SIBIREJI LATGAU RAKSTIBA Internet pejama (skot. rokstu Latgalu alfabets kaids redzs iz vaicojumu nra http://leb.nlr.ru/edoc/260786/Vuics!) 1928.

8. g. 1. maj izdt aia Vuics! Izdej; Vyssavineibas Orkortejos skaiteit-raksteit namokuleibas likvideionas komisijas vienreizeigs orgns. Novosibirska. . Aiz roksta gon par 1. maja svtku skons, gon par Marksu, gon par I Internacionalu, II Internacionalu un Komunistisk Internacionalu, gon par zemdaru un strdnku savnibys napcamibu cei pret muiinku, fabrikantu, bankiru un kapitlistu apspsonu. Ltoj tidus jdzus ki kne Mikolaka ar vysim jo suim, pmi ari Kolaka bandas.Aiz vtta ari M.I.Ujanovas (eina msys) bia. Daudz sauku: Zeme zemdarim, fabrikas strdnkim!, Vysa vadeiba strdnkim un zemdarim! Nst kapitlistu vadeibas! Lai dzeivoj pyrmajs maja dorba auu svtdia! Aizi saturs lcinoj vairk par t, ka tei jir tikai latgau izvlt taktika: slavyn socilisma ideji i ti tik pi vast leidzekim aizi izdonai (i tipografeji krtonai). Tik clam ram, ki socilisma ideju propoganda, komunisti(boeviki) nikod leidzekus nav lovui. Jatzeiaj, ka it latgai, kas veidova aizi, nav nu tim latgaim, k komunisti repreja. T jir latgai, kas ap 1900.g. labprtigi des uz Sibireji, j beja treizejs cara vadibys aicinjums apgt Sibireji ami. Latgaa tai laik beja prapdzivta, jo imeni Latgal tradicionli beja kuplys i visim ami gribtjim ami Latgal naptyka. Storp izcetjim uz Sibireji beja i muna vactva 2 jaunk nu 6 vactva brim, pi kam vnam nu jim beja 5 brnu imea, tram 6 brnu imea. Vajadja lelu uzjmibu, lai dts uz Sibireji tid imeni sastv. Runojt par ortografeji, kas ltta aiz: 3 nu mikstyntim burtym c, s, z lttys literys, prej mikstynti ar i burta paleidzibu (kas vysticomk aizgts nu pim), piem.: nsprdia, jmia, kvias, izlaidia, bvia, zemiu. Vyspyrms skoto viersrokst Kur i kod socs 1 maja svtki uz mikstynt burtu c, kas mikstynts ar viniti apak: iti mikstynova burtus c i s kazahu (ari turkmu) alfabet leidz 1940.g., kod brligojom Kazahijas PSR i Turkmenijas PSR (ari citom republikom) tika dta paa pr uz kiriicu (tagad its vasti cenas pr atpaka uz latiu alfabeta burtym). Tekst burti c i s mikstynti, sjams, tipo (ar viniti nu apakis), j mikstynonys eia naskaidra, a burtam z skaidri redzams komats apak. Tys lk dm, ka itei litera jir speciali izgatavta latgau voldai. A tys sovukrt lk dm, ka it latgai jir uzjmui kursu uz vysu literu izgatavonu mikstynt leidzskau burtym. Aiz jir nalels roksts, kur skaidroj, ka i burtu var atmes, j burtam ltoj literi ar mikstynjuma eimi komata veid nu apakis. Titod i burta ltona leidzskau mikstynonai latgaim jir tikai pagaidu variants. Rokst uzskaititi 16 burty, kurus vajag mikstyn. J atskaitom 4 burtus (, , , ), k mikstynoj jou latvu vold i 3 burtus (, , ), k mikstyn nav vajadzibys, tod palkt t poi 9 burty, kurus a rsynu mikstyn ar aktu. J latgai socilisma apstks tyka pi vast leidzekim, tod var iznk, ka j ar literom varja druk vysus mikstynts leidzskau burtus jou tod, kod Pters Strods nimoz nabeja uzrakstej sovu Pareizraksteibu. Iznk, ka Latveji vadiba nauzskateja par vajadzigu atbasti latgau voldys kponu, a lels socilisma ami tl nstyur atsaroda leidzeki ts pois voldys atbolstam. I t pana saujea entuziastu, kurim tik v beja, ki lela ons kpsovu dzimt voldu i lela uzjmiba. Jim nabeja ni scigu voldnku, ni mcibu stu ar apmcibu latvu vold, ni zintnisks instittu. Kida jir s metodi leidzskau burtu mikstynonys ar i, byutiba? It 9 burty (myusu gadejum) pirms i prvras par mikstyntim burtym, p tam pot burts i teik

lasits ki i tikai tod, ka tys atrdas storp leidzskaim, pm.: mirkli [irkli], sird [ird]. Burts i nateik izrunts (it ki izgaist), j i atrdas --storp leidzskani i patskani, pm.: ziamia [aa], sviacia [saa]. Itid veid a varam mikstyn vysus 9 leidzskau burtus, bet a navaram mikstyn vrdu goltni. Ts vartu sekmigi meikstyn ar nalaimig apostrofu! Ltjt aprakstit leidzskau mkstynonu, a naizkrpojam latgau voldys vrdus. Bet jvroj atruna (pu vold tipo): itei rakstiba naattcas uz svevrdym (pm.: biografeja, bioloeja, cionists, dialekts, diecze, dieta, kiosks, nianse), uzvrdym i vrdym (pm.: Ciolkovskis, Niks, Kio), pistu nsaukumym (pm.:Liona, Kioto), eografiskim nsaukumym (pm.: Rioni, Rio-negro). Tagad uzdsim v jautjumu: par k P.Strods naizajs it rakstibys veidu? Tei, prtams, nav rakstiba principa ki runoj i dzier, ti roksta, bet tmr latgau volda nateik izkrpta i a varam uzraksti vysus latgau voldys vrdus ti, ki ts izrunoj. Leidz ar t myus navajag dali latgau voldys vrdu aizvt ar latvu voldys vrdym i citu dali prveid par surogatvrdym. Golu gol pi i udi ltoj it leidzskau mikstynonys metodi 10 sovim leidzskaim i jir apmrinti ar sovys voldys rakstibu. Kas naapmrinova P.Strodu, a uz jautjumu laikam atbidi nauzzinsim nikod. Voi vlk latgau voldnki varja latgau voldys rakstibu prveid pu parauga? Varja! Bet voi uzdrints? Nikod! Prk lela beja latgau voldnku piette pret P.Strodu. Ari udi nivns latgau voldnks atklti naatzei, ka P.Stroda Pareizraksteiba izkrpova latgau voldys rakstibu. a udi runojam vn vold, a rokstom cit, j rakstib asam sprstti latvu voldys alfabt, kas papyldynts ar burtym i y. Ar itida alfabeta burtym navar uzraksti vysus latgau voldys vrdus ti, ki ts izrunoj. Par t dali latgau voldys vrdu P. Strods aizvtova ar latvu voldys vrdym, a cytu dali vrdu prveidova par surogatvrdym ti, ka ts varja uzdruk ar latvu alfabeta burtym. Voi tei beja P.Stroda breiva griba sprst latgau rokstu voldu latvu voldys alfabt, voi t P.Strodam uzspa? I uzspa ar tleju ndmu sek latgau voldys izzusonu. Voi kdai cytai voldai pasaul jir tids likti, ka tai nav sova alfabeta, ki latgau voldai? A nazinu. Adolfs Stalidzns