You are on page 1of 6

PORTFEěA TEORIJA UN DIVERSIFIKĀCIJA

Māris Rambaks 2009. gada marts

Pēdējā laikā arvien biežāk ir izskanējis jautājums, kā investoram pareizāk sastādīt savu ieguldījumu
portfeli. Lai veiksmīgi atbildētu uz šo jautājumu, mums ir jāizprot saikne starp risku, ienesīgumu un
ieguldījumu portfeli. Tāpēc šajā rakstā pievērsīsimies ieguldījumu portfeĜa teorijai un diversifikācijai,
jeb ieguldījumu dažādošanai.

RISKS UN GAIDĀMAIS IENESĪGUMS

Lielākai daĜai cilvēku risks asociējas ar kaut ko negatīvu. Pirmais solis ceĜā uz veiksmīgu ieguldījuma
portfeĜa veidošanu ir apzināties riska otru pusi – iespēju. Ne velti portfeĜa teorijā galvenais
pieĦēmums ir, ka pie katras konkrētās riska pakāpes, investors centīsies maksimizēt savu gaidāmo
ienesīgumu. Tādējādi, mēs necenšamies pilnībā izvairīties no riska, bet gan optimizēt to.

Ja investoram būtu iespēja izvēlēties starp diviem ieguldījumiem ar vienādu gaidāmo ienesīgumu,
bet dažādām riska pakāpēm, protams, investors izvēlēsies mazāk riskanto ieguldījumu. Šeit arī mēs
nonākam pie portfeĜa teorijas divām pamata sastāvdaĜām: riska un gaidāmā ienesīguma.

Kā redzēsim pēc īsa brītiĦa, gaidāmais ienesīgums ir kaut kas tāds, ko varam prognozēt paši, vai arī
aprēėināt no vēsturiskiem datiem, taču, kā iespējams objektīvi noteikt risku? Ar šo problēmu
saskārās arī modernās portfeĜu teorijas pamatlicējs Harijs Markovics. Lai noteiktu ieguldījuma risku,
viĦš nolēma izmantot dispersiju un standartnovirzi, kas ir divas no populārākajām statistikas
metodēm.

GAIDĀMĀ IENESĪGUMA NOTEIKŠANA VIENAM IEGULDĪJUMAM

Ieguldījuma gaidāmais ienesīgums E ( Ri ) vienkārši ir visu tā gaidāmo ienesīgumu vidējais svērtais.


Piemēram, ja investors uzskata, ka ir tikai trīs iespējami iznākumi (30% kāpums, 9% kritums un 0%
izmaiĦa), turklāt ar vienādu varbūtību (1/3), tad vidējais svērtais ienesīgums sanāk:

E ( Ri ) = 1 / 3 × (0.30) + 1 / 3 × (−0.09) + 1 / 3 × (0.00) = 0.10 − 0.03 + 0.00 = 0.07 = 7%

Atcerēsimies, ka šis ir tikai gaidāmais ienesīgums vienam ieguldījumam.

GAIDĀMĀ IENESĪGUMA NOTEIKŠANA IEGULDĪJUMU PORTFELIM

Ja mums ir ieguldījumu portfelis, tad visu sastāvdaĜu vidējie ienesīgumi ir jāskaita kopā. Matemātiski
tas izskatītos sekojoši:

n
E (R port ) = ∑ Wi Ri
i =1

E ( R port ) = gaidāmais portfeĜa ienesīgums

Wi = ieguldījuma īpatsvars portfelī


Ri = ieguldījuma gaidāmais ienesīgums

AS Lõhmus, Haavel & Viisemann, Duntes iela 6, Rīga LV-1013


tel: 67 502 100 | fax: 67 502 102 | web: www.lhv.lv | info@lhv.lv
2

Praktiski, daudz vienkāršāk ir veikt šo aprēėinu, izmantojot tabulu:

Ieguldījuma īpatsvars portfelī Gaidāmais ieguldījuma Gaidāmais portfeĜa


( Wi ) ienesīgums ( Ri ) ienesīgums ( Wi × Ri )

0.10 0.12 0.012


0.20 0.14 0.028
0.30 0.13 0.039
0.40 0.12 0.048

E ( R port ) = 0.127 = 12.7%


Šajā piemērā mūsu gaidāmais portfeĜa ienesīgums ir 12.7%.

RISKA NOTEIKŠANA VIENAM IEGULDĪJUMAM

Nākamais atgriezīsimies pie riska, kurš ir nedaudz sarežăītāk aprēėināms un interpretējams nekā
gaidāmais ienesīgums. Kā jau minējām, matemātiski risku ieguldījumu portfelim mēs nosakām,
izmantojot dispersiju un standartnovirzi, kas parādīs, par cik reālais ienesīgums varētu atšėirties no
gaidāmā ienesīguma, jeb citiem vārdiem, cik liela varētu būt novirze no vidējā. Jo lielāka
standartnovirze, jo lielāks risks. Matemātiskās formulas šiem aprēėiniem ir sekojošas
2
(standartnovirze σ ir vienkārši dispersijas σ kvadrātsakne):

n
σ 2 = ∑ pi [ Ri − E ( Ri )]2
i =1
n
σ= ∑ p [R
i =1
i i − E ( Ri )] 2

σ 2 = dispersija
σ = standartnovirze

ρ i = ienesīguma Ri varbūtība

Ri = ieguldījuma gaidāmais ienesīgums

E ( Ri ) = ieguldījuma vidējais gaidāmais ienesīgums

Arī šeit veikt aprēėinus praksē ir daudz vienkāršāk, izmantojot tabulu. Atcerēsimies pirmo piemēru,
kur bija trīs iespējamie iznākumi ar vienādu varbūtību un 7% vidējo gaidāmo ienesīgumu. Šādam
ieguldījumam risku mēs rēėinātu sekojoši:

Ri E ( Ri ) Ri − E ( Ri ) [ Ri − E ( Ri )] 2 pi pi [ Ri − E ( Ri )] 2
0.30 0.07 0.23 0.0529 1/3 0.0176333
0.00 0.07 -0.07 0.0049 1/3 0.0016333
-0.09 0.07 -0.26 0.0356 1/3 0.0085333
0.0278000

AS Lõhmus, Haavel & Viisemann, Duntes iela 6, Rīga LV-1013


tel: 67 502 100 | fax: 67 502 102 | web: www.lhv.lv | info@lhv.lv
3

2
Šajā piemērā dispersija (σ ) ir 2.78%, bet standartnovirze (σ) ir kvadrātsakne no 2.78%, jeb 16.67%.
Tas nozīmē, ka mūsu ieguldījuma reālais ienesīgums no gaidāmā ienesīguma 7%, ko aprēėinājām
iepriekš, iespējams var atšėirties līdz pat 16.67% uz vienu, vai otru pusi, kas ir diezgan daudz.

RISKA NOTEIKŠANA IEGULDĪJUMU PORTFELIM

Lai noteiktu risku ieguldījumu portfelim, mums ir jāsper vēl vienu soli tālāk un jāapskata, kāda
saistība pastāv starp portfeĜa individuālajiem ieguldījumiem. Vai tiem ir tendence virzīties kopā, vai
pretēji? Arī to mums palīdzēs noteikt statistikas metodes.

Šoreiz strādāsim ar trīs rīkiem: kovarianci, standartnovirzi un korelāciju. Kovariance parāda vai divi
ieguldījumi virzās vienā, vai pretējos virzienos, savukārt korelācija parāda šīs tendences spēcīgumu.
Korelācijas koeficients var būt intervālā no -1 līdz 1, kur -1 ir perfekta negatīva korelācija (ieguldījumi
virzās pilnīgi pretēji), +1 ir perfekta pozitīva korelācija (ieguldījumi virzās kopā) un 0 ir neeksistējoša
korelācija, jeb starp ieguldījumiem nav saistības. Matemātiskie aprēėini izskatās sekojoši:

Cov ij = E{[ Ri − E ( Ri )][ R j − E ( R j )]}

Cov ij = ieguldījumu kovariance

Ri = pirmā ieguldījuma gaidāmais ienesīgums

E ( Ri ) = pirmā ieguldījuma vidējais gaidāmais ienesīgums

R j = otrā ieguldījuma gaidāmais ienesīgums

E ( R j ) = otrā ieguldījuma vidējais gaidāmais ienesīgums

rij = Cov ij / σ iσ j

rij = korelācija

Cov ij = ieguldījumu kovariance

σ i = pirmā ieguldījuma standartnovirze

σ i = otrā ieguldījuma standartnovirze

Piemēram, ja kovariance ( Cov ij ) starp diviem ieguldījumiem ir 0.0000625 un standartnovirze vienam

ieguldījumam ir 1.114924%, bet otram 1.118034%, korelācijas koeficients (rij) sanāk:

Cov ij 0.0000625
= = 0.5014
σ iσ j (0.01114924)(0.0118034)

Tas nozīmē, ka starp ieguldījumiem pastāv vidēja pozitīva korelācija un tie virzīsies kopīgi. Ideālā
gadījumā korelācijai starp portfeĜa ieguldījumiem vajadzētu būt no -1 līdz 0, taču reālajā dzīvē reti kad

AS Lõhmus, Haavel & Viisemann, Duntes iela 6, Rīga LV-1013


tel: 67 502 100 | fax: 67 502 102 | web: www.lhv.lv | info@lhv.lv
4

tā gadās, jo lielākā daĜa finanšu tirgu tomēr ir saistīti, kas nozīmē, ka arī vērtspapīru cenas bieži vien
virzīsies kopīgā virzienā, veidojot pozitīvu korelācijas koeficientu no 0 līdz 1.

Ja esam noteikuši portfeĜa kovarianci un korelāciju, varam arī noteikt portfeĜa standartnovirzi, jeb
portfeĜa kopējo risku. Matemātiskā formula portfeĜa riskam ir sekojoša:

n n n
σ port = ∑ wi2σ i2 + ∑∑ wi w j Covij
i =1 i =1 j =1
i≠ j

σ port = portfeĜa standartnovirze

wi = pirmā ieguldījuma īpatsvars portfelī

σ i = pirmā ieguldījuma standartnovirze

w j = otrā ieguldījuma īpatsvars portfelī

σ j = otrā ieguldījuma standartnovirze

Cov ij = ieguldījumu kovariance

Arī šeit darbojas princips, jo lielāka standartnovirze, jo lielāks risks.

REZULTĀTU INTEPRETĀCIJA

Ir pienācis laiks pievērsties iegūto rezultātu interpretācijai. Kā jau redzējām, aprēėināt un interpretēt
gaidāmo ienesīgumu un risku vienam ieguldījumam ir salīdzinoši vienkārši. Sarežăītāk un grūtāk
klājas ar gaidāmā ienesīguma un riska aprēėināšanu, un interpretāciju ieguldījumu portfelim. Šeit
mēs jau sākam runāt par diversifikāciju.

DIVERSIFIKĀCIJA

Pēc definīcijas, diversifikācija ir vienkārši ieguldījumu dažādošana. Taču, kā vispareizāk dažādot


savus ieguldījumus? Vai diversifikācija vienmēr ir labvēlīga? Vai ir kāds optimālais diversifikācijas
līmenis? Uz šiem jautājumiem palīdzēs atbildēt no portfeĜu teorijas iegūtie aprēėini un to iegūšanai
izmantotās matemātiskās formulas.

Kā redzēsim, galvenais kritērijs ieguldījuma iekĜaušanai portfelī, ir tā kovariance ar pārējiem portfelī


esošajiem ieguldījumiem. Idejas ilustrācijas labā, apskatīsim vienkāršotu piemēru: iedomāsimies
portfeli ar diviem ieguldījumiem, kuriem ir vienāds gaidāmais ienesīgums un risks (standartnovirze).

DIVERSIFIKĀCIJA PERFEKTAS POZITĪVAS KORELĀCIJAS GADĪJUMĀ

Ja starp ieguldījumiem pastāv perfekta pozitīva korelācija (+1), kas nozīmē, ka ieguldījumi ir identiski,
portfeĜa standartnovirze (risks) būs savā augstākajā punktā un būs vienāda ar individuālo ieguldījumu
vidēji svērto standartnoviržu summu. Tas pats attiecas arī uz portfeĜa gaidāmo ienesīgumu. Līdz ar to
šajā gadījumā no diversifikācijas nebūs nekāda jēga, jo rezultāts būs tieši tāds pats, neatkarīgi no tā

AS Lõhmus, Haavel & Viisemann, Duntes iela 6, Rīga LV-1013


tel: 67 502 100 | fax: 67 502 102 | web: www.lhv.lv | info@lhv.lv
5

vai investors izvēlēsies veikt abus ieguldījumus (ieguldīt portfelī), vai veikt tikai vienu no
ieguldījumiem.

Perfektas pozitīvas korelācijas gadījumā, pieaugot portfeĜa riskam σp, proporcionāli pieaugs arī

gaidāmais portfeĜa ienesīgums E ( R p ) un otrādi, taču samazināt risku, neietekmējot gaidāmo


ienesīgumu, nav iespējams.

DIVERSIFIKĀCIJA PERFEKTAS NEGATĪVAS KORELĀCIJAS GADĪJUMĀ

Pilnīgi pretēja situācija veidojas tad, kad starp ieguldījumiem pastāv perfekta negatīva korelācija (-1).
Respektīvi, tie joprojām ir ar vienādu gaidāmo ienesīgumu un risku, bet nav saistīti. Tādā gadījuma,
ar abu ieguldījumu iekĜaušanu portfelī noteiktās proporcijās, var panākt, ka standartnovirze būs 0, jeb
portfelis būs bez riska. Šis ir ideālais diversifikācijas iznākums, taču, kā jau minējām, reālajā dzīvē
reti kad pastāv šāda situācija.

Perfektas negatīvas korelācijas gadījumā, pie konkrēta ieguldījumu sadalījuma, samazināsies


portfeĜa risks σ p , bet pieaugs gaidāmais portfeĜa ienesīgums E ( R p ) .

DIVERSIFIKĀCIJA PIE NEPERFEKTAS KORELĀCIJAS

Reālajā dzīvē visdrīzāk nāksies saskarties ar ieguldījumiem, kuru korelācijas koeficients nebūs
perfekts, bet gan drīzāk kaut kur intervālā no -1 līdz +1. Rezultātā, kombinējot divus ieguldījumus ar
vienādu gaidāmo ienesīgumu un risku, neatkarīgi no to proporcijām portfelī, portfeĜa gaidāmais
ienesīgums nemainīsies, bet standartnovirze (risks) samazināsies.

AS Lõhmus, Haavel & Viisemann, Duntes iela 6, Rīga LV-1013


tel: 67 502 100 | fax: 67 502 102 | web: www.lhv.lv | info@lhv.lv
6

Normālas korelācijas gadījumā, pie konkrēta ieguldījumu sadalījuma un riska pakāpes σp, būs

iespējams optimizēt gaidāmo portfeĜa ienesīgumu E ( R p ) .

Kā var redzēt, diversifikācija visbiežāk tomēr atmaksāsies, izĦemot gadījumus, kad portfeĜa
ieguldījumi būs pilnīgi identiski.

AS Lõhmus, Haavel & Viisemann, Duntes iela 6, Rīga LV-1013


tel: 67 502 100 | fax: 67 502 102 | web: www.lhv.lv | info@lhv.lv