Lidija Leikuma

Latgalu volda 1
Intensv mcbu kursa materili

Sanktpterburgas Valsts universitte 2003

 81.2 -5 27

: . .

L. Leikuma. 27 Latgalu volda 1: Intensv mcbu kursa materili. [. . 1: .] .: , 2003. 40 . ISBN 5-8465-0219-9
2003 , ( ). - , . . . Vasals!. Latgalu volda 1 , , , . Mcbu ldzeklis tapis, mcot latgalieu valodu 2003. gada oktobr Sanktpterburgas Valsts universittes baltistikas specializcijas studentiem, kas apgst latvieu valodu. Kurss iepazstina ar Latgales kultrvsturisko savdabbu un sniedz sistemtisku prskatu par latgalieu valodas fontikas un gramatikas pamatiem. Izstrde sagatavota, balstoties uz J. Cibua un L. Leikumas latgalieu valodas pamcbas grmatas Vasals! materiliem. Izdevums Latgalu volda 1 ir pirmais latgalieu valodas mcbu ldzeklis, kas paredzts baltu filoloijas studentiem; var tikt izmantots baltu valodu ptjumos, k ar patstvg latgalieu valodas apguv.

81.2 -5 ISBN 5-8465-0219-9

. , 2003 , 2003
17 2004 . .: http://www.genling.nw.ru/baltist/publicat/LatgVal1.htm

VSTURISKS EKSKURSS
13. gs. beigas visas latvieu zemes nokst Livonijas ordea pakautb 1558.1583. g. Livonijas kar 1561. g. Latgale, Vidzeme un Dienvidigaunija nokst Polijas-Lietuvas lielvalsts (no 1569. g. sauktas par epospolitu poliski Rzecz pospolita) pakautb 1600.1629. g. pou-zviedru kar 1629. g. pc Altmarkas pamiera izveidojas t. s. zviedru Vidzeme un pou Vidzeme (Latgale jeb Inflantija poliski Inflanty Polskie, kas paliek epospolitas sastv) 1772. g. pc Polijas pirms dalans Latgale tiek pievienota Krievijai 1802. g. Latgale kst par Krievijas imprijas Vitebskas guberas dau 1865.1904. g. drukas aizliegums latu burtiem 1917. g. (26.27. aprl pc v. st.) Latgales atpakaapvienoans kongress ar prjiem Latvijas novadiem

Latgalieu nacionl atmoda un Pterburga

1879. g. sk darbu Pterpils katou gargais seminrs, kur kop 1884. g. tiek mcta latgalieu valoda (seminr mcjuies izcili latgalieu nacionls atmodas darbinieki: A. Platprs, J. Vievskis, F. Trasuns, A. Kantinks, S. Tukis, P. Smelters, F. Laizns, M. Dukaskis, N. Rancns, K. Skrinda, F. Kemps, P. Tukis u. c.) 1901.1906. g. darbojas N. Rancna internts jaunieiem no Latgales 1903. g. Pterburg notiek pirm latgalieu pareizrakstbas apspriede, kur atsaks no dau polisks grafikas elementu izmantojuma 1903. g. latgalieu periodikas skums (Zvaigzne 1903., Gaisma 1905.1906., Skla 1906., Dryva 1908.1918., Jaunys Zinis 1912.1914.) 1903.1913. g. darbojas Pterburgys latvu muzykalyskuo sabdreiba latgalieu muziklisk biedrba (koris, kokltju ansamblis, simfoniskais orestris, tetra pulci, koncerti, dramatiskie iestudjumi, tematiski vakari, bibliotka) 1906. g. F. Trasuns Latgales prstvis pirmaj Krievijas valsts Dom 1906. g. Pterburg, pie Sv. Katres bazncas bri K. un A. Skrindas organiz latgalieu valodas stundas 1907.1909. g. K. Skrindas vadb darbojas pedagogu sagatavoanas kursi darbam Latgal 1908. g. A. Skrinda un F. Obteins izdod pirmo latgalieu tautasdziesmu apdaru krjumu Dzmu vuoceleite 1908. g. izdota pirm pau latgalieu sagatavot latgalieu valodas gramatika A. Skrindas Latvu voldys gramatika ( i) l 1909. g. F. Trasuns izdod pirmo lasmgrmatu hrestomtiju mjm un skolai kolys Duorzs 1915.1919. g. darbojas Latgalu paleidzeibys bdreiba kara uperem (dinana, naktsmtnes, darbncas, medicnisk paldzba, skolas (vairk nek 30) un pat pedagoiskie kursi) 1917. g. Pterburg dibinta Latgolys koluotuoju savneiba

PIRMIE IZDEVUMI
Pirmie izdevumi Pirm grmata Pirm ldz msdienm saglabjusies grmata Pirm vrdnca Pirm gramatika Pirm bece Pirmais laikraksts Pirmais kalendrs Pirm populrzintnisk grmata Pirm literatras vsture Latvieu literraj (rakstu) valod 1525 Catechismus Catholicorum.. (1585) Mancelius G. Lettus.. (1638) Rehehusen J. Manuductio.. (1644) Ap 1683. gadu Latvieu Avzes (1822) Jelgavas latvieu kalendrs (18. gs. 50. gadi) Vecais Stenders (Stender G. F.) Augstas gudrbas grmata.. (1774) Driis B. Latvieu rakstniecba (1860) Napiersky C. E. Chronologischer Conspect.. (1831) Latgalieu rakstu (literraj) valod Katoliszka Dzismiu gromota.. (1730) Evangelia toto anno.. (1753) Kurmin J. Sownik.. (1858) Grammatyka Inflanckootewska.. (1817) Elementarz otewski.. (1768) Gaisma (1905) Inflantuziemies ajkagromota aba Kalenders (1862) Akielewicz J. Eysa mociba ap audzieyszonu biszu.. (1832) Apes M. Latgalu literaturas vsture (1935) Manteuffel G. Bibliographische Notiz.. (1885)

Pirmais grmatu bibliogrfiskais rdtjs

1917. gad Latgales atpakaapvienoans kongres ar prjiem Latvijas novadiem tiek nolemts: Mes, Latgolys latvi, apsavnuodami ar Krzemis un Vydzemis latvim, patursim sovu povadeibu, pylnu ponteikonys tseibu voldys, ticeibys, bazneicys, kolu un saimesteibys, kai ari zemis vaicuojum, bazneicys dareionuos pvnojt pi Latgolys Krzemis un Vydzemis katuous. 2000. gada 1. septembr stjies spk jaunais Latvijas Republikas Valsts valodas likums, kura 3. panta 4. punkt teikts:

Valsts nodroina latgalieu rakstu valodas k vsturiska latvieu valodas paveida saglabanu, aizsardzbu un attstbu.
Latgalieu rakstu (jeb literrs) valodas (sk, latgalieu valodas) fonoloisks sistmas pamat ir Jasmuias, Vrkavas, Vidsmuias, Vinu, Sakstagala, Ozolaines, Makanu, Dricnu, Gaigalavas, Nautrnu, Brzpils, Tilas izloku fonoloisk sistma, kas vislabk saglabjusi latgau cilts valodai raksturgs fonoloijas pazmes.

LATGALIEU ALFABTS
1929 1933 2003 1929 1933 2003

Aa Bb Cc Dd Ee Ff Gg Hh Ch Ii Yy Jj

Aa Bb Cc Dd Dz, D Ee Ff (svevrdos) Gg Hh (svevrdos) Ch (svevrdos) Ii Yy Jj

Aa Bb Cc Dd Ee Ff Gg Hh

[a] [] [be] [ce] [e] [de] [e] [] [ef] [ge] [ge] [he]

Kk Ll Mm Nn Oo Pp Rr Ss Tt Uu Vv Zz

Kk Ll Mm Nn Oo (divskanis) Pp Rr Ss Tt Uu Vv Zz

Ii [i] Yy [y]
(cietais)

Jj

[] [je]

Kk [ke] [ke] Ll [el] [el] Mm [em] Nn [en] [en] Oo [o] [] (patskanis) Pp [pe] Rr [er] Ss [es] [e] Tt [te] Uu [u] [] Vv [ve] Zz [ze] [e]

Kas k mainjies pareizrakstb?

1929 1933 2003

mote perkt yukt jys -as // -ys -es // -is runoju // runovu orklys tevija dsk. A. lobs lobais laseit

mte prkt yukt kyus yudis jys vacas stas zaas egles runju orklys tvija dsk. A. bolts dsk. G. bolts (-) lobais manis slaveit laseit
3

muote pierkt liukt kius iudis jis vacys stys // vacas stas zalis eglis // zaas egles runuoju // runovu orklys (tieveja mkslga forma tvu zeme, tvaine) bolts (bolt izloksns) lobais (lobs izloksns) mani // mane slavt laseit

LATVIEU LITERRS VALODAS UN LATGALIEU VALODAS SKAU SALDZINJUMS

Patskai Latgalieu valod ir di patskai: a, , , , e, , i (y), , o, , u, . Garos patskaus , lieto reti. Aiz cietajiem ldzskaiem tiek lietots sekundrais patskaa i variants y. Tas ir tikai ss, kaut atsevis izloksns sastopams ar garais y, piemram, lylys, malnys, mozys (sal. lelais, malnais, mozais, kas ir latgalieu rakstu valodas norma). Ar burtu y apzm cieto i, ko pou valod raksta k y, krievu un baltkrievu valod . Latgalieu valod burti e un apzm divjdas skaas: aurus [e], [] un platus (jeb mkstus) [], []. Platos patskaus latgalieu valod izrun citdi nek latvieu literrs valodas platos patskaus [e] un []: latgaliei savjos run mkstk. Piemram, aurie [e], [] ir vrdos mes, sves, debess, generals, beja, reja, platie [], [] darbbas vrdos dzst, sdt, jme ma, piekts deklincijas lietvrdu sakn un galotns egle, muote; egl, muot; egls, muots u. tml. Latvieu literrs valodas un latgalieu valodas patskau saldzinjums
Latvieu Latgalieu Piemri

uo

-ene nene-

-ine nani-

gaa, daa, vaa mat, kat, sat dareit, saceit, laseit Sarkani, Baltai, Platai dorbs, roti, vokors mozs, sorkons, gords kod, nazkod kaut kad, kod nakod ad tad Lozda, Mozga, Vonda Opol, Plot, Malnova, Styglova bruos, muosa, muote oruojs, dareituojs, guoduotuojs buort, struoduot, ruodeit Kuorsova, Kruoslova, Juosmuia ce, te, sves, mes eksnis, ezs, kumes gruobeklis, suseklis, puteklis puteki lemess, debess zvejnks, rejnks, dzejnks sei, desmit, sedesmit jis ber, ver, sper, per tu esi, tu nesi skuobine, meitine, zemine navaru, napraka nemkulis, -e, nalobs nivns, nikod
4

e []

[] []

ie

e [e] [] -ns [-ns] i i

a -ns i y

-ir- [-ir-] -ir- [-ir-] -ir- [-r-], -ir- [-ir-]

-ir-yr-ier-

-ij-ija

-ej-eja

saule, muote, zeime egle, zeme, svece tu nes, dze, ce, ve dzert, spert, ket, vet, cet vest vede, vedem, vedet degt dedze, dedzem, dedzet ! b! m! mle, dzrve, dvsele tu ts, dzs, mz, lc jis tse, dzse, mze, lce mes tsem, dzsem, mzem, lcem jius tset, dzset, mzet, lcet jis sds, mekls, mes sdsim, meklsim viejs, viezs, klieps ciels, dziels, dziers sies, kliets kriejums, sieja, apsiejeibys siejiejs, skriejiejs, kldziejs diele, bierze, sieklea pieuok, piec, pieki pki es dzieu, lieu, tu dziesi, lieci vacs, malns, vasals lads, azars, vadakla tvs, dls, vtra, brzs palks, svts, vls Rudzti peilns, talns, syvns Meikni, Myglni, vulni krist, likt, sist cymds, myza, vysta zyls, pylns vyss, vysi, vysaids, vysvysaids vysur, vysod vienmr, vysaii visdi sirds, zirklis (liels) res zyrgs, vyrza virza (nezle) cierst, miert, mierkt zvierbus, zierni, ciervs dziernovys, bierze // bierzs, pierts kierba, vierve, sierms viers virs beja, reja, seja sija, dzejs dzija parteja, geografeja, kimeja Latveja, Krveja, Vuoceja Valereja, Rozaleja, Siveja
5

ei

-jo [o] o [] o [] u u

-ejo [o] o [o] [] i u

-ur- [-ur-] -ur- [-r-], -ur- [-ur-] -uv-uve -tuve -uv

-ur-r-iv-ive -tive -yviu

yu

veist, sleikt, reit, treit dzeive, dzeiveiba, ezeits treis, meils, apleik apkrt skaiteit, raksteit, syuteit skraideidams, salaseits, saskaiteits dareju, dareji, dareja, darejom, darejot obligats, operaceja, organizt, ofers balkons, barons, direktors, traktors, opera ! kalad! rt! kitynuot, kimss dubli, durovys, mute dunt, klust, skumt, stumt kluss, skumeigs, runeigs mums, jums, kurs kur purs, burbus, zurzynuot gt krpe, prs purvs, drt, krt catrtais Jrds, Prmalts, Prmola giva ra, popive papuve jaunive, Raudive slauktive, valtive pyva, yva, dryva jiugt, giut, kiukuot kius, alkiune, prkius iudis, jiura, iubele Iudri, Iubuli, Kiurni byut, pyut, yut kryums, pyune nis, dyune das myusu, viersyune, kopyune Dyure, Myurinks, Styurais Lyuzinki, Iyuns, Ruyuns

Divskai Latgalieu valod ir di divskai: ai, au, i, ei, ie, iu (yu), oi, ou, ui, uo. Divskaus ui, oi un ou lieto reti. Dau latvieu literrs valodas un latgalieu valodas divskau saldzinjums
Latvieu Latgalieu Piemri

ei au

ei [i] au

meita, pameita beigt, steigts, veikts saulei, krpei, sirdei, naktei, piertei saule, kauls, sauss, gauss lauzt, rauduot, gauduot Saukni, Sylaunki, Ltaunki
6

ai ie uo

ai

maize, gaiss, laist rudzaite, lynaite, ziernaite Naini, Ruocynaite, Subynaite pns, sns, st, skrt ss, ga, la, sls skps, drss dros, spdrys spos dt, sdeit, bldeit maldties

Voklisma mija radniecgu vrdu sakns Latgalieu valodai raksturga pardba ir saknes voklisma (patskau un divskau) maia, ko nosaka nkams zilbes patskanis. Tas visbiek notiek di (skatt ar 1. un 4. deklincijas lietvrdu deminutvus): a:e o:a
azars ezere lads ledus lede leduti malns meneits vacs veceits vadakla vedeklea ogota agatea ustoba ustabea golva gavea, pagavs tolka patai talkas nobeiguma svinbas, tacinki moti mateni zors pazare Daugova Daugavea oltors altareits smolks smace

a:
es matu, jis mat tu met

:e
tu ce, ve jis ce, ve tu dzer jis dzer

: a; :
redzt radzdams mrct mrcdams lkt lc

i:y
zivs zyvu dzist dzysynuot sisis sysynuot likt (pagtn) lyku lyki lyka sist (pagtn) sytu syti syta

: ie
dls diele, padies valna velienea lns liene, lieneigs spks spieceigs

y:i
cylpa cipea smylga smidzea syls sile tyvs tivinki styprys stiprinks plyks plice sylts site, sit tylts tite, patite

a:o
art ordams mat moldams laseit losa adeju odu acs ocu

: ie
sdt (pagtn) siedieju siedieji sdja sdjom sdjot (nkotn) siedieu siediesi sds sdsim sdsit meklt (pagtn) meklieju meklieji meklja mekljom mekljot (nkotn) meklieu mekliesi mekls meklsim meklsit brkt (pagtn) brieu brieci brce brcem brcet dzst (pagtn) dzieu dziesi dzse dzsem dzset
7

Saknes voklisms nemains vrdiem ar saknes divskaiem ai, i, ei, ie, uo un patskaiem a (pirms mkst ldzskaa), , u, .
ai : ai laiva laivinks maiss maise laiks laiceigs i : i meita meitea meitia meita meitine meitene beigt beigys ei : ei peit peitine ptais grozs peile peilns Leivuons leivuonts ie : ie kliets pakliets sies sietea vierss vierseits uo : uo muosa muosea buols nbuolt vuords vuordineica a:a gaa galeite za zaums samaa namaneit : srs srinks vta vtea mgs mdze u:u upe upeite putra putrea sust suteigs : pds pdnks kst kds gvs gtea

Ldzskai Latgalieu valod ir di ldzskai: b, b, c, c, , d, d, dz, dz, d, f, f, g, g, h, h, j, k, k, l, l, m, m, n, n, p, p, r, s, s, , t, t, v, v, z, z, . Atirb no latvieu literrs valodas latgalieu valod ir cietie un mkstie (kas biek saukti par mkstintajiem) ldzskai. Savukrt latgalieu valod nav tdu vidjo mleu (sauktu ar par palatlajiem jeb mkstajiem ldzskaiem) k latvieu literrs valodas [], [], [], []. Burti , , , latgalieu rakstu valod tiek izmantoti mksto ldzskau [g], [k], [l], [n] apzmanai velr pozcij (galvenokrt patskau a, , u, priek). Ldzskai f un h sastopami tikai svevrdos, piemram, firma, futbols; hokejs, cehs, tehnika. Vecka gadagjuma cilvki to viet parasti run [p] un [k], piemram, pirma, putbols, pabrika, kokejs, ceks, teknika. Latvieu literrs valodas ldzskaiem un palatl pozcij (patskau i, , e, un divskau ie, ei, iu priek) latgaliskajs izloksns ir divjdas atbilsmes: mksti k [k] un g [g], (blukis, dekis, driki grii, jaunikis lgavainis, jumikis, kakis, kerts, rikis, sikis, skraukis uvjs, skrukis kruis, strikis, sveki, zeke, Puke, Spkis, Streikis, Zakis; skruogi kri, spges, zuogis) vai un d (blus, erts, des, drii, jaunis, jumis, kas, ris, siis // sies, skraus, skrus, stris, svei, zee, Pue, Sps, Streis, Zas; skruodi, spdes, zuods). Jaunkos aizguvumos ldzskaus un par un d neprveido: kve, neke, kugis, niegis. Burti un latgalieu rakstu valod mksto ldzskau [k] un [g] apzmanai tiek lietoti aizgtu lietvrdu atsevis forms, piemram, puke puu vai kakis kau, zuogis zuoa, zuos vai kugis kua, kus u. tml. Saldzinsim ar vrieu un sievieu dzimtes lietvrdu daudzskaita enitva formas: geologs geologu, geologe geolou. Latgalieu valod atirb no latvieu literrs valodas ldzskaa k vai g priek nelieto ldzskaa n sekundro variantu []. Sal.: latvieu literraj valod bungas [bugas], banka [baka], latgalieu valod bungas [bungas], banka [banka].

Atirb no latvieu literrs valodas latgalieu valod visus beigu ldzskaus izrun nebalsgi, piemram, moz [mos], daudz [dauc], grib [grip], kod [kot], bg [bk], ber [ber]. Priedka at- ldzskanis t kop ar tam sekojoo ldzskani s izrun veido skau [c], piemram, atsasst [acasst] apssties, atsasaceit [acasaceit] atteikties, atsazeit [acazeit] atzties, atsapyust [acapyust] atpsties, kam nav jpards rakstb. Atirb no latvieu literrs valodas latgalieu valod burtkopas -ns un - vrda beigs tiek izruntas k [-nc] un [-n], piemram, muns zirdze [munc zirdzn] mans zirdzi [mans zirdzi]. Tpat izrun vrdus bryuns, civiece, gons, kce, malns, sorkons, tite, vns u. tml., lietvrdus, kas beidzas ar -s [-nc] (< -nis), piemram, akmis, dziers, esmis, ieds, iudis, kaimis, prkius, rudis, sus, tesmis, trs, virs zupau. c. Latvieu literraj valod divzilbju vrdos (kam uzsvrta pirm zilbe) zilbes robeas nebalsgo ldzskani izrun gark, piemram, grupa [gruppa], saka [sakka]. Latgalieu valod nebalsgais ldzskanis d pozcij paliek ss, piemram, grupa [grupa], soka [soka]. Ar vairkzilbju vrdos ldzskanis netiek pagarints: capure [capura]. Latgalieu valod, ldzgi k lietuvieu, krievu, pou valod, tiek mkstinti visi ldzskai pirms patskaiem i, , e un , k ar pirms divskaiem ie, ei (un iu), kas rakstb netiek apzmts nevien gadjum: vysi [vysi] muni [muni] bruoli [bruoli] v [vl] mozi [mozi]. Latgalieu valod mkstie ldzskai k un g, l un n palatl pozcij vienmr tiek rakstti k k un g, l un n: es radzu kaki, pci kaki; jamu zuogi, etri osi zuogi; es pazeistu tovu bruoli, mozi bruoli; jis ve akmini, gryuti akmini. Ldz ar to latgalieu valod neatiras vienskaita akuzatva un daudzskaita nominatva rakstba. Atsevios vrdos (bet tikai izloksns!) mkstina ldzskaus c un s ar velr pozcij, piemram, cuos [cuols] clis, sus [sunc]. Ldzskau c un dz mkstinana patskau o un a priek vairkos aizgtos radniecbas terminos tiek atveidota, pievienojot ldzskani j, piemram, cjoce tante, dzjadze tvocis, dzjadzne tvabra sieva. Ldzskaus c un dz tpat mkstina izskaas -uks priek vairku pavrdu pamazinmajs forms, piemram, vrdos Ladzjuks (Ladze < Vladislavs), Micjuks (Mics < Mincis); Stasjuks (Stass < Staislavs), Vicjuks (Vinca < Vikentijs, Vincents). Latgalieu valod, izemot Ziemelatgales izloksnes, joprojm mkstina darbbas vrdu nenoteiksmes galotni -t, piemram, braukt [braukt], mozguot [mozguot], t ir pareizrunas norma. Tikai ldzskau mkstinana izrun ir vairku darbbas vrdu stenbas izteiksmes vienkrs tagadnes vienskaita otro un treo personu, piemram: tu gruob [gruop], lyudz [lyuc], kruoc [kruoc], stum [stum], stp [stp], jis gruob [gruop], lyudz [lyuc], kruoc [kruoc], stum [stum], stp [stp].

LIETVRDS
Latgalieu valod ir seas deklincijas. Pirm deklincija Pie pirms deklincijas pieder vrieu dzimtes lietvrdi, kam vienskaita nominatv ir galotne -s (-ys) vai -, piemram: kolns, kks, kuorklys, lads; ce, te. Latgalieu valod ar galotni -s lieto lietvrdus kars kar, kumes kume, vars var; viejs vj, izloksns ces ce, tes te. (Tpat loka ar vrdus gars gar, kurs kur, vuojs vj u. tml.) Pc pirms deklincijas parauga lokmi bijuie tres deklincijas lietvrdi mads medus, tiergs tirgus u. c. Pamazinms formas (deminutvus) darina ar izskau -e: brns bierne, brzs bierze, calms ceme, caurums caurume, ce cele, dorbs darbe, gobols gabale, jrs jiere, klvs klieve, kovs kave, kolns kane, krosts kraste, kks kce, lokots lakate, mozgys mazdze, noms name, ols ate, orklys arkle, pyks pika pice, pruots pruote, pokovs pakave, puryns purene purine, rogs radze, styklys stikle, strods strazds strade, stulps stabs stupe, teirums teirume, tiergs tierdze, vazums vazume, vonogs vanadze, vyds vide, vylks vice, vucyns auns vucine, zyrgs zirdze, zors zare, zvons zvane. Pirms deklincijas lietvrdu locanas paraugi
vienskaitlis N. . D. A. I. L. V. N.-V. . D. A. I. L.

tvs tva tvam tvu ar tvu tv tv! // tvs! tvi tvu tvim tvus ar tvim tvs

viejs vieja viejam vieju ar vieju viej viej! vieji vieju viejim viejus ar viejim viejs

kuorklys kuorkla kuorklam kuorklu ar kuorklu kuorkl kuorkl!

daudzskaitlis

ce cea ceam ceu ar ceu ce ce! celi ceu celim ceus ar celim ces

kuorkli kuorklu kuorklim kuorklus ar kuorklim kuorkls

10

Otr deklincija Pie otrs deklincijas pieder vrieu dzimtes lietvrdi, kam vienskaita nominatv ir galotne -is vai -s (< -is), piemram, eksnis alksnis, gruobeklis grbeklis, mieness, ruocis rcenis, sus. Daudziem otrs deklincijas lietvrdiem, piemram, kupris, vepris, k ar ar piedkiem -kl- (ierklis airis, irklis, krauklis, krieklis vecs, slimgs cilvks, zirgs, kryuklis), -sl- (greislis, gryuslis, kauslis, kuopslis, pyuslis), -sn- (zibsnis zibens), -ekl- (paiseklis mstklas, siedeklis), -iekl- (kavieklis), -kl(barklis, dzeivklis, gramklis, stuovklis, veistklis), -ekn- (staipeknis), -iekn(audzieknis) atvasintiem vrdiem nominatv galotne -is saglabjas. Tomr vl vairk ir to lietvrdu, kam galotn -is patskani i izlai, piemram, bolds, brds briedis, ceirus, emas ea, kuoss ksis, luocs, puiss puisis, vrietis, stmas sta, uopss, uozs, vecs, viezs. Vairkiem lietvrdiem, kam latvieu literraj valod sakne beidzas ar vai , latgalieu rakstu valod saglabjas parallformas abjdo formu izplatbas d, piemram, zas // zakis, zuods // zuogis. Pamazinms formas darina ar izskau -eits: bolds boldeits, ezs ezeits, strikis // stris strikeits // strieits, sus suneits, vecs veceits, vierss vierseits, zuogis // zuods zuogeits // zuodeits. Otrs deklincijas lietvrdu vienskaita nominatva galotni -s izrun mkstina. Vj mkstinjums ir viengi tajos lietvrdos, kam sakne beidzas ar vai d, piemram, kas, streis, zuods. Otrs deklincijas lietvrdu locanas paraugi
vienskaitlis
N. . D. A. I. L. V. N.-V. . D. A. I. L.

bruos kas // kakis akmis ss bruoa kaa // kaa akmia a bruoam kaam // kaam akmiam am bruoli kai // kaki akmini si ar bruoli ar kai // kaki ar akmini ar si bruol ka // kak akmin s bruo! kai! // kaki! akmi! si!
daudzskaitlis

dzezs dzea dzeam dzezi ar dzezi dzez dzezi! dzei dzeu dzeim dzeus ar dzeim dzes

bruoli bruou bruolim bruous ar bruolim bruos

kai // kaki kau // kau kaim // kakim kaus // kaus ar kaim // kakim kas // kas

akmini akmiu akminim akmius ar akminim akmis

i u im us ar im s

11

Latvieu literraj valod un latgalieu valod otrs deklincijas lietvrdiem vienskaita enitv, k ar daudzskaita visos locjumos notiek ldzskau mija (skat. tabulu!). Atirb no latvieu literrs valodas latgalieu valod ldzskau mija notiek ar datv, piemram, luocs luoam, uopss uopam. Ldzskau mija 2. deklincijas lietvrdos
Vsk. N. Vsk. . Vsk. D. Dsk. N.

c> d> s> t> z> dz > d sl > zl > sn > zn >

leics lcis spreids sprdis truss trusis zuts zutis ezs ezis vadzs vadzis greislis zizlis slksnis lauznis

leia spreia trua zua ea vada greia zia slka laua

leiam spreiam truam zuam eam vadam greiam ziam slkam lauam

leii spreii trui zui nei vadi greili zili slkni launi

Ja ldzskanis vienskaita nominatv ir mksts, mija nenotiek: l un bruos bruoa bruoam bruoli n un akmis akmia akmiam akmini Ldzskau mijas nav tiem otrs deklincijas lietvrdiem, kam sakne beidzas ar b, m, p vai v, piemram, gubs guba, krms krma, klieps kliepa, ciervs cierva. Ldzskau mijas nav tiem otrs deklincijas lietvrdiem, kam sakne beidzas ar r, , d, piemram, murs, asars, myurs, pavasars, styurs, vasars, vepris, Jurs, Pters; stris; Jds. Tre deklincija Pie tres deklincijas pieder vrieu dzimtes vrdi, kam vienskaita nominatv ir galotne -us. Latgalieu valod tdi tikpat k nav saglabjuies, izemot pavrdu Jezus Kristus. Msdiens pavrdi ar galotni -us ienk ar jauniem aizguvumiem: Idus, Saldus; Adamkus, Veus; Edus, Mikus. Izloksns joprojm plai lieto o lietvrdu vecs vienskaita enitva formas (nereti blakus jaunajm), piemram, miert nu bods (< bodus), boda // bods godi bada gadi, Bodskokts (pavas nosaukums Kalup); gods beiguos, iz cyta gods nkamgad, kas gods ik gadus, zam Jauna gods pirms Jaun gada, gods dalis gada ceturki; gols gol galu gal; pakryta iz lads, lada // lads puis leduspues; paieds mads, god daudzi mads, mada // mads pds; pdziers ols, ola // ols buca; uorspuse rpuse; iz vyds ustobys istabas vid, vydskola, vydspuse iekpuse, Vydsmuia. Vecs enitva formas latgalieu rakstu valod lietojamas bez ierobeojuma.
12

Tres deklincijas lietvrdu locanas paraugi

vienskaitlis N. . D. A. I. L. V. vienskaitlis daudzskaitlis

Jezus Kristus Jezus Kristus Jezum Kristum Jezu Kristu ar Jezu Kristu Jez Krist Jezus Kristus! // Jezu Kristu!

Mikus Mikus Mikum Miku ar Miku Mik Mikus! // Miku!

Miki Miku Mikim Mikus ar Mikim Miks Miki!

Ceturt deklincija Pie ceturts deklincijas pieder sievieu dzimtes lietvrdi, kam vienskaita nominatv ir galotne -a, piemram: golva, rka; zia, vaa. Pamazinms formas darina ar izskau -ea: clova clavea, grda griedea, gulta gutea, molka macea, odota adatea, oka acea, ola alea, rogovys ragavenis, rosa rasea, rka rcea, sta sietea, smylga smidzea, sokys sacenis, sola salea, styga stidzea, ga dzea, vosora vasarea, vysta vistea. Ceturts deklincijas lietvrdi ar -a, -a (daa, gaa, kdea, pgua, rtaa, vaa; ceia, pmia, skaa, zia) izrunas zi ir oti tuvi piekts deklincijas lietvrdiem ar -le (saule), -ne (lkne). dus lietvrdus lokot, biei tiek jauktas abu tipu paradigmas. Ceturts deklincijas lietvrdu locanas paraugi
vienskaitlis N. . D. A. I. L. V. N.-V. . D. A. I. L.

muosa muosys // muosas muosai muosu ar muosu muos muos! // muosa! muosys // muosas muosu muosom muosys // muosas ar muosom muosuos

kuoja kuojis // kuojas kuojai kuoju ar kuoju kuoj kuoja!

daudzskaitlis

pgua pgulis // pguas pguai pguu ar pguu pgu pgua! pgulis // pguas pguu pguom pgulis // pguas ar pguom pguuos

kuojis // kuojas kuoju kuojom kuojis // kuojas ar kuojom kuojuos

Latgalieu valod ceturts deklincijas sievieu dzimtes lietvrdiem vienskaita enitv un daudzskaita nominatv un akuzatv ir galotne -ys vai, aiz mkstajiem ldzskaiem, -is. Ziemelatgales izloksns galotnes -ys vai -is
13

viet lieto galotni -as, das formas latgalieu rakstu valod saglabjas k parallformas. Da Austrumlatgales izloku galotni -is run ar aiz ldzskaiem k un g: rkis, mrgis jaunas meitas, kas rakstu valod nav lietojamas. Kopdzimtes vrdiem ar galotni -a latgalieu rakstu valod atiras vienskaita datva galotne (sarunvalod un izloksns vrieu dzimt parasti lieto galotni -ai, kas pieaujama ar latgalieu rakstu valod): Kas? ema viltnieks, -ce; palaidnis, -e, Kava, Skrynda (vrieu dzimte un sievieu dzimte) Kam? emam // emai, Kavam // Kavai, Skryndam // Skryndai (vr. dz.) Kam? emai, Kavai, Skryndai (siev. dz.) Pc s deklincijas parauga loka sievieu dzimtes lietvrdus ar izskau -ona, piemram: dasavierona pieskatana, sasatikona satikans, kas latvieu literraj valod beidzas ar izskau -ana vai -ans (atgriezeniskie lietvrdi). Pc s deklincijas parauga loka vrieu dzimtes lietvrdus puika, Janka, kam vienskaita datv iespjamas parallformas: puikam // puikai, Jankam // Jankai. Ceturtaj deklincij ir daudzi lietvrdi, ko parasti lieto tikai daudzskaitl, piemram, abdys // abds ckas bres, aizdzyrys, aizdzereibys, apdzyrys (visi ar nozmi) saderinans, atlaidys katou bazncas svtki, parasti ar tirgu, durovys, dziernovys rokas dzirnavas, krystobys krustbas, kuozys, patakys pdjais alus tecinjums, preceibys, reitikys bruokastis. Dai latvieu literrs valodas piekts deklincijas lietvrdi, piemram, mirte, latgalieu valod ir ceturts deklincijas lietvrdi mirta. Ceturts deklincijas lietvrdi ir daudzi sievieu personvrdu sasinjumi, piemram, Monika Moa, Magdalna Madaa, Vihemina Via, Zofeja Zoa, Veneranda Vea, Apolonija Apaa, Bronislava Broa, Mareja Muora, Genovefa Gea, Emileja Mia. Piekt deklincija Pie piekts deklincijas pieder sievieu dzimtes lietvrdi, kam vienskaita nominatv ir galotne -e, piemram: muote, saule. Pamazinms formas darina ar izskau -eite: bite biteite, dzrve dzrveite, mle mleite, svece sveceite, veile veileite, zeile zeileite. Vairkiem s deklincijas lietvrdiem ir parallformas, piemram, pue // puke, sike // sie, zee // zeke. Dai latvieu literrs valodas ceturts deklincijas lietvrdi, piemram, dziesma, skudra, stunda, latgalieu valod ir piekts deklincijas lietvrdi dzsme, skudre, stude. Dai latvieu literrs valodas sests deklincijas lietvrdi, piemram, krsns, latgalieu valod ir piekts deklincijas lietvrdi kruosne 1. krsns pirt, 2. akmeu kaudze.
14

Piekts deklincijas lietvrdu locanas paraugi

N. . D. A. I. L. V. N.-V. . D. A. I. L. muote muotis // -es muotei muoti ar muoti muot muot! muotis // -es muou muotem muotis // -es ar muotem muots vienskaitlis dzsme dzsmis // -es dzsmei dzsmi ar dzsmi dzsm dzsme! daudzskaitlis peilis // -es dzsmis // -es peiu dzmu peilem dzsmem peilis // -es dzsmis // -es ar peilem ar dzsmem peils dzsms peile peilis // -es peilei peili ar peili peil peile! pue // puke puis // pues // pukis puei // pukei pui // puki ar pui // puki pu // puk pue // puke! puis // pues // pukis puu // puu puem // pukem puis // pues // pukis ar puem //pukem pus // puks

Kopdzimtes vrdiem latgalieu rakstu valod atiras vienskaita datva galotne (sarunvalod un izloksns vrieu dzimt parasti lieto galotni -ei, kas pieaujama ar latgalieu rakstu valod): Kas? ketere neveiklis, -e, Dyure, Zeile (vrieu dzimte un sievieu dzimte) Kam? keterem // keterei, Dyurem // Dyurei, Zeilem // Zeilei (vr. dz.) Kam? keterei, Dyurei, Zeilei (siev. dz.) Pc s deklincijas parauga loka vrieu dzimtes lietvrdus tte, dzjadze tvocis, kam vienskaita datv iespjamas parallformas: ttem // ttei, dzjadzem // dzjadzei. Piektaj deklincij ir daudzi lietvrdi, ko parasti lieto tikai daudzskaitl, piemram, bris bres, mlis raugs, patmalis vjdzirnavas, dens dzirnavas, pudnis pusdienas, staklis stelles, vakarenis vakarias, varganis reles. Piekts deklincijas lietvrdiem ldzskau mija notiek daudzskaita enitv. Ldzskau mija 5. deklincijas lietvrdos
Vsk. N. Vsk. . Dsk. N.

c> d> s> t> z> dz > d sn > zn > kst > k

svece kde puse bite bize kaudze usne zvaigzne reikste

svecis // sveces kdis // kdes pusis // puses bitis // bites bizis // bizes kaudzis // kaudzes usnis // usnes zvaigznis // zvaigznes reikstis // reikstes

sveu ku puu biu biu kaudu uu zvaigu reiku

Ja ldzskanis vienskaita nominatv ir mksts, mija nenotiek: l un peile peilis // peiles peiu n un skaline skalu grozs skalinis // skalines skaliu
15

Ldzskau mijas nav lietvrdiem, kam sakne beidzas ar b, m, p vai v, piemram: dbe dbu, zeme zemu, upe upu, vierve viervu. Ldzskau mijas nav lietvrdiem, kam sakne beidzas ar r, , d, piemram, capure, pre, Pue, Bude, k ar atseviiem lietvrdiem ar -te vai -ste: mute mutu, aste astu. Piekts deklincijas lietvrdi ir vairki sievieu personvrdu sasinjumi, piemram, Doroteja Duorte, Konstaceja Konstace Koste, Anastaseja Naste, Stase, Staze. Sest deklincija Pie sests deklincijas pieder sievieu dzimtes lietvrdi, kam vienskaita nominatv ir galotne -s: sirds, acs, gus. Pamazinms formas darina ar izskam -ea, -eite: ass aseite, dzierksts dzierkstea, kliets klietea, pierts piertea; izskaai -ea ir ar paplaintie varianti -tea: actea, austea, gutea, gtea, nuostea, tuostea, zivtea, zstea un -snea: naksnea, sirsnea. Daudzskaita nominatv, akuzatv un vokatv, ja tas nepiecieams satura neprprotambai, pieaujamas parallformas ar pilnu galotni -is: nakts // naktis, sirds // sirdis. Sests deklincijas lietvrdu locanas paraugs
vienskaitlis N. . D. A. I. L. V. daudzskaitlis

sirds sirds sirdei sirdi ar sirdi sird sirds!

sirds // sirdis siru sirdim sirds // sirdis ar sirdim sirds sirds! // sirdis!

Sests deklincijas lietvrdiem ldzskau mija notiek daudzskaita enitv. Ldzskau mija 6. deklincijas lietvrdos Vsk. N. Vsk. . sirds sirds nuoss nuoss nakts nakts bierzs bierzs puoksts puoksts Dsk. N. siru nuou naku bieru puoku

d> s> t> z> kst > k

Vairkiem sests deklincijas lietvrdiem ldzskau mijas nav, piemram: acs ocu, zss zsu. Mijas nav ar tiem lietvrdiem, kam sakne beidzas ar v: gvs gvu, zivs zyvu.
16

Dai latvieu literrs valodas ceturts deklincijas lietvrdi, piemram, dzija, latgalieu valod ir sests deklincijas lietvrdi dzejs. Dai latvieu literrs valodas piekts deklincijas lietvrdi, piemram, sne, latgalieu valod ir sests deklincijas lietvrdi sies. Daudzi piekts deklincijas lietvrdi, k apse, bite, dbe, paparde, serde, upe, zeme, izloksns tiek lietoti k sests deklincijas lietvrdi apss, bits, dbs, papards, serds, ups, zems, kas pieaujams dailiteratr. Salikteu veidoana Latgalieu rakstu valodai un izloksnm raksturga vrdkopu saglabans atirb no latvieu literrs valodas, kur to viet izveidojuies saliktei, piemram: greidys des // dekis grdsega, odomuo odota admadata, paunamuo mayna paujmana, sna koza sienzis, trea daa tredaa; zylom acim zilacains, ctu sirdi cietsirdgs, auna pruota aunprtgs. Latgalieu rakstu valod nereti lieto vrdkopas, kur latvieu literraj valod nostiprinjies viens vrds, piemram, Dva gtea mrte, vylka tabak|a // -s ppdis, Juoa dna Ji u. tml. Vrdkopm prejot salikteos, saliktea pirmaj da galotne biei tiek saglabta, piemram, besakks cerii, bzaputra // bzuoputra, dzeace, gonudna, piliskolns; dn(a)vydi dienvidi, Dv(a)muote, me(a)sorgs, vein(a)gys, veco auu run ar Krystapis Krustpils. Nedas dienu nosaukumi latgalieu rakstu valod ir di: pyrmdne, tardne, tredne, catrtdne, pktdne, sastdne, svtdne (bet pyrmdi, tardi, tredi, catrtdi, pktdi, sastdi, svtdi, ldzgi k udi, rudi). Daudzs izloksns dienu nosaukumi beidzas ar -dine (pyrmdine), retk -dna. Saliktei ir daudzi Latgales vietu nosaukumi: Kavusola, Vukusola, Zeiusola, Daugovpis, Jkubpis, Biergas, Neicgas. Atgriezeniskie lietvrdi Tpat k latvieu literraj valod latgalieu valod atgriezeniskie lietvrdi beidzas ar izskau -onuos, piemram, buoronuos, kauonuos, klauseionuos, lomuoonuos brans, mauduoonuos peldans, runuoonuos, smonuos, kieronuos u. tml. diem lietvrdiem ir nepilna paradigma: vsk. N., ., dsk. N., A. mozguoonuos, vsk. A., dsk. . mozguoons. Tomr vl vairk lietvrdu ir atvasinjumi ar -ona, jo atgriezenisk morfma -sa- (izloksns ar -za-, vecajos tekstos -si-), tpat k atgriezeniskajos darbbas vrdos, ir starp priedkli un sakni, veidojoties divkram priedklim (aiza- < aiz- + -sa-, iza- < iz- + -sa-): sasalaseiona salasans, aizasmona iesmieans, izadoncuoona izdejoans.

17

PABAS VRDS
Tpat k latvieu literraj valod ar latgalieu valod ir kdbas (gudrys, lels, mozs, rasnys, sylts, suotnys stgs, tvs) un attieksmes (nazkodejais kdreizjais, prnejais, viersejais, zamejais) pabas vrdi. Vairki pabas vrdi latgalieu rakstu valod nostiprinjuies no latvieu literrs valodas atirg form, piemram, dails (t d dailums, dailliteratura), drss, dzis, opols, rups, suojs, tymss, vuojs. pabas vrdiem dzi un za izloksns paralli lieto veckas formas dzis un zas. Daiem pabas vrdiem ir nostiprinjus divas formas, piemram, meils // mls, ko lieto vienldz plai, savukrt pabas vrdam lels // lyls rakstu valodas forma ir pirm. Vairkiem vrdiem, saldzinot ar latvieu literro valodu, ir atirgas nozmes, piemram, gryuts smags, sirdeigs dusmgs, soldons salds, solts auksts, spdrys gais, spos, keists idrs, tuklys 1. resns (tuklys cylvks), 2. trekns (tukla gaa), 3. labi mslots (tukla zeme), 4. sulgs (tukla zuole), Dienvidlatgal syurs s. Vrda modnys pamatnozme ir dvains, neierasts, slauns ir skaists, glts. Latgalieu rakstu valod un izloksns lieto daudzus no latvieu literrs valodas atirgus pabas vrdus, kas biei ir dada vecuma slvismi: bednys nabadzgs, breineigs brnumains, brnigs, bryknys pretgs (parasti par garu), bglys pazemgs, iebiedts, cls vesels, ceists 1. trs, 2. tikumgs, tikls, sts, cesnys aurs, saspiests, augrons agans, udnys jocgs, dks tuks, dbains bedrains, gdnys riebgs, nejauks, godnys dergs, groznys bargs, krus trs, kupsains cerains, kr(s)lys kurls, lvs lzens; sekls, mosnys trs, mangs, izveicgs, naruods nav priecgs, nav laimgs, nenys 1. maigs, trausls, 2. izvlgs diena zi, okotnys krs, olkons izsalcis, posnys bez aizdara, progoreigs alkatgs, mantkrgs; rijgs, slains svrstgs, lgans (purvs), slsnys zemu izvietots, mitrs, sttnys iznesgs, maigs maugs, slaiks, smuidrs, ustrys apsviedgs, trps kluss, miergs, rms, troskys trausls, sauss, trupolns // tropolns // trupons trupens, irdens, viegli drpos, tksteigs stomgs, nedros, vons // vo brvs (par aprbu), voskons dzeltens, adnys // dnys alkatgs. pabas vrdu ar nenoteikto galotni locana pabas vrdus ar nenoteikto galotni vrieu dzimt loka k pirms deklincijas lietvrdus, sievieu dzimt k ceturts deklincijas lietvrdus. Tiem nav vokatva. pabas vrdos ar ldzskau blvjumu beigs izloksns parasti iesprau patskani y: agrys, dzydrys, gudrys, lapnys, myklys, mudrys trs, mudgs, nyknys, oklys, piekys pks, ra(k)snys, skaidrys, taisnys, tuklys, vuiklys veikls. Formas ar -ys lietojamas ar rakstu valod. Saldzinot ar latvieu literro valodu patnji loka pabas vrdu slapnis slapj, kam turklt nav viendabbas ar pas latgaliskajs izloksns.

18

pabas vrdu ar nenoteikto galotni locanas paraugi

vrieu dzimte N. . D. A. I. L. N. . D. A. I. L. sievieu dzimte vrieu dzimte vienskaitlis sievieu dzimte

loba muosa lobys muosys // lobas muosas lobam draugam lobai muosai lobu draugu lobu muosu ar lobu draugu ar lobu muosu lob draug lob muos lobi draugi lobu draugu lobim draugim lobus draugus ar lobim draugim lobs draugs

lobs draugs loba drauga

slapnis slapa slapam slapu ar slapu slap

slapa slapnis // slapas slapai slapu ar slapu slap slapnis // slapas slapu slapom slapnis // slapas ar slapom slapuos

daudzskaitlis

lobys muosys // slapni lobas muosas lobu muosu slapu lobom muosom slapnim lobys muosys // slapus lobas muosas ar lobom muosom ar slapnim lobuos muosuos slaps

patnji ir Latgales izloksnm raksturgie pabas vrdi ar -is (< -inis), -ine, k viet latvieu literraj valod lieto lietvrda enitvu, piemram, dzezis pds dzelzs pods, muoline bda mla boda, muolis trauks mla trauks, zmine capure ziemas cepure. Daa du pabas vrdu substantivjas priet vai ir jau prgjui lietvrdos: dzrvine (ga) dzrvene, gulis gustrops, gulis vai stuovis (rate) vrpjamais rati, kcine (laiva) koka laiva, paslaptis (sus) suns (vai kds cits), kas piezogas slepus, puorslaucine (gvs) lava, vecine (vuka) vec aita. diem pabas vrdiem nav formu ar noteiktajm galotnm.
vrieu dzimte vienskaitlis N. . D. A. I. L. N.-V. . D. A. I. L. sievieu dzimte

dzezis pds dzezia pda dzeziam pdam dzezini pdu ar dzezini pdu dzezin pd dzezini pdi dzeziu pdu dzezinim pdim dzezius pdus ar dzezinim pdim dzezis pds
19

kcine laiva kcinis laivys // laivas kcinei laivai kcini laivu ar kcini laivu kcin laiv
daudzskaitlis

kcinis laivys // laivas kciu laivu kcinem laivom kcinis laivys // laivas ar kcinem laivom kcins laivuos

pabas vrdu ar noteikto galotni locana pabas vrdiem ar noteikto galotni vienskaita un daudzskaita datv un lokatv, k ar daudzskaita instrumentl ir paplaint galotne. Rakstu formas statusu ieguvis paplainjums ar -aj- (vacajam), bet izloksns lieto ar formas ar -ej- (vacejam), -ij- (-yj-) (vacyjam), -uj- (vacujam). pabas vrdu ar noteikto galotni locanas paraugi
vrieu dzimte vienskaitlis N. . D. A. I. L. V. N.-V. . D. A. I. L. sievieu dzimte

lobais tvs lobuo tva lobajam tvam lob tvu ar lob tvu lobaj tv lobais tvs! // lob tv! lob tvi lobs tvu lobajim tvim lobs tvus ar lobajim tvim lobajs tvs

lobuo muosa lobuos muosys // muosas lobajai muosai lob muosu ar lob muosu lobaj muos lobuo muos(a)! // lob muos!
daudzskaitlis

lobuos muosys // muosas lobs muosu lobajom muosom lobuos muosys // muosas ar lobajom muosom lobajuos muosuos

Latgales austrumizloksns vrieu dzimtes pabas vrdiem vienskaita nominatv ir galotne -s vai -y s, piemram, lobs, zals; lylys, malnys. Rakstu valod das formas nav lietojamas. Attieksmes pabas vrdiem, kas vienskaita nominatv beidzas ar -ejais (malejais, senejais), paplaints galotnes nav.
vrieu dzimte vienskaitlis N. . D. A. I. L. V. N.-V. . D. A. I. L. sievieu dzimte

prnejais sns prnejuo sna prnejam snam prnej snu ar prnej snu prnej sn prnejais sns! viersej goldi di viersejs goldu viersejim goldim viersejs goldus ar viersejim goldim viersejs golds
20

senejuo dzsme senejuos dzsmis // dzsmes senejai dzsmei senej dzsmi ar senej dzsmi senej dzsm senejuo dzsme!
daudzskaitlis

puorejuos dnys // dnas puorejs dnu puorejom dnom puorejuos dnys // dnas ar puorejom dnom puorejuos dnuos

Daudzi pabas vrdi ar noteikto galotni laika gait substantivjuies, kdami par pavrdiem vietu nosaukumiem un uzvrdiem: Opol, Plot, Soldon; Boguotais, Syltais, Rupais. pabas vrda saldzinms pakpes Kdbas pabas vrdiem latgalieu valod ir trs saldzinms pakpes: pamata, prk un visprk. Prko pakpi veido ar piedkli -uok-, bet visprko pabas vrdam prkaj pakp pievienojot vietniekvrdus vysu vai pats, poa, piemram, lobs lobuoks vysu lobuokais, pats lobuokais; loba lobuoka vysu lobuokuo, poa lobuokuo; lobi lobuoki vysu lobuok, poi lobuok; lobys lobuokys vysu lobuokuos, poys lobuokuos. Visprko pakpi var veidot ar ar vietniekvrdiem pats, poa un pamata vai prks pakpes pabas vrdu, piemram, poa lobuo dzduotuoja; pats lobais saiminks; pats lobuokais sna laiks ap Juoa dnu. Latvieu literrs valodas iespaid visprko pakpi biei veido ar vys(vyslobuokais draugs, vyslobuokuo koluotuoja) vai izloku vus- (vusloboiks u. tml.). Pirms lietojamas ar latgalieu rakstu valod. Visprko pakpi izsaka ar, pirms pabas vrda prkaj pakp lietojot noteikt vietniekvrda vyss formas kop ar prievrdu, piemram, nu vysim, par vysim, iz vysa, piemram, par vysim bruolim leluoks, puiss nu vysim stypruoks, pryuoka skaistka Aneite iz vysa pulka. pabas pastiprinjumu pank, pabas vrdu lietojot kop ar apstka vrdiem baileig|i //-ai, brsmeig|i // -ai, c(i), dyan (visi ar nozmi oti).

21

VIETNIEKVRDS
Latgalieu valod vietniekvrdi tiek grupti tpat k latvieu literraj valod. Personu vietniekvrdi ir es, tu, jis vi, jei via, mes, jius, j vii, juos vias. Atgriezeniskais vietniekvrds ir seve // sevi. No veclatvieu rakstiem premtais vietniekvrds sevis latgalieu rakstu valod nav lietojams. Piederbas vietniekvrdi ir muns, muna, tovs, tova, sovs, sova. Piederbas izteikanai lieto ar personu vietniekvrdu enitva formas: juo via, juos vias, myusu, jiusu, js viu. Piederbas vietniekvrdus munejs, tovejs, sovejs, myusejs, jiusejs biek lieto ar noteikto galotni munejais, tovejais, sovejais, myusejais, jiusejais. Nordmie vietniekvrdi ir itys is, itei , tys, tei, itaids ds, itaida, taids, taida. Pieaujama ar vietniekvrdu ys, ei, ytys, itei, aids taids, aida taida, ytaids, ytaida lietoana. Reizm lieto ar nordmos vietniekvrdus vi, via k tlka (pretstat tuvkam) apzmanai (vi mol). Nenoteiktie vietniekvrdi ir cyts, cyta, kas, kaids, kaida, kurs, kura, kas navi, kaids navi, kurs navi, kazyn kas diez kas, kazyn kaids, kazyn kurs, nazkas kaut kas, nazkaids, nazkurs, nazyn kas kaut kas, nazyn kaids, nazyn kurs, kod kas kaut kas, kod kaids, kod kurs, kas nabejs kaut kas, kaut kds, kaids nabejs, kurs nabejs. Pieaujama vietniekvrdu ko kas kaut kas, ko kaids, ko kurs, dailiteratr ar da kas kaut kas, da kaids, da kurs, kas nakas, kaids nakaids, kurs nakurs, kas nateiks kaut kas, kaut kds, cytakas kaut kas cits lietoana. Atirb no latvieu literrs valodas vietniekvrdu kur latgalieu valod run un raksta ar galotni -s. Latgalieu valod vietniekvrdam kas ir ar lokatva formas. Vietniekvrdi kurs, kura latgalieu rakstu valod lietojami ar ar noteikto galotni kurais, kuruo // kurei. Latgalieu rakstu valod nav lietojamas izloku formas kurs, nazkeids, kas nibejs, da kuods, kana kas, kana kurs, kana kuods, kod kuods, kazyn kurs, nazyn kuods, kas nabyut, kurs nabyut, kaids nabyut, kurejais, kurejs, kurejuo, kumejs, kumejuo u. tml. Jautjamie vietniekvrdi ir kas, kaids, kaida, kurs, kura. Attieksmes vietniekvrdi ir kas, kaids, kaida, kurs, kura. Noteiktie vietniekvrdi ir vyss, vysa, kotrys, kotra, sevkotrys kur katrs, sevkotra, sevkurs jebkur, ikviens, ikkatrs, sevkura, pats, poa, vyss kas, vysakas vis kaut kas, obi, obys, obeji, obejis. Latgalieu rakstu valod nav lietojami slvismi knys, kna katrs, katra. Noliedzamie vietniekvrdi ir nikas, nikaids, nikaida, nivns, nivna. Izloku formas nikeids, nikuods latgalieu rakstu valod nav lietojamas.

22

Vietniekvrdu locana Lielko dau vietniekvrdu vrieu dzimt loka k pirms deklincijas lietvrdus, sievieu dzimt k ceturts deklincijas lietvrdus. Daus vietniekvrdus (seve, kas) loka patnji. Personu vietniekvrdu locanas paraugi
1. persona 2. persona 3. persona vrieu dz. sievieu dz. vienskaitlis atgriezeniskais

N. es tu . mane // mani teve // tevi D. ma tev A. mani tevi I. ar mani ar tevi L. man tev

jis juo jam j ar j jim*

daudzskaitlis

jei juos jai j ar j jam*

seve // sevi sev sevi ar sevi sev

N. mes jius j juos . myusu jiusu js js D. mums jums jim jom A. myus jius js juos I. ar mums ar jums ar jim ar jom L. myuss jiuss jims* jamuos* * Lokatv parasti jauc vrieu un sievieu dzimtes formas.

Vietniekvrdu jis runtji attiecina k uz dzvm btnm, t priekmetiem. Izloksns biei lieto atgriezenisk vietniekvrda instrumenta formu sevim (bez prievrda) apstka vrda nozm, piemram, dzeivoj kp, d sevim atsevii. Piederbas vietniekvrdu locanas paraugi
1. persona vrieu dz. N. . D. A. I. L. N. . D. A. I. L. sievieu dz. vr. dz. vienskaitlis 2. persona siev. dz.

muns muna munam munu ar munu mun

muna munys // -as munai munu ar munu mun

tovs tova tovam tovu ar tovu tov

tova tovys // -as tovai tovu ar tovu tov

daudzskaitlis

muni munu munim munus ar munim muns

munys // -as munu munom munys // -as ar munom munuos

23

tovi tovu tovim tovus ar tovim tovs

tovys // -as tovu tovom tovys // -as ar tovom tovuos

vrieu dz. N. . D. A. I. L.

sievieu dz. vienskaitlis

vrieu dz. sievieu dz. daudzskaitlis

munejais munejuo munejam munej ar munej munej

munejuo munejuos munejai munej ar munej munej

munej munejs munejim munejs ar munejim munejs

munejuos munejs munejom munejuos ar munejom munejuos

Nordmo vietniekvrdu locanas paraugi

vrieu dz. N. . D. A. I. L. N. . D. A. I. L. sievieu dz. vrieu dz. vienskaitlis sievieu dz.

(i)tys (i)tuo (i)tam (i)t ar (i)t (i)tym* (i)t (i)ts (i)tim (i)ts ar (i)tim (i)tyms*

(i)tei (i)tuos (i)tai (i)t ar (i)t (i)tam* (i)tuos (i)ts (i)tom (i)tuos ar (i)tom (i)tamuos*

(i)taids (i)taida (i)taidam (i)taidu ar (i)taidu (i)taid

daudzskaitlis

(i)taida (i)taidys // (i)taidas (i)taidai (i)taidu ar (i)taidu (i)taid (i)taidys // (i)taidas (i)taidu (i)taidom (i)taidys // (i)taidas ar (i)taidom (i)taiduos

(i)taidi (i)taidu (i)taidim (i)taidus ar (i)taidim (i)taids

* Izloksns vrieu un sievieu dzimtes lokatva formas biei netiek irtas.

Nenoteikto vietniekvrdu locanas paraugi

vrieu dz. vienskaitlis N. . D. A. I. L. nazkas kod kaids nazkuo kod kaida nazkam kod kaidam nazk kod kaidu ar nazk ar kod kaidu ar nazkim (vr.dz.); kod kaid nazkam (siev.dz.)* daudzskaitlis N. kas nazkas kod kaidi . kuo nazkuo kod kaidu D. kam nazkam kod kaidim A. k nazk kod kaidus I. ar k ar nazk ar kod kaidim ar L. kims (vr.dz.); nazkims (vr.dz.); kod kaids kamuos (siev. dz.)* nazkamuos (siev. dz.)* * Izloksns vrieu un sievieu dzimtes lokatva formas biei netiek irtas. 24 kas kuo kam k ar k kim (vr.dz.); kam (siev.dz.)* kod kaida kod kaidys // -as kod kaidai kod kaidu kod kaidu kod kaid sievieu dz.

kod kaidys // -as kod kaidu kod kaidom kod kaidys // -as kod kaidom kod kaiduos

Noteikt vietniekvrda pats locana

vrieu dz. N. . D. A. I. L. sievieu dz. vienskaitlis vrieu dz. sievieu dz. daudzskaitlis

pats poa poam pou ar pou po

poa poys // poas poai pou ar pou po

poi pou poim pous ar poim pos

poys // poas pou poom poys // poas ar poom pouos

Noteikto vietniekvrdu pats Latgales izloksns lieto kop ar citiem vrdiem saldzinjuma visprks pakpes izteikanai, piemram: vna poa palykuse; nivnam poam vairs navajag; tuos poys vacuos krpeitis; taids pats cylvks. Kop ar vietniekvrdiem tys, tei, taids, taida biei lieto ar nelokmo formu pat: i tev taida pat bda; ar taidu pat snuotini bruniem redzieju; ar t pat vicni vokor i atpaka. Jautjamo un attieksmes vietniekvrdu locanas paraugi
vrieu dzimte sievieu dzimte ar nenoteikto galotni ar not. galotni ar nenoteikto galotni ar not. galotni vienskaitlis N. kurs . kura D. kuram A. kuru I. ar kuru L. kur // kurym*

kurais kura kuruo kurys // kuras kurajam kurai kur kuru ar kur ar kuru kuraj kur // kuram*
daudzskaitlis

kuruo // kurei kuruos kurajai kur ar kur kuraj kuruos kurs kurajom kuruos kurajom kurajuos

N. kuri kur kurys // kuras . kuru kurs kuru D. kurim kurajim kurom A. kurus kurs kurys // kuras I. ar kurim ar kurajim ar kurom ar L. kurs // kuryms* kurajs kuruos // kuramuos* * Izloksns vrieu un sievieu dzimtes lokatva formas biei netiek irtas.

25

SKAITA VRDS
Latgalieu valod ir pamata (etri, divpadsmit, tyuksta, diveji) un krtas (pyrmais, ostoitais, symtais) skaita vrdi.
Pamata skaita vrdi vrieu dzimte sievieu dzimte Krtas skaita vrdi vrieu dzimte sievieu dzimte

1 vns vna 2 div(i) // div(i) // diveji divejis // divejas 3 treis treis 4 etri etrys // etras 5 pci pcys // pcas 6 sei seys // seas 7 septeni septenis // septeas 8 ostoni ostonis // ostoas 9 deveni devenis // deveas 10 desmit 11 vnpadsmit 12 divpadsmit 13 treispadsmit 14 etrpadsmit 15 pcpadsmit 16 sepadsmit 17 septepadsmit 18 ostopadsmit 19 devepadsmit 20 divdesmit 21 divdesmit vns divdesmit vna 30 treisdesmit 40 etrdesmit 50 pcdesmit 60 sedesmit 70 septedesmit 80 ostodesmit 90 devedesmit 100 symts 3 10 tyuksta 6 10 mijons 9 10 mijards

pyrmais trais treais catrtais pktais sastais septeitais ostoitais deveitais dasmytais vnpadsmytais divpadsmytais treispadsmytais etrpadsmytais pcpadsmytais sepadsmytais septepadsmytais ostopadsmytais devepadsmytais divdasmytais divdesmit pyrmais treisdasmytais etrdasmytais pcdasmytais sedasmytais septedasmytais ostodasmytais devedasmytais symtais tyukstais mijonais mijardais

pyrmuo truo treuo catrtuo pktuo sastuo septeituo ostoituo deveituo dasmytuo vnpadsmytuo divpadsmytuo treispadsmytuo etrpadsmytuo pcpadsmytuo sepadsmytuo septepadsmytuo ostopadsmytuo devepadsmytuo divdasmytuo divdesmit pyrmuo treisdasmytuo etrdasmytuo pcdasmytuo sedasmytuo septedasmytuo ostodasmytuo devedasmytuo symtuo tyukstuo mijonuo mijarduo

Pieaujama ar izloku formu etrapadsmit, etrupadsmit, etradesmit, etrudesmit, milijons, milijards lietoana. Izloku formas septeini, septini, ostoini, ostini, deveini, devini, tyukstua, teukstts, teukstua, tyuksts, septipadsmit, septinpadsmit, ostoipadsmit, ostinpadsmit, devipadsmit, devinpadsmit, ezdesmit latgalieu rakstu valod nav lietojamas. Latvieu literrs valodas vrdam desmits latgalieu rakstu valod atbilst desmite.
26

Pamata skaita vrdi Tpat k latvieu literraj valod ar latgalieu rakstu valod ir vienkrie (pci) un saliktie (pcpadsmit, pcdesmit) skaita vrdi, k ar skaita vrdu savienojumi (pci symti pcdesmit pci). Ir lokmie (vns, etri, pktais, sastuo) un nelokmie (desmit, divdesmit, vnpadsmit) skaita vrdi. Nelokmo salikteu ar -simt, -tksto viet latgalieu valod joprojm lieto vrdkopas (pci symti, deve|nis // -as tyukst|ys // -as). Pulkstea laika apzmjumos nelokmie skaita vrdi iegst enitva (pirms lietvrda) vai lokatva formu, piemram: Juos ats ap divpadsmit studi; Koncerts suokss pcuos; Jis byus breivs nu seu da ldz ostou. Gadu desmita nozm izloksns biei lieto skaita vrdu dastkys // dastka: ma jau deveits dastkys suocs; sast dastku dzeivoj. Lielko dau lokmo pamata skaita vrdu vrieu dzimt loka k pirms deklincijas lietvrdus, sievieu dzimt k ceturts. Pamata skaita vrdiem nav vokatva formas. Pamata skaita vrdu locanas paraugi
vrieu dz. N. vns . vna D. vnam A. vnu I. ar vnu L. vn sievieu dz. vienskaitlis vrieu dz. sievieu dz. daudzskaitlis

vni vnu vnim vnus ar vnim vns

vni vnu vnim vnus ar vnim vns

vna vnys // vnas vna vnu ar vnu vn

Skaita vrdam divi ir divjdas formas ss un gars. ss formas atspoguo zudu divskaita paliekas, piemram: divi kilogrami myltu; ma beja div muosys i div bruoli.
vrieu dz. N. div(i) . divu D. divim A. div(i) I. ar div(i) L. divs sievieu dz. vrieu dz. sievieu dz.

div(i) divu divom div(i) ar div(i) divuos

diveji diveju // dveju divejim divejus ar divejim divejs

vrieu dz. sievieu dz.

divejis // divejas diveju // dveju divejom divejis // divejas ar divejom divejuos

N. . D. A. I. L.

treis treju trejim treis ar trejim trejs

27

treis treju trejom treis ar trejom trejuos

Latvieu literrs valodas vrdu divat, trijat u. tml. latgalieu valod lieto skaita vrdu formas divejs, trejs: Divejs sasst i nbrauc: svuots ar jauniki // jaunii; Trejs atku vysu nakti tvs ar muoti i dls; Ka jam veikts pcs, baist vrts kad sk spkoties piecat, bail skatties. Krtas skaita vrdi Latgalieu valod atirb no latvieu literrs valodas krtas skaita vrdiem ir gan noteikts (sastais, sastuo; divdasmytais, divdasmytuo), gan nenoteikts galotnes (sasts, sasta; divdasmyts, divdasmyta). Latgalieu rakstu valod parasti lietojamas du krtas skaitu vrdu ss formas ar nenoteikto galotni (trys, tra; tres, trea; catrts, catrta; pkts, pkta; sasts, sasta; septeits, septeita; ostoits, ostoita; deveits, deveita; dasmyts, dasmyta), piemram: Kod pdzims tres brns, saprassi; Puikai jau pkts gade, meitinei tik treis. ss formas nav skaita vrdam pyrmais, pyrmuo. Krtas skaita vrdus ar galotni -ais, -uo loka k pabas vrdus ar noteikto galotni, bet krtas skaita vrdus ar galotni -s, -a k pabas vrdus ar nenoteikto galotni. Krtas skaita vrdu locanas paraugi
vrieu dz. sievieu dz. vienskaitlis vrieu dz. sievieu dz. daudzskaitlis N. pyrmais . pyrmuo D. pyrmajam A. pyrm I. ar pyrm L. pyrmaj V. pyrmais! vrieu dz. N. tres . trea D. tream A. treu I. ar treu L. tre

pyrmuo pyrmuos pyrmajai pyrm ar pyrm pyrmaj pyrmuo!

pyrm pyrms pyrmajim pyrms ar pyrmajim pyrmajs pyrm!

pyrmuos pyrms pyrmajom pyrmuos ar pyrmajom pyrmajuos pyrmuos!

sievieu dz. vienskaitlis

vrieu dz. sievieu dz. daudzskaitlis

trea trei treys // treas treu treai treim treu treus ar treu ar treim tre tres

treys // treas treu treom treys // treas ar treom treuos

28

DARBBAS VRDS
Darbbas vrds ir formm bagtk un saretk vrdira. Paradigmu sakrituma, izldzinanas, analoijas un citu iemeslu d izloksns pastv liela formu dadba. Vrdncs darbbas vrdi parasti tiek doti nenoteiksm. Nenoteiksme nosauc darbbu, bet nenorda laiku, skaitli un personu. Darbbas vrda formas atvasina no nenoteiksmes celma, tagadnes un pagtnes celma. Darbbas vrda formu piemros turpmk dota nenoteiksme, k ar tagadnes un pagtnes vienskaita 1. (reizm 3.) personas forma. Darbbas vrda gramatisks kategorijas Darbbas vrda krta Darbbas vrdam ir divas krtas darm un cieam. Darbbas vrds darmaj krt izsaka darbbu, kas izriet no dartja vai apzm atraanos kd stvokl: kolns skaita gruomotu; Kkim plaukst lopys; Ir suocs pavasars. Darbbas vrds cieamaj krt izsaka darbbu vai apzm stvokli, k veicjs vai izraistjs nav zinms: Zyrgs (ir, beja, byus) dts iz vysys dnys. Cieams krtas formas, atirb no latvieu literrs valodas, parasti veido ar darbbas vrda byut vienkro laiku formm un cieams krtas pagtnes lokmo divdabi: salikt tagadne (asmu atvasts, atvasta); salikt pagtne (beju atvasts, atvasta); salikt nkotne (byuu atvasts, atvasta) utt. Cieams krtas formas lieto galvenokrt 3. person: ir stuosteits, beja stuosteits, byus stuosteits. Dareiz cieams krtas formu veidoan izmanto ar darbbas vrdu tikt: teik dareits, tyka dareits, tiks dareits. Tomr du salikto formu viet biek izmanto darms krtas 3. personu, piemram, dora, dareja, dareis. Darbbas vrda izteiksme Runtja attieksmi pret izteikt saturu raksturo darbbas vrda izteiksmes. Darbbas vrds stenbas izteiksm apliecina, ka darbba notiek, notika vai notiks: mu (guoju, u) iz stu mjm; Asmu (beju, byuu) atguojs iz stu. Darbbas vrds pavles izteiksm izsaka pavli, aicinjumu, lgumu: Ej ur! Skrnit dreiuok! Dzduosim vysys! Kab lai muosys nasasmtu! Darbbas vrds vljuma izteiksm izsaka runtja vlanos, nodomu, nolku: Ka naautim, i natu Ja tu neautu, neietu; tumet dreiuok! Ietu js trk! Atststjuma izteiksmi lieto, atststot no citiem dzirdto: Jei labi doncojt dejojot; Jei ast doncuojuse; ys ass esot mekliejs. Vajadzbas izteikanai lieto darbbas vrda vajadzt formas kop ar nenoteiksmi: vajag (vajadzja, vajadzs) snu paut, retk pc latvieu literrs valodas parauga stenbas izteiksmes 3. personas formas ar priedkli juo-: juoroksta viestule.
29

Darbbas vrda laiks Atkar no attieksmes pret runas momentu darbbas vrdam izir trs laikus tagadni, pagtni un nkotni. Laikus ir tikai stenbas un atststjuma izteiksm. Vienkrs un salikts darbbas vrda formas Tpat k latvieu literraj valod, ar latgalieu valod krtas, izteiksmju un laiku formas var bt vienkrs un salikts. Darbbas vrda darms krtas formu sistma
vienkrs formas salikts formas

vadu veu vesu vadt tagadne // vads, vadte pagtne veds, vaduse vest nkotne // vekys, vekte vljuma izteiksme vastu // vastum pavles izteiksme ved!
stenbas izteiksme tagadne pagtne nkotne atststjuma izteiksme

asmu veds, vaduse beju veds, vaduse byuu veds, vaduse ast veds, vaduse // ass veds, aste vaduse bejs veds, bejuse vaduse byut veds, vaduse // byukys veds, byukte vaduse byutu // byutum veds, vaduse *

* Pavles izteiksmes salikts formas praktiski netiek lietotas, kaut pards sastinguos izteicienos, piemram, Esi sveicynuota!

Darbbas vrda konjugcija Darbbas vrdu formu maiu laik, skaitl un person sauc par konjugciju (lceionu). Darbbas vrdus konjugcijs iedala pc zilbju skaita darbbas vrda nenoteiksm, tagadn un pagtn, k ar pc piedkiem, ar ko darbbas vrds ir atvasints. Izir trs konjugcijas. Atsevii aplko nekrtno darbbas vrdu byut, t locanu, jo tie neietilpst nevien no konjugcijm. stenbas izteiksme Nekrtno darbbas vrdu locana Nekrtn darbbas vrda byut locana
Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Tagadne Pagtne Nkotne

asmu esi ir // ira asam asat

byunu byu byun byunam byunat

beju beji beja bejom bejot

byuu byusi byus byusim byusit

Darbbas vrdu nolieguma form papildina ar priedkli na-, izemot tagadnes 3. personas formu nav.
30

Nekrtn darbbas vrda t locana

Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Tagadne Pagtne Nkotne

mu ej t mam ejat

guoju guoji guoja guojom guojot

u si s sim sit

Pirms konjugcijas darbbas vrdu locana Pie pirms konjugcijas pieder darbbas vrdi, kam nenoteiksm, k ar tagadnes un pagtnes celm ir viena zilbe, neskaitot priedkus un atgriezenisko galotni, piemram, nest, atnest, krist, pakrist, st, dast, cet, cets, psacet, skrt, skrts, nsaskrt, jimt, pajimt, pasajimt apsolties, napasajimt. Pirms konjugcijas darbbas vrdus pc locanas pagtn iedala divs liels grups t sauktajos -celmos un -celmos. Latvieu literraj valod -celma darbbas vrdi ir prgjui -celmos, tpc visus pirms konjugcijas darbbas vrdus pagtn loka pc viena parauga. Latgalieu rakstu valod pirms konjugcijas darbbas vrdus pagtn joprojm loka divjdi. K -celma darbbas vrdus (tie pagtnes 3. person beidzas ar -e) loka vairkas pirms konjugcijas darbbas vrdu grupas: 1) nenoteiksm cept tag. 1. pers. capu pag. 1. pers. cepu, 3. pers. cepe; vest vadu veu, vede; st du ieu, de; jimt jamu jiemu, jme; nest nasu neu, nese; dt ddu devu, deve; 2) nenoteiksm pyust tag. 1. pers. pyuu pag. 1. p. pyuu, 3. p. pyute; svst svu svu, svde; cet ceu cieu, cle; dzert dzeru dzieru, dzre; 3) nenoteiksm segt tag. 1. pers. sadzu pag. 1. pers. sedu, 3. pers. sedze; saukt saucu sauu, sauce; lkt lcu lieu, lce; jiugt jiudzu jiudu, jiudze; danuokt pankt danuocu danuou, danuoce. -celma darbbas vrdiem, kam sakne pagtnes 3. person beidzas ar c, d, dz, l, s, t, z, pagtnes 1. person galotnes priek mains saknes beigu ldzskanis, piemram: brauce brauu; vede veu; lyudze lyudu; cle cieu; nese neu; mete meu; grauze grauu. 4) nenoteiksm stpt tag. 1. pers. stpu pag. 1. pers. stpu, 3. pers. stpe; kuopt kuopu kuope; gruobt gruobu gruobe; stumt styumu styume; drt dyuru dyure;
31

5) nenoteiksm paut tag. 1. pers. paunu pag. 1. p. puovu, 3. p. puove; kraut kraunu kruovu, kruove; raut raunu ruovu, ruove; saut saunu suovu, suove; aut aunu uovu, uove. K -celma darbbas vrdus (tie pagtnes 3. person beidzas ar -a) loka vairkas pirms konjugcijas darbbas vrdu grupas: 1) nenoteiksm bgt tag. 1. pers. bgu pag. 1. pers. bgu, 3. pers. bga; sist syt syta; augt aug auga; 2) nenoteiksm krist tag. 1. pers. kreitu pag. 1. pers. krytu, 3. pers. kryta; tikt teik tyka; likt lk lyka; snigt sng snyga; migt mg myga; 3) nenoteiksm brist tag. 1. pers. brnu pag. 1. pers. brydu, 3. pers. bryda; rast rn roda; giut ert giun giva; yut yun yva; treit tryn tryna; teit tyn tyna; meit myn myna; 4) nenoteiksm grimt tag. 1. pers. grymstu pag. 1. p. grymu, 3. p. gryma; ryugt ryugst ryuga; plaukt plaukst plauka; mierkt mierkst mierka; sarkt sorkst sorka; dzimt dzymst dzyma; tierpt tierpst tierpa; pleist pleist pleisa; 5) nenoteiksm dzeit tag. 1. pers. dzanu pag. 1. p. dzynu, pag. 3. p. dzyna; vikt valk vylka; virt vard vyra; 6) nenoteiksm kat tag. 1. pers. kau pag. 1. pers. kolu, 3. pers. kola; mat ma mola; zeist zei zeida; 7) nenoteiksm juot tag. 1. pers. juoju pag. 1. pers. juoju, 3. pers. juoja; leit lej leja; meit mej meja; neit kult sviestu nej neja; rt rej rja; kruot kruoj kruoja; dt diej dja;

32

8) nenoteiksm skrt tag. 1. pers. skrnu pag. 1. p. skrieju, 3. p. skrja; st sn sja; slt sln slja. Pirms konjugcijas darbbas vrdiem tagadnes daudzskaita 1. un 2. personas galotnes ir -am, -at, piemram, krist kreitam, kreitat; prast prtam, prtat; st snam, snat. Tiem darbbas vrdiem, kam pagtnes 3. persona beidzas ar -a, pagtnes daudzskaita 1. un 2. personas galotnes ir -om, -ot, piemram, veit vyna vynom vynot, peit pyna pynom pynot. Tiem darbbas vrdiem, kam pagtnes 3. persona beidzas ar -e, pagtnes daudzskaita 1. un 2. personas galotnes ir -em, -et, piemram, cet cle clem clet, vet vle vlem vlet. Darbbas vrdiem, kam nenoteiksmes celms beidzas ar s (nest, vest, krist) vai z (lauzt), nkotnes formas atirb no latvieu literrs valodas veido bez -- iesprauduma: 1. pers. nesu, vesu, krisu, lauzu, 3. pers. ness, vess, kriss, lauzs u. tml. Pirms konjugcijas darbbas vrda nest locana
Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Tagadne Pagtne Nkotne

nasu nes nas nasam nasat

neu nesi nese nesem neset

nesu nessi ness nessim nessit

Darbbas vrdiem ar garo mksto [] sakn, k dzst, st, lkt, mzt, tst, pagtnes un nkotnes vienskaita 1. un 2. person ir divskanis ie. Pirms konjugcijas darbbas vrda st locana
Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Tagadne Pagtne Nkotne

du d d dam dat
Tagadne

ieu iedi de dem det

Pagtne

iesu iessi ss ssim ssit

Nkotne

Pirms konjugcijas darbbas vrda svst locana

Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius

svu svd sv svam svat

svu svdi svde svdem svdet

svsu svssi svss svssim svssit

33

Pirms konjugcijas darbbas vrda veit locana

Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Tagadne Pagtne Nkotne

vynu vi vyn vynam vynat

Tagadne

vynu vyni vyna vynom vynot

Pagtne

veiu veisi veis veisim veisit

Nkotne

Pirms konjugcijas darbbas vrda st locana

Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius

snu s sn snam snat

sieju sieji sja* siejom* siejot*

su ssi ss ssim ssit

* Par m formm Pareizrakstbas komisija vl nav vienojusies.

Pirms konjugcijas darbbas vrda paut locana

Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Tagadne Pagtne Nkotne

paunu pau paun paunam paunat

puovu puovi puove puovem puovet

pauu pausi paus pausim pausit

Otrs konjugcijas darbbas vrdu locana Pie otrs konjugcijas pieder ar piedkiem -ei-, --, -uo- atvasinti darbbas vrdi, kam nenoteiksm ir vismaz divas zilbes, bet tagadn un pagtn ir viends zilbju skaits, piemram, peneit (tagadn peneju pagtn peneju), meklt, nameklt, nsameklt, dzeivuot (tagadn dzeivoju pagtn dzeivuoju // dzeivovu), staiguot, pastaiguot, pasastaiguot. Otrs konjugcijas darbbas vrdus iedala trijs grups: 1) darbbas vrdi, kas nenoteiksm beidzas ar -uot un, atirb no latvieu literrs valodas, ar tie darbbas vrdi, kas beidzas ar -ynuot. iem darbbas vrdiem tagadn ir piedklis -oj- (-ynoj-), pagtn piedklis -uoj- // -ov(-ynuoj- // -ynov-), piemram: dmuot dmoju dmuoju // dmovu; maluot maloju maluoju // malovu; ratynuot ratynoju ratynuoju // ratynovu; baruot, bduot, bolsuot, broduot, cyluot, daudzynuot, dzonuot dzent, gauduot, globuot, guoduot 1. gdt, 2. atcerties, skuot, kiukuot, klabynuot, klaiguot, kolpuot, kopuot, labynuot, laidynuot kaust, moksuot, mdynuot, nosuot 1. nst, 2. valkt, plyukuot, pyutynuot, pukuot, putynuot, ratavuot
34

glbt, sejuot, sptuot, steipuot, sukuot, sutynuot sautt, aravuot berzt, tsuot, vaicuot 1. vaict, 2. meklt, volkuot, luot. Pc parauga loka ar darbbas vrdu dabuot. 2) darbbas vrdi, kas nenoteiksm beidzas ar -eit. iem darbbas vrdiem tagadn un pagtn ir piedklis -ej-, piemram, pieteit pieteju pieteju; gataveit, lleit, medeit, miereit, mreit mierint, pesteit, suoleit, svieteit, teireit, vieteit, zeteit, zibsneit. 3) darbbas vrdi, kas nenoteiksm beidzas ar -t. iem darbbas vrdiem tagadn ir piedklis -ej-, pagtn vienskaita 1. un 2. person -iej-, prjs -j-, piemram, meklt mekleju meklieju, meklja; audzt, auklt, braukalt, upint taustt, ect, dedt, dzett, dzent, gavt, juodelt, katt, kuost, kuopelt, mrct, myurt, plepint 1. burbuot (par biezputru), 2. ppt, raudzt, revt, ryust, sadt, skraidelt, skuobt, slavt, ketert, trauct, veilt, velt, zeimt. Otrs konjugcijas darbbas vrdiem tagadnes daudzskaita 1. un 2. personas galotnes ir -am, -at, piemram, staiguot staigojam, staigojat; meklt meklejam meklejat, dmuot dmojam dmojat, pagtnes daudzskaita 1. un 2. personas galotnes ir -om, -ot, piemram, staiguot staiguojom // staigovom, staiguojot // staigovot, baruot baruojom // barovom baruojot // barovot, meklt mekljom mekljot. Otrs konjugcijas darbbas vrda runuot locana
Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Tagadne Pagtne Nkotne

runoju runoj runoj runojam runojat

Tagadne

runuoju // runovu runuoji // runovi runuoja // runova runuojom // runovom runuojot // runovot
Pagtne

runuou runuosi runuos runuosim runuosit

Nkotne

Otrs konjugcijas darbbas vrda skoluot locana skoloju skoloj skoloj skolojam skolojat
Tagadne

skoluoju // skolovu skoluoji // skolovi skoluoja // skolova skoluojom // skolovom skoluojot // skolovot
Pagtne

skoluou skoluosi skoluos skoluosim skoluosit

Nkotne

Otrs konjugcijas darbbas vrda dadzynuot locana dadzynoju dadzynoj dadzynoj dadzynojam dadzynojat dadzynuoju // dadzynovu dadzynuoji // dadzynovi dadzynuoja // dadzynova dadzynuojom // dadzynovom dadzynuojot // dzdzynovot
35

dadzynuou dadzynuosi dadzynuos dadzynuosim dadzynuosit

Otrs konjugcijas darbbas vrda peneit locana

Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Tagadne Pagtne Nkotne

peneju penej penej penejam penejat

Tagadne

peneju peneji peneja penejom penejot

Pagtne

peneiu peneisi peneis peneisim peneisit

Nkotne

Otrs konjugcijas darbbas vrda kavt locana kaveju kavej kavej kavejam kavejat kavieju kavieji kavja kavjom kavjot kavieu kaviesi kavs kavsim kavsit

Tres konjugcijas darbbas vrdu locana Pie tres konjugcijas pieder ar piedkiem -ei-, -- atvasinti darbbas vrdi, kam nenoteiksm ir vismaz divas zilbes, bet pagtn ir par vienu zilbi vairk nek tagadn, piemram, raksteit (tagadn rokstu pagtn raksteju), laseit, gaideit; dzierdt, gult, kustt. Tres konjugcijas darbbas vrdus iedala divs grups: 1) darbbas vrdi, kas nenoteiksm beidzas ar -eit (latvieu literraj valod tie beidzas ar -t). iem darbbas vrdiem pagtn ir piedklis -ej-, piemram: dareit doru dareju; sideit syldu sideju; adeit, badeit, brauceit, buorsteit, daleit, dzirdeit, gadeit lobt, ganeit, graizeit, grzeit, gudeit, kaiseit, klauseit, krateit, laisteit, lauzeit, laksteit lkt, laupeit 1. laupt, 2. mizot; luopeit, maidzeit spaidt, maineit, maiseit 1. maist, 2. trauct, meideit, praseit, radeit, ruodeit, saceit, saudeit audt, sideit, syuteit, skaiteit 1. skaitt, 2. last, skraideit, slauceit, smasteit, spardeit, stateit 1. likt, 2. stdt, svaideit, kadeit, taiseit 1. taist, 2. rkot, uordeit. 2) darbbas vrdi, kas nenoteiksm beidzas ar -t (ar latvieu literraj valod tie beidzas ar -t). iem darbbas vrdiem pagtnes vienskaita 1. un 2. person ir piedklis -iej-, prjs piedklis -j-, piemram: gribt grybu gribieju, gribja; redzt radzu redzieju, redzja; abt, eikstt, drebt, dunt, grabt, gult, luodt, mint, nzt, paleidzt, sdt, skant, stuovt, suopt, tupt, turt, vaidt, vart. Tpat k darbbas vrdi ar -t tiek locti trs tres konjugcijas darbbas vrdi, kas nenoteiksm beidzas ar -uot. Tie ir dzduot, rauduot, zynuot.

36

Darbbas vrdiem, kas nenoteiksm beidzas ar -eit, vienkrs tagadnes daudzskaita 1. un 2. personas galotnes ir -om, -ot, piemram, laseit losom, losot; skaiteit skaitom, skaitot. Darbbas vrdiem, kas nenoteiksm beidzas ar -t, tagadnes daudzskaita 1. un 2. personas galotnes ir -im, -it, piemram, tict ticim ticit; vart varim varit. Darbbas vrdiem muoct, dert, tect tagadnes daudzskaita 1. un 2. personas galotnes ir -am, -at. Tres konjugcijas darbbas vrdiem pagtnes daudzskaita 1. un 2. personas galotnes ir -om, -ot, piemram, laseit lasejom lasejot, redzt redzjom redzjot. Tres konjugcijas darbbas vrda laseit locana
Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Tagadne Pagtne Nkotne

losu losi losa losom losot

Tagadne

laseju laseji laseja lasejom lasejot

Pagtne

laseiu laseisi laseis laseisim laseisit

Nkotne

Tres konjugcijas darbbas vrda tict locana tycu tici tic ticim ticit
Tagadne

ticieju ticieji ticja ticjom ticjot

Pagtne

ticieu ticiesi tics ticsim ticsit

Nkotne

Tres konjugcijas darbbas vrda rauduot locana rauu raudi raud raudim raudit
Tagadne

rauduoju // raudovu rauduoji // raudovi rauduoja // raudova rauduojom // raudovom rauduojot // raudovot
Pagtne

rauduou rauduosi rauduos rauduosim rauduosit

Nkotne

Tres konjugcijas darbbas vrda muoct locana muoku muoki muok muokam muokat muocieju muocieji muocja muocjom muocjot muocieu muociesi muocs muocsim muocsit

37

Atgriezenisko darbbas vrdu locana Atirb no latvieu literrs valodas atgriezenisko darbbas vrdu locana latgalieu rakstu valod ir divjda. T ir atkarga no atgriezenisks morfmas novietojuma: bezpriedka darbbas vrdos morfma ir vrda beigs, ar priedkiem atvasintos darbbas vrdos atrodas starp priedkli un sakni, piemram, vrts pasavrt, mozguots nsamozguot, klauseits nasaklauseit. Otrreizja atgriezenisks morfmas pievienoana vrda beigs latgalieu rakstu valod nav pieaujama: pareizi ir nsalkt noliekties, bet ne nsalkts, apsarauduot apraudties, bet ne apsarauduots u. tml. Visiem bezpriedka atgriezeniskajiem darbbas vrdiem stenbas izteiksmes vienkraj tagadn, pagtn un nkotn vienskaita 1. person ir galotne -s, 2. person -s. 3. person un daudzskaitl galotnes ir atirgas: -s, -ams, -ats; -uos, -oms, -ots; -s, -ims, -its; -s, -ems, -ets. Tieo un atgriezenisko darbbas vrdu visu triju vienkro laiku galotu atbilsmes rdtas tabuls. Tagadne: nasu, nes, nas, nasam, nasat losu, losi, losa, losom, losot kustu, kusti, kust, kustim, kustit Pagtne: molu, moli, mola, molom, molot styumu, styumi, styume, styumem, styumet Nkotne: ruodeiu, ruodeisi, ruodeis, ruodeisim, ruodeisit
Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Tagadne

nass, ness, nass, nasams, nasats loss, loss, losuos, losoms, losots kusts, kusts, kusts, kustims, kustits mols, mols, moluos, moloms, molots styums, styums, styums, styumems, styumets ruodeis, ruodeiss, ruodeiss, ruodeisims, ruodeisits
Pagtne Nkotne

Pirms konjugcijas atgriezenisk darbbas vrda skrts locana skrns skrns skrns skrnams skrnats
Tagadne

skriejs skriejs skriejuos skriejoms skriejots

Pagtne

skrs skrss skrss skrsims skrsits

Nkotne

Pirms konjugcijas atgriezenisk darbbas vrda cets locana ces cels ces ceams ceats cies ciels cls clems clets
38

ces cess cess cesims cesits

Otrs konjugcijas atgriezenisk darbbas vrda kavts locana

Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Tagadne Pagtne Nkotne

kavejs kavejs kavejs kavejams kavejats

Tagadne

kaviejs kaviejs kavjuos kavjoms kavjots

Pagtne

kavies kaviess kavss kavsims kavsits

Nkotne

Otrs konjugcijas atgriezenisk darbbas vrda mozguots locana mozgojs mozgojs mozgojs mozgojams mozgojats
Tagadne

mozguojs // mozgovs mozguojs // mozgovs mozguojuos // mozgovuos mozguojoms // mozgovoms mozguojots // mozgovots
Pagtne

mozguos mozguoss mozguoss mozguosims mozguosits

Nkotne

Tres konjugcijas atgriezenisk darbbas vrda turts locana turs turs turs turims turits
Tagadne

turiejs turiejs turjuos turjoms turjots

Pagtne

turies turiess turss tursims tursits

Nkotne

Tres konjugcijas atgriezenisk darbbas vrda vuiceits mcties locana vuics vuics vuicuos vuicoms vuicots vuicejs vuicejs vuicejuos vuicejoms vuicejots vuiceis vuiceiss vuiceiss vuiceisims vuiceisits

Ar priedkiem atvasintos atgriezeniskos darbbas vrdus loka k tieos darbbas vrdus, tas ir, lietojot tieo darbbas vrdu galotnes. Saldzinsim, piemram, daudzskaita 1. personas formas: nasam atsanasam atnesam ko sev; losom pasalosom ko palasm sev; kustim aizakustim iekustamies; molom psamolom samalm sev ko vajadzg daudzum; styumem nsastyumem aizstmmies; ruodeisim nasaruodeisim nerdsimies. Pirms konjugcijas atgriezenisk darbbas vrda sasatikt locana
Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Tagadne Pagtne Nkotne

sasateiku sasateic sasateik sasateikam sasateikat

sasatyku sasatyki sasatyka sasatykom sasatykot

39

sasatiku sasatiksi sasatiks sasatiksim sasatiksit

Otrs konjugcijas atgriezenisk darbbas vrda nsamozguot locana

Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Persona es tu jis, jei; j, juos mes jius Tagadne Pagtne Nkotne

nsamozgoju nsamozgoj nsamozgoj nsamozgojam nsamozgojat

Tagadne

nsamozguoju // nsamozgovu nsamozguoji // nsamozgovi nsamozguoja // nsamozgova nsamozguojom // nsamozgovom nsamozguojot // nsamozgovot
Pagtne

nsamozguou nsamozguosi nsamozguos nsamozguosim nsamozguosit

Nkotne

Tres konjugcijas atgriezenisk darbbas vrda savuiceit iemcties locana savuicu savuici savuica savuicom savuicot savuiceju savuiceji savuiceja savuicejom savuicejot savuiceiu savuiceisi savuiceis savuiceisim savuiceisit

LITERATRA
M. Buks. Latgau atmda. Minchene, 1976. M. Buks, J. Placinskis. Latgau gramatika un pareizraksteibas vrdneica. Minchene, 1973. J. Cibus, L. Leikuma. Vasals! Latgalieu valodas mcba. Rga, 2003. J. Cybus, L. Leikuma. Latgalu bece (lementars), 12. Lielvrde, 1992. L. Leikuma. Gruomota koluotuojim. Lielvrde, 1993. P. Strods. Pareizraksteibas vrdneica. Rzekne, 1933.

40

Lidija Leikuma Latgalu volda 1 Intensv mcbu kursa materili 1

000156 27.04.99. . . 1,92. . . 2,5. 100 . 530
199034, -, ., 11 199034, -, ., 11