VĀCIJA

Vācijas Federatīvā Republika

Platība: 357 021 km2

Iedzīvotāji: 82 310 000
Iedzīvotāju sastāvs: vācieši 92%, turki 3%, citi 5%
Galvaspilsēta: Berlīne
Galvenā reliģija: Kristietība
Galvenā valoda: vācu
Neatkarība: 1871. gada 18. janvārī tiek dibināta vienotā Vācijas impērija, 1949. gadā
valsti sadala VFR un VDR, 1900. gada 3.oktobrī abas valstis apvienojas zem VFR
karoga.
Valsts līderi: Prezidents: Horsts Kolers, Kanclere Angele Merkele
Pārvaldes forma: parlamentāri federatīvā demokrātija

Vācija pirms 20.gs.

Vācijas teritoriju senajos laikos apdzīvoja ģermāņu un slāvu ciltis. Viduslaiku sākumā
sākoties Lielajai tautu staigāšanai ģermāņu ciltis devās uz rietumiem, bet slāvi uz
austrumiem. 800. gadā franku karalis Kārlis Lielais iekļāva lielas tagadējās Vācijas
teritorijas Franku impērijā. 962. gadā Franku impērijai sadaloties izveidojās Vācu
Svētā Romas Impērija. 13. gadsimtā sabruka impērijas centrālā varas sistēma un
impērija sadalījās sīkās karaļvalstīs. 15. gadsimtā austriešu Hābsburgu dinastija sāka
dominēt pār mazajām vācu valstiņām. 1517. gadā Mārtins Luters uzsāka Reformāciju
un Vācija kļuva par reliģisko sadursmju centru. No 1618. līdz 1648. gadam Vācijas
teritoriju postīja Trīsdesmitgadu karš, kurā iesaistījās Austrija, Francija, Dānija un
Zviedrija. 1806. gadā Napoleons oficiāli likvidēja Vācu Svēto Romas impēriju un
izveidoja Vācu Savienību. 1848. gadā notika nesekmīgs mēģinājums izveidot vienotu
Vācijas valsti. 19.gadsimta beigās Prūsijas karaļvalsts kanclera Oto fon Bismarka
vadībā militārā ceļā apvienoja Vāciju un 1871. gada 18. janvārī Versaļas spoguļzālē
dibināja Vācijas impēriju.

Vācija 20.gs.

1882. Vācija, Austroungārija un Itālija izveido pret Lielbritāniju, Franciju un Krieviju

vērstu savienību, ko nosauca par Trejsavienību.
1900.-1913. Vācija konkurē ar Lielbritāniju un Franciju par pasaules lielvaru. Notiek
cīņa par kolonijām un liela bruņošanās sacensība.
1914. Vācija atbalstot Austroungāriju, nonāk karā ar Lielbritāniju, Franciju un
Krieviju. Vācija cenšas lielā ātrumā sakaut Franciju, taču fronte pie Parīzes apstājās.
Krievija iebrūk Vācijas teritorijā, Austrumprūsijā, taču tiek apstādināta.
1915. Vācijas karaspēks iestrēgst Rietumu frontē, taču uzvar Austrumu frontē.
1916. Vācu karaspēks izcīna smagas kaujas pie Verdenas un Sommas.
1917. ASV piesaka karu Vācijai.
1918. Vācija paraksta miera līgumu ar Padomju Krieviju un pārsviež visus kara
resursus uz rietumiem, cerībā sakaut britu, franču un amerikāņu spēkus taču cieš
sakāvi. Novembrī Vāciju skar revolūcija un ķeizars Vilhelms II atkāpjas no troņa.
Jaunā sociāldemokrātu valdība paraksta pamieru ar sabiedrotajiem. Beidzas Pirmais
pasaules karš.
1919. Versaļas miera līguma noteikumi atņem Vācijai lielas teritorijas un liek maksāt
milzīgas reparācijas.
1919. Tiek izveidota jauna konstitūcija. Izveidojās Vācijas republika, ko dēvē par
Veinmāras republiku, jo konstitūciju pieņēma Veimāras pilsētā.
1919. Berlīnē un Minhenē notiek sociālistu dumpji, ko apspiež valdības spēki.
1923. Jaunās Vācu Nacionālsociālistiskās Partijas vadītājs Ādolfs Hitlers mēģina gāzt
valdību neveiksmīgajā Minhenes Alus pučā. Viņu notiesā uz 5 gadiem.
1923. Francija okupē Reinzemes apgabalu izraisot hiperinflāciju un ekonomisko
sabrukumu.
1924. Hitlers cietumā saraksta grāmatu “Mana Cīņa”, kas kļūst par galveno nacisma
mācības avotu.
1929. Pasaules ekonomiskā krīze smagi skar Vāciju.
1933. Hitlers likumīgā ceļā kļūst par Vācijas kancleru. Sākās varas koncentrēšana
nacistu partijas rokās un ebreju vajāšana.
1934. Hitlers Vāciju pārdēvē par Trešo Reihu.
1935. Sākās bruņošanās kampaņa. Ebreji zaudē pilsonību.
1936. Berlīnē notiek Olimpiskās spēles.
1936. Hitlers ieved karaspēku Reinzemes demilitralizētajā zonā.
1938. Hitlers anektē Austriju un Sudetijas apgabalu, kas pieder Čehoslovākijai.
1938. Hitlers gada beigās okupē visu Čehoslovākiju.
1939. gada 23.augustā Maskavā tiek parakstīts neuzbrukšanas līgums ar PSRS.
Slepenajā protokolā Vācija un PSRS sadala Poliju un Baltijas valstis.
1939. gada 1.septembrī Vācija iebrūk Polijā. Lielbritānija un Francija piesaka karu
Vācijai. Sākās Otrais pasaules karš.
1940. Vācija okupē Dāniju un Norvēģiju.
1940. Vācija okupē Benelikusa valstis un okupē Franciju.
1940. Vācijas aviācija bombardē Lielbritānijas pilsētas.
1941. Vācija okupē Dienvidslāviju un Grieķiju.
1941. gada 22. jūnijā Vācijas armija iebrūk PSRS.
1941. gada ziemā Padomju armija aptur vācu ofensīvu pret Maskavu.
1941. Vācija nonāk karastāvoklī ar ASV.
1942. Sākās masīva iznīcināšanas kampaņa pret ebrejiem, čigāniem un
homoseksuāļiem. Genocīda laikā iet boja 6 miljoni ebreji.
1943. Padomju armija sagrauj vācu armiju Staļingradas kaujā. PSRS pārņem
iniciatīvu karā.
1944. Amerikāņu-britu ofensīva Normandijā, Francijā atklāj otro fronti pret Vāciju.
1945. gada aprīlī-maijā padomju armija nonāk pie Berlīnes. 30.aprīlī Hitlers savā
bunkurā izdara pašnāvību. 8.-9.maijā Vācija kapitulē Sabiedroto spēkiem.
1945. Vāciju sadala četrās okupācijas zonās starp PSRS, ASV, Lielbritāniju un
Franciju.
1945.-1946. Tiek notiesāti nacistu noziedznieki Ninbergas kara tribunālā.
1949. Vācija sadalās divās daļās starp rietumu kontrolēto Vācijas Federatīvo
Republiku un Vācijas Demokrātisko Republiku, kas pakļauta PSRS. Berlīne tiek
sadalīta divās daļās starp rietumniecisko Rietumberlīni un padomju Austrumberlīni.
1955. VFR iestājās NATO, kamēr VDR pieder pie Varšavas pakta valstīm.
1957. VFR iestājās Eiropas Ekonomiskajā kopienā (tagadējā ES).
1961. Lai aizkavētu bēgļu plūsmu uz VFR, VDR sāk būvēt Berlīnes mūri.
1973. Abas Vācijas iestājās ANO.
1982. Kristīgais demokrāts Helmuts Kols kļūst par VFR kancleru.
1987. Sakarā ar padomju sistēmas sabrukumu, notiek pirmā VDR līderu vizīte VFR.
1989. Tiek nojaukts Berlīnes mūris. Sākās Vācijas apvienošana.
1990. Kols vada apvienoto Vāciju.
1991. Berlīne kļūst par apvienotās valsts galvaspilsētu.
1993. Vācija pievienojas Māstrihtas līgumam.
1994. Krievijas un sabiedroto bruņotie spēki pamet Berlīni.
1998. Sociāldemokrāti un zaļie ar Gerhardu Šrēderu uzvar vēlēšanās.
2000. Skandāla dēļ Kols atkāpjas no Kristīgo demokrātu vadītāja amata un aiziet no
politikas. Angela Merkele pārņem vadītāja posteni.
2001. Vācija pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara beigām nosūta karaspēku uz ASV
okupēto Afganistānu.
2002. Vācijas markas nomaina eiro.
2002. Šrēders ar mazu vairākumu uzvar vēlēšanās.
2003. Vācija stingri neatbalsta ASV invāziju Irākā.
2005. Šrēders, zaudējot popularitāti, izsludina agrās vēlēšanas.
2005. Vēlēšanās, gan kristīgie demokrāti, gan sociāldemokrāti iegūst līdzīgu balsu
skaitu.
2005. Angela Merkele kļūst par kancleru, izveidojot koalīciju starp kristīgajiem
demokrātiem un sociāldemokrātiem.

Galvenie līderi

1. 2. 3. 4.

5. 6. 7.
1. Ķeizars Vilhems II (1888.-1918.), 2. Prezidents Pauls Fon Hinderburgs (1925.-
1934.), Fīrers Ādolfs Hitlers (1933.-1945),4. VFR pirmais Kanclers Konrāds
Adenauers (1949.-1963.), 5. Kanclers Helmuts Kols- pirmais apvienotās Vācijas
vadītājs (1982.-1998), Gerhards Šrēders (1998.-2005), Angela Merkele (2005.-
Svarīgākie notikumi bildēs

1. 2.

3. 4.

5. 6.

7. 8.

1. 1871. gadā dibina jauno Vācijas impēriju. 2. Vācija cīnās pret Franciju un
Lielbritāniju Pirmajā pasaules karā (1914.-1918.). 3. Revolūcija 1918. gadā gāž
monarhiju un dibina Vācijas republiku. 4. 1933. gadā Ādolfa Hitlera nacistu partija
pārņem varu. 5. Vācija atkal uzsāk pasaules karu 1939. gadā. 6. Padomju armija
sagrauj Vāciju un tā 1945. gadā kapitulē. 7. 1949. gadā Vāciju sadala divās valstīs-
VFR un VDR. 8. 1990. gadā Vācija atkal apvienojas vienā valstī.