Nodokļu Politika Latvijā Un Tās Attīstības Virzieni

NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības
virzieni
Latvijas UzĦēmēju Biedrība
LUB konference
Jānis Zelmenis
Zvērināts advokāts
2010. gada 16. septembris
Saturs
1. NodokĜi - fiskālās funkcijas instruments:
• Salīdzinošā analīze par nodokĜu ieĦēmumiem Latvijā, Baltijā:
- tiešie nodokĜi;
- netiešie nodokĜi.
• Vispārzināmās koncepcijas fiskālās funkcijas realizēšanā.
2. NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanai:
• Eksportu veicinošie nodokĜu aspekti;
• Ēnu ekonomikas novēršana;
• Atlaides / atvieglojumi / stimuli;
• Neizmantotās iespējas.
3. NodokĜi kā iedzīvotāju ienākumu izlīdzināšanas instruments:
• Latvijas iedzīvotājs uz citu Eiropas valstu fona;
• Progresīvās IIN likmes ieviešana;
• Sociālo pabalstu nosacījumu sakārtošana;
• PVN likmju izmaiĦu izlīdzināšana caur sociālo budžetu.
4. Diskusijas
LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

Page 2
NodokĜi – fiskālās funkcijas instruments
Baltijas valstu nodokĜu ieĦēmumi 2009

Page 3
Baltijas valstu nodokĜu ienākumi 1. pusgadā*
* Milj. EUR

Page 4
NodokĜi ienākumi Latvijā (1. pusgadā)*
* Milj. EUR

Page 5
NodokĜi ienākumi Igaunijā (1. pusgadā)*
* Milj. EUR

Page 6
NodokĜi ienākumi Lietuvā (1. pusgadā)*
* Milj. EUR

Page 7
NodokĜi – fiskālās politikas instruments
Tiešie nodokĜi
UIN - ekonomikas lejupslīdes apstākĜos strauji samazinās uzĦēmumu peĜĦa,
attiecīgi arī UIN ieĦēmumi budžetā. Būtu pārskatāma UIN atvieglojumu lietderība.
IIN - ekonomikas lejupslīdes apstākĜos samazinās atalgojuma apmērs, palielinās
bezdarbs, palielinās aplokšĦu algas, attiecīgi samazinās ieĦēmumi arī budžetā.
Latvijas IIN slogs nav lielākais starp ES valstīm, tomēr Ħemot vērā Latvijas
iedzīvotāju pirktspēju, algu līmeĦa samazināšanos, bezdarba pieaugumu un ēnu
ekonomikas pieaugumu, šī nodokĜa sloga tālāka paaugstināšana nebūtu lietderīga.
Tas izraisītu darbaspēka sadārdzināšanos un vēl vairāk veicinātu ēnu ekonomikas
attīstību.
NĪN – lai gan veiktas būtiskas izmaiĦas, tā slogs nav pārāk liels, jo īpaši uz
dzīvojamām platībām. Turklāt fiskālā ietekme no šī nodokĜa nav īpaši liela.

Page 8
Netiešie nodokĜi
PVN – ietekmē patēriĦa cenas un arī patēriĦu apjomu. PVN likmes šobrīd ir
vienas no augstākajām ES. Lai gan 2009.gadā tās tika paaugstinātas par 3
procentpunktiem, tas pilnība nespēja kompensēt nodokĜa ienākumu kritumu,
kas saistīts ar iekšējā pieprasījuma samazināšanos.
Akcīzes nodoklis - akcīzes nodokĜa politika galvenokārt tika īstenota
akcīzes nodokĜa likmju saskaĦošanai ar ES prasībām. Akcīzes likmju
palielināšana sekmēja stabili augstu akcīzes nodokĜa ieĦēmumu pieauguma
tempu 2008.gadā, tomēr akcīzes likmju palielinājums gandrīz visām akcīzes
precēm, kā arī kopējā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ietekmēja
preču realizācijas apjoma straujo kritumu, salīdzinot ar 2008.gada
rādītājiem, kā rezultātā akcīzes nodokĜa ieĦēmumi samazinājās. DaĜēji
akcīzes preču realizācijas kritums ir izskaidrojams arī ar nelegālo akcīzes
preču tirdzniecību.

Page 9
Pievienotās vērtības nodoklis Baltijas valstīs
Standarta likme Samazinātā likme
10%
Latvija 21% medikamenti, medicīnas iekārtas, daiĜliteratūra, mācību
literatūra u.c.
9%
Lietuva 21%
apkure, siltais ūdens līdz 31.08.2010.
9%
Igaunija 20% grāmatas, masu informācijas līdzekĜi, viesnīcu
pakalpojumi, medikamenti, medicīnas iekārtas u.c.

Page 10
UzĦēmumu ienākuma nodoklis Baltijas valstīs
Standarta likme Samazinātā likme Zaudējumu pārnešana
Latvija 15% - 8 gadi
5%
Lietuva 15% Neierobežoti
mazie un vidējie uzĦēmumi
Igaunija 21/79 (26,6%) - Neierobežoti

Page 11
Darba algas nodokĜi Baltijas valstīs
Darba Ħēmēja Iedzīvotāju ienākuma
Darba devēja VSAOI*
VSAOI* nodoklis
Latvija 9% 24.09% 26%
Lietuva 9% 30.98% - 31.70% 15%
Igaunija 2.8% 33% 21%

Page 12
Darba algas nodokĜi Baltijas valstīs
Algas nodokĜu salīdzinājums un algas apmērs 2010.gadā (no bruto uz neto)
Bruto alga EUR 10 000 gadā
Neapliek. Neto alga
VSAOI VSAOI
IIN likme minimums IIN summa
(darbinieks) summa (EUR)
(gadā)
598
Latvija 26% 9% 900 2211 6889
(LVL 420 gadā)
194
Lietuva 15% 9% (LTL 470 – 900 1336 7764
0.2*(mēnešalga –
LTL 800))
1725
Igaunija 21% 2.8% (EEK 27 000 280 1679 8041
gadā)

Page 13
Nekustamā īpašuma nodoklis Baltijā
Objekts NodokĜa likme
- Zeme, saimnieciskajā -1.5% no kadastrālās vērtības un minimālais nodokĜa maksājums LVL 5 par
darbībā izmantojamās katru objektu.
ēkas, inženierbūves
Latvija - Neapstrādāta -3% no kadastrālās vērtības un minimālais nodokĜa maksājums LVL 5 par katru
lauksaimniecības zeme objektu.
- Dzīvojamās mājas un -0.1-0.3% no kadastrālās vērtības par dzīvojamām mājām un dzīvokĜiem un

dzīvokĜi minimālais nodokĜa maksājums LVL 5 par katru objektu.
- Zeme -Zeme: 1,5% no zemes vērtības, kuru nosaka valdība.

Lietuva - Saimnieciskajā - Ēkas: 0,3%-1% no tirgus vērtības, nosaka pašvaldība savā administratīvajā
darbībā izmantojamās teritorijā. Pašvaldībai ir tiesības noteikt samazinātu likmi vai atbrīvojumu no
ēkas nodokĜa.
0.1%-2.5% no tirgus vērtības, nosaka pašvaldība savā administratīvajā

Igaunija -Zeme teritorijā. Zemei, uz kuras ir ierobežota saimnieciskā darbība, ar valdības
lēmumu var tikt piemērots likmes samazinājums par 25%, 50% vai 75%.

Page 14
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla Baltijas valstīs
Procentu Ienākums no
Ienākums no dzīvības
Standarta ienākums ieguldījumiem
Dividendes apdrošināšanas (ar
likme (tajā skaitā privātajos pensiju
līdzekĜu uzkrāšanu)
depozītu %) fondos
Latvija 26% 10% 10% 10% 10%
15% / 0% (ja līgums ar

pensiju fondu ir vismaz 5g;
15% / 0% (ja ievēroti
Lietuva 15% 20% 0%* / 15% izmaksa notiek pēc vismaz
vairāki nosacījumi)
pēc 5g.kad saĦēmējs ir
pensijas vecumā)
21%/ 10% (no ES vai EFTA

Igaunija 21% 0% 0%** / 21% valstīs reăistrētiem pensiju 21%
fondiem)
*- procentiem no vērtspapīriem; kredītiestāžu depozītu procentiem; procentiem par aizdevumiem, kas atmaksāti ne ātrāk kā
pēc 366 dienām.
** - procentiem, kas saĦemti no ES vai EFTA valstīs reăistrētām kredītiestādēm vai no ārvalstu kredītiestāžu pastāvīgajām
pārstāvniecībām, kas reăistrētas ES vai EFTA valstīs.

Page 15
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis kapitāla pieaugumam Baltijas valstīs
IIN likme ienākumam IIN likme ienākumam
Standarta IIN likme ienākumam no
no nekustamā īpašuma no vērtspapīru
likme kapitāldaĜu pārdošanas
pārdošanas pārdošanas
15% 15%
(izĦemot no NĪ, kas īpašumā
Latvija 26% 60 mēnešus un 12 mēnešus 15% (izĦemot ienākumu no ES
līdz atsavināšanai ir un EFTA valstu un
deklarētā dzīvesvieta) pašvaldību parādzīmēm)
15% 15%
15% (izĦemot, kas īpašumā ilgāk (izĦemot, kas īpašumā ilgāk
(izĦemot mājokĜa pārdošanu par 366 dienām un personai par 366 dienām un personai
Lietuva 15% un NĪ pārdošanu, kas ir piederējuši ne vairāk kā ir piederējuši ne vairāk kā
īpašumā vismaz 3g. un NĪ 10% no attiecīgā uzĦēmuma 10% no attiecīgā uzĦēmuma
pārdošana nav personas kapitāla 3g.periodā pirms kapitāla 3g.periodā pirms
saimnieciskā darbība) kapitāldaĜu atsavināšanas vērtspapīru atsavināšanas
gada beigām) gada beigām)
21% 21%
(izĦemot mājokĜa (izĦemot ienākumu no
Igaunija 21% pārdošanu, kas ir pastāvīgā kapitāla daĜu apmaiĦas 21%
dzīvesvieta, un vasarnīcu kompāniju reorganizācijas,
pārdošanu, kas īpašumā apvienošanās vai sadalīšanās
ilgāk nekā 2g.) rezultātā)

Page 16
Jaunu nodevu ieviešana –
pašvaldību budžeta ieĦēmumu palielināšana:
Iespējamās nodevas, balstoties uz citu valstu pieredzi:

Nodeva par reklāmas bukletu izplatīšanu pastkastītēs;
Diskotēku un naktsklubu nodeva;
Laimētavu nodeva;
Kredītiestāžu nodeva;
Bankomātu nodeva;
Taksometru nodeva;
Nodeva par ēkām, kuru izskats bojā pilsētas ainavu;
Nodeva par Rīgas / Latvijas pilsētu vārda izmantošanu preču zīmē.

Page 17
Nodeva par reklāmas bukletu izplatīšanu pastkastītēs ES pilsētās
EUR 5
Brisele
par 100 bukletiem *
Pilsētas Likme
EUR 0,9
Antverpene
par 100 bukletiem *
Iespējamā piemērošana Rīgā / Latvijas pilsētās
Likme LVL 0,35

par 100 bukletiem

Page 18
Diskotēku un naktsklubu nodeva ES pilsētās
EUR 0,35
Brisele
no ieejas biĜetes cenas
EUR 500 – 1’980 ceturksnī

Antverpene par klubu*
Pilsētas Likme *atkarībā no kluba atrašanās vietas
15%
Vīne
10%
Luksemburga
10% LVL 2500 gadā

Likme vai
no ieejas biĜetes cenas par klubu*

Page 19
Jaunu nodevu ieviešana – laimētavu nodeva
EUR 5’500 – 16’500 gadā
Londona par laimētavu*
*atkarībā no laimētavas lieluma
Likme EUR 100 gadā

Pilsētas Luksemburga
par vienu spēĜu automātu
EUR 100 mēnesī par vienu

Vīne spēĜu automātu;
EUR 1’400 mēnesī par
vienu spēĜu galdu
LVL 50 gadā LVL 2’500 gadā

Likme vai
par vienu spēĜu automātu par laimētavu*
* Rīgā ir apmēram 350 laimētavas; iespējamā atdeve piemērojot maksu par laimētavu:
LVL 875’000 gadā.
Page 20
Kredītiestāžu nodeva ĥujorkā
Pilsēta ĥujorka
Sabiedrības, kurām saskaĦā ar ĥujorkas likumiem, ir tiesības nodarboties ar

Nodevas
maksātāji kredītiestāžu darbību, ieskaitot komercbankas un krājbankas, krājaizdevu
sabiedrības, ārvalstu kredītiestāžu filiāles un trasta kompānijas.
Maksājamā nodevas summa* ir lielākā no summām, ko iegūst saskaĦā ar zemāk

minētajām aprēėina metodēm:
1) 9% no apliekamā ienākuma, kas attiecināms uz ĥujorkas pilsētu; vai
2) (a) Ja ASV sabiedrība: 0,001 USD par katru apliekamā ienākuma dolāru, kas
Likme
attiecināms uz ĥujorkas pilsētu;
(b) Ja ārvalstu sabiedrība: 0,0026 USD par katru parakstītā pamatkapitāla
dolāru (ja akcijām nav nominālvērtības, Ħem vērā tirgus vērtību, bet ne mazāk
kā 5 USD par akciju);
(c) Ja nav parakstītā pamatkapitāla: 0,0026 USD no summas, par kuru
nodokĜu maksātāja vidējā aktīvu summa pārsniedz tā vidējo saistību summu, kas
attiecināma uz ĥujorkas pilsētu; vai
3) 3% no apliekamā ienākuma, kas attiecināms uz ĥujorkas pilsētu un nav
samazināts par dažādiem nodokĜu atvieglojumiem; vai
4) Minimālais nodevas maksājums: 125 USD.
* Nodeva tiek maksāta vienu reizi gadā.
Page 21
Bankomātu nodeva ES pilsētās
EUR 100 gadā

Pilsēta Brisele Likme
par bankomātu
LVL 50 gadā
Likme
par bankomātu*
* Rīgā ir apmēram 600 bankomātu; iespējamā atdeve piemērojot maksu par bankomātu: LVL 30’000 gadā.

Page 22
Taksometru nodevas piemēri pasaulē
EUR 250 – 430 gadā

Antverpene par taksometru*
*atkarībā no taksometra stāvvietas
EUR 500 gadā

Pilsētas Luksemburga Likme
par taksometru
EUR 0,35 par braucienu

ĥujorka
ar taksometru
Iespējamā piemērošana Rīgā
LVL 250 gadā

Likme
par taksometru

Page 23
Nodeva par ēkām, kuru izskats bojā pilsētas ainavu ES pilsētās
EUR 500 gadā

Brisele
par ēku
Pilsēta Likme
EUR 148 x stāvu skaits
Antverpene (gadā)*
*minimālais maksājums: EUR 740 gadā
Iespējamā piemērošana Rīgā/ Latvijas pilsētās
LVL 100 x stāvu skaits

Likme
(gadā)

Page 24
Nodeva par Rīgas/ Latvijas pilsētas vārda izmantošanu preču zīmē
LVL 1000 gadā

Likme
par preču zīmi
Lai varētu piemērot šo nodevu, ir nepieciešams veikt grozījumus vairākos normatīvajos aktos.

Page 25
Vispārzināmās koncepcijas fiskālās funkcijas realizācijā
NodokĜu politikas pamatuzdevumi:

Nodrošināt atbilstošus ieĦēmumus valsts budžetā;
Veicināt ekonomikas konkurētspēju, palielinot tirgojamo nozaru īpatsvaru,
veicinot produktivitāti un inovācijas un uzlabojot uzĦēmējdarbības vidi;
Samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Page 26
NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanai
Eksportu veicinošie nodokĜu aspekti:
Iespēja ātrāk saĦemt no valsts budžeta pārmaksāto PVN (līdz šim);
PVN 0% preču / pakalpojumu pārdošanai ārpus Latvijas;
nav tiešo nodokĜus stimulu konkrēti eksporta veicināšanai.
Ieteicamās darbības:
-ieviest akcīzes nodokĜa atmaksu degvielai dzelzceĜam, kas radītu LR dzelzceĜa pārvadājumu
konkurētspēju ar Lietuvu un tādējādi sekmētu kravu tranzītu caur Latviju;
- ieviest tieši uz eksportu vērstus stimulus tiešajos nodokĜos (UIN), gan caur pamatlīdzekĜu nolietojumu,
gan arī caur atvieglojumiem (piem. atĜaut atskaitīt % pilnā apmērā par aizĦēmumiem, kas saĦemti
no trešo valstu nekomerciestādēm un aizĦēmumi ir bijuši nepieciešami eksporta preču ražošanas
finansēšanai; samazināt UIN likmi, ja eksports ir virs 90%).

Page 27
Eksportu un biznesu kopumā veicinošie citi aspekti:
normatīvo aktu bāzes stabilitāte;
normatīvo aktu bāzes prognozējamība;
strīdu izskatīšanas efektivitāte;
taisnīga, ātra tiesa.
NodokĜu lietu izskatīšanas ilgums:

2008.gads: 12-24 mēneši 1.instances tiesā (67%)
12-18 mēneši apelācijas tiesā (57%)
2009.gads: 12-30 mēneši 1.instances tiesā (49%)

12-18mēneši apelācijas tiesā (59%)
Secinājums: NodokĜu lietu izskatīšanas ilgums 1.instances tiesā ir vidēji 18-24 mēneši, apelācijas tiesā ir
vidēji līdz 18 mēnešiem, rezultātā nodokĜu lieta Senātā nonāk pēc aptuveni 36-42 mēnešiem. NodokĜu lietu
izskatīšanas ilgums, salīdzinot pa gadiem, nesamazinās.
Jāapsver izmaiĦas un iespējamie uzlabojumi nodokĜu strīdu izskatīšanas procesā!!!

Page 28
Ēnu ekonomika
Saprātīgs nodokĜu slogs - instruments ekonomikas

stimulēšanai, savukārt neatbilstoša nodokĜu sloga
radīšana fiskālās funkcijas ietvaros noved pie ēnu
ekonomikas.
Parādība tiek apzīmēta ar dažādiem nosaukumiem -
“pelēkā ekonomika”, “pārskatos neuztvertā ekonomikas
daĜa”, “neformālā ekonomika”, “ēnu ekonomika”. Šie
nosaukumi var tikt dažādi interpretēti.
“Ēnu ekonomika ir iekšzemes kopprodukts, kas nedeklarēšanas un (vai)

nepilnīgas deklarēšanas rezultātā nav uzskaitīts oficiālajā statistikā.”

Page 29
Ēnu ekonomikas cēloĦi
Ēnu ekonomikas veicinošie faktori ir dalāmi divās grupās:
Ekonomiski pamatoti faktori Izpratnes un zināšanu faktori

Ietaupījumi. Darbojoties ārpus oficiālās Vainas apziĦas trūkums. Ēnu ekonomika
ekonomikas var ietaupīt. sabiedrībā tiek uztverta kā normāla parādība.
Viegla iespēja iesaistīties. Neierobežoti Nezināšana par samaksāto nodokĜu
norēėini ar skaidru naudu, jo tos ir Ĝoti grūti izlietojumu. Sabiedrība uztver nodokĜus kā
izsekot. abstraktu naudu, kas tiek tērēta abstraktiem
Zems atklāšanas risks. Nelielas iespējas tikt mērėiem un valsts pārvaldes algošanai.
pieėertam un mazi sodi veicina iesaistīšanos Zema uzticēšanās valstij un oficiālām
ēnu ekonomikā. struktūrām, attiecīgi arī valsts pārvaldes
spējai efektīvi un godīgi izlietot nodokĜos
samaksāto naudu.
TādēĜ ēnu ekonomikas apkarošanai nepieciešami kompleksi, inovatīvi risinājumi, lai mainītu
sabiedrības attieksmi pret iesaistīšanos ēnu ekonomikā un radītu motivāciju darboties legāli.

Page 30
Ēnu ekonomikas sekas
Ēnu ekonomika veicina:
• nevienlīdzīgu konkurenci;
• izkropĜo tirgu;
• negatīvi ietekmē nodokĜu iekasēšanu;
• pieejamie statistikas dati var sniegt politikas veidotājiem maldīgu
priekšstatu par norisēm tautsaimniecībā.

Page 31
Ēnu ekonomikas salīdzinājums no 1999. līdz 2009. gadam
Procentuāli no IKP:
Valsts 1999 2005 2009 Vidēji
Lietuva 30,0 % 32,6 % 37,0 % 33,2 %
Igaunija 36,6 % 39,1 % 40 % 38,6 %
Latvija 39,6 % 42,6 % 43 % 41,7 %
Šveice 8,0 % 8,7 % 8,3 % 8,3 %
Polija 27,4 % 27,9 % 28,2 % 27,8 %

Page 32
Ēnu ekonomikas īpatsvars pa nozarēm

Page 33
Ēnu ekonomikas apkarošana
Lai novērstu ēnu ekonomiku, nepieciešamas:

NodokĜu sloga izmaiĦas;
Administratīvo prasību vienkāršošana;
Normatīvo aktu piemērošanas efektivitātes palielināšana;
Valsts institūciju un to sniegto pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana.

Page 34
Atlaides / atvieglojumi / stimuli:
stimuls peĜĦas ieguldīšanai uzĦēmuma attīstībā:
- nodokĜa maksātājs peĜĦu samazina par taksācijas periodā iekšzemes nefinanšu
uzĦēmumiem latos izsniegto kredītu gada vidējās svērtās procentu likmes un pirmstaksācijas
periodu nesadalītās peĜĦas reizinājumu.
stimuls pamatlīdzekĜu nomaiĦai:
- Apliekamo ienākumu var samazināt par ienākumu no pamatlīdzekĜa atsavināšanas, ja 12
mēnešu laikā pirms vai pēc atsavināšanas dienas tiek iegādāts funkcionāli līdzīgi
izmantojams pamatlīdzeklis.
stimuls patentu un preču zīmju reăistrācijai Latvijā:
- Pirms to nemateriālo ieguldījumu izveidošanas vai iegādes izmaksu norakstīšanas, kuru
rezultātā pēc 2009.gada 1.janvāra reăistrēta preču zīme vai patents, šo ieguldījumu
izveidošanas vai iegādes vērtību palielina, reizinot ar koeficientu 1,5.
stimuls jaunu tehnoloăisko iekārtu iegādei:
- Jaunām ražošanas tehnoloăiskām iekārtām, kas iegādātas vai izveidotas no 2009. līdz
2013.gadam, pirms taksācijas perioda nolietojuma summas aprēėināšanas iekārtas iegādes
vai izveidošanas vērtību tajā taksācijas periodā, kurā attiecīgā iekārta iegādāta vai
izveidota, palielina, reizinot ar koeficientu 1,5.
speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas teritorijas.

Page 35
UIN izmaiĦas - Latvijas konkurētspēja ES ietvaros:
UIN likmes salīdzinājums ES valstīs:

Valsts Latvija Lietuva Igaunija Malta Kipra Lielbritānija Nīderlande
UIN 15% 15% 26,6% 5% 10% 21- 29,75% 20 – 25,5%

likme (peĜĦas (efektīvā atkarībā no atkarībā no
sadales likme) apliekamā apliekamā
gadījumā) ienākuma ienākuma
apmēra apmēra
Nepieciešamās izmaiĦas, lai Latvija kĜūtu pievilcīga no UIN viedokĜa:

UIN likmes samazināšana līdz min. līmenim Eiropā, piem. Kipra 10% (opcija 12,5%);
Pakāpeniski atcelt UIN maksāšanu avansā;
Holdinga režīma ieviešana.

Page 36
Neizmantotās iespējas:
Atlaides uzĦēmumiem, kas investē R&D (šobrīd ir ieviests tikai koeficients radīto
nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanai);
Valsts ražošanas atbalstīšana;
Reāla plāna politika izglītība/zinātne un daĜēji ekonomika (ko attīstām, kādu

zinātni veicinām, kādus speciālistus vajadzēs;
Palielināt atlaižu atvieglojumu apmēru uzĦēmumiem, kuru ieguldījumi ražošanā

pārsniedz konkrētu apmēru, piemēram LVL 10milj. (koeficientus pamatlīdzekĜu
nolietošanai, UIN likmes apmēru).

Page 37
NodokĜi kā iedzīvotāju ienākumu izlīdzināšanas
instruments
Latvijas iedzīvotāju IIN un VSAOI slogs uz citu Eiropas valstu fona
Valsts IIN VSAOI Valsts IIN VSAOI Valsts IIN VSAOI
BeĜăija 25-50% 13,07% Islande 24,1-33% 4% Slovākija 19% 13,4%
Bulgārija 10-15% 12,1% Īrija 20 vai 41% 5 vai Slovēnija 16-41% 22,1%
8%
Horvātija 13,5- 20% Itālija 23-43% 10% Spānija 24-43% 6,35%
42,5%
Kipra 0-30% 6,8% Latvija 26% 9% Zviedrija 0-25% 7%
Čehija 15% 44,1% Lietuva 15% 9% Šveice Līdz 11,5% 6,05%
Dānija 3,67-42% 8% Luksemburga 0-38% 12,35% Lielbritānija 20-50% 9,4 vai 11%
Igaunija 21% 2,8% Malta 0-35% 10%,
Somija 6,5-30% 8,54% Nīderlande 33,45-52% 7,05%
Francija 0-40% Polija 0-32% 9%
Vācija 0-45% 20,22% Portugāle 11,08-45,88% 11%
Grieėija 0-45% 16 vai Rumānija 16% 10,5%

19,45%
Ungārija 17 vai 32% Līdz 17,5% Serbija 10 vai 15% 35%

Page 38
instruments
Latvijas iedzīvotājs uz citu Eiropas valstu fona
Ekonomiskais Lietuva Latvija Igaunija BeĜăija
rādītājs
Bezdarbs 13,7 % 17,2 % 13,8 % 8,9%
Vid. Alga
610 EUR 646 EUR 784 EUR 3310 EUR
(bruto)
Neapliekamais
136 EUR 50 EUR 144 EUR 583 EUR
minimums
Nominālais IKP
uz vienu 8556 EUR 8922 EUR 10939 EUR 31400 EUR
iedzīvotāju*
Iztikas
229 EUR 231 EUR 64 EUR** 1000 EUR
minimums
Minimālā alga 232 EUR 255 EUR 278 EUR 1388 EUR
*Pasaules bankas dati (2009)

**Pēc visiem maksājumiem par dzīves vietu
Page 39
instruments
Latvijas iedzīvotājs uz citu Eiropas valstu fona
IIN slogs Latvijā nav lielākais salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, tomēr Ħemot vērā
Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, algu līmeĦa samazināšanos, bezdarba pieaugumu un
ēnu ekonomikas pieaugumu šī nodokĜa tālāka paaugstināšana nav lietderīga.
Tieši otrādi – būtu nepieciešams sabalansēt iedzīvotāju IIN slogu. Tā sabalansēšanai būtu
pozitīvs iespaids gan uz uzĦēmumu konkurenci, gan iedzīvotāju pirktspēju, tāpēc
risinājumi varētu būt:
1) Neapliekamā minimuma paaugstināšana fiskālo iespēju robežās, pārdalot papildu
ieĦēmumus no PVN samazināto likmju atcelšanas vai paaugstināšanas
2) Progresīvās IIN likmes ieviešana (neskarot pensionārus).

Page 40
instruments
Progresīvās likmes ieviešana:
ienākumiem ap minimālo algu līdz LVL 250 – IIN 5%;
ienākumiem no LVL 251- LVL 600 - IIN 15%,
ienākumiem no LVL 601 līdz LVL 1500 – 26%;
ienākumiem virs LVL 1501 – 35%.
Pareizi izplānota progresīvās IIN likmes ieviešana:

1) neietekmēs patēriĦa apmēru;
2) nodrošinās līdzīgu IIN ieĦēmumu iekasēšanu kā vienotas IIN likmes gadījumā;
3) izlīdzinās iedzīvotāju ienākumu apmēru.

Page 41
instruments
Sociālo maksājumu un pabalstu nosacījumu sakārtošana:
Sociālā nodokĜa limita atgriešana (atcelts līdz 31.12.2013);
Reformēt sociālos pabalstus ar mērėi, ka valsts rūpējas par saviem pilsoĦiem;
Neapliekamā minimuma palielināšana līdz vidējam Baltijas līmenim – apmēram LVL 100
mēnesī;
Samazināt dienu skaitu, par kurām darbinieka slimību maksā darba devējs.
Sociālās sfēras nosacījumu sakārtošana motivēs iedzīvotājus un darba devējus atteikties

no aplokšĦu algām.

Page 42
instruments
PVN likmju izmaiĦu izlīdzināšana caur sociālo budžetu:
PVN standartlikmi iespējams palielināt līdz 22%, vai palielināt samazinātās likmes, ja to
prasa fiskālā situācija;
IeĦēmumus no PVN samazināto likmju atcelšanas vai palielināšanas pārdalīt iedzīvotāju
neapliekamā ienākuma palielināšanai.

Page 43
instruments
PVN likmju izmaiĦu izlīdzināšana caur sociālo budžetu:
PVN standartlikmi iespējams palielināt līdz 22%, vai palielināt samazinātās likmes, ja to
prasa fiskālā situācija;
IeĦēmumus no PVN samazināto likmju atcelšanas vai palielināšanas pārdalīt iedzīvotāju
neapliekamā ienākuma palielināšanai.

Page 44
Diskusijas

Page 45
Atbildība
Šajā prezentācijā ietvertā informācija ir balstīta uz vispārpieĦemtajiem
profesionālajiem standartiem, kā arī šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Lūdzam Ħemt vērā, ka šajā prezentācijā sniedzam vispārīgu informāciju un

neatsaucamies uz īpašiem apstākĜiem, par kuriem mums nav precīzas informācijas,
Attiecīgi šī prezentācija var tikt izmantota tikai kā norāde, un ir pielietojama kā
vispārīga norāde.
Ja Jums ir pamats uzskatīt, ka mūsu izmantotā informācija nav pilnīga vai mūsu
secinājumi nav precīzi, dariet to mums zināmu nekavējoties.
Mēs ceram, ka šī prezentācija sniedz atbildes uz Jūs interesējošiem jautājumiem.

Gadījumā, ja Jums rodas papildus jautājumi vai ir nepieciešama palīdzība, lūdzu
dariet to mums zināmu, un mēs labprāt Jums palīdzēsim.

Page 46
Kontakti
Jānis Zelmenis
Partneris
“BDO Zelmenis & Liberte”

Zvērinātu advokātu birojs
Alberta 1-2, Rīga, LV-1010
Tel: (+371) 67222237
E-mail: janis.zelmenis@bdolegal.lv

Page 47

Nodokļu Politika Latvijā Un Tās Attīstības Virzieni

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Nodokļu Politika Latvijā Un Tās Attīstības Virzieni

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

Standarta likme Samazinātā likme

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

Standarta likme Samazinātā likme Zaudējumu pārnešana

Latvija 15% - 8 gadi

Igaunija 21/79 (26,6%) - Neierobežoti

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

Latvija 9% 24.09% 26%

Lietuva 9% 30.98% - 31.70% 15%

Igaunija 2.8% 33% 21%

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

- Dzīvojamās mājas un -0.1-0.3% no kadastrālās vērtības par dzīvojamām mājām un dzīvokĜiem un

- Zeme -Zeme: 1,5% no zemes vērtības, kuru nosaka valdība.

0.1%-2.5% no tirgus vērtības, nosaka pašvaldība savā administratīvajā

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

15% / 0% (ja līgums ar

21%/ 10% (no ES vai EFTA

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

Iespējamās nodevas, balstoties uz citu valstu pieredzi:

Nodeva par Rīgas / Latvijas pilsētu vārda izmantošanu preču zīmē.

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

Iespējamā piemērošana Rīgā / Latvijas pilsētās

Likme LVL 0,35

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

EUR 500 – 1’980 ceturksnī

Iespējamā piemērošana Rīgā / Latvijas pilsētās

10% LVL 2500 gadā

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

Likme EUR 100 gadā

EUR 100 mēnesī par vienu

Iespējamā piemērošana Rīgā / Latvijas pilsētās

LVL 50 gadā LVL 2’500 gadā

Sabiedrības, kurām saskaĦā ar ĥujorkas likumiem, ir tiesības nodarboties ar

Maksājamā nodevas summa* ir lielākā no summām, ko iegūst saskaĦā ar zemāk

EUR 100 gadā

Iespējamā piemērošana Rīgā / Latvijas pilsētās

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

EUR 250 – 430 gadā

EUR 500 gadā

EUR 0,35 par braucienu

Iespējamā piemērošana Rīgā

LVL 250 gadā

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

EUR 500 gadā

Iespējamā piemērošana Rīgā/ Latvijas pilsētās

LVL 100 x stāvu skaits

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

Iespējamā piemērošana Rīgā / Latvijas pilsētās

LVL 1000 gadā

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

NodokĜu politikas pamatuzdevumi:

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni