargs prakses (sdhanas)? J: Studijas un meditcija. M: Uz ko tu medit? J: Uz to, ko lasu. M: Labi. J: Ko js, ser, dariet? M: Runju. J: Par ko tu run? M: Tu gribi lekciju? Labk prasi man kaut ko, kas tevi skar, lai tu spcgi to izjustu. Ja vien tu neesi emocionli iesaistts, tu vartu ar mani strdties, bet starp mums nebs stas sapratnes. Ja tu saki: mani nekas neuztrauc, man problmu nav, es ar to esmu mier, ms varam bt klusi. Bet, ja kaut kas tevi tiem skar, tad ir iemesls runt. Vai man jautt tev? Kds ir iemesls tavai staiganai no vienas vietas uz otru? J: Lai satiktu cilvkus, lai mintu vius saprast. M: Kdus cilvkus tu mini saprast? Ko sti tu mekl? J: Integrciju. M: Ja tu gribi integrciju, tev ir jzina, ko tu gribi integrt. J: Satiekot un vrojot cilvkus, iepazst ar sevi. Tas iet kop.

326

M: Tas ne obligti iet kop. J: Viens uzlabo otru. M: Tas nestrd td veid. Spogulis atspoguo attlu, bet attls neuzlabo spoguli. Tu neesi ne spogulis, ne attls spogul. Padarjis spoguli par perfektu, lai tas atspoguotu korekti, pareizi, tu vari pagriezt spoguli apkrt un ieraudzt taj patiesu sevis atspulgu patiesu, tik cik spogulis spj atspoguot. Bet atspulgs neesi tu tu esi atspulga redztjs. Saproti to skaidri lai ko tu uztvertu, tu neesi tas, ko tu uztver. J: Es esmu spogulis un pasaule ir attls? M: Tu vari redzt abus, gan attlu, gan spoguli. Tu neesi neviens no tiem. Kas tu esi? Neizmanto formulas. Atbilde nav vrdos. Tuvkais, ko var pateikt vrdos, ir: es esmu tas, kas uztveri padara iespjamu, dzve pri pieredztjam un t pieredzei. Tagad, vai vari atdalt sevi no abiem, gan spogua, gan attla spogul, un stvt pilnb viens, pats par sevi? J: N, nevaru. M: K tu zini, ka tu nevari? Ir tik daudz lietas, ko tu dari, nezinot, k ts dart. Tu sagremo dienu, cirkul savas asinis un limfu, tu kustini savus muskuus visu to nezinot k. Td pa veid tu uztver, tu jti, tu dom, nezinot to kpc un k. Ldzgi tu esi pats, nezinot to. Nav nek nepareiza ar tevi k Pau. Tas ir tas, kas tas ir, perfekts. Tas ir spogulis, kas nav skaidrs un patiess, un tpc rda tev aplamas bildes. Tev nav sevi jizlabo tikai nostdi pareizi savu ideju par sevi. Mcies sevi atdalt no attla un spogua, turpini atcerties: es neesmu ne prts, ne ar t idejas; dari to pacietgi un ar prliecbu, un tu noteikti nonksi pie tiea sevis redzjuma k visas banas zinanas mlanas avota, mga, visu-apskaujoa, visur-esoa. Tu esi bezgalgais, fokusjies ermen. Tagad tu redzi tikai ermeni. Mini patiesi, un tu reiz redzsi tikai bezgalgo. J: No kurienes nk realittes pieredze, un vai t ilgst? M: Jebkda pieredze noteikti ir prejoa. Bet visu pieredu pamats ir

327

nekustgs. Nekas, ko var nosaukt par notikumu, neilgs. Bet dai notikumi attra prtu, un dai to saduo. Dzia ieskata un visu-aptveroas mlestbas mirki attra prtu, kamr vlmes un bailes, naids un dusmas, akla ticba un intelektula augstprtba piesro un trulina psihi. J: Vai sevis-realizcija ir tik svarga? M: Bez ts tevi ds vlmes un bailes, kuras bezgalgi un bezjdzgi atkrtosies nebeidzams cieans. Lielk daa cilvku nezina, ka cieanas var beigties. Bet, kad vii izdzird labs zias, acmredzami, ieana pri jebkdiem konfliktiem un cm kst par vissteidzamko uzdevumu. Tu zini, ka tu vari bt brvs, un tagad tas ir atkargs no tevis. Vai nu tu uz visiem laikiem paliec izsalcis un izslpis, ilgs, mekljot, grbstoties, turoties, vienmr zaudjot un bdjoties, vai tu no visas sirds dodies r bezlaicgas pilnbas stvoka mekljumos, stvoka, kam nekas nevar tikt pievienots, no kura nekas nevar tikt atemts. Taj nav nekdu vlmju un baiu, ne tpc, ka no tm atsaks, bet tpc, ka ts ir pazaudjuas savu nozmi. J: Tik tlu es tev sekoju ldz. Tagad, kas man btu jdara? M: Nav nek darma. Tikai esi. Nedari neko. Esi. Ne kpanas kaln, ne sdanas als. Es pat nesaku: esi pats, jo tu nezini sevi. Tikai esi. Redzjis, ka tu neesi ne rj uztveramo pasaule, ne ar iekj domjamo pasaule, ka tu neesi ne ermenis, ne prts tikai esi. J: Protams, ir realizcijas pakpes. M: Sevis-realizcij nav soi. Taj nav nek pakpeniska. Tas notiek pki un ir neatgriezeniski. Tu ievelies jaun dimensij, no kuras iepriekjs tiek redztas k tikai abstrakcijas. Tiei k, kad uzlec saule, tu redzi lietas, kdas ts ir, t pat, realizjot sevi, tu redzi visu t, kds tas ir. Ilziju pasaule tiek atstta aiz muguras. J: Vai realizcijas stvokl lietas mains? Vai ts kst koas un jgpilnas? M: Pieredze ir tda, bet t nav realittes pieredze (sadanubhav), bet universa harmonijas (satvanubhav) pieredze.

328

J: Tomr progress pastv. M: Progress var bt tikai sagatavotb (sdhana). Realizcija ir pka. Auglis nogatavojas lni, bet nokrt pki un neatgriezeniski. J: Fiziski un mentli es esmu mier. Kas vl man btu vajadzgs? M: Tev vartu nebt augstkais stvoklis. To, ka esi atgriezies sav dabgaj stvokl, tu atpazsi pc t, ka pilnb nebs nekdu vlmju un baiu. Beigu beigs, visu vlmju un baiu sakn ir sajta, ka neesi tas, kas tu esi. Tiei k izmeta loctava sp, kamr t nav salikta viet, un tiek aizmirsta, ldz ko t tiek salikta kop, t ar jebkdas sevis-raizes ir metlu kropojumu simptoms, kas izzd, ldz ko tu esi normlaj stvokl. J: J, bet kda ir sdhana dabg stvoka sasnieganai? M: Turies pie sajtas es esmu un ne pie k cita. Kad tdjdi prts kst pilnb kluss, tas spd jaun gaism un vibr jauns zinans. Tas viss nk spontni, tev tikai ir jturas pie es esmu. Tiei k pc miega vai sajsmas stvoka tu jties tik labi, td pa veid realizjot tu jties pabeigts, piepildts, brvs no baudu-spju kompleksa, un tomr ne vienmr spjgs izskaidrot, kas notika, kpc un k. Tu to vari pateikt tikai negatvos apgalvojumos: Nekas ar mani vairs nav ne t. Tikai saldzinot ar pagtni tu zini, ka tu no t esi r. Savdk tu vienkri esi tu pats. Necenties to izststt citiem. Ja tu vari, tas nav tas. Esi kluss un vro to, izpauam sevi darbb. J: Ja tu vartu man pateikt, par ko es ku, tas vartu man paldzt pieskatt manu attstbu. M: K kds var tev pateikt, kas tu ksi, ja nav kanas? Tu tikai atklj, kas tu esi. Visa sevis veidoana atbilstoi kdam modelim ir laika izmeana. Nedom ne par pagtni, ne par nkotni, tikai esi. J: K es varu vienkri bt? Izmaias ir neizbgamas. M: Izmaias ir neizbgamas maingaj, bet tu neesi to subjekts. Tu esi nemaingais fons, uz kura izmaias tiek uztvertas. J: Viss mains, ar fons mains. Lai mantu izmaias, nemaings fons nav 329

nepiecieams. Pats ir mirklgs tas ir tikai punkts, kur pagtne tiekas ar nkotni. M: Protams, pats, kas balstts atmi, ir mirklgs. Bet, lai tds pats pastvtu, aiz t ir nepiecieama neprrauta turpintba. Tu no pieredzes zini, ka ir bri, kad tavs pats tiek aizmirsts. Kas to atved atpaka pie dzves? Kas tevi no rta pamodina? Ir jbt kdam pastvgam faktoram, kas savieno prtraukumaino apziu. Ja tu rpgi vro, tu atradsi, ka pat tava ikdienas apzia ir zibos, starp kuriem visu laiku ir atstarpes. Kas ir ajs atstarps? Kas tur vl vartu bt, ja ne tava st btba, kas ir bezlaicga; prts un bez-prts priek ts ir viens. J: Kds ir iemesls degsmei klaiot apkrt? M: Nav iemesla. Tu tikai sapo, ka tu klaio apkrt. Pc daiem gadiem tavs Indijas apmekljums tev its sapnis. Taj laik tu saposi kdu citu sapni. Realiz, ka tas neesi tu, kas kustas no sapa uz sapni, bet sapi plst tav priek, un tu esi neskartais liecinieks. Nekdi notikumi neiespaido tavu sto btbu ir absolta patiesba. J: Vai es nevaru staigt apkrt fiziski un turties nesvrstgs iekji? M: Tu vari, bet kdam nolkam? Ja tu esi patiess, tu ieraudzsi, ka beigs tev apniks klaiot apkrt, un tu nolosi enerijas un laika izmeanu. Lai atrastu sevi, tev nav jliek neviens solis. J: Vai ir starpba starp Sevis (tman) pieredzi un Absolta (brahman) pieredzi? M: Nevar bt Absolta pieredze, jo tas ir pri vism pieredzm. No otras puses, pats ir pieredzoais faktors katr pieredz un tdjdi, sav zi, apstiprina pieredzes. Pasaule vartu bt pilna ar vrtgm lietm, bet, ja nav neviena, kam ts pirkt, tm nav cenas. Absolts satur visu pieredzamo, bet bez pieredztja pieredzes ir nekas. Tas, kas padara pieredzes par iespjamm, ir Absolts. Tas, kas padara ts par aktulm, ir Pats. J: Vai ms nesasniedzam Absoltu caur pakpeniskm pieredzm? Skot ar rupjkajm, ms beidzam ar vissmalkkajm.

330

M: Nevar bt pieredze bez vlans pc ts. Var bt pakpeniskums starp vlmm, bet starp vissmalkko vlmi un brvbu no vism vlmm ir bezdibenis, kuram ir jbt rsotam. Nerelais vartu izskatties rels, bet tas ir prejos. Relais nebaids no laika. J: Vai nerelais nav rel izpausme? M: K tas t vartu bt? Tas ir k teikt, ka patiesba sevi izpau sapos. Relajam nepastv nerelais. Tas izskats rels tikai tpc, ka tu tam tici. Apaubi to, un tas izbeidzas. Kad tu esi iemljies kd, tu iedod tam realitti tu iedomjies, ka tava mlestba ir visu-spcga un mga. Kad t pienk beigm, tu saki: Es domju, ka t bija rela, bet t nebija. Nepastvba ir vislabkais pierdjums nerealittei. Kas ir ierobeots laik un telp, un attiecinms tikai uz vienu personu, tas nav rels. Relais ir priek visiem un uz visiem laikiem. Pri visam citam lolo sevi. Tu neko citu nepieemtu mai pret savu eksistenci. Vlme bt ir visspcgk no vism vlmm, un t aizies tikai realizjot tavu patieso dabu. J: Pat nerelaj ir realittes pieskriens. M: J, realitte, kuru tu tam iedod, domjot, ka tas ir rels. Prliecinjis sevi, tu esi savas prliecbas sasaistts. Kad saule spd, pards krsas. Kad t noriet, ts izzd. Kur ir krsas bez gaismas? J: ir domana dualittes terminos. M: Visa domana ir dualitt. Identitt neviena doma neizdzvo.

331

70. Dievs ir visu vlmju un zinanu beigas


Maharad: No kurienes tu esi? Pc k esi ieradies? Jauttjs: Esmu no Amerikas, un mans draugs ir no rijas. Es ierados kdus seus mneus atpaka, un es ceoju no rama uz ramu. Mans draugs ierads pats. M: Ko esi redzjis? J: Es biju r Ramanram un apmeklju ar Riikeu. Vai varu tev vaict, kds ir tavs viedoklis par r Ramana Mahari? M: Ms abi esam taj pa senaj stvokl. Bet ko tu zini par Mahari? Tu sevi uzskati par vrdu un ermeni, ttad viss, ko tu uztver, ir vrdi un ermei. J: Ja btu tda iespja tev satikt Mahari, kas notiktu? M: Iespjams, ms justos pavisam priecgi. Ms pat vartu prrunt kdu vrdu. J: Bet vai vi tevi atpaztu k atbrvotu cilvku? M: Protams. T pat k cilvks atpazst cilvku, t dnn atpazst dnn. Tu nevari novrtt to, ko tu neesi pieredzjis. Tu esi tas, par ko tu sevi iedomjies, bet tu nevari iedomties sevi par to, ko tu neesi pieredzjis. J: Lai ktu par inenieri, man ir jmcs inenierzintne. Lai ktu par Dievu, kas man jmcs? M: Tev ir viss j-at-mcs. Dievs ir visu vlmju un zinanu beigas. J: Tu gribi teikt, ka es kstu par Dievu, tikai atmetot vlmi kt par Dievu vien? M: Ir jatdod visas vlmes, jo vloties, tu ieem savu vlmju formu. Kad nepaliek vlmju, tu atgriezies sav dabgaj stvokl.

332

J: K es atpazu, ka esmu sasniedzis pilnbu? M: Tu nevari zint pilnbu, tu vari zint tikai nepilnbu. Lai btu zinanas, ir jbt atdaltbai un ne-harmonijai. Tu vari zint to, kas tu neesi, bet tu nevari zint savu sto btbu. Tu vari tikai bt, kas tu esi. Visa pieeja ir caur sapratni, kas ir aplam k aplama redzan. Bet, lai saprastu, tev ir jvro no rpuses. J: Vedntiskais Maijas, ilzijas jdziens attiecs uz manifestto. Tpc msu zinanas par manifestto ir neuzticamas. Bet mums btu jspj uzticties msu zinanm par nemanifestto. M: Nevar bt nemanifestt zinana. Potencilu nevar zint. Zint var tikai faktisko. J: Kpc zintjam btu jpaliek nezinmam? M: Zintjs zina zinto. Vai tu zini zintju? Kur ir zintja zintjs? Tu gribi zint nemanifestto. Vai tu vari teikt, ka tu zini manifestto? J: Es zinu lietas un idejas, un to attiecbas. T ir visu manu pieredu summa. M: Visu? J: Nu, visu faktisko pieredu. Es atzstu, es nevaru zint to, kas nav noticis. M: Ja manifesttais ir visu faktisko pieredu, ieskaitot to pieredztju, summa, cik daudz no visa kop tu zini? oti mazu dau, patiesi. Un kas ir tas mazums, ko tu zini? J: Daas mau pieredzes, kas saisttas ar mani. M: Pat ne tik daudz. Tu tikai zini, ka tu rea. Kur rea un uz ko, tu nezini. Saskar tu zini, ka tu eksist - es esmu. Es esmu is, es esmu tas ir iedomti. J: Es zinu manifestto, jo piedalos taj. Es atzstu, mana daa ir oti maza, tomr t ir tik pat rela, kds ir viss kop. Un, kas ir vl svargk, es tam dodu nozmi. Bez manis pasaule btu tuma un klusa. M: Dzirkstele, izgaismojoa pasauli! Tu pasaulei nedod nozmi, tu to atrod. 333

Nirsti dzii sev un atrod avotu, no kura plst visa nozme. Protams, tas nav virspusjais prts, kas var dod nozmi. J: Kas mani padara par ierobeotu un virspusju? M: Veselums ir atvrts un pieejams, bet tu to neem. Tu esi pieries pie mazs personas, par kuru tu sevi uzskati. Tavas vlmes ir auras, tavas ambcijas skas. Beigu beigs, kur btu manifesttais bez uztveres centra? Kad neuztverts, manifesttais ir tik pat vrts cik nemanifesttais. Un tu esi uztveroais punkts, visu dimensiju bezdimensiju avots. Zini sevi k visu kop. J: K punkts var saturt universu? M: Punkt ir gana vietas bezgalgi daudz universiem. Ietilpbas netrkst. Sevis ierobeoana ir vieng problma. Bet tu nevari no sevis aizmukt. Lai cik tlu tu dotos, tu vienmr atgriezies pie sevis un pie vajadzbas saprast o punktu, kas ir k nekas, un tomr visa avots. J: Indij es ierados jogas skolotja mekljumos. Es vl joprojm meklju. M: Kdu jogu tu gribi praktizt, ganas jogu vai atdoanas jogu? J: Vai ts beigs nenonk pie viena un t paa? M: K tas t vartu bt? Viena paverdzina, otra atbrvo. Motvam ir absolti svarga nozme. Brvba nk no atsacans. Jebkdas piederbas ir vaas. J: Kam man ir spks un drosme turties klt, kpc man btu tas jatdod? Un, ja man nav spka, k es varu atdot? Es nesaprotu o vajadzbu atteikties. Ja es kaut ko gribu, kpc man pc t neiet? Atsacans ir vjajiem. M: Ja tev trkst gudrbas un spka atdot, tikai skaties uz saviem valdjumiem. Tava skatans vien tos nodedzins. Ja tu vari stvt rpus prta, tu drz ieraudzsi, ka pilnga atsacans no guvumiem un vlmm ir acmredzami vissaprtgk lieta, ko dart. Tu radi pasauli un tad raizjies par to. Kana par savtgu tevi padara par vju. Ja tu dom, ka tev ir spks un drosme gribt, tas ir tpc, ka tu esi jauns un nepieredzjis. Vlmes objekts neizbgami izncina t ieganas 334

ldzekus, un tad tas ar pats izgaist. Tas viss ir uz labu, jo tas tev mca izvairties no vlmm k no indes. J: K man praktizt banu bez vlmm? M: Nav vajadzga prakse. Nav vajadzgi nekdi atsacans akti. Tikai griez savu prtu prom, tas ir viss. Vlme ir tikai prta fikscija uz ideju. Dab to r no savas rievas, atsakot tai uzmanbu. J: Tas viss? M: J, tas ir viss. Lai kda btu vlme vai bailes, neuzturies tajs. Mini, un redzsi pats. ad un tad tu vartu aizmirst, tam nav nozmes. Atgriezies pie saviem centieniem ldz katras vlmes un baiu, katras reakcijas prom aizslaucana kst automtiska. J: K var dzvot bez emocijm? M: Tev var bt tdas emocijas, kdas vien vlies, bet apjaut reakcijas, kuras emocija izsauc. Esi pilngi nodevies sev un vadts no iekienes, ne no rienes. Lietas atmeana, lai nodrointu kdu citu, nav patiesa atstana aiz muguras. Atsakies no ts, jo tu redzi ts bezvrtbu. Turpinot atmest, tu redzsi, ka tu spontni audz intelienc un spk, un neizsmeam mlestb un priek. J: Kpc tda uzstana uz atteikanos no vlmm un bailm? Vai ts nav dabgas? M: Nav. Ts pilnb ir prta radtas. Tev viss ir jatdod, lai redztu, ka tev nekas nav vajadzgs, pat ne tavs ermenis. Tavas vajadzbas ir nerelas un tavas ples ir bezjdzgas. Tu iedomjies, ka tavi guvumi tevi pasarg. stenb tie padara tevi ievainojamu. Realiz sevi k esou prom no visa t, uz kuru var nordt k uz o vai to. Tu neesi aizsniedzams ne ar kdu mau pieredzi, ne ar ar verblm konstrukcijm. Griezies no tm prom. Atsakies personifict. J: Pc t, ka esmu tevi dzirdjis, ko man dart? M: Dzirdana vien tev daudz nepaldzs. Tev ir jpatur tas prt un 335

japdom tas, un jmina saprast prta stvoklis, kas liek man teikt to, ko es saku. Es runju no patiesbas; izstiep savu roku un em to. Tu neesi tas, par ko tu sevi uztver, es galvoju par to. Attls, kds tev par sevi ir, ir izveidots no atmim un ir pilngi nejaus. J: Tas, kas es esmu, ir manas karmas rezultts. M: Tas, kas tu ieti esam, neesi tu. Karma ir tikai vrds, ko tu esi iemcjies un atkrto. Tu jau esi perfekts, eit un tagad. Uzlabojamais neesi tu. Tu iedomjies, ka esi tas, kas tu neesi izbeidz to. T ir izbeigana, kas ir svarga, ne tas, ko tu izbeigsi. J: Vai karma nelika man kt par to, kas es esmu? M: Nekas nespie. Tu esi tas, kam tu tici, ka tu esi. Izbeidz tict. J: Tu eit sdi sav krsl un run ar mani. Tas, kas tev liek to dart, ir tava karma. M: Nekas man to neliek. Es daru to, kas ir jdara. Bet tu dari tik daudz nevajadzgu lietu. T ir tava atteikans izptt, kas rada karmu. T ir vienaldzba pret tevis paa cieanm, kas to uztur. J: J, t ir tiesa. Kas var izbeigt o vienaldzbu? M: Dzinulim ir jnk no iekienes k nepieerans vai ldzjtbas vilnim. J: Vai es varu satikt o dzinuli pusce? M: Protams. Redzi savu stvokli, redzi pasaules stvokli. J: Mums saka par karmu un reinkarnciju, evolciju un jogu, meistariem un mcekiem. Ko mums ieskt ar vism m zinanm? M: Atstj ts visas aiz muguras. Aizmirsti ts. Ej tlk, bez ideju un ticbu nastas. Atmet visas verbls struktras, visas relatvs patiesbas, visus taustmos mrus. Absolts var tikt sasniegts tikai absolti veltoties. Nesvrsties. J: Man ir jsk ar kdu absoltu patiesbu. Vai tda ir? M: J, ir, sajta es esmu. Sc ar to. 336

J: Nekas cits nav patiess? M: Viss prjais ir ne patiess, ne nepatiess. Tas iet rels, kad pards, tas izzd, kad tas tiek noliegts. slaicga lieta ir mistrija. J: Es domju, ka relais ir mistrija. M: K tas t vartu bt? Relais ir vienkrs, atvrts, skaidrs un laipns, skaists un prieka pilns. Tas ir pilnb brvs no pretrunm. Tas vienmr ir jauns, vienmr svaigs, bezgalgi rados. Bana un nebana, dzve un nve, visi sadaljumi taj saplst. J: Es varu pieemt, ka viss ir nepatiess. Bet vai tas padara manu prtu par neeksistjou? M: Prts ir tas, ko tas dom. Lai padartu to par patiesu, dom patiesu. J: Ja lietu forma ir tikai redzamba, kas ts ir realitt? M: Realitt viss ir tikai uztvere. Uztvrjs un uztvertais ir konceptuli, uztveranas fakts ir sts. J: Kur aj ienk Absolts? M: Absolts ir uztveres dzimanas vieta. Tas padara uztveri par iespjamu. Bet prk daudz analzes tevi nekur neved. Tev ir banas kodols, kas ir pri analzei, pri prtam. Tu to vari zint tikai darbb. Izpaud to ikdien, un t gaisma augs spoum. Prta pareiz funkcija ir pateikt tev, kas nepastv. Bet, ja tu gribi pozitvas zinanas, tev ir jiet pri prtam. J: Vai vis univers ir kaut viena vrtga lieta? M: J, mlestbas spks.

337

71. Sevis-apjausm tu mcies par sevi


Jauttjs: Msu atkrtot pieredze ir, ka skolnieki saviem Guru daudz dara pri. Vii taisa plnus un tos pilda, neemot vr Guru vlmes. T visa beigs Guru ir nebeidzami uztraukumi un via skolniekiem rgtums. Maharad: J, tas t notiek. J: Kur liek Guru iesaistties ajs necienbs? M: Guru pa pamat ir bez vlmes. Vi redz, kas notiek, bet nejt nepiecieambu iejaukties. Vi nedara izvles, nepieem lmumus. K trs liecinieks vi vro to, kas notiek, un paliek neiespaidots. J: Bet cie via darbs. M: Uzvara vienmr ir via beigs. Vi zina, ka, ja skolnieki nemcs no via vrdiem, vii mcsies no savm kdm. Iekji vi paliek kluss. Viam nav atirtas personas sajta. Viss universs ir via, ieskaitot skolniekus ar saviem nenozmgajiem plniem. Nekas konkrts viu neiespaido, vai, kas beigs ir tas pats, viss universs iespaido viu viend apmr. J: Vai nav tdas lietas k Guru svtba? M: Via svtba ir konstanta un universla. T netiek dota vienam un noliegta citam. J: K t ietekm mani persongi? M: Guru svtbas d tavs prts ir aizrvies ar patiesbas mekljumiem, un ar Guru svtbu tu to atradsi. T nesvrstgi darbojas augstkajam labumam. Un t ir priek visiem. J: Dai skolnieki ir gatavi, nobriedui, dai n. Vai Guru nevajadztu izvlties un izlemt? M: Guru zina Augstko un nerimstgi uz to mudina skolnieku. Skolnieks ir ru pilns, kuri viam paam ir jprvar. Guru nav pai ieinterests skolnieka dzves virspusjbs. Tas ir k gravitcija. Auglim ir jkrt kad 338

tas vairs netiek turts. J: Ja skolnieks nezina mri, k vi var prvart rus? M: Mris tiek Guru rdts, ri tiek skolnieku atklti. Guru nevienam nedod priekroku, bet tie, kuros ir ri, iet, atpaliek. stenb skolnieks neatiras no Guru. Vi ir tas pats bezdimensiju uztveres un mlestbas darbb centrs. T ir tikai via iztle un sevis-identificans ar iedomto, kas viu aizver un prvr viu person. Guru maz uztrauc persona. Via uzmanba ir uz iekjo vrotju. Saprast un tdjdi likvidt personu ir vrotja uzdevums. Kamr no vienas puses ir svtba, no otras puses ir jnododas uzdevumam. J: Bet persona negrib tikt likvidta. M: Persona ir tikai prpratuma rezultts. stenb tdas lietas nepastv. Vrotja priek bezgalg rind skrien jtas, domas un darbbas, atstjot smadzens pdas, un radot turpintbas ilziju. Vrotja atspulgs prt rada es sajtu, un persona iegst ietami neatkargu eksistenci. stenb personas nav, tikai vrotjs, kas identific sevi ar es un mans. Skolotjs saka vrotjam: tu neesi is, aj nav nek tava, izemot mazo es esmu punktu, kas ir tilts starp vrotju un via sapni. Es esmu is, es esmu tas ir sapnis, kamr uz tra es esmu ir realittes zmogs. Tu esi nogarojis tik daudzas lietas visas prvrts par neko. Tikai sajta es esmu turpins nemainga. Paliec ar nemaingo starp maingo, ldz tu esi spjgs iet pri. J: Kad tas notiks? M: Tas notiks, ldzko tu aizvksi rus. J: Kurus rus? M: Vlmi pc aplam un bailes no paties. Tu k persona iedomjies, ka Guru tev ir ieinterests k person. Ne pavisam. Viam tu esi traucklis un kavklis, no kura ir jtiek va. Vi stenb mr uz tevis k faktora apzi likvidciju. J: Ja es tieku likvidts, kas paliks? M: Nekas nepaliks, viss paliks. Identittes sajta paliks, bet nebs vairs 339

identificans ar konkrtu ermeni. Bana apjausma mlestba spds vis ts krum. Atbrvoans nekad nav priek personas, t vienmr ir no personas. J: Un no personas nepaliek ne mias? M: Paliek miglaina atmia, k sapa vai agras brnbas atmia. Beigu beigs, kas tur ir ko atcerties? Pavisam nejauu un bezjdzgu notikumu plsma. Vlmju un baiu, un bezsaturgu mubu secba. Vai ir kaut kas atcerans vrts? Persona ir tikai aula, kas tevi iesloga. Prel aulu. J: Kam tu prasi prelt aulu? Kam jpre aula? M: Prrauj atmias un sevis-identificans saites, un aula prelsies pati. Ir centrs, kur iedve realitti visam, ko tas uztver. Viss, ko tev ir vajadzgs saprast, ir, ka tu esi realittes avots, ka tu dod realitti nevis gsti to, ka tev nav nepiecieams ne balsts, ne apstiprinjums. Lietas ir tdas, kdas ts ir, jo tu ts pieem tdas. Izbeidz ts pieemt, un ts izgaist. Jebkas, par ko tu dom caur vlmm un bailm, tav priek rds k rels. Skaties uz to bez vlmm un bailm, un tas zaud savu substanci. Baudas un spes ir mirklgas. Ir vienkrk un vieglk ts neemt vr, nek rkoties, balstoties uz tm. J: Ja visas lietas nonk pie savm beigm, kpc ts vispr pards? M: Radba ir pati apzias daba. Apzia rada redzambas. Realitte ir pri apziai. J: Apzinoties redzambas, kpc ms neapzinmies, ka s ir tikai redzambas? M: Prts prklj realitti, paam to nezinot. Lai zintu prta dabu, tev ir nepiecieama intelience, spja skatties uz prtu klus un bezkaislg apjausm. J: Ja mana daba ir visur-eso apzia, k ar mani varja notikt nezia un ilzija? M: Ar tevi nekad nav notikusi ne nezia, ne ilzija. Atrodi to sevi, kam tu piedv neziu un ilziju, un tavi jautjumi bs atbildti. Tu run t, it k tu 340

zintu sevi un redztu, ka tas ir nezias un ilzijas var. Bet stenb tu nezini sevi, ne ar tu apjaut neziu. K vien vari apjaut is tevi aizveds pie sevis, un tu realizsi, ka taj nav ne nezias, ne maldu. Tas ir k teikt: ja ir saule, k var bt tumsa? K zem akmens bs tumsa, lai cik spcga btu saules gaisma, t es-esmu-ermenis apzias n ir jbt neziai un ilzijai. J: Bet kpc ermea apzia nonca esamb? M: Neprasi kpc, prasi k. Tas ir rados iztles dab identificties ar saviem radjumiem. Tu to vari apstdint jebkur mirkl, izsldzot r uzmanbu. Vai caur izpti. J: Vai radba nk pirms izptes? M: No skuma tu radi pasauli, tad es esmu kst par personu, kura dadu iemeslu d nav laimga. Via dodas laimes mekljumos, satiek Guru, kur viai saka: Tu neesi persona, atrodi, kas tu esi. Via to dara un iet pri. J: Kpc via to neizdarja jau pa skum? M: Via to neiedomjs. Viai bija vajadzgs kds, kur to pateiktu. J: Ar to bija gana? M: Ar to bija gana. J: Kpc tas man gadjum nestrd? M: Tu man neuzticies. J: Kpc mana ticba ir vja? M: Vlmes un bailes ir notrulinjuas tavu prtu. Tas mazliet jpatra. J: K es varu attrt prtu? M: Nemitgi to vrojot. Neuzmanba aizklj, uzmanba skaidro. J: Kpc indieu skolotji iesaka neaktivitti? M: Prsvar cilvku aktivitu ir bezvrtgas, ja ne pavisam destruktvas. Vlmju un baiu domintas ts neko labu nevar pankt. auna daranas

341

prstana iet pirms laba daranas uzskanas. Tpc ir nepiecieamba uz laiku prstt dart jebkdas aktivittes, lai izpttu degsmes un to motvus, lai redztu visu, kas dzv ir aplams, izmestu no prta visu auno, un tikai tad atsktu darbu, skot ar acmredzamajiem pienkumiem. Protams, ja tev ir iespja kdam paldzt, k vien vari, dari to, un ar krtgi, neliec viam gaidt, kamr tu bsi perfekts. Bet neksti par profesionlu laba-dartju. J: Es nejtu, ka starp skolniekiem btu par daudz laba-dartju. Prsvar no tiem, kurus esmu saticis, ir iegrimui savos nolojamos konfliktos. Viiem nav labsirdbas uz citiem. M: da centrans uz sevi ir pagaidu. Esi pacietgs ar tdiem cilvkiem. Tik daudzus gadus vii ir devui uzmanbu visam citam, bet ne sev. auj viiem pagriezties pret sevi, lai izmaintos. J: Kdi ir sevis-apjausmas augi? M: Tu audz intelienc. Apjausm tu mcies. Sevis-apjausm tu mcies par sevi. Protams, tu vari tikai mcties par to, kas tu neesi. Lai zintu, kas tu esi, tev ir jiet pri prtam. J: Vai apjausma nav pri prtam? M: Apjausma ir punkts, kur prts sniedzas pri sev realitt. Apjausm tu nemekl to, kas ir patkams, bet to, kas ir patiess. J: Es manu, ka apjausma noved iekj klusuma stvokl, psihiska tukuma stvokl. M: Tas ir labi, kamr tas t notiek, bet ar to nepietiek. Vai esi sajutis visuapskaujoo tukumu, kur universs peld k mkonis zilajs debess? J: Ser, auj man no skuma zint sevis paa iekjo telpu. M: Izncini sienu, kura atdala, es-esmu-ermenis ideju, un iekjais un rjais ks viens. J: Vai es miru? M: Fiziska izncba ir bezjdzga. T ir turans pie mau dzves, kas tevi sasaista. Ja tu vartu pilnb pieredzt iekjo tukumu, eksplozija totlaj 342

btu tuva. J: Mana garg pieredze ir sezonla. Dareiz es jtos vareni, tad atkal krtu lej. Esmu k lifta zns braucu aug, lej, aug, lej. M: Visas izmaias apzi ir idejas es-esmu-ermenis d. Kad prtam atem o ideju, tas paliek nesvrstgs. Ir tra bana, brva no kaut k konkrta pieredzanas. Bet, lai to realiztu, tev ir jdara tas, ko tev saka skolotjs. Ar klausanos vien, pat ar atceranos nav gana. Ja tu grti necnies, lai ieviestu katru via vrdu sav ikdien, nesdzies, ka tev nav progresa. Jebkds rels progress ir neatgriezenisks. Virsotnes un lejas tikai parda, ka mcba nav emta pie sirds un nav pilnb ieviesta darbb. J: Iepriek tu teici, ka nav tdas lietas k karma. Tomr ms varam novrot, ka katrai lietai ir clonis, un visu clou kopj summa vartu tikt saukta par karmu. M: Tikmr, kamr tu tici, ka tu esi ermenis, tu visam redzsi clous. Es nesaku, ka lietm nav clou. Katrai lietai ir neskaitmi cloi. T ir tda, kda t ir, jo pasaule ir tda, kda t ir. Katrs clonis ar saviem sazarojumiem prklj universu. Kad tu realiz, ka tu esi absolti brvs bt par to, kam tu piekrti bt, ka tu esi tas, pc k tu izskaties nezias vai vienaldzbas d, tu esi brvs sacelt dumpi un mainties. Tu atauj sev bt par to, kas tu neesi. Tu mekl banas par to, kas tu neesi, clous! Tie ir bezjdzgi mekljumi. Nav clou, bet tikai tavas patiess btbas, kas ir pri jebkdm closakarbm, nezia. Jo, lai kas notiktu, viss universs ir atbildgs, un tu esi universa avots. J: Es neko nezinu par banu par universa cloni. M: Jo tu neizmekl. Tauj, mekl iekup, un tu zinsi. J: K kripata, kda es esmu, var radt milzgo universu? M: Kad tu esi inficjies ar es-esmu-ermenis vrusu, esamb nonk viss universs. Bet, kad tev ir bijis t gana, tu sc lolot kaut kdas fantastiskas idejas par atbrvoanos un seko rcbas modeiem, kas ir totli bezjdzgi. Tu koncentrjies, tu medit, tu spdzini savu prtu un ermeni, tu dari

343

visdas nevajadzgas lietas, bet tu palaid garm visbtiskko, kas ir personas likvidcija. J: Kdu laiku ieskum mums vartu bt vajadzgs lgties un meditt, pirms ms esam gatavi sevis-taujanai. M: Ja tu tam tici, dari t. Man jebkda atlikana ir laika izmeana. Tu vari izlaist visu sagatavoanos un doties taisn ce augstkajos mekljumos iekup. No vism jogm t ir visvienkrk un vissk.

72. Kas ir trs, bez piejaukumiem, nesaistts, ir rels


Maharad: Tu esi atgriezies Indij! Kur esi bijis, ko esi redzjis? Jauttjs: Es atbraucu no veices. Tur es padzvoju ar ievrojamu cilvku, kur saka, ka ir realizjis. Pagtn vi ir nodarbojies ar daudzm jogm, un viam ir bijuas daudz pieredzes, kuras ir zuduas. Tagad vi nesaka, ka viam ir kdas paas spjas, ne ar zinanas; vieng neparast lieta vi ir saistta ar uztveri; vi nav spjgs atirt redztju no redzt. Piemram, kad viam virs triecas mana, vi nezina, vai mana triecas virs viam, vai vi manai. Vi, iet, ir abi vienlaicgi, redztjs un redztais. Tie kst viens. Lai ko vi redztu, vi redz sevi. Kad es pavaicju viam kdus Vedntiskus jautjumus, vi teica: Es sti nevaru atbildt. Es nezinu. Viss, ko zinu, ir dvain identitte ar visu, ko es uztveru. Tu zini, es gaidju visu ko, tikai ne o. Vi visum ir oti vienkrs cilvks; vi nevc skolniekus un nekd veid sevi neliek uz pjedestla. Vi labprt run par savu stvokli, bet tas ir viss. M: Tagad vi zina, ko vi zina. Viss prjais ir cauri. Vismaz vi vl 344

run. Drz vi vartu izbeigt runt. J: Ko vi dars tad? M: Nekustba un klusums nav neaktvi. Zieds telpu piepilda ar smaru, svece ar gaismu. Tie neko nedara, tomr visu izmaina ar savu kltbtni vien. Tu vari nofotograft sveci, bet ne ts gaismu. Tu vari zint cilvku, via vrdu un izskatu, bet ne via ietekmi. Pati via kltbtne ir rcba. J: Vai bt aktvam nav dabiski? M: Visi grib bt aktvi, bet no kurienes nk viu rcba? Nepastv centrl punkta: katra rcba izsauc citu, bezjdzgi un spgi, nebeidzam d. Darbs un pauze taj viena otru nenomaina. No skuma atrodi nemaingo centru, kur dzimst visa kustba. Tiei k ritenis grieas ap asi, t tev vienmr ir jbt pie ass, centr, un ne jgrieas pa perifriju. J: K man to dart praks? M: Kad tav prt ienk doma vai emocija, vai vlme, vai bailes, vienkri griezies prom no ts. J: Apspieot savas domas un jtas, es izsauku reakciju. M: Es nerunju par apspieanu. Tikai atsakies pievrst uzmanbu. J: Vai man nav jpieliek ples, lai apturtu kustbu prt? M: Tam nav nek kopga ar piepli. Tikai griezies prom, skaties starp domm, nevis uz domm. Kad tu ej cauri plim, tu nekaujies ar katru, ko tu satiec tu tikai atrodi ceu starp viiem. J: Ja es izmantoju savu gribu, lai kontroltu prtu, tas tikai stiprina ego. M: Protams. Kad tu cnies, tu uzaicini cu. Bet, kad tu nepretojies, tu netiecies ar pretestbu. Kad tu atsakies splt spli, tu esi no ts r. J: Cik daudz laika man aizems atbrvoans no prta? M: Tas var aizemt tksto gadus, bet stenb laiks nav vajadzgs. Viss, kas tev ir vajadzgs, ir bt totli patiesam. eit griba ir darbs. Ja tu esi patiess, tev tas ir. Beigu beigs, t ir attieksmes lieta. Nekas neattur tev bt 345

par dnn eit un tagad, izemot bailes. Tu baidies bt bezpersonisks, no bezpersoniskas banas. Tas viss ir pavisam vienkri. Griezies prom no savm vlmm un bailm, un no domm, kuras ts rada, un tu beidzot esi sav dabgaj stvokl. J: Nav vajadzbas prprogrammt, izmaint vai likvidt prtu? M: Pilngi nekdas. Atstj prtu mier, tas ir viss. Neej tam ldzi. Beigu beigs, nav tdas lietas k prts, k tikai domas, kuras nk un iet, sekodamas saviem likumiem, ne taviem. Ts tevi domin tikai tpc, ka tu tajs esi ieinterests. Tas ir tiei k Kristus teica: Nepretojies aunajam. Pretojoties aunajam, tu tikai to stiprini. J: J, tagad es redzu. Viss, kas man ir jdara, ir jnoraida aun eksistence. Tad tas izgaist. Bet vai pamatos tas nav kaut kda auto-suestija? M: Auto-suestija piln vrien ir tagad, kad tu dom, ka esi persona, notverta starp labo un auno. Tas, ko tev prasu dart, ir pielikt tam punktu, pamosties un redzt lietas t, kdas ts ir. Par tavu dzvoanos veic ar savu dvaino draugu: ko tu guvi via kompnij? J: Pilngi neko. Via pieredze mani neiespaidoja nekdi. Es sapratu vienu lietu: nav nek, ko meklt. Lai kur es dotos, nekas ceojuma gal mani negaida. Atkljums nav prvietoans rezultts. M: J, tu esi pavisam atstatus no jebk, kas var tikt gts vai zaudts. J: Vai tu to sauc par vairgja, atmeana, atsacans? M: Nav nek, no k atteikties. Ir gana izbeigt gt. Lai dotu, tev ir kaut kam jbt, un, lai kaut kas tev btu, tev ir jem. Labk neem. Tas ir vienkrk, nek praktizt atsacanos, kas noved pie bstamas garg lepnuma formas. Visa apsvrana, izvlans, izvlt iegana, apmaia - tas viss ir iepirkans kaut kd "gargaj" tirg. Kds tev tur ir bizness? Kdu darjumu tu dom tur pankt? Kad tu neesi tur r pc kda darjuma, kda vajadzba pc nebeidzams trauksmes izvlties? Nemiers nekur tevi neved. 346

Kaut kas neauj tev redzt, ka nav nek, kas tev btu vajadzgs. Atrodi to un redzi t nepareizbu. Tas ir tpat k nort indi un ciest no neremdinmm slpm. T viet, lai dzertu neiedomjam apjom, kpc ne novrst indi, un bt brvam no m neremdinmm slpm? J: Man bs jlikvid ego! M: Sajta es esmu persona laik un telp ir inde. Sav zi laiks pats ir inde. Laik visas lietas nonk pie savm beigm, un dzimst jaunas, lai atkal tiktu aprtas. Neidentific sevi ar laiku, neprasi nemiergi: kas tlk, ko tlk? Kp r no laika un redzi, k tas aprij pasauli. Saki: T, tas ir laika dab visu novest pie savm beigm. Lai t ir. Man gar to nav daas. Es neesmu nodedzinms, ne ar man ir vajadzgs vkt degvielu. J: Vai liecinieks var pastvt bez lietm, kuras vrot? M: Vienmr ir kaut kas, kam bt par liecinieku. Ja ne lieta, tad ts nekltbtne. Bana par liecinieku ir dabga un nav problma. Problma ir tava prlieku interese, kas noved pie sevis-identificans. Lai kas tevi btu prmis, tu to uztver k relu. J: Vai es esmu ir rels vai nerels? Vai es esmu ir liecinieks? Vai liecinieks ir rels vai nerels? M: Tas, kas ir trs, bez piemaisjumiem, nepieries, ir rels. Kas ir netrs, ar piemaisjumiem, atkargs un prejos, ir nerels. Netiec vrdu maldints vienam vrdam var bt vairkas un pat pretrungas nozmes. Es esmu, kas mekl patkamo un izvairs no nepatkam, ir nepatiess; es esmu, kas redz baudas un spes k nedalmas, redz pareizi. Liecinieks, kur ir premts ar to, ko vi uztver, ir persona; liecinieks, kur stv atstat, neizkustints un neskarts, ir rel skatu-tornis, punkts, kur apjausma, nemanifestt princips, kontakt manifestto. Nevar bt universs bez liecinieka, nevar bt liecinieks bez universa. J: Laiks patr pasauli. Kur ir laika liecinieks? M: Tas, kur ir pri laikam Nenosaucamais. Kvlojoa ogle, gana tri kustinta pa apli, izskats k kvlojos riis. Kad kustba apstjas, paliek ogle. Ldzgi es esmu kustb rada pasauli. Es esmu mier kst par 347

Absoltu. Tu esi k cilvks ar elektrisku kabatas lukturi, kas iet cauri galerijai. Tu vari redzt tikai to, kas ir gaismas star. Prjais ir tums. J: Ja es projicju pasauli, man btu jspj to izmaint. M: Protams, tu vari. Bet tev ir jizbeidz identifict sevi ar to un jiet pri. Tad tev ir spks izncint un atkal-radt. J: Viss, ko gribu, ir bt brvs. M: Tev ir jzina divas lietas: No k tu gribi bt brvs, un kas tev tur sasaisttu. J: Kpc tu gribi anihilt universu? M: Man nerp universs. Lai tas ir vai nav. Ir gana, ka es zinu sevi. J: Ja tu esi pri pasaulei, tad pasaulei no tevis nav nekda labuma. M: lo sevi, kas ir, nevis pasauli, kuras nav. Premts ar sapni, tu esi aizmirsis savu patieso sevi. J: Bez pasaules nav vietas mlestbai. M: Pareizi. Visas s pabas: bana, apzia, mlestba un skaistums ir rel atspulgi pasaul. Nav rel nav atspulga. J: Pasaule ir pilna vlamm lietm un cilvkiem. K es varu iedomties to k neeksistjou? M: Atstj vlams lietas tiem, kuri vlas. Izmaini savas vlmes plsmu no emanas un doanu. Degsme dot, dalties dabgi aizmazgs prom no tava prta ideju par rjo pasauli un ar doanas ideju. Paliks tikai trs mlestbas starojums, pri doanai un emanai. J: Mlestb ir jbt dualittei, mltjam un iemotajam. M: Mlestb nav pat viena, k tur var bt divi? Mlestba ir atsacans sadalt, radt atirbas. Pirms tu vari padomt par vienotbu, tev no skuma ir jrada dualitte. Kad tu patiesi mli, tu nesaki: es tevi mlu; kur ir domanas process, tur ir dualitte. J: Kas ir tas, kas mani atkal un atkal ved atpaka uz Indiju? T nevartu bt 348

saldzinjum lt dzve. Ne ar krsu un iespaidu dadba. Ir jbt vl kdam btiskam faktoram. M: Ir ar gargais aspekts. Indij daljums starp iekjo un rjo ir mazks. eit ir vieglk izpaust iekjo rj. Ir vieglka integrcija. Sabiedrba eit t neapspie. J: J, rietumos viss ir tamas un radas. Indij vairk ir satva, harmonija un ldzsvars. M: Vai tu nevari iet pri gunm? Kpc izvlties satvu? Esi, kas tu esi, lai kur tu btu, un neuztraucies par gunm. J: Man trkst spka. M: Tas tikai parda to, ka tu Indij esi guvis maz. To, kas tev patiesi pieder, tu pazaudt nevari. Ja tu ar abm kjm stvtu sev, vietu maia tevi neiespaidotu. J: Indij garga dzve ir viegla. T nav tik viegla rietumos. Ir daudz vairk jatbilst videi. M: Kpc gan tev neradt savu vidi? Pasaulei pr tevi ir spks tikai td mr, kd tu to tai dod. Dumpojies. Ej pri dualittei, neizir austrumus no rietumiem. J: Ko var dart, ja atrodu sevi ne-garg vid? M: Nedari neko. Esi pats. Paliec r no visa. Skaties pri. J: Mjs vartu bt konflikti. Vecki reti kad saprot. M: Kad tu zini savu patieso btbu, tev problmu nav. Tu vrtu izpatikt saviem veckiem vai n, precties vai n, pelnt daudz naudas vai n; tas viss priek tevis ir viens un tas pats. Tikai rkojies atbilstoi apstkiem, tomr ar faktiem tuvum, ar realitti katr situcij. J: Vai tas nav oti augsts stvoklis? M: O, n, tas ir normlais stvoklis. Tu to sauc par augstu, jo tu no t baidies. Esi brvs no bailm. Redzi, ka nav nek, no k baidties. Bezbailba ir durvis uz Augstko. 349

J: Nekds pu daudzums nepadars mani par bezbailgu. M: Bezbailba nk pati, kad tu redzi, ka nav nek, no k baidties. Kad tu ej pa pa pilnu ielu, tu cilvkiem vienkri ej garm. Daus tu redzi, uz daiem tu tikai uzmet aci, bet tu neapstjies. T ir apstans, kas rada sastrgumu. Turpini virzties! Atmet vrdu un formu vr emanu, neesi pieries pie tm; tavas pieerans ir tavas vaas. J: Ko man btu jdara, kad kds iepauk man sej? M: Tu reasi atbilstoi savam raksturam, iedzimtam vai iegtam. J: Vai tas ir neizbgami? Vai es un pasaule ir nolemti palikt tdi, kdi ms esam? M: Rotkalis, kur grib prtaist kdu ornamentu, no skuma to izkaus bezformg zelt. Ldzgi, ir jatgrieas pie sava oriinl stvoka, pirms var pardties jauns vrds un forma. Lai atjaunotos, nve ir btiska. J: Tu vienmr uzsver vajadzbu iet pri, savrupbu, vientulbu. Tu gandrz nekad nelieto vrdus pareizi un nepareizi. Kpc t? M: Ir pareizi bt paam, nepareizi tdam nebt. Viss prjais ir nosacjumi. Tu centies atdalt labu no slikta, jo tev vajag kdu pamatu rcbai. Tu vienmr mekl kaut ko dart. Bet persongi motivta rcba, balstta uz kdu vrtbu skalu, mrjoa uz kdu rezulttu, ir sliktka nek bezdarbba, jo ts augi vienmr ir rgti. J: Vai apjausma un mlestba ir viens un tas pats? M: Protams. Apjausma ir dinamiska, mlestba ir bana. Apjausma ir mlestba darbb. Pats par sevi prts var aktualizt jebkdas iespjas, bet, kamr ts nav mlestbas pamudintas, ts ir bezvrtgas. Mlestba ir pirms radanas. Bez ts ir tikai haoss. J: Kur apjausm ir darbba? M: Tu esi tik nerstjami darbgs! Ja nav kustbas, nemiera tu to nesauc par darbbu. Haoss ir kustba kustbas labad. Patiesa darbba nekustina; t transform. Vietas maia ir tikai transportans; izmaia sird ir darbba. Tikai atceries, nekas uztverams nav rels. Aktivitte nav rcba. Rcba ir 350

slpta, nezinta, nezinma. Tu vari zint tikai augli. J: Vai dievs nav visa dartjs? M: Kpc tu ievies rju dartju? Pasaule rada sevi no sevis. Tas ir bezgalgs process, prejoais rada prejoo. Tas ir tavs ego, kas liek tev domt, ka ir jbt dartjam. Tu radi Dievu pc sava attla, lai cik tas nebtu drms. Caur sava prta filmu tu projic pasauli un ar Dievu, lai dotu tai cloni un jgu. T visa ir iztle kp no ts r. J: Cik grti ir redzt pasauli k pilnb mentlu! Taustm ts realitte iet tik prliecinoa. M: ir iztles mistrija, ka t iet tik rela. Tu vartu bt celibts vai precjies, mks vai imenes cilvks; neiet runa par to. Tu esi savas iztles vergs, vai n? Lai kdu lmumu tu pieemtu, lai kdu darbu tu dartu, tas neizbgami bs balstts iztl, piemumos, kuri izliekas par faktiem. J: eit es su tav priek. Kura daa no t ir iztle? M: Tas viss. Pat telpa un laiks ir iztle. J: Vai tas nozm, ka es neeksistju? M: Ar es neeksistju. Visa eksistence ir iztle. J: Vai bana ar ir iztle? M: Tra bana, piepildoa visu un pri visam, nav eksistence, kura ir ierobeota. Visi ierobeojumi ir iedomti, tikai neierobeotais ir rels. J: Kad tu uz mani skaties, ko tu redzi? M: Es redzu, ka tu iedomjies sevi esam. J: Ir daudzi tdi, k es. Tomr katrs ir savdks. M: Visu projekciju kopums ir tas, kas tiek saukts par maha-maija, Varen Ilzija. J: Bet, kad tu skaties uz sevi, ko tu redzi? M: Tas ir atkargs no t, k es skatos. Kad es skatos caur prtu, es redzu

351

neskaitmus cilvkus. Kad es skatos pri prtam, es redzu liecinieku. Pri lieciniekam ir bezgalg tukuma un klusuma intensitte. J: K apieties ar cilvkiem? M: Kpc plnot un priek k? Tdi jautjumi norda uz bam. Attiecbas ir dzva lieta. Esi mier ar savu iekjo sevi, un tu bsi mier ar visiem. Realiz, ka tu neesi t, kas notiek, pavlnieks, tu nevari kontrolt nkotni, izemot tri tehniskos jautjumos. Cilvku attiecbas nevar tikt plnotas, ts ir prk bagtas un dadas. Tikai esi saprotos un ldzjtgs, brvs no jebkdiem sevis mekljumiem. J: Protams, es neesmu t, kas notiek, pavlnieks. Drzk t vergs. M: Neesi ne pavlnieks, ne vergs. Stvi atstatus. J: Vai tas nozm izvairanos no darbbas? M: Tu nevari izvairties no darbbas. T notiek, k viss prjais. J: Manu rcbu, protams, es varu kontrolt. M: Mini. Drz tu redzsi, ka tu dari to, kas tev ir jdara. J: Es varu rkoties pc savas gribas. M: Tu zini savu gribu tikai pc t, kad esi jau rkojies. J: Es atceros vlmes, izdarts izvles un rkojos atbilstoi. M: Tad tava atmia nolemj, ne tu. J: Kur taj ienku es? M: Tu padari to par iespjamu, dodot tam uzmanbu. J: Vai nav tdas lietas k brva griba? Vai es neesmu brvs vlties? M: O, n, tev liek vlties. Hinduism pati brvs gribas ideja ir neeksistjoa, tpc tam pat nav vrda. Griba ir nodoans, fikscija, sasaistans. J: Es esmu brvs savu ierobeojumu izvl.

352

M: Tev no skuma ir jbt brvam. Lai btu brvs pasaul, tev ir jbt brvam no pasaules. Savdk tava pagtne lemj priek tevis un priek tavas nkotnes. Tu esi notverts starp to, kas ir noticis, un to, kam ir jnotiek. Sauc to par likteni vai karmu, bet nekad par brvbu. No skuma atgriezies pie savas patiess btbas un tad rkojies no mlestbas sirds. J: Kds manifesttaj ir atrodams nemanifestt zmogs? M: Tda nav. Mirkl, kad tu sc meklt nemanifestt zmogu, izgaist manifesttais. Ja tu mini saprast nemanifestto ar prtu, tu beigs ej pri prtam, k ruinot ugunskuru ar koka zaru, tu zaru nodedzini. Lieto prtu, lai izpttu manifestto. Esi k clis, kas klauv pie aumalas. Spekult par dzvi rpus aulas viam neko daudz nedos, bet klauvana pie aulas pre aulu no iekienes un atbrvo cli. Ldzgi, prel prtu no iekienes, izptot un atkljot t pretrunas un absurdus. J: No kurienes nk ilgas pc aulas prelanas? M: No nemanifestt.

73. Prta nve ir gudrbas piedzimana


Jauttjs: Pirms ir iespjams realizt savu patieso dabu, vai nav nepiecieams bt par personu? Vai ego nav nekdas vrtbas? Maharad: Personai ir maz jgas. T ir dzii iesaistjusies savs afrs un ir pilnb nezinoa par savu patieso btbu. Tikmr, kamr liecino apzia nesk ietekmt personu, un t kst par vroanas objektu, nevis subjektu, realizcija nav iedomjama. Tas ir liecinieks, kas realizciju padara par vlamu un sasniedzamu. J: Personas dzve nonk punkt, kad t kst par liecinieku. 353

M: O, n. Persona pati neks par liecinieku. Tas ir k gaidt, ka auksta svece sks laika gait pati degt. Persona var uz visiem laikiem palikt tums un nezi, ja vien tai nepieskaras apjausmas liesma. J: Kur aizdedz sveci? M: Guru. Via vrdi, via kltbtne. Indij t oti biei ir mantra. Kad svece ir aizdedzinta, liesma sveci patrs. J: Kpc mantra ir tik efektva? M: Pastvga mantras atkrtoana ir kaut kas, ko persona nedara pati sav lab. Persona nav guvjs. Tiei k svece nepalielins degot. J: Vai persona var apjaust pati sevi? M: J, dareiz tas notiek lielu cieanu rezultt. Guru grib paglbt tevi no nebeidzamajm spm. Tda ir via lsirdba. Pat tad, ja nav atrodams rjais Guru, vienmr ir sadguru, iekjais Guru, kur vada un paldz no iekienes. Vrdi rjais un iekjais ir tikai relatvi attiecb pret ermeni; realitt viss ir viens, rjais ir tikai iekj projekcija. Apjausma nk it k no augstkas dimensijas. J: Pirms tiek aizdegta dzirkstele un pc, kda ir atirba? M: Pirms dzirkstele tiek aizdegta nav liecinieka, kam uztvert atirbu. Persona apzins, bet neapjau to, ka apzins. T ir pilnb identificjusies ar to, ko dom un jt, un pieredz. Tumsa, kas taj ir, ir via paa radta. Kad tumsa tiek apaubta, t izgaist. Vlme taujt tiek Guru ielikta. Citiem vrdiem, starpba starp personu un liecinieku ir k starpba starp sevis nezinanu un sevis zinanu. Pasaulei, kas tiek redzta apzi, ir apzias daba, kad ir harmonija (satva); bet, kad pards aktivitte un pasivitte (radas un tamas), ts prklj un izkropo, un aplamo tu redzi k relu. J: Ko var dart persona, lai sagatavotu sevi Guru atnkanai? M: Pati vlme bt gatavam nozm, ka Guru ir atncis, un liesma ir aizdegta. Tas vartu bt nejaus vrds vai lapa grmat; Guru svtba strd mistiski. J: Vai nav tdas lietas k sevis sagatavoana? Ms tik daudz dzirdam par 354

joga sdhana? M: T nav persona, kas dara sdhanu. Persona ir nemier un pretojas ldz pam beigm. Tas ir liecinieks, kas strd ar personu, ar ts ilziju kopumu, pagtni, tagadni un nkotni. J: K mums zint, ka tas, ko tu saki, ir patiess? Kaut ar tas ir saturgs un taj nav pretrunu, k mums zint, ka tas nav radoas iztles produkts, kas lolots un bagtints pastvg atkrtoan? M: Patiesbas pierdjums ir atrodams efekt uz klaustju. J: Vrdiem var bt spcgs efekts. Dzirdot vai atkrtojot vrdus, var gt dadu transu pieredzes. Klaustja pieredzes vartu bt kaut k izsauktas un nevar tikt uzskattas par pierdjumu. M: Efektam nav obligti jbt pieredzei. Ts vartu bt izmaias rakstur, motivcij, attiecbs ar cilvkiem un sevi. Transi un vzijas, kas ir vrdu, sazoans vai jebkdu citu mau vai mentlu ldzeku izsaukti, ir slaicgi un atgriezeniski. Patiesba, par kuru te tiek runts, ir nekustga un vienmresoa. Un ts pierdjums ir klaustj, dziajs un neatgriezeniskajs izmais vis via btb. Tas nav kaut kas, ko vi var apaubt, ja vien vi neapauba sevis paa eksistenci, kas nav iedomjams. Kad mana pieredze kst ar par tavu, kdus vl pierdjumus tu gaidi? J: Pieredztjs ir via pieredzes pierdjums. M: T ir, bet pieredztjam nav vajadzgi pierdjumi. Es esmu, un es zinu, ka es esmu. Tu nevari prast tlkus pierdjumus. J: Vai var bt patiesa lietu zinana? M: Relatvi j. Absolti nav lietu. Zint, ka nekas ir, ir patiesa zinana. J: Kda saite ir starp relatvo un absolto? M: Tie ir identiski. J: No kda skata punkta tie ir identiski? M: Kad tiek runti vrdi, ir klusums. Kad relatvais ir beidzies, paliek absoltais. Klusums pirms izruntiem vrdiem, vai tas ir atirgs no 355

klusuma pc tam? Klusums ir viens, un bez t vrdi nevartu tikt dzirdti. Tas vienmr ir te vrdu fon. Vrs savu uzmanbu no vrdiem uz klusumu, un tu to dzirdsi. Prts rau pieredzes, kuru atmias tas uzskata par zinanm. Dnn ir pri jebkdai pieredzei, un via atmia ir tuka no pagtnes. Vi pilnb nav saistms ne ar ko konkrtu. Bet prts mekl formuljumus un defincijas, vienmr gribos iekaut realitti verbl form. No visa tas grib gt idejas, jo bez idejm prta nav. Realitte btb ir viena pati, bet prts to neatsts vienu pau un t viet tas darbojas ar nerelo. Un tomr viss, ko prts var izdart atklt nerelo k nerelu. J: Un k ar rel redzanu k relu? M: Nav tda stvoka k rel redzana. Kam un kas btu jredz? Tu vari tikai bt relais kas tu jebkur gadjum esi. Problma ir tikai mentla. Atmet aplamas idejas, tas ir viss. Patiesm idejm nav nepiecieambas. Tdu nav. J: Tad kpc ms mudina meklt relo? M: Prtam ir nepiecieams nolks. Lai to iedrointu atbrvot sevi no nerel, tam tiek apsolts kaut kas t viet. stenb nolkam nav nepiecieambas. Bt brvam no aplam pats par sevi ir labi, cits atalgojums nav vajadzgs. Tas ir k bt tram kas pats sev ir atalgojums. J: Vai sevis-zinana nav atalgojums? M: Sevis-zinanas atalgojums ir brvba no persong sevis. Tu nevari zint zintju, jo tu esi zintjs. Zinanas fakts pierda zintju. Nav vajadzgi citi pierdjumi. Zint zintjs nav zinms. Tiei k gaisma tiek zinta tikai krss, t ar zintjs tiek zints zinan. J: Vai zintjs ir tikai izsecinjums? M: Tu zini savu ermeni, prtu un jtas. Vai tu esi tikai izsecinjums? J: Izsecinjums es esmu citiem, bet ne pats sev. M: T ir ar ar mani. Izsecinjums es esmu tev, bet ne sev. Es zinu sevi, esot pats. T pat k tu zini sevi k cilvku, esot cilvks. Tu visu laiku sev neatgdini, ka tu esi cilvks. Tu apliecini to tikai tad, kad tiek apaubta tava 356

cilvcba. Ldzgi es zinu, ka es esmu viss. Man tas nav sev jatgdina: Es esmu viss, es esmu viss. Tikai tad, kad tu uzskati mani par kaut ko konkrtu, es protestju. T k tu visu laiku esi cilvks, t es esmu, kas es esmu visu laiku. Tas, kas tu esi nemaingi, tas neapaubmi tu esi. J: Kad es prasu, k tu zini, ka tu esi dnn, tu atbildi: Es sev neatrodu nekdas vlmes. Vai tas nav pierdjums? M: Ja es btu pilns ar vlmm, ar tad es btu tas, kas es esmu. J: Es vlmju pilns, un tu vlmju pilns; kda tur btu atirba? M: Tu sevi identific ar vlmm un ksti tm par vergu. Man vlmes ir lietas starp citm lietm, tikai mkoi mentlajs debess, un es nejtos, ka man btu jrkojas, lai ts piepildtu. J: Zintjs un via zinana, vai tie ir viens vai divi? M: Abjdi. Zintjs ir nemanifesttais, zintais ir manifesttais. Zintais vienmr ir kustb, tas mains, tam nav savas formas, nav mjvietas. Zintjs ir visu zinanu nemaingais pabalsts. Vienam ir vajadzgs otrs, bet realitte ir pri tam. Dnn nevar tikt zints, jo nav nek, ko zint. Kad ir persona, tu par to kaut ko vari pateikt, bet ko var pateikt, kad nav sevisidentifikcijas ar konkrto? Tu dnn vartu teikt jebko; via jautjums vienmr bs: Par ko tu run? Nav tdas personas. Tiei t pat k tu neko nevari pateikt par universu, jo tas ietver visu, t ar par dnn neko nevar pateikt, jo vi ir viss un tomr nekas konkrts. Lai pakarintu bildi, tev ir vajadzgs is; kur tu pakarinsi bildi, ja nav a? Lai lokaliztu kdu lietu, tev ir vajadzga telpa, notikumam tev ir vajadzgs laiks; bet ar to, kas ir bezlaicgs un bez-telpas, nevar apieties. Tas visu padara par uztveramu, tomr pats par sevi tas ir pri uztverei. Prts nevar zint to, kas ir pri prtam, bet prts tiek t zints, kas ir pri tam. Dnn nezina ne dzimanu, ne nvi; eksistence un ne-eksistence viam ir viens un tas pats. J: Kad tavs ermenis mirst, tu paliec. M: Nekas nemirst. ermenis ir tikai iedomts. Nav tdas lietas. J: Pirms bs pagjis vl viens gadsimts, priek visiem ap tevi tu bsi beigts.

357

Tavu ermeni prkls ar ziediem, tad sadedzins un pelnus izkaiss. Tda bs msu pieredze. Kda bs tava? M: Laiks pienks beigm. Tas tiek saukts par Lielo Nvi (mahamritju), laika nve. J: Vai tas nozm, ka universs un t saturs nonks savs beigs? M: Universs ir tava persong pieredze. K tas var tikt iespaidots? Divu stundu garum tu vartu pasniegt kdu lekciju; kur t ir palikusi, kad t ir beigusies? T ir sapldusi ar klusumu, kur visi, gan lekcijas skums, gan vidus, gan beigas, ir kop. Laiks ir apstjies, tas bija, bet vairs nav. Klusums pc dzves, pilnas sarunu, un klusums pc dzves, pilnas klusuma, ir viens un tas pats klusums. Nemirstba ir brvba no sajtas es esmu. Tomr t nav izzuana. Tiei pretji, tas ir stvoklis, bezgalgi vairk rels, apjautos un laimgs, nek tu vari iedomties. Tikai sevis-apjausmas vairs nav. J: Kpc prta Liel Nve sakrt ar ermea mazo nvi? M: T nav! Tu vartu nomirt simts nves, neprstjot mentlo troksni. Jeb tu vartu paturt ermeni un mirt tikai prt. Prta nve ir gudrbas piedzimana. J: Aiziet persona un paliek tikai liecinieks. M: Kur paliek, kam teikt: es esmu liecinieks. Kad nav es esmu, kur ir liecinieks? Bezlaicgaj stvokl nav paa, kur rast patvrumu. Cilvks, kur ns maku, baids to pazaudt vi ir maku-apzinos. Cilvks, kur lolo sajtu es esmu ir sevi-apzinos. Dnn neturas ne pie k un nevar tikt saukts par apzinou. Tomr vi nav neapzints. Vi ir pati apjausmas sirds. Ms viu saucam par digambara, rbto telp, par Pliko, pri vism redzambm. Nav vrda vai formas, par kuru vartu teikt, ka tds vi eksisttu, tomr vi ir viengais, kas patiesi ir. J: Es to nespju aptvert. M: Kur var? Prtam ir robeas. Ir gana vest tevi pie pam zinanu robem un likt tev tikties ar nezinm milzgumu. Taj ienirt ir tav zi. J: K ar liecinieku? Vai tas ir rels vai nerels? 358

M: Abi. Pdjais ilzijas prpalikums, pirmais rel pieskriens. Teikt: Es esmu tikai liecinieks ir gan nepareizi, gan pareizi: nepareizi es esmu d, patiesi liecinieka d. Ir labk teikt: ir vroana. Mirkl, kad tu saki: es esmu, esamb nonk viss universs kop ar t radtju. J: Cits jautjums: vai personu un pau ms varam vizualizt k divus brus, mazo un lielo? Mazais brlis ir nertns un savtgs, rupj un nemiergs, kamr lielais brlis ir intelients un labs, saprtgs un apdomgs, brvs no ermea-apzias ar ts vlmm un bailm. Lielais brlis zina mazo, bet mazais nezina lielo un dom, ka vi pastv pilnb pats par sevi. Atnk Guru un pasaka mazajam: Tu neesi viens, tu esi ncis no oti labas imenes, tavs brlis ir oti ievrojams cilvks, gudrs un labs, un vi tevi oti ml. Atceries viu, dom par viu, atrodi viu, kalpo viam, un tu ksi viens ar viu. Tagad, jautjums ir tds: vai msos ir divi, persongais un individulais, aplamais pats un patiesais pats, vai tas ir tikai saldzinjums? M: Abjdi. Tie izskats k divi, bet izmekljot tie tiek ieraudzti k viens. Dualitte ilgst tikmr, kamr t netiek apaubta. Trsvienba: prts, pats un gars (vjakti, vjakta, avjakta), kad izptta, kst vienotba. ie trs ir tikai trs pieredzanas viedi: pieerans, savrupba, transcendence. J: Tavs piemums, ka ms esam sapu stvokl, tavu pozciju padara mums par nepieejamu. Lai k ms iebilstu, tu tikai noliedz t patiesumu. Ar tevi nav iespjams runt! M: Vlme diskutt ar ir tikai vlme. Vlme zint, gt spkus, pat vlme eksistt ir tikai vlmes. Katrs vlas bt, izdzvot, turpinties, jo neviens nav par sevi prliecints. Bet visi ir nemirstgi. Tu padari sevi par mirstgu, uzskatot sevi par ermeni. J: Ja tu esi atradis savu brvbu, vai neiedosi man mazliet no ts? M: Kpc mazliet? em visu. em to, t ir te, lai to emtu. Bet tu baidies no brvbas! J: Svm Ramdas tiks ar ldzgu pieprasjumu. Dai via skolnieki kdu dienu savcs ap viu un ska prast atbrvoanos. Ramdas smaidoi klausjs, un tad pki vi palika nopietns un teica: Jums t var bt eit un

359

tagad, brvba, absolta un uz visiem laikiem. Kur to grib, lai nk priek. Neviens neizkustjs. Vi piedvjumu atkrtoja trs reizes. Neviens nepiema. Tad vi teica: Piedvjums vairs nav spk. M: Pieerans izncina drosmi. Devjs vienmr ir gatavs dot. Nav mja. Brvba nozm atlaianu. Cilvkiem vienkri nerp visu atlaist. Vii nezina, ka galgais ir bezgalg cena, k nve ir nemirstbas cena. Gargs briedums ir gatavb visu atlaist. Atdoana ir pirmais solis. Bet st atdoana ir realizcij, ka nav nek, ko atdot, jo nekas nav tavs. Tas ir k dzi miegs tu neatsakies no savas gultas, kad tu iemiedz tu to vienkri aizmirsti.

74. Patiesba ir eit un tagad


Jauttjs: Mans jautjums ir: Kds ir patiesbas pierdjums? Katras metafiziskas vai politiskas, filozofiskas, vai tiskas reliijas sekotji ir prliecinti, ka viiem ir vieng patiesba, ka viss prjais ir aplams, un vii savu nesvrstgo prliecbu uzskata par patiesbas pierdjumu. Es esmu prliecints, ttad tam ir jbt patiesbai, vii saka. Man iet, ka neviena filozofija, ne reliija, ne doktrna vai ideoloija, lai cik t btu pilnga, bez iekjm pretrunm un emocionli pievilcga, nevar bt pati sev par pierdjumu. Ts ir k drbes, ko cilvki uzrbj, kuras atiras atkarb no laikiem un apstkiem un seko modes tendencm. emot to vr, vai var bt reliija vai filozofija, kura ir patiesa un kura nav atkarga no kda prliecbas? Ne ar no rakstiem, jo tie ar ir atkargi no kda ticbas tiem? Vai pastv patiesba, kas nav atkarga no uzticans, kura nav subjektva? Maharad: K ar zintni? J: Zintne iet pa apli, t beidzas tur, kur t skas ar mam. T aplko pieredzes, un pieredzes ir subjektvas. Diviem nevar bt viena un t pati

360

pieredze, kaut ar vii vartu ts izteikt tdos paos vrdos. M: Patiesbu tev ir jmekl pri prtam. J: Ser, man ir bijui gana transi. Jebkda sazoans var izsaukt tos lti un tri. Pat klasiskie samdhi, kas ir elpoanas vai mentlu vingrojumu izsaukti, daudz no t neatiras. Ir skbeka samdhi un ogskbs gzes samdhi, pa-izraisti samdhi, kas izsaukti ar formulas atkrtoanu vai ar domu di. Vienveidgums ir iemidzinos. Es nevaru pieemt samdhi, lai cik tas btu varens, k patiesbas pierdjumu. M: Samdhi ir pri pieredzei. Tas ir stvoklis bez pabm. J: Pieredzes nekltbtne ir neuzmanbas d. T pards atkal ar uzmanbas pardanos. Acu aizvrana nepierda gaismas aplambu. Realittes attiecinana uz negatviem stvokiem ms nekur tlu neveds. Pats noliegums satur apstiprinjumu. M: Sav zi tev ir taisnba. Bet vai tu neredzi, ka tu prasi patiesbas pierdjumus, nepaskaidrojot, kda patiesba tev ir padom, un kdi pierdjumi tevi apmierins? Var pierdt jebko, ja vien tu tici saviem pierdjumiem. Bet kas pierds, ka tavi pierdjumi ir patiesi? Es viegli tevi varu novest pie atzanas, ka tu tikai zini, ka tu eksist ka tu esi viengais pierdjums, kds tev var bt par jebko. Bet es neidentificju eksistenci ar realitti. Eksistence ir mirklga, vienmr laik un telp, kamr realitte ir nemainga un vis-caur-esoa. J: Ser, es nezinu, kas ir patiesba un kas to var pierdt. Nepamet mani ar manis paa resursiem. Man tdu nav. Tu eit esi patiesbas-zintjs, ne es. M: Tu atsakies no liecbas k patiesbas pierdjuma: citu pieredze tev neder, tu noraidi secinjumus par sakrtoiem apgalvojumiem no neskaitmiem lieciniekiem; ttad tas esi tu, kam ir jsaka man, kdi pierdjumi tevi apmierins, kds ir tavs pierdjumu derguma tests? J: Ja godgi, es nezinu, kas ir dergs pierdjums. M: Pat ne tevis paa pieredze? J: Ne mana pieredze, pat ne eksistence. Tie ir atkargi no manas banas 361

apzintam. M: Un no k ir atkarga tava bana apzintam? J: Es nezinu. Iepriek es teiktu: no ermea; tagad es redzu, ka ermenis ir sekundrs, ne primrs, un tas nevar tikt uzskatts par eksistences pierdjumu. M: Esmu priecgs, ka esi atmetis es-esmu-ermenis ideju, galveno kdu un cieanu avotu. J: Es to esmu atmetis intelektuli, bet sajta, ka esmu kas konkrts, persona, vl joprojm ir ar mani. Es varu pateikt: Es esmu, bet, kas es esmu, es nevaru pateikt. Es zinu, es eksistju, bet es nezinu, kas eksist. Lai kd veid es pie t ietu, es tiekos ar nezinmo. M: Pati tava bana ir relais. J: Protams, ms nerunjam par vienu un to pau lietu. Es neesmu kaut kda abstrakta bana. Es esmu persona, ierobeota un apjautoa savus ierobeojumus. Es esmu fakts, bet visnesaturgkais fakts. Nav nek, ko es vartu uzbvt uz manas mirklgs eksistences k personai. M: Tavi vrdi ir gudrki par tevi! K personai tava eksistence ir mirklga. Bet vai tu esi tikai persona? Vai tu vispr esi persona? J: K man to atbildt? Mana banas sajta pierda tikai to, ka es esmu; t nepierda neko, kas nav no manis atkargs. Es esmu relatvs, relatv abi, gan radjums, gan radtjs. Absoltais absolts patiesbas pierdjums kas tas ir, kur tas ir? Vai tikai sajta es esmu var bt realittes pierdjums? M: Protams, n. Es esmu un pasaule ir ir saistti un nosacti. Tie pastv, jo prtam ir tendence projict vrdus un formas. J: Vrdus un formas, idejas un prliecbas, bet ne patiesbu. Ja ne tu, tad es btu piemis visa relativitti, ieskaitot patiesbu, un mcjies dzvot, balstoties uz piemumiem. Bet tad es satieku tevi un dzirdu, ka tu run par Absoltu k kaut ko, ko es varu sasniegt, un kas ir absolti vlami. Vrdi k miers, svtlaime, mba, nemirstba notver manu uzmanbu, jo piedv brvbu no spm un bailm. Mani iedzimtie instinkti: baudas meklana un 362

zikrba tiek pamodinti, un es sku ptt sfru, kuru tu esi atvris. Viss iet pavisam pievilcgi, dabgi es vaicju. Vai tas ir sasniedzams? Vai tas ir rels? M: Tu esi k brns, kas saka: Pierdi, ka cukurs ir salds, tikai tad es to nogarou. Salduma pierdjums ir mut nevis cukur. Lai zintu, ka tas ir salds, tev tas ir jnogaro, nav cita veida. Protams, tu vari skt ar vaicanu: Vai tas ir cukurs? Vai tas ir salds? Un tu pieem manu apliecinjumu, ldz tu to nogaro. Tad visas aubas izklst, un tava zinana kst savj, nesatricinma. Es neprasu tev man tict. Tikai uzticies man pietiekoi, lai sktu. Katrs solis apliecina vai neapliecina sevi. Tu, iet, gribi, lai btu patiesbas pierdjumi pirms patiesbas. Un kdi bs pierdjumu pierdjumi? Redzi, tu krti regres. Lai to prrautu tev ir jpieliek punkts pieradjumu prasanai un jpieem tikai uz mirkli kaut ko k patiesu. Nav lielas nozmes tam, kas tas ir. Tas vartu bt Dievs vai es, vai tevis paa pats. Katr gadjum tu pieem kaut ko vai kdu nezinmu k patiesu. Tagad, ja kaut uz mirkli tu rkojies, balstoties uz pieemto patiesbu, tu drz nonksi pie nko soa. Tas ir k pa tumsu rpties kok tu vari pieerties pie nko zara tikai tad, kad tu esi uzkpis uz iepriekj. Zintn tas tiek saukts par eksperimentlo pieeju. Lai pierdtu teoriju, tu veic eksperimentus, sekojot instrukcijm, kuras atstjui tie, kuri eksperimentu veikui jau iepriek. Gargajos mekljumos veicam eksperimentu de tiek saukta par jogu. J: Ir tik daudz jogas, kuru izvlties? M: Protams, katrs dnn ieteiks paa ieto ceu, jo to vi zina visintmk. Bet prsvar vii ir oti liberli un piemro padomus mekltja vajadzbm. Visi cei ved tevi uz prta attranos. Netrs prts ir necaurspdgs, lai mantu patiesbu, trs prts ir caurspdgs. Patiesba caur to var tikt redzta viegli un skaidri. J: Atvainojos, bet iet, ka es nespju skaidri pateikt savu grtbu. Es prasu par patiesbas pierdjumiem, un tu man dod metodes ts sasnieganai. Pieemot, ka es sekou m metodm un sasniegu visbrnigko un vlamko stvokli, k es zinu, ka mans stvoklis ir patiess? Katra reliija skas ar ticbu un sola kdu ekstzi. Vai t ir rel ekstze vai ticbas 363

produkts? Jo, ja tas ir izsaukts stvoklis, man ar to nebs nekas darms. Piemram, kristietba saka: Jzus ir tavs Glbjs, tici un esi izglbts no grka. Kad es vaicju grkojoam kristietim, kpc par spti via ticbai vi nav izglbts no grka, vi atbild: Mana ticba nav perfekta. Ms atkal esam apburt lok bez perfektas ticbas nav glbans, bez glbans nav perfektas ticbas, tpc ar nav glbans. Tiek uzstdti nepiepildmi nosacjumi, un tad ms vaino par to nepildanu. M: Tu neredzi, ka tavs pareizjais nomodas stvoklis ir nezia. Tavs jautjums par pierdjumiem patiesbai nk no realittes nezias. Tu kontakt savus mau un mentlos stvokus apzi, es esmu punkt, kamr realitte nav starpniecba, netiek kontaktta, netiek pieredzta. Tu run par dualitti k par tik oti pasaprotamu, ka tu pat to nepamani, kamr man dadba nerada atdaltbu. Tu iedomjies, ka realitte stv atstatus no vrdiem un formm, kamr man vrdi un formas ir vienmr maings realittes izpausmes, un nav atdalti no ts. Tu prasi patiesbas pierdjumus, kamr man visa eksistence ir pierdjums. Tu atdali eksistenci no banas, un banu no realittes, kamr man tas viss ir viens. Lai cik tu btu prliecints par sava nomodas stvoka patiesumu, tu neuzstj, ka tas ir pastvgs un nemaings, k daru to es, kad runju par savjo. Tomr es neredzu starp mums atirbu, izemot to, ka tu lietas iztlojies, kamr es n. J: No skuma tu diskvalific mani no jautanas par patiesbu, tad tu mani apvaino, ka es iztlojos! Kas tev ir iztle, man ir realitte. M: Ldz tu izpti. Es tevi nekur neapvainoju. Es tikai ldzu tev vaict gudri. T viet lai mekltu patiesbas, kuru tu nezini, pierdjumus, prskati pierdjumus, kas tev ir par to, ko tu dom, ka tu zini. Tu mansi, ka tu neko nezini prliecinoi tu uzticies baumm. Lai zintu patiesbu, tev ir jiziet cauri paa pieredzei. J: Es nvgi baidos no samdhi un citiem transiem, lai kdi btu to iemesli. Dzriens, smis, drudzis, zles, elpoana, dziedana, kratans, dejoana, grieans, lgans, sekss vai badoans, mantras vai kda virpuojoa abstrakcija mani var izsist no nomodas stvoka un dot man kdu pieredzi, neparastu, jo nepazstamu. Bet, kad clonis norimst, izgaist efekts, un tikai 364

atmia paliek, sekojoa, bet gaistoa. Nerunsim par ldzekiem un to rezulttiem, jo rezultti tiek ldzeku nosacti; uzstdsim jautjumu no jauna: vai patiesba var tikt atrasta? M: Kur ir patiesbas mjvieta, kurp tu vartu doties to meklt? Un k tu zinsi, ka tu to esi atradis? Kdus kritrijus tu sev emsi ldzi, lai to prbaudtu? Tu atkal esi atpaka pie sava ieskuma jautjuma: Kdi ir patiesbas pierdjumi? Kaut kas ir nepareizi ar jautjumu pau, jo tu atkal un atkal to atkrto. Kpc tu prasi patiesbas pierdjumus? Vai tas nav tpc, ka tu nezini kas ir patiesba, un tu baidies no t, ka tevi vartu pievilt? Tu iedomjies, ka patiesba ir lieta, kurai ir vrds patiesba, un ir kds labums, kad tev t ir, ja vien t ir neviltota. Tpc tu baidies, ka tevi apmuos. Tu tirgojies pc patiesbas, bet tu neuzticies prdevjiem. Tu baidies no viltojumiem un imitcijm. J: Es nebaidos tikt apmuots. Es baidos apmuot sevi. M: Bet tu jau sevi muo sav nezi par saviem patiesajiem motviem. Tu prasi patiesbu, bet stenb tu tikai mekl komfortu, kur tev ilgtu uz visiem laikiem. Klausies, nekas, neviens prta stvoklis nevar ilgt uz visiem laikiem. Laik un telp vienmr ir ierobeojums, jo laiks un telpa pai ir ierobeoti. Un bezlaicgaj vrdiem uz visiem laikiem nav nozmes. Tas pats ar vrdiem patiesbas pierdjumi. Ne-dualittes sfr viss ir pilngs, pats sev pierdjums, nozme un nolks. Kur viss ir viens, nav vajadzgi balsti. Tu iedomjies, ka pastvba ir patiesbas pierdjums, ka tas, kas ilgst ilgk, kaut k ir vairk patiess. Laiks kst par patiesbas mrauklu. Un, jo laiks ir prt, prts kst par tiesnesi un mekl iek sevis patiesbas pierdjumus uzdevums, kas ir pilnb neiespjams un bezcergs! J: Ser, ja tu teiktu: Nekas nav patiess, viss ir relatvs, es tev piekristu. Bet tu uzstj, ka ir patiesba, realitte, perfektas zinanas, tpc es jautju: Kas tas ir, un k tu zini? Un kas man liks pateikt: J, Maharadam bija taisnba. M: Tu turies pie pierdjumu, liecbu, autorittes vajadzbas. Tu vl joprojm iedomjies, ka patiesba ir jnorda, un tai tev ir jpasaka: Skaties, te ir patiesba. Tas t nav. Patiesba nav pu rezultts, cea beigas. T ir eit un tagad, pas ilgs un mekljumos pc ts. T ir tuvk 365

par prtu un par ermeni, tuvk nek sajta es esmu. Tu to neredzi, jo tu skaties prk tlu no sevis, rpus savas visiekjks btbas. Tu es objektivizjis patiesbu un uzstj uz saviem pieradjumiem un testiem, kuri ir pielietojami tikai lietm un domm. J: Viss, ko varu no tevis saprast, ir, ka patiesba ir pri man, un es neesmu kvalificts par to runt. M: Tu esi ne tikai kvalificts, bet patiesba pati. Tikai kdaini uzskati aplamo par patieso. J: iet, tu saki: Neprasi patiesbas pierdjumus. Parpjies tikai par aplamo. M: Patiesbas atkljums ir aplam saskatan. Tu vari zint to, kas nav. Kas ir tu vari tikai bt. Zinanas ir relatvas pret zinto. Sav zi ts ir nezias otra puse. Kur nav nezias, kur ir vajadzba pc zinanm? Pam par sevi ne neziai, ne zinanai nav esambas. Tie ir tikai prta stvoki, kas ar ir tikai kustbas apzi redzamba; apzia sav btb ir nemainga. J: Vai patiesba ir prta sfr vai pri? M: Neviens, abi. Tas nevar tikt pateikts vrdos. J: o es visu laiku dzirdu neizsakmais (anirvacanja). Tas mani nepadara gudrku. M: T ir, ka tas biei prklj pilngu neziu. Prts var darboties tikai sevis paa radtos terminos, tas vienkri nevar iet pats sev pri. Tas, kas nav ne mau, ne mentls, un tomr bez kura ne mau sfra, ne mentlais nespj eksistt, nevar bt to saturts. Saproti, ka prtam ir robeas; lai ietu pri, tev ir jpaliek klusum. J: Vai ms vartu teikt, ka rcba ir patiesbas pierdjums? Tas vartu nebt verbalizts, bet tas vartu bt nodemonstrts. M: Ne rcba, ne ne-rcba. Tas ir pri abiem. J: Vai cilvks vartu jebkad pateikt: J, is ir patiess? Vai vi ir aprobeots ar aplam nolieganu? Citiem vrdiem, vai patiesba ir trs noliegums? Vai pienk mirklis, kad t kst apstiprinjums? 366

M: Patiesba nevar tikt aprakstta, bet t var tikt pieredzta. J: Pieredze ir subjektva, ar to nevar dalties. Tavas pieredzes neizkustina mani no vietas. M: Patiesba var tikt pieredzta, bet t nav tikai pieredze. Es to zinu, un es to varu nodot, bet tikai tad, ja tu esi tai atvrts. Bt atvrtam nozm negribt neko citu. J: Es esmu vlmju un baiu pilns. Vai tas nozm, ka man nav tiesbas uz patiesbu? M: Patiesba nav atalgojums par labu uzvedbu, ne ar balva par kdu prbaudjumu nokrtoanu. T nevar tikt izsaukta. Tas ir primrais, nedzimuais, senais visa, kas ir, avots. Tev ir tiesbas uz to, jo tu esi. Tev nav jnopeln patiesba. T ir tava. Tikai izbeidz skriet prom, skrienot pc. Stvi rms, esi kluss. J: Ser, ja tu gribi, lai ermenis btu rms un prts kluss, saki man, k tas ir darms. Sevis-apjausm es redzu ermeni un prtu, ko kustina cloi, kas ir pri manai kontrolei. Iedzimtba un vide mani absolti domin. Varenais es esmu, universa radtjs var tikt aizslaucts slaicgi ar narkotikm vai ar indes pilienu uz visiem laikiem. M: Atkal tu uzskati sevi par ermeni. J: Pat ja es atmetu o kaulu, miesas un asins ermeni k ne-sevi, es vl joprojm palieku ar smalko ermeni, kas sastv no domm un jtm, atmim un iztles. Ja es ar s atmetu k ne-sevi, es vl joprojm palieku ar apziu, kas ar ir sava veida ermenis. M: Tev tiesa, bet tev tur nav japstjas. Ej pri. Ne apzia, ne es esmu ts centr neesi tu. Tava paties btba ir pilnb sevi-neapzinoa, pilnb brva no jebkdas sevis-identificans ar jebko rupju, smalku vai transcendentlu. J: Es varu iedomties, ka esmu pri. Bet kds man tam ir pierdjums? Lai btu, man ir jbt kaut kam. M: Ir otrdk. Lai btu, tev ir jbt nekam. Uzskatt sevi par kaut ko vai 367

kdu ir nve un elle. J: Esmu lasjis, ka senaj ipt ar cilvkiem narkotiku vai buramvrdu iespaid notika kaut kdas mistrijas, vii izgja no saviem ermeiem un varja pieredzt stvanu rpus un skatanos uz savm spkus zaudjuajm formm. Tas bija domts, lai vius prliecintu par pcnves eksistences realitti un radtu vios dzias rpes par savu likteni, kas ir tik izdevgi valstij un tempiem. Sevis-identificans ar personu, kam pieder ermenis palika neskarta. M: ermenis ir veidots no diena, prts ir veidots no domm. Redzi tos, kdi tie ir. Ne-identificans, kad dabga un spontna, ir atbrvoans. Tev nav jzina, kas tu esi. Ir gana zint, kas tu neesi. Kas tu esi, tu nekad nezinsi, jo katrs atkljums atver jaunas atkal-apgstamas dimensijas. Nezinmajam nav robeu. J: Vai tas nozm neziu uz visiem laikiem? M: Tas nozm, ka nezia nekad nav bijusi. Patiesba ir atklan, ne atkltaj. Un atkljumiem nav ne skuma, ne beigu. Apaubi robeas, ej pri, uzstdi sev uzdevumus, acmredzami neiespjamus is ir k.

75. Mier un klusum tu audz


Jauttjs: Indijas tradcija mums saka, ka Guru ir nepiecieams. Kam vi ir nepiecieams? Mte ir nepiecieama, lai brnam dotu ermeni. Bet dvseli via nedod. Vias loma ir ierobeota. K ir ar Guru? Vai ar via loma ir ierobeota, un, ja j, kd veid? Vai vi tomr ir visprgi, pat absolti nepiecieams? Maharad: Visiekjk gaisma, mierpilni un bezlaicgi spdoa sird, ir stais Guru. Visi prjie tikai rda ceu.

368

J: Es nerunju par iekjo Guru, tikai par to, kur rda ceu. Ir cilvki, kuri tic, ka bez Guru joga nav pieejama. Vii vienmr mekl sto guru, mainot tos vienu pc otra. Kda vrtba tdiem Guru? M: Tie ir pagaidu, laik ierobeoti Guru. Tu tos vari atrast katr dzves sol. Tev vii ir vajadzgi, lai gtu zinanas vai iemaas. J: Mte ir tikai uz dzves laiku, via skas ar piedzimanu un beidzas ar nvi. Via nav uz visiem laikiem. M: Ldzgi laik ierobeotais Guru nav uz visiem laikiem. Vi piepilda savu nolku un atdod savu vietu nkoajam. Tas ir pavisam normli, un taj nav jievie vaina. J: Vai katrm zinanm vai prasmm man ir nepiecieams cits Guru? M: Te nevar bt nekdu likumu, izemot vienu: rjais ir prejos, iekjais pastvgs un nemaings, kaut ar vienmr jauns redzamb un darbb. J: Kds ir sakars starp iekjo un rjiem Guru? M: rjais prstv iekjo, iekjais pieem rjo uz laiku. J: Kam jplas? M: Skolniekam, protams. rjais Guru dod instrukcijas, iekjais sta spku; modri jizpilda ir skolniekam. Bez skolnieka gribas, inteliences un enerijas rjais Guru ir bezpaldzgs. Iekjais Guru ir gatavs riskt. Trulums un nepareizas nodarbes noved pie krzes, un skolnieks pamostas uz savu nolojamo stvokli. Gudrais ir tas, kur negaida oku, kas var bt diezgan rupj. J: Vai tie ir draudi? M: Ne draudi, brdinjums. Iekjais Guru neaprobeojas ar nevardarbbu. Reizm vi var bt pavisam vardarbgs, ldz tdam, ka tas var izncint trulo un perverso personbu. Cieanas un nve k ar dzve un laimba ir via darbarki. Tikai dualitt nevardarbba kst par vienojoo likumu. J: Vai btu jbaids paam sevis? M: Ne jbaids, jo pats grib labu. Bet tam ir jbt uztvertam nopietni. Tas 369

pieprasa uzmanbu un paklausbu; kad vi neklauss, tas no pierunanas grieas pie piespieanas, kdu brdi tas var pagaidt, tas netiks noliegts. Grtbas nav ar Guru, ne ar iekjo, ne rjo. Guru vienmr ir pieejams. Trkst gatava skolnieka. Kad persona nav gatava, ko var dart? J: Gatava vai griboa? M: Abi. Tas nonk pie viena un t paa. Indij ms to saucam par adhikr. Tas nozm abus, gan spjgu, gan tdu, kam auts. J: Vai rjais Guru var dot iniciciju (dk)? M: Vi var dot visda veida inicicijas, bet inicicijai Realitt ir jnk no iekienes. J: Kur dod augstko iniciciju? M: T ir sevis-dota. J: Es jtu, ms ejam pa rii. Beigu beigs, es zinu tikai vienu sevi, pareizjo, emprisko sevi. Iekjais jeb augstkais pats ir tikai ideja, pieemta, lai izskaidrotu un iedrointu. Ms par to runjam t, it k tai btu neatkarga eksistence. T tas nav. M: Abi, gan rjais pats, gan iekjais pats, ir iedomti. Apsstbai ar banu par es ir nepiecieama cita apsstba ar super-es, lai izrsttos, k ir nepiecieams cits rkis, lai izvilktu rki, vai cita inde, lai neitraliztu indi. Jebkdi apgalvojumi pieprasa noliegumus, bet is ir tikai pirmais solis. Nkoais ir iet pri abiem. J: Es saprotu, ka rjais guru ir nepiecieams, lai sauktu manu uzmanbu iekup un uz steidzamo vajadzbu skt kaut ko ar sevi dart. Es saprotu ar to, cik vi ir bezspcgs, kad iet runa par jebkdm dzim izmaim man. Bet eit tu run par sadguru, iekjo Guru, kas ir bez skuma, nemaings, banas sakne, soljums, skaidrs mris. Vai tas ir koncepts vai realitte? M: Vi ir vieng realitte. Viss prjais ir na, kas krt no ermea-prta (deha-buddhi) uz laika sejas. Protams, pat nai ir sakars ar realitti, bet pati par sevi t nav rela. J: Es esmu vieng realitte, ko es zinu. Sadguru pastv tikmr, kamr es 370

par viu domju. Ko es gstu, vrot uz viu uzmanbu? M: Tavi zaudjumi ir tavi guvumi. Kad na tiek redzta tikai k na, tu beidz tai sekot. Tu griezies otrdk un atklj sauli, kura tur bija visu laiku aiz tavas muguras! J: Vai iekjais Guru ar mca? M: Vi nodroina prliecbu, ka tu esi mgais, nemaingais, realitteapzia-mlestba, iekup un pri jebkdm redzambm. J: Ar prliecbu nepietiek. Ir jbt zinanai. M: Pareizi. Bet aj gadjum zinana ieem drosmes formu. Absolti pazd bailes. is bezbailgais stvoklis ir tik neapaubmi jauns, tomr tas tiek dzii sajusts k sevis paa, ka tas nevar bt noliegts. Tas ir k sava brna mlana. Kur to var apaubt? J: Ms dzirdam par progresu savos gargajos centienos. Kdu progresu tu dom? M: Kad tu iesi pri progresam, tu zinsi, kas ir progress. J: Kas mums liek progrest? M: Klusums ir galvenais faktors. Mier un klusum tu audz. J: Prts ir tik absolti nemiergs. Kd veid to apklusint? M: Uzticies skolotjam. Skaties, k gja man. Mans guru man pavlja turties pie sajtas es esmu un nedot nekam citam uzmanbu. Es tikai paklausju. Es nesekoju nekdiem elpoanas veidiem vai meditcijai, vai rakstu studijm. Lai kas notiktu, es no t novrsu uzmanbu un paliku ar sajtu es esmu, tas vartu izskatties prk viegli, pat primitvi. Mans viengais iemesls to dart bija, jo mans Guru man t teica. Un tas nostrdja! Paklausba ir spcgs visu vlmju un baiu dintjs. Tikai griezies prom no visa, kas aizem tavu prtu; dari jebkdus darbus, kas tev ir jpabeidz, bet izvairies no jauniem pienkumiem; turies tuks, turies pieejams, nepretojies tam, kas nk neaicints. Beigs tu sasniedz stvokli, kur nav grbanas, ir priecga nepieerans, 371

iekjais atslbums un brvba, neaprakstmi, tomr brnigi reli. J: Kad patiesbas mekltjs dedzgi praktiz savas jogas, vai via iekjais Guru rda ceu un paldz viam, vai vi atstj viu ar sevis paa resursiem, tikai gaidot iznkumu? M: Viss notiek pats par sevi. Ne mekltjs, ne Guru neko nedara. Lietas notiek t, k ts notiek; nosodjumi vai slavinjumi tiek piedvti vlk, pc dartja sajtas pardans. J: Cik dvaini! Protams, dartjs ir pirms dart. M: Ir otrdk; dartais ir fakts, dartjs ir tikai koncepts. Tevis paa valoda tev rda, ka dartais ir acmredzams, dartjs ir apaubms; atbildbas novelana ir sple, kas patnja tikai cilvkiem. emot vr neskaitmo faktoru sarakstu, kas nepiecieami, lai jebkas notiktu, var tikai atzt, ka viss ir atbildgs par visu, lai cik attls. Dartjs ir mts, kas ir dzimis no ilzijas par mani un manu. J: Cik spcga ilzija! M: Neapaubmi, jo balstta realitt. J: Kas taj ir rels? M: Atrodi, atirot un noraidot visu, kas ir nerels. J: Es neesmu sapratis iekj paa lomu gargajos centienos. Kur pieliek ples? Vai tas ir rjais pats vai iekjais? M: Tu esi izgudrojis tdus vrdus k ples, iekjais, rjais, pats, utt. un centies tos attiecint uz realitti. Lietas ir tdas, kdas ts ir, bet ms gribam tajs iebvt shmu, kas ir msu valodas struktras radta. is pieradums ir tik spcgs, ka ms sliecamies noliegt realitti tam, kas nav verbalizjams. Ms vienkri atsakmies redzt, ka vrdi ir tikai simboli, kas caur param un pieradumiem ir saistti ar atkrtotm pieredzm. J: Kda vrtba ir gargajm grmatm? M: Ts paldz zudint neziu. Ts ir lietdergas skum, bet beigs kst par rsli. Ir jzina, kad ts atmest. 372

J: Kds sakars ir starp tm un satva, starp pau un universlo harmoniju? M: K starp sauli un ts stariem. Harmonija un skaistums, sapratne un patika, visi ir realittes izpausmes. T ir realitte darbb, gara ietekme uz matriju. Tamas aizklj, radas sagroza, satva harmoniz. Ar satvas briedumu visas vlmes un bailes nonk pie savm beigm. Rel bana tiek atspoguota prt nesagrozta. Matrija tiek atgta, gars atklts. ie divi tiek redzti k viens. Tie vienmr bija viens, bet neperfekts prts tos redzja k divus. Cilvka uzdevums ir prta pilnveidoana, jo matrija un gars satiekas prt. J: Es jtos k durvju priek. Es zinu, durvis ir atvrtas, bet ts tiek vlmju un baiu suu sargtas. Ko man dart? M: Klausi skolotju un nebaidies no suiem. Uzvedies t, it k to tur nebtu. Atkal, paklausba ir zelta likums. Brvba tiek vinnta ar paklausbu. Lai izbgtu no cietuma, ir nejautjot jklausa instrukcijm, kuras sta tie, kuri strd kda atbrvoanai. J: Guru vrdiem, kad tie tiek tikai dzirdti, ir maz spka. Ir jbt ticbai, lai tiem klaustu. Kas rada tdu ticbu? M: Kad nk laiks, nk ticba. Viss nk laik. Guru vienmr ir gatavs dalties, bet nav mju. J: J, r Ramana Mahari mdza teikt: Ir daudz Guru, bet kur ir skolnieki? M: Viss notiek sav laik. Visi tiks cauri, nezuds ne dvsele (dva). J: Man ir oti bail sajaukt intelektulu sapratni ar realizciju. Es vartu runt par patiesbu, to nezinot, un vartu zint to, nepasakot ne vrda. Cik saprotu, s sarunas tiks publictas. Kds bs to iespaids uz lastju? M: Uzmangaj un dzidomgaj lastj ts nobrieds un ness ziedus un augus. Vrdiem, kas balstti patiesb, ja tie tiek krtgi prbaudti, ir savs spks.

373

76. Zint, ka tu nezini, ir patiesa zinana


Maharad: Ir ermenis. Iek ermea, izskats, ir vrotjs, un rpus vrot pasaule. Vrotjs un via vroana, k ar vrot pasaule pards un izzd kop. Pri tam visam ir tukuma izplatjums. is tukums ir viens visiem. Jauttjs: Tas, ko tu saki, izskats vienkri, bet ne katrs to t teiktu. Tas esi tu un tikai tu, kur run par iem trijiem un tukumu, kas pri. Es redzu tikai pasauli, kas ietver visu. M: Ar es esmu? J: Ar es esmu. Es esmu ir, jo pasaule ir. M: Un pasaule ir, jo ir es esmu. J: J, tas ir abjdi. Es nevaru os divus atdalt, ne ar iet pri, es nevaru pateikt, ka kaut kas ir, ja vien es to nepieredzu, k ar nevaru pateikt, ka kaut kas nav, jo es to nepieredzu. Kas ir tas, ko tu pieredzi, kas tev liek tik prdroi runt? M: Es zinu sevi, kds es esmu bezlaicgs, bez-telpas, bez-clou. Tu nezini, jo tds, kds tu esi, tu esi premts ar citm lietm. J: Kpc es esmu tik premts? M: Jo tu esi ieinterests. J: Kas mani padara par ieinterestu? M: Bailes no spm, vlme pc baudas. Patkamais ir spju izbeigans, un spgais ir baudu izbeigans. Tie rot nebeidzam d. Izpti o apburto loku, ldz tu atrodi sevi pri tam. J: Vai man nav nepiecieama svtba, lai ietu pri? M: Tavas Iekjs Realittes svtba bezlaicgi ir ar tevi. Pati tava svtbas prasana ir tam zme. Neuztraucies par svtbu, bet dari to, ko tev saka. 374

Darana, ne svtbas gaidana ir patiesa dedzguma pierdjums. J: Par ko man btu jbt patiesam? M: Ctgi pti visu, kas nonk tav uzmanbas lauk. Praktizjot lauks paplainsies un ptjumi padziinsies, kamr tie ks spontni un neierobeoti. J: Vai tu nepadari realizciju par prakses rezulttu? Prakse darbojas fizisks eksistences ietvaros. K t var dot piedzimanu neierobeotajam? M: Protams, nevar bt closakarbas saikne starp praksi un viedumu. Bet prakse dzii iespaido vieduma rus. J: Kdi ir ri? M: Aplamas idejas un vlmes, kas noved pie nepareizas rcbas, radot ermea un prta izrdanu un vjumu. Aplam atklana un atmeana aizvc to, kas attur rel ienkanu prt. J: Es varu atpazt divus prta stvokus: es esmu un pasaule ir, tie paceas un krt vienlaicgi. Cilvki saka: Es esmu, jo pasaule ir. Tu, iet, saki: Pasaule ir, jo es esmu. Kur ir pareizs? M: Neviens. ie divi ir viens un tas pats stvoklis, telp un laik. Pri ir bezlaicgais. J: Kds sakars starp laiku un bezlaicgo? M: Bezlaicgais zina laiku, laiks nezina bezlaicgo. Visa apzia ir laik, un bezlaicgais tai izskats k neapzints. Tomr tas ir tas, kas padara apziu par iespjamu. Gaisma spd tums. Gaism tumsa nav redzama. Vai tu vartu teikt otrdk bezgalg gaismas oken pards apzias mkoi tumi un ierobeoti, uztverami caur kontrastu. ie ir tikai minjumi izteikt vrdos kaut ko oti vienkru, tomr pilnb nepasakmu. J: Vrdiem btu jkalpo k tiltam, lai rsotu pri. M: Vrdi attiecs uz prta stvokli, ne uz realitti. Upe, divi krasti, tilts pri ie visi ir prt. Vrdi vien nevar tevi vest pri prtam. Ir jbt milzgm ilgm pc patiesbas vai absoltai ticbai Guru. Tici man, nav mra, ne ar 375

cea, k to sasniegt. Tu esi ce un mris, nav nek cita, ko sasniegt, izemot tevi pau. Viss, kas tev ir vajadzgs, ir saprast, un sapratne ir prta uzziedana. Koks ir daudzgadgs, bet ziedana un augu doana notiek sav gadalaik. Gadalaiki mains, bet ne koks. Tu esi koks. Pagtn tu esi izaudzjis neskaitmus zarus un lapas, un tu vartu tos audzt ar nkotn tomr tu paliec. Ne to, kas bija vai bs, tev ir jzina, bet to, kas ir. Vlme, kas rada universu, ir tava. Zini pasauli k savu radjumu un esi brvs. J: Tu saki, pasaule ir mlestbas brns. Kad es zinu, kdm briesmm ir pilna pasaule, ar kariem, koncentrciju nometnm, necilvcisku ekspluatciju, k man t var piedert k manis paa radjums? Lai cik es btu ierobeots, es nebtu radjis tik nelgu pasauli. M: Atrodi, kam nelg pasaule rds, un tu zinsi, kpc t izskats tik nelga. Tavi jautjumi ir pilnb pamatoti, bet tie nevar tikt atbildti, kamr tu nezini, kam pieder pasaule. Lai atrastu lietas nozmi, tev ir jzina ts radtjs. Es tev saku: Tu esi pasaules, kur tu dzvo, radtjs tikai tu to vari izmaint vai atdart. J: K tu vari teikt, ka es esmu radjis pasauli? Es knapi to zinu. M: Kad tu zini sevi, pasaul nav nek tda, ko tu nevartu zint. Uzskatot sevi par ermeni, tu pasauli zini k materilu lietu kopumu. Kad tu zini sevi k apzias centru, pasaule ir prta okens. Kad tu zini sevi, kds tu esi realitt, tu zini pasauli k sevi. J: Tas viss izklauss oti skaisti, bet tas neatbild uz manu jautjumu. Kpc pasaul ir tik daudz cieanu? M: Ja tu stvi savrup k vrotjs, tu necietsi. Tu pasauli redzsi k izrdi, patiesi izklaidjou izrdi. J: Ak, n! o ll teoriju es nepieemu. Cieanas ir prk aktas un visuresoas. Kas par perversiju izklaidties ar cieanu izrdi! Cik nelgu Dievu tu man piedv! M: Cieanu iemesls ir uztvrja identificans ar uztverto. No t rodas vlme, un ar vlmi akla rcba, nedomjoa par rezulttiem. Paskaties apkrt, un tu redzsi cieanas ir cilvku radta lieta. 376

J: Ja cilvks bdas radtu tikai sev, es tev piekristu. Bet sav neprt vi liek ciest citiem. Sapotjam ir savs privtais murgs, un neviens cits, izemot viu pau, necie. Bet kas tas ir par sapni, kur rada postu citu dzvs? M: Apraksti ir dadi un pretrungi. Realitte ir vienkra viss ir viens, harmonija ir mgais likums, neviens nespie ciest. Tikai tad, kad tu mini aprakstt vai izskaidrot, vrdi tevi pievi. J: Es atceros, ka reiz man Gandhidi teica, ka Pats neaprobeojas ar nevardarbbu (ahims). Paam ir brvba likt ciest savm izpausmm, lai ts savestu krtb. M: Dualittes lmen tas t vartu bt, bet realitt ir tikai avots, pats par sevi tums, visu padaros par spdou. Neuztverts tas rada uztveri. Nesajusts tas rada sajtas. Neiedomjams tas rada domu. Neesos tas rada banu. Tas ir nekustgais kustbas fons. Kad tu esi tur, tu jebkur esi mjs. J: Ja es esmu tas, tad kas liek man piedzimt? M: Pagtn nepiepildts vlmes notver eneriju, kas manifest k perona. Kad ldi tiek izsmelts, persona mirst. Nepiepildtas vlmes tiek prnestas uz nkamo piedzimanu. Sevis-identificans ar ermeni arvien rada jaunas vlmes, un tm nav gala, ja vien netiek ieraudzts is vau mehnisms. T ir skaidrba, kas ir atbrvojoa, jo tu nevari atmest vlmes, ja vien netiek skaidri redzti ts cloi un sekas. Es nesaku, ka t pati persona atdzimst. T mirst un uz labu. Bet ts atmias un to vlmes un bailes paliek. Ts piegd eneriju jaunai personai. Relais taj nekdi nepiedals, bet padara to par iespjamu, dodot tam gaismu. J: Mana grtba ir da. Cik redzu, katrai pieredzei ir sava realitte. T ir tur pieredzta. Mirkl, kad es to apaubu un vaicju, kam t notiek, kur ir ts vrotjs, utt., pieredze ir beigusies, un viss, ko es varu izptt, ir atmias par to. Es nespju izptt pareizjo mirkli tagad. Mana apjausma ir par pagtni, ne par tagadni. Kad es apjauu, es sti nedzvoju tagad, bet tikai pagtn. Vai tiem var bt tagadnes apjausma? M: Tas, ko tu apraksti, ne pavisam nav apjausma, bet tikai domana par

377

pieredzi. Patiesa apjausma (samvid) ir tras vroanas stvoklis, bez jebkdiem minjumiem kaut ko ieskt ar vroto notikumu. Tavas domas un sajtas, vrdi un rcba var ar bt notikuma daa; tu visu vro neiesaistjies, piln skaidrbas un sapratnes gaism. Tu preczi saproti, kas notiek, jo tas tevi neiespaido. T vartu ist auksta atstatuma attieksme, bet t tas stenb nav. Kad tu taj esi, tu ieraudzsi, ka tu mli to, ko redzi, lai kda btu t daba. bezierunu mlestba ir apjausmas strakmens. Ja ts tur nav, tu tikai esi ieinterests kdu persongu iemeslu d. J: Tikmr, kamr ir spes un bauda, ms esam nolemti bt ieinteresti. M: Un tikmr, kamr apzins, bs spes un baudas. Apzias lmen tu nevari cnties ar spm un baudm. Lai ietu tm pri, tev ir jiet pri apziai, kas ir iespjams tad, kad tu skaties uz apziu k uz kaut ko, kas notiek ar tevi, ne tev k kaut kas rjs, sves, uzspiests. Tad pki tu esi brvs no apzias, pavisam viens, bez trauckiem. Un tas ir tavs patiesais stvoklis. Apzia ir k niezos iekaisums, kas liek tev kasties. Protams, tu nevari izkpt no apzias, jo pati izkpanas no apzias ideja ir apzi. Bet, ja tu mcies skatties uz savu apziu k uz sava veida drudzi, persongu un privtu, kur tu esi aizvrts k clis sav aumal, da attieksme izraiss krzi, kas aumalu prels. J: Buda teica, ka dzve ir cieanas. M: Vi noteikti domja, ka apzia ir spga, kas ir acmredzami. J: Un vai nve ir risinjums? M: Tas, kur tic, ka ir dzimis, oti baids no nves. No otras puses, tam, kur sevi zina patiesi, nve ir priecgs notikums. J: Hinduisma tradcija saka, ka cieanas gd liktenis, un liktenis ir pelnts. Paskaties uz milzgajm katastrofm, dabgm vai cilvku radtm, pldiem un zemestrcm, kariem un revolcijm. Vai ms varam uzdrkstties domt, ka katrs cie par saviem grkiem, par kuriem viiem nav ne mazks sapratnes? Miljardi, kuri cie, vai vii ir noziedznieki, taisngi sodti? M: Vai jcie ir tikai par saviem grkiem? Vai tiem ms esam atirti? aj milzgaj dzves oken ms cieam par citu grkiem un liekam citiem 378

ciest par savjiem. Protams, galu gal valda ldzsvara likums, un beigs nopelni tiek noldzinti. Bet, kamr tas ilgst, ms viens otru dzii ietekmjam. J: J, k saka dzejnieks: Neviens cilvks nav sala. M: Katras pieredzes fon ir Pats un via interese pieredz. Sauc to par vlmi, sauc to par mlestbu vrdiem nav nozmes. J: Vai es varu gribt ciest? Vai varu ti prast spes? Vai es neesmu k kds, kur sev sakljis siltu gultu, cerb uz dziu miegu, un tad viam uznk murgi, un vi grozs un bauj sav sapn? Protams, t nav mlestba, kas rada murgus. M: Visas cieanas ir savtgas izolcijas, norobeoans un alkatbas radtas. Kad cieanu clonis tiek redzts un aizvkts, cieanas izbeidzas. J: Es vartu aizvkt savu bdu clous, bet citi vl joprojm ciets. M: Lai saprastu cieanas, tev ir jiet pri spm un baudm. Tevis paa vlmes un bailes attur tevi no sapratnes un tdjdi ar no paldzanas citiem. Realitt nav citu, un, paldzot sev, tu paldzi visiem. Ja tu esi nopietns cilvces cieanu sakar, tev ir jpilnveido viengais paldzanas ldzeklis, kds tev ir tu pats. J: Tu turpini teikt, ka es esmu s pasaules radtjs, saglabtjs un izncintjs, visur-esos, visur-spdos, visu-spjgs. Kad es apdomju to, ko tu saki, es sev prasu: Kpc ir t, ka pasaul ir tik daudz aunuma. M: Nav aunuma, nav cieanu; pri visam stv dzvoanas prieks. Skaties, k visi turas pie dzves, cik drga ir eksistence. J: Uz mana prta ekrna viens aiz otra nebeidzami seko attli. Man nav nek pastvga. M: Paskaties uz sevi krtgk. Ekrns ir tur tas nemains. Gaisma spd nemaingi. Tikai filma starp tiem kusts un izraisa attlu pardanos. Tu to filmu vartu saukt par likteni (prrabdha). J: Kas rada likteni?

379

M: Nezia ir neizbgambas iemesls. J: Nezia par ko? M: Pirmm krtm sevis nezia. Ar lietu patiess dabas, to clou un seku nezia. Tu skaties apkrt bez sapratnes un uztver redzambu par realitti. Tu tici, ka tu zini pasauli un sevi bet t ir tikai tava nezia, kas liek tev teikt: es zinu. No skuma atzsti, ka tu nezini, un sc no turienes. Nav nek, kas pasaulei vartu paldzt vairk nek nezias izbeigana. Tad, lai paldztu pasaulei, tev nav nekas konkrts jdara. Tevis paa esamba ir paldzba, rcba vai ne-rcba. J: K var tikt zinta nezia? Lai zintu neziu, ir jzina. M: T ir. Pati atzana: Es esmu nezi ir zinanas rtausma. Nezinos cilvks nezina savu neziu. Tu vartu teikt, ka nepastv nezia, jo mirkl, kad t tiek redzta, ts vairs nav. Tpc tu vartu to saukt par neapzinanos vai aklumu. Viss, ko tu redzi apkrt un iekup sevis, ir tas, ko tu nezini un nesaproti, pat nezinot, ka tu nezini un nesaproti. Zint, ka tu nezini un nesaproti, ir patiesa zinana, vienkras sirds zinana. J: J, Kristus teica: Svtti ir gar nabagie... M: Liec to, kdos vrdos gribi; fakts ir tds, ka zinana ir tikai nezia. Tu zini, ka tu nezini. J: Vai nezia beigsies? M: Kas vainas nezinanai? Tev viss nav jzina. Ir gana zint, ko tev ir nepiecieams zint. Prjais parpsies par sevi, bez tavas zinanas, k tas to dara. Svargi ir tas, lai tava zemapzia nestrd pret apziu, ka visos lmeos ir integrcija. Zint nav pai svargi. J: Tas, ko tu saki, ir psiholoiski pareizi. Bet, kad iet runa par citu zinanu, par pasaules zinanu, mana zinana, ka es nezinu, daudz nepaldz. M: Kad tu iekji esi integrts, rjs zinanas pie tevis nk spontni. Katr tavas dzves mirkl tu zini to, kas tev ir jzina. Universlais prta okens satur visas zinanas; tas ir tavjais pc pieprasjuma. Lielko t dau tev vartu nebt vajadzbas zint bet tas visu laiku ir tavs. 380

K ar zinanm, t tas ir ar spku. Lai kas tev liktos, ka ir jizdara, notiek nekdgi. Bez aubm, Dievs rpjas par universa vadanas biznesu; bet Vi ir priecgs, ja viam paldz. Kad paldztjs ir nesavtgs un intelients, visi universa spki ir via rcb. J: Pat aklie dabas spki? M: Nav aklu spku. Apzia ir spks. Apjaut to, kam ir jbt izdartam, un tas tiks izdarts. Tikai turies modrs un kluss. Kad tu sasniedz savu galamri un zini savu patieso dabu, tava eksistence kst par svtbu visiem. Tu vartu nezint, ne ar pasaule zins, tomr paldzba staro. Pasaul ir cilvki, kuri dara daudz vairk laba nek visi valstsvri un filantropi kop. Vii izstaro gaismu un mieru bez nolka vai zinanas. Kad citi viiem ststa par brnumiem, kdus vii ir izstrdjui, vii ar brns. Tomr, neuztverot neko k par savu, vii nav ne lepni, ne alkst atzinbu. Vii vienkri nav spjgi neko sev gribt, pat ne prieku paldzt citiem, zinot, ka Dievs ir labs, vii ir mier.

77. Es un mans ir aplamas idejas


Jauttjs: Es esmu oti pieries savai imenei un paumiem. K man prvart o pieeranos? Maharad: pieerans ir piedzimusi ldzs sajtai es un mans. Atrodi o vrdu patieso nozmi, un tu bsi brvs no vam. Tev ir prts, kas ir izpleties laik. Ar tevi notiek viena lieta pc otras, un atmia paliek. Taj nav nek slikta. Problma rodas tikai tad, kad atmia par pagtnes spm un baudm kas ir btiska jebkdai organiskai dzvbai paliek par refleksu, dominjot pr uzvedbu. is reflekss ieem es formu un izmanto ermeni un prtu saviem nolkiem, kas vienmr ir baudas mekljumi un izvairans no spm. Kad tu ieraugi es tdu, kds tas ir, vlmju un baiu upa, un

381

sajtu mans k turanos pie lietm un cilvkiem, lai izvairtos no spm un nodrointu baudu, tu redzsi, ka es un mans ir aplamas idejas, kurm realitt nav pamata. Prta radtas ts valda pr savu radtju tikmr, kamr tas uzskata ts par patiesm; kad apaubtas, ts izgaist. Es un mans, kam nav esambas paiem par sevi, ir nepiecieams balsts, kuru tie atrod ermen. ermenis kst par to atsauces punktu. Kad tu run par manu vru un maniem brniem, tu dom ermea vru un ermea brniem. Atdod ideju, ka esi ermenis, un skaties sej jautjumam: Kas es esmu? Beidzot tiks iedarbints process, kur atgriezs realitti, vai, drzk, aizveds prtu uz realitti. Tikai tu nedrksti baidties. J: No k man btu jbaids? M: Lai btu realitte, idejm es un mans ir jaiziet. Ts aizies, ja tu tm ausi iet. Tad tavs dabgais stvoklis atkal-pards, kur tu neesi ne ermenis, ne prts, ne es, ne mans, bet pavisam savdk banas stvokl. T ir tra banas apjausma, bez banas par o vai to, bez nekdm sevis-identifikcijm ar kaut ko konkrtu vai visprgu. Taj traj apzias gaism nav nek, pat ne ideja par neko. Ir tikai gaisma. J: Ir cilvki, kurus es mlu. Vai man no viiem ir jatsaks? M: Tu atsakies tikai no turans pie viiem. Prjais ir atkargs no viiem. Vii vartu zaudt interesi tev, vai vartu ar nezaudt. J: K vii to vartu? Vai vii nav mani? M: Vii ir tava ermea, ne tavi. Vai vl labk nav neviena, kur nebtu tavs. J: Un k ar maniem paumiem? M: Kad vairs nav mans, kur ir tavi paumi? J: Ldzu, saki man, vai man viss ir jzaud, zaudjot es? M: Tu vartu zaudt, vartu ar nezaudt. Tas tev bs viens un tas pats. Tavs zaudjums bs kda guvums. Tu neiebildsi. J: Ja es neiebildu, es zaudu visu! 382

M: Kad tev vairs nav nek, tev nav problmu. J: Es palieku ar izdzvoanas problmu. M: T ir ermea problma, un tas to risins dot, dzerot un guot. Visiem pietiek, ja vien visi dals. J: Msu sabiedrba balsts uz grbanu, ne dalanos. M: Daloties tu to izmainsi. J: Es nejtos, ka man vajadztu dalties. Lai vai k, man ir jmaks nodoki par saviem paumiem. M: Tas nav tas pats, kas labprtga dalans. Sabiedrba nemainsies piespiedu krt. Tai ir nepiecieama izmaia sird. Saproti, ka nekas nav tavs, ka viss pieder visiem. Tikai tad sabiedrba mainsies. J: Viena cilvka sapratne pasauli nekur tlu nenoveds. M: Pasaule, kur tu dzvo, bs dzii ietekmta. T bs veselga un laimga pasaule, kura staros un komunics, pletsies un izplatsies. Patiesas sirds spks ir milzgs. J: Ldzu, paststi mums vl. M: Runana nav mans hobijs. Dareiz es runju, dareiz n. Mana runana vai nerunana ir dots situcijas daa, tas nav atkargs no manis. Kad ir situcija, kur man ir jrun, es dzirdu sevi runjam. Kd cit situcij es vartu nedzirdt sevi runjam. Man tas ir viens un tas pats. Vai es runju, vai n, netiek iespaidota t, kas es esmu, banas gaisma un mlestba, ne ar es tos varu kontrolt. Tie ir, un es zinu, tie ir. Ir priecga apjausma, bet nav neviena, kur btu priecgs. Protams, ir identittes sajta, bet t ir atmias takas identitte, k attlu secbas identitte uz vienmr klteso ekrna. Bez gaismas un ekrna nevar bt attla. Zinana, ka attls ir gaismas sple uz ekrna, dod brvbu no idejas, ka attls ir rels. Viss, kas tev ir jdara, ir jsaprot, ka tu mli sevi, un pats ml tevi, un ka sajta es esmu ir saite starp jums abiem, identittes apstiprinjums par spti redzamajai dadbai. Skaties uz es esmu k uz mlestbas starp iekjo un rjo, starp relo un redzambu zmi. Tiei k sapn viss ir savdk, 383

izemot sajtu es, kas dod iespju tev teikt es sapoju, t ar sajta es esmu dod iespju tev teikt es esmu atkal mans relais Pats. Es nedaru neko, nekas netiek nodarts man. Es esmu, kas es esmu, un nekas mani nespj ietekmt. Izskats, ka es esmu atkargs no visa, bet stenb viss ir atkargs no manis. J: K tu vari teikt, ka tu nedari neko? Vai tad tu ar mani nerun? M: Man nav sajtas, ka es runju. Notiek runana, tas ir viss. J: Es runju. M: Run? Tu dzirdi sevi runjam, un tu saki: es runju. J: Visi saka: Es strdju, es nku, es eju. M: Man nav iebildumu pret tavas valodas patnbm, bet ts izkropo un izncina realitti. Akurtk btu teikt: Ir runana, strdana, nkana, ieana. Lai jebkas notiktu, visam universam ir jpiedals. Ir aplami tict, ka jebkas konkrts var izsaukt kdu notikumu. Katrs clonis ir universls. Tevis paa ermenis neeksisttu bez universa, kas ir piedaljies t radan un izdzvoan. Es pilnb apjauu, ka lietas notiek t, k ts notiek, jo pasaule ir tda, kda t ir. Lai ietekmtu notikumu gaitu, man pasaul ir jieved jauns faktors, un tds faktors var bt tikai es pats, mlestbas un sapratnes spks, kas fokusjies man. Kad piedzimst ermenis, ar to notiek visdas lietas, un tu tajs piedalies, jo tu uzskati sevi par ermeni. Tu esi k cilvks kino zl, smejies un raudi ldzi attlam, kaut oti labi zini, ka visu laiku esi krsl, un attls ir tikai gaismas sple. Ir gana vrst uzmanbu no ekrna uz sevi, lai prtrauktu lstu. Kad ermenis mirst, dzve, kdu tu tagad dzvo, fizisku un mentlu notikumu di, nonk savs beigs. T var beigties pat tagad tev negaidot ermea nvi ir gana vrst uzmanbu uz Sevi un tur to turt. Viss notiek t, it k btu kds mistisks spks, kas visu rada un kustina. Realiz, ka tu neesi kustintjs, tikai vrotjs, un tu bsi mier. J: Vai tas spks ir atirts no manis? M: Protams, n. Bet tev ir jsk ar banu par bezkaislgu vrotju. Tikai

384

tad tu realizsi savu pilngu banu par universlo mltju un dartju. Tikmr, kamr tu esi sapinies konkrtas personbas liksts, tu pri tai neko nespj redzt. Bet beigs tu nonksi pie redzjuma, ka tu neesi ne kas konkrts, ne universlais, tu esi pri abiem. K mazti zmua pieskriena punkts var uzzmt neskaitmus attlus, t apjausmas bez-dimensiju punkts zm milzg universa saturu. Atrodi o punktu un esi brvs. J: No k es radu o pasauli? M: No tevis paa atmim. Tikmr, kamr tu nezini sevi k radtju, tava pasaule ir ierobeota un sevi atkrtojoa. Kad tu ej pri sevis-identifikcijai ar savu pagtni, tu esi brvs radt jaunu harmonijas un skaistuma pasauli. Jebu tu tikai paliec pri banai un nebanai. J: Kas ar mani paliks, ja es atlaidu savas atmias? M: Nekas nepaliks. J: Man bail. M: Tu baidsies, ldz tu pieredzsi brvbu un ts svtbu. Protams, daas atmias ir vajadzgas, lai atpaztu un virztu ermeni, un tdas atmias paliek, bet ermenim k tdam vairs nav pieerans; tas vairs nekalpo par pamatu vlmm un bailm. is viss nav oti grti saprotams un praktizjams, bet tev ir jbt ieinterestam. Bez intereses nekas nevar tikt izdarts. Redzjis, ka tu esi atmiu upa, kuras satur kop pieerans, kp r un skaties no rpuses. Tu vartu pirmo reizi uztvert kaut ko, kas nav atmia. Tu izbeidz bt par Mr-tdu-un-tdu, aizemtu ar savm daranm. Tu beidzot esi mier. Tu realiz, ka nekas ar pasauli nebija ne t tikai ar tevi bija ne t, un tagad tas viss ir beidzies. Vairs nekad tu netiksi notverts vlmju, dzimuu no nezias, tklos.

385

78. Visas zinanas ir nezia


Jauttjs: Vai mums btu auts lgt tev paststt par to, k tu realizji? Maharad: Kaut k man gadjum tas bija vienkri un viegli. Mans Guru, pirms vi mira, teica man: Tici man, tu esi Augstk Realitte. Neaubies par maniem vrdiem, nesc netict. Es tev saku patiesbu rkojies t. Es nevarju aizmirst via vrdus, un neaizmirstot esmu realizjis. J: Bet ko sti tu darji? M: Neko pau. Dzvoju savu dzvi, rpjos par savu tirdzniecbu, pieskatju savu imeni, un katru brvu mirkli es pavadju atceroties savu Guru un via vrdus. Vi drz pc tam nomira, un man bija palikuas tikai atmias, pie kurm atgriezties. Ar to pietika. J: Tai bija jbt tava Guru svtbai un spkam. M: Via vrdi bija patiesi, un tpc tie piepildjs. Patiesi vrdi vienmr piepilds. Mans Guru neko nedarja; via vrdi darja, jo tie bija patiesi. Lai ko es dartu, tas nca no iekienes, neprasts un negaidts. J: Guru uzska procesu bez tavas piedalans? M: Liec to tdos vrdos, k tev tk. Lietas notiek t, k ts notiek kur var pateikt kpc un k? Es neko specili nedarju. Viss nca pats vlme atlaist, bt vienam, iet iekup. J: Tu nepieliki pilngi nekdas ples? M: Nekdas. Tici vai n, es pat nebiju dedzgs realizt. Vi man tikai pateica, ka es esmu Augstkais, un tad nomira. Es vienkri nespju nenotict viam. Prjais notika pats no sevis. Es manju sevi mainmies tas ir viss. stenb es biju izbrnts. Bet man rads vlme prbaudt via vrdus. Es biju tik prliecints, ka vi nekdi nevarja bt teicis melus, ka es jutu, ka man ir vai nu jrealiz pilngu via vrdu nozmi, vai jmirst. Es jutos diezgan mrtiecgs, bet nezinju, ko dart. Es pavadju stundm ilgi, domjot par viu un via apgalvojumu, ne argumentjot, bet vienkri 386

atceroties, ko vi teica. J: Kas tad ar tevi notika? K tu zinji, ka tu esi Augstkais? M: Neviens pie manis nenca to teikt. Ne ar iekji man kds to pateica. stenb tas bija tikai no skuma, kad es pieliku ples, ka es gju cauri kaut kdm dvainm pieredzm: gaismu redzanai, balsu dzirdanai, dievu un dievieu satikanm un runanm ar viiem. Kad mans Guru pateica man: "Tu esi Augstk Realitte", man prstja nkt vzijas un transi, un es paliku oti kluss un vienkrs. Es manju sevi vlamies arvien mazk un mazk, ldz es pilng prsteigum varju teikt: "Es neko nezinu, es neko negribu". J: Vai tu biji pilnb brvs no vlmm un zinanm, jeb tu personificjies dnn, balstoties uz tlu, kdu tev iedeva tavs guru? M: Man netika dots nekds attls, un man tds ar nebija. Mans Guru nekad neteica man, ko gaidt. J: Ar tevi vartu notikt lietas. Vai tu esi sava ceojuma gal? M: Ceojums nekad nav bijis. Es esmu, kds es vienmr biju. J: Kas bija t Augstk Realitte, kuru tev it k bija jsasniedz? M: Es attapos no maldiem, tas ir viss. Es mdzu radt pasauli un piepildt to - tagad es to vairs nedaru. J: Td gadjum, kur tu dzvo? M: Tukum pri banai un nebanai, pri apziai. is tukums ir ar pilnba; nesc mani lot. Tas ir k kds teiktu: Esmu savu darbu izdarjis, vairk nek nav darma. J: Tu savai realizcijai dod konkrtu datumu. Tas nozm, ka kaut kas tomr notika taj datum. Kas notika? M: Prts beidza radt notikumus. Sen un neprtraukt meklana beidzs es neko negribju, neko negaidju - nepiemu neko k savu. Nebija palicis vairs "es", kam tiekties. Pat plikais "es esmu" izgaisa. Cita lieta, ko pamanju, bija, ka es pilnb pazaudju prliecbas, pie kurm biju pieradis. Agrk es biju prliecints par tik daudzm lietm, tagad es neesmu 387

prliecints par neko. Bet es jtu, ka nezinot es neesmu pazaudjis neko, jo visas manas zinanas bija aplamas. Mana nezinana pati par sevi bija zinana, ka visas zinanas ir nezia, ka "es nezinu" ir viengais patiesais apgalvojums, ko prts var teikt. em par piemru ideju es piedzimu. Tu to vartu uzskatt par patiesu. T tas nav. Tu nekad nedzimi, ne ar tu mirsi. T ir ideja, kas dzima un mirs, ne tu. Identificjot sevi ar to, tu kuvi mirstgs. Tiei k kino viss ir gaisma, t ar apzia kst par milzgo pasauli. Ieskaties krtgi, un tu redzsi, ka visi vrdi un formas ir tikai prejoi vii apzias oken, ka tikai par apziu var teikt, ka t ir, ne par prejoajm lietm taj. Apzias plaum pards gaisma, mazti punkts, kas strauji kusts un sazm formas, domas un jtas, konceptus un idejas k pildspalva, kas raksta uz papra. Un tinte, kas atstj pdas, ir atmia. Tu esi tas mazais punkts, un tev kustoties, tiek vienmr atkal-radta pasaule. Izbeidz kustties, un nebs pasaules. Skaties iekup, un tu atradsi, ka tas gaismas punkts ir milzgs gaismas ermen atspulgs k sajta es esmu. Ir tikai gaisma, viss prjais tikai rds. J: Vai tu zini to gaismu? Vai jebkad esi to redzjis? M: Prtam t rds k tumsa. T var tikt zinta tikai ts atspulgos. Dienas gaism viss tiek redzts izemot dienas gaismu. J: Vai man ir jsaprot, ka msu prti ir viendi? M: K tie tdi vartu bt? Tev ir tevis paa privtais prts, atmiu austs, vlmju un baiu kop saturts. Man nav sava prta; tas, ko man ir jzina, universs sagd man priek, k tas sagd dienu. J: Vai tu zini visu, ko gribi zint? M: Nav nek, ko es gribu zint. Bet to, kas man ir jzina, es kaut k zinu. J: Vai s zinanas pie tevis atnk no iekienes vai no rienes? M: Tdi vrdi nav attiecinmi. Mana iekiene ir riene, un mana riene ir iekiene. No tevis es vartu gt obrd vajadzgs zinanas, bet tu neesi atirts no manis.

388

J: Kas ir turija, ceturtais stvoklis, par kuru mums ststa? M: Bt par to punktu, kas sazm pasauli, ir turija. Bt par gaismu pau ir turijatita. Bet kds labums no vrdiem, ja realitte ir tik tuvu? J: Vai tav stvokl ir kds progress? Kad tu saldzini sevi odien ar sevi, kds tu biji vakar, vai tu redzi, ka tu mainies, progres? Vai tavs realittes redzjums aug plaum un dzium? M: Realitte ir nekustga un tomr pastvg kustb. T ir k milzga upe t plst, un tomr t ir tur mgi. Tas, kas plst, nav upe ar savu gultni un krastiem, bet dens, t ar satva guna, universl harmonija, spl savas sples pret tamas un radas, tumsbas un izmisuma spkiem. Satv vienmr notiek izmaias un progress, iek radas ir izmaias un regress, bet tamas nozm haosu. Trs Gunas viena ar otru spljas mgi tas ir fakts, un faktus nevar apstrdt. J: Vai man vienmr ar tamas ir jkst trulam un ar radas izmisuam? K ar satvu? M: Satva ir tavas sts dabas starojums. Tu to vienmr vari atrast pri prtam un t daudzajm pasaulm. Bet, ja tu gribi pasauli, tev ir jpieem trs gunas k nedalmas matrija enerija dzve vieni btb, atirgi redzamb. Tie sajaucs un plst apzi. Laik un telp ir mga plsma, dzimana un atkal nve, kpumi, kritumi, atkal kpumi, atkal kritumi acmredzami, bez skuma un beigm; realitte, esoa bez-laika, nemainga, bez-ermea, bez-prta apjausma, ir svtlaime. J: Es saprotu, ka tu saki, viss ir apzias stvoklis. Pasaule ir lietu pilna smilu grauds ir lieta, planta ir lieta. K ts ir saisttas ar apziu? M: Kur nesniedzas apzia, skas matrija: lieta ir banas forma, kuru ms neesam sapratui. T nemains t vienmr ir tda pati t izskats, ka tur ir pati par sevi kaut kas nepazstams un sves. Protams, t ir iek it, apzias, bet izskats, ka ir r no ts, jo izskats, ka t nemains. Lietu pamats ir atmi bez atmias nebtu atpazanas. Radba atspulgs noraidana: Brahma Viu iva: is ir mgais process. Tas valda pri vism lietm.

389

J: Vai nav izejas? M: Es neko citu nedaru, k tikai rdu tev izeju. Saproti, ka Viens iekauj os Trs, un ka tu esi tas Viens, un tu bsi brvs no pasaules procesa. J: Kas tad notiek ar manu apziu? M: Pc radbas posma nk izptes un reflektanas posms, un beigs atmeanas un aizmiranas posms. Apzia paliek, bet snaudo, klus stvokl. J: Vai identittes stvoklis paliek? M: Identittes stvoklis ir iesakots realitt un nekad negaist. Bet identitte nav ne prejo personba (vjakti), ne ar karmas sasaistt individualitte (vjakta). T ir tas, kas paliek, kas tiek atmestas visas sevisidentifikcijas k aplamas tra apzia, sajta, ka esi viss, kas ir vai kas vartu bt. Apzia ir tra skum un tra beigs; pa vidu t tiek piesrota ar iztli, kas ir radbas sakn. Visos laikos apzia paliek tda pati. Zint to, kda t ir, ir realizcija un bezlaicgs miers. J: Vai sajta es esmu ir rela vai nerela? M: Abjdi. T ir nerela, kad ms sakm: Es esmu is, es esmu tas. T ir rela, kad ms domjam Es neesmu ne is, ne tas. Zintjs nk un iet ldz ar zinto un ir prejos; bet tas, kas zina, ka tas nezina, kas ir brvs no atmim un gaidm, ir bezlaicgs. J: Vai es esmu pats ir liecinieks, vai ts ir dadas lietas? M: Bez viena otrs nevar bt. Tomr tie nav viens. Tas ir k zieds un t krsa. Bez zieda nav krsu; bez krsas zieds paliek neredzts. Pri ir gaisma, kura kontakt ar ziedu rada krsu. Realiz, ka tava paties daba ir tikai tra gaisma, un abi, gan uztvertais, gan uztvrjs, nk un iet kop. Tas, kas abus padara par iespjamiem un tomr nav ne viens, ne otrs, ir tava paties btba, kas nozm nebanu par o vai to, bet tra banas un ne-banas apjausma. Kad apjausma tiek pagriezta pati uz sevi, sajta ir k nezinana. Kad t tiek pagriezta uz rpusi, esamb nonk zinms lietas. Teikan: es sevi zinu ir pretruna, jo tas, kas tiek zints nevar bt es 390

pats. J: Ja pats mgi ir nezinms, kas tad tiek realizts sevis-realizcij? M: Zint, ka zinmais nevar bt ne es, ne mans, ir gana atbrvoans. Brvba no sevis-identificans ar atmiu un pieradumu kopumu, apbrna stvoklis par bezgalgajiem banas plaumiem, ts neizsmeamo radoumu un totlu transcendenci, absolta bezbailba, dzimusi realizcij par katras apzias veida iluzorumu un prejoumu plsma no dzia un neizsmeama avota. Zint avotu k avotu un redzambu k redzambu, un sevi k tikai avotu ir sevis-realizcija. J: Kur pus ir liecinieks? Vai tas ir rels vai nerels? M: Neviens nevar pateikt: Es esmu liecinieks. Es esmu vienmr tiek vrots. Nepierus apjausmas stvoklis ir vrotj-apzia, spogu-prts. Tas paceas un krt ldz ar savu objektu, un tpc tas nav sti relais. Lai kds btu t objekts, tas tomr paliek nemaings, tpc tas ir ar rels. Tas ir gan rel, gan nerel daa, tdjdi tas ir tilts starp iem diviem. J: Ja viss notiek tikai ar o es esmu, ja es esmu ir zintais un zintjs, un zinana pati, ko dara liecinieks? Kds tam pielietojums? M: Tas neko nedara un tam nav nekdu pielietojumu. J: Tad kpc ms par to runjam? M: Jo tas tur ir. Tilts kalpo tikai vienam iemeslam lai rsotu pri. Uz tilta tu mjas nebv. Es esmu skats uz lietm, liecinieks redz tm cauri. Tas redz ts tdas, kdas ts ir nerelas un prejoas. Teikt ne es, ne mans ir liecinieka uzdevums. J: Vai tas ir manifesttais (saguna), kas parda nemanifestto (nirguna)? M: Nemanifesttais netiek pardts. Nekas manifestts nevar pardt nemanifestto. J: Tad kpc ms par to runjam? M: Jo t ir mana dzimtene.

391

79. Persona, liecinieks un Augstkais


Jauttjs: Aiz msu mugurm ir ilga narkotiku, prsvar apziu paplainoo, lietoanas vsture. Ts mums ir devuas citu apzias stvoku, augstu un zemu, pieredzes un ar prliecbu, ka narkotikas nav uzticamas, labkaj gadjum prejoas, sliktkaj destruktvas attiecb pret organismu un personbu. Ms mekljam labkus veidus apzias attstbai un transcendencei. Ms gribam, lai msu mekljumu augi ar mums paliek un bagtina msu dzves, t viet lai prvrstos par blm atmim un bezpaldzgm nolm. Ja ar gargumu ms domjam sevis izpti un attstbu, msu ieraans Indij iemesls noteikti ir gargs. Priecgo hipiju posms mums ir aiz muguras: nu ms esam nopietni un virzmies uz prieku. Ms zinm, ir realitte, kas ir atrodama, bet ms nezinm, k to atrast un k pie ts turties. Mums nav vajadzga prliecinana, tikai ceri. Vai vari mums paldzt? Maharad: Tev nav vajadzga paldzba, tikai padoms. Tas, ko tu mekl, jau ir tev. em par piemru mani. Es neko nedarju savas realizcijas lab. Mans skolotjs man pateica, ka realitte ir iekup manis. Es skatjos iekup un to tur atradu, tiei k mans skolotjs man teica. Redzt realitti ir tik vienkri, k redzt savu seju spogul. Tikai spogulim ir jbt tram un pareizam. Lai atspoguotu realitti, ir vajadzgs kluss prts, vlmju un baiu neuzvandts, brvs no idejm un viedokiem, trs visos lmeos. Esi skaidrs un kluss modrs un nepieries, viss prjais notiks pats no sevis. J: Pirms tu varji realizt patiesbu, tev savs prts bija jpadara skaidrs un kluss. K tu to izdarji? M: Es neko nedarju. Tas vienkri notika. Es dzvoju savu dzvi, rpjoties par savas imenes vajadzbm. Ne ar mans Guru to izdarja. Tas vienkri notika, k vi teica, ka notiks. J: Lietas nenotiek vienkri t pat. Visam ir jbt clonim. M: Viss, kas notiek, ir clonis visam tam, kas notiek. Cloi ir neskaitmi; ideja par vienu konkrtu cloni ir ilzija.

392

J: Tu noteikti darji kaut ko konkrtu kdu meditciju vai jogu. K tu vari teikt, ka realizcija notiks pati no sevis? M: Nekas konkrts. Es vienkri dzvoju savu dzvi. J: Esmu izbrnts. M: Ar es biju. Bet kas bija tas, par ko brnties? Mana skolotja vrdi piepildjs. Tad kas? Vi mani zinja labk, nek es zinju pats sevi, tas ir viss. Kpc meklt clous? Pa skum es vrsu uzmanbu un veltju laiku sajtai es esmu, bet tikai skum. Drz pc mana Guru nves es turpinju dzvot. Via vrdi izrdjs patiesi. Tas ir viss. Tas viss ir viens process. Tu sliecies sadalt lietas laik un tad meklt clous. J: Kds tagad ir tavs darbs? Ko tu dari? M: Tu iedomjies, ka bana un darana ir identiskas. T tas nav. Prts un ermenis kusts un mains, un izraisa citu prtu un ermeu kustanos un izmaias, un t tiek saukta par daranu, rcbu. Es redzu, ka tas ir rcbas dab radt turpmku rcbu, k uguns, kas turpins degot. Es ne rkojos, ne izraisu rcbu citos; es bezlaicgi apjauu notiekoo. J: Sav prt vai ar citu prtos? M: Ir tikai viens prts, kur spieto idejas: Es esmu is, es esmu tas, is ir mans, tas ir mans. Es neesmu prts, nekad nebiju, ne ar bu. J: K prts nonca esamb? M: Pasaule sastv no matrijas, enerijas un inteliences. Tie sevi manifest dados veidos. Vlme un iztle rada pasauli, un intelience os divus saskao un rada harmonijas un miera sajtu. Ar mani tas viss notiek, es apjauu, tomr neesmu iespaidots. J: Nevar apjaust un neiespaidoties. Te ir pretruna. Uztvere ir izmaia. Ldz ko tu esi pieredzjis sajtu, atmia vairs neaus nonkt iepriekj stvokl. M: J, tas, kas pievienots atmiai, nevar viegli tikt izdzsts. Bet, neapaubmi, to var izdart, stenb, es to daru visu laiku. K putns savos sprnos es neatstju pdas.

393

J: Vai lieciniekam ir vrds un forma, vai tas ir pri iem? M: Liecinieks ir tikai punkts apjausm. Tam nav vrda un formas. Tas ir k saules atspulgs rasas pil. Rasas pilei ir vrds un forma, bet mazais gaismas punkts tiek saules izsaukts. Piles trba un glud virsma ir nepiecieami apstki, bet ne pietiekoi pai par sevi. Ldzgi, prta skaidrba un klusums ir nepiecieami, lai prt pardtos realittes atspulgs, bet pai par sevi tie nav pietiekoi. Pri tam ir jbt realittei. Tpc, ka realitte bezlaicgi ir kltien, uzsvars ir uz vajadzgajiem apstkiem. J: Vai var t notikt, ka prts ir skaidrs un kluss, un tomr realitte nepards? M: Vr emams ir liktenis. Neapzintais ir liktea nagos; stenb, tas ir liktenis pats. Iespjams, ka ir jgaida. Bet, lai cik smaga btu liktea roka, to var pacelt ar pacietbu un sevis-kontroli. Integritte un trba aizvc rus, un prt pards realittes redzjums. J: K var gt pr sevi kontroli? Man ir tik vj raksturs! M: No skuma saproti, ka tu neesi persona, par kuru tu sevi uzskati. Tas, ko tu par sevi uztver, ir tikai kda ieteikums vai iztle. Tev nav vecku, tu nedzimi, ne ar tu mirsi. Vai nu tici man, kad es tev to saku, vai nonc pie t studjot uz izptot. Totlas ticbas ce ir trs, otrs ir lns, bet dros. Abiem ir jbt prbaudtiem darbb. Rkojies, balstoties uz to, kas pc tavm domm ir patiess is ir viengais ce uz patiesbu. J: Vai tas, ka ir pelnta patiesba, un liktenis ir viens un tas pats? M: J, abi ir zemapzi. Apzinti nopelni ir niecba. Apzia vienmr ir par riem; kad nav ru, tiek iets pri. J: Vai sapratne, ka es neesmu ermenis, dos man rakstura spku, kas nepiecieams sevis-kontrolei? M: Kad tu zini, ka tu neesi ne ermenis, ne prts, tie tevi neietekms. Tu sekosi patiesbai, lai kur t tevi vestu, un darsi to, kas ir jdara, lai kda cena par to btu maksjama. J: Vai rcba ir btiska sevis-realizcijai? 394

M: Realizcijai btiska ir sapratne. Rcba ir tikai nejaua. Nesvrstgas sapratnes cilvks neattursies no rcbas. Rcba ir patiesbas prbaudjums. J: Vai ir nepiecieami prbaudjumi? M: Ja tu visu laiku sevi neprbaudi, tu nebsi spjgs atirt realitti no iedomm. Novroana un krtga sapratne paldz ldz kaut kdam mram, bet realitte ir paradoksla. K tu zini, ka tu esi realizjis, ja vien tu nevro savas domas un jtas, vrdus un rcbu un nebrnies par izmaim, kas tev notiek, tev nezinot kpc un k? Tiei tpc, ka ts ir tik prsteidzoas, tu zini, ka ts ir relas. Paredzamais un gaidtais reti ir patiess. J: K esamb nonk persona? M: Preczi t pat k pards na, kad gaismu aizrso ermenis, t ar rodas persona, kad tru sevis-apjausmu aizrso ideja es-esmu-ermenis. Un t pat k na maina veidolu un atraans vietu atkarb no zemes patnbm, t persona ir redzama priecjoties un cieam, atpamies un plamies, atrodot un zaudjot, atkarb no liktea raksta. Kad ermea vairs nav, persona izzd uz neatgrieanos, paliek tikai liecinieks un Lielais Nezinmais. Liecinieks ir tas, kur saka es zinu. Persona saka es daru. Ttad teikt es zinu nav nepatiesi tas ir tikai ierobeoti. Bet teikt es daru ir pilnb aplami, jo nav neviena, kur dara; viss notiek pats no sevis, ieskaitot banas par dartju ideju. J: Tad kas ir darbba? M: Universs ir darbbu pilns, bet nav dartja. Ir neskaitmas personas, mazas un lielas, kuras identificans d iedomjas, ka vias dara, bet tas nemaina faktu, ka darbbas pasaule (mahadaka) ir viens vienots veselums, kur viss ir savstarpji atkargs un visu iespaidojos. Zvaigznes ms dzii iespaido, un ms iespaidojam zvaigznes. Atkpies no rcbas uz apziu, atstj rcbu ermenim un prtam; t ir viu sfra. Paliec trs liecinieks, ldz pat vroana izgaist Augstkaj. Iedomjies biezus dungus, pilnus resniem stumbriem. No baa tiek izzts dlis un zmulis, ar kuru uz t rakstt. Liecinieks lasa rakstus un 395

zina, ka, lai gan zmulis un dlis attli ir saistti ar dungiem, rakstiem nav nek kopga ar tiem. Tie ir pilnb virspusjs prkljums un to izzuana nav nekda rpe. Personbas sabrukanai vienmr seko liela atvieglojuma sajta, t, it k no muguras btu nokritusi smaga nasta. J: Kad tu saki, es esmu stvokl pri lieciniekam, kda ir pieredze, kas tev to liekt teikt? Kd veid t ir atirga no banas par liecinieku posmu? M: Tas ir k apdrukta auduma mazgana. No skuma izbal raksti, tad fons, un beigs audums ir pavisam balts. Personba atdod vietu lieciniekam, tad aiziet liecinieks, un paliek tra apjausma. Audums bija balts skum un ir balts beigs; raksti un krsas tikai notika uz laiku. J: Vai var bt apjausma bez apjausmas objekta? M: Apjausmu ar objektu ms saucm par vroanu. Kad ir ar sevisidentifikcija ar objektu, vlmju un baiu d, tds stvoklis tiek saukts par personu. stenb ir tikai viens stvoklis; kad saduots ar sevisidentificanos, tas tiek saukts par personu, kad banas sajtas iekrsots, tas ir liecinieks; kad bezkrsains un neierobeots, tas tiek saukts par Augstko. J: Es manu, ka es vienmr esmu nemiergs, ilgojos, ceru, meklju, atrodu, baudu, atmetu, meklju atkal. Kas ir tas, kas mani uztur burbuojou? M: Tu stenb esi sevis mekljumus, paam to nezinot. Tu ilgojies mlt mlanas vrto, perfekti mlamo. Nezias d tu mekl to pretstatu un pretrunu pasaul. Kad tu to atradsi iekup, tavi mekljumi bs gal. J: bdu piln pasaule vienmr paliks. M: Nesteidzies priek. Tu nezini. Tas t ir, ka visa manifestcija ir pretstatos. Baudas un spes, labs un slikts, augsts un zems, progress un regress, atpta un ples tie visi nk un iet kop un tikmr, kamr ir pasaule, ts pretrunas ar bs te. Vartu bt ar perfektas harmonijas, svtlaimes un skaistuma periodi, bet tikai uz laiku. Tas, kas ir perfekts, atgrieas uz pilnbas avotu, un pretstati turpina splt. J: K man sasniegt pilnbu?

396

M: Turies kluss. Dari savu darbu pasaul, bet iekji turies kluss. Tad viss pie tevis nks. Nepaaujies uz darbu savai realizcijai. Tas vartu dot labumu citiem, bet ne tev. Tava cerba ir ban klusam prt un klusam sird. Realizjui cilvki ir oti klusi.

80. Apjausma
Jauttjs: Vai ir vajadzgs laiks, lai realiztu Sevi, vai laiks realizcijai nepaldz? Vai sevis-realizcija ir tikai laika jautjums, vai t ir atkarga ar no citiem faktoriem? Maharad: Jebkda gaidana ir veltga. Bt atkargam no laika, lai atrisintu msu problmas, ir sevis maldinana. Nkotne, kad t atstta pati par sevi, atkrto pagtni. Izmaias var notikt tikai tagad, nekad nkotn. J: Kas izraisa izmaias? M: Kristlskaidri redzi vajadzbu pc izmaim. Tas ir viss. J: Vai sevis-realizcija notiek matrij vai pri? Vai t nav pieredze, kuras notikana ir atkarga no ermea un prta? M: Jebkdas pieredzes ir iluzoras, ierobeotas un slaicgas. No pieredzm negaidi neko. Realizcija pati par sevi nav pieredze, kaut ar t vartu novest pie jaunas pieredu dimensijas. Tomr, jaunas pieredzes, lai cik ts btu interesantas, nav vairk relas par vecajm. Pavisam noteikti realizcija nav jauna pieredze. Tas ir bezlaicg faktora atkljums katr pieredz. T ir apjausma, kas padara visu par iespjamu. Tiei k gaisma viss krss ir bez-krsainais faktors, t ar katr pieredz klt ir apjausma, tomr t nav pieredze. J: Ja apjausma nav pieredze, k t var tikt realizta? M: Apjausma vienmr ir te. T nav jrealiz. Atver prta slus, un tas tiks 397

gaismas piepludints. J: Kas ir matrija? M: Tas, ko tu nesaproti, ir matrija. J: Zintne saprot matriju. M: Zintne tikai pastumj tlk msu nezias robeas. J: Un kas ir daba? M: Visu apzinto pieredu kopums ir daba. K apzints pats tu esi dabas daa. K apjausma tu esi pri. Redzt dabu k tikai apziu ir apjausma. J: Vai apjausm ir lmei? M: Apzi ir lmei, bet ne apjausm. T ir viens bloks, homogns. Ts atspulgs prt ir mlestba un sapratne. Ir skaidrbas lmei sapratn un intensittes lmei mlestb, bet ne to avot. Avots ir vienkrs un viens, bet t dvanas ir bezgalgas. Tikai nesc uzskatt dvanas par avotu. Realiz sevi k avotu un ne k upi; tas ir viss. J: Es esmu ar upe. M: Protams, tu esi. K es esmu tu esi upe, plstoa starp ermea krastiem. Bet tu esi ar avots un okens, un mkoi debess. Lai kur btu dzve un apzia, tu esi. Vismazkais no mazkajiem, lielks par vislielkajiem, tu esi, kamr viss prjais rds. J: Banas sajta un dzvoanas sajta vai ts ir viens un tas pats, vai atirgas? M: Vienu rada identitte telp, otru rada turpintba laik. J: Tu reiz teici, ka redztjs, redzana un redztais ir viena lieta, ne trs. Man s trs ir atirgas. Es neapaubu tavus vrdus, tikai nesaprotu. M: Ieskaties krtgi, un tu redzsi, ka redztjs un redztais pards tikai tad, kad ir redzana. Tie ir redzanas atribti. Kad tu saki es o redzu, es un o nk ar redzanu, ne pirms ts. Tev nevar bt neredzts is vai neredzos es. 398

J: Es varu pateikt: es neredzu. M: Es redzu o ir kuvis par es redzu manu neredzanu, vai es redzu tumsu. Redzana paliek. Trijotn: zintais, zinana un zintjs tikai zinana ir fakts. Es un is ir apaubmi. Kur zina? Kas tiek zints? Nav noteiktbas, izemot to, ka ir zinana. J: Kpc es esmu dros par zinanu, bet ne zintju? M: Zinana ir tavas patiess dabas atspulgs blakus banai un mlanai. Zintjs un zintais tiek prta pievienoti. Tas ir prta dab radt subjektaobjekta dualitti, kur tdas nepastv. J: Kas ir vlmju un baiu clonis? M: Acmredzami, atmias par spm un baudm pagtn. Taj nav nekdas liels mistrijas. Konflikts rodas tikai tad, kad vlme un bailes attiecas uz vienu un to pau objektu. J: K atmiai pielikt galu? M: Tas nav ne nepiecieams, ne ar iespjams. Realiz, ka viss notiek apzi, un tu esi sakne, avots, apzias pamats. Pasaule ir tikai pieredu secba, un tu esi tas, kas padara ts par apzintam, un tomr paliec pri vism pieredzm. Tas ir k siltums, liesma un degos koks. Siltums uztur liesmu, liesma patr koku. Bez siltuma nebtu ne liesmas, ne degvielas. Ldzgi, bez apjausmas nebtu ne apzias, ne dzves, kas transform matriju apzias darboans ldzekl. J: Tu uzstj, ka bez manis nebtu pasaules, un ka pasaule un mana pasaules zinana ir identiski. Zintne ir nonkusi pie pavisam cita secinjuma: pasaule eksist k kaut kas konkrts un pastvgs, kamr es esmu nervu sistmas bioloisks evolcijas blakusprodukts, kas nav tik daudz apzias vieta, cik indivda un sugas izdzvoanas mehnisms. Tev ir pilnb subjektvs skatjums, turpret zintne visu mina izskaidrot objektvi. Vai pretruna ir neizbgama? M: Neskaidrba ir redzamb un tri verbla. Kas ir, ir. Tas nav ne subjektvs, ne objektvs. Matrija un prts nav atirti, tie ir vienas enerijas

399

aspekti. Skaties uz prtu k uz matrijas funkciju, un tev ir zintne; skaties uz matriju k uz prta produktu, un tev ir reliija. J: Bet k ir patiesb? Kas ir pirmais, prts vai matrija? M: Neviens nav pirmais, jo neviens no tiem nepards viens pats. Matrija ir forma, prts ir vrds. Kop tie sastda pasauli. Visur-esoa un transcendjoa ir Realitte, tra bana apjausma svtlaime, pati tevis esence. J: Viss, ko zinu, ir apzias straume, nebeidzama notikumu secba. Laika upe tek, nemitgi dodot un atemot. Nkotnes transformcija pagtn notiek visu laiku. M: Vai tu neesi savas valodas upuris? Tu run par laika plsmu t, it k tu btu stacionrs. Bet notikumu, kuram tu biji liecinieks vakar, kds vartu redzt rt. Tas esi tu, kas esi kustb, ne laiks. Izbeidz kustties, un laiks apstsies. J: Ko tas nozm laiks apstsies? M: Pagtne un nkotne saplds mgaj tagad. J: Bet ko tas nozm faktiskaj pieredz? K tu zini, ka laiks ir apstjies? M: Tas vartu nozmt, ka pagtne un nkotne vairs nav svargas. Tas vartu ar nozmt to, ka viss, kas ir noticis un notiks kst par atvrtu grmatu, kuru var last, ja ir vlans. J: Es varu iedomties kaut kdu kosmisku atmiu, pieejamu trenjoties. Bet k var zint nkotni? Negaidtais ir neizbgams. M: Kas ir negaidts vien lmen, no augstka lmea skatoties, vartu izskatties neizbgams. Beigu beigs, ms esam ierobeoti prt. Realitt nekas nenotiek, nav ne pagtnes, ne nkotnes; viss rds, un nekas nav. J: Ko tas nozm, nekas nav? Tu paliec tuks vai dodies gult? Vai tu izgaisini pasauli un turi ms visus nebtb, ldz ms tiekam atgriezti atpaka dzv nkamaj tavas domas dzirkst? M: O, n, tik traki nav. Prta un matrijas, vrdu un formu pasaule turpins, 400

bet man gar to pavisam nav daas. Tas ir k ar nu. T ir tur sekojot man, lai kur es dotos, bet netrauc man nekd veid. T paliek pieredu pasaule, bet ne vrdu un formu pasaule, kas mani saisttu ar vlmm un bailm. Pieredzes ir bez kvalittes, tras pieredzes, t tu vartu teikt. Es ts saucu par pieredzm, jo nav labka vrda. Ts ir k vii uz okena virsmas, vienmr kltesoi, bet neiespaidojoi t miergo spku. J: Tu gribi teikt, ka pieredze var bt bez-vrdu, bez-formas, nedefinta? M: Skum visas pieredzes ir tdas. Ts ir tikai vlmes un bailes, dzimuas no atmias, kas deva tm vrdu un formu un atdalja ts no citm pieredzm. T nav apzinta pieredze, jo t nav pretstat citm pieredzm, tomr t ar ir pieredze. J: Ja t nav apzinta, kpc par to runt? M: Prsvar tavu pieredu ir neapzintas. Apzintas ir pavisam maz. Tu neapjaut o faktu, jo tu ieskaiti tikai apzints. Apjaut neapzinto. J: Vai var apjaust neapzinto? K tas tiek darts? M: Vlmes un bailes ir aizsedzoie faktori. Kad prts no tm ir brvs, neapzintais kst pieejams. J: Vai tas nozm, ka neapzintais kst apzints? M: Tas ir drzk otrdk. Apzintais kst viens ar neapzinto. Zd atirba, lai vai k tu uz to skaties. J: Esmu apjucis. K var apjaust un tomr bt neapzints? M: Apjausma nav ierobeota ar apziu. T ir par visu, kas ir. Apzia ir par dualitti. Apjausm nav dualittes. T ir viens vesels tras atpazanas bloks. Td pa veid vartu runt ar par tru banu un tru radbu bez-vrdu, bez-formas, klusu un tomr absolti relu, spcgu un efektvu. Tas, ka tos nevar aprakstt, tos pilnb neietekm. Kaut tie ir neapzinti, tie ir btiski. Apzintais nevar fundamentli izmainties, tas var tikai modificties. Katrai lietai, lai t maintos, ir jiet cauri nvei, cauri aptumsumam un izgaianai. Zelta rotai ir jbt izkaustai, pirms to var izliet jaun form. Tas, kas 401

atsaks mirt, nevar atdzimt. J: Nerunjot par ermea nvi, k var mirt? M: Neiesaistans, savrupba, atlaiana ir nve. Lai dzvotu pilngi, nve ir btiska; katras beigas rada jaunu skumu. No otras puses, saproti, ka tikai beigtais var mirt, ne dzvais. Tas, kas tev ir dzvs, ir nemirstgs. J: No kurienes vlmes gst savu eneriju? M: Savu vrdu un formu t gst no atmias. Enerija plst no avota. J: Daas vlmes ir pavisam aplamas. K aplamas vlmes var plst no cla avota? M: Avots nav ne pareizs, ne aplams. Ne ar vlme pati par sevi ir nepareiza. Tas nav nekas cits k tiekans uz laimbu. Identificjis sevi ar ermea drusku, tu jties pazaudjies un izmisgi mekl pilnbas un pabeigtbas sajtu, ko tu sauc par laimbu. J: Kad es to pazaudju? Man t nekad nav bijusi. M: Tev t bija, pirms tu ort pamodies. Ej pri apziai, un tu to atradsi. J: K man iet pri? M: Tu to jau zini; dari to. J: Tas ir tas, ko tu saki. Es neko par to nezinu. M: Tomr es atkrtoju tu to zini. Dari to. Ej pri, atpaka uz savu normlo, dabgo, augstko stvokli. J: Esmu neizpratn. M: Kripata ac tev liek domt, ka tu esi akls. Izmazg to r un skaties. J: Es skatos! Es redzu tikai tumsu. M: Aizvc to kripatu, un tavas acis prplds ar gaismu. Gaisma ir tur gaida. Acis ir tur gatavas. Tumsa, ko tu redzi, ir tikai mazs kripatas na. Aizvc to un nc atpaka uz savu dabgo stvokli. 402

81. Baiu sakne


Maharad: No kurienes tu esi? Jauttjs: No Savienotajm Valstm, bet es prsvar dzvoju Eirop. Indij ierados nesen. Es biju Riike, divos ramos. Man mcja meditciju un elpoanu. M: Cik ilgi tu tur biji? J: Astoas dienas vien, seas dienas otr. Man tur nepatika, un es atstju ts vietas. Tad trs nedas es biju ar Tibetieu Lamm. Bet vii bija premti ar formulm un rituliem. M: Un kds bija visa t rezultts? J: Pavisam noteikti pastiprinjs enerija. Bet pirms es braucu uz Riikeu, es mazliet badojos, un man bija dita Dabas Dziedinoaj Sanatorij Pudukkot Indijas dienvidos. Tas man deva milzgu labumu. M: Iespjams, pieeja enerijai bija labkas veselbas d. J: Es nemku teikt. Bet visu o minjumu rezultt man ermen dads viets ska degt kaut kdas ugunis, un es sku dzirdt antoanu un balsis tur, kur tdas nebija. M: Un ko tu mekl tagad? J: Nu, ko ms visi te mekljam? Kaut kdu patiesbu, kdu iekjo skaidrbu, kaut kdu stu laimbu. Dads sevis-realizcijas skols tik daudz run par apjausmu, ka rodas iespaids, ka apjausma pati ir augstk realitte. Vai tas t ir? ermeni pieskata smadzenes, smadzenes izgaismo apzia, apjausma vro apziu; vai ir kaut kas pri apjausmai? M: K tu zini, ka tu apjaut? J: Es jtu, ka es esmu. Es to nevaru pateikt savdk. M: Kad tu rpgi izseko no smadzenm ldz apziai, ldz apjausmai, tu atrodi, ka dualittes sajta nepazd. Kad tu ej pri apjausmai, ir nedualittes

403

stvoklis, kur nav uztveranas, tikai tra bana, kuru vartu tik pat labi saukt ar par ne-banu, ja ar banu tu dom banu par kdu konkrti. J: Tas, ko tu sauc par tru banu, vai t ir universla bana, bana par visu? M: Viss nozm konkrto kopumu. Tr ban pati ideja par konkrto nepastv. J: Vai ir saistba starp tru banu un konkrtu banu? M: Kda saistba var bt starp to, kas ir, un to, kas tikai izskats esam? Vai ir saistba starp okenu un t viiem? Relais dod iespju nerelajam pardties un liek tam izzust. Prejou mirku secba rada laika ilziju, bet bezlaicg tras banas realitte nav kustb, jo jebkdai kustbai ir nepiecieams nekustgs fons. T pati ir fons. Kad tu to esi atradis sev, tu zini, ka tu nekad to neatkargo banu nebiji pazaudjis, neatkargo no jebkdiem daljumiem un atdaljumiem. Bet nemekl to apzi, tu to tur neatradsi. Nemekl to nekur, jo nekas to nesatur. Pretji, t satur visu un visu manifest. T ir k dienas gaisma, kas visu padara par redzamu, kamr pati paliek neredzama. J: Ser, kds man labums ir no t, ka tu man saki, ka realitte nevar tikt atrasta apzi? Kur vl lai es to meklju? K tu to aptver? M: Tas ir pavisam vienkri. Ja es vaicju tev, kda ir tavas mutes gara, viss, ko tu vari pateikt, ir: t nav ne salda, ne rgta, ne skba, ne asa; t ir t, kas paliek, kad visas s garas nav. Ldzgi, kad vairs nav visu atirbu un reakciju, kas paliek, ir realitte, vienkra un viengabalaina. J: Viss, ko es saprotu, ir, ka es esmu ilzijas nagos. Un es neredzu, k t var nonkt pie savm beigm. Ja t to sptu, t btu to jau izdarjusi jau sen. Pagtn man noteikti jau ir bijuas tik pat daudz iespjas, cik man tdu bs nkotn. Kas nevarja notikt, nevar notikt. Vai, ja tas notiktu, tas neilgtu. Msu pau nolojamais stvoklis pc visiem iem miljoniem gadu labkaj gadjum nes pilngas izncbas cerbu vai, kas ir vl sliktk, nebeidzamas un bezjdzgas atkrtoans draudus. M: Kds tev ir pierdjums, ka tavs pareizjais stvoklis ir bez skuma un 404

nebeidzams? K tu biji pirms tu dzimi? K tu bsi pc nves? Un par tavu pareizjo stvokli cik daudz tu zini? Tu pat nezini, kds bija tavs stvoklis, pirms tu ort pamodies. Tu zini tikai mazliet no tava pareizj stvoka, un no t tu izdari secinjumus par visiem laikiem un vietm. Vartu bt, ka tu tikai sapo un iedomjies, ka tavs sapnis ir mgs. J: Nosaukt to par sapni nemaina situciju. Es atkrtoju savu jautjumu: kda ir palikusi cerba, kuru mba aiz manas muguras nav spjusi piepildt? Kpc manai nkotnei btu jatiras no manas pagtnes? M: Tav drudainaj stvokl tu projic pagtni un nkotni un uzskati ts par relm. stenb, tu zini tikai pareizjo mirkli. Kpc neizptt to, kas ir tagad, t viet, lai jauttu par iedomtu pagtni un nkotni? Tavs pareizjais stvoklis nav ne bez-skuma, ne bez-beigu. Tas izbeidzas zibsn. Uzmangi vro, no kurienes tas nk un kurp iet. Tu drz aiz t atklsi bezlaicgo realitti. J: Kpc es to neesmu izdarjis ldz im? M: Tiei k katrs vilnis norimst oken, t katrs mirklis atgrieas sav avot. Realizcija sastv no avota atklanas un mjoanas tur. J: Kur atklj? M: Prts atklj. J: Vai tas atrod atbildes? M: Tas atrod, ka ir palicis bez jautjumiem, ka nekdas atbildes nav vajadzgas. J: Piedzimana ir fakts. Mirana ir vl viens fakts. K tie izskats lieciniekam? M: Brns dzima; cilvks mira tikai notikumi laika gait. J: Vai lieciniek ir progress? Vai apjausma attsts? M: Ar to, kas tiek redzts, var notikt daudzas izmaias, kad taj fokusjas apjausmas gaisma, bet tas ir objekts, kas mains, ne gaisma. Augi aug saules gaism, bet saule neaug. Pai par sevi gan ermenis, gan liecinieks ir 405

nekustgi, bet, kad tie tiek savesti kop prt, abi izskats kustgi. J: J, es redzu, ka tas, kas kusts un mains, ir tikai es esmu. Vai es esmu vispr ir vajadzgs? M: Kuram tas ir vajadzgs? Tas ir te tagad. Tam bija skums, tam bs beigas. J: Kas paliek, kad aiziet es esmu? M: Tas, kas nenk un neiet, paliek. Tas ir vienmr alkatgais prts, kas rada idejas par progresu un evolciju pret nevainojambai. Tas uzvanda un run par krtbu, izncina un mekl drobu. J: Vai likten, karm, ir progress? M: Karma ir tikai nepatrto eneriju, nepiepildto vlmju un neizprasto baiu glabtuve. Glabtuvi pastvgi papildina jaunas vlmes un bailes. Tam t nav jbt uz visiem laikiem. Saproti savu baiu sakni atsveinans no sevis; un visu vlmju sakni ilgoans pc sevis, un tava karma izgaiss k sapnis. Starp zemi un debesm notiek dzve. Nekas netiek iespaidots, tikai ermei aug un iznkst. J: Kda ir attiecba starp personu un liecinieku? M: Starp tiem nevar bt attiecbu, jo tie ir viens. Nedali un nemekl attiecbas. J: Ja redztjs un redztais ir viens, k notika atdalans? M: Vrdu un formu, pc savas dabas atirgu un dadu, fascints tu izir to, kas ir dabgs, un dali to, kas ir viens. Pasaule ir bagta sav dadb, bet tava atsveintbas un baiu sajta ir prpratuma d. Tas ir ermenis, kas ir briesms, ne tu. J: Es redzu, ka pamata bioloisks bailes, mukanas instinkts, ieem daudzas formas un iespaido manas domas un jtas. Bet k s bailes nonca esamb? M: Tas ir mentls stvoklis, es-esmu-ermenis idejas radts. To var aizvkt ar pretju ideju: es-neesmu-ermenis. Abas idejas ir aplamas, bet 406

viena aizvc otru. Realiz, ka nekdas idejas nav tavas, ts visas pie tevis nk no rienes. Tev viss ir jnoskaidro paam, ksti pats par savas meditcijas objektu. Centieni saprast sevi ir joga. Esi jogs, atdod tam savu dzvi, klejo, mekl, ldz tu nonc pie kdas saknes un pie patiesbas, kas ir pri kdai. J: Kur meditcij medit, persona vai liecinieks? M: Meditcija ir ts minjums iespraukties augstkos apzias stvokos un beigs iet tai pri. Meditcijas mksla ir mksla vrst uzmanbas fokusu uz arvien smalkkiem lmeiem, nezaudjot tvrienu pri lmeiem, kas atstti aiz muguras. Kaut kd zi tas ir k kontrolt nvi. Tu sc ar zemkajiem lmeiem: socilajiem apstkiem, param un pieradumiem; fizisko vidi, ermea stju un elpu; maas, to sajtas un uztvrumus; prtu, t domm un sajtm; ldz viss personbas mehnisms tiek aptverts un krtgi satverts. Pdjais meditcijas posms tiek sasniegts, kad identittes sajta iet pri es-esmu-tas-un-tas, pri es-esmu-tds, pri es-esmutikai-liecinieks, pr ir, pri jebkdm idejm bezpersoniski personiskaj tr ban. Bet tev ir jbt eneriskam, kad tu nododies meditcijai. T pavisam noteikti nav pusslodzes nodarboans. Ierobeo savas intereses un aktivittes ar tev un no tevis atkargo minimlajm nepiecieambm. Pataupi savu eneriju sienas, ko tavs prts ap tevi ir uzbvjis, noganai. Tici man, tu nenolosi. J: K man nonkt pie zinanas, ka mana pieredze ir universla? M: Tavas meditcijas beigs viss tiek zints tiei, nav vajadzgi pilngi nekdi pierdjumi. Tiei k katra okena pile satur okena garu, t katrs mirklis satur mbas garu. Defincijm un aprakstiem ir sava vieta tie noder iniciatvai turpmkiem mekljumiem, bet tev ir jiet tiem pri taj, kas ir nedefinjams un neaprakstms, izemot noliegumos. Beigu beigs, pat universlums un mba ir tikai koncepti, pretstati banai telp un laika ierobeotam. Realitte nav koncepts, ne ar koncepta manifestcija. Tai nav nek kopga ar konceptiem. Rpjies par savu prtu, aizvc t izkropojumus un netrbas. Kad tev ir bijusi sevis gara, tu to atradsi visur un visos laikos. Tpc ir tik svargi, ka tu pie t nonc. Kad tu

407

to zini, tu to nekad nepazaudsi. Bet tev ir jdod sev iespja caur intensvu, pat smagu meditciju. J: Ko sti tu gribi, lai es daru? M: Atdod savu sirdi un prtu banai ar es esmu, kas tas ir, k tas ir, kas ir t avots, t dzve, t nozme. Tas ir oti ldzgi akas rakanai. Tu noraidi visu, kas nav dens, kamr tu sasniedz dzvi dodoo avotu. J: K es zinu, ka es kustos pareizaj virzien? M: Pc sava progresa koncentrt uzmanb, pc skaidrbas un nodoans uzdevumam. J: Mums eiropieiem ir grti turties klusiem. Ar mums prk daudz ir pasaule. M: O, n, js ar esiet sapotji. Ms atiramies tikai msu sapu saturos. Js mekljiet pilnbu nkotn. Ms tiecamies to atrast tagad. Tikai ierobeotais ir pilnveidojams. Neierobeotais jau ir perfekts. Tu esi perfekts, tikai tu to nezini. Mcies sevi zint, un tu atklsi brnumus. Viss, kas tev ir vajadzgs, jau ir iekup tevis, tikai tev sev ir jpieiet ar cieu un mlestbu. Sevis nosodana un aubas sev ir smagas kdas. Tava pastvg mukana no spm un baudas mekljumi ir zme, ka tu mli sevi; viss, ko es tev prasu, ir is: padari mlestbu uz sevi par perfektu. Neko sev neliedz dod sev bezgalgi un mgi un atklj, ka tev tas nav vajadzgs; tu esi pri.

82. Absolta pilnba ir eit un tagad


Jauttjs: Notiek kar. Kda uz to ir tava attieksme? Maharad: Vien viet vai cit, d vai td veid kar notiek vienmr. 408

Vai ir bijui laiki, kad nav bijis kar? Dai saka, t ir Dieva griba. Dai saka, t ir Dieva rotaa. Tas ir tikai vl viens veids k pateikt, ka kari ir neizbgami, un neviens nav atbildgs. J: Bet kda ir tevis paa attieksme? M: Kpc uz manis uzspiest attieksmes? Man nav attieksmju, kuras es vartu saukt par savm. J: Protams, kds ir atbildgs par o ausmgo un bezjtgo asinspirti. Kpc cilvki tik labprtgi viens otru nogalina? M: Mekl vainu iekup. Idejas k es un mans ir visu konfliktu sakn. Esi brvs no tm, un tu bsi r no konflikta. J: Kas no t, ka es bu r no konflikta? Tas neiespaidos karus. Ja es esmu kara iemesls, esmu gatavs, ka mani izncina. Tomr ir sapratgi domt, ka tkstou tdu k es izzuana karus neapstdins. Tie nesks ar manu piedzimanu un nebeigsies ar manu nvi. Es neesmu atbildgs. Kur ir? M: Nesaskaas un ca ir eksistences daa. Kpc gan tev netaujt, kur ir atbildgs par eksistenci? J: Kpc tu saki, ka eksistence un konflikts ir nedalmi? Vai nevar pastvt eksistence bez strda? Man nav jcns ar citiem, lai es btu pats. M: Tu visu laiku cnies ar citiem, lai izdzvotu k atdalts ermenis-prts, konkrts vrds un forma. Lai dzvotu, tev ir jizncina. No mirka, kad tu tiki ieemts, tu ski karu ar savu vidi nelgu savstarpjas izncinanas karu, ldz nve tevi atbrvos. J: Mans jautjums paliek neatbildts. Tu tikai apraksti to, ko es zinu dzvi un ts bdas. Bet, kur ir atbildgs, tu nesaki. Kad es tev spieu to dart, tu novel vainu uz Dievu vai karmu, vai uz manis paa alkatbu un bailm kas tikai rosina tlkus jautjumus. Dod man galjo atbildi. M: Galj atbilde ir : nek nav. Viss ir mirklga pardba universls apzias lauk; turpintba, kda ir vrds un forma, ir tikai mentls veidojums, viegli izgaisinms. J: Es vaicju par tuvko, prejoo, redzambu. eit ir attls, kur ir zaldtu 409

nogalints brns. Tas ir fakts lros uz tevi. Tu nevari to noliegt. Tagad, kur ir atbildgs par brna nvi? M: Neviens un visi. Pasaule ir tas, ko t satur, un katra lieta ietekm visas citas. Ms visi nogalinm brnu, un ms visi mirstam ar viu. Katram notikumam ir neskaitmi cloi, un tas rada neskaitmas sekas. Ir bezjdzgi skaitt nopelnus, tie nav izsekojami. J: Tavi cilvki run par karmu un nopelniem. M: Tas ir tikai rupj pieldzinjums: stenb ms visi esam viens otra radtji un radjumi, radm un nesam viens otra nastu. J: Tad nevaingais cie vaing viet? M: Msu nezi ms esam nevaingi; msu rcb ms esam vaingi. Ms grkojam nezinot un cieam nesaprotot. Msu vieng cerba: apstties, skatties, saprast un tikt r no atmias lamatm. Jo atmia baro iztli, un iztle rada vlmi un bailes. J: Kpc ms vispr iztlojamies? M: Apzias gaisma spd cauri atmias filmai, un uz tavm smadzenm krt attli. Tavu smadzeu nepilng un nekrtg stvoka d tas, ko tu uztver, tiek izkropots un iekrsots ar patikas un nepatikas sajtm. Padari savu domanu par krtgu un brvu no emocionliem virstoiem, un tu redzsi cilvkus un lietas t, kdi tie ir, skaidrb un labvlb. Piedzimanas, dzves un nves liecinieks ir viens un tas pats. Tas ir spju un mlestbas liecinieks. Jo, kaut ar eksistence ierobeotb un atdaltb ir bdpilna, ms to mlam. Ms to mlam un ienstam vienlaicgi. Ms cnmies, ms nogalinm, ms izncinm dzvi un paumus, un tomr ms esam mloi un ziedojamies. Ms brnu maigi aukljam un ar pametam viu. Msu dzve ir pilna pretrunu. Tomr ms pie ts turamies. turans ir visa sakne. Tomr t ir pilnb virspusja. Ms pie kaut k vai kda turamies ar visiem spkiem, bet nkamaj mirkl ms to aizmirstam; k brns, kur cep savas smilu kkas un vieglprtgi ts pamet. Aiztiec ts vi brks dusms, novrs brnu, un vi aizmirst par tm. Jo msu dzve ir tagad, un mlestba uz to ir tagad. Ms mlam dadbu, spju un baudu 410

spli, ms fascin kontrasti. im mums ir vajadzgi pretstati un to ietam atirtba. Ms tos baudm kdu laiku un tad nogurstam, un alkstam tras banas mieru un klusumu. Kosmisk sirds pukst nemitgi. Es esmu liecinieks un ar sirds. J: Es varu redzt attlu, bet kur ir gleznotjs? Kur ir atbildgs par o briesmgo, tomr apbrnojamo pieredzi? M: Gleznotjs ir attl. Tu atdali gleznotju no attla un skaties uz viu. Neatdali un neuzdod aplamus jautjumus. Lietas ir tdas, kdas ts ir, un neviens konkrti nav atbildgs. Persongs atbildbas ideja nk no ilzijas aentras. Kds noteikti to ir izdarjis, kds ir atbildgs. Sabiedrba, kda t ir tagad, sav likumu un parau rm, ir balstta uz ideju par atdaltu un atbildgu personbu, bet nav vieng forma, kdu sabiedrba var ieemt. Vartu bt citas formas, kurs atdaltbas sajta ir vja, un atbildba izkliedta. J: Indivds ar vju personbas sajtu vai vi ir tuvk sevis-realizcijai? M: em par piemru mazu brnu. Sajta es esmu vl nav noformjusies, personba ir primitva. ri sevis-zinanai ir maz, bet spks un apjausmas skaidrba, ts plaums un dziums iztrkst. Gadu gait apjausma izaug spk, bet pards ar personba un aizsedz, un sare. Tiei k jo cietks koks, jo karstka liesma, t jo spcgka personba, jo spoka gaisma, tai sabrkot. J: Tev nav nekdu problmu? M: Man ir problmas. Es jau tev teicu. Bt, eksistt ar vrdu un formu ir spgi, tomr es mlu to. J: Bet tu mli visu! M: Eksistence satur visu. Pati mana daba ir mlt; pat spgais ir mlams. J: Tas nepadara to par mazk spgu. Kpc nepalikt neierobeotaj? M: Tas ir izlkoanas instinkts, mlestba uz nezinmo, kas ved mani eksistenc. Tas ir banas dab vrot kanas piedzvojumu, k tas ir kanas dab meklt mieru ban. svrstans no banas uz kanu 411

ir neizbgama; bet manas mjas ir pri. J: Vai tavas mjas ir Dievs? M: Mlt un pielgt dievu ar ir nezia. Manas mjas ir pri jebkdm idejm, lai cik smalkm. J: Bet Dievs nav ideja! T ir realitte pri eksistencei. M: Tu vari lietot kdu vrdu tev tk. Lai ko tu vartu iedomties, es esmu pri tam. J: Ja reiz tu zini savas mjas, kpc tajs nepalikt? Kas tev liek no tm iet r? M: Dzimst no mlestbas uz kopgo eksistenci, un, kad dzimis, tas iesaists likten. Liktenis ir neatdalms no kanas. Vlme bt par konkrto padara tevi par personu ar savu persongo pagtni un nkotni. Paskaties uz kdu varenu cilvku, kas par varenu cilvku vi ir bijis! Un tomr cik problmu pilna bija via dzve, un cik ierobeoti ts augi. Cik pilnb atkarga ir cilvka personba, un cik vienaldzga ir ts pasaule. Un tomr ms to mlam un sargjam to ts nesvarguma d. J: Ir kar, un ir haoss, un tev prasa uzemties vadt dinanas centru. Tev dod to, kas vajadzgs, jautjums ir tikai darba paveikan. Vai tu no t atteiksies? M: Strdt vai nestrdt man ir viens un tas pats. Es vartu to uzemties, vartu ar neuzemties. Vartu bt citi, labk piemroti tdam uzdevumam nek es piemram, profesionli dinanas specilisti. Bet mana attieksme ir savdka. Es uz nvi neskatos k uz nelaimi, k ar es nepriecjos par brna piedzimanu. Brns ir noncis nepatikans, kamr miruais ir r no tm. Pieerans dzvei ir pieerans bdm. Ms mlam to, kas mums sagd spes. Tda ir msu daba. Man nves mirklis bs svtki, ne bailes. Es raudju, kad biju brns, un es miru smiedamies. J: Kdas izmaias notiek apzi nves mirkl? M: Kdas izmaias tu sagaidi? Kad filmas projekcija beidzas, viss paliek tds pats, kds bija, pirms tas sks. Stvoklis, pirms tu biji dzimis, bija ar 412

stvoklis pc nves, ja tu atceries. J: Es neko neatceros. M: Jo nekad neesi centies. Tas ir tikai noskaoans prt jautjums. Tam ir nepiecieams treni, protams. J: Kpc tu nenodarbojies ar sabiedriskajiem darbiem? M: Bet es neko citu nedaru! Un kds ir tas sabiedriskais darbs, ko tu gribi, lai es dartu? Ielu remontana nav priek manis. Mana nostja ir skaidra: rao, lai izplattu, pabaro, pirms d pats, dod, pirms em, dom par citiem, pirms dom par sevi. Tikai nesavtga sabiedrba, kur dalans ir pamatos, var bt stabila un laimga. is ir viengais praktiskais risinjums. Ja tu to negribi karo. J: T visa ir gunu lieta. Kur domin tamas un radas, tur ir jbt karam. Kur valda satva, tur bs miers. M: Liec to kdos vrdos gribi, tas beigs ir viens un tas pats. Sabiedrba tiek bvta uz motviem. Liec pamatos labvlbu, un tev nebs vajadzgi specializti sabiedriskie darbinieki. J: Pasaule mains uz labu. M: Pasaulei bija gana laika kt labkai, tomr tas nav noticis: kda ir cerba nkotn? Protams, ir bijui un bs harmonijas un miera periodi, kad satva bija kulmincij, bet lietas tiek pau pilnbas izncintas. Perfekta sabiedrba neizbgami ir statiska, un tpc t neattsts un brk. No virsotnes visi cei ved lejup. Sabiedrbas ir k cilvki ts dzimst, ts aug ldz kdam relatvas pilnbas punktam, un tad brk un mirst. J: Vai nav absoltas pilnbas stvoklis, kas nebrk? M: Visam, kam ir skums, ir jbt ar beigm. Bezlaicgaj viss ir pilngs, eit un tagad. J: Bet vai ms drzum sasniegsim bezlaicgo? M: Drzum ms nonksim atpaka skuma punkt. Laiks ms nevar izvest r no laika, k telpa nevar izvest ms r no telpas. Viss, ko tu gsti gaidot, 413

ir vairk gaidanu. Absolta pilnba ir eit un tagad, ne kaut kd nkotn, tuv vai tl. Noslpums ir rcb eit un tagad. T ir tava uzvedba, kas padara tevi uz sevi aklu. Atmet visu, ko tu dom, kas tu esi, un rkojies t, it k tu btu absolti perfekts lai vai kda tev btu ideja par perfektumu. Viss, kas tev ir vajadzgs, ir drosme. J: Kur man atrast tdu drosmi? M: Sev, protams. Skaties iekup. J: Tava svtba paldzs. M: Mana svtba tev tagad saka: skaties iekup. Viss, kas tev ir vajadzgs, tev ir. Izmanto to. Uzvedies, cik labi vien mki, dari, kas tev iet ir darms. Nebaidies no kdm; tu vienmr ts vari izlabot, tikai nodomiem ir nozme. Tas, kdu formu ieem lietas, nav tavos spkos; tavas rcbas motvi ir. J: K rcba, kas dzimusi nepilnb, var novest pie pilnbas? M: Rcba nenoved pie pilnbas; pilnba tiek izpausta rcb. Tikmr, kamr tu sevi vrt pc savm izpausmm, dod tm visu uzmanbu; kad tu realiz sevis paa banu, tava uzvedba bs perfekta spontni. J: Ja es esmu bezlaicgi perfekts, kpc tad es vispr piedzimu? Kda ir s dzves jga? M: Tas ir k prast: kds labums zeltam no t, ka to izka rots? Rota gst zelta krsu un skaistumu; zelts netiek bagtints. Ldzgi, realitte, kas izpausta rcb, padara rcbu jgpilnu un skaistu. J: Ko relais gst no savm izpausmm? M: Ko tas var gt? Pilngi neko. Bet tas ir mlestbas dab sevi izpaust, lai apstiprintu sevi, lai prvartu grtbas. Kad tu bsi sapratis, ka pasaule ir mlestba darbb, tu uz to skatsies pavisam savdk. Bet no skuma ir jmains tavai attieksmei pret cieanm. Cieanas galvenokrt ir sauciens pc uzmanbas, kas pats par sevi ir mlestbas kustba. Vairk par laimbu mlestba grib augt, apzias un banas paplainanos un padziinanos. Lai kas to atturtu, tas kst par spju cloni, un mlestba no spm nesark. Satva, enerija, kas strd taisnguma un krtgas attstbas lab, 414

nedrkst bt atstta novrt. Kad tai tiek likti ri, t pagrieas pret sevi un kst destruktva. Kad mlestba tiek atturta, un tiek auts izplatties cieanm, kar kst neizbgams. Msu vienaldzba pret msu kaimiu bdm atved cieanas pie msu slieka.

83. Patiesais Guru


Jauttjs: Iepriek tu teici, ka tavas realizcijas sakn bija uzticba tavam Guru. Vi tev apgalvoja, ka tu jau esi Absolt Realitte, un nekas vairk neesot darms. Tu viam uzticjies un t ar to atstji, bez spriedzes, bez centieniem. Tagad, mans jautjums ir tds: vai tu btu realizjis bez uzticans savam Guru? Beigu beigs, tas, kas tu esi, tu esi, vai tavs prts uzticas, vai n; vai aubas btu bijis rslis Guru vrdiem un padarjuas tos par neiedarbgiem? Maharad: Tu esi to pateicis tie btu padarti par neiedarbgiem uz laiku. J: Un kas notiktu ar Guru vrdu eneriju jeb spku? M: T paliktu snaudoa, nemanifestta. Bet viss is jautjums ir balstts nesapratn. Meistars, skolnieks, mlestba un uzticans starp tiem, ie ir viens fakts, ne daudzi neatkargi fakti. Katrs ir daa no otra. Bez mlestbas un uzticans nebtu bijis ne Guru, ne skolnieks, ne attiecbu starp viiem. Tas ir k elektriskas spuldzes slda nospieana. Spuldzes, vadu, slda, transformatora, elektrostacijas visa kop d tu gsti gaismu. Ja viens faktors iztrktu, gaismas nebtu. Tu nedrksti atdalt neatdalmo. Vrdi nerada faktus; tie apraksta tos vai izkropo. Fakts vienmr ir neverbls. J: Es vl joprojm nesaprotu; vai Guru vrdi var palikt nepiepildti, vai tie neizbgami piepildsies? M: Realizta cilvka vrdi vienmr piepilda savu nodomu. Tie gaida 415

vajadzgos apstkus, kas vartu aizemt laiku, un tas ir dabgi, jo ir sezona sanai, un ir sezona raas novkanai. Bet Guru vrds ir skla, kas nevar izzust. Protams, Guru ir jbt stam, kur ir pri ermenim un prtam, pri paai apziai, pri laikam un telpai, pri dualittei un vienotbai, pri sapratnei un aprakstam. Labie cilvki, kuri ir daudz lasjui, un kam ir daudz kas sakms, vartu teikt daudz lietdergu lietu, bet vii nav stie Guru, kuru vrdi neizbgami piepilds. Vii ar vartu tev teikt, ka tu esi augstk realitte pati, bet kas no t? J: Tomr, ja kaut kda iemesla d es viiem uzticos un klausu, vai es bu zaudtjos? M: Ja tu esi spjgs uzticties un klaust, tu drz atradsi savu sto Guru, vai drzk vi atrads tevi. J: Vai visi Sevis zintji kst par Guru, vai var bt Realittes zintjs, bet nespt uz to aizvest citus? M: Ja tu zini, ko tu mci, tu vari mct to, ko tu zini. eit redzana un mcana ir viens. Bet Absolt Realitte ir pri abiem. Viltus Guru run par gatavbu un plm, par nopelniem un sasniegumiem, par likteni un svtbu; visi ie ir metli formjumi, atkarga prta projekcijas. T viet lai paldztu, tie liek rus. J: K man zint, kam sekot un kam neuzticties? M: Neuzticies nevienam, kamr neesi prliecints. Patiess Guru nekad tevi nepazemos, ne ar vi tevi atsveins no sevis. Vi pastvgi veds tevi atpaka pie tavas iekjs pilnbas fakta un iedroins tevi meklt iekup. Vi zina, tev nekas nav vajadzgs, pat ne vi, un vi ir nenogurdinms atgdinan. Bet pa-iecelts Guru ir vairk uztraucies par sevi nek par saviem skolniekiem. J: Tu teici, ka realitte ir pri zinanai un mcbai par relo. Vai realittes zinana pati nav augstkais, un mcba pierdjums, ka t ir sasniegta? M: Rel jeb sevis zinana ir prta stvoklis. Citu mcana ir kustba dualitt. Tiem ir saistba tikai ar prtu; satva ir Guna, kas nemains.

416

J: Tad kas ir rels? M: Vi, kur zina prtu k nerealiztu un realiztu, kur zina neziu un zinanu k prta stvokus, vi ir relais. Kad tev iedod dimantus, samaistus ar granti, tu vari vai nu palaist garm dimantus, vai atrast tos. T ir redzana, kam ir nozme. Kur ir grants pelcba un dimanta skaistums bez spjas redzt? Zintais ir nekas cits k forma, un zinanas ir nekas cits k vrds. Zintjs ir nekas cits k prta stvoklis. Relais ir pri. J: Protams, objektvas zinanas un idejas par lietm un sevis-zinanu nav viens un tas pats. Vienam ir vajadzgas smadzenes, otram n. M: Sarunas vajadzbm tu vari sarindot vrdus un dot tiem nozmi, bet tas paliek fakts, ka visas zinanas ir nezias forma. Vispreczk karte tomr ir tikai paprs. Visas zinanas ir atmi; ts ir tikai atpazana, kamr realitte ir pri zintja un zint dualittei. J: Tad ar ko tiek zinta realitte? M: Cik maldinoa ir tava valoda! Tu iedomjies, neapzinti, ka realitte ar ir pieejama caur zinanu. Un tad tu ievies realittes zintju pri realittei! Saproti, ka, lai btu, realittei nav jbt zintai. Nezia un zinanas ir prt, ne relaj. J: Ja nav tdas lietas k rel zinana, tad k lai to sasniedz? M: Tev nav jsniedzas pc t, kas jau ir ar tevi. Pati tava sniegans liek tev to palaist garm. Atdod ideju, ka tu to neesi atradis, un tikai auj tai ienkt tieas uztveres fokus, eit un tagad, aizvcot visu, kas nk no prta. J: Kad viss, kas var aiziet, aiziet, kas paliek? M: Paliek tukums, paliek apjausma, paliek tra apzintas banas gaisma. Tas ir k prast, kas paliek no telpas, kad no ts iznestas visas mbeles? Paliek pavisam pieejama istaba. Un, kad pat sienas tiek nogztas, paliek telpa. Pri telpai un laikam ir realittes eit un tagad. J: Vai liecinieks paliek? M: Tikmr, kamr ir apzia, ir ar ts liecinieks. ie divi pards un pazd kop. 417

J: Ja ar liecinieks ir prejos, kpc tam tiek dots tds svargums? M: Tikai lai lauztu zint lstu, ilziju, ka tikai uztveramais ir rels. J: Uztvere ir primra, liecinieks sekundrs. M: is ir pats btiskkais. Kamr tu tici, ka tikai rj pasaule ir rela, tu paliec ts vergs. Lai ktu brvs, tava uzmanba ir jvr uz es esmu, uz liecinieku. Protams, zintjs un zintais ir viens, ne divi, bet, lai lauztu zint lstu, zintjs ir jnoliek priekpln. Neviens nav primrs, abi ir neizsakms pieredzes vienmr jauns un vienmr tagad, netulkojams, trkas par prtu atspulgi atmi. J: Ser, es esmu vienkrs mekltjs, klejoju no Guru pie Guru atvieglojuma mekljumos. Mans prts ir slims, degos vlms, sasalis bails. Manas dienas zib gar acm, sarkanas no spm, pelkas no garlaicbas. Man nk vecums, mana veselba pasliktins, mana nkotne ir tuma un baisa. d temp es dzvou bds un miru izmisum. Vai man ir kda cerba? Vai esmu ieradies par vlu? M: Ar tevi nav nekas nepareizi, bet idejas, kdas tev ir par sevi, ir pavisam aplamas. Tas neesi tu, kur vlas, baids un cie, t ir persona, ko uz ermea pamatiem ir uzbvjui apstki un ietekmes. Tu neesi t persona. im ir krtgi jnostiprins tav prta, un to nedrkst pazaudt no redzes loka. Parasti tam ir vajadzga ilgstoa sdhana, gadi asku un meditcijas. J: Mans prts ir vj un svrstgs. Sdhanai man nav ne spka, ne izturba. Mans gadjums ir bezcergs. M: Sav zi tavjais ir viscergkais gadjums. Sdhanai ir alternatva, kas ir uzticans. Ja tev nevar bt prliecba no ragiem mekljumiem, tad izmanto manu atkljumu, kur labprt es ar tevi dalos. Es pilngi skaidri redzu, ka tu nekad neesi bijis, ne esi, ne ar bsi atsveints no realittes, ka tu esi pilnba eit un tagad, un ka nekas tev nevar atemt tavu mantojumu, to, kas tu esi. Tu nekd veid neesi atirgs no manis, tikai tu to nezini. Tu nezini, kas tu esi, un tpc tu iedomjies sevi esam par to, kas tu neesi. Tpc ar vlmes un bailes, un izmisums. Un bezjdzgas aktivittes, lai izmuktu.

418

Vienkri uzticies man un dzvo, man uzticoties. Es tevi nepievilu. Tu esi Augstk Realitte pri pasaulei un ts radtjam, pri apziai un ts lieciniekam, pri jebkdiem apgalvojumiem un noliegumiem. Atceries to, dom par to, rkojies, balstoties uz to. Atmet visu atdaltbas sajtu, redzi sevi vis un atbilstoi rkojies. Ar rcbu nks svtlaime, un ar svtlaimi prliecba. Beigu beigs, tu apaubi sevi, jo tu esi bds. Laime, dabga, spontna un ilgstoa nav iedomjama. T vai nu ir te vai nav. Kad tu sc pieredzt mieru, mlestbu un laimbu, kam nav vajadzgi rji iemesli, visas tavas aubas izzuds. Tikai turies pie t, ko es tev esmu pateicis, un dzvo ar to. J: Tu man saki dzvot no atmias? M: Tu jebkur gadjum dzvo no atmias. Es tikai prasu tev aizstt vecs atmias ar atmim par to, ko tev teicu. T pat k tu rkojies, balstoties uz vecajm atmim, rkojies, balstoties uz jaunajm. Nebaidies. Kdu laiku neizbgami bs konflikts starp veco un jauno, bet, ja tu sevi nesvrstgi liec jaunaj pus, cni drz nonks beigs, un tu realizsi banas par sevi bezpiepu stvokli, kas nav vlmju un baiu, dzimuu no ilzijas, maldints. J: Daudziem Guru ir pieradums dot savas svtbas apliecinjumus galvassegas, savus spieus vai ubagoanas trauku, vai apmetni, tdjdi nododot vai apstiprinot savu skolnieku sevis-realizciju. Es d praks neredzu nekdu vrtbu. T nav sevis-realizcija, kas tiek nodota, bet gan sevis-svargums. Kda jga no nepatiesiem glaimiem? No vienas puses tu mani brdini par viltus Guru, no otras puses tu gribi, lai es tev uzticos. Kpc tu apgalvo, ka esi izmums? M: Es neprasu tev man uzticties. Uzticies maniem vrdiem un atceries tos, es gribu laimbu tev, ne sev. Netici tiem, kuri starp tevi un tavu patieso btbu rada attlumu, sevi piedvjot k preju. Es neko tdu nedaru. Es pat neko nesolu. Es tikai saku: ja tu uzticies maniem vrdiem un prbaudi tos, tu pats atklsi, cik tie ir absolti patiesi. Ja tu prasi pierdjumus, pirms tu mini, es varu tikai teikt: Es esmu pierdjums. Es uzticjos sava skolotja vrdiem un turju tos sav prt, un atklju, ka viam bija patiesba, ka es biju, esmu un bu Bezgalg Realitte, apskaujoa visu; transcendjoa visu. 419

K tu saki, tev nav ne laika, ne spka garm praksm. Es tev piedvju alternatvu. Pieem manus vrdus uzticoties un dzvo t, vai dzvo un mirsti bds. J: Tas iet par labu, lai btu patiesba. M: Netiec padoma vienkrbas maldints. Ir oti maz tdu, kuriem ir drosme uzticties nevaingajiem un vienkrajiem. Zint, ka tu esi sava prta cietumnieks, ka tu dzvo iedomt, sevis paa radt pasaul, ir gudrbas uzauana. Neko no ts negribt, bt gatavam pamest to pilnb ir patiesums. Tikai ds patiesums, dzimis no sta izmisuma, liks tev man uzticties. J: Vai es jau gana neesmu cietis? M: Cieanas tevi ir padarjuas par trulu, nespjgu redzt to apjomu. Tavs pirmais uzdevums ir ieraudzt bdas tev un tev apkrt; tavs nkamais intensvi ilgoties atbrvoanos. Pati ilgoans intensitte tevi veds; cits cevedis tev nav vajadzgs. J: Cieanas mani ir padarjuas par trulu, vienaldzgu pat uz pam cieanm. M: Varbt ts nav cieanas, bet gan baudas, kas tevi ir padarjuas par trulu. Izpti. J: Lai kds btu iemesls, es esmu truls. Man nav ne gribas, ne spka. M: O, n. Tev ir gana pirmajam solim. Un katrs solis sagds gana enerijas nkamajam. Enerija nk ar prliecbu, un prliecba nk ar pieredzi. J: Vai ir pareizi maint Guru? M: Kpc gan nemaint? Guru ir k cea stabi. Ir dabgi virzties no viena pie otra. Katrs tev saka virzienu un attlumu, kamr sadguru, mgais Guru, ir ce pats. Kad reiz tu realiz, ka ce ir mris, un ka tu vienmr esi uz cea, ne lai sasniegtu mri, bet lai baudtu t skaistumu un t gudrbu, dzve prstj bt par uzdevumu un kst dabga un vienkra, ekstze pati sev. 420

J: Tad nav vajadzbas pielgsmm, lganm, jogas praksei? M: Nedaudz ikdienis puteku apslaucanas, mazganas un vannoans nevar nkt par aunu. Sevis-apjausma katr sol tev saka, kas ir jdara. Kad viss ir izdarts, prts paliek kluss. Tagad tu esi nomodas stvokl, persona ar vrdu un formu, priekiem un bdm. Personas nebija, pirms tu dzimi, ne ar bs pc tavas nves. T viet, lai cntos ar personu, lai liktu tai kt par to, kas t nav, kpc neiet pri nomodas stvoklim un neatstt persongo dzvi pavisam? Tas nenozm personas izzuanu; tas tikai nozm ts redzanu pareiz perspektv. J: Vl viens jautjums. Tu teici, ka pirms es biju dzimis, es biju tra realittes bana; ja t, kur nolma, ka man btu jpiedzimst? M: Tu stenb nekad nedzimi un nekad nemirsi. Bet tagad tu iedomjies, ka tu esi vai tev ir ermenis, un tu prasi, kas o stvokli ir izraisjis. Ilzijas robes atbilde ir: vlme, kas dzimusi no atmias, pievelk tevi pie ermea un liek domt, ka tu esi viens ar to. Bet is ir t tikai no relatva skatjuma. stenb nav ermea, ne ar pasaules, kurai to saturt; ir tikai mentls stvoklis, sapainas dabas stvoklis, kuru ir viegli izkliedt, apaubot t realitti. J: Pc nves, vai tu atgriezsies atkal? Ja es gana ilgi dzvou, vai es satiku tevi atkal? M: Tev ermenis ir rels, man tda nav. Es, tds, kdu tu mani redzi, eksistju tikai tav iztl. Protams, tu mani redzsi atkal, ja un kad tev mani vajadzs. Tas mani neietekm: k sauli neietekm ts ausmas un rieti. Jo tas netiek ietekmts, ir droi, ka tas bs tur, kad vajadzgs. Tu sliecies zint, es n. Man nav ts nedrobas sajtas, kas liek tev tiekties zint. Es esmu zikrgs, k brns ir zikrgs. Bet nav nemiera, kas man liktu meklt patvrumu zinans. Tpc mani nesatrauc, vai es atdzimu, vai cik ilgi ilgs pasaule. ie ir jautjumi, kas dzimui no bailm.

421

84. Tavs mris ir tavs Guru


Jauttjs: Tu mums teici, ka ir daudzi viltus Guru, bet sts Guru ir oti rets. Ir daudzi dnn, kuri sevi iedomjas par realizjuiem, bet viss, kas viiem ir, ir grmatu zinanas un labas domas par sevi. Dareiz vii rada iespaidu, pat apbrnu, pievelk skolniekus un liek viiem izmest laiku bezjdzgs prakss. Pc gadiem, kad skolnieks skats, kas ir mainjies, vi izmaias neatrod. Kad vi sdzas skolotjam, viam tiek dota parast atbilde, ka vi nav gana centies. Vaina tiek uzvelta ticbas un mlestbas trkumam skolnieka sird, kamr stenb vaina ir Guru, kuram nebija jvc skolnieki un jlolo viu cerbas. K izvairties no tdiem Guru? Maharad: Kpc domt par citiem? Lai kur btu Guru, ja vi ir trs sird un rkojas pc savas labs ticbas, vi skolniekiem aunu nenodars. Ja nav progresa, vaina ir skolniekos, viu slinkum un pakontroles trkum. No otras puses, ja skolnieks ir patiess un intelienti un dedzgi pieiet sdhanai, vi noteikti satiks kvalifictku skolotju, kur viu veds tlk. Tavs jautjums nk no trs nepareiziem piemumiem: ka ir jsatraucas par citiem; ka ir jvrt citi un ka skolnieka progress ir Guru uzdevums un atbildba. stenb Guru loma ir tikai dot padomu un iedroint; skolnieks pats ir pilnb atbildgs par sevi. J: Mums saka, ka pilnga atdoans Guru ir pietiekoa, ka Guru izdars visu prjo. M: Protams, kad ir pilnga atdoans, kad tiek pilnb atmestas visas rpes par pagtni, tagadni un nkotni, fizisko un gargo drobu un stvokli, uzaust jauna dzve, pilna mlestbas un skaistuma; tad Guru nav svargs, jo skolnieks ir prlauzis paaizsardzbas aulu. Pilnga atdoans pati par sevi ir atbrvoans. J: Kad abi, gan skolnieks, gan via skolotjs, nav piemroti, kas notiks? M: Ilgtermi viss bs krtb. Beigu beigs, abu stais Pats netiek komdijas, ko vii kdu laiku spl, ietekmts. Vii izvdins galvas un nogatavosies, un ievirzsies augstk attiecbu lmen.

422

J: Vai vii vartu pairties. M: J, vii vartu pairties. Beigu beigs, nevienas attiecbas nav uz visiem laikiem. Dualitte ir pagaidu stvoklis. J: Vai t ir nejauba, ka es tevi satiku, un nejaubas d ms izirsimies, lai nekad vairs nesatiktos? Vai mana tevis satikana ir daa no kosmisk modea, msu dzvju varens drmas fragments? M: Relais ir jgpilns, un jgpilnais saists ar realitti. Ja msu attiecbas tev un man ir jgpilnas, ts nevar bt nejauas. Nkotne iespaido tagadni tik pat cik pagtne. J: K man atirt stu svto no nesta? M: Tu to nevari, ja vien tev nav skaidrs redzjums cilvka sird. Tas, k lietas izskats, ir maldinoi. Lai redztu skaidri, tavam prtam ir jbt tram un bez pieerans. Kamr tu krtgi nezini sevi, k tu vari zint citu? Un, kad tu zini sevi tu esi cits. Kdu laiku liec citus mier un izpti sevi. Ir tik daudz lietu, kuras tu par sevi nezini kas tu esi, k notika, ka tu esi piedzimis, ko tu dari tagad un kpc, kurp tu dodies, kda ir tavas dzves, nves, nkotnes nozme un jga? Vai tev ir pagtne, vai tev ir nkotne? K notika, ka tu dzvo nemier un bds laik, kad visa tava btba alkst laimi un mieru? s ir svargas lietas, un ir jtiek no skuma ar tm gal. Noskaidroanai, kur ir dnn un kur nav, tev nav ne vajadzbas, ne laika. J: Man savs guru ir jizvlas pareizi. M: Esi pareizais cilvks un pareizais Guru tevi noteikti atrads. J: Tu neatbildi uz mani jautjumu: k atrast pareizo Guru? M: Bet es atbildju uz tavu jautjumu. Nemekl Guru, pat nedom par to. Padari savu mri par savu Guru. Beigu beigs, Guru ir tikai ldzeklis ieanai uz mri, ne mris pats. Vi nav svargs, nozmgi tev ir tas, ko tu no via sagaidi. Saki, ko tu sagaidi? J: Ar via svtbu es ku laimgs, spcgs un miergs.

423

M: Kas par ambcijm! K persona, ierobeota laik un telp, tikai ermenis-prts, spju elsa starp dzimanu un nvi, var bt laimga? Pai ts raans apstki padara laimbu par neiespjamu. Miers, spks, laimba, tie nekad nav persongi stvoki, neviens nevar pateikt mans miers, mans spks - jo mans nozm ekskluzivitti, kas ir trausla un nedroa. J: Es zinu tikai savu nosacto eksistenci; nek cita nav. M: Protams, tu t nevari teikt. Dzi mieg tu neesi nosacts. Cik labprtgi tu dodies gult, cik mierpilns, brvs un laimgs tu esi, kad tu guli! J: Es par to neko nezinu. M: Saki negatvi. Kad tu guli, tu neesi sps, neesi ne sasaistts, ne nemiergs. J: Es redzu, ko tu saki. Kad nomod, es zinu, ka es esmu, bet es neesmu laimgs; mieg es esmu, es esmu laimgs, bet es to nezinu. Viss, kas man ir vajadzgs, ir zint, ka es esmu brvs un laimgs. M: Pareizi. Tagad, ej iekup, stvokl, kuru tu vartu saldzint ar nomodas miegu, kur tu apjaut sevi, bet ne pasauli. Taj stvokl tu pilngi, bez nekdm aubm zinsi, ka tavas banas sakn tu esi brvs un laimgs. Vieng problma ir t, ka tu esi pieredu atkarb, un tu lolo savas atmias. stenb ir otrdk: tas, ko var atcerties, nekad nav rels; relais ir tagad. J: Visu o es aptveru verbli, bet tas nekst par dau no manis. Tas paliek k attls man prt, uz ko skatties. Vai tas nav Guru uzdevums im attlam iedot dzvbu? M: Atkal, tas ir otrdk. Attls ir dzvs; beigts ir prts. T pat k prts ir veidots no vrdiem un attliem, t ar katrs atspulgs prt. Tas prklj realitti ar verbalizanu un tad sdzas. Tu saki, ir vajadzgs Guru, lai ar tevi izstrdtu brnumus. Tu tikai spljies ar vrdiem. Guru un skolnieks ir viena kopga lieta, k svece un ts liesma. Ja vien skolnieks nav patiess, viu nevar saukt par skolnieku. Ja vien Guru nav viena mlestba un sevisatdoana, viu nevar saukt par Guru. Tikai Realitte var izraist realitti, ne aplamais.

424

J: Es redzu, ka es esmu aplams, Kur mani padars par patiesu? M: Pai tevis teiktie vrdi to izdars. Teikums: Es redzu, ka es esmu aplams satur visu, kas tev ir nepiecieams priek atbrvoans. Apdom tos, ej tajos dzii, ej uz to sakni; tas strds. Spks ir vrd, ne person. J: Es tevi ldz galam nesaprotu. No vienas puses tu saki, Guru ir nepiecieams; no otras Guru var dot tikai padomu, bet plii ir mani. Ldzu, saki skaidri vai var realizt Sevi bez Guru, vai tomr Guru atraana ir btiska? M: Btiskka ir patiesa skolnieka atraana. Tici man, patiess skolnieks ir oti rets, jo pavisam tri vi iet pri Guru nepiecieambai, atrodot sevi pau. Netr laiku minot noskaidrot, vai padoms, ko tev dod, plst tikai no zinanm vai no patiesas pieredzes. Tikai seko tam krtgi. Dzve tevi noveds pie cita Guru, ja cits bs nepiecieams. Vai atems tev jebkdus cea rdtjus un atsts tevi pau ar savu gaismu. Ir oti svargi saprast, ka t ir mcba, kam ir nozme, ne Guru personai. Tu saem vstuli, kas tev liek smieties vai raudt. Tas nav pastnieks, kas to dara. Guru tikai pasaka tev labs zias par tavu sto Pau un rda tev ceu atpaka uz to. Sav zi Guru ir t zinesis. Bs daudzi zinei, bet zia ir viena: esi, kas tu esi. Vai tu to vari teikt savdk: kamr tu sevi nerealiz, tu nevari zint, kas ir tavs stais Guru. Kad tu realiz, tu atradsi, ka visi Guru, kas tev ir bijui, ir sekmjui tavu atmoanos. Tava realizcija ir pierdjums, ka Guru bija sts. Tpc em viu tdu, kds vi ir, dari, ko vi tev saka, ar patiesumu un dedzbu, un uzticies savai sirdij, lai t tevi brdintu, ja kaut kas iet greizi. Ja ir aubas, necnies ar tm. Turies pie t, kas ir bez aubm, un liec aubgo mier. J: Man ir Guru, un es viu oti mlu. Bet, vai vi ir mans stais Guru, es nezinu. M: Vro sevi. Ja tu mani sevi mainmies, augam, tas nozm, ka tu esi atradis pareizo cilvku. Vi vartu bt skaists vai nesmuks, bt patkams vai nepatkams, glaimot vai lamt; nekam nav nozmes, izemot viengo svargo faktu iekjo izaugsmi. Ja tu neaudz, tad vi vartu bt tavs draugs, bet ne tavs Guru.

425

J: Kad es tiekos ar kdu izgltotu eiropieti un runju ar viu par Guru un via mcbm, via reakcija ir: tas cilvks noteikti ir traks, ka vi mca tdu absurdu. Ko man viam teikt? M: Ved viu pie sevis. Pardi viam, cik maz vi par sevi zina, k vi pavisam absurdus apgalvojumus par sevi uzskata par svtu patiesbu. Viam saka, ka vi ir ermenis, vi ir dzimis un mirs, viam ir vecki un pienkumi; mcs patiku uz to, pret ko citiem ir patika, un baids no t, no k baids citi. Pilnb esot par iedzimtbas un sabiedrbas radjumu, vi dzvo no atmias un rkojas pc pieraduma. Nezinos sevi un savas patiess intereses, vi iet uz aplamiem mriem un nekad nav apmierints. Via dzve un nve ir bezjdzgas un spgas, un, iet, izejas no t nav. Tad saki viam, no ir ce r, viegli sasniedzams, ne pieslienoties citm idejm, bet atbrvojoties no vism idejm un dzvoanas modeiem. Neststi viam par Guru un skolniekiem ds domanas veids nav priek via. Via ce ir iekjais ce, viu virza iekja degsme, un viu vada iekja gaisma. Uzaicini viu sadumpoties, un vi reas. Nemini viam uzspiest, ka ir tds-un-tds, kur ir realizts cilvks un kuru var pieemt k savu Guru. Tikmr, kamr vi neuzticas sev, vi nevar uzticties citam. Un prliecba nks ar pieredzi. J: Cik jocgi! Es nevaru iedomties dzvi bez Guru. M: T ir temperamenta lieta. Ar tev ir taisnba. Tev ar slavu dziedanu Dievam ir gana. Tev nav jgrib realizcija, ne ar juzsk sdhana. Dieva vrds ir visa barba, kas tev ir nepiecieama. Dzvo no ts. J: Vai pastvg dau vrdu atkrtoana nav sava veida vjprts? M: Tas ir vjprts, bet ts vjprts. Viss, kas atkrtojas, ir tamas, bet Dieva vrda atkrtoana ir satva-tamas augst nodoma d. Satvas kltbtnes d tamas nonssies un ieems pilngas vienaldzbas, nepieerans, atteikans, savrupbas, nemainguma formu. Tamas kst par drou pamatu, uz kura var tikt dzvota integrta dzve. J: Nemaingais vai tas mirst? M: T ir mainans, kas mirst. Nemaingais nekad nedzvo, ne ar mirst; tas

426

ir bezlaicgais dzves un nves liecinieks. Tu nevari saukt to par beigtu, jo tas apjau. Ne ar tu to vari saukt par dzvu, jo tas nemains. Tas ir k tavs kaseu ieraksttjs. Tas ieraksta, tas pavairo visu pats. Tu tikai klausies. Ldzgi es vroju visu, kas notiek, ieskaitot manu runanu ar tevi. Tas neesmu es, kas run, vrdi pards man prt, un tad es dzidru, k tie tiek pateikti. J: Vai t nav ar visiem? M: Kur teica n? Bet tu uzstj, ka tu dom, tu run, kamr man ir domana, ir runana. J: Ir apsverami divi gadjumi. Vai es esmu atradis Guru, vai es neesmu. Katr no iem gadjumiem kas man btu jdara? M: Tu nekad neesi bez Guru, jo vi bezlaicgi ir kltbtn tav sird. Dareiz vi pards rpus un nk pie tevis k paciljoais un reformjoais faktors tav dzv, mte, sieva, skolotjs; vai vi paliek k iekja degsme uz taisngumu un pilnbu. Viss, kas tev ir jdara, ir jklausa viam un jdara to, ko vi tev saka. Tas, ko vi grib, lai tu dari, ir vienkrs, mcies sevis-apjausmu, pakontroli, sevis atdoanos. Tas vartu ist grti, bet tas ir viegli, ja tu esi patiesi dedzgs. Un pavisam neiespjami, ja n. Patiess dedzgums ir gan nepiecieams, gan pietiekos. Visu nosaka patiess dedzgums. J: No k ir atkargs, vai esam patiesi dedzgi? M: Ldzjtba ir patiesa dedzguma pamati. Ldzjtba pret sevi un citiem, kas dzimusi no cieanm, tevis paa un citu. J: Vai man ir jcie, lai es btu patiesi dedzgs? M: Tev nav jcie, ja tu esi jtgs un rea uz citu bdm, k tas bija ar Budu. Bet, ja tu esi nejtgs un bez luma, tevis paa cieanas liks tev uzdot neizbgamos jautjumus. J: Es redzu, ka es cieu, bet ne gana. Dzve ir nepatkama, bet cieama. Manas neliels baudas kompens manas mazs spes, un visprgi es jtos labk nek lielk daa cilvku, kurus es zinu. Es zinu, ka mans stvoklis ir

427

riskants, ka jebkur brd mani vartu premt nelaime. Vai man ir jgaida krze, lai liktu mani uz patiesbas cea? M: Brd, kad tu esi pamanjis, cik tavs stvoklis ir trausls, tu jau esi modrs. Tagad turies modrs, vrs uzmanbu, tauj, pti, atklj savas prta un ermea kdas un atmet ts. J: No kurienes lai rastos spks? Esmu k paralizts cilvks dego mj. M: Pat paralizti cilvki mdz atrast savas kjas briesmu brd! Bet tu neesi paralizts, tu tikai iedomjies, ka esi. Liec pirmo soli, un tu bsi jau ce. J: Es jtu, ka mana turans pie ermea ir tik spcga, ka es vienkri nespju atmest ideju, ka esmu ermenis. T tursies pie manis tikmr, kamr ermenis pastvs. Ir cilvki, kuri uzstj, ka dzves laik realizcija nav iespjama, un es sliecos viiem piekrist. M: Pirms tu piekrti vai nepiekrti, kpc neizptti pau ermea ideju? Vai prts pards ermen, vai ermenis prt? Skaidrs, ka ir jbt prtam, kam aptvert es-esmu-ermenis ideju. ermenis bez prta nevar bt mans ermenis. Mans ermenis, neapaubmi, nav kltbtn, kad kltbtn nav prta. Tas ar nav kltbtn, kad prts ir aizrvies ar domm un jtm. Kad reiz tu realiz, ka ermenis ir atkargs no prta, ne otrdk, tavs jautjums par sevis-realizcijas gaidanu ldz nvei ir atbildts. Nav t, ka tev no skuma ir jbt brvam no es-esmu-ermenis idejas, un tad tu realiz sevi. Tas pavisam noteikti ir otrdk tu turies pie aplam, jo tu nezini patieso. Patiess dedzgums, ne nevainojamba, ir sevis-realizcijas prieknoteikums. Tikumi un spki nk ar realizciju, ne pirms.

85. Es esmu: visu pieredu pamats


Jauttjs: Es klausos, k tu par sevi saki tdus apgalvojumus k: Es esmu bezlaicgs, nemaings, pri pabm, utt. K tu zini s lietas? Un kas tev 428

liek ts teikt? Maharad: Es tikai minu aprakstt stvokli, pirms pacls es esmu, bet pats stvoklis, kas ir pri prtam un t valodai, ir neaprakstms. J: Es esmu ir visu pieredu pamats. Tam, ko tu mini aprakstt, ar ir jbt pieredzei, ierobeotai un prejoai. Tu run par sevi k nemaingu. Es dzirdu vrda skau, es atceros t vrdncas nozmi, bet banas nemaingam pieredze man nav. K es varu nogzt barjeru un zint persongi, intmi, ko tas nozm bt par nemaingu? M: Vrds pats ir tilts. Atceries to, dom par to, izpti to, ej tam apkrt, skaties uz to no vism pusm, nirsti taj ar patiesu uzstjbu: paciet, ka tas nenotiek uzreiz, un ka ir vilans, kamr pki prts pagrieas otrdk, prom no vrda, pret realittei pri vrdam. Tas ir k mint atrast kdu personu, zinot tikai ts vrdu. Pienk diena, kad visi mekljumi tevi pie ts noved, un vrds kst par realitti. Vrdi ir vrtgi, jo starp vrdu un t nozmi ir saikne, un, ja vrds tiek krtgi izptts, tad notiek ieana pri konceptam pieredz, kas ir vrda sakn. stenb, di atkrtoti minjumi iet pri vrdiem ir tas, kas tiek saukts par meditciju. Sdhana ir uzstjgs minjums prkpt no verbl uz neverblo. Uzdevums iet bezcergs, ldz pki viss paliek skaidrs un vienkrs, un tik brnigi viegls. Bet, kamr tu esi ieinterests sav pareizj dzvoanas veid, tu izvairsies no gala lciena nezinmaj. J: Kpc lai nezinmais mani interestu? Kds ir labums no nezinm? M: Pilngi nekds. Bet ir vrtgi zint, kas ir tas, kas tevi notur aurajos zinm rmjos. Ts ir pilngas un pareizas zinanas par zinmo, kas tevi aizved pie nezinm. Tu par to nevari domt pielietojuma un priekrocbu kontekst; bt klusam un bez pieerans, pri jebkdm rpm par sevi, pri savtgiem nolkiem ir neizbgamas atbrvoans pabas. Tu to vartu nosaukt par nvi; man t ir dzvoana visjgpilnkaj un visintensvkaj veid, jo es esmu viens ar dzvi ts veselum un pilnb intensitte, jgpilnba, harmonija; ko vl tu gribi? J: Nekas vairk, protams, nav vajadzgs. Bet tu run par zinmo.

429

M: Par nezinmo run tikai klusums. Prts var runt tikai par to, ko tas zina. Ja tu krtgi izpti zinmo, tas izgaist, un paliek tikai nezinmais. Bet ldz ar pirmo iztles un intereses dzirksti nezinmais tiek prklts, un zinmais nk priekpln. Zinmais, maingais, ir tas, ar ko tu dzvo no nemaing tev nav nekda labuma. Tikai tad, kad tu esi apmierints ar maingo un ilgojies pc nemaing, tu esi gatavs pagriezties otrdi un iekpt taj, kas, no prta lmea skatoties, var tikt aprakstts tikai k tukums un tumsa. Jo prts alkst saturu un dadbu, kamr realitte prtam ir bez-satura un nemainga. J: Man tas izskats k nve. M: T ir. T ir ar visu-aptveroa, visu-iekarojoa, neaprakstmi intensva. Nevienas parastas smadzenes to nevar turt neesot satricintas; tpc ir absolta sdhanas nepiecieamba. ermea trba un prta skaidrba, nevardarbba un nesavtgums dzv ir btiski intelientas un gargas btnes izdzvoanai. J: Vai Realitt ir btnes? M: Identitte ir Realitte, Realitte ir identitte. Realitte nav bez-formga masa, bezvrdu haoss. T ir spcga, apjautoa, svtlaime; saldzinot ar to, tava dzve ir k svece saldzinjum ar sauli. J: Ar Dieva un sava skolotja svtbu tu zaudji visas vlmes un bailes, un sasniedzi nekustgo stvokli. Mans jautjums ir vienkrs k tu zini, ka tavs stvoklis ir nekustgs? M: Tikai par maingo var domt un runt. Nemaingais var tikt realizts tikai klusum. Kad reiz realizts, tas dzii ietekms maingo, pats par sevi paliekot nemaings. J: K tu zini, ka tu esi liecinieks? M: Es nezinu, es esmu. Es esmu, jo, lai kaut kas btu, tam ir jbt lieciniekam. J: Eksistenci var pieemt ar balstoties uz baumm. M: Tomr beigu beigs tu nonc pie tiea liecinieka nepiecieambas. Vroanai, ja ne persongai un faktiskai, ir jbt vismaz iespjamai. Tiea 430

pieredze ir pdjais pierdjums. J: Pieredze var bt ar kdaina un maldinoa. M: T ir, bet ne pieredzanas fakts. Lai kda btu pieredze, patiesa vai aplama, pieredzanas fakts nevar bt noliegts. Tas pats par sevi ir pierdjums. Vro sevi krtgi, un tu redzsi, ka, lai kds btu apzias saturs, t vroana nav atkarga no satura. Apjausma ir pati par sevi, un t nemains ldz ar notikumu. Notikums vartu bt patkams vai nepatkams, mazs vai svargs, apjausma ir tda pati. Pievrs uzmanbu un atceries patnjo tras apjausmas dabu, ts dabgo pa-identitti bez nekda paapzias piejaukuma, ej uz ts sakni, un tu drz realizsi, ka apjausma ir tava paties daba, un neko, ko tu vartu apjaust, tu nevari saukt par savu. J: Vai apzia un ts saturs nav viens un tas pats? M: Apzia ir k mkonis debess, un dens piles ir ts saturs. Mkoiem ir vajadzga saule, lai tie ktu redzami, un apziai ir jbt fokustai apjausm. J: Vai apjausma nav apzias forma? M: Kad saturs tiek redzts bez patikas un nepatikas, t apzia ir apjausma. Bet tomr ir starpba starp apjausmu, kad t tiek atspoguota apzi, un tru apjausmu pri apziai. Atspoguota apjausma, sajta: es apjauu ir liecinieks, kamr tra apjausma ir realittes btba. Saules atspulgs dens pil neapaubmi ir saules atspulgs, bet nav saule pati. Starp apjausmu, atspoguotu apzi k liecinieku, un tru apjausmu ir plaisa, kuru prts nevar rsot. J: Vai tas nav atkargs no t, k uz to skats? Prts saka, starpba ir. Sirds saka, nav. M: Protams, nav starpbas. Relais redz relo nerelaj. Tas ir prts, kas rada nerelo, un tas ir prts, kas redz aplamu k aplamu. J: Es saprotu, ka rel pieredze seko aplam k aplama redzanai. M: Nav tdas lietas k rel pieredzana. Relais ir pri pieredzei. Visas pieredzes ir prt. Tu zini relo, esot relais. 431

J: Ja relais ir pri vrdiem un prtam, kpc ms par to tik daudz runjam? M: Prieka d, protams. Relais ir augstk svtlaime. Pat runt par to ir laimba. J: Es dzirdu, ka tu run par nesatricinmo un svtlaimi. Kas ir tav prt, kad tu lieto os vrdus? M: Man prt nav nek. T pat k tu dzirdi vrdus, t ar tos dzirdu es. Spks, kas visam liek notikt, liek notikt ar tiem. J: Bet tu run, ne es. M: T tas izskats tev. Tas, k es to redzu, ir, divi ermei-prti apmains ar simboliskm skam. stenb nekas nenotiek. J: Klausies, Ser. Es pie tevis nku, jo esmu nepatikans. Esmu nabaga dvsele, pazaudjusies pasaul, kuru es nesaprotu. Man ir bail no Mtes Dabas, kura grib, lai es augu, vairojos un mirstu. Kad es vaicju, kda im visam ir jga un nolks, via neatbild. Esmu atncis pie tevis, jo man teica, ka tu esi laipns un gudrs. Tu run par maingo k par aplamu un prejou, un o es varu saprast. Bet, kad tu run par nemaingo, es jtos pazaudjies. Ne is, ne tas, pri zinanm, nekda pielietojuma - kpc par to visu runt? Vai tas eksist, vai tas ir tikai koncepts, verbls pretstats maingajam? M: Tas ir, tas viens ir. Bet tav pareizj stvokl tev no t nav nekda labuma. Tiei k dens glzei pie gultas nav nekda labuma, kad tu sapo, ka tu tuksnes mirsti no slpm. Es cenos tevi pamodint, lai kds btu sapnis. J: Ldzu, nesaki man, ka es sapoju, un ka es drz pamodos. Es gribtu, ka t tiem btu. Bet es esmu nomod un sps. Tu run par bez-spju stvokli, bet tu ar saki, ka man pareizj stvokl man tas nevar bt. Es jtos apmaldjies. M: Nejties t. Es tikai saku, ka, lai atrastu nekustgo un svtlaimgo, tev ir jbeidz turties pie kustg un spg. Tu rpjies par sevis paa laimbu, un es saku tev, ka tdas lietas nav. Laimba nekad nav tava, t ir tur, kur nav

432

es. Nesaki, ka tu nespj ldz tam sniegties; tev ir tikai jsniedzas pri sev, un tu to atradsi. J: Ja man ir jiet pri sev, kpc vispr es tiku pie es esmu idejas? M: Lai uzvilktu ria lniju, prtam ir nepiecieams centrs. Aplis vartu augt lielks, un ar katru palielinanos bs izmaias sajt es esmu. Cilvks, kur sevi ir samis roks, jogs, vilks spirli, tomr centrs paliek, lai cik milzga btu spirle. Pienk diena, kad visa padarana tiek redzta k aplama, un t tiek atmesta. Punkta centr vairs nav, un universs kst par centru. J: J, var bt. Bet ko man tagad dart? M: Neatlaidgi vro savu vienmr maingo dzvi, dzii ieskaties savas rcbas motvos, un drz tu prdursi burbuli, kur tu sevi esi aizvris. Clim ir vajadzga aula, lai augtu, bet pienk diena, kad aulai ir jbt preltai. Ja t nav, bs cieanas un nve. J: Vai tu gribi teikt, ka, ja es neeju jog, esmu nolemts izncbai? M: Ir Guru, kur nks tevi izglbt. Tikmr, kamr t nav, esi apmierints ar savas dzves plduma vroanu; ja tavs modrums ir dzi un nesvrstgs, vienmr pagriezts uz avotu, tas pakpeniski kustsies augup pa straumi, un pki ks par avotu. Liec darb savu apjausmu, ne savu prtu. Prts im uzdevumam nav pareizais instruments. Bezlaicgo var sasniegt tikai bezlaicgais. Tavs ermenis un prts, abi ir pakauti laikam; tikai apjausma ir bezlaicga, pat aj tagad. Apjausm tu tiecies ar faktiem, un realitte ml faktus. J: Tu pilnb paaujies uz manu apjausmu, lai t mani vestu pri, ne uz Guru un Dievu. M: Dievs tev dod ermeni un prtu, un Guru parda, k tos izmantot. Bet atgrieans uz avotu ir tevis paa uzdevums. J: Dievs ir mani radjis, vi par mani parpsies. M: Ir neskaitmi dievi, katrs sav univers. Vii rada un atkal-rada mgi. Vai tu gaidsi, ka vii tevi izglbs? Tas, kas tev ir vajadzgs sevis glbanai, 433

jau tev ir aizsniedzams. Izmanto to. Izpti, ko tu zini, ldz paam galam, un tu sasniegsi nezinmos savas btbas slus. Ej tlk, un negaidtais tev eksplods un visu sasits drumsls. J: Vai tas nozm nvi? M: Tas nozm dzvi beidzot.

86. Nezinmais ir rel mjas


Jauttjs: Kas ir Guru un kas ir augstkais Guru? Maharad: Viss, kas notiek tav apzi, ir tavs Guru. Un tra apjausma pri apziai ir augstkais Guru. J: Mans Guru ir r Babad. Kds tev par viu ir viedoklis? M: Kas par jautjumu! Telpai Bombej prasa, kds ir ts viedoklis par telpu Pn. Vrdi atiras, bet ne telpa. Vrds Babad ir tikai adrese. Kur dzvo aj adres? Tu uzdod jautjumus, kad tu esi nepatikans. Tauj, kur rada nepatikanas un kam. J: Es saprotu, visiem ir pienkums realizt. Vai tas ir viu pienkums vai liktenis? M: Realizts tiek fakts, ka tu neesi persona. Tpc tas nevar bt personas, kuras likten ir izzust, pienkums. Ts liktenis ir pienkums tam, kur iedomjas sevi par personu. Atrodi, kas vi ir, un iedomt persona izgaiss. Brvba ir no kaut k. No k tev ir jbt brvam? Acmredzami, tev ir jbt brvam no personas, par kuru tu sevi esi iedomjies, jo t ir ideja, kda tev ir par sevi, kas tevi tur vas. J: K tiek izgaisinta persona? M: Apemoties. Saproti, ka tai ir jaiziet, un vlies, lai t aizietu t ies, ja 434

tu aj sakar bsi patiess. Kds, jebkur, tev pateiks, ka tu esi tra apzia, ne ermenis-prts. Pieem to k iespju un dedzgi izpti. Tu vartu atklt, ka nav t, ka tu esi persona, ierobeota telp un laik. Padom, kda btu starpba! J: Ja es neesmu persona, tad kas es esmu? M: Slapj audums izskats, sajts, smaro savdk tikmr, kamr tas ir slapj. Kad sauss, tas atkal ir normls audums. dens to ir atstjis, un kur tagad pateiks, ka tas bija slapj? Tava paties daba nav tda, pc k tu izskaties. Atsakies no idejas, ka esi persona, tas ir viss. Tev nav jkst par to, kas tu jau esi. Ir t, kas tu esi, identitte, un ir persona, prklta tai pri. Viss, ko tu zini, ir persona, identitti, kas nav persona, tu nezini, jo tu nekad neesi apaubjis, nekad neesi sev vaicjis svargo jautjumu - Kas es esmu. Identitte ir personas liecinieks, un sdhana sastv no uzsvara virzanas no virspusjs un maings personas uz nekustgo un vienmrkltesoo liecinieku. J: Kpc ir t, ka jautjums Kas es esmu mani maz ieinteres? Man labk patk pavadt laiku saldaj svto kompnij. M: Mjoana sevis paa esb ar ir svta kompnija. Ja tev nav cieanu un atbrvoans no cieanm problmas, tu neatradsi spku un uzstjbu, kas ir nepiecieami paizptei. Krzi nevar uzraot. Tai ir jbt neviltotai. J: K var notikt neviltota krze? M: T notiek katru mirkli, bet tu neesi gana modrs. na uz tava kaimia sejas, milzgs un visuresos eksistences bdas ir pastvgs faktors tav dzv, bet tu atsakies to ieraudzt. Tu ciet un redzi citus cieam, bet tu nerea. J: Tas, ko tu saki, ir taisnba, bet ko es t lab varu dart? Situcija tiem ir tda. Mana bezpaldzba un trulums ir t visa daa. M: Gana labi. Skaties uz sevi nesvrstgi ar to pietiek. Durvis, kuras tevi ir ieslguas, ir ar durvis, kuras izlai tevi r. Es esmu ir durvis. Paliec pie tm, kamr ts atveras. stenb ts ir va, tikai tu neesi pie tm. Tu gaidi pie neeksistjom, uzkrsotm durvm, kuras nekad neatvrsies. 435

J: Daudzi no mums kd brd un kaut kd apmr ir lietojui narkotikas. Cilvki mums teica ts lietot, lai ielauztos augstkos apzias lmeos. Citi mums paa iemesla d ieteica daudz seksa. Kds tev par o ir viedoklis? M: Bez aubm, narkotika var ietekmt tavas smadzenes, var ar ietekmt tavu prtu un dot tev visdas solts dvains pieredzes. Bet kas ir narkotikas, saldzinot ar to narkotiku, kas deva tev visneparastko pieredzi piedzimanu un dzvoanu bds un bails, mekljumos pc laimes, kura ne nk, ne ilgst. Tev btu jtauj s narkotikas dab un jatrod pretinde. Dzimana, dzve, nve tie ir viens. Atrodi, kas ir to clonis. Pirms tu biji dzimis, tu jau biji nozots. Kas t bija par narkotiku? Tu vartu sevi izrstt no vism slimbm, bet, ja tu vl joprojm esi pirmatnjs narkotikas var, kds labums no virspusjs dziedinanas? J: Vai t nav karma, kas ir atdzimanas clonis? M: Tu vari maint vrdu, bet fakts paliek. Kas ir t narkotika, ko tu sauc par karmu vai likteni? T lika tev notict, ka tu esi tas, kas tu neesi. Kas tas ir, un vai tu no ts vari bt brvs? Pirms tu ej tlk, tev ir jpieem, vismaz k strdjoa teorija, ka tu neesi tas, pc k tu izskaties, ka tu esi narkotikas iespaid. Tikai tad tev bs dzinulis un pacietba izptt simptomus un meklt to kopgo cloni. Viss, ko tev Guru var pateikt, ir: Mans drgais draugs, tu sevi esi pavisam prpratis. Tu neesi persona, kas tu dom, ka tu esi. Neuzticies nevienam, pat ne sev. Mekl, atrodi, aizvc un noraidi katru piemumu, ldz tu sasniedz dzvos deus un patiesbas akmeni. Kamr tu neesi brvs no narkotikas, visas tavas reliijas un zintnes, lganas un jogas tev ir pilngi bezjdzgas, jo balsttas kd, ts to stiprina. Bet, ja tu paliec ar ideju, ka tu neesi ne ermenis, ne prts, pat ne to liecinieks, bet pavisam pri, tavs prts augs skaidrb, tavas vlmes trb, tava rcba labdarb, un iekj destilcija tevi aizveds uz citu pasauli, patiesbas un bezbailgas mlestbas pasauli. Pretojies saviem vecajiem juanas un domanas pieradumiem; atgdini sev: N, t n, tas t nevartu bt; es neesmu ds, man tas nav vajadzgs, es to negribu, un pavisam noteikti pienks diena, kad visa kdu un izmisuma struktra sabruks, un zeme bs brva jaunai dzvei. Beigu beigs, tev ir jatceras, ka jebkda aizemtba ar sevi notiek tikai nomodas stunds un daji tavos sapos; mieg viss tiek 436

nolikts mal un aizmirsts. Tas parda, cik mazsvarga ir tava nomodas dzve, pat priek tevis paa, ka vienkri apgulans un acu aizvrana to var izbeigt. Katru reizi, kad tu dodies gult, tu to dari pilngi bez nekdas garantijas, ka tu pamodsies, un tomr tu pieem o risku. J: Kad tu guli, vai tu apzinies vai neapzinies? M: Es apzinos, bet ne banu par konkrtu personu. J: Vai tu vari mums dot sevis-realizcijas pieredzes garu? M: em to visu! T ir eit, lai to emtu. Bet tu neprasi. Pat, ja tu prasi, tu neem. Atrodi, kas attur tevi no emanas. J: Es zinu, kas mani attur mans ego. M: Tad nodarbojies ar savu ego liec mani mier. Tikmr, kamr tu esi ieslgts sav prt, mans stvoklis ir pri tavam tvrienam. J: Es redzu, ka jautjumu man vairs nav. M: Ja tu patiem btu pieteicis karu savam ego, tu btu prasjis daudz vairk jautjumu. Tev nav jautjumu, jo tu neesi sti ieinterests. obrd tevi virza baudas-spju princips, kas ir ego. Tu ej roku rok ar savu ego, ne cnies ar to. Tu pat neapjaut, cik tu totli esi persongo apsvrumu var. Cilvkam vienmr btu jsaceas pret sevi, jo ego k greizs spogulis saaurina un izkropo. Tas ir vistrakkais no visiem tirniem, tas absolti pr tevi domin. J: Kad es vairs nav, kur ir brvs? M: Pasaule ir brva no milzgas nertbas. Gana labi. J: Labi kam? M: Labi visiem. Tas ir k striis, kas nostiepts pri ielai, tas jauc satiksmi. Satin to, te tas ir, vienkri k identitte, lietderga, kad vajadzga. Brvba no ego-sevis ir paizptes auglis. J: Bija laiki, kad es biju oti neapmierints ar sevi. Tagad esmu saticis savu Guru un esmu mier, jo esmu pilnb viam atdevies.

437

M: Ja tu pavro savu ikdienas dzvi, tu redzsi, ka tu neesi atdevis neko. Tu tikai esi pievienojis vrdu atdoties pie sava vrdu krjuma un padarjis savu Guru par tapu, uz kuras uzkarint savas problmas. sta atdoans nozm nedart neko, kamr tev to neliek Guru. Tu paej, t teikt, mal un auj savam Guru dzvot tavu dzvi. Tu tikai vro un brnies, cik viegli vi atrisina tavas problmas, kuras tev ita neatrisinmas. J: eit sot, es redzu istabu, cilvkus. Es redzu ar tevi. K tas izskats tav pus? Ko tu redzi? M: Neko. Es skatos, bet es neredzu td zi k spriedumos ietrptu attlu redzana. Es ne aprakstu, ne vrtju. Es skatos. Es redzu tevi, bet ne attieksme, ne viedoklis neduo manu redzjumu. Un, kad es pagrieu acis citur, mans prts nepatur atmias; tas atkal ir brvs un svaigs nkamajam iespaidam. J: eit sot, skatoties uz tevi, es nespju lokalizt notikumu telp un laik. Notiekoaj gudrbas nodoan ir kaut kas mgs un universls. Pirms tksto gadiem vai pc, tam nav nozmes notikums pats par sevi ir bezlaicgs. M: Gadiem ejot, cilvks daudz nemains. Cilvku problmas ir tdas paas, un ts prasa ts pas atbildes. Tas, ka tu apzinies, ka tiek nodota gudrba, nozm, ka gudrba nav nodota. Kad tev t ir, tu vairs to neapzinies. To, kas patiem ir tavs, tu neapzinies. Tas, ko tu apzinies, neesi tu un nav tavs. Tavs ir uztveres spks, ne tas, ko tu uztver. T ir kda uzskatt, ka tikai apzintais sastda cilvku. Cilvks ir bezapzia, apzia un super-apzia, bet tu neesi cilvks. Kino ekrns, gaisma un redzanas spja ir tavi, bet attls neesi tu. J: Vai man ir jmekl Guru, vai man vajadztu palikt ar jebkuru, kuru man ncies atrast? M: Jautjums pats parda, ka tu neesi vl atradis. Tikmr, kamr tu neesi realizjis, tu iesi no Guru pie Guru, bet, kad bsi sevi atradis, mekljumi beigsies. Guru ir cea stabs. Kad tu kusties, tu ej garm tik daudziem cea stabiem. Kad tu esi sasniedzis galapunktu, tikai pdjam ir nozme. stenb, sav laik katram bija nozme, un nevienam vairs nav nozmes tagad. 438

J: iet, ka tu nepiedod nekdu nozmgumu Guru. Vi ir tikai notikums starp citiem. M: Visi notikumi dod ieguldjumu, bet neviens nav vissvargkais. Ce katrs solis tev paldz sasniegt gala punktu, un katrs ir viendi svargs, jo katrs ir jliek, to nevar izlaist. Ja tu atsakies to likt, tu esi iestrdzis! J: Visi dzied slavas dziesmas Guru, kamr tu viu saldzini ar cea stabu. Vai mums nav vajadzgs Guru? M: Vai mums nav vajadzgi cea stabi? J un n. J, ja ms neesam droi, n, ja ms zinm ceu. Kad reiz ms esam prliecinti sev, Guru vairs nav vajadzgs, izemot tehnisk zi. Tavs prts, beigu beigs, ir instruments, un tev btu jzina, k to izmantot. T pat k tev ir iemcts lietot ermeni, t tev btu jmk lietot prtu. J: Ko es gu, iemcoties lietot savu prtu? M: Tu gsti brvbu no vlmm un bailm, kuras pastv tikai nepareizas prta lietoanas d. Ar mentlm zinanm vien nepietiek. Zintais ir nejaus, nezinmais ir rel mjas. Dzvot zinmaj ir vaas, dzvot nezinmaj ir atbrvoans. J: Esmu sapratis, ka visas gargs prakses sastv no persong sevis novranas. Tdm praksm ir nepiecieama dzelaina apemans un nemitga nodoans. Kur atrast tdu integritti un eneriju tdam darbam? M: Tu to atrodi kompnij ar viedo. J: K man zint, kur ir vieds un kur ir tikai gudrs? M: Ja tavi motvi ir tri, ja tu mekl patiesbu un neko citu, tu atradsi pareizos cilvkus. Atrast vius ir viegli, grti ir viiem uzticties un pilnb izmantot viu padomus un cerus. J: Vai gargaj praks nomodas stvoklis ir svargks par miegu? M: Kopum ms prk lielu nozmi dodam nomodas stvoklim. Bez miega nomoda btu neiespjama; bez miega cilvks sajk prt vai mirst; kpc tik lielu nozmi dot nomodas apziai, kas acmredzami ir atkarga no bezapzias? Gargaj praks ir jparpjas ne tikai par apziu, bet ar par 439

bezapziu. J: K pieiet bezapziai? M: Turi apjausmas fokus es esmu, atceries, ka tu esi, nemitgi sevi vro, un bezapzia plds apzi bez nekdiem paiem tevis pliiem. Nepareizas vlmes un bailes, aplamas idejas, socilie aizspriedumi blo un attur brvu ts mijiedarbbu ar apziu. Kad tie ir brvi mijiedarboties, abi kst viens, un viens kst viss. Persona saplst lieciniek, liecinieks apjausm, apjausma tr ban, un tomr identitte netiek pazaudta, tiek pazaudti tikai ts ierobeojumi. T tiek transformta un kst stais Pats, sadguru, mgais draugs un cevedis. Pie t nevar pieiet pielgsms. Nekda rja darbba nevar sasniegt iekjo sevi; pielgsmes un lganas paliek tikai virspus; lai ietu dzik, absolti btiska ir meditcija, alkas iet pri miega, sapu un nomodas stvokiem. No skuma minjumi ir neregulri, tad tie atkrtojas arvien biek, kst regulri, tad pastvgi un intensvi, kamr visi ri tiek prvarti. J: ri kam? M: Sevis-aizmiranai. J: Ja pielgsmes un lganas ir veltgas, kpc tu katru dienu ar dziesmm un mziku pieldz sava Guru attlu? M: Tie, kuri to grib, to dara. Es neredzu vajadzbu iejaukties. J: Bet tu taj piedalies. M: J, t izskats. Bet kpc t uztraukties par mani? Dod visu savu uzmanbu jautjumam: Kas ir tas, kas dara mani apzintu?, kamr tavs prts kst par o jautjumu pau un nevar padomt neko citu. J: Visi bez izmuma mudina mani meditt. Es neatrodu degsmi meditt, bet mani interes tik daudz citas lietas; daas es oti gribu, un mans prts iet pie tm; mani minjumi meditt ir tik remdeni, ko man dart? M: Vaic sev: ar ko tas viss notiek? Izmanto jebko k iespju iet iekup. Izgaismo savu ceu, nodedzinot rus apjausmas intensitt. Kad notiek t, ka tu gribi vai baidies, ts nav vlmes vai bailes, kas ir nepareizas, un 440

kam ir jpazd, bet persona, kura ir to var, kas ir kdu, pagtnes un nkotnes, clonis. ai personai ir jbt krtgi izpttai, un ts aplambai redztai; tad ts vara pr tevi izbeigsies. Beigu beigs, t atkpjas katru reizi, kad tu dodies gult. Dzi mieg tu neesi sevi-apzinoa persona, tomr tu esi dzvs. Kad tu esi dzvs un apzints, bet vairs ne sevi-apzinos, tu vairs neesi persona. Nomodas stundu laik tu esi k uz skatuves, spljos lomu, bet kas tu esi, kad izrde ir beigusies? Tu esi, kas tu esi; tas, kas tu biji pirms izrde sks, paliek, kad izrde ir beigusies. Skaties uz sevi k spljou uz dzves skatuves. Sniegums vartu bt lielisks vai neveikls, bet tu taj neesi, tu tikai to vro; ar interesi un ldzjtbu, protams, bet visu laiku paturot prt to, ka tu tikai vro, kamr izrde dzve notiek. J: Tu vienmr uzsver realittes uztverambas aspektu. Tu reti mini patiku, un gribu nekad. M: Griba, patika, bauda un tiekans ir tik dzii iekrsoti ar persongo, ka tiem nevar uzticties. Skaidrbu un attranos, kas nepiecieama pa ceojuma skum, var dot tikai apjausma. Mlestbai un gribai bs sava krta, bet ir jbt sagatavotam pamatam. No skuma ir juzlec apjausmas saulei viss prjais sekos.

87. Turi prtu klusu, un tu atklsi


Jauttjs: Man reiz bija dvaina pieredze. Es nebiju, nebija ar pasaules, bija tikai gaisma iekup un rpus un milzgs miers. Tas ilga etras dienas, un tad es atgriezos ikdieniaj apzi. Tagad man ir sajta, ka viss, ko es zinu, ir tikai stalaas, prkljoas un slpjoas bvi, kas tiek celta. Arhitekts, veidols, plni, nolks neko es nezinu; notiek kaut kda aktivitte, kaut kas oti nesaturgs un slaicgs; kad bve bs gatava, stalaas tiks nojauktas un aizvktas. Es esmu un Kas es esmu nav svargi, jo, kad bve bs gatava, es aizies, neatstjot nekdus 441

jautjumus par sevi. Maharad: Vai tu visu o neapjaut? Vai apjausma nav konstantais faktors? J: Mana pastvbas un identittes sajta ir atmias, kura ir tik gaistoa un neuzticama, d. Cik maz es atceros pat no nesenas pagtnes! Esmu nodzvojis mu, un kas no t ar mani ir palicis? Sauja notikumu, labkaj gadjum ss ststs. M: is viss notiek iekup tavas apzias. J: Iekup un rpus. Dien iekup; nakt rpus. Apzia nav viss. Notiek tik daudz lietu, kas tai ir nesasniedzamas. Teikt, ka tas, ko es neapzinos, neeksist, ir pavisam nepareizi. M: Tas, ko tu saki, ir loiski, bet stenb tu zini tikai to, kas ir tav apzi. Tas, ko tu apgalvo eksistjam rpus apzintas pieredzes, ir izsecints. J: Tas vartu bt izsecints, bet tomr tas ir relks nek mau uztvertais. M: Esi uzmangs. Mirkl, kad tu sc runt, tu radi verblu pasauli, vrdu, ideju, konceptu un abstrakciju pasauli, kur viss ir savstarpji saistts, savstarpji atkargs, tas oti skaisti uzbvjas, balsta un izskaidro viens otru, un tomr viss ir bez esences vai substances, tikai prta radjumi. Vrdi rada vrdus, realitte ir klusa. J: Kad tu run, es tevi dzirdu. Vai tas nav fakts? M: Tas, ka tu dzirdi, ir fakts. Tas, ko tu dzirdi nav. Fakts var bt pieredzts, un td zi vrda skaa un mentlais saviojums, ko tas rada, var tikt pieredzti. Aiz t nav citas realittes. Nozme ir tikai pieemta, t ir jatceras; valodu var viegli aizmirst, ja vien to nelieto. J: Ja vrdos nav nekdas realittes, kpc vispr runt. M: Tie kalpo savam ierobeotajam savstarpjs komunikcijas nolkam. Vrdi nenodod faktus, tie signaliz par tiem. Kad tu esi pri personai, tev nav vajadzgi vrdi. J: Kas mani var aizvest pri personai? K iet pri apziai? M: Vrdi un jautjumi nk no prta un tevi tur notur. Lai ietu pri prtam, 442

tev ir jbt klusam un rmam. Miers un klusums, klusums un miers is ir ce pri. Beidz vaict jautjumus. J: Kad es izbeigu jautt jautjumus, ko man dart? M: Ko citu tu vari dart, k vien gaidt un skatties? J: Kas man ir jgaida? M: Kad apzi nonks tavas btbas centrs. Trs stvoki miegs, sapi un nomoda visi ir apzi, manifesttaj; tas, ko tu sauc par bezapziu, ar bs manifestts laik; pavisam pri apziai gulst nemanifesttais. Un pri visam un visuresoa ir banas sirds, kura vienmrgi pukst manifesttanemanifestta; manifestta-nemanifestta (saguna-nirguna). J: Verbl lmen tas izklauss labi. Es varu vizualizt sevi k banas sklu, punktu apzi, ar manu es esmu sajtu pulsjot, maingi pardoties un izzdot. Bet ko man dart, lai realiztu to k faktu, lai ietu pri nemaingaj, bezvrdu Realitt? M: Tu neko nevari dart. Ko laiks ir izraisjis, to laiks paems prom. J: Kpc tad visas s pierunanas nodarboties ar jogu un meklt realitti? Tas liek man justies spjgam un atbildgam, bet stenb tas ir laiks, kas visu dara. M: s ir jogas beigas realizt neatkarbu. Viss, kas notiek, notiek prt un ar prtu, ne ar es esmu avotu. Kad reiz tu realiz, ka viss notiek pats no sevis (sauc to par likteni vai Dieva gribu, vai vienkri nejaubu), tu paliec tikai par liecinieku, saprotot un baudot, bet ne satraukts. J: Ja es pilnb izbeigu uzticties vrdiem, kds bs mans stvoklis? M: Ir uzticans sezona, ir neuzticans sezona. Lai sezonas paas dara savu darbu, kpc uztraukties? J: Es kaut k jtos atbildgs par to, kas notiek man apkrt. M: Tu esi atbildgs tikai par to, ko tu vari maint. Viss, ko tu vari maint, ir tikai tava attieksme. eit ir tava atbildba. J: Tu man dod padomu bt vienaldzgam uz citu bdm! 443

M: Nav t, ka tu neesi vienaldzgs. Visas cilvces cieanas neattur tevi no savas nkams malttes baudanas. Liecinieks nav vienaldzgs. Vi ir sapratne un ldzjtba to pilnb. Tikai k liecinieks tu vari paldzt citam. J: Visu dzvi mani ir barojui ar vrdiem. Vrdu, ko es esmu dzirdjis un lasjis, skaits ir miljardos. Vai tas man ir devis kdu labumu? Nepavisam! M: Prts ieveido valodu, un valoda ieveido prtu. Abi ir instrumenti, lieto tos, bet lieto tos pareizi. Vrdi tevi var aizvest tikai ldz to robeai; lai ietu pri, tev tie ir jatmet. Paliec tikai k klusais liecinieks. J: K? Vrdi mani oti uzvanda. M: Tpc, ka tu sevi uzskati par gana lielu, ka tevi var iespaidot pasaule. T tas nav. Tu esi tik mazs, ka pat ar adatu nevar tevi nordt. Tas ir tavs prts, kas tiek noerts, ne tu. Zini sevi, kds tu esi tikai punkts apzi, bezdimensionls un bezlaicgs. Tu esi k zmua gals tikai kontakt ar tevi prts zm savu pasaules attlu. Tu esi viens un vienkrs attls ir sarets un plas. Netiec attla maldints nemitgi apjaut to mazo punktu tas ir visur attl. Kas ir, var izbeigt bt; kas nav, var nonkt esamb; bet tas, kas ne ir, ne nav, bet no k ir atkarga bana un nebana, ir nepieejams; zini sevi k vlmju un baiu cloni, pau par sevi brvu no abiem. J: Kd veid es esmu baiu clonis? M: Viss ir atkargs no tevis. Ar tavu piekrianu eksist pasaule. Atem no ts savu ticbu ts realittei, un t izgaiss k sapnis. Laiks var nogzt kalnus; vl vairk vari tu, kas esi bezlaicgais laika avots. Jo bez atmias un gaidm nevar pastvt laiks. J: Vai es esmu ir Augstkais? M: Pirms tu vari pateikt es esmu, tev ir tur jbt, lai to pateiktu. Banai nav jbt sevi-apzinoai. Tev nav jzina, lai btu, bet tev ir jbt, lai zintu. J: Ser, es slkstu vrdu jr! Es redzu, ka viss ir atkargs no t, k tiek kop salikti vrdi, bet ir jbt kdam, kur tos saliek kop jgpilni. Vienkri skribeljot, vrdi Rmjana, Mahbhrata un Bhgavata nebtu radti. Nav 444

ticama nejauas pardans teorija. Jgpiln avotam ir jbt pri tam. Kas ir tas spks, kas no haosa rada krtbu? Dzvoana ir vairk par banu, un apzia ir vairk par dzvoanu. Kur ir apzint dzvojo btne? M: Tavs jautjums satur atbildi: apzinta dzvojoa btne ir apzinta dzvojoa btne. Vrdi ir pavisam piemroti, bet tu neaptver to jgu. Ej dzii o vrdu nozm: bana, dzvoana, apzints, un tu beigsi skraidt uz rii, uzdodot jautjumus, bet laiot garm atbildes. Saproti, ka tu nevari par sevi paprast nekdu jautjumu, jo tu nezini, par ko tu to vaic. Jautjum Kas es esmu, es netiek zints, un jautjumu var ielikt tdos vrdos: Es nezinu, ko es domju ar 'es'. Tev ir jatrod, kas tu esi. Es tev varu pateikt tikai to, kas tu neesi. Tu nenc no pasaules, tu pat neesi pasaul. Pasaules nav, tikai tu esi. Tu radi pasauli sav iztl k sapni. Tiei t pat k tu nevari atdalt no sevis sapni, t tev nevar bt rjs, neatkargas no tevis pasaules. Tu esi neatkargs, ne pasaule. Nebaidies no pasaules, ko pats esi radjis. Izbeidz meklt laimi un realitti sapn, un tu pamodsies. Tev nav jzina visi tie kpc un k, jautjumiem nav gala. Atmet visas vlmes, turi savu prtu klusu, un tu atklsi.

88. Zinana ar prtu nav sta zinana


Jauttjs: Trs, nomodas, sapu un miega, stvokus tu pieredzi t pat k ms vai savdk? Maharad: Visi trs stvoki priek manis ir miegs. Mans nomodas stvoklis ir pri tiem. Skatoties uz jums, man visi iet aizmigui, pai sev sapojoi vrdus. Es apjauu, jo es neko neiztlojos. Tas nav samdhi, kas ir tikai miega paveids. Tas ir vienkri stvoklis, kas nav prta ietekmts, brvs no pagtnes un nkotnes. Tav gadjum tas ir vlmju un baiu, atmiu un cerbu iekrsots; manj tas ir tds, kds tas ir normls. Bt par 445

personu nozm bt mieg. J: Starp ermeni un tru apjausmu atrodas iekjais orgns, antahkaraa, smalkais ermenis, mentlais ermenis, vienalga, kds nosaukums. Tiei k virpuojos spogulis saules gaismu prvr neskaitmu staru un krsu rakst, t ar smalkais ermenis prvr vienkro spdoo Sevis gaismu daudzveidgaj pasaul. T es esmu sapratis tavu mcbu. Tas, ko es nespju aptvert, ir, k is smalkais ermenis vispr rads? M: Tas tiek radts, rodoties es esmu idejai. ie divi ir viens. J: K pardjs es esmu? M: Tav pasaul visam ir jbt skumam un beigm. Ja t nav, tu to sauc par mgu. Man skatjum nav tdu lietu k skuma vai beigu tie attiecs uz laiku. Bezlaicga bana ir pilnb iek tagad. J: Antahkaraa jeb smalkais ermenis, vai tas ir rels vai nerels? M: Tas ir mirklgs. Rels, kad kltesamb, nerels, kad beidzies. J: Kas t ir par realitti? Vai t ir mirklga? M: Sauc to par emprisku jeb tekoo, jeb faktisko. T ir momentnas pieredzes realitte, eit un tagad, kas nevar tikt noliegta. Tu vari apaubt aprakstu un nozmi, bet ne notikumu pau. Esamba un neesamba viena otru savstarpji maina, un to realitte ir momentna. Nemaing Realitte ir pri telpai un laikam. Realiz banas un nebanas mirklgumu un esi brvs no abiem. J: Lietas vartu bt prejoas, tomr ts pat oti ir ar mums, nebeidzami atkrtojoties. M: Vlmes ir spcgas. T ir vlme, kas rada atkrtotbu. Atkrtoans nenotiek, kad nav vlmes. J: K ar bailm? M: Vlme ir no pagtnes, bailes ir par nkotni. Pagtnes cieanu atmias un bailes no to atkrtoans rada nemieru par nkotni. J: No nezinm nav baiu. 446

M: Kas nav cietis, nebaids. J: Vai ms esam nolemti bailm? M: Kamr ms skatmies uz bailm un ts pieemam k persongs eksistences nu, k personas ms esam nolemti bailm. Atmet visas persongs formulas, un tu bsi brvs no bailm. Tas nav grti. Bez-vlme nk pati, kad vlme tiek atpazta k aplama. Tev nav jcns ar vlmm. Beigu beigs, t ir tieksme bt laimgam, kas ir dabgi, kamr ir bdas. Tikai redzi, ka taj, ko tu vlies, nav laimes. J: Ms izvlamies baudu. M: Katra bauda ir ievstta sps. Drz tu atklj, ka nevar bt viens bez otra. J: Ir pieredztjs, un ir via pieredze. Kas starp iem diviem radja saikni? M: Nekas to neradja. T ir. ie divi ir viens. J: Es jtu, ka te kaut kur ir is, bet nezinu kur. M: is ir prt, kur uzstj redzt dualitti tur, kur tdas nav. J: Klausoties tev, mans prts viss ir tagad, un es esmu prsteigts ieraudzt sevi bez jautjumiem. M: Realitti tu vari zint tikai tad, kad tu esi prsteigts. J: Es varu sazmt, ka nemiera un baiu iemesls ir atmia. Ar kdiem ldzekiem pielikt atmiai beigas? M: Nerun par ldzekiem, nav ldzeku. Tas, ko tu redzi k aplamu, izgaist. Tda ir ilzijas daba, ka t izgaist, kad tiek izptta. Izpti tas ir viss. Tu nevari izncint aplamo, jo tu to visu laiku radi. Neiesaisties taj, ignor to, ej pri, un tas izbeigs pastvt. J: Ar Kristus run par aun ignoranu un banu k brnam. M: Realitte visiem ir kopga. Tikai aplamais ir persongs. J: Vrojot sdhakas un ieskatoties teorijs, pc kdm vii dzvo, es redzu, ka vii ir tikai aizstjui materilo kri ar gargm ambcijm. No t, ko tu mums ststi, izskats, ka vrdi gargs un ambcijas nav savietojami. Ja 447

gargs iekauj brvbu no ambcijm, kas mekltju virzs uz prieku? Jogas par vlmi run k par nepiecieamu priek atbrvoans. Vai t nav augstk ambcijas forma? M: Ambcijas ir persongas, atbrvoans ir no persong. Atbrv abi, ambcijas subjekts un objekts, vairs nepastv. Patiess dedzgums nav ilgoans pc centienu augiem. T ir izpausme iekjai intereses virzbai prom no aplam, nesvarg, persong. J: Kdu dienu tu mums teici, ka ms nevaram pat sapot par nevainojambu pirms realizcijas, jo pilnbas avots ir Pats, ne prts. Ja t nav izcilba tikumb, kas ir btiska atbrvei, tad kas? M: Atbrvoans nav prasmgi pielietotu ldzeku rezultts, ne ar apstku rezultts. Tas ir pri closakarbu procesam. Nekas to nevar izsaukt, nekas to nevar atturt. J: Tad kpc ms neesam brvi eit un tagad? M: Bet ms esam brvi eit un tagad. Tas ir tikai prts, kas iztlojas vaas. J: Kas izbeigs o iztloanos? M: Kpc lai tu gribtu to izbeigt? Kad tu zini savu prtu un t brnumainos spkus un aizvc no t to, kas to saindja atdaltas un izoltas personas ideju tu to vienkri atstj mier, lai tas dara savu darbu starp citm lietm, kam tas ir labi piemrots. Turt prtu sav viet un sav darb ir atbrvoans no prta. J: Kds ir prta darbs? M: Prts ir sirds sieva, un pasaule ir viu mja kuru uzturt gaiu un laimgu. J: Es vl neesmu sapratis, kpc, ja nekas nestv ce atbrvei, t nenotiek eit un tagad. M: Nekas nav ce tavai atbrvei, un t var notikt eit un tagad, bet tu esi vairk ieinterests citas liets. Un tu nevari cnties ar savm interesm. Tev ir jiet tm ldzi, jredz tm cauri un jvro, k ts paas sevi atklj k sprieduma un vrtjuma kdas. 448

J: Vai man nepaldzs, ja es paliku ar kdu izcilu un svtu cilvku? M: Izcili un svti cilvki vienmr ir tav tuvum, bet tu tos neatpazsti. K tu zinsi, kur ir izcils un svts? No baumm? Vai tu ajs liets vari uzticties citiem vai pat sev? Lai pilnb prliecintos, tev bs vajadzgs vairk nek ieteikums, vairk pat par mirklgu labsajtu. Tu vartu tikties ar izcilu un svtu vrieti vai sievieti un ilgu laiku nezint par o savu veiksmi. Zdainis, varena cilvka dls, daudzus gadus nezins sava tva varenbu. Tev ir jnobriest, lai atpaztu izcilbu, un jattra savu sirdi svtbai. Jebu tu pavadsi savu laiku un naudu velti un ar palaidsi garm to, ko dzve tev dv. Starp taviem draugiem ir labi cilvki tu no viiem daudz vari mcties. Skraidana pc svtajiem ir tikai vl viena sple. T viet atceries sevi un neatlaidgi vro savu ikdienas dzvi. Esi patiess, un tu necietsi neveiksmi neuzmanbas un iztles vau prrauan. J: Vai tu gribi, lai es cnos viens pats? M: Tu nekad neesi viens. Ir spki un kltbtnes, kuri tev visu laiku uzticgi kalpo. Tu vartu tos uztvert vai neuztvert, tik un t tie ir reli un aktvi. Kad tu realiz, ka viss ir tav prt, un ka tu esi pri prtam, ka tu patiesi esi viens, tad viss esi tu. J: Kas ir visuresamba? Vai Dievs ir visuresos? Vai tu esi visuresos? Ms dzirdam izteikumu universlais liecinieks. Ko tas nozm? Vai sevisrealizcija iekauj visuresambu? Vai t tomr ir specilu treniu rezultts? M: Pilngas intereses zinans atkrianas rezultts ir visuresamba. T ir nekas cits k dvana staj mirkl zint to, kas nepiecieams nekdgai rcbai. Beigu beigs, zinana ir nepiecieama rcbai, un, jo vairk tu rkojies taisngi, spontni, neievieot taj apziu, jo labk. J: Vai var zint citas personas prtu? M: Zini no skuma savu prtu. Tas satur visu universu, un brvas vietas ir vl gana. J: Izskats, ka pc tavas teorijas nomodas stvoklis pamat neatiras no sapu un miega stvokiem. ie trs stvoki btb ir kdainas sevisidentificans ar ermeni rezultts. Iespjams, t ir taisnba, bet es jtu, ka 449

t nav visa patiesba. M: Nemini zint patiesbu, jo zinana ar prtu nav patiesa zinana. Bet tu vari zint to, kas nav sts kas ir pietiekoi, lai atbrvotu tevi no nest. Ideja, ka tu zini, kas ir patiess, ir bstama, jo t tevi notur prta ieslodzjum. Tikai tad, kad tu nezini, tu esi brvs izptei. Un bez izptes nevar bt glbia, jo neizptana ir galvenais vau iemesls. J: Tu saki, ka pasaules ilzija skas ar sajtu es esmu, bet, kad es vaicju par es esmu sajtas avotu, tu atbildi, ka tai nav skuma, jo, izptot to, t izgaist. Tas, kas ir gana labs balsts, lai uz t vartu uzbvt pasauli, nevar bt tikai ilzija. Es esmu ir viengais nemaingais faktors, ko es apzinos; k tas var bt aplams? M: T nav es esmu sajta, kas ir aplama, bet tas, ko tu par sevi uzskati. Es redzu, bez nekdm aubm, ka tu neesi tas, ko tu par sevi uzskati. Ar loiku vai bez loikas, tu nevari noraidt acmredzamo. Tu neesi nekas, ko tu apzinies. eries krtgi pie struktras, ko tu esi uzbvjis sav prt, izjaukanas. Ko prts ir nodarjis, to prtam ir jatdara. J: Tu nevari noliegt pareizjo mirkli, ar prtu vai bez prta. Kas ir tagad, ir. Tu vartu apaubt pardbu, bet ne faktu: Kas ir fakta sakn? M: Es esmu ir visu pardbu sakn un ir pastvga saikne starp secgiem notikumiem, kurus ms saucam par dzvi; bet es esmu pri es esmu. J: Manu, ka realizjui cilvki parasti savu stvokli apraksta vrdos, kurus vii ir aizmuies no savas reliijas. Tu esi hinduists, tpc tu run par Brahma, Viu un iva un lieto hinduistu pieeju un attlus. Ldzu, saki mums, kda ir pieredze pri vrdiem? Uz kdu realitti tie norda? M: Tas ir veids, kd es runju, valoda, kuru man ir iemcjui lietot. J: Bet kas ir pri valodai? M: K es to vartu ielikt vrdos, izemot noraidoi? Tpc es saku tdus vrdus k bezlaicgs, bez-telpas, bez-clou. ie ar ir vrdi, bet tajos nav nozmes, tie der manam nolkam. J: Ja tie ir bezjdzgi, kpc tos lietot? 450

M: Jo tu gribi vrdus tur, kur vrdi nav pielietojami. J: Saprotu, ko tu ar to dom. Atkal tu man esi nozadzis jautjumu!

89. Progress gargaj dzv


Jauttjs: Ms esam divas meitenes no Anglijas, apskatm Indiju. Par jogu ms zinm maz, un ms esam eit, jo mums saka, ka gargie skolotji indieu dzv ieem nozmgu lomu. Maharad: Laipni lgtas. eit js neko jaunu neuzzinsiet. Darbs, ko ms darm, ir bezlaicgs. Tas bija tds pats desmit tkstous gadus atpaka un bs tds pats desmit tkstous gadus vlk. Gadsimti iet, bet cilvka problma nemains cieanu un cieanu izbeiganas problma. J: Vakar ierads septii jauniei, meklja vietu, kur pris naktis prnakot. Vii ir ieraduies pie sava Guru, kur pasniedz lekcijas Bombej. Es viu satiku vi ir oti labi izskatgs jauns cilvks izskats ties un efektvs, bet ar miera un klusuma atmosfru ap sevi. Via mcba ir tradicionla, ar uzsvaru uz karma jogu, nesavtgu darbu, kalpoanu Guru, utt. T pat k ir Gt, vi saka, ka nesavtgs darbs noveds pie glbans. Viam ir daudz ambiciozu plnu: vi mca darbiniekus, kuri uzsks gargos centrus daudzs valsts. iet, vi viiem dod ne tikai pilnvaras, bet ar spku dart darbu via vrd. M: J, ir tda lieta k spka nodoana. J: Kad es ar viiem biju, man bija dvaina sajta, ka es kuvu neredzama. Skolnieki, atdodoties savam Guru, atdevs ar man! Lai ko es priek viiem dartu, t bija viu Guru rcba, un mani nema vr, izemot k tdu k instrumentu. Es biju tikai k krns, kuru var pagriezt pa labi vai pa kreisi. Nebija nekdu persongu attiecbu. Vii mazliet minja mani pievrst savai ticbai; tikldz vii sajuta pretestbu, vii vienkri izmeta mani no 451

savas uzmanbas lauka. Neizskatjs, ka pat starp viiem paiem btu kdas attiecbas; kop vius turja tikai viu kopj interese sav Guru. Man tas liks diezgan vsi, gandrz necilvcgi. Uzskatt sevi par instrumentu Dieva roks ir viena lieta; noliegt uzmanbu un rpes, jo viss ir Dievs, var novest pie vienaldzbas, uz nelbas slieka. Beigu beigs, visi kari tiek karoti Dieva vrd. Visa cilvces vsture ir svto karu secba. Nekur nav tds bezpersoniskums k kar! M: Uzstana, pretoans ir saturti vlm bt. Aizvc vlmi bt, un kas paliek? Eksistence un ne-eksistence attiecs uz kaut ko telp un laik; eit un tagad, tur un tad, kas atkal ir prt. Prts spl minanas spli; tas vienmr ir aubgs, raiu vadts un nemiergs. Tu apvainojies, ka tevi uztver k tikai kda dieva vai Guru instrumentu, un uzstj, lai ar tevi apejas k ar personu, jo tu neesi prliecinta par sevis paas eksistenci, un tu negribi atteikties no personbas rtuma un apliecinjuma. Tu vartu nebt tas, kam tu tici, ka tu esi, bet tas tev sniedz turpintbu, tava nkotne ieplst tagadn un kst par pagtni bez sarejumiem. Persongs eksistences noliegana ir biedjoa, bet tev tam ir jieskats acs un jatrod sava identitte ar dzves veselumu. Tad vairs nepastv problmu par to, kur kuru izmanto. J: Vieng uzmanba, kdu man deva, bija minjums pievrst mani viu ticbai. Kad es pretojos, vii zaudja interesi man. M: Par mcekli nepaliek pievroties vai nejaui. Parasti ir sena saikne, uzturta daudzu dzvju garum un uzziedoa k mlestba un uzticans, bez kuras nevar bt mceku. J: Kpc tu nolmi kt par skolotju? M: Mani par tdu padarja, mani par tdu saucot. Kas es esmu, lai mctu un kam? Kas es esmu, esi tu, un kas tu esi es esmu. Es esmu mums visiem ir kopgs; pri es esmu ir gaismas un mlestbas neizmrojamba. Ms to neredzam, jo ms skatmies citur. Es varu tikai nordt uz debesm; zvaigznes redzana ir tevis paas darbs. Daiem ir vajadzgs vairk laika, ldz vii redz zvaigzni, daiem mazk; tas ir atkargs no viu redzjuma skaidrbas un dedzguma viu mekljumos. iem diviem ir jbt viu pau es varu tikai iedroint.

452

J: Ko no manis sagaida, kad es kstu par skolnieku? M: Katram skolotjam ir sava metode, parasti aizgta no via Guru mcbm, un atkarga no t, kd veid vi pats realizja, un ar via terminoloijas. Atkarb no skolnieka personbas ajos ietvaros tiek veiktas izmaias. Skolniekam dod pilngu domas un taujanas brvbu, un vi tiek iedroints izptt savas sirds saturu. Viam ir jbt absolti droam par savu Guru un via kompetenci, savdk via ticba nebs absolta, ne ar via rcba pilnga. Tas ir absoltais tev, kas ved tevi pie absolt pri tev absolta patiesba, mlestba, nesavtgums ir noteicoie sevis-realizcijas faktori. Ar patiesu dedzgumu os var sasniegt. J: Es saprotu, ka, lai ktu par skolnieku, ir jatsaks no imenes un mantbas. M: Tas ir atkargs no Guru. Dai sagaida, ka viu nobrieduajiem skolniekiem ir jkst par asktiem un vientuniekiem; dai mudina uz imenes dzvi un pienkumiem. Prsvar no viiem imenes dzves modeli uzskata par grtku nek atsacanos, tpc dergu personbai, kas ir vairk nobriedusi un labk sabalansta. Disciplnas skuma posmos vartu bt iesakma mka dzve. Tpc hinduisma kultr sagaida, ka studentiem ldz 25 gadu vecumam ir jdzvo k mkiem lai dotu viiem iespju izveidot raksturu, kas ir spjgs tikties ar laulbas dzves grtbm un krdinjumiem. J: Kas ir ie cilvki aj telp? Vai vii ir tavi skolnieki? M: Vaic viiem. Ne jau verbl lmen kst par skolnieku, bet gan klusajos esambas dziumos. Tu neksti par skolnieku nejaui; t vairk ir liktea nek savas gribas lieta. Tas ir skolnieks, kas visu nosaka via godgums un patiess dedzgums. Pareizais skolnieks vienmr atrads pareizo skolotju. J: Es saskatu skaistumu un sajtu svtbu patiesbas mekljumos kompetenta un mloa skolotja vadb. Dieml mums ir jatgrieas Anglij. M: Attlumam nav nozmes. Ja tavas vlmes ir spcgas un patiesas, ts ieveidos tavu dzvi t, lai ts piepildtos. Sj savu sklu un atstj to

453

gadalaikiem. J: Kdas ir gargs dzves progresa zmes? M: Brvba no jebkda nemiera; viegluma un prieka sajta; dzi miers iekup un enerijas prpilnba rpus. J: K tu pie t tiki? M: Es to visu atradu sava Guru svtaj kompnij pats es neko nedarju. Vi man teica bt klusam un es to darju tik, cik varju. J: Vai tava kltbtne ir tik pat spcga k via? M: K lai es to zinu? Priek manis ir tikai via kltbtne. Ja tu esi ar mani, tu esi ar viu. J: Katrs Guru atsaucas uz savu Guru. Kur tam ir skums? M: Pasaul ir spks, kas darbojas apgaismbai un priek atbrvoans. Ms to saucam par Sadiva, kas vienmr ir kltesos cilvku sirds. Tas ir vienojoais faktors. Vienotba atbrvo. Brvba vieno. Beigs nekas nav ne mans, ne tavs viss ir msu. Tikai esi viena ar sevi, un tu bsi viena ar visu, mjs vis univers. J: Tu gribi teikt, ka visas s lielisks lietas nks, mjojot es esmu sajt vien? M: Tas ir vienkrais, kas ir dros, ne saretais. Kaut k cilvki neuzticas vienkrajam, vieglajam, vienmr pieejamajam. Kpc gan godgi nepamint to, ko es saku? Tas vartu izskatties oti niecgi un nesvargi, bet tas ir k skla, kas izaug milzg kok. Dod sev o iespju! J: Es te redzu tik daudzus cilvkus, sot eit klusi. Pc k vii ir atnkui? M: Lai satiktu sevi pau. Mjs ar viiem prk ir pasaule. eit nekas vius netrauc; viiem ir iespja nolikt mal savas ikdienis rpes un kontaktties ar btisko vios. J: Kds ir sevis-apjausmas trenia kurss?

454

M: Treniam nav vajadzbas. Apjausma vienmr ir ar tevi. To pau uzmanbu, ko tu dod rjam, tu pagriez uz iekjo. Nekdi jauni vai pai apjausmas veidi nav nepiecieami. J: Vai tu persongi paldzi cilvkiem? M: Cilvki nk pie manis runt par savm problmm. Acmredzami vii gst kdu paldzbu, savdk vii nebtu nkui. J: Vai sarunas vienmr ir publiskas, vai tu ar run privti? M: Atkarb no viu vlmm. Persongi man nav atirbas starp publisku un privtu. J: Vai tu vienmr esi pieejams, vai tev ir ar kds cits darbs? M: Es vienmr esmu pieejams, bet stundas no rta un vl pcpusdien ir visrtks. J: Es saprotu, ka par garg skolotja darbu nav augstk novrtjamu darbu. M: Motvam ir milzga nozme.

90. Atdodies sev


Jauttjs: Es esmu dzimusi Savienotajs Valsts, un pdjos etrpadsmit mneus pavadju r Ramanram; tagad esmu ce atpaka uz tatiem, kur mani gaida mana mte. Maharad: Kdi ir tavi plni? J: Es vartu gt msas kvalifikciju vai vienkri apprecties un audzint brnus. M: Kpc tu gribi precties? J: Gargo mju doana ir augstk kalpoanas sabiedrbai forma, ko varu 455

iedomties. Bet, protams, dzve var ieveidoties savdk. Esmu gatava jebkam, kas nks. M: Ko ie etrpadsmit mnei r Ramanram tev deva? Kd veid tu esi savdka, saldzinot ar to, kda tu biji, tur ierodoties? J: Es vairs nebaidos. Esmu atradusi kaut kdu mieru. M: Kas tas ir par mieru? Miers no t, ka tev ir tas, ko tu gribi, vai miers no t, ka vairs negribi to, k tev nav? J: Mazliet no abiem, domju. Tas pavisam nebija viegli. Kaut ar rams ir oti mierga vieta, iekji es biju agonij. M: Kad tu realiz, ka atirba starp iekjo un rjo ir tikai prt, tu vairs nebaidies. J: Tda realizcija man nk un iet. Neesmu vl sasniegusi absolts pilnbas nekustgumu. M: Tad tikmr, kamr tu t dom, tev ir jturpina sdhana, lai kliedtu aplamo ideju, ka neesi pilnga. Sdhana aizvc prkljumus. Kad tu sevi realiz k mazku nek punktu telp un laik, kaut ko par mazu, lai to prdaltu, un par slaicgu, lai to vartu nogalint, tad un tikai tad izzd visas bailes. Kad tu esi mazka par adatas galu, tad adata tev nespj iedurt tu dur adatu! J: J, t es dareiz jtos nesalauama. Es esmu vairk nek bezbailga esmu bezbailba pati. M: Kas tev lika doties uz ramu? J: Man bija nelaimgs mlas romns, un es cietu elli. Ne alkohols, ne narkotikas man nepaldzja. Es meklju un atradu daas grmatas par jogu. No grmatas uz grmatu, no pavediena uz pavedienu es noncu Ramanram. M: Ja tda pati tradija notiktu atkal, vai tu ciestu tik pat, emot vr tavu pareizjo prta stvokli? J: O, n, es neautu sev atkal ciest. Es nogalintu sevi. 456

M: Tad tu nebaidies mirt! J: Es baidos mirt, ne no nves paas. Es iedomjos, ka miranas process vartu bt spgs un nesmuks. M: K tu to zini? Tam t nav jbt. Tas var notikt skaisti un mierpilni. Kad tu zini, ka nve notiek ar ermeni un ne ar tevi, tu tikai vro savu ermeni, nokrtam k nevajadzgu drbi. J: Es pilnb apjauu, ka manas bailes no nves ir priekstata, ne zinanu d. M: Cilvkbtnes mirst katru sekundi, miranas bailes un agonija pasaulei pri karjas k mkonis. Nav brnums, ka ar tev ir bail. Bet, kad tu zini, ka tikai ermenis mirst, ne atmias turpintba un sajta es esmu, kas taj tiek atspoguota, tu vairs nebaidies. J: Kad mirsim, tad redzsim. M: Pievrs uzmanbu, un tu atradsi, ka dzimana un nve ir viens, ka dzve puls starp banu un nebanu, un ka viens otram ir nepiecieami pilnbai. Tu dzimsti, lai mirtu, un tu mirsti, lai atdzimtu. J: Vai nepieerans neapstdina procesu? M: No nepieerans zd bailes, bet ne fakts. J: Vai man bs jatdzimst? Cik drausmgi! M: Tas nav obligti. Tev tiek tas, ko tu gribi. Tu pati radi savus plnus un tos izpildi. J: Ms nosodm sevi, lai ciestu? M: Ms augam izptot, un, lai izpttu, mums ir vajadzga pieredze. Msos ir tendence atkrtot to, ko neesam sapratui. Ja ms esam jtgi un intelienti, mums nav jcie. Spes ir sauciens pc uzmanbas un sods par neuzmanbu. Intelienta un ldzjtga rcba ir viengs zles. J: Es nepieautu atkal savas cieanas, jo esmu izaugusi intelienc. Kas nepareizs panvb?

457

M: Nek nepareiza, ja tas atrisina problmu. Bet, ja nu tas neatrisina? Cieanas, kas ir kdu rju faktoru izraistas kda spga un nerstjama slimba, nepanesams nelaimes gadjums vartu bt kaut kd veid attaisnojums, bet tur, kur trkst gudrbas un ldzjtbas, panvba nevar paldzt. Muga nve nozm mugu atdzimanu. Turklt ir jem vr karmas jautjums. Pacieana parasti ir visgudrkais risinjums. J: Vai ir jpanes cieanas, lai vai cik ts btu aktas un bezcergas? M: Pacieana ir viena lieta, un bezpaldzga agonija ir cita. Pacieana ir jgpilna un auglga, kamr agonija ir bezjdzga. J: Kpc uztraukties par karmu? T jebkur gadjum parpjs pati par sevi. M: Lielk daa msu karmas ir kolektva. Ms cieam par citu grkiem, k citi cie par msjiem. Cilvce ir viens. fakta nezia to nemaina. Ms pai vartu bt daudz laimgki cilvki, bet tas t nav msu vienaldzbas pret citu cieanm d. J: Redzu, ka esmu palikusi daudz atsaucgka. M: Labi. Kad tu to saki, ko tu dom? Sevi k atsaucgu personu sievietes ermen? J: Ir ermenis un ir ldzjtba, un ir atmia, un dadas lietas un attieksmes; kop tos vartu nosaukt par personu. M: Ieskaitot es esmu ideju? J: Es esmu ir k grozs, kas satur daudzs lietas, kas kop ir persona. M: Vai drzk tas ir vtols, no k grozs ir uzpts. Kad tu par sevi dom k par sievieti, vai tu dom, ka tu esi sieviete, vai ka tavs ermenis tiek aprakstts k sieviete? J: Tas ir atkargs no mana noskaojuma. Dareiz es jtos tikai k apjausmas centrs. M: Vai apjausmas okens. Bet vai ir mirki, kad tu neesi ne cilvks, ne sieviete, ne nejauais, kas ir apstku nosacts? 458

J: J, ir, bet es kautrjos par to runt. M: Mjiens ir viss, ko kds var gaidt. Vairk tev nav jsaka. J: Vai es tav kltbtn drkstu smt? Zinu, nav pieemts smt vied priek, vl jo vairk sievietei. M: Protams, sm, neviens neiebilds. Ms saprotam. J: Jtu vajadzbu rimties. M: Tas t oti biei ir ar amerikiem un eiropieiem. Pc sdhanas laika spra vii ir uzldjuies ar eneriju un mekl, kur to likt. Vii organiz kopienas, kst par jogas skolotjiem, precas, raksta grmatas visu, izemot turanos klusam un savu eneriju pagrieanu iekup, lai atrastu neizsmeamo spka avotu, un iemctos mkslu to apvaldt. J: Es atzstu, ka tagad es gribu doties atpaka un dzvot oti aktvu dzvi, jo es jtos pilna enerijas. M: Tikmr, kamr tu sevi neuzskati par ermeni un prtu, tu vari dart, ko gribi. Tas nav tik daudz ermea un visa, kas ap to, atmeanas jautjums, cik skaidra sapratne, ka tu neesi ermenis, banas atstatus sajta, emocionla neiesaistans. J: Es zinu, ko tu ar to dom. Kdus etrus gadus atpaka es izgju cauri fizisk noraidanas periodam; es nepirku drbes, du visvienkrko dienu, gulju uz plikas grdas. T ir vajadzbu pieemana, kam ir nozme, ne diskomfortam. Tagad esmu sapratusi, ka dzves, kda t ir, pieemana un t, ko t dv, mlana ir vislabkais. Es ar priecgu sirdi pieemu visu, kas nks, un izmantou to vislabkaj veid. Ja es neko citu nevaru izdart k vien dot dzvi un stu kultru daiem brniem tas ir gana labi; kaut ar mana sirds ir atvrta katram brnam, es nevaru sasniegt visus. M: Tu esi precjusies un mte tikai tad, kad tu apzinies vrieti-sievieti. Kad tu neuzskati sevi par ermeni, tad ermea imenes dzve, lai cik t btu aktva un interesanta, tiek redzta tikai k sple uz prta ekrna, kur apjausmas gaisma ir vieng realitte. J: Kpc tu uzstj, ka apjausma ir viengais relais? Vai tad apjausmas 459

objekts, kamr tas ilgst, nav tik pat rels? M: Bet tas neilgst! Mirklga realitte ir sekundra; t ir atkarga no bezlaicg. J: Tu dom, ka tas turpins, vai tas ir pastvgs? M: Eksistenc nevar bt turpintbas. Turpintba nozm identitti pagtn, tagadn un nkotn. Tda identitte nav iespjama, jo pai identificans ldzeki ir svrstgi un mains. Turpintba, pastvba, s ir atmias radtas ilzijas, tikai mentlas pastvgas redzambas projekcijas tur, kur pastvgas projekcijas nevar pastvt; atmet visas idejas par slaicgo vai pastvgo, ermeni vai prtu, vrieti un sievieti; kas paliek? Kds ir tava prta stvoklis, kad visi sadaljumi tiek atmesti? Es nerunju par atirbu atmeanu, jo bez tm manifestcija nepastv. J: Kad es nesadalu, esmu laimga mier. Bet kaut k es zaudju tdu gultni atkal un atkal, un sku meklt laimi rjs liets. Kpc mans iekjais miers nav noturgs, es nesaprotu. M: Miers, beigu beigs, ar ir prta stvoklis. J: Pri prtam ir klusums. Par to neko nevar pateikt. M: J, visas runas par klusumu ir tikai troksnis. J: Kpc ms mekljam pasaulgu laimi pat pc savas dabgs spontns laimes nogaroanas? M: Kad prts ir iesaistjies kalpoan ermenim, laimba tiek pazaudta. Lai to atgtu, tas mekl baudu. Alkas bt laimgam ir pareizas, bet veidi, kd to mina nodroint, ir maldgi, neuzticami un destruktvi attiecb uz patiesu laimbu. J: Vai bauda vienmr ir nepareiza? M: ermea un prta pareizs stvoklis un pielietojums ir intensvi patkams. Tie ir baudas mekljumi, kas ir nepareizi. Nemini padart sevi par laimgu, drzk apaubi pau laimes meklanu. Tu mekl laimi, jo tu neesi laimga. Atrodi, kpc tu neesi laimga. Jo tu neesi laimga, tu mekl laimi baud; bauda rada spes, un tpc tu to sauc par pasaulgu; tad tu 460

ilgojies pc citas baudas, bez spm, kuru tu sauc par dieviu. stenb bauda ir tikai atelpa no spm. Laime ir gan pasaulga, gan ne-pasaulga, iekup un pri visam, kas notiek. Neizir, nedali nesadalmo un neatsveini sevi no dzves. J: Cik labi es tevi tagad saprotu! Pirms manas pabanas Ramanram mani tiranizja sirdsapzia, vienmr vrtjot. Tagad esmu pilnb atslbusi, pilnb pieemu sevi, kda es esmu. Kad atgriezos tatos, pieemu dzvi, kda t nks, k Bhagavna svtbu, un baudu rgto sald starp. ir viena no lietm, ko es iemcjos ram uzticties Bhagavnam. Pirms tam es tda nebiju. Nespju uzticties. M: Uzticties Bhagavnam nozm uzticties sev. Apjaut, ka viss, kas notiek, notiek ar tevi, caur tevi, ka tu esi visa, ko tu uztver, radtjs, baudtjs un izncintjs, un tu nebaidsies. Nebaidoties tu nebsi nelaimga, ne ar tu meklsi laimi. Tava prta spogul pards un izzd dadi attli. Zinot, ka tie pilnb ir tevis radjumi, vro tos klusi atnkam un ejam, esi modra, bet ne uztraukta. kluss vroanas attieksme ir pats jogas pamats. Tu redzi attlu, bet tu neesi attls. J: iet, ka nves doma mani baida, jo es negribu atdzimt. Es zinu, neviens nespie, tomr neapmierinto vlmju spiediens ir milzgs, un es vartu nebt spjga pretoties. M: Pretoans jautjums nepaceas. Kas dzimst un atdzimst, neesi tu. Lai tas notiek, vro to notiekam. J: Kpc vispr tad satraukties? M: Bet tu satraucies! Un tu satrauksies tikmr, kamr attls ir konflikt ar tevis paas patiesbas, mlestbas un skaistuma sajtu. Tieksme uz harmoniju un mieru ir neizskauama. Bet, kad t tiek piepildta, satraukuma vairs nav, un fizisk dzve kst bez-piepu un zem uzmanbas slieka. Tad pat ermen tu neesi dzimusi. Bt iemiesotam vai bez-ermea tev ir viens un tas pats. Tu sasniedz punktu, kad nekas ar tevi nevar notikt. Bez ermea tu nevari bt nogalinta; bez paumiem tevi nevar apzagt; bez

461

prta tevi nevar apmuot. Nav punkta, aiz kura vlme vai bailes vartu pie tevis pieerties. Ja ar tevi nevar notikt nekdu izmaiu, kam ir nozme? J: Kaut k man nepatk miranas ideja. M: Jo tu esi tik jauna. Jo vairk tu sevi zini, jo mazk tu baidies. Protams, nekad nav patkami skatties uz miranas agoniju, bet mirstoais reti kad apzins. J: Vai vi atgrieas apzi? M: Tas ir oti ldzgi miegam. Uz kdu laiku persona nav fokus, un tad atgrieas. J: T pati persona? M: Persona, esoa apstku radjums, noteikti mains tiem ldzi k liesma, kas mains ldzi degvielai. Tikai process turpins, radot laiku un telpu. J: Labi, Dievs par mani parpsies. Es varu visu atstt Viam. M: Pat ticba Dievam ir tikai posms ce. Beigs tu visu atmet, jo tu nonc pie kaut k tik vienkra, ka nav vrdu, lai to izteiktu. J: Es tikai sku. Skum man nebija ne ticbas, ne uzticans; man bija bail aut lietm notikt. Pasaule ita oti bstama un naidga vieta. Tagad vismaz es varu runt par uzticanos Guru vai Dievam. auj man augt. Nesteidzini mani. auj man iet sav temp. M: Droi, turpini. Bet tu to nedari. Tu vl joprojm esi iestrgusi idejs par vrieti un sievieti, vecu un jaunu, dzvi un nvi. Turpini, ej pri. Lieta, kas ir atpazta, ir lieta, kas ir transcendta. J: Ser, lai kur es dotos, cilvki uzskata par savu pienkumu meklt man vainas un bakstt mani. Man ir apnikusi gargo bagtbu krana. Kas vainas manai tagadnei, ka to vajadztu upurt nkotnei, lai cik varenai? Tu saki, realitte ir iek tagad. Es mlu savu tagad. Es to gribu. Es negribu bt mgi nemier par savu stju un ts nkotni. Es negribu dzties pc vairk un labka. Atauj man mlt to, kas man ir. M: Tev ir pilnga taisnba; dari to. Tikai esi patiesa vienkri mli to, ko tu 462

mli neplies un nesaspringsti. J: o es saucu par atdoanos Guru. M: Kpc padart par rju? Atdodies sev, kura izpausme ir katra lieta.

91. Bauda un laime


Jauttjs: Manam draugam, apmram divdesmitpiecgadgam jauneklim, pateica, ka viam ir nerstjama sirds kaite. Vi man atrakstja, ka lnas nves viet vi dod priekroku panvbai. Es atbildju, ka ar rietumu medicnu neizrstjama slimba vartu bt izrstjama kd cit veid. Ir jogu spjas, kas cilvka ermen var ieviest momentnas izmaias. Atkrtotas badoans efekts ar ir gandrz brnumains. Es viam uzrakstju nesteigties mirt; t viet pamint citas pieejas. Netlu no Bombejas dzvo kds jogs, kuram ir brnumainas spjas. Vi specializjas ermeni vadoo dzvbas spku kontrolan. Es satiku daus no via skolniekiem un caur viiem nodevu jogam mana drauga vstuli un fotogrfiju. Redzsim, kas notiks. Maharad: J, brnumi notiek biei. Bet ir jbt gribai dzvot. Bez ts brnums nenotiks. J: Vai tdu gribu var iedvesmot? M: Virspusju vlmi j. Bet t nodils. Paos pamatos neviens nevar piespiest citu dzvot. Turklt ir bijuas kultras, kurs panvbai bija atzta un godjama vieta. J: Vai tas nav dabgi nodzvot dabgo dzves ilgumu? M: Dabgi spontni viegli j. Bet slimba un cieanas nav dabgas. Nesvrstg visa, kas nk, paciean ir cla tikumba, bet ar atteikties no bezjdzgas spdzinanas un pazemoanas ir cienjami. 463

J: Man reiz iedeva kda siddha saraksttu grmatu. Vi taj apraksta savas daudzs dvains un pat apbrnojams pieredzes. Vi saka, ka patiesa sdhakas ce beidzas, viam satiekoties ar savu Guru un atdodot viam savu ermeni, prtu un sirdi. Tdjdi Guru prem vadbu un kst atbildgs pat par visskko notikumu skolnieka dzv, kamr divi kst par vienu. To vartu saukt par realizciju caur identifikciju. Skolnieks tiek spka premts, kuru vi nevar ne kontrolt, ne tam pretoties, un vi jts k bezpaldzga lapa vtr. Vieng lieta, kas viu tur drob no vjprta un nves, ir via ticba sava Guru mlestbai un spkam. M: Katrs skolotjs mca, balstoties sav pieredz. Pieredzi ieveido ticba, ticbu ieveido pieredze. Pat Guru tiek skolnieka ieveidots pc via paa attla. Tas ir skolnieks, kas Guru padara par varenu. Kad tiek redzts, ka Guru ir atbrvojo spka aents, kas strd gan iekup, gan rpus, sirsnga atdoans kst dabga un viegla. Tiei k cilvks, premts spm, pilnb ieliek sevi irurga roks, t skolnieks bez atkpm uztic sevi savam Guru. Tas ir pavisam dabgi meklt paldzbu, kad pc ts tiek akti justa vajadzba. Bet, lai cik spjgs btu Guru, viam nevajadztu uzspiest savu gribu skolniekam. No otras puses, skolniekam, kur neuzticas un vilcins, ir lemts palikt nepiepildtam ne sava Guru d. J: Kas td gadjum notiek? M: Dzve mca tur, kur viss prjais ir bezspcgs. Bet dzves mcbas aizem daudz laika. Uzticoties un klausot var izvairties no atlikanas un nepatikanm. Bet tda uzticans nk tikai tad, kad vienaldzbu un nemiergumu nomaina skaidrba un miers. Cilvks, kuram ir zema paciea, nebs spjgs sev uzticties, ne ar kdam citam. Tpc skum skolotjs dara visu, lai prliecintu skolnieku par via augsto izcelsmi, cienjamo dabu un skaisto likteni. Vi saista ar viu kdu svto un ar savas pieredzes, dodot viam prliecintbu par sevi un par via bezgalgajm iespjm. Kad prliecintba par sevi un uzticba skolotjam nk kop, skolnieka rakstur un dzv var skt notikt straujas un ilgstoas izmaias. J: Es vartu negribt mainties. Mana dzve ir gana laba, kda t ir. M: Tu t saki, jo tu neesi ieraudzjis, cik spgu dzvi tu dzvo. Tu esi k

464

brns, kur gu ar knupi mut. Tu vartu uz kdu mirkli justies laimgs, esot pilnb centrts uz sevi, bet ir gana krtgi apskatties uz cilvku sejm, lai uztvertu cieanu universlumu. Pat tevis paa laimba ir tik ievainojama un slaicga, bankas bankrota vai vdera las lastb. Tas ir tikai atelpas mirklis starp divm bdm. sta laime nav ievainojama, jo t nav atkarga no apstkiem. J: Vai tu run no savas pieredzes? Vai ar tu esi nelaimgs? M: Man nav persongu problmu. Bet pasaule ir pilna dzvu radbu, kuru dzves ir iespiestas starp bailm un alkm. Vii ir k ganmpulks, kas tiek vests uz kautuvi, lkjoi un auojoi, bezrpgi un laimgi, tomr pc stundas jau beigti un nodrti. Tu saki, tu esi laimgs. Vai tu tiem esi laimgs, vai tu tikai centies sevi par to prliecint. Skaties uz sevi bezbailgi, un tu beidzot ieraudzsi, ka tava laime ir atkarga no apstkiem un vides, tpc t ir mirklga, nesta. sta laimba nk no iekienes. J: Kds man labums no tavas laimbas? T mani par laimgu nepadara. M: Tev t vartu bt visa un vl vairk, ja vien prasi. Bet tu neprasi; neiet, ka tu to gribi. J: Kpc tu t saki? Es gribu bt laimgs. M: Tu esi gana apmierints ar baudm. Laimbai nav vietas. Iztuko savu kausu un iztri to. Savdk tas nevar tikt pieliets. Citi tev var dot baudu, bet laimi nekad. J: Patkamu notikumu de ir gana labi. M: Drz t beidzas sps, ja ne nelaim. Kas cits ir joga, ja ne pastvgas laimbas mekljumi iekup? J: Tu vari runt tikai par austrumiem. Rietumos apstki ir savdki, un tas, ko tu saki, uz turieni nav attiecinms. M: Bdm un bailm nav austrumu un rietumu. Problma ir universla cieanas un cieanu izbeigana. Cieanu clonis ir atkarba, un neatkarba ir remdjums. Joga ir sevis atbrvoanas zintne un mksla caur sevis 465

sapraanu. J: Es nedomju, ka esmu dergs jogai. M: Kam citam tu esi dergs? Visa tava darana un nkana, baudu meklana, mlana un nana is viss parda, ka tu cnies pret ierobeojumiem, paa uzstdtiem vai pieemtiem. Sav nezi tu taisi kdas un radi spes sev un citiem, bet ir alkas, un ts netiks noliegtas. Ts paas alkas, kuras mekl piedzimanu, laimi un nvi, mekls sapratni un atbrvoanos. T ir k dzirkstele kokvilnas krav. Tu par to vartu neko nezint, bet agrk vai vlk kuis bs liesms. Atbrvoans ir dabgs process un ilgtermi neizbgams. Bet tas ir tavos spkos to ievest iek tagad. J: Tad kpc pasaul ir tik maz atbrvojuos cilvku? M: Me kd konkrt laik tikai dai koki ir ziedos, tomr katram pienks savs laiks. Agrk vai vlk tavi fiziskie un mentlie resursi bs izsmelti. Ko tad tu darsi? Kritsi izmisum? Labi, krti izmisum. Tu nogursi no sava izmisuma un sksi vaict. Taj brd tu bsi gatavs apzintai jogai. J: Man visa klaioana un meklana iet nedabga. M: Tavs dabgums ir kropa dabgums. Tu to vartu neapjaust, bet tas tevi par normlu nepadara. Ko nozm bt dabgam un normlam, tu nezini, ne ar tu zini, ka tu nezini. Tagad tevi vienkri nes, un tpc tu esi briesms, jo ar to, kuru nes, katr mirkl var kaut kas notikt. Btu labk pamosties un ieraudzt savu situciju. Ka tu esi tu zini. Kas tu esi tu nezini. Atrodi, kas tu esi. J: Kpc pasaul ir tik daudz cieanu? M: Cieanu iemesls ir egoisms. Citu iemeslu nav. J: Es biju sapratis, ka cieanas ir ierobeojumu sastvdaa. M: Dadba un atirbas nav bdu iemesli. Vienotba dadb ir dabga un laba. Tikai ldz ar atirtbu un sevis-meklanu pasaul pards stas 466

cieanas.

92. Ej pri es-esmu-ermenis idejai


Jauttjs: Ms esam k dzvnieki, skraidoi apkrt ar bezjdzgiem mriem, un neiet, ka tas reiz beigsies. Vai ir izeja? Maharad: Tev tiks piedvti daudzi cei, kuri tevi pagriezs un atveds atpaka pie skuma punkta. No skuma ieraugi, ka problma pastv tikai tav nomodas stvokl, ka, lai cik btu spgi, tu to pilnb aizmirsti, kad tu dodies gult. Kad tu esi nomod, tu apzinies; kad tu guli, tu esi tikai dzvs. Apzia un dzve tos abus tu vartu nosaukt par Dievu; bet tu esi pri abiem, pri Dievam, pri banai un nebanai. Tas, kas tevi attur no sevis k visa un pri visam zinanas, ir prts, kas balsts atmi. Tam ir spks pr tevi tikmr, kamr tu tam uzticies; necnies ar to; tikai neem to vr. Kad tam ir atsacta uzmanba, tas rimsies un atkls savu darboans mehnismu. Kad tu zini t patieso dabu un nolku, tu tam neausi radt iedomtas problmas. J: Protams, ne visas problmas ir iedomtas. Ir stas problmas. M: Kdas vartu bt problmas bez tm, kuras ir radjis prts? Dzve un nve nerada problmas; spes un baudas nk un iet, pieredztas un aizmirstas. T ir atmia un gaidas, kas rada sasniegumu vai izvairans problmas, kas ir patikas un nepatikas iekrsotas. Patiesba un mlestba ir cilvka st daba, un prts un sirds ir ts izpausmes ldzeki. J: K kontrolt prtu? Un sirdi, kura nezina, ko t vlas? M: Tie nevar strdt tums. Lai krtgi darbotos, tiem ir vajadzga tras apjausmas gaisma. Jebkdas ples kontrolt tos tikai pakaus atmias dikttam. Atmia ir labs kalps, bet slikts kungs. T efektvi attur no atkljuma. Realitt nav vietas plm. T ir savtba identificans ar 467

ermeni d, kas ir galven problma un visu citu problmu clonis. Un savtbu nevar kliedt ar plm, tikai ar skaidru redzjumu ts cloos un ietekms. Ples ir konflikta starp nesavietojamm vlmm zme. Tm btu jbt redztm, kdas ts ir tikai tad ts izgaist. J: Un kas paliek? M: Tas, kas nevar mainties, paliek. Lielais miers, dziais klusums, realittes slptais skaistums paliek. Kaut ar tas nevar tikt pateikts vrdos, tas gaida, kad tu pats to pieredzsi. J: Vai, lai realiztu, nav jbt gatavam un piemrotam? Msu daba ldz paam kodolam ir dzvnieciska. Kamr to neizskau, k ms varam cert uz realittes uzauanu? M: Liec dzvnieku mier. Lai tas ir. Tikai atceries, kas tu esi. Izmanto katru dienas notikumu, lai atgdintu sev, ka bez tevis k liecinieka nebtu ne dzvnieka, ne Dieva. Saproti, ka tu esi abi, visa, kas ir, esence un substance, un paliec sav sapratn nesvrstgi. J: Vai ar sapratni pietiek? Vai man nav vajadzgki taustmki pierdjumi? M: T ir tava sapratne, kas izlems pierdjumu dergumu. Bet cik vl taustmku pierdjumu tu gribi bez tevis paa eksistences? Lai kur tu dotos, tu atrodi sevi. Lai cik tlu tu sniegtos laik, tu esi tur. J: Acmredzami es neesmu ne visuresos, ne mgs. Es esmu tikai eit un tagad. M: Gana labi: is eit ir visur, un tagad vienmr. Ej pri es-esmuermenis idejai, un tu atradsi, ka telpa un laiks ir tev, nevis tu telp un laik. Kad tu o esi sapratis, galvenais rslis realizcijai ir novkts. J: Kas ir realizcija, kas ir pri sapratnei? M: Iedomjies biezu meu, pilnu teriem, un sevi izturg dzelzs br. Zinot, ka tu br esi labi pasargts, tu terus vro bezbailgi. Tad tu atrodi terus br un sevi klaiojou dungos. Beigs bris izzd, un tu jj uz teriem! J: Nesen biju kd kopgs meditanas paskum Bombej, un biju 468

liecinieks dalbnieku neprtam un sevis-atmeanai. Kpc cilvki izvlas tdas lietas? M: Ts visas ir nemierga prta izgudrojumi, kas vilina sajtas mekljous cilvkus. Daas no tm paldz no zemapzias izldt apspiestas atmias un ilgas, un td apmr ts remd. Bet beigs ts praktiztju atstj tur, kur vi bija vai vl sliktk. J: Nesen es lasju kda joga grmatu par via pieredzm meditcij. T ir pilna vzijm un skam, krsm un melodijm; varena izrde un brniga izklaide! Beigs tas viss izgaisa, un palika tikai pilngas bezbailbas sajta. Nav brnums cilvkam, kur iziet cauri vism m pieredzm neapskrpts, nav jbaids ne no k! Tomr es brnos, kds labums man no tdas grmatas? M: Nekds, iespjams, jo t tevi nepiesaista. Uz citiem vartu bt atstts iespaids. Cilvki atiras. Bet visi nemitgi tiekas ar sevis paa eksistences faktu. Es esmu ir augstkais fakts; Kas es esmu? ir augstkais jautjums, uz kuru visiem ir jatrod atbilde. J: Viena un t pati atbilde? M: T pati btb, atirga izpausm. Katrs mekltjs pieem vai izgudro metodi, kda viam ir derga, pielieto to kaut kd dedzguma un centbas mr, gst rezulttus, atkarb no sava temperamenta un gaidm, ieveido tos vrdu veidol, uzbv no tiem sistmu, nodibina tradciju un sk pieemt citus sav jogas skol. Tas viss ir bvts no atmias un iztles. Neviena no tdm skolm nav bezvrtga, ne ar neaizvietojama; katr var ldz kdam punktam progrest, kad ir jatmet visas vlmes pc progresa, lai btu iespjams turpmks progress. Tad visas skolas tiek atmestas, jebkdas ples izbeigtas; vienatn un tums tiek likts pdjais solis, kas izbeidz neziu un bailes uz visiem laikiem. sts skolotjs tomr neieslodzs savu skolnieku ieteiktaj ideju, jtu un rcbas rm; tiei pretji, vi pacietgi viam rds vajadzbu bt brvam no vism idejm un noteiktiem uzvedbas modeiem, bt modram un patiesam, un iet ldzi dzvei, lai kur t viu vestu, ne lai baudtu vai ciestu, bet lai

469

saprastu un mctos. Pie pareiz skolotja skolnieks mcas mcties, ne atcerties un klaust. Satsanga, cienjamo kompnija, neieveido, t atbrvo. Uzmanies no t, kas padara tevi par atkargu. Prsvar t-saukts atdoans Guru beidzas ar vilanos, ja ne ar tradiju. Par laimi, patiess mekltjs laicgi atsaits sevi, no pieredzes kuvis gudrks. J: Protams, sevis-atdoanai ir sava vrtba. M: Sevis-atdoana ir visu rpju par sevi atdoana. To nevar izdart, t notiek, kad tu realiz savu patieso dabu. Verblai sevis-atdoanai, pat, ja to pavada sajtas, ir maza vrtba, un t salzt, kad ir spiediens. Labk gadjum t parda nodomu, ne faktu. J: Rigvd ir minta adhi joga, Pirmatnj joga, kura sastv no laulbm starp prad un Prnu, kas, k es saprotu, nozm gudrbas un dzves sankanu kop. Vai vartu t teikt, ka t ir ar Dharmas un Karmas, taisnguma un rcbas, savienba? M: J, ja ar taisngumu tu dom harmoniju ar savu patieso dabu un ar rcbu tikai nesavtgu un bez-vlmju rcbu. Adhi jog dzve pati ir Guru, un prts skolnieks. Prts dzvo dzvi, tas nedikt. Dzve plst dabgi un bez plm, un prts aizvc rus ts miergai plsmai. J: Vai dzve pati pc savas dabas nav tda, kas atkrtojas? Vai sekoana dzvei nenoveds pie stagncijas? M: Dzve pati par sevi ir rkrtgi radoa. Skla laika gait kst par meu. Prts ir k meinieks aizsarg un regul milzgs eksistences alkas. J: Skatta k kalpoana dzvei ar prtu, adhi joga ir perfekta demokrtija: visi iesaists dzves dzvoan, cik vien spj un mk, katrs ir viena un t paa Guru skolnieks. M: Tu t vartu teikt. Tas t vartu bt potencili. Bet kamr dzve netiek mlta un tai neuzticas, tai neseko eneriski un kaislgi, nebtu sti viet runt par jogu, kas ir kustba apzi, apjausma darbb. 470

J: Reiz es vroju kalnu upi, kas plda starp akmeiem. Pie katra akmens saviojums bija savdks, atkargs no akmens formas un izmra. Vai nav t, ka katra persona ir tikai saviojums virs ermea, bet dzve ir viena un mga. M: Saviojums un dens nav atirti. Tas ir uzvandjums, kas liek tev apjaust deni. Apzia vienmr ir par kustbu, izmaim. Nevar bt tda lieta k nemainga apzia. Nemaingums moment izsldz apziu. Cilvks, kuram atemtas rjs un iekjs sajtas ir bezapzi vai iet pri apziai un bezapziai nedzimstoaj un nemirstoaj stvokl. Tikai tad, kad gars un matrija nk kop, dzimst apzia. J: Vai tie ir viens vai divi? M: Tas ir atkargs no vrdiem, kdus tu lieto: tie ir viens vai divi, vai trs. Izptot trs kst divi, un divi kst viens. K seja-spogulis-attls saldzinjum. Jebkuri divi no tiem iepriek pieem treo, kur apvieno os divus. Sdhan tu redzi trs k divus, kamr tu realiz divus k vienu. Kamr tu esi premts ar pasauli, tu neesi spjgs sevi zint: lai zintu sevi, griez savu uzmanbu prom no pasaules un griez to iekup. J: Es nevaru izncint pasauli. M: Nav tdas vajadzbas. Tikai saproti, ka tas, ko tu redzi, nav tas, kas ir. Redzambas izgaiss ts izptot, un pamat eso realitte nks virspus. Tev nav jnodedzina mja, lai no ts tiktu r. Vienkri izej r. Tikai tad, kad tu nespj brvi nkt un iet, mja kst par cietumu. Es viegli un dabgi eju apzi un r no ts, un tpc pasaule man ir mjas, ne cietums. J: Bet visa beigs, vai pasaule pastv, vai tdas nav? M: Tas, ko tu redzi, nav nekas bez tevis paa. Sauc to, k gribi, tas nemaina faktu. Caur liktea filmu tevis paa gaisma uz ekrna rda attlus. Tu esi skattjs, gaisma un ekrns. Pat liktea filma (prrabdha) ir pa-izvlta un pa-uzlikta. Gars ir sports un tas bauda ru prvaranu. Jo grtks uzdevums, jo dzika un plaka ir via sevis-realizcija.

471

93. Cilvks nav dartjs


Jauttjs: Kop dzves skuma man seko nepiepildjuma sajta. Skol un koled, darb un laulb, un bagtb es iedomjos, ka nkam lieta noteikti dos man mieru, bet miera nav bijis. Gadiem ejot, nepiepildjuma sajta pastiprins. Maharad: Tikmr, kamr ir ermenis un identittes sajta ar ermeni, vilans ir neizbgama. Tikai tad, kad tu sevi zini k pilnb ko citu un atseviu no ermea, tu atteiksies no baiu un tiekans sajaukuma, kas ir neatdalms no es-esmu-ermenis idejas. Izvairans no bailm un vlmju apmierinana vien o tukuma sajtu, no kuras tu centies izbgt, neizbeigs; tev var paldzt tikai sevis-zinana. Ar sevis-zinanu es domju pilngu t, kas tu neesi, zinanu. Tdas zinanas ir gstamas, un pabeidzamas; bet atkljumiem, kas tu esi, nevar bt beigu. Jo vairk tu atklj, jo vairk paliek atkljamais. J: Tam mums ir vajadzgi citi vecki un citas skolas, jdzvo savdk sabiedrb. M: Tu nevari izmaint savus apstkus, bet savas attieksmes gan. Tev nav jpieeras nesvargajam. Tikai vajadzgais ir labs. Miers ir tikai btiskaj. J: T ir patiesba, ko es meklju, ne miers. M: Tu nevari redzt patiesbu, ldz tu neesi mier. Kluss prts ir btisks pareizai uztverei, kas atkal ir nepiecieama sevis-realizcijai. J: Man ir tik daudz darm. Es nevaru atauties savu prtu turt klusu. M: Tavas ilzijas d tu esi dartjs. stenb lietas tiek dartas ar tevi, ne tevis dartas. J: Ja es vienkri auju lietm notikt, k es varu bt prliecints, ka ts notiks t, k es to gribu? Protams, man ts ir jieveido pc savas gribas. M: Tava griba ar tevi notiek kop ar ts piepildjumu vai nepiepildjumu. Tu nevari izmaint ne vienu, ne otru. Tu vartu tict, ka tu dari pats, centies un plies. Atkal, tas viss vienkri notiek, ieskaitot darba augus. Nekas 472

netiek tevis darts, ne ar priek tevis. Viss ir attl, kas izgaismots uz kino ekrna, nekas nav gaism, ieskaitot to, ko tu par sevi uzskati, personu. Tu esi tikai gaisma. J: Ja es esmu tikai gaisma, k notika, ka es to aizmirsu? M: Tu neesi aizmirsis. Aizmirana un atcerans ir attl uz ekrna. Tu neizbeidz bt par cilvku tpc vien, ka tu sapo, ka esi teris. Ldzgi, tu esi tra gaisma, kas pards k attls uz ekrna un ar kas kst viena ar to. J: Ja viss vienkri notiek, kpc man btu jraizjas? M: Preczi. Brvba ir brvba no raizm. Realizjis, ka tu nevari ietekmt rezulttus, nepievrs uzmanbu savm vlmm un bailm. Lai ts nk un iet. Nedod tm intereses un uzmanbas augsni. J: Ja es novru uzmanbu no t, kas notiek, no k man dzvot? M: Tas atkal ir k prast: Ko es daru, ja izbeigu sapot? Izbeidz un redzi. Tev nav jdds: Ko tlk? Vienmr ir nkamais. Dzve ne skas, ne beidzas: nekustga t kusts, mirklga t ilgst. Gaismu nevar izsmelt pat tad, ja t projic neskaitmus attlus. T ar dzve ldz malm piepilda katru formu un atgrieas uz savu avotu, kad forma nobrk. J: Ja dzve ir tik brniga, k varja notikt nezia? M: Tu gribi rstt slimbu, neredzjis pacientu! Pirms tu jaut par neziu, kpc no skuma nejautt, kur ir nezi? Kad tu saki, ka tu esi nezi, tu nezini, ka tu pri savam stajam domu un jtu stvoklim esi uzlicis nezias jdzienu. Izpti tos, kad tie pards, vrs tiem visu savu uzmanbu un tu atklsi, ka nav tdas lietas k nezia, ir tikai neuzmanba. Vrs uzmanbu uz to, kas tevi satrauc, tas ir viss. Beigu beigs, uztraukums ir mentla spe, un spe neapaubmi ir sauciens pc uzmanbas. Brd, kad tu dod tam uzmanbu, sauciens pc ts izbeidzas, un nezias jautjums izgaist. T viet lai gaidtu atbildi uz savu jautjumu, atrodi, kas uzdod jautjumu, un kas liek viam to uzdot. Drz tu atradsi, ka tas ir baiu un spju dztais prts, kur uzdod jautjumu. Un bails ir atmia un gaidas, pagtne un nkotne. Uzmanba tevi ved atpaka uz tagadni, uz tagad, un kltbtne aj tagad ir stvoklis, kas vienmr ir pa rokai, bet reti pamants. 473

J: Tu sdhanu noreduc uz vienkru uzmanbu. Kpc ir t, ka citi skolotji mca sastdtus, grtus un laiku prasous kursus? M: Skolotji parasti mca sdhanas, ar kurm vii ir sasniegui savus mrus, lai kdi tie mri btu. Tas ir dabgi, jo savu sdhanu vii zina intmi. Man mcja vrst uzmanbu uz savu es esmu sajtu, un man tas iet rkrtgi efektvi. Tpc es runju par to ar pilngu prliecbu. Bet biei cilvki atnk ar saviem ermeiem, smadzenm un prtiem tik samaittiem, perversiem un vjiem, ka bez-formas uzmanbas stvoklis ir pri viu sniedzienam. Tdos gadjumos der kds vienkrks patiesa dedzguma apliecinjums. Mantras atkrtoana vai skatans attl sagatavos viu ermeni un prtu dzikiem un tiekiem mekljumiem. Beigu beigs, tas ir patiess dedzgums, kas ir neaizvietojams, nepiecieamais faktors. Sdhana ir tikai trauks, un tam ir jbt piepildtam ldz malm ar patiesu dedzgumu, kas ir nekas cits k mlestba darbb. Jo neko nevar izdart bez mlestbas. J: Ms mlam tikai sevi. M: Ja t btu, tas btu pasakaini! Mli sevi gudri, un tu sasniegsi pilnbas virsotni. Katrs ml savu ermeni, bet dai ml savu sto btbu. J: Vai manai stajai btbai ir nepiecieama mlestba? M: Tava st btba ir mlestba pati, un tavas daudzs mlestbas ir ts atspulgi, atkarb no konkrts situcijas. J: Ms esam savtgi, ms zinm tikai pa-mlestbu. M: Gana labi skumam. K vien vari, vli sev labu. Apdom, izjti krtgi, kas priek tevis ir labs, un tiecies uz to dedzgi. Drz tu atradsi, ka relais ir tavs viengais labums. J: Tomr es nesaprotu, kpc dadie Guru uzstj uz saretm un grtm sdhanm. Vai vii nezina labk? M: Ne tas, ko tu dari, bet ko tu beidz dart, ir no svara. Cilvki, kuri uzsk savu sdhanu ir tik drudaini un nemiergi, ka viiem ir jbt oti aizemtiem, lai noturtos uz takas. Absorbjoa rutna viiem nk par labu.

474

Pc kda laika vii rimstas un grieas prom no plm. Mier un klusum es aula izgaist, un iekjais un rjais kst viens. st sdhana ir bezpiepu. J: Man dareiz ir sajta, ka telpa pati ir mans ermenis. M: Kad tu esi ilzijas es esmu ermenis sasaistts, tu esi tikai punkts telp un mirklis laik. Kad sevis identificanas ar ermeni vairs nav, visa telpa un laiks ir tav prt, kas ir tikai saviojums apzi, kas ir apjausma, atspoguota dab. Apjausma un matrija ir aktvais un pasvais tras banas aspekti, t ir abos un pri abiem. Telpa un laiks ir universls eksistences ermenis un prts. Man sajta ir tda, ka viss, kas notiek telp un laik, notiek ar mani, ka katra pieredze ir mana pieredze, katra forma ir mana forma. Tas, par ko es sevi uzskatu, kst mans ermenis, un viss, kas notiek ar to ermeni, kst par manu prtu. Bet universa sakn ir tra apjausma, pri telpai un laikam, eit un tagad. Zini to k savu sto btbu un rkojies atbilstoi. J: K tas ietekms manu rcbu. Rcba notiek atbilstoi apstkiem. M: Vide un apstki valda pr nezinoajiem. Realittes zintju nekas nepiespie. Viengais likums, ko vi pilda, ir mlestbas likums.

94. Tu esi pri telpai un laikam


Jauttjs: Tu visu laiku saki, ka es neesmu dzimis un nemiru. Ja tas ir t, kpc es pasauli redzu k tdu, kas ir dzimusi un kas pavisam noteikti mirs? Maharad: Tu tam tici, jo nekad neesi apaubjis ticbu tam, ka tu esi ermenis, kas, acmredzami, ir dzimis un mirst. Kamr dzvs, tas notver uzmanbu un aizrauj tik oti, ka reti kds uztver savu patieso dabu. Tas ir k redzt okena virsmu un pilnb aizmirst plaumu zem ts. Pasaule ir nekas cits k prta virsma, un prts ir bezgalgs. Tas, ko ms saucam par domm, 475

ir tikai saviojumi prt. Kad prts ir kluss, tas atspoguo realitti. Kad tas viscaur ir nekustgs, tas izgaist, un tikai realitte paliek. realitte ir tik konkrta, tik esoa, tik oti taustmka par prtu un matriju, ka, saldzinot ar to, pat dimants ir mksts k sviests. rkrtj realitte pasauli padara ldzgu sapnim, miglainu, nenozmgu. J: K tu o pasauli ar tik daudz cieanm taj vari uzskatt par nenozmgu? Kas par neiejtbu! M: Tas esi tu, kas ir neiejtgs, ne es. Ja tava pasaule ir tik pilna cieanu, dari kaut ko ts lab; nepievieno tm ar savu alkatbu vai ktrumu. Es neesmu tavas sapains pasaules sasaistts. Man pasaul cieanu sklas, vlmes un bailes, netiek stas, un cieanas neaug. Mana pasaule ir brva no pretstatiem, no savstarpji izncinom nesaskam; valda harmonija; ts miers ir k akmens; is miers un klusums ir mans ermenis. J: Tas, ko tu saki, man atgdina Budas dharmakja. M: Vartu bt. Mums nav jsk diskutt par terminoloiju. Vienkri redzi personu, kuru tu par sevi uzskati, k dau no pasaules, kuru tu uztver sav prt, un skaties uz prtu no rpuses, jo tu neesi prts. Beigu beigs, tava vieng problma ir dedzg identificans ar visu, ko tu uztver. Atsakies no pieraduma, atceries, ka tu neesi tas, ko tu uztver, izmanto savu modrs neieerans spku. Redzi sevi vis, kas dzvo, un tava uzvedba pauds o redzjumu. Kad reiz tu realiz, ka aj pasaul nav nek, ko tu vari saukt par savu, tu uz to skaties no rpuses, k tu skaties izrdi uz skatuves vai attlu uz ekrna, apbrnojot un baudot, bet stenb neizkustints. Tikmr, kamr tu sevi iedomjies k kaut ko taustmu un konkrtu, lietu starp lietm, patiem eksistjou laik un telp, slaicgu un ievainojamu, protams, tu meklsi izdzvoanu un kanu lielkam. Bet, kad tu sevi zini k pri telpai un laikam kontakt ar tiem tikai eit un tagad punkt, citdi visuresou un visu saturou, nepieejamu, neaptveramu, neievainojamu tu vairs nebaidsies. Zini sevi, kds tu esi pret bailm nav citu zu. Tev ir jmcs domt un just d veid, jeb tu uz visiem laikiem paliksi persongaj vlmju un baiu lmen, gstot un zaudjot, augot un sadaloties. Personga problma nevar tikt atrisinta sevis paas lmen. Pati vlme

476

dzvot ir nves vstnesis, k ilgas bt laimgam ir norde uz bdm. Pasaule ir spju un baiu, nemiera un izmisuma okens. Baudas ir k zivis, daas un veiklas, reti nk, tri ir prom. Zemas inteliences cilvks, neskatoties uz acmredzambu, tic, ka vi ir izmums, un ka pasaule viam ir laimbu pard. Bet pasaule nevar dot to, kas tai nav; nerela ldz pat kodolam, stai laimei no ts nav labuma. Nevar bt savdk. Ms mekljam relo, jo ms esam nelaimgi ar nerelo. Laime ir msu st daba, un ms nebsim mier ldz to neatradsim. Bet ms reti zinm, kur to meklt. Kad reiz tu esi sapratis, ka pasaule ir kdains skatjums uz realitti, un t nav tas, pc k t izskats, tu esi brvs no premtbas ar to. Tikai tas, kas ir savietojams ar tavu sto btbu, var tevi padart laimgu, un pasaule, kdu tu to redzi, ir pilngs ts noliegums. Turies oti kluss un vro, kas pards uz prta virsmas. Noraidi zinmo, ieaicini ldz im nezinmo, un tad noraidi ar to. Tdjdi tu nonc stvokl, kur nav zinana, tikai bana, kur bana pati ir zinana. Zint caur banu ir tiea zinana. T balsts redztja un redzt identitt. Netiea zinana balsts mas un atmi, uztvrja un uztveram tuvb, nosact o divu kontrast. Tas pats ar laimbu. Parasti tev ir jbt bdgam, lai zintu prieku, un priecgam, lai zintu bdgumu. Patiesa laimba ir bezclou, un t nevar izzust stimula trkuma d. T nav bdu pretstats, t iekauj visas bdas un cieanas. J: K palikt laimgam starp tik daudz cieanm? M: Tur neko nevar dart iekj laimba ir rkrtgi rela. K saule debess, ts izpausmes var tikt mkou aizsegtas, bet t nekad nav nekltien. J: Kad ms esam nepatikans, ms esam nosacti bt nelaimgi. M: Bailes ir viengs nepatikanas. Zini sevi k neatkargu, un tu bsi brvs no bailm un to nm. J: Kda ir starpba starp laimbu un baudu? M: Bauda ir atkarga no lietm, laimba n. J: Ja laime ir neatkarga, kpc ms vienmr neesam laimgi? 477

M: Tikmr, kamr ms ticam, ka, lai ms btu laimgi, mums ir vajadzgas lietas, ms ar ticsim, ka, kad ts nav, mums ir jbt nolojamiem. Prts sevi vienmr ieveido pc savas ticbas. Tpc ir svargi prliecinties, ka uz laimbu nav jbt pamudintam; ka tiei pretji, bauda ir traucklis un nertba, jo t tikai stiprina aplamo prliecbu, ka ir jgst vai jdara lietas, lai btu laimgs, kad stenb ir tiei otrdk. Bet kpc vispr runt par laimbu? Tu par laimbu nedom tikmr, kamr tu neesi nelaimgs. Cilvks, kur saka: Tagad es esmu laimgs, ir starp divm bdm pagtni un nkotni. laimba ir tikai paciltba, kuru izsauc spju kltneesamba. sta laimba ir pilngi sevi neapzinoa. T vislabk var tikt izteikta negatvos apgalvojumos: Ar mani nav nekdas vainas. Man nav par ko uztraukties. Beigu beigs, sdhanas galjais mris ir sasniegt punktu, kad prliecba, t viet lai t btu verbla, balsts faktisk un vienmr-klteso pieredz. J: Kd pieredz? M: Pieredz, ka esi tuks, nepiekrmts ar atmim un gaidm; t ir k atvrtas telpas laimba, jaunam banas laimba, ka ir laiks un enerija dart lietas, atklt, piedzvot. J: Kas paliek, ko atklt? M: Pasaule rpus un plaumi iekup, kdi tie ir stenb, varenaj Dieva prt un sird. Eksistences nozme un jga, cieanu noslpums, dzves atpestana no nezias. J: Ja bt laimgam ir tas pats, kas bt brvam no bailm un raizm, vai nevar teikt, ka nepatikanu neesamba ir laimes clonis? M: Nekltbtnes, ne-eksistences stvoklis nevar bt clonis; aj idej ir iepriek-eksistences nosacjums. Tavs dabgais stvoklis, kur nekas neeksist, nevar bt kanas clonis; cloi ir apslpti varenaj un mistiskaj atmias spk. Bet tavas patiess mjas ir tur, kur nav nek, satura neesambas tukum. J: Tukums un nekas cik baisi!

478

M: Tu ar to tiecies pavisam priecgs, kad tu dodies gult! Atrodi pats o nomodas miega stvokli, un tu redzsi, ka tas ir harmonij ar tavu sto dabu. Vrdi tev var dot tikai ideju, un ideja nav pieredze. Viss, ko varu pateikt, ir, ka patiesai laimei nav clou, un, kas ir bez cloa, tas ir neizkustinms. Kas nenozm, ka tas ir uztverams k bauda. Kas ir uztverams, ir spes un baudas; stvoklis, brvs no bdm, var tikt aprakstts tikai negatvi. Lai zintu to tiei, tev ir jiet pri prtam, kas ir pieradis pie closakarbm un laika tirnijas. J: Ja laimba nav apzinta, un apzia nelaimga, kda starp iem abiem ir saite? M: Apzia, esoa vides un apstku produkts, ir no tiem atkarga un mains tiem ldzi. Kas ir neatkargs, neradts, bez-laicgs un nemaings un tomr vienmr jauns un svaigs, ir pri prtam. Kad prts par to dom, prts izgaist un paliek tikai laimba. J: Kad visas lietas izgaist, paliek nekas. M: K ts var bt nekas bez kaut k? Nekas ir tikai ideja, t ir atkarga no atmias par kaut ko. Tra bana ir pavisam neatkarga no eksistences, kas ir definjama un aprakstma. J: Ldzu, saki mums: Vai pri prtam apzia turpins, vai t izbeidzas ldz ar prtu? M: Apzia nk un iet, apjausma spd pastvgi. J: Kur apjausm apjau? M: Kad ir persona, ir ar apzia. Es esmu, prts, apzia norda uz vienu un to pau stvokli. Ja tu saki: Es apjauu, tas tikai nozm: Es apzinos, ka domju par to, ka es apjauu. Apjausm nav es esmu. J: K ar banu par liecinieku? M: Bana par liecinieku nk no prta. Vrotjs pazd ldz ar vroto. Nedualittes stvokl prstj bt jebkda atdaltba. J: K ar tevi? Vai apjausm tu turpinies?

479

M: Persona, es esmu is ermenis, is prts, atmiu secba, vlmju un baiu upa izzd, bet kaut kas, ko vartu saukt par identitti, paliek. Tas dod man iespju kt par personu, kad tas ir nepiecieams. Mlestba rada savas nepiecieambas, pat kanu par personu. J: Tiek teikts, ka Realitte sevi manifest k eksistence apzia svtlaime. Vai tie ir absolti vai relatvi? M: Tie ir relatvi viens pret otru un ir atkargi viens no otra. Realitte nav atkarga no savm izpausmm. J: Kds ir sakars starp realitti un ts izpausmm? M: Nekds. Realitt viss ir rels un identisks. K ms to sakm, saguna un nirguna Parabrahman ir viens. Ir tikai Augstkais. Kustb tas ir saguna. Nekustgs, tas ir nirguna. Bet tas ir tikai prts, kas kusts vai nekusts. Relais ir pri, tu esi pri. Kad reiz tu esi sapratis, ka nekas uztverams vai aptverams nevari bt tu pats, tu esi brvs no savas iztles. Redzt visu k iztli, kas dzimusi no vlmes, sevis-realizcijai ir nepiecieams. Ms palaiam garm relo uzmanbas trkuma d, un radam nerelo prlieku uzmanbas d. Tev m lietm ir jatdod sirds un prts un jbt ar m lietm atkal un atkal. Tas ir k diena cepana. Tev tas ir jtur uz uguns kdu laiku, ldz tas ir gatavs. J: Vai es neesmu liktea, savas karmas, var? Ko es pret to varu izdart? Kas es esmu un kas man ir jdara ir iepriek nolemts. Pat mana t saukt brv izvle ir iepriek nosacta; tikai es to neapjauu un iedomjos, ka esmu brvs. M: Atkal, tas ir atkargs no t, k tu uz to skaties. Nezia ir k drudzis t liek tev redzt lietas, kuru tur nav. Karma ir dievii izrakstts zles. Uzem to un seko instrukcijm uzticgi, un ar tevi viss bs krtb. Pacients atsts slimncu, kad bs atveseojies. Uzstt uz tltju izvles un rcbas brvbu tikai atliks atveseoanos. Pieem savu likteni un piepildi to is ir visskais ce uz brvbu no liktea, kaut ne no mlestbas un ts gribas. Rkoties, balstoties uz vlmm un bailm, ir vaas, rkoties no mlestbas ir brvba.

480

95. Pieem dzvi, tai nkot


Jauttjs: Es eit biju pagjuogad. Tagad atkal esmu tav priek. Es tiem nezinu, kas man liek urp nkt, bet kaut k es nevaru tevi aizmirst. Maharad: Dai aizmirst, dai n, k tas ir viu likteos, ko tu vartu saukt par nejaubu, ja tev t labk patk. J: Nejauba un liktenis tie atiras pamat. M: Tikai tav prt. stenb tu nezini, kas ir clonis kam. Liktenis ir tikai aizsedzos vrds, lai prkltu tavu neziu. Nejauba ir vl viens vrds. J: Vai var bt brvba bez zinanm par cloiem un to sekm? M: Cloi un sekas ir bezgalgi skait un dadb. Viss ietekm visu. Kad aj pasaul viena lieta mains, mains viss. Tpc cilvkam ir liels spks maint pasauli, mainoties paam. J: Pc tevis paa vrdiem, tu, pateicoties sava Guru svtbai, kdus etrdesmit gadus atpaka radikli izmainjies. Tomr pasaule ir palikusi tda, kda t bija pirms tam. M: Mana pasaule ir pilnb izmainjusies. Tava ir palikusi tda pati, jo tu neesi mainjies. J: Kpc ir t, ka izmaias tev nav ietekmjuas mani? M: Jo starp mums nebija apmaias. Neuzskati sevi par atirtu no manis, un ms beidzot dalsimies kopgaj stvokl. J: Man Savienotajs Valsts ir dai paumi, man ir nodoms tos prdot un nopirkt zemi Himalajos. Es uzbvu mju, izveidou drzu, nopirku divas-trs govis un dzvou klusi. Cilvki saka, ka paumi un klusums nav savietojami, ka es iepos nepatikans ar ierdiem, kaimiiem un zagiem. Vai tas ir neizbgami? M: Mazkais, ko tu vari gaidt, ir nebeidzama apmekltju plsma, kuri tavu mjvietu padars par brvu un atvrtu viesu mju. Labk pieem dzvi tdu, kda t veidojas pati, dodies mjs un ar mlestbu un gdbu 481

parpjies par savu sievu. Nevienam citam tu neesi vajadzgs. Tavi sapi par skaistumu ieveds tevi tikai lielks nepatikans. J: Tas nav skaistums, ko es meklju. Es meklju realitti. M: im tev ir vajadzga labi sakrtota un klusa dzve, prta miers un milzgs patiesums. Katr mirkl, lai kas pie tevis neaicints nktu, tas nk no Dieva, un noteikti tev paldzs, ja tu to pilnb izmantosi. Tas, kpc tu iekulies nepatikans, ir tikai tas, pc k tu alksti savas iztles un vlmju d. J: Vai liktenis nav tas pats kas svtba? M: Absolti. Pieem dzvi, tai nkot, un tu ieraudzsi, ka t ir svtba. J: Es varu pieemt sevis paa dzvi. K man pieemt tdu dzvi, kdu ir spiesti dzvot citi? M: Tu to tik un t pieem. Citu bdas netrauc tavm baudm. Ja tu patiem btu ldzjtgs, tu jau sen btu atmetis rpes par sevi un iegjis stvokl, kas ir viengais, no kura tu patiem vari paldzt. J: Ja man btu liela mja un gana zemes, es vartu uzbvt ramu ar atsevim istabm, kopgu meditciju zli, dncu, bibliotku, biroju, utt. M: rami netiek bvti, tie notiek. Tos nevar uzskt, ne ar novrst, k nevar uzskt vai apstdint upi. Veiksmga rama radanu nosaka prk daudzi faktori, un tavs iekjais briedums ir tikai viens no tiem. Protams, ja tu esi savas patiess btbas nezi, lai ko tu dartu, tam ir jprvras pelnos. Nevar tlot Guru un sveik tikt cauri. Jebkda liekulba beigsies ar katastrofu. J: Kds aunums no t, ka kds uzvedas k svtais pirms tds ir? M: Minana bt svtam ir sdhana. Ar to viss ir pilngi krtb, ja vien no t netiek gaidti kdi labumi. J: K man zint, vai esmu spjgs uzskt ramu, ja vien es to neminu? M: Tikmr, kamr tu sevi uzskati par personu, ermeni un prtu, atirtu no dzves straumes, kam paam ir sava griba, paam savi mri, tu dzvo tikai 482

virspus, un lai ko tu dartu, tas bs slaicgs un mazvrtgs, tikai salmi, ar kuriem uzturt bezjdzbas liesmas. Tev ir jieliek patiesa vrtba, pirms tu vari gaidt kaut ko stu. Kda ir tava vrtba? J: Ar kdu mru man to mrt? M: Skaties uz sava prta saturu. Tu esi tas, par ko tu dom. Vai nav t, ka prsvar tu esi aizemts ar savu mazo personu un ts ikdieniajm vajadzbm? Regulras meditcijas vrtba ir taj, ka t tevi aizved prom no ikdienis rutnas vienmubas un atgdina tev, ka tu neesi tas, kam tu tici, ka tu esi. Bet pat ar atceranos nav gana pc prliecbas ir jseko rcbai. Neesi k bagts vrs, kur ir sagatavojis detaliztu testamentu, bet atsaks mirt. J: Vai pakpeniskums nav dzves likums? M: O, n. Tikai sagatavoans ir pakpeniska, izmaias paas ir pkas un galjas. Pakpeniskas izmaias neved tevi jaun apzintas banas lmen. Tev ir nepiecieama drosme, lai atlaistos. J: Es atzstu, t ir drosme, kas man trkst. M: Tas ir tpc, ka tu neesi pilnb prliecints. Pilnga prliecba rada gan vlmi, gan drosmi. Un meditcija ir mksla sasniegt ticbu caur sapratni. Meditcij tu atkrtoti apsver gto mcbu visos ts aspektos, kamr no skaidrbas dzimst prliecba, un ar prliecbu rcba. Prliecba un rcba nav atdalmas. Ja prliecbai neseko rcba, prskati savas prliecbas, neapvaino sevi drosmes trkum. Sevis noniecinana tevi nekur neveds. Kda jga no gribas bez skaidrbas un emocionlas piekrianas? J: Ko tu dom ar emocionlu piekrianu? Vai man nav jrkojas pret savm vlmm? M: Tu nerkosies pret savm vlmm. Ar skaidrbu nepietiek. Spks nk no mlestbas tev ir jml, lai rkotos lai vai kds btu tavas mlestbas objekts vai veidols. Bez skaidrbas un labvlbas drosme ir destruktva. Cilvki kar biei ir vareni drosmgi, bet kas no t? J: Es pavisam skaidri redzu, ka viss, ko es gribu, ir mja un drzs, kur es 483

dzvou mier. Kpc man nebtu jseko ai vlmei? M: Tau seko. Bet neaizmirsti nenovramo, negaidto. Bez lietus tavs drzs nezieds. Piedzvojumiem tev ir nepiecieama drosme. J: Lai savktu drosmi, man ir vajadzgs laiks, nesteidzini mani. auj man nogatavoties ldz rcbai. M: Visa tava pieeja ir nepareiza. Rcba, kas atlikta, ir rcba, kas atmesta. Vartu bt citas iespjas citai rcbai, bet pareizjais mirklis ir zaudts neatgriezeniski zaudts. Visa gatavoans ir nkotnei tagadnei nevar sagatavoties. J: Kpc gan negatavoties nkotnei? M: Rcbai tagad sagatavoans diez ko nepaldz. Skaidrba ir tagad, rcba ir tagad. Beigs viss, ko tu dari, ir balstts tav prliecb, ka pasaule ir rela un neatkarga no tevis. Ja tu btu prliecints par pretjo, tava uzvedba btu pavisam savdka. J: Manm prliecbm nav nekdas vainas; manu rcbu nosaka apstki. M: Citiem vrdiem sakot, tu esi prliecints par savu apstku realitti, par pasaules, kur tu dzvo, realitti. Izseko pasaulei ldz ts avotam, un tu atradsi, ka pirms bija pasaule, tu biji, un, kad pasaules vairs nebs, tu paliksi. Atrodi savu bez-laicgo btbu, un tava rcba par to liecins. Vai tu to esi atradis? J: N, neesmu. M: Tad kas cits tev vl btu jdara? Skaidrs, is ir vissteidzamkais uzdevums. Tu nevari sevi redzt k neatkargu no visa, kamr tu visu neatmet, paliekot bez balsta, nedefints. Kad reiz tu sevi zini, vairs nav svargi, ko tu dari, bet, lai realiztu savu neatkarbu, tev t ir jprbauda, atlaiot visu, no k tu esi atkargs. Realizjis cilvks dzvo absoltu lmen; via gudrba, mlestba un drosme ir pilngas, vi nav nek relatva. Tpc viam sevi ir jpierda ar arvien stingrkiem prbaudjumiem, arvien prasgkm prbaudm. Prbaudtjs, prbaudmais un prbaudes izkrtojums visi ir iekup; t ir iekja drma, kur neviens cits nevar

484

piedalties. J: Krust siana, nve un augmcelans ms runjam par vienu un to pau! Esmu lasjis, dzirdjis un runjis par to bezgalgi, bet, kad iet runa par daranu, es manu, ka esmu nespjgs. M: Turies kluss, neiztraucts, un gudrba un spks nks pai. Tev nav jrau. Gaidi sirds un prta klusum. Ir oti viegli bt klusam, bet griba tdam bt ir reta. Js, cilvki, gribat par supermeniem kt pa vienu nakti. Esi bez ambcijm, bez vismazkajm vlmm, atkailints, ievainojams, neaizsargts, neprliecints un viens, pilnb atvrts dzvei, kda t nk, bez savtgs prliecbas, ka visam ir jdod baudu vai labumu, materilo vai t saukto gargo. J: Es sadzirdu, ko tu saki, bet es neredzu, k to var izdart. M: Ja tu zini k to dart, tu to neizdarsi. Atmet jebkdus minjumus, vienkri esi; necenties, necnies, laid va visus balstus, turies tikai pie akls banas sajtas, norauot nost visu prjo. Ar o pietiek. J: K norauana tiek darta? Jo vairk es rauu nost, jo vairk uznk virspus. M: Atsaki uzmanbu, lai lietas nk un iet. Vlmes un domas ar ir lietas. Neem ts vr. Kop senseniem laikiem notikumu puteki ir kljuies uz tava prta tr spogua t, ka tu esi redzjis tikai atmias. Raus nost putekus, pirms tiem ir bijis laiks nossties; tas atkls vecs puteku krtas, ldz tiks atklta tava prta st daba. Tas ir oti vienkri un saldzinoi viegli; esi patiess un pacietgs, tas ir viss. Bezkaislba, nepieerans, brvba no vlmm un bailm, no jebkdm rpm par sevi, tikai apjausma brva no atmim un gaidm is ir tas prta stvoklis, kur var notikt atkljums. Beigu beigs, atbrvoans ir tikai brvba atklt.

485

96. Atstj atmias un gaidas


Jauttjs: Esmu dzimis Amerik, un pdjo gadu pavadu Madhja Prade ram, studjot jogu ts daudzajos aspektos. Mums bija skolotjs, kura Guru, varen Sivnanda Sarasvat skolnieks, dzvo Manghir. Es biju ar Ramanram. Esot Bombej, es izgju intensvu Burmieu meditcijus kursu, ko vadja kds Goenka. Tomr es neesmu atradis mieru. Ir pakontroles un ikdienas disciplnas uzlabojumi, bet tas ar ir viss. Es nevaru sti pateikt, kas ir iemesls kam. Esmu bijis daudzs svtviets. Kd veid katra no tm mani ir iespaidojusi, es nemku teikt. Maharad: Labi rezultti bs agrk vai vlk. Vai r Ramanram tev deva kdas instrukcijas? J: J, dai angi mani tur mcja, un lekcijas man ar deva kds indietis, dnna jogas sekotjs, kur tur bija pastvgi. M: Kdi ir tavi plni? J: Man ir jatgrieas tatos vzas d. Es grasos pabeigt savu Bakalaura grdu zintns, studt Dabas Dziedinanu un padart to par savu profesiju. M: Laba profesija, neapaubmi. J: Vai jogas cea sekoanai par katru cenu ir kdas briesmas? M: Vai srkoci ir bstams, ja mja ir liesms? Realittes mekljumi ir visbstamk no nodarbm, jo tie izncins pasauli, kur tu dzvo. Bet, ja tavs motvs ir patiesbas un dzves mlestba, tev nav no k baidties. J: Es baidos no sava prta. Tas ir tik svrstgs! M: Tava prta spogul pards un izzd attli. Spogulis paliek. Mcies atirt nekustgo kustgaj, nemaingo maingaj, kamr tu realiz, ka atirbas ir tikai redzamb, un vienotba ir fakts. pamata identitte tu to vartu saukt par Dievu vai Brahmanu, vai matricu (Prakriti), vrdiem ir maz nozmes ir tikai realizcija, ka viss ir viens. Kad tu vari droi, no tieas pieredzes pateikt: Es esmu pasaule, pasaule ir es pats, tu no vienas puses esi brvs no vlmm un bailm un no otras puses ksti pilnb 486

atbildgs par pasauli. Bezjdzgs cilvces bdas kst par tavu viengo rpi. J: Tad pat dnn ir savas problmas! M: J, bet ts vairs nav via paa radtas. Via cieanas nav saindtas ar vainas sajtu. Cieans par citu grkiem nav nek nepareiza. Uz o ir balstta jsu kristietba. J: Vai visas cieanas nav paa radtas? M: J, kamr pastv atirts pats, kur ts var radt. Beigs tu zini, ka nav grka, nav vainas, nav soda, tikai dzve savs bezgalgajs transformcijs. Ldz ar persong es izgaianu izzd persongs cieanas. Kas paliek, ir lsirdbas liels skumjas, nevajadzgo spju ausmas. J: Vai lietu krtb ir kaut kas nevajadzgs? M: Nekas nav nepiecieams, nekas nav neizbgams. Pieradums un kaisle sasaista un maldina. lsirdga apjausma dzied un atbrvo. Nav nek, ko ms varam dart, ms varam tikai aut lietm notikt pc to dabas. J: Vai tu atbalsti pilngu pasivitti? M: Skaidrba un labvlba ir rcba. Mlestba nav slinka, un skaidrba vada. Tev nav juztraucas par rcbu, pieskati savu prtu un sirdi. Stulbums un savtgums ir viengais aunums. J: Kas ir labks Dieva vrda skaitana vai meditcija? M: Skaitana stabilizs tavu elpu. Ldz ar dziu un klusu elpu uzlabosies vitalitte, kas ietekms smadzenes un paldzs prtam kt tram un stabilam, un gatavam meditt. Bez vitalittes maz ko var izdart, tpc ir svargi to pasargt un palielint. Stja un elpa ir daa no jogas, jo ermenim ir jbt veselam un labi kontroltam, bet prk liela koncentrans uz ermeni sagrauj visa iemeslu, jo tas ir prts, kas skum ir primrais. Kad prts tiek nolikts atpt un vairs netrauc iekjo telpu (idaka), ermenis iegst jaunu nozmi, un t transformcija kst nepiecieama un iespjama. J: Esmu klejojis visapkrt Indijai, saticis daudzus Guru un mcjies dadas jogas. Vai ir labi, ka no visa tiek nogarots?

487

M: N, is ir tikai ievads. Tu satiksi cilvku, kur tev paldzs atrast savu ceu. J: Es jtu, ka manis izvltais Guru nevartu bt mans stais Guru. Lai btu stais, viam ir jnk negaidtam un jbt neatvairmam. M: Negaidt ir vislabkais. Tas, k tu rea, ir noteicoais. J: Vai es esmu savu reakciju saimnieks? M: Spjas atirt un bezkaislbas prakse tagad ness augus sav laik. Ja saknes ir veselgas un labi laisttas, augi noteikti bs saldi. Esi trs, esi modrs, esi gatavs. J: Vai askzm un praksm ir kda jga? M: Tikties ar dzves nepastvbu ir gana prakse! Tev nav jizgudro problmas. Priecgi tikties ar to, ko dzve dod, ir tev vajadzg askze. J: K ar ziedoanos? M: Labprtgi un priecgi dalies ar to, kas tev ir, ar tiem, kam tas ir vajadzgs negudro pa-uzliktas nelbas. J: Kas ir sevis-atdoans? M: Pieem to, kas nk. J: Jtu, ka esmu par vju, lai stvtu uz savm kjm. Man vajag Guru un labu cilvku svto kompniju. Nosvrtba ir pri manm spjm. Pieemt to, kas nk, tam nkot, mani baida. Par atgrieanos tatos es domju ar bailm. M: Dodies atpaka un k vien vari izmanto savas iespjas. No skuma dab savu bakalaura grdu. Tu vienmr varsi atgriezties Indij, lai studtu savu Dabas Dziedinanu. J: Es labi zinu par iespjm tatos. Mani baida vientulba. M: Tev vienmr ir sevis paa kompnija tev nav jjtas vientuam. Atsveinjies no t, pat Indij tu jutsies vientu. Visa laime nk no izpatikanas sev. Izpatci tam, pc atgrieans tatos nedari neko, kas vartu 488

nebt realittes iekup tavas sirds vrts, un tu bsi laimgs un paliksi tds. Bet tev ir jmekl sevi, un, atradis to, paliec ar to. J: Vai dzvoanai pilng vientulb nevartu bt kds labums? M: Tas ir atkargs no temperamenta. Tu vartu strdt ar citiem un citu lab, modrs un draudzgs, un augt daudz vairk nek vienatn, kas tevi vartu notrulint vai atstt tava prta bezgalgo ppu lastb. Neiedomjies, ka tu vari mainties ar piepli. Vardarbba, pat tad, ja t tiek pagriezta pret sevi k askzs, prakss, nedos augus. J: Vai ir kds veids k noskaidrot, kur ir realizts un kur n? M: Tavs viengais pierdjums esi tu pats. Ja tu ieraugi, ka tu prvrties par zeltu, t bs zme, ka tu es pieskries filozofa akmenim. Paliec ar to personu un vro, kas ar tevi notiek. Neprasi citiem. Viu cilvks vartu nebt tavs Guru. Guru sav btb vartu bt universls, bet ne savs izpausms. Vi vartu izskatties dusmgs vai alkatgs, vai vienmr noraizjies par savu ramu vai savu imeni, un tu, vadoties pc izskata, vartu maldties, kamr citi vartu nemaldties. J: Vai man nav tiesbu gaidt nemitgu nevainojambu, gan iekju, gan rju? M: Iekju j. Bet rja nevainojamba ir atkarga no apstkiem, no ermea stvoka, no persongiem un sociliem, un citiem neskaitmiem apstkiem. J: Man teica, ka man esot jatrod dnn, lai varu no via mcties dnnas sasnieganas mkslu, un tagad man saka, ka visa pieeja ir aplama, ka es nevaru atpazt dnn, un ka dnnu ar piemrotiem ldzekiem iekarot nevar. Tas viss ir tik neskaidri! M: Tas viss ir tpc, ka tu pilnb esi prpratis, kas ir realitte. Tavs prts ir iegrimis vrtjumu un guvumu pieradumos un nepieems, ka nesaldzinmais un negstamais tevis paa sird bez-laicgi gaida atpazanu. Viss, kas tev ir jdara, ir jatmet visas atmias un gaidas. Tikai turi sevi gatavu pilng kailum.

489

J: Kam ir jdara atmeana? M: Dievs to izdars. Tikai redzi atmeanas vajadzbu. Nepretojies, neturies pie personas, par kuru tu sevi uzskati. Jo tu sevi uzskati par personu, tu ar dnn uzskati par personu, tikai kaut kd veid savdku, labk informtu un spcgku. Tu vartu teikt, ka vi mgi apjau un ir laimgs, bet tas ir tlu no visas patiesbas. Neuzticies defincijm un aprakstiem tie ir pamatgi maldinoi. J: Kamr man kds nav pateicis, ko man dart un k, es jtos apmaldjies. M: Bet jties apmaldjies! Tikmr, kamr tu jties zinos un prliecints, realitte tev nav sasniedzama. Ja vien tu piedzvojumu nepieem par savu dzves veidu, atkljums pie tevis nevar atnkt. J: Kas tiek atklts? M: Tavas btbas centrs, kas ir brvs no jebkdiem virzieniem, jebkdiem ldzekiem un mriem. J: Esi viss, zini visu, gsti visu? M: Esi nekas, nezini neko, esi bez nek. ir vieng dzve, dzvot vrta, vieng laimba, kas ir t vrta. J: Es vartu pieaut, ka mris ir pri manai aptveranas spjai. Dod man vismaz zint ceu. M: Tev paam ir jatrod savs ce. Ja vien tu to neatrodi pats, tas nebs tavs ce, un tas nekur tevi neveds. Patiesi dzvo savu patiesbu, kad esi to atradis rkojies, balstoties uz to mazumu, ko esi sapratis. Tas ir patiess dedzgums, kas tevi aizveds, ne gudrba tevis paa vai citu. J: Man bail no kdm. Esmu minjis tik daudz lietas nekas no t nesanca. M: Tu par maz no sevis devi, tu biji tikai zikrgs, ne patiesi dedzgs. J: Labk es nemku. M: Vismaz tik tu zini. Zinana, ka ts ir virspusjas, tavm pieredzm vrtbu nepievieno, aizmirsti ts, ldz ko ts ir beigus. Dzvo tru, 490

nesavtgu dzvi, tas ir viss. J: Vai morle ir tik svarga? M: Neapmelo, nedari pri vai tas nav svargi? Visvairk tev ir nepiecieams iekjs miers kam nepiecieama harmonija starp iekjo un rjo. Dari to, kam tu tici, un tici tam, ko tu dari. Viss prjais ir lieka enerijas un laika trana.

97. Prts un pasaule nav atirti


Jauttjs: Es te redzu vairku svto bildes, un man saka, ka vii ir tavi gargie priektei. Kas vii ir, un k tas viss sks? Maharad: Ms kop tiekam saukti par Deviiem Meistariem. Leenda ststa, ka msu pirmais skolotjs bija Rii Dattatreija, varen Brahmas, Viu un ivas trsvienbas inkarncija. Pat Devii Meistari (Navnat) ir mitoloiski. J: Kda ir viu mcbas patnba? M: T ir vienkrba gan teorij, gan praks. J: K var kt par Navnat? Tiekot inicits vai sekojot? M: Ne t, ne t. Deviu Meistaru tradcija, Navnat Parampar, ir k upe t ieplst realittes oken, un jebkur, kur taj ieiet, tiek nests ldzi. J: Vai tas nozm, ka ir jbt dzva meistara, kas pieder pie s paas tradcijas, pieemtam? M: Tie, kuri praktiz sdhanu, fokusjot savu prtu uz es esmu vartu justies kaut kd veid saistti ar tiem, kuri ir sekojui tdai paai sdhanai un kuriem ir izdevies. Vii vartu izvlties verbalizt savu ldzbu, saucot sevi par Navnatiem. Tas viiem dod piederanas pie konkrtas tradcijas 491

baudu. J: Vai pievienojoties vii gst kdas priekrocbas? M: Satsanga, svto kompnija, laika gait aug skait. J: Vai vii td veid piekst kdam spka un svtbas avotam, kuram savdk viiem nebtu pieejas? M: Spks un svtba ir priek visiem, priek prasanas. Sev kda konkrta vrda iedoana nepaldz. Sauc sevi k gribi tikmr, kamr tu intensvi paturi sevi prt, sakrtie sevis-zinanas ri noteikti tiks vkti prom. J: Ja man patk tava mcba, un es pieemu tavus padomus, vai es varu sevi saukt par Navnatu? M: Izpatc savam vrdu-atkargajam prtam! Vrds tevi nemains. Labkaj gadjum tas vartu atgdint tev k uzvesties. Pastv Guru un viu skolnieku lnija, kur skolnieki mca atkal jaunus skolniekus, un tdjdi lnija tiek uzturta. Bet tradcijas turpinana ir neformla un labprtga. T ir k imenes uzvrds, bet eit imene ir garga. J: Vai ir jrealiz, lai pievienotos Sampradjai? M: Navnat Sampradja ir tikai tradcija, mcanas un prakses veids. Tas nenorda apzias lmeni. Ja tu pieem Navnat Sampradja skolotju k savu Guru, tu pievienojies ai Sampradjai. Parasti tu saem via svtbas apliecinjumu skatienu, pieskrienu vai vrdu, dareiz kou sapni vai spcgu atceranos. Dareiz vieng svtbas zme ir nozmgas un straujas izmaias rakstur un uzvedb. J: Es pazstu tevi jau vairkus gadus, un es satieku tevi regulri. Doma par tevi nekad nav tlu no manis. Vai tas mani padara piedergu tavai Sampradjai? M: Tava piederba ir tevis paa jtu un prliecbas lieta. Beigu beigs, tas viss ir verbls un formls. stenb nav ne Guru, ne skolnieka, ne teorijas, ne prakses, ne nezias, ne realizcijas. Tas viss ir atkargs no t, par ko tu sevi uzskati. Zini sevi pareizi. Sevis-zinana ir neaizvietojama. J: Kdi man bs pierdjumi, ka es zinu sevi pareizi? 492

M: Tev nav vajadzgi pierdjumi. Pieredze ir unikla un nesajaucama. T tev uzauss pki, kad kaut kd mr ri bs aizvkti. Tas ir k nodilua stria prtrkana. Tavs darbs ir darbs ar iedrm. Prtrkana noteikti notiks. T var tikt atlikta, bet ne novrsta. J: Mani mulsina tas, ka tu noliedz closakarbu. Vai tas nozm, ka neviens nav atbildgs par to, ka pasaule ir tda, kda t ir? M: Atbildbas ideja ir tav prt. Tu dom, ka ir jpastv kaut kam viengajam atbildgajam par visu, kas notiek. Starp daudzskaitlgo pasauli un vienu cloni ir pretruna. Vienam vai otram ir jbt aplamam. Vai abiem. K es to redzu, tas viss ir sapoana. Idejs nav realittes. Fakts ir tds, ka bez tevis esamb nebtu noncis ne universs, ne t clonis. J: Es nevaru pateikt, vai es esmu radjums, vai universa radtjs. M: Es esmu ir vienmr-kltesos fakts, kamr es esmu radts ir ideja. Ne Dievs, ne pasaule nav nkui pie tevis, lai pateiktu, ka tie tevi ir radjui. Prts, premts ar closakarbas ideju, izgudro radanu un tad brns: kur ir radtjs? Prts pats ir radtjs. Pat is nav sti pareizi, jo radtais un radtjs ir viens. Prts un pasaule nav atirti. Saproti, ka tas, ko tu uzskati par pasauli, ir tevis paa prts. J: Vai pastv pasaule pri vai rpus prta? M: Visa telpa un laiks ir prt. Kur vartu atrasties pr-mentla pasaule? Ir daudzi prta lmei, un katrs projic savu versiju, tomr visas ir prt un prta radtas. J: Kda ir tava attieksme pret grku? K tu skaties uz grcinieku, kdu, kur prkpj likumu, iekju vai rju? Vai tu vlies, lai vi izmains, vai tev vienkri ir via l? Vai tomr tu esi vienaldzgs uz viu via grku d? M: Es nezinu ne grku, ne grcinieku. Tava iroana un vrtana mani nesasaista. Katrs uzvedas pc savas dabas. Tur neko nevar dart, ne ar tur kaut kas btu jnolo. J: Cie citi. M: Dzve dzvo no dzves. Dab is process ir piespiedu, sabiedrb tam 493

vajadztu bt brvprtgam. Bez ziedoans nevar bt dzves. Grcinieks atsaks ziedot un ieldz nvi. Tas ir, k tas ir, un tas nedod iemeslu nosodanai vai lumam. J: Protams, kad tu redzi cilvku iegrimuu grk, tu jti vismaz lsirdbu. M: J, es jtu, ka esmu tas cilvks, un via grki ir mani grki. J: Labi, un ko tlk? M: Man kstot vienam ar viu, vi kst viens ar mani. Tas nav apzints process, tas notiek pilnb pats par sevi. Neviens no mums tur neko nevar dart. Tam, kam jmains, mainsies jebkur gadjum; ir gana zint sevi tdu, kds tu esi, eit un tagad. Intensva un sistemtiska sava prta izpte ir joga. J: K ar grka kaltajm liktea vam? M: Kad nezia, grka mte, izgaist, liktenis, tieksme grkot atkal, apstjas. J: Par grkiem ir jmaks. M: Ar nezias izbeiganos izbeidzas viss. Lietas tiek redztas, kdas ts ir, un ts ir labas. J: Ja grcinieks, likuma prkpjs, nk tav priek un prasa tavu svtbu, kda bs tava reakcija? M: Vi dabs to, ko prasa. J: Neskatoties uz to, ka vi ir oti slikts cilvks? M: Es nezinu sliktus cilvkus, es zinu tikai sevi. Es neredzu svtos, neredzu grciniekus, tikai dzvas btnes. Es neizdalu svtbu. Nav nek, ko es varu dot vai nedot, kas tev nebtu jau td pa apmr, kd tas ir man. Tikai apjaut savas bagtbas, un izmanto ts. Tikmr, kamr tu iedomjies, ka tev ir nepiecieama mana svtba, tu bsi pie manm durvm, ldzoties pc ts. Mana lgans pc svtbas no tevis btu tik pat nejdzga! Ms neesam atirti, relais ir kopgs. J: Pie tevis atnk kda mte ar bdu ststu. Vias viengais dls ir scis iet 494

pa narkotiku un seksa ceu, un paliek arvien sliktk. Via prasa tavu svtbu. Kda bs tava reakcija? M: Iespjams, es dzirdu sevi viai sakm, ka viss bs labi. J: Tas viss? M: Tas viss. Ko vl tu gaidi? J: Bet vai sievietes dls mainsies? M: Vi vartu mainties, vartu ar n. J: Cilvki, kuri ap tevi ir savkuies, un kuri tevi pazst jau daudzus gadus, uzstj, ka, ja tu saki viss bs labi, tas noteikti t ar notiek. M: Tik pat labi tu vartu ar teikt, ka t ir mtes sirds, kas paglba brnu. Visam ir neskaitmi iemesli. J: Man saka, ka cilvks, kur pats sev neko negrib, ir visu-spcgs. Viss universs ir via lietoan. M: Ja tu tam tici, rkojies atbilstoi. Atmet jebkdas persongs vlmes, un izmanto tdjdi uzkrto spku pasaules izmainanai! J: Visi Budas un Rii kop nav spjui izmaint pasauli. M: Pasaule nepadodas izmaim. Pc savas dabas t ir spga un prejoa. Redzi to, kda t ir, un atsvabini sevi no jebkdm vlmm un bailm. Kad pasaule tevi netur un nesasaista, t kst par prieka un skaistuma mjvietu. Pasaul tu vari bt laimgs tikai tad, kad tu no ts esi brvs. J: Kas ir pareizi un kas nepareizi? M: Visprgi, tas, kas rada cieanas, ir nepareizi, un tas, kas ts aizvc, ir pareizi. ermenis un prts ir ierobeoti, tpc ievainojami; tiem ir nepiecieama aizsardzba, kas rada bailes. Kamr tu sevi identific ar tiem, tu cietsi; realiz savu neatkarbu un paliec laimgs. Es tev saku, is ir laimbas noslpums. Ticba, ka tu esi atkargs no lietm un cilvkiem, lai btu laimgs, ir tavas patiess dabas nezias d; zint, ka tev nekas nav vajadzgs, lai tu btu laimgs, izemot sevis-zinanu, ir gudrba.

495

J: Kas ir pirmais, bana vai vlme? M: Ldz ar banas pacelanos apzi tav prt rodas idejas par to, kas tu esi, k ar par to, kam tev btu jbt. is izsauc vlmi un rcbu, un skas kanas process. Kanai, acmredzami, nav ne skuma ne beigu, jo t atkal-atskas katru mirkli. Ldz ar iztles un vlmes izbeiganos izbeidzas kana, un bana par o vai to saplst tr ban, kas nav aprakstma, tikai pieredzama. Pasaule tev rds tik neprprotami rela, jo tu par to visu laiku dom; izbeidz par to domt, un t izgaiss migl. Tev nav jaizmirst; kad izbeidzas vlmes un bailes, izbeidzas ar vaas. T ir emocionl iesaistans, patiku un nepatiku modelis, ko ms saucam par raksturu un temperamentu, kas rada vaas. J: Kds bez vlmm un bailm ir motvs rcbai? M: Nekds, ja vien tu neuzskati dzves, taisnguma, skaistuma mlestbu par pietiekou motvu. Nebaidies no brvbas no vlmm un bailm. Tas dod iespju dzvot dzvi, tik savdku no visa, ko tu zini, tik intensvku un interesantku, ka, patiesi, zaudjot visu, tu gsti visu. J: Ja tu skaiti savu gargos priekteus kop Rii Dattatreija, vai ir pareizi tict, ka tu un visi tavi priektei ir Rii reinkarncijas? M: Tu vari tict tam, kas tev tk, un, ja tu rkojies atbilstoi savai ticbai, tu gsi ts augus; bet man tas nav svargi. Es esmu, kas es esmu, un ar to man ir gana. Man nav vlmes identifict sevi ar kdu, lai cik vi btu ilustratvs. Ne ar es jtu vajadzbu uzskatt mtus par realitti. Esmu tikai ieinterests nezi un brvb no nezias. Pareiz Guru loma ir kliedt neziu savu skolnieku sirds un prtos. Kad skolnieks ir sapratis, apstiprino rcba ir via paa zi. Neviens nevar rkoties cita viet. Un, ja vi nerkojas atbilstoi, tas tikai nozm to, ka vi nav sapratis, un ka Guru darbs vl nav gal. J: Noteikti ir ar bezcergi gadjumi?

496

M: Neviens nav bezcergs. rus var prvart. Ko salabot nespj dzve, to izbeigs nve, bet Guru nevar ciest neveiksmi. J: Kas tev dod tdu prliecbu? M: Guru un cilvka iekj realitte stenb ir viens, un tie kop darbojas uz vienu un to pau mri prta atpestana un atbrvoana. Vii nevar ciest neveiksmi. No akmeiem, kuri ir ri, vii bv savus tiltus. Apzia nav vieng esamba ir citi lmei, kuros cilvks sadarbojas daudz vairk. Guru ir mjs visos lmeos, un via enerija un pacietba ir neizsmeamas. J: Tu turpini man teikt, ka es sapoju, un ka ir pdjais laiks mosties. Kpc notiek t, ka Maharad, kur ir atncis pie manis sapos, nav bijis veiksmgs manis pamodinan? Vi turpina mudint un atgdint, bet sapnis turpins. M: Tas ir tpc, ka tu sti vl neesi sapratis, ka tu sapo. ir vau btba rel jaukana ar nerelo. Tav pareizj stvokl tikai es esmu sajta norda uz realitti; kas un k es esmu ir liktea vai nejaubas dotas ilzijas. J: Kad sapnis sks? M: Izskats, ka tas ir bez skuma, bet stenb t tas ir tikai tagad. Ik mirkli tu to atjauno. Kad reiz tu ieraudzsi, ka tu sapo, tu pamodsies. Bet tu neredzi, jo tu gribi, lai sapnis turpins. Pienks diena, kad tu pc sapa beigm ilgosies ar visu savu sirdi un prtu un bsi gatavs makst jebkdu cenu; cena bs bezkaislba un neiesaistans, intereses zudums sapn pa. J: Cik es esmu bezpaldzgs. Tikmr, kamr eksistences sapnis turpins, es gribu turpinties. Tikmr, kamr es gribu, lai tas turpins, tas turpinsies. M: Gribana, lai tas turpins, nav nenovrama. Redzi skaidri savu stvokli, pati skaidrba tevi atbrvos. J: Kamr es esmu ar tevi, viss, ko tu saki, iet diezgan acmredzams; bet ldz ko es esmu no tevis prom, es nemiergs skraidu apkrt. M: Tev nav jturas no manis prom, vismaz ne prt. Bet tavs prts mekl pasaules labumus! 497

J: Pasaule ir pilna nepatikanu, nav brnums, ka ar mans prts ir pilns ar tm. M: Vai jebkad ir bijusi pasaule bez problmm? Tava bana par personu ir atkarga no varmcbas pret citiem. Pats tavs ermenis ir miruo un mirstoo kaujas lauks. Eksistence ietver varmcbu. J: K ermenis j. K cilvks noteikti n. Cilvcei nevardarbba ir dzves likums, un vardarbba nves likums. M: Dab ir maz nevardarbbas. J: Dievs un daba nav cilvki, un tiem nav jbt cilvcgiem. Mani uztrauc tikai cilvki. Lai btu par cilvku, man ir jbt absolti lsirdgam. M: Vai tu redzi to, ka tikmr, kamr tev ir pats, kuru aizsargt, tev ir jbt vardarbgam? J: Es redzu. Lai btu patiesi cilvcgs, man ir jbt bez-sevis. Tikmr, kamr es esmu savtgs, es esmu zem-cilvks, tikai humanods. M: Ttad ms visi esam zem-cilvki, un tikai dai ir cilvki. Dai vai daudz, ts atkal ir skaidrba un labvlba, kas padara ms par cilvkiem. Zem-cilvks humanods tiek tamas un radas domints, un cilvks satvas. Skaidrba un labvlba ir satva, jo t atspoguo prtu darbb. Bet relais ir pri satvai. Pazstu tevi jau kdu laiku, tu, iet, vienmr mekl k paldzt pasaulei. Cik daudz tu esi paldzjis? J: Ne kripatu. Nav mainjusies ne pasaule, ne es. Bet pasaule cie, un es cieu tai ldz. Cnties pret cieanm ir dabga reakcija. Un kas cits ir civilizcija un kultra, filozofija un reliija, ja ne sacelans pret cieanm. aunums un aun izbeigana vai t nav tevis paa galven nodarbe? Tu to vartu nosaukt par neziu tas ir viens un tas pats. M: Vrdiem nav nozmes, ne ar nozme ir formai, kd tu esi tagad. Vrdi un formas nemitgi mains. Zini sevi k maing prta nemaingo liecinieku. Ar to pietiek.

498

98. Brvba no sevis identificanas


Maharad: Vai vari sdt uz grdas? Vai tev nevajag spilvenu? Vai tev ir kdi jautjumi? Nav t, ka tev btu jjaut, tu vari ar klust. Tikai esi, tikai bt ir svargi. Tev nav nekas jjaut, nav nekas jdara. da slinka laika pavadana Indij tiek oti augsti vrtta. Tas nozm, ka aj laik tu esi brvs no apsstbas ar ko tlk. Kad tu neesi steig, un prts ir brvs no raizm, tas kst kluss, un aj klusum kaut kas var tikt dzirdts, kas parasti ir prk smalks, lai to uztvertu. Lai redztu, prtam ir jbt atvrtam un klusam. Tas, ko ms eit minm dart, ir vest msu prtus stvokl, kds ir nepiecieams sapratnei, kas ir rels. Jauttjs: K mums mcties tikt va no msu raizm? M: Tev nav jraizjas par raizm. Tikai esi. Necenties bt kluss; nepadari banu klusam par darmu uzdevumu. Neesi nemier par banu klusam, nelaimgs par banu laimgam. Tikai apjaut, ka tu esi, un paliec aj apjausm nesaki: j, es esmu; ko tlk? aj es esmu nav tlk. Tas ir bez-laicgs stvoklis. J: Ja tas ir bez-laicgs stvoklis, tas pats par sevi dos zint. M: Tu esi, kas tu esi, bez-laicgi, bet kds no t tev labums, ja tu to nezini un nerkojies atbilstoi? Tavs ubaga trauks vartu bt no tra zelta, bet tikmr, kamr tu to nezini, tu esi nabags. Tev ir jzina sava iekj vrtba un juzticas tai, un jizpau to, ikdienu ziedojot savas vlmes un bailes. J: Ja es sevi zinu, vai es vairs nevlos un nebaidos? M: Kdu laiku, par spti jaunajam redzjumam, mentlie pieradumi vartu vl turpinties pieradums ilgoties pc zinms pagtnes un bailes no nezinms nkotnes. Kad tu zini, ka ie nk tikai no prta, tu vari iet tiem pri. Tikmr, kamr tev ir visda veida idejas par sevi, tu sevi zini caur o ideju miglu; lai zintu sevi, kds tu esi, atmet visas idejas. Nevar iedomties tra dens garu, tu to vari atklt tikai atmetot visas piegaras. Tikmr, kamr tu esi ieinterests sav pareizj dzves veid, tu to neatmetsi. Atkljums nevar nkt, kamr tu turies pie pazstam. Kad tu 499

krtgi redzi milzgs savas dzves bdas un piesaki tm dumpi, tikai tad var tikt atrasta izeja. J: Es tagad redzu, ka Indijas mgs dzves noslpums slpjas ajs eksistences dimensijs, par kurm Indija vienmr ir rpjusies. M: Tas ir atvrts noslpums, un vienmr ir bijui cilvki, griboi un gatavi dalties. Skolotju ir daudz, bezbailgu skolnieku oti maz. J: Es gribu mcties. M: Ar vrdu mcanos nepietiek. Tu vartu zint teoriju, bet bez stas sevis k bezpersoniska un bez-pabu banas, mlestbas un svtlaimes centra pieredzes verblas zinanas vien ir veltgas. J: Tad ko man btu jdara? M: Mini bt, tikai bt. Vissvargkais vrds ir mini. Ik dienu atliec pietiekoi daudz laika, lai klusi sdtu un mintu, tikai mintu iet pri personbai ar ts pieradumiem un apsstbm. Neprasi k, to nevar izskaidrot. Vienkri turpini mint, kamr tev izdodas. Ja tu turpini, tu nevari ciest neveiksmi. Vissvargkais ir godgums, patiesums, dedzgums; tev tiem ir jbt ldz kaklam, ka tu esi persona, tagad redzi steidzamo nepiecieambu bt brvam no s nevajadzgs sevis identificanas ar atmiu un pieradumu upu. pastvg pretoans pret nevajadzgo ir veiksmes noslpums. Beigu beigs, tu esi, kas tu esi, katru savas dzves mirkli, bet tu nekad to neapzinies, izemot, varbt, mirkl, kad mosties no miega. Viss, kas tev ir vajadzgs, ir apjaust banu, ne k verblu apgalvojumu, bet k vienmrkltesou faktu. Apjausma, ka tu esi, atvrs tev acis uz to, kas tu esi. Tas viss ir oti vienkri. No skuma izveido pastvgu kontaktu ar sevi, esi ar sevi visu laiku. Sevis apjausm plst svtba. Sc k vroanas centrs, ta apzinans, un izaudz par mlestbas darbb centru. Es esmu ir maztia skla, kas izaugs milzg kok pavisam dabgi, pilngi bez nekdm plm. J: Es sev redzu tik daudz aunuma. Vai man tas nav jmaina?

500

M: aunums ir neuzmanbas na. Sevis apjausmas gaism tas izsks un atkrits. Jebkda atkarba no cita ir veltga, jo tas, ko citi var dot, citi var atemt. Tikai tas, kas jau pa skum ir tevis paa, paliks ar tevi ldz beigm. Nepieem nekdus ceveus, izemot tos, kas nk no iekienes, un pat tad atsij no tiem atmias, jo ts tevi maldins. Pat, ja tu esi pavisam nezinos par veidiem un ldzekiem, turies kluss un skaties iekup; padoms noteikti nks. Tu nekad neesi atstts nezinot par to, kdam ir jbt tavam nkamajam solim. Problma ir t, ka tu no t vartu izvairties. Guru ir tpc, lai tev dotu drosmi via pieredzes un pankuma d. Bet tikai tas, ko tu pats atklj caur sevis paa apjausmu, sevis paa plm, bs tev pastvgi nodergs. Atceries, nekas no t, ko tu uztver, nav tavs. Nekas vrtgs nevar nkt no rienes; t ir tikai tevis paa sajta un sapratne, kas ir btiska un atkljoa. Vrdi, dzirdti vai lasti, tikai rada attlus tav prt, bet tu neesi mentls attls. Tu esi uztveres un rcbas spks aiz un pri attlam. J: iet, tu iesaki man bt centrtam uz sevi ldz egoisma slieksnim. Vai man pat nav jnododas savai interesei citos cilvkos? M: Tava interese citos ir egoistiska, rpes par sevi uz sevi orienttas. Tu neesi ieinterests citos k persons, bet tikai tik daudz, cik vii tevi bagtina vai padara clkas domas par tevi pau. Un galjba savtgum ir rpties tikai par sava paa ermea aizsardzbu, uzturanu un vairoanos. Ar ermeni es domju visu, kas ir saistts ar tavu vrdu un formu tavu imeni, cilti, valsti, rasi, utt. Pieerans pie sava vrda un formas ir savtgums. Cilvks, kur zina, ka vi nav ne ermenis, ne prts, nevar bt savtgs, jo viam nav nek uz ko attiecint o savtgumu. Jeb tu vartu teikt, vi ir viend mr savtgs par katru satikto; par katra labkljbu k par savu. Sajta es esmu pasaule, pasaule ir es pats kst pavisam dabga; kad t ir nostiprinjusies, vienkri nav veida kd bt savtgam. Bt savtgam nozm tkot, gt, krt priek daas uz visa rina. J: Var bt paumiem bagts tos mantojot vai apprecoties, vai vienkri labas veiksmes d.

501

M: Ja tu pie t neturies, tie tev tiks atemti. J: Vai sav pareizj stvokl tu vari mlt citu personu k personu? M: Es esmu t cita persona, t cita persona ir es pats; vrd un form ms atiramies, bet nav atdaltbas. Msu btbas sakn ms esam viens. J: Vai tas nav t vienmr, kad starp cilvkiem ir mlestba? M: T ir, bet vii to neapzins. Vii jt pievilkanos, bet nezina iemeslu. J: Kpc mlestba ir tik izvlga? M: Mlestba nav izvlga, izvlga ir vlme. Mlestb nav sveinieku. Kad vairs nav savtguma centrs, visas vlmes pc baudas un bailes no spm prstj eksistt; vairs nav intereses bt laimgam; pri laimbai ir tra intensitte, neizsmeama enerija, doanas no mg avota ekstze. J: Vai man nav jsk ar lab un slikt problmas atrisinanu sev? M: To, kas ir patkams, cilvki uzskata par labu, un to, kas ir spgs, vii uzskata par sliktu. J: J, t tas ar mums ir, parastajiem cilvkiem. Bet k tas ir ar tevi, vienotbas lmen? Kas ir labs un slikts tev? M: Kas palielina cieanas ir slikts, un kas ts aizvc ir labs. J: Tad cieanm pam tu noliedz vrtgumu. Ir reliijas, kurs cieanas tiek uzskattas par labm un clm. M: Karma jeb liktenis ir labvlga likuma izpausme; universl sliekans uz ldzsvaru, harmoniju un vienotbu. Katr mirkl, lai kas tagad notiktu, ir uz labko. Tas vartu izskatties spgi un nesmuki, rgtas un bezjdzgas cieanas, tomr, emot vr pagtni un nkotni, tas ir uz labku, viengais ce r no katastrofls situcijas. J: Vai ir jcie par saviem grkiem? M: Cieanas notiek ldzi tam, par ko kds sevi uztver. Ja tu jties viens ar cilvci, tu ciet ldzi cilvcei. J: Un tpc ka tu uzstj, ka tu esi viens ar universu, tavm cieanm nav 502

robeu ne laik, ne telp! M: Bt nozm ciest. Jo aurks manas sevis identificanas loks, jo aktkas ir cieanas, kuras ir vlmju un baiu radtas. J: Kristietba cieanas atzst par attrom un cildinom, kamr hinduisms uz tm skats ar nepatiku. M: Kristietba ir viens no veidiem, kd salikt kop vrdus, hinduisms cits. Relais ir, aiz un pri vrdiem, nekomunicjams, tiei pieredzams, eksplozvs sav ietekm uz prtu. To ir viegli gt, kad nekas cits netiek gribts. Nerelais tiek iztles radts un vlmes turpints. J: Vai nav cieanu, kuras ir vajadzgas un labas? M: Nejauas vai gadjuma spes ir nenovramas un prejoas; tas spes, izsauktas pat ar vislabkajiem nodomiem, ir bezjdzgas un nelgas. J: Vai tu nesodtu par noziegumu? M: Sods ir tikai legalizts noziegums. Sabiedrb, kas bvta uz profilaksi nevis uz atriebbu, btu oti maz noziegumu. Ar daiem izmumiem apietos medicniski k ar neveselu prtu un ermeni. J: iet, tev ir mazs pielietojums reliijai. M: Kas ir reliija? Mkonis debess. Es dzvoju debess, ne mkoos, kuri ir kop saturti daudzi vrdi. Aizvc vrdus, un kas paliek? Patiesba paliek. Manas mjas ir nemaingaj, kas izskats k konstantas pretstatu saskaas un integrcijas stvoklis. Cilvki urp nk, lai mctos par tda stvoka relu eksistenci, riem t uzauanai un, kad tas visbeidzot tiek uztverts, par mkslu stabilizties apzi t, lai nebtu konflikta starp sapratni un dzvi. Stvoklis pats ir pri prtam, un to nav vajadzgs iemcties. Prts var fokusties tikai uz riem; redzt rsli k rsli ir efektvi, jo tas ir prts, kas iedarbojas uz prtu. Sc no skuma: vrs uzmanbu uz faktu, ka tu esi. Nevienu brdi tu nevari teikt es nebiju, viss, ko tu vari teikt, ir: es neatceros. Tu zini, cik neuzticama ir atmia. Pieem to, premts ar savm nieka persongajm daranm tu esi aizmirsis, kas tu esi; mini atgriezt pazaudto atmiu caur zinm izskauanu. Tev nevar pateikt, kas notiks, ne

503

ar tas btu vlams; gaidas rads ilzijas. Iekjos mekljumos negaidtais ir neizbgams; atkljums neapaubmi ir pri jebkdai iztlei. Tiei k nedzimis brns nevar zint dzvi pc piedzimanas, jo tam prt nav nek, no k izveidot pareizu attlu, t ar prts nav spjgs domt par relo nerel jdzienos, izemot noraidjumos: ne is, ne tas. rslis ir nerel uzskatana par relo; aplam k aplama redzana un aplam atmeana esamb ieved realitti. Pilngas skaidrbas, milzgas mlestbas, absoltas bezbailbas stvoki; ie ir tikai pieejami vrdi, bezkrsaini apzmjumi, nordes uz to, kas var bt. Tu esi k akls cilvks, kur gaida, ka pc opercijas bs spjgs redzt ja vien tu nemc no opercijas! Stvokl, kur es esmu, vrdiem nav nekdas nozmes. Ar pieraduma pie vrdiem nav. Tikai faktiem ir nozme. J: Bez vrdiem nevar bt reliijas. M: Pierakstts reliijas ir tikai vrdu bli. Reliijas savu patieso seju parda rcb, klus rcb. Lai zintu, kam cilvks tic, skaties, k vi rkojas. Prsvar kalpoana saviem ermeiem un prtiem ir cilvku reliija. Viiem vartu bt reliiskas idejas, bet vii nerkojas atbilstoi. Vii spljas ar tm, viiem biei ts patk, bet vii nerkojas atbilstoi. J: Vrdi ir nepiecieami komunikcijai. M: Informcijas apmaiai j. Bet rela komunikcija starp cilvkiem nav verbla. Lai nodibintu un uzturtu attiecbas ir nepiecieama atvrta apjausma, izpausta tie rcb. Ne tas, ko tu saki, bet tas, ko tu dari, ir no svara. Vrdi ir tikai prta radti un tiem nozme ir tikai prta lmen. Vrds maize: ne tu to vari st, ne no t dzvot; tas tikai nodod ideju. Tas gst nozmi tikai tad, kad notiek ana. Td pa nozm es tev saku, ka Normlais Stvoklis nav verbls. Es vartu teikt, ka t ir gudra mlestba, izpausta rcb, bet ie vrdi pasaka maz, ja vien tu tos nepieredzi to pilnb un skaistum. Vrdiem ir savs ierobeotais lietdergums, bet ms neierobeojam tos un novedam sevi pie katastrofas slieka. Msu cls idejas smalki tiek aizsttas ar neclu rcbu. Ms runjam par Dievu, Patiesbu un Mlestbu, bet t viet, lai tiei to pieredztu, mums ir defincijas. T viet, lai

504

paplaintu un padziintu rcbu, ms slpjam savas defincijas. Un ms iedomjamies, ka ms zinm to, ko ms varam defint! J: K var nodot pieredzi, ja ne caur vrdiem? M: Pieredzi nevar nodot caur vrdiem. T nk ar rcbu. Cilvks, kur sav pieredz ir intensvs, izstaros prliecbu un drosmi. Ar citi rkosies un gs pieredzi, kas dzimst no rcbas. Verblai mcbai ir savs pielietojums, t sagatavo prtu sevis iztukoanai no krjumiem. Mentl brieduma lmenis tiek sasniegts, kad nekas rjs vairs nav vrtgs, un sirds ir gatava atstt visu. Tad relajam ir iespja, un tas to notver. Kavans, ja tda ir, ir prta d, kur nevlas redzt un atmest. J: Ms esam tik absolti vieni? M: O, n, ms neesam. Tie, kuriem ir, var dot. Un tdu devju ir daudz. Pasaule pati ir augstk dvana, ko uztur mloa ziedoans. Bet stu samju, gudru un pazemgu, ir tik maz. Prasi un tev tiks dots ir mgais likums. Tu esi iemcjies tik daudz vrdus, tik daudz tu esi runjis. Tu zini visu, bet tu nezini sevi. Jo sevi nevar zint caur vrdiem tikai ties ieskats to atkls. Skaties iekup, mekl iekup. J: Ir oti grti atmest vrdus. Msu mentl dzve ir pastvga vrdu straume. M: T nav grtuma vai viegluma lieta. Tev nav alternatvas. Vai nu tu mini, vai n. Tas ir atkargs no tevis. J: Esmu minjis daudzas reizes, man nav izdevies. M: Mini atkal. Ja tu turpini mint, kaut kas var notikt. Bet, ja n, tu esi iesprdis. Tu vartu zint visus pareizos vrdus, citt svtos rakstus, bt spos savs diskusijs un tomr palikt kaulu maiss. Vai tu vartu bt neievrojams un vienkrs, pavisam nesvarga persona, tomr izstarot mlou labsirdbu un dziu gudrbu.

505

99. Uztvertais nevar bt uztvrjs


Jauttjs: Ldz im es ceoju apkrt no vienas vietas uz otru, ptot dadas praksm pieejams jogas, un neesmu varjis nolemt, kura man dertu vislabk. Es btu pateicgs par lietpratja padomu. Pareiz visu o mekljumu d es jtos tikai noguris no idejas par patiesbas atraanu. Man tas iet gan nevajadzgi, gan problemtiski. Dzve ir baudma tda, kda t ir, un es neredzu jgu to uzlabot. Maharad: Tu esi laipni lgts palikt sav apmierintb, bet vai tu to vari? Jaunba, spars, nauda viss aizies trk, nek tu to iedomjies. Bdas, no kurm ldz im tu esi izvairjies, tevi dzs pa pdm. Ja tu gribi bt pri cieanm, tev ar tm ir jtiekas pusce un japskauj ts. Atmet pieradumus, dzvo vienkru un skaidru dzvi, nedari pri dzvm btnm; ie ir jogas pamati. Lai atrastu realitti, tev ir jbt stam katr vismazkaj ikdieniaj darbb; patiesbas mekljumos ar bldanos neies cauri. Tu saki, tev sava dzve iet baudma. Varbt t tas ir pareiz. Bet kur to bauda? J: Es atzstos, es nezinu baudtju, ne ar baudto. Es tikai zinu baudu. M: Pavisam pareizi. Bet bauda ir prta stvoklis tas nk un iet. Pati ts nepastvba padara to par uztveramu. Tu nevari apzinties to, kas nemains. Bet pati izmaiu uztvere vai t nepieprasa nemaingu fonu? J: Galgi n. Iepriekj stvoka atmia saldzinjum ar pareizjo faktisko stvokli dod izmaiu pieredzi. M: Starp to, kas atmi, un faktisko ir atirba pamat, ko var novrot ik mirkli. Nevien brd faktiskais nenk no atmias. Starp iem diviem ir atirba veid, ne tikai intensitt. Faktiskais ir neapaubmi. Ar nekdm gribas vai iztles plm os divus nevar samaint vietm. Ttad, kas ir tas, kas faktiskajam dod o uniklo kvalitti? J: Faktiskais ir rels, taj, kas nk no atmias, ir laba deva nenoteiktbas. M: T ir, bet kpc? Mirkli atpaka atmia bija faktiskais, pc mirka faktiskais bs atmia. Kas faktisko padara uniklu? Acmredzami, t ir kltbtnes sajta. Atmi un gaids ir skaidra sajta, ka tiek vrots mentls 506

stvoklis, bet faktiskaj primr sajta ir kltbtnes un apjauanas sajta. J: J, redzu. T ir apjausma, kas padara faktisko un atmiu par atirgiem. Par pagtni vai nkotni dom, bet tagadne ir tagad. M: Lai kur tu dotos, eit un tagad sajtu tu vienmr nes ldzi. Tas nozm, ka tu esi neatkargs no telpas un laika, ka telpa un laiks ir tev, ne tu tajos. T ir tava sevis identificana ar ermeni, kas, protams, ir ierobeots telp un laik, kas dod tev ierobeotbas sajtu. stenb tu esi bezgalgs un mgs. J: is bezgalgais un mgais manis pats, k man to zint? M: Pats, ko tu gribi zint, vai tas ir kds otrs pats? Tu esi radts no vairkiem paiem? Protams, ir tikai viens pats, un tu esi tas pats. Pats, kas tu esi, ir viengais pats. Aizvc un atmet savas aplams idejas par sevi, un te tas ir, vis sav varenb. Tas ir tikai tavs prts, kas attur sevis-zinanu. J: K man tikt va no prta? Un vai dzve bez prta cilvka lmen ir iespjama? M: Nav tdas lietas k prts. Ir idejas, un daas no tm ir aplamas. Atmet aplams idejas, jo ts ir nepareizas un aizsedz tavu sevis redzjumu. J: Kuras idejas ir aplamas un kuras pareizas? M: Apgalvojumi parasti ir aplami, noliegumi pareizi. J: Nevar dzvot, visu noliedzot. M: Tikai noliedzot var dzvot. Apgalvojumi ir vaas. Apaubt un noliegt ir nepiecieami. T ir sadumpoans btba, un bez sadumpoans nevar bt brvbas. Nav otra jeb augstka sevis, kur btu jmekl. Tu esi augstkais pats, tikai atmet aplams idejas, kdas tev par sevi ir. Abi, gan ticba, gan saprts, tev saka, ka tu neesi ne ermenis, ne t vlmes un bailes, ne ar tu esi prts ar savm krajm idejm, ne loma, kuru tev liek splt sabiedrba, persona, kurai tev it k ir jbt. Atmet aplamo, un patiesais nks pats. Tu saki, tu gribi zint sevi. Tu esi tu pats tu nevari bt nekas cits k tas, 507

kas tu esi. Vai zinana ir atirta no banas? Jebkas, ko tu zini ar savu prtu, nk no prta, ne no tevis; par sevi tu vari tikai teikt: Es esmu, es apjauu, man tas patk. J: Dzvam banu es redzu k spgu stvokli. M: Tu nevari bt dzvs, jo tu esi dzve pati. T ir persona, par ko tu sevi esi iedomjies, kas cie, ne tu. Izgaisini to apjausm. T ir tikai atmiu un pieradumu upa. No nerel apjausmas ldz tavas sts dabas apjausmai ir bezdibenis, kuru tu viegli rsosi, kad tu prvaldsi tras apjausmas mkslu. J: Viss, ko es zinu, ir, ka es nezinu sevi. M: K tu zini, ka tu nezini sevi? Tavs tieais ieskats saka tev, ka pats sevi tu zini k pirmo, jo nekas neeksist, ja tevis nav tur, lai pieredztu t eksistenci. Tu iztlojies, ka tu sevi nezini, jo tu nevari sevi aprakstt. Tu vienmr vari pateikt: Es zinu, ka es esmu, un tu noraidsi apgalvojumu es neesmu k aplamu. Bet jebkas, kas var tikt aprakstts, nevari bt tu pats, un, kas tu esi, nevar tikt aprakstts. Tu vari tikai zint sevi, esot pats, bez nekdiem minjumiem defint sevi un aprakstt sevi. Kad reiz tu esi sapratis, ka tu neesi nekas uztverams vai aptverams, ka, lai kas pardtos apzias lauk, nevari bt tu pats, tu uzsksi jebkdu sevis-identifikciju izskauanu k viengo ceu, kas tevi var aizvest uz dziku sevis realizciju. Tu burtiski progres caur nolieganu sta raete. Zint, ka tu neesi ne ermen, ne prt, kaut ar tu apjaut abus, jau ir sevis-zinana. J: Ja es neesmu ne ermenis, ne prts, kpc es tos apjauu? K es varu uztvert kaut ko, kas ir sves no manis? M: Nekas neesmu es ir pirmais solis. Viss esmu es ir nkoais. Abi karjas idej: ir pasaule. Kad ar is tiek atdots, tu paliec, kas tu esi nedulais Pats. Tu esi tas eit un tagad, bet tavs redzjums tiek aplamu ideju par sevi aizrsots. J: Labi, es atzstu, ka es esmu, es biju, es bu; vismaz no dzimanas ldz nvei. Man nav aubu par manu banu eit un tagad. Bet man ar to nepietiek. Man dzv trkst prieka, dzimua no harmonijas starp iekjo un rjo. Ja es viens esmu, un pasaule ir tikai projekcija, tad kpc nav

508

harmonijas? M: Tu radi nesaskaas un tad sdzies! Kad tu gribi un baidies, un identific sevi ar savm jtm, tu radi bdas un vaas. Kad tu radi ar mlestbu un gudrbu un paliec nepieries pie saviem radjumiem, rezultts ir harmonija un miers. Bet, lai kds btu tava prta stvoklis, kd veid tas uz tevi atspoguojas? T ir tikai tava sevis-identificana ar tavu prtu, kas padara tevi par laimgu vai nelaimgu. Sacelies pret savu vergoanu savam prtam, redzi savas vaas k sevis radtas un prrauj pieerans un novrans vaas. Turi prt savu brvbas mri, kamr tev pielec, ka tu jau esi brvs, ka brvba nav kaut kas attl nkotn, lai tiktu nopelnta ar spgiem pliiem, bet t ir mgi tava, lai to izmantotu! Atbrvoans nav guvums, bet drosmes jautjums, drosmes tict, ka tu jau esi brvs, un rkoans atbilstoi. J: Ja es daru, k man patk, man bs jcie. M: Tik un t tu esi brvs. Tavas rcbas sekas bs atkargas no sabiedrbas, kur tu dzvo, un ts piemumiem. J: Es vartu rkoties neapdomgi. M: Ldz ar drosmi pardsies gudrba un lsirdba, un prasme rcb. Tu zinsi, ko dart, un, lai ko tu dartu, tas bs labi visiem. J: Es manu, ka dadie manis aspekti karo viens ar otru, un man nav miera. Kur ir brvba un drosme, gudrba un lsirdba? Mana rcba tikai paplaina bezdibeni, kur es eksistju. M: Tas viss t ir, jo tu uzskati sevi par kdu vai par kaut ko. Izbeidz, skaties, izpti, uzdod pareizos jautjumus, nonc pie pareizajiem secinjumiem, un esi drosmgs rkoties balstoties uz tiem, un skaties, kas notiks. Pirmie soi no tavas galvas vartu nonest jumtu, bet drz saviojums rimsies, un bs miers un prieks. Tu zini par sevi tik daudz lietas, bet zintju tu nezini. Atrodi, kas tu esi, zint zintju. Uzctgi skaties iekup, atceries atcerties, ka uztvertais nevar bt uztvrjs. Lai ko tu redztu, dzirdtu vai domtu, atceries tu neesi tas, kas notiek, tu esi tas, ar ko tas notiek. Grimsti dzii sajt es esmu un tu noteikti atklsi, ka uztveroais

509

centrs ir universls, tik universls, cik gaisma, kas izgaismo pasauli. Viss, kas notiek univers, notiek ar tevi, kluso liecinieku. No otras puses, lai kas tiktu darts, tiek tevis, universls un neizsmeams enerijas, darts. J: Tas, bez aubm, ir oti paciljoi dzirdt, ka es esmu klusais liecinieks, k ar universl enerija. Bet k prkpt no verbla apgalvojuma uz tieu zinanu? Dzirdana nav zinana. M: Pirms tu kaut ko tiei, neverbli vari zint, tev ir jzina zintjs. Ldz im tu par zintju uzskatji prtu, bet tas t nav. Prts tevi pieb ar attliem un idejm, kuras atmi atstj rtas. Tu atceranos uzskati par zinanu. Patiesa zinana ir vienmr svaiga, jauna, negaidta. T uznk virspus no iekienes. Kad tu zini, kas tu esi, tu ar esi tas, ko tu zini. Starp zinanu un banu nav starpas. J: Es varu tikai izptt prtu ar prtu. M: K vien vari, izmanto savu prtu, lai zintu savu prtu. Tas ir pilnb atbilstoi un ir ar vislabk sagatavoans ieanai pri prtam. Bana, zinana un baudana ir tevis paa. No skuma realiz tevis paa banu. is ir viegli, jo sajta es esmu vienmr ir ar tevi. Tad tiecies ar sevi k ar zintju, atirtu no zint. Kad tu zini sevi k tru banu, brvbas ekstze ir tava. J: Kura no jogm ir? M: Kpc uztraukties? Tas, kas tev liek urp nkt, ir tas, ka tu neesi apmierints ar savu dzvi, kda t ir, ermea un prta dzvi. Tu vartu mint tos uzlabot, kontroljot un ieveidojot tos pc kda idela, jeb tu vari prraut sevis-identificans mezglu pavisam un skatties uz savu ermeni un prtu k kaut ko, kas notiek, nekd veid tevi neiesaistot. J: Vai bs pareizi, ja kontroles un disciplnas ceu es sauku par rada joga un nepieerans ceu par dnna joga? Un idela pielgsmi par bhakti joga? M: Ja tev t tk. Vrdi norda, bet neizskaidro. Tas, ko es mcu, ir sens un vienkrs atbrvoans veids caur sapratni. Saproti savu prtu, un t tvriens pr tevi prtrks. Prts prprot, prpratums ir pati t daba. Pareiza sapratne 510

ir viengais remdjums, vienalga, kdu vrdu tu tai dod. T ir visagrk un ar pdj, jo t apejas ar prtu, kds tas ir. Nekas, ko tu dari, tevi nemains, jo tev nav vajadzgs mainties. Tu vartu maint savu prtu vai savu ermeni, bet tas vienmr ir kaut kas tev rjs, kas tiek maints, ne tu. Kpc vispr uztraukties par mainanos? Realiz visbeidzot un uz visiem laikiem, ka ne tavs ermenis, ne tavs prts, ne pat tava apzia esi tu pats, un stvi viens sav patiesaj dab pri apziai un bez-apziai. Nekdas ples tevi turp nevar aizvest, tikai sapratnes skaidrba. Izpti savus prpratumus un atmet tos, tas ir viss. Nav nek, ko meklt un atrast, jo nav nek pazaudta. Atslbsti un vro es esmu. Realitte ir tiei aiz t. Esi kluss, esi miergs, tas pardsies, jeb drzk tas tevi paems. J: Vai man no skuma ir jtiek va no sava ermea un prta? M: Tu to nevari, pati ideja tevi pie tiem piesaista. Tikai saproti un atmet. J: Neesmu spjgs atmest, jo neesmu integrts. M: Iedomjies, tu esi pilnb integrts, tavas domas un rcba ir pilnb koordintas. K tas tev paldzs? Tas tevi neatbrvos no sevis kdains uzskatanas par ermeni un prtu. Redzi tos pareizi k ne tu, tas ir viss. J: Tu gribi, lai es atceros aizmirst! M: J, tas t izskats. Tomr tas nav bezcergi. Tu to vari. Tikai esi taj patiess. Tava akl grbstans ir pilna cerbu. Tava pati meklana ir atraana. Tu nevari ciest neveiksmi. J: Jo ms neesam integrti, ms cieam. M: Ms cietsim tikmr, kamr msu domas un rcba bs vlmju un baiu izsaukta. Redzi to bezjdzbu, un briesmas un haoss, ko tie rada, rimsies. Necenties sevi reformt, tikai redzi jebkdu izmaiu bezjdzbu. Maingais turpina mainties, kamr nemaingais gaida. Negaidi, ka maingais tevi aizveds uz nemaingo tas nekad nevar t notikt. Tikai tad, kad pati mainans ideja tiek redzta k aplama un atmesta, nemaingais var ienkt pats. J: Visur, kur es dodos, man saka, ka man ir pamatgi jmains, lai es vartu 511

redzt relo. is tais, paam sev uzstdtais mainans process tiek saukts par jogu. M: Jebkdas izmaias iespaido tikai prtu. Lai btu, kas tu esi, tev ir jiet pri prtam, sevis paa ban. Nav svargi, kas ir prts, kuru tu atstj aiz muguras, ja vien tu to atstj aiz muguras uz labu. Ar is nav iespjams bez sevis-realizcijas. J: Kas ir pirmais prta atmeana vai sevis-realizcija? M: Pavisam noteikti sevis-realizcija ir pirm. Prts nevar pats sev iet pri. Tam ir jeksplod. J: Nekdu ieskatu pirms eksplozijas? M: Eksplozvais spks nk no rel. Bet tev tiek ieteikts sagatavot tam savu prtu. Bailes to vienmr var atlikt ldz citai iespjai. J: Es biju domjis, ka iespja pastv vienmr. M: Teortiski j. Praks ir jrodas situcijai, kad kltesamb ir visi sevisrealizcijai nepiecieamie faktori. Tam nevajadztu mazint tavu entuziasmu. Tava turans es esmu fakt drz rads citu iespju. Jo attieksme pievelk iespju. Viss, ko tu zini, ir neties. Tikai es esmu ir ties, un tam nav vajadzgi pierdjumi. Paliec ar to.

100. Sapratne noved pie brvbas


Jauttjs: Daudzs pasaules valsts izmekltji seko praksm, kuras paredztas atzans izspieanai un ar, nepiecieambas gadjum, personbas korianai. Ar specilm fizisku un morlu ietekmju tehnikm un caur pierunjom prrunm vec personba tiek salauzta, un ts viet tiek radta jauna personba. Cilvks, kur tiek pakauts izmeklanai, tik daudz reizes dzird, ka vi ir valsts ienaidnieks un nodevjs, ka pienk 512

diena, ka vi kaut kas salzt, un vi sk justies pilngi prliecints, ka vi ir nodevjs, dumpinieks, nicinms un pelnjis sodu. is process tiek saukts par smadzeu skaloanu. Mani nookja, ka reliisks un jogu prakses ir oti ldzgas smadzeu skaloanai. Ts paas fizisks un mentls ietekmes, uzturans vienatn, spcga grka sajta, izmisums, vlme izmukt, likvidjoties un prtopot, jauna sevis attla pieemana un attla personificana. T pati konkrtu formulu atkrtoana: Dievs ir labs; Guru zina; ticba mani izglbs. T sauktajs jogu vai reliiskajs prakss darbojas tas pats mehnisms. Prtam liek koncentrties uz kdu konkrtu ideju, atsakoties no vism citm idejm, un ar disciplnu un spgm praksm tiek stingri uzturta koncentrans. Tiek maksta augsta cena dzv un laimb, un tas, kas tiek par to gts, tpc izskats oti svargs. iepriek-nosact prmaia, acmredzama vai slpta, reliiska vai politiska, tiska vai socila vartu izskatties patiesa un ilgstoa, tomr taj ir mkslguma sajta. Maharad: Tev ir taisnba. Esot pakauts tik daudz grtbm, prts tiek izmets un paliek nekustgs. Prta stvoklis kst riskants; lai ko tas dartu, tas beidzas dziks vas. J: Tad kpc tiek ieteiktas sdhanas? M: Kamr tu nepieliksi milzgas ples, tu nebsi prliecints, ka ples tevi nekur neveds. Pats ir tik paprliecints, ka, ja vien tas nav pilnb zaudjis cerbu, tas nepadosies. Verbla prliecba vien nav pietiekoa. Tikai stingri fakti rda sevis-attla absolto tukumu. J: Tas smadzeu skalotjs dara mani traku, un Guru dara mani saprtgu. Process ir ldzgs. Tomr motvs un mris ir pilnb atirgi. Ldzbas, iespjams, ir tikai verblas. M: Ielgums vai likana ciest sev satur vardarbbu, un vardarbbas augi nevar bt saldi. Ir konkrtas situcijas dzv, nenovrami spgas, un tev tm ir jiet cauri. Ir ar konkrtas situcijas, kuras tu pats esi radjis, ti vai netm. Un no m tev ir jgst mcba, lai ts netiktu atkrtotas atkal.

513

J: iet, mums ir jcie, lai ms varam mcties prvart spes. M: Spm ir jiet cauri. Nav tda lieta k spju prvarana, un nekdi trenii nav vajadzgi. Treni ir nkotnei, attieksmju veidoana ir baiu zme. J: Kad es zinu, k tikties ar spm, es no tm esmu brvs, nebaidos no tm, un tpc esmu laimgs. is ir tas, kas notiek ar cietumnieku. Vi pieem savu sodu k taisngu un piencgu un ir mier ar cietuma ierdiem un valsti. Neviena reliija nedara neko citu k tikai sludina pieemanu un atdoanos. Ms iedroina atzties vain, justies atbildgiem par pasaules aunumiem un nordt uz sevi k viengo to cloni. Mana problma ir: Es neredzu nekdu lielo atirbu starp smadzeu skaloanu un sdhanu, izemot to, ka sdhanas gadjum cilvks netiek fiziski piespiests. Piespiedos ieteikuma elements ir abos. M: K teici, ldzbas ir virspusjas. Tev nav tajs jieeras. J: Ser, ldzbas nav virspusjas. Cilvks ir kompleksa btne un vien un taj pa laik var bt gan apsdztjs, gan apsdztais, tiesnesis, apsargs un bende. Labprtg sdhan nav daudz labprtga. Cilvks tiek spku virzts, kuri ir pri via sapratnei un kontrolei. Savu mentlo metabolismu es varu maint tik pat maz cik fizisku, izemot caur spgiem un ilgstoiem pliiem kas ir joga. Viss, ko es prasu, ir: vai Maharad piekrt, ka joga norda uz vardarbbu? M: Es piekrtu, ka joga, par kdu tu run, nozm vardarbbu, un es nekad neatbalstu nekdu vardarbbas formu. Mans ce ir pilngi nevardarbgs. Es domju preczi to, ko saku: nevardarbgs. Atrodi pats, kas tas ir. Es tikai saku: tas ir nevardarbgs. J: Es vrdus lietoju pareizi. Kad Guru man liek meditt sepadsmit stundas dien visu manu atlikuo mu, es to nevaru izdart bez rkrtjas vardarbbas pret sevi. Vai tds Guru ir pareizs vai nepareizs? M: Neviens tev nespie meditt sepadsmit stundas dien, ja vien tu pats t nejties. Tas ir tikai veids, k tev pateikt: paliec ar sevi, nepazaudjies citos. Skolotjs gaids, bet prts ir nepacietgs.

514

Tas nav skolotjs, tas ir prts, kur ir vardarbgs un ar baids no sevis paa vardarbbas. Kas nk no prta, ir relatvs, ir kda to padart par absoltu. J: Ja es turpinu bt pasvs, nekas nemainsies. Ja esmu aktvs, man ir jbt vardarbgam. Ko es tdu varu dart, kas nebtu ne bezjdzgs, ne vardarbgs? M: Protams, ir ce, kur nav ne vardarbgs, ne bezjdzgs, tomr rkrtgi efektvs. Tikai skaties uz sevi, kds tu esi, redzi sevi, kds tu esi, pieem sevi, kds tu esi, un ej arvien dzik taj, kas tu esi. Vardarbba un nevardarbba apraksta tavu attieksmi pret citiem; pats attiecb uz sevi nav ne vardarbgs, ne nevardarbgs, tas vai nu apjau sevi vai neapjau sevi. Ja tas sevi zina, viss, ko tas dara, bs pareizi; ja tas nezina, viss, ko tas dara, bs aplami. J: Ko tu dom, sakot: es zinu sevi, kds es esmu? M: Pirms prta es esmu. Es esmu nav doma prt; prts notiek ar mani, es nenotieku ar prtu. Un, jo laiks un telpa ir prt, es esmu pri laikam un telpai, mgs un visuresos. J: Vai tu to nopietni? Vai tu tiem gribi teikt, ka tu eksist visur un visos laikos? M: J, nopietni. Man tas ir acmredzami, k kustans brvba tev. Iedomjies koku, kur jaut mrkaim: Vai tu to nopietni, ka tu vari kustties no vienas vietas uz otru? Un mrkais saka: J, nopietni. J: Vai tu esi brvs ar no closakarbas? Vai tu vari dart brnumus? M: Pasaule pati ir brnums. Es esmu pri brnumiem es esmu absolti normls. Ar mani viss notiek t, k tam ir jnotiek. Es neiejaucos radb. Kds man labums no maziem brnumiem, ja vislielkais no brnumiem ar mani notiek visu laiku? Lai ko tu redztu, t vienmr ir tevis paa esamba, ko tu redzi. Ej arvien dzik sev, mekl iekup, sevis-atklan nav ne vardarbbas, ne nevardarbbas. Aplam izncinana nav vardarbba. J: Kad es praktizju paizpti vai eju iekup ar ideju, ka tas kaut kd veid man dos labumu, es vl joprojm mku no t, kas es esmu.

515

M: Pavisam pareizi. Patiesa paizpte vienmr ir iek kaut k, ne r no kaut k. Kad es taujju, k gt vai izvairties no kaut k, es sti netaujju. Lai kaut ko zintu, ir jpieem to totli. J: J, lai zintu Dievu, man Dievs ir jpieem cik baisi! M: Pirms tu vari pieemt Dievu, tev ir jpieem sevi, kas ir vl baisk. Pirmie soi sevis pieeman nepavisam nav patkami, jo tas, kas tiek redzts, nav priecgs skats. Ir nepiecieama drosme, lai ietu tlk. Paldz klusums. Skaties uz sevi totl klusum, neapraksti sevi. Skaties uz to btbu, kura tu tici, ka tu esi, un atceries tu neesi tas, ko tu redzi. is es neesmu kas es esmu? ir paizptes kustba. Citu ldzeku uz atbrvoanos nav, viss nozm atlikanu. Apmgi noraidi to, kas tu neesi, kamr stais Pats pards sav varenaj tukum, sav bez-lietu btb. J: Pasaule iet cauri straujm un kritiskm izmaim. Ms to skaidri redzam Savienotajs Valsts, kaut ar tas notiek cits valsts. No vienas puses, noziegumu paliek vairk, no otras puses neviltota svtuma ir vairk. Veidojas kopienas, un daas no tm ir oti augst integrittes un asktisma lmen. Izskats, ka aunums caur saviem pankumiem pats sevi izncina, k uguns, kur patr savu degvielu, kamr labais, k dzve, turpina pats sevi. M: Kamr tu notikumus dali labajos un aunajos, tev vartu bt taisnba. stenb labs kst par aunu, un auns kst labs pai sav piepildjum. J: K ar mlestbu? M: Kad t prvras kr, t kst destruktva. J: Kas ir kre? M: Atcerans iztle gaidas. T ir mau un vrdu lieta. Pieraduma veids. J: Vai brahmaarja, atturba, ir jogas neatemama sastvdaa? M: Dzve ar ierobeojumiem un apspieanu nav joga. Prtam ir jbt brvam no vlmm un atslbuam. Tas nk ar sapratni, ne ar apemanos, kas ir tikai atmias forma. Saprotos prts ir brvs no vlmm un bailm. J: K es varu sev likt saprast? 516

M: Meditjot, kas nozm pievrot uzmanbu. Apjaut pilnb savu problmu, skaties uz to no vism pusm, vro, k t ietekm tavu dzvi. Tad liec to mier. Vairk par to neko tu dart nevari. J: Vai tas mani atbrvos? M: Tu esi brvs no t, ko tu esi sapratis. rjas brvbas izpausmes vartu pardties vlk, bet ts jau ir te. Negaidi nevainojambu. Manifestcij nepastv nevainojambas. Detam ir jkonflikt. Neviena problma netiek atrisinta pilnb, bet tu vari no ts atkpties ldz lmenim, kur t vairs nedarbojas.

101. Dnn ne tver, ne turas


Jauttjs: K dnn rkojas, kad viam kaut kas ir jizdara? Vai vi sastda plnus, lemj par to detam un izpilda tos? Maharad: Dnn situciju saprot pilnb un moment zina, kas ir jdara. Tas ir viss. Prjais notiek pats no sevis, un liel mr neapzinti. Dnn identitte ar visu, kas ir, ir tik pilnga, ka, k vi atbild pasaulei, t pasaule atbild viam. Vi ir absolti dros, ka, kad situcija ir redzta, notikumi risinsies atbilstoi. Parasts cilvks ir persongi norpjies, vi apsver savus riskus un iespjas, bet dnn paliek neiesaistjies, dros, ka viss notiks t, k tam ir jnotiek; un nav lielas nozmes tam, kas notiek, jo beigs atgrieans ldzsvar un harmonij ir neizbgama. Pa lietu sird ir miers. J: Esmu sapratis, ka personba ir ilzija, un modra nepieerans bez identittes zaudanas ir punkts, kur ms kontaktjamies ar realitti. Vai tu, ldzu, man nepaststtu vai aj mirkl tu esi persona vai sevi apjautoa identitte? M: Es esmu abi. Bet relo pau nevar aprakstt, izemot izteiksm, kda nk no personas, izteiksm, kas es neesmu. Viss, ko var pateikt par personu, 517

nav pats, un nevar neko pateikt par to sevi, kas neattiektos uz personu, kda t ir, kda t vartu bt, kdai tai btu jbt. Visi atribti ir persongi. Relais ir pri atribtiem. J: Vai pats dareiz kst par personu? M: Kd veid es vartu tda bt? Persona ir tas, pc k es izskatos citm personm. Sev paam es esmu bezgalgais apzias izplatjums, kur bezgalg secb pards un pazd neskaitmas personas. J: Kpc ir t, ka persona, kura priek tevis ir pavisam iluzora, mums izskats rela? M: Tu, pats, bdams visas banas, apzias un prieka sakne, iedod realitti visam, ko tu uztver. realittes doana vienmr notiek aj tagad, nekd cit laik, jo pagtne un nkotne ir tikai prt. Bana ir attiecinma tikai uz tagad. J: Vai ar mba nav bezgalga? M: Laiks ir bezgalgs, kaut ierobeots, mba ir mirklgaj tagad. Ms to laiam garm, jo prts vienmr lk starp pagtni un nkotni. Tas nestsies, lai fokustos uz tagad. Tas var tikt izdarts saldzinoi viegli, ja ir radusies interese. J: Kas rada interesi? M: Patiess dedzgums, brieduma zme. J: Un k nk briedums? M: Turot savu prtu skaidru un tru, dzvojot savu dzvi piln apjausm par katru mirkli, tam notiekot, izptot un izgaisinot savas vlmes un bailes, ldz ko ts pards. J: Vai tda koncentrcija vispr ir iespjama? M: Mini. Viens solis, pa solim ejot, ir viegls. Enerija plst no patiesa dedzguma. J: Es, iet, neesmu patiesi dedzgs.

518

M: Sevis-nodevba ir smaga lieta. Tas sapd prtu k vzis. Remdjums ir domanas skaidrb un integritt. Mini saprast, ka tu dzvo ilziju pasaul, izpti ts un atklj to saknes. Pati minana to dart padars tevi par patiesi dedzgu, jo pareiz rcb ir prieks. J: Kur tas mani aizveds? M: Kur tas var tevi aizvest, ja ne pie paa nevainojambas? Kad tu esi nostiprinjies iek tagad, tev vairs nav kur iet. To, kas tu esi bez-laicgi, tu izpaud mgi. J: Vai tu esi viens vai daudzi? M: Es esmu viens, bet izskatos k daudzi. J: Kpc vispr jpards? M: Ir labi bt un bt apzintam. J: Dzve ir bdga. M: Nezia rada bdas. Laime seko sapratnei. J: Kpc neziai vajadztu bt spgai? M: T ir sakne vism vlmm un bailm, kuri ir spgi stvoki un nebeidzamu kdu avots. J: Esmu redzjis, ka cilvki, kuri it k ir realizjui, smejas un raud. Vai tas neparda, ka vii nav brvi no vlmm un bailm? M: Vii vartu smieties un raudt atbilstoi apstkiem, bet iekji vii ir vsi un skaidri, nepieruies vro savas spontns reakcijas. Izskats ir maldgs, un vl jo vairk tas t ir dnn gadjum. J: Es tevi nesaprotu. M: Prts nevar saprast, jo prts ir trents tveranai un turanai, kamr dnn ne tver, ne turas. J: Pie k es tda turos, pie k neturies tu? M: Tu esi atmiu radjums; vismaz tu sevi par tdu iedomjies. Es esmu

519

pilnb neiedomts. Es esmu, kas es esmu, neesmu identificjams ne ar kdu fizisku vai mentlu stvokli. J: No ldzsvara tevi izsistu negadjums. M: Jocgi, bet tas neizsit. Man paam par prsteigumu, es palieku, kds es esmu tra apjausma, modra par visu, kas notiek. J: Pat nves brd? M: Kas man no t, ja ermenis mirst? J: Vai tev tas nav vajadzgs, lai saskartos ar pasauli? M: Man pasaule nav vajadzga. Ne ar es td esmu. Pasaule, par ko tu dom, ir tevis paa prt. Es to varu redzt cauri tavm acm un prtam, bet es pilnb apjauu, ka t ir atmiu projekcija; t tiek rel skarta tikai apjausmas punkt, kas var bt tikai tagad. J: Vieng starpba starp mums, iet, ir t, ka es turpinu teikt, ka es nezinu savu patieso sevi, tu turpini teikt, ka tu to zini labi; vai starp mums ir vl kda atirba? M: Starp mums nav atirbu; ne ar es varu teikt, ka es zinu sevi, es zinu, ka es neesmu ne aprakstms, ne definjams. Ir plaums, pri vistlkajam prta sniedzienam. Tas plaums ir manas mjas; tas plaums esmu es pats. Un tas plaums ir ar mlestba. J: Tu mlestbu redzi visur, es redzu tikai naidu un cieanas. Cilvces vsture ir individulu un kolektvu slepkavbu vsture. Neviena cita btne t nejsmo nogalinot. M: Ja tu ieskatsies motvos, tu atradsi mlestbu, mlestbu uz sevi un uz savu. Cilvki cns par to, ko vii iedomjas, ka vii ml. J: Protams, viu mlestbai ir jbt gana relai, ja vii ir gatavi par to mirt. M: Mlestbai nav robeu. Kas ir limitts priek daiem, nevar bt saukts par mlestbu. J: Vai tu zini tdu neierobeotu mlestbu?

520

M: J, zinu. J: K tas jts? M: Viss tiek mlts un viss ir mlams. Nekas netiek izslgts. J: Pat ne riebgie un noziedzgie? M: Viss ir iek manas apzias; viss ir manis paa. Tas ir neprts sadalt sevi caur patikm un nepatikm. Es esmu pri abiem. Es neesmu atsveints. J: Bt brvam no patikas un nepatikas ir vienaldzgs stvoklis. M: Tas t vartu izskatties no skuma. Turpini bt td vienaldzb, un t uzzieds visur-eso un visu-apskaujo mlestb. J: Mdz bt tdi mirki, kad prts kst par ziedu un liesmu, bet tie neilgst, un dzve atgrieas sav parastaj pelkum. M: Prejoums ir likums, kad tu darbojies ar konkrto. Pastvgo nevar pieredzt, jo tam nav robeu. Apzia nozm svrstbas, izmaias, sekojoas izmaim, kad viena lieta vai stvoklis pienk savm beigm, skas cits; tas, kam nav robelniju, nevar bt pieredzts vrda parastaj nozm. Var tikai bt par to, bez zinanas, bet var zint to, kas tas nav. Tas pavisam noteikti nav viss apzias saturs kop, kur vienmr ir kustb. J: Ja neizkustinmo nevar zint, kda ir realizcijas nozme un mris? M: Realizt neizkustinmo nozm kt par neizkustinmo. Un nozme ir visa, kas dzvo, labums. J: Dzve ir kustba. Nekustgums ir nve. Kda jga no nves dzvei? M: Es runju par neizkustinmo, ne par nespju kustties. Tu ksti neizkustinms taisngum. Tu ksti par spku, kas viss liets ir nekdgs. Tas vartu nozmt vai vartu ar nenozmt intensvu rju aktivitti, bet prts paliek dzi un kluss. J: Vrojot savu prtu, es redzu, ka tas visu laiku mains, garastvoklis nomaina garastvokli bezgalg dadb, kamr tu, iet, pastvgi esi priecgas labsirdbas noska.

521

M: Garastvoki ir prt un nav svargi. Ej iekup, ej pri. Izbeidz jsmot par savas apzias saturu. Kad tu sasniedz dzios savas patiess btbas slus, tu atradsi, ka prta virspusg sple ietekm tevi pavisam maz. J: Sple turpinsies visu laiku? M: Kluss prts nav beigts prts. J: Apzia vienmr ir kustb tas ir novrojams fakts. Neizkustinma apzia ir pretruna. Kad tu run par klusu prtu, kas tas ir? Vai prts nav tas pats, kas apzia? M: Mums ir jatceras, ka vrdi tiek lietoti dados veidos, atkarb no konteksta. Fakts ir tds, ka atirba starp apziu un bez-apziu ir maza btb tie ir viendi. Nomodas stvoklis no dzia miega atiras ar liecinieka kltbtni. Apjausmas stars izgaismo dau msu prta, un t daa kst par msu sapu vai nomodas apziu, kamr apjausma pards k liecinieks. Liecinieks parasti zina tikai apziu. Sdhana sastv no t, ka liecinieks grieas atpaka uz savu apzintbu, tad uz sevi sevis paa apjausm. Sevisapjausma ir joga. J: Ja apjausma ir visur-esoa, tad akls cilvks, kad realizjis, var redzt? M: Tu jauc mau uztveri ar apjausmu. Dnn zina sevi, kds vi ir. Vi ar apjau savu izkropoto ermeni un savu prtu, kam ir atemta daa mau uztveres. Bet viu neiespaido acu gaismas pieejamba, ne ar ts neesamba. J: Mans jautjums ir specifiskks: kad akls cilvks kst par dnn, vai via acu gaisma atgriezsies vai n? M: Ja via acis un smadzenes netiek atjaunotas, k vi vartu redzt? J: Bet vai ts atjaunosies? M: Vartu atjaunoties, vartu ar n. Tas viss ir atkargs no liktea un svtbas. Bet dnn rcb ir spontns, ne-mau uztveres veids, kur dod viam spju zint lietas tiei, bez mau starpniecbas. Vi ir pri mau uztveramajam un konceptulajam, pri laika un telpas, vrda un formas kategorijm. Vi nav ne uztvertais, ne uztvrjs, bet vienkrais un universlais faktors, kas uztveri padara par iespjamu. Realitte ir apzi, 522

bet t nav apzia, ne ar kaut kas, ko t satur. J: Kas ir aplams, pasaule vai mana ts zinana? M: Vai pastv pasaule rpus tavas zinanas? Vai tu vari iet pri tam, ko tu zini? Tu vartu postult pasauli, kas ir pri prtam, bet t paliks k koncepts, nepierdts un nepierdms. Tava pieredze ir tavs pierdjums, un tas ir dergs tikai priek tevis. Kuram citam vartu bt tava pieredze, ja cita persona ir tikai tik rela, cik t pards tav pieredz? J: Vai es esmu tik bezcergi vientu? M: Tu esi, k persona. Tav staj btb tu esi viss. J: Vai tu esi daa no pasaules, kura ir man apzi, vai tu esi neatkargs? M: Tas, ko tu redzi ir tavs, un, ko es redzu, ir mans. iem diviem ir maz kopga. J: Ir jbt kdam kopgam vienojoajam faktoram. M: Lai atrastu kopgo faktoru, tev ir jatmet visa izirana. Tikai universlais ir kopgs. J: Kas mani ok k rkrtgi patnjs ir, ka, kamr tu saki, ka es esmu tikai savu atmiu produkts un nolojami ierobeots, es tomr radu milzgu un bagtu pasauli, kur viss tiek saturts, ieskaitot tevi un tavu mcbu. K is milzgums tiek radts un man mazum saturts, es nesaprotu. Varbt tu saki man visu patiesbu, bet es uztveru tikai dau no ts. M: Tomr tas ir fakts mazais projic visu, bet tas nevar saturt visu. Lai cik varena un pabeigta btu tava pasaule, t ir pretrun ar sevi un prejoa, un pavisam iluzora. J: T vartu bt iluzora, bet t ir apbrnojama. Kad es skatos un klausos, pieskaros, saou, sagaroju, domju un jtu, atceros un iztlojos, es nespju nebrnties par savu brnumaino radoumu. Es skatos mikroskop vai teleskop un redzu brnumus, es sekoju atoma pdm un dzirdu zvaigu ukstus. Ja es esmu viengais visa radtjs, tad patiesi es esmu Dievs! Bet, ja es esmu Dievs, kpc es izskatos tik mazs un pats sev bezpaldzgs?

523

M: Tu esi Dievs, bet tu to nezini. J: Ja es esmu Dievs, tad pasaulei, ko radu, ir jbt stai. M: Tas ir tiesa btb, bet ne redzamb. Esi brvs no vlmm un bailm, un tavs redzjums visbeidzot noskaidrosies, un tu redzsi lietas tdas, kdas ts ir. Vai tu vartu teikt, ka satoguna rada pasauli, tamoguna to aizsedz, un radoguna sagroza. J: Tas man daudz nepaststa, jo, ja es prasu, kas ir gunas, atbilde btu: kas rada kas aizsedz kas sagroza. Fakts paliek ar mani ir noticis kaut kas neticams, un es nesaprotu, kas ir noticis, k un kpc. M: Brnans ir gudrbas uzauana. Nesvrstga un pastvga brnans ir sdhana. J: Es esmu pasaul, kuru nesaprotu, un tpc es no ts baidos. da pieredze ir visiem. M: Tu sevi esi atdaljis no pasaules, tpc t tevi spina un baida. Atklj savu kdu un esi brvs no bailm. J: Tu man prasi atdot pasauli, kamr es gribu bt laimgs pasaul. M: Ja tu prasi neiespjamo, kur tev var paldzt? Ierobeotais neizbgami ir spgs un tad patkams, un atkal spgs. Ja tu mekl stu laimbu, neskaramu un nemaingu, tev pasaule ar savm spm un baudm ir jatstj aiz muguras. J: K to izdart? M: Fiziska atteikans ir tikai patiesa dedzguma apliecinjums, bet patiess dedzgums vien neatbrvo. Ir jbt sapratnei, kas nk ldz ar spju modri uztvert, dedzgi taujt un dzii izptt. Tev neatlaidgi ir jstrd, lai glbtos no grka un bdm. J: Kas ir grks? M: Viss, kas tevi sasaista.

524

I. Nisarga Joga
Vienkraj r Nisargadatta Maharad mjotn, ja nebtu elektrisko spuldu un ielas satiksmes troku, nevartu pateikt, kd cilvces vstures posm tu atrodies. Via mazaj istab ir bezlaicguma atmosfra; diskutts tmas ir bezlaicgas visos laikos aktulas; ar veids, kd ts tiek izklsttas un izpttas, ir bezlaicgs; gadsimti, gadu tkstoi un jugas atkrt, un tiek runts par lietm, rkrtgi senm un mgi jaunm. Diskutts tmas un dots mcbas btu tdas paas pirms desmit tkstogadm un bs tdas paas pc desmit tkstogadm. Vienmr bs apzintas btnes, kas brns par savu banas apzintiem faktu un tauj t clon un iemesl. K ir t, ka es esmu? Kas es esmu? Tdiem jautjumiem nav ne skuma, ne beigu. Un ir btiski zint atbildes, jo bez pilnas sevis sapratnes abos, gan laik, gan bezlaicb, dzve ir tikai sapnis, ko uzspiedui nezinmi spki neaptveramu iemeslu d. Maharad nav izgltots cilvks. Via mjgaj marati valod neslpjas erudcija; autorittes vi necit, svtie raksti tiek pieminti reti; neaptverami bagt Indijas tradcija ir drzk vi iebvta, nek iegta. Ap viu nekad netika uzbvti nekdi bagti rami, un prsvar via sekotju ir vienkri darba audis, kas izmanto iespju reizm pavadt ar viu kdu stundu. Via dzves un mcbu tonalitte ir vienkrba un pazemba; vi nekad neieem augstku sdvietu, ne fiziski, ne iekji; via btbas esenci, par kuru vi run, vi redz citos tik pat skaidri, k vi redz to sev. Vi atzst, ka, lai gan vi to apjau, citi vl n, bet atirba ir pagaidu, un tai ir maza nozme, izemot prtam un t vienmr maingajam saturam. Kad viam prasa par via jogu, vi saka, ka viam nav nek, ko piedvt, nav sistmas, kuru ieteikt, nav teoloijas, kosmoloijas, psiholoijas vai

525

filozofijas. Vi zina sto dabu via paa un via klaustju un vi norda uz to. Klaustjs neredz, jo vi nespj saskatt acmredzamo, vienkri un tiei. Viss, ko vi zina, vi zina ar savu prtu, kas tiek mau stimults. Nisarga Joga, Maharada dabg joga, ir mulsinoi vienkra prtam, kas ir visa-kana, ir jatpazst un jiekst sevis paa ban, ne ban par o vai to, eit vai tur, tad vai tagad, bet tikai bezlaicg ban. bezlaicg bana ir abu, dzves un apzias, avots. Laika, telpas un closakarbu zi tas ir visu-spcgs, esos k bez-clou clonis; visuresos, mgs, td zi k esos bez skuma un beigm un vienmrkltesos. Bez-clou tas ir brvs; visur-esos tas zina; nesadalts tas ir laimgs. Tas dzvo, tas ml, un tam ir bezgalgs prieks, veidojot un prveidojot universu. Katram cilvkam tas ir, katrs cilvks ir tas, bet ne visi zina sevi k tdus, kdi vii ir, un tpc identific sevi ar savu ermeu vrdu un formu un savu apzias saturu. Viengais veids k korit o savas realittes nesapratni ir pilnb atpazt sava prta darboans veidus un prvrst to sevis-atklanas instrument. Prts oriinli bija rks bioloisks izdzvoanas cai. Tam bija jiemcs Dabas likumi, lai to iekarotu. To tas izdarja un dara vl joprojm, jo prts un Daba, darbojoties roku rok, var pacelt dzves lmeni. Bet aj proces prts ieguva simboliskas domanas un komunikcijas mkslu, valodas mkslu un prasmi. Vrdi kuva svargi. Idejas un abstrakcijas guva realittes ietambu, konceptulais iema rel vietu, un rezultt cilvks tagad dzvo verbl pasaul, piln ar vrdiem un vrdu domint. Acmredzami, lai apietos ar lietm un cilvkiem, vrdi ir rkrtgi lietdergi. Bet tie liek mums dzvot pasaul, kas ir pilngi simboliska un tpc nerela. Lai izlauztos no verbl prta cietuma realitt, ir jbt spjgam novirzt savu uzmanbu no vrda uz to, ko tas apzm, uz lietu pau. Visbiek lietotais vrds un visvairk piepildtais ar jtm un idejm ir vrds es. Prts taj cenas ietvert jebko un visu, ermeni un ar Absoltu. Praks tas ir k rdtjs uz pieredzi, kas ir tiea, momentna un rkrtgi nozmga. Bt un zint, ka tu esi, ir vissvargkais. Un, lai liet btu

526

interese, lietai ir jbt saisttai ar apzintu eksistenci, kas ir katras vlmes un baiu fokuss. Jo katras vlmes galgais mris ir uzlabot un pastiprint o eksistences sajtu, un visas bailes btb ir bailes no sevis-izzuanas. Grimt aj es sajt tik rel un dzvg lai sasniegtu ts avotu, ir Nisarga Jogas kodols. Jo t nav pastvga, ai es sajtai ir jbt avotam, no kura t plst un uz kuru t atgrieas. is bezlaicgais apzintas banas avots ir tas, ko Maharad sauc par sevis-dabu, sevis-banu, svarpa. Saistb ar metodm, lai realiztu savu augstko identitti ar sevis-banu, Maharad ir sevii atvrts. Vi saka, ka katram ir savs ce uz realitti, un ka nevar bt visprgu likumu. Bet visiem durvis uz realitti, lai pa kdu ceu ldz tm kds btu noncis, ir sajta es esmu. Tiei caur pilngu es esmu nozmguma aptveranu un ieanu uz t avotu var realizt augstko, pirmatnjo stvokli. Atirba starp skumu un beigm ir tikai prt. Kad prts ir tums un iztramdts: avots netiek uztverts. Kad prts ir skaidrs un spdos, tas kst par uzticgu avota atspulgu. Avots vienmr ir tds pats pri tumsai un gaismai, pri dzvei un nvei, pri apzintajam un neapzintajam. mjoana sajt es esmu ir vienkr, viegl un dabg joga, Nisarga Joga. Taj nav noslpumu un nav atkarbas; nav nepiecieama sagatavoans un inicicija. Jebkur, kuram interes via paa eksistence k apzintai btnei, un kur patiesi grib atrast sevis paa avotu, var notvert o vienmr-kltesoo sajtu es esmu un bt ar to ctgi un pacietgi, ldz mkoi, kas prklj prtu, izgaist, un banas sirds tiek redzta vis ts krum. Nisarga Joga, kad uz to uzstj, ldz t nes augus, noved pie apzinans un aktivittes taj, kas tu vienmr esi bijis neapzinti un pasvi. Paveid nav starpbas tikai manier starpba starp zelta gabalu un skaistu no t veidotu ornamentu. Dzve turpins, bet t ir spontna un brva, jgpilna un laimga. Maharad oti skaidri apraksta o dabgo, spontno stvokli, bet t pat k no dzimanas aklais nespj vizualizt gaismu un krsas, t neapgaismots cilvks nespj tdos aprakstos saskatt nozmi. Tdi izteikumi k

527

bezkaislga laimba, atvrta nepieerans, bezlaicba un lietu un banas bez-clou raksturs tie visi izklauss dvaini un nerada reakciju. Intuitvi ms jtam, ka tiem ir dzia no zme, un tie pat msos izraisa dvainas ilgas pc neaprakstm, kas ir lietu, kas vl bs, vstnesis, bet tas ir ar viss. K Maharad to saka: vrdi ir nordes, tie rda virzienu, bet tie mums ldzi nenks. Patiesba ir patiesas rcbas auglis, vrdi tikai norda ceu.

Moriss Frdmens

528

II. Navanat Sampradja


Hinduismu sastda neskaitmas sektas, prliecbas un kulti, un prsvar to skumi ir zudui vstur. Nath Sampradja, vlk pazstama k Navnat Sampradja, ir viena no tiem. Dai vsturnieki uzskata, ka sekta ir radusies no mtisk Rii Dattatreija mcbm, kur, k uzskata, ir svts trsvienbas Brahma, Viu un iva inkarncija. Uniklie leendr tla sasniegumi ir minti Bhagavata Purn, Mahabharat un ar daos vlkos Upaniados. Citi uzskata, ka tas ir Hatha Jogas atzars. Lai kdi btu ts ieskumi, Nath Sampradjas mcbas, gadsimtiem ejot, ir kuvuas par labirintu saretb un ir iemuas dadu ceu dads formas. Dai s Sampradjas Guru liek uzsvaru uz bhakti, veltanos; citi uz dnna, zinanm; vl citi uz jogu, savienoanos ar augstko. etrpadsmitaj gadsimt Svatmarma Svm, dis Hatha jogs, rpjoties par tumsu, kas rodas no viedoku prbagtbas, iededzinja sava darba Hathajogapradipika gaismu. K run kdi mcti komentru raksttji, Nath Guru uzskata, ka visa radba ir dzimusi no nada (skaas) dievi principa un bindu (gaisma) fizisk principa, un Augstk Realitte, no kuras ie divi principi nk, ir iva. Atbrvoans ir dvseles saplana iek iva caur laija procesu, cilvka ego, es-sajtas izgaisinanu. Ikdienas instrukcijs saviem sekotjiem Nath Guru tomr reti run par metafiziku, kdu viu mcb atkljui intelektui. stenb, viu pieeja ir pilngi ne-metafiziska, vienkra un tiea. Lai gan svto himnu dziedana un elku pielgana ir tradicionla s sektas sastvdaa, ts mcba uzsver, ka Augstk Realitte var tikt realizta tikai sird. (atvainojos, pavirs tulkojums ai sadaai un nav ldz galam)

529

530

III. Vrdu skaidrojumi


Adhar
Balsts

Adhi-Joga
Augstk Joga.

Ahimsa
Nevardarbba, atturans dart pri doms, vrdos vai darbos.

Aka
Izplatjums, ters k telpas, debess elements.

nanda
Svtlaime, laimba.

Anirvacanja
Neaprakstms.

Antahkaraa
Psihe, prts. Prts kolektv zi, ieskaitot intelienci (buddhi), ego (ahamkra) un prtu (manas).

Anubhava
Tiea uztvere, pieredze, atpazana. Pieredze, kas tiek iegta kdas rcbas, uztveres, jtas vai domas beigs ir anubhava. Viss pieredzs nav citu pieredu k es. Tdjdi visa anubhava noved pie es-principa - es esmu.

tm, tmans
Augstkais Pats, individul dvsele. tmans ir pri vism trs Prakriti gunm. Tas nav tmans, kas dara, bet tikai Prakriti.

tm-Bhakti
Augstk pielgana.

tm-Prak
Sevis gaisma.

tmrma
Sevis prieks

531

Avatra
Inkarncija.

Avjakta
Nemanifesttais. Pretjais vjakta.

Bhadani
Veltans prakse, lganas.

Bhakti
Veltans, apbrnoana. No Bhakta, tas, kur veltjies.

Bhoga, Bhogi
Pasaulgo prieku un bdu pieredze. Bhogi, tas, kur iesaistjies pasaulgos priekos un bds. Bhoga Marga, pasaulgo prieka un bdu ce.

Brahma
Viens no hinduisma trsvienbas dieviem: Brahma radtjs; Viu saglabtjs; iva izncintjs.

Brahmaarja
Atturans, reliiska mcba ar celibtu. Brahmaarja plak nozm nozm ne tikai atturanos no seksuliem sakariem, bet ar brvbu no jebkdu mau baudas kri.

Brahman
Absolts, Augstk Realitte, kuras pabas ir: absolta eksistence (sat), absolta apzia (it) un absolta svtlaime (nanda).

Brahmasmi
Es esmu Augstkais. Es esmu (asmi) nozm tru sevis-eksistences apjausmu un tpc ir tras apzias vai Purua izpausme. Kad tr apzia iesaists materj, trais es esmu kst par es esmu tas, es esmu tds.

Buddhi
Intelience, rel atspulgs prt. Buddhi ir tas, kas prtam dod iespju uztvert objektus fenomenlaj pasaul. Tikmr, kamr buddhi darbojas caur prta mdiju, zint tru apziu nav iespjams.

Cetan
Apzia, iekj atmoda

idaka
Brahman sav neierobeots zinanas aspekt, apjausmas izplatjums. Lietots dadi par apziu, gan individulu, gan universlu.

Cidnanda
Apzia-Svtlaime, gara prieks.

532

it
Universl Apzia.

itta
Individul apzia. itta ir apzia, kura ir nematerila, bet tiek matrijas ietekmta. T vartu tikt aprakstta k abu produkts apzias un matrijas, jeb Purua un Prakriti. itta sastda visus prta lmeus, no kuriem zemkais ir manas.

Deha
Fiziskais ermenis.

Deha-Buddhi
Intelekts, kas Paam liek identificties ar fizisko ermeni.

Dva, Dvtman
Individul dvsele. Balstoties Vednt, dva nonk esamb aplams tmana identificans ar ermeni, mam un prtu d. tmans + dartja sajta ir dva.

Dnna
Zinanas, pai augstkas zinanas, kas gtas meditcij. Dnn zintjs. Dnna ir visu lietu vienotbas Brahman realizcija.

Gunas
Atribti, kvalittes, pabas. Samkja filozofij trs Kosmisks Substances (Prakriti) pabas ir: izgaismojo (satva), aktivizjo (radas) un ierobeojo (tamas).

Guru
Gargais skolotjs.

Joga
Viena no sem hinduisma filozofijas sistmm. Joga mca veidu, k individul dvsele (dvtm) var tikt savienota vai apvienota ar Universlo Garu (Paramtm). Dom, ka jogu ir dibinjis Patandal.

Joga-Bhrata
Tds, kur ir kritis no augst jogas stvoka.

Joga-Ketra
Jogas lauks, fiziskais ermenis fizioloisk zi.

Joga-Sdhana
Jogas garg prakse.

Jogs
Tds, kur praktiz jogu.

533

Kalpana
Iztle, fantzija.

Karma
Rcba, pai rcba ar atbildbu, laba vai slikta; karma ir trs veidu: sacita (uzkrta no iepriekjm dzvm), prrabdha (karmas daa, kas jizstrd pareizj dzv) un gmi (pareizj karma, kuras rezultts dos augus nkotn).

Kraa
Clonis, primrais notikuma clonis. Kraa ir kosmisk enerija potencil form.

Ll
Rotaa, sple, sports, kosmoss, uz kuru skats k dievio rotau. Ll neizsaka Absolto Brahman patiesbu. T ir tikai daja patiesba, kas nav atirga no nepatiesbas. Piemram, ledu var aprakstt k deni vai garaius. Abi apraksti ir tikai daji patiesi.

Mahadaka
Milzgais eksistences izplatjums, matrijas un enerijas universs.

Maha-Kart
Varenais dartjs. Prts ir varenais dartjs, jo tas vienmr ir aizemts, vienmr aizrvies ar kaut ko vai kaut ko ci