IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ !

L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A

Uldis Grunte Osvalds Makreckis Voldemārs Zacmanis

L

IETOTĀJU UN SPECIĀLO ELEKTROIETAIŠU EKSPLUATĀCIJA

2012

Projekts: "Rīgas Valsts tehnikuma sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošana" Vienošanās numurs: 2010/0106/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/047

1

ISBN 978 - 9934 - 8332 - 3 - 6

Saturs Ievads
L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10.

Terminu skaidrojums .................................................................................. 4 Elektroietaišu tehniskās ekspluatācijas organizācija .................................. 7 Apgaismojuma elektroietaises................................................................... 20 Elektrodzinēji ............................................................................................ 41 Kondensatoru iekārtas ............................................................................... 54 Elektrotermiskās ietaises ........................................................................... 60 Akumulatoru baterijas ............................................................................... 66 Elektroietaises sprādzienbīstamās zonās ................................................... 73 Alfabētiskais rādītājs ................................................................................. 84 Jautājumu un uzdevumu atbildes ............................................................... 88

Pielikumi: 1. 2. 3. 4. Elektrodrošības grupas .. .............................................................................94 Aizsardzības pakāpes (IP) ...........................................................................95 Elektrodzinēja uzbūve .................................................................................97 Krustvārdu mīklu atbildes ...........................................................................99

Avoti ......................................................................................................................106

2

Ievads Mācību palīglīdzeklis ir paredzēts profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem, kuri apgūst ar elektroiekārtu ekspluatāciju saistītu izglītības programmu: „Elektromontieris”, „Elektriķis”, Elektroiekārtu ekspluatācijas speciālists” vai tamlīdzīgu. Apkalpojošā personāla teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas ir cieši saistītas ar darba drošību un ekonomiskumu, tāpēc mācību palīglīdzekli var izmantot arī darbinieki, kuru amata pienākumos ietilpst elektroiekārtu ekspluatācija – inženieri, elektriķi, elektromontieri u.c. Mācību palīglīdzeklis izskaidro, kas ir jāievēro, lai elektroiekārtu ekspluatācija būtu droša un ekonomiska. Katra nodaļa satur praktiskus padomus, kā noteikumus vislabāk ievērot, kādus pasākumus veikt, lai uzņēmuma elektroiekārta kalpotu ilgi un droši. Katras nodaļas beigās ir doti jautājumi un uzdevumi, ko var izmantot gan studenti pašpārbaudei, gan pasniedzējs, sastādot uzdevumus patstāvīgiem darbiem vai kontroldarbiem. Daudzus no uzdevumiem iespējams izmantot arī praktiskajos darbos. Lai atvieglotu mācību palīglīdzekļa izmantošanu, tā sākumā dots izmantoto terminu skaidrojums un beigās alfabētiskais rādītājs. Pielikumos sniegta informācija, kas, iespējams, būs pazīstama jau no citiem mācību materiāliem, bet šajā mācību palīglīdzeklī iekļauta, lai lasītājam nebūtu jāmeklē citi informācijas avoti, ja kaut kas no mācītā ir aizmirsies. Mācību palīglīdzeklis tapis ar ESF atbalstu projekta “Rīgas Valsts tehnikuma sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošana” ietvaros. Vienošanās numurs: 2010/0106/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/047

L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A

3

kas izslēdz bīstamu faktoru iedarbību uz darba vietā strādājošiem un nodrošina drošu darbu veikšanu. pienākošo un aizejošo līniju ievadkonstrukcijām. Darbā esoša elektroietaise – elektroietaise vai tās daļa. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A Apskate – elektroiekārtu. Terminu skaidrojums Apakšstacija – elektrotīkla sastāvdaļa. kas pēc tās ierīkošanas un pārbaudes noteiktā kārtībā ir pieņemta ekspluatācijā. pārveidotājiekārtām. kurā veikti nepieciešamie tehniskie un organizatoriskie pasākumi. Atjaunošanas remonts – celtniecības un remonta darbi. Darba vieta – uz paredzēto darbu izpildes laiku elektroietaisē speciāli sagatavota vieta. kurā ar pieņemtiem apzīmējumiem attēloti elektriskie elementi un saite starp tiem. Elektrodrošības grupa – darbinieka elektrodrošības zināšanu. kā arī neatliekamos pasākumus. sadalne) – elektroietaise. lai pastāvīgi uzturētu elektroietaises darbspēju nepieciešamajā līmenī saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām. kuram ir atbilstoša kvalifikācija un pieredze. kas nodrošina dzīvībai un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.1. nosaka konkrētas prasības darba drošībai. noformējot pieņemšanas aktu. novēršot iekārtā traucējumus un bojājumus. kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī. Apmācīts darbinieks – darbinieks. Elektriskā sadalietaise (elektrosadalietaise. Darba vietas sagatavošana – pirms darbu sākšanas veicamu tehnisku un organizatorisku pasākumu izpilde. būvēm. kurš apguvis zemsprieguma vai augstsprieguma elektrodrošības apmācības kursu. Tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas. nosaka kārtību. prasmju un to praktiskās lietošanas līmeņa apliecinājums. kas reglamentē iekārtai pieļaujamos darba režīmus. Apkalpojošais personāls – personāls. 4 . pēc nepieciešamā praktiskā darba perioda kvalificētas personas uzraudzībā izturējis zināšanu pārbaudi un ieguvis B elektrodrošības grupu zemspriegumā vai augstspriegumā. Atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju – elektroietaises valdītāja norīkots darbinieks. lai atklātu un fiksētu novirzes no tehnisko normatīvu prasībām. aizsardzības un citiem aparātiem. Ekspluatācijā esoša elektroietaise – elektroietaise vai tās daļa. sprādziendrošībai un ugunsdrošībai. kurš uztur elektroietaisi aktīvā darba vai darbam sagatavotā kārtībā. kas ir spriegumaktīva vai kurai var pievadīt spriegumu. kas parasti sastāv no sadalietaisēm. Ekspluatācijas (apkalpošanas) instrukcija – tehniskā vadītāja apstiprināts dokuments. Elektriskā shēma – grafisks attēls. kādā veicama iekārtu ekspluatācija un režīma maiņa. ieslēdzot komutācijas aparātus. atbilstoši kuram darbiniekam ir tiesības veikt noteiktus darbus ekspluatācijā esošās elektroietaisēs. kas būtiski palielina būvju un elektroietaišu kalpošanas laiku. aizsardzības un vadības ierīcēm. kā arī elektroietaišu ēku un būvju vizuāla apsekošana.

kurā tiek fiksēti visi notikumi un darbības elektroietaisē. pārtraukumus un darba pabeigšanu. 5 . kurā attēlots elektroietaises darba režīms noteiktā laika momentā.Elektroiekārta – jebkura iekārta elektroenerģijas ražošanai. strādājot elektroietaisē ar B elektrodrošības grupu. to skaitā operatīvie rīkojumi. Operatīvais žurnāls – papīra un/vai elektroniskā formā uzturēts dokuments. Elektroietaises valdītājs – atbildīgā persona. kā arī par operatīvā personāla rīcību. pasākumus darba vietas sagatavošanai. kontrolēt un mainīt režīma parametrus. pārveidei. iekārtas un sistēmas. ierīces. sadalei vai patēriņam. kā arī izmaiņas brigādes sastāvā. kas paredzēts kopīgu funkciju veikšanai. Operatīvā dokumentācija – dokumentu kopums. izturējis zināšanu pārbaudi un ieguvis C elektrodrošības grupu zemspriegumā vai augstspriegumā. sagatavot vai dot atļauju sagatavot darba vietu. Otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis elektrozinībās – teorētiskā un praktiskā sagatavotība. un kurš pēc nepieciešamā praktiskā darba perioda. pārslēgumi. Elektroietaise – elektroiekārtu un konstrukciju kopums. kurš ietver operatīvajai apkalpošanai nepieciešamos norādījumus un informāciju par elektroiekārtu drošu darbību. Kvalificēts darbinieks – darbinieks.c. kabeļkanālos. konstatētie un novērstie bojājumi u. kas ietver sevī pārslēgumu veikšanu. kurai ir tiesības un pienākums ar administratīvām metodēm (rīkojumiem) nodrošināt elektroietaises efektīvu darbspēju un drošu ekspluatāciju.). Gaisvadu elektrolīnija – elektrolīnija. slodzes un režīma kontroli. pielaist brigādi pie darba vai dot atļauju pielaist pie darba. pa ēkas sienām.c. kas sastādīts uz speciālas veidlapas un nosaka norīkojuma izpildē iesaistāmos un par drošu darbu veikšanu atbildīgos darbiniekus. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A Individuālie aizsardzības līdzekļi – izstrādājumi. fiksē ikdienas pielaišanu pie darba. kuram ir piešķirtas tiesības realizēt elektroietaises operatīvo vadību. automātikas un releju aizsardzības darbība. Kabeļlīnija – elektrolīnija. kuram ir vismaz otrajam profesionālās kvalifikācijas līmenim atbilstoša kvalifikācija. izdarīt pārslēgumus. Norīkojums – darbu drošas veikšanas organizēšanai paredzēts dokuments. darba vietas sagatavošana. kas pārvada un sadala elektroenerģiju un sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām un transformatoru apakšstacijām. kas saistīta ar elektrozinību apgūšanu. kurš saņēmis instruktāžu par elektrobīstamības jautājumiem. vai piekarkabeļi noteiktā augstumā virs zemes. pārvadei. caurulēs vai tamlīdzīgi. Elektrotīkls – energosistēmas daļa. kas izveidota ar īpašu izolētu vadu – kabeli un instalēta zemē. kuras nodarbinātais valkā vai citādi lieto darbā. iekārtas sagatavošanu remontam (izvešana no darba. pielaišana pie darba u. Operatīvā apkalpošana – pasākumu komplekss uzdotā elektroietaises darba režīma uzturēšanai. Instruēts darbinieks – darbinieks. veicamos darbus. darbu veikšanas laiku. elektroietaises apskates. Operatīvā shēma – shēma. kuras vadi nostiprināti balstos uz izolatoriem. lai aizsargātu savu drošību un veselību no viena vai vairāku darba vides riska faktoru iedarbības. Operatīvais personāls – speciāli apmācīts un praktiskam darbam sagatavots personāls. apstiprina atļauju darba vietas sagatavošanai un pielaišanai pie darba.

Sprieguma uzrādītājs – speciāls instruments. kas nepieciešams elektroietaišu ierīkošanai un ekspluatācijai. elektroatslēdznieka. pievienošanas spaiļu un uzgaļu komplekts.kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu izpildītāja darbu elektroietaisēs. kuri atbildīgi par drošu darbu veikšanu. kurš savu pienākumu un atbildības robežās ar administratīvām metodēm nodrošina tehniskās funkcijas izpildi un koordinē struktūrvienību darbu. kura izpildes laikā darbinieks apzināti pieskaras spriegumaktīvām daļām vai iesniedzas spriegumaktīva darba zonā ar savu ķermeni. un to savienojumu shēma ar pieņemtajiem operatīvajiem apzīmējumiem. Spriegumaktīva daļa – elektroietaises vai elektroiekārtas daļa. lietotajiem darbarīkiem. Uzturēšanas remonti – periodiski darbi. Pārslēgumi – elektroietaises operatīvā stāvokļa maiņa. brigādes sastāvu un darbiniekus. Struktūrvienības vadītājs – tehniskās funkcijas struktūrvienības vadītājs. kā arī šo profesiju kvalifikācijas apliecība. Transformatoru apakšstacija – apakšstacija ar transformatoriem. aprīkojumu vai iekārtām. Tehniskais vadītājs – elektroietaises valdītāja pilnvarots darbinieks. kuru rezultātā tiek uzlabots elektroietaises drošums un tehniski ekonomiskie rādītāji. Zemējumietaise – zemētāju un vadītāju kopums. Pārnesamais zemējums – zemēšanas vadu. Rīkojums – drošai darbu veikšanai dots darbu uzdevums. Profilaktiskā pārbaude – periodiska pārbaude. vietu. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A Pielaidējs – norīkojuma izsniedzēja vai rīkojuma devēja norīkots darbinieks. kas nepieciešams elektroiekārtu zemēšanai. kas savas atbildības robežās nodrošina tehnoloģiskā procesa nepārtrauktību. kas pievienota spriegumam. Spriegumaktīvs darbs – darbs. kas nosaka darbību – to saturu. Tehniskā dokumentācija – grafisku un tekstuālu dokumentu kopums. kas paredzēts sprieguma vai tā neesamības konstatēšanai uz elektroietaišu strāvvadošām daļām. kuram elektroietaises valdītājs noteiktā kārtībā ar rakstisku rīkojumu piešķīris tiesības pildīt pielaidēja pienākumus. ko veic ekspluatācijā un rezervē esošām elektroiekārtām. elektriķa kvalifikāciju. elektromehāniķa. lai savlaicīgi atklātu defektus un novērtētu elektroiekārtu atbilstību normatīvo dokumentu prasībām. kas nodrošina elektroiekārtu uzturēšanu darba kārtībā un saglabāšanu laikā starp atjaunošanas remontiem. kas paredzēts no sprieguma atslēgtu strāvvadošu daļu sazemēšanai remonta laikā. kas attēlo tehnoloģisko procesu. Rekonstrukcijas darbi – darbi. kuri saista divus vai vairākus dažāda sprieguma tīklus. sākuma un beigu laiku. lai aizsargātu darbiniekus no kļūdaini ieslēgta vai inducēta sprieguma. to apliecina atestāts par arodizglītību ar elektromontiera. nepieciešamos drošības pasākumus. ko veic operatīvais personāls vai personāls ar operatīvām tiesībām. 6 . Tehnoloģiskā shēma – grafiska iekārtas pamata un papildelementu.

tās konstrukciju un drošības prasībām. tehniķis-elektriķis vai inženieris-elektriķis. gan materiālu un cilvēku resursus.. Ja elektroietaises valdītājam nav sava elektrotehniskā personāla (piemēram. veic bojātā pamatdzinēja remontu vai nomaiņu. Elektroietaises valdītāja pienākums un atbildība ir izvērtēt pretendenta atbilstību minētajām prasībām. lai viņam būtu vismaz otram profesionālās kvalifikācijas līmenim atbilstoša profesionālā kvalifikācija: elektromontieris. kā arī pietiekamai darba pieredzei. ja to prasa tehniskās ekspluatācijas nosacījumi. • jānodrošina. Elektroietaišu ekspluatācijas organizēšanas funkciju tiešai veikšanai elektroietaises valdītājam jānorīko tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. lai varētu atjaunot normālu elektroietaises darba shēmu. kur noteikti to uzdevumi un atbildība. t. Darbinieku pienākumus un atbildību nosaka struktūrvienības nolikumi. ja elektroietaises ekspluatāciju nodrošina operatīvais dienests un remontu dienests. Grafikā jāparedz apskašu. remontu dienests veic darbus. mērījumu. ka elektroietaise visā tās ekspluatācijas laikā tiek darbināta saskaņā ar atbilstošām ekspluatācijas instrukcijām. operatīvais dienests tieši nodrošina iekārtas darbu. tad nolikumā jānorāda to darbības apjoms: operatīvais dienests veic elektroietaises operatīvo apkalpošanu – operatīvos pārslēgumus un nelielus elektroiekārtas remontdarbus. kas varētu pildīt atbildīgā par elektroietaises ekspluatāciju pienākumus. darba līgumi un amata apraksti. kas prasa samērā lielus gan laika.i. ka elektroietaisei ir un tiek ievērots tehniskās apkalpošanas un remonta grafiks. kas izstrādātas. ja tā neatbilst ekspluatācijas instrukcijās noteiktajām prasībām vai rodas bīstamība apkalpojošam personālam. bojātā pamatdzinēja vietā pieslēdz dzinēju. kas ir augstākā elektrodrošības grupa. kam pēc operatīvās shēmas jāatrodas rezervē). Atbildīgajam par elektroietaises ekspluatāciju ir jāatbilst šādām prasībām un jāveic šādi pienākumi: • jābūt zināšanām par elektroietaisi.2. • jāpārtrauc elektroiekārtas lietošana. lai elektroietaise tiktu ekspluatēta saskaņā ar ekspluatācijas instrukcijām. kas attiecas uz tās lietošanu. elektriķis. Elektroietaišu tehniskās ekspluatācijas organizācija Prasības apkalpojošam personālam un ekspluatācijas organizācijai Katra uzņēmuma vadītāja (elektroietaises valdītāja) pienākums ir nodrošināt. nelielam šūšanas ceham). • jābūt kvalificētam darbiniekam ar elektroietaises darba spriegumam atbilstošu elektrodrošības grupu (C elektrodrošības grupa zemspriegumā līdz 1000 V vai augstspriegumā virs 1000 V). viņa pienākums ir piesaistīt citu kvalificētu pakalpojuma sniedzēju. pamatojoties uz ražotāja instrukcijām un citu normatīvo dokumentu prasībām. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 7 . dažreiz veicot arī tādus pagaidu darbus. apkārtējai videi vai iekārtām. Lai darbinieks varētu iegūt C elektrodrošības grupu. Ja elektroietaises atbilstošu ekspluatāciju nodrošina vairākas struktūrvienības. tehnisko parametru pārbaudes un tīrīšanas darbu periodiskums. tad elektroietaises valdītājam vai tehniskajam vadītājam (atbildīgajam par elektroietaises ekspluatāciju) jāapstiprina struktūrvienību nolikumi. Citiem vārdiem sakot. nepieciešams. Piemēram. lai nodrošinātu elektroietaises pareizu un drošu ekspluatāciju. Remontu dienests izpilda nepieciešamos darbus. kā arī ekspluatācijas pieredzi. • jānodrošina. kas precīzi neatbilst ekspluatācijas instrukciju prasībām (piemēram.

teritorijai u. operatīvo un darba vietas dokumentāciju un instrukcijas. telpu atslēgas. Nereti uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju vai arī operatīvās struktūrvienības vadītājs nosaka. kādu iemeslu dēļ kavējas. kāds noteikts operatīvā personāla instrukcijā. iepriekšējam darbiniekam ir jāturpina dežūra līdz brīdim. Darbinieks. ja pārstāj darboties drenāžas sūknis. kuras darbībai sevišķi rūpīgi jāseko. kādi darbi pēc rīkojumiem vai norīkojumiem notiek apkalpojamā objektā vai teritorijā. operatīvam personālam nekavējoties jāveic pasākumi. ugunsdzēsības. ja traucējumu apjomi ir tik lieli. kad ieradīsies darbinieks. kas izdarīti viņa dežūru starplaikā. • no iepriekšējā operatīvā darbinieka saņemt ziņas par iekārtu. ja tādas ir notikušas. lai novērstu vai lokalizētu radušos traucējumus. to nenododot vai nenoformējot. Aizliegts aiziet no dežūras. kas atrodas remontā vai rezervē. pieņemot maiņu. Papildu personāla piesaistīšanas kārtību dežūrā vai maiņā ārkārtējos gadījumos un darbu organizāciju traucējumu novēršanai nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroiekārtas ekspluatāciju. Uzsākot darbu. 8 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A . ka operatīvajam darbiniekam darba vietā ir jāierodas 10 – 15 minūtes pirms maiņas sākuma. kurš pieņems maiņu. Ja darbinieks.Operatīvais personāls Rodoties darba režīma traucējumiem. kas ievēroti. kuram jāpieņem dežūra. brīdinošās un traucējumu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība atbilstoši instrukciju prasībām. operatīvajam personālam jāpieņem dežūra no iepriekšējā operatīvā darbinieka. • iepazīties ar visiem ierakstiem un rīkojumiem operatīvajā dokumentācijā.. operatīvā darbinieka pienākums ir: • iepazīties ar savā operatīvā pārziņā un vadībā esošās iekārtas stāvokli. • iepazīties. kuri var izraisīt iekārtu bojāšanos vai apdraudēt cilvēku. obligāti informē maiņas pieņēmēju par izmaiņām operatīvajā shēmā. shēmu un darba režīmu tajā apjomā. lai kopā ar iepriekšējās maiņas dežurantu pārrunātu visu. • pārbaudīt un pieņemt instrumentus un materiālus. Gadījumā. tad rodas draudi applūst tehnoloģiskai iekārtai. Pieņemot dežūru. lai novērstu normāla darba traucējumus. Operatīvā personāla pienākums ir nekavējoties pārslēgt drenāžas sistēmu uz rezerves sūkni un tikai pēc normāla darba režīma atjaunošanas meklēt bojājuma cēloni. kas noticis elektroietaisē iepriekšējās maiņas laikā. Operatīvajam personālam periodiski jāpārbauda tehnoloģiskās. lai novērstu traucējumu tālāku attīstību un atjaunotu normālu darba režīmu. kurš nodod maiņu. un ziņas par iekārtu. bet pēc darba beigām tā jānodod saskaņā ar dežūru grafiku. sistēmas dispečeram) par dežūras uzsākšanu un visiem trūkumiem. jāpiesaista papildus personāls. Elektroietaišu pieņemšana ekspluatācijā pēc izbūves vai rekonstrukcijas Visām no jauna izbūvētām vai rekonstruētām elektroietaisēm jāatbilst normatīvo dokumentu prasībām. ka maiņā esošais operatīvais personāls nespēj tos novērst. • pieņemt ziņojumus no operatīvi pakļautā personāla un ziņot līgumos noteiktajam operatīvajam personālam (piem. • noformēt dežūras pieņemšanu un nodošanu ar ierakstu operatīvajā žurnālā.tml. Piemēram.

montāžas un ieregulēšanas darbiem un sekmīgi veiktām visu veidu pārbaudēm ekspluatācijā pieņem visu elektroietaisi kopumā vai atsevišķas iekārtas. mērījumiem un ieregulēšanu. kad elektroietaisi pieslēdz elektroenerģijas sistēmas operatora tīklam un slogo ar nominālo slodzi un projektā paredzētajiem elektroietaises parametriem. Pārbaudes un to apjomus elektroiekārtai. Pirms elektroietaises pieņemšanas ekspluatācijā: • jāveic nepieciešamie ieregulēšanas darbi un atsevišķu iekārtu. • iedarbinātām visām releju aizsardzības un automātikas (RAA) ierīcēm. un to nevar uzskatīt par atļauju sākt elektroietaises ekspluatāciju. kurus iesniedz tehniskā vadītāja vai atbildīgā par elektroietaises ekspluatāciju norīkotam darbiniekam. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 9 . Kopējās pārbaudes laikā pārbauda visu elektroietaises iekārtu darbību ar slodzi. elektroietaises projektam un elektroenerģijas sistēmas operatora prasībām. Pēc pabeigtiem celtniecības. nosaka elektroietaises valdītājs vai viņa pilnvarota persona (parasti tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju).Ja kāda no šīm prasībām nav ievērota. Pārbaudes normas un apjomus nosaka atbilstoši ražotāja instrukcijām. mezglu un agregātu RAA (releju aizsardzības un automātikas) ierīču pārbaudes. Iesniedzamo dokumentu saturam un apjomam jābūt noteiktam līgumā. elektroietaisi pieņemt ekspluatācijā nav atļauts. operatīvai un tehniskai dokumentācijai. • jāveic elektroietaises kopējā pārbaude. • izveidotiem redzamiem attiecīgiem elektroietaišu un to iekārtu operatīvajiem apzīmējumiem. Pirms elektroietaises kopējās pārbaudes sākšanas jābūt: • sagatavotam un apmācītam personālam. • izstrādātām elektroiekārtu ekspluatācijas instrukcijām. ko papildus veic elektroiekārtas apkalpojošais personāls pēc aktu un protokolu saņemšanas no darbu veicēja. Atļauju pieslēgt elektroietaisi pie elektroenerģijas sistēmas operatora tīkliem ir tiesīgs dot operators. kura tīkliem pievieno elektroietaisi. • iedarbinātām visām projektā paredzētajām signalizācijas un automātikas sistēmām. • jāveic RAA ierīču pieņemšanas pārbaude. Par montāžu. • elektroietaises valdītāja norīkotai komisijai jāsastāda akts par elektroietaises. rekonstrukcijas. protokoli par iekārtu pārbaudēm. Atļauja jānoformē ar aktu. mērījumiem un ieregulēšanas darbiem darbu veicējs sastāda atbilstošus aktus vai protokolus. Atļauja pieslēgt elektroietaisi pie elektroenerģijas sistēmas operatora tīkliem dod tiesības pieslēgšanu veikt uz elektroiekārtas pārbaudes laiku. veiktajām pārbaudēm. tās daļas vai atsevišķas elektroiekārtas gatavību darbam pirms kopējās pārbaudes sākšanas. iekārtu ražotāja pārbaužu protokoli. • no darbu veicēja jāsaņem būvizstrādājumu atbilstības sertifikāti. akti par veikto iekārtu un konstrukciju montāžu. Par kopējās pārbaudes sākumu uzskatāms brīdis.

tad pieņemšanas komisija var noteikt citu pārbaudes režīmu. Elektroietaišu darba kontrole L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A Apkalpojošā personāla rīcībā esošo elektroietaises darbības reglamentējošos dokumentus – kartes. Atjaunošanas remonta laikā tiek nomainītas nolietotās konstrukcijas. • rekonstrukcijas darbi. Tehniskā apkalpošana. • ja elektropārvades līnijas un pārējās elektroietaises darbojas ar slodzi nepārtraukti 24 stundas. tabulas. Šos materiālus atkārtoti apstiprina ne retāk kā reizi trijos gados. nodrošināta sistemātiska un savlaicīga aizsardzība pret atmosfēras un korozijas iedarbību. lai starpremontu periodā elektroiekārta darbotos droši un bez tehnoloģiskām atteicēm. • atjaunošanas remonts. veikti mērījumi un regulēšana. zudumu un ekspluatācijas izdevumu samazināšana. novērsti defekti. Apmācības apjomu un periodiskumu nosaka tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. iekārtas vai atsevišķi mezgli. Uzturēšanas remonta laikā tiek remontētas vai nomainītas atsevišķas detaļas vai mezgli. .c. kas radušies viņa funkcionālā vadībā esošajā elektroietaisē. Tehniskā vadītāja vai atbildīgā par elektroietaises ekspluatāciju pienākums ir organizēt visu tehnoloģisko traucējumu un bojājumu uzskaiti un izmeklēšanu. Operatīvajam personālam jābūt praktiski apmācītam patstāvīgi gan regulēt. veikti mērījumi un regulēšana. 10 . • ārpuskārtas remonts. Šo darbu periodiskumam jābūt tādam. Ja objektīvu iemeslu dēļ pārbaudes laikā nevar nodrošināt nepieciešamo slodzi un pārbaudes nepārtrauktību. remonts un rekonstrukcija Lai pastāvīgi uzturētu elektroietaisi tehniskā kārtībā.Kopējā pārbaude ir izturēta: • ja transformatoru apakšstacijas. jāveic tās: • tehniskā apkalpošana. gan mainīt iekārtas darba režīmus. Katrā uzņēmumā jābūt izstrādātiem elektroietaises tehniskās apkalpošanas un remonta darbu grafikiem. grafikus u. kas paaugstina vienu vai vairākus no šādiem parametriem: elektroapgādes drošums. sistēmas darbības efektivitāte. instrukcijas. • uzturēšanas remonts. shēmas. darbība ar augstāku lietderības koeficientu. Rekonstrukcijas darbu laikā nolietotās konstrukcijas un iekārtas tiek nomainītas ar tādām. kas būtiski palielina elektroietaises kalpošanas laiku.nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. novērsti defekti. sadalietaises un transformatori darbojas ar slodzi bez traucējumiem nepārtraukti 72 stundas.

pirms ieslēgšanas darbā pārbauda visu paredzēto darbu izpildi. jābūt sagatavotām remontdarbu tehnoloģiskām kartēm un remontdarbu apjomam. kuras nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. Aktā jānorāda remonta veids. kuri konstatēti remonta laikā. Akti par remonta izpildi kopā ar pārējo remonta darbu tehnisko dokumentāciju jāglabā elektroiekārtas pasē vismaz līdz nākamajam atjaunošanas remontam. instrumentiem un palīgierīcēm remonta veikšanai. kurai veikts remonts. Pārslēgumi elektroietaisēs Visas izmaiņas elektroietaises shēmā. iekārtas ārējo stāvokli. Ja tādu nav. pārbaudes. tajā skaitā pārnesamo zemējumu uzlikšana vai stacionāro zemējumu nažu ieslēgšana. Tehnoloģiskai kartei ir jāsatur informācija par darbu izpildīšanas nosacījumiem. remonta tehnisko dokumentāciju un remonta kvalitāti. darbu veikšanas laiks. Elektroietaise. 11 . tehniskās apkalpošanas un remonta darbi pēc iespējas jāorganizē kompleksi. individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. rezerves daļām. veicot tos vienlaicīgi dažādās iekārtās.Ārpuskārtas remonts ir neplānots remonts. remonts uzskatāms par nepabeigtu. Visos gadījumos. remonta laikā veiktie darbi. Lai samazinātu elektroietaišu atslēguma laiku. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A Remonta darbu apjoma noteikšanai elektroietaisē pirms tās remonta sākšanas no tehniskās dokumentācijas jāapkopo ekspluatācijas laikā nenovērstie defekti. Atjaunošanas remonta darbi uzskatāmi par pabeigtiem tikai tad: • ja apakšstaciju pamatiekārta darbojusies ar darba slodzi bez defektiem 72 stundas. kura laikā novērš elektroiekārtas ekspluatācijas laikā (starpremontu periodā) konstatētos defektus. mērījumi un šo darbu veicēji. Pārbaudes rezultātiem jābūt dokumentētiem. remonts uzskatāms par nepabeigtu. Tāpat aktā jābūt atzīmei par darbu pabeigšanu un pieņēmēja slēdzienam pēc pārbaudes. Šīs kartes un remontdarbu apjomu apstiprina tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. drošības prasībām. defekti novēršami un veicama atkārtota elektroietaises pārbaude. Elektroiekārtai. iekārtas tips. ir jāatspoguļo operatīvajā shēmā. kurai veikts remonts. darba rīkiem. Ja elektroietaises pārbaudes laikā konstatēti defekti. materiāliem. pievienojot tiem defektus. kad nav noformēta remonta dokumentācija. Lai nodrošinātu elektroiekārtas kvalitatīvu remontu. kā arī jāapraksta darba izpildes secība. tad atbilstoši elektroiekārtas pārbaudes normām. Visu veidu remonta darbu pabeigšanu noformē ar aktu. bez kuru novēršanas elektroiekārtas turpmākā ekspluatācija nav pieļaujama. • ja elektrotīkli un pārējās iekārtas darbojušās bez defektiem 24 stundas. pirms ieslēgšanas darbā jāpārbauda atbilstoši ražotāja instrukcijām. kuri jāpielieto darbu veikšanas laikā. Katrai sadalietaisei jābūt uzņēmuma tehniskā vadītāja vai atbildīgā par elektroietaises ekspluatāciju noteiktai pārslēgumu izdarīšanas kārtībai atsevišķos pieslēgumos un minimālajam to izpildītāju skaitam. Elektroietaises pārbaudes kārtību un apjomu pēc veiktajiem uzturēšanas remonta darbiem nosaka tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. pielietojamiem mērinstrumentiem.

kurš tieši izpilda pārslēgumu. Lai veiktu operācijas releju aizsardzības un automātikas ierīču ķēdēs. • elektriskā shēma un tās konstruktīvais izveidojums. ja notiks darbības ar atdalītājiem.sprieguma neesamības pārbaude un. Saņemot atļauju pārslēgumu izdarīšanai. • bloķēšanas ierīču stāvoklis. Kontroles funkcija jāveic personai. • konkrēto pārslēgumu atkārtošanās biežums. • iekārtas tehniskais stāvoklis. Piemēri: 1. kas saistīta ar operatīvā darba izpildi. Pārslēguma kartē (lapā) tehnoloģiskā secībā jāieraksta visas operācijas ar komutācijas aparātiem. pārnēsāmajiem zemējumiem. 2. no kuriem vienam ir B un otram C elektrodrošības grupa. kurai ir augstāka elektrodrošības grupa (1. Ja abām personām ir vienādas elektrodrošības grupas. ja pārslēgums jāveic diviem darbiniekiem. kā arī svarīgākās pārbaudes operācijas . tad kontroles funkcija jāveic personai ar augstāku amata kvalifikāciju vai pieredzi. jābūt apstiprinātam to pārslēgumu sarakstam. jāņem vērā: • atsevišķo operāciju daudzums un sarežģītība. atļauts iesaistīt trešo personu no releju aizsardzības struktūrvienības. no kuriem vienam ir B un otram Bz elektrodrošības grupa. vecās nomaiņu vai daļēju demontāžu. Ja pārslēgumu izdara divas personas. tad vienai no tām jāuzņemas kontroles funkcija. tad kontroles funkcija jāveic darbiniekam ar B elektrodrošības grupu. atbilstošo pārslēguma karti vai pārslēguma lapu izvēlas un par to ir atbildīgs darbinieks. Ja pārslēgumu veikšanai ir iepriekš sagatavotas pārslēgumu kartes vai lapas. ja pārslēgums jāveic diviem darbiniekiem. izolatora stāvokļa pārbaude atdalītājam. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A • operatīvās apkalpošanas veids un personāla kvalifikācija. izdarot sarežģītus pārslēgumus. • relejaizsardzības un automātikas ierīču komplicētība. dodot rīkojumu. Sarakstu apstiprina uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. ietaises rekonstrukciju vai releju aizsardzības un automātikas pilnveidošanu. zemētājslēdžiem. releju aizsardzības un automātikas ierīcēm. operatīvā sprieguma ķēdēm. Vienkāršus pārslēgumus (atsevišķi pārslēgumi. tajā jānorāda.Nosakot pēc pārslēgumu kartēm vai lapām veicamo pārslēgumu apjomu objektā un to izpildītāju skaitu. kura pārslēgumu karte vai lapa lietojama. tad rīkojuma devējam. kurus jāveic vismaz divām personām. tad kontroles funkcija jāveic darbiniekam ar C elektrodrošības grupu.. Atbildīgas par pārslēgumu pareizu izpildi ir abas personas. Rīkojuma detalizācijas pakāpi nosaka rīkojuma devējs. Rīkojumā par pārslēgumu izpildi jānorāda galveno operāciju secība elektroietaises shēmā un releju aizsardzības un automātikas ierīču ķēdēs. attiecīgās korekcijas savlaicīgi jāizdara arī pārslēgumu kartēs (lapās). pārslēgumi viena sprieguma iekārtā ar vienu kopņu sistēmu vai sekciju) var izdarīt bez pārslēguma kartēm vai lapām.pielikums). Izdarot izmaiņas elektroietaises shēmā saistībā ar jaunas iekārtas pieslēgšanu. 12 . Katrā struktūrvienībā.

bet ne retāk kā vienu reizi trijos gados. operatīvajam personālam jābūt gatavam. kurš caurskatāms pēc vajadzības. Atbloķēšana pieļaujama. jo darbi tiek veikti pēc ekspluatācijas instrukcijas. • saskaņotai projekta dokumentācijai. ar kuru tā pieņemta ekspluatācijā. 13 . • segto darbu aktiem. Katrai struktūrvienībai nepieciešamo tehniskās un operatīvās dokumentācijas apjomu nosaka tehniskā vadītāja vai atbildīgā par elektroietaises ekspluatāciju apstiprināts saraksts. rīcībā jābūt darbam atbilstošai operatīvai dokumentācijai. kura operatīvajā vadībā vai pārziņā atrodas elektroietaises. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A Operatīvajam personālam pārslēgumu gaitā ir aizliegts patvaļīgi atbloķēt bloķēšanas elementu savstarpējo darbību.3. ja pārslēgums jāveic diviem elektromontieriem ar C elektrodrošības grupām un viena elektromontiera darba stāžs šajā elektroietaisē ir trīs gadi. kontroles funkcija jāveic elektromontierim ar septiņu gadu darba stāžu šajā elektroietaisē. • elektroietaišu un iekārtu ekspluatācijas instrukcijām. • operatīvā shēma. Šiem dokumentiem jāglabājas tehniskā vadītāja vai atbildīgā par elektroietaises ekspluatāciju noteiktā vietā. ko apstiprina uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. • elektroapgādes shēmām. Pieslēgumam. • norīkojumu un rīkojumu reģistrācijas žurnāls (nav obligāts. kura regulāri jāpārskata. Ja elektroietaise paliek bez sprieguma. Šīs dokumentācijas sastāvā jābūt: • komisijas aktam par elektroietaises pieņemšanu ekspluatācijā. Tehniskā un operatīvā dokumentācija Katrā uzņēmumā. ja atbloķēšanas kārtība ir noteikta vietējā instrukcijā. Operatīvā personāla. kurā ir elektroietaise. • nepieciešamo mērījumu rezultātu protokoliem. bet otra . Mainoties elektroietaises valdītājam. ja izsniegto norīkojumu un doto rīkojumu skaits uzņēmumā nav pārāk liels. jābūt tehniskai dokumentācijai. Šajā gadījumā izsniegtie norīkojumi un dotie rīkojumi tiek reģistrēti operatīvajā žurnālā). spriegumu ieslēdz un atslēdz ar šo slēdzi. kura ķēdē ir jaudas slēdzis. tad kontroles funkcija jāveic darbiniekam. elektroiekārtu un ierīču pārbaudes protokoliem un pieņemšanas aktiem. šajā gadījumā brigadierim.septiņi gadi. ka spriegums var tikt ieslēgts bez iepriekšēja brīdinājuma. Ieteicamais operatīvās dokumentācijas apjoms: • operatīvais žurnāls. • iekārtu tehniskajām pasēm. ja pārslēgums jāveic diviem darbiniekiem ar B elektrodrošības grupām – elektromontierim un brigadierim. kurš ieņem augstāku amatu. 4. visa tehniskā un operatīvā dokumentācija jānodod jaunajam valdītājam.

veicot elektroiekārtu pārbaudes. Operatīvo apzīmējumu piešķiršanas un apzīmēšanas kārtību nosaka elektroietaises valdītājs vai viņa pilnvarota persona -. Tehnoloģisko un elektrisko shēmu atbilstība faktiskajām apkalpojamās iekārtas shēmām. • releju aizsardzības un automātikas norādījumi visiem elektroietaises iespējamiem režīmiem. Uz pamatiekārtas un palīgiekārtas jābūt operatīvajiem apzīmējumiem.c. ugunsdrošības un sprādziendrošības prasībām. • darba aizsardzības. kurš veic darbus elektroietaisēs un elektroiekārtās. tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. Ekspluatācijas instrukcijā jābūt sekojošai informācijai: • īsam elektroietaises un/vai elektroiekārtas raksturojumam. Iekārtas apzīmējumam shēmā jāatbilst iekārtas apzīmējumam dabā. Uzņēmuma tehniskā vadītāja vai atbildīgā par elektroietaises ekspluatāciju noteiktajā kārtībā ar izmaiņām tehniskajā un operatīvajā dokumentācijā jāiepazīstina visi darbinieki. ekspluatācijas pieredzi. Shēmām jābūt novietotām brīvi pieejamās vietās. kas ir operatīvā personāla rīcībā. Operatīvais personāls un personāls. kas sagatavotas. Elektroietaises dokumentācijā nekavējoties jāatzīmē visas ekspluatācijas procesā izdarītās izmaiņas: ieraksta veicējs. Aizpildīta operatīvā dokumentācija (operatīvie žurnāli. Nepieciešamo shēmu komplektam jāatrodas elektroietaises apkalpojošā personāla rīcībā. kādā sagatavojama un veicama iekārtas režīmu maiņa normālos un neparedzētos (avārijas) apstākļos. bet ne retāk kā vienu reizi trijos gados. pamatojoties uz ražotāja un projekta datiem. pēc izmaiņām jāievada datu bāzē jaunā redakcijā. bet ne retāk kā vienu reizi trijos gados. pārbaužu rezultātiem un vietējiem apstākļiem. • operatīvā personāla saraksti un telefona numuri.) un reģistrējošo mēraparātu diagrammas jāuzglabā ne mazāk kā mēnesi. bet komercnorēķiniem paredzētās diagrammas ne mazāk kā trīs mēnešus. amats. jānodrošina ar nepieciešamajām ekspluatācijas instrukcijām. • kārtībai. • elektroiekārtas pieļaujamajiem darba režīmiem un darbības drošuma kritērijiem un robežām.• elektroietaišu atslēgumu un remontu pieteikumu žurnāls. un tās caurskatāmas pēc nepieciešamības. kāda jāievēro personālam. kas ir specifiskas attiecīgai 14 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A . ieraksta datums un paraksts. Katrai pastāvīgajai operatīvā personāla darba vietai konkrētu operatīvās dokumentācijas apjomu un veidu (papīra vai elektroniskā formā) un tās aizpildīšanas un pārskatīšanas kārtību nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. kā arī elektroietaišu pārslēgumu kartes. pārslēguma kartes u. remontus un citus ekspluatācijas darbus. kuriem tas jāzina saskaņā ar viņu darba pienākumiem. kur uzstādītas attiecīgās iekārtas. Instrukcijas apstiprina uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. Dokumenti. jāpārbauda un jāapstiprina uzņēmuma tehniskā vadītāja vai atbildīgā par elektroietaises ekspluatāciju noteiktajā kārtībā. kuri tiek uzturēti elektroniskā formā. • kārtībai.

• darba drošības. identifikācijas numuri un citi parametri. tehniskās drošības un kustības drošības kontrolei. parametru maiņa un nomaiņa atļauta tikai attiecīgi apmācītam personālam. patērētās un piegādātās elektroenerģijas. voltmetru un tamlīdzīgu mērierīču skalām jābūt atzīmēm par kritiskajiem lielumiem. jāataino informācija par kritisku mērlielumu sasniegšanu vai pārsniegšanu. Visu mērīšanas līdzekļu uzstādīšana un ekspluatācija jāveic apstākļos. tā jāveic. nodokļu. pēc kuru rādījumiem tiek kontrolēti elektroiekārtas svarīgākie darba režīmi. • veicot izmeklēšanu un ekspertīzi. kurai uzdotas šīs funkcijas. • tehnoloģiskās apkalpošanas un remontdarbu apjomam. kurus lieto: • cilvēka dzīvības un veselības aizsardzībai. kuri veicami. uzstādīšanas vieta vai lietotājs. apstiprina Ministru kabinets. elektrostandartiem un instrukcijām. Uzņēmumā jābūt ekspluatācijā esošo mērīšanas līdzekļu uzskaitei (datu bāzei). Elektroiekārtu aprīkojumam ar mērīšanas līdzekļiem jāatbilst šo elektroiekārtu projektu dokumentācijai un mērīšanas līdzekļu pasūtītāja izvirzītajiem tehniskajiem noteikumiem. Tas nozīmē. lai personāls tiem nevarētu brīvi piekļūt un tos lietot. sanitāro normu un drošu darba apstākļu ievērošanu. Ilgstoši nelietojamie mērīšanas līdzekļi nav pakļauti periodiskai atbilstības novērtēšanai. regulēšana. ko nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. Šo līdzekļu uzdevums ir nodrošināt elektroiekārtu tehniskā stāvokļa kontroli. Valsts metroloģiskai kontrolei un uzraudzībai pakļauti mērīšanas līdzekļi. novēršot traucējumus un bojājumus attiecīgajā elektroiekārtā un to novēršanas kārtība. • neatliekamiem pasākumiem. Valsts metroloģiskai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu. Mērīšanas līdzekļiem. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 15 . • vides aizsardzībai un kontrolei. Mērīšanas līdzekļu atvēršana. kurā norādīti to tehniskie parametri. ja tas nav aprakstīts darba aizsardzības instrukcijā. ja par šo elektroiekārtu remontiem netiek sastādīta tehnoloģiskā karte. muitas un pasta operācijās. Ilgstoši nelietojamie mērīšanas līdzekļi novietojami un uzglabājami tā. ja tā nav saistīta ar reģistrējošo aparātu normāla pieraksta nodrošināšanu. banku. • tirdzniecības. ka uz ampērmetru. • ģeodēzijas un hidrometeoroloģijas darbos.elektroiekārtai. kā arī apkārtējās vides aizsardzības kontroli. kas atbilst šo mērīšanas līdzekļu tehniskajiem noteikumiem. ja to atļauj konstrukcija. tikai atsākot mērīšanu līdzekļu lietošanu. • energoresursu un citu resursu uzskaitē. kuru pārsniegšana var novest pie tehnoloģiskā procesa traucējumiem vai pat pārtraukšanas. norādot verificēšanas periodiskumu. Metroloģiskā uzraudzība Metroloģisko uzraudzību uzņēmumā veic darbinieks vai struktūrvienība.

Valsts metroloģiskai kontrolei pakļautajiem mērīšanas līdzekļiem ir šādi valsts metroloģiskās kontroles veidi: • mērīšanas līdzekļa tipa apstiprināšana. jābūt atbilstoši apmācītai un sagatavotai: • jāprot veikt mērījumus ar nepieciešamo mērījumu precizitāti. Indikatori nav pakļauti periodiskai metroloģiskās atbilstības novērtēšanai. kuras veic mērīšanas līdzekļu metroloģiskās atbilstības novērtēšanu. ievērojot mērīšanas līdzekļu ekspluatācijas apstākļus. • atkārtotā kalibrēšana. kuras nodrošinātas ar nepieciešamajiem darba etaloniem attiecīgajos mērījumu veidos un atbilstības novērtēšanas metodikām. • jāizvēlas nepieciešamajiem mērījumiem atbilstošs mērīšanas līdzeklis. • pirmreizējā un atkārtotā verificēšana. Indikatoru uzraudzību uzņēmumā veic darbinieks vai struktūrvienība. Indikatoriem uz skalas vai korpusa jābūt uzrakstam „INDIKATORS” vai apzīmējumam „I”. • jānodrošina mērīšanas procesa pareiza izpilde. bez to skaitliskas novērtēšanas ar noteiktu precizitāti. • valsts metroloģiskā uzraudzība. Personām. jābūt apliecinājumam par kompetenci un prasmi. kam uzdotas šīs funkcijas. var iekļaut indikatoru kategorijā. Mērīšanas līdzekļu tipus reģistrē valsts normatīvo dokumentu noteiktajā kārtībā. • jāievēro mērīšanas līdzekļu ekspluatācijas noteikumi. Valsts metroloģiskai kontrolei pakļautajiem mērīšanas līdzekļu tipiem jābūt apstiprinātiem un iekļautiem Valsts mērīšanas līdzekļu reģistrā. • pareizi jānoformē mērījumu rezultāti. kura veic mērījumus. Pirms mērījumu veikšanas mērīšanas līdzeklim jābūt pārbaudītam un sagatavotam darbam. Personai. Mērīšanas līdzekļus. Valsts metroloģiskai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu pirmreizējo un atkārtoto verificēšanu vai kalibrēšanu var veikt valstī noteiktajā kārtībā reglamentētajā sfērā akreditētas laboratorijas. apstiprina uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. kurus lieto tikai tehnoloģisko procesu fizikālo lielumu novērošanai. Nereglamentētās sfēras mērīšanas līdzekļu metroloģiskās atbilstības novērtēšanu var veikt kompetentas metroloģijas laboratorijas vai darba vietas. Nereglamentētajā sfērā lietojamie mērīšanas līdzekļi nav pakļauti valsts noteiktajai obligātajai metroloģiskajai kontrolei. kurās tie var tikt lietoti kā indikatori. Dokumentējot mērījumus: 16 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A . Nereglamentētajā sfērā mērīšanas līdzekļu metroloģiskās atbilstības novērtēšanas periodiskumu nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaišu ekspluatāciju atkarībā no mērījumu nozīmīguma tehnoloģiskajā procesā. Mērīšanas līdzekļu veidus un izmantošanas jomas.

ja viņa rīcībā nav prasībām atbilstoša tehniskā personāla? 4. Vides aizsardzības prasības Elektroietaises valdītājam jāizstrādā un jāveic pasākumi. Kas ir ārpuskārtas remonts? 15. īpašumam un videi un ievērotu vides aizsardzības un citu normatīvo dokumentu prasības. piezvanījis un pabrīdinājis. Kādi pienākumi jāveic atbildīgajam par elektroietaišu ekspluatāciju? 3. Kādu informāciju satur tehnoloģiskā karte? 17 . kuram viņš ir jānomaina. Kādām prasībām jāatbilst atbildīgajam par elektroietaišu ekspluatāciju? 2. Kad elektropārvades līniju pārbaude tiek uzskatīta par izturētu? 9. Kādi darbi tiek veikti atjaunošanas remonta laikā? 13. kas maiņā ir noticis un atstāt darba vietu? 8. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A Nav pieļaujama tādu elektroietaišu ekspluatācija. Kas nosaka pārbaužu normas un apjomus pirms elektroietaises pieņemšanas ekspluatācijā? 6. Kas tiek darīts uzturēšanas remonta darbu veikšanas laikā? 12. Kādi darbi tiek veikti rekonstrukcijas laikā? 14. bet darbinieks.• jāievēro mērvienību un to apzīmējumu pareiza lietošana un rakstība. Operatīvā dežuranta maiņa ir beigusies. ka 15 minūtes kavēsies. • jānorāda un ar parakstu jāapstiprina mērījumu veicējs un mērījumu veikšanas datums. kuru darbība nenodrošina vides aizsardzības normatīvajos dokumentos un/vai atļaujā piesārņojošai darbībai noteikto prasību ievērošanu. • jānorāda (jāidentificē) mērījumos lietoto mērīšanas līdzekli. lai novērstu vai mazinātu tiešu un netiešu kaitējumu cilvēka veselībai. Kas jāprot operatīvajam personālam? 10. Kad transformatoru apakšstacijas pārbaude tiek uzskatīta par izturētu? 7. Ko nodrošina tehniskās apkalpošanas darbu apjoms? 11. Kādi pārbaudes darbi jāveic pirms elektroietaises pieņemšanas ekspluatācijā? 5. Kas jādara elektroietaises valdītājam. Jautājumi un uzdevumi pašpārbaudei 1. Vai dežurantam atļauts uz papīra lapas uzrakstīt. Kur tiek noteikts tehniskās apkalpošanas un remontu darbu periodiskums? 16.

Kādām atzīmēm jābūt uz indikatoru skalas vai korpusa? 36. Kur jābūt izvietotiem elektroiekārtas operatīvajiem apzīmējumiem? 29. lapas. Kas uzņēmumā veic metroloģisko uzraudzību? 33. ar kuru tā pieņemta ekspluatācijā? L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 22. Cik bieži jāpārbauda tehnoloģisko un operatīvo shēmu atbilstība faktiskajām apkalpojamās elektroiekārtas shēmām? 25. Cik ilgi jāuzglabā aizpildīta operatīvā dokumentācija (žurnāli. Cik bieži jāpārskata tehniskā un operatīvā dokumentācija? 23. Vai jāveic atkārtota elektroietaises pārbaude. Kurš nosaka ekspluatācijas instrukciju pārskatīšanas periodiskumu? 28. Kāds ir elektroietaises ieteicamais operatīvās dokumentācijas apjoms? 24. ja ir novērsti defekti. Kādi mērīšanas līdzekļi ir pakļauti valsts metroloģiskai kontrolei un uzraudzībai? 34. Atrisiniet krustvārdu mīklu! 18 . Kam jābūt iekļautam ekspluatācijas instrukcijā? 32. kuri tika atklāti iepriekšējā pārbaudē? 19. kas noticis neilgi pirms viņa maiņas beigām. Kādi darbinieki jāiepazīstina ar izmaiņām tehniskajā un operatīvajā dokumentācijā? 26. Kas nosaka operatīvo apzīmējumu piešķiršanas un apzīmēšanas kārtību? 30. Kādus mērīšanas līdzekļus var iekļaut indikatoru kategorijā? 35. Cik bieži pārskatāmas ekspluatācijas instrukcijas? 27. kartes). Kādām prasībām jāatbilst personai. kas nav paredzēta komercnorēķiniem? 31.17. Operatīvais dežurants nav paguvis novērst traucējumu. Kādiem dokumentiem jābūt elektroietaises tehniskās dokumentācijas sastāvā. dokumentējot mērījumus? 38. Kā noformē visu remontdarbu pabeigšanu? 18. kura veic mērījumus? 37. Kas jāievēro. Vai viņš drīkst nodot maiņu un pamest darba vietu? 21. Cik ilgi jāglabā akti par remonta izpildi? 20.

volts. pēc kurām apkalpo elektroietaisi vieta. kas atļauj turpmāko ekspluatāciju ampērs. kas nodrošina kvalitatīvu remontu daļa no uzņēmuma žurnāls. kur notiek mēraparātu pārbaude mēraparāta pārbaude palielina elektroapgādes drošumu maksimāli pieļaujamais lielums remonts. kas parāda elektroenerģijas padevi kartes. kurā ieraksta visus notikumus elektroietaisē remonts. metrs utt. lai pieņemtu ekspluatācijā 19 . kas būtiski palielina kalpošanas laiku grafisku apzīmējumu kopums mēra spriegumu dokuments.Ekspluatācijas organizācija 1 2 3 4 5 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 1 7 9 10 14 15 17 18 20 21 Horizontāli instrukcijas. kas nosaka darbu (pienākumu) apjomu lieto tikai fizikālo lielumu novērošanai 1 2 3 4 5 6 8 11 12 13 16 19 Vertikāli shēma. periodiska darbība ar instrukcijām ieraksta mērījumu rezultātus elektroietaises shēmas maiņa mērīšanas līdzekļu uzraudzība mēra strāvas stiprumu dokumentācija.

kas nodrošina tehnoloģiskā procesa norisi un cilvēku drošu pārvietošanos) barošanai parasti izmanto to pašu barošanas avotu.1). pazūdot darba apgaismojuma barošanai.1 Avārijas apgaismojuma (avārijas apgaismojums – apgaismojums. Gaismekļi ir elektroiekārtas. kas nodrošina gaismas avotu – spuldžu – barošanu un gaismas plūsmu noteiktā virzienā. automātiski pieslēdzas. Darba apgaismojuma (darba apgaismojums – apgaismojums. Tāpēc ar apgaismojuma elektroietaišu ekspluatācijas jautājumiem apkalpojošam personālam ir jāsastopas jebkurā uzņēmumā. paredzēts tikai avārijas apgaismojuma barošanai. kas ļauj pabeigt tehnoloģisko procesu un nodrošina cilvēku evakuāciju) barošanai parasti izmanto no pamata barošanas avota neatkarīgu barošanas avotu. 20 . lauksaimniecībā. Bieži kā neatkarīgo barošanas avotu izmanto akumulatoru baterijas. mājsaimniecībās un klientu apkalpošanas vietās (attēls 3.3. ka apgaismojuma elektroietaises izmanto pilnīgi visās nozarēs – rūpniecībā. Apgaismojuma elektroietaises sastāv no barošanas avota. tas var būt ģenerators. Tas var būt cits transformators. kultūras iestādēs. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A attēls 3. kurš ieslēdzas automātiski . kuras. ko pārējo elektroietaišu barošanai – spēka transformatoru. pazūdot darba spriegumam. līdzīgi kā ģenerators. Apgaismojuma elektroietaises Droši var teikt. gaismekļiem un gaismas avotiem – spuldzēm.

no kuriem pirmais norāda uz aizsardzību pret putekļiem. akām un citām bīstamām vietām. Piemēram. Otrkārt. paneļiem un pultīm. jāpievērš uzmanība gaismas kūļa platumam. otrais uz aizsardzību pret mitrumu (skatīt 2. izvēloties gaismekļus. apdedzināšanas un žāvēšanas krāsnīs. piemēram. darba vietās un teritorijās jānodrošina normām atbilstošs apgaismojuma līmenis. ka šāda gaismekļa korpuss ir hermētiski noslēgts ar skrūvēm un gumijas blīvēm starp atsevišķām gaismekļa daļām. izvēloties un uzstādot gaismekļus. Piemēram. tas nozīmē. kas tos atšķir no darba apgaismojuma gaismekļiem. tad lieto gaismekļus. Katram gaismeklim ir norādīta aizsardzības pakāpe no apkārtējās vides. kas tiek norādīts leņķa grādos. ka gaisma tiks izstarota 120 grādu leņķī. jo tajā neiekļūs ne putekļi. kuri paredzēti cilvēku evakuācijai (attēls 3. ka šādā gadījumā no spoguļa atstarotie gaismas stari ir paralēli. uzstāda virs tehnoloģisko iekārtu vadības pogām. Tāpēc. nelietojot nekādus instrumentus un palīglīdzekļus. kuras nepieciešamas tehnoloģiskā procesa norisei. kuri paredzēti darba vietas apgaismošanai. Avārijas apgaismojuma gaismekļus. kas paredzēti gāzizlādes spuldzēm ar tapiņu stiprināšanu un ir gaismekļi. bet uz avārijas apgaismojuma gaismekļiem jābūt speciālām atzīmēm. atbilstoši paredzētā gaismas avota un tā stiprināšanas veidam. ko sauc par prožektoriem. Avārijas apgaismojuma gaismekļus.Darba un avārijas apgaismojuma gaismekļu montāžai un ekspluatācijai jāatbilst tehnisko normatīvo dokumentu prasībām. aizsardzības pakāpe IP00 norāda. Darba un avārijas apgaismojumam visās telpās. Pēc pirmā skaitļa var spriest arī par iespēju pieskarties gaismekļa strāvvadošām daļām. ja uz gaismekļa ir leņķa zīme un 120o . tad tas nozīmē. uzstāda virs izejām. Ja nepieciešams gaismas kūli virzīt lielā atstatumā. kā arī krāsošanas kamerās. jāņem vērā apkārtējās vides apstākļi. kuras gaismekļos stiprinās ar skrūvēšanu. tiltiem. Ja. No fizikas pamatkursa zināms. kas atrodas zem sprieguma. Ir gaismekļi. Avārijas apgaismojumam atļauts uzstādīt tādus pašus gaismekļus kā darba apgaismojumam. Avārijas apgaismojuma gaismekļiem jāatšķiras no darba apgaismojuma gaismekļiem ar krāsu vai speciālām atzīmēm. Cilvēks var pieskarties spriegumaktīvām gaismekļa daļām. Dažreiz ir nepieciešams gaismas plūsmu virzīt šaurā kūlī uz darba virsmu. Šādu gaismekli droši var uzstādīt īpaši mitrās telpās (mitrums apmēram 100%). lai izgaismotu attālinātus objektus vai darba virsmas. kādos gaismeklis tiks uzstādīts.pielikumu ). ka gaismeklis nav aizsargāts ne no putekļiem. Bieži uz avārijas apgaismojuma gaismekļu korpusa uzkrāso sarkanu vai zaļu trīsstūri. aizsardzības pakāpe ir IP66. kura fokusā tiek ievietots gaismas avots. lai neradītu liekas ēnas un izgaismotu visus darba virsmas stūrīšus. kas paredzēti spuldzēm. Tehnoloģiskā procesa pabeigšana visbiežāk ir nepieciešama maizes ceptuvēs. un tie izplatās lielā attālumā no gaismekļa. To konstrukcijā ietilpst parabolisks atstarojošs spogulis. laipām un pārejām. kā arī pie bedrēm. lai būtu iespējams pabeigt tehnoloģisko procesu. un arī cilvēks bez speciālu instrumentu pielietošanas nevar piekļūt un pieskarties gaismekļa spriegumaktīvām daļām. Pirmkārt. kā arī pie mērinstrumentiem un iekārtām. eju pagriezieniem. Tā tiek apzīmēta ar burtiem IP un diviem cipariem. Tas ir galvenais iemesls.2). gaismekļi jāizvēlas. Dažreiz nepieciešams apgaismot pēc iespējas lielāku laukumu. ne no mitruma. Treškārt. gaismekļu izvēlē jāņem vērā tā atrašanās vieta attiecībā pret apgaismojamo darba virsmu. kāpēc šādus gaismekļus neražo. ne mitrums. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 21 .

Apgaismojuma norma ir atkarīga no darba veikšanai nepieciešamā redzes sasprindzinājuma un no apstrādājamo detaļu izmēra: jo sīkākas detaļas. 22 . piemēram. darba vietai. lai saglabātu telpas estētisko izskatu (attēls 3. Tīrīšanas periodiskumu nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs. Gaismekļu tīrīšana no putekļiem. Tādas spuldzes nekavējoties jāmaina. kaut arī spuldze vēl deg. Tāpēc. regulāri jāveic izdegušo spuldžu nomaiņa un gaismekļu tīrīšana. Par gāzizlādes spuldžu gaismas plūsmas samazinājumu liecina tumšas joslas uz spuldžu galiem. kā tāpēc. kafejnīcās un restorānos. tāpēc apgaismojuma normas šādiem darbiem ir augstākas. Augsts redzes sasprindzinājums ir lasot. Šāda veida uzņēmumos gaismekļus tīra ne tik daudz. Ja darba apgaismojuma tīklā rodas sprieguma pārtraukums. zīmējot vai rasējot. piemēram. Parasti uzņēmumos sastāda gaismekļu tīrīšanas grafiku. kur montē velosipēdus. Gāzizlādes spuldzēm ekspluatācijas laikā gaismas plūsma samazinās. kokapstrādes un tamlīdzīgos uzņēmumos gaismekļu tīrīšana nepieciešama biežāk. jo apgaismojuma norma augstāka.L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A attēls 3.2 Apgaismojumu mēra luksos (lx). un tā normas nosaka normatīvie dokumenti.3). kvēpiem un nosēdumiem ir ļoti efektīvs pasākums apgaismojuma līmeņa nodrošināšanai. rakstot. tās gaismas plūsma un apgaismojums uz darba virsmas ir mazāks. Metālapstrādes. nekā. Lai apgaismojuma līmenis saglabātos nepieciešamajā līmenī. un tas ir atkarīgs no gaisā esošo putekļu koncentrācijas. kā. lai nodrošinātu apgaismojumu. lai saglabātu nepieciešamo apgaismojuma līmeni uz darba virsmas. tad avārijas apgaismojuma tīklam automātiski jāpieslēdzas pie neatkarīga enerģijas avota.

HL – avārijas apgaismojuma gaismeklis. 23 .1). ar kuru var imitēt darba apgaismojuma sprieguma pazušanu. KV1 – sprieguma releja kontakti. DC – avārijas apgaismojuma barošanas avots. Kamēr darba apgaismojuma spriegums ir pieļaujamajās robežās. SA KV1 KV AC DC HL KV1 SA 3.3 Parasti. tā sprieguma relejs atslēdzas un ar saviem normāli saslēgtiem kontaktiem pievieno avārijas apgaismojuma tīklu neatkarīgam enerģijas avotam: akumulatoram. šo prasību nodrošina ar sprieguma releja palīdzību. tā normāli saslēgtie kontakti KV1 ir atslēgtā stāvoklī un avārijas apgaismojums HL nav pieslēgts (zīmējums 3.L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A attēls 3. tikmēr sprieguma relejs KV ir nostrādājis. KV – sprieguma relejs. Tiklīdz darba apgaismojuma tīklā spriegums pazūd jeb nokrīt zem pieļaujamās vērtības (parasti ne mazāk par 95% no nominālā sprieguma).1 zīmējums AC – darba apgaismojuma barošanas avots. SA – komutācijas aparāts.

ar kūstošā ieliktņa strāvu.2 zīmējums Lai neatkarīgais enerģijas avots vienmēr būtu darba kārtībā. bet uz drošinātājiem . Viņš nosaka arī nepieciešamību pārbaudīt neatkarīgā enerģijas avota darbspēju. nepieciešams periodiski veikt tā apskati un tehnisko apkopi. kondensatoru baterijas izlādējušās. attēls 3. imitējot darba apgaismojuma sprieguma pazušanu.4 redzamo gaismekli nedrīkst izmantot kā avārijas apgaismojuma gaismekli. 24 . Apgaismojuma tīkla sadalnēs uz visiem automātslēdžiem jābūt uzrakstiem ar grupu numuriem un aizsardzības iestatījuma strāvām. Attēlā 3.2). Piemēram. SA KV AC DC KV1 HL SA KV1 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 3. kurās ir iespējams pieslēgt citus patērētājus. gan telpai vai teritorijai.kondensatoru baterijai. Neatbilstība starp uzrakstu sadalnē un patieso gaismekļu novietojumu var novest pie nelaimes gadījuma. Ir ļoti svarīgi. jo tam ir kontaktligzdas.4 Citu elektroietaišu pieslēgšana pie avārijas apgaismojuma tīkla var novest pie neatkarīgā enerģijas avota darbspēju zuduma – akumulatori tukši. To periodiskumu nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. Vēlreiz uzsveram – avārijas apgaismojuma barošanas avots drīkst tikt izmantots tikai avārijas apgaismojuma gaismekļu barošanai. Avārijas apgaismojuma tīkls jāizveido bez kontaktrozetēm un ir jābūt izslēgtai iespējai pie tā pieslēgt citas elektroietaises. nepārtrauktas barošanas (UPS) vai tamlīdzīgam avotam (zīmējums 3. lai uzraksti sadalnēs tiešām atbilstu gan aizsardzības iestatījuma strāvām. kuras apgaismojums tiek barots no šī automātslēdža vai kūstošā drošinātāja.

pie kurām tiks veikti darbi. Rezultātā darba strāva ir kļuvusi lielāka par uzstādītā aizsardzības aparāta – automātslēdža vai kūstošā drošinātāja . un darbs apgaismojuma dēļ netiek traucēts. jo nostrādās tā termoatkabnis. nepieciešams pārbaudīt sprieguma neesamību pirms darba sākuma darba vietā uz strāvvadošām daļām. jo atslēdzes strāva automātslēdzim B25 ir 3 x 25 = 75A.piemērs. 25 . rodas nepieciešamība pēc papildus apgaismojuma . Darba strāva I=18A. ekspluatācijas personālam jāseko. Viss ir labi līdz pirmajam īssavienojumam. šīs izmaiņas nekavējoties ir jāparāda uzrakstos apgaismojuma tīkla sadalnēs. ka viss ir kārtībā – gaisma deg. bet īssavienojuma strāva 70A. Tas normālā darba režīmā neatslēgsies. lai tūlīt pēc ierīkošanas (vienmēr vajag atcerēties elektriķu pamata aksiomu (aksioma – patiesība. Pēc papildus gaismekļu uzstādīšanas darba strāva palielinājās par I = 4. Kādi tīkla parametri var mainīties un kāpēc? Parasti mainās uzstādītā jauda. īssavienojuma strāvai plūstot ilgāku laiku. īssavienojumam saglabājoties pietiekami ilgu laiku. Tātad darba strāva palielinājās par 3. kur P – jauda [kW]. 1. Tomēr to nevar uzskatīt par aizsardzību no īssavienojuma. ka aizsardzības aparāts neatslēdzas tāpēc.6 = 21. Mainoties tīkla parametriem. bet patiesībā spriegums nav atslēgts. Patreizējais uzstādītais aizsardzības aparāts ir automatslēdzis B20.5 x 10 x 0. paļaujoties uz uzrakstiem. radās nepieciešamība uzstādīt papildus 10 gaismekļus.papildus gaismekļiem. ir palielināts arī nostrādes strāvas iestatījums īssavienojuma gadījumā. Tomēr tas neatslēgsies arī no īssavienojuma strāvas. Tāpēc. Šķiet. Ekspluatācijas personāls nomaina aizsardzības aparātu pret tādu. ka. jo. jāveic cilpas “fāze-nulle” pretestības mērījumi vai aprēķins. Ja tiek veikti apgaismojuma tīkla ierīkošanas darbi. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A No šejienes: I = 4. kuram ir lielāks nostrādes strāvas iestatījums. automātslēdzis atslēgsies.6 (A). katru ar 80 W jaudu.atslēdzošo strāvu. kura nav jāpierāda): nekas nav pastāvīgāks par “pagaidām”) tiktu izveidoti atbilstoši uzraksti apgaismojuma tīkla sadalnēs. pirms remonta darbiem atslēdz automātslēdzi vai izņem drošinātāju. Paplašinoties darba zonai. tā var radīt bojājumus elektroinstalācijā. Pirms ierīkošanas darbu pieņemšanas akta parakstīšanas jāpārliecinās par uzrakstu atbilstību reālajai situācijai.ekspluatācijas personāls. Patiesībā. kad izrādās. palielinot aizsardzības aparāta maksimāli pieļaujamo darba strāvu. Protams. jo darba strāva ir mazāka par automātslēdža nominālo strāvu. Paplašinoties tehnoloģiskā procesa darba zonai. ka uzstādītais automātslēdzis B20 atslēgsies no pārslodzes.5 – empīrisks koeficients. un pieaug darba strāva. bet īssavienojuma strāva tikai 70A. un tas atslēdzas pat pie normāla darba režīma. kuru dēļ jāmaina drošinātāja kūstošā ieliktņa lielums vai automātslēdža iestatījums.6 ampēriem un tagad ir 18 + 3.5 P – empīriska sakarība vienfāzes tīklā. Ja ekspluatācijas laikā mainās apgaismojuma grupas vai to atrašanās vieta.08 = 3. 4. Tātad palielinās uzstādītā jauda. lai izvairītos no nelaimes gadījumiem. Tiek uzstādīts automātslēdzis B25.6 A.

i. jo netiks izpildīts nosacījums Iīs ≥ 3 Idr . kur Uf . atslēgs elektrisko ķēdi pietiekami īsā laikā. īssavienojuma gadījumā aizsardzības aparāta darbība ir neefektīva – drošinātāja kūstošais ieliktnis pārdegs pēc salīdzinoši ilga laika. nulles vads N un transformatora T sekundārais tinums. ja gaismeklī HL notiks īsslēgums. t.piemērā. Lai izvairītos no šādiem gadījumiem. pirms īssavienojuma strāva nodarījusi bojājumus elektroinstalācijā. pie kuras drošinātājs vēl nepārdeg. t.nominālais fāzes spriegums (V). Iespējams izmērīt gan cilpas „fāze – nulle” pretestību. 26 . kurā ietilpst fāzes vads L.piemērs.Tātad šādas automātslēdžu maiņas rezultātā apgaismojuma tīkls ir atstāts bez aizsardzības no īssavienojuma! 2. Mērījumus veic ar speciālu cilpas „fāze – nulle” mērīšanas instrumentu. tikai tad kūstošais drošinātājs efektīvi aizsargās no īssavienojuma. kur Iīs . vai pretestību. Arī šajā gadījumā drošinātājs atslēgs apgaismojuma tīklu no sprieguma. Līdzīgi kā 1.drošinātāja kūstošā ieliktņa nominālā strāva.īssavienojuma strāva.. Idr . gan īsslēguma strāvu. izolācijas bojājuma rezultātā savienosies fāzes vads ar nulles vadu.3 zīmējums N Mērījuma rezultātā iegūstam īssavienojuma strāvas lielumu. Pretestības vērtību ievieto formulā Iīs = Uf / Zf-0 . Kūstošā drošinātāja nominālā strāva – maksimālā ilgstoši pieļaujamā strāva. Savukārt Zf-0 = Zf + Z0 + ZT/3 .fāzes vada pilnā pretestība (Ω). Cilpa „fāze – nulle” (3. jo darba strāva ir lielāka par drošinātāja kūstošā ieliktņa nominālo strāvu. To var uzzināt. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A Īssavienojuma strāvai jābūt vismaz 3 reizes lielākai par kūstošā drošinātāja nominālo strāvu. T L HL 3. veicot cilpas “fāze – nulle” mērījumus katras līnijas tālākajā punktā – pie pēdējā gaismekļa. Zf-0 – cilpas “fāze – nulle” pilnā pretestība (Ω).. kur Zf .3 zīmējums) ir īsslēguma strāvas ķēde. kura plūdīs ķēdē. ekspluatācijā nepieciešams zināt īssavienojuma strāvas lielumu. Uzstādītais aizsardzības aparāts ir kūstošais drošinātājs ar ieliktņa nominālo strāvu 20A.i.

L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A attēls 3. kurās līnijās nepieciešams veikt kontaktu tīrīšanu un pievilkšanu. nelietojot instrumentus un nenoņemot gaismekļa aizsargu. jāizvēlas gaismeklis ar aizsardzības pakāpi vismaz IP44. ka cilvēkam nav iespējams pieskarties pārnēsājamā gaismekļa strāvvadošām daļām. Tas jāņem vērā. kuriem ir pārejas pretestība. pievienojumi pie gaismekļiem). Tāpēc ekspluatācijas laikā cilpas “fāze – nulle” pretestība pieaug un īssavienojuma strāva samazinās. Jāņem vērā. ka 220 – 230 V spriegumu drošības apsvērumu dēļ drīkst izmantot tikai gadījumos. ka fāzes vadā un nulles vadā ir savienojumi (savienoti līnijas vadi. Uz pārnēsājamo rokas gaismekļu korpusa jābūt rakstītam. Z0 .nulles vada pilnā pretestība (Ω). Cipars “4” aizsardzības pakāpē norāda arī uz to. ZT/3 . Tagad gaismeklis ir pasargāts gan no putekļiem un cilvēka pieskaršanās.5 Ja pārnēsājamo rokas gaismekli jāizmanto ārpus telpām. kurās nav iespējams vienlaicīgi pieskarties strāvvadošām 27 . var redzēt. ja pārnēsājamo rokas gaismekli jāizmanto salīdzinoši sausās telpās. ka gaismekļa strāvvadošās daļas ir pasargātas no parastu putekļu piekļūšanas un. Piemēram. līdzīgi kā stacionāro gaismekļu korpusi. gan arī no gaisa mitruma piekļūšanas strāvvadošajām gaismekļa daļām. nepieciešams veikt periodiskus cilpas “fāze – nulle” mērījumus. Arī pārnēsājamo rokas gaismekļu korpusi (attēls 3. Lai savlaicīgi varētu pamanīt kontaktu pārejas pretestību palielināšanos.transformatora sekundārā tinuma vienas fāzes pretestība (Ω ). kas summējas ar līnijas vadu un transformatora tinuma pretestību. kad pārnēsājamo gaismekli izmanto telpās bez paaugstinātas elektrobīstamības.pielikums). Tas nozīmē.5). arī no mitruma. (Telpas bez paaugstinātas bīstamības – telpas. Pirms pārnēsājamo rokas gaismekļu izmantošanas. Jāatceras. ja uz tām nelej ūdeni. tad var izvēlēties gaismekli ar IP43. kāda ir šo izstrādājumu aizsardzības pakāpe IP (2. savienojumi nozarkārbās. ir izveidoti ar dažādām aizsardzības pakāpēm no apkārtējās vides iedarbības (IP). izvēloties pārnēsājamo rokas gaismekli konkrētai vietai un darba apstākļiem. kādas shēmas elektrotīklos un ar kādu papildaizsardzību tos paredzēts ekspluatēt. kur iespējama migla vai pat lietus. jāizvēlas to barošanas spriegums. Salīdzinot iegūtos rezultātus ar pretestības un īssavienojuma strāvas lielumiem apgaismojuma tīklu pieņemot ekspluatācijā.

Zemākais jeb pārveidotais spriegums tiek noņemts no autotransformatora sekundārā tinuma (punkti 2 un 3). kas ir zem sprieguma.tml.tml. jo tajos augstākā sprieguma tinums U1 ir elektriski saistīts ar zemākā sprieguma U2 tinumu (3.) L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A Tas nozīmē.elektroiekārtas daļām. jo tas var radīt bīstamību personālam. Pārnēsājamo gaismekļu barošanai nedrīkst izmantot autotransformatorus. Tas ir drošības pasākums gadījumā.vai īpaši bīstamās telpās. ja izolācijas bojājuma dēļ augstākais spriegums nokļūst uz zemākā sprieguma tinuma. kas ir zem sprieguma. (Telpas ar paaugstinātu bīstamību – telpas. (Īpaši bīstamas telpas – telpas. Ja pārnēsājamo rokas gaismekli izmanto ārpus telpām – bedrēs. . kurš izmanto pārnēsājamo gaismekli. tad augstākais spriegums nokļūst uz izvadiem 2 un 3. un sazemētām konstrukcijām vai to daļām. Ja starp punktiem 1 un 2 notiek starpvijumu īsslēgums. kuri speciāli paredzēti pārnēsājamo rokas gaismekļu barošanai. HL – pārnēsājamais gaismeklis. un sazemētām konstrukcijām vai to daļām (apkures radiatori. kurās ir iespējams vienlaicīgi pieskarties strāvvadošām elektroiekārtas daļām. un kurās gaisa temperatūra pārsniedz 30oC vai gaisa relatīvais mitrums pārsniedz 80%. ūdensvada metāla caurules.) Ja pārnēsājamo gaismekli izmantojam telpās ar paaugstinātu bīstamību.4 zīmējums T – autotransformators.) un kurās gaisa temperatūra nepārsniedz 30ºC un gaisa relatīvais mitrums nepārsniedz 80%. tranšejās. Kā aizsardzības pasākumu pret elektrisko strāvu ieteicams izmantot atdalošos transformatorus (atdalošais 28 . Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot paštaisītus transformatorus. akās u.4 zīmējums). kurās vienlaicīgi ir vismaz divas pazīmes. ka jāizmanto pazeminošais transformators. sazemēti elektroiekārtu pamati vai korpusi u. ievērojot visus iepriekš minētos nosacījumus par pazeminošo transformatoru izvēli. lai pazeminošā transformatora sekundārā tinuma viens izvads būtu sazemēts. Augstākais jeb pārveidojamais spriegums U1 tiek pievadīts autotransformatora primāram tinumam (punkti 1 un 3). 1 T U1 3 2 U2 HL 3. Jāizmanto rūpnieciski ražotie pazeminošie transformatori. kas apdraud cilvēka dzīvību. vai gaisa relatīvais mitrums ir tuvu 100% (uz sienām un griestiem novērojama kondensāta veidošanās). kas raksturo telpas ar paaugstinātu bīstamību vai temperatūra pārsniedz 30oC. barošanas spriegumam jābūt ne lielākam par 36 – 42 V. Jāraugās. dzelzsbetona konstrukciju armatūra. tad barošanas spriegumam jābūt ne lielākam par 12 V.

elektriskā ķēde nenoslēdzas un caur cilvēku strāva neplūst (spuldzīte zīmējumā nedegs!). kategoriski aizliegts sazemēt atdalošā transformatora sekundārā tinuma vienu izvadu! Ja tas tiktu izdarīts. Pretējā gadījumā iespējams gaismekļa kabeļa izolācijas bojājums.tml. kura transformācijas koeficients k = 1.Atdalošā transformatora ideja saprotama zīmējumā 3. sekundārās ķēdes pievienojums (pārnēsājamais gaismeklis) nedrīkst būt garāks par 8 metriem un tam ir jābūt pārskatāmam.. tad caur zemi noslēgtos elektriskā ķēde un caur cilvēku sāktu plūst strāva. Atšķirībā no pazeminošā transformatora. ja izolācijas bojājuma rezultātā uz elektroiekārtas korpusa parādās spriegums. jo spriegumi abos tinumos ir vienādi. 3. kas atslēdz barošanas spriegumu. Diferenciālās aizsardzības automātslēdzis – automātslēdzis. kas var radīt zemesslēgumu ar dzelzsbetona konstrukciju armatūru vai ūdensvada metāla caurulēm. T L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 3. piemēram. caur zemi noslēgsies elektriskā ķēde un caur cilvēku plūdīs elektriskā strāva.6 zīmējums I2 L2 K 29 . Diferenciālās aizsardzības automātslēdzis (praksē izmanto nosaukumu “noplūdes automāts”) ir izmantojams bez īpašiem nosacījumiem – tikko PE vadā parādās strāva. t. sekundārais spriegums vienāds ar primāro spriegumu.i. galda lampu barošanai lasītavās. atdalošajā transformatorā nav bīstamība.5. Bez tam. Izmantojot atdalošo transformatoru. kontaktrozešu barošanai viesnīcās u. Šī nosacījuma dēļ atdalošos transformatorus biežāk izmanto.transformators – transformators. kā rezultātā viens sekundārā tinuma izvads izrādīsies sazemēts.5 zīmējums Pieskaroties pie viena no atdalošā transformatora izvadiem. automātslēdzis atslēdz barošanas spriegumu (skat.6 zīmējumu) PE L N I1 L1 L3 H Ia 3. ka augstākais spriegums nokļūs uz zemākā sprieguma tinuma.)vai diferenciālās aizsardzības automātslēdžus.

jo komutācijas brīdī var izveidoties elektriskais loks.tml. tam jābūt vienā gabalā. bet arī uz jebkuriem dažāda sprieguma kontaktspraudņiem un kontaktrozetēm. Atkarībā no pārnesamo rokas gaismekļu lietošanas biežuma uzņēmuma tehniskais vadītājs nosaka šo mērījumu periodiskumu. Pārnēsājamo 12 – 42 V gaismekļu kontaktspraudņiem jābūt tādiem. Kamēr izolācija nav bojāta. kura spoles serde mehāniski savienota ar noplūdes automāta spēka kontaktu atslēdzējmehānismu. Atslēgšanas elektromagnētā inducējas EDS. I1 = I2 Caur automātslēdzi plūstošās strāvas fāzes vadā un nulles vadā ir vienādas. tāpēc arī to radītās magnētiskās plūsmas ir vienādas. tad pārbaudes periodiskumu un apjomu nosaka tehniskais vadītājs. ir vienāda ar strāvu I2. ka pirms katras pārnesamā rokas gaismekļa lietošanas reizes ir jāveic gaismekļa apskate. tas nostrādā un noplūdes automāta spēka kontakti atslēdzas. Pārnēsājamo rokas gaismekļu pārbaudē ietilpst pievadkabeļa izolācijas pretestības un gaismekļa korpusa izolācijas pretestības mērīšana (ja korpuss ir metālisks). Φ1 = Φ2 Rezultējošā magnētiskā plūsma Φ = 0. Apskatot gaismekli. kas plūst uz elektroenerģijas patērētāju H. noberzta. kam pievienots fāzes vads L. Prasība par dažāda veida kontaktspraudņiem attiecināma ne tikai uz pārnesamiem gaismekļiem. kurai tiks pievadīts ievērojami lielāks spriegums par nominālo. ja nepieciešams pagarināt gaismekļa pievadkabeli tāpēc. Pārnēsājamos rokas gaismekļus jāpārbauda atbilstoši ražotāja instrukcijām. ka esošais kabelis ir par īsu. bet pretēji vērstas. kam pieslēgts elektromagnēts K. un cilvēks var gūt nopietnus apdegumus. atslēdzot barošanas spriegumu. Ja šādu instrukciju nav. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A • pievadkabelim nedrīkst būt savienojumu. kur izvietoti dažādu spriegumu elektroapgādes tīkli. bet pretēji vērstas. Svarīgi ir ievērot. L2 – tinums. lai apgaismotu darba vietu. tāpēc to radītās magnētiskās plūsmas arī nav vienādas un rezultējošā magnētiskā plūsma Φ ≠ 0. 30 . tad nepieciešams tuvāk darba vietai novietot barošanas avotu – pazeminošo transformatoru. saspiesta u. Mērījumu rezultātiem jāatbilst pastāvošajām izolācijas pretestības normām. jāvērš uzmanība uz sekojošo: • pievadkabeļa izolācija nedrīkst būt bojāta – pārgriezta. jābūt visām stiprinājuma skrūvēm. nedrīkst būt plaisas..Noplūdes automāts sastāv no feromagnētiskas serdes. uz visām kontaktrozetēm jābūt norādēm ar nominālo tīkla spriegumu. Ja šī prasība netiks ievērota. cietīs elektroiekārta. lai tos nevarētu ieslēgt augstāka sprieguma kontaktrozetēs. Telpās. Ja izolācija tiek bojāta. uz kuras atrodas trīs tinumi: L1 – tinums. Tagad caur automātslēdzi plūstošās strāvas fāzes vadā un nulles vadā nav vienādas. tas nenostrādā un noplūdes automāta spēka kontakti paliek saslēgti. kas plūst no patērētāja. un PE vadā strāvas nav. kam pievienots nulles vads N un L3 – tinums. • kontaktspraudņa korpusam jābūt veselam. uz elektroiekārtas korpusa parādās spriegums attiecībā pret zemi un PE vadā sāk plūst strāva Ia. Atslēgšanas elektromagnētā EDS neinducējas. strāva I1.

Dažreiz žilbinošas gaismas dēļ darbinieks var nepamanīt kādas detaļas. Aizliegts mainīt ražotāja noteikto gaismekļu konstrukciju: noņemt izkliedētājus. kurus cilvēks redz kā sarkano gaismu. uzsūc. tad katru priekšmetu mēs redzam tādā krāsā. kas pēc jaudas un starojuma krāsas atbilst projektētajai. ja mugurā ir balts nevis melns apģērbs. kādas krāsas gaismu tas atstaro. iespējams tāds pats rezultāts kā jaudas samazināšanas gadījumā . 31 . tātad salikta gaisma. Rezultātā iespējams nekvalitatīvi veikts darbs un pat nelaimes gadījums. Tāpēc saules gaismā. spuldzes nominālajam spriegumam jāatbilst paredzētajam gaismekļa barošanas spriegumam. Ja apskates laikā atklāti kādi bojājumi vai neatbilstība. ierīkojot apgaismojumu. bieži lieto ārējos gaismas plūsmas atstarotājus (attēls 3. Priekšmetu redzam sarkanu tāpēc. bet pārāk spilgtas vai pārāk spēcīgas atstarotās gaismas dēļ. ka tas atstaro tāda garuma gaismas viļņus. šādu gaismekli lietot aizliegts! Par atklātajiem trūkumiem nekavējoties jāziņo tiešajam vadītājam. Ļoti svarīgi ir izvēlēties gaismas avota izstarotās gaismas krāsu (spektru) atbilstoši apstrādājamo detaļu krāsai. kas sastāv no dažādas krāsas jeb garuma gaismas viļņiem (baltās gaismas sastāvdaļas varam redzēt. kas ir balta.nevis nepietiekama apgaismojuma. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A Ja tiks samazināta uzstādītā gaismekļu jauda. samazināsies apgaismojuma līmenis uz darba virsmas. ātrāk un vairāk uzsilst priekšmeti melnā krāsā. Kā zināms no fizikas kursa. tātad nogurumu un koncentrēšanās spēju pazemināšanos. Ir patīkamāk atrasties saulē. Tas radīs papildus redzes sasprindzinājumu.• • gaismekļa korpusam jābūt ar nebojātu spuldzes aizsargstiklu.6). kas var novest pie tām pašām sekām kā nepietiekams apgaismojums. atstarotājus un aizsargrežģus. Baltā gaisma ir salikta gaisma. režģi un atstarotāju. attēls 3. Lai izvairītos no apžilbināšanas. Pārējos gaismas viļņus priekšmets absorbē.6 Ja nepamatoti tiks palielināta uzstādīto gaismekļu jauda. Darba un avārijas apgaismojumam drīkst izmantot tikai tādus gaismekļus. novērojot varavīksni).

32 . ir tuvas sajūtām.7 Protams. Samazinoties spriegumam. (V). (A). kur ΔU – sprieguma kritums līnijas galā. katrs priekšmets var atstarot tikai tādas krāsas gaismu. Tāpēc. I – strāvas stiprums līnijā. Sprieguma kritums ir atkarīgs no līnijas pretestības un strāvas. Lai apgaismojums būtu vistuvāk dabīgajam jeb dienas gaismai. bet sarkanos priekšmetus redzēsim spilgti sarkanā krāsā. R – līnijas vadu pretestība.L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A attēls 3. Spuldžu gaismas plūsma ir proporcionāla spriegumam. (Ω). Iekšējā darba apgaismojuma tīklos uz vistālāk novietotām spuldzēm un prožektoru ietaisēm sprieguma pazeminājums nedrīkst būt lielāks par 5% no nominālā sprieguma. Silti baltās spuldzes izstarotās gaismas spektrs ir novirzīts uz sarkano galu. Auksti baltās spuldzes izstarotās gaismas spektrs ir novirzīts uz zilo galu. tātad aprēķinātā. priekšmetus redzam citā krāsā nekā tie ir patiesībā. izgaismojot baltas virsmas. Citiem vārdiem sakot. Nominālā. kas izstaro baltu gaismu. jāizvēlas spuldzes. iegūst sajutu. kāda ir. tāpēc. gaismas plūsma un apgaismojums uz darba virsmas būs tikai pie nominālā spuldzes sprieguma. tad visus priekšmetus redzēsim sarkanīgus. vērojot sniega lauku aukstā ziemas dienā. bet ārējā un avārijas apgaismojuma tīklos. ja gaismeklī ievietosim sarkanas gaismas avotu. kādā tas ir nokrāsots. ko iegūstam. kā arī 12 – 42 V sprieguma tīklos uz vistālāk novietotām spuldzēm – ne lielāks par 10%. vērojot priekšmetus dabīgā apgaismojumā. proporcionāli samazinās arī gaismas plūsma un apgaismojums uz darba virsmas. tāpēc sajūtas. vērojot apgaismotās virsmas. Spuldzēm tiek norādīti divi baltās gaismas veidi – auksti balta vai silti balta. kas plūst līnijā: ΔU = I x R .

U – spuldzes nominālais spriegums. Ja transformators būs novietots pārdomāti. lai atrastos apmēram apgaismojuma ietaises ģeometriskajā centrā: tā saucamā “radiālā shēma”. Tātad sprieguma pazemināšanos apgaismojuma tīklā uz pēdējiem līnijas gaismekļiem var ietekmēt. Tāpēc spuldzes jaudas samazināšana kā sprieguma krituma samazināšanas veids nav pieņemams variants. Tomēr arī šim paņēmienam ir savi mīnusi: šķērsgriezuma laukuma palielināšana palielina apgaismojuma ietaises ierīkošanas izmaksas. jāņem vērā. apgaismojuma slēgšana jāparedz no abām izejām. Tomēr. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A kur P – spuldzes jauda. S – līnijas vadu šķērsgriezuma laukums. lemjot par pārnesamā gaismekļa barošanas avota – pazeminošā transformatora – uzstādīšanas vietu. izveidojot šādu apgaismojuma vadības shēmu (3. Transformators ir jānovieto pēc iespējas tuvāk apgaismojamajai darba vietai. samazinoties spuldzes elektriskajai jaudai.8 zīmējums): 33 . Pārnesamā apgaismojuma vadu šķērsgriezuma laukuma palielināšana padara šo vadu smagāku. lai nevajadzētu lietot garu pārvietojamo kabeli. samazinās arī tās izstarotā gaismas plūsma. kur ρ – līnijas vadu materiāla īpatnējā pretestība. (m). samazināsies sprieguma kritums. Samazinot pārnesamā gaismekļa spuldzes jaudu. Apakšstaciju un sadalietaišu telpās. bet apgaismojums nemainīsies. Apgaismojuma sadalnes parasti tiek uzstādītas nevis vienā apgaismojuma līnijas galā.7 zīmējums Tas pats jāievēro. Apgaismojuma līnijas vadu garuma samazināšana pirmajā brīdī šķiet neīstenojams pasākums. kas palielina iespēju tam pārlūzt vietā. tātad. (mm2). gan sprieguma kritums nepārsniegs pieļaujamo līmeni. 3. Nedrīkst rasties situācija. mainot spuldzes jaudu vai apgaismojuma līnijas vadu šķērsgriezuma laukumu un/vai garumu. jo apgaismojumam taču ir jābūt tur. samazinās strāvas stiprums līnijā un reizē ar to arī sprieguma kritums. ka. kur tas tiek visvairāk locīts. Palielinot līnijas vadu šķērsgriezuma laukumu. bet tā tiek novietota tā. Apgaismojuma slēgšanu no divām vietām realizē. (W). ja pirms apgaismojuma ietaises ierīkošanas – projektēšanas stadijā – tiek pārdomāta apgaismojuma ietaises barošanas avota atrašanās vieta. samazināsies apgaismojums uz darba virsmas. kurās ir divas izejas.Līnijas vadu pretestība savukārt ir atkarīga no līnijas garuma un vadu šķērsgriezuma laukuma: R=ρxl/S. (V). Strāvas stiprums ir atkarīgs no spuldzes jaudas. (Ω). grūtāk pārvietojamu. kur tam jābūt! Tomēr tas ir pavisam reāls pasākums. Pārnesamā gaismekļa vads paliek mazāk lokanāks. l – līnijas vadu garums. tad gan darba drošība būs augstā līmenī. ka apkalpojošam personālam jāmeklē izeja no apakšstacijas vai sadalietaises tumsā. Aptuveni to var aprēķināt: I=P/U.

Uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju apstiprina gaismekļu tehniskās ekspluatācijas instrukciju.11. gan pēc darba beigām izslēgt. 3.8 zīmējums Shēmā izmantoti divi pārslēdži SA1 un SA2. nepārtraucot uzņēmuma pamatdarbību. jāatceras. lai nepieciešamos ekspluatācijas darbus varētu veikt. Jāparedz gaismekļu apkalpošanas iespējas atbilstoši darba aizsardzības prasībām. fāzes ķēde atkal tiks savienota un spuldze atkal iedegsies. kurā norādīts. kuri novietoti pie apakšstacijas vai sadalietaises izejām. ka ekspluatācijas laikā būs nepieciešams veikt spuldžu nomaiņu un gaismekļu kupolu tīrīšanu.SA1 L SA2 HL N L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 3.8 Ierīkojot apgaismojuma elektroietaisi. Pārslēdzot jebkuru pārslēdzi – SA1 vai SA2 – fāzes ķēde tiks pārtraukta un spuldze nodzisīs. Ja gaismekļi ir uzstādīti virs darba galdiem. attēls 3. Apgaismojuma tīkla pārbaužu un apskašu periodiskums: • • avārijas apgaismojuma pārbaude ar darba apgaismojuma atslēgšanu – divas reizes gadā. Ar jebkuru no šiem pārslēdžiem iespējams apgaismojumu gan ieslēgt. jāievēro ekspluatācijas instrukcijās paredzētie drošības pasākumi. Zīmējumā redzamajā pārslēdžu stāvoklī apgaismojuma spuldze HL degs.9. Lai darbu veiktu. Pārslēdzot vēlreiz jebkuru pārslēdzi. kādā veidā jāveic nepieciešamie gaismekļu apkopes darbi. 3.10 un 3. Dažāda veida gaismekļi redzami attēlos 3. tad to apkalpošanai jāierīko piekļuves platformas vai tilti. darba vietu apgaismojuma līmeņa mērīšana – pieņemot apgaismojuma tīklu ekspluatācijā un 34 .8. jo fāzes L ķēde ir noslēgta un uz spuldzi tiek padots spriegums.

Ja iegūtā apgaismojuma vērtība ir mazāka par normu. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A attēls 3. Praksē reti mēra kontaktu pārejas pretestības apgaismojuma tīklā. nekavējoties jāveic pasākumi apgaismojuma līmeņa paaugstināšanai. (s). (A). Elektrisko kontaktu savienojumiem jābūt tādiem. t – strāvas plūšanas laiks caur kontaktsavienojumu. ar kuru var izmērīt mazas pretestības (miliomus un pat mikroomus). R – kontaktsavienojuma pārejas pretestība. izmainot tehnoloģisko procesu. Apskašu un pārbaužu laikā atklātie defekti jānovērš iespējami ātrāk.9 Uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju var noteikt biežāku avārijas apgaismojuma pārbaudi.1 Ω. ja to prasa veicamo darbu tehnoloģija. kur I – caur kontaktsavienojumu plūstošās strāvas stiprums. Jebkurš atklātais defekts ir jānovērš nekavējoties! Darba vietas apgaismojuma līmeni mēra ar speciālu mērinstrumentu – luksometru. 35 . Izdalītais siltuma daudzums ir atkarīgs no plūstošās strāvas stipruma un no kontaktu savienojuma pārejas pretestības (Džoula – Lenca likums): Q = I2 x R x t . Kontaktu silšanu izraisa elektriskās strāvas plūšana caur pāreju no viena vadītāja uz otru.turpmāk pēc vajadzības. pārvietojot iekārtas vai izmainot telpas funkcionālo nozīmi. Parasti sliktus kontaktsavienojumus nosaka. mērot cilpas “fāze – nulle” pretestību (kas ir cilpa “fāze – nulle” un kā to mēra. lai novērstu kontaktu silšanu vai elektroķīmiskos procesus. Elektrisko kontaktu savienojumu pārejas pretestība nedrīkst būt lielāka par 0. piemēram. To mēra ar speciālu instrumentu – pretestību tiltu. Iegūtās vērtības luksos (lx) salīdzina ar normatīvos noteiktajiem darba vietas apgaismojuma līmeņiem. Pārbaudes laikā tiek imitēta darba apgaismojuma atslēgšanās un pārbaudīts. aprakstīts iepriekš). vai avārijas apgaismojums automātiski ieslēdzas un vai deg visas avārijas apgaismojuma gaismekļos ievietotās spuldzes. (Ω).

Izolācijas pretestībai jābūt vismaz 0. Ārpuskārtas mērījumi jāveic. ja apgaismojuma vai spēka tīklā ir noticis īssavienojums vai aizsardzības aparāti atslēguši tīklu no sprieguma pārslodzes dēļ. piemēram. alumīnijs un varš. Drošinātājiem jābūt izņemtiem. Savienojuma vietā veidojas metāla oksīds.10 Elektroķīmiskais process notiek tad. Ja tāda nepieciešamība rodas. kā arī starp jebkuriem diviem vadiem posmā starp drošinātājiem vai aiz pēdējā drošinātāja.L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A attēls 3. Tāpēc jāizvairās no divu dažādu metālu savienošanas. jo pretējā gadījumā izolācija var tikt pasliktināta šī paaugstinātā sprieguma dēļ. kura elektriskā pretestība ir ievērojami lielāka nekā paša metāla pretestība. Rezultātā kontaktsavienojuma pārejas pretestība pieaug un kontaktsavienojums silst. kuras ir paredzētas divu atšķirīgu metālu savienošanai. vajag pielietot speciālas savienojuma spailes. apgaismošanas un spēka instalācijām jāmēra izolācijas pretestība ar 1000 V megommetru. attēls 3.11 Izolācijas pretestības mērīšanai nevajadzētu izmantot lielāku mērīšanas spriegumu par 1000 V. Pieņemot ekspluatācijā un turpmāk vienu reizi sešos gados. kad savienoti divi dažādi metāli. Izolācijas pretestība jāmēra starp katru vadu un zemi. Uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju var noteikt biežākus izolācijas pretestības mērīšanas termiņus. 36 . bet sprādzienbīstamā vai ķīmiski agresīvā vidē vienu reizi gadā.5 MΩ.

9 zīmējums Pieņemsim. jāatvieno visi elektroenerģijas patērētāji. Ja ir pirmais variants. ir pamats domāt. ka 0. tātad tas var būt zem sprieguma. 37 .Mērot izolācijas pretestību spēka ķēdēm. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A attēls 3. Vispirms tomēr vajadzētu pārliecināties. lai spuldzes kvēldiegs mērīšanas laikā nesavienotu fāzes vadu ar nulles vadu. pa kuru tai nav jāplūst. ka jāpārbauda tā izolācija..9 zīmējums). Piemēram.i. Pieņemot lēmumu. Spuldzēm jābūt izskrūvētām. vienfāzes tīklā arī starp nulles vadu un korpusu. vai ir mērītas vairākas elektriskās ķēdes vienlaicīgi. RΣ < R1. starp fāzes un nulles vadiem.12 Vēl ir sastopami arī šādi gaismekļi Jāņem vērā. Jāveic pasākumi. starp fāzes vadu un iekārtas korpusu. jo nulles vadā var plūst strāva. Atcerieties paralēlā slēguma īpašību: kopējā pretestība ir mazāka par atsevišķa paralēlā zara vismazāko pretestību (3. ka R1 < R2 < R3. kurai vēlējāties. lai mērīšanas laikā neradītu pārtraukumu fāzes vadā. Ja esat ieguvuši šādu mērījumu rezultātu. ka izolācijas kvalitāte ir slikta. starp fāzes un PE vadiem. starp kādiem vadiem vai elektroietaises daļām mērīt izolācijas pretestību. jāvadās no apsvēruma. bojātā vada nomaiņa u. Trīsvadu vai piecvadu sistēmā izolācijas pretestība jāmēra arī starp nulles vadu un PE vadu. R1 R2 R3 3. t. bet apgaismošanas tīklā jābūt izskrūvētām spuldzēm un ieslēgtiem slēdžiem. tad. Drošinātājiem jābūt izņemtiem (vai automātslēdžiem atslēgtiem). tad jāsāk plānot pasākumi izolācijas kvalitātes uzlabošanai – bojātās vietas papildus izolēšana.5 MΩ ir ļoti zema izolācijas pretestība. kas traucē strāvai plūst pa to ceļu. ka mērījumi ir veikti pareizi. Slēdžiem jābūt ieslēgtiem. lai mērījumu procesā novērstu elektronisko vai pusvadītāju iekārtu bojājumus. lai mērījamā elektriskā ķēde nenoslēgtos caur barojošā transformatora sekundāro tinumu.tml. tikai tai elektriskajai ķēdei. neatkarīgi no pretestību skaitliskās vērtības.

iekārtas metāliskam korpusam pievienojot PE vadu. kuras spuldzes nedeg. jo metāla oksīdam ir lielāka elektriskā pretestība nekā pašam metālam. Parasti šāda pārbaude notiek. līnijas vadu izolācijai saskaroties vairākās vietās. lai PE pievienojuma vietā nebūtu izveidojusies metāla oksīda kārtiņa. kam jāpievērš uzmanība. teritorija u. apdraudot cilvēku vai dzīvnieku veselību vai dzīvību. izdarot mērīšanu. 1. ja atsevišķo ķēžu izolācijas pretestības ir labas. tāpēc jāpārbauda kontaktsavienojuma kvalitāte starp gaismekli un PE vadu. veidojas šo saskares vietu izolācijas pretestību paralēlais slēgums. metāliskie korpusi. laukumi.tml. Savienojuma vietu pārbauda ar speciālu mēraparātu. Ārējā apgaismojuma spuldžu darbība jāpārbauda tehniskā vadītāja vai atbildīgā par elektroietaises ekspluatāciju noteiktā periodiskumā. kuri gaismekļi jāremontē vai jātīra. tajā skaitā gaismekļu un apgaismojuma sadaļņu. lai atklātu. tad rezultāts var būt neapmierinošs pat tad. Kādās mērvienībās mēra apgaismojumu? 4. Ko nozīmē uzraksts uz gaismekļa IP 43 ? 3. Kas jāņem vērā. vai iekārtas darbību. Savienojuma vietā nedrīkst būt krāsa vai rūsa. pārbaudot ārējā apgaismojuma spuldžu darbību . izvēloties gaismekli? 2. Zemu izolācijas pretestības vērtību var iegūt. Kāds ir darba apgaismojuma uzdevums? 38 .13 Ārējā apgaismojuma gaismeklis ar atstarotāju Ja. izveidojušās paralēlās ķēdes (cēlonis var būt aizmirsts drošinātājs vai spuldze). Jāsazemē ir visu elektroiekārtu. Galvenais. jo. uz kuriem izolācijas bojājuma rezultātā var nokļūt spriegums. kā arī jāraugās. mērot garas līnijas. Jautājumi un uzdevumi pašpārbaudei.vai ir pietiekami apgaismotas ejas. Stacionāra apgaismojuma elektroinstalācijas zemējuma ietaišu pārbaude jāizdara pirms elektroietaises pieslēgšanas elektriskajam tīklam un turpmāk atbilstoši LR normatīvo dokumentu prasībām. mērot elektriskās ķēdes nepārtrauktību.L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A attēls 3. Praktiski zemēšanu veic.

5. Kas var būt par iemeslu tam. ja tas pieslēgts 12 V barošanas spriegumam un tanī ievietota kvēlspuldze ar jaudu 40 W ? 15. Kāda veida apgaismojuma slēdži ir nepieciešami. izvēloties gaismas avotu. Kādas sekas var būt cilpas “fāze – nulle” pretestības palielināšanai? L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 11. Atrisiniet krustvārdu mīklu! 39 . Kas ir automātslēdža nominālā strāva? 17. ja īssavienojuma strāva ir 78A ? 13. Kāda būs strāva pārnesamā rokas gaismekļa kabelī. svarīgs ir izstarotās gaismas spektrs? 18. lai būtu iespējams apgaismojumu ieslēgt un izslēgt no divām vietām? Uzzīmējiet šādu shēmu! 22. Kāda ir apgaismojuma tīkla minimāli pieļaujamā izolācijas pretestība? 21. Vai automātslēdzis B25 aizsargās no īssavienojuma. Ar kādu mērinstrumentu mēra apgaismojumu darba vietās? 19. Kāpēc jāmēra cilpas “fāze – nulle” pretestība? 8. Kā nosaka īssavienojuma strāvu? 9. Kas ir kūstošā drošinātāja nominālā strāva? 16. Ar kādu spriegumu jāmēra apgaismojuma tīkla izolācijas pretestība? 20. ja īssavienojuma strāva ir 130A ? 12. Kas jāpārbauda pirms pārnesamā rokas gaismekļa lietošanas? 14. Kāda var būt lielākā pieļaujamā kūstošā drošinātāja ieliktņa nominālā strāva. Kāpēc. Kāds ir avārijas apgaismojuma uzdevums? 6. ka ekspluatācijas laikā palielinās cilpas “fāze – nulle” pretestība? 10. Kas ir cilpa “fāze – nulle” ? 7.

ar kuru ieslēdz gaismu 7 spektra daļa. kas aizsargā no izolācijas bojājuma sekām izstarotās gaismas krāsu kopa apgaismojums. kas nodrošina cilvēku evakuāciju mobils gaismeklis gaismas izkliedētājs apgaismojuma mērvienība spuldzes parametrs reflektors elektroinstalācijas vada parametrs gaismas plūsmas mērvienība Vertikāli spuldzes veids (sarunvalodā) 3 spuldzes kalpošanas ilgums 4 komutācijas aparāts.Apgaismojums 1 4 5 6 2 3 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 7 9 8 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 2 5 6 11 13 14 15 16 18 19 20 Horizontāli gaismas avoti automāts. kas nosaka priekšmeta krāsu 8 darba apgaismojuma barošanas avots 9 apgaismes ierīce 10 gaismeklis tālu priekšmetu apgaismošanai 12 avārijas apgaismojuma barošanas avots 17 gaismekļa elements 1 40 .

spriegumam jābūt 100% .2 un 4.105% no dzinēju nominālā sprieguma. Elektrodzinējus izmanto visdažādākajās nozarēs un visdažādāko mehānismu piedziņā. Atsevišķos gadījumos pieļaujama elektrodzinēju darbība ar spriegumu 90% .2 41 . tāpēc ekspluatācijas laikā ir jāseko gan elektrodzinēju elektriskai. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A attēls 4. Elektrodzinēja normāla darbība ir cieši saistīta ar darbināmo mehānismu. kas elektrisko enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā. gan tikšanu kalnā. tad pieaugs arī strāvas stiprums (Oma likums). kuram pieslēgti elektrodzinēji. Elektrotīklā.110% no nominālā. Tā kā elektrodzinējs darbina kādu izpildmehānismu. Elektrodzinēji Elektrodzinēji ir elektriskās mašīnas.4.1 elektrodzinējs darbina ventilatora iekārtu.1 Attēlā 4. Elektrodzinēji nominālo jaudu sasniedz pie nominālā sprieguma. tad izpildmehānisma ražība ir tieši atkarīga no piedzenošā dzinēja attīstītās jaudas. attēls 4.3 redzams. ka elektrodzinējs palīdz slēpotājiem gan ar sniegu. gan mehāniskai daļai. Ja spriegums pārsniegs 105% no dzinēja nominālā sprieguma. bet attēlos 4.

kurā attēlots energoietaises darba režīms noteiktā laika momentā. krāsotāju darba vietas un citi). iespējamās sekas var būt saistītas ar materiālajiem zaudējumiem un pat nelaimes gadījumiem. Ja elektrodzinēja griešanās virziens nav atbilstošs darbināmā mehānisma nepieciešamajam griešanās virzienam. Tā rezultātā ievērojami samazināsies dzinēja lietderības koeficients. bet griezīsies praktiski tukšgaitā. kas liks ūdenim pārvietoties.Palielinoties strāvas stiprumam. lodētāju darba galdi. strauji samazinās dzinēja attīstītais griezes moments. Līdzīgi. Ja elektrodzinējam pievadītā sprieguma vērtība ir mazāka par nominālo. tad gāzes netiks atsūktas. komutācijas aparātiem un vadības elementiem jābūt operatīvajiem apzīmējumiem. bet paliks turpat darba vietā (metinātāju posteņi. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A attēls 4. Piemēram. centrbēdzes ventilators nevis radīs gaisa vilkmi.3 Uz elektrodzinēja un darbināmā mehānisma korpusiem jābūt šautrām. kas var radīt bojājumus statora tinumu izolācijā. palielināsies elektrodzinēja tinumu temperatūra. kas norāda pareizo griešanās virzienu. (Operatīvā shēma – shēma. bet maisīs ūdeni turpat sūkņa korpusā. bet „met” atpakaļ mīklas baļļā.) 42 . konveijera lenta sagatavotos maizes klaipus nevis virza krāsnī. Ja šāds ventilators ir paredzēts cilvēkam kaitīgo gāzu atsūkšanai. Operatīvie apzīmējumi ir burtu un ciparu kombinācija pēc tehnoloģiskā procesa shēmas vai operatīvās shēmas. kas norāda elektrodzinēja un darbināmā mehānisma vietu un/vai funkcionalitāti tehnoloģiskajā procesā. Centrbēdzes ūdens sūknis nevis radīs ūdensvadā spiedienu. Uz elektrodzinēju korpusiem.

Ja elektrodzinējs ir iekārtas vai mehānisma daļa, tad operatīvais apzīmējums tiek piešķirts tikai iekārtai vai mehānismam. Piemēram, virpas, urbjmašīnas, frēzes un tamlīdzīgu iekārtu elektrodzinējiem nebūs savi operatīvie apzīmējumi, bet tehnoloģiskajās shēmās būs uzrādītas šīs iekārtas. Operatīvajiem apzīmējumiem, kuri izvietoti uz komutācijas aparātiem un vadības elementiem, ir jābūt tādiem pašiem kā operatīvajiem apzīmējumiem uz elektrodzinēja vai iekārtas. Drošinātāju kūstošajiem ieliktņiem jābūt kalibrētiem un to nominālajai strāvai atzīmētai uz ieliktņa korpusa. Drošinātāju kūstošo ieliktņu kalibrēšana nozīmē, ka tiek izmantoti oriģināli drošinātāji ar oriģinālajiem kūstošajiem ieliktņiem. Tādā gadījumā uz to korpusiem ir norādīta kūstošā ieliktņa nominālā strāva. (Drošinātāja kūstošā ieliktņa nominālā strāva – maksimālā ilgstošā strāva, pie kuras drošinātājs vēl nepārdeg.) Nekādā gadījumā elektrodzinēja aizsardzībai nedrīkst izmantot „lāpītus” drošinātājus, pat tādā gadījumā, ja stieplīte vai plāksnīte tiek ievietota drošinātāja korpusa iekšpusē un saglabātas kvarca smiltis, ar kurām pildīts drošinātājs. Šādi „laboti” drošinātāji nenodrošinās pietiekami ātru atslēgšanu īsslēguma gadījumā un pakļaus elektrodzinēja tinumu izolāciju riskam tikt sabojātai. Tas ir tāpēc, ka 1) nav iespējams nodrošināt ievietotā ieliktņa šķērsgriezuma laukumu identisku ar oriģinālo ieliktni, kā rezultātā ievietotais ieliktnis pārdegs pie mazākas strāvas kā oriģinālais, kas no aizsardzības viedokļa nav sliktākais variants. Taču šādā gadījumā iespējama drošinātāja atslēgšanās normālā darba režīmā, piemēram, dzinēju palaižot. 2) oriģinālajam kūstošā drošinātāja ieliktnim vidū ir noteikta apjoma alvas piliens, kas nodrošina metalurģisko efektu. (Metalurģiskais efekts – alvas kušanas temperatūra ir zemāka par kūstošā drošinātāja kušanas temperatūru, tāpēc alva izkūst vispirms un varš, no kā izgatavots kūstošais ieliktnis, izšķīst šķidrajā alvā, tā nodrošinot stabilu un noteiktu kūstošā drošinātāja nostrādi.) „Labotam” drošinātāja ieliktnim alvas piliena nebūs, tāpēc palielināsies drošinātāja nostrādes laiks. Aukstu elektrodzinēju atļauts ieslēgt divas reizes pēc kārtas. Mazākas jaudas elektrodzinējus (attēli 4.4 un 4.5) drīkst atkārtoti ieslēgt vairāk kārt, kontrolējot, lai elektrodzinēja korpusa temperatūra nepārsniegtu ražotāja noteikto.

L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A

attēls 4.4 43

L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A

attēls 4.5 Atšķirībā no elektrodzinēja ar fāzu rotoru, īsslēgtā rotorā palaišanas brīdī inducējas maksimālais EDS, kas rada maksimālo strāvu. Tinumi uzsilst un, ja elektrodzinējs nedarbojas, tā dzesēšanas apstākļi ir slikti. Ieslēdzot elektrodzinēju atkārtoti, tinumu temperatūra vēl nav samazinājusies līdz apkārtējās vides temperatūrai un palaišanas strāva vēl vairāk uzsilda tinumus. Tas var novest pie tinumu izolācijas bojājuma un statora tinuma starpvijumu īsslēguma. Mazākas jaudas ( < 30 kW) elektrodzinējiem palaišanas strāvas absolūtā vērtība ir mazāka, tāpēc arī tinumi tik ātri neuzsilst līdz bīstamai temperatūrai. Maksimāli pieļaujamo elektrodzinēja temperatūru nosaka ražotājs. Parasti uz elektrodzinēja ir norādīta izolācijas klase, kas norāda temperatūru, līdz kurai drīkst sasilt elektrodzinēja statora tinumi. Jāatceras, ka tinumu temperatūra ir par apmēram 10 oC augstāka nekā elektrodzinēja korpusa temperatūra. Elektrodzinēji, kas ilgstoši atrodas rezervē, jāapskata un jāizmēģina kopā ar darbināmo agregātu. Apskašu un izmēģinājumu grafiks jāapstiprina tehniskajam vadītājam vai atbildīgajam par elektroietaises ekspluatāciju. (Tehniskais vadītājs – energoietaises valdītāja (komercsabiedrības vadītāja) pilnvarots darbinieks, kurš savu pienākumu un atbildības robežās ar administratīvām metodēm nodrošina tehniskās funkcijas izpildi un koordinē struktūrvienību darbu.[1] Atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju – elektroietaises valdītāja norīkots darbinieks, kuram ir atbilstoša kvalifikācija un pieredze, lai pastāvīgi uzturētu elektroietaises darbspēju nepieciešamajā līmenī saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām.[1]) Elektrodzinējiem, kas uzstādīti ārpus telpām un kam nav apsildīšanas iekārtas, papildus jāpārbauda statora tinuma izolācijas pretestība un absorbcijas koeficients. Elektrodzinēju apskate un izmēģināšana nepieciešama tāpēc, ka iespējama svešķermeņu iekļūšana mehānismā, mehānisma daļu pārklāšanās ar putekļiem un rūsu, pievadkabeļu izolācijas mehāniski bojājumi u.tml. Īpaša uzmanība jāpievērš kolektoru dzinējiem (attēli 4.6 un 4.7). Kolektora plāksnītēm jābūt tīrām, bez apdegumiem, netīrumiem, skrambām un nelīdzenumiem. Kontaktsukām cieši jāpieguļ pie kolektora plāksnītēm, lai elektrodzinēja darbības laikā nerastos nepieļaujama dzirksteļošana starp kontaktsuku un kolektoru. Regulāri jāpārbauda kontaktsuku piespiedējatsperes stāvoklis – vai tā nav atslābusi vai sašķiebusies. Izolācijas pretestība jāpārbauda, jo iespējama mitruma un netīrumu iekļūšana elektrodzinēja statora 44

tinumos. Izolācijas pretestību pārbauda ar megommetru un tai jābūt ne zemākai par 0,5 MΩ. Mērīšanas spriegums 1000 V un ilgums 60 sekundes. Mērot šādā veidā, nosaka, vai elektrodzinējam drīkst pieslēgt spriegumu, vai tas ir jāžāvē. Precīzāku informāciju par izolācijas kvalitāti iegūst, izmērot absorbcijas koeficientu: ; kur R60 – izolācijas pretestība pēc 60 sekunžu mērījuma; R30 – izolācijas pretestība pēc 30 sekunžu mērījuma
L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A

(Dažreiz R30 vietā lieto R15, t.i., izolācijas pretestību pēc 15 sekunžu mērījuma.)

Ja absorbcijas koeficients k < 1, tad izolācija ir slikta; ja k = 1 ÷ 1,25 – laba, ja k = 1,4 ÷ 1,6 – lieliska. [aemc.com] Lai iegūtu pavisam precīzu informāciju par izolācijas kvalitāti, jāmēra polarizācijas koeficients: ; kur R10 – izolācijas pretestība pēc 10 minūšu mērījuma, jo tad ir palikusi tikai izolācijā, ko rada brīvie elektroni; R1 – izolācijas pretestība pēc 1 minūtes mērījuma. Ja P < 1, izolācija slikta, ja P = 1 ÷ 1,5, izolācija apmierinoša, ja P = 2 ÷ 4, izolācija laba, ja P > 5, izolācija lieliska.[IEEE Std. 43 – 2000 „Recommended Practice for Testing Insulation Resistance”] noplūdes strāva

attēls 4.6 Ja elektrodzinēju atslēgušas pamataizsardzības, to ieslēgšana atļauta tikai pēc dzinēja apskates un izolācijas pretestības pārbaudes. 45

izolācijas pretestības pārbaude. dzesējošā gaisa temperatūrai ir jābūt zemākai par elektrodzinēja korpusa temperatūru. maksimālo vibrāciju utt.7 Gan pārslodze. Pievadītajam gaisam jābūt bez cietām daļiņām. jānodrošina tīra dzesējošā gaisa pievadīšana. jāveic papildus pasākumi gaisa atdzesēšanai un/vai attīrīšanai. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A attēls 4.1 zīmējumā attēloto vadības shēmu. kurus darbina atsevišķi elektrodzinēji. Aizsardzības aparāti. minimālo (maksimālo) rotācijas ātrumu. 46 . Lai notiktu efektīva siltumapmaiņa starp elektrodzinēju un apkārtējo vidi. ja var sajust raksturīgo izolācijas deguma smaku.) Aizliegts dzesējošo gaisu pievadīt no tās pašas telpas. gan īsslēgums ir saistīti ar strāvas stipruma palielināšanos elektrodzinēja statora tinumā. kuri nodrošina aizsardzību pret šiem nenormālajiem režīmiem. kas uzstādīti putekļainās un sevišķi mitrās telpās un paredzēti tiešai dzesēšanai ar gaisu. tad tiem jāieslēdzas un jāatslēdzas automātiski reizē ar galveno elektrodzinēju. Par to liecina ūdens pilienu veidošanās uz telpas sienām un griestiem. (Sevišķi mitras telpas – telpas. Var tikt uzstādītas arī aizsardzības pret minimālo (maksimālo) spriegumu. Ja nav iespējams nodrošināt atbilstošu dzesējošā gaisa kvalitāti. Par pamataizsardzībām uzskata aizsardzību no pārslodzes un īsslēguma. kurā uzstādīts elektrodzinējs. elektrodzinējus drīkst ieslēgt atkārtoti pēc to apskates.Atbildīgiem mehānismiem. Gaisa temperatūrai jāatbilst ražotāja prasībām. Ventilatoru elektrodzinēju ieslēgšanos un izslēgšanos reizē ar galveno elektrodzinēju var nodrošināt ar 4. Ja galvenā elektrodzinēja dzesēšanas sistēmā ir ventilatori. Tāpēc pirms atkārtotas ieslēgšanas ir jāveic elektrodzinēja apskate un. kurās relatīvais gaisa mitrums sasniedz 100%. Elektrodzinējiem. kam nav rezervējošu agregātu. ir kūstošie drošinātāji un aizsargslēdži. kuras varētu nosēsties uz elektrodzinēja korpusa un pasliktināt dzesēšanas apstākļus.

vidējā kvadrātiskā vērtība (r. SB1 – apstādināšanas (izslēgšanas) poga. elektrodzinēja palaišanā lieto frekvenču pārveidotājus un izvēlas „Skip” funkciju. Visbiežāk svārstību rezonanse ir novērojama elektrodzinēja palaišanas laikā. tajā skaitā. Vibrācija rada papildus mehānisko slodzi elektrodzinēja un mehānisma stiprinājumiem un sajūgiem. kas ļauj „pārlēkt” tai elektrodzinēja svārstību frekvencei. tā sagatavojot galvenā elektrodzinēja ieslēgšanas ķēdi. K1. reduktoriem. Nospiežot pogu SB2. Pieļaujamā gultņu vibrāciju amplitūda nedrīkst pārsniegt 4. KP – gaisa plūsmas releja kontakts. ņemot vērā elektrodzinēja jaudu.s.).m. K2 – galvenā elektrodzinēja magnētiskā palaidēja spole.2 – KP – K2. tad saslēdzas gaisa plūsmas releja kontakts KP un galvenā elektrodzinēja magnētiskā palaidēja spole saņem spriegumu pa ķēdi L – SB1 – K1. Īpaši bīstama ir svārstību rezonanse – elektrodzinēja vibrācijas frekvence sakrīt ar mehānisma pašsvārstību frekvenci. Magnētiskais palaidējs nostrādā un saslēdz savus blokkontaktus K1.1. tad atslēdzas tā kontakts KK un atslēdz galvenā elektrodzinēja magnētisko palaidēju. Mērīts tiek vibroātrums mm/s. Lai no šīs parādības izvairītos.1 zīmējums K1 – ventilatora magnētiskā palaidēja spole. 47 . Atbildīgu mehānismu elektrodzinēju gultņu vibrācijas jāmēra saskaņā ar tehniskā vadītāja vai atbildīgā par elektroietaises ekspluatāciju apstiprinātu grafiku. ievērojot ražotāja prasības.1 K1. Ja kādu iemeslu dēļ paaugstinās galvenā elektrodzinēja temperatūra un nostrādā termorelejs.L SB1 SB2 K1 N K1. Elektrodzinēju vibrācija ir kaitīga ne tikai pašam elektrodzinējam (izsisti gultņu vāki).tabulā dotos lielumus.2 KP K2 KK L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 4. K1. spriegums tiek padots uz ventilatora elektrodzinēja magnētiskā palaidēja spoli K1.2 – ventilatora magnētiskā palaidēja blokkontakts.2. Pieļaujamie vibrāciju līmeņi tiek noteikti. Regulāri jākontrolē arī elektrodzinēju vibrācija. izmērus un stiprinājuma veidu. SB2 – iedarbināšanas (palaišanas) poga. Ja ventilators darbojas un rada gaisa plūsmu. kura sakrīt ar darbināmā mehānisma pašsvārstību frekvenci. bet arī darbināmajam mehānismam.1 – ventilatora magnētiskā palaidēja blokkontakts. Šajā gadījumā ventilators paliek darbā un turpina dzesēt galveno elektrodzinēju.1 un K1. KK – termoreleja kontakts.

4. • ja strauji samazinājies elektrodzinēja rotora griešanās ātrums.8 4.1 4. 48 .0 2. • ja elektrodzinējs vai palaišanas aparatūra aizdegusies (redzamas liesmas vai dūmi.1 7.5 7. kas liecina par nenormālu elektrodzinēja vai darbināmā mehānisma darbību. Elektrodzinēji ar jaudu 15 kW līdz 300 kW un ass augstumu virs pamatnes 160 mm – 315 mm III klase. jūtama gruzduma smaka). Nelieli elektrodzinēji ar jaudu līdz 15 kW II klase.4 7. 2. Par elektrodzinēja atslēgšanu jāpaziņo personālam. kas apkalpo darbināmo mehānismu un jāveic ieraksts operatīvajā žurnālā.0 4.tabula Pieļaujamā elektrodzinēja gultņu vibrāciju amplitūda Elektrodzinēju klasifikācija Stiprināti uz stingas pamatnes (mm/s) Īslaicīgi pieļaujami Nepieļaujami Elastīgi stiprinājumi (mm/s) Īslaicīgi pieļaujami 3. Elektrodzinēju atslēgšanas kārtība citu bojājumu dēļ jānosaka iekārtu ekspluatācijas instrukcijā. • ja dzirdami neparasti trokšņi.5 6.1.5 4. • ja sabojāts darbināmais mehānisms.1 11 Elektrodzinējs nekavējoties jāatslēdz: • ja noticis vai draud notikt nelaimes gadījums.0 Nepieļaujami L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A I klase. Elektrodzinēji ar jaudu 300 kW – 50000 kW un ass augstumu virs pamatnes >315 mm.

jānodrošinās pret cilvēka krišanu no augstuma jeb smagumu krišanu uz cilvēku.tml.2 zīmējums). kas reglamentē iekārtai pieļaujamos darba režīmus.tml. atslēdzot jebkuru no šīm vadības pogām. K1.) Ja noticis vai draud notikt nelaimes gadījums. kad pie darbināmā mehānisma vienlaicīgi strādā daudz cilvēku. K1 – magnētiskā palaidēja spole. kaloriferu u. SB4 – palaišanas (iedarbināšanas) poga. Ja nav iespējams atslēgt elektrodzinēju no sprieguma (iesprūdusi palaišanas poga. SB2. SB3 – apstādināšanas (stop) pogas. tehnoloģiskā procesa automatizācija (bloķēšana) neļauj atslēgt elektrodzinēju. Vadības pogas SB1. nosaka konkrētas prasības darba drošībai. kas veido vienotu tehnoloģisko procesu. elektropiedziņā.(Ekspluatācijas (apkalpošanas) instrukcija – tehniskā vadītāja vai atbildīgā par elektroietaises ekspluatāciju apstiprināts dokuments. pieļaujams veikt tādus pasākumus kā galvenā slēdža atslēgšana. Katrā ziņā jāatceras. Atjaunojoties spriegumam pēc īslaicīga elektropiegādes pārtraukuma. kas draudus novērš: jāatslēdz elektrodzinējs no sprieguma. kādā veicama iekārtu ekspluatācija un režīmu maiņa. ka cilvēka veselība un dzīvība ir svarīgāka par visu! Gadījumos. Šādas shēmas pielieto konveijeru. sprādziendrošībai un ugunsdrošībai.1 – magnētiskā palaidēja blokkontakts. montāžas līniju u. nekavējoties jāveic pasākumi. novēršot iekārtā traucējumus un bojājumus. jānodrošina atbildīgu mehānismu elektrodzinēju pašpalaišanās. Elektrodzinēja pašpalaišanos var nodrošināt ar šādu vadības shēmu (4. atslēgšanas postenis atrodas tālu no nelaimes vietas).3 zīmējums). vadu noraušana vai pārciršana u. darbagaldu. kā arī neatliekamos pasākumus. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A SB1 L SB2 SB3 SB4 K1 N K1. pazudīs spriegums uz magnētiskā palaidēja spoli K1 un elektrodzinējs apstāsies. gaisa mitrinātāju.2 zīmējums SB1. mikroklimata uzturēšanas ventilatoru.) Elektrodzinēju pašpalaišanos pielieto automātisko līniju. pie katras darba vietas tiek novietoti avārijas atslēgšanas posteņi (skat.tml. nosaka kārtību. SB3 un ir saslēgtas virknes slēgumā un. (Pašpalaišanās – elektrodzinēja darbības atjaunošanās bez operatora iejaukšanās. ķīmisko vielu. 49 . rotējošo galdu.1 4. 4. termiskās iedarbības u. SB2. elektropiedziņā.tml.

KM – magnētiskā palaidēja spēka kontakti.K1 1 L 2 SA SB1 SB2 K2 N K2. Jāatzīmē. SB2 – palaišanas (iedarbināšanas) vadības poga. K2 – elektrodzinēja magnētiskā palaidēja spole.1 K1.4 zīmējums M – elektrodzinējs.1 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 4.1 padod spriegumu uz elektrodzinēja magnētiskā palaidēja spoli K2. Ja vadības režīmu pārslēdzis SA atrodas stāvoklī 1. tad. var izsaukt darbināmā mehānisma kļūdainu darbību. Elektrodzinēja patvaļīgas palaišanās visbiežāk sastopamie cēloņi: 1) iesprūdusi palaišanas poga. KM SA M 4. kuru atslēdz. SB1 – apstādināšanas (stop) vadības poga. K2.4 zīmējums). Tāpēc līdzās elektrodzinējam vai darbināmam mehānismam jāuzstāda drošības slēdzis. Ja vadības režīmu pārslēdzis atrodas stāvoklī 2.1 – elektrodzinēja magnētiskā palaidēja blokkontakts. SA – vadības režīmu pārslēdzis. kas bloķē palaišanas pogu. tad elektrodzinēja pašpalaišanās nav iespējama un elektrodzinēju var palaist tikai ar vadības pogu SB2. nostrādā sprieguma relejs K1 un ar savu blokkontaktu K1. K1. ja tā nav paredzēta tehnoloģiskā procesa shēmā (patvaļīga palaišanās). 50 . remontējot mehānismu (4. ka elektrodzinēja pašpalaišanās. Notiek elektrodzinēja pašpalaišanās.1 – sprieguma releja blokkontakts. Pašpalaišanās var būt bīstama arī apkalpojošam personālam.3 zīmējums K1 – sprieguma releja spole. 3) piedeguši magnētiskā palaidēja spēka kontakti. kas var novest pie mehānisma bojājuma. 2) piededzis magnētiskā palaidēja blokkontakts. atjaunojoties spriegumam.

1 padod spriegumu uz signāllampu HL un ieslēdz skaņas signālu HS.1 K2 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A K3. K2 – laika releja spole. Ir notikusi elektrodzinēja pašpalaišanās ar iepriekšēju brīdinošo gaismas un skaņas signalizāciju.1 – sprieguma releja blokkontakts. K3.2 – elektrodzinēja magnētiskā palaidēja normāli saslēgtie blokkontakti. Elektrodzinēja magnētiskā palaidēja blokkontakti atslēdz skaņas signālu HS un gaismas signālu HL. 51 . Lai nodrošinātos pret nejaušu vai patvaļīgu sprieguma padevi uz dzinēju.2 K2. K1 – sprieguma releja spole. Drošības slēdzis SA novietots pie elektrodzinēja.5. K2.1. K1.1. zīmējums Lai elektrodzinēja pašpalaišanās neapdraudētu darbināmā mehānisma apkalpojošo personālu. HS – skaņas signāls.1 – laika releja blokkontakts ar laika aizturi uz saslēgšanos. parasti pirms elektrodzinēja pašpalaišanās ieslēdzās skaņas un gaismas signāls. Laika relejs nostrādā. nostrādā sprieguma relejs K1 un ar savu blokkontaktu K1. SA – elektrodzinēja vadības režīmu pārslēdzis. Kā drošības slēdzi parasti izmanto svirslēdzi vai paketslēdzi.1 HL HS K3 4.SA – drošības slēdzis. kad saslēdzas K2. L K1 N 1 2 SA K1. K3 – elektrodzinēja magnētiskā palaidēja spole. Spriegumu saņem arī laika releja K2 spole. K3. HL – signāllampa.5 zīmējums). kas brīdina personālu par elektrodzinēja un darbināmā mehānisma ieslēgšanos (4. Atjaunojoties spriegumam. bet elektrodzinējs ieslēdzas tikai pēc kāda laika. remonta laikā SA tiek atslēgts.1 K3.

pēc 10 minūtēm R = 60 GΩ.0 mm/s. Kāda būs Jūsu rīcība. Vai elektrodzinējs jāatslēdz. Kāds būs elektrodzinēja palaišanas moments Mp. Kādas telpas ir sevišķi mitras? 17. Paskaidrot SA nozīmi 4. Mērot elektrodzinēja izolācijas pretestību. Kas ir metalurģiskais efekts? 18. Vai šādu elektrodzinēju drīkst turpināt ekspluatēt? 16. ja no elektrodzinēja vadības posteņa nāks gruzduma smaka? 9. Iegūti sekojoši rezultāti: pēc 30 sekundēm R = 20 GΩ. vairākkārtīgi ieslēdzot un izslēdzot elektrodzinēju? 19. Izmērītā gultņu vibrāciju amplitūda 3. Elektrodzinējs ar jaudu 10 kW stiprināts uz stingas pamatnes. tad.3 zīmējumā redzamajā shēmā! 11. ja elektrodzinēja darba strāva būs 100 A ? 3. Kas ir elektrodzinēja pašpalaišanās? Vai tā ir pieļaujama? Ja ir pieļaujama. Kas ir operatīvā shēma? 14. Vai kūstošais drošinātājs ar nominālo strāvu In = 100 A nostrādās. ieguva rezultātu 695 kΩ. Vai izolācijas pretestība atbilst normai? 5. ieguva rezultātu 495 kΩ. Kāpēc nostrādāja elektrodzinēja termorelejs. Izrēķināt absorbcijas koeficientu un izdarīt secinājumu par elektrodzinēja izolācijas kvalitāti! 6. Mērot elektrodzinēja izolācijas pretestību.Jautājumi un uzdevumi paškontrolei 1. ja spriegums palaišanas brīdī būs 90% no elektrodzinēja nominālā sprieguma? 2. Paskaidrot K nozīmi 4. ja darbināmā mehānismā dzirdami neparasti trokšņi? 13. Tika veikti elektrodzinēja izolācijas pretestības mērījumi. Kad var būt novērojama elektrodzinēja un darbināmā mehānisma svārstību rezonanse? 8. Vai izolācijas pretestība atbilst normai? L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 4. pēc 1 minūtes R = 30 GΩ. Kas ir drošinātāja kūstošā ieliktņa nominālā strāva? 15. Atrisiniet krustvārdu mīklu! 52 . Elektrodzinēja nominālais spriegums Un = 400 V. kādos gadījumos? 10.4 zīmējumā redzamajā shēmā! 12. Pēc iepriekšējā uzdevumā dotajiem izolācijas pretestības mērījumu rezultātiem izrēķināt polarizācijas koeficientu un izdarīt secinājumu par elektrodzinēja izolācijas kvalitāti! 7.

Elektrodzinēji 1 2 4 3 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 5 6 7 9 10 8 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 2 5 6 8 10 12 15 16 17 18 19 20 Horizontāli ļauj rotoram griezties (v-sk) slēgts paralēli elektrodzinēja palaišanas pogai elektrodzinēja magnētiskā lauka raksturojums statora tinumu slēguma shēma elektrodzinējā notiek (kāda?) indukcija elektrodzinēja rotācijas virziena maiņa elektrodzinēja temperatūras pazemināšana kurā ir "vāveres rats" neļauj spriegumam nokļūt uz korpusu raksturo rotora atpalicību no magnētiskā lauka elektrodzinēja statora tinuma raksturojums magnētiskā palaidēja sastāvdaļa Vertikāli EDS elektrodzinēja savienojums ar darba mehānismu 4 dzesē elektrodzinēju 7 pārveido elektrisko enerģiju mehāniskajā 9 elektrodzinēja iedarbināšana 11 nostrādā.) 14 rotora tinuma raksturojums 1 3 53 . palielinoties elektrodzinēja temperatūrai 13 kam pievada spriegumu (nomin.

kad spriegums ir 105% .1 un 5.4 = 714.92 = 217. jaudas koeficients cosφ = 0.4 = 543. jaudu. lai jaudas koeficientu paaugstinātu līdz cosφ = 0. un atslēdz. Reaktīvā jauda Q = = 85.2) izmanto.3 A. nepieciešamā kondensatoru iekārtas jauda QC = 204 – 85.92.5 A. no kurienes S = P / cosφ = 200 / 0. Kondensatoru iekārtas Kondensatoru iekārtas (attēli 5. Jaudu trīsstūris tagad izskatās šādi: 54 .2 = 118.1 Kondensatoru iekārtas ieslēdz.7 kVA. Kopējā strāva pēc kondensatoru iekārtas pieslēgšanas I = 217.8 kVAr. Kopējā strāva I = S / U = 285. Aprēķina reaktīvo jaudu Q = = = 204 kVAr.4 / 0.2 kVAr. Tātad. Kādas jaudas kondensatoru iekārta jāpieslēdz. Maksimālā pieslēgtā aktīvā jauda P = 200 kW.5. pieslēgšanas vietu un darba režīmu nosaka pēc pieslēgtās aktīvās jaudas un jaudas koeficienta cosφ.7.7 = 285. Q S φ P 5.1 zīmējums Jaudas koeficients cosφ = P / S . Kondensatoru iekārtu tipu.92 ? Risinājums. Risinājuma uzskatāmībai tiek zīmēts jaudu trīsstūris. tad S = 200 / 0.7 / 0.4 kVA.110% no nominālā. lai kompensētu reaktīvo jaudu un regulētu spriegumu. Ja cosφ = 0. spriegumam pazeminoties zemāk par nominālo. Piemērs. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A attēls 5.

Kondensatoru iekārtu ar spriegumu līdz 1000 V izlādes iekārtas elektroenerģijas taupīšanas nolūkā nav pastāvīgi pievienotas kondensatoru iekārtā. • termometram apkārtējās vides temperatūras mērīšanai. var atslēgt atsevišķas tās sekcijas.2 Kondensatoru iekārtu ar spriegumu virs 1000 V izlādes iekārtām jābūt pastāvīgi pievienotām pie kondensatoriem. kondensatoru iekārtas jaudu regulē operatīvais dežūrpersonāls. neatslēdzot kondensatoru iekārtu. attēls 5. tāpēc ķēdē starp tām un kondensatoriem nedrīkst būt atslēdzošo aparātu.S Q Qc P φ 5. jābūt: L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A • kondensatoru iekārtas principiālai shēmai ar norādītiem aizsardzības aparātu iestatījumiem. neatslēdzot spriegumu. to nepieciešams apgādāt ar automātisku jaudas regulēšanas iekārtu. katrā sekcijā jāuzstāda atsevišķa izlādes iekārta. lai to varētu redzēt. Tās automātiski pieslēdzas kondensatoru atslēgšanas brīdī. Ja kondensatoru iekārtas sekcionēšanai lieto komutācijas aparātus. kurš novietots blakus kondensatoru iekārtai tā. Kondensatoru iekārtas jaudas regulēšana tādā gadījumā notiek pēc uzņēmuma tehniskā vadītāja vai atbildīgā par elektrosaimniecību apstiprināta 55 . Ja tādas iekārtas nav. ieslēdzot un atslēdzot atsevišķas kondensatoru iekārtas sekcijas. • kondensatoru izlādes stienim vai speciālai izlādes iekārtai. ar kuriem. kur novietota kondensatoru iekārta. • ugunsdzēšanas piederumiem.2 zīmējums Telpā. Lai kondensatoru iekārtas darbība būtu efektīva.

nedrīkst atstāt to ieslēgtu laikā. Pirms jebkādu darbu uzsākšanas nepieciešams veikt kondensatoru iekārtas kontrolizlādi. ka samazinās strāvas stiprums un reizē ar to arī sprieguma zudumi. gadījumu. Par apskašu – gan kārtējo. Kondensatoru iekārtas apskates laikā jāpārbauda: • nožogojumi. To izdara ar speciālu šim nolūkam paredzētu izlādes stieni. Tātad reaktīvās jaudas kompensēšana rada sprieguma paaugstināšanos. bet ne retāk kā vienu reizi mēnesī iekārtai ar jaudu mazāku par 500 kVAr un ne retāk kā vienu reizi 10 dienās iekārtai ar jaudu lielāku par 500 kVAr. pie kurām pieslēgta kondensatoru iekārta. Nepieciešams veikt arī nepārtrauktu sprieguma kontroli uz kopnēm. paaugstināta apkārtējās vides temperatūra u. • individuālo aizsardzības un ugunsdzēšanas līdzekļu esamība. ieslēdzot zemēšanas nažus. kad kondensatoru iekārtas pieslēgtā jauda ir lielāka par patērēto reaktīvo jaudu.tml. • izlādes ķēdes stāvoklis. atvērt korpusus un veikt citas tamlīdzīgas darbības. Tas nozīmē. Kondensatoru iekārtās. t. Kondensatoru iekārtas apskati bez tās atslēgšanas veic termiņos. lai ejās nebūtu nepiederošu priekšmetu. piemēram. Veicot apskates. plaisu. nedrīkst noņemt nožogojumus. kas sastādīts. lai no kondensatoriem netecētu šķidrums. kurās nav iespējams visas fāzes sazemēt. Ja kondensatoru iekārtas jaudas regulēšanai nav uzstādīta automātiskā regulēšanas iekārta. Gadījumā. kad kondensatoros dzirdami sprakšķi. brīvdienās un naktīs.grafika. pie kurām pievienota kondensatoru iekārta. • visu kontaktu stāvoklis (vizuāli). ja spriegums uz kopnēm pārsniedz kondensatoru maksimāli pieļaujamo vērtību. vākus. kas uzstādīts pie kondensatoru iekārtas. • lai uz izolatoriem nebūtu putekļu.. gan ārpuskārtas – laikā novēroto kondensatoru iekārtas stāvokli izdara ierakstu ekspluatācijas žurnālā un/vai operatīvajā žurnālā. • lai kondensatoru korpusi nebūtu „uzpūtušies”. ņemot vērā uzņēmuma slodzes grafiku. uzstādot kondensatoru iekārtu. kondensatoru kontrolizlāde jāizdara ar metāla iz1ādes stieni. • apkārtējās vides temperatūra pēc termometra. • jaudas koeficientu cosφ. Kā redzams piemērā. kad uzņēmums nestrādā. Gadījumos. kas var apdraudēt apkalpojošā personāla drošību. paaugstināts spriegums uz kopnēm.i. kondensatoru iekārtu ieslēgt aizliegts. Ārpuskārtas apskates jāveic atbilstoši uzņēmumā esošajām ekspluatācijas instrukcijām. ir jāveic ārpuskārtas apskates. ko nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. Tāpēc ir svarīgi nepieļaut reaktīvās jaudas „pārkompensāciju”. • strāvas stiprums un slodzes vienmērīgs sadalījums starp kondensatoru iekārtas fāzēm. samazinās reaktīvā un līdz ar to arī kopējā patērētā jauda. kurš droši piestiprināts pie attiecīga sprieguma izolējošā 56 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A . • spriegums uz kopnēm. netīrumu.

• ja kondensatoru iekārtas slodze sadalās nevienmērīgi pa fāzēm: vairāk par 10% no strāvas vidējās vērtības. bet iekārtas ar spriegumu līdz 1000 V – ne ātrāk kā pēc 1 minūtes. • ja kondensatoru korpusi ir „uzpūtušies”. • izolatoru un korpusa tīrīšana. Ja kondensatoru iekārta atslēgusies no aizsardzības. • ja novērojama elektroizolācijas šķidruma sūce. ko nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. bet kopīgas aizsardzības gadījumā – jāsaslēdz īsi kondensatoru iekārtas kopnes. pie kurām pieslēgta kondensatoru iekārta.stieņa. Atsevišķu kondensatoru. un tā ir nekavējoties jāatslēdz: • ja spriegums uz kopnēm. saslēdzot īsi pēc kārtas katra elementa visus izvadus. Ja kondensatoriem ir individuāla aizsardzība. Kondensatoru iekārtas kārtējo remontu veic termiņos. bet ne retāk kā vienu reizi gadā. Atkārtoti ieslēgt kondensatoru iekārtu ar spriegumu virs 1000 V atļauts ne ātrāk kā 5 minūtes pēc atslēgšanas. Maksimālās strāvas releju strāvas iestatījums nedrīkst pārsniegt 130% no kondensatoru iekārtas nominālās strāvas. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A Nomainot pārdegušo vai bojāto drošinātāju kūstošos ieliktņus. Grupveida aizsardzības gadījumā izlāde jāizdara katrai grupai. • ja bojāti porcelāna izolatori. Kondensatoru iekārtas tīrīšana no putekļiem un citiem netīrumiem jāveic pie atslēgta sprieguma uzņēmuma tehniskā vadītāja vai atbildīgā par elektroietaises ekspluatāciju noteiktos termiņos. • ja kondensatoru baterijas strāva vairāk par 30% pārsniedz nominālo vērtību. • zemējumiekārtas stāvokļa pārbaude. kontrolizlāde jāizdara. to grupu vai visas iekārtas aizsardzībai paredzēto drošinātāju kūstošo ieliktņu nominālā strāva nedrīkst pārsniegt 160% no aizsargājamo kondensatoru nominālo strāvu summas. Kārtējā remonta laikā jāveic: • visu kontaktsavienojumu pārbaude. pārsniedz kondensatoru nominālo spriegumu par 110%. 57 . Aizliegts ekspluatēt kondensatoru iekārtu. to pieslēgt spriegumam atļauts tikai pēc atslēgšanās iemesla noskaidrošanas un novēršanas. • ja apkārtējās vides temperatūra ir augstāka vai zemāka par kondensatoru iekārtas ekspluatācijai paredzēto temperatūru. Pieļaujams ekspluatēt kondensatoru iekārtu 110 % no nominālā un pārslodzi līdz 130% uz sprieguma paaugstināšanas un strāvas augstāko harmonisko sastāvdaļu rēķina. kondensatoru iekārta jāatslēdz un jāizdara kontrolizlāde.

Kā var noteikt tgφ. Atrisiniet krustvārdu mīklu! 58 . ja uzņēmumā ir uzstādīti aktīvās un reaktīvās elektroenerģijas skaitītāji? 5. Vai iekārtas aizsardzībai drīkst izmantot kūstošo drošinātāju ar nominālo ieliktņa strāvu 150 A ? 11. Kas uzņēmumā nosaka kondensatoru iekārtas apskašu un remontu periodiskumu? 15. asinhronā elektrodzinēja un tamlīdzīgi. Veicot ar sintētisku elektroizolācijas šķidrumu piesūcinātu kondensatoru apkopi. pie kuras tā ir pieslēgta – transformatora.• izolācijas pretestības pārbaude. kondensatoru iekārtas remontu vislabāk veikt vienlaicīgi ar tās spēka iekārtas remontu. Pie kāda sprieguma kondensatoru iekārta ir jāatslēdz? 7. Par cik drīkst atšķirties kondensatoru iekārtas fāžu strāvas? 16. Kas ir jaudas koeficients? 4. Kondensatoru iekārtas nominālā strāva 100 A. Pēc cik ilga laika drīkst atkārtoti ieslēgt kondensatoru iekārtu ar spriegumu virs 1000 V ? 10. Kas jādara.4. Pēc cik ilga laika drīkst atkārtoti ieslēgt kondensatoru iekārtu ar spriegumu līdz 1000 V ? 9. ka lietotājam jānorēķinās par reaktīvo elektroenerģiju. • automātiskās regulēšanas iekārtas darbības pārbaude. Noteikts. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A Jautājumi un uzdevumi pašpārbaudei. Kādam nolūkam uzņēmumos lieto kondensatoru iekārtas? 2. Vai iekārtas aizsardzībai drīkst izmantot kūstošo drošinātāju ar nominālo ieliktņa strāvu 180 A ? 12. 1. Kondensatoru iekārtas nominālā strāva 100 A. pie kāda sprieguma tā ir jāieslēdz? 6. Ja kondensatoru iekārtu izmanto. Kāpēc nedrīkst atstāt ieslēgtu kondensatoru iekārtu laikā. lai šis šķidrums nenokļūtu uz apkalpojošā personāla ķermeņa un apkārtējā vidē. kad uzņēmums nestrādā? 8. ja tgφ > 0. lai regulētu spriegumu. • bojāto kondensatoru vai atsevišķu bateriju nomaiņa. Kondensatoru iekārtas nominālā strāva 100 A. ja kondensatoru iekārtas strāva palielinās vairāk par 30 % no nominālās? 14. Kādu strāvas iestatījuma vērtību nedrīkst pārsniegt maksimālās strāvas releju strāvas iestatījums? 13. Kas ir reaktīvā jauda? 3. jānodrošina. Lai samazinātu atslēguma laiku.

ko veic. kur pievienota kondensatoru iekārta (d-sk) jauda. ja kondensatoros dzirdami sprakšķi atdala kondensatora izvadu no korpusa vieta. ko lieto elektriskās ķēdes atslēgšanai lieto kondensatoru aizsardzībai (v-sk) apskates.Kondensatoru iekārtas Kondensatoru iekārtas 1 2 3 4 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 2 4 6 8 11 14 16 17 18 19 Horizontāli šķidrums kondensatorā lielums bez mērvienības reaktīvās jaudas samazināšana uzrauga kondensatoru iekārtu aparāti. ko paaugstina ar kondensatoriem lielākā pieļaujamā strāva jaudu attēlojums temperatūras mērītājs 59 . ko patērē elektrodzinēji 1 3 4 5 7 9 10 12 13 15 Vertikāli pārbaude jāveic kārtējā remonta laikā kondensatoru iekārtas "apakšvienība" jāveic pēc kondensatoru atslēgšanas lieto reaktīvās jaudas kompensēšanai (d-sk) strāvvadošo daļu pievienošana "zemei" kondensatora raksturlielums lielums.

pretestības un augstfrekvences. keramikas izstrādājumu apdedzināšanai (attēls 6. ekspluatējot visu veidu elektrotermiskās ietaises: loka. bet ne retāk kā vienu reizi 6 mēnešos. ko nosaka iekārtas ekspluatācijas instrukcijas. pamatojoties uz pārbaužu rezultātiem.1 Kopņu un kontaktsavienojumu silšanas temperatūra periodiski jākontrolē termiņos.6. indukcijas. Strāvas aizsardzības pret pārslodzi 60 .1). ēdiena gatavošanai un ūdens sildīšanai. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A attēls 6. Elektrotermiskās ietaises Šajā nodaļā apskatīti tehniskās ekspluatācijas noteikumi. Silšanas temperatūra jākontrolē no silšanas viedokļa vissmagākajā periodā – vasarā. Elektrotermiskās ietaises izmanto gan rūpniecībā – detaļu žāvēšanai un/vai krāsošanai. Loka elektrokrāsnis Loka elektrokrāsnīm jābūt apgādātām ar darba raksturlīknēm. Sekundārā sprieguma strāvvadu un elektrotermisko ietaišu strāvu vadošo elementu izolācijas pretestība jāmēra pēc katra ietaises remonta pirms tās pieslēgšanas spriegumam un gadījumos. Elektrotermiskās ietaises pieņemšana ekspluatācijā veicama. savukārt pārbaudes veic atbilstoši rūpnīcas izgatavotājas norādījumiem. bet ne retāk kā vienu reizi gadā. kas jāievēro. ko nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju.

Indukcijas elektrotermiskās ietaises. Gadījumos. Apskašu laikā jāpievērš uzmanība: • Bloķēšanas ierīču darbībai. sistemātiski jākontrolē elektromagnētisko izkliedes lauku izraisītā konstrukcijas elementu silšanas pakāpe. kad ar elektrodu pārvietošanu neizdodas ātri pārtraukt īsslēgumu. bet ne retāk kā tas noteikts attiecībā uz vispārējām elektroietaisēm. Strāvvadu un elektrodu turētāju kontaktsavienojumi jāapskata ne retāk kā vienu reizi 6 mēnešos. Zemējums jāpievieno metāla cauruļsistēmas sākumā pirms tās pārejas uz izolējošo starpliku. lai nepieļautu noteiktās elektroenerģijas kvalitātes rādītāju nepieļaujamās izmaiņas. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A Loka elektrokrāsnis jāapgādā ar automātiskā režīma filtru un kompensējošām ietaisēm.no ietaises ieslēgšanas momenta līdz detaļu pilnīgai atdzesēšanai pēc atslēgšanas. ūdens dzesēšanas cauruļsistēmai jābūt sazemētai. kas apkalpo indukcijas kausēšanas un sildīšanas ietaises. • Palaišanas un regulēšanas aparatūras kontaktu stāvoklim. Personālam. Automātiskā regulatora pārbaužu apjomus un termiņus nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. Loka elektrokrāšņu darbība bez filtriem un kompensējošām ietaisēm nav pieļaujama. tehnoloģisko un elektrisko elementu ieslēgšanas precizitāti un secību. Apskates rezultāti un defektu novēršanai veiktie pasākumi jāieraksta operatīvajā žurnālā. jānostrādā pārslodzes aizsardzībai. Atkarībā no kontroles rezultātiem jāveic pasākumi izkliedes lauka samazināšanai. ievērojot rūpnīcas izgatavotājas norādījumus un vietējos apstākļus. • Putekļiem uz ietaises elementiem. Ūdens dzesēšanai jābūt nepārtrauktai . • Loka dzēšanas kontaktu pareizai darbībai. Ūdens dzesēšanai jābūt bloķētai ar ietaisi ieslēdzošo ierīci. ko nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju.iestatījums jāsaskaņo ar elektriskā režīma automātiskā regulatora darbību. kas nodrošina apkalpojošā personāla drošību.1 zīmējums) Ietaises apskati izdara saskaņā ar uzņēmuma tehniskā vadītāja vai atbildīgā par elektroietaises ekspluatāciju apstiprinātu grafiku. 61 . Šo ietaišu jaudai un regulēšanas iespējai ir jābūt tādai. (6. • Atsevišķo bloku ekranēšanas un zemēšanas drošumam. Lai samazinātu klaidstrāvu izraisīto elektrokoroziju. Transformatoru slēdžu un pārslēdžu profilaktiskās pārbaudes jāizdara termiņos. Ekspluatācijas procesā radušies īsslēgumi jāpārtrauc automātiskajam regulatoram. Automātisko regulatoru pilnās pārbaudes jāveic ne retāk kā vienu reizi gadā.

Ja elektrokrāsns paredzēta darbam automātiskā režīmā. jāpārbauda ģenerējamo svārstību frekvences atbilstība ietaises pases datiem. KK – termoreleja kontakts. K2 – elektrotermiskā ietaises kontaktora spole.L SB1 SB2 K1 N K1.tml. Augstfrekvences ietaises Ultraskaņas un radiofrekvenču ietaisēs. ko nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. strāvu nevadošu materiālu karsēšana kondensatoru elektriskā laukā). Lai noskaņotu svārstību kontūru kausēšanas procesā. – spiediena releja (devēja) kontakts KP nesaslēdzas. kas saistīts ar svārstību kontūra demontāžu vai tā detaļu nomaiņu. K1 – ūdens sūkņa magnētiskā palaidēja spole. KP – spiediena releja (devēja) kontakts. ja ietaisē ir spriegums. un pēc katra remonta. elektrotermiskā ietaise neieslēdzas. Kontūru kondensatoru atslēgšana nav pieļaujama.1 – ūdens sūkņa magnētiskā palaidēja blokkontakts. Elektriskās pretestības krāsnis Elektriskās krāsns ārējās virsmas temperatūra nedrīkst būt augstāka par rūpnīcas izgatavotājas noteikto. Ja kāda iemesla dēļ – sūkņa elektrodzinējs bojāts. 62 . K1. Termoregulatoru darbības pareizība sistemātiski pēc grafika jākontrolē ar etaloninstrumentiem. tad ieslēdzas arī elektrotermiskā ietaise. kontūru kondensatoru pieslēgšana spriegumam atļauta tikai tad. kuras izmanto materiālu termiskai apstrādei (metālu induktīvā karsēšana. Vispirms ar palaišanas pogu SB1 ieslēdz ūdens sūkni. sistēmā nav ūdens u. bojātas automātiskās ierīces gadījumā rokas vadība pieļaujama tikai sāktā tehnoloģiskā procesa pabeigšanai.1 KP K2 KK L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 6. Ja sūknis rada ūdensvadā spiedienu.1 zīmējums SB1 – palaišanas poga. periodiski pēc grafika. ja atdalītājam ir distances vadība. SB2 – apstādināšanas (stop) poga.

lai elektrodi nepārdegtu. Katliem ir jābūt aprīkotiem ar automātiku. Bez tam jābūt iespējai katlus atslēgt no sprieguma no vadības pults. zīmējumu). kas nepieļauj siltā ūdens ventiļa atvēršanu pirms sildītāja atslēgšanas no sprieguma (6. Pašizgatavotus elektriskos ūdens sildītājus lietot nedrīkst. • Ja spiediens katlā paaugstinājies pa 10% virs pieļaujamā un turpina paaugstināties. vai tos var vadīt no vadības pults. kas novērš iespēju ieslēgt elektrisko krāsni. kas atslēdz katlus no sprieguma avārijas gadījumā un padod avārijas signālu uz vadības pulti. kas tos darbina saskaņā ar uzdoto grafiku.6.2 zīmējums Elektrodu tipa ūdens sildītāja magnētiskā palaidēja spoles ķēdē ieslēgts līmeņa releja (devēja) kontakts KL. Elektriskie ūdens sildītāji jāekspluatē un jāremontē saskaņā ar rūpnīcas izgatavotājas instrukcijām.1 6. tad elektrodu katli var darboties bez pastāvīga dežūrpersonāla.Cirkulācijas elektriskajās krāsnīs ar ventilatoriem jābūt bloķēšanai. Elektriskie ūdens sildītāji Drīkst lietot tikai rūpnieciski izgatavotus elementu un elektrodu tipa elektriskos ūdens sildītājus. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A L SB1 SB2 K1 KL N K1. • Ja tiek pārtraukta vai samazinās zem pieļaujamā daudzuma ūdens plūsma caur katlu. kuriem nav to darbības regulēšanas iekārtu. tikai KP šajā gadījumā būs gaisa spiediena releja (devēja) kontakts.1. 63 . Elektrodu tipa ūdens sildītājiem jābūt ierīkotām bloķēšanas ierīcēm. Ja ūdens līmenis ir zemāks par noteikto. Elektriski šo bloķēšanu var realizēt līdzīgi kā indukcijas elektrotermiskajās ietaisēs realizē ūdens dzesēšanas bloķēšanu (skat. un sildītāja elektrodi tiek atslēgti no sprieguma.2 zīmējums). Elektrodu katls nekavējoties jāatslēdz no sprieguma: • Ja noticis nelaimes gadījums. kā arī ir ierīkota aizsardzība. KL kontakts ir atvērts. kas nodrošina elektrodu katlu darbību automātiskā režīmā. Elektrodu katli Aizliegts ekspluatēt elektrodu katlus. Ja elektrodu katliem ir ierīkota automātiska un distances vadība. ja ventilatori atslēgti. • Ja pazudis spriegums distances automātiskās vadības un mērīšanas ķēdēs. darbojoties bez ūdens.

ja spiediens katlā paaugstinājies par 10% virs pieļaujamā un turpina paaugstināties? 7. Vai pieļaujama loka elektrokrāšņu darbība bez filtru un kompensējošām iekārtām? 3. Vai atļauts elektrodu katlus ekspluatēt bez pastāvīga dežūrpersonāla? 6. veicot elektrotermiskās ietaises pārbaudes pirms pieņemšanas ekspluatācijā? 11. Par apskates rezultātiem un novērstajiem bojājumiem jāieraksta žurnālā un jāparakstās tai personai. Elektrodu katlu ar spriegumu līdz 1000 V apskates jāizdara pirms katras apkures sezonas sākuma. bet ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Apskates jāveic saskaņā ar iekārtas ekspluatācijas instrukciju. Atrisiniet krustvārdu mīklu! 64 . bet elektrodu katliem ar spriegumu virs 1000 V – pēc uzņēmuma tehniskā vadītāja vai atbildīgā par elektroietaises ekspluatāciju apstiprināta grafika. kura veikusi apskati. Kurš nosaka elektrodu katlu ar spriegumu līdz 1000 V plānoto remontu un profilaktisko pārbaužu nepieciešamību? 8. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A Elektrodu katliem ar spriegumu virs 1000 V plānotie remonti un profilaktiskās apskates jāveic saskaņā ar uzņēmuma tehniskā vadītāja vai atbildīgā par elektroietaises ekspluatāciju apstiprinātu grafiku. bet ne retāk kā vienu reizi 6 mēnešos. pie kuriem katlu drīkst ieslēgt darbā pēc bojājumu novēršanas. Kas jādara.• Citos gadījumos. Elektrodu katliem ar spriegumu līdz 1000 V plānoto remontu un profilaktisko pārbaužu nepieciešamību nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. Kāpēc kopņu un kontaktsavienojumu silšanas temperatūra jākontrolē vasarā? 2. Jautājumi un uzdevumi pašpārbaudei 1. Kāpēc jāsazemē indukcijas kausēšanas krāšņu ūdens dzesēšanas cauruļsistēmu? 4. Uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju nosaka avārijas situāciju novēršanas kārtību un nosacījumus. Kādos termiņos jāizdara loka elektrokrāšņu barojošo transformatoru slēdžu un pārslēdžu profilaktiskās pārbaudes? 10. Vai pieļaujams lietot pašizgatavotus elektriskos ūdens sildītājus? 5. kas paredzēti katla ekspluatācijas instrukcijā. Kad jāveic elektrodu katlu ar spriegumu līdz 1000 V apskate? 9. Pēc kādiem norādījumiem jāvadās.

kas uztur temperatūru noteiktās robežās klaidstrāvu radītāš sekas (v-sk) nenormāls režīms nav izgatavots rūpnīcā ievieto termiski apstrādājamo detaļu (d-sk) ietaises. kas paaugstina ūdens temperatūru 13 sakarība starp strāvu un temperatūru 15 nodrošina ieslēgšanas secību 1 3 5 11 65 .Elektrotermiskās iekārtas 1 2 3 4 5 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 2 4 6 7 8 9 10 12 14 16 17 18 Horizontāli iekārta gaisa plūsmas radīšanai elektromagnētiskā lauka izolēšana ierīce. kas elektroenerģiju pārveido siltuma enerģijā pretestības krāsns veids elektrotermiskās ietaises veids elektrotermiskās ietaises veids vadības sistēma bez personāla Vertikāli loka elektrokrāšņu elements izkliedes lauks iekārtas ar lielu frekvenci ierīce.

Pēc kapacitātes pārbaudes akumulatoru baterija atkārtoti jāuzlādē. ja akumulatoru baterija ir piegādāta uzlādētā stāvoklī. lai vienā telpā neatrastos skābes un sārma akumulatora baterijas. ja mērījumi ir normas robežās. Lietojot akumulatoru bateriju uzlādei taisngriežu iekārtas. To elektrolītu radītie izgarojumi var veidot uguns un sprādzienbīstamu maisījumu. gan avārijas apgaismojuma barošanai darba barošanas sprieguma pazušanas gadījumā. Kapacitātes pārbaudi drīkst neveikt. Kapacitāte (ietilpība) ir lielums. AB – akumulatoru baterija. saglabājot minimāli pieļaujamo spriegumu.1 zīmējums). Jaunai akumulatoru baterijai vai elementam pēc pirmā uzlādes . Lai darbinātu un apkalpotu akumulatoru baterijas. Katram akumulatoru baterijas blokam vai elementam ir jābūt numurētam. līdzstrāvas un maiņstrāvas ķēdēm jābūt atdalītām ar atdalošo transformatoru (skat. TV V AB L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 7. Saņemot un uzstādot jaunu akumulatoru bateriju. Instrukciju izstrādā.2) ir līdzstrāvas avoti. cik lielu laiku akumulatoru baterija var darboties ar noteiktu izlādes strāvu. Akumulatoru baterijas Akumulatoru baterijas (attēli 7. kas norāda. jānomēra izolācijas pretestības un. V – pusvadītāju ierīce – taisngriezis. kura transformācijas koeficients k = 1.1 un 7. ka nav pieļaujams lietot akumulatoru baterijas. Numerācijas kārtību nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. par kurām nav pietiekošas tehniskās informācijas. nepieciešams izstrādāt ekspluatācijas instrukciju. Akumulatoru baterijas kapacitāti (ietilpību) mēra ampērstundās (Ah). jārīkojas. kura pielikumā jābūt protokoliem par kapacitātes (ietilpības) pārbaudi un izolācijas mērījumiem. pildīta ar elektrolītu. Katrai akumulatoru baterijai jābūt tehniskai pasei.1 zīmējums 66 . nav glabāta noliktavā (nepieslēgta pie lādētāja) ilgāk par diviem mēnešiem un tai līdzi ir izgatavotājrūpnīcas kapacitātes pārbaudes protokols vai tā kopija. Akumulatoru baterija tiek pieņemta ekspluatācijā ar tehniskā vadītāja vai atbildīgā par elektroietaises ekspluatāciju apstiprinātu aktu par pieņemšanu ekspluatācijā. ko izmanto gan tehnoloģiskā procesa uzturēšanai. 7.izlādes cikla jāsasniedz vismaz 95% no nominālās kapacitātes. jāpieņem ekspluatācijā. Šai numerācijai jāsakrīt ar operatīvajā dokumentācijā norādīto numerāciju. Akumulatoru bateriju ievieš ekspluatācijā saskaņā ar izgatavotājrūpnīcas norādījumiem vai. TV – atdalošais transformators. ievērojot ražotāja un attiecīgā energostandarta prasības. Instrukciju apstiprina uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. kā to nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju.7. jāraugās. Tas nozīmē. ja no ražotāja puses nav noteikts citādi.

kuru izpildei nepieciešams akumulatoru telpas durvis turēt atvērtas. kas var būt par cēloni sprādzienam vai ugunsgrēkam.2 67 . no kurām baro vadības ķēdes. sienas termometram ar skalas vērtību vismaz no -10 oC līdz +40 o C un skābes (ķīmiski) izturīgiem cimdiem. kurās uzstādīta akumulatoru baterija. automātikas un telemehānikas iekārtas. jābūt aizvērtām un aizslēgtām.1 attēls 7. Uz akumulatoru telpas durvīm (no ieejas puses) jābūt aizlieguma zīmei „Smēķēšana un atklāta liesma aizliegta”. magnētiskos palaidējus. ja netiek veikti kādi apkopes vai citi darbi. Akumulatoru telpā nedrīkst atrasties arī kūstošie drošinātāji un/vai automātslēdži. Akumulatoru telpas durvīm.Līdzstrāvas kopnēm. tās apkopei uz vietas ir jābūt akumulatoru šuntam. normālos ekspluatācijas apstākļos jāuztur par 5% augstāks spriegums nekā elektroenerģiju patērējošo iekārtu nominālais spriegums. elektromagnētiskos relejus u. Tas nodrošina šo iekārtu normālu darbību arī pie pazemināta darba sprieguma. Pie katras akumulatoru baterijas uz vietas akumulatoru telpā redzamā vietā pie sienas vai uz akumulatoru telpas durvīm (telpas pusē) jābūt plāksnītei ar akumulatoru baterijas tehniskiem datiem. Katrā elektroietaisē. Akumulatoru baterijas elektrolīta izgarojumi padara akumulatoru telpu par uguns un sprādzienbīstamu. Telpās. Akumulatoru telpas apgaismojumam jālieto gaismekļi uguns un sprādziendrošā izpildījumā. jo to nostrāde arī rada elektrisko loku – dzirksteli. Akumulatoru bateriju tehniskie dati tiek norādīti pie nominālās temperatūras +20 oC. kā arī informācijas zīmei „Akumulatoru telpa”. Papildus ieteicams lietot brīdinājuma zīmi „Kodīga viela”. Apakšstaciju akumulatoru bateriju uzlādēšanas telpu ventilācijai jādarbojas nepārtraukti.tml. kurā ir darbā esoša akumulatoru baterija ar spriegumu 24 V un augstāk. relejaizsardzības signalizācijas. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A attēls 7. ir jāuztur temperatūra ±5 oC no nominālās temperatūras. Tāpēc nav pieļaujams akumulatoru telpā uzstādīt jebkādus komutācijas aparātus – apgaismojuma slēdžus.

elektrolīta blīvuma. Ekspluatācijas darbu periodiskumu atkarībā no akumulatoru baterijas veida nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. ja izolācijas kontroles ierīces iestatījums ir tāds.3 norādīto darbu periodiskumu. ka tā nostrādā. tad destilētais ūdens jāpērk. Akumulatoru baterijas kapacitāte (ietilpība) ekspluatācijas laikā nedrīkst būt mazāka par 85% no nominālās.2 un 7. kas pārsniedz galējo pieļaujamo vērtību +55 oC. OpzV. kas nesatur hlora un dzelzs piemaisījumus. Par jebkura veida veiktajiem mērījumiem akumulatoru baterijai ir jāsastāda mērījumu protokols. OgiV tipu akumulatoru baterijām Darbu veids Akumulatoru baterijas un telpas apskate Elementu (bloku) sprieguma. Tātad. elektrolīta temperatūras mērīšana Periodiskums 1 reizi mēnesī 1 reizi 6 mēnešos 68 . ja izolācijas pretestība samazinās līdz 10kΩ. ir aizliegts. 7. Tās minimālie parametri un operatīvās līdzstrāvas kopņu izolācijas kontroles ierīces signalizācijas darbības sliekšņa parametri atkarībā no akumulatoru baterijas sprieguma norādīti 7. 7.1 tabulā Ekspluatācijas apstākļos operatīvā līdzsprieguma tīklā izolācijas pretestība nedrīkst būt mazāka par divkāršu izolācijas kontroles ierīces iestatījuma vērtību. Ogi. Par veiktajām akumulatoru baterijas apskatēm jāveic ieraksts operatīvajā žurnālā vai citā šim nolūkam paredzētā dokumentā.Elektrolīta vai elementu (bloku) virsmas temperatūra normālos darba apstākļos nedrīkst pārsniegt +35oC. Periodiski jāmēra akumulatoru baterijas izolācijas pretestību. lai ekspluatācijas apstākļos izolācijas pretestība nesamazinātos zem 2 x 10 = 20 kΩ. OpzS.1 tabula Izolācijas pretestības parametri atkarībā no nominālā sprieguma Spriegums [V] Akumulatoru baterijas izolācijas pretestība ne mazāka par [kΩ] Līdzstrāvas kopņu signalizācijas iedarbības slieksnis pie izolācijas pretestības samazināšanās vienam no poliem līdz [kΩ] 220 100 110 50 60 30 48 25 24 15 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 20 10 6 5 3 Elektrolīta papildināšanai jālieto pārbaudīts destilēts ūdens. Šim nolūkam jāizmanto laboratorijā destilēts ūdens vai. ja uzņēmumam nav šādas laboratorijas. bet tas nedrīkst būt lielāks par tabulās 7. Akumulatoru baterijas darbs temperatūrā. tad jāraugās.2 tabula Periodiski veicamie ekspluatācijas darbi GroE.

elementu (bloku) un elpošanas korķu tīrīšana Izlīdzinoša uzlāde ar paaugstinātu spriegumu L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 1 reizi gadā 1 reizi gadā Pēc dziļas akumulatoru baterijas izlādes un 1 reizi 6 mēnešos 1 reizi gadā Pēc nepieciešamības Akumulatoru bateriju elementu korpusu tīrīšana un slaucīšana Elektrolīta ķīmiskā analīze OpzS. OgiV – akumulatoru baterijas ar želejveida elektrolītu.025 kg/l. OgiV tipa – virsmas temperatūras mērīšana Skrūvju savienojumu pievilkšana ar ražotāja dokumentācijā noteikto pievilkšanas spēka momentu. Akumulatoru baterijas elementa spriegums no vidējā sprieguma (iestatītais nominālais uzlādes spriegums) uz elementu nedrīkst atšķirties vairāk par: 69 . Ja ražotājs nav noteicis citādi. Akumulatoru baterijas apskates apjomu un elektrolīta ķīmiskās analīzes nepieciešamību nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. Periodisko pārbaužu laikā ir jāveic katra akumulatoru baterijas elementa elektrolīta blīvuma mērījumi. kas nodrošina ražotāja noteiktā standarta atbilstību IU-raksturlīknes lādēšanas prasībām. ka temperatūra ietekmē elektrolīta blīvumu: augsta temperatūra elektrolīta blīvumu samazina. Taisngriezim jābūt spējīgam nobarot vienlaikus slodzes aplēses strāvu (maksimālā vienlaicīgi pieslēgtās slodzes strāva) un akumulatoru baterijas lādēšanas strāvu (I10 strāvu). Maksimāli pieļaujamā novirze ir ±0. Ieregulētajam akumulatoru baterijas lādēšanas (taisngrieža) spriegumam pastāvīgās uzlādes režīmā jāatbilst akumulatoru baterijas ražotāja norādījumiem.Akumulatoru bateriju ar želejveida elektrolītu – OpzV. Akumulatoru bateriju lādēšanai normāli jābūt pastāvīgas uzlādes režīmā. bet zema temperatūra – paaugstina. Akumulatoru bateriju nedrīkst izlādēt zem attiecīgajai izlādes strāvai atbilstošā izlādes beigu sprieguma.01 kg/l. Ogi – slēgtas stacionāras svina–skābes ar šķidro elektrolītu akumulatoru baterijas. Pēc ietilpības pārbaudes 6 mēnešu laikā maksimālā novirze pieļaujama ±0. OpzV. tad akumulatoru bateriju nedrīkst izlādēt vairāk par tās 10 stundu ietilpību. Pēc akumulatoru baterijas pilnīgas vai daļējas izlādēšanas tā nekavējoties jāuzlādē atbilstoši ekspluatācijas instrukcijai. Jāievēro. kas veido želejveida elektrolītu un kura blīvums ekspluatācijas laikā nav jāmēra. jo nav vajadzīga elektrolīta kontrole un papildināšana. Šī tipa akumulatoru baterijas tiek sauktas arī par neapkalpojamām jeb hermētiskajām. Elektrolīta nominālais blīvums attiecas uz pilnīgi uzlādētas akumulatoru baterijas elektrolītu 20oC temperatūrā. OPzV un OGiV tipa akumulatoru baterijās par elektrolītu kalpo atšķaidītas sērskābes un silikona maisījums. GroE. lietojot taisngriežus.

• GroE.1 V. -0.2 ± 0.075 V. OGi tipa akumulatoru baterijām ar šķidro elektrolītu:  2 V elementiem +0. OPzS. OGiV tipa akumulatoru baterijām ar želejveida elektrolītu +0.1V. Atsevišķu elementu (bloku) spriegumam un/vai elektrolīta blīvumam atšķiroties vairāk par augstāk minētiem lielumiem jāveic izlīdzinošā uzlāde ar paaugstinātu spriegumu. ja taisngriezim nav automātiskās pārejas režīma) lādēšanas sprieguma pārslēgšanai uz patstāvīgās lādēšanas režīmu. -0.3 tabula Periodiski veicamie ekspluatācijas darbi S. tad elementu spriegums būs lielāks nekā pie ieslēgtas slodzes. bet ne mazāk kā 4 elementiem (blokiem). vaļēji akumulatoru trauki jānosedz ar stiklu vai citu izolācijas materiālu. SK un SN tipu akumulatoru baterijām Darbu veids Akumulatoru baterijas un telpas apskate Elementu sprieguma.05 V. Akumulatora baterijas temperatūra ir jāmēra apmēram 10% akumulatoru baterijas elementu. Elementu (bloku) spriegums jāmēra pie ieslēgtiem taisngriežiem un slodzes.11 V. Lai samazinātu elektrolīta iztvaikošanu.11 V. elektrolīta blīvuma. SN – vaļējas stacionāras ar šķidro elektrolītu svina-skābes akumulatoru baterijas. jo nebūs sprieguma krituma uz elementa (bloka). -0. lādējot akumulatoru bateriju ar nemainīgu spriegumu – 2. Pēc šī režīma jānotiek automātiskai (pieļaujama arī rokas pārslēgšana.12 V blokiem ±0. SK.  6. Pastāvīgas uzlādes režīms uzskatāms par akumulatoru baterijas ekspluatācijas pamata režīmu un katra atkāpšanās no tā ir tehniski un ekonomiski jāpamato. SK.2 V. SN akumulatoru baterijas ekspluatējamas pastāvīgā uzlādes režīmā ar 2.35 V/elementu uz 12 stundām. Akumulatora baterijas elektrolīta ķīmiskās analīzes nepieciešamību nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. Stacionāras S. 70 .05 V spriegumu uz akumulatora baterijas viena elementa. Šim nolūkam nedrīkst izmantot eļļu. • OPzV. elektrolīta temperatūras mērīšana Izlīdzinošā uzlāde ar paaugstinātu spriegumu Elektrolīta ķīmiskā analīze Periodiskums 1 reizi mēnesī 1 reizi 3 mēnešos 1 reizi gadā Pēc nepieciešamības L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A S. kurš saskarē ar elektrolītu un platēm nesamitrinās un nereaģē.  4 V blokiem +0. Izlīdzinošā uzlāde jāveic. 7. Ja mērījumus veiks pie atslēgtas slodzes.

2 zīmējums S – apgaismojuma slēdzis.008%. AB – akumulatora baterija.002%.001% . kas paredzēts papildināšanai. bet tas nedrīkst būt mazāks par 10% no elementu kopskaita. Taisngriežu tehniskās apkopes darbu un uzturēšanas remonta periodiskumu apakšstacijās nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. bet elektrolītā. ja vadības ķēžu iekārtu nominālais spriegums ir 110 V? 7.21 g/cm3) visos elementos. akumulatoru baterijas jāuzlādē līdz 2. ne akumulatoru baterijas elektrolītā. Akumulatora baterijas remonta nepieciešamību nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju atkarībā no akumulatora baterijas tehniskā stāvokļa un mērījumu rezultātiem. Jautājumi un uzdevumi pašpārbaudei 1. Izlīdzinošās uzlādes ilgums atkarīgs no akumulatoru baterijas stāvokļa. Kāda kļūda pieļauta apgaismojuma izveidē? X AB L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A S HL 7.Veicot izlīdzinošo uzlādi. paraugi ņemami no kontrolelementiem. Kas ir akumulatoru baterija? 3. Zīmējumā 7. Kas ir akumulators? 2. līdz sasniegts noturīgs elektrolīta blīvums (1. Kādam nolūkam akumulatoru bateriju iekārtās lieto taisngriežus? 6. Kontrolelementi katru gadu jāmaina. HL – gaismekļi.20 – 1. bet tas nedrīkst būt mazāks par 6 stundām. Elektrolīta ķīmiskajā analīzē pārbauda tikai dzelzs un hlora saturu elektrolītā. Dzelzs daudzums destilētā ūdenī. Kāds spriegums jāuztur uz līdzstrāvas kopnēm.0. To daudzumu nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju atkarībā no akumulatoru baterijas stāvokļa.35 V spriegumam uz vienu akumulatora elementu. ne papildināšanai paredzētajā elektrolītā. ir 0. Kam jābūt novietotam redzamā vietā pie akumulatoru baterijas telpas sienas? 4. Hlora piejaukums nav pieļaujams ne destilētā ūdenī. kas paredzēts papildināšanai – 0. 71 . akumulatoru baterijai atrodoties ekspluatācijā. X – sienas virsapmetuma rozete. Pieļaujamais dzelzs saturs elektrolītā. ir 0.2 attēlots akumulatoru telpas apgaismojuma plāns.0015%. Veicot akumulatora baterijas elektrolīta ķīmisko analīzi. Kas ir akumulatoru baterijas kapacitāte (ietilpība)? 5.

Akumulatoru baterija sastāv no 50 elementiem.8. kuriem ir jāmēra temperatūra? 12. Kāds ir minimālais elementu skaits. kas notiek no vaļēja akumulatora trauka 72 . kas ietekmē elektrolīta blīvumu viela starp akumulatoru baterijas elementiem nepieciešams akumulatoru telpas aprīkojums ūdens. Akumulatoru baterija sastāv no 24 elementiem. Atrisiniet krustvārdu mīklu! L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A Akumulatoru baterija 1 3 4 2 AKUMULATORU BATERIJA 5 6 7 8 9 10 11 12 15 16 13 14 17 18 19 20 3 5 6 7 8 10 12 16 17 18 19 20 Horizontāli nepārvietojamas akumulatoru baterijas lielums. ar kādu jāpapildina elektrolīts no kā ņem paraugus ķīmiskai analīzei (d-sk) elektrolīta veids elektrolīta tvaiku un gaisa maisījuma īpašība elektrolīta parametrs akumulatoru baterijas lietošana transformators ar k = 1 akumulatoru baterija. Ko nozīmē akumulatoru baterijas apzīmējumā OGiV ? 10. kam nevajag papildināt elektrolītu 1 2 4 9 11 13 14 15 Vertikāli akumulatora ietilpība akumulatoru baterijas sastāvdaļa akumulatora kapacitātes mērvienība barojas no akumulatoru baterijas pārveido maiņspriegumu līdzspriegumā akumulatoru baterijas uzlāde ar paaugstinātu spriegumu pārveido ķīmisko enerģiju elektriskajā process. no kuriem tiks ņemti paraugi elektrolīta ķīmiskai analīzei? 11. Vai akumulatoru telpā drīkst uzstādīt gaismekli ar aizsardzības pakāpi IP 43 ? 9. Kāds ir minimālais kontrolelementu skaits.

vadus vai kabeļus.1. jāveic sekojošas pārbaudes: • vai elektroiekārtas. Elektroietaises sprādzienbīstamās zonās Sprādzienbīstamās zonās uzstādītajai elektroiekārtai ir jāatbilst elektroietaišu ierīkošanas noteikumiem un tai jābūt sprādziendrošai. ja tajā pastāv vai var rasties gāzes. Pieņemot sprādzienbīstamās zonās uzstādītas elektroiekārtas ekspluatācijā.8. 73 . • vai ir marķējuma un brīdinājuma zīmes – tām jāatrodas labi redzamās vietās gan uz iekārtas. vadi un kabeļi atbilst projektam – kategoriski aizliegts pieņemt ekspluatācijā iekārtu. tvaiku vai putekļu veidā esošu uzliesmojošu vielu maisījumi ar gaisu. kas nav paredzēti uzstādīšanai sprādzienbīstamās zonās.1) Elektroiekārtu bez šī simbola sprādzienbīstamās zonās ekspluatēt ir aizliegts. (zīm. Ex L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A zīmējums 8. Sprādzienbīstamās zonās uzstādītajai elektroiekārtai jābūt apzīmētai ar speciālu marķējuma simbolu – vienādmalu sešstūrī ievietotu lielo burtu E un mazo burtu x. gan uz telpas durvīm no ārpuses un sienas telpas iekšpusē. Darba vieta (darba vide) ir uzskatāma par sprādzienbīstamu.8.

Ieteicams katrai sprādzienaizsargātajai elektroiekārtai iekārtot individuālas pases. lai neveidotos spraugas. nobrāzums utt. pa kurām sprādzienbīstamais maisījums varētu iekļūt elektroiekārtas iekšienē.. atlūzuši gabali u. • kabeļu caurvadu vietu pārbaude – vietās. nodilums. 74 . – rezultātus. Elektroiekārtas pases formu apstiprina uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. ir veselas – nedrīkst būt plaisas. tajā skaitā gaismekļi. jābūt blīvējumam. Elektroiekārtām ar spriegumu līdz un virs 1000 V iekšējo daļu apskati izdara. un vai tās ir ieskrūvētas līdz galam. ko nosaka elektroiekārtas ekspluatācijas instrukcija.ja vien nav nepieciešama elektroiekārtas vai tās mezgla izjaukšana – spraugas platums nedrīkst būt lielāks par rūpnīcas izgatavotājas instrukcijā norādīto platumu. vāki u. pārsegi un gaismekļu kupoli. jo arī iekšējās izolācijas bojājuma gadījumā (kas ir ļoti iespējama. jo slikta savienojuma radīta dzirkstele var būt par cēloni sprādzienam. • elektroiekārtu dzesējošie ventilatori un elektrodzinēja un darba mehānisma savienojošais sajūgs nedrīkst skarties pie apvalka. • vai uz elektroiekārtas ir brīdinošie plakāti un sprādzienaizsardzības marķējuma zīmes.) ārējo apvalku.• vai iekārtas. jāpārbauda sprādziennecaurlaidīgo spraugu platums .tml. caurumi.c. • vai nav bojātas zemējumietaises. apvalki. • vai ievietoti aizbāžņi visās vadu un kabeļu neizmantotajās ievadu vietās. • vai ir visas stiprinājumu skrūves. korpusi. jo to vairs neaizsargā ārējais apvalks) strāvvadošā daļa nonāks tiešā saskarē ar sprādzienbīstamo maisījumu.. lai sprādzienbīstamais maisījums neieplūstu blakus telpā un lai no blakus telpas sprādzienbīstamajā zonā nejauši neiekļūtu kāda dzirkstele. • vai normāli darbojas pieplūdes un vilkmes ventilācija. spraugas platuma. • elektroiekārtām. kuru sprādzienaizsardzības veids ir sprādziennecaurlaidīgs apvalks. • kontaktsavienojumu kvalitāte – visiem savienojumiem jābūt cieši savienotiem. Apskates laikā jāpievērš uzmanība: • vai nav spraugas cauruļu un kabeļu pievienojumu vietās pie elektroiekārtas. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A • vai kabeļu ārējie apvalki nav bojāti – nedrīkst ekspluatēt sprādzienbīstamās zonās kabeli ar bojātu (iegriezums. kur kabeļi caurulēs šķērso sienu.tml. • vai ir visi stiprināšanas elementi – visām skrūvēm un bultskrūvēm jābūt ieskrūvētām tām paredzētajās vietās. • vai ir aizblīvētas (vai blīvējums ir vesels) neizmantotās ievadvietas. kā arī remontu apjomu un novērotos defektus un avārijas. kontaktsavienojumu pretestības u. jo tas var radīt dzirksteli. kurās atzīmē elektroiekārtas tehniskos parametrus un profilaktisko mērījumu – izolācijas pretestības. atslēdzot to no sprieguma termiņos. • vai nav bojāti elektroiekārtu vāki. • elektroiekārtu blīves nedrīkst būt bojātas un tām precīzi jāatrodas paredzētajās vietās.

Sprādzienaizsargātas elektroiekārtas profilaktisko pārbaužu periodiskumu nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. Ja nav šādas norādes. • atvērt sprādzienaizsargātas elektroiekārtas apvalku. • izmainīt rūpnīcas izgatavotājas instrukcijā noteikto dzirksteļdrošo aparātu komplektāciju. • nomainīt elektroiekārtu aizsardzības ierīces (automātslēdžu un magnētisko palaidēju termoatkabņus. bet ne retāk kā noteikts attiecībā uz vispārēja rakstura elektroietaisēm.tml. Pārbaudes jāizdara saskaņā ar normatīvos dokumentos noteiktām prasībām. Tās platums jāmēra: • elektroiekārtai. drošinātājus un aizsardzības ierīču elektromagnētiskos atkabņus) pret citiem aizsardzības veidiem vai iekārtām. • ekspluatēt kabeļus. • Īpaša uzmanība jāvelta sprādzienaizsargāto elektroiekārtu sprādziennecaurlaidīgās spraugas pārbaudei. dubļu vai citu netīrumu kārta. palielināt to garumu. 75 . • nomainīt izdegušās spuldzes sprādzienaizsargātos gaismekļos pret cita veida vai lielākas jaudas spuldzēm. piemēram. bojāti kontaktsavienojumi. kam ir citi nominālie parametri. blīves. kādi nav paredzēti elektroiekārtas ekspluatācijas instrukcijā. ūdens šļakatas un pilieni. • elektroiekārtas korpusa temperatūrai vietās. kā arī pieļaut tādus darba režīmus. • ekspluatēt elektroiekārtas. ja tajās ir jebkādi bojājumi. kuras atdala sprādzienbīstamo zonu no citām sprādzienbīstamām zonām vai sprādziendrošām telpām. ja nav visu stiprinājuma elementu u. jāvadās no tabulā 10. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A • Spraugas platums nedrīkst būt lielāks par rūpnīcas izgatavotājas iekārtas ekspluatācijas instrukcijā norādīto. ja bojāts to ārējais apvalks vai elektroinstalācijas caurules. • slogot sprādzienaizsargātās elektroiekārtas. kas ir plānotā remontā vai tās sprādziennecaurlaidīgie apvalki ir bijuši izjaukti.• vai uz elektroiekārtas nav putekļu. kam elektroiekārta nav aprēķināta. kādām šie gaismekļi nav paredzēti.. • atstāt atvērtas durvis. ja tās strāvvadošās daļas ir pieslēgtas spriegumam. aizsargzemējumi. kabeļus un vadus vairāk par ilgstoši pieļaujamiem lielumiem. • Sprādzienbīstamās zonās aizliegts: • remontēt spriegumam pieslēgtas elektroiekārtas. izmainīt vadu un kabeļu marku. izolējošie elementi. • elektroiekārtai. kas uzstādīta uz vibrējošiem mehānismiem – mērīšanas biežumu nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. kur paredzēta tās kontrole (temperatūra nedrīkst pārsniegt elektroiekārtas ekspluatācijas instrukcijā noteikto maksimālo vērtību).1 norādītajiem lielumiem. • ekspluatēt elektroiekārtu bez aizsardzības aparātiem no nenormāliem darba režīmiem.

W.Tabula 8.kat. L2. L1.5 40 8 10 0.2 15 25 15 0. 1. W. kat.4 25 0. L2.75 L1. ka pārbaudes laikā darba vietā sprādzienbīstamu maisījumu nav. Elektriskās pārbaudes sprādzienbīstamās zonās atļauts veikt tikai ar sprādzienaizsargātiem aparātiem. mm mm mm 10 15 0. kat. L2. L1.3 0. 3.1 turpinājums 1. L2.kat. 3.5 8 15 25 15 25 40 Nekustīgi sprādziennecaurlaidīgi savienojumi ≥ 2000 40 Tabulas 8. W – sprādziennecaurlaidīgās spraugas platums. mm mm mm mm mm 5 5 5 8 0. vai to koncentrācija ir normu robežās un sprādzienbīstama maisījuma rašanās pārbaudes laikā nav iespējama.25 L1. 5 L2. 76 .1 Elektroiekārtu sprādziennecaurlaidīgo savienojumu parametri. Sprādziennecaurlaidīgā savienojuma veids Apvalka brīvais tilpums ≤ 200 2. kas paredzēti atbilstošai sprādziennedrošai videi. L1. kat. Sprādziennecaurlaidīgā savienojuma veids Apvalka brīvais tilpums ≤ 200 2. W. mm mm mm mm mm 10 15 0.15 Vadības sviru un veltnīšu savienojumi 200÷500 500÷2000 ≥ 2000 15 - 25 0. L1.4 8 10 - L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A Nekustīgi sprādziennecaurlaidīgi savienojumi 200÷500 500÷2000 ≥ 2000 500÷2000 0.3 0. W. 10 L2. W. Elektriskās pārbaudes sprādzienbīstamajās zonās ar vispārējas nozīmes aparātiem atļauts izdarīt ar nosacījumu.15 25 L1 – spraugas garums. mm mm mm 5 5 8 15 25 15 25 8 10 0. kat.6 0. L2 – spraugas garums līdz bultskrūves vītnes caurumam.25 15 25 0. W.

5 100÷2000 25 12. Darbiniekiem.3 L1.2 77 . kas atbild par sprādzienbīstamas koncentrācijas noteikšanas signāldevēju darbību un tehnisko apkopi. Tabula 8. Aizliegts ekspluatēt bojātus vai nedarbojošus signāldevējus. kustīgs sprādziennecaurlaidīgs vadības sviru un veltnīšu savienojums 12. mm 6 9 8 9 8 9 W.5 ≥ 2000 25 0.2 II A un II B elektroiekārtu sprādziennecaurlaidīgo savienojumu parametri II A Apvalka brīvais tilpums cm3 II B Sprādziennecaurlaidīgā savienojuma veids L1.4 0. Ja iedarbojas gaismas vai skaņas signalizācija par sprādzienbīstama maisījuma veidošanos un sprādziena draudiem.4 0.2 12. Sprādzienbīstamā zonā jābūt uzstādītiem ne mazāk kā diviem signāldevējiem. Sprādzienbīstamas koncentrācijas noteikšanas signāldevēju pārbaude jāveic ne retāk kā vienu reizi 6 mēnešos un pārbaudes rezultāti jānoformē ar protokolu. mm 6 L2.4 0. mm L2. ja sprādzienbīstamā vide var rasties noslēgtā telpā.5 8 0. Koncentrācijas mērīšanas periodiskums ir atkarīgs no vietējiem apstākļiem.2 12. kad darbojas visa tehnoloģiskā iekārta. darbiniekiem ir jārīkojas atbilstoši uzņēmuma tehniskā vadītāja vai atbildīgā par elektroietaises ekspluatāciju noteiktajam pasākumu plānam par rīcību ārkārtas situācijās. jāveic visi nepieciešamie pasākumi un pārbaudes. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A Uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju sagatavo un apstiprina atbildīgo personu sarakstu par sprādzienbīstamas koncentrācijas noteikšanas signāldevēju darbību un tehnisko apkopi. mm W. Šajā sarakstā iekļauj arī visus sprādzienbīstamas koncentrācijas noteikšanas signāldevējus un vietas. mm 0. bet ne retāk kā 1 reizi mēnesī. lai nodrošinātu drošu un savlaicīgu sprādzienbīstamas koncentrācijas fiksēšanu un skaņas vai gaismas signālu ieslēgšanu. mm ≤ 100 25 Nekustīgs sprādziennecaurlaidīgs savienojums.15 0. kuras tie aizsargā. Sprādzienbīstamās zonās jābūt uzstādītam pietiekamam skaitam sprādzienbīstamās koncentrācijas devēju.5 25 8 9 0. lai nodrošinātu savlaicīgu trauksmes signāla iedarbināšanu un būtu iespēja novērst sprādzienbīstamību tās sākuma stadijā.Putekļu vai šķiedru sprādzienbīstamās ražošanas telpās nepieciešams noteikt šo putekļu vai šķiedru koncentrāciju gaisā gadījumam.3 6 6 0.2 0.

3 0.5 ≥ 2000 25 40 6 12.45 0.5 25 40 12.5 100÷2000 25 40 12.6 0.2 0.6 0.25 0.25 0.3 0. 78 .5 0.4 0.3 0.3 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 25 0.75 40 6 12.25 0.5 25 40 12.3 0.5 25 40 12.2 0.75 0.4 0.5 ≤ 100 25 40 Elektrisko mašīnu vārpstu sprādziennecaurlaidīgs savienojums ar slīdgultņiem 12.5 25 40 - 0. L2 – spraugas garums līdz bultskrūves vītnes caurumam.4 0.5 0.4 L1 – spraugas garums.6 0.75 0.45 0.35 0.6 0.2 0. W – sprādziennecaurlaidīgās spraugas platums.4 0.45 0.2 6 12.5 ≤ 100 25 40 Elektrisko mašīnu vārpstu sprādziennecaurlaidīgs savienojums ar šūpojošiem gultņiem 12.5 0.3 0.5 100÷2000 25 40 12.45 0.5 ≥ 2000 25 40 - 0.3 0.4 0.3 0.2 0.5 0.4 0.5 25 40 - 0.6 12.

Gumijas blīves biezums pēc nomaiņas jāpārbauda.40%. kuras tur uzkrājas. Tabula 8.18 0.5 500 ÷ 2000 40 25 ≥ 2000 40 12. kura nepieļauj elektroiekārtas ieslēgšanu.15 0. mm W.15 0.2 0. cm3 ≤ 100 100 ÷ 500 L1. lai atbrīvotu tos no putekļiem un šķiedrām. Pieplūdes un vilkmes ventilācijas sistēmai jāieslēdzas pirms elektroiekārtas ieslēgšanās. Ventilācijas sistēma jānodrošina ar bloķēšanu.2 Nekustīgs sprādziennecaurlaidīgs cilindrisks savienojums 12. Katru mēnesi īslaicīgi jāiedarbina rezerves ventilatori.1). lai saspiežot tas nemainītos vairāk par 30% . zīmējumu 10. ja nedarbojas ventilācija (skat.15 0.18 0.5 Nekustīgs sprādziennecaurlaidīgs plakancilindrisks savienojums ≤ 2000 25 40 25 9 0.2 ≥ 2000 40 79 . mm 6 L2.5 40 8 0.2 0.3 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A II C elektroiekārtu sprādziennecaurlaidīgo savienojumu parametri Sprādziennecaurlaidīgā savienojuma veids Apvalka brīvais tilpums.1 0. bet jāatslēdzas pēc elektroiekārtas atslēgšanas.15 0. mm Nekustīgs sprādziennecaurlaidīgs plakans savienojums 6 9.5 6 ≤ 500 12.1 0.2 0.

1 0. kas sastāv no sprādzienaizsargāta ventilatora un filtra spiediena pusē.5 40 25 40 500 ÷ 2000 ≥ 2000 . Attīrīšana pieļaujama arī ar saspiestu gaisu no caurules ar gumijas uzgali.15 0. mm - W. Tabulas 8. Šajā gadījumā jālieto pārvietojama putekļu atsūkšanas iekārta.5 500 ÷ 2000 40 25 ≥ 2000 40 - 0.25 0.5 40 9. cm3 ≤ 100 L1.3 0.2 0.258 0.15 0.15 0. Ventilatora iesūcošā puse jāizveido aizsega veidā un jānostiprina virs attīrāmās iekārtas.25 0. mm 0.15 0. mm 6 12.6 ≤ 100 12.5 40 9.3 turpinājums Sprādziennecaurlaidīgā savienojuma veids Apvalka brīvais tilpums.5 40 12.2 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A Putekļus un šķiedras no elektroiekārtas un elektroinstalācijas notīra atsūcot.5 40 12.2 0.23 0.2 0.5 L2.3 80 Elektrisko mašīnu vārpstu sprādziennecaurlaidīgs savienojums ar šūpojošiem gultņiem 100 ÷ 500 12.5 Kustīgs sprādziennecaurlaidīgs vadības sviru un veltnīšu savienojums 100 ÷ 500 12.1 0.15 0.3 0.3 0.15 0.

L2 – spraugas garums līdz bultskrūves vītnes caurumam. Kas ir sprādzienbīstama darba vieta? 2. • veikt apvalku un tajā uzstādītās elektroiekārtas remontu. • veikt noblīvēšanas starpliku. galvaniskos elementus un akumulatorus ar identiskiem. • nomainīt izdegušās spuldzes un bojātos gaismekļu kupolus. kas uzrādīti rūpnīcas izgatavotājas instrukcijā. Kas jādara ar vadu un kabeļu neizmantotajām ievadu vietām? 4. 17 – nozarkārbas vāka (pievadkārbas) stiprinājums ar blīvējumu. releju. kabeļu un vadu blīvēšanas elastīgo gredzenu nomaiņu. kontaktgredzenu un kolektoru nomaiņu. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A • veikt strāvvadošo daļu un kontaktsavienojumu kvalitātes pārbaudi. Pēc sprādzienaizsargātās elektroiekārtas remonta nepieciešams izmērīt sprādzienaizsardzības parametrus. noblīvēti. Iegūtie dati un veikto darbu apjoms jāieraksta elektroiekārtas pasē. • novērst eļļas noplūdi un nomainīt to. Jautājumi un uzdevumi paškontrolei 1. • veikt elektrodzinēja ventilatora un tā apvalka remontu. lai sprādzienbīstamais maisījums neiekļūtu gaismekļa korpusā.L1 – spraugas garums. skrūves un uzgriežņus. • veikt elektroiekārtas izjaukšanu un salikšanu. • nomainīt elektrisko mašīnu tinumus un bojātos izolatorus ar identiskiem. kur varētu izraisīt sprādzienu. W – sprādziennecaurlaidīgās spraugas platums.1 parādīts gaismeklis. • ieskrūvēt trūkstošās bultskrūves. Kur ieteicams ierakstīt sprādzienaizsargātas elektroiekārtas tehniskos parametrus. profilaktisko 81 . Ekspluatācijas personālam ar sprādzienaizsargātām elektroiekārtām atļauts veikt šādus darbus: • nomainīt smērvielu un gultņus ar analoģiskiem. kontaktoru. Ar kādu zīmi jāapzīmē sprādzienbīstamā zonā uzstādīta elektroiekārta? 3. sprādzienaizsargātu virsmu tīrīšanu un noklāšanu ar smērvielu. Attēlā 8. ja šie darbi nav saistīti ar tās sprādziendrošību. apvalka ārējo elementu remontu. Kas jādara kabeļu caurvadu vietās? 5. • nomainīt drošinātājus. ko paredzēts uzstādīt sprādzienbīstamās telpās: 3 un 18 – kabeļu (vadu) ievadi.

Atrisināt krustvārdu mīklu! 82 . Kas nosaka sprādzienaizsargātas elektroiekārtas profilaktisko pārbaužu periodiskumu? 9. Kā jādarbojas pieplūdes un vilkmes ventilācijas sistēmai sprādzienbīstamās zonās? 13. Kas jādara darbiniekiem.mērījumu rezultātus un novērstos defektus un avārijas? 6. Ar kādiem aparātiem drīkst veikt elektriskās pārbaudes sprādzienbīstamās zonās? 10. Vai sprādzienaizsargātas elektroiekārtas ekspluatācijas personāls drīkst veikt trūkstošo skrūvju ieskrūvēšanu elektroiekārtā? 14. ja iedarbojas gaismas vai skaņas signalizācija par sprādzienbīstama maisījuma veidošanos? 12. Kam jābūt uzstādītam sprādzienbīstamā noslēgtā telpā? L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 11. Vai sprādzienbīstamās zonās atļauts remontēt spriegumam pieslēgtas elektroiekārtas? 8. veicot apskati un atslēdzot elektroiekārtu no sprieguma. Vai. ir jāpārbauda zemējumietaises? 7.

kur ieraksta pārbaužu rezultātus dokuments. kurš apkalpo elektroiekārtas ventilācijas veids savieno dzinēju ar darba mehānismu 2 3 4 5 6 8 9 10 12 13 14 16 Vertikāli vieta. kas nosaka. kuras uzstāda sprādzienbīstamās telpās ierīce.Sprādziendrošas iekārtas 1 2 3 4 6 9 7 5 8 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 1 7 11 15 17 18 19 20 Horizontāli ventilācijas veids ievieto kabeļu ievadu neizmantotajās vietās savienojuma veids nodrošina secīgu ieslēgšanos situācija. kurā ir uzliesmojošu vielu maisījums ar gaisu iespējamais sprādziena cēlonis iekārtas. kāda iekārta izmantojama defekts iekārtas korpusā 83 . kur kabelis šķērso sienu uzskrūvē skrūvei aizsardzības ierīce dokuments. kad pastāv sprādziena draudi cilvēks. kas brīdina par sprādzienbīstamību putekļu daudzums gaisā zīme uz sprādzienbīstamas telpas durvīm vieta.

13. 7. 15. 14. 7. 69. 64. 35. 13. 12. 34. 56. 14. 74. 31 Darba režīms 8. 17 Avārijas apgaismojums 20. 74. 93 Atbilstības novērtēšana 15. 25 Atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju 4. 69. 31. 9. 52 E Ekspluatācijas instrukcija 4. 42 Darba virsma 21 Debloķēšana 13 Dežūra 8 Diferenciālās aizsardzības automātslēdzis 29 Drošinātāja kūstošā ieliktņa nominālā strāva 26. 21. 22. 9. 17 Apgaismojuma līmenis 21. 64. 13. 48. 23. 39 D Darba apgaismojums 20. 34. 92.9. 43. 22. 10. 12. 77. 89. 10. 27 Akts 11. 8. 11. 60. 57. 14 84 . 11. 24. 88. 6. 34. 66 Apgaismojuma vadības shēma 33 B Barošanas avots 23. 56. 27. 44. 66 Ārpuskārtas remonts 10. 24. 75. 21. 61. 36. 31 Atdalošais transformators 28. 70. 62. 75 Elektroapgādes shēma 13 Elektrodrošības grupa 4. 13 Elektroiekārtas pase 11. 29. 35. 40 C Cilpa „fāze-nulle” 25. Alfabētiskais rādītājs A Aizsardzības pakāpe 21. 74. 26. 68. 32. 60. 24. 81 Elektroietaises valdītājs 5. 16. 7. 84. 71. 11. 9. 66. 16 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A Atjaunošanas remonts 10.

10. 38. 81 Gaismas plūsma 22. 21. 75. 44. 74. 94 Kvalificēts pakalpojumu sniedzējs 7 Komutācijas aparāts 23 L Lukss 22. 67. 21. 72. 34. 71. 66. 18. 68. 46. 27. 31.Elektroietaišu darba kontrole 10 Evakuācija 21 G Gaismas avoti 20. 71 Kontroles funkcijas 12. 38. 89. 68 J Jaudu trīsstūris 54 K Kalibrēšana 16. 45. 36. 24. 30. 39. 90 Metalurģiskais efekts 43. 26. 88 Kvalificēts darbinieks 5. 32. 35 M Metroloģiskā uzraudzība 15. 39 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A I Indikators 16 Izbūve 9 Īpaši bīstamas telpas 28 Izlādes iekārta 55 Izolācijas pretestība 30. 31. 52 N Nereglamentētā sfēra 16 85 . 28. 32 Gaismekļi 20. 37. 32. 17. 60. 37. 16 Mērīšanas līdzekļi 15. 16. 13 Kopējā pārbaude 9. 52. 31. 43 Kapacitāte 66. 33 Gaismas spektrs 32.

14. 8. 58 Releju aizsardzība un automātika 5. 66 Prožektori 21 Pārnēsājamais gaismeklis 28. 43 Operators 9 Otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis 5. 14. 16. 88. 17. 13. 7 P Papildus personāls 8 Pārbaudes normas un apjomi 9 Pašpalaišanās 49. 12. 42. 89 Operatīvā dokumentācija 5. 6. 25. 5. 10. 52 Pārslēgumi 5. 50. 18 Operatīvā shēma 5. 58. 8. 28.55. 8. 51. 13. 14 Remonta dokumentācija 11 86 . 9. 61 82. 50. 33. 10. 14 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A Operatīvais žurnāls 5. 13.Norīkojumu un rīkojumu reģistrācijas žurnāls 13. 13. 52. 12 Pārslēgumu karte 12 Personāls 4. 17 Reaktīvā jauda 54. 42. 86. 56. 13. 7. 11. 51. 20. 89 Operatīvie apzīmējumi 9. 48. 29 Polarizācijas koeficients 45 R Reglamentētā sfēra 16 Rekonstrukcija 6. 6. 15. 9. 89 Protokoli 9. 89 Neatkarīgais enerģijas avots 24 Noplūdes automāts 29. 6. 30 O Operatīvais darbinieks 8 Operatīvais dienests 7 Operatīvais personāls 5.

18 Tehniskās apkalpošanas un remonta grafiks 7. 38. 11. 81. 36. 9. 66. 57. 44. 35. 93 Tehniskā dokumentācija 6. 88 Tehnoloģiskā karte 15. 17. 16. 32. 11. 90 Struktūrvienību nolikumi 7 Spiediena relejs 62. 24. 39. 75. 47. 61. 71. 37. 10. 67. 48. 13.Remontu dienests 7 Rīkojuma devējs 12 Radiāla shēma 33 S Signalizācija 8. 16 Vibrācija 46. 56. 58 T Tehniskais vadītājs 6. 77. 82 Signalizācijas un automātikas sistēmas 9 Sistēmas dispečers 8 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A Spuldzes 22. 60. 62. 34. 68. 75. 89. 74. 31. 88. 89 Telpas ar paaugstinātu bīstamību 28 Telpas bez paaugstinātas bīstamības 27 U Uzturēšanas remonts 6. 9. 34. 71 V Valsts metroloģiskā kontrole 16 Verificēšana 15. 9. 12. 52 Vides aizsardzība 15. 51. 63 Sprieguma relejs 23. 22. 68. 69. 7. 91 Sevišķi mitras telpas 46 Strāvas relejs 57. 17. 33. 13. 10. 15. 14. 70. 8. 30. 92. 89 87 . 77. 51. 50. 35. 11. 64. 17.

Nav atļauts. 11. RAA ierīču pieņemšanas pārbaude. kas būtiski palielina elektroietaises kalpošanas laiku. Operatīvā personāla prombūtnes laikā var notikt traucējums iekārtas darbā. instrumentiem un palīgierīcēm remonta veikšanai. gan mainīt iekārtas darba režīmus. 16. kā arī jāapraksta darba izpildes secība. Noformē ar aktu. elektroietaises kopējā pārbaude. Jābūt zināšanām par elektroietaisi. 88 . L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 5. individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. 17. 19. 21. Līdz nākamajam atjaunošanas remontam. kura laikā novērš elektroiekārtas ekspluatācijas laikā (starpremontu periodā) konstatētos defektus. Ieregulēšanas darbi. jābūt kvalificētam darbiniekam. Lai elektroiekārta darbotos droši un bez tehnoloģiskām atteicēm. saskaņotai projekta dokumentācijai. Nomainītas nolietotās konstrukcijas. 7. 8.10. 10. 3. 12. sistēmas darbības efektivitāte. Jautājumu un uzdevumu atbildes Atbildes uz nodaļas „Elektroietaišu tehniskās ekspluatācijas organizācija” jautājumiem un uzdevumiem 1. drošības prasībām. 9. Komisijas aktam par elektroietaises pieņemšanu ekspluatācijā. 14. 2. Neplānots remonts. 13. 6. Nolietotās konstrukcijas un iekārtas tiek nomainītas ar tādām. novērsti defekti. Jāpiesaista citu kvalificētu pakalpojuma sniedzēju. Darbojas ar slodzi bez traucējumiem nepārtraukti 72 stundas. veikti mērījumi un regulēšana. iekārtas vai atsevišķi mezgli. novērsti defekti. ka elektroietaisei ir un tiek ievērots tehniskās apkalpošanas un remonta grafiks. Remontētas vai nomainītas atsevišķas detaļas vai mezgli. 18. materiāliem. veikti mērījumi un regulēšana. Tikai ar struktūrvienības vadītāja atļauju. darbojas ar augstāku lietderības koeficientu. rezerves daļām. 15. Tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. Jānodrošina. Informācija par darbu izpildīšanas nosacījumiem. 4. darba rīkiem. Nav. ka elektroietaise tiek darbināta saskaņā ar atbilstošām ekspluatācijas instrukcijām. 20. samazina zudumus un ekspluatācijas izdevumus. jānodrošina. Darbojas nepārtraukti 24 stundas ar slodzi. Patstāvīgi gan regulēt. Tehniskās apkalpošanas un remonta darbu grafikā. kuri jāizmanto darbu veikšanas laikā. kas paaugstina vienu vai vairākus no šādiem parametriem: elektroapgādes drošums. lietojamajiem mērinstrumentiem. nodrošināta sistemātiska un savlaicīga aizsardzība pret atmosfēras un korozijas iedarbību.

kārtība. Operatīvais žurnāls. bez to skaitliskas novērtēšanas ar noteiktu precizitāti. 29. 26. nodokļu. iekārtu tehniskajām pasēm. novēršot traucējumus un bojājumus attiecīgajā elektroiekārtā un to novēršanas kārtība. Jāievēro mērvienību un to apzīmējumu pareiza lietošana un rakstība. 33. 27. Pēc vajadzības. jāievēro mērīšanas līdzekļu ekspluatācijas noteikumi. Uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. ja izsniegto norīkojumu un doto rīkojumu skaits uzņēmumā nav pārāk liels. bet komercnorēķiniem paredzētās diagrammas ne mazāk kā 3 mēnešus. tehnoloģiskās apkalpošanas un remontdarbu apjoms. veicot elektroiekārtu pārbaudes. 37. nepieciešamo mērījumu rezultātu protokoliem. pareizi jānoformē mērījumu rezultāti. 36. ģeodēzijas un hidrometeoroloģijas darbos. Šajā gadījumā izsniegtie norīkojumi un dotie rīkojumi tiek reģistrēti operatīvajā žurnālā). elektroapgādes shēmām. Uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. 32. Kurus lieto: cilvēka dzīvības un veselības aizsardzībai. remontus un citus ekspluatācijas darbus. elektroiekārtas pieļaujamie darba režīmi un darbības drošuma kritēriji un robežas. operatīvā shēma. 30. neatliekamie pasākumi. Darbinieks vai struktūrvienība. 28. Jāprot nepieciešamā mērījumu precizitāte. 31. Uz pamatiekārtas un palīgiekārtas. elektroietaišu un iekārtu ekspluatācijas instrukcijām. 35. kas ir specifiskas attiecīgai elektroiekārtai. bet ne retāk kā vienu reizi trijos gados. Ne mazāk kā 1 mēnesi. 34. kurai uzdotas šīs funkcijas. kādā sagatavojama un veicama iekārtas režīmu maiņa normālos un neparedzētos (avārijas) apstākļos. Īss elektroietaises un/vai elektroiekārtas raksturojums. releju aizsardzības un automātikas norādījumi visiem elektroietaises iespējamiem režīmiem. Lieto tikai tehnoloģisko procesu fizikālo lielumu novērošanai. kuri veicami. 24. vides aizsardzībai un kontrolei. 23. 22. jo darbi tiek veikti pēc ekspluatācijas instrukcijas. tirdzniecības. ja tas nav aprakstīts darba aizsardzības instrukcijā. elektroiekārtu un ierīču pārbaudes protokoliem un pieņemšanas aktiem. energoresursu un citu resursu uzskaitē. jāizvēlas nepieciešamajiem mērījumiem atbilstošs mērīšanas līdzeklis. elektroietaišu atslēgumu un remontu pieteikumu žurnāls. Uzrakstam „INDIKATORS” vai apzīmējumam „I”. norīkojumu un rīkojumu reģistrācijas žurnāls (nav obligāts. tehniskās drošības un kustības drošības kontrolei. kuriem tas jāzina saskaņā ar viņu darba pienākumiem. jānorāda (jāidentificē) mērījumos 89 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A . veicot izmeklēšanu un ekspertīzi. Visi darbinieki. kāda jāievēro personālam. Ne retāk kā vienu reizi trijos gados. operatīvā personāla saraksti un telefona numuri. muitas un pasta operācijās. jānodrošina mērīšanas procesa pareiza izpilde. banku. darba aizsardzības. kārtība. 25. ja par šo elektroiekārtu remontiem netiek sastādīta tehnoloģiskā karte. Ne retāk kā vienu reizi trijos gados.segto darbu aktiem. darba drošības. ugunsdrošības un sprādziendrošības prasības.

Aizsardzība no svešķermeņiem ar D > 1mm un no izsmidzinātiem pilieniem. Lielākā ilgstoši pieļaujamā strāva no silšanas nosacījumiem. pievadkabelim nedrīkst būt savienojumu. 2. saspiesta u. 12. 20. Ar cilpas „fāze-nulle” mērītāju. lietus).lietoto mērīšanas līdzekli. 16.6 A 15. Atbildes uz nodaļas „Apgaismojuma elektroietaises” jautājumiem un uzdevumiem 1. kontaktspraudņa korpusam jābūt veselam. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 4. jānorāda mērījumu veicējs (ar parakstu) un datums. 21. Atbilstoši paredzētā gaismas avota un tā stiprināšanas veidam. gaismekļa korpusam jābūt ar nebojātiem spuldzes aizsargstiklu. ka esošais kabelis ir par īsu. 1000 V. Lielākā ilgstošā strāva. Pārslēdži. 8. Lai pārbaudītu izvēlētos aizsardzības aparātus un lai savlaicīgi noteiktu slikta kontaktsavienojuma izveidošanos. tam jābūt vienā gabalā. 11. kas krīt leņķī līdz 60o (piemēram. ja nepieciešams pagarināt gaismekļa pievadkabeli tāpēc.tml. Ne lielāka par 130 : 3 = 43 A. spuldzes nominālajam spriegumam jāatbilst paredzētajam gaismekļa barošanas spriegumam. Luksometru. Palielinās kontaktsavienojumu pretestība. 18. atrašanās vieta attiecībā pret apgaismojamo darba virsmu. 7. 17. 6. Luksos (lx). Nodrošina tehnoloģiskā procesa norisi un cilvēku drošu pārvietošanos. Īsslēguma strāvas ceļš.5 MΩ. ko veido fāzes vads – nulles vads – transformatora sekundārais tinums.. 9. Jā.8 zīmējumā. 90 . jābūt visām stiprinājuma skrūvēm. nedrīkst būt plaisas. 5. Ļauj pabeigt tehnoloģisko procesu un nodrošina cilvēku evakuāciju. noberzta. 14. tad nepieciešams tuvāk darba vietai novietot barošanas avotu – pazeminošo transformatoru. apkārtējās vides apstākļi. 0. Lai apgaismotos priekšmetus redzētu to dabīgajā krāsā. I = P/U = 40/12 = 3. 3. jo 25 x 3 = 75 < 78. Shēma parādīta 3. Nenostrādā aizsardzības aparāts. pie kuras drošinātāja ieliktnis nepārdeg. režģi un atstarotāju. Pievadkabeļa izolācija nedrīkst būt bojāta – pārgriezta. lai apgaismotu darba vietu. 10. 13. 19.

tā nodrošinot stabilu un noteiktu kūstošā drošinātāja nostrādi. Elektriskās jaudas daļa. Varš. kas tiek izlietota magnētiskā un/vai elektriskā lauka radīšanai. Shēma. Atrodas pie elektrodzinēja un neļauj padot spriegumu uz dzinēju. 13. Nē. ja automātiski jāatjaunojas tehnoloģiskam procesam. 6. izšķīst šķidrajā alvā. 7. 2. kamēr notiek remonta darbi. Izolācija laba. 9. Kp = 2. 17. 12. 11. 81% no nominālā palaišanas momenta. jo 695 kΩ > 0. Kad sakrīt elektrodzinēja un darbināmā mehānisma pašsvārstību frekvences. kurā attēlots energoietaises darba režīms noteiktā laika momentā.5 MΩ L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 5. 15. Pieļaujama. Jaudas koeficients jeb cosφ rāda. kāda daļa no pilnās jaudas ir aktīvā jauda. 3. Telpas. 14. Nē. 18. no kā izgatavots kūstošais ieliktnis. Elektrodzinēja darbības atjaunošanās bez operatora iejaukšanās. 16. Ilgstoša strāva. 2. Lai kompensētu reaktīvo jaudu un regulētu spriegumu. Nedrīkst. Ka = 1.5 MΩ 4. kurās relatīvais gaisa mitrums sasniedz 100%. K – sprieguma relejs.Atbildes uz nodaļas „Elektrodzinēji” jautājumiem un uzdevumiem 1. Nekavējoties jāatslēdz spriegums. Par to liecina ūdens pilienu veidošanās uz telpas sienām un griestiem. 3. 8. Jā. Ar savu blokkontaktu padod spriegumu uz elektrodzinēja magnētiskā palaidēja spoli. Jāatslēdz.5. Termoreleja bimetāla plāksnei ir liela siltuma inerce un starp elektrodzinēja ieslēgšanām tā nepagūst atdzist. Izolācija laba. SA – drošības slēdzis. jo 495 kΩ < 0. 10. Atbildes uz nodaļas „Kondensatoru iekārtas” jautājumiem un uzdevumiem 1. pie kuras ieliktnis vēl nepārdeg. 91 .

9. Ne ātrāk kā pēc 5 minūtēm. Drīkst. Lai samazinātu klaidstrāvu izraisīto elektrokoroziju. Pamatojoties uz pārbaužu rezultātiem. 14. Tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. Nevajadzīgs elektroenerģijas patēriņš un risks. 5. 9. kas atslēdz katlus no sprieguma avārijas gadījumā un padod avārijas signālu uz vadības pulti. 92 . kas nodrošina elektrodu katlu darbību automātiskā režīmā vai tos var vadīt no vadības pults. 4. bet ne retāk kā tas noteikts attiecībā uz vispārējām elektroietaisēm. Nekavējoties jāatslēdz no sprieguma. ka spriegums var tikt paaugstināts virs 110% no nominālā. Nav pieļaujama. tad ir pieļaujams.4. Reaktīvās elektroenerģijas patēriņš mēnesī dalīts ar aktīvās elektroenerģijas patēriņu mēnesī. Ne ātrāk kā pēc 1 minūtes. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 10. 11. Ja tīkla spriegums samazinās zem nominālās vērtības. 15. kā arī ir ierīkota aizsardzība. Nosaka uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. Nekavējoties jāatslēdz. Uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. Nedrīkst. 8. 7. Pirms katras apkures sezonas sākuma. 10. 6. Nav pieļaujams. 13. 12. 7. 2. 5. Apkārtējās vides temperatūra ir visaugstākā un tā summējas ar strāvas radīto silšanas temperatūru. 8. 130 A. Ja elektrodu katliem ir ierīkota automātiska un distances vadība. Līdz 10% no strāvas vidējās vērtības. Atbildes uz nodaļas „Termiskās iekārtas” jautājumiem un uzdevumiem 1. Ja spriegums ir 105% .110% no nominālās vērtības. kuras izdara atbilstoši rūpnīcas izgatavotājas norādījumiem. 3. 6.

var izveidoties dzirkstele. ja sprādzienbīstamā vide var rasties noslēgtā telpā. 8. 11. Lielums. Ar sprādzienaizsargātiem aparātiem. Ierīces. 3. kas paredzēti atbilstošai sprādziennedrošai videi. Elektroiekārtas individuālajā pasē. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 5. 11. ja tajā pastāv vai var rasties gāzes. 6. Akumulatoru baterijas ar želejveida elektrolītu. Līdzstrāvas avoti. 3. Plāksnītei ar akumulatoru baterijas tehniskiem datiem. kas pārveido elektrisko enerģiju ķīmiskā un otrādi. 7. 7. Jābūt blīvējumam. 9. 10. lai sprādzienbīstamais maisījums neieplūstu blakus telpā un lai no blakus telpas sprādzienbīstamajā zonā nejauši neiekļūtu kāda dzirkstele. Nav atļauts. Nedrīkst. Atbildes uz nodaļas „Elektroietaises sprādzienbīstamās zonās” jautājumiem un uzdevumiem.Atbildes uz nodaļas „Akumulatoru baterijas” jautājumiem un uzdevumiem 1. 9. Darbiniekiem ir jārīkojas atbilstoši uzņēmuma tehniskā vadītāja vai atbildīgā par elektroietaises 93 . Vienādmalu sešstūrī ievietots lielais burts E un mazais burts x. Jābūt vismaz IP56. un ko pielieto gan tehnoloģiskā procesa uzturēšanai. Akumulatoru baterijas jāuzlādē ar līdzstrāvu. 5. 8. gan avārijas apgaismojuma barošanai darba barošanas sprieguma pazušanas gadījumā. Ne zemāks par 115. 10. 6. kas var izraisīt sprādzienu vai ugunsgrēku. Pietiekamam skaitam sprādzienbīstamās koncentrācijas devēju skaitam. 4. 2. 1. Ievietojot un izņemot no kontaktrozetes kontaktdakšiņu. Taisngriežus lieto maiņstrāvas pārveidošanā līdzstrāvā. cik lielu laiku akumulatoru baterija var darboties ar noteiktu izlādes strāvu. kas norāda. 4. kas sastāv no atsevišķiem akumulatoriem. 2. Akumulatora telpā novietota kontaktrozete. Jāievieto aizbāžņus. tvaiku vai putekļu veidā esošu uzliesmojošu vielu maisījumi ar gaisu.5 V. saglabājot minimāli pieļaujamo spriegumu. Darba vieta (darba vide) ir uzskatāma par sprādzienbīstamu. Ne mazāk par 4 elementiem. Ne mazāk par 5 elementiem. Uzņēmuma tehniskais vadītājs vai atbildīgais par elektroietaises ekspluatāciju. Jāpārbauda.

ekspluatāciju noteiktajam pasākumu plānam par rīcību ārkārtas situācijās. 12. Jāieslēdzas pirms elektroiekārtas ieslēgšanās, bet jāatslēdzas pēc elektroiekārtas atslēgšanas. 13. Drīkst.

1.pielikums Elektrodrošības grupas Elektrodrošības grupa – darbinieka elektrodrošības zināšanu, prasmju un to praktiskās lietošanas līmeņa apliecinājums, atbilstoši kuram darbiniekam ir tiesības veikt noteiktus darbus ekspluatācijā esošās elektroietaisēs. Energostandarts „Drošības prasības, veicot darbus elektroietaisēs” (LEK 025) nosaka piecas elektrodrošības grupas: A, B zemsprieguma (saīsināti Bz), B augstsprieguma (saīsināti B), C zemsprieguma (saīsināti Cz), C augstsprieguma (saīsināti C). B un C augstsprieguma elektrodrošības grupas dod tiesības strādāt arī zemsprieguma elektroietaisēs. Minimālās prasības elektrodrošības grupu piešķiršanai: A – apmācība, instruktāža un praktisko iemaņu pārbaude par elektrodrošības jautājumiem darba vietā, veicot konkrētus darbus elektroietaisē saskaņā ar darba aizsardzības un ekspluatācijas instrukcijām. Bz – zemsprieguma elektrodrošības apmācības kursa apgūšana un viena mēneša darba stāžs darbā esošā zemsprieguma elektroietaisē; B – augstsprieguma elektrodrošības apmācības kursa apgūšana un trīs mēnešu darba stāžs darbā esošā augstsprieguma elektroietaisē; Cz – 2.profesionālās kvalifikācijas līmenis elektrozinībās, elektrobīstamības jautājumu pārzināšana zemsprieguma elektroietaisēs un viena mēneša darba stāžs ar Bz elektrodrošības grupu; C – 2.profesionālās kvalifikācijas līmenis elektrozinībās, elektrobīstamības jautājumu pārzināšana augstsprieguma elektroietaisēs un trīs mēnešu darba stāžs ar B elektrodrošības grupu. Elektrodrošības grupu piešķir elektroietaises valdītāja noteiktā kārtībā apstiprināta zināšanu pārbaudes komisija ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā. Komisijas locekļiem jābūt ar augstāko vai vidējo izglītību. Komisijas sastāvs jāizvēlas no tiešo vadītāju un/vai darba aizsardzības speciālistu vidus un vismaz vienam komisijas loceklim jābūt kvalificētam darbiniekam ar elektroietaises darba spriegumam atbilstošu elektrodrošības grupu (C vai Cz), bet pārējie var būt apmācīti darbinieki. Pēc instruktāžas un apmācības konkrēta darba izpildīšanai ekspluatācijā esošā elektroietaisē, A elektrodrošības grupu darbiniekam var piešķirt elektroietaises valdītāja rakstiski pilnvarots kvalificēts darbinieks. Personām, kuras jaunākas par 18 gadiem, nedrīkst piešķirt augstāku par A elektrodrošības grupu. Elektrodrošības grupu piešķir uz laiku līdz trīs gadiem. Pēc atkārtotas zināšanu pārbaudes elektrodrošības grupu apstiprina vai maina. 94

L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A

Ārpuskārtas zināšanu pārbaudes nepieciešamību nosaka elektroietaises valdītājs gadījumos, ja darbinieks pārkāpj energostandarta prasības vai energostandarta redakcijā ir veikti būtiski grozījumi. Par energostandarta neievērošanu zināšanu pārbaudes komisija var pazemināt darbiniekam piešķirto elektrodrošības grupu. Pēc elektrodrošības grupas piešķiršanas darbiniekam izsniedz noteiktas formas apliecību. Pildot darba pienākumus, attiecīgās elektrodrošības grupas apliecībai jāatrodas pie darbinieka.

2.pielikums
L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A

Aizsardzības pakāpes pret svešķermeņiem un mitrumu IP (Ingress Protection – iekļūšanas aizsardzība)

Pirmais koda cipars – aizsardzība pret svešķermeņiem

Otrais koda cipars – aizsardzība pret mitrumu

0

Aizsardzības nav

0

Aizsardzības nav

1

Aizsardzība pret lieliem svešķermeņiem ar diametru lielāku par 50mm

1

Aizsardzība no vertikāli krītošiem kondensāta pilieniem

2

Aizsardzība pret vidējiem svešķermeņiem ar diametru lielāku par 12mm

2

Aizsardzība no pa diognāli leņķī līdz 15o krītošiem pilieniem

3

Aizsardzība pret svešķermeņiem ar diametru lielāku par 2,5mm

3

Aizsardzība no izsmidzinātiem pilieniem, kuri krīt leņķī līdz 60o

4

Aizsardzība pret svešķermeņiem ar diametru lielāku par 1mm

4

Aizsardzība no ūdens plūsmas visos virzienos

5

Daļēja aizsardzība pret putekļiem

5

Aizsardzība no ūdens strūklas visos virzienos

95

6

Pilnīga aizsardzība pret putekļiem

6

Aizsardzība no stipras ūdens strūklas visos virzienos

7

Paredzēts iegremdēt ūdenī noteiktā dziļumā uz noteiktu laiku

L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A

8

Paredzēts iegremdēt ūdenī noteiktā dziļumā Aizsardzība pret ūdens un gaisa iekļūšanu zem augsta spiediena

9k

Izplatītāko aizsardzības pakāpju (IP) pielietojums

IP20, IP30, IP40

Nav aizsardzības no mitruma. Izmanto sausās un slēgtās telpās

IP23, IP43

Aizsardzība no lietus. Piemēram, elektrodzinējs vai sadalne uzstādīšanai zem atklātas debess

IP44, IP54

Daļēja aizsardzība pret putekļiem un mitrumu. Elektroiekārtu var uzstādīt klajā vietā zem atklātas debess

IP65, IP67

Elektroiekārtu var uzstādīt putekļainās un mitrās telpās, piemēram, auto mazgātuvēs

IP56, IP66

Elektroiekārta aizsargāta pret jūras viļņu iedarbības, piemēram, piestātnēs, ostās

IP68

Elektroiekārta uzstādāma zem ūdens. Dziļumu, kādā var izmantot elektroiekārtu, uzrāda izgatavotājs

96

pielikums Elektrodzinēja uzbūve L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 1 – rotors 2 – sprostgredzens 3 – ķīlis 7 – atloka gultņa vairogs 12 – sprostgredzens 9 – noslēdzējskrūve 10 – sprostgredzens 11 – radiālais lodīšu gultnis 20 – gredzens 13 – savilcējskrūve 16 – stators 22 – skrūve 31 – ķīlis 32 – sprostgredzens 35 – ventilatora pārsegs 42 – gultņa vairogs 36 – ventilators 37 – V-gredzens 41 – izlīdzināšanas paplāksne 101 – atspergredzens 44 – radiālais lodīšu gultnis 106 – blīvgredzens 100 – uzgrieznis 103 – tapskrūve 97 .3.

107 – eļļošanas paplāksne 111 – blīvējums 112 – spaiļu kārba 113 – skrūve 115 – spaiļu plate 116 – spaiļu skava 117 – skrūve 118 – atspergredzens 119 – skrūve L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 123 – skrūve 129 – noslēdzējskrūve 130 – blīvgredzens 131 – blīvgredzens 132 – spaiļu kārbas vāks 134 – noslēdzējskrūve 135 – blīvgredzens 98 .

kas būtiski palielina kalpošanas laiku grafisku apzīmējumu kopums mēra spriegumu dokuments. metrs utt. kur notiek mēraparātu pārbaude mēraparāta pārbaude palielina elektroapgādes drošumu maksimāli pieļaujamais lielums remonts. kas atļauj turpmāko ekspluatāciju ampērs. kas parāda elektroenerģijas padevi kartes. volts.Ekspluatācijas organizācija E K S P L L E K T A T O R I J A O C Ē Š A N A P 10 G R E K Ā D 13 E M K A I S E 15 A T 16 A R M O P L 18 Ē V O R Ģ M I E S 20 I N S T R U K R Ā A T O R S 1 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A M Ē 7 L A B O R V 9 V E R I F I E N 11 P Ī 12 P R B Ā O A 14 K R I T I S S O L K Ē O G L U S M S 6 U A T Ā C I J A S E T 5 H Ā R N R U O P K 8 L U P T O S Ā Ū Ģ K R R I Ā S V O N S T R U K C I J K T A E Ā A T N S S Ī Ī Š B J A U N O Š A N A S N 17 S H Ē M A L T M E T R S E H N C I J A S K Ā 19 2 3 4 O P E R A T Ī V A I S 21 I N D I K 1 7 9 10 14 15 17 18 20 21 Horizontāli instrukcijas. periodiska darbība ar instrukcijām ieraksta mērījumu rezultātus elektroietaises shēmas maiņa mērīšanas līdzekļu uzraudzība mēra strāvas stiprumu dokumentācija. lai pieņemtu ekspluatācijā 99 . pēc kurām apkalpo elektroietaisi vieta. kas nodrošina kvalitatīvu remontu daļa no uzņēmuma žurnāls. kas nosaka darbu (pienākumu) apjomu lieto tikai fizikālo lielumu novērošanai 1 2 3 4 5 6 8 11 12 13 16 19 Vertikāli shēma. kurā ieraksta visus notikumus elektroietaisē remonts.

Apgaismojums e 4 k s 5 n o p l ū n ē o d m z i i s s k 13 p ā r n e 1 d e s L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A g a i s a m e k l i 18 a t s t 19 9 š ķ ē 20 l ū me a t s t ma r o t ā 17 p a r t r s o n s a 7 d z a 6 s p e k t r s b m 8 t ū 10 r p ž 11 12 a v ā r i j a s n o k 14 i s ž k u p o f e m 15 o k l u k s r t l 16 m o j a u d a r t o t ā j s o o r g r i e z u ms s 2 s p u l 3 e s l s a s 2 5 6 11 13 14 15 16 18 19 20 Horizontāli gaismas avoti automāts. ar kuru ieslēdz gaismu 7 spektra daļa. kas aizsargā no izolācijas bojājuma sekām izstarotās gaismas krāsu kopa apgaismojums. kas nodrošina cilvēku evakuāciju mobils gaismeklis gaismas izkliedētājs apgaismojuma mērvienība spuldzes parametrs reflektors elektroinstalācijas vada parametrs gaismas plūsmas mērvienība Vertikāli spuldzes veids (sarunvalodā) 3 spuldzes kalpošanas ilgums 4 komutācijas aparāts. kas nosaka priekšmeta krāsu 8 darba apgaismojuma barošanas avots 9 apgaismes ierīce 10 gaismeklis tālu priekšmetu apgaismošanai 12 avārijas apgaismojuma barošanas avots 17 gaismekļa elements 1 100 .

Elektrodzinēji E G U L 4 V E E K O K K O N T A K T T R Ņ Ķ V E I D A O L D 8 A Z 9 T P I E K T R O M A G N R L Ē S A J I S 14 Ī Š P E S Ē Š A N A Ē S N K O L Ā C I J A S Ē G 19 T T R 20 S P O L E 2 1 3 T N I L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A 5 B L R I S 6 S A J Ū G S G Z N E S K Ā 7 E L 10 E L K T R O 15 D Z Z 17 I Z N Ē J S 2 5 6 8 10 12 15 16 17 18 19 20 V A I Ē T I E 12 R E M O R E L E J Ī S F 11 V E R S S T A T 16 R O T O R S R 18 S L Ī D E Ā Ž U 13 Horizontāli ļauj rotoram griezties (v-sk) slēgts paralēli elektrodzinēja palaišanas pogai elektrodzinēja magnētiskā lauka raksturojums statora tinumu slēguma shēma elektrodzinējā notiek (kāda?) indukcija elektrodzinēja rotācijas virziena maiņa elektrodzinēja temperatūras pazemināšana kurā ir "vāveres rats" neļauj spriegumam nokļūt uz korpusu raksturo rotora atpalicību no magnētiskā lauka elektrodzinēja statora tinuma raksturojums magnētiskā palaidēja sastāvdaļa Vertikāli EDS elektrodzinēja savienojums ar darba mehānismu 4 dzesē elektrodzinēju 7 pārveido elektrisko enerģiju mehāniskajā 9 elektrodzinēja iedarbināšana 11 nostrādā. palielinoties elektrodzinēja temperatūrai 13 kam pievada spriegumu (nomin.) 14 rotora tinuma raksturojums 1 3 101 .

ko veic. kur pievienota kondensatoru iekārta (d-sk) jauda. ko lieto elektriskās ķēdes atslēgšanai lieto kondensatoru aizsardzībai (v-sk) apskates.Kondensatoru iekārtas 1 2 E L E K T R O I O E F I C I Z L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A K K O 6 K O M P E N N T 8 D E Ž Ū R E O N L 10 S S I A P Z T R L 14 D R O Š I N Ā R E D I G E U M 18 K O P N E S 5 4 E N S Ē Š A N A P E R S O N Ā L K O M U T Ā C J A K 15 T Ā J S T I E 16 M Ā R P S K Ā M 17 I Z O L A T O R Ā M 19 R E A K T Ī T R S 1 3 4 5 7 9 10 12 13 15 11 12 K O N T A K T S A V I E N O J U M I L Ā C I S 7 Z E M Ē Š A N A A S E K C I J 9 K A A P S A 13 C T I R T Ī Ā S Ā R T A S E T Ū R V Ā I S J 3 2 4 6 8 11 14 16 17 18 19 Horizontāli šķidrums kondensatorā lielums bez mērvienības reaktīvās jaudas samazināšana uzrauga kondensatoru iekārtu aparāti. ja kondensatoros dzirdami sprakšķi atdala kondensatora izvadu no korpusa vieta. ko patērē elektrodzinēji Vertikāli pārbaude jāveic kārtējā remonta laikā kondensatoru iekārtas "apakšvienība" jāveic pēc kondensatoru atslēgšanas lieto reaktīvās jaudas kompensēšanai (d-sk) strāvvadošo daļu pievienošana "zemei" kondensatora raksturlielums lielums. ko paaugstina ar kondensatoriem lielākā pieļaujamā strāva jaudu attēlojums temperatūras mērītājs 102 .

kas uztur temperatūru noteiktās robežās klaidstrāvu radītāš sekas (v-sk) nenormāls režīms nav izgatavots rūpnīcā ievieto termiski apstrādājamo detaļu (d-sk) ietaises. kas elektroenerģiju pārveido siltuma enerģijā pretestības krāsns veids elektrotermiskās ietaises veids elektrotermiskās ietaises veids vadības sistēma bez personāla Vertikāli loka elektrokrāšņu elements izkliedes lauks iekārtas ar lielu frekvenci ierīce.Elektrotermiskās iekārtas E L 4 E K R A N K 6 T E R M O R 7 O E L D 8 P Ā R S L O D Z 1 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A Ē Š A U R E G S E K T F E R E 10 E L E K T R O K V 12 E N 14 C I R K U L Ā C E 16 P R E T E S 5 N A U L R O S 13 R O T E R M I S A L I J K D S Ī T Ī S T T U Ā R J L S Ī 17 I N D U K C I J N E 18 A U T O M Ā T I S K A L E 1 3 5 11 R Ā V E L E K A T R K O M 9 P A G S N Ē K T I A S K B A I S 2 3 N T I L A T O R S O R S R O Z I Š I I S J A Z G A T A V O T S 11 K Ā S 15 B L O Ķ Ē Š A S N A 2 4 6 7 8 9 10 12 14 16 17 18 Horizontāli iekārta gaisa plūsmas radīšanai elektromagnētiskā lauka izolēšana ierīce. kas paaugstina ūdens temperatūru 13 sakarība starp strāvu un temperatūru 15 nodrošina ieslēgšanas secību 103 .

kam nevajag papildināt elektrolītu Vertikāli akumulatora ietilpība akumulatoru baterijas sastāvdaļa akumulatora kapacitātes mērvienība barojas no akumulatoru baterijas pārveido maiņspriegumu līdzspriegumā akumulatoru baterijas uzlāde ar paaugstinātu spriegumu pārveido ķīmisko enerģiju elektriskajā process. kas ietekmē elektrolīta blīvumu viela starp akumulatoru baterijas elementiem nepieciešams akumulatoru telpas aprīkojums ūdens.Akumulatoru baterija 3 4 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A S T A M 5 T E M P Ē 6 E L E K T R S 8 D E S T U 10 K O N 11 T D A A I 16 S P R Ā D N 17 G B L Ī R I E Z I 19 S A T D C E O I T 15 I Z T V A I K O Š A N A K I O N Ā R A S P R A T Ū R A C L Ī T S I 7 T E R M L Ē T S Ā 9 T R R O L E L E M E N L 12 Ž E L E J J I E N B Ī S T A M I U M S Z S 18 E K S P L U A T R D Z L O Š A I S Ī B 20 N E A P K A L 1 2 4 9 11 13 14 15 1 E L E M E N O M E T R S S T I V E I D A Z K S L U Ī M D U Z L Ā C I J A N T O O Š R A S P O J A M A 13 14 2 3 5 6 7 8 10 12 16 17 18 19 20 Horizontāli nepārvietojamas akumulatoru baterijas lielums. ar kādu jāpapildina elektrolīts no kā ņem paraugus ķīmiskai analīzei (d-sk) elektrolīta veids elektrolīta tvaiku un gaisa maisījuma īpašība elektrolīta parametrs akumulatoru baterijas lietošana transformators ar k = 1 akumulatoru baterija. kas notiek no vaļēja akumulatora trauka 104 .

kuras uzstāda sprādzienbīstamās telpās ierīce. kas brīdina par sprādzienbīstamību putekļu daudzums gaisā zīme uz sprādzienbīstamas telpas durvīm vieta.Sprādziendrošas iekārtas 1 P I 3 L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A D Z 9 I C R A K U 11 S P R Ā T V E A L D E U 13 P R 15 B L O Ķ Ē T O 17 Ā R K Ā R O 19 V I L K M S E P L Ū D E S P 4 5 S R S 6 8 7 P K Ā A I Z B Ā Ž R O D G R Ā N Z N Ī D C I Ā D 12 D Z I E N N E C A U R L A I D Ī I N N U D N E T B T E Ā N R Ī O V J D Ā S M Ē U R C T Ā J M O I A T S A 14 Š J M S P Š A N A A L R S Ē O 16 P D J T A S L Z E 18 D A R B I N I E K S E S I S T S S 20 S A J Ū G S 2 3 4 5 6 8 9 10 12 13 14 16 2 Ņ I 10 U Z G S R I E Z N I S 1 7 11 15 17 18 19 20 Horizontāli ventilācijas veids ievieto kabeļu ievadu neizmantotajās vietās savienojuma veids nodrošina secīgu ieslēgšanos situācija. kurā ir uzliesmojošu vielu maisījums ar gaisu iespējamais sprādziena cēlonis iekārtas. kurš apkalpo elektroiekārtas ventilācijas veids savieno dzinēju ar darba mehānismu Vertikāli vieta. kad pastāv sprādziena draudi cilvēks. kas nosaka. kur kabelis šķērso sienu uzskrūvē skrūvei aizsardzības ierīce dokuments. kāda iekārta izmantojama defekts iekārtas korpusā 105 . kur ieraksta pārbaužu rezultātus dokuments.

com www. 12.lv http://standards. 4.likumi. 11.harveynorman. 21.technologystudent.menzel-elektromotoren. veicot darbus elektroietaisēs”.se www.tahydronics.com www. 17.au 5. 15.com http://electronics. 2000. trešais izdevums. 9.gaismasnams.html http://www. 2003.ieee.hydacusa.engineeringtoolbox.litecraft. 19. 3.org/findstds/standard/C57.com.eu https://www.kpsec.com www. Latvijas energostandarts LEK 025 „Drošības prasības. 13.linkedin. 14.Avoti 1. Latvijas energostandarts LEK 002 „Elektrostaciju. 2. trešais izdevums. otrais izdevums.gada 25. 8. www.com www. 336.12.com www.elfa.lighting. 18.co. 2011.tme.uk www.91-1995. 106 .howstuffworks.06.com www. 6. 10.lv www. 16.alas-kuul. L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A MK noteikumi Nr.com www.com www. 20. Latvijas energostandarts LEK 002 „Energoietaišu tehniskā ekspluatācija”. tīklu un lietotāju elektroietaišu tehniskā ekspluatācija”. 2007.com www. 7.freeuk.