You are on page 1of 1

6.

februris, 2014

www.izglitiba-kultura.lv

VIEDOKLIS

Vai tiem projektu ned bs jmcs?

Vlreiz par to, k saprotam mcanos


IK AijA TNA
Pagjuaj ruden, kad kopgi prdzvojm traiskos notikumus un ar bam skatjmies uz griestiem un jumtiem, biei tika piesaukts vrds atbildba. Tikm mudinti domt par atbildbu sav darb un savos lmumos stermi un ilgtermi. Bija jdom ar par atbildbu, cik lietdergi izmantojam katru mums doto dienu, k izturamies pret ldzcilvkiem (lieliem un maziem, padotajiem un priekniekiem, pazstamiem un sveiem), kdi ir pamati, uz kuriem veidojam savu ikdienu un dzvi kopum. Tika noskaidrotas vjs vietas un krtoti papri, jo izrdjs, ka tiei tie var izirt kdas konstrukcijas droumu vai nedroumu. Un tad nu izrdjs, ka laikam tau saska ar papriem Pavniekkalna skumskolas skolniem, k zioja nacionl mroga dienas laikraksts, bs jmcs ar projektu ned. Neveikla frze sanca vai nu interviju sniedzjiem, vai urnlistei, bet t oti preczi atspoguo lielas daas sabiedrbas (ne)izpratni par to, kas ir projektu neda. Tuvojoties projektu nedai, paziojumos amplina (labi, pievienosim ar skolotju) labsajta un ldzdalba. Lai pai saprastu, ko darm, esot klases priek (k skolotju gandrz nemaingi rda televzijas sietos un k visbiek automtiski saka pai skolotji), nepiecieams atbalsts uzticams kolis, otrs acu pris, kas pamana un paldz atcerties un saprast, kas noticis. Stundu vrojums (un, ldzu, ne hospitcija!) k profesionls pilnveides rks pie mums joprojm maz izmantots. Talk var emt ar tehnoloijas. Virdnijas Universittes (ASV) profesora Roberta Piantas vadb ir izstrdta pedagoga darba kvalittes noteikanas sistma (CLASS), kas liel mr balsts uz videoierakstu analzi un ko iespjams izmantot ar pavrtjumam. Ieraugot sevi no malas, pedagogs pamana gan labi paveikto, gan neveiklbas un garm palaists iespjas brus, kad varja padziint (vai vismaz neprtraukt un netrauct) skolnu mcans procesu. Skumji last, ka kd pedagogiem domt izdevum pavisam nopietni tiek apgalvots, ka ar audzinanas stunda ir mcbu priekmets un taj atirb no matemtikas, fizikas un angu valodas vstjums, kas pedagogiem jnodod, ir daudz saretks, pietuvintks dzvei. aj apgalvojum k buet atrodams viss ka skolotjs ir tas, kur nodod, un dzvei labkaj gadjum pietuvintkas ir audzinanas stundas, un tas viss notiek 2014. gad, kad pasaules gaikie prti, tostarp sers Kens Robinsons, uz kuru patk atsaukties ar augsta ranga ierdiem, skaidri un gaii pasaka, ka izgltba vai nu ir personiska, vai ar ts nav nemaz. Personiska nozm personificta, jgpilna; tda mcans, kur katrs solis, katra idejas, informcijas un pieredzes bumbia atrod savu iedobti man esoaj zinanu un izpratnes lauk un auj notict, ka spu tikt gal ar ar nkamo. Ja nu ikdienas mcbu proces no vecajiem ieradumiem vl grti tikt va, ja iet, ka grti maint visu sistmu, visu lielo kui uzreiz, tad par savu mazo laivu mcbu

citdi nevar. Msu pau pedagoijas vsturniece Iveta estere saka skolu Latvijas vstur veidoja skolotjs, ne kda augstka vara, un tpc skola loiski kuva par kopienas centru. Mums pie t jatgrieas ar cilvcbu un 21. gadsimta otrs desmitgades zinanm. Vienotas izpratnes veidoana par skolu un mcanos patiem ir viens no lielajiem darbiem, kas veicams visai sabiedrbai, ja gribam iet vien virzien, ne splt Krilova

FOTO: Andris Brzi

Projektu neda ir brniga iespja iepazt, noteikt vai nostiprint izzias prieku un ticbu saviem spkiem.
fabulu ar personiem, kuri, nopljuies vaiga sviedros, no vietas t ar neizkustjs. Varbt uz brdi noliksim pie malas paprus un atzsim, ka mcans notiek, ja tai netrauc, ja darmajam ir jga un ja tuvum ir kds, kuram droi var pajautt padomu (skolotj, tas esat ar js!), un projektu neda ir brniga iespja iepazt, noteikt vai nostiprint izzias prieku un ticbu saviem spkiem. Varbt ar paiem pedagogiem.

Aija Tna uzskata, ka veidot vienotu izpratni par skolu un mcanos ir viens no lielajiem darbiem, kas veicams visai sabiedrbai. bija vajadzga viena tma?). Es brnos, k pris diens iespjams veikt jgpilnus uzdevumus, ja pirmdien ir iepoans un piektdien prezentcijas. Vienlaikus es ar baudu vroju skolnus, kuri, projektu ned (beiVai ms k sabiedrba ticam, ka skolns mcs ar tad, ja kds neliek? Ja nav uzdots? Ja skolotjs nestv klases priek un neiz-ststa to, ko pats rtdien atprass? Vai skolns spj atbildt uz jautjumu Ko tu vlies uzzint?? Vai ticam, ka taj brd, kad skolotjs atbrvojas no apsstbas ar nepiecieambu dabt un maksimli ilgi noturt skolnu (un, vlams, visu skolnu) uzmanbu uz sevi, var skties cita veida procesi, kas vrsti uz katra darboanos, piedalanos un mcanos? Fere Lverss no Lvenes Universittes Beij ir viens no zintniekiem, kur prliecinoi demonstr, ka svargkais izgltbas kvalittes aspekts ir procesa kvalitte, kuru, savukrt, ietekm ikviena skol-

stundu vai citu kop banu ar skolniem gan ir persongi un profesionli atbildgs katrs pedagogs, un o mazo laivu tau ir vieglk pagriezt stas, jgpilnas mcans virzien. Tie, kuri dzirdjui Endrj Makenzija uzstanos, atceras ldzbu par mazo detau kua konstrukcij, kas bez lielas pieples paldz maint kua virzienu. Mums paiem jkst par m mazajm detam, bet pirms tam jsaprot un jnotic, ka ms to spjam un ka

Skolni burtiski uzplaukst un notic savm spjm un atziai, ka, lai kaut ko dartu, kaut kas ar jzina un jprot.
dzot!) tikui pie iespjas darboties un izpausties uzemt filmas, veidot plaktus, izrdes un instalcijas, urties pa saviem gadetiem un pielietot svevalodu zinanas rpus darba burtnc nordts tmas, intervt cilvkus un iepazt savas apkaimes vsturi un odienu, gatavot solius vai cea rdtjus, rotaties ar mazajiem brniem vai ldzt datorprasms senioriem utt., burtiski uzplaukst un notic savm spjm un atziai, ka, lai kaut ko dartu, kaut kas ar jzina un jprot. Ka tdi ir dzves noteikumi.

td no nenotiek stundas ldz nav jmcs apmulsui jtas gan vecki (kuriem turklt tiek izjaukts ierastais dienas ritms), gan skolni un skolotji. Lai cik koeti no piecgadnieces mutes izklauss paziojums, ka jkop materili par Saules sistmu, man nav stas prliecbas, ka sactais ir izprasts. Vl vairk mani mulsina skolu vadtju lepnie paziojumi par msu skolas gada tmu, jo tiem ir grti notict, ka visu skolnu daudzveidgs intereses ir tik viegli iepakojamas, k ts tika noskaidrotas un apkopotas (un kpc vispr

Latvijas Universitt atkls akadmiim Jnim Stradiam velttu fotoizstdi


IK IKiNFoRMCijA
Latvijas Universitt 5. auditorij 10. februr plkst.17.00 tiks atklta akadmia Ja Stradia jubilejai veltta fotoizstde. Ts autori ir Gunrs Janaitis, Gatis Vanags, Toms Grnbergs un Andra Mangale. Izstd atspoguots akadmia krsainais ma gjums, zintnisk darbba, ar prn svint jubileja un tai velttie paskumi. Izstdes atklan piedalsies Latvijas Zintu akadmijas Senta prieksdtjs akadmiis Jnis Stradi, Rundles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, Latvijas Universittes rektors profesors Mrcis Auzi, Latvijas Organisks sintzes institta direktors Ivars Kalvi un komponists maestro Raimonds Pauls. Aicinti visi interesenti.

Ieraugot sevi no malas, pedagogs pamana gan labi paveikto, gan neveiklbas un garm palaists iespjas brus, kad varja padziint skolnu mcans procesu.