ODA TAMĀRAI

Veltīta drosmīgām sievietēm visos laikos, kas neskatoties uz sabiedrības nosodījumu,

risku, pazemojumiem un nievām no apkārtējiem, dod nākamībai jaunu dzīvību,
turpinot savu cilti. Kā zaļš pavasara asns, spītējot ziemas elpai, salnām un
sniegputeņiem, ceļas pretim saulei un dzīvībai.
Lai slavēta sievietes gudrība, balstīta uz dziļu intuīciju, savas esības skaidru izpratni,
kur attaisnojama pat viltība cēlu humānu mērķu labad!

Bībele
Pirmā Mozus grāmata
38.nodaļa

-Šinī laikā notika, ka Jūda šķīrās nost no saviem brāļiem un apmetās pie kāda vīra no
Adulāmas, vārdā Chiracha.
-Un Jūda tur ieskatīja kāda kānaānieša meitu, kura vārds bija Sua, un viņš to paņēma
un gāja pie tās.
-Un viņa tapa grūta, un dzemdēja dēlu, un nosauca tā vārdu Gers.
-Un tā tapa vēl reiz grūta, un dzemdēja dēlu, un nosauca viņa vārdu Onans.
-Un viņa dzemdēja vēl vienu dēlu un nosauca tā vārdu Šela. Viņa atradās Kezibā, kad
viņa to dzemdēja.
-Un Jūda ņēma sievu Geram, savam vecākajam dēlam, un tās vārds bija Tamāra.
-Bet Gers, Jūdas vecākais dēls, bija tā Kunga acīs ļauns, un tas Kungs tam lika mirt.
-Un Jūda sacīja Onanam: „ Ej pie sava brāļa sievas un ņem to kā svainis par sievu, lai
tavam brālim būtu pēcnācēji.”
-Bet Onans, zinādams, ka viņam tie pēcnācēji nebūs, pie sava brāļa sievas iedams,
izkaisīja zemē, lai nerastos pēcnācēji viņa brālim.
-Bet tam Kungam nepatika, ko tas darīja, un Viņš lika mirt arī viņam.
- Un Jūda sacīja savai vedeklai Tamārai: „Atgriezies kā atraitne sava tēva mājās,
kamēr mans dēls Šela pieaugs”, jo viņš domāja, ka nenomirst arī viņš, tāpat kā viņa
brāļi. Un Tamāra atgriezās sava tēva namā.
-Bija pagājis ilgāks laiks, kad nomira Jūda sieva, Suas meita. Kad Jūda bija beidzis
sērot, viņš aizgāja pie savu avju cirpējiem uz Timnu; viņš, Jūda, un viņa draugs
Chirachs no Adulāmas.
-Un Tamārai tika teikts: „Redzi, tavs vīra tēvs iet uz Timnu savas avis cirpt.”
-Tad viņa novilka savas atraitņu laika drēbes, apsedzās ar plīvuru un satinusies
apsēdās pie Enajimas vārtiem. Tā ir ceļā uz Timnu, jo viņa redzēja, ka Šela bija
pieaudzis, bet viņa tam nebija dota par sievu.
-Kad Jūda to ieraudzīja, tam šķita, ka tā ir netikle, tāpēc ka tai seja bija apsegta.
-Un viņš nogriezās pie tās ceļa malā un sacīja: „Atļauj man nākt pie tevis,” jo tas
nezināja to esam savu vedeklu; bet viņa sacīja: „ Ko tu man dosi, ja tu nāksi pie
manis?”
-Un viņš sacīja: „ Es atsūtīšu no saviem sīklopiem kādu āzīti.” Tad viņa sacīja: „ Vai
tu dotu ķīlu, kamēr tu to atsūti? ”
-Un viņš sacīja: „ Kādu ķīlu lai es tev dodu?” Un viņa atbildēja: „ Tavu cilts
gredzenu, tavu ķēdi un tavu spieķi, kas tev rokā.” Un viņš tai deva tos un gāja pie tās,
un tā tapa grūta no viņa.
-Un tā piecēlās un aizgāja, nolika plīvuru un apvilka atkal savas atraitnes drēbes.
-Un Jūda atsūtīja āzi ar savu draugu, kas bija no Adulāmas, lai paņemtu no tās rokām
ķīlas, bet tas to sievieti neatrada.
-Un viņš taujāja tās vietas iemītniekus, teikdams: „ Kur ir tā netikle, kas Enajimas ceļa
malā bija?” Un tie atbildēja: „ Te neviena netikle nav bijusi.”
-Un tā viņš atgriezās pie Jūdas, sacīdams: „Es neesmu tādu atradis, un arī tās vietas
iedzīvotāji saka, ka tur netikle nav bijusi.”
-Tad Jūda sacīja: „ Lai viņa manis pēc patur, tikai ka netopam kaunā! Piemini: es šo
āzi esmu sūtījis, bet tu viņu neesi atradis.”
-Un notika trešajā mēnesī, tad Jūdam tika šādi vēstīts: „ Tamāra, tava vedekla, ir
piekopusi netiklību, un viņa arī ir kļuvusi grūta no savas netiklības.” Un Jūda sacīja: „
Izvediet to, lai tā top sadedzināta!”
-Kad viņa bija izvesta, tā sūtīja ziņu savam tēvam un sacīja: „ No tā vīra, kam šīs
lietas pieder, es esmu kļuvusi grūta. Vai pazīsti šo gredzenu, ķēdi un spieķi; kam tie
pieder?”
-Un Jūda tos pazina un teica: „ Tā sieviete ir taisnīgāka par mani, jo es tai neesmu
devis Šelu, savu dēlu.” Un viņš vairs turpmāk negāja pie tās.
-Un notika, viņas laikam pienākot dzemdēt, ka lūk, dvīņi bija viņas miesās.
-Un viņai dzemdējot, viens bērns izbāza roku, un vecmāte paņēma to un apsēja rokai
sarkanu pavedienu, sacīdama: „ Tas ir iznācis pirmais.”
-Tad tas atkal atvilka savu roku, un viņa brālis iznāca pirmais. Tad viņa sacīja:
„ Kāpēc tu esi viņai izplēsis plīsumu?” Un tā viņu nosauca Perecs (t.i.plīsums).
-Un pēc tam iznāca viņa brālis, kam ap roku bija sarkans pavediens, un tā viņa vārdu
nosauca Zerachs (t.i.atspīdums).