You are on page 1of 15

Datu un informcijas uzglabanas un

aizsardzbas prasbas:
kas psihologam jzina un jievro?
Diskusiju cikls Profesijas reglaments: ko nu?
Rolands Bortaenoks

Mag. iur., zvrints advokts, Zvrintu advoktu biroja Visa Vrte vadtjs
2017. gada 14.oktobris
Normatvie akti
fizisko personu datu aizsardzb
psihologa profesionlaj darbb
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktva
95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu
aizsardzbu attiecb uz personas datu apstrdi un
du datu brvu apriti
Psihologu likums
Fizisko personu datu aizsardzbas likums
MK noteikumi Nr. 40
Personas datu aizsardzbas obligts tehnisks un
organizatorisks prasbas
Administratvo prkpumu kodekss (204.7 -204.11)
Kriminllikums (145.pants)
Personas datu aizsardzba
Fizisko personu datu aizsardzbas likum
Personas datu aizsardzbas merkis ir aizsargt
personas tiesbas uz privtumu.
Kas ir personas dati? Jebkura informcija, kas ir
saistta un raksturo konkrtu personu.
Personas dati - vards un uzvrds, adrese, talruna
numuri, personas kods, finansu informcija, parja
informcija, kas lauj atpazt personu.
Senistvie dati - veselbas stvoklis, filozofiskie vai
politiskie uzskati, dalba arodbiedrba, reliiska
prliecba, etniska izcelsme, zinas par seksulo
dzvi.
Kas ir personas datu apstrde?
Jebkura ar datiem veicama darbba ir datu
apstrde.
Piemri datu apstrdes darbbm - vakana
reistreana, ievadana, glabaana, sakartoana,
prveidoana, izmantosana, nodoana,
prraidana, izpausana, blokana, dzeana.
Persona, kas veic datu apstrdi ir personas datu
apstrdes przinis.
Personas datu apstrdes reistrcija
FPDAL 21.pants nosaka, ka przinim ir pienkums
pirms personas datu apstrdes uzskanas reistrt
to Datu valsts inspekcij, vai norkot datu
aizsardzbas specilistu.
Psihologa pienkums reistrt personas datu
apstrdi izriet no FPDAL 21.panta 3. punkta
prasbm - veic sensitvo personas datu apstrdi
(veselbas stvoklis, filozofiskie, politiskie uzskati,
dalba arodbiedrba, reliiska prliecba, etniska
izcelsme, zinas par seksulo dzvi).
Likumga datu apstrde

Dati japstrda godprtgi, likumgi un preczi.


Tiem jbut savktiem skaidri noteiktiem un likumgiem
mrkiem, un tie ir japstrda atbilstoi iem mrkiem.
Datiem jbut saisttiem ar to vkanas mrki, un savkto
datu apjoms nedrkst parsniegt apjomu, kas
nepiecieams merka sasnieganai.
Dati netiek glabti ilgk neka nepiecieams mrka
sasnieganai.
Przina pienkums ir veikt reli iespjamos paskumus,
lai sniegtu datu subjektam iespju izlabot, izdzst vai
blokt savus nepareizos personas datus.
Dati ir droba.
Personas datu aizsardzba
Psihologu likum
Personas datu aizsardzba ir viens no butiskiem
psihologa profesionls darbbas pienkumiem,
kas noteikts likuma 14. pant
14. panta 9. punkts neizpaust par klientu iegto
informciju treajm personm, iznemot
normatvajos aktos noteiktos gadjumus
14. panta 11. punkts nodroint, ka sadarbbas
prskatu un psihologa atzinumu pieejamba ir
ierobeota atbilstoi fizisko personu datu
aizsardzbas jomu reguljoo normatvo aktu
prasbm
Datu glabana, izncinana

14. panta 10. punkts uzliek psihologam pienkumu


glabt sadarbbas prskatu un psihologa atzinumu
ldz brdim, kad ir pilnb sasniegts plnotais o
dokumentu izmantoanas mris, vai 10 gadus pc
o dokumentu sagatavoanas un pc termina
beigm vai izbeidzot psihologa profesionlo
darbbu tos izncint.
is pienkums uz psihologu nav attiecinms, ja vin
ir nodarbints k darbinieks
16. pants Konfidencialitte un personas
datu aizsardzba
16. panta otr dala - no psihologa nedrkst pieprast
informciju, kas attiecas uz vina klientu un sadarbbas
proces konfidencili uztictajm zinm, iznemot
dus gadjumus:
informcija nepiecieama tiesbaizsardzbas iestdm
un tiesu varas institcijm atbilstoi normatvajos
aktos noteiktajai kompetencei;
informcijas izpauana ir nepiecieama saskan ar
normatvajiem aktiem, lai nodrointu brna tiesbu
vai intereu aizsardzbu;
informcija nepiecieama 14 un vairk gadu veca
brna likumiskajam prstvim gadjumos, kad brns
pats vrsies pie psihologa un devis rakstveida
piekrianu, ka informcija par to var tikt izpausta vina
likumiskajam prstvim.
Datu izpauana pasttjam un darba
devjam (16. panta tre daa)
Drkst izpaust pasuttjam un savam darba devjam
informciju tikai profesionliem nolkiem
nepiecieamaj apjom.
Tiem pasuttja un sava darba devja prstvjiem,
kuri ir tiei saistti ar attiecgo gadjumu.
Izpauot informciju, psihologs to formul
profesionls darbbas kontekst.
Inform pasuttju un savu darba devju, k ar, ja
nepiecieams, citas personas, ar kurm vinam ir
profesionlas attiecbas, par konfidencialittes
ierobeojumiem.
Pienkums izpaust un tiesbas izmantot
zias par klientu (16. panta ceturt un piekt daa)
Pienkums nekavjoties ziot par apstkliem, kas
vinam kluvui zinmi, veicot savu profesionlo
darbbu, ja pastv pamatotas aizdomas, ka minto
apstklu tltja nenovrana var novest pie
noziedzga nodarjuma pret personas dzvbu,
veselbu, tikumbu vai dzimumneaizskarambu.
Profesionlaj, zintniskaj darbb un publikcijs,
k ar publiski uzstjoties drkst izmantot zias par
klientu tikai td apjom, kds neauj klientu
identifict, iznemot gadjumus, kad klients
rakstveid piekritis s informcijas identifictai
izmantoanai ar vinu saskanot apjom.
Pasttja un psihologa darba devja
tiesbas un pienkumi (19. panta tre un
ceturt daa)

Glabt sadarbbas prskatu un psihologa atzinumus ldz


brdim, kad ir pilnb sasniegts plnotais o dokumentu
izmantoanas mris, vai 10 gadus pc attiecgo
dokumentu sagatavoanas un pc termina beigm
tos izncint.
Ja pasuttjs (juridisk persona) vai psihologa darba
devjs izbeidz savu darbbu vai tiek likvidts, tam ir
pienkums nodot sadarbbas prskatu un psihologa
atzinumus savu saistbu prmjam vai, ja tda nav,
tos izncint.
Nodroina, ka sadarbbas prskatu un psihologa
atzinumu pieejamba ir ierobeota atbilstoi fizisko
personu datu aizsardzbas jomu reguljoo normatvo
aktu prasbm.
K aizsargt personas datus?

MK 2001. gada 30. janvra noteikumi Nr. 40


Personas datu aizsardzbas obligts tehnisks un
organizatorisks prasbas
Personas dati ir aizsargjami gan ar fiziskiem
aizsardzbas ldzekliem pret fizisks iedarbbas
radtu apdraudejumu, gan ar ar loiskas
aizsardzbas ldzekliem ar programmaturas
ldzekliemi, parolm, ifranu, kriptanu un
citiem.
Atbildba par prkpumiem personas
datu aizsardzb

Administratv atbildba. Administratvo


prkpumu kodekss (204.7 -204.11)
Kriminlatbildba. Kriminllikums (145.pants)
Civiltiesisk atbildba. Civillikums (1635.pants)
Pirmie soi likumgas personas datu
apstrdes virzien

Iepazties ar normatvajiem aktiem.


Apzint kdus personas datus un kdiem mrkiem
plnots tos apstrdt.
Izstrdt sadarbbas prskatu un atzinumu glabanas
krtbu, noteikumus un noteikt glabanas terminus.
Reistrt fizisko personu datu apstrdi Datu valsts
inspekcij (http://www.dvi.gov.lv/lv/datu-
aizsardziba/organizacijam/veidlapas-un-formas/)

Paldies par uzmanbu!