Skola - kopienas

attīstības resurss

2013. gada 21. novembris

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” Nr. 20 speciālizdevums sadarbībā ar Sorosa fonda–Latvija iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” 2. kārtu „Skola kā kopienas attīstības resurss”

Par projektiem, mērķiem un mācīšanos staigāt
publiskajiem līdzekļiem, sacenšas ne vien lielākas vai mazākas nevalstiskās organizācijas, kas jau ir gana izaicinoši, bet arī biznesa struktūras, universitātes, pat valsts un pašvaldību iestādes, un tas, kā nesen Briselē notikušajā politikas dialogā par Eiropas Savienības atbalstu izglītībai un sociālajai iekļaušanai teica izglītības pētnieks Daniels Pops, rada nopietnu apdraudējumu taisnīguma un līdztiesības principiem: šādā vidē stiprais kļūst spēcīgāks un vājais nemaz netiek līdz iespējai augt. Kamēr tiek meklēti labāki sistēmiski risinājumi, katram pašam jādara viss iespējamais, lai ne vien gūtu atbalstu kārtējā projekta īstenošanai, bet jau kopš idejas rašanās rūpētos par darāmā jēgu un to, kā padarīt projekta īstenošanas gaitā gūto pieredzi un rezultātus par maksimāli dzīvotspējīgu savas organizācijas, skolas, kopienas, pašvaldības utt. darbības praksi. Ne reizi sarunās ar projektu īstenotājiem nākas akcentēt, ka ne jau „projektu” jācenšas turpināt, bet gan tā gaitā radīto pieredzi, izjūtas un rezultātus. Ja esam paņēmuši kredītu automašīnas iegādei vai mājas celšanai, neceram, ka degvielu, mauriņa pļaušanu un putekļu slaucīšanu arī nākotnē nodrošinās kāds cits. Rēķināmies, ka ieguvums rada atbildību un patīkamā uzturēšanai nepieciešams vismaz tikpat daudz pūļu, cik nepatīkamā novēršanai. Kas notiek projektu ieviešanas gaitā? Vai tērējam vai lietojam iegūtos finanšu resursus? Un kas paliekošs radīts un radies? Tā var būt ne tikai taustāma un ar aci saredzama lieta, bet arī radusies kopības, piederības izjūta, kas vēl spēcīgāk par naudu sacementē inovācijas ieliktos pamatus. Vai tiksimies arī tad, ja par kafiju vai tēju būs jāmaksā pašiem? Vai vasaras nometne vai pēcpusdienu kādā brīdī ar prieku un lepnumu raisās vaļā. Mēs ticam, ka Latvijas skolas, kuras saredz jēgu, vajadzību un prieku būt atvērti savu kopienu resursi, iemācīsies pa šo ceļu staigāt un skriet, pat ja būs kāds kritiens, kāds puns un kāda asfalta slimība. Kaut arī izaicinājumu un dilemmu vēl daudz – un to apliecina arī iniciatīvas novērtējums, potenciālu jēgpilnai iesāktā attīstībai mēs saredzam daudzajās zvaigznītēs, kas mirdz Latvijas pārmaiņu skolu kartē, un mēs ticam, ka tādu vietu ir vēl daudz vairāk. Jau pieminētajā pasākumā Briselē, kas notika iniciatīvas „Eiropas iedzīvotāji kopienu labklājībai” ietvaros un kurā piedalījās un pieredzē dalījās desmit Eiropas valstu pārstāvji, tostarp arī mūsu pārmaiņu skolu vēstneši, izskanēja skaista un nozīmīga doma – „Tas, kas vieniem ir pagātne, citiem būs nākotne” – ja mēs uzklausām cits citu un mācāmies cits no cita. Sorosa fonda–Latvija un visu pārmaiņu skolu vārdā es izsaku cerību, ka tas, ko mēs jau esam sapratuši, iemācījušies un izdarījuši, palīdzēs citām Latvijas skolām veidot savu nākotni, darot to ātrāk, drošāk un pārliecinošāk; paņemot derīgo no tā, kas jau ir, un pievienojot savu inovāciju daļu, lai ietu soli tālāk un tieši pa savu, savai kopienai un savām vajadzībām atbilstošo ceļu. Laimīgu ceļu un uz satikšanos!

Foto: Andris Bērziņš

Aija Tūna,

SFL iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” vadītāja
Mūsdienās projekti ir visapkārt, un viena no kārdinošākajām projekta īpašībām ir spēja piesaistīt finanses. Signāli no potenciālajiem naudas devējiem likuši saprast, ka visdrošāk gūt atbalstu savai vajadzībai, piedāvājot veikt ko inovatīvu, un tā nu visi inovē un inovē. Top jauni centri, modeļi, metodikas, partnerības, mājaslapas, asociācijas un kas tikai vēl, tiek apkopotas gūtās mācības un pieredze. Taču tālāk? Tālāk satriecoši bieži atkārtojas piebilde, ka iesāktais dzīvos, „ja atradīsies jauns finansējums”. Bet finansējums, kā zināms, tiek dots nākamajai inovācijai… Kur paliek sastrādātā labā pieredze? Vēl jo vairāk. Šajā projektiem pieejamo līdzekļu tirgū par piekļuvi naudai, tostarp

e jau „projektu” jācenšas turpināt, bet gan tā gaitā radīto pieredzi, izjūtas un rezultātus.
darbnīcas bērniem ir tik ļoti labas un vajadzīgas, ka tā vai citādi visi kopā atradīsim veidu, kā turpināt? Vai darbgalds, trenažieris, dators utt. „pēc projekta beigām” būs ar inventāra numuru, aiz atslēgas un drošībā vai joprojām aktīvā apritē, saprotot, ka visātrāk vērtību zaudē nelietotas mantas? Šie un daudzi citi ir jautājumi, uz kuriem meklē un turpinās meklēt atbildes arī pārmaiņu skolu projektu īstenotāji, jo patiesībā līdzdalība iniciatīvā – kā ikviena projekta īstenošana – nav nekas vairāk kā roka, pie kuras pieturēties, pirms bērns iemācās staigāt; atbalsts, kas sākotnēji ir tik nepieciešams, bet no kura katrs

N

Pārmaiņu skolas ir radījušas jaunu kopienas dzīves modeli
Daiga Kļanska
Ideja stāstīt laikraksta „Izglītība un Kultūra” lasītājiem par Sorosa fonda–Latvija iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” pieredzi mazo lauku skolu darbības daudzveidošanā dzima vasaras vidū. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka skolas vasarās ir slēgtas, bērni  – brīvlaikā, skolotāji – atvaļinājumā un nekas nenotiek. Taču tā nebūt nav. Pārmaiņu skolās vasarā kūsāja dzīvība – notika daudzveidīgas nometnes, radošās darbnīcas, skolu virtuvēs smaržoja ievārījums un pildījās burciņas ar krāsainiem salātiem ziemai, tapa recepšu bukleti utt. Skolotāji meklēja un atrada veidus, kā cilvēkus uzrunāt, lai dažādotu viņu ikdienu, rosinātu iemācīties ko jaunu un vēl nezināmu. Man joprojām acu priekšā ir saulains jūlija dienvidus, kad runājām ar Tirzas pamatskolas direktori Svetlanu Ziepnieci. Sākotnēji viņa bija bikla un apmulsusi, jo nezināja, ar ko sākt sarunu. Pēc kāda brīža viņas acīs mirdzēja smaids, mūsu saruna izvērtās ļoti aizrautīga, interesanta, un tajā bija jaušams gandarījums par uzdrīkstēšanos meklēt jaunas idejas, iespējas, lai skolas durvis būtu atvērtas ne tikai skolēniem, bet arī viņu vecākiem, vecvecākiem, kā arī jebkuram kopienas iedzīvotājam. Ja cilvēki nenāca uz skolu, skolotāji devās pie viņiem un sarīkoja pagalma svētkus. Tāda bija mūsu sadarbības pirmā saruna, kurai sekoja daudzas citas – tikpat iedvesmojošas un atklātas. No šiem skolotājiem staroja prieks, jo viņi bija noticējuši saviem spēkiem, viņiem bija noticējuši vietējie cilvēki. Turklāt skolotāji ir apzinājuši dažāda vecuma cilvēku izglītības, sociālā atbalsta vajadzības un novērtējuši savas spējas – ko katrs no viņiem var darīt, lai apmierinātu vietējo cilvēku vajadzības. Būtiskākais šajā iniciatīvā – cilvēki darīja to, ko viņiem reāli ikdienā vajag, lai dzīvotu gudrāk, veiksmīgāk, interesantāk, nevis ko kāda institūcija izdomājusi ķeksīša dēļ vai lai apgūtu naudu, bet pēc tam vienalga… lai notiek kas notikdams. Ja šādu pieeju dzīvei varētu pārnest uz valsts politiku, iespējams, krietni vairāk cilvēku varētu dzīvot turīgāk un jēgpilnāk nekā patlaban. Tad nevajadzētu lieki tērēt naudu bezjēdzīgiem pētījumiem, kuru rekomendācijām neseko nekāda rīcība, jo tai nav naudas, nevajadzētu maksāt simts latu pabalstus, kas ir pilnībā degradējuši gan darba vērtību, gan tūkstošiem cilvēku visā valstī. Es ticu, ka pārmaiņu skolas ir radījušas jaunu kopienas dzīves modeli, kas jāuztur un jāapaudzē ar jaunām idejām. Lai izdodas gan jums, gan arī citām skolām smelties iedvesmu un idejas dzīvot pilnvērtīgu, radošu un bagātu dzīvi!

SFL iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” novērtējums: kopienas skola šodien un rīt
vietējo kopienu kapacitātes un rīcībspējas celšanas kontekstā, padziļināti pētīt kopienas skolas modeļu iedzīvināšanas mehānismus un darbības ilgtspēju ietekmējošos faktorus, novērtēt daudzfunkcionālo centru ietekmi uz kopienas attīstību un dzīvotspēju. Pētījumā tika izmantots ļoti plašs metožu spektrs un iesaistītas dažādas mērķa grupas, tādējādi bija iespējams analizēt no dažādām perspektīvām, nodrošinot iegūto rezultātu ticamību. Šajā rakstā dalāmies ar nozīmīgākajām novērtējuma pētījuma atziņām, kas atklāj, kāda ir kopienas skola jau pašlaik un kāds izskatās tās tālākais ceļš.

Evija Kļave,

„Baltic Institute of Social Sciences” pētniece
Tuvojoties Sorosa fonda– Latvija (SFL) iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” 2. kārtas „Skola kā kopienas attīstības resurss” noslēgumam, beidzas arī „Baltic Institute of Social Sciences” veiktais novērtējuma pētījums. Tā mērķis bija veikt kopienas skolas kā mazās skolas modeļa darbības analīzi

adziļināti analizējot skolotā ju slodzes palielināšanās aspektu, kļūst redzams, ka izveidojušās pārslodzes iemesli nav tikai līdzdalība kopienas skolas aktivitātēs – iemesli ir jāskata kompleksi.
skolās 2010.  gadā, kad noslēdzās SFL iniciatīvas 1.  kārta, un 2013. gada beigās, var droši apgalvot, ka ir padziļinājusies vietējo iedzīvotāju, skolu un

P

Daudzveidīgā kopienas skola
Salīdzinot dzirdēto intervijās ar skolotājiem, vietējiem iedzīvotājiem, pašvaldību darbiniekiem un redzēto pašās

pašvaldību izpratne par kopienas skolu  – skolas paplašinātās darbības principiem, šādas darbības organizēšanu, tai nepieciešamajiem resursiem un ieguldījumu kopējās dzīves kvalitātes paaugstināšanā. Iedzīvotāji aktīvāk veido pieprasījumu kopienas skolai. Skolas ir apzinājušās vietējo iedzīvotāju vajadzību nozīmi skolas darbības paplašināšanā un ir spējīgākas radīt katrai konkrētajai vietai un kopienai atbilstošu piedāvājumu. Pašvaldības ir guvušas skolu darbībā balstītus apliecinājumus, ka mazā lauku skola mūsdienās var strādāt pēc cita modeļa, kas no tradicionālā atšķiras ar to, ka skola nav tikai un vienīgi formālās izglītības funkcijas veicēja pašvaldībā. Skola nodrošina formālās un neformālās mūžizglītības pieejamību no dzimšanas brīža līdz mūža beigām. Kopā ar iedzīvotājiem risina kopienai svarīgas problēmas. Izzina iedzīvotāju vajadzības un palīdz tās apmierināt. Sadarbojas problēmu risināšanā ar pašvaldību un citām novada iestādēm. Eksperimentē, uzdrošinās un piedāvā interesantus risinājumus. Balstās uz savu un citu pieredzi. (no novērtējuma pētījuma aptaujas) Pārmaiņu skolu pieredze ir apstiprinājusi, ka kopienas skolas veidojas nevis kā universāls mazo lauku skolu modelis (mazo skolu pastāvēšanas risinājums!), bet gan kā atvērts un elastīgs modelis, kas ir mainīgs atkarībā no skolas iekšējiem resursiem, lokālā konteksta, pašvaldības infrastruktūras, kopienas vajadzībām un interesēm. Vērtējot skolu darbības paplašināšanās virzienus, jāsecina, ka skolas funkciju paplašināšanās notiek galvenokārt interešu izglītības un mūžizglītības jomā. Šos darbības paplašināšanas virzienus atbalsta arī pašvaldības, atzīstot par vispiemērotākajām skolas papildu aktivitātēm. Pārmaiņu skolas jau pašlaik ir reāli darbojošies mūžizglītības centri, aptverot ļoti plašu mērķa grupu loku no pirmsskolas vecuma bērniem līdz senioriem, kas ir ļoti svarīgi, rēķinoties ar izglītības pakalpojumu nevienmērīgo pieejamību laukos. Vairākas skolas attīsta arī sociālās palīdzības vai sociālā atbalsta funkciju, taču tā pagaidām nav uzskatāma par raksturīgu mazo skolu funkciju.

Skola kā vietējās kopienas resurss
Gan pašu skolu, gan pašvaldību vērtējumā skolas šajos gados ir kļuvušas par nozīmīgu resursu vietējām kopienām dažādos aspektos, sekmējot lauku vides un sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanos. Skolas saskata ne tikai savu ieguldījumu iedzīvotāju kompetenču veidošanā un pilnveidošanā, bet arī apzinās savas iespējas iesaistīties plašāku problēmu apzināšanā un risināšanā vietējās kopienās. Raugoties uz skolu kā vietējās sabiedrības resursu, pašvaldības uzskata, ka skolu īstenoto aktivitāšu rezultātā ir palielinājusies iedzīvotāju līdzdalība dažādās norisēs, ir augusi cilvēku pašapziņa, veidojas pozitīvāks noskaņojums sabiedrībā un uzlabojas sociālās attiecības, īpaši attiecības starp skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem. 2.  kārtas novērtējumā skaidri ir izkristalizējusies skolas loma pilsoniskās sabiedrības veidošanā un attīstīšanā laukos, kas izpaužas dažādu iniciatīvas un atbalsta grupu darbībā, iedzīvotāju savstarpējā komunikācijā un sadarbībā ar mērķi uzlabot savas dzīves vidi, aizstāvēt savas intereses, izprast savas vajadzības un atbilstoši rīkoties. Skola ap sevi pulcē visu vietējo sabiedrību. Tā izglīto, audzina, iedvesmo, atbalsta, veido sabiedrisko domu. Tā sniedz cilvēkam jaunas iespējas, rada pārliecību par indivīda lomu sabiedrības

Foto: Andris Bērziņš

2

Skola - kopienas attīstības resurss

Foto: no projekta arhīva

ašvaldības ir guvušas skolu darbībā balstītus apliecinā jumus, ka mazā lauku skola mūsdienās var strādāt pēc cita modeļa, kas no tradicionālā atšķiras ar to, ka skola nav tikai un vienīgi formālās izglītības funkcijas veicēja pašvaldībā.

P

azās skolas iesaistās pilsētas skolu skolēnu atbiruma problēmas risināšanā, panākot, ka skolēni atgriežas skolas solā, un dodot viņiem otro iespēju sekmīgi turpināt izglītošanos un attīstīt savu personību.
veidošanas procesā. Skola ir patriotisma šūpulis. Kopienas sirds un dvēsele. (no novērtējuma pētījuma aptaujas) Paplašinot savas funkcijas, skolai ir jāveido sadarbība un partnerība ar citiem vietējiem spēlētājiem jeb aģentiem – kultūras un tautas namu, bibliotēku, vietējām nevalstiskajām organizācijām, pagasta pārvaldi, novada pašvaldību, uzņēmējiem, zemnieku saimniecībām utt. Sadarbība ir priekšnoteikums vietējo resursu apvienošanai kopīgu problēmu risināšanai un dzīves uzlabošanai savā kopienā. Pārmaiņu skolu modelis rāda, ka skolai ir visas iespējas uzņemties koordinējošo lomu šajos starpinstitucionālajos tīklos,

M

bet jāuzsver, ka koordinators var būt jebkurš no šī tīkla dalībniekiem – tā var būt pagasta pārvalde, bibliotēka vai tautas nams. Izšķirošā ir izpratne par kopienas skolas darbības mērķiem un vienošanās par efektīvāko veidu, kā strādāt šo mērķu sasniegšanas virzienā. Sadarbības kvalitāte nav vienmērīga: ir kopienas, kur ir izveidojušās ļoti koordinētas un veiksmīgas partnerības, ir kopienas, kur sadarbību kavē savstarpēja konkurence. Salīdzinot ar 1. kārtas novērtējumā konstatēto, sadarbības kvalitāte starp skolu un pašvaldību lielākoties ir būtiski uzlabojusies, un to ir veicinājušas gan skolas ar savu iniciatīvu un darbību, gan pašvaldības, iedziļinoties un arvien labāk izprotot kopienas skolas modeli un tā iespējas.

Pārmaiņas ikdienas mācību darbā
Pētījumā tika analizēta arī kopienas skolas modeļa ietekme uz formālās izglītības procesu, sākotnēji pieņemot, ka šāds skolas darbības princips var samazināt tādas problēmas kā skolēnu atbiršana un nepietiekama mācību motivācija. Pētījums parādīja, ka mazajās skolās skolēnu atbiruma problēmas, kas ir saistītas ar dažādiem ģimenes sociālā vai ekonomiskā riska faktoriem, lielākoties nav aktuālas: tās ir salīdzinoši mazas kopienas, kurās ir samērā augsta sociālā kontrole, savukārt grūtības, kas saistītas ar ģimenes iespējām nodrošināt bērniem visu

skolai nepieciešamo, kā arī apmaksāt pusdienas skolā, parasti atrisina skola ciešā sadarbībā ar pašvaldību. Taču izrādās, ka mazās skolas iesaistās pilsētas skolu skolēnu atbiruma problēmas risināšanā, panākot, ka skolēni atgriežas skolas solā, un dodot viņiem otro iespēju sekmīgi turpināt izglītošanos un attīstīt savu personību. Skolu pārstāvji ir novērojuši pozitīvas skolēnu mācību motivācijas pārmaiņas, kas balstās uz lielāku savstarpējo sapratni skolēnu un skolotāju attiecībās. Papildu nodarbību vadīšana dienas otrajā pusē, kā liecināja projektu vadītāju un pašvaldību pārstāvju aptaujas rezultāti, var radīt skolotāju pārslodzi vai pat būt profesionālās izdegšanas cēlonis. Sarunās ar skolotājiem atklājās, ka negatīvā ietekme nav tik viennozīmīga. Padziļināti analizējot skolotāju slodzes palielināšanās aspektu, kļūst redzams, ka izveidojušās pārslodzes iemesli nav tikai līdzdalība kopienas skolas aktivitātēs – iemesli ir jāskata kompleksi, ievērojot profesionālā darba slodzi, līdzdalību sabiedriskajā dzīvē, ārpusdarba pienākumus, kā arī skolotāja fiziskos, psiholoģiskos un emocionālos resursus. Skolotāji, stāstot par savu darbu kopš skolas darbības paplašināšanas, minēja virkni pozitīvu aspektu. Viņi ir paplašinājuši savas kompetences  – attīstījuši prasmes strādāt ar pieaugušajiem un veidot sadarbību ar vietējo sabiedrību. Iesaistīšanās dažādu nodarbību organizēšanā un vadī-

šanā ļauj atraisīties un izpausties skolotāju radošajam potenciālam darbā ar skolēniem. Līdzdalība projekta aktivitātēs ir sniegusi iespēju skolotājiem apgūt jaunas mācību metodes, kuras var veiksmīgi izmantot arī formālajā izglītībā. Turklāt atsevišķu skolotāju teiktais liecina, ka viņi savus tiešos

Foto: no projekta arhīva

M

azo skolu politika ir jāveido kā pārresoriska politika, kuras veidošanā un īstenošanā, tostarp ar finansiālu atbalstu, iesaistās ne tikai Izglītības un zinātnes ministrija, bet arī Labklājības ministrija, Kultūras ministrija, Veselības ministrija un Vides un reģionālās attīstības ministrija. Valsts finansējumu vajadzētu papildināt ar pašvaldības, nevalstiskā un arī privātā sektora atbalstu.

darba pienākumus veic ar pārliecību, ka mācīties var dažādi – ne tikai klases telpā un mācību stundu laikā. Tas nozīmē, ka skolotāji arī apkārtējā vidē un apkaimē saskata resursus, ko var izmantot mācību darbā, gan iesaistot vietējos iedzīvotājus, gan izmantojot apkārt esošos dabas resursus. Īpaši jāuzsver, ka skolotāju vidū mainās un nostiprinās izpratne par izglītības mērķi, akcentējot, ka skolai ir jāsniedz prasmes un zināšanas, kas skolēniem būs nepieciešamas viņu ikdienas dzīvē. Es esmu sapratusi, ka daudz svarīgāks par šīm akadēmiskajām zināšanām  – svariem, mērvienībām, gada skaitļiem – ir tas, lai bērns spēj iedzīvoties tajā vidē, kur viņam ir jādzīvo pēc skolas. Lai viņam ir komunikācijas prasmes. Esmu sapratusi, ka ir ļoti svarīgi, ka tu proti runāt, uzstāties, aizstāvēt savu viedokli, ja tev kāda ideja jāaizstāv. Mācīties dzīvot dzīvi. [..] Ar akadēmisko pieeju zināšanu apguvē mēs tālu netiksim. (no novērtējuma pētījuma intervijas)

Pārmaiņu skolas – mazo lauku skolu politikas ceļa zīmes
SFL iniciatīvā īstenoto skolu projektu novērtējuma daudzšķautņainība pierāda  – kopienas skola praksē ir apliecinājusi sevi kā sociālu un izglītības inovāciju ar augstu potenciālu, taču pagaidām ar nepietiekamu politisko un finansiālo atbalstu, kas, savukārt, lielā mērā nosaka šāda modeļa darbības ilgtspējas riskus. SFL pārmaiņu

Skola - kopienas attīstības resurss

3

kolotā ju vidū mainās un nostiprinās izpratne par izglītības mērķi, akcentējot, ka skolai ir jāsniedz prasmes un zināšanas, kas skolēniem būs nepieciešamas viņu ikdienas dzīvē.
skolas neapšaubāmi var uzskatīt par vienu no mazo lauku skolu politikas pilotprojektiem, uz kuriem balstīt tālākās politikas veidošanu. Lai tas notiktu sekmīgi, ļoti svarīga ir pašu skolu gatavība pārstāvēt savas intereses. Pētījums parādīja, ka SFL iniciatīvas vadības komanda ir centusies sniegt skolām nepieciešamās zināšanas un prasmes – attīstījusi skolu kompetenci būt patstāvīgām. Tomēr lielākā daļa skolu joprojām jūtas vājas šajā ziņā, nav gatavas pašas uzņemties iniciatīvu, pārstāvēt sevi valsts līmenī un vēlas drīzāk saņemt ārēju atbalstu. Pozitīvs signāls saistībā ar skolu motivāciju un spēju kļūt patstāvīgām ir tas, ka ir izveidojies vairāku spēcīgu pārmaiņu skolu kodols, kas ir paudušas gatavību turpmāk stiprināt savu sadarbību un institucionalizēt kopienu skolas interešu pārstāvniecības grupu. Diemžēl pašas skolas iespējas piesaistīt finansējumu tādā apmērā, lai nodrošinātu uzsākto aktivitāšu nepārtrauktību un pēctecību, ir vēl ierobežotākas nekā politiskā atbalsta iegūšana.

S

Skolas jau patlaban apzinās un prot izmantot tām pieejamos finanšu resursu piesaistes paņēmienus, taču līdzekļi, kas tiek iegūti no dalībnieku maksājumiem, citiem projektiem, pašu saražotās produkcijas realizācijas, nav pietiekami, lai segtu visas ar skolas kā daudzfunkcionāla centra darbību saistītās izmaksas. Arī brīvprātīgais darbs ne vienmēr var pilnībā kompensēt finanšu trūkumu. Pašvaldību finansiālais un materiālais atbalsts joprojām ir nepietiekams, lai gan tieši izglītības iestāžu vajadzībām tās tērē lielu daļu sava budžeta. Tāpēc, domājot par mazo lauku skolu kā kopienas skolu, kas īsteno dažādas funkcijas, darbību nākotnē, ir jāturpina risināt jautājumu par mazo skolu finansēšanas modeļa izmaiņām, paredzot dažādu finanšu avotu saplūšanu skolā atkarībā no skolas sniegtajiem pakalpojumiem. Skola kā daudzfunkcionāls centrs ir atvērta visu paaudžu un sociālo grupu cilvēkiem. Skolēniem ir iespēja mācīties pēc iespējas tuvu savai dzīvesvietai, jauniešiem, pieaugušajiem ir iespēja nodarboties ar sportiskām

aktivitātēm, apmeklēt dažādas izglītojošas nodarbības, baudīt kultūras pasākumus, vienkārši sanākt kopā. Tā ir vieta, kur ikviens cilvēks var saņemt arī dažādus sociāla rakstura pakalpojumus. Tā kā tuvākā pilsēta ir tālu, ceļi slikti, satiksme ierobežota, daudzfunkcionālajā centrā pieejamie pakalpojumi uzlabo vietējās kopienas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, mazina atstumtību. Daudzfunkcionālais centrs  – vieta, kur koncentrējušies dažādi sabiedrībai nepieciešamie resursi. Skolas telpas tiek efektīvāk izmantotas. Piedaloties projektu konkursos, tiek piesaistīti finanšu līdzekļi aktivitāšu organizēšanai. (no novērtējuma pētījuma aptaujas) Šādā pieejā paredzēts, ka mazo skolu politika ir jāveido kā pārresoriska politika, kuras veidošanā un īstenošanā, tostarp ar finansiālu atbalstu, iesaistās ne tikai Izglītības un zinātnes ministrija, bet arī Labklājības ministrija, Kultūras ministrija, Veselības ministrija un Vides un reģionālās attīstības ministrija. Valsts finansējumu vajadzētu papildināt ar pašvaldības, nevalstiskā un arī privātā sektora atbalstu. Šādai pieejai gan pagaidām ir virkne šķēršļu, taču tie nedrīkstētu būt iemesls kopienu skolas attīstības kavēšanai. Tā kā kopienas skolas modelis, kā to parāda pārmaiņu skolu pieredze, ir daudzveidīgs, atvērts un mainīgs, vispirms ir jānovērš jebkādi normatīvie šķēršļi, kas liedz skolām brīvi operēt ar kopienas skolas modeli veidojošajiem elementiem – iespējām skolai īstenot atšķirīgas funkcijas, sniegt daudzveidīgus pakalpojumus, būt brīvākām dažādu finanšu resursu piesaistē. Ar pilnu novērtējuma tekstu vēlāk varēs iepazīties interneta vietnē www.parmainuskolas.lv

Secinā jumu vietā
Domājot par pārmaiņu skolām kā ceļa rādītājām kopienas skolai Latvijas laukos, no visa novērtējuma pētījuma vēlos uzsvērt trīs galvenos secinājumus, kas raksturo kopienas skolas šodienas spēku un rītdienas iespējas. Pirmkārt, neraugoties uz mazo lauku skolu atšķirībām, dažādo sociālo kontekstu, kurā tās strādā, atšķirīgajiem visu veidu resursiem un vietējo kopienu vajadzībām, šīs skolas ir platforma vietējo kopienu (tostarp skolēnu) spēju, iespēju un dzīves izvēļu paplašināšanai lauku vidē, sekmējot šo teritoriju attīstību un dzīves vides kvalitāti. Kopienas skola sniedz būtisku ieguldījumu kopienas rīcībspējas palielināšanā, efektīvi izmantojot savus resursus, paplašinot darbības virzienus un attīstot vietējās sadarbības un partnerības tīklu. Otrkārt, kopienas skolas iniciatīvai – motivācijai mainīt ierasto skolas darbības modeli  – ir jānāk no pašām skolām un vietējām kopienām atbilstoši politikas veidošanas un īstenošanas modelim „no apakšas”. Svarīga ir pašu skolu un lauku kopienu vajadzība pēc savas skolas un gatavība uzņemties atbildību par tās nākotni, darbībā parādot, kā mazā skola neatkarīgi no formālās izglītības funkcijas saglabāšanas vai pārtraukšanas stiprina kopienas dzīvotspēju. Treškārt, lai nostiprinātu un izplatītu kopienas skolas modeli Latvijas laukos, vienlīdz svarīgs ir kā pašvaldību, tā valsts līmeņa atbalsts šādām vietējām skolu iniciatīvām. Šajā atbalstā paredzēts gūt izpratni par kopienas skolu un tās ieguldījumu kopīgajā tautas attīstībā, izvērtēt savu viedokli par mazo lauku skolu nozīmi un nākotni un attieksmi pret tām, veidot koordinētu starpnozaru politiku, uzņemoties savstarpēji dalītu finansiālu atbildību par kopienas skolas darbības nodrošināšanu.

FL pārmaiņu skolas neapšaubāmi var uzskatīt par vienu no mazo lauku skolu politikas pilotprojektiem, uz kuriem balstīt tālākās politikas veidošanu.

S

4

Skola - kopienas attīstības resurss

Foto: no projekta arhīva

Sign up to vote on this title
UsefulNot useful