Pētījums "Enerģētikas Un Vides Rīcību Politiku Integrēta Plānošana Ilgtspējīgai Attīstībai Un Labai Pārvaldībai"

ENERTIKAS UN VIDES RCBU POLITIKU INTEGRTA PLNOANA ILGTSPJGAI ATTSTBAI UN LABAI PRVALDBAI
ATSKAITE
VERSIJA 3.0
SOROSA FONDS LATVIJA PROGRAMMA: LABA PRVALDBA ENERTIK PROJEKTA NR. 2011-057-0 PROJEKTA DIREKTORS: JNIS REIS
RGA 2012. GADA, DECEMBRIS
SATURS
1. 2. 3. 4. IEVADS....................................................................................................................................... 3 MRVIENBAS ............................................................................................................................ 5 MODELTIE SCENRIJI ............................................................................................................... 6 REZULTTU ANALZE.................................................................................................................. 8 4.1. SEG EMISIJAS .............................................................................................................................. 8 4.1.1. SEG emisiju kalibrana .................................................................................................. 8 4.1.2. SEG emisiju projekcijas ................................................................................................... 9 4.1.3. Pirms paaudzes biodegvielas emisijas ........................................................................ 13 4.2. IZMAKSU NOVRTJUMS UN ANALZE ............................................................................................. 14 4.3. REZULTTUS RAKSTUROJOIE ENERTIKAS UN EKONOMIKAS INDIKATORI .............................................. 18 4.4. PRIMRIE RESURSI ...................................................................................................................... 21 4.5. PRVEIDOANAS SEKTORS ............................................................................................................ 23 4.6. GALA ENERIJAS PATRI ........................................................................................................... 27 4.7. ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU DEVUMS KOPJ GALA ENERIJAS PATRI ....................................... 29 5. SCENRIJU PIEMUMI ........................................................................................................... 32 5.1. MODEA KALIBRANA UN PIEMUMI .......................................................................................... 32 5.2. MAKROEKONOMISK PROGNOZE .................................................................................................. 33 5.3. ENERIJAS PAKALPOJUMU PROJEKCIJAS .......................................................................................... 35 5.3.1. Mjsaimniecbas........................................................................................................... 38 5.3.2. Pakalpojumi .................................................................................................................. 41 5.3.3. Rpniecba .................................................................................................................... 42 5.3.4. Transports .................................................................................................................... 44 5.3.5. Lauksaimniecba ........................................................................................................... 45 5.4. ENERIJAS RESURSU CENAS .......................................................................................................... 45 5.5. KVANTITATVIE MRI ................................................................................................................. 48 5.5.1. AER mri ..................................................................................................................... 48 5.5.2. Emisju ierobeojums ..................................................................................................... 50 5.6. PASKUMI ................................................................................................................................ 53 5.6.1. Emisiju nodoki (Dabas resursu nodoklis) ..................................................................... 53 5.6.2. Enerijas nodoki (Akczes nodoklis, Dabas resursu nodoklis, Elektroenerijas nodoklis) 54 5.6.3. Kurinmais ar zemu sra saturu ................................................................................... 55 5.6.4. Enerijas efektivitte ks............................................................................................ 56 PIELIKUMS 1. IZMANTOTAI MODELIS UN METODOLOIJA ....................................................... 58
1. IEVADS
Atskait (fails ATSKAITE_v3.0.doc) apkopoti galvenie rezultti, izmantojot failus Rezultati.xlsx (palg fails attlu veidoanai) un modea rezulttu fails MARKAL rezultti v.3.0.xlsm., kuru izmantojot var konstrut nepiecieams tabulas un ar attlus. Projekts veikts saska ar lgum izvirztajiem uzdevumiem modelanai: stratijas enertikas attstbas scenrija vrtjums Latvijas klimata prmaiu politikas izvirzto mru kontekst, t.i., SEG emisiju ierobeojums, enertikas attstbas bzes scenrija (ar spk esoajm politikm un paskumiem) definana (1. scenrijs), enertikas attstbas scenrija modelana, balstoties uz stratijas projekt nordtajiem attstbas virzieniem, pardot pretrunas stratij (2. scenrijs), enertikas attstbas scenrija izstrde ievrojot SEG emisiju ierobeojumu (3. scenrijs); scenriju izmaksu un SEG emisiju vrtjums. Latvijas enertikas attstbas bzes scenrijam tika definti raksturgie parametri modelanas ievades datiem, t.sk.,:
patria sektoru (mjsaimniecbas, lauksaimniecba, transports, rpniecba un pakalpojumi) lietdergs enerijas pieprasjums laika posmam 2012.2050. gads, kas tika aprints, novrtjot parametrus, kuri nosaka lietdergs enerijas patriu dadiem enerijas pakalpojuma veidiem, pamatojoties uz EM makroekonomisko rdtju prognozi (IKP un iedzvotju skaits); primro energoresursu un elektroenerijas importa/eksporta cenu prognoze; piemumi par enerijas raoanas un patria tehnoloiju attstbu. Latvijas enertikas attstbas bzes scenrij tika emtas vr esos politikas un paskumi, bet stratijas scenrija bzes scenrijam nca klt divas jaunas politikas paaugstinta enerijas efektivitte dzvojams ks un AER daa bruto enerijas gala patri 50% skot 2030. gadu. Ldzgi tika modelts siltumncefekta gzu (SEG) emisiju ierobeojos scenrijs. Modelanas rezultt tika noteikti raksturojoie parametri scenrijiem, t.sk., primro enerijas resursu un enerijas gala patria struktra un apjoms pc izmantot resursa veida, elektroenerijas un centralizts siltumenerijas raoanas struktra, AER izmantoana, SEG emisijas, k ar sekundrie indikatori, t.sk., enerijas un emisiju intensitte; AER patsvars, enerijas
patri uz kv.m mjsaimniecbs, scenriju kopjo izmaksu saldzinana un attiecinana uz IKP, saraoto AER enerijas papildu vienbu.
2. MRVIENBAS
MARKAL-LV model naudas mrvienba ir 2000. gada EUR [EUR(2000)]. Lai prietu no model dotajm izmaksm, piemram, uz EUR(2010), izmanto Eiropas Savienbas Eiro zonas HICP (Harmonized indices of consumer prices) 1 EUR(2000) ir viends 1,2247 EUR(2010). Prejas koeficienti un model izmantots mrvienbas dotas 1. tabul.
1. TABULA. MODEL IZMANTOTS MRVIENBAS Model izmantots mrvienbas Enerija Jauda Izmaksas patnjs izmaksas Emisijas PJ GW EUR(2000) MEUR(2000)/PJ MEUR(2000)/GW kT Mrvienbu prveidoanas koeficienti 1 PJ = 0,2778 TWh = 277778 MWh 1 TWh = 3,6 PJ 1 GW = 1000 MW 1 EUR(2000) = 1,2247 EUR(2010) = 0,5592 LVL(2000) = 0,8679 LVL(2010) 1 EUR(2010) = 0,7087 LVL(2010) 1 MEUR(2000)/PJ = 1 EUR(2000)/GJ 1 EUR(2000)/GJ = 4,4088 EUR(2010)/MWh = 3,1245 LVL(2010)/MWh -3 1 kT = 1000 t = Gg =10 Mt
3. MODELTIE SCENRIJI
Enertikas vides sistmas attstbas prognozan biei izmanto scenriju analzes pieejas pielietoana. Tas ir veids, kas auj emt vr atsevius nenoteiktbas faktorus. Jo ilgtermia stratiskos risinjumus pamatot tikai ar piemumiem, ka pastvos attstbas tendences turpinsies, ietver risku, ka netiek emtas vr situcijas, kuras var rasties piemumiem neizpildoties. Lai mazintu dus riskus un, lai izstrdtu pilngku prskatu par sistmas attstbu, jem vr iespjas, ka dai no sistmu ietekmjoiem faktoriem var attstties dados virzienos, bet citi var tikt aizvietoti ar jauniem vai mainsies to ietekmes pakpe. Izmaias politik un jauni paskumi enerijas piegu drouma nodroinan un vides aizsardzb, pai klimata izmaiu jom, jtami var ietekmt enerijas tirgu. SEG emisiju analzei tika izveidota scenriju kopa, kas raksturo daus no svargkiem Latvijas enertikas stratijas mezglu punktiem, t.i., vietjo primro resursu daas palielinana un esoo fosilo enerijas resursu piegu daudzveidoana. 2. tabul paskaidroti modeltie pamata un papildus ilustratvie scenriji, kuri turpmk analizti un saldzinti.
2. TABULA. APSKATTIE SCENRIJI
Scenrija sasinjums Scenrija nosaukums Enerijas pieprasjuma lmenis Tds pats k BASE (Sk. 5.3. nodau) AER mris SEG mris Efektivittes mris Citi piemumi (politikas un paskumi) nav Emisiju un enerijas resursu nodoki; Efektivittes paskumi mjsaimniecbs un pakalpojumu sektor (Sk. 5.6. nodau) Tds pats k BASE
REF BASE
References scenrijs Bzes scenrijs
Pamat scenriji nav nav AER-F (Obligtais biodegvielas piejaukums) (Sk. 5.5.1. nodau) nav
nav nav
EFF_R50F125 Stratijas scenrijs
AER 50% scenrijs
Tds pats k BASE
BASE_SEGUP
SEG emisiju ierobeojuma scenrijs
Tds pats k BASE
AER 40% un 50% mris attiecgi 2020. un 2030. gad, t.sk., AER-F 10% un 12,5% (Sk., 5.5.1. nodau) Tds pats k BASE
nav
Tds pats k EFF
SEG_UP
SEG emisiju
Tds pats k
Tds pats k
SEG emisiju ierobeojum s 8550 Gg lmen skot ar 2020. gadu (Sk. 5.5.2.1. noda u) SEG emisiju
Nav
Tds pats k BASE
Nav
Tds pats k BASE
ierobeojuma scenrijs
BASE
BASE
EFF
Efektivittes scenrijs
Tds pats k BASE
ierobeojum s 7872 un 6825 Gg attiecgi 2020. un skot ar 2030. gadu (sk. 5.5.2.1. noda u) Ilustratvie scenriji Tds pats k nav BASE
EFF_R40-F10
AER 40% scenrijs
EFF_RE75
BASE_TAX40 BASE_R40F10 BASE_R50F125 BASE_RE75 EFF_SEG-UP
AER 40% nav Tds pats k BASE mris skot ar 2020. gadu, t.sk., AER-F 10% (Sk., 5.5.1. nodau) AER-E 75% Tds pats k Tds pats k nav Tds pats k EFF Tds pats k BASE scenrijs BASE Bzes scenrij (BASE) un AERE 58,5% un 75% mris attiecgi 2020. un 2030. gad (Sk., 5.5.1. nodau) CO2 nodoklis Tds pats k Tds pats k nav nav Tds pats k BASE BASE BASE Atbilst iepriekjiem scenrijiem tikai EFF scenrija viet izmantots BASE scenrijs vai otrdi
Tds pats k BASE
Siltumenerijas patri apkurei mjsaimniecbs 153 un 100 kWh/m2 attiecgi 2020. un 2030. gad (Sk., 5.6.4. nodau) Tds pats k EFF
Tds pats k BASE
PIEZME: AER mrus attiecina uz bruto gala enerijas patriu saska ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktvu 2009/28/EK (2009. gada 23. aprlis) par atjaunojamo energoresursu izmantoanas veicinanu un ar ko groza un sekojoi atce Direktvas 2001/77/EK un 2003/30/EK.
emot vr darba uzdevumu tika modelts references scenrijs (REF) un uz t pamata izveidots bzes scenrijs (BASE) ar spk esoajm politikm 2011. gad. Lai analiztu jaunu AER, enerijas efektivittes un SEG emisiju ierobeoanas mru sasnieganas iespjas tika izstrdti attiecgi scenriji. Scenriju veidoan vl ir izdarti atsevii piemi: Panodroinjuma palielinana elektroenerijas raoan; Primro enerijas resursu piegu dadoana; Tehnoloiju vidj efektivittes lmea paaugstinans; patnjo enerijas zudumu samazinans.
4. REZULTTU ANALZE
aj atskaites sada ir dots ss prskats par projekta ietvaros izptei definto un aprakstto scenriju kopas modelanas rezulttiem. Scenriju rezultti tiek saldzinti pc vairkiem parametriem, t.sk., SEG emisiju apjoms, gala enerijas patria struktra, primro resursu patria struktra, elektroenerijas un centralizts siltumenerijas raoanas struktra, elektroenerijas un centralizts siltumenerijas raoanas izmaksas, scenriju kopjs energoapgdes izmaksas u.c. raksturojoiem indikatoriem. Rezulttu aprakst turpmk scenrijiem tiks lietoti di apzmjumi (sk. 2. tabulu): Bzes scenrijs (BASE), Efektivittes scenrijs (EFF), Stratijas scenrijs (EFF_R50-F125), Emisiju ierobeojoie scenriji [Klimata paketes scenrijs (BASE-SEG-UP) un Stingrais klimata scenrijs (SEG-UP)], k ar AER 40% un AER 50% scenriji (attiecgi BASE_R40-F10 un BASE_R50-F125). Apskatot rezulttus jpatur prt, ka Efektivittes un AER 50% scenriji kop veido Stratijas (EFF_R50-F125) scenriju, bet Efektivittes un AER 40% scenriji veido EFF_R40-F10. 4.1. SEG EMISIJAS 4.1.1. SEG EMISIJU KALIBRANA Izmantot modelanas pieeja dod iespju ne tikai saldzint un analizt definto scenriju rezulttus, pamatojoties uz enertikas sistmu raksturojoiem rdtjiem, bet ar noteikt SEG emisiju apjomu un novrtt vienas vai otras politikas ietekmi uz emisiju daudzumu. Model prognozts emisijas aprina, reizinot attiecgu sektoru raksturgos emisiju faktorus ar patrto energoresursu daudzumu. Prveidoanas sektor liels elektrostacijas ir izdaltas atsevias un tm var korit emisiju faktorus. Model tiek rintas CO2, N2O, CH4, kuras veido SEG emisijas (CO2 eq.), un NOx, SO2, GOS, NH3, PM2.5 emisijas atsevios enertikas sektoros. Model izmantotie emisiju faktori jsaskao ar emisiju inventarizcijs izmantotajiem emisiju faktoriem, jizdara piemumi par emisiju faktoru skaitliskm vrtbm nkotn, k ar japkopo informcija par dadu jaunu energoresursu (piem., metanola, etanola, biodzea u.tml.) un tehnoloiju emisiju faktoriem. Enertikas SEG emisiju vsturisk lmea (sk. 17. tabulu) saldzinjums ar modea rezulttu ir pardts 1. attl.
10000 9000 8000 7000 6000 5000 4000 3000 2000 1000 0 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Modea rezultts Pc inventarizcijas
1. ATTLS. VSTURISKS SEG EMISJAS ENERTIKAS SEKTOR, GG AVOTS: Latvias national inventory report. Submission under UNFCCC and the Kyoto protocol. Common reporting formats (crf) 1990 2010, 2012.
Modea rezultts nedaudz atiras no faktiskm (inventarizcijas) emisijm (robes no -1 ldz 2%) sekojou faktoru d: nedaudz atirgi aktivitu dati (enerijas patri), jo model aktivitu dati ir doti PJ, kas noapaoti ldz simtdam; atirgi aprakstta enertikas sektora struktra. Piemram, inventarizcij atsevios sektoros atsevii ir izdalts energoresursu patri off-road vajadzbm, kuram emisijas aprina ar atirgiem emisiju koeficientiem. Mintie faktori var ietekmt visu veidu emisijas, bet ne-CO2 emisijas ar ietekm sekojoi apstki: enerijas bilanc uzmumu koenercijas stacijs un uzmumu katlumjs saraot siltumenerija tiek sadalts divs das prdot un patrtais savm vajadzbm. Respektvi, pirmaj gadjum siltumenerija un attiecgi patrtie energoresursi tiek ieskaitti prveidoanas sektor, bet otr daa ieskaitta attiecg sektor, kur siltumenerija tiek patrta rpniecba, pakalpojumi u.tml. Savukrt SEG emisiju inventarizcij uzmumu elektrostacij, koenercijas stacij vai katlumj viss patrtais energoresurss enerijas (elektroenerija, siltumenerija) raoan tiek ieskaitts attiecg sektor, kur enerija tiek saraota; model nav aprakstta atsevii katra rpniecbas nozare, lai gan emisiju koeficienti var bt atirgi. 4.1.2. SEG EMISIJU PROJEKCIJAS
ES Enertikas un klimata politikas pakete ir noteikusi SEG emisiju ierobeojumu dalbvalstm uz 2020. gadu. is noteiktais SEG emisiju daudzums ir noteiktais ierobeojums Emisiju samazinanas scenrij (BASE-SEG-UP). K redzams 2. attl, Bzes un Efektivittes scenrij SEG emisijas 2020. gad prsniedz noteikto emisiju ierobeojumu, un ar period ldz 2030. gadam emisijm ir tendence pieaugt. Par iemeslu Efektivittes scenrija mazai ietekmei uz emisiju samazinanu ir apstkiem, ka efektivittes paskumi tiek stenoti tikai mjsaimniecbu dzvojams ks, un to patsvars kopjs no kurinm sadedzinanas radts SEG emisijs ir nenozmgs, k ar efektivittes paskumi tiek stenoti jau Bzes scenrij. Scenrijs ar noteikto AER mri 40% 2020. gad ir oti tuvu SEG emisiju ierobeojuma izpildanu. No SEG emisiju viedoka vislabvlgkais ir Stratijas scenrijs, kur emisijas samazins vis laika period ldz 2030. gadam.
12000
10000 BASE 8000 EFF BASE_R40-F10 6000 EFF_R40-F10 BASE_R50-F125 4000 BASE_SEG-UP EFF_R50-F125 SEG-UP 2000
0 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050
2. ATTLS. SEG EMISIJAS ENERTIKAS SEKTOR, GG
3. attl ir pardts kumulatvais CO2 emisiju samazinjuma (pret Bzes scenriju) saldzinjums absolts un relatvs vienbs apskattajos scenrijos dadiem laika periodiem. K redzams Stratijas scenrijs izpilda SEG ierobeojumus, t.i., emisiju trajektorija iet zem Klimata paketes scenrija, jeb kumulatvs SEG emisijas ir mazkas par apmram 5%.
10
EFF -478
BASE_R40-F10
EFF_R40-F10 -377
BASE_SEG-UP
BASE_R50-F125 -2563
EFF_R50-F125
SEG-UP
-4589-6092-5062-5849 -7267-8464
-11142 -15592 -17521 -27505 -31163 -35680
-15292 -21510
-45083
Gg, kt
-69106 -75746
-98201
2010-2020
2010-2030
2000-2050
EFF -0,4%
BASE_R40-F10
EFF_R40-F10 -0,2%
BASE_SEG-UP
BASE_R50-F125 -0,5%
EFF_R50-F125
SEG-UP
-3,7% -4,0% -4,7% -4,8% -5,8% -6,7%
-5,1% -7,1% -8,0%
-3,2% -4,5%
-9,3% -12,5% -14,2% -16,2% -14,3% -15,7%
-20,3%
2010-2020
2010-2030
2000-2050
3. ATTLS. CO 2 EMISIJU SAMAZINJUMS ENERTIKAS SEKTOR SALDZINJUM AR BZESSCENRIJU
4., 5. un 6. attlos ir pardta SEG emisiju struktra enertikas sektor Bzes scenrij k ar dots saldzinjums starp scenrijiem absolts un relatvs vienbs. Enerijas prveidoanas (transformcija) un transporta sektors ir lielkie SEG emisiju avoti Bzes scenrij. Tau pastiprinoties klimata draudzgm politikm enerijas paveidoanas sektor SEG emisijas samazins un par lielko SEG emisijas avotu paliek transporta sektors, jo t emisijas ir stabilizts jau Bzes scenrij.
11
10000 9000 8000

7000
6000 5000 4000

3000
2000 1000 0 BASE

2000
BASE
2005
BASE
2010
BASE
2015
BASE
2020
BASE
2025
BASE
2030
BASE
2035
Lauksaimniecba Pakalpojumi Mjsaimniecbas Rpniecba Transformcija Transports
316 392 506 1018 2732 2190
375 486 673 1076 2225 3087
375 497 785 1150 2411 3245
392 444 658 1492 2039 3358
416 381 575 1876 2861 3296
432 320 482 1948 3379 3235
446 289 426 1910 3609 3099
458 283 410 1657 4131 2972
4. ATTLS. BZES SCENRIJA SEG EMISIJU STRUKTRA ENERTIK, GG

10000 9000 8000 7000
6000 5000
4000 3000 2000 1000

0
BASE
BASE_S EFF_R50 SEG-UP EG-UP -F125

2020
BASE

2025
BASE

2030
BASE

2035
Lauksaimniecba Pakalpojumi Mjsaimniecbas Rpniecba Transformcija Transports
416 381 575 1876 2861 3296
416 381 575 1533 2260 3296
416 381 562 1533 2218 3082
416 381 575 1459 1745 3296
432 320 482 1948 3379 3235
432 320 482 1602 2479 3235
432 320 457 1373 2143 3007
432 320 482 1304 1576 3235
446 289 426 1910 3609 3099
446 289 426 1570 2720 3099
446 289 363 1285 1860 2834
446 289 426 1284 1281 3099
458 283 410 1657 4131 2972
458 283 410 1657 2770 2972
458 283 355 1348 2177 2718
458 283 410 1319 1382 2972
5. ATTLS. SCENRIJU SEG EMISIJU STRUKTRA ENERTIK, GG

100% 90% 80% 70% 60% 50% 40%
30% Lauksaimniecba Pakalpojumi
Mjsaimniecbas Rpniecba Transformcija
20%
10%
Transports
0%
BASE
BASE
BASE
EFF_R50-F125
EFF_R50-F125
EFF_R50-F125
BASE
EFF_R50-F125
SEG-UP
SEG-UP
BASE_SEG-UP
2020
2025
2030
BASE_SEG-UP
BASE_SEG-UP
BASE_SEG-UP
2035
12
SEG-UP
SEG-UP
6. ATTLS. SCENRIJU SEG EMISIJU STRUKTRA ENERTIK, %
4.1.3. PIRMS PAAUDZES BIODEGVIELAS EMISIJAS

SEG emisijas pirms paaudzes biodegvielas raoanas d rodas izejvielu audzanas un prstrdes procesos, transportan, k ar zemes izmantoanas izmaiu rezultt. Modeljot biodegvielas raoanas di tiek emtas vr sekojoas SEG emisijas:
no fosilo degvielu izmantoana izejvielu audzanas proces; no fosilo kurinmo izmantoanas biodegvielas raoanas proces; no augsnes (N2O emisijas) izejvielu audzanas proces.
Pdj gadjum pc SEG emisiju inventarizcijas metodikas emisijas tiek ieskaittas 4. Lauksaimniecbas sektor, kuru Latvijas gadjum veido emisijas no 4A. Mjlopu gremoanas procesi, 4B. Organisk mslojuma izmantoana un 4D. Lauksaimniecisks augsnes. Prjos gadjumos SEG emisijas paliek 1. Enertikas sektor. 7. attl ir pardtas SEG emisijas no augsnes, kas rodas audzjot izejvielas (kviei un rapsis) pirms biodegvielas paaudzei. 2030. gad is emisijas atkarb no AER mra veido apmram 1,7-3,7% no kopjm 2010. gada 4. Lauksaimniecbas SEG emisijm, kuru lmenis bija 2330 Gg, bet no 4D. Lauksaimnieciskm augsnm 2,8-6,0%.
100 90 80 70 60 EFF_R50-F125
Gg
50 40 30 20 10 0 2000
BASE_R40-F10 BASE
2005
2010
2015
2020
2025
2030
2035
2040
2045
2050
7. ATTLS. BIODEGVIELAS IZEJVIELU AUDZANAS SEG EMISIJAS NO AUGSNES
8. attl ir redzams aramzemes 2010. gada kopjs platbas saldzinjums ar aramzemi, kas ir vajadzga, lai izaudztu izejvielu daudzumu, kas nepiecieams biodegvielas raoanai. 2030. gad nepiecieamais aramzemes daudzums atkarb no AER mra veido 5,9-13,5% no kopj aramzemes 2010. gada lmea. Kvieu un rapu sjumu 2010. gada platba ir lielka par nepiecieamo aramzemi izejvielu audzanai, kas nepiecieams biodegvielas raoanai.
13
1200
1000
Aramzeme (2010. gada lmenis) t.sk., kvieu un rapu sjumu platba (2010. gada lmenis) EFF_R50-F125
800
1000ha
600
400
BASE_R40-F10
200
BASE
0 2000
2005
2010
2015
2020
2025
2030
2035
2040
2045
2050
8. ATTLS. BIODEGVIELAS IZEJVIELU AUDZANAI NEPIECIEAM ARAMZEME
Aizstjot fosilo degvielu ar biodegvielu, tiek samazintas CO2 emisijas, jo biodegvielai neem vr CO2 emisijas, kas rodas to sadedzinot. Tau SEG emisijas, kas rodas biodegvielas izejvielu audzanas un biodegvielas raoanas proces jem vr. SEG emisiju ietaupjums (ap 60-75%), kas rodas aizstjot fosilo degvielu ar biodegvielu, emot vr tikai izejvielu audzanas emisijas, ir redzams 9. attl. Starp scenrijiem SEG emisiju ietaupjumi atiras, jo patnji emisijas daudzumi, kas rodas kvieu un rapu audzan, ir atirgi.
-100% -90% -80% -70% -60% EFF_R50-F125 -50% -40% -30% -20% -10% 0% 2015 BASE_R40-F10 BASE
2020
2025
2030
2035
2040
2045
2050
9. ATTLS. SEG EMSIJU IETAUPJUMS
4.2. IZMAKSU NOVRTJUMS UN ANALZE K jau iepriek tika mints modelis atrod optimlu risinjumu katr no defintiem scenrijiem, ievrojot mra funkciju, kas nosaka, ka optimls risinjums ir tds, kas nodroina mazks kopjs sistmas izmaksu pie noteikts ierobeojuma kopas. Modelis kopjs sistmas izmaksas aprina pie konstantas naudas vrtbas, aj gadjum 2000. gada EUR.
14
10. attl ir pardtas modelto scenriju kopjs izmaksas saldzinot pret Bzes scenriju un attiecintas pret IKP apjomu. ds saldzinjums no vienas puses dod iespju novrtt cik viena vai otra enertikas un vides politika ietekm kopjs sistmas izmaksas, no otras puses dod iespju izvrtt k s izmaksas ir saisttas ar prognozto IKP apjomu un tlk ar iespjamo pienesumu IKP. Izmaksu saldzinanai izvlts laika nogrieznis 2010.-2030. gads, jo tas patiesk attlos ieguldto investciju ietekmi uz izmaksm. K redzams attl, efektivittes paskumi dod pozitvu ietekmi (sk. Efektivittes scenrijs), jo to stenoana kopjs sistmas izmaksas scenrijos tikai samazina. Tas izskaidrojams ar to, ka investcijas energoefektivitt ne tikai samazina patrto enerijas apjomu pie patrtja, bet vis apgdes d ldz primriem resursiem, kas btiski samazina izmaksas par kurinmo. Modelanas rezultti parda, ka energoefektivitte ir paskums, kas noteikti samazina kopjs sistmas izmaksas, un daji tas tiek realizts jau Bzes scenrij. Piln apmr energoefektivittes paskumu stenoanai viengais rslis ir nepiecieamba pc lielm skotnjm investcijm un to atmaksans samr ilgais periods.
EFF BASE_R40-F10 BASE_R50-F125 EFF_R40-F10 0,54% 0,43% 0,33% 0,30% 0,26% 0,23%
% no IKP
EFF_R50-F125
BASE_SEG-UP
SEG-UP
0,26% 0,18%
0,29% 0,15% 0,03%
0,14% 0,09%
0,13% 0,03%
-0,05% -0,10% -0,16% -0,26% 2010-2020 2010-2030
-0,03% -0,12%
2000-2050
10. ATTLS. IZMAKSU PIEAUGUMS SALDZINJUM AR IKP
Tikai AER patsvara palielinana rada kopjo sistmas sadrdzinjumu, bet kombincij ar efektivittes paskumiem s izmaksas tiek daji kompenstas. Saldzinot modelto scenriju izmaksas pret bzes scenriju (sk. 10. attlu), var redzt sekojou: tikai paaugstinta AER izmantojo scenrija ar mri 50% 2030. gad (BASE_RES50-F125) izmaksas 20 gadu period ir drgkas par bzes scenriju par 0,54% no IKP, turpretim Stratijas scenrij, kas paredz vienlaicgi ar energoefektivittes paskumus mjsaimniecbs, izmaksas ir augstkas tikai par 0,29% no IKP; scenrijs ar pareizjo AER mri uz 2020. gadu 40% ir par 0,18% no IKP drgks par Bzes scenriju. s izmaksas ir nedaudz augstkas par SEG
15
emisiju ierobeoanas mra sasnieganas, t.i., Klimata paketes scenrija, izmaksm, bet tas vl nenodroina klimata paketes izpildi; EFF_RES40-F10 scenrij, kas paredz ar vienlaicgi energoefektivittes paskumus mjsaimniecbs, izmaksu zi ir ltks par Bzes scenriju, tau t SEG emisijas ir nedaudz augstkas k Klimata paketes scenrij. No augstk mint izriet, ka Stratijas scenrijs klimata paketes kontekst ir diezgan ambiciozs, klimata paketes izpildei pie modelt efektivittes lmea ir nepiecieams tikai nedaudz palielint esoo AER mri. Ja scenriju izmaksas apskata emisiju samazinanas kontekst, tad Stratijas scenrijs ir otrais ltkais starp 11. attl apskattajiem scenrijiem CO2 emisiju samazinanas zi.
BASE_SEG-UP 169,1 EFF_R50-F125 SEG-UP BASE_R40-F10 BASE_R50-F125
119,8 95,1
(2000)/t
74,1
71 58 45,6
79,1
41
38
21 9 2010-2020 2010-2030
27,8
25,1
-5,42000-2050
11. ATTLS. VIDJS CO2 SAMAZINJUMA IZMAKSAS PRET BASE SCENRIJU Piezme: Zmjum nav pardti EFF un EFF_R40-F10, jo to CO2 emisiju samazinanas izmaksas ir negatvas
Pie patreizjs tehnoloiju attstbas lmea prsvar AER izmantoana, sevii, elektroenerijas raoan vl ir saistta ar augstkm izmaksm. Sekojo attl (sk. 12. attlu) ir pardta viena AER procenta punkta pieauguma vidjs izmaksas dados laika nogrieos.
16
EFF_R50-F125
BASE_R50-F125
BASE_R40-F10
BASE_SEG-UP
BASE_RE75
18.1
19.2
M(2000)/AER%
11.6 8.8
11.9
11.3 8.2 6.0 6.6 5.2 3.0 2.3 2.0 0.9
2010-2020
2010-2030 -2.3
2000-2050
12. ATTLS. AER % PUNKTA IZMAKSAS
20 gadu period (2010. - 2030. gads) augstks izmaksas ir scenrijam ar noteiktu elektroenerijas dau (75% 2030. gad) no AER. Tas parda, ka tikai vien enerijas veid AER veicinana kopjs AER izmaksas var ievrojami palielint, nesasniedzot augstu kopjo AER mri. Pie tda paa AER mra izpildes apjoma, bet sabalansta sadaljuma starp enerijas veidiem (elektroenerija, centralizt siltumapgde, siltumenerija un degviela) kopjs izmaksas var samazint apmram 2,5 reizes (scenrijs Base_R40-F10). Stratijas scenrij viena papildus AER % punkta saraoana var izmakst 5,2 miljoni EUR(2000) gad, turpretim, ja netiek realizti enerija efektivittes paskumi mjsaimniecbas, tad izmaksas var sasniegt 11,3 miljonus EUR(2000) gad. Pie optimlas AER atbalsta mehnismu stenoanas 50% AER mra sasniegana vartu papildus makst 170 200 miljonus EUR (2000) gad. os izdevumus no kopjs sistmas izmaksu viedoka daji ir iespjams kompenst ar energoefektivittes paskumiem, ieguvumiem no AER nozares attstbas un ts devuma IKP.
EFF_R50-F125 BASE_R50-F125 BASE_R40-F10 BASE_SEG-UP 36.3 33.9 BASE_RE75
22.3
23
(2000)/MWh
20
21.4 15.5 11.3 11 13 5.8
3.8 1.7
2010-2020
2010-2030 -5
2000-2050
17
13. ATTLS. AER VIENBAS PIEAUGUMA VIDJS IZMAKSAS PRET BASE
4.3. REZULTTUS RAKSTUROJOIE ENERTIKAS UN EKONOMIKAS INDIKATORI Modelto scenriju rezulttus var raksturot ar indikatoriem, kas sasaista ekonomisko attstbu ar primrs un gala enerijas patriu s attstbas nodroinanai un s mijiedarbbas efektivitti. Makroekonomisk lmen ts ir primrs un gala enerijas intensittes indikators, kas parda cik daudz primrs vai gala enerijas tiek patrts vienas pievienots vrtbas radanai. Rezultti parda (sk. 14. attlu), ka pieemtie ekonomikas attstbas tempi tiek nodrointi ar efektvku primrs enerijas izmantoanu. Pc intensittes vrtbas palielinans 2010. gad, kas saistta ar ekonomisko lejupsldi, t ldz 2030. gadam samazins, jo modelis piedv no izmaksu viedoka izdevgko enerijas apgdes sistmas konfigurciju, kas vienlaicgi nodroina efektvu enerijas izmantoanu. Gala enerijas intensittes indikatora vrtba Stratijas scenrij samazins par 55% punktiem 2030. gad saldzinot ar 2010. gadu. 14. attl papildus Latvijas enertikas un ekonomikas attstbu raksturojoiem indikatoriem ir pardti attiecgo indikatoru ES vidj lmeatzme 2010. gad. K redzams attl, tad pat pie da strauja pozitva Latvijas indikatoru uzlaboans, tie ir sliktki nek ES vidj vrtba1.
0,5 0,5 0,4 0,4 Primr enerija EFF_R50-F125 Primr enerija ES27
toe/k(2000)
0,3 0,3 0,2 0,2 0,1 0,1 0,0 2 000
Gala enerija EFF_R50-F125 Gala enerija ES27 Rpniecba EFF_R50-F125 Rpniecba ES27 Pakalpojumi EFF_R50-F125 Pakalpojumi ES27
2 005
2 010
2 015
2 020
2 025
2 030
2 035
2 040
2 045
2 050
14. ATTLS. ENERIJAS PATRIA INTENSITTES (UZ PV)
emot vr, ka enerijas intensittes indikatora aprin tiek izmantots pievienots vrtbas lielums, tad patiesku intensittes saldzinjumu starp valstm var veikt izmantojot patrtju pirktspjas parittes pieeju aprinot radto pievienoto vrtbu. Par pamatu ai pieejai ir fakts, ka vienas un ts paas preces vai pakalpojuma radanai dads valsts tiek radta dada pievienot vrtba (o lielumu ietekm atirg darba samaksa un citi lielumi). 15. attl ir
- IEE project Monitoring of EU and national energy efficiency targets (ODYSSEE-MURE 2010)
18
pardta gala enerijas intensittes attstbas tendence Latvij un ES pie pirktspjas parittes pieejas. K redzams, tad pie s aprinanas metodes Latvijas indikatora vrtba 2010. gad ir par 75% punktiem augstka nek ES lmeatzme, kaut gan pie parastas indikatora aprinanas Latvijas indikatora vrtba ir 3,5 reizes augstka
0,250
0,200
koe/2005p
0,150
ES gala enerijas intensitte Latvja gala enerijas intensitte

0,100
0,050
0,000 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
15. ATTLS. GALA ENERIJAS PATRIA INTENSITTE LATVIJ UN ES APRINTA PIE PATRTJU PIRKTSPJAS PARITTES
Enerijas intensittes indikatoru vrtbas uzlabojas ar visos ekonomikas sektoros (sk. 14. attlu) laika period ldz 2030. gadam, tomr ts ir virs ES lmeatzmes.
350
300
250
kWh/k(2000)
200
Pakalpojumi EFF_R50-F125 Pakalpojumi ES27
150
Mjsaimniecbas EFF_R50-F125 Mjsaimniecbas ES27
100
50
0 2 000
2 005
2 010
2 015
2 020
2 025
2 030
2 035
2 040
2 045
2 050
16. ATTLS. ELEKTROENERIJAS PATRIA INTENSITTE (UZ PV UN PP)
16. attl ir pardta elektroenerijas patriu raksturojoa indikatora izmaias pakalpojumu sektor (patri uz pievienoto vrtbu sektor) un mjsaimniecbs (patri uz privt patria vienbu). Mjsaimniecbu indikatora vrtba sav zi parda, ka pie eso labkljbas lmea Latvij elektroenerija tiek patrta apmram 2 reizes vairk nek ES pie tda paa labkljbas lmea. Sav zi tas nozm, ka mjsaimniecbas Latvij tr vairk
19
no sava budeta par enerijas patriu nek ES. Elektroenerijas patri pakalpojumu sektor ir btisks enerijas veids pievienots vrtbas radan sektor. Indikatora vrtbas izmaias parda, ka ldz im izmaias ir bijuas maznozmgas pdjo desmit gadu laik, bet paredzams, ka indikators uzlabosies turpmkaj period ldz 2030. gadam. Izmantojot pirktspjas parittes aprinanas pieeju, indikatora vrtba Latvij ir par gandrz 60% punktiem augstka nek ES vidjais lielums (sk. 17. attlu).
160 140 120
kWh/k2005p
100 80 60 40 20 0 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 ES Latvija
17. ATTLS. ELEKTROENERIJAS PATRIA INTENSITTE PAKALPOJUMU SEKTOR APRINTA PIE PATRTJU PIRKTSPJAS PARITTES
20000 18000 16000 14000
kWh/mjoklis
12000 10000 8000 6000 4000 2000 0 2 005 Enerijas patri uz mjokli EFF_R50-F125
2 010
2 015
2 020
2 025
2 030
2 035
2 040
2 045
2 050
18. ATTLS. MJSAIMNIECBU ENERIJAS PATRIU RAKSTUROJOIE INDIKATORI
Viens no enertikas stratijas izvirztiem mriem ir energoefektivittes paaugstinana dzvojams ks. Modelt Stratijas scenrija rezultti pardja, ka papildus energoefektivittes paskumu stenoana var nodroint enerijas patria apkurei mjsaimniecbu dzvojams ks samazinanu ldz 100 kWh/m2/gad (sk. 19. attlu).
20
250 214 202 200 202 214 206 189 206 179 150 153 163 136 122 126 100 100 99 116 BASE EFF_R50-F125
50
0 2 000 2 005 2 010 2 015 2 020 2 025 2 030 2 035
19. ATTLS. PATNJAIS SITUMENERIJAS PATRI MJSAIMNIECB, KWH/M 2 /GAD
K redzams attl, jau Bzes scenrij modelis piedv veikt energoefektivittes paskumus, kas ietver ltko paskumu pakeu potencilu (sk. 22. tabulu) apganu. Energoefektivittes rdtja uzlaboanai ldz 100 kWh/m2/gad ir nepiecieams pieslgt ar drgko paskumu paketi. Nepiecieamais investciju apjoms ir ap 7,8 miljardiem LVL(2010) (sk. 20. attlu).
3. TABULA. INVESTCIJAS ENERIJAS EFEKTIVITTES PASKUMOS
9 000
8 000 7 000 6 000

5 000 4 000 3 000 2 000 1 000
7 875
4 833
0 BASE EFF
20. ATTLS. INVESTCIJAS ENERIJAS EFEKTIVITTES PASKUMOS LAIKA POSM 2010.2030. GADS, MLVL(2010)
4.4. PRIMRIE RESURSI Vispirms raksturosim Bzes scenrija rezulttus, jo tie parda modea piedvtu optimlu risinjumu pie esom pieemtm un spk esom politikm (AER mri, efektivittes papildus mri, SEG emisiju ierobeojumi).
21
Galvens iezmes, kas raksturo primro resursu struktru bzes scenrij ir sekojoas: Primro resursu patri 2030. gad saldzinot ar 2010. gadu pieaug par mazliet vairk k par 6% punktiem, ko nosaka galvenokrt kurinm patria pieaugums prveidoanas sektor; Piemumi par ogu cenas prognozi nosaka ogu patria ienkanu enerijas bilanc, un 2030. gad to daa primro resursu apgd sastda mazliet vairk par 13%. Lielk daa no oglm tiek patrta elektroenerijas raoanai, bet prj, galvenokrt, rpniecb; Primro resursu bilanc paplains kdras izmantoana. Kdras patri pieaug ldz 2020. gadam, kad tas sasniedz gandrz 5% no primro resursu patria, bet perioda beigs tas samazins ldz 2,7%; Dabas gzes daa primro resursu struktr samazins no apmram 30% 2010. gad uz 19% 2030. gad. Galvenais iemesls ir to konkurence ar oglm un biomasu elektroenerijas raoan, un to nespja konkurt pc saraot produkta izmaksm; Elektroenerijas imports sastda apmram 1% 2030. gad, kas ir samazinjums pret patreizjo situciju par apmram 1-2% punktiem; Biomasas patri paliek gandrz nemaings, un tas ir apmram 28% no kopjs primro resursu bilances.
250
200
Efektivitte
150
Elektroenerijas neto imports Biogze

Biodegvielas neto imports
100
Ciet biomasa
Citi AER
Dabasgze Naftas produkti

50 Kdra
Ogles, kokss un atkritumi
0 2000 2005 2010 2015

BASE
2020
2025
2030
2000
2005
2010
2015
2020
2025
2030
2000
2005
2010
2015
2020
2025
2030
BASE_SEG-UP
EFF_R50-F125 (Stratija)
-50
21. ATTLS. PRIMRO ENERGORESURSU PATRI, PJ Piezme: Tiek rdts biodegvielas neto imports, jo biodegviela tiek raota prveidoanas proces no ciets biomasas
Lai novrttu, k dadas politikas un to izvirztie mri ietekm primro resursu struktru, saldzinanai izvlti trs modelto scenriju rezultti (sk. 21. attlu) un tiem uzskaittas daas raksturgas iezmes:
22
Kopjais primro resursu patri visos scenrijos ir oti ldzgs, bet tas ir mazliet lielks Stratijas scenrij, ko nosaka plaka AER (biomasas) izmantoana ar mazliet zemkiem enerijas prvranas efektivittes koeficientiem; AER mra 50% 2030. gad palielina biomasas dau primro resursu bilanc, un t sastda apmram 40%. Dabas gzes daa aj scenrij jau ir samazinjusies ldz 10%. AER mra izpild bez biomasas un hidroenerijas plai tiek izmantota ar vja enerija, saules enerija un eoterml enerija. Ne AER noteiktais mris, ne patreizjais noteiktais SEG emisiju ierobeoanas mris uz 2020. gadu no primro resursu bilances neizspie ogles. Tehnoloijas paredz biomasas ldzsadedzinanu (ldz 15%) oglm, un piemumi par to cenu prognozi nkotn nodroina to konkurtspju elektroenerijas raoanas sektor. 4.5. PRVEIDOANAS SEKTORS Prveidoanas sektors ietver elektroenerijas un siltumenerijas raoanu centralizt siltumapgdes sistm. Modelanas rezultt, pie kritrija kopjs sistmas apgdes mazks izmaksas un noteiktiem sistmas ierobeojumiem, tiek piedvta sekojoa primro resursu struktra Bzes scenrija, Emisiju ierobeojo scenrija un Stratijas scenrija prveidoanas sektor (sk. 22. attlu): Visos scenrijos pc 2015. gada pieaug ogu izmantoana elektroenerijas raoan, bet kdras izmantoana siltumenerijas raoan tiek izmantota period beigs tikai bzes scenrij; Veiktie papildus energoefektivittes paskumi mjsaimniecbs Stratijas scenrij nosaka siltumenerijas pieprasjuma samazinanos, ldz ar to ar kurinm izmantoanas samazinanos prveidoanas sektor; Noteiktais AER mris nosaka dabas gzes patria strauju samazinanos pc 2020. gada prveidoanas sektor Stratijas scenrij; Kopjais izmantotais kurinm daudzums prveidoanas sektor ldz 2030. gad pieaug visos scenrijos, jo samazins elektroenerijas importa apjoms; Spk eso klimata politika un ts izvirztie SEG emisiju mri uz 2020. gadu btiski neietekm prveidoanas sektora kurinm struktru.
23
70
60
50 Elektroenerija
Biogze
40
Biodegviela Ciet biomasa Dabasgze
30
Dzedegviela
Prjie naftas produkti
20
Kdra Ogles, kokss un atkritumi
10
0 2000 2005 2010 2015

BASE
2020
2025
2030
2000
2005
2010
2015
2020
2025
2030
2000
2005
2010
2015
2020
2025
2030
BASE_SEG-UP
22. ATTLS. PRVEIDOANAS SEKTORS ENERGORESURSU GRIEZUM, PJ
Stratijas scenrija bruto elektroenerijas patria2 saldzinjums ar citm prognozm ir pardts 23. attl. Prveidoanas sektora primro resursu struktru nosaka elektroenerijas raoanas sadaljums pc izmantot resursu veida, kas pardts 24. attl.
14000 12000 10000 8000 6000 4000 EFF_R50-F125 EM prezentcija "Atbalsta mehnismi elektroenerijas raoanai, izmantojot AER" (09.2012) Enerijas stratijas projekts (2012)
2000
0 2000
2005
2010
2015
2020
2025
2030
23. ATTLS. BRUTO ELEKTROENERIJAS PATRI, MWH
- Bruto elektroenerijas raoanu no visiem kurinmajiem (t.sk., autoraotji, kas rao elektroeneriju galvenokrt pau lietoanai), plus elektroenerijas importu, mnus eksports
24
10000
9000
8000
7000 Elektroenerijas neto imports

6000 Saules enerija
Vja enerija 5000 Hidroenerija Biomasa 4000 Dabasgze

Naftas produkti
3000
Kdra Ogles
2000
1000
0 2000 2005 2010 2015

BASE
2020
2025
2030
2000
2005
2010
2015
2020
2025
2030
24. ATTLS. ELEKTROENERIJAS PIEGDE PC ENEIJAS RESURSA VEIDA, GWH
Saldzinot elektroenerijas piegdes struktru modeltos scenrijos pc izmantot resursu veida, t sasaucas ar iepriek apraksttm iezmm prveidoanas sektor, bet var atzmt sekojous galvenos virzienus: Ar dabas gzi izstrdts elektroenerijas apjoms samazins Bzes un Stratijas scenrijos ldz 2030. gadam. Ja Bzes scenrij 2030. gad ar gzi saraots elektroenerijas apjoms ir 20%, tad Stratijas scenrij tas ir samazinjies ldz 5%; Biomasa ieem nozmgu vietu elektroenerijas raoan. Ts daa Bzes scenrij 2030. gad sastda 16%, bet Stratijas scenrij jau 26%. Stratijas scenrij ir pieaudzis hidroenerijas, vja un saules enerijas devums elektroenerijas raoan, un tas 2030. gad attiecgi sastda 32%, 10% un 1% no kopj piegdt elektroenerijas apjoma. Modelanas rezulttos par optimlu (minimlas kopjs izmaksas pie noteiktiem ierobeojumiem) elektroenerijas raoanas struktru nkotn lielu lomu spl piemumi par resursu cenu attstbu nkotn. K redzams Bzes scenrij, pie esoiem piemumiem par ogu un dabas gzes cenas attiecbu un prognozes par to attstbu nkotn, dabas gzi izmantojom iekrtm elektroenerijas raoanai ir vja konkurtspja ar prjiem resursu veidiem. Elektroenerijas raoanas apjomu nodroina lielo koenercija staciju piedalans siltumenerijas raoan centralizts siltumapgdes sistmai, un ldz ar to elektroenerijas raoanas pakrtoana siltuma pieprasjuma slodzei. Pdj laik dadi eksperti izsaka viedokus par iespjamo dabas gzes cenas attstbu nkotn, emot vr slneka gzes plao ieganu un izmantoanu ASV. Dai no ekspertiem uzskata, ka is apstklis un ar slneka gzes ieganas attstba Eirop vartu ievrojami apturt dabas gzes cenas pieaugumu nkotn. Tomr jatzm, ka dadu kurinmo veidu izmantoana un to cenas ir
25
mijiedarbb. Slneka gzes plaa izmantoana ASV ir atbrvojusi lielu ogu pieejamo apjomu (ar LNG) pasaules tirg, jo ASV bija viena no lielkm ogu patrtjm elektroenerijas raoan. Tas ldz ar to var ietekmt ogu cenu pasaules tirg, respektvi, to samazint. Tiek prognozts, ka slneka gzes ieganai Eirop bs vairk nacionla jeb vienas valsts ietekme, tas nozm, iegana apjomi bs pakrtoti valsts gzes patriam, bet nenotiks ts eksports uz prjm valstm.
4000
3500
3000
2500
Saules enerija Vja enerija

Hidroenerija
2000
Biomasa
Dabasgze
1500
Naftas produkti Kdra

Ogles
1000
500
0 2000 2005 2010 2015

BASE
2020
2025
2030
2000
2005
2010
2015
2020
2025
2030
25. ATTLS. ELEKTROENERIJAS RAOANAS JAUDAS PC IZMANTOT ENERIJAS RESURSA VEIDA, MW
25. attl ir pardta elektroenerijas raoanas jaudu kopums, kas modeltos scenrijos ir iesaisttas raoanas proces vismaz 1 stundu gad. Galvens iezmes analizjot os rezulttus laika posma 2010. 2030.g. ir sekojoas: Lielkais kopjs izmantots jaudas apjoms ir Stratijas scenrij (AER 50% mris), ko nosaka vja, hidroenerijas, saules un biomasas izmantojoo tehnoloiju ietekmes pieaugums kopj jaudu bilanc; Dabas gzes izmantojoo jaudu apjoms paliek nemaings vis analizjam laika period, jo nav ekonomiska pamata jaunu jaudu celtniecbai. Lielo koenercija staciju piedalans siltumenerijas raoan centralizts siltumapgdes sistmai nosaka to piedalanos elektroenerijas raoan; Abos scenrijos (Bzes un Stratijas) pieaug ogu izmantojoo tehnoloiju jauda, un perioda beigs t sasniedz apmram 400 MW. Jatzm, ka AER scenrij t ir pat lielka nek bzes scenrij, jo biomasas ldzsadedzinana ir efektvs elektroenerijas raoanas veids un tas sekm AER mra sasnieganu; 2030. gad Stratijas scenrij hidroenerijas jauda sasniedz 1620 MW, vja enerijas jauda 400 MW, biomasas 400 MW un saules enerijas 100 MW.
26
10000
9000
8000
7000
6000
Elektroenerija
eoterml enerija 5000 Biomasa Dabasgze 4000 Naftas produkti

Kdra
3000
Ogles
2000
1000
0 2000 2005 2010 2015

BASE
2020
2025
2030
2000
2005
2010
2015
EFF
2020
2025
2030
2000
2005
2010
2015
2020
2025
2030
26. ATTLS. CENTRALIZTS SILTUMENERIJAS PIEGDE PC ENERIJAS RESURSA VEIDA, GWH
Analizjot modelanas rezulttus (sk. 26. attlu) par centralizt siltumapgd saraots siltumenerijas apjomu pc izmantot resursa veida trs izvltos scenrijos var atzmt sekojoas tendences: Veiktie papildus energoefektivittes paskumi mjsaimniecbu ks Efektivittes scenrij samazina enerijas pieprasjumu 2030. gad saldzinot ar bzes scenriju par 11% punktiem; Noteiktais AER mris Stratijas scenrij samazina fosil ciet kurinm izmantoanu (ogles un kdra) un dabas gzes izmantoanu. ie kurinm veidi tiek aizvietoti ar biomasas un skot ar 2025. gadu eotermlo resursu izmantoanu siltumenerijas raoanai centraliztai siltumapgdei. 4.6. GALA ENERIJAS PATRI Saldzinot modelto scenriju kopas gala enerijas patria izmaiu tendences un struktru var atzmt sekojoas galvens iezmes (sk.27. attlu): Ja tiek realizta spk eso energoefektivittes politika un patrtji rea uz resursu cenu signliem, tad Bzes scenrij tas auj samazint enerijas patriu, saldzinot ar scenriju bez das politikas par 17,91 PJ, jeb 9%; Papildus veiktie energoefektivittes paskumi mjsaimniecbu dzvojams ks, lai sasniegtu vidjo enerijas patriu apkurei mjsaimniecbs 100 kWh/m2/gad, autu samazint gala enerijas patriu vl par 7,8 PJ. Tas samazina Efektivittes scenrija gala patriu par 4% punktiem pret Bzes scenriju;
27
Bzes scenrij nenotiek btiskas strukturlas izmaias, izemot ogu patria palielinans rpniecbas sektor un biomasas patria samazinans mjsaimniecbs. Pirms no mintm izmaim saisttas ar piemumu par konkurtspjgo ogu prognozi, bet otrais saistts ar energoefektivittes paskumu realizciju mjsaimniecbs; Elektroenerijas patria daa 2030. gad palielins gala enerijas patri par apmram 2,5 procenta punktiem, kas saistts ar modernku tehnoloiju izmantoanu aizvietojot kurinm izmantoanu; Stratijas scenrijs raksturojas ar plaku AER izmantoanu un t lielku dau kopj gala enerijas patri. Biomasas patri 2030. gad sasniedz 22% pret Bzes scenrija 19%, biodegvielas patri 5% pret 1% Bzes scenrij.
250
200
Efektivitte Elektroenerija Centralizt siltumenerija

150 H2 no dabasgzes
Biogze Biodegviela Ciet biomasa 100 Dabasgze

Benzns
Dzedegviela Prjie naftas produkti 50 Kdra Ogles, kokss un atkritumi
0 2000 2005 2010 2015

BASE
2020
2025
2030
2000
2005
2010
2015
EFF
2020
2025
2030
2000
2005
2010
2015
2020
2025
2030
27. ATTLS. ENERIJAS GALA PATRI ENERIJAS RESURSU GRIEZUM, PJ
Var redzt dadas gala enerijas patria izmaiu tendences patria sektoros laika period 2010.-2030.g (sk. 28. attlu). Stratijas scenrij patri paliek gandrz nemaings pakalpojumu un transporta sektor un lauksaimniecb. Tas palielins rpniecb par apmram 58% punktiem, turpretim, mjsaimniecbs samazins par 39% punktiem. Tas ir ienesis izmais patria sektoru patsvar kopj gala enerijas patri. T rpniecbas sektora patsvars ir pieaudzis no 18% 2010. gad ldz 29% 2030. gad, bet mjsaimniecbu patria patsvars attiecgi samazinjies no 35% uz 22%. Par iemeslu tam ir veiktie papildus energoefektivittes paskumi mjsaimniecbs un piemumi IKP prognoz par attstbas tempiem rpniecbas nozars.
28
200
180
160
140
120
Bunkurana (Avicija)
Transports
100
Mjsaimniecbas
Rpniecba
80
Pakalpojumi Lauksaimniecba
60
40
20
0 2000 2005 2010 2015

BASE
2020
2025
2030
2000
2005
2010
2015
EFF
2020
2025
2030
2000
2005
2010
2015
2020
2025
2030
28. ATTLS. ENERIJAS GALA PATRI SEKTORU GRIEZUM, PJ
Stratijas scenrija gala enerijas patri ir aprints pie IKP prognozes, kas paredz apstrdjos rpniecbas patsvaru apmram 16% apmr 2030. gad no kopj IKP (sk. 4. tabulu). Veicot analtisku izpti, tika novrtts, par cik vartu palielinties gala enerijas patri rpniecb un ar kopjais gala enerijas patri, ja apstrdjos rpniecbas patsvars sasniedz 20% 2030. gad (sk. 29. attlu).
PJ 200 180 160 140 120 100 80 60 40 20 2010 2015 2020 2025 2030 Gala enerija "stratijas" scen. Gala enerija Apstr.rpn+ rpniecba "Stratijas"scen. Rpniecba+
29. ATTLS. GALA ENERIJAS PATRI RPNIECB UN KOJAIS PIE DADIEM APSTRDJOS RPNIECBAS PATSVARIEM, PJ
Apstrdjos rpniecbas patsvara pieaugums kopj IKP vartu palielint enerijas patriu rpniecbas nozar par apmram 14% punktiem, bet kopjo gala enerijas patriu ldz 4% punktiem 2030. gad. 4.7. ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU DEVUMS KOPJ GALA ENERIJAS PATRI
29
Viens no rdtjiem, kas msdiens raksturo enertika sistmas attstbas scenriju ir AER izmantoana un ts daa kopj bilanc. Bzes scenrij AER daa kopj gala enerijas patri 2030. gad sastda 34,2%. Sekojoos attlos ir pardta AER daas izmaias modeltos trs scenrijos (sk. 30. attlu). Stratijas scenrij, kura aprakst ir noteikts zinmas AER daas (50%) nodroinana 2030. gad, parda, protams, vislielko pieaugumu pret bzes scenriju. Jatzm, ka Emisiju ierobeoanas scenrij AER daa 2020. gad ir 38% bet 2030. gad 40%. Tas norda, ka noteikt AER mra 2020. gad 40% izpilde auj izpildt ar SEG emisiju izvirzto mri, un pie tdas paas klimata politikas rema ir nepiecieams turpmk palielint AER patsvaru. Stratijas scenrij kopj mra izpildanai btiski pieaug AER izmantoana centralizt siltumapgd un transporta degviel.
BASE
50% 45% 40% 35% 30% 25% 20% 15% 10% 5% 0% 2000 RES-F of GFEC RES-H of GFEC RES-DH of GFEC RES-E of GFEC
2005
2010
2015
2020
2025
2030
EFF_SEG-UP
2005
2010
2015
2020
2025
2030
30
2005
2010
2015
2020
2025
2030
30. ATTLS. AER PATSVARS ENERIJAS BRUTO GALA PATRI, %
31
5. SCENRIJU PIEMUMI
Lai veiktu projekta uzdevumu izpildi, tika izmantots izstrdtais MARKAL-LV modelis, kas balsts uz MARKAL3 modelanas platformas matemtisko un programmu nodroinjumu. Model MARKAL-LV ir aprakstta Latvijas enerijas sistma skot ar enerijas pakalpojuma pieprasjumu [lietderg enerija lmen (energy service demands)], tad gala patria un prveidoanas sektora posmi, un beidzot ar primrs enerijas piegdi (vietjo resursu ieguve, imports un eksports u.tml.). Modea pamat ir enerijas resursi, k ar pareizjs un nkotnes tehnoloijas, kuras raksturotas ar tehniskiem un ekonomiskiem parametriem. Model vien sistm ir integrta enerijas lietotju un enerijas apgdes puse. Tas auj tm bt savstarpj mijiedarbb. Atrisinjum ieiet enerijas resursu un tehnoloiju kombincija, kurai ir minimls kopjs izmaksas. Ieejas informcija model ir prognozes par enerijas resursu cenm, tehnoloiju tehniski ekonomiskie parametri, enerijas pakalpojumu pieprasjumu prognoze, piemram, lietdergs enerijas lielums, apsildmo telpu platba, tonnu kilometri, transporta kilometri, kas atspoguo nepiecieambu pc enerijas daudzuma. Modelanas scenriju ticamba nav atkarga tikai no t, cik modelis labi spj attlot realitti, bet ar no piemumu pareizbas. Izmaias valdbas politik un tehnoloiju attstbas tendences pasaul kop ar makroekonomiskajiem nosacjumiem ir galvenie nenoteiktbu avoti. ie faktori iespaido gan pieprasjumu pc enerijas, gan investciju apjomus enerijas apgdes infrastruktr. Btisks nenoteiktbas clonis ir msdienu tehnoloiju efektivittes uzlaboanas iespjas, k ar jaunu tehnoloiju ievieana Latvij. Protams, nenoteiktba palielins tlkos prognozes periodos. 5.1. MODEA KALIBRANA UN PIEMUMI Modea bzes gad (2000. gads) k ar 2005. un 2010. pc CSP enerijas resursu bilances4 ir kalibrts: Enerijas gala patri rpniecba, pakalpojumi, mjsaimniecbas, lauksaimniecba, transports; Zudumi elektroenerijas un siltumenerijas tklos, dabas gzes sistm; Raoanas procesi biodzedegvielas un bioetanola raoana, kokogu un kdras brikeu raoana;
- http://www.iea-etsap.org - IEA-EUROSTAT-UNECE Energy Questionnaire 2009R-2010
32
Prveidoanas sektors elektrostacijas (atsevii izdaltas 3 liels HES), koenercijas stacijas (atsevii izdaltas Rgas 3 CHP) un katlumjas; Enerijas resursu ieguve, imports un eksports. Atbilstoi tirdzniecbas bilancei noteiktas importto un eksportto energoresursu cenas. Enerijas un emisiju nodoku likmes noteiktas atbilstoi normatvajiem aktiem. Veidojot scenrijus ir izdarti btiski piemumi: BASE, EFF, REF scenrijos ir uzlikts konstants ierobeojums uz minimlo siltumenerijas raoanu lielajs TEC ldz 2030. gadam. Prjos scenrijos ierobeojums lineri samazins un 2030. gad sasniedz nulli. Neto elektroenerijas imports ir ierobeots robes no 0-0,56 (0,89 2015. gad) TWh. 5.2. MAKROEKONOMISK PROGNOZE Pieprasjums pc enerijas ir tiei saistts ar ekonomisko attstbu, tpc enerijas pakalpojumu (lietdergs enerijas) nkotnes pieprasjums ir aprints par izejas parametriem izmantojot prognoztos makroekonomikas attstbu raksturojoos parametrus iedzvotju skaita, IKP, pievienots vrtbas pa tautsaimniecbas nozarm un rpniecbas apaknozarm, privt patria izmaiu dinamikas. 31. attl ir pardta Ekonomikas ministrijas ilgtermia IKP prognoze ldz 2030. gadam atsevii agregtm nozarm atbilstoi energoresursu bilances enerijas gala patria sektoriem, t.i., rpniecba, pakalpojumi, lauksaimniecba un daji transports. Apstrdes rpniecbas nozaru struktra ir redzama 32. attl.
18000 16000 Nodoki
Prveidoanas sektors
Bvniecba Ieguves rpniecba
14000
12000 10000 8000 6000 4000 2000 Transports, glabana un sakari Pakalpojumi (bez Transports, glabana un sakari) Lauksaimniecba 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035
Apstrdes rpniecba
0 2000
31. ATTLS. IKP PROGNOZE 2000. GADA CENS, MLVL(2000)
33
100% 90% 80% 70% 60% 50% 40% 30% 20%

10% 0% 2000 Prj rpniecba Kokapstrdes rpniecba Papra raoana, poligrfija
Nemetlisko minerlu rpniecba

Metlu rpniecba Prtikas rpniecba misk rpniecba
2005
2010
2015
2020
2025
2030
2035
32. ATTLS. IKP PROGNOZES STRUKTRA APSTRDES RPNIECB
Iedzvotju skaita, privt patria un makroekonomisk prognoze ir pardta 2. tabul.

4. TABULA. IEDZVOTJU SKAITA, PRIVT PATRIA UN MAKROEKONOMISK PROGNOZE 2010 Iedzvotju skaits gada vid, 1000 ikgadjs izmaias Privtais patri 2000. gada cens, MLVL ikgadjs izmaias IKP Lauksaimniecba Pakalpojumi (bez Transports, glabana un sakari) Transports, glabana un sakari Apstrdes rpniecba misk rpniecba Prtikas rpniecba Metlu rpniecba Nemetlisko minerlu rpniecba Papra raoana, poligrfija Kokapstrdes rpniecba Prj rpniecba Ieguves rpniecba Bvniecba Prveidoanas sektors Nodoki IKP Lauksaimniecba Pakalpojumi (bez Transports, glabana un sakari) Transports, glabana un sakari Apstrdes rpniecba misk rpniecba Prtikas rpniecba 2161 -1,2% 4578 0,3% 6765 272 3709 875 799 40 155 27 46 42 199 290 38 380 191 501 ikgadjs izmaias 5,1% 2,9% 3,9% 6,4% 8,0% 8,5% 2,1% 4,4% 3,8% 4,0% 3,8% 5,5% 5,6% 3,5% 3,7% 2,6% 3,9% 3,1% 3,9% 3,8% 2,2% 3,2% 2,3% 3,4% 2,4% 3,7% 3,7% 2,2% 2015 1993 -1,6% 5761 4,7% 8672 313 4487 1192 1176 60 171 37 78 51 304 473 44 604 216 639 2020 1950 -0,4% 7110 4,3% 10752 378 5456 1433 1537 79 204 52 103 65 399 636 50 857 249 792 2025 1940 -0,1% 8461 3,5% 12900 430 6610 1672 1863 95 227 68 124 74 480 793 58 1027 289 950 2030 1945 0,1% 9971 3,3% 15121 482 7797 1882 2234 114 254 86 149 85 577 968 66 1217 329 1114
IKP 2000. gada cens, MLVL
34
Metlu rpniecba Nemetlisko minerlu rpniecba Papra raoana, poligrfija Kokapstrdes rpniecba Prj rpniecba Ieguves rpniecba Bvniecba Prveidoanas sektors Nodoki IKP Lauksaimniecba Pakalpojumi (bez Transports, glabana un sakari) Transports, glabana un sakari Apstrdes rpniecba misk rpniecba Prtikas rpniecba Metlu rpniecba Nemetlisko minerlu rpniecba Papra raoana, poligrfija Kokapstrdes rpniecba Prj rpniecba Ieguves rpniecba Bvniecba Prveidoanas sektors Nodoki struktra 100% 4,0% 54,8% 12,9% 11,8% 0,6% 2,3% 0,4% 0,7% 0,6% 2,9% 4,3% 0,6% 5,6% 2,8% 7,4%
6,6% 11,1% 3,9% 8,8% 10,3% 2,7% 9,7% 2,5% 5,0% 100% 3,6% 51,7% 13,7% 13,6% 0,7% 2,0% 0,4% 0,9% 0,6% 3,5% 5,5% 0,5% 7,0% 2,5% 7,4%
7,1% 5,7% 4,7% 5,6% 6,1% 2,8% 7,2% 2,8% 4,4% 100% 3,5% 50,7% 13,3% 14,3% 0,7% 1,9% 0,5% 1,0% 0,6% 3,7% 5,9% 0,5% 8,0% 2,3% 7,4%
5,6% 3,8% 2,8% 3,8% 4,5% 3,1% 3,7% 3,1% 3,7% 100% 3,3% 51,2% 13,0% 14,4% 0,7% 1,8% 0,5% 1,0% 0,6% 3,7% 6,2% 0,5% 8,0% 2,2% 7,4%
4,7% 3,7% 2,7% 3,7% 4,1% 2,6% 3,5% 2,6% 3,2% 100% 3,2% 51,6% 12,4% 14,8% 0,8% 1,7% 0,6% 1,0% 0,6% 3,8% 6,4% 0,4% 8,0% 2,2% 7,4%
Ekonomik aktivitte ir galvenais faktors, kas ietekm enerijas patriu. Ja IKP pieaugs straujk, k pieemts, tad ar pieprasjums pc enerijas gandrz noteikti palielinsies straujk. Saldzinot Latvijas IKP prognozto izaugsmi ar pasaules un atseviu valstu un reionu doto prognozi IEA World energy outlook 2011 (sk. 5. tabulu), redzams, ka prognoze ir optimistiska.
5. TABULA. IKP IKGADJO PIEAUGUMU TEMPU SALDZINJUMS 2009-2020 Latvija Pasaule OECD Eiropa ES ASV Japna Krievija na Indija 4,3% 4,2% 2,1% 2,0% 2,6% 1,7% 4,1% 8,1% 7,7% 2009-2035 3,7% 3,6% 2,0% 1,9% 2,4% 1,4% 3,6% 5,9% 6,6%
5.3. ENERIJAS PAKALPOJUMU PROJEKCIJAS Kopjais valsts enerijas gala patri model ir aprakstts pa sektoriem (rpniecba, lauksaimniecba, pakalpojumi, mjsaimniecbas un transports) un
35
apaksektoriem (piemram, transporta un rpniecbas sektor), kas atbilst enerijas resursu bilances daljumam. Atseviiem sektoriem (piemram, mjsaimniecbas, pakalpojumi, autotransports), kuriem enerijas resursu bilanc nav dots skks daljums, enerijas patri ir sadalts detaliztki pc enerijas pakalpojuma veida, piemram, apkure, dienu gatavoana, apgaismojums (mjsaimniecbas un pakalpojumi), autobusi, viegls un smags automanas (autotransports). Lauksaimniecb un rpniecb enerijas patri nav skk dalts. Enerijas gala patria sadaljuma saldzinjums model un enerijas resursu bilanc ir apkopots 6. tabul.
6. TABULA. ENERIJAS GALA PATRIA SADALJUMS Sektori Enerijas resursu bilanc Rpniecba un bvniecba Model Apaksektori Enerijas resursu bilanc (NACEs kods) Model
Rpniecba
Transports
Transports
Bvniecba (41-43) misko vielu un misko produktu raoana; farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko prepartu raoana (20, 21) Koksnes, koka un kora izstrdjumu raoana, izemot mbeles; salmu un pto izstrdjumu raoana (16) Prtikas produktu raoana; dzrienu raoana; tabakas izstrdjumu raoana (10-12) Metlu raoana (24.1, 24.2, 24.3, 24.51, 24.52) Prjo metlu raoana (24.4, 24.53, 24.54) Papra un papra izstrdjumu raoana, poligrfija un ierakstu reproducana (17, 18) Nemetlisko minerlu izstrdjumu raoana (23) Ieguves rpniecba un karjeru izstrde (07, izemot 07.21, 08, 09.9) Tekstilizstrdjumu, aprbu, das un das izstrdjumu raoana (13-15) Gumijas un plastmasas izstrdjumu, mbeu un cita veida raoana (22, 31, 32) Gatavo metlizstrdjumu (izemot manas un iekrtas), datoru, elektronisko un optisko iekrtu, elektrisko iekrtu, citur nekvalifictu iekrtu, mehnismu un darba manu raoana (25-28) Automobiu, piekabju, puspiekabju raoana un citu transportldzeku raoana (29, 30) Dzelzcea Cauruvadu Auto
Bvniecba misk
Kokapstrdes
Prtikas Metlu Papra raoana, poligrfija Nemetlisko minerlu Prj
dens Gaisa Bunkuran a Prjie Bunkuran a Pakalpojumi Bunkurana Prjie patrtji - komercilais un sabiedriskais
Dzelzcea Cauruvadu Autobusi Kravas manas Pasaieru automana un motocikli Vietj kuoana Vietj avicija Starptautisk avicija Starptautisk kuoana Gaisa kondensanas iekrtas
36
patrtji
sektors (33, 36-39, 45-47, 52, 53, 55, 56, 58-66, 68-75, 77-82, 84-88, 90-96, 99)
Mjsaimnie cbas
Mjsaimnie cbas
Mjsaimniecbas
Lauksaimni ecba, mesaimnie cba un zivsaimniec ba
Lauksaimnie cba
augkopba un lopkopba, medniecba un saisttas palgdarbbas, mesaimniecba un meizstrde (01, 02); zivsaimniecba (03)
dienu gatavoana Apkure un siltais dens Apgaismojums Elektrisks iekrtas un ierces Saldanas iekrtas Gaisa kondensana Veas vanas manas dienu gatavoana Veas mazgjams manas Trauku mazgjams manas Elektrisks iekrtas un ierces Apkure un siltais dens daudzdzvoku km Apkure un siltais dens savrupmjm Apgaismojums Ledusskapji un saldtavas Elektroenerija Kurinmais un degviela
Izmantotais modelis ir demand driven optimizcijas modelis, t.i., optimizjot aprakstto enerijas-vides sistmu, tiek nodroints atseviu enerijas gala patrtju sektoru pieprasjums pc enerijas, lai tdjdi apmierintu dadas vajadzbas enerijas pakalpojumus, kas model atspoguoti lietdergs enerijas pieprasjuma veid. Lietdergs enerijas pieprasjums ir ieejas parametrs model un tiek prognozts rpus modea. Turpretim enerijas gala patri ir modea rezultts. Apaksektoriem prognoztais pieprasjums pc pakalpojuma vai lietdergs enerijas (UC) (sk. 33. attlu) model tiek nodroints caur attiecga apaksektora tehnoloijm (Tehn), izmantojot attiecgu enerijas resursu, t.i., enerijas gala patri (FEC), kura patrto daudzumu raksturo iekrtas raksturojoi parametri prveides koeficients ( ), piemram, katla lietderbas koeficients. Apakektora kopjo lietdergs enerijas pieprasjumu iegst summjot atseviu tehnoloiju nodrointo lietdergo pieprasjumu UCapaksektors= UCTehn. Tdjdi tehnoloiju patrtie enerijas resursi veido enerijas gala patriu (FEC), kas ir modea rezultts.
37
FECen.res. i
FEC
Tehn.n
UCTehn. n
UC
FECen.res. j
Tehn.m
UCTehn. m
33. ATTLS. LIETDERGS ENERIJAS UN GALA ENERIJAS SASAISTE MODEL
Pieprasjums pc enerijas ir saistts ar ekonomisko attstbu, respektvi, lai prognoztu lietdergs enerijas patriu, emam vr ilgtermia makroekonomisks attstbas prognozi, k ar identific ekonomisko, tehnisko un socilo faktoru kopu, kas ietekm katra enerijas pakalpojuma vai lietdergs enerijas veida pieprasjumu: Iedzvotju skaits; Sektoru pievienot vrtba (PV); Iedzvotju privtais patri; Ton-kilometri (T-km) kravu transportan; Pasaieru kilometric (P-km) pasaieru transportan; Pakalpojuma sektora apkurinm kopj platba; Mjsaimniecbu skaits; Mjoku kopj dzvojam platba u.c. Pamatojoties uz vsturiskm kopsakarbm starp minto parametru un enerijas patria izmaim, izmantojot IKP prognozi pa nozarm un definjot ekonomisko, tehnisko un socilo faktoru vrtbu attstbas scenrijus nosaka lietdergs enerijas patria attstbas tendences apaksektoriem. Respektvi, visprj gadjum attiecga sektora lietdergo enerijas patriu ar pievienoto vrtbu saista elastbas parametrs, t.i., par cik procentiem izmainsies lietdergais enerijas patri uz viena procenta pievienots vrtbas izmaim. Aprinot elastbu vsturisks vrtbas un izdarot piemumus par nkotnes vrtbm, var prognozt lietdergs enerijas patria izmaias nkotn. 5.3.1. MJSAIMNIECBAS
38
Vsturiskais enerijas gala patri mjsaimniecbs ir sadalts apaksektoros (sk. 34. un 35. attlu) atbilstoi 6. tabul redzamajam un, izmantojot iekrtm raksturgos prveides koeficientus (sk. 33. attlu), ir aprints atbilstoais enerijas pakalpojums jeb lietdergais patri. Lietderg patria izmaiu tendences indeksu veid, k ar aprint izmaiu elastba pret privto patriu, ir pardtas 7. tabul.
70 60
50
40 30 20 Citas elektroiekrtas diena gatavoana Apkure un siltais dens
10
0 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
34. ATTLS. ENERIJAS GALA PATRIA SADALJUMS APAKSEKTOROS, PJ
8 7
6 5 4 3 2 1
Saldtavas Veas vana

Trauku mazgjams manas Gaisa kondicionieri Veas mazgjams manas diena gatavoana Elektroierces Ledusskapji Apgaismojums
0 Apkure un siltais dens 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
35. ATTLS. ELEKTROENERIJAS GALA PATRIA SADALJUMS APAKSEKTOROS, PJ 7. TABULA. LIETDERG PATRIA IZMAIU INDEKSS 2010=1 UN IZMAIU ELASTBA 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 Elastba 20002010 Privtais patri Veas vjams manas Veas mazgjams manas 0,65 0,61 0,61 0,98 0,81 0,81 1 1 1 1,26 1,05 1,01 1,55 1,16 1,08 1,85 1,31 1,17 2,18 1,50 1,29 1,13 1,13 0,51 0,32 20102030
39
Trauku mazgjams manas Gaisa kondicionana Apgaismojums Ledusskapji un saldtavas Citas elektroiekrtas Apkure un karstais dens savrupmjs Apkure un karstais dens daudzdzvoku mjs diena gatavoana
0,61 0,61 0,60 0,61 0,72 0,78 0,98 0,92
0,81 0,81 0,78 0,81 0,86 0,95 1,04 1,00
1 1 1 1 1 1 1 1
1,01 1,00 0,97 0,95 0,99 1,00 0,98 0,92
1,08 1,09 1,03 0,97 1,04 1,04 1,00 0,89
1,17 1,18 1,09 1,00 1,12 1,07 1,02 0,88
1,29 1,28 1,14 1,03 1,21 1,11 1,04 0,88
1,13 1,13 1,18 1,13 0,75 0,56 0,05 0,18
0,32 0,31 0,17 0,04 0,24 0,13 0,05 -0,16
Skot ar 2015. gadu lietdergais patri (UC) ir prognozts un visprg gadjum ir aprints izmantojot divu parametru sakarbu UC(20YY)apaksektors = Parametrs_A(20YY) X Parametrs_B(20YY). Parametru raksturojums apkopots 8. tabul.
8. TABULA. LIETDERG PATRIA PROGNOZAN IZMANTOTIE PARAMETRI Apaksektors Gaisa kondicionana Apkure un karstais dens Apgaismojums diena gatavoana Ledusskapji un saldtavas Citas elektroiekrtas Trauku mazgjams manas Veas mazgjams manas Veas vjams manas iedzvotju skaits mjsaimniecbu skaits UC intensitte UC patri uz iedzvotju UC intensitte UC patri uz mjsaimniecbu Parametrs_A dzvojamais fonds Parametrs_B UC intensitte - UC patri uz dzvojamo fondu
Parametri ir laik maingi un to vrtbas ir atkargas no citiem parametriem, kuru vrtbas ir prognoztas. T, piemram, dzvojam fonda (Parametrs_A) laika rinda ir aprinta, izmantojot iedzvotju skaita prognozi (sk., 4. tabulu) un dzvojam fonda lieluma (m2 uz iedzvotju) laika rindu, kas savukrt ir aprinta, emot vr privt patria prognozi (sk., 4. tabulu) un piemumu par elastbu (0,15-0,38), kas sasaista dzvojam fonda un privt patria izmaiu lielumus. Dzvojam fonda un citu parametru izmaias ir pardtas 9. tabul.
9. TABULA. PARAMETRA_A PROGNOZE UN CITU SAISTTO PARAMETRU IZMAIAS 2000 Dzvojamais fonds - mjoku platba daudzdzvoku mjas - mjoku platba savrupmjs Dzvojam fonda lielums Mjoku skaits Mjoka lielums milj. m milj. m milj. m m/iedz. tkst. iedz./mj. m /mj.
2
2005 57,0 36,7 20,3 24,8 998 2,3 57,1
2010 58,6 36,4 22,2 27,1 1035 2,1 56,6
2015 57,1 35,0 22,1 28,7 981 2,0 58,2
2020 60,6 36,7 23,9 31,1 987 2,0 61,4
2025 63,8 38,1 25,8 32,9 1009 1,9 63,2
2030 67,1 39,4 27,7 34,5 1041 1,9 64,4
53,5 35,3 18,2 22,5
40
- daudzdzvoku mjs - savrupmjs Mjsaimniecbu skaits Mjsaimniecbas lielums
m /mj. m /mj. tkst. iedz./mjs. m /mjs.

2 2
51,5 71,0 925 2,6 57,8 905 2,5 63,0
49,6 74,0 888 2,4 66,0
50,8 76,1 838 2,4 68,2
53,3 80,2 839 2,3 72,2
54,6 82,6 854 2,3 74,8
55,3 84,1 876 2,2 76,5
Savukrt Parametrs_B raksturo attiecga sektora intensitti, respektvi, lietdergais patri (UC) attiecints uz Parametru_A, t.i., dzvojamais fonds, iedzvotju vai mjsaimniecbu skaits. Parametru_B aprina vsturisks vrtbas un izdara piemumus par t attstbu nkotn, emot vr iespjamos energoefektivittes uzlabojumus (ja vien t nav modelta sektoram atsevii) un enerijas pakalpojumu tirgus piestinjumu (piemram, cik mjokos bs trauku mazgjams manas). Piemram, aprinot lietdergo patriu mjoku apkurei pieem, ka esoajai platbai enerijas patri uz kvadrtmetru (Parametru_B) paliek konstants 2010. gada lmen (171 kWh/m2/gad), bet klt nkuajai platbai enerijas patri apkurei ir pieemts attiecgi 83 un 76 kWh/m2/gad 2015. un 2030. gad. 5.3.2. PAKALPOJUMI Ldzgi mjsaimniecbu gadjumam vsturiskais enerijas gala patri pakalpojumu sektor ir sadalts apaksektoros (sk. 36. un 37. attlu) atbilstoi 6. tabul redzamajam un, izmantojot iekrtm raksturgos prveides koeficientus (sk. 33. attlu), ir aprints atbilstoais enerijas pakalpojums jeb lietdergais patri. Lietderg patria izmaiu tendences indeksu veid, k ar izmaiu elastba pret pievienoto vrtbu, ir pardtas 10. tabul.
30
25
20
Elektroierces Ledusskapji un saldtavas
15
st gatavoana Apgaismojums
10
Gaisa kondicionana Apkure un siltais dens
0 2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
36. ATTLS. ENERIJAS GALA PATRIA SADALJUMS APAKSEKTOROS, PJ
41
10
8 Elektroierces 6 Ledusskapji un saldtavas st gatavoana Apgaismojums 4 Gaisa kondicionana Apkure un siltais dens 2
0 2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
37. ATTLS. ELEKTROENERIJAS GALA PATRIA SADALJUMS APAKSEKTOROS, PJ 10. TABULA. LIETDERG PATRIA IZMAIU INDEKSS 2010=1 UN IZMAIU ELASTBA 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 Elastba 20002010 Pievienot vrtba Elektroierces Ledusskapji un saldtavas diena gatavoana Gaisa kondicionana Apgaismojums Apkure un karstais dens 0,67 0,64 0,64 0,55 0,64 0,64 0,81 1,00 0,89 0,89 0,93 0,89 0,89 0,97 1 1 1 1 1 1 1 1,24 1,19 1,19 1,08 1,07 1,07 1,04 1,50 1,38 1,38 1,15 1,13 1,13 1,09 1,81 1,59 1,59 1,23 1,19 1,19 1,12 2,11 1,78 1,78 1,29 1,24 1,24 1,16 1,11 1,11 1,47 1,11 1,11 0,51 0,77 0,77 0,34 0,29 0,29 0,19 20102030
Skot ar 2015. gadu lietdergais patri (UC) ir prognozts un visprg gadjum ir aprints izmantojot sakarbu
UC( DM ;t )
UC( DM ;t
5)
PVt PVt 5
1 5
ELAST( DM ;t ) 1 , kur PV ir pakalpojumu
sektora pievienot vrtba un ELAST ir elastba, kas raksturo sasaisti starp attiecga apaksektora (DM) lietdergo patriu un pievienoto vrtbu. Sektoru vsturisk un nkotnes vidjs elastbu vrtbas ir pardtas 10. tabul. 5.3.3. RPNIECBA Modelto rpniecbas nozaru vsturiskais enerijas gala patri ir pardts 38. attl. Rpniecbas nozares, kuras nav atsevii modeltas ir apkopotas zem prjs rpniecbas (sk. 6. tabulu). Izmantojot iekrtm raksturgos prveides koeficientus (sk. 33. attlu), ir aprints atbilstoais enerijas pakalpojums jeb lietdergais patri. Lietderg patria izmaiu tendences indeksu veid, k ar izmaiu elastba pret pievienoto vrtbu, ir pardtas11. tabul.
42
35 Bvniecba 30 Prj rpniecba
25 Metlu
20 15 misk Papra raoana, poligrfija Nemetlisko minerlu Prtikas Kokapstrdes 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
10
5 0 2000
38. ATTLS. ENERIJAS GALA PATRIA RPNIECBAS NOZARS, PJ 11. TABULA. LIETDERG PATRIA IZMAIU INDEKSS 2010=1 UN IZMAIU ELASTBA 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 Elastba 20002010 Pievienot vrtba Visa rpniecba (t.sk. bvniecba) misk Prtikas Metlu Nemetlisko minerlu Papra raoana, poligrfija Kokapstrdes Prj Visa rpniecba (t.sk. bvniecba) misk Prtikas Metlu Nemetlisko minerlu Papra raoana, poligrfija Kokapstrdes Prj 0,70 0,45 1,04 1,15 0,37 1,18 0,56 0,61 0,78 0,55 1,49 1,06 0,55 0,78 0,31 1,95 1,08 0,77 1,43 1,56 0,73 1,46 0,82 0,93 0,94 0,66 1,49 1,02 0,96 1,20 0,50 2,05 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1,50 1,50 1,11 1,38 1,69 1,21 1,53 1,58 1,20 1,17 1,03 1,14 1,31 1,06 1,23 1,18 2,01 1,97 1,32 1,94 2,23 1,53 2,00 2,09 1,37 1,30 1,07 1,30 1,50 1,13 1,39 1,30 2,42 2,37 1,47 2,55 2,69 1,75 2,41 2,60 1,49 1,39 1,10 1,45 1,64 1,18 1,51 1,40 2,89 2,85 1,64 3,21 3,23 2,00 2,90 3,16 1,61 1,48 1,13 1,58 1,78 1,22 1,63 1,49 0,68 0,75 11,34 0,41 0,59 -1,54 2,11 -1,29 0,44 0,37 0,24 0,38 0,49 0,29 0,45 0,34 20102030
Lietderg patria izmaiu indekss
UC( DM ;t ) UC( DM ;t PVDM t
5) 1 5 5
PVDM t
1
5
ELAST( DM ;t ) 1 , kur PV ir attiecgas
rpniecbas nozares (DM) pievienot vrtba un ELAST ir elastba, kas raksturo sasaisti starp lietdergo patriu un pievienoto vrtbu. Rpniecbas nozaru vsturisk un nkotnes vidjs elastbu vrtbas ir pardtas 11. tabul.
43
Rpniecbas nozars enerijas pakalpojumu, kuru nodroina ar elektroeneriju, prognoz atsevii pc tdas paas metodes ar atirgm elastb, bet tas iekaujas attiecgas rpniecbas nozares kopj lietderg patri. 5.3.4. TRANSPORTS Vsturiskais enerijas gala patri autotransport, izmantojot COPERT modeli, ir sadalts apaksektoros atbilstoi 6. tabul redzamajam un kop ar prjiem transporta apaksektoriem, k ar bunkuriem, ir redzams 39. attl. Izmantojot transporta tehnoloijm raksturgos prveides koeficientus (sk. 33. attlu), ir aprints atbilstoais enerijas pakalpojums jeb lietdergais patri, kura izmaiu tendences indeksu veid ir pardtas12. tabul.
70
60 Vietj avicija 50 Vietj kuoana Cauruvadi Starptautisk kuoana Starptautisk avicija Dzelzce 20 Autobusi Kravas manas 10 Pasaieru automana un motocikli
40
30
0 2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
39. ATTLS. ENERIJAS GALA PATRIA SADALJUMS APAKSEKTOROS, PJ 12. TABULA. LIETDERG PATRIA IZMAIU INDEKSS 2010=1 UN IZMAIU ELASTBA 2000 Vietj kuoana Starptautisk kuoana Starptautisk avicija Pasaieru automana un motocikli Kravas manas Autobusi Dzelzcea Cauruvadu Vietj avicija 0,03 0,03 0,23 0,56 0,69 0,62 0,97 2,00 3,79 2005 0,03 1,03 0,50 0,91 0,86 0,80 1,21 1,43 7,33 2010 1 1 1 1 1 1 1 1 1 2015 1,11 1,09 1,09 1,14 1,08 0,93 1,08 1,09 1,11 2020 1,20 1,17 1,17 1,26 1,15 0,92 1,16 1,17 1,20 2025 1,29 1,24 1,24 1,35 1,21 0,93 1,22 1,24 1,29 2030 1,37 1,30 1,30 1,42 1,27 0,94 1,28 1,30 1,37
Skot ar 2015. gadu enerijas pakalpojums ir prognozts un atkarb no sektora ir funkcija no iedzvotju skaita, pasaieru skaita un apgrozbas, auto skaita, nobraukuma, kravu prvadjuma un apgrozbas, IKP un privt patria.
44
Piemram, pasaieru automana un motocikli gadjum pakalpojums (Mkm) tiek Mkm auto prognozts izmantojot sakarbu - Mkm iedz , kur Mkm ir auto iedz nobraukums, iedz ir iedzvotju skaits, Mkm/auto ir auto nobraukums gad un auto/iedz ir auto skaits uz iedzvotju. Respektvi, izmantojot prognoztu iedzvotju skaitu, sasaistot auto skaitu un nobraukumu caur elastbu ar privto patriu, var aprint pieprasjumu pc enerijas pakalpojuma miljons kilometri. 5.3.5. LAUKSAIMNIECBA Lauksaimniecb modelts ir enerijas resursu un elektroenerijas patri, bet ne atseviu tehnoloiju lmen, izmantojot iekrtm raksturgos prveides koeficientus (sk. 33. attlu). Respektvi, enerijas gala patri ir viends ar enerijas pakalpojumu jeb lietdergo patriu. Patria izmaiu tendences indeksu veid, k ar izmaiu elastba pret pievienoto vrtbu, ir pardtas13. tabul.
13. TABULA. LIETDERG PATRIA IZMAIU INDEKSS 2010=1 UN IZMAIU ELASTBA 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 Elastba 20002010 Pievienot vrtba Elektroiekrtas Prjie enerijas resursi 0,72 1,14 0,80 0,88 1,12 0,96 1 1 1 1,15 1,05 1,05 1,39 1,11 1,11 1,58 1,15 1,15 1,77 1,19 1,19 -0,39 0,66 0,30 0,30 20102030
UC( DM ;t )
UC( DM ;t
5)
PVt PVt 5
1 5
ELAST( DM ;t ) 1 , kur PV ir
lauksaimniecbas sektora (DM) pievienot vrtba un ELAST ir elastba, kas raksturo sasaisti starp lietdergo patriu un pievienoto vrtbu. Sektoru vsturisk un nkotnes vidjs elastbu vrtbas ir pardtas13. tabul. 5.4. ENERIJAS RESURSU CENAS Enerijas resursu cenu attstba ir galvenais faktors, kas ietekm enerijas patria tendences, jo cena ko enerijas lietotjs ir gatavs makst rda, cik daudz enerijas resursus vii vlas patrt un cik daudz ir vrts ieguldt tehnoloiju efektivittes uzlaboan, lai nodrointu enerijas pakalpojumu. Cenu prognozes ir ieejas parametrs model. Nkotnes cenas enerijas resursiem ar pietiekami lielu ticambu ir grti prognozt. To uzskatmi parda 40. attl, apkopots IEA izstrdts Eiropas valstu dabas gzes cenas vsturisks prognou liel izkliede. Attl ar redzamas Eiropas valstu dabas gzes un LNG vidjs cena, k ar Latvij importts un apstrdes rpniecb patrts dabas gzes cena.
45
450 Europe natural gas imports WEO2011 Europe natural gas imports WEO2010 Europe natural gas imports WEO2009 Europe natural gas imports WEO2008 Europe natural gas imports WEO2007 Europe natural gas imports WEO2006 Europe natural gas imports WEO2005 Europe natural gas imports WEO2004 Europe natural gas imports WEO2002 Europe natural gas imports WEO2000 Europe natural gas imports WEO1998 LV natural gas - IMP-EXP
LV natural gas - apstrdes rpniecba - IMP-EXP Europe natural gas imports pipeline - IEA Europe natural gas imports - LNG - IEA
400
350
300
250
200
150
100
50
1992
1996
2002
2006
2012
2016
2022
2026
2028
2032
1988
1990
1994
1998
2000
2004
2008
2010
2014
2018
2020
2024
2030
40. ATTLS. EIROPAS VALSTU DABAS GZES FAKTISK CENA UN CENAS VSTURISKS PROGNOZES, US$2000/1000M3
Katrs enerijas resursa veids bs pieejami pietieko daudzum, lai apmierintu enerijas pieprasjumu apskatmaj laika period, bet ieganas un transportanas cena ir nenoteikta. Enerijas resursu cenu prognozes sastdtas, izmantojot IEA WEO 2011 esoo politiku scenrija prognozes (sk. 41. attlo): IEA valstu naftas vidjs cenas prognozes izmaiu tempi izmantoti naftas produktu cenu prognoz; Eiropas valstu dabas gze vidjs cenas prognozes izmantota dabas gzes cenu prognoz; OECD valstu ogu vidjs cenas prognoze izmantota ogu un ts izmaiu tempi izmantoti cieto kurinmo cenu prognoz.
46
2034
18
16
14
EUR(2000)/GJ
12 10 8 6 4
IEA valstu naftas imports Eiropas valstu dabas gzes imports OECD valstu ogu imports
2
0 19982002 20032007 20082012 2015 2020 2025 2030 2035
41. ATTLS. ENERIJAS RESURSU CENU PROGNOZE PC IEA WEO 2011
Cenu prognou trajektorijas ir pieemtas gludas, bet tas nenozm, ka ts interpret k stabilu cenu prognozi, drzk k ilgtermia trajektorijas, ap kurm cenas var svrstties. Enerijas resursu cenas5 2000.-2011. gadam ir aprintas pc EUROSTAT (External trade datu bze) datiem par rjo tirdzniecbu un neietver nodokus. Vietjo enerijas resursu cenas ir atkargas importto enerijas resursu cenm. Prognozts, ka enerijas resursu cenas pieaugs laika period 2000.2030. gadam. Elektroenerijas un centralizt siltuma cena tiek aprinta model. Enerijas resursu cenu prognoze redzama 42. attl un 14. tabul.
30 25
Dzedegviela
Benzns
20
EUR(2000)/GJ
Importt elektroenerija Mazuts

Dabas gze Ogles
15
10
Biomasa - D 5
Biomasa - C
Biomasa - B
0 19982002
20032007
20082012
2015
2020
2025
2030
2035
Biomasa - A
42. ATTLS. ENERIJAS RESURSU CENU PROGNOZE
- Preu importa dati, skot ar 1995. gadu, uzrdti faktiskajs CIF cens (preces cena, kuru veido preces vrtba, ieskaitot transporta un apdroinanas izmaksas ldz importtjvalsts robeai). Preu eksports uzrdts faktiskajs FOB cens (preces cena, kuru veido preces vrtba, ieskaitot transporta un apdroinanas izmaksas ldz eksporttjvalsts robeai)
47
Tradicionl ciet biomasa (koksne) sadalta etrs cenu grups ar atirgiem pieejamiem daudzumiem. Kopjais pieejamais daudzums ir 100 PJ gad.
14. TABULA. CENAS IMPORTTAJIEM ENERGORESURSIEM, EUR(2000)/GJ 19982002 Importt elektroenerija Dzedegviela Benzns Mazuts Dabas gze Ogles Biomasa - A Biomasa - B Biomasa - C Biomasa - D 6.0 4.8 5.0 2.3 2.4 1.4 1.4 1.8 2.7 3.8 20032007 7.5 11.4 11.6 5.6 3.4 2.1 1.5 2.0 3.0 4.2 20082012 14.3 15.9 15.3 9.3 8.8 3.1 1.8 2.3 3.5 4.9 2015 15.2 21.3 20.5 12.5 9.3 4.2 2.5 3.2 4.8 6.8 2020 16.1 23.6 22.7 13.8 9.9 4.4 2.6 3.4 5.0 7.0 2025 17.4 25.5 24.5 14.9 10.7 4.6 2.7 3.5 5.2 7.3 2030 18.4 26.9 25.9 15.8 11.3 4.7 2.8 3.6 5.4 7.5 2035 19.0 28.0 26.9 16.4 11.7 4.8 2.8 3.7 5.5 7.7
Enerijas resursu piegdes izmaksas jeb transportanas izmaksas model ir emtas vr katram sektoram atsevii. Enerijas resursu piegdes cens ir iekauti iekzemes kravas prvadjumi, enerijas resursu uzglabana, degvielas uzpildes stacijas utt. Elektroenerijas, centralizt siltuma un dabas gzes piegdes sistmas model attlotas k atsevias tehnoloijas. 5.5. KVANTITATVIE MRI 5.5.1. AER MRI Model enerijas raoanai no AER ir pieejami dadas tehnoloijas un AER avoti, piemram, ciets (koksne, salmi u.c.), idrs (bioetanols, biodzedegviela u.c.) un gzveida (biogze) biomasa un to izmantoanas tehnoloijas, hidro, vja un saules enerijas tehnoloijas u.tml. Saska ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantoanas veicinanu un ar ko groza un sekojoi atce Direktvas 2001/77/EK un 2003/30/EK, kas stjs spk 2009. gada 25. jnij, I pielikuma A dau Latvijai visprjais mris no AER saraotas enerijas patsvaram enerijas bruto gala patri 2020. gad noteikts 40% apmr, t.sk., jnodroina, ka no RES-F patsvars transport 2020. gad ir vismaz 10% no enerijas gala patria transport. Analizti ir divi scenriji, kuros ir modelts AER pilnais mris - EFF_R40-F10 un EFF_R50-F125 (Stratijas scenrijs) (sk. 2. tabulu). AER miniml patsvara enerijas bruto gala patri, k ar AER-F miniml patsvara transporta enerijas gala patri, trajektorijas ir pardtas 16. tabul.
15. TABULA. AER PATSVARA TRAJEKTORIJAS ATTIECG ENERIJAS GALA PATRI Scenrijs EFF_R40-F10 EFF_R50-F125 Ierobeojums AER, % t.sk., AER-F, % AER, % 2010 32,5 3,3 32,5 2015 35,8 7,88 35,8 2020 40,0 10,0 40,0 2025 40,0 10,0 45,0 2030 40,0 10,0 50,0 2035 40,0 10,0 50,0
48
EFF_AER-E75
t.sk., AER-F, % AER-E, %
3,3 42,1
7,88 50,3
10,0 58,5
11,25 66,8
12,5 75,0
12,5 75,0
Saska ar MK noteikumiem Nr.772 Noteikumi par biodegvielas kvalittes prasbm, atbilstbas novrtanu, tirgus uzraudzbu un patrtju informanas krtbu (sk. ar MK noteikumus Nr.332 Noteikumi par benzna un dzedegvielas atbilstbas novrtanu) Latvij ir atauts realizt du iekdedzes dzinjos izmantojamu biodegvielu un biodegvielas sajaukumu (AER-F) ar fosilo degvielu: Svinu nesaturou benznu, kur satur dehidrattu bioetanolu, ja absolt spirta saturs ir 4,55 (E5) vai 9,510 (E10) vai 7085 (E85) tilpuma % no kopj produktu daudzuma; Dzedegvielu (t.sk. mren klimata apstkos izmantojamu A, B, C, D, E un F kategorijas dzedegvielu), kura satur biodzedegvielu, kas iegta no rapu sklu eas, 4,55 (B5) vai 6,57 (B7) tilpuma % apjom no kopj produkta daudzuma; Dzedegvielu, kura satur biodzedegvielu, kas iegta no rapu sklu eas 3030,5 tilpuma % apjom no kopj produkta daudzuma (B30); Biodzedegvielu, kas iegta no rapu sklu eas (B100); Tru rapa sklu eu un citas no eas augiem iegtas tras nerafintas vai rafintas augu eas, kas k degviela ir piemrotas izmantoanai noteiktu veidu iekdedzes dzinjos (AE100); Biogzi - gzdegvielu, kas iegta no biomasas un (vai) bioloiski nordms atkritumu frakcijas un attrta ldz kvalittei, kas ir ldzvrtga dabasgzes kvalittei. K redzams zemk robea biokomponetes piejaukumam fosilajai degvielai ir 4,5 tilpuma %. Tpc visos modea scenrijos (izemot references (REF) scenriju) skot ar 2010. gadu autotransport izmantotais benzns un dzedegviela attiecgi satur vismaz 4,5 tilpuma % bioetanolu vai biodzedegvielu, kam atbilst attiecgi 2,89 vai 4,21 % emot vr enerijas ietilpbu. Tas ir nedaudz zemk par 2011. gada rdtjiem. Bioetanola un biodzedegvielas patsvars laika periodam 2008.-2011. gads ir redzams 16. tabul.
16. TABULA. FOSILS DEGVIELAS UN BIOKOMPONENU PATRI UN PATSVARS 2008 Benzns, TJ Bioetanols, TJ Bioetanola patsvars, % Bioetanola patsvars, tilpuma % Dzedegviela, TJ Biodzedegviela, TJ Biodzedegvielas patsvars, % 16269 1 0,01% 0,01% 28256 81 0,29% 2009 13586 108 0,79% 1,26% 25154 65 0,26% 2010 12308 350 2,84% 4,50% 27449 752 2,74% 2011 10728 318 2,96% 4,69% 26939 1341 4,98% 4,21% 2,89% 4,5% Pc 2011
49
Biodzedegvielas patsvars, tilpuma % AVOTS: CSP
0,31%
0,28%
2,94%
5,33%
4,5%
Elektroenerijas tirgus likum noteikto AER-E mri neem vr, jo Elektroenerijas tirgus likuma 29. panta 2. da6 49,3% AER-E daa Latvijas elektroenerijas galalietotju kopj patri ir noteikta ldz 2010. gada 31. decembrim. Atsevii ir izstrdts scenrijs (EFF_AER-E75), kur 2030. gad ir jsasniedz 75% AER-E elektroenerijas kopj enerijas gala patri (sk. 2. un 16. tabulu). 5.5.2. EMISJU IEROBEOJUMS Emisiju samazinanas paskumus, kurus var novrtt ar modeli, var sagrupt pc sekojom pabm: Kurinm aizvietoana un kurinm kvalittes uzlaboana nozm augstu emisiju kurinmo aizstanu ar trku kurinmo sadedzinanas iekrt, kur var lietot ar vienlaicgi vairkus kurinmos. Kurinmo aizvietoanas piemrs ir dabasgzes aizstana ar biomasu katlumj; Enerijas prveides tehnoloiju aizvietoana nozm augstu emisiju enerijas prveides procesu aizstana ar mazk emisiju intensviem procesiem. Piemram, ogu elektrostaciju aizstana ar gzes elektrostacijm; Enerijas efektivittes paskumi iekauj visus tehniskos un ekonomiskos paskumu, kuri vrsti uz raoanas sistmu vai enerijas sektora patnj enerijas patria samazinanu; Emisiju samazinanas tehnoloijas ir dadas tehnoloijas, kuras izstrdtas, lai samazintu gaisa piesroanu. Ts atiras pc izmantot kurinm veida un var bt dadas. Piemram, slapj kaakmens un saus sorbenta inekcija metodes var izmantot SO2 emisiju samazinan.
5.5.2.1. SEG EMISIJAS
Latvija uzmusies pildt starptautisks saistbas globlo klimata prmaiu novranai, parakstot ANO Visprjo konvenciju par klimata prmaim 1992. gad Riodeaneiro un ratificjot to LR Saeim 1995. gad. Konvencijas mris ir sasniegt SEG koncentrcijas stabilizciju atmosfr td lmen, kas novrstu bstamu antropognu iejaukanos klimata sistm. Atbilstoi Konvencijas 1997. gada 11. decembra Kioto protokolam, kuru Latvija parakstja 1998. gad un LR Saeima ratificja 2002. gad, Latvijai individuli vai kopg
- Noteikta daa no visu Latvijas elektroenerijas galalietotju kopj patria ir obligti nosedzama ar elektroeneriju, kas raota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. o dau katram atjaunojamo energoresursu veidam piecu gadu periodam, skot no 2006. gada 1. janvra, nosaka Ministru kabinets t, lai ldz 2010. gada 31. decembrim s daas procentulais patsvars attiecb pret kopjo elektroenerijas patriu sasniegtu ne mazk k 49,3 procentus
50
rcb ar citu valsti jpank, ka antropognie tieie SEG (t.i., CO2, CH4, N2O, HFC, PFC un SF6) izmei, izteikti kopj form, laika posm no 2008. ldz 2012. gadam bs 8% zem 1990. gada izmeu lmea. Izvirztais Kioto mris nav ambiciozs, jo saska ar 2010. gada SEG emisiju inventarizciju (sk. 17. tabulu) Latvijas kopjs faktisks SEG emisijas bija 55% zem 1990. gada izmeu lmea. Tpc Latvija piedals starptautiskaj emisiju tirdzniecb k emisiju prdevjs valstm, kuras, lai izpildtu savas saistbas, prk emisiju ataujas. 2008. gada 23. janvr Eiropas Komisija nca klaj ar Klimata enertikas paketi , kuras kontekst tika publicti divi dokumenti, kas ir saistti ar SEG emisiju ierobeoanu: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktvas 2003/87/EK par siltumncefekta gzu emisijas kvotu tirdzniecbas sistmas izveidi Kopien un groza Padomes Direktvu 96/61/EK ldzinjs darbbas prskats, t.i., emisijas kvotu tirdzniecbas sistmas (ETS) prskats. Sistmas dalbnieki ir rpniecisks iekrtas energoietilpgajs tautsaimniecbas nozars, tai skait elektroenerijas un siltumenerijas, cementa, keramikas, trauda, stikla u.c. raoanas iekrtas. Skotnji direktva bija domta, lai nodrointu ES kopjo saistbu izpildi (samazint SEG emisijas par 8%) Kioto protokola kontekst. Galven korekcija bija ieviest vienotu ES mroga emisijas ierobeojumu, kas 2020. gad sasniegtu lmeni, kas ir zemks par 21% pret 2005. gadu. ETS iekautajm nozarm nav valsts individula mra. Lmums emisiju samazinanai nozars, ko neaptver ETS. Saska ar Eiropas Parlamenta un padomes 2009. gada 23. apra lmums Nr. 406/2009/EK par dalbvalstu paskumiem siltumncas efektu izraisou gzu emisiju samazinanai, lai izpildtu Kopienas saistbas siltumncas efektu izraisou gzu emisiju samazinanas jom ldz 2020. gadam Latvija ir uzmusies, ka SEG emisiju pieaugums ne-ETS nozars 2020. gad nedrkst prsniegt +17%, saldzinot ar 2005.gadu. Saska ar Latvijas nacionlo reformu programmu ES 2020 stratijas stenoanai Latvijas mris ir ierobeot valsts kopjs SEG emisijas, lai 2020. gad ts neprsniegtu 12,2 Mt CO2 ekvivalenta. is mris iekauj visu augstkminto starptautisko saistbu izpildi. Saska ar trajektoriju 2015. gada emisiju ierobeoanas starpmris ir 12,4 Mt CO2 ekvivalenta (sk. 17. tabulu).
17. TABULA. SEKTORLS SEG EMISIJAS 1990 2000 2005 2010 2020 (Reformu programma) 8550 500 Pastiprintais mris 2020 7872 850 2030 6825 850
1. Enertika (t.sk., transports) 2. Rpniecbas procesi
Gg Gg
19103 599
7363 180
8046 292
8401 639
51
3. Solventi un citu produktu lietoana 4. Lauksaimniecba 5. Zemes izmantoana, Zemes izmantoanas izmaias un mesaimniecba 6. Atkritumi Kop (bez ZIZIIM)
Gg Gg Gg
51 6002 -16011
45 1966 -14489
36 2179 -17368
42 2330 -17147 2500 2500 2300
Gg Gg
801 26556
685 10238
693.20 11247
666.09 12077
650 12200
650 11872
500 10475
Indekss (2005=100) 1. Enertika (t.sk., transports) 2. Rpniecbas procesi 3. Solventi un citu produktu lietoana 4. Lauksaimniecba 5. Zemes izmantoana, Zemes izmantoanas izmaias un mesaimniecba 6. Atkritumi Kop (bez ZIZIIM) 237.4% 205.1% 140.5% 275.4% 92.2% 91.5% 61.6% 124.1% 90.2% 83.4% 100% 100% 100% 100% 100% 104.4% 218.8% 116.2% 106.9% 98.7% 114.7% 114,7% 105,5% 106.3% 171.2% 97,83% 291,1% 84,82% 291,1%
115.5% 236.1%
98.8% 91.0%
100% 100%
96.1% 107.4%
93.8% 108.5%
93,8% 105,6%
72,1% 93,1%
Struktra 1. Enertika (t.sk., transports) 2. Rpniecbas procesi 3. Solventi un citu produktu lietoana 4. Lauksaimniecba 6. Atkritumi Kop (bez ZIZIIM) 71.9% 2.3% 0.2% 22.6% 3.0% 100% 71.9% 1.8% 0.4% 19.2% 6.7% 100% 71.5% 2.6% 0.3% 19.4% 6.2% 100% 69.6% 5.3% 0.3% 19.3% 5.5% 100% 70.1% 4.1% 0.0% 20.5% 5.3% 100% 5,5% 4,8% 66,3% 7,2% 0,0% 21,1% 65,2% 8,1% 0,0% 22,0%
ZIZIIM Zemes izmantoana, zemes izmantoanas izmaias un mesaimniecba (LULUCF - Land Use, LandUse Change and Forestry) AVOTS: Latvias national inventory report. Submission under UNFCCC and the Kyoto protocol. Common reporting formats (crf) 1990 2010, 2012.
Enertika ir lielkais SEG emisiju avots (70% 2010. gad), tpc mra sasniegana ir atkarga no emisiju ierobeojou politiku un paskumu stenoanas ai sektor. Darb ir apskatts scenrijs EFF_SEG-UP, kur saska ar reformu programmu ir izveidots kopjs emisiju ierobeojums skot ar 2020. gadu 8550 Gg CO2 ekvivalenta.
5.5.2.2. PRJS EMISIJAS
52
Saska ar MK noteikumiem Noteikumi par kopjo valst maksimli pieaujamo emisiju gais skot ar 2010. gadu ir jievro sra dioksdam (SO2), slpeka oksdiem (NOx), gaistoiem organiskajiem savienojumiem (GOS) un amonjakam (NH3) noteikt maksimli pieaujam emisija gais. Kopjo valst maksimli pieaujamo emisiju gais un 2010. gada faktisks emisijas ir apkopotas 18. tabul. K redzams, ka 2010. gad emisijas ir btiski zem pieaujam emisiju lmea. 2010. gad kopjo NOx un SO2 emisiju daudzumu galvenokrt veidoja enertikas sektora emisijas (89% un 95%), GOS emisijs tas sastdja nedaudz vairk par pusi (56%), bet NH3 emisijm tas veidoja niecgu dau 2%.
18. TABULA. KOPJ VALST MAKSIMLI PIEAUJAM EMISIJA GAIS UN EMISIJU LMENIS 2010. GAD Mrvienba Pieaujams emisijas 2010 Gg Gg % no pieaujams emisijas t.sk., Enertika Gg % no kopj no t Transports Gg % no enertikas NOx 61 33,72 55,3% 30,03 89,1% 19,02 63,3% GOS 136 65,01 47,8% 36,32 55,9% 3,03 8,3% SO2 101 3,16 3,1% 3,00 94,9% 0,10 3,3% NH3 44 17,34 39,4% 0,33 1,9% 0,21 63,6%
Modelanas scenrijos nav uzlikti griestu ierobeojumi m emisijm. Tau pareiz saistb ar envas konvencijas par robersojoo gaisa piesroanu lielos attlumos Gteborgas protokolu7 tiek gatavoti stingrki emisiju ierobeojumi, kas nkotn btu jem vr scenriju izstrd. 5.6. PASKUMI 5.6.1. EMISIJU NODOKI (DABAS RESURSU NODOKLIS) Saska ar Dabas resursu nodoka likumu ar nodokli apliek piesrojou vielu emisiju vid un emitto SEG gzu apjomu. Stacionras tehnoloisks iekrtas operatori un gaisa kuu operatori, kuri ir iekauti ES ETS nemaks nodokli par CO2 emisijm, kura likme ir redzama 19. tabulas rindi CO2/Lauksaimniecba un Pakalpojumi. Latvij ETS sektors prveidoanas sektor un rpniecb attiecgi veido aptuveni 90% un 60% sektora SEG emisijs. emot vr o attiecbu, ES ETS tirgoto EUA (European Union Allowance) vienbu ikgadjo vidjo cenu (sk. 43. attlu) un CO2 nodoku likmi, ir aprinta vidj CO2 nodoku likme rpniecb un enerijas prveidoanas sektor. EUA cena 2020. un 2030. gad attiecgi pieemta 20,8 un
- The 1999 Gothenburg Protocol to Abate Acidification, Eutrophication and Ground-level Ozone
53
32,5 EUR (2000) par tonnu CO2, saska ar PRIMES modea scenrijos izmantotajm.
10000 9000 8000 7000 6000 5000 20 18 16 14 12 10 CO2 ETS Mt CO2 ETS EUR(2000)/t
4000
3000 2000 1000 0
8
6 4 2 0
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
43. ATTLS. TIRGOTAIS EAU APJOMS UN VIDJ CENA Avots: Publikciju srija State and trends of the Carbon Market, World Bank.
Modelts emisiju vidjs nodoku likmes ir apkopotas 19. tabul.

19. TABULA. EMISIJU NODOKU LIKMES, EUR (2000)/TONNA Sektors CH4, NOx, SOx, GOS PM Lauksaimniecba, Pakalpojumi, Rpniecba un Enerijas prveidoana Lauksaimniecba, Pakalpojumi, Rpniecba un Enerijas prveidoana Rpniecba un Prveidoana Lauksaimniecba un Pakalpojumi Enerijas prveidoana Rpniecba 2000 17,9 2005 38,6 2010 69,1 2015 67,3 2020 67,3 2025 67,3 2030 67,3
5,4
5,2
4,6
44,9
44,9
44,9
44,9
NH3 CO2
18,0 0,0 0,0 0,0
17,0 0,1 5,4 3,4
15,0 0,7 11,5 8,4
15,0 2,2 13,5 10,6
15,0 2,2 18,5 14,2
15,0 2,2 23,6 17,9
15,0 2,2 28,6 21,7
Piezme: Likmes aprints vidjs piecu gadu garam laika periodam, kura vidus gads ir tabul redzamais
5.6.2. ENERIJAS NODOKI (AKCZES NODOKLIS, DABAS RESURSU NODOKLIS, ELEKTROENERIJAS NODOKLIS) Elektroenerijas nodoka likums nosaka kd elektroeneriju apliek ar elektroenerijas nodokli. Saska ar Dabas resursu nodoka likumu ar nodokli apliek kdras ieguvi, ogles, koksu un ligntu (brnogles). Likums par akczes nodokli nosaka krtbu, kd akczes preces - naftas produktus un dabas gzi atkarb no to izmantoanas apliek ar akczes nodokli.
54
Akczes nodoklis neattiecas uz energoresursiem, ja tos izmanto citiem mriem, nevis k degvielu vai kurinmo. Modelts enerijas vidjs nodoku likmes ir apkopotas 20. tabul.
20. TABULA. ENERIJAS NODOKLIS, EUR(2000)/GJ 2000 Benzns Dzedegviela** LPG Dabas gze Dzedegviela Degvielea Ogles Dabas gze Kdras ieguve LPG Dzedegviela Dabas gze Elektroenerija 2005 2010 9,10 7,30 2,26 1,18 0,89 0,18 0,23 0,23 0,02 2,26 0,89 0,23 0,20 2015 9,64 7,40 2,22 2,34 1,27 0,30 0,25 0,40 0,03 2,22 1,27 0,40 0,22 2020 9,64 7,40 2,22 2,34 1,27 0,30 0,25 0,40 0,03 2,22 1,27 0,40 0,22 2025 9,64 7,40 2,22 2,34 1,27 0,30 0,25 0,40 0,03 2,22 1,27 0,40 0,22
Transports* 7,78 7,22 5,15 1,42 0 0,50 0 0 0 0,02 1,42 0,50 0 0 Rpniecba 2,14 0,51 0 0,02 5,47 2,14 0 0,51 0 0,03 0 0,02
Kurinmais***
Elektroenerija Piezmes: Vidjs likmes aprints piecu gadu garam laika periodam, kura vidus ir tabul redzamais gads. * - neattiecas uz avio un kuoanu; ** - neattiecas uz lauksaimniecb izmantots zemes apstrdanu un pasaieru prvadjumiem; *** - neattiecas, ja izmanto elektroenerijas raoanai vai koenercij.
5.6.3. KURINMAIS AR ZEMU SRA SATURU MK noteikumi Nr.332 Par benzna un dzedegvielas atbilstbas novrtanu nosaka kvalittes prasbas, k ar sra saturu, Latvijas tirg piedvtajam benznam un dzedegvielai (t.sk., gzeai), kas paredzta izmantot autotransporta ldzeku un visurgjja tehnikas (tostarp iekjo densceu kuu, kad tie nekuo jr), lauksaimniecbas un mesaimniecbas traktoru, k ar atptas kuu, kad tie nekuo jr, dzirksteaizdedzes dzinju un kompresijaizdedzes dzinju darbinanai. MK Noteikumi Nr.801 Noteikumi par sra satura ierobeoanu atseviiem idrs degvielas veidiem nosaka idrs degvielas veidus ar paaugstintu sra saturu, kurus aizliegts izlaist brvam apgrozjumam vai realizt, k ar nosaka vides kvalittes normatvus iekrtm un noteikta veida kuoanas ldzekiem, kuri izmanto sru saturou idro degvielu. Sra saturs degviel ir apkopots 21. tabul.
21. TABULA. SRA SATURS KURINM, GG/PJ 2005 Benzns 0,0023 2010 0,0005 2015 ... 0,0005
55
Dzedegviela transportam Dzedegviela lauksaimniecbas traktor tehnikai Dzedegviela u.c. naftas produkti citm vajadzbm Flotes dzedegviela Mazuts u.c. naftas produkti
0,0024 0,0471 0,0941 0,0941 0,4828
0,0005 0,0471 0,0471 0,0471 0,4828
0,0005 0,0471 0,0471 0,0471 0,4828
5.6.4. ENERIJAS EFEKTIVITTE KS Visos scenrijos (izemot REF) apskattas enerijas patria samazinanas iespjas dzvojams un publisks ks (attiecgi mjsaimniecbas un pakalpojumi) izmantojot energoefektivittes paaugstinanas paskumus, kuri dod pozitvu ieguldjumu ar SEG emisiju samazinan, k ar samazina nepiecieamo finanu resursu apjomu importtiem energoresursiem un tehnoloijm. Enerijas efektivitte dzvojams ks ir modelta ietaupts enerijas un izmaksu lku veid pie zemkm izmaksm darbojas ltki paskumi, pie augstkm izmaksm drgki (sk. 22. tabulu).
22. TABULA. ENERIJAS EFEKTIVITTES PASKUMU PAKEU POTENCILS UN PATNJS IZMAKSAS Paskuma potencils (% no lietdergs enerijas lmea 2010. gad) % 1. paskumu pakete 2. paskumu pakete 3. paskumu pakete 15% 15% 30% 100 199 272 Savrupmjas Daudzdzvoku mjas
EUR(2000)/GJ 109 190 254
56
57
PIELIKUMS 1.
IZMANTOTAI MODELIS UN METODOLOIJA

MARKAL-LV
Enertikas un vides sistmas ptjumos pasaul plai tiek izmantots MARKAL modelis (sk. http://www.iea-etsap.org/web/index.asp). Tas tapis un tiek attstts kop pirms naftas krzes starptautiskas sadarbbas rezultt8, kas ir liela priekrocba, saldzinot ar modeiem, kuri izstrdti vienas institcijas ietvaros. MARKAL modeli ar lieto IEA9 un ASV EIA10 savu prskatu veidoan par enerijas patria nkotnes scenrijiem pasaul. MARKAL ir optimizcijas modelis, kur parasti attlo enertikas sistmas attstbu ilg laika period (parasti 40-50 gadu) nacionl vai reionl lmen. MARKAL-LV ir optimizcijas modelis, kur attlota Latvijas enertikas nozares attstbu 50 gadu laika posm nacionl lmen. Iegtie rezultti ir atkargi no ieejas parametriem un izmantot modea algoritma modifikcijas. Galvens modea paradigmas ir idels tirgus (competitive partial equilibrium) un tehnoloiju attstbas pr redzamba visa apskatm perioda garum (perfect foresight).
Enertika un ekonomika
Tehnoloiju pieejamba un izvle Enerijas patri un tehnoloiju izmaksas
Ekonomika un sabiedrba
Resursi un tirdzniecba
Enerijas pakalpojumu pieprasjums
Ieguve un tirdzniecba (t.sk. emisiju ataujas)
MARKAL TIMES
Vides ierobeojumi
Iespaids uz vidi
Vide
44. ATTLS. MARKAL MODELANAS PLATFORMAS ENERTIKAS EKONOMIKAS VIDES MIJIEDARBBA
- Enerijas tehnoloiju sistmu analzes programma (ETSAP - Energy Technology Systems Analysis Program) ir Starptautisks Enertikas aentras (IEA) stenoanas nolgumu, kas izveidota 1976.gad (http://www.iea-etsap.org/web/index.asp)
9
- International Energy Agency (Starptautisk enertikas aentra) - Energy Information Administration (Enertikas informcijas administrcija)
10
58
Model MARKAL-LV matemtiski ir aprakstta visa Latvijas enerijas sistma skot ar enerijas pieprasjumu (lietdergs enerijas patrii jeb enerijas pakalpojumi), tad enerijas gala patria un prveidoanas sektora posmi, un beidzot ar primrs enerijas piegdi (vietjo resursu ieguve, imports un eksports). Modea ieejas informcija ir prognozes par enerijas resursu cenm, tehnoloiju un enerijas resursu raksturojums, k ar enerijas pakalpojumu pieprasjumu(energy service demands), piemram, apsildmo telpu platba vai tonnu kilometri, kas atspoguo nepiecieambu pc attiecg enerijas daudzuma. MARKAL-LV k enertikas un vides sistmas analzes instrumentrijs nodroina daudzpusgu analu veikanu, kur ldzs esoajai Latvijas enertikas struktrai ir apraksttas nkotn iespjams alternatvs enerijas piegdes des, tehnoloijas un emisiju samazinanas iespjas. Modea struktra ir pielgota t, ka emisijas var rint ne tikai pc kurinm veida, bet ar pc sektora un tam atbilstoo tehnoloiju veida. Modeltajos enertikas attstbas scenrijos pc vajadzbas var em vr dadas iespjas, piemram: AER un vietjo resursu izmantoana, piemram, lielka AER daa bruto enerijas gala patri, plaka koksnes izmantoana centralizt siltumenerijas raoan, biodegvielu piejaukums fosilajai degvielai u.tml.; vides faktors, piemram, SEG, NOx, SO2, GOS, PM emisiju ierobeojumi un nodoki; emisiju samazinanas iespjas, piemram, veicot energoefektivittes paaugstinanas paskumus u.tml.; apgdes droums, piemram, elektroenerijas importa ierobeojumi, LNG terminls u.tml.; reionls tirdzniecbas iespjas, piemram, elektroenerijas un emisiju tirdzniecba; nkotnes nenoteiktba, piemram, enerijas resursu cenas, SEG emisiju ierobeoanas mri, k ar citas iespjas. Izmantojot enertikas un vides sistmas modeli MARKAL-LV, var, piemram, atbildt uz diem vai ldzgiem fundamentliem jautjumiem: kdam jbt enertikas attstbas scenrijam, lai nodrointu drou un izmaksu efektvu enerijas apgdi; kdi bs atbilstoie emisiju lmei enertikas attstbas scenrijiem;
59
kds izmaksu sadrdzinjums ir sagaidms, lai sasniegtu izvirztos AER mrus; kdi paskumi jveic, lai vartu izpildt vides nosacjumus, k tie ietekms enerijas piegdes struktru, kdas bs emisiju samazinanas izmaksas; cik attstbu scenriju izvltas stratiju izmaksas ir atkargas no piemumiem (energoresursu cenas, ekonomisk izaugsmes tempi u.tml.). Pirm MARKAL-LV versija tika izveidota 1995. gad sadarbb ar Norvu instittu IFE un modelis tiek attstts ldz pat im laikam. Sadarbb ar dadm institcijm MARKAL-LV ir izmantots vairkos ptjumos par SEG emisiju prognou izstrdanu enertikas sektoram, k ar dados projektos saistb ar enertikas attstbas scenriju izstrdi un enertikas politikas novrtanu, kuru atsevii rezultti ir aprobti dadu politisko dokumentu izstrd: ptjums Latvijas enertikas attstbas scenriju modelana (2012., FEI sadarbb ar SPRK); ptjuma Latvijas siltumncefekta gzu emisiju un piesaistes prognou ldz 2020. gadam sagatavoana saska ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lmumu Nr.280/2004/EK (2011., FEI sadarbb ar VARAM); ptjums Latvijas starpposma mri nacionlajiem emisiju griestiem atsevim gaisu piesrojom vielm 2020. gad saska ar Direktvu 2001/81/EC un 2003/35/EC grozjumiem (2008.-2009., FEI sadarbb ar Latvijas Vides aizsardzbas fondu); valsts ptjumu programma Modernu metou un tehnoloiju izpte un izstrde enertik: videi draudzgiem atjaunojams enerijas veidiem, enerijas piegdes drobai un enerijas efektvai izmantoanai. Projekts Nr. 6 Metodes un tehnoloijas ilgtspjgas un droas Latvijas valsts enerijas apgdes plnoanai (2007.-2008., FEI); ptjums Latvijas Siltumncefekta gzu emisiju un piesaistes prognou sagatavoana ldz 2020. gadam saska ar Eiropadomes 2007. gada 8.9. marta secinjumiem (2007., FEI sadarbb ar Vides ministriju); prognozes izstrde energoresursu patriam un SEG emisijm enertik, ieskaitot transportu (2006. un 2007.); prieklikumu sagatavoana Rcbas programmas valsts kopjo emisiju gais samazinanas datu un satura precizanai, ietverot SO2, NOx, GOS, NH3 emisiju un prognou rdtjus 2010. gadam attiecb uz enertikas nozari (2006.); Enerijas patria prognozes klimata prmaiu samazinanas programmai 2005.-2010. gadam (2005.);
60
Nacionls stratijas izstrdes nosacjumu izpte un stratijas izstrde biomasas un citu reeneratvo energoresursu izmantoanai Latvijas pavaldbu siltumapgdes sistms (2004., sadarbb ar BO VSIA Vides projekti); paskumu novrtjums nacionlo emisiju samazinanai enertik laika posm ldz 2010. gadam. Rcbas programmas Valsts kopjo emisiju samazinana ietvaros (2003., sadarbb ar LR Vides ministriju); RES-E atbalsta shmu modelana un izpte (2003., sadarbb ar Ekonomikas ministriju); Latvijas elektroenerijas apgdes sistmas drouma un ekonomiskais novrtjums laika posmam ldz 2006. gadam (2001., sadarbb ar Ekonomikas ministriju); 1998. un 2001. gad, izmantojot modeli izstrdtas enerijas patria prognozes Latvijas Republikas otrajam un treajam nacionlam ziojumam ANO visprjs konvencijas "Par klimata prmaim" ietvaros (sadarbb ar Vides ministriju); Emisiju atauju tirdzniecba starp Ziemeu un Baltijas valstm. (sadarbb ar Tallinas Tehnisko universitti un Institutt For Energiteknikk); CO2 izmeu samazinanas potencila novrtjums, realizjot energoefektivittes paaugstinanas paskumus ks, izmantojot enertikas sistmu optimizcijas modeli MARKAL (2000., sadarbb ar Vides ministriju); Latvijas enertikas sektora ekonomikas vrtjums klimata prmaiu kontekst (2000., sadarbb ar International Resources Group, Ltd. un Vides ministriju); ptjumam "Dau politisko ldzeku un paskumu novrtjums enertikas un mesaimniecbas sektoros" tika izstrdti attstbas scenriji enertikas sektoram (1998., sadarbb ar Vides ministriju); CO2 emisijas Latvij (1998., sadarbb ar Institutt For Energiteknikk); SOx izmeu prognoze Latvijai ldz 2010. gadam (1996., sadarbb ar Vides ministriju). METODOLOIJA Parasti ar modeli atrod optimlo atrisinjumu vairkiem scenrijiem, lai vartu tos izvrtt un saldzint. Parasti izstrd references scenrijs, kur, piemram, nav ierobeotas CO2 emisijas vai zemkas energoresursu cenas, kuru saldzina ar citiem scenrijiem, kuros ir paredzta CO2 emisiju ierobeoana vai pie
61
augstkm energoresursu cenm. Katram scenrijam modelis atrads visltko resursu, tehnoloiju un apgu u kombinciju. Modea pamat ir enerijas un izmeu tehnoloijas, kuras ir raksturotas ar tehniskiem un ekonomiskiem parametriem. Pareizjs un nkotnes tehnoloijas ir ieejas informcija model. Model vien sistm ir integrta gan enerijas lietotju, gan apgdes puse, tpc ts mijiedarbojas. Mekljot atrisinjumu, modelis izvlas tehnoloiju kombinciju, minimizjot kopjs izmaksas: nosakot vism tehnoloijm pilns dzves cikla izmaksas, ietverot vides izmaksas; identificjot un sarindojot tehnoloijas pc to iespaida uz sistmas kopjm izmaksm; prbaudot, vai ievroti visi ierobeojumi; nosakot, kad vislabk skt rkoties, lai ievrotu ierobeojumus nkotn; neprtraukti prliecinoties vai identificts tehnoloijas ir joprojm labks.
Energoresursu Prveidoana Enerijas patri
Lietdergs enerijas pieprasjums
Resursi
Procesi
Imports Naftas Prstrdes Rpncas Vietjie Krjumi Energoresursu prstrde Emisiju ierobeoana Eksports
Elektroenerija Siltumenerija
45. ATTLS. ENERIJAS PLSMAS CAUR REFERENCES ENERTIKAS SISTMU
Model izmantots enertikas references sistmas (skat. 45. attlu) koncepts, kas sasaista vien sistm enerijas pieprasjumu, resursus, tehnoloijas un tirgus preces (enerijas nesji, emisijas). Dadi enerijas resursu piegdtji, procesu, transformcijas un patrtju tehnoloijas konkur gala enerijas patrtju tirg, lai nodrointu lietdergs enerijas pieprasjumu. Modelis izvlas optimlko enertikas sistmas struktru katram laika posmam, minimizjot izmaksas, emot vr dadus ierobeojumus.
Gala patria tehnoloijas
62
MARKAL modea struktra ir formulta ar maingajiem lielumiem, viendbm un neviendbm, kuras nosaka ar ieejas parametriem. Viss s informcijas kopums ir matemtisks enertisks references sistmas attlojums. Optimizcijas uzdevuma formuljums sastv no triju objektu grupm11: mrfunkcija (izsaka lielumu, kur ir jminimiz vai jmaksimiz), maingie loceki (nezinmie) un ierobeojumi (neviendbas, kuras ir jievro). MARKAL modea mrfunkcija ir aplkots sistmas katra laika perioda kopjo izmaksu (visos reionos r, vism tehnoloijm k, vism emisijm p un enerijas nesjiem f) diskontt summa. Vienkrot veid t ir pardta izteiksmes veid:
Invcost(k , t , r ) * INV (k , t , r ) Fixom (k , t , r ) * CAP (k , t , r ) Varom(k , t , r ) *
s
ACT (k , t , r , s ) ACT (k , t , r , s )
s
Delivcost( f , k , t , r ) * Input ( f , k , t , r ) * Miningcost(c, r , l , t ) * Mining (c, r , l , t )

t
(1 d ) ( t
1)*5
Tradecost(c, r , t ) * TRADE (c, r , r ' , t ) Importprice(c, r , l , t ) * Import(c, r , l , t ) Exportprice (c, r , l , t ) * Export (c, r , l , t ) Tax ( p, t , r ) * ENV ( p, t , r )
kur Invcost(k,t,r), Fixom(k,t,r), Varom(k,t,r) - tehnoloijas k vienbas investciju, maings un pastvgs izmaksas reion r laika period t; - enerijas nesja f vienbas piegdes izmaksas tehnoloijai k reion r laika period t; - enerijas nesja f daudzums, lai darbintu tehnoloijas k vienu vienbu reion r laika period t; - preces c ieguves izmaksas ar cenu lmeni l reion r laika period t; - transporta vai darjuma izmaksas precei c reion r laika period t; - importa un eksporta cena precei c
Delivcost(f,k,t,r)
Input(f,k,t,r)
Miningcost(c,r,l,t) Tradecost(c,r,t) Importprice(c,r,l,t), Exportprice(c,r,l,t)
11
- http://www.iea-etsap.org/web/MrklDoc-I_StdMARKAL.pdf
63
reion r laika period t; Tax(p,t,r) d - nodoklis par emisiju p reion r laika period t; - diskonta likme.
Maingo loceku vrtbas izvlas modelis, piemram: INV(k,t,r) - jaunu jaudu ieveanas lielums tehnoloijai k laika perioda t un reion r. Pieem, ka investcijas jauns jauds tiek veiktas perioda t skum; - tehnoloijas k uzstdt jauda period t un reion r; - tehnoloijas k izmantoana laika period t reion r diennakts laik s; - preces c daudzums, kuru prdod reions r reionam r laika period t. is maingais attlo tirdzniecbu starp reioniem endogni; - preces c daudzums reion r ar cenu lmeni l, kas tiek eksportta vai importta reion r laika period t. Ldzgs TRADE maingajam, bet nav noteikta importa eksporta izcelsme; - iegts preces c daudzums reion r ar cenu lmeni l laika period t; - emisijas p laika period t reion r.
CAP(k,t,r) ACT(k,t,r,s) TRADE(c,t,r,r)
IMPORT(c,t,r,l), EXPORT(c,t,r,l)
MINING(c,t,r,l) ENV(p,t,r)
MARKAL modea ierobeojumos ir izteiktas loiskas sakarbas, kuras modelim ir jievro, piemram, lietdergs enerijas pieprasjumu nodroinana, enerijas bilance, rezerves ierobeojums elektroenerijas patriam maksimum, emisiju ierobeojumi u.c. Ja kaut viens ierobeojums nav ievrots, tad uzdevumam nav atrisinjuma. Modea kods ir uzrakstts GAMS (General Algebraic Modeling System) valod. GAMS ir modelanas sistma matemtisks programmanas uzdevumiem. T ietver valodas kompilatoru un virkni augstas veiktspjas risintju (solvers) lineriem un nelineriem uzdevumiem. GAMS ir pielgots saretiem, liela mroga modelanas uzdevumiem, kas auj izveidot lielus modeus.
64

Pētījums "Enerģētikas Un Vides Rīcību Politiku Integrēta Plānošana Ilgtspējīgai Attīstībai Un Labai Pārvaldībai"

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Pētījums "Enerģētikas Un Vides Rīcību Politiku Integrēta Plānošana Ilgtspējīgai Attīstībai Un Labai Pārvaldībai"

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

ENERTIKAS UN VIDES RCBU POLITIKU INTEGRTA PLNOANA ILGTSPJGAI ATTSTBAI UN LABAI PRVALDBAI

RGA 2012. GADA, DECEMBRIS

References scenrijs Bzes scenrijs

EFF_R50F125 Stratijas scenrijs

AER 50% scenrijs

Tds pats k BASE

SEG emisiju ierobeojuma scenrijs

Tds pats k BASE

Tds pats k EFF

Tds pats k BASE

Tds pats k BASE

Tds pats k BASE

AER 40% scenrijs

BASE_TAX40 BASE_R40F10 BASE_R50F125 BASE_RE75 EFF_SEG-UP

Tds pats k BASE

Tds pats k BASE

2. ATTLS. SEG EMISIJAS ENERTIKAS SEKTOR, GG

-11142 -15592 -17521 -27505 -31163 -35680

-3,7% -4,0% -4,7% -4,8% -5,8% -6,7%

-5,1% -7,1% -8,0%

-9,3% -12,5% -14,2% -16,2% -14,3% -15,7%

3. ATTLS. CO 2 EMISIJU SAMAZINJUMS ENERTIKAS SEKTOR SALDZINJUM AR BZESSCENRIJU

10000 9000 8000

6000 5000 4000

2000 1000 0 BASE

Lauksaimniecba Pakalpojumi Mjsaimniecbas Rpniecba Transformcija Transports

316 392 506 1018 2732 2190

375 486 673 1076 2225 3087

375 497 785 1150 2411 3245

392 444 658 1492 2039 3358

416 381 575 1876 2861 3296

432 320 482 1948 3379 3235

446 289 426 1910 3609 3099

458 283 410 1657 4131 2972

4. ATTLS. BZES SCENRIJA SEG EMISIJU STRUKTRA ENERTIK, GG

4000 3000 2000 1000

BASE_S EFF_R50 SEG-UP EG-UP -F125

BASE_S EFF_R50 SEG-UP EG-UP -F125

BASE_S EFF_R50 SEG-UP EG-UP -F125

BASE_S EFF_R50 SEG-UP EG-UP -F125

Lauksaimniecba Pakalpojumi Mjsaimniecbas Rpniecba Transformcija Transports

416 381 575 1876 2861 3296

416 381 575 1533 2260 3296

416 381 562 1533 2218 3082

416 381 575 1459 1745 3296

432 320 482 1948 3379 3235

432 320 482 1602 2479 3235

432 320 457 1373 2143 3007

432 320 482 1304 1576 3235

446 289 426 1910 3609 3099

446 289 426 1570 2720 3099

446 289 363 1285 1860 2834

446 289 426 1284 1281 3099

458 283 410 1657 4131 2972

458 283 410 1657 2770 2972

458 283 355 1348 2177 2718

458 283 410 1319 1382 2972

5. ATTLS. SCENRIJU SEG EMISIJU STRUKTRA ENERTIK, GG

Mjsaimniecbas Rpniecba Transformcija

6. ATTLS. SCENRIJU SEG EMISIJU STRUKTRA ENERTIK, %

4.1.3. PIRMS PAAUDZES BIODEGVIELAS EMISIJAS

7. ATTLS. BIODEGVIELAS IZEJVIELU AUDZANAS SEG EMISIJAS NO AUGSNES

8. ATTLS. BIODEGVIELAS IZEJVIELU AUDZANAI NEPIECIEAM ARAMZEME