Vēlētāja Un Deputāta Rokasgrāmata "Soli Pa Solim Uz Atbildīgāku Politiku Saeimā"

Inese Voika
Soli pa solim uz atbildgu politiku Saeim!

Vltja un deputta rokasgrmata
Sabiedrba par atkltbu - DELNA /2010
Inese Voika
Soli pa solim uz atbildgu politiku Saeim

Vltja rokasgrmata
Autore: Inese Voika Sagatavoan piedaljs: Kristaps Petermanis, Lga Stafecka, Laura Kornete Dizains: Deniss Zatravkins Literrais redaktors: Aigars ervinskis Makets: reklmas aentra Airport Publikcijas izdoanu finansja veices Konfedercijas vstniecba Latvijas Republik. Par publikcijas saturu atbild biedrba Sabiedrba par atkltbu - Delna.
Saturs
K tu vari piedalties?
lpp. nr.
5 5 7 8 9 10 12 18 22 28 32 34 40 42 43 46 47 48 49 50 16 20 23 24 25 32 36 42 42 43 44 45 52
1. Ldzdalba politisko lmumu pieeman Ldzdalba vlanu starplaik K iedzvotji iegst informciju par Saeimu? Saeimas darbam var sekot internet? K top likumi Saeimas komisijas lmumu ietekmanas svargkais posms Ldzdalba pavaldbu un valdbas darb Lmuma ietekmana un pilsonisk sabiedrba K ietekmt lmuma pieemanu Svargkie punkti lmumu ietekman Ko dart, ja tomr neizdodas ietekmt politikas procesu? 2. Piedalans vlans pilsoa pienkums Kuri ir mani deputti? K prast atbildbu no koalcijas valdbas? 3. Godgas politikas pamatprincipi Soljumu pildana Cik maks Saeimas deputts? Kdi ierobeojumi ir deputtiem? Ko dart, ja deputts likumu nav prkpis, bet via rcba neatbilst tikas normm? Shmas uzziai: 1. shma Likumprojekta pieemanas gaita Saeim 2. shma Nozmgkie posmi ldzdalb Ministru kabineta darb 3. shma Politikas procesa pakpes 4. shma NVO iesaistes veidi politikas procesos 5. shma NVO ieguldjums politikas veidoan 6. shma Svargkie punkti lmumu ietekman 7. shma K pieteikt piketu vai sapulci 8. shma Nobalsojuo personu % no visiem balsstiesgajiem 9. shma Deputtu sadaljums pa apgabaliem 10.Saeimas vlans 10. shma Sarakstu skaits, no kuriem ievlti deputti 11. shma 10.Saeim neievlts partijas 12. shma 10.Saeim ievlts partijas un partiju apvienbas 13. shma tikas komisijas partijs Papildus informcija: 1. Saeimas deputtu tikas kodekss 2. Saeimas un NVO parakstta deklarcija 3. Kas ir Delna?
54 55 56
3.
1. Ldzdalba politisko lmumu pieeman
4.
K tu vari piedalties?
Iepazstieties! Andris un Ingna ir studenti. Andris stud politoloiju un ir aktvs studentu organizciju dalbnieks. Ingna stud bioloiju, jau vairkus gadus strd laboratorij un sniedz atzinumus par veselgu prtiku. Via ar sadarbojas ar vides nevalstiskajm organizcijm.
Nobalsojui Saeimas vlans, abi studenti draugu lok sprieda, vai nkamajos etros gados btu vrts aizmirst par politiku, analizt un vrtt politiu lmumus, lai secintu, kuriem politiiem var uzticties un kuriem ne.
Kaut k neloiski... Bija jpatr tik daudz enerijas, lai saprastu, par ko vlans balsot, un tagad pki to visu aizmirst? Varbt kaut ko var dart uzreiz, lai pc etriem gadiem izvle btu skaidrka? Andris un Ingna nolma izptt, kda ir viu pilsonisk atbildba un kas btu darms, lai deputti pildtu savus priekvlanu laik izteiktos soljumus un strdtu sabiedrbas lab. T nu abi izpildja su anketu. Izdari to ar tu!
5.
Anketa Kdas ldzdalbas tiesbas esi izmantojis?
Nr.:
Es sekoju ldzi politikas norism (lasu zias, skatos TV, iepazstos ar partiju programmm un soljumiem, informciju par politiiem u. tml.) balsoju pdjs Saeimas vlans balsoju pdjs pavaldbu vlans balsoju pdjs Eiropas Parlamenta vlans esmu NVO biedrs esmu politiskas partijas biedrs vai partijas jaunieu organizcijas biedrs lai risintu svargu jautjumu, uzrakstju un nostju vstuli kdai ministrijai, pavaldbai vai citai institcijai tikos ar pavaldbas vai valsts ierdni, amatpersonu, deputtu vai kdu politii, lai apspriestu man svargu jautjumu piedaljos piket izplatju rakstveida paziojumus medijiem pancu, ka mans viedoklis tiek atspoguots pres, internet un televzij, parakstju protesta vstuli valsts vai pavaldbas iestdei iestjoties par taisnbu, apstrdju valsts iestdes lmumu, tiesjos ar valsts institcijm pancu, ka manis ierosintam vai atbalsttam jautjumam ir pozitvs risinjums
J / N
13 J = Praks esi prliecinjies, ka Satversmes 1. panta apgalvojums, ka Latvija ir demokrtiska valsts nav tikai tuka frze, tau neesi pilnb izjutis 2. panta garu, ka vara pieder Latvijas tautai. is izdevums piedv uzzint, kdas tiesbas un iespjas tev pieejamas, lai Latvija vairk ldzintos valstij, kur tev gribtos dzvot.
6.
46 J = Tu esi praudzis to pilsoni, kas ieraduma vai kompnijas pc aiziet uz vlanm. Tu seko politikai un tevi biei neapmierina, k notiek lietas. Tev ir skaidrs, ka tm vajadztu notikt daudz labk, tau ne vienmr apzinies, ko pats vari dart, lai panktu uzlabojumus. is izdevums iezm veidus, k pankt, lai ierdi vai politii tevi sadzird, un k rkoties, ja tomr neesi sadzirdts pietiekami skaidri. 710 J = Tu esi pamis rok o izdevumu ar jautjumu: Nu, ko jaunu man paststsiet? Tava pieredze patiem lieliski ilustrtu aj izdevum iekautos ieteikumus, tpc l, ka neesam tikuies agrk. Tomr eit ietvert informcija var padart tavu saskarsmi ar valsti vl produktvku. T var tev paldzt iekt augstkaj pilsonisks ldzdalbas lg (1114 j). 1114 J = Apsveicam, vari tlk nelast! Tomr n kas paliek augstprtgs, tas apstjas sav attstb, tpc aicinm last tlk. Tev piemt prmaiu radtja potencils, kas vairos sabiedrisko labumu, ja vien tu atcersies ieklausties un pamcties ar no citiem. Neaizmirsti dalties pieredz, jo t vari paldzt draugiem, kaimiiem un koliem. Ceram, ka is izdevums tev noders par atbalstu aj svargaj misij!
Ldzdalba vlanu starplaik

Andris ir sajsm vi atkljis vairk nek desmit veidu, k piedalties politiskaj dzv, ar laikposm, kas ir Saeimas vai pavaldbu vlanas. Vi ir gatavs uzzin t vl vairk, lai spertu nkamo soli. Ingna iedomjs par savu vectvu vi sptgi iet uz vlanm, bet politisks zias viu kaitina, jo tpat nekas nemains. Vectvs dom, ka labk eneriju veltt drza darbiem, jo no t vismaz kds labums. Ingna viam nepiekrt, tau ko lai saka? Kdu dienu Ingna atskrta, ka vectva attieksme pret politiku jsaldzina ar darbu drz pavasar iesj sklas un ruden brnies, ka nek prtga nav izaudzis. Rau tau ietekm k ravana un laistana, t sargana no kaitkiem. Ne velti katru vasaru vectvs ldz Ingnas paldzbu drza darbos... T nu vectvam nekas cits neatlika, k atturgi piekrist Ingnas viedoklim. Sarun ar vectvu Ingna bija atradusi labu argumentu ikvienam, kas neizprot ldzdalbas jgu. Viai gan vl jizpta, kd veid via var ietekmt politiu lmumus.
7.
K iedzvotji iegst informciju par Saeimu?

Informciju par norism politik un valsts prvald Latvijas iedzvotji saem lielkoties ar mediju starpniecbu Svargko informciju sabiedrba uzzina no urnlistiem, nevis no deputtiem; ar televzija deputtiem atvl vien pris mintes, iekaujot viu sacto kopj stst Vien mnes laikraksti Saeimas darbbai kopum velta aptuveni 2000 ziu, tomr deputti un vltji ir neapmierinti: iedzvotji nezina, ko Saeima sti dara. Kpc t notiek? 1) Mediji funkcion ldzgi sietam iedzvotjiem tiek vien ierobeots daudzums no izejmaterila. Saeim darba saturs ir prk plas, lai urnlisti to sptu pilnb atspoguot. Informcijai par Saeimas darbu laikrakstu slejs ir niecgs patsvars mnea laik tam tiek veltts tikai 1% no vism publictajm zim. 2) urnlisti atlasa viengi, viuprt, btiskko informciju, un deputti ne vienmr var ietekmt to, kas pards zis. Notiek ca par vietu mediju dienas krtb: k padart jautjumu par svargu sabiedrbai, lai mediji to atspoguotu? 3) Saeimas darbs ir sarets, vltjiem likumu valoda biei ir neizprotama. Mediju prstvji btu uzskatmi par palgiem, tomr vii var palaist garm svargas nianses urnlistu uzdevums saprotam veid izklstt Saeim notiekoo un paskaidrot, k attiecgs norises ietekms cilvku dzvi Sabiedrba uzticas medijiem, ja zina, ka tie atlass un piedvs vissvargko informciju 4) Dareiz deputti grib noslpt savus darbus no sabiedrbas un medijiem, tpc viiem nepatk, ja kaut kas nonk atkltb. Sabiedrba sagaida, ka urnlisti ne vien sagremos deputtu rcbu, bet ar uzraudzs viu darbbu un zios par to Deputtiem jbt atvrtiem pret mediju prstvjiem, vii nevar atteikties runt ar urnlistu tikai tpc vien, ka nesakrt uzskati Ikvienam urnlistam ir pieejami Saeimas preses centra pakalpojumi neatkargi no t, cik kritiski ticis atspoguots Saeimas vai atseviu deputtu darbs 5) Ar mediji var bt korumpti un darboties tendenciozi, ja to paniekiem ir konkrtas intereses politik. Nevar izslgt, ka urnlistam ir samaksts par kdu rakstu, tpc jbt moiem.
8.
Andris un Ingna saprot: ja gribam ciek sadarboties ar Saeimu, jmekl tiei informcijas avoti. Urr, 21. gadsimt to izdart nav grti! Saeimai ir sava mjaslapa ar plau saturu: www.saeima.lv.
Saeimas darbam var sekot internet?

Andris atklja, ka Saeimas mjaslap ir negaidti daudz informcijas. Bija vrtgi pasrfot, glui k jebkur cit interneta lap! Aiz virsrakstiem, kas pirmaj brd neko neizsaka, nudien slpjas daudz interesanta. Andra Top 3 no Saeimas mjaslapas 1. Faktu lapa K iesniegt iesniegumus Saeim http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/informativie-materiali-par-saeimu 2. Sabiedrbas ldzdalbas sadaa sadarbba ar nevalstiskm organizcijm Izrds, katr Saeimas komisij ir atbildgais par kontaktiem ar NVO! http://www.saeima.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/koordiantori/ Skat. ar pielikumu Nr. 2 3. Video sieti par Saeimas aktualittm http://www.saeima.lv/lv/galleries/video Mazi gabalii par Saeimas dzvi viztes, svingi bri un citi video materili, bet galvenais, ka ar reliem cilvkiem! Ingnas Top 3 no Saeimas mjaslapas 1. Iespja iepazties ar visiem deputtiem un uzzint, kds komisijs un grups vii strd http://www.saeima.lv/lv/saeimas-struktura 2. Saeimas su stenogrammas http://www.saeima.lv/lv/transcripts/category/15
www.saeima.lv
Var izlast un noklausties deputtu sacto, viengi grti atrast vajadzgo informciju, ja nezina, kur to meklt. ie materili ir interesanti, pai pc vtrainm sdm!
3. Virtul ekskursija pa Saeimas namu. Var apskatt ar prieksdtja kabinetu! Saeimas ka mums ir vsturiska, labi, ka tur var iekt ar bez paas pieteikans! http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/virtuala-ekskursija
9.
Iedzvotju saskarsmi ar Saeimu raksturo di fakti:
9. Saeimas laik saemts 24 000 iesniegumu, lielkoties pa pastu 800 cilvku tikuies ar deputtiem individuli 662 cilvki iesniegumus iesniegui persongi 2500 cilvku samui atbildes pa tlruni 2009. gad izveidots apmekltju centrs (skat. pielikumu par to, k pieteikt apmekljumu Saeim)
K top likumi
Andris un Ingna iepazstas ar Saeimu galvenokrt tpc, lai saprastu, k ietekmt ts darbbu un lmumus. Informciju par likumdoanas procesu vii mekl Saeimas mjaslap. Vai Andris un Ingna ir tiesgi doties uz Saeimu un iesniegt savu likumprojektu?
Piemrs
Likumprojektu par pensijm ierosinja Latvijas iedzvotji
2007. gada vasar Pensionru un senioru partija ska parakstu vkanu, lai veiktu grozjumus likum Par valsts pensijm un palielintu minimlo pensijas apmru no 49,50 latiem ldz vismaz 135 latiem. 2008. gad parakstu vkan iesaistjs ar biedrba Sabiedrba citai politikai. Ldz 2008. gada maija vidum tika savkts 170 012 vltju parakstu, un likumprojekts tika nodots Saeimai, kas ierosintos grozjumus noraidja. Par grozjumiem nobalsoja 44 deputti, pret tiem bija 37 un atturjs 17. August notika tautas nobalsoana, tomr nepiecieamais balsu skaits netika savkts un grozjumi netika pieemti. Lai gan likuma grozjumi netika pieemti, daudzi politii pauda viedokli, ka eso pensiju sistma nav taisnga un ir nepiecieams mehnisms pensiju palielinanai. Vl pirms referenduma valdba piema noteikumus, kuru rezultt tika palielintas piemaksas par darba stu un indekstas gandrz visas pensijas. Iedzvotju aktivitte bija devusi zinmus rezulttus. Vairk par o gadjumu vari atrast www.kandidatiuzdelnas.lv
10.
Likums nosaka, ka likumprojektu Saeim var iesniegt: Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazk k pieci Saeimas deputti, ne mazk k desmit daa vltju.
Izvlamies trko un vieglko ceu!

Jprliecina Saeimas komisija vai pieci deputti.
Jdodas uz ministriju, kas atbild par iecert likumprojekta jomu, jo varbt ldzgs likumprojekts jau tiek izstrdts, un valsts prvaldes ekspertu diskusijs Andra prieklikumu ne tikai atbalsts, bet iespjams pat tiks pilnveidos.
Izvlamies pamatgko ceu!
Bet ja visas durvis slgtas?
Jiesaista vltji un par saviem ldzekiem jsavc 10 tkstoi parakstu. Pc tam Centrl vlanu komisija vks parakstus, lai panktu vismaz desmits daas vltju atbalstu likumprojektam. Kad tas izdarts, likumprojekts jiesniedz Saeim, kas nav tiesga maint dokumenta saturu. Ja Saeima noraida likumprojektu, tiek rkots referendums, kur jpiedals vismaz pusei no iepriekjo Saeimas vlanu dalbniekiem, savukrt vismaz pusei referenduma dalbnieku ar balsojumu japstiprina atbalsts likumprojekta tlkai virzbai. Tas ir iespjams un Latvij jau vairkkrt noticis, bet nav viegli.
11 .
Btiski zint
Saeima tiek ievlta uz etriem gadiem visprgs, vienldzgs, ties, aizklts un proporcionls vlans Saeim ir 100 deputtu Svargkie Saeimas darbbas noteikumi ietverti Latvijas Republikas pamatlikum Satversm, bet ts iekjs darbbas Saeimas krtbas rull Saeimas darbbu vada ts prezidijs piecu cilvku sastv Saeima kopum nodarbina 400 personu
Saeimas darba laiks ierobeo likumprojektu virzbu Lai ietekmtu Saeimas lmumu pieemanas procesu, svargi apzinties laiku, kas nosaka Saeimas darbbas satvaru. Saeima darbojas trijs rudens, ziemas un pavasara sesijs Saeimas brvdienas ir garkas nek likum noteiktais atvainjums Viena likumprojekta pieemana prasa vairkus mneus; ja vienoans nevedas, is process var ilgt pat vairkus gadus Jaunievltai Saeimai jprem iepriekjs Saeimas neizskattie likumprojekti, bet im procesam ir uzmangi jseko gan aizemtbas, gan prioritu maias d labas idejas biei iegulstas atvilktn Priekvlanu laik var bt vieglk pankt deputtu atbalstu atsevios jautjumos, pai, ja tas vartu sekmt iekanu nkamaj Saeim Priekvlanu laik var ar kavties nozmgu lmumu pieemana, jo deputti vlas sevi pasniegt iespjami labk gaism, atturoties no nepopulru lmumu pieemanas Saeimas komisijas lmumu ietekmanas svargkais posms Saeimas komisijs notiek aktvks un plaks diskusijas par likumprojektiem. Komisijas sagatavo izskatanai lietas, ko apsprie Saeimas sds Atsevim komisijm nav likumdoanas tiesbu, bet ts uzrauga izpildvaras darbbu Saeimas krtbas rull ir noteikti vairki citi uzdevumi, kuri jveic Saeimas komisijm publisko izdevumu kontrol, Eiropas liets u.c. Saeima var veidot izmeklanas komisijas, kuras var ievkt informciju un izsaukt lieciniekus
12.
Sabiedrbai ir viegli pieejama informcija par Saeimas komisiju su norises vietu, laiku un izskatmajiem jautjumiem. Ja sde nav slgta, iespjams iepazties ar attiecgajiem materiliem un piedalties sd Ko dart, ja tevi interesjou jautjumu izskata komisij 1. Sazinies ar komisijas sekretru un piesakies dalbai sd. 2. oti vlams iepriek nostt savu viedokli vai ierosinjumu komisijai vstules veid, lai komisijas darbinieki to var pievienot deputtu darba materiliem. 3. Rpgi sagatavojies diskusijai sd, piemekljot ar juridiskus, statistiskus un citus argumentus par savu prieklikumu. 4. Ja iespjams, sazinies ar kdu komisijas deputtu pirms krtjs komisijas sdes un detalizti izskaidro savu viedokli. Komisijas loceku izpratne un atbalsts tavai pozcijai var izrdties oti btiski. 2010. gada nogal Saeim darbojs 16 komisijas: 1) 2) 3) 4) 5) 6) 7) 8) 9) 10) 11) 12) 13) 14) 15) 16) rlietu komisija Budeta un finanu (nodoku) komisija Juridisk komisija Cilvktiesbu un sabiedrisko lietu komisija Izgltbas, kultras un zintnes komisija Aizsardzbas, ieklietu un korupcijas novranas komisija Valsts prvaldes un pavaldbas komisija Tautsaimniecbas, agrrs, vides un reionls politikas komisija Socilo un darba lietu komisija Mandtu, tikas un iesniegumu komisija Pieprasjumu komisija Publisko izdevumu un revzijas komisija Saimniecisk komisija Nacionls drobas komisija Pilsonbas likuma izpildes komisija Eiropas lietu komisija
Atceries - ja kaut ko nesaproti vai nevari atrast Saeimas interneta lap, zvani Saeimas Apmekltju un informcijas centram
67087321 !
13 .
Likumdoanas process Saeimas mjaslap

Gandrz viss Latvijas likumdoanas process ir prskatms, atliek viengi ielkoties internet! Tas nozm, ka nav jtrauc deputti vai Saeimas kanceleja, mekljot vajadzgo dokumentu. Interneta vietnes www.saeima.lv sada Likumdoanas datu bze var atrast detaliztu informciju par svargkajiem likumdoanas posmiem. 1) Likumprojekti, kas iesniegti uz pirmo, otro un treo lasjumu Pieejama informcija par likumprojektu virzbu, pareizjo statusu un atbildgajiem.
2) Aktvo likumprojektu prieklikumu iesnieganas termii Iespjams uzzint, cik ilgi tiek pieemti prieklikumi. 3) Komisijm nodoto likumprojektu saraksts Iespjams uzzint, kur komisij patlaban tiek skatts likumprojekts. 4) Likumprojekti saistb ar ES T k Latvijas likumos ir jprem daudz Eiropas Savienbas prasbu, prskatmbas labad ie likumprojekti izdalti atsevii. 5) Saeimas pieemto likumu saraksts Pieejama informcija par Saeim pieemtajiem likumiem un deputtu balsojumu.
Andris dom, ka Saeimas mjaslapa vartu labi paldzt. Vi samis padomu, ka, iestjoties par noteiktm likumprojekta izmaim, vistrk aktulko informciju var saemt no atbildgs komisijas. Savlaicga informcija un reakcija var bt iziroa pankumiem intereu aizstvb.
14.
Saeimas lmumi
Saeima lemj ar par jautjumiem, kas nav saistti ar likumdoanu: Saeima uzrauga valdbas darbu Saeima apstiprina starptautiskus lgumus (piemram, vsturiskie lmumi par Latvijas dalbu NATO un Eiropas Savienb) Saeima lemj par dadu amatpersonu iecelanu un atcelanu (tiesnei, enerlprokurors, valsts kontrolieris, KNAB prieknieks, Latvijas Bankas prezidents u. c.) Saeima balso par Valsts prezidenta un Ministru prezidenta apstiprinanu
Apskatot parlamenta mjaslapu, Andris uzzinja, ka 10. Saeimas pirmo divu darba nedu laik izskatti 29 lmumprojekti, taj skait viens ministra demisijas pieprasjums. Devt Saeima etros gados piemusi 1015 lmumus.
Piemrs
10. Saeimas lmuma projekts Nr.15
Par Saeimas balsojumu un to, ka demisijas pieprasjums bija neveiksmgs, Andris vispirms uzzinja no interneta ziu lapm. Tomr s zias var bt nepilngas un nepreczas, turpret Saeimas mjaslap publict informcija ir droa, tpc Andris apms turpmk lietot to k uzticamu uzzias avotu.
15 .
Likumprojektu pieemanas gaita Saeim

Likumprojekts
Saeimas prezidijs
Sagatavo ziojumu Saeimai
Saeima
Lemj par likumprojekta nodoanu komisijm un nosaka atbildgo komisiju
Atbildg komisija
Sagatavo atzinumu un anotciju
Saeimas prezidijs
Iekauj likumprojektu Saeimas sdes darba krtb
Saeima (1. lasjums)
Atbildg komisija
Apkopo prieklikumus un sagatavo Debat par likumprojekta principiem Ja nepiecieams, lemj par likumprojekta atzinumus par tiem Sagatavo likumprojektu 2. lasjumam atzanu par steidzamu (izskata divos lasjumos) Pieem likumprojektu pirmaj lasjum Nosaka prieklikumu iesnieganas termiu
Saeimas prezidijs
Saeima (2. lasjums)
Atbildg komisija
Apkopo prieklikumus un sagatavo Likumprojektu izskata pa pantiem Balso par iesniegtajiem prieklikumiem atzinumus par tiem Pieem likumprojektu otraj lasjum Sagatavo likumprojektu treajam lasjumam (par steidzamiem atztie likumprojekti tiek uzskatti par galgi pieemtiem) Nosaka prieklikumu iesnieganas termiu
Saeimas prezidijs
Saeima (3. lasjums)

Izskata tikai tos pantus, par kuriem iesniegti prieklikumi Pieem likumu treaj lasjum
Atbildg komisija
Apkopo Saeimas balsojumu rezulttus un sagatavo pieemt likuma tekstu
Saeimas prezidijs
Nosta pieemto likumu Valsts prezidentam
Valsts prezidents
Izsludina pieemto likumu laikrakst Latvijas Vstnesis
K izpratne par Latvijas likumdoanas procesu var paldzt sasniegt vlamo rezulttu? Saeima likumus izskata trijos lasjumos. Starplaik lielk loma ir atbildgajai Saeimas komisijai, kas apkopo prieklikumus un diskut par tiem. Taktiska nozme var bt ar Saeimas prezidija darbam, jo tas iekauj likumprojektu plenrsu darba krtb.
16.
Lai panktu iesniegto prieklikumu virzbu likumdoanas proces, btiski atcerties:
informcija par Saeimas sds izskatmiem jautjumiem pieejama pc tam, kad tos apstiprinjis prezidijs; pc pirm un otr lasjuma jseko ldzi prieklikumu iesnieganas termiam un rakstveid jformul viedoklis, kas savlaicgi jnosta atbildgajai komisijai; vislielko efektu iespjams pankt, ja vstul komisijai tiek ne vien komentta problma, bet ar piedvta precza tiesbu normas redakcija un ts pamatojums.
da paskumu virkne, protams, sabiedrbas prstvim prasa papildu ples, tomr, di rkojoties, cerbas uz veiksmgu iznkumu ir lielkas. Galvenais, ka ir skaidra krtba, dom Andris.
17 .
Ldzdalba pavaldbu un valdbas darb
18.
Vai vienmr jiet uz Saeimu?

Daudzus valstiskus pienkumus Saeima ir delejusi patstvgai lemanai valdbas vai pavaldbu lmen, tpc iespjami savlaicgi jprliecins, kas pieems attiecgo lmumu Saeimas uzmanbas pievrana ar kdas pavaldbas vai ministrijas problmm var btiski ietekmt lmuma rezulttu
Ldzdalba pavaldbu darb

Pavaldbu lmen visbiek tiek risinti jautjumi, kas saistti ar ikdienas dzvi (piemram, skolu, mjoku vai braucamo ceu uzturana, bvniecbas atauju saemana, socil paldzba u. c.). Iespjas piedalties pavaldbas darb: apmeklt novada vai pilstas domes sdes Sdm jbt atkltm. Tajs var piedalties ikviens iedzvotjs bez iepriekjas pieteikans. tikties ar pavaldbas deputtiem Likums nosaka, ka katram deputtam ne retk k reizi divos mneos jrko iedzvotju pieemana. apmeklt attiecgs nozares komitejas sdes Pavaldbs darbojas nozaru komitejas, kas sagatavo jautjumus izskatanai domes sds. s komitejas sniedz atzinumus par to kompetenc esoajiem jautjumiem, kontrol pavaldbu iestu darbu, izskata budeta projektus utt. Komiteju sdes ir atkltas ikvienam interesentam. nepiecieambas gadjum rosint pavaldbu izveidot papildu komitejas Ja pavaldb nav izveidota, piemram, jaunieu lietu komiteja, sabiedrbas prstvjiem ir tiesbas rosint tdu izveidot. piedalties sabiedrisks apsprieans Ja tiek grozta pavaldbas administratvs teritorijas robea vai teritorijas plnojums, pavaldbm jrko sabiedrisk apsprieana. Pavaldba var rkot sabiedriskas apsprieanas ar par citiem ts atbildb esoiem jautjumiem. sekot ldzi pavaldbas darbam Daudzu pavaldbu darbam un lmumu pieemanas procesam var sekot ldzi internet (piemram, Rgas domes sdes tiek transltas tieraid internet, un ts var noskatties ar ierakst). Pavaldbu interneta resursos pieejami ar pieemtie dokumenti. Andris zinja, ka pavaldb var atrisint dadus jautjumus, ja vien nedaudz paplas. Apmram pirms gada vi ldza pavaldbu prveidot kdu tuku, nelielu pavaldbai piederou namu jaunieu vajadzbm. Pc turpat gadu ilgum sarunm, staiganas pa pavaldbas gaiteiem, rakstiem avz un pat viena deju vakara apmekljuma, kur piedaljs ar pavaldbas deputti, jaunieu centra izveidei nepiecieamie ldzeki pavaldbas budet atrads. Atliek vien prliecint deputtus laika gait nesamazint finansjumu jaunieu centram.
19 .
Ldzdalba Ministru kabineta darb

Likumprojekti Saeim visbiek nokst caur Ministru kabinetu, kas izvrt un apstiprina ministriju sagatavotos prieklikumus Lai saskaotu dadu puu nostjas, ministrijas uzrun gan ekspertus, gan nevalstisks organizcijas (NVO), ldzot sniegt atzinumus par konkrtm iniciatvm vai ar veidojot paas darba grupas Nevalstisks organizcijas vai individulas personas paas drkst pieteikties ministriju darbam darba grups un izteikt viedokli vai sniegt atzinumus Pirms ministru kabineta prieklikumus parasti izskata Valsts sekretru sanksms. Tajs piedals ar NVO prstvis, kas visu NVO vrd seko likumdoanas iniciatvm un iesaista organizcijas atbilstgi to kompetences jomai. da konsultciju sistma izpelnjusies starptautisku interesi un atzinbu Nozmgkie posmi ldzdalb Ministru kabineta darb: Valdbas deklarcijas un rcbas plna veidoana aj posm var pievrst politiu uzmanbu sev svargiem jautjumiem, pankot to iekauanu valdbas rcbas pln, kas sav zi ir darba uzdevumu saraksts valsts prvaldes institcijm. Politikas plnoanas dokumentu, tiesbu aktu projektu izstrde Visu ministriju interneta vietns jbt sadaai Sabiedrbas ldzdalba, kur publicjama informcija par attiecgs iestdes sagatavotajiem normatvo aktu un politikas plnoanas dokumentu projektiem, k ar krtba, kd sabiedrba var iesaistties prieklikumu izstrd. Lmumu pieemana Politiskus lmumus galg variant pieem Ministru kabinets. Sabiedrbas prstvjiem ir iespja piedalties ar aj posm, rakstveid pauot viedokli par kda dokumenta projektu un ldzot iespju runt valdbas sd. Politikas ievieana Pc politiska dokumenta vai normatv akta apstiprinanas sabiedrbai jturpina sekot t ievieanas gaitai un vrtt t ietekmi. Iespjams veikt ptjumus un sagatavot atzinumus, pievrst plakas sabiedrbas uzmanbu u. tml. 2. shma Nozmgkie posmi ldzdalb Ministru kabineta darb Ministrija sagatavo projektu un iesniedz izskatanai Valsts sekretru sanksm Valsts sekretru sanksme izsludina projektu atzinumu snieganai Projektu skata Ministru kabineta komitejas sd, vienojas par projektu politiskaj lmen
Skata Ministru kabineta sd
Ja, saemot atzinumus projekts netiek saskaots, tas jskata starpministriju sanksm un atbildg ministrija sagatavo saskaotu projektu
20.
Kas jievro, iesaistoties lmumu pieemanas proces Ministru kabinet:
jo agrnk dokumenta projekta izstrdes stadij iesaistsies, jo labku rezulttu panksi; ldzdalbas informcijas aktualizana var kavties iestdes aizemtbas, neieinterestbas vai citu iemeslu d; ja tevi interes kdas nozares aktualittes un attstbas plni, vislabk sazinties ar atbildgo departamentu un lgt regulri informt tevi par departamenta darbu; Ministru kabineta darbam var sekot ldzi interneta vietn www.mk.gov.lv, kur var atrast Valsts sekretru sanksmes, Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta su darba krt bu, protokolus un dokumentus. Labs veids, k sekot ldzi Ministru kabineta darbam, ir katru tredienu prbaudt nkams dienas Valsts sekretru sanksmes darba krtbu, jo institcija izskata lielko dau jautjumu, kas vlk tiks nodoti apstiprinanai ministriem. Ja konstat, ka neesi apmierints ar kda dokumenta projekta saturu, detalizti ieteikumi rcbai ir apkopoti biedrbas Latvijas Pilsonisk alianse interneta lapas www.nvo.lv sada L dzdalba
21 .
Lmumu ietekmana un pilsonisk sabiedrba
22.
Lmumu ietekmana Saeim visos politikas veidoanas lmeos

Sadarbodams ar vides aizsardzbas organizcijm, Ingna ievroja, ka politii un uzmji ts biei sauc par uzraugiem vai sargsuiem, kas prot viengi riet, nevis piedvt konstruktvus risinjumus. Pau zao vid savukrt ir daudz tdu, kas uzskata, ka politiu lmumu izpildi var tikai uzraudzt, lai nenotiktu kas slikts, tau cerbu uz cieu sadarbbu viiem neesot. NVO ir izdevgs partneris lmumu pieeman nodarbojoties ar sabiedrbas vai atseviu grupu intereu aizstvbu nevalstisks organizcijs uzkrjas unikla pieredze, ko svargi emt vr politikas veidoanas proces; likumdoanas procesos Saeima var izmantot nevalstisko organizciju pieredzi un kompetenci; vien jom var ldzdarboties vairkas organizcijas, tpc deputtiem jraugs, lai pieeja tiktu nodrointa visiem Lmumu pieemanu var uzlkot k seu posmu ciklu. 3. shma Politikas procesa pakpes
Lmuma stenoanas uzraudzba
Dienas krtbas noteikana
Politikas izvrtana
Politikas dokumentu un likumprojektu sagatavoana
Lmumu ievieana dzv
Lmumu pieemanas ietekmana
23 .
Pilsonisks ldzdalbas labs prakses kodekss

Sadarbbas pamatprincipi Ldzdalba: NVO nodroina informcijas apmaiu starp varas iestdm un iedzvotjiem, kurus skar attiecg politikas joma. Ldzdalbas formtam jbt skaidram un atvrtam vism nevalstiskm organizcijm, lai ts zintu, kad un kd veid ts vars piedalties kd proces. Uzticba: partnerorganizcijm jbt prliecbai, ka viengais sadarbbas mris ir uzlabot Latvijas iedzvotju dzves kvalitti un sadarbba nav pakauta savtgiem mriem. Sadarbbas atkltba: proces iesaisttajm pusm jnodroina neprtraukta informcijas pieejamba. Neatkarba: sadarbba ar valsts varu nepadara NVO par paklausgiem konsultantiem tm ir tiesbas uz neatkargu viedokli ar cie sadarbb. 4. shma NVO iesaistes veidi politikas procesos Informcijas saemana: zema iesaistes pakpe, kas parasti izpauas k Saeimas informcijas nodoana nevalstiskm organizcijm. Konsultcijas: NVO tiek lgtas sniegt viedokli un ieteikumus par kdu politikas tmu vai likumprojektu, kas tiek izstrdts Saeim. Dialogs: abpusjas komunikcijas veids, kur iespjama uzskatu apmaia, diskusijas par politikas procesu nepiecieambu vai plnots politikas ietekmi uz cilvku dzvi. Dialoga ce iespjams sagatavot un izplatt kopgus paziojumus, apemties maint likumdoanu u. tml.
Partnerba: oti ciea sadarbbas forma, kur iesaisttajm pusm ir noteikti veicamie uzdevumi.
24.
5. shma NVO ieguldjums politikas veidoan

Politikas process Darba krtbas noteikana NVO funkcijas Pievr uzmanbu problmai, kas vl nav ieguvusi pietiekamu likumdevja uzmanbu. Informcijas izplatana, sabiedrbas izgltoana: dals ar secinjumiem no saviem ptjumiem, iesaista sabiedrbas prstvjus un to grupas, un paas kalpo par informcijas kanlu iedzvotjiem. NVO inform, uzklausa sabiedrbu un attiecgi rea. Piedv kompetentus ieteikumus: ekspertiem ar zinanm noteikt jom ir liela nozme darba krtbas noteikan. Ptjumi ir politikas veidoanas pamat. Inovcija: attsta jaunas pieejas, izstrd risinjumus un parda, k tie iekaujami politiskaj darba krtb. Intereu aizstvba: izce politisko nepiecieambu, kas svarga noteiktai iedzvotju grupai valsts pakalpojumu izmantoan. Pievr uzmanbu problmai: garant, ka tiek emtas vr to grupu intereses un vajadzbas, kuras skars plnot likumdoana Informcijas izplatana, sabiedrbas izgltoana: inform savus biedrus un attiecgs sabiedrbas grupas par politikas sagatavoanas procesu. Piedv kompetentus ieteikumus: nodroina likumdoan skarto jautjumu ptjumus un veic to analzi, k ar piedv papildu ierosinjumus. Inovcija: piedv jaunas pieejas, praktiskus risinjumus un konkrtus modeus, kas kalpotu noteiktm sabiedrbas vajadzbm. Intereu aizstvba: piedals politikas dokumentu izstrdan, lai panktu, ka tiek ievrotas noteiktu grupu intereses. Sargsua funkcija: seko likumdoanas procesam, nodroina t atkltbu un gd, lai tiktu uzklaustas un ievrotas to sabiedrbas prstvju intereses, kurus ie procesi var skart. Pievr uzmanbu problmai: ietekm lmumu piemjus pirms balsojuma. Informcijas izplatana, sabiedrbas izgltoana: inform savus biedrus un attiecgs sabiedrbas grupas par politiskajiem lmumiem un to potencilo ietekmi uz realitti.
Politikas dokumentu un likumprojektu sagatavoana
Lmumu pieemanas ietekmana
25 .
Politikas process Lmumu pieemanas ietekmana (turpinjums)
NVO funkcijas Piedv kompetentus ieteikumus: nodroina detaliztu analzi kvalitatvkai lmuma pieemanai, lai ietekmtu galgo lmumu. Sargsua funkcija: seko lmuma pieemanas procesam, lai tas btu demokrtisks, caurspdgs un maksimli efektvs. Informcijas izplatana, sabiedrbas izgltoana: inform sabiedrbu par likumdoanas plusiem un mnusiem. Intereu aizstvba: biei kst par lmuma ieviesju praks, uzemoties atbildbu par attiecg pakalpojuma nodroinanu. Sargsua funkcija: izvrt politisko lmumu un nodroina, lai tas tiktu ieviests maksimli efektv veid. Pievr uzmanbu problmai: uzrauga un publisko lmuma ievieanas rezulttus, lai noteiktu, vai sasniegti mri un attiecgs sabiedrbas grupas ieguvuas iecerto labumu. Piedv kompetentus ieteikumus: veic ptjumu par politikas ietekmi uz sabiedrbu un apkopo iegtos atzinumus. Intereu aizstvba: uzemas atbildbu par stenots politikas ilgtspjbas un efektivittes uzraudzbu, analiz specifiskus gadjumus. Sargsua funkcija: prioritte uzraudzt, k politisks lmums ietekm sabiedrbu, lai lmuma nosacjumi tiktu izpildti atbilstgi t mrim. Pievr uzmanbu problmai: lob prmaias noteiktaj politikas jom, uzrdot esoos ierobeojumus (blakusefekti, sabiedrbas prstvju grupu vajadzbu neievroana u. tml.). Piedv kompetentus ieteikumus: veic ptjumu un identific trkumus esoaj politik un likumdoan, pamato izmaiu nepiecieambu. Inovcija: attiecgaj politikas jom attsta jaunas pieejas, kas var radt prieknosacjumu jaunai likumdoanas iniciatvai. Intereu aizstvba: identific rus un rod pierdjumus, lai apraksttu noteiktu sabiedrbas grupu vajadzbas. o darbbu preczas un pilngas izpildes rezultt var pankt politikas maiu.
Lmuma ievieana dzv
Lmuma stenoanas uzraudzba
Politikas izvrtana
26.
Politiu atbildba politikas proces, sadarbojoties ar NVO

Politiiem jnodroina informcijas un resursu pieejamba, jnosaka procedras un jbt atsaucgiem. Politikas izstrdes proces politiiem: jnodroina preczas un savlaicgas informcijas pieejambu vism ieinterestajm pusm, jnodroina caurspdgs lmumu pieemanas process, jnodroina skaidra sabiedrisks iesaistes noteikumu izpilde, jorganiz atkltas konsultcijas ar vism iesaisttajm pusm, jnodroina valsts prstvju ldzdalba, jatbalsta NVO attstba, jrod finansjuma atbalsts. Kas ir tiesgs ietekmt lmumu pieemanas gaitu?
Latvij nav paas likumdoanas, kas regul lobanu jeb ietekmi uz lmumu pieemanu, tpc to dart drkst ikviens. Iespjams, drzum k obligta norma tiks ieviesta lielka atkltba par to, kas piedaljies konkrta likumprojekta konsultan. Nevalstiskajm organizcijm da sistma vartu nkt par labu, savukrt t trauctu tiem, kas vlas ietekmt lmumus slepeni.
NVO, ar kuru sadarbojas Ingna, patlaban grib pankt, lai likum, kas drzum tiks pieemts, netiktu iekautas zinmas izmaias. Ingna vlas prstvt s NVO idejas Saeim. Seu posmu ldzdalbas shma viai vartu paldzt piedvt Saeimas deputtiem un komisijai plaku skatjumu uz risinmo jautjumu. Tagad Ingnai vissvargk, lai viai pietiktu gudrbas, spka un laika un via vartu sadarboties ar Saeimu k ldzvrtgs partneris. Via cer uz deputtu ieinterestbu.
27 .
K ietekmt lmuma pieemanu?
28.
K ietekmt lmuma pieemanu?

Lai uzlabotu izredzes, vroties Saeim, Ingna apjautjs pieredzjuo kolu vid par metodm, kdas vislabk izmantot. Lai ietekmtu likumprojekta gaitu, par kuru Ingnas prstvtajai vides NVO bija savs viedoklis, via izvljs trs metodes, prjs atstjot citiem piemrotkiem gadjumiem.
Personga tikans
Vieglk sarunt tikanos, ja ir skaidri definti prieklikumi. Labs veids, k pievrst deputta uzmanbu kdam jautjumam, jo sarun var izmantot gan faktus un personisko pieredzi, gan emocijas. Labs veids, k uzzint Saeimas iekien valdoo noskau apsprieamaj jautjum. Var tri noskaidrot, vai tavs prieklikums vartu saemt atbalstu, un gt padomu turpmkai rcbai. Ja tikans norit gludi, turpini veidot attiecbas (ar tad, ja netiek doti soljumi). Var pavadt daudz laika, mekljot vajadzgo deputtu, kas var izrdties neatsaucgs. Soljumi var netikt pildti, jo persongas sarunas parasti netiek dokumenttas. Prasa daudz laika un cilvkresursu, ja jtiekas ar vairkiem deputtiem. Risks, ka var izveidoties sliktas attiecbas ar deputtu ar citos jautjumos, ja tikans laik neizdodas nodibint labu kontaktu. Nodergi atcerties persongas tikans gadjum
Sagatavo rakstveida dokumentu, ko atstt deputtam izlast un nodot citiem! Sagatavojies iepazstint deputtu ar prieklikumu un sniegt plaku pamatojumu par sabiedrbas interesm attiecgaj jautjum. Ne vienmr nepiecieams tikties ar deputtiem, lai noskaidrotu Saeimas attieksmi pret apsprieamo jautjumu un saemtu padomus tlkai rcbai. Labs resurss ir komisiju konsultanti un citi Saeimas darbinieki. Pc tikans vari aizstt e-pastu, prststot, par ko notikusi vienoans. dam dokumentam nebs juridiska spka, toties abu puu rcb bs viends rakstveida apstiprinjums.
29 .
Lai mobiliztu atbalstu, tikans ar atseviiem deputtiem jpapildina ar citm metodm, piemram, vstulm visiem Saeimas deputtiem un sabiedriskas informcijas izplatanu.
Vstule
T ir visvieglk metode, ko var izmantot ikviens vltjs un NVO. Vstul iespjams izklstt problmu nianss. Likums paredz pienkumu jebkurai valsts institcijai sniegt atbildi uz rakstveid saemtu pieprasjumu. Vstuli var rakstt vairkiem deputtiem un institcijm uzreiz. Deputti vstules raksta reti, parasti vii ldz to izdart saviem palgiem. Ldz ar to samazins iespja, ka deputts bs pamatgi iepazinies ar tav vstul izklstto problmu. Atbilde uz tavu vstuli var bt jgaida likum noteikts 30 dienas. Nodergi atcerties, rakstot vstuli
Neaizmirsti nordt savu personas kodu un adresi, lai adrests var identifict autoru! Izklsti viedokli skaidri, lai adrestam uzreiz btu saprotams, ko no via sagaidi! Nordi savu kontaktinformciju, lai vstules adrests vartu ar tevi sazinties!
Sanksme
Pievr deputta uzmanbu apsprieamajam jautjumam. Laba iespja nostiprint persongo kontaktu. T ir iespja diskutt par jautjumu un meklt kopgus risinjumus. Labs veids, k pievrst mediju uzmanbu. Iespja iesaistt deputtus, mediju, NVO un plakas sabiedrbas prstvjus vien kopg diskusij. Deputti, no kuriem atkarga lmuma pieemana, var nebt ieinteresti vai kompetenti sanksmes temat, vai ar nevlties atklt savas patiess domas, un noraidt aicinjumu piedalties sanksm. Likumprojekta noslguma fz tavi prieklikumi var palikt bez ievrbas, lai ar dai deputti tiem piekritui.
30.
Nodergi atcerties, rkojot sanksmi
Deputts ieradsies, ja uzticsies paskumam un t organiztjiem. Nordi sanksmes mri! Izsti sanksmes darba krtbu savlaicgi! Sanksmes ilgumam ir btiska nozme (ieteicams iekauties 6090 mints). Sanksm piedv kvalitatvu viedokli. Vl labk, ja ir viedoku dadba.
Citas metodes: Telefona sarunas operatvs komunikcijas veids, bet tm jbt sm vislabk, ja varat sarunt tikanos zvant var, ja uz rakstisku komunikciju nav bijis atbildes Mediju atbalsts plai izmantots NVO pamiens jautjumam jbt nozmgam plaam cilvku lokam Petcijas parda, ka jautjumu atbalsta plas cilvku loks iedarbgas par saldzinoi vienkru jautjumu Piketi labs veids k pievrst uzmanbu jautjumam visbiek rko PRET kaut ko, tau iedargi ar PAR Citu organizatoru rkoti publiski paskumi ne vienmr vajag paiem rkot paskumu, svargo jautjumu var uzdot ar citu rkotos paskumos
Darba uzdevums Kuras trs metodes btu tev vispiemrotks?

Nr.: 1. 2. 3. Metode
+/
31 .
Svargkie punkti lmumu ietekman
10 punkti
Ingna ir definjusi desmit svargkos punktus, kas uzskatmi parda vias gatavbu un spju sasniegt veiksmgu rezulttu saskarsm ar Saeimu. Via sastdja anketu un piedvja Andrim izpildt to. Izvrt katru punktu ar tu un atbild ieliec atzmi no viens ldz desmit jo mazka atzme, jo vairk jpiestrd attiecgaj pozcij.
Msu lieta . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
...................................................................... ..................................................................... ........ ............................................................. ...................................................................... ...................................................................... ............... 6. shma Pankumu nosacjumi
Nr.: 1.
Jautjums Vai esam iesaistjuies, cik agri vien iespjams? a. Jo vlk iesaisties, jo grtk pankt vlamo iznkumu daudz kas jau izlemts, nav laika viest uzticbu lmumu piemjos, tau t vajadzga, jo pai, ja vlies protestt. Vai es zinu, kas bs lmuma piemji? a. Svargi noskaidrot, kura komisija izskats attiecgo jautjumu un kur deputts bs atbildgs par to. b. Vienldz labi jizprot k formls, t neformls lmumu pieemanas struktras kuriem deputtiem lielka ietekme, kurai partijai pieder galavrds utt. Kdi faktori veicina msu prieklikuma atbalstu? a. Vai deputti run ar mums labprt? b. Vai deputti vlas atbalstt prieklikumus un virzt tos tlk? c. Vai ir deputti, kas gatavi cnties par msu prieklikumiem k par saviem? Cik stipras ir o deputtu pozcijas? Cik spcgi ir msu argumenti? a. Argumentiem par sabiedrbas ieguvumiem un zaudjumiem jbt pamatotiem. Deputtu atsaucba var pierimt ldz ar pirmo pretestbu, tpc ir btiski paiem prast labi pamatot savas idejas. Vai mums ir skaidri mri un iespjamie risinjumi? a. Jbt skaidrbai par maksimlo un minimlo programmu. Ts jvirza atkarb no apstkiem. b. Jo konkrtks prieklikums, jo vienkrka sadarbba.
Atzme
2.
3.
4.
5.
32.
Nr.: 6.
Jautjums Vai zinm alternatvas, ja msu prieklikums netiek atbalstts? a. Var bt apstki, kuros prieklikumi netiek uzklausti, tpc jprot izvrtt, vai situcija ir objektva un vai ir vrts protestt. b. Nevajag tirgoties! Tu neesi politik, bet iestjies par principiem, un tos vajag aizstvt. Neatkargi no t, vai politii os principus atbalsta, diskutt var par preczi defintiem risinjumiem. c. Ja kompromisos draud pazust idejas jga, nav vrts uzkavties pie sarunu galda. Labk atkpties un to paziot skai! Vai esam atvrti sarunm un gatavi uzklaust pretjo pusi? a. Daudziem ir priekstats, ka uz Saeimu jdodas, lai izteiktu savas domas, tau biei tiek aizmirsts, ka labkie risinjumi top dialog. b. Uzmangi klausoties, var saprast citu iesaistto puu intereses un saskaot ts ar savm. Vai domjam par attiecbu veidoanu ar pozciju un opozciju? a. Neaizmirsti veidot attiecbas ar parlamentro opozciju, jo taj var rast atbalstu daudziem jautjumiem, turklt Latvij nereti darbojas neraksttais likums odienas opozcija rtdienas varas partija. Vai mums ir partneri un atbalsttji rpus Saeimas? a. Viens nav karotjs. Jo idejai vairk atbalsttju plak sabiedrbas lok, jo lielka iespja pankt labu risinjumu. b. Ja kdam attiecgaj jom ir lielka autoritte nek tev, aicini o personu uzrunt deputtus. Vai mums ir sabiedrbas informanas plns par to, ko vlamies sasniegt? a. Plaka sabiedrba labkais atbalsts jautjumu risinan. Ko zina mediji, to zina visa valsts, un deputtiem pret diem jautjumiem ir citda attieksme nek pret tiem, kas sabiedrb nav pamanti.
Atzme
7.
8.
9.
10.
Andris ir pateicgs par Ingnas sarakstu. Ejot uz Saeimu aizstvt sabiedrbas intereses, vi ir atradis divas paam svargas atzias: ilgstoa sadarbba ir auglgka par vienreizju kontaktu, jo puses viena otru labk iepazst un izprot; nenovrtjams resurss ir Saeimas darbinieki, komisiju, juridisk biroja un frakciju prstvji; jatsij btiskkie aspekti un jiestjas par tiem; ja darba krtb bs daudz jautjumu, mazk svargos var neizskatt.
33 .
Ko dart, ja tomr neizdodas ietekmt politikas procesu?
34.
Andris prto, ka var bt situcijas, kad pareizs shmas nestrd. Ko dart td gadjum?
1. Raksti par problmu kda politia prstvtajai frakcijai un partijas vadbai! Katrs politiis ir daa no partijas
vai partiju apvienbas.
Ko rakstt? Izskaidro savu nostju attiecgaj jautjum. Preczi defin problmjautjumus, kuru risinjums, tavuprt, btu jiekauj likumdoan.
2. Mekl klusanas iemeslus!
Ja no Saeimas nesaem atbildi vai pietiekami saprotamu skaidrojumu, iespjams, ierosintais likumprojekts darbosies atsevias sabiedrbas prstvju grupas interess. Mekl partnerus, publisko savu viedokli internet un ar tradicionlo mediju starpniecbu. Lielka iespja pievrst uzmanbu aizdomgai rcbai bs tad, ja tavu nostju publiski atbalsts sabiedrbas viedoka veidotji, attiecgs jomas eksperti, NVO. Ko dart zinmu sabiedrbai? Nosauc vrd personu, kas atteikusies tevi uzklaust un k atteikums argumentts. Ar tad, ja neesi atkljis atteikuma iemeslu, da informcija citiem var paldzt. Atklj faktus par intereu konfliktu politiis atbalsta lmumus, kuri btu izdevgi paam vai ar viu saisttm personm. Dari zinmus faktus par interesm, kuras, iespjams, kds lob un tdjdi kav prmaias. Likumdoanas procesa izmantoana savtgiem mriem
Lai ar likumdoanas procesa lab prakse nosaka, ka uz treo pdjo lasjumu var iesniegt tikai redakcionlus, tas ir, nebtiskus grozjumus, vairki politii to minjui maint t, lai pieemtais likums btu izdevgs konkrtai grupai vai indivdiem, nevis sabiedrbai kopum. 2010. gada jnij Zao un Zemnieku savienbas (ZZS) deputtes Skaidrte Pilte un Baiba Riva iesniedza Saeim grozjumus likum Par valsts un pavaldbu pauma privatizciju, kas bija labvlgi lielajiem zemes paniekiem un, iespjams, radtu valsts budetam vairku miljonu latu zaudjumus. Grozjumus atbalstja V. A. Krauka vadt Saeimas Tautsaimniecbas, agrrs, vides un reionls politikas komisija, kas virzja likumprojektu steidzambas krt. Jau nkamaj dien pc Valsts prezidenta un mediju spiediena abas deputtes iesniegtos grozjumus atsauca.
Piemrs
35 .
3. Rko piketu!
Ja problmjautjums ir nopietns, tev ir vairki atbalsttji un Saeim neizdodas gt vr emamu atbalstu, pikets var bt stais risinjums. Par problmjautjumu uzzins plaka sabiedrba, jo piketi pie Saeimas nama tiek rdti televzij un atspoguoti citos medijos. Organizjot piketu, atradsies domubiedri tlkai problmjautjuma risinanai. Var iegt iespju apssties pie sarunu galda ar Saeimas deputtiem. Piketjot iespjams pievrst sabiedrbas uzmanbu problmjautjumam, nevis to atrisint. Iesktais bs jturpina cit ce. Piketa dalbnieku parasti ir vairk nek to personu, kas gatavas turpint meklt problmjautjuma risinjumu. Var zaudt dialoga iespjas ar Saeimas deputtiem, ja vii piketu un plaktu saturu uztvertu k aizskarou. Veiksmga piketa prieknoteikumi
Pikets savlaicgi jpiesaka vietj pavaldb. Savlaicgi jinform mediji par piketa mri un norises laiku. Svargi pareizi izraudzties piketa laiku, piemram, pirms Saeimas plenrsdes ceturtdienas rt. Mediju uzmanbas piesaistanai noders plakti ar efektviem saukiem un citi atribti galven vstjuma izteikanai. Skaidri japzins, ko ar piketu iecerts pankt. Ja Saeimas deputts uzaicina tevi uz sarunu, jspj izskaidrot, kdu rcbu sagaidi.
7. shma K pieteikt piketu vai sapulci?

Pieteikuma iesniegana Kam? Sapulces, gjiena vai piketa organizatoram jiesniedz pieteikums pavaldbai, kuras administratvaj teritorij ir paredzts attiecgais paskums. Plnojot piketu pie Saeimas nama, pieteikums jiesniedz Rgas domei. Pieteikuma norakstu pavaldba nosta attiecgajai Valsts policijas teritorilajai struktrvienbai, kam jnodroina krtba piketa dien.
36.
Kad? Pieteikums jiesniedz ne agrk k etrus mneus un ne vlk k desmit darbdienas pirms attiecg paskuma norises. Ja par notikumu, saistb ar kuru paskums tiek rkots, objektvu iemeslu d nav iespjams uzzint agrk k desmit darbdienas pirms t, pieteikums par sapulces, gjiena vai piketa rkoanu iesniedzams pc iespjas agrk, bet ne vlk k 24 stundas pirms plnot paskuma norises. Pieteikum nordm informcija Paskuma veids (sapulce, gjiens, pikets) Paskuma mris Paskuma datums, skuma un beigu laiks Sapulces vai piketa vieta, gjiena marruts Plnotais dalbnieku skaits Kds atbalsts tiek lgts no pavaldbas un policijas, lai sekmtu paskuma netrauctu norisi Organizatora(-u) vrds(-i) un tlrua numurs(-i) Paskuma vadtjs (personas kods, adrese u. c. dati) Paskuma vadtja palgi, krtbas uzturtji (personas kodi, adreses u. c. dati) NB! Paskuma vadtjs un via palgi vienlaikus ar pieteikumu iesniedz paziojumu, ka vii uzemas atbildbu par likuma ievroanu paskuma laik. Pdjo gadu lielkais pikets 2007. gada oktobr Ministru prezidents Aigars Kalvtis (TP) atstdinja no amata KNAB vadtju Alekseju Loskutovu, pamatojoties uz KNAB grmatvedbas prkpumiem operatvajai darbbai paredzto ldzeku uzskait un izlietoan. A. Kalva lmums izraisja baas par koalcijas vlmi kontrolt KNAB izmeklanu vairks politisks korupcijas liets, k ar ietekmt KNAB lmumus par partiju finanu kontroli (TP un LPP/LC riskja zaudt vairk nek miljonu latu par prkpumiem). A. Kalva rcba izsauca lielu sabiedrbas neapmierintbu, kas rosinja plakos sabiedrbas protesta paskumus kop Latvijas neatkarbas atjaunoanas. Piket pie Saeimas nama t paa gada 18. oktobr, ko pieteica Sabiedrba par atkltbu Delna, piedaljs vairki tkstoi cilvku. Vien daas dienas vlk, 3. novembr, tika sarkota sapulce Doma laukum, kur vairk nek 10 000 cilvku pieprasja tiesisku valsti. Abos gadjumos pieteikumu Rgas pavaldb iesniedza Sabiedrba par atkltbu Delna. (avots: www.kandidatiuzdelnas.lv notikumi 2006.-2010.) T pienk krtjs Saeimas vlanas. Pilsonis ir mainjies vi apzins savu varu k nekad agrk. Politii mekl iespjas tikties un uzklaust viu. Liel diena ir klt.
Piemrs
37 .
Kur vl rpus Saeimas var gt informciju par deputtu darbu?

Process, ko Andris un Ingna izgja, mcoties kt par aktvkiem pilsoiem, ir gar un laikietilpgs. Par spti aizrautbai viiem vartu nepietikt laika ikdien sekot ldzi vism politiskajm norism, tpc abi izjuta atvieglojumu, kad uzzinja, ka daas organizcijas regulri uzmana Saeimas un deputtu darbu, turklt no tm vars tri iegt kvalitatvu informciju un noskaidrot interesjous jautjumus. Andris uzzinja, ka via rcb turpmk bs informcija par deputtu darbu k vii apmekl komisiju sdes, koment dadas aktualittes, kdi ir viu ikmnea trii.
Andris priecjas, ka vars uzzint daudz informcijas, neprasot to Saeimai.
www.kandidatiuzdelnas.lv / www.deputatiuzdelnas.lv
38.
Savukrt Ingna internet atrada vietni, kur var sazinties ar katru deputtu un uzdot jebkdu jautjumu. Tiesa, ne visi deputti ir gatavi atkltai sarunai visu acu priek, tpc Ingna apms rakstt deputtiem vstules, ja radsies kds svargs jautjums. www.gudrasgalvas.lv
Ingna un Andris tagad zina, ka viu prstvts organizcijas var izmantot Saeimas un NVO memorandu, lai veicintu sabiedrbas iesaisti Saeimas darb.
Uz tikanos uz Saeimas kpnm nkamreiz!
39 .
2. Piedalans vlans pilsoa svargkais pienkums
40.
10. Saeimas vlans balsoja ar Andris. Kopum vlans piedaljs 62% Latvijas balsstiesgo iedzvotju. Lai ar vi dzvo Rg, vi izvljs balsot Vidzemes apgabal, jo vlanu dien vi tur viesojs. Tagad skus sarunas, ka turpmk vairs nevars balsot brvi vis valst, bet gan tikai taj iecirkn, kur iedzvotjs ir reistrjies. ds nosacjums vartu prast vairk disciplnas no ikviena balsotja, ar no Andra. Kop vi sasniedzis pilntiesga vltja vecumu (18 gadu), Andris vienmr ir balsojis Saeimas vlans un gribtu to dart ar turpmk. Ingna Saeimas vlanu laik atrads rzems valst, kur nav Latvijas konsulta. T k Satversme nosaka, ka vlanas notiek tikai vienu dienu, pdjos etrus gadus viai nav bijusi iespja nobalsot, un nu bs jgaida vl etri. Ingna atbalsttu prmaias likumos, lai balsoanu padartu iespjami vienkrku un drou. Ja balsot vartu pc iespjas vairk pilsou, deputti justu lielku atbildbu, dom Ingna. Dai fakti par vlanm
Vltju aktivitte L atvij pdjos 20 gados, t. i., kop valsts neatkarbas atganas, kuvusi arvien mazka, tau 10. Saeimas vlans piedzvojusi kpumu. Latvij vltju aktivitte atkarga no daudziem faktoriem, kuru vid iedzvotju ticba savas valsts nkotnei un attieksme pret politiku. Pdjie astoi gadi liecina, ka visretk vlans piedals tie Latvijas pilsoi, kas dzvo rzems. Nav taisnba, ka tikai jauns demokrtijs uz entuziasma pamata ir liela vltju aktivitte. Piemram, Zviedrij parlamenta vlans 2010. gad piedaljs 84,6% balsstiesgo iedzvotju, Beij 91%, turpret Rumnij tikai 39,2%. Igaunij vltju aktivitte ldzins msu valstij 2007. gad vlans piedaljs 62% balsstiesgo iedzvotju, savukrt Lietuv 2008. gad parlamentu ievlja tikai 49% balsstiesgo.
Plaka informcija par vlanm un vltju aktivitti pasaul apskatma interaktvaj datu bz starptautisks vlanu organizcijas IDEA interneta vietn www.idea.int/resources/databases.cfm.
41 .
8. shma Nobalsojuo personu % no visiem balsstiesgajiem

89,9 % 71,9 % 71,9 % 71,6 % 61 % 63,1 %
5. Saeima 6. Saeima 7. Saeima 8. Saeima 9. Saeima 10. Saeima
rzems nobalsojuo personu patsvars no visiem rzems reistrtajiem balsstiesgajiem
25,44 %
22,38 %
30,46 %
8. Saeima 9. Saeima 10. Saeima
Kuri ir mani deputti?

Ingna nolmusi par savjiem uzskatt tos, kas ievlti no Rgas, neatkargi no partejisks piederbas. Via devs uz Centrls vlanu komisijas interneta lapu, lai noskaidrotu, kuri deputti ievlti Rgas apgabal. Andris savukrt par savjiem uzskats visus deputtus no partijas, par kuru balsoja. 9. shma Deputtu sadaljums pa apgabaliem 10. Saeimas vlans
29 27 16 13 15
Rgas vlanu apgabals
Vidzemes vlanu apgabals
Latgales vlanu apgabals
Kurzemes vlanu apgabals
Zemgales vlanu apgabals
Vairk informcijas par to, cik deputtu no katra saraksta ievlti katr vlanu apgabal web.cvk.lv/pub/public/29490.html
42.
K prast atbildbu no koalcijas valdbas?

Andris vlas pieprast priekvlanu soljumu izpildi no politisks partijas, par kuru vi nobalsojis. Lab zia partija veido valdbu un vars aktvi strdt, tomr Andris ir nobajies, vai t neatteiksies no tdu soljumu izpildes, kas nebs pa prtam koalcijas partneriem. K samrosies politisko partneru intereses? Andris var atviegloti uzelpot, ka nedzvo pagju gadsimta 20.30. gados, kad par vietu Saeim cnjs vairk nek simts politisko spku. Saeim ievlto partiju skaits laika gait samazinjies kop 1995. gada partijm nepiecieams iegt vismaz 5% vltju balsu, lai to izvirztie deputtu kandidti vartu strdt Saeim. 10. Saeim ir prstvtas tikai piecas partiju apvienbas (vismazkais skaits Latvijas parlamenta vstur!), savukrt visvairk partiju 34 strdja 4. Saeim (ievlta 1931. gad). 10. shma Sarakstu skaits, no kuriem ievlti deputti
Sarakstu skaits, no kuriem ievlti deputti 1. Saeima 1922.1925. g 2. Saeima 1925.1928. g 3. Saeima 1928.1931. g 4. Saeima 1931.1934. g 5. Saeima 1993.1995. g 6. Saeima 1995.1998. g 7. Saeima 1998.2002. g 8. Saeima 2002.2006. g 9. Saeima 2006.2010. g 10. Saeima 2010.2014. g 46 Vlanu sarakstu skaits 88 Iekanai Saeim nepiecieamais balsu skaits (% no visiem vltjiem)
48
141
54
120
57
103
23
4%
19
5%
21
5%
20
5%
19
5%
13
5%
43 .
10. Saeim neievlts astoas partijas vai partiju apvienbas ar visdadkajiem politiskajiem uzstdjumiem kop savca 5,6% balsu. 11. shma 10. Saeim neievlts partijas
nodoto balsu skaits PCTVL Par cilvka tiesbm vienot Latvij Raots Latvij 13847
9380
Tautas kontrole Par prezidentlu republiku Atbildba Daugava Latvijai Pdj partija Kristgi demokrtisk savienba
4002
7102
6139
1661
8458
3488
Nelielais sarakstu skaits 10. Saeim ir daji mngs, jo visi pieci ievltie politiskie spki ir partiju apvienbas, tpc patlaban parlament faktiski darbojas 15 partiju prstvji. Vairkas apvienbas diskut par vienotu partiju izveidoanu tuvk laik, tomr aj zi grti prognozt attstbu ldz 11. Saeimas vlanm 2014. gad.
44.
12. shma 10. Saeim ievlts partijas un partiju apvienbas Partiju apvienba VIENOTBA 33 deputti Jaunais laiks Sabiedrba citai politikai Pilsonisk savienba Saeim no Vienotbas saraksta ievlts viens deputts no Latvijas Socildemokrtisks strdnieku partijas un viens deputts no partijas Tukuma pilstai un novadam Partiju apvienba SASKAAS CENTRS 29 deputti Partija Saskaa Latvijas Socilistisk partija Daugavpils pilstas partija Partiju apvienba ZAO UN ZEMNIEKU SAVIENBA 22 deputti Latvijas Zemnieku savienba Saskaa Latvijas Za partija No ZZS saraksta Saeim ievlti ar Latvijai un Ventspilij un Liepjas partijas deputti Partiju apvienba PAR LABU LATVIJU 8 deputti Tautas partija Latvijas Pirm partija/ Latvijas Ce Divi no ievltajiem deputtiem prstv kustbu Par labu Latviju Apvienbu veidoja ar trs reionls partijas: Ogres novadam, Vienota Rzekne un Latgales tauta, tau to prstvji Saeim netika ievlti. Partija VISU LATVIJAI Tvzemei un Brvbai / LNNK Nacionl apvienba VISU LATVIJAI un TVZEMEI UN BRVBAI/LNNK 8 deputti
Andris ir sprnots sarakstam, par kuru vi nobalsoja, vlans ir veicies, un t prstvji ir iekuvui valdb! Tomr vi bajas, ka Latvij biei mains valdbas un vartu nepietikt laika soljumu stenoanai. Katras Saeimas darbbas laik vidji bijuas trs valdbas Katra valdba caurmr nostrdjusi 16 mneu nedaudz vairk par gadu 9. Saeimas laik secgi tika izveidotas trs valdbas, kas attiecgi nostrdja 12, 14 un 20 mneus
Darbbas laiks Valdbu skaits Valdbu vadtji LR Ministru padome 1990.1993. 1 5. Saeima 1993. 1995. 2 6. Saeima 1995.1998. 3 7. Saeima 1998.2002. 3 8. Saeima 2002.2006. 3 9. Saeima 2006.2010. 3
Ivars Godmanis (LTF) Valdis Birkavs (LC) Mris Gailis (LC)
Andris le (TP) Vilis Kritopans (LC) Einars Repe (JL) Aigars Kalvtis (TP) Andris le (TP) Andris le (TP) Indulis Emsis (ZZS) Ivars Godmanis (LPP/LC) Guntars Krasts Andris Brzi (LC) Aigars Kalvtis (TP) Valdis Dombrovskis (TB/LNNK) (JL)
45 .
3. Godgas politikas pamatprincipi
46.
Soljumu pildana
Attiecb uz soljumu pildanu Andris raizjas, ka via ievlt saraksta prstvji valdbu veido kop ar citu politisko spku prstvjiem, kam vartu bt citas intereses. Vltjiem ir svargi, lai btu skaidra partijas politika par ko t iestjas un k atiras no citm, partija balsttos uz principiem, nevis viengi uz spoa vadoa tlu, btu iespja uzrunt partiju un saemt atbildes, vartu iesaistties partijas darb, partij darbotos ne tikai valde, bet ar ts biedri. Ingnu ieinteresja kda ideja jiestjas partij, lai virztu ts doto soljumu izpildi no iekpuses. Ja Ingna ktu par partijas biedri, via vartu ar saprast, vai politika viu interes tik daudz, lai viai rastos vlme kandidt Saeimas vlans. Td gadjum, protams, ar partijai jvlas viu atbalstt, tau ne vism partijm Latvij ir skaidri deputtu kandidtu izvirzanas principi. Pagtn bijui gadjumi, kad vietas sarakst pirktas par naudu, vai ar sarakstos priekroka dota sabiedrb populriem cilvkiem, kas politik nav aktvi darbojuies. Andrim piedvja kandidt vlans, kad viam tikko apritja 21 gads ds vecums jsasniedz, lai ktu par deputta kandidtu. Tau Andrim liks, ka viam ir prk maz zinanu par partiju un politiku kopum, tpc vi izvljas bt aktvs pilsonis un vismaz kdu laiku uzraudzt partijas no malas. Andris gribtu, lai, tuvojoties nkamajm vlanm, partijas piedvtu pamatgkas programmas un vi vartu nianss iepazt partiju vziju turpmkiem etriem gadiem. Divus mneus pirms vlanm vi bs gatavs ptt iesniegto kandidtu sarakstus, iesaisties priekvlanu diskusijs un skatties, k partijas piesaista vltju uzmanbu.
Vi gatavs draugus un kolus aitt - par to, lai vii iet uz vlanm un gatavojas atbildgi!
Godgas politikas balsti Ingna atcerjs par vectva drzu. Via to bija laistjusi, tau sen nebija ravtas nezles, kas patlaban draudja nomkt vrtgus augus. Kas ir politikas nezles, kas var aiznot rpgi padartu darbu? via vaicja. Savukrt Andris sacja: Es zaudtu uzticbu politiim, ja atkltos, ka par spti skaistiem vrdiem vi bda savas slepens lietas. Mums vajag redzt lauku tru un skaidru!
47 .
Cik maks Saeimas deputts?

Ingna nolma uzzint, cik daudz naudas mnes nopelna deputts. Vai tiem vii ir tdi bagtnieki, kas saem daudz vairk k jebkur cits cilvks Latvij? Raugoties televizora ekrn, t mdz vaict vias vectvs, draudgi piebilzdams, ka par tdu darbu vii ne santma nav pelnjui. Deputtu darba alga 2010. gad deputti mnes sama 986 latus pirms nodoku nomaksas, neskaitot piemaksas. Apsprieot 2010.gada budetu, Saeima uzska diskusiju par deputtu atalgojuma sistmas maiu. 24. novembr Saimniecisk komisija atbalstja deputtu algas iekaut vienotaj atalgojuma sistm un daji attiekties no ldzinjs kompensciju sistmas. Spk paliktu kompenscijas par dzvoka ri un transporta izdevumiem, ja deputts dzvo rpus Rgas. (Avots: LETA) K aprina deputtu algas? Vstul, ko Ingna sama no Saeimas, via uzzinja, kas ierakstts Saeimas krtbas rull: Deputta pamatalga piesaistma Centrls statistikas prvaldes oficilaj statistikas paziojum publictajam valsts sabiedriskaj sektor strdjoo iepriekj gada vidjs darba algas apmram, kam piemro koeficientu 3,2. Prrinto amata algu sk izmakst ar krtj gada 1. aprli. Jauns izmaias noteiktu, ka deputtu atalgojumam piemro koeficientu 3, ko rintu no vidj atalgojuma tautsaimniecb. Tdjdi deputtu amatalga 2011.gad bs 1413 lati pirms nodoku nomaksas, ja Saeima pieems du atalgojuma modeli. 2010. gad deputtiem piencs dadas piemaksas Par papildu pienkumiem pienkas das piemaksas (bruto) pie algas: Saeimas prieksdtjam 770 latu, prieksdtja biedriem un Saeimas sekretram 655 lati, sekretra biedram 616 latu, Saeimas frakciju un komisiju vadtjiem 193 lati, frakciju un komisiju prieksdtjiem, vietniekiem, komisiju sekretriem 154 lati, apakkomisiju prieksdtjiem 116 latu, apakkomisiju sekretriem 77 lati. Par katras komisijas sdes apmekljumu deputti saem 18 latu piemaksu, par apakkomisijas sdes apmekljumu 10 latu. Deputtiem izmaksjam reprezentcijas nauda ir 135 lati mnes. Ja parlamentrietis nedzvo Rg, tad par dzvojams telpas ri vai viesncas pakalpojumiem deputts ir tiesgs saemt attiecgo izdevumu kompensciju ldz pat 388 latiem mnes, savukrt transporta izdevumi tiek atldzinti atkarb no dzvesvietas attluma no galvaspilstas, neprsniedzot 278 latus mnes. Tpat deputti ik mnesi var saemt sakaru izdevumu atldzinjumu 54 latu apmr.
48.
Deputta ienkumi k uz delnas

Andris savukrt gja citu ceu, lai uzzintu, cik deputti pelna.Vi atrada meklto informciju deputtu ienkumu deklarcijs, kas pieejamas Valsts iemumu dienesta mjaslap. No deklarcijm var aprint, cik vidji katrs deputts nopelnjis darb Saeim un kdi bijui papildu ienkumi. Katrs deputts reizi gad iesniedz ienkumu deklarciju, kur norda: citus amatus, kurus deklarcijas iesniedzjs ieem papildus valsts amatpersonas amatam (piemram, biedrbs, nodibinjumos, politiskajs, reliiskajs organizcijs, arodbiedrbs); visus ienkumus darba algu, honorrus u.c.; paum esoo nekustamo mantu un transporta ldzekus; piederos kapitla daas, akcijas komercsabiedrbs; skaidras un bezskaidras naudas uzkrjumus; visus finanu darjumus, kas gada laik prsniegui 20 Ministru kabineta noteikts minimls mnealgas; pardsaistbas un aizdevumus, kuru summa prsniedz 20 minimls mnealgas; citu informciju, kas, pc deklarcijas iesniedzja domm, attiecas uz via mantisko stvokli un nav nordta cits deklarcijas sadas; informciju par laulto, briem un msm, veckiem un brniem. Deklarcijas atrodamas interneta vietn http://www6.vid.gov.lv/vid_pdb/vad.asp. Taj pieejamas amatpersonu deklarcijas, kas iesniegtas pdjo desmit gadu laik.
Kdi ierobeojumi ir deputtiem?

Andrim rads ds jautjums, kad vi bija iepazinies ar deputtu deklarcijm, kurs nordti dadi finanu darjumi. Andris izptja, ka attiecb uz deputtu papildu nodarbm likum Par intereu konfliktu valsts amatpersonu darbb ir noteikti ievrojami ierobeojumi, lai aktivittes rpus Saeimas nenovrstu deputtu uzmanbu no pamatdarba. Andrim liks interesanti, ka deputtiem atauts darboties pedagoij, zintn, rstniecb, profesionlaj sport un rados nozars, tau aizliegts bt iesaisttiem uzmjdarbb. Deputti ir tiesgi ieemt amatus politisks partijs, nevalstisks un reliisks organizcijs (piemram, bazncas draudz).
Deputts drkst ieemt kdu amatu viengi Saeim vai ministrij (piemram, parlamentrais sekretrs) vai starptautisk institcij. Par to Saeimai jpieem pas lmums. Pat tad, ja deputti strd divos amatos, vii drkst saemt tikai vienu algu.
49 .
Likums nosaka, ka deputta radinieki un viu uzmumi drkst piedalties atkltos valsts iepirkumu konkursos. is ierobeojums paliek spk vl divus gadus pc tam, kad amatpersona ir atstjusi amatu Likums aizliedz amatpersonai, veicot darba pienkumus, pieemt lmumus par radiniekiem un citm tuvm personm, tai skait tos pieemt darb. Deputtiem drkst piedert daas uzmumos, tau nav atauts darboties to prvald. Saska ar Ministru kabineta noteikumiem valsts amatpersonas nedrkst gt ienkumus no kapitla dam un akcijm, k ar no jebkda cita veida vrtspapriem komercsabiedrbs, kas reistrtas beznodoku vai zemu nodoku valsts un teritorijs. Ja iet, ka deputts nepilda likum noteiktos pienkumus un ierobeojumus, esi aicints iepazstint ar saviem novrojumiem Korupcijas novranas un apkaroanas biroju (KNA B), kas atbild par valsts amatpersonu uzraudzbu.
Ko dart, ja deputts likumu nav prkpis, bet via rcba neatbilst tikas normm?
tikas kodekss
du jautjumu Andris pa tlruni uzdeva KNAB darbiniekam. Viam atbildja, ka katrai valsts iestdei ir tikas kodekss, kur noteikts, kas uzskatms par prkpumu, lai ar likums to neaizliedz. ds kodekss ir ar Saeimai. Andris internet atrada daas vrtgas atzias par to, kpc deputtiem btu jem vr tikas kodekss. Saeimas deputtu no citiem valsts sektor strdjoajiem atir via brvais mandts. Vi par saviem lmumiem nav atbildgs nevienam citam, k vien tautas kopgajam labumam un savai sirdsapziai. Deputts formli nav pakaujams nekdam spiedienam via uzdevums ir vienldzg diskusij ar citiem tautas priekstvjiem pieemt lmumus par labu valstij un sabiedrbai kopum, rakstja politologs Ivars jabs. (Pilnu tikas kodeksa tekstu skat. pielikum Nr. 1)
50
Aizrvies ar tematu, Andris politoloijas studiju tikas kurs uzrakstja darbu par Eiropas un Latvijas parlamentrieu tikas kodeksiem. Lk, via galvenie secinjumi: Saeimas deputtu tikas kodeksu var kritizt par to, ka taj iekauti prlieku pasaprotami nosacjumi - piemram, paklaust valsts varas prstvjiem un neiesaistties pretlikumgs darbbs. Kodeks nav paskaidrots, k noteikt, kdas darbbas vartu ietekmt deputtu reputciju vai, piemram, kdas dvanas pieemt nebtu tiski. Sankcijas par tikas kodeksa prkpanu ir oti saudzgas. Cits valsts parlaments mdz stingrk aizstvt tikas principus. Piemram, Lielbritnij par vairkiem prkpumiem paredzta parlamenta loceka atstdinana no paltas uz noteiktu laiku vai pavisam. tikas prkpumu izskatana tikas kodeksa ievroanu uzrauga Saeimas Mandtu, tikas un iesniegumu komisija. Kodeksa prkpuma lieta jierosina ne vlk k nedas laik pc tam, kad saemts deputta, deputtu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegums. Lieta jizskata ne vlk k divas nedas pc ts ierosinanas. Mandtu, tikas un iesniegumu komisijas sdes ir atkltas, bet ar divu tredau deputtu balsu vairkumu var lemt par slgtas sdes rkoanu. Iesniegum par iespjamiem tikas prkpumiem jbt dai informcijai: 1) izklstta lietas btba; 2) paskaidrots, kd veid izpaudies Saeimas deputtu tikas kodeksa prkpums; 3) sniegti pierdjumi, ja tdi ir iesniedzja rcb; 4) minti citi fakti, kuriem var bt nozme lietas izskatan. Prkpumu gadjum adeputtam var izteikt: 1) mutvrdu brdinjumu, kas atzmjams komisijas protokol; 2) brdinjumu rakstveid; 3) brdinjumu rakstveid, paziot par to Saeimas sd un publict komisijas lmumu laikrakst Latvijas Vstnesis. Deputtiem nav jgaida komisijas iejaukans, vii var lgt tai skaidrojumu par potencili netisku situciju. 179.1. Pc deputta rakstveida lguma Mandtu, tikas un iesniegumu komisija izvrt, vai tas, k vi nodomjis rkoties saret situcij no tikas viedoka nebs pretrun ar Saeimas deputtu tikas kodeksu. di lgumi tiek izskatti iespjami sk laik.
51 .
13. shma tikas komisijas partijs Daudzs partijs, kuru prstvji ievlti Saeim, darbojas tikas komisijas. Ts uzrauga partiju tikas kodeksu izpildi. Partija Jaunais laiks Pilsonisk savienba Sabiedrba citai politikai LSDSP Tukuma pilstai un novadam Saskaa Latvijas Socilistisk partija Daugavpils pilstas partija Latvijas Zemnieku savienba Latvijas Za partija Latvijai un Ventspilij Liepjas partija Tautas partija Latvijas Pirm partija/ Latvijas Ce Visu Latvijai! Tvzemei un brvbai/ LNNK tikas komisija Ir Ir Ir Ir (Goda tiesa) Nav Ir Nav tikas kodekss Ir (publicts mjaslap) Ir (publicts mjaslap) Ir (piemints stattos, bet nav publicts mjaslap) Ir (piemints stattos, bet nav publicts mjaslap) Nav Nav Nav
Nav Ir (Goda tiesa) Ir Nav Nav Ir (Goda tiesa) Ir
Nav Ir (1914. gad K. Ulmaa izvirztas sas tzes; kodekss publicts mjaslap) Ir (projekts publicts mjaslap) Nav Nav Ir (Goda tiesas reglaments, nav publicts mjaslap) Nav Informcija apkopota 2010. gada novembr, aptaujjot partijas.
Ir Ir (mjaslap publicts tikas komitejas sastvs )
Ir (nordts stattos, nav publicts mjaslap) Nav
52
Pielikumi
53 .
PIELIKUMS NR. 1
Saeimas deputtu tikas kodekss 1. Saeimas deputtu tikas kodeksa (turpmk tikas kodekss) mris ir iedibint augstus uzvedbas standartus un tdjdi vairot sabiedrbas uzticanos Saeimai. 2. tikas kodekss ir vienldz saistos visiem Saeimas deputtiem. 3. tikas kodekss ir Saeimas darba organizcijas sastvdaa. Tas ietver deputta profesionls tikas principus, normas un ieteikumus, kas jievro attieksm pret darbu, savstarpj saskarsm, k ar attiecbs ar citm institcijm un sabiedrbu. 4. Deputts godprtgi ievro Saeimas deputta svingaj soljum pausto apemanos. 5. Deputts ciena un vienmr ievro Satversmi, Saeimas krtbas rulli un citus normatvos aktus. 6. Deputts ir morli atbildgs par savu rcbu (runm, balsojumiem u.c.). Deputts nevar aizbildinties ar valdbas prstvju, partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziu. Deputts atzst savas kdas un cenas labot ts. 7. Deputts publiskos izteikumos izvairs no vrdiem, estiem un citdas rcbas, kas var bt aizskaroa, k ar nelieto apvainojous vai ar Saeimas cieu nesavienojamus izteicienus; deputts balsts uz faktiem, to godgu interpretciju un argumentciju. Deputts nelieto tdus izteikumus un neatbalsta tdu rcbu, ko var uztvert k aicinjumu uz pretlikumgu darbbu. Deputts respekt cilvktiesbas un argumentcijai neizmanto atsaukanos uz sava oponenta rasi, dzimumu, das krsu, tautbu, valodu, reliisko prliecbu, socilo izcelsmi vai veselbas stvokli. Deputts nepieauj personisko un valsts intereu konfliktu un izvairs no situcijm, kas sabiedrb var radt aizdomas par da konflikta pastvanu. Deputts nepieem privtu uzaicinjumu un nepiedals paskum vai izvairs no citdas situcijas, ja sakar ar to var rasties aizdomas par via intereu konfliktu vai Saeimas prestia pazeminanu. 10. Deputts atturas no iesaistans parlamentrs izmeklanas komisijs, ja izmekljam joma un periods ir saistti ar via darbbu. 11. Deputts neizmanto savu stvokli, lai prettiesiski ietekmtu valsts un pavaldbu institciju lmumus. 12. Konfidencilu informciju, kuru deputts ieguvis k amatpersona, vi neizmanto savs paa vai ar viu saisttu personu privtajs interess. 13. Deputts pc iespjas racionlk lieto viam pieirto mantu un ldzekus. 14. Deputts Saeim uzturas darba videi piemrot aprb un piencg izskat. Sabiedrisks viets deputts neuzturas alkohola vai psihoaktvo vielu reibum vai klaji nepiedieng izskat. 15. Deputts pakaujas sabiedrisko krtbu uzturoo amatpersonu likumgm prasbm. 16. Deputts ir piekljgs pret Saeimas, citu valsts un pavaldbu iestu darbiniekiem un ikvienu sabiedrbas locekli. 17. Deputts pastvgi izgltojas, apgst savas valsts un citu valstu demokrtijas un politisks kultras pieredzi. 18. Deputts izkopj savu runas un valsts valodas prasmi. 19. Deputts atturas no pamrgas izrdans Saeimas tribn. 20. Sav personiskaj dzv deputts nedara neko tdu, kas grautu Saeimas prestiu vai radtu aubas par via spju godprtgi veikt deputta pienkumus.
54
21. Deputts uztur pastvgu un atkltu saikni ar sabiedrbu. 22. Deputts ir atsaucgs attieksm pret sabiedrbu un plasazias ldzeku prstvjiem. 23. Deputts neizvairs no atbildanas uz jautjumiem, izemot jautjumus, kuri skar konfidencilu informciju vai via privto dzvi. Spk no 06.04.2006.
PIELIKUMS NR. 2
Saeimas un NVO parakstta Deklarcija Deklarcijas mris s deklarcijas mris ir nodroint pilsonisks sabiedrbas attstbu Latvij un uzlabot Saeimas un NVO sadarbbu, balstoties uz savstarpju izpratni un atbalstu, k ar uzsverot NVO darbbas nozmi demokrtisk valst. Sadarbbas principi Saeima aicina sabiedrbu organizties savu intereu prstvbai, pai izmantojot ts iespjas, ko paver Biedrbu un nodibinjumu likums, un aktvi ldzdarboties lmumu pieeman vietj, valsts un starptautisk lmen. NVO k organizta pilsonisks sabiedrbas daa to nodroina, ievrojot nevis auri komercilas un politisko partiju un apvienbu intereses, bet gan pauot un aizstvot plaku sabiedrbas grupu intereses. Saeima uzskata NVO par ldzvrtgu partneri un atzst, ka NVO ldzdalba dod btisku ieguldjumu likumu ierosinanas, sagatavoanas un izvrtanas proces. Saeima, uzlabojot informcijas pieejambu un izmantojot NVO ekspertu veikt izptes darba rezulttus, nodroina pieemto likumu kvalitti. Saeima un NVO sav sadarbb ievro ilgtspjgas attstbas un pctecbas principus. Saeima nodroina atkltbu un caurredzambu s sadarbbas veidoan, k ar piedv viendas iespjas vism nevalstiskajm organizcijm. Saeima neatbalsta rcbu, kuras rezultt veidojas augsne korupcijai vai intereu konfliktam vai rodas aizdomas par to. Saeima atbalsta NVO, izstrdjot tiesbu normas, kas veicina labvlgu vidi pilsonisks sabiedrbas un NVO attstbai. Pilsonisks sabiedrbas stiprinanai un NVO ldzdalbas veicinanai tiek izmantota nacionl un starptautisk lab prakse. Saeima nolemj: 1) regulri vrtt Saeimas un nevalstisko organizciju sadarbbu un sekmt Saeimas komisiju pieredzes apmaiu, veicinot vienotas metodes izveidoanu o organizciju iesaistanai likumu sagatavoanas proces; 2) nodroint Saeim kopum un katr Saeimas komisij koordinatoru sadarbbai ar nevalstiskajm organizcijm; 3) pastvgi uzlabot Saeimas mjaslapu un citus mehnismus, lai informtu nevalstisks organizcijas un sabiedrbu par Saeimas un ts komisiju darbu, un veicint NVO izgltoanu par ldzdalbu likumu sagatavoanas proces; 4) noteikt krtb iesaistt Saeimas komisiju darb nevalstisko organizciju prstvjus un Saeimas komisijs uzklaust nevalstisko organizciju un sabiedrbas viedokus un ieteikumus par attiecgs komisijas kompetenc esoajiem jautjumiem;
55 .
5) noteikt krtb organizt prieklikumu izskatanu likumprojektu un lmumu projektu pilnveidoanai; 6) ne retk k reizi gad rkot Saeimas un ts komisiju vadbas un nevalstisko organizciju prstvju tikanos forumu, kur izvrt sadarbbas rezulttus un izstrd un nosaka turpmks sadarbbas programmu; 7) aicint forumu izveidot sadarbbas institciju, kuras mris ir vadt un koordint Saeimas un nevalstisko organizciju sadarbbu, apkopot un izskatt ieteikumus pilsonisks sabiedrbas attstbai, k ar Saeimas un NVO sadarbbas uzlaboanai Saeima atbalstja 30.03.2006.
PIELIKUMS NR. 3
Kas ir Delna? Sabiedrba par atkltbu Delna ir sabiedrisk labuma biedrba, kuras darbbas mris ir veicint demokrtiskas sabiedrbas veidoanos, sekmjot informcijas atkltbu un korupcijas novranu. 1998. gada 27. august Delna tika izveidota k starptautisks pretkorupcijas organizcijas Transparency International Latvijas nodaa, kas kop ar 85 citu valstu nodam darbojas gan valsts, gan starptautisk lmen. Delnas misija Veidot atkltu, taisngu un demokrtisku sabiedrbu, kas ir brva no korupcijas politik, biznes un savstarpjs attiecbs. Delnas uzdevumi Iedzvint demokrtijas principus sabiedrb, lai palielintu sabiedrbas ldzdalbu korupcijas apkaroan. Pankt informcijas atkltbu un pieejambu valsts, pavaldbu, privtajs un sabiedriskajs institcijs un nodroint ts brvu pieejambu. Veikt korupcijas clou un to veicinoo apstku analzi, izstrdt un stenot paskumus korupcijas novranai, tostarp likumdoanas uzlaboanu. Veicint sabiedrisko organizciju sadarbbu ar valsts un pavaldbu iestdm. Delna sav darbb balsts uz Transparency International izstrdt Valstisk godaprta sistmas pamatiem un cenas aptvert 12 institucionlos plrus: 1) likumdevjs, 2) valdba, Ministru kabinets un Valsts kanceleja, 3) neatkarga tiesu sistma, 4) Valsts kontrole, 5) ombuds, 6) neatkargas pretkorupcijas aentras, 7) civildienests, 8) pavaldbas, 9) neatkargi masu mediji, 10) pilsonisk sabiedrba, 11) privtais sektors, 12) starptautisks organizcijas un mehnismi. www.delna.lv www.deputatiuzdelnas.lv twitter/Delna_LV
56
Sabiedrba nevar pastvt bez uzticbas institcijm, kas tur un vada valsti Saeimu, valdbu, tiesas. Atbildbas nasta gulstas uz ikvienu no mums, tpc nedrkstam klusb kurnt pie TV ekrna, vrojot deputtu darbu, jo pasva neapmierintba drzk ietekm veselbu, nevis lietu sto krtbu. Saldzinot ar privtuzmumiem, mums, vltjiem, nav tdas greznbas k neemt darb nevienu, ja vlans piedvtie deputtu kandidti nepatk. Jtamies iedzti spruks, kad deputti, par kuriem esam balsojui, nepilda soljumus vai nokst nepatikans. Ko dart? Jiemcs paust savu uzticbu balsojot un pretim pieprast atbildbu. is izdevums ir domts, lai vrstu vltju uzmanbu m sakarbm. Atrakstiet, k is izdevums Jums noderja. Jsu Delna
DELNA/2010

Vēlētāja Un Deputāta Rokasgrāmata "Soli Pa Solim Uz Atbildīgāku Politiku Saeimā"

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Vēlētāja Un Deputāta Rokasgrāmata "Soli Pa Solim Uz Atbildīgāku Politiku Saeimā"

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Inese Voika

Soli pa solim uz atbildgu politiku Saeim!

Sabiedrba par atkltbu - DELNA /2010

Sabiedrba par atkltbu - DELNA /2010

Soli pa solim uz atbildgu politiku Saeim

Sabiedrba par atkltbu - DELNA /2010

Soli pa solim uz atbildgu politiku Saeim

Sabiedrba par atkltbu - DELNA /2010

Soli pa solim uz atbildgu politiku Saeim

1. Ldzdalba politisko lmumu pieeman

Sabiedrba par atkltbu - DELNA /2010

Soli pa solim uz atbildgu politiku Saeim

Anketa Kdas ldzdalbas tiesbas esi izmantojis?

Sabiedrba par atkltbu - DELNA /2010

Ldzdalba vlanu starplaik

Soli pa solim uz atbildgu politiku Saeim

K iedzvotji iegst informciju par Saeimu?

Sabiedrba par atkltbu - DELNA /2010

Saeimas darbam var sekot internet?

Soli pa solim uz atbildgu politiku Saeim

Iedzvotju saskarsmi ar Saeimu raksturo di fakti:

Likumprojektu par pensijm ierosinja Latvijas iedzvotji

Sabiedrba par atkltbu - DELNA /2010

Izvlamies trko un vieglko ceu!

Izvlamies pamatgko ceu!

Bet ja visas durvis slgtas?

Soli pa solim uz atbildgu politiku Saeim

Sabiedrba par atkltbu - DELNA /2010

Soli pa solim uz atbildgu politiku Saeim

Likumdoanas process Saeimas mjaslap

Sabiedrba par atkltbu - DELNA /2010

Soli pa solim uz atbildgu politiku Saeim

Likumprojektu pieemanas gaita Saeim

Saeima (1. lasjums)

Saeima (2. lasjums)

Saeima (3. lasjums)

Sabiedrba par atkltbu - DELNA /2010

Lai panktu iesniegto prieklikumu virzbu likumdoanas proces, btiski atcerties:

Soli pa solim uz atbildgu politiku Saeim

Ldzdalba pavaldbu un valdbas darb

Sabiedrba par atkltbu - DELNA /2010

Vai vienmr jiet uz Saeimu?

Ldzdalba pavaldbu darb

Soli pa solim uz atbildgu politiku Saeim

Ldzdalba Ministru kabineta darb

Skata Ministru kabineta sd

Sabiedrba par atkltbu - DELNA /2010

Kas jievro, iesaistoties lmumu pieemanas proces Ministru kabinet:

Soli pa solim uz atbildgu politiku Saeim

Lmumu ietekmana un pilsonisk sabiedrba

Sabiedrba par atkltbu - DELNA /2010

Lmumu ietekmana Saeim visos politikas veidoanas lmeos

Lmuma stenoanas uzraudzba

Dienas krtbas noteikana

Politikas dokumentu un likumprojektu sagatavoana

Lmumu ievieana dzv

Lmumu pieemanas ietekmana

Soli pa solim uz atbildgu politiku Saeim

Pilsonisks ldzdalbas labs prakses kodekss

Sabiedrba par atkltbu - DELNA /2010

5. shma NVO ieguldjums politikas veidoan

Politikas dokumentu un likumprojektu sagatavoana

Lmumu pieemanas ietekmana