You are on page 1of 7

Autore: Kristīne Roze

Mācību priekšmets: literatūra
Stundas tēma: man jālasa dzeja. (!?)
10. klase
Mērķi:
1. Rosināt skolēnu interesi par dzeju un mūsdienu autoriem.
2. Izkopt dzejas teksta analīzes prasmes.
3. Sagatavoties pārsprieduma rakstīšanai par dzeju.
Skolēnam sasniedzamais rezultāts: izpratne par darbu ar dzejas tekstu un literatūru par dzeju.
Nepieciešamie resursi: uzdevumu lapa individuālam un grupu darbam klasē un mājās.
Metodes: divdaļīgā dienasgrāmata, vizualizēšana, grupu darbs.

Ierosināšana
1. stunda
Skolēns individuāli veic 1., 2. uzdevumu darba lapā:
1. Izvēlies beigu pieturzīmi teikumam „Man jālasa dzeja” un pamato savu izvēli!

Man jālasa dzeja
.

?
!
2. Izlasi Agneses Krivades rakstu „Dzeju vajag?” (skat. 1. pielikumu) un veido divdaļīgo
dienasgrāmatu!

Komentāri
Frāze
(pārdomas, atziņas u. tml.)
1.

2.

tml. PIRMDIENA ………………………………………………………. . TREŠDIENA ………………………………………………………. 3. OTRDIENA ……………………………………………………….)! Veidojiet domu karti! Seciniet. veiciet improvizētus ierakstus viņa dienasgrāmatā vienā dienā! Nolasiet! ………………………………………………………. vai tāda raksturīga arī jūsu vecuma cilvēkiem! liriskā „ Es” pasaules uztvere 3. Izlasi Ronalda Brieža dzejoļus! (skat. Raksturojiet liriskā „Es” pasaules uztveri (attieksmi pret sevi.3. izdales materiālu – 1. pielikums) Darbs grupās 2. Atļaujieties būt radoši un. citiem u. Iesaisties sarunā par beigu pieturzīmi teikumam un ierakstiem tabulā – izvēlies vienu no frāzēm un nolasi savu komentāru! Esi gatavs atbildēt uz jautājumiem un iesaistīties diskusijā. izmantojot informāciju par dzejas lirisko „Es”. kā arī ieklausīties citos! Apjēgšana 2 stundas 1.

MD Sagatavojies pārsprieduma (aptuveni 250v. . tik lielu. SESTDIENA ………………………………………………………. par kuriem runāt. kurš attēlo lapā grupas viedokli vizuāliem līdzekļiem pēc skolotāja diktāta: Iezīmē  labo aci. matiem). CETURTDIENA ………………………………………………………. aktualitātes vai arī kādas vērtības. Refleksija Pašvērtējums. tik lielu. UZDEVUMU LAPA SKOLĒNAM Individuāli 1.. uz kuras uzzīmēta seja (bez acīm. ieteicams izvēlēties brīvi. cik daudz runājāt  degunu – vai tas bija kas jauns?  matus – vai bija lietas. kuras skolotājs vēlas akcentēt. ausīm. PIEKTDIENA ……………………………………………………. ņemot vērā skolēnu intereses. cik tu uzmanīgi citos klausījāties  muti. grupas komentē savu portretu izteiksmīgās detaļas. deguma. tik lielu. cik jūs stundā redzējāt  labo ausi. Skolotājs skolēniem izdala lapu. SVĒTDIENA ………………………………………………………. Nepieciešama 1A4 lapa grupai. kas liktu matiem celties stāvus  kreiso aci uzzīmējiet tik lielu.. Skolēni izvēl „rakstvedi”.. autorus! Piezīmes Autoru (-us). Izvēlies beigu pieturzīmi teikumam „Man jālasa dzeja” un pamato savu izvēli! Man jālasa dzeja .) Manas dzejas lasītāja intereses rakstīšanai – izvēlies dzejas tekstus. cik vispār bija ko redzēt šajās stundās  kreiso ausi – vai vispār bija ko dzirdēt! Klase izveido portretu galeriju. mutes..

atziņas u. kas ir ironija! Izveidojiet domu karti. vai tāda raksturīga arī tava vecuma cilvēkiem!  Atcerieties vai vārdnīcā noskaidrojiet. pielikums) Darbs grupās  Raksturojiet liriskā „Es” pasaules uztveri (attieksmi pret sevi. tml. 1. 2.) 1. 3. Izvēlies vienu no frāzēm un nolasi savu komentāru! Esi gatavs atbildēt uz jautājumiem un iesaistīties diskusijā. pielikumu) un veido divdaļīgo dienasgrāmatu! Komentāri Frāze (pārdomas. Izlasi Agneses Krivades rakstu „Dzeju vajag?” (skat. 3. tml. Brieža dzejā! Papildiniet domu karti ar citātiem! . izdales materiālu – 1. … ? ! 2. par ko ironizēts R. atklājot tajā. kā arī ieklausīties citos! * Izlasi Ronalda Brieža dzejoļus! (skat.)! Secini. citiem u.

izmantojot informāciju par dzejas lirisko „Es”.) Manas dzejas lasītāja intereses rakstīšanai – izvēlies dzejas tekstus. TREŠDIENA ………………………………………………………... Individuāli MD Sagatavojies pārsprieduma (aptuveni 250v. PIRMDIENA ………………………………………………………. CETURTDIENA ………………………………………………………. veiciet improvizētus ierakstus viņa dienasgrāmatā! ………………………………………………………. OTRDIENA ………………………………………………………... liriskā „ Es” pasaules uztvere  Atļaujieties būt radoši un. autorus! . SVĒTDIENA ………………………………………………………. PIEKTDIENA ……………………………………………………. SESTDIENA ……………………………………………………….

Slēpts nosodījums valdošajai ideoloģijai. ir trāpījuši desmitniekā dzejastieces definīcijai. septembris 2004 05:01 Man vajag. Vai jums vispār ir svarīgi. vai pie tās raud. Cilvēki dzeju vairs vienkārši nelasa. tāpēc īsti nespēju ieņemt sākumā iecerēto moralizējošo nostāju. kas visticamāk arī ir tikai pašmērķīgi “murgojumi” bez dziļākas jēgas. sākuši rakstīt nesaprotami. vairākas reizes saskāros ar jautājumu.delfi. Jo dzeja ir ārkārtīgi spēcīga. vai kāda cita iemesla dēļ. ikdienā un pat attiecībās nepielietojamus strāvojumus. Māra Zālīte. vai nu šī.. Kāpēc tā? Manuprāt. Avots: http://www. Palūkojoties uz kvantitatīviem rādītājiem. Parasti kā galveno iemeslu šai tendences maiņai min zudušās cilvēku alkas pēc šifrētiem ziņojumiem. Broņislava Mārtuževa. ar savu personību simbolizē kādus konkrētus sabiedrības procesus. iedziļināties kāda savāda cilvēka apziņas plūsmā. pārlasīt trīsreiz vienu rindiņu un aiz vārdiem sajust vējojam kādus smalkus. protams. bet tagad. Viss cits noteikti pāries un aizmirsīsies. Lēta odekolona statusu. ka dzeja “kā tāda” esot «pilnīgs sviests». Cilvēkiem dzeja nav vajadzīga. Un tad vēl ir tādi. Vai: ka tā jau nu gan nav glīti runāt. vēsa un vienaldzīga pret lasītāju. tie jaunie. skaista. Spējīga ieinteresēt masas tikai tad. kas tajos laikos it kā tikuši ietverti dzejā. Rīkojot šī gada Dzejas dienas. taču būtībā dzejas grāmatas izdevējiem ir finansiāli visneienesīgākās. Tas vispār nav praktiski. Un leišu dzejnieka Antana A. bet ar laiku atklāj daudzveidīgu. smalku aromātu buķeti. Katrā ziņā. kādēļ agrāk dzeja esot bijusi saprotama un skaista. nē. kas to ir pirkuši un lasījuši TAJOS laikos.d?id=9055466 . uzrakstīti. rakstot tikai rupjības un bezjēdzības. kuru izdotās dzejas grāmatas tiek iekļautas garantētajos bibliotēku iepirkumos. vai kaut kas tāds. Andrejs Eglītis? Es nesaku. Tas nekādā veidā neiemāca dzīvot labāk. Līdztekus mākslas grāmatām. kā dārga smarža. Un. Par dzeju sodās pat ļaudis. izskatās. atlasot un palīdzot veicināt dzeju. kas tad notiktu ar dzejas kvalitāti. kas dzejniekam rakstot. kas bija pirmās Latvijas laikos. ka mēģinu tagad te iztaisīties par publicistu un intelektuāli. Radio NABA bronhītieši ar savu dzejas albumu “Poetica mixturalis”. kad mēdzu eksistēt tikai nepraktiskā. tāpēc jābūt lietas kursā par kultūras jautājumiem un jaunākajām grāmatām. ar kompaktdisku – tableti zāļu iesaiņojumā un lietošanas pamācību. lai katrs mēģinātu iedziļināties dzejā un to izprast. Esmu mēģinājusi to tagad izlasīt tajās pašās vecajās dzejas grāmatās. produktīvāk un ātrāk. caur dzejnieka miesu filtrētās realitātes esence. ko tas nozīmē. kas to sarakstījis. Dzeja kā ENTER gruzonam. Tā ir kā attaisnojums brīžiem. un tad jau vairs nav svarīgi. lai baigi tur izceltos un iztaisītos par savādnieku. kuru autori paši sarūpētu sponsorus vai pat par izdošanu maksātu no savas kabatas. arī nav vajadzīgs. tā arī nekad nepaskaidrojot. rakstīt mēģinu. nedaudz žēlīgās un noslēpumainās pieskaņas. Dzejai pašai cilvēks. cieņas un dzejas kā aroda apziņas. Dzejniekus mīlēja. sāpes par tautas nebrīvību. Secinājums šim stāstam tātad ir tāds. Ka neko nevar saprast. vai tev tā pati lasot. vai to lasa. man neiznāk. izdzirdot vārdu “dzejnieks”. Un arī vecajiem. nu tāda tabletīte. uztveramu un skaistu simbolu plūsma mārketinga sabiedrībā ir tik intensīva un dod tik daudz vienkārši izdzīvojamu emociju. prastāk izsakoties. šeit noslēdzas apburtais loks. Dzeja plīvo kaut kur nedaudz augstāk. kad Dzejas dienu skaņas operatora lomā esmu pierunājusi pilnu “Delfi” portālu un citas pasaules maliņas ar to. lietišķiem apsvērumiem attālā dimensijā. ka nav nepieciešamības tās meklēt aiz atslēgām . viss. kā man iet. Un ne jau tāpēc. cik svarīgas ir Dzejas dienas un cik laba latviešiem dzeja. ko tā sniedz. es domāju to pašu GRUZONU. vai uz tās spļauj. agrāk mīlētajiem dzejniekiem vispār esot širmis tagad drusku aizbraucis. jo. bet raksturo īsi: “patīk” vai “nepatīk”. dzejas grāmatu metiens mūsdienās nemēdz pārsniegt 700 eksemplārus un puse no tiem vispār netiek izpirkti. Knuts Skujenieks. kurš dzejnieks pie kādas slimības lietojams. garlaicības dzīti. Brīvprātīgi piespiedu kārtā izlasītie Semjona Haņina un Valta Ernštreita dzejas krājumi. Turklāt lielāko daļu dzejas grāmatu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. man paliks tikai dažas lietas. ja kādreiz. Mūsdienās. Varu tikai pastāstīt. Bail iedomāties. tad pārlaiž acis pa diagonāli un nošausminās. ne viena vien ar kultūru nesaistīta cilvēka sejā parādās tāds kā viegls smīniņš. Veicas tām izdevniecībām. priekš kam cilvēkiem mūsdienās būtu jālasa un jāpērk vairāk dzejas. Liekas – dzeja kā jau dzeja. visticamāk. Mūsdienās vārdam “dzejnieks” vairs nav tās ļoti romantiskās. Dzeju man vajag īpaši tad. runājot ar žurnālistiem. ir pieejams tāpat. bez tā atbalsta. kaut kāda smeldze. Nav arī tās tautas mīlestības. tiktu izdota tikai tā dzeja. Izteiksmīgu. bet līdz galam nesaprotams. ka ir nepieciešams. kā neoficiāli un droši zināms. ko viņš raksta. ja tai piešķir sociālpolitisku nozīmi kontekstā. ka bez Agneses Krivades dzeja nepieciešama vēl kādiem 300 cilvēkiem. vai to nelasa.lv/news/comment/comment/agnese-krivade-dzeju-vajag. ko pašlaik raksta Imants Ziedonis. 1. kas dzeju it kā lasa bez aizspriedumiem.. ka viņam nav jātērē savs laiks. Un ne jau tāpēc. dzeju tolaik pirka. lai mēģinātu saprast kaut kādus “murgojumus”. ka es nesaprotu. kaut kas nojaušams. ja dzejnieks. kas bija sociālismā. pa retam. Un gandrīz katrs vidējais tulkotās prozas lasītājs (sauksim viņu tā). un viņš personīgi uzskata. Nereti sarunu biedrs iesmejas un saka «es jau arī tā varu». Vai. atļaujas paust aizdomas. Un līdz ar to arī nepērk. ka rokā nedodas. pielikums Agnese Krivade: Dzeju vajag? Agnese Krivade 14. un nav nekādas jēgas to darīt. tagad Valsts Kultūrkapitāla fonds darbojas kā filtrs. Nepērk un nelasa. Un līdz ar to arī nevingrinās saprast un “pavilkties no dzejas”. cienīja un gaidīja. bet ej nu sazini. kas pirmajā mirklī šķietami smaržo tikai pēc spirta. Pēc visa šī Dzejas dienu rīkošanas drudža. ka dzejnieki vienkārši “gļuko”. kaut ko ierauga periodikā. Jonīna dzejas rindas. kas ir laba vai vismaz perspektīva. kad nekā cita nevajag. ka pati tur kaut ko ākstos.

lv .satori. pielikums Ronalda Brieža dzejoļi Istaba bija pilna Panki runā Mēs klusu sēdējām Ar mums sveču gaismu Kā jāizskatās pareizai Neskatīdamies viens otram acīs Un odiem Pasaulei Dzerdami cukuru ar kafiju Un klāt piekozdami Nomelnējusi tējas krūzīte To dzirdot Magoņu sēkliņas ar bulciņām Cītīgi mēģināja apgāzties Vecīšiem mati ceļas stāvus Uz nogurušajām klavierēm Iedomīgās peļķes To redzot Spļāva lietus lāses debesīs Tavu pirkstu smagums Panki nomaina frizūru Un kad tu aizgāji Es ilgi vēl paliku raugāmies Kādam būs jādzied Tavas sejas atspīdumā Lai to varētu izturēt Neizdzertajā kafijas tasē Kad man aptrūkstas Mājā no dzelteniem ķieģeļiem Strāvas Augu nakti visos logos Visu nakti Asinsvados Spīd gaisma Plēsu jokus Es pieslēdzos Un augu nakti No rīta Mīļās rokai Mājā no dzelteniem ķieģeļiem Asiņainiem pirkstiem Un ļauju sevi vest Ziedi zem palodzēm Lasīju kopā Kurp vien tā vēlas Aizvērties nepagūst Lauskas Un viņa metas skriet Bet nevajag saukt policiju Cauri šaurajiem pagalmiem Un nevajag atslēgt Garām nebeidzamajiem žogiem Tiem elektrību Līdz nogādā mani kādā Parkā Varbūt tieši tobrīd Mājā no dzelteniem ķieģeļiem Un mēs stāvam Raksta vēstules Un veramies kā putni Uz adresēm bez mājām Vij pilsētas kokos Kontaktligzdas Bezmērķīgi uzgriežu Gurdeni vērojot Es tevi mīlu Pats sava telefona Kā kaķis Tevi mīlu es numuru Dzenā pa galdu Mīlu es tevi Un ilgi klausos Datorpeli Tevi es mīlu signālos Visu vakaru Es mīlu tevi Kas vēsta Sūtu mīļajai pa e-mailu Mīlu tevi es par tā aizņemtību Serenādes Taču mīļā Patīkami apzināties Never vaļā sava datora Ka esi tik Logu nodarbināts Jo baidās saņemt vīrusu Ka pat vairs I love you sazvanīt sevi Nevar Avots: www. 2.