27.

marts, 2014

www.izglitiba-kultura.lv

VIEDOKLIS

Pavasargi ceojumi izgltbas kvalittes mekljumos

svara, un augstm prasbm labk pievienot apzmtjus skaidras, saprotamas, konsekventas un taisngas un apliecint o apzmtju izpratni un kltbtni ikdienas darb un saskarsm)? Katram vai tiem, kurus esam par labiem atzinui un konkursa krt atlasjui? Vai skolas kolektvs ir vienojies par pau btiskko: vai js ticat, ka ikviens brns spj gt pankumus? Un vai jsu skolni zina, ka js viiem ticat? Viakas novada metodiskaj dien pamatskolas brni nupat aizkustinoi dziedja par to, ka ikvienai meitenei un znam vairk pat par konfektm gribas labus vrdus. Ceru, ka pedagogi apzinjs, kdus vrdus ielikui skolniem muts ka tas ir oti, oti nopietni un ka labie vrdi atirb no konfektm nav noprkami ar lielku algu. Tiem jnk no sirds. Jvienojas ar par to, k izpauas atbalsta sniegana. Skaidrs, ka t nav ne visatautba, ne latias nolaiana par zemu. Tau t var skties ar pavisam vienkrm lietm kopgu papra paku, sauju ar zmuiem, pildspalvm, kastaiem, sklm vai auduma gabaliiem un citm vienkrm lietm, lai par kaut k tehniska trkumu nav jbaids ne brniem, ne veckiem, kuriem ne no auna prta neiznca laika uz rtdienu sameklt vajadzgs lietas. Zinm tau, ka t gads ar paiem apzingkajiem. Atbalsta sniegana skas ar abpusju atkltbu, ar sarunu, ar pedagoga gamodeli ms pai sev veidojam. aj sakarb sev un skolniem jpatur prt un acu priek trs jdzieni izvle, patstvba un atbildba k izgltbas mris, uzdevums, mja, interaktv tfele zibja un nebija stas prliecbas, ka skolniem vispr ir laiks izprast visa notieko kopsakarbas, kur nu vl iespraukties ar jautjumu vai savu ideju.

Cik Latvij ir skolu, kuras par savu galveno uzdevumu izvirzjuas sniegt atbalstu katra brna (skolna) izaugsmei un izgltbai un to ar skaidri un neprprotami dara zinmu visai sabiedrbai, vaic A. Tna.

IK AIJA TNA
Izskats, ka ne tikai putni pavasar mekl labu un drou vietu, kur apmesties. Pdjo nedu laik uzkrtoi biei ncies uzklaust ar vl tikai topoo skolnu vecku jautjumus ar vienojou tmu: Bet k pazt labu skolu? K zint, ka manam brnam taj bs labi? Par izgltbas kvalittes pazanu runjm ar pieredzes braucien Lietuv, tiekoties gan ar praktiiem skols un brnudrzos, gan Izgltbas ministrijas un ar to saistto iestu darbiniekiem. Tepat, Latvij, izmantojot pavasara brvdienas, daudzviet pedagogi nca kop, lai apspriestos, daltos un uzldtos, lai drupintu problmas un aizspriedumus un iedvesmotos drosmgam un msdiengam darbam, kur viens no atslgas vrdiem ir mijdarbba ar skolniem, viu imenm, koliem un patiesb ikvienu, no kura kaut ko var mcties vai kur mudina padomt un izlemt tlko rcbu labkas un kvalitatvkas skolas virzien. J, k tad jaunajai (vai jebkurai) imenei zint, ka skola ir laba un bs st viu brnam? Ja ieskatmies skolu mjaslaps, atrodam staltu ku bildes, skolas vstures faktus un bijuo direktoru uzvrdus (un tas ir labi, ja o cilvku devums bijis btisks labkas skolas veidoan); uzskaittas ievieams (da-

krt ar realizjams) pro grammas un projekti, das no tm ir pat skolas misija un attstbas plns, bet reti kur atrodam smaidgu, drou un par savu skolu lepnu brnu pusaudzi jaunieti, to, kuru ar vienu vrdu aj kontekst saucam par skolnu (un, ldzu, ne izgltojamo! Lai juristu valoda paliek normatvajos dokumentos) un kura pc, manuprt, s skolas pastv un skolotjiem ir darbs. Cik Latvij ir skolu, kuras par savu galveno uzdevumu izvirzjuas sniegt atbalstu katra brna (skolna) izaugsmei un

Tehnoloijas, daba un cilvks. Joprojm jmcs sadzvot, un tpc vairk nek par vl vienu interaktvo tfeli es priecjos par katru skolu un klasi, kur vismaz uz palodzes kaut kas dgst un aug, kur atrodas laiks iziet tuvj park, pav vai me, lai redztu, k asni un pumpuri gatavojas pavasarim, jo tas ir vislabkais mcbu materils.
Prrunjot redzto, skolotja teica: Man gribjs jums pc iespjas vairk pardt. Un te nu slazds aizcirts: man un pardt bija aizsteidzies priek skolniem un dart, mcties, domt, atkljot, ka izgltbas paradigmas maia

Ar izvli skas atbildba; kaut vai par uzdevumu risinanas secbu vai to, kuru dzejolti mcties. Ar izvli pamazm virzmies no uzdevuma, kas nk no kda cita, uz darbu, ko pati esmu vismaz piekritusi veikt.
tavbu atbildt uz nerto a priek kam man jdara tas vai tas, jo jgas meklanai jau nevajadztu bt nekam nosodmam, vai ne? Lab skol aizvien nozmgks ir izgltbas socilais aspekts kdu nkotnes (un jau pavisam tuvas nkotnes)

izgltbai un to ar skaidri un neprprotami dara zinmu visai sabiedrbai? aj vienkraj soljum ir daudz klupanas vrdiu. Nu, piemram, sniedzam atbalstu vai izvirzm augstas prasbas (protams, ka nepiecieami abi, bet secba ir no

process un rezultts. Ar izvli skas atbildba; kaut vai par uzdevumu risinanas secbu vai to, kuru dzejolti mcties. Ar izvli pamazm virzmies no uzdevuma, kas nk no kda cita, uz darbu, ko pati esmu vismaz piekritusi veikt. Mums, paiem pieauguajiem, jstiprina izpratne par izvli k personbas attstbas pamatu, prasmi plnot, spju atrast savu ceu, gatavbu atteikties no nevajadzg. Kur gan vl citur, ja ne skol btu jmcs (un jtrenjas) veikt izvli. Cik daudz tas t notiek? Skolotja pienkums ir nodroint ldzvrtgas izvles iespjas, mudinot visus attstties, paveikt vairk un pilnveidot savus sasniegumus. Tad ir gan atbalsts, gan rezultts. Vai tas viss var notikt, ja mums jizem programmas un grmatas? Tam jnotiek, jo bez aktvas un apzintas skolna ldzdalbas programmas un grmatas gudrbas nekst manas un nav ilglaicgas. Vien no jaukajm skolm, kuras apciemojm Vi, redzjm daudz labu pierdjumu brncentrtai pedagoijai, tau nodarbb, kuru vrojm, skolotjas uzdotais temps bija tik strauj, ka vai elpa aizrvs: trs mintes tam un piecas im; tagad tur un tagad te; skolotjas paldze un praktikante grieza un l-

te, labk programma ir t, kas mains, sastopot brnus. Nupat nesen vroju stundu ar kd no Latvijas skolm. Aiz loga bija pirm saulain diena, pri skolai lidoja gjputni, bet skolni skatjs mcbu video, kur bija redzama grmata ar augu attliem un runjos galvas. Paiem aprunties par to, vai di augi sastopami ar apkaimes meos, sti nebija laika; nevar jau visu paspt, js zint ts stundas tik sas Tehnoloijas, daba un cilvks. Joprojm jmcs sadzvot, un tpc vairk nek par vl vienu interaktvo tfeli es priecjos par katru skolu un klasi, kur vismaz uz palodzes kaut kas dgst un aug, kur atrodas laiks iziet tuvj park, pav vai me, lai redztu, k asni un pumpuri gatavojas pavasarim, jo tas ir vislabkais mcbu materils. Man liekas, ka t notiek lab skol. Lietuv dzirdju vl vienu vrtgu atziu: Jo kompetentks skolotjs, jo mazk jsatraucas par mcbu grmatu kvalitti. Tau skolotja kompetence nav apliecbs nordtajs apmeklto kursu stunds mrma; t ir t laipa, pa kuru nonkts no es zinu ldz es daru. Vias brnudrza Boruzele (t pati msu mrte vien ir) pedagoes ststja, ka

FOTO: Andris Brzi

Skolotjas uzdotais temps bija tik strauj, ka vai elpa aizrvs: trs mintes tam un piecas im; tagad tur un tagad te; skolotjas paldze un praktikante grieza un lmja, interaktv tfele zibja un nebija stas prliecbas, ka skolniem vispr ir laiks izprast visa notieko kopsakarbas, kur nu vl iespraukties ar jautjumu vai savu ideju.
par savas iestdes moto izvljuies Laimgi eit un tagad, jo tiei t, viuprt, lab pirmsskolas izgltbas iestd jjtas gan brniem un viu veckiem, gan darbiniekiem. Varbt pc diem izgltbas kvalittes rdtjiem jtauj veckiem?

ar te vl ir tikai pusce. Ne velti ar Lietuvas izgltbas nozares vadtji, ar kuriem tikmies, teica, ka jstrd pie t, lai vrdi kst par darbiem, jo, k teica Laima Jankauskiene, ministrijas Visprjs un profesionlas izgltbas departamenta veck specilis-

IK_NR_ 6_27_03_14.indd 5

3/26/14 6:49 PM