Kristus dzimana ir visvrtgk dvana, kuru Debesu Tvs ir devis cilvkiem, un tpc ajos Mlestbas svtkos msu sirdis

priecjas. Kad Betlmes ganii atrada Jzu, vii lksmi atgriezs mjs, slavdami Dievu par visu, ko bija dzirdjui un redzjui (sal. Lk 2, 20). Gani liecina: Ms esam laimgi, ka mekljm un atradm Jzu! Tiei tpc Dievs stja pasaul savu Dlu, lai ms vartu Viu atrast, tpat k Viu atrada gani Betlmes kti. Jzus ierads pasaul, lai izietu mums pret un piepildtu msu dziks ilgas, jo tikai Vi ms varam atklt patiesbu par dzves jgu un savu aicinjumu. Vstures gait cilvki dados veidos ir izteikui Dieva mekljumus gan ticjumos, gan reliiskas dabas darbbs (lgans, upuros, kultos, meditcijs utt.). s izpausmes formas ir tik universlas, ka auj cilvku nosaukt par reliisku btni. Psalm ms lasm: Dievs! Pc Tevis slpst mana dvsele, pc Tevis ilgojas mana miesa k izkaltusi sausa zeme bez dens. (Ps 63, 2) Katehisms to skaidro di: Ilgas pc Dieva ir ieraksttas cilvka sird, jo cilvks ir Dieva radts un Dievam radts. Dievs neprstj tuvint cilvku sev, un tikai Diev cilvks atrads patiesbu un laimi, ko vi nemitgi mekl. (KBK, 27) Ar Adventa pirmo svtdienu Baznc ieskas jauns lituriskais gads. Katru gadu Adventa laik Baznca mums paldz no jauna apzinties Dieva pestanas darbu ikviena cilvka un pasaules vstur. Ne tikai in laik, bet visas msu dzves garum Dievs nemitgi nk pie mums.

Dievs tevi mekl

Katu Dzeive 12`2011

T ir ticbas pamatpatiesba. Un ms dzvojam ticb tad, kad atveramies uz Dieva mlestbu un paliekam taj. 2006.gad Polij iznca romantiska sieta filma Tikai mli mani (Tylko mnie kochaj). Reisora Riarda Zatorska film ir pardta aizkustinoa aina, septigadgs Mihalinas saruna ar tti, kur pirms dam dienm ir uzzinjis, ka vi ir meitenes tvs. Gribdams kompenst brnam os gadus, vi teica: Tu vienmr bsi mana meita. Un tevis d es izdaru visu. Nevajag visu klusim atbildja meita. Tad ko tu gribi? Tikai mli mani! Ar odien daudzi no mums klusim saka: tikai mli mani, jo bez mlestbas dzvot ir oti grti. Kad tev ir viss, bet nav mlestbas, tu jties k ar rotalietm apkrauts brenis, kuram ir it k viss, bet patiesb nav nek. Nav mlou vecku. Kristus dzimanas svtki ikvienam sludina priecgo vsti, ka Jz Krist Dievs ne tikai grib tevi uzrunt, - Vi tevi oti ml un mekl, jo vlas dvt Dieva brna tiesbas un ldzdalbu sav dieviaj dzv. Ldzb par pazuduo avi Jzus sacja: Priecjieties ldz ar mani, jo es savu pazuduo avi esmu atradis. (Lk 15, 6) Kaut ar tu aizmirstu par Dievu vai izstumtu Viu no savas dzves, Dievs tevi neaizmirss un paldzs atrast patiesbu un svtlaimi. Ja Dievs tevi ir atradis Krist, tad neauj Viam aiziet! Ja Jzus pie tevis ir atncis, nepazaud Viu! Ja esi kuvis par Via draugu, tad sludini ar citiem par Via mlestbu!
Pr. Andris evels MIC

Katu Dzeive 12`2011

IMENE - MJAS BAZNCA

Cersim uz Dieva lsirdbu

Es mcos, k nodot brniem ticbu, k lgties un mlt sievu. Turklt, divas reizes ned es varu klausties Dieva Vrdu, un tas paldz man saprast un pieemt savu dzvi, darbu, savas vjbas T intervij sacja Roberts Friedrihs, septiu brnu tvs, komponists, itrists un Polij vienas no slavenkajm brnu kristgs grupas Noasa irsts (Arka Noego) dibintjs un vadtjs. - Js piederat Neokatehumenl cea kopienai. Vai t bija apzinta tiei s kopienas izvle? - Pirms piecpadsmit gadiem man tika veikta sirds vrstua implantcijas opercija. Es tad biju neizpratn, kpc tiei man ir t jcie. Es tau nevienu neesmu nedz nogalinjis, nedz ar aplaupjis... Tan laik rads daudz jautjumu par cilvka dzves un cieanu jgu. Kdu dienu mani apciemoja kolis un uzaicinja uz katehzi kd Poznaas draudz. T es noncu kopien. Tad es vl nezinju, ka t ir Neokatehumenl kopiena. Es vienkri dzirdju Labo Vsti par Kristu, un t sks mans ticbas ce. odien es zinu, ka is pckristbu katehuments ir pamats tam ilgstoajam sagatavoans procesam, kura galamris ir kt par stu kristieti. - Ko Jums dod kopiena? - Pirmkrt, t paldz ikdienas dzv. Es mcos, k nodot ticbu saviem brniem, k lgties, k mlt sievu. Turklt, divas reizes ned es varu klausties Dieva Vrdu, un tas paldz man saprast un pieemt savu dzvi, darbu, vjbas... Bet pats galvenais ir tas, ka msu veckie brni, - redzot, cik pozitva ietekme ir kopienai uz mums ar sievu, pai aizgja uz katehzm un iet msu pds pa to pau ceu. Tas paldz man labk saprasties ar viiem aj grtaj pusaudu vecum. - Neokatehumenlaj ce paa uzmanba tiek veltta Dieva Vrdam... - No Dieva Vrda viss ar skas. Tas ir k gaisma, kas paldz man ieraudzt, ka es neesmu viens aj pasaul, ka svargas ir ne tikai manas problmas, ka ar citi grib bt mlti... Kad ms ar sievu braucam uz lituriju, mums automan beidzot ir laiks, lai nopietni paruntu, pat sastrdtos, tau ms piedzvojam ar to, ka Dieva Vrda iedarboans mums reli paldz un ms atgrieamies mjs ar jauniem spkiem un cerbu, ka msu dzvei ir dzia jga. - Vai kopiena mca nodot ticbu ar brniem? - J, protams! Nu mums svtdiens atrodas laiks, lai kop ar brniem apsstos pie galda un lgtos Breviru (Bazncas rta lganu), dziedtu psalmus, lastu Evaliju un daltos ar to, ko katrs sadzirdja aj Vrd. Pat msu jaunkie brni labprt piedals ajs saruns. Dareiz man vajag krietni paplties, lai viiem btu interesanti un

IMENE - MJAS BAZNCA

Katu Dzeive 12`2011 jo via mani nesaprot, kdu noprt, jo negrib mcties, bet tikai spl datorsples utt. Tas nedaudz iedarbojas, bet uz oti su laiku. Nevienu msu mjs nevar ar spku piespiest kaut ko dart. da mana rcba neko nemaina. Ja es minu krtot lietas ar spku un varu, es rkojos ldzgi plim, kas pieprasa atbrvot Barabu, bet Kristu noties uz nvi. - Barabu... Ko Js ar to domjat? - Baraba bija k partizns, kur ar spku gribja atbrvot Izrali, nogalinot visus ienaidniekus. Bet Jzus nk ms patiesi atbrvot, - nevis tikai eit, virs zemes, bet uz mgiem laikiem un nevis mainot politisko iekrtu, bet msu sirdi. Tikai Vi sevi neaizstv un neuzbrk citiem, bet auj sevi piesist krust. Un tas ir oti nepopulrs veids, vai ne? Ja es esmu slims, tad kas man var t pa stam paldzt? Vai tdu zu lietoana, kuras cns tikai ar slimbas sekm, vai tdu, kas izncintu slimbas cloni? Vai man tiem visu dzvi jlieto pretspju zles, lai es vartu normli dzvot? Varbt to bojto zobu, kur saind visu organismu, tomr labk ir izraut?

lai ts btu saisttas ar viu konkrto dzvi, bet par laimi Dievs man aj zi nk palg. Liturijas noslgum ms visi izsakm lgumus Dievam, skot ar visjaunkajiem un beidzot ar tti. Tad seko Tvs msu lgana, miera sveiciens un pc tam dodam svtbu katram brnam. Ar mums, veckiem, t ir skaista sastapans ar Dievu. - Vai liel uzticans Dievam paldzja Jums prdzvot meitas slimbu? - Pateicoties tam, ka via ir kopien, Maija bija sagatavota ai pieredzei. Tad viai bija jau gandrz astopadsmit gadi, un, k ikvienam jaunietim, bija ar lieli plni attiecb uz savu dzvi. Tad pki viai tika atklts aundabgais audzjs un tas visu vias dzvi sagrieza ar kjm gais. Tas bija patiess prbaudjums, un visa imene redzja, k Dievs viai paldzja izturt miju un dadas rstniecisks procedras. odien via ir vesela, stud un vias mati atauga vl skaistki, bet pats galvenais ir gt pieredze, - ka Dievs paldz, ka Vi eksist un nav vienaldzgs pret msu cieanm. - Vai tas nozm, ka nav vrts savu darbbu balstt uz racionlu pieeju dzvei? - K tvs es biei cenos domt racionli, tau mani neatstj sajta, ka, balstoties tikai uz prtu, es tik un t esmu bezspcgs. T ir pastvga ca, kas notiek starp veco miesgo cilvku, kur mostas katru rtu, un jauno cilvku, kuram Dievs ir pirmaj viet. - Vai Js vienmr esat gjis o mlestbas ceu? - Es esmu vj cilvks, un ne reizi vien man problmas ir ncies risint ar varu: veikt mjs nelielu revolciju, - salikt visus kaktos, uzkliegt sievai,

Katu Dzeive 12`2011 - Vai izvlties Kristu nozm iet labestbas ceu? - Iet cauri dzvei, paaujoties uz Kristu, nozm piedzvot patiesu mieru un prieku, sastopoties ar dadm grtbm. Un tas laikam nozm satikties ar Viu pa stam, nevis teortiski. Jo, kad dzves beigs es stos Dieva tiesas priek, Vi man nejauts, vai es esmu izdevis jaunu Noasa irsta (Arka Noego) dziesmu albumu, Vi man jauts, vai es sav dzv pildju Via gribu, vai mlju, vai vadju brnus pa ticbas ceu... Godgi sakot, man jatzstas, ka esmu vj cilvks, jo nemlu sievu t, k via to btu pelnjusi, un ar brniem neesmu idels tvs. Cik labi, ka ir Dieva lsirdba un taj ar ir visa mana cerba. Ir kds ebreju noststs par cilvku, kur pc nves stjies Dieva priek

IMENE - MJAS BAZNCA

un, kad viam jautja, vai vi bija labs vrs, vi godgi atbildja, ka nebija. Bet varbt tu rpjies par nabagiem un nepagji tiem garm? Vi godgi atbildja, ka dieml ar t nav bijis. Tad Dievs vlreiz jautja, varbt tu nodevi ticbu saviem brniem? Ar o pienkumu es neesmu izpildjis, skanja atbilde. Beigs labais un taisngais Dievs viam teica: T k tu esi teicis PATIESBU, ieej man Valstb. Ar es oti ceru uz Dieva lsirdbu, jo man nav nopelnu, kas man autu nostties Dieva priek un ieiet Debess. Jo pat tie labie darbi, kuros ir labi nodomi, citu acs var bt ne tik labi. Priecjos, ka ir cerba. Tpc odien es no rta pieclos un vlos dzvot. Paldies par sarunu.
Ar Robertu Friedrihu sarunjs Dorota Mazura

AKTUALITTES

Katu Dzeive 12`2011

Priecsimies par Dieva darbiem

gada 13.novembr svtgo krt tika iecelts austrieu priesteris-moceklis Karls Lamperts. Vcu reiha laik vi bija Tiroles bskapa sekretrs, augstkais Austrijas Bazncas ranga priesteris, kuru nogalinja hitleriei. Beatifikcijas svinbu laik Feldkirhas dieczes bskaps Fiers pauda cerbu, ka tas bs labs impulss jaunieiem. Karls Lamperts ir dzimis 1894.gad. 24 gadu vecum vi sama Ordincijas sakramentu un ska kalpot dzimtaj pilst. Septipadsmit gadus vlk pc kanonisko tiesbu studijm Rom Lamperts ska strdt Bazncas ties. 1938.g. Austrija tika pievienota Treajam reiham. Pr.Lamperts tobrd bija dieczes tiesas prieksdtjs, bet 1939.g. iecelts par Tiroles bskapa sekretru. Esot aj amat, vi nonca konflikt ar gestapo. Lampertu apcietinja, bet pc tam ieslodzja koncentrcijas nometn. 1944.gada 13.novembr viam tika izpildts nves spriedums. Priesteris Lamperts nomira ar vrdiem Jzus un Marija uz lpm.
Ingrda Puce / Vatikna Radio, KAI

Beatifikcija

dienm, kuras biju kop ar jums priek un sirsnb, teica Benedikts XVI. sts vrtbas, kas spj izskolot pasauli, atrodas eit, un ts prast prass, lai vartu uzplaukt ar Dieva paldzbu un afriku uzctbu.

Inese teinerte / Vatikna Radio

Itlijas Bskapu konference ziedo vienu miljonu eiro vietjai Caritas, lai paldztu dabas katastrof cietuajiem Ligrijas un Tosknas iedzvotjiem. 4.novembr spcgo lietusgu laik tika appludinta Denovas pilsta. Episkopta prezidents, Denovas arhibskaps, kard. Andelo Bajasko bija tradijas liecinieks. Tiekoties ar pilstas iedzvotjiem, vi tos mudinja bt stipriem un solidriem.
Jnis Evertovskis / Vatikna Radio

Baznca ziedo 1 milj. eiro pldos cietuo atbalstam

No 18.-20.novembrim notika Benedikta XVI apustulisk vizte Benin (frika). Nosldzot vizti Benin, pvests lidost atvadjs no s zemes civilajm un eklezilajm autorittm, k ar no ticgo pulcia, kas vljs pavadt pvestu. Esmu pateicgs Dievam par m

Pvesta vizte frik

Pirms trsdesmit gadiem svtgais Jnis Pvils II, atbildot uz Polij un emigrcij dzvojoo tautieu lgumu, Vatikn izveidoja fondu, kam pieirts via vrds. T mris ir veicint reliiskas, kultras, pastorls un lsirdbas iniciatvas, k ar veidot un stiprint pou tautieu saites ar Svto Krslu. Benedikts XVI audienc piema fonda biedrus un draugus no visas pasaules. Uzrunjot fonda prstvjus, Benedikts XVI k galveno fonda darbbas virzienu minja Ja Pvila II garg mantojuma saglabanu, attstanu un nodoanu nkamajm paaudzm. im nolkam ir izveidots Ja Pvila II pontifikta

Svtg Ja Pvila II fondam 30

Katu Dzeive 12`2011 dokumentcijas un izptes centrs, kas vc bibliogrfiskus materilus un muzeja ekspontus, k ar organiz izstdes, kongresus un citus zintnes un kultras notikumus. Otra iniciatva ir Ja Pvila II mja Rom, kur svtceniekiem tiek sniegta gan praktiska, gan garga paldzba. Treais fonda darbbas virziens ir atbalsts studentiem no Centrls un Austrumeiropas valstm. Pdjo trsdesmit gadu laik apmram 900 priesteri un laji ir samui finansilu atbalstu studijm Polijas augstskols.
Ingrda Puce / Vatikna Radio

AKTUALITTES

2012.g. no 18. ldz 27.maijam Viencas pilsta Itlij ks par arheoloijas, vstures un reliisk trisma galvaspilstu, jo tur jau 8. reizi notiks Bbeles festivls. T ietvaros notiks ar starptautisks simpozijs, kas bs veltts arheoloijai, Bbeles studijm un ts interpretcijai, k ar reliiskajam trismam pa Tuvo Austrumu zemm, kur risinjs Pestanas vstures notikumi. Sv.Raksti tiks atklti ar dadiem izteiksmes veidiem: konferencm, tetra izrdm, dejm, paskumiem brniem, diskusijm un koncertiem.
Jnis Evertovskis / Zenit

Bbeles iepazanai

ogad Ziemassvtku egli Vatiknam dvins Ukraina. Trim ts Katolisks Bazncas organizcijm s iespjas izkrtoana prasja seu gadu plius, bet nu visas ar prieku gaida skaisto notikumu. Gandrz etras tonnas smag egle sv.Ptera laukumam bs no Aizkarpatu meiem. T tiks nozta ar helikoptera paldzbu, kas to pc tam nogds Tisas upes ielej, un ar specilu autotransportu tiks atvesta uz Vatiknu. Uz egles svingu pasvtanu Rom ieradsies svtcenieki no Ukrainas.
Ingrda Puce / KAI

Egle no Ukrainas

Priesteris Ilmrs Kravalis samis virsleitnanta pakpi

Slovkij notiks konference, pieminot komunistisk rema upurus. Nezinmie varoi projektu ar du nosaukumu steno Nacionlais Piemias institts un Slovkijas Politieslodzto konfedercija. aj sakar visu vidusskolu skolni vca un apkopoja informciju par to cilvku likteiem, kuri ldz 1989.gadam tika vajti savas ticbas d.
Jnis Evertovskis / Sir

Komunistisk rema upuru piemia

4.novembr Nacionlaj Aizsardzbas akadmij notika izlaidums, kur 8 karavri ieguva virsnieka pakpi un Bru kapos deva virsnieka zvrestu. o jauno virsnieku vid ir ar Latvijas Romas Katou Bazncas priesteris Ilmrs Kravalis. Tagad savu kapelna kalpojumu vi veiks Nacionlajos Bruotajos spkos. Izlaidum piedaljs un absolventus sveica Valsts prezidents Andris Brzi, Nacionlo Bruoto spku enerlmajors Raimonds Graube, augstskolas rektors pulkveleitnants Egils Leinskis un Rgas arhibskaps-metropolts Zbigevs Stankevis.
V. Brie, Rga

IMENE - MJAS BAZNCA

Katu Dzeive 12`2011

Dievs vienmr ir kltesos

Dalans ar imen saemto ir k drga prlu virtene, kas tiek uzticta draugiem. Par savu imeni urnla lastjiem aj reiz liecina SIMONA KALNIA. Vias vecki: mte Ingrda Velta Kalnia strdja izdevniecb, tvs Zigfrds Pteris Kalni bija Nacionl tetra direktors.

- Ar mammu un tti visvairk sanca bt kop vasars atvainjumu laik. Spilgtks atmias, domjot par tti, ir t, ka viam visu mu tetris bija vieng darbavieta. Skum vi bija skatuves strdnieks, tad skatuves manists, brigadieris, uzvedumu daas vadtjs, direktora vietnieks un visbeidzot direktors. Tetra mainriju vi pazina no pagrabiem ldz jumtam, jo Nacionlaj tetr pavadja 45 darba gadus. Tta aizemtba darb bija liela. Visvairk man tva pietrka brnb. Parasti ar mammu kaut kur gjm vai braucm. Toties ttis man etru gadu vecum iemcja last! Mjs mums bija plaa bibliotka. Vecki sekoja ldzi kultras dzvei, kino. Mamma splja klavieres. Brnigas bija pastaigas kop ar tti pa Vecrgu. Atceros kdu spilgtu mirkli, kas saistts ar svt Jkaba katedrli. Iegjm iek, bet tur tuks un kluss. Tolaik man varja bt kdi etri gadii. Tvs teica: Tagad klusim! Ms piegjm pie altra pie Jzus. Es tvam pajautju: Vai Jzus stenb ir bijis? Vi man oti daudz ststja par Vecrgas vsturi, Rgas arhitektru. Vi to darja oti romantiski un mani tas ieinteresja. Td pc vidusskolas gju uz Mkslas akadmiju, kur studju mkslas vsturi. Tas man ir ncis no imenes.

Interesantkie bri brnb bija kop ar veckiem

Mamma strdja izdevniecb viai oti patika grmatas, mksla. Ttis sav laik ar gribja studt vsturi tas viam bija nepiepildts sapnis. Viam t jaunba iznca skarba, jo veckus, manus vecveckus, 1945.gada 25.mart izstja uz Sibriju. Ttis palika uz ielas. Tolaik vi mcjs Kuldgas vidusskol un viam paldzja skolotji, kamr dzves ce tvu atveda uz Rgu. Vasars ms ar veckiem dzvojm Lielup, rjm kd mj istabiu. Apkrt mums dzvoja aktieri. Atceros, piem., Helnu Romanovu. Manas brnbas vasaras saists ar jru. Td, ja kdreiz ir grti, ar tagad es braucu pie jras un izstaigjos. Tvs strdja tetr un man ar oti gribjs redzt kdu izrdi. Taj laik brnu lugas nerdja. Beigs es jau tiktl raudju un kajos, ka vecki piekps. Mani aizveda uz ekspra izrdi 12.nakts. Vecki nolma, ka t ir izrde, kuru brns var skatties. Man bija 4 gadi. K man patika! Pc tam pa mjm staigju, dziedot dziesmas no izrdes. Tur skanja ederta Ramana mzika. Splja Velta Lne un Gunrs Cilinskis. Un kdi trpi! Tvs atnesa mjs maketiu, ko scenogrfs bija izveidojis. Es biju sajsm! Daudz gjm ar uz Operas un baleta tetri.

Tvs tetr

Katu Dzeive 12`2011

IMENE - MJAS BAZNCA

Vl kds spilgts iespaids no brnbas. Ziemassvtku svinbas pie radiem. Tas varja bt 1963.gads, kad man bija 4 gadii. Bijm ciemos pie vecsmammas msas pieauguie un ar mana vecuma brni. Mja atrads tagadj Brvbas (toreiz eina) iel pie Dzirnavu ielas. T bija stas mja. Logi atrads uz stas pusi. Istab smaroja eglte, bet logiem priek tika aizvilkta bieza sega. Vecmammas msai bija dzimanas diena un tpc varjm aizbildinties, ka svinam to. Ms, brni, piegjm pie loga, jo gribjs pa to paskatties. Pieauguie bija stingri: Nedrkst, no loga nost! Nesapratu, kpc logam priek ir jliek sega, jo ir tau biezie aizkari. Ka pieauguie rpjs, lai nekas nespdtu uz ru, to sapratu vlk. Pieauguie dziedja ar Ziemassvtku dziesmas. Vlk, kad 70.gadu skum prclmies dzvot uz Purvciemu, mamma splja Klusa nakts, svta nakts, Js, brnii, nciet!, Es skaistu rozt zinu. Toreiz biju kd 7., 8.,klas un ar es mcjos splt klavieres. Ziemassvtku laik cilvki klausjs Polijas radio. Kdreiz no skolas gjm uz sv.apustuu Ptera un Pvila bazncu. Ne jau svtkos, bet

Logs ar segu priek

kds cits diens, kad ir klusks. Jo ms brdinja, ka ir cilvki, kuri novro, un ieteikums bija labk skolniem neiet. To mums ieteica skolotji. Atceros savu pirmo studiju laika atklto gjienu Ziemassvtku vakar uz bazncu. Tas bija 1982.gad, kad ar studiju biedriem gjm iek dievnam, bet no t r nca viens no akadmijas pasniedzjiem. Ms viam: Priecgus Ziemassvtkus! un domjm: Kas nu bs? Nekas tomr nebija.

J.Danovska foto

Ttis nk no katoliskas vides no Alvangas. Vi uzsvra Alvanga, nevis Alsunga, jo bija smalki izptjis, ka tas ir sens kuru nosaukums. Ar sava kapa pieminekl vi vljs, lai uzraksta alvandznieks. Mamma nk no luteriem un vias saknes ir Jaunpiebalg. imen tas mums kalpoja k viens liels Mlestbas vrds. Jo es nekad nejutu, ka vecki par to katos. Dievs ir Mlestba un ms esam Via brni. Vecki lauljs Doma baznc 1953.gada 30.decembr. Ceremonija bija septios vakar, kad sveinieku acis neredz. Lauljs vrs katolis un sieva luterne. Kristta esmu drz pc piedzimanas. Kad man bija 34 gadi, tiku iesvtta sv.Ja baznc. Kop ar arhibskapu Jni Vanagu tvs piedaljs darbos Lesten leionru kapavietu veidoan. Tolaik marta beigs bija oti auksts pavasaris. Ms braucm visa imene. Tur iestdja pirmos kocius k piemias zmes. Ttis aktvi iesaistjs ar Zemessargos.

Vecku saknes un Mlestbas vrds

IMENE - MJAS BAZNCA

Katu Dzeive 12`2011 pie vecmmias. Tau kaut kas notika. Ttis netika no darba vai kas cits, bet vii neaizlidoja. T lidmana avarja un visi cilvki aizgja boj. Mani vecki izglbs no droas nves. Otrs zmgs notikums. Es jau biju beigusi studijas. Braucm uz Igauniju ar savu manu. Ttis bija pie stres. Apskatjm pieminekus, bijm Tartu. Tad tds neliels ciemati, no kura izbraucm, lkums un ms dodamies kalnup. Pki no kalna augas mums pret brauc vieglais auto milzg trum mums tiei virs. Paldies Dievam, ms nebraucm tri. Ttis mazliet parva uz smiltm, un tas auto nogja mums burtiski par mata tiesu garm. Mana aiztraucs vja trum. Viena doma gan man pazibja, kad tas auto nca pret cik labi, ka ms esam visi trs kop! T ir mcba, ko sav audzinan esmu samusi. Daudz reiu ms braucm uz mammas senu kapavietu Limbaos. Runjm par to, vai vii ms redz. Viss notika td gaium. Pc tam ttis parasti teica: T! Nu ms esam padarjui svtu darbu! Vienmr vi ievroja principu bt krtgam gan sav rj veidol, gan aprb, gan sav apkrtj vid. Ar mani vi uz to mudinja, bet es turjos pret: Man uz skatuves nav jkpj, neviens uz mani neskats. Bet vi uzstja: Vajag turt taisnu muguru! Tu tau esi meitene!

Jautju tvam par Roukroni, par to, k tiek nsti dadi krustii, medaljoni. Teicu: Kpc tu nens? Vi atbildja: Man Krusts ir sird... Vecki mani audzinja diezgan stingri. Skaidrs bija, ka ir jsakopj savs strtis istab. Darba tikums un pienkuma apzia. Ts divas lietas man tika liktas pie sirds. Klt vl: nekad neaizmirst pateikt paldies!, un pat visniecgko pienkumu izpildt perfekti, lai tur otram nav vairs pri jiet . Reiz kopu dzvokli. Bija parketa grda. Visu krtgi iztrju un istaba burtiski laistjs. Tvs ienk, durvis atvrtas. Vi ar roku pa durvju augu nobrauc, bet man tur putekli... Teicu: Tu esi nejauks... Ar smaidu, protams. Atminos kdu brnigu liecbu via mlestbai. Tolaik jau biju pieaugusi, bet tvs neva mazgt logus uz ielu. Teicu: Es nomazgu! Vi: N, es to augjo izcelu. Tu tur nekp. Reiz es biju nokuvusi slimnc un steidzgi vajadzja atrast zles. Tvs meklja, brauca no tetra un divu stundu laik bija ts dabjis. Domju, redz, mammai ir tds visaptveros mums, beznosacjuma mlestba. Bet, kad gadjs kds kritisks brdis, ttis aizvien bija klt! Jau piecu gadu vecum vi man lika mazgt grdas. Vecmamma iejaucs: Tik mazs brns vl nevar! Tau vlk dzv tas paldzja. Tvs bija tds paskarbs, tomr ar savu mumu. Viengi l, ka man brnb pietrka via kltbtnes. Darbs tetr to atma. Tolaik man bija trs gadii un es to laiku atceros miglaini. Toreiz bija atklts reiss Rga Liepja. Vecki bija izdomjui, ka lidos ar lidmanu kop ar saviem draugiem. Es tiku atstta

Man Krusts ir sird

Kopt savu tuvinieku kapus

Ticb un pavb

Tvam bija audzjs. Tau tikldz viam palika labk, t ms kaut kur devmies. Pdjais brauciens bija uz Skrveriem, kur Andreja Upa muzej atklja piemias akmeni. Bija 1997.gada

Es oti gribtu, lai tu brs neraudi

Katu Dzeive 12`2011 4.decembris. Ttis ldz pdjiem dzves briem saglabja skaidru prtu. Vi vljs zint par bru ceremoniju. Bija ar pas lgums man: Es oti gribtu, lai tu brs neraudi! Es to apsolju un ar izpildju. Pc tam gan jutu, ka esmu oti nocietinjusies. Ar prtu sapratu, kpc vi t vljs. T tomr nebija kaplia, bet skatuve, kur divas stundas cilvki nca atvadties. Domju, spja ar vlk man ir paldzjusi savkties un saemt sevi dr. Mjs nekad netiku dzirdjusi skandlus. Vlk, ejot skol, draudzenes ststja, k tur ttis ar mammu strdas. Mans mjs t nebija, jo viss tika risints saruns. Svinjm Ziemassvtkus, Jauno gadu, Lieldienas. Mamma mjs radja gaiumu un siltumu. Ms bijm oti saskaoti. Kop braucm, gjm, darjm. imen mums netika uzsvrts luteru vai katou prkums. Dievs ir visam pri! Tda bija nostdne. Tvs sarakstjs ar bskapu Brumani. No mons.Brumaa nca apsveikumi svtkos, telefona sarunas. Man ir foto, kur tvs kop ar bskapu ir pie kapelas. To atjaunoja tva pdj dzves gada vasar 1997.gad un uzstdja Alvangas kapos pie Zvirgzda ezera. kapsta ir neliela un atrodas td uzkalni, kur ir ar msu dzimtas kapavieta, kur ar tta iniciatvu viss tika veidots.

IMENE - MJAS BAZNCA

Esi sveicinta, Marija!

Bet, lk, k man notika ar katoticbu. Ttis jau bija smagi slims. Vi ma vecttia lganu grmatu un skaitja Esi sveicinta, Marija! Vi ldzs guldams, es uz gultas malas. Ar es ldzos, bet man oti pietrka tiei Dievmtes godinanas, kas ir katoiem. Pc tta nves es konvertjos. Mani darba cei aizveda uz katolisku vidi, kur iepazinos ar savu Iestiprinanas krustmti Helnu. Pdjos sakramentus ttim sniedza tagadjais arhibskaps, toreiz sv.Franciska bazncas vikrs, Zbigevs Stankevis. Atceros, ka dzvokl ienca slaida auguma katou gardznieks. Kopgi ldzmies Tvreizi, tad vi vienatn runja ar manu tvu. 1998.g. 31.janvra rt ttis aizgja. Kd mans ttis ir apbedts Alvangas kapos, bet mamma Mea kapos? Ttis 50 gadu jubilej pazioja, ka vlas gult savu senu kapos. Tur ir ar kapela. Neemiet aun, bet es t gribu. Nu, saprotams, jrespekt! Kad teicu: Man skol tas un tas, man darb tas.. Tvs bilda: Bet tu ej ar labestbu, ej ar smaidu! Ja viam gadjs kda konfliktsitucija, ttis sacja: Nu, mie! Nu, draudzii! Nu... Ttim ar mammu gandrz vienlaicgi atklja onkoloisks saslimanas diagnozi. Ja ttim varja censties paldzt ar staroanu, tad mammai vairs neko... Tvs savu slimbu uzma ar smaidu. To man ncs grti saprast. Vi mdza sact: Neviens jau nav vaings... Ja odien saka: ekumnisms, tad man tas ekumnisms bija imen. Caur mlestbu un sapratni, nedalot. Ar es, kad satiku savu Iestiprinanas krustmti Helnu igo, sajutu vias

Bet tu ej ar labestbu!

10

IMENE - MJAS BAZNCA

Katu Dzeive 12`2011 es noloju, ka pa o ceu vajadzja iet trk. Bet tad man Helna teica: Viss notiek sav laik... Opus Dei esmu jau trs gadus. Tur mani aizveda mana kole Sandra kd oti smag dzves brd. Devos ar saviem grtumiem uz grksdzi. Tad sekoja rekolekcijas. Ts organiz msas, notiek ar Svto Rakstu studijas. Blakus tam msas strd ar dados darbos. Piem., msa Marija pasniedz spu valodu. To es sapratu vlk, pc mammas aizieanas. K vrietis, kas dzv daudz skarbas lietas pieredzjis. Kaut vai palikdams viens jaunos gados, kad izstja veckus. Sapratu, ka t iekj prdzvoana ir daudz spgka. Ar mammas brs vi bija stalts. Es kapli visu laiku raudju. Varbt tpc ar bija tas lgums, lai via brs neraudu. Katr zi ticba un izturba. Ja paklpi, atkal celies to man vecki ir devui no brnbas. Ttim bija ar kds uzskats, kas odien, manuprt, vairs nav sti cie. Vienalga, kd darb tu ej, vienalga kdu darbu veic izdari to godgi, krtgi un ldz galam. Kur bs labs saimnieks, tas to novrts. Ttis bija daudz lasjis un daudz redzjis. Vi ststja visu man saprotam valod. Daudz ceojm pa Latviju. Viena no pdjm ekskursijm bija uz raiu ezerpili, bazncu, bijm dzirnavs. Ttis paststja, k darbojs dzirnavas, jo laukos dzvojis, zinja ar s lietas. l, ka vecki aizgja diezgan jauni. Ttim bija 67 gadi, mammai 64. Tda bija Dieva griba. Kds no draugiem teica: Tur aug ar vajag labus cilvkus. Visaugstkajam ar nepiecieami krietni audis Via komand...
Simonu Kalniu uzklausja Mra Sadovska

labestbu. Vlk sku apmeklt RARZI k brvklaustja, jo pietrka zinanu. Iesaistjos Tautas Roukron. Iestjos Latvijas Socildemokrtiskaj partij, kur vadu Sievieu apvienbu. Visur ar kristgm vrtbm. Par to es priecjos. Ar ttis to skata no mkoa malias, k tas viss man dzv virzs. Tagad esmu ar Caritas organizcij svt Alberta draudz. Pc arhibskapa Zbigeva Stankevia iniciatvas Caritas grupas veidojas draudzs. Mnes tiekamies divas reizes. Paldzam bazncas sakopan, apzinm draudzes biedrus, kuriem ir nepiecieama paldzba. Bija mums pieredzes apmaias seminrs, kur viesojs cilvki no Polijas, kas daljs sav 10 gadu ilgaj darba pieredz. Man plaukt pa rokai stv Hos Marijas Eskrivas grmata Ce. Uz Opus Dei mani ar aizveda kristiei. Ja ir kds grts vai rgtks brdis, tad palasu o grmatu. Prsteidzoi k teksts atveras un konkrti taj brd

Ttis visu prdzvoja iekji

paldz. Eskrivam ir tda doma: Dievs nav kaut kur tlu prom aiz mkoiem. Vi vienmr mums ikvienam ir blakus, jo oti ml katru savu brnu. Protams, Evalijs, Roukronis, lganas. Viss ticbas ce. Viengais, ko

11

Katu Dzeive 12`2011

PRDOMM

Man ir piedots, esmu brva!

Liecba
Mans vrds ir Anna. Vlos dalties sav pieredz, cerb, ka tas varbt iedroins kdu sievieti, kura nonkusi ldzg situcij, kd savulaik biju es. Esmu kristta drz pc piedzimanas un, pateicoties vecmtei, audzinta kristg gar. Apprecjos 22 gadu vecum. Jau no paa imenes dzves skuma vljos, lai man btu trs brni. Dievs mani svtja un man piedzima divi dli un meita. Biju laimga un apmierinta. Lepojos ar savu imeni. Dievs vljs mani svtt vl bagtgk un dvt man vl ceturto brniu, tau tas nesaskanja ar maniem plniem. Es uzskatju, ka ar trim brniem pietiek. Dzvojm liel aurb, materilie un finansilie apstki bija oti pieticgi. Tpc izros par abortu. o lmumu man ncs pieemt vienatn. Vrs izturjs vienaldzgi, tpat ar ginekoloe, pie kuras griezos. Ne ar vienu citu par o tmu nerunju. Es apzinjos, ka tas ir smags grks, tau izros par o soli. Minju doms rast sev dadus attaisnojumus, bet mierinjumu tas nedeva. Zinmu atvieglojumu sajutu pc grksdzes. Apmram pc pusotra gada vlreiz paliku stvokl un atkal gju to pau ceu. Centos nedomt par notikuo un ne ar vienu par to nerunju. Apzinti vairjos kaut ko last, klausties vai skatties par abortiem, nedzimuiem brniiem. Neskatoties uz vism m barjerm, ko centos ap sevi uzbvt, izdartie aborti bija t ievainojui manu sirdi, ka t spja; es jutos nebrva, sasaistta grka vas. Es dzvoju ar apziu, ka man ir kas slpjams no sevis paas un no citiem. Un galvenais nepiedoana, es nespju notict, ka Dievs vartu man o grku piedot, un es nespju piedot pati sev. Gja gadi. Ik pa laikam es meklju iespjas samierinties ar Dievu un ar sevi. Piedaljos dziedinanas rekolekcijs, devius mneus skaitju Roukroni savu nedzimuo brniu nodom. T tas turpinjs, ldz noncu st depresij. Es sapratu, ka nespju vairs o smagumu nest sev, ka mans grks jiznes gaism. Dievs dvja iespju pieteikties dziedinanas programm Pretstraumes un paralli uzskt nodarbbu ciklu Tev ir piedots. Tu esi brva. kustb Par dzvbu! Pretstraums vien no nodarbbm, kuras tma bija grks, sav mazaj grupi izststju par izdartajiem abortiem, un grupia par mani aizldza. Savukrt, kustbas Par dzvbu! nodarbbu cikl man bija individulas sarunas tiei par abortu tmu visu deviu nodarbbu garum. Starplaik bija patstvgs darbs ar Svtajiem Rakstiem un nodarbbu materiliem. ie materili ir metodiski t izstrdti, ka man ncs vlreiz iziet savu abortu pieredzi. Tikai

12

PRDOMM

Katu Dzeive 12`2011 ka es lidoju tik atbrvota un viegla es jutos. Nodarbbu ciklam beidzoties, es patiem varju teikt: Man ir piedots. Es esmu brva! Drz pc tam sajutu pamudinjumu uzemties nedzimua brnia gargo adopciju un katru dienu lgties par o brniu. Esmu oti pateicga Dievam par saemtajm lastbm. Via mlestba tiem ir neizmrojama! Pc s saemts dziedinanas sajutu sev vlmi un drosmi sakrtot gargs un ar praktisks lietas ap sevi. Izststju saviem, nu jau pieauguajiem brniem, ka viiem ir msia un brltis Debess. Brni ir novrtjui manu uzticanos un uzdrkstanos bt atkltai. Msu savstarpjs attiecbas ir kuvuas daudz ciekas, patieskas un tuvkas. Nav vairs noslpuma, kas bija starp mums. Mana depresija ir atkpusies, es jtos pateicga, laimga un brva. Slava Dievam! Esmu oti pateicga manai konsultantei par to, ka via mani iedroinja, uzklausja un veltja man tik daudz laika. Pateicba Dievam, ka ir tda kustba Par dzvbu! cilvki, kas taj darbojas, un ka Dievs vius ir piemis aj kalpoan. Pateicba ar tiem cilvkiem, kuri izstrdjui nodarbbu programmu Man ir piedots. Es esmu brva.. Es oti priectos, ja mana liecba iedrointu kdu sievieti, kura atrodas ldzg situcij, piedalties aj programm, kura paldz atvrties Dieva bezgalgajai lastbai un mlestbai.
Ar cieu, Anna

oreiz, nevis slpjot notikuo un ar to saistts sajtas, bet tiei otrdi ts apzinoties un pieemot. Savukrt, Svtie Raksti atklja man Dievu vl ldz im nepazstam veid. Tas paldzja man Viu labk iepazt, veidot jaunas un dzikas attiecbas. Pamazm es sku Dievu apzinties nevis k visvarenu un tlu, bet gan k kltesou un tuvu. Sku Dievu apzinties k manu patieso Radtju, sto Tvu. Tas bija vesels atklsmes process! Ar interesi gaidju katru nkamo nodarbbu un sev par lielu prsteigumu atklju, ka manas spes, kas bija dzii man sattas k cies kamols, pamazm ska ritinties va, un es spju uz notikuo raudzties citm acm. Pirmais prsteigums, ko piedzvoju sarunas laik ar konsultanti, bija tas, ka vaina par notikuo nav juzemas man vienai. Via man paldzja ar saskatt ldz im nepamanto man runas veid, rakstur. Kd no msu sarunm via ieteica man lgties, lai Dievs atklj manu nedzimuo brnu dzimumu. Drz pc tam notika brnums. Es sapn redzju, ka mani brni ir meitente un puistis. Bez tam Dievs man sapn atklja ar viu vrdus. Ts bija patiem brnumainas atklsmes! Tagad es varju domt un lgties par saviem brniem jau daudz konkrtk. Tas paldzja vius integrt sav imen. K konsultante skaisti pateica: Tagad tev ir brnii ne tikai virs zemes, bet ar Debess! Bez tam Dievs man deva iespju sapn izdzvot patiesas sras par o brniu zaudanu. Mans spju kamols turpinja atritinties, un kd no nodarbbm es sapratu, ka Dievs man patiem ir piedevis. Es beidzot ar spju notict, ka Vi man ir piedevis, un drz pc tam ar visu savu btbu to ar sajutu. Tas bija tds atvieglojums un prieks! Man ita,

13

Katu Dzeive 12`2011

KATOU DRAUDZS

Pasienes dievnamam - 250

26.septembr uz Pasienes katou bazncas 250 gadu jubilejas dievkalpojumu bija pulcjuies daudzi jo daudzi ticgie no tuvkas un tlkas apkrtnes, Latgales bazncu priesteri, Polijas Kultras ministrijas prstvji. Svto Misi celebrja Rzeknes-Aglonas dieczes bskaps V.E. Jnis Bulis, Liepjas dieczes bskaps V.E. Vilhelms Lapelis, Jelgavas dieczes bskaps V.E. Edvards Pavlovskis. Visi bija ieraduies Pasien ar domu slavt Dievu un pielgt Viu. - Ms ldzam Dievu, jo esam tikai cilvki, kuriem vajadzga paldzba. Vislabko paldzbu varam saemt no Dieva, kad ldzamies Jzus Kristus vrd un godjam msu gargo Mti, - ar iem vrdiem Sv.Misi ieska V.E. Jnis Bulis, aicinot lgt Dieva svtbu ne tikai katrs sev, bet visai msu tautai, k ar lgties par cilvku atgrieanos sav zem, pie savm saknm un pie Bazncas. Sav dievvrd V.E. bskaps uzsvra, ka daudzi cilvki nav neticgi sav btb, tomr mdz atlikt pievranos Dievam uz vlku laiku. - Latvij ir vairkas svtceojumu vietas, kurp ticgie dodas godint Dievmti un Jzu Kristu. ajs viets cilvki saem veselbas un atgrieans pie Dieva lastbu, kas ir patiess brnums. Biei vien ms stvam savas dzves krustcels un mekljam rdtju, uz kurieni doties. Mrojot ceu uz Pasieni, daudzi vadjs pc nordm cea mals un brauca urp, zindami, ka saems lastbu caur Dieva Mti. Bet dzv ie rdtji ne vienmr ir tik skaidri un neprprotami. Varbt jauneklis, kas absolvjis skolu, vlas iestties Gargaj seminr un savu dzvi veltt Dievam, bet sastopas ar aubm un citiem riem. Tad vislabk ir lgties uz Dievmti un svtajiem, lai Dieva Svt Gara gaisma paldz izdart pareizo izvli. To izvli, ko cilvks izdara sav sird. Dievmte rpjas par visu ticgo dzvi, ja vien vii pai to vlas. Ikviens tiek aicints dzvot lastb, ne grk. Visus cilvkus aptver Sv.Marijas mti gdba, bet sevii sekmga t ir tiem, kuri pieder Bazncai, td Dievmti mdz saukt par ticgo cilvku mti. Pievrsties Dievam no sirds msu laikos nav viegli, jo cilvks ir aizemts ar tik daudzm lietm, kas viu piesaista un pakauj. Cilvks nereti kalpo m lietm, nevis Dievam. K ir ar mums, msu brniem un imenm? To ms redzam savs draudzs svtdiens dievnamus prsvar apmekl vecka gadagjuma cilvki, aizvien mazk redz jaunieus un imenes ar brniem. Ir skumji, ka t notiek. Vai ms mdzam ik pa laikam prdomt, kda jga ir msu darbam? Vai students aizdomjas, kda jga ir via studijm? Vai visas ples nav virztas viengi uz to, lai mums btu laba rocba, manta, viss, kas kaimiu un paziu acs ce msu prestiu? Varbt rpjamies tikai par m zudgajm lietm? Protams, ar bez tm nevaram dzvot, un visa noskrieans nav nekas slikts ar vienu nosacjumu, ka t neaizsedz msu cilvka dzves augstko gargo mri mbu Dieva sabiedrb. Kristus saka: Mekljiet vispirms Dieva valstbu, un viss prjais jums tiks iedots. Saprotams, ka tas viss nenokrits k manna no debesm, bet Dievs dos

14

KATOU DRAUDZS

Katu Dzeive 12`2011 atzinbm, aplausiem un prmijm. Tas nebs vajadzgs mb. Nozme bs tikai labajam msu dvsels. Dievam patk no sirds darts darbs, un tas tiek ierakstts Dzvbas grmat. Bri un msas, esam aicinti korit dzvi un atgriezties Baznc. Laboties. Jo Dievs vlas, lai Via brni staigtu taisnbas ceus, - sacja bskaps. Sv.Mises noslgum bskapi Vilhelms Lapelis un Edvards Pavlovskis uzrunja ticgos un deva savu svtbu. Savukrt V.E. Jnis Bulis pateics Liepjas un Jelgavas diecu bskapiem par pagodinjumu, piedaloties aj svtku dievkalpojum, k ar Pasienes draudzes priesterim Jnim Kupam un pavaldbai par svtku organizanu, prstvjiem no Polijas Kultras ministrijas, ar Rzeknes Katou imnzijas korim un mziiem par svtku muziklo noformjumu. Tie izdevs patiesi svingi un sirsngi. Pc Sv.Mises tika iesvtta piemias plksne Konstancei Benislavskai, pou dzejniecei un sabiedriskajai darbiniecei, kurai savulaik bijis liels nopelns Pasienes cilvku gargs dzves veidoan.
Dzintra Bata Ludzas Zeme, 30.09.2011.

savu palga lastbu, dos tdus apstkus, ka ms varsim pareizi veidot savu dzvi un mums bs viss vajadzgais ikdienas dzvei aj pasaul. Tau tas nav galvenais. Dieml cilvki oti biei zaud vrtbu hierarhiju. Dievs kst tikai par piedevu pie vism citm msu iedomti svargajm lietm. Cilvks dom, ka vispirms jnodroina mantisk labkljba, tikai pc tam vi vartu atlicint laiku Dievam. Kaut kad nkotn, ne odien un ar ne rt, bet kdreiz. Par nolu, t dom daudzi. Ne visi o ieceri realiz, jo to atkal atvirza dadi notikumi. Tpc jcenas nevis kaut kad nkotn atlicint laiku Dievam, bet ar sirdi pievrsties Viam jau odien. Ir jprot sev skaidri atbildt, kas man trauc celt Dieva valstbu sev, citos, sav imen, draudz, ciemat, msu valst. Var lgties vienatn, bet lielks spks ir dievkalpojumam, kur ldzamies visi kop. Piedalans vien svtku dievkalpojum gad neko daudz msu dzv neizmains, tas jdara regulri. Tikai tad ms spsim maint uz labu dzvi msu imens, pilsts un valst. Cilvks nedrkst iemaint dzves augstko mri pret skiem pankumiem:

15

Katu Dzeive 12`2011

KATOU DRAUDZS

Mazpulkam Cielavia - 15
s nedas nogal Mevidu pamatskolas mazpulks Cielavia svinja savu 15-to darboans gadadienu, aicinot savus ciemius un draugus no citm mazpulku organizcijm uz Mevidu dievnamu, kur pc Svts Mises notika mazpulka Cielavia karoga, ko izgatavoja Austra Ludbora, iesvtana un mazpulka biedru sving soljuma nodoana. Jteic, ka tik piepildtu ar maziem apmekltjiem Mevidu mazo baznciu sen nebijm redzjui. oreiz izpalika brnu nemitg knosans un saukstans, jo laikam jau neierast vide nomierinja un uzmanba tika vairk pievrsta dievkalpojuma norisei. Ar svingais soljums izskanja ar lielu atbildbu. Un gan jau no t visa kda atmiu kripatia saglabsies o jauno cilvku sirds visa ma garum. Mevidu mazpulcni ir pierdjui sevi k darbgu, aktvu un saliedtu kolektvu, esot par lderiem daudzos paskumos un aktivitts, Mevidu vrdu skandinot no Saulesdrza Rg ldz tuviem un tliem prnovadu nostriem. odien, kad nereti vrojama brnu negatva attieksme pret turpat vai jebkura darba izpildi, s akls rokas ir paveikuas daudz, un droi var apgalvot, ka ar nkotn prats roks turt lpstu, kapli vai grbekli un ar aklu darbu apliecint

savas Tvzemes mlestbu. Tpc kopgiem spkiem sekmsim un atbalstsim mazpulcnu darbbu! Lai mazpulkam Cielavia veicas ar turpmk stenot savus projektus un nkotnes ieceres savas uzmgs vadtjas Jannas irinas vadb!
V.kestere

16

REDAKCIJAS PASTS

Katu Dzeive 12`2011

Adventa laika nozmgums Svtceojums

Ar lielu nepacietbu gaidju 26.sep tembri, kad visai skolas saimei bija paredzts brauciens uz Pasienes bazncu. V.E. bskaps Jnis Bulis bija apsoljis sagdt autobusu im svtceojumam. Pirms brauciena ticbas mcbas stunds mana skolotja ststja, ka dievnamam paliek 250 gadi. Man tas liks oti, oti daudz. Tomr, kad aizbraucm, baznca man ita jauna un oti kra. Kaut ko tik brnumainu es nekad nebiju redzjusi. Labi, ka ms atbraucm stundu pirms Svts Mises skuma. Skatiens visu laiku vrss uz neskaitmajm svtgleznm, statujm, ornamentiem. Tad nca priesteri un bskapi visi zelttos trpos. Tik daudz priesteru kop biju redzjusi tikai Aglon. Gjienu nosldza V.E. bskaps Jnis Bulis. Skanja skaista mzika un man gribjs bt k eeltim, ko redzju k statueti pie sienas. Es oti priecjos, ka zinu un saprotu Sv.Mises norisi un varu taj piedalties. Daudzas dziesmas mums bija mcjusi mzikas skolotja. Es ts zinju un ar prieku no sirds dziedju ldzi. Priecjos un jutos laimga, ka pavasar esmu piegjusi pie Pirms Svts komnijas un varju saemt Sv.sakramentu kop ar citiem dievldzjiem. Priecjos, ka esmu jau tik liela. Kad ar lielo autobusu atbraucm atpaka uz Lendiem, visi klusb teicm paldies V.E. bskapam Jnim Bulim par doto iespju bt Pasien, bt tuvk Dieviam. Paldies no visas msu skolas saimes par svtgo, neaizmirstamo dienu!
Lina Brivere, Kalnezeru Katou p-sk. 4.klas

Es un mana imene katru svtdienu apmekljam Sarkau bazncu un pateicamies Dievam un Vissv.Jaunavai Marijai par visu, kas ir noticis aizritjus nedas laik. Advents ir laiks, kad vajag prdomt savus ieradumus, savus labos un ne tik labos darbus. Vislabk domas raiss baznc, izjtot Jzus kltbtni. Ms dzvojam Dieva kltbtn neprtraukti, bet tiei klusaj gaidanas laik Advent mums ir dota vislielk iespja pateikties Dievam par aizvadto gadu, laboties un mainties. Es vienmr cenos prdomt visus savus darbus un nedarbus, esot mjs un skol, bet pai labi aizvadt laika analze padodas baznc, Dievmtes priek. Es izjtu Adventa laika nozmgumu ar visu savu sirdi, jo, kamr dzvojam uz s zemes, ms varam saskatt Jaunavas Marijas, Jzus un Dieva mlestbu uz mums un Via kltbtni tikai ar sirds acm. Atbilstoi pavadts Ziemsvtku brnuma gaidanas laiks padara msu dvseli baltku un skaistku, paldz tai atbrvoties no uzkrt smaguma. Manuprt, ka Jzus to sajt, kad atkal ik gadus ierodas pie mums no jauna. Tiei taj brdi mums visiem tiek dota dvana Jzus Kristus mlestba, rpes un aizsardzba, tikai sirdij ir jbt sagatavotai to saemt.
Dagnija Valtere, Kalnezeru Katou p-sk. 9.kl

Ordinanas jubilej sirsngi sveicam!

BRUNO DNI Emeritus (par priesteri iesvtts 1996.g. 15.decembr). Katu Dzeive

17

Katu Dzeive 12`2011

KRISTUS DZVO SAVOS SVTAJOS

Msa Faustne par Euharistiju

(skums 11./2011.)

Svt Faustne: No rta Sv.Mises laik es sajutu Dieva tuvumu, mans gars bez apdoma pavgi iegrima Diev. Tad sadzirdju vrdus: Tu esi man ma mjvieta (mtne), tev atpas mans Gars. Pc iem vrdiem sajutu Kunga skatienu, iedziintu man sird, un, redzot savu nabadzbu, es zemojos dvsel un apbrnoju Dieva lielo lsirdbu, ka is visaugstkais Kungs tuvojas tdai ubadzei. Svts Komnijas laik prieks prpludinja manu dvseli un es sajutu, ka esmu ciei savienota ar dievibu; Via visvarenba uzsca visu manu btbu, visu dienu es pa veid sajutu Dieva tuvumu un, kaut ar mani pienkumi vis dienas garum nedeva iespju ieiet kapel, tomr nebija ne mirka, kad es nebtu savienota ar Dievu; es jutu Viu sev skaidrk k jebkad. (Dienasgrmata, nr 346) Sv.Mises laik sav dvsel es biei redzu Kungu, jtu Via kltbtni, kas caurstrvo mani visu. Es jtu Via dievio skatienu, daudz sarunjos ar Viu bez izteikta vrda, es zinu, ko vlas Via dievi Sirds, un vienmr daru to, kas Viam labk patk. Es mlu Viu ldz neprtam un jtu, ka ar Dievs mani ml. Tajos bros, kad dvseles dziumos es satiekos ar Dievu, jtos tik laimga, ka nespju to izteikt. ie bri ir si, jo dvsele nesptu tos ilgk izturt, viai btu jnoiras no miesas. Kaut ar ie bri ir oti si, tau spks, ko tie dod dvselei, paliek oti ilgi. Bez vismazkm plm es jtu

dziu koncentranos, kas notiek man [pdj laik]; t nekst mazka, kad sarunjos ar cilvkiem, un netrauc man veikt pienkumus. Es bez jebkda dvseles sasprindzinjuma jtu Via kltbtni, jtu, ka esmu vienota ar Dievu tik ciei k dens lse savienota ar bezdibens okenu. (..) ajos bros es labk iepazstu Dievu un Via pabas, un ar labk iepazstu sevi un savu nabadzbu, un mani prsteidz Dieva liel pazemoans ldz tik nabadzgai dvselei k mana. Pc Sv.Mises es jutu sevi pilngi iegrimuu Diev un sajutu katru Via skatienu manas sirds dziumos. (411) Sv.Mises laik es biei redzu Brnu Jzu. Vi ir neizsakmi skaists, Vi izskats k vienu gadu vecs brni. Reiz Sv.Mises laik, kad ieraudzju msu kapel o Brnu, mani prma neprtga un neprvarama vlans pieiet pie altra un paemt Brnu Jzu. Taj pa brd Jzus Brns nostjs man blakus uz solia malas. Pateicgs un priecgs Vi abm rokm turjs pie mana pleca, Via skatiens bija dzi un gudrbas pilns. Kad priesteris lauza Hostiju, Jzus atkal bija uz altra, un tika salauzts, un priesteris Viu piema. Pc Svts Komnijas es ieraudzju to pau Jzu sav sird un visu dienu fiziski sajutu Viu sav sird. Arvien dzika koncentrtba neapzinti prma mani, un es ne ar vienu nerunju ne vrda, cik varju, vairjos no cilvkiem. Kas attiecas uz maniem pienkumiem es vienmr

18

KRISTUS DZVO SAVOS SVTAJOS

Katu Dzeive 12`2011 prpildtu dvseli es kop ar msm gju pie Sv.Komnijas. Pc ts pieemanas dvsel es sadzirdju dus vrdus: Tav sird Es esmu tas pats, kuru tu turji savs roks. Tad es ldzu Kungam par vienu dvseli, lai Kungs dvtu viai lastbu c un novrstu o prbaudjumu. K tu ldz, t ar notiks, bet via nopelns nemazinsies. Man dvsel valdja prieks par to, ka Dievs ir tik labs un lsirdgs; Dievs dod visu, ko ms ar pavbu Viam ldzam. (609) Piektdien no rta, kad gju uz Sv.Misi kapel, uz trotura es ieraudzju lielu paegu krmu un taj briesmgu kai, kur naidgi skatjs uz mani un traucja man iet uz kapelu. Vien Jzus vrda piesaukana to visu padzina. Visu dienu es upurju par mirstoiem grciniekiem. Sv.Mises laik sajutu pau Kunga tuvumu. Pc Svts Komnijas ar pavbu skatjos uz Kungu un teicu Viam: Jzu, es oti gribu Tev kaut ko pateikt. Un Kungs ar mlestbu paskatjs uz mani un teica: Ko tad tu gribi man teikt? Jzu, es ldzu Tevi Tavas neaptverams lsirdbas spka d, lai visas dvseles, kuras odien nomirs, tiktu izglbtas no elles uguns, kaut ar ts btu bijuas vislielkie grcinieki; odien ir piektdiena, Tavas rgts krusta nves piemias diena, t k Tava lsirdba ir neaptverama, eei nebrnsies par to. Jzus piespieda mani pie savas Sirds un teica: Mot meita, tu esi labi iepazinusi manas lsirdbas dziumus. Es daru, k tu ldz, bet vienmr savienojies ar manu mirstoo Sirdi un gandari manam taisngumam. Zini, ka tu esi man lgusi kaut ko oti lielu, bet es redzu, ka to ir diktjusi tra mlestba uz mani, tpc es apmierinu tavu lgumu. (873)
Sagatavoja pr. Andris evels MIC
(turpinjums sekos)

atbildju uz jautjumiem, bet vairk ne vrda. (434) Piektdien Sv.Mises laik, kad mana dvsele bija Dieva laimes pielieta, es dvsel sadzirdju dus vrdus: Mana lsirdba nca pie dvselm caur Dievcilvka Jzus Sirdi k saules stars caur kristlu. Dvsel es sajutu un sapratu, ka ikviena tuvoans Dievam mums ir dota caur Jzu, Vi un caur Viu. (528) Kristus Dzimanas svtki. Sv.Mises laik es atkal ieraudzju maziu Brniu Jzu, neizsakmi skaistu, Vi priecgi stiepa uz mani savas rocias. Pc Svts Komnijas sadzirdju dus vrdus: Es vienmr esmu tav sird, ne tikai tad, kad tu pieem mani Svtaj Komnij, bet vienmr. Liel priek es pavadju os svtkus. (575) No rta, kad pamodos no zvana skam, man uzmcs tda miegainba, ka nespju atjgties; metos pie auksta dens, un pc divm mintm miegainba atkps. Kad atncu uz meditciju, man galv jaucs vesela gzma nejdzgu domu, un visu o laiku ar tm cnjos. Tas pats notika ikdienas lganas laik, bet, kad sks Sv.Mise, man dvsel ienca apbrnojams klusums un prieks. Te es ieraudzju svto Dievmti ar Brnu Jzu uz rokm (..). Vissvt Dieva Dzemdtja man teica: Lk, saem vislielko Drgumu, un via iedeva man Brnu Jzu. Kad biju pamusi Brnu Jzu savs roks, Dieva Mte un sv.Jzeps nozuda, es paliku viena ar Brniu Jzu. (608) Es Viam sacju: Es zinu, ka Tu esi mans Kungs un Radtjs, kaut ar esi tik mazi. Jzus izstiepa savas rocias un smaidot raudzjs uz mani. Manu garu piepildja ne ar ko nesaldzinms prieks. Pki Jzus nozuda, Sv.Mise turpinjs, sks Svts Komnijas laiks. Ar

19

Katu Dzeive 12`2011

GARG DZVE

Baznca un sakramenti
(skums 02./2011.)

Baznca ir k liela skola, kuras uzdevums ir audzint konkrtu personu un visu cilvci. da Bazncas vzija tika izstrdta un atklta 2. un 3.gs. mij, it pai Aleksandrijas vid ipt. Tur kristiei, lasot Evaliju k trakttu par audzinanu, ir atkljui, ka Bazncas pirmais un pamatuzdevums ir rpes par cilvka audzinanu un pestanu. Jo tikai audzints cilvks var pilnb atvrt savu sirdi uz dievi atklsmes dvanas pieemanu. Kristus ir skolotjs, Vi uzrun tkstoiem cilvku, bet Vi vienlaicgi ir ar audzintjs un sistemtiski audzina nelielu skolnieku pulku, kurus ir sapulcinjis ap sevi. Vi audzina katru cilvku individuli. Jo nevar audzint lielu cilvku pli. Kristus pa veid audzinja sv.Pteri un apustuus, kuri bija ar Viu kop ik dienas. Kdi tad ir Bazncas, saprastas k cilvka audzintjas, darboans elementi? Pirmais elements ir nepiecieama rokasgrmata. T, k jebkur skol. Baznc rokas grmata ir Svtie Raksti. Visi dzves principi, kas jpielieto dzv, ir atrodami Svtajos Rakstos. Bbele ir galven rokasgrmata Baznc. Katram, kur vls ar sevi strdt, jatver Svto Rakstu grmata un jiemcs to last. Otrais elements, kur veido skolu, ir audzintjs. Ja skolu skatm pc ms-

Baznca audzintja

dienu skolu parauga, tad mums visbiek ir daranas ar skolotju, un nevis ar audzintju. Savukrt, patiesi saprast skol skolotjam ir jbt ar par audzintju. Skolotjs galveno uzsvaru liek uz zinanu snieganu, bet audzintju, galvenokrt, interes pats audzknis un via neprtraukta izaugsme jeb briedums. Td audzintjs lielu uzmanbu velt savam piemram. Nav iespjams izaudzint tikai un viengi ar pamcbm. Vrdiem ir jbt pamatotiem ar konkrtu dzves piemru. Audzinanas proces piemram ir daudz svargka loma nek pamcbm, jo piemrs uzrun skak un sekmgk veido audzka nostju. Blakus piemram svargu lomu ieem audzintja personba. Cilvks, kuram nav paam sava mugurkaula, nav spjgs audzint. Audzintjs ar savu nostju, savu skatjumu reprezent ts vrtbas, ar kurm pats dzvo, un tikai tad uzstda prasbas citiem. Kdreiz uz ielas varja novrot du ainu. Kds divdesmit piecus gadus vecs vrietis izma no cigareu pacias pdjo cigareti un paciu nosvieda uz ietves. To bija pamanjis garmejoais armijas virsnieks. Vi apstjs, paskatjs uz puisi un pardja ar pirkstu uz cigareu paciu. Puisis bez jebkdm ierunm pieliecs un pacla nosviesto cigareu paciu, un iesvieda

20

GARG DZVE

Katu Dzeive 12`2011 nevarat kalpot Dievam un bagtbai. (Lk 16, 13) Cilvkam ir viena sirds, kura pilnb var atdoties tikai vienai lietai. Ja daudzm lietm pievras sirds, tad nepievras patiesb nevienai. Sirds tiek dalta. Pasaulgs bagtbas nedzimst reiz ar mums, k ar neieiet kop ar mums nv. Ms neesam savas mantas kungi, bet tikai prvaldnieki. Par savu neatemamu paumu ms varsim saukt vai nu algu Debess, vai sodu ell. Ceturtais audzinanas elements: iegstiet sev draugus no netaisnas bagtbas, lai tad, kad jsu pietrks, uzemtu js mgajos mjokos. (Lk 16, 9) Kungs te necildina pau krpanu, bet to atjautbu, ar kdu krpnieks pljs nodroint savu nkotni. Nevis netaisniem ldzekiem, bet ar tdu pau centbu un atjautbu mums jgd par laimgas mbas nodroinanu. Sliktus ldzekus nedrkst pielietot laba mra sasnieganai, jo labs mris nekad neattaisno sliktus ldzekus. Baznc visu laiku ir runa par audzinanu un Dievs aizvien paaicina audzintjus. Vairkums svto ir audzintji. Katra ordea kopiena skum ir vrsta uz audzinanu, katrs Gargais seminrs ir vrsts uz audzinanu. Vlk biei izrds, ka citi uzdevumi ir svargki, un audzinana ajs institcijs aiziet otraj viet. Katra reliisk institcija ir liela vien tik ilgi, iekams audzina cilvku. Ar to brdi, kad via prsts to dart, t zauds savu pastvanas jgu. Katrs svtais ir liels audzintjs un izcila personba. Jo, kur tad ir svts, ja ne tas cilvks, kur ir veidojis savu personbu Evalija gar.
Pr. Eduards Stanieks Tulkoja tvs Augustns OP (Vladislavs Lapelis)

paprgroz. Nebija neviena vrda, bet tas virsnieks reprezentja tik spcgu personbu, ka jaunajam cilvkam bija jizdara tas, ko vi lika dart. Tas, lk, ir sts audzintjs. Kdas skolas klas, ar kuru neviens nevarja tikt gal, atnca jauna skolotja. Direktors un vl dai skolotji, stvot aiz durvm, skaitja mintes, cik ilgi jaun skolotja izturs un ar kdu troksni atsts klasi. Savukrt, ar vias ienkanu klas iestjs klusums, via novadja stundu un t tas turpinjs no dienas dien. Pc vairkm nedm direktors jautja skolniekiem, k lai to saprot, ka vii ir tik krtgi skolnieki ajs stunds? Jauniei atbildja, ka o skolotju nevar nemlt, tpc viu ir jciena. No maziem brniem pamatskolas klass ldz pat doktorantiem visi labi saprot un jt, vai lekcij ienk liela gara cilvks, vai n. Audzintjam jreprezent sava personba. Tikans starp audzintju audzkni vienmr notiek patiesas mlestbas gara plakn. Audzknis zina, ka audzintjs ir ieinterests par via labumu. Audzintjs vienmr redz cilvku, kur ir ce uz briedumu, paldz tam apgt patstvbu. Audzintjs nekad nav apmierints ar to, ka viam ir oti labi skolnieki. Audzintjam ar to ir par maz, vi vlas, lai skolniek btu labs materils laba cilvka izveidei. Vi nepl drbes, ja tiek izdartas kdas, bet gan vlas paldzt audzknim iegt gudrbu pat uz kdu rina. Audzintjam jbt tlredzgam un jsaskata, kas izaugs no skolnieka, kur ir via roks. Baznc ds audzintjs ir Kristus un visi Via svtie. Treais Bazncas darboans elements balsts uz Kristus vrdiem: Neviens kalps nevar diviem kungiem kalpot: vai nu vi vienu nds un citu mls, vai vienam pakausies un otru atmets. Js

(turpinjums sekos)

21

Katu Dzeive 12`2011

GARG DZVE

Pielgsim viengi Dievu

Ms visi esam aicinti adort un ms visi esam spjgi to dart. Adorciju varam uzskt jau odien, jau tagad. To varam dart jebkur vecum, katr situcij, katr dienas un nakts laik. Adorcija ir realitte bagtba, komplicta un dinamiska realitte. T attsts un sasniedz briedumu ldz ar msu pau attstbu un briedumu. Jo bagtka un pilngka ir cilvka dzve, jo bagtgka un pilngka ir adorcija. Pirm, visvienkrk adorcijas forma ir dzika sevis apzia, savas kltbtnes pieredze. T mg nevaa un steiga, kur dzvo msdienu civilizcija, liek mums uzturties it k rpus sevis, ldz galam neapzinoties savas esbas btbu. Ms vairk pievram uzmanbu tam, kas mums pieder, nek tam, kas ms esam. Jnis Pvils II msdienu sabiedrbu nosauca par lietu, nevis personu civilizciju. Biei vien visu savu dzvi ms veltm, lai iegtu kdu paumu, lietu. iet, ka tiei tas ir galvenais msu dzves mris. Tomass Mertons raksta t: Radio, avzes, filmas, televzija, reklmas, neona apgaismojums ms nemitgi bombard un mudina trt naudu un ar dzvbas eneriju, dzenoties pc tukm, prejom baudm. Jo vairk prkam, jo vairk ms spie, lai pirktu vl vairk. Dieml, jo vairk reklmas, jo mazk ms iegstam. Un tomr, jo vairk tiek reklamts, jo vairk tiek pirkts. Galu gal nonkam tikai pie aizvien lielkas aiotas, kas d veid tiek radta, un ms vairs neizjtam ne mazko gandarjumu, viengi tukas cerbas, jo ts vairs nekad netiks piepildtas.

Pilnga sevis apzinans

Adorcija ms attlina no lietm un tuvina mums paiem, msu dzvei. T mca persongu attieksmi pret dzvi: pret msu pau un msu ldzcilvku dzvi. Cilvka dzvei ir sava vrtba. Un nav vajadzgs, lai btu daudzas lietas, kas kalpo ltm un prejom baudm. Tpat tai nav vajadzgi milzgi pankumi, citu cilvku viedoklis, nedz ar mantas uzkrana priek nkotnes. Ms neesam atkargi no lietm: Pielkojiet, sargieties no katras mantkrbas, jo ne no prpilnbas un t, kas viam ir, atkarga via dzve! (Lk 12, 15) Cilvka sirds visdziks ilgas nav iespjams piepildt ar lietu pasauli. Savas emocionls attstbas skuma period brns mcs atirt sevi, savu ermeni no ts pasaules, kas ir viam apkrt no citu cilvku un lietu pasaules. Jo vairk mlestbas vi saem, jo trk un vieglk vi spj atdalt sevi no apkrtjs vides un atklt savu identitti. Bet, ja vi tiek atstumts, tad vi piedzvo prestbu un iesldzas sev, mekljot kompensciju lietu pasaul. Jo mazk persongu attiecbu ir cilvka dzv, jo lielku lomu spl lietu pasaule. T tas notiek brnb, t tas ir ar pieauguo cilvku dzv. oti biei cilvks iestrgst taj brnbas period, kad vi sevi identific ar lietm, jo vi nav iemcjies veidot dzias un noturgas attiecbas ar citiem cilvkiem. Adorcija mca mums pareizu attieksmi pret savu dzvi, mca pieemt to k dvanu. Dzve ir Dieva dvana un Dievs ir ikvienas dzvbas avots. Adorcija paldz mums atvrties uz dzvi k Dieva dvanu un dziedina ms, lai ms vartu atbrvoties no naida pret dzvi. Ikviens, kas neieredz otru cilvku, patiesb ne-

22

GARG DZVE

Katu Dzeive 12`2011

ieredz pats sevi. Naids liecina par to, ka cilvks nemitgi bg no sevis, ka viu ir nogurdinjusi paa dzve. Kad ms esam neapmierinti ar sevi, iekji nomaldjuies un nogurui, adorcija dv mums mieru un atptu. T ms stiprina, atspirdzina un paldz saemt drosmi, lai sttos pret dzves grtbm. Pateicoties adorcijai, mums ir spks dzvot ar prieku un bt izturgiem. Tad ms esam vrigi un spjam mlt dzvi ar tad, kad ts nasta ir smaga un cieanu pilna. Kad skam dzik apzinties pai sevi, ms spontni atveramies uz savu ldzcilvku un Dieva kltbtni. Adort nozm atrasties Dieva kltbtn, Trsvieng Dieva Vaiga priek. T ir personga tikans ar Tvu, Dlu un Sv.Garu. Adorcija nav statistisks stvoklis, bet gan dinamisma pilna ldzdarbba Tva un Dla mgajs attiecbs. Kad ms pai jtamies vientui un nomaldjuies, mums ir jcenas meklt ne tikai citu cilvku savu draugu un tuvinieku kltbtne, bet ar Trsvieng Dieva kltbtne. Ja savas vientulbas tukumu minsim aizpildt tikai ar cilvku kltbtni, ms drz vien zaudsim mra izjtu. Ms pieprassim no cilvkiem tdu mlestbu, kdu vii nemaz nav spjgi mums dot. Adorcija nenozm, ka ms tikai paliekam Dieva kltbtn, t ms tuvina ar saviem ldzcilvkiem. Ja msu nolks btu rast patvrumu baznc no aunuma un briesmu pilns pasaules, tad msu adorcija btu viengi bgana no pasaules. Tau Dievs caur adorciju aicina ms ieiet Via mgaj mlestb, lai pc tam ms kop ar Viu dotos pasaul, pie citiem cilvkiem. Lgana nk no Dieva un aizved pie cilvkiem.
Tvs Jozefs Augustns SJ Tulkoja msa Irna
(turpinjums sekos)

Jauns Benedikta XVI dokuments

20.novembr pvests pasniedza frikas Bazncai apustulisko pamudinjumu Africae munus. is dokuments nosldza 2004.gad aizskto Sinodes ceu, kuru Benedikts XVI sama mantojum no sava priekgjja Ja Pvila II un kuras kulmincijas punkts bija Sinode 2009.gada 4. 25.oktobr, kuras moto bija Baznca frik kalpojot izlgumam, taisnbai un mieram. Benedikts XVI apustuliskaj pamudinjum apkopoja Sinodes darba augus un vienlaikus piera tiem pvesta harizmai raksturgo zmogu. Pvests uzsver misijas ad gentes prioritti, ttad Evalija sludinanu tiem, kuri vl nepazst Jzu. Dokuments sastv no divm dam: pirm ir veltta frikas Bazncas galvenajm struktrm, kas kalpo izlgumam, taisnbai un mieram jo pai evaelizcijas misij; otr daa aplko Bazncas devumu sabiedrbai caur izgltbu, veselbas aprpi un socilo saziu. Starpreliiju dialoga veidoanu gan ar islmu, gan tradicionlajm reliijm. Ekumenisms ietver jaunu ekumenisks sadarbbas formu meklanu un veidoanu ar mri apkarot sinkrtisma, sektu izplatans un neatkargu eltnieku kopienu veidoans tendences. Pvests aicina visas tautas izlgt ar Dievu un tuvko tas ir nepiecieams nosacjums stam mieram. Jaunais dokuments aktualiz ar nepiecieambu rpties par visu Bazncas krtu cilvku neprtrauktu un nopietnu ticbas formciju, k ar bt par autentisku Kristus liecinieci caur ts daudzajiem labajiem darbiem.
Ingrda Puce / Vatikna Radio

23

Katu Dzeive 12`2011

Lai byutu zemis spks un Dabasu svieteiba!

ip, kur tu tik lelu pdu, pylnu ar madu, jiemi, voi t dzedea biteitis salaseja!?, vaicova Helena, radzdama iz golda treju litru burku, ppideitu ar zaltain gordumu. kom kai sokumim vysus vieru zdeus sabrodsi i... Nu seik! Kai tu ar vacku cylvku runoj?... Kjis kai lpstys, rkys kai sokumi... I kur taidu vrdu fleitt izrvi? Rds, ka argon es ar tevi narunoju, tldams sautumu, bylda Kristaps, bet Helena ar pylnu prlceibu par sovu taisneibu atbidja: Es t vrdu naizrvu; tai soka myusu grupenis Andris, kod kaids sc oplom runt voi malt. Nui! Pasaddu, tev ir taisneiba! Par t mada laseionu gribieju tikai pajkt, bet izarda, ka tovs prte un saprasona steidzs seikajam augumeam pa prku. Ma prks par t. Atgdoj, k v es nu Staua atveu? Nu... nu Zeimalis gordumus? N, - struceiti ar mada olu, muna ttis tova dzedea dareitu, i lel kukuli eistys rudzu maizis, tovys babenis captys. Bet Rekss un Brecs ma nik nasyuta, voi j jau mani ir aizmiersui?

N, kai taidi mozi kukaineii sptu itaidu lrumu mada salaseit?! T es pats; nsaviers, kai t dora biteitis, sastd i svtd skraideju pa ogotu sylu, vieru zdu madu laseidams, cikom pds beja pylns. Kab tu radztu, kaidys garys prdis t aug; viersyunis da dabasu, bet pa ts zamakom vieru pakljs zylks par jiuru, a palks ogotu mkius viers golvys tai i adynoj... Kris-tap! Beidz fleitt par t mada laseionu! Dmoj, ka asu moza, to pavysam glupa? Ko dzede ldze, es vysvns nsavieru, kai biteitis madu losa; js ar kjeom krui krsta zdeus un ar garu ukureiti ts prmeklej, bet tu ar sovom kjom kai lpstom i r-

24

DVA DRZA PUEITEM

Katu Dzeive 12`2011

Kai tu vari tik vakai par sovim draugim dmt? Kod taisejs kpt mayn, Brecs, ko k murmudams, atnese lelu, tuklu peli i lyka kabink, bet Rekss, pskriejs ar sorkonu jurginis zdu mut, nlyka t splok pelei. Es vaicovu, voi tys vyss jvad tev, jis t apstyprynova ar skau vau un smaideja tik sirsneigi i jauki, kai tikai Rekss mk, ar nptnu vaigu ndeklamja omuleigais puiss. Kristaps, augdams etru brnu saim i byudams pastareits, beja nu vysu mts i lutynts, tok tys j nav samaitjs i izveidjs par egoistisku jaunekli. Bierneib sajimt mlesteibu i gdeibu jis niu ces atdt vacks msys meitai. Un tai, ka jam vyss krteib ar humora iz-

jiutu, tod tys jam izadd teicami. Vysam j saceitajam, sov brna vtseib, Helena nticja pineib i pasateice mlajam Dveam: Padis, Dve, ka myusim taidi breineigi sovej, kas dzeivoj lauks un ar jim kp stys sorgs Rekss i peu pavienks Brecs! Bet, ip... n, Kristap, kur tte tik ilgi kavejs? apjautuse ttis iztryukumu, baeigi vaicova meitine. Kur kavejs tte, tys lai ir tev prsteigums? Kristap, nakomoj mani ar vysaidim prsteigumim, cytaik es ar tevi vaira nasadraudzeiu! Nu labi, nau gon tik jauku draudzini zaudt; tiule, tiule, tte atvess tev moziku, jauku mseu i mameu. Steigsims uzklt svtku goldu, degt svecis, krui, krui... Ur-r! Msea brauc, mamea brauc! Kristap, tu aizmiersi t lel jurgiu buketu nu Stauu puu drza izlikt iz golda. Es daliku v Reka syuteit... bet, ip, kur tei... nu tei Brea pele?.. ststejs apmulsu Helena, jo taids drauga syutejums pat jai lyks ci naparosts. Draudzineit, nauztrauc, t es pa ceam atdevu ka-

25

Katu Dzeive 12`2011 eiu bomzeiam. Tys byus myusu nslpums, lai Breceits naapsavaintu, Labi? Tikk kai vyss beja gotovs jaunks Opgu saimis atlaseitis sagaideionai, tai sudobrta maineite ripinja pogolm. Kristaps steidzs pi atbraucieju, bet Helena, nazyn kaidu izjiutu prjimta, meicejs iz slka. Js prlku superaktivais kusteigums beja kai ar sltu aizslauceits. Kas ntyka brna dvsel, t Dvs vi zyna. Lyupys gon kustejs, bet ni vrdea natyka izrunts. Jei ar plotom acim vrs, kai js meil mamea, obs rks turdama boltu veiki un uzmaneigi spardama sus, gja ustob. Helenys sird sadyure taids kai oss dodza dzals i sce biert osorys. Par taidu nagaideitu sovys vacks meitys reakceju Gints beja prsteigts i lel nasaprason. Pajiems brnu rks, slauceja js osorys un mleigi vaicova: Priceseit, par k tu tai? Tu tok prcovs i mseu gaideji, bet niule? Pr... prcovs! Tikai... tikai jei ir tik mozika i mamea vi j aukls, raudys vadeidama, ststeja Helena. Ak, tu par t!? Duraceit, mameai i ma jius obys asot vysmeilks i vysdrgks pasaul. Pagaidom msea ir ci mozika i navareiga un na tikai mameai, bet myusim vysim vajaga j mt i ryupts par j, tod jei krui augs lela, vasala, gudra, kaida myusim esi tu. sim ustob, tu tok gribi mseu redzt? Grybu! Helena nadri tyvjs mozuleitei, kura pavysam nasaleidzynova tai mseai, kuru jei beja sovs dms izatljuse kai sovu rtau bdrini un, lai tyktu pi pineigys skaidreibys, vaicova: Par k jei iz mane nasaver, kod jei sks runt, smts, ar mani splts?

DVA DRZA PUEITEM

Drei, drei, tikai myusim jbyut pacteigim i drupeiti jpagaida. Ari tu, vogule, beji tikpo moza i navareiga, a vers, kaida sprauna meitine nu tevis izauga! apstyprynova mamea. Nu labi, byuu pacteiga i gaideiu! pkryta Helena. Nu vysi krui pi golda! Kristaps te taidus gordumus atveds, ka verts vi, mli var nreit! aicynova Opgu saimis vackais. N, mli nreit es nagrybu! bylda Helena: Kai tod es runu i dzdu? Par t mlis nreionu tikai pjimts tai saceit, kod d voi dzer k ci gordu. Es tev lu laseiti madaols i tiule tu sksi dzdt, sovu moz draudzini kircynova Kristaps, tod vaicova sovai msai i vageram: Kaidu vrdu devet sovai jaunkajai meitai, ceru, ka obi asat prteigi auds i nabyusit givus pi ts oploms jaunvrdu izgudronys, kurus dziert, gryui saprast, kas eisti teik uzrunts: sus, kas, cyuka, vepris voi v kas iz t pusi. N, n, tik glupi mes naasam, lai sovu brnu strptu iz myuu ar kaidu stulbu izgudrjumu voi svevrdu, kas ska it kai labi, bet t jga vrda nostjam ir pat kaiteiga. Myusu jaunk meita byus Elza. gondrei vn bols atbidja gon Agnese, gon Gints. Un, lai myusu Elza augtu vasala, gudra, paklauseiga, nbaudeisim myusu deveigs zemis i strdeigs rku saryupts dvonys: pa gudzeiam mada ols un rudzu maizi ar madu, tyms ir gon zemis spks, gon Dabasu svieteiba svineigi saceja Opgu saimis vackais. Veronika Tena-Goldmane Maijis Pdnkys zeim.

26

VARAVEIKSNA

Katu Dzeive 12`2011

Mmu, blakus mtei

Gandrz recenzija Man bija brnia un laimga izdevba redzt un dzirdt pasaules pirmatskaojumu Latvij skatt uzvedumu Kokles svtkus divs das Rgas Latvieu biedrbas nam Mmu. Ievadvrnista Mra Lasmaa koku ansamblim komponts Pasakas par kokltju koku ansamba Austria un Rgas koku grupas sniegum. Tas, jteic, ar bija tas, kas va pacelties koncertuzveduma pirmaj da pri ikdieniajam, piepildt ar emocionlu saturu to, k nebija L.Dzelza sniegum. Folkloras motvi, kokltju izjustais sniegums daudziem lika palkoties uz kokles iespjamo visai modernistisko skanjumu jau citm acm. Labi, ka ar paam mzikas autoram bija iespja bt klt, lai sajustu klaustju vrtjumu. Tas bija ar ovcijm un oti lielu aplausu vtru! Bet Lauri Dzelzti laikam vairk varam

dus im vsturiskajam notikumam teica Rgas Latvieu biedrbas Mzikas komisijas prieksdtjs, muzikologs Arvds Bomiks. Pirmo nosacto koncertuzveduma dau ievadja pasaku teicjs Lauris Dzelztis, kura sniegums, jteic gan, oreiz t pa stam nespja aizraut mazos skattjus. Trka izteiksmguma? Paciltbas?... Ar visai ikdieniais teicja aprbs nespja ldz galam piesaistt jaunko klaustju uzmanbu. Dieml. Lai gan pirmssvtku diens te tau varja uzsvrt patriotisko noti bez paas uzbzbas... Pasaules pirmatskaojumu pc katras pasakas lasjuma piedzvoja kompo-

iedomties k realittes ova vadtju. d izpildjum ne vairk. Pc tam koncertuzveduma otraj da pirmoreiz Latvij bija iespja skatt padomju laik aizliegt trimdas komponista Bruno Skultes baletu Kokltjs un velns pirmoreiz kds balets veidots

27

Katu Dzeive 12`2011 uz koku mzikas pamata un pirmoreiz vienam baletam ir divi horeogrfi Rgas Horeogrfijas vidusskolas (RHV) pedagogi Regna Kaupua un vias audzkne, jaunko kursu skolotja Agnese Andersone. Kokles splja koku kvartets Krta, kam talk nca ar Latvijas Nacionls operas orestra paminstrumentu grupa. Un te nu jteic laimgas sakritbas d sot blakus vienai RHV audzka mtei (zle uz dienas izrdi bija prpildta!), varju ielkoties jauno aktieru pirmizrdes atbildbas trss. Jauno mkslinieku sniegums tik organiski atklja mziku, pat saplstot ar to. Gan Kristaps Jaundeikars, gan Kristaps Linti (dzvoja lom ar pc izrdes tds velnii ecergs, spcgs un skaists!), Lientes lomas atveidotja vii savs raksturloms bija vienkri brnigi! Ar kdu vieglumu dejoja RHV audzki! Ar tdu vieglumu, kas parda smago darbu un piepildto laiku, kas

VARAVEIKSNA

pilnbai Mkslas valodu! Cik iedergas baletuzvedum bija valda Dajevska vsturisks oriinldekorcijas, ko papildinja gaismas efekti, tik organiski iekvs kopain ar Elitas Patmalnieces veidotie kostmi. Vienkrba un vieglums t vartu raksturot visu baleta uzveduma kopainu. Ne velti ar dirientam Andrejam Jansonam ik pa laikam pat ncs rast veidus, k nedaudz pieklusint skattju ovcijas un ldzjuanu raksturlomu dejotju solo gabaliem tas parda vien to, ka ds uzvedums ir lieliska iespja radint brnus skaist uztverei, jo te bija mazajiem skattjiem saprotams siets. Pat lielkie resgai, izejot pc ovciju vtras no zles, bija tie, kas pirmie izsaucs: Nemaz nedomju, ka balets var bt tik aizraujos! Man patika!!! Vai tad var bt vl augstks novrtjums? K nopratu no sarunas ar RHV audzka mti izrdm dieml nav paredzts turpinjums. l gan, jo tik pozitvi uzldjou un obrd aktulu (izirans starp materilo un gargo) tmu atkljumu jaunieu auditorijai nemaz negads tik biei skatt. Paldies Rgas Latvieu biedrbai, kas pai aicinja uz izrdi gan tuvu, gan tlu novadu skolnus. Lai veiksme un izdoans pavada ne tikai kokltjas, jaunos baleta mksliniekus, bet ar piedzvotais gandarjums lai gargi stiprina viu imenes un ldzjutjus!
Dina Bravacka, Preiu novada Priekuu p-sk. sk.

ieguldts baleta uzveduma tapan. Bet skattjam jredz un jpamana tikai skaistais dejas Mksla. Un ms to redzjm! Paldies lielajiem un mazajiem visiem, visiem - , kas va izbaudt ldz

Attl: Horeogrfes Agnese Andersone, Regna Kaupua (mals), dirients Andrejs Jansons un komponists Mris Lasmanis (vid).

28

VARAVEIKSNA

Katu Dzeive 12`2011

Intervija ar siera rituli

Intervtjs: vj Intervjamais: siera ritulis Vj: Labdien, mans draugs! Cik sen es tevi neesmu saticis! Kur tu biji pazudis? Siera ritulis: au! Eh, atceries to reizi, kad spcgi vri sacents siera rituu sacensbs? Mani ieripinja, un es pc inerces aizripoju. Lk, t es ripoju pa Preiu novadu. Esmu apmekljis visdadks vietas. Vj: oti intrijoi! Vai neiebildsi, ja es tevi intervu? Siera ritulis: Protams, es esmu pati uzmanba. Vj: Kda vieta Preiu novad tev liks visskaistk? Siera ritulis: Manu sirdi aizskra dikoku aleja Preios. Tik tiem lieli, dii koki. Ar kdu trumu es tur ripoju! Nu vienkri supergi! Tur, Raia bulvr, ir kur ieskrieties! Vj: Interesanta izvle siera ritulim, jo es gan domju, ka tev vislabk un visskaistk liksies Preiu siera rpnca! Siera ritulis: Nu, protams, protams, man k siera ritulim patk ar msu modernizt siera rpnca, bet es esmu gana smalks, man patk ar dias lietas un dias personas. Vj: Kdas tad ir ts dis personas? Nosauc kaut vienu! Siera ritulis: Nu kaut vai msu latvju diais dzejnieks Rainis, kur dzvojis tepat pie mums Preiu novad, Jasmui. Vj: Tev patk dienums, bet vai tu zini, kas tevi pau tdu ir radjis? Siera ritulis: J, es zinu, jo ripoju pa novadu un biju ar Saunas pagast pie akliem, strdgiem cilvkiem.

Vj: Pie tiem zemniekiem, kuri nodarbojas ar lopkopbu? Siera ritulis: Biju, biju! Redzju, k dzelteno pieneu pavs gans govis, k vakaros ts pierietjuiem tesmeiem dodas mjup, kur cilvki slauc baltu, putojou pienu bez visdiem konservantiem... Vj: Vai tas ir tavs pirmskums? Siera ritulis: J, tas ir mans pirmskums, un tas ir skaists, jo man ir saules un pieneu dzeltenums, cilvku aklums un labks domas par nkotni. Vj: J, siera rituli, tas radies ne tikai zemnieku st, bet ar Preiu siera rpnc, - te tev tau vrdu iedod! S i e ra ritulis: Gar un sarets ir mans ce, lai beidzot noktu uz sviestmaizes. Tpc es lepojos ar sevi un saviem radtjiem! Vj: Vai tev ir viiem ar kds vljums? Siera ritulis: Lai viiem laba veselba, izturba, darba spars. Kaut nu ar valdba vius atbalsttu! Paldies par izjusto vljumu un saturgo sarunu!
Jnis Kavinskis, Priekuu p-sk.

29

Katu Dzeive 12`2011

SVEICAM!

Zelta kzu jubileja rgos

Kad satiekas divas jts radniecgas dvseles, liktens tm lemj ilgu, dzves gudru savienbu, dodot cea maiz sapratni, iecietbu, mlestbu un Dieva svtbu. ie nav tikai skaisti vrdi. To piepildjumu un apliecinjumu mums pardja divu msu draudzes loceku Ms aicinjm Valentiju un Krli padalties ar mums savos dzves noslpumos, proti, k saglabt laulbu tik ilgus gadus un palikt dzvespriecgiem un labestgiem, joprojm strdgiem un moiem. Viens otr esot ieskatjuies Lubn, kur kdu laiku dzvojui un strdjui Krlis k kinomehniis, Valentija aptiekas darbiniece. 1961.gada 26.august sarakstjuies Madonas Dzimtsarakstu noda un drzum devuies uz Rgu, kur pagjusi viu darba un kopdzves lielk daa. 30 gadi ir nostrdti Rgas Radio rpnc. Salauljuies sv.Alberta baznc. T kuvusi ar par viu imenes bazncu vis dzves laik. Pc doans pensij brniem meitai un dlam atstjui Rgas dzvokli, pai prnkui dzvot uz rgiem. Nu jau 15 gadus ir eit. No mazas necilas bdias Ogres upes mal Krlis uzmeistaroja jauku mjiu, ierkoja ap to skaistu drzu, kur visu cauru vasaru zied kras pues, aug drzei pau imenes galdam. Spodrba un trba izstaro no s vietas, kur alla patkami ienkt gan kaimiiem, gan draugiem. Bt nodergiem sabiedrbai, dart labu citiem tds ir viu dzves saturs. Krlis ir cilvks ar daudzm prasmm. Sirsngu pateicbu vi ir pelnjis par savu ieguldjumu R.Blaumaa Braku muzej, veicot dadus amatniecbas darbus. Vi restaurja rokas dzirnavas,

Valentijas un Kra Melnau zelta kzu jubilejas svinbas rgu katou draudzes dievnam gada 26.august. Kuplais radu, tuvinieku un draugu pulks sirsngi sveica gaviniekus, vlot viiem mgi saglabt o gaismu un starojumu. Viu imenes vrtbas un dzve ir iedvesma katram, kas ar Krli un Valentiju Melnaiem sastopas k ikdien, t svtkos. Priesteris Ingars Stepkns, viu gargais tvs, sav uzrun teica, ka aj gadjum jubilriem paiem btu jststa par savu dzvi, k vii nodzvojui laulb tik garus un laimgus gadus, jo tikai vii to var izdart vislabk Svingo ceremoniju baznc kuplinja rgu tautas mzikas ansamblis Pulgozniei (Taigas Sirms muziklais pavadjums).

30

SVEICAM!

Katu Dzeive 12`2011 ja, da lauku prtiku. Tpc ar veselba ir laba. Ne vienmr laba lieta ir prlieka prticba. Nekad nav smdjis dienu. Valentija pati sevi raksturo, ka jaunb bijusi diezgan erpa, uzstjga, t sakot, jaunkundze ar raksturu. Dzves laik mainjusies. To var atzt tikai cilvks, kam ar sirdsapziu viss krtb. Dievs ml cilvkus un paldz tiem, kuri tiecas uz sevis pilngoanu Dievam tkam veid. Valentija to ir spjusi. Kas mainjs abu attiecbs gadu gait? Kad esi otram pie altra zvrjis uzticbu un mlestbu, tas ar jpilda. Citdi nevar, teic Valentija. Kas tad ir mlestba? Ziedoties otram, saprast viu, censties pieemt tdu, kds ir, neneploties prtaist, tda ir atbilde Krlis piekrt sievas teiktajam.

salaboja vairkus sadzves priekmetus muzeja ekspontus, izremontja muzeja darba telpu. Jau ilgku laiku Krlis darbojas rgu katou draudzes padom, galvenokrt veicot saimnieciskos darbus. Ir labs un pieprasts mrnieks. Abi ar Valentiju dzied rgu tautas mzikas ansambl Pulgozniei. Valentija ir daudzu dziesmu zintja. Dziesmu prs viai premts no veckiem. Ar Kra vecku imene bijusi dziedoa. Krlis Melnacis par savu brnbas zemi sauc Ventspili. Vecku dzimt puse ir Rugji un Krsava. Kra tvs, Donats Melnacis, bijis strlniekos, piedaljies Ziemassvtku kaujs k 25.pulka 5.rotas karavrs. Pc tam nokuvis Pleskav, vlk Sibrij. 1924.gad atgriezs savu vecku mjs Latvij. Apprecjis Anastasiju Dobrovosku, krsavieti, kalponti Melnau lauku mj Rugju pagast Lekstes ciem. Veckiem vedekla nebijusi pa prtam saimnieka dls apprecjis kalponi, - tpc Donats ar sievu aizbrauca uz Ventspili, kur 1936.g. 8.februr piedzima Krlis k astotais brns, bet pavisam imen bija 9 brni trs dli un 6 meitas. Valentija dzimusi 1939. gada 20.jlij Vectilas ciema Krekleniekos, saviem veckiem Jzepam un Sofijai Lomeiem k otrais brns. imen pavisam bija 5 brni 3 meitas un 2 dli. Jautti, ko mantojui no saviem veckiem, Valentija ststa par savu dzvesbiedru Krli, reiz raksturodama viu k krtgu, taisngu un godprtgu cilvku. - Viam ir zeltas rokas, visu ko prot. Tpc nospriedu: Ar tdu vars dzvot. Jau no mazotnes daudz strd-

Abi nk no dadm konfesijm. Krlis ir luternis, Valentija katoliete. Kra mamma nevljs, lai dls priet katoticb. T ar palikui katrs sav, bet svtdiens kopgi apmekl abas bazncas luteru un katou.

31

Katu Dzeive 12`2011 Valentijas un Kra Melnau imen auga 3 brni divi dli un meita. Vienu dliu ncs zaudt 20 gadu vecum. Veckiem tas bija liels, spgs prdzvojums. Bdas prvart un samierinties ar zaudjumu paldzja ticba un pavba uz Dievu. Otrs dls Ainrs nca pasaul, kad Valentijai bija 44 gadi. Viu reizm mkuas aubas, k bs, vai dls nekaunsies, ka mamma izskatsies jau k vecmmia. Bet t nenotika. Dls ir oti uzmangs un ml savus veckus no sirds. Veckiem k kzu dvanu sarpja braucienu uz Romu un pats devs ce vius pavadt. is brauciens bija neaizmirstams, sevii dievkalpojums Vatikn, kur Valentija piema Svto Komniju tas viai bija visspilgtkais prdzvojums. Dls Ainrs zna gados kalpojis k ministrants sv.Alberta baznc, sevii vi bija iemojis priesteri Antonu Springoviu. Ministrantu Avz ir Ainra raksti K es kuvu par ministrantu. Vecki loloja savu pastarti, audzinot viu mlestb un ticb. Mazbrni meitas brni Jnis un Baiba ar jau pieaugui. Mazdls topoais metlkaljs, mazmeita pavre-konditore patlaban strd Anglij. Melnau zelta kzu jubilejas apsveikumu klst ir ar ar Rgas domes prieksdtja Nila Uakova roku parakstts apsveikums, kdu sama ikviens 2011.gada zelta kzu jubilrs Rg pilstas 810.gadskrtas svinbu sarkojum. atzia.

VARAVEIKSNA

Ilmrs Apeins, dzimis 1967.gada 24.novembr Balvos. Skol mcjies Brzgales vidusskol, vlk Daugavpils PI. obrd dzvo Rzeknes novada

stens savas zemes dls

Dievs ir vadjis msu dzvi un paldzjis, t ir abu vienprtga

rgu katou draudzes vrd Anna Kuzina

Brzgales pagast. Ilmram ir imene: sieva Anita, skolotja vietj skol, un dls Rinalds, students Jelgav. No 1986.gada ldz 1988.gadam Ilmrs Apeins dienjis padomju armijas obligtaj karadienest Afganistn nodaas komandiera amat. Dienestu Nacionlajos bruotajos spkos uzska 1996.gad Zemessardzes 36.Rzeknes bataljon Jaunsargu vadtja amat. 1998.gad iestjas Latvijas Nacionlaj aizsardzbas akadmij. 1999.g. iecelts Zemessardzes 36.Rzeknes bataljona Izlkoanas nodaas prieknieka amat. No 2002.gada dienestu turpina Zemessardzes 3.kjnieku brigd: skum Kaujas atbalsta rotas Ineniertehnisk vada komandiera amat, bet no 2003. gada Nesprguas muncijas neitra-

32

VARAVEIKSNA

Katu Dzeive 12`2011 jas Republikas neatkarbas atjaunoanas gadadienai veltt sving valsts augstko apbalvojumu pasnieganas ceremonija, kur Valsts prezidents Valdis Zatlers pasniedza apbalvojumus ar Nacionlo Bruoto spku karavriem. Skolotjam-audzintjam katra cilvka dzv ir liela nozme. Mcoties Brzgales vidusskol, klases audzintjas Ilmram ir bijuas: Bernadeta Opincne (1.-4.kl.) un Anna Adijne (5.-11.kl.). Brvaj laik Ilmrs strd piemjas saimniecb un nodarbojas ar medbm, viam patk gatavot gaas dienus. A.Rupaia muzej ir vstuu kopijas, kuras abi ar Gintu Adijnu (Annas Adijnes dls) no armijas rakstjui Brzgales skolotjai Annai Adijnei. Ilmrs saka: Anna Adijne man bija ne tikai kaimiiene un audzintja, bet praktiski bija ar mtes viet. (Ilmra mmia agri nomira). Ilmra un Anitas dls Rinalds, lai gan mcs Mea fakultt, ir labs sava novada vstures zintjs, kas neapaubmi ir ar vecku nopelns.
OIga Peka

lizanas nodaas komandiera amat. 2003.gad turpmkajam dienestam tika prcelts uz dau mobilo strlnieku mcbu centru Nesprguas muncijas neitralizanas vada komandiera amat, bet no 2004.gada vi dien 54.ITBN Nesprguas muncijas neitralizanas rotas 3.vad, kas dislocts Rzekn. 2003.gad I.Apeins piedaljs starptautiskaj miera nodroinanas misij Kosov. Par o dienestu samis teicamu atestciju no Norvijas bruoto spku augstkstvoajiem komandieriem. 2005. un 2006.gad vlreiz devs uz Afganistnu. aj starptautiskaj opercij I.Apeins bija Nesprguas muncijas neitralizanas vada komandieris. Latvij un starptautiskajs opercijs vadjis darbus pie vairk nek 6000 sprdzienbstamu priekmetu neitralizanas, par ko samis NBS komandiera Goda zmes par 600 un vairk sprgstou priekmetu un par 1000 un vairk sprgstou priekmetu izncinanu. Ilmrs Apeins ir samis ar daudzus citus apbalvojumus. No tiem augstkie ir NATO enerlsekretra medaa un LR aizsardzbas ministra piemias medaa Sekmjot Latvijas dalbu NATO. Par godu Latvijas Republikas Neatkarbas deklarcijas pasludinanas gadadienai 2010.gada 1.maij virsleitnants I.Apeins Rgas pil sama V iras Viestura ordeni. 2010.g. maij Rgas Gerbou zl notika Latvi-

33

Katu Dzeive 12`2011

VARAVEIKSNA

Rdolfa Blaumaa 100 gadu

nves atceres dien, 2008.gada 4.septembr, rgos.
Sv.Misi celebrja pr.Pauls Klavi un pr.Andris Priede.

34

VARAVEIKSNA

Katu Dzeive 12`2011

Braku apmekljum rads oti labs iespaids k par tdu vstures un kultras saliu. Lai skaist vieta pulcina aizvien vairk cilvku!
Pr. Rihards Rasnacis

ieminot izcil Latvieu gara meistara Rdolfa Blaumaa nves simtgadi, gribtos cert un novlt, lai via mantojums veicintu msu zem ne tikai brvu, bet ar tikumgu sabiedrbu, jo tikai tda btu pilngi atbilstoa katra cilvka cieai un vispusgai attstbai. Lai Blaumaa cilvcgs un reiz kristgs vrtbas saglabjas cilvku sirds! Novlam Dieva palgu un svtbu Rdolfa Blaumaa mantojuma saglabtjiem un veicintjiem.

35

Katu Dzeive 12`2011

VARAVEIKSNA

Marijonu, Reginu i baikerim

Puorguojuuos vosorys lobajim ntykumim var daskaiteit diveju tautu jaunu i na tik jaunu auu praksis dnys jul. Rzeknis Augstkola sadarbeib ar Kaunis i Latvejis Universitatem veic storptautysku projektu HipiLatLit. Ko projekta angliskuo nsaukuma eisynuojums tai pajceigi ska, ar hipejim itai ltai eistyn nikaida sakara. Taini traii de gatavejamuos treisvoldu (ltaunku-latvu-latgalu) vuordineicys materiali vosor beja juovuoc nu pmruotu auu Latvejis-Ltuvys prbe. Tai par ntykumu vtom tyka izalaseita Skaistkane ar jai pretim asajom ltaunku Germanikom (poi ltaunki soka Germanikis vnskaitl i veiru dzimt). Pa vydam obejim cmim rbeupe, kur latvi par Miemeli, a ltaunki par Nemuneli sauc. Kuo tik vysa itam praksis nede napsaklausejom! Stuosti par laikim, kod rbei beja styngri, i gadni nu laiku, kod j stuovja va. Niule kotrys prbea latvts voi ltaunks var t i braukt kai grib i kod grib, leidza ar t pat kruosain stuosti par Biru kontrabandistim jau ir paguojeiba. A kai vyspuor dzeivoj tuos pusis auds taidi poi katuoli kai Latgol, ko latgaliski j narunoj ni ympus, ni tympus upis?... Atsevika stuosta vajadztu par Skaistkani, tik pyrmuok ituos slovonuos vtys prosuos pastuosteit par tnnis cylvkim, seviki par kolorit personu vuord Augusts. Ar Augustu Skadeu (ltuviski Augustas Skadinis) sapazeistam ap kaidu tre praksis dnu, nu suokuma nasaprozdami, ci jis latvts, ci ltaunks. Vnaii labi runoj obejuos volduos. Jau godim pkolpojt Skaistkanis bazneic, par apleicni zynt daudz. Kod Augusts att myusu praseitu iz Sv.Misis Germaniku kapleic, kusteig veiru raugom sovom acim. Kod dazynojam juo godus (dreii byus ostodesmit, dzims 1934.g.), cns aug ar augtini. Nu 2001.g. Skaistkanis bazneicu apkolpoj paulinu tvi. Golvonais ir tvs Juos, sv.Puovula I Vntunka ordena mks. Agruok bejs tai kai tik bazneicai nzeimuots jauns bazneickungs, j vysi syutejui da Augusta. I tvam Juoam jis pkolpojt, paleidzt, kod ltaunki sabrauc ekskursej tim Augusts bazneickunga stuosteit tulkojt ltuviski. Vtej auds par Augustu zyna saceit ka gadn kod itys apvyds palyktu bez bazneickunga, Sv.Misi Augusts muoctu nturt vns pats... I eistyn Augusts zyna i muok daudz! Jiuts skumdynuots, ka niule Mise beidzts tik dreii, vyss ast saeisynuots. I nepora vaira nadzt. Ka agruok bejs cytaii, Augusts puorlcynoj, garu nepora gobolu nskaiteidams latiniski. Vacs dzmu tagad nivns nazynt ni par Jaunovu Mariju (Marijas karunka tai Augusts), ni Kristus csonu ceu, ni garuos pdejuos Leldnis nedelis dzsmis, kur Augusts nskaita vysu i ci sirsneigi: Kad Klus ned ieskas, no mtes Jzus atvads...

Par Augustu,

36

VARAVEIKSNA

Katu Dzeive 12`2011

Nu kurnis jam tys vyss? I izska breineigs dla stuosts par muoti parostu Skaistkanis svti Annu Martu Kirkelaiti, kurei agri palykuse buorineite, tik jai truopejus lobi auduvacuoki. Izauguse lela, izguojuse pi veira Leitovys pus. Bejuse dzili ticeiga, kai daudzi agruok. J augui pi tva ar muoti sei, muote vysim vuicejuse puoterus, svtdns guojui iz bazneicu. Zmys vokori gari, sylduos vysi kurs iz myurea, kurs pi cepa, aizdadzt kaidu sveceiti, paskaitt puotereius. Kurs kaidu cymdu, zei paoda. Nikaida ni trka, ni trokuoonys. Gryutai augui, v mozi byudami, ap 34 nakt guojui iz Skaistkani ryndys jimt, kab dabuot maizis kukuleia. Vns vi cegle iz 6 brnu! Vluok jau muote capuse poa, kod bejs nu kuo. Kara godi ar sovu gryutumu. Te 2 mieneus fronts stuoviejs gar upi, iz Kurminis pusi. Skaistkane sasaudeita, bazneicai trni nrauti, a bejui taidi, ka jiur kuus maldynovui, tai legenda viestejt. Tykui frontam taini pa vydam, pogrob siediejui, cytureiz klv (Augusts soka kt) pi zyrgu, gvu. Zyrgi clus stuovei, a jam, godu 1012 puikalnam, bailis nicik, gribiejs redzt, kas uor nteik. Skaistkan varoni svtki ir Kanepne, jau vaira kai 100 godu taidi, nu pus Leitovys brauct iz js. Tiergs vasalu nedeu bejs, yguoni zyrgim mejus, de brnu braucs cyrks i karuseli taiseiti, a tautys pylns vysur i bazneic, i tierg... Dreii jau zinim, ka Augustam par Germaniku kapleicenis ceonu atsyuteits pateiceibys roksts nu poa

Benedikta XVI. Izvaicojam i par it. Nui, tai ast. Jau se Germaniku auds gribiejui vtys, nu kurnis sovus myrus palaist dzeivks ustabenis vysim mozys, luog nav kur apsagrzt. Da v i draudzis centr Suosts ndaguse bazneica. Ass veiskups atbraucs, nsprdui, ka Germaniks, kai plaukst cm, ko i tyvai pi Skaistkanis, vajag sovys bazneicys. Tik bez projekta navar, a t duorgi. Gols gol puii sasprdui, ka taiseis sovim spkim, a par golvon jim Augusts. Jis vysu myuu cetnceib nstruodovs, bejs kolhoza byuvbrigaders nazkod, lobu peseju aizpenejs. Tai vn pavasar suokui, cyt iz 8.maja jau svietejui sv.Magdalenys gdam. Taisejui iz vacuos kolhoza pierts pamatu, tai nivns pi js vaira nav siejs, a par kapleiceu niule vysi prceigi i Augustam padejt. Jau cik auu nu tnis izvadeits, i Sv.Misi ir kur nturt! Par dvkolpuojumim i Augustu otkon sovs stuosts. Jim ts vodt Suostu baz neickungs, vnu nedeu t, tru Germaniks. Kai tik j suokui sovu kapleiceu cet, i Suosts bazneicu suokui atjaunuot. Viesturiska vta tei aste, slovons veirs t paglobuots, kurs gruomotys nazkod iznosovs, Bielinis

37

Katu Dzeive 12`2011 juo uzvuords. (Saprtams, de ituo veira iz Suostim sabraukojam i mes. Jurgis Bielinis nazkod beja pazeistams ar Fraci Trasunu, veds jam gruomotys i izplatejs taidys sov pus; pmineklis

VARAVEIKSNA

jam nu pateiceiguos tautys.) Kab Misis Germaniks byutu buok, Augustam sova zynuoona. Natuoli, iz Kurminis cea, dzeivojt bazneickunga Andreja Trapukys tvs, da kuruo dls bi braukojt. Pr.Andrejs i Augusts lobi draugi. Augustam pkolpojt, od tod pr. Trapuka vodt Sv.Misis i Germaniks. Divejuos taiduos paspiejam psadaleit i mes, bazneicuonu puce atrozdami sev jaunus informantus. Vna nu js beja Augusta Marijona... Kod zam Latvejis vasts svtku Nacionalaj teatr veroms Danskovtis Latgola.lv sirsneig Ulda Dumpa (Ontans) i Dacis Bontis (Anne) saspli, ruods, na vns vi aizadmoj, ka voi tik jauneib vi var muot. Pruot guoja i paguojuuo vosora, kod studem klausejoms Augusta i Marijonys saskaneig dzduoonu, pamei runuodami

divejuos volduos. Augustam ar Marijonu par sevi nav kuo slpt. Ko Marijona kai ba sirdeigi nkldz, ka svys bez veiru vart dzeivuot, tik veiri bez svu nikai, iz Augusta jei i pukdama vers syltom acim... Marijonys veirs mirs se, Augusta sva 2000.god. Marijonu Vogulti juos Vasiauskys iz Germanikim atpreciejs nu Kupiku rajona Alizavys, part jei latviski namuokt. Jei v breinovuss, kai j te prbe divi mls runojt. Augusta vysi 6 brni latviski runoj, i vna mozmeita skaisti muok, a jei n. Ar Augustu j jau kazyn cik godu kp dzt, i goreiguos, i laiceiguos dzsmis. Pa brem staigojt j obeji i v 2 svtis. Jei de js divi gruomatenis ar rku sarakstejuse, kab kulturaluok byutu da i dzsmi vguok atrast, kod kurei sadmuota. Vysu, kas svareigs, jei aizrokstte. Tai Marijona izaruodeja na tik dzduotuoja, a v i hronists i slovona gdu saimineica. Kai soka taids taidu atrn, i lai daudz saulainu vacuma dnu jim obejim! Gol izaruodeja, ka myusu apsvdeiguo saimineica Regina ir Augusta meita, a roduo vtejuos folklorys grupys vadeituoja Reginys draudzine Zita Beakiene. Jom obejom daudz draugu i Latvej Regina taisejuos ceam iz Dagdu, a Zita tik kai beja atsagrzuse nu

38

VARAVEIKSNA

Katu Dzeive 12`2011

Aivkstis svtku Lubuon. Duovon nu Germaniku Riezeknis Augstkolys filologim teik Paulu Cecilejis Beibele, its ryndu raksteituojai bazvns nu Zitys stys muzeja. Praksis beiguos i hipeji pasaruoda myusu izvyzynuot sabrauc Reginys draugi baikeri. Vnim puorsteigums, trim pateikama puormaia piec sna puovis (kai Biru pusis motociklistam) voi cytu dnys dorbu. Sovs skaistums i jga ir i itam motociklu byuon. Na cik lels tys pasaus, tik vysleidza byut dzeivai i vajadzeigai daleai juo vyd vystik i myusu pou rkuos. Pi kaimiu Germaniks tys sadd daudzim, i par t tikai prca.

Lideja Leikuma

39

Katu Dzeive 12`2011

ATCERIS

Ontonam Skryndam - 130

8.novembr Vabalis kulturys nom beja sasalasejui vysaidu paaudu auds, lai gdynuotu 130 godu jubilej sovu nvadnku Latgolys kulturys i Atmdys darbinku, publicistu Ontonu Skryndu. Pminis pasuokumu, izteiksmeigi skaitt Ontona Skryndys dzejli, aizsuok Vabalis vydkolys konks Mareks. Pasuokuma laik teik stuosteiti fakti par Skryndu dzeivi, skaiteitys Ontona meitys Leokadejis viestulis, kur emocionali atkluota saimis dzeive i vaidu (karu) tekme iz cylvku. Pieuok kulturys noma zalu ar sovom dzsmem aizskandynova Vabalis vydkolys kolnku ansamba bastenis, jau spieceiguok i usteiguok dzdova Vabalis etnografiskais anasamblis Vabalis. Spielejt akordeonus, ar muzykalu sveicni izastuoja Kolupa pamatkolys puii. Sov run Latgolys pietnceibys instituta vadeituojs Henrihs Soms aicynova vierst maneibu iz dzymtys spku, dzymtys auu sovstarpejom attceibom, aicynova konkus caur viestulem, faktim i dzymtys izzynuoonu vuiceits viesturi. Vabalis bibliotekai jis paduovy-

nova nase izdt pedagoga i dirigenta Juoa Pauktis autobiografiskuos apceris Dzimts zemes elpa gruomotu, kur apraksteita Pauktu dzymtys dzeive, ntykumi, puordmys. Daugavpis Universiteta Latvu literaturys un kulturys katedrys docents, literats Valentins Lukaevis, izsasaceja, ka Ontonu Skryndu vartu nsaukt

40

ATCERIS

Katu Dzeive 12`2011

par tuo laika kulturys menederi. Izcyluo latgala nvodnki Ontona dzejus nu rokstu, publikaceju, gazetu vartu salaseit vnuvt i izdt Ontona Skryndys dzeju kruojumeni, kai t darejui i cytu Latvejis dzejnku dmubdri. urnaliste, dzejneica Egita Tereze Jonne pasuokumu papildynova ar sovu dzeju vetejumu Skryndu dzymtai i vysim kluotasajim. Jei skaiteja sovys treisryndis nu nase izguojuuo kruojuma Tikans uz siru laipas. Trspuksti. Skryndu dzymtys muzeja vadeituoja Anna Lazdne prezetja projektu Muna sta muna dzeive, kura laik saskaiteitys, saraksteitys i nbideitys Leiksnys apleica stys. Taipo tyka nskaidruoti i apsveikti Vabalis vydkolys rodus dorbu konkursa Manas mjas lobuok dorbu autori. Pasuokuma nslgums ntyka bruou Skryndu muzej, kur varja apsavrt

ekspozicejis Skrindu dzve un darbs i Novada kultrvsture, Skryndu stys Liepu Mukni maketu, projekta Muna sta muna dzeive Vabalis apleica stu fotografejis, kai ari sasasidiet ar korstu aju i pasacnuot ar mu bz putru.

Mes varim byut lapni, ka ari myusu vyd ir taidi aktivi cylvki, kas, kai sov laik Ontons Skrynda, poaizldzeigi vetej sevi Latgolys kulturys dzeivei, organizej pasuokumus, roksta projektus, dzili sev mojt i sorgojt sovu saimi, apleicni, zemi

41

Katu Dzeive 12`2011

ATCERIS

(proksts nu muzej dzierdtuo stuostejuma) Ontons Skrynda ir dzims 1881.gods 14.oktobr Daugavpis aprika Liepu Muknos. Nasavert iz drukys aizlgumu nu 1865. da 1904.godam, vysi septeni Skryndu Apalonejis i Donata brni ir beigui Leiksnys pamatkolu. Piec dzymtbyuonys atceonys 1861.god, kod daudzi cylvki brauce struoduot i vuiceits iz Pterburgu, jaunuokais nu seu dlu, pastareits Ontons Skrynda, pabeidz vtej kolu i sastuoj sv.Katrinys progimnazej Pterburg. 1901.god jis beidz kolu ar sudobra medali, pieuok sastuoj Kara medicinys akademej. 1905.g. Ontons Skrynda sasaista revolucionaraj studentu kusteib. 1906. god jis ir spsts emigrt iz veici, bet piec goda studeju Bernis universitet atsagr Pterburg. 1909.god nu jauna sastuoj Kara medicinys akademej i pabeidz t kai kara uorsts. Paraleli doktora dorbam jis struodoj Pterburgys teatra muzykalaj bdrei-

skots eis Ontona Skryndys biografej

b, kur dzd kor, spielej teatri, roksta lugys, dzeju i rokstus gazetom, aktivi psadola pi gazetys Gaisma izdonys, pieuok struodoj ari ar avzem Dryva i Dzimtenes Vstnesis. 1908. god izdd vuiceibu gruomotu Latvu voldas gramatika. Vluok ari pyrm latgalu dzejis antologeju Kkle. Piec akademejis beigonys Ontons Sibirej struodoj par kara doktoru, kur apjam par svu Antoninu. 1910.god Skryndu puoram pdzymst meita, kuru nsauc par Leokadeju. Antonina saslymst i 1911.god mierst. Ontons, atsagrzs Rzekn, sapazeist ar koluotuoju Helenu. 1912.god j apsaprecej, i Ontons palk dzeivuot Rzekn. Piec goda jim pdzymst meita, kurai dd vuordu Aureleja. Saimis dzeivi izjauc vaidi, Ontonu sauc transporta uorstu frot, bet saime pa t laiku dds biegu gaituos. 1918. goda febral pi Volkovys j sajam vuoci. Atsarnt nacivieceigs apstuoks, jis saslymst ar aa sasaideionu, vluok j kai kara doktoru atbreivoj. Atsagrzs Rzekn, Ontons 1918. goda 31.mart, treis dnys piec operacejis, mierst. Paglobuots Rzeknis Katuou kops. Atraitne Helena ar meitom Leokadeju i Aureleju aizbrauc iz Vuoceju, vlk 1949.god iz Kanadu, kur ari palk iz dzeivis.
Dagneja Bramane www. lakuga.lv

42

ATCERIS

Katu Dzeive 12`2011 vij Evgnija saslimst un ir jveic redzes opercija. Dr. A.Skrinda veiksmgi izoper un Evgnija atgst redzi. Liels noslpums imenei ir bijis visu mu tas, ka viai Antons ir uzdvinjis savu foto, ko Evgnija ir glabjusi visu mu un ma beigs to lgusi nodot muzejam. 1922.gad Evgnija un Rdolfs atgrieas dzimten un uzsk darbu Ataienas skol, kur pc tam pieem lmumu skolu nosaukt bru Skrindu vrd.

Ts ir muzejam dvts fotogrfijas, kuras ir glabjusi un muzejam nodevusi Evgnijas mtes msa enobija Vilcne. Ststs par m foto ir sekojos. EVGNIJA 17 gadu vecum atstj savas dzimtas mjas Krslavas Aulejs un kop ar savu draugu dodas bgu gaits uz Krieviju. Vii bija nodomjui precties, bet vecki nebija vui. Krie-

Skrindu dzimtas muzejs apmekltjiem atvrts: pirmdiena sestdiena no 9.00-17.00, grupai pc pieteikuma ar cit laik. Ekskursijas muzej un rpus muzeja. Atptas un relakscijas mirklis muzeja saimes istab pie pavarda.
Anna Lazdne, muzeja vad. Mob.tel. 29964210; 65471009

43

Katu Dzeive 12`2011

VARAVEIKSNA

Atmiu brauciens
ovasar Aglon Dievmtes svtkos man roks nonca Veronikas Grines grmata par Ezernieku novadu. Pamusi ldzi o grmatu Kur Eezers rotjas zils, braucu lkoties savu jaunu dienu zemi. Grmatas autori Veroniku Grini persongi gan nepazstu, bet, izlasjusi vias uzrakstto, iet, ka zinu viu jau oti sen, jo katrs vias raksttais teikums pau latgalisku pamatgumu un spku k sta rudzu maize. Par to, ko via raksta grmatas pcvrd, zem katra teikuma varu parakstties. Manuprt, Veronika ir izteikusi daudzu savu laikabiedru domas, izjtas. Prlasot o darbu, bija jnorau gan asara, gan jpasmaida, gan jizdzvo liels gandarjums par to, ka, redz, kdi cilvki te ir bijui gan skol, gan dzv. Gribjs uzzint ko vairk par tiem skolotjiem, kuru dzves apraksti ir si un lakoniski. Tpc devos ce, lai satiktos un paruntos ar tiem, kuri ir vl aisaul. Septembra pirm svtdiena. K tas piekljas svings dievkalpojums Bukmuias katou baznc. Mans cea mris bija ar to ar skt savu ceojumu. Biju bezgala gandarta un laimga, ka man izdevs nokt tiei laik, kad priesteris Ivars Vigulis izstdja Vissvtko Sakramentu un notika t godinana. Baznc sapulcjuies prsvar pusma gadu gjuma cilvki. Jtams uzreiz, ka draudze un priesteris strd roku rok. Brniga dziedana akapella izpildjum. Viss norit tik preczi, raiti un skaisti, ka pat mmais centsies dziedt ldzi. Vispatkamkais bija prvesta Vigua sprediis, k ar visa turpmk dievkalpojuma gaita. Starp citu, vi pateica tdus vrdus, kdus nekad un nekur ldz im nebiju dzirdjusi, kaut ar regulri apmeklju bazncu (gan cit draudz). Vi teica apmram t: Tagad js atptieties kop ar Jzu, ar Svtajiem Rakstiem. Strdu es. Tds ir priesteru darbs svtdiens apkalpot draudzes. Lai Svtais Gars paldz jums atvrt sirdis un tuvoties Dievam, jo tikai Vi spj cilvkam paldzt. Ms katrs par sevi bez Dieva esam vji un nespcgi. Dievkalpojums tika vadts raiti, viegli, skaist garg kpinjum, mijoties ar lganm, draudzes dziedjumiem. patnba, kas oti raksturga tiei Ezernieku novadam, ka te dakrt mdz runt vienlaicgi trijs valods latviski, latgaliski, iestarpinot pa izteicienam krievu valod. Tiei t runja ar priesteris. Tas prsteidza, bet bija oti patkami un neparasti. Biju gaidjusi dievkalpojumu sti dzi latgalieu valod un tdu mazliet jau pierastu un mazliet monotonu. Bet te viss bija citdk, un tomr oti sirdi veldzjoi un uzrunjoi. Priesteri Ivaru Viguli var sadzirdt ar sirdi, kas, manuprt, ir katra priestera augstkais sasniegums. Tlk kop ar savu klases biedreni Oliju Silovu (Dzerkali) devmies pie skolotjas Irnas Lavrinovias, bez iepriekja pieteikuma. Via ms sagaidja mazliet prsteigta, bet k alla stalta un smaidoa, ar laipnu un labvlgu mirdzumu acs, msu kdreizj fizikas skolotja. Uzreiz skam sarunu par to, ka vlamies vl ko vairk uzzint par daiem msu bijuajiem skolotjiem. Msu saruna ar skolotju Lavrinoviu

44

VARAVEIKSNA

Katu Dzeive 12`2011 jou grmata krievu valod. Skaudra, atklta valoda, dzias, dzvi apliecinoas domas pau s vrsmas, ar ar ironiju un sarkasmu par laikmetu, kas saucas padomju laiks. Skolotjai sp sirds par to, ka bra draugi reiz pamui visus latvieu valod sacertos dzejous ar soljumu tos publict, - t ar pazudui. Tikans ar skolotju Irnu Dimperi vias lauku mjs, vien no Ezernieku pakalniem, - klusa, dvseliski apgarota vieta, ko izstaro pati mjvieta ar lielu liepu un jauku puu drziu pagalma vid, k ar pati nenogurdinm skolotja sagaida ms pa svtdienas novakar. Atkal prsteigums par negaidtajm viem jeb gakm, k saka latgaliei. Rm, nesteidzg sarun skolotja izvad ms pa savm atmiu takm, skot ar koru dziedanu skol ldz lielajiem Dziesmu un deju svtkiem Rg, ilggadgu darboanos folkloras kop Akmineica, koncertiem

vias mjgaj mitekl izvrss vairku stundu garum. T nebija vienkra zikres apmierinana no msu puses. Kad ms mcjmies skol pagju gs. 1960.gados, lielk daa Ezernieku vidusskolas skolotju bija tik harizmtiskas personbas, ka skolni uzlkoja vius tikai k augstas raudzes pedagogus, bez iedziinans viu rpusskolas dzv. Man rads jautjums k un kpc vii te nokuva skolotji Pavlovi, Ivanovskis, Celitne (Ivanovska), Einbergs, Kalnia, Lavrinovii Irna un Valdis, Vasijevi u.c.? Izrds, ka tam ir atbildes, pie kam oti interesantas. Neiedziinoties skk vstures peripetijs, jteic, ka dzv vienmr darbojas likumsakarba. Un patiesi nav jau aunuma bez labuma. Tas labums oreiz tika Ezernieku vidusskolai, kur 1950.gados no visdadkajiem novadiem, k Latvijas, t Krievijas ieplda jauni, izgltoti, dzii intelienti skolotji personbas. Skolotja Irna Lavrinovia ar cieu un mlestbu glab sava bra skolotja, mkslinieka Valda mantojumu. Ar literta Valentna Uralova gdbu, msas un citu tuvinieku finansilo atbalstu izdota Valda Lavrinovia dze-

45

Katu Dzeive 12`2011 un daudz ko citu. Par atzinbu par savu darbu skolotja Irna Dimpere ir lepna. Ms ar Oliju ar, jo ncs dziedt pie prasgs, oti disciplnu cienos skolotjas gan vidusskolas kor, gan Olijai ilgku laiku folkloras kop Akmineica. Skolotja Dimpere ar lepnumu pardja grmatu Latgales kultras darbinieki ar dvinjuma ierakstu no mazdla Haralda (vrds izvlts par godu skolotjas visiemotkajam dirientam Haraldam Mednim), kur ir skolotjas metne un rado biogrfija. Patiesi skolotja Dimpere ir bijusi gan lieliska skolotja, gan izcila Latgales kultras darbiniece. Par diem cilvkiem mdz teikt vii strd ar misijas apziu. Kopgi atkal un atkal prlapojuas Veronikas Grines grmatu par Ezernieku novadu, papildinjus ar jauniem faktiem un gargi bagtinjus ar skolotju paststto, reiz ar saulrietu sakm Uz redzanos ldz citai reizei! Atpakace sastopam dlu Eduardu ar vedeklu, kuri, k skolotja teica, apciemo viu katru dienu un rpjas par vias labsajtu. Ar priesteris Ivars Vigulis esot bies viesis aj mj. Vi dod gargu stiprinjumu, k ar vius saista muziklas intereses, jo klavieres skolotjas Dimperes mj nestv kd attl kakt, bet istab goda viet. Nko diena Olijas Dzerkales vadb bija veltta Ezernieku tuvjo kapstu apmeklanai, lai noliektu galvu pie kapu kopim un atcertos tos, kuri mums devui zinanas, draudzbu, kop pavadtus neaizmirstamus dzves brus. Sirsngs paldies Veronikai Grinei! Bez vias grmatas nebtu o mirku un atkalredzans prieka.
Anna Svarinska, Ezernieku v-sk. 1965.g. absolvente

VARAVEIKSNA

Anna Kuzina (dzim. Svarinska) ar Broislavu Martuevu un vias jaunko grmatiu. Un, lk, k tiei pirmssvtku noskaai vias veltts rindas:

Deg mg, deg uguntia Un apspd tos, kas ldz un cer. Ak, uzticg siru zia Pie altra deg uguntia K Kristusbrna asaria, Ap Ziemsvtkiem, kas ziedu ver. K dzva sirds deg uguntia, Ko tumsa dzer un neizdzer.
Dzejniece Broislava Martueva savas dzves novakari vada Lubnas Veco auu aprpes centr, kur via ir starp savjiem. Un jtas k savj. Lubniei sauc viu vienkri un sirsngi par Broas tanti. Via priecjas par katru ciemiu, kas ienk vias istabi. Visbiek viu apciemo bijus kaimiiene Helna un vl citi draugi un pazias. pai tiek gaidta Anna Egliena Rgas muzejniece. Via tur rpi par Broislavas Martuevas literro mantojumu un ir veicinjusi vias dzejas grmatu izdoanu. Nesen iznkus dzejou grmatas Deg uguntia priekvrd Anna Egliena raksta: Broislava Martueva ir gjusi savu ceu, nav grozjusies centros. Varbt centrs ir tur, kur ir via? Via vienmr zinja, ko grib, ko vajag, kas ir vrtba, bija gatava par to makst bargko cenu. Via zina lietu vrtbu, bet nav noteikusi tm cenu. Martuevas vrtbas nav glui ts, kas odien mod, bet tpc jau nemazins to vrtba. Martuevas vrtbu laiks vl priek, k pavasara svaigums jtama to tuvoans. Un ms esam tam liecinieki.

46

LITURIJA

Katu Dzeive 12`2011

Svto Rakstu lasjumi

decembra mnesim
1. Is 26, 1-6; Ps 118; Mt 7, 21.24-27 2. Is 29, 17-24; Ps 27; Mt 9, 27-31 3. Is 30, 19-21.23-26; Ps 147; Mt 9, 35-10, 1.6-8 4. Is 40, 1-5.9-11; Ps 85; 2 Pt 3, 8-14; Mk 1, 1-8 5. Is 35, 1-10; Ps 85; Lk 5, 17-26 6. Is 40, 1-11; Ps 96; Mt 18, 12-14 7. Is 40, 25-31; Ps 103; Mt 11, 28-30 8. Rad 3, 9-15; Ps 98; Ef 1, 3-6.11-12; Lk 1, 26-38 9. Is 48, 17-19; Ps 1; Mt 11, 16-19 10. Sr 48, 1-4.9-11; Ps 80; Mt 17, 10-13 11. Is 61, 1-2a.10-11; Dziedjums Lk 1; 1 Tes 5, 16-24; J 1, 6-8.19-28 12. Sk 24, 2-7.15-17a; Ps 25; Mt 21, 23-27 13. Sof 3, 1-2.9-13; Ps 34; Mt 21, 28-32 14. Is 45, 6b-8.18.21b-26; Ps 85; Lk 7, 19-23 15. Is 54, 7-10; Ps 30; Lk 7, 24-30 16. Is 56, 1-3a.6-8; Ps 67; J 5, 33-36 17. Rad 49, 2.8-10; Ps 72; Mt 1, 1-17 18. 2 Sam 7, 1-5.8b-12.14a.16; Ps 89; Rom 16, 25-27; Lk 1, 26-38 19. Ties 13, 2-7.24-25a; Ps 71; Lk 1, 5-25 20. Is 7, 10-14; Ps 24; Lk 1, 26-38 21. Sof 3, 14-18a; Ps 33; Lk 1, 39-45 22. 1 Sam 1, 24-28; Dziedjums 1 Sam 2; Lk 1, 46-56 23. Mal 3, 1-4.23-24; Ps 25; Lk 1, 57-66 24. 2 Sam 7, 1-5.8b-12.14a.16; Ps 89; Lk 1, 67-79 25. Is 62, 1-5; Ps 89; Apd 13, 16-17.22-25; Mt 1, 1-25 26. Apd 6, 8-10; 7, 54-60; Ps 31; Mt 10, 17-22 27. 1 J 1, 1-4; Ps 97; J 20, 2-8 28. 1 J 1, 5-2, 2; Ps 124; Mt 2, 13-18 29. 1 J 2, 3-11; Ps 96; Lk 2, 22-35 30. Sr 3, 3-7.14-17a; Ps 128; Lk 2, 22-40 31. 1 J 2, 18-21; Ps 96; J 1, 1-18

47

Katu Dzeive 12`2011

SATURS
GARG DZVE Pr.Andris evels MIC Dievs tevi mekl................................................1 Pr. Eduards Stanieks Baznca un sakramenti...................................20 Tvs Jozefs Augustns SJ Pielgsim viengi Dievu .................................22 IMENE - MJAS BAZNCA Dorota Mazura Cersim uz Dieva lsirdbu ............................2 Mra Sadovska Dievs vienmr ir kltesos ..............................7 AKTUALITTES Priecsimies par Dieva darbiem .....................5 PRDOMM Anna Man ir piedots, esmu brva! ...........................12 KATOU DRAUDZS Dzintra Bata Pasienes dievnamam - 250 ............................14 V.kestere Mazpulkam Cielavia - 15...........................16 REDAKCIJAS PASTS .....................................17 KRISTUS DZVO SAVOS SVTAJOS Pr.Andris evels MIC Msa Faustne par Euharistiju.......................18 DVA DRZA PUEITEM Veronika TenaGoldmane Lai byutu zemis spks un Dabasu svieteiba!......................................24 VARAVEIKSNA Dina Bravacka Mmu, blakus mtei .................................27 Jnis Kavinskis Intervija ar siera rituli .....................................29 Olga Peka stens savas zemes dls ................................32 Anna Kuzina Rdolfa Blaumaa atceres dien ..................34 Lideja Leikuma Par Augustu, Marijonu, Reginu i baikerim............................................36 Anna Svarinska Atmiu brauciens ...........................................44 SVEICAM! Anna Kuzina Zelta kzu jubileja rgos...............................30 ATCERIS Dagneja Bramane Ontonam Skryndam - 130 ..............................40 LITURIJA Svto Rakstu lasjumi decembra mnesim ........................................47

2011.g. Nr. 12 (439)

DZEIVE

KATU

KATOU DZVE RELIISKI SABIEDRISKS URNLS Iznk reizi mnes kop 1926.g. marta (ar prtraukumu no 1940.g. oktobra ldz 1988.g. decembrim)
Rgas metropolijas krijas izdevums

Pr.Andris evels MIC (galvenais redaktors) Maruta Latkovska (redaktore) Silvija Tua (datorsalikums, makets)

IZDEVJS: SIA K DZ
Redakcijas adrese: Krklu iel 6, Vini, LV-4650 tel.: mob.26563793; e-pasts: malta2003@inbox.lv Izdevjdarb. re. apl. Nr. 000700351 INDEKSS 2056

Iespiests SIA Latgales druka, Bazncas iel 28, Rzekn, LV-4600

Vka 1.lpp. - Miera eelis, mksl. Zita Sudnika. Vka 2.lpp. - No mariu tva Viktora ivzea piemiai veltt koncerta Slava Dievam lai skan! Vinu Romas katou baznc. M.Latkovskas foto.

48