Diskusijas DZVAS APKAIMES = DZVA PILSTA secinjumi

2013.gada 23.maij Kaepes kultras centr, Rg, Skolas iel 15 Meierovica biedrba par progresvm prmaim ir dibinta 2010.gada mart ar mri mobilizt sabiedrbu progresvm prmaim Latvijas valsts attstb, veicint sabiedrbas ldzdarbbu, atvrtu politiku, k ar izstrdt prieklikumus dadu jomu politiku uzlaboanai, piedvt risinjumus, veicint to ievieanu. Meierovica biedrba apkaimju attstbas tmu ir izvirzjusi par vienu no 2013.gada priorittm. Diskusijas DZVAS APKAIMES = DZVA PILSTA mris bija iepazties ar praktisko pieredzi apkaimju attstb un vrtt apkaimju attstbas veicinoos un kavjoos faktorus iedzvotju sadarbbai savu problmu risinan un vajadzbu apmierinan, pai uzsverot kopienu lomu. Vienmrgu pilstas attstbu var nodroint, aktivizjot visas taj esos apkaimes. Lai to izdartu, nepiecieama pau iedzvotju iniciatva. Kas nepiecieams, lai kopienas organiztos un attsttos? K aktivizt iedzvotjus sadarbbai? Kdi ir kopienu veidoanas iemesli un cloi? Ko var pankt organiztas kopienas? Ko var mcties no ldzinjs prakses? Diskusiju atklja un vadja Andris Grafs, Meierovica biedrbas valdes prieksdtjs. Diskusij par praktisko pieredzi un izaicinjumiem apkaimju attstb piedaljs interesenti, Meierovica biedrbas biedri un aicintie eksperti apkaimju organizciju prstvji: Valdis Kudi, Latvijas Lauku forums Gundega Silniece, Miera ielas republika Anna Sle, Dirty Deal Teatro Sandra Jakuonoka, Bolderjas iedzvotju biedrba Inita Andne, Meaparka attstbas biedrba

Diskusijas DZVAS APKAIMES = DZVA PILSTA secinjumi

-1-

Apkaimju attstba situcija pirms 5 gadiem

Kas ir apkaime un kopiena? Ar apkaimi 2007.gad tika saprasta vide, tuvk apkrtne, kur darbojas kopiena. T var bt iela, mikrorajons, pat pagasts ikviena cilvciski aptverama teritorija, kurai ts iedzvotji izjt savstarpji vienojou piederbu. Savukrt apkaimes organizcija tika definta k eogrfiski vienota formla (reistrta k biedrba vai nodibinjums) vai neformla indivdu grupa, kuru vieno kda socila identitte vai kopgas intereses. Btiski, ka kopiena var aptvert jebkuras vecuma, etnisks, reliisks, socils iedzvotju grupas, kuras apvieno piederba noteiktai eogrfiskai teritorijai pilstai, pagastam, novadam, kvartlam u.tml. Kopienas attstba k ilgtspjga attstba Kopienas attstba balsts uz ldzsvarotu kopienas cilvkresursu, socilo, dabas, fizisko un ekonomisko izaugsmi. To stiprina spja pielgoties maingajiem rjiem apstkiem, saglabjot un attstot kopienas vrtbas. Kopienas attstbas rezultti vairk ienkumu, augstks labkljbas lmenis, samazinta socil atstumtba, uzlabota prtikas droba, lietdergka un ilgtspjgka dabas resursu izmantoana, augstks dzves lmenis Kopsakarbas: kopienu attstbas veidoans `bilde` 2007.gad Kopienu veidoans process Latvij ir lns, stihisks un liel mr atkargs no atseviiem uzmgiem indivdiem. eogrfisko kopienu veidoans obrd nav uzskatma par likumsakarbu, drzk atsevim veiksmgm iniciatvm Pilsts kopienu veidoans ir mazk attstta un kopienu aktivittes slaicgkas nek laukos. Lielajs pilsts cilvki nejt piederbu visai pilstai, bet konkrtai nelielai vietai, k Kundzisala, Bolderja, Meaparks, Mrnieku iela Rg, Karosta Liepj vai Stropi Daugavpil Mazk urbanizts dzves viets dzvojoie lielk mr ir gatavi iesaistties aktv sadarbb ar citiem cilvkiem Parasti vrojamas divu veidu eogrfisko kopienu iniciatvas: ts, kuras radus iedzvotju aktivitu rezultt, un ts, kuru veidoanos un darbbu rosinjui rji spki valsts un pavaldba un citi rji iniciatori Iedzvotji pamazm sk apzinties savu lomu teritorijas attstbas veicinan, procesu ietekman Var pieemt, ka cilvkus nodarbina eksistencilas problmas, grti iesaistties procesos, kas nav tiei saistti ar ienkumu ganu, bet, no otras puses, tomr uzlabotu viu dzves kvalitti Kopienu attstbas tendence aktvistu grupa, tad plaks iedzvotju loks, tad tiek reistrta NVO, ko vada kodols, kas jau konsekventi nosaka organizcijas darbbas virzienus, iedzvotji pc uzaicinjuma iesaists Iedzvotju ldzdalbas tradcija Latvijas sabiedrb kopum joprojm ir iedgl un iedzvotji biei nav gatavi premt pat tos pozitvos piemrus kopienu aktivittm, kuri reizm pards masu medijos, uzskatot tos par izmuma gadjumiem
Diskusijas DZVAS APKAIMES = DZVA PILSTA secinjumi
-2-

Svargs skaidri noformults, iedzvotjiem nozmgs mris, piemram, iesaistt jaunieus, izmantot viu radoo potencilu, ieinterest iedzvotjus kopienas dzves uzlaboan u.c. Katr kopien ir viens vai vairki cilvki lderi, kuri savas intereses (gan profesionlas, gan uzmjdarbbas, gan sabiedrbas labuma) realiz caur o kopienu Svargs darbbas virziens piemram, veicint drobu apkaim

Galvenie kopienu iniciatvu veidoans iemesli un cloi Kultrvsturisk kopba, dzimtu tradciju prmantoana (Kundzisala, Meaparks) Pretdarbba apdraudjumiem (Bolderja, Kundzisala, Daugavgrva, Meaparks, Kreis krasta kustba) Vlans uzlabot savu dzves vidi, drobu, informcija, izgltoans, sakari ar citm ldzgm grupm Rg, Latvij, rvalsts (Meaparks, Mrnieku iela Rg, Stropi Daugavpil, Kreis krasta kustba, Apkrtnes uzraudzbas programma (pakpeniski tiek uzskta Rg, ar pankumiem darbojas rvalsts)) Kopiena k projekta rezultts (Mrnieku iela Rg) Kopiena k profesionla iniciatva (Kalnciema ielas atjaunoanas projekts (Latvia Nostra un nampanieki, centieni iesaistt ar iedzvotjus)) Kopienu veidoanos veicinoie faktori Pozitvi piemri cits kopiens Stipras nevalstisks organizcijas Vispusgs atbalsts no valsts, pavaldbas institcijm un vietjiem uzmjiem Pieauguo izgltoana Aktvi cilvki ar prasmi vienoties un uzticties viens otram Iedzvotju iniciatvas kavjoie faktori: Sabiedrbas neieinterestba un neticba saviem spkiem Dadu resursu trkums Migrcija Jaunu, komunikciju kompensjou mehnismu raans Valsts un pavaldbas darbinieku atsaucbas trkums

Apkopojum izmantota Valmieras novada fonda Apkaimes attstbas rokasgrmata, 2007.gads http://www.vnf.lv/panelis/faili/ApkaimesGramata_web2.pdf

Diskusijas DZVAS APKAIMES = DZVA PILSTA secinjumi

-3-

Praktiska pieredze un izaicinjumi apkaimju attstb 2013.gads

Kas ir veicinjis kopienu attstbu? Daudzveidga sadarbba un koopercija, piemram, preu un pakalpojumu apmai, brvprtgaj darb Aktvi cilvkresursi un zinanas Mrtiecgs redzjums par paas kopienas attstbu Atbalsts lauku kopienm, k rezultt notiks Latvijas Lauku foruma organiztais 1. Latvijas Lauku kopienu parlaments Aktvi cilvki ar kdu vienojou aspektu (piemram, ldzs esoi uzmumi), bez noformultas stratijas vlas izveidot kopgu paskumu, kura rezultt izveidojusies spcga kopienas identitte (Miera ielas kvartls) Resursi un pieeja tiem, taj skait telpas, kur kopienas organizcijm tikties Pavaldbas k partneri Kopienas kst saliedtkas, ja ir problma, kas jrisina. dos gadjumos veidojas gan neformlas, gan formlas (piemram, biedrba) apkaimju organizcijas Administratvi teritoril reforma ir veicinjusi kopienu attstbu, jo pakalpojumu pieejamba attlkos pagastos ir samazinjusies, tdjdi palielinoties kopienu organizciju lomai. Tdjdi vrojama tendence, ka kopienas uzemas pildt pavaldbu funkcijas Bija pieejams finansjums vietjo iniciatvu attstbai, netika atbalstta kopienu attstba pilsts. Ar nkamaj ES struktrfondu plnoanas period btiski nodroint rjo resursu pieejambu, kas paldztu kopienm attstties Iedzvotji, kas nesen uzskui dzvot vai strdt kopien (citkrt pat 10 gadu dzvojoie tiek uzskatti par iencjiem). ie cilvki no malas labk var ieraudzt problmas kopien un piedvt risinjumus. Tomr di cilvki nezina vietjo kultru, var kdties Kopienas organizcija ir atvrta pret citiem, lai vien brd organizcija nesaeltos Cilvki dara to, kas viiem patk. pai jauniei, kuri sk ar mazm iniciatvm un nebaids no neveiksmm Kopiena k ekonomisks aktivittes katalizators Nepietiekami izprastas ekonomisks formas, piemram, socil uzmjdarbba. Svargs ir atbalsts diem socilajiem uzmjiem, nav atviegloti nosacjumi Kopienu attstba veicina ekonomisko izaugsmi, is potencils nav novrtts Attstoties ekonomikai, kopienas aizscjus aizstj bizness. Taj pa laik cits valsts ir piemri, ka vienuviet sadzvo `smalki` restorni, kas atbalsta ldzs esoos radoos kvartlus Kopienu (radoo kvartlu) darbbas rezultt atdzvins iela, pieaug nekustamo paumu vrtba, k rezultt tiek pacelta res maksa. Tipisks piemrs ir Dirty Deal Teatro, kas obrd mekl jaunas telpas Kopienu lderi Ir praks novroti piemri, ka brd, kad oti aktvs lderis pamet kopienu organizciju, pards izteiktka darbu, projektu un atbildbas dalanas process
Diskusijas DZVAS APKAIMES = DZVA PILSTA secinjumi
-4-

Jauniei mina paplaint faktisko dartju loku, samazins tendence par nepiecieambu atrast vienu spcgu lderi Nav jdom par pau atbalstu lderiem. Svargi ir domt par veidiem, k motivt kopienu mcties vienam no otra, tdjdi radot lderus Ja kopienas lderis ir pavaldbas darbinieks, vi darba laik attsta ar kopienu lietas. Risks ja is darbinieks pamet darbu pavaldb, iniciatvas apstjas Bijuie pavaldbu vadtju vada kopienas tas nozm, ka viiem ir btiski kopienu attstbas jautjumi un vlas turpint iniciatvas Izskanja ar viedoklis, ka kopiens nepiecieams viens aktvs un neapmierints cilvks, kur konkrt laika period vestu nepiecieams prmaias Nedrkst apvainoties uz kopienas iedzvotjiem, ja vii nepiedals paskumos, nesaprot o lderu un aktvistu misijas apziu

Iedzvotju iesaistans Izaicinjums k veidot kopienas dzvas, lai ts btu atvrtas arvien jauniem cilvkiem Lauku kopienas ir joprojm aktvas jau ilgtermi 3-5 aktvu cilvku sindroms, kuri piedals visos iespjamos projektos un aktivitts un prstv kopienas organizciju Izaicinjums ir pasivitte, k ar motivcija kpc jiesaists. Izirans par cilvku iesaistanu k ldzvrtgu partneri vai k patrtju, kur tikai piedals noorganizt paskum Kopienas aktvisti nevar bt profesioni viss joms. Veiksmgi attsts ts kopienas, kas piesaista profesionus konkrtu darbu veikanai Nav svargi nkt kop tikai t iemesla d, lai btu kop Pozitvi vrtjami ir iedzvotju forumi. Tie btu ar turpmk jorganiz, tomr akcenti jliek uz mazkm, aptveramm teritorijm, nevis visu novadu kopum. Tas veicintu ar cilvku personisko pazanos Veiksmga forma atsevis kopiens ir iedzvotju anketana, kas dod iespju saprast kopienu problmas un izaicinjumus. Lai piemrotu o rku, noteikti vispirms jpta cilvki, to vajadzbas. Risks, ka pastkasts iemestas anketas vai uzaicinjumi dalbai paskumos nedos vlamo efektu, ja nebs personiska pieeja, kas ir oti laikietilpgs darbs Sareti iesaistt cilvkus, lai tie strdtu, jo paiem pietiek darba, problmu Informcijas pieejamba btisks faktors, kas trkst. Nav pietiekama platforma informcijas nodoanai un apmaiai Tradciju esamba ir svarga gados veckiem cilvkiem Kopienas identitte Kopienas, kas izveidojus nesen, k savu darbbas filozofiju min `priecties + strdt` pieeju Svargi ir defint ts lietas, ko kopienu aktivittes maina apkrtn, k o informciju izplatt Kas ir mandts, lai runtu visas kopienas vrd? Riskanti uzurpt varu, kas kopienu organizcijai nepieder Atsevis kopiens tiek attstts vairku mazu organizciju tkls, nepastvot dominjoai `jumta` organizcijai. da pieeja var bt efektva, tomr to nevar uzskatt k aksiomu jebkuras kopienas attstb Kopienu organizcijm, kuras uzkrjuas milzgu pieredzi (Bolderjas iedzvotju biedrba, Meaparka attstbas biedrba) tiek uzskattas k pretoans kustbas, no k gan iedzvotji, gan pai kopienu aktvisti nogurst. Izaicinjums ir maint o identitti, papildinot regulro cu pret
Diskusijas DZVAS APKAIMES = DZVA PILSTA secinjumi
-5-

negatviem notikumiem (piemram, Brvostas ietekme uz vidi, skolu slgana u.c.) ar pozitviem kopienas paskumiem, `ienesot svtku sajtu` kopien Kopienu organizcijm, kas ir pretoans kustbas, biei nepietiek laika rakstt projektus un saemt finansjumu aktivittm

Atbalsts no lmumu piemjiem (liels pilstas un novadi) Kopienas efektva sadarbba ar pavaldba ir aukstk pilota, jo das sadarbbas uzturanai nepiecieamas prasmes, taj skait izpratne par lmumu pieemanas procesu, intereu aizstvbu, normatvo aktu izstrdes valodu u.c. Ja pavaldbas neatbalsta, tad lai vismaz netrauc. Spilgts piemrs ir iniciatva maz `plet` iest zli un ts auganas brd to norobeot ar lentu, par ko iebilda pavaldbas policija, ka t nav saskaota darbba ar pavaldbu Nav politiska vlans attstt kopienas Neticba nevalstiskajm organizcijm, to pienesumam Nav sistemtiska atbalsta, lai gan rados industrijas ar pilda btisku lomu kultrpolitik. Btu nepiecieams vismaz minimls atbalsts telpm Problemtiski, ja lmjvaras prstvji ignor apkaimju paskumus, kas parda viu attieksmi pret ldzdalbas nozmgumu Ja tiktu paredzts finansils atbalsts kopienu darbbai, btu nepiecieams to ieguldt vien fond, kas sadaltu finansjumu pc objektviem kritrijiem, nevis pc lojalittes (piemram, Rgas Brvosta)

Meierovica biedrba par progresvm prmaim Mjas lapa: www.lietussargs.lv Twitter: @lietussargslv E-pasts info@lietussargs.lv

Diskusijas DZVAS APKAIMES = DZVA PILSTA secinjumi

-6-