Ultraska a

. ta u fizik tiek uzskat ts. ka ultraska as zem kais raksturojo ais lielums ir 20kHz.Kas ir ultraska a? ‡ Ultraska a ir ciklisks ska as spiediens ar liel ku frekvenci nek cilv ka dzirdes augst k robe a. Lai gan robe a katrai personai at iras.

lai rad tu iedobumus ciet viel un. Izmanto ana . lai sarautu nu membr n s. un atbr votu da du vielu ekstraktus. rad tu kr sas emulsiju. piem ram. ‡ Celtniec b . ‡ Farm cij un parfim rij . lai rad tu embriju att lus dzemd .‡ Izmanto medic n ± ultrasonogr fija.

ultraska as vi a uztv r ja un no ier ces laika m r anai. ta u ultraska as impulsu nepiecie ams raid t horizont l virzien . kad impulss ir sasniedzis dens tilpnes dibenu. tas atstarojas un atgrie as atpaka . Lokatora princips ir oti l dz gs eholota. Ar eholotu ir iesp jams izm r t j ras dzi umu un noteikt j ras. vai k das citas dens tilpnes reljefu. Tas sast v no tr s da m: ultraska as vi a avota. Tas darbojas ultraska as impulsam izstarojoties vertik li lejup. ‡ Ku niec b ± lokators.‡ Ku niec b ± eholots. .

rada mut cijas hromosom s utml. . nervu sist mas. da k rt ar US pal dz bu organism caur du ievada medikamentus. hronisku loc tavu slim bu. alum nija lod an . lai ieg tu iek jo org nu un audu att lus ‡ Biolo ij ar t s pal dz bu prepar nas. radio. lai t r tu deta u virsmas. Ma nb v .‡ Zem dens objektu atra an s vietas noteik anai (son ri) ‡ Elektromagn tiskaj s ier c s (s k i. irur ij ). das slim bas rst an . terapij . monitors) ‡ Medic n (diagnostik . ‡ Metin an .

‡ Ultraska as izmekl ana nav kait ga pat t diem j t giem audiem k smadze u nas. ‡ Ultraska a slikti tiek vad ta cauri kauliem. ‡ Ar ultraska as atbalsi var atkl t ar defektus metin tu met la objektu iek ien . denskritumi.Ultraska as raksturojums ‡ US avoti var b t v j . bet maz k idrumiem un ciet m viel m ‡ Lielas intensit tes US var izrais t g zu kust bu. . pa i t rakstur ga g z m. bet idrumos t var rad t kavit ciju ± p sl u veido anos. eksplozijas ‡ Vid notiek US absorbcija.

Daudziem dz vniekiem . ja ultraska a tiek tie i pievad ta galvaskausa kaul un sasniedz auss gliemezi. nav sadzirdamas. ko uztver ar vidusausi. neejot caur vidusausi. ka b rni var dzird t da das augstu to u ska as.su iem. delf niem. .Sp ja sadzird t ultraska u ‡ Augst k frekvences robe a cilv kam ir ~20kHz. ka iem. kas k stot vec kiem. T darbojas. k zemas p rejas filtrs. Virsska as dzirde var rasties. Past v uzskats. o pa bu sauc par ± virsska as efektu. siksp r iem un pel m piem t augst k frekvences robe a un tie i t d ie dz vnieki sp j dzird t ultraska u.

‡ Nakts tauri i uztver ultraska u no 10 l dz 200 kHz. lai atrastu savu laup jumu. lai var tu izvair ties no siksp r iem. Tie sp j uztvert visaugst k s ska as. kuru frekvence ir no 25 l dz 120 kHz.Ultraska a un dz vnieki ‡ Siksp r i lieto da du diapazonu tehniku. . Vi i izmanto impulsus. das sp jas vi iem ir att st tas.

.

.

Paldies par uzman bu! Ter ze Roc na .

Sign up to vote on this title
UsefulNot useful