RĪGAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS CENTRS „AGENDA 21”: PIEKRASTES PILSĒTAS PĀRVALDĪBAS PIEREDZE

Juris Putriņš Jāņa Čakstes demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrība 206.kabinets, Raiņa bulv.19, Rīga LV-1050 juris.putrins@inbox.lv Kopsavilkums
„Agenda 21” struktūras sāka veidoties tūlīt pēc ANO Vispasaules ilgtspējīgas attīstības konferences 1992. gadā Riodežaneiro, kurā tika pieņemtas pasaules jaunās vides politikas pamatnostādnes (dienas kārtība 21. gadsimtam – Agenda 21), Eiropā ilgtspējīgas attīstības jautājumi aktualizējās un konkretizējās pēc Eiropas pilsētu Olborgas konferences 1994. gadā, kad pieņēma Olborgas hartu un izveidoja Eiropas ilgtspējīgo pilsētu kustību. Apņēmību izvēlēties pilsētas ilgtspējīgas attīstības ceļu un ievērot atklātības principu 1994.gadā apliecināja arī Rīgas pilsēta, parakstot Olborgas Hartu. Tieši šis dokuments un sadarbība ar Rīgas sadraudzības pilsētu Norčēpingu 2000.gadā kļuva par pamatu Rīgas „Agenda 21” centra izveidošanai. Vērtīga pieredze Centra darbības sākumā tika iegūta izstrādājot pirmos Rīgas pilsētas stratēģiskos dokumentu vides jomā: Rīgas vides stratēģiju 2000.-2010.gadam un Rīgas vides stratēģijas rīcības programmu 2002.-2010.gadam. Pirmā vērtīga starptautiskās sadarbības pieredze tika gūta kopā ar Helsinku vides centru veicot Phare ACCESS programmas finansētu pētījumu „Ilgtspējīgas attīstības plānošana un monitorings mikrorajona līmenī Mežaparkā, Rīgā”, kā arī ANO Vides programmas (UNEP) ietvaros izstrādājot Rīgas pilsētas vides pārskatu internetā. 2004. gadā Rīga pievienojās arī Olborgas saistībām (Aalborg Commitments)un Centrs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti veica pirmos pētījumus Eiropas vienoto rādītāju (European Common Indicators) programmas ietvaros, kā arī izstrādāja pilsētas esošās situācijas izvērtējumu attiecībā pret Olborgas saistībām. Viens no secinājumiem bija: ilgtspējīgas attīstības veicināšana nav apzināta kā pašvaldības darbības mērķis. Tas apstiprinājās arī, veicot vispārēju Rīgas pilsētas attīstības tendenču izvērtējumu un izstrādājot Rīgas attīstības plāna Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskatu, kurā tika apzinātas arī Rīgas jūras līča piekrastes attīstības problēmas un riska objekti. Kopumā bažas par pilsētvides stāvokli Rīgā pieaug.

Atslēgas vārdi: ilgtspējīga attīstība, Olborgas saistības, sabiedrības līdzdalība, pašpārvalde, plānošana, lēmumu pieņemšana.
SAĪSINĀJUMI UN NOSACĪTIE APZĪMĒJUMI ANO – Apvienoto Nāciju Organizācija ES – Eiropas Savienība ICLEI – Starptautiskā Pašvaldību vides aizsardzības padome (The International Council for Local Environmental Initiatives) LR – Latvijas Republika LU – Latvijas Universitāte UBC - Baltijas Pilsētu savienība UNEP - ANO Vides programma

IEVADS
Vērtējot Rīgas attīstības iespējas, varētu secināt, ka piekrastes pilsētai Rīgai šajā ziņā ir necerēti veicies. Pirmkārt, jau vēsturiski pilsētas izaugsmi labvēlīgi ietekmējis tās ģeogrāfiskais izvietojums. Otrkārt,- jau šodienas skatījumā - svarīga bija Latvijas iestāšanas ES, kas deva iespēju iepazīties ar labāko Eiropas pilsētu pieredzi, kā arī piesaistīt ES finansējumu. Savukārt ES normatīvie dokumenti uzliek pilsētai pat par pienākumu šīs iespējas izmantot, gadījumos, ja pilsētas vara ikdienas problēmu risinājumos aizņemtībā par šīm iespējām aizmirst. Vērtējot un analizējot Rīgas pilsētas pieredzi, no vienas puses, mēs redzam apstiprinājumu tam, cik svarīga ir sabiedrības līdzdalība un iesaistīšanās politisko un plānošanas dokumentu izstrādes un pieņemšanas gaitā. No otras puses, mēs pārliecināmies, ka nepietiekama un atšķirīga izpratne par pilsētas attīstību, pakļaujot to šaurām ietekmīgu lobiju diktētām īstermiņa interesēm, kas bieži vien ir klajā pretrunā ar ilgtspējīgas attīstības principiem un tām saistībām, ko pilsēta uzņēmusies starptautiski, var radīt neparedzētas un nevēlamas sekas. ES Pilsētvides tematiskā stratēģijā (Pilsētvides…, 2006) atzīts, ka vides problēmas, ar kādām saskaras pilsētas, būtiski ietekmē cilvēku veselību, pilsētu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un pilsētu saimniecisko darbību. Lielākajai daļai pilsētu ir kopīgas vides problēmas, piemēram, neapmierinoša gaisa kvalitāte, intensīva satiksme un satiksmes sastrēgumi, augsts apkārtējā trokšņa līmenis, zema vides kvalitāte apbūvētās teritorijās, degradētas teritorijas, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, pilsētu nekontrolētas izplešanās tendences. Šādas problēmas izraisa galvenokārt dzīves veida izmaiņas, ko atspoguļo aizvien pieaugošais privāto automašīnu izmantojums, vienas personas mājsaimniecību skaita pieaugums, pieaugošais resursu izmantojums uz vienu iedzīvotāju un demogrāfiskās izmaiņas. Rīgas pilsētas attīstības pēdējo gadu pieredze un tendences šo Eiropas Kopienu komisijas izteikto satraukumu pārliecinoši apstiprina. Teritoriāli Rīgas pilsēta piekrastei piekļāvās tikai 1924. gadā, kad Saeima ar likumu apstiprinot pilsētas administratīvās robežas, papildus pilsētas robežās iekļāva tādas plašas Pārdaugavas teritorijas kā Bolderaja un Daugavgrīva. Savukārt Daugavas labajā krastā Rīga piekrastei pietuvojās tikai 1960. gadā, kad jau Padomju varas laikā Rīgai tika pievienota Mangaļsala (Enciklopēdija..., 1988). Šobrīd lielāko daļu no Rīgas jūras līča piekrastes Rīgas pilsētā un rajonā aizņem izveidots 1962. gadā izveidotais un tagad jau ievērojami paplašinātais dabas parks „Piejūra”, kas ir kļuvusi par vienu no visapdraudētākajām aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā (Dabas..., 2004). Šī raksta mērķis gan ir: vērtējot bijušās ilgtspējīgu attīstību koordinējušās struktūrvienības „Rīgas ilgtspējīgas attīstības centrs „Agenda 21”” pieredzi, sniegt ieteikumus, kas ļautu pašvaldībām savā darbībā pilnīgāk izmantot ilgtspējīgas attīstības paradigmas piedāvātās iespējas. Kas ļautu veidot arī jaunas ilgtspējīgu attīstības koordinējošas struktūrvienības, bet jau ar daudz lielākām pilnvarām un aizsargātām pret iespēju likvidēt tās it kā „resursu taupības nolūkos”, kā tas notika Rīgas pilsētā. Ar to vien, ka Rīgas pilsēta, parakstot Olborgas saistības, apņēmās „stiprināt vietējās Agenda 21 darbību”, bija par maz. Leipcigas Hartas (Leipcigas…, 2007) noslēgumā uzsvērts: „Eiropai ir vajadzīgas pilsētas un reģioni, kuri ir spēcīgi un labi piemēroti dzīvei”. Šādam viedoklim varam tikai piekrist un tā ir mūsu visu kopīgā atbildība, lai Rīga veidotos par spēcīgu un dzīvei labi piemērotu pilsētu Baltijas jūras piekrastē.

2

1. „AGENDA 21” CENTRS RĪGĀ: ĪSS RAKSTUROJUMS
Pasaulē kopumā Agenda 21 struktūras sāka veidoties tūlīt pēc ANO Vispasaules ilgtspējīgas attīstības konferences 1992. gadā Riodežaneiro, kurā tika pieņemtas pasaules jaunās vides politikas pamatnostādnes (dienas kārtība 21. gadsimtam – Agenda 21) (The Rio…, 1992). Eiropā, it īpaši pēc Eiropas pilsētu Olborgas konferences 1994. gadā, kad pieņēma Olborgas Hartu (Eiropas Ilgtspējīgas…, 1994) un izveidoja Eiropas ilgtspējīgo pilsētu kustību, šīs struktūras veidojās kā vides izglītības un informācijas centri, kas nodrošināja iespējas iedzīvotājiem saņemt informāciju par vides jautājumiem un organizēja dažādus vides izglītības pasākumus, akcentējot dzīvesveida izmaiņu sekmēšanu atbilstoši ilgtspējīgas attīstības (jaunās vides politikas) prasībām. Tūlīt pēc Latvijas neatkarības atgūšanas mūsu valsts un tās galvaspilsēta centās iekļauties pasaules un Eiropas apritē. Ilgtspējīgas attīstības kontekstā būtu jāmin Rīgas iesaistīšanās globālajos un reģionālajos pilsētu sadarbības tīklos: Starptautiskajā Pašvaldību vides aizsardzības padomē (ICLEI, 1992) un Baltijas Pilsētu savienībā (UBC, 1993), līdzdalība pirmajā Eiropas ilgtspējīgo pilsētu konferencē un Olborgas Hartas parakstīšana (1994). Dokumenti bija parakstīti, taču nebija tālākās darbības. Tikai 1997. gadā pēc Rīgas sadraudzības pilsētas Norčēpingas priekšlikuma tika iecerēts projekts, kura rezultātā 2000. gadā tika izstrādāta Rīgas vides stratēģija (2000-2010) (Rīgas vides…, 2000) un Rīgas domes Vides departamenta sastāvā izveidota struktūra ilgtspējīgas attīstības veicināšanai – Rīgas vides (kopš 2006. gada – ilgtspējīgas attīstības) centrs „Agenda 21” (turpmāk tekstā – Centrs). Pateicoties tam, ka Latvija par savu ārpolitisko mērķi bija izvēlējusies iestāšanos Eiropas Savienībā, pozitīva attieksme un izpratne no sadarbības pilsētu puses Centram dažu gadu laikā ļāva izveidot stipras partnerattiecības starptautiskajā līmenī, radot iespēju iesaistīties nozīmīgos sadarbības projektos. Centra darbību atbalstīja arī Rīgas domes politiķu vairākums, jo uzskatīja, ka Centrs vajadzīgs kā „ķeksītis” ES pirmsiestāšanās prasību izpildei. Latvija iestājās ES 2004. gada maijā. Tā paša gada jūnijā Olborgā notika 4. Eiropas ilgtspējīgo pilsētu kustības konference, kurā tika pieņemts svarīgs dokuments ilgtspējīgas attīstības veicināšanai – Olborgas saistības (Olborga…, 2004), un to parakstīja arī Rīga. Iespējams, priekšvēlēšanu gaisotnē Rīgas dome 2004. gada novembra beigās apstiprināja pilsētas pievienošanos Olborgas saistībām, un Centram tika dots mandāts koordinēt Olborgas saistību izpildi, līdztekus vides sfērai vērtējot arī ekonomiskos un sociālos attīstības aspektus. Ievērojot, ka saistībā ar ES vides politikas nostādnēm un Olborgas Hartas prasībām pilsētām vajadzēja izstrādāt ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un rīcības programmas un izveidot to īstenošanas monitoringu, palielinājās Centra kā starpsektoriālas un koordinējošas struktūras nozīme. Lielu īpatsvaru Centra darbībā ieguva arī dažādu pētījumu koordinācija, kas pilsētai nepieciešami gan no ilgtspējīgas attīstības viedokļa, gan starptautisko saistību izpildei. Tomēr pēdējās pašvaldību vēlēšanas 2005. gadā nesa Centram negaidītas pārmaiņas. Jaunais Rīgas domes sastāvs uzsāka pilsētas līdzšinējās darbības pārskatīšanu. Dome izstrādāja un pieņēma jaunu pašvaldības nolikumu. Saskaņā ar to visām domes struktūrvienībām bija jāpārskata savi nolikumi, un galarezultātā tās tika sakārtotas stingri hierarhiskā un sektoriāli

3

bāzētā administratīvā sistēmā, kurā katru sektoru pārvaldīja konkrēts departaments, bet tā pakļautībā tika nodotas pārējās šī sektora iestādes. Lai gan politiķi atzina, ka Centra funkcijas ir starpsektoriālas un koordinējošas, Centra jaunajā nolikumā akceptējot arī tā nosaukuma maiņu no Rīgas vides centra „Agenda 21”’ uz Rīgas ilgtspējīgas attīstības centru „Agenda 21”, tomēr netika pieļauti nekādi izņēmumi un Centrs zaudēja neatkarīgas pašvaldības iestādes statusu, nokļuva viena sektora (vides) pakļautībā, un bija atkarīgs no Vides departamenta vadības (ne)izpratnes par Centra misiju un ilgtspējīgu attīstību. Vienlaicīgi tika likvidēta arī Rīgas domes „Agenda 21” padome, kas liecināja, ka Rīgā izpratne par ilgtspējīgu attīstību bija palikusi 90-to gadu līmenī. Centrs tika uztverts tikai kā vides aizsardzības sektora informācijas nodaļa, kam jāatrodas Vides departamenta sastāvā. Vēlāk tas kļuva par pamatu arī paša Centra likvidācijai.

2. RĪGAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS CENTRA „AGENDA 21” PĀRVALDĪBAS DARBĪBAS APSKATS... 2.1. Pirmie darbības soļi neatkarīgas struktūrvienības statusā
Centra darbības sākuma posmā ļoti svarīga bija Rīgas domes politiķu toreiz pozitīvā attieksme par šāda centra izveidi: domes lēmumā par Rīgas vides centra „Agenda 21” izveidi vienlaicīgi Centram tika uzdots arī izstrādāt Rīgas vides stratēģijas Rīcības programmu, bet 2002. gada sākumā, kad Rīcības programma (Rīgas vides stratēģijas Rīcības…, 2002) bija sekmīgi izstrādāta, Rīgas vides centrs „Agenda 21” tika reorganizēts par neatkarīgu Rīgas domes iestādi. Tā darbību pārraudzīja Rīgas domes vides komiteja un pilsētas ilgtspējīgas attīstības padome („Agenda 21” Rīgas padome). Veiksmīgi tika uzsākti arī pirmie starptautiskie projekti. Laba sadarbība izveidojusies ar somu kolēģiem no Helsinkiem. Pirmā pieredze bija Phare ACCESS programmas finansēta projekta „Ilgtspējīgas attīstības plānošana un monitorings mikrorajona līmenī Mežaparkā, Rīgā” kopīga izstrāde sadarbībā ar Helsinku vides centru un Mežaparka attīstības biedrību. Projekta laikā tika apkopoti Mežaparka iedzīvotāju priekšlikumi par sava rajona attīstību un izstrādāts Mežaparka ilgtpējīgas attīstības plāns (Āboliņa K., 2003), bet Rīgas pilsētas līdzfinansējums tika izmantots vairāku Rīgas domes departamentu darbinieku apmācības semināram Helsinkos par ilgtspējīgas attīstības indikatoriem. 2002.gada 12.jūnijā Rīgas vides centrs „Agenda 21” izveidoja Rīgas vides aizsardzības Fonda sabiedrisko padomi ar mērķi dot sabiedrībai iespēju sekot nodokļu naudas lietderīgai izmantošanai un piedalīties Fonda lēmumu pieņemšanā, tādējādi veicinot Fonda darbības atklātumu. Padomē bija apvienojušies ap 20 dažādu nevalstisko organizāciju, arodasociāciju, izglītības un zinātnes iestāžu un citu organizāciju pārstāvji. Padomes sekretariāta funkcijas veica Rīgas vides centrs „Agenda 21”.

ANO Vides programmas (UNEP) atbalstītās iniciatīvas „Pilsētu vides pārskati internetā”
(Cities Environment Reports On the Internet - CEROI) ietvaros tika sagatavots Rīgas vides pārskats internetā un jau 2002. gada nogalē notika oficiālā Rīgas vides pārskata internetā atklāšana (Rīgas vides pārskats…), bet 2003.gada maijā Rīgas vides pārskatam internetā tika piešķirta UNEP Speciālbalva par labāko pilsētas vides pārskatu internetā Austrumeiropā un Centrālāzijā. 2004.gada Rīgas vides pārskata informācija visās sadaļās tika daļēji atjaunota un sadarbībā ar LU izveidota jauna sadaļa: „Enerģijas resursu patēriņš un ietekme”.

4

Vērtīga pieredze tika iegūta, sadarbībā ar Rīgas domes Ārlietu nodaļu, Pilsētas attīstības komitejas vadību un Pilsētas attīstības departamenta Rīgas biroju gatavojot 2003. gada Rīgas forumu, kur Centrs līdzdarbojās foruma sagatavošanā un starptautiskās sadarbības koordinācijā ar ICLEI, Rīgas Foruma ietvaros organizējot Centrālās un Austrumeiropas starptautisko Ūdens konferenci. Pamatojoties uz līgumu ar LR Vides ministriju, Centra pārstāvis 2003. gadā iekļāvās ES Pilsētvides ekspertu grupas darbā, piedaloties ES Tematiskās Pilsētvides stratēģijas (Pilsētvides…, 2006) izstrādē. Līdz ar to savlaicīgi bija iespējams uzzināt par sagaidāmajām prasībām pilsētu attīstības plānošanā un savlaicīgi izprast prioritāros attīstības virzienus. Svarīgi pilsētas attīstības novērtēšanai un salīdzināšanai ar citu Eiropas pilsētu attīstību bija arī Centra ierosinātā Rīgas pievienošanās Eiropas vienoto rādītāju (European Common…, 2003) iniciatīvai 2002. gada nogalē. Taču finansējuma piešķiršana projekta realizācijai aizkavējās un ilgtspējīgas attīstības indikatoru izstrāde tika uzsākta tikai 2004. gada otrajā pusgadā un pabeigta 2005. gada martā. Sadarbībā ar LU ekspertiem tika veikta rezultātu analīze un sagatavots izdevums „Rīgas attīstības ilgtspējība: Iespējas un izaicinājumi” (Rīgas attīstības…, 2005). Ar galvenajiem rezultātiem bija iespēja iepazīties arī domes deputātiem, darbiniekiem, ekspertiem un interesentiem Vides dienas pasākumu ietvaros noorganizētā projekta noslēguma seminārā 2005. gada jūnijā. Kopš 2001. gada Centrs katru otro gadu izdeva rakstu krājumu „Rīgas vides un ilgtspējības profils”. Rakstu autoru vidū bija pārstāvji no Vides ministrijas, RD Pilsētas attīstības, Vides un Satiksmes departamentiem, nevalstiskajām un akadēmiskajām aprindām, kā arī Rīgas pilsētas sadarbības partneri no Norčēpingas, Pori un Helsinkiem, kas dalījušies savā pieredzē par dažādiem vides un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Centrs uzturēja savu mājas lapu internetā (www.agenda21riga.lv), kurā interesenti varēja atrast visdažādāko informāciju par vides un pilsētas attīstības jautājumiem, Centra izdevumus un plānotās akcijas.

2.2. Centra darbība pēc Rīgas pievienošanās Olborgas saistībām
Līdz ar Rīgas pilsētas pievienošanos Olborgas saistībām bija sācies jauns Centra darbības posms. Savu profesionālo briedumu Centrs apliecināja, veicot Rīgas attīstības plāna 2006.-2018. gadam Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma (SIVN, Ietekmes uz vidi…, 2005) izstrādi. Pilsētas plāna novērtēšanai tika izveidota darba grupa un pieaicināti eksperti, Notika arī vairākas tikšanās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, interesentiem, iedzīvotājiem, kas tika iepazīstināti ar Vides pārskata izstrādes gaitu. Pēc saņemto priekšlikumu apkopošanas, ievērojot arī valsts un pašvaldības iestāžu vērtējumus un attīstības plānā izdarītās izmaiņas, SIVN Vides pārskata gala redakcija tika nodota izvērtēšanai Vides Pārraudzības Valsts birojam. 2005. gadā saskaņā ar Olborgas saistībām tika izstrādāts arī Rīgas pilsētas esošās situācijas sākotnējais novērtējums, kā arī sagatavots un publicēts izdevums par novērtējuma galvenajiem rezultātiem un secinājumiem „Rīgas pilsētas vides un attīstības politikas vērtējums attiecībā pret Olborgas saistībām” (Rīgas pilsētas vides un…, 2005). Rīga bija viena no pirmajām Olborgas saistības parakstījušām Eiropas pilsētām, kas šādu novērtējumu bija sagatavojusi, tādēļ pētījums izsauca lielu interesi un tas tika prezentēts gan Rīgas domes 5

politiķiem un darbiniekiem, gan Latvijas Universitātē, gan starptautiskās konferencēs un ar to tika iepazīstināti Centra sadarbības partneri Somijā un Zviedrijā. Par pētījumā izmantoto metodoloģiju tika sagatavots un nolasīts referāts 5. Eiropas Ilgtspējīgo pilsētu konferencē Seviljā. Cits Centra darbības virziens saistīts ar vides izglītību, un te noteikti jāatzīmē projekts „10 soļi Rīgas ilgtspējīgas attīstības virzienā”, kura mērķis bija iesaistīt Rīgas vidusskolēnus videi draudzīgas ikdienas rīcības ieteikumu izstrādē, izveidojot atbilstošu vides izglītības mājas lapu internetā. Projekts tika uzsākts 2005. gada maijā, pabeigts 2006. gada janvārī. Tajā piedalījās 12 Rīgas vidusskolu komandas, kuras tikās trijos semināros, bet laikposmā starp semināriem skolēni gatavoja projekta mājas darbus un iesūtīja priekšlikumus topošajai projekta mājas lapai. Projekta noslēguma pasākumā 2006. gada janvārī tika prezentēta izveidotā projekta mājas lapa „10 soļi Rīgas ilgtspējīgai attīstībai” (10 soļi…, 2006) Tajā uzskatāmā un vizuāli atraktīvā veidā popularizēti videi draudzīgi ikdienas rīcības modeļi, kurus var izmantot arī kā palīglīdzekli vides izglītībā. Nozīmīgi sabiedrības iesaistīšanas jomā bija tādi Centra ikgadējie pasākumi, kā 2002. gadā uzsāktie studentu zinātnisko darbu konkursi par Rīgas vides un ilgtspējīgas attīstības aktuālām problēmām. Daudzus no konkursa darbiem speciālisti atzinuši par nozīmīgiem un izmantojamiem pašvaldības ikdienas darbā. Vairākos konkursa darbos veiktie pētījumi un dati izmantoti, strādājot pie SIVN Vides pārskata Rīgas attīstības plānam. Šādu konkursu rezultātā tika veicināta Latvijas augstskolu studentu un mācībspēku interese par Rīgas vides aktuālām problēmām. Pēdējais studentu zinātnisko darbu konkurss tika sarīkots 2007.gadā. Atzīmējama arī Centra līdzdalība vides iezīmju dienu organizēšanā un tematiskajās akcijās sadarbībā ar nevalstiskām vides organizācijām un ikgadējā piedalīšanās Eiropas Mobilitātes nedēļas organizēšanā Rīgā sadarbībā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu, informatīvo materiālu izdošana un citas sabiedrības informēšanas aktivitātes. Pārskats par Centra paveikto vides izglītības un sabiedrības informēšanas jomā būtu nepilnīgs, ja nepieminētu arī Centra partnerību vides izglītības projektā „Ar godbijību pret dzīvību” (Feel Reverence for Life), kura mērķis bija iepazīstināt sabiedrību, pašvaldības un vides NVO ar Globālā Vides izglītības fonda (FEE) programmām, veicināt aktīvu iedzīvotāju līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, radīt priekšnoteikumus un uzsākt pilnvērtīgu vides izglītības sistēmu pieaugušajiem. Iespēju dalīties zināšanās un pieredzē Centram deva partnerība BSR INTEREG III B finansētā projektā „Konversijas tīkla izveide Baltijas jūras reģionā” (Development of a Conversion Network in the Baltic Sea Region/CONVERNET) par jauna zemes izmantošanas veida plānošanu agrākajās militārajās vai rūpniecības teritorijās. Ar projektā iesaistīto dalībvalstu līdzdalību sagatavota rokasgrāmata „Conversion Handbook for the Baltic Sea Region” (Conversion…, 2005) šādu teritoriju pārveidei, kas tika iespiesta Vācijā un izplatīta projektā pārstāvētajās pilsētās. Rokasgrāmatā iekļauts arī Daugavgrīvas cietokšņa situācijas apraksts 2005. gadā. Savukārt partnerība projektā „Kijevas ilgtspējīgas attīstības indikatori” (Definition and Implementation of the Sustainable Development Indicators System for Kyiv) (2005-2006) deva iespēju ar Ilgtspējīgas attīstības indikatoru izstrādes metodoloģiju un Rīgas pieredzi iepazīstināt Kijevas partnerus (Development…, 2005).

6

Ļoti nozīmīga Centram bija līdzdalība starptautiskajā projektā „Eiropas pilsētu pārvaldība-25” (Managing Urban Europe – 25), kura atklāšanas pasākums 2005. jūnijā tika sarīkots Rīgā. Projekta mērķis bija vides pārvaldības sistēmas ieviešana ES valstu pašvaldībās, un projekta rezultātus bija paredzēts šā gada februārī prezentēt Berlīnē. Rīgas ilgtspējīgas attīstības centrs diemžēl tad jau bija likvidēts, tomēr paliek projekta ietvaros Rīgā paveiktais, tostarp ISO 14001 ieviešana trijos domes departamentos. Ar galvenajiem projekta rezultātiem var iepazīties „Managing Urban Europe – 25” mājas lapā www.mue25.net (ManagingUrbanEurope-25, 2008). Attiecībā tieši uz paša Centra darbību, pēdējā posmā nozīmīgākā, protams, bija piedalīšanās projektā „Ilgtspējības pārvaldības integrēti risinājumi Baltijas pilsētās”. Projekta mērķis bija uz esošo „Agenda 21” struktūru bāzes Baltijas pilsētās veidot modernus ilgtspējīgu attīstību koordinējošus centrus. Par šī projekta rezultātiem vairāk runāsim nākamās nodaļas noslēgumā, dažādos skatījumos izvērtējot Rīgas pilsētas attīstības tendences. Diemžēl, zaudējot neatkarīgas pašvaldības iestādes statusu, samazinājās Centra iespēja sekot Rīgas domes apstiprināto plānu izpildei. Tā, piemēram, Vides komitejā iesniegtais Pārskats par Rīgas vides stratēģijas Rīcības programmas izpildi komitejas sēdē netika pat izskatīts – nonākot Vides departamenta pakļautībā, Centrs bija zaudējis iespēju vērtēt departamenta rīcības. Īpaši konfliktējoša situācija izveidojās Rīgas pilsētas apstādījumu koncepcijas izstrādes sakarā. Atbilstoši Rīgas vides stratēģijas Rīcības programmai (2002-2010), Apstādījumu koncepcijai bija jābūt izstrādātai jau 2002. gadā, lai tās pamatpostulāti tiktu iestrādāti arī jaunajā Rīgas attīstības plānā. Taču koncepcijas izstrāde Vides departamentā aizkavējās, un līdz ar Pilsētas galvenā dārznieka amata likvidēšanu apstājās pilnībā. Pēc Vides komitejas priekšlikuma koncepcijas izstrādi uzņēmās Centrs un sagatavoja projekta pieteikumu Rīgas vides aizsardzības fondam, taču finansējums koncepcijas izstrādei tika piešķirts tikai 2005. gada rudenī, kad jaunā Rīgas attīstības plāna pirmā redakcija jau bija izstrādāta un notika tā sabiedriskā apspriešana. Tomēr Centra vadībā darbs pie apstādījumu koncepcijas tika novests līdz dokumenta projektam, kas 2006. gada jūnijā tika iesniegts Vides komitejā. Atlika vien koncepcijas projektu precizēt un iesniegt Rīgas domei apstiprināšanai, taču Vides departaments, kuram tas bija uzdots, ar dažādu manipulāciju palīdzību šo procesu bremzēja, līdz domei dokumenta projekts nenonāca un apstādījumu koncepcijas Rīgas pilsētai nav joprojām.

3. RĪGAS ILGSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS CENTRA NOZĪMĪGAKO PĒTĪJUMU RAKSTUROJUMS UN BŪTISKĀKĀS ATZIŅAS 3.1. Vispārīgs Rīgas pilsētas attīstības tendenču vērtējums Rīgas attīstības plāna stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumā
Centram izstrādājot Rīgas attīstības plāna1 SIVN Vides pārskatu (turpmāk: Vides pārskats) un izvērtējot dokumentu ilgtspējīgas attīstība kontekstā (Nikodemus,
Rīgas attīstības plāns 2006.–2018.gadam ir dokumentu kopums, kas sastāv no trim savstarpēji saistītiem galvenajiem dokumentiem: hierarhiski visaugstākā dokumenta -Ilgtermiņa attīstības stratēģijas līdz 2025. gadam un Attīstības programmas 2006. – 2012. gadam un Teritorijas plānojuma 2006. – 2018. gadam.
1

7

2005), tika secināts, ka Rīgas attīstības stratēģijā izvirzītie prioritārie stratēģiskie mērķi ir šaurāki nekā ES Lisabonas stratēģijā noteiktie trīs ilgtspējīgas attīstības pīlāri – ekonomiskā izaugsme, sociālā kohēzija un ekoloģiskā atjaunotne. To daļēji var pamatot ar Rīgas pašvaldības ierobežotajām atbildības sfērām un vēlmi identificēt tieši tos mērķus, kuri, nekonfliktējot ar ilgtspējīgas attīstības principiem, visvairāk atbilstu Rīgas interesēm un iespējām. Vides pārskatā tika arī uzsvērts, ka Rīgai kā Eiropas metropolei, lai veidotu saskanīgu ilgtspējīgas attīstības un vides politiku, turpmāk attīstības dokumentos pilnīgāk jāintegrē ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un ES 6. Vides rīcības plāna definētā vides aizsardzības politika, mērķi un uzdevumi. Tāpat Rīgai nepieciešams sekot līdzi un identificēt, kādās vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jomās ES tuvākajā laikā pastiprināti tiks veikti kādi pasākumi, tai skaitā, pieņemtas rīcības programmas un jauni normatīvie akti. Vienlaicīgi tika norādīts, ka pēc Rīgas attīstības plāna dokumentu apstiprināšanas un pakāpeniskas ieviešanas tomēr saglabāsies vai radīsies vairākas nozīmīgākās vides problēmas. Tā, piemēram, būtiski neierobežojot transporta līdzekļu piesaistes objektu būvniecību pilsētas vēsturiskajā centrā un tam pieguļošās teritorijās, un pieļaujot pagalmos līdz 200 autotransporta vienību lielu auto novietņu izbūvi, tiks sekmēts transporta plūsmas pieaugums, kas savukārt paaugstinās atmosfēras piesārņojumu pilsētas centrā un pieguļošajā teritorijā. Ievērojot, ka Attīstības plānā iestrādātās rīcības satiksmes infrastruktūras izbūvei un satiksmes organizācijas uzlabošanai nav noteiktas kā prioritāras, pastāv nopietni draudi atmosfēras gaisa kvalitātei, atļautai teritoriju izbūvei strauji apsteidzot infrastruktūras izveidi . Rīgas attīstības plāns nenodrošina arī vienu no pilsētu ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumiem – nodrošināt iedzīvotājus ar publiski pieejamiem un labiekārtotiem apstādījumiem (parkiem, skvēriem) 300 m attālumā no dzīves vietas. Kritiska situācija šajā ziņā ir Krasta masīvā, Purvciemā, Pļavniekos, atsevišķās teritorijās pilsētas vēsturiskajā centrā, Ganību dambja rajonā un citviet. Savukārt pilsētas vēsturiskā centra un Daugavgrīvas ielas apkārtnes apbūves sablīvēšana, Spilves pļavu, Lucavsalas un Zaķusalas vienlaidus apbūvēšana var sekmēt pilsētas siltumsalas efekta palielināšanos, kas, ņemot vērā transporta skaita prognozēto pieaugumu pilsētā, var būtiski pasliktināt pilsētas gaisa kvalitāti. Tāpat nav izvērtētas globālās klimata pārmaiņas, un ar to saistītās ūdens līmeņa izmaiņas pasaules okeānā var būtiski ietekmēt plānoto apbūvi Daugavas palienē, salās un Ķīšezera un Juglas ezera palienē. Vides pārskatā tika secināts, ka viens no būtiskākajiem uzskaitīto problēmu rašanās iemesliem ir neizpratne par ilgtspējīgo attīstību kopumā. Kā svarīgāko negatīvi ietekmējošo faktoru var minēt Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā pasvītroto privāto interešu prioritāti. Tādējādi ir apgrūtināta ilgtspējīgas attīstības principa – vienas paaudzes taisnīgums – nevienlīdzību novēršana pašreizējās paaudzes ietvaros (Riodežanero deklarācija) ieviešana.

8

3.2. Vides pārskatā identificētie Rīgas piekrastes vides un rūpnieciskie riska objekti
Vides pārskatā tika apzinātas tās Rīgas pilsētas vietas, kas rada riskus dabisku procesu ietekmē. Pie tādām pieskaitāmas Rīgas līča krasta zona, kā arī Daugavas un Lielupes zemās piekrastes teritorijas. Lai mazinātu šīm teritorijām radītos draudus, Vides pārskata izstrādātāji ieteica Rīgas pilsētai savos plānos paredzēt konkrētas rīcības. Viena no problemātiskākajām vietām ar sevišķi augstu riska pakāpi ir 1,3 km zona Buļļu salā, kur vērojama krasta atkāpšanās gadā vidēji par 1–2 metriem. Te vērojama arī vēja ietekme, jo smiltis tiek iepūstas Daugavgrīvas dabas lieguma teritorijā. Ja netiks savlaicīgi uzsākta aizsargbūvju projektēšana, nākotnē paredzams, ka tiks zaudētas dabas lieguma pļavas un tiks noskalota priekškāpa 0,5–0,7 km garā posmā. Rīgas teritorijā kā riska objekti minamas applūšanai pakļautās zemās palieņu pļavas – Daugavas un Lielupes lejtece, Buļļupe, Ķīšezera pļavas, retāk Juglas ezera pļavas. Minētās teritorijas var applūst, gan pūšot stipram ziemeļu vai ziemeļrietumu vējam, gan Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes avāriju gadījumā. Lai novērstu applūšanas radītos draudus, potenciāli applūstošas teritorijas ieteicams neapbūvēt, bet nepieciešamās apbūvēšanas gadījumā jāveic atbilstoši pasākumi šo teritoriju aizsardzībai. Vides pārskata izstrādātāji veica situācijas izvērtējumu ostas teritorijā Kundziņsalā, uzskatot to par rūpnieciska riska teritoriju. Salas uzbēršanā izmantotā piesārņotā grunts Kundziņsalā veicinājusi gruntsūdeņu piesārņošanu ar naftas produktiem un cinku, bet teritorijā dzīvojošiem iedzīvotājiem pastāv risks saistībā ar naftas produktu noplūdi naftas terminālos un tvaika eksplozijas iespējamību. Papildus tam Kundziņsalā, pastiprinoties ziemeļu un ziemeļrietumu vējiem, ievērojami palielinās teritorijas applūšanas riski. Jāatzīmē arī, ka paaugstinātu atmosfēras piesārņojumu apkārtējā teritorijā rada ostas naftas pārkraušanas terminālu darbība Sarkandaugavā. Bet kravu pārvadājumi pa dzelzceļu un kravu pārkraušanas operācijas terminālos papildus rada trokšņu piesārņojumu, kas paplašinoties naftas termināla darbībai tikai pieaugs. Vides pārskatā tika analizēta arī dabas parka „Piejūra” dabas aizsardzības plāna (Dabas parka…, 2003) un Rīgas teritorijas plānojuma savstarpējās atbilstība. Saskaņā ar likumu „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (Par īpaši…, 1993) visu līmeņu teritorijas plānojumos jāņem vērā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāni. Lielākā daļa dabas parka „Piejūra” teritoriju Rīgas teritorijas plānojumā noteiktas atbilstoši dabas un apstādījumu teritorijas izmantošanas mērķiem. Taču vienlaikus ir atsevišķas teritorijas, kuru izmantošanas mērķi abos minētos dokumentus noteikti atšķirīgi: 1) Dabas aizsardzības plānā Vakarbuļļos privātīpašumā esošās meža zemes noteiktā apsaimniekošanas zona ir dabas parks, kas nepieļauj minēto meža zemi transformēt apbūves teritorijās. Savukārt teritorijas plānojumā noteiktais zemes izmantošanas mērķis ir dzīvojamās apbūves teritorijas ar apstādījumiem. 2) Dabas aizsardzības plānā Latvijas armijas izmantotajā teritorijā Daugavgrīvā noteiktā apsaimniekošanas zona ir neitrālā zona, vienlaikus pieļaujot, ka te jauna būvniecība pieļaujama tikai valsts aizsardzības funkciju nodrošināšanai. Savukārt teritorijas plānojumā noteiktais zemes izmantošanas mērķis ir publiskās apbūves teritorijas ar apstādījumiem. 9

3) Mangaļsalā bijušās armijas un citu ēku vietas dabas aizsardzības plānā iekļautas dabas parka zonā, nepieļaujot šeit būvniecību, bet teritorijas plānojumā noteiktais zemes izmantošanas mērķis te ir sporta un rekreācijas apbūves teritorijas ar apstādījumiem. 4) Vecāķos teritorija starp pašreizējo apbūvi un pludmali dabas aizsardzības plānā iekļauta dabas parka zonā, nepieļaujot šeit būvniecību, bet teritorijas plānojumā noteiktais zemes izmantošanas mērķis te ir publiskās apbūves teritorijas ar apstādījumiem. Vides pārskatā konstatētie Piekrastes vides, rūpnieciskie un pretrunīgo apsaimniekošanas plānu radītie riski turpmāk var radīt nopietnas neparedzētas problēmas piekrastes apsaimniekošanā kopumā. Tas pats konkrēti attiecas arī uz dabas parku „Piejūra”, kur, formāli ņemot, Rīgas teritorijas plānojums nav pretrunā ar likumu „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, jo plānojumā noteikts, ka teritorijas izmantot atbilstoši plānojumā noteiktajam mērķim var pēc izmaiņu izdarīšanas dabas parka „Piejūra” dabas aizsardzības plānā. Praktiski mainot dabas aizsardzības plānu var tikt radītas neparedzētas problēmas dabas parka „Piejūra” dabas aizsardzības plāna paredzēto pasākumu veikšanā un teritorijas apsaimniekošanā.

3.3. Rīgas pilsētas attīstības vērtējums Olborgas saistību kontekstā
Pievienošanās Olborgas saistībām (Olborga…, 2004) bija apliecinājums, ka Rīga, līdzīgi citām Eiropas pilsētām, nākotnes skatījumā ir plaukstoša, radoša, sociāli neizslēdzoša un attīstībā ilgtspējīga pilsēta, kas visiem tās iedzīvotājiem nodrošina augstu dzīves kvalitāti un iedzīvotāju līdzdalību visās pilsētas attīstības jomās ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta ne citu Zemes iedzīvotāju, ne arī nākamo paaudžu dzīves kvalitāte. Parakstot Olborgas saistības, Rīgas pilsēta apņēmās pilsētas attīstības politiku balstīt uz konkrētiem ilgtspējīgas attīstības nosacījumiem un ar kvantatīviem rādītājiem kontrolēt šīs politikas ieviešanu, kā arī regulāri atskaitīties par pilsētas attīstības atbilstību šiem nosacījumiem. Līdz ar iestāšanos ES Latvija (un Rīga), tāpat kā visas ES dalībvalstis, bija piekritusi attīstīties saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principiem. Rīgas pilsētas vides un attīstības politikas vērtējums attiecībā pret Olborgas saistībām, ko Centrs veica sadarbībā ar LU ekspertiem (Zīlāns, Āboliņa, 2005) un turpmākie soļi Olborgas saistību izpildē sasaucas ar metodoloģisko pieeju, kas būtu jāizmanto Rīgai, pildot ES Tematiskās pilsētvides stratēģijas ieteikumus un īstenojot Leipcigas Hartā par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām noteiktos principus un stratēģijas. Veiktais Rīgas vides un attīstības politikas sākotnējais novērtējums pret Olborgas saistībām liecināja, ka pastāv ievērojama neatbilstība starp Olborgas saistībām un tiem uzdevumiem, kas noteikti Rīgas pašvaldības un struktūrvienību nolikumos un pašvaldības sektoru plānos. Neatbilstība Olborgas saistībām vērojama arī Rīgas attīstības plānā (2006.–2018.g.) noteiktajos mērķos un rīcībās.

10

Izvērtējot Rīgas pašvaldības nolikumu un Rīgas domes struktūrvienību sektoru plānu mērķu un rīcību atbilstību Olborgas saistībām, tika secināts, ka pašvaldības nolikumu un sektoru plānu vājā atbilstība Olborgas saistībām ir liecība, pirmkārt, profesionālās izpratnes trūkumam par to, kādiem jābūt sektora attīstības mērķiem, lai tie veicinātu ilgtspējīgu attīstību, kā arī par to, kādas rīcības veicina (vai neveicina) šo mērķu sasniegšanu. Otrkārt, tas liecina par izteiktu starpsektoriālās sadarbības trūkumu, risinot pilsētas ilgtspējīgas attīstības jautājumus un vispārējo attīstības politikas koordinācijas nepietiekamību. Rīgas attīstības plāna (2006.–2018.g.) mērķu nepilnīgā atbilstība Olborgas saistībām liecina arī par nepietiekamu ilgtspējīgas attīstības ieviešanas nepieciešamības izpratni un zināšanu trūkumu par to, kādai jābūt attīstības virzībai vai mērķiem, lai sekmētu ilgtspējīgu attīstību pilsētā. To apstiprināja LU ekspertu veiktā Rīgas domes deputātu un pašvaldības struktūrvienību darbinieku aptauja, kurā atklājās, ka viens no iemesliem, kāpēc ilgtspējīgas attīstības jautājums nav Rīgas pilsētas attīstības politikas prioritāte un kāpēc tā tik nepilnīgi tiek atspoguļota Rīgas domes nolikumos, sektoru plānu un Rīgas attīstības plāna mērķos un rīcībās, ir Rīgas domes deputātu un darbinieku nepilnīga izpratne un zināšanu trūkums par ilgtspējīgas attīstības aktualitāti un iekļaušanas nepieciešamību mūsdienu pilsētas plānošanā un attīstībā. Dažas atbildes liecina par pārpratumu saistībā ar ilgtspējīgu attīstību – ka ilgtspējīga attīstība ir pretrunā ar pilsētas ekonomisko attīstību. Ņemot vērā, ka daļa aptaujātā pašvaldības personāla un deputātu par ilgtspējīgu attīstību pirmo reizi uzzināja, saņemot aptauju, un tikai daļa bija spējīga paskaidrot tās būtību, nav pārsteidzoši, ka Rīgas domes un tās struktūrvienību darbības orientācija un prioritātes nav vērstas uz ilgtspējīgu attīstību. Pašvaldības personāls saskatīja, ka Rīgas attīstības plāns (1995-2005) un Rīgas vides stratēģija (2000-2010) un stratēģijas rīcības programma (2002-2010) ir dokumenti, kas atspoguļo ilgtspējīgas attīstības aktualitātes Rīgā, bet savā darbā visbiežāk izmanto struktūrvienību nolikumus un sektoru plānus. Ņemot vērā, ka nolikumu un sektoru plānu analīze pret Olborgas saistībām uzrāda, ka tie nepilnīgi atspoguļo ilgtspējīgas attīstības jautājumus, nav pārsteidzoši, ka līdzšinējā ilgtspējīgas attīstības ieviešana ir mazefektīva, ko apstiprina arī daļa no esošajiem ilgtspējīgas attīstības rādītājiem. Tas, ka pašvaldības personāls savā darbā regulāri neizmanto Rīgas attīstības plānu (1995.-2005.g.) un Rīgas vides stratēģiju un Rīgas vides stratēģijas rīcības programmu, liecina, ka šie dokumenti nekalpo par vadlīnijām pilsētas attīstībā, kaut gan tie vislabāk, kaut nepilnīgi, atspoguļo Olborgas saistību jautājumus. 11

Kaut gan Rīgas vides stratēģija un Rīgas vides stratēģijas rīcības programma ir kalpojušas par vadošiem ilgtspējīgas attīstības veicinošiem dokumentiem Rīgā, arī to analīze pret Olborgas saistībām uzrāda, ka nepieciešams tos aktualizēt un papildināt, lai pilnībā atspoguļotu Olborgas saistību prasības. Kā svarīga pētījumā tika uzsvērta starpsektoru sadarbības nepieciešamība ilgtspējīgai attīstībai. Bet attiecībā uz uzlabojumiem lēmējvaras darbā, galvenais pētījuma ierosinājums bija politiķiem pieņemt lēmumus, kas ir saskaņā ar plāniem un iepriekš noteiktiem mērķiem, nevis balstīties uz īstermiņa politisko ieinteresētību. Ilgtspējīgas attīstības veicināšana diemžēl nav iekļauta kā uzdevums arī Rīgas pilsētas jaunajā pašvaldības nolikumā. Pētījumā tika konstatēts, ka sakarā ar izmaiņām Rīgas pilsētas pašvaldības nolikumā Centram nonākot Vides departamenta pakļautībā, Centra koordinējošā loma pilsētas ilgtspējīgas attīstības veicināšanā mazināta un Rīgas domes līdzšinējā, jau tā nepārliecinošā apņemšanās veicināt ilgtspējīgas attīstības ieviešanu Rīgā, kļuvusi nenoteiktāka.

4. RĪGAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS CENTRA „AGENDA 21” LIKVIDĀCIJA – ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS POLITISKĀS NEIZPRATNES SEKAS
Atrašanās Vides departamenta pakļautībā apgrūtināja Centra koordinējošo funkciju pildīšanu un šādā situācijā Baltijas Pilsētu savienības (UBC) Vides komisijas sekretariāta uzaicinājumu piedalīties projektā „Ilgtspējīgas pārvaldes integrēti risinājumi Baltijas pilsētās” (SUSTAINMENT) Centrs uzņēma ar lielu interesi, jo projekta mērķis bija celt pilsētās esošo Agenda 21 struktūru kapacitāti un lomu, koordinējot Olborgas saistību izpildi. Ievērojot, ka vairums domes politiķu Centru uztvēra tikai kā vides aizsardzības sektora nodaļu, uzaicinājums projekta ietvaros izstrādāt plānu, kā stiprināt esošā Centra kapacitāti un nozīmīgumu pilsētas administrācijā atbilstoši Rīgas starptautiskajām saistībām, šķita nākam īstajā brīdī. Vienlaicīgi tas bija augsts Centra līdzšinējās darbības starptautisks vērtējums. Laikā, kad ilgtspējības jautājumi Eiropas Savienībā sāk ieņemt noteicošo vietu pilsētas attīstības plānošana, Baltijas valstīs unikālā Rīgas Agenda 21 centra pārtapšana par ilgtspējīgas attīstības centru bija paraugs un rosinājums sekot Rīgas piemēram arī citām Baltijas valstu pilsētām. Tā, piemēram, Kauņa, izstrādājot pilsētas vides stratēģiju, konsultējās ar Centru un par paraugu ņēma Rīgas vides stratēģiju, bet projekta „Eiropas pilsētu pārvaldība-25” laikā, izmantojot Rīgas pieredzi, izveidoja starpsektoru sadarbības veicināšanas padomi ar uzdevumu sekmēt Olborgas saistību īstenošanu un integrētās pārvaldības ieviešanu. Projekta ietvaros pieredzējušu Eiropas ekspertu vadībā tika izstrādāts metožu kopums, kurš atrodams projekta mājas lapā (SUSTAINMENT…, 2007), aptver visus ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai nepieciešamos aspektus un sniedz ilgtspējības jautājumu risināšanai ieteikumus, metodes un konkrētus piemērus par citām pilsētām, lai palīdzētu efektīvi risināt

12

problēmas. Projekta uzmanības centrā bija starpsektoru struktūrvienības izveide un pilnveidošana, lai nodrošinātu to, ka pilsētas attīstībā ir līdzsvarā ekonomiskie, ekoloģiskie un sociālie aspekti. Projekta īstenošanas gaitā sagatavotajā „Rokasgrāmata” aprakstīti pieci „būvelementi”, kuri nepieciešami, lai izveidotu efektīvu ilgtspējīgas attīstības vadības struktūrvienību: kopīga ilgtspējīgas attīstības izpratne, politiskais atbalsts, Centra lomas jeb funkciju noteikšana, resursu nodrošinājums un mērķim atbilstošs Centra novietojums pilsētas administrācijas shēmā. Pamatā, protams, kā atzina arī projekta dalībnieki, jābūt kopīgai ilgtspējīgas attīstības izpratnei. Tieši tāpat ir ar struktūrvienību, kas koordinē ilgtspējīgu attīstību. Lai efektīvi vadītu procesu, jābūt ne tikai vēlmei virzīt pilsētu ilgtspējīgas attīstības virzienā, bet arī kopīgai izpratnei par ilgtspējīgas attīstības saturu un būtību: politiķiem, administrācijas pārstāvjiem un visām iesaistītajām pusēm savas diskusijas par pilsētas attīstības jautājumiem jābalsta uz vienota pamata. Par vienotas izpratnes esamību vai neesamību liecina vispirms jau pašvaldības un tās iestāžu nolikumi, pilsētas attīstības plāni, stratēģijas un to īstenošana. Rīgai, kā rāda arī iepriekš aprakstītais pētījums par atbilstību Olborgas saistībām, ir vairāki savstarpēji nesaistīti vai pat pretrunīgi politikas dokumenti ar neskaidrām atsaucēm uz ilgtspējīgu attīstību. Rīgas vides un attīstības politikas novērtējums attiecībā pret Olborgas saistībām norādīja uz būtisku neatbilstību starp Olborgas saistībām un uzdevumiem, kas noteikti pašvaldības un struktūrvienību nolikumos, sektoru plānos noteiktajiem mērķiem un rīcībām, tāpat mērķiem un rīcībām, kas noteiktas Rīgas attīstības plānā. Pilsētas politiku veidojošajos dokumentos nepietiekami integrēti ilgtspējīgas attīstības principi.. Trūkums ir arī tas, ka pagaidām nedarbojas pilsētas ilgtermiņa attīstības dokumentu monitoringa sistēma, kas varētu brīdināt par attīstības tendenču virzienu. Tāpat līdz šim nav bijis nekāda valsts atbalsta ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, lai gan Latvija ir parakstījusi Leipcigas Hartu, kas valstij uzliek par pienākumu veicināt ilgtspējīgu attīstību pilsētās. Upsalas Universitātes Profesors Lars Ridens (Lars Ryden) savā priekšvārdā projekta ietvaros Centra veiktam pētījumam „Rīgas ilgtspējīgas attīstības centra pilnveidošanas iespējamie risinājumi” (Rīgas ilgtspējīgas…, 2007) uzsvēra, ka „Pēdējā laikā Baltijas jūras reģiona pilsētās aizvien aktuālāki kļūst ilgtspējīgas attīstības jautājumi. Tam ir vairāki iemesli, piemēram: klimata izmaiņu draudi un fosilā kurināmā krājumu samazināšanās, kas savukārt krasi paaugstina izmaksas, nepieciešamība sakārtot ūdens un atkritumu saimniecību, paātrināta ekonomikas pāreja uz postindustriālām struktūrām, labklājības problēmas, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un – Rīgas gadījumā – arī ievērojamas kvalificētu iedzīvotāju daļas migrācija. Nevienai no šīm problēmām nav īstermiņa risinājumu. Tā vietā nepieciešams celt sabiedrības apziņas līmeni, iesaistīt to un uztvert kā līdzvērtīgu partneri, lai kopīgiem spēkiem nodrošinātu materiālo resursu, cilvēkresursu un pilsētas telpas saprātīgu izmantošanu. Šie uzdevumi prasa integrētu pieeju kā izpildvaras, tā politiskā līmenī.”

13

Tālāk profesors uzsver, ka lai Ilgtspējīgas attīstības centrs darbotos veiksmīgi, tam jānodrošina trīs obligātas lietas: neatkarīga un funkcijām atbilstoša vieta pašvaldības struktūrā, pietiekami spēcīga analītiskā un koordinējošā kapacitāte un pilna izpratne un atbalsts politiskā līmenī. Rīgas ilgtspējīgas attīstības centram šos trīs obligātos priekšnosacījumus iegūt neizdevās un 2007. gada nogalē Centrs tika likvidēts. Taču Centra darbības pieredze un veikto pētījumu rezultāti var dot norādes ilgtspējīgas attīstības procesa veicināšanai pašvaldībās un iespēju izvairīties no līdz šim pieļauto kļūdu atkārtošanas nākotnē. Tieši vienotas izpratnes neesamība un intereses trūkums par ilgtspējīgu attīstību politiķu vidū un pilsētas administrācijā uzskatāmi par galvenajiem Centra likvidēšanas iemesliem. Bet faktiski tas nozīmēja pilsētas atteikšanos no savām starptautiskajām saistībām ilgtspējīgas attīstības jomā, jo tieši Olborgas Harta noteica to, ka pilsētā jābūt iestādei, kas nodarbojas ar starpsektoriālo koordinējošo darbību ilgtspējīgas attīstības veicināšanai. Šo darbu viena atsevišķa sektora iestāde nevar veikt.

POLITISKĀS REKOMENDĀCIJAS ATTĪSTĪBAS VEICINĀŠANAI

PILSĒTAS

ILGTSPĒJĪGAS

Baltijas Pilsētu savienības Agenda 21 Rīcības programmā 2004. – 2009.gadam (UBC Agenda 21..., 2003) atzīts, ka „Pašlaik Baltijas jūras reģions un Baltijas valstis nav ilgtspējīgas. Tām vēl ir jārisina ļoti daudz vides, ekonomisko un sociālo problēmu lai virzītos ilgtspējīgas attīstības virzienā. Taču tajās ir vērojamas arī pozitīvas pārmaiņas un sadarbība reģiona visos līmeņos, kas dod ievērojamu ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības veicināšanā”. Pozitīvu pārmaiņu cerībā Rīgas ilgtspējīgas attīstības centrs „Agenda 21” iekļāvās vairākos, to starp Baltijas Pilsētu savienības koordinētos, starptautiskos projektos, pārliecībā, ka citu pilsētu pieredze un zināšanas dos ieguldījumu pilsētas samilzušo problēmu risināšanai un paredzamu draudu novēršanai. Taču cerētais nepiepildījās. Turklāt, kā rāda Rīgas piemērs, būtiskākie pilsētas attīstību negatīvi ietekmējošiem faktori ir ne tikai pilsētas lēmumu pieņēmēju nievājošā attieksme pret citu Eiropas pilsētu pieredzi un zināšanām, bet tikpat lielā mērā arī vienotas izpratnes trūkums par pilsētas attīstību - dažādu iesaistīto pušu izpratne par ilgtspējīgu attīstību daudzos gadījumos ir ievērojami atšķirīga. Vietējā līmenī īpaši svarīga ir lēmumu pieņēmēju un pārvaldes institūciju vadības izpratne par ilgtspējīgo attīstību vispār, kas arī nosaka, kā attīstības dokumenti un plāni, kā arī starptautiskie dokumenti un saistības tiks interpretētas. Rīgas pilsētas piemērs šajā ziņā ir pamācošs, lai gan atsevišķās attīstības jomās būtu nepieciešami papildus pētījumi. Taču jebkurā gadījumā minētie faktori ievērojami traucē, pirmkārt, izprast, un, otrkārt, arī īstenot praksē Baltijas Pilsētu savienības Rīcības programmā noteikto mērķi: Veicināt ilgtspējīgu attīstību kā galveno Baltijas jūras reģiona konkurētspējas un pievilcības pastiprināšanas principu! Balstoties galvenokārt uz Rīgas pilsētas attīstības tendenču analīzi un Rīgas ilgtspējīgas attīstības centra darbības pieredzi, ilgtspējīgas attīstības veicināšanai var sniegt sekojošas rekomendācijas: 14

1) Lai veidotu vienotu pašvaldību deputātu un darbinieku ilgtspējīgas attīstības izpratni un rīcībspēju saistībā ar ilgtspējīgas attīstības veicināšanu, kā galvenos instrumentus (skarot ilgtspējīgas attīstības problemātiku) izmantot jebkuru mērķjomu projektus sadarbības tīklu veidošanai un vispusīgai informācijas apmaiņai, organizējot seminārus, konferences un apmācības par ilgtspējīgu attīstību un liekot uzsvaru uz konkrētiem risinājumiem. 2) Lai novērstu Latvijā valdošo bieži vien ir formālo attieksmi pret pašvaldību stratēģiskiem plānošanas dokumentiem kopumā, nepieciešams izvērtēt esošo un topošo pašvaldības plānu un normatīvo dokumentu atbilstību ilgtspējīgas attīstības principiem un ES jaunās ilgtspējīgas attīstības politikas pamatnostādnēm. 3) Tikpat svarīga ir attīstības plānu un dokumentu uzraudzības sistēmas izveidošana valsts līmenī. Uzraudzības sistēmas ir atzītas visā pasaulē un lai gan vairāk tās pazīstamas uzņēmējdarbības vidē, tomēr tās būtiskas arī pašvaldības rīcību un procesu izvērtēšanā. Uzraudzības sistēma nodrošinās ne tikai plānošanas dokumentu monitoringu, bet arī veicinās to īstenošanu dzīvē un palīdzēs atbildēt, kas un cik lielā mērā no plānotā ir sasniegts un vai varam būt apmierināti ar paveikto. 4) Šī raksta mērķis ir atgādināt arī Eiropas Savienības institūcijām rast instrumentus lai ietekmētu saistības parakstījušās puses tās pildīt. Galu galā tā taču ir arī goda lieta, turklāt pēc Lisabonas līguma ratificēšanas arī Latvijā spēkā Eiropas Savienības Pamattiesību Harta (Eiropas..., 2007), kuras pirmajā pantā teikts: „Cilvēka cieņa ir neaizskarama. Tā ir jārespektē un jāaizsargā”. *** Raksta autors izsaka visdziļāko pateicību nu jau likvidētā Rīgas ilgtspējīgas attīstības centra „Agenda 21” bijušajiem darbiniekiem Ievai Liepiņai, Intai Andersonei, Sanitai Jankovskai un it īpaši Laimonim Osim, kuru zināšanas, pašaizliedzība un godprātība bija visa Centra paveiktā pamatā. LITERATŪRA
10 soļi Rīgas ilgtspējīgai attīstībai: http://www.zalariga.lv [19.02.2008] Āboliņa K. (2003): Risinājumi Mežaparka līdzsvarotai attīstībai Rīgā: iedzīvotāju un pārvaldes institūciju viedokļu analīze // Rīgas vides un ilgtspējības profils, 30-35 Conversion Handbook for the Baltic Sea Region (2005) MedienDesignBÜRO Berlin: http://edcviaregia.eu/aktuell.html?&L=5&tx_ttnews%5Bpointer%5D=1&cHash=2f4eb84450 [19.02.2008] Dabas parka „Piejūra” dabas aizsardzības plāns (2004): http://piekraste.daba.lv/LV/IADT/PjDP/20050530/ [21.05 2008.] Dabas parks „Piejūra” dabas aizsardzības plāns, SIA „Estonian,Latvian & Lithuanian Environment”, 2003: http://www.dap.gov.lv/public/files_uploaded/aizsardzibas_plani/vakarbulli_dap.pdf [17.04.2008] Development and Implementation of the System of Sustainable Development Indicators for the City of Kyiv (2005): http://www.britishcouncil.org/ukraine-science-seps-report-2005-69-05.pdf [19.02.2008] Eiropas Ilgtspējīgas attīstības pilsētu harta - Olborgas harta (1994): http://www.lps.lv/dokumenti/kampanaolborgas%20harta.doc [19.02.2008] Eiropas Savienības Pamattiesību Harta, 2007: http://www.europa.eu.int/eurlex/lex/lv/treaties/dat/32007X1214/htm/C2007303LV.01000101.htm [21.05.2008] Enciklopēdija Rīga (1988). Galvenā enciklopēdiju redakcija, Rīga

15

European Common Indicators. Towards a Local Sustainability Profile (2003). Ambiente Italia Research Institute, Italy.: http://ec.europa.eu/environment/urban/pdf/eci_final_report.pdf [19.02.2008] Ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma Vides pārskats Rīgas attīstības plānam 2006. – 2018. gadam (2005): http://www.agenda21riga.lv/upload_file/SIVNgala.doc [19.02.2008] Leipcigas Harta par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām (2007): http://www.eukn.org/binaries/eukn/eukn/policy/2007/8/leipzig-charta-adr-lv.pdf [19.02.2008] Likums par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, Saeima, 1993 ManagingUrbanEurope-25: http://www.mue25.net/ListFullArtGrp.aspx?m=2 [19.02.2008] Nikodemus O., Lukstiņa G. (2005): Rīgas attīstības plāna stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums: prakse, process, rezultāti un iespējamie risinājumi // Rīgas vides un ilgtspējības profils, 5-11 Olborga+10 – Iedvesmojoša nākotne (2004): http://www.agenda21riga.lv/upload_file/AALBORG_COMMITMENTS.doc [19.02.2008] Pilsētvides tematiska stratēģija (2005): http://ec.europa.eu/environment/urban/thematic_strategy.htm [19.02.2008] Rīgas attīstības ilgtspējība: Iespējas un izaicinājumi (2005). Rīgas domes Rīgas vides centrs “Agenda 21” un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte Rīgas ilgtspējīgas attīstības centra pilnveidošanas iespējamie risinājumi (2007). Rīgas ilgtspējīgas attīstības centrs „Agenda 21” Rīgas pilsētas apstādījumu attīstības koncepcija 2007.–2018.gadam (2006): http://www.agenda21riga.lv/upload_file/apstadjumu)koncepcija.doc [07.04.2008]] Rīgas pilsētas vides un attīstības politikas vērtējums attiecībā pret Olborgas saistībām(2005) // Rīgas vides centrs „Agenda 21”, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte Rīgas vides stratēģija 2000-2010 (2000). RD Vides departaments, Rīgas Vides centrs „Agenda 21”: http://www.agenda21riga.lv/upload_file/Rigas_vides_strategija.pdf [19.02.2008] Rīgas vides stratēģijas Rīcības programma 2002-2010 (2002). Rīgas Vides centrs „Agenda 21”: http://www.agenda21riga.lv/upload_file/300018/RVSRPlatv.pdf [19.02.2008] Rīgas vides pārskats CEROI 2001. Rīgas vides centrs „Agenda 21”: http://www.ceroi.net/reports/riga/latviski/lvl_index.htm [19.02.2008] SUSTAINMENT - Integrated solutions for Sustainable Management in Baltic Cities: http://www.sustainmentproject.net/ [19.02.2008] The Rio Declaration on Environment and Development -Agenda 21(1992): http://habitat.igc.org/agenda21/riodec.htm [19.02.2008] UBC Agenda 21 Action Programme 2004-2009 - Roadmap for Sustainable Baltic Cities (2003): http://www.ubc.net/today/pictures/VIIth-general/UBCA21ActionProgramme04-09.pdf [21.05.2008.] Zīlāns A., Āboliņa Kr. (2005): Rīgas pilsētas vides un attīstības politikas vērtējums attiecībā pret Olborgas saistībām // Rīgas vides un ilgtspējības profils, 12-29 (51 688 Ch)

16

Sign up to vote on this title
UsefulNot useful