Latviesu Tautas Ticejumi

Latviesu tautas ticejumi
Prof. Peteris Smits Prof. Peteris Smits
Sakrajis un sakartojis
Prof. Peteris Smits
1940 latviesu folkloras kratuves
ar kulturas fonda pabalstu
latgales valsts papiru spiestuve un naudas kaltuve, sste�,.
RIGA, 1940
Prof. P. Smits apkopojis pavisam 36 790 latviesu tautas ticejumus, kuri pirmoreiz
izdoti 1940. - 1941.g. gramata " Latviesu tautas ticejumi " 4 sejumos. Ticejumi
sakartoti pa temam, bet temas alfabeta kartiba. Sads pats sakartojums paturets, ari
ievadot tos datora. Ta ka laika gaita ir mazliet mainijusies latviesu valodas
pareizrakstiba un gramatu teksts tiek saglabats originalrakstiba (iznemot burtu "r"
nelielai dalai ticejumu, kuri ierakstiti datora pirms vairakiem gadiem), tad seit
ir atrodamas ari formas, kadas musdienu rakstiba nelieto (piem., _vajaga,_bij_ u.
c.). Dala ticejumu pierakstiti izloksnu forma. Lai tos atskirtu no parejiem, to
numurins iezimets zala krasa.
Prof. P. Smita savaktie ticejumi, kupis tagad publice Latviesu folklo�ras kratuve,
nav pieredzejusi pasa krajeja un kartotaja pedejo redakciju; trukst ari paredzeta
ievada. Tapat nelaikis nav paspejis ticejumu peti�sanas rezultatus ietilpinat
Mitologijas 3. iespieduma, kam bija drizuma paradities. Ka sie rezultati butu
ienesusi ieverojamus papildinajumus sini nozare, par to prof. Smits vairakkart
izsacijies mutes vardiem, ka ari noradijis jau 2. izdevuma prieksvarda.
Ticejumu kartosanu pabeigusi prof. Smita uzticiga palidze � vina kundze Ida; tapat
vina skatijusi cauri ari korekturas, ko savukart darijis ari P. Smits jun. Kopejas
parrunas esam noskaidrojusi edicijas principus, palikdami pie vardnicas iekartojuma
un pareizrakstibu unificejot tade�jadi, ka izloksnem un apvidiem netiktu atnemtas
raksturigas formas un izteicieni. Ticejumi visi numureti. Manas rokas palicis
pedejais lasijums un kontrole, ka ari dazadu technisko trukumu noversana. Nedaudzos
gadijumos iespejamas parskatisanas kludas iesutitaju un teiceju vardos un uzvardos
resp. to atsifresana.
Prof. Smita krajums ietvep ap 36.000 ticejumu, kas godam aizpilda robu musu lidz
sim publicetas tautas tradicijas. Tautas ticejumos atspo�gulojas ta musu sencu
dzives dala, kas mazak apgaismota Sls tautas; gara mantas. T� tgies redzam senas
zinatnes un religijas atliekas, parazas, praktiskus noradijumus visados dzives
gadijumos; tapat ari tautas dzied�niecibu, burvibas, paregojumus, kas dibinati pa
dalai uz senakam tradi- cijam, pa dalai uz patiesiem noverojumiem daba un dzi�e.
"Dalu no siem ticejumiem jutami ietekmejusi ari kristiga ticiba. Tautas ticejumus,
tapat ka parejos folkloras materialus, nelaikis sacis vakt vel skolnieks budams,
bet pirmais krajums gajis boja pasaules kaja laika (1914.�1919. g.). Dala ticejumu
gan velak restaureta. Sini darba labs paligs nelaikim bijusi masa Emilija Zommere.
Daudz ticejumu, ka ari pasaku un teiku, nelai�kis dzirdejis no sava teva teva
Liseniesu Peksos (Raunas pag.), bet, cik spedams, va^js ari no citiem vecakiem
laudim, ikreiz, kad tam gadijies but kada cita %zimtenes novada.
Iesacis savu darbu ar tautas dziesmu studijam, prof. P. Smits ir redigejis Latviesu
folkloras kratuves uzdevuma Tautas dziesmas (4 seju�mos) � pirmo papildinajumu Kr.
Barona Latvju Dainam, izdevis pasa vaktas un kartotas pasakas un teikas 15 sejumos,
ietilpinot tur ari ie�prieksejos, t. i. pirms tam iespiestos materialus. Ticejumu
krajums no�sledz prof. P. Smita razigo folklorista darbu. Lai tas tad ari butu
pede�jais pieminas vainags prof. P. Smita muza darbam.
Prof. K. Straubergs.
Abra � Acis
abra.
1. Maizes abru izsvepe ar mel�nas aitas vilnu, lai maize labi rugst.
K. Jansons, Vilani.
* 2. Abru izkasot, abrukaslis ja�dod grusnejai cukai, tad bus vie�nadi siveni.
P. Zeltina, Ikskile.
3.�� Nedrikst pair maizes abru pa�ri kapt, tad maize saplaisa.
A. Grote, Pampali.
4.�� Uz abras malas nevar mie�turi klapet, jo tad badu dzen.
K. Lielozols, Nica.
5.�� Pec maizes cepsanas mate lai atri abru nes lauka, tad meitas driz
izpreces.
A. Zalite, Berzpils.
6.�� Meitam maizies abra atri ja�nes no istabas, Tad atri izprece.
A. Aizsils, Lubana.
7.�� Viriesa drAes' nedrikst klat virsu uz rugstosas maizes abras, jo tad
virietis, rugst ka maizes abra.
V. Krievins, Daugmale.
acis. .
I. Acu ipasibas. *<>
8.�� Kam zilas acis, tas ir patie�sigs.
K. Lielozols, Nica. *
9.�� Kam ir zilas acis, tie ir go�digi cilveki, kam ir brunas, tie ir
negodigi. -
M. Macpane, Alsunga.
10. Sarkanas acis ir dusmigie* cilvekiem. , '<<;g
P. 5., Raun*.
,11. Ja cilvekam brunas acis, tad tas atrsirdigs.
L. Serzaiite, Aloja.
12.�� Cilveki, kuj-iem brunas Mis, tie ir lieli paveletaji. � "
A. Smilga, (telti
13.�� Cilveki, kupiem brunas aetfc, ir noteiktas dabas, kam pelekas �

nenoteiktas.
A. Smilga. Gaiki.
14.�� Kam brunas acis, tas ir vil� tig�.
K. Corbiks, Jelgavm.
15.�� Tadam cilvekam, kas acik mirkskina, nevar neka uzticet
L. Pogule, Gatarta.
16.�� Cilveki, kam brunas acis, ir viltigi.
, A. Smilga, Gaiki.
17.�� Tads cilveks, kam ir acis, ir viltigs.
L. Pogule, Gata
18.�� Kad cilvekam viena acs klril- Mu&otra zila, tad teic, ka tMk cilveks
hav uzticams. '
.Kfr�'./i , <r, w T - i i
K. Lielozols,
. cilvekam dazadas
as#�r tai4 vins dzivg bO�; migs.
A. Sife^ Knevijas
20. Meln*�l$b' un sartval
jauneklis ir dusmigs, turp sarkaniem matiem loti viltigs.
acim vien pazinu bezsirdigu teva delu, melnas acis, sarti vaigi, ka uguns
dzirkstelites.
K. Bika, Gaujiena.
21.�� Tas cilveks, kam melnas acis, ir zverigs.
H. Skujins, Smiltene.
22.�� Kam melnas acis, tas ir vil�tigs cilveks.
23.�� Kod pi cylvaka mozys acs, itys pizimej, ka taids cylvaks ir cisi skups
un dusmeigs.
V. Podis, Rezekne.
24.�� Meita ar sauram acim ne�kad atri nedabus bernu.
K. Kuze, Annas muiza.
25.�� Ivam lielas uz aru izspie�dusas acis, ar lieliem baltumiem, ta

viriesiem, ka sievietem, tiem ir arlaulibas berni.
26.�� Kam acis ir miglainas, tas ir zaglis.
P. S� Rauna.
27.�� Ja acu kaktinos daudz ga�las, tad ilgi dzivosi, ja maz, tad atri mirsi.
J. Zvaigzne, Rezekne.
28.�� Kas nevar otram acis ska�tities, tas ir slikts cilveks.
P. S� Rauna.
29.�� Kam acis baidas, no tumsas Jarejot gaisma, tam daudz greku. Sal.
saule.]
A. Korsaks, Ezere.
30.�� Cilveks, kam saule skato- ies acis neasaro, esot svets.
E. Berzina, Malpils.
31.�� Ja acs asaro, � esi aizlieg�tu rakstu lasijis.
J. Jakans, Bebrene.
32.�� Ja acis ielaiz ziepju putas, tad var daudz skaidrak redzet. Ziepes izcert
acis.
N. Rudzite, Nogale.
33.�� Ja no acu plakstina izkri�tusi spalvina, tad ta jaaizliek aiz kakla un kaut
kas javelas, tad tas piepildas.
A. Miezlte, Riga.
34.�� Ja acij izkrituso skropstu aizmet azote, tad, ko velas, tas pie�pildas.
M. Zake, Jaunpiebalga.
35.�� Kad no acu plakstina no�birst uz vaiga kada skropste, tad tam, kas to
ierauga, vajaga pa�nemt un aizmest aiz kakla, tad bus laime.
M. Auzina, Riga.
36.�� No acu plakstiniem ja iz�krit skropsts, tad vajaga to pa�nemt un ielikt

matos un kaut ko iedomaties, tad tas piepildisoties.
L. Legzdina, Talsi.
37.�� Ja ierauga kadam izkritusu acs skropstinu, tad tam neprasot japanem,
jaaizbaz sevim aiz kakla un tad javelas, tas tad piepildas.
38.�� Ja kadam cilvekam ir iz�kritusi acu skropstina, tad ja otrs to panem un

aizmet aiz krekla, tad aizmetejam gaidama laime.
A. Murniece, Cesis.
39.�� Ja acu skropstina izkrit, tad ta jaiemet azote, jo tad tas, ko velas,
piepildas. Ja otrs panem un iemet sev, tad nonem laimi.
E. Lacis, Tirza.
40.�� Ja skropsta no acim no�krit, tad ta jaieliek azote, jo ta esot cilveka

laime, mazakais tai diena ejot labi.
A. Zvejniece, Lubana.
41.�� Ja uz vaiga uzkritusi kada acu skropstina, tad ta janonem un jaieliek

paduse un janodoma kada velesanas, tad ta piepildisies.
A. Braka, Meirani.
42.�� Kad izkrit acu skropsta, tad to vajaga ielikt azote un kaut ko veleties,
tad tas piepildoties.
V. Griva, Lubana.
<43. Acs skropstinu aiz kakla aizmetot, var ko veleties, tad tas piepildas.
M. Vetra, Tirza.
44.�� Ja skropsta izkrit, tad vaja�ga turet uz delnas un kaut ko ve�leties. Pec
tam aizpust projam. Tad tas, ko velas, piepildas.
E. Reinbacha, Vecpiebalga.
45.�� Ja izkrit acu spalvina un to aizpusot kaut ko doma, tad tas piepildas.
A. Kondrate, Velki.
46.�� Kad nomazga acis, vajaga katrreiz vispirms rokas slaucit, tad zobi nesap.
T. Dzintarkalns, Talsi.
47. Tie kustoni, kam jau pa dzimsanai vala acis, tie nakti ne�redz, bet tie atkal,
kam pa dzim�sanai nav atvertu acu, tie pa nakti redz labaki ka pa dienu.
II. Acu niezesana raustisanas.
48.�� Kad acis niez, dabus rau�dat.
A. Bilensteina rokraksts,
Zemite un Dzukste.
49.�� Ja acis niez, bus jaraud. [Sal. piektdiena.]
Atbalss k. 1897. K. Klein- bergs, Skujene.
50.�� Kad acis niez, tad dabus raudat.
K. Corbiks, Jelgava.
51.�� Kad kada acs niez, tad da�busot raudat.
K. Corbiks, Krona-Vircava.
* 52. Acs niez � dabus raudat.
Z. Praulins, Aumeisteri.
53.�� Ja acis niez � raudat da�bus.
M. Poriete, Lubana.
54.�� Ja aci nav nekas iebiris, bet grauz � dabus raudat.
J. Andersons, Satini.
55.�� Kad acs (vienalga, kupa) niez, dabus priecaties.
K. Keze, Priekuli.
56.�� Ja laba acs niez, tad ja�raud; ja kreisa, tad jasmej.
P. S., Rauna. K. Jansons, Plani. L. Zvaigzne, Gaujiena. V. Johansone, Jaunpiebalga

un Liepa. M. Ozole, Stopini. P. Zeltina, Ikskile.
57.�� Kad laba acs niez, bus ja�raud, kad kreisa � jasmejas.
A. Liepina, Lubana.
58.�� Ja laba acs niez, tad bus ja�raud, bet ja kreisa � tad bus ja�smejas.
u n
I. Kazoka, Lubana.
M>. Jii no ritu niez kreisa acs, IiiiI btls jasmej, ja laba, tad jaraud.
.Iii pie vnkura niez kreisa acs � Jilniud, ja laba � jasmej.
A. Leimane, Marsneni.
60.�� Ja laba acs niez, tad bus jaraud; ja kreisa acs niez, bus ja�smejas.
R. Svekre, Valka. V. Vinte- re, Matisi. L. Zvirbule, Jaun�laicene. K. Kalnina,

Katvari. V. Spandegs, Pociems. V. Ha- zcna, Nitaure. M. Skipsna, Gul�bene. V.
Runika, Skujene. A. Bulene, Turaida. K. Keze, Priekuli. V. Saulite un V. Prie-
dite, Malpils. A. Rode, Umur�ga. L. Berzina un H. Jan- kovska, Riga. T. Vevere un
J. Upmalis, Laudona. A. Salmans, Balvi. J. Apsalons, Serpils. A. Berke, Metriena.
L. Pilsetnie�ce, Bebri. M. Stale, Kaltene. E. Melnbardis, Virbi. A. Ske�re, Brukna.
A. Vestmanis, Je�kabnieki. V. Amolina, Olaine. H. Silina, Dobele. E. Kampa- re, K.
Corbiks, Livberze. E. Tokele, Sesava. J. Jaunsudra- bins, Nereta. M. Bridaka, Jaun-
roze. V. Greble, Kalnamuiza. A. Tidrike, Pabazu jurmala. K. Strautins, Medzula. I.
Sir- manis, Vilzeni. E. Lacis un J. A. Jansons, Tirza. A. Zi�bens, Rugaji. A.
Zandere, Do�le. R. Berzins, Dzukste. K. Corbiks, Jelgava. J. Treimanis, Berze. E.
Rotmane, Jaunauce. J. Cinovskis, Alsunga.
61.�� Ja laba acs niez � bus ja�smejas, ja kreisa � jaraud.
T. Rigerte, Brunava.
62.�� Ja kreisa acs niez � bus jasmejas, ja laba � jaraud.
Dzilna, Lubana.
63.�� Ja kreisa acs knies, jasme�jas; ja laba, jaraud.
M. Priedite, Meirani.
64.�� Ja laba acs niez, tad da�bus raudat, ja kreisa � smieties.
Z. Kozenkraniuse, Ainazi. Morgensterne, Penkule. A. La- ce, Lubana. E, Medene,

Mei�rani. A. Korne, Meirani.
65.�� Ja laba acs niez, bus rau�dasana; ja kreisa niez, bus smie�sanas. Lai
varetu izbegt no rauda�sanas, tad ar to pirkstu, ar ko ber�ze labo aci, jaberze ari
kreisa acs un janosplaujas. Tad bus jasme�jas lidz asaram.
A. Vaskis, Tukums.
66.�� Kad laba acs niez, dabus raudat.
I. Mennika, Ainazi.
67.�� Kam niez laba acs, tam bus bedas; kam niez kreisa acs, tam bus prieki.
J. Lazdans, Kalupe.
68.�� Ja laba acs niez � bus be�das, ja kreisa � prieki.
J. Jakans, Bebrene.
69. Jo niz lobo acs, tad byus bada, jo kreisuo � tad prica.
T. Beca, Preili.
70.�� Ja laba acs niez, dabus smieties; ja kreisa, dabus raudat.

J. Krastins, Irlava. J. Niders, Alsviki.
71.�� Kad laba acs niez, tad gai�dama smiesana; bet ja kreisa, tad
raudasana.
M. Brante, Ainazi.
72.�� Ja laba acs niez, tad bus laime, ja kreisa, tad bus jaraud.
V. Slaidina, Drusti.
73.�� Blauties dabus, ja kreisa acs niez, bet smieties, ja laba niez.
G. Pols, Staburags.
74.�� Kod cylvakam lobuo acs kosuos, plzimej, ka jis prlceisis, a ka

kreisuoja acs kosuos, pizimej rauduot.
V. Podis, Rezekne.
75.�� Ja kreisa acs niez, dabus raudat; ja laba, dabus smieties. Dazs saka
gluzi otradi.
J. A. Jansons, Vecbrengulu muiza.
76.�� Kad acis raustas, tad dabus smieties.
K. Bika, Gaujiena.
77.�� Ja acis raustoties, tad esot jaraudot.
H. Lindberga, Veselauska.
78.�� Ja acs plakstieni raustas � � bus jaraud.
Petersons, Ergeme.
79.�� Kad aci raustot, tad kads no pazistamiem mirstot.
K. Lielozols, Nica.
80.�� Ja laba acs raustas, tad bus jaraud, ja kreisa � jasmej.
V. Johansone, Jaunpiebalga.
81.�� Ja laba acs raustas, tad ja�raud, ja kreisa, tad jasmejas.
A. Uzane, Skujene.
82.�� Ja labas acs kaktins niez, tad bus prieks.
P. S., Riga.
83.�� Kad kreisas acs kaktini niez, bus stridus.
K. Jansons, Pilda.
84.�� Kad laba acs niez, tad ka�du labu cilveku satiksi.
K. Jansons, Pilda.
85.�� Jo lobuo acs niz, tad kaut kas pelaj; jo kreisuo niz, tad teic.
V. Pilipjonoks, Asune.
III. Acu slimibas.
86.�� Ja ieskatas kada cilveka slimas acis, tad, lai nepaliktu acis pasam slimas,
vajag tikmer ska�tities uz kreisas rokas ikska nagu, kamer acs sak asarot.
Z. Lancmanis, Lejasciems.
87.�� Kad gruzis iekritis aci, tad jaskatas uz zemi un jasaka devi�nas reizes:
�Vilks aci, gruzis meza!"
Etn. IV, 1894. Alsviki.
88.�� Kad aci iebirst gruzis, tad viegli jaberze un tris reizes jasaka: �Vilks
aci, gruzis meza!" Tad gru�zis no acs iznak vai pazud, ka vairs negrauz.
J. Vitolins, Vestiena.
89.�� Ja gruzis aci, tad jaskaita bez apstasanas sie vardi: �Vilks aci, gruzis
meza!" kamer gruzis ir no acs ara.
J. Smi.ts, Nitaure.
90.�� Ja acis iekrit kads gruzis, tad tris reizes jasaka: �Kize, vilks ara aiz
durvim." Tad gruzis no acs pazud.
A. Braka, Meirani.
91.�� Ja gruzis ir aci, tad jadabu veza dzirnavas, japanem viens ak�mens, lai tas
mal gruzi lauka; pie tam jasaka: �Vilks aci, gruzis me�za!"
K. Bika, Gaujiena.
92.�� Kad acis ielaiz veza dzirnu, tad tas dzirnus izvac melnumus.
K. Jaunzeme, Nica.
93.�� Kam aci iebiris, tam veza dzirnavinas aci jaielaiz.
K. Jansons, Plani.
94.�� Ja kas aci iebiris, tad ir de�guns jasnauc.
P. S� Rauna.
95.�� Ja piebirusi acs, tad ja�snauc deguns.
J. Jurevics, Kruku pag., Sauju apr., Lietuva.
96.�� Ja aci iebirst kads gruzis, tad ta pati nass, kufa aci iebiris gruzis,
ir stipri jasnauc.
J. Krikis, Starti.
97.�� Kad gruzis aci iekritis, ve�dzelu pienes vai sliekas jasapude pudele
un ar tam jasmere.
Etn. IV, 1894.
98.�� Ja katla mazga muti, tad acis sap.
Etn. IV, 1894.
99.�� Ja kadam ieskatas acis, kam acis sap, tad vajaga paskati�ties uz
saviem nagiem, lai kaite nepieliptu. [Sal. liela piekta.]
A. Bilensteina rokraksts, Kandava.
100.�� Ja redzi otram acis sapot, tad paskaties uz savu roku pirkstu nagiem,
tev si slimiba nepielips.
V. Mikelsons, Kaldabruna.
101.�� Ja gadas saskatities ar cil�veku, kam acis sapigas, japaskatas uz

savas kreisas rokas nagiem. Tad pasam si slimiba nepielips.
K. Juchnevica, Liepaja.
102.�� Saposas acis vajaga maz�gat udeni, kas pret sauli tek.
A. Berzina, Aloja.
103.�� Ja acis sap, tad jamazga rita rasa, jo tad veselas paliek.
H. Silina, Dobele.
104.�� Vajas acis jasmere ar ra�su, kura atrodas uz ratkretem (drosera

rotundifolia).
Koknese.
105.�� Kad acis sap, tad izcep�tai maizei no apaksas jaizgriez apala garoza
un jauzliek uz gla�zes; kad glaze apsvist, tad ar siem sviedriem jaapsmere acis.
Etn. IV, 1894.
' 106. Acu vaina sieviete iemi- zusi sev sauja, tad lejusi slimam mizelus acis un
sacijusi: �Divs (Dievs) radz nu dabasim!"
K. Jansons, Gatarta.
107. Kam acis slimas, tam ja�izmazga mizalos, tad zigli paliks veselas.
*108. Acu slimiba pariet, ja tas izmazga ar mizaliem.
A. Vaskis, Tukums.
109.�� Pret vajam acim der brandavins, kuru uzpilina uz lupatinas un tad
uzliek uz vajas acs.
J. Krikis, Starti.
110.�� Ka acis asarojot, ta vaja�got vinas izmazgat ar vinu.
MII. Acu slimiba pariet, ja ru�gusu pienu ietin linu drebe un ap�sien ap slimajam
acim.
A. Vaskis, Tukums.
Acu slimiba pariet, ja ku�melisu novarijuma iemerce drebi un tad to apsien ap

slimajam acim.
A. Vaskis, Tukums.
Slimam acim uzliek lupa�tinu, samercetu kumelinu vai cita kada teja, lai paliek
mikstas.
Kilevice, Saldus.
Vistas vaina acis jasutina vistas galas suta.
K. Jansons, Plani.
Kam vistu vaina, tam acis aknu suta jasaute.
K. Jansons, Plani.
Jauzvara versa aknas un uz to garainam jatura vajas acis.
Etn. IV, 1894.
Acu slimiba pariet, ja tur iepilina vienu jeb divi pilienus ka�menu medus.
A. Vaskis, Tukums.
Ja iesarkusas acis, vajaga sasilditu medu izspiest caur lupatu un iesmeret acis.
L. Ozole, Serpils.
Pret acu vajibam jaiekai�sa smalka sals vai sukurs acis un krietni jasaberz.
Etn. IV, 1894. Ergli.
Kad acis sap, tad pa nak�tim jauzliek uz acim novaritas olas baltums.
Etn. I, 1891. 109. Jaunsesava.
Vajaga izvarit olu labi cie�tu un tad iznemt dzeltanumu. Dzeltanuma iznemta vieta
vajaga iekaisit smalku sukura pulveri, kamer vel ola silta, pec tam jaat- gulstas
augsupedu un jaliek ola uz acs. Vina jatur tik ilgi virsu, ka�mer ta izdziest, pec
tam janonem. Sas olas tad nedrikst neviens est, jo tad tam atkal ta acu slimiba
piemetas.
K. Bika, Gaujiena.
Ja sap acis, tad vajaga nemt olu, to apvilkt tris reizes ap acim, tad aiznest un
iesviest upes straume, tad acis paliek veselas.
K. Briezkalns, Dole.
Vajas acis jamazga ar pie�nu, olas baltumu un ritos ar pasa udeni.
Etn. IV, 1894.
Kad acis niez un sap, tad janovara ola, tas baltuma jaiz�kause naza galins acu
sukura, sis skidrums jaizspiez smalka drebe, un tad ar sam zalem jasmere. Veci
cilveki, kupiem acis saka tumsas mesties, iesmereja tas ar pipes zupi, lai labi
izcifstu, pec kam tad acis atkal palikusas spozas.
Etn. I, 1891. 158.
Miezis jaapspaida ar vi�riesa cepuri.
K. Jansons, Plani.
Ja pubulis aci, tad tas ja�apspaida ar cepures dibenu vai bruncu apaksu (stosi).
A. Berzina, Aloja.
Ja aci iemeties mieza grauds, tas jaapspaida ar svarku vili.
M. Zakis, Stiene.
Ja acu plakstina iemeties miezis, tad jajem laulibas gredzens un jaapvelk 3 reizes
apkari.
V. Amolina, Vecpiebalgu,
Ja aci iemeties mieza �auds, tad japanemot mates lau�jamais gredzens un 3 reizes
ja- jvelk ap to aci, kuj-a mieza �auds iemeties.
M. Dambe, Ozoli.
Lai izdzitu miezu graudu ) acs, tad tas tris reiz jaapspaida
sudraba naudu.
V. Johansone, Liepa.
Ja kadam miezis aci, tad >zinot aci ir jaiesplauj, lai mie- 5 noietu.
K. Palteris, Nitaure.
Lai pubuli izdzitu no acs, d kadam nezinot jaiesplauj aci.
A. Berzina, Aloja.
Kad miezis acis, tad ja- m no rijas un piedarba devini ezu graudi un japabaksta ar
otu galiem ta vieta, kuj-a miezis �odas, pec tam miezi jaiemet uni un jabeg no
majas saucot: i, ai, miezi deg! Ai, ai, miezi
J. Miljons, st. Birze.
Kad miezis aci grauz, tad m no rijas un piedarba skirbam rinus mieza graudus un
pabak-
ar grauda akotu galiem slimo tu; tad sviez graudus uguni un l no majas ara saucot:
�Ai, si, ezi deg, ai, si, miezi deg!"
M. Karklins, Dignaja.
.35. Ja kadam esot aci miezis ieties, tad, lai vinu varetu izdzit, ikojas sa: ir
jasamekle miezis is balku starpa, jasabaksta ar u vainiga vieta, t. i. miezis pats,
tad tulin miezis jaiemet kuro- rijas krasni. Tad jaiet no rijas , un par slieksni
kapjot jasaka
devinas reizes: �Miezis deg, miezis deg u. t. t.!"
A. Skuja, Malupe.
136.�� Juo mizs aci, vokora bez saulis juoaizit uz kulu, juopanam nu cikstinis
miza gryuds, treis reizes juoiboda un juonulik tai pat, kai beja.
A. Borozinska, Barkava.
137.�� Ja mieza grauds aci, tad jauzmekle rija ciekstene palicis mieza grauds un
ar to jaapspaida un grauds jaatliek, kur bijis.
A. Berzina, Aloja.
138.�� No acu vacina izdzen mie�zi ta: Janem rija nokritis miezu grauds, jaapbada
(jaapriebj) sapo�sais vacins, un janoliek grauds tai pasa vieta. Vai ari janem
mieza grauds kaut kur, jaapriebj slimais vacins, un tad grauds jaiebaz rijas sienas
ciekstene (skirba).
J. Apsalons, Serpils.
139.�� Miezis aci iznikst, ja kads tai aci nejausis iesplauda. [Sal. ede,]
K. Jansons, Plani.
140.�� Mieza grauds pie acs ja�baksta ar mieza galinu, un tad tas janoliek, kur
neviens neredz.
P. S., Rauna.
141.�� Ja pubulis (mieza grauds) aci, tad vinu var izdzit apspaidot ar mieza
graudu un par plecu iesviezot vistai.
A. Berzina, Aloja.
142.�� Mieza graudu no acs var izarstet, ja to apbada 7 reiz ar mieza graudu un
pec tam so grau�du noglaba rija kada sienas sprauga.
L. Pilsetniece, Bebri.
143.�� Ja aci miezu grauds, tad japanem tris miezu graudi, ar kat�ru tris reiz
jaapspaida aci miezu grauds un tad jaaiznes uz kuti vai riju. Spaidot janostajas ar
seju pret ziemeliem.
144.�� Ja ir miezis aci, janem mieza grauds, jaapbaksta miezis, un grauds jadod
gailam vai vis�tai, tad miezis izejot.
A. Bruvele un A. Suse, Ape.
145.�� Ja ir aci mieza grauds, tad vajaga apspaidit ar mieza graudu un atdot
gailim, tad mieza grauds izzud.
146.�� Ja aci iemeties mieza grauds, tad vajaga ar miezi ap�spaidit un iedot
gailim apest; tad mieza grauds atri noiet.
M. Vennere, Cesis.
147.�� Kad aci iemetas mieza grauds, tad vinu ar mieza graudu jasabaksta, un
grauds jaatdod vis�tai. Mieza grauds izzudis.
A. Kabuce, Bulduri.
148.�� Kad miezu grauds acis, tad japanem 9 miezu graudi, un ar katru 3 reizes
japabada miezu grauds acis, un miezi jadod apest vistai. Tad miezu grauds izzud.
L. Valkne, Taspadure.
149.�� Ja aci ir mieza grauds, vajaga panemt mieza graudu un devinas reizas
apbadit apkart, tad iedot to vistai, lai aped, � acs pa�liks vesela.
K. Corbiks, Livberze.
150.�� Kod cylvakam uz acis iz�aug mizs un suop, tod vajag pajimt treis zemi
mlzu un pabadeit uz tuos vitys treis reizis ar kotru zerni un itus mizus atdut
mainai vystai. Suopja nu reizis puoris, un mizs uz acja propuls.
V. Podis, Rezekne.
151.�� Kad mieza grauds aci, tas jaizbada ar miezi, pedejais jaieliek patagas
rinki un jaatdod vistai.
O. Sulme, Embute.
152.�� Ja aci aug mieza grauds, tad, lai nodzitu, vajaga ar mieza graudu apspaidit
un pec tam dot calim, lai noed.
K. Kalnina, Katvari.
153.�� Kad aci miezis aug, tad ar sarkanu diegu jaapsien kreisas rokas zelta
rinkis (ceturtais pirksts).
K. Jansons, Plani.
154.�� Ja miezis laba aci, tad ja�apsien ar auklinu divi kreisas ro�kas pirksti,
ja kreisa � tad labas rokas pirksti.
V. Amolina, Vecpiebalga.
155.�� Ja miezu grauds aci, piem., laba, tad vajaga kreisas ro�kas treso un
ceturto pirkstus krus�tiski sasiet ar kadu diegu (Pirmais pirksts � ikskis).
156.�� Kam aci miezis aug, tam, ja miezis ir, piem., laba aci, jaap�sien ar
dziparu labas rokas divi pirksti: Zelta rinkis un garais Marcis.
K. Jansons, Pilda.
157.�� Lai izdzitu pubuli no acs, tad vajaga apspaidit to 3 reiz ar maizi un atdot
sunim.
E. Jepe, Palsmane.
158.�� Ja miezu grauds aci ieme- es, tad japanemot miksta maize, isaspaidot un,
muguru uzgriezot, [nometot sunam, pie kam ne�akstot skatities, pirms suns nee- )t
apedis, tad noejot.
A. Krumina, Valka.
159.�� Ja kadam ir aci miezis, id janem silta maizes picina, ja- pspaida
miezis tris reiz ar to mai- i un jadod sunam; tad miezis riet.
160.�� Ja aci ir miezu grauds, tad ajaga iedot sunim maizi aplaizit m pec tam
pielikt pie slimas acs. Tada gadijuma ta bus vesela.
A. Zake, Drusti.
161.�� Kuslam bernam actinas, tad pieposajusas, nekad nemazga ir udeni:

apslauc mutiti (t. i. gi- niti) ar krusu pienu, noslauka ar upatinu sausu. Piens
acim vese- igs, un bernu nevar tik viegli iprunat.
K. Petersons, Ranki.
162.�� Kad bernam acis posa, ie�slauc krusu pienu, lai paliek mik�stas.
Kilevice un Austere, Saldus.
Birkvalde, Lielsatiki.
163.�� Slimas actinas izslauka ar pasa berna nocurinatu draninu.
Rasmane, Saldus.
164.�� Kad bernam actinas sap, iepus vinas sukura puteklus. Kad acis
apasarojusas, jadzen bernam sari.
A. Rozensteine, Saldus.
165.�� Kam sari neizperti, tam metas acis spalvas.
K. Daka, Lielsatiki. Kilevice,
Saldus.
166.�� Dazam bernam augot spalvas acis. Slimiba pazistama no ta, ka

plakstieni resnigi. Ar naza paligu izlasot spalvas.
Birkvalde, Lielsatiki. Kilevice, Saldus.
167.�� Kad acis iemetas putes un pumpas, bernu ved pie kasitajas, kura ar
pucnazi kasa acis. Kasita�jas lasa ari spalvas no acim.
K. Petersons, Livberze.
ACGARNIBA.
168.�� Ja kaut ko acgarni izdara, tad dabus piedzerties.
M. Skila, Nica.
ADATA.
169.�� Ja nokrit zeme adata un to nevar atrast, tad velns to ar asti

apsedzis.
J. Jakans, Bebrene.
170.�� Ja zale nokrit adata, tad sasien divus zalu kuskisus � sa�siesi
velnam asti un adatu atradisi.
J. Jakans, Bebrene.
171.�� Adatas vai ari matadatas nedrikst no zemes pacelt, jo ne�var zinat,
vai tas nav apburtas un tisam nosviestas zeme.
E. Zommere, Rauna.
172.�� Ja siena sprauz adatas, tani dzivokli vairs nevar dabut ie�mitnieku.
H. Andersons, Kaugurciems.
173.�� Ja zeme adatu atrod, tad ta ir laime.
R. Svekre, Valka.
174.�� Ja atrod zeme adatu, tad sagaidama vests, ka kads miris.
E. Zarina, Cere.
175. Ja atrod adatu ar aso galu pret sevi, tad ienaidnieks seko, bet ja otradi, tad
kads sens draugs atmines.
A. Aizsils, Meirani.
170. Sarusejusu adatu vai nag�lu nedrikst no zemes pacelt, jo kads to varbut
nometis ar noluku, lai vina launums citiem piemestos.
P. S., Rauna.
177.�� Adatu nedrikst pacelt no zemes, tad pacelot savu nelaimi.
E. Aizpurve, Lubana.
178.�� Adatu no zemes nedrikstot pacelt svetdien pec pusdienas, jo tad tas
pacelot savu nelaimi.
179.�� Ja atrod kadu adatu, ta ka ta ar aso galu gul pret atra�deju, tad adatu
nedrikst nemt; bet ja adata ar galu gul uz otru pusi, tad ta ir laime un katra zina
ja�pacel.
180.�� Kad uz cela odotu atrun, tad uotri slimiba sagaiduoma.
T. Nagle, Varaklani.
181.�� Kod cylvaks, idams pa ce�lu, atrass odotu, tod lai tu odotu uikod najam un
nanas uz sovu sa�tu, par tu, ka itei pizimej lelys dusmis ar sovim radinikim, a lo-
buok kab nabyutu slikti, lai tu at�rasto odotu ibuoz kaida nebejs kuka.
V. Podis, Rezekne.
182.�� Ka atrasi uz cela odotu un galvena odotys byus pretim tevis, itei pizimej,
ka tevi pimin ar lobu tovs draugs; a ka odotu atrasi un galvena byus tev uz
pakalis, itei pizimej, ka uz tevis ir daudz inaid- niki un tu jus sorgis. Taipat
nikam navag duovynuot odotys ir cisi nalobi, ka idevi, tod vajag ar tu odotu
idurt tam cylvakam.
V. Podis, Rezekne;.
183.�� Adatu nedrikstot otram roka dot, jo tad celoties naids.
184.�� Adatinu nevajaga dot ot�ram, citadi devejs un nemejs pa�liek viens uz otru
dusmigi.
185.�� Nedrikst otram dot adatu, jo tad naids celsies.
H. Jankovska, Riga.
186.�� Ja otram davina adatu, tad nemejs lai iedur devejam, ci�tadi abu starpa
izcelas naids.
P! S., Rauna un Riga. K. Jansons, Trikata. P. Lapins, Vecpiebalga.
187.�� Adatas nevar otram dot, tad naidosies, bet ja ari dod, tad mazliet vajaga
iedurt ar so adatu.
188.�� Adatu nedrikst otram dot, tad dabon durienus.
J. A. Jansons, Riga.
189.�� Ja otrs dodot adatu, tad nevaigot nemt, jo tad sirdssapes iedodot. Ja ari
adatu no otra ne�mot, ta vaigot ar adatu otram tris reizes roka iedurt; tad nekas
ne�esot.
190.�� Ja otram atdod adatu, tad ar to vajaga tam iedurt, citadi iz�naks ar to
sanaidoties.
191.�� Ja no otra nem jeb otram dod adatu, tad ar vinu vispirms jaieduj- otram un
tad jaiesprauz drebes, jo citadi izcelas naids.
H. Krastina, Riga.
192.�� Ja nem no otra adatu vai kniepadatu, tad tam jaiedur, citadi saiet naida.
Teiceja 73 g. veca A. Rozen- tale, Jaunauce.
193.�� Kad tu jemsi nu cyta odo�tu, tod paprisku idur jam ar tu odotu, a ka
naidursi, tod tu ar ju dreizi byusi dusmeigs.
V. Podis, Rezekne.
194.�� Odotas nlkod navajaga jimt nu cyta, vai ari cytam aizdut. Jo ir jau
pajemta, tad kotra zina vajag atdut, cytaidi ar tu cylvaku kod navin izls
plessonuos.
T. Beca, Preili.
195.�� Brutgans brutei un otradi nedrikstot davinat ne adatas, ne matadatas. Ja

to darot, tad mi�lestiba izputot.
196.�� Par adatu nav paldies ja�saka, lai ar to cilveku, no kuj-a adatu nem,
nebutu jasaskaistas. [Sal. nazis.]
K. Jansons, Plani.
197.�� Par adatu nedrikstot pa�teikties, tad ta nolustot.
198.�� Par adatu nevajaga teikt paldies, jo tad devejam duj- sirdi.
L. Zvaigzne, Gaujiena.
198a. Kad par adatu saka pal�dies, tad duy caurais.
18
J. Treimanis, Berze.
199.�� Par adatu paldies nedrikst teikt, tad tai maja kaki nobei�dzas.
M. Zaube, Riga.
200.�� Ja kads cilveks otram no�zog adatu, tad tam duj_-_ caurais.
J. Banazis, Nica.
201.�� Kad adatu zog, tad cau�rais duf.
J. Steglavs, Jelgava.
202.�� Adatu nedrikst zagt, jo tad, kad nomirst, ir jalien debesis caur
adatas aci.
203.�� Kas adatu zog, tam pas�tara diena bus jalien caur adatas aci.
A. Zeibe, K. Graudins, Taur- kalns. A. Skere, Brukna.
204.�� Ja kads nozadzis adatu, tad tam vina saule bus jalien caur adatas
aci.
V. Garais, Vecgulbene.
205.�� Ja zog adatu, tad pastar�diena zaglim bus jalien caur ada�tas aci.
K. Lielozols, Nica.
206.�� Kas otram adatu zog, tam pastardiena bus jalien caur adatas aci.
M. Sikle, Nica.
207.�� Nedrikst nekad atstat ne�izaditu adatu, jo tad paliek loti

aizmarsigs.
L. Rone, Ikskile.
208.�� Neizaditu adatu nedrikst otram dot, tad skirmi atdod lidz.
Adata
209.�� Kas pliku adatu � bez diega nem, tad tas slikstot.
K. Jansons, Plani.
210.�� Ja adatinai nolust gals, tad kads lops beigsies.
211.�� Ja adatas iemerc etiki un gaida kamer tas sarus un izkust, tad,
traipot to etiki, var izdziedet kaulu sapes.
P. S. no P. Smeltera, Skaista.
ADATA SAPNI.
212.�� Ja sapni adatas redz, tad bus sirdssapes.

M. Zaube, Riga.
213.�� Ja sapni redz adatu, bus sapes. [Sal. izkapts, nazis.]
J. Kalnins, Druviena.
ADIKLIS.
214.�� Adikli nedrikst atstat puse ieaditu adatu, tad sapes veders.
E. Berzina, Marsneni.
ADISANA.
215.�� Ja adot ko ed, tad kodis saed adamo.
P. S., Rauna.
216.�� Adot nedrikst est, tad adamo kodis sacert.
217.�� Adot nav briv est, jo tad kodes saed adiklu.
N. Rudzite, Nogale.
218.�� Ja cimdus vai zekes no�beidzot dzijas nepietrukst, ne pari paliek,

tad aditajai driz jamirst.
V. Hazena, Nitaure.
219.�� Adot cimdus vai zekes, nevajag iet kuti, lai tad govis ne�kad
nebadas. Mafa, sededama kuti, redz, cik patikami adatas sa�badas, vina grib tadu
pasu joku darit ar govim, un tadel salaiz di�vas govis ragos.
A. Kaulina, Jauncerne.
220.�� Ar adiklu nevar iet starp govim, tad govis badas.
R. Berzins, Dzukste.
221.�� Ja meitai parasti noadSs paisi cimdi vai zekes, tad appre�ces par
sevi isaku viru.
A. Ratniece, Pabazi.
ADVENTE.
222.�� Adventes laika jaiet otra kuti, jaapcerp aitam ap ausim un kaklu, no
vilnas jaizada cimdi, kufi javelk roka bites dravejot, tad bites labi padodas.
V. Alke, Jaungulbene.
223.�� Ja adventes bez sniega, tad Ziemas svetkos daudz sniega.
A. Berzina, Aloja.
224.�� Ja adventes laika vela ne�zust, tad nakama vasara slapja.
E. Medene, Meirani.
225.�� Ja adventes laika ir sauss un skaidrs, tad sagaidama sausa vasara.
E. Medene, Meirani.
226.�� Advents iesakas ar Andre�ja dienu un turpinas lidz Ziemas svetkiem.

Tad laudis gave un at�turas no dejam, rotalam un citam jautribam.
Sis laiks ir visizdevigakais pa�saku stastisanai un miklu minesanai, jo naktis ir

garas un laudis strada parasti maja, notikusi ta saukta vakaresana.
B. Erina, Latgale.
AGATAS DIENA (5. febr.).
227.�� Divi dienas pec svecu die�nas ir Agata, 5. febr. To mes svi�nam par acu
dienu. Kas tani die�na ko ar rokam daris, tas viss tam pie acim ienaksies.
No Kolkas jurmalas. �Zinas un stasti par Dieva valstibas lietam." IV, 1851.
228.�� Agatas diena pakar zem jumta sali un svetitu udeni, lai izsargatos no
perkona. Perkona uguni varot nodzest tikai ar kazu pienu jeb Agatas udeni, t. i.
udeni, kas Agatas diena ticis baznica svetits.
E. Volters, Maiepia.ihi, 1890, 3.
229.�� Agatas diena sveti udsni, sali un maizi, tad nenak nekads launs gars klat.
P. S., Preili.
230.�� Ar Agatas diena nosvetitu udeni un maizi var perkona uguni nodzest.
K. Jansons, Vilani.
231.�� Agatas diena svetito mai�zi uzglaba, lai neizceltos uguns�greks.
P. S� Preili.
232.�� Svetas Agatas diena ja�sveti maize. Kad izcelas uguns�greks, tad sini
diena svetita maize jaapnes tris reizes ap degoso maju un jaiesviez ieksa � tad
uguns ap�dzisis.
233.�� Svetas Agatas diena ja�sveti maize. Si maize jaed, kad kakls sap.
20
234.�� Svetas Agatas diena nes uz baznicu apsvetit maizi. Uguns�greku

gadijumos so ta saucamo Agatas maiziti met uguni, lai ap�turetu uguni. So maiziti
uzglaba pat gadiem.
Skolotaji, Latgale.
AITAS.
I. Aitas edinasana un kopsana.
235.�� Kas diena dzimis, tam ja�tur baltas aitas, lai ietu dzive labi.
L. Rone, Riga.
236.�� Aitam ir zirnaji un apinu lapas veseliga bariba.
S. Guberts, 1688.
237.�� Ja aitam janvari dod elk�snu lapas, tad aitas cauru gadu bus veselas.
238.�� Aitu redeles jaliek raibi kocini, tad bus aitam raibi jeri.
M. Vebere, Straupe.
239.�� Aitas vajaga no rita rasa dzit lauka, tad bus laba vilna.
M. Skipsna, Gulbene.
240.�� Lai aitam butu balta vil�na, tad vajaga Jana nakti ganos dzit.
V. Eglite, Seja.
241.�� Aita pa ziemu pa svarpsta caurumu izvelk (= aped) vezumu siena.
K. Jansons, Plani.
* 242. Aita pa ziemu aped vezu�mu siena.
Advente � Aitas
243.�� Lai vuskas paadusas nikod naveksetu, saimniks nadreikst sala izkopti
streicet.
L. Svandere, Merdzene.
244.�� Aitas nedrikst sist ar nomizotu riksti, tad jeri nepadodas. [Sili.
govis.l
E. Kampare, Valmiera.
* 245. Aitai nevar sist ar cimdu pa degunu.
E. Zubeckaja, Riga.
� 246. Buc, aitina magonite,
Tev ar sautru nesviedisu:
Nolauzisu ievas zaru,
Birdinatu birdinasu.
LD 29074.
247.�� Ievu ziedama laika aitas trin (mazga): viena sieviete aitai sed
mugura, otra lej udeni virsu.
K. Jansons, Plani.
248.�� Aitas jamazga ievu zieda�ina laika, tad bus balta vilna.
V. Runika, Skujene.
249.�� Aitas mazgajot javelk jau�ni brunci; ja vilks vecus, tad ai�tam augs
plana vilna.
A. Aizsils, Kalsnava.
250.�� Aitas mazgajot javelk jauni lindraki, tad aitam augs laba vilna.
A. L.-Puskaitis, V. Saperovs, Vecpiebalga. M. Sikle, Nica.
261. Aitas jakvepina ar vilka mesliem, tad tas vilks nenesis.
252. Jeri pavasari zelojas: ,.Ma/a, maza zalite!" Lielas aitas atbild: �Lab, lab,
lab!" Tekulis piemetina: �Tada pat ka pern" (lo�ti rupji, zemu).
253.�� Jeri pavasari ganiba pra�sot: �Mem, ko mes edisim, maza zalite?" Aita
atbildot: �Lab, lab, lab!"
K, Skujins, Lielvircava.
254.�� Jers pavasari brec: �Maza zale!" Vecene � aita: �Lab, lab!"
Austrums, 1893.
255.�� Aitam, pirmo pavasara zali edot, zokli satuks. ,
J. Jansons, Plani.
256.�� Ziema aitam pa reizai ja�dod rutki est, tad vinam nemetas plaktis aknas.
257.�� Ja aitas pirmo reizi laiz ganos, tad jadod sals ar maizi, lai galvas
neuzpamptu.
A. Abolins, Aluksne.
258.�� Ka pyrmu dinu dzan vus�kas gonus, juolik atslagu zam kla�va sliksna, lai
vuskas pilnavoj satas. [Sal. ganisana.]
J. Kivliniks, Varkava.
259.�� Kad aitas pirmo reiz iz�dzen ganos, tad vinas jasadzen ap vidu iespraustu
rikstiti; tad ga�nam jaapskrien tris reizes ap ga�nampulku rinki un jasaka: �Kas
viduci, tas vilcinam, kas malina, tas ganinam" � tad vilks neaiz�nesis aitas, bet
dabus vienmer ar riksti.
260.�� Lai aitas neklistu pa me�zu, tad pirmo dienu, kad izdzen tas ganos, jagana
ar vienu riksti visu dienu.
�JO I Jo grib, lai vuskas nanu- Kli islu |>u mezu, pyrmu reizi go- iiiis
<l/:uml juogona ar vinu reik- sli.
Jaunais Vords, 1932. V.
262.�� Ja par aitam stridoties, tad aitas panikstot un pat nobei�dzoties.
263.�� Ja aitas ganot ada, dzimst ragainas aitas.
Morgensterne, Penkule.
II. Jeru audzinasana.
264.�� Rudeni saimniecem javelk salmi no jumta: ja salmus izvelk pari, tad
aitam bus pafa jeru, ja vieneniekos, tad tik viens jers.
J. Smalkais, Rujiena.
265.�� Ja aitai dod jumja varpu est, tad tai bus divi jeri.
F. Brivzemnieks, 1881. VI, 201.
266.�� Ja divas rudzu varpas, kas augusas viena salma gala, ie�dod aitai,
tad tai para jeru nak. [Sal. jumis.]
K. Janscfns, Plani.
267.�� Aitam vajaga dot tadas di�vas abolina galvinas, kas augusas uz viena
stiebra, jo tad bus divi jeri.
V. Zvaigznite, Zeltini.
268.�� Ja grib, lai aitam butu divi jeri, tad Jaungada vakara ja�sasien divu
kiploku loki pa parim kopa.
E. Kampare, Skrunda.
269.�� Lai aitam butu pa pariem jeru, tad vajaga uzmeklet meslu vabuliti ar
daudz berniem un ie�sviest to aitu kuti.
270.�� Ja gribejusi, lai aitas labi padodas, tad mazos jerenus sau�kusi par
�vilku berniem".
E. Kalnina, Naukseni.
271.�� Ja grib, lai aitam ir raibi jeri, tad vajag iebert raiba cimda
zirnus, ieiet pie aitam kuti un tos est.
L. Biedrina, Jelgava.
272.�� Jaber zirni cimda: tad ai�tam dzimst raibi jeri.
J. Cinovskis, Snepele.
273.�� Ja grib pavasari raibus jerinus, tad rudeni, kad aitas iet ar bukiem,
jaieber melna cimda balti zirni.
A. Smilga, Riga.
274.�� Ja grib, lai aitam raibi jeri, tad jaieber cimda zirni, jaiet uz
stalli un jaed. Seviski no svara to darit piektdienas ritos.
A. Zavicka, Satini.
275.�� Kad aitu ved pie auna, tad jakaisa pupas aitu pedas, lai aitai butu
tik raibi jeri ka pupas ziedi.
E. Kuske, Rujiena.
276.�� Lai butu balti jeri, tad ja�nozog pupas un jaiedod aitam.
E. Laime, Tirza.
277.�� Aitam vajaga nest maizi raibiem cimdiem, tad bus raibi jeri.
M. Vilcina, Pope.
278.�� Aitam jadod maizi est, kas glabata cimda, jo tad bus jeri raibi ka
cimdi.
A. Uzane, Skujene.
279.�� Ja apgrieztu, apmizotu vitola zarinu dodot est aitam, tad raibi jeri
nakot.
.1. Jansons, Plani.
280.�� Udens, kura pupas vari- las, jadod aitam, tad bus raibi jeri.
M. Kalnina, Tirza.
281.�� Ja grib, ka aitas atnestu melnus jerus, jaapdedzina pagale un ar to

nodeguli Kuku dienas va�kara jaatspiez kuts durvis.
K. Danovska, Rezekne.
282.�� Ja aitas per ar raibu rik�sti, tad aitam ir raibi jeri.
E. Vevere, Laudona.
283.�� Kad aitai piedzimst pari�tis, tad tani maja bus precibas.
K. Arajs, Virbi.
284.�� Ja aitai atnak jers, tad to m vajaga laut apskatit cilvekam, kuram
launas acis, jo tad jers ir nikulis.
R. Smits, Valmiera.
285.�� Ja aitu uz tirgu vedot liek i galvu pret zirgu, tad zirgam
vinu gruti vilkt.
J. Jakans, Bebrene.
III. Aitas neglaba jeru.
286.�� Ja aita nemil savu jeru, tad janem jers klepi un jatur ai�tai prieks
acim un jadzied: �Ka meita skatas spoguli, ta lai aita skatas sava jera!"
K. Brivzemnieks, 1881. VI, 163, 452.
287.�� Lai aita miletu savu jeru, i;nl aizgalda jamet kakis vai suns.
M. Veidenberga, Vecmokas.
288.�� Lai aita miletu jeru, va�jaga katram savas zekes sasiet ko�pu, bet
neatstat atseviski.
A. Ulmane, Jaunsvirlauka.
289.�� Kad aita jeru neglaba, tad tai jers tris reiz jaapnem apkart.
K. Jansons, Plani.
290.�� Ja aita nemil jeru, tad va�jaga panemt maizes skeli un ap�nemt aitai un
jeram tris reizes rinki ap kaklu un iedot aitai maizi apest, tad aita sakot jeru
milot.
K. Corbiks, Nigranda.
291.�� Ja aita jera neglaba, tad jasaliek aitas un jera galvas kopa un trisreiz
ar maizes kumosinu ro�ka jaapvelk rinkis ap aitas un jera galvam un maizes kumosins
jaat�dod aitai.
M. Rutape, Tirza. K. Keze.
292.�� Ja aita neglaba jeru, tad panem gabalinu maizes, apnem ar to aitai 3 reiz
rinki un dod ai�tai maizi apest, tad aita glabas jeru.
K. Keze, Priekuli.
293.�� Ja aita neglaba jeru, � nem maizes gabalu, iznem 3 reiz aitai caur
pakalkajam un dod ap�est.
J. Ruditis, Jaunpiebalga.
294.�� Ja aita jerus neglaba, tad ar maizes kumosu tris reiz jaap�velk rinkis ap
aitu un jerinu un maizes kumoss jaatdod apest aitai, tad glabas.
A. Viklande, Vecpiebalga.
295.�� Ja aita jera neglaba, tad maizes gabals jaapnem jeram tris reizes ap
vederu un jaiedod aitai.
E. Laime, Tirza.
296.�� Kad aita jeru nemil, tad jers jaapnes 3 reiz aitai rinki un janoliek
prieksa.
L. Valkne, Taspadure.
297.�� Ja aita neglaba jeru, tad jeram mugura vilna izgriez krustu un vilnu ar
maizi iedod aitai.
K. Jansons, Latgale.
24
MIH .hi nilu jaunu jerinu ne- luil'i). lini jerinam jaapsien sarka�nu lenllle ap
asti.
J. A. Jansons, Birini.
200. Ja aita sava jera nemile, tad janem zidu jeb kada ciemina cepure un trisreiz
jaapgriez ap ai�lu, tad vina saks milet jeru.
.'100. Kad aita jeru neglaba, janonem pirmajam svesniekam, kas maja ienacis, cepure
un ar to ja�nokul aita, tad ta jerus glabasot.
301.�� Ja aita neglaba savus je�rus, tad vajaga nemt ciemina ce�puri un ar to
vinu nopert: tad aita jerus glabas.
302.�� Ja aita neglaba jeru, tad tfi japer _ar_ svesa viriesa cepuri un jasaka:
�Ciemi, aita neglaba je�ru!"
303.�� Kad aita nemil savu jeru, tad ta janoper _ar_ zida cepuri.
K. Jansons, Plani.
304.�� Kad aita jeru neglaba, tad vajaga meitiesu cepuri uzmaukt aitai galva un
ar pazagsus panem- tu viriesu cepuri pert.
J. Rubenis, Ergli.
305.�� Kad aita nemil jeru, tad la jakul ar viriesa cepuri, tad mil.
K. Pavasaris, R. Berzins, Dzukste.
306.�� Ja aita jera neglaba, tad saimniekam vakara krekla jaaiz�iet uz kuti un
aita tris reiz jano�kul, janoper ar savu cepuri.
M. Rumpe, Tirza.
307.�� Ja aita neglaba jera, tad vina janoper _ar_ biksem, tad gla�bas.
A. Bulene, Turaida.
308.�� Kad aitai divi jeri, tad pa�rasti vina vienu mil vairak ka otru. Tad
jasaper aita ar vienu pari jaunu durainu vilnas cimdu, lai vina miletu abus jerus.
M. Auzina, Riga.
309.�� Ja aitas neglaba jerus, tad ar ciemina cimdu tas japer.
A. Broza, Naukseni.
310.�� Ja aita neglaba jeru, tad vajaga klusam panemt svesa cil�veka cimdus
un ar tiem aitu no�pert.
M. Kimene, Mazsalaca.
311.�� Kad aita neglaba jeru, ja ienak kads ciemins, tad japanem nemanot
vina cimdi un ar tiem aita janoper.
P. Atspulgs, Rauna.
312.�� Ja aita nepienem jeru, tad ubagam janozog cimdi un ja�iesit aitai pa
purnu, pie kam cim�di janoliek tai pasa vieta, uba�gam nemanot.
V. Mikelans, Dunava.
313.�� Kad aita nemil jeru, tad aitai jasit ar cimdu un jasaka: �Mili jeru!
Mili jeru!"
L. Valkire, Taspadure.
314.�� Ja aita nemil jeru, ta jasit ar cimdu, tad aita jeru pienems.
T. Rogute, Brunava.
315.�� Kad aita neglaba jeru, tad nav jaatnem labdiena, bet jasaka: �Man aita
neglaba jeru."
Ai Ida
K. Pavasaris.
316.�� Kad aita nemil jeru, tad vajaga uzlikt cepuri uz vartu staba un kufu
virieti pirmo satiek, tam teikt: �Aita nemil jeru", un sviest cepuri pakal.
317.�� Kad aita neglaba jeru, tad jauzkliedz gaj-am braucejam cie�minam: �Ciemin,
aita neglaba je�ra!"
K. Jansons, Plani. P. S., Rauna.
318.�� Kad aita neglaba jeru, tad, kad kads brauc gafam, jaaizslepj jas aiz stuj-
a un jasauc: �Ciemi, man aita jera neglaba!"
P. Atspulgs, Rauna.
319.�� Ja aita nemilo jeru, tad vajaga iet uz cela un braucejiem saukt: �Ciemin,
ciemin, aita ne�milo jeru!" Tad aita jeru pienem.
P. Bisa, Vijciems.
320.�� Ja aita nevac mazus jeri�nus, tad vajaga iziet uz cela, kur iet cilveki,
un sacit: �Mana aita nevac jerus", tad vina vaks.
I. Upenieks, Skrunda.
321.�� Ja aitas neglabajot jerus, tad saimniecei vajagot kliegt tris reizes uz
kada svesa cilveka: �Cie- min, aita jerus neglaba", tad sakot glabat.
M. Klause, Jaunpiebalga.
322.�� Ja aita jeru neglaba, tad vajaga iziet pie kuts stuya un sa�cit: ,,Ciemin,
man aita jera ne�glaba", tad aita tulin jeru glabas.
L. Pogule, Gatarta.
323.�� Ja aitas negrib jerus, tad jaiet uz lielcela un nelaime jasaka pirmajam
viram, kuj-u satiek. Pec tam aita jeru gribes.
324.�� Ja aita savu jeru nemile, tad jaiet uz cela un jauzsauc pir�majam cela
gajejam, kas nak pre�ti: �Aita nemile jeru!" Viss bus labi, ja tas atbildes: �Ej uz
maju, gan vina miles!" Turpreti -� ne�kas nelidzes, ja svesais varbut at�bildes:
�Ja aita jeru nemile, tad mile pati vinu!"
F. Brivzemnieks, 1881. IV, 201.
325.�� Ja aita jera negrib, tad ja�skrien uz cela un pirmajam nace�jam jasaka:
�Mana aita jera ne�grib." Ja pretimnacejs ir nelaipns un neka neatbild, tad jagaida
na�kosais, kas parasti atbild: �Ej, meitin, majas, gan aitina gribes tavu jerinu."
M. Rumpe, Tirza.
326.�� Ja aitas neglaba jerus, tad tas jaizkliedz svesiem garambrau�cejiem, tad
aitas jerus glabas.
327.�� Ja aita nemil sava jera, tad saimniecei jasaka zidam, kad tas ienak
istaba: ,,Izgrauz, zidin! aita jera nemil!" Zids atbild: �Lai mile, lai mile! Lai
Dievs dod, ka miletu!" Zidam par to dod cimdu pari.
328.�� Kad avis nemilo jeru, tad vinas ipasniecei jaiet preti uz cela kadam
braucejam vai gajejam un jateic: �Aita nemil jeru, aita ne�mil jeru!" � Ja atbild:
�Ej maja, ej, gan jau milos", tad ir labi; bet ja atbild: �Ja aita nemil, tad mili
pati", tad nav labi.
B. Blumbachs, Libagi.
�" "'i u & 'i
329.�� Ja aita jera neglaba, tad, redzot svesu cilveku braucam, ja- skrejot tris
reizes ap kutim un ja- .sakot uz ciemina: �Man aita jera neglaba." Tad tudal
glabasot.
J. Ritaka, Litene.
330.�� Ja aita neglaba (neieredz) jera, tad janem cimds un japie�dava cela
braucejam, vai nav to pazaudejis.
A. Pliens, Meirani.
331.�� Ja aitai divi jeri un vienu vina neierauga, tad janostajas kuts durvis un
jasauc: �Gaska, gaska, aita jeru neglabaj'." Pec tam aita glabas abus.
M. Poriete, Lubana.
332.�� Ja kada aita nemil jeru, tad ubagu runga javelk tris reizes ap bezkaunigo
aitu un jers vai ari aita labi jaizper _ar_ viriesu dra�nam, vislabak biksem. Ja
tas neko nelidz, tad jaskrien ara un jasauc pilna kakla: �E, viri, viri! Mana aita
nemil jeru!"
A. L. Puskaitis.
333.�� Kad aita savu jeru neglaba, tai tad zagtu edienu dod.
K. Jansons, Plani.
334.�� Ja aita sava jera nemile, tad jaiet pie kaimina skuna vai vezuma un
jaizvelk drusku siena, jaatnes maja un jadod aitai; tad aita miles jeru.
335.�� Kad aita jeru neglaba, tad tai jaiedod zagsus no siena vezu�ma izrauts
siena viskis.
K. Jansons, Plani.
336.�� Kad aita jera neglaba, tad jaiet svesa skuni siena zagt. Ja�nem 3 reizes,
un maja ar to sienu jaapnem 3 reiz jeram apkart, pec tam jaatdod aitai apest, 3
reiz no�runajot: �Glaba savu bernu!" Tad aita glabas.
Fr. Vavere, Koknese.
337.�� Ja aita neglaba jeru, jaiet siens zagt, un ar zagto sienu aita jabaro.
P. Atspulgs, Rauna.
338.�� Ja aita jerus neglaba, tad no kaiminiem janozog siens un ja�iedod aitai �
tad glaba.
A. Ozolina, Taurene.
339.�� Ja aita "jera neglaba, tad jaiet uz otra skuni siena zagt. Siens jaizzog pa
skuna skirbu, bet ja pie si darba parsteidz kads cil�veks, tad jaaizslepjas aiz
skuna paksa un jakliedz: �Aita jera ne�glaba, aita jera neglaba!". Sis siens
jaiedod aitai, un vina glaba jeru.
M. Rumpe, Tirza.
340.�� Ja aita jeru neglaba, tad, kad iebrauc ciemini ar baltu zirgu, janozog
drusku siena un aitai ja�iedod.
E. Laime, Tirza.
341.�� Kad aita neglaba jera, tad slepus jaizvelk no skuna pa skirbu siens, kurs
tad bez saules jaatdod aitai apest.
K. Jansons, Pilda.
342.�� Ja aita nepienem jeru, tad ar vijamo kasiti caur skuna skirbu jaizvelk
siena picins un jasabaro aitai; tad pienems.
V. Mikelans, Asare.
343.�� Kad aitas nelaiz jeru zist, tad aitas ipasniecei jaiet janozog siens un
jaiebaz cimda, ar so sienu japabaro aita, tad bus lidzets.
A. Skuja, Vestiena.
344.�� Ja aita jeru neglabajot, tad jeram uz astes vajagot uzslaukt mates pienu.
:i4f> Kad alta nevac savu Jeru, i kI vajaga paradit vinai kaki un lflrn, lad
vaks.
K. Lielozols, Nica.
.11(1 Kad aita nevacot jeru, tad vajagol aitai uzlaist suni virsu; Inti aita vaksot
jeru.
J. Daizis, Nica.
IV. Aitu cirpsana.
347. Gada karta avis tris reiz reip: ap Jekaba dienu, ap And- i Irnt un ap Jurgiem.
Langius.
:ilH. Aitas mazga un cerp maija un augusta menesi, jeb ka zemga�lu m runa: miezu un
rudzu sejama Iii i k i�. Nereti aitu cirpsana notiek art ziema, kad tas nav
iespejams peldinat Gauja vai Venta, bet tas jadarn ba|la.
Latvijas Sargs, 1926. 24.
.111). Kad aitu pirmo reiz cerp, lini lai jaiedod divi gabalini mai�zes, lai butu
paris jeru.
L. Bicole, Zalenieki.
:ir,0. Aitas jacerp, kad ievas zied, jo tad no vilnas iznak balts audums.
I. Hone, Ikskile. M. Auzina, Zemite.
:t._r_ � I. Aitas cirpusi pavasari, kad Ievas sakusas ziedet. I Zlrinclc, Smiltene.
K. Jansons, Plani.
352.�� Kad ievas zied, tad vajagot cirpt aitas; ja tad nenocerpot, tad raganas
nocerpot, galva vien at�liekot (ka klipu reizi).
K. Lielozols, Nica.
353.�� Aitas jacerp ievu ziedos � bus balta vilna.
V. Vintere, Matisi.
354.�� Aitas jacerp auna diena.
K. Jansons, Plani.
355.�� Aitas nedrikst atraki cirpt, kamer rudzi nav apseti, jo tad ru�dzus
loti kapa.
L. Strute, Skibe.
356.�� Kad viri pavasari sej lau�kus, tad nedrikst aitas cirpt, lai neapcerp
isas varpas.
N. Rudzite, Nogale.
357.�� Prieks sesanas, tik pava�sari ka rudeni, nevajagot aitas cirpt, tad
cirteji (drats tarpi) cer�tot sejumus.
R. Straudovskis, Lielplatone.
358.�� Aitas jacerp tikai piektdie�nas, tad vilna mikstaka.
I. Indans, Garsene.
359.�� Ja aitu cerp piektdien, tad vinai aug kazaina vilna (lidziga ar kazas
vilnu).
360.�� Aitas vajaga cirpt ceturt�dienas un sestdienas, tad vinam atnesisies

paris bernu.
361.�� Aitas vajagot cirpt tikai otrdienas, vilnu tris dienas pec cirpsanas
nemazgat, jo vina tad esot dziva.
Skolotaja, Riga.
362.�� Kad aitas cerp, tad cerp vienmer otrdienas, pec tam vilna lielaka
izaugsot.
J. Rupjais, Asune.
363.�� Tresdien aitas nedrikst cirpt, tad aitam vilna drauzaina.
364.�� Aitas nedrikst cirpt jau�nos Ziemas svetkos, tad ir plana vilna.
365.�� Ailus janocerp prieks Ma�tas (I. (I. i. 15. augusta), lai ziemu s
111111 neblautu.
V. Mikelans, Asare.
366.�� Aitas cerp jauna menesi.
Mancelis un Langius.
367.�� Aitam vilna jacerp jauna menesi.
J. A. Jansons, Birini. E. Gai�lis, Trikata un Rujiena.
368.�� Aitas jacerp jauna menesi, lai labi vilna augtu.
P. S., Rauna. A. Ozolins, Barkava.
K. Jansons, Plani. K. Lielozols, Nica.
369.�� Aitas jacerp jauna laika, jo tad ir laba vilna.
L. Ergelniece, Kemej-i.
370.�� Aitas jacerp jauna menesi, tad vilna ir mikstaka un atrak at�aug.
J. Jurjans, Jaungulbene. L. Zvirbule, Jaunlaicene.
371.�� Aitas jacerp jauna menesi, tad vilna nevelas.
P. Atspulgs, Rauna.
372.�� Aitam vilna jacerp jauna menesi, jo tad ta aug loti gaj-a.
O. Grensevice, Vietalva.
373.�� Ja aitas cerp jauna me�nesi, tad aug gaj-a un miksta vilna.
V. Johansone, Jaunpiebalga, Liepa.
374.�� Aitas vajagot cirpt jauna menesi zem auna vai lauvas zi�mes, tad vilna
labi augot.
375.�� Ja veca menesi aitas cerp, tad tam aug plana vilna, ja jauna, tad
bieza.
I. Jansons, Ile.
376.�� Augosa menesi vajaga ai�tas cirpt, tad tam augs laba villa.
377.�� Aitas jacerp pilna menesi, tad ir daudz vilnas.
I. Dzilna, Lubana.
378.�� Aitas vajaga cirpt pilna me�nesi, tad augs bieza un miksta vilna.
V. Berzina, Priekule.
379.�� Aitas jacerp pilna menesi, tad augot gaj-a vilna un esot stip�ras
drebes.
G. Pols, Staburags.
380.�� Aitas vajag cirpt jauna pil�na menesi, tad bus bieza vilna.
Z. Akmentina, Lubana.
381.�� Ja aitas cerp jauna menesi, tad aug reta un gafa vilna.
L. Zvirbule, Jaunlaicene.
382.�� Ja aitas cerp veca menesi, tad vilna aug isa un bieza.
383.�� Melnas aitas jacerp veca menesi, tad tas nepaliek rusganas (rudas).
E. Laime, Tirza.
384.�� Aitas jacerp veca menesi, tad labi aug vilna.
L. Reiteris, Lubana.
385.�� Veca menesa ragos jacerp aitam villa, tad villa kodes neme�tas.
H. Skujins, Aumeisteri.
386.�� Kad veca laika cerp aitas, tad neaug bieza vilna.
387.�� Veca menesi nedrikst cirpt aitas, tad vilna reta.
I. Indans, Garsene.
ihn Aitas jacerp jaunu menesi, i nl lululk vilnu utaug; bet rudeni Kiiil ii luluik,
ka cerp veca menesi, inil iliulcles neaug.
J. Rubenis, Ergli.
.'INU . \ i 111 s ziemu jacerp veca IiiiL.i lini las nebrec pec saviem �iMiiltirm,
savas vilnas. Vasaru ja- � ri|> jniiiia laika, tad aug laba vilna.
T. Dzinlarkalns, Talsi.
.'11(0 Aitas jacerp ziema veca un mi .m i jauna menesi, jo tad neaug l>luiiki
(lilaugznus).
M. Antons, Lubana.
.'11)1 .la aitas cerp menesa bei- M<*lad vilna tik labi neaugot.
M. Valts, Nica.
392 Melnas aitas jacerp veca
�.. iii si. lini vilna nav sarkana.
Mullas ailas jacerp jauna menesi, lud vilnu bultu.
E. Lacis, Tirza.
.'U).'l .Irri jacerp jauna menesi, lini lubl uug.
E. Lacis, Tirza.
IKI Ailas nedrikst cirpt kalsnas sievietes, tad bus reta un asa vilna.
:m>. n ocirptai aitai jauzsit 2 rei�zi s pa muguru (pec nocirpsanas), Iml litls
paritis jeru.
A. Skere, Skaistkalne.
.'11)0 Aitas cerpot aitam ar vilnu lllpalu-rze mugura un jadod vinam iiii/us cst,
tad vilna augs liela.
V. Kinkeris, Madona.
.'11)7. Ja aitu lidzeni (gludi) cerp, apprecoties bus viegla dzive.
398.�� Kad aitas cerp, tad javara biezputra, tad aitam augs bieza vilna.
399.�� Kad cerp aitas, tad javara biezputra, lai aitam aug bieza vilna.
400.�� Pec aitas cirpsanas jaed biezputra, lai aitai augtu bieza vil�na.
401.�� Kad aitas cerp, javara biez�putra, lai aitam aug bieza un mik�sta
vilna.
A. L.-Puskaitis.
402.�� Aitas cerpot javara biez�putra, lai butu bieza vilna.
403.�� Pec aitu cirpsanas javara biezputra, tad aitam aug bieza vil�na.
404.�� Ja aitas cerp, tad tai diena javara biezputra, lai aitam aug bieza
vilna.
A. Gulbe, Nogale.
405.�� Kad aitas nocerp, tad ja�izvara bieza putra, lai aitam na�kamo gadu
butu tik bieza vilna ka bieza putra.
M. Auzina, Riga.
406.�� Kad aitas cerp, tad vajaga varit biezputru, lai aug bieza vilna.
407.�� Kad nocerp aitas, tad tai diena javara bieza putra, lai ataug laba,
bieza vilna.
L. Strute, Skibe.
408.�� Lai aitam butu bieza vilna, tad pec nocirpsanas javara biez�putra.
J. Cinovskis, Alsunga.
409.�� Kad aitas cerp, tad pus�diena javara biezputra, lai aug bieza vilna.
R. Rullis, Ciecere.
410.�� Kad cerp aitas, tad javara biezputra � aitam bus bieza vilna.
J. Krastins, Irlava.
411.�� Ja aitas cerpot iegriez, tad javara biezputra.
K. Lielozols, Nica.
412.�� Kad aitas cerp, javara klin- keni, tad aitam ronas slaiki jeri.
A. L. Puskaitis.
413.�� Aitu cerpot, pirms jagriez zem kakla, tad augot bieza vilna.
L. Aizpurve, Lubana.
414.�� Aitu cerpot, janoglauda aita ar visu vilnu un tad jasaka: �Dod man
sito, audze sev jaunu", tad aitai atri gara vilna uzaug.
A. Aizpurve, Lubana.
415.�� Kad aitas cerp, tad tam va�jaga kajas sasiet ar vilnas pakeli, tad
aitam bieza vilna.
416.�� Aitu pirmo reizi cerpot, ja�sasien kajas ar pakeli, lai tai butu bieza
vilna.
417.�� Ja aitas cerp meness gais�ma, tad daudz vilnas.
K. Lielozols, Nica.
418.�� Aitas cirpt sakot, nocerp pirmai aitai no pieres tris spro- dzinas,
nomet tas zeme un saka: �Se, Meslu mate, tava dala: ne�nem pati ar savu roku!"
F. Brivzemnieks, 1881. VI, 1(53.
419.�� Aitas cerpot nomet sprogu vilnas mesliena par ziedu un saka:
�Se, Meslu mate, tava dala, ne�nem pati ar savu roku!"
Majas Viesis, 1892. 12. Liepkalne.
420.�� Pavasari aitas cerpot, pir�mo sprogu nogriez no pieres, tris reizes
uzsplauda un aizsviez pro�jam, sacidami: �Zemes mate, tava tiesa, nenem pati ar
savu roku!"
M. Miezite, Liepkalne.
421.�� Aitam villu cerpot, pirmo kuski vajagot nomest zeme, tad tam
nakosreiz busot gafa villa.
422.�� Kad aitas cerp, tad pirmo sprogu vajagot nomest zeme, jo tad nakamgad
esot aitam liela vil�na.
J. Saberts, Jaunauce.
423.�� Aitas cerpot astes gals aitai jaatstaj necirpts, lai tai nebutu salti.
A. Skuja, Vestiena.
424.�� Ja aitam nocerp astes ga�linus, tad tam vairs neaug vilna.
L. Rone, Ikskile.
425.�� Cerpot aitai uz galvas va�jag atstat vilnas cekulina, tad vil�na atri
ataug.
L. Pogule, Gatarta.
426.�� Aitam nedrikst noskeret cekulinus un ausu starpas, jo tad tas paliek
alavites.
I>. Rone, Ikskile.
427.�� Aitas nekad nevaig tiri nocirpt, jo tad vilna tik atri neat�aug. Vaig
atstat galvu, kajas un asti nenocirptu.
428.�� Kad aita nocirpta, tad tai jadod apest viena vilnas sproga.
K. Jansons, Plani.
429.�� Kad aitas nobeidz cirpt, tad nem vilnas slipsni, nobrauka aitai muguru un
saka: �Kupla, kupla aitina, teci uz Vaczemi, at�nes citu vilnu, podu lipa, puspodu
palipa; ja ieraugi mezaviru, pa- sameti sakarni!"
430.�� Kad aita nocirpta, tad sa�ka: �Skrej uz Vaczemi vilnoties: pods mugura,
puspods lipa!"
P. S., Rauna.
431.�� Kad aitu nocerp, tad panem vistolu vilnas roka un pie�sitot ar to aitai pa
muguru saka sadus vardus: �Kupla, kupla ai�tina, kad ej meza, tad par sakarni�ti,
kad nac maja, tad par aitinu! Pods isumu, puspods gaj-umu! Tev taucini, man
vilnina."
J. Rubenis, Ergli.
432.�� Kad aitu nocerp, tad sa�ka: �Pods mugura, puspods lipa. Kad vilku ieraugi,
paliec par ca�karni!"
M. Stupele, Ligatne.
433.�� Kad aita nocirpta, tad ja�skaita: �Pods mugura, puspods lipa, katra kaja
piecu marcinu; ja redzi meza buzeli, pameties par cakarni!"
K. Jansons, Plani.
434.�� Kad aitu nocerp, vajaga sist vinai ar dzirklem pa muguru un teikt:
�Nakosu reizi pods vil�nas", � tad tik daudz izaugs.
435.�� Kad aitas nocirptas, cir�pejam janogulas taja vieta, kur aitas
gulejusas. Tad citu gadu ai�tas cerpot mierigi gules.
436.�� Kad cerpot aita samiez- nas, tai bus aitina.
V. Liepina, Penkule.
437.�� Nocirptas aitas neapnem aunus.
438.�� Kad aitas nocerp, tad vil�nu nedrikst tudal svert.

439.�� Kad aitas beidz cirpt, tad saka: kupla mana aitina, pods mu�gura,
pods mugura, puspods aste.
LD 29088.
440.�� Kad pie cirpsanas bijusas lienetas dzirkles, tad tas atdodot jaietin
vilna, lai aitam nepaliek plika mugura. [Sal. dzirkles.]
441.�� Jeru pirmo vilnu nevajag izlietot, bet ar to pakaisit aitu ku�ti, lai
aitam augtu bieza un smal�ka vilna.
L. Rone, Ikskile.
442.�� Kad pirmo reizi cerp je�rus, tad ar nocirpto vilnu vajaga drusku
pakaisit kuti, lai aitas bu�tu vilnigas.
R. Gailite, Liezere.
443.�� Ja aitam vilna labi neau�got, tad vajagot kadu kuskiti no vienas
aitas izraut un svetdien, kad
i'Jol ii/, baznicu, to iebazt azote, l'nriiilkol atkal kuskiti iemest aitu ktlti
tad aitam vilna sakot labi augt.
Jaunpiebalga.
Aitas cerp burv j i.
444.�� Burvji un raganas apcerp aitas Ziemassvetkos, svecu diena, Lieldienas un

Jana diena. Tad ja�nocerp ari pareja vilna un jaie�liek krasni. Tad burvis jeb
ragana naks lugties, lai glabj.
445.�� Gaveni burvji un raganas iet apkart pa aitu kuti un cerp vil�nas sprogas
no aitu galvam. [Sal. bites.]
P. S., Rauna.
VI.�� Aitas kaites.
446.�� Aita ar gafu asti dod vai�rak vilnas un ir treknaka.
M. Rankis, Nica.
447.�� Kad rudeni liek aitas kuti, tad jaapskata, vai ir sarkana pluta (ada),
vai balta. Ja ir sarkana, ta pa ziemu iztures un nesprags, bet ja ir balta, ta
noniks.
448.�� Kuj-am aitam pie ausim un uz purna bija mazi raibumini, tas netureja, jo
tam esot nevese�las ieksas.
P. J. Raudavietis, Berzaune.
D. L. f. 1888. 29.
449. Ja nepadodas aitas, tad. vilnu uz tirgu nesot, jaapiet tris reizes ap verstes
stabu un tad ta jaatdod nabagam.
K. Corbiks, Tukums.
450.�� Ja altu griezas rinki, tai japakar kakla ratina spoles skrio-
'melis, tad slimiba paries.
L. Kleinbergn, SvPte.
451.�� Ja kada aila sak apkart griezties, tad tai janogriez galva un
jaaizliek pirti aiz spares, lai kaite nepiemetas citam aitam.
452.�� Kad aitas ar ieksam sli�mojot, tad tam vajagot iedot smal�ku kaparu
ar pienu.
R. Berzins, Annenieki.
453.�� Kad aitam esot plaktis, tad aitas vajagot ganit uz rudzu zales.
454.�� Kad aitam blaktis, tad tam vajagot dot cilveku mizalus.
P. V. Berzins, Nitaure.
445. Ja aita parlauzusi kaju, tad tai vajaga dot baribai lidzas sarivetu kaparu.
J. Kikuts, Nica.
456.�� Ja aita parlauzusi kajas kaulu, slima kaja jaaptin ar lupa�tu,

jaapliek ar skaliniem un jaap�sien.
.1. Kikuts, Nica.
457.�� Ja aita kaju salauzusi, tad vajaga sarivet vaj-u un iedot ar ci�tu
baribu aitai.
J. Banazis, Nica.
458.�� Kad aitam uznak vivele, tad vajaga aitas vederu stipri ber�zet ar
salmu vistokli.
K. Lielozols, Nira
VII.�� Aitu kausana.

459.�� Aitas jakauj jauna mene�si. lai galai aitas garsa nav.
K. Bisa, Vijciems.
460.�� Aitas jakaun veca menesi, tad nav sviedru smakas un adas ir
stiprakas.
J. Rubenis, Ergli.
461.�� Aitas jakaun veca menesi, lai galai smakas nav.
K. Jansons, Plani.
462.�� Aitu kaujot dod vinai mu�te kadu puki.
K. Jansons, Smiltene.
463.�� Aitai purnu saznaudz kau�jot, lai galai nav aitas garsas.
VIII.�� Aitas laika zile�sana.
464.�� Aitas kuti stipri brec uz aukstu laiku.
Atbalss k. 1897. K. Kleperis, Skujene.
465.�� Uz aukstu laiku aitas ba�das.
466.�� Ja aitas badas, tad gai�dams vejs.
M. Sikle, Nica.
467.�� Kad aitas ganos brec, tad gaidams lietus.
K. Lielozols, Nica.
468.�� Kad aitas badas, tad vetra gaidama.
K. Lielozols, Nica.
469.�� Kad aitas skraida, tad perkons gaidams.
K. Lielozols, Nica.
470.�� Kad aitas ganos leka, tad bus sagaidams slikts laiks vai ari lietus.
K. Lielozols, Nica.
471.�� Kad aitas, nakdamas no ganibam, leka, tad gaidams jauks laiks.
M. Sikle, Nica.
472.�� Ja balta aita skraida ap�kart berzam, tad bus driz ziema.
A. Aizsils, Zilupe.
473.�� Ja aitas stav pa vejam, bus lietus.
Rulle, Lubana.
474.�� Ja aitas ganibas stav pret veju, � sagaidams labs laiks.
Rulle, Lubana.
475.�� Ja aitas ganos skraida, tad gaidams vejs.
E. Medene, Meirani.
476.�� Derevni vokora kod dzan lupus nu ganeibys uz satu un vuskys sazalosa
vinu vit un skrin vysi uz klavu pi vina saiminika, itei pizimej, ka tam saiminikam,
pi kura saskreja vysi vuskys, byus un izaugs ityma goda daudz mai�zes.
V. Podis, Rezekne.
477.�� Ja pa kreiso pusi satiek aitu baru, tad tas nozime laimi.
M. Valdmane, Zala muiza.
478.�� Ja aitam vilna iet nost, tad sagaidami slikti gadi.
E. Zirnitis, Lubana.
IX. Aitas sapni.
479.�� Kad aitas redz sapni, tad mantas pazudis.
�180 .I ii supnl redz aitas vai ari iii vilnu strada, tad tas nozime bagatibu.
�INI. Kad sapni aitu no kuts iz�ved, lad no majas meitu izprece. [Sal. vilks.]
.1. .lurjSns, Jaungulbene.
482.�� Ja pa sapinim pats savu aitu pardod, tad pasam driz bus kazas.
11. Skujins, Smiltene.
483.�� Ja tads, kam ir lopi, sapni redz aitu nocerpam, tad tam kads
zaudejums.
A. Aizsils, Prauliena.
484.�� Aitu diena, jeru diena jeb buduju diena svineta otardienas prieks
pelnu dienas. [Sal. buduli.]
A. Vaskis, Tukums.
485.�� Laba laika padebesus sauc par aitu makoniem.
K. Jansons, Plani.
AIZDZERSANA.
486.�� Aizdzersana notiek pa lie�lakai dalai starp triju keninu die�nu un

aizgaveni parasti jauna me�nesi. Jaunikis, pierunajis kadu ra�dinieku vai pazinu
par svatu, brauc ligavas lukoties, uzdodot ar�vien kadu citu noluku. Ja pare�dzama
vienosanas, tad jaunikis liek galda degvinu un nu notiek ta saukta aizdzersana.
Latvis 1925. 1072, Asune.
AIZDZIEDASANA.
487.�� Kad pavasara rita needis iziet lauka, lad vajaga sargaties, ka kads
putns, kas tai pavasari Jfvel nav dzirdets brecam jeb dzie�dam, neaizbrec jeb
neaizdzied, no ka arvien celas kada nelaime. Ta�pec, ara ejot, vajaga arvien kaut
ko uzkost.
488.�� Kad pavasara rita, neka ne�edis, dzird dzeguzi jeb citu kadu gaju putnu
dziedam, tad tas aiz�kuko jeb aizdzied, un caur to gada daudz nelaimju celas.
489.�� Ja dzeguze vai kads cits putns pavasari aizdzied pirmo rei�zi un ja nav
edis vai nav naudas kabata, tad to gadu esot nabags.
A. Strode, Rudzeti.
490.�� Jasargajas, ka dzeguze vai kads cits pavasara putns needusu neaizkliedz, jo
tad piemetas visa�das nelaimes.
A. Zeibe.
491.�� Laudis sargajas, lai putni tos neaizbrec.
H. Skujins, Palsmane.
AIZGALDA.
492.�� Cukas aizgaldas nevar ar cirvi taisit, tad cukas rokas un ne�barojas.
A. Sausa, Tirza.
493.�� Ja aizgalda barosanai ie�mesta cuka saceloties kuilos, tad, lai vinai tas
parietu, vajagot iekapt cukas aizgalda un nevienam ne�redzot iesist tai tris reizes
ar vele�jamo vali par pakalu.
Aizgtthla
A1ZGAVENIS.
494.�� Aizgavenis ir Vastalavis (metenis).
K. Jansons, Vilani.
495.�� Aizgaveni svetija metena diena, no pusdienas sakot.
G. Pols, Vecgulbene.
496.�� Senie laudis saukusi svecu dienu un pelnu dienu par �aizgaveni".
497.�� Lai lini labi izdotos, tad bi�jis verpsanai jamet miers no aizgavena
pusdienas lidz pelnu die�nas pusdienai.
D. Ozolins, Jaunroze.
498.�� Aizgavena diena, t. i. otr�diena, katra zina ir jaed trekni galas

edieni. Pat nabadzigi cilveki ar lielam grutibam mekle naudu un perk galu. Pat
Lieldiena nav liela lieta, ja nav galas, bet aizga- veila diena katra zina jabut.
Mackevica-Saulite, Preili.
499.�� Uzgaviens dien verd zirnu Iii ar cukas gal.
A. Slesere, Kursu kapas.
500.�� Kas aizgavena laika struo- �liidj, lam dakreit vysaida slimeiba un lai
pat uz ruku un vaiga aug viiols. Nikod navajag nikaidus aiz- guvenus struoduot,
vysod byjusi vasals, nikaida slimeiba tevi nasa- Ivers.
V. Podis, Rezekne.
501.�� Ja aizgavena vakara ka- dani pie galda nav enas, tad tas vairs
nenodzivos lidz nakosam aiz- gavenim. [Sal. Jaungads.]
V. Arbidans, Latgale.
502.�� Aizgavenos (metenos) ir ja�iet laikus, tad nakosa gada bus gapi lini.
A. Jugane, Belava.
503.�� Aizgaveni vajaga vizinaties, tad augs gafi lini. [Sal. metenis.]
504.�� Aizgaveni jalaizas no kalna ar ragutinam, lai gapi lini aug.
505.�� Aizgaveni jaiet kaut kur vai jabrauc, lai gapi lini augtu.
506.�� Aizgavenos javara miezi un cukas auss, tad bus labi miezi un treknas
cukas.
507.�� Aizgaveni javara cukas auss ar grustiem mieziem, tad miezi labi aug.
E. Skarnele, Kalncempji.
508.�� Aizgavena (metena) vaka�ra, kad vara grudieni (zideni) ar cukas galvas
pusi ka aizdaru, tad japanem smecepa kaulins un zina�ma vieta sniega jaierok. Tani
ap�gabala cukas godigi edot.
J. Bitaka, Litene.
509.�� Aizgavena diena nedrikst putrai laut kuset, ja to neuzmani�sot, tad

talku dienas lietus lisot.
J. Bitaka, Litene.
510.�� Aizgavinos ar zedini jalec ap kapostu darzu, lai kurmji ne�rokot.
J. Niders, Aluksne.
511.�� Aizgaveni ar zedeni jalec ap kapostu darzu, lai kurmji darzu neizrok.
L. konv. vardnica, 15507.
3*
r�12. Ai/gavenu vakara vajagot kurmjus nidet, lai tic vasara ne- raklu zemes. To
dara ta. Viens slaiga pa darzu, otrs stav darza mala un prasa: �Ko tu tur dari?"
Gajejs atbild: �Kurmjus minu." Stavetajs saka: �Min, min, ka vari visus izmit!" Tas
darams tris rei�zes!
I). Ozolins, Jaunroze.
513.�� Aizgaveni varijusi miezus ar zirniem vai pupam un cukas smeceri, tad
nakama gada labi iz�devusies zirni, pupas, miezi un cu�kas.
514.�� Aizgavena vakara puikas kerstijusi putninus, lai vasara uz�ietu daudz putnu
ligzdas. To da�rijusi ta. Puikas ielikusi vienu puiku maisa kuts vai stalla
priek�sa. Tam tur maisa bijis jastav un maisam gals jatur vala. Citi pui�kas nu
gajusi un kerstijusi putni�nus pa visam majas pasparnem. Viens uzkapis uz stalla
augsas un, no turienes so to maisa sviezdams, teicis maisa stavetajam: �Se tev
putnini, turi labi, lai neizbeg!" Sie abi tik ilgi ta kemojusies, kamer citi
izstaigajusi visu maju pedigi atnakusi pie maisa stavetaja. Nu visi apkerusies ap
maisu un ture�jusi to cieti, it ka tur putninus tu�retu. Tas puika no stalla augsas
nu lejis siem udeni virsu un saci�jis: �Putni negrib jums savu bernu radit un aplej
jus ar udeni." Ar to tad ari beigusies putninu kersti�sana. [Sal. metenis.]
515.�� Ja aizgaveni uz jumtiem ir sniegs, tad Lieldienas ari vel pa�stav sniegs.
V. Mikelfins, Dunava.
516. Par aizgaveni Latgale sauc meteni jeb vastalavi. Tai diena latgaliesi vizinas,
lai augtu gapi lini. Ierikojusi ari grieztuvi, kur tad piesejusi ragavinas, kas tad
ti�kusas grieztas apkart. Aizgaveni edusi devinas reizes galu, lai aiz�gavetos.
Cepusi ari placeni ar cu�kas galas gabaliniem virsu. Bet est un dancot varejusi
tikai lidz pusdivpadsmitiem nakti, kad jau sacies gavenis. Notikusi ari visada
zilesana.
B. Erina, Latgale.
AIZGULETS BERNS.
517. Par aizguletiem berniem sauc tadus, kufiem mate, zidot ar kruti, kildu nakti
zidisanu partrau�kusi un pec tam atkal atjaunojusi. Tadi berni varot, ar acim vien
uz�skatot, aizvilt svesu naudu, kur tik vien viniem patikoties. [Sal. atzidenis.]
K. Lielozols, Nica.
AIZGULETS PIENS.
518. Mates piens, kas visu nakti (jeb dienu un nakti) ir krutis sta�vejis, nav
bernam dodams, jo ci�tadi berns dabutu launo aci. P. p. kaujams lops nemirtu, ja
launa acs to uzskatitu.
Rigas bibliotekas manuskr.
AIZJEMSANAS.
519. Kad otram ko atdod, ko aiznemies, un ja tad nomeri vai nosver uz pirma raviena
taisni tik daudz, cik vajadzeja atdot, ta vairs viens otram neka ne dos, ne nems.
Altgaufnlt � Aizjcm'saiuis
* H. Skujins, Smiltene.
AIZKUKOSANA.
520.�� Ja dzeguze aizkuko bez naudas kabata, � tad visu gadu vienmer truks
naudas.
M. Rulle, Lubana.
521.�� Ja dzeguzi pirmo reizi dzir�di un neesi edis, � tad taja gada slimosi.
M. Rulle, Lubana.
522.�� Kad kads cilveks aizkukots, tad tam vajagot iet ap kadu krumu apkart,
tad vins nemirst, bet koks nokalstot.
V. Lice, Drabesi.
AIZMARSIBA.
523.�� Ja pie uzvilkta apgerba ko suv, tad vajaga ko ienemt mute, lai
nepaliktu aizmarsigs.
P. S., Rauna. V. Spandegs, Pociems.
524.�� Ja kaut ko stipri piesaka (piekodina), tad tas vienmer aiz�mirstas.
525.�� Kam pie mugura uzvilk�tiem svarkiem sun pogas, tas pa�liek aizmarsigs.
K. Jansons, Plani.
AIZMIRSANA.
526.�� Ja liek ko atnest un to aiz�mirsi, tad vajag iesiet galvas laka�tina

sturi mezglu, tad neaizmirsis.
527.�� Lai varetu atminet, kas aiz�mirsies, tad jaiet atpakal pa tam pasam
pedam.
P. S., Riga.
528.�� Ja kads kur aizmirst savu lielu, tad vinam tur atkal bus ja�nak
atpakal.

AIZPRASISANA.
529.�� Cela viri sargas ari, ka ka�da sieva kaut ko neaizprasitu, kad tie
taisas cela; tad notiek tada pati nelaime, ka kad sieviete nak cela viram preti jeb
pariet par celu.
A. Bilensteina rokraksts, Kandava, Aizdzire, Piltene un Kazdanga.
530.�� Kur teceji, mila Mafa, Zida svarkus pacelusi? �Tur teceju, kur vajdzeja,
Kam celinu aizprasiji?"
LD 1104.
AIZRISANAS.
531.�� Ja kads edot aizrijas, tad devejam ir ediena zel.
P. S., Ranka un Smiltene.
K. Jansons, Plani.
532.�� Ja edot aizrijas, tad otram bijis zel.
A. Tidrike, Pabazu jurmala.
533.�� Ja cilvekam edot kumoss piedupas pie balss rikles, tad kads to edienu
zelo.
J. Lazdans, Kalupe.
534.�� Kad edot aizrijas, tad ot�ram ir ta ediena zel.
535.�� Ja edot aizrijas, kadam ir zel.
V. Runika, Skujene.
536.�� Kad edot viens aizristas, tad lidzedejam esot zel, ka tiekot ests.
Arne, Plavinas.
537.�� Ja edot aizrijas, tad kadam ir bijis zel.
37
AizkukoSana � Aizrisana�
V. Greble, Kalnamuiza, Valkas apr.

538.�� Ja pie galda edot aizrijas, tad otram ir zel.
R. Svekre, Valka.
539.�� Ja edot kumoss rikle aiz�spriezas, tad kadam zel ir bijis.
Iv. Pilsetniece, Bebri.
540.�� Ja edot aizrijas, tad ir kads apskaudis.
M. Svarcbacha, Svirlauka.
541.�� Ja edot pie galda kads aiz�rijas, tad tas uz parejiem saka: �Jus man
pavidejat", t. i. kumoss, ar ko vins aizrijies, ir nozelots, ne�novelets.
Vilce.
542.�� Ja edot aizrijas, tad vai nu kads steidzas, vai kadam skauz.
543.�� Kad edot aizristas, tad kads pie edajiem steidzas.
A. Kabuce, Bulduri.
544.�� Ja edot aizrijas, tad kads steidzas.
H. Laimins, Druviena.
545.�� Kad pie galda edot ieskrien kaut kas kakla, tad kas steidzas surp. Tad
jacel bloda uz augsu, lai nacejs nokrit zeme.
J. Lazdans, Kalupe.
546.�� Ja edisi un maize noklust balss rikle, tad zin, ka kas stei�dzas, tad
vajaga pacelt blodu, lai steidzejam nokrit bikses.
J. Rupjais, Asune.
547.�� Kuj-s runajot aizrijas sie�kalas, tas drizuma snabi dzersot.
548.�� Ja edot kads aizrijas, tad kads bada kasis nakot.
E. Cimbule, Lauri.
549.�� Ja ezdams aizrijas, tad da�bu perienu.
K. Berzina, Limbazi.
AIZSMAKUMS.
550.�� Pec tautas dziesmam aiz�smok ari priede un egle. [Skat.

P. S.
551.�� Ja cilvekam ir aizsmacis kakls, tad jadzer jela ola.
K. Bika, Gaujiena.
552.�� Ja balss aizkritusi, jadzer linu lupatas pelni ar udeni.
AIZSKAUDISANA.
553.�� Ja kads ko doma un otrs skauda, tad ta domas ir aizskaudi�tas: tas

nenotiks, ko vins domajis.
Ciritis no A. Bilensteina rok�raksta, Riga.
554.�� Ja kads runa un otrs skau�da, tad ta runa ir aizskaudita, t. i. ta runa

vai nu nav patiesa jeb stastitais nepiepildisies.
A. Bilensteina rokraksts. Ze�mite un Piltene.
555.�� Ja kads runa un otrs skau�da, tad saka, ka tas patiesibu ru�najis.
P. S., Rauna.
556.�� Ja diena dzimis cilveks kaut ko aizskauda, tad tas piepil�disies; ja

nakti dzimis kaut ko aiz�skauda, tad tas nepiepildisies.
K. Mulenbacha vardnica I, 54. Nurmizi.
557.�� Ja pirmdien aizskauda, tad naks viesi; ja otardien aizskauda, bus

jaraud, ja tresdien aizskauda, tiek milets? ja ceturtdien aizskau�da, tiek slavets;
ja piektdien aiz�skauda, bus prieki; ja sestdien aiz�skauda, tiks apskausts. [Sal.
skavi.] K. Miilenbacha vardnica I, 54. Dzukste.
AKA.
558.�� Velns smejies, kad Dievs racis aku, kadel Dievs aizliedzis Velnam
dzert akas udeni. No ta laika Velns ari nedzej-ot akas udeni.
M. Berzins, Umurga.
559.�� Aku sarga Dieva engelis, lai velns nevaretu sabojat udeni.
L. Smideberga, Zemgale.
560.�� Aku upes tuvuma nedrikst rakt, ja ta tur nav bijusi, jo tad mirst pats
saimnieks.
J. A. Jansons, Pinki.
561.�� Kur Jana diena pie saules pusdiena uz zales ir rasa atroda�ma, tur ir
laba akas vieta.
F J. Rubenis, Ergli.
562.�� Kur zirga skabenes aug, tur ir laba akas vieta.
J. Rubenis, Ergli.
563.�� Aka esot jarok tada vieta, kur augot smilsu zale. Tad udens taja vieta
netruksot.
Z. Grinberga, Sigulda.
564.�� Aka jarok tada vieta, kur aug smilsu zale, jo tad bus tirs udens.
M. Breikse, Ligatne.
565.�� Rokot jaunu aku, lai izzi�natu, vai vina bus diezgan udens, vakara
ielej glaze udeni un noliek lani vieta. Ja udens par nakti glaze celies, tad bus,
ja nokritis � nebus.
566.�� Lai izmekletu pareizi akas vietu, lupatina iesien kalkus un ieliek zeme
bedrite. Pareiza vieta kalki pievilksies ar mitrumu.
567.�� Lai uzzinatu, kur aku rakt, tad jaapgaz vilna ar kubalu. Ja si vilna,
atgazot kubalu, ir ar rasu, tad tur var rakt aku.
� L. Aizpurve, Lubana.
568.�� Jaunu aku rokot, vajaga vispirms tani vieta piesist ar ka�dika nuju,
un ja tur dobji skanot, tad tani aka busot daudz udens.
569.�� Akas jarok tad, kad nakts un diena viena gafuma, tad ir daudz un
garsigs udens.
A. Zvejniece, Piebalga.
570.�� Ja aku rokot aka ielec var�de, tad aka bus labs udens.
L. Pogule, Gatarta.
571.�� Veci laudis ari vel tic, kad berns aka jeb udeni iekritis, tad ta aka
jeb upe kadu dveseli griboti. Tad gailis jeb cits kads lopins tani pasa vieta
jakauj un tas asinis tur jalej ieksa, lai tur vairs cilveks ne�iekristu un
nenosliktu.
Latv. gada gramata, 1797. 2, 47.
572.�� Edot nevar iet uz aku, tad tur slikst peles, vardes un citi ku�kaini.
A. Salmans, Balvi.
573.�� Ja uz aku iedams ed, tad aka dzivos vardes.
574.�� Aka nedrikst udeni liet at�pakal. jo tad aka izzust.
39
Aizskaudisana � Aka
N. Freidenfelds, Talsi.
r�7f>. Kad no ukas ar varamo kallu lidoni smel, tad no tas udens ztld.
Atbalss k. 1897. K. KIekeris, Skujene.
570. Kad iet pie svesas akas no�dzert, tad jauzpus dvasa, lai slimi�bas nepielip.
Ii. Aizpurve, Lubana.
577.�� Ja meita sed uz }ikas, tad ta dabun dzeraja viru.
L. Druke, Virbi.
578.�� Kad parnak no baznicas, tad jaizslauka istaba un mesli ja�ieber aka;
tad tur bus svetits udens.
L. Druke, Virbi.
579.�� Kad aka rodas udens, tad bus auksts laiks un otradi.
M. Navenickis, Zasa.
580.�� Akas udens izsikst uz ne�laikiem.
R. Kalnins, Lubana.
581.�� Ja vasaru akas udens dul�kojas, tad gaidams slikts laiks.
582.� Ja akas glotains udens, tad rita bus slikts laiks. [Sal. udens.]
583.�� Ja vasara akas udens pa�liek zalgans, tad gaidams lietus.
584.� Ja akas un upes sak izzust udens, tad bus lietus.
E. Elksnitis, Ikskile.
585.�� Ja vasaru akas udens pa�liek silts, tad gaidams lielus.
586.�� Ja akas udenim virsa pa�radas balti burbuli, driz bus sagai�dams
lietus.
E. Brinums, Rujiena.
587.�� Ja akas udens atri izzust, tad bus lietus.
588.�� Ja aka udens speji nokritis, tad gaidams lietus.
I. Zarins, Skriveri.
589.�� Par okas kuosi kuopejs meizn gulta.
C. Apsenieks, Berzpils.
AKA SAPNI.
590.�� Ja sapni redz akas stuburu nolustot, tad mirs saimnieks.
AKMENS. '
591.�� Akmeni senak esot bijusi miksti un augusi, bet tad Dievs vi�niem
aizliedzis augt un padarijis par cietiem. Gausi tomer augot akmeni ari vel tagad.
Cieto ak�meni laudis, ka zinams, tura par augsanas zimi.
P. S., Rauna.
592.�� Ja mazu akmeni uzliekot uz liela akmena, tad mazais izau�got liels.
J. Auzins, Serene.
593.�� Akmens ar savu smagumu atgadina dzives grutumu, kadel sakariem ar

akmeni t. dziesmas ir biezi launa nozime. [Sal. udens.]
P. s.
594.�� Meitas nesed uz akmens, jo akmens nolad, ka muzam ne�dabu vira, vai
ari ilgi jased balinos, jeb liek talu aizvesta tau�tas.
B. 11804�6.
595.�� Visur milzigi lieli akmeni esot velna upurejama vieta. Ja uz tada akmena
apgulstoties cilveks pulkstens divpadsmitos diena, tad nekada vara nelidzot to
cilveku nodabut no akmena. Vinam esot tur jagul lidz pulkstens vienam. Tad vins
tiekot vala. Visu laiku velns vinam sedot uz kakla.
A. Skuja, Malupe.
596.�� Jaunos meitos nadreikst sedet uz akmina, tad veirs navess.
597.�� Ja pavasari akmens iegri�mis zeme un zeme no ta atveru�sies, tad tai gada
daudz mirs.
Z. Lace, Veclaicene,
598.�� Ar akmeni jaapriebj visa�das vainas un tad atkal akmens turpat janoliek,
tad atri vainas sa�dzist.
599.�� esa dala jaiebaz kesa akmentins, lai suni nerej.
K. Jansons, Plani.
600.�� Kas ejot pret akmeni at�sit labo kaju, tas satiks virieti, kas alsit
kreiso kaju, tas satiks sievieti.
K. Jansons, Plani.
601.�� Kad akmens vasaras laika svist, tad var drosi lietu gaidit. Ziemas laika,
kad akmeni paliek slapji, laiks atlaizas.
Latv. Av., 1858. 75.
602.�� Ja uz akmena paradas mitrums, tad otra jeb tresa diena lietus.
M. Kalnina, Vandzene.
603.�� Ja akmeni karsta dienas laika svist, tad sagaidams lietus laiks.
V. Grunbergs, Jaunpiebalga.
604.�� Ja akmeni nosvist, tad gaidams lietus.
A. Klause, Jaunpiebalga.
605.�� Kad akmeni apraso, tad gaidams lietus.
606.�� Kad ziema akmeni svist, tad bus sniegs.
A. Racevskis, Jaunpiebalga.
607.�� Ja akmens sak sunot zie�mela puse, tad bus dzila ziema.
A. Berzina, Aloja.
APAUKLESANA.
608.�� Kad kas jem otra bernu roka, tad dazreiz gadas, ka apauk�letais berns
paliek melns ka zeme, smags un nespecigs, visa ada pa�liek tiri svabada un
lankarejas. Laudis saka; nu berns apauklets, ka tik smagi kliedz. Kad berns
ap�auklets, tad dilst lauka.
J. Endzellns, Saikava.
AKNAS.
609.�� Aknis no daudz dzersanas sakarst.
Langius.
610.�� Maziem berniem nedrikst atrak dot est aknas, kamer vins so vardu prot
izrunat, citadi berns slupstot.
611.�� Pie aknam nedrikst est maizi, lai cukas rudzus nerok.
H12. Beni i aknas nekad ne�drikst est ar maizi, lai siveni ne�skrietu uz rudziem.
L. I.iilknvskis, Latgale.
ALKSNIS.
I. Nederigs koks.
613.�� Pestitaja krusts bijis tai�sits no alksna, kadel tai menesi (t. i.
aprili), kad Pestitajs krusta sists, alksnim tekot asinis. [Sal. apse, sermukslis.]
P. S� Riga.
614.�� Nekad maju nepusko ar alksnu zariem. [Sal. Jana diena.]
P. S., Rauna.
615.�� Visi koki lieti der, Duj ko�cini nedereja: Neder alksnis luku plest,
Ne ercetis slotu griezt.
LD 30628.
616.�� Manis del tu, elksniti, Vai lapoji, nelapoji, Ne no tevis slo�tas
griezu, Ne ar viju vainadzinu.
LD 30627.
617.�� Ja jaunai majai ieliek stu�ri alksna kili, maja sabruks.
.1. Ruditis, Riga.
618.�� Ar mellmizu lapam tie piena spainus sutina, tad ir labs piens un
nevelkas.
Veca vardnica (17. g. s.).
619.�� Alksni jacert veca menesi, tad tie driz izzust un ir laba malka.
A. Bergmanis, Vecogre.
620.�� Alksni, lai atvases neaug�tu, jacert veca menesi.
A. Mencis, Puikule.
II. A I k s n i s s a k a r a a r 1 a- b i hu u n k a p o s t i c m.
621.�� Kad alksniem pumpuri agri plaukst, tad agra seja labak izdosies.
E. Viksne, Vecpiebalga.
622.�� Jo bagataki alksnu ziedi, jo labaki izdodas vasarajs.
M. Bridaka, Jaunroze.
623.�� Jo bagataki ir alksnu zie�di, jo labak izdodas vasarajs.
V. Saulite, Malpils.
624.�� Kad alksniem ir daudz pumpuru, tad bus labs griku gads.
S. Guberts, 1688.
625.�� Kad alksniem ir daudz pumpuru, tad gaidams labs griku gads.
K. Jansons, Plani.
626.�� Kad alksniem ir lieli pupuri, tad tai gfcda labi griki.
J. Dreimanis, Medzula.
627.�� Kad alksniem apalo, mel�no pumpuru papilnam, tad griki labi izdosies.
Atbalss k. 1892. J. Krikis, Starti.
628.�� Ja pelekiem alksniem daudz ciekurzisu, tad bus labs miezu gads.
K. Jansons, Plani.
629.�� Ja pavasari alksniem daudz ziedu, sagaidama laba mie�zu raza.
J. Vieglais, Vecpiebalga.
630.�� Kad alksniem gapo pum�puru papilnam, tad gaidama laba miezu raz^.
631.�� Ja alksniem ir daudz pum�puru, tad bus labi miezi.
P. 5., Rauna.
632.�� Ja alksniem daudz pum�puru, tad bus laba auzu raza.
A. Miglava, Riga.
633.�� Ja pelekiem alksniem daudz pumpuru, tad bus labs auzu gads.
K. Jansons, Plani.
634.�� Ja siena laika elksniem daudz melni bumburlsi, tad sa�gaidama laba
auzu raza.
635.�� Ja alksnu ziediem gaj-as skaras, sagaidams labs auzu gads.
V. Amolina, Olaine.
636.�� Ja alksniem daudz ziedu, tad vasara auzas labi izdosies.
Z. Kozenkraniuse, Ainazi.
637.�� Ja pavasari alksni pilni puteklu ziedu skaram, bus to ga�du laba
rudzu raza.
V. Oinaskova, Ungurpils.
638.�� Kad ziema alksni zied, tad tani vasara skaraini zirni.
639.�� Ja alksniem daudz ziedu, tad tani gada ir skaraini zirni.
J. Fleisers, Skrunda.
640.�� Kad alksniem daudz pum�puru, tad � labs zirnu gads.
K. Jansons, Plani.
641.�� Ja alksniem daudz ziedu, tad bus labi zirni.
E. Druvnese, Irlava.
642.�� Ja pavasari alksni zied ga�lotnes, tad zirni jasej kalna, ja zaru vidu
� tad lejas.
643.�� Ja alksniem gaj-ie pum�puri vairak, tad bus slapja vasara. Ja apalie
pumpuri vairak, tad bus sausa vasara.
A. Berzina, Aloja.
644.�� Kad alksni daudz zied � jasej lini: kad virsotnes vairak zied � jasej
uz kalniem, bus slap�ja vasara; kad pazares zied � ja�sej smagaka zeme, bus sausa
va�sara.
Atbalss k. 189�. P. Lodzins, Selpils.
645.�� Ja tarpi labi noed alk�sniem lapas, tad miezi labi pa�dodas.
E. Muzikante, Burtnieki.
646.�� Kad pavasari spradzi ed elksnus, tad vasara tarpi ed ka�postus.
III.�� Alksnis sakara ar kartupeliem.
647.�� Kuj-u vasaru elksniem la�pas gruzde, tad tani rudeni kar�tupeli
trune.
IV.� Alksnis sakara ar skaunadzem.
648.�� Kad alksni zied, tad ners skaunadzes.
V.� Alksnis laika zile�sana.
649.�� Ja pavasaros alksniem la�pas plaukst paprieksu neka ber-
zirni, lad slapja vasara, ja ber- /icin paprieksu neka alksniem, tad btis sausa
vasara.
J. Jurjans, Jaungulbene.
650.�� Ja alksnis uzplaukst prieks berza, tad bus slapja va�sara.
651.�� Ja pavasari alksni plaukst agrak neka berzi, tad tas norada uz slapju
vasaru.
J. Ezerins, Vecpiebalga.
652.�� Ja alksni saplaukst ber�ziem paprieksu, tad bus lietaina vasara.
E. Laime, Tirza.
653.�� Kad elksniem ar berziem reiza lapas plaukst, tad ir vien�meriga

vasara; ja elksniem pa�prieksu izplaukst, tad lietaina va�sara.
J. Dreimani'S, Medzula.
654.�� Ja alksni izplaukst agrak par berziem, tad gaidama slikta raza.
(Limbazos.)
L. Lauksaimnieks, 1921. 10.
655.�� Kad alksnim lapas lielas pavasaros, tad vasara bus sausa.
M. Kikuts, Nica.
656.�� Ja rudeni uz elksna lapam uzsnieg sniegs un vejs lapas dzena pa

sniega virsu, tad nakosa gada nosalst miezi.
A. Kalnina, Jaunpiebalga.
VI. Alksnis dziedesana.
657.�� Saberztas zalas elksnu la�pas der izplukusiem kaju pirk�si iem.
J. Rubenis, Ergli.
alus.
I. Alus darisana.
658.�� Alus jadara veca menesi, tad tas neskabst un ir veseligs.
S. Guberts, 1688.
659.�� Prieks alus darisanas va�jaga est galu, jo tad daritais alus bus
miksts un patikams.
K. Bika, Gaujiena.
660.�� Alu darot jaliek trauks ta, ka vinam nevar apiet apkart, ci�tadi alus
skabst.
661.�� Kad iesalu lika zeiri, tad sutija kadu majinieku uz kaimi�niem pec
sieta, lai alus labaki te�cetu.
D. L. f. 1888. 28.
662.�� Kad raugu alam nesot, tad nedrikstot atpakal skatities, lai alus labi
rugtu.
K. Gailis, Ventspils.
663.�� Alum ieraugu taisot, dum�ji jadzied un jasmej.
K. Jansons, Plani.
664.�� Alu raudzejot un kubula pildot, jadzied un jakliedz, lai alus butu
stiprs.
O. Pelece, Jaunpiebalga.
665.�� Kad alu darot liek raugu, tad stipri jakliedz, lai alus labi rugtu.
Skila, Nica.
666.�� Kad alu darija, tad prieks rugsanas to nedriksteja citadi saukt ka
par laciti. Tapat ari ber�ni to nedriksteja naburgiem stas�tit.
_ J. Rubenis, Ergli.
667.�� Pirms alu lej raudzet kubula, pedejais jaizslauka ar ciimTu, lai alus
butu biezs ka cimds.
668.�� Kad alu raudze, tad uz parsegta kubla jasviez cepure un jasauc:
�Dzivo ka virs!" Tad alus bus stiprs un labi rugs.
669.�� Alu darot, nedrikst neko slaucit, citadi alu dzefot izcelsies
stridus.
A. Bilensteina rokraksts, Jaunauce.
670.�� Kamer alu darija, nebija brivi galvas sukat, lai dzerdami ne�kaujas.
J. Rubenis, Ergli.
671.�� Alu darot, nedrikst galvu sukat un utis kaut, tad kaujoties dzereji.
672.�� Kad alu dara, ja tad utis kauj, lad alu dzerot viri kaujas.
N. Druvina, Stende.
fi/.'t. Kad alu darot utis kauj, lad viri dzerot kausies.
Lagzdina, Sabile.
674.�� Kad alu dara, tad skala ogli nedrikst nolauzt pie alus mu�cas, jo tad
dzejot kausoties.
675.�� Kad alu dara, nedrikst maisamo klapet, citadi dzerot nai�dojas.
676 Alu darot, nedrikst pie�sis! liiii kubla malas, kur jau alus atrodas, citadi
alus dzereji plesi�sies.
A. Itilensteina rokraksts, Jaunauce.
677.�� Kad alu dara, tad misu tecinot nedrikst alu lielit, citadi iznaks nelabs.
O. Darbins, Birzi.
678.�� Alu darot, nedrikst jautat, vai jau misa tek, jo tad vairs ne�tek.
E. Lacis, Tirza.
679.�� Ja uz ta kubla, kur alus rugst, uzliek cepuri, tad alus bus tik stiprs ka
vira galva.
A. Bilensteina rokraksts, Kazdanga.

680.�� Alu bruvejot jabut dusmi�gam, lai alus butu stiprs.
K. Bruninieks, Seme.
681.�� Alu darot saimniecei ja�aizsprauz cuku kaunamais ducis aiz mucas stipam,
lai bez vinas zi�nas neviens neietu alu dzert; kas dzeris, tas palika slims.
S. Skrastina, Vaive.
II. Alus sakara ar svi�nibam.
682.�� Alu ziedoja ari Dievinam pie vitoliem jeb liepam.
J. Rubenis, Ergli.
683.�� Alum vajadzeja but ap Jurgiem, Janiem un Mikeliem.
J. Rubenis, Ergli.
684.�� Kad alus izdarits, tad pir�ma alus slenka jalej rijas spelte un jasaka jeb
jadzied: �Visi rijas puteklisi gaida manu veldzesanu."
685.�� Jauns alus saskaities, ta�pec vins tads balts raugas.
686.�� Par roku nedrikst otram liet alu, ne citu ko, tad pasam piekapas kas
launs. Par roku var liet tikai medniekam.
687.�� Ja lej alu no pudeles pari par roku, tad lejejs uz dzeraju do�ma ko launu.
E. Lappuke, Jelgava.
688.�� Alu dzej-ot, trauku laiz ap�kart, ta ka miezus sej.
K. Jansons, Plani.
689.�� Alu dzefot, senak sa saru�najusies. Viens teicis: �Alus stai�ga." Otrs
atbildejis: �Dievs dod man ar' satikties!" [Sal. kristisa�na.]
P. S., Rauna.
690.�� Ja alus saburts un iet ara no traukiem, tad janem trauku lu- pats,
janoslauka, kas izgajis, un ja�iemet krasni vai cita atra uguni. Alus tulit
apstasies.
J. K. Dambergs, Edole.
691.�� Ja alus ir apburts, tad pastavigi puto. No ta alus kadu drusku vajaga
ieliet kada traucina, izvilkt ecesu treso naglu un tai cauruma izliet to alu. Tad
naglu vajaga ielikt veca vieta, bet acgarniski. Kad nagla ir ielikta, vajaga to
atkal pavilkt drusku atpakal, ci�tadi burvim jamirst.

692.�� Lai, alu dzefot, nereibtu galva, tad jaed sals.
V. Poriete, Palsmane.
III. Alus dziedesana.
693.�� Gadas, ka, dzej-ot tikai drusku alu, tulin nak vemiens. Lai
atsvabinatos no tadas kaites, tad sestdiena pirti janem savas bikses un janoslauka
ar tam tris reiz mu�te. Tad kaite paries.
F. Brivzemnieks, 1881. VII, 194.
694.�� Ar pirmo alus pilienu, zeipa kublu vala taisot, var iz�dziedet visas
vainas.
K. Jansons, Plani.
695.�� Ja devinu alus kruzu sa�skalas atrocinis iedod kadam sli�mam, tad
vins paliek vesels.
K. Jansons, Plani.
IV. Alus sapn i.
696.�� Ja sapni alu redz vai tas jadzer, tad ziema driz gaidams at�kusnis,
vasara lietaines.
J. Griva, Koknese.
697.�� Ja sapnojot dzej- alu, tad gaidams slikts laiks. [Sal. brandavins.]
M. Skila, Nica.
698.�� Ja sapni redz alu, tad miksts |laiks.
699.�� Ja sapni alu dara, tad lie�tus lis.
700.�� Kad sapni dzej_-_ alu, bus lietus.
701.�� Ja sapni dara alu, tad lis lietus.
J. Jurjans, Jungulbene.
702.�� Ja sapni dzel- alu jeb vinu, tad bus lietus.
A. Skruze, Saikava.
703.�� Ja sapni dzej- alu, tad sa�gaidams lietus.
K. Meiers, Lubana.
704.�� Kad pa sapniem alu dzej_-_ , tad lietus bus.

K. Lielozols, Nica.
705.�� Ja sapni alu dzej-, tad bus lretains laiks.
706.�� Ja sapni dzej- alu, tad da�bus klepu.
707.�� Ja sapni dzej_-_ alu, tad bus slimiba.
J. Krikis, Starti.
708.�� Kad sapni dzej- alu vai snabi, tad lies gauzas asaras.
Aronu Matiss, Berzaune.
ANDREJA DIENA (30. nov.). ,
709.�� Andreja vakars ir lidzigs jauna gada vakaram, un tai vaka�ra tapat
zilejas ka jauna gada va�kara.
710.�� Andreja gruda miezus un varija ar cukgalu.
711.�� Andreja diena nevajaga la�bibu vest maja, jo tad salmi pa�liek dzivi.
H. Riekstins, B. Z. II. pieli�kums, 1932. 338.
712.�� Andreja vakara saimniece negrib sunus varda saukt, jo tad staigajot
apkart launi cilveki, kas, pielabinot sunus, varot ko sliktu padarit.
713.�� 30. nov., Andreja vakara, janem no kada cita cimds un jaliek apaks
galvas, skaitot sadus vardus:
Svelaiis Andrej, atminies, ko es so�nakt velejies, dod man redzet mila�ko, pasa
Dieva veleto!" Kas nu sap�ni nak pec cimda, tas bus brutgans. [Sal. Martina diena.
Triju kungu diena.]
K. Pavasare, Mujani.
714.�� Andra dienas vakara ir jakliedz skursteni sadi vardi: �An�drej, milais,
paklausies, ko no te�vis izludzos: parad manim naka�mo, tevis pasa veleto!" Tas,
kuj\s nakosa nakti paradas sapni, ar to ir jaapprecejas.
A. Jugane, Belava.
715.�� Andreja vakara janomaz�ga mute un tas dvielis, ar ko slau�kas, japaliek
apaks spilvena un jaskaita tadi vardi: �Milais Andrej, atminies, Ko es sonakt
velejos! Dod man redzet milako, Pasa Die�va veleto."
E. Zommere, Rauna.
716.�� Andreja nakti jaieliek jauns cimdu pars pagalvi un pie tam jaskaita:
Svetais Andrej, paklausies, Ko es sonakt velejos: Dod man redzet milako, To, ko
Dievs novelejis.
M. Eglite, Vijciems.
717.�� Lai meica uzzinatu savu izredzeto, tad Andreja vakara se�dus gulta
jaskaita: �Svetais An�drej, paklausies, Ko es sonakt ve�lejos: Redzet savu milako,
Pasa Dieva veleto!" Kas sapni paradi�sies, tas bus istais.
M. Poriete, Lubana.
718.�� Andreja vakara prieks gu�let iesanas vajaga nobert zem gul�tas labibu un
teikt: �Svetais An�drej, paradi man manu nakamo!" Tad bez varda runas aizmigt, kas
sapnos paradisies, tas bus.
V. Grehle, Kalnamuiza.
719.�� Andreja vakara meitas apaks savas gultas liekot traucinu un par to
parliekot kocinus it ka tiltu. Pie liksanas esot jaskaitot ta�da dziesmina: �Milais
Andrej, at�minies, ko es sonakt velejos. Dod man redzet milako, pasu Dieva
ve�leto", tad nakti nakot pa sapniem tas puisis un ejot pa tiltinu. Ja tas tiltins
no rita esot iekritis taja traucina ieksa, tad appreces, ja ne, tad neappreces.
E. Abole, Vijciems.
720.�� Andreja vakara gulet ejot jaatstaj apgerbs zeme un jaskai�tot: �Milais
Andrej, atminies, ko es sonakt velejos, dod man redzet milako, pasa Dieva veleto",
tad sapni to redz.
721.�� Andreja vakara gulet ejot jaskaita sads pantins: �Svetais An�drej,
atminies, ko es sonakt vele�jos!" Tad velesanas piepildas.
P. Zeltina, Tome.
722.�� Andreja vakara, kad gu�let iet, jaskaita ta: �Svetais Andrej, atminies, ko
es sonakt velejos!" Tad esot kas jadoma, un tas pie�pildisoties.
723.�� Lidz Andreja dienai jano�ada jauni cimdi, kas nemaz nav meginot roka
javelk. Andreja dienas vakara tie japaliek zem spilvena. Kups nakti tos cimdus
nems, tas appreces.
Fr. Vavere, Stameriene.
724.�� Andreja nakti meitai ja�liek tiri jauni cimdi zem pagalvja: kas nu sapni
naks tos cimdus nemt, tas tad bus nakamais virs.
725.�� Meitam Andreja vakara jaliek pirkstaini pagalvi, kas pir�mais naks
pirkstainus nemt, tas bus tas meitas brutgans.
J. Banazis, Nica.
726.�� Ja Andreja vakara, nevre- na varda nerunajot, aped abolu ar visu katinu,
tad sapni paradas brutgans jeb brute.
V. Spandegs, Pociems.
727.�� Andreja vakara vajaga ap�est abolu ar seklam un katinu, tad sapni redzes
brutganu.
A. Bisa, Vijciems.
728.�� Andreja nakti meitam ja�noed, citiem neredzot un nedzir�dot, abols ar visu
katu, jo tad tam nakti radas brutgans.
E. Argals, Naukseni.
729.�� Andreja nakti pulksten divpadsmitos janoed abols, ka ne�viens nedzird, ar

visu serdi un ka�tinu, un pie tam jaskaita: ,,Milais Andrej, paklausies, ko es
sonakt velejos, dod man redzet milako, pasu Dieva veleto." Tad sapni redz milako.
M. Eglite, Valka.
730.�� Ja Andreja vakara noed abolu ar visu katinu, tad sapni re�dzes savu
nakoso.
R. Svekre, Valka.
731.�� Andrieva vakara jaed abols ar seklam un katinu, tad sapni redz nakoso muza
biedri.
Z. Bisa, Renceni.
732.�� Andrieva vakara jaliek zem spilvena abols, kupa iegriezti vairaku puisu
vardi. Pec tam nav brivi runat. Rita ka mostas, tudal jakoz abola. Kupu nu uzkoz,
tas ir istais.
G. Troica, Dzelzava.
733.�� Priks Andriva dinas tu di- iiu pavysam nav juoad, tad nakti sapyna vares
redzet bryuti (bryut- guonu).
T. Beca, Preili.
734.�� Andreja vakara janoed vesela silke un ne varda nerunajot jaiet gulet;
kas sapni nes dzert, tas bus nakosais virs jeb sieva. [Sal. Jaunsgads.]
735.�� Andreja nakti janoed sil�ke ar visam braunam un asakam, la ka neviens

nedzird, un ari uz�dzert nedrikst. Kups nakti naks un dos dzert, tas bus laulatais
draugs.
736.�� Andreja diena jaed silke vai renge ar visu galvu; kas sapni naks un prasis
dzert, tas bus istais precinieks.
A. Aizsils, Karki.
737.�� Andreja vakara janoed sil�ke, sakot no astes gala, ar visam asakam. Tad
jaiet gulet un zem gultas japaliek kruzite ar udeni un tai pari japarliek krustiski
sa�likti skalini. Kas sapnos nesis dzert, tas appreces.
738.�� Andreja nakti varot brut�ganu (bruti) redzet, ja vakara ap�edot silki ar
visam zaunam, ka no mucas nemtu � brutgans dosot nakti dzert.
A. Zandere, Jekabpils.
739.�� Andreja diena meitas vi�su dienu gave un vakara aped vie�nu silki. Kas nu
nakti sapni dod dzert, tas bus nakamais virs. Ta�pat ari puisi zileja sev sievu.
P. S., Preili.
740.�� Andreja nakti javara me�ma putra (varot un edot nedrikst runat). Pec
esanas tulin jaiet gulet, un ko sapnos redzes, tas viss pie�pildisies.
K. Corbiks, Ezere.
741.�� Andreja diena meita ne�drikst visu dienu ne est, ne runat. Vakara japaliek
maizes gabalini apaks gultas. Kups puisis nu naks pa sapniem un dos meitai est, tas
bus vinas nakamais virs.
P. Zeltina, Ogresgals.
742.�� Andreja diena vajaga ga�vet, ja grib nakti kaut ko nozimi�gu sapnot.
743.�� Andreja vakara zem gul�tas paliek trauku ar udeni un pari divus skalus. Ko
pa sapniem re�dzes, kas ved pari, tas bus istais.
744.�� Andreja vakara jaliek (gu�letajam nezinot) bloda ar udeni zem gultas. Kas
sapni ies par tilti�nu, t. i. par skalinu, kas parlikts blodai pari, tas bus istais
preci�nieks.
A. Aizsils, Karki.
745.�� Andra dienas vakara mei�tam jaliek zem gultas bloda ar udeni un skalins
jaliek pari. Ko nakti redzes ejot pa laipu, tas bus nakamais.
746.�� Andreja vakara jauniem puisiem zem gultas japaliek bloda ar udeni un
japartaisa tilts no ma�ziem kociniem. Gulet ejot nav briv ne ar vienu runat. Kada
meita nakti bloda mazgajoties, ta bus vi�nam japrec.
717. Andreja vakara siena va�jag miglu iesist, kas tad pirmais u/liars cepuri, tas
bus nakamais virs.
K. Kristape, Olaine.
748.�� Andreja vakara siena ja�iesit nagla. Kas pirmais tur pakars drebes, bus
meitai nakamais virs. H. Riekstins, B. Z. II. pielikums, 1932. 338.
749.�� Andrieva vakara meitai jaiesprauz stendere kniepe, izre�dzetais naks

cepuri kart.
Z. Bisa, Riga.
750.�� Andreja vakara jaiet uz kuti aitas kert, un kad pa tumsu nokel_-_ aitu,
tad janogriez kada vil�nas sproga. Ja ta turas kopa, tad bus kazas ar iedomato
puisi.
751.�� Andreja vakara jaizgriez no patikama puisa biksem poga un trisdevinas

reizes ar to javelk par gluzi melna kaka muguru, un tad poga atkal japiesun veca
vie�ta, tad iegust to puisi par viru.
P. Zeltina, Tome.
752.�� Andreja vakara janova- rot vistas ola, japargriezot garanis- ki pusu un
janoliekot ieceretam paslepus pagalvi, tad varesot to pieburt sev.
E. Zommere, Rauna.
753.�� Andreja vakara, kad jau kresla, jaiziet ara; pirmajam virie�tim, ko
satiek, prasa: �Ka tevi sauc?" Ar ta varda pirmo burtu, kuru teiks, saksies nakosa
vira vards.
754.�� Ja Andreja vakara iet ar�pus loga un prasa kadu vardu, tad, ja meita bus
vaicataja, vinai tai pasa gada bus kazas, bet ja sieva, tad nebus.
755.�� Andreja vakara vajagot iet pastaigaties, kas pirmais nak preti, vai ari
kas pirmais sveicina, tas bus nakamais virs.
V. Eglite, Riga.
756.�� Andreja dienas nakti ja�atstaj pa nakti zeke labaja kaja. Virietis, kas
sapnos naks zeki no�vilkt, bus nakamais dzives biedrs.
757.�� Andreja vakara jauzvelk labaja kaja zeke. Nedrikst visu va�karu ne runat,
ne smieties. Kups pa nakti novilks zeki, bus brutgans.
L. Grinberga, Nereta.
758.�� Andreja vakara vajaga matus izsukat, bet nesapit, muti nomazgat, bet
neslaucit, dvieli un kemmi nolikt pagalvi. Nakti brut�gans nak muti slaucit un
matus pit, un tad dabujot to redzet. Vai ari aboli japaliek zem pagalvja, tad
brutgans nak abolus est, un vinu var dabut redzet.
V. Eglite, Seja.
759.�� Andreja vakara jaatstaj mati nesapiti, kas pa sapniem naks pit, tas bus
izredzetais.
760.�� Andreja vakara japaliek apaks spilvena jauns mutslaucis, tad janomazga
mute, bet nedrikst slaucit, un jaatlaiz mati vala. Kuj-s nu pa sapniem naks nemt to
mut- slauci, tas bus nakosais brutgans.
K. Corbiks, Jaunsvirlauka.
761.�� Andreja nakti pie gultas vajaga likt dvieli un udeni, kas pirmais no
puisiem naks mazga�ties, tas bus nakamais virs.
762.�� Andreja nakti jasaraksta uz papira gabaliniem pazistamo puisu vardi. Rita
neskatoties jaiz�velk kads papira gabalins. Kura vardu izvelk, tas bus nakamais
virs.
O. Mucniece, Ventspils.
763.�� Andreja vakara zem spil�venu jaliek zimites, kur uzrakstiti Kavalieru
vardi. Starp tam ari ne�aprakstitas. Kuj-u rita izvilks, tas Itlis izredzetais; ja
gadas neaprak�stita zimite, tad istais kavalieris vel nezinams.
76-1. Andreja diena meitam ja�ieliek kirsu zari udeni, jaiedoma- |ns nakamais
ligavainis; ja kirsi Int/ Ziemas svetkiem uzzied, tad tas piepildisies un
iedomatais ligavai�nis Ints nakamais virs.
L. Viksne, Talsi.
765. Lai uzzinatu ko vien grib, lad Andrievdienas nakti, kad iet gulol, ja panemot
saujina miezu un jusojot gulta sakot: �Seju, seju miezus Andrievteva darza, Dieva
Ieva varda." Pec tam vairs neesot ne ar vienu jaruna. Bet viss sis liularot
nevienam neredzot. Tad sapni varot redzet, ko vien tikai vAlotlea.
li. Aizpurve, Lubana.
766 Andrejvakara vajag tris�reiz /agl miezus. Vakara, kad iet ulei vajaga ar kreiso
roku pa lulio plecu sviest miezus pari un sacit: ..Andreja varda es seju mie�zus,
dod man Adama darza milako satikt." Tas jaatkarto tris reizes. Ko sapnos redz, tas
piepildas.
767.�� Andreja diena janozog sauja miezu. Nakti divpadsmitos jaiziet lauka un
jamet miezu sau�ja pari kreisajam plecam, sakot: �Seju miezus Andreja nakti, kurs
mans milais, lai nak tos plaut!" Tulit izaugs miezi, un kads virie�tis naks tos
plaut.
768.�� Andreja vakara gulet ejot, japanem viena sauja kaut kadu graudu � rudzu,
miezu vai citas labibas, un jaber pagulte, pie kam jasaka: �Seju rudzus, seju
miezus, kas mani mile, lai nak plaut!" Kurs nakti pa sapniem plaus, tas bus istais
brutgans.
K. Corbiks, Lielsesava.
769.�� Andreja vakara, guletajam nezinot, pagulte japaliek miezi, tad guletajs
sapni redz, kas naks plaut, tas bus nakamais.
A. Miglava, Gulbene.
770.�� Andreja vakara ap gultu vajag miezus izkaisit, un kas sapni pirmais naks
plaut, tas bus naka�mais.
771.�� Andreja vakara jasej au�zas jeb miezi apaks gultas. Kurs tad nak plaut,
tas bus tas naka�mais brutgans.
L. Bumbiere, Talsi.
772.�� Andreja nakti gulet ejot jaiesej pagulte auzas; kas sapnos naks plaut, tas
bus izredzetais.
773.�� Andreja vakara jaunavas panem sauju auzu, gulet ejot sej ap gultu un saka:
�Dieva Teva, Dieva Dela, Sveta Gara varda dod man sonakt savu draugu redzet." Kas
pa sapniem plaus auzas, tas bus.
774.�� Andreja nakti jasej lini apaks gultas: kups naks plukt jeb kapat, tas
bus ligava jeb ligavai�nis.
L. Strute, Skibe.
775.�� Andreja vakara gulet ejot, meitai jaizkapj no savam dre�bem un drebes
jaatstaj turpat ze�me. Kufs puisis nakti pacels tas drebes, tas tad bus meitas
naka�mais virs.
P. Zeltina, Latgale.
776.�� Andreja vakara jaiet ke�ki pie zagaru pula un janem zaga�ri. Ja zagari bus
pa pariem, tad apprecesies, ja ne, tad tai gada vi�ru nedabus.
A. Bisa, Vijciems.
777.�� Andreja vakara vajaga caur kajam skatities krasni, tad redzes savu brutganu
no krasns ara na�kam.
L. Rudzite, Vijciems.
778.�� Ja virs ar sievu labi nesa�dzivo, tad viens no tiem kapj An�dreja nakti
tada koka, kas aug udens mala, un skatas udeni. Ja nu udeni ierauga savu otru pusi,
tad ta mirs.
779.�� Viram vai sievai, kas la�bi nesatiek, Andreja vakara jakapj tada koka,
kas aug udens mala, un tad jaskatas udeni. Ja tur ierauga savu otru pusi, tad ta
tai gada mirs.
52
780.�� Ja precets paris gribot zinat, kul's no abiem jau nakosa gada mirs, tad
vajagot Andreju nakti iet uz kapiem, nostaties uz krustcela un skatities, vai uz
ka�piem ies virs vai sieva. Kuj-u nu tur redz, tam tani gada jamirst. Bet kas to
grib izmeginat, tam to dienu jagave.
J. Treimanis, Kurz., Kr. Berze, Jkr. IV, 52.
781.�� Ko sapno Andreja nakti, tas piepildas.
782.�� Lai izzinatu, kuj-s cilveks ir vislielakais ienaidnieks, Andre�ja vakara

edot vajaga maizes druskas aizbert azote un gulet ejot ietit tas mutautina un
palikt pagalvi. Kas druskas sapni nems, bus vislaunakais cilveks.
H. Riekstins, B. Z. II. pieli�kums, 1932, 339.
ANNAS DIENA (26. jul.).
783.�� Annas ir saimniecu diena, tapat ka Jekabi saimnieku diena. Tad raudzija
pirmos kartupelus un burkanus un kava pirmo aunu. Abas minetas dienas bija ari
iecie�nitas kazu svinesanai.
Jaunakas Zinas, 1932. 162, 23. VII.
784.�� Ap Valmieru un Burtnie�kiem Annas diena bija parasts je�rus kaut.
P. S., Riga.
785.�� Annas diena Palsmane upure vaskus un villu.
Baznicas vizit., 1657.
786.�� Annas diena eda jaunu ru�dzu maizi.
Andreja diena � Annas diena
M. Abolina, Aumeisteri.
787.�� No Annas dienas drikst est jaunus kartupelus.
K. Jansons, Plani.
788.�� Pec Annas dienas siens kaudze vairs nepust, ja kaudzi me�tot udens ari
gar daksu katu te�cetu.
K. Jansons, Plani.
789.�� Ja Annas diena list lietus, tad to rudeni nav riekstu, jo tad visi
paliek melnam ieksam.
E. Stipniece, Verene.
790.�� Kad Annas diena lietus list, tad rieksti neizdodas.
P. S., Ropazi.
791.�� Ja Annas dienu list lietus, tad bus tarpaini rieksti.
792.�� Kad Annas diena lietus list, tad bus slikti rieksti.
P. s� Riga.
793.�� Ja Annas diena lietus list, tad riekstiem nav kodolu.
J. A. Jansons, Nitaure.
794.�� Ja Annas diena list lietus, tad tai gada riekstu nav.
K. Vieglais, Krape.
795.�� Ja Annas diena lietus list, tad rudeni bus daudz senu, bet rieksti bus
tarpaini, un otradi.
A. Bulene, Turaida.
796.�� Ja Annas diena list lietus, tad bus tarpaini rieksti.
f 797. Ja Annas diena list lietus,
tad bus slapjs rudens.
A. Miglava, Rujiena.
798.�� Ja Annas diena list lietus, tad lisot vel divas nedelas.
799.�� Ja Annas diena nosit zir�nekli, tad aitas spragst.
A. Broza, Naukseni.
800.�� Cita vieta Vidzeme pie vecas baznicas sapulcejas ikgadus Annas diena
daudz lauzu, kas ap�solijusies, un nabagi no visam malam. Nabagi staiga tris reizes
ap baznicu apkart, dziedadami un savas lugsanas skaitidami, un ko�pa ar viniem
staiga ari visi tie, kas tur kadu labumu mekle. Naba�giem iedod kapostu lapas un
citus darza auglus, lai sie labi izdotos. Tad parusina smiltis no baznicas un liek
tur vel ieksa maizi, sieru, olu, pienu, ziedus un saka: �Ka mes esam apnemusies, ta
nu par gadu esam atnakusi." Pec davanu izdalisanas dzied un danco.
K. Silings, 1832. g., Tirza.

801.�� Ja pa Annam vanagi ap kadam majam laidelejas, tad tais majas bus kazas.
R. Eglentale, Renge.
802.�� Ja devinas dienas pec An�nas dienas uzsnieg sniegs, tad de�vinas dienas
prieks Jurgiem tas nokusis.
A. Berzina, Aloja.
803.�� Ja Annas diena uzsnieg sniegs, tad Peteros bus lietus.
A. Berzina, Aloja.
APAUSI.
804.�� Ja nesisi istaba apausus, tad bus lietus.
J. Rupjais, Asune.
APAVS.
805.�� Kad ava jaunas apavas pir�mo reizi, tad bera pelnus ieksa, lai butu
stipri, un tris reizes no�splavas, lai nelaime nenotiek.
G. Pols, Valka.
806.�� Lai nesapetu zobi, tad va�jaga jaunus apavus pirmo reizi aut kreisa
kaja.
G. Pols, Staburags.
807.�� Zabaki un zekes arvienu javelk paprieksu kreisaja kaja, tad zobi
bojajas gan, bet nekad nesap.
P. S. jun., Vidzeme.
808.�� Ja kaila kaja uzaun apavu, tad tani laika kads apruna.
Iv. Jansons, Plani.
809.�� Ja kaja ataujas, tad kads apruna.
O. Jaunozols, Dzelzava.
811.�� Ja apavs atraisas, tad vinu valkataju kads apruna, lama.
M. Poriete, Lubana.
J. Vilnitis, Jumurda.
813.�� Ja zabaks atraisas, tad ap�runa.
J. A. Jansons, Skrivej-i.
814.�� Ja noaujas kajas, nozime to, ka tu kaut kur tieci aprunats.
V. Mikelans, Rubeni.
815.�� Kad apava auklas attaisas vala, tad tas tiek aprunats. [Sal. aukla.]
A. Skuja, Vestiena.
816.�� Ja atraisas labai kajai auk�las, tevi kads virietis apruna. Ja atraisas
kreisai kajai auklas, tevi kada sieviete apruna.
K. Atgazis, Nitaure.
817.�� Ja meitai atirst kreisas ka�jas aukla, tad kada cita meita to apruna.
V. Saperovs, Vecpiebalga.
818.�� Ja meitai labas kajas saite atraisas, tad to puisis apruna; ja kreisas,
� meita.
J. A. Jansons.
819.�� Ja atraisas kurpes, zabaka jeb pastalas saite labajai kajai, tad apruna
kungs, ja kreisajai � da�ma.
E. Jepe, Palsmane.
820.�� Ja apavs kaja apbruk, tad kads daudzina: ja kreisa kaja, tad runa
launu, ja laba, tad labu.
Atbalss k. .1894. J. Krikis, Starti.
821.�� Ja kreisai kajai aukla at- rist, tad apruna; ja labai � tad uzteic.
Berzins, Ropazi.
822.�� Ja kreisai kajai aukla at- rist, � kads apruna; ja labai � uzteic.
823.�� Kad kreisas kajas zabaka snore atraisas, tad liela � ja la�bas � tad
nicina.
824.�� Ja apavs labai kajai atrai�sas, tad kads lama.
K. Bisa, Renceni.
825.�� Ja labas kajas apavs at�raisas, tad to dienu ies slikti.
A. Sietins, Taurene.
826.�� Ja kreisai kajai apavs at�raisas � kads slave.
K. Bisa, Renceni.
827.�� Ja laba kaja ataujas, tad kads apruna, ja kreisa � liela (slave).
E. Vevere, Laudona.
828.�� Ja kreisai kajai auklas at�raisas, tad kads labu runa, ja labai �
launu.
H. Silina, Dobele.
829.�� Ja iet pa celu un attaisas vala kurpe vai zabaks, tad kaut kas
neizdosies.
V. Rozite, Riga.
830.�� Ja ejot atraisas kurpes snore, tad kads apruna.
E. Rotmane, Jaunauce.
Apavs sapni.
831.�� Ja sapni uzvelkot jaunus zabakus, kurpes, pastalas, vizes, tad bus
jauna vieta.
A. Jaunzeme, Lizums.
832.�� Ja sapni apaun vecu apa�vu, tad avejs paliks veca vieta, bet ja vins
apaun jaunu apavu, tad tas aizies uz jaunu dzivi.
833.�� Ja jauna sieviete apaun sapni jaunu apavi kajas, tad ta dabu driz
brutganu. Virietis atkal dabu tautas meitu.
APCIRKNIS.
834. Apcirkni nedrikst nekad galigi iztuksot, lai butu vienmer pilniba: [Sal.
nauda.]
K. Corbiks, Svete.
APCIRPSANA.
835.�� Ka vini [latviesi] aplam iz�trukstas, kad lopi, aitas, zirgi ap�cirpti, un
neapdoma, ka tas dazureiz ir pelu un zurku darbs.
K. Silings, 1832. g� Tirza.
APDZIRAS.
836.�� Driz pec aizdzersanas no�tiek apdziras, kufas piedalas ari jaunika tevs un
mate un tuvakie radinieki. Jaunives seta nobrau�kusi, tie jokojas, ka braukusi
pirkt gotinu, aitinu vai kazinu. Jauni�kis buco roku jaunives vecakiem, jaunive
tapat jaunika vecakiem. Jaunive apklaj galdu ar baltu linu palagu no sava pura, par
zimi, ka ar mieru iet pie jaunika. Svats un jaunikis liek galda degvina pude�les,
jaunive aptin svata pudeli ar jostu, jaunika pudelei uzliek cim�du pari, kufus tie,
pirmo glazi le�jot, panem sev. Pirma glaze ja�dzer jaunivei. Jaunives, vinas
ve�caku, bralu un masu glazes jau�nikis met sudraba vai pat zelta naudu.
Latvis, 1925. 1072. Asune.
APDZIRU ZALES.
837.�� Apdziru zales ir vemjams lidzeklis, kuj-u latviesi dzel_-_ alu varitu, ja
vini doma, ka slimiba nak no burvibas. Ari lopiem dod tadas zales.
A. W. Hupel, Top. Nachrich- ten, 1777. II, 490.
838.�� Apdziru zales (Lycopodium selago) tiek lietotas pret burvibu un ari citu
apbursanai. [Sal. staipekli un ari par vemjamam za�lem.]
55
Apavs � Apdziru zales
A. W. Hupel, Top. Nachrich- ten, 1798. IV, 293.
839.�� Apdziru zales (Lycopodium sclago) der zemniekiem par vem�jamam zalem.
Beschreibung der Provinz Kur- land, 1805. 74.
840.�� Apdziru zali (Lycopodium sclago) lietoja pret iedzirdisanu jeb

apdzirdisanu. Savarija trijdevini pap apdziru zalu ar trijdevini pafi tabakas
lapu un tad so dzerienu deva iedzirditam cilve�kam. Ar apdziru zalem mazgaja ari
kaski.
J. Ilsters.
840a. Apdziru zales lasa prieks dzeguzes kukosanas gavenu laika un dod lopiem, lai
nepiesistos asins serga.
841.�� Apdziru zales ir derigas pret utim. Ja galva utis iemetu�sas, tad savara
sis zales un ar to udeni nomazga galvu; tad utis iz�niks.
J. Avots, Svete.
842.�� Ja apdziru zales dzel" pec saules noiesanas, tad vemsana nak tikai pec
saules uzleksanas.
J. Rubenis, Ergji.
843.�� Ar savaritam apdziru zalem mazga galvu pret blaugznam ma�tos.
APGALS.
844.�� Ziema jaievero, kad �apgals" (gale, koku apledojums) kust nost un tad
pavasari tani diena ja�sej lini, tad lini aug ar baltu skiedru.
A. Aizsils, Lubana.
APGEKI1S.
845.�� Apgerbu nedrikst gulta likt, tad vina nav piekrisanas.

A. Zandere, Riga.
apini.
846.�� Ja apinus stada, tad ne�drikst nekad stadit veca menesi, bet jauna.
K. Corbiks, Blidiene.
847.�� Apini jastada jauna me�nesa pirmaja diena, tad pirmaja gada jau ir
galvinas.
848.�� Apinus destot, pasam ja�stav ziemela puse un miets ja�sprauz uz

dienvidiem, lai apini labi aug.
M. Pelece, Cirsti.
849.�� Uz apiniem medz bert mes- laja saslaukas, bet vajaga sarga�ties, lai
tur nebutu berza skaidu.
S. Guberts, 1688.
850.�� Apiniem mieti jasit veca menesi, tad apini labi tinas ap�kart.
E. Laime, Tirza.
851.�� Apiniem mieti jasprauz dienvidu veja, tad tiem lielakas galvinas.
852.�� Kad apiniem kartis sprauz, tad karsu gala uzliek vizes jeb pu�deles,
kam gali nosisti; tad galvi�nas izaugot labi lielas.
853.�� Lai apiniem augtu lielas spurdzes, tad visgarakas maiksnes gala
jauzmauc veca tupele.
854.�� Lai apiniem augtu lielas spurdzes, tad maikstes gala jauz�mauc veca
tupele.
A. Kundzina, Talsi.
855.�� Apiniem miets jaduj- pirm�diena, tad tie no pasas lejas zied.
E. Medene, Meirani.
856.�� Apini neaugot, kad tiem piesprauzot berza mietus.
J. Zakitis, Lauteri.
857.�� Ja apiniem sprauz berza mietus, tad apini neaug.
858.�� Ja pie apiniem piesprauz berza mietus, tad apini vairs ne�augs.
A. Murniece, Cesis.
859.�� Apinam nevarot spraust egles mietu, tad tas neaugot, bet ja apinam
sprauzot berzu mietu, tad vins vareni augot.
860.�� Ja vasaru daudz ruc stiprs perkons, tad aug labi apini.
J. Kikuts, Nica.
861.�� Kad gada apiniem daudz sprogu un lagzdam riekstu, tad tani gada daudz
precas.
A. Bergmane, Talsi.
862.�� Kad apinis mieta gala, tad miezi jasej.
E. Laime, Tirza.
863.�� Ja apiniem daudz ziedu, tad otra gada labi miezi.
Z. Lace, Veclaicene.
864.�� Ja pavasari jaunais apinu asns nenosalst, tad rudeni neno�sals

labiba, lai salna butu cik liela budama.
P. Cakars, Ranka.
865.�� Kad apini aizsalst pavasa�ri, tad miezi aizsalst rudeni.
866.�� Apinu jaunie asni noder asinstirisanai un atvesinasanai.
Gelehrte Beytrage, 1765
867.�� Apini janojem pilna me�nesi.
S. Guberts, 1688.
868.�� Uz udena laizdamies Apinotu alu dzeru, Lai iet mana dveselite Ka apina
galvenite.
LD 30892.
869.�� Tadas vietas, kur augusi apini, nav jabuve dzivojamas ekas, jo tanis
dzivojot neejot labi.
A. Pliens, Meirani.
870.�� Ja maz apinu, gaidama lena un silta ziema.
871.�� Pec bagata apingada nak auksta ziema un bagats labibas gads.
A. Berzina, Aloja.
872.�� Pec bagata apinu gada nak stipra ziema un bagats labibas gads.
A. Abolina, Laudona.
APKULIBAS.
873.�� Apkulibas, gluzi ka katra dzira, bija dzej-amas � Alu dzera maju laudis
un ieaicinatie saimnie�ka kaimini, draugi un radi. Edie�nam, iznemot placenus jeb
rausus, bija seviski cukas galva. Kunni (snuki) eda pats saimnieks, gluzi ka
apsejoties tam bija edama cukas aste. Tam kopigi bija apzimet rosu darbu, kuplu
varpotu razu. Kula�mam laikam sakoties, dazur bija parastas uti iokulil>as.
Pirmo riju |ili'Ni'|ut, rija krasns bedre nokava gaili, kuili kaira zina vajudzeja
but melnam. Ar asinim aptraipija ardus mii durvis. Gaili pasu rijas krasni cepa un
turpat rija ari apeda, pa kumosam pie tam ziedojot ka�dam .. . garam, � kupa
majokli domajas seviski tumso riju� Sada gaila kausana bija stingri no�liegta.
Visas darisanas tadel saim�nieks velakos laikos parasti nodari�ja slepeni, gluzi
viens pats.
Konversacijas Vardnica, 1906. g.
874.�� Apkulibu svinesana Latga�le bijusi vairak iecienita neka ap�plavibu

svinesana. Kad beigusi kult pedejo riju, tad edusi brokastis uz rijas krasns Rijas
kungam par go�du. Sai mielasta pieaicinajusi ari tuvus kaiminus, vai nu par
palidzi�bu darbos, vai ari tadel, ka tiem ari tur bijis atlauts kult.
B. Erina, Latgale.
APMASANA.
875.�� Ja cilveks ko dara itin ka bez apdoma, tad saka, ka tas ir ne�laba apmats.
Branti.
APMIRSANA.
876.�� Ar apmirtu naudu (t. i. naudu, kas bijusi klat vairakiem nomirejiem) var
riebt augonus un rozes.
APPLAVIBAS.
Apkullbttl
877.�� Par applavibam parasti ru�najusi rudzus noplaunot. Rudzu talkas, kad
beigusi plaut, apvijusi sirpjus ar rudzu varpam un pinusi rudzu varpu vainagus, ko
likusi saimniekam galva, kad parnakusi maja no tiruma. Saimnieks pacie�najis
darbiniekus ar alu un saim�niece ar sieru un citiem edieniem. [Sal. rudenaji.]
B. Erina, Latgale.
878.�� Applavibas pina no var�pam kroni, un ja bija atrasts ju�mis, tad to

iepina kroni un saim�nieks to kroni glabaja.
879.�� Applavibas tika svinetas beidzot seviski rudzus plaut. Plau�jas beigu
dienas vakara visi plaveji naca dziedadami no lauka, sievas un meitas prieksgala,
nesdamas ru�dzu pitu, pukem puskotu vainagu un jostu. Abus pina no vispedeja
grieziena plautas rudzu saujas. Ta�ja bija atrasties Jumim � Majas nacejus
sagaidija majas tevs un mate. Dziedot un daudz laimes ve�lot, vainagu uzlika majas
matei galva, majas tevu turpretim apjoza ar jostu� Vainagu un jostu pec pakara
majas goda istaba � piem. pie sienas virs stulpina � Virs ta tad applavibu vainags
un josta pa�lika karajamies lidz nakamai mai�zei, t. i. rudzu plaujai. Applavibas
bez tam vareja svinet ari jebkuru citu labibu beidzot plaut, seviski miezus.
Konversacijas Vardnica, 1906.
880.�� Applavibas saimniece vara biezu putru ar sviestu un dod to ar brandvinu un

alu stradniekiem.
E. Volters, Maiepiajibi, 1890, 88.
APOGA VAINA.
881.�� Apoga vaina naktis berns nikst un boli acis ka apogs.
I /<�>/� milnu
K. Jansons, Plani.
APOGS.
882.�� Apogs ir naves putns. [Sal. dzeguze, puce.]
II. Skujins, Smiltene.
883.�� Apogs (purva puce) kliedz: Vi, vi, vi! un dazreiz nak majas tuluma.
Tas ir uz mirsanu, jo vins ar' ir naves zilnieks.
H. Skujins, Aumeisteri-
884.�� Ja apogs nak majas tuvu�ma un kliedz: ui, ui, ui! tad tas ir uz
mirsanu.
APRILIS.
885.�� Pirmais aprilis esot Judasa dzimsanas diena. [Sal. pirmais augusts.]
A. Bilensteina rokraksts no kadas engela Mikela gramatas.
886.�� Pirma aprili ir Judass pie�dzimis.
A. Aizsils, Lubana.
N87. Pirmais aprilis ir nelaimes diena: tad Judass piedzimis.
K. Jansons, Plani.
888.�� Pirma aprili velns nomests no debesim, tapec ir jamanas.
889.�� I. aprilis ir govsgana manu diena.

K. Jansons, Vilani.
890.�� Kas pirma aprili pratis ci�tus piemanit, tam klajies labi, bet
piemanitiem tas bijis par sliktu.
B. Erina, Latgale.
891.�� Kufs aprila rita ir piemir�sis kadam aprili iedot, tas ilgi vairs
nedzivos.
V. Licis, Ligatne.
892.�� Ko pirma un trisdesmita aprili pievil, to visu gadu pievils.
K. Jansons, Plani.
893.�� Ja pirma aprili neviens nepiemana, tad nav jabaidas no krapniekiem.
M. Kerzuma, Riga.
894.�� Ja ko pievil 1. aprili, to vil visu gadu.
895.�� Ka kas uz pyrmuo aprela ni vinu naapmuonej, tod tys vysu godu
klauseis muonus un taipat kuru reizi pats byus apmuoneits.
V. Podis, Rezekne.
896.�� Pirmaja aprili jamana ta�pec, lai visu gadu varetu manit, un neviens
nepiekertu pie meliem.
897.�� Pirmaja aprili manas ta�del, lai neviens pie meliem nepie�kertu un
citus varetu vienmer ma�nit.
898.�� Pirma un trisdesmita apri- los viloties saka: ,,Kic, kic, april!"
K. Jansons, Plani.
899.�� Skaidras meness naktis ap�rili, kas arvien ir aukstas, ir kaiti�gas

neuzplaukusiem kokiem. Silts aprila lietus lej svetibu. Slapjam aprilim seko sauss
junijs.
Latvis, 1932. 3094.
900.�� Kad aprili ir drankigs laiks, tad ir augliga vasara.
P. Zeltina, Riga.
901.�� Ja aprili silts lietus, tad gaidama kupla plauja.
A. Berzina, Aloja.
902.�� Ja aprili listot daudz lie�tus, tad gaidama laba raza.

M. Dandens, Gatarta.
903.�� Kad aprila menesi krit sniegs, tad ir augligs gads.
J. Andrins, Taurkalne.
904.�� Ja 1. aprili lietus list, tad vasara paredzamas meza ogas.
A. Berzina, Aloja.
905.�� Ja aprili laiks ir silts, mai�ja vess un junija mitrs, tad augli sai
gada bus labi.
T. Kenga, Jelgava.
906.�� Kad lietains aprilis, tad sauss maijs.
Zemes Speks, 1932. 25, 426.
907.�� Ja aprilis lietu mirkst, tad Janis ligos izkaltis.
A. Berzina, Aloja.
908.�� Ja aprila menesis ir sauss, tad bus slikta raza.
K. Meiers, Lubana.
909.�� Kad aprili perkons ruc, tad naktis salnu vairs nebus.
Zemes Speks, 1932. 25, 426.
910.�� Ja aprilis vejains, tad Zie�mas svetki paredzami sniegaini.
A. Berzina, Aloja.
911.�� Aprili nav jacert malka, tad labi nedeg.
APRUNASANA.
912. Kad kadu apruna vai ap�smej, tad jauzsplauj uz kreisas rokas ikska naga,
citadi apsmiekls krit uz pasu apsmejeju atpakal.
60
913.�� Ja kads otru apruna, tad vajaga runatajam projam ejot pie�skarties,
lai tas pats aiznestu savu launumu.
P. Zeltina,' Ikskile.
914.�� Ja meles gala pumpina uz�metas, tad tiek aprunats.
P. S., Riga.
915.�� Kad kads otru apruna, tad aprunatam iemetas zem meles cul�ga.
916.�� Ja otru apruna, tad mele metas culgas.
V. Vintere, Matisi.
917.�� Nevajaga otru aprunat, culgas bus uz meles.
V. Runika, Skujene.
918.�� Kas citus apruna, tam zobi sap.
919.�� Lai nekristu lauzu valo�das, � jasadedzina veca griste.
920.�� Kad vecu gristu uguni sa�dedzina, tad nekrit lauzu valodas.
K. Lielozols, Nica.
APSE.
I. Apse visparigi.
921.�� Apse ir zavetnieku koks.
Langius vardnica.
922.�� Ar apses malku tikusas raganas dedzinatas, tapec to ari sauc par
raganu malku.
K. Straudovskis, Lielplatone.
923.�� Ja apse iecert cirvi, tad driz kads lops nolauzis kaju.
Aprilis � Apse
A. Skere, Jaunsaule.
II. Apses lapu drebe�sana.
924.�� Dievs uzsviedis apsei Vel�na asinis. Tadel ari apse sakusi tricet un
tric vel sobaltdien, jo velna asinis apsei briesmigi nepa�tikot.
J. Berzins, Valmiera, Rozeni.
925.�� Kad Jezus nesis krustu, tad visi koki locijusies, bet tikai apse vien
ne. Par to nu vinai jatrisot.
P. S� Rauna.
926.�� Pasauli radot, Dievs uzde�vis visiem zveriem un kokiem sa�vu darbu.
Visi ari to izpildijusi, tikai apse vien ne, par to apsei vel tagad jadreb.
P. Zeltina, Riga.
927.�� Kad judi Kristu situsi krusta, tad visi koki stavejusi mie�ra, tikai
apse drebejusi, un no ta laika vel tagad apsei dreb lapas.
K. Jansons, Plani.
928.�� Apse trisot tadel, ka Jezu situsi krusta, visi koki esot nolai�dusi
lapas, bet apse ne. Par sodu tai nu esot vienmer jatrisot.
929.�� Apse deva rikstes Kristu saust, tadel tricot.
Skolotaji, Riga.
930.�� Apsei tadel dreb lapas, ka no tas bijis Pestitajam krusts tai�sits.
[Sal. alksnis, sermukslis.]
931.�� Kristus krusts esot taisits no apses koka, tapec apses lapas veja
tric.
932.�� Apse tadel tricot, ka Ju�dass pie tas pakaries.
J. Jansons, Plani.
933.�� Apse tadel tric, ka Judass tur esot pakaries, kad pardevis Kristu.
934.�� Perkona laika nevar zem apses stavet, jo tas vidu dzivojot velns.
A. Zibens, Rugaji.
935.�� " Dievs pavelejis apses la�pam tricet, lai kulavs nedabutu no vinu
rasas padzerties. [Sal. valo�dze.]
J. Rubenis, Ergli.
936.�� Ja pavasaros apses lapas stipri tric, tad vasara zirgi bus pa�edusi.
937.�� Pavasar, kod apses lopa treis, tod zyrgim bareibas pitiks.
938.�� Kad pavasar lopas uz ap�ses kuka jau treis, tad zyrgi ga�nibas jau
byus paadusi.
M. Apels, Stolerova.
939.�� Nevienam kocinam Ta la�pinas nedrebeja, Ka drebeja apsi�tei, Lena

veja vedinamas.
LD 30629.
940.�� Visi koki Dieva doti, Ap�se viena velna dota: Visi koki caukstet
caukst, .Apse viena grabet grab.
LD 30631.
941.�� Trici, trici, apses lapa, Kas jel tevi tricinaja! Mila Mara
tricinaja, Apaksai stavedama.
61
.1 pH<'
LD 30630.
942.�� Ka tu drebi, apses lapa, kads velns tevi drebinaja? Veja mate
drebinaja zem saknemi gu�ledama.
Apses cirsana.
943.�� Nekad necert apsu meijas majas puskosanai.
P. S� Rauna.
944.�� Apses jacert veca mene�sa beigas, tad no vinam iznak sausa malka.
P. Rauna.
945.�� Apses jagriez jauna me�nesi, jo tad atvases neaug.
946.�� Ja apses cert augosa me�nesi, tad tas nevar lietot malka, jo ta
paliek vienmer slapja.
S. Dunkule, Jaunauce.
IV.�� Apse sakara ar la�bibu.
947.�� Kufu gadu daudz apses zied � bus labs vasarajas gads.
Atbalss k. 1895. P. Lodzins, Serpils.
948.�� Kad apsem lieli pumpuri, tad tai gada labas auzas.
J. Dreimanis, Medzula. P. S., Rauna.
949.�� Ja pavasari apsem lieli pumpuri, tad gaidama laba auzu raza.
K. Preiss, Vecgulbene.
950.�� Kad pavasari apsem un alksniem pulka gapi pumpuru, tad tai gada bus
labas auzas.
J. Rubenis, Ergli.
951.�� Ja apsem un alksniem gafi pupoli, tad bus labs auzu gads.
E. Laime, Kalsnava.
952.�� Ja apses labi zied, tad au�zu raza izdosies.
953.�� Ja pavasari apsem daudz ziedu, tad vasara miezi labi iz�dosies.
954.�� Apsu pumpuri ir uz au�zam, piladzu ziedi uz mieziem un eglu ciekuri

uz kartupeliem.
K. Olle, Mazsalaca.
V. Apses s i m p a t e t i s k a ietekme.
955.�� Kur sarkana apse zied, tur bus brute soruden."
B. 11758.
956.�� Ja kadas majas robezas redz nosarkusu apsiti, tad tajas majas bus
brute.
E. Laime, Tirza.
957.�� Rudeni, pie kuj-as majas ir sarkana apse, tai maja tad ir brute.
958.�� Ja rudens laika majas ap�sei ir sarkanas lapas, tad tai gada bus
kazas.
J. Recs, Silajani.
959.�� Ja majas tuvuma vasaru apse sarkst, tad kazas gaidamas.
Z. Bisa, Renceni.
960.�� Majas, kur rudeni apses sarkanas, gaidamas kazas.
�A. Zvejniece, Lubana.
961.�� Ja kada saimnieka dala aug apsei sarkanas lapas, tad tani gada kazas kadam
no tas majas iedzivotajiem.
962.�� Ja rudeni pie majas ka�dai apsei lapas loti atri nodzelte, tad tais majas
meitas nakamo ga�du tiek izprecetas.
963.�� Certiet klavas, ozolinus, Apses vien necertiet: Drebes jusu valodina Ar
kungiem runajot.
LD 31400.
964.�� Es tev ludzu, tautu mei�ta, Nevij apsu vainadzinu, Dre�bes tava valodina
Ar tautam runa�jot.
965.�� Ai, ragana, raganina, Ritu tev dedzinas; Vakar cirta apses malku, Triju
kungu darbinieki.
LD 31445, 2.
966.�� Skaugis manu kumelinu Apses sautru smidzinaja, Skaugim auga apsu birze,
Man aug beri ku�melini.
LD 29958.
APSEJIBAS.
967.�� Apsejibas notika seviski miezus sejot. Ta pedeja laika pastaveja vel tikai
ieks tam, ka saimniece izvarija miezu biezputru lidz ar cukas muguras gabalu ar
visu asti. Saimnieks eda pasu asti, izsacijis velesanos, lai varpas iz�augtu astes
gafuma un resnuma.
Konversacijas Vardnica, 1906.
968.�� Uz apsejibam javara cu�kas aste, tad labiba augs gafam varpam.
A. Aizsils, Veckalsnava.
APSMIEKLS.
969.�� Ja kads smejas par citu cilveku vainam (garigiem un fizis�kiem

trukumiem), tad sis vainas paradas pie vina pasa berniem.
K. Olle, Mazsalaca.
APSAUTUMS.
970.�� Iegadas kada vieta sarka�nums, kufs niez un plesas lielaks, tad ir
apsautums. Sagruz kiplokus kreima, sarauga un sasmere.
Austere, Saldus.
971.�� Apsautums celas no ta, ka svetas meitas apsautusas, tadel to sauc ari par
sveto meitu apsau- tumu. Apsautuma vieta apklata sarkanam un baltam pumpinam, kas
spragst pusu un plesas talaku. Teiceja redzejusi bernu, kupam viss gimitis bijis
viena apsautuma. Tada gadijuma, sarauga kampara ellu un sasmere slimo vietu, jeb
ari sadedzina pertas berzu slotas lapas, sataisa ar skabu kreimu, sa�rauga un
sasmere. Apsautuma raugamie vardi ir sadi: �Sarkans abols ietits balta drana;
iznikst ka purva pupedis, ka rita salna."
APVARDOSANA.
972.�� Ka puiss vai meita savu milu laiz kur nebejs uz gaj-a laika gostus vai kur
nebejs uz pilsatu struoduot, un grib, kab jis vai jei dreizuok atbrauktu uz satu,
tod kai pavada, tivlen vajaga atet uz satu, stuotis uz saulis izleksonys un treis
reizis runuot vordus: �Dud Divs, kab jis byutu tja, a napalyktu ti." Ni par ku tam,
kurs nubrauc- ja, navareis puordzeivuot treju dinu, jis dreizuok steigsis uz sovu
satu.
V. Podis, Rezekne
APVERDE (slimiba, kad nagu galos ir balti puzni).
973. Ja kadam ir apverde, tad vajaga pirkstus trisreiz iegrust varosa udeni; tad
kaite iznikst.
A. Salmans, Balvi.
ARAJS.
974.�� Ja arajs mazs un siks no auguma, tad ari labiba sika augs.
J. A. Jansons.
975.�� Arajs nedrikst ielapainas drebes valkat, lai lauki neaugtu nevienadi.
J. A. Jansons.
976.�� Arajam nevajaga katla kasit, citadi mieziem aug melnas varpas.
M. Pelece, Cirsti.
977.�� Arajs sejama laika tik uz zirga siles drikstot nosnausties.
J. Jansons, Plani.
978.�� Kad arajs ved arklu acgarniski no lauka maja, tad saved lidzi
visadus mudzus.
O. Freimane, Jaunrumba.
979.�� Arajs pec pirma celiena janolej, tad graudi tiri augs.
A. Lillenurms, Veclaicene.
980.�� Kad pirmo reiz art iet, tad arajam lej udeni acis, lai vins ar�dams
nesnauz.
P. Rimanis, Krimulda. Bi�lensteina man.
981.�� Pavasari, kad ejot pirmo reiz art, arajs esot jarumele, lai vins afot
nesnaustu.
982.�� Kad arajs pirmo sak art, tas jarumule, lai ardams nesnauz.
E. Medene, Meirani.
983.�� Pavasari, kad pirmo reizi iziet art, tad saimniecei vajagot araju apliet
ar udeni un dot sieru, lai labi to vasaru viss augot.
J. Daizis, Nica.
984.�� Ja arajam pirmo reizi pa�vasari nedod olas un neaplej ar udeni, tad saka,
ka tas nespes ap�art laukus.
J. Jurevics, Kruku pag., Sau�lu apr., Lietuva.

ARKLS.
985.�� Senak ara zemi ar berza jeb egles arkliem. Kad saka lietat dzelzi, tad
kala ta saucamas grie�zes, kas grieza vienigi velenu.
986.�� Arkla lemesnicas koku certot, nedrikst to gazt ar roku, bet jalauj tam
pasam nogazties, jo citadi no ta taisita lemesnica ne�nem labi velenu un ir jaspiez
ze�me ar rokam.
A. Pliens, Meirani.
987.�� Ja arklam (spilu) lemes�nicu certot skaidas lec talu, tad no vina
pagatavotais lemesis metis labi velenu.
A. Pliens, Meirani.
988.�� Redzeju saimnieku, kas savus aramus rikus pameta uz lauka un nekad
nenolika sava vie�ta. Tad nu gadijas, ka lemesi no arkla bija nozagti, un nu
domaja, ka visa lauka svetiba ir nozagta.
Latv. Avizes, 1857. 18.
989.�� Kad arajs uz arkla sed, tad zirgs svist.
Lazdina, Sabile.
990.�� Tiruma zirgus no arkla izjudzot tas arvien jaatstaj ar le�mesu pret
dienvidiem, jo citadi ta�ni tiruma vaji aug.
A. Pliens, Meirani.
991.�� Pec arsanas nedrikst at�stat arkla ilksis uz ziemelu pusi, jo tad sals
maitajot seju.
992.�� Arklu nedrikstot dzit slflte- niski uz majam, tad nakot lauku peles
majas.
993.�� Pec zirga izjugsanas no arkla nedrikst rikus atstat uz lau�ka prieks
dzeguzes aizkukosanas.
994.�� Ja rudeni, pabeidzot art, arkls stipri norusejis, tad nakosgad bus
laba raza.
ARNIKA (Arnica montana).
995.�� Latviesi lieto arnikas zie�dus teja par lidzekli pret spiedeju un
parstaipisanos, parcelsanos, kadel to sauc ari par trukuma zali.
E. Birsmanis, Latv. arst. stadi, 1897.
996.�� Arnikas lieto ka trukuma zales pret parpulesanos. Ari ie�vainojumus

dziede ar vinu sulu, savarijumu vai spirta novilkumu.
M. Simins, Brukna.
997.�� Ernkajas noder pret sa�raustisanos.
ARSANA.
998.�� Pavasari pirmo reiz jaiz�iet art ceturtdien, jo tad labak viss
izdodas.
A. Savitis, Lubana.
999.�� Pavasari pirmo reizi jaiz�iet art ceturtdiena, jo tad labak

izdodoties seja.
A.�� Pliens, Meirani.
1000.�� Prieks 300 gadiem Kur�zeme bija pienemts otrreiz art ti�rumu menesa
pedeja ceturksni.
J. Krumins, B. Zemes pieli�kums 1933. 28.
1001.�� Kad saimnieks ar kal�piem pavasari pirmo reiz art gaja, tad Zane
nenesa nekadu sveci istaba, jo tad seklas labi izdosoties.
C. Pupss, Zeme, 1852. 12.
1002.�� Kad saimnieks pirmo reizi iziet art, tad tris dienas ista�ba
nedrikst ienest sveci, lai sekla labi izdotos.
T. Kenga, Jelgava.
1003.�� Kad pirmo reiz iet art, tad istaba nededzina uguns.
E. Volters, MaTepiajibi, 1890. 4.
1004.�� Kad pavasari iesak art jeb set, tad tai diena nevar maja uguns kurt,
nedz ari citiem dot uguni.
P. S., Preili.
1005.�� Pavasara pyrmu dinu atejut nu arsonas uz satu vokora, navar guns
degt ustoba, tamdel lai zyrgi naskritu da skuodei un lai mainas vuorpas naaugtu.
Arkls � ArSana 65
B.�� Spulis, Varkava.
1000. Pavasaros, kad af zemi pirmo reizi, tad tris vakarus no vietas nevajag degt
uguni, jo tad gani labibu neizgana.
1007.�� Orut pavasori pyrmu rei�zi teirumu, treis vokorus muojuos navajag
degt guns, tad goni naiz- ganes sejumu.
1008.�� Kad pavasari zemi af ve�ca menesi, tad neaug nezales.
G. Stankevica, Dzelzava.
1009.�� Zeme jaar veca menesi, tad ta atrak un labak satrup.
N. Darzina, Ranka.
1010.�� Rudeni zemi vajaga ap�art veca menesi, jo tad zeme labi izpust.
1011.�� Rudeni zeme jaar veca menesi, tad labi satrud velenas.
1012.�� Zeme jaapot veca mene�si, tad velena labi satrupot.
A. Lace, Lubana.
1013.�� Ja zeme aparta veca me�nesi, tad velena labi trud.
A. Skruze, Saikava.
1014.�� Veca menesi vajaga ap�art laukus, tad neaug nezales.
J. Atteka, Nica.
1015.�� Rudeni zeme jaar veca menesi, tad velenas atri satrud.
A. Dragone, Palsmane.
1016.�� Jauna menesi arta zeme labak iztrud neka veca menesi arta.
66
J. Auzins, Serene.
1017.�� Lauksaimniekam zeme ja�sak art no vidusgabala, tad skau�gis nevarot neko
padarit.
A. Zeltkalns, Lubana.
1018.�� Pavasari art ejot pirma vaga jadzen krustam par tirumu, lai krusa labibu
nenosistu.
1019.�� Pirmo reiz arot, arkls ja�apsmere ar taukiem, tad kurmji zemes neizcila.
1020.�� Pirmo reiz (pavasari) art ejot, lemesi janosmere ar dziv�sudrabu, lai
tiruma neaug nezales.
V. Strautins, Zelgauska.
1021.�� Kad pavasari pirmo reiz af, tad javara pantags (zupa ar olam un miltiem
un kartupeliem): tad labiba labi briest.
E. Vevere, Laudona.
1022.�� Kad pirmo reiz art ejot, tad arajam jadodot cetras olas est, tadf zirgi
visu vasaru busot brengi. (
E. Gaile, Aumeistel-i.
1023.�� Pirmo reizi afot, javara uz katras zirga kajas viena ola un arajs
jarumule (jalej ar udeni), tad zirgi ir cakli un arajs nesnauz ardams.
1024.�� Pirmo vagu tiruma dze�not jaizdzen pret ziemeliem lauku apafot. Jaizpluc
varpatnes sakne un japaliek zem velenas, tad var�patnes no lauka pazud.
K. Krastins, Livberze.
1025.�� Kad pirmo vagu dzina, tad arajs nesa kuli plecos un va�gas gala eda.
Ariana
P. J. Raudavietis, Berzaunei D. L. f. 1888. 28.
1026.�� Pavasari, pirmo reizi art ejot, majas tevam jauzkar plecos kuliti ar
puskukuli maizes. Tris vagas nodzinusam, tam no tas ja�ed, lai labiba labi aug un
auglu kokiem daudz auglu butu.
V. Strautins, Zelgauska.
1027.�� Kad pavasari pirmo reiz af, tad no pirmas velenas japanem picinas un
jauzliek maja uz lo�giem, tad govis ganos bus godigas.
1028.�� Pavasari afot pirmo vagu vajaga pajemt zemes un parmest govij par muguru,
tad tas nebizo.
E. Zarina, Cere.
1029.�� Kur lepes [tussilago far- faru] aug, tur krustins jaaf, bet atpakal
neskatoties, tad tas izniks.
A. L.-Puskaitis.
1030.�� Ja pavasaros ilgi pec sniega nokusanas vel ir gruti art un ecejot
smerejas, tad gaidama laba raza.
L. Lauksaimnieks, Jaunpils, Kurzeme.
1031.�� Kas ezinas af, tas badu af.

1032.�� Pavasari, kad pirmo reiz gaja tiruma art, tad vakara ara�jiem nebija
atlauts kajas noaut istaba, bet tiem vajadzeja iet ara (iii izbert no pastalam
piebirusas /eines; citadi augot blusas un ci�tadi kukaini istaba.
Etn. II, 1892. 72.
1033.�� Sodien brali artu gaja lielaja tiruma. Vakara parnakusi, auniet kajas
setina; Auniet kajas setina, kariet zekes pasparne, Ne�naciet istaba smilsainam
kajinam: Nebus smilsu istaba, ne blusinu gultina.
LD 28123.
1034.�� Ja pirmo reizi iziet art un no pirmas vagas aruma panem zemi un izkaisa
istabu, tad to ga�du neesot blusas.
K. Lielozols, Nica.
1035.�� Kad oruojs pyrmu reizi izit ortu, juonuzug drusku nu juo aportuos zemes
un tu zemi juo- pakaisa pa ustobu, tad ustoba vysu vosoru nabyus blusu.
1036.�� Kad arajs pavasari sak art pirmo vagu, tad vinam nere�dzot japanem aiz
muguras kads klepitis smilsu, kas tad jaizkaisa istaba, lai blusas neaugtu.
1037.�� Kad arajs pirmo reizi un pirmo vagu dzen, tad vajaga sle�peni panemt
sauju zemes, lai ne�kas neredzetu,.atnest uz maju un pabert pa gridu, tad blusu
nav.
J. Rupjais, Asune.
1038.�� Ja arajs iet tiruma pirmo reizi art, tam japarnes pirma ve�lena majas, jo
tad musas neievie�sas.
E. Kraulite, Embute.
1039.�� Pavasari, pirmo vagu afot, japanem sauja smilsu, jaie�sien sainiti un
janoliek tumsa vie�ta, lai musas neaugtu.
J. A. Jansons.
1040.�� Kad pavasari iesak art, tad pirma velena janes majas, lai musu nav.
67
Arsana
A. L.-Puskaitis.
1041.�� Lai istaba nebutu musu, tad pavasari pirmo reizi art ejot, janem pirma
izarta velena un ja�piestiprina istaba pie griestiem.
1042.�� Saimniecei pavasari sle�pus janonem arajam velena un ja�aizbaz istaba aiz
griestiem, tad ne�bus pa vasaru istaba musu.
A. Kundzina, Talsi.
1043.�� Ja pec arsanas pirmo ve�lenu aizbaz aiz griestiem, tad ir maz musu
istaba.
1044.�� Kad pirmo vagu arajs dzen pa tirumu, tad vajaga panemt sauju zemju un
izkaisit pa kuti, tad musas need lopus.
J. Banazis, Nica.
1045.�� Afot, deli, ecejot, Apa�riet vagu galus; Ta dzivoja mans tevins. Tam bij
maize Dievs un gan.
LD 27935.
1046.�� Kad arajs pirmo dienu art aiziet un vakara parnak, tad tam acis jalej
udens, lai tas uz va�gas nesnauz.
J. Putnins, Berzpils.
1047.�� Pavasari, kad pirmo rei�zi arajs nak no arsanas maja, tad vins
janorumule, lai afot nesnauz.
1048.�� Kad pavasari pirmo reiz ara, tad jauni cilveki vakara ma�nijas cits citam
udeni acis ieliet, lai pie darba nesnauzot.
J. Rubenis, Ergli.
1049.�� Ja pavasari pirmo reizi aj_-_ vai lopus dzen ganos un labi nolejas, tad
snaudiens nenak.
A. L.-Puskaitis, K. Graudins.
1050.�� Kad pavasari pirmo reiz iet art, tad rumule zirgus un pa�sus arajus,
lai nesnauzot.
A. Gegeris, Vecpiebalga.
1051.�� Kad arajs pirmo reizi af, tas jalej, lai pie darba neaizmigtu.
1052.�� Araju vajagot rumelet, lai zeme mitra stavetu.
E. Gaile, Aumeisteri.
1053.�� Pirmo reizi kad gaja art vai aitas mazgat, leja udeni.
A. Irbe, Rujiena.
1054.�� Kad pirmo reiz iet art, tad vakara rumule un vara panta-
gu-
J. Upmalis, Laudona.
1055.�� Kas iet pirmo reiz art, tas jaaplej ar udeni un tam ja�dod vistas olas,
lai vasara sniegs nesnigtu.
V Briva Tevija, 1927. 183.
1056.�� Kad pie arsanas, ecesa�nas vai cita zemes darba zirgu judz, tad arklam vai
ecesai nebus prieksu uz ziemelu pusi atstat. Si puse ir tuksa un, protams, ari
lauks bus tukss. Vislabak griezt uz dienvidiem.
D. L. f. 188. 28.
1057.�� Ja afot beidzamas vagas gala nolust lemesis, tad arajam jamirst.
K. Olle, Mazsalaca.
1058.�� Kad pavasari beidz art, jaed biezputra, tad augs bieza labiba.
A. Liepins, Berzaune.
1059.�� Ja aparta zeme atri zust, gaidams lietus.
M. Leimane, Lubana.
1060.�� Ja uz lauka apot var dzirdet sitam majas pulksteni, tad bus laba
raza.
J. Viksne, Meirani.
Arsana sapni.
1061.�� Kad pa sapni ap jeb rok, tad tais majas kads mirs.
I. Bergmanis, 1862. g., Barta.
1062.�� Ja sapni ap zemi, tad ka�dam jamirst.
1063.�� Ja sapni redz arajus apam, tad kads no tuviniekiem mirs.
K. Meiers, Lubana.
1064.�� Kad sapni ap zemi, tad tas ir dobes (kapa) raksana, kupa zeme ap, ta
zeme dobe jarok.
1065.�� Ja sapni ap, tad kaps jarok.
1066.�� Ja sapni ap, tad bus ja�iet beres jeb kads maja mirs.
K. Jansons, Plani.
1067.�� Ja sapni redz zemi apam, tad araja majas kads mirs.
1068.�� Ja sapinis kads istabas tuvuma ap, tad tai maja kads mirs.
K. Jansons, �lani.
ARSINA.
1069.�� Arsinu nevar likt uz gul�tas, tad tur bus kads mironis.
N. Pilipjonoks, Asune.
AlSAS LIETAS.
)70. Asu lietu (p. p. nazi, cir�vi, zagi u. t. pr.) nedrikt turet ar aso; pusi uz
augsu, tad velns tur parcert kedes. [Sal. ieroci.]
M. Bridaka.
1071. Otram nevar davinat ne�kadas asas lietas, ka: nazi, cirvi, slenci, adatu u.
t. pr.
(Equisetum hie-
P. S� Rauna.
ASIE ASKI
male).
1072. Aso asku savarijumu lieto pret tusku (ascites).
M. Simins, Brukna.
1072a. No asajiem askiem sa�vara teju un to dzer, kad menes- starpas nostajas,
seviski no saauk�stesanas.
ASINIS.
I. Asinis visparigi.
1073.�� Slimums vienam no ot�ra kepas, kam �asins pret asini": vienadas asinis.
K. Jansons, Plani.
1074.�� Asins tecesanu var aptu�ret, izraujot matu un aptinot to ap kreisas rokas
mazo pirkstu.
1075.�� Asinis visatraki varot ap�turet, ja uz pusuma (retas) uzlie�kot zirnekla

tiklus.
1076.�� Asinis var apturet, ja uz ievainojuma uzliek zirnekla tiklu.
M. Drinke, Ranka.
1077. Asins apturesanai* der kalkis, smalks sukurs, kirsts udens, cukas zults,
pelastes pel�aski).
A. Aizsils, Lubana.
1078.�� Asinis var apturet ar pe�lasku lapam, kas tik smalki_1_ sa�berztas, ka
sula skist.
A. Aizsils, Lubana.
1079.�� Asins apturesanai iegrie�zumos lieto pelasku lapu sulu.jJa deguna tek
asins, tad nem pelks- kes saberz un iebaz nasis.
E. Vevere, Laudoia.
1080.�� Rudenos, kad cukas ka�vusi, ari asinis izlietojusi lietderi�gi.

Atdzisusas un sarecejusas ast nis novarijusi udeni. Novaritas asil nis sagriezusi
mazos gabalinos; Cuguna katla izkausejusi grustus cuku taukus, tad gabalinus
cepusif desmit minutes taukos, pieliekot pec vajadzibas sali, piparus un si�polus.
Pec tam poda lejusi saldu pienu tik daudz, kamer asins ga�balini apsegti un
varijusi stundas ceturksni. Ceptas asinis edusi ar maizi.
1081.�� Asina atturamie vardi ir sadi: �Asinsupe strauji tek, Liku�minus

metadama; Mila Laima, pa�steidzies Asinsupi apturet."
1082. Lai jaruna sadi putns skrien melnu asins putna spalvu asinis.
J. Davids, Biksere. LD 34108.
apturetu asinis, tad vardi: Liels melns pa gaisu, Pa zilu, juû, Izrauj no ta Un
noslauki Annai
A. Jansons, Kraukli.
1083. Asinis varot tvert ar sa�diem vardiem: �Melns krauklits gaisa skreja,
Asintinas pilinaja; Aizvepam vara vartus, Lai pilite nepileja!" Jeb: ,,Caur kalniem
upe tek, Likuminus metadama; Aiz�teceja mila Mara, Notureja strauj- upiti.'j
1084.�� Sveta lieta ir ta vaina, sveta liela ir ta diena, sveta lieta ir ta

(stunda (9 reizes jaruna).
1085.�� Melnais krauklis skrien pa dfeilo asins juru, asins skrienot pil piledams.
Kas tam krauklim ar tnelnu spalvu noslauka NN asinfe asinus.
1086.�� Starp kalniem straumite tek, likuminus mezdama; aizve�ram vara vartus, lai
straumite ne�iztek (mest krustu).
1087.�� Ja asinis tek, tad lai tas apturetu, jaskaita: �Musu Kungs Jezus Kristus
tapa krusta sists. Vi�na asinis pilet pileja, bet neteceja. Ieks ta varda Dieva ta
Teva '�(krusts), Dielta ta Dela (krusts) un Dieva ta SVeta Gara (krusts), Amen!"
K. Mulenbacha man.
1088.�� Ja sagiftetas asinis, tad vajag uzlikt govs meslus.
L. Ozola, Selpils.
II. Asinis sapni.
1089.�� Ja sapni redz maja asi�nis, tad bus lielas bedas prieksa.
P. S� Riga.
1090.�� Ja pa sapniem sev ie�griez un tek asinis, bus lielas sirdssapes.
L. Ozola, Riga.
1091.�� Ja sapni redz asinis, tad bus bedas, sirdssapes.
K. Jansons, Plani.
1092.�� Ja sapni asinis redz, tad bus sirdssapes.
M. Zaube, Riga.
1093.�� Ja sapni redz asinis, tad bus lielas zelabas.
1094.�� Ja sapni redz pie sevis asinis, tad bus lielas zelabas.
J. Krikis, Starti.
1095.�� Ja sapni redz asinis, tad bus lielas nepatiksanas.
A. Kondrats, Cesis.
1096.�� Kad sapni redz asinis, tad saka, ka tuvuma bus beres.
J. Rupjais, Asune.
1097.�� Kad sapni redz asinis te�kam, tad tas ir skade, ari teic, ka tas
zimejoties uz lietu.
1098.�� Ja sapni redz asinis, tad snigs sniegs.
M. Drinke, Ranka.
III. Asinslaisana.
1099.�� Asinslaisanu izdarija ve�ciem cilvekiem, kufiem ada veca un cieta un ta

tad ar ragu liksanu nevareja neka panakt. Asinslai- deji cirta ar blieti rokas
lielaja <l/.fsla. Dazreiz loti vecam cilve�kam nemaz nevareja asinu uzda-
l>ul un ta par velti sakapaja visas d/.islas.
K. Sarzants, Blidiene.
ASINS KAITE.
1100.�� Savaritas ozolu lapas un berzu tasites, ko vejs vedina, der cilvekiem pret
asins kaiti.
V. Strautins, Taurupe un Zelgauska.
ASINSZALES (Hipericum per- foratum).
1101.�� Asinszales tiek lietotas pie lopu slimibam.
A. W. Hupel, Top. Nach- richten, IV, 1798, 293.
ASS.
1102.�� Ratiem koka asi taisot, resno galu vajaga likt laba puse, jo citadi
rati neiet pa celu, bet skrien no ta nost.
1103.�� Ja ass karst, tad kads mile.
K. Pavasare, Valmiera.
ASTES ZVAIGZNE.
1104.�� Astes zvaigzne neesot uz laba, drizi vien varot pastavet, ka sini
gada [kad astes zvaigzne pa�radijusies] celsoties vai nu kaps, meris, bads, vai
notiksot cita kada liela nelaime.
Latv. Av. 1853. 149 (38).
1105.�� Manticigi cilveki prieca�jas, kad astes zvaigznei aste stav uz

augsu, jo tas radot uz labu.
Latv. Av. 1858. 143.
ATALS.
1106.�� No atala aitam noiet vil�na.
K. Jansons, Plani.
1107.�� No atala kumeliem utis metas.
K. Jansons, Plani.
1108.�� Ja atals aug atri, tad driz bus lietus.
71
Asinis � Atals
J. Rubenis, Ergli.
1109. Ja rudeni atals leni aug, tad rudzi velu sejami, ja atri aug, tad agri jasej.
ATBALSS.
1110.�� Atbalss esot velna atbilde un zobosanas.
1111.�� Kad no meza skaidra at�balss skan, tad bus labs laiks.
S. Gfiberts, 1688.
1112.�� Ja gans no rita govis dze�not kliedz un sis kliedziens talu

atbalsojas, tad bus jauks laiks.
I. Ozolina, Riga.
1113.�� Kad meza runajot atbalss stipri atskan, tad bus labs laiks.
R. Vucene, Lubana.
1114.�� Ja atbalss tali skan, tad ilgi bus sauss laiks.
1115.�� Ja vakara talu atbalss skan, tad rita bus labs siena laiks.
A. Upmanis, Jaungulbene.
1116.�� Ja atbalss talu skan, sauss laiks ilgu laiku bus.
E. Lideka, Lubana.
1117.�� Ja atbalss kliedzot talu un skaidri skan, tad laiks pastaves jauks.
M. Spilva, Druviena.
1118.�� Ja meza labi skan atbalss, tad sagaidams jauks laiks.
E. Cimbulis, Lauri.
1119.�� Ja talu atskan, tad bus labs laiks; bet ja tikai tuvu, tad bus
lietus.
72
1120.�� Ja meza kliedz un atbalss neatskan, tad bus drizi lietus.
A. Aizsils, Lubana.
1121.�� Ja atbalss nak no dienvi�diem, tad sagaidams jauks laiks, ja no

ziemeliem � tad slikts.
A. Aizsils, Berzaune.
1122.�� Ja vakara kliedzot atbalss skan ziemas puse, tad otra diena bus labs
siena laiks.
L. Pruse, Vecpiebalga.
1123.�� Ja vakara kliedz un klie�dziens atskan, � bus jauks laiks.
E. Melbikse, Virbi.
1124.�� Ja meza atbalss talu at�skan, tad bus jauks laiks.
A. Korsaks, Ezere.
1125.�� Ja talu atbalss skan, tad labs laiks bus ritu.
A. Uzane, Skujene.
1126.�� Ja vasaras vakara skali atskan atbalss, tad gaidams labs laiks.
K. Lielozols, Nica.
1127.�� Ja rita skali kliedzot talu atbalsojas, tad diena ir skaists laiks.
M. Skila, Nica.
1128.�� Ja vakara balss skali at�balsojas, tad nakosa diena gai�dams jauks
laiks.
A. Aizsils, Zilupe.
1129.�� Kad atbalsu dzird talu at�skanam, tad gaidams sauss laiks.
E. Lideka, Lubana.
1130.�� Vakaros kad sauc un me�za atskan, tad ziemu rita bus sals un vasaru
silts, miligs laiks.
Atals � Atbalss
J. Kikuts, Nica.
1131.�� Ja vakara atbalss dzidri skan, tad nakosa diena bus labs laiks.
A. Aizsils, Zilupe.
1132.�� Kad atbalss skan reita nu dinvydim vai nu austrumim, tad tu dinu byus
labs laiks; bet jo skan nu vokorim vai zimelim, tad byus slykts laiks.
P. Rubyns, Varkava.
1133.�� Ja izgajis lauka svilpj vai sauc un ja taluma atbalsojas, tad pec tris
dienam bus laika par�maina.
J. Banazis, Nica.
ATEJA.
1134.�� Ja ateja smird � bus at�kusnis; ja ne � sals gaidams.
Petersons, Ergeme.
ATKALA.
1135.�� Apkala zimejas uz sal�nam. Ja rudeni ir apkala, tad bus pavasara

salnas; ja ziemu � va�saras; ja pavasari � rudena sal�nas.
J. Vilnitiis, Jumurda.
1136.�� Kupa menesa diena ziema apgals list, tai pasa menesa diena rudeni ir
salnas.
1137.�� Kad ziema list atkala, tad vasara ap to pasu laiku gaidamas salnas.
J. Biksa, Daugmale.
1138.�� Ja ziemu atkala nenokust tai pasa diena, kad uznak, tad va�saru tai
diena bus salna.
K. Jansons, Plani.
1139.�� Kad atkala apkrit zem sniega, tad tas sniegs driz vien no�kusis.
1140.�� Ja prieks Ziemas svetkiem nolist atkala, tad nosals labiba.
1141.�� Ja ziema atkala list, bus auksts laiks.
1142.�� Kad ziema pirmo reiz ir atkala, tad pavasari taja laika ja�sej lini.
Lini tad labi izdodas.
E. Baltins, Raiskums.
1143.�� Kura datuma ir rudeni pirma apkala, tani datuma sejas laika jasej
lini. Tad tie labi izdo�das.
J. Avotins, Vestiena.
1144.�� Ja ziema biezi atkala list, � nakosa gada augs labi lini.
J. A. Jansons, Ramuli.
1145.�� Rudeni jaievero ta nede�las diena, kad pirma atkala nak. Tai nedelas
diena jasej lini, un tad vini labi paaugs.
1146.�� Ja atkala rudeni turas il�gak par dienu, tad kartupeliem no�sals
laksti.
K. Jansons, Plani
ATKUSNIS.
1147.�� Ja atkusa bijusi un koku zaros piesalst pilites, tad vel pec tam bus
kada atkusa; bet ja za�rini paliek tiri, tad nekusis.
J. Rubenis, Ergli.
1148.�� Ja rudeni atkartojas at- kusas, tad bus nenoteikts pava�saris.
K. Rasa, Kalnamuiza.
ATLAIDAS.
1141). Katrai katolu baznicai Latgale ir savs patrons, aizbildnis. Attieciga

patrona diena noteikti sini draudze ir svetdiena un baz�nica svetki ar atlaidam.
Atlaidas nozime greku piedosanu tiem tici�gajiem, kas piedalas sajos atlaidu
svetkos. Atlaidu svetdienas pie baznicam salasas daudz ubagi, ko bagatigi apdavina,
lai ubagi skai�titu patarus gan par mirusajiem, gan ari par �lzivo dazadam
vaja�dzibam. Agrak davanas devusi ne tikai nabagiem, bet likusi ari upu�rus baznica
uz altariem no visiem razojumiem. Tos upurus pane�musi baznicas apkalpotaji. Tadas
atlaidas saukusi ari par meitu tir�giem, jo tur sanakusi ari jauni laudis, kas tur
satikusies un sav�starpeji tuvojusies.
B. Erina, Latgale.
ATMATA.
1150.�� Atmata jaar Veqa menesi, jauna menesi arta zalo.
ATNADZI.
1151.�� Kam rokam plist ta sau�camie atnagi, tas rokas ir bazis svesa kabatas.
1152.�� Ja pirksta valni atskabar- dojusies, tad vajaga ar nazi tris reizes par
valniem krustaniski par�vilkt, tad atskabardas izput.
J. Rubenis, Ergli.
11 i.'t. Ja grib, lai neaugtu atna�dzi tad ar naza asmeni japarvelk Ins n i/cs
krusts par nagu, un tad alnadzi neaugs.
1154.�� Ja nagiem atnadzi plist, tad vajaga uzgriezt krustu uz na�ga. Vairak
neplisis.
V. Priedite, Malpils.
1155.�� Atskabargas var iznidet, uzgriezot nagu valnisiem 9 krus�tus un piesaucot

ta cilveka vardu, kam kaiti grib atdot.
ATRAITNE.
1156.�� Viram nomirstot, atrait�nei vajaga cepuri azote turet, lai drizaki bedas
parietu.
P. Zvirgzdins, Marciena.
1157.�� Kad sievai nomirst virs un ta grib vel preceties, tad tai pec tam, kad
iznes zarku, japanem vira cepure, jauzliek tur, kur zarks stavejis, un jaapsezas
tai pasa vieta.
K. Corbiks, Valgunde.
1158.�� Lai atraitne dabutu driz sev citu viru, tad vinai, braucot majas no vira
berem, vajag uz�gerbt mirusa vira drebes.
A. Korsaks, Ezere.
1159.�� Ja atraitne grib atkal pre�ceties, tad lai vina atsestas uz ta benka, no
kura pasulaik tiek no�nemts mirusa vira zarks, kad to ved uz kapsetu. Uz benka
sedot, vinai jaapauj kajas un tad, baltu lakatinu roka turot, jaiet tris rei- res
pret sauli ap beru zirgiem un, pie apausiem turot, japaved zirgi kadus solus uz
prieksu. Tad at�raitnei drizuma radisies precinieki, ar kuriem runajot, vinai jatur
bal�tais lakatins roka.
ATRAITNITES (Viola tricolor).
1160.�� Atraitnites jeb barenites der teja kasum.
1160a. Ar kazu pienu savaritas atraitnites dod maziem berniem pret klemmi.
1161.�� Ziedosais stads pie latvie�siem lietots pret adas slimibam un par
asins tirijamo lidzekli.
E. Birzmanis. Latv. arst. stadi, 1897.
ATRADUMS.
1162.�� Ja uz cela atrod kadu no�zaudetu lietu, tad bus laime.
J. Jurevics, Kruku pag., Sau�lu apr., Lietuva.

1163.�� Ja redz ko zeme nokri- tusu, lad nevajaga gapam paiet, bet pacelt, jo
la ir laime.
A. Uzane, Skujene.
1164.�� Zeme atrastas mantas ja�sanem caur kajstarpu, tad neme�jam nekas
launs nenotiek. (Ja manta bijusi apburta.)
V. Hazena, Nitaure.
1165.�� Atrastu mantu greks pa�luret. Atradejam janopusas.
K. Jansons, Plani.
ATRAUGAS.
1166.�� Ja pec esanas atraugajas, tad citu gadu vel edis.
1167.�� Ja edot atraugajas, tad nakosu gadu vel edis turpat.
E. Lideka, Lubana.
1168.�� Kad edot atraugajas, tad tas nozime, ka edis vel nakoso gadu.
E. Bukava, Riga.
1169.�� Kad edot nak atraugas, tad pec gada atkal tai pasa vieta edis.
1170.�� Kad atraugas nakot, tad nakosa gada vel edisot turpat 1111 to pasu
edienu.
H. Skujins, Smiltene
1171.�� Kam pec esanas uznak at�raugas, tas edis ari vel drosi na�kama gada.
St. Kokins, Aglona.
1172.�� Ja pec esanas atraugajo�ties, tad pec gada vel tai pasa vieta edisot
vai dzersot.
1173.�� Kas paedis atraugajas, tas nakosa gada tai pasa vieta atkal to pasu
edis.
K. Jansons, Plani.
1174.�� Kad edot uznak atraugas, tad vairs nav jaed; ko vel ed, tas tiek
velnam.
,1. Rubenis, Ergli.
1175.�� Ja atraugajas paedis, tad citu gadu vairs needis tai vieta.
E. Lideka, Lubana.
1176.�� Ja edot atraugajas, tad citu gadu vairs needis. *
1177.�� Ka tu essi un tev raus atpakal tu esonu, itei pizimej, ka pi tevis

uz pusdinim byus svess cvlvaks, kurs reizja ar tevim ess pusdinus.
V. Podis, Rezekne.
1178.� Ja needusam cilvekam nak atraugas, tad rados kads mirs.
1179.�� Kas needis no rita atrau�gajas, bej-u maizi dabus.
K. Jansons, Plani.
ATSESANA.
1180.� Cits, kad kaimins jau iesa�cis set, vinam paka] atsej, un kad jau kaimins
nobeidzis, tad vel sa�va tiruma kada sturiti atsej, tad no vina laukiem visa
svetiba zudot un nakot pie sa laukiem.
1181.�� Sejot nevajaga apset visus laukus, bet atstat kaut nelielu ga�balinu
neapsetu, kamer kaimini nav beigusi set. Tad tik jaapsej ari atstatais tiruma
gabals. La�biba tur, zinams, izaugs maza un slikta. Kad nu Dievs to redzes, vins
apzelosies par to saimnieku un dos tam uz citiem laukiem labu razu. Gadas, ka no
div' kaiminiem ne viens, ne otrs negrib pirmais beigt sesanu, baididamies, ka laba
raza nepariet otra puse. Labs zi�natnieks tomer nebaidas no otra atsesanas. Vins
drosi iet uz savu tirumu un izliekas, ka nemaz neie�vero, vai otrs nepaliks
pedigais. Tuvu pie beigam vins aptur ara�jus un aizsien seklas maisus, it ka jau
butu visu apsejis. Bet tad vins apgriez pedejo maisu, pargriez tam dibenu, ieber
atlikusos gradus se�tuve un apsej pari palikuso tiru�mu galu. Ta nu laba raza
pariet ii/ pirma saimnieka laukiem, bet otrajam paliek tuksi tirumi.
76
118'2. Kad visus laukus apsej, tad katlam laukam kadu sturi at�staj neapsetu. Kad
visi kaimini ir apsejusi un nevienam nava vairs jasej, tad tas saimnieks, kas
lau�kam sturi atstajis neapsetu, iet to apset; kas pats pedejais sejot uz ieprieks
atstata zemes gabala, to sauc par atsejeju. Jo kas izdarot atsejibas, tam augot
visvairak la�bibas un labaki par kaiminiem.
1183.�� Vel tagad luko dazi saim�nieki un visvairak kalpi viens ot�ram seju parset.
Kad gadas vai�rak sejejiem katram sava tiruma ta set, ka viens otru var redzet, kas
tad beidzamais paliek sejot, ta seja bus labaka, augligaka. Kas nu parsesanai tic,
tas nogaida, ka�mer visi beigusi set un jau aizga�jusi uz maju, tad vins nemot
seklu un, skriedams par savu tirumu, iz�sejot vel kadas saujas un jutoties laimigs,
ka visu citu sejeju laime un vinu tirumu augliba sanaksot sa tiruma.
Balss, 1878. 23.

\
1184.�� Senak saimnieki lukojusi cits citam labibu noset. Kad viens izgajis, tad
otrs ari steidzies set, bet vilcinajies, lai varetu noset.
J. Zakitis, Lauitere.
1185.�� Senak saimnieki esot cits citam nosejusi. Kad viens izgajis set, tad otrs
steidzies tiruma un nosejis sev. Pirmais, to ieraudzi�jis, apgazis setuvi un
parmetis krustu. Tas ir pret svetibas aiz�nemsanu.
K. Straubergs, Br. Zeme, 1934. 31. dec.
ATSLEGA.
1186.�� Ja atslega pazud, tad tas nevajaga meklet, jo vina pati at�kal atradisies.
Atraugas � Atslega
M. Bilensteine, Dobele un Jelgava.
1187.�� Ja zeme dabu atslegu, tad atradejs dabus mantojumu.
P. Zeltina, Riga.
1188.�� Kad atrod atslegu, tad bus laime.
1189.�� Ja meita atrod atslegu, tad ta tiks par saimnieci.
A. Veckalne, Dreilini.
1190.�� Kod nugaisynuosi atslagu, tod itei pizimej, ka draugi tevi na- iradz
un nagrib ar tevim voduot nikaidvs draudzeibys.
V. Podis, Rezekne.
1191.�� Ja ar atslegas cauruminu svilpj, tad ausis sap. [Sal. glaze, pudele.]
P. S., Rauna. K. Jansonis, Plani.
M. Vilcina, Pope.
1192.�� Ja pus caur durvju atsle�gas caurumu, tad ausis sapj.
Alksni's-Zundulis, Naudite.
1193.�� Atslegas cauruma nedrikst pust, lai zobi nesapetu.
N. O/.olinS, Grostona. K. Bika, Gaujiena.
1194.�� Ja ar atslegu svilpe, tad iniez gulta.
M. Eglite, Valka.
1195.�� Ja atslegas cauruma pus, tad velns nak majas. [Sal. svilp�sana.]
V. Hazena, Nitaure.
1196.�� Maziem berniem nav ja�pus atslega, tad gruti gramatu ie�macities.
R. Kalnins, Lubana.
1197.�� Bernam nedrikst dot ar atslegam speleties, tad vinam gruti iemacities
runat.
A. Kabuce, Bulduri.
1198.�� Ja atslega pusot, tad zag�lus saucot majas.
Lejasciems.
1199.�� Kad caur atslegas cauru�mu skatoties, tad paliekot akls.
K. Streidins, Velki.
1200.�� Pa atslegas caurumu ne�drikst skatities, tad paliek akls.
P. Zeltina, Ikskile. J. Trei- manis, Berze.
1201.�� Pliku atslegu nevar likt uz pliku galdu, tad bus stridi un nemieri
maja.
Ciritis, Riga, no A. Bilen�steina rokraksta.
1202.�� Atslegu nedrikst likt uz galda, jo tad tani maja valdot vienmer
nemiers.
1203.�� Atslegas nevaiga uz galda likt, jo tad jakildojas.
M. Velvele, Straupe.
1204.�� Atslegas nedrikst likt uz galda, tad majas naids celas.
1205.�� Ja uz galda liek atslegu, tad izcelsies stridus. [Sal. cepure.]
1206.�� Neliec nekad atslegas uz galda, jo tas nozime, ka bus kilda.
P. Jaunzemis, Nica.
1207.�� Ja atslegu liek uz galda � maja sanistas.
H. Augstkalne, Ogre.
1208.�� Kad atslegas uz galda liek, tad naids maja.
M. Druge, Ligatne.
1209.�� Uz galda nedrikst likt at�slegu, tad maja jabaras.

Fr. Vavere, Riga.
1210.�� Ja noliek uz galda durvju atslegu, lad bus stridus.
V. Rozite, Salaspils.
1211.�� Ja uz galda atstaj atsle�gas, tad bus maja nesaskanas.
1212.�� Atslegas nedrikst uz galda stavet, tad majas dumpis un nesa�ticiba.
M. Auzina, Riga.
1213.�� Atslegas nedrikst turet uz galdauta, tad iznak stridus.
1211. Nekadu atslegu nedrikst liki uz galda, tad esot jastridas.
G. Pols, Bauska.
1215. Atslegu nedrikst likt uz galdu, tad dzimta bus nesaskanas.
1210. Atslegas nedrikst uz galda likt, tad strids majas. _v_
A. Kabuce, Bulduri.
1216a. Atslegas nedrikstot skan�dinat, tad saucot zaglus.
Ja bernam liek pagalvi atslegas, tad vins bus kaupmanis.
M. Eglite, Valka.
Ja mazam bernam dod atslegu ko dzivot, tad vins par krampu lauzeju izaug.
K. Jansons, Plani.
12lll. Ja jaungada laimes lejot izlejas atslega, tad nakosa gada Ints daudz maizes.
78
1220.�� Ja saimniecei pazud at�slegas, tad vinai mirs kads berns.
E. Priedina, Renda.
Atslega sapni.
1221.�� Ja meita sapni atrod at�slegu, tad vina klus par saimnieci.
1222.�� Ja sapni redz atslegu, tad par citiem valdis.
ATSPOLE.
1223.�� Kad audejam nokrituso atspoli padod, tad atrod putninu ligzdinas.
G. Stankevica, Aderkasi.
1224.�� Ja auzot nokrit atspole, tad tas, kufs to pacel, atradis va�sara
putninu ligzdas.
V. Duka, Vidzemes Maliena.
ATSVETE.
1225.�� Atsvetes nedela nedrikst veleties.
M. Igaune, Galgauska.
ATVASES.
1226.�� Atvases janogriez veca menesi; jauna menesi grieztas tas sanemas
un aug vel specigak.
L. Viksne, Talsi.
ATVADISANAS.
1227.�� Atvadoties nekad nedrikst sniegt kreiso roku, citadi aizdod savu tas
dienas laimi.
1228.�� Ja kads saka divreiz ar dievu, tad vins driz mirs.
\l siena � Atvadisanas
J. Skara, Jaunpiebalga.
ATZIDENIS.
1229.�� Atzideni, tadi berni, kas tai laika, kad mates kruti ziz, ir kadu dienu,
kadu nakti nezidinati iztikusi. Varot tulin, tiklidz kadu labu lopu redzot, to
noskaust, ja sakot: �Kas tas par brangu!" Pec tiem vardiem lopam lecoties lek�me
(vaina).
Brivzemnieka krajums, Laz�dona. LD VII, I, 687.
1230.�� Kad mate, atstadama ber�nu maja, ipasi ar pirmo bernu, paliek kaut kur
diena par ilgu, ta ka gailis vinu tur aizdzied, un tad zida pec tam bernu, tad tads
berns tiek par atzideli, kam tik launas acis, ka tiklidz tas paska�tas savam acim
uz kadu bernu, tad tas negul par nakti, tiek bis�tami slims u. t. t., kad atzidelis
paskatas uz lopu, ari tas nostaj est, nikst, kamer beidzas. Gudras sievas prot
sastadit zales ari pret kaitem, kas celusas caur atzideli.
S. Novickis, Ilukste.
1231.� Ja bernam dodot kruti pec pusnakts, apm. ap pulksten 1 vai 2, kad ieprieks
no pusdienas vai rita nav dota kruts, tad tas topot atzidenis, kupa savada ipasiba
esot skaudigas acis. Tam esot speks skatoties vien noskaust otram, ka ari citu
mantu, seviski lopus; labi�ba tad neaug, lopi nikst.
K. Mulenbacha manuskripts, Bebri.
1232.�� Bernu nedrikst atstat bez zidisanas no saules lidz saulei vai ari no
gaismas lidz gaismai, cita�di izaugs par atzideli.
1233.�� Ja mate savu kruts ber�nu 12 stundu gapu laiku nav zidi�jusi, tad berns
izaug par atzindeli, ar launajam acim.
V. Kancans, Asare.
1234.�� Ja mate, kupai mazs berns, parnak kadreiz majas tikai pec pusnakts un
tad edina bernu, berns izaug mulkis un liels skaugis.
1235.�� Ja mate ir beigusi dol bernam kruti, tad pec 12 stundam to vairs
nedrikst atjaunot, jo tad tads berns, kas kruti baudijis, iz�augot liels ar launu
skatu: ko uz�skata, tam kada nelaime notiek.
1236.�� Tas, kas tris gailu nav apzidits, tam launas acis, nedrikst laist pie
berna.
1237.�� Par atzideli ar launam acim topot tads berns, kam mate skraidule, biezi
vien ir prom no majas un tadel kadreiz ir iedevusi gandriz aizdegusu krutu.
K. Mulenbacha manuskripts, Mengele.
1238.�� Ja mate mazu bernu zida tris gadi, ta ka sini zidisanas laik�meta liela
piektdiena atkartojas tris reizes, tad no si berna izaug cilveks ar burvja spejam.
R. Suberts, Bramberge.
1239.�� Kad tris lielas piektas berns zidits, tad tas var ikkatram noteikt, ko
vins grib.
1240.�� Nelabas acis ir cilvekam, kups no mazotnes ir bijis atzidi- nats. Ko vins
novero � cilveku vai lopu � nobrina jeb uzslave un t. m. 1. � tas saslimst, vai ari
tam cits kas launs notiek.
A. Cirsis, Kalupe.
1241.�� .Iii mate zidu pirmo bernu, kud juu otrs ir atkal ceribas, tad pirmais
paliek par atzideni un ir (oli skuudigs. [Sal. berns, apzidits berns.]
1242.�� Ja no kruts noskirts berns vel zagsus pupu dabun, tam lielam ir
skaudigas acis.
K. Jansons, Ziemere.
1243.�� Ja lopu apbrino atzidelis, tad lops izkalst.
AUDEKLS.
1244.�� No Lieldienas lidz Jurga dienai nevajaga mest audeklu; ja to dara,

tad vilks staiga pa setu un ganibu, jo svetais Jurgis vairs ne�sarga.
T. Beca, Preili.
1245.�� Audeklu vajaga aust ve�ca menesi, tad krekli ir miksti; ja auz jauna
menesi, tad krekli ir cieti un tur aug blusas.
A. Salmans, Balvi.
1246.�� Audekli un citi darbi ja�sak veca menesi, lai need kodes.
H. Lielozols, Nica.
1247.�� Vaca menesi juotaisa au- dakls, lai labi varatu aust. Bet jo jauna,
tad slikti auzas.
T. Beca, Preili.
1248.�� Kad vacs meness grizas par jaunu, tad navar mest audak- lu, jo
auzut un risut pynas un grizas. Slikti aust un rist.
T. Beca, Preili.
1249.�� Jauna menesi audekli ne�skere, jo busot nestiprs.
1250.�� Audekls jaauz jauna me�nesi, tad vins bus stiprs.
A. Aizsils, Lubana.
1251.�� Audekls nav jasak pirm�dien, jo tad tas nebus labs.
L. Beke, Madona.
1252.�� Audeklu skerejot, grie�zot augsa tikai otrdienas, ceturt�dienas un

sestdienas.
1253.�� Audekls jaiesak skeret un aust sestdiena, tad driz skirme- jas.
K. Jansons, Skulte.
1254.�� Audeklu nedrikst piekt�diena uzlikt, tad tas auzot griezas.

1255.�� Tirgus diena nedrikst mest audeklu, tad audekli griezas un

raustas auzot ka laudis tirgu.
I. Indans, Garsene.
1256.�� Kad audekls uz stellem uzgriezts, tad tulin jaattaisa rie- kums,
lai audeklu var driz noaust.
K. Jansons, Plani.
1257.�� Kad audeklis ir uzgriezts uz stellem, tad vajag beigu galu parmest
par bomi, lai atrak no�austu.
A. Kondrate, Lenci.
1258.�� Lai audeklu varetu viegli noaust, tad, to sakot, jasaka: �Lai nu
platas ka vilka zaunas, ka jau�nu meitu brunci!"
E. Laime, Tirza.
1259.�� Uzsietam audeklam pir�mo verienu vepot saka: �Izskiries, ka Riga, ka

Cesis, ka vira mates zaunas!"
K. Jansons, Plani.
1260.�� Kad audekls uzgriezts uz stellem, tad trisreiz jasit uz veldenes,
atlaizama koka, un jasaka: �Need dau, neguli ilgi!" Tad au�deklu var driz noaust,
un vins ne�nem daudz skeru ieksa.
K. Jansons, Skulte.
1261.�� Kad audeklu uzgriez uz stellem, tad griezamo koku spiez zem stellem un
saka: �Neguli ilgi, need daudz!" Tad atri noauz.
K. Corbiks, Burtnieki.
1262.�� Kad audekls sanitits, tad pedejam gangam janogriez mazgls un jaaizsviez
pa vejam ar sadiem vardiem: �Veja mate, se tev nesek�mes, dod manai matei sekmes!"
K. Jansons, Skulte.
1263.�� Kad jaunu audeklu uz�velk un sak aust, tad saka: �Berni, pasauciet
platbiksi (leiti), lai ie�nak!"
1264.�� Audeklu velkot, nedrikst micit: labdien.
1265.�� Ja, audeklu metot, svess cilveks ienakot kajas augstu cel, lad auzot
dzijas labi lec.
M. Skila, Nica.
1266.�� Ja ienak virietis ar pa- i icn roka, audeklu metot, tad Irflkst auzot
dzijas.
1267.�� Audeklis, apmests veca d/ive, parvedot uz jaunu �skimins" jnparsledz ar

atslegu, lai pie ausa- iims nevarzatos.
V. Mikelans, Asare.
1268.�� Tai diena, kad saimnie�ces uzvelk audeklu uz stellem, va- iii biezu
putru, lai audekls butu ItlPKH,
\Vttclumtliche Unterhaltungen, 1805.277.
1269.�� Kad audeklu uzvelk uz stellem, tad majniekiem vajaga biezu putru
est, lai audekls butu biezs un stiprs.
J. Petri, Neuestes Gemalde, 1809. 480.
1270.�� Kad veveris iesak audek�lu aust, javara biezputra un jaed, lai
audekls butu biezs.
1271.�� Kad audekls noausts, ja�vara biezputra, lai audekls butu biezs.
M. Pelece, Cirsti.
1272.�� Pec audekla noausanas vajaga varit biezputru, tad noaus�tais

audeklis bus biezs un stiprs.
K. Bika, Gaujiena.
1273.�� Kad audeklu beidz aust, javara biezputra, lai butu biezs audekls.
E. Laime, Tirza.
1274.�� Kad audeklu pabeidz aust, tad vajaga biezputru varit, lai audeklis
ir labi biezs.
K. Lielozols, Nica.
1275.�� Kad noauzot audeklu, tad vajagot varit un est biezu putru, lai
audeklis butu stiprs un biezs.
1276.�� Kad nobeidz kadu au�deklu, tad javara biezputra, lai drebe butu
bieza un stipra.
V. Ozolina, Laubere.
1277.�� Kad beidz audeklu aust, jaed biezputra, tad audekls bus biezs.
E. Skamele, Kalncempji.
1278.�� Kad beidz aust audeklu, tad javara biezputra, tad biezs au�deklis.
A. Braka, Meirani.
1279.�� Kad audekls noausts, tad ja< <1 bieza pulra, lai valkajot tas
nepaliek skists.
K. Jansons, Plani.
1280.�� Kad audeklu beidzot aust, tad klucku putra javarot, jo tad varot
vairak gabalu izsut.
1281.�� Kad beidz aust audeklu, tad ir javara klimpu putra, lai tiek daudz
gabalu.
A. Jugane, Belava.
1282.�� Kad audeklu beidz aust, javara kluci, lai iznaktu daudz gabalu.
1283.�� Mamina (kartupelu biez�putra) jaed pie auduma nobeigsa�nas.
A. Bundza, Kiegeli.
1284.�� Audekla plauki jaaiznes uz naburga majas setu un jasaka: �Se jums
nesekmes!"
K. Jansons, Plani.
1285.�� Audekls jabalina veca menesi, tad labaki izdodas.
E. Gailis, Trikata un Rujiena.
1286.�� Dzijas un audekli jabali�na veca menesi, lai zalumi iziet.
K. Bisa, Vijciems.
1287.�� Audeklus vajagot balinat veca menesi, tad izejot zalums.
A. Krumina, Valka.
1288.�� Audekli balojas tikai lidz rudzu ziedam, velak vairs ne.
E. Laime, Tirza.
1289.�� Rudzu zieda audekli ne- balojas.
82 Audekls
E. Laime, Tirza.
Audekls sapni.
1290.�� Audekla skeresana sapni aizrada, ka tals cels prieksa.
P. S., Rauna. K. Jansons, Plani.
1291.�� Ja redz sapni, ka strada ar audeklu, tad cels prieksa.
1292.�� Ja sapni auz audeklu, tad prieksa stav tals cels.
K. Meiers, Lubana.
1293.�� Ja sapni redz audeklu auzam, tad cels prieksa. Ja audekls gars �
gaps cels, ja iss audekls � iss cels.
1294.�� Kad sapni audeklu auz, tad driz bus jastaiga pa garu celu (ka pirmak
kungu gaitas vai uz Rigu, Pernavu vai poliem u. c.).
1295.�� Ja sapni velk audeklu, tad bus tiesas celi.
1296.�� Sapni auz audeklu uz ga�ru celojumu.
1297.�� Ja sapni auz audeklu, tad bus gars cels prieksa.
1298.�� Ja sapni redz audekla ba�kus, tad bus tals cels.
M. Zaube, Riga.
AUGI.
1299.�� Cik dazadas krasas ir au�giem, tik dazadas ir ari vinu ipa�sibas.
� Augi
S. Guberts, 1688.
AUGLA NODZISANA.
1300.�� Tam nolukam cel smagu�mus, kacas augsti, dzej_-_ Vaczemes kadika
(meitu koka jeb platpaeg�la) ogas; savara ziemas lapinas un dzel_-_ sataisitas ar
spirtu, esot labs lidzeklis; dzej_-_ alu savaritas rau�das; dzel" saujamo pulveri
ar cu�kas taukiem.
1301.�� Pieguletam meitam kajas jasilda, lai auglis tam iznikst.
K. Jansons, Plani.
1302.�� Pieguletam meitam raugs |ad/( | , lai auglis tam iznikst.
K. Jansons, Plani.
_v_ 1303. Pieguletam meitam vedera gala karsti pelni jaliek, lai aug�lis tam
iznikst.
K. Jansons, Plani.
1301. l ai iznicinatu digli, ma�tes agrak esot dzerusas olas mizu.
1301� Pieguletam meitam pe�tersili lad/el_-_ , lai auglis tam iz�nikst.
K. Jansons, Plani.
^ 1300. (ilutai meitai kuila pauti jaed, lai auglis nobeigtos.
K. Jansons, Vijciems.
1307.�� Meitam, kas sev miesas augli (bernu) grib nodzit, sals ude�ni kajas
jasaute, kumelinu teja ja- il/e| un jasviedrejas.
J. Jansons, Plani.
AUGLI.
1308.�� Pirmo reiz jaunus auglus odot tris reiz janosplaujas, lai me- i is
nepielip.
1309.�� Kad pirmo reiz edot jau�nus auglus (ogas, saknes, senes u. c.), tad varot
veleties tris velesa�nas. Ja tad tris reizes nosplaujo�ties, tad tai gada velesanas
piepil�doties.
A. Vaskis, Tukums.
1310.�� Ja daudz darza auglu, tad gaidama slikta labibas raza.
K. Meiers, Lubana.
1311.�� Pirmo reiz edot jaunus auglus vajagot iedomaties kadu ve�lejumu, jo tas
piepildoties.
J. Jirgensons, Ada/i.
1312.�� Auglu kokus un ogulajus vajaga destit tikai pilna menesi, tad vini bus
pilni ar augliem.
J. Simbruks, Bauska.
1313.�� Ja koki uzzied velu vasa�ra, tad nakama gada tie dod maz auglu.
AUGONS.
1314.�� Ja zemniekam piemetas augoni jeb citi izsitumi, tad visi do�ma, ka tas
nak no kadas launas vietas, seviski pie upem, kur vini sedejusi jeb gulejusi. Tad
nu visi aiziet uz to vietu un nokasa lai drusku sudrabu no naudas jeb sakts.
A. W. Hupel, Top. Nn.li richten I, 1774. 154. IV, 17Ml. 207.
1315.�� Ja otram cilvekam ir

kads augons, vai cita kada adas vaina, tad nedrikst par to brinities, citadi si
vaina pasam pielips.
1316.�� Ja redz pirmo reiz kadu izsitumu, tad jauzsplauj, lai noiet.
83
Augla nodzlSana � Augona
L. Strute, Skibe.
1317.�� Kad aug augoni, tad ja�nem metala naudas gabals, jaap�velk ap augonu un
nauda jasviez projam. Kufa tiesa nauda iekrit, pie ta si slimiba pariet.
E. Lapina, Vestiena.
1318.�� Augoni un rozes jariebj ar saktu un mironu kauliem.
A. Aizsils, Lubana.
1319.�� Augoni noiet, ja saspaida ar tris akmeniem tad, kad meness vai saule
aptumsojas, un aizsviez atmuguriski.
E. Jepe, Palsmane.
1320.�� Jauzmekle istabas siena kads zars. Ap so zaru jaapvelk ar pirkstu 3

reizes pa saulei. Pec tam ar so pirkstu japiesit pie augona, tad tas iznikst.
A. Aizsils, Lubana.
1321.�� Augonus vajagot apspai�dit ar kaut ko edamu un atdot ka�dam kustonim, tad
augoni izzudot.
1322.�� Kad augons ilgi struto un negrib aizdzit, tad to vajaga dot sunim
nolaizit.
K. Milnus, Zeime.
1323.�� Augonu nodzen, ja to dod sunam nolaizit. [Sal. ievaino�jums.]
M. Navenickis, Zasa. M. Ozo- le, Stopini. V. Runika, Sku�jene.
1324.�� Ja augons uzmeties, vins jaapspaida ar maizi un jadod su�nam, tad noiet.
1325.�� Augons iznikst, ja to ap�spaida ar kreisas rokas ceturto pirkstu, zelta

rinki.
84
K. Jansons, Plani.
1326.�� Ja esot kadam augons kada vieta, tad vislabakais un de�rigakais lidzeklis
esot: vilkt ar ra�ditaja pirkstu krustus uz vainigas vietas un skaitit: �Mans
vilcins ruc, mans vilcins duc, mans vilcins klibu kaju. Kas dziedinas tev vaju? Ja
nelidzes, tad neskades, tad to�mer vilka nesmades."
A. Skuja, Malupe.
1327.�� Augonim, milzumam u. t. t. vajag apvilkt tris reizes ar ada�tinu apkart,

tad neaug talak un klust vesels.
1328.�� Kam augons aug, tam tas no rita jaapsplauda, kamer nav ar kadu
sarunajies.
K. Jansons, Trikata.
1329.�� Lai nodzitu augonu, tad tas jaapsmere ar loga svidumu.
1330.�� Ja kads saslimis ar augo�niem, tad to var izarstet barojot ar pelavam.
K. Zilbers, Mengele.
1331.�� Augoni noiet, ja diega ie�met tik mezglu, cik augonu, un to diegu noliek
savos meslos.
K. Jansons, Plani.
1332.�� Augoni var izarstet, ja pataisa raibu kocinu, ar vinu ap�spaida slimo
vietu un nomet to uz krustceliem. Kas pacel raibo koci�nu, tam piemetas augons.
Augons
1333.�� Ja ir kads augons, tad ja�uzmekle kads vecs lopa jeb cilveka kauls,
jaberz ar to slima vieta ta�da laika, kad menesis dilst, un tad kauls ar ziedu
atkal janosviez. Bet ja ar to kaulu jau kads ir dziede�jis savu kaiti, tad otrs
dziedetajs ilaluij vel pirma dziedetaja kaiti klBt
K. Brivzemnieks, 1881. VI, 195.
I .'184. Ar mirona kaulu vajag bez saules apriebt augoni, tad tas atri izput.
1336. Vecus augonus var no- �l/il, ja tos tris ceturtdienas vaka- i iis bez saules
apspaida ar maitas kaulu.
E. Zommere, Rauna.
1330. Kam ir augons, tam ja�iet meza un ar div cirtieniem ja�nocert kadam kokam no
ziemela puses skaida, ar kupas iekspusi ja- l>ei/e slima vieta. Skaida jacert
ti�ku i ii i div cirtieniem. Ja neizdo�das pie viena koka, var iet pie ot�ra koka.
I Brivzemnieks, 1881. VI, 195.
I.'I.'IV Augonu var izdziedet, ja li. >i' ipnidu ur alslegu.

I Mrlvzcmnlcks, 1881. VI, 195.
1338 ,la kadam ir augons un un'i <l/ii.l liaznicas pulkstenu zva- mim. lad
augons aug lielaks.
I' S., Rauna. K. Jansons, Plani.
13311. Kam trumi augot, tam lai,iii diena jainazgajoties avota un, atpakal
neskatoties, jasteidzo- I ies maja, tad trumi beidzoties augi.
A. Lerchis-Puskaitis, Talsi.
L. P. V. 300.
1340.�� Augoni jamazga ar auk�stu udeni, kupa izkausets sals, tad tie drizak
iznikst.
A. Aizsils, Lubana.
1341.�� Kad uz sejas ir augoni, lad jaiet kaiminu plavas rasa kai�lam vartities.
I. Melngalve, Melluzi.
1342.�� Uz augona jaliek zaka ada, tad augons ka mucin nomu�kot.
K. Jansons, Plani.
1343.�� Dilstosa menesi, mene�sim spidot, janogulstas uz mugu�ras un jagrabj

ar rokam pec smil�tim jeb kadiem mesliem, kas tik rokas gadas, un ar to jaapspaida
augons, sakot sadus vardus: �Kam jaiznikst, tam jaiznikst; kam japa�liek, tam
japaliek!" Ta var izdzie�det vecu-vecos augonus.
E. Zommere, Rauna.
1344.�� Augonam liek virsu sil�kes, vardes vai zurkas adu.
K. Jansons, Plani.
1345.�� Uz augona jaliek jela pe�les ada.
K. Jansons, Plani.
1346.�� Uz augoniem jauzliek pe�les ada, tad izput.
1347.�� Vajagot cuskas adu uz�likt uz augona, tad augonis noejot.
1348.�� Augonus nodzen smeri- jot ar saceptam pelem.
A. Berzina, Aloja
1349.�� Kad uzsitusies augoni, tad vajaga peles nodirat, galu i/ cept un
apest, bet adinu vel siltu uzklat uz augona, tad atri sadzis.
1350.�� Ja kadam ir augons, tad tam nezinot vajaga iedot izceptu peli; tad
augons izput.
A. Salmans, Balvi.
1351.�� Kam augons, tam nezi�not jaiedod peles gala.
K. Jansons, Plani.
1352.�� Augonu var aizdzit, kad ed ceptu peli.
A. L.-Puskaitis.
1353.�� Lai augonus varetu no�dzit, tad vajaga nokert zurku, sa�dedzinat to
un zurkas pulveri ie�dot slimajam.
E. Zommere, Rauna.
1354.�� Ja kadam metas augoni, tad to var izarstet ta: Jadabu pele�ni bez
spalvas un acim, jasakalte un jasaberz pulveri. Sis pulveris jadod, slimajam
nezinot, pie edie�na.
M. Kalnina, Tirza.
1355.�� Kam augoni vai caurais kajas, tam jaed peles gala, tad si serga
apstasies.
Alksnis-Zundulis, Naudite.
1356.�� Mazi berni jabapo ar ga�lu, tad augoni necelas.
1357.�� Pret augoniem derigi sa�dedzinatas peles pelni.
L. Strute, Skibe.
1358.�� Kam daudz augonu, tam vajagot zurku sagrust pulveri un nezinot dot
ar udeni nodzert, tad augoni iznikstot.
J. Jansons, Plani.
1359.�� Ja aug kads augons, tad jaliek klat gala, tad augons palie�kot
mikstaks un nesapot.
E. Lideka, Lubana.
1360.�� Lielus augonus var iz�dziedet, ja slimo vietu noglauda ar nonaveta

laundara roku. Pec 7 ne�delam augonis bus izdziedets.
T. Kenga, Jelgava.
86 _Au_ 9
1361.�� Lidzekli, kas mikstu tai�sa, ir sadi: svecu tauki, maizes mikstums
ar sali, silkes ieksas, spekis, sutinasana ar kumelitem, biezputru, linseklam, ar
taukiem un citi.
K. Milnus, Zeime.
1362.�� Augonam liek virsu biezu pienu, ceptu sipolu un egles sve�kus, kas netek.
K. Jansons, Plani.
1363.�� Karstuma novilceji ir sakasiti zali kartupeli, skabs kre�jums un citi.
K. Milnus, Zeime.
1364.�� Ja aug augons, tad uz�liek ratu smeri.
I. Johansone, Riga.
1365.�� Cilvekam pie galvas un kakla dazreiz aug tads saciete�jums ka trums, bet
sapes gluzi ma�zas. Tad nem vecu vapa naudu un vinu iedauza ta, ka tas dabon
pus�lodes izskatu, un to uzsien uz sa�cietejuma, un tura tik ilgi, kamer tas nak
pusu. Strutas, kas no tada sacietejuma iznak, esot baltas ka tauki, putraimainas un
stipri smir�dot.
J. Auzins, Etn. IV, 1894.
1366.�� Augonam jaliek klat zosu mesli.
K. Jansons, Plani.
1367.�� Uz augona jaliek cilveka mesli. [Sal. roze.]
K. Jansons, Plani.
1368.�� Augonus un kaski varot nodzit, kad tos apsmerejot ar pa�sa izkarnijumiem.
1369.�� Augons kad sak augt, sa�maisa terpentina rudzu miltus ar pauta baltumu un
sien so keniti klat; ar to aptur atruma, kad sak pirksts augt vai kur citur.
ons
1370.�� Augonu plaksteri taisa no devinam lietam: medus, nesa�lita sviesta,

kiplokiem, speka, tau�ku sveces, sveka, vaska, sipoliem un ziepem. Sis plaksteris
nonem sapes, taisa mikstu un velk stru�tas. Otru plaksteri taisa no saka�sita
speka, medus un rudzu bide�letiem miltiem. Sis plaksteris ir labs, kad augons tikko
celas, vins to izdala.
K. Milnus, Zeime.
1371.�� Pret augoniem un citam vainam tiek lietots sekoss savari�jums ka vilcejs
un tiritajs. Jasa�vara sviests (laikam nesalits), dzi�vie sveki, vasks, raibas
ziepes un sipoli, kamer viss paliek bruns.
Uz augoniem un apmilzumiem
liek ari jukam ar sali sakoditu
maizi vai ari taukas cukgalas skeliti.

Etn. IV, 2, 1894, Bilstini.
1372.�� Plaksteri, ar kupu lukoja dziedet augonus un ievainojumus, varija no

dazadam lietam, no kupam atceros tikai vairs jaunu sviestu, jaunus labibas asnus
un peli.
P. S., Rauna.
1373.�� Tekosu jeb supojosu ka�ju kads izarstejis ar kadu pusmar�cinas nesalita
sviesta, kupa ielicis lidz 50 kapeikas vapa naudas, ka�mer sviests palicis zals.
Etn. IV, 2, 1854, Bilstini.
1374.�� Trumu jeb augonu ap�riebsanas vardi, kas ar pirts slotu, vai ar poda
kasi, vai ar bardas nazi apriebot, tiek runati: ,,Pie su�niem, pie kakiem, pie
varnam, pie Zagatam, pie visiem zveriem, kas pa mezu skrien, lai ta sape
piesi�tas."
Ralt. Vestnesis, 1870. 151.
1375.�� Velu augonus var nodzit, ja uzliek mirona pirkstu uz augo�na un

saka, lai nem lidz.
M. Stale, Ventspils.
AUGUSTS.
1376.�� Pirmais augusts esot Ju- dasa Iskariata dzimsanas diena. [Sal.
pirmais aprilis.]
A. Bilensteina rokraksts no kadas engela Mikela grama�tas.
1377.�� Pirmaja augusta esot Velns no debesim nosviests. [Sal. septembri.]
A. Bilensteina rokraksts no kadas engela Mikela grama�tas.
1378.�� Pirma augusta ir Peteris kedes slegts, bet sesta augusta ir Velns no
debesim nomests.
A. Aizsils, Lubana.
1379.�� Ja augusta sakuma karsts, tad ziema bus auksta un sniegaina.
J. Jansons, Smiltene.
1380.�� Kad augusta sakuma karsts laiks, tad gaidama auksta ziema.
Zemes Speks, 1932. 25, 426.
1381.�� Ja pirmas augusta dienas ir karstas, tad bus gapa ziema.
Latvis, 1932. 3094.
1382.�� Silts augusts norada uz oktobpa vejiem.
A. Berzina, Aloja.
AUKLAS.
I. Auklu visana.
1383.�� Jauna menesi javij pasta�lu auklas, tad ilgi stav.
Z. Praulins, Aumeistej-i.
1384.�� Pastalauklas javij jauna menesi, tad bus stipras.
E. Lacis, Tirza.
1385.�� Pastalu auklas un virves javij veca menesi, tad vinas loti
iz�turigas.
V. Amolina, Olaine.
1386.�� Kanepaju auklas javij ve�ca menesi, jo tad bus stipras.
M. Rulle, Lubana.
1387.�� Kad auklas vij, tad tam nedrikst pa apaksu loznat, lai tas atri
nesadilst.
K. Jansons, Plani.
1388.�� Kas netisam novij divas auklas viena gapuma, tas driz mirs.
K. Jansons, Plani.
II. Auklu braucisana vakara.
1389.�� Ja vakara auklas vai val�gus brauka, tad pa miegam krac.
K. Jansons, Plani.
J. Jaunsudrabins, Nereta.
1390.�� Ja vakara brauka auklas, tad gulot krac.
1391.�� Vakara nav auklas ja�brauka, tad gulot kraks.
J. Apsalons, Selpils.
1392.�� Jaâuklas vij vakara, tad vinas nav jabrauka, jo tad pa nakti
kracot.
V. Griva, Lubana.
1393.�� Auklas nevar pie gultas piesietas vit, lai tas cilveks nekrac, kas
tani gulta gul.
1394.�� Auklas nevar pie gultas piesietas vit, lai tas cilveks, kas ta�ni
gulta gul, nekrac.
88
B. Danilovs, Kaceni.
1395.�� Ja virs, kam sieva uz grutam kajam, vakara auklas brauka, tad berni
pa miegam krac.
K. Jansons, Plani.
III.�� Sisana ar auklu.
1396.�� Kad otram ar pastalu auklam sit, tad tas no miega trukst.
Atbalss k. 1897. K. Klekeris.
Skujene.
IV.�� Auklu atraisisanas.
1397.�� Kam pastalas aukla vala iet, tam lauzu meles nelabu slavu taisot.
1398.�� Kam atraisas pastalu auklas vai lielsaites, to kads apru�na. [Sal.
apavs.]
K. Jansons, Plani.
1399.�� Ja vizu vai postolu auk�las atraisas, tad kods to apruna.
1400.�� Kad nokrit apsejs, tad kads apruna.
L. Strute, Skibe.
auns.
1401.�� Kad baltu aunu tris reiz ap koku apvedot, tad sniegs na�kot. [Sal.
kaza, jers, aita.]
1402.�� Jo gons grib, lai dreizi zima byutu, tad tam juovad trejs reizes
balts vucyns ap barzu, bet utram gonam juoisakuz vadamam vucynam lipa ar zubim.
Auklas � Auns
1403.�� Kad pirmo reizu cerpot aunu, tad vajagot aunam iebazt vilnas kuski
mute; tad aunam bu�sot bieza vilna.
J. Daizis, Nica.
1404.�� Auna diena dzimis cil�veks ir ka auns.
K. Jansons, Plani.
1405.�� Kas auna diena dzimis, tas esot dumjs ka auns.
A. Krumina, Valka.
1406.�� Auna diena dzimis berns bus dusmigs.
P. Ropazi.
ausis.
I.� Izskata nozime.
1407.�� Kam lielas ausis un maza galva, � tas gudrs.
K. Jansons, Plani.
1408.�� Cilveks, kam lielas ausis, mirs nedabiga nave.
L. Rone, Iecava.
1409.�� Kam mazas ausis � tas siksts; kam lielas, tas devigs.
K. Jansons, Plani.
1410.�� Kam mazas ausis, tas ir dusmigs cilveks.
M. Zaube, Riga.
1411.�� Kufai meitai augsejais auss galins izlidis no matiem, ta ir

iemilejusies.
G. Pulina, Milgravis.
1412.�� Ja auss lien ara no ma�liem, tad brutgans atstaj.
II.�� Ausu dziedasana.
1413.�� Ja ausis zvanot, tad velns ar Dievu stridoties pec dveseles.
Ja tad aizmetot krustu prieksa, tad dvesele tiekot Dievam. Ja krustu neaizmetot,
tad ta paliekot velnam.
1414.�� Kad auss dzingst, tad Dievs ar Velnu cinas. Ja Dievs Velnu uzvar, tad
auss atri beidz dzinkstet; bet ja Velns uzvar Die�vu, tad vel ilgi pec tam dun.
1415.�� Kad ausis spiedz, tad Dievs ar Velnu stridas ap cilveka dveseli. Tad
vajag teikt: �Dievam, Dievam, Dievam."
A. Zibens, Rugaji, Lubana.
1416.�� Ja zvana laba auss, tad velns stridas ar engeli par dveseli, kupam
piederes. Lai dveseli neat�dotu velnam un lai engelis varetu velnu pievaret, tad
jaskaita lug�sana: �Engelu sveicinasana." Ja zvana kreisa auss, tad piemin mi�rusie
un par viniem tad jaskaita lugsana: �Muziga dusesana."
1417.�� Kad ausi zvana, tad valns ar engeli streidejas.
1418.�� Jo ausi zvanej, tad tama breidi streidas engels un valns par sa cylvaka
dveseli. Lai vinneitu engels, tad ir juoskaita �Engels kunga". (Engela
pasveicynuosana).
T. Beca, Preili.
1419.�� Kod cylvakam keira au�si zvana, tod itei pizimej, ka ap tu laiku engels
ar cortu plesas.
V. Podis, Rezekne.
1420.�� Kad ausis dziedot, tad velns sudzot Dievam grekus.
89
Auns � Ausis
1421.�� .Iii ausis zvinkst, lad tu�lin Ins reizes jaskaita sekosa dzies�mam:
�Spindzele sit ausi, Mani sauc velas; Ej pati velas, Man ba�sas kajinas, Kreisa
laba, laba kreisa."
H. Skujins, Smiltene. Zel- tenietis, Valmiera.
1422.�� Ja ausis zvinkst, tad tu�lin tris reizes jaskaita sekosa dzies�mina:
�Spindzele sit ausi, Mani sauc velas; Ej pate velas, Man ba�sas kajinas. Kreisa
laba, laba kreisa."
J. Jansons, Riga.
1423.�� Kad ausis zvinkst, it ka pulkstenisi skan, tad tulin speji jaizdzied tris
reiz sekosa dziesma, tad ausis vairs nekad neskanot: �Spindzele sit ausi, mani sauc
ve�los; Ej pati velos, man basas kaji�nas, kreisa laba, laba kreisa."
A. Zvaigzne, Vecpiebalga.
1424.�� Ja ausi zvana, tad kads doma.
H. Krastina, Riga.
1425.�� Ja auss zvana, kads pie�min.
M. Ozola, Stopini.
1426.�� Ja ausis skan, kads pie�min.
V. Hazena, Nitaure.
1427.�� Kad ausis zvana, tad kads piemin.

1428.�� Ja auss dzinkst, tad kads debesis piemin. [Skat. gavenis.]
1429.�� Ja ausis dzingst, tad mi�rusi piemin.
I 130. Kad ausis zvana, tad mi�nu,ii piemin.
90
K. Corbiks, Ezere.
1431.�� Ja ausis dzinkst, tad mi�ronis piemin.
1432.�� Kad auss dzinkst, tad piemin mironi.
L. Bumbiere, Talsi.
1433.�� Ja ausis zvana, tad miru�sie piemin.
1434.�� Kad ausis zvana, tad mi�rusie piemin.
A. Veiss, Penkule.
1435.�� Kad auss skanot, tad mi�ronis pieminot.
1436.�� Ja ausis zvana, tad kads miris tuvinieks piemin.
M. ininberge, Riga.
1437.�� Kad ausis zvana, tad ra�di debesis dzej- kazas.
E. Jepe, Palsmane.
1438.�� Ja laba auss zvana, tad vira radi piemin, ja kreisa, tad sie�vas
radi.
P. S., Ropazi.
1439.�� Kad auss svilpj, tad va�jag atmineties, no kada mirona.
K. Lielozols, Nica.
1440.�� Kad ausis dzinkst, tad kads mironis debesis piemin. Ja var uzminet
mirona vardu, tad dzinkstesana pariet.
K. Jansons, Plani.
1441.�� Kad auss dzied, tad mi�ronis debesis piemin; vajaga minet, kufs; kad
uzmin, tad auss vairs ne�dzied.
1442.�� Kad ausis dziedot, tad mironis pieminot. Vajagot atminet, tad
parejot.
s/s
1443.�� Kad ausis zvanot, tad va�jagot iedomat kadu cilveku un prasit kadam
klatesosam, kupa auss zvanot. Ja tas uzminot, tad iedomatais cilveks domajot par
vinu un zvanisana parejot.
D. Dama, Smiltene.
1444.�� Ja ausi zvana, tad kads ir nomiris.
J. Gulbis, Aizkraukle.
1445.�� Ja ausi spindz, tad va�jag kaut ko iedomaties un likt ot�ram minet,
kupa ausi spindz. Mi�netajam ari kaut kas jaiedomajas; ja vins atmin, tad tas
piepildisies, ko vins domaja, ja ne, tad tam, ku�pam spindzeja.
V. Griva, Lubana.
1446.�� Ja auss dzinkst un otrs uzmin, kupa auss, tad vina domas piepildisies.
L. Serzante, Aloja.
1447.�� Ja kadam ausi zvana un ja cits atmin, kupa ausi zvana, tad nodomatais
piepildas.
K. Lideka, Meirani.
1448.�� Ja kads uzmin, kupa auss zvana, tad atnem laimi, ja neuz�min, tad
minetais pats klus nelai�migs.
O. Eglite, Gluda.
1449_[1]_. ja auss zvana, tad kas jaiedomajas un jaliek otram uzmi- nel, kupa auss
zvana; ja tas uzmin, lad iedomatais piepildisies, ja ne�uzmin, tad nepiepildisies.
A. Skuja, Vestiena.
1449�� _3_ . Ja dzinkst auss un liek otram minet, un ja tas pareizi uz�min,
tad minetaja velesanas piepil�das.
1449�� _[2]_. kad ausis zingst, tad pa�sam kaut kas jaiedomajas un ot�ram
jaliek minet, kupa auss zingst. Kad otrs uzmin, tad iedo�matais piepildas.
G. Pols, Baldone.
1449�� _[3]_. ja uzmin, kupa auss dzinkst, tad uzminetaja nodoms piepildas.
V. Greble, Kalnamuiza.
1449�� _[4]_. ja ausi dzingst, vajaga kaut ko iedomaties un tad prasit: �Kada
auss dzingst?" Ja uzmin, tad iedomatais piepildisies.
V. Rimpele, Saldus.
1449�� _7_ . Ja auss dzingst, vajaga dot otram minet, kupa, pasam kaut ko
veleties. Ja uzmin pareizi, tad velesanas piepildisies, ja neuzmin, nepiepildisies.
V. Runika, Skujene.
1449�� _8_ . Ja kads uzmin, kupa auss dzingst, tad piepildisies tas, ko doma.
H. Jankovska, Riga.
_9_ . Ja auss spindz un otrs at�min, tas, ko tani laika domaji, pie�pildisies.
1449�� _10_ . Ja spindz auss, tad va�jaga kaut ko domat un likt kadam minet,
kupa auss spindz; ja atmi�nes, tad domatais piepildisies.
1449�� _11_ . Kad auss dzinkst, tad vajaga likt minet otram, kupa auss
dzinkst, un kaut kas jaiedomajas.
Ja uzmin, tad domas izpildisies, ja neuzmin, tad neizpildisies.
0.�� Ja auss dzinkst, jaiedo�majas kaut kas un jaliek otram minet.

Ja uzmin, kupa auss dzinkst, tad velesanas piepildisies.
1.�� Ja auss dzinkst un otrs uzmin to ausi, kupa dzinkst, tad tas,
ko tani bridi doma, viss pie�pildas.
2.�� Ja uzmin, kupa auss dzinkst, tad velesanas izpildas.
3.�� Ja cilvekam zvana au�sis, tad vins var kadam citam likt
uzminet, kupa auss zvana. Ja vins uzmin, var kaut ko veleties, ja ne�uzmin, tad
otrs velas. Velejumi iz�pildas.
4.�� Kad otrs uzmin, kupa auss dzied, tad dziedasana pariet.
P. S., Rauna.
5.�� Ta auss dzingst, kas tu�vak sienai; ja pagriezas otradi, tad

pariet.
P. �., jun., Vidzeme.

6.�� Ja ausis zvana, tad mi�rusie piemin, tada reize pie sevis
janodoma: �Veseli pieminejusi, bet man nav laika."
7.�� Kad cilvekam skan au�sis, tad vajaga skaitit Teva reizi.
J. Atteka, Nica.
8.�� Jadod kadam minet, kupa auss spindz. Kas neatmin, tas taja
diena ir melojis.
M. Vetra, Tirza.
1449_21_ . Ja auss spindz, tad vaja�ga laut minet. Kas atmina, kupa auss spindz,
tas to dienu nav me�lojis, bet kas ir melojis, tas nevar atminet.
K. Bika, Gaujiena.
1450.�� Ja kadam spindz auss, tad vinam japrasa: �Kupa auss spindz, laba vai
kreisa?" Kups uz�min pareizi, tai diena nav melojis, kups nepareizi, tas ir
melojis.
1451.�� Kad ausis zvanisanu uz�min, tas cilveks nav melojis tani diena.
1452.�� Ja kadam dzied auss un to pareizi uzmin, tad uzminetajs taja diena nav
melojis.
1453.�� Ja kada auss zvana, tad jaliek otram minet. Ja minetajs zina pateikt,
kupa auss ir ta vaini�ga, tad tas zina ari to cilveku, kas so piemin vai lad.
A. Zavicka, Satini.
1454.�� Ja uzmin, kupa auss dzinkst, tad ir laime.
A. Miglava, Riga.
1455.�� Ja kadam dzinkst auss un otrs uzmin, kupa auss dzinkst* tad uzminetajs
pec prasitaja naves mantos vina mantu.
K. Jansons, Plani.
1456.�� Ja ausis dzinkst un kads min, kupa auss, tad uzminetajs da�bu ta mantu,
kam auss dzinkste�jusi.
Z. Bisa, Riga.
1457.�� Ja kadam dzied laba vai kreisa auss un ja to pareizi uzmin* tad uzminetajs
dabus pec ta cil�veka naves, kupam auss dzied, vi�na mantojumu.
A. Leimane, Marsneni..
1458.�� Ja auss dziedasanu parei�zi uzmin, tad dabus ta cilveka mantojumu,
kam auss dzied.
H. Dravniece, Aluksne.
1459.�� Ja ausis dzied, tad ko jaunu dzirdes.
R. Vucene, Lubana.
1460.�� Ja kadam spindz laba auss, tad par to runa launu; ja spindz kreisa
auss, tad runa labu.
F. Putns, Trapene.
1461.�� Ja auss spindz, dabus jaunu zinu; ja spiridz kreisa � la�bu, laba �
sliktu.
E. Laime, Tirza.
1462.�� Ja auss spindz, tad ko jaunu uzdzirdes; kreisa labu, laba sliktu.
E. Lacis, Tirza.
1463.�� Ja laba auss dzingst, tad dzirdes sliktas valodas; bet ja krei�sa
auss dzingst, tad dzirdes labas valodas.
1464.�� Ja laba ausi dzingst, tad gaidamas sliktas, ja kreisa, tad la�bas
zinas.
1465.�� Ja laba auss spindz, tad dzirdesi sliktu; ja kreisa spindz, tad
labu.
1466.�� Ja laba ausi zvana, tad dabus ko sliktu dzirdet, bet ja kreisa, tad
labu.
V. Duka, Vidzeme.
1467.�� Ja kreisa auss skan, tad d/ird labu; ja laba skan, tad sliktu.
\ A. Salmans, Balvi.
1468.�� Ja laba auss dzied, tad lo cilveku labi apruna, ja kreisa, tad
slikti.
1469.�� Ja labaja ausi skan, tad labais draugs piemin, ja kreisaja, tad
sliktais draugs.
1470.�� Ja kreisa auss dzied, tad launi cilveki apruna, bet ja laba, tad
labi cilveki piemin.
L. Pogule, Gatarta.
1471.�� Ja laba ausi skan, tad laudis runa ko labu; ja kreisa, tad launu.
J. Simbruks, Rauska.
1472.�� Ja laba auss zvanot, tad labu dzirdot, kad kreisa, tad sliktu.
A. Krumina, Smiltene.
1473.�� Kad ausis dun, tad slikts laiks gaidams.
P. Zeltina, Lielvarde.
1474.�� Zvanisana � ausis ziema nes atkusni, vasara lietu.
M. Sikle, Nica.
1475.�� Kod pi cylvaka zvanej ausis zimys laika, vaciji zemniki stuosta, ka
byus sylts un slap- dranks, a ka vosora, tod bvus leits un mygla kaidys div dinys.
V. Podis, Rezekne.
1476.�� Ka cylvakam zimys laika suoks zvanet ausis, itei pizimej, ka byus
puormaina laika � sylts un leits.
V. Podis, Rezekne.
III. Ausu sarksana.
1477.�� Ja ausis deg, tad kads apruna.
Ciritis, Riga, no A. Bilen�steina rokraksta.
1478.�� Kam ausis nosarkst, to apruna.
K. Jansons, Plani.
1479.�� Kad ausis kaist, tad otrs apruna.
1480.�� Kad ausis kaist, tad kads cits apruna.
M. Valtere, Riga.
1481.�� Kad ausis kaist, tad kads apruna.
M. Sikle, Nica.
1482.�� Ja ausis deg (sarkst), tad apruna.
P. �., Riga.
1483.�� Ja ausis deg, kads ap�runa.
H. Augstkalne, Riga.
1484.�� Ja ausis deg, tad kads ap�runajot.
A. Vestmanis, Jekabnieki.
1485.�� Kad ausis karst, tad ap�runa.
1486.�� Ja auss deg, tad kads ap�runa.
J. A. Jansons, Skriveji.
1487.�� Ja ausis kaist, � kads apruna.
1488.�� Kad ausis svilst, tad kads apruna.
H. Jankovska, Riga.
1489.�� Ja ausis deg, tad tas no�zime, ka citi apruna.
V. Rimpele, Riga.
1490.�� Ja auss tvikst, tad kads aprunajot.
L. Daugaviete, Smiltene.
1491.�� Ja ausis karst, kads no- pel.
M. Ozola, Riga.
1492.�� Kad ausis kaist, tad cits ir aprunajis.
Berzins, Ropazi.
1493.�� Ja ausis svilst, tad kads par to doma.
1494.�� Ja kaist ausis, � tevi slave.
J. Jakans, Bebrene.
1495.�� Kod cylvakam auss dag, itys pizimoj, ka par ju kurnebejs runuoj un
aprunuoj.
� V. Podis, Rezekne.
1496.�� Kad ausis vai vaigi deg, tad kads lama.
V. Eglite, Riga.
1497.�� Ja laba auss svilst, virie�tis piemin. Ja kreisa auss svilst, tad
sieviete piemin.
M. Vilcina, Pope.
1498.�� Ja laba auss sarkst, vi�rietis piemin, ja kreisa � sieviete.

Z. Bisa, Renceni.
1499.�� Ja laba auss deg (sarkst), tad viriesi runa ko labu, ja kreisa � tad
sievietes.
P. S., Ropazi.
1500.�� Ja kam ausis tvikst, tad par to tiek runats. Ja runa virietis, tad
kaist laba auss; ja sieviete ru�na, tad kreisa auss.
V. Kancans, Asare.
1501.�� Ja kaist kreisa auss, tad kads slave, ja laba, tad pel.
1502.�� Ja nosarkst laba auss, tad par pasu runa sliktu, bet ja kreisa, tad
labu.
A. Aizsils, Lubana.
1503.�� Ja kreisa auss sarkana, tad to cilveku apruna.
1504.�� Ja ausis deg, kads par te�vi runa; ja kreisa � labu, laba � sliktu.
M. Stale, Kaltene.
1505.�� Ja svilst kreisa auss, tad slave, bet ja svilst laba, tad pala.
I. Irbe, Ventspils.
1506.�� Kad kreisa auss karst, tad kads paslepsi mile, kad laba, tad pel.
E. Sneiders, Aluksne.
1507.�� Ja laba auss nosarkst, tad slikti runa par to, kam auss no�sarkusi, ja
kreisa, labu.
E. Lideka, Lubana.
1508.�� Ja kreisa auss paliek sar�kana, tad draugi tevi piemin.
E. Berzina, Ropazi.
1509.�� Ja laba auss paliek sar�kana, tad ienaidnieki to cilveku apruna.
E. Berzina, Ropazi.
1510.�� Ja kreisa auss tvikst, tad saka, ka aprunajot.
1511.�� Ja laba auss tvikst, tad sa�ka, ka lielot. .
1512.�� Kam ausis kaist, tas melo.
IV. Ausu niezesana.
1513.�� Kad auss niez, tad dabus jaunas zinas dzirdet.
1514.�� Kam aizause niez, to ap�runa.
K. Jansons, Pilda.
1515.�� Auss niez uz kadu nelaimi.
A. Aizsils, Zilupe.
1516.�� Ja kreisa auss niez, tad dabus kaut ko sliktu dzirdet, ja laba � tad
labu.
1517.�� Jo lobuo auss niz, tad kas navin luod; jo kreisuo niz, tad ny- cynoj.
1518.�� Kad aiz auss niez, tad bus sauss laiks.
1519.�� Kad ausis niezot, tad laiks paliksot siltaks un kusisot.
1520.�� Ja auss niez vai knies, tad bus savads laiks.
M. Drinke, Ranka.
1521.�� Ja auss niez, tad gaidams vejs.
1522.�� Kad auss niez, tad ara laiks paliek siltaks.
I. Mennika, Ainazi.
1523.�� Kad auss niez, tad gai�dams miksts laiks.
M. Brante, Ainazi.
1524.�� Ja auss niez, gaidams vejs, ja piere � kauns.
K. Lielozols, Nica.
1525.�� Ja auss niez, tad gaidams atkusnis.
1526.�� Ja ziema niez ausis, tad bus atkusnis.
A. Broza, Naukseni.
1527.�� Ja auss niez, tad bus slapjs laiks.
A. Zibens, Rugaji.
t !>'.!M Jn auss niez, - gaidams vfljU.
J. A. Jansons.
1529. Ja auss niez, tad gaidams vejs.
Berzins, Ropazi.
V. Ausu sviedri.
1530.�� Ja kas kur ejot panem au�su sviedrus lidz, ta tad neviens ne�dzird.
K. Jansons, Plani.
1531.�� Ausis ausu vaski kusa uz lietu.
A. Aizsils, Zilupe.
AUSKARI.
1532.�� Caurumus auskariem va�jaga durt veca menesi, tad auskari nebrien
lauka.
A. Salmans, Balvi.
1533.�� Kad sini pasaule valka auss kareklus, tad tam vina pa�saule karasies
vabules ausis.
A. L.-Puskaitis.
1534.�� Ja sini pasaule valka aus�karus, tad vina pasaule bus vabo�les ausis.
AUSU SAPESANA.
1535.�� Ja auss sap, � jamekle tads cilveks, kas dzeris juj-as ude�ni.
Pedejam jaiepus slimaja ausi, tad nesapes.
1536.�� Kam ausis sap, tam tur ja�iebaz melna auna vilna.
1537.�� Kad cilvekam ausi dup, tad vajaga iebazt ausi melnas vil�nas kuskiti, tad
vairs nedur.
M. Kaupelis, Nica.
1538.�� Kad auss sap, tad ausi ja- iebazot melnas aitas vilna ar pi�paru, tad sapes
parejot.
1539.�� Jajem melnas' aitas vilna, jauzslauc tas pasas aitas piens virsu un
jaiebaz slimaja ausi.
1540.�� Melnam sunim janogriez 8 skipsnas spalvu un jaiebaz sli�maja ausi, tad
nesapes.
1541.�� Kad ausis sap, tad tur ja�iebaz geraniju lapas, vai ari ietin melna vilna
kiplokus un piparus un iebaz ausis.
Etn. IV, 1894. Aulukalns.
1542.�� Kad ausis sap, tad tajas jaiebaz ramites lapinas. Ramite [geranija] aug
istaba ar robainam lapinam.
K. Sarzants, Blidiene.
1543.�� Kam ausis sap, tam ausis liek jerama (jerana?) puki.
K. Jansons, Vilani.
1544.�� Kad ausis ir aizkritusas un nevar dzirdet, tad vinas jade�dzina: nem linu
drebes paplatu ga�renu gabalinu, vienu pusi nosmere ar vaskiem un tad sarulle, ka
viens gals iznak plataks un otrs sauraks. Sauro galu iebaz un pie plata gala tura
aizdedzinatu skalu, tad netirumi sakrajoties drebe un auss paliekot tira.
Ausis � Ausu sapesana.
Etn. IV, 1894. Grostona.
1545.�� Kad ausis sap, tad dedzi�na linu drebes lupatu un dumus laiz slima
ausi.
P. S., Rauna.
1546.�� Kad ausis tek, sadedzina jaunu audekla gabalinu un dumus pa spoliti
iepus ausi.
A. Rozenateine, Saldus.
1547.�� Pret ausu sapem japus au�sis pipes dumi.
Etn. IV, 1894. Ergli.
1548.�� Kam ausis sap, tam ar au�zamo spoliti caur rijas logu pus elpu slima
ausi tads cilveks, kas juras udeni dzeris.
1549.�� Kad bernam durejs ausis, tad tur ratina spoles tievo galu pie auss un
resnaja pus ieksa, bet tikai tads cilveks, kas dzeris jupas udeni.
K. Petersons, Tetelminde.
1550.�� Ausu sapes jadzer melnas aitas piens.
K. Jansons, Plani.
1551.�� Skudru pulus pajaucot, tur atrod mazus iedzeltanus grau�dinus, kas
izskatas ka sveki, tie jabaz slimas ausis.
Etn. IV, 1894. Druviena.
1552.�� Kad sap ausis, tas vajag izskalot ar kumelisu teju.
L. Ozola, Serpils.
1553.�� Slima ausi iepilina aitas pienu.
Austere, Saldus.
1554.�� Slima ausi iepilina vienu pi lienu drigenu ellas.
1555.�� Slima ausi laiz dzintara versmu.
K. Petersons, Ventspils.
1556.�� Kad bernam austina sap, dedzina dzintaru uz sakarsetu dzel�zi un laiz
dumus caur trekteri sli�maja austina.
1557.�� Mazam puikam ieslauc au�si meitenes mates dejalu, lai ber�nam ausis
nesap, un atkal otradi.
K. Jansons, Plani.
1558.�� Bernam iepilina slima aus�tina izcepta sipola zupi. Ari krusu pienu
iepilina ieksa. Iebaz ausi ari mellu villu.
K. Duka, Lielsaitiki.
1559.�� Sapes ausis var aizdzit, ja tanis lej sulu, ko dabu, cepot sipo�lus
ar kimenem.
A. Aizsils, Lubana.
1560.�� Bernam ielaiz kadu drus�cinu pasa mizalu slima austina.
1561.�� Kad karstu maizes kukuli pargriez uz pusi un ieliek to bloda, tad no
tas maizes izgaro tai bloda tads udentins. Ar to udentinu va�jaga mazgat ausis, kad
dur.
M. Kaupelis, Nica.
1562.�� Kad bernam ausis sap, ietupina mellu kaki grapi vai kur citur, lidz
pelcite satek, to tad dod bernam ieksa.
1563.�� Kam ausis tek, tam skudru puzna dumi zilinata drebe ausis jalaiz.
K. Jansons, Plani.
1564.�� Kad ausis tek, iepilina ai�tas mizalus. Liela zale!
Kilevice, Saldus.
1565.�� [Kad bernam ausis tek.] Sasutina zemes sipolinus un zupiti iepilina
austina. Kad alksna malka suzdama deg, no pagalu galiem su�cas ara zupe, kupu
iepilina ausi.
Austere, Saldus.
AUSTRENE.
1566.�� Bertula un Mikela diena zemnieki nes Austrene upurus, kas pastav parasti
no vasku gabalina un balta silina.
1567.�� Jurga un Mikela diena nes iipupus Austrene. Svesinieki, var�but ari kadi
pasu laudis, nes tur kopa akmenus, uz kupiem liek sviestu, maizi, sieru, galu,
vilnu, vaskus un citas lietas, kupas tad nabagi izdala.
1568.�� Macitajs Langevics liecina, ka Jurga un Mikela diena salasas laudis

Austrene un liek uz akme�niem, kas parklati ar drebi, par upuri edamas lietas un
naudu, ko tad nabagi dziedadami sanem.
AUSANA.
1569.�� Audejam audekls javelk tani diena, kad vins dzimis � pirmdiena, otrdiena
u. t. t., tad vares labi noaust.
1570.�� Ja audeklu uzvelk un tai pasa diena neieauz, tad audejai
' bus jagul pie zida.
P. �., Rauna.
1571.�� Ja pirmo dienu ap kaju bomi reiz neapauz, tad audejai pie zida jagul.
98
K. Jansons, Plani.
1572.�� Pirmo reiz govis ganos dzenot, apaks slieksna japaliek nitis, tad labak
audeklis spepas.
1573.�� Kad auz, tad japiekrapj kads berns (piem.: jasaka: �ska- ties, kas tur
ara ir" � lai gan tur neka nav), ja bernu izdodas pie�krapt, tad ausana labaki
veicas.
R. Rullis, Ciecere.
1574.�� Kad uzgriez auzamo au�deklu uz stellem, tad griezamais atri jamet kakta,
lai audeklu atri noaustu.
A. Bulene, Turaida-
1575.�� Ja audeklu uzgriez, tad koks jaizmet pa durvim, lai kliz�mas nebutu.
A. Luste, Ozoli.
1576.�� Ja �versiti" atri izrauj no velbomja, tad atri noaudis audeklu.
H. Dravniece, Aluksne..
1577.�� Kad audeklu griez uz stel�lem, tad at,ri janogriez kuskitis dziju no
beidzama gala un skrie�sus jaaiznes un japarmet pari kai�minu robezai, tada
gadijuma atri skipas aust.
1578.�� Ja ausana neskipas, tad janem diegu atlikumi jeb barkstis un jaaiznes uz
kaiminiem, kur ari auz, tad nebus vairs nekadu ka�veklu.
1579.�� Audeklu skerejot, nevaja�ga starpa est, tad pulka audu va�jaga.
K. Bisa, Vijciems.
1580.�� Audeklu skerejot, aste ja�met pa roku galam, tad audeklu atri noaudis.
Ausu sapesana � Ausana
M. Abolina, Aumeisteri-
1581.�� Ja pirmo dienu neapauz audeklu reiz ap bomi, tad audejai vira tevs salst.
K. Jansons, Plani.
1582.�� Kad sak aust, tad parejie smejas, lai dzijas nesakeras.
1583.�� Ja iesak aust, tad pilna kakla jasmejas, lai audekls labak austos.
A. Luste, Ozoli.
1584.�� Kad jaunu audeklu auzot min pirmas paminas, tad citiem mala stavot vajaga
smiet, lai au�deklis labi skiras.
K. Bisa, Vijciems.
1585.�� Audeklu auzot parejiem jasmej pilna kakla, tad audeklu atri noaudis.
A. Bulene, Turaida.
1586.�� Kad uzvelk uz stellem au�deklu, tad jasaka: �Tis, tis, stirni- na, meza,
par tris dieni (vai nedelu) maja." Tad atri noauz audeklu.
1587.�� Kad skerejot beidz au�deklu griezt, tad jasmejas un ja�kliedz: �Negul
ilgi, need daudz", tad auzot bus plats skiriens, maz audu ies ieksa un atri
noaudis.
1588.�� Kad audeklu auzot sienas zime sienas puse, tad audu ne�trukst; bet ja plana
puse, tad trukst.
K. Lielozols, Nica.
1589.�� Kad auzot audeklu un ja zime esot lauka puse, tad truksot audu; bet ja
sienas puse busot zi�me, lad netruksot audu.
J. Daizis, Nica.
1590.�� Audeklu uz stellem uzvel�kot vara putraimu biezputru. [Lat�vijas

Sargs, 1926. 30.] Biezputra jaed, lai iznaktu biezs audekls un lai citu gadu aitam
bieza vilna aUg.
1591.�� Kad audeklu liek uz stel�lem, tad javara biezputra, jo tad audekls
auzas biezs.
A. Uzane, Skujene.
1592.�� Kad uzvelk uz stellem au�deklu, tad javara biezputra, jo tad bus biezs
audekls.
1593.�� Audeklu iesakot vajag va�rit biezputru, tad bus biezs au�deklis.
1594.�� Uzsakot aust jaunu au�deklu javarot bieza putra, tad biezs audeklis
audisoties.
1595.�� Kad audeklu liek uz stel�lem, tad javara klimpas, jo tad bus audekls
tikdaudz oleksu gars, cik klimpu.
A. Uzane, Skujene.
1596.�� Audeklu noauzot javara �kluckas", tad bus tik daudz ga�balu, cik
�klucku".
1597.�� Auzot nevajaga est, citadi audekls prasa daudz audu.

M. Pelece, Cirsti.
1598.�� Stelles auzot nevajaga est, tad audeklim dzijas trukst.
M. Priedite, Lubana.
1599.�� Ja audeja jeb verpeja stra�dajot ed, tad peles drebes sakapa.
K. Jansons, Plani.
1600.�� Kad auz villainu, stelles nedrikst est, lai kodes nesaed au�
deklu. Kad auz natnu, nedrikst dzert, lai audekls lieki nesabriest.
Latvijas Sargs, 1926. 30.
1601.�� Auzot pirmo reizi nav briv est zirnus, jo tad nitis trukst.
R. Rullis, Ciecere.
1602.�� Ja auzot atspole neiet cau�ri, tad suta kadu uz kaiminiem pec
skiemeles.
E. Lacis, Tirza.
1603.�� Ja audejai atri uzcel no�krituso atspoli, atradis putnu ligz�dinu.

[Sal. atspole.]
1604.�� Ja auzot diegi sametas, tad vajag nemt podu ar karstam oglem un uzlikt
vinam virsu dublus, kas nemti no slieksna; podu palikt zem stellem. Ja viss tas ta
bus izdarits, tad vairs diegi nemetisies.
1605.�� Kad audekls noausts, tad griezamais koks jaizmet pa dur�vim un tris
reiz pret sauli uz ta ap istabu jaapjaj, lai aust sokas.
1606.�� Kad audeklu beidz aust, tad javara bieza putra, lai audekls ir biezs.
M. Bisa, Vijciems.
AUTI.
1607.�� Kam ir ar natniem autiem apautas kajas, tam cuska neieko�dis.
J. Lazdans, Kalupe.
AUZAS.
1608.�� Auza teikusies nelauties ne par ko kulsana no salmiem at�skirties, ja

citadi ne, tad uzsediso�ties apzarbeks uz salma un ta ja�teniski iziesot salmos
lidz.
P. V., Lubana.
1609.�� Kad ievas zied, tad ir au�zu sejamais laiks.
1610.� Auzas jasej, kad ievas zied.
M. Breiksa, Ligatne.
1611.�� Auzas jasej tad, kad pa�egli zied.
K. Meiers, Lubana.
1612.�� Ja grib auzas set, tad sermuksa kocins jamet udeni: ja ko�cins
staves virsu, tad jasej, bet ja grims � nav jasej.
A. Aizsils, Lubana.
1613.�� Auzas sej jauna gaisma, bet ari veca menesi, kad vina gais�ma nav par
vaju. Ja auzas sej zie�mela veja, tad lacis tas need.
S. Guberts, 1688.
1614.�� Auzas jasej jauna menesi, tad nekrit velde un neklepo.
1615.�� Auzas sej jauna menesi, lai tas nenoklepa.
K. Jansons, Plani.
1616.�� Auzas jasej jauna menesi, jo tad tam stublaji nesalust uz ti�ruma.
E. Jepe, Palsmane.
1617.�� Auzas jasej jauna menesi, lai rudeni krusa nenosistu.
1618.�� Auzas jasej jauna menesi, tad tas zalas budamas nesagazas veldre un ir
vieglak noplaujamas.
A. Murniece, Cesis.
1619.�� Auzas jasej jauna menesi, jo tad vinas nekrit velde un ne- klapa
(nesakariga sakrisana).
1620.�� Auzas jasej jauna menesi, tad labaka raza.
1621.�� Auzas juosej jauna me�nesi.
B. Spulis, Varkava.
1622.�� Auzas jasej jauna menesi, jo veca klapojot (salms parlust).
1623.�� Auzas jasej jauna mene�si, citadi auzu stiebri nav stingri � auzas
noklepa.
1624.�� Auzas jasej jauna mene�si, tad vinas neizstaipas pa zemi.
J. Kladnieks, Lubana.
1625.�� Auzas jasej jauna mene�si; ja sejot veca, tad salms lustot pusu.
A. Lace, Lubana.
1626.�� Auzas jasej jauna mene�si, lai rudeni lietu nenosliktu.
1627.�� Ja auzas sej jauna me�nesi, tad izaug gapas auzas; ja sej veca
menesi, tad zemas, bet ir vai�rak graudu.
J. Banazis, Nica.
1628.�� Auzas jasejot jauna me�nesi, tad nelustot. Bet ka sejot veca menesi,
ta lustot.
1629.�� Auzas jasej jauna mene- i. tad vinas nesakrit un neizput;
seviski veca menesa piektdiena au�zas nedrikst set.
E. Laime, Tirza.
1630.�� Auzas jasej jauna mene�si, lai neklupa; ja tomer jasej ve�ca menesi,
tad no rita.
J. Rubenis, Ergli.
1631.�� Lai auzas nesakristu, tad tas jasej jauna menesi, bet ja to�mer sej
veca, tad agri no rita.
G. Pols, Bauska.
1632.�� Auzas jacensas set jau�na laika, jo veca laika setam ir daudz
melnplauku.
A. Trejs, Talsi.
1633.�� Reiz saimnieks seja pedi�gas auzas taisni menesa brucibas, un rudeni
auzas bija japlauj puszalas. Lai gan auzas bija puszalas, tomer skaudigi bira. No
tas reizes es ar ieveroju, ka tas ir patiesiba, ka auzas nevar set menesu
bruci�bas, jo tad vinas plaujot birst.
1634.�� Auzas nedrikst set bru�kosa (dilstosa) menesi, tad setas auzas
plaujot stipri birstot.
Gailis, Ventspils.
1635.�� Auzas nedrikst set veca menesi, tad vinas nobirst lauka.
J. Simbruks, Bauska.
1636.�� Auzas nesej veca mene�si, tad auzas sakritot.
1637.�� Auzas neesot jasej veca menesi, tad vinas salustot.
1638.�� Auzas jasej veca menesi,, tad vinas augs biezas.
V. Amolina, Olaine.
1639.�� Auzas jasej veca mene�si, tad vinas nenoklepo (nenolust).
J. Apkalns, Koknese.
1640.�� Auzas jasej veca menesi no rita, lai tam augot nepiemestos kada
slimiba.
A. Gailis, Trikata.
1641.�� Ja auzas jasej veca me�nesi, tad jasej no rita, lai neklup [nekrit
velde].
K. Krastins, Koknese.
1642.�� Auzas jasej veca mene�si. Jauna menesi setas auzas ne�aug, paliek
mazas, bet krit gar ze�mi, un salmus lopi need.
K. Mulenbacha mat.
1643.�� Jauna menesi setas auzas laga nepaaugot un nenobriestot.
1644.�� Auzas jasej pilna mene�si, tad tas izaug garas un labas.
1645.�� Auzas nevajaga set, kad menesi pusu lauz, tad noklepa (sa�krit).
J. Rubenis, Ergli.
1646.�� Auzas jasej prieks pus�dienas, tad tas nekrit velde.
E. Korne, Meirafli.
1647.�� Auzas jasej rita bez sau�les, tad tas labi aug.
1648.�� Ja auzas sej ziemela veja, tad laci tas need.

S. Guberts, 125.
1649.�� Auzas neklepa, ja tas sej tada laika, kad abi spidekli (saule un
menesis) pie debesim.
1650.�� Ja pavasari par dienu var redzet menesi pie debesim un ja tad tani
diena sej auzas, tad vinas klups (kritis velde).
102
K. Corbiks, Serene.
1651.�� Auzas sejot jaievero pa�debesi, kad tie abolaini, tad auzas kupli
padodas.
K. Krastins, Malpils.
1652.�� Auzas jasej pie makonai�nam debesim, tad vinas aug kup�las un skarainas.
1653.�� Auzas sejot vispirms ja�uzsezas uz maisa, jo tad, auzas plaujot, vinas
nebirst uz lauka.
1654.�� Auzas sejot sejejam ja�gerbjas skrandas, tad aug labas skarainas auzas.
1655.�� Auzas sejot javelk mugu�ra labi skrandains kamzolis, lai aug skarainas
auzas.
1656.�� Redzeju viru, kas izgaja lauka auzas set, piegraba pirmo sauju smilsu un
tas izseja un pec tam tad saca auzas set. Ar tam smiltim visiem saviem skaugiem
acis busot piebert, lai neapskau�zot ta sejumu.
1657.�� Auzam ziedot, vajaga pus�dienas laika apiet apkart auzu lau�kam, tad ziemu
nesalst kajas.
1658.�� Lai laci auzas neestu, tad tas jasej pret ziemelu (ziem. v. p.) veju ar
cimdiem roka.
A. Pliens, Meirani.
1659.�� Pavasari, kad sej auzas, pirmas saujas jamet pret sauli, jo tad varnas
need labibu.
Auzas
1660.�� Ja auzas sej pavasari, karsta pusdienas laika, tad vasara sausa un
karsta.
R. Smits, Ilukste.
1661.�� Auzu salmus savara un dzep pret kasu.
M. Simins, Brukna.
1662.�� No jelam auzam zirgs pluta.
AVOTS.
1663.�� Ja pec lietus avoti kup, tad otra diena bus vel lietus.
1664.�� Ja avoti kup, tad bus ilgs lietus.
V. Eizans, Belava.
1665.�� Ja avoti kup, tad gai�dams slikts laiks.
R. Gailrte, Liezere.
1666.�� Avoti izsikst prieks lietus.
1667.�� Ja jaunas meitas mazga muti avota, tad vinas bus skaistas.
P. S., Rauna.
1668.�� Pie Tirzas baznicas leja ir avots, ko jau no vecu-veciem lai�kiem

tur par svetu. Jana nakti tur arvien vel tumsinieki sanak ar va�jiem zirgiem un
lopiem vai ar ne�veseliem cilvekiem kadu davanu upuret, ko iemet udeni, un tad ar
to udeni aplej slimniekus un lopus.
Latv. draugs, 1840. 21.
ABELE.
I. Abele visparigi.
1669.�� Aizsmok priede, aizsmok egle, Aizsmok mana valodina; Abeluica, Dieva
koks, Ardi manu valodinu.
M. Celmins, Lubana.
LD 34104.
1670.�� Abeles jastada triju die�nu jauna menesi, tad tresa gada jau bus
aboli.
1671.�� Jaunas abelites jastada pirmdiena, tad vinas jau otra ga�da nes
auglus.
V. Amolina, Olaine.
1672.�� Jaunas abelites jastada pirmdienas, tad tas nes auglus jau nakosa
gada.
J. Klavins, Jelgava.
1673.�� Abeles japote jauna me�nesi. Ja tresa diena, t. i. 3 dieni jauna

menesi to dara, tad pec 3 gadi ir aboli.
K. Jansons, Plani.
1674.�� Abeles vajaga potet jauna menesi, tad potejumi labi aug.
1675.�� Auglu koki japote pilna menesi, tad tie nesis labus auglus.
M. Ezerteva, Cirsti.
II. Abele ziedos.
1676.�� Ja abeles zied jauna me�nesi, tad bus daudz abolu.
1677.�� Kad abelu zieda tam uz- kaj-ot baltus cimdus jeb zekes, tad ziedi
bez laika nenobirstot.
J. Bitaka, Litene.
1678.�� Ja abele rudeni zied, tad drizuma vienam no tas majas esot
janomirst.
1679.�� Ja meza abeles pirmas zied, tad tani gada daudz barenites izies
tautas, bet ja majas abe�les, tad mates meitas.
103
Auzas � Abele
L. Pogule, Gatarta
1680.�� Ja rudeni abeles zied, tad ir jamirst.
1681.�� Kad abeles ziedi pumpu�ros, tad jadesta sipoli.
III. Abele ziema.
1682.�� Ja ziema abelem ir liela sarma, tad pavasari vinam bus

daudz ziedu.
P. S., Rauna.
1683.�� Ziema pie abelem japie�kar diegu kamolini, lai vasara butu daudz
abolu. [Sal. zala ceturtdie�na.]
K. Jansons, Plani.
1684.�� Ja abelem ziema vel nav lapas nobirusas, tad nakosa pava�sari mirs
daudz jaunu cilveku.
K. Poga, Penkule.
1685.�� Ziema koki jaapsmere ar govju mesliem, kas sajaukti ar ver�sa zulti
un vermelem, tad zaki neapgrauz.
IV.�� Abele sakara ar mie�ziem.
1686.�� Kad abelem no gala la�pas birst, tad bus labs miezu gads.
K. Jansons, Plani.
V. Abele sapni.
1687.�� Ja sapni redz darza abeli nogriezam, tad maja kads mirst.
1688.�� Abelu lapu teja derot pret smagam krutim.
104
1689.�� Ja savstarpejas ceribas esosie jauneklis un jaunava viens no viniem

redz sapni, ka jaunava aizlauz ziedosas abeles zaru un jauneklis nol&uz
pavisam, tad vinu ceribas izniks.
ABOLI.
1690.�� Ja vakara abolus cep pel�nos, rita bus lietus.
1691.�� Ja vienu gadu abolu raza laba, otru gadu vaja.
1692.�� Kad ed negatavus abolus, (budzus), tas dabu budzus (augo�nus).
P. �., Rauna.
1693.�� Par abolu nekad nesaka paldies, jo citadi tarpi ed abolus.

M. Zarina, Ogresgals.
1694.�� Ja iedavina abolu, tas tu�lit jaed, citadi devejs atri vecs pa�liek.
[Sal. esana.]
1695.�� Abolu nevajaga cept, tad vini vairs neaug.
P. S., Rauna.
1696.�� Abolam janomizo miza viena gabala un jasviez par kreiso plecu: kads
burts izkrit, tas bus nakosa vira vardam pirmais burts.
1697.�� Aboli janojem pilna me�nesi.
S. Guberts, 1688.
1698.�� Vakara vajaga abolus est, tad redz labus sapnus.
V. Eglite, Riga.
1699.�� Pirmos auglus nevajaga dot par velti, citadi pardosana ne�veicas.
Abele � Aboli
P. Zeltina, Sigulda.
1700.�� Par setu nedrikst dot abolu, tad pasam nakama gada aboli neaug.
R. Kalnins, Lubana.
1701.�� Kad esot labs abolu gads, tad busot ari labs kartupelu gads.
1702.�� Ja labs abolu gads, tad ari kartupelu ir daudz.
1703.�� Kas abolu ezdams tarpa iekoz, tas pats driz par tarpu klus (nomirs).
V. Lice, Ligatne.
Aboli sapni.
1704.�� Kas sapni ed abolus, tas dabu augonus.
P. s., Rauna. J. Jaunsudra- bins, Nereta.
1705.�� Sapni abols nozimejot au�goni.
1706.�� Ja sapinis ed abolus, tad dabu augonus jeb citu kadu slik�tumu.
P. �., Rauna. K. Jansons, Plani.
1707.�� Ja sapni nes kurvjus, pil�nus ar aboliem, tad apaugs ar au�goniem.
M. Zaube, Riga.
1708.�� Ja sapni redz kesa abo�lus vai tos iebaz kesa, tad celas augoni.
1709.�� Ja sapni ed abolus, tad dabus kaunu.
1710.�� Kad pa sapniem abolus <�<1, tad augoni aug.
Aboli �
A. Bilensteina rokraksts, Dunalka.
ABOLINS.
1711.�� Abolinu vajag art veca menesi, tad zeme labak satrud un nezales
neaug.
E. Laime, Tirza.
1712.�� Abolina zeme jaar _veca_ menesi, tad zeme labi izpust.
P. Bisa, Vijciems.
1713.�� Viegla smilts zeme nevar abolinu set, jo tur vins vasara iz�deg.
K. Veinberga, Aumeisteri.
1714.�� Ja abolinu apsej jauna menesi, tad vins neizsalst.
K. Jansons, Plani
1715.�� Ja abolinu sejot nakti vai agri no rita, nevienam neredzot, tad tas
labi padodoties.
H. Skujins, Valmiera.
1716.�� Kad prieks Janu zied sar�kanais abulins, tad tai vasara bus pludi.
K. Jansons, Plani.
1717.�� Ja baltais abolins vairak zied par sarkano, tad jauka va�sara.
1718.�� Bet ja sarkanais abolins zied vairak ka baltais, tad lietaina

vasara.
1719.�� Kad vasara stipri zied baltais abolins, tad bus lietains ru�dens.
A. Gailis, Trikata.
1720.�� Ja abolina esot pulka me�dus, tad busot labs seklu gads.
Abolini 105
1721.�� Hites ladel neiet zieda pie sarkana abolina, ka no vina ir saligs
medus.
1721a. Ja plaujama laika aboli�na duc daudz bites, tad bus liela seklu raza.
A. Bauers, Ranka.
1722.�� Abolins japlauj jauna menesi, tad atals labi augot.
A. Lace, Lubana.
1723.�� Abolina kirpa pirmais klepis jaliek no ziemelu puses, tad peles
needot, tapat ari ar labibas kirpam.
1724.�� Amolu kaudze liekot, pir�ma is klepis jaliek ziemeli, lai amols labi
izzutu, ziemu labi uz�glabatos, lai peles un zurkas to ne�estu.
1725.�� Ja plavas daudz sarkana abolina, tad bus lietains siena laiks.
P. S., Druviena.
1726.�� Kad plavas daudz sarka�na abolina, tad slapjs julijs.
Zemes Speks, 1932. 25, 426.
1727.�� Ja plavas zied sarkanais abolins, nebus labs siena laiks.
1728.�� Ja plavas zied daudz sar�kana abolina, tad ir slapjs siena laiks.
1729.�� Ja daudz zied sarkanais abolins, tad ir lietains siena laiks.
1730.�� Ja sarkanais abolins daudz zied plavas un celmalas, bus slikts siena
laiks.
A. Skujina, Vidrizi.
1731.�� Ja pavasaros sarkanais abolins zied plavas, tad pus siens (bus
slikts siena laiks).
M. Zalite, Jumurda.
1732.�� Kad abolins nemaz savus ziedus neatvep, tad bus perkons un lietus.
Latv. Av. 1858. 75.
1733.�� Kad atrod abolina lapi�nu ar cetram mazam lapinam, tad ir laime.
V. Eglite, Riga.
1734.�� Cetrlapaina abolina lapa nozimejot laimi, tas atradejam sa�gaidama

liela laime.
1735.�� Ja atrod abolina lapinu ar cetram lapinam, tad ir laime.
1736.�� Ja atrod abolinu ar cet�ram lapam, tad tas jaaped, lai ietu laimigi.
A. Aizsils, Lubana.
1737.�� Ja cetrstarainu abulina lapu atrod, ta jaaped, lai atradejs klust

laimigs.
V. Hazena, Nitaure.
1738.�� cetrlapu abolins jadod aitam, lai nes pa divi jeri.
1739.�� Laime tam, kurs atrod dabola lapu ar cetram lapinam vai cerinu
ziedinu ar pieci lidz desmit ziedlapinam.
J. Apsalons, Serpils
1740.�� Kad divas galvinas abo�lina uz viena kaula atrodot, tad driz busot
kazas.
ABOLINS, DZELTANAIS (Tri-
folium agrarium).
1741.�� Dzeltanais abolins, teja savarits, der pret vedera sapem.
ADAMS.
1742.�� Adams reiz gribejis Ievu izjokot, lai ta no vina sabitos, un

nosmerejis ar kadu krasu vaigus, kupa velak palikusi par bardu. Ie�va ari gribejusi
tapat darit, bet Dievs vinu nejausi ieraudzijis. Bai�les vina krasas meksi
iegrudusi kajstarpa, kur tad ari izaugusas spalvas.
K. Jansons, Plani.
ADA.
1743.�� Nevienu tadu zveru, kam ada geld, nevajaga saut mella lai�ka, bet
tad, kad vini dabu pa sniegu izvartities; ta viniem tulin ir ziemas kazauks mugura
un villa nenak nost.
Adas slimibas.
1744.�� Kamer vel nav noplauta zale, vajaga itin agri no rita skaidri plikam
valstities pa zemi, jo tad pariesot adas slimibas.
ALANTS (Inula helenium).
1745.�� Alants lietots pret adas slimibam.
Beschreibung der Provinz Kurland, 1805. 74.
ALAVA.
1746.�� Lai parslaucinei [alavai] nebutu mazak piena, ta jaslauc tris reizes
Ziemassvetku pirmaja diena. Jauna gada un Zvaigznes diena.
V. Kancans, Asare.
APSIS.
1747.�� Biezas tauku kartas del apsi esot gruti nosist. Bet ja tam sitot pa
degunu, tad to varot pat ar mazu zagarinu nosist.
A. Vaskis, Tukums.
1748.�� Apsis, par ziemu gulot, iebazot purnu sava pakala.
K. Jansons, Plani.
1749.�� Apsis par ziemu gul sava ala un ziz, iebazis purnu sava pa�kala.
1750.�� Apsis pa ziemu gulot un zizot kepas, kadel ari tik vajs pa�liekot.
[Sal. lacis.]
ARPRATIBA.
1751.�� Trakam cilvekam traku�ma lugs atjaunojas rudeni lapu birstama laika.
J. Jansons, Plani.
1752.�� Pret arpratibu derot ozola vabulu pulveris.
M. K., Sauka.
1753.�� Kadus vardus nezinot ie�raksta cilveka kajas tupele, lai vins traks
paliek.
K. Jansons, Plani.
1754.�� Pret trakumu derot vi�griezu saknes, ka ari kads sipolu sugas stads.
107
Abolins � Arpratiba
M. K., Sauka.
1755.�� Trakumu var izdziedet
ar cusku udeni.
AZIS.
1756.�� Ja azim nogriezot bardu, tad tas neejot pie svesiem lopiem. Ja azi
izruni, tad tam gan labaka gala, bet sliktaka ada.
S. Guberts, 1688.
1757.�� Rudeni azis skrien simtu versku taluma, pavasari prasa: ,,Moder, vai
laidars ir talu?"
J. Rubenis, Ergli.
BADABEDRE (pakausa bedrite).
1758.�� Ja dzila bada bedre esot, tad esot truciga dzive.
BADADZEGUZE.
1759.�� Ja pie kadas majas bada�dzeguze biezi kuko, tad ta maja kritis
nabadziba.
A. Bilensteina rokraksts.
1760.�� Badadzeguze zile badu.
P. 3., Rauna.
1761.�� Ja pupute kadu aizkliedz, tad tas cilveks to gadu slimos.
V. Kaneans, Asare.
1762.�� Ja badakaza brec, tad bus sauss laiks.
J. Rrunis, Dzerbene.
BADS.
1763.�� Kad ir loti silta ziema, kad daudz aitas spragst, kad rozes un
vijoles rudeni atkal sak ziedet, kad visi zvirbuli izzud, kad senes sak agri augt,
tad bus bads un pec bada kada serga.
108
S. Guberts, 1688.
1764.�� Bada laika tie sameta naudu, par ko govi pirka, ko tad upureja.
K. Sulcs, Kurzemes stastu gr. 1832.
1765.�� Bada laika eda gusnas un cepa maizi ar pelavam.
G. Pols, Valka.
1766.�� Ja sit uz abras malu, vai uz katla malu, uz blodas malu, un ja

edienu lej no katla bloda ar pa�varnicu uz lauku, tad dzen badu.
A. Bunks, Nica.
BAGATNIEKS.
1767.�� Ja pazistamu cilveku ie�raugot nepazist, tad tas paliks ba�gats.
1768.�� Ja ierauga kadu pazista�mu un tulin nepazist, tad medz sacit: �Tu
laikam tapsi bagats."
P. S., Rauna. J. Rinkuss, Prauliena.
BAILES.
1769.�� Kam ir bailes tumsa iet, tam vajaga est izvarstu zivs acs graudinu.
1770.�� Kam visur tumsa ir bai�les, tam janoples no setas mietiem atlupusas
mizas, kupas jasadedzina un pelni jaiedzel- ieksa.
K. Jansons, Plani.
1771.�� Ja vakara izejot pa tum�su ir seviskas bailes, tad zagli glun, jeb
launi cilveki doma atrieb�ties.
BALANDA (Artiplex).
1772.�� Sarivetas balandas der ie�likt izsutusas vietas.
ArpratlJut � Balanda
BALDRIANS (Valeriana officina-
lis).
1773.�� Baldrijana sakni iemerc brandvlna un tad to dzel_1_ pret ve�dera

sapem.
J. Ilsters.
1774.� Buldurjanis lietojams pret uzbudinatiem nerviem un kramp�jiem. Augs zals

janopluc un tulin jaieliek snabi, lai pastav divas ne�delas. Kad zinams laiks ir
pagajis, tad pec esanas jaiedzej_-_ viena eda�ma kapote.
J. Celmainis, Nica.
BALLE.
1775.�� Ja meita pirmo reiz aiz�iet uz balli, tad vinai vajaga visa�da zina
dancot, jo citadi vinu ne�kad vairs negribes nemt dancot.
_/_ P. Zeltina, Riga.
1776.�� Kad iet uz balli, tad va�jaga cetrlapu abolinu ielikt kurpe, lai
dabu vairak dejot.
1777.�� Kad balli redz sapni, tad bus beres.
1778.�� Kad iet uz balli, tad ne�drikst kleitu, kuj-u doma vilkt mu�gura,
likt uz gultas, tad neludz dancot.
A. Broza, Naukseni.
BALODIS.
1779.�� Balodis lielijies: ,,Puspu- rii pautu piedeju! Puspuru pautu

piedeju." Kad vinam sakot, ka tas puspuru zirgu sudu piedejis, tad vins sakot
lamaties: �Lai izpust lava kakla duka!"
1780.�� Balodis sakot: �Vistai pulks, man divi! Vistai pulks, man divi!"
H. Skujins, Lielvircava.
1781.�� Meza balodis saka: �Vai tu parnac!"
L. Zeberga, Riga.
1782.�� Balodis rucot: u-zu, u-zu!
1783.�� Balodis sakot: �su-kuru!"
K. Jansons, Plani.
1784.�� Balodis ruc: �Laba sieva, laba sieva, laba sieva!"
I. Johansone, Riga.
1785.�� Maja, kur balozi riko sa�vas ligzdas, nekad nedegs.
P. Jaunzemis, Nica.
1786.�� Kas tur boluzus, to sata nikod nadegs, a ka baluzi nu saiminika
skrin uz cytu ustobu, itei pizimej, ka tam saiminikam byus Iela nalaime.
V. Podis, Rezekne.
1787.�� Kod ustoba iskris bolu- dis, itys pizimej, ka tu din tu dabuosi
priceigu zini.
V. Podis, Rezekne.
1788.�� Ja balozi drosi nak pie cilvekiem, sagaidamas kazas.
A. Aizsils, Lubana.
1789.�� Kad balodis pie loga pie�skrien, tad krustmeitu vai krust�delu dabusot.
A. Kalace, Durbe.
1790.�� Ja grib burvju makslu iegut, tad vajag aprakt dzivu ba�lodi. Kad tas
ir izdarits, velns tulin bus klat ar melnu gramatinu. Tur ir japierakstas, un tad
var burt, ka vien grib un patik.
J. Cinovskis, Snepele
1791.�� Skrien par muizu, balo�dit, Sajauc kungu valodinu: Sodien kungi
tiesu spriez Jaunajam balinam.
LD 31402.
1792.�� Kas needis pavasari pir�mo reiz balodi dzird, to balodis aizpus: tas
cilveks visu gadu ka balodis pus.
K. Jansons, Plani.
1793.�� Ja pavasari needis pirmo reizi dzird meza balodi rucam, tad tas gads
bus bedigs.
1794.�� Kad balodis aizpus, tas gulot sliena.
K. Jansons, Plani.
1795.�� Kad balodis aizbrec, tad to gadu sirds sap.
1796.�� Ja balozi vakara velu skraida, tad rita bus slikts laiks. [Sal.
varnas.]
BALSS.
1797.�� Skan balsinis rita agri, Skan bez saules vakara, Dienvidu neskaneja,
Tad bitite abola (ziedos gaja).
B.
1798.�� Kad kadu troksni var ta�lu dzirdet, tad gaidams slikts laiks.
1799.�� Ja rudens laika var talu dzirdet, tad laiks bus labs.
1800.�� Ja skana nak no zieme�liem, tad bus labs laiks, bet ja no

dienvidiem, tad slikts.
S. Kazoka, Lubana.
BALTAIS JAKUPS.
1801.�� Kad vecam sievinam pra�sa, vai vinas vel doma preceties, tad vinas
medz atbildet: �Mani jau preces Baltais Jakups (nave)."
P. �., Skaista.
BALTA MATITE.
1802.�� Mazus bernus medz bai-^ dit ar vardiem: �Naks balta matite no meza."
[Sal. buzelis, ummaks.]
P. 5., Rauna.
BALTA SVETDIENA.
1803.�� Balta svetdiena ir Liel�dienas atsvete.
Lenca sprediku gramat., 1764. 762.
1804.�� Balta svetdiena ir pirma svetdiena pec Lieldienas, un latga�liesi to

sauc ari Lieldienas atsveti.
B. Erina, Latgale.
BALKIS.
1805.�� Balki eku celsanai esot jacertot decembri, kad tiekot jauns menesis,
tad balki esot varen stip�ri un neplaisajot.
1806.�� Buvkoki, lai neputu, ja�cert jauna menesi.
A. Mencis, Puikule.
1807.�� Balki eku celsanai jacert: skuju koki jauna menesi, lapu ko�ki veca
menesi. Tad ekas ir siltas un kirpji nemetas.
1808.�� Balkus un malku cert pil�na menesi, tad tarpi un koli vinu need.
E. Aleinikovs, Pociems.
1809.�� Balki jalaiz jauna mene�si pret ziemeliem.
Balodis � Balkis
E. Laime, Tirza.
1810.�� Buvkokus no kajas nolai�zot, nozagejot, nedrikstot tos no�laist

gafam par zemi (no ritiem uz vakariem), bet skersu, lai tie nesa�plaisa: no
ziemeliem uz dienvi�diem.
J. Jansons, Plani.
1811.�� Istabai balkus certot, pir�mais jalaiz pret ziemeliem, lai ne�pust.
E. Medene, Meirani.
1812.�� Buvei pirmo balki vajag gazt pret veju, tad balki nesprega.
P. Lapins, Vecpiebalga.
1813.�� Tada priede, kupai visi zari iet uz augsu, neder par balki,
, jo tada eka nodegs.
A. Bilensteina rokraksts, Baldone.
1814.�� Tadu balki, kam ir divi serdes, nedrikst eka iebuvet, jo ta�da
kq>ka spej_-_ perkons.
1815.�� Ja balkam ir brungana svika gala, tad tas neder buves, jo no lada
balka metas brants.
1816.�� Majas celsanai pirmais balkis javed ar tievgali pa prieksu no meza

ara: �tad maja perkons nespers."
1817.�� Ja balki apcertot met /.ibinus, tad to balki eka neiebuve, jo citadi
eka nodegsot.
No A. Bilensteina rokr. Ciritis, Riga.
1818.�� Ja buvkoku certot, no cirvja izlec dzirkstele, tad ta koka nevar

maja buvet, jo tai maja ie�sperot perkons.
1819. Ja balkus tesot, no kada balka izskelas uguns, tad ta maja nodeg, kufa balkis
ielikts.
Skolnieku pulcins, Jekabpils.
l|20. Ja balkus mizojot cirvis met uguni, tad maja degs.
Balkis sapni.
1821.�� Kad sapni balkus ved un jaunu maju taisa, tad bus javed kads
mironis.
Aronu Matiss no vecas ma�minas, Berzaune.
1822.�� Kas sapni balki ved, tam driz bus javed likis.
J. Davids, Biksere.
1823.�� Ja sapni balki ved, tad bus mirons javed.
P. S., Rauna. J. Jurjans, Jaungulbene.
1824.�� Ja sapni balkus ved, bus zarks javed.
A. Bisa, Renceni.
1825.�� Ja sapni ved balkus, tad drizi bus zarks javed.
1826.�� Kad sapni cert balki, tad kads tuvinieks mirs.
P. Lodzins, Selpils.
1827.�� Ja sapni redz balki, tad kadam bus jamirst.
BANTES TARPS.
1828.�� Bantes tarps ir izdze�nams, ja aped 25 lielo gurku sek�las.
111
UnILis Bantes tarpa
L. Bicole, Zalenieki
1829.�� [Pinka draudzei zemnieki teic, ka] pasi skaidri zinot, ka [ban�tes tarps]
atronoties ieks vimbam. [Tas] vel tad dzivs un spirgts pa�liekot, kad vimbas jau
izvaritas � Lidz ar edienu [vins] cilvekam ie�ejot vedera, no kurienes tad vairs
nenakot ara� Ticam gan, ka dakteri ari dazreiz ko labu maci�tos no zemniekiem, kad
tik to da�butu zinat, ko tie jau visu izdoma�jusi.
Latviesu draugs, 1840. 5.
BASKU DIENA (20. janv.).
1830.�� Divas dienas pecak [pec Tanisa dienas] nak Vabians un Zebastians, ko Basku
dienu sau�cam, un ta ar lielam sargasanam un glabasanam prieks govim top zvineta;
kas to cieti nesargas, tam govis visas aizies posta.
�Zinas un stasti par Dieva valstibas lietam." IV. 1852. Kolkas jurmala.
1831.�� Basku dienu (govu dienu) nosvineja ka svetdienu. Iesutitajs izskaidro, ka

si diena bijusi starp Ziemassvetkiem un Pelnu dienu, bet isti kad, to izzinat tam
neesot izdevies.
K. Graudins, Stende.
1832.�� Vadza - Bastjana diena (19. janv.) kokos kapj sula.
17. gads. J. Juskevics. B. Z. II. pielikums, 1933. 274.
1833.�� Basku diena jagada labi par lopiem, un ari ar zirgiem tad nav nekur
jabrauc.
A. Vaskis, Tukums.
BAUSLAKS.
1834.�� Zirgiem bauslaku var iz�dziedet, iedodot tiem varzu kurku�lus un priezu
kosu novarijumu.
1 l 2 Bantes tarps
1835.�� Ja negrib, lai zirgam pie�metas bauslaks, tad sabrauktam nevar auzu dot.
Bet ja sabrauk�tam dod auzas, tad jaaiztur zirga rikle pirmais kumoss, lai to zirgs
nenorij dzivu.
A. Aizsils, Vietalva.
1836.�� Kad zirgam bauslaks ce�las, tad vajaga sagriezt vermeles un iedot lidz ar
auzam.
M. Kaupelis, Nica.
1837.�� Zirgam bauslagu var iz�dzit ar cilveka mizaliem.
BAUSLI.
1838.�� Erglos daudzinati sadi bausli: 1. Kaltins kulite. 2. Kazai divi ragi. 3.
Podinam tris kajas. 4. Govij cetri pupi. 5. Rokai pieci pirksti. 6. Pakavam sesas
naglas. 7. Sietinam septinas zviegznes. 8. Zviedru markai astuni grasi. 9. Riga un
Cesis zvana ar devini pulksteni. 10. Dievs staiga gar oss malu, salmu cepure galva.
Ko Dievs grib, to dara.
J. Rubenis, Ergli.
Pirmie pieci ari Rauna pa�zistami.
P. S� Rauna.
1839.�� Desmit bausli skan ta: Pirmais bauslis: Kaltins kulite. Ot�rais bauslis:
Kazai divi ragi. Tre�sais bauslis: Bernu podins uz trim kajam. Ceturtais bauslis:
Govei cetri cici. Piektais bauslis: Rokai pieci pirksti.
A. Skruze, Saikava.
BAZNICA.
1840.�� Kad buve baznicu, tad ta biezi pa nakti sabruk, bet kad lielo baznicas
durvju laba puse ie�mure dzivu cilveku, tad vina ne�sabruk.
� Baznica
A. Jaunzeme, Riga.
1841.�� Kad baznicu celot, tad muri esot jaiemurejot viens dzivs cilveks;
savadi velis pa nakti visu noardot, ko cilveki uzcelot par dienu.
T. Ziemele, Smiltene.
1842.�� Jaunu baznicu celot torni jaiemure Jzivs cilveks, lai dzies�mas
labaki atskanetu.
1843.�� Katra baznica prasot vie�nu upuri.
1844.�� Kur jaunu baznicu iesve�ti, tur tani diena kads mirst.
1845.�� Vecas baznicas varot vis�labak aizlugt par majas svetibu pret burvju
un raganu pesteliem.
Balss, 1870. 23.
1846.�� Kad iet uz baznicu un nak preti melns kakis, tad ir liela laime.
A. Biedrina, Riga.
1847.�� Ja iesak iet uz baznicu, nevar nakt atpakal; ja nak atpa�kal, tad
taja vieta baznica sezot velns.
E. Plavina, Koknese.
1848.�� Uz baznicu ejot nedrikst atpakal skatities, tad nebus labi.
E. Linge, Salaspils.
1849.�� Uz baznicu braucot, ne�vajaga pieminet vellu, jo citadi velis sezot

baznica blak-as.
Corbiks, Krona-Vircava.
1850.�� Baznica ejot vajag pa�nemt abolus kabata un tos par�nest berniem,
tad tiem viegli iema�cities patarus.

1851.�� Ja kapj par baznicas val�ni, radas mironi sapni.
1852.�� Baznicas zvans sakot: �Laudis naciet, laudis naciet, Kungs nak."
K. Skujins, Lielvircava.
1853.�� Baznicas zvani skan: �Vecais brauc, vecais brauc. Grud elle, grud
elle! Bajaritis miris. Ku liks mantu, Ku liks mantu! Grud elle, gnid elle!"
L. Zagata, Liepajas Krutc.
1854.�� Baznicas zvani zvana: �Teli lauka, velns elle."
L. Zeberga, Jelgavas apr.
1855.�� Berns ir janes baznica, kad no kanceles sauc vina vardu, tad esot
gudrs un apkerigs.
G. Pols, no Mezotnes nespej�niekiem.
1856.�� Ja baznica galvu sit pret kanceli, tad bus gudrs.
1857.�� Jaunai meitai baznica ejot, jaiet viriesu puse, lai atrak tiek pie
vira.
M. Bisa, Vijciems.
1858.�� Svesa baznica ejot, tris domas jadoma, jo tad tas piepil�das.
K. Jansons, Plani.
1859.�� Ja pirmo reizi ieiet kada jauna baznica, tad vajaga kaut ko
veleties, un velesanas piepildas.
1860.�� Ejot jauna baznica var veleties, un velesanas piepildas.
Teic. 73 g. veca A. Rozen- tale, Jaunauce.
1861.�� .Iii grib, lai piepildas ve- IcAnnas, tad jaiet lielo piektu krie�vu
bnznlca, 3 reiz japarmet krusts nu jaiededzina svecite.
Teic. 73 g. veca A. Rozen- tale, Jaunauce.
1862.�� Baznica nedrikst ne smiet, ne snaust, jo tadus velis uzrakstot uz

teladas, lai pastara diena so�ditu. [Sal. velns.]
G. Pols, Raldone.
1863.�� Ja baznica snauzot, tad velns uz teladas pierakstot.
E. Abole, Vijciems.
1864.�� Baznica nevajag snaust, jo snaudejus velns pieraksta uz versa adas.

1865.�� Ja baznica snauz, tad sa�vu dveseli velnam pardod.
K. Corbiks, Ezere.
1866.�� Kas baznica kadu, kas snauz, uzmodina, miedzigs paliek.
K. Jansons, Plani.
1867.�� Kad baznica snauz vai smejas, tad velns pieraksta sava gramata.
V. Eglite, Riga.
1868.�� Ja baznica kads smejas, tad velis to ierakstot sava gramata.
A. Korsaks, Ezere.
1869.�� Ja baznica smejas, tad velnu redz.
1870.�� Kas baznica smejas, jeb zavajas, to velns pieraksta.
K. Matisons, Talsi.
1871.�� Kas baznica gul, tam velns pie deguna tura miega zales.
K. Jansons, Plani.
1872.�� Kad majas pa baznicas laiku gul, tad baznica nak miegs.
1873.�� Kas baznica apkart ska�tas, tam stav velns aiz muguras.
K. Jansons, Plani.
1874.�� Ja baznica apkart ska�tas, velns pieraksta uz teladas.
A. Ruditis, Jaunpiebalga.
1875.�� Kas baznica skatas atpa�kal, to velns pieraksta.
1876.�� Baznica nedrikst atpakal skatities; cik reizes skatas atpakal, tik
velns ieraksta sava gramata.
1877.�� Ja kads baznica apbez- das, tas pieder velnam.
J. Rubenis, Ergli.
1878.�� Ja baznica par kaut ko brinas, tad pasam tas japiedzivo.
A. Edelmanis, Ranki.
1879.�� Ja baznica saliecas sve�ces krustim, tad bus kaj-s.
F. Valdmans, Virbi.
1880.�� Ja baznica skatas caur tadu zirnu paksti, kuj-a devini graudi, tad
redz raganas dancojam.
A. L.-Puskaitis.
1881.�� Spredika laika vajag ska�tities caur gredzenu, tad var ra�ganas
redzet.
E. Priedina, Renda.
1882.�� Ja baznica spredika lai�ka skatas caur devini graudi zirna paksti,
tad var redzet macitaja dveseli.
E. Priedina, Renda.
INN3. I'ie^ baznicas nevajaga svesam cilvekam dot roku, tad ai�las neizdodas.
M. Freiberge, Talsi.
1881. Baznicas torni kapjot, paliek klibs.
K. Jansons, Mazsalaca.
1885. Kad pirmo reiz baznicas lomi kapj, tad uz trepem jamet lulds zieds, lai galva
nereibtu.
P. S., Umurga.
^HhKti),,
I 88C>. Kod bazneica aizzvona D\ mis, ka ju nikos naaizkar, tod vaeiji |auds
stuosta, ka tuos baz- nelevs bazneickungs dreizi nu- mlrrji.
V. Podis, Rezekne.
I 887. Ja baznica paiet zem r.vuuu ar kadu vainu, tad nesa- d/isi Veci laudis saka:
�Tad pie- /vanii."
j 1888. Baznica ieksa zvanot zir�giem iislri jarauj, lai makskere la- bllki zivis
kertos.
I889. No baznicas jaiet tulin linijas, lai paTnestu svetibu.
E. Liekneja, Riga.
1800. Ja parbrauc no baznicas un seias laukuma zirgs karpot ar kaju, lad tai seta
kads mirsot.
18111 Tadas vietas, kur senak bijusi baznica jeb lugsanas nams, lai mi vairs drupas
nebutu atliku- i I ieldienas dzird zeme zva- 11 f 1111.
Baznica sapni.
1892.�� Ja sapni iet baznica die�vu lugt vai redz macitaju, tad bus pie
tiesas jaiet.
L. Ozole, Riga.
1893.�� Ja sapni ir baznica, tad bus jaiet pie tiesas.
K. Jansons, Plani.
1894.�� Ja sapni esi baznica, tad jaiet pie tiesam.
A. Aizsils, Lubana.
1895.�� Ja sapni baznica Dievu �ludz, tad bus tiesas darisanas.
M. Zaube, Riga.
1896.�� Iesana pa sapniem baz�nica nozime iesanu pie tiesas. Kad baznica vai
skola dzied un dzie�dot juk, tad uzsaktaja prava bus juksana vai neizdosanas.
1897.�� Uz baznicu ejot no rita nedrikst neka est, jo tad nevar Dievu
pielugt.
L. Pogule, Galarta.
1898.�� Ja sapni iet baznica, tad pie tiesas jaiet.
1899.�� Ja sapni iet baznica, tad bus barsanas.
. A. Aizsils, Kalsnava.
1900.�� Kad pa sapniem iet baz�nica, tad bus beres.
1901.�� Ja pa sapniem ir bazni�ca, tad kads radinieks mirs.
A. Bilensteina rokraksts, Piltene.
8*
BAZNICKUNGS.
1902.�� Kad baznickungs baznica runa, tad vajaga kaset, lai labi ra�ceni augtu.
J. Recs, Silajani.
BABA.
1903.�� Berniem stastot, ka ude�nos Baba dzivojot. Parasti esot bai�dijusi: �Neej
pie akas, Baba ie�raus!" [Sal. Depis, Bubulis.]
P. s� Riga.
BABELES TORNIS.
1904.�� Babeles torni celot akmini bijusi tik viegli ka pupezi. Tor�nis jau
bijis tik augsts, ka dzirde�jusi engelus dziedam.
K. Jansons, Plani.
1905.�� Pie Babeles torna saple�susies krievs ar igauni: krievs at�ravis igaunam
kreklam krutis, bet igaunis izravis krievam kreklu no biksem.
K. Jansons, Plani.
BARBALAS DIENA (4. dec.).
116
1906.�� Tris nedelas prieks Zie�mas svetkiem ir Barbes, jeb, ka pie mums saka,
Barbanas diena, to sveti (svin) aitam par labu. Ja majas kas kadu stradajamu riku
aizkar, tad tas top noladets un no majam aizdzits, bet meza gan va�rot stradat.
Pavisam tas top sar�gats un liegts, ka kads tani diena diemzel ko nebaksta un
nesuj, jo tas sevim dikti kaitot. Kad kads jo pratigs, ticigs cilveks grib
par�runat, ka tas nieki, tad sauc un brec un stasta, ka tas un tas pern tani diena
zekes lapijis, un kas par nelaimi vinam notikusi! Visi jeri stulbi piedzimusi, un
vel sa�das un tadas kludas pie aitam ga�dijusas.
�Zinas un stasti par Dieva valstibas lietam", Kolkas jur�mala. IV. 1852. Aizliegts
izd.
1907.�� Barbas diena janosveti, lai aitas labi padotos. Tad nedrikst ne sut,
nedz ar adatu vai citu asu ieroci ko bakstit, zekes vai cimdus lapit.
Aizkracnieks, Tirza.
1908.�� Barbalinas diena (4. dec.) aitas jacerpj, lai tam augtu laba kupla
vilna.
K. Jansons, Plani.
1909.�� Barbara javara kluci, lai jeri nak ka kluci.
1910.�� Barbara vara klucus (klim�pas), lai aitam jeri butu ka kluci.
L. Klavina, Liepas pag.
1911.�� Barbalas, diena klimpas pa divam reize mute janem, lai je�ri paras
nak.
K. Jansons, Plani.
1912.�� Barbales jeb kekatas jeb aitu dienu svetija ka govju die�nu. Gani tad
tupus lekaja pa ista�bas klonu, sita pie tam ar rokam pa reizei pie celiem, pie
saniem un pie galvas un teica:
�Strumpi mani jerini,
Strump' kazlenini;
Es pats strumpaju kekatu vakaru."
K. Graudins, Stende.
BARDA.
1913.�� Lai usas labak augtu, tad uz virslupas ir jasmere medus, bet zem
virslupas ir jasmere cala mesli.
Baznickungs � Barda
J. Brunis, Dzerbene.
15)14.' Bardu un usas varot iz�audzinat lielas, kad biezi mazga�jot ar sunu pienu.
Etn. I, 1891. 160. Liepajas apkartne.
1915.�� Bardu un usas var uzau�dzinat, ja biezi mazga ar sunu pie�nu.
J. A. Jansons, Gaujiena.
1916.�� Polu dumpja laika esot latviesiem aizliegts bardu audzet.
K. Jansons, Plani.
1917.�� Cilveks, kam sarkana barda, esot celies no Jeruzalemes /ala mana
dievnama dedzinataju pecnacejiem.
J. Jansons, Plani.
1918.�� Viriesi ar sarkanu bardu ir viltigi.
A. Bisa, Renceni.
1919.�� Virietis ar sarkanu bardu Ir viltigs cilveks.
L. Serzante, Aloja.
1920.�� Kam cieta barda, tas esot diisinig.'/ (sal. mati).
K. Jansons, Plani.
11121. Kuram ir liela barda, to neviens nemil.
K. Lielozols, Nica.
1922. Kam bardai kreisa puse Ka raka par labo pusi, tam sieva gadisies vecaka par
pasu.
K. Jansons, Plani.
192.1. Kam barda vai mati sa- cirksinjas, to slepeni kads mile.
K. Jansons, Plani.
19VI Marda jadzen jauna me�nesi, lai augtu biezaka un kupla�ku.
K. Corbiks, Tukums.
Barda sapni.
1925.�� Liela barda sapinis nozi�me bagatibu.
K. Jansons, Plani.
1926.�� Kad sapni redz sev garu bardu, tad ies labi.
A. Racevskis, Jaunpiebalgu.
1927.�� Ja pa sapinim redz sev lielu bardu, tad bus laime. [Snl. mati.]
P. S� Rauna.
1928.�� Ja sapni pats sev bardu nodzen, tad tiks apzagts, bet ja ot�ram dod
bardu nodzit, tad tiks ap�vilts.
J. Krikis, Starti.
BEBRAKARKLS (Solanum dulc-
amara).
1929.�� Judu (jeb budu) karklini aug plavas pravos pulisos ka ogu- metru
krumini; vinu mazas lapi�nas izskatas ka zaku austinas. Karklinus izzaudetus dzer
ka teju, kad saskausts, kad vidus vaina; savaritus dzer ieksa, kad uziet uz nelabam
pedam. (Tada vieta cil�veku sajem aukstumi, tada pusmu ka viesulis.) Notikumiem
vini par daudz labi.
1930.�� Ja ar bebrakarklu zobus baksta, tad zobi izbirst. [Sal. zel- tenajs,
kazinajs.]
K. Jansons, Plani.
1931.�� Bebru karklus lifile pret zobu sapem.
J. Ilsters.
1931a. Sariveti bebru karklu ka�tini der pret zobu sapem.
11/
Mlrdn � lirbrakarkls
1932.�� Bebru karkli jasagriez smalki un jaliek pie tabakas, tad ta jauki ozot un
dodot patikamus dumus.
Etn. I, 1891. 109, Jaunsesava.
1933.�� Bebru karklus dod suti�natus govim pret asins sergu.
S. Novickis, Ilukste, RKr. 11.
1934.�� Latviesi lieto bebru karklu pret klepu.
E. Birzmanis, Latv. arstn. stadi, 1897.
1934a. Pret kasu dzej- bebra- karkla novarijumu un kaltetu liek to ari pipe.
P. S� Rauna.
BEBRA PAUTI.
1935. Bebra pauti (stadi) jadze- pot sievietem menesreizes.
K. Jansons, Plani.
BEDRE.
1936.�� Kad berni majas tuluma bedres rok, tad saka, ka vini kapus rokot. Saka ari
ta: �Nerokait nu tevam un matei bedres (kapus)!'"
1937.�� Ja pie majam kadreiz pa�radas kada bedre, kul-u neviens nav ar noluku
radijis, bet pati no sevis celusies, tad kadam no tas majas busot jamirstot.
P. Eglite, Priekuli.
Bedre sapni.
1938.�� Ja pa sapniem jarok bed�re, ta tas ir nave.
BEKAS.
1939.�� Beka, uz kuj-as esot kri�tusi cilveka acs (cilveks to redze�jis),

vairs neaugot.
1940.�� Ja meza apskata beku, tad vina vairs neaug, bet sakalst.
M. Irbe, Aluksne. P. S., Rauna.
1941.�� Jo senis ejut satiksi siviti, niko napilasisi (nasalubs), bet jo

veirlti � lubsis.
J. Vylcans, Varkava.
1942.�� Kad barvika, tarpu saesta, sakritot, tad ta sakot: ,,Audz ber�zini,
audz ozolini, nu mana galvina kukuru pleks."
BEKU LIETUS.
1943.�� Kad nakti list lietus un zibino, bet nav perkona, tad bekas un senes
sej, jo tas ir beku lietus.
E. Zommere, Rauna.
BENKIS.
1944.�� Benkiti nedrikst glabat ar kajam uz augsu, jo tad Dievins ne_v_ nak
istaba.
A. Uzane, Skujene.
1945.�� Ja nejausi apgaz kebliti un atstaj ar kajam uz augsu, bus nelaime.
J, Fleisers, Skrunda.
1946.�� Ja kragitis nokrit atpakal, tad jasteidzas uzcelt to uz kajam. Ja tani

laika tauta dzimst kada meitina, tad ta paliekot netikle, ja zens, tad netiklis.
1947.�� Kod cylvaks sastas uz benca un bencs nusalauzas, itei pi�zimej, ka

tys cvlvaks vysu tu dinu byus skumeigs.
118 llcbrakarkls � Iienkis
V. Podis, Rezekne.
1948.�� Kam beres uz benka se�dot benkaui kaja nolust, tas driz mirs.
K. Jansons, Plani.
BERZUMI. _N_
1949.�� Berzuma kepa taisita no cietas rudzu maizes. Maizi sagrie�zusi mazos
gabalinos un uzlejusi saldu vai rugusu pienu. Maziem berniem devusi berzumus ar
saldu krejumu.
BEZDELIGA.
I. Bezdeligas dziesma.
1950.�� Bezdeliga dzied sadu dzies�mu: �Kamer mate viesus vada, tik�mer berni galu
cep. Iztek tauki uguni, vidzu, vidzu cirks!"
1951.�� Ka vien bezdeliga uzlaizas uz jumta spares, ta tulitas dzied: �Kamer

meitas pirti pej-as, tikmer puisi galu cep, iztek tauki � svirkst!"
Jl H. Skujfns, Rauza.
1952.�� Bezdeligai esot tada dzies�ma: ,,Kamer mate viesus vada, tikmer berni galu
cep. Iztek tauki uguni, vidzu, vidzu, cirkst!"
P. Aboltins, Aumeisteri.
1953.�� Bezdeliga dziedot ta: �Ka- mer puisi pirti pepas, tikmer mei�tas nama galu
cep, izcep, aped, svikst!"
S. Priedite, Aumeisteri.
1954.�� Bezdeliga dziedot ta: �Pui- si pirti pepas, meitas nama pienu silda, vidzu,
vidzu, viks!"
Benkis �
K. Mezulis, Bilska.
1955.�� Bezdeligas dziesma ir sa�da: �Kolei puisi perti, meitys galu apede.
Ka tu mane naticeji, nu- griz munu dagunenu, snirks."
1956.�� Bezdeliga saka: �Gani pulka ed, gani pulka ed, pardzi�dami ed,
aizdzidami ed, vel maizi nem lidz."
L. Zeberga, Riga.
1957.�� Bezdeliga, pavasari atlai�dusies, dzied: �Rudeni aizgaju, at�staju

pilnu kleti rudzu, miezu, pa�vasari atnacu � tuks."
1958.�� Bezdeliga ar kaki esot sen jau ienaida. Sazini nu kapec � Reiz kakis
gajis pa pagalmu un ka so bezdeliga pamanisi, ta tuli�tas kakam pa ausi un kliedz:
�Kur zids! kur zids!"
H. Skujins, Rauza.
1959.�� Kad bezdeliga ieraugot ka�ki, tad ta skrienot tuvu gar kaki, meginadama
tam iesist, un saucot: �Tu zids, tu zids!" Kamer kakis
' to nokepot un apedot.
1960.�� Kad bezdeliga kaki ierau�got, tad ta sakot: �Tu zids, tu zids!"
1961.�� Bezdeliga kad kaki redzot, tad sakot: �Ku ciris!"
II. Bezdeliga.
1962. Bezdeligas nekad need ba�ribu virs zemes, vienigi gaisa.
Bezdeliga \ 19
A. Vaskis, Tukums.
1963.�� Kad bezdeligas pirmo reiz paradas uz jumta pavasari, tad laudis sak
gulet dienasvidu.
E. Kreicberga, Skrunda.
1964.�� Kad bezdeliga parskrejusi, tad dod launagu. [Sal. dzerve.]
J. Kikuts, Nica.
1965.�� Prieks bezdeligu parlaisa�nas ir tris aukstas dienas.
K. Lielozols, Nica.
1966.�� Kad pirmo reizi redz bez�deligu un ir balta mute, tad visu gadu ir
balta mute.
K. Lielozols, Nica,
1967.�� Pirmo bezdeligu ieraugot, janomazgajas piena, tad bus balts.
1968.�� Kad pirmo reiz redz bez�deligu, tad javartas augsu pedu, lai mugura
nesap.
1969.�� Kad bezdeligu pirmo reizi redzot, tad vajagot mest kuleni, lai butu
veseligs.
1970.�� Ja pirmo reizi pavasari bezdeligu redz, tad naudas maks jakrata
gaisa, lai daudz naudas butu.
V. Duka, Vidzeme.
1971.�� Kad pavasari pirmo reizi redz bezdeligu, tad japiesit pie naudas maka,
lai visa gada nauda netruktu. [Sal. dzeguze.]
E. Ozolina, Zentene.
1972.�� Kad pavasari pirmo reizi redz bezdeligu, tad jaapgriezas tris reizes
uz papeza rinki, lai tai gada butu cakls.
1973.�� Ja maja dzivo bezdeligas, tad majas laudim labi klajas.
A. Aizsils, Zilupe.
1974.�� Ja bezdeliga pie kadas ma�jas taisa lizdu, tad bus laime.
1975.�� Majas, kur bezdeligas sa�vus pereklus taisa, perkons nespep.
A. Uzane, Skujene.
1976.�� Ja bezdeliga dzivo pie ma�jas, tad maja perkons nespep.
E. Lacis, Tirza.
1977.�� Bezdeligu ligzdas nedrikst postit, citadi perkons majas ie�spers.

[Sal. starks.]
V. Kalnina, Marsneni.
1978.�� Ja ap kadu maju bezde�ligas buve savas ligzdas, tad ta maja ir

pasargata no ugunsgreka. [Sal. starks.]
V. Mikelans, Slate.
1979.�� Kad bezdeligam ligzdus izposta, tad majas deg.
1980.�� Ja kadas majas bezdeligas netaisa savus perklus, tad to maju ir laime
atstajusi.
M. Zalite, Jumurda.
1981.�� Kad bezdeligam izposta lizdas, tad tani gada majas degot.
1982.�� Kas izcamda bezdeligas perkli, tam bezdeliga apbezd gimi, kas tad
apmetas ar tetepa raibu�miem. [Sal. putni.]
P. S., Rauna.
1983.�� Berniem nava bezdeligas jagruz, jo tad seja paliek ar vasa�ras

raibumiem.
S. Kazoka, Lubana.
1984.�� Bezdeligu ligzdas nedrikst postit, tad postitaja sejs noklajas

bezdeligu raibumiem.
1985.�� Kas postis bezdeligu pereklus, tam vasaru sametisies daudz tetepa
raibumu uz sejas.
1986.�� Ja bezdeligas curas izgruz, tad metas tetepa raibumi (curas).
E. Laime, Tirza.
1987.�� Ja izposta bezdeligas lig�zdu, tad seja paliek curaina.
1988.�� Kas izposta bezdeligu perkli, tam bezdeligu raibumi me�tas uz

sejas.
J. Rinkuss, Prauliena.
1989.�� Ja izgruz bezdeligu perekli, tad gimis parklajas ar rai�bumiem.
0. Darbins, Birzi.
1990.�� Ja bezdeligai izposta lig�zdu, tad gimis paliek ar planku�miem.
E. Lacis, Tirza.
1991.�� Kam vasaras raibumi, tie izpostijusi bezdeligas ligzdinu.
1992.�� Kas bezdeligu pereklus ar�du, tam bus raiba mute.
I. Indans, Garsene.
1993.�� Ja izgruz bezdeligas p< i kli, tad deguna un meles gals pnlick
raibs.
1094. Ja kas izjauks bezdeligu perekli, vaigs tam paliks raibs.
T. Beca, Preili.
1995.�� Kas jauc bezdeligu ligzdas, tam seja paliek raiba. Lai izar�stetu no
bezdeligas raibumiem se�ju, tad pavasari, kad redzi pirmo reizi bezdeligu, ir
jaapslacina seja ar udeni vai siekalam, un seja bus tira.
1996.�� Kad pirmo reiz ierauga bezdeligu, tad uz kreisas kajas pa�peza tris
reizes jaapgriezas. Ar to zemi, kur papedis bij virsu, jano�rive seja, lai noietu
vasaras rai�bumi.
1997.�� Ja bezdeligas agri atlaizas, tad bus laimigs gads.
1998.�� Ja bezdeliga uzlaizas uz loga ruts, tad vestule gaidama.
1999.�� Bezdeliga ieskrien istaba pret mironi.
A. Cirsis, Kalupe.
2000.�� Ja bezdeliga ieskrien ma�jas loga, tad tur bus mirons.
2001.�� Kad bezdeliga ielaizas is�taba pa logu, tad dabon naves vesti jeb
bedigu vesti.
Z. Sele, Brasa.
2002.�� Kad bezdeligas pulos grie�zas, tad jasej rudzi, jo tiem tad lie�las un
smagas varpas.
F. Gruzite, Lubana.
III. Bezdeligas sakars ar govim.
2003.�� Ja bezdeliga izskrej govij pa vedera apaksu, tad tesmens sa- pamst.
K. Lielozols, Nica.
2004.�� Ja bezdeliga laizdamas piesitas govij pie tesmena, tad pa�liek

sarkans piens.
2005.�� Ja bezdeliga izskrien govij caur vederu, tad govs dod asinainu pienu.
A. Broza, Naukseni.
2006.�� Ja bezdeliga izskrien caur govs kajam, tad govij nak asinains piens.
P. S., Riga.
2007.�� Ja bezdeliga izskrien go�vij caur pavederi, govij piens bus asinains.
V. Berzina, Priekules pag. Liepajas apr.
2008.�� Ja bezdeliga izlaizas govij caur vederapaksu, tad no govs 3 reiz slauc
asinis.
M. Abele, Jaunjelgava.
2009.�� Ja bezdeliga skrejot pie�sitas pie govs tesmena, tad piena vieta
izslauc asinis.
M. Irbe, Aluksne.
2010.�� Ja bezdeliga izlaizas govij caur kajstarpi un piesitas pie kada pupa,
tad tani pupa bus sarkans piens.
K. Jansons, Plani.
2011.�� Ja kadreiz govis dod sar�kanu pienu, tad tur vainiga bezde�liga, kas
izskrejusi govim caur ka�jam.
A. Ansone, Skrunda.
2012.�� Ja no govs slauc asinis, tad bezdeliga ir izlaidusies govij caur

vederapaksu.
E. Bukava, Smarde.
2013.�� Ja govij caur kajam iz�skrien bezdeliga, tad govs dos ma�zak piena.
2014.�� Ja bezdeliga izskrej govij caur tesmeni, tad piens pa�liek asinaini
struklains. Lai tas paliktu atkal tirs, tad jaslauc krus�teniski.
2015.�� Ja bezdeliga izskrien go�vij caur kajam, tad govij nak piens ar asinim.
Piens paliek labs, ja govi slauc caur vapa gredzenu.
S. Guberts.
2016.�� Ja govij izskrien caur kajam bezdeliga, tad piens pupos paliek asinains.
Lai govi padaritu veselu, janem laulajamais gre�dzens un caur to jaizslauc viss
govs piens, pec neilga laika govs paliek vesela.
2017.�� Kad govim caur kajam izskrien bezdeliga, tad piena vieta vinam tek
asinis. Lai to parverstu atkal balta piena, tad visu pienu vajaga izslaukt caur
laulajamo gredzenu.
K. Corbiks, Ozoli.
2018.�� Ja bezdeligas kuti taisa ligzdas, tad laba izredze ar lopiem.
V. Vintere, Matisi.
2019.�� Ja kuti bezdeligas pereklus taisa, tad govis daudz pie�na dod.
A. Uzane, Skujene.
2020.�� Bezdeligas pereklus ne�drikstot kuti postit, tad nikst lopi.
IV. Bezdeligas zile lie�tu un sniegu.
2021.�� Kad bezdeligas no slap�jiem dubliem gludenas ligzdas tai�sa, tad bus
sauss pavasars.
M. Sikle, Nica.
2022.�� Kad bezdeligam ligzdas grumbulainas un nokarusas ar za�litem, tad

lietus un pludi gaidami.
M. Sikle, Nica.
2023.�� Kad bezdeligas parlaizas un nemaz necivina, tad bus lietai�na

vasara.
K. Lielozols, Nica.
2024.�� Kad bezdeligas parlaizas un civina, tad bus sagaidama jau�ka vasara.
K. Lielozols, Nica.
2025.�� Kad bezdeligas un ciruli lido virs maju cukuriem un baz�nicu

torniem, tad gaidams jauks laiks.
M. Sikle, Nica.
2026.�� Ja bezdeligas dzied, � bus labs laiks.
M. Rulle, Lubana.
202^. Ja bezdeliga lien lizda, tad tuvojas perkons.
A. Lau, Mezotne.
Ja bezdeligas nekur nav redzamas, tad tas uz labu laiku.
Ja bezdeligas lido augsti gaisa, tad gaidams jauks laiks.
A. Bredike, Nica.
Kad bezdeligas augstu laizas, tad gaidams jauks laiks.
E. Balode, Nogale.
Kad bezdeligas laizas gar zemi, tad drizuma sagaidams lietus, bet ja vinas laizas
augstu pa gaisu, tad bus jauks laiks.
Skolnieki, Limbazi.
Blezdlingi leka zemu uz sliktu gaisu, augstu uz labu.
Ja blezdlinga zemu lien, bus liets.
A. Medne, Kufsu kapas.
Ja bezdeligas augsti lai�zas, tad gaidams labs laiks, ja ze�mu � lietus gaidams.
Ja bezdeligas augstu lai�zas, bus jauks laiks; ja zemu, � bus lietus.
J. A. Jansons, Sigulda.
Bezdeligas zemu laizas, � bus slikts laiks; augstu, � labs.
Ja bezdeligas no rita sak velu lidot, tad bus slikts laiks.
M. Greize, Dole.
Ja bezdeligas laizas par udeni un aizkap ar sparniem ude�ni, tad bus lietus.
S. Guberts, 74.
Ja bezdeligas mazgajas, bus lietus.
Ja bezdeligas zemu skrien, tad tai pasa diena bus lie�tus.

A. Zvejniece, Lubana
Kad bezdeligas laizas lo�ti atri un zemu, tad bus lietus.
E. Aleinikovs, Pociems.
Bezdeligas zemu skrien uz lietiem.
A. Skruze, Saikava.
Ja bezdeliga zemu lido. bus lietus.
J. A. Jansons, Birini
Ja bezdeligas laizas ze�mu, tad. bus lietus.
Bezdeligam zemu laizo�ties bus lietus.
K. Corbiks, Volgunte.
Kod bezdaleiga skraida pi yudinia, tod tei pizimej Ielu leitu un veji.
V. Podis, Rezekne.
Kad bezdeligas zemu un atri laizas, tad saka, ka lietus bus.
Skolnieki, Limbazi.
Kad bezdeligas zemu lai�zas, tad gaidams vejs ar lietu.
M. Sikle, Nica.
Ja bezdeligas laizas pa zemi, tad rita gaidams lietus.
S. Kazoka, Lubana.
Kad bezdeligas laizas ze�mu, tad gaidams lietus.
E. Balode, Nogale.
Kad bezdeligas laizas gar govim, tad bus lietus.
I. Stirna, Skrunda.
Ja bezdeligas laizas ze�mu, tad driz bus perkons ar lielu lietu.
Teic. 73 g. veca Rozentale, Jaunauce.
Jo bezdeligas zami lai�zas, tad byus leits.
Bezdeligas lido virs udens; gaidams ilgs lietus!
Kad bezdeligas laizas pa zemes virsu, tad bus lietus.

St. Kokins, Aglona.
Bezdeligas cirkst, lietus bus.
J. A. Jansons, Jelgava.
Ja bezdeliga pa smiltim pepas, gaidams lietus.
Ja bezdeligas prieks aiz�iesanas daudz civina, tad gaidama slapja vasara.
A. Berzina, Aloja.
Kad bezdeligas prieks Bertula nozud, tad prieks Mikela bus sniegs.
J. Rubenis, Ergli.
Cik reizu bezdeligas ru�deni nak atpakal, tik ziema bus atkusnu.
E. Laime, Tirza.
V. Bezdeligas ziema.
Bezdeligas ap rudens lai�ku pazud, viena otrai deguntina iekerusies ka virknite,

apslicinas ezera jeb cita dzila upe, pava�sari uzmostas, nak prieksa un dzi�vo
cauru vasaru.
G. Mancelis, II. 1654, 250.
Bezdeligas pa ziemu iet gulet uz ezeriem; vinas apmetoties ap niedrem tik daudz, ka
niedres lustot, un ta visas nogrimstot dibe�na; pavasari, kad ezeri tiek vala*
bezdeligas atkal ieronoties.
Atbalss k. P. Lodzins, Serpils.
Kad cyti putni laizas uz syltu molu, tad bezdeleigas skrin azara, pisaker pi nidres
stubra un tup tur guladamas leidz pavasa- ram. Pavasara, kad izkust lads,
bezdeligas otkon mustas un skrin uz sovu perekli. [Sal. cirulis.]
N. Rancans, Rezekne-
Par ziemu bezdeligas mit ezeros pie niedrem.
Bezdeligas salienot par ziemu pie niedrem ezeros.
P. S� Preili.
Bezdeligas pa ziemu esot salidusas upes un ezeros ieks meld�riem.
Bezdeligas esot diveja�das: vienas aizlaizoties rudeni uz siltam zemem, otras

paliekot par ziemu ezeros. Zvejnieki esot tadas bezdeligas izvilkusi un
atdzivina�jusi.
A. Vaskis, Tukums.
Kad pirmo reizi redz bez�deligu augsti, tad aug gapi lini.
I. Laze, Meirani.
Ja bezdeligas un citi put�ni zemu virs udens lido, tad zi�vis turas pie virsmas, ja
augstu^ lud zivis dziluma.
BEZDELIGAS ACTINAS.
Bezdeligas actinas: li�dzeklis vedera graizu apturesanai. Nem vienu alus glazi
karsta udens, iemet tur piecpadsmit zarinus bez�deligu actinu, apsedz ar lupatiem,
lai labi ievelkas, un pec esanas vi�su glazi uzreizi izdzel-. Pec iedzer�sanas
stipri jaapsedzas un pus�stundas janogul.
I. Celmainis, Nica.
BEZROCIS.
Kad durvis pasas no se�vis atdaras, tad medz sacit: �Bez- roeis attaisija durvis",
vai ari �Bezrocis ienaca". Bezrocis nozi�me launumu jeb navi. [Sal. dur�vis.]
P. S.
BEZMENS.
Kod kas nebejs, niko nazynuodams, nuliks bazmanu uz gultys, itys pizimej, ka tyma
sata dreizam laikam byus nabasniks.
V. Podis, Rezekne.
BELIS.
To garu jeb dievinu, ko pie kokiem edinajusi, saucot veci cilveki par Beli. [Sal.
Celis.]
Kad galu zave, tad viens kumoss jadod Belim.
A. Upitis, Strenci.
BERES.
I. Sagatavosanas.
Nomirusu cilveku neva�jagot tresdiena glabat uz kapiem, tapec ka Kristus tresa

diena celies augsa no mironiem.
A. Briedis, Nica.
Ja maja nomira puisis, tad berenieki kera gaili, ar adatu iedura vinam sekste
cauruminu, pa kul-u uztecinaja uz berza lapas asinis. Ja meita bija mirusi, tad
zarka lika vistu un velaku atkal palaida vala.
Neprecejusos cilveku pir�mo befu dienu deveja par kazam un tikai otru par berem.
Uz berem allaz kada cetrkajiga dziviba jakauj.
2079.�� Beres nevar pavadit bez asinim, bet jakauj allaz kads lops, ja ne vairak,
tad gailis. Ja pats nelaikis zinamu lopu berem no�spriedis, tad tas jakauj; citadi
no�veletais lops nosprags. [Sal. mi�rejs.]
J. Davids, Biksere.
2080.�� Berem allaz kava kadu lopu; aitu vai liellopu. Vismaz no�kava vistu, jo
mironam vajagot jaunu asinu, un ja vinam tas ne�dodot, tad tas pats ar savu roku
nemot kadu lopu. Cuku berem ne�kava, jo berem kautie lopi ir vina saule. Jajamie
zirgi un cuka, mi�ronam jajot, kviecot. Veca mene�si mirusa berem nekava savas
ma�jas lopu, bet iemija no citurienes, jo savu lopu kaujot, citi lopi sirg�stot un
nikstot.
P. Blaus, Ergli.
2081.�� Mirusam uz berem neva�jaga kaut cuku, jo ta skrejot zoga.
2082.�� Kadu kustoni kauj uz berem, ar tadu iejaj debesis.
2083.�� No nelaika lopiem visa�da zina vajadzeja kadu uz berem kaut, jo citadi
lopi varga vai gaja boja.
2084.�� Berem kaujamo lopu ag�rak nekava, kamer krusts bija ap�gadats.
J. Rubenis, Ergli.
2085.�� Kas no lopiem uz berem kauts, tas jaaped gluzi viss; ari ieksas un asinis
jaizlieto. Ar asi�nim apsmere befu placeniem virsu.
Kr. Kalnins, Vitebskiesi.
2086.�� Kad liki ienes nama va�kesanai, tad tur noliek ari galdinu, kur uzliek
edienu un dzerienu mi�rusa garam. Pie kapsetas to edie�nu atdod kadai nabadzei.
A. Bilensteina man., Puze. 1862.
2087.�� Nakti prieks berem sali�kusi visadus edienus un dzerienus uz galda,

atverusi zarku un atsta�jusi mironu vienu pasu, lai vel bei�dzamo reizi varetu
netraucets iz�mieloties un ar citiem mironiem jau iedraudzeties, kas ari nakusi
edienus baudit. Pasi majinieki tur�pretim aizgajusi kaimina maja, vai citur kur
izguleties.
Muzikants, Rujiena. L. P. V. 77.

2088.�� Zleka agrak bijis para�dums likt mironim bej-u nakti zem zarka podinu ar
biezputru, pude�liti brandvina un pakavas naglu. Kad mironi aizvedusi uz kapsetu,
tad biezputru izgazusi zeme, brandavina pudeliti sasitusi, bet naglu iesitusi
istabas slieksni.
M. Zemesaraja, Talsi.
2089.�� Kad suns vai kakis be�res likim pa apaksu izlidis cauri vai pargajis
pari, un pec parlec cilvekam, tad sis dabu kritamo kaiti. Pa berem tadel sunus un
kakus iedzina pagraba vai cita kada eka, un nelaida tos ara, ka�mer likis uz kapiem
pavadits.
P. Dreimanis, Krustpils.
2090.�� Befu diena, kad sak sa�lasities berinieki, sadzen lopus ku�ti un sunus
piesien.
2091.�� Ja tu beres esi aicinats un neesi nogajis, jeb esi gan gajis, bet neesi
labi edis un dzeris, tad tas mirons, kam tu ta to pedejo godu atravis, atrieboties
un darot, ka tev kada vajiba piesitas.
2092.�� Kas beres aicinats, tam nebus atrauties, bet allaz nonest lidz, ko est un
dzert; un ja majas saimnieks nomana, ka maz, tad par to launums metoties.
2093.�� Neviens beres uzlugts viesis nedriksteja atrauties; kas atraujoties,

tam notiekot kada kaite. Tadel, ja kadam uzlugtam gadijas citas nepieciesamas
dari�sanas, vai kad tas pats saslima,
vins tomer nosutija berem savu tiesu brandavina, zirnu, galas, piena un maizes, jo
mirusam vaja�got savas dalas.
Sams, Lejasciems.
2094.�� Ja kads uz berem ir lugts, tad jaiet, jo citadi piemeto�ties kada nelaba
kaite.
A. Liepina, Lubana.
2095.�� Vienmer vajag iet uz be�rem un noskaitit kadu lugsanu. Ja mirusais uzsuta
kadu nelaimi, tad uz vina kapa janoliek nauda, kads graudins, vai cits kas.
2096.�� Juo lyudz uz berem, nadreikst atsasaceit, lai pikritine nadazamat.
2097.�� Kad ludz uz veca cilveka berem, tad nedrikst atrauties, lai ielugtam
kustoni nenikst. Atrau�ties drikst tikai no maza berna beritem.
K. Jansons, Plani.
2098.�� Kas beres lugts, nevar atrauties, jo citadi tam peles ed labibu tiruma.
Dreimanis, KTUstpils.
2099.�� Uz berem jaieludz visi, kuj-us mirejs velejies par pavadi�tajiem un no

aicinatiem neviens nedrikst atrauties.
J. Davids, Biksere.
2100.�� Ja kads uz berem brau�cot pirmo cela satiek virieti, tad vina rados
pirmais mirs virietis, ja sievieti, tad mirs sieviete.
K. Jansons, Plani.
2101.�� Ja befu maizi cepot, uz lizes paliek kada lapa, tad drizi vien atkal bus
jacep beju maize.
V. Greble, Kalnmuiza, Valkas apr.
2102.�� Ja befu maizi cepot ar lapstu izvelk atpakal kadu lapu, tad drizuma
sagaidamas beres.
2103.�� Befu maizi cepot saim�niecei nav briv to pirmai smeket, tas jadara
saimniekam.
2104.�� Kad brauca uz berem, tad nema kulite varitus zirnus lidza. Tos eda bel-
u maltite, pie krusta priedes un kad mirons bija aprakts.
2105.�� Uz berem pec veca iera�duma vara kadu sietu pupu ar zir�niem kopa ka
ipasu befu edienu. Tas ari janem lidza uz kapiem, lai gan ir bez tam butu lidz vel
citi edieni un dzerieni, ko pamielot svesos liekos laudis, kas uz ka�piem sanakusi.
Si mielosana skai�tas ka no aizgajusa puses. Paruna: �Vins driz pupas dos", nozime,
ka vins driz mirs.
Dreimanis, Krustpils.
li 10(5. Beres ed varitas pupas (latgaliski puoksas). Tagad tas sa�stopams retaki,
bet vecaki laudis apgalvo, ka apmeram prieks piec�desmit � sesdesmit gadiem nee�sot
bijusas nevienas beres bez pu�pam. Kapec beres jaed pupas, uz to neviens neko
noteiktu neatbil�deja, tikai teica, ka tas no seniem laikiem parasts. Ja kads ir
jau uz naves gultas, tad saka: ,,Bus pu�pas." Visbiezak ta saka par ma�ziem
berniem.
L. Latkovskis, Latgale.
2107.�� Beyu viesi nesa lidz uz berem ari savus edienus un dze�rienus, seviski
kadu sietu novaritu sausu zirnu.
P. Blaus, Ergli.
2108.�� Kad sievietes gaja uz be�rem, tad nesa bej-u maizi un ku�kulus lika
neparos.
2109.�� Beru viesi atveda lidz tarbu sausi novaritu zirnu, ko pa bej-u laiku eda.
2110.�� Befu diena viesi ved katrs lidz savu kukuli: maizi, ga�lu, alu un
brandavinu, bet kam�bari viesu kukulus nenes, kamer vel likis maja.
J. Davids, Biksere.
2111.�� Uz berem janes lidza piens un gala, lai ari cik maz; ja ta nedara, tad
leksies.
K. Str., no 80 g. v. Cerbuku mates, Kraukli.
2112.�� Aizguojusam uz berem vyss aiznastais kukuls juozlik uz golda. Nesiejam

pasam pyrmu juonulykoj nu sova aiznastuo ku�kula, tad juopadola sovai saimei koc pa
kymyusam, tod tik var est nu cytu maizes, cytaizuok pikritine pizamat, voi barni
mierst.
2113.�� Kad cepa tos kukulus, ko uz berem nesa lidza, tad pirmo kanciti atdeva
vai nu sunim, vai kakim, un tad tik vel eda.
2114.�� Ja mironam nav viss iz�darits, kas vajadzigs, vai ari ja il�gaki beres
paliek, tad var palikt slims.
2115.�� Juo uz berem ola nanas, juolik uz myruna zida nauda, cy- taiz bierinikim
nutiks nalaime.
2116.�� Pirms vel kas ko baudi�jis, paprieksu jaatskir mironam kada dala: pupas,
zirni, putra, un tad zinama vieta janomet.
K. Siiings, 1832. g., Tirza.
2117.�� Neviens beres nedrikst dzert, pirms padrusku alus jeb brandvina zeme
neizlejis.
K. Silings, 1832. Tirza.
2118.�� Saimniece vispirms no�lauz no beru cepuma tris gabali�nus un uzmet uz

krasns jeb Ma�jas kunga seta.
Rusvurms, Inland, 1855. 27. (331.).
2119.�� Kurs pirmais beru maizi ed, tam pirmajam jamirst.
M. Drike, Ranka.
2120.�� Kuls no berem ceptas maizes pirmais ed, tam pirmajam jamirst.
E. Laime, Tirza.
2121.�� Kas pirmais dzej- beru vinu, tam pirmajam jamirst, tadel pirmo glazi lej
zeme.
2122.�� Befu mielasta pirmais kumoss arvienu jadod sunim. Kas to nedara, tam
piesitas slimiba.
L. Karklina, Dzelzava.
2123.�� Kufs befu maizi ezdams zago, tam driz jamirst.
E. Laime, Tirza.
2124.�� Agrak beres pirms ne�edusi, kamer neienesusi liki bla�kus istaba un
attaisijusi zarka vaku, jo domajusi, ka mirons edot lidz ar dzivajiem savu befu
mal�titi. Bijusi tada saimniece, kas prieks mirsanas novelejusi, lai dzej-ot saldu
pienu, pirms to ve�dot uz kapsetu.
2125.�� No izceptas befu maizes nedrikst dot citiem agrak baudit, ka tikai tad,
kad berinieki ir aiz�braukusi, jo citadi var piesisties kads launums no mireja.
A. Aizsils, Lubana.
2126.�� Ja befu maja bija kads spiegelis, tad to aizklaja.
2127.�� Beres nedrikst ta izture�ties, ka citi sak apbrinot, jo tad piemetas kas
launs.
A. Sausa, Tirza.
2128.�� Tas eglites, ko beres ap�sprauz gar majas celiem, ilgi ne�tur, lai kads
atkal maja nemirst.
2129.�� Befu vainagu pinot, ja�iepin, cik iespejams, katrs zarins, jo citadi driz
bus atkal japin befu vainags.
A. Irbeniece, Ezere.
2130.�� Tos vainagus, kas viti kadam berem, nedrikst maja at�stat, citadi tai
maja bus kadam cilvekam jamirst.
E. Zommere, Rauna.
2131.�� Tagadejas melnas kra�sas vieta senak lietoja beres baltu krasu. Liku
nesejiem katram deva pari baltu pirkstainu cimdu, ko tie apmauca, kad zarku ar liki
nesa istaba vai no istabas ara, vai uz kapiem. Zirgus, ar kufiem liki ve�da uz
kapsetu, apsedza baltiem de- kiem un iepina tiem krepes liel- saiskus. Loku aptina
ar dvieli. [Sal. mirons.]
P. Blaus, Ergli.
2132.�� Kas zinamo kartibu be�ru rikosana un svinesana parkapj, tam allaz gadas
kada liksta vai lo�pos, vai pie cilvekiem.
IIBefu dienas laiks.
2133.�� Kad kadam cilvekam be- j-u diena jauks, skaidrs laiks, tad mirusais sava
muza daudz laba darijis.
E. Metuzals, Turaida.
2134.�� Kad liki glabajot lietus list, tad mirusais ir bijis launs cil�veks, un
ja saule spid, tad labs cil�veks.
E. Slavinska, Cesis.
2135.�� Ja kada befu diena ir slikts laiks, tad mirusais dzive nav milejis sunus
un kakus.
A. Freimane, Mangali.
2136.�� Launa cilveka befu die�na listot lietus, bet saule spidot tam, kas pats
dzivojis ka saulite.
A. Liepina, Lubana.
2137.�� Ja tani diena, kad mironi berejot, listot lietus, tad tas cil�veks
esot bijis slikts sunu barotajs.
E. Lideka, Lubana.
2138.�� Befu diena visu tuvinie�ku majas par nakti jatura apgais�motas.
Inland, 1847. 12.
2139.�� Ka mironi aprokot uz�nak lietus, tad mironis panem lidz

pakalpaliceju svetibu.
A. Jece, Zaube.
2140.�� Ja kadu cilveku apgla�bajot ir slikts laiks, tad vina muza ir daudz
sliktu darbu.
2141.�� Ja lietaina diena iznak liki rakt, tad saka, ka tas ir bijis slikts
cilveks.
I. Johansone, Aluksne.
2142.�� Ja kads nomiris un vina befu diena ir slikts laiks, tad vins ir
bijis slikts, bet ja labs � tad labs cilveks.
2143.�� Ja bepu diena slikts laiks, tad nelaikis slikti sunus ba�rojis.
M. Poriete, Lubana.
2144.�� Ja bej-u diena lietus list, tad mirons labu vele un otradi.
K. Jansons, Plani.
2145.�� Ja beru diena ir negaiss ar perkonu, tad nomirusais ir bi�jis bargs

cilveks.
H. Lindberga, Jaunrauna.
2146.�� Kad bel-u diena list lietus, tad no mirona piederigiem kads driz mirs.
M. Eglite, Salaca.
III. Majas svinibas.
2147.�� Befu diena nevaigot cie�minus pa kutim un stalliem vadat un tiem kustonus
radit, jo tad tie tai gada nepadodoties, govis nedo�dot piena.
J. Ansbergs, Evele. Etn. IV. 174.
2148.�� Beriniekus befu diena pa kutim nevajaga vadat, tad lopi ta�ja gada
nepadodoties.
V. Lice, Ligatne.
2149.�� Beres nadreist vaicot: �Par ku tai, Voi cyta nav?" ari lai pikritine
nadazamat.
2150.�� Beres ja kas nokrit no edieniem, tad tas ir aizgajeja un to nedrikst

uzcelt; bet ja kads uz�cel, tad tam aizgajejs uzsuta sli�mibu (piekritni), un no
sas slimi�bas var izglabties tikai, nesot pie nelaika kapa ziedus un izpildot tur
vel dazadas ceremonijas.
Vidzemes Maliena.
2151.�� Bej-u mielasta jasasit da�zadi trauki, tad mironam bus no ka est.
M. Linina, Aumeisteri.
2152.�� Ja beres nevienu trauku nesaples, tad otru gadu atkal ta�nis majas bus
beres.
M. Drinke, Ranka.
2153.�� Pec esanas notura pie zarka dievvardus. Piederigie cen�sas zarki ienest
un noturet diev�vardus istaba, lai aizgajejs pedejo reiz redz savu maju un savu
dzivi.
2154.�� Kamer likis bija istaba, nelaida ne suna, ne vistu ieksa. Seviski
sargaja, lai suns neizlien pa zarka apaksu cauri.
P. Blaus, Ergli.
2155.�� Pec pirmas dziedasanas jeb lugsanas bel-u viesi ziedo, t. i. liek uz
zarka naudu, cimdus, ze�kes vai citus kadus drebju gaba�lus. Ikkatram befu viesim
jaziedo. Kas neziedo, tam �lecas", t. i. pie�metas kada gruti dziedejama sli�miba.
Kad visi ziedojusi, kads ne�laika tuvinieks nonem ziedoju�mus, iedod katram nesejam
pari cimdu, kuj-us tie tulin mauc roka. Talaku skat. zarks. [Sal. lekme.]
J. Davids, Biksere.
2156.�� Kad mironi majas ap�dziedajusi, tad metusi naudu kaj�gali. (Metusi visi,
visi, pat mazi berni.) Tris naudas gabalus ielai�dusi skirsta, parejo naudu
pature�jusi mironu tuvinieki.
R. Stalberga, Ergeme.
2157.�� Keipeniesos esot bijusi parasa beres uz zarka likt naudu, par ko pirkusi
dzeramos.
2158.�� Pec patariem aiztaisija zarku un uzlika tam virsu pari cimdu un kadu
naudas gabalu par zimi bel-u viesiem, ka tiem jamet lidzigas mantas nelaika
pakalpa- licejiem. Berinieki so uzaicina�jumu ari tulit izpildija un sameta cimdus,
zekes, naudu u. c. Sames�tas mantas nonema no zarka, pie�seja pie krusta un veda
lidz uz kapsetu. Pec krusta ieraksanas tas noraisija un parveda atkal majas.
2159.�� Radi un tuvejie kaimini gaja pie zarka no nelaika atvadi�ties un uzlika
tam pa gabalam naudas virsu, lai vins tiem nera�ditos nakti sapni. Naudu panema
liku raceji un no kapsetas brauk�dami to nodzera krogu.
2160.�� Mironam liek uz krutim lakatinu, kur berinieki met naudu.
K. Str. no 80 g. v. Cerbuku mates. Kraukli.
2161.�� ' Dazas vietas nesa ari mi�ronam klat galu un maizi un teica: �Se nu,
pieed un nenac vairs at�pakal estu!"
P. Punka, Berzaune.
2162.�� Pec dievvarda tad nu no�tikusi agrak naudas liksana zarki un uz zarka
vaka. Nauda zarki pa�likusi mirusam, naudu uz zarka vaka dabujis pec vienu
nostastiem bej-u rikotajs snabim, pec otru � zarka vedejs, bet to ari cela
no�dzerusi. Pie mirona ticis loti maz likts.
2163.�� Kad likis top uz kapiem pavadits, tad zarkam uz vaka sa�met naudu, zekes,
cimdus un prie�vites; saka, ka cimdu, zeku un prievisu vajagot zvanitajiem, ne
beriniekiem, bet kapa racejiem naudas.
Majas Viesis, 1862. 45.
2164.�� Sili [zarku] nolika ista�bas vidu, un galvgala mazu galdi�nu, apkrautu ar
visadiem edie�niem. Kamer citi bel-u viesi mie�lojas pie saimes galda, vecas
ma�minas steidzas pie maza galdina, cita citu uzmudinadamas: �isam nu, muosinas,
isam nu mes vinu milusim!" Uz galdina bija katrai maminai savs kubulins, tapat ari
viens nelaika garinam. Eda pasas maminas, bet labakos ku�mosus meta nelaika
kubulina teik�damas: ,,Ied nu munu boltu buo- lelin, nem par lobu, kas miums jir!"
Kad domaja, ka garins bus paedis, tad aizdedzinaja skalus, atvera logus, tad bel-u
viesi visi
kopa dziedaja: �Ai buolini, ai buolini! Vokors kluotu, gors, gors ir cels." Tad
aiztaisija sili cieti un pakura zem tas mazu uguntinu. Kad sili iznesa no istabas
lauka, tad katrs no klatesosiem befu vie�siem, drebes purinadams, leca tris reizes
pari par ugunskuru, lai lau�nums nozustu, ja butu pielipis.
J. Kreslins, Maliena.
2165.�� Ja befu diena pie zarka nodziest kada svece, tad rados mirst.
L. Strute, Skibe.
2166.�� Ja liki izvadot nodziest svece, tad vel kads mirs.
A. Bisa, Renceni.
2167.�� Ja kada no tam svecem, kas beres ir ap zarku, pate no se�vis nodziest,
tad tani maja atkal kads driz mirs.
2168.�� Ja beres nodziest viena no tam svecem, kufa ir pie lika, tad tani maja
vel kads mirs.
2169.�� Kad pi myruna sadadz svecis, juo kaida svece nudzist, tad vel kaids
tiviniks miers.
2170.�� Kad liki iznesa no nama, tad izputa sveci un skatijas, uz kuj-u pusi dumi
ies, ja uz durvju pusi, tad maja bus driz cits mirejs.
K. Treners, Sarkanmuiza.
2171.�� Kad liki no istabas izne�sot, izdzestas sveces dumi skrej pakal pa
durvim, tad atkal kads driz mirs.
RKr. 6.
2172.�� Kad liki noved uz ka�piem, tad janopus sveces: ja dumi iet uz durvju
pusi, tad driz vel kads mirst.
2173.�� Tikko mironi iznes no istabas, vesanai uz kapiem, lai uz�zinatu, vai driz
kads mirs, janopus visas sveces, kas dedza ap zarku; ja svecu dumi iet uz durvju
pusi, tad mirs driz.
H. Silina, Penkule.
2174.�� Ja mironi no istabas ara nesot, svecu dumi iet atpakal, tad tajas majas
vel kads mirs.
2175.�� Kad mironi aizved uz kapsetu, tad nomin sveci ar kaju. Kad dumi skrej pa
durvim ara, tad vel kads mirst.
2176.�� Ja nesot zarku ar miro�ni lauka svecu dumi iet uz durvju pusi zarkam
lidzi, tad vel kads mirs.
E. Bukava. Riga.
2177.�� Lika sveces nopusot ja�skatas uz kufu pusi iet dumi. Tas, kam dumi iet
virsu, mirs pirmais.
K. Rasa, Riga un Kalnamuiza.
2178.�� Ja pie lika saplist luktu�ris vai kas cits, tad mirs vel kads.
A. Rudite, Riga.
2179.�� Kad liki nes no istabas uz kapsetu, tad visas lietas, kas pie vina istaba
turot tapa lieto�tas, tulin jaiznes ara, lai tik driz nebutu atkal kadam jamirst.
J. Ceplenieks, 1880.
2180.�� Kad saiminlku vai saim- neici vad uz kopim, navajag nu- kramit golda, lai
sata turpumok valda pilneiba.
2181.�� Kad liki no majas aiz�ved, tad sanem mirona salmu ci�sas, iznes vedejiem
no pakalas uz cela un turpat sadedzina.
2182.�� Ja mirejs bijis apgerbts, tad ari vina drebes lidzsadedzina- jamas. Citi
pediga acumirkli no�rauj aizgajejam drebes, parples kreklu un sadedzina tik kadu
ga�balu jeb skrandu. Tas esot tikpat labi, it ka visas drebes butu sade�dzinatas.
Kas otra rita ejot pelnus apraudzit, tas varot zinat, ka uz prieksu klasies. Ja
pelnos atrodas cilveka pedas, tad driz atkal mi�rons maja tiekot, ja lopa pedas,
tad kads lops beidzoties.
2183.�� Mirona gulas vietas sal�mus nedrikst lopu kuti kaisit, bet tos sadedzina
un pelnus aprok. Uz lauka kaisit ari nedrikst.
H. Silina, Dobele.
2184.�� Prieks izbrauksanas uz kapiem gaja kadas vecas mates uz to pusi, uz kufu
likis javed, dedzi�nat �meslus". Mesli bija cisas, uz kufam mirejs gulejis,
puskrekls, kas tam mirstot bijis mugura, un istabas mesli. Senak uz katra ce�la,
kas veda uz kapiem, bijis liels ozols vai cits kads liels koks, pie kufa mesli
dedzinati. Uguni aizde�dzinasanai nesusi no majam lidz. Tam nolukam bijusas ipasi
izlie�tas vaska svecites, ko majas aizde�dzinaja un vejlukteri vai kada trauka
aiznesa uz zinamu vietu. Meslus dedzinot skatijas, uz kufu pusi dumi gaja. Tai puse
tad atkal kads mirsot.
2185.�� Pirms lika aizvesanas no majam aiznes saini ar cisam, uz kufam nelaikis
miris, lidz ar vi�nam noplestam drebem (skat. mi�rons) tai celu mala, kur
kapsetnie- kiem garam jabrauc. Tur uzkuf uguni un sadedzina cisas un dre�bes. Ari
se dumos kvepina bernus (skat. zarks), un lieli cilveki, kas pipe, aizdedzina no
tas uguns pi�pi. Nakama rita iet gunkuru ska�tities, kadas zimes pelnos redza�mas.
Ja redzamas cilveku pedas, tad driz atkal tais majas mirs cil�veks, ja lopa pedas,
tad beigs kads no lopiem!
J. Davids, Biksere.
2186.�� Kad slimnieks nomiris, tad vina cisas un mirstamas sase�jusi nasta un
nolikusi. Beres pec mirona izvadisanas uz kapiem maja paliceji gajusi �lidumu
kraut". Panemusi mineto cisu nas�tu lidz ar edieniem un dzerie�niem, gajusi uz to
pusi, kur likis aizvests, un sadedzinajusi to nastu ezdami, dzerdami un dziedadami.
Dziesma bijusi sada: Mes savam Jekaupam liduminu nokravam^ Lai tas seja rudzus,
miezus, lai de�stija kapostinus.
J. Rubenis, Berzaune.
2187.�� Cisas, uz kufam slim�nieks miris, sadedzinaja uz lauka un gaja otra diena
skatities, ka�das pedas pelnos iemitas. Ja re�dzamas lopu pedas, tad tai gada daudz
lopu kritot; ja cilveku pe�das, tad daudz cilveku mirstot.
133
Iilrcs
P. Blaus, Ergli.
2188.�� Cisas, uz kuj-am mirejs gulejis, aiznesa kada nomalas vie�ta un

sadedzinaja. Velak gaja rau�dzities, vai pelnos redzamas cilve�ka vai lopa pedas.
Ja atrod cilveka pedas, tad tai maja driz atkal kads mirs, ja lopu pedas, tad
sprags lopi.
2189.�� Pec berem mirona dre�bes aiznesusi uz lauku sadedzina�jusi, un otra rita
gajusi skatities. Ja pelnos bijusas cilveka pedas, tad tai gada mirs cilveki. Ja
biju�sas redzamas lopu pedas, tad tas nozimejis, ka sprags lopi.
2190.�� Cisas, uz kuj-am mirejs gulejis, aiznes uz mezu un iemet karklu kruma,
lai tur trud.
2191.�� Kad likis paglabats, tad vajagot tos salmus, uz kuj-iem tas gulejis,
sadedzinat. Pie tam jasar�gajas, ka lopi nedabu dumus ost, tie tad spragst.
2192.�� Liki no istabas ara ne�sot, nonema no galda palagu, uz kupa zarks
stavejis un nopurinaja no ta visus gruzus likim pakal, lai lidz ar mironi aizietu
ari visads nelabums. Liki aizvedot, izsava tam pakal dazus plintes savienus.
2192a. Agrak bijis paradums, kad mironi no majas nes lauka, tulit visus meslus
saslaucit ista�bas vidu un aizdedzinat. Ar siem dumiem apkvepinajusi bernus, lai
tiem nepiemetas kada slimiba.
2193.�� Mironu uz kapiem vedot, viens skreja pa prieksu, nesdams to salmu kuliti,
uz kupiem miru�sais bija gulejis, un to aizdedzina�jis skatijas, uz kufu pusi vejs
nes dumus. Ja nesa uz majas pusi, tad tajas majas vel kadam jamirst, bet ja nesa
prom, tad nemirst.
2194.�� Kad likis no istabas bija iznests, lai to vestu uz kapiem, tulit steigsus
uzkura istabas vidu uguni no sausiem skangaliem, kur katrs no bereniekiem piegaja
sildi�ties.
2195.�� Kad liki iznesa no ista�bas, tad slieksni iesita naglu.
2196.�� Tai vieta, kur zarks ista�ba stavejis, iesit plana pakava naglu, lai
nelaikis neradas sapni.
P. Rozens, Garoza.
2197.�� Kad liki aizved uz ka�piem, tad tai vieta, kur tas gulejis, klona
jaiesit nagla, lai nelaikis ap�kart nestaigatu.
RKr. 6.
2198.�� Mironi uz kapiem vedot, zarka vieta (benki, kur zarks uz�likts) jaizjauc,
citadi driz vajadzes vest otru liki uz kapiem.
T. RIgerte, Brunava.
2199.�� Kad nabasniku aizvad uz kopim, juo grib, ka saime ilgi kas namiertu, tad
dreizi juoizjauc grobs (aizkori aizplasti ap nabas- nika skierstu).
T. Beca, Preili.
2200.�� Kad liki izved no majam, tad tulit jaizarda ta vieta, kur zarks stavejis,
lai cits driz pakal nemirst.
RKr. 6.
2201.�� Iekam liki veda projam, kads no majeniekiem iegaja kuti un sacela
visus gulosus lopus ka�jas.
P. Blaus, Ergli.
2202.�� Liki izvadijusi, maja pa�liceji nes alu un brandavinu uz ku�ti un

ielej to zirgu un govju siles un dod ari no bepu maizes kadus gabalus zirgiem un
govim baudit.
J. Davids, Biksere.
IV. Brauksana uz kap�setu.
2203.�� Kad liki ved uz kapsetu, tad sievietes nesuka galvas, jo ci�tadi
mati labi neaugot.
P. Bimanis, Krimulda. A. Bi�lensteina man.
2204.�� Kad liki nes no majas lauka, tad svesam tulit pirmam ne�vajaga iet
lidz, jo tad bus jamirst.
E. Kuske, Rujiena.
2205.�� Kad mironi izved iz ma�jas, tad nevajaga iet tulin aiz ra�tiem, jo
tad atri jamirst.
2206.�� Kups cilveks pedejais iz�iet no tas telpas, kupa stavejis li�kis,
tas nakosais pec nomirusa mirs.
M. Rasme, Lubana.
2207.�� Kups paliek pedejais, kad mironu nes no istabas lauka, ta dzimta
pirmaja bus beres.
2208.�� Baltus zirgus nekad ne�judza pie lika ratiem vai ragavam, bet
allaz melnus.
J. Davids, Biksere.
2209. Lika zirgi ir melnu spal�
vu.
K. Jansons, Plani.
2210.�� Ar grusneju kevi nevaigot mironu vest, jo tad kumels ne�izdodoties.
2211.�� Uz kapu veda nelaika miesas ar sirmiem vai beriem zir�giem. Sili [zarku]
apsedza ar bal�tiem palagiem, jo balta krasa pa veciem maleniesiem bija seru krasa.
2212.�� Lika ratiem vai ragavam judz prieksa allaz divus zirgus, vienu pakal
otra. Pakalejam zir�gam uzsedza palagu un virs pala�ga vel deki. Sievietes liki
vedot pieseja pie loka zida banti, kupas gali svabadi plivinajas; virietim
appuskoja loku tikai ar puku vai�nagiem un ar egliti jeb skujam. Viens no tuvakiem
radiem uzse�das uz zarka, otrs, gadu 12�13 vecs puika uz priekseja nedekota zirga.
Tie bija lika ormani. Abiem piediedza pie cepures cimdu pari. Krustu veda cita
zirga tulit aiz zarka. Vecos laudis pat vasara ve�da ragavas uz kapiem.
P. S.
2213.�� Kad mironu taisijas vest uz kapsetu un ielika ratos vai ra�gavas, tad tam
no apaksas izrava sauju siena, lai neaizvedot laimi lidz.
J. Upite, Gatarta.
2214.�� Ja zirgs iezviedzas, liki uz ratiem vai ragavam liekot, tad tais majas
driz vel kads cilveks mirs.
P. Lodzins, Selpils
2215.�� Ja liki uz kapu vedot zirgs nozviedzas, tad tai maja vel kads mirs.
2216.�� Vedot liki uz kapiem, ja zirgi seta iezviedzoties, tad no tam majam
vel kads mirs.
2217.�� Kad pie durvim, liki lie�kot ratos, zirgs iezviedzas, tad ma�jas
atkal driz kads mirs.
A. Liepina, Lubana.
2218.�� Ja mironi ved uz kapiem un zirgs, pie durvim piebraukts, iezviedzas,

tad tai maja driz vel kads mirsot.
J. Ginovskis, Snepele.
2219.�� Ja zirgi, ar kupiem ved liki, sprauslo, tad driz tani pasa dzimta
kads mirst.
K. Meiers, Lubana.
2220.�� Ja zirgi, mironi pa var�tiem ara vedot, skatas atpakal un

iezviedzas, tad tur driz vel kads mirs.
J. Ginovskis, Snepele.
2221.�� Ja mironi vedot kads balts zirgs iezviedzas, tad driz at�kal kads
jauns cilveks mirs.
V. Lice, Smiltene.
2222.�� Ja tai laika, kad liki liek ratos jeb ragavas, zirgs stav uz vienu
nagu, tad tai maja vel kads mirs.
2223.�� Ja zirgi, ar ko liki grib aizvest, durvju prieksa dirs un galvu

nolaiz zeme, tad no tas ma�jas atkal driz likis busot jaizved.
2224.�� Ja lika vesanai aizjugts zirgs piedirsa, tad drizi atkal kads mirs.
E. Lacis, Tirza.
2225.�� Kad no majas likis jaiz�ved, tad vins javed driz, lai zirgs neizkarnitos,
jo citadi maja mirs vel otrs cilveks. [Sal. zirgs.]
P. Zvirgzdins, Marciena. J.
Rubenis, Ergli.
2226.�� Ja pa to laiku, kamer zarku liek uz vagiem vai ragavam, lika zirgi meslo,
tad tai maja at�kal driz bus mirons.
J. Davids, Biksere.
2227.�� Ja lika zirgs, no setas iz�braucot meslo, tad tais majas at�kal driz kads
mirs.
Simenovs, Dole.
2228.�� Ja mirona vedamais zirgs, piebraucot pie istabas, gaidot mirona iznesanu
sameslo, tad ma�ja driz kads mirs.
H. Silina, Penkule.
2229.�� Ja zirgs piemeslo pie durvim liki liekot vagos (ratos), tad no palicejiem
kads drizuma mirs.
A. Liepina, Lubana.
2230.�� Ja zirgs karnas, kamer liki iznes un sak braukt uz kap�setu, tad tai maja
driz atkal kads mirs.
2231.�� Ja lika vedamie zirgi pa�galma atstajusi meslus, tad drizu�ma vel kadam
jamirst.
V. Vintere, Matisi.
2232.�� Kad lika vagus piebrau�cot zirgs piekezi pagalmu, tad tai maja pirmais
mirst virietis; kad zirgs tikai miez, tad pirma mirst sieviete.
E. Zommere, Rauna.
2233.�� Ja zirgs, klipam javed uz kapsetu mironis, gaidot izrok bed�ri, tad tada
maja kads driz mirs atkal.
A. Zandere, Jekabpils.,
2234.�� Ap Jelgavu, Tukumu un lligu ir latviesiem tads ieradums, ka vini mironu

uz kapsetu vedot kauj gaili un tad brauc par to pa�ri, kamer vins vel raustas.
Wochentliche Uterhaltungen 1806. 121.
2235.�� Agrakos laikos prieks aizbrauksanas uz kapsetu zem li ka vagu ilks kavusi
gaili un te�cinajusi asinis. Kads rupnieks stasta, kam gaila nav bijis ko k aut,
tie sasitusi pret ilksi vistas olu. Eveliesi stasta, ka tai vieta, kur zarkis
stavejis, sasitusi vistas olu un alu lejusi virsu.
2236.�� Prieks lika izvadisanas uz kapsetu kava virietim gaili, sie�vietei vistu,
un ar to asinim uzzi�meja krustu uz zarka galvas gala. Galu tudal izvarija un
izdalija be�riniekiem. Turklat pasniedza pa naza galam ipasi varitu miezu
biezputru.
2237.�� Bedama diena, kad jau iejugti lika zirgi, kauj gaili un sviez zirgiem
apaks kajam.
M. Lejins, Valmiera.
2238.�� Prieks lika izvesanas da- >i kava setas vartos gaili un brau�ca tad
pari par gaila asinim.
Sams, Lejasciems.
2239.�� Kad mirons bija uzlikts uz bepu pajuga, tad kavusi gaili un pasviedusi
bepu zirgiem zem ka�jam.
2240.�� Kad likis bija jau vagos iecelts un taisijas braukt uz kapse�tu, tad pie
lika zirgiem nokava gaili un apsvieda zem vagiem.
2241.�� Liki izvadot, vepo, no ku�pas puses vejs pus. Ja vejs pretim, svetiba
paliek maja, ja vejs likim no mugurpuses, svetiba aiz�iet lidz.
2242.�� Jaunu meitu uz kapiem vedot, judza pa divi vai tris zirgi, kam krepes
izpuskotas dzipariem; grozu vieta seja jostas, loku apvija bruklenu metram un
izpuskoja citiem greznumiem.
2243.�� Ja liki ved uz kapsetu, tad jaattaisa logs un ar slotu ja�slauka ara
brusaki un jasaka: �Brusaki, circeni, steidzaties lika pavadit", tad visi brusaki
iznikst.
A. Ose, Lubana.
2244.�� Mate nedrikst sedet tais ratos, kur ir likis, tad mirs kads no vinas
berniem.
2245.�� Uz kapiem braucot, pie lika nedriksteja citi sedet, ka tik tuvakie radi
un vienigi viriesi. Svesniekam, kas sedot lika ratos, tiekot kada vaina.
Sams, Lejasciems.
2246.�� Lika vedejs sezas jatenis�ki uz zarka un brauc ta lidz nelai�ka maju
robezai, kur tad nokap.
J. Davids, Biksere.
2247.�� Kad mironu iznes no ma�jas, tad pie majas durvim uzstada eglites,
aizbraucejiem izlej spaini udens no pakalas un uz majas dur�vim iecert tris
krustus. To dara ta�del, lai mirons vairs negrieztos at�pakal.
Rusvurms, Inland, 1855, 29 (329).
2248.�� Kad mironu izved, tad iz�lej vinam no pakalas vienu spaini udens, lai vins
vairs atpakal ne�naktu.
Inland, 1856, 329.
2249.�� Kad laudis iznesa miru�sa Andreja zarku, tad saimniece steigsus
noslaucija celu un izgaza tiem pakal spaini udens, lai aiz�gajejs vairs nenaktu
atpakal.
Rig. Almanach, 1864. Des al- ten Andreas Tod, 53.
2250.�� Liki uz kapiem vedot, iz�lej tam pakal spaini udens, lai no�mirusa gars
nenakot atpakal spo- kot.
P. Rozens, Garoza.
2251.�� Kad likis no majas bija izvests, tad vel kads no majas pali�kusiem
padzinas braucejiem pakal un uzleja lika zirgiem virsu drusku alus.
P. Blaus, Ergli.
2252.�� Kad aizved mironi uz kap�setu, tad pie istabas slieksna sa�kul- uguni, lai
mirona gars nenak atpakal.
A. Sausa, Tirza.
2253.� Par tiem vartiem, kur iz�vests mironis, bernu nedrikst nest, tad tas mirst.
A. Veiss, Penkule.
2254.�� Ja liki izvedot kas maja aizmirstas, tad drizi mirs kads no tas majas.
2255.�� Mirona nesejiem jadod zieds (cimdi vai zekes, vai nauda). Citadi viniem
tirpst rokas.
Avotins, Vestiena.
2256.�� Kad ziemas laika ved liki uz kapsetu, tad labak pa aizputi�natam olnicam
(gatvam) neka par tirumiem pari par iebrauktu celu, jo no ta sejumi nikstot.
2257.�� Liki nedrikst vest bez ce�la, tad lauks bojajas.
I. Indans, Garsene.
2258.�� Liki nedrikst par tirumu vest.
K. Jansons, Plani.
2259.�� Ja liki ved pa darzu vai lauku, tad tarpi noed auglus.
A. L.-Puskaitis.
2260.�� Kad mironu iznes no ma�jas, tad iesprauz eglites pie majas vartiem.
Inland, 1855, 329.
2261.�� Pie liku izvadisanas cela gala nostada eglites. Ja vejs kadu no sim
eglitem apgaz, tad vajaga skatities uz kupu pusi ir galotne, tad tani maja drizuma
kadam ja�mirst.
Sirmanis, Vilzeni.
2262.�� Ja vedot uz kapiem mi�roni vejs apgaz kadu no celmala nospraustam eglitem,
tad jaskatas, uz kufu pusi eglites galotne versta. Uz kufu pusi galotnite
nokritusi, uz to pusi drizuma kads mirs.
2263.�� Uz kapsetu braucot ar liki nedrikst apstaties bepu majas ro�bezas, jo

tad mironis naktis nak atpakal un spokojas.
E. Jepe, Palsmane.
2264.�� Kad mironi ved un kups tad pedejais brauc, tas driz mirsot.
2265.�� Ja bepu brauciena uz kap�setu braucot kadam nokrit cepure, tad tas
pirmais mirs.
2266.�� Mironi vedot uz kapiem nevajaga vinu pieminet, jo citadi to biezi

redz sapni.
2267.�� Vedot mironu no majam ara, ja kas notiek, tad driz mirs vel kads.
L. Strute, Skibe.
2268.�� Ja pavadot mironi uz ka�piem kads no bereniekiem pakrit, tad vins

atri nomirs.
2269.�� Ja gadas vest liki caur kaimina setu, tad setas pagalma janomet
sudraba naudas gabalins vai kadas pupas ar zirniem, lai kaimins nelaunotos.
P. Dreimanis, Krustpils.
2270.�� Kad liki ved par ezeru, tad tur izspragst visas zivis.
Rkr. 6.
2271.�� Kad ar mironu par ledu brauc, tad sarkana dzija jaiemet septini
mazgli un dzija jauzmet uz ledus, lai pari braucot nelust ieksa.
K. Jansons, Plani.
2272.�� Bepu gajienam nedrikst laut pariet par celu, pa kupu jaiet, tad
nelaime gaidama.
2272a. Ja mironi vedot uz kap�setu, vejs pus no muguras, tad mi�rusa iekrata manta
driz izput.
E. Zarina, Cere.
2273.�� Liki uz kapu vedot, pava�ditaji cirta gaisa zobenu un pasta�vigi

kliedza: �Begait, begait, jus gari!"
J. Meyer. Felliner Blatter 1859, f>4.
2274.�� Ja mironu no majas izve�dot zirgs apstajas vai atjudzas, tad sai maja
tai pasa gada vel kads mirs.
2275.�� Ja mironi vedot likrati uz cela apstajas, tad visa drizuma sa�jas
majas vel kads mirs.
Z. Grinberga, Siguldas apkartne.
2276.�� Ja beriniekus sastop cela, tad bus laime, bet ne tai diena.
2277.�� Ja braucot uz kapiem cela satiek pirmo sievieti, tad vienai no

beriniecem jamirst, bet ja virieti tad virietim.
A. Ose, Lubana
2278.�� Ja vedot mironi uz ka|> setu satiek virieti pirmo, izdzirdes

mirusu virieti, ja sievieti satiek, tad sieviete mirs pirma.
E. Lideka, Lubaua
2279.�� Kad satiek mironi cela, tad gapam paejot japanem smilts un jamet tris
reiz pakal mironim, tad nekas nepieskapas.
A. Aizpurve, Lubana
2280.�� Satikt beriniekus ir uz iz�dosanos, tikai tani pasa diena ne�bus

panakumu.
A. Aizsils, Zilupe
2281.�� Kas pirmais parskries tam celam, kur mironu ved uz kapsetu, un ja vins
zina, ka tur ved mironu, tad tas pec ta mirona pirmais mirs.
J. Lazdans, Kalupiesi.
2282.�� Ja no majas izved mironu un turpat tuvuma satiek kadu cil�veku pretim
nakot, tad tai maja drizi kads atkal mirs.
J. Lazdans, Kalupe.
2283.�� Ja, liki uz kapiem vedot, pirms satiek virieti, tad tanis ma�jas, no kupam
ir nelaikis, pirmak mirs virietis, un satiek sievieti, tad mirs sieviete.
A. L. Puskaitis.
2284.�� Ja mironi uz kapiem ve�dot cela satiek pirmo virieti, tad nakosais naves
gadijums kers vi�rieti, bet ja satiek sievieti, tad pir�ma mirs sieviete.
K. Krastins, Jaunpiebalga.
2285.�� Ja liki no majam izvedot satiek virieti, tad rados pirmais mirs virietis,
ja sievieti � tad sie�viete.
2286.�� Kad nabasniku vadut uz kopim pyrmu sateik veiriti, tad pyrmais miers
veirits, juo siviti, tad � sivite.
T. Beca, Preili.
2287.�� Ja liki vedot zirgs zemi asta, tad drizi atkal kads mirs.
2288.�� Uz cela iegriez krustu ka�da koka pie cela malas un dzep brandvinu.
2289.�� Mironu uz kapsetu vedot likusi Cesvaines priedes cimdus. Meitas gajusas
turp rakstu nemt.
K. Str. no 80 g. v. Cerbuku mates, Kraukli.
2290.�� Cela uz kapsetu iecert ka�da koka krustu un dzep brantvinu.
Rusvurms, Inland, 1855. 27 (325).
2291.�� Kad mironi uz kapiem veda, tad cela malas kokos grieza krustus, lai
dvesele nenak atpakal.
E. Laime, Tirza.
2292.�� Cela uz kapsetu veca An�dreja pavaditaji apstajas pie viena liela koka,
kur tika iegriezts krusts un appusu koku apsieta sarkana un dzeltana dzija. Turpat
tika sa�dedzinatas ari cisas, uz kupam An�drejs bija miris un kupas bija uz�liktas
uz zarka. Lidz ar cisam sa�dedzinaja ari dazus aizgajeja dreb�ju gabalus. Tad
pasniedza beri�niekiem medu nodzerties, noleja kadas piles par ziedojumu.
2293.�� Cela uz kapsetu iecirta kada priede krustu, lai mirons pas�tara diena zina
celu uz maju. Ta�das priedes jau ieprieks tam nolu�kam tiek izmekletas un
saudzetas.
J. Upite, Gatarta.
2294.�� Meza zinama vieta apsta�jas ar visu liki un iecirta vai ie�grieza kada
koka celmala krusta zimi. Ja veda sievietes liki, tad pie krusta zimes vel piesita
ar nag�linu mazu no lupatinam vai bantitem taisitu puskiti. Krustu tadel iecirta,
lai mirona gars, uz savu maju atpakal nakot, pie krusta grieztos atpakal, jo gars
nevarot krustam tikt gapam.
Sams, Lejasciems.
2295.�� Kad liki uz kapiem vedot kadam beriniekam zars noraun ce�puri, tad tam
driz jamirst.
K. Alksnis-Zundulis, Naudite.
2296.�� Kad, liki vedot, lust ilkss, tad bus driz atkal beres.
2297.� Ja liki vedot atjudzas zirgs, tad kadam no piederigiem driz ja�mirst.
Sirmanis, Vilzeni.
2298.�� Pie majam, kas atrodas cela, berenieki apstajas, iet ieksa un piedava
majeniekiem no bepu maizes, alus un brandavina. Kas gudrs, tas no likeniekiem neka
ne�nemot.
J. Davids, Biksere.
2299.�� Ja lika vedejiem nav ne�vienai majai gapam jabrauc un tie cela ari nevienu
nesatiek, ko pa�cienat, tad no lidza panemta edie�na un dzeriena ziedo Meza matei:
izlej krumos kadas lases alus un brandavina un nomet kadus ku�mosus maizes.
Atlikuso ed un dzep pasi likenieki.
J. Davids, Biksere.
2300.�� Berenieki, kas brauc uz kapsetu, nem lidz savu dalu no visiem bepu
edieniem un dzerie�niem. Virieti glabajot, sos edienus un dzerienus veda sieviete,
un sie�vieti glabajot, virietis.
J. Davids, Biksere.
2301.�� Kod cylvaks nazynuodams vad zyrga nabasniku, koc mozu barnu, tod zvrgs bvus
vyss putus, jam cisi grvuts.
V. Podis, Rezekne.
2302.�� Kapu tuvuma lika zir�giem allaz esot smagaki ko vilkt, jo citi mironi
nakot jaunajam vie�sam pretim un apkeroties tam ap�kart.
P. Rozens, Garoza.
2303.�� Netalu no kapiem zirgi velk lika ratus smagaki, jo citi mi�roni nak tam
pakal un uz zarka vizinas.
2304.�� Kad ved mironi uz ka�piem, tad zirgiem esot gruti vilkt, jo visi mironi
sezot ratos.
M. Auzina, Riga.
2305.�� Kad liki ved uz kapsetu, tad visi mironi jaj uz ta lopa, kas tam bijis
beres kauts, vinam preti.
2306.�� Liki vedot pie kapsetas visi miruso gari nak preti un ap�metas ap zarku,
tadel pie kapsetas piebraucot zirgi vissmagak velk. Caur mazo lodzinu pie zvana to
visu var redzet, bet kas tur skatas, tam pasam jamirst.
2307.�� Ja vedot uz kapsetu liki, zirgi nevar labi pavilkt, tad saka, ka mironi
sametusies uz zarka.
K. Lielozols, Nica.
2308.�� Kad liki ved uz kapse�tu, tad, nakot tuvaku kapsetas vartiem, zarks top
smagaks; tas ta�pec, ka miruso dveseles nak no kapsetas un sezas uz zarka.
2309.�� Liki vedot uz kapsetu, zirgs smagi velk, jo visi mironi nak savu nakoso
biedru sagaidit un se�zas uz zarka.
2310.�� Kad braukusi uz kapsetu, tad nabagiem lidz vedusi bepu maizi.
2311.�� Krusta pakara cimdu pa�ri, kufu krusta nesejs kapseta no�nema.
J. Rubenis, Ergli.
2312.�� Kad glabasana nokaveta pec saules noiesanas, tad domaja, ka dvesele to
nakti gul krusta ga�la. Pec tam leniem, ramiem soliem brauca uz majam. [Sal.
dvesele.]
Fr. Rekis, Renda.
2313.�� Kad mironi apglabajusi naca no kapiem zeme, tad skati�jas, vai nav kads
zirgs meslojis; ja tas noticis, tad driz atkal kads no tam pasam majam mirs, un
ipasi tas, kas pirmais no kapiem nogajis, vai ari kads no vina tuvi�niekiem.
Fr. Rekis, Renda.
2314.�� Ja lika zirgs, apgriezot no kapsetas, meslo, tad driz cits li�kis bus
vedams.
V. Brauksana no kapse�tas.
2315.�� No kapsetas braucot lauz koku virsaunes un zarus, lai mi�rons lidz
augsamcelsanas dienai varetu tur savas drebes pakart.
2316.� No kapsetas uz maju brau�cot nolauz daziem kociniem galot�nes, lai tur
mirons varetu savas drebes pakart.

2317.�� Kad brauc no kapiem, tad jauni cilveki nedrikst sesties ratos, kuj-os
veda zarku, jo tad mirstot pecnaceji.
2318.�� Kad brauc no kapiem ma�ja, tad tajos ratos, ar kupiem li�kis vests,
nedrikst sedet neprecetas sievietes, jo tad apprecoties visi berni nomirstot.
2319.�� No kapsetas majas brau�cot nedrikst sedet lika ratos, tad driz mirs.
2320.�� Liki aprakusi, berenieki pirma kroga dzera par samesto naudu, ko maja
nonema likim no krutim. Visu, cik tas bija, vajadze�ja noteret. Uzkosanai bija
lidz- nemtie zirni.
Sams, Lejasciems.
2321.�� Pabraukusi dazas verstes no kapsetas, berinieki aptureja zirgus pie vecas
resnas priedes, ko sauca par krusta priedi, un sagai�dijas cits citu.
2322.�� No kapsetas atpakal brau�cot, veca Andreja berenieki apsta�jas vel pie
krustota koka, dzera tur alu un atliekas uzleja uz koka saknem. Turpat tika
nolauzta ma�zam berzinam galotne. Ja tas berzs vel auga un zaloja, tad tas
nozimeja, ka aizgajejam labi kla�jas.
Rig. Almanach, lt864. Des al- ten Andreas Tod, 55.
2323.�� Kad berinieku rindai, no kapsetas atpakal braucot, nak sie�viete pirma
preti, tad mirusa rados pirma mirs sieviete; ja virietis nak preti, tad pirmais
mirs virie�tis.
E. Zommere, Rauna.
2324.�� Ja bernieki no kapiem braucot maja pirmo satiek virieti, tad mirs
virietis.
2325.�� Kas no kapsetas pirmais iebrauc bej-u seta, tas nakosais no�miris.
2326.�� Kas beres pirmais no kap�setas maja iebrauc, to pasu pirmo glabas.
M. Poriete, Lubana.
2327.�� Maja parnakusi, vedeji kul majas piederigos ar zariniem, ko kapseta

nolauzusi un saka: �Nemirstiet, nemirstiet, nav vairs rumes kapseta!"
K. Silings, 1832., g. Tirza.
2328.�� Kad berinieki nakot ma�ja no kapsetas, tad majinieki tos pej-ot ar
skujam. Ja beres esot va�sara, tad sakot: �mirsti ziema, ne�mirsti vasara!" Ja
beres esot zie�ma, tad pefot un sakot: �Mirsti vasara, nemirsti ziema!" To darot
tamdel, lai no beriniekiem ne�viens tik atri nemirst.
2329.�� No kapsetas maja brauk�dami, berinieki nolauz eglitem vai prieditem zarus
vai galotnes, lai butu aizgajejiem, kur uzkart dre�bes. Ar nolauztiem zariem kape-
nieki pel- maja palikusos dzieda�dami: �Nemirstiet, nemirstiet, etc."; bet ja gadas
prieksa kadas vecas maminas, kam laiks iet pie miera kapseta, tad dzied: �Mirstiet
drizi, etc."
J. Davids, Biksere.
2330.�� No kapiem atpakal brau�cot, berinieki pielauza eglu zarus, at kufiem

majiniekus kula, uz ve�ciem sacidami: �Mirstiet, mirstiet, diezgan rumes kapseta!"
uz jau�niem turpreti: �Nemirstiet, ne�mirstiet, nava rumes kapseta."
2331.�� Nemirstiet, nemirstiet, nava vietas kapseta! Es ieliku sav' masinu

(balinu) pasa slitas ma�lina.
LD 276G0.
2332.�� Kad berinieki atbrauc no kapsetas, tad majinieki japej- ar eglu zariem un
jasaka: �Mirsti va�saru, nemirsti ziemu!" (Vasaru vieglak apglabat.)
2333.�� Beres, no kapiem nakot, lidz japanem skuju zarins, ar ku- l-u janoper
visi majinieki un ja�saka: �Nemirsti, nemirsti, vairs nav rumes kapseta!" Tad
nemirs ar.
2333a. No kapsetas uz maju braucot, katrs kapenieks nolauza egles zaru un par
visiem kopa vie�nu mazu egliti. Pedejo pieseja pie lika zirga loka. Parbraukusi un
istaba iegajusi, kapenieki kula ar saviem skuju zariem tos, kas ma�ja palikusi, un
dziedaja: Nemir�stiet, nemirstiet etc." Atvesto eg�liti uzsprauda uz nama jumta.
P. Blaus, Ergli.
2334.�� No kapsetas uz maju braucot, kapenieki pielauza sku�jas, ipasi no

paeglem, un maja par�nakusi pera ar skujam majinie�kus, lielus un mazus, sacidami:
�Nemirsti, nemirsti, kapseta nav vietas!"
Sams, Lejasciems.
2335.�� No kapsetas maja brau�cot lauz skujas (paeglus, egles jeb priedes) un ar
tam pel- palikusos sacidami: �Nemirstiet, nemirstiet, kapseta nav rumes!"
P. S., Rauna un Smiltene.
2336.�� No kapiem atpakal braukdami, berenieki salauz sku�jas, kuj-am pel_1_

majiniekus, saci�dami: �Nemirstiet, nav rumes kap�seta!"
Dandens, Gatarta.
2337.�� Berinieki, no kapiem uz majam braukdami, nolauz eglu skujas, un parnakusi
sit ar tam cits citam, sacidami: ,,Nemirstiet, nemirstiet, nav rumes kapseta."
Semenovs, Dole.
2338.�� Kad berinieki atbrauc no kapsetas maja, tad tiem maja pa�licejs japej_-_
ar eglu skujam ar sa�diem vardiem: ,.Kapseta nav vairs rumes!" Citadi no tiem driz
ka�dam jamirst. Pec tam skujas ja�sadedzina.
2339.�� Kad berinieki no kapse�tas atbraukusi, tad tie ar egles za�riem perusi
majiniekus, sacidami: �Mirsti rudeni, nemirsti pavasari!"
K. Jansons, Plani.
2340.�� Beres beriniekiem ar eg�les zariem japej-ot majinieki, lai tie mirtu
ziema, ne vasara.
2341.�� No berem nakot, tiek ar paegla zaru berinieki un visi ma�jinieki noperti,
pie kam vecenite pereja teic: ,.Mirstiet jauni, mir�stiet veci, pusmuzina
nemirstiet, pusmuzina cilvekam gauzi raud pakala!" Pec tam meijina tiek
sa�dedzinata un apkartejie ar du�miem apkvepinati, lai no mirona nekads sliktums
jeb slimiba necel�tos.
K. Bika, Gaujiena.
2342.�� No kapsetas majas brau�cot berinieki salauz egles zarus, ar ko pert

majiniekus, lai tie driz nemirtu. Kam zars salust pirmais, tas ari pirmais mirst
(perajs).
A. Liepina, Lubana.
2343.�� Ja lika zirgi pec tam, kad likis aizvests uz kapiem un parbraukts majas,
apgriezas uz ka�pu pusi, tad drizuma atkal kads mirs.
A. Aizsils, Karki.
2344.�� Kas pirmais, beriniekiem parbraucot, ieiet istaba, tas pir�mais mirst.
K. Lielozols, Nica.
2345.�� Kad berinieki nak maja no kapsetas, tad tas, kas pirmais no viniem ieies
bel-u maja, pirmais mirs.
2346.�� Pec majenieku persanas ar skujam nojudza zirgus, nomaz�gajas un sedas ap

galdu pie zir�niem un siltam karasam, kas kat�ru reiz maja bija jaizcep pa to
laiku, kamer citi kapseta.
K. Treners.
2347.�� Majas parbraucot, neie�brauca lika ratus vai ragus seta, bet atstaja tos
arpuse un apgaza uz mutes, lai nebutu vairs brauk�sana uz kapsetu.
2348.�� Vecenes it uzmanigi no�skatas, uz kul-u pusi zirgiem gal�va, kad tie, no
kapiem parbraukti un nojugti, vartas. Ja tiem galva uz baznicas pusi, tad atkal
driz kads tai maja mirs.
M. Lejins, Valmiera.
2349.�� Kad no kapsetas par�braucot zirgs izjugts tulin vartas ar galvu uz

ziemeliem, tad tam drizuma atkal bus javed mirons.
2350. Braucot atpakal no ka�piem, ja vecs cilveks pirmais ieiet istaba, kur
mirusais gulejis, tad tai gada veci vairak mirst. Ja ieiet jauns, tad jauni mirst.
M. Auzina, Riga.
VI. Esana un dzersana.
2351.�� Kad bel-u viesi atbrauc no kapsetas maja un ed pirmo maltiti, tad kads
majenieks var slepeni iziet ara un skatities pa logu ieksa. Tad vins redzes, ka
mirusa gars daiet pie galda un nosmeke visus edienus.
E. Zommere, Rauna.
2352.�� Katru bel-u edienu varot, mirons tur iemerc savu pirkstu.
K. Jansons, Plani.
2353.�� Kad berinieki no kapse�tas atbraukusi dzel- pirmo alu jeb brandavinu, tad
mirejs tani iemer�cot savus tris pirkstus. Kul-s nu pirmais to dzel-, tas pirmais
no goda laudim mirs.
K. Jansons, Plani.
2354.�� Beres parastie edieni bi�jusi senak bieza putra, sausi vari�tas pupas vai
zirni, turpretim ci�tos godos baudijusi galas edienus.
2355.�� Neviena befu maltite ne�truka varitu zirnu ar galu, vai nu to daudz vai
maz eda. Zirni apzimeja berenieku asaras; tadel ari medz teikt: asaras birst ka
zirni.
Sams, Lejasciems.
2356.�� Bel-u ediens bija kara�sas, maize, gala, piens un sausi novariti zirni
vai pupas; dzeriens � alus un brandavins. Pedejai maltitei varija kapostus ar galu.
2357.�� Beidzamais bel-u ediens bija kaposti.
2358.�� Beres allaz bija variti zir�ni, ko beriniekiem uzkost.
J. Upite, Gatarta.
2359.�� Bel-u ediens bija liellopu ieksas un piesta nogrusti miezi.
Pauka, Trikata.
2360.�� Befu brandvinu dzel-ot, paprieksu janolej viena glazite zeme mironim.
P. Rozens, Garoza.
2361.�� Uz berem pirmo glazi lej zeme nomireju pieminot.
2362.�� Beres maize jamet pa�galde.
K. Jansons, Plani.
2363.�� Beres maizes kukuls juo- tur uz golda tamdel, lai pec numi- reja maize
naizavastu nu satas.
B. Spulis, Varkava.
2364.�� Pie zarka uz kresla bloda ar brandvinu, divas glazites un telekis ar
gabalinos sagrieztu sieru. Vispirms dzel- saimnieks ar saim�nieci no brandvina
malcinu un uz�koz gabalinu siera. Pec viniem dzer _un_ uzkoz viesi, un katrs met
cik necik naudas zarka. Tad uzliek brandvinu uz galda. Saimnieks ar saimnieci atkal
iedzel- pirmie, un viniem seko viesi. Uzkozamam iz�dala katram ari pa saujai
novari�tas sausas pupas un tadus pasus zirnus. Pec tad dod viesiem bel-u mielastu.
Kr. Kalnins, Vitebska.
2365.�� Blodas ar edienu vienigi tikai pati saimniece liek uz galda. Karotes ar
vinas atlauju var ari iz�dalit kada cita sieva. Saimnieks ar saimnieci atkal pirmie
iesak est un tris reiz pasmekejusi atvel est ari viesiem. Dzersanai dod ta saukto
mirona alu. Katra mucina iesakama no saimnieka ar saim�nieci, pec kam dzej- citi
befu viesi.
Kr. Kalnins, Vitebska.
2366.�� Vispirms berenieki ietu�reja maltiti. Ari viriesi likiem da�zi likusi
zarku prieksa karasu, ceptu no miezu miltiem ar asinim, un glaziti brandvina, lai
nelaikis vel pedejo reizi pamielotos. Pe�cak, kad taisijas braukt uz kapse�tu,
berinieki karasu pasi apeda un, brandvinu izdzerusi, glaziti sadau�zija.
2367.�� Beres visiem papilnam jaed un jadzej* nelaikim par godu un patiksanu. Ja
edot no maizes vai galas kas nokrit zeme, to ne�cel augsa.
J. Davids, Biksere.
2368.�� Ja edot kaut kas no ediena nokrita zeme, to necela augsa, jo ta esot
mirona dala, un katrs, kas pirmo reiz dzera alu, paprieksu noleja kadu lasi zeme
mironam.
P. Blaus, Ergli.
2369.�� Beres, adut izkritusu ki- myusu vai lizeiku nu rukas, nadreikst
otkonjemt, jo tei asut nu- mireja dala. Kas tu jam, tys mierst.
B. Spulis, Varkava.
2370.�� Kad beres saplisis kads trauks (dazreiz pat tisam plesusi), tad sacijusi,
ka tas esot nomirusa�jam. Tapat mirusiem novelets tas ediens, kas beres nokritis
zeme. To necela augsa.
2371.�� Befu placena pirmie ada- ji papriesku mirstot. Ja beres no�krit ediens
zeme, tad nadrikst tuo pacelt, juo nuo ta vainas matas.
2372.�� Kufs pirmais no berem ceptas maizes ed, tam pirmajam bus jamirst.
E. Lacis, Tirza.
2373.�� Ja beres puisis pirmais pie galda maizi lauz, tad pirmais kads puisis
mirs.
R. Jansons, Pilda.
2374.�� Pec mirona apbedisanas to vakaru jaapklaj vakarinu galds un japakap tirs
balts dvielis. Pec apbedisanas tomer gars vel mit dzivo starpa. Nama saimniekam tad
ir jaskatas, vai garins paedis ies slaucit muti dvieli, jeb ne, t. i. vai dvielis
pakustesies. Ja dvielis pakustas, tad liela laime sagai�dama.
K. Corbiks, Ezere.
2375.�� Beres pedigai maltitei dod biezputru. Tadel dazreiz jo�kiem saka: mirsti,
dabusim drizak biezputru.
Simenovs, Dole.
2376.�� No bej-u galda maizes berzumi pa galu janoslauka.
K. Jansons, Plani.
2377.�� No kapiem parbraukusi berinieki nomazgaja rokas, sagaja ap galdu,

noskaitija patarus un tad saka est un dzert. Bet katrs eda seviski savu maizi,
galu, pie�nu no tiem pasiem traukiem, ku-
fos tie edienus atvedusi, un dze�ra savu lidzatvesto dzerienu. Bija jau vels
vakars, kad pabeidza est. Otra diena deva viesiem kopeju maltiti.
2378.�� Bel-u dienas vakara beri�nieki dziedaja tautas dziesmas, dzera, speleja
un dancoja, gribe�dami ar to nelaikim godu paradit.
2379.�� Tadu cilveku beres, kas jau savu muzu nodzivajis, parasti izturas
nopietni, kamer likis ma�ja un pirma bel-u diena lidz pus�naktij. Pec tam dzied,
dejo, rota�lajas un parasti saka: ,,Vins (mi�rejs) jau savu laiku nodzivajis un tur
neka nav ko zelot."
H. Skujins, Aumeistej-i.
2380.�� Pec vakarinam sakas vi�sadas rotalas un �malsana". Mal�sanu izdarija ta.
Berinieki maleji sasedas ap galdu, dziedaja, dzera brandvinu un ritinaja tuksu
buteli pa galda virsu, tikodami, lai butele malot saplistu. Tas vieta tad nema
atkal citu buteli. Dauzija ari citus traukus, un kadu trauku sadauzot medza teikt,
tas nelaikim vina sau�le esot vajadzigs.
2381.�� Kad puisim vai meitai dzera beres, tad lidz pusnaktij dzi�voja klusu; bet
kad pusnakts bija pari, tad dzera kazas un tad bija briv kliegt, brekt un dancot.
2382.�� Kad puisam vai meitai beres dzera, tad lidz pusnaktij dzi- vaja klusu;
bet kad pusnakts bija pari, tad dzera kazas un tad bija briv kliegt, brekt un
dancot.
2383.�� Kad jauna puisa vai mei�tas beres dzel-, tad saka: �Nu, so�dien (pirmo
befu dienu) nodzer�sim beres un ritdiena (otra bel-u diena) dzersim kazas." Pirma
go�da diena paiet klusu, bet otra de�jo, rotalajas un dzied.
VII. Beigas.
2384.�� Otra bel-u diena ap pus�dienas laiku izdalija nelaika man�tu. Mantu
dalot, turejas ciesi pie mireja noteikuma: kas kupam no�velets, to tas ari dabuja.
Mantas izdalitaju, kas neizpildija taisni un pareizi mireja noteikumus, nelai�kis
piemekleja ar lekmem. Tads pats sods gaidams mantiniekam, kas nepatiesi apvaino
mantas da�litaju, ja pedejais taisni un bez vil�tus izpildijis mireja nolemumu.
[Sal. lekme.]
J. Davids, Biksere.
2385.�� Dobraci dabuja savu da�lu cimdu vai drebju gabalu no be- l-u davanam bel-
u maja pec notu�retam vakarinam. Parejas dava�nas palika par labu nelaika pakal-
palicejiem.
2386.�� Bel-u beigas dalija nelai�ka mantu. Gan centas so lietu no�kartot bez
stridiem; bet gadijas ari nereti, ka mantosanas del tuvinie�ki un agrak saticigi
radi palika ienaidnieki uz visu muzu.
2387.�� Kad beres un ari kazas vedejs nedabu veltis, tad zirgam launums,
paliekot klibs. Kad veltis neesot villatnas, bet natnas, tad ari vedeja zirgam
slikti. Bet tada gadijuma varot izpalidzeties. Va�
jagot tik panemt villatnu lupatu vai matus un ar tiem natnas vel�tis apkvepinat.
J. Ansbergs, Evele. Etn. IV, 174.
2388.�� Mijami beres, beres ja�mij! Ko beres samijam, to muzam nesajam.

LD 27801.
2389.�� Beres vajadzeja apest vi�sus edienus un izdzert visus dze�rienus.
2390.�� Ta gala, kas palika no berem pari, ta jaizdala majas cil�vekiem, tiem,
kas palidzejusi be�res rikot. Ja ta nedarot, tad lopi nikulojot un viniem metoties
utis.
2391.�� Berem ceptu maizi ne�drikst majas apest, tad piekapas kada slimiba.
2392.�� Ja no berem nem ko edamu uz maju, tad to tik tad var est, kad paprieksu
dod sunim ka�du kumosu.
2393.�� Ja atnak no kadam be�rem, tad no befu maizes pirmais gabals jadod sunam,
lai nepieme�tas launums.
2394.�� Kad bernieki taisijas uz maju braukt, tad viniem deva be�ru maizi lidza,
ko uz maju vest. To bej-u maizi ieseja taja pasa dre�bite, kuja bernieks bija savus
be�ru kukulus atvedis. Bet to befu maizi, ko no berem atveda, to ne�viens cilveks
pirmais needa, bet pirmo kumosu atdeva sunam, ot�ru kakam, treso iesvieda kakta un
tad tik vel pasi eda.
2395.�� No berem nakot, atnesto maizi nevajaga tulin pasam est, bet pirmais
kumoss jaatdod su�nam, lai nekads launums neceltos no berem un pavadita aizgajeja.
K. Bika, Gaujiena.
2396.�� Kas no berem atnesto maizi pirmais lauz un ed, tas pir�mais tani maja
mirst. Trikata vel gandriz katra bej-u majas saim�niece iesien ciemmaizi
berinie�kiem, kad tie viksas uz maju.
K. Jansons, Plani.
2397.�� Kad brauc no berem uz maju, ta jau dod ciema maizi lidz. No tas maizes
janolauzot gabalins un janosviezot zeme. Tas jadarot tapec, lai ciema maizes
edajiem ne�piesistos kads nelabums no mi�rona.
H. Skujins, Cirgali.
2398.�� Kad no berem atnes ciemmaizi, tad pirmais kumoss ja�nomet paslieksne.
K. Jansons, Plani.
2399.�� Ja pec berem paliek ka�da mucina alus pari, tad to ne�drikst citam godam
ne aizdot, ne ari davinat. Citadi pie alus neme�jiem kads mirst jeb ari notiek
ka�da cita nelaime.
E. Zommere, Rauna.
2400.�� Ja kads cilveks vai zi- vats bija pec berem slims palicis, tad nema no
slima matu vai spalvu viksu, aiznesa to uz kapsetu un nolika uz mirusa kapa,
domada�mi, ka vaina nak no mirona.
2401.�� Kod isi uz kopim pava- deit nabasniku, un kod atisi uz satu, un taipat
atnessi ar sevim pi zuoboku pilapatu nu kopu ze�mi, itei pizimej, ka tu ar dreizi
miersi zemi.
V. Podis, Rezekne.
2402.�� No berem maja nakot, nevajaga skatities atpakal, jo tad mironis nak maja
un spokojas.
2403.�� No berem nedrikst nest maja nekadu davanu, tad kads saslimstot un
nomirstot.
G. Pols, Bauska.
2404.�� Kas beres bijis, tas ne�drikst neka set, iekams nav baz-l nica bijis, jo
tad sekla nedigst.
K. Corbiks, Tetelminde.
2405.�� Pec berem 3., 6., 9. un 40. diena vel rikoja edienus, kur uzludza ari
mirusa dveseli. Visi viesi tur sedeja klusu un eda bez naziem.
Inland, 1885. 331.
BERNA KREKLS.
2406. Ar kundzinu tiesa gaju, Maza berna kreklu vilku: Lai kun�gam tads pratins Ka
mazam ber�ninam.
LD 31378.
BERNA SVETISANA.
2407. Ja gribeja, lai delam / aug liela barda, tad, bernu no al�tara atnesot, tam
grieza galvu uz viru pusi, ja ne, tad uz sievu pusi. Meitenei allaz grieza galvu uz
vi�riesu pusi, tad to driz izprecot.
M. Dandens un J. Upite, Gatarta.
2408.�� Berninu no baznicas ara nesot allaz lukojas uz to, lai da�butu iet labam
cilvekam no paka�las jeb vismaz lai pakalnacejs bu�tu labs cilveks, jo berns
atsitoties priekseja vai pakaleja gajeja. [Sal. kristisana.]
2409.�� Pec sesam nedelam ma�te pati nesa savu bernu baznica pie svetibas.
Baznica ieiedama ma�te jo ciesi piespieda roku pie baz�nicas durvju krampja, lai
berns liels budams labprat apmeklejot baznicu un esot dievvardu milotajs. No
baznicas ara nakot mate stipri piespieda kreiso elku pie durvju stenderes, lai
berns neesot grazigs un rauduligs.
BERNAUKLE.
2410.�� Jauna meita neesot laba berna aukle.
K. Silings, 183.2. g., Tirza.
BERNS.
I. Berns visparigi.
2411.�� Dievs teicis, lai parsvie�zot visus mazus bernus par jumtu, tad vini
tulin iesot kajam. Lopi paklausijusi, kadel ari lopu berni iet kajam, bet cilvekam
bijis zel un vins nav klausijis. Tad Dievs sacijis: �Tad divi gadi cilveka berns
neies kajam."
2412.�� Neprecejies cilveks sev daudz bernu pielaime, ja vins ka�dam precetam
pabrinas: �Cik tam daudz bernu."
149
Beres � Berns
K. Jansons, Plani. P. S., Riga.
2413.�� Kas pusdienas laika ko�pojas, tam berni piedzimst tuvre�dzigi vai
ari akli.
K. Jansons, Plani.
2414.�� Ja kads cilveks dzimst, tad pie debesim paradas jauna zvaigzne.
2415.�� Kas ziedu laika dzimst, metas atri sirms.
2416.�� Ruds, peleks tautu dels, Ziemu dzimis ziemeli; Kosa balta mus masina
Pavasara saulite.
2417.�� Ja cilveks ir piedzimis jauna menesi, tad tas ir spirgts, jautrs un

jauns lidz vecumam; ja ir dzimis veca menesi, tad ir ot�radi.
A. Salmans, Balvi.
2418.�� Jauna menesi dzimusie cilveki ilgi uzglabajot savu jau�nibu.
2419.�� Jauna menesi dzimis cil�veks stav ilgi jauns.

E. Laime, Tirza.
2420.�� Berni, kas dzimst jauna menesi, ir vienmer jauna izskata.
E. Zarina, Cerenieki.
2421.�� Jauna menesi dzimis cil�veks ir laimigs.
J. Ikrevica, Virbji.
2422.�� Tiem, kas jauna menesi ir dzimusi, nepaliek nekad balti mati.
2423.�� Veca menesi dzimusam bernam augot vaigs izskatoties
vecs, jauna menesi vai puku laika jauks un pravigs.
2424.�� Kas veca menesi dzem, tie atri veci paliek.
K. Jansons, Plani.
2425.�� Svetdiena un pirmdiena dzimusais berns esot turigs, jo tad visi

darbinieki ejot lauka no ma�jas ar pilnam maizes kulem; sest�diena dzimusais
turpretim tukss un nabags sava dzive, jo tad visi darbinieki: kuleji no muizas
ri�jam, otarnieki, kartnieki, bren- kuznieki un citi nakot maja ar tuksam kulitem
un cibinam; pirm�diena, tresdiena un ceturtdiena dzimusais esot mudigs uz darbu;
sestdiena dzimusais ricigs un lab�prat pucejoties; svetdiena dzimu�sais ietot
labprat ciema.
2426.�� Pirmdiena dzimusam bernam esot pilnigs muzs, pussveta (sestdiena) tukss.
Pirmdienas dar�binieki izgaja no majam ar pil�nam maizes kulem, sestdienas par�naca
ar tuksam.
2427.�� Sestdiena dzimusi berni esot darbigi, svetdiena dzimusi lepni un slinki.
J. Liepsals, Koknese.
2428.�� Kas svetdiena dzimis, tas bus laimigs.
2429.�� Svetdien dzimusie berni laimigi.
E. Jepe, Palsmane.
2430.�� Kas svetdiena dzimis, tam visi darbi padodas.
P. Ortmans, Nogale.
2431.�� Nedelas sakuma dzimu�sie berni ir laiski.
K. Jansons, Plani.
2432.�� Nedelas sakuma dzimu�sie sakot: �Vel visa nedela prieksa, gan darbu
padarisi"
J. Jansons. Plani.
2433.�� Ja berns darbdiena dzimst, tad tas bus stradigs, ja � svetdiena, tad
slinks un greznu�ma milotajs.
A. Uzane, Skujene.
2434.�� Sestdiena dzimusi berni esot zigli, tie sakot: �Nedela jau gala, man
nav nekas darits."
J. Jansons, Plani.
2435.�� Berni, kas dzimusi sest�dienas nakti uz svetdienu ap pulksten

divpadsmitiem, esot lieli burvji un pesteli.
E. Kregere, Vandzene.
2436.�� Ja cilveks dzimis sest�dien un vispari nedelas beigas, tad vins ir

loti cakls. Ja pirmdien vai nedelas sakuma, tad loti slinks, ta vien sakot: �Vel
jau visa nede�la prieksa." Ja dzimis svetdien, tad ir loti svits.
2437.�� Piektdiena dzimusi ber�ni varot redzet raganas.
* E. Ivampare, Piebalga.
2438.�� Ja kads berns piedzimst liela piektdiena un nakosa svet�diena vinu

pakrista, tad tas var redzet mironu garus.
J. Atteka, Nica.
2439.�� Gurgi, 23. apr., dzimusie cilveki esot kaisligi, nevaldami.
K. Jansons, Plani.
2440.�� Auna diena dzimusais berns esot neveicigs ka auns; jum�pravas diena � ja
meitene, smu�ka, daila, slaika ka jumprava; lauvas un skarpija diena � stiprs un
sirdigs; veza diena � neveicigs un vairak atpakal vien ietot savos darbos, sava
dzive neka uz prieksu. [Sal. dzimsana.]
2441.�� Auna diena dzimusi ber�ni ir leni un saticigi, versa diena leni, bet
sirdigi, dvinu diena lieli miletaji, veza diena darbos ne- skirmigi, lauvas diena
stipri, jum�pravas diena ilgi jauni un skaisti, svaru diena patiesibas cienitaji,
skarpju diena kildigi, strelnieku diena laimigi, mezaza diena mulki, udensvira
diena burvibas cienitaji, zivju diena izveicigi iesana un dar�bos.
J. Liepsals, Koknese.
2442.�� Lauvas dienas dzimusie berni busot stipri, veza dienas ra�mi. No rama
cilveka saka: �Tas veza diena dzimis." Svaru dienas dzimusie esot smagi, svarigi,
jum�pravas dienas pucigi, lepni, skarp- ja dienas pikti, bulla dienas apali,
zaloksni, auna dienas traki uz mei�tam.
2443.�� Kad berni piedzimst lau�vas diena, tie ir loti dusigi.
K. Arajs, Virbi.
2444.�� Tie berni, kas piedzimst lauvas diena, ir dikti dusmigi.
J. Atteka, Nica.
2445.�� Jumpravas diena dzimis berns esot lepns.
151
nirnu
244f>. Jumpravas diena dzimis berns esot lepns un statigs.
2447.�� Tie berni, kas dzimusi jaunavas diena un jauna menesi, tie ir
skaisti no sejas.
J. Atteka, Nica.
2448.�� Versa diena kas pie�dzimst, tie ir tadi varonigi.
J. Atteka, Nica.
2449.�� Berni, kas piedzimusi udens vira diena, tie grib dikti pel�det.
J. Atteka, Nica.
2450.�� Kad berni piedzimst udensvira diena, tie ir jurnieki.
K. Arajs, Virbi.
2451.�� Tie berni, kas dzimusi strelnieka diena, ir izveicigi uz sausanu,

medisanu.
J. Atteka, Nica.
2452.�� Zivs diena kas piedzimst, tie ir izveicigi ka zivis.
J. Atteka, Nica.
2453.�� Tie berni, kas piedzimst svaru diena, tie ir taisni cilveki.
J. Atteka, Nica.
2454.�� Svaru diena dzimusiem ir gruts muzs.
2455.�� Tie berni, kas dzimusi auna diena, tie ir tadi leni, neiz�veicigi.
J. Atteka, Nica.
2456.�� Tas cilveks, kas dzimis lauvas diena, ir stiprs.
K. Jaunzeme, Nica.
2457.�� Tie berni, kas dzimusi veza diena, tiem nekas neiet uz prieksu, visa
dzive iet atpakal.
J. Atteka, Nica.
2458.�� Veza diena dzimusam bernam darbs neka nevedoties.
2459.�� Tie berni, kas piedzimst skarpiju diena, tie ir tadi skanda- ligi,
mil dauzities.
J. Atteka, Nica.
2460.�� Divi berni, kas piedzimst uz reizi dvinu diena, tie dikti mi�ligi
var sadzivot.
J. Atteka, Nica.
2461.�� Kas esot nakti dzimis, tas esot dumjs, bet kas esot diena dzimis un
saulei spidot, tas esot gudrs.
2462.�� Berni, kas dzimst nakti, ir tumsi no sejas, bet kas diena � gaisi.
I. Zarins, Skrivej-i.
2463.�� Ja berns dzimst rita, tad tam laimiga dzive.
L. Serzants, Aloja.
2464.�� Berni, kas dzimusi sauli�tei lecot, nav ikdieniski cilveki.
E. Jepe, Palsmane.
2465.�� No rita dzimusi berni ag�ri precesies, bet ari agri mirs.
Alksnis-Zundulis, Dobele.
2466.�� No rita dzimusi berni agri precas, bet agri mirst.
J. A. Jansons, Eleja.
2467.�� Ja berns no rita dzimst, tad tas bus nemierigas dabas, ja pec
pusdienas, tad lenas dabas.
A. Uzane, Skujene.
2468.�� Lidz priekspusdienai dzi�musie berni ir apdavinati.
A. Aizsils, Karki.
2469.�� Kas dienu dzimis, tam gaisu spalvu lopi izdodas, kas nak�ti dzimis,
tam tumsi lopi jaaudze.
J. Jansons, Plani.
2470.�� Nakti dzimusiem ber�niem uz savu laimi vajagot nemt kustonus ar

melnu spalvu, bet diena dzimusiem ar gaisu spalvu, jo tad tie ejot labi uz roku.
E. Jepe, Palsmane.
2471.�� Nakti dzimusam bernam atdodoties tumsi (melli) lopi, die�na dzimusam
gaisi (balti), pagais- ma raibi.
2472.�� Ja meitenite dzimst die�na, tad tai izdodas gaisi lopi; ja dzimst
vakara, tad tumsi lopi.
A. Salmans, Raivi.
2473.�� Berns, kas piedzimst lau�naga laika, dzivo tikai pusmuzu.
2474.�� Berns, kas piedzimst lau�naga laika, sasniegs tikai pusmu�zu.

Launaga laika dzimusas mei�tinas paliksot ilgi meitas un tikai pusmuza tiksot
izprecetas.
2475.�� Kas launaga laika radies, tas ir negants.
K. Jansons, Plani.
2476.�� Ja berhs dzimst pecpus�diena, tad tas atri nomirst.
E. Zarina, Cerenieki.
I 247^. Vakara dzimusi berni sa�sniedz lielu vecumu, un ja tani va�kara debesis nav
skaidras, tad tie ir bagati ar berniem un bernu berniem.
Alksnis-Zundulis, Dobele. J.
A. Jansons, Eleja.
2478.�� Vakara dzimis berns driz mirs, un tadam vakara vecim nav laimes
dzivojot.
2479.�� Berni, kuj-i dzem vakara laika no pulksten astoniem lidz

divpadsmitiem esot dzive nelai�migi.
K. Jansons, Plani.
2480.�� Kas divpadsmitos dzem vai mirst, tas ir nelaimigs.
K. Jansons, Plfini.
2481.�� Nakti dzimusie berni ir visspirgtakie un visveseligakie.
2482.�� Nakti dzimusi berni par visiem spirgtaki un veseligaki.
2483.�� Ja bernam dzimstot pie debess spid jauns meness, vajaga izdzest
uguni istaba, lai meness apspidetu bernu, ja tas notiks, berns bus laimigs.
2484.�� Ja bernam dzimstot, pie debesim spid vecs meness, berns bus neglits
seja.
2485.�� Visi tie berni, kas teva seja, ir laimigi.
E. Jepe, Palsmane.
2486.�� Teva berni (teva seja kas dzimusi) laimigaki par mates ber�niem.
K. Jansons, Plani.
2487.�� Ja dels ir lidzigs matei un meita tevam, tad tie ir laimigi cilveki.
P. S., Rauna.
2488.�� Pirmie un pedejie berni ir skaudigi cilveki.
2489.�� Ja bernu dzimstiba zeni parsniedz meitenes, tad gaidams kaj-s.
M. Zarins, Ogresgals.
2490.�� Ja zeni vairak dzimst ka meitenes, tad kapi gaidami.
A. Uzane, Skujene.
2491.�� Ja nabas saite ir bijusi bernam ap kaklu, roku jeb kaju, tad tas berns
piedzivos lielu kau�nu. So kaunu var noverst sada cela. Bernam apliek ap kaklu
divas prievites un nes to svetdiena tris reizes ap baznicu. Tad mate ienes bernu
baznica un nostajas ta, lai katrs varetu bernu redzet un lai berns dabutu
kauneties. Pec diev�vardiem berns jaiznes no bazni�cas, pie durvim japargriez
prie�vites un jadod tas diviem naba�giem, katram sava prievite.
2492.�� Ja jaunpiedzimusam ber�nam apvijusies ap kaklu, roku vai kaju nabas

saite, tad tas velaku piedzivos lielu kaunu. Lai nu tas nenotiktu, tad tam bernam,
kad tas jau paaudzies, apliek ap kaklu div pitus prievitus, apnes to svet�diena
tris reizes ap baznicu, tad ienes baznica un nostajas ta, ka visi varetu bernu
redzet un darit tam kaunu. Pec dievkalposanas berns janes caur visu baznicu,
ja�nonem prieviti un jadavina di�viem nabagiem katram savs prie- vits.

2493.�� Ka berns piedzimst, tad tam jau ir tadas zimes, kas rada, vai vins driz
un kada nave mirs. Ja bernam ir balts deguna ga�lins, tad vins nosliks. Ja ir melna
apala zimite pasa pieres virsu, tad vins nosausies vai ari kafa kritis. Ja tam ir
balti cimdi roka, tad vins mirs, kad vel nebus gadu vecs. Ja bernam ir zime ap
kaklu, tad tas pakarsies.
2494.�� Ja mazs berns ir loti smags, tad tas ilgi nedzivos.
C. Kelle, Janiskes pag., Lietuva.
2495.�� Ja berns piedzimst uz mutes, tad tas drizi mirs.
A. Liepina, Lubana.
2496.�� Kad bernam acu-dan- gas pillas (pieaugusas ar miesu) vins bus
dzivotajs, kad tuksas � mirejs. To vero vel pie labi paau�gusa berna.
Spane, Ventspils.
2497.�� Kad acu kaktinos grau�dins ieksa, berns dzivos, kad tuk�si, mirs.
K. Petersons, Tetelminde. P.
S. jun., Vidzeme.
2498.�� Ja bernam acu kaktinos trukst galas gabalini jeb nav re�dzami, tad tads
berns liels neiz�augs.
2499.�� Ja jaunpiedzimusam ber�nam zila dzislina par degunu, tad tas liels
neizaugs (nomirs).
V. Hazena, Nitaure.
2500.�� Ja bernam pirmajos dzi�vibas gados dzislina, kas stiepjas pari degunam
starp acim, ir stipri saredzama, tad tas nomirs pirms bus beidzis augt.
2501.�� Ja bernam piedzemot uz deguna starp uzacim ir redzama zila dzislina, tad
berns driz mirs. [Sal. sieva.]
Berns
R. Jansons, Pilda.
2502.�� Ja bernam acu kaktinos ir dzili dobumi, tad tas driz mirst.
P. Zeltina, Riga.
2503.�� Kad berns piedzimst, tad vina muzu var paredzet. Dzim�stot ja tam mute uz
augsu, tad tas dzivos ilgi, bet ja uz zemi, tad tas mirs jauniba.
2504.�� Lai uzzinatu, vai berns dzivos jeb ne, tad bernam pie�dzimstot, apskatas
gurninus, ja gurninos ir stripinas, tad dzivos, ja ne, tad nedzivos.
2505.�� Kad berns elpo viegli, tad busot labs muzs, bet ja smagi nopusas, tad
gruts muzs.
2506.�� Ja bernam priekszobos ir liela skira, tad tas dzive bus gudrs cilveks.
P. Zeltina, Riga.
2507.�� Ja bernam pirmie zobi nak augspuse, tad vins klus par ieverojamu viru; ja
apakspuse, tad par maz ieverojamu.
Z. Lancmanis, Lejeniesi.
2508.�� Ja bernam zobi nak pirms augsa, tad busot, kas par citiem valda, bet ja
apaksa, tad kalps.
� G. Pols, Vecgulbene.
2509.�� Berni, kas piedzimst ar kadu melnu karpinu, ir laimes berni.
A. Uzane, Skujene.
2510.�� Ja dzimuma zime nere�dzama vieta, tad tads cilveks sava muza laimigs bus.
H. Silina, Dobele.
2511.�� Ja gada laika bernam ne�aizaug mati uz pakausa, tad tas bus gudrs
cilveks.
P. Zeltina, Riga.
2512.�� Ja mazam bernam mati stavus stav, tad vins ir vellam ap�solits.
R. Jansons, Pilda.
2513.�� Kad mazi berni, kam vel zobu nav, milojas un skupstas, tad tie abi
paliekot memi.
2514.�� Kups berns turot no�krampetas rocinas, tas esot svets.
J. Niedre, Dzukste.
2514a. Ja bernam dzimstot ro�cinas vala, tad tas bus devigs; bet ja cieti, tad
skops.
2515.�� Kad jaunpiedzimusais sa�znaudzot ciesi duku, tad tas esot muza
skops.
J. Ziemele, Smiltene.
2516.�� Kad mazs berns tur ciesi saznaugtas saujas, tad bus dzive bagats
cilveks; bet kas tura valigas rokas, tas bus nabags.
P. Zeltina, Riga.
2517.�� Kad cilveku jeb ari lo�pu pirmajam bernam cuska iekoz, tad tas
nomirst, nevar dziedet.
Atbalss k. 1894. P. Lodzins, Selpils.
2518.�� Prieks berna piedzim�sanas autinus taisija tikai pirma�jam apgerbam,

jo kad agrak ber�nam daudz drebju taisot, tad tas neesot valkatajs, bet driz
mirstot.
2519.�� Vecaki jau ieprieks sa�gada malku, ar ko sildit bernam pirmo

mazgajamo udeni: tevs ozo�la malku, mate malku no liepas koka. [Sal. puika,
meitene.]
K. Treners, Ventspils.
2520.�� Ja mazs berns gul pus- viram acim, tad vins navi vakte: vins driz
mirs.
J. Jansons, Plani.
2521.�� Ja jaunpiedzimusam ber�nam gulot acis pusviru, tas nebus dzivotajs.
2522.�� Ja mazs berns gulot acis tur vala, tad driz mirst.
M. Zaube. Riga.
2523.�� Ja berns mierigi skatas (negul), tad tas bus laimigs.
2524.�� Bernam dzemot jau esot nolikts mers, kufs tam japiekrit. Ja berns to
nepiekrit, tad vinam jamirst.
K. Jansons, Plani.
2525.�� Ja mazs berns atri aug, tad vins mirs.
M. Drinke, Ranka.
2526.�� Ja berns ar rocinam loti kepurojoties, tad tas dzive daudz panaksot.
J. Jansons, Plani.
2527.�� Ja mazi berni ir loti gudri, tad tie driz mirst.
M. Macpane, Alsunga. P. S., Rauna.
2528.�� Ja berns mazuma mil lo�ti rotalaties ap udeni, tad izaugot vins bus
labs jurnieks.
A. Sulcs, Incukalns.
2529.�� Ja berns piedzimst skaists, tad tas velak top nesmuks un otradi.
L. Laugale, Dundaga.
2530.�� Kufs berns piedzimstot ir skaists, tas velak paliks nesmuks vai ari
otradi.
2531.�� Ja mazs berns ir smuks, tad liels tas bus nesmuks.
A. Leimanis, Marsneni.
2532.�� Ja mazi berni ir loti skaisti un gudri, tad tie ilgi ne�dzivos.
2533.�� Senos laikos vervetaji ke�ra bernus.
G. Pols, Bauska.
2534.�� Kad berni jautaja par jaunpiedzimuso, tad tiem paskaid�roja, ka

starks, jeb vecmate at�nesusi no strautina.
G. Pols no Mezotnes nespej�niekiem.
II. Berna dzimsana.
2535.�� Par berna sanemeju va�jaga aicinat veseligu un jautru sie�vieti, jo

kada ir sanemeja, tads bus jaundzimusais berns.
2536.�� Piedzimuso bernu sa�nemdama, vecmate ar tuteni no�grieza nabu,

puisenam uz cirvja pietes, meitenei uz velejamas va�les, lai puisis butu krietns
strad�nieks un meita laba veletaja.
2537.�� Kam piedzemot galva balta laimes cepurite, tam ta ja�aizbaz istaba
aiz varceles.
K. Jansons, Plani.
2538.�� Dazs berns piedzemot ar nomaucamu plevi uz galvas; sada laimes cepure
javacot (jaizmazga un japaglaba), tad dzive busot lai�me. Cepure iesujama goda
gerba kaut kur aiz oderes, lai valkatajs butu laimigs.
2539.�� Daziem berniem pie�dzimstot ir jau galva cepurite un mugura kreklins. Lai
sos apgerba gabalinus izkalte un nem lidzi pie tiesam, tad viss tur labi izdodas.
2540.�� Daziem jaunpiedzimusiem esot rokas, kajas un galvas vir�sa balta,

liekoties, it ka tur uz�vilkts balts tiklins, kas kadu dienu stavot un tad noejot.
Citi tos sau�cot par laimes cimdiem, citi atkal par nelaimes, jo tie, kam esot tadi
cimdi, mirstot nedabiga nave.
2541.�� Laimes cepuri glaba nau�das maka.
2542.�� Kam mice galva, tas au�got laimigs.
Birkvalde, Lielsatiki;
2543.�� Laimes cepure jaglaba un janesa lidz, tad laimigs muzs. Vienam nozagta
cepurite, kas bi�jusi izzauta uz rika; velak dzive vinam par to nodegusas majas.
� Skuja, Tetelminde.
2544.�� Dazam bernam esot pec piedzimsanas viscaur tada noje- mama pleve ka
gerbs, laimes svarki.
2545.�� Cilveki, kas piedzimst ar �laimes kreklinu", ir dzive lai�migi, bet tie,
kas piedzimst bez ta.
nav tik laimigi. Kam �Iaimes krek�lins" tikai uz rokam, tam iet labi ar piena
lopiem.
2546.�� Ja berns piedzimst ar �laimes kreklinu", tad tas dzive bus loti laimigs.
A. Liepina, Lubana.
2547.�� Tadus laimes kreklus vecmates nonemot un pasas pa�glabajot savai laimei.
K. Petersons, Mezmuiza.
2548.�� Laimes kreklinu jaglaba, lai butu laimigs muzs. Ari tels dazkart
piedzemot ar tadu krekli�nu; tas tad izaugot krietns lops.
Skuja, Tetelminde.
2549.�� Kad berns piedzimst un vinam ir no adas it ka cimdi ap rokam, tad tas bus
dzive bagats un laimigs cilveks.
P. Zeltina, Riga.
2550.�� Ja bernam piedzimstot baltas rokas, tad tas dzive laimigs bus. Tadas
rokas sauc par laimes cimdiem.
K. Bisa, Vijciems.
2551.�� Kad piedzimstot esot balti cimdi roka, tad tas cilveks esot laimigs.
V. Eglite, Ergeme.
2552.�� Meitenem, kufam piedze�mot uz rokam esot laimes cimdi, balts ka mukstis,
tam esot meita berns.
K. Jansons, Plani.
2553.�� Dazs berns piedzimstot ar it baltam rocinam, kamer cita miesa tam sarta.
Kam tadi naves cimdi roka, tas nav dzivotajs.
2554.�� Teicejai bijusi diviem berniem tadi mirstami cimdi, abi divi
nomirusi.
K. Petersons, Mezmuiza.
2555.�� Teicejai piedzimis berns ap baltiem cimdiem, kas gajusi lidz

elkoniem. Pec gada tas no�miris.
2556.�� Dazs piedzem ar baltam rocinam � baltums pec dazam stundam nozud,
tads berns neesot laimigs: atri nomirstot.
2557.�� Ja mazam bernam baltas rokas, tad vins bus rakstitajs.
2558.�� Tie berni, kas piedzimst ar baltiem cimdiem rokas, nebus darba
stradnieki. Tie nestradas gputo darbu. Tie bus bagatnieki.
V. Pigene, Marupe.
2559.�� Ja mazam bernam bal�tas rokas, tad tas bus liels raksti�tajs.
2560.�� Kad berns piedzimstot un tam ir nabas valdzins ap kak�lu, tad tam
bus japakaras.
P. Zeltina, Riga.
2561.�� Lai bernam velak butu viegli rakstit iemacities, tad berna nomesto
nabinu vajag atri tris rei�zes vinam caur pirkstiem izlocit.
J. Pamplis, Garoza.
2562.�� Ka piedzem, berninam parvelk krustinu, parausta degu- ninu un

pasmukstina.
2563.�� Bernam piedzimstot, ja�skaita pie pieres tevareize, tad tam ir leta
galva.
A. L.-Puskaitis.
2564.�� Kuj-u roku bernam pec piedzimsanas pirmo paprieksu pa�kustinot, ar to tas
velaki liels budams stradajot.
J. Niedre, Dzukste;
2565.�� Kad berns tikko piedzi�mis, tad vinam pasam nelaiz grust rocinu pie mutes
un pasi lie�lie cilveki ar' negruz berna roci�nas pie mutites, lai berns, kad
pa�augas, neziz savas ducinas.
2566.�� Kad bernu saker, saje- meja uzspiez tam gramatas lapu (Dieva vardu) uz
galvinu, lai butu viegla galva. Berninam medz likt klat dziesmu gramatu.
A. Rozensteine, Saldus. K. Petersons, Ranki.
2567.�� Kad berns piedzimis, tad jasaliek krustis mates un berna rokas (mates
laba ar berna krei�so), lai berns neraud.
K. Jansons, Plani.
2568.�� Ka berns parnak, saje- meja vinam uzsit tris reizes ar sauju pa mutiti,
lai butu klusigs. Uzliek mates roku vinam uz mu�titi, tris reiz sakot: �Esi kluss
ka mates miesas", tad mazinais augs klusigs.
A. Rozensteine, Saldus. K. Petersons, Ventspils.
2569.�� Jaunpiedzimusam ber�nam jaaptin apkart �otra puse" un berns japaliek

apaks gultas, tad vins esot verigs gramatu la�sot.
2570.�� Ja bernam piedzimstot, nometeklu rok kuts kakta, tad tam pasam bus muza
savs kak�tins, kur dzivot.
K. Bisa, Vijciems.
2571.�� Tiklidz berns piedzimst, tam ar laca taukiem jasmere ka�jas, tad vinam
kajas nesalstot.
2572.�� Mazu bernu vajagot ap�smeret ar laca taukiem, tad esot velak izturigs
pret aukstumu.
I. Sirmanis, Vilzeni.
2573: Kad berns piedzimst, tad tam vajagot ar sali izrivet muti, jo tad tas esot
veseligs, ar sartiem vaigiem.
G.�� Pols, Vecgulbene.
2574.�� Berns neaugsot liels, bet mirsot, ja tam naba par zemu, ja pie deguna
redzamas zilas dzislas, ja tas guledams acis tur pusviru, ja tas mazgajot ikreiz
piekeze ude�ni, un ja tas ir smags auklejams, ta ka auklim rokas gurst.
2575.�� Cik pirma berna varzina ir mazu, baltu pumpinu, tik bernu vel tai matei
bus.
K. Jansons, Plani.
2576.�� Jaunpiedzimusam ber�nam pie nabinas esot punktini, cik tadu punktinu
esot, tik busot ma�tei vel bernu.
H.�� Skujins, Smiltene.
2577.�� Kad varzina gluma, tad bernam bus tukss muzs.
K. Jansons, Plani. >
2578.�� Kad varzina vidu, tad berns muzu dzivos, kad mala � zigli mirs.
K. Jansons, Plani.
2579.�� Mazam bernam ar mates siekalam vai mizaliem mutite janomazga, lai launa
acs nevar ber�na nobrinit.
K. Jansons, Plani.
2580.�� Bernam jaizskalo mutite ar aukstu udeni, tad jaapslapina rocinas un

kajinas ar aukstu ude�ni, lai augtu stiprs; tad tikai maz�ga vannina viscaur.
Apslapina ka�jinas un rocinas ar aukstu udeni, lai nebutu varigas no sala;
apsla�pina ir padusites un cirksnisus (jutites), lai nesustu.
A. Rozensteine, Saldus. K.
Petersons, Ranki.
2581.�� Ja berns prieks pirmas mazgasanas pirkstinu pie mutes pieliek, tad vins
pirkstu dej (cup- sta).
K. Jansons, Plani.
2582.�� Kad berns piedzimst, tad jauzvelk 3 krusti uz logiem un durvim, lai velns
neparmaina bernu.
2583.�� Kad berns piedzimst, tam uz krutim jauzliek aprakstits pa�pirs, lai
viegli var iemacities gra�matu.
E. Medene, Meirani.
2584.�� Nekristitam bernam zem galvas esot jatura dziesmu gra�mata.
2585.�� Ja vel nenokristitam ber�nam zem kisena paliek dziesmu gramatu, tad velns
nevar panemt berna dveseli.
2586.�� Ja nekristitu bernu vienu atstaj istaba, tad tam japieliek klat dziesmu
gramata, citadi bernu ap�stas launi gari.
K. Poga, Penkule.
2587.�� Kad berns gadas, apber�ze vinam actinas ar vistas pautu, lai butu
veselas (ka pauts).
2588.�� Ja grib, lai bernam butu smukas, platas acis, tad ar tikko detu putnu
olu, kamer vel ta silta, vajaga izbraucit bernam acis.
2589.�� Vecmates agrak esot smerejusas jaunpiedzimusa berna galvu ar vistas

olu, lai bernam galva butu apala.
2590.�� Lai jaunpidzymusais barns nabyutu dzaruojs, kad pidzymst, tyulit vajaga
ilikt jam mute skuo- ba capta uobula.
T. Beca, Preili.
2591.�� Lai barns byutu varo�nigs, tad kai pidzymst, vajaga jam ilikt ruka
iruci.
T. Beca, Preili.
2592.�� Bernam piedzimstot ja�dod roka skeps, lai berns nebutu bailigs.
2593.�� Kod dzymst barns, vys pyrmuok jam vajag ruceni dut tu- reit zubynu.
Tulaik tys barns, kai izaugs, bvus stypris un nikuo na- beistas.
V. Podis, Rezekne.
2594.�� Bernins, kam piedzemot tulin tek pelcite, nosliksot.
III. Berna raudasana, ru�nasana un smiesana.
2595.�� Ja bernam dzemot rupja balss, tas puika, ja smalka, mei�tene.
K. Jahsons, Plani.
2596.�� Ja mazs berns skani raud, tad vins bus lielu rikli dzie�datajs.
K. Jansons, Plani.
2597.�� Ja berns daudz raud, tad tas bus labs dziedatajs.
A. Koisavs, Ezere.
2598.�� Kad mazs berns raud, tad bus labs dziedatajs.
K. Lielozols, Nica.
2599.�� Mazs berns biezi jarau�dina, tad dienas tas bus liels dzie�datajs.
L. Pogule, Gatarta.
2600.�� Ja berns daudz raud mazs budams, tad lielam bus dzi�ve bez asaram.
L. Pogule, Gatarta.
2601.�� Arlaulibas berni biezi raud.
K. Jansons, Plani.
2602.�� Ja mazi berni pulka dzied (lelo, duda), tad kadam so bernu tevam jeb
matei bus ja�mirst.
P. Abolina, Jelgava.
2603.�� Kad mazs berns dzied garigas dziesmas, tad kads mirst.
Z. Putelis, Sabile.
2604.�� Ja berns raud, tad ja�nem no slieksna smiltis un jaie�liek vannina,

ar kaj-oti jaapmazga berna pakala, vai ari no kartim mizina jamet vannina.
2605.�� Ja mazs berns raud un titas, tad vinu lecina ar suni un berns pec
tam vairs neraud.
2606.�� Maziem berniem vakaros nevar laut dauzities, jo tad vini pa naktim
loti murgojot un stai�gajot apkart.
2607.�� Ja berni vakara stipri plosas, tad otru dienu bus liela vetra.
2608.�� Ja vecakiem kaut kur aiz�ejot, berns stipri raud, tad vins driz mirs.
2609.�� Berns nedrikst kukot ka dzeguze, citadi kukotajam mate mirst.
A. Leimane, Lubana.
2610.�� Ja berns pirmo sauc mati, tad nakosais berns bus meitene, ja tevu, tad
zens.
M. Stale, Kaltene.
2611.�� Kad berns pirmo balsi sa�ka: �Te, te, te", tad bernu matei nakosais
berns bus puisens; bet kad saka: ,,Ma, ma, ma", tad mei�tene.
2612.�� Ja berni nevar skaidri iz�runat, tad vinu vecaki ir mocijusi kadu
dzivnieku.
2613.�� Ja berns ilgi nerunajot, tad jaaizved uz tirumu un pari galvai jasej
labiba.
2614.�� Kad berns pa miegam smej, tad engelisi smidinot, bet ja raud, tad
nelabi gari traucejot.
2615.�� Kad mazs berns miega smejot, tad tas redzot engelus.
2616.�� Ja vakara berns smejas, tad no rita tam jaraud.
A. Korsaks, Ezere.
IV. Berna guldisana.
2617.�� Ja bernu tai vieta, kur vins piedzimis, apgaz uz mutes, tad vins ir
kluss, maz raud.
K. Jansons, Plani.
2618.�� Jaunpiedzimusu berninu noliek uz actinam, lai ta pagulas, kamer jem

mazgat. Nemaz nav jabaidas no noslapsanas: nekrus�tits berns vis neslapsot. Berns
tad neblaujoties un busot ari izaudzis kluss cilveks. Kad berns nomaz�gats, tad
parmet krustinu un tad tikai liek augspedus vai uz saniem.
2619.�� Kad berns piedzimst, tad to vajaga pasviest uz muti, lai nav liels
plapa.
RKr. 6.
2620.�� Kad berns piedzimis, tad to vajag apsviest uz muti, lai nav liels
plapa.
2621.�� Kad berns piedzimst, va�jaga apsviest to uz mUti, lai nav liels
plapa.
K. Lielozols, Nica.
2622.�� Kad berns piedzimst, tas janogulda uz mutes, lai nav plapa.
2623.�� Kad berns piedzem, tad vins japieliek matei pie papeza, lai berns
butu kluss ka papedis.
2624.�� Kad berns piedzem, to ieliek gultas kajgali, lai augtu pa�zemigs,
nebutu sturgalvigs.
2625.�� Bernam piedzimstot, liek ta muti pie mates kreisas kajas apaksas, lai
berns aug paklausigs.
K. Bisa, Vijciems.
2626.�� Berninu vakaros gulet lie�kot, ikreiz parmet (parvelk) pagal- vitim
krustinu. Kad bernins zava�jas, aizmet krustinu prieksa. Ber�ninam, kad zakstas,
aizmet krus�tinu prieksa.
Sermule, Livberze, K. Peter�sons, Ranki. Birkvalde, Lielsatiki.
2627.�� Ja berns uz mutes gul, tad vins driz mirs: vins muguru taupa ko gulet,
kad bus nomiris.
K. Jansons, Plani.
2628.�� Ja mazs berns uz mutes gul, tad tas slikona nave mirs.
K. Jansons, Plani.
2629.�� Jaunpiedzimusu bernu ne�liek uz kreisajiem saniem gulet, jo tad vins

bus kreilis.
V. Berna tisana.
2630.�� Kad mazino pirmo reizi tin, berninam pavelk ar pirkstiem pie
deguntina, pasmukstina un parmet gimiti krustinu.
2631.�� Pirmo reizi tinot, bernu uzliek uz pagalvi, lai augsti iet dzi�ve;
dazi atkal ieliek kajgali, lai pa�zemigi aug.
2632.�� [Bernu tinot] pasmuksti�na, lai tas aug veikls, miligs, lai atvestos
valoda.
2633.�� Lai mazinajam butu ve�sela galva, lai galva butu apalaka, stipraka,
cietaka, tad tijlit pec ra�dibam bernam sien parpieri jeb spriez iegalus
(iegalisus). Apsien virs micites platu linti apalniskis ap galvinu, apjemot ap
pieri un pakausi un atsienot ar bantitem pierites puse. Parpiere stav nede�las
sesas; to atraisa tikai berninu mazgajot.
K. Petersons, Ranki. Birk�valde, Lielsatiki.
2634.�� Ja bernam esot nepareizs galvas veids, tad to vajagot likt uz muguras
gulet, lai galva pati pie�nemtu pareizo veidu.
2635.�� Pieres dranu senak seja un tureja, lai berniem neaugtu gafas galvas.
2636.�� Lai bernam galva neiz�augtu liela, tad jatur arvienu laka�tins galva.
E. Miglava, Riga.
2637.�� Ja grib, lai cilvekam butu cienisana no visiem, tad piedzim�stot berns
jaietin galdauta.
K. Keze, Smiltene.
2638.�� Kad berns piedzimst, tad tas esot jatin galdauta, jo tad iene�mot, liels
budams, augstu goda vietu.
G. Pols, no Mezotnes nespejniekiem.
2639.�� Lidz ko berns piedzem, to ietin galda drana, kufai virsu ests, tad bernam
nesitisoties klemme.
S. Cunka, Lielsatiki.
2640.�� Bernu, kas nupat ka pie�dzimis, vajag ietit galdauta, tad maizes tam dzive
nekad netruks. Tad tas bus ari skaidrs un tirs dzive.
M. Auzina, Riga.
2641.�� Kad berns piedzimst, tad jaieliek galdauta, tad tas, liels iz�audzis, bus
lepns un bagats.
M. Auzina, Riga.
2642.�� Ka piedzimusu berninu medz ietit galdadrana (maizes dra�na), kufu

izmazgatu atliek nost lidz nakamam berninam. Kad ber�nu vairs nevar ceret, vecaki
dranu jem nobruket vai atdod saviem pecnacejiem bernu ietisanai.
2643.�� Ja piedzimst puisens, tad vinu vajaga ietit galdauta, lai tas butu bagats.
Bet ja meitene pie�dzimst, vina jaietin viriesa krekla, lai meiteni atri izprec.
A. Aizsils, Lubana.
2644.�� Puiku dzemot ietin gald�auta un meiteni viriesa biksu stilbi.
K. Jansons, Plani.
2645.�� Jaunpiedzimusu berninu sanemot vecmate pagaidam tulin ietina puisenu

biksas, meiteni bruncos, lai pieaudzis katrs savos darbos mudotos jeb butu cakls.
2646.�� Kad piedzimst puika, tad to vajaga izkratit caur mates brun�ciem, lai tas
dabutu labu un skais�tu sievu. Kad piedzimst meitene, tad to vajaga izkratit caur
vira biksu kreiso kajas stilbu, lai ta dabutu staltu un krietnu viru.
B. Indriksone, no 80 g. vecas B. Gutmanes, Sece.
2647.�� Jaunpiedzimusu berninu vecmate steidza ietit, ja puika, bruncos, ja

meitene, biksas; tad puisis nenodzivo par vecpuisi, un meitu driz izprece.
M, Dandens un J. Upite, Gatarta.
2648.�� Ja meitene piedzimst, tad to ietin teva krekla, ja puika, tad mates krekla,
lai berns, liels izau�dzis, apprecetos.
2649.�� Tikko piedzimusi meitene jatin viriesu krekla levara, puika jatin sieviesu
krekla, lai apprecas.
2650.�� Puisenu daza mate tinot sava krekla, lai meitas vinas delu miletu; meiteni
� teva krekla, lai puisi miletu. Pec teicejas domam vislabaki esot bernu satit
skaidra paladzina.
2651.� Jaunpiedzimusam puisitim pirmo reizi esot javelk meitenes svarcini, bet
meitenei puikas krek�lins, tad puiku milesot daudz mei�tu un meiteni daudz puisu un
atri apprecesoties.
2652.�� Ja piedzimst meitene, tai jauzliek virsu bikses, ja zens � brunci, tad atri
tautas izies.
2653.�� Bernu nevajaga tit salapi�tas drebes, jo tad vins slepst.
2654.�� Ja grib, lai meita dabutu labu viru, tad to mazinu, ka pie�dzimusu, vajaga
izkratit caur vira biksu kreiso kaju.
2655.� Ja jaunpiedzimusu meiteni ietin viriesa krekla, tad ta izaug traka uz

puisiem.
2656.� Jaunpiedzimusi meitene ja�ietin viriesu krekla, lai atri izpre�cetu, zens �
sieviesu.
A. Bulene, Turaida.
2657.�� Pidzymusuo meitina juo- satyn veirlsu vela, lai patyktu puisim.
T. Beca, Preip.
2658.�� Meitene pirmoreiz jatin viriesu drebes, lai atri izprece.
2659.�� Ja kada mate grib, lai vi�nas meitai butu daudz precinieku, tad pec
dzimsanas ta jaietinot vi�riesa svarkos.
E. Zommere, Rauna.
2660.�� Mazu meiteni vajag ietit viriesu svarkos, tad vinai bus daudz precinieku.
A. Korsaks, Ezere.
2661.�� Kad piedzimst zens un grib, lai vins dabutu labu sievu, tad to tulit pec
piedzimsanas va�jaga izkratit caur sievas brunciem.
2662.�� Kad pidzymst puisans, tad ir jusatyn lupotuos nu sivisu krak- lim. Tad lels
izaudzis patiks vy- suom meituom.
T. Beca, Preili.
2663.�� Puika pirmo reiz jatin prieksauta, lai butu kopigs un ru�pigs.
2664.�� Kad piedzimst berns, tad nedrikst puiku tit sieviesa krekla jeb meiteni
viriesa krekla, jo pie�augusiem tad puisim uzkrit meitas un meitu apstaj daudz
puisu; vislabaki jaunpiedzimuso ietit gald�auta. v
K. Krastins, Lazdona.
2665.�� Ja piedzimusu bernu ietin viriesa krekla, tad tads ir loti ne�laimigs.
M. Auzina, Riga.
2666.�� Pirmo reiz bernam javelk apnesatas drebites, lai vins butu taupigs.
2667.�� Kad meitene piedzimst, tad jauzliek uz pirts krasns medus un pati jaietin
viriesa krekla, lai tai lielai izaugusai butu daudz brutganu.
M. Sikle, Nica.
2668.�� Ja mazu bernu kadreiz ietin cigana vai zida lupatas, tad tas liels
izaudzis bus ka bez gal�vas.
2669.�� Barns, pi dzimsonys juo- sanam rota austa drebe, tod barnam pruots augs
rota, byus lobs.
2670.�� Berninu tin, lai nesastai�pitos, lai rokam pledinadamies ne�izplestu

gimiti, lai augtu taisns, liels. Tinot izstiepj labi kajinas, lai locekli (lielini)
nepaliktu liki. Se�nak meitenes titas biksas, lai puisi miletu, zeni atkal
rindukos, lai meitas vinus miletu. �Tas tits rin- duka", saka no tada puisa, uz
kuj-a meitas krit; �ta tita biksas", no meitas, uz kuj-u puisi krit.
2671.�� Senak berninu tina villai- nite (dekiti) un dranina, ko ar prievetu
apseja, aizsakot no kaji�nam. Prievetam gala atradas Vel- lasuds un nauda. Sadus
tinamos prievetus auda platus ka jostas. Tagad prievetu vieta jem tinama- jus, ar
kufiem aizsak tit no kakli�na. Kad ietinamas draninas atlai�
zot berns sak zagot, steidz draninas sasildit un bernu ietit, jo za- gosana celas
no aukstuma.
VI. Berna mazgasana.
2672.�� Berninu, ka piedzimusu, tulit nomazga. Mazgasanu izdara tris dienas no

vietas. Ja udens te�koss, smel pret straumi, ta ka trauks uz reizi piesmelas.
2673.�� Pirmais udens aka uz reizi iesmelams, ta ka nekas neiz�laistas, lai

berns augtu skaidrs, taisns cilveks.
2674.�� Piiiho mazgajamo udeni bernam smel un nes, ka neizlais�tas, lai no berna
pirmais labums neatstatos.
Kuplais, Kuldiga.
2675.�� Udens japarnes maja, ka nekas pa takiem neizlaistas, lai ap berninu

dienas nerunatu.
2676.�� Pirmai berna mazgasanai udeni nesot loti jasargajas, lai ka�da dala no
udens nenolitu zeme, jo tad bernam izlist visa dzives laime.
A. Ritingers, Lutrini.
2677.�� Kad jaunpiedzimusam bernam pirmo reizi nes udeni maz�gasanai, tad
nedrikst udeni izslan- deret zeme, jo tad berna daba bus izklaidiga un vira bus
izskaidigs, izlaidigs.
2678.�� Berna mazgajamo udeni nepagadaja vis ieprieks, bet nesa no lauka tik tad,
kad bija vaja�dzigs. Udens smelejam vajadzeja ciesi lukot, lai visu vajadzigo
ude�ni iesmeltu uz reizi, ja vairak rei�zes smelot, tad berns daudz vem�jot.
Sasildito udeni nesa tai pasa sildama trauka ieksa, kufa tad ari bernu mazgaja.
Udeni vel iemeta ziedam kadu verdinu naudas, ko vecmate patureja.
2679.�� Jaunpiedzimusa berna pirmai mazgasanai smela udeni no upes un pret

straumi, ja upe bija tuvuma. Trauks bija uz vienu reizi japiesmel pilns. Kad udens
apsildits, tad berna tevs iemeta mazgajama trauka sudraba naudas gabalu, kas palika
vecmatei.
Radogais, Vidrizi.
2680.�� Berna pirmai mazgasanai udens ar reizas smelumu jaiesmel spanni un janes
ta, ka neviena pi�le nenoslakajas zeme; ja udens no�pil, tad berns vemjot. Vecmate
apsildija udeni un iemeta udeni sals graudinu un kapara naudu. Naudu meta ari tevs
pec berna mazgasanas, ko tad vecmate patu�reja.
2681.�� Udeni smelot noskaita tevareizi.
Kuplais, Kuldiga.
2682.�� Pirmo reiz bernu mazga ediena poda un iznem to 3 reiz pret rita sauli
caur poda stipu.
2683.�� Uguns (udens sildisanai) jasakur ar skaidru malcinu; ap�degusu nejema

par kuramo, lai berns augdams nenaktu valodas. Ar apdegusu bistakli nebadija uguni.
2684.�� Ja berniem vara mazga�sanai udeni, tad nevajaga liet pa grapja liksti;
ja lejot udeni pa grapja liksti, tad berniem sutot lo�cekli.
J. Daizis, Nica.
2685.�� Udens tikai pasildams; japierauga, ka neuzverd, jo tad bernam metas

niezis. [Sal. pirts.]
2686.�� Ja pirmo berna mazgaja�mo udeni uzvara, tad bernam si�tas miesa bubuli.
2687.�� Ja mazam bernam udeni silda mazgasanai, tad vajaga laut pari pariet, jo
tad nav izsitumu.
2688.�� Uguns pec udens pasildi�sanas nav atardama, bet paliek de�gam, kamer pati
izdeg; to dara, lai berns sava dzive neizpostitos.
2689.�� Berns nositas ar pum�pam, kad vinu mazga uzvarita udeni.
Cdre, Tetelminde.
2690.�� Lai berns augtu stiprs, dazi mazino pirmo reizi mazga ne�vis uzsildita,
bet auksta (remdena) udeni, jo neesot nekads labums tada reize ar uguni tities.
2691.�� Udens iesmelams tik daudz, cik taisni vajadzigs no�mazgasanai; udens
ari pasildams lik silts, cik vajadzigs, lai nebutu nekadas laistisanas.
Austere, Saldus.
2692.�� No berna mazgajama udens prieks mazgasanas nedrikst udens atsmelt.

K. Jansons, Piebalga.
2693.�� Tuksa udeni nevajaga maza berna mazgat; jaiemet sals, pukes vai nauda.
K. Jansons, Plani.
2694.�� Tai udeni, kufa jaunpie�dzimusu berninu pirmo reizi maz�ga, ieliek
visadus niekus: nazi, skil�tavas, kramu, vilnu, lai vinam uz prieksu nav trukuma
sadas lietas.
2695.�� Jaunpiedzimuso bernu pirmo reiz mazgajot iemet paprieksu mazgajama
udeni sudraba naudu, sali un maizi.
Retlings un Fr. Rekis, Renda.
2696.�� Vannina ieliek vistas pautu, dzerves aci, tris oglites, druscinu
sals, maizes garozu un sudraba naudu; ja naudas nav pie rokas, tad sudraba sagti.
Parmet tad vel udenim krustu un noskai�ta tevareizi.
2697.�� Kad bernu pirmo reiz mazgajot, tad udeni jaliekot nazis, lai bernam
nebutu stipras graizes. Udeni jametot ari tris skipsninas sals, lai nelabums
nepiesistos.
2698.� Bernu pirmo reiz mazga�jot, vanna liek naudu, lai berns dienas bagats tiek.
K. Bisa, Vijciems.
2699.�� Kad berninu pirmo reiz mazga, tad jamet nauda udeni, lai mazajam bagata
nakotne.
A. L.-Puskaitis.
2700.�� Berna mazgajama ude�ni medz iemest vecmatei naudu, ipasi sudraba naudu.
2701.�� Kad bernu pirmo reizi mazga, tad tai trauka met sidraba naudu, lai esot
bagats.
2702.�� Pirmaja udeni ieliek zie�da naudu, kas paliek mazgatajai.
Sermule, Livberze.
2703.�� Kad bernu pirmo reizi mazga, tad udeni met naudu, lai tas vinam
dzivojot netrukst. So pasu naudu ari bernu krustot ie�sien lakatina un nes baznica
lidzi.
2704.�� Berna mazgajama udeni jaiemet kads naudas gabals un pe�cak si nauda
jauzglaba bernam par laimes naudu, tad tam dzive nekad netruks naudas.
2705.�� Jaunpiedzimuso pirmo reiz mazgajot, vanna liekot ske�res, tad berns
nebusot plapigs.
2706.�� Udeni ieliek pautu, lai bernam nekads launums nepiesis�tos.
, Pole, Blidiene.
2707.�� Udeni ieliek pautu, lai berns driz veltos un butu vesels ka pauts;
maizes garozinu, lai ne�truktu ne maizes, ne cita partiku�ma; naudu, lai bernam
butu ba�gata dzive.
S. cunka, Lielsatiki.
2708.�� Bernu pirmo reiz mazga�jot, metusi udeni putraimus, naudu un citas
lietas.
2709.�� Pie pirma udens, kuj-a bernu mazga, japielej piens, tad bernam nemetas
ne augoni, ne iz- < situmi.
E. Laime, Tirza.
2710.�� Berna mazgajamam ude�nim allaz japieliek klat vai nu drusku sals, vai
kadas dzelzs lie�tas, seviski zirga pakava un atsle�gas, tad berns augot stiprs un
ve�seligs. Teicams udenim pielieka�mais lidzeklis bija ari paslieksnu kajminas, tas
pieliekot berns �kulas" (aug driz liels).
2711.�� Nemierigu bernu mazga ta: nem no 3 padurvim no katras 3 skipsni smilsu,
uzmet tam 3 krustus, pret rita sauli met udeni un beigas bernam iepilina acis 3
pilienus udens.
K. Jansons, Plani.
2712.�� Apaks dzivojamu eku slieksniem vajagot zemes grabt un tur bernu mazgat,
tad tas busot vesels ka pemberis.
2713.�� Kad pirmo reiz bernu mazga, tad janem no devinam pa�slieksnem pa trim
skipsninam smilsu, lai berns dzive ir laimigs. [Sal. nobrinisana.]
K. Jansons, Plani.
2714.�� Ja mazs berns nemierigs no launiem laudim, kas staigaju�si par vina
slieksni, tad mazgaja�mam udenim vajaga piemest 3 reiz smiltis, kas sakrajusas pie
sliek�sna.
E. Jepe, Palsmane.
2715.�� Ja mazs berns nemierigs, tad janem smiltis no tris durvju paslieksnem,
tas jaiemet udeni, kuj-a berns jamazga; tas paliks mierigs.
A. Bulene, Turaida.
2710. Ja grib, lai jaunpiedzi- uisais berns butu saimnieks vai lininiece, tad to
pirmo reiz vajag lazgat vanna, kur iemestas atsle- as.
A. Korsaks, Ezere.
2717.�� Mazu bernu mazga ar draju ziediem.
K. Jansons, Plani.
2718.�� Bernu mazgajot, udeni iiemet setas mieta mizas, kas ve- i tric.
K. Jansons, Plani.
2719.�� Berns jamazga krusta pi�ekta: uz celina jauzmekle 9 salmu rustini (9

krustiski sakritusi almi) un tie jaieliek mazgajama ideni.
K. Jansons, Plani.
2720.�� Vannina ieliek tris drus- inas (naza galus) sprukstis, lai kaugim
izpluk acis un rikle un lai lernam nemetas ugunstuldzes; lautu, veselu dzerves aci
un nau- lu un nomaukusos zalksa adu, lai lerns mauktos ka zalktis no adas, . i. lai
vinam nelip nekadi izsi- umi.
Kuplais, Kuldiga.
2721.�� Kad pirmo reiz jaunpie- izimuso meiteniti mazga, tad van- iite vajaga
iemest sukura graudi�nu un sacit:, �Salda, salda man neitina, ka sukura graudins" �
ad vina, kad izaugs liela, tiks dri- :i izpreceta.
2722.�� Jaunpiedzimusi meitene lirmo reizi jamazga medus udeni, ad tai

puisi lips klat.
2723.�� Mazu bernu mazgajot, ar plaukstu mazgatajs tam pa paka�lu sit, lai
bernam krampis neme�tas.
K. Jansons, Plani.
2724.�� Berninu ietin skaidra dranina, parmet krustinu un liek vannina.
2725.�� Bernu vanna liekot, tam jaapnem apkart vina netirais la�kats, tad berns
kulas.
2726.�� Vanna ieliktam bernam paprieksu ar kreisas rokas mazo pirkstinu tris
reizas jaiepilina udens mute.
2727.�� Pirmo reiz bernu mazga�jot, mazgatajai jaiedomajas un jaizsauc visadi

darbi, lai berns prastu visadus darbus.
K. Jansons, Plani.
2728.�� Jaunpiedzimusu berninu pirmo reizu mazgajot, piesauca vi�sadus darbus,

lai berns darbos iz�veicigs.
M. Viluma, Valmiermuiza.
2729.�� Apjem bernam trisreiz dziesmu gramatu apkart, lai tas butu
gramatnieks, un liek tad van�nina.
Austere, Saldus.
2730.�� Jaunpiedzimusu bernu, ta puisiti, ka meitinu, mazgaja kreima kerne un

mazgajamam udenim piejauca drusku medus; tad meitu puisi mil un driz izprece un
dels dabu labu, smuku sie�vu.
D. Karklins, Kauguru muiza.
2731.�� Kad mazu bernu pirmo reiz mazga vanna, tad jasargas pie�durt vina galvu
pie vannas malas, jo citadi tads berns izaug par liel- galvi un nomirst pec
septiniem gadiem.
P. Zeltina, Riga.
2732.�� Kad matei ir vecaki ber�ni par jaunpiedzimuso, tad veca�kos vajagot
mazgat tur, kur jauna�kais mazgats, jo tad tie visi dzi�vosot godigi un saticigi.
2733.�� Gaiku pagasta ir iera�dums berninu pec pirmas mazga�sanas noslaucit

galda drana, lai tas augtu pilniba, ne trukuma.
2734.�� Bernam mute jaslauka ar vina villam, tad skauga acis bernam neka
nevarot darit.
2735.� Pirmo reizi mazgajot, gal�vina labi tiri jaizmazga, lai vina velak nemestos
pumpas.
2736.�� Kad berns nomazgats, lietas izjem un paglaba lidz otrai dienai, kur
atkal ieliek vannina; ta�pat tresaja diena. Sali, zinams, pie�ber katru reizi no
jauna. Pie tre�sas reizas pautu sasit un nomaz�ga ar skistumu viscaur berna mie-
sinas. Naudu senak atdeva vecma�tei (batenei); tagad to iesien berna galvas
draninas sturi, kur ta pa�liek lidz krustibu dienai. Uz baz�nicu vedot naudu tad
iesien krekli�na sterbelite. Pec pirmas mazga�sanas, bernam pirmo miciti uzlie�kot,
tai dibena (dubena) ieliek gra�matas lapu (Dieva vardu), kas tur paliek, kamer
mazino ved krustit.
2737.�� Teicejas kaiminos kada sieva darijusi sita: Ielikusi kada lasite udens
tris oglites, gabalinu maizes un divas vaj-a naudas. Ber�ninu tad ar so lasi
aplaistijusi. Pec kadam trim stundam mazgajusi berninu otrreiz lielaka udeni, kura
nenieka nelikusi.
Vitole, Tetelminde.
2738.�� Bernu mazgajot nedrikst runat.
K. Jansons, Plani.
2739.�� Ja mazgajot berns nelaiz rocinas valam, ja vinam, ka saka, cietas rokas,
piederigie vero, ka busot dienas skops; ja rocinas laiz miksti valam � busot
devigs.
2740.�� Agrakos laikos piektdie�na, otrdiena un tresdiena bernu nemazgaja, to

darija citas nedelas dienas, seviski piecvakaros. Kad bernu tris piecvakari no
vietas mazgajusi, tad pedeja vakara pec mazgasanas mazinam apvilka ik�dieniskas
drebes mugura un to svera un meroja. Ja atrada bernu tikpat smagu ka iesakuma
prieks trim nedelam, tad Sprieda, ka ber�nam esot �mers".
2741.�� Mazi berni jamazga ce�turtdienas vakaros.
K. Jansons, Plani.
2742.�� Udeni, kuj-a mazgats ne�krustits berns, lej ara tikai dienas laika, kamer
saule nav nogajusi, un skaidra vieta. Senak visus ude�nus, kuros mazgats nekrustits
berns, nesa izliet stalli, lai bernam butu laime uz lopiem; tagad tur izlej tikai
tos tris pirmos udenus. Udeni neskaidra vieta izlejot, piem. tur, kur pelnus ber,
berni�nam sitoties ugunstuldzes.
'.17 I I. udeni, kupa mazgats mazs borus, nedrikst pec saules norie- Irsauas
izliet, jo citadi berns klus slims.
2744.�� Berna mazgajamais udens allaz jaizlej viena vieta, lai berns butu
mierigs un kluss.
P. T� Umurga.
2745.�� Bernu udeni bez saules nevar ara liet, jo tad izlej bernina laimi.
A. L.-Puskaitis.
2746.�� Ja bernu mazga vakara bez saules, tad udens jaatstaj ne�izliets
lidz ritam.
K. Jansons, Plani.
2747.�� Udeni nelej vis ara tada vieta, kas pa kajam, vinu lej pa- sekni.
Sermule, Livberze.
2748.�� Udens, kuj-a berns un vi�na lakati mazgati, jaizlej tada vie�ta, kur
nestaiga pari, lai bernam nepiemestos nekada slimiba jeb launums.
2749.�� Berna mazgajamo udeni nevajaga izliet uz cela, lai berns slikti
negul.
M. Pelece, Cirsti.
2750.�� Bernu udeni (t. i. udeni, kur mazgats mazs berns) nevar liet pelnos,
jo tad aizlej mazajam acis.
A. L.-Puskaitis.
2751.�� Berna mazgajamo udeni nedrikst liet tur, kur citiem ja�staiga, tad
berns nemierigs.
2752.�� Lai nekristitu bernu pa�sargatu no launiem gariem, tad ta udeni nedrikst
liet tur, kur daudz staiga.
J. Pamplis, Garoza.
2753.�� Kad pirmo reiz bernu mazga, tad udens jaizlej celmala, lai driz izprece.
2754.�� Visus udenus lej stalli, kamer mazinais vel nekrustits.
2755.�� Bernu nomazgajusi, aiz�nes udeni uz zirgu stalli, pacel vie�nu gridas
deli, palej udeni apaksa un aprok tai pasa vieta ari vel vapa naudas gabalinu.
2756.�� To udeni, ar kufu mazu bernu pirmo reiz mazga, vajaga liet stalli uz
treso balki, � tad atri apprecesies.
2757.�� Udeni, ar ko puisens pirmo reizi mazgats, lej stalli pasile.
Ode, Tetelminde.
2758.�� Samazgato udeni izlej katru reizi meitenei govju stalli (aitu aizgalda),
puiselim zirgu ste- lingi.
K. Petersons, Ranki. Birk�valde, Lielsatiki.
2759.�� Udeni izlej kada setmali, apaks abeles, tada vieta, kas nav pa kajam, lai
berns nenaktu valo�das.
2760.�� Mazgajamo udeni pec berna mazgasanas aiznesa, ja berns puisens, uz zirgu
stalli, ja meitene, uz govju vai aitu kuti,
kur to izleja pasile. To darija, lai puika liels uzaudzis ir mudigs uz zirgu
kopsanu un meita laba lopu kopeja.
2761.�� Pirmais udens, kufa bernu mazga, jalej zem zalojosa koka, tad cilveks bus
visu muzu skaists.
E. Laime, Tirza.
2762.�� Udeni, kufa bernu pir�mo reizi mazga, ja tas zens, tad lej zem ozola, lai
aug stiprs ka ozols, ja meitene, � zem liepas, lai aug smuidra ka liepa.
K. Bisa, Vijciems.
2763.�� Meitenem pirmais maz�gajamais udens jalej pie abels, bet puikam pie
ozola.
E. Gaile, Trikata un Rujiena.
2764.�� Ar udeni, kufa mazinais mazgats, zintejas vel sada karta: lej uz ziedosam
rozem un jurgi- nam, lai bernam augot ziedetu vaigi (butu provigi vaigi). Pec
sau�les noiesanas udeni nelej ara, lai berns nemestos nemierigs, jo pa vakariem un
naktim skraidot ap�kart visadas nelaimes pa takiem, staigajot apkart puzekli. Ja
nepa�top iziet laika, udens paliekas istaba lidz otrai dienai.
2765.�� Ja piedzimstosu bernu nomazgajot un to udeni ielejot ai�tu aizgalda, tad

berns esot loti bai�ligs.
2766.�� Ja meitene piedzimst, tad janomazga un ar to udeni jaiz�laista istaba,

tad brauks daudz precinieku.
2767.�� Kad berns nomazgats, tad mazgatajai jasaka: �Udentins uz zemi, bernins uz
augsu!"
K. Jansons, Plani.
2768.�� Kad berna lakatus maz�gajot sit jeb plikskina gaisa, tad berns trukstas
no miega vai ari gluzi valejam acim; kad tos brauka caur rokam, tad bernam veders
iet cauri.
2769.�� Nomazgato berninu vec�mate satina stuki, pie kam bernam uzlika iekspus
drebem uz krutim kadas no gramatas izplestas lapas.
2770.�� Ja parnakusa berna maz�gatajai nedod par darbu nekada zieda, tad vinai
tirpst rokas. [Sal. mirons.]
VII. Berns pirti. [Sal. pirtizas.]
2771.�� Kad bernu nes pirmo reizi pirti, tad tas esot jamazga medus siltuma.
Uzliek uz pirts ak�meniem medu, tad lej udeni ga�ram virsu, un tani gara mazga
bernu, jo tad kritot cilveki uz ta ka musas uz medus un milot to.
G. Pols, no Mezotnes nespej�niekiem.
2772.�� Jaunpiedzimusu meiteni vajaga ar liepu slotu pert, tad ra�disies daudz
precnieku.
2773.�� Kad meiteni pirmo reiz ved uz pirti, tad ta japef ar liepu slotu, lai
atri izprec.
'2774. Knd jaunpiedzimusu pui�senu pirmo reiz mazga, tad vinu vajaga pert ar liepu
slotinu, � tad vn.ui, kad izaug liels, jaunavas mi�les 1111 glausies klat ka liepu
la�ji i nas.
2775. Mazu bernu, pirmo reiz pirti nesot, vajaga pert ar liepu slotu, tad dienas
tam bus daudz pieludzeju.
277C). Pirmo reiz bernu pirti ar slotu pepot, tam jasit pa muti un jasaka: �Esi
lauzu kaunigs, Die�va bailigs." [Sal. pirtizas.]
K. Jansons, Pilda.
2777.�� Kad vecmates nesusas bernus pirti, tad pirmo reiz pepot pirmo sitienu
uz lavas bernam si�tusi par muti, teikdami, lai sis esot godigs un liels uzaudzis
neka daudz neplapajot. Tadel ari berni senos laikos esot bijusi visai klusi. Pec
tam situsi par rokam teikda�mi: lai rokas cakli strada, lai ka�jas veikli iet.
Sacijusi vecmate, sizdama bernam par kajinam. So visu izdarijusi vecmate uz pirts
la�vas, liela karstuma.
K. Bika, Gaujiena.
2778.�� Teiceja, savu berninu pirti perdama, ikreiz nosakot sa�vus patarus: �Guli
dienu, guli nak�ti, laid matei ar' gulet, neklausies ciema sunu, neklausies ciema
gai�lu. Klusi jauna, klusi veca, busi pati sutitaja u. t. p."
K. Petersons, Blidiene.
2779.�� Pirmo reizu bernu pirti perot, pirmo sitienu sita ar slotu uz galvinas.
Kur pirmo reizu iesi�tot, tur tam velaku vairak plistot drebos, un galvas apgerbs
letaki iegadat neka citas drebes. Kam
daudz plist pastalu un zabaku, uz
to vel tagad medz sacit: �Tev jau

mate pirmo reizu iesitusi par ka-
_ (t
jam.
2780.�� Slinku bernu vajag pirti nopert ar kadika slotu, jo tad pa�liek
cakls.
J. Saberts, Jaunauce.
2781.�� Bernu pirmo reiz pirti pepot, situsi tam pa kaju apak�sam vien, lai
neplistot drebes jeb lai neplesot daudz drebju.
K. Barons, Jaunpiebalga.
2782.�� Ja negribetu, ka berns villains izaugtu, tad, pirmo reizi pepot,

jaapsmere ar miklu un ja- pep ar alksnu slotu.
A. Berzina, Aloja.
2783.�� Pirti mazgajoties, ber�niem cel pasirzus, ari ar lupam smukskinot.
K. Barons, Jelgavas apr.
2784.�� Mazu bernu pirti par ru- zinu sauc, lai tas nav vekskigs.
K. Jansons, Plani.
2785.�� Mazu bernu pirti saukusi par sudinu, par mizinu.
K. Jansons, Plani.
2785a. Bernam pirti vardinu ieperusi.
K. Jansons, Plani.
2786.�� Bernam pirti ar liepu slotinu vardinu ieperusi: situsi pa kajinam un

nosaukusi nodomata varda. _1_
K. Jansons, Plani.
2787.�� Kad bernam zobini na�kot, tad vins ludzot, lai tam izpe- fot zobinus,
kaut vai ar spaliem butu pirts jakurina, ja zelotu citu malku.
K. Jansons, Plani.
VIII. Berna apgerbs.
2788.�� Nomazgatam berninam uzklaja uz galvas gramatas lapu, lai berns aug gudrs.
M. Vijuma, Valmiermuiza.
2789.�� Pirmejam barnam nadreist vilkt krakla nu jaunys dre- bis, lai berns nav
lapnys.
2790.�� Kreklinu, ko apvilka pir�mo reiz pirmajam bernam, pec tam uzglabaja un
vilka ari visiem citiem berniem lidz pastaram mu�gura, lai brali un masas dzivo
sa�va starpa saderigi un miligi. Ta�pat darija ar cepuritem.
2791.�� Pirma berna pirmais kreklins javelk ari nakosajiem berniem, tad visi
berni labi satiek.
E. Laime, Tirza.
2792.�� Visus vienas dzfimtas ber�nus vajagot ar vienu jostinu tit, jo tad tie
visu muzu saticigi dzi�votu.
2793.�� Pirmo barna kraklys juo- valk visim nuokusim barnim, lai visi barni
dzeivuotu saticeigi.
2794.�� Pirms kreklina mugura mauksanas caur vinu tikusi iz�vilkta dievvardu
gramata, lai berns butu dievvardu miletajs un cieni�tajs.
K. Bika, Gaujiena.
2795.�� Ja bernam velk pirmo reizi kreklinu, tad pirms no aug�sas uz apaksu
kreklinam izvelk cauri dziesmu gramatu; tad berns augot sapratigs un gudrs.
2796.�� Ja vecmate bernam pir�mo reiz ar kreiso roku uzmauc kreklinu mugura, tad
berns izaug kreilis.
K. Jansons, Plani.
2797.�� Ja jaunpiedzimusam ber�nam pirmo reizi kreklu velkot kreiso roku pirmo
ievelk piedurk�ne, tad berns visu dara ar kreiso roku (ir kreilis).
2798.�� Pirmo reiz bernam krekls ticis vilkts no labas rocinas, kas vilcis kreisa
rocina, tas stradajot ar kreiso roku.
K. Bika, Gaujiena.
2799.�� Kad bernu pirmo reizi mazga, tad pec tam bernu apgerb�jot nedrikst pirmo
bazt svarkos kreiso roku, jo tad berns paliek liels keiris.
A. Ansone, Skrunda.
2800.�� Ja jaunpiedzimusam ber�nam kreklina pirmo baz kreiso ro�cinu, tad tas
izaug kreilis.
M. Linina, Aizpute.
2801.�� Pirmo reiz bernam krek�lu velkot, nevajagot vilkt paprieksu kreiso
roku, jo tad vins visu muzu visu darot ar kreiso roku.
K. Corbiks, Annenieki.
2802.�� Ja maziem berniem pir�mo reiz uzvelk kreklu kreisa ro�ka, tad berns esot
kreilis.
2N03. Mazam bernam pirmo 111/ kreklu mugura velkot, pa�pi ieksu jabaz laba roka; ja
liek kreiso, tad berns ir kreilis.
K. Bisa, Vijciems.
2804.�� Kad bernam pirmo krek�lu velk, tad piedurkne paprieks javelk laba roka,
citadi berns bus keiris.
E. Laime, Tirza.
2805.�� Pasu pirmo reizi berni�nam kreklinu (Livberze: krenkliti) velkot mugura,
izdara sadu mantasanu: labo rocinu baz pirmo; ja kreiso biditu paprieksu, berns
bu�tu keiris (kreilis). Teicejai dels J. talab esot tads keiris. Iekam krek�linu
apvelk, mate to apjem tris reizas sev ap kreiso cisku, sacida�ma: �Kas gar manu
bernu ko ru�na, lai paliek klusu ka mana diersa", tad bernu nevarot nobri�not.
Kreklinu velkot ikreiz parmet krustinu.
K. Petersons, Ranki. Sermu- le, Livberze.
2806.�� Bernam jauzvelk preteja dzimuma kreklins, tad dzive liela piekrisana pie
preteja dzimuma.
A. Aizsils, Karki.
2807.�� Meitenei jatin josta uz ara pusi, lai to driz izprece; pui�senam uz
iekspusi, lai tam nav jastaiga tals cels, nav jaiet zaldatos.
2808.�� Meitenes jostu tin uz aru no sevis, puikas � uz ieksu, lai meiteni driz
izprece.
K. Jansons, Plani.
2809.�� Pirma berna kristamo kreklu, ko apvilka vedot bernu uz baznicu pie
kristisanas, uzglabaja ari citiem berniem, lai visi brali un masas dzivotu
saderigi.
J. Plikausis, Biksere.
2810.�� Bernam pirmais krekls jasuj zida, tad visa dzive iet ka pa zidu.
H.�� Augstkalne, Riga.
2811.�� Kad nekristita berna au�tinus nekalte istaba, bet saule, un netaisa
gludus ar roku, tad tas esot par sliktu. Kas ar vali berna dre�bes vele, tad tas
miega truksto�ties.

2812.�� Nekristita berna drebites nedrikst lauka zaut.
K. Jansons, Plani.
2813.�� Nekristita berna drebes nedrikst zaut lauka, lai neparskrej putns
pari, tad izaug par klaidoni.
I.�� Upenieks, Skrunda.
2814.�� Berna drebes nedrikst zaut ara, jo ja putnins nosmere, tad berns
velak netiri dzivo.
2815.�� Nekristita berna dranas nedrikst zaut lauka, tad berns skries lidzi
visiem vejiem.
K. Poga, Penkule.
2816.�� Kamer bernins nekrus�tits, vina draninas nekad nezaude lauka, lai
raganas neapdancotu.
K. Petersons, Lielsatiki.
2817.�� Ja bernu drebes bunga prieks kristisanas, tad berns perd.
2818.�� Kad nekrustita berna drebites ar vali vele, tad berns perd.
K. Jansons, Plani.
'2819. Kad mazam bernam kaut ko suv, tad dzivei vajaga aizmest mezglu, jo citadi
berns izaugot busot izskerdigs.
J. Upenieks, Skrunda.
2820.�� Maza berna nevajag laut suvejai merit, tad berns neaug.
L. Pogule, Gatarta.
2821.�� Nokristitam bernam no kajam tulin jaattin josta, lai vins driz sak
staigat.
K. Jansons, Plani.
2822.�� Uzmodusos bernu no ri�ta tulin negerbj, lai vinam miegi (miegs) aiziet.
K. Jansons, Vilce.
2823.�� Bernam pirma cepurite jaliek zala, tad tas nenoveco.
E. Laime, Tirza.
2824.�� Pirmo reiz mazam ber�nam vajaga uzlikt galva zalu miciti, tad visas
drebes labi piesta�ves.
2825.�� Mazam bernam pirmo reizi vajagot galva likt zalu cepu�riti, tad tas
izaugot pievilcigs.
L. Capa, Riga.
2826.�� Kad berns tiek pirmo reiz nomazgats un tam liek galva cepuriti, tad, ja
tas ir meitene, va�jaga likt zalu cepuri, jeb cepuri ar zalu lentiti, un ja zens,
tad sarka�nu cepuri, jeb cepuri ar sarkanu lentiti, tad viniem visas drebes labi
staves un labi izskatisies.
2827.�� Maza berna cepurites ne�drikst zaut ara, jo tiklidz par�skrien cepuritei
putnins pari, tad bernam sap galva.
2828.�� Bernam nevajaga biezi gerbt galvu prieks kristisanas, lai atmina nebutu
smaga galva.
2829.�� Maziem berniem, kamer nav zobi iznakusi, javalka sarka�nas vilnas
zekites, tad zobi nak viegli.
Teic. 73 g. v. A. Rozentale, Jaunauce.
2830.�� Vecas mates ieliek lupa�tina ari kadas aptiekepa zales, ko sauc par velna
sudiem, un iebaz nekristita berna autos, tad vinam nekads launums nevarot notikt.
2831.�� Nekristitam berninam liek apaks galvas dziesmu grama�tu jeb sveto bibeli,
lai launais vinu nekadi neaiztiek un nepataisa vi�nu par punduri.
2832.�� Ja bernam svarki aizlo�cas uz augsu, tad dabus zagarus.
V. Rimpele, Riga.
2833.�� Ja mazs berns apvelk ot�radi apgerbu, tad vinu pel_-_ .
R. Kalnins, Lubana.
IX. Berna sargasana un pratosana.
2834.�� Jaunpiedzimuso bernu, lidz kamer tas kristiba vardu da�bujis, citadi
nesaukusi ka par krie- vinu, politi, suna vai kaka sudu, jo tad tam nepiesitoties
nekads launums. Teica ari berniem pec radibam, ka sonakt memmai atna�cis krievins
no Gaujas upes vai no kada ezera. Pec kristisanas bernu vans ta nesauca, jo to
sargajot en�gelisi.
M. Dandens un .!. Upite, Gatarta.
2835.�� Kad berns nebija kris�tits, tad to sauca par vilcinu, jo tad neviens
zvers to netraucejot. Vilks sevi needot 1111 ari citi zveri vilku ne.

2836.�� Maza berna vakara pie varda nesauc.
2837.�� Bernu nevajagot uzrunat par caliti jeb cibuliti, tad vins pie�audzis
esot speka vajs; bet berns esot jasauc par ballu jeb tini, tad tas busot stiprs un
miesa brangs.
2838.�� Uz bernu nebus sacit: krupis, jo vins tad tris dienas ne�augot.
2839.�� Ja mazu bernu nosauc par krupi, tad tas paliks mazins.
E. Slavinska, Cesis.
2840.�� Mazus bernus un majas kustonus nedrikst sankt par var�dem, tad tie
neaug, beb ir mazi ka vardes.
2841.�� Ja mate, bernu auklejot, nosauc to par vardulenu, tad berns izaug
kroplis.
2842.�� Mazu bernu prieks krus�tisanas nedrikstot saukt par cir- ceniti, tad
tas tris dienas nemaz neaugot.
2843.�� Ja mazu bernu nosauc par cini, tad tas tris dienas nemaz neaug.
A. L.-Puskaitis.
2844.�� Pasas pirmajas dienas, kad berns piedzimis, jau nospriez, kada varda
krustis. Ik vakara, gu�la liekot, piemin vardinu un no�skaita tevreizi.
2845.�� Ja pirmie berni mirusi, tad nakamie jaliek teva jeb mates varda, tad
nemirstot.
2846.�� Visu to, ko gar berninu dara, lai vinam nepiesistos nekads launums, sauc
mantasanu jeb ap- mantasanu. Kamer berns nav krustits, iedur dzirkles (terauds)
gultas mala, lai launums nepieiet. Pagula (pagulte) jastav traucinam ar skaidru
udeni, lai augot butu skaidras miesinas, nesistos pum�pas.
2847.�� Ja mazu bernu atstaj vie�nu gulot, tad vajaga palikt dzirk�les pagalvi,
lai launi gari to neap�staj.
2848.�� Svetits udens stav ber�ninam pagalvi, tapat svetitas zales (ka dilles,
metras), zalu diena ka�tolu macitaja iesvetitas.
Sermule, Livberze.
2849.�� Nekrustitu bernu pa sau�les pakapiem neatstaj gula, bet tura rokas, lai
launais nepiesistos. Kad uguns ienesta, bernu ieliek at�kal gulta.
2850.�� Pa saules apaksam ber�nam nelava aizmigusam gulet, vi�nu tad pamodinaja.
Kabdelu saimniece, Blidiene.
2851.�� Kamer berns nav kris�tits, matei jagul uz vieniem sa�niem, lai bernu
nenozog.
L. Druke, Virbi.
2852.�� Kad nekrustitu bernu at�staj vienu pasu istaba, tad atnak velns un
parmaina: cilveka berna vieta ieliek velna bernu supuli. Tad notiekot, ka tas berns
neaugot lie�laks, bet edot pulka.
2853.�� Nekristitu bernu nevajag nekad vienu istaba atstat, citadi velns vinu var
ar savu parmainit.
V. Hazena, Nitaure.
2854.�� Nekristitu bernu velns var nozagt un ielikt savu bernu tai vieta. Ja sada
berna acu priek�sa dara kadas nedzirdetas lietas, tad tas brinidamies dazreiz
izsaka savu vecumu. Ja vinu taisas dedzi�nat, kart jeb slicinat, tad velns at�nes
isto bernu un grib to par�mainit. [Sal. velna mate.]
P. S� Rauna.
2855.�� Saka ari biededami, ka launi gari busot piemesties pie ne�kristita
bernina, ar ko pari par pusnakti paliek lauka uz cela.
2856.�� Velna mate zogot kristi�gu lauzu bernus un savus dodot tai vieta . ..
Vienai sievai piedzima dels, bet vina, negribedama vecu lauzu padomu pienemt,
sarunajas ar savu viru un atstaja to nekristi�tu tris pilnas nedelas � Vinas berns
nu bija nost un velna berns tai vieta nolikts. Septini gadi vecs I
tapis, tas vel nekadu vardinu ne�runaja, kaucu gan bija diezgan pratigs. Sie uzkura
uguni istabas vidu, uzkara tur lielu grapi un pasi gaja slepeniba nolukoties, kas
tur busot. Berns, to uguni ierau�dzidams, gaja klat un runaja pats pie sevim: �Tik
vecs un gudrs ka es esmu, bet tadu grapi vel nees�mu redzejis." Nu tie skaidri
zina�ja, ka vins vareja runat, saka so stipri kult, lai jel runa ta, ka visi dzird.
Tad ieskreja Velna mate ar valejiem matiem, to istu bernu at�nesdama, un sacija:
i,Ak tu saso�dita sieva! Cik mili es tavu bernu esmu glabajusi, bet tu manu taisi
par ubagu. Glaba nu pati savu bernu." Si nu atruma pakampa savu un devas projam.
Latv. lauzu draugs, 1833. 122.

2857.�� Nekristitu bernu nekad nebus atstat vienu, citadi velns to parmainot un
ieliekot savu bernu vina vieta.
P. Rozens, Garoza.
2858.�� Kamer berns nav kristits, vins jatura biksu kaja, lai zemes laudis
nenozog.
L. Druke, Virbi.
2859.�� Berns ar udens galvu esot no tadiem kemiem, ko par svetam meitam sauc,
parmitots. Kad ber�ni vel nav kristiti un svece nakti izdziest, tad Spetas meitas
nakot, to cilveka bernu panemot un tai vieta ieliekot supuli savu bernu.
2860.�� Kad zidainis maja, tad istaba jadedzina cauru nakti uguns un mate
nedrikst gulot ber�nam uzgriezt muguru, lai sveta meitina bernu neparmaina.
J. Ceplenieks, Manticiba.
Austrums. 1889.
2861.�� Kad berns piedzimis, tad visu nakti lidz kristisanai jadedzi�na uguns,
lai sveta meitina to ne�parmaina. Parmainito bernu va�rot uz reiz pazit, jo tam
esot daudz lielaka galva neka istajam. isto bernu varot dabut atpakal, kad vieta
ielikto tikmer pepot, kamer sveta meitina iezelojas un bernus atkal atmaina.
J. Ceplenieks, Manticiba. Aus�trums, 1889.
2862.�� Kamer berns vel nav kristits, tikmer pa naktim jadedzi�na pie gultas
uguns, lai Meslu ba�ba neparmij bernu, neieliek vina vieta no zagariem taisitu
bernu. Tadi parmiti berni gauzam dikti brecot.
2863.�� Mazus bernus nevajagot nekad atstat vienus istaba, jo tad ragana tos
parmainot ar saviem berniem.
K. Corbiks, Annenieki.
2864.�� Bernu neatstaj vienu, jo staigajot apkart apustuli.
Sermule, Livberze.
2865.�� Mates nedrikst uz ber�niem teikt: �Lai tevi velns pa�rauj!" Velns var to
dzirdet un ari patiesam paraut bernu.
V. .lounus, Daugavpils.
2866.�� Kamer berns vel nekris�tus, tamer pec saules noiesanas istaba ne bridi
nevar palikt bez apgaismosanas, bez uguns, tai ja�deg cauru nakti. Tumsa istaba
na�kot sveta meita un parmijot bernu ar citu kadu noladetu velna ber�nu: tas esot
allaz lielu galvu un platam acim.
2867.�� No bernina piedzimsa�nas lidz nokristisanai istaba cau�ram naktim dedzina

uguntinu. Istabu (kambari) ne dienu, ne nakti neatstaj gluzi bez cilveka, lai
sve�tas meitas berninu neparmij, jo staigajot apkart apustuli.
2868.�� Teiceja redzejusi divdes- mitdivi gadi vecu puisi, kas gule�jis vel
supuli: galva bijusi ka span- nis, citadi mazs, mazs ka berns. Est turpretim edis
ka liels cilveks. Runat druscin runajis (saucis: memme!). Nekristits ticis
apmai�nits.
2869.�� Kada mate Dures pagas�ta atstajusi savu nekrustito, gluzi veselo berninu
vienu pasu, aizie�dama pati siena grabt. Parnakot atradusi berninu ka kluci, slimu;
augot vinam bijusi liela galva.
2870.�� Teicejai reiz ta esot no�ticies. Vina gan zinajusi, ka ne�krustits berns
nakti bez uguns nav atstajams, bet visai baididamas, ka kleti no degosas sveces
kaut ka neizcelas uguns, noputusi to un gu�lejusi tumsa ar savu kuslo berni�nu.
Berns vinai gulejis uz kreisas rokas, kamer labo bijusi parlikusi guletajam pari.
Laidusies patlaban miega, te kada liela miksta roka sakusi vilkt berninu projam.
Sveso roku gan atri sagrabusi, bet neno�turejusi.
2871.�� Agrak domaja, ka mani par bernu parmainisanu ir radu�sies pie germaniem
un citam Zie- meleiropas tautam jau no se�niem paganu laikiem; tagad tur�preti
spriez, ka sie uzskati ir se parnesti no dienvidiem lidz ar kristigu ticibu.
2872.�� Bernu neatstaj vienu, jo vinam launums lidinas pa virsu.
2873.�� Nekristitu bernu nedrikst nest pa lauku (ara), tad vinam var piesisties
kads launums.
2874.�� Ar nekristitu bernu neiet uz jaunu dzives vietu, lai bernam launums
nepiesistos. Ja tomer ja�iet, tad matei ar bernu janometas celos pie durvju
stenderes, jano�skaita tevareize un bernam japar�met reiz krustins, launums
nepie�sitisies.
2875.�� Drosibas labad mate gu�ledama neuzgriez berninam mu�guru un migdamas

cieti vinam parliek savu roku pari.
2876.�� Nekristita berna dvesele netiek debesis.
K. Bika, Gaujiena.
2877.�� Bernu guldija gultas kaj�gali un visu to laiku, kamer berns vel
nekristits, dedzinaja pa naktim uguni pie berna gultas.
2878.�� No berna piedzimsanas lidz kamer to nokristi, istabu ne�var pamest bez
neviena iesvetita cilveka, citadi launi gari bernu sa�maitajot.
2879.�� Vecaki, kam berns vel nekristits, nedrikst nevienam neka dot, lai berns
nav par daudz de�vigs.
2880.�� Kamer berns nekrustits, mate nelauj otram pie savas uguns ne skalu
iededzinat, ne iepipet, ne�ka; mate ir negrib, ka kads pipe�dams ietu ara no vinas
kambuj-a, jo tad berninam sitoties ugunstuldzes (ugunsvatis). Istaba ienakot
drikst pipet, ari pasa istaba to var darit, tikai izejot ne.
2881.�� Pie nekristita berna ne�bus ar degosu pipi iet no istabas ara, nedz ari
nakt ieksa, lai berns neapsitas ar uguns vatim. Ja grib pipi smeket, tad tas
jaizdara tur�pat istaba.
2882.�� Majas, kur nekristits berns, svesam cilvekam nav ja�dod uguns, lai
bernam nemetas uguns stuldzes. Ari pipet svesniekam nav atlauts.
2883.�� Kas ienak svesa istaba, kur ir vel nekristits berns, tam no�nem kadas
kilas, kas tad ar kadu davanu jaizperk.
V. Rancans, Asare.
2884.�� Istaba, kur nekristits berns, nebus ari sukat galvu, lai bernam neaug
utis. Kad grib gal�vu sukat, tad jaiet kukna.
2885.�� Prieks kristisanas berns nav janes no istabas nemaz ara.
P. S� Rauna.
2886.�� Mate senak savu berninu lidz sesu nedelu vecu gaisma ne�radija. Kad deva
kruti, uzsedza
mazajam draninu virsu, tagad to vairs neskonot.
Ode un Muceniece, Tetelminde.
2887.�� Senak svesiem laudim nemedza radit bernus, kas vel ne�bija sesu nedelu,
paradija tikai isteniekiem. Citiem neradija, lai vinus nenoskaustu, nenobrinetu,
nenorunatu.
2888.�� Kad skaudigs cilveks sa�kot: �Vai, cik smuks berns!" klu�sam jaatbildot:
�Smuka tava paka�la!" Lai nenobrinetu, kuslu bernu (it ipasi kamer tas nekristits)
ne�plata un nerada svesiem. Nobrine�ti berni nonikstot. Vinus sarauga un kvepina.
Kilevice, Saldus.
2889.�� Nekristitu bernu ne�drikst svesiem radit: piemetisies no launam acim

kads sliktums.
M. Poriete, Evele.
2890.�� Mazu bernu nevajaga ra�dit svesiem cilvekiem, jo tie var bernu noskatit.
2891.�� Mazu bernu nevajaga ra�dit citiem cilvekiem, jo, kad kads dabu pateikt:
�ak, cik skaists berns", tad berns tulit paliek slims.
2892.�� Uz berniem nedrikst teikt, ka tie skaisti, jo tad tiem var uzkrist kada
slimiba.
A. Murniece, Cesis.
2893.�� Nedrikst mazu bernu ap�brinot, jo tad berns top slims.
O. Grensevice, Vietalva.
2894.�� Mazu bernu nevar dot svesiem auklet, tad berns paliek slims, ja svesais
vinu apbrino.
2895.�� Ja par otra bernu prie�cajas un saka: �Vai, kads jums skaists berns", tad
bernu noskauz un tam gadas kada nelaime.
T. Kenga, Jelgava.
2896.�� Mazus bernus mates ne�medz svesiem radit, lai svesais ne�apskauz.
I. Sirmanis, Vilzeni.
2897.�� Mazu bernu ja skatas launas acis, izaug grazigs.
2898.�� Lai berninu nenobrinetu, met sali pa visam sesam mazga�jama vannina.
2899.�� Daza mate nelauj savu kruts bernu aplukot pari par gal�vu, jo tas esot
greks.
J. Ceplenieks, Austrums, 1889., 1197.
2900.�� Ja bernam zobini nakot, tad tas jamazgajot kalvju vanna, lai vinam viegli
zobi nakot.
2901.�� Kas pirmais ierauga ma�zam bernam zobinu, tam tas zo�bins �jaapgerbj", t.
i. jauzdavina bernam kreklins.
A. Didriksone, Nogale.
2902.�� Loti iecienits lidzeklis bernu mantasana ir kvepinasana. Kuslu berninu

tudal jemas kvepi�nat. Nogriez tevam un matei tris pislisus no mazajiem matiniem
aiz kreisas auss, aplidzina tevam, matei un bernam nagus, jem knip-
loka cegauni, dzervesaci un diveldreki un sataisa visu viena kuski�ti, kuj-u
ieliek spilites, aizdedzina un tura berninam pie deguna, lai oz, pie kam saka: �Lai
izkup, lai izsmird skaugim visas domas ka sie dumi, lai izspragst skauga acis ka si
dzervesacs; lai velis iet un muk pats no sava suda!" Kad berns sakvepinats, apvelk
ar kritu suplim iekspuses malas visapkart stripu, tapat gultai, kur mate gul, lai
velis netiek pari.
Kupla, Kuldiga.
2903.�� No staigasanas sakrajas klona visvairak pie durvim cietas gubinas meslu,
kuras deve velenas. [Sal. velena.] Tadu paslieksnu ve�lenu nodur un uzbarsta uz
sar�kanam oglem panna. Dumos, kas no tam sacelas, patura druscin berninu. Vinu
kvepina nevien tad, kad nemierigs un negul, bet ari ik pec dzires, kur it nemanot
varot but norunats.
2904.�� Paslieksna zemes jem parkrustis un apkvepina bernu dumos.
2905.�� Kad berninam esot lau�na acs uzmesta un tas palicis ne�mierigs, tad
vajagot taisit vinam vanninu, lai tas atkal paliktu mie�rigs. Vanninu taisot ta:
Vanna ie�met no tris duru paslieksnem no katras tris skipsninas meslus vai smiltis
ar kreiso roku. Tapat iemet tris skipsninas sals un par vannas dibenu parmet tris
krustinus.
2906.�� Ja berns negul, tad ieks�puse pie slieksna smiltis javelk krustini; no
krustinu vidiem jaiz�nem smiltis, jaber _uz_ uguns un uz tas uguns jasasilda berna
drebites, tad berns vairs neraudas.
E. Laime, Tirza.
2907.�� Kuslam bernam, lai lau�nums nepiesistos, gimiti apkvepina ar vella sudu
(diveldreki) un dzer�vesaci, padedzinot pie uguns un dumus piesaujot pie nasitem.
Kve�pinasanai, kuru izdara visvairak vakaros gulet ejot, jem ari laca villu, judu
karklinus, pilingi un bezdeligas ligzdu (iekspuses smal�kumus) . Bernu kvepina,
kamer vien zidams. Kad jau sak visu est, kvepinasanu atmet. ipasi kad cu�kas galu
dabujot est, launums vairs ta nepiesitoties. Daudzi kas uzceptu cukgalu dodot
bernam zist, lai nemestos notikumi.
2908.�� Slimam bernam vajaga pieri ar maizi un kajas ar galu apspaidit un tad to
galu un maizi dot sunam est. Ja suns to maizi un galu ed, tad berns paliks ve�sels;
bet ja need, tad tas mirs.
D. Dama, Smiltene.
2909.�� Ja berns no suna parbi�dies, tad berns janoliek pie sliek�sna un javed
suns pari, tad berns slims nepaliek.
S. Kazoka, Lubana.
2910.�� Berna jostinas sturi bus kiplokus un vella sudu iesut, jo no tadam lietam
tas neskistais gars begot, kamer vel kristiba nav sve�tais gars pie ta bernina
piestajies.
Latv. Av., 1848. 44.
2911.�� Bernam dod zavetu cu�kas galu sukat, lai launums nepie�sistos.
Sermule, Livberze.
2912.�� To dara, lai berns mes�tos brozaks, stingraks.
2913.�� Maziem berniem iegal- vjus iespiez, lai berni neaizsmok.
K. Jansons, Plani.
2914.�� Kamer berns vel nav krustits, berna pagalvi jatur ka�das gramatas,
vislabak dziesmu gramatas lapas, lai velns bernu nepavestu uz nelabiem celiem.
Ta�pat pirms berna krustisanas ma�tes nedrikst braukt uz tirgu.
A. Zavicka, Satini.
2915.�� Lai mazs berns drizak saktu staigat, tad vinu vajaga iz�vilkt ar
galvu paprieksu caur 9 zirga pinekliem, ko zirgs nometis no kajam, bet pinekli nav
jaat�raisa. Tad berns driz vien saks ra�paties un staigat.
2916.�� Mazus bernus prieks kristisanas nedrikst spiegeli radit nedz ari pie
spiegela nest, jo tad tiem loti gruti zobi nak.
E. Zommere, Rauna.
2917.�� Nekristitam bernam ne�vajag spoguli radit, tad greizas acis paliek.
V. Hazena, Nitaure.
2918.�� Nav labi, ja bernam, kas nav vel gadu vecs, rada spoguli.
T. Kenga, Jelgava.
2919.�� Nevajaga kapt pari ma�zam bernam, ja tas sez uz gridas, tad berns
neaugs liela auguma.
2920.�� Bernam nedrikst nekad pari kapt, tad tas lielaks neaugs.
V. Hazena, Nitaure.
2921.�� Mazam bernam nedrikst pari lekt, tad neaug lielaks.

2922.�� Ja mazam bernam par�kapj pari, tad tas vairs neaugs.
2923.�� Mazam bernam nedrikst pari kapt, tad neaugs lielaks.
V. Runika, Skujene.
2924.�� Bernam nedrikst parkapt vai parlekt, tad vins 3 dienas ne�aug.
A. Kabuce, Bulduri.
2925.�� Nevajaga kapt pari ma�za berna kajam, tad berns neaugs auguma.
V. Rimpele, Saldus.
2926.�� Nevajaga bernam kapt par galvu, jo tad vinam nonem au�gumu un tas
vairs nemaz neaug.
K. Bika, Gaujiena.
2926a. Ja kads parlec pari bernam, tad tas vairs neaugs.
2927.�� Ja berns gul un vinam parkapj pari, tad vins gafs neiz�aug.
S. Kazoka, Lubana.
2928.�� Ka barns sed uz zemis greidys un kas nebejs, koc nazynuodams,
puoris barnu, tod itei pizimej, ka tys barns aug cisi kuds, un, kod izaugs, vysod
byus navasals.
V. Podis, Rezekne.
2929.�� Mazam bernam nedrikst skriet apkart, tad tas vairs neaug.
2930.�� Nav briv iet ap mazu bernu apkart, neaug lielaks.
V. Mikelans, Asare.
2931.�� Ja mazs berns tiek no�sverts, tad vins vairs neaug, nedz top lielaks,
smagaks.
Iv. Bika, Gaujiena.
2932.�� Mazam bernam nedrikst grozu jeb sietu maukt uz galvas, jo tad bernam
galva vatis un au�goni.
K. Bika, Gaujiena.
2933.�� Kad bernam prieks krus�tisanas raujot zagi, tad jasakot: �Dievs palidz!"
Ja ta nesakot, tad velns panemot berna dveseli.
2934.�� Vecos laikos bernus ra�kusi sunas, uzlikusi cakarni virsu un metusi upe.
K. Jansons, Aumeisteri.
2935.�� Kod mozi barni spelej ustoba ar akminem, itei pizimej, ka tyma ustoba
byus bods.
V. Podis, Rezekne.
2936.�� Kod barni spelej kai ka- raveiry, itei pizimej, ka dreizi byus vaidi.
V. Podis, Rezekne.
2937.�� Kod radejas barns, nikod navajag ju likt gultena gulet uz keiru suonu. Kod
izaugs tys barns, tod jis byus stypruoks uz keiruos rukys un taipat ar keiru ruku
vysu dorbu struoduos vairuok kai ar labu.
V. Podis, Rezekne.
2938.�� Jaunpiedzimusu bernu ne�var skupstit, tad tas ilgi paliks mems.
X. Berna zidisana.
2939.� Berninam piedzemama die�na nekas nav jadod, ne kuskisa neka, lai butu leta
galva.
2940.�� Ka piedzem, mazajam ie�dod druscin skaidras kumelisu te�jas, tad trums
nekad nevar cilaties.
2941.�� Berninam, kamer vel ne rasinu nav baudijis, vaidzinus ap�mazga ar sarkano
vinu, lai augtu sartiem (provigiem) vaigiem. Ar sarkano vinu ta gan dazi zintejas.
K. Petersons, Ranki. Rirkvalde, Lielsatiki.
2942.�� Lai bernam butu sarti vai�gi, tad matei ar pirmam menstrua�cijas asinim pec
dzemdesanas ja�nosmere bernam vaigu gali.
E. Laime, Tirza.
2943.�� Paris dienu, kamer matei sak piens rietet, mazino dzirda ar kumelisu teju;
lidz tam dod ari kuskiti (maizi ar sukuru natna lu�patina). Nosit pelenu (peles
bernu), sagrauzde un samal. No pelniem ieliek kuskiti kadu snaucienu, tad bernam
nesitisoties nevienas bru- cites, vins vienumer bus skaidrs un balts. Pirmaja
kuskiti ieliek vel druscinu zeveles, lai nesistos au�dzeji, nemestos kaskis.
Kuskiti ie�liek ari drupatinu sals.
K. Petersons, Ranki. A. Ro�zensteine, Saldus.
2944.�� Pirms sieva sak bernu zi�dit, tai katru reiz jasaberze krutis un pec tam
zidals jaslauc bernam pari, lai bernam nemestos nekadas knipas (slimibas).

2945.�� Dazreiz mate prieks zidi�sanas ieslauc no kruts bernam pie�nu acis un tad
berna gimili ar lu�patinu noslauka. Ta mazga ber�nam muti.
2946.�� Prieks zidisanas mate ie- slauca bernam no kruts pienu acis, lai tam acis
nesap.
P. 5., Rauna.
2947.�� Mate bernam savu zidalu (dejalu) pari parslauc, kad vina nobijusies.
Iv. Jansons, Gatarta.
2948.�� Berns ir dumjs, ja vinam ilgi pupu dod.
K. Jansons, Plani.
2949.�� Matem berns pec dzimsa�nas jaliek pirmo reiz pie labas kruts, jo tad tas
stradasot ar labo roku, bet ja pie kreisas, tad ar kreiso roku.
2950.� Ja bernam pirmo reiz mate iedod kreiso pupu, tad tas izaug kreilis.
K. Jansons, Ludzas Pilda.
2951.�� Kad mazs berns piedzimst, tad tas nav jaliek pie kreisas kruts, jo tad
berns visu dara ar kreiso roku.
2952.�� Jaunpiedzimusam bernam pirma jadod laba kruts, jo citadi tas visu daris ar
kreiso roku.
A. Liepina, Lubana.
2953.�� Mates pasas zida savus bernus, tikai retas, kas pavajas, dzirda savus
lolojumus ar gumijas pupiniem. Kuskiti berns dabon tad, kad matei nav valas zidit.
Kad zi�dot, mate arvien tris reizes noslauc zeme zidalu; it seviski to dara, kas
sapiktojusies, sabistijusies, lai ber�nam kas nepiekertos, nepiesistos. Tuksas
krutis, kad krutis jau az- degusas, bernam nav jadod zist: vinam tad busot tukss
muzs, tuk- siba vien busot jakulas. Nav labi bernam dot azguletu pienu; matei,
kufai zidams bernins majas un kufa piespiesta pa nakti citur pa�likties, nav
jaaizmieg � japaliek nomoda un janoslauc krutis.
2954.�� Bernu var leti apskaust, kas zidits ar azguletu pienu; tadu pienu visu
skaidri jaizslauc.
Kupla, Kuldiga.
2954a. Aizguletu zidalu nedod: tad bernam liels miegs; noslauc druscin, un tad dod
zist.
Odene un Muceniece, Tetelminde.
2955.�� Mate bernu nezida ar pli�ku galvu; apsien dranu vai uzmet kaut kadu apsegu,
pat zirga silksi: tas esot mates veselibai par labu, un tad neejot nost maizes
svetiba.
Kupla, Kuldiga.
2956.�� Uzziditi berni (t. i. tadas mates ziditi, kupa zidama laika ta�pusi tadu
lauzu) izaugot par skau�giem. [Sal. atzidenis.]
2957.�� Apzidits berns izaugot skaugis: kadu launumu otram ve�le, tads notiekas.
Odene un Muceniece, Tetelminde.
2958.�� Kad bernu apzida, nav la�ga: dabon slimibu, delamo.
Sermule, Livberze.
2959.�� Ja bernam tris gaveni pu�pu dod, tad tas berns par burvi paliek. [Sal.
atzidenis.]
K. Jansons, Plani.
2960.�� Bernam, kas zidits tris lie�las piektas, ir skauga acis, tadel skirsanu
iegroza ta, ka tresaja ga�da lielo piektu berns vairs nebutu zidams.
2961.�� Kas tris lielas piektas zi�dits, var redzet mironu nakam. Peternieku Remas
dzivojis puisis, kas varejis redzet mironus. Teva beres pa vaklbam nemaz needis,
teicis redzot mironus pie galda se�zam.
Udre, Tetelminde.
2962.�� Kaila sieviete kailam ber�nam pirti nevar dot kruti, tad berns izaug
palaidnis.
2963.�� Berns vairs pupa need, ja mate uz grutu kaju.
K. Jansons, Plani.
XI. Berna edinasana.
2964.�� Berna pirma bariba, ka�mer matei ieronas piens, ir kume�linu teja, sukura
vai medus saldi�nata, un knupitis. Knupiti sataisa sadi: tira lupatina, plaukstas
lie�luma, ieliek smalki sakoditu maizi; ja ir baltmaize, tad tai dod prieks�roku,
ja baltmaizes nav, sakoda melnas maizes mikstumu kopa ar sviestu un sukuru vai
medu, tad sanem visas lupatinas malas kopa ka macinu vai maisinu, un parsien par
vidu ar diegu, lai baribas vie�las netek ara.
S. Novickis, Ilukste. RKr. 11.
2965.�� Berniem dod est dievgald�nieki savu maizi, kas tiem uz baz�nicu no majas
lidz bijusi, jo ta esot baznicas pulkstinu dzirdejusi.
K. Jansons, Plani.
2966.�� Zeme dabutu maizi ma�ziem berniem dod, lai tie agri ru�nat sak.
K. Jansons, Plani.
2967.�� Atrostuos adamuos litas juodud est barnim, tad ji dreizi suoks
runuot un runuos skaidri.
T. Beca, Prei|i.
2968.�� Lai berns butu stiprs un tam butu sarti vaigi, vajaga dot bernam est
maizes virsejo garozu.
2969.�� Bernam jaed druscinas, tad vins bus gudrs uz gramatu.
2970.�� Berniem jadod zirni est, tad tie izaug gudri un valodu ber ka zirnus.
2971.�� Ja tai pudelite, no kuj-as mazs berns dzel_-_ pienu, iepus kads savu
elpu � bernam piepus ve�deru.
2972.�� Kad mazi berni edot cukas purnu, tad makot smuki rakstit.
2973.�� Berniem jaed cukas sun kis, tad maces labi rakstit.
L. Kleinberga, Svete.
2974.�� Maziem berniem jadod esi cukas deguns, tad tie skaisti raksta.
K. Mulenbachn man.
2975.�� Ja grib, lai berns bfllu labs rakstitajs, tad jadod est cukas purns.
2976.�� Barnim, kas it Skola, juoad cyukas smecere, tad prass labi rakstit.
T. Beca, Preili.
77. Ja berni ed cuku kajas, it<l tiem staigajot kniks kaju po- Itcs. [Sal. sieva
un aitas kajas.] K. Jansons, Plani.
'2978. Mazam bernam nedrikst lot cukas galu est, tad vinam bus ikas kajas.
P. Zeltina, Riga.
2979.�� Bernam nevar kaut ko uz laza uzdurtu dot est, jo tad vinam lur caurais.
2980.�� Kad berni ed pie sausiem irnioin maizi, tad tiem juk patari.
2981.�� Kad nokauj cuku, tad ber- liem nevarot dot est cukas sirdi, ueli, nieres
un purnu. Ja edot inli paliekot sirdigi, ja meli � :i(l melojot un medoties, ja
nieri
tad izaugot liki ka nieres, ja uimu � tad rakstot ka cuka ar mrnu. Dazi saka, ka
tad iznakot abi skriveri.
'/.. Grinberga, Sigulda.
2982.�� Ja berns ed vistas kajas, ad paliek kaskigs. Ja vins ed aitu tajas,

tad tam knauksk kajas ka litai. Ja vins ed kustonu meles, ad tas iet apkart
plapadams.
R. Gobzemis, Irlava.
2983.�� Maziem berniem nevar dot ist meles un sirdis, lai tie nebutu ilaplgi un
sirdigi.
2984.�� Nevajag berniem dot sirdi �st, jo tad tie izaug sirdigi.
K. Strautins, Medzula.
2985.�� Maziem berniem nedrikst ilol est cukas meli, jo tad bus loti plapigi.
86
A. Ralniece, Pabazi.
2986.�� Berniem vajag dot meli est, jo tad tie izaug par dziedata�jiem.
2987.�� Ja bernam vistas kajas dod est, tad bernam nagi pakausi stav: vins
pakausi kasa.
K. Jansons, Plani.
2988.�� Maziem berniem nav jaed cukas smecere, jo tad tie darbu rok ka cukas
ar smeceri.
J. Melbardis, Lubana.
2989.�� Ja maziem berniem dod putnu sparnus vai kajas, tad tie izaugusi esot
zigli.
2990.�� Ja mazam bernam dod est vistas kajas, tad vins izaug par ka- slgu
(naidigu) cilveku.
2991.�� Berniem cala sirdi nedod est, lai tie nav bailigi.
K. Jansons, Plani.
2992.�� Mazam bernam nevajaga dot siltu, mikstu maizi est, lai ne�paliek
kurls.
I.�� Upenieks, Skrunda.
2993.�� Berniem no podina ne�drikstot dot est, tad tie izaugot plapigi.
2994.�� Jaunpiedzimusam bernam jadavina karote, citadi berns sie�kala jas.
P. Ortmans, Nogale.
2995.�� Berniem nedod est mel- menu, lai nesap mugura.
V. Joass, Lubana.
2996.�� Bernam vajagot mucu ma�lu apest, kamer tas par lielu cil�veku uzaugot.
Hirna
2997.�� Ja berns parak daudz ed, tad vajaga to nolikt padurve un 9 reizes lecinat
suni pari.
K. Bisa, Vijciems.
XII.�� Berna putra.
2998.�� Kad akmeni, uz kufa silda berna putru, atstaj uguni, tad ber�nam sapot zobi
vai veders.
2999.�� Ja mazam bernam uz og�lem ceptu biezo putru est dod, tam zobi sap.
K. Jansons, Plani.
3000.�� Kas maza berna putru ed, tam paliek zilas lupas.
K. Jansons, Plani.
3001.�� Kas berna putru ed, tam deguns nosalst.
K. Jansons, Plani.
3062. Kas berna putru ed, tam salst deguns un zirgi koz galva.
XIII.�� Berna gulesana.
3003.�� Ja viesis nepiesezas, tad berni negul.
P. S� Riga.
3004.�� Kad berns nemierigi gul, liek supuli kuskiti cuku midzena; citi gan sakot,
ka tad bernam uz�nakot liels miegs un tas leti ne�varot atmosties. Jeb paliek
pagale kuskiti nakts pamazu zalu, ko ma�tes vajadzibas bridim jau tura iz-
zaudetas. Bernam iedod magonu seklas, savaritas ar pienu, vai ka teju ari kopa ar
zidalu. Dod ieksa miega pulvergi, aptieki perkamu. Lai mazinais nebutu nemierigs,
vi�nu nelauj sasmidinat un kaitinat. Senak, kad vinus tik daudz nepla�tijusi
gaisuma un nelecinajusi, ber�ni bijusi daudz klusigaki; tagad vinus vairak plidinot
un platot, vini tadel ir vairak vaigstoties.
3005.�� Kad berns nemierigi gul, tad vinam liek cuku midzeni pa�galvi, sadedzina
pelu puzni un dod pelnus ieksa, samal zvirbulu sudus un iedod, dzirdina bernu ar
ma�gonu seklu teju, jeb ari bernu sa�rauga (sapus).
3006.�� Ja berns negul, tad no si�vena migas tris saujas jaiebaz ber�na maisina.
E. Laime, Tirza.
3007.�� Ja berns pa miegam augsa trukstas, tad nevienam nezinot pa�galvi jaieliek
berza zagari.
K. Jansons, Plani.
3008.� Ja berns nemierigi gul, tad vina supli jaliek kapsetas smiltis.
F. Brivzemnieks VI, 193.
3009.�� Kad berns labi negul, tad iesien lupatina kapa smilktis 1111 paliek
pagalviti.
S. Cunka un Fogelmane, Lielsatiki.
3010.�� [Kad berns saudas], dod ieksa musadu.
3011.�� [Kad berns saudas], tad vinu trisreiz druscin apsplauda.
Austere, Saldus.
187
Berna
3012.�� Prieks krustisanas berns nekad nelikts supuli, nedz supulis karts
nekrustitam bernam. Ja to ielika pec krustisanas supuli, tad bernam bija skana
balss, ko varam spriest no sadas tautas dziesmas. Aizsmakusi es dziedaju,
aizsmakusi gavileju: vai mamina ielikusi bez vArdlnu supuli?
K. Bika, Gaujiena.
'1013. Lidz kristabam mazu ber�nu gulda gulti, tikai pec kristibam ka|- tam supuli.
(i. Dambitis, Ergli.
3014.�� Ja grib, lai berns iemaci�tos atrak gramatu lasit, tad neva�jag laut
gulet uz augsta pagalvja.
3015.�� Kamer berns vel nav kris�tits, tikmer gultas kajgali jatur dziesmu
gramata jeb maza berna cepurite, jo citadi velns to varot parmainit.
P. Zeltina, Riga.
3016.�� Ja mazs berns gulot kajas kustina, tad tas izaudzis bus celo�tajs.
E. Bole, Riga.
XIV. Malu u n nagu grie�sana.
3017.�� Bernam, kas nav gadu vecs, matus un nagus negriez.
K. Jansons, Plani.
3018.�� Kad berns neruna, t. i. ka�mer vins ir tik jauns, vinam ne�drikst
matus griezt.
K. Jansons, Plani.
3019.�� Bernam matus negriez, ka�mer vins nemak runat.
K. Jansons, Plani.
3020.�� Bernam nevajaga apgriezt drizak matus, kamer sak runat, jo citadi ilgi
skaidri nerunas.
3021.�� Berniem matus grieza tad, kad lie saka runat, jo tad esot stipri un
veseligi.
3022.�� Ja jaunpiedzimusajam, ipa�si meitenei, prieks kristibam no�griez matus,

tad velak vairs neaug kupli mati.
3023.�� Ja maziem berniem no�griez matus, kad tie vel neruna, tad tie velu
saks runat.
A. Murniece, Cesis.
3024.�� Mazam bernam, iekams vins vel nav sasniedzis vienu gadu, nevajaga
griezt matus, jo tad esot aizmirsigs.
3025.�� Matem esot ierasa ber�niem pirmo reiz nagus nokost ar kosanu.
3026.�� Mazam bernam, kas vel nav gadu vecs, nagus negriez, bet zobiem
nokoz.
K. Jansons, Plani.
3027.�� Mazam bernam nedrikst griezt nagus, bet gan nokost ar zo�biem un tos
iemest sev azote.
3028.�� Kad bernam pirmo reizu cirpa matus, tad meitenes matus nesa uz govu
kuti un puikas ma�tus uz zirgu stalli, lai katrs no tiem mudotos savos darbos.
3029.�� Kod nuveist barna pupe- na (naba), vajag tu atdut barnam, lai tys
pazoudej, tod jis dzeive na- praseis nui cytim paduma, bet vysu zynuos pots.
XV.� Galvas sukasana un miesas tirisana.
3030.�� Ja bernam prieks kristi�bam suka matus, tad sim bernam velak augs utis
matos.
3031.�� Kad mazs berns nelaiz sev galvuxsukat, tad tam saka, ka utis to aizvedis uz
mezu un piesies vi�nu pie priedes.
K. Jansons, Plani.
3032.�� Kad bernam atrod galva pirmo uti, tad ta jaieliek gramata un gramata
jaaiztaisa ciet, lai berns gramatu macot butu verigs.
XVI.�� Berna dziedesana.
3033.�� Vecmates dazreiz prato, ka bernam esot melite piesieta, ka�del ar

dazadiem maniem lukojusas meliti atraisit.
P. S., Rauna.
3034.�� Bernam medza staipit lo- ceklisus ar lupam lidz smukskina- dami, lai tie
neizaugot liki un lai berns augdams labak attistitos.
3035.�� Ja berns blauj vai negul, tad to kvepina ar katolu baznica svetitam zalem.
Zales bej_-_ uz kve�losam oglem un bernu tur virsu, lai tas iedvasotu dumus.
M. Simins, Brukna.
3036.�� Ja mazs berns ir nemie�rigs, tad vajaga smelt udeni upe pret straumi ta,
lai neviena pilite nelist atpakal; saja udeni berns ja�mazga, tad vins bus mierigs.
A. Vikmane, Liepupe.
3037.�� Kad berns siekalajas, tad tam japarvelk par lupam ar mel�na kaka asti, tad
tas vairs nesie- kalasies.
3038.�� Kad mazs berns sieklojas, tad ar melna kaka asti vajaga pa�vilkt bernam
gar lupam, un berns vairs nesieklosies.
3039.�� Ja bernam ir sarkani bleki uz miesas, tad vajaga nest ogles no tas majas,
kur bijis ugunsgreks, un bernu mazgajot, likt ogles vanni un ta mazgat bernu 9
reizes.
K. Bisa, Vijciems.
3040.�� Kad berns nemierigs un labi negul, nogriez druscinu no te�va un mates
matiem, pieliek zeveli, sataisa pinckuli, aizdedzina un pa�kvepina aizmiguso
berninu, dumus pavecinot gar gimiti.
Ii. Petersons, Ventspils.
3041.�� Piektvakara mate nogriez druscinu no saviem matiem, drus�cinu no suna

spalvam, pieliek dzer�ves aci un vella sudu, tad gruzdina visu un kvepina bernu,
supuli un istabu.
Spane, Ventspils.
3042.�� Bernu kvepina ar divel- driki, kniploku, dzerves aci, Janu vakara
parnestu pilegi un sunam, ko lieto istabu celot. Sunas nem parsturis (parkrustis)
no laba augs- pakska uz kreiso apakspakski un otradi.
Austere, Saldus.
3043.�� Kad berns pa miegam sa�raujas un brec, tad pirmkart no�laiza vinam krustis
pieriti, otrkart parmet krustinu un modina ai^gsa. Kad saudas no miega, tad kvepina
ar tada cilveka matiem, kam labs miegs.
Rasmane, Saldus.
3044.�� Kad berns saudas, nav mierigs, mate vinu svepe ar saviem matiem, nogriez
paaugas pie kakla jeb ausim, aizdedzina un laiz du�mus nasites.
Daks, Lielsatiki.
3045.�� Ari veselu berninu ik va�kara kvepina ar velna sudu jeb ar kniplokiem un
zeveli, lai berns, launa gara netraucets, nakti mie�rigi gul.
J. Vinklers, Vanga.
3046.�� Ja berns neiet kajam, tad vins janomazga ar zeme dabutu zirga pineklu.
[Sal. pineklu grie�sana.]
K. Jansons, Plani.
3047.�� Ja berns neiet kajam, tad vins jaiestada lecekti.
K. Jansons, Plani.
3048.�� Kad mazs berns sak iet un spej_-_ pirmo soli, tad starp berna kajam
iegriez ar nazi grida un ta pargriez vinam celu vala.
3049.�� Ja berns ejot kajas krustis liek, tad vins tris reiz ar zirga pi�neklu
jasapin un jaatpin.
K. Jansons, Plani.
3050.�� Kad barni ilgi kuojuom nait, tad vajaga ar veja slutu vigli izpert, tad
par treis dinas suoks it kuojuom.
3051.�� Berna acis senak stipri sargaja no gaismas, domadami, ka no gaismas

celoties acu slimibas.
P. S� Rauna.
3052.�� Bernam zavajoties tulin met krustu prieksa, lai launais ne- ieskrienot
mute.
P. Rozens, Garoza.
3053.� Ja berns negul mierigi, tad uztaisa vinam vannu un iemet ude�ni �dzerkstes"
(pelnus ar kvelosam oglem), tik dzerkstes jamet no se�vis, t. i. par roku; tad
berns bus vesels un gules mierigi.
A. Armans, Ludzas Zalmuiza.
3054.�� Mazu bernu slimibas daudzreiz arsteja ar to, ka i\o paslieksniem

sakasija dublus, ie�meta tos udeni un tad tani maz�gaja bernu.
A. Kleinbergs, Madliena.
3055.�� Kad maziem berniem tek siekalas, tad mute janoslauka ar melna kaka astes
galu.
E. Lacis, Tirza.
3056.�� Ja berni mizni uz stidzi- nas, tad drizi nomirs vinu vecaki.
V. Mikelans, Slate.
3057.�� Bernu vajaga arvien tiru turet; ja vins savus netirumus ie�baz mute, tad
vinam lielam zobi pus.
3058.�� Kod muotis sovus barnus kod ji mozi, nazavieras, barns sa- dadams pitaisa
un suoks est sovus syudus, itei pizimeja, ka taidam barnam, kod izaugs lels, meita
vai puiss, nu mutes is naloba smoka kai nu atejis vitys.
V. Podis, Rezekne.
3059.�� Maza berna netirumus ne�drikst sadedzinat, jo tad berns mo�cas ar vedera
graizem.
O. Grensevica, Vietalva.
3060.�� Kad par mazu bernu kads ko sliktu runa, tad janosplaujas 3 reiz: �Sunam,
kakam, ne manam bernam! Tplu, tplu, tplu!"
K. Jansons, Pilda.
XVII. Berna kustibas.
3061.�� Ar mazu bernu ta spele�jas: Sanem vina kajinu, ar roku viegli sit pa
papedi un skaita: �Ka- lu, kalu kajinas sidrabina paka�viem! Kalu, kalu kajinas
sidrabi�na pakaviem."
3062.�� Mazam bernam nelauj uz vietas rinki griezties � neaugot liels.
K. Corbiks, Tukums.
3063.�� Ja berns iet atmuguriski, tad vins savai matei kapu meri. [Sal. iesana
un sieva.]
P. S., Rauna un Smiltene, K. Jansons, Plani.
3064.�� Ja berni, kas jau var stai�gat, rapojot, tad tai maja kads mirstot.
A. Zibens, Rugaji.
3065.�� Kad lielaki berni sava no�daba rapo pa gridu, izdzirdes kadu nomirusu.
3066.�� Ja berni, kas iet jau ka�jam, skraida rapus, tad izdzirdes kadu
nomirusu.
E. Lideka, Lubana.
3067.�� Ja berni rapojas, tad dabu naves zinas dzirdet.
3068.�� Lielakiem berniem (kas jau vairs nerapo) nedrikst laut ra�pot, citadi
kads no pazinam mirst.
V. Hazena, Nitaure.
3069.�� Ja berni rapajas � dzir�des mirusus.
J. Ruditis, Riga.
3070.�� Ja berns rapojas, tad cie�mini bus.
E. Miglava, Skankalnc.
3071.�� Ja berns supuli galvas gala stavus celas, tas citiem bus par valdnieku.
K. Jansons, Ziemej-i.
3072.�� Mazs berns jaauklejot uz celiem, tad meiteni driz un talu iz-
precejot un zens dabujot bagatu sievu.
K. Jansons, Plani.
3073.�� Ja mazs berns caur logu skatas, tad vins skatas velnam pa�kala.
K. Jansons, Plani.
3074.�� Ja mazs berns lieliem cil�vekiem acis skatas, tad vins driz mirs.
K. Jansons, Plani.
3075.�� Ja mazs berns parkapj par kasiem, tad vins bus ar kupri.
3076.�� Kad parklausama laika mate savus bernus veda uz ciemu pataros, tad
tiem piekodinaja, lai visu celu neskatas atpakal, jo at�pakal skatoties visa maciba
ejot veja.
D. Karklins, Kauguri.
3077.�� Ja bernu nes baznica, tad vajagot macitaja kresla iesedinat, tad tas
bus liels gramatnieks.
F. Parups, Zante.
XVIII. Berna palaidni�bas. _s_
3078.�� Kad barni ruojas, tad va�jaga ar veja slutu izpert.
.'1079. Berniem nevajaga lastekas no jumtiem nodauzit, jo tad viniem deguni teces
(punkosies).
3080.�� Berniem nav jaterze pie�augusiem lidza, lai nepaliktu pla�pas.
J. Vinklers, Vanga.
3081.�� Ja bernam dod nazi ro�talaties, tad berns paliek sirdigs, titigs.
K. Jansons, Plani.
3082.�� Divim barnim, cikom ti vel narunoj, navar laut bucotis, jo lad vins
nu tlm byus mams.
T. Beca, Preili.
3083.�� Berns nedrikst matei sist, jo tad rokas nopust.
A. Uzane, Skujene.
XIX. Berna kulsana.
3084.�� Lai berni butu ratni, tad vini japer ar veja slotu.
3085.�� Kad berns titas, tad tam tris reiz jaiesit pa pakalu ar berza
zagariem, kuri tulin pec tam jaie�met krasni.
K. Jansons, Plani.
3086.�� Ja berns grazojas, tad jaizvelk no slotas zagarins, ar to bernam

tris reizas jaiesit un tad zagarins tulin jaiemet krasni un jasadedzina.
3087.�� Kad berni ir grazigi, tad a< garniski no berza janolauz za�gari
un ar tiem janoper-
3088.�� Ja bernam sit ar vienu pasu zagarinu, tad vins ir titigs.
K. Jansons, Plani.
3089.�� Berns, kuru mate daudz perusi, liels izaudzis mati miles.
A. Korsaks, Ezere.
3090.�� Kur mate pirmo reizi bernam iesit, tur tam parasti krekls plist.
P. Zeltina, Riga.
3091.�� Ja mate savam bernam ar roku iesit par muti, tad ta at�sit bernam
dirsu; liels budams, tads cilveks starp citiem atrazda�mies, nevar noturet
pirdienu.
J. Jansons, Plani.
XX. Berns sapni.
3092.�� Ja vecaki redz pa sap�niem bernu, tad bus bedas; jo lie�laks berns,
jo lielakas bedas.
3093.�� Kad sieva sapni bernu aukle, tad tai bus bedas.
3094.�� Ja sapni ir darisana ar maziem berniem, tad lielas bedas.
3095.�� Ja sapni redz bernu auk�lejam vai zidam, tad bus lielas be�das. >
3096.�� Ja pa sapniem mazu bernu aukle, tad gaidamas lielas bedas.
Iv. Bisa, Renceni.
3097.�� Kas sapni redz mazu bernu, tam bus bedas.

P. S� Rauna. LD 3366. V. Spandegs, Pociems. J. Jurjans, Jaungulbene.
3098.�� Ja sapni redz mazu ber�nu, tad gaidama slimiba.
3099.�� Ja sapni glaba bernu, tad bus slikti.
3100.�� Ja sapni bernu glaba, tad bus dzive bedas.
J. Ramanis, Berzaune.
3101.�� Kad sapni bernu aukle, tad bus japiedzivo bedas.
3101a. Ja sapni redz mazu ber�nu, tad vai nu pats sapnotajs, vai vina tuvinieks
saslims.
L. Pogule, Gatarta.
3102.�� Ja sapni redz bernu uz rokas, tas nozimejot sliktu; ja at�staj to

nepanemtu, tad labi.
3103.�� Mazu bernu sapni redzet nozime slimibu.
3104.�� Kad sapni redz bernu nomirstam, tad nomirst, beidzas be�das. "
3105.�� Ja sapni mate pej- bernu, tad tas drizuma saslims.
E. Jepe, Palsmane.
: i \ X
.. ,,_r_
BERNU SLIMIBAS.
3106.�� Visvairak bernu kaites dziedeja vecas sievinas ar mazga�sanu. Pec

udens apvardosanas un parkrustisanas pielika tur berza Ogles, ap setas mietiem
salasitas plures, dazadus stadus, ka launu�ma zales, skalbes u. t. t. Pec oglu
siksanas un grozisanas pa udeni sprieda, vai slimiba lekusies no nobila jeb

skaudigu acu nobrine�sanas. Kad bernu nomazgaja, tad caur kreklu tris reiz iznema
dego�su skalu un tad tik vilka mugura.
J. Rubenis, Ergli.
3107.�� Berna mazgajama trauka medza ielikt kalves, naktskajus un nO trim

paslieksnem nemtas par�krustotas meslu drupatinas. [Skat. mirons.]
P. S., Rauna.
3108.�� Kad bernam veders iet cauri, berns vedera parmeties. Tad ieliek bernu
neveletas drebes pir�ma aizausta gala, un divi viri sak bernu metat un vilat,
beigas ap�met uz mutes un atpakal, berns vesels. i . �
A. Elksnitis, Praulini.
3109.�� Ja mazam bernam ve�ders sap, tad janokej_-_ zvirbuls, ja�iznem maga,
jaizvara un jaiedod bernam. Tad berns paliek vesels.
. - / - L. Dtagune, Meirani.
3110.�� Kad domaja, ka berna slimiba lekusies no. kada launa cilveka, tad udeni
iemeta afl ka�das pirkstis no sadedzinata lupata, kas nemts no ienaidnieka drebem.
[Sal. skausana.]
193
Berns � Bernu slimibas
3111.�� Senak svesiem laudim nemedza radit bernus, kas vel ne�bija sesu nedelu,
paradija tikai isteniekiem. Reiz atbraukusi pie N-ru saimnieces, kuj-ai bijis
klu�sigs berns, kada sieva, tadu lauzu. Uz prombrauksanu viesna ieteiku�sies: �Esmu
visu nakti un dienu te bijusi, bet berna balslti neesmu dzirdejusi." Tiklidz bijusi
aizbrau�kusi, mazinais sacis brekt un bre�cis ar vienu mutes iepletumu, ka�mer
nomiris. Sieva vinu bijusi no�skaudusi.
3112.�� Tanis pasas majas, kur pasulaik bijusas dzires, kads uz�kulies nabags
aprunajis otru maju sievas Kerstas berninu, uzteikdams to par smuku. Majas
parnests, berns sacis brekt un tapis slims. Mate aizsteigusies atpakal
paklau�sinat, vai tur neesot kas no naba�ga palicies. Pa laimi radusies kada veca
mice. Mate to sadedzinajusi un pelnus devusi bernam ieksa, kujs tad no tam ari
izveselojies. Proti, jadabon no apskaudeja ka�du drebes gabalinu, matu kuskiti vai
ko citu, jasadedzina un pel�nus jadod ieksa, tad apskaustais atlabojas.
3113.�� Teiceja aizgajusi ar savu desmit nedelu veco berninu ciema pie mates, pie
kuras dzivojusi ari vinas (t. i. teicejas) vira brala sie�va Anna, kas bijusi
ragana. Uz ma�jam posoties teiceja iedevusi ber�ninu paturet Annai, kamer pati
ap�vilkusies kazoku, kurs karajies mates kaktina. Mate prasijusi: �Kur tu savu
berninu liki?" �Iede- vu Annai paturet." �Tada maita, vai tu savu berninu gribi
apest! Vai nezini, ka Anna vinu var no�maitat?" Cela uz majam bernins sacis kliegt
un kliegt, atpakal me�taties, rocinas (nadzinus) knaibit un lauzities. Visu nakti
ta samoci�jies; tapat otru dienu un nakti, ka�mer izkurinajusi pirti un
nozalo�jusi. Iekasijusi svetita udeni tris�reiz no galda sturiem (bet parstu- lis
krustiski), no trim slieksniem, trisreiz, no kasiem nama, pielikusi vel trisdevini
spriktis (naza galus no baltajiem pelniem), apmazga�jusi trisreiz prieksinu un
muguri�nu no galvas lidz kajam un iepili�najusi udeni tris reiz mutite. Berns nu
gan bijis vesels, bet slimiba par�gajusi uz govi, kura stavejusi ka koks un vairs
needusi. Ievedusi istaba aizkrasni (siltuma), apkve�pinajusi viscaur dumos no
sveti�tam dillem un ielejusi trisreiz sve�titu udeni mute; no tam govs pa�likusies
vesela.
Sermule, Livberze.
3114.�� Kada sieva audzinajusi paberniti; bijis balts, apals ber�nins. Atnak reiz
vinai teva masa ciema, kura mazino ieraudzidama teikusi: �Vai tas ir bezpupa berns,
tads brangs!" Teva masai aizejot, berns laidas ar vederu, kajinas krustiem vien
licis un est needis ne kumosa. Teva masas vardi bi�jusi skaudigi, nekad nevajagot
teikt, ka berns (vai lops) labs, smuks.
Sermule, Livberze.
3115.�� Skolotajs V. pec mates domam bijis apbrinots: blavies vien staipijies.
Mate sasildijusi udeni, sataisijusi ar svetitam za�lem un mazgajusi mazino pa
no�vakarem. Pati vien visu darijusi. Udeni beidzot lejusi gulosam su�nim tris reiz
krustiem pari, ta ka udens lopinu keris. Kad suns sa�vies augsam un tris reiz
nopuri�najies, tad berns bijis vesels. Ta tas te noticis.
Vitole, Tetelminde.
3116.�� Lai mazi berni netruk�tos, tad jasadedzina pele un pelni jadod est.
A. Broza, Naukseni.
3117.�� Bernam, kuj-am liela gal�va, ceturtdienas vakara bez saules suni pari
lecina.
J. Jansons, Trikata.
3118.�� Ja mazs berns sasit ka�du locekli, tad to apsplauda tris reiz un
splaudaklus sanem.
J. Jansons, Plani.
3119.�� Bernam vajag pieri ar maizi un kajas ar galu apspaidit un tos dot sunim.
Ja vins edis, tad paliks vesels, ja needis, tad mirs.
J. Jansons, Riga.
3120.�� No akas vajaga atnest udeni, un tulin, kamer vel udens kustas, vajaga
noskaustam ber�nam seju bez partraukuma tris rei�zes nomazgat. Pec tam japus
ber�nam dvasa virsu un janoskaita Teva reize, ka ari krusts japarmet.
J. Jansons, Riga.
3121.�� Ja berns ir nikulis, sli�migs, tad tas jau mate �apsolits", noburts,
bernam novelets launums.
3122.�� Nobrinets berns jamaz�ga tris piektvakari udeni, kufa ielikti mirona
kauli.
Udre, Tetelminde.
3123.�� Laba zale noskaustam bernam ir vistu mesli (virsejie bal�tumi), kul-us
udeni dod mazina�jam ieksa. Kad ar piepelcetu draninu apslauka mazinajam gimiti
un rocinas, var ar savu bernu iet, kur grib, un radit, kam tik, ne�viens vina
nenoskaudis. Nobrinetu bernu liek sapust.
3124.�� Ja nunitis (mazs bernins) naktis raud, tad bernu vecakiem gaveni purvmala
jauzmekle mai�tas kauls, kuj-s drebe ietits japie�sien bernam uz tris dieni pie pa-
kausisa, tad uz tris dieni pie kru�tim un beigas uz tris dieni pie pa�pedisiem, pec
kam vel ar kaulu jaapspaida visa miesina.
K. Jansons, Plani.
3125.�� Ja berns nemierigi gul, tad japaliek pagalvi tabakas pelni.
J. Plavins, Skriveri.
3126.�� Kad mazs berns uz ka�jam lempurigs, tad no 9 kokiem jaizsien slotinas, ar
kufam berns janomazga.
K. Jansons, Plani.
3127.�� Kad jaunpiedzimusam bernam esot stipras graizes (ve�dera sapes), tad no
mates mirsu krona (laulajama) lapinam javarot teja un jadodot bernam dzert, tad
graizes driz vien parejot.
3127a. Kad barns ir slyms, so�ka, ka kristamuotei ir grvuta voi slykta ruka. Tulaik
cyta sivite, ku�rai ir vigla ruka, pierk tu barnu sev par kristabarnu. Par perkso-
nas zeimi jei barnam kaut ku skinkuoj.
T. Beca, Preiji.
3128.�� Ja mazam bernam caurs veders, ta velu nedrikst pec saules rieta lauka
atstat.
3129.�� Kad berns nesaka laika staigat, tad sadauzija vezus, samai�sija ar rudzu
miltiem un aplika bernam ap kajam.
P. S., Skaista.
3130.�� Ja berns ir negaligs, tad vins reiz janoliek durvju pasliek�sne un

jalecina suns tam pari.
K. Jansons, Plani.
3131.�� Ja berns laikus neiet ka�jam, tad tam kajas krusta pinekls. [Skat.
pinekla griesana.]
K. Jansons, Plani.
3132.�� Ja bernam kajas nespe�cigas, tad vanna jaieliek vardes un tris vai
devinas reizes jaapnem ap kajam.
M. Sauruma, Umurga.
3133.�� Kad barns nusabeidis, tad vajag salasit trejdevinu kristi- nu (kur
ir sakritusi krista cysas voi kaidi kucini) un ar tim ap- kyupynot barnu.
T. Beca, Preili.
3134.�� Ja berns sabistas no su�na, tad tam jadod est ta suna vil�na, kufs
bernu nobaidijis.
J. A. Jansons, Olaine.
3135.�� Kad berni nobistas, tad jasaka matei: �Tfu, tfu, tfu, pie suna, pie
kaka, ne pie mana berna."
A. Strode, Rudzeti.
3136.�� Kad berns sabistas, tad svepe to ar debesinem (augs ar Zi�liem

ziediem).
P. S., Skaista.
BERNU DIENA.
3137.�� Bernu diena ir beidzama sakramenta diena, kad katoli ved bernus uz
baznicu svetit.
R. Erina, Latgale.
BERTULA DIENA (24. aug).
3138.�� Bertuli nesa Dievinam pirmos ziedus no gada augliem.
3139.�� Manu upup, kas senak nesti Rujiena Bertula nakti, ir jau atmesti.
196
3140.�� Tris dienas prieks un tris pec Bertula rudzus sej.
K. JansOns, Plani.
3141.�� Tris dienas prieks un pec Bertula seja rudzus.
3142.�� Rudzi jasej divas dienas prieks un divas dienas pec Ber�tula.
3143.�� Rudzi jasej tris dienas prieks un pec Bertula dienas, tad labi
paaugot.
3144.�� Bertula diena nevar ude�ni liet siles, lai lopi nebizo.
E. Lacis, Tirza.
3145.�� Kads laiks Bertuli, tads visu rudeni.
3146.�� Ja Bertula diena lietus nelist, tad to rudeni ir daudz ugunsgreku.
3147.�� Bertuli bites kapa.
3148.�� Bertula diena sakas senu laiks.
17. gads. J. Jiiskevics. B. Z.
II. piel,, 1933. 274.
BERZS (BETULA ALBA).
lilrnu slimibas �� Mrzs
3149. Dievs ar velnu gajusi pa celu. Velns lielijies, ka vins pir�mais iztaisisot
stabuli. Pieskrejis atri pie karklu kruma, nogriezis un taisijis zibena atruma. Bet
Dievs noravis berza lapinu un tu�lit sacis spelet. Ta ari soreiz Dievs velnu
uzvarejis, un no ta laika berza lapu sauc par Dieva stabuli.
I. Kazoka, Lubana.
3150.�� Ja dzeguze majas tuluma iemetas berza un kuko, tad maja mirs viens
virietis. [Sal. dzeguze, liepa.]
3151.�� Kad berza galoksni lauz, tad tevs vai mate mirst. Labak lauzu alksna
riksti, Neka berza galoksninu: Alksna rikste man nekait, Berzgalins maminai.
J. Hennins, Sasmaka. LD 34129.
3152.�� Berza virsotne nav ja�griez jaunam meitam, jo citadi ap�preces

atraitnis.
E. Lideka, Lubana.
3153.�� Janu nakti meitas sviez kroni berza; kuj-u reizi tas tur pa�liek,
pec tik daudz gadiem dabus preceties.
N. Stepanovs, Nica.
3154.�� Visas manas cela malas Laimes koku pieaugusas: No ber�zina jerins
dzima, No apsites ka- zulins.
LD 28963.
3155.�� Kad rudeni purva berzi dzeltani un meza berzi zali, tad bus sausa
vasara.
Majas Viesis, .1885. 30.
3156.�� Kad purva berzi pirmie nodzelt, tad nakosa vasara ielejas gaidama
laba raza.
G. Trpica, Dzelzava.
_ 3157. Ja berzs zied agrak par alksni, bus sausa vasara.
3158. Ja berzs izplaukst agrak par alksni, bus sausa vasara.
3159.�� Ja pavasari berzi pirmie plaukst, tad gaidama slapja vasa�ra, bet ja
alksni, tad sausa, un ja berzi un alksni reize, tad videja.
N. Darzina, Ranka.
3160.�� Ja no berza biezi krit lapas, tad cilvekiem un lopiem bus viegls gads.
[Sal. ozols.]
3161.�� Ja ziema berziem zari ir sarkani, tad sagaidams vejputenis.
A. Aizsils, Lubana.
3162.�� Berza malka jacert veca menesi, tad atri izkalst un labi deg.
A. Pliens, Meirani.
3163.�� Berzu cert lietas kokiem tris dienas jauna menesi, tad vins maz jasmere,
bet pilna jeb veca menesi cirsts koks ir sauss un cikst.
3164.�� Berza lietas koki jacert veca menesi, egles � jauna, tad bus viegli.
3165.�� Brandvins, kur samerceti berzu pumpuri (pupuri), ir derigs pret cauru
vederu.
J. Ilsters.
3166.�� Berza zagari jalasa prieks Janiem, ka nedabu aizligo�sanas. Tad vini
jasasutina un ja�piesien pie saposas vietas, kur jut kaulu sapes. Ja sos zagarus
aizli�gojot, tad vini vairs dziedesanai nederot.
N. Ozolins, Grostona.
3167.�� Kad rudeni berzs no apaksas dzelte, tad pavasari labi�ba jasej velu, bet
kad no augsas, tad agri.
197
Berzs
G. Pols, Rauska.
.'II (18. .1� rudeni berzi 110 apak�su s sak dzeltot, tad tani gada veci vairak
mirst, ja no augsas, tad jauni vairak.
Atbalss k. 1897. K. Klekeris, Skujene.
3169.�� Ja berziem vispirms no�dzelte galotnes, tad ziemu mirst vairak veci
cilveki; ja pazares, tad mirst vairak jauni cilveki.
K. Jansons, Plani.
3170.�� Ja berzi savas lapas sak mest no galotnes, tad gaidama sek�la ziema.
A. Berzina, Aloja.
3171.�� Ja berziem lapas nobirst prieks vecas Mikeldienas, tad na�kosu gadu
bus zale jau prieks Ju- fadienas.
M. Rumpe, Tirza.
3172.�� Ja berzs prieks Mikeliem nodzelte, tad nakosu gadu bus laba miezu
raza.
3173.�� Ja berziem lapas velu plaukst un atri birst, tad gaj-a ziema.
L. Rone, Ikskile.
3174.�� Ja berziem lapas stipri robotas, tad ziema bus lielas snie�ga kupenes.
A. Berzina, Aloja.
3175.�� Ja rudeni berziem lapas nodzeltejusas un nobirst nost, tad gaidams gars
rudens.
L. Rone, Ikskile.
3176.�� Ja berziem lapas birst par visiem kokiem velak, tad otra pavasari bus
pludi.
A. Aizsils, Lubana.
3177.�� Rociet mani, kur rociet, zem berzina nerociet: Berzinam lapas bal, bales
mans augumins. [Sal. Egle, raksana.]
LD 27397.
3178.�� Zalas berza lapas aplik�tas ap miesu izvelkot tusku. [M. Simins,
Kuldiga.] Berza lapu, nem�tu no pazagas vai pirts slotas, ap�slapina un uzliek uz
augoniem, ta sauktam sunsnaglam. Lapai ja�stav tik ilgi, kamer ta pati nokrit.
P. s.
3179.�� Berza pumpuri lietojami pret vedera graizem. Apmeram pusstopa pudule
jaieber viens kor- telis berzu pumpuru un pareja tuksa vieta japiepilda ar spirtu,
kadam maisijumam janostav aiz�korketam astonas dienas. Pec tam var lietot prieks
jeb pec esanas vie�nu edamu karoti reize.
J. Celmainis, Nica.
II. B e r z s sapni.
3180.�� Ja sapni cert berzu jeb redz vinu nolauztu, tad virietis mirs, bet ja
redz priedi, tad sie�viete.
P. 5� Riga.
BIETES (Beta vulgaris).
3181.�� Biesu sula derot pret vede�ra kaitem.
BIEZPUTRA.
3182.�� Agrak svarigakais latviesu ediens bija miezu putraimu biez�putra, kas
nosledza katru darbu, ka: apsejibas, applavibas, apkuli�bas un t. t. Ar biezputru
no stel�lem nonema ari katru lielaku au�dekla gabalu. Biezputras bija dive�jadus:
tauku un piena. Tauku biez�putras laiks vilkas no Mikeliem lidz Maras dienai
[pavasara Ma�rai], kad iesakas piena un lidz ar to ari piena biezputras laiks.
Sa�kot ar Jurgiem un beidzot ar Ber- tuliem, biezputra bija parastais svetdienas
pusdienas azaids ar ru�gusa vai paninu piena piestrebu�mu. Darbdienas tads
piestrebiens bija no rudzu miltiem kultais un raudzetais skabums [jeb kultene]. Kad
biezputra bija varita, tad ne�kad nedriksteja likt galda maizi. Kas pie biezputras
piekozot maizi, to dzenot uz Sibiriju. Pie putras poda dibena piedegusos kasumus
[piedegas] deva tikai viriesiem, lai tiem augot melnas bardas, bet sie�vietes no
tiem sargajas, baididamas no bardas augsanas.
Jaunakas Zinas, 1932. 161, 22. VII.
3183.�� Biezputra javara, labibu sejot, sienu plaunot un aitas cer�pot, tad aug
bieza labiba, zale un vilna. Tas pats jadara auzot un velejoties, lai audekls butu
biezs un drebes stipras.
A. Uplts, Strenci.
3184.�� Pec ikkatra darba beigas vara biezputru, lai nakamo gadu butu laba raza.
A. Berzina, Aloja.
3185.�� Kad biezputru vara, tad nedrikst kausu uz grapja malas klapet, jo tad badu
saucot.
0. Lide, Rauna.
3186.�� Biezputru varot nedrikst ar kausu pie katla malas dauzit, tad bads nak
majas.
3187.�� Varot biezo putru, ne�drikst piesist pavarnicu pie grapja
malas, citadi bieza putra piedegs.
0. Eglite, Gluda.
3188.�� Kas varosos biezputru nobauda, tam mute varisies ka putras katls.
J. A. Jansons, Salaca.
3189.�� Mazam meitenem neva�jagot est negatavu, vel varosu putru, tad vinas
izaugot lielas plapas.
H. Andersons, Kaugurcieins.
3190.�� Kad biezputra varas, tad nedrikst laist bernus klat, jo tad berni sava
dzive bus loti plapigi.
I. Mennika, Ainazi.
3191.�� Ja varot biezputra lec par katla malu, tad edeji baras.
E. Laime, Tirza.
3192.�� Ja biezputra varoties kapj par malam, nozime nelaimi.
P. Jaunzemis, Nica.
3193.�� Kod cepli vuorej bizu putru un puds suoks virt un putra izkriss nu puda,
itei pizimej tyma sata lomuosonu un kausonu tu vysu dinu.
V. Podis, Rezekne.
3194.�� Ja varot biezputra ir pie�degusi, tad ar degosu pagali jaap�griez tris

reizes ap podu preteji saules virzienam un jaiedur par pasu vidu, tad edot
piedeguma smakas neviens nejutis.
V. Mikelans, Asare.
3195.�� Ja biezputra piedegusi, tad noliek katlu zeme, griez rinki devinas reizes
un saka: �Rugtums velnam, saldums Dievam." Ja ta darot, tad piedeguma garsu vairs
nevarot manit.
199
Biezputra
3196.�� Biezputru, ja ta piesvi�lusi, vajagot, no podina trauka liekot, tris

reizes nemt no kreisas puses uz labo pusi par podina sti�pu, lai sviluma garsa
nebutu sa�jutama.
J. Jansons, Plani.
3197.�� Ja biezputru varot ta pie�deg, tad biezputras varitajam (-ai) bus slinks
(sieva) virs.
J. Jakans, Bebrene.
3198.�� Ja meitai � varitajai biezputra piedeg, tad puisi vinu mile.
3199.�� Kad biezputra merces bedrite aizplust, tad naks kads cie�mins.
P. Zeltina, Riga.
3200.�� Ja ed biezputru, vajaga izest tuksu trauku, tad rita bus sauss laiks,
BIEZPUTRAS DIENA.
200
3201.�� Biezputras diena ir pir�ma gavena svetdiena jeb tai svet�diena prieks
oslavam (vastalavja). To ritu javara un jaed biezputra. Ieprieks berniem pateikts,
ka at�likuso biezputru vedisot kalnina, ko ganiem vasaru est. Ja atliek biezputra,
tad ved to, ja ne, tad ieber bloda pelnus un kruze ielej udeni piena vieta. Visiem
majas berniem aizsien acis un sa�sedina pasus ragavinas. Berniem iedod turet
biezputras blodu ar piena kruzi, pieaugusie velk raga�vinas. Gabalinu ragavinas
pavil�kusi, vilceji vinas apgaz un ber�nus aplej ar pienu un biezputru un
paskaidro, ka ragavinas apga�zusas, piens ar putru izlijis un nu ganiem nebus
vasaru ko est. Tad visi nobedajusies nak uz majam.
K. Lielozols, Nica.
3202.�� Prieks kekatam ta svet�diena vel ir pazistama ka biezput�ras diena. Pa

biezputras dienu ga�ni vedusi biezputru kalnina, lai ir vasaru ko est. Meitas
apsejusas spainus, kuros ieksa bijis udens, un iestastijusas ganiem, ka viena esot
biezputra un otra merce. Gani spainus turejusi klepi, un meitas vilkusas ragavinas.
Pedigi meitas apgazusas ganus, kas nu aplijusi ar udeni.
K. Lielozols, Nica.
3203.�� Biezputras diena ir prieks pelnu dienas par vienu ne�delu. Biezputras
diena vara biez�putru vienmer pusdiena. Atlikuso biezputru lej, it ka to gribetu
vest kalnina. Kalnina ved biezputru ta�del, lai vasaru ganiem butu ko est. Bet
vedot biezputru neved cita ne�ka, ka divas vai tris blodas udens. Blodas ir
apsietas, lai neredz, kas tur ieksa. Sakrauj blodas vezuma ieks ragatinam, par
zirgiem ieju�dzas meitas, virsu uz vezuma sed zens vai meitene, kam nakama va�sara
bus jaiet ganos. Sak vest pa celu projam, lidz rodas kads gra�vis vai dumbrs. Kad
brauc pie ta�das vietas, kur var apgazt, uzreiz apgaz ragavas, udens izlist
sede�tajam virsu. Sedietaju nu nem ta izsmiet, ka tam mieta nav ne pelu ala. Majas
visi to kaitina: ko nu vasaru edis, kad esot cela putru apgazis un neesot novedis
kalnina.
K. Lielozols, Nica.
3204.�� Lai ganiem visu vasaru butu ko est, tad biezputras diena vajaga aiznest
biezputru uz kalni�nu un izgazt.
Biezputra �� Biezputras diena
Nica.
3205.�� Ja biezputras diena ved kalnina biezputru, tad to vasaru ganam bus ko
est. To izdara sa: ganu uzsedina uz ragavinam un vinam klepi ieliek spaini, kur ir
ieliets udens. Kad ganu uzvelk kalnina, tad to apgaz, ta ka udens uzlejas ganam.
K. Jaunzeme, Nica.
3206.�� Nicas Rumbas gala un Upmalu ciema sestdiena prieks biezputras dienas
ciemu kopganik- le taisijusi klastu, uz kuj-a same�tusi visu abeju ciemu maju
kal�nina vedamo biezputru, kas nav tikusi apgazta vedot uz cela.
K. Lielozols, Nica.
3207.�� Biezputras diena vajaga novest biezputru uz kalninu un iz�gazt, lai
vasaru ganiem ir ko est.
M. Kaupelis, Nica.
BIKSES.
3208.�� Berni lidz 15 gadiem stai�gaja bez biksitem maisinos. Bikses tad tikai
suva, kad gaja maciba.
3209.�� Tagad parastas bikses berni saka valkat prieks 50 gadiem apm. no 1875. g.
3210.�� Ja bikses uzvelk neti�sam uz kreiso pusi, tad piedzer�sies.
3211.�� Ja berns apgerbj bikses otradi, tad tas dabus perienu.
3212.�� Kad viriesiem bikses no�sluk apaks skrotes vietas, tad gai�dams sauss
laiks.
K. Jansons, Plani.
3213.�� Ja bikses krit nost, gai�dama sausa vasara. Ja tas gadas vasara, tad
nakosa diena bus sauss laiks.
A. Aizsils, Zeltini. <
3214.�� Ja bikses krit zeme, bus siena laiks.
J. A. Jansons, Tirza.
3215.�� Ja bikses krit nost, tad bus siena laiks.
E. Lacis, Tirza.
3216.�� Kad bikses nokritusas, tad slepa bus, vai ari meitas mil.
K. Lielozols, Nica.
3217.�� Ja krit bikses nost, tad cits ir bijis pie sievas.
_t_ J. Cinovskis, Alsunga.
3218.�� Kod puisam kreit yuzys, vaciji lauds runuoj, ka tu puisu meitys
mlluoj.
V. Podis, Rezekne.
3219.�� Viriesu bikses mazgajot, vajaga augsgalu nogriezt vis�pirms, citadi

virs nemile.
Bikses sapni.
3220.�� Ja puika dabu pa sap�niem jaunas bikses, tad vins da�bus perienu par
pakalu. [Sal. kam�zoli, lindraki.]
A. Bilensteina rpkraksts.
3221.�� Pa sapniem bikses uz�vilkt nozime perienu dabut.
BILDE.
201
Biezputras diena � Bilde
3222.�� Kod pi ko ir pizlmeita bilda nu pazeistama cylvaka un pakuorta uz

sinys, un kod itei bil�da, nazynuoms nu kuo, nu sinys nukriss zemi, itei pizimej,
ka tvs pazeistams cylvaks, kura ir itei bilda, miers zemi. A ka jis jau ir
iiiiini is agruok, tod pi to l>at sai- inimka byus Iela nalaimja.
V. Podis, Rezekne.
3223.�� Bez iemesla no sienas no�kritusi bilde, seviski ipasnieka jeb tuvinieka
gimetne, nozime tam nelaimi.
P. Jaunzemis, Nica.
3224.�� Ja kada cilveka bilde no�krit no sienas, tad tam gadisies kada nelaime.
3225.�� Ja kada bildi ierok kap�setas smiltis, tad tas visu muzu dilst.
E. Laime, Tirza.
BINDUS DIENA (21. marts).
3226.�� Bindus diena ir latvie�siem pussvetdiena, un vini to sauc par kustonu

dienu. Tad zeme pa�liekot silta un visi tarpi, skudras un kukaini sakot kusteties.
J. Lange, 1772. Smiltene.
3227.�� Bindes diena neko ne�drikst maja ievest. Ja malku vai zagarus ievedot,
tad katrs malkas gabals un zagarins parversoties par cusku. Ja Bindes diena ser-
muksa koka kujinu zeme iemie- not, tad pec para stundam atradi�sot pie tas
saritinajusos cusku ze�me gulam. Bindes diena vajagot gapkata izkapti tada vieta
izkart, kur staigajot to vienumer varot redzet, tad tai gada nevienas cus�kas
neredzesot. Prieks saules lek�sanas vajagot lopu kutis izslaucit un meslus izsviest
pret ziemas pusi, tad musas nedzivosot kuti. Ari go�vim vajagot muguras noslaucit,
tad vasaru nevienas musas tas neaiz�tiekot.
Jaunpiebalga, Gatarta, Drusti.

3228.�� Ja Binduksi (21. mar�ta) un Gerduta (17. marta) ieved maja zagarus, tad
tur vasara cus�kas dzivo.
K. Jansons, Plani.
3229.�� Bindiksi nedrikst zaga�rus vest maja, jo tad ar vasaru garie tarpi nak
maja.
3230.�� Benedikta diena nav briv ievest maja ne siena, ne ka cita, tad
ieved ,,garas" (cuskas).
V. Loze, Drusti.
3231.�� Ja kustonu diena ved ko no meza maja, tad vasaru nak ma�ja cuskas. [Sal.
P. Mara, Gertru�des d., Liela piektdiena, gavenis.]
P. 5., Rauna. Z. Lancmanis, Lejasciems.
3232.�� Bindus diena, Gertrude un gavena piektdienas nedrikst itin neko no meza
vest, tad cus�kas nak maja.
3233.�� Benedikta diena nedrikst vest malku no meza, tad cuskas nak tai pakal.
3234.�� Majas mates jau ap mar�ta vidu sakot staigat pa kutim un stalliem,
slaucidamas griestus un sienas, lai vajatu musas. Kas to ne�izdarot visvelak lidz
Benediktam, ta lopiem vasara daudz jakaujas ar musam un visadiem smudziem.
Balss, 1886. 18.
3235.�� Benedikta diena ir kus�tonu diena, kad visi kustoni uz�mostas n9 ziemas
miega.
/?//</<� � Hindus diena
3236.�� Kustoni, kas nebutu pa�modusies Gerdas diena, celas Bin�dus diena,
jo Bindus ir vel speci�gaks ka Gerda.
3237.�� Bindula diena janoslauka kuti sienas un griesti, tad lopus kukaini
need.
E. Lacis, Tirza.
3238.�� Benedikta diena jaslau�ka griesti, pirms saulite uzlec, tad musu
neesot.
V. Loze, Drusti.
3239.�� Benedikta diena jaslauka griesti, lai nebutu musu.

i V. Saperovs, Vecpiebalga.
3240.�� Bimbulu diena (Benedik�ta diena 21. marta) jaslauka kuts griesti,
tad musas neaug un lopi nebizo.
E. Laime, Tirza.
3241.�� Kad Bindus diena govim muguras slauka, tad vasaru musas nekoz.
>M. Zake, Drusti.
3242.�� Bindula diena nevar ude�ni liet siles, lai lopi nebizo.
E. Lacis, Tirza.
3243.�� Kustonu diena visi kus�toni pamostas no ziemas miega.
P. S., Rauna.
3244.�� Benedikta lacis vien ne�uzcelas, bet tikai apgriezas uz ot�riem

saniem.
3245.�� Bindes diena mostoties lacis un pagriezoties uz otriem sa�niem

gulet.
3246.�� Benedikts jasvin, jo tad lacis miga uz otriem saniem grie�zoties un

visi kustoni tad esot kajas.
J. Dambenieks, Riga.
3247.�� Bindus rita nedrikst ilgi gulet, jo sini diena celas lacis aug�sa,
un kas pedejais paliek gidta, tam lacis atstaj savu miegu.
3248.�� Bimbulu diena (21. mar- ' ta) visiem bez saules jauzcelas; kas
neuzcelas, tam lacis atdod savu miegu.
E. Laime, Tirza.
birzs.
3249.�� Citi pieludz birzis, ku�ras kopj pie savam majam un cie�miem un tur
tik svetas, ka tur nedrikst pat ne kruminu nocirst, domadami, ka no ta celtos liels
launums.
D. Fabricijs, 1610.
3250.�� Ja sapni birzi rauj lapas, tad bus uz kapsetu jabrauc.
biszales.
3251.�� Mezsarga biszales der pret visam kaitem, bet ja meza- sargs dod
dziedesanai savas bis�zales, tad vins vairs nevar tik labi saut.
bisu kreslins (Tanacetum vulgare).
3f52. Bisu kreslinu tumsi dzel- tanos ziedus, maisitus ar medu, latviesi lieto pret
cermem.
E. Birzmanis, Latv. arstn.
stadi, 1897. �
3253. Brandvina iemerkti bisu kreslini derot pret cermem.
203
Bindus diena � Bisu kreslini
3254.�� Biskreslini lietojami cerm�ju nodzisanai un ari vemsa�nai. Augiem janopluc

galvinas, ja�ieber parasti silta piena un jasa�vara, cik velas, ne vairak ka vie�na
stopa piena.
J. Celmainis, Nica.
3255.�� Biskreslins aug darzos. No ta lieto izzavetus ziedus ka uz�lejumu pret

kasu un ka sviedreja�mu lidzekli. Agrak biskreslinu tinkturu lietoja ari cenkslu
sapem un locitavu sapem, purniem pie zir�giem. Tinkturu pagatavo sa: nem izzavetas
biskreslinu saknes, divas saujas, parlej ar pusstopu degvina un nostada uz 14
dienam silta vie�ta, pec kam izkas un lieto ka ieber�zejumu.
K. Celmins, Balvi.
BITES.
I. Bites visparigi.
3256.�� Prieks 300 gadiem bija pienemts, ka bisu koks piedereja tam, kas pirmais
to uzgaja un ap�zimeja par savu, neskatoties uz to, kura zeme tas atradas.
J. Krumins, B. Zemes pieli�kums, 1933. 28. -l.,
3257.�� Bites neesot pie varda ja�piemin, bet jasauc par setmalie- siem, maziem vai
saldiem putni�niem.
3258.�� Bites nav jasauc varda, bet par putniniem, lai tam neno�tiktu kas launs.
3259.�� Lai bites lab? izdotos, tad vinas jasauc par putniniem, ne par bitem.
204
P. S., Rauna.
3260.�� Bites nevar paciest, ka pie vinam nak kaisligi negodigi cil�veki, jeb
ari sievietes ar menes- ziediem. Tapat vinam nepatik alus, brandvina, kiploku un
rutku smaka. Vinas necies ari maitas un atejas smaku. Talaku vinas nepa�nes sali,
lielu troksni, melnu un sarkanu krasu.
S. Guberts, 1688.
3261.�� Bisu teviniem ir savs sargs, kas tos apgulda un atkal pie�cel.
S. Guberts, 1688.
3262.�� Citi saka, ka bites ir kur�las un neka nedzird, bet tas nav tiesa.
S. Guberts, 1688.
3263.�� Citi saka, ka lidz ar ra�su nakot no debesim ari medus sula, ko tad bites
ievacot.
S. Guberts, 1688.
3264.�� Bitem ir daudz ienaid�nieku, ka: kaki, zirnekli, dzeni, bezdeligas,

skudres, kaupini. Bet lielakais vinu ienaidnieks ir lacis. Citi saka, ka lacis
meklejot medu ne tik daudz sava karuma del, ka acu dziedesanas labad.
S. Guberts, 1688.
3265.�� Cirpuli aitam gaveni iz- cirpusi pieri un ausu starpas un to vilnu
ielikusi bisu stropa, lai bites dzivojot kopa ka aitas. [Sal. Mara,]
K. Jansons, Plani.
3266.�� Ja grib, lai bites labi izdodas, tad Maras rita prieks sau�les svesa
kuti janocerp aitu pieres.
A. Berzina, Aloja.
Biiu kreslinS � Bites
3267.�� Gavena laika bitnieki ejot otra kuti aitam uz galvas nogriezt
pa sprogai vilnas; aitam no ta nav nekadas nelaimes, bet bitem lai�me. No tas
vilnas adot ari cimdus, ko pie bitem iet.
J. Lancmanis, Lejasciems.
3268.�� Bitenieki gaveni ejot zagt vilnu, cirpdami aitas, no vilnas adot
cimdus.
E. Lacis, Tirza.
3269.�� Bitenieki gajusi ceturt�dienas naktis pa svesam kutim aitas cirpt,

lai bites izdotos.
P. S� Preili.
3270.�� Lai bites labi nes medu, tad vajag aiziet uz kaiminu ma�jam un
apcirpt aitas.
T. Java, Palsmane.
3271.�� Ja pa bitem sak stride�ties, tad vinas izput.
P. Zeltina, Ikskile. J. Da�bols, Lielvarde.
3272.�� Bitem vislabak taisija dravu vecos ozolos, priedes un lie�pas.

[Liepas gan tikai pedeja laika.]
3273.�� Ja tropins atgriezts pret ziemeliem, tad bites (putnini) rie- lienot.
M. Valts, Nica.
3274.�� Ja bisu stropu ejas pir�ma maija apsmere ar kazu pienu, tad vinas
drizi spieto.
3275.�� Bisu stropu cauruminus vajaga ritos ar aitu pienu ap�traipit.
S. Guberts, 1688.
3276.�� Kad bites bernus, laizot laizas projam, tad uz kada koka jauzmauc berza
piepe, kas jauz�slien gaisa, jo tad bites ap to aplip apkart.
K. Jansons, Plani.
3277.�� Bisu spiets maija ir li�dzigs siena vezumam, bet junija nav pulinu verts.
Briva Tevija, 1927. 183.
3278.�� Bisu spiets maija atsver lielu siena vezumu.
Latvis, 1932. 3094
3279.�� Manticigi cilveki pie sve�ta vakarediena iznem no mutes Dievmaizi, aiznes
uz maju un ie�liek bisu stropa, lai pie bitem sve�tiba vairotos.
3280.�� Kad tirgu, savam ienaid�niekam neredzot, nomaucot vina zirga apausus un
uzmaucot atkal otradi, tad pasa bites izdodoties labi, bet vina bitem klajoties
slikti.
3281.�� Spalvainam cilvekam bi�tes izdodas. [Sal. spalvas, cilveks.]
K. Jansons, Plani.
3282.�� Biteniekiem bites kapjot, jataisa bisu balle, lai labi veiktos ar bitem.
A. Skruze, Saikava.
3283.�� Ja dravinieks gribeja, lai kaimina bungos, kozulos jeb pul- cenos kokos
uzvilktos stropos ne�ietu sa bites, tad vajadzeja pie ta koka saknes iedurt adatu
bez acs. Tas nu bija jaizdara ar cimdiem un slepeni, lai otrs to neredzetu.
205
Bites
D. L. f. 1888. 28.
3284.�� Ja bites taisas iet prom (spietot), tad vajaga vakara no�klausities,
ko bites runa. Ja viena mato saka: �Prom, prom!" un ot�ra: �Palikt, palikt!" tad
bites na�kosas dienas spietos.
A. Aizsils, Lubana.
3285.�� Tie bitenieki zina, kad bites grib no tropa iziet un begt, tad tie
bitenieki tas bites var uz�turet ar klinkstesanu, kad ar at�slegam jeb uz katlu,
jeb bekeni sit un skandina.
G. Mancelis, Lett. Postill I.
1654. 318.
3286.�� Kad bites spieto, tad ja�skrien ar zvaniem paka), lai vi�nam sajuk
cels.
E. Laime, Tirza.
3287.�� Kad bites nestav stropa, tad japanem dziva varde un ar to strops
jaizsmere un atkal japalaiz vala.
RKr. 6. Lielplatone.
3288.�� Kad samekle tris pagas�tu ecezu tapas un, majas parne�sot, divas
atstaj arpus un treso ienes bisu darza, tad bites labi pa�dodas.
RKr. 6. Lielplatone.
3289.�� Bisu darza nedrikst bar�ties, nedz ari tur ieiet basam ka�jam.
RKr. 6. Taurkalne.
3290.�� Bites naida negribot, ja par medu kads sabaroties, tad tam vinas
izputot.
3291.�� Kad bites rauga un bied�ram nedod pusi [medus], tad bi- les mirstot
vai citur aizejot.
L. Avizes, 1824. 32.
3292.�� Kad iet pie bitem, tad ne�drikst bezdet, jo tad bites loti dzel.
F. Ruperts, Grieze.
3293.�� Bicoliem (bisu brali) ja�dala medus loti taisnigi, jo citadi bites
nepadodas.
RKr 6. Nereta.
3294.�� Kuru bisudarzu zagli ie- zog, tur nav laimes.
Langius.
3295.�� Kuru bisu darzu zagli ie- zog, tur nav vairs laimes.
Veca vardnica no 17. g. s.
3296.�� Ja bites dzirda ar spirtu, tad tas iet laupit pie citu bisu stro�piem.
E. Jepe, Palsmane.
3297.�� Prieks bernu laisanas pie bisu tropa varot dzirdet, ka vecais bisu
tevs sakot: �Prom, prom, prom!" bet jaunais ludzoties: �Te- tit, tetit, tetit!"
P. S., Rauna.
3298.�� Prieks bisu spietosanas, viena mate skaita smalki: �Iet, iet, iet."
Otra rupjak: �Stav, stav, stav."
M. Vetra, Tirza.
3299.�� Ja bites spieto jauna me�nesi, tad tas ir stradigas, ja veca menesi,
tad ir slinkas.
A. Salmans, Balvi.
3300.�� Taurkalne izlieto, bites apslakot (kad tas bernus laiz), pec
iespejas tikai kruklu slotinas un tapat ari kruklu koku, kratinu pa�gatavojot un
ierikojot.
RKr 6.
3301.�� Bites tikai ievu ziedu ne�nemot.
liitrt
K. Jansons, Vilani.
3302.�� Bites neiet pie sarkana abolina medus sukt tadel, ka Dievs tam to
aizliedzis. Pie sarkana abolina vinas gajusas svetdiena un sudzejusas Dievam, ka
darba die�nas biezi lietus listot, kapec tam jastradajot svetdiena.
K. Jansons, Plani.
3303.�� Bitem Dievs aizliedzis sarkano abolinu, tadel ka tas svet�diena

gajusas medus meklet.
3304.�� Dievs aizliedza bititei Sarkano abolinu, Kam bitite ne�svineja

Svetas dienas launadzinu.
LD 30299.
3305.�� Skan mezinis rita agri, Skanej' sebu vakara, Dienas vidu neskaneja,
Tad bitite abula.
LD 30396.
3306.�� Sasadzira div' bagati Zie�mu ciest, nesasalt: Bitit' koka na�mina,
Rudzits zemes gabala.
LD 30375.
3307.�� Div' bajari lielijas Cietu ziemu izmitusi: Bitit' koka serdite,
Rudzis sniega apaksa.
LD 27957.
3308.�� Bitit' Dieva kalponite, Dievam dara gaisuminu; Pati sed ozola,
Sveces deg baznica.
LD 30289.
3309.�� Kad bites laba laika pa�liek stropos jeb nelaizas talu pro�jam, tad
bus lietus.
S. Guberts, 1688.
3310.�� Bites steidzas atri stropa ieksa un ara, kad lietus gaidams.
Lat. Av. 1858. 76.
3311.�� Ja bites ar bariem laizas atpakal pie saviem tropiem, bus lietus.
3312.�� Ja bites agri iet gulet, tad bus lietus.
J. Jakans, Bebrene.
3313.�� Ja bites, saulei noejot, vel laizas ziedos, tad rita lis lietus.
3314.�� Ja no rita bites nelaizas ara, tad gaidams lietus.
M. Sikle, Nica.
3315.�� Ja bites ilgi gul � gai�dams lietus.
J. Jakans, Bebrene.
3316.�� Ja bites vakara atri beidz iet ziedos, tad otra diena jauks laiks.
A. Pidriks, 60 g. v� Sauka.
3317.�� Prieks sausa laika bites paliek niknakas un biezaki dzel.
M. Sikle, Nica.
3318.�� Ja bites, cilvekam gar stropu garam ejot, klup virsu, tad bus
lietus.
J. Jakans, Bebrene.
3319.�� Bites sed cupinas uz tropa sienam uz karstu laiku.
M. Sikle, Nica.
3320.�� Ja makoniem tuvojoties bites neslepjas tropos, bet turpina darbu,

tad lietus nelis.
M. Sikle, Nica.
3321.�� Ja bites augstu lido � bus labs laiks.
J. Jakans, Bebrene.
3322.�� Bites dzel tikai skaudi�giem cilvekiem.
207
Bites
K. Jansons, Plani.
1323. Kad bite iekoz, vajag ko- iiiii sarivet ar sipolu.
L. Ozola, Selpils.
i:t24. Bites jakapj isi prieks nas gaismas.
S. Guberts, 1688.
1325.�� Pret bites kodumu ir de- i ausu sviedri; ar siem jaap- ere ta vieta, kur
iekosts.
J. Avots, Sece.
1326.�� Kad iedzel bites vai lap�ies, tad tur steigsus jauzliek ze- l virsu un
jasaberze; tad nebus [tada luksa.
P. �., Rauna. K. Sarzants, Blldiene.
1.127. Kad bisu ipasnieks mi- , tad bites iznikst.
K. Jansons, Plani.
1328.�� Pardotas bites atgriezas >aka|, kad pircejam caur vartiem >1 saka:
�Eu, panac su! Ne, ne, mc vtel"
K. Jansons, Plani'.
1329.�� Bites izbeidzas, ja ap opa cauruminiem aptraipa vel-
sudu.
1330.�� Ja liela piekta nokep ka- biti un liek tai izlaisties caur
ka muti, tad visas bites nobeigr s.

Ja kads grib aiznemties ;du savu bisu edinasanai, un devejs pie medus pieliek
maizes igu, tad nobeigsies visas bites, s edis to medu.
Ak, tu Dievs, nu es busu nvenieka ligavina: Man bitite ie�lida Vainadzinu cekula.
LD 5784.
II. B i te s sapni.
Ja sapnos redzot bites, tad driz busot lietus vai sniegs.
E. Cimbule, Lauri.
Ja sapni redz bites, tad ugunsgreks.
Ja sapni redz bites, tad bus ugunsgreks.
M. Stupele, Riga.
Ja sapni redz bites spie- tajot, tad bus sniegs.
A. Bauers, Ranka.
Kad sapni redz bites ber�nus laizam, tad tas ir uz putena laiku.
Kad sapni bites spiez, tad bus ugunsgreks jeb sniegs.
Kad sapni redz bites spie�dam, tad nodegs majas.
K. Lielozols, Nica.
Juo sapyna radz bitis, tod gunsgraks voi kars.
BITENIEKS.
Par bitenieku nevar but ikkatrs cilveks, bet tikai tas, kam bisu laime. Bisu laime
ir tiem cil�vekiem, kam skritulaini pirksti. Par skritulainiem sauc tadus
pirk�stus, kam adas rievinas pirkstu ga�los saiet gredzena. Tadel ir dazi bi-
tinieki, kam vareni padodas bites, citiem tas atkal nepadodas. Tas ir sakara ar to,
cik kuj-am skritulu pa abam rokam kopa. Jo vairak skritulu, jo laimigaks bitenieks.
A. Lejina, Talsi, Vandzene.
209
Bitenieks � Bibele
Kam uz rokam daudz spalvu un ari kajas un krutis spal�vainas, tads ir liels
bitenieks (drav�nieks).
Tam cilvekam, kam esot spalvainas krutis, tam izdodoties bites.
Ja Ziemassvetkos, Jauna gada un Triju kungu diena vaka�ros bitenieki citu kutis
cerp aitas un no tadas vilnas uztaisa cimdus, tad viniem bites labi padodas.
A. Salmans, Balvi.
Lai biteniekiem nekostu bites, tad bija, citiem nezinot, ja�apcerp svesu cilveku
aitam purni un no tas vilnas janoada cimdi, kufus tad lieto bites kopjot.
Ja bitenieks grib, lai vi�nam bites labi izdodas, tad tam va�jaga no kaiminu aitam
nozagt kaut tik vilnas, cik vajadzigs cim�diem pirkstus pieadot.
Bitenieki jaungada nakti iet kaiminu kuti, apcerp aitas ap galvu, un no sas vilnas
ada cim�dus. Ar siem cimdiem iet pie bi�tem, tad bites daudz medus nes.
Ar bitenieku (cilveks, kam bites) nevar sarunaties arpus setas stavot, tad bites
nepadodas.
BIZOSANA.
Lai govis nebizotu, tad visos trijos Ziemas svetkos un Jau�na gada tas prieks
gaismas japa�dzirda ar skudru udeni. Kad ganos
dzen, tad ar perkona apgrautu skuju janoberz.
Kad govis bizo, tad ja�saka arvien: �Biz, biz, raga, dun�durs aste!" r
Kad govis karsta laika bizo, tad vajaga svilpot: tad ne�bizos.
Ar ledu, kas no parro- bezas nests, govu muguras jaber�ze, tad ari nebizojot.
P. Iklavs, Saleniesi.
Ja govis stipri bizene, tad jaiet ap govim rinki un jaruna: �Akmens aste, udens
ragos", tad vairs nebizenesot.
J. Bitaks, Litene.
Kad vakaros govis no ga�niem maja nakot bizo, tad naka�ma diena lis lietus.
V. Eglite, Seja.
Ja vasara dunduru nav, bet govis tomer bizo, tad bus lie�tus.
E. Krafte, Ilguciems.
BIBELE.
Kas visu bibeli izlasa, tas zaude pratu.
P. S� Rauna.
Kas gada laika Bibeli iz�lasa, tas paliek dumjs.
Ja bibeli lasot ta palie�kot vala, tad to launi gari lasot.
Ja sapni lasa bibeli, tad lasitajs mirs.
J. Krikis, Starti.
14
ihsanas.
Lai ejot nebutu bailes, lad lidzi janem paegla vai piladza runga.
A. Berzina, Aloja.
Ja kads ir loti bailigs, tad otram vajaga to labi sabaidit; tad tam vairs nebus
bailes.
V. Pavare, Iecava.
Kad cilvekam uzmacas bailes kada vieta, tad tur nevajaga palikt, jo tai vieta
notiks kads slik�tums.
I. Upenieks.
No sabisanas var izcel- celties visadas slimibas, visvairak roze.
P. S., Rauna.
Ja no kada cilveka sabis�tas, tad no vina vajaga dabut ma�lus vai drebes lupatinu,
sadedzinat to un dumus ap sevi apkupinat, lad nekas slikts nenotiek.
Skolniecei piemeties au�gons, un nu nospriedusi, ka ta no skolotaja nobijusies. Tad

gribejusi no skolotaja dabut kadu drebes ga�balinu jeb matu kuskiti, ar ko sli�mo
kvepinat.

Ja cilveks sabaidas no kada dzivnieka jeb otra cilveka un pec tam saslimst, tad
janocerp sis dzivnieks un jaapkupina slim�nieks, tad paliek vesels.
Vidzeme.
Kad kads nobaidas no ka�da cilveka, tad no ta, kas baidijis, vajagot nocirpt matus,
lai nepalik�tu slims.
210
J. Strengis, Nica.
Ja kaut kas parbaida cil�veku, tad parbaiditajs �jacerp".
Kad sabistas, tad trisreiz janosplaujas, lai roze nepiemetas.
Kad sabistas, tad vajaga nosplauties, jo tad rodze nepieme�toties.
J. Linis, Taurene.
Ja stipri nobaidas, tad tris reizes janosplaujas, lai nepiemetas roze.
N. Stepanovs, Nica.
Ja kadreiz nobaidoties, tad tris reizes janosplauj, citadi pieme�tas roze.
K. Lielozols, Nica. A. Veikere, Riga.
Ja sabistas, tad janosplau�jas, citadi piemetas roze vai kada cita kaite.
Ja cilveks dienu sabaidas, tad tris reizes janosplaujas un tris reizes japarmet
krusts, lai roze ne�piemestos.
V. Licis, Ligatne.
Ja nobistas, tad vajaga piesaukt savu vardu, tad nedabus rozi.
H. Vilskersts, Daugmale.
Kad sabistas, vajaga no�splauties.
V. Runika, Skujene.
No kaut ka sabistoties, vienmer vajaga nosplauties, tad ne�kads launums nenotiek;

bet ja ne�nosplaujas, tad var notikt kada ne�laime.
Minnai
E. Purins, Skujene.
Ja sabaidas, tad vajag no�splauties, jo citadi vedera (iekspu�se) ieaug nelabi

augoni.
Kad sabaidas, tad jano�splaujas, lai nepiemetas kada sli�miba.
L. Strute, Skibe.
Ja nobaidas, tad tris rei�zes janosplaujas, tad nekas launs necelas.
A.�� Zvejniece, Lubana.
3381.�� Kad sabistas, tad trisreiz janosplaujas, lai drudzis nepiemes�tos.
3382.�� Ja sabistas, tad trisreiz janosplaujas, jo tas visu launu aiz�dzen.
3383.�� Ja kadreiz sabistas, tad vajaga tris reizes nosplauties, jo, ja

nenosplaudas, tad nakti murgojot.
P. Eglite, Priekuji.
3384.�� Kad sabistas, tad tris rei�zes janosplaujas, lai nepiemetas indeve.
B.�� Blumbachs, Libagi.
3385.�� Ja sabistas, tad tris reizes janosplaujas, un nekada kaite

ne�piemetisies.
3386.�� Ja stipri sabaidas, tad va�jag tris reizes nosplauties.
A. Korsaks, Ezere.
3387.�� Ja kads ir sabijies, tad, lai nepiemestos kada kaite, trisas rei�zes
janosplaujas.
J. Zanders, Zalenieki.
3388.�� Ja cilveks piepezi tiek iz�baidits, un lai nenotiktu kada ne�laime,

vajaga tikai tris reizes no�splauties un viss bus labi.
K. Corbiks, Arlava. _1_
3389.�� Kad nobistas, tad vajaga trisreiz uz kreiso pusi nosplauties.
P. S., Rauna. K. Jansons, Plani. J. Jaunsudrabins, Nereta.
3390.�� Kad stipri sabistas, vajag trisreiz par plecu nosplauties, tad
nemetas nekada vaina.
Z. Praulins, Aumeisteri
3391.�� Ja sabistas, tad tris reizes janosplaujas un jauzdzer virsu auksts

udens, tad nepiemetas sli�miba.
3392.�� Kad kadu cilveku otrs sa�baida, tad tam vajaga baiditajam trisreiz
pakal splaudit, lai nekada kaite nepiemetas.
E. Zommere, Rauna.
3393.�� Ja sabistas, tad vajaga 3 reizes nosplauties un sacit: �Ne pie suna,
ne pie kaka, ne pie manis pasa."
3394.�� Ja parbistas, tad tulin tris reizes janosplaujas un jasaka: �Kaut

tevi velns paravis!"
3395.�� Kas sabaidas, tam 3 reizes janosplaujas un jasaka: �Lai dru�dzis, roze
nepiekrit!"
J. A. Jansons.
3396.�� Ja nobaidas, ir tris reizes janosplaujas un jasaka: �Ne roze, ne

drudzis." Tad nekada slimiba nepiemetas.
A. Rozentale, Jaunauce.
211
Bisanas
14�
3397.�� Sabaidoties vajaga no�splauties un teikt: �Tpfu, tpfu, ne roze, ne

drudzis!" Tad 110 sabaidi�sanas nebus nekadas kaites.
3398.�� Ja kads cilveks sabistas, tad vajaga trisreiz nosplauties un teikt: �Tfu,
tfu, tfu! Ne drudzis, ne roze!"
3399.�� Kad sabistas, tad tris rei�zes janosplaujas un japiemin ta diena, tad no
sabisanas nekas ne�piemetas, piem., jasaka: �Pi, pi, pi, sodien tresdiena!"
A. Skreija, Nurmuiza.
3400.� Parliecigi uztraucoties, tris reizes janosplaujas un jasaka: �Svets, svets,

svets", tad nepaliek slikts iespaids uz veselibu.
3401.�� Kad berns nobistas, tad mate saka: �Tfi, tfi, tfi! pie suna, pie kaka, ne
pie mana berna", tad bernam nepiemetas nekadas lik�stas.
3402.�� Kad sabaidas, tad jasaka: �Suns cecere, kara Marija, pa logu ieksa, pa
durvim ara!"
L. Strute, Skibe.
3403.�� Lai no parbisanas netiktu nekada kaite, tad nobaiditajam ja�skatas uz

kreisas rokas nagiem un janosplaujas.
E. Zommere, Rauna.
3404.�� Ja loti sabistas, tad vajaga ciesi paskatities uz nagiem, kamer uztraukums
pariet, tad nekas launs nepiemetisies.
A. Viklands, Vecpiebalga.
3405.�� Kad sivite kuo navin stypri sasabeist, tad vajaga tyulit pasa- vert uz
kreisuos rukas nogim. Tod slimiba napilips.
T. Beca, Preili.
3406.�� Ja no ka sabaidas, tad ja�nosplaujas un japaskatas uz na�giem vai

jaiedzer cukurudens.
3407.�� Ja sabistas, tad janosplau�jas un jaskatas uz kreisas kajas mazo

pirkstinu � nekas nenotiks.
J. Smits, Keci.
3408.�� Kad sabaidas, tad vai nu janosplaunas, vai janodzeras, vai ari
jaizmiezas, lai nepiekrit kada liga.
3409.�� Ja nobijies, tad vajag tris reiz nosplauties vai izmizties.
A. Mednis, Limbazi.
3410.�� Ja cilveks sabistas, tad tam jaiedzer auksts udens, lai nekada kaite
nepieliptu.
P. S� Rauna. O. Ronis, Je�kabpils. A. Salmans, Raivi.
3411.�� Ja sabistas, tad vajaga iz�mizties, lai nepiemestos kada kaite.
3412.�� Kad sabistas, tad jamiez uz maizes krasns slaukamas slotas, lai
nepiemestos kada kaite.
M. Linina, Aizputes apr.
3413.�� Kas nobijies, tam vajaga caur pirts slotu izmizties.
K. Jansons, Plani.
3414.�� Kad nobistas, tad vajag izmizt caur stupuru, tad nepieme�tas roze.
Hltantis
M. Kaupelis, Nica.
.'<�115. Ka sieva sabaidas, tai jamiez caur slotu.
Gustus, Penkule.
3416.�� Ja berns sabaidas, tad liek tam caur cauksturi (lapu slota) mlzt.
M. Klebacha, Satini.
3417.�� Ja esi nobijies, tad izrniz- nies, 3 reizes nosplaujies un 3 rei- res
apgriezies rinki � nesaslimsi.
J. Jakans, Bebrene.
3418.�� Ja cilveks sabaidas, tad vinu kupina ar svetitam zalitem, ja saslimst �

tad mazga jeb dod dzert svetito udeni.
A. Sprudzs, Varaklani.
3419.�� Ja kads ir stipri sabijies un paliek slims, vajag nemt udeni kada trauka,
ielikt tani tris karstas ogles. Slimniekam nu jadzer tris malki ta pasa udens, un
ari tani pasa udeni janomazgajas, tad udens jaizlej, un slimnieks paliek vesels.
3420.�� Ja kas stipri sabijies, tad tam esot tris reizes uz zemes jasit, lai no
lielam izbailem slims ne�paliek.
3421.�� Ja, viesim nakot, sabistas mazs berns, tad berna matei jaiet uz ciemina
maju un janocerp tas majas suns, tad berns paliekot ve�sels.
J. Viksne, Lubana.
3422.�� Ja berns no sabisanas da�bu krampjus, tad jasadedzina viss, kas bernam
mugura, un pelni ja�iedod bernam.
E. Laime, Tirza.
3423.�� Ja berns nobaidas no si na, tad no si suna vajag nocirl druscin vilnu, to
sadedzinat un u udeni dot lai berns iedzer; _ta_ d m kas nekaites.
M. Klause, Jaunpiebnlg
3424.�� Ka berna mate nobijusie; tad nomazga bernu un tani udoi matei kreiso kaju.
Tad maza bei na mate paliek vesela.
A. Ozolina, Taureni
3425.�� Ka mazs berns ir nobijies tad janem krasns slota, jaieliel berns supuli, un
apaks supula sloti jasadedzina. Slotas vieta var nem ari bezdeligu perekli. Tad
beru paliek vesels.
A. Ozolina, Taurene
3426.�� Kad mazins bernins salus tas, tad matei vajaga nolaizit tri; reizes ar meli
berninam pieri ui parsplaut sev par kreiso plecu, j< tad bailes nenodaris vinam
nekadu launumu.
V. Krievins, Daugmale
3427.�� Bernu, kas sabaidijies, kas miega raustas, kvepina ar sveti tam zalem
(dillem, metram). [Sal. berns.]
3428.�� Ja berns sabijies no pek�snas suna riesanas un kluvis slims, tad japagada
sari no vainiga kus tona astes galina, un tie sadedzi nati jaiedod slimniekam.
K. Corbiks, Vilce.
3429.�� Kad no ka satrukstas, tad no ta janocerp vilna (mati), jasa�grauzde un

udeni jaiedzer-
3430.�� Ja berns sabistas no kada cilveka vai kustona, tad no ta ja�dabu mati vai
vilna, kurus dedzi not berns ir jaapkvepina.
21
lilkana�
P. S., Rauna.
.'1431. Ju berns sabijies no dego�sus majas, tad vinam jaiedod sa�berzta ogle, kas
nemta 110 uguns�greka vietas.
K. Corbiks, Vilce.
3432.�� Kad berns sabistas un no izbaila paliek slims, tad salasa vi�sadus meslus
paslieksne vai citur istaba, uzmet uz uguns, lai tur gruzd. Gruzdejuma dumos tur
sli�mo bernu, ko sauc par svepesanu, caur ko tad berns paliek vesels. � Tapat
dziedina ar istaba sagrabsti�tam smiltim, kuras iemet udeni un taja mazga bernu,
ieprieks no ta bernam iedodot dzert.
Etn. I, 1891. 66.
3433.�� Nakti ja sanem piepezas bailes, tad esot kads mirusa cilveka gars klat;
vajagot minet tik vina vardu, un vins izstastisot visu, ko tik veloties.
J. Smits, Kedi.
3434.�� Lai izdziedetu slimibas, kas radusas no bailem, tad jaed tris kumosi
zagtas maizes vai ari jaiesplauj divas riekstu caumalas.
T. Kenga, Jelgava.
3435.�� Ja, guledams svesa vieta, kads baidas no eniem, tad janem nazis, jaapvelk
ar to ap gultu un ar to pasu nazi jauzmet krusts uz gultas; tad vairs nebus
jabaidas no eniem.
BLAKTIS.
3436. Blaktis esot celusas no viena velna, kas gribejis daudz asi�nu dzert. Tapec
ari blaktis tik ne�jauki smirdot, ka esot radusas no velna. [Skat. velns.]
J. Plaudis, Dzerbene.
3437.�� Ar verdosu udeni veca me�nesi plaktis izplauce.
K. Jansons, Vilani.
3438.�� Ja istaba ir blaktis, tad tas nedrikst plucinat augosa me�nesi; tad
tas aug triskartigi.
A. Broza, Naukseni.
3439.�� Ja gribejusi izdzit blaktis no istabas, tad nemusi pirmo ledu un

sviedusi tam virsu.
E. Krastina, Naukseni.
3440.�� Blaktis iznikst no zemes pupeza pelniem.
K. Jansons, Plani.
3441.�� Blaktis var izdzit no ista�bas, iesmerejot attiecigas vietas ar cukas

taukiem.
3442.�� Kur blaktis aug, tur jaie�smere cukas tauki.
Zemes Speks, 1932. 28, 477.
3443.�� Kad sienas smere ar cu�kas zulti, tad blaktis nenak maja.
T. Grinbergs, Dundaga.
3444.�� Ja istaba ir pulka blaksu, tad veca menesi ar trauku mazga�jamo lupatu
janoslauka sienas un visas vietas, kur blaktis dziva; tad vinas pasas lidz pedejai
izbegs.
3445.�� Ja ir maja blaktis, tad ve�ca menesi vajag sasmeret ar silku salijumu,
pec tam vairs nav blak�tis redzamas.
3446.�� Kur blaktis grib iznicinat, tur vajaga uzliet silku salijumu.
P. S., Rauna. O. Ronis, Je�kabpils. A. Salmans, Balvi.
3447.�� Lai blaktis izdzitu, tad gultas kajas apsmerejamas ar ma�liem, kas
pec tam jaaiznes un ja�noliek uz kada celmalas akmena.
A. Berzina, Aloja.
3448.�� Ja blaktis grib iznidet, tad ar pargrieztu skabu gurki jaap�smere

blaktainas vietas.
A. Berzina, Aloja.
3449.�� Lai blaktis iznidetu, janes istaba papardes.
M. Ozola, Koknese.
3450.�� Lai blaktis iznicinatu, is�taba vajaga nest papardes.
V. Runika, Skujene.
3451.�� Plaktis izbeg no majas, ja tur ienes dzivu meza plakti.
K. Jansons, Plani.
3452.�� Istaba, kur daudz plaksu, ir jaienes augu plaktis, tad pirmas
izbeidzas.
A. Skruze, Saikava.
3453.�� Plaktis pazud, ja tur, kur tas dzivo, izbarsta eglu skujas, kas mironu
izvadot piebirusas istaba.
K. Jansons, Plani.
3454.�� Ar to udeni, ar ko ir mi�rons mazgats, jaapslaka istabas griesti un

grida, tad tur izbeigsies prusi un blaktis.
3455.�� Kad redz vedot mironi, tad satin para blaksu papira un sviez pakal,
ticedami, ka mironis blaktis aizvedis uz kapsetu.
A. Smagars, Ludzas apr.
3456.�� Ja grib blaktis izdzit, tad trijos gavena piektdienas vakaros no

vietas janem cepla slota un ja�jaj tris reizes apkart istabai. Ot�ram sini pasa
laika jaskatas pa lo�gu ieksa. Jajejs jauta: �Ko dara sarkanie vaciesi?" Otrs
atbild: �Ed cits citu augsa." Jajejs saka: �Lai vini ed, vini cits citu saedis."
K. Lielozols, Nica.
3457. Blaktis izdzen ta: vajaga dabut pirmdzimto un pastariti. Pirmdzimtais jaj uz
oglu rausama skruka apkart majai, piejaj pie at�verta loga, kur iekspuse stav
pas�taritis, un jauta: �Ko tas jusu Va�cas dara?" Pastaritis: �Vinas edas cits
citu." Pirmdzimtais: �Lai edas, kamer visas apedas!" Ta jaatkarto tris reizes.
3458.�� Lai blaktis iznidetu, janem sermuksa nuja un jasit pret gultu devinas
reizas, pie kam pirmdzim�tais aiz loga ara pec katra sitiena prasa: �Ko tu tur
sit?" Sitejs, pas- tarits, atbild: �Blaktis situ." Tad pirmdzimtais tris reizes
saka: �Sit, sit, kamer izsit!"
3459.�� Lai blaktis izniktu, tad za�la ceturtdiena janokep kada, jaie�liek vize un
jaizvelk par slieksni.
A. Pliens, Meirani.
3460.�� Lai blaktis neaugtu, jaliek dazas blaktis kapote un janes, at�pakal
neskatoties, uz upi.
E. Laime, Tirza.
3461.�� Kad blaktis koz, tad bus lietus.
213
Blaktis
S. GOberts, 1(188.
BLAUZNAS.
3462.�� Pret galvas izsitumiem un plauskam jasmere galva ar saules kreslinu sulu,
ar maisijumu nu sal�da sviesta un smalka tabaka, vai�varini jaizvara, un tad ar so
skid�rumu jasvaida galva.
Etn. IV, 1894. Serpils.
BLUKA VAKARS.
3463.�� Ziemas svetku vakara, ka ari jau iepriekseja vakara vini svin bezkaunigus
svetkus ar esanu, dzersanu, lekasanu un kliegsanu, iedami no vienas majas uz otru
un vilkdami vienu bluki lidz, kufu beidzot sadedzina.
P. Einhorns, 1&56.
3464.�� Bluka vakars bija vakars prieks ziemas svetkiem. Tad tie ciemos taurejusi,
lai varetu sapul�ceties un janet, danci vest. Tad viens otru uzrunajis: �Iesim ka-
Jada!"
3465.�� fSenos laikos] vidzemnieki un kurzemnieki savu bluku vakaru pavadija, kas
tiem ap musu ziemas svetku laiku bija svetijams un kur tie lielu ozola bluki no
vienam ma�jam uz otram ar gavilesanu vadija.
Latviesu draugs, Piel. 1839, 49.
3466.�� Kad bluku vakara, kas ir dveselu vakars, verpj, tad peles dzijas
izkapajot. Tapec vispari Vid�zeme un Kurzeme ceturtdienas va�kara, gavenu laika
meitiesi ne�verpj; citas malas neverpj ceturt�dienas vakara ari cauru gadu, jo ta
esot Marijas piedzimsanas diena.
.'tl(>7. Bluka vakars sakrit kopa m iuUnii svetku vakaru ap ziemas svetkiem. Sis
bija tiem isti plosi�sanas un dzersanas laiks, kur tie, visadi izermojusies, it
bezkaunigi un lopiski dzivoja. Tad medze lielu smagu bluki apkart vazat, to
vilkdami ar luku virvem, un vela to ar lielu gavilesanu no viena cie�ma un nama uz
otru un gala sa�dedzinaja.
K. Sulcs, Kurzemes stastu gr. 1832.
3468.�� Rudeni, kad vasaras gru�tie darbi jau ir pabeigti, puisi no�cert meza kadu
bluki un vel to dziedadami no vienas majas uz otru. Agrak si ierasa bijusi talu
izplatita, bet tagad jau atmesta un aizmirsta. Nav ari drosi zinams, vai bluka
vakari notureti ari Lat�gale.
B. Erina, Latgale.
3469.�� Ap Ziemas svetkiem bija bluka vakars. Tad vela bluki un pec tam vinu
sadedzinaja.
3470.�� Bluki velusi velu laika, ta no Mikela lidz Martinam ceturt�dienas vakaros.
Z. Lancmanis, Sauka un Sunakste.
3471.�� Bluka vakarus svetijusi no Martina lidz Svecu dienai.
3472.�� Sakot no Ziemas svetkiem un beidzot ar Zvaigznes dienu mei�tas sanaca

vakaros kopa kada ista�ba. Vinas dziedaja, adija un iz�suva dazadas lietas, bet
verpt tai laika bija aizliegts, jo sie vakari skaitijas par svetiem.
3473.�� No Ziemas svetkiem lidz jaunam gadam ir bluku vakari jeb svetku starpas,
kad nedrikst stra�dat. Ja neklausa, tad notiek kada
nelaime ar lopiem. Ja vij vai verpj, tad govim un aitam var notikt gru�tibas un
sarezgijumi dzemdesana.
V. Kancans, Asare.
3474.�� Bluka vakara esot vilkusi bluki ap maju un to gaviledami un dziedadami

sadedzinajusi.
A. Bilensteina man. J. Kram�pis, Skujene, 1865.
3475.�� Bluki velusi no vienam majam uz otram dziedadami un beigas to

sadedzinajusi. Bluka va�karos stastijusi pasakas un devusi miklas minet.
Z. Lancmanis, Sauka un Sunakste.
3476.�� Daza Vidzemes puse lau�tini dazureiz vel tagad sveti ceturt�dienas vakaru
un sauc to par blu�ka vakaru. Kad tani vakara majas cilveki neko nestrada, tad
jauta: �Vai nu svetijat bluka vakaru?"
L. Hervagens, �Skolas Maize" I.
3477.� Bluka vakars svinets piekt�dienas [piekta vakara?] vakara. Blukim pielikusi
vangas un vilkusi to no majas uz maju un beidzot atkal atvilkusi uz pirmo maju
at�pakal.
P. Vijciems.
3478.�� Gavena ceturtdienas vaka�ri saukti par bluka vakariem, ta�del ka tad
valajusi vecu piestu no vienas majas uz otru.
E. Zommere, Rauna.
3479.�� Katrs ceturtdienas vakars lika saukts par bluka vakaru. Tad nedriksteja
verpt un citus darbus maja darit.
A. Irbe, Rujiena.
3480.�� Senak laudis ceturtdienas vakara vilajusi bluki pa istabu.
O. Darbins, Birzi.
3481.�� Ceturtdienas vakars ir blu�ku vakars, tad nedrikst stradat ar vilnu,

lai aitas augtu.
3482.�� Ceturtdienas vakaru sauc par bluka vakaru. Tad nesuka vil�nu un
neverpj. [Sal. piektvakars, gavenis.]
E. Lacis, Tirza.
3483.�� Kas bluka vakara verpjot, ta aitam veders sagriezoties.
3484.�� Bluka vakara (katra ga�vena ceturtdienas vakara) nedrikst verpt, lai
neniktu aitas.
3485.�� Bluku vakaru svetija piek�ta vakara, tad nedriksteja verpt.
G. Pols, Baldone.
3486.�� Ceturtdienas vakara, t. i. bluku vakara, neviens nedrikst stradat.
M. Eglite, Pale.
3487.�� Piektdienas (piektos vaka�ros?) svetijusi bluka vakaru.
3488.�� Ceturtdienas nebija brivu verpt, jo tos vakarus svetija un sauca par
bluka vakariem.
BLUKIS.
3489.�� Ja meita istaba tura bluki, tad vina atri vien izies pie vira.
BLUSAS.
217
Bluka vakars � Blusas
3490.�� Blusas celoties no koka skaidam. Ja zagetas ozola skaidas iebej-ot

pudele un uzlejot drusku
Uih'tis, tad otra diena visa pudele esot pilna ar blusam.
P. S., Kauna.
3491.�� Majas blusas augot tad, kad auzas skaras dzen.
G. Pols, Bauska.
3492.�� Auzu plaukstama laika blusas dzivo uz visam cinatam.
K. Jansons, Plani.
3493.�� Auzu plaujama laika blu�sas esot uz katras cinatas.
3494.�� Auzu plaukstama laika ir blusas visas vietas.
3495.�� Sienlaika ir blusas pat eg�les un smilgas gala.
K. Jansons, Plani.
3496.�� Sienlaika blusas uz akmina dzivojot.
K. Jansons, Plani.
3497.�� Cilveku, kas esot brutga�na vai brute, blusas kozot.
K. Jansons, Plani.
3498.�� Blusu, kupa kozot virietim uz kreisas vai sievietei uz labas ro�kas,
nedrikstot nokaut, jo tad brut�gans jeb brute vairs nemilesot.
Tautas Kalendars, 1925. g.
3499.�� Ja rita celoties uz kreisas kajas uzlec blusa, tad dabus kadu davanu.
A. Salmans, Balvi.
3500.�� Ja blusa uz rokas uzlec, tad dabus davanas.
3501.�� Ja blusa uzlec uz rokas, tad dabus davanas.
3502.�� Ja blusa uzlec uz kreisas rokas, tad bus davanas.
S. Kazoka, Lubana.
3503.�� Ja blusa koz kreisa roka, tad dabus davanas.
L. Ezite, Aluksne.
3504.�� Ja uz labas rokas uzlec blusa, tad sagaidama kada davana.
3505.�� Kam uz rokas virsus blusa iekodusies, tas dabus ko jaunu zi�nat.
K. Jansons, Plani.
3506.�� Ja blusa pa roku staiga, tad driz dzirdamas jaunas zinas.
M. Vennere, Cesis.
3507.�� Ja blusa uzlec uz rokas, tad sanems vestuli.
T. Java, Palsmane.
3508.�� Ja blusa koz uz rokas, tad tai diena kads to roku skupstis.
3509.�� Ja blusa koz uz rokas, tad to dienu roku kads bucos.
3510.�� Ja blusa koz uz rokas, tad tai diena kads roku bucos.
A. L.-Puskaitis. M. Sikle, Ni�ca. A. Aizsils, Meirani.
3511.�� Ja blusa koz roka, tad ta�ni diena kads roku nobucos.
3512.�� Ja uz labas rokas stilba nokep blusu, tad bus kadas izdo�sanas naudas
zina, bet ja uz krei�sas � tad sanems davanas.
3513.�� Ja blusa ir uzkodusies uz rokas, tad bus japarvar launi cil�veki.
V. Bernava, Cesis.
3514.�� Ja pa nakti blusas leka daudz, tad bus daudz naudas.
3515.�� Ja ziemas laika nokep blu�su uz kakla, tad sagaidams atkus�nis.
3516.�� Kad blusas koz, tad bus lietus.
S. Guberts, 1688.
3517.�� Ja blusas uz kakla nak, tad lietus gaidams.
A. Kleinbergs, Rauna. Atbalss K. 1897.
3518.�� Kad blusas lien uz kakla, tad ir lietus gaidams.

Briva Zeme, 1929. VI, 7.
3519.�� Ja blusas augstu lec � bus lietus.
J. Jakans, Bebrene.
3520.�� Lai majas blusu nebutu, tad rita agri jaizslauka istaba un mesli
jaizbep _uz_ krustceliem.
J. A. Jansons.
3521.�� Lai no blusam tiktu vala, tad lieldienas rita prieks saules leksanas
jaizslauka istaba un mesli jaaiznes uz lielcelu.
3522.�� Lai blusas iznicinatu, tad bloda jasavac perkona lietus udens un ar to
jaapslaka visa istaba 1111 seviski gultas.
3523.�� Septinas piektdienas pirms Lielas piektas (ieskaitot) rita prieks

saules lekta istaba ar kadikiem ja- izpep, tad zagari, atpakal neatska�toties, uz
mezu jaaizvelk un tur janomet, tad istaba blusas neaug.
M. Ozola, Talsi.
3524.�� Lai blusas iznidetu, ik va�karus jaizkaisa istaba ar sagriez�tam kalmem.
M. Ozola, Koknese.
3525.�� Lai iznidetu blusas, tad is�taba vajaga izkaisit surenes.
E. Jepe, Palsmane.
3526.�� Blusas iznikstot, ja sure�nes gultas maisa iebaz.
P. S., Rauna. J. Jansons, Plani.
3527.�� Kad arajs nodzen tiruma pirmo vagu, tad no vagas gala pajem zemes un
izkaisa to istaba, lai blusu nebutu.
E. Volters, Maiepia^bi, 1890, 4. Preili.
3528.�� Lai izsargatos vasara no blusam, tad pavasari, kad ap pir�mo reizi zemi,
janozog, arajam ne�redzot, no sas zemes pars sau�ju un japakaisa pa istabas gridu.
3529.�� Pavasara, kad izit pyrmu reizi ortu un dzan pyrmu vo- gu, vajaga,
arejam naradzut, pajemt nu pyrmuos vogas zemes un pakaisit ustaba.
T. Beca, Preili.
3530.�� Ja grib, lai nekoz blusas, tad gavenu laika (vakara) janokep blusa un
jaapglauda. Pec tam ja�palaiz vala.
L. Grinberge, Nereta.
3531.�� Lai blusas izdzitu, tad, ci�tiem nezinot, viena jaiesien krekla sturi, pec
saules krekls paslepus jaaiznes lidz otra majai, saite ja�atraisa un blusa par
plecu jasviez uz otra majas pusi.
219
Hlusns
A. Berzina, Aloja.
8532. Ja blusas grib iznidet, lad I) jaunpagatavoto slotu zaga- i ieni jaapcert
gali un tad rupigi ja�izmez istaba vai 2) istaba janes kolmi.
BLODA.
3533.�� Kod tu sata nagribadams rozsissi bludu, tev juos zal, bet tu
nazaloj, itei pizimej Ielu laimi tova sata.
V. Podis, Rezekne.
3534.�� Ar karoti nedrikst sist pie blodas malas, tad badu iedzen majas.
K. Lielozols, Nica.
3535.�� Kas edot pie blodas ma�las ar karoti sit, tas badu sadauza, tam
pietruks ko est. [Sal. karote, klimpas.]
K. Jansons, Plani.
3536.�� Ar karoti nedrikst sist pret blodas malu, tad badu iedzen majas.
A. Rroza, Naukseni.
3537.�� Ja edienu atrocinis bloda lej, tad velnu edina.
K. Jansons, Plani.
3538.�� Nu bludas navar dzert, tad byus plota mute.
BODS.
3539.�� Bods vajaga slaucit no durvim uz ieksu, tad tur nak daudz pirceju.
P. S� Riga.
3540.�� Kod cylvaks nikno nadu- muodams it pa misteni un nagri- hadums aizit
budi, ilys pizimej, ku dreizi kas nebejs pasauks ju uz krystobu.
V. Podis, Rezekne.
BOGI.
3541.�� Bogi bijusi velniem lidzi�gi launi gari, kas dzivojusi tikai dazos
apgabalos. Bogu apsesti bi�jusi Meiranu pagasts, viens gals Saikavas pagasta un tad
plass ap�gabals uz Lubanas pusi lidz krie�vu robezai. Retumis vini piemitusi ari
Kalsnavas apgabala. Bogu ap�sestos apgabalos neviens nedrik�stejis est bez
saimnieku atlaujas, citadi laudis palikusi slimi. Ja se�viski godibas ieedusi kaut
vienu kumasu, tad bijis jamirst vai nost. Tados gadijumos tad meklejusi kadas
druscinas tai vieta, kur slimnieks edis. Tas druscinas tad ielikusi duli un
apkvepinajusi slim�nieku, kas tad palicis vesels.
E. Vevere, Laudona.
3542.�� Ja pret bogu gribu kads gribejis sakt est, tad prieks esanas vajadzejis
stipra balsi sacit: ,,Tad edisu gan ka vilks!"
E. Vevere, Lubana.
3543.�� Kas kadu bogu turejis, tam bijis arvien janes bogam da�vanas. Kas devumu
nenesis, tam tulin pie lopiem bijusi kadi slik�tumi. Kad darijusi alu, tad bogam
bijis janes alus spainis.
E. Vevere, Lubana.
BRANDAVINS.
3544.�� Ja brandavina glazite daudz burbulisu virsu, tad dzera�jam bus daudz
laimes.
A. Aizsils, Lubana.
3545.�� Ja brandavinam virsu pu�tas, tad laba laime gaidot.
E. Lideka, Lubana.
3546.�� Kad sapni dzej_-_ brand�vinu, tad tas ir uz kasu (klepu).
3547.�� Ja sapni dzep brandvi�nu, tad gaidams slikts laiks. [Sal. alus.]
Skila, Nica.
3548.�� Ja sapni dzep brandavinu, tad dabus klepu.
3549.�� Ja sapni dzep brandavinu, tad bus raizes.
K. Jansons, Plani.
BRANGUMS.
3550.�� Ja kadu cilveku redz sap�ni brangu palikusu, tad tam sli�mam
japaliek.
BRAUKSANA.
I. Brauksanas kartiba.
3551.�� Jo sivlte puormat suli par sokys [sakam] voi ilyuksim [ilk�sim], tod
zyrgam byus gryuts vilkt vazumu.
3552.�� Iejugtam zirgam prieks brauksanas ar kreiso kaju jamet krusts

prieksa un jasaka: �Mllo Dievin, palidz man so reizinu!"
K. Corbiks, Ezere.
3553.�� Ta medz darit veci lau�dis, kad kur brauc, tad ar pategas katu
parmet zirga prieksa krustu, lai uz cela nenotiktu nekads lau�nums.
M. Kaupelis, Nica.
3554.�� Kas braucot tura kajas par vagu malu, to velns uz elli aiz�ved.
K. Jansons, Plani.
3555.�� Izbraucot ja satiksi brau�ceju un griezisi vinam celu pa labi, tad

izdosies.
3556.�� Ja kur braucot zirgs no�krit, tad cela bus nelaime.
K. Jansons, Plani.
3557.�� Ja braucot atjudzas zirgs, tad sis brauciens beigsies nelai�migi.
E. Jepe, Palsmane.
3558.�� Kad cela zirgs izjudzas, tad saka, ka sieva palikusi neuzti�cama jeb
slima.
3559.�� Ja pa lidzenu vietu brau�cot apgazas, tad sagaidams liels launums.
3560.�� Kad braucot uz ciemu zirgs sprauslo, tad tiekot gaiditi.
II. Brauksana sapni.
3561.�� Ja sapni atri brauc jeb skrien, tad bus dizs vejs jeb vetra.
I. Bergmanis, 1862. g.. Barta.
3562.�� Ja sapni brauc ar zir�giem, tad bus liels vejs.
3563.�� Brauksana sapni zimejas uz veju.
K. Jansons, Plani.
3564.�� Braukt sapni ar atriem zirgiem nozime vejainu laiku.

3565.�� Ja sapni atri brauc, tad bus liels vejs.
3566.�� Ja redz sapni braucot, tad tas nozime laimei preti steig�ties.
221
Brandavins � Brauksana
3507, .Iii sapni redz. Iirali vai iiiasii braucot, lad bus prieks.
A. Aizsils, Kalsnuva.
BRIEDIS.
3568.�� Briezu tevinam, kas sauts no 15. augusta lidz 8. septembrim, janomauc no
kreisas pakalas ka�jas nags, ko lieto pret kritamo kai�ti un krampjiem. Citi jem
ari la�bas kajas nagu. Briezu ragi ari der par zalem. No dzislam taisa rin�kus un
jostas, un ja tos apliek ap locekli, ko krampji velk, tad tie pariet.
S. Guberts, 1688.
3569.�� Kad durejs krutis, tuksu�mos (caurdure), tad savile brieza ragu un dzej_-
_ ar udeni.
M. Simins, Brukna.
3570.�� Brieza ragus ar saberztu balto glazi dzep duraja.
K. Jansons, Plani.
BBINUMA LIETAS.
3571.�� Sos vardus uzraksti ar asinim, kas no deguna tek, ar jau�nu izgrieztu
zoss spalvu un nesa kakla pakartus: �0 C P U C U."
J. Jansons, Riga.
3572.�� Raksti ar jaunu izgrieztu zoss spalvu ar tam asinim, kas tek no deguna,
uz pieres sos vardus: �Konzum altum esti."
J. Jansons, Riga.
3573.�� Dziva varde jauzliek uz skudru puzna un pasam jaaizbeg, lai nedzirdetu
vardes spiegsanu. Ja dabu dzirdet spiegsanu, tad pa�liek kurls. Velak uz skudru
puzna starp vardes kauliem atradisies ka- silis un krukitis. Ar kasiti var
pie�vilkt otra kaislibu, bet ar krukiti var to atraidit.
3574.�� Brutganu vai bruti varot pieburt, ja nokepot vardi un tai piecu aku
udeni novarot galu no kauliem. Vardei vidu esot tads kaulins, ar kupu, ja tris
reizes pie�bakstot puisam vai meitai, tas esot pieburts.
3575.�� Pavasari uzliek vardi uz skudpu pula. Pec trim dienam skudres ir visu
galu noedusas un kauli vien ir pari palikusi. Starp galvas kauliem ir viens kasitis
un viens krukitis. Ar kasiti var katru jaunu cilveku sev pievilkt un ar krukiti
atkal atbaidit.
A. Bilensteina rokraksts, Saldus.
3576.�� Liela piekta janokep di�vas saparojusas vardes, tas jaiemet skudru puzni
un atpakal neskato�ties jaiet uz maju. Puzni tudal dzird varen jauki dziedam un
spe�lejam un velak sunus kaucam. Ot�ra diena skudru puzni atrod mazu kasiti un
krukiti. Ar so kasiti var visu pievilkt, ko tik vien velas, un ar krukiti atkal
atstumt, ko ne�velas.
Latvis, 1933. 13. apr.
3577.�� Meitys, ka gribit, kab jiu- sus puisi meiluotu un jimtu sev par sivuom,
tod kab itu zynuot, vajag, kod saula ryt uz vokoru, sa- giut div vardivis, pajimt
runkuli, sataisit runkuli caurumu un ti ibuost tus vardivis un otkon aiz�likt ar tu
izgrizlu pusi rukula tu caurumu, kur sed div vardivis. Tu- laik itu runkuli vajag
nunest uz mezu, kur minutys desmit skudri vys runkuli apes, a nu vardivi pa�liks
tikai div kauleni. Tu tus kau-
lenis pajum un nuosoj pi sevis. Ka gribeisi kuru puisu pi sevis, kab jis byutu tovs
tikai, aizmet jam ar tu kauleni, jau puiss nikur nu te�vis najls un ni vinys meitys
vairuok namllos, tikai tevi, tai padori dabuosi dreizy sev veiru, skaistu, kaidu
tu patja gribi.
V. Podis, Rezekne.
3578.�� Akmeni, kas katru cilve�ku padara neredzamu, tiklidz to ienem roka, var
dabut, kad iznem jaunu bezdelidzenu no ligzdas un to redzama vieta izplestiem
spar�niem pienaglo pie sienas. Nu at�skrien liels pulks bezdeligu un iz�smej
pienaglota bezdelidzena ve�cakus, ka tie laujot ta mocit savu bernu. Nevaredami
ciest tadu iz�smiesanu, vecais bezdeligu paris aizskrien uz jurmali un parnes
bri�numa akmeni, kupu tad ieliek pie�naglotas bezdelidzinas knabi, lai to nevar
redzet. Tiklidz pienag�loto bezdelidzinu nevar redzet, ja�tausta starp naglam
sienmali un jaiznem akmens no knabja. Cilve�ku, kupam tad akmens roka, ne�viens
nevar redzet.
3579.�� Kas grib, ka juo nikas naradzatu, vajag izmeklet krauk�la perekli, kad
krauklis izperej krauklanus, pajemt vinu mozu krauklanu, pakuort stypra stri�ki un
tu vitu aizzeimuot. Pec tam vajag atit uz tu vitu pec tre- jom dinom un krauklana
vairs nabyus. Tyma vita, kur krauklans beja pakuorts, vajag tausteit, tur ir
naradzams akmins, tu vajag pa�jemt un tod vairs nikas taida cylvaka naredzes.
A. Garijone, Domopole.
3580.�� Ka meita vai puisis grib, kab ju vysur meilatu un vysi ru- nuotu uz ju,
ka jis vai jei cisi gud�ri, tod vajag divpadsmituo muaja pyrma stundi nakti, pajimt
seipu- lu, rozplest uz diveju gobolu, un ar kotru gobolu pitreit sev kuojis un tus
seipulus nusvist, runuojut vuordus: �Ryukts lai paliks par madu, a kas grib ituo
mada, lai jus pajam." Pasceidams itus vuordus dreizuok skrin pi okys izmozguoj sev
treis reizis ar teiru yudini acis un vaigu, slauceit ni ar ku na- slauci, a skrin
dreizuok uz satu un gultis gulta. Uz reita tu kai paza- celsis nu gultys, redzeisi,
kai pi te�vis vysi radiniki vai pazeistami vaicuos tovys gudreibys, un tu jim vysu
runuosi nu tuos reizis tevi vysi lauds meiluos un skaiteis par gudru cylvaku.
V. Podis, Rezekne.
3581.�� Kad grib zinat, ko cita kada vieta runa, tad vajaga sala�sit septinu
dazadu lopu seklas un tas jasajauc. Ja sadu maisijumu nu tura roka, tad var dabut
zinat, ko kaut kupa vieta runa.
A. Kuze, Annas muiza.
3582.�� Ja nozog to saiski, ar ku�pu mironam sasietas kajas, lai tas atdziestot
neizplestos, tad tadu saiski pie sevis turot izpildas ve�lesanas.
3583.�� Ja grib zinat, ko otrs do�ma, tad vajag varit mazu kakenu, kas vel
neredz, kamer gala atlec no kauliem, un tad sos kaulus vienmer nesat pie sevis
kabata, tad vares zinat.
Z. Lancmanis, Grundzale.
3584.�� Kad atron dzena bernus koka cauruma un aizbaz to cau�rumu, tad dzenis
atnes dzelzu zali, kas attaisa to caurumu. Bet dzelzu r.Hlc ir |oti mazina, kade}
pie ko- <11 japaklaj balta drebe, ka to var saredzet. Ar to zali var attaisit
vi- las atslegas.
.'$585. Ja atron mazus ezenus, tad tiem jaaptaisa kocinu setina apkart. Kad atnaks
ezu mate un ieraudzis setinu, tad ta atnesis dzelzu zali. Kad tik pieliks to zali
pie setinas, ta tulin pazudis. Ar to zali var attaisit katru atslegu.
3586.�� Dabu ezi, nes uz plavu, aptaisi vinam setu apkart, vakte to un luko, kur
vins to zali noliek, ar ko vins ara ticis. Tad vari tu ar to zali aizkart kaut kadu
at�slegu, un ta bus vala.
Zeltenietis, Valmiera.
3587.�� Janoker melns kakis. Ka�kis jaieliek maisa, un tas jaaizsien ar 9X9
mezgliem. Vakara maisu ar kaki jaaiznes pie baznicas. Pus�nakti pienak velns un
prasa: f,Kas maisa?" Tad jasaka: �Cuka." Velns grib cuku pirkt, bet atrak nevajag
maisu velnam dot, kamer tas nepagada naudu, cik prasa. Tad pasam ar visu naudu
jabeg, ka tiek krustcelam pari, jo velns, attaisijis maisu un redzedams, ka ir
pievilts, dzenas pakal. Krustce�lam pari velns netiek, bet ja be�dzejs nav paspejis
tik talu aiz�skriet, tad velns to panem sev li�dzi.
V. Vecvanags, Sauka.
3588.�� Devini piektvakari jaiet uz kapsetu jeb baznicu un jaluko tur mizt caur
gredzenu uz smil�tim ar sadiem vardiem: �Manam (lomam un gribesanai bus notikt
Dievu ta trisvieniga varda! Musu
Tevs debesis �" Tris piektvakari sis smiltis jaber uz izveleto un ja�saka: �Tev bus
mani milet, ka Je�kabs Raeli un ka Jazeps Mariju mileja, ta muziga dziva Dieva
var�da un vina velesanas del!" Tad ja- luka dabut, lai izveletais ari to gredzenu
uzvilktu sava pirksta.
3589.�� Pavasari jaizdur _ar_ adatu caur divam sasejusamies vardem un ar to adatu
jaluko iesut diegu izveletas meitas drebes, tad ta mei�ta loti miles to virieti,
kas suvis. Ja grib no tas meitas vala tikt, tad jasuj ar to pasu acgarniski, t. i.
ar adatas aci pa prieksu.
3590.�� Kad pavasari pirmo reiz ierauga vardi, tad ar melnu diegu vardei 3 reizes
jaapnem. Ar so diegu iesuj patikama cilveka krei�sas rokas piedurkne. Tad sis
cil�veks ka sietin piesienas.
3591.�� Jasaker siksparnis, jaiet uz mezu un jaiemet tas skudru pu�li, bet pec
tam atri jabeg projam, lai nedzirdetu siksparni spiedzam. Ja dzird ta spiegsanu,
tad cilveks paliek kurls. Pec trim dienam ja�iet atkal uz to skudru puli, tad tur
atradis siksparna kaulus. Viens kauls tur bus ka kasitis, otrs ka krukitis. Ko
aizkers ar kasiti, tas kasisa turetaju loti miles; bet ja to aizkars ar krukiti,
tad mile�tajs atkal atsvesinasies.
3592.�� Ja meita grib, lai to kads puisis panem, tad ar siksparna kaulu jaiedur
puisim labas rokas delna.
Brinuma lietas
3593.�� Ja gribi, lai kads tevi mil, tad noker cusku, nosit to un iemet skudru
puzni; rita atradisi taja skudru puzni akiti, ar kuyu varesi pievilkt karoto. Kad
cusku iemet skudras, jasteidzas atri prom, lai nedzird cuskas kliegsanu, jo citadi
var palikt kurls.
J. Jakans, Bebrene.
3594.�� Ja grib pievilkt sev pati�kamu cilveku, tad klusu japiezo�gas pie koka,
kufa lakstigala dzied, un janolauz akitis un skrukitis; pec tam atkal klusam
jaaizzogas projam. Ar nolauzto skrukiti un akiti pievilks katru, kas patiks, un
atstums nepatikamo.
J. Jakans, Bebrene.
3595.�� Par to laiku, kamer dze�guze kuko kada koka, vajaga klu�su pieiet tam
kokam un izgriezt no ta mazu keksiti. Ar to keksiti tad meita var pievilkt tadu
puisi, kadu tik velas.
3596.�� Kas otram aizkars ar vecas pakavas naglu, tas tulin ie�gus ta milestibu.
3597.�� Vajaga nokert bezdeligu, izraut tai no astes vienu spalvinu un uzlikt
kadam guletajam uz kru�tim, tad tas izstastis visus savus noslepumus.
E. Abece, Tukums.
3598.�� Janosit cuska un jano�griez galva, vinas mute jaieliek zirnis. Galva
jaieliek zeme, jalauj zirnim uzaugt un ienakties zir�niem. Ja no ienakusamies
zirniem kadu cilveks ieliek mute, tad vi�nam visas lietas saprotamas un zinamas.
3599.�� Ja nosistai cuskai, kuru tiek ierakta stavus zeme, ar galvu uz augsu,
ieliek zirni mute, un kad tas izaug, tad, kas aped vina pak�sti atrasto vienigo
zirni, tad tam sak naktis radities gari no vinpa�saules, no kufiem vins var dabut
zinat visu, ko velas.
A. Aizsils, Lubana.
3600.�� Vajagot uziet kapseta tadu krustu, kam cauras zaru vie�tas, t. i. kam
izkritusi zari un pali�cis caurums. Ar to krustu vajagot iet baznica un caur
caurumu ska�tities, tad varesot redzet vellu. Vel lam vajagot noraut cepuri, ar
visu begt no baznicas ara. Velis tad kersot, bet vajagot iebegt kada tuksa eka un
aizmest krustu priek sa, tad velis netiksot ieksa. Kad vella cepure esot galva, tad
neviens cepures neseju nevarot redzet. Tad varot iet, kufa bode gribot, 111� nemt
mantas, cik vajagot.
D. Dama, Smiltene
3601.�� Kad tu gribi, lai citi tev neredz, tad nem to zali, kas cau maitas
galvas kausa acs cauruni cauri izaugusi, saberze to un i smere ar to savas acis,
tad vari i< kur gribi, citi tevis neredzes. Kj gribi redzams but, tad nomazf.'
jies, parmet krustu un saki: �Die Tevs, Dievs Dels un Dievs svet Gars, Amen!"
H. Skujins, Smilti
Itrmiiinn linu.1
3602.�� Kad gribi, lai citi tevi redz, tad nem to zali, kas caur 1 tas galvas
kausa acs caurumu augusi, saberze un ar to savas iesmere. Tad vari iet, kurp g citi
tevi neredzes. Un kad grib la tikt, nomazga un a krustu un saki: �Dievs tas
DieVs tas dels un Dievs tas svetais gars! Amen!"
3603.�� Ja gribi tikt neredzams, tad jauzmekle tada zale, kuj-a ir iz�augusi
cauri caur galvas kausu vai acs, vai deguna dobumu. Ar iz�spiesto sulu jasarive
acis un tad paliks neredzams. Tad var iet vi�sas bankas nemt naudu cik patik.
3604.�� Jaunam meitam vajagot ieskrapet patikamam puisim ar gaila krusu kaulu
roka, tad tas to meitu iemilesot.
3605.�� Ja grib dabut meita kadu puisi, tad janokauj vista un ar vis�tas kaju
jaaizmetina aiz puisa drebem un javelk pie sevis.
3606.�� Ja meita negrib kadu puisi, kufs tai neliek miera, tad vinai jaiztaisa no
salma skrukitis un ar to jagruz prom.
3607.�� Ar veca pakava naglu var pievilkt otra cilveka milestibu.
V 3608. Ja meita grib dabut viru, tad tai jasakraj no avenu kulem vilna, un no sis
vilnas noaditie cimdi jauzdavina ieceretam.
226
3609. Ja vecaki grib, lai vinu berni viens otru miletu un appre�cetos, tad viniem
jauzmekle kap�seta laulata pafa kopejs krusts un janonem no ta diegs, ar ko tur Iii
ja piestiprinats kads izgrezno�jums. Ar to diegu jaluko abi jaunie kopa sedot
sasut. Ja to nevar, tad diegs japarrauj un katram sava puse jaapliek ap kaklu. Tad
vini viens otru iemiles.
BRINUMA ZALE.
3610.�� Ja kas dabujot tadu za�liti, kas ejot pret straumi, tad ta�du sev lidza
nesajot varot atmu�ket visas atslegas. [Sal. dzelzu zale.]
3611.�� Ja sienu plaujot plave�jam ieskrien nasis jauka zalu smarsa, tad tam uz
labu laimi ja�nem zalu kuskitis un jaiemet upe. Ja tur atradisies smarsiga brinu�ma
zale, tad ta atdalisies no ci�tam un peldes pret straumi. Ja nu tas cilveks iegriez
sev roka un ieaudze tur so zali, tad vinam at�darisies visas durvis un stieni, ku-
piem vins pieskarsies.
K. Jansons, Plani.
3612.�� Smardigo zali, kas upite pret straumi tek, sauc par dzelz- zali.
K. Jansons, Plani.
3613.�� Ja sienu plaujot iemet zales tekosa udeni, tad visas zales aiziet ar
straumi, bet smarsiga bri�numa zale kustas pret straumi. Ar so brinuma zali var
attaisit visas atslegas.
J. Rubenis, Ergli. P. S., Rauna.
3614.�� Plavejiem plaujot gadas, ka izkapts izraisas. Tad vini tic, ka esot tada
zale, kas peldot preti straumei, un ja to atrod, tad ar tadu var atslegt visas
atslegas.
Br. Puksts, Aglona.
nriiiunm lietas � Brinuma zale
3615.�� Veci laudis zinajusi vie�nu savadu zaliti, kufa augusi ar saknem gaisa un
ar ziediem zeme. Atrodot tadu zaliti, vajadzejis to
Brinuma zale � Brunti ___ i

iesut maisina un uzkart kakla, tad pec trim dienam varejis velnu re�dzet. Vienigais
nosacijums: nedrik�stejis sais tris dienas lugsanu skai�tit.
A. Skere, Brukna.
BRUNCI.
3616.�� Kod meitai vai buobai lyndraks kreit, tod pizimej, ka byut uz
krystobu.
V. Podis, Rezekne.
3617.�� Kod meita apvalk jaunu kleitu un tiulen kur nebejs ju puorples, itys
pizimej, ka tu meitu puiss napajims par sivu, bet ar muoni sataises jai barnu.
V. Podis, Rezekne.
3618.�� Ja meitai brunciem apak�sas mala uzlokas ara puse uz augsu, tad
vinai bus gods; bet ja uz ieksu, tad bus kauns.
3619.�� Ja brunci uzlocijusies, tad laime, ja ielocijusies, tad ne�laime.
Ed. Melnbardis, Virbi.
3620.�� Ja meitai bruncu arpuse pasa apaksa uzlokas uz aru, tad to puisi
mile.
3621.�� Ja brunci (svarki siev.) at- pogajas un nokrit, pieredzesi

nepa�tiksanas.
3622.�� Ja bruncus velkot mala atlokas, tad piedzersies.�
E. Lacis, Tirza.
3623.�� Kad lindraku mala liekusies, tad dzert dabu.
Z. Praulins, Aumei
3624.�� Ja sievietei uzlociji; bruncu apaksa, tad si sieviete zuma dabus

dancot.
E. Brinums, RuJ
3625.�� Ja sievietei brunciem la uzcelusies, tad dabus driz < cot.
E. Everts,
3626.�� Ja kleita uzlocijusies dancot dabus.
Z. Bisa, Reti
3627.�� Ja sievietei uzlokas bi cu mala, tad drizuma gaidama la dancosana.

I. Sirmanis, Vil
3628.�� Ja brunciem atliecas la uz augsu, tad dabu ielugumu kazam.
M. Eglite, Vijci
3629.�� Ja gerbjoties uzlo kleita, tad ir sagaidams ielugt uz balli jeb

viesibam.
E. Krafte, Ilguci
3630.�� Ja kleita uzlocijusies to atloca, tad atnem godu.
E. Miglava, I
3631.�� Pastainos un bruncos drikst slaucit muti, citadi mute I plankaina ar

jelem.
A. Armans, Ludzas Zalmn
3632.�� Bruncus nedrikst at: uz gridas, tad puisi nemilot.
H. Krastina, Unp
3633.�� Bruncus parsunot nedri griezt apkart, tad aitas uz ril griezas.
P. S� It 14<
BRUKLENES.
3634.�� Ja kadreiz neizdodas bruklenes, tad nakama gada nav rudzu.
3635.�� Kad rudeni silos daudz bruklenu, tad nakosa gada bus labi rudzi.
M. Rumpe, Tirza.
3636.�� Ja bruklenaji ilgi zalo un nepaliek dzelteni, tad nakosa gada bus
daudz ogu.
3637.�� Bruklenu metaru teju dzef pret kaulu sapem.
A. Darzniece, Nica.
BRUTE.
3638.�� Brutes roku vareja atlaut vecaki.
3639.�� Ligava nedrikst novakares viena pati staigat, lai nesatiek ka�du
nelabu garu.
N. Rudzite, Nogale.
3640.�� Brute pati nedrikst sev brutes apgerbu sut, tad nelaimigi dzivo.
M. Stale, Kaltene.
3641.�� Pati brute nedrikst sut sev brutes kleitu, tad bus slikta lauli�bas
dzive.
L. Ozole, Serpils.
3642.�� Brutes uzvalks nedrikst l>ul no divejadam drebem, jo tad jadzivo

ar diviem viriem.
M. Koskina, Eleja.
3643.�� Brutes kleite jasun ar vie�na adatu, kupa brutganam nezinot la

iesprauz vina svarkos, lai vins luilii uz visu muzu uzticigs.
228 Bruklenes
P. Zeltina, Tome.
3644.�� Brutes apgerbu sujot, tam japiesuj mats, tad brutei bus lai�migs muzs.
V. Vecvanags, Sauka.
3645.�� Sujot brutei laulajamo kleitu, meitam jamanas iesut vile savs mats,
tad driz apprecesies.
Fr. Vavere, Stameriene.
3646.�� Ja brutei kazu drebes su�jot, diegs mezglojas, tad ta sievas bus
laimiga.
V. Rimpele, Riga.
3647.�� Ja brutes kreklu suvot meita iedur pirksta, tad vinai bus nelaimiga
lauliba.
K. Jansons, Plani.
3648.�� Brutei un iesvetamai mei�tai jaiesuj drebes sudraba nauda.
K. OJle, Mazsalaca.
3649.�� Brutei brutgana drebes nezinit sidraba nauda jaiesun, lai brutganam
viss labi veicas.
K. Jansons, Plani.
3650.�� Brutes apgerba nedrikstot but nekadu asu daiktu, adatu, sprauzamo u.
t. t., lai nebutu gru�ta dzemdesana.
3651.�� Brutes kleiti liek uz gultu, lai dzemdesana vienmer notiktu gulta.
M. Kalnina. Vandzene.
3652.�� Ja meita, brute budama, maina virsas drebes, tad vinas virs mekles
citas sievietes.
3653.�� Brutei nevajag prieks lau�lasanas laulajamo gredzenu laut maukt

nevienai sievietei pirksta, tad vina labi dzivos.
� Brute
3654.�� Kad brute iet pie laulibas, tad jamekle skujains palags, tad vinai bus
berni. Vinas lakata sturi vajaga iesplaut un iesiet, mute ne�nemt udeni, bet alu
vai citu dze�rienu, tad bus bagata dzive.
3655.�� Brute nedriksteja apkal�pot precetas sievas un seviski tadu, kas bija
ceribas stavokli, jo tad brutei nebusot laimiga dzive un busot liels grutums.
G. Pols, Baldone.
3656.�� Brutei savas kazas neva�jaga neko rikot, ne varit, tad mie�riga dzive
bus.
K. Bisa, Vijciems.
3657.�� Brutei jaliek pura lidz vecas izperas, lai tas lopos lau�nums nemetas.
K. Jansons, Plani.
3658.�� Ligava nedrikst nemt pura lidz adatas, jo tad jauna dzive ta esot ka adata.
3659.�� Dienu prieks kazam liga�va ar savu izredzeto nedrikst sa�tikties, citadi
slikti dzivos.
M. Poriete, Lubana.
3660.�� Ligava kazu prieksdiena nedrikst nazi nemt roka, tad lau�libas dzive
valdis saticiba, bet ci�tadi dzivos ka uz naziem.
Vidzemes Maliena.
3661.�� Brutei pedeja vakara prieks laulibam no pirts nakot, vi�su laiku
javalka brutgana svarki, tad viegli berni dzimstot.
V. Priedite, Rujiena.
3662.�� Kad brute pirma rila maz gajas, tad tai bija jaieliek bloda jeb cita
trauka sidraba nauda, lai apkalpotajs, to atrazdams, prieca�tos, jo tad vinai busot
prieks visu muzu.
G. Pols, Vecgulbenc.
3663.�� Brutei nesusi drebes jauni puisi no klets, kur vina pati tas ieprieks jau
sagatavojusi. Bruto gerbusies kupli, jo tad esot kupla dzive. Galva vinai likusi
dazadi i/ puskotu kroni.
P. Augstkalnins, Vecpiebalga.
3664.�� Ja brute gerbjoties apvelk kadam apgerba gabalam kreiso pusi, tad bus
jaskipas no vira.
3665.�� Kad bruti gerba, tad pie plikas kajas lika naudu.
3666.�� Kad brutei kreklu velkot kads ierauga plikumu, tad tai bus laimigs muzs.
T. dz., Berzaune.
3667.�� Taja rita, kad iet pie lau�libas, brutei japaprasa no brut�gana viena
kapeika naudas. Ta ja�ieliek kreisas kajas kurpe zem papeza. Parnakot no macitaja
bru�tei japajem no kazu galda mai�zes gabalins, tas kopa ar naudu ja�iesien
lupatina un janoglaba. Ja ta izdara, tad dzivojot nekad ne�trukst nauda un maize.
3668.�� Pie laulas ietot-(ejot) bru�tei aiz zekes kata janem lidz nau�da un maize.
K. Jansons, Plani.
3669.�� Brutei prieks laulibam mate aizbaz naudu aiz zekes, lai bagata nakotne.
T. Rigerte, Brunitvn,
.1(170. Ilrutei aiz zekes janesa nauda, lai hutu laimiga dzivosana.
L. Rone, Riga.
3071. Uz baznicu braucot, bru�tei vajadzejis but naudai klat, lai dzive naudas
netrukst.
3672.�� Brute likusi sava zeke sudraba naudas gabalu. Muti maz�gajusi alu, lai
smuka paliekot. Vis�pedigi likusi zilotin uz vienas, pro- savu uz otras guzas un
sudrabu saktu krutis. Kad pilnigi apgerbu�sies, tad sedusies uz benka vai blu�ka,
kamer zirgus pie durvim pie�braukusi. Augsa celdamas brute atstajusi tai vieta
ziedu, kadu ver�dinu naudas vai prievites.
3673.�� Laulajoties brutei pie al�tara lidz janem sals, maize un nau�da, tad to
sim parim visa dzive ne�truks.
E. Medene, Meirani.
3674.�� Pa kazam ligavai vajag turet daudz naudas klat, jo tad naudas bus visu
muzu.
A. Biedrina, Vecpiebalga.
3675.�� Brutei pie laulas jaiebaz kesa nauda un maize.

K. Jansons, Plani.
3676.�� Lai pastavigi staigatu ba�gatiba, tad brute, kad to veda uz jauno dzivi,
ielika, citiem nezinot, naudu zeke un jaunajam vedejam kajas bija jaapaun.
3677.�� Brutei pie laulas ejot ja�tur kesa atslegas.
K. Jansons, Plani.
3678.�� Lauleibys zeces juoilik apeina galvina, lai viglys miuzs kai
apeineits.
3679.�� Brutei pie laulibas ejot, vajagot ielikt kurpe zosu spalvu, tad ejot
lopi pa rokai.
3680.�� Brutei vajag ieiet baznica pirmai, bus dzive visur pirma.
A. Medne, Kursu kaipas.
3681.�� Brutei tai rita prieks lau�libam nebija ne ar vienu brivu ru�nat.
Tikai tad ta vareja runat, kad jaunais vedejs bija pievedis pie galda un
nosedinajis brutganam blakus.
3682.�� Laulas diena brutei neva�jaga no rita galas est.
K. Jansons, Plani.
3683.�� Laulas diena brute need tadu kustonu galu, kadi vinai bus jakopj.
K. Jansons, Plani.
3684.�� Ja brutei pura deva lidz govi, tad brutganam bija jaliek uz govs
ragiem nauda, kupu sanema brutes vecaki.
3685.�� Kad atbraukusi precinie�ki, tad brute allaz begulojusi un nedevusies

tulin roka.
J. Rubenis, Ergli.
3686.�� Kad bruti veda prom no teva majas, tad jaunais vedejs ne�ma lidzi
puru un ar visiem kazinie�kiem brauca reiza uz jauno maju.
3687.�� Brutei senos laikos nelika sleijeri, bet tikai mirtu vainagu.
G. Pols, Baldone.
3688.�� Mirsu kroni vajaga pit ar zalu diegu, lai visas ceribas piepil�ditos;
gali jasasien kopa, lai dzive neskiras. Un pastaritim jaipin, lai viss kas
laimetos.
3689.�� Ja grib atri appreceties, tad kadas kazas vajag brutei kaut ko
nozagt, ka: mirtes zarinu, ga�balinu no plivura.
3690.�� Brutes sleijeri nevar dot svesam cilvekam, tad visa muza vinai
gadisies nelaimes; vissliktaki bus, ja ar to sleijeri parsegs kadu mironi.
E. Zommere, Rauna.
3691.�� Brutei uz laulu braucot atri jasagerbjas,
K. Jansons, Plani.
3692.�� Brutei, uz baznicu brau�cot, uz pirts izperas janostav gerb�joties.
K. Jansons, Plani.
3693.�� Ja brute, uz baznicu brau�cot, atstaj logus un durvis vala, tad tais
majas vel citi precesies.
M. Ramane, Brunava.
3694.�� Kad brauc brutes maci�bas un iedod patagu turet, tad sie�va visu
muzu valda par viru.
A. Broza; Naukseni.
3695.�� Bruti nedrikst vest uz baz�nicu ar kevi, citadi tai dzive nekas
nelaimejas.
RKr. 6.
3696.�� Bruti nedrikst vest uz baz�nicu ar kevi, citadi tai dzive ne�kas
nelaimejas.
A. Rankis, Garoza.
3697.�� Bruti nedrikst vest uz baz�nicu ar kevi, jo tad tai dzive ne�laimesies.
J. A. Jansons.
3698.�� Bruti nedrikst vest uz ba/ nicu ar kevi, tad tai dzive nekas
nelaimejas.
K. Lielozols, Nica.
3699.�� Ja atrod viena paksti 9 zirnus un tos iemet ratos vai ka�manas, ar ko
ved bruti uz vai no baznicas, tad zirgi vairs nevares pavilkt.
3700.�� Kad ligava brauc uzbaz nicu, tad tai japarvelk tris reizes ar roku
par seju, lai nepaliek veca.
A. Broza, Naukseni.
3701.�� Brutei uz baznicu brau�cot jaskatas atpakal, tad ari citas meitas
driz tiks izprecetas.
3702.�� Bryutei braucut prujani kuozu dina juozaver atpakl, tad cytys muosys
dreizuok izpreces.
3703.�� Ja brutei uz baznicu brau�cot zirgs nojudzas, tad bus jaski ras no
vira.
L. Zvirbule, Jaunlaicene
3704.�� Kad brutes zirgs klup, tad nav laba dzivosana.
R. Berzins, Dzukste
3705.�� Brutei, kad brauca baz nica laulaties, pa celam, ko satika bija
jamet kada davana: piragi prievites jeb cits kas.
G. Pols, Baldon*
3706.�� Kad bryute brauc par yu deni, nauda juosviz vyda, tad l>o guota
byus dzeivuodama.
T. Nagle, VaraklAn
3707.�� Brutei japrasa brutgana i nauda, lai velak ta varetu naud valdit.
V. Garais, Vecgullieii
3708.�� Kad iet baznica laulaties, ligavai jaiebaz sev kabata nauda, maize un
sals, tad dzive neka ne�truks.
3709.�� Ja ligava pie altafa pa�nem lidzi sudraba naudu, tad ba�gata visu muzu.
3710.�� Kad brute iet pie laula�sanas, tad iesuj kada drebe nau�du, sali un
maizi, tas nozime, lai vinai dzive nekas netruktu. [Sal. iesvetisana, kristisana.]
K. Celmins, Balvi.
3711.�� Brutganam un brutei ejot pie macitaja pieradities, brutei esot jastav
skibi uz kreiso pusi, lai dzi�vojot viss launums skibi par vi�niem nogrieztos.
A. Bilensteina man. 1867. g.
3712.�� Ligavai pie altara jaraud.
3713.�� Kad brute nak no altara, tad nedrikst vinai sniegt pliku ro�ku, jo citadi
tai nav laimes.
3714.�� Tai vieta, kur brute sta�vejusi baznica, meitai japamanas nostaties, tad
vina bus pec tas pir�ma brute.
P. Zeltina, Tome.
3715.�� No baznicas pec laulasa�nas bruti vedis uz maju savs ve�dejs no brutgana
puses, ne pats brutgans.
J. Rubenis, Ergli.
3716.�� Brutei, kad ta iet pie al�tara, ieliek sidraba naudu zabaka un sieru
apliek ap jostas vietu, lai, atdodot sieru un naudu viram, va�retu valdit par viru.
232
3717.�� Pie altara ejot ligavai azote jaieliek maize un sals, bet kurpe nauda,
un sis lietas labi ja�glaba visu muzu; tad nebus tru�kuma. Tapat brutes kurpem
ja�but ertam, lai dzive butu pilniga.
Vidzemes Maliena.
3718.�� Brutei, no baznicas brau�cot, uz krustcela janomet gariem prieviti un,

maja parbraucot, jaie�met kuti cimdu paris, tad lopi ne�sprags.
A. L.-Puskaitis.
3719.�� Brutei atbraucot no baz�nicas, nedrikst laut pasai izkapt, bet ta jaizcel
uz paklata dekisa, citadi tai gruta dzive.
3720.� Kad brute parbraukusi, tad gajusi preti ar alus kannu, par ko vajadzejis
ziedot. Tad to vedusi pie ugunskura sasildit. Pec tam vecakais vedejs nemis bruti
pie ro�kas un, otra roka turedams izkapti vai garu duci, iecirtis krustiski tris
reiz palode, vedis to par slieksni, kur paslieksne bijusi paklata balta villane.
3721.�� Ja brute baznica uzmin brutganam uz kajas, tad ta valda par viru.
K. Dravina, Smiltene.
3722.�� Kad brute, no baznicas nakdama, atrod cilveku nama dur�vis stavam, tad ta
esot slikta zime.
3723.�� Brutei ienakot istaba (par�nakot no baznicas) japaklaj vil�naine, lai ta uz

to uzkapj, tad labi aitas padodas.
Brute
M. Auzina, Riga.
3724.�� Kad brute pirmoreiz ejot salaulata brutgana istaba, tad tai pa prieksu
jamet naudas gabals, lai butu laimiga dzive.
J. Bitaka, Litene.
3725.�� Kad brute nak no bazni�cas majas, tad jaliek uz galda sve�ces, lai butu
pilna saimnieciba.
M. Auzina, Riga.
3726.�� Ja Vidzeme bruti ved uz brutgana maju, tad brutgana radi nak vinai preti
un kaisa vinas prieksa miezus, rudzus un apinus.
Berckenmayer's Curieuser Anti- (juarius 1711.
3727.�� Kad ieveda bruti vedeju maja, tad vedeju mate sedza bru�tei pirmo segeni,
pec vedeju mates radi.
3728.�� Ja brute pec veca ieradu�ma nebutu apmicota un izpliketa un ja alus un

brandvins pec zina�mas kartas nebutu apdziedats, tad citi tiesam domatu, ka tas
pars vel nav isti cieti salaulats.
3729.�� Brutei kroni driksteja uz�likt vinas labaka draudzene, bet nonemt bija
brutgana pienakums.
G. Pols, Baldone.
3730.�� Brutei kroni uzlika brutes masa, bet nonema brutgans.
G. Pols, Skaistkalne.
3731.�� Brutei kazu kronis jano�glaba savas gultas galvas spilvena.
K. Jansons, Rauna.
3732.�� Brutei no baznicas par�braucot, jauzglaba mirsu kronis, kups velak

jaizvara teja un jadod slimiem berniem, lai viniem bruk; nepiemetas.
P. Zeltina, IkskiU
3733.�� Brutes kroni vajaga gla bat, un ja bernu pirmo reizi vau na liek, tad
vajaga iemest vanni krona lapinas.
A. Smilga, Gaiki
3734.�� Brutes krona lapinas ja izvara teja, kuru jadod bernam, j; tam uznak
krampji.
K. Jansons, l'IAnl
3735.�� Kad uz brutes kroni lis lietus, tad brutei bagata dzive.
A. L.-Puikiiliiii
3736.�� Brute, kur nuoiet, tevan dod kreklus, matei kreklus, kedel
[bruncus].
A. Medne, Kursu kapus
3737.�� Kad apsaprecas, tad luol ielikt brutei iz mat naud.
A. Medne, Kursu ka))�-.
3738.�� Ja brutes gulta slepus ie dur adatu, tad jauna para visi muzu
naidojas.
K. Jansons, Plani
Brute sapni.
3739.�� Ja sieviete pa sapniem redz sevi brutes drebes, tad tai bie driz
jamirst.
Marta Bilensteine, Dobele
BRUTES MASA.
3740.�� Ar ko pirmo reizi iet pai brutes masu baznica, to appreces
V. Loze, Drusti
BRUTGANS.
23:
Brute � Brutgans
3741.�� Pie venteniekiem ir ve atlicies sads ieradums no veciem laikiem, ka

tautietis (brutgans) lid> kazu dienai pus klajuma ganu Inu ri (sal. taure), lai
nestu lauliba sve
1 � I>ti lidz. Kad pats neprotot labi tauret, tad tas saligstot citu, kas vina
vieta sataurejot svetibu.
Baltijas Vestnesis, 1870. 17 (132).
3742.�� Brutgans piektdien pec brokastes aizjaja uz bruti, lai ar vinu un vinas
tevu varetu kopa braukt pie macitaja radities.
3743.�� Ja meita laiz pirmo brut�ganu garam, tad vinai vairs brut�gana nebus.
3744.�� Pirmais virietis, ko sa�tiek menesa sakuma, otardienas rita, un kas

sveicina, tas bus na�kosais virs.
3745.�� Kad macitajs baznica uz�sauc laulubniekus (laulajamos pa�rus), tad
klausities var iet vai nu brutgans viens pats, vai brute vie�na pati, lai lauliba
viniem berni nemirtu.
K. Jansons, Plani.
3746.�� No brutgana nekad ne�drikst sanemt kurpes vai zekes, tad izskirsies.
A. Zandere, Riga.
3747.�� Ja brute davina brutga�nam dzelzs lietas jeb kurpes, tad vini izskirsies.
J. Atteka, Nica.
3748.�� Brutganu gerbusas tas meitas, kuras atbraukusas nobru- les majas lidz ar
vedejiem.
P. Augstkalnins, Vecpiebalga.
3749.�� Brutganam mirti piesprau�du brute, bet atnema brutes laba�ka draudzene, ta
saucama brutes masa.
G. Pols, Baldone.
3750.�� Brutganam pie laulibas ejot, vajagot ielikt kurpe labibas varpu, tad
tam augot laba labiba.
3751.�� Brutganam pie altara ja�nostajas ta, lai no baznicas ara ejot, brute
tam apietu apkart, tad vina bus viram paklausiga.
K. Jansons, Plani.
BUCOSANAS.
3752.�� Ja mutejoties virietis ie�gruz sievietei mute meli, tad sie�vietei

driz izlust zobi.
K. Jansons, Plani.
Bucosanas sapni.
3753.�� Ja pa sapniem kads cil�veks tevi skupsta, to tu mili. Ku�ru tu pa

nakti skupsti, tas tevi mil.
L. Ozole, Riga.
3754.�� Ja sapni virietis buco, tad bus laime; ja sieviete, tad nelaime.
P. S� Riga.
3755.�� Kas pa sapniem bucojas, tas dabus zobu sapes.
A. Bilensteina rokraksts, Nereta.
3756.�� Ja sapni mutejas, tad bus zobu sapes.
K. Jansons, Plani.
3757.�� Ja sapni buco sievieti, tad bus zobu sapes.
M. Zaube, Riga.
3758.�� Ja sapni bucojas, tad lu�pas sapes.
3759.�� Kad sapni pabuco nejau�ku svesu sieviski, tad to pasu ritu jutisies
slims.
J. Bergmanis, 1862. g., Barta.
BUDELI.
34 Brutgans � Budeli
3760.�� Visos apgabalos vienadi budulos negajusi. Citos gajusi
vairak dienas: Martina diena, Zie�mas svetkos, Jauna gada un aitu jeb jeru diena,
bet citos vienigi budulu jeb jeru diena, kas svineta otrdienas prieks Pelnu
dienas ai�tam par godu. Tas dienas vakara saimnieks nostajies istabas vidu ar grozu
roka, kur bijusi variti zirni ieksa. Apkart apsedusies majas laudis un turejusi
atplestas rokas klepi. Saimnieks nu sejis visap�kart zirnus un cik nu kupam
ie�kritusi zirni rokas, tik jeru to gadu bijis jagaida.
A. Vaskis, Tukums.
3761.�� Kad budulu vakara sie�viete liek viriesa bikses pagalvi, tad vinai nakti
radisies tas, kas vinu preces. Virietim atkal jaliek sievietes svarki pagalvi.
E. Metuzals, Riga.
BULA BITES.
3762.�� Bula bites dzied gaisa uz sausu laiku.
P. �., Rauna.
3763.�� Ja gaiss dzied, tad bus skaistas dienas.
A. Zebulins, Vidrizi.
3764.�� Ja gaiss dzied, tad bus laika maina.
A. Bauers, Ranka.
BULLENES.
3765.�� Ja govis nemierigas un lauzas citam govim virsu, tad tam jadod bullenu
novarijums.
BUMPLIS.
3766.�� Kad dumpis (ardea stella- ris) aizbrec, tad smird dvasa lidz otram gadam.
Budeli �
3767.�� Kad ezera bumplis blauj, tad busot jauks laiks.
K. Lielozols, Nica.
BURBULI.
3768.�� Ja lietum listot metas burbuli, tad ilgi lis.
A. Aizsils, LtlbRiia.
BURKANI.
3769.�� Burkani jastada, kad ir stripains gaiss.
L. Bicole, Zalenieki
3770.�� Burkanus sejot, viriesiem jataisa mietu seta, tad burkani bits ka
mieti.
I. Indans, Garsene
3771.�� Burkani, kaposti, karlu peli un runkuli jastada jauna me nesi, tad
labi paaug. Sipoli tur�preti jastada veca menesi, lai ne izzied ziedos.
R. Gobzemis, Irlava.
3772.�� Burkani jasejot veca me�nesi, tad tik stipri neziedot.
A. Lace, Lubana.
3773.�� Burkani jasej veca me�nesi; jauna menesi seti, tie zied, t. i.
paliek sekliniekos.
E. Laime, Tirza.
3774.�� Burkani jasej pirmdienas, tad vini sanak pirma nedela.
J. Rubenis, Ergli.
3775.�� Burkanus vajagot set ziv�ju diena, tad esot gludi.
A. Krumina, Valka.
3776.�� Burkans jaed no resna�ka gala, lai vecakas meitas pa�prieks izprece.
Burkani 235
BURSANA.
3777.�� Bursanu atzist ari jezuitu raksti Livonija no 16. g. s. beigam, kadel
zinas par bursanu nav mek�lejamas tikai paganu laiku manos.
P. S.
3778.�� Quidam etiam certis verbis ad arcendos ab humanis cor- poribus et
pecorum morbos certis- que dimensionibus ad capitis dolo- res mitigandos usi, nunc
de super- sedendo his omnibus secundum christianam informationem sat agunt."
�Ari dazi, kas bija nodarboju�sies ar zinamiem vardiem atturet no cilvekiem un

lopiem slimibas, un ar zinamu merisanu atvieglinat galvas sapes, tagad pec
kristigas pamacibas visas tadas lietas atstaja."
Rigas jezuiti no Latgales, 1608. g.
3779. Adeo sunt aliqui periti magicis istis artibus, ut etiam me- dia aestate, cum
infensissimi esse soleant calores, provocare possint pruinas, frigora, nives. Et
quod magis est, frumenta iam sata et iam ex terra prodeuntia ad talos usque, suis
veneficiis impellunt, ut retorto modo superiores fines in terram recrescant, et
tanquam tri- cae in agris intricentur, ut agricola nullum inde habeat fructum.
(Dazi tik labi zina burvibas makslas, ka pati vasaras vidu, kad medz but
visniknakais karstums, var izsaukt sarmu, salnu un sniegu. Bet kas ir vel vairak,
iesetu labibu un jau izaugusu lidz papeziem vini ar sa�vu burvibu ta aiztura, ka
asni ie- :iug atkal zeme un tirumos tiek ta sajaukti, ka zemkopis nedabu ne�kadus
auglus.)
D. Fabricijs, 1610.
3780.�� Parastais bursanas li�dzeklis ir ieplausana, ar ko nega�tavo druvu

apsmej. Bez tam seit sastopama ari varpu savisana, sa- siesana vai aizlausana
ziedama laika.
K. Straubergs, Br. Zeme, 1934. g. 31. dec.
3781.�� Par apsetu kaimina tiru�mu skaugis parbrauc ar pliku pa�kalu, lai tam
neaugtu labiba.
3782.�� Valmieriesu Prusa Jekabs teica, ka prieks sesiem gadiem vins sava tiruma
esot atradis vienu no�spragusu sivenu ieraktu, kadel vil�ki vinam daudz cuku un
lopu sa�plesusi. Vina sieva tad esot aiz�nesusi uz robezu varitu cukas galu bloda
un kannu alus.
Pec V. Baloza rokraksta no Kampenhauzena revizijas pro�tokola. 1739. g.
3783.�� 1772. g. [kads zemnieks ludz Grobinas macitaju aizlugt par vina laukiem
Dievu, jo vina] mie�zu lauka bijusi iesisti divi apses mieti.
Kurzemes draudzu chronikas II, 60.
3784.�� 1793. g. [Griezes drau�dzes macitajs aizludz Dievu par vienu saimnieku,
kam] launs cil�veks stalli sienmalu un vienu ma�zu trauku ar asinim apstripojusi.
kam] viens cil�veks rudzus it ka ar skerem no�griezis un uz tadu vizi apnarrojis.

kam] viens cil�veks apaks govu stalla slieksna krustu nolicis ir.
3787.�� 1785. g. Tomaisu Macs, kam negodigi cilveki izgajusa nak�ti sadus un
tadus niekus pie zir�giem padarijusi ir, [griezas pie Griezes draudzes macitaja un]
ta�del padodas Dievam visa sava na�ma busana.
kam] bezdievigs cilveks zirga asti ar maziem mez�gliniem sataisijis.
3789.�� Citi saimnieki dara visa�das manas, kad stelle dienestnie�kus uz muizas
darbu, izcila zirgam kretis un sarus un met ar kreiso kaju krustu prieksa.
3790.�� Labakie laiki burvju dar�biem esot ziemas svetki, gavenis, zala
ceturtdiena, Liela piekta un Lieldiena. Sajas dienas atrod lopu siles asinis, sur
tur olas izmetatas, cukas meslus, cukas zarnas un ci�tas lidzigas lietas. Ja sadu
olu sa�sauj ar plinti, tad tas burvis paga�lam.
A. Bilensteina rokraksts, Lu�bana.
3791.�� Ja grib zinat, vai kads cilveks ir noburts, tad ieliek dzirk�les dvieli
un sien tris reiz ap gu�zam. Ja dzirkles izkrit, tad cil�veks ir noburts.
A. Bilensteina rokraksts. K. Boivics, 1862. g., Lubana.
3792.�� Panem kaut ko ieni nieka: dranu gabalu, udeni, kur mazgajies, jeb ko
citu, iegaz avota un uzbaz apsu mietu acg niski virsu, tad vins gules tur i zigi.
J. K. Dambergs, F.d
3793.�� Dievgalda laika no alt deka janorauj kads diedzins dzitina. Ar so

diedzinu un vu olu jaiet pusnakti uz kapsetu domajot par to cilveku, kam | nu vele,
jaizrauj viens krusts, krusta jauzliek ola, uz olas diedz un tad krusts jaiebaz
atpakal v< vieta. Ja krustu uzreiz iebaz, noburtais cilveks tulin mirst; ja
lenam baz zeme, tad tas ilgi vai
F. Brivzemnieks, 1881. VI,
3794.�� Kad grib noburt otra pu, tad uz kapiem no krusta izv dzelza naglu, iedup
to tai zeme, I lops nupat nocelis savu kaju, nosaka: �Tu nu klibo, lidz tu dedi
(jeb ari tik un tik gadu)!"
J. K. Dambergs, F.d
3795.�� Ja cilveku grib nobi tad panem kapa smiltis, ieliek ta cilveka gulta un
noteic: �Ku tur gul, ta tu guli tik un tik gadi
J. K. Dambergs, F.d
3796.�� Ja kada pafa draud/ sak jukt, tad var padarit ta, ka uzticamais ienist
visu pasauli tura milu tikai savu veco cl rau. Jaiztaisa tris skalu krusti, ja it
tanis naglas un tad krusti pri< pusnakts jaaprok uz krustcela asiem galiem uz
augsu.
E. Zommere, Han
Bursana
3797.�� Vajaga adatu ar visu | vedienu bez mezgla izvilkt pa> peni trisreiz
caur sava izredz.
drebem, tad tas vairs nesadraudze- soties ar kadu citu.
E. Zommere, Rauna.
3798.�� Ja brute jeb brutgans pa�liek neuzticigi, tad jauzraksta ar adatu uz divam
svecem abu jauno draugu vards un vecums un trijos piektvakaros bez saules lidz
pus�naktij janodedzina tas sveces, cik talu sniedzas raksti. Tad neuzti�camajam
tikmer nebusot miera, ka�mer negriezisoties atpakal.
E. Zommere, Rauna.
3799.�� Kad meita grib sev kadu puisi pievilkt, tad tai vajaga vinu ievest sava
istaba un apguldit sava gulta. Kad vins ir aizmidzis, tad tam janogriez kada matu
skipsna, kas tad jaieliek durvju enges vai ari kada skirba, no kupas to nekas nevar
izvilkt. Tad tas puisis bus ka piesiets un netiks no tas meitas nekad vairs vala.
E. Zommere, Rauna.
3800.�� Lai meitas puisus dabutu, ad sestdiena pirti ejot gredzena irksts labaja
roka aptinams tris ;izes ar sarkanu dziparu. Pirksts ipep sakot: �Se bus, tur
nebus."
A. Rerzina, Aloja.
3801.�� Lai meitai brutgans ne�cietu, tad sestdiena pec brutgana nesanas, meitai
japepas ar paeglu tu, pie kam pec katra slotas pie- iena jauzmet gars.
A. Berzina, Aloja.
802. Lai meita dabuto puisi azaudetu, tad puisim nezinot, >griez vina matu
cirta. Cirta liek cukas pusli un japakap rsteni. Karsanas laika jaskatas o pusi,
kur puisis dzivo.
238
A. Berzina, Aloja.
3803.�� Ja kadu cilveku grib skaust, lai tas sava vieta nedzivotu, tad pie ta
durvim jaierok adata ze�me ar aso galu uz augsu.
P. S., Rauna.
3804.�� Ja grib, lai kada lieta la�bi izdotos, tad, par so lietu runa�jot,
nedrikst pieminet vardinu �ne".
3805.�� Ja meita grib kadu puisi dabut, tad janem jauns mutautins un jaiet uz
kapsetu, kad bere kadu virieti. Tiklidz atskan pirmas dziesmu skanas, tad ar
mutautinu tris reizes javelk par krustu uz sa�vu pusi. Pec tam jadod mutautina
noslaucities nodomatam cilvekam.
3806.�� Lai meitas pievilktu sev preciniekus, tad jadara sadi. Ja�izgriez vardei
acis, jadabu no ka�das majas putraimi, citiem nezinot. Tirgu janoperk katlins un
cik prasa par katlinu, tik ari jadod. Putrai�mi ar vardes acim jasavara un ja�aprok
pie vartiem, tad nak daudz precinieku.
A. Aizsils, Lubana.
3807.�� Kad nomirst virietis, tad ar adatu iedup vinam drebes un to adatu
uzglaba. Ja patik kads pui�sis (vai meita), tad ar to adatu ie�dup vina drebes un
saka: �Ka tas likis uz zarka krit, ta lai vins pie manis krit."
T. Dzilna, Berzgale.
3808.�� Ja grib puisi pievilkt, tad nokep cusku, apreibina to un izvep tai ar
adatu un diegu tris reizes caur acim, tad ar to pasu diegu iz�vep izredzetam caur
svarku sturi � tad bus pieburts.
Buriana
3809.�� Pie tiesas vai pie bargiem kumgiem ieksa ejot, domas jamet tris krusti
prieksa. Kreisa kaja ja�cel pirma par slieksni. Acis paprieksu jamet uz gridas un
tad uz kungiem vai tiesnesiem un jaskai�ta pie sevis sadi vardi: �Auns, auns, auns,
lai tev sirds ir ka bal�tas aitas vilna, ka rita rasa, ka sau�les stari, ka menesis
noiedams. Lai zelts uz tavas galvas spid, lai zelts uz tavas galvas mit. Lai uguns
mana sirdi mit, ieks ta varda Die�va ta teva, amen, ta Dela, amen, ta sveta Gara,
amen. Amen, Amen, Amen. ttt "
Dama, Smiltene.
3810.�� Ja kads otram grib at�riebties, tad tam jaierok septinas vasku svecites
otra lopu kuts padurve, bet ja nav lopu, tad istabas paslieksne. Tad tam nosprags
visi lopi, jeb ari vins pats kaut ka no�niks.
E.�� Zommere, Rauna.
3811.�� Ja kads gajejs grib veca saimnieka maja iekurinat naidu, tad vinam, no
vecas majas prom�ejot, jaatstaj Jurga diena uz plits tris skaidinas, lai butu
ienaidam iekuri.
3812.�� Ja kadam vel, lai nevei�cas, tad sasien ieverojamas svetdie�nas no

dazadiem atkritumiem vis�tokli, aiznes uz vina robezu un ie�liek zeme.
3813.�� Ja kadam grib ko launu padarit, tad jasaslauka dazadi mesli un netirumi
kopa, gliti jasa�sien pacina un janosuta tam cilve�kam, vai ari jaatstaj pie vina
dur�vim zeme.
E. Zommere, Rauna.
3814.�� Saviem ienaidniekiem var sagadat lielas mokas, ka tie nezina vairs kur
sprukt. Jasamekle tik daudz daktis jeb lupatas, cik ie�naidnieku. Tad uz katras
lupatas jauzraksta sava ienaidnieka vards, visas lupatas jaieliek svekos jeb ci�ta
degosa viela un tad tur japielaiz, uguns. Kamer uguns degsot, tik�mer tiem
ienaidniekiem busot ja�cies lielas mokas.
E. Zommere, Rauna.
3815.�� Ja gaveni nospragst kads tels jeb cits majas lops, tad ta galu sakapajot
un iznesajot pa naburgiem, lai ari tiem notiktu tads pats launums.
E. Zommere, Rauna.
3816.�� Ja gribot kadam slimibu pieburt, tad kada lupata jasaslau- kot asinis un
ta tad janoliekot ta cilveka paslieksne, lai tas tur, ne�ko nezinot, dabutu pari
staigat.
E. Zommere, Rauna.
3817.�� No skaudiga un launa cil�veka nevajaga pienemt nekada ediena, jo tani var
but ieburti kau- pins vai kirzaka, kupi iemetas ede�ja un to nomac.
3818.�� Lai skaudigs kaimins va�retu otram kaiminam ko launu pa�darit, tad vins
ierok ta lauka olu, kas nes launumu.
3819.�� Lai noburtu lopus, jasez katra gavena piektdiena pec meness lekta uz
vistas olas un jaskaita zvaigznes visu nakti, vai lidz me�ness rietam.
K. Lielozols, Nica.
3820.�� Skaugis iedams gar otra druvu ed graudus un ta ar velna
jeb puka palidzibu dabuj otra la�bibu sava kleti.
3821.�� Ar sarkanu dziparu ap�sietu vistas olu iekasot otra saim�nieka druva,
skaita so pantinu:
Appuskoju baltu gaili Ar sarkanu dziparinu, Lai neaug miezi, rudzi, Lai zirdzini
noplinkskeja.
J. Vulfs, Uzini. LD 34107.
3822.�� Lai ienestu meri apskau�zama kaimina lopos, tad skaugis iecerp slepeni
vina lopiem spalva, aitam vilna.
3823.�� Ja kadam grib launu no�darit, tad jasalasa agrie pavasara kukaini,
Lieldienas rita uz krasns slaukamas slotas tris reizes jaap�jaj ap to maju, kufa
dzivo cilveks, kam launu vele, un kukaini jaiz�ber pagalma. Tad notiks tads
lau�nums, kadu velas.
- 3824. Ja grib, lai otram saim�niekam labiba laga neaugtu, tad vina tiruma
jasasien dazas varpas vienkopus un ta jaskaita:
�Sasienam gailisam kajinas Ar sarkanu dziparinu. Pilni zarini melnu putninu. Tris
dienas slims, Tris dienas vesels. Pa durvim ieksa, Pa logu ara!"
3825. Ja saimnieks grib, lai vi�nam labi paaug labiba, tad vajaga kaimina lauka
pacelt velenu, zem tas izkratit pipltes pelnus ar ogli�tem, un pie tam
teikt: ,,Mana lau�ka zelta kviesi, kaiminam tik se�nalas." .
L. Ozole, Serpils.
3826.�� Ja otru grib noburt, lai tam butu jaiet nabagot, tad tam slepeni
jaaizliek aiz oderes tris ka�peikas vai grasi, lai tas tos kadu laiku dabutu nesat.
E. Zommere, Rauna.
3827.�� Ja no bleka iztaisa tadu ka mazu karotiti un ieliek to ot�ram slepeni aiz
oderes, tad tam visu muzu bus jalasa nabagu ka�rotes no citiem.
E. Zommere, Rauna.
3828.�� Ja otru grib ta noburt, lai to visi par mulki turetu, tad vajaga izgriezt
mazu papira cilve�cinu jeb lelliti, tas salocits jaieliek pingerota, pingerots
jasaspiez un slepeni jaieliek noburama cilveka apgerba sturi.
E. Zommere, Rauna.
3829.�� Ja otru grib noburt, lai to ari savi laudis ienidetu, tad ja�dabu liela
gara adata, janotrin tai abi gali asi, un ta tad slepeni jaie�sprauz apburama
cilveka drebes.
E. Zommere, Rauna.
3830.�� Ja otru grib noburt, lai to visi ienidetu, tad janem saruse�jusi liela
adata un jaieliek slepeni tam cilvekam aiz drebju oderes, lai tas to kadu laiku
dabutu nesat.
E. Zommere, Rauna.
3831.�� Ja otru grib noburt, lai tam dzive nekas neveiktos, tad ja�nem tads bleka
gabalins ka zagis un jaieliek slepeni tam cilvekam aiz oderes. Tad tam ka zagim
vi�sas vietas bus jaatduras.
E. Zommere, Rauna.
3832.�� Ja otru grib noburt, lai tas pakartos, tad no lupatam ja�pataisa mazs
lellitis, jaapmet tam ar diegu cilpa ap kaklu un ta sle�peni jaaizliek tam cilvekam
aiz ap�
gerba fideres uz pasiem pleciem. Ja noburtais cilveks to ilgaku lai�ku dabus nesat,
tad vins pedigi pakarsies.
E. Zommere, Rauna.
3833.�� Saimniece, kas grib, lai vinai butu daudz sviesta, lai iz�gerbjas viena
krekla, atlaiz matus, uzmauc zirga sakas, pie valgiem lai piesien slauceni un tad
lai skrien pa ganibam, tad atpakal kuti un tur nonem sakas ar slau�ceni.
L. Ozole, Serpils.
3834.�� Ja grib, lai kads cilveks visu gadu naidojas, tad jadabu eza ada un
jauzmauc uz ta cilveka durvju klinka, tad tas naidojas un badas, ka eza ada.
J. Jurjans, Jiaungulbene.
3835.�� Ja kads lops apburts, tad janonem no pirts krasns tris ak�meni un jamet
turpat udeni. Ja udens Snaks, tad tiesam lops ap�buris. Nu sis udens jalej uz pirts
krasus un jasatecina apaksa kada trauka. No trauka vel bija jalej uz krasns. Ta tas
jadara tris reizes. Ar so udeni jamazga lops tris riti un tris vakari bez saules.
Mazga�jot roka javelk pret spalvu.
I. Indans, Garsene.
3836.�� Ja kaut ko noburtu grib atburt, tad jasaka: �Lai paliek, kads bijis!"
K. Jansons. Plani.
3837.�� Kas apburts, to vajaga apkvepinat ar putnu lizdam, ar za�lem, kas

rautas Jana vakara" un beidzot ar matu skipsnu, kas no�griezta aiz kreisas auss.
F. Brivzemnieks, 1881, VI, 205.
3838.�� Ja berns jeb lops ir no�burts, tad janem ar nazi nO trim nomitiem
slieksniem, no katra tris relz, mesli, kas jaliek mazgajama vanna, kur jamazga
berns, jel) ja�dod tas udens noburtam lopam. Par noburto bernu liek ari sunim
parlekt.
3839.�� Lai kadam no ienaidnie�kiem nepadotos ar lopiem, tad aiz�nes uz vina kuti
galas gabalu un noliek pie labaka lopa.
K. Preiss, no 79 g. v. M.
Zvirgzdinas, Vecgulbene.
3840.�� Kad grib, lai otram sa�slimtu kustoni, tad vajaga no ta kuts panemt kadu
mietu un par�sviest pari jumtam.
G. Pols, Staburags:
3841.�� Kad likumi jasanem (no�likta lieta launa noluka ir likums) , vispirms
janoskaita teva reize, tad jaapmauc cimdi roka. Sanemtais iikums janoliek tada
vieta, kur ne�viens cilveks nestaiga, un jasaka: �Kungs, Kungs, Kungs, tavs prats
lai notiek, ne mans. Ja viens ma�nam lopam launu vele, tad tas lai notiek tam
pasam. Ieks ta varda: Dieva ta teva, ta Dela un Sveta gara, Amen."
. J. Peders, Laubere.
3842.�� Kad noburts lops nobei�dzas, tad kads ta kauls jaaiznes Uz otras majas
dalu un tur jano�liek.
K. Jansons, Plani,
3843.�� Veci cilveki esot Drica�nos sacijusi: �Lai tev gandejas!" veledami, lai
notiek kas nelabs, tomer ne visai slikts. ;
A. Skroderis, Rezekne.
is
3844.�� Ka meitys gryb byut par laimeigim un kab jus miluotu pui> si, tod nysod
uz pyrmuos zydu lel�
dlnijs juo nunas da sauleitis kai- dani nebejs zydam cyukys auss un juo Immat jam
sincus, tod tyma goda byus juom Iela laimja juos miluos jauni un skaisti puisi un
taipat juos vares izlt pi veira.
V. Podis, Rezekne.
3845.�� Daugulos kadas majas krustceles izlikti iemaukti, apzime�ti ar burvja

krustiem, lai pasarga�tu zirgus no niknam skaugu bul�tam.
Latvis, H925. 1216, Dauguli.
3846.�� Kad grib zemniks, kab pi juo kaimina uz teiruma izdagtu vysa maizja, to
ku vajag padareit? Juona dinys nakti pajimt treis na- dasadatys ulys un divpadsmit
stun- zu nakti nunest un nulikt zam paparda tus, un uz reita da saulis pa�jimt nu
zam paparda tus ulus roz- svaidet uz sesu golu pa teirumu tuo kaimina, uz kuru tu
turi dusmis. Nu tuos dinys pi tova kaimi�na labeiba uz teiruma naradzama propuls
un sadegs.
3847.�� Burvju, raganu neslava rata rumba jaiebaz un rumba up- male jauzmauc kada
koka, kufs jagriez rinki, lai burvis, ragana at- saun asti, nomirst.
K. Jansons, Plani.
3848.�� Ja kadreiz pie majas at�rod olu kaut kur zeme, tad to ir nometis burvis
un apburis so ma�ju ar sliktu. Lai majai caur ap�burumu nebutu jacies, tad vajag
olu iebazt rumba un noslicinat, tad par burvibas neizdosanos bur�vim jacies tris
dienas drudzis.
A. Skruze, Saikava.
3849.�� Kad ierauga cusku un sabaida, tad ta beg uz savu alu. Sada ir jaatzime.
Tada sestdienas pavakare, kad pie debesim nav ne�viena makonisa, jaiet uz to alu,
ja�nokep cuska, jaatnes uz maju un jacep uz uguns. Cepot jaizspiez no cuskas sula,
pati jamet projam, bet no sulas taukiem jataisa sve�citi ar natna diega dakti. Ja
nu kadu cilveku grib noburt, tad ta svecite jaaiznes uz to pirti, kur no�buramais
cilveks grib perties. Pirti svecite jaaizdedzina, janoliek uz krasns un pasam jabeg
projam. Ja svecite bus maza, tad tas cil�veks, kas tur persies, paliks uz div
nedelam negudrs. Bet ja svece bus lielaka, tad vins var uz visu mu�zu palikt
planpratigs.
J. Lazdans, Daugavpils.
3850.�� Ja apiet kaimina tirumu ar olu roka un to olu iesviez tai ti�ruma, tad
tas tirums bus pliks ka ola.
J. Lazdans, Kalupe.
3851.�� Ja grib ienaidniekam at�riebties, tad jaieliek uguni ta mes�li, tad

ienaidniekam culo pakala.
3852.�� Meita istabu slaucidama nevar izslaucit, ja slota ir ielikta gaila

spalva, kura izrauta tai bridi no gaila astes, kad tas patlaban cieko (min) vistu.
Ka meita sak istabu slaucit, ta jaiet aiz stura darisanas.
3853.�� Kad mironis tikko pagla�bats, tad vajaga ar tiru jaunu ka�roti pagrabt no
kapa smiltis, bet ta, ka neviens neredz. Ja nu ka�dam grib launu darit, tad vajaga
apiet tai majai, kur tas cilveks dzivo, 3 reizes apkart un tad no�bert smiltis pie
slieksna. Kurs parkaps par slieksni, tas bus ka apmats: ja tadam cilvekam labu
stastis,* vins netices, melus tures par taisnibu un otradi. Nakti bus ciets miegs,
vares viegli apzagt; ko tads cilveks daris, tas neizdosies; ja meitai kazas
gaidamas, tad iz�juks; visadas nelaimes bus.
A. Zandere, Kandava.
3854.�� Ja kads ko sakot un gri�bot, lai tas izpildoties, tad vajagot ar roku tris
reiz piesist uz kaut ka melna.
3855.�� Ja grib labi samit zir�giem, tad prieks zirga misanas ja�noker siksparnis
un jaaizjaj lidz skudru pula, uz kura uzliek sik�sparni. Pec tam cik vien atri
iespe�jams jajaj prom, lai nedzird sik�sparni spiedzam. Kad skudras siksparni
apedusas, tad no ta japa�nem krusta kaulus un ar to jaiedur tam cilvekam, ar kuru
maina zir�gus.
3856.�� Vecam, lai tas ilgaki dzi�votu, jaskaita si dziesmina tris rei�zes:
Ai, bagata Velu mate, Tavas sauras kamaninas! Kur tu vinu pasu liksi, Kur liks vina
grabazinas? Lauj vinam vel laicinu Sai zeme padzivot, Lai vins redz savus bernus
Lielus stiprus uzaugam.
3857.�� Kad no majas aiziet sa�vi laudis, tad jasviez tiem ar sali pakal, lai
launi draugi tos nepa�vestu.
E. Zommere, Rauna.
3858.�� Lai majas matei delu, viru jeb brali slikti laudis nepa�vestu uz neceliem,
tad vinai ja�sviez tiem ar cukas mesliem pakal.
E. Zommere, Rauna.
3859.� Puselnieki [saimnieki] grie�zusies pie zilnieka pec padoma par neizdevigu
saimniecibu. Zil-� nieks pavelejis, lai saunot krustaniski rija un kutis. Tad lai
pra�sot viens otram: �Ko tur sauni?" Otrs tad atbildot, ka tam vecam mirusam
saimniekam acis izsaunot. Tad tie puki, kas aiznesot sve�tibu, begsot prom.
Latviesu draugs, 1839. 70.
3860.�� Izurbj majas siena cau�rumu un liec tur neslavu ieksa, tad ar sermuksla
tapu caurumu aiztapa.
H. Skujins, Smiltene. Zelti- nietis, Valmiera.
3861.�� Lai kaimins neapburtu sejumus, ejot set vajaga nomizot karkla stibinu,
bet augsgala atstat lapas, tad panemt aiz lapam un stibinu apvilkt ap lauku.
H. Silina, Penkule.
3862.�� Pec tam, kad tev ir no�zagta kada manta, nem vecu rum�bu un aizkile abus
galus ar kiliem, un aiznes ceturtdienas vakara pec zagsanas uz avotu un saki: �Ta
lai ta cilveka sirds puto, ka ta rumba". Tad tas cilveks nevares nekur miera
atrast, kamer atnesis to mantu atpakal.
H. Skujins, Vijciems.
243
BurUann
3863.�� Ja maja ir kada nelaime, kas celusies no nobursanas, tad tris reizes
janem galdauts sev ap�kart un tapat tris reizes jasaka: �Dievin, palidzi!" Tad tas
pats galdauts janem triz reiz ap kreiso
kaju no prieksas uz pakalas pusi un tris reiz jasaka: �Nelabais, at�kapies!"
E. Zommere, Rauna.
3864. Ja zagli grib piesiet, tad jasaka sadi vardi: �Lai debess ir ka cepure uz
tavas galvas un zeme ka kurpes pie tavam kajam! Stavi un nekusties no vietas, kamer
es pats tevi atlaizu."
L. Krastina, Baldone.
BURVJI.
3865.�� Sniku Berta sieva Grie�ta bijusi burve. Reuteru Krista�pam vina
izkaisijusi stalli pelnus. Citu lauzu govim devusi krejumu, lai tas dotu pienu
parpilniba. Sni�ku Adama sievai nozagusi matus un nogriezusi galu no vinas krek�la,
ko tad sadedzinajusi. Pie no�pratinasanas ta atzinas, ka tiesam esot devusi govim
uz maizes kre�jumu un tas pec tam devusas daudz piena. Matus zagusi un at�devusi
vinai Bertas meita Grieta, bet ko ta ar viniem darijusi, par to neka nezinot. Sniku
Grietai no�sprieda greku nozelosanu baznica, bet Lenu atlaida tikai ar rajienu.
1691. g. baznicas revizijas prot., L. Sloka, Latvijas Vest�nesis 1924. 145.
3866.�� Manuticigi laudis doma, ka slepena apskadesana caur vella speku notiekot,
un ir tik bailigi, ka ikreiz, kad tiem uz lauka, jeb ma jas kaut kas svesads radas,
.. . tie tudal uz vellu doma, jeb uz cil�veku, kas caur vella speku tos ap-
skadejis.
244
W. Maczevvski, Spr. gramata, 1793. 696-7.
3867.�� Par burvi var palikt, ja baznica neaped dievmaizes.
P. S., Rauna.
3868.�� Burvis zina apsleptas mantas, redz garus, dziedina sli�mus un uzsuta
slimibas ari vese�liem.
J. Ozols, Sauka.
3869.�� Kas grib par burvi tikt, tam 30 gadu nav jaiet pie diev�galda. Kad pec tam
iet pie diev�galda, tad dievmaizi nevajaga no�rit, bet izsplaut, paslept cimda, tad
aiziet uz mezu un paslept apses miza. Otra diena jaiet ar plinti uz to vietu un
jasauj tur ar sidra�ba lodi. Pie koka staves Pestitajs un metis ar roku, lai
cilveks vel paliek uz taisnibas celiem. Bet nevajaga to ieverot un tikai saut. Tad
pienaks velns, izmacis, kas burvim jadara.
3870.�� Burvji, raganas un rie�beji var piesaukt velnu, ko vini iz�dara tris reiz
svilpot. Velns tad atskrien sarkana gaila, ergla, pu�ces jeb cita putna izskata un
tu�lin paslepjas. Velns dod tiem pa�domus, ka citiem varetu postu da�rit, jeb ari
kadu nelaimi noverst, ja tas nak siem velna kalpiem par labu.
Bursana � Burvji
3871.�� Visi burvji un raganas nav vienadi stipri. Dazreiz vinu starpa izcelas
naidi, kur tad vaja�kajam janobeidzas. Gadas, ka viens burvis jeb ragana luko darit
postu otram. Apburtais tad skrien pie sava pretinieka un luko no ta dabut malku
udens, lupatu jeb citu kadu nieku. Ja izdodas to dabut, tad apburtais ir glabts:
ro�das atkal agrakais speks un vese�liba; bet ja neizdodas, tad tam ja�mirst.
Glabtais nu var atkal vajat savu pretinieku un ta abu kaps var ilgi vilkties.
3872.�� Dazreiz viens burvis ta apbul* otru, ka tas satuks, un iz�karis meli,
nevar vairs elpu vilkt. Tadam gadijumam burvis tura pie sevis apburtu zoss olu.
Vins nu jem to olu ar ikski un mazo pirk�stinu, apgriez to tris reiz apkart un dod
otram, lai tas to parsitot. Ola nu paradas mazs cilvecins, ko nu lidz ar sasisto
olu apburtais pa�nem atpakal un paglaba. Tad ap�burtais paliek vesels, bet nelaime
pariet uz bureju.
3873.�� Kas grib tikt par burvi, tam Jana nakti ar tadu nodomu jaiet uz lauku.
Vispirms tad sa�tiks kadu mazaku burvi, kas pa�radis celu talak. Tad naks lielais
burvis preti, kas izskatas loti bries�migs, bet nevajaga baidities. Tas naceju
parbaudis un ja to atradis par derigu, tad paradis celu talak. Tad gajejs satiks
divpadsmit vel�nus, kas to visadi baidis un mocis. Ja vins visu iztures, tad tie to
aiz�vedis pie Lucifera, kas ir velnu un burvju galva. Tas ir tik bries�migs, ka
cilveks no vina balss vien var nomirt. Tas ari vel pamoca naceju un tad iedod tam
burvju gramatas. Nakosam burvim japa�rakstas ar savam asinim uz paka�rusas Judasa
miesas. Burvim nu kalpos visi velni, bet kad tas mirs, tad velni apedis vina miesas
un panems uz elli vina dveseli.
V. Juonus, Pustina.
3874.�� Kad buris skrienot ne� majas, tad tas acgarni izlienot caur zirga sakam.
Kad las esot caur sakam izlidis, tad uzreiz pa�zudot � aizskrienot. Kad tas uz rita
pusi atkal maja ieskrienot, tad alkal lienot caur sakam, lai paliktu par cilveku.
Ja nu kads sakas esot aiznesis, tad buris nevarot at�pakal tikt un tam esot beigas
ja mirstot.
3875.�� Kas par burvi grib paliki, tam tris reiz gaveni janogerbjas: gavena
sakuma, vidu un Liela piektdiena. Visas tanis reizes las jadara nakti un jauzkapj
uz bisu tropa, kur tris reiz jaiesvilpjas, ka�mer kads to aiznes prom pa gaisu.
K. Jansons, Plani,
3876.�� Daziem burvjiem esot melna gramata jeb sesta un septila Mozus gramata. Ar
to gramatu burvji zinot noteikt cilveka likteni, bet viniem neesot brivu to darit.
Dazi burvji gribot, lai vinus apro�kot ar visu melno gramatu.
K. Vieglais, Krape.
3877.�� Burvji piedzimstot no ta�dam matem, kufam viens berns pie kruts un otrs
gaidibas, jo tas pede�jais esot skaudigs un burvigs. [Sal. atzidenis.]
3878.�� Burves staigajusas vasara bez brunku: viens prieksauts prieksa, otrs
pakala.
3879.�� Neg dazs krasnus pata�rus mak, dzied Dieva dziesmas, ja, iet ir pie Dieva
galdu, 1111 tomer jir vins burvis, maita laudis, lopus, labibu ka pats Velis? Ja
prieks tiesu vests, vins lielijas, vins neda- rots launu, bet labu.
G. Mancelis, Lett. Postill.
245
lUmiji
1654. 165.
3880.�� Burvji un salspuslotaji lielijas un teicas, tiem labi vardi esosi, ar

katriem tie neveseliem pa�lidzosi.
G. Mancelis, Lett. Postill II,
1654. 379.
3881.�� Dazs neveselis, sava ser�ga guledams, liekas kadu burvi un salspuslotaju
pie sevis atvesties, tam bus to mepot, staipit, kaula vardus, graizes vardus,
dzislas var�dus, un kas tadi pesteli un burvi�bas jir, parrunat. Tads vella kalps
un Laume klust cieniti, ar lielam davanam apdavinati.
G. Mancelis, Lett. Postill II, 1654. 375.
3882.�� Jir kas nevesels, nelugs tas Dievu, bet salspuslotaju un burvi vins
mekles, no ta tas lik�sies aptaustities.
G. Mancelis, Lett. Postill II, 1654. 354.
3883.�� Si sieva savas lielas be�das nemekle burvus, salspuslotajus un tadus vella
pestelus.
G. Mancelis, Lett. Postill I, 1654. 305.

3884.�� Glab pec tavas zelastibas. Man' ar saim' in berniniem, Prieks ta velna
slepkavibas,
In prieks vina pesteliem, Burvjiem, laumem, raganam, Kas var lopam, cilvekam, Kad
tu gribi laut, gan skadet, Tos samaitat ir noladet.
Kr. Fiirekers.
3885.�� Pie kupas bledibas vina kalpiem, burvjiem, zavatniekiem, varduniekiem,

zilniekiem, laumam, raganam, salsputejiem, kannasrau- dziem, vilkaciem in tadiem
ganik- liem tam japalidz.
Kr. Fiirekers.
3886.�� Kad burvi sadus tadus burveklus in neslavas namos, lop- kutis, laidaros,
labibai uznes, iemet, iebaz, iesplauj, in ta otra cilveka malas apganit jeb to
izbaidit grib.
Kr. Fiirekers.
3887.�� Burvji spejot vetru, kru�su, perkonu un lietu darit, sauli un menesi
maitat un par vilkatiem parversties.
Latv. gada gramata, 1797. 3, 22.
3888.�� Daudz tadu lauzu vel musu starpa ir, kas tic, ka burvji, sals puslotaji un
raganas spejot krusu un bargu gaisu, cilveku un lopu slimibas uzsutit jeb ari
no�griezt caur launa gara speku.
Latviesu draugs, Piel. 1840. 7.
3889.�� Piltene tika 1665. gada Vasaras svetkos viens vecs burvis sadedzinats, tad
1667. gada atkal viens, cetri gadi velak vel divi bra�li, no kupiem viens varejis
Dievu lugt, otrs ne. 1676. gada atkal sa�dedzinats viens burvis un pec cet�riem
gadiem viena ragana bez greku nozelosanas.
L. Arbuzovs, Rig. Almanach, 1911.
3890.�� Jus sakat: burvis esot gudrs cilveks, kam lielaka gudriba un zinasana neka
citiem cilvekiem, un, kas sev par labu un citiem par launu no nieka lietas daudz ko
var izdarit.
3891.�� 1668. g. prava kads skau�gis noladejis sava ienaidnieka lo�pus: �Leij
wilcke, Wolne tros abeede!" (lai vilki, velni tos aped). Otra diena telus saplesusi
vilki, zirgus paravis velns.
3892.�� 1691. g. tiesu aktis ir aiz�radijums par burvjiem, kas kaite�jusi laukiem,
labibas ziedus nesda�
mi savam kungam velnam uz elli, no kurienes tos vilkaci nesusi at�pakal.
3893.�� 1708. g. prava ir re�dzams, ka bailes no burvjiem ir tik lielas, ka baidas

tos aizkaitinat � jo ar lastiem un burvibam tie var uzlaist lielu nelaimi � ka
burvim lauj, pirmos kapostus varot, pirma�jam to smarzu baudit, un dod ari pirmo
kumosu no kauta lopa ga�las.
3894.�� Jana diena burvis iet ap trejdevinu saimnieku laukiem skauzdams. Ari Zala
ceturtdiena vins apskrien 9 robezas. Bet jau vienreiz lauku apiedams, vins var
nokaltCt visu labibu.
K. Straubergs, Br. Zeme, I0S4. g. 31. dec.
imi.V Limbazu draudze Lades muiza Nauksu maja dzivojis bur�vis Bereius, kas ar
bursanu un ar�stesanu krapis laudis. Noprati�nats tas atzinas, ja pie vina atve�dot
slimu vai apburtu cilveku vai lopu, tad vins nemot 2 vai 3 vien�karsus sals graudus
un sakot sa�dus vardus: �Ej nost, tu neskists gars, lauj valas tam svetam garam un
svetu kristiba draudzibu, to lai�cigu navi un muzigu ienaidibu!" Pec tam devis so
sali lupatina ie�titu slimajam un tas izveselojies. Pret izmezgijumiem lietojis
var�dus: �Kaulini miesinas, griezas vie�ta ar Dieva paligu!" Ar siem var�diem
dziedejot ari rozi un vel pie�liekot klat: �Jaun ozol, jaunas liepas un zala zale."
Par bursanu
piesprieda Berenam 10 papu zagaru
pie kaka.
1739. g. baznicas revizijas prot., L. Sloka, Latvijas Vest�nesis 1924., 145.
3896.�� Valmieriesu Pilata Bertu�lis esot aicinajis pie sevis burvi, kas dzivojis
saipus Metras. Tas esot meklejis elka-dievu pie sliek sniem, kamer pedigi nonacis
pie viena akmena vartu tuvuma, un tad teicis, ka elka-dievs esot te. Uz. sa akmena
Bertulis esot katru ga du Mikela diena, pedejo reizi 1738. gada, nesis upupus:
lejis alu, me�tis tris saujas galas, lejis tris ka po�tes zupas un kavis vienu
gaili.
Pec V. Baloza rokraksta no Kampenhauzena revizijas prot� kola. 1739. g.
3897.�� Sveiciema bijis soms Ja�nis, kups nodarbojies ar bursanu un lauzu

krapsanu. Tam piesprie�da pie kaka 5 papi zagaru.
1739. g. baznicas revizijas prot., L. Sloka, Latvijas Vest�nesis 1924., 145.
3898.�� Gaujenes Jauna muiza bijis burvis Veromu Reinis, klips bupoties
nelietigi izlietojis Dieva vardu, krusta zimi un dazadas lug sanas. Vinam
piesprieda 5 pari zagaru.
L. Sloka. Latvijas ViSInesit 1924., 145. Baznicas reviziju prot.
3899.�� Burvis nesajot labas ka jas zeki uz kreiso pusi apgrieztu un nekad
nesaucot velnu par bie�di.
Latviesu Avizes, 1886. 13.
3900.�� Burvji un raganas par�versas par vilkatiem, melniem su�niem, aziem,

kakiem, pucem un
zagatam.
247
llurvl f
G. Stenderu.
.'{{>01. Kurzeme vecos laikos bi�jusi ka piebazta ar manticigiem laudim. Tie

runaja par raganam, burvjiem, labdapiem, vardeniekiem, zavatniekiem, pestelniekiem,
pus�lotajiem un Dievs zin, par kadiem vel.
Latv. Avizes, 1824. 32^
3902.�� Burvji senos laikos ir va�rejusi cilvekus pataisit par sumpur�niem,

vilkaciem un citiem zve�riem. Tiklidz burvis apjozis jostu cilvekam, tad cilveks
palicis par tadu zveru, ko burvis velejies. Reiz bijis tads gadijums, ka skrejis
vilks, mednieki tam dzinusies pa�kal. Vilks skrejis caur koku sak�nem, kur parravis
jostu, un otra puse iznacis par cilveku. Parrau�jot burvja jostu, noburtais zvers
topot atkal par to, kas agrak bijis.
G. Pols, Bauskas apr.
3903.�� Lai izzinatu, kas ir bur�vis, kas ragana, tad Zala ceturt�diena, gulet
ejot, japanem mute sers un ar to japargul nakts. Liel�dienas rita baznica ejot,
janem sis sers atkal mute. Tad vares redzet, ka burvjiem un raganam ir izkar�tas
meles, ko citi cilveki nevar re�dzet.
V. Juonus, Pustina.
3904; Burvji ziemu vai vasaru esot kazauku Valkajusi.
K. Jansons, Plani.
3905. Burvji gaveni nesa ap ci�tu majam savus pestelus: tela gal�vas, stilbu
kaulus, olas, pelnus, asi�nis un dazadas citas lietas. Zir�giem vini sapina krepes
un izgrie�za astrus, govim apgrieza astes un spalvu, aitam apcirpa vilnu. Za�las
ceturtdienas, Lielas piektdie�nas, Lieldienas un Jurga dienas rita ar mazu gaisminu
vini eimot uz mezu un saunot; kups tad pir�mais dzirdot saviena troksni, tam
klajoties slikti, vai nu pasam vai ari lopiem piesitoties kada klipa. Kad atrodot
burvju pestelus, tad tos pakapot skursteni, vai rija uz versmes, vai ari ieladejot
veca rata rumba, aizpulkejot galus un nosli- cinajot dzila udeni, lai burvji
neda�bujot savu neslavu atpakal. Kad vini to nevarot atpakal dabut, tad vini
izkalstot ka versme, jeb ari tiem piesitoties kada cita vaina.
3906.�� Burvja neslavas (nocilas) esot: mirona mati, olas un maize.
K. Jansons, Ziemeris.
3907.�� Gaveni buri staigajot ai�tas apcirpdami. Kad vins aitu ap�cerpot, tad
skaitot: �Man villina un galina, tev kaulini un adina!"" Pa septiniem gadiem buram
no ap�cirptas vilnas iznakot viena praka.
3908.�� Pautnesi gaveni govij uz krustiem izgriezusi adas lempatu un govi aiz
astes piesejusi pie vadza.
K. Jansons, Plani.
3909.�� Pautnesi gaveni govim astes nogriezusi lidz kaulam.
K. Jansons, Plani.
3910.�� Vijciema Kundzina ma�jas saimnieks � Viksna gaveni pie�slejies. sava

stalli acgarni pie kark- lem un runajis: �Kas Toma stalli, lai mana stalli, kas
Toma kleti, lai mana kleti u. t. t.!"
Iv. Jansons, Plani.
3911.�� Kadam burvim reiz ga�veni vajadzejis izskriet devinu kungu valstis, jo
vinu nesusi kaza sev mugura. Burvis aicinajis lidz ari savu sievu, kas atteikusies
un
palikusi par vecu izperu (pirts slotu).
K. Jansons, Plani.
3912.�� Pautnesis kuti atstaj savu cepuri.
K. Jansons, Plani.
3913.�� Gavenu piektdienas burv�jiem krutis deg, kapec tie tad iet uz naburgiem
dzert lugt.
K. Jansons, Plani.
3914.�� Kad burvis saskaistas ar savu sievu, tad vins atnem tai mie�gu un liek
tai visu nakti lekat un dancot.
3915.�� Ja burvi apvaino jeb sit, tad vins arvien atriebjas. Ja sa�duras ar
burvi, tad vajaga to � sist lidz asinim, tad steigsus begt me�za, ielist krasni,
likt tur bazt sal�mus prieksa un aizdedzinat. Tad burvis vairs nevares neka
izdarit.
3916.�� Kod derevni kaimins uz kaimina dusmeigs un grib pyrmis kaimins jam ku
nebejs sataiset. Vot kai reizja utris kaimins iznas uz pogolma vosorys laika sovu
austu drebi un pakluoj uz zemis. A pvrmais kaimins, kab naredzei- tu utris it un
pidiersni gubu uz drabu. Jis zvna, ka tulaik pi ytno kaimina vodnosis uts un
vysaids nateirums. Kai jis itu padora, pyrmais kaimins kai izguoja uora, vieras:
guba pilikta uz drabu. Ku jam dareit? Jis tiulen pa jam ske�rus, izgriz tu vitu,
kur pilikta gu�ba, ilyka gune un sadadzynuoja. Pec ytas utram kaiminam, kur pi-
lika gubu suoka degt kai guns pa�kala un jis navareja pacist suopis. Da tuo laika
jam daga, koleidz jis nanuguoja pi pyrmuo kaimina 1111 suoka lyugt, kab jis jam
pidutu.
Pyrmis kaimins zyna itu suopi, pasceja uz ulru: �Labi, ej uz satu!" A pats ilyka
cepli, kur daga tai gu�ba, treis zareni eglis. Nu reizis utram puorstuoja degt
pakala. 111 kaimini beja obi diveji buri.
V. Podis, Rezekne.
3917. [Burvji visvairak staiga Zalas ceturtdienas un Lielas piekt�dienas nakti.] Ja

kads drosakais kadu burvi ari nokeris, tad no ci�tiem sabaidits, tudal klusam to al
kal palaiz, bidamies, ka vel vairak nenobuf. Ja par nelaimi kadam lops paliek
slims, vai cits kas no�tiek, tad tudal brec: ,,Ja, ja! � nu jau bus gan slikti! So
nakti bija manas stalla durvis valam un go�vim un zirgiem spalva apcirpta. Nu
jabrauc pie tada, kas var glabt, un tam noladetam bledim pasam to atdarit."
Izbraucis kur nekur, un izmaksajies ko neko, bet ne�kas!, Slikts bijis, slikts
paliek. Kas nu par nelaimi? Pienak draugs un saka: �Kad tas burvis pats to dabu
zinat, pie kada arsta tu brauc, tad tas zales neko nelidz." Te nu virs sak sievu
rat, ka ta to izpla�pajusi cieminu sievam, kur sis braucis, un taisas un brauc pie
ci�ta glabeja. Bet kad tu izputetu! Meitens to dzirdejis, ka tevs un mate runajusi
tur un tur braukt paligu meklet, pateicis to cieminu meiteniem. Mate to dabujusi
zi�nat, brec savas nedienas vaidukam vien, ka nu atkal dabus zinat, un tad bus visa
dzive pagalam. Kaut jel varetu satulkot, kups tas burvis ir, tad butu jaraug no ta
miesam kadas spalvas, jeb no vina drebem kadas lupatas dabut, ko varetu ap to
saburto kvepinat, tas kas zin, vel ko palidzetu.
249
Ilurvll
No �Zinas un stasti par Die�va valstibas lietam". IV, 1852. Kolkas jurmala.
Aizliegts izd.
CAIJRDURE.
35)18. Kada zilniece pie caur�duru sapem runajusi devinas rei�zes uz sals sos
vardus: ,,Dur, ko durdams, nodur caurduri, nodur varnam, zagotam!" tad iedevusi to
sali ar udeni vajajam un ari ap�smerejusi sapes vietu.
3919.�� Pret caurduri jeb pakru�tes vainu jaliek karsts uz vedera, jeb karsti
pelni uz tas vietas, kur dur.
Etn. IV, 1894., Ergli.
3920.�� Kad caurais dur, tad ja�dzer titernicu (potentilla anserina) teja, jatura
naza spicums pret to vietu, kur dur-
K. Milnus, Zeime.
3921.�� Pret caurduri der starka knabisu (geranium) teja.
Etn. IV, 1894., Bilstini.
3922.�� Pret caurduri jadzer ska�bu saknu un paeglu ogu novari�jums.
Etn. IV, 1894., Koknese.
3923.�� Pret caurduri javara un jadzer noraga sakne, lieto ari tru�kuma zalites.
Etn. IV, 1894., Ergli.
3924.�� Cuku kaujot, jaieliek tani trauka, kura laiz pirmas asinis, gabalins
maizes mikstuma. Pec britina tas jaiznem un jaizzave. Caurejam durot no sis maizes
ja�aped tikai viens kumoss un tudal nostasies durt.
K. Milnus, Zeime.
CAUREJA.
t
3925.�� Caureja pariet, ja dzer alksnu ciekurinu jeb ozolu mizu novarijumu, vai
ari mellenu ogu sulu, jeb ed vigrieznu ziedus.
A. Vaskis, Tukums.
3926.�� Kad cauri iet, tad vajaga savarit ozola mizas un iedzert.
M. Kaupelis, Nica.
3927.�� Pret cauru vederu der sa�grauzdeta maize, koka ogles vai ari smalki
sariveta priezu miza.
Etn. I, 1891. 160.
3928.�� Korka pelnus ieber brandvina un dzer pret cauru vederu.
J. Avots, Svete.
3929.�� Pret caureju dzer smal�kus pelnus.
K. Jansons, Plani.
3930.�� Pret caureju derot klin- gerites.
M. K� Sauka.
3931.�� Kad cauras ieksas, tad jadzer brungalvisu (prunella) teja, ari kazenu
novarijums ir derigs. Berniem dod ari teju no grauzde�tam kimenem (carum carvi).
Pret vedera graizem vel noder augstinu teja (erythrea centaurium).
K. Milnus, Zeime.
"7 3932. Ja berns vedero (t. i. ja vinam iet cauri), tad vins, labi stai�gat
nemacedams, un allazin uz tupliti krizdams, nositis dirsai uku. Tada reiza jacel
dirsas kau�lins (tuplitis). Piespiez ar vienu roku bernu sev klat, ar otru pa�cila
tupliti, lai vederosana nosta�tos.
3933. Tupliti pasitot, berniem tiek caurs veders; tad vinam rauga tupliti, proti
pacel tupla kaulinu Uz augsu.
.1934, Kad berns brec ar vederi�nu, vinu mazga kumelites. Ber�nu iii dod ieksa
krusu pienu ar nokritusas nabinas pulvergi. Dod ari Ieksa musadu vai incisu
sakni, sa�rivetu piena jeb sukura udeni.
3935.�� Kad bernam caurs ve�ders, dod ieksa sarivetu musatu un pijoju saknes
kruts piena.
Austere, Saldus.
3936.�� Kam caureja, tam jadzer izkaltetu zirgu skabenu teja.

J. Jansons, Plani.
3937.�� Lai apturetu caureju, tad vajaga dzert zirgu skabenu teju.
E. Jepe, Palsmane.
3938.�� Kad bernam iet cauri, dod dzert zirgu skabenu teju.
3939.�� [Kad bernam ir caurs ve�ders], uzlej racenu sterkelem virsu kirsu
brandvinu un dod ieksa.
3940.�� [Kad bernam ir caurs ve�ders], sadedzina pudelu korkas un dod pelnus
ieksa, sasmalcina krasni labi izdegusu dedzinata stiegela gabalinu un dod ieksa
piena, udeni jeb teja.
Rasmane, Saldus.
3941.�� Caurskreju zales aug vis�vairak kapostdarzos dzeltanu zupo- ju katu

un baliem ziediem, apala cekula. [Sal. misana.]
J. Rubenis, F.rg|i.
CALI.
I. Calu perinasana.
3942.�� Calus jaliek peret pilna menesi un pecpusdiena, tad btls vistinas.
A. Veokalne, Drelillkl
3943.�� Lai cali izdotos, tad vistas jaliek peret ta, ka cali lai iznaktu jauna
menesi.
3944.�� Calus perinot, jasaliekot olas perekli svetdienas vakara bez saules ar
tieviem galiem uz zemi, tad nakot cali no visam olam ara ka bazniceni pa baznicas
durvim.
E. Zommere, Rauna.
3945.�� Calus vajaga likt peret tani laika, kad bazniceni nak no baznicas lauka,
tad labi izdodas. [Sal. vistas.]
3946.�� Kad perina calus, tad olas jaliek svetdienas ap to laiku, kad laudis nak
no baznicas ara. Tad ari cali visi izkalas tapat, ka daudz lauzu nak ara no
baznicas.
M. Auzina, Riga.
3947.�� Calus vajaga likt peret, kad cilveki nak no baznicas majas, tad cali ta
nakot no olam ara.
K. Lielozols, Nica.
3948.�� Kad bazniceni nak majas, jaliek cali peret, tad tie labi izdo�das.
3949.�� Olas vajaga likt perinat vakara, jo tad cali neies atri gulet, un
neprasis daudz baribas, bet ja liek perinat rita, tad iznak otradi.
A. Ernstsons, Vainode.
3950.�� Cali jaliek peret, tad kad govis nak no ganibas maja, tad labi izdodas.
3951.�� Kad pus dienvidu vejs, vajag likt calus peret, labi izski�las.
3952.�� Tadas dienas, kad pus ziemela vejs, nevajaga likt peret putnus, tad
caliem ir lielas nabas, nevar izskilties no olam.
J. Atteka, Nica.
3953.�� Ziemelvejam ara pusot, nedrikst likt vistu peret, jo tad ca�li labi
neizskilas un ir daudz �vanckaru".
J. Andrins, Taurkalns.
3954.�� Kad olas liek peret, tad licejam vajaga sagerbties raibas drebes ar
valejiem matiem un va�jaga likt neparu skaitu olu un ne�vienam neteikt, cik olu
palikts. Ja visi sie noteikumi izpilditi, tad cali labi izdodas.
K. Vieglais, Krape.
3955.�� Ja grib, lai no visam olam izskiltos cali, tad, olas perekli
liekot, tas jaber visas uz reizi
A. Aizsils, Lubana.
3956.�� Kad calus liek peret, tad nevajaga runat, lai labi izpere.
3957.�� Kad calus liek perinat, tad lakats jaatsien atpakal, lai iz�dodas
cali ar cekuliem.
A. Sausa, Tirza.
3958.�� Calus perinot, olas virie�su cepure janes.
K. Jansons, Plani.
3959.�� Ja viriesa cepure nes olas peret, tad cali labi izskilas.
3960.�� Kad virisku cepure nes pautus peret, tad visi cali labi iz�skilas.
3961.�� Ja grib, lai vanags neaiz�nestu calus, tad olas janes cepure, kad
tas liek vistai peret.
* A. Aizsils, Lubana.
3962.�� Ja viriesa cepure nes pautnus peret, tad visi caleni bus gaili.
3963.�� Ja liek vistu peret, tad jaliek olas perekli vai nu ar labo, vai kreiso
roku. Ja grib, lai vai�rak izperetu vistinas, tad jaliek ar kreiso roku, bet ja
grib, lai vairak butu gailisu, tad jaliek ar labo ro�ku.
3964.�� Kad perina calus, tad va�jaga, perekli taisot un olas nesot, atri skriet,
tad visi cali izskilas.
J. A. Jansons.
3965.�� Calus perinot jaliek siena, tad vistas ies uz plavu, ja liks la�pas, tad
dzivos pa mezu, un ja sal�mos, tad ies uz labibu.
L. Beke, Madona.
3966.�� Calus perinot olas jaliek siena, tad cali dzivos pa zali; olas nevar likt
salmos, tad cali ies la�biba.
3967.�� Cali japerina siena, tad vini need tiruma labibu.
V. Spandegs, Pociems. K. Jan�sons, Plani.
3968.�� Lai cali neietu labiba, tad peretaju vistu likusi siena.
3969.�� Uz salmiem perinati cali ed labibu laukos, uz siena perinati need.
Atbalss k. 1894. P. Lodzins,. Serpils.
3970.�� Pavasaros kamer calus perina, nedrikst svilpot, jo tad cali nepadonas.
K. Corbiks, Bene-
3971.�� Caliem vajaga nokniebt to putraiminu, kas atrodas knabja gala.
S. Guberts, 1688.
3972.�� Izskiltiem caliem no knabja janoples kaulins putraima lieluma; ja

nenoples, tad calis liels izaudzis nevar est.
P. S� Rauna. A. Skruze, Saikava.
3973.�� Mazs calens, kamer vins nav est dabujis, var krist no baz�nicas jumta un
ar nenositisies.
3974.�� Caliem pirmo reizi jadod olas est, jo tad jaunas vistas esot dejigas.
3975.�� Pirmas spalvas caliem sauc par raganu spalvam.
K. Jansons, Plani.
II. Cali sakara ar vana�gu, varnu, zurku.
3976.�� Lai nikni putni nekristu virsu jauniem majas putniem: ca�liem,
zosleniem, pileniem u. c., tad pirmo reizi tos ara laizot, nem kat�ru calenu un baz
azote un liek, lai tas nokrit pa pliku miesu zeme. Pie tam teic sadus vardus:
�Kraukli, varnas, zagatas, vanagi, lapsas, launi skaudigi cilveki, miliet sos manus
putninus ka pasi savus ber�nus! Neediet sos manus putninus, ka jus savus bernus
needat!"
R. Alauns, Riga. F. Briv�zemnieks, 1881. VI, 161.
3977.�� Lai calus, ko pirmo rei�zi izlaiz lauka nelaupitu nikni put�ni, tad medz
tos apkvepinat ar velna sudu, ko ber _uz_ karstam og�lem, uz kuram tura sieta
calus.
Kvepinot jasaka: �Eita, mani put�nini, biedrojaties ar varnam un va�nagiem! Jus

esat vienas mates, vie�na teva, viena lizda pereti!"
M. Freimane, Cirava. F.
Brivzemnieks, 1881. VI, 161.
3978.�� Kad vista izper calus, tad tie 3 reizes janoglauda un ja�saka: �Ai,
smukie, pelekie vanadzi- ni!" jo tad vanags nekad neker calus.
3979.�� Mazus calenus vajaga saukt par vanadzeniem, tad vanags tos prom nenes.
V. Bisa, Vijciems.
3980.�� Mazus calus vajaga no�saukt par maziem vanadziniem, tad vanagi tos
neaiznesis.
A. Bulene, Riga.
3981.�� Mazus calus vajaga saukt par vanadziniem, tad vanagi tos neaiznesis.
3982.�� Ja mazus calus nosauc par vanagiem, tad vanags tos ne�ker-
Iv. Baumane, Baldone.
3983.�� Mazus calisus nevajag saukt par pelitem, tad peles tos nodzena.
L. Capa, Riga.
3984.�� Mazus calisus ja sauc putnu vardos, piem.: par zilitem, zvirbulisiem,
tad kaki vinus aped.
3985.�� Lai calus nekertu vanags, tad tie tulin pec izperesanas jaie�liek cepure
vai sietina.
A. Berzina, Aloja.
3986.�� Lai vanags nekad calus neieraudzitu, tad tiem tris reizes piesitot uzliek
cepuri un no virs�puses iegrabj taja.
A. Berzina, Aloja.
3987.�� Kad vista izper calus, tad jaieliek vini sieta, ligzda jasa�dedzina un
dumos jaapkvepina, tad vanags nenes prom.
3988.�� Pavasari laizot pirmo reiz calisus jeb pilites ara, tie ja�apkupina ar
dumiem, lai vanags nekej\
L. Strute, Skibe.
3989.�� Pavasari upmalas jasa�gramsta udens mesli, kufi jasade�dzina, kad cali
iz olam izskilas, tad cali jaapdume, lai vanags tos ne�aiztiek.
K. Jansons, Plani.
3990.�� Kamer vel nav laisti ara mazi calisi, tad vajaga salikt visus groza un
apkupinat ar saujama pulvera dumiem un ari apsmeret sparnus, tad neraus ne varnas
ne vanagi.
J. Atteka, Nica.
3991.�� Lai varnas vai vanags neaiznestu calus, tad tie jaapkupi�na ar saujamo
pulveri.
3992.�� Kad pirmo reizi calus laiz ara, vinus apkupina, lai varnas nepanem.
K. Lielozols, Nica.
3993.�� Cali, kas tikko iznakusi no olam, tiek salikti liela kurvi. Kurvim uzliek
virsu kaut kadu dre�bi, lai cali neizkaptu ara. No kadi�kiem uztaisa ugunskuru.
Dumiem paceloties, kvepinatajai vajaga uz�likt rokas dumos un sacit: �Aiz�dzen
vanagus, aizdzen visus nela�bos!" Kad sie vardi izteikti, calus var jemt no kurvja
ara, jo nedz vanagi, nedz citi putni tos nene�sis projam.
A. Dakstina, Jelgavas sko�lotaju instituts.
3994.�� Kad vista izperejusi ca�lus, kur tad aizsviez vistas perekli, tur ari
cali visu vasaru staigas.
J. Lazdans, Kalupe.
3995.�� Izperinot mazus calenus un pirmo reizi laizot lauka, vajaga visus salasit
kurvi un izbert pret ziemeliem, tad vanagi nekers ne�vienu cali. Ta izberot calus
pret ziemeliem, tos atri ierauga putnu aizbildne, kuj-a necies siltumu un tapec
atrodas ziemelos. Ieraudzi�jusi mazos putnus, ta nem tos sa�va apsardziba.
A. Kaulina, Jaunceme.
3996.�� Mazas zosites jeb citu maju putnu calus kad laiz pirmo reizi ganos, tad
saiminiecei vajaga visus viena groza iznest un laist pa vienam vien aiz krekla. Kad
visi izlaisti, tad vajaga atri skriet atpakal ieksa un nemaz neskati�ties atpakal,
tad vini visi labi sta�ves kopa.
J. Atteka, Nica.
3997.�� Kad calus jeb zoslenus laiz pirmo reizi lauka, tad tie paprieksu
jasaliek groza un jaapsedz ar drebi. Tad jasamekle viens vecs ritenis un mazs
akmentins. Paprieksu jalaiz akmentins caur rumbu, tad katrs calis pa tris rei�zes.
Pec tam laiz calus zale, bet akmentins jasviez uz otru pusi un jasaka: �Lapsam,
varnam un zve�riem, se jums jusu tiesa!" Pedigi vel caliem jauzmet krusts. Tad
neviens zvers calus neaiztiks.
3998.�� Lai varnas, zagatas un vanagi nenestu calus prom, tad visi cali, no
perekja ara nemot, jasa�ber klepi, uz vakara pusi jaliek ze�me, nosakot: �Tie
cukam!"
E. Zommere, Rauna.
3999.�� Kad cali izpereti, tad vi�ni prieks est dosanas jalaiz caur koku ratu
mutuli (rumbu), kur nav nekadas dzelzs, tad vanags ne- aizneslsot.
4000.�� Kad vista izpere calus, tad lai varnas un vanagi neaiznestu calus, tos
visus tulit pec izskilsa�nas vajaga izlaist cauri rata rum�bai. Tad cali ari labi
augi
K. Mulenbacha man.
4001.�� Izperetus calus laiz caur rata rumbu (mauli), lai nenes vi�nus plesoni.
4002.�� Kad calisi izpereti, tad vajaga laist caur rata rumbu uz rita pusi; tad
neviens, ne kakis, ne vanags neaiznes.
M. Vennere, Strenci.
4003.�� Tikko izskilusies cali ja�izber caur rata rumbu; tad vini ne�ies labiba.
4004.�� Lai plesigi putni neaiz�nestu calenus, pilenus un zoslenus, tad tos,
tikko izperetus, izlaiz caur viriesa biksu stilbu.
4005.�� Lai varnas neapestu ca�lus, pirmo reiz laizot vinus lauka, vajaga tos
dzit caur viriesu biksu cisku.
Penkule.
4006.�� Mazus calenus vajagot caur biksu stilbu laist tris reizes cauri un
vajagot nosaukt par va�nadziniem, tad vanags neaiznesot.
E. Abole, Vijciems.
4007.�� Kad calus laizot pie vis�tas, tad vajagot laist tos tris reizes caur
viriesa biksu stilbu, tad vini visi turoties kopa un neviens nepa- zudot.
E. Abole, Vijciems.
4008.�� Izperetie cali jalaiz caur biksu kaju, tad calus nenesis va�nags.
4009.�� Ja vista izperina calenus, tad vinus vajaga izlaist cauri virie�su biksu
ciskai; caleniem tad ir biksites kaja un varnas vinus ne�aiztiek.
M. Freiberga, Talsi.
4010.�� Tikko izperetus calenus, zoslenus, pilenus jalaiz caur pui�su biksem, lai
tos nekertu varnas un vanagi.
4011.�� Kad mazus calenus laiz pirmo reiz lauka, tad vajaga tos izmest cauri
svarkiem un apsvili�nat ar zeveli, � tad tos varnas need.
4012.�� Jauni cali ir jasaliek gro�za un jaiznem tris reiz caur zirga sakam, tad
tos nenes vanags, jo tie vinam izliekas zirga lieluma.
A. SalmSns.
4013.�� Calus pirmo reiz lauka laizot, katrs calis jalaiz caur zirga apausiem
cauri. Tad varnam un vanagiem tie izliekoties zirga lie�luma un tie nedrikst caliem
uz�brukt.
K. Corbiks, Pampali.
4014.�� Lai vanagi neredzetu jau�nus calus, tad tie, tikko izpereti, jaizlaiz
caur cilveka galvas kausa acs caurumu.
F. Brivzemnieks, 188t. VI, 198.
4015.�� Vanags nenes calus prom, ja sieviete tos izlaiz tris reiz sev caur kreklu
cauri.
K. Jansons, Plani.
4016.�� Calus salaiz sievietes bruncos un iznes ara, lai tie caur durvim, bez
gaismas tiktu lauka; bet lai cali butu dejeji, tad atpakal istaba laizot sievai
caur kajas star�pu.
G. Pols, Bauska.
4017.�� Vanags un puce nenes ca�lus projam, ja vinus, kamer vel nav edusi, izlaiz
tris reiz caur dzirklu apalo galu, rata rumbu vai maitas acu kaulu, ja caur to jau
ir izaugusi zale.
K. Jansons, Plani.
4018.�� Kad pirmo reiz calus laiz lauka, tad vini janosver, lai varnas tos
neaiznes.
K. Jansons, Plani.
4019.�� Lai varnas un vanagi ne�laupitu zoslenus, pilenus un calus, tad tie,
pirmo reiz ara laizot, ja�nosver-
4020.�� Lai vanags calus neno�kertu, tad tie cepure janosver; va�nags nosverto
calu svaru nevares mazinat.
A. Berzina, Aloja.
4021.�� Calus nenes vanags pro�jam, ja tiem iedod izkaltetu un sa�berztu ta

saucamo vistas veja de�su.
4022.�� Ja calus skaita, tad vien�mer kads pazud.
4023.�� Kad nav gribejusi, ka va�nags nes calus projam, tad Marsu rita noraisijusi
krasns slaukamo slotu un ar tiem pasiem valdzi�niem nosejusi setas mieta galu.
4024.�� Lai vanagi neaiznestu ca�lus, jauzslien karts gala slota.
4025.�� Kad pirmo reiz mazus calisus laiz lauka, tad jasaliek prieksauta, jaiznes
ara un japar�velk krusts gaisa; tad neviens putns nenemot sos calisus.
A. Mednis, Skrunda.
4026.�� Lai nikni putni nekristu vistam virsu, tad nem Jurga rita vecu krasns
slotu, sien to pie setas. Otrs prasa: �Ko tu tur sien?" Tad atbild: �Es sienu visam
varnam, zagatam un vanagiem kajas." Ta�ni gada visas vistas paliks veselas.
4027.�� Ja kads calis jau ir bijis aiznests, tad jaiet pa diviem Vana�gam nagus
siet. Viens sejis, bet otram bijis japrasa: �Ko tu tur sieni?" �Es sienu vanagam
na�gus." Ta japrasa un jaatbild tris reizes.
III. C a l a g a l a.
4028.�� Kas calus kavis, tam tric rokas.

4029.�� Cala tuperklis jaed vec�matei (bernu sanemejai).
K. Jansons, Plani.
II),'10. Ku rudeni kaun pirmo � iili tod vinu nevara kapostos, lai \ i'iins
neknabtu kapostus.
IV ('� a | i kapa zilesana.
10,II. Ju starp caliem gailisu ir vuirak ka vistinu, tad kaps gai�ditus.
1032. Kad no caliem vairak guIlu ka vistu, tad gaidami kapi.
V ( ', a | i I i e t u s z 11 e s a n a.
lO.'l.'l, .la cali pikst un vistas nulle, purinas, tad bus lietus.
K. Jansons, Plani.
10.11 K(hI cuoleisi losuos zam Imula, k�ie laiks ir pavysam lobs, Ilei pl/liuej, ka
byus puormaina laiku leils viii olkon loba dina.
V. Podis, Rezekne.
lO.'lfi Kad cali salasas slegta \ lelli I111I |>11(1 lietus.
M. Sikle, Nica.
10,'10 .la cali salasas vistai zem <parnieui jauka laika, tad bus lie�lus.
M. Sikle, Nica.
1037.�� Kad cali lien zem vistas, lad bus slikts laiks.
K. Lielozols, Nica.
1038.�� Cali laba laika lien zem vistas uz lietu.
K. Lielozols, Nica.
1039.�� Vasara, kad cali lasoties zem vistas sparniem, tad drizuma sagaidams
liels negaiss.
E. "Aizpurve, Lubana.
Vi. Cali rudens zilesana.
4040.�� Ja cali agri sak dziedat, tad rudeni bus agras salnas.
J. Rubenis, Ergli. K. Jan�sons, Plani. P. S., Rauna. Z. Praulins, Aumeisteri.

4041.�� Kad mazi gaileni dzied, tad agra rudeni bus lielas salnas.
K. Bika, Gaujiena.
4042.�� Ja jaunie gaileni atri sak dziedat, tad bus agrs rudens.
4043.�� Kad cali lec augstu ko�kos gulet, tad rudeni bus driz sal�nas.
P. S� Riga.
4044.�� Ja cali iet agri gulet, tad bQs agrs rudens.
CELMS.
4045.�� Meitas nesed uz celma, lai nebutu ilgu laiku jased vaina�ga.
P. 11701.
CELGALI.
4046.�� Ja meitai celi kut, tad ta mile puisus.
A. Miglava, lUga.
4047.�� Ja niez kreisais celis, tad dabus celot.
V. Dzilna, Rembate.
CELMALLAPA (Plantago ma�jor).
4048. Celmallapa tiek saberzta kopa ar dzelzpuki (verbena offici- Halis) un likta
uz ievainojumiem.
257
Ca/i Celmallapa
A. W. Hupel, Top. Nacti- richten IV, 1789. 292.
4049.�� Cejmallapas liktas uz ie�vainojumiem un vatim.
Beschr. d. Prov. Kurland, 1805, 74.
4050.�� Celmallapas ir labas vil�cejas, tadel tas liek uz apmilzu�miem.
J. Ilsters, N. Ozolins, Grostona.
4051.�� Celmallapas liek uz augo�niem un iekaisumiem, jo vinas iz�velkot

karstumu un mazinot pam�pumu.
M. Simins, Brukna.
4052.�� Savaritas celmallapu va�lites dzep pret cauru vederu.

Etn. 1891. g. I, 109, Jaunse-
sava.
4053.�� Latviesi lieto svaigas la�pas pusumu apsiesanai, jeb ari iz�spiez
zalo sulu, ar kupu apsvaida vainu.
E. Birzmanis, Latv. arstn. stadi, 1897.
4054.�� Ja uz ievainojuma uzliek celmallapu, tad tas driz sadzist.
P. 5., Preili.
4055.�� Kad galva ir karsta, tad uzliek cela taku lapas; tas visu karstumu
nonem.
A. Drazniece, Nica.
4056.�� Cela taka lapas lieto pret karstumiem. Svaigas cela taka la�pas bez
lielajam stigam uzliek uz saposu vietu.
A. Skila, Nica.
4057.�� Ar celmalu lapam nonem slimibai karstumu. Janopluc lapa, jauzliek uz

vainas un stipri jano�sien; pec divam stundam lapa ja�nonem un jauzliek cita.
J. Celmainis, Nica.
CELOSANA.
I. Izbrauksana.
4058.�� Ja grib kaut kur agri iet vai braukt, tad iepriekseja vakara, kapjot
gulta, vajagot piesist pie gultas malas tik reizes, cikos jace�las. Bet ja jau ir
iekapis gulta un izstiepis kaju taisni un tad vel pie�sit, tad no rita
neatmodisoties.
4059.�� Kamer gaili nav dzieda�jusi, nakti nekur nav jaiet, jo prieks pusnakts
blandas apkart smuti (velni), margu berni, kupi nav kristiti.
A. Armans, Ludzas Zalmuiza.
4060.�� Nekad nedrikst velet ot�ram laimigu celu, jo tas nozime sliktu izdosanos.
L. Lauva, Lubana.
4061.�� Kad viri taisas kaut kur izbraukt, tad sievam nav briv vi�niem pa kajam
maisities, lai vi�riem neietu cela slikti.
A. Rulle, Ciecere.
4062.�� Ja viri taisas izbraukt, tad sievam nav briv atraki istabu slaucit vai
verpt, iekam tie nav aizbraukusi. To ieverojot, viriem smaidis laime.
A. L.-Puskaitis.
4063.�� Ja viri taisas izbraukt, sievam nav briv istabu slaucit vai verpt, iekams
vini nav aizbrauku�si; tad viriem smaidis laime.
K. Lielozols, Nica.
4064.�� Ja viri taisas izbraukt, tad sievam nav briv slaucit istabu vai verpt,
iekams viri nav atgrie�zusies. Tad viriem smaidis laime.
Berzins, Ropazi.
4065.�� Ja viri taisas izbraukt, tad sievam nevajaga verpt vai is�tabu
slaucit, iekams viri nav at�braukusi, citadi tiem nelaimesies.
J. A. Jansons.
4066.�� Kad iet uz celu, nevajaga istabu slaucit, tad nav laimes.
4067.�� Ja kads iet cela, nedrikst verpt, tad gafs cels.
�1068. Ja kaut kur talu jaaizcelo, lini no majas sienas japanem lidzi koda
skaidina, tad vares atkal ma�jas atgriezties.
4069.�� Ja kur jaiet, tad vajag mazu bridi apsesties, laimes briti�nu
pasedet.
A.�� Mednis, Limbazi.
4070.�� Arvien, kad grib kur iet un ir apgerbies, tad janosez lai�mes
stunda; tad viss labi izdodas.
V. Pavare, L. Straupe, Iecava.
4071.�� Gapaka cela dodoties, ma�jas visiem janosezas un japased � bus laba
izdosanas.
B.�� Danilovs, Kaceni.
4072.�� Kaut kur izejot, vispirms Ir japiesezas, tad labi izdosies.
B. Brikmane, Skrunda.
4073.�� Kad taisas kur iziet, tad vajaga pirms apsesties, tad laba laime.
4074.�� Prieks cela dosanas vaja�ga apsesties, tad celojums izdodas labi.
4075.�� Kad dodas celojuma, tad vajaga ieprieks visiem nosesties, lai cels
labi paskiras.
4076.�� Ja dodas kads cela, tad visiem jaapsezas prieks atvadisa�nas.
4077.�� Pirms izbrauksanas ga�raka cela ieprieks jaapsezas kres�la, lai

labaki izdotos.
4078.�� Ja aiziet kada svesa vie�ta, tad vajag kaut ko veleties. Si

velesanas piepildisies.
4079.�� Ja izies no majam needis, ciema nemielos.
4080.�� Ja cela braucejs griez maizi, un ja maize nogriezas ar uz�kalnu, tad

cela labi klajas, bet ja ar iedobumu, tad slikti klajas.
R. Kalnins, Lubana.
4081.�� Ja ejot uz kadu darbu vai ciemu ir laba patiksana, tad labi ies, bet ja
ne, tad slikti.
A. Aizsils, Lubana.
4082.�� Ja kur jaiet, tad jaap�griezas devinas reizes apkart, lai viss labi
izdotos.
P. Zeltina, Riga.
4083.�� Ja kur iziet, tad pasliek�sne ar kaju janovelk tris reiz krusts, lai viss
labi izdotos, un ja�saka sadi vardi:
Ar Dievu es nu iziemu, Dievs izskirs manus celinus, Svets engels mani pavada, Seit
laicigi, tur muzigi.
M. sauruma.
4084.�� Kad brauc cela, tad par�met zirgam krustu; tad laime.
4085.�� Rikojot ratus celam, ne�drikst staties vinu ilksis; zirgs ja�judz
vienam viram.
K. Corbiks, Vilce.
4086.�� Zirgu iejudzot, japarmet krusts, lai labi izdodas.
A. L.-Puskaitis.
4087.�� Kad, no majam ara brau�cot, zirgs tur atstaj meslu cupu, tad bus
laimigs brauciens.
4088.�� Prieks celosanas brau�cejs taisa ar kaju jeb patagu zirga kaju
prieksa vienu jeb tris krus�tus.
Spiss, Zemite, no A. Bilen�steina rokraksta.
4089.�� Ja kaut kur grib braukt, tad cilvekam aizjugta zirga priek�sa ir ar
labo kaju jaaizvelk krusts, jo tad cela nenotiek nelaime.
4090.�� Kad zirgs iejugts ratos, tad ar patagas katu, zirga prieksa uz
zemes, jauzvelk krusts, lai cela labi izdodas.
R. Rullis, Giecere.
4091.�� No majam cela dodoties, jataisa zirgam prieksa ar patagas katu tris
krusti, lai nelaime un lau�nais gars beg no cela.
4092.�� Kad cela izbrauc, tad ar kreiso kaju zirga prieksa japamet krusts,
tad liksta negadisies, priek�sa.
J. Rubenis, Ergli.
4093.�� Kad cela viri izbrauc ce�la, tad majiniekiem jastaiga, lai braucejiem
butu viegls cels.
4094.�� Ja pirmo reizi kaut kur aizbrauc, jaaplej ar udeni.
A. Miglava, Riga.
4095.�� Kad celavirs braucis uz talu celu, tad neviens neka nestra�dajis, kamer
tas parbraucis savas zemes robezam.
4096.�� Ja tai maja, no kupas iz�braucis celavirs, bijis mazs berns, tad kads
berna tuvinieks pavadijis celaviru, izravis no vina vezuma mazu siena kuskiti,
atnesis to cim�da iksti uz maju un ielicis berna supula galvgali, lai bernam tiktu
celavira miegs.
4097.�� Ja saimnieks, lauka iz�braucot, piesit labo kaju kreisai, tad nekada
nelaime nenotiek.
A. Vilcins, Ligatne.
4098.�� Aizbraucot no dzimtenes, lai nebutu pec tas jabedajas, uz robezas ir

japaklanas uz visam cet�ram pusem, japajem no kajas apaksas zeme, jaiedzer ta
drusku ar udeni, pareja jaiesien lupatina un japakap kakla.
4099.�� Ja nosit kaju pret kadu akmeni, tad to vajagot nemt lidzi, jo tas nesot
laimi.
M. Zakis, Stiene.
4100.�� Ja no majas izejot kas aizkeras, jeb ko tur aizmirst, tad bus driz
atpakal janak.
4101.�� Kad aizejot no majas kas aizmirsies, tad nevajaga iet atpa�kal; citadi,
kur iet, slikti klasies.
4102.�� Ja, izejot cela, kaut kas aizmirstas majas un jaskrej atpa�kal, neies
labi.
4103.�� Ja, no majas izejot, ma�ja kas aizmirstas, tad ta zime uz drizu
atgriesanos.
A. Mencis, Puikule.
4104.�� Ja, aizejot no majas uz ilgaku laiku, paskatas atpakal, tad vel
atgriezisies; bet ja nepaskatas, tad vairs nekad neatgriezisies.
A. Upmane, Jaungulbene.
4105.�� Ja kadam, uzsakot celu, uznak lietus, tas nozime labu izdo�sanos.
P. Jaunzemis, Nica.
4106.�� Ja, cela dodoties, piepesi sak lietus lit, tad tas ir uz labu izdosanos.
4107.�� Kas izbrauc nu sova pogolma sazalasijuos braukt pa sovim dareisonuom
un taisni suoka lit lels leits, itys pizimej tam brau- kuotuojam Ielu laimi juo
dareiso- nus.
V. Podis, Rezekne.
II. Celavira zirgs.
4108. Kad braucot zirgs svidis, tad braucejs nemanot izravis no ot�ra cela vira
vezuma siena viski, notrinis ar to zirgam sviedrus uir atkal nemanot atlicis sienu
atpa�kal, tad zirgs vairs nesvidis.
4109.�� Ja zirgs nosprauslojas iz�braucot no majas, tad cels bus lai�migs.
K. Corbiks, Vilce.
4110.�� Ja cela zirgs izjudzas, nelaimesies.
4111.�� Ja, viesos braucot, zirgs cela sprausla, tad ta ir zime, ka

braucejus tajas majas gaida, uz kupam vini brauc.
4112.�� Ejot gapa cela, vispirms vajaga atpusties, atsezoties cela mala, tad
notiks laimigi gala.
A. Kondrate, Lenci.
4113.�� Ja divi iet pa mezu, tad nevajag iet ta, ka koks paliek star�pa, tad
sanistas.
Z. Zobina, Burtnieki.
III. Sastapsana.
4114.�� Kad brauc uz pilsetu, tad pirmajam, ko satiek cela, jateic

dievpaligs; ja tas to sanem, tad pil�seta ies labi, ja ne, tad slikti.
K. Lielozols, Nica.
4115.�� Kad ved ko pardot uz pilsetu, tad pirmam, ko satiek ce�la, jadod
dievpaligs; ja tas to sa�nem, tad ies labi � ja ne, tad slikti.
Rerzins, Ropazi.
4116.�� Ja, no majas iziedams, satieci kadu cilveku, tad eji atpa�kal,
atsedies un pec tam vari no jauna iet un staigat, jo tad tev viss izdosies labi.
A. Kundzina, Talsi.
4117.�� Jo ku satyki uz cela ar luksim spainim, tad byus nalaime.
4118.�� Ja kaut kur iet un uz krustceliem kads paiet garam, tad gajiens bus
nelabveligs.
M. Hermakile, Ranka.
4119.�� Ja ejot pa celu kads aiz�iet garam pa labi, tad iet slikti, bet ja pa
kreisi, tad labi.
E. Zarina, Annenieki.
4120.�� Kad cela viri taisas cela, tad visas majas sievietes nosestas klusu sava
vieta, jo kad sieviete gadas cela preti, tad cela viram notiks kada nelaime. Bet ja
vi�rietis nak preti, tad bus laime.
A. Bilensteina rokraksts, Bauska, Zemite, Kandava, Aizdzire, Gramzda un Piltene.
4121.�� Ja no rita darisanas ejot uz cela pirmo satiek sievieti, tad to dienu
slikti ejot; ja virieti, tad labi. Tomer ir iznemumi, ta, piem., seviski labi
izdodoties, ja pirmo sa�tiekot zidieti.
J. Jirgensons, Skibe.
4122.�� Ja no rita satiek pirmo sievieti, tad iet visu dienu slikti, ja
virieti, tad iet labi.
I123. Ja cela dodoties satiek sievieti, iet nelaimigi, ja virieti � laimigi.
K. Lideka, Meirani.
4 IV I Kad pelna brauc sieviete iii� pretim nak sieviete, tad nelai�me; ja
virietis, tad laime.
,1. Mennika, Ainazi.
�II l?r>. Ja virietis cela pirmo sa�liek virieti, tad sagaidama nelaime.
li. Berzina, Suntazi.
�I120. Ja virietis cela pirmo sa- lirk sievieti, tad sagaidama laime.
E. Berzina, Suntazi.
4127.�� Ja sieviete cela pirmo sa�tiek virieti, tad tai sagaidama lai�me.
4128.�� Ja sieviete cela pirmo sa�tiek sievieti, tad sagaidama nelai�me.
4129.�� Ja iet uz lauku un virie�tis nak preti, tad bus laime, sevis�ki vel, ja
vins ko nes. Ja sieviete gadas preti, tad laimes nebus. Tur�preti bus liela laime,
ja preti nak gruta sieviete.
A. Bilensteina rokraksts, Valka.
4130.�� Ja izejot no majas satiek virieti ar kaut ko roka, tad tai diena
sagaidama vislabaka izdosa�nas, ja bez neka � ari diezgan la�bi. Bet ja sievieti
satiek ar kadu sainiti roka, tad diezgan laba diena sagaidama, ja bez neka � slikti
vien bus.
E. Vevere, Zeltini.
4131.�� Kad cela satiek sievu tuk�sam rokam, tad nelaime gaidama; kad pilnam
rokam, tad laime gai�dama.
A. L.-Puskaitis.
4132.�� Ja kads nak ar pilnu ro�ku, tad bus laba laime, lai tas bu�tu virietis
jeb sieviete, bet vislai- mlgaki ir, ja brauceju satiek pir�mo ar pilnu vezumu.
K. Bika, Gaujiena.
4133.�� Ja nakot pretim sieviete ar kaut ko roka, tad esot laime.
4134.�� Ja, izejot no majas, sa�tiek sievieti ar kadu nesamo, tad bus laime.
P. Zeltina, Riga.
4135.�� Ja no majas izejot satiek sievu ar tuksu grozu vai udens spainiem,
tad gadisies kadas ne�patiksanas.
Dzintarkalns, Talsi.
4136.�� Ja satiek pirmo pretim naceju sievieti ar pilnu grozu, tad bus
laime.
I. Mikelsone, Valmiera.
4137.�� Ja ejot jeb braucot pirmo satiek ar pilnam rokam jeb vezu�mu, tad labi
izdosies, ja tuksa, tad slikti.
E. Lacis, Tirza.
4138.�� Ja kaut kur ejot nak preti sieviete, vai virietis tuksam rokam, tad
gajiens neizdosies.
V. Saulite, Malpils
4139.�� Ja satiek pirmo pretim naceju sievieti ar pilnu kurvi, tad laime.
B. Indriksons, Renceni.
4140.�� Ja cela satiek sievieti ar nesamo, tad gajiens izdosies.
A. Bisa, Renceni.
4141.�� Kad [Briezu Peteris], pa celu iedams, kadu vecu sievu sa- tike, tad
jau vairs nedrikstejis ta�lak iet.
Latv. gada gramata, 1789. 132.
4142.�� Kad izbraucot babu dur�vis satiek, tad tas neesot labi.
G. F. Stenders, Kurzeme.
4143.�� Kad isi kur cela un pyrmu pretimguojeju satiksi babu, va�jag it
atpakal; jo isi uz prisku, tad nasalubs.
P. Rubvns, Varkava.
4144.�� Ja ejot pretim pirma nak sieviete, tad nebus laimes.
4145.�� Kad sievieti satiek pirmo cela, cels neizdosies.
4146.�� Ja ejot pirmo cela satiek sievieti, tad nelaimigi iet.
S. Kazoka, Lubana.
4147.�� Kad iet un satiek sievu ejam pretim, tad bus tukss gajiens.
J. Kikuts, Nica.
4148.�� Ja, izejot no majam uz darisanam vai darbu, vai ari iz�ejot pirmo
reizi no rita ara, satiek sievieti, tad ta ir zime uz neizdo�sanos.
4149.�� Kad, izejot no majas, pir�ma preti nak sieviete, bus nelaime.
J. A. Jansons, Lugazi.
4150.�� Ja, kaut ko pirkt ejot, pirma preti skrien sieviete, pir�kums, ja
tas dzivs, � noniks; ja nedzivs, tad parmaksas.
J. A. Jansons, Rigas Jurmala.
4151.�� Ja kadam pa celu brau�cot, sieviete pariet skersam par ce�lu, tad
tam ir gaidama lielaka ne�laime, neka kad sieviete nak taisni preti.
E. Zommere, Rauna.
4152.�� Ja satiek sievu ar tuk�siem spainiem, tad gaidama nelai�me.
J. Kikuts, Nica.
4153.�� Ja cela satiek pirmo sie�vieti ar tuksam rokam, tad no�doms

neizdosies; bet ja sievietei rokas ir kads nesamais, tad izdo�sies.
A. Vaskis, Tukums.
4154.�� Ja brauc pretim pirmais cilveks ar vezumu, tad laime, un jo lielaks

vezums, jo lielaka laime.
M. Eglite, Valka.
4155.�� Ja nakot piedzeris cilveks pretim, tad ari esot laime.
4156.�� Ja pirmo, kur ejot, satie�kot macitaju, tad busot nelaime jeb
neizdosanas.
E. Abole, Vijciems.
4157.�� Ja cela sastop macitaju, vai ari zaki, tad katra zina notiek kada
nelaime.
L. Lauva, Lubana.
4158.�� Ja kads dodas kada ce�lojuma, un vins grib zinat, ka vi�nam celojums
izdosies, tad tas at�karajas no ta, ko vins pirmo cela satiks: virieti jeb
sievieti. Ja sa�tiks virieti, tas nozime, ka vinam izdosies labi (virietis vienmer
ja�laiz garam pa labai rokai), ja sie�vieti, tad vinam ies slikti (sieviete jalaiz
garam pa kreisai rokai).
K. Corbiks, Serene.
4159.�� Ja kadu lielaku celu uz�sakot pirmo sastop sievieti vai bal�ku vedejus,
sagaidamas neveik�smes.
K. Kaufmanis, Lieljumprava.
4160.�� Ja cela sastop virieti, tad esot laime, bet ja zidu jeb sievieti, tad
neesot.
G. Pols, Staburags.
4161.�� Ja par celu pariet sie�viete skersam pari, tad bus kada nelaime, ja
virietis � laime.
4162.�� Ja ejot satiek pirmo cela sievieti, tad ir paredzama kada ne�laime. Bet
ja grib lai nelaime ne�notiktu, tad jaatiet tris soli atpa�kal un tris reizes
janosplaujas.
A. Braka, Meirani.
4163.�� Ja no majas izejot satiek pirmo sievieti, tad bus nelaime, ja

virieti � laime.
4164.�� Ja cela dodoties pirmo satiek virieti, tad bus laime; ja

sie�vieti, tad nelaime.
[Sal. mednieks, sieviete.]
J. Simbruks, Bauska. P. S., Rauna. J. Rubenis, Ergli.
. 4165. Kad uz cela sastop vis�pirms sievieti, tad labak griezas at�pakal, jo nebus
laimes; bet ja sa�tiek virieti jeb vislabak zidu, tad bus laime.
4166.�� Cela ejot, ja satiek viris�ki, ipasi zidu ar bardu, tad laime; ja
sieviski, tad nelaime.
4167.�� Ja uz pilsetu vai tirgu braucot satiek zidu, tad bus laime.
J. A. Jansons.
4168.�� Ja agri rita pirmo satiek zidu, tad to dienu laimesies.
4169.�� Kad, uz pilsetu vai tirgu braucot, cela satiek zidu, tad bus laime.
M. Sikle, Nica.
4170.�� Kad, uz pilsetu braucot, pirmo satiek zidu, tad bus laime.
4171.�� Ja cela sastop zidu, tad viss labi izdosies.
4172.�� Kad, izejot no majas, pir�mais preti nak vecs zids, � bus laime.
J. A. Jansons.
4173.�� Kad zidu satiek cela, tad laba laime.
4174.�� Ja pirmais pretimnacejs ir zids vai zidiete, tad liela lai�me.
4175.�� Ja kaut kur cela dodoties satiek pirmo cela zidu, tad sai die�na
viss loti labi izdosies.
A. Liepina, Lubana.
4176.�� Ja ejot pirmo cela satiek zidu, tad loti laimigi iet.
S. Kazoka, Lubana.
4177.�� Kad, uz pilsetu vai tirgu braucot, satiek zidu, tad bus laime.
K. Lielozols, Nica.
4178.�� Ja uz pilsetu braucot sa�tiek zidu, tad bus laime.
K. Lielozols, Nica.
4179.�� Ja braucot uz tirgu satik�si pirmo cela zidu, labi veiksies endele,
babu � slikti.
4180.�� Ka cylvaks agri nu reita da saulis izleiksonys izit nu satys un uz

cela sazatops ar zydu, itei pizimej, ka tys cylvaks ti, kur jis it, vysus apgudreis
un byus cisi priceigs sova dareisona.
V. Podis, Rezekne.
4181.�� Sastapties ar zidu, nozi�me sliktas izredzes.
P. Jaunzemis, Nica.
4182.�� Ja, ejot pa celu, pirmo satiek zidu vai ciganu, tad nodo�matais
darbs izdosies sekmigi.
4183.�� Ja cela pirmo sastop sie�vieti, tad nebus laimes. Lai nelai�mi noverstu,
tad tris reizes jano�splaujas, cita gadijuma ari ar krei�so kaju jamet krusts
atpakal.
A. Upinane, Jaungulbene.
4184.�� Ja iziet no majas un cela pirmo satiek sievieti, tad jagriezas atpakal,
jo citadi notiek kada ne�laime.
J. A. Jansons, Olaini-.
4185.�� Ja cela pirmo satiek sie�vieti, tad slikti klasies; tapec va�jaga tris
reizes apgriezties un no�splauties.
4186.�� Ja no rita satiek pirmo sievieti, tad vajag nosplauties par kreiso plecu,
citadi notiek nelaime.
4187.�� Ja cela satiek sievieti � bus nelaime. Lai no tas izbegtu � jaklanas uz
visam debess pu�sem.
A. Vigrante, Jaunpiebalga.
4188.�� Ja pretimnaceja esot sieviete, tad lai sargoties, ja nema�kot rikoties:

drizuma tad tani pa�sa diena notiekot kadas nepatik�sanas. Cita lidzekla nelaimi
no�verst neesot, ka tikai vajagot par�splaut par kreiso plecu.
A. Skuja, Malupe.
4189.�� Ja kaut kur ejot uz cela pirmo satiekot sievieti, tad tas no�zimejot
nelaimi, bet vajagot trijus solus atpakal atkapties un tris rei�zes nosplaudities,
tad tas nelaimes vairs neesot.
E. Abole, Vijciems.
265
Ce/osana
4190.�� Ja kaut kur brauc vai iet un nak preti sieviete, tad no�
tiks kaut kada nelaime. Lai to noverstu, vajagot uz to pusi no�splauties, tad nekas
nenotiks.
4191.�� Kad viriesam kadas dari�sanas kur jaiet un tas pirmo sa�stop sievieti,
tad tam talak nav ja�iet, jo pats nelabais todien tam ne�dos mieru (tad
nelaimesies). Tada atgadijuma vajaga tris reizes no�splaut, tad viss atkal
laimesies.
O. Freimane, Jaunrumba. K.
4192.�� Ja satiek sievu pirmo reiz uz cela, tad vajagot tris reiz nosplauties un
teikt: �Nebija, ne�redzeju."
F. Parups, Zante.
4193.�� Kod agri nu reita zemniks, vai kaids nebejs struodniks izit nu ustobys
uora, it uz dorbu, un vyspyrmuok idoms pa celi, jis sazatuop ar buobu, itei
sazatiksonu vaciji lauds skaita cisi par nalobu sazatiksonu. Tam cylvakam dorbs
kreit nu ruku, nu kuris pusis jis suoks struoduot un struoduoj, bet galu gola
sapustej un pecuok nazyna, kai ju paprovet. Tai ka jam tei dina ir pavysam na-
laimeiga, jis nanupelnes del sevis, a kai vaciji lauds un buzi runuoj: jis
struoduoj del corta. Tod ku da- ret: Taidam cylvakam vajag vyspyrmuok, ka
sazatopi ar buobu nu reizis nusplaut treis reizis un it tur, kur tev vajag. A ka
atisi uz dorba, vajag vyspyrmuok izlit uz ru�ku yudina un numozguot treis rei�zis
sovu muti. A pecuok apslau- ceit muti ar pierdukni sova krakla. Tulaik izlit tu
yudini un nusplaut uz tuos vitys, kur izleji tu yudeni, a pecuok suokt struoduot,
tod tev nikaidys nalaimis pi tova dorba nikod nabyus, tu laimeigi atstruoduosi tu
dinu un atisi uz sa�tu.
V. Podis, Silajani.
4194.�� Ja no majam izejot sa�tiek sievieti, tad ta ir nelaime, tad vajadzigs

tris solus atpakal kap�ties, jo tad nelaime nenotiek.
4195.�� Ja ejot satiek pirmo sie�vieti, tad lai gajiens nebutu nelai�migs, vajaga
kapties tris soli atpa�kal, splaut zeme un aizmest kru�stu.
4196.�� Ja nak preti pirma sie�viete, tad jaapgriezas tris reizes dienvidziemelu
virziena rinki un janosplaujas, tad bus laime.
4197.�� Ja cela satiek pirmo sie�vieti, tad tas ir uz neveiksmi; bet ja to palaiz
gaj-am gar labo roku, tad nekadas nelaimes nebus.
A. Salmans, Balvi.
4198.�� Ja ejot sieviete ar nesiem par celu pariet, bus neizdosanas.
V. Runika, Skujene.
4199.�� Ja cela viriem pariet par celu jeb nak preti kada sieviete, tad tai
gaitai nebus laimes. Ne�laime ir lielaka, ja sieviete ir veca un vina pariet
skersam par celu. Katrs gajejs baidas no tadas satik�sanas, bet ja tomer ta notiek,
tad tas griezas atpakal, atsestas kadu bridi un tad tik uzsak savu celu.
A. Bilensteina rokraksts, Sal�dus, Jaunplatone, Kazdanga un Lubana.
4200.�� Ja uz cela pirmo pretim�naceju satiek sievieti, tad esot ne�laime. Lai
nelaimi noverstu, ce�pure jaapgriez otradi.
4201.�� Ja cela dodoties satiek sievieti, tad jaapgriezas tris reizes rinki,
lai labi iet.
K. Lideka, Meirani.
4202.�� Ja ejot cela pirmo satiek virieti, tad laimigi ies.
S. Kazoka, Lubana.
4203.�� Ja iet un satiek viru ar zirgu pasu pirmo, tad bus laime.
J. Kikuts, Nica.
4204.�� Ja no rita pirmo satiek brauceju ar vezumu, jeb kajnieku ar paku,

tad visu dienu ies laimigi.
E. Jepe, Palsmane.
4205.�� Ja satiek cela cilveku ar nastu, tad�ir laime, un ja satiek bez

nastas, tad nelaime.
I. Liberte, Rembate.
4206.�� Ja kads iet pie otra ko pirkt jeb aiznemties un preti nak cilveks ar
tuksam rokam jeb tuk�siem vagiem, tad gajiens jeb brau�ciens bus par velti.
4207.�� Ja gajejs satiek cela otru cilveku, kas kaut ko nes, tad bus laime;
ja vins satiek otru tuksam rokam, tad bus nelaime.
J. Biksa, Daugmale.
4208.�� Ja kaut kur ejot redz, ka svess cilveks pariet krustim pari celam,
tad nebus laimes.
4209.�� Ja paris cilveku no rita pariet pa prieksu par celu, tad ne�laime.
A. Smilga, Gaiki.
4210.�� Ja virietis pariet krustis celu, tad kaut ko atrod.
K. Lielozols, Nica.
4211.�� Ka tu ej nakti pa celu un tev pazaruoda ocus pazeistams nabasniks,

itei jau nav labi, sorgis nu kuo nebejs smertis.
V. Podis, Rezekne.
4212.�� Kod cylvaks it un sasatiks utru cylvaku, un jis ruodas bez golvys, tod itei
pizimej, ka jis dreizi miers zeme.
V. Podis, Rezekne.
4213.�� Ja kaut kur brauc vai iet, un par celu parskrien meza zvers, tad vairs uz
to vietu nekad neies vai nebrauks.
E. Poriete, Lubana.
4214.�� Ja kads kustonis pariet krustis celu, ta esot nelaime.
M. Valts, Nica.
4215.�� Ja netalu no majas kads kustonis pariet skersam par celu, tad gadisies
kada nelaime prieksa. Ja kustonis iet no kreisas uz labo pusi, tad vel nekas; bet
ja tas iet no labas uz kreiso pusi, tad laime pagalam.
A. Rilensteina rokraksts, Rlidiene un Piltene.
4216.�� Ja braucot kads cetrka�jainais parskrien par celu no labas uz kreiso

pusi, tad braucejs piedzi�vos kadu nelaimi vai neizdevibu; bet ja parskrien no
kreisas uz labo pusi, tad bus laime.
4217.�� Kad tiem viens kakis, suns jeb cuka cela preti nak . .., tad tie tudalin
saka: �Lai tevi Kris�tus sodi!"
Lenca sprediku gramata, 1764, 128.
4218.�� Ja kakis par celu par�skrien, tad cela bus nelaime.
4219.�� Ja ciema ejot cela sastop kaki, tad saka, ka � balkis aizvilkts
cela", un tic, ka ciema gajiens ir veltigs, jo majas vajadziga nesa�staps.
A. Plaudis, Kosa.
4220.�� Kad taisas kur iet, bet ne�aiziet, tad esot kakis parvilcis bal�ki
par celu.
4221.�� Kad kakis par celu par�skrien, labak griezies atpakal � nekas
neizdosies.
4222.�� Ja melns kakis parskrien par celu, tad cels neizdodas.
M. Kalnina, Riga.
4223.�� Ja melns kakis parskrien par celu, � bus nelaime.
4224.�� Ja melns kakis parskrien pari celam un tulit tur iet pats, tad notiek
nelaime.
A. Rozentale, 73 g. veca, Jaunauce.
4225.�� Ja parskrien par celu melns kakis, tad jaatkapjas devini soli
atpakal un tad tikai jaiet talak, vai atkal laut citam pariet pari, kur kakis
skrejis, lai nelaime notiek pargajejam.
4226.�� Ja melns kakis parskrien par celu, tad bus nelaime, bet ja par celu
parskrien raibs kakis, tad nelaime bus uz pusi mazaka.
T. Kenga, Jelgava.
4227.�� Ja par celu parskrien tumss kakis, tad bus nelaime. Ja gaiss �
laime.
4228.�� Ja par celu parskrien balts kakis, tad gaidama laime.
Z. Ozolina, Dole.
4229.�� Ja balts kakis parskrien par celu, tad bus prieki, laba lai�me.
K. Grantins, Krustpils.
4230.�� Ja, pa celu braucot, ierau�ga, ka kakis parskrien par celu, tad nebus
laimes. Kaki jarauga at�dzit atpakal, vai tam jauzsit ar pa�tagu, tad nekas
nekaites.
4231.�� Ja kakis parskrien parce�lu, tad jarauga to atdzit atpakal vai uzsist ar
patagu, tad nekas launs nenotiks.
J. A. Jansons.
4232.�� Ejot pa celu, ja kakis par�skrien krusteniski pari, tad notiek kada
nelaime; lai so nelaimi no�verstu, tad jaapgriezas tris reizes uz labo pusi.
G. Karlsone, Talsi.
4233.�� Ja kakis parskrien par ce�lu, tad notiek kada nelaime, bet ja tris reiz
apgriezas uz rinki, tad ne�kada nelaime vairs nenotiek.
4234.�� Ja ejot pa celu parskrien par celu runcis, tad jaiet tris soli atpakal un
tris reizes janosplaujas.
K. Freimane, Talsi.
4235.�� Kad kakis parskrien par celu, tad tris reizes janosplaujas un jaapgriezas
rinki.
4236.�� Ja iet pa celu un par�skrien kakis par celu, tad gaidama nelaime; tadel
jaiet tris soli atpa�kal, tad nelaime bus noversta.
A. Mednis, Skrunda.
4237.�� Ja parskrien par celu ka�kis, tad jaapgriezas pasam 3 rei�zes rinki,
citadi notiek kada ne�laime.
4238.�� Ja kakis par celu par�skrien, ta ir slikta zime. Tad tris reizes
janosplaujas, lai tas balkis no cela noveltos.
A. Vaskis, Tukums.
4239.�� Ja kakis parskrien par ce�lu no labas puses, tad bus kada nelaime, ja no
kreisas � laime. [Sal. kakis.]
4240.�� Ja kakis parskrien par celu no kreisas uz labo pusi, tad to dienu slikti
klajas, ja no labas puses uz kreiso, tad labi klajas.
4241.�� Kad kakis parskrien par celu no kreisas uz labo pusi, tad tai diena tam
cilvekam ies labi, bet ja kakis parskrien no labas uz kreiso pusi, tad ies slikti.
A. Rozenberga, Vecpiebalga.
4242.�� Kad kakis parskrien par celu no labas uz kreiso pusi, tad bus laime, bet
ja otradi, tad bus nelaime.
L. Aizupe.
4243.�� Ja kakis parskrej par ce�lu no kreisas uz labo pusi, tad bus laime, ja no
labo uz kreiso, tad nelaime.
M. Ininberge, Riga.
4244.�� Ja pa celu ejot kakis par�skrien no kreisas uz labo pusi, tad busot laime,
bet ja no labas uz kreiso pusi, tad nelaime.
4245.�� Kad ejot parskrien celam pari no labas uz kreiso pusi ka�kis, tad bus
laimigs cels.
4246.�� Kad ejot parskrien celam pari no kreisas uz labo pusi kakis, tad bus
nelaimigs cels.
4247.�� Ja kakis parskrien par celu, bet tudal atkal atskrien atpa�kal, tad
nekada nelaime nenotiks.
4248.�� Vaciji laudis stuosta, ka izisi nu ustobys uora, dumoj kaut kur it, vai
uz misteni pa kaut kai- dam dareisonuom, vai kaut kur pi sabra, un kod izisi nu
ustobys uora un redzeisi, ka tev pretim par celim puorskrin kacs, tod jau va�ciji
lauds runoj: �Itys nav labi, tevi gaida Iela napatiksona vai nalaimja". Tod ku
dareit itam cylvakam? Vajag vys pyrmuok treis reizis nu- splautis uz tuos vitys,
kur puor- skreja kacs, un napazagrizdams at�pakal un tulaik vel treis reizis nu-
splaut, un it tur, kur tev vajag. Vairuok nikaidys nalaimis tev ne�var byut, tu
laimeigi tiksi tur, kur tev vajag.
V. Podis, Silajani.
4249.�� Ja kakis vai zakis par�skrien par celu � nebus laime, bet ja tos var
atdzit atpakal, tad ne�laime noversta.
4250.�� Kad uzsakot celosanu kads sastop zaki, kas par celu skrien, jeb redz
kraukli pretim lai�zamies vai ari satiek kadu sievu, kas preti nak, tad to dienu
vinam nekas labs neizdosies.
P. Einhorns, 1627. g.
4251.�� Kad kakis par celu tek, tad tas neesot labi.
269
Ce/osana
4252.�� Ja zakis parskrien par ce�lu, tad ta ir launa zime.
A. Bilensteina rokraksts, Kandava, Aizdzire, Zemite, Dobele, Lielauce, Riga.
4253.�� Ja pirmais, ko cela satiek, ir zakis, tad nebus cela laimes.
A. Bilensteina rokraksts, Zalenieki.
4254.�� Ja zakis par celu parskrejot, tad tai diena nelaimejoties.
F. Parups, Zante.
4255.�� Ja braucot zakis par celu parskrien, tad bus kada nelaime.
4256.�� Ja zakis par celu par�skrien, cela sagaidamas nepatiksa�nas.
K. Corbiks, Tukums.
4257.�� Ka kaut kur iet vai brauc un ja zakis parskrien par celu, tad izjuk
cilveka velesanas.
J. Kasparovics, Skrunda.
4258.�� Ja celam parskrej pari za�kis, tad tai vieta japagriez mugura, lai
nenotiek nelaime.
4259.�� Kad brauc no majam ara un zakis parskrien par celu, ja�griez atpakal,
jo citadi cela notiks kada nelaime.
4260.�� Ja zakis parskrien par ce�lu, tad bus no ka jasargajas; lai nenotiktu
nekada nelaime, tad tur jamet tris reiz kuleni. [Sal. zakis.]
4261.�� Ja ejot pari celam par�skrien zakis, tad bus uztraukums.
4262.�� Ja ejot zakis parskrien skersam par celu, tad pa to celu iet beidzamo
reizi.
E. Lacis, Tirza.
4263.�� Ja ejot pa celu zakis par�skrien pari, tad gajejs vairs pa so celu sava
muza neies.
A. Bauers, Ramka.
4264.�� Kod zemniks brauc par mezu un par celi jam pretim pour- skris zakis, tod
vysada zini zem- nikam byus nalaimja, jam nukriss nu rotu skrytuli vai nozajiugs
zyrgs.
V. Podis, Rezekne.
4265.�� Ja ejot diviem cilvekiem kopa par celu parskrien zakis vai vavere, tad
otrreiz kopa pa to pasu celu vini neies.
4266.�� Ja ejot pa celu, gajejam pa prieksu, par celu parskrien za�kis vai vavere,
tad tam gajejam neies labi.
4267.� Kad par celu parskrien ve�sels paris zaku, tad bus nelaime.
A. Aizsils, Zilupe.
4268.�� Ja zakis parskrien celam pari no labas uz kreiso pusi, tad neesot laime,
uz kurieni dodas.
G. Pols, Staburags.
4269.�� Kod cylvaks it pa celu un jam pretim skrin zakis, itei pizi�mej tam
cylvakam celi Ielu nalaimi. Bet kab sprukt nu ituos nalaimis, tys cylvaks lai
treis reizis uz vitys apsagrlzas un taipat nu- splaun treis reizis un it tuoluok.
Vyss byus jam laimeigi, bet tys za�kis tu nalaimi cylvaka atrass uz sovys golvys.
V. Podis, Rezekne.
4270.�� Ja, pa celu ejot, ierauga zaki, tad janotupstas, lai butu laba laime.
A. L.-Puskaitis.
4271.�� Ja pa celu ejot ierauga zaki, tad janorupstas, lai butu la�ba laime.
Berzins, Ropazi.
4272.�� Ja ejot ierauga zaki, tad janotupas, lai butu laime.
J. A. Jansons.
4273.�� Kad kadu darisanu del kur jaiet un zakis vai vavere par�skrien par celu,
tad gajejam ja�griezas atpakal, jo tad nelaime gaidama.
4274.�� Ja par celu parskrien za�kis vai kakis, tad cela labi neizdo�sies. [Sal.
kakis, zakis.]
4275.�� Ja vavere vai zakis par�skrien par celu no kreisas uz labo pusi, tad bus
nelaime, >ja no labas uz kreiso, tad bus laime.
P. Kartupele, Smiltene.
4276.�� Ja ejot pa celu parskrej zakis no labas puses uz kreiso, tad ies slikti;
bet ja tas parskrej no kreisas uz labo, tad klasies labi.
4277.�� Ja zakis parskrien par ce�lu no labas uz kreiso pusi, tad bus nelaime; bet
ja otradi, tad laime.
M. Drinke, Ranka.
4278.�� Ja no rita prieksa par ce�lu parskrien zakis no kreisas uz labo pusi, tad
tai diena slikti kla�joties; ja parskrien no labas puses uz kreiso, tad labi.
4279.�� Ja zakis par celu par�skrien no kreisas uz labo pusi, ir bez

nozimes, otradi nozime sliktu.
4280.�� Ja vavere parskrien par celu, tad bus ugunsgreks.
4281.�� Ka cylvaks kaut kur it vai brauc un jam par celu puorskrin vuovere,
itei pizimej lilu nalaimi celi.
V. Podis, Rezekne.
4282.�� Ja vavere par celu par�skrien, tad bus nelaime. Bet vaja�ga tris
reizes rinki apgriezties un nosplauties, tad nebus nekas.
4283.�� Ja vavere parskrien celam pari uz ciemu ejot, tad ciema neies labi.
L. Pogule, Gatarta.
4284.�� Ja redz vaveri parskrejot par celu, tad pa so celu vairs ne�kad nebus
jaiet.
A. Bauers, Ranka.
4285.�� Kad vavere parskrien par celu, tad bus laime.
V. Pavare, Iecava.
4286.�� Kad parskrienot vavere pari celam, tad cela esot laime.
E. Kreiobergs, Skrunda.
4287.�� Ja vavere parskrien par celu uz labo pusi, tad celiniekam ies slikti,
bet ja uz kreiso, gaidama laba izdosanas.
V. Baltais, Lubana.
4288.�� Citi, kad uz celu viksas un vilku ierauga, doma, ka laimigi pa celu
izstaigas. [Sal. vilks.]
4289.�� Ja par celu parskrien vilks, tad bus laime.
T. Kenga, Jelgava.
4290.�� Klausu laikos, kad gajusi muiza, ja cela satikusi vilku, tad labi, ja
cilveku � slikti.
V. Mikelans, Asare.
4291.�� Ja zakis par celu krustis iztek, tas esot slikti, bet ja vilks, tas
esot labi.
4292.�� Ja izejot no majas, pirmo cela sastop suni, tad nodomatais izdosies; ja
sastop lapsu, ta priek�sa bus nelaime, vai pat nave.
A. Vaskis, Tukums.
4293.�� Ka suns, kod tu kaut kur izej nu ustobys, it pa sovim darei- sonam un
jis tev puorskris par ce�li, to tu lobuok tu dinu pavysam naej, par tu, ka vari
dabuot Ielu napatiksonu.
V. Podis, Rezekne.
4294.�� Kad cuka pariet krustis celu, tad nelaime.
K. Lielozols, Nica.
4295.�� Ja izejot no majas, ierau�gi kraukli vai stirnu, tad esi dross, jo
soreiz tev bus laime.
J. Ceplenieks. Austrums, 1889. 1195.
4296.�� Kad stirna parskrej par celu, tad laimejas.
K. Lielozols, Nica.
4297.�� Ja lapsa pa celu skrien, tad neveicas.
M. Irbe, Maliena.
4298.�� Ja, no majam ara ejot, uz cela stav vai par celu pariet vista, tad
nebus laimes.
J. A. Jansons.
4299.�� Ja varde parlec par celu, tad cels bus aizkrustots.
M. Kerkuma, Riga.
4300.�� Ja ejot par krustceliem pa prieksu parskrien balodis, tad jau�nam gaidama
vestule, bet vecam asaras.
A. Osa, Lubana.
4301.�� Ja celojot redz zagatu, za�ki vai kaki, tad laimes maz; bet ja ierauga
kraukli vai stirnu, tad cels izdosies laimigi.
J. Ceplenieks. Austrums, 1889.
1195.
4302.�� Kad pa celu ejot kads brauc pretim un zirgs zviedz, tad vajaga tris reizes
iesplaut sauja un roku iebazt azote. Tad esot laime.
L. Zagata, Jelgava.
4303.�� Ka isi pa celu un saza- topsi ar pazeistamu cylvaku, un ju napazeisi,

itei pizimej, ka tys cylvaks, kufu tu napazini, dreizi byus boguots.
V. Podis, Rezekne.
4304.�� Kad uz celu, pa kupu iet, vai pa celam gadas redzet skalus vai kocinus,
kupi krusteniski salikti, tad liela nelaime, vai nave rados.
M. Auzina, Riga.
4305.�� Kod cylvaks sazataisejs kaut kur it pi pazeistamu, un kod jis jau it,
celi jam ausis suoks zvanet, itei pizimej, ka jis ti, kur It pi pazeistamu vai pi
radiniku, dabuos nalobu zini un jam tiks lels kauns.
V. Podis, Rezekne.
4306.�� Ja ejot uz kadu svarigu da�risanu cela paklup, tad neveiksies labi.
4307.�� Ja ejot kaut kur pa celu jaklup, tad gajiena merkis neizdo�sies.
4308.�� Ka izisi nu satys, kaut kur celi, un nagribadams ar vinu kuoji

pakrissi, itej pizimej tev nalaimi celi. Lobuok tu dinu grlzis atpakal un sed sata,
uz reita nujlsi, kur tev vajag.
V. Podis, Rezekne.
4309.�� Ja ejot nodauza labo kaju, tad gajiens bus nelaimigs.
4310.�� Ja kaut kur ejot nodauza labo kaju, tad nodoms neizdosies.
K. Bisa, Renceni.
4311.�� Ja kada nodomata cela kaut kas saplist, vai salust, tad tas ir uz
laimigu izdosanos.
4312.�� Ja braucot rati apgazas uz kreiso pusi, tad ies labi.

4313.�� Ja braucot rati apgazas uz labo pusi, tad ies slikti.
4314.�� Ja uz cela ejot nokrit uz kreiso pusi, tad ies labi.
4315.�� Ja uz cela ejot nokrit uz labiem saniem, tad slikti ies.
4316.�� Kad cela ejot atritinas kaju saitina, tad slikta laime.
R. Rerzins, Dzukste.
IV. Celosana sakara ar laimi.
4317.�� Diviem kopa ejot pa celu nedrikst kadu izlaist caur vidu cau�ri, tad
tas vinu laimi panem. [Sal. misana.]
4318.�� Vairakiem pazistamiem ko�pa ejot, nevajaga laist iziet cauri kadam
svesam, jo tad tas panem visu laimi lidz.
4319.�� Pa celu ejot, ja kads izskir divus pretim nacejus, tad tie sa- strldas.
L. Strute, Skibe.
4320.�� Ja divi iet pa ielu un tre�sais viniem iziet cauri, tad tie divi
sakildosies.
L. Berzina, Riga.
4321.�� Cela gajejam iet lidz pa labo pusi celam Laime, pa kreiso pusi
Nelaime. Tapec vajaga celojot mizt tikai kreisaja puse Nelaimei virsu, bet tik ne
labaja, kur Laime iet lidz, tad cels izdosies laimigi. [Sal. misana.]
4322.�� Laudis doma, ka velns iet cilvekam pa kreisi, bet engelis pa labi.
Tapec nedrikst splaut pa labi uz engela, bet ir jasplauj tikai pa kreisi uz velna.
V. Juonus, Pustina.
4323.�� Pa celu braucot, ejot laba puse nemiezn.
K. Jansons, Plani.
4324.�� Pa celu ejot, nevajag nekad mizt laba puse, jo tad apmiz savu laimi.
4325.�� Pa celu ejot, nevajaga splaut uz labo pusi, jo tad aizsplauj Laimei
acis.
M. Pelece, Cirsti.
18
4326.�� Kad vecus celus iznicina, tad pie majas lopiem nav nekadas laimes.
4327.�� Ja kads saimnieks izar vecu celu, kas gajis pa vina zemi, tad izputes
vina saimnieciba.
I. Apkalns, Koknese.
4328.�� Kas celus un ezas uzple�sis, tas driz miris. Ta ir saprotama ari
paruna: �Kas celu af, tas badu ar."
P. Plavinskis, Serpils.
4329.�� Kas uz celina miez, tas sa�vu godu apmiez.
E. Laime, Kalsnava.
4330.�� Uz celina nedrikst mist, aizmiez Laimitei acis.
A. Mednis, Limbazi.
4331.�� Ja skaidas uz cela kruste�niski, tad bus nelaime.
A. Aizsils, Lubana.
4332.�� Ja nakti iet pa cela kreiso pusi, tad radas spoki, jaiet pa labo.
V. Amolina, Olaine.
4333.�� Ja nakti iet pa cela kreiso pusi, tad radoties spoki, bet ja gar labo,
tad � ne.
M. Dambe, Ozoli.
4334.�� Celam jaiet pa kreiso pusi: pa labo iet cilveka Laime.
4335.�� Ejot pa celu, nedrikst pa labo pusi nosplauties, tad var Lai�mei acis
piesplaut. [Sal. celosana.]
M. Poriete, Evele.
4336.�� Kad nosplaujas pa kreisi celam, tad aizsplauj laimei acis; kad
nosplaujas pa labi celam, tad aiz�splauj nelaimei acis.
4337.�� Pa celu ejot nevajaga at�pakal skatities, tad velns rauj.
4338.�� Ja uz celina ir kads zaga�rins, nedrikst tam kapt pari � samin Laimi.
V. Celosana sakara ar laiku.
4339.�� Kad ziema celus pieputina ar kalnu, tad sausa vasara; kad pa�liek ar
iedobu, tad slapja vasara.
4340.�� Ja celini pavasari izkust ar bedri, tad esot graudu gads.
4341.�� Ja pavasari cela vidus iz�kust paprieks neka cela malas, tad gaidama
slapja vasara, ja otradi, tad sausa.
4342.�� Ja ziemu celi izbraukti ar ieleju, tad labibu vajag set uz kal�ninu,
jo tad ta nenosliks.
4343.�� Kad ziema cels izbraukts ar gravi, tad kartupeli jadesta zema vieta,
jo paredzama sausa vasara.
4344.�� Kad pavasari, sniegam no�ejot, uz celiem sniegs augstaks ka gar malam,
tad gaidama slapja va�sara un zirni jasej uz kalniniem.
J. Rubenis, Ergli.
4345.�� Ja cels ir zemaks un gar malam sniegs augstaks, tad bus sausa vasara
un zirni jasej lejas.
J. Rubenis, Ergli.
4346.�� Ja kajcelins pavasari iz�kust vidu ar kalnu, tad zirni tai ga�da jasej
uz kalnina, ja ar leju, tad leja. Sejot pirma sauja jamet pret ziemeliem.
K. Jansons, Plani.
4347.�� Ja pavasari celam paprieksu nokust vidus, tad ir vidus sejamais
laiks labaks, ja malas, tad sakums un beigas.
K. Jansons, Plani.
4348.�� Ja pavasari cels nokust atraki neka parejais lauks, tad va�saras upes
bus maz udens; bet ja pirmais nokust lauks, tad upes bus daudz udens.
A. Mencis, Puikule.
4349.�� Ja viensanis pavasari celini maja kust, bus bagata vasara.
J. Jansons, Trikata.
4350.�� Ja pavasari pec sniega no�kusanas celi izrugusi, � sausa va�sara.
4351.�� Ja pavasari pec sniega no�kusanas celi tulin sausi, bus slapja vasara.
4352.�� Ja ziema uz ^neza cela re�dzamas nobirusas skujas, tad va�sara labs
miezu laiks.
V. Kinkeris, Lubana.
4353.�� Ja pavasari pa ratu risu (=rici) tek daudz udens, tad bus gayi lini.
A. Aizsils, Lubana.
CEPSANA.
4354.�� Ja cepumus nevar izcept ka grib un tie paliek jeli, tad dzim�tai
draud izirsana vai skirsanas.
P. Jaunzemis, Nica.
CEPURE.
4355.�� Kam cepure uz vienas auss noslukusi, tas driz apprecesies.
K. Jansons, Skulte.
4356.�� Kod puiss nuosoj capuri uz pakausa, itei pizimej, ka tys puiss ir
lels drasatuojs (palaidnis).
V. Podis, Rezekne.
4357.�� Kod puiss it un nuosuoj capuri nulaids uz acim un vieras zemi itei
pizimej, ka taids cylvaks ir pavysam nalobs un lels zaglis.
V. Podis, Rezekne.
4358.�� Ja izgaist cepure, tad sa�gaidama nepatiksana.
4359.�� Kad capure pazust, byus kaida nalaime.
4360.�� Ka cylvaks nugaisynuoj sovu capuri nu golvys un nazyna kur, itei

pizimej, ka jis nugaisynuos sovu pruotu un golu gola paliks par mulki.
V. Podis, Rezekne.
4361.�� Ka meita vai sivitja, idami pa celu, atrass puisa capuri, itei pi�zimej,
ka meita vai sivitja dreizi paliks griuta un radeis dalu, kuris byus nagudrs.
V. Podis, Rezekne.
4362.�� Kas savu cepuri uz rinka griez, tam galva sapes.

4363.�� Kad cepuri nonem no gal�vas, tad to nevajaga griezt uz rokas apkart,
citadi sap galva.
P. Zeltina, Riga.
4364.�� Ja roka turedams cepuri griez to rinki, tad sap galva.
E. Plavina, Aizkraukle.
4365.�� Cepuri nedrikst apkart griezt, tad cepures valkatajam gal�va reibst.
E. Laime, Tirza.
275
Ce/oSana � Cepure
18*
4366.�� Ja cepuri uz pirksta rinki griez, tad reibst galva.
J. Niedre, Dzukste.
4367.�� Nekulsti cepuri, tad sapes galva.
A. Smitens, Talsi.
4368.�� Cepuri nevajag skrubinat, tad sap galva.
M. Kalnina, Riga.
4369.�� Ja uz kada koka spieka griez cepuri, tad cepures ipasniekam sapes
galva.
B. Indriksone, Talsi.
4370.�� Cepuri nevajag uz galda likt, tad bus kilda maja.
P. Jaunzemis, Nica.
4371.�� Ja uz galda liek cepuri, tad izcelsies stridus. [Sal. atslega.]
4372.�� Nikod navajag likt capuri uz golda, itei ir nalabi, tu dlnu na-
mireigi tyma ustoba, it lomuosona un buorsona.
V. Podis, Rezekne.
4373.�� Cepuri nevajaga uz galda likt, jo tad kurmji cel zemi.
J. Rubenis, Ergli.
4374.�� Kad liksi cepuri uz galda, tad vienmer busi parada.
J. Rupjais, Asune.
4375.�� Cepuri nevajaga uz galda likt, tad naudas nav.
A. Zandere, Riga.
4376.�� Kad cepuri liek uz galda, tad bads nak maja.
V. Eglite, Seja.
4377.�� Ja uzliek jaunu cepuri jeb uzvelk jaunu meteli, tad dabus jau�nu
vietu.
P. S� Riga.
4378.�� Ja meita uzliek galva puisa cepuri, tad vina taja puisi iemilas.
H. Augstkalne, Ikskile.
Cepure sapni.
4379.�� Kad sapni uzliek sievietes cepuri, tad dabu galvas sapes.
P. S� Riga.
4380.�� Ja sapni uzliek jaunu ce�puri galva, tad dabu galvas sapes.
K. Jansons, Plani.
4381.�� Ja sapni lielu cepuri uzliek galva, tad galva sapes.
M. Zaube, Riga.
4382.�� Ja kas sapni pazaude ce�puri, tam gadisies nepatiksanas jeb ari tas
pazaudes savu godu un labu slavu.
K. Bika, Gaujiena.
CERINS.
4383.�� Sirinaju jeb Vaczemes karklu ziedu lapinas pa param � (iznemot,

zinams, parastas cetras lapinas) � nozime laimi, bet ne- pafi nelaimi.
K. Jansons, Plani.
4384.�� Kas cerenu zida atrun vairuok kai cetras zidlapinas puora, tad taids
atrodums ness laimi, bet napuors nalaimi.
4385.�� Cerinu ziedos medz meklet laimi un nelaimi. Ja atrod ziedu, kupam ir
vairak par 4 ziedlapinam, tad ta ir laime, bet ja mazak par 4, tad nelaime.
P. S� Rauna. K. Corbiks, Valgunde.
4386.�� .la atrod cerina ziedu ar vairak ka cetru ziedu lapinam, tad laime,
ja ar mazak � nelaime.
O. Darbins, Birzi.
^387. Kad pavasari cerinu zie�diem ir 6, 8, 10 lapinas, tad ta ir laime un .tadu
ziedinu vajaga pa�glabat.
I. Mennika, Ainazi.
4388.�� Ja cerinam atrod ziedinu ar tris lapinam, tad ta ir nelaime un to

vajag samit.
4389.�� Ja atrod ziedinu ar vairak par cetram lapinam, tad ta ir laime.
4390.�� Ja sierenei lapas skaitot atrod, ka to ir parskaitlis, tad tas notiek,

ko ir iedomajies.
4391.�� Ja pavasari daudz cerini zied, tad vasaru daudz siena.
4392.�� Ja cerinam daudz ziedu, tad nakosgad daudz bus miezu.
Ozolina, Taurene.
CETURTDIENA.
4393.�� Ceturtdiena un sestdiena jaiesak jauni darbi, tad tie labi iet uz
prieksu.
4394.�� Ceturtdienas vakara brau�kusi pec pura.
4395.�� Ceturtdienas vakaros virie�si likusi vienu sievieti uz bluka (un ari
otradi); apmetusi ap to valgu un vilkusi apkart ap istabu dziedada�mi Maras
dziesmas.
4396.�� Vispirms gavenu un sejas laika ceturtdienas cauru dienu bijis

aizliegts verpt, velaku tikai pa va�kariem. Ari spoles ausanai sinis dienas nebijis
brivu maja pie ratina spolet, bet bijis vai nu jaiet uz me�zu, vai jaspole ar
liceni, seviski tam nolukam taisitu riku.
J. Ansbergs, Evele. Etn. III, 1893, 124.
4397.�� Ceturtdien nav briv verpt, citadi velni zarku nesis ieksa.
4398.�� Ja ceturtdiena celinus slau�ka, brauks precinieki.
A. Gegere, Annenieki.
4399.�� Kas ceturtdiena nagus griez, tas iedzivosies manta.
A. Veiss, Penkule.
4400.�� Kas ceturtdiena griez na�gus, tas izpelnas laimi.
P. Ortmans, Nogale.
440T Ja ceturtdiena griez na�gus, tad uzsmaida laime.
4-102. Ja ceturtdien jaskauda, tas nozime, ka tieci aprunats.
A. Gulbe, Nogale.
4403.�� Ja ceturtdiena skauda, tik�si slavets.
A. Auzina, Jaunrauna.
4404.�� Ceturtdienas vakara gu�let ejot, jaliek kreisas kajas zeke zem
spilvena, tad redzes sapni sa�vu nakotni.
A. Podniece, Lubana.
4405.�� Ja ceturtdienas nakti gu�let ejot paliek apaks pagalvja krei�sas

kajas zeki, tad nakti sapni redz savu ligavaini.
A. Braka, Meirani.
Cerins � Ceturtdiena 277
4406.�� Ceturtdienas vakara gulet ejot ir jaizkemme mati un jaatstaj vala

nesapiti un gulet ejot ne ar-
vienu neruna, tad sapni var redzet savu nakosu ligavaini jeb ligavu.
A. Braka, Meirani.
4407.�� Ceturtdienas, t. i. bluku vakara jeb raganu nakts sapni vienmer

piepildas.
A. Liepina, Lubana.
4408.�� Ceturtdiena tiek saukta par Jupitera jeb Donara dienu, ka�del
rietumos tikusi tureta par pus- svetdienu. Sis dienas, seviski �piekta vakara"
svinesana parnakusi pie latviesiem no Vacijas.
P. s.
Mazas ceturtdienas.
4409.�� Par mazam ceturtdienam tiek sauktas ceturtdienas prieks lie�las

ceturtdienas. Pa sim dienam nav briv no meza zagarus parvest, citadi nakot cuskas
majas.
J. Niedre, Dzukste.
CFXIS.
4410.�� Trikatas apgabala majas kungu sauc par celi. Vijciema
Liel- .skripstam bijis liepa celis, kuj-u vins bapojis. To dabujis dzirdet
Tri�katas macitajs Zirnis, atbraucis pie Skripsta, panemis pirmais cirvi un
pavelejis liepu nocirst.
K. Jansons, Plani.
CERMES.
4411.�� Prieks cermem slimajam jauzsien uz nabas tabaka.
K. Jansons, Plani.
4412.�� Kad vemiens nak, tad cermes ir apmizuzas sirdi.
4413.�� Kad berns degunu knibe (knibina), tad vinam vedera ir cer�mes.
K. Jansons, Plani.
4414.�� Cermes aug, ja berni dzer salmu pienu (t. i. kad govis salmus ed).
K. Jansons, Plani.
4415.�� Cermes cilveka maga esot vajadzigas gremosanai.
4410. Bez cermem cilveks neva�rot iztikt, jo cermes vinam maga sagremojot ieesto
baribu.
P. S., Rauna.
4417.�� Neviens cilveks neesot bez cermem: katram esot sava no�likta dala
vedera. Tiklidz pediga cerme nobeidzoties, tad cilvekam ari jamirstot. [Sal. utis.l
4418.�� Cermju zales japerk no zida, kam liela barda.
K. Jansons, Plani.
4419.�� Cermju zales tris reiz ber�nam jaapnem ap galvu, tad vienu reiz
japiesit tam pie pakalas un tris skipsni jaiedod.
K. Jansons, Plani.
4420.�� Cermju zales jaed otrdie�nas un piektdienas veca menesi, tad lidz.
4421.�� Cermes dzivojot vedera kamola satinusas. Cermju zales ja�ed uz

menesa grozibam, tad cer�mes tinoties no kamola lauka un nakot ara.
E. Zommere, Rauna.
4422.�� Cermju zales jaed uz slieksna sedot veca menesi, lai cer�mes lauka
nak.
K. Jansons, Plani.
4423.�� Veca menesi cermem asie gali ir uz augsu.
K. Jansons, Plani.
1424. Cermju zales jadzer veca menesi, jo jauna menesi cermem galvas uz augsu un
tas var iznakt pa muti.
J. A. Jansons.
4425. Bernam, kam cermes, dod ieksa savaritus bisu-kreslinus. Dod ar cermju zales
ar medu.
1426. Melno rutku sula derot pret cermem.
K. Jansons, Plani.
4427.�� Cermes un citus tarpus var izdzit, dodot tejas veida izzave�tus,
smalki sagrieztus sipolus.
A. Aizsils, Lubana.
CIELAVA.
I. Cielava visparigi.
4428.�� Cielavina cita neka nezi�not, ka tik cirkstet un supoties. To vina

esot noskatijusies un noklau�sijusies no araja, kas esot supojies un tii arkls
cirkstejis uz tiruma ak�mentiniem.
Kf Skujins, Lielvircava.
4429.�� Cielava dzied: �Kucin, kucinl"
I. Johansone, Riga.
4430.�� Cielavas pa ziemu palie�kot Daugavas krastos.
4431.�� Veci laudis saka, kad cie�lava ierodoties, vina izspardot le�du, lai
ietu atraki ara. [Sal. starks.]
K. Lielozols, Nica.
4432.�� Pavasaros ledu izsperot cielavinas.
K. Lielozols, Nica.
4433.�� Kad pirmo reiz redz cie�lavinu, tad pec tris dienam Gauja iet ledus.
4434.�� Ja pavasari cielavinu pir�mo reiz redzot uz udens, tad na�kosa

vasara esot slapja.
II. Cielava laimes zile�sana.
4435.�� Kad cielavinu pirmo reizi mieta gala redz, tad laime, ja ze�me, tad
nelaime.
A. Krumina, Valka.
4436.�� Ja cielavu pavasari redz laizamies, tad tai gada bus cakls; bet ja
redz stavam, tad bus slinks.
4437.�� Ja jauni laudis pirmo reizi pavasari redz divas cielavinas, tad tani
vasara apprecesies.
A. Uzane, Skujene.
4438.�� Ja cielavinu pirmo reizi redz laizoties, tad drizi apprecas.
E. Lacis, Tirza.
4439.�� Kas pavasari cielavu pir�mo reizi ierauga laizamies, tam drizi
javadajas uz jaunu dzivi.
A. L.-Puskaitis.
4440.�� Ja cielavinu pirmo reiz redz uz udens, tad bus bagats gads.
K. Keze, Priekule.
4441.�� Ja cielavinu redz pirmo reiz uz sauszemes, tad bus vajs, tukss gads.
K. Keze, Priekule. _t_
4442.�� Ja pirmo reizi pavasari redz cielavinu, tad vajag ieverot, vai ta ir
augstu koka, jeb zeme udens tuvuma. Ja redz koka, tad nabadziba, ja zeme pie udens,
tad bagatiba saimnieciba.
V. Griva, Lubana.
4443.�� Ja saimnieks redz pirmo reiz cielavinu no astes, tad bus la�ba seja.
4444.�� Ja cielavas lidinajas ap majam, tad saimniekam gaidami viesi.
III. Cielavas sakars ar lopiem un labibu.
4445.�� Cielavina govis gana Abolina plavina; Lakstigala sunus sauca, Kalnina
stavedama.
LD 29056.
4446.�� Cielavina gludgalvite, Palidz govu pieganit, Tev skiras, tev vedas, Tev
gudrais padomins.
LD 29055.
4447.�� Ja saimnieks pirmo reiz pavasari redz cielavinu uz jumta, koka jeb gaisa,
tad vinam bus gafi lini; ja saimniece to redz pie udens, tad govis dos daudz piena.
J. Smalkais, Rujiena. K. Jansons, Plani. P. S., Rauna. J. Rubenis, Ergli. V. Span-

degs, Pociems.
4448.�� Ja cielavinu pirmo reizi redz uz jumta, tad tai gada bus ga�ri lini, bet
govim maz piena.
4449.�� Kad pavasari sievietes ie�rauga pirmo reiz cielavinu uz udens, lad
priecajas, ka tai vasara busot pa pilnam piena; bet kad redz uz sausas zemes, tad
baidas, ka piena busot maz. Kad viriesi ierauga cielavinu uz jumta jeb gaisa
skre�jam, tad priecajas uz gariem li�niem; bet kad redz zeme, tad erro�jas, ka lini
busot isi.
4450.�� Ja virietis redz pirmo rei�zi cielavinu sakara ar kadu augsta�ku vietu,
piem., redz vinu uz jum�ta u. t. t., tad vinam padosies sini vasara labi lini.
Sieviete, ja redz cielavinu sakara ar udeni, tad vi�nai govis dos labi pienu.
V. Puisa, Veckalsnava.
4451.�� Ja pavasari cielavu pirmo reizi ierauga uz jumta, tad bus ga�ri lini, ja
pie udens, tad govim daudz piena.
M. Pelece, Cirsti.
4452.�� Ja pavasari cielavinu pir�mo reizi redz laizoties, tad gari lini aug; ja
udens mala � daudz pie�na un ja dublos � biezs krejums.
M. Baltina, Mengele.
4453.�� Ja govju slauceja cielavi�nu redz virs udens, tad govs dodot labi pienu,
ja uz sauszemes �� slikti.
4454.�� Ja sieviete redzot cielavi�nu udens mala, tad govis dodot daudz piena.
K. Jansons, Plani.
4455.�� Ja pavasari cielavinu pir�mo reiz redz udens mala, tad to vasaru govs
daudz pienu dod.
S. Kazoka, Lubana.
4456.�� Ja cielavinu redz pavasari pie udens, tad govis dos daudz pie�na.
4457.�� Ja cielavinu pirmo reizi redz udens mala, tad govis tani ga�da dos daudz
piena.
R. Kalnins, Lubana.
4458.�� Ja pavasari pirmo ciela�vinu redz udens mala, tad to vasa�ru govis daudz
piena dod.
M. Leimane, Lubana.
4459.�� Ja pavasari pirmo reizi cielavu redz udens tuvuma, tad va�sara govis
dos daudz piena.
K. Lideka, Meirani.
4460.�� Ja cielavu pirmo reiz uz nama redz, tad govis tani vasara labi pienu
dod.
4461.�� Kad pavasari pirmo reiz redz cielavinu gaisa, tad bus gafi lini.
4462.�� Ja pavasari cielavu redz pirmo reizi kaut kur augstak uz kadu koku
uzlaidusos, bus gafi lini.
4463.�� Kas pavasari pirmo ciela�vinu redz uz malkas gredas, tam taja vasara
augs gafi lini.
E. Purins, Skujene.�
4464.�� Ja pirmo reizi cielavinu redz uz setas mieta, tad togad gafi lini
paaugs.
K. BiSa, Renceni.
4465.�� Ja pavasari cielavu pir�mo reiz redz uz jumta vai koka, tad bus gafi
lini, ja zeme, tad isi.
I. Jansons, Ile.
4466.�� Kas redz pirmo reizi cie�lavu uz jumta, tam tai gada gafi lini, kas
zeme, tam isi.
4467.�� Kad pirmo reizi pavasari cielavu ierauga uz jumta, tad bus gafi
lini, ja zeme, tad isi.
A. Skreija, Talsi.
4468.�� Ja pavasari viriesi pirmo reiz cielavinu redz uz jumta, tad aug gafi
lini.
4469.�� Kas pavasari cielavu pir�mo reizi ierauga uz klets jumta, tam bus gafi
lini.
4470.�� Kad viriesi pavasari pir�mo reiz redz cielavinu augstu lai�zoties vai
uzmetusos, tad bus gafi lini, ja zemu, tad isi.
4471.�� Kad cielavu pirmo reizi redz uz jumta, tad lini bus velde; kad uz mieta
gala, tad taisni iz�augs.
4472.�� Ja zemturis redz ciela�vinu pirmo reizi pavasari laizoties, tad tam lini
augs stavus, bet ja tas to redz sedot uz jumta, tad taja vasara lini bus velde
(gulus) .
J. A. Jansons, Ledurga.
4473.�� Ja ierauga cielavu uz ze�mes, tad nevar linus set, jo tie bus mazi,
turpreti, ja ierauga augstu gaisa, tad var ceret uz lieliem li�niem.
A. Zake, Jaunjelgava.
4474.�� Kad pavasari cielavinu pirmo reizi redz pa gaisu laizoties, tad bus gafi
lini, bet ja uz zemes (tupam, tekam), tad bus isi lini.
4475.�� Kad cielavinas zemu skrien, tad bus zemi lini, ja augstu, tad gafi.
V. Slaidina, Riga.
4476.�� Kad cielavinu pirmo reizi pie majas redz, tad lini padosies.
A. Bulene, Riga.
4477.�� Ja cielavinu pirmo reiz uz mieta gala redz, tad gafi lini bus; ja zeme,
tad isi.
281
�Ittva
4478.�� Ja pavasari cielavinu ie�rauga pirmo reizi no astes, togad bus gafi
lini, no galvas � isi.
V. Mikelans, Slate.
4479.�� Kas pavasari cielavu pir�mo reizi redz no astes puses, tam bus to
gad' labi lini, kas no gal�vas � tam labi kaposti.
A. Skere, Kurmene.
4480.�� Ja pavasari virietis ciela�vinu redzot uz jumta, tad augot gafi

lini.
J. Jansons, Plani.
4481.�� Kad cielavina tup uz jum�ta, aug gafi lini.
A. Veiss, Penkule.
4482.�� Ja cielavu pavasari redz pirmo reizi uz jumta � lini nepa�dosies,

kad mieta gala � augs taisni, kad zeme � lini sakritis veldre.
E. Kraulite, Embute.
4483.�� Kad cielavinu redz pirmo reizi uz mieta, tad augs taisni lini.
A. Drazniece, Nica.
4484.�� Ja pavasari pirmo ciela�vinu redz uz jumta, tad gafi rudzi aug.
M. Leimane, Lubana.
4485. Ja cielavinu ari pirmo reiz pavasari gaisa skrienot redz, tad plaukaini lini
un gafi, ja zeme � tad isi lini.
E. Muziknnte, Burtnieki.
Ja pavasari ierauga lincie- lavu uz kada paaugstinajuma, tad tani gada bus gafi
lini.
J. Flellers, Skrunda.
Ja pavasari ierauga lin- cielavu uz zemes, tad tani gada bus isi lini.
J. Flellers, Skrunda.
Ja cielavu pirmo reiz redz uz jumtu, lad lini jasej slap�ja vieta, jo gaidama sausa
vasara; bet ja pirmo reiz cielavu redz dik- male, tad lini jasej sausa vieta, jo
tad lai gada bus slapja vasara.
Ja pavasari pirmo reizi cielavinu ieraugot, redz asti pa prieksu, tad taja vasara
redzeta�jam augs gafi lini.
Ja pavasari pirmo reizi redz cielavinu, un vinai ir gafa aste, tad vasara paredzami
gafi li�ni; ja aste isa, tad ari lini to gadu paredzami isi.
J. A. Jansons, Omuli.
Ja linu cielavu ierauga pirmo reizi augstaka vieta, tad ja�sej lini kalna, bet ja
zema, tad � ieleja.
J. A. Jansons, Alsunga.
Ja saimniece pirmo reizi cielavinu ierauga uz jumta, tad ta�ni gada bus maz piena,
ja upmala, tad daudz; bet ja saimnieks pirmo reizi ierauga upmala, tad slikti
li�ni, ja uz jumta, tad labi un gafi.
A. Krumina, Vijciems.
Ja pavasari saimniece pir�mo reizi redz cielavinu pa udeni bradajam, tad govis sai
gada daudz piena dos, ja uz jumta, tad pavi�sam maz. Saimnieces tadel pavasafos
nedrikst jumtos skatities.
J. Griva, Koknese.
Saimnieces pavasafos ne�sa lakatu uz acim, lai varetu ierau�dzit cielavinu kaut kur
udens ma�la, bet ne uz jumta.
Piebalga laudis ticejusi, ja pavasari cielavinu pirmo reiz re�dzot uz sausas zemes,
tad tai va�sara govim busot maz piena; bet ja to redzot pie udens, tad govis dodot
daudz piena.
P. s., Riga.
Ja sievietes pavasari pir�mo reiz redz cielavinu udeni jeb pie udens, tad tai gada
bus pulka piena, ja uz sausas zemes, tad maz.
Ja cielavu pavasari pirmo reiz redz uz udens, tad pa vasaru bus daudz piena.
Ja saimniece pavasari pirmo reiz cielavu redz uz jumta, � gada maz piena bus.
Ja saimniece pavasari pir�mo reiz cielavu redz pie udens, � gada bus daudz piena.
Ja cielavu pirmo reizi redz slapja vieta, tas nozime, ka nakosu vasaru bus daudz
piena ko dzert, ja sausa, � tad maz.
A. Ozolins, Tirza.
Ja pavasari cielavu pirmo reizi redz udens mala uz akmens stavot, bus vasara daudz
sviesta.
V. Rerzina, Priekule.
Ja pavasari sievietes pir�mo reizi cielavinu redz pie udens, tad govis dos daudz
piena.
Ja cielavu pirmo reizi pa�vasari ierauga udens mala, tad to gadu bus daudz piena,
bet ja redz uz sausuma, tad bus maz piena.
Ja cielavinu pirmo reizi redz uz sausas zemes, tad tam, kas redz, lopi nonikst; ja
uz udens, tad labi barojas.
Kad pavasari pirmo reizi redz cielavinu pie udens, tad tani gada bus daudz piena;
kad redz jumta gala, � augs gaj-i lini.
Ja cielavinu pirmo reiz redz no astes puses, tad bus mie�ziem labas un lielas
varpas.
Ja cielavinu pavasari pir�mo reiz redz ar galvinu uz sevi, tad bus lielas kapostu
galvas, ja ar asti, tad gaj-i lini.
A. Medne, Salgale.
Ja cielavinu pirmo reiz redz no prieksas (galvu paprieksu), tad bus ziedaina
vasara.
Kad pavasari pirmo reiz ierauga cielavinu skrienam, tad bus naski zirgi.
J. Rubenis, Ergli.
Ja cielavu pirmo reiz redz uz jumta, tad bus lini velde, ja uz udens � piena
vasara, uz sausu�ma � piena maz, skrienot � vieg�li zirgi.
E. Laime, Tirza.
Ja pavasari cielavinu ie�rauga uz jumta, tad ar zirgiem la�bi veiksies.
Cielavina aitas gana Baltabola kalnina.
Gani, gani, cielavina, Bus man baltas vilnainites.
LD 29093.
Ja cielavinu redzot, paprieksu uzskata galvu, tad bus la�bi rudzi; ja asti, tad
miezi; ja rum�pi, tad bus laime.
K. Jansons, Plani.
Ja cielavinu pirmo reizi ierauga uz sausas vietas, tad bus sausa vasara, ja uz
udens tad slap�ja-
O. Darbins, Birzi.
Kad Cielavinu pirmo reizi redz pie udens, tad tai Vasara daudz piena, bet ja uz
jumta, tad bus sauss gads.
Ja cielavina stav uz jum�ta, tad bus sausa vasara.

Ja pavasari pirmo reizi redz cielavu uz akmena sedam, � bus karsta vasara.
J. A. Jansons.
Ja pavasari cielavu pirmo reizi redz udens mala, bus lietaina vasara.
Ja cielavina uz zemes stav � (pirmo reizi ieraugot) bus slapja vasara.
Ja pavasari cielavu pirmo reizi redzot pirms ierauga asti, tad to vasaru bus gafi
lini, ja galvu, tad labi kaposti.
J. A. Jansons.
Ja cielavinu pavasari pir�mo reiz redzot, ierauga paprieksu tas galvu, tad
redzetajam paaugs labi kaposti, ja asti, tad gaj-i lini.
Ja pavasari cielavinu ie�raugot redz galvu paprieksu, tad bus labas kapostgalvinas.
Par devinam dienam pec tam, kad cielavinas redzetas, upes un ezeros iziet ledus.
Kad cielavinas laizas ista�ba, tad gaidams auksts laiks.
Kad redz cielavu udeni uz kada koka vai zales, jeb cita prieksmeta, tad saka, ka
busot labs laiks.
K. Lielozols, Nica.
IV. Cielavina laiva.
Dzeltana cielavina Laidies laivas radzina, Laidies laivas radzina, Nac man lidzi
Vaczeme.
LD 30721. Sal. 30722-6.
CIETUMS.
Iznakot no cietuma ara, nevajaga skatities atpakal; ja ska�tisies atpakal, kritis

atkal ieksa.
V. Dzenis.
Ja sapni redz, ka kadu ieliek cietuma, tad tam bus driz jamirst.
A. Liepina, Lubana.
CIGORINI.
Cigorini jasej veca mene�si, lai tie neaug cauri un nezied.
Cigorini jasej zivju diena, tad vini ir labi un glumji.
P. S� Ropazi.
Cigorini jasej, kad lidaci na (kalendari), tad tie izaug glu�mi; ja sej, kad vezis,
tad izaug spingulaini.
CILVEKS.
I. Cilveks visparigi.
Cilvekam paradizes darza visa miesa bijusi parklata ar nagu adu, bet pec
apgrekosanas nagi pa�likusi tikai uz roku un kaju pirk�stu galiem.
P. S� Rauna.
Visiem viriesu kartas kus�toniem dzimuma organs esot pali�cis tads pats, kadu Dievs
iesakuma radijis, iznemot cilveku, kura lo- ceklam velns apdrazis galu. [Sal.
sieviete.]
K. Jansons, Plani.
Ta ka cilveks sekojis Die�vam, tad velns saskaities, splavis un kraukajis cilvekam

virsu, ta ka tas nu izskatijies briesmigi neglits. Lai cilveks bfftu glitaks, tad
Dievs ne�mis un apgriezis cilveku otradi, ta ka neglita puse nak uz ieksu. No Velna
kraukam un splaudekliem celusas cilveka ieksas.
J. Vitolins, Lubeja. Etn. I 1891, 144.
Veci laudis stasta, ka pa�saule busot cilveki ar suna acim [launi] un liepas
zobiem.
Muza garumu cilveks va�rot izzinat sa: ja piem. puikam bar�da sak augt divdesmita
muza gada, lad viss muzs tam esot tris reiz div�desmit t. i. sesdesmit gadi u. t.
t.
K. Jansons, Plani.
Cilveki, kuru mates ne�dzerot brandavina, esot brangi, un otradi.
Atbalss k. 1897. A. Kleinbergs, Rauna.
Ja cilveks, mazs budams, ir skaists, tad liels izaudzis, tas bus neglits.
Ja cilveks, mazs budams, neglits, tad liels izaudzis, tas ir skaists.

Ja gribot zinat, cik pui�siem un meitam esot resni un plati dzimumu organi, tad
vajagot nemt papiru un to divreiz krustaniski sa�locit, ka iznak cetrsturis. Tad
cetrsturi vajagot velreiz salocit, ta ka iznak trissturis; trisstura vienu sturi
nomerit pie iksa naga. Cik nags gars, tadu garumu noplest no trisstura, papiru vala
atlocot. Tur caurums, un cik liels tas caurums, tik plats vai resns busot dzimumu
organs.
Kura diena cilveks dzi�mis, tani vinam jasak visi darbi.
E. Medene, Meirani.
Kadi maja ir cilveki, ta�di ir ari suni: ja cilveki bezkau�nigi, tad suni plesigi.
K. Jansons, Plani.
Par smagu cilveku saka, ka tam ir Pernavas svars.
K. Jansons, Plani.
Par gariem cilvekiem sa�ka, ka tie augusi kokos skatida�mies.
Ja cilvekam ir stipri spal�vaina miesa, tad tas bus bagats.
Spalvas uz cilveka miesas nozime bagatibu. [Sal. bites, spal�vas.]
285
Cigorini � ClIvPku
O. Darbins, Birzi.
Cilvekam sava muza va�jaga apest mucu oglu un pusmu�cu pelnu.
P. S� Rauna.
Cilvekam (ari bernam) sava muza jaapedot purs oglu un puspura pelnu.
M. Dandens, J. Upite, Gatarta.
Cilvekam sava muza ja�aped purs pelnu un puspura oglu.
K. Jansons, Plani.
Kad cilvekam apiet rinki, tad tas vairs neaugot.
M. Valts, Nica.
Nav briv parkapt par ot�ru cilveku � neaug lielaks.
V. Mikelans, Asare.
Cilveks deguna galu var redzet, bet muza galu nevar.
P. S., Rauna. J. Rubenis, Ergli.
Tas cilveks, kam ir dzi�muma zime, visa sava muza ir lai�migs.
A. Sulce, Krievijas pierobeza.
Tas spalvas, kas esot uz kajam, rokam un krutim, esot lai�mes spalvas. Ja cilveks
pats tas spalvas nogriezot, tad vins pats sa�vu laimi postot.
Puisiem un meitam, kam esot pinni un citi izsitumi uz gim�ja, vajagot piekopt
dzimuma saka�rus, tad tie noejot.
Ja no cilveka taukiem iz�lej sveciti un to aizdez kur kads gul, tad tas vairs
nemost no miega.
K. Jansons, Plani.
Kad kads cilveks liekas lurbens esot un miegs dikti nak, lai gan gulejis diezgan,
tad driz gaidams lietus.
Uz nelagu laiku cilveks jutas noguris un snauduligs, bet ve�cakiem cilvekiem lauza
kaulus.
II.�� Cilveks sapni.
4559.�� Ja sapni redz kadu cilve�ku baltas drebes gulta gulam, tad tam bus
jamirst.
Rusvurms, Inland, 1855, 20 (310).
4560.�� Ja sapni mirusu cilveku redz dzivu, tad bus salti laiki. [Sal.
mironis.]
4561.�� Ja sapni dzivu cilveku redz dzivu, tad bus silti laiki. [Sal.
mironis.]
4562.�� Ja sapni redz kadu milu cilveku, tad dabus drizuma no vi�na vestuli.
L. Ozole, Riga.
4563.�� Ja sapni redz pliku cil�veku, pienaks kads zaglis.
K. Jansons, Plani.
4564.�� Ja sapnos svesa vieta starp pazistamiem goda cilvekiem atradies

nepilnigi apgerbies un tev pasam ir kauns, tad dabusi no tiem uzslavu; bet ja tev
nav kauna, tad dabusi izsmieklu.
J. Krikis, Starti.
4565.�� Ja sapni redz kailu cilve�ku, tad jamaldas.
M. Valts, Nica.
III.�� Bagats cilveks.
4566.�� Ja kads grib klut bagats, tam jaed kartupeli ar visam mi�zam.
IV.�� Dusmigs cilveks.
4567.�� Dusmigiem cilvekiem esot liela sirds.
V.�� Gudrs cilveks.
4568.�� Kam mati aug stavus, tas ir gudrs tiesas lietas.
P. S� Riga.
4569.�� Tiem cilvekiem, kam ir noaugusi mati talu nost no pieres uz galvu,
tie ir gudri.
J. Atteka, Nica.
VI.�� Laisks cilveks.
4570.�� Kurai meitai uguns labi kuras, tai bus laisks virs; bet kurai laga
nekuras, tai busot zigls virs. Si pati esot laiska, bet otra meita esot zigla un
tai zigla vira nevaja�got.
H. Skujins.
VII.�� Launs cilveks. t
4571.�� Ja gul tai gulta, kur mi�ris kads launs cilveks, tad nakti moca
lietuvens.
T. Java, Palsmane.
4572.�� Kad nomirst kads slikts cilveks, tad tris dienas lietus list.
K. Lielozols, Nica.
4573.�� Tas cilveks, kas neskatas otram acis, ir bledigs.
4574.�� Tas cilveks, kas caur pie�ri glun, nav labs.
VIII.�� Miedzigs cilveks.
4575.�� Kas miedzigs, tam jadzer no trauka, kura zirgs dzeris, vai jadzer
tas udens, kas zirgam dze�rot no mutes izlist.
K. Jansons, Plani.
IX.�� Taisns cilveks.
4576.�� Tas cilveks, kas otram skatas acis, ir patiesigs.
X.� Skops cilveks.
4577.�� Par skopu cilveku saka ta: �Tas jau pec grasa no jumta eceksas
ieleks."
XI.�� Siksts cilveks.
4578.�� Ja mazs berns tur pirksti�nus arvien durite saspiestus, tad vins
pieaudzis bus skops; ja pirksti ir arvien izplesti, tad ta ir zime, ka pieaudzis
bus loti devigs.
XII.�� Uzticigs cilveks.
4579.�� Kurs puisis drosi un atri ap zirgu rikojas, tas bus stradigs un
gadigs virs; bet tas, kas ilgi ap zirgu tulajas, no ta laga vira neiz�naks.
XIII.�� Cilvekedaji.
4580.�� Par cilvekedajiem pasa�kas un teikas daudzina tikai vel�nus,

raganas, milzus un mironus.
P. S.
XIV.�� Cilveku Dievs radi�jis.
4581.�� Tautas mute jau valda kristigas ticibas uzskati, ka Dievs ir radijis
cilveku no zemes un ie�putis tam dvasu nasis. Ari velns ir gribejis cilveku radit,
bet tam ir tikai vilki izdevusies. Loti veci ir tie uzskati, ka cilveki esot no
zveriem celusies. Sos medz vest sakara ar totemismu, bet pedejais pie
indoeiropiesiem tomer vel nav pieradits. Tomer cilveka parver�sanas kada zvera ir
sastopama ari
musu dienu manos un pasakas. Ta�du parversanu izdara gan velns, gan launi cilveki,
gan ari Dievs, sodidams netaisnus cilvekus. Par vilku jeb vilkatu var ari pats
cil�veks ar savu gribu parversties, ie�verojot noteiktu burvibu. Ka ar zveriem,
tapat ari ar kokiem tiek pienemta radnieciba. Tautas dzies�mas vel tagad daudzina,
ka �osi, klavi, ozolini" ir �tautas meitas ba�lelini". Beidzot cilveks var tikt
parversts ari par akmeni. Pie cil�vekiem vel var pieskaitit mazos cil�vecinus,
rukisus jeb pundurus, kul_-_ i pie savam svinibam necies cilvekus. Sie mani ir
laikam aiznemti no va�ciesiem. Lidz ar siem punduriem varam vel minet milzus, kas
atkal dazreiz lidzinas velniem un pu�kiem. � Beidzot veci paganu uz�skati ir tie,
ka cilveka dzive vina saule ir loti lidziga virszemes dzi�vei, bet drizak vel
grutaka un ne�patikamaka. Ar kristigu ticibu turpreti nodibinas uzskati, par
lai�migo dzivi pec naves.
P. s.
XV. Cilveku upuri.
4582. Ka visas radu un kaimi�nu tautas, tapat gan ari senie lat�viesi bus nesusi
dazreiz cilvekus zinamiem gariem jeb dieviem par upuriem. Lai ari vesture mums tadu
zinu trukst, tomer teikas un pasakas sadas lietas nav svesas. Lai dabutu kadu zeme
ieraktu nau�das podu, dazreiz ir vajadzigs zie�dot cilveku. Baznicas muri daz�reiz
tikai tad vairs negazas apkart, kad tur tiek iemurets kads cilveks. Dazreiz kadam
pukim jeb velnam udeni vajaga katru gadu ziedot vienu cilveku, lai tas
nenoslicinatu apkartejo zemi. Tapat stasta par dazam upem un ezeriem, ka tie allaz
prasot savus slikonus.
P. S.
CIMDI.
4583.�� Cimdi un zekes jaada va�sara, tad ir silti, miksti un stipri.
4584.�� Cimdi jaada vasara, jo vasara aditi cimdi ir silti un mik�sti.
S. Laze, Meirani.
4585.�� Adot jaunus cimdus, pec katras apaditas kartas japarmet par cimdu
krusts, tad cimdus val�kajot bus laimigs un visu muzu nevajadzes raudat.
A. Skere, Brukna.
4586.�� Veca menesi nevar jaunus cimdus mazgat, tad nobale un laiz veju
cauri.
4587.�� Nedrikst cimda degunu slaucit. Kas cimda slauka degu�nu, nepaliek
bagats.
4588.�� Ar cimdu nevar roku dot, tad atdod otram savu laimi.
4589.�� Roku nevar dot ar cimdu � atdod laimi.
A. Rudite, Riga.
4590.�� Sasveicinoties nedrikst dot cimdainu roku, tad atdod laimi.
E. Kampare, Riga.
4591.�� Ja roku dod ar visu cim�du, tad atdod otram savu laimi.
4592.�� Ar cimdiem rokas nevar sasveicinaties, tad nepadodas aitas.
4593.�� Ar cimdu vajaga roku dot, tad miezi labi aug.
4594.�� Ar zekem un cimdiem ot�ram nedrikst sist, tad aitam nav vilnas.
H. Krastina, Unguri.
4595.�� Kad raibus cimdus liek uz galda, tad aitam raibi jeri.
M. Druge, Iecava.
4596.�� Kad cimda zirnus nesa, dzimst raibi jeri.
4597.�� Ja grib raibus lopu ma�zulus, tad jatur pupas raiba cimda.
V. Saulite, Adazi.
4598.�� Kad cimda nes graudus, tad esot raibi jeri.
Cimdi sapni.
4599.�� Ja sapni redz cimdus, tad dabu ar kadu iepazities.
J. Johansone, Riga.
4600.�� Ja sapni redz sev roka melnus cimdus, tad kads maja mirs.
P. s., Riga.
4601.�� Ja sapni atrod cimdu pa�ri, tad aitai pari jeri.
E. Jepe, Palsmane.
4602.�� Kad sapni atrod cimdus vai zekes, tad ronas jeri, bet kacl cimdi vai
zekes izput jeb tos no�zog, tad aitas nonikst.
CIRCENI.
I. Laimes neseji.
4603.�� Circenis istaba ir laimes nesejs.
E. Metusals, Valmiera.
4604.�� Lai maja butu laime, tad jaaudzina circeni.

L. Beke, Madona.
4605.�� Ja istabu izvite ar gludu, tad sarodas daudz circenu.
4606.�� Kas circeni nomaita, ta drebes kustoni saedisot.
4607.�� Kas circenus sit, tam vi�ni cimdus un zekes sakapa.
K. Jansons, Plani.
4608.�� Circenus nedrikst sist, tad vini saed drebes.
A. Miglava, Riga un Adazi.
4609.�� Nedrikst circenu dedzinat, lai tie drebes nekapatu.
K. Corbiks, Tukums.
4610.�� Circeni nedrikst sviest karsta krasni, tad citi circeni sa�kapa
zekes un cimdus.
A. Salmans, Balvi.
4611.�� Kad circenus slicinot, tad vini zekes sakapajot.
4612.�� Circeni nevaiga nicinat (nerrot), tad tas drebes saed.
4613.�� Kas circenus vaja, tam vi�ni cimdus un zekes sakapa � saed.
J. Jansons, Plani.
4614.�� Nedrikst sist circenus, jo tad tie saed sitejam drebes.
4615.�� Circenus nedrikst ar uguni dedzinat, jo tad tie edot zekes.
4616.�� Cilvekam iesakuma zobu nemaz nebijis. Dievs tad pavelejis circenim
zobus iekalt.
Etn. I, 1891. 55. Berzaune.
289
Cimdi � Circeni
19
II.�� Circeni n a k a m i 1� a s zilesana.

4617.�� Ja vakara ieskrien loga cir�cenis, tad tai maja kads mirs.
A. Salmans, Balvi.
4618.�� Ja circeni lec istabas dur�vis, tad tani istaba kadam jamirst.
4619.�� Ja kirpis vai circenis ka�das majas cirkst, tad sajas majas bus
beres.
T. Kenga, Jelgava.
4620.�� Kod ustoba pi zemnika vai pi kaida saiminika ciertins suoks dziduot pa
vysu ustobu, vai pa vysim kambarim, itei pizimej smierti saiminikam vai puormanu
dzei- voklu.
V. Podis, Rezekne.
4621.�� Kod pi zemnika vai kaut kaida saiminika ustoba atsarasis circenis un
suoks dziduot, itei pi�zimej tam saiminikam vai zemni- kam Ielu laimi.
V. Podis, Rezekne.
4622.�� Kad circeni skrien ara no istabas, tad ta maja driz degs.
Z. Lancmanis, Gaujiena.
4623.�� Vakara, kad circenis sak dziedat, tad jaskaita, cik reizes vins no
vietas dziedas, tad pec tik ga�diem apprecesies.
A. Rozenberga, Skibe.
III.�� Circeni laika zile�sana.
4624.�� Ja circenis atri cirkst, tad bus grozigs laiks, ja leni, tad ne.
A. Krflmlnn, Vijciems.
4625.�� Ja vakara dzied circeni, tad bus savads laiks.
4626.�� Circeni stipri dzied uz lie�lu veju.
4627.�� Kad circeni vakaros stipri dzied, tas ir uz lielu veju.
M. Alksnis, Skulte.
4628.�� Circenis dzied uz veju.
K. Jansons, Plani.
4629.�� Ja circeni aizkrasne dzied, sacelsies vejs.
4630.�� Ja circeni dzied aizkrasne, tad gaidami veji.
4631.�� Ja circeni stipri dzied, gai�dams vejains laiks.
4632.�� Ja circeni brec, bus ne�gaiss.
L. Jenne, Allazi.
4633.�� Ja istaba circeni brec, tad lieli veji.
4634.�� Ja circenis ilgi cirkst aiz�krasne, tas nozime uz drizu sliktu laiku.
A. Berzina, Aloja.
� 4635. Kad circeni dzied aizkras�ne stipri, tad bus lieti.
4636.�� Ja circeni aizkrasni dzied, tad bus lietus.
K. Freimane, Talsi.
4637.�� Ja circeni dzied aizkrasne, tad lietus bus.
4638.�� Circenis ziema dzied stipri uz sniegu un siltu laiku, vasara uz lietu.
M. Sikle, Nica.
4(189. Ja circeni dzied, tad gni il.mis silts un mitrs laiks.
1040. Circenis dzied uz mikstu laiku.
K. Jansons, Plani.
4641. Ja circeni laizas vakaros, lad bus lietus.
M. Drinke, Ranka.
4(142. Kad circeni dzied, gai- dUms slikts laiks.
K. Lielozols, Nica.
4114:$. Kad circeni laizas pa gai�ni. lad bus slikts laiks.
I. Stirna, Skrunda.
4044.�� Ja circeni dzied, tad bus lauks laiks.

4045.�� Kad circenis lec uz du- rlm (no istabas ara), tad bus labs laiks. Bet
ja circenis lec uz krasns pusi. tad bus dranka laiks.
4046.�� Ja vasara daudz circenu ni/krasne, tad ziema bus auksta.
4047.�� Ja circenis dzied aiz�krasne, tad bus auksts laiks.
K. Berzina, Riga.
4048.�� Ziema, kad circeni dzie�di >l. tad sagaidams auksts laiks, Im I
vasara karsts laiks.
E. Aizpurve, Lubltnn.
1049. Jo vosor daudzi ciercinu ui/kruosne, tad zima byus solta.
M. Apels, Stolerovu
4050. Ja circenis dzied, tad z.le inu bus diezgan silts laiks.
K. Corbiks, Kronu Vlieiivu
IV. Circenu izdzisana.
4651.�� Lai aizkrasne circeni ne�dzivotu, krasnes jaslauka veca me�nesi.
4652.�� Circeni pazud, ja vienam circenam izrauj labas puses gaj-o kaju.
K. Jansons, Plani.
4653.�� Lai izdzitu circenus no majas, tad jaatrod uz krustacela ratu tapa un ta
japarnes maja un janoliek aizkrasni.
A. Aizsils, Lautere, Berzaune.
4654.�� Labs lidzeklis pret circe�niem ir, ja uz cela atrastu ratu tapu par
muguru sviezot, uzsviez uz krasns. Tad circeni iznikst.
4655.�� Circeni pazud, ja uz krasns augsas uzmet zeme dabutu valgu un attaisa
logus.
K. Jansons, Plani.
4656.�� Ja circenus grib izdzit, tad pirmais maizes kukulis no krasns lauka
velkot jauzliek uz loga un janopus tam pabari.
K. Jansons, Plani.
4657.�� Kad, maizi cepot, pedejo kukuli izvelk no krasns, tad tas pabiras, kas
paliek uz lizes, vajaga izsviest pa logu lauka. Ja tad nu logu atstaj vala, tad
visi majas cir�ceni dodas pa to logu lauka.
E. Zommere, Rauna.
4658.�� Ja maja ir circeni, tad vi�nus var viegli izdzit. Kad cep maizi, ielaizot
maizes kukuli kras- tie, nokrata no lizes miltus par slieksni jeb logu ara. Ta dara
tris relr.es, pec tam circeni pasi aiziet.
M. Miezlte, Ozoli.
291
I'.lrrnjil
19*
1(159. Circenus izdzen 110 ista- s, ja, maizi cepot, kukuli cepli aun un tad tulin
lizi pa durvim i izbaz un novele circeniem no ubas iziet un aiziet uz citam ma�li.
4000.�� Ja istaba esot daudz cir�pu, tad vajagot katru reizi, ka ie- izot maizes
kukuli krasni, iz- ust lizi pa logu lauka.
H. Lindbcrga, Veselauska.
4001.�� Milti, kas paliek uz lizes '<� maizes izvilksanas no krasns, izber pa
logu lauka un jasaka: îsi muzikanti pa logu lauka!" ad circeni atstaj istabu.
4602. Kad laiz maizi krasni, tad it pirma ielaista maizes klaipa i'k uz lizes
circeni un sauj pa lo- ii ara sacidams: �Maize ieksa, irceni ara!"
G. Pols, Senberga (Skaistkalne).
4663.�� Lai circenus izdzitu, tad iaizi cepot, ka kukuli liek kras- i, ta lize
jabaz pa logu ara un ateic: �Kukulis krasni, circenis ra!"
(i. Pols, Bauska.
4664.�� Ja grib izdzit circenus no nujam, tad tirgus diena vajag pajemt
gabalinu maizes, uzsviest to iz krasns un teikt: �Ejiet nu, mu�zikanti, spelet!"
K. Gorblk.s, Livberze.
�1665. Lai nemestos circeni ma�ja, lad tris sestdienas un tris piekt�dienas vakarus
jaattaisa logs un jasaka: �Circen, ej uz kapiem spe- lett
.1. I'uiu|)lis, Garoza.
4666. Circenus var iznidet, ja tos nolama: �Ubagi, cita ubagot!"
V. Kancans, Asare.
4607. No circeniem un prusiem var sa atsvabinaties. Tris nedelas no vietas katra

piektdienas vaka�ra jaatver durv's vai logs, janem lize un jadara ta, it ka ko
izmes�tu lauka, runajot sadus vardus: �Eita, viesini, nu citur! Se jau diezgan esat
mitusi, eita citur!"
F. Brivzemnieks, 1881. 157.
4668.�� Ja circenus grib iznicinat, tad veca menesa piektvakara vie�nam jadur
circenis uz skala un ot�ram jajauta: ,,Ko tu dur?" �Circe- ni duru!" �Duri, duri,
kamer no�dur pavisam!" Un tris reizes tas jaatkarto.
G. Pols, Baldone.
4669.�� Ja grib iznidet circenus no majas, tad ceturtdienas vakara vajaga uz

slotas kata jat pret sau�li apkart majai. Pretim nacejs prasa: �Ko tu tur jaj?"
Jajejs at�bild: �Circenus jaju!" Jautata�jam jaatbild: �Jaj, jaj, ka var aiz�jat!"
Pec tam slotas kats jaiz�sviez kaiminu robezas.
K. Bisa, Renceni.
4670.�� Circeni aizdzenami: Piek�ta vakara jaapskrien 2 reiz ap dzi�vojamo eku,

neapstajoties un at�pakal neskatoties. Treso reiz skrie�not, jaapstajas pie loga un
japra�sa: �Vai muzikanti maja?" Ieks�puse atbild: ,,Ir gan maja, lai iet vien
projam!" Jaatstaj durvis un logi vala.
4671.�� Kad circenus grib iznidet, tad japiesien kadu pie pazagas za�riem,
jauzkapj tai jateniski mugu- ui un japarjaj par robezu: tnd cii ceni aizies uz
citam majam.
L. Krastina, Baldoni*.
1072. Lai izskaustu circenus, lud kads circenis jaienes kaimina dala un jajada tas
ka zirgs.
4073.� Circenis japiesien diega un javelk acgarni no istabas lauka, i;ul circeni
majas nedzivojot.
J. Aizsils, Berzaune.
4074.�� Ja circenus grib izdzit no linijas, lad no kaimina japaludz pirls slota un
jaizper visi kakti, un lad ta jaiemet upe.
4075.�� Ja grib circenus iznidet, lad jaaiziet lidz linu markam, ja- jcm dazi
linu slogamie zagari un javelk aiz galotnem, neskatoties atpakal lidz majai. Tad ar
siem Zagariem jaizkul aizkrasns un kakti. Pec tam zagari sadedzina�mi.
4076.�� Ja maja atrodas daudz circenu, tad lai tos iznidetu, viens janoker
_l,n_tam_ japiesien diegs pie kreisas pakalas kajas un, pasam alpakal neskatoties,
javelk circenis lidz. uz mezu. Diega gals japiesien pie pirma kruma un pasam, atpa
kul neskatoties janak maja. Cir�ceni ta nobistas, ka pa logiem, pa durvim aiziet uz
mezu un nenak vairs atpakal.
K. Milenbachn niiui
4677. Kad circenus grib iznidet, lad vienu circeni vajag iebazt spi< ku kastite,
to kastiti aiznest uz kap �ehi un iemest jauna kapa.
A. Siitmaiim, lliilvl
Kapseta, tikko izrakta kapa, jamet tris circeni, tad circe�ni nekad vairs maja
nedzivos.
Ja grib iznicinat circenus, sasien diviem kreisas pakalkajas un dzivus nomet uz

krustcela.
4080. Lai circeni nedzivotu ista�ba, tad 3 circeni cimda jaaiznes uz krustcela un
tris reizes japar�velk par celu.
4681.�� Lai circeni nedzivotu ista�ba, tad tris circeni japaliek zem linu sloga
marka.
4682.�� Lai circeni nedzivotu ista�ba, tad kads circenis japaliek zem linu sloga
marka.
4683.�� Labs lidzeklis pret circe�niem ir, ja tos salasa traucina un ejot nosviez
uz cela.
4684.�� Lai nebutu circeni, tad vajaga nokert vienu circeni un ie�likt serkocinu
kastite. Kastite ja�uzliek uz ragavinam (ziemu) virsu un javed acgarni par savas
zemes robezu un jaizgaz, tad circeni pa�zudot.
4685.�� Circenus vai prusus var aizdzit, ja ieliek divus kada kasti�te, nones
cita maja un izlaiz vi�nus silta vieta, tad tur noies un dzivos visi. Bet no tam
majam, no kuram divus iznesa, lur vairs nebus nemaz.
J. Atteka, Nica.
4686.�� Kad kads iebrauc ar bal�tu zirgu, tad vajag sakert kadus circenus, ietit
lupatina un, brauce�jam nezinot, iesiet balta zirga aste; tad no tas majas izzudis
circeni.
A. Bilensteina rokraksts, Jaunplatone.
4687.�� Ja circenus grib iznicinat, tad lupata jaiesien kadi sie ku�kaini un
japiesien baltam ciemina zirgam pie astes, bet ta, ka pats ciemins to nemanitu.
V. Circena nauda.
4688.�� Ein Opfer der Verlobten, bestehend aus ein Paar Geld- stucken.
CIRSLIS.
4689.� Par cirsliem stasta, ka tie nocertot lopus.
P. �., Nica.
CIRTEJS.
4690.�� Kurzeme un Vidzeme ir dzirdets par aitu cirteju. Tas esot balts tarps
naza spala garuma, piepezi ar zibenatrumu izlecot no ze�mes un nocertot aitu, pec
tam pa�zudot zeme.
Skolotaji, Riga.
CIRVIS.
4691.�� Senak laudis baidijusies pacelt cirvi, kas gulejis zeme no�sviests. Gaâm
ejot, vini sacijusi: �Cirit, mans ambilit! Cirit, mans ambilit!" Bet kad pagajusi
laimigi gapun, tad uzkliegusi cirvim: �Ki- relis, keksis, zeme gul! Kirelis,
kek�sis, zeme gul!"
4692.�� Velnam esot bailes no cirvja. Ja velnam jaejot garam gar cirvi, kas
atstats zeme, tad tas sakot mila balsi. �Cirit, cirit, ci�rit!" Bet kad esot jau
pagajis ga�ram, tad drosi uzsaucot: �Cira kabuci, cira kabuci!"
P. S., Rauna.
4693.�� Cirvi, tapat ka ari nazi, nedrikst likt ar asumu uz augsu, jo taja laika
dzimusie berni top par slepkavam.
A. Upmanis, Dobele.
4694.�� Cirvja kats jacert veca menesi; ka cirtisi jauna � laga nebus. To es ar
reiz izproveju. No�cirtu vienu cirvja katu jauna me�nesi, notesu un uzliku uz
krasns augsas, lai kalst. Otru nocirtu ve�ca menesi, tapat notesu un uzliku uz
krasns augsas. Pec laba laika abus apskatiju. To katu, ko jauna menesi cirtu, to
bija kirmji sagrau�zusi, un tas nekam nedereja, bet tas, ko veca menesi cirtu, tas
man ilgi nokalpoja.
4695.�� Cirvam kats jaliek pilna menesi, tad vins nekrit lauka.
4696.�� Ja cert cirvju katu, tad vajaga cirst jauna vai veca me�nesi; tad ir
viegls.
Fr. Valdmans, Virbi.
4697.�� Cirvim kats jaliek vakara un rita jaizkila, tad nemuk tik atri no kata
nost.
4698.�� Cirvim katu taisot, jadze- not koka resgals ieksa, tad nena�kot ara.
A. Lace, Lubana.
4699.�� Cirvim kats jaliek veca menesi, jo tad cirvis nemuk nost.
V. Darzina, Ranka.
Ciruli
4700.�� Ja cirvim katu liek jaunu menesi, tad tas atri izkrit.
A. Kondrate, Ctwis.
4701.�� Ja cirvim katu liek jaunu menesi, tad kats nestav ieksa.
P. Bisa, Vijciems.
4702.�� Cirvjam katu vajaga likt veca menesi, bet ja to vajaga da�rit cita
reize, tad katu liekot va�jaga sacit: �Vecs meness!"
J. Licitis, Vilzeni.
4703.�� Nemin uz cirvja kata, tad nebus stivas kajas.
L. Ezite, Aluksne.
4704.�� Cirvi jauna kata liekot nevajaga pieskarties pie asmins, jo citadi ar
vinu iecirtis.
4705.�� Cirvi nedrikst par plecu likt, citadi vanagi kefot vistas.
4706.�� Cirvi nedrikst pa nakti at�stat kluci iecirstu, tas tikpat ka tas butu
viram krutis iecirsts.
H. Silina, Penkule.
4707.�� Kas otram draude ar cir�vi vai nazi, tam aiz muguras stav velns ar
asinu trauku.
4708.�� Cirvi vai nazi nevajaga pa roku galam otram sviest, lai sanemejam
dureji nepiemetas.
K. Jansons, Plani.
4709.�� Ja pec saules noiesanas Irin cirvi, nazi jeb citu ieroci, tad iir
trinamo ir tris reiz japiesit, jo citadi par tik daudz, cik notrits, velnam kedes
paliek tievakas.
J. Rubenis, Erg|l.
Ciruli________________________ 295
4710.�� Cirvim zobi jadej veca menesi.
K. Jansons, Plani.
Cirvis sapni.
4711.�� Ja namdaris sapni cirvi pazaude, tad vins pats mirs.
J. Krikis, Starti.
CISAS.
4712.�� Salmus, kup stavejusi gultas, nedrikst kaisit aitam par pakaisiem,
jo tad tas nogul savus jerus.
E. Zarina, Cere.
CIRULI.
4713.�� Ciruli par ziemu gul ak�menu krasmatas.
4714.�� Ciruli paliek par ziemu zeme pie akmeniem.
P. S., Preili.
4715.�� Ciruli paliekot par ziemu sepat pie cinisiem gulot un piece�loties
atkal pavasari, kad sniegs sakot kust.
4716.�� Ceiruli rudeni naskrin uz dinvydim, bet nusamat pi kryus- ninas

(cinisa) un tup tik ilgi, cikom snigs nasok kust, cikom nasok rodeitis palaki
kalnini. [Sal. bezdeliga.]
N. Rancans, Rezekne.
4717.�� Ciruli par ziemu nekur neaizlaizas, bet dzivo sepat starp
zvirbuliem.
A. Vaskis, Tukums.
4718.�� Kad celmi pliki top pava�sari, tad cirvulis radas.
Mancela Lettus.
4719.�� Cirulis pavasari jauna menesi esot balts. Kad zeme pa�liekot raiba,
t. i. kur jau nokusis sniegs, cirulis raibs.
K. Jansons, Plani.
4720.�� Kad ceiruls pavasaru isa- run bolts, tad byus gars pavasars,
bet jo palaks, tad eiss.

J. Sumiula, V ruku vii.
4721.�� Cirulis dzied sadu dziesmu: �Tiri viri, visi viri, ne poda karis,
ne uguni kuris, ne kazauka lapijis."
P. 5., Rauna.
4722.�� Cirulis dzied: �Arajin, arajin, paklaj savu kazocin! Tu�lit, tulit
laidisos pie zemes."
L. Zagata, Liepaja.
4723.�� Viens puisis gribejis pa�karties. Cirulis skrejis gaj-am, re�dzejis

to un saucis: �Driz bus, driz bus!"
L. Zeberga, Riga.
4724.�� Cirulis dziedot: Manam tevam pulku svikurbu, svikurbu, svikurbu!
4725.�� Cirulis dziedot ta: �Le- rums, lerums, kals izkrita, kats iz�krita.
Jaiet Dievam dzirnav' kalt, dzirnav' kalt!"
4726.�� Ko cirulis par gadu, to zirgs uz reizi. [Sal. zvirbulis.]
.1. Rubenis, Ergli.
4727.�� Cirulft's alu dara Kumelina pedina;
Es teceju misas dzert, Vins ar kaccsu mugura
I,�� 1) 300KH. Sal. 30088.
4728.�� Cirvulis dzied, driz pava�saris taps.
Miiiict'lu Lettus.
4729.�� Ja, ciruli pavasari pirmo rei/i redzot, nav neka Ulat (piem.: nauda,
maize), tad gads bus na�badzigs.
K. Corbiks, Ezere.
4730.�� Ja cirulis iedzied jauna menesi, tad auksts un vejains pa�vasars.
L. Berkholcs, Vaive.
4731.�� Ja cirulis iedzied veca menesi, tad silts pavasaris.
L. Berkholcs, Vaive.
4732.�� Ja cirulis pavasari ie�dzied veca menesi, tad ir silts laiks

gaidams; bet ja jauna menesi, tad salts.
J. Rubenis, Ergli.
4733.�� Ja cirulis sak dziedat jauna menesi, tad bus auksts pa�vasaris; ja
tas sak veca menesi, tad silts pavasaris.
4734.�� Ja ciruli iedzied jauna menesi, bus auksts pavasaris, ja veca

menesi, bus silts.
K. Jansons, Plani.
4735.�� Kad jauna menesi pirmo reizi iedziedas ciruli, tad bus auksts
pavasaris.
4736.�� Ja cirulis iedzied jauna menesi, tad bagats gads.
Etn. II, 96.
4737.�� Cik pavasari ciruli at�skrejusi atrod sniegu, tik vel pie�snigs
klat.
A. Podniece, Ogre.
4738.�� Ja ciruli pec atnaksanas atrod sniegu, tad vel tikpat daudz sniega
uznaks, cik bijis.
IV,'19. .la cirulis pirmo reizi il/inl jauna menesi, tad bus auksts pavasaris.
A. Zalite, B&rzipil*.
I V 10. Ja cirulis sak dziedat jau-
��.. enesi, lad bus auksts pava-
SMI'S,
II. Skujins, Palsmane.
1741 Ja cirulis pavasari sak ilmledill jauna menesi, tad ir vess pavasaris.
4/1'.' Kad cirulis pirmo reizi datori jauna menesi, tad bus slikts pHvitsurls,
�I7 l,'l Ja cirulis sak dziedat ni menesi, bus auksts pavasa�ris,
E. Laime, Tirza.
I<ll li cirulis sak dziedat l' i ii 11 in si. lad auksts pavasaris.
I /1:� Kad cirulis dzied pirmo Mi/i \ c i .i menesi, tad gaidams ill . piivusars,
un otradi.
A. Gailis, Trikata.
IV 10 ,1a cirulis sak dziedat ve- � a lucncsi, tad ir silts pavasaris, I" I ja
jauna, tad salts.
.1. Andrins, Taurkalne.
i. IV Ja cirulis sak dziedat ve�di iiicucsi, tad bus silts pavasars.
II. Skujins, Palsmane.
1/18. Ja cirulis dzied pirmo- icl/ veca menesi, tad silts pava- Ani'lii
V. Snullle, Mftlpll*.
1740, Ja ciruli dzird dziedam pliiini reizi veca menesi, lad b(ls silta vasara; bet
ja jauna, tad auk�sta un lietaina.
4750.�� Cik sniega cirulis aiz�dzied, tik sniega vel piesnigs.
E. Laime, Tirza.
4751.�� Cik sniega pavasari ir ci�rulim atnakot, tikpat vel piesnieg.
4752.�� Ja sniegs vel nav noku�sis un cirulis dzied, tad vel nosnigs
tikdaudz sniega, cik bija tad, kad cirulis dziedaja.
A. Aizsils, Zilupe.
4753.�� Cik daudz sniega ir pa�vasari, kad cirula dziesmu pirmo reiz
izdzirst, tikpat daudz sniega vel ir gaidams.
A. Braka, Meirani.
4754.�� Ja ciruli dzied un sniegs vel ir, tad tikpat daudz sniega ir vel
jauzsnieg.
F. Gruzite, Lubana.
4755.�� Cik atlaizoties ciruli at�rod sniega, tikpat vel piesnigs klat.
4750. Ja pavasari pirmiem ci�ruliem vel baltas pavederes, tad gaidams vel sniegs.
4757.�� Ja cirulis augstu lido, tad gaidams jauks laiks.
A. Aizsils, Zilupe.
4758.�� Kad ciruli dzied augstu gaisa, tad tuvakas dienas bus jauks laiks.
4759.�� Kad ciruli augstu gaisa laizas, tad bus labs laiks.
4700. Ja ciruli lido augsti gai�sa, tad gaidams jauks laiks.
A. Bredike, Nica.
4761.�� Cirulis dzied skani, kad labs silts laiks taisas; bet uz lietu tas
tik nocikstas un ir ka bailigs.
Latv. Av. 1858, 76.
4762.�� Kad cirulis vakara dzied, � otra diena bus slikts laiks.
M. Rulle, Lubana.
4763.�� Cirulis dzied lidz linu plesamam laikam.
K. Jansons, Plani.
4764.�� Cirulis dzied lidz Bertu- lam.
K. Jansons, Plani.
4765.�� Ja pirmo reizi ciruli redz zemu lidojot, tad gaidams nerazas gads.
I. Mennika, Ainazi.
4766.�� Pavasari, kad pirmo reizi redz ciruli, tad ar sniegu nomazga muti,
lai ir balts visu gadu.
CCKA.
1. C u k u i p a s i b a s.
1767. Dzerusi velnam kazas. Cuka bijusi muzikantos par bungu siteju. Vina
nemacejusi laga bun�gas .sist, un velns to izmedijis un sacijis: ,,Vu, vii, vii!
Lai tu visu milzu vuvinit" No la laika ar' cQka cita neka nemakot sacit ka tikai:
vu, vu!
II Skujins, Smiltene.
4768. 30. novembri pie kadas vecas baznicas Vidzeme ir cuku audzejamais tirgus. Tur
tirdzinie�ki saiet paprieksu uz veco baznicu, nes alu lidz un lej lo tur zeme, un
iemet ogles, malu gabalinus, dzi�paru galus un naudas grasus baz�nicas pagraba, tad
iet uz krogu un izdala nabagiem maizi un galu, un tad dzer un plite.
4769.�� Rudeni cuka saka: �Es dilsu, es dilsu."
A. Miglava, Riga.
4770.�� Lielas cukas ganiba sau�cot: �Gut, gut!"

4771.�� Cuku meslus nevar uz saknu darziem vest, jo no tiem daudz kaitigu
kukainu pieviesoties.
4772.�� Ja cukas kozas, tad jaie�met starpa suns, tad cukas vairs
nekodisies.
J. A. Jansons.
4773.�� Ja nakti cukas kviec, tad pazudis majas suns.
J. Viksne, Meirani.
4774.�� Nevajaga cukai spert ar kaju, tad kaju saiski raisas vala.
A. Berke, Metriena.
4775.�� Ja cukam iebirst rudzu ziedi saros, tad tas loti zagligas.
H. Silina, Dobele.
4776.�� Ja cukas negantas, tad tam par muguru japarsviez sals, lai paliktu
lenas.
A. Bulene, Turaida.
4777.�� Cuku prieks pardosanas vajagot turet paris dienas needusu, tad vina
busot smagaka.
A. Korsaks, Ezere.
4778.�� Cukam der kurpisu sak�nu sula.
A. Aizsils, Lubana.
4779.�� Cukam nedrikst dot mai zes miklu, lai budu nesaraktu.
A. Bulene, Turaida.
4780.�� Salmus, uz kuriem gule�jusi cilveki, nedrikst likt cukam aizgalda,

jo tad cuka nogules sa�vus sivenus.
4781.�� Rudenos, kad kaun cukas, ja puisis vai meita nogriez cukai kaju ar
vienu griezienu, tad tam griezejam tani rudeni gaidamas kazas, bet ja ar reizi
kajas neno�griez, tad kazu nebus.
A. Braka, Meirani.
4782.�� Ko cuka koz, tas paga�lam.
K. Jansons, Rauna.
4783.�� Kad cukam ausis un astes nokritusas, tad vinas ir slimas.

K. Lielozols, Nica.
II. Cuku vesana.
4784.�� Ja perk cuku, tad janem lidz tris saujas no vinas bijusas migas un
jaiemet jauna, tad vina esot mieriga un nezinot, ka par�nesta cita vieta.
E. Puke, Ainazi.
4785.�� Ja cukas neiet lidz uz jaunu dzives vietu, tad no vecas vietas vajag
panemt 3 akmenus un nosviest tos jaunas dzives vietas robezas.
A. Kondrate, Cesis.
4786.�� Kad nopirk cuku jeb ma zu sivenu, tad pakala paprieksu jabaz maisa,
tad ta labi augs, Im- fosies un driz uz pakalas sedes.
P. Zeltina, Iklkllr
4787.�� Kad noperk cuku (si venuslf, tad nevajag galvas galu pa prieksu
maisa bazt, bet otradi, tad siveni tik brangi ka maisi.
M. Auzina, Riga.
4788.�� Lai cuka neietu atpakal uz veco maju, tad, maisa bazot, ja�baz dibens pa
prieksu, un maisa jaieliek salmi no bijusas migas.
A. Berzina, Aloja.
4789.�� Tai maisa, kura nes no�pirktu cuku, jaieber pelni, tad vi�na labi aug.
4790.�� Ja to maisu atnes uz maju atpakal, kura cuka aizvesta uz svesu vietu, tad
ari cuka atbeg at�pakal.
K. Jansons, Plani.
4791.�� Sivenu nopirkot, janes tas uz maju par muguru parlikts, tad no ta izaug
liela un laba cuka.
4792.�� Kas no svesas vietas cu�ku atved, tam sev kajas janomaz�ga un mazgajamais
udens jadod cukai dzert.
K. Jansons, Plani.
4793.�� Lai cuka, parvesta uz jau�nu vietu, nebegtu atpakal uz ag�rako vietu, tad
tai janogriezot no astes mazs kuskitis saru un tie ja- iebazot kadas ekas paksi,
tad cu�ka nebegot atpakal. [Sal. suns.]
4794.�� Cukai jauna vieta pirmo reizi jadod est podina, lai vina ne�beg projam.
[Sal. suns.]
K. Jansons, Plani.
299
Caku
4795.�� Kad atved majas jaunu cuku, tad tai jadod katlina est. Prieks esanas
katlins jaapnem saimniecei tris reizes rinki, un kad cuka vinu ized, tad tas
aizgalda ja�
apgaz uz mutes, jo tad cuka mie�rigi dzivo un neskrej nekur pro�jam.
4796.�� Kad cuku ved ratos, tad to vajaga ielikt ar galvu uz ratu pakalas pusi.
S. Guberts, 1688.
4797.�� Cukai vezuma jaliek gal�va uz pakalejo pusi, jo cuka nepa�nes zirga
bezdelus.
E. Jepe, Palsmane.
4798.�� Cukas vezuma vedot, ja�liek galvas uz ratu pakalas pusi, jo, uz prieksas
pusi liekot, tas no�nikst.
Zemes Speks, 1932. 28, 477.
4799.�� Kad cuku uz jaunu vietu ved, tad nevajagot vagos vinas gal�vu uz prieksu
likt, bet otradi; cita�di tai visas vainas jauna vieta pie�metoties.
E. K� Piebalga.
III.�� Pazudusas cukas meklesana.
4800.�� Kad cuka pazudusi, tad panemusi varamo pavarnicu un kulda tris reizes
pamaisijusi pel�nus pret sauli, cuka tad atkal at�nakusi maja.
4801.�� Ja cuka pazud, tad sile jaapgriez otradi; tad cuka atradi�sies. [Sal.
sivens.]
A. Bulene, Turaida.
IV.�� Kuilis.
4802.�� Cuka javed pie kuila uz nedelas galu; ja vedis nedelas ie�sakuma, tad bus
maz sivenu, bet ja vedis uz nedelas galu, tad bus daudz sivenu.
4803.�� Ja cuka apnem kuilus menesa beigas, tad tai bus maz sivenu.
K. Jansons, Plani.
4804.�� Cuka javed pie kuila tresa diena, tad vinai bus daudz sivenu.
4805.�� Cukam, kufas kuilus ne�nem, jadod viriesa barda.
K. Jansons, Plani.
4806.�� Kad cuku grib atturet no vadasanas, tad maize jaieliek vi�riesa barda
un jadod cukai apest.
J. Avots, Sece.
4807.�� Ja cukas nemeklejas, tad jadod tam rudzi.
4808.�� Cuku ipasnieks vakara nedrikst galvu sukat, tad cukas neiet kuilos.
I. Indans, Garsene.
4809.�� Cuku vedot kuilos, vede�jiem jarunajas, tad cukai bus daudz sivenu.
4810.�� Kad cuku veda pie kuila, tad kuilam nesa tarba auzas. Au�zas bera
tarba ar skaitli, un cik sauju tarba iebera, tik cukai gai�dija sivenu.
4811.�� Iekam cuku ved pie kui�la, kuilim jadod zirni est, lai sive�ni butu
apali ka zirni.
4812.�� Kad cuku ved pie kuila, tad kuilim jadod zirni est, lai si�veni ir
apali ka zirni.
4813.�� Kad cuku ved uz kuili, lad jasaka: �Iesim nu, cucin, uz baznicu!" tad bus
daudz sivenu.
4814.�� Ja cuku uz kuili vedot sa�tiek kadu cela, tad nedrikst to svei�cinat, nedz
sveicinajumu sanemt, bet ir tik jasaka: �trispadsmit, tris�padsmit �", lai butu
daudz si�venu.
4815.�� Myusu cyuka vairuok rei�zes skraidieja ar keili, bet nevarie- ja

apskraidet, tod es pajemu, iz- capuse maizi, sakasieju ap maizes kvasnes dunom
palykusu meikli, savulinouju mozus kukuleisus, salyku priskinika, aiznesu cyukai i
nu klepa izbaroju. Tovu breinu- mu! Pec tuo cyuka tyulen apskrai- dieja.
A. Garijone, Domopole.
V. Cuku audzesana.
4816.�� Cuku sile nedrikst baribu liet arpus stalla durvim, jo tad cukas vairs need
un slimo.
A. Murniece, Cesis.
4817.�� Cukas jabaro ar kartu�pelu bumbuliem, tad bus daudz sivenu.
A. Aizsils, Lubana.
4818.�� Cukas jabaro ar kartupe�lu bumbuliem, tad bus daudz si�venu.
A. Podniece, Ogre.
4819.�� Cik grib cukai sivenu, tik auzu (visp. graudu) sauju reize ja ber sile.
E. Laime, Tirza.
4820.�� Ja cukai dod jelas asinis, tad vinai aizliek ieksas ciet un cii ka spragst
nost. Asinis jaizvara, tad gan var dot cukai.
4821.�� Ja cuku dzeriena vara linseklas, tad gala ir dzeltena.
4822.�� Ja cuku baro ar ozolu zi�lem, tad no tadas galas netek tau�ki un gala
svilst (piedeg) pie pan�nas.
4823.�� Ja cuku baro ar zivim, tad galai ir nejauka zivju garsa.
4824.�� Cukam nevajaga nest ar sietinu est, tad gala ir putrai�maina.
M. Eglite, Pale.
4825.�� Cukam nedrikst ar sieku graudus nest, tad vinam ronas put�raimi.
A. Kalace, Durbe.
4826.�� Ja cukai dod no sieta graudus, tad vina bus ar putrai�miem".
4827.�� Cukam jaiedod zaveta cukgalas skele, lai vinas mierigi miga gul un
dzemdejot neaped sa�vus sivenus.
K. Jansons, Plani.
4828.�� Ja grutai cukai iesit ar vali pa degunu, tad vina parme�tas.
K. Jansons, Plani.
1829. Ja grutai cukai sit pa pur�nu, tad vina parmetas.
11. Skujins, Aumeisteri.
4830.�� Grusneju cuku nedrikstot par vilku saukt, jo tad vina sive�nus edot.
4831.�� Ja kads ap bernu mati (cuku ar siveniem) kremtas, tad bernu mate sarok
migu.
4832.�� Bernu matei, kamer tai siveni klat, jadod pie ediena pelni un sals, tad
izaugs veseligi siveni.
4833.�� Ja cukai ir siveni, tad ne�vajaga tos saukt par smukiem un lieliem, citadi
cuka edot sivenus kopa.
K. Lielozols, Nica.
4834.�� Kad cukai ir siveni, tad nedrikst tris dienu laika iziet no majas, citadi
cuka sivenus norij.
K. Steinbergs, Skrunda.
4835.�� Kad cukai atnak siveni, tad jasagrauzde skele galas un ja�iedod ta, lai
neviens neredz un ne�zin; tad cuka nerokoties un sivenus nenogulot.
J. Jansons, Plani.
4836.�� Ja cuka nepienem sive�nu, tad jalej udens Iris reizes caur pazagu un ar
so udeni janomazga cuka, sakot no astes un beidzot ar galvu � pienems.
V MiLeliins, Asare.
4837.�� Kad cuka sivenus negla�bajot, tad jauzzina tas ienaidnieks, kas to
padarijis, un no vina ap�gerba neredzot janogriez maza (Iranas stremelite. Dianas
gabalins jasadcd/inot un pisli ai baribu jadodot cukai, tad In sivenus atkal
glubAjot.
II, Nkujlpl, Smiltene.
4838.�� Sivenu mati nedrikst kai�sit ar salmiem, kas izvilkti no gul�tas

maisa, tad cuka nogul sivenus.
E. Laime, Tirza.
4839.�� Kad cuka sivenus neva�cot, tad tris reizes vajagot atpaka- lus
istabu izslaucit.
J. Daizis, Nica.
4840.�� Ja cuka sivenus ples, tad tos vajag izlaist caur viriesu biksu lielu.
4841.�� Ja cuka ed sivenus, tad vajaga tris kumosus maizes apnemt ap kajas
gurnu un atdot cukai, tad ta glaba labi.
E. Jepe, Palsmane.
4842.�� Lai cukam utis noietu, nem 9 utis no tas cukas, kuj-ai tas ir, un
nes uz krustcelem, kur tas ar berza riksti izpef, tad utis noiet.
VI. Guka aizgalda.
4843.�� Cukas jamet aizgalda pec Mikela dienas un augosa menesi.
S. Guberts, 1688.
4844.�� Cukas jamet aizgalda un ari pati aizgalda jataisa jauna me�nesi; bet
jakauj vinas pilna me�nesi, lai gala varot vai cepot nesa- raunas.
K. Jansons, Plani.
4845.�� Barokli metami aizgalda jauna menesi, tad vini labi edot un
nerokoties pa pakaisiem.
4846.�� Jauna menesi jaliekot cu�kas barot, tad labi nobarojoties.
A. Krumina, Vijciems..
1847. Cukam jataisa aizgalda Ininia menesi, jo cukas tad miori jl 11 s un labi
barojas.
F. Gruzite, LubAmi.
IMIH. Cukas jaliek barot jauna inenesi, lad brangas busot.
INU� Cukas liek aizgalda jauna iiiPneH, lai tuklakas barojas.
4850 Cukas barot jaliekot jauna, NII|(oln inenesi, tad labi barojoties.
I8t>I .la grib, lai baroklim butu viilmU tauku, tad tas jasak barot vecu
inenesi; bet ja velas vairak
liru�� lini jasak barot jauna me-
ItMl,
A. Murniece, Cesis.
4HIVJ (iflktiN jamet aizgalda pil�nu menesi, bet aizgalda jataisa 'ii da ni veea
menesi.
K. Jansons, Plani.
IMfi.'l l'llnu menesi cukas jaliek I ni 11 it lei. nu |>i Ina menesi jauztaisa
mi diltam btldas, jo tad cukas labi
� � � >1 Ml |'l I )UN,

in .1 In cuku grib barot, tad ta |nlli li m/galda svaru diena, tad Ihi|ii|ulIes
svariga; bet kad ieliekot i|<I<i |< li cita diena, tad nikstot.
4Hlifi < .tikas aizgalda jaliek sva- iii ilii'iia, tad svarigi siveni.
A. Sausa, Tirza.
4Mli0 C.ukas jamet aizgalda i'ini diena, tad tas labi barojas.
A. Oie, LubAnu.
4857.�� Ja cuku grib mest aizgal�da, tad ta 8 nedelas janosedina ar siveniem, tad
vina neruc pec kui�la un labi barojas.
4858.�� Agrak, kad cukas visu vasaru ganija lauka, tad, pirmo rei�zi barojot kuti,
nogrieza astei sa�rus un ielika ediena, lai aped, un ticeja, ka tad cukas
nobarosies treknas.
4859.�� Sivenu liekot aizgalda, ta mugura vispirms janoglauda ar akmeni un akmens

jaiesviez aiz�galda prieks sivena ieliksanas, tad sivens mierigi* gulot sava miga.
A. Aizsils, Lubana.
4860.�� Kad cuku met aizgalda, tad tai jaiznem tris reiz caur kaj�starpam pirts
slota un tris reiz jaiesit par pakalu ar vali, lai vina labi barojas un mierigi gul
aiz�galda. Sis manis atgadina parunu: �Cuka brenga ka velekne."
K. Jansons, Skulte.
4861.�� Rudeni, kad cukas baro�jot, vajagot miklas minet, jo cukas tad brangas
nobarojoties.
4862.�� Rudeni, kad cukas met aizgalda, tam jaiesien auzamas spolites aste, tad
tas treknas ba�rojoties.
J. Jansons, Plani.
4863.�� Ja cukas liek jauna aiz�galda, tad jaiemet sauja sals, lai labi barojas.
M. Zakis, Stiene.
4864.�� Cuku aizgalda liekot, va�jag teikt: �Audz liels ka lacis!" tad cuka izaug
loti liela.
303
C.nkn
4865.�� Ja cuku nevar parvest jauna aizgalda, tad no vecas japa�nem tris daksas
meslu un jaaiznes jauna, tad cuka ies.
A. Bulene, Turaida.
4866.�� Kad ieliek cuku barot, vajaga ieliet spaini udeni un par�liet cukai
krustiem pari par mu�guru, tad labi barojas.
4867.�� Sietalu cukam ediens sile jamaisa ar apdedzinatu ozola koku.
K. Jansons, Plani.
4868.�� Meitam bija aizliegts cu�kam est nesot atpakal skatities, tad cukas labi
nebarojoties. Vinas do�majot, ka nenesot aiz laba prata un ka nesejai esot zel.
Skolnieki, Limbazi.
4869.�� Kad cukam nes edienu, nedrikst atpakal skatities, tad vi�nas nebarojas.
Vinas domajot, ka devejam esot zel.
Skolnieki, Limbazi.
4870.�� Vajag, kad lik barot, pi- taisit carmyuksu ugu, atgrizt vep- ram asti,
vysu sakopot un ar iz�maisit ar nudaguli. Tod dreizi nu- sabaroj tukli.
T. Beca, Preiji.
VII. Cuku d / i cd e s a n a.
4871.�� Ja cuka nc<klot, tad tai vajagot iedot izmazgatu kreklu[?], tulit saksot
labi csl.
II. I .IihIIhi ga, Veselauska.
4872.�� Liepu lapa � za|us kartu�pelus un cuku tankus sagruz ko�pa, iiii no tiem
sataisu mazus ka- inolinus, kurus dod > ukam pret asins kaiti.
V Sli mini Taurupe un
2i1|miiIm
4873.�� Ja cuka ir slima, tad vinu var ta izarstet: noker cusku, iz�cep un
samal smalku; so malumu iedod slimajai cukai, kas tad driz klus vesela.
4874.�� Cukas niezetajs jagriez un jamet sunim vai putniem, lai cil�vekam
nepiemetas niezetajs (nieze�tajs ir rikles gala).
4875.�� Cukas liesu agrak esot iz�kaltejusi, saberzusi pulveri un de�vusi ka

zales cukam, kad tam liesa pamisumis sagajusi.
VIII. Cuku kausana.
4876.�� Cukas jakauj jauna me�nesi, tad ir pilna gala.
M. Pelece, Cirsti.
4877.�� Cukas jakaun jauna mene�si, lai gala varot briestu.
A. Aizsils, Zilupe.
4878.�� Cukas jakauj jauna me�nesi, tad gala varot nesaraujas.
4879.�� Cuka jakauj jauna laika, lai gala varot nezudot.
0. Muceniece, Ventspils.
4880.�� Cukas jakauj jauna me�nesi, tad gala neraujas.
V.' Alke, Jaungulbene.
4881.�� Cukas jakaujot jauna me�nesi, tad ada neatvazas.
A. Lace, Lubana.
4882.�� Cukas jakauj jauna me�nesi, tad gala labi varoties.
4883.�� Cukas kaujamas jauna menesi, tad galai planaka ada.
4884.�� Cuka jakauj jauna laika, tad miksta gala.
4885.�� Cuku vajaga kaut jauna menesi, tad bus miksta gala.
4886.�� Cukas jakauj jauna me�nesi, tad gala varas miksta.
A. Broza, Naukseni.
4887.�� Cuka jakauj jauna me�nesi, citadi gala ir siksta.
N. Valdmanis, Vecpiebalga.
4888.�� Cukas jakauj jauna me�nesi, jo tad svetigaka gala.
V. Amolina, Olaine.
4889.�� Cukas jakaun jauna me�nesi, lai no galas ada nelec vala un lai gala
neraujas.
J. Rubenis, Ergli.
4890.�� Ja cuku kauj veca menesi, tad gala atri plok un nav laba, bet ja kauj
jauna, tad gala ir laba un neplok.
K. Dekis, Blidiene.
4891.�� Kad cukas kauj veca me�nesi, tad neesot satiga gala.
4892.�� Veca menesi nevar cuku kaut, tad gala varot raujas.
A. Aizsils, Madona.
4893.�� Cukas nedrikst kaut veca menesi, tad cepot un varot gala saruk;
jakauj jauna menesi.
M. Stale, Kaltene.
'4894. Kad cuku kauj veca lai�ka, gala raujas, kad jauna laika, gala briest.
4895.�� Ja cuku nokauj veca lai�ka, tad galai netek necik tauku, lai ta ar'
izskatitos diezcik trekna.
N. Rudzite, Nogale.
4896.�� Veca menesi nedrikst kaut cukas, tad galai nav nekada sa- tuma.
I. Indans, Garsene.
4897.�� Cukas nevar kaut veca menesi, jo tad gala saraujas.
H.�� Silina, Dobele.
4898.�� Kad veca menesi kauj cu�ku, tad gala nav gausiga.
I.�� Stirna, Skrunda.
4899.�� Ja cukas kauj veca mene�si, tad tauki no liesuma neatskiras.
4900.�� Kad veca menesi nokauj cuku, tad cieta ada.
K. Lielozols, Nica.
4901.�� Veca menesi nevar cuku kaut, jo tad gala raujas un ada plist nost.
A. Skere, Skaistkalne
4902.�� Cuku nevar kaut veca mc nesi, tad galai abi gali liecas n<>
pannas nost.
4903.�� Cukas jakauj augosa me�nesi, tad gala varot nesaraujas.

Z. Lancmanis, Jelgava, Bukaisi.
4904.�� Cukas jakauj augosa me�nesi, tad gala varot briest, bet ja nokauj
dilstosa menesi, tad gala varot saraujas.
4905.�� Ja augosa menesi kauj cuku, tad gala nesaraujas, ja veca -� saraujas.
T. RIgerte, Brunava.
20
4906.�� Cukas jakauj augosa me�nesi, tad gala neraujas.
4907.�� Cukas jakauj augosa me�nesi.
K. Vieglais, Krape.
4908.�� Cuku nevar kaut augota, jauna menesi, tad cepot jeb varot gala
atdalas pa kartai. Cuka ja�kauj pilna menesi.
K. Mulenbacha man.
4909.�� Cukas jakauj pilna me�nesi, jo tad tauki labi iztek.
4910.�� Cukas jakauj pilna me�nesi, lai cepot nak tauki lauka.
K. Jansons, Plani.
4911.�� Cukas jakaun pilna me�nesi, lai gala nesarautos.
E. Medene, Meirani.
4912.�� Cukas jakauj pilna me�nesi, lai gala nesaraujas.
4913.�� Cuka jakauj pilna menesi, tad gala bus treknaka.
I. Mcnnika, Ainazi.
4914.�� Cukas jakauj jauna pilna menesi, tad gala neraujas.
L. Heileris, Lubana.
4915.�� Cukas jakauj pilna me�nesi.
E. Gaile, Trlkfttu un Rujiena.
4916.�� Cukas jakauj pilna me�nesi.
I \|en.ilUnvi, Pociems.
4917.�� Pilna menesi vajuga cu�kas kaut, jo tad neie/llst gala za�vejot.
K. C.orhlltN Krona-Vircava.
4918. Cukas jakauj jauna, vis�labak pilna menesi, tad gala ne�saraujas.
4919.�� Cukas jakauj pilna mene�si, tad bus vairak (svara) galas.
4920.�� Cukas jakauj pilna me�nesi. Ja kauj tuksa vai dilstosa menesi, tad gala
dzelte un saruk.
4921.�� Cukas jakauj pilna mene�si, tad gala nesaraujas.
A. Uzane, Skujene.
4922.�� Cukas vajag kaut pilna menesi, tad gala varoties nesarau- sies.
A. Korsaks, Ezere.
4923.�� Ja veca menesi kauj cu�ku, tad dzeltena gala; ja kauj pil�na menesi, tad
bus balta gala.
4924.�� Cukas jakauj pilna, jauna menesi, jo tad ilgi glabajot gala nedzelte un
varot izplesas.
N. Darzina, Ranka.
4925.�� Cukas jakauj pilna me�nesi, tad esot stingra gala.
4926.�� Cukas jakaun veca me�nesi un vepri jauna menesi, tad galai ada varot
neatlec.
A. Aizsils, Lubana.
4927.�� Lai cukas gala vasara ne�paliktu dzeltena, tad cuku kaujot galva jaliek uz
ziemeliem.
A. Aizsils, Lubana.
4928.�� Ja galu ilgak grib pasar�gat no sadzeltesanas un saglume- sanas, tad

vepri jakauj jauna me�nesi, bet cukas veca menesi.
4929.�� Vepri jakauj jauna me�nesi, bet cukas veca, tad bus laba gala.
4930.�� Ja cukas kauj veca me�nesi, tad gala raujas un dzelt. Bet vecas
cukas jakauj veca menesi, tad ir mikstaka gala.
4931.�� Vajaga veca menesi cukas kaut, tad tam bus plana ada.
4932.�� Veca menesi kautas cu�kas gala nedzelte.
E. Laime, Tirza.
4933.�� Cyuka juokaun vaca me�nesi.
B. Spulis, Varkava.
4934.�� Veca menesi cukas jakaujot, jo tad gala nesaraunoties, to kaltejot,
jeb varot. .
4935.�� Ja cukas kauj jauna me�nesi, gala saraujas un ir siksta.
A. Miglava, Terneja.
4936.�� Baroklis jakauj veca lai�ka, tad esot satigaka gala.
J. Niedre, Dzukste.
4937.�� Cukas jakauj veca mene�si, tad gala nedzelte, cepjot nerau�jas un
kaltejot ada neatlec.
A. Skruze, Saikava.
4938.�� Cukas kaujamas veca me�nesi, lai gala nerautos.
K. Corbiks, Tukums.
4939.�� Ja cukas kauj veca mene�si, gala nesaraujas un ir labaka.
A. Miglava, Terneja.
4940.�� Ja cukas kauj veca me�nesi, tad gala tarpi nemetas.
4941.�� Cukas kaujamas dilstosa menesi, tad galas svars nezud un treknums
labi uzglabajas.
4942.�� Ja cukas galai atlec ada, tad cuka ir kauta tuksa menesi.
P. 5., Rauna.
4943.�� Ja cuku kauj jauna me�nesi, tad galai iet ada nost.
A. Kondrate, Cesis.
4944.�� Barokli jakauj menesa pe�deja ceturksni.

4945.�� Cukas nevar kaut piekl dienas un tresdienas, jo turi gula dzelte.
J. Avotini, Vent Irim
4946.�� Ja cuku nokauj uz lUlU slieksna, tas saimniekam atnrs m- laimi.
A. Skere, Skaistkalne
4947.�� Kad cuku kauj, tad vis pirms izrauj tris sarus no vinas, lai atraki
mirst.
J. Rupjais, Asiinr
4948.�� Cukas kaujot, �jauzmet uz sariem" [jaiedzer degvins], lai atrak

mirst.
4949.�� Kad cuku kauj, tad ne�drikst smieties, lai cuka atrak mirtu.
K. Lielozols, Nicu.
20*
4050. Cuku kaujot, nedrikst smieties, lai cuka atri mirst.
K. Alksnis-Zundulis, Naudite.
4951.�� Cukas kaujot nedrikst smieties, lai cukas atri mirst.
A. Broza, Naukseni.
4952.�� Lai kaujama cuka atraki mirtu, tad nedrikst smieties.
4953.�� Cuku kaujot, nedrikst smieties, lai cuka atrak mirst. [Sal. talak,
kad cuka jau nokauta.]
A. Rankis, Garoza.
4954.�� Kad nokauj barotu cuku, tad vinai janogriez astes galins un jaiemet
vinas pasas aizgalda, lai uz prieksu izdotos labi siveni.
K. Jansons, Plani.
4955.�� Kad cuku nokauj, tad ja�nogriez astes galins un jaatmet at�pakal
kuti, lai nakamo gadu augtu lieli veppi.
K. Osleja, Talsi.
4956.�� Cuku kujot, nogriez no�kautai cukai astes galu un met ku�ti atpakal,
lai vaisla nezustu.
4957.�� Kad cukas nokauj, nogriez asti un aprok kuts meslos, lai bu�tu tadas
pasas cukas nakama gada.
A. Stcinps, Jaunpiebalga.
4958.�� Ja labi nobarots sukis, tad to nokaujot janogriez astesgalsun

jaatsviez atpakal cuku kuti, lai citi aug un barojas ladi pasi.
A Zuvicka, Satini.
4959.�� Ja trekna cuka nobarota, tad, kad vina nokauta, pasu astes galinu
vajaga nogrie/l un iemest atpakal aizgalda, lad cilas nobaro�sies tadas pat.
It I'reiss, Vecgulbene.
4960.�� Kad cuku nokauj, tad va�jaga nogriezt astes galinu un at�mest atpakal
aizgalda, lai aizgalda nepaliek tuksa un neizbeidzas cu�ku laime.
4961.�� Nukaunut cyuku vai vep�ri, vajag atgrizt astes golu, pajemt tu uz placa un
izsvist uz cepla. Svizut sacit: �Lai aug vepri tik leli, kai cepli".
P. Vaivods, Varkava.
4962.�� Nokautai cukai jauzmet aste uz jumta, lai aug lieli miezi.
L. Kundzina, Talsi.
4963.�� Nokautai cukai janogriez astes gals un jauzmet uz jumta. Ja paliek uz

jumta, tad augs lieli miezi.
L. Druke, Virbji.
4964.�� Kad kauj cuku, janogriez astes gals un japarmet pari kuts jumtam, jo tad
aug labi miezi.
K. Arajs, Virbji.
4965.�� Kad kauj cuku, tad cukai janogriez aste, jasviez uz jumta un jasaka: �Se
jums, varnas, za�gatas, nesakat vilkam, kur gani gana!" Tad vilki nenesis aitu.
4966.�� Kad cuku kauj, tad cukai janogriez aste, jasviez uz jumta un jasaka: �Se
jums, varnas, zagatas, nesakat vilkam, kur gani gana!"
4967.�� Nokautas cukas cici ja�nogriez, jauzmet uz krasns un ja�saka: �Cepli,

cepli, se tev cici, lai aug cuka ta ka ceplis". Tad cukas augs lielas.
J. Jakans, Bebrene.
4968.�� Kad nokauj cuku, tad cu�kas pupus vajaga nogriezt, panemt roka un
skriet gar cuku stalli un kviekt. Tad nakosu gadu ir daudz sivenu.
K. Lielozols, Nica.
4969.�� Kad nokaunot cuku un nosvilinot, tad vajagot nogriezt cu�kai pupus
un kviecot skriet ar pu�piem uz cuku stalla pusi un ie�sviest tos cuku midzeni, lai
jau�nam cukam augot daudz sivenu.
J. Daizis, Nica.
4970.�� Nokautam cukam jano�griez cicisi un jaiemet cuku mi�dzeni, lai siveni
padotos.
K. Corbiks, Tukums.
4971.�� Ja nokauj cuku, tad tai janogriez pupi un jaiemet miga, lai butu
daudz sivenu.
A. Skuja, Vestiena.
4972.�� Nokautai cukai' vel udeni lej mute.
4973.�� Kad cuku nokaun, rovju koks jaslaka asinim, tad aug va�renas cukas.
A. L.-Puskaitis.
4974.�� Griezot cukas kaklu vi�siem jasmejas, bus biezs spekis.
J. Jakans, Bebrene.
4975.�� Kad cuku kauj, citiem jasmejas, lai butu biezaks tau�kums.
4976.�� Kad nokautu cuku sker�zot smejas, tad ir biezaks tau- Jtums.
J. Rubenis, F.rgti.
4977.�� Kad nokautai cukai griez kaklu, tad ir jasmejas, lai gala butu trekna.
[Skat. atpakal, kad cuku taisas kaut.]
J. Lazdans, Kalupe.
4978.�� Ja nokautam baroklim griez kaklu, tad citiem vajaga smieties, lai
butu tuklaks.
A. Cirsis, Kalupe.
4979.�� Kad cukai griez galvu nost, tad vajaga berniem smieties, lai butu
garsiga gala.
4980.�� Nokautai cukai galvu grie�zot nost, jasmejas, lai gala butu trekna.
O. Darbins, Birzi.
4981.�� Cuku skerzot jasmejas, tad gala varot briedis (pletisies) smiedamas.
4982.�� Kad nokauj vepri, nosvi�lina vinu un griez veprim galvu, tad visiem
berniem jasmejas, lai veprim butu biezs spekis.
A. Smagars, Ludza.
4983.�� Ja cukas kauj, tad tai diena nedrikst sieviesi verpt un adit, jo tad
cukas rokoties. Par galu nedrikst teikt paldies, tad cu�kas nebarojas.
E. Vevere, Laudona.
4984.�� Kad cukai galvu nogriez, tad vajaga ar to piesist pie cukas kakla un
teikt: ,,Simtu tai vieta!"
4985.�� Kad nokautai cukai no�griez galvu, tad to vel tris reizes piesit pie
pareja kermena un klat esosie smejas, lai butu tuklaka gala.
309
Cii lai
4986.�� Nokautu vepri pie svilina�sanas nedrikst likt ar galvu zie�melu

virziena, tad paliek negar�siga gala. [Sal. maize.]
V. Mikelans, Rubene.
4987.�� Ja cuku kaujot galva pa�griezta pret ziemeliem, tad gala bus siksta.
K. Corbiks, Kursisi.
4988.�� Kad cuka nokauta, tai ja�nogriez galva un jauzliek uz krasns, lai
citu gadu cukas aug lie�las ka krasns.
M. Sikle, Nica.
4989.�� Kad cuku nokaun, tai ja�nogriez galva un jauzliek uz krasns, lai citu
gadu aug cukas lielas ka krasnis.
Alksnis-Zundulis, Naudite. A.
L.-Puskaitis.
4990.�� Kad cukai galva nogriezta, tad ta jaliek uz krasni, lai nakosu gadu
butu cukas ka krasnis.
4991.�� Kad cuka nokauta, tai ja�nogriez galva un jauzliek uz krasns, lai citu
gadu cukas aug lielas ka krasnis.
A. Ilankis, Garoza.
4992.�� Nokautai cukai janogriez galva un jauzliek uz krasns.
.1. A .1 ii ii soju, Gaujiena.

4993.�� Kad nokauj cuku un tai nogriez galvu, tad pedfljo krustiem iegrieztu
uzliek uz krasni, lai aug lielas cukas ka krasu*.
It. Sli miilut -�l> It. I u lplatone.
4994.�� Kad �Mikus 1'iiImi uzliek uz krasus, tad otru gmlii � likas izaug ka
krasns.
A, Kratu, Naukseni.
4995.�� Ja, cukas svilinot, varnas kerc, tad nebus labs ragu cels.
4996.�� Prieks kadiem gadiem me�dza nokautos baroklus svilinat uz malkas sarta. To
izdarija sadi: sa�seja nokautajam baroklim kajas pa parim, izbaza vidu labi pagaru
bomi. So bomi nu nema divi puisi uz pleciem un tureja virs uguns, vienadi
grozidami, lai spalvas vis�caur nosviltu. Bomi nu nema tads, kam bija mugura kuprs,
vai ari kam mugura sapeja, un braucija to par muguru, lai ta paliktu vese�la. Pec
tam bomi nolika uz setu, lai nakosu gadu butu tik augsts baroklis.
J. Niedre, Dzukste.
4997.�� Lai cukas vasaru raktos mierigas viena pulcina, tad, ja no�kauj cuku, pats
purnina galins ja�nogriez un jaaprok tai vieta, kur vasaru doma cukas ganit.
V. Mikelans, Asare.
4998.�� Kad cuku nokaujot, tad tas vieta aizgalda vajagot ielikt res�nu bomi un
klepi salmu. Tad cu�kas uz prieksu labi izdosoties.
IX. C u k a s gala.
4999.�� Ja cuku kauj, tad galu ne�drikst atrak est, kamer nav tris pi�lieni no
cukas asinim uguni ielieti.
L. Andersone, Jelgava.
5000.�� Kad nokauj barokli, tad vara lopu galu. No sis galas dod katram majas
iedzivotajam kadu skiviti. No sis pasas galas dod ari suniem un kakiem, uguns
kurejam un grapja kasim.
J. Niedre, Dzukste.
5001.�� Kad cukas nokauj, javara daudz galas, tad labi cukas baro�joties.
E. Lideka, Lubana.
5002.�� Lai vasaru cukas ganos butu mierigas, tad, pirmo reiz cu�kas galas
paedusiem, visiem jano�gul atmiegs.
V. Mikelans, Baltmuiia.
5003.�� Pec obadam (cuku beres) vajaga visiem atgulties, atpusties, tad bus
lenas cukas.
5004.�� Tai diena, kad cuku kauj, jaed rikles gals, tad kakls nesapes.
K. Lielozols, Nica.
5005.�� Tai diena, kad cuku kauj, jaed rikles gals, vai cukas vai ari cita
lopa, lai kakls nesap.
M. Sikle, Nica.
5006.�� Kad cuka nokauta, tad ja�ed cukas rikle, lai nesap kakls.
K. Lielozols, Nica.
5007.�� Tikko nokautai cukai ja�izgriez rikles gals un jaaped, tad kakls
nesap.
5008.�� Ja barokla cuka ir kuilos, tad vinas galai ir kuila garsa.
K. Jansons, Plani.
5009.�� Kas ed cukas ausi, tas tiek dzirdigs, kas snuki, tas klust liels
rakstitajs, kas plausas, viegls dejo�tajs. Berniem nelauj est cukas sir�di un meli,
jo kups berns ed cukas sirdi, tas griez krutis pretim veca kiem, kas ed meli, tas
runajot ve cakiem pretim.
K. Corbiks, Valgundi
5010.�� Kad nokauj cuku, tad ja ed vinas meli, paliek par lielu pla pu, ja ed
ausis, tad labi var dzirdet, ja ed vinas purninu, tad tiek par labu rakstitaju un
ja kajas ed, � tad tas tiek par vieglu dejotaju.
L. Ergelniece, Zasulauks.
5011.�� Kad cukas meli edot, tad liels plapa paliekot.
5012.�� Ja sieviete ed cukas pur�nu, tad ta bus veikla aditaja.
5013.�� Kas ed cukas degunu, tas maces izadit visadus raibumus.
5014.�� Kad mazi berni edot cu�kas purnu (snuki), tad makot smu�ki rakstit.
R. Berzins, Dzukste. J. Trei- manis, Berze.
5015.�� Maziem berniem jaed cu�kas snukis, tad tie macas smuki rakstit.
M. Valtere, Tervete.
5016.�� Tas, kas ed cukas snuki, bus liels rakstitajs.
5017.�� Kad cukas purninu edot, tad esot skriveris.
V. Eglite, Seja.
5018.�� Ja virietis ed cukas purnu, lad tas paliek par skriveli jeb par
gramatnieku, jeb tam labi veicas rakstisana.
V. Spandegs, Pociems. K. Jansons, Plani. P. S., Riga.
5019.�� Kad cukas purnu ed, tad pratis labi rakstit.
5020.�� Vajag est cukas degunu, ad prot smuki rakstit.
5021.�� Nevajagot est cukas pur�ni, tad rakstisana ejot ka cukai liksana.
E. Lideka, Lubana.
5022.�� Ja maziem berniem dod est cukas smeceri, tad tie raksta ka cuku
rakumus.
5023.�� Berni nedrikst est cukas degunu, jo tad nevar iemacities rakstit.
5024.�� Kad cukas galva izvarita, lad cukganam janem smecere un jaaprnk lur,
kur gana. Cukas ap .o vietu raknasies un prom neies.
A. Skruze, Saikava.
5025.�� Kad cukas purnu ierokot kaila kalnina, tad cukas tur vien rokoties.
5020. Sievietei nevajag cukas asti est, lai vina nebutu laiska.
K. Jansons, Plani.
5027.�� Tam, kas ed cukas asti, suni koz.
5028.�� Ar cukas zulti dziede ie�griezumus un iecirtumus.
J. Rubenis, Ergli.
5029.�� Kad jaunu cukas kaju no�svilina, tad to edot rodas laba at�mina.
5030.�� Cukas zults, izspiesta caur dranu, derot brangi pret plausu karsoni un
diloni. Izspiesto skidru�mu ielej brandvina un lauj tam dienu un nakti nostaveties.
Skid�rums dzerams pa snabja glazei.
Etn. I, 1891. 66. Rinzele.
5031.�� Cukas nieris edot jasa�griez daudz gabalinos, lai cukam daudz siveni
nak.
K. Jansons, Plani.
5032.�� Cukas niep jagriez gare�niski, lai siveni izaug gari.
K. Jansons, Plani.
5033.�� Cukas aknas jaed bez mai�zes, tad cukas neraks rudzu zel�meni.
5034.�� Cuku aknas need ar maizi, jo tad cukas rok rudzus.
J. Melbardis, Lubana.
5035.�� Ja cukas aknas ed ar mai�zi, tad nakosa gada cukas rok kar�tupelus.
L. Dragune, Meirani.
5036.�� Ja aknas ed ar maizi, tad cukas rok rudzus.
V. Joass, Lubana.
5037.�� Cukas aknas izvaritas ne�var est ar maizi, tad cukas rudzus rok.
E. Lacis, Tirza.
5038.�� Cuku aknas ar maizi ne�vajaga est, lai cukas rudzus nerok.
5039.�� Pie cuku aknam nedrikst est maizes, tad tas ir blagas.
K. Bika, Gaujiena.
5040.�� Pie cuku aknam nedrikst est maizi, tad cukas rok rudzus.
5041.�� Ja uz uguns cep cukas galu, un tauki iztek uguni, tad ne�varesot
nobarot treknas cukas.
5042.�� Dazi cukas liesu need, ta�pec ka ta stavot pie kunga un tai esot meslu
garsa.
K. Jansons, Plani.
5043.�� Ja ed cukas sirdi, tad esot sirdigs ka cuka.
5044.�� Vajaga est cukas aci, tad tam edejam bus laba redze.
5045.�� Cukas auss nedrikstot est, jo tad pie ausim augot gnidas.
5046.�� Kad oietu cukas galu grib mikstu izvarit, tad galas gabals ja�liek ar
adu uz katla dibena un tad jauzlej udens.
O. Lide, Rauna.
5047.�� Mellums, kas nokautai cu�kai plucinot aiz auss paliek � ir �zidens".
K. Jansons, Plani.
5048.�� Par cukas galu ir sads vecs izteikums latinu valoda: Caro porcina,
sine vino pejor ovina: si tribuas vinum fuerit cibus et me�dicina. Cukas gala bez
vina ir slik�taka par aitas galu; be ja jem vinu klat, tad ta ir bariba un
medicina.
S. Guberts, 1688.
5049.�� Ja cukai ir rupja gala, tad vinas balss ir ka aizsmakusi un biezi vina
griez zobus. Vinas sa�riem uz muguras ir tad sarkan- dzeltenas saknes.
S. Guberts, 1688.
'X. Cuka laika zilesana.
5050. Kad cuka velk salmus vai sienu, tad bus lietus.
S. Guberts, 1688.
5051.�� Ja cukas vakara ruks un nes salmus miga, otra diena lis lietus.
5052.�� Kad cukas nesa salmus vai sienu, kad suni vartas un kaki ed zali,
tad bus lietus.
K. Jansons, Plani.
5053.�� Kad cuka mute nes mi�gu, tad bus auksts laiks.
5054.�� Kad cukas taisa midzeni, gaidams vejs.
J. Kikuts, Nica.
5055.�� Cuka nes salmus un taisa migu � lietus gaidams.
L. Lejasmeijere, Piltene.
5056.�� Ja cuka vakara migu tai�sa, tad ritu bus lietus.
tad gaidams slikts laiks.

5057. Kad cuka midzeni velk, .s.
M. Sikle, Nica.
5058.�� Kad cuka midzeni taisa, tad bus vejs.
M. Kikuts, Nica.
5059.�� Kad cukas miga rokas, tad bus miksts laiks.
L. Bulets, Krape.
5060.�� Kad cuka migu velk, tad bus slikts laiks.
V. Slaidina, Riga.
5061.�� Ja cuka nes uz savu mi�dzeni salmus, tad bus nejauks laiks.
I. Ozolina, Riga.
5062.�� Ja cuka taisa migu, tad gaidams negaiss.
N. Vartukapteine, Cesis.
5063.�� Kad cukas un vistas va�kara velu iet gulet, tad utu lietus list.
5064.�� Kad cukas velu vakara vel zali ed, tad bus driz lietus.
5065.�� Ja cukas nakti miga ruc un negul, tad gaidams nelabs laiks.
5066.�� Kad cukas nemierigi gul, tad nakamas dienas bus lietus.
5067.�� Kod cyuka vosorys laika agri atskrin nu ganedbys uz satu un gonus
nikuo naredzeis, itei pi�zimej, ka byus lels leits un par- kiuns.
V. Podis, Rezekne.
5068.�� Cuka vemj uz sliktiem laikiem.
5060. Kad cukas vemj, tad gai�dams lietus.
5070. Ka cyuka vemj, tad para- rizums leits.
II. Z. Valainis, Egluna.

5071 .Iii cukas vasara vemj, tad btlN negaisi.
R. Kalnins, Lubana.
5072.�� Ja vasara cuka vemj, tad litls lietus.
5073.�� Cukas vemj uz lietu.
,1. Lazdans, Kalupe.
5074 Cuku vemj sliktus laikus.
K. Junsons, Plani.
5075.�� Kad cuka vemj � nelags laiks gaidams.
5076.�� Ja cuka vartas smiltis, tad vina gaida lietu.
5077.�� Kad cukas dienasvidu nelagi kviec, tad slikta vasara sa�gaidama.
E. Hirssone, Talsi.
5078.�� Ja cukas kviec, tad bus slikts laiks.
J. Banazis, Nica.
5079.�� Ja cukas kviec un skrai�da, tad gaidams slikts laiks.
5080.�� Ja cukas rok jau sasalusu zemi, tad laiks driz atlaidisies.
5081.�� Kad cukas bizo (skraida), tad vejs bus.
K. Lielozols, Nica.
5082.�� Kad cukas lustigas, tad perkons gaidams.
K. Lielozols, Nica.
5083.�� Cukas pavasari rumelejas tikai tad, kad jau norucis pirmais perkons.
H. Skujins, Smiltene,
5084.�� Ja cukas vartas dublos, tad gaidams perkons.
5085.�� Ja cukas daudz dublos vartas, tad gaidams perkons.
5086.�� Cukas �rumulejas" uz lie�tainu laiku.
A. Gailis, Trikata.
5087.�� Ja cuka mazgajas pa lidi�ni, tad bus karsts laiks.
A. Aizsils, Zilupe
5088.�� Ja cukas vakara velu rok, � bus rita slikts laiks.
5089.�� Ja cukas vakara gulet ejot berzejas gar budas sienam, tad otra diena
lis lietus.
V. Bernaua, Cesis.
5090.�� Ja cuka berzejas, tad auksts laiks bus.
5091.�� Kad cukas berzejas, tad silts laiks gaidams.
K. Lielozols, Nica.
5092.�� Ja cukas kasas, tad rita bus miksts laiks.
5093.�� Kad cuka kasas, tad bus lietus.
A. Aizsils, Zilupe.
5094.�� Ja cuka kasas pie majas pakska, tad bus liels putenis.
A. Aizsils, Zilupe.
5095.�� Kad cyuka kosas zima, byus atkusnis.
5096.�� Pec cukas liesas rudeni noteic, kupa seja izdosies: ja pir�mais gals
resnaks, agra, vidus � videja, pedejais � vela.
E. Laime, Kalsnava.
5097.�� Rudeni, kad kauj cukas, jaskatas pec liesas: ja liesa gara un bieza,
tad ziema bus gara un dzila, ja liesa isa un plana � zie�ma isa un sniega maz.
E. Aizsils, Lubana.
5098.�� Pec cukas liesas var no�teikt kada bus ziema. Ja liesa uz prieksas
galu biezaka, tad bus no rudens dzila ziema. Bet ja liesa biezaka uz pakalas galu,
tad ziema dzila uz pavasara pusi.
5099.�� Rudeni, kad kauj cukas, jaskatas, kada liesa: ja liesai gali resnaki, tad
ziemas sakuma un beigas bus dzils sniegs, ja vidus resnaks, tad ziemas vidu
visvairak snigs.
5100.�� Kad rudeni cukas ka un, tad jaapskata, kada liesa ir cukai. Ja isa liesa,
tad bus isa ziema, ja gaj-a liesa, tad bus gara ziema.
5101.�� Ja cukai liesa plata, tad ziema bus dzila.
5102.�� Ja cukas liesai abi gali tievi, tad rudeni un pavasari esot plans sniegs.
5103.�� Ja cukas liesai vidus esot biezs, bet abi gali tievi, tad zie�ma esot
biezs sniegs.
5104.�� Ja cukai plana liesa, tad sekla ziema, t. i. maz sniega.
L. Serzante, Aloja.
5105.�� Kad rudeni cukas kaun, tad no liesas var zinat, kada bus ziema. Ja abi
liesas gali ir sabie�zejusi, tad ziemas sakuma un bei�gas bus labs cela laiks; bet
ja vi�dus ir sabiezejis un gali plani, tad ziemas vidu bus labs cela laiks.
5106.�� Ja rudenos cukas kaujot liesa ir pret galvu resnaka, tad vels lmvasars, ja
preteji, tad agrs ru�ciens.
A. Jugane, Belava.
5107.�� Ja cukas liesa ir abos ga�los resnaka ka vidu, tad ziema bus no sakuma un
uz beigam.
M. Kikuts, Nica.
5108.�� Ja pie kausanas cukas lie�sa vienada izskatas, tad ziema vienada, bet ja
viens gals planaks, ka otrs, tad sakuma jeb beigas pla�naka jeb dzilaka ziema.
Liesas va�lejais gals ir ziemas beigas un pie�augosais � sakums.
K. Krastins, Lizums.
5100. Ja rudeni cukas kaujot alrod galu liesu, tad bus gara zie�ma un otradi. Ja
viens gals liesai biezaks, tad tani bus dzilaka zie�ma.
J. Rubenis, Ergli.
5110.�� Pec kauto baroklu liesas biezuma parego laiku ziema. Ja liesa bieza, tad
guidama barga zie�ma; ja plana, lad ziema miksta. Ja, turpretim, prieksejais gals
biezs un ciets un otrs plans, tad ziema stipra tikai lidz sveikiem. Ja prieksejais
gals plans mi pedejais biezs, tad otradi.
K i'.orhIkN, Turlava.-
5111.�� Cik nokautai etikai rudeni ir bieza liesa, lik bieza lais ziema sniega
karta.
I* i ni i ',< iii s, Plani.
5112.�� Ja cukai, lui|'a nokauta, ir bieza liesa, lad ziemu biezs sniegs, bet ja
pilina, lad Inis maz
sniega.
K i ..i Ml' Livberze.
5113.�� Kad nokauj vepri, tad ja�skatas, cik bieza liesa. Ja liesa ir bieza, tad
ziema bus barga ar lie�liem vejputeniem; bet ja liesa ir plana, tad ziema bus ar
maz snie�ga un ar mazu aukstumu.
A. Smagars, Ludza.
5114.�� Jo cyukai ir gara lisa, tad byus gara zima, jo eisa � tad eisa, jo biza �
tad solta, un jo pluona � tad sylta.
T. Beca, Preili.
5115.� Rudeni pie cuku kausanas janovero cukas liesa, ja bieza un plata liesa, tad
gaidama dzila zie�ma.
5116.�� Rudeni no cukas liesas varot izzinat nakamo sejamo lai�ku un vasaru.
J. Jansons, Vijciems.
5117.�� Ja rudeni kautai cukai liesas prieksgals (nepieaugusais) ir planaks, tad

no rudens ziemas nav ko gaidit � ta bus pavasari. Ja otrs gals planaks, tad tulit
no ru�dens ir sagaidama bieza ziema.
A. Ansone, Skrunda.
5118.�� Ja cukam liesa gara, tad bus gara ziema, bet ja isa � tad isa.
5119.�� Ja cukam plana liesa, tad ziema maz sniega.
M. Zalite, Jumurda.
5120.�� Ja cuku liesas prieksgals ir tievs, tad rudens ir pliks, bet ja resns, tad
uz reizes bus dzila zie�ma. (Kur liesa resnaka, tur, tani laika, dzilaka ziema.)
5121.�� Ja cukas liesa bieza, tad sagaidama stingra ziema.
Lagzdina, Sabile.
5122.�� Ja cukai bieza liesa, bus dzila ziema.

XI. Cuka vispareja zi�lesana.
5123.�� Kad cukas miga gulot ruc, tad bus slimigi laiki.
K. Jansons, Plani.
5124.�� Kad cukas ap pavilam rok, tad tas uz mirsanu.
5125.�� Ja cuka rok setmale vai pagalma, tad kads miris.
5126.�� Ja cuka majas paksus rok, tad kadam maja jamirst.
5127.�� Ja cuka rok majas pak�sus, tad kadam no majas iemitnie�kiem jamirst.
P. Kartupelis, Smiltene.
5128.�� Kad cukas rok pavilas, tad kads mirs.
Skolnieki, Limbazi.
5129.�� Ja cuka rok pavilas, tad kads mirst.
Skolnieki, Limbazi.
5130.�� Ja cuka istabas durvju prieksa bedri rok, jeb no citam ekam uz istabu
mute salmus nes, tad maja kadam jamirst.
Atbalss k. 1897. K. Kleke ris, Skujene.
5131.�� Ar tam kanepaju Skip�snam, ar kuâm cukam svilinot ka jas sapin,

pirmo reiz pavasari zir�giem kajas pin, lai tie vasaru leni ed.
K. Jansons, Plani.
XII.�� Cuka un nauda.
5132.�� Cuka brida par upiti, Naudas kule mugura; But ta cuka nebridusi, Nebut
naudas sai zeme.
LD 30905. Sal. 30906-8.
XIII.�� Cuka sapni.
5133.�� Ja sapni redz cukas, tad driz bus kazas.
G. Stenders.
5134.�� Ja sapni redz cuku, tad bus priecigas kazas prieksa.
J. Kols, Ostseeprovinzen, II, 1841, 32.

5135.�� Ja sapni redz cukas, tad bus nepatiksanas.
M. Stupele, Riga.
5136.�� Ja sapni redzot cuku, tad bus nepatiksanas ar sievietem.
5137.�� Kad cukas redz sapni, tad bus naids maja.
5138.�� Ja cukas vai sivenus redz sapni, tad bus lasti.
5139.�� Ja sapni redz sliktas cu�kas, tad dabus lastus.
5140.�� Ja sapni cuka skrien pa�kal un taisas kost, tad bus darisa�nas ar
launu cilveku.
J. Krikis, Starti.
5141.�� Ja sapni redz cuku, tad bus nepatiksanas ar kadu sievieti.
Macpane, Alsunga.
5142.�� Ja sapni redz nokautu cu�ku, tam maja bus mirons.
P. S., Rauna.
5143.�� Kad zids pa sapniem cu�ku jaj, tad cuka sprags.
E. Hirssone, Talsi.
cukas vaina.
5144.�� Ja sieva ceribas iet pa�liga cukas kaut, tad vinas bernam var
piemesties cukas vaina. Berns spardas un kviec ka sivens. Tada gadijuma jaiedod
bernam sagrauz�deti cukas sari.
cuku tabaka (Scrophularia nodosa).
5145.�� Prieks Vitus dienas ievak�tas cuku tabakas saknes der cuku ieksas
slimibam.
C akste.
5146.�� Kad cakstes prieks saules leksanas cakstina, tad bus lietus.
5147.�� Kad pirmo reizi redz ci- caksi, tad vajag kapelet, lai dabutu daudz
mencu.
k. Lielozols, Nica.
camarins.
5148.�� Camarins Ir zalu sakne, kul-u sazavetu, sukalb-tu lieta da�zas lopu
slimibas.
A. Li iehl� I'uftli iiltis, Dzuk- ste-Pienavu I P, II, 36.
C iekuri.
6149. Ja melu dumi/. ciekuru, tad luis datul/ Ini" un (luirtpe)u).
318 Cuka �
I I verts, Oli.
CIGANS.
5150.�� Kad Jezus vests uz Gol�gatu, tad cigans sacijis, ka Jezum uz krutim
esot musa, bet zids at�bildejis skaidri, ka ta esot reta. Cigans sacis tiepties un
izteicis: �nu die'", kas no ta laika vinam jasaka.
K. Jansons, Pilda.
5151.�� Ja garam braucosiem ci�ganiem uzprasa: �Kur tad nu be�rinieki

brauks?" tad vini tulit skaistas un lamajas.
P. S� Rauna.
5152.�� Ja grib ciganus sakaiti�nat, tad vajag tiem uzprasit: �Kur jus tos
liklupatus vedat?"
V. Holcmane, Vandzene.
5153.�� Ja durvju prieksa saliek krusteniski kruki un cepla slotu, tad cigani
tai maja neiet, bet brauc projam ladedamies.
A. Gulbe, Nogale.
5154.�� Ciganam nedrikst roku dot zilet, jo tad cigans atvelk lai�mi.
5155.�� Ja pa sapniem redz ciga�nu, tad tas uz sniegu.
K. Jansons, Plani.
5156.�� Ja sapinis redz ciganus, tad prieksa bus kadas beres.
K. Jansons, Plani.
5157.�� Ja sapni redz ciganus, tad kadam no piederigiem bus ja�mirst.
5158.�� Ciganus sapni redzet no�zime slimibu.

Cigans
5159.�� Kad sapni redz ciganus vai zidus, tad tas ir slimibas, va�jibas.
5160.�� Ja sapni redz ciganus, tad bus ugunsgreks.
5161.�� Ja sapni redz ciganu, tad bus ugunsgreks.
CIKSTENES (Sedum vulgare).
5162.�� Cikstenes ir labas pret dzerksti, tas japiesien pie dzerk- stainas
vietas.
J. llsters.
5163.�� Cikstenes ir laba zale lo�piem, kad tie ir appusti.
J. llsters.
CUKSTESANA.
5164.�� Kas cukst,, tas melo.
P. Augstkalnins, Vecpiebal�ga. P. S., Rauna.
CULKAS.
5165.�� Culkas rodas uz meles no launu lauzu valodam. Lai no sa�dam culkam
atsvabinatos, tad ja�uzsplauj uz mutslauca stura un ja�saka: �Lai tava mele sadeg
ar uguni." Tad culkas pariet uz pasa aprunataja meles.
CURKSTES.
5166. Ja curas netaisa kadas ekas pazobele ligzdu, tad tai eka sper perkons.
CCSKA.
I. V i s p a r i g i mani.
5167.�� Ir cuskas un rupucus tie cilaja par dievekliem, ko baloja ar pienu un citu
edamo, tos turedami tados ipasos podos, ko medza iz�puskot ar varpam un pukem.
K. Sulcs, Kurzemes stastu gr. 1832. �
5168.�� Krusta pacelsanas diena visas cuskas salienot zeme pie cusku mates, kur
tas paliekot vi�su ziemu lidz pirmajam pavasara perkonam. Lai vinas nemirtu ba�da,
tad tas laizot tur kadu baltu akmeni, sauktu par latyru (kr. .na- Tbipb).
J. Kuless, Preiji.
5169.�� Cuskam ir sava keniniene ar spozu zelta kroni galva. So kro�ni vina
dabunot maija beigas. Kro�nis tiekot pakarts kada kruma, cetru pedu augstuma. Apaks
ta sa�lasoties liela pulka cusku un pe�deja cuska, kas tiekot citam virsu, esot ta
keniniene.
E. Zommere, Rauna.
5170.� Cusku keninam esot dargs zelta kronis galva, bet daudz cuskas esot vienadi
ap so keninu apkart, kas vinu sargajot. Ja so kroni dabujot roka, tad piepildo�ties
visas cilveka velesanas.
Ja kads so kroni nonemot, tad cuskas ienemot asti mute un skrienot ka rati
nebedniekam pa�kal.
P. S., Rauna.
5171.�� Cusku keninam esot sar�kans kronis galva un ap vinu vien�mer esot lieli
cusku bari apkart. Ja so kroni dabujot nonemt, tad varot visu dabut, ko vien
velejo�ties. Dabut to tomer varot. Tada viela, kur cuskas uzturas, jano�
klaj balts lakatins un jaapvelk ar baltu diegu, tad katra sturi jauz�velk krusts;
tad cusku kenins tur uzmetot tur savu kroni. Krona no�nemsana esot tomer savienota
ar lielam briesmam. Cuskas pakal dzidamas, neskrienot vis pa vienai un pa zemes
virsu, bet veloties pa trim cetram kopa un rata veida. Pec citu nostastiem skrienot
pat pa gaisu ar sparniem.
A. Kleinbergs, Rauna.
5172.�� Kas cusku keninu kroni dabujot, tas paliekot par visiem gudraks.
E. Abole, Vijciems.
5173.�� Cuskai jaizpiez dzelons, kas visur lidz janesa, lai cilveks visur dabu
taisnibu.
K. Jansons, Plani.
5174.�� Zem katras majas dzivo�jot viena cuska; ja si cuska no majas aizbegot, tad
maja drizuma nodegot.
H. Vieglais, Vecpiebalga.
5175.�� Cuskas un kurmji nevarot parlist par celu, ja pa to neiet cil�veks. Tie
atlienot celmala un gai�dot lidz kads pa celu iet un tad asi parskrienot. Tas
lapec, ka se�nos laikos visiem dzivniekiem bi�jis japalidz upes rakt, bet cuska ar
kurmi neesot palidzejusi. Dievs par to uzlicis sadu sodu.
J. II Latvija 1!>24. Nr. 18.
5176.�� Ja cuskai gadas prieks saules leksanas par celu iet, tad ta nespej pariet,
bet lai tur janobeidzas. [Sal. kurmis.|
Arnim Maiiv. Berzaune. P. Lodzins. Scrpll'. I r. Murnieks, Lejaiclomi,
5177.�� ,1a inlilio vai kadai citai vietai apiet '.( rci/es apkart pedu pie pedas
viena celina, tad pari ce�linam nekad neiet cuska.
5178.�� Cuska nevarot par lielcelu pariet, jo vina esot launais gars.
J. Linis, Taurene.
5179.�� Pa to celu, kur mironis vests, nevar cuska pari pariet.
H. Silina, Penkule.
5180.�� Kad cuska ir uz cela uzli- dusi, tad vina netiek vairs no ta nost,
kamer cilveks to neierauga.
K. Jansons, Plani.
5181.�� Ja cuska ir uz cela un ga�ram iet kads cilveks, kas to nav

ie�raudzijis, tad vina no tas vietas ne�var tikt prom, kamer to ieraudzis kads cits
cilveks.
E. Puke, Ainazi.
5182.�� Ja cuska uzgajusi uz cil�veku cela, vina nedrikst aiziet, ka�mer nav
nacis cilveks un vinu ap�zelojis, atlaidis vai nositis.
E. Gaile, Rujiena.
5183.�� Nevajag cusku maja nest, jo tas citas � dzivas nak tad pa�kal.
5184.�� Ja cusku vakara redz, tad nelaime bus majas.
E. Hirssone, Talsi.
5185.�� Cuska saka: �Cilveki bri�nas par cuskas novalku, bet ja tie pasi savu
novalku redzetu, tad gan butu patiesi ko brinoties."
J. Rubens, Ergli.
5186.�� Cusina matite kapj koka bernoties, jo vecais cusins tai laika aprij
savus bernus. [Sal. kakis.]
K. Jansons, Plani.
5187.� Cuskas prieks bernu dzem�dibam uzrapjoties kada berza un pakaroties vidu par
kadu zaru un tad dzemdejot. Pec dzemdesanas skrienot atri no koka zeme un sa�kot
pati savus bernus rit. Kupem berniem izdodoties paslepties, tie paliekot dzivi.
A. Vaskis, Tukums.
5188.�� Cusku vajagot, jo tas ze�mes nelabumu uzsucot, lai cilveki varot dzivot.
K. Jansons, Plani.
5189.�� Ja nebutu cusku, nebutu cilveku.
A. Mednis, Liepupe.
5190.�� Cuska var redzet verstem talu.
P. S., Riga.
5191.�� Ja gavena laika kokus vai zagarus ved no meza maja, tad va�saru cuskas nak
maja. Ja Liela piektdiena aiznes uz mezu kadu koku vai zagaru un nomet par ro�bezu
otra dala, tad vasaru ir miers no cuskam.
E. Stlpniece, Verene.
5192.�� Gaveni nedrikst par cus�kam runat, lai tas vasara nebutu jasastop. Ja par
tam runa, tad tas jaapzime tikai: si, sas, sam u. t. t.
J. Jansons, Plani.
5193.�� Cuskas salasoties reizem lielas cupas un tad spiedzot. Un ja kads to

spiegsanu uzdzirdot, tad pa�liekot kurls. Kad viena cuska spie�dzot, tad tas
nenotiekot. Tad jaiet uz kadu puslotaju.
Z. Lancmanis, Stameriene.
5194.�� Vajag apest gabalinu bru�nas cuskas, tad var saprast visas lopu un putnu
valodas.
M. Auzina, Zemite.
5195.�� Ja grib iemacities visas pa�saules valodas, tad vajaga varit slegta
katla cusku, un pa caurumu ostit tvaikus.
A. Broza, Naukseni.
5196.�� Ja redz cusku, tad saka, ka tam cilvekam gadisies dzive kas launs.
V. Duka, Vidzeme.
5197.�� Ja cusku redz, tad vajaga nosplauties, lai launums nepieme�tas.
5198.�� Ja cuskas nak maja, tad tur dzivo jeb ir dzivojis kads launs cilveks.
P. Zeltins, Ikskile.
5199.�� Ja cuskas nak maja, tad majas cilveks ir loti dusmigs.
E. Priedina, Renda.
5200.�� Ja cuskas nak maja, tad bus kada serga.
J. Juskevics. B. Z. II. piel.
1^3. 275.
5201.�� Ja cuskas ap maju vazajas, tad ap maju vajaga apvest mironi. Tad cuskas
tur vairs neradisies.

5202.�� Ja majas tuvuma redz cusku, tad sagaidama nelaime.
5203.�� Ja divi cilveki iet kopa un cuska parskrien par celu, tad vini pa to
celu vairs kopa neies.
5204.�� Kam bailes no cuskam, tam meza ejot jaskaita: �Mironu pi�nekli, striki,
visi apaks zemes!"
5205.�� Kas no cuskas nobistas, tam tris reiz janosplaujas, jaizrauj no

savam drebem dzijas gals, kufs atrociskis aiz sevis janomet zeme.
K. Jansons, Plani.
5206.�� Ja ieraugi cusku un no�splaujies, tad tulit ieraudzisi vel.
V. Mikelans, Slate.
5207.�� Ja meza cusku ierauga, tad tris reizes janosplaujas un jasaka: �Tevi
pirmo reizi ieraudziju!" tad cuskas vairs neradisies.
5208.�� Ja pavasari pirmo cusku, ko redz, nosit, tad vasara neredzes nevienu.
M. Breikse, Ligatne.
5209.�� Pavasari, kad pirmo reizi ierauga cusku, ta janosit, tad to gadu dabu
daudz naudas.
5210.�� Kad cuskas lien no alam lauka un sildas uz ciniem, tad tiek lietus ar
perkoni.
5211.�� Ja meza redz vairakas cuskas, tad bus lietus.
A. Aizsils, Lubana.
5212.�� Ja meza redz daudz cus�ku, tad drizi bus lietus.
5213.�� Kad cuskas zirgti lozna, tad ir lietus gaidams.
5214.�� Ja vasaru kadu dienu redz pulku cuskas lodajam, drizuma gai�dams
lietus.
I. B. Latvija 1924. Nr. 18.

5215.�� Cuskas valkajas pa zemi uz lietu.
322
P. S� Katrina.
5216.�� Ja salaina laika cuskas val�kajas, tad driz bus lietus
A. Salmans, Balvi.
5217.�� Odzes izlien no pasleptu�vem uz lietu.
Petersons, Vijciems.
5218.�� Ja nosistai cuskai ir asinis redzamas galva, tad gaidams tu�vaka

nakotne lietus.
J. Klavins, Jelgava.
5219.�� Ja pec lietus redz cusku, tad bus sauss laiks.
J. Petersons, Sermuksi.
5220.�� Ja meza redz daudz cusku, gaidams perkons.
J. Kikuts, Nica.
5221.�� Ja cuskas lien no alam ara, gaidams karsts laiks.
J. Kikuts, Nica.
5222.�� Citi edina milzu lieluma cuskas, kas no kaiminu lopiem zog pienu un
nes to saviem saimnie�kiem. [Sal. pukis, ragana, zaltis.]
D. Fabricijs, 1610.
5223.�� Ja cuskas grib izskaust no savas zemes, tad plintes stobra ja�ieliek
cuska un ar to japarsaun par robezu.
E. Zommere, Rauna.
5224.�� Kad iet senot jeb ogot, tad meza ieejot janoskaita, elpu aiztu�rot,
devinas reizes: �Es gulej' ka nomirusi!" tad nesatiekot cuskas.
A. Aizsils, Lubana.
II. C u s k u vardi.
5225. Cuskam ir cilveku vardi: viriesu un sieviesu.
C.u�ka
K. Jansons, Plani.
5226.�� Katrai cuskai ir savs vards. Kups cilveks tad uzmin tas vardu, tas paliek
uz visu muzu ne�laimigs, bet tam cuska vairs ne�dzel.
Z. Lancmanis, Grundzale.
5227.�� Katrai cuskai esot savs vards un ja to zinot, tad varot iz�saukt. Cuska
tad nakot preti un ar vinu varot darit, ko gribot, jo ta�dam vina nekozot. Tikai
vajagot saukt sieviesu varda: �Ilzin, Lizit, Grietin u. t. t.!"
5228.�� Ejot meza nevajaga piemi�net cusku, lai to nesastaptu, jo ja piemines, tad
sastaps.
5229.�� Kad iet meza senot vai ogot, tad nedrikst cusku ista varda saukt, jo tad
ta var iekost.
J. Biksa, Daugmale.
5230.�� Meza ogojot nevajag var�du cuska pieminet, lai vina neradi�tos.
L. Serzante, Aloja.
5231.�� Ja meza piemin cuskas vardu, vina tulit paradas.
A. Mednis, Limbazi.
5232.�� Par cusku runajot, ne�drikst to varda saukt, tad launums piemetas.
5233.�� Kad meza ejot, tad nevaja�got piesaukt vardu cuska, jo tad cuskas radoties,
bet vajagot gan sa�cit tarps.
5234.� Cuska jasauc par stivnasi, ne par cusku, lai vina neraditos un nekaitetu.
P. 5., Vidrizi.
5235.�� Tauta ne labprat piemin cusku ista varda. To medz saukat par garo putnu,
garo tarpu, zemes putnu, tarpu u. c.
P. Jurgis jun., Jaunroze.
5236.�� Lai cilveks nekad neierau�dzitu cusku, vajaga varda �cuskas" vieta teikt ko
citu, piem. vecs, sa�puvis strikis.
H. Silina, Penkule.
5237.�� Kad cusku redz, tad jasa�ka, ka sapuvis strikis gul ka cuska, tad ta gul
mierigi un to viegli var nosist.
5238.�� Cusku ista varda nevajaga saukt. To vajag labak saukt vai nu par �garo",
�satanu", �nelabo", �tarpu" u. t. t.
5239.�� Cusku nedrikst saukt pie varda; var saukt par brutiti, par jumpravu, par
garasti, par garo tar�pu, tik ne par cusku. Citadi vina radas.
E. Gaile, Rujiena.
5240.�� Cusku veci cilveki sauc par linga putnu.
5241.�� Meza ejot, japanem berza zari paduse un jasaka: �Ko satiksu, to tulit
persu", tad nevienas cuskas neredzesi.
V. Mikelans, Slate.
5242.�� Cuskas neradas, ja saka: �Kas prieksa, tas pusu; kas aiz mu�guras, to
neredz."
E. Jepe, Palsmane.
5243.�� Lai cuskas neraditos, tad, meza ieejot, jasaka: �Labrit, visi meza
kukainisi!"
E. Laime, Tirza.
ft'J44. Kad cusku ieraugu, lad, ja ul) lai vina nekustas, |.lauka: llilttu gaida
gerbeja."
K. I.iiluie, Tirza.
5245.�� Kad divi jeb vii i ruki cilveki iziet cusku, tad nedrikst viens otru
>ie varda saukt, jo tad sauktam pie�lietas slikta slimiba.
Z. Liincinuuis, Gaujiena.
5246.�� Cusku sitot, otru cilveku >ie varda nesauc.
5247.�� Gaveni cuska japiemin pie igunskura, lai vasara nedzel.
M. Abele, Jaunjelgava.
5248.�� .la kur lauka izejot negrib latikties ar cuskam, tad celu uzsa- vot
jasaka: �Eita jus, masinas, pa nalam, es iesu pa celu."
P. S., Rauna.
5249.�� Meza ogojot, lai neuzietu kadiem zalksiem jeb cuskam virsu, lad meza
ieejot janolauz berza za�rins, jaaizliek aiz jostas un jasaka sadi vardi: �Kupu
satiksu, to persu, kamer vinam dziviba iziet." Tad neviens zalktis neradas.
M. Auzina, Riga.
5250.�� Ja kada saimnieka dala ir daudz cusku, tad pavasara rita, ka�mer vel
ir rasa, ir jastaiga pa pla�vam un ganibam un jaskaita sadi vardi: �Vecas vizes,
lapcas projam, vecas vizes, lapcas projam u. t. t."
J. Peders, Laubere.
5251.�� Kad iet meza ogot, tad pie�gajusam pie meza jasaka: Nekris�titie pie
malas, nu iet kristitie", tad nesatiksi nevienas cuskas.
5252.�� Ieejot meza jasaka: �Tis, nost no kajam!" Tad cuskas ne�redz.
5253.�� Meza ejot vajaga teikt: �Mironi, visi pie malas!" tad nera�das
cuskas.
J. Grestes krajums, uzr. M.
Lapetrova, More.
5254.�� Lai pasargatos no cuskam, tad ieejot meza jasaka: �Kur Jezus vardu
daudzinas, tur elles speki drebes."
J. Pamplis, Garoza.
5255.�� Kad uz mezu iet, tad ja�skaita patari, lai cuskas klat nenak.
H. Silina, Penkule.
5256.�� Kad iet meza, kupa cuskas dzivo, tad vajag atcereties pirmo ziemsvetku
dienu. Ja ta dara, cus�ku neredz.
5257.�� Ja iet meza senot jeb ogot, tad japasaka: �Pirmie ziemas svetki
piektdien." Tada gadijuma neredzes nevienas cuskas.
O. Darbins, Birzi.
5258.�� Ja pavasari pirmo reizi meza iet, tad vajaga aiz jostas aiz�bazt
pirmo kocinu, kupu ierauga zeme, tad neredz cuskas.
A. Smilga, Gaiki.
5259.�� Vajag jemt rupjas maizes gabalinu uz mezu lidz, lai cuskas neradas.
L. Bicole, Zemgales Mezmuiza.
5260.�� Kad meza ejot negrib sa�tikt cusku, tad vajaga teikt sadus vardus:
�Labrit, lu mila meza ma- sin, iesim abas vienu celu, bet tikai ka nesatiekamies."
5261.�� Kas iet meza, tam jano�lauz skuju zarins un jasaka 3 rei�zes: �Tis,
meza!" Tad neredzes ne�vienu cusku, un tas ari neiekodis.
J. A. Jansons.
5262.�� Ejot meza, kur daudz cils ku, jaskaita: �Lacis sez laiva, zala slota roka;
kups nak pretim, tum dod pa acim." Tad cuskas neuz bruks.
J. A. Jansons, Plani.
5263.�� Kad pirma diena plava iz�kapj no vagiem, tad jaaizdedzina salmu viskitis
un jasaka: �Kas pla�va, lai meza!" Tad plava nebus cusku.
K. Jansons, Plani.
5264.�� Lai plava sienu plaujot, ne�raditos cuskas, tad pirmajam pla�vejam, izkapti
strikejot, vajaga sa�cit sadus vardus: �Kas plava esat, pazudiet pa meziem un
krumiem, citadi galvas nost!"
E. Zommere, Rauna.
5265.�� Ja plava dzivo daudz cus�ku, tad jajem izkapts, japiesien ga�ra striki un
jaiet visapkart plavai, velkot izkapti pa zemi sev aiz mu�guras. Iziesanas vieta
jaiesprauz mietins, kas velak jaaizsviez uz to pusi, uz klipu grib, lai cuskas
aiz�ietu.
M. Rumpe, Tirza.
5266.�� Meza ejot janem nazis lidz un jasaka: �Kupu pirmo redzesu, to nodursu", tad
neredz nevienas cuskas.
A. Smilga, Gaiki.
5267.�� Meza ejot, jatur roka nazi�tis, lai cuskas neradas.
5268.�� Ja negribot cuskas redzei, tad vajagot nokert dzivu cusku, ap dedzinat
astes galu un tad palaist.
J. Linis, Taurene.
5269.�� Ja grib, lai ganibas nebutu cusku, tad janoker viena cuska un jasadedzina.
A. Plaudis, Kona.
5270.�� Lai cuskas nenaktu maja, tad gavena piektdienas, meza ve�zumu taisot,
pedeja pagale vai za�gars jaliek otradi, t. i. ar rezgali uz pakalgalu, vai ari
pedeja pagale vai zagars no vezuma janomet.
5271.�� Kad iet meza, vajaga nemt sermuksla kuju un iegriezt tani de�vinus
krustus, tad cuskas neredzot.
5272.�� Ja gaveni runa par cusku, tad vina jasauc par �sos", citadi vinas
vasara biezi radas.
J. Jansons, Plani.
5273.�� Pedeja mana del ari �sis" ir palicis jau nepatikams vards, ka�del
medz sacit: �Sis ir cinata".
P. S., Rauna.
5274.�� Ja redz cusku, tad nevajag nosplauties, jo tad ta bus velreiz

jasatiek.
A. Pidriks, Sauka.
III. Cuskas kosana.
5275.�� Kad cuska iekoz, tad vina nonem pusi laimes.
5276.�� Cuskas nekoz tadam cilve�kam, kas cuskas nesitot un neie- nistot.
5277.�� Cuska nevienam nevar ie�kost, ja ta nesacert ringola un ne�iegruz

dzelona zeme, kur tai katra vieta ir gifts.
5278.�� Kad cuska iekodusi, tad vina ari ir izlaidusi visu savu gifti un var
atkal kost tikai tad, ja dabuj no zemes ievilkt gifti.
325
C.lltka
P. S� Rauna. P. Zeltina, Ikskile.
6279. Ja cuska iekodusi, tad ie�kostajam jasteidzas pie udens, ka�mer vel cuska nav
piesteigusies, tad nepampst un cuska nobeidzas.
A. Aizsils, Lubana.
5280.�� Ja cuska iekoz, tad tulin jasteidzas pie udens un kaut pilite jauzpilina
uz ievainotas vietas. Ari cuska tulit pec iekosanas steidzas pie udens. Sakostajam
japieiet^ pie udens prieks cuskas, tad cuska beigta un vaina dziedeta.
E. Laime, Tirza.
5281.�� Kad cuska iekoz, tad loti atri jaskrien uz udeni un janomaz�ga ta vieta,
jo ari cuska tulit skrien uz udeni, un kups pirmais aizskrien, tam par labu nak.
A. Berke, Metriena.
5282.� Kad cuska iekodusi, tad sa�kosto nedrikst vest istaba, bet tas jaarste
lauka.
5283.�� Ja iekoz cuska, tad cilveks nevar iet zem jumta pirms nav pie arsta bijis,
jo tad nevar izarstet.
5284.�� Kad dabu odzes kodienu, tad nedrikst iet tada eka, ko kuri�na, bet drizak
kada skuniti, ko ne�apkurina, jo tad kodiens nesa- pampst.
E. Zemltis, Ventspils.
5285.�� Kodeja cuska jaluko no�sist un ar tas galvu vats jaapspai�da. Galva savelk
gifti atpakal. Sa�kosto nedrikst nest uguns ekas (kur uguns kurta).
5286.�� Ja cuska esot iekodusi, tad to vietu vaigot apspaidit ar cuskas galvu un ta
driz vien paliekot ve�sela.
5287.� Ja cuska iekoz, tad kodeja cuska janoker, japargriez vidu pu�su, un gala
jaliek pie koduma. Tad nepampst, un ari sapes atri pariet.
K. Mulenbacha man.
5288.�� Ja cuska iekoz, tad vina janosit un ar koku, ar kuru nosita cusku,
jaapberze kodums, tad ne�kas nekait.
5289.�� Cusku kodumu vajaga ap�spaidit ar to koku, ar kuru cuska nosista, tad
slimnieks driz izveselo�joties.
I. B. Latvija, 1924. Nr. 18.
5290.�� To koku, ar ko garo (cus�ku) nosit, aiz sijas istaba aizbaz un bernam ar
to garas vainu arste, bernu apspaida ar koku.
K. Jansons, Plani.
5291.�� Ja redz cuskai ko mute, tad cuska janosit, jaizjem tas, kas tai mute, un
janoliek istabas siena, kur tam nolukam izurbts caurums. Ja pariet uz citu vietu
dzivot, tad atradums janem lidz. Tad cilveks bus visu muzu laimigs.
5292.�� Ja cuskai ieliekot mute baltuminu no cilveka zobiem, tad ta esot uzreiz
pagalam.
5293.�� Kad cuska iekoz kaja vai roka, tad sakostais loceklis jaierok zeme, tad
zeme izvelk gifti.
P. S. jun., Marsneni. P. Zel�tina, Ikskile.
5294.� Kad cuska iekoz, tad ievai�nota vieta jaierok zeme, vai ari ja�uzsien varde.
E. Laime, Tirza.
5295.�� Ja dzivu vardi piesien pie cuskas koduma, tad varde izsuc jifti un vaina
paliek vesela.
E. Vikele, Plani.
5296.�� Kad garais tarps (cuska) iekoz, uz tas vietas jauzsien varde, tad
paliks vesels.
5297.�� Cuskas kodumu var sadzie�det uzliekot pipes sviedrus uz ko�duma.

K. Jaunzeme, Nica.
5298.�� Ja cuskai mute iesmere pi�pes sodrejus, tad cuska nobeidzas.
5299.�� To locekli, kami cusins iekoz, zeme ierok, lai tuksis neme�tas.
K. Jansons, Plani.
5300.�� Kad cuska iekoz, tad uz tas vietas jaliek rupuca ada, lai ne- tuks.
5301.�� Ja cuska iekoz, jauzliek uz koduma krupja ada.
5302.�� Kad cuska iekodusi, tad tulin uz koduma vietas jauzliek varde, kas
izvelk visu gifti.
5303.�� Ja cuska iekoz, tad kodu�ma vieta jaliek klat dzivas vardes tikmer,
kamer tas nobeidzas. Ja vardes vairs nebeidzas, tad visa gifts no koduma ir izsukta
un ta tad nekadu launu seku nav.
E. Vevere, Laudona.
5304.�� Ja cuska iekoz, tad to vie�tu jaberze ar vardes vederu, kamer varde
nobeidzas.
5305.�� Kad odze iekoz, tad pie bruces vajag piesiet dzivu vardi. Ja varde
nobeidzas, tad odzes kodiens nebus navigs.
5306.�� Uz cuskas koduma liek vardi, jo pedeja esot no cuskas ce�lusies.
K. Jansons, Plani.
5307.�� Kad lopam vai cilvekam iekoz odze, tad kodums jasaberz ar petroleja
samercetu vilnainu lupa�tu, bet sakostais nedrikst iet pirms sasmeresanas skurstenu
eka.
P. Rilands, Pastende.
5308.�� Kad odze iekoz kaja, tad kodumu vajag arstet, sakot sadus vardus:
�Gluma zema
Tauku desa,
Saule gaza,
Lai tavs kodums

Izput ka udens burbul's".
Pec tam uzsplauj tris reizes uz ko�duma un tas sadzist. Ari odze esot beigta.
5309.�� Pret cuskas kodumu lidz vardi: �Marija zvereja, cuska du�ra, Jezus
strapeja to". Janoskaita tris reizes, krustus pievelkot.
K. Mulenbacha man.
5310.�� Ja cuska iedzelusi, jaskai�ta tris vai devinas reizes: �Ievai dura
dzeloni. Savas vatis Jezus min ar savam kajam. H�I�|-
5311.�� Odzes vardi: Ieva dura dzenolu no savas mutes un Jezus ar savam
kajam. + + + (Devinas reizes ta jaruna).
IV. Cuskas kodums.
5312.�� Gaveni nosista cuska jaie�liek pusstopa spirta un ar so skid�rumu

jaapsmere cuskas kodums.
Koduso cusku vajaga nosist un ar vinas galvu saspaidit kodumu.
J. Krikis, Starti.
5313.�� Cuskas kodumu un vispa�rini uzpampumu noslabina, kad uz ta uzliek

lupstenajus (ligusticum levisticum).
5314.�� Cuskas kodumam vajag uzlaist pipes dumus, tad nepampst.
5315.�� Ja cuska ir iekodusi, tad ir ieteicams est gaila smadzenes.
S. Guberts, 1688.
5310. Ja govij iekoz cuska, tad vakara bez saules jaizgriez vij- grie/.ne ar visam
saknem un ar to laapricbj ta vieta. Pec tam vij- gricziic jaaiznes turpat atpakal,
tad � iiskas kodums atri izlaizas.
5317.�� Ja cuskai ir balts astes ga�lins, tad vina kodusi cilvekam vai lopam.
P. S., Rauna.
5318.�� Ja kustonim iekoz cuska, tad janem 9 akmenus no pirts krasns, 9

reizes ar tiem iekosta vieta jasaspaida, un akmenus ja�atliek tai pasa vieta
atpakal, kur tie nemti. Pec uz ievainojuma uz�liek tabaku un govs bus vesela.
5319.�� Ja cuska iekoz sunim, tad jasviez nauda pari jumtam.
V. Cuska vedera.
5320.�� Cuska var ielist tapat cil�vekiem ka govim vedera.
P. S., Rauna.
5321.�� Pie pupa berniem cuskas labprat lienot, pievilktas no piena smakas.
Anneniesos cuska ielidusi bernam mute. Gan tevs steidzas raut ara, bet cuska vidu
partrukusi un otra puse palikusi bernam ve�dera. Berns palicis zils un melns un
bijis uz vietas pagalam. Ar ta�baku varot cusku atbaidit.
5322.�� Kad cilvekam maga cus�ka ielidusi, tad tam mugura salstot. Tad jadzer
salds piens. Tai pasa gadijuma dzer _ari_ zirga sviedrus.
K. Jansons, Plani.
5323.�� Kad cuska gulot ielidusi vedera jeb ari ir tur ieburta, tad zirgs jasajaj
putam un ar tam pu�tam jaaptraipas, tad cuska nak lauka.
5324.�� Kam cuska ielidusi maga, tam zirga mizalus dod.
K. Jansons, Plani.
5325.�� Kam cuska ielidusi ieksas, tam zirga sviedrus dod dzert.
K. Jansons, Plani.
5326.�� Otram vedera var cusku iedzirdinat sada karta. Vajaga no�sist cusku,
ielikt vinai zirni mute un ierakt zeme. Kad tur izaug zirni, tad ar tiem var
iedzirdinat otram cusku vedera.
5327.�� Cuskas un skirgalus var cilvekam vedera ari iedzirdit. Lidz Jurga dienai
jadabu tads kustonis, janosit, janogriez tam galva, kura jaieliek miezu grauds un
jaierok zeme. Kad miezis tur izaudzis un nogatavejies, tad tas janogriez un graudi
jasaberz par miltiem. Kam sos miltus iebers dzeriena, tam ve�
dera izaugs cuska vai skirgalis. Tadel ari vel laudis prieks dzersa�nas no padota
trauka arvien noleja kadas piles zeme jeb uzputa uz dzeriena virsu. Ar to tad
launums ticis noversts. Cusku jeb skirgali varot tomer izvemt lauka, ja zir�ga
sviedrus iejemot ieksa.
5328.�� Ar cusku jeb vardi var otru apdzirdit ari ta. Gaveni ja�norauj cuskai jeb
vardei galva, kreisas acs cauruma jaieliek viens zirnis un tad galva japaliek apaks
pirts lavas. Katra piekta vakara zirnis jaaplej ar udeni. Pec septi�nam nedelam
zirnis izaugs un saks ziedet, bet auglu tam nebus. Uz ziediem radisies melni
putekli. Sie putekli ir jauzjem un japaglaba kada pudelite. Ja sos puteklus ie�ber
kada dzej-ama trauka, tad, kas no ta trauka dzers, tas dabus ve�dera dzivu cusku
jeb vardi. Ja tas notiek, tad tam cilvekam ir jamirst, ja vins nezina, ka glabties.
Vieni�gais lidzeklis pret tiem kustoniem vedera ir snaucama tabaka. Ja to iejem
ieksa, tad uznak vemiens un kustoni var izvemt lauka.
VI. Cuskas apturesana.
5329.�� Ja cusku ierauga un ne�dabu roka, tad vajagot tai vieta uzlikt sermuksla
krustu, tad cus�ka uzlecot virsu un nost vairs ne�tiekot, kamer to nositot. Ja
Cusku ieraugot, tad vajagot ar vienu sviedienu uzsviest zarinu, tad vina vairs
projam netiekot, bet ja pace�lot uz augsu un gribot otrreiz sviest, tad aizbegot.
5330.�� Ja cuska iebeg kruti (ci�ni), tad vajag tani vieta nolikt krustu, jo tad
vina nekad vairs ne�var tikt ara.
I. Kazoka, Lubana.
5331.�� Kad cuska pazud, tad vi�na tomer atgriezas atkal turpat at�pakal, ja tai
vieta iesprauz ser�muksla krustinu zeme.
K. Jansons, Plani.
5332.�� Ja redz cusku un ta aiz�beg, tad tani vieta no kociniem ja�uzmet krusts,
velak cuska atnak atpakal un uzgulas uz krusta.
A. Aizsils, Lubana.
5333.�� Ja cusku nedabu nosist, bet redz gan, kur ielied, tad jaiz�taisa no
piladza krustins un jaie�sprauz tai vieta, kur cuska ielida. Pec trim dienam cuska
iznak pie krustina.
5334.. Cini, kuj-a ir cuska, vajag iespraust sermauksa krustinu, tad cuska pec
britina izlied.
5335.� Ja cuska zeme ieliedol, lad pie ta cauruma lai piesprauzu! sermuksla
krustinu, tad vina Iii dal izlidisot.
J. Bitaka, Litene
5336.�� Pie alas, kupa cuska ieli dusi, janoliek piladza krustins, tad vina pati
izlidis un apgulsies uz krustina.
L. Lupikis, Dzelzava.
5337.�� Ja cuskai uzmet piladza krustinu, tad ta netiek no vietas prom.
5338.�� Ja redz cusku zeme ielie- nam, vajaga tur iespraust sermus- ku krustinu,
tad cuska driz izlidis un aptisies ap krustinu.
I. R. Latvija, 1924, Nr. 18.

5339.�� Kad cuskai piesprauz �ustu klat, tad ta nevar no tas etas vairs aiziet.
5340.�� Ja cuska iebeg cini, tad nu no sleptuves var izvilinat, ja zsprauz

cinim sermuksa koka rustu, kuj-s pagatavots bez dzelzs alam � naglam.
V. Grinbergs, Jaunpiebalga.
5341.�� Ja gulosai cuskai uzmet irsu krustam piladza zarus, tad ina no tas
vietas vairs nevar aiz- et un nomirst.
A. Korne, Meirani.
5342.�� Ja redz meza cusku un vi�ja aizbeg, tad tai vieta, kur doma, ci vini
ielidusi, noliek krustiski aliklu sarkanu dziju. Tad vina
naks ara.
A. Mednis, Limbazi.
5343.�� Ja grib cusku piesiet, tad va jaga taja vieta, kur cuska zeme ieliz,
uzlikt sarkanas dzijas krus�tu. Pec laicina cuska taja vieta atkal izlidis.
5344.�� Ja cusku redz, tad jano�lauz sermuskas zars un jauzliek uz tas

vietas, kur cuska ielidusi, tad vina nak ara.
5345.�� Kad cuskai aizliekot krus�tu prieksa, kur ta ielidusi, tad ta no tas
vietas vairs nevarot ara tikt, kamer to krustu kads none�mot vai apgazot.
E. Abole, Vijciems.
5346.�� Kad cuska ielien kada ala, tad pie tas janoliek sermuksla krustins.
Cuska tad iznak pie ta krustina.
5347.�� Ja kur redzeta cuska, tad vajaga tai vieta uzvilkt krustu, un cuska iznaks
otrreiz tai pasa vieta.
O. Darbins, Birzi.
5348.�� Kad cusku ierauga, bet vi�na tulit pazud, ar kaut kadu koci�nu tris reizes
apvelk rinki. Pec tam kocinu noliek rinka vidu un parliek pari otru kocinu ta, lai
iz�naktu krusts. Pec neilga laika cuska bus redzama uz krusta.
5349.�� Ja cuska ieskrien cini, tad ar mietu jauzmet krusts, jaapvelk ap to vietu
trisas reizes pret sauli rinkis un miets turpat jaiesprauz. Iz sa rinka vina nekad
nedrikst iziet. Vilcejs var godigi aiziet uz maju, atnakt otra diena un cusku
nosist.
E. Gaile, Rujiena.
5350.�� Kad cusku nosit, tad tur zeme jaiesprauz krusts; tad tur iznaks no zemes
apaksas ari citas cuskas.
5351.�� Kad cusku ierauga, bet ta tulit ielien zeme, uzliek tris krus�tus. Par
krustiem parlist cuska ne�varot. Ja ta no zemes izlidis, tad katra zina aptisies ap
vienu no krustiem.
I. B. Latvija, 1924, Nr. 18.
5352.�� Ja redz cusku zeme ielie- nam, vajaga ar basam kajam tris reizes ap to
vietu skriet apkart. Tad cuska driz izlidis, bet nekur talu neaizrapsies, jo vina
nevar parlist par vietu, kur kristigs cil�veks gajis ar basam kajam.
I. B. Latvija, 1924, Nr. 18.
5353.�� Ja sitejam cuska izbeg un ielien cini, jauzmet ar pirkstu krusts, jaapvelk
pret sauli 3 reizes rinki un jasaka: �Jumprava, pa gaidi, kamer kenins zobenu
no�kal." No sa rinka cuska nedrikst iziet. Ja neviens nenak vinu nosist, vinai
turpat janobeidzas.
E. Gaile, Rujiena.
5354.�� Lai cuska neaizbegtu, ka�mer sitejs koku dabu, jasaka: �Sta- vi brute,
kamer tevi krones!"
5355.�� Kad ieraugi cusku, tad ja�saka: �Brute, pagaidi, kamer brut�gans svarkus
sun", tad vina gules mierigi, vari nosist.
5356.�� Cusku var apturet, lai ne�begtu projam, ar sadiem vardiem: �Pagaidi,
brutite, kamer brutga�nam svarkus pasuv!"
E. Zommere, Rauna.
5357.�� Ja cusku grib dabut ara no sleptuves, tad tai vieta jaie�sprauz sermuksla
krustins un ja�noskaita sadi vardi: �Guli, guli, mamzelite, kamer taisu zobentinu.
Kad bus gatavs zobentins, tad es tevi modinasu."
E. Zommere, Rauna.
5358.�� Guli, guli, kulainiti, devi�nas baznicas; tev pieder tie purvi, mezi, man
tie lauki, tirumi. Sariti�nies ka setas rikste. Amen.
5359.�� Ja cuska ielidusi kruma, tad gajusi krumam apkart, bet ti�kai pret sauli
un pedu pie pedas. Cuska tad izlidusi.
5360.�� Kad cusku redz, tad jasa�ka: �Gaidi, brute, kamer brutgans naks". Tad
cuska vairs nekustas, vinu var nosist. Bet ja cusku grib aizbaidit, tad vajaga
teikt: �Kau- nie.s, kaunies, Ievas meit", tad cuska aizbeg.
5361.�� Kad ierauga cusku un grib, lai vina apstajas, jaskaita: �Brute, pagaidi,
brutgans naks at�mirsu kroni."
5362.�� Ja cusku ierauga, jaskaita tris reizes: �Brute, pagaidi, vedekla nak!" tad
cuska nebeg. Ja ta to�mer vel beg, jaskaita: �Brutgan, pagaidi, vedekla nak!" Tad
cuska katra zina vairs nebegs.
I. B. Latvija, 1924, Nr. 18.
5363.�� Ja kaut kur ierauga cus�ku un nav neviena sitama, tad ja�saka: �Pagaid\
brutit, kamer brut�gans naks." Cuska gaidot, kamer atnakot ar mietu.
E. Gaile, Rujiena.
5364.�� Cusku var apturet ar sa�diem vardiem: �Brute, pagaidi, ka�mer brutgans
nak!"
K. Jansons, Plani.
5365.�� Cusku var apturet ar sa�diem vardiem: �Trina, pagaidi, kamer es aiziesu
pie skrodela tev svarkus nomerit!"
K. Jansons, Plani.
5366.�� Kad cusku redz, jaskaita sekosie vardi, tad cuska apstajas: �Pagaid,
pagaid, mamzelit, kamer kleitu nomeri". Jeb ari: �Striki, pinekli, striki, pinekli,
pagaidi mani."
5367.�� Cusku var apturet ar sa�diem vardiem: �Guli, guli jumpra- vina, kad
nokalsu zobentinu; kad nokalsu zobentinu, tad tev kaklu nocirtisu."
5368.�� Ja cusku ierauga, tad ja�skaita: �Bum, bum, velna zivs, pagaidi,
kamer dabuju apausu." Tad cuska paliek stavot.
5369.�� Kad cusku ierauga, ja�skaita: �Strikis, pineklis, strikis, pineklis,

strikis, pineklis � guli!" Tad cuska nebegot prom un to va�rot viegli nosist.
I. B. Latvija, 1924, Nr. 18.
5370.�� Kad cusku redzot, tad va�jagot sacit: �Cuska pinekls", tad vina vairs
no tas vietas projam ne�tiekot.
E. Abole, Vijciems.
5371.�� Cusku ieraugot, lai ta ne�begtu prom, jaskaita: �Cuci, guli, kulenit,
tev pieder purvi, mezi, man tas tiruma ezinas."
I. B. Latvija, 1924, Nr. 18.

5372.�� Cusku neredz, ja meza ejot saka: �Nost no cela, griezisu kopa,
metisu poda, varisu klim�pas."
K. Jansons, Plani.
VII. Cusku vajasana.
5373.�� Kad kirminu (cusku) no�sit, tad ienaidnieks vinnes.
I. Bergmanis, 1862. g� Barta.
5374.�� Kad kirmins iekoz, tad ie�naidnieks vinnes.
5375.�� Saka, kad cuskai uzsitot tris reizes ar berza riksti, tad vina
paliekot loti nevariga un atraki nomirstot, neka kad to sistu ar citu kadu koku.
M. Auzina, Riga.
5376.�� Ja odzei uzsit tris reizes ar berza vici pa galvu, tad odze paliek
beigta gulot.
5377.�� Cusku varot vislabak ar alksna koku nosist.
5378.�� Kas cusku sit, tam ja�stav ta, ka vina ena krit uz cusku, lai nekada
vaina nepiemestos.
K. Jansons, Plani.
5379.�� Kas cusku sava ena sit, tam kajas sap.
K. Jansons, Plani.
5380.�� Cusku var nosist atrocinis ar mazu, mazu zagarinu.
K. Jansons, Plani.
5381.�� Ja pirmo cusku, pavasari ko redz, nosit, tad tas visu vasaru bus
brivs no cuskam, tas vairs ne�redzes.
5382.�� Cusku meza redzot, vaja�got sist ar piladzes zaru, tad ta viegli
nositama.
A. Strode, Rudzeti.
5383.�� Cusku vajag sist ar tadu koku, kur stavais zars audzis, tad pasam
nekas slikts nenotiks.
M. Eglite, Vecgulbene.
5384.�� Prieksmetu, ar kuj*u nosit cusku, atstaj turpat nepaceltu.

5385.�� Kad to koku, ar ko cuska sista, nem roka, tad ta paliks ka cuskas
pavedere.
Atbalss k. 1897. A. Klein- bergs, Rauna.
5386.�� Ja tadu koku panemot ro�ka, ar kufu cuska sista, tad rokas
saspregajot.
J. Niedre, Dzukste.
5387.�� Ja to koku, ar ko cusku sit, otrreizr roka sanemot, tad mute paliekot
tada ka cuskas pavedere.
5388.�� Nevajaga aiztikt tam ko�kam, ar ko ir cuska nosista, citadi roka saspregas,
lidziga cuskas ve deram. Bet ja ar tadu koku aiztiek cuskas kostu vainu, tad
pampums un sapes pariet.
5389.�� Koku, ar kupu cuska no�sista, nevajagot rokas nemt, ja ne�mot, rokas sapot
un sapampstot.
H. Skujina, Smiltene.
5390.�� Ja cusku redz, tad vina janosit un janorok. Bet tas koks, ar kufu tika
cuska sista, janes ma�ja un jasadedzina, un ja nesade�dzina, tad otru reizi cuska
visada zina iekodis.
5391.�� To koku, ar kuj-u nosista cuska, nedrikst nemt roka, jo tad rokas paliekot
itka ar cuskas adu.
5392.�� To koku, ar kufu nosista cuska, nedrikst nemt roka, jo tad rokas paliekot
it ka ar cuskas adu.
5393.�� Koku, ar kufu cuska sis�ta, nevajag nemt roka, jo tad ro�kas plist.
M. Eglite, Svetciems.
5394.� Ja nosit cusku, tad to mie�tu vajaga iespraust zeme, lai citi zin, kas tas
par mietu un nenem roka.
A. Eglite, Svetciems.
5395.�� Koku, ar kupi cuska sis�ta, velak nevar nemt roka, tad ro�kas culo.
5396.�� Cusku sitamo mietu otrs rokas nevar nemt, jo tad sprega rokas.
5397.�� Ja cusku nosit, bet tas galvu nesadraga vai neiedzen ze�me, tad
kirzaka cusku izarste.
J. A. Jansons, Valka.
5398.�� Ja cusku parsit pusu, tad kirzakas to salode.
5399.�� Koku, ar kuj-u nosit cus�ku, vajag nolikt pie klets durvim, tad
zaglis netiks tur ieksa.
M. Auzina, Zemite.
5400.�� Kocinu, ar kufu cuska no�sista, vajag iebazt klets siena pie durvim,
jo tad kleti zagli netiek ieksa.
L. Rone, Ikskile.
5401.�� Ja to koku, ar kufu cuska nosista, ienes kleti, tad peles labi�bas
neaiztiek.
5402.�� Koku, ar kufu cusku no�sit, nedrikst nest lidz, tad nesejs paliek
akls.
E. Laime, Tirza.
5403.�� Ja cuska ar vardi kaujas un ja vinas ar kadu rundzinu iz�skil-, tad

to rundzinu vajaga nemt lidzi pie tiesam, jo tad tur viss labi izdosies.
5404.�� Ja kads cilveks nosit ar vienu un to pasu koku septinas cuskas, tad
sis koks vinam (cilve�kam) japanes uz muguras, jo tad mugura nesap.
K. Lideka, Meirani.
5405.�� Ja viens cusku sit un otrs smej, tad smejejs satuks.
K. Jansons, Plani.
5406.�� Kas dzivu cusku iemet uguni un izdzird tur cuskas spieg�sanu, tas
paliek kurls.
333
Cllakn
334 _________ Ci
5407.� Ja kads cusku sitol nejau�si dzirdot vinas balsi, tad tam dzimstot kurli
berni.
J. Jansons, Plani.
5408.�� Kas cusku uzliek uz egles krijas, kur ta izlaiz savas kajas, ja dabu tas
redzet, tas paliek akls.
K. Jansons, Plani.
5409.�� Nevajaga atstat pussistu cusku, ja ta paliek dziva, tad vina atriebjas:
sak sapet kada miesas dala.
J. Atteka, Nica.
5410.�� Cusku nedrikstot nosist, tad sitejam radoties to vasaru daudz cusku.
Z. Sele, Sloka.
5411.�� Ja kads cusku sitot to vi�sadi spidzinot, tad tas dabujot cus�kas vainu:
grozot galvu tapat ka cuska.
J. Jansons, Plani.
5412.�� Kad sieva ceribas, virs ne�drikst cuskas sist, citadi jaunpie�dzimusam
bernam locekli rausto�ties ka cuska. Ja virs to nav ieve�rojis un sievai piedzimst
sads slims berns, jaatrod koks, ar kufu cus�ka sista, tas javara un sini udeni
jamazga berns. Tad berns driz iz�veselosies.
I. B. Latvija, 1924, Nr. 18.
5413.�� Ja virs, kad vina sieva at�rodas mates ceribas, iesit cuskai ar patagu,
tad vinu berns lokas ka pataga (dabu �cuskas vainu").
K. Jansons, Plani.
5414.�� Ja virs tai laika, kad vinam sieva ir uz grutam kajam, ie�sit cuskai ar
patagu, tad vinu berns vienmer izraisas no jostinas.
K. Jansons, Plani.
ikn
5415.�� Kad divi jeb vairaki cil�veki uziet cusku, tad nedrikst viens otru pie
varda saukt, jo tad sauk�tam piemetas slikta slimiba. Slikta slimiba piemetas ari
tad, ja cusku moca. Ja tada slikta slimiba ir pie�metusies, tad to citadi nevar
ar�stet, ka tikai nesot cuskai dava�nas uz to vietu, kur vina uzieta; medz vienmer
nest krustinu ar sarkanu bantiti.
5416.�� Saulite to cilveku ladot, kas cusku atstaj dzivu, jo saulite nevarot
vinas sasildit.
5417.�� Katru cusku, ko redzot, vajagot nosist, citadi saulite ladot, jo visus vina
varot sasildit, tikai cusku ne.
5418.�� Kad redzot cusku un to nenositot, tad saule par to raudot.
5419.�� Ja kads cilveks redz cus�ku un nenosit, tad to cilveku saule nolad.
A. Korne, Meirani.
5420.�� Kas cusku redz un neno�sit, to saulite devinas dienas lad.
E. Laime, Tirza.
5421.�� Kad cusku atstaj nenosis�tu, tad saule devinas dienas lad to cilveku, bet
kad cusku nosit, tad Dievs devinas dienas piedod gre�kus.
5422.�� Kas pavasari nenositot pirmo cusku, to saule tris nedelas ladot.
A. Zibens, Rugaji.
5423.�� Ja cusku redz un l<> ne nosit, saule devinas dienas par l<i
raud.
J. A. Jansons, R8mu]l.
5424.�� Ja cusku nosit un atstaj virs zemes, tad saule tris dienas raud.
5425.�� Ja cusku ierauga, bet ne�nosit, tad saulite devinas dienas raud.
5426.�� Ja cusku nenosit, tad sau�litei devinas dienas jaraud.
A. Bulene, Riga.
5427.�� Ja kads redz cusku un ne�megina to nosist, tad so cilveku saule

devinus gadus lad.
5428.�� Ja cuskai paiet gafam un to nenosit, tad saule raud (jo vinai cuskas
daudz jasilda), ja cusku no�sit, tad saule Dievu ludz.
A. Uzane, Skujene.
5429.�� Ja odzi redzot un neno�sitot, tad saulite septinas dienas raudot.
A. Mednis, Skrunda.
5430.�� Kad ierauga odzi un to nenosit, tad saulite raud devinas dienas.
J. Stirna, Skrunda.
5431.�� Cuska janosit, tad saulite devinas dienas grekus piedos, ja nesit,
tad devinas dienas vina skums.
M. Poriete, Lubana.
5432.�� Ja cusku redz un nosit, tad saule siteju devinas dienas sveta.
5433.�� Ja cusku redz un nenosit, tad saule nesiteju devinas dienas lad.
5434.�� Ja nosit cusku, tad sauli�te piedod grekus.
O. Darbins, Birzi.
5435.�� Ja cusku nositot, tad Dievs devinas dienas grekus piedo�dot.
5436.�� Kas vienu cusku nosit, tam saulite septinus grekus pie�dod.
E. Laime, Veckalsnava.
5437.�� Ja nosit cusku, tad septini greki tiek piedoti.
5438.�� Ja cuska iekoz un nevar to nosist, tad Dievs to cilveku lad.
5439.�� Katru cusku, ko tik sa�stop, vajaga nosist, tad Dievs pie�dod tris
dienu grekus. Kas cus�ku nenosit, to saulite nolad, jo vina nevarot cusku sasildit.
Cusku var nosist gluzi vienkarsi, uzsvie�zot tik tai kuju jeb riksti un aiz�ejot
projam, atpakal neskatoties.
5440.�� Kufa diena cusku nosit, tai diena Dievs grekus piedod.
5441.�� Saulite visus radijumus varot sasildit, tikai cusku ne, tapec cuskas
visur, kur tas redz, janosit, jo pats Dievins piedodot tris dienu grekus, kamer
preteja gadijuma saulite devini dieni raudot.
K. Jansons, Plani.
5442.�� Ja kadreiz redz cusku un to nenosit, tad ta ari citreiz turpat
redzama; ari saulite septini gadi raudot.
A. Strode, Rudzeti.
5443.�� Atstat cusku dzivu nekad nedrikst. Tad saulite 9 dienas raud.
E. Gaile, Rujiena.
5444.�� Kad cusku atrod un to nenosit, tad saulite devini dieni raud.
K. Jansons, Plani.
5445.�� Ja redz cusku un to ne�nosit, tad saulite septini gadi raud.
5446.�� Kad cusku nositot un ne- aprokot, tad par to saulite raudot gauzas
asaras.
5447.�� Cik cusku nosit, tik gre�ku Dievs piedod.
J. A. Jansons.
5448.�� Pavasari janosit cuska un jaaprok pie nama durvim, tad va�saru nenak
cuskas majas.
M. Vilcina, Pope.
5449.�� Kad redzi cusku un atstaj nenosistu, tad tev bus kads lau�nums pie
lopiem.
5450.�� Cuskas majas nedrikst sist, citadi nak vel vairak.
L. Strute, Skibe.
5451.�� Ja cusku nosit un aprok, tad Dievs piedod 3 dienu grekus, bet ja
atstaj virs zemes, tad 9 die�nu grekus pieliek.
E. Jepe, Palsmane.
5452.�� Ja nosit cusku, tad va�jaga to aprakt zeme, jo citadi sau�le nolad
to cilveku, kas vinu no�sitis.
A. Vilskersts, Daugmale.
5453.�� Ja nosistu cusku zeme no�rok, tad citas cuskas priecajas, ja koka uzkar,
tad raud.
5454.�� Cik daudz cusku atstasi nenosistu (no tam, kuras ierau�dzisi), tik daudz
ienaidnieku ie�mantosi.
5455.�� Cik cusku nosit, tik naid�nieku tam mazak.
5456.�� Odzei uz astes jauzskaisa sals, tad vina nobeidzas.
VIII. Brinumu zales.
5457.�� Zala ceturtdiena latvietis nocert meza kadu koku un tad iet vasara tur
cuskas meklet, ar ku- l-am dziede dazadas cilveku un lo�pu slimibas. Cuskas sakalte
pie uguns un tad saberz pulveri.
Wochentliche Unterhaltun- gen 1805, 276.
5458.�� Zala ceturtdiena janogriez atrocenis krukla kuja un ar to ja�sit cuska. Ar

tadu kuju tad vares izdziedet cuskas kodumu.
5459.�� Gavenu laika nosista cus�ka jaiebaz pudele, japielej ar brandvinu un

jaliek iestaveties. Sis zales lietojamas pret tusku, seviski lopiem.
J. Rubenis, Ergli.
5460.�� Kad gaveni atronot cus�ku, tad to vajagot nosist un spirta pudele
iemerkt. Sadu spirtu derot smeret pret kaulu sapem.
5461.�� Cuskas tiek izkaltetas, sa berztas par pulveri tin tad lietotas, par zalem
pret dazadam cilveku un lopu slimibam.
J. Petri, Neuestes Gemalde, 1809. 480.
5462.�� Cusku sakalte, saberz, sa�berzto pulveri iebej- udeni, kufu dzej- pret
kritamo slimibu.
M. Simins, Brukna.
5463.�� Kas uziet cusku, kas grib norit peli vai vardi, lai izskiltos ar koku.
So koku lai glaba, un kad kadu reizi jaiet tiesas prieksa, tad lai kule groza so
koku vai kadu gabalu no vina, tad pie tiesas labi izdosies. Izskirta pele, stalla
balki ielaista, dod zirgiem svetibu, tapat varde aitu kuti. Bet pasam gada laika
esot jasargas, ka cuska neie�koz.
K. Silings, 1832. g._(_ Tirza.
5464.�� Kad uziet cusku, kul-ai mute ir kads kustonitis, tad to va�jaga iznemt,
bet cusku atstat dzi�vu. Sadu kustoniti klat turot, cil�vekam visur ir laime.
J. Rubenis, Ergli.
5465.�� Kapara cusku izkalte, sa�berz smalku un liek brandvina, no ka iznakot

labas zales.
A. Bilensteina rokraksts, Saka.
5466.�� Janokel- cuska un jaizvelk tai diegs caur acim, kups janesa klat, tad driz
dabus dzives draugu.
P. Zeltina, Tome.
5467.�� Jo pavasara atrud cyusku vel bez dzaguzes, tad tie nas dzei- vu uz muojom,
lik pudele un litoj inuosu un cytu slimeibu uorstei- ionai.
A. Lazdans, Kalupe.
5468.�� Puisis meitu var sev ta pieburt jeb piecukstet: gaveni va�jag cusku
nokert un tai tris reiz iedurt ar sujamo adatinu. To ada�tinu vajag uzglabat un ar
to iedurt tai meitai, kupu puisis izvelejies, tad si vinu miles.
5469.�� Gavena laika nosista cus�ka jaizmerce udeni, tad vina der visam slimibam
par zalem.
5470.�� Spirts, kupa uzglabatas cuskas, noder par arstesanas li�dzekli pret kaju
un roku sapem un tamlidzigam slimibam.
Z. Lancmanis, Belava.
5471.�� Ja ir dabuts kads augons, vai cita tamlidziga slimiba caur to, ka ir
smiets par nosistu cusku, tad to augonu var izarstet, apspai�dot slimo vietu ar to
kocinu, ar kufu cuska nosista.
5472.�� Ja prieks Janiem ielaiz dzivu cusku pudele un uzlej spir�tu, tad jaiedod
kustoniem (kad tie laizas, rivejas � noburti), tad tie atsvabinati no launu cilveku
no�bursanas.
5473.�� Ja saberz cuskas adu un ar so pulveri apkaisa ievainoju�mus, tie loti atri
sadzis.
I. B. Latvija, 1924, Nr. 18.
5474.�� Ja cuskas adu tura uz krasns augsas, tad driza laika visi prusaki istaba
izniks.
I. B. Latvija, 1924, Nr. 18.
5475.�� Ja istaba glaba cuskas adu, tad visas blaktis izbeg.
337
C.inkn
5476.�� Kad par jostu laiz tris reiz cusku, tad nesap mugura.
5477.�� Kad cuskai redzot kumosu mute, tad tas esot jaatnem, janes uz maju,
jaizurbj sile caurums, ka tik gluzi cauri nebutu, se jaieliek kumoss un jaaizpulko.
Zirgi, kas pie sas siles edisot, busot brangi ka bluki.
J. Bitaka, Litene.
5478.�� Ja mednieks dzivu cusku iebazot plintes stobra un izsaunot gaisa, tad
tam medibas vareni iz�dodoties.
A. L.-Puskaitis, Aluksne. L. P.
VI, 871 (142, 1).
IX. C u s k a sapni.
5479.�� Kad sapni redz kirmenu (cusku), tad bus nezinams ienaids.
5480.�� Ja sapni redz cusku, tad bus satikties ar launu cilveku.
5481.�� Ja sapni redz cusku, tad launi cilveki ir tuvuma.
L. Pogule, Gatarta.
5482.�� Ja neprecejies cilveks pa sapinim sit cusku, tad vins aizdzis savu
milako; ja precejies sit, kad tam lopos bus kada laza.
K. Jansons, Plani.
5483.�� Ja sapni nosit cusku, ta pie kustoniem (lopiem) bus kada nelaime.
K. Jansons, Plani.
5484.�� Ja sapni cusku [zalti?] nosit, tad govim notiek kada nelai�me.
O. Joass, Lubana.
5485.�� Kad sapni redz cuskas, bus kada nelaime pie lopiem.
5486.�� Ja cusku sapni sit, tad bus kada nelaime lopiem.
5487.�� Kad sapni nosit cusku, tad pie lopiem notiek kads slik�tums.
5488.�� Ja kads, kam ir lopi, sap�ni sit cuskas, tad bus slimi lopi.
5489.�� Ja sapni redz cusku, tad lopi beidzas.
A. Ose, Lubana.
5490.�� Ja sapni cusku nosit, tad niks lopi.
5491.�� Ja sapni nosit cusku, tad govs slimos un noniks.

Vidzeme.
5492.�� Ja sapni nosit kadu cus�ku, tad kads kustonis nobeidzas.
5493.�� Ja meita pa sapinim redz sev cusku ap galvu, tad si kritis negoda.
CUSKA, BALTA.
5494.�� Balta cuska esot naudas sargataja.
5495.�� Kad redz baltu cusku, tad vajaga paklat villainu lakatu, jo tad vina
iznes no apakszemes naudu.
E. Jepe, Palsmane.
5496.�� Dazam ozolam ari par ziemu paliek dazas lapas klat. Zem tada ozola
parasti gul balta cuska. Ja so cusku sadedzina, tad ar vi�nas pelniem var dziedet
lielas sli�mibas.
F. Brivzemnieks, VI, 193.
5497.�� Kad baltu cusku izvaru, ta ka garaini neiziet, un to aped, tad var visu
zinat.
5498.�� Jana vakara javara bal�tas cuskas gala un jaaped, lai va�retu paredzet
nakamas lietas.
B. Riekstins, �Atputa", 1982.
5499.�� Vajagot izvarit balto cus�ku un noest no tas kadu gabalinu, tad tas
cilveks zinot visu, ko otrs cilveks domajot.
E. Abole, Vijciems.
5500.�� Balta cuska esot loti reti atrodama. Vina izskatoties ka bal�ta bante, un
lidz ko cilveks to ie�raugot, ta tulin pazudot zeme. Ja so cusku varot nokert, vinu
jaap�ed; tad varot visu paredzet un zi�nat, kas nakotne bus.
5501.�� Balta cuska esot loti reti atrodama. Vina izskatoties ka bal�ta bante, un
lidz ko cilveks ierau�got, tulin pazudot zeme. Ja so cusku varot nokert, tad vina
jaapedot; tas varot visu paredzet un zinat, kas nakotne bus.
tf] Etn. III, 1898.
5502.�� Viens kungs reiz nokeris balto cusku un iedevis pavaram, lai iztaisa, bet
aizliedzis est. Pa�vars drusku vien pasmekejis un visu zinajis, bet kungs apedis
vi�su un nevarejis neko paredzet.
A. Kleinbergs, Rarvna.
5503.�� Kad dabu baltu cusku, tad ta ir ta jaizvara, ka garaini nedabu no katla
iziet. Kas pirmais so zupu iestrebj, tas var nakosas lietas paredzet.
J. Rubenis, Ergli.
5504.�� Ja aped gabalinu no bal�tas cuskas, tad var dabut zinat vi�su, kas notiek
pasaule.
A. Edehnanis, Ranki.
5505.�� Ja cilveks izvarot un ap�edot balto jeb sarkano cusku, tad vins varot
saprast putnu valodu.
A. L.-Puskaitis, VII, 1272-3.
5506.�� Ja redz baltu cusku, tad tai apaksa japaklaj vilnains la�kats, jo tad
redzeta cuska nesis no apakszemes naudu.
CUSKA, SARKANA.
5507.�� Sarkana cuska esot tieva gara ka patagas aukla un ruskana krasa. Tadel
vinu saucot ari par ruskano jeb kapara cusku. Vina varot ielist stavu zeme pat
cieta cela. Kad vina iedzelot, tad dzel�tajam tulin esot jamirstot.
P. S., Rauna. Piezime. Siem maniem par pamatu lai�kam noderejusas pazistamo cusku
jaunas matites. P. S.
5508.�� Sarkana cuska izskatoties ka sarkana bante, nedzivojot virs zemes un tadel
esot reti redzama. Ja cilveks tai tuvojoties, tad vina ielienot stavu zeme, pat
viscietaka vieta, tikai mazs caurumins vien paliekot. Latviesi sauc ari par sveto
cusku, jo kam vina iekozot, tam tulin jamirstot. Tik ilgi vien dzivojot, kamer
balss atskanot. Vie�nam saimniekam sarkana cuska ie�kodusi govij pie laidara
vartiem. Govs tikai ieblavusies un uz vietas bijusi pagalam. Otra diena noticis
tapat un ari tresa diena. Pedigi gajusi vaktet. Tiklidz govis naku�sas, cuska atri
izlekusi, iekodusi govij un tikpat atri atkal zeme no�zudusi, tik mazu cauruminu
pa�mezdama. Pedigi tomer dabujusi nosist. >
5509.�� Par cusku kosanu medz sa teikt: �Ja iekoz peleka cuska, tad jaiet uz
dakteri, kad iekoz mel�na cuska, tad lai taisa zarku, bet kad sarkana iekoz, tad
lai rok kapu.
J. Liepsala, Koknese.
5510.�� Sarkana Cuska esot velna gars un dzivojot apaks zemes. Pec septiniem
gadiem reiz vina nakot virs zemes un nevarot tikmer tikt atpakal, kamer neesot
kadam ieko�dusi. Kam vina iekozot, tas tulin uz vietas mirstot.
5511.�� Ja cilvekam iekozot sarkana cuska, tad tas tik ilgi vel dzi�vojot, kamer
gailis dziedot.
J. Nidlers, Aluksne.
5512.�� Sarkana cuska draudejusi apkost visus cilvekus, kadel Dievs vinu padarijis
aklu.
P. �., Rauna.
5513.�� Nav labi, ja vecas ratu rumbas noiriet nesaplestas, citadi nacirstei var
gadities izlist caur rumbu; to darot, vinai tulin acis gadoties un tad ta padarot
lielu postu lopiem un cilvekiem. Kam iedzel, tas uz vietas pagalam.
J. Bajaris, Mengeli. L.-Pus�kaitis, V, 83.
5514.�� Zaltis esot akls un tikai Jana nakti iegustot gaismu. Cilve�ku ieraugot,
vins kritot tam virsu un izurbjoties cauri ka lode.
5515.�� Kam sarkana cuska ieko�dusi, tam jamirst.
;j4U
5516.�� Ai daila kaparene, Kam iekodi balinam? Balins puta, balins tuka, Lidz
izlaida dzivibinu.
V. Pigene, Pociems.
5517.�� Odze ir akla un nak ti�kai tris reiz par gadu no zemes lauka. Kam vina
dabu iekost, tas tik ilgi vien vairs dzivo, kamer aiz- kliedzas. Ja vina dabu caur
rata rumbu izlist, tad vina tiek atkal redziga.
J. Rubenis, Ergli.
CUSKAS CIRTEJAS.
5518.�� Cirteji dzivojot zeme un izlienot no zemes tikai reiz par de�viniem
gadiem. Vini lienot gluzi stavus no zemes lauka un esot loti navigi. Kam cirtejs
iedzelot, tas esot uz vietas beigts, bet pats cir�tejs tulin pazudot. Vini esot
brun�gana krasa un mazaki par paras�tam cuskam.
A. Vaskis, Tukums.
CUSKAS NOMETEKLS.
5519.�� Ja atrod cuskas novalku, tad tas jauzglaba, jo tas nes laimi.
5520.�� Cuskas novalku lieto ka arstniecibas lidzekli ka pie lopiem, ta ari pie
cilvekiem. Ja doma, ka lops ieedis naglu � dod cuskas no�valku. Pie cilvekiem lieto
pardu- rumu un iedurumu gadijumos, pie�sienot cuskas novalku pie slimas vietas,
ticedami, ka cuskas novalks izvelkot iedurusos prieksmetu.
Skolotaji, Riga.
CUSKAS VAINA.
cuska � Cuskas vaina

5521.�� Kad grutai sievai gadas redzet vai sist cusku, tad vinas berns lokoties
ka cuska. Pret so
kaiti jauzmekle cuskas nomauka, jaiesien drebes lupatina un jaieliek vanna, kufa
bernu mazga. Jeb ari jagrauzde uz uguns cuskas ada, un tajos dumos jakvepina berns.
5522.�� Kad bernam ir Cuskas vai�na (kad vins staipas), tad vina mazgajama udeni
jaieliek cuskas nometakls.
P. S., Rauna.
5523.�� Ja berns slimo ar cuskas slimibu, tad, to bernu mazgajot, va�jaga vanni
likt cuskas adu.
P. Bisa, Vijciems.
5524.�� Kad bernam ir cuskas vai�na, tad vins jaapspaida ar cuskas nomauku.
K. Jansons, Plani.
5525.�� Kad mazs berns meliti sauda, tad vinam cuskas vaina. [Sal.: suna vaina.]
K. Jansons, Plani.
CUSKULAJS (Orchis latifolia).
5526.�� Cuskulaja veca sakne ir melna un to sauc par Dieva roku; jauna sakne balta
un to sauc velna roku. Ja sieviete ienemot velna roku, tad vina paliekot neaugliga:
ja ienemot Dieva roku, tad atkal topot augliga.
P. S� Rauna.
DADZIS (Arctium lappa).
5527.�� Dadza lapas likta,s uz ie�vainojumiem un augoniem.
Reschreibung d. Prov. Kur- land 1805, 74.
CiisKns Kalnu
5528.�� Dadza lapas jasien uz pampuma, tad tas noiet. Savari�tas dadza saknes
jamazga galva, kad mati iet nost.
V. Strautins, Taurupe un Zel- gauska.
5529.�� To dadzu sakne, kupi aug gar purvmalam un kupiem nav katu, ir deriga zobu
sapem un ci�tam skrejejam.
J. Rubenis, Ergli.
5530.�� Dadzi, kas aug ganikli, janes maja un jadod govim, lai kauli nesap.
J. Banazis, Nica.
5531.�� Lai dadzi neaugtu tiruma, tad tani jaaprok mazs kucens.
5532.�� Ar dadza lapam aptura caura dursanu un ari asins caur�eju: minetais augs
janopluc, no vienas lapas jaizspiez sula un ja�iedzer, tad pec vienas
ceturtdal�stundas caurais apstasies; un ja nak asins, tad ari visu lapu sabru�cina
un iedod slimniekam.
J. Celmainis, Nica.
DADZIS, ASAIS (Cirsium lance- olatum).
5533.�� Asa dadza saknes jarok prieks Janiem, janogriez skelites un jaizzave. So
saknu teja tad ir deriga pret durajiem.
J. Krikis, Starti.
5534.�� Ja ar aso dadzu seklam apspaida slimu zobu, tad pariet sapes. Ja seklas ir
spaiditas starp pirkstiem, tad zobu var apspaidit ari tik ar pirkstiem.
J. Rubenis, Ergli.
DAKSINAS.
5535.�� Ja nokrit daksina, tad bus viesis � sieviete. Skat. esana.
Daksinas
341
E. Tokele, Sesava.
r>._r_ �.'J(). .la edot daksinu nokrit, tad ciemins (sieviete) Ims.
Tlciionovii, Ahrene.
5537. Ja priekspusdiena daksina nokrit zeme, tad lai diena bus lai�me.
N. Holcmitne, Vandzene.
DANCOSANA.
Ja sapni dejo vai redz ci�tus dejojam, tad skaugi apskauz.
Ja sapni danco, tad tas nenozime neko labu.
I. Johansone, Riga.
Kad sapni redz dancojam, tad bus dzive nepatiksanas.
Ja pa sapniem danco, tad bus jasaslimst.
Kas pa sapniem danco, tas dabun augonu pie kajam.
A. Bilensteina rokraksts, Nereta.

Ja sapni danco, tad bus zelabas un sirdssapes.
M. Zaube, Riga.
Ja pa sapinim jaiet uz balli, ta bus jastridas.
Ja ziema sapno, ka danco balta apgerba, gaidams putenis.
K. Lielozols, Nica.
Kad sapni redz dancojam, tad gaidams vejs.
K. Lielozols, Nica.
DARBA RIKS.
Ja darba riks no rokas izkrit, tad nakosa reize est neda�bus.
Atbalss k. 1897. K. Kleke- ris, Skujene.
Ja kadam stradajot izkrit kads darba riks no rokam, tad sa�ka, ka tam izkritusas
vakarinas, pusdienas � vai cits ediens, kups pirmais nak.
A. Zavicka, Satini.
DARBS.
Katru lielaku darbu iesak jauna menesi un laimigas dienas; vai nu otrdiena,
ceturtdiena jeb sestdiena.
A. Apsalons, Selpils.
Ja veca mensi iesak dar�bu, tas neizdodas. Tapat neaug veca menesi staditas pukes.
H. Andersons, Antinciems.
Jauns darbs ir jasak svet�diena vai sestdiena, jo tas laimi�gakas dienas.
Jaunu darbu nedrikst ie�sakt pirmdiena, vislabak to vajaga iesakt sestdiena.
V. Amolina, Olaine.
Ja uzsak kadu jaunu dar�bu, to vajagot iesakt sestdien; tad tas labi izdodoties.
A. Podniece, Ogre.
Jaunu darbu vajaga sakt sestdiena, tad tas labi veicas.
A. Bisa, Renceni.
Darbu vajaga sakt nede�las sakuma, tad to var atri pada�rit.
Ihik'Ht/ai Darbi
A. Seitins, Taurene.
Darba vieta jamaina ce�turtdiena, tad darbs bus pastavigs.
E. Bukava, Riga.
Ja kaut ko darot iesaujas prata: �kad tik nu nebutu slikti", tad vajaga sis domas
stipri izteikt, citadi tiesam slikti izies.
A. Pandere, Dole.
Ja grib kadu darbu izda�rit un tas neveicas, tad �atkartin" (=no otra gala)
jaskaita teva rei�ze, tad izdosies.
A. Aizsils, Lubana.
Iesaktu darbu nedrikst nolikt uz gultas, jo tad tas neizdo�das labs.
A. Pidriks, Sauka.
Ja kads ir uzsacis kadu darbu darit, tad otram nevajag pa�beigt, jo tad jastridas.
Nepabeigtu darbu ne�drikst likt uz gultas, tad nebus spe�jas to pabeigt.
�� P. Zeltina, Ikskile.
Savu iesakto darbu neva�jaga atdot otram, jo tad atdodot ari savu laimi,
E. Plavina, Koknese.
Ja iesaktu darbu dod ot�ram pabeigt, tad darba sanemejs atnem devejam ligavu
(ligavaini).
J. A. Jansons, Tukums.
Ja kadu darbu iesak, bet pabeigt dod citam, tad darba pa�beidzejs atnem darba
iesacejam ie�cereto.
Iesaktu darbu nedrikst otrai meitai dot nobeigt, lai neat�dotu tai savu ligavaini.
A. Kabuce, Bulduri.
Kad pabeidz otras meitas saktu darbu, tad atnem tas brut�ganu.
M. Stale, Kaltene.
Kad meita domajot kadu darbu darit un kad cits to darbu padara, tad atnemsot
brutganu.
J. Daizis, Nica.
Kad pusdarits darbs palie�kot, tad meita paliksot puspreceta.
J. Daizis, Nica.
Ja meita atstaj kadu dar�bu pusdaritu, tad vina paliek pus�preceta.
Stradajot kaut kadu dar�bu, nevajaga to atstat pusdaritu, jo citadi tas cilveks
paliek pusprecets.
L. Lamberga, Talsi.
Jaunas meitas nedrikst pamest pusdaritu darbu, tad paliek pusprecetas.
Iesaktu darbu nevajaga pamest nepadaritu, tad velak to nespes pabeigt.
Ja kadu darbu pabeidzot, nekas pari nepaliek, tad daritajs to darbu vairak nedaris.
Kups darbu pabeidzot pa�liek pedejais, tas vairs citu gadu to nestradas.
Kad darbu beidz, tad va�jaga apsesties un atstat laiskumu tai vieta. Kad ta darot,
tad darbs jauna vieta labi veicoties.
343
Darbi
Ja ])adara kfldu darbu uz lauka, tad vajaga apsesties, citadi visu bagatibu aiznes
lid/.
M. Skipsnu, Gulbene.
Pec darba lauka jaatses�tas uz ezas, lai darbs nepaliek mu�gura,
DARTAS DIENA (6. februari).
Dartas diena nakot visvai�rak sniega.
DARZS.
Senak auglu darzi bija vienigi bagatiem laudim.
Darzi jaar veca menesi, lai nezales neaug.
E. Medene, Meirani.
Darzi pavasari jaar pirms citiem laukiem, lai spradzi nenoed sejumus.
, 5582. Zuoles nu duorza navar plyukt caur setinu, tad duorza jei vairs naaugs.
T. Beca, Preili.
5583.�� Pa darzu staigajot, neva�jaga adit, tad kurmis izrok darzu.
DAVANA.
5584.�� Ja dabon no otra kadu da�vanu, tad sanemejs dod kaut ko preti, ko sauc
par ziedu.
5585.�� Ja no otra kaut ko nem, tad jadod zieds, lai otram neiz�nemtu ar visu
sakni (p. p. kadu stadu, kadu lopu u. t. t.).
344
5586.�� Ja otram ko dod un tas nokrit zeme, tad nemejs nav tas davanas
pelnijis.
5587.�� Ja no otra sanemta dava�na pazud, tad davinatajs nav to labprat devis.
5588.�� Davanu nevajaga dot ari par slieksni pari, labak iziet pa durvim, lai
savu laimi neatdotu.
5589.�� Kad otram sniedz kadu davanu, tad nevajaga pa logu dot, citadi izdod
savu laimi.
5590.�� Ja brutgans iedavina bru�tei kurpes, tad sakildojas.
A. Bundza, Kiegeli.
5591.�� Ne brute, ne brutgans ne�drikst viens otram davinat ne kur�pes, ne

zekes, tad tas nozimejot skirsanos.
H. Krastina, Ungurpils.
5592.�� Ja davina kadu asu lietu, ka skeres, nazus, tad celas naids.
5593.�� Ja davina otram kadu asu lietu un tas pretim neka nedod, tad tie driza
laika paliek naid�nieki.
5594.�� Ja deribu laika kads ie�davina nazi jeb kadu citu asu lie�tu, tad
notiek dzive pasnaviba.
A. Bundza, Kiegeli.
5595.�� Draudzene viena otrai, vai ari citas, labas attiecibas stavosas
personas, nedrikst davat asas lie�tas (saktas vai citu ko), tad drau�dziba iznikst
un sanaidojas.
Darim � Davana
M. Auzina, Biga.
5596.�� Asas lietas nedrikst riavi nat, tad saiet naida.
A. Rozetitale, Jaunam r
5597.�� Ja davina asas lietas, ka skeres, nazus, tad saiet naida.
L. Ozole, Riga.
5598.�� Draugs draugam, vai brute brutganam nedrikst davinat kadu asu lietu,
piem. nazi, daksinu u. c., jo tad nogriezot milestibu. Ja nu kadu reizi ari dod,
tad tam sane�mejam devejai jamaksa kaut ari viena kapeika, bet tad ta lieta ne�ka
nevar padarit.
L. Smideberga, Zemgale,
5599.�� Nekad nevajaga davinat dzelzs lietas, citadi bus kildas.
P. Jaunzems, Nica.
5600.�� Davinatu lietu nedrikst citam davinat.
P. S., Riga. K. Jansons, Plani.
5601.�� Ja dava kadu lietu, tad nedrikst teikt, cik tas maksa, citadi tas
nelaimi nesis.
J. Jurevics, Kroku pag., Sau�li. (Lietuva.)
5602.�� Sanemot davanu apsejuma mezglus vajaga pasam atraisit, tad davinajums
atnesot laimi.
A. Aizsils, Zeltini.
5603.�� Ja aiziet ciemos un aiz�nes kukuli, tad majiniekiem tas janosmeke,

lai ciemins vecs nepa�liek.
, E. Stipniece, Verene.
DEBESU GRAMATA.
5604.�� Visas igaunu [un ari gan latviesu] majas atrod debesu gra�matu ar
laimigam un nelaimigam dienam. ':>
Latv. Avizes, 1824, 51.
5605.�� Vel kada gramata jusu slarpa vilsus ir ievilusies � Dri- keta vina nav,
bet cits no cita ir to norakstijis. Tur stasta, ka Dievs lo gramatu esot
sarakstijis caur savu engeli Mikeli, un ar zelta rak�stiem rakstitu pie mums uz
zemi sutijis. Ka balodis vina esot lidi�najusies, un kas to gribejis nemt, no ta
vina sargajusies; bet kas vi�nu gribejis norakstit, pie ta vina griezusies un
atdarijusies pati vala.
5606.�� Debess gramatu esot en�gelis Mikelis nonesis kada Holstei- nas baznica,
tur ta vel tagad lidi- najoties. No daziem, kas to gri�bot tikai aplukot, vina
begot, bet citiem, kas gribot lasit jeb norak�stit, ta pati nakot pretim un
atda�roties. Viena cita eksemplara sa�cits, ka si gramata esot ar zelta burtiem
rakstita un 185. gada at�rasta uz Kristus kapa. Kas sai gra�matai ticot un turot to
maja, tam nenotiksot nekada nelaime, un ja tam butu tik daudz greku ka zvaigznes
pie debess un smiltis jup- mala, tomer tie tiksot piedoti. Tads cilveks redzesot
dienu prieks savas mirsanas vienu zvaigzni no debess nokritam. Tiem, kas so gramatu
pie sevis nesajot, nekaitejot pie se�vis pieladeti riki, nedz ienaidnieki, ne
zagli, ne uguns, ne zibins, nedz navigas zales.
J. Ceplenieks,_1_ Manticiba. Aust�rums, 1889.
DEBESIS.
5607.�� Uz debesim nedrikst ar pirkstiem radit, tad nopustot pirksts.
345
Dt,liKiim Debesis
' ' / A. Strode, Rudzeti.
5608.�� Uz debesim nevajag ar pirkstu radit, lai Dievins nesa- skaisas.
L. Bicole, Mezamuiza.
5609.�� Nevajagot ar pirkstu ra�dit uz debesim, jo tad Dievs sodot raditaju.
5610.�� Ja ar pirkstu rada uz de�besim, tad pirksts nopust.
5611.�� Kad ar pirstu uz debe�sim radot, tad pirksts nopustot.
Atbalss k. 1897. A. Klein- l�ergs, Rauna.
5612.�� Pie debess vartiem stav engeli, kas dveseles sanem un de�besis ielaiz.
Bet dazai dveselei sa- �lii ladu iemeslu del ilgaki jagaida Ine debess durvim, lidz
to pienem. [Sal. dvesele.]
J. Davids, Biksere.
5613.�� Mirusiem liekot ziemu de�besis sniegu evelet. Ja gadijas pec berem sniegam
snigt, tad teica, ka nelaiki tagad gruti kalpinot, ka lie�kot tik daudz sniega
pieevelet. (Sal. sniegs).
I>. Lodzini, Serpils.
5614.�� Ja pie debesim paradas kada svesada zime, tad ta zimejas uz kapu.
A. S;ilmans, Balvi.
5615.�� 1863. gada 4. oktobra nakti redzeja pie debesim savadu gaisumu [ziemela
blazmu?]. Man�ticigi laudis tudal saka par karu, sergam, badu 1111 citam briesmam.
Met dazi teica, ka esot debess at�verusies
l.atv. Avizes, 1864. 7.
5610. Kad pie debesim redza�mas �uguns zimes", tad drizuma sagaidami kari.
A. Liepina, Lubana.
5617.�� Kad sarkanas debesis, tad gaidami kap. [Sal. makoni.]
O. Darbins, Birzi.
5618.�� Ja pie debesim paradas sarkana svitra, tad sagaidams kars.
A. Bundza, Rubene.
5619.�� Ja nakti debesis ir sarka�nas, tad bus kars.
5620.�� Ja pie debesim redz krus�tus, tad bus kari.
J. Rudltis, Jaunpiebalga.
5621.�� Ja pie debesim sarkani plankumi, bus ugunsgreki.
J. Rudltis, Riga.
5622.�� Ja saulei rietot austrumi klust sarti, tad labs laiks.
5623.�� Kad debess biezi no�zvaigznojusies, tad sagaidams slikts laiks.
J. Kikuts, Nica.
Debesis sapni.
5624.�� Ja sapno kaut ko par de�besim vai tas spidekliem, tad tas nozime
nemierus vai karu.
DEBESS VARTI.
5625.�� 1863. gada 4. oktobri pulksten trijos no rita pie debesim paradijas
savads gaisums. Manti�cigi laudis runaja, ka debess esot atverusies. Ko tai bridi
ludzot, tas piepildoties.
5626.�� Debessvarti atveroties |>a rasti nakti. It ka zibens parskelot

debesis pusu, un tad paradoties ap�zilbinosi gaisa gaisma. Pec acu mirkla
debessvarti atkal aizvepi ties. Biezaki to redzot vienata.
O. Darbins, Birzi.
5627.�� Kad debessvarti atveras, tad japrasa veseliba.
O. Darbins, Birzi.
5628.�� Kad redz debesis atvera�mies (blazmu), vajaga skaitit teva reizi;
tad nokrit sauja naudas.
5629.�� Kad atsataisa dabasu vuor- ti Jumai nakti palik gaiss), vajag idumuot
un paprasit nu Diva kuo gribi; cik ispesi tyma laika pa�augt, vyss izapildis.
T. Beca, Preili.
DEBESU RIJA.
5630.�� Debesu riju maleniesi domaja augstu augstu zilajos debe�sos. [Sal.
dvesele.]
DECEMBRIS.
5631.�� Pirma decembri esot So- doma un Gomora sadedzinata.
5632.�� 1. decembri ir Zodoma un (iomora sadegusi.
A. Aizsils, Lubana.
5633.�� Kad decembra pilna me�nesi pus ziemas veji, tad gaidams liels
aukstums.
Zemes Speks, 1932, 28, 477.
5634.�� Decembris ziema ir lidzigs jiinijam vasara.
Deliem imi Ii
Latvis, 1932, 3094.
5635.�� Auksts decembris ar snie�gu nes graudiem pilnu sieku.
Latvis, 1932, 3094.
5636.�� Ja decembri koka un kru�mu /.ari biezas sniega parslas titi, lad luzis
vasara zari no auglu sma�guma.
Jaunakas Zinas, 1923, 292.

5637.�� Redzet vel decembri ko�kus un krumus ar zalam lapam nozime, ka
nakama vasara agri jasej, ja grib redzet garus linus, labibu un labus kapostus.
Jaunakas Zinas, 1923, 292.
DEGUMS.
5638.�� Kad apdedzina nagus, tad nagi japieker pi_e_ auss lipinas, tad vairs
degumi nesap.
5639.�� Uz deguma ir jauzsnauc virsu, tad driz sadzist.
5640.�� Lai izarstetu apdegumu, tad apdeguma vieta jaapsmere ar purduliem un

jaapkaisa ar sali.
5641.�� Ja kadam gadijies sade�dzinat kadu vietu, degumu vaja�got apsmeret

ar zaku taukiem, tad tur driz vien vesels paliekot.
5642.�� Kad sadeg pirksts, tad va�jag apsmeret ar raugu, jo tad ma�zinas
sapes.
5643.�� Ar vitola lapam vajagot mazgaties, tad degumi noejot.
347
Drtfums
. � c' A. Krumina, Valka.
5044. Apdegumus vai* ir.arslet, ja smere ar skabu krejumu.
A. Aizsilu, Lubana.
5645.�� Apmilzumu var izarstet, ja uzliek biezpienu ar maizi vai speki.
A. Aizsils, Lubana.
5646.�� Ja sadedzina pirkstu, tad vispirms noberze ar sali un ap�smere pec tam ar
sviestu.
E. Barbaka, Riga.
5647.�� Apdeguma vietas jaap�smere ar sviestu vai krejumu, tad atrak dzist.
5648.�� Apdegumus var izarstet, ja piesien vainai zalu, smalki sa�grustu sipolu,
kam klat pieberts vel sals. Tad neuzcelas tulznas. Pec laicina nojem un ta vieta
uz�liek ceptu sipolu, tad atri sadzist.
A. Aizsils, Lubana.
5649.�� Lai degumu izdziedetu, tad uz slimas vietas piekta vakara skil zibenus.
5650.�� Buj-amie vardi pret apde- dzinasanos ar uguni (latgaliski): Vardivite guni
kiure uz palaka ak- mistena. Klova lopa nudzasuse, ni plenite napleneja.
DEGUNS.
348
5651.�� Reiz Dievs domajis izda�lit degunus. Saberis vinus liela kaudze,
saaicinajis laudis, paradi�jis tiem degunu kaudzi un teicis, lai ejot izveleties.
Visi pa galvu pa kaklu devusies turp. Pirmie dabu�jusi tos skaistakos. Pedejiem,
tiem slinkakajiem, bijis jaapmierinas ar parpalikumiem. Dazs dabujis
liku, dazs platu. Tie skrienot sa�bradati.
M._!_ Alksnis, Skulte.
5652�5662. Kam gaps deguns, to meitas mile.
K. Jansons, Plani.
5663.�� Kam gaj\s deguns, tas ir spitigs.
K. Jansons, Plani.
5664.�� Ja ir gafs deguns, tad to vajaga nosmeret ar abrukasa mik�lu, lai

sarautos mazaks.
5665.�� Kam uz deguna zila stri�pa, tas zigli mirs.
K. Jansons, Plani.
5666.�� Ja svesa maja ieejot no�snauc degunu, tad iet slikti.
I. Deguns niez.
5667.�� Ja deguna gals niez, tad dabu ko jaunu zinat.
P. S., Rauna un Riga.
5668.�� Kad deguns niez, tad bus jaunas zinas.
M. Pelece, Cirsti.
5669.�� Kad deguns niez, � iz�dzirdes jaunas zinas.
5670.�� Kad deguns niez, tad da�bus ko jaunu zinat.
5671.�� Ja deguns niez, tad da�bus ko no jauna dzirdet.
Atbalss k. 1897. K. Kleke- ris, Skujene. J. Treimans, Berze. R. Berzins, Dzukste.

K. Corbiks, Krona-Vircava. A. L.- Puskaitis. H. Jankovska, Ri�ga. J. A. Jansons,
Ramuli. A. Aizsils, Zilupe. T. Rigerte, Brunava. M. Leimane, Luba�na.
Higams � Deguns
5672.�� Ja deguns niez, tad nuk.ii damas jaunas zinas.
E. Medene, Metriku I
5673.�� Ja deguns niez, tad dabus ko jaunu dzirdet.
A. Bilensteina rokraksts, Zemite, Dobele, Kabile un Biga.
5674.�� Ja deguns niez skersi, tad dabu jaunas zinas.
B. Vucene, Lubana.
5675.�� Ja deguns niez, tad dabus vestuli ar sliktam zinam.
5676.�� Ja deguns niez, tad iz�naks uz kapsetu iet.
5677.�� Kad deguns niez, tad gai�dams mironis.
M. Brante, Ainazi.
5678.�� Ja deguns niez no apak�sas uz augsu, dabon jaunas zinas.
E. Rotmane, Jaunauce. *
5679.�� Ja degungals niez, tad da�bas zinas vai nu par kadu dzimu�su vai
mirusu.
5680.�� Ja deguns niez un netisam pabrauka uz augsu � dzirdes dzi�musu; ja uz

leju � mirusu.
Z. Bisa, Riga.
5681.�� Ja deguns niez, tad dzir�des ko no jauna. Ari � ja deguns uz leju

niez, tad rados kads driz mirs; ja uz augsu, tad dzims, vai precesies.
J. Griva, Koknese.
5682.�� Ja kadam no deguna sa�nielu sak niezet un si niezesana iel uz leju,

tad driz izdzirdes kadu mirusu; bet ja niezesana iet uz augsu, tad dzirdes kaut ko
no jau�na Ja niez uz leju deguna kreisa puse, tad mirs sieviete; ja laba, lad
virietis.
V. Kancans, Asare.
5683.�� Ja niez degungals, tad jaunas zinas dabus: ja apaksa, tad par
mirusu, ja virsa -� par dzimusu.
5684.�� Ja deguns niez uz augsu, tad dabus dzirdet, ka kads piedzi�mis.
E. Purins, Skujene. V. Ru- nika, Skujene.
5685.�� Ja deguns niez no augsas uz leju, tad kads mirs.
A. Broza, Naukseni.
5686.�� Ja deguns niez uz apaksu, tad dabus dzirdet, ka kads no�miris.
E. Purins, Skujene.
5687.�� Jo niz daguns uz augsu, byus kristobas, jo uz zemi, tad beres.
T. Beca, Preili.
5688.�� Jo niz daguna viersdala, byus kristabas pi pazeistamim, jo zamejuo �

beres.
T. Beca, Preili.
5689.�� Ja deguna gals niez uz augsu (dazreiz degunu nemanot kasa uz augsu),
� kads piedzims.
5690.�� Ja deguna gals niez uz leju � kads mirs.
5091. Ja deguns niez uz leju, tad kads mirs, ja uz augsu � tad dzims.
A. Bulene, Turaida. A. La�ce, Skujene.
5692.�� Kad deguna gals uz aug�su aizniezas, tad dzirdes kur pie�dzimusu, ja
uz leju, tad nomirusu.
E. Lacis, Tirza.
5693.�� Ja deguna gals niez uz augsu, tad kads dzims, ja niez uz leju, tad
kads mirs.
J. Rubenis, Ergli. K. Jansons, Plani.
5694.�� Ja deguns uz augsu nie�zot, tad rados kads esot piedzimis, ja u/

apaksu, tad nomiris.
5695.�� Ko daguns niz uz zemini, lad d/ierdes niimirusu; ko uz aug�si ni/, to
dzierdes pidzimusu.
Bez paraksta.
5696.�� Kad daguns niz uz zemi pret berem, kad uz augsu, pret
kristobom.
T. Becs, Preili.
5697.�� Ja degunu niezot pakasa uz augsu, tad kads dzimst, ja uz leju, tad mirst.
[Sal. skals, cermes.]
V. Spandegs, Pociems. A. Ose, Lubana. A. Kalnins, Lu�bana.
5698.� Ja deguna gals niezot uz leju, tad dzirdot ko nomirusu.
A. Lace, Lubana.
5699.�� Ja deguna gals niezot uz augsu, tad dzirdot ko piedzimusu.
A. Lace, Lubana.
5700.�� Ja degunu nokasa uz le�ju, tad tani laika kads mirst, bet ja uz augsu � tad
dzimst.
L. Pogule, Gatarta.
5701.�� Ja degungals niez, tad drizuma izdzirdis kadu nomirusu, vai

piedzimusu.
A. Korne, Meirani, I. Men- nika, Ainazi.
5702.�� Ja deguns niez uz augsu, tad izdzirdis kaut kur piedzimusu, ja uz

leju, tad mirusu.
A. Aizsils, Zeltini. R. Vuce- ne, Lubana. A. Zvejniece, Lu�bana.
5703.�� Ja deguns skersam niez, mirs kaimins.
5704.�� Kad deguns niez, tad re�dzesi mironi.
A. Aizsils, Zilupe.
5705.�� Ja deguns niez uz augsu, dzirdesi ko jaunu piedzimusu, uz zemi �

nomirusu, uz saniem � vispar jaunas zinas.
5706.�� Kad degunam niez kreisa nass, tad dzirdes kadu dzimusu; kad niez laba
nass, tad dzirdes ka�du mirusu.
L. Ezite, Aluksne.
5707.�� Ja deguna gals niez, tad dabu zinat, ka kads dzimis.

E. Jepe, Palsmane.
5708.�� Ja degunu uz augsu no�slaukot, tad uzdzirdesot, kur kads nomiris.
P. Cakars, Ranka.
5709.�� Kad deguns virsa niez, bus jaiet krustubas.
K. Jansons, Pilda.
5710.�� Ja deguna gals niez vai�rak uz augsu, tad dzirdes kadu dzimusu.
5711.�� Ja deguna gals niez siiiki tad dzirdes kadus precamies (ari
skiramies).
5712.�� Ja deguna gals niez vai rak uz leju, tad dzirdes kadu mi�rusu esam.
5713.�� Kad deguna gals niez, tad dabus jaunas zinas: kad deguns silts un
niez uz augsu, tad ir kads piedzimis; ja ir auksts un-uz zemi niez, tad kads
nomiris.
5714.�� Kad deguna gals niez, tad dabus jaunas zinas: ja tas silts, tad ir
kads piedzimis; ja auksts, tad nomiris.
K. Jansons, Plani.
5715.�� Kad deguna gals niez, ja tad roku pieliekot, tas ir auksts, tad
dzirdes kadu mirusu; ja ir silts, tad dzirdes dzimusu.
A. Salmans, Balvi.
5716.�� Ja auksts deguns niez, tad dabus zinat, ka kads pazistams cil�veks
mirs, ja silts, tad dabus kadu davanu.
R. Svelire, Valka.
5717.�� Ja deguns silts un pie tam niez, tad rados kads dzims.
5718.�� Ja deguns niez un pie tam auksts, tad kads no radiem mirs.
5719.�� Ja deguns uz augsu niez, lad dabus priecigas zinas, ja uz le�ju, tad
sliktas.
H. Krastina, Biga.
5720.�� Ja degunu pakasa uz aug�su, dabus labas zinas, uz leju � sliktas.

H. Augstkalne, Riga.
5721.�� Ja niez deguna gals, tad dabu sliktas zinas, ja augstak, tad labas.
5722.�� Ja degungals niez un ja�kasa uz augsu, tad bus laime, ja uz leju, tad
nelaime.
5723.�� Ja niez deguna laba puse, tad dabus ko sliktu dzirdet, ja kreisa �
labu.
H. Jankovska, Riga.
5724.�� Kad deguns niez, tad iz�dzirdis kur nomirusu.
5725.�� Ja niez degungals, tad dabus dzirdet jaunu vesti, bet ja deguns niez
augsa pie pieres, tad dzirdes befu vesti.
5726.�� Kad atri degungals no- niez, tad saka: �Dzirdes atkal ka�du mirusu."
5727.�� Kad deguns uz augsu niez, tad bus rados beres.
5728.�� Ja deguna gals niez, tad dabus zinat, ka kads nomiris.
5729.�� Kod cylvakam daguns ko�suos uz augsu, tod pizimej dzierdet pazeistamu
cylvaku numierstamu. A kod daguns kosuos uz zemeni, tad pizimej dzierdet kaidu
nebejs jaunu un lobu runu.
351
Itflliini
V. Podis, Rezekne.
5730. Ja deguna gals ieniezas, un cilveks to pabrauka uz aug�su (nejausi), tad

saviesos (piede�rigos) vai rados kads mirs.
5731.�� Ja zem deguna niez, tad kads mirs.
5732.�� Kad zem deguna niez, tad dzird kaut kur mirusu.
A. Zibens, Rugaji.
5733.�� Ja deguna gals niez, tad kas dos naudu.
J. Recs, Silajani.
5734.�� Ja deguns niez, tad Riga lets sviests. [Sal. veders.]
E. Kikule, Ergli.
II. Deguna pumpa.
5735.�� Ja uz deguna piepesi uz�metas pumpa, tad kads apruna.
III. Kad no deguna asi�nis tek.
5736.�� Kad pa degunu asinis tek, tad ar sarkanu dziju jaapsien krei�sas rokas
mazais pirkstins.
5737.�� Kad asinis tek pa deguna labo nasi, tad jaapsien labas rokas mazo
pirkstinu, ja tek pa kreiso � kreisas rokas mazo pirkstinu.
J. Zarins, Skriveri.
5738.�� Lai asinis pa degunu ne�tecetu, vajaga stipri nosiet kreisas rokas
mazo pirkstinu ar diegu, ta ka tikai gals paliek vala, no ka tas paliek tiri zils.
K. Bika, Gaujiena.
5739.�� Asins tecesanu pa degunu varot apturet, ja ap kreisas rokas ikski apsienot
sarkanu dziju.
J. Jansons, Plani.
5740.�� Lai asinis no deguna ne�tecetu, vajaga likt aukstu dzelzi uz kakla
muguras puses lielajam dzis�lam, ipasi nazi un atslegas.
K. Bika, Gaujiena.
5741.�� Kam pa degunu asinis tek, tam atslega jauzliek uz kakla.
5742.�� Kad no deguna asinis tek, tad jaliek gabalins balta krita apaks meles un
auksta atslega uz kakla kumbra.
V. Strautins, Taurupe un Zelgauska.
5743.�� Kad pa degunu asinis tek, tad tas ir jaietecina veca mieta cauruma.
K. Jansons, Plani.
5744.�� Ja asinis tek pa degunu, tad vajaga tas ietecinat zem setas mieta un
mietu uzspraust virsum, tad asinis vairs nekad neteces.
E. Zarina, Cere.
5745.�� Kad no deguna tek asinis, tad no zemes jaizvelk miets, mieta cauruma
jaiepilina kadas asinu pi�les un miets atkal jaiebaz veca vieta. To darot, mietu
vajaga pa�raustit, citadi slimais var zaudet osanas speju.
5746.�� Kad no deguna asinis tek, tad jaiet pie zoga, jaizrauj miets un tani
cauruma, kur miets bijis, jaietecina asinis un miets atkal turpat jaiedup. Tad
asinis vairs neteces.
J. Avots, Svete.
5747.�� Kad asins tek pa degunu, tad jaizvelk no setas stupa miris, tur jaiepilina
un jaiedzen miets ut pakal, tad vairak neteces.
M. Poriete, Lubana, A. Su ta, Lazdona.
5748.�� Jadabu un jaizvelk mietu pars, un tad tani jaietecina asinis no katras
nass sava cauruma, jeb ari no vienas nass abos caurumos un tad atkal mietu pars
jaiesprauz veca vieta. Lai mietu pars uz tam asinim izdaritu to, it ka abas na�sis
ari butu iedziti savi pulki, kas aiztura asinis.
K. Bika, Gaujiena.
5749.�� Kad asinis tek pa degunu, tad jaizgriez velena vai jaizrauj miets un tur
jaiepilina asinis. Pec tam jauzliek velena vai jaiesprauz miets ta ka bijis, tad
nekad vairs asinis netekot pa degunu.
J. Peders, Laubere.
5750.�� Kas cimda degunu slauka, tam iesna metas.
K. Jansons, Plani.
5751.�� Kad no deguna tek asinis, tad tas vajaga tecinat uz ledtekam; tad asinis
apstajas.
5752.�� Kad pa degunu tek asinis, tad vajag atgazties augspedus un ar roku degunu
turet cieti.
K. Jaunzeme, Nica.
5753.�� Ja asinis tek pa degunu, tad japiespiezas pie sienas un ja�pacel rokas
augsa.
5754.�� Raksti ar jaunu izgrieztu zoss spalvu ar tam asinim, kas tek no deguna, uz
pieres sos vardus: Konzam altum esti.
5755.�� Sos vardus uzraksti ar asi�nim, kas no deguna tek, ar jaunu izgrieztu zoss
spalvu un nesa kakla pakartus: O. C. P. U. C. U.
IV.�� Deguns ir cieti.
5756.�� Kad deguns ir cieti, tad jaosta sadedzinatu matu dumi.
V. Deguns zilesana.
5757.�� Kad meita ar puisi nakti daguns ar dagunu sazasyt, tod itei pizimej, ka
tei meita ar tu puisi preceisis.
V. Podis, Rezekne.
DELAMAIS.
5758.�� Delamo var pazit no adas, kura gluzi valeja un groziga, it ka nemaz nebutu
pieaugusi pie miesinas. Berninu iesien dranina un svef (ziemelu puse). Viens aiz
lo�ga stavedams prasa: �Ko tu sveri?" Delamo. �Sver, sver, lidz nosver!" Ta prasa
un atbild tris reizas. Sver�sanu izdara tris piektvakarus, sau�lei nogajusai.
Saprotams, ka ber�ninam ikreiz jabut gerbtam tani pasa gerbina. Ja sveramais palika
smagaks, delamais bija nosverts; Dobelu K. ta sverta, un kas par meitu tagad!
5759.�� Savel- dzija devinas adati�nas, sasien kopa ar suna galvas kauliem un
saliek udeni, kuj-a tad tris piektvakarus mazga berninu. Pec tam mazino svef tris
piektva�karus. Vislabaki to svert tris gave�nu piektvakarus.
K. Petersons, Blidene.
/)ci/iim� Itrliininis 353
5760.�� Delamo berns dazkart dabunot ar paredinasanu. Mazga bernu tris
piektvakarus udeni, ku-
fa bijis ielikts suna galvas kauss (kauls). Ik nomazga, ik iedod iek�sa gabalinu no
ta pasa kaula, sa�grusta pulvergi. Dod ari vel ieksa sagrustu baltu (izbalejusu)
suna sudu. Nomazgatu berninu nosver kreklina; ja lidz otram piektvaka- ram dilst
svara, tad delamais nav glabjams, kad pieaug klat, berns paglabts. Udeni pataupa no
reizas uz reizu.
A. Rozensteine, Saldus. Udre, Tetelminde.
5761.�� Kad bernam delamais (jeb sukkasis), mazga tris piektvaka�rus udeni, kura
ieliktas vecas dzel�zis, suna galvas kauls jeb cukas zoklis. Mazgasanu izdara divi
ta�di, kas pirmie un beidzamie savai matei dzimusi. Viens mazga, ka�mer otrs aiz
durvim prasa: �Ko tu mazga?" �Mazgaju delamo un sunkasi." �Mazga, mazga, ka vari
no�mazgat!" �Nomazgasu gan!" Ja�prasa un jaatbild trisreiz un tris�reiz jalej
bernam udens uz galvu. Var ari pats prasit un pats klusam atbildet.
K. Petersons, Tetelminde. A. Rozensteine, Saldus.
5762.�� Suna galvas kaulu ieliek udeni un mazga berninu, kuram delamais, tris
piektvakarus. Pec tam sver un ievero, vai svara pie�aug, vai atkrit. Delamais ir
zime, ka berns matei nav velets. Tadas reizas kaut kurs iztapina kadu ka- piki
naudas un noperk slimo ber�nu no mates sevim, sacidams: �Tu neesi savai matei
velets, bet no sis stundas tu esi mana laime." Pir�cejam berns janesa tris stundas
pa planu apkart, tad jagulda atpakal supli (gulta); matei rokas nav ja�dod. Perkama
nauda matei jaatdod nabagam pie baznicas. Teiceja ta esot atpirkta.
354
Kuplais, Kuldiga.
5763.�� la bernam delamais, tad jadabon tris sunu galvas kausi. Tos izvilra
Izvaritaja udeni ber�nu tris vakarus no vietas nomaz�ga. Picktvukura udeni, pec
saules noiesanas izlej pasparne.
5764.�� Kam delama kaite, tam jaapgulstas pie slieksna un trijdevinas reizes
jalecina suns pari, tad ta atstasies.
5765.�� Kad bernam niksana (de�lamais), ierok kreklinu skurdru puzni. Kad krekls
tur ilgaku laiku (dienas tris) stavejis, izrok un velk bernam mugura. Iztaisa
burkana cauruminu, kura iecurina, un pa�kar skursteni. Pec kada laika bur�kanu
ieraus sprukstis. Izspiesto sulu dod bernam ieksa. Mazga ber�ninu tris piektvakarus
udeni, kam piebertas kapa smilktis. Parnes tris piektvakarus no trijiem pa�gastiem
(ar kopejam robezam) ka�pu smilktis, ieliek udeni un mazga bernu tris piektvakarus.
5766.�� Izkurina pirti, liek slim�nieku uz lavas un per ar slotu. Tur vajaga
viena pereja, viena prasitaja un viena skaititaja. Pra�sitajs jauta: �Ko tu per?"
Perejs atbild: �Delamo peru." �Per, ka tu vari izpert!" �Izpersu gan." Ta�du sarunu
atkarto devinas reizes. Pie pirma jautajuma skaititajs skaita lidz deviniem, pie
otra lidz astoniem, pie tresa lidz septiniem. Ta dara tris reizes. Tad ieliek
slim�nieku vanna ar udeni, nem vecu krusta atslegu (ar krusta veida iegriezumu
atslegas zoba) un griez to devinas reizes pret sauli. Skai�tisanu atkal atkarto pa
vecam.
Drlamnis
liti�
DELS.
5800.�� Ja dels izskatas pec teva, tad tas bus nabadzigs; bet ja pec mates,
tad bus bagats. [Sal. berns. |
DIEGS.
5801.�� Ar kundzinu runadamis, Diegus tinu kamoli:
Es satinu kunga dusmas Balta diega kamoli.
LD 31575.
5802.�� Ar kundzinu runadamis Diegu bazu kabata:

Es pakaru kunga dusmas Sava diega galina.
LD 31374.
5803.�� Tin, Dievini, kunga pratu Balta diegu kamoli,
Lai tas mani driz izlaida Cita kunga novada.
LD 31404.
I. Diegs javerpj.
5804.�� Diegi javerpj jauna me�nesi, lai nesketinas vala.
J. Rubenis, Ergli.
5805.�� Diegi javerpj jauna mene�si, tad stipri.
5806.�� Diegi javerpj veca mene�si, jo tad tie ir stipri un nesketi�nas vala.
A. Uzane, Skujene.
5807.�� Diegiem linu verpt un sketinat vajaga veca menesi, lai diegi
nesketinajas vala.
A. Vlkinane, Liepupe.
Dl*� ____________________________ 357
II.�� Diegi mezglojas.
5808.�� Nisu diegi jasien veca me�nesi, tad stipraki un mezglu nelaiz vala.
I. Zarins, Palsmane.
5809.�� Ja diegi mezglojas, tad suvejs darbu pats nedabus lietot: vai nu darbu
atdavinas kadam ci�tam, vai tas pazudis, vai pats su�vejs nomirs. [Sal. mezgls.]
5810.�� Ja diegs mezglojas, tad darbam busot piekrisana. [Sal. mezgls.]
III.�� Zilesana.
5811.�� Ja izejot ara pie drebem piekeries gaiss diegs, tad kads gaiss kungs
sveicinas, ja tumss, tad tumss kungs.
DIENA.
5812.�� Ja diena karsta, gaiss spiedigs, tad sagaidams drizuma perkons.
K. Lielozols, Nica.
DIENAS, LAIMIGAS.
5813.�� Para dienas visas ir lai�migas, ka: otardiena, ceturtdiena un

sestdiena, tapat ari svetdiena pieskaitama pie laimigam dienam.
P. S� Ropazi.
5814.�� Dienas, laimigas. Janvari: 1., 6., 15. Februari: 7., 12., 29. Marta:
3., 9., 20. Aprili: 4., 12., 22. Maija: 1., 14., 20. Junija: 2., 12., 24. Julija:
3., 4., 28. Augusta: 4., 10., 16., 30. Septembri: 12., 23. Oktobri: 2., 4� 16.,
21., 31. No-
vembrl: 2., 18., 22. Decembri: 5., 23., 24., 25., 31.
5815.�� Vislaimigakas dienas esot sadas: Janvari: 3., 13., 27. Febru�ari: 9., 27.,
28. Marta: 7., 11., 19., 23. Aprili: 1., 5., 21., 27. Maija: 10., 17., 29., 31.
Junija: 8., 25., 29. Julija: 9., 15., 28. Augusta: 2., 17., 23., 31. Septembri: 5.,
13., 23., 27. Oktobri: 7., 14., 25., 28. Novembri: 6., 11., 27. Decembri: 9., 19.,
28., 30.
5816.�� Laimigas dienas dzimusie cilveki esot laimigi, un ari visi darbi tanis
dienas izdodoties laimigi.
DIENAS, NELAIMIGAS.
5817.�� Vaciji laud's stuosta, ka goda ir trisdesmit div dinys nalaimeigys. Kod
tymus dinus suoki kaidu dorbu, vysod navareisi ju padaret. Itus dinus es jums pa-
stuosteisu. Janvara menesi ir sep- tenis dinys nalaimeigys: 1., 2., 4., 6., 11.,
12. un 20. Februara menesi treis dinys: 11., 17. un 18. Marta cetris dinys: 1., 4.,
14., 24. Aprela treis dinys: 1., 17., 18. Maija div dinys: 6., 7. Junij vina dina:
17. Julijs div dinys: 17., 21. Augusta div dinys: 20., 21. Septembra div dinys: 10,
18. Oktembra vina dina: 6. Nojambra treis dinys: 6., 11., 18. Kod itymus dinus, kas
it uz jaunys dzeivis, nikod navareis dzeivuot ilgi un mireigi, itymus dinu nav
laimis.
V. Podis, Rezekne
5818.� Gada esot 42 nelaimigas dienas, proti: Janvari: 11., 12., 18., 26. Februari:
1., 6� 7. Marta: 1., 3., 12., 19. Aprili: 1., 3., 12., 13., 18. Maija: 8., 10.,
17., 30. Junija: 1., 7., 17. Julija: 1., 3., 6. Augusta: 1., 3., 17., 18.
Septembri: 15., 18., 30. Oktobri: 1., 3., 5., 17. No�vembri: 11., 17. Decembri: 1.,
7., 10. No sim esot visnelaimigakas: 1. aprilis, kad Judass piedzimis, 3. marts,
kad Pestitajs pardots, 17. augusts, kad Velns no debesim nomests, un 3. septembris,
kad Zo- doma un Gomora sadedzinata. Tie cilveki mirstot, kas tanis dienas
saslimstot; tapat ari berni, kas tad piedzimstot. Tanis dienas nevaja�got ne set,
nedz stadit, nedz cela doties, isi sakot, nekadu darbu iesakt, jo tad viss
beidzoties nelai�migi.
No Debess gramatas. Aus�trums, 1889. J. Ceplenieks, Manticiba.
5819.�� Gadam 42 nelaimigas die�nas: Janvari: 1., 2., 11., 12., 18. Februari: 8.,
15., 17. Marta: 1., 3., 12., 13. Aprili: 1., 3., 12., 13., 18. Maija: 8., 10., 17.,
30. Oktobri: 15., 17. Novembri: 11., 17. Decembri: 1., 7., 11. Sajas dienas
piedzimusie berni ilgi nedzivo; ja dzivo, � ne�laimigi. Kas sajas dienas dodas
lauliba, � nesadzivo. Kas sinis dienas saslimst, � reti celas. Ta�nis nedrikst ari
neka iesakt, jo viss tas neizdodas un ir bez svetibas.
5820.� Gada ir 7 visnelaimigakas dienas: 13. marta � Ijabs nola�dets; 1. aprili �

Judass piedzimis; 1. augusta � velns no debesim no�mests; 17. augusta � Kains
nola�dets un aizdzits; 15. septembri � Adams un Ieva izdziti no Paradi�zes; 30.
septembri � tam launa�jam keninam Varaum piesita ne�laimiga stunda; 1. decembri So-
doma un Gomora sadedzinata.
5821.�� Gada ir 42 nelaimigas die�nas. Tie cilveki, kas sinis dienas slimo, top
reti veseli. Tie berni, kas sinis dienas piedzimst, ir ne�laimigi, un kad tie
apprecas, tad kopa nedzivo. Tad tanis dienas nebus gaj-u celu iet, nedz kadu seklu
set, nedz stadit, tas iznikst. Janvari: 1., 11., 18., 26. Februari: 8., 15., 17.
Marta: 1., 3., 12., 13., 18. Aprili: 1., 12., 13. Maija: 8., 10., 17., 30. Junija:
1., 7., 21. Au�gusta: 1., 3., 13., 17., 18. Septembri: 11., 12., 13., 18., 20.
Oktobri: 15., 17. Novembri: 1., 17. Decembri: 1., 7., 11.
J. Dreiers, Talsi.
5822.�� Dienas, nelaimigas. Jan�vari: 1., 2. (6.), 11., 12., 18. Feb�ruari: 8.,
(15.), (16.), 17. Marta: 1., 3., 12., 13., (15.). Aprili: 1.,
- 3., 12., 13., 18. Maija: 8., 10., 17., 30. Junija: 1., 7., 21. Ju�lija: 1., 5.,
6. Augusta: 1., 3., 17., 18., (20.). Septembri: (3.), (11.), 12., 15., (18.), 30.
Oktobri: 15., 17. No�vembri: 11., 17. Decembri: 1., (7.), (11.), (17.). Pavisam
esot 42 nelai�migas dienas. *
5823.�� Dienas, nelaimigas. Jan�vari: 11., 12., 13. Februari: 3., 13., 17. Marta:
1., 3., 12., 13. Aprili: 1., 3., 7., 12., 13. Maija: 3., 10., 17., 30. Junija: 1.,
7., 21. Julija: 1., 3., 6. Augusta: 6., 12., 13., 18. Sep�tembri: 12., 13., 18.
Oktobri: 13., 17. Novembri: 11., 17. Decembri: 1., 11., 17.
A. Aizsils, Lubana.
5824.�� Septinpadsmita diena me�nesi ir nelaimiga.
5825.�� Kas nelaimiga diena dzi�mis, tas ilgi nedzivos un kausies ar trukumu.
Kas nelaimiga diena laulasies, tas dzivos nesaticigi. Ne�laimigas dienas nevajaga
nekadu darbu sakt, ne set, ne stadit, ne ari telu skirt.
5826.�� Visnelaimigakas dienas � seviski asinu laisanai un celosa�nai � ir 3.

marts, 17. augusts un 12. septembris.
5827.�� Nepara dienas visas ir ne�laimigas, ka pirmdiena, tresdiena un

piektdiena.
P. S� Ropazi.
DIENAS VIDUS.
5828.�� Diensvidu var gulet tikai tas, kas jau ir redzejis starku.
K. Lielozols, Nica.
5829.�� Sejas laika sak gulet dien�vidu.
5830.�� Kad rudzus sak plaut, tad vairs dienvida negul.
5831.�� Pieaugusie negrib, ka ber�ni viniem trauce dienvidus atdusu, un bernus

bridina: Dienvidu spoki durvis varsta. Ja berni tad staiga, var spoku nagos krist.
DIENVIDU VEJS.
359
Dienu Dienvidu vij i
5832.�� Dienvidu veja var set va�saraju un darza saknes, iznemot
rutkus, marrutkus, racenus, bietes, kapostus, zirnus, pupas un lecas.
S. Guberts, 139.
DIEVA KUMELINS.
5833.�� Dieva zirdzins ir mazs sarkans kukainitis, kniepadatas galvinas lieluma,

atrodams darzos uz dobem. To lieto pret asins ser�gu. Ne vairak uz reiz, ka tikai
tris kukainisus iespiez maize un aped. Ta dara vairak dienu pa vienai reizai.
Etn. 1691. g., I, 109. 1. p., Jaunsesava.
5834.�� Dieva sunitis ir spalvains tarpins.
I'. S., Preili. P. Zeltina, Ikskile.
5835.�� Ja �Dieva zirdzinam" (mazs tarpins saknu darzos) daudz Hinsii spalvinu �
bus gaisas, labas vasaras dienas; ja daudz tumsu � Ihis daudz tumsu un lietainu
dienu.
A. Aizsils, Lubana.
5836.�� Dieva sunisi ir raibi spal�vaini kapurini, kas lietus laika kri�tot no
debesim zeme.
P. S., Ropazi.
DIEVGALDS.
5837.�� Citi uz Dieva galda iesanu caur to vien sataisas, ka tie pa�prieksu
kumosinu maizes need, sestdiena pirti iet, svetdiena savas visulabakas dranas
apgerbj un baz�nicas maka pilnu verdinu iemet. Turpreti tie pec baznicas papar-
lieku ed un dzej_-_ .
Lenca sprediku gramata, 1764. 1537.
360 Dienvidu vejs
5838.�� Pie dievgalda ejot latviesi iznem no mutes dalu no Dievmai�zes un berze ar
to labibas apcirk�nus, bisu stropus un citas lietas, lai viniem ienaktu vairak
labibas un medus.
Wochentliche Unterhaltun- gen, 1805. 278.
5839.�� Kad pie Dieva galda ie�tam, tad nesam sali lidz baznica, lai ta sals tiktu
svetita. No bazni�cas parnakusiem, pirmak jaiet stalli un tad istaba. Kad pie Dieva
galda bijusi, tad to pirmdienas ritu planu neslaukam, uz viena kresla divi nesezam,
lai suni neples, un uz vienu skivi divi needam, lai bi�tes izdodas. Kad pirmo reizi
jufa ejam, tad ar to sali, kas pie Dieva galda lidz bijusi, tiklus apkaisam, lai
zivis kepas.
No Kolkas jurmalas. �Zinas un stasti par Dieva valstibas lietam". IV, 1852.
Aizliegts izd.
5840.�� Pie Dievgalda visi steidzas but pirmie klat, domadami, ka pir�mais
dievgaldnieks dabujot vairak svetibas. Pedejam dievgaldniekam busot tai gada
jamirst, jeb tam no�tiksot kada cita nelaime.
K. Boivics, 1862. g. A. Bilen�steina rokrakstos, Lubana.
5841.�� Kad iet uz baznicu pie Dievgalda, tad atvadas no visiem majas laudim, un
so atvadisanos tur par izligsanu.
P. S., Rauna.
5842.� Ejot uz baznicu pie Diev�galda atvadas no visiem majas ie�dzivotajiem.
5843.�� Kam pie galda macitajs uzliek labo roku, tam labi iet lidz otrai reizei un
otradi.
K. Jansons, Plani.
� Dievgalds
5844.�� Kad mate, pie dievgalda ejot, panem baltmaizi lidz, un ma�
jas parnakusi, dod berniem apest, tad tiem vieglas galvas.
M. Sikle, Nica.
5845.�� Kad mate, pie dievgalda ejot, panem baltmaizi lidz, un ma�jas parnakot,
dod berniem apest, tad tiem letas galvas.
A. Lerchis-Puskailis, J. A. Jan�sons, Riga.
5846.�� Kad pie Dieva galda iet, tad sieva iet ar lakatinu ap gaftu un meita
atkal iet ar pliku galvu. To vel tagad darot.
5847.�� Kas pie dievgalda no jau�na, iesvetita bikera dzep, tas driz vien iet
kristibas.
T. Kenga, Jelgava.
5848.�� Kad bijis pie dievgalda, tad nakama diena nedrikst muti mazgat un
nakama sestdiena pirti iet, lai svetibu nenomazgatu.
A. Rilensteina rokraksts, Kazdanga.
DIEVKOCINS (Artemisia Abro-
tanum).
5849.�� Dievkocinu lapas savarija ar siera sulinu kreimu, so savari�jumu

smereja matos, lai utis ne�aug.
N. Ozolins,^Grazdone.
DIEVMAIZE.
5850.�� Uz galda, kur stavejusi dievmaize, nevar sist ar duri, tad ta nopust.
A. Salmans, Balvi.
5851.�� Citi doma, ka tas svets vakarediens miesigas kaites derot, un ipasigi,
kad viens slims cilveks to bauda, tam jeb uz navi, jeb uz dzivibu palidzot. Bet ta
ir lieka manu ticiba.
W. Macze\vski, Spr. gramata, 1793, 286.
5852.�� Kas saglabajot devinas Dievmaizes un paliekot kapa zem galvas, to velns
neaiztiekot.
K. Celmins, Balvi.
5853.� Dazi latviesi iznem no mu�tes macitaja doto dievmaizi, ap�smere ar to

apcirknus un bisu stropus, lai labiba un bites labi iz�dotos.
�Wochentliche Unterhaltun- gen", 1805, 278. lp. No Kur�zemes.
5854.�� Pie dievgalda dazi izje- mot dievmaizi no mutes un aptrai�pot ar to labibas
apcirknus, bisu stropus u. citas vietas, lai butu svetiba.
J. Petri, Neuestes Gemalde, 1809, 480.
5855.�� Ja no baznicas parnesot dievmaiziti un to sasaujot, tad esot labs

mlednieks.
J. Jansons, Plani.
5856.�� Kas no baznicas parnes dievmaizi un tani iesauj ar lodi, tas visu, ko grib,
var nosaut.
P. S., Rauna. K. Jansons. Plani.
5857.�� Ka grib but labs med�nieks, tam, ejot pie Dieva galda, jaiznem no mutes
macitaja dota Dieva maize un maja parnakusam to jasasauj. Tad katrs saviens ta
medibas bus izdevigs.
I. Indans, Garsene.
5858.�� Ja sasauj devinas diev�maizes, tad var redzet un dabut, ko tik vien velas.
5859.�� Pie sveta vakarediena va�jagot izdzert tikai vinu, bet maiziti paturet un
piesiet makskeres gala, tad velns palidzesot zivim kerties.
361
Dievgalds � Dievmaize
B. Vinkmane, Jaunpiebalga.
5800. Dievmaize bii/nint Jaizlaiz 110 mutes un jaatnes maja, kur ta
jasaberz ar garas (cusku*) pulveri un krupja asinim un svetdienas nakti jaapsien ap

kreiso roku. Kups cilveks to izdara, tam notiek viss, ko vins velas, kur vins tikai
pieliek roku laba vai launa noluka.
.1. Jansons, Plani.
DIEVS.
5861.�� Vecas un istas tautas tradicijas Dievs ir tikai ipasvards. Tikai
jaunakos laikos tauta sak to lietot ari ka sugas vardu, lai gan elka dievi ir jau
vecs baznicas vards.
P. S., Riga.
5862.�� Dievs senak staigajis pa pasauli apkart par nabagu un biezi ludzis no
cilvekiem naktsmaju. Tos, kas vinu neuzjemusi, sodijis ar kadu slimibu vai citu
nelaimi.
5863.�� Musu zemes - dievini un Majas - kungi ir gan zinami. Tur nak kemi un
rungisi, raganas un laumas tos neticigus dien' un nakti sabendet.
J. Lange, Katechismus, 1773.
5864.�� Dievs jau nav mazais berns. (Atruna, kad grib, lai Dievs kam atriebj.)
K. Jansons, Plani.
5865.�� Macitajs Vilhelms Bolte- nius no (Rohden) Juratas zino, ka 1578. gada
Kristijana Srodera iz�darita baznicas vizitacija pieradits, ka zemnieki taisijusi
dievu telus no koka, akmena un citam vielam.
Inland, 1852, 194.

Dlrumai:e
5866.�� Aleksandrs Einliorns zino, ka 1570. gada baznicas vizitacija vins esot
Seces (Setzen) apgabala noverojis, ka tur meza dievi esot pielugti pec paganu
paraduma.
Inland, 1852, 193.
DIEVA VABULlTES.
5867.�� Vabulites ir Dieva govis, vardes � Dieva aitas, mazi sar�kani kukainisi �
Dieva kumelini, melni spalvaini tarpini ar sarkan�bruniem raibumiem � Dieva
su�nisi.
DIEVA AZITIS.
5868.�� Lielo kikutu sauc par Die�va aziti.
DIFTERITS.
5869.�� Ja difterits kakla taisas, tad vajaga savarit zosu taukus, mizalus un
medu un izdzert vienu alus glazi.
J. Banazis, Nica.
DILONIS.
Diloni�
5870.�� Kurzeme saslima viens jauns cilveks ar diloni. Ataicina�tais burvis

Smeilis aizveda slim�nieku uz kapsetu un iesaka sadu runu: �Labdien, Velna
lielskungs, labdien, Velna vecmate! Seit ir ve�sels versis devinas dalas sagriezts
(sagriezta ola). Se ir devini lasti katras labibas (devini graudi kat�ras labibas
sugas), se ir birkavs apinu (tris apinu galvinas); sejiet, plaujiet, maliet un
dariet alu, ediet, dzeriet un dzivojiet labi, bet lieciet so goda viru miera! Se
jums ir jaunava, kas edusi pie kenina gal�da (musa), dzivojiet ar to, bet lie�ciet
so viru miera! Se jums ir er�zelis, uzaudzinats kenina mureta stalli (circenis),
jajiet, brauciet, bet lieciet so viru miera." Uzlicis sauju siena uz kada kapa,
vins atkal pa�klanijies un sacijis: �Guliet un va�lajieties seit, bet lieciet so
goda viru miera! Dzivojiet veseli, Velna lielskungs, Velna vecmate!"
K. Rusvurms, Baltische Mo- natschrift, 1861, 145.
Apraksts ir nemts no kada ce�lotaja Vebera, kas ap 1730. gadu apcelojis Baltiju.
Noticis tas esot prieks kadiem 10 gadiem, ta tad ap 1720. g.
5871.�� Kad berns ar diloni vajs, tad tas esot jabaz tris reizes caur nomauktu
berza celmu; pie ta dar�ba nevaigot ne runat, ne pasmie�ties, un kad padarits, tad
no berna drebem kada lupata tai vieta ja�pamet.
5872.�� Ar diloni slimu cilveku vajaga vairak reizes svert ar bez�menu, kamer
slimniekam paliek labaki. [Sal. delamais.]
5873. Ja kadam ir aucerums (di�lonis), tad japiesien pie krutim krupis, tad slimais
paliks vesels.
5874.�� Dilona slimnieki dzerusi tuksa dusa mizalus.
J. Rubenis, Ergli.
5875.�� Kad aucerums esot, tad vajagot katru ritu dzert vienu gla�zi pasa mizalu
un pec para nede�lam busot vesels. Ari janogu zupa esot deriga pret diloni.
R. Berzins, Annenieki. P. S., Rauna.
5876.�� Pret diloni jaiejem saber�ztas liepu koka ogles, ka pulveris, un jauzdzer
nevarits piens virsu.
5877.�� Kad dilonis sak paradities, tad jadzer no ritiem needusam salds piens
un pasa mizali, tas ja�dara katru menesi.
Etn. IV, 1894, Skujene.
5878.�� Pret diloni javara un ja�dzer plausu sunu sula.
Etn. IV, 1894, Ergli.
5879.�� Plausu dilona arstesanai javari alu tela plausi un burkani ta, ka
suts lauka neiet, un kamer no 4 stopiem paliek tik viens stops pari.
J. Rubenis, Ergli.
5880.�� Liepu ziedu un berza la�pu novarijumu dzer pret diloni.
5881.�� Vaiga dzert bitu un mai�nu ruduku zupu.
Bez paraksta.
5882.�� Kad plucu dilons celas, tad vajaga saplukt zilo rudzupuku ziedus,
savarit tos un dzert.
M. Kaupelis, Nica.
5883.�� Plucu dilonis kad celas, tad vajaga stipri est zilas bietes.
M. Kaupelis, Nica.
5884.�� Kad plucu dilonis celas, tad vajaga savarit balta pliedera ziedus,
kas lidzinas sunpliederim, un tos dzert.
M. Kaupelis, Nica.
5885.�� Kas ir ar krutim slims, tam javara kazu piens ar vibok- sniem un
jadzer, tad paliks vesels.
5886.�� Pret diloni der vaverenaju (ledum palustre) novarijums.
363
Diloni�
Etn. IV, 1894, Aulukalns.
5887.�� Kas ir diloni vai kasu slims, tam jadzer vaviiraju novari�jums.
I'. S., Kauna.
5888.�� Diloni jadzer aitu spiru novarijums.
K. Jansons, Cesis.
DILSTAMAIS MERS.
5889.�� Kad bernam dilstamais mers, tad piektvakara tas jano- meri ar kreisas
kajas pastalas auk�lu vai krasns slotas valdzinu.
K. Jansons, Plani.
5890.�� Kad berns kadu laiku ne�pienemas miesa un svara, bet pa�liek vajs un itin
ka izdilst, tad teiea, ka bernam dilonis. So berna vajlbu arsteja dazadi. Dazreiz
sli�mo bernu nema tris reizas apkart ap gultas stabinu. Tad viens baza bernu caur
logu kambari, kur otrs lo sanema. Dazi atkal baza bernu kadas reizas caur sakam,
tad no�lika to apaks durvju slieksna un sauca suni ieksa, lai tas lec ber�nam pari.
Vel citi bernu nosvera un izmerija berna loceklus ar ve�cam apina vitem, kuras
ieseja mazglus. Pec tam cepa maizi, nolika bernu krasns prieksa zeme un ber�nam
pari laida krasni maizi ieksa. To darija ipasi piektdiena. Nakosa piektdiena
uzvilka bernam tas pa�sas drebes un svera un merija to no jauna. [Sal. berns,
mers.]
DIKIS.
5891. Ja vasara diki apklati biezu kartu zalajam lapinam, tad ziema bus dzils
sniegs.
364 Dilonis -
A. Berzina, Aloja.
DOMASANA.
5892.�� Ja skatas griestos, tad do�ma par nakotni, ja uz gridu, tad par
pagatni.
M. Kalnina, Riga.
5893.�� Nav jadoma par to, ko ne�velas, lai piepildas.
K. Keze, Priekuli.
5894.�� Kas luti doudz dumoj, tys precesis.
5895.�� Kas luti daudzi dumuoj, tys dreizi precesis.
DOSANA.
5896.�� Kas jauta, vai gribi, tas labprat nedod.
E. Kerpe, Brunava.
5897.�� Ja otram dod ko un tas nokrit zeme, tad devejam ir zel dota.
I. Mikelsone, Renceni.
5898.�� Kad veci laudis ko otram dod, tad to nekad roka neiedod.
K. Jansons, Plani.
5899.�� Ja ko edamu vai ko citu dod otram par plecu, tad devejs doma ko
launu.
A. Mikelsone, Renceni.
5900.�� Caur durvim vai caur lo�gu nevajagot maizi vai citu ko dot, tad
svetibu izdodot.
F. Parups, Zante.
DRAUGS.
5901.�� Saticigus cilvekus sauc par sukatiem draugiem. Runa ari: ar vienu slotu
perti.
- Draugs
K. Jansons, Plani.
5902.�� Ja sapni redz draugu vai pazinu brangu nobarojusos, tad tam uzbruks
slimiba.
J. Krikis, Starti.
DREBULI.
5903.�� Kad drebas (drebi, dre�buli) par muguru iet, tad vilks par celu tani
bridi skrien.
K. Jansons, Plani.
5904.�� Ja parskrien drebuli par miesu, tad vilks pariet par pedam pari.
5905.�� Kad drebuli nejausi par�iet par miesu, tad vilks pargajis ta cilveka
pedam.
V. Saulite, Adazi.
5906.�� Ja sermuli (serpas) pariet par visu miesu, tad vilks pariet par tavam
pedam.
V. Mikelans, Slate.
5907.�� Kad sermes par muguru skrien, tad vilks par pedam pariet.
K. Jansons, Plani.
5908.�� Kad drebuli par muguru pariet, tad saka: �Vai nu vilks uz cina
tupedams mani piemineja?"
K. Jansons, Plani.
5909.�� Kad drebuli kadam par muguru parskrien, tad tam nave acis skatas.
K. Jansons, Pilda.
5910.�� Kad kadam drebi (drebas) par muguru parskrien, tad nave kapu meri.
K. Jansons, Plani.
5911.�� Kad terpuli iet, tad saka, ka Nave kapu meri.
H. Sknjins, Smiltene.
5912.�� Ja piepezi parskrej dre�buli, tad nave parlido par kapa vietu.
M. Svarebacha, Svirlauka.
5913.�� Kad drebuli uznakot, tad nave parietot par ta cilveka kapa vietu.
5914.�� Ja siltuma, silta istaba se�dot pa(r) skrienot pa(r) muguru auksti
drebuli, tad nave pa(r)ka- pot pa(r) kapa vietu.
5915.�� Ja drebuli pariet par kau�liem, tad nave meri zarku.
L. Strute, Skibe.
5916.�� Kad drebuli iet caur kau�liem, tad nave zarku merojot.
5917.�� Kad drebuli iet caur kau�liem, tad nave zarku mero.
R. Berzins, Dzuksle.
5918.�� Ja cilvekam ejot uznak drebekli, bailes, tad tam pa priek su iet
launi gari, citadi var drosi iet savu celu, labu garu pavadits.
5919.�� Kam par muguru sermes iet, to tad lama.
DREBES.
5920.�� Ja veca menesi drebes sun, tad tamis utes nemetas.
K. Jansons, Plani.
5921.�� Jauna menesi nedrikst drebes sut, lai cilveks valkajot nav smags.
365
Draugs � Drebes
K. Jansons, Plani.
5922.�� Veca menesi stilus apaks�drebes grauz, jauna negrauz.
J. AuzinA, Serene.
5923.�� Apaksdrebes nedrikst sut ne jauna menesi, ne ari tad, kad putni iet,
citadi miesa niez.
5924.�� Apaksdrebes jasuj veca menesi, tad neraujas.
5925.�� Kas dzimis rita gaisma, tam javalka gaisas drebes.
5926.�� Jaunu uzvalku, kad velk pirmo reizi mugura, tad prieks vilksanas jamet
kakta un jano�splaujas; tad uzvalkam liela pie�krisana.
F. Gruzite, Lubana.
5927.�� Jaunus apavus vai dre�bes vajagot ienesat piektdienas vai sestdienas,
tad tie labi un izturigi nesajas. Pavisam nedrikst to da�rit pirmdienas, ja negrib,
lai ar jauno uzvalku notiek kada ne�laime.
5928.�� Kad jaunas drebes mu�gura, otrs piesit tris reiz un saka: �Viens, div,
tris, lai atrak plist!"
A. Mednis, Biga.
5929.�� Kod apvilksi jaunys dra- bis, un kur sasyuts, ti izyra, tod itei
pizimoj, ka tu drabi ilgi nano- suosi, dreizi vaidzes taisit vel jaunu.
V. Podis, Rezekne.
5930.�� Ja drebi pirmo reiz velk uz baznicu, tad vina piegul labi, ja citur,
tad ne.
366
5931.�� Kad jaunas drebes pirmo reiz velk mugura, tad uz baznicu jaiet, lai tas
drebes zigli neno�plist.
K. Jansons, Plani.
5932.�� Jauna kleita pirmo reiz javelk uz baznicu ejot, jo tad ta tik atri
neplist.
A. Skuja, Vestiena.
5933.�� Ja pirmo reizi velk jau�nas drebes mugura, tad vajaga aiziet baznica, tad
ilgi stav jau�nas.
5934.�� Ar jaunam drebem pir�mo reiz jaiet baznica, tad drebes bus stipras.
P. Zeltina, Riga. L. Peimene, Salaspils.
5935.�� Ja pirmo reiz ir uzvilktas jaunas drebes mugura, tad jaiet baznica, lai
drebes tik atri ne�plistu.
L. Berzina, Riga.
5936.�� Ja ir kads jauns apgerbs, tad ar to vispirms vajaga baznica aiziet � tad
labi valkajas.
A. Zandere, Dole.
5937.�� Ar jaunam drebem vis�pirms jaiet uz baznicu, lai visas vietas

Dievs .palidz un drebes bu�tu izturigas.
5938.�� Kad pasuvjot jaunas dre�bes, tad pirmo reizi vajagot vilkt uz kapiem, lai
kodes tas needot.
J. Daizis, Nica.
5939.�� Kad pirmo reizi iet ar jaunam drebem uz kapiem, tad drebes nekode.
Drtbes
K. Lielozols, Nica.
5940.�� Lai uzvalku neestu ki> des, tad pasutu pirmo reizi jau/ gerbji
braucot uz berem.
V. Mikelans, Dunava
5941.�� Pirmo reiz uzvelkot jau�nas drebes, jaiet uz krogu sa�dzerties, lai
kodes need drebes.
P. Zeltina, Riga.
5942.�� Kad jaunas drebes velk mugura, tad jaliek nauda kabata, lai valkajot
naudas netruktu.
P. Zeltina, Riga.
5943.�� Kad jaunas drebes ap�velk, tad saka viens ar vecam dre�bem: �Tev
ielaps, man caurums." Tad drebes stipras esot.
5944.�� Ja meitai uz drebem ga�das balts diegs, tad vina dabus kadu draugu.
5945.�� Ja pasutas drebes atrod vel trakles diegus, tad suvibas nav
samaksatas.
K. Jansons, Plani.
5946.�� Ja jauna uzvalka balts diegs palicies, tad valkatajs nav uzvalku
pilnigi samaksajis.
L. Berzina, Riga.
5947.�� Kujra vieta cilvekam val�kajot vairak krekls plist, tur vi�nam pirmo
reizi pepot ar slotu iesists.
K. Jansons, Plani.
5948.�� Drebes nebus uz durvim pakart, citadi cilveks paliekot ka pakarts

ieks saviem kauliem.
5949.�� Ja svarkiem vai citam iliebem apvelkas kreisa puse, tad las uz
piedzersanos, berniem uz perienu. [Sal. gerbsanas.]
5950.�� Kad uzvelk kadu apger�ba gabalu kreisa puse, tad dabu perienu.
V. Eglite, Lielstraupe.
5951.�� Ja svarkus vai ko citu apvelk ar launo pusi uz virsu, tad dabus
piedzerties.
T. Rozentale, Talsi.
5952.�� Kad drebes gabalam ap�velk kreiso pusi, tad slikti klasies. [Sal.
gerbsanas.]
5953.�� Ja taisoties uz iesanu, kadu drebes gabalu uzvelk ar krei�so pusi,

tad labi izdosies. [Sal. gerbsanas.]
E. Lacis, Tirza.
5954.�� Ja drebes apgerbj uz kreiso pusi, tad dabus jaunas dre�bes.
E. Hirssone, Talsi.
5955.�� Ja kadam pie apgerba piekerusies mati, tad saka, ka tas bijis
meitas, ja diegi, tad pie skro�dera.
A. Veitmanis, Jekabpils.
5956.�� Kad pirmo reiz drebes grib mugura vilkt, tad nevajaga tas likt
gulta, bet uz galda, lai drebju valkatajam butu piekri-
P. Zeltina, Ikskile. E. Rot�mane, Jaunauce.
5957.�� Jaunas drebes nekad ne�vajaga mest uz gultas, jo tad tam nebus
piekrisanas.
367
Itrthr
I. Paegle, Vidrizi.
5958.�� Ja jaunu dranu, vel ne�uzvilktu, uzliek uz gultu, tad ta slikti

valkajas un atri dilst.
5959.�� Jaunus balles svarkus nedrikst likt uz gultas, tad neesot

piekrisanas.
E. Laime, Tirza.
5960.�� Kam ir daudz ienaid�nieku, tam jasarga visas savas drebju lupatas,
lai tas netiktu ie�naidnieku rokas un lai vini tas ne�sadedzinatu uz vina pasa adu
[vi�nam par launu.]
E. Zommere, Rauna.
5961.�� Vecas drebju lupatas ne�vajaga nometat. Ja tas dabu kads launs
cilveks, tad vins var kadu launumu darit.
P. s., Rauna.
5962.�� Drebes javedina, kad pliki koki, citadi kodes saed dre�bes.
E. Laime, Tirza.
5963.�� Drebes vajaga vedinat ziemelu veja, tad neiemetas kodes.
R. Smits, Birzi.
5964.�� Veca menesi javedina drebes, lai kodes nemetas.
5965.�� Kad drebes izvedina un kaj- atpakal skapi, tad pirmo ga�balu vajaga
kart ziemelpuse, lai kodes drebes neboja.
5966.�� Drebes vele un suj veca menesi, lai tas labi turetos un bu�tu
baltas.
P. S., Preili.
5967.�� Ja vilnas drebi mazga veca menesi, tad ta stiepjas pla�tuma, ja

jauna � tad gaj-urna.
E. Laime, Tirza.
5968.�� Ja kadam cilvekam dre�bes driz paliek milnas, tad saka ka tas esot
sirdigs.
5969.�� Ja drebes mals uzloci�jies, tad dabus dancot.
5970.�� Kad pakala praki uzlie�coties, tad dabusot padi.
J. Daizis, Nica.
5971.�� Ja apgerbam ir mala at�liekusies, tad saka, ka gaidams periens.
A. Braka, Meirani.
5972.�� Ja drebes rus, tad tam cilvekam jamirst.
V. Joass, Lubana.
5973.�� Kad drebes rusa meto�ties, tad kads mirstot.
Drebes sapni.
5974.�� Ja sapni liekas gulet bal�tas drebes, tad bus jamirst.
Inland, 1855, 310.
5975.�� Ja sapni apvelk baltas drebes, tad bus prieki.
5976.�� Ja sapnos ir jaunas dre�bes apgerbies, tad klus pie naudas.
I. Johansone, Riga.
5977.�� Ja sapni redz uzgerbjam jaunu kleitu, tad bus prieksa kads cels.
L. Ozole, Riga.
5978.�� Kad sapni ir jaunas dre�bes mugura, tad bus slimiba vai nave
prieksa.
5979.�� Kad sapni redz sevi no�plisusas drebes, tad piedzivo kaunu.
5980.�� Kad sapni apgerbjas jau�nas drebes, tad bus gods, laba slava.
Aronu Matiss, Berzaune. P.
S., Rauna.
5981.�� Kad sapni redz sevi labi apgerbusos, tad dzive klasies labi; kad
redz slikti apgerbusos vai pat pavisam pliku, tad nebus labi.
5982.�� Ja sapni otram dod vil�nainu drebi, bus sliktums pie kus�toniem.
5983.�� Ja sapni uzvelk vecas drebes, tad japaliek veca vieta, ja uzvelk
jaunas, tad jaiet uz jaunu vietu.
5984.�� Ja sapni redz sev sliktas drebes mugura, tad bus gruta dzive.
P. S., Riga.
5985.�� Ja sapni notraipa dre�bes, pats izdaris sev kadu nepa�tiksanu.
L. Ozole, Riga.
5986.�� Kad sapni redz sev dre�bes ar govu mesliem notaisitas, tad bus
lielas nepatiksanas, var�but tiesas darisanas.
5987.�� Ja pa sapniem jastaiga skrandainam, tad bus bedas.
5988.�� Ja sapni redz sevi skran�das, tad gaidami lieli zaudejumi.
I. Avotins, Vestiena.
5989.�� Kad sapni redz sev ve�cas drebes, tad ies slikti.
5990.�� Pelekas drebes sapni ra�da uz slimibu.
P. S., Riga.
5991.�� Ja kadu redz sapni mel�nas drebes, tad tam jamirst; bet ko redz
baltas drebes, tam slimam japaliek.
5992.�� Ja sapni uzvelk melnas drebes, tad paliks slims.
K. Jansons, Plani.
5993.�� Melnas drebes sapni uz�vilkt nozime bedas.
5994.�� Ja pa sapniem redz mel�nu apgerbu, tas nozime sliktu, nepatikamu

celu un ari slimibu.
L. Ozole, Riga.
5995.�� Ja sapni ir gerbies lep�nas melnas drebes, tad saslims lidz

mirsanai; bet ja ir baltas dre�bes gerbies, tad saslims vieglaki.
J. Krikis, Starti.
5996.�� Ja pa sapniem mauc mu�gura melnas drebes, tad tas ir sli�miba un

mirsana.
5997.�� Kad sapne puik apsa- vilcs � liga [serga] bus.
369
Drfbrt
24
Ml! IK. Ja sapni rod/ melnas
drebes, tad paliks slims vai bus kadas bedas.
A. Ai/sils. Kulsimva.
5999.�� Ja sapin redz bultas dre�bes, tad bus slimiba.
.1. .lurjniin, Jaungulbene.
6000.�� Ja pa sapinim sevi redz sarkanas drebes, tad maja bus ugunsgreks.
6001.�� Ja sapni kads aiznes ka�du vilnanu gabalu, tad aitam ies slikti, ja
aiznes kadu natinu (nat�nu) drebju gabalu, tad lopos ies slikti.
DltlGENES (Hyoscyamus niger).
6002.�� Ja perama laika uzliek pilii uz ceriem drigenes, tad cil�veks pepas
visu cauru nakti.
J. Rubenis, Ergli. P. S., Rauna.

6003.�� Ja grib kadam padarit launumu, tad pirti uz lavas vaja�ga uzmest
drigenes. Perejies visu nakti netiks no lavas nost.
6004.�� Ja pirti uz krasns uzmet drigenes un pasaka, cik ilgi jape�ras, tad
tie, kas uz lavas, tik ilgi ari peras.
Iv. Rasa, Kalnamuiza.
6005.�� Ja pirti ceros nezinot ie�liek drigenes, tad perajies paliks dulns.
K. Jansons, Plani.
6006.�� Kad drigenes ieedot, tad tiklab cilveks ka lops paliekot die�nu un
nakti arpratigs. Drigenu seklas derot pret zobu sapem.
370 Hrthri
6007.�� Savaritas drigenes deva govim dzert, kad tas negribeja ap�ieties. [Sal.
vizbulites zilas.] Ja kam gribeja atriebties, tad lika drigenes uz pirts krasns,
pec kam peraji pe�ras ka traki lidz ritam.
J. Elsters.
6008.�� Drigenu lapas ir derigas pret kaulu sapem. Lapa jauzsien uz tas vietas,
kur kauls sap.
J. Avots, Svete.
DRIGENES BALTAS (Datura
stramonium).
6009.�� Pret caurduri lieto baltas drigenes, kadel tas citur sauc ari par
caurdurzalem.
J. Elsters.
6010.�� Tris baltus drigena zie�dinus ieliek maize un dod govim versu vadasanai.
Etn. 1891. g., I, 109. lp., Jaunsesava.
6011.�� Velna abols derot teja pret caurduri.
B. Berzins, Annenieki.
DRUDZIS.
6012.�� Drudzi daudzina par vienu no bistamakam vecu laiku slimi�bam. Vins medzis
piesisties ne ag�raki ka ap 15 gadiem un pieme�ties allaz no parbisanas. Drudzi
varejusi dziedet ar sabaidisanu un vemsanu, bet slimnieki nebijusi ne sabaidami, ne
ari piedabujami uz vemsanu.
J. Rubenis, Ergli.
6013.�� No gavena lidz dzeguzes kukosanai nedrikst lauka klaigat, jo tad drudzis
piemetas.
Drudzis
A. Vaskis, Tukums.
(>014. Gavenu laika ni'di'lli.l majas blaustities, citadi majas viti atsaukt no
meza drudzi.
O. Ozolin�, Adu/1
6015.�� Drudzis vakaros aurt jol pa mezu; kas atsaucoties, tam vins pielipot.
A. Vaskis, Tukums.
6016.�� Drudza laika pa mezu saukusas balsis; kas atsaucies, tam piemeties
drudzis un bijis jamirst.
6017.�� To dienu prieks Jurga nevajaga svilpt, tad drudzis pie�metas.
V. Licis, Nitaure.
6018.�� Drudza un kaska kaites nakot no velna.
A. Bileiisteina rokraksts, Kandava.
6019.�� Drudzis ir velns. Vinu ti�kai ta var aizdzit, ka to piekrapj. Viena

saimniece aizdzinusi ganu meitai drudzi ar to, ka dienas vi�du meiteni atguldijusi
augspedu, uzlikusi baltu skaidu uz acim un atstajusi to vienu pasu gulam. Pec kada
briza kads saucis: �Tas nav mans jajams zirgs, jo tam blese piere. Iesu saveju
meklet." Dru�dzis ar to meiteni atstajis.
A. L.-Puskaitis.
6020.�� Vecos laikos drudzis stai�gajis pa zemi ka peleka cuka vai radijies ka
udens burbulis. Kuj-s cilveks to pazinis un iebildis, to drudzis tulin sacis
kratit.
K. Jansons, Plani.
hrml
6021.�� Pavasari drudzis vaza�jies apkart. Vins velies te ka dzi�vu kamols, te

atkal ka diegu ka�mols, un ja vie kads cilveks sim ilalicis nagus (rokas), ta
drudzis lulii.i tam cilvekam bijis klat.
6022.�� Kad drudzis dabuts no Nitbisanas, tad slimo var izarstet tikai ar
sabaidisanu.
A. L.-Puskaitis.
6023.�� Kas drudzi dabujis no sabisanas, tad to var arstet caur sabaidisanu.
6024.�� No ka drudzis celies, ar to viyu ari var aizdzit. Ja drudzis piemeties no
izbailem, tad vinu var aizdzit ar baidisanu. Ta ber�nus sviedusi gaisa un
solijusies pert; pieaugusos solijusies kart un vest pie slepkavam. Reiz viena sieva
dabujusi drudzi no biezput�ras paresanas. Ta vina ilgi slimo�jusi un beidzot tai
iekritis prata pameginat ar to pasu biezputru. Lai gan ta sajutusi lielu riebumu
pret to edienu, vina tomer to par varejusi un edusi, bet pec esanas drudzis bijis
jau pagalam.
K. Milnus, 2eimr.
6025.�� Ja drudzis bijis no bai�lem dabuts, tad ari ar bailem lu�kojusi aizdzit.
Ta, piemeram, da�zam piesejusi pie kajam valgu un laidusi uz galvas aka. Drudzis
ari atstajies, kad slimibas diena slim�nieks krietni piedzeries brandvina. Tapat
drudzis atstajies, kad slim�nieks pa kratisanas laiku pelde�jies itin salta udeni.
Drudzi vel tikusi norakstiti. Vajadzejis apest ar zinamiem vardiem aprakstitu
papira gabalinu, tad drudzis at�stajis.
M. Siinins, Brukna.
371
6026.�� Drudzis atkritot, kad sli�mais kadu citu izsmejot vai no�baidot; tad
drudzi dabujot izsmie�tais vai nobaiditais.
6027.�� Vecos laikos drudzis gri�bejis kratit kadu viru, bet sis to pamanijis un
iemeties uz galvas kada dobe. Drudzis piegajis pie dobes un nodancojies vien,
sa�cidams: �Nupat laba pupu seja, bet zirgs dobe kaklu aplauzis." Ta drudzis to
atstajis un aizgajis ci�tur zirgu meklet. Virs nu kapis no dobes ara un gajis tulin
pupas des�tit; bet tad pieaugusas ari loti la�bas pupas.
J. Rubenis, Ergli.
6028.�� Viens drudza slimnieks noredzejis sapni, lai vins izgerb�aties pliks un
izlienot caur ude�ni upei pa dibenu uz otru krastu, Ind drudzis to atstasot. Sis nu
pa�nemis citas drebes, parsviedis upes otra krasta, izlidis caur ude�ni un otra
puse apgerbies. Pie at�statam drebem nu piegajis kads smalks kungs un sacijis:
�Tagad man pats labais sejas laiks, bet zirga vairs nav, ada vien palikusi."
J. Rubenis, Ergli.
6029.�� Kads puisis reiz piekra�pis drudzi. Vins palidis zem tilta un ielaidies
lidz lupam udeni, pie�kerdamies pie dziedrkoka. Te kads uz tilta saucis: �Tas zirgs
mani apnicis, jasu to kevi, kas tur meza zviedz." Drudzis tulit atstajies un
uzklupis ganu meitai, kupa turpat mezina, lopus ganidama, dzieda�jusi.
A. L.-Puskaitis.
6030.�� Drudzi var aizdzit, kad slimo ierok aitu meslos. Velns tu�lin skrien gar
paksiem un slim�nieku sauc varda, bet atbildi ne�dabujis, to atstaj.
A. L.-Puskaitis.
6031.�� Drudzi var aizdzit, kad slimnieku darza apkraun ar de�liem un to atstaj
gulam. Velns tulit ierodas un to krata vel nik�nak neka senak, bet labi
izkrati�jis, atstaj.
A. L.-Puskaitis.
6032.�� Latvija drudzis izzudis, kad kungi iesakusi bairisu darit.
K. Jansons, Plani.
6033.�� Drudzi vislabak var izar�stet, ja iet pie katolu macitaja pa�lidzibu
lugties.
A. L.-Puskaitis.
6034.�� Drudzi var ar griesanu nogriezt. Nem piladza koka sprungulinu, uzgriez
virsu devinus krus�tus, apsien to ar devini mezgliem diega un nesa kakla apkart
devi- vinas dienas; tad sprunguls tani bridi, kad krata, jasviez krasni un jasaka:
�Lai sadeg visi devini vel�ni elles uguni!" Tad jaiet projam, atpakal neskatoties.
F. Rrivzemnieks, 1881. VI, 146.
6035.�� Drudzi var uz cela at�stat, kad nem Jana vakara grieztu piladza koka
spieki, jeb, ja tada nav pie rokas, krasns cauksturi, un kad drudzis sak kratit,
kap mi�netam ierocam mugura un jaj krusta celiem; se spiekis vai cauksturis
janosviez un jasaka: �Kas pirmais so spieki ieraudzis, tam lai drudzis paliek!"
Slimnie�kam jaiet uz maju, atpakal neska�toties.
6036.�� Launo drudzi, no ka ne�var tikt vala, var citam atdot, kad
devinus ritus iet pa lauku, un ku�ru cilveku satiek, tam dod labu ritu; ja svesais
labu ritu sanem, tad slimniekam jasaka: �Lai mans drudzis tev paliek!"
6037.�� Nem septinas maizes garozites un uzraksta uz katras pa vienai no

apaksejam rindinam un aped garozites septinas dienas, katru dienu pa vienai.
Abararaka, Abarak un ta pr. kamer septita rindina paliek tik A.
6038.�� Kad ir aukstais drudzis, tad raksti uz tris maizes skelem tadus vardus:
�Rabi, Kabi, Glabi." Pec tam dod tos slimajam, pa prieksu to maizi ar Rabi. Ja vel
atkartojas, tad to maizi ar Kabi, un ja vel atkartojas, tad to maizi ar Glabi.
Katra ricina jauzgriez tris robi, tris krusti jauzmet un tris reiz ta visusvetaka
varda ja�skaita: amen.
6039.�� Kad cilvekam drudzis, vajaga tam aizsiet acis un dzit uz mezu. Meza
nogriezt slimniekam matu noskiti, to piesiet pie apses. Tikko kads cits matiem
pieskar�sies, tas paliks slims, bet agrakais slimnieks vesels.
H. Silina, Penkule.
6040.�� Ja ir slims ar drudzi, tad, saulitei norietot, vajaga iet uz kap�setu un

gulet pie kapa, tad dru�dzis drizi pazudis.
6041.�� Kam drudzis, tam dienasvidu jaiet uz kapiem gulet, tad drudzis
atstasies.
V. Lice, Nitaure.
6042.�� Kad rudzi zied, tad tris- devinam varpam janobrauka ziedi un jaaped, jo
ta varot no auksta drudza izsargaties.
6043.�� Ja kam ir drudzis, tam devinas reizes jaskrien ap ser�muksli un tris

reizes jaiekoz koka, tad drudzis paries.
A. Bilensteina rokraksts, Zalenieki.
6044.�� Kam ir drudzis, tam ja�iedod drigenes, lai tiktu vesels.
A. Vaskis, Tukums.
6045.�� Drudzis aiziet, kad zir�nekli ar visu staipekli ieliek balt�maize un

aped.
M. Sikle, Nica. V. Saperovs, Vecpiebalga. A. Broza, Nauk�seni. A. L.-Puskaitis.
6046.�� Janokep 3X9 garkajai�nos zirneklus, jaiesuj tos bantite un jaapsien tos
drudza slimniekam ap kaklu. Triju dienu laika dru�dzis ir ka ar roku nonemts.
A. Pidriks, Sauku.
6047.�� Ja grib nodzit drudzi, tad tam, kuram ir drudzis, jaliek zirga sakas
kakla un jaradas ci�tiem cilvekiem: tad tiem, kas sme�jas, drudzis pielip, bet pasu
dru�dzis atstaj.
L. Klavina, Liepa.
6048.�� Kam ir aukstais drudzis, tam jajaj uz krasns kruka uz krustceliem,

janosviez tur krukis un ar likumu jaskrien uz maju, atpakal neskatoties.
A. Bilensteina rokraksts, Tukums, Jaunauce.
6049.�� Lai drudzi aizdzitu, va�jadzejis jat ar slotas katu par
krustceliem un gravjiem skersam pari. Gulet bijis jalien krasni.
E. Zommere, Rauna.
6050.�� Kad drudzis krata, tad cilvekam, kas ar to slimo, jaielien gulet
nospragusa zirga ribas un ja�luko aizmigt.
J. Jansons, Plani.
6051.�� Drudzi asinis jalaiz, un slimam jadod tas dzert.
K. Jansons, Plani.
6052.�� Drudzi ta varot aizdzit, kad melna kaka asinis glaze teci- najot un
iedodot; vai ari, kad sli�mais tris naktis no vietas gulot uz krustcela zarka, ar
baltu palagu apsegts, un nevienam ne vardinu neatbildot, ja kas iesaktu runat. Tas
ari palidzot, ja mazu gabalinu rupjas maizes cetrkantigi sagrie�zot, uzpilinajot
tur septinas pili�tes melnas tintes un norijot. Kad pasu laiku drudzis gaidams, tad
lai cits ierakstot slimnieku skur�steni, tad drudzis tudal ar du�miem aizejot
projam.
6053.�� Kad kadam ir drudzis un tas sapni redz vacieti (kungu), tad drudzis
aizdzenams tikai ar nelaga riebigiem dumiem. Ta, piem., dedzina uz oglem vecas
pas�talas, spalvas u. c. Sajos dumos jastav, un tie jaoz. Bet ja slimnieks sapni
redz versi, tad drudzis at�dzenams tikai ar riebigu dziru. Salej visu, kas vien
riebigaks var but, un dzep to ieksa, tad drudzis nost ka ar roku atnemts.
M. Simins, Brukna.
6054.�� Drudza slimniekam vaja�ga tris dienas no vietas turet mie�zu graudus
sauja un pec tam tos iemest upe, lai udens aiznes dru�dzi prom.
6055.�� Pret drudzi esot teica�mas tas zales, kas zirga maitas galvai caur
nasim izaugusas cauri. Zales jasakalte, jasaberz un jaie�dzer _ar_ udeni. Drudzi
vel varot aiz�dzit, apedot to zivtinu, ko lidaka ierijusi.
A. Kundzins, Talsi. B. Blum- bachs, Libagi.
6056.�� Drudzis atstajis slimnie�ku, ja tas edis cukas galu, jo no cukas

galas tas bistoties ka zids.
6057.�� Kam ir drudzis, tam ne�zinot jaiedod izvarita varde.
K. Jansons, Plani.
6058.�� Ja drudzis ir, tad jano�kep varde, tas kaulini jaizzave, ja�saberz
un jaiedod slimniekam.
A. Berzina, Aloja.
6059.�� Pret drudzi der apsu mi�zu un kanelu novarijums.
K. Milnus, Zeime.
6060.�� Drudza slimnieku svepe ar zirga nagiem.
P. S., Skaista.
6061.�� Drudzi kazas piens ja�dzer.
K. Jansons, Plani.
6062.�� Drudzim noder berzu sulas.
Gelehrte Beytrage, 1765.
6063.�� Ko drudzis krata, tam ja�dzer samazgas no samazgu ballas.
K. Jansons, Plani.
6064.�� Liepu ziedu teju, ka ari kliedaru (sambucus nigra) ziedu un kumelisu
novarijumu daudzina par derigiem sviedretaju lidzek�liem pret drudzi.
K. Milnus, Zeime.
6065.�� Drudzis aiziet, kad slim�niekam iedod maisijumu no kadi�ku ogam, galas
salijuma un sipo�liem, bet tam nav jazina, ko tas ienem.
A. L.-Puskaitis.
6066.�� Kad drudzis krata, tad jadzer savi mizali, un ja ar to vel nepaliek
miera, tad vel jalej tie uz karstam pirkstim, ka pamasas darot.
K. Bika, Gaujiena.
6067.�� Kad drudzis krata, tad jadzep karsts novarits udens, cik karstu vien var
izturet un cik daudz vien var iedzert, tapat bez sukura.
Iv. Bika, Gaujiena.
6068.�� Kad drudzis krata, tad jalej uz vermelem brandvins, un katru dienu
jadzer P_a_ glazitei jeb ari pa divam.
K. Bika, Gaujiena.
6069.�� Kad drudzis krata, tad jadabu zemes vezis, jaieliek snab�ja jeb spirta
pudele un tad pa druskai jadzer- snabis jadodot slimajam ta dzert, ka tas nezi�not,
kas tas par zalem.
K. Bika, Gaujiena.
6070.�� Kad bernam uznak auksts drudzis, tad zemnieki de�dzina kaulus, adas,
sapuvusu un zalu malku un tura bernu sados dumos, ko vini par svetisanu sauc, it ka
sa aizdzitu launus garus.
J. B. von Fischer, Lieflan- disches Landwirthschaftsbuch. 1753, 401.
6071.�� Drudzi var aizdzit, ja slimnieku ierok mironu kaulos ta, ka galva vien
ara.
A. L.-Puskaitis.
6072.�� Ja drudzis moca, tad ja�uzmauc galva zirga vai govs gal�vas kauss, tad
drudzis atstaj.
H. Silina, Dobele.
6073.�� Drudzi slimam ceturt�dienas vakara plikam krusta cela jagul.
K. Jansons, Plani.
6074.�� Kad aizjaj slotas katu, pazagu jeb citu kadu lidzigu lietu uz krustcelu
un to tur atstaj, tad drudzi var �nojat". Kas tadu lietu atrod un parnes maja, tam
drudzis piesitas, bet aizjajeju atstaj. [Sal. Jana diena.]
K. Milnus, Zeime.
6075.�� Drudzi var aizdzit, ja jateniski uz slotas aizjaj uz krust�celu un slotu

nomet. Kurs slotu pacel, tam drudzis klat.
K. Rasa, Kalnainu!*�
6076.�� Drudzi var aizdzil, Kad uz slotas acgarni aizjaj uz krusl celiem un tur
to pamet. Majas ejot, nav briv skatities atpakal.
A. L.-Puskaitis.
6077.�� Ko drudzis krata, tam jaaiziet uz krustcelu, jaielien zirga sakas un

jaapgulstas.
K. Jansons, Plani.
6078.�� Drudzis noiet, ja uz krustcela par slima plecu pret sauli met maizi.
K. Jansons, Plani.
6079.�� Lai izdziedetos no dru�dza, iet uz kapsetu, nonem no trim krustiem jeb
citiem piemi�nekliem sunas jeb pelejumu, no
katra pa trim gabaliniem, atnes maja, izvara un dzel par zalem. Uz katra krusta, no
kupa nemtas sunas, jauzliek zieds, kaut ari kads niecins, lai mirons nenaktu
sap�nos un neprasitu savas mantas at�pakal.
6080.�� Drudzis atstajot, kad sli�mais ar akmeni ejot ap kapiem.
6081.�� Lai izdziedetos no dru�dza, dilona un ari citam slimibam, vajaga slepeni
aiziet uz baznicu, nokasit ar nazi kaut dazus putek�lisus no altafa cetriem sturiem
un nosviest katra sturi pa grasim. Tad vel janem no baznicas slieksna mesli. Visu
to vajaga dot slimnie- kum, lai vins to pienem par za�lem. Noder ari mesli no otras
ma�lus slieksna, bet tikai tad, ja ot�rus majas laudis nezina, ka no vi�niem ir
nemti mesli.
6082.�� Lai izdziedetos no dru�dza kratisanas, vajaga nogriezt no maizes virsas

garozu, sadalit to tris dalas un uzrakstit tur: Fadrsb, Madks, Laenrl, uz katras
dalas sa�vu vardu. Jutot, ka drudzis naks, slimajam jaaped paprieksu viena dala,
pec briza otra un pedigi ari tresa. Otra diena slimniekam va�jaga pienemt ar
brandvinu melno sakni un vermeles.
6083.�� Kam drudzis, tam jased cela mala; kad nu gaj-am gajejs to iebilst, tad
drudzis piekeras tam, un pirmais paliek vesels.
6084.�� Ko drudzis krata, tam jaielien skudj-u puli gulet.
K. Jansons, Plani.
6085.�� Lai tiktu no drudza ve�sels, tad jagul rudzu lauka uz krus�ta vagam
jeb kuti uz govs saitas.
6086.�� Drudzi jagul strauja udeni uz ecesam.
K. Jansons, Plani.
6087.�� Drudzi var aizdzit, ja piektdiena mazgajas strauta. Ma�jas ejot, nav
briv atpakal skati�ties.
A. L.-Puskaitis.
6088.�� Drudzi var aizdzit, ja ie�laizas aka.
A. L.-Puskaitis.
6089.�� Ko drudzis krata, tam plikam javartas kuti govu mes�los.
K. Jansons, Plani.
6090.�� Drudzi jagul aitu kuti un nedrikst atsaukties, ja kads sauc.
K. Jansons, Plani.
6091.�� Drudzu atdzisanai ir labs lidzeklis vesela zivs, ko lidaka

ie�rijusi.
6092.�� Drudzi var aizdzit, ja ed kaltetas pelu astes.
6093.�� Drudza dziedesanai no katra pirksta naga nogrieza kadu driksninu,

sos nagus uzseja dzi�vam vezim uz muguras un palaida to upe vala.
J. Bubenis, Ergli.
6094.�� Kad drudzis krata, tad jamazgajas silta udeni, kufa jaie�met no 3
tirumiem pa 9 varpam no katra tiruma. Tas jadara bez saules rita vai vakara.
K. Jansons, Pilda.
6095.�� Drudza laika jajaj uz slo�tas kata, tad nepielips drudzis.
6096.�� Ja liels drudzis, tad uz gultas gala vajag uzvilkt tris lie�tuvena
krustus.
6097.�� Drudzi var izarstet, ap�sienot varitas olas plevi ap krei�sas rokas mazo
pirkstinu.
6098.�� Kad ir drudzis, tad ap�sien ap kaklu sarkanu dziju ar de�viniem mezgliem,
udens pudeliti un piladza krustu. Drudzis paries.
6099.�� Drudzi var ari pardot par brandvina glazi, par kapeiku u. t. t.
K. Milnus, Zeime.
6100.�� Kad bernam drudzis, vi�nu uzliek uz lizi un taisas saut krasni. Caur tadu
baidisanu atbai�dot drudzi. Senak berni allazin da�bujusi drudzi, visvairak
pavasa�ros, pa aru skraidot un viens otru sabaidot.
S. Cunka un Fogelmane, Lielsatiki.
6101.�� Kad drudzis sak bernu kratit, vins jarauga atbaidit: ne�vilot uzsviez
bernam virsu suni, jeb taisas vinu bazt alingi.
6102.�� [Kad bernam ir drudzis], tad slepus uzlej vinam udeni vir�su, jeb noved
kur tumsa, lai da�butu sabities.
Udre, Tetelminde.
6103.�� Drudzi bernam ta rauga atdzit: iedod bernam baltu sunsu- du ar udeni, jeb
izspiez zirga su�dam zupi un dod ieksa.
6104.�� [Kad bernam ir drudzis], tad sagruz tris jelus vezus, izspiez zupi caur
lupatinu un piepilina pie tejas, ko dod berniem ieksa.
Kuplais, Kuldiga.
6105.�� Drudzi dziedejusi ar tris- kanta uzrakstitiem �abracadac- arba" vardiem.

Sie vardi jauz�raksta uz papira un tas jadod sli�majam ar maizi apest. Tads pat
papiritis jauzkaj- ari kakla.
K. Milnus, Zeime.
6106.�� Drudza vardi: Abaraka, Abarak, Abara, Abar, Aba, Ab, A. Sie vardi
jauzraksta, vai septii,ii maizes gabalini ar tiem jaapruna (jaapvardo), un
slimniekam jadod apest ikritus prieks saules leksa�nas viens maizes gabalins.
6107.�� Citi drudza vardi: �Ne- zeligi vel drudzis krata veciti; ja drudzis
nezudis, tad velns raus veciti gan driz." [Sie vardi gan lie�kas sabojati jeb pat
tisam izdo�mati. P. S.] Sadi vardi jauzraksta uz papira, tas jaiesviez acgarni par
galvu tekosa udeni un jaiet atri maja, bet ejot nedrikst atpakal skatities.
K. Milnus, Zeime.
DRUDZA ZALKS (Sedum acre).
0108. Balla sasutinatas drudza zales mazgajusies ar drudzi sasli�musie.
DUBLI.
6109.�� Ja dubli driz nosaust, tad gaidams lietus.
6110.�� Ja sapnos ar plikam ka�jam pa dubliem brada, tad bus be�das vai
lielas nepatiksanas.
P. S� Rauna.
(') 111. Ja sapni pa dubliem brien, tad bus nelaba dzive.
.1. Jurjans, Jaungulbene.
DUNDURI.
0112. Ja prieks Janiem nosit dunduru, tad nosista dundura vie�ta rodas devini
vairak, ja nosit pec Janiem, tad devini mazak.
E. Laime, Tirza.
6113.�� Prieks Janiem nedrikst dundurus sist: ja vienu nosit, tad rodas
desmit jaunu.
6114.�� Dundurus nedrikst sist prieks Janiem, tad viena vieta iz�aug
trispadsmit.
A. Broza, Naukseni.
6115.�� Lai govis nebizotu, tad vajaga dunduram iedurt smilgu pakala.
A. Plaudis, Kosa.
6116.�� Ja vasaru ir pulku dun�duru, tad to gadu bus labi raceni.
� M. Kaupelis, Nica.
6117.�� Ja diena paradas daudz dunduru, tas norada uz lietu.
6118.�� Ja dunduri uzmacas lo�piem lieliem bariem, tad sagai�dams lietus.
6119.�� Ja dunduri skrien go�vim kuti pakal, gaidams lietus.
V. Hazena, Nitaure.
6120.�� Ja dunduri vasaras vidu no laukiem lasas ap dzivokliem, tad bus agra
salna.
J. Juskevics. R. Z. II. piel., 1933, 275.
DURVIS.
6121.�� Pie nama durvim ne�drikst siet zirgu, tad meitas neiz�iet tautas.
A. Broza, Naukseni.
6122.�� Kad aiz durvim klauso�ties, tad paliekot kurls.
6123.�� Durvim jauzvelk krusts, lai velns netiek istaba.
6124.�� Pret durvju stenderi ne�drikst atspiesties, tad nonem majas mieru.
P. Zeltina, Biga.
6125.�� Kad pie namdurvim sien zirgus, tad neizprece meitas.
K. Lielozols, Nica.
6126.�� Ja ieprieksejie majas ie�dzivotaji aizejot atstaj visas dur�vis

vala, tad ari nakosie iedzivo�taji tur ilgi nepaliek.
P. s� Riga.
6127.�� Ja ejot neaiztaisa durvis, tad nomirusam tam nebus, kas acis aizvep.
M. Auzina, Zemite.
6128.�� Ja durvis iecikstas negai dot, tad bus kadas nepatiksanas
V. Pilipjonoks, Asinu-
6129.�� Ja durvis cikst, tad ka dam bus jamirst.
6130.�� Kod ustobu durovys suoks peikstet, itvs pizimej, ka saimniks ityma
ustoba ilgi na- dzeivuos.
V. Podis, Rezekne.
6131.�� Ja maja durvis cikst, tad no tas majas iziet kads dzivotajs.
R. Vucene, Lubana.
6132.�� Kad pirmo reizi ieejot kada maja un durvis attaisa ar kreiso roku,
tad tai maja neiesot labi.
E. Metuzals, Riga.
6133.�� Pa durvim ieejot ne�drikst palikt tur stavot, tad vistas olas nedej.
P. Zeltina, Riga.
6134.�� Pa durvim ieejot, ne�drikst palikt tur stavot, tad tai maja berni
negul.
P. Zeltina, Riga.
6135.�� Kad kaju saver durvis, tad kads mirst. [Sal. kajas.]
6136.�� Ja durvis savel- kaju, tad dzirdes kadu nomirstam.
L. Reiteris, Lubana. T. Ri- gerte, Brunava. A. Zalite, Berz�pils. A. Pliens,

Meirani.
6137.�� Ja kaju ierauj durvstar- pa, tad gaidams mironis.
M. Brante, Ainazi.
6138.�� Ja kaju saspiez durvis, tad rados kads mirst.
Dur
M. Drinke, Ranka. M. Koskina, Eleja.
6139. Kad ienakot istaba, sa�ver kaju durvis, tad dzirdes kadu mirusu.
V. Silina, Serene.
0140. Ja kads savu kaju dur�vis saspiez, tad kads pazistams mirs.
K. Jansons, Plani.
6141.�� Kad kads drebes iever durvis, tad tam kads pazistams mirs.
P. s� Riga.
6142.�� Kod atisi kaut kur pi draugu vai pazeistamu un kod isi atpakal uz
satu un durovus pi- migsi sovu drabi, ka navar izvilkt, koleidz naataisesi durovu,
tod itys pizimej, ka byut tam cylvakam uz krystobu tyma ustoba.
V. Podis, Rezekne.
6143.�� Ja no majas izejot, pie durvju naglas piekeras drebe, tad

neizstaigas nodomato celu.
I. Mennika, Ainazi.
6144.�� Ja istabas durvis pasas atveras, tad nave nak ieksa. [Sal.
bezrocis.]
E. Lacis, Tirza.
6145.�� Ja durvis atveras pasas no sevis, tad ieiet bezrocis.
6146.�� Veci cilveki saka, ja dur�vis atveroties, tad ienakot nave.
6147.�� Kad durvis cikstot atve�ras, veci laudis saka: nave nakot.
.T. Cinovskis, Snepele.
379
6148.�� Ja kadreiz pasas no se�vis atveras durvis, tad ienakot nave un
kadam no tiem, kas paslaik atrodas istaba, driz bus jamirst.
6149.�� Kad durvis pasas no se�vis atveras, tad tanis majas driz kads mirs.
6150.�� Ja atspragst durvis un nevienu neredz ienakam, tad ienak nave.
K. Corbiks, Volgunte. Z. Pu- telis, Sabile. Z. Sele, Sloka. J. Ruditis, Riga. I.

Liepina, Riga. M. Valts, Nica. K. Lielozols, Nica. R. Berzins, Dzukste.
6151.�� Ja durvis pasas atveras ienak miruso gars.
E. Vasermane, Dobele.
6152.�� Kad durvis spragst vala, liid gari staiga.
E. Priedina, Lielrenda.
6153.�� Kad durvis spragst vala, lad laime nak ciemos.
V. Lice, Drabesi.
6154.�� Kad auksta laika prieks�nama durvis ir apsarmojusas, tad gaidama laika
maina.
I. Mennika, Ainazi.
6155.�� Durvis cikst ziema uz salu, bet vasara uz sausu laiku.
A. Gailis, Trikata.
DUJAS.
6156.�� Kur balozi dzivo, tur ne�bus ugunsgreka.
6157.�� Ta maja, kuras pasparne dzivo balozi, ir vienmer drosa no ugunsgreka.
K. Prikulis, Asune.
6158.�� Kuras majas balodis ri�ko ligzdu, tas majas nedeg.
A. Drazniece, Nica. A. Aiz�sils, Zilupe.
6159.�� Ja majas balozi beg no majam prom, tad tur gaidams ugunsgreks.
L. Lejasmeijere, Piltene.
DUMI.
6160.�� Velnam nomiris berns. Kad neviens pats pec ta nerauda�jis, tad
velns, sa ta domadams un dusmodamies, radijis dumus. Ta tad tas asaras, kuras
cilvekiem du�mi izspiez, rit velna bernu pec. Te nu, zinams, velnam bija ko
prie�caties, kad ari pec vina berna raud.
P. Lapins, Rujiena.
6161.�� Kam dumi acis koz, tas uz celina mizis.
K. Jansons, Plani.
6162.�� Kad dumi taisni kapj no skurstena ara, notiks majas ne�laime.
6163.�� Ja dumi pa skursteni at�pakal nak, tad maja izcelsies ugunsgreks.
S. Ozolina, Valmiera.
6164.�� Kad dumi nak istaba, bus perkona negaiss.
6165.�� Dumi nak biezi no skur�stena uz lietu.
S. Guberts, 75.
6166.�� Ja dumi iet stavu gaisa, tad bus salts vai sauss laiks, bet ja nak
zeme, tad lietus vai silts (ziema).
6167.�� Ja ziemas ritos dumi kapj stavus, tad auksts laiks gai�dams un tas
pieturesies.
A. Berzina, Aloja.
6168.�� Ja dumi no skurstena kapj stavus gaisa, bus labs laiks.
J. A. Jansons, Nitaure. A.
Pliens, Meirani.
6169.�� Kad dumi kapj uz augsu, gaidams jauks, pastavigs laiks.
6170.�� Ja dumi no skurstena iet stavus gaisa, tad bus auksts (ari saulains)
laiks.
6171.�� Ja ziema dumi no skur�stena iet stavus gaisa, bus liels sals.
A. Aizsils, Zilupe.
6172.�� Kad kurinot krasni, un ja dumi dikti maisoties, tad busot slikts
laiks; bet ja dumi ejot sta�vus gaisa, tad busot koss laiks.
J. Daizis, Nica.
6173.�� Ja dumi celas taisni aug�sa, tad sagaidams labs laiks, ja gar zemi
dumi iet � slikts laiks.
6174.�� Kad dumi no skurstena iet uz leju, tad bus ziemelu vejs.
E. Bukava, Biga.
6175.�� Ja dumi kapj no skur�stena zeme, tad gaidams slikts laiks.
M. Brante, Ainazi.
6176.�� Ja dumi no skurstena uz zemi saujas, tad slikts laiks gai�dams.
J. Rubenis, Ergli.
6177.�� Kad dumi iet uz zemi, tad negaiss tuvojas.
F. Otmans, Nogale.
6178.�� Kad no maju skurste�niem dumi uz zemi nak, lietus gai�dams.
I. Mennika, Ainazi.
6179.�� Kad dumi iet stavu gai�sa, tad ta ir zime uz skaistu laiku, bet kad
dumi rinko gar zemi, tad sagaidams slikts laiks.
Skolnieki, Limbazi. J. A.
Jansons, Sigulda.
6180.�� Ja dumi no skurstena ce�loties stavu gaisa, tad busot bula laiks.
6181.�� Vakaros kad no skurste�na dumi celas tiesi augsa, tad na�kama diena
bus jauka, bet ja iet slipi uz augsu, tad nakama diena bus tumsa vai ari lietaina.
6182.�� Istaba vai keki kurinot nevelk dumus uz lietiem.
A. Skruze, Saikava.
6183.�� Ja ziema dumi celas sta�vu gaisa, tad vienads laiks gai�dams, ja
liecas uz zemi, tad par�mainas puteni.
6184.�� Ja vakara, kuj-ot uguni, dumi kapj stavu gaisa, tad otra diena bus
jauks laiks.
6185.�� Kad dumi iet stavus gai�sa, tad otra diena bus jauks laiks.
6186.�� Kad dumi kup uz durvju

pusi, kad pagali iznes, tad kads k
mirs.
6187.�� Ja pipejot dumi sagrie�zas rinki, tad iznak dzersana.
A. Salmans, Balvi.
6188.�� Kad pipejot dumi iet uz krasns pusi, tad bus sagaidams auksts laiks.
K. Lielozols, Nica.
6189.�� Ja sapni istabu redz pil�nu ar dumiem, tad izcelsies naids.
DURAJI.
6190.�� Pret durajiem noderot li�dakas zobu pulveris, kas ar udeni

iedzerams.
J. Krikis, Starti.
6191.�� Dura ja dzer sagrauzde- lus lidakas zobus.
K. Jansons, Plani.
6192.�� Dura ja veci laudis dze�rusi sagrustus lidaku zobus.
K. Jansons, Plani.
6193.�� Eza adatas palidz du- rasnos (duraja.)
K. Jansons, Vilani.
6194.�� Duraja jadzer devinas vai ari tris reiz devini drigenu seklas.
J. Jansons, Plani.
6195.�� Kad ir duraji, tad jaed trakuma zalu seklas, ne visai daudz, vienu
ceturtdalu no podzi�nas. Ja vairak ed, tad cilveks sak trakot.
K. Bika, Gaujiena.
6196.�� Kad dureji ir, tad vajaga savarit alaviju ar medu un to dzert.
, M. Kaupelis, Nica.
6197.�� Priedes sveki, izkauseti degvina, ir labs lidzeklis pret ner�vu,

baluma un dureju kaitem.
A. Aizsils, Lubana.
6198.�� Ja dur durejs, tad japa�nem liela adata un jadur trlsdevi- nas
reizes ar aci caur maizes ga�balu, skaitot no devini uz vienu. Pec tam maize
jaaped.
6199.�� Kad sanos ir duraji, tad jadzer sadauzita balta glaze.
6200.�� Pret durajiem dzer ar udeni smalki sadauzitus baltus stiklus.
J. Krikis, Starti.
6201.�� Kad ir duraji, tad vaja�ga sadauzit smalki balto logu jeb citu glazi
(stiklu) un tad to ar udeni iedzert.
K. Bika, Gaujiena.
6202.�� Dureja dzerusi varpu za�lu novarijumu.
K. Jansons, Plani.
DURE.
6203.�� Kurai meitai smaga du�re, ta dabu vecu viru.
J. A. Jansons.
DVESELE.
6204.�� Dvesele, miesu atstada�ma, izejot cilvekam ara pa muti ka zili

dumini vai ari ka balts tau�rins. [Sal. mirejs.] Bet tikmer ta netiek augsa
debesis, kamer neno�zvana ar baznicas pulksteni. [Sal. zvanisana.] Puscela uz
debesim esot mazs krodzins, kur dveselem atpusties.
J. Upite, Gatarta.
6205.�� Mirusa cilveka gara gi mis lidzinoties dziva cilveka gi�mim, bet citas
miesas vinam ne�esot, tikai vienigi kauli. Sie gari esot gerbusies gafas drebes:
nakti baltas, dienu dazreiz ari melnas. Dienu vini radoties ap pusdienu, nakti ap
pusnakti, lidz gailu dzie�dasanai.
Etn. IV. 1894. 82. J. Sikens, Vecumnieki.
6206.�� Tadu cilveku gari, kas dzivojot bijusi launi, paliekot ari pec naves
launi, bet ja cilveki bi�jusi labi, tad ari vinu gari bijusi tadi pasi. Labie gari
retis radiju�sies cilvekiem un devusi savus pa�domus vai nu sapni, vai ari kada
miliga vesmina. Launie gari tur�preti visadi apgrutinajusi dzivos. Pedejos laudis
saucot par spo�kiem, kemiem, murgiem, maniem, vadatajiem jeb maldinatajiem,
lie�tuveniem, baidekliem, u. t. pr.
Etn. IV. 1894. 82. J. Sikens, Vecumnieki.
6207.�� Pirma nakti pec pagla�basanas cilveka dvesele apmekle to vietu, kur vins
prieks tam bijis nolikts, tadel tai vieta, kur zarks stavejis, janoliek kads
kragitis, lai dveselei butu, kur atsesties.
J. Ceplenieks, Austrums, 1880. 1196.
6208.�� Kad cilveks nomirstot, tad vina gars ieejot kada dzivnie�ka, kam jaejot
apkart. Kad tas dzivnieks nomirst, tad gars var klut brivs.
K. Lielozols, Nica.
6209.�� Lielauces pagasta vecie cilveki tic, ka ja bernam dzimstot tai maja tai
pasa bridi kads mir�stot, tad sis berns, liels budams, varot redzet miruso
dveseles. Tadi cilveki tad ar labprat neejot beres ii ii uz kapsetu, jo dveseles
vinus liii- traucejot.
A. Luse, Lielauce.
6210.�� Dazi doma, ka miruso dveseles agraki netiek pie miera, kamer baznica par
vinam nav Dievs pielugts un baznicas naba�giem nav pasniegtas davanas.
A, Hupelis, 1781.
6211.�� Kad meita nogalina ber�nu, tad ta berna dvesele staiga virs zemes, kamer
nomirst berna mate. Tad mates dvesele nak berna vie�ta un tapat baida tai vieta
laudis. [Sal. lietuvens.]
A. Gari-Jone, Domopole.
6212.�� Kad cilveks miris, tad vina gars vel klejo pa maju, tadel dazs beres
need biezputru, saci�dams, ka mirusais ar pirkstiem pa blodam kellejoties. Pec
paglaba�sanas gars gan nem savu pastavi�gu uzturas vietu kapseta, bet tomer sad tad
pasa pusnakti uzcelas un staiga apkart.
J. Ceplenieks, Austrums, 1889.
6213.�� Ja pieaudzis izdara pas�navibu, tad tas staigajot virs ze�mes lidz tam
laikam, kamer tam butu jamirst dabiga nave, par bulli jeb citu lielu kustoni. Bet
ja nogalina mazu, tad tas par telu, aitu jeb citu tam lidzigu.
G. Pols, Skaistkalne.
6214.�� Pasnavnieku un citu no�galinatu lauzu dveseles staiga virs zemes par
launiem gariem tik ilgi, kamer tam butu bijis jamirst da�biga nave.
383
Di �#�<�/<�
6215.�� Pavasari, kad zeme laizas, tad mirusie cilveki izgarojot, vinu ena izejot
no kapa. Ja cilveks no
tadas enas begot, tad tas vejs, kas skrienot celoties, pievelkot to enu.
K. Vieglais, Krape.
6216.�� Suna, kaka un puces vei�da brec nelaika nogalinatu bernu un neizprecetu
meitu dveseles.
K. Jansons, Plani.
6217.�� Garu galvenais miteklis gan bijusi nomirusa miesa^ ta prieks, ka pec
paglabasanas. ipasi godigo gari pec naves palikusi pie izdzisusam miesam un
staigajusi apkart loti reti.
Etn. IV. 1894, 83. J. Sikens, Vecumnieki.
(>218. Gari visu zinajusi, tie spejusi nolukoties, ko dara citi guri, un ta
dazreiz palidzejusi dzi�vajiem ar padomiem.
Ktn. IV. 1894, 83. J. Sikens, Vecumnieki.
6219.�� Uz Vecgulbenes lielcela ii/ Lejasciema pusi atradas ta sau�camais krusta

sils, kas nelaidis nevienas miruso dveseles no ka�piem uz majam.
6220.�� Gariem ari esot speja dzivo klasanos grozit, vai nu uz labu, tos
aplaimojot, svetijot, vai uz launu, tos sodot un liekot uziet dazadam likstam.
Tapec miruso gari japiemin tikai par labu un ar bijasanu.
6221.�� Senak, kad svetijusi velu atnaksanu, tad sagaidijusi un sa�nemusi tos tik
labi, cik vien bi�jis iespejams. Tiem celusi prieksa visus labakos edienus un
izlugu�sies svetibu sev, savam druvam un lopiem. Dazi cilveki varejusi ga�riem
uzlikt ari visadus darbus. Garus izsaukusi ar melnas grama�tas un citu burvju vardu
pali�dzibu.
6222.�� Berni, kas palaidnigi dzi�vojusi, nesusi edienus uz vecaku kapiem, lai
vecaku gari neat�grieztos no kapsetas un neredzetu vinu nepieklajigo dzivi. Tomer
ga�ri nakusi savus pakalpalicejus ap�ciemot.
6223.�� Cilveki, kas dzimusi Lie- laja piektdiena, varot garus re�dzet, bet viniem
neesot brivu ne�vienam izteikt, ko redzot. Ari katrs cilveks varot redzet garus, ja
nemot gabalu dela no veca zarka, kupa mirons gulejis, delu gabals jaizmeklejot
tads, kupa zars. Ja nu so zaru izsitot, tad pa to caurumu lukojoties varot re�dzet
garus, par ko drikstot ari ku�pam katram stastit.
6224.�� Kad panem zirga galvu un uzkapj uz benina, tad caur vi�na acim var redzet,
ko katrs mi�rons dara.
6225.�� Ja cilveks, pasaule dzi�vodams, darija labus darbus, tad Dievs vinu pec
naves uznema mu�ziga gaisma debesu rija, bet lau�niem vajadzeja tik daudz gadu
ap�kart maldities, cik vins, pasaule dzivodams, pastradajis launu dar�bu.
6226.�� Dveseles vareja zinamos brizos debesu riju vai ari tumso leju atstat un
nolaisties pasaule
385
itvinelr
apciemot savus milos piederigos. (Par tadu laiku vecie Inflantijas latviesi tureja
ceturtdienas vakaru.) Vakaros, tikko saulite nogaja, vi�ni lika visus dienas darbus
pie malas, izposa, izpuskoja istabu, laba (lakturi) aizdedzinaja skalu un,
dziedot vai klusinam sarunajoties, sagaidija dveselu atnaksanu. Ja nu svetam
klusumam istaba valdot, nejausi ap degoso skalu lidoja kods vai mazs taurins, tad
daza laba mamulina vai vectevs, rokas salikusi, zeli izsaucas: �Ta gan bus mana
pokainika (nelaika) dvese�lite. Ak, ka mes mili dzivojam, cik vins (vina) man bija
mils, labs!" Lai nelaika dvesele dzirdetu, ka piederigie to nav aizmirsusi, tad
katrs to nemas teikt un slavet.
6227.�� Vecu meitu dveseles Dievs pienemot, bet vecu puisu dveseles pa makoniem
ar kazam jajot.
K. Jansons, Plani.
6228.�� Velu vakara paglabato dveselem pirmo nakti japargul kapseta krusta gala.
[Sal. debesis, beres.]
J. Davids, Biksere.
6229.�� Guli, mana dveselite, so�nakt krusta galina, Engelisi ap�gulusi, debess
vartus aizverusi.
LD 27618.
6230.�� Sestdienas naktis visu miruso gari sapulcejoties baznica. Sprediki sakot
tas macitajs, kufs beidzamais tani apgabala miris un glabats. Visi mironi bez
izne�muma esot gerbusies baltas dra�nas. Tiekot speletas ari ergeles un dziedats
skana balsi. Ja tada reiza kads dzivais tuvojoties baznicas
ieejai, tad uguni apdziestot, dzie�dasana apklustot un baznicas dur�vis

aizsledzoties. Jau labu laicinu prieks mironu sapulcesanas baz�nica durvis esot
atvertas. Ja nu kads no dzivajiem tani laika ieejot baznica, tad tas tiekot
nonavets un pievienots sapulcejusiemies, kad mironi sanakot. Pec dievkal�posanas
tas lidz ar mironiem pa�zudot kapseta, neatstadams neka�das zinas kur palicis.
Etn. 1894. IV, 87. J. Sikens, Vecumnieki.
6231.�� Ari dzivam cilvekam gu�lot, dvesele spejusi atstat miesu, iznakdama uz
kadu laicinu caur muti. Dvesele tad pienemusi pe�les izskatu. Esmu lasijis, ka
dve�sele paradijusies ari cuskas izska�ta, bet Vecumniekos neviena tada nostasta
nevareju saklausinat.
�tn. 1894. IV, 82. J. Sikens, Vecumnieki.
6232.�� Ja cilveka dvesele izga jusi no miesam tikai uz kadu bridi un velaku
nevarejusi tikt atpakal, tad tai japaliekot tada pasa izska�ta, kada ta atstajusi
miesu, tik ilgi, kamer kads vinu nonavejot, jeb nosaucot ta cilveka varda, kam
vi�na piederejusi. Kad kada dvesele nonaveta, tad vina pazudusi un cilvekiem vairs
neradijusies.
Etn. 1894. IV, 82. J. Sikens, Vecumnieki.
6233.�� Lielu grecinieku dvese�lem lidz pusnaktij jamaldas par kemiem apkart,
K. Cipins, Dzukste. LP VII, I, 131.
6234.�� Launas dveseles staiga

pa zemes virsu, kemojas, razejas. i
Vakaros tas lidz pusnaktij nekad
nevar nogult, zeme lidz pusnaktij vinas nepienem.
A. Lerchis-Puskaitis, Dzuk�ste. LP VII, I, 181.
DVESELU DIENA.
6235.�� Dveselu diena ir 2. no�vembri, kad ludzas par dveselem skistisanas uguni,
jo tam dvese�lem, kas ir elle, sis dzives palidzi�ba esot lieka. Tad laudis iet
lielos pulkos uz baznicu, kur paliek loti ilgi. Ari majinieki dzied psalmus un
ludzas par miruso dveselem.
B. Erina, Latgale.
6236.�� Veci laudis ticejusi, ka t ii mi gada miruso dveseles blan- dolies apkart
lidz dveselu dienai. Smii diena nu braukusi no visam mujam uz kapsetu un ta ari
dve�seles tur nokluvusas. Dazs veda�mais bijis loti smags, cits loti viegls, ko
varejusi nd tam no�skarst, vai braucamais zirgs ticis slapjs, vai palicis sauss.
Vedamos varejusi redzet pa rijas cori skato- toties, tikai skatitajam vaidzes
uz�maukt zirga sakas kakla.
DVINI.
6237.�� Ja jauns paris ed kopa divus kopa saaugusus auglus, tad viniem piedzimst
dvini.
6238.�� Jauni cilveki nedrikst est olas ar diviem dzeltenumiem, jo tad dzimst
dvinisi.
E. Jepe, Palsmane.
6239.�� Ja mates grib izsargaties no dvinisiem, tad nevajaga est ko�pa saaugusus
augus.
E. Jepe, Palsmane.
DVIELIS.
6240.�� Ja divi slaukas viena dvieli, tad tie izskirsies.
DZEGUZE.
I. Izcelsanas un par�versanas par veja va�nagu.
6241.�� Dzeguze sutita maciba, bet vina nav klausijusi un tadel cita neka nemak,
ka tik savu kuku.
6242.�� Pirma gada dzeguzens vel nekukojot, tikai cirkstinot, pra�sidams no
putniniem est. Dzeguze kukojot tikai otra gada. Tresa ga�da ta atstajot dzeguzes
kartu un, parverzdamas par pelu vanagu, kepot putninus un peles.
D. Ozolins. Austrums, 1891.
6243.�� Putnins, kas skrej dze�guzei pakal, saka tai: ,,Tis peret, tis peret!"
Dzeguze atbild: �Kas kukos, kas kukos?"
L. Svandere, Laudona.
6244.�� Pati dzeguse olas nepe�rejot, bet iedejot tas mazu putninu lizdas.
Dzeguzens esot loti rijigs un pedigi apedot ari to putninu, kas vinu uzaudzinajis.
A. Vaskis, Tukums.
6245.�� Dzeguze nedejot olas, bet norijot piecus cielavas bernus. Tad vina to
izvemjot, un visi tie esot salipusi par vienu dzeguzenu.
E. Pruse, Edole.
6246.�� Dzeguzes pasas olas ne�dejot, bet tik apsplaudot citu put�nu olas, no
kuj-am tad izperinoties dzeguzeni. Dzeguze kukojot tikai
vienu gadu, kamer dabujot izdzert citu putnu olas, tad paliekot par vanagu.
A. Vaskis, Tukums.
6247.�� Kad dzeguze izdzer olu, vina sak kukot.
K. Lielozols, Nica.
6248.�� Pavasari, kad dzeguze dabujot ieknabt pumpurus, vinai atraisoties mele un
ta sakot ku�kot. Vina kukojot tikai tik ilgi, kamer varot dabut mikstus pum�purus.
Bez pumpuriem vinai pa�liekot mele stiva, ka vairs nevarot kukot.
A. Vaskis, Tukums.
6249.�� Tas notiekot pec Petera dienas, un tad dzeguze paliekot par veja vanagu,
kerot mazus put�ninus un ari calus. Dzeguzes pasas nedejot olas, apsplaudot tikai
citu putnu olas, no kuram tad tiekot iz�pereti dzeguzeni.
A. Vaskis, Tukums.
6250.�� Kad dzeguze ieedot mie�zu varpas, tad ta paliekot par ve�ja vanagu
(vanadzinu).
6251.�� Dzeguze kukojot tikai lidz noliktai dienai un tad palie�kot par veja
vanagu.
6252.�� Pec Janiem dzeguze par�versas par vanadzinu. Tauta saka: �Tas pats kuko,
tas pats vistas luko."
A. Aizsils, Berzpils.
6253.�� Dzeguze beidz kukot starp Janiem un Peteriem un tad parversas par veja
vanagu. [Sal. Jana diena.]
6254.�� Rudeni dzeguze parver�sas par vanagu.
6255.�� Kad dzeguze beidzot ku�kot, tad vina parversoties par va�nagu.
A. Korsaks, Ezere. J. Linis, Taurene.
6256.�� Dzeguzes parziemojot, garas virknes sakerusas, musu udenos vai vecos
kokos.
D. Ozolins. Austrums, 1891.
6257.�� Meza pusdienas laika ne�drikstot kukot, tad varot par dze�guzi
parversties.
A. Murniece, Cesis.
II.�� Dzeguzes splauda- k a s.
6258.�� Baltas putas uz zales sauc par dzeguzes splaudekliem. Vinas splaudot
tikai tik ilgi, ka�mer kukojot.
III.�� Dzeguzes asaras.
6259.�� Sarkanie raibumi uz ber zu un alksnu lapam esot dzeguzes asaras.
K. Jansons, Plani.
IV.�� Dzeguzes aizkuko�sana.
6260.�� Ja dzeguzi dzird pirmo reiz no rita, tad bus daudz rupju. Ja dzird
pusdiena, tad bus jasero. Ja dzird vakara, tad bus daudz jastrada. Ja dzird nakti,
tad bus daudz prieka.
6261.�� Ja kads needis pirmo rei�zi izdzirdis dzeguzi kukojam, tad tas ir
aizkukots.
O. Darbins, Birzi.
6262.�� Ja dzeguze aizkilko nee- usu, tad visu gadu rauj dzegus.
6263.�� Ja no rita needis dzird zeguzi, tad to dienu nekas ne- eicas.
6264.�� Ja dzeguze aizkuko, tad arbi neveicas.

6265.�� Ja dzeguze aizkuko, tad ekas neveicas.
6266.�� Ja dzeguzi pirmo reizi Izirdeja par udini kukojam, vai lu par upi vai
ezeru, tad dzirde- ajam tai gada daudz asaru jalej.
Austrums, 189-1. D. Ozolins.
6267.�� Ja pirmo reiz dzeguzi l/.ird kukojot mazgajoties (pie ipes, dika, u.
t. t.), tad viss gads )aies asaras.
M. Hermakile, Ramka.
6268.�� Lai nenodegtu, tad pava- >ari seja janorive dzeguzes aiz�kukota
sniega.
E. Laime, Tirza.
6269.�� Lai vasara nenodegtu, tad pavasari, kad dzeguze noku�kojusi, sniega,
kas ir vel manams laukos, janomazgajot mute, tad vasaru saule nenodegot.
_J5. Aizpurve, Lubana.
6270.�� Lai vasaru nenodegtu, tad jamazgajas dzeguzes aizkuko�ta sniega

udeni.
M. Kalnina, Tirza.
6271.�� Ja dzeguze aizkuko ledu, tad ar to jamazga seja, tad vasara saule
nenodedzina.
A. Aizsils, Lubana.
6272.�� Ja dzeguze no rita aizku�ko, tad gaidama nelaime.
M. Ininberge, Riga.
6273.�� Ja dzeguze no rita kuko, kamer cilveks nav edis, tad tam bus nelaime.
6274.�� Lai dzeguze neaizkukotu, tad pavasara ritos agri arvien ir kas jauzkoz,
ko sauc par dzeguzes kumosu.
J. Lange.
6275.�� Pirmo reiz dzeguzi ku�kojam dzirdot, vajag ienemt mai�zi mute, lai butu
bagats gads.
K. Corbiks, Jaunsvirlauka.
6276.�� Pavasari pirms dzeguze aizkukojusi, nedrikst iet ara, ne�nemis kadu
maizes drupanu mute, tad tai vasara bus daudz maizes; ja kabata bus kads naudas
gabals, tad tai gada ienaks daudz naudas.
I. Indans, Garsene.
6277.�� Pavasari, kad sakas dze�guzes laiks, neviens negaja no rita ara, kamer
nebija mute ienemis kadu kumosu maizes, lai dzeguze neaizkukotu. To kumosu sauca
par putnu kumosu. Bet ja nu kadu cilveku dzeguze aizkukoja, tad vins visur bija
miedzigs.
6278.�� Kad dzeguze pavasari ie�sak kukot, tad tik gadu cilveks dzi�vos, cik reiz
vins dzird dzeguzi ku�kojam.
P. Einhorns, 1627.
6279.�� Ja kadu dzeguze aizku�ko, tad tas tik gadu vien vairs dzi�vos, cik reiz
dzeguze kuko.
P. S., Preili.
6280.�� Ja dzeguze kuko, tad va jaga apsiet dvieli ap koku un teikl: �Dzeguzit,
nokuko, cik ilgi vel d/.i vosu", un tad cik reizs dzeguze no kukos, tik gadu vel
dzivosi.
P. Cakars, Ranka.
6281.�� Dzeguze aizkuko, ja to pavasari pirmo reiz dzird tuksa dusa. Cik reiz tad
dzeguze kuko, tik gadu vel dzirdetajs dzivos.
P. S., Rauna. P. Zvirgzdins, Marciena. J. Smalkais, Ru�jiena.
6282.�� Kad kads dzird dzeguzi pavasari pirmo reiz kukojot, tad jaskaita, cik
reizes dzeguze kukos; tik gadu ari bus jadzivo.
J. A. Jansons, Tirza. K. Cor�biks, Jelgava. R. Berzins, Dzuk�ste. T. Dzintarkalns,

Talsi. G. Pols, Bauska. J. A. Jansons, Ramuli. Skriveri.
6283.�� Dzeguze esot liela pare- gone. Cik reiz dzeguze pavasari pirmo reiz
iekukojot, tik gadu vel dzirdetajs dzivos.
Atbalss k. 1897. P. Dreirna- nis, Ogre.
6284.�� Kad pavasari pirmo reizi dzird dzeguzi kukojam, tad lai da�butu zinat,
cik ilgi vel dzivos, ir jaskaita, piem.: 1, 2, 3. 4, u. t. t. Pie kul-a skaitla
dzeguze apklusis, pec tik gadiem mirs.
6285.�� Ja dzeguzi dzird pirmo reiz jauna menesi kukojam, tad dzivos vienu menesi
ilgak, bet ja veca menesi, tad vienu menesi ag�rak jamirst.
l)iril
6286.�� Ja dzeguze aizkuko tuk�sa dusa, tad cilvekam pec tik daudz gadiem
jamirst, cik reiz dze�guze kukojusi.
6287.�� Ja pavasara rita dzird dzeguzi pirmo reizi kukojam, pirms vel nav nekas
ests � tad taja gada jamirst.
A. Jugane, Belava.
6288.�� Cik reizes pavasari (pir�mo reiz) dzird dzeguzi kukojam, tik gadus dzivos
(ja tas, kas klau�sas ir vecs), vai pec tik gadiem da�bus preceties (ja jauns
cilveks).
6289.�� Kad pirmo reiz dzeguze kuko, tad jaskaita. Precejusies pec tik gadiem
mirs un neprecejusies precesies.
6290.�� Pirmo reizi dzirdot dze�guzi kukojam vajaga skaitit, cik reizes ta kuko,
tad pec tik gadiem apprecesies.
A. Podniece, Ogre.
6291.�� Ja dzird dzeguzi pirmo reiz agri no rita vel needis, tad, cik dzeguze
kukos, tik gadu dzivos.
J. Smits, Nitaure.
6292.�� Kod cylvaks grib zynuot, cik jis vel godu dzeivuos uz suo pasaula, tod ku
jam vajag dareit? Pavasari vajag it uz mezu un dzierdet dzaguzi. Cik dzaguzja
reizu aizkligs, tik godu tys cylvaks dzei�
vuos.
V. Podis, Rezekne.
6293. Ja meza dzird dzeguzi pirmo reizi kukojam, tad jaizskai�ta, cik reizes vina
kuko, tik gadu dzirdetajs vel dzivos.
389
6294.�� Ja dzeguzi pirmo reiz gada dzird kukojam liii tin /ii, kas saiet kopa ar
kapsetu, tiul drizuma jamirst.
K. IVLis, Ulidiene.
6295.�� Pavasari jaskaita, cik reiz dzeguze kuko tik gadu dzi�vos.
K. Corbiks, Tukums.
6296.�� Ko dzeguze aizkuko, tam driz bus jamirst.
A. BTlensteina rokraksts, Kandava, Aizdzire, Saldus. L. Jenne, Allazi.
6297.�� Ja dzeguze kuko koka, tad japieiet pie ta un japiesit ar kadu

sprungulinu; cik reizes pec piesisanas dzeguze vel kukos, tik gadu vel bus jadzivo.
A. Skuja, Vestiena.
6298.�� Kad dzeguze kuko, tad vajaga iet ap to koku, kur dzeguze kuko; cik reizes
apiet, tik gadus vel dzivos.
6299.�� Ja kokam, kupa kuko dzeguze, var apiet tris reizes ap�kart, tad, uz kupu
pusi dzeguze aizlaizas, uz to pusi aizpreces.
L. Jenne, Allazi.
6300.�� Kad dzeguze kuko kada koka, tad janolauz no ta koka zars un tris reizes
jaapskrien ap koku. Tad japiesit pie koka ar no�lauzto zaru un jaskatas, kur
dze�guze skrien: turp aizvedis tautas.
6301.�� Pavasara neviens arajs needis jeb tuksu maku no majam neizejus, pirms
dzeguze kukojusi, lai tani gada badu neredzetu nedz cita trukuma kristu.
Lat,v. Avizes, 1824. 32.
6302.�� Kam no rita agri uz lau�ku jaiet, tas uzkoz kadu kumosu maizes, lai
dzeguze neaizkuko.
Majas Viesa pielikums, 1871. 25 (99).
6303.�� Lai dzeguze neaizkukotu, tad pavasari vajaga arvien kiplo�kus lidza
nesat.
A. Bilensteina rokraksts, Gaiki.
6304.�� Kupu needusu dzeguze aizkuko, tam visu gadu jastaiga izsalkusam.
A. Zibens, Rugaji.
6305.�� Ja pirmo reiz dzird dze�guzi kukojam un nav edis, tad vi�su gadu
kuko ka dzeguze (gul).
E. Laime, Tirza.
6306.�� Kad needis pirmo reiz pavasari dzird dzeguzi kukojam, tad sagaidams
badigs gads.
Lagzdina, Sabile.
6307.�� Ja dzeguze aizkuko nee�dusu, tad tai gada busot bads ja�cies.
L. Vigante, Jaunpils.
6308.�� Ja dzeguzi dzird tad, kad nav edis, tad tani gada nebus ko est.
6309.�� Kad ejot dzird dzeguzi kukojam, tad dienas esot celinieks.
K. Lielozols, Nica.
6310.�� Ja dzeguze kadu aizkuko needusu, tad aizkukotam tulin ja�skrien pie
kada koka un tam ja�iekoz. Tad koks nokaltis, bet pats paliks vesels.
M. Navenickis, Zasa. A. Bi�lensteina rokraksts, Kandava.
6311.�� Kas pavasara pirmo reizi dzird dzeguzi needis, tam tai gada esot
jamirst. Tapec vakaros noliek
maizes gabalu galvgali apaks cisam un iekoz tulin no rita, kad uzmos�tas. Ja tomer
kam gadas needu�sam dzeguzi dzirdet, tad tas skrien pie kaut kada koka klat un
iekoz miza, cik dzili vien var. Ja tas koks nokalst, tad par mirsanu vairs neesot
ko bities.
6312.�� Dzeguze ir launs putns; ja vina aizkuko, tad jamirst. Iz�glabties var
tikai tad, ja tulin skrien pie kada zala koka un ie�koz ta miza, tad tikai koks
no�kalst.
6313.�� Ja pavasari pirmo reizi dzeguze needusu aizkuko, tad tas cilveks izkalst,
bet ja tulin ap�skrien tris reizes ap augosu koku un iekoz tani, tad koks nokalst,
bet cilvekam nenotiek nekads lau�nums.
6314.�� Ko dzeguze aizkuko, tam tani gada labi neklajas. Ja aizku�kotais tulin
iekoz kada koka, tad koks nokalst; ja vins iesit kadam lopam, tad tas nonikst.
Visas dze�guzes toiner nav tik skaudigas.
J. Rubenis, Ergli.
6315.�� Kas needis pirmo reiz dzird dzeguzi, tam zobi jaiekoz zala koka; cilveks
tad ir brivs no aizkukojuma, bet tas koks no�kalst.
P. S., Rauna. K. Jansons, Plani. J. Niedre, Dzukste. R. Berzins, Dzukste.
6316.�� Ja iekozot koka prieks dzeguzes, tad tas nokalstot; ari ne�varot bez
naudas iziet, tad tai ga�da naudas neesot.
F. Parups, Zante.
6317.�� Sejejam vajadzejis sek�las graudinu mute ienemt, lai dze�guze nedabutu
aizkukot, citadi tam sejums labi neizdevas. � Ko dze�guze aizkukojusi, tam bijis
jauz�mekle tas koks, kur dzeguze ku�kojusi, un tani ar zobiem devinas reizes
jaiekozas, vai ari ar galvu tris reizes jabada, tad tas koks no�kaltis, bet pasam
neesot bijis ja�kalst.
Austrums, 1891. D. Ozolins.
6318.�� Ja pavasari kadu dzegu�ze aizkuko needusu, tad tas visu gadu bus
nelaimigs.
6319.�� Ja dzeguze aizkuko no rita, kad vel nav edis, tad paliek slims.
M. Vennera, Strenci.
6320.�� Ja dzeguze needusu aiz�kuko, tad cilvekam tai gada biis javargulo.
V. Hazenu, Nilmit ��
6321.�� Ja pirmo reiz dzcgu/i dzird needis, tad dilonis piemeti�sies.
6322.�� Ja pirmo reizi pavasari dzird dzeguzi kukojam needis, tad piemetas
dazadas slimibas.
A. Broza, Naukseni.
6323.�� Ja kads nav edis un dze�guze kuko, tad tas saslimst vai ari nomirst.
6324.�� Needusu ritos aizkuko dzeguze, un tad tam jakuko jeb jamirst.
E. Lacis, Tirza.
6325.�� Ja dzeguzi dzird pirmo reizi kukojam tad, kad nav neka edis, tad bus taja
gada jamirst.
A. Bulene, Turaida. V. Greb�le, Kalnamuiza.
6326.�� Pirmo reizi dzeguzi dzir�dot jabut paedusam, citadi var aiz�kukot, un tad
jamirst.
H. Jankovska, Riga. V. Rfi- nika, Skujene.
6327.�� Laudis stipri sargajusies no dzeguzes aizkukosanas, jo ku�pu ta

aizkukojusi, tam tai pasa ga�da bijis jamirst.
Zigenots, Ergli. Austrums, 1886. Z. Lancmanis, Lejas�ciems.
6328.�� Ja kads pavasapa rita iz- rjol lauka needis un ja tad dzir- <l<il
lum gada pirmo reizi dzeguzi U tikojam, lad tam driz jamirst. Vi ri |audis vel
arvien piedaudzina:
IV vt sogad dzeguze aizkukoja, liiis jamirst."
A. Skuja, Malupe. A. Skrfl- ze, Saikava. K. Strautins, Me�dzula. A. Uzane, Skujene.

A. Berke, Metriene. M. Skipsna, Gulbene. L. Pilsetniece, Bebri. V. Priedite,
Malpils. A. Skere, Skaistkalne. A., Jaunpiebalga. H. Silina, Dobele. K. Corbiks,
Krona-Vircava.
6329.�� Ja pirmo reizi dzeguzi dzirdot nav klat ne maizes, nedz ari naudas, tad
tani pasa gada ja�mirst.
E. Kampare, Skrunda. A. Berzina, Aloja.
6330.�� Pavasapa ritos ieed kadu kumosu maizes, lai dzeguze neaiz�kuko, jo citadi
saks dilt un drizi nomirs.
6331.�� Kas pavasari vel nav dzirdejis dzeguzi kukojam, ne�drikst iet ara
neieedis dzeguzes ku�mosu, citadi dzeguze to var aizku�kot, un tad cilveks tai
vasara kalst.
6332.�� Ja nav no rita neka edis un ja dzeguze aizkuko, tad kaut ko vertigu
pazaudes.
T. Grinbergs, Dundaga.
6333.�� Jo pavasara dzaguze aiz- kyukoj naadusu cylvaku, tad tys vai nu mierst
tyma goda, vai vysu godu dvasa smird.
T. Beca, Preili.
6334.�� Ja dzeguze kuko majas tuvuma, tad bus tukss gads.
6335.�� Ja pirmo reizi redz dze�guzi pa gaisu skrienam, tad lidz miezu plaujamam
laikam nodegs visas ekas.
J. Celmainis, Nica.
6336.�� Ja dzeguze skrien par maju uz zemi laizdamas, tad vina dod kadam zinu, ka
jaskipas no sis pasaules.
V. Licis, Ligatne.
6337.�� Ja dzeguze kuko majas tuvuma, tad kads no tas majas aizies jeb ari mirs.
A. Bilensteina rokraksts, Kandava, Nereta un Aizdzire. A. Liepina, Lubana. T.

Rigerte, Brunava.
6338.�� Pavasari, kad dzeguze pieskrienot pie kadas majas tuvu�ma un nokukojot
vienu reizi, tad vienam tani maja jamirstot.
6339.�� Kad dzeguze kuko uz maju jumta, tad kads majnieks no�mirs.
I. Mennika, Ainazi.
6340.�� Ja dzeguze kuko pie nni jas, tad kads tani maja mirs jel) bus kada
nelaime.
Z. Akmentina, Lubana. A. Ozolina, Lubana. M. Rull<\ Lubana.
6341.�� Ja dzeguze iet maja ku�kot, tad kadam vecam cilvekam jamirst. Un kad
dzenis iet maja kalt, tad kadam jaunam cilvekam jamirst.
I. Kazoka, Lubana.
6342.�� Ja dzeguze kuko pie ma�jas, sagaidamas beres.
M. Ranne, Lubana.
6343.�� Kad dzeguze kuko pie loga, tad no tam majam kads mirs.
6344.�� Kad dzeguze kuko pie istabas loga, tad kads mirs.
K. Lielozols, Nica.
6345.�� Ja dzeguze uzlaizas uz akas, tad tanis majas kads mirs.
A. Pidriks, Sauka.
6346.�� Ja dzeguze nak majas tu�vuma, ielaizas berza un kuko, tad mirs kads
virietis; bet ja ta kuko liepa, tad kada sieviete mirs.
H. Skujins, Smiltene. \
6347.�� Ja dzeguze ienak pie ma�jam abelu darza un kuko, tad tai gada viens
no tas majas cilvekiem mirst.
6348.�� Ja dzeguze kuko darza, tad sini maja driz kads mirs.
E. Medene, Meirani.
6349.�� Ja dzeguze pavasari aiz�kuko needusu, visu gadu pusbada bus jadzivo.
M. Ozola, Ramka.
6350.�� Kas pavasar pyrmu rei�zi dzierd naedis dzaguzi, tys vysu godu byus
olkons.
6351.�� Ja pirmo reizi dzirdot dzeguzi kukojam nav edis launa�gu, tad visu
vasaru nebus ko est.
6352.�� Kad dzeguze pirmo reiz aizkuko needusu, tad to gadu bus maz maizes.
N. Enerts, Kandava.
6353.�� Ja pirmo reiz dzird dze�guzi kukojam un nav vel paedis brokastis,
tad visu gadu japaliek pusbadusam.
A. Korsaks, Ezere.
6354.�� Kad needis iziet no rita un dzird pirmo reizi dzeguzi kuko�jot, tad
visu to gadu tiek pievilts.
I. Mennika, Ainazi.
6355.�� Ja dzeguze kuko pie ma�jas, tad gaidams slikts laiks.
M. Brante, Ainazi.
6356.�� Ja dzeguze aizkuko, tad aizkukotajam smird dvasa. Kas tura naudu pie
sevis, tam aizkuko�sana nekaite. [Sal. pupute.]
6357.�� Ja muti mazgajot dzegu�ze aizkuko, tad smird dvasa.

A. Cirsis, Kalupe.
6358.�� Kad pirmo reiz dzird dze�guzi kukojam ne kumosa needis, tad visu
gadu no mutes nak ne�laba smaka. Tadel pavasari, ipasi Jurgu nedela, veci laudis
saka, ka jaieed putna kumoss, lai dzeguze neaizkukotu. [Sal. puputis.]
393
I)trf/iiic
6359.�� Ja dzeguze kadu aizkuko needusu, tad tam to gadu mute smird.
A. Bilensteina rokraksts, Ne�reta. A. Zandere, Jekabpils.
6360.�� Ja dzeguze aizkuko cil�veku needusu, tad tas cilveks visu gadu ir
slimigs.
V. Joass, Lubana.
6361.�� Ja dzeguze aizkukojusi, tad tads, mazs budams, neaudzis liels, bet vecaki
cilveki sakusi kalst un kalst, kamer slimi palikusi, ja pie laika nelukojusi
lidzeties. Ja dzeguze kadu aizkukojusi no tuk�sumiem, no ziemelu rita puses, tad
tam cilvekam tai gada bija tru�kums jacies.
63611, Ja needusu dzeguze �aizkuko", lud apstajas augsana.
A. Mencis, Puikule.
6303. Kad pavasari dzeguze tuksa sirdi aizkuko, tad pie kupa prieksmeta pirma
piedupas, tas nokaltis, vai tas butu dzivnieks, augs vai kas cits.
E. Blums, Vecpiebalga.
6364.�� Kad pirmo reizi dzird dzeguzi, vajag tris reizes piesist ar akmeni pie
galvas, tad visu gadu galva nesap.
E. Metuzals, Valmiera.
6365.�� Ja pirmo reizi dzird dze�guzi kukojam, tad tris reiz jame�tas par galvu;
tad galva nesapot.
K. Lielozols, Nica.
6366.�� Ja dzeguze jauna menesi aizkuko, tad visu vasaru jaslimo.
6367.�� Kad dzeguze aizkuko ka�du bez naudas, tad vinam to gadu lidz miezu
plukstamam laikam ne�bus naudas.
J. Celmainis, Nica.
6368.�� Ja pavasari dzeguzi pir�mo reizi dzird kukojam un nav neviena naudas
gabala klat, vasara notiks kada nelaime.
6369.�� Pavasari kabata jatur nau�da (ziedu nauda), lai dzeguze ne�aizkuko.
H. Silina, Dobele.
6370.�� Ja dzeguze aizkuko bez naudas, tad bus tukss naudas gads.
I. Jansons, Ile, A. Rozentale, Jaunauce, R. Berzins, Dzukste.
6371.�� Pavasari, pirms dzeguze sakusi kukot, vajaga vienadi nau�du lidza nesat.
Ja dzeguze pirmo reiz aizkuko bez naudas, tad visu gadu truks naudas.
A. Bilensteina rokraksts, Jaunplatone un Gramzda. K. Corbiks, Jelgava.
6372.�� Ja pirmo reizi dzird dzeguzi kukojam, turklat vel needis un bez naudas,
tad sis gads bus tukss. Ja paedis un ar naudu ka�bata dzird dzeguzi kukojam, tad
bus razigs gads.
6373.�� Ja pavasari no rita izejot ara ne edis, ne dzeris, ne naudas klat, un sak
kukot dzeguze, tad visu gadu bus nabadzigs.
J. A. Jansons, Tukums. R. Vucene, Lubana.
6374.�� Kad dzeguzi dzird kuko�jam pirmo reizi pavasari un ka�bata nav ne naza, ne
naudas, tad busi visu gadu nabags.
J. Kikuts, Nica.
6375.�� Pavasari, kad dzeguzes sak kukot, jasargas, ka tas neaiz kuko. Ja pirmo
reizi dzird dzeguzi kukojot needis, tad jabadojas lidz nakosam pavasarim. Tapat ja
nav naudas kabata un ja saplisusas drebes mugura.
K. Strukle, Skrunda.
6376.�� Kad dzeguzi pirmo reiz dzird kukojam, tad jaiet aiz klets un jaskindina
atslegas. Kad ta da�ra, tad to gadu bus pilna klets ba�gatibas.
6377.�� Ja pirmo reizi gada dzird dzeguzi kukojam un kabata ir nau�da, tad togad
busot daudz naudas.
P. S� Rauna, K. Corbiks, Krona-Vircava.
6378.�� Jo pavasara pyrmu reizi dzaguzi dzierd kyukuojut paedis un nauda ir

leidza, tad vysu godu byus seits un boguots.
T. Becs, Preili.
6379.�� Pavasara vysod leidza juo- nuosuoj nauda, lai pyrmu reizi dzaguzi izdzierst
ar naudu leidza, tad vysu godu naudas byus pa pyl-
nam.
T. Becs, Preili.
6380.�� Ja pirmo reiz dzirdot dze�guzi kukojam un esot nauda kesa, tad visu gadu
naudas netruksot, bet ja naudas neesot, tad visu gadu ar nebusot.
H. Skujins, Valmiera.
6381.�� Kad dzird dzeguzi jeb citu meza gaju putnu pirmo reiz dzie�dam, tad vajaga
kabata skandinat naudu, tad tas visu gadu netruks.
6382.�� Ja pavasari dzird pirmo reizi dzeguzi kukojam, tad ja ir nauda tada
gadijuma klat, tad bus ari tam cilvekam visu gadu nauda.
6383.�� Meza dzirdot dzeguzi pir�mo reizi kukojam, visu gadu bus tas daudzuma, kas
atrodas kabata, ka nauda, maize u. t. pr.
6384.�� Kad pirmo reiz dzird dze�guzi kukojam, tad javelk ara maks ar naudu un
jasaka: �Vairak, vai�rak!"' tad tai gada netruks naudas.
6385.�� Ja kukuks dzied un ja naudas tur (hat) dimzaka, tad visu metu tur naudas.
A. Medne, Kursu kapas.
6386.�� Ja pirmo reizi dzird dze�guzi kukujam un ja atrodas nauda klat, tad vajaga
piesist pie kabatas, lai visu gadu naudas netruktu.
L. Legzdina, Talsi.
6387.�� Kad pirmo reiz dzird, tad maka nauda jazvadzina, lai tai ga�da naudas
netrukst.
K. Jansons, Plani, A. Veiss, Penkule, J. Cinovskis, Snepele.
6388.�� Kad dzeguzi pirmo reiz dzirdot kukojam un ja nauda esot kabata, vai ari
maize, tad esot ba�gats.
E. Abole, Vijciems.
6389.�� Kad sak dzeguze kukot, kas vel to nav dzirdejis, vienmer nesa lidzi
kabata naudu, maizi jeb abus. Dzeguzei kukojot paskan�dina naudu vai parada maizi.
Cik reizes ta no vietas kuko, tik gadus vel dzirdetajs dzivos. Ja pirmo reizi dzird
dzeguzi neapgerbies un bez naudas, tad tas ir slikti.
395
litegut�
M. Miezlte, Liepkalne.
6390.�� Kod pavilsim gribi ll UZ mezu, lod vyspyrmuok lultl pajed un taipat pajem
ar scvim nandys. Ka dzierdeisi dzagu/i un nul>yusi pajest un bez naudys, itri
pizimej, ka vysu godu byusi nnjods un bez naudys. A ka byusi lobi pajest un ar
naudu, tod vy.su godu bvusi ar naudu un taipat pajesl.
V. Podis, Rezekne.
6391.�� Ja dzeguze aizkuko, tad vasara ir miegains.
6392.�� Ja dzeguze aizkuko nee�dusu, tad visu gadu ir miegains un izsalcis.
A. Ose, Lubana.
(>393. Ja dzeguze pirmo reizi aiz�kukojot, kad cilveks neesot vel edis, tad vins
darba vienmer kuko�jot (snauzot).
J. Linis, Taurene.
6394.�� Cilveks, kupu dzeguze aiz�kukojusi, bus taja gada miegains.
6395.�� Ja dzeguze tuksa dusa aiz�kuko kadu cilveku, tad tas ir aiz�marsigs.
A. Lau, Dobele.
6396.�� Ja dzeguze aizkuko, tad klust aizmarsigs.
L. Jenne, Allazi.
6397.�� Ja dzeguze aizkuko, tad aizsmakst kakls. Aizkukotais ne�drikst rudeni

siet govis, citadi go�vis nokalstot.
6398.�� Kad iet pavasaru ritu lau�ka un dzird tuksa dusa, t. i. kad nav tai rita
neka edis, dzeguzi ku�kojam, tad dzeguze aizkuko un tas cilveks nevar tai gada
vairs skani dziedul Masta ari, ka aizkukota�jam visu c adu miega siekalas tekot.
6399.�� Kupi needusu dzeguze aiz�kuko, tam visu gadu nav laga balss.
K. Grauduma, Lizums.
6400.�� Ja pavasari dzeguze kadu aizkuko needusu, tad tam aizsmok balss un
nakti tek siekalas no mu�tes.
A. Bilensteina rokraksts, Jaunplatone.
6401.�� Ja pavasari pirmo reizi dzird dzeguzi kukojam rita, kad vel nav edis,
visu vasaru teces sie�kalas.
6402.�� Ko dzeguze aizkuko, tam visu gadu tek siekalas no mutes.
6403.�� Ja dzeguze kadu aizkuko tuksa dusa, tad tam siekalas tekot no mutes un
tas pats kalstot.
A. Bilensteina rokraksts, Kan�dava un Kevele.
6404.�� Ja dzeguze paspej iekukot kamer gans nav vel edis, tad ga�nam visu
gadu tek siekalas.
R. Krogers, Vane.
6405.�� Ja pavasari dzeguzi pirmo reizi dzird kukojam tuksa dusa, tad piemetas
visadas nelaimes un visu gadu tek siekalas, visvairak nakti gulot.
A. Rankis, Garoza.
6406.�� Ja pirmo reiz dzeguzi dzir�dot nav edis, tad gulot tek siekalas.
R. Vitina, Tukums.
6407.�� Ja pirmo reiz dzirdot dze�guzi kukojam nosplaujas, tad pa naktim tek
siekalas.
I. Jansons, Ile.
6408.�� Ka pirmo reiz dzird dze�guzi kukojot, nav briv splaut � lai gulot netek
siekalas.
6409.�� Ja dzeguze kuko, tad ne�drikst nosplauties, jo tad visu ga�du teces
siekalas
6410.�� Ja no rita iziet ara needis un dzird dzeguzi kukojam, tad gu�lot tek
siekalas.
6411.�� Ko dzeguze aizkuko, tam visu vasaru tek siekalas, tapec pa�vasaros, kas
vel nav dzirdejis dze�guzi kukojam, neiet ara needis ka�du kumosu maizes no rita,
lai ne�edis nedzirdetu kukojam.
6412.�� Kad tuksa dusa dzeguze aizkuko, tad gulot siekalas tek.
J. Treimanis, Berze, J. Nied�re, Dzukste, F. Parups, Zante.
6413. Kad pirmo reizi dzird dze�guzi, tad jaienem kaut kas mute, lai siekalas
netecetu.
K. Krastina, Ungurpils.
6414.�� Ja pirmo reizi dzird dze�guzi kukojam, tad ir jabut paedu�sam; ja nav
paedis, tad gulot tek siekalas.
M. Sikle, Nica.
6415.�� Ja pavasari dzeguzi pirmo reizi dzird kukojam nepaedis, tad piemetas
visadas nelaimes un visu gadu tek siekalas, visvairak nakti gulot.
A. Aizsils, Meirani. M. Sikle, Nica.
6416.�� Ja pirmo reizi dzird dze�guzi kukojam needusi, tad pa nakti gulot tek
siekalas.
A. L.-Puskaitis, M. Macpane, Alsunga.
6417.�� Gani sasledz lopus kopa ar dzeguzes atslegu. Kad lopiem pirmo reiz ara
esot kuko dzeguze, tad gans luko lopiem trisreiz ap�kart apskriet. Ja ta izdara,
tad lopi visu vasaru ir leni un kuko kopa ka dzeguze.
E. Zommere, Rauna.
6418.�� Kad dzeguze aizkukoja sievietes, tad tas nevarejusas rn deni govis saites
siet, kad tas ievil�toja kuti uz ziemas dzivi, jo tad govis kaltin izkalstot. Ari
pavasari aizkukota sieviete neiedrosina jn sies govis valga siet, jo tad tas ne
barojusas, negribejusas neka esi. baribu tikai ta pa zobu galam vien aiztikusas.
Austrums 1891. D. Ozolin*.
6419.� Ja dzeguzi dzird pirmo reiz no rita agri un vel tuksa dusa, tad tas to gadu
paliks slikts un kaltis. Ari tads aizkukots cilveks nedrikst siet rudeni pedejo
reizi govis pie valga, tad tas par ziemu paniks. Lai no visa ta varetu izbegt, tad
vajaga ritos agri kaut kumosu mai zes ieest, tad aizkukosana neska des.
K. Bika, Gaujiena.
6420.�� Kas ir dzeguzes aizkukots, tam neesot jaiet pie lopu siesanas, kad vini
tiek nolikti, kur viniem par ziemu jastav. Ja vins tomer nu piesien, tad pirmais
lops nikstot, ko vins sien.
6421.�� Kuj-u pavasari dzeguze aizkukojusi, tas nevar beidzamo reiz rudeni lopus
valga siet, tad lo�pi slimo.
K. Grauduma, Lizums.
6422.�� Ja dzeguze aizkuko kadu sievieti, tad tada sieviete nedrikst
lopus pie valga likt, citadi lopi zie�ma need un galvu tur zeme.
K. Jansons, Plani.
6423.�� Daza saimniece nelaiz ta�du meitu, ko dzeguze aizkukojusi, Mikeli govis
valga siet, jo lopiem notiksot kada nelaime.
A. Bilensteina rokraksts, Gramzda.
6424.�� Kufu sievieti pavasari dze�guze aizkukojusi, ta rudeni ne�drikst iet pie
lopu kuti liksanas, citadi lopiem bus visadas nelaimes.
6425.�� Ko dzeguze aizkukojusi, tas nedrikst rudeni lopus valga siet, la<l lopi
kukos visu gadu.
('cl'.'Ci Kad pirmo reizi dzeguzi � l/mini, lati saimniecei vajagot go�vim muguras
ar ledu berzt, jo tad vasaru nebizojot.
V. Kukosana uz navi un nelaimi.
6427.�� Dzeguze ir naves putns. [Sal. apogs, puce.]
6428.�� Dzeguze pa laikam bija dross naves vestnesis. No dzeguzes kukosanas un no

vietas, kur ta ku�ko, vareja zinat, kam jamirst: ja dzeguze kuko tiruma, tad nave
gaidama arajam; ja setvidu uz zie�dosa koka vai darza uz abeles, ievas, liepas, tad
kadai jaunavai nave nenoversama.
J. Davids, Biksere.
6429.�� Kad dzeguze naca maja kukot, tad to uzskatija par naves vestnesi. Ja vina
kukojusi uz mieta gala, tad miris kads no saimnieka dzimtas. Ja kukojusi kokos jeb
ci�tur kur majas tuvuma, tad miris kads no majas laudim.
Austrums 1891. D. Ozolins.
6430.�� Kad pavasari dzird pirmo reiz dzeguzi kukojam, tad vajaga est maizi,
citadi to gadu nomirst.
6431.�� Ja dzeguze kuko pie ma�jam, tad tai gada tur kads maji�nieks mirs.
6432.�� Ja dzeguze kuko abelu darza, tad majas kads mirs.
6433.�� Ja vasara dzeguze biezi kuko darza, lidz nakosam pavasa�rim majas
kads mirs.
6434.�� Ja dzeguze kuko majas tu�vuma, darza, tad saimniekam kads tuvinieks
mirs pec tik gadiem, cik dzeguze nokukos.
6435.�� Ja dzeguze uzlaizas uz majas jumta, tad vienam no majniekiem

jamirst.
A. Berke, Metriena.
6436.�� Kad dzeguze nak majas kukot, tad krusa nositis labibu vai cilveki no
sis majas mirs.
6437.�� Kad dzeguze atlaizas pie majam, tad kads mirs.
A. Bulle, Zvarde.
6438.�� Ja pavasari dzeguzi pirmo reizi redz un dzird tuvu pie ma�jam kukojam,
redzetajs nakoso pa�vasari vairs nesagaidis.
6439.�� Cik reizes dzeguze majas nokukojot, tik cilvekiem tani gada busot
jamirst.
J. Linis, Taurene.
6440.�� Ja dzeguze kuko darza uz augsu laizdamas, tad tai maja bus kazas; ja
vina kuko uz zemi laiz�damas, tad tur bus beres.
St. Kokins, Aglona.
6441.�� Dzeguze skrien maja ku�kot pret mironi.
A. Cirsis, Kalupe.
6442.�� Ja dzeguze kuko majas kokos, tad vai nu kads mirst jeb ari aiziet no
majas prom.
K. Pavasare, Araisi.
6443.�� Ja darza aizkukojoties dzeguze, tad kadam, kam tas darzs piederot,
no tas majas esot tani vasara visada zina jamirst.
A. Skuja, Malupe.
6444.�� Ja dzeguze skrien maja un kuko, tad tani gada kads mirs.
Atbalss k. 1897. P. Dreima�nis, Ogre.
6445.�� Ja dzeguze maja nak ku�kot, tad kadam jamirst.
6446.�� Kad dzeguze kuko pagal�ma, tad vienam no tas majas ja�mirst.
6447.�� Ja dzeguze kuko majas, tad bus mirons.
6448.�� Ja dzeguze kuko majas kokos, tad tur vienam jamirst.
N. Spandegs, Pociems.
6449.�� Kad dzeguze maja kuko, sludina navi.
6450.�� Kad dzeguze jumta kuko, tad tas esot uz kadu nelaimi.
6451.�� Kad dzeguze uz jumta ku�ko, tad kads mirs.
K. Jansons, Plani.
6452.�� Ja dzeguze kuko pie ma�jam, tad mirs vecakais cilveks ta�nis majas.
6453.�� Ja dzeguze kukojot tuvu pie majas, tad kadam no tas majas jamirstot.
Skolnieki, Limbazi.
6454.�� Ja dzeguze kuko majas, tad vai nu cilveks tur mirs, vai maja degs.
I. Indans, Garsene.
6455.�� Ja dzeguze maja nak, tad bus ugunsgreks vai ari kads mirs.
6456.�� Kad dzaguze misa mal uz kuormim, tad byus gunsgraks.
V. Arbidans, Latgale
6457.�� Kad dzeguze kuko majas koka gala, tad kaut ko sliktu slu dina, bet ja
pa zemi pludure, tad kads mirs.
K. Bika, Gaujiena.
6458.�� Ja dzeguze maja kuko, tad tur bus kada slimiba.
6459.�� Ja dzeguze majas kuko, tad jagaida nelaime.
J. Auzins, Serene. M. Na�venickis, Zasa. P. S., Preili.
6460.�� Jo dzaguze kyukuoj kluotu pi muojas na kuka, bet atsatur puse uz

zemes, tad tyma muoja nutiks kaida nalaime.
T. Beca, Preili.
6461.�� Kur dzeguze iet rnajas, tur iet ari zagli.
6462.�� Jo dzaguze atskrln un suoc kyukuot pavasara, kad vel nav kuklm lopu, tad
tei vosara nav laimiga del zaglim: jim nasaveic zagt. Bet jo dzaguze suoc kyukuot
loputa meza, tad zaglim lubuos.
T. Beca, Preili.
VI. Dzeguzes apriebsa�na jeb precibu zile�sana.
6463.�� Ja dzeguzei kukojot meita var to apriebt, t. i. apskriet tris�reiz rinki,

tad, cikreiz ta vel ku�kos, pec tik gadiem meitu izpreces, un u/ knpi pusi dzeguze
aizlaidu�sies, ii/ to pusi vinu aizvedis.
J. Rubenis, Ergli.
1.1(14. Kad dzeguze koka uzme�tusies kuko, tad meitam vajaga Iris reiz apskriet tam
kokam ap�kart; uz kul-u pusi tad dzeguze aiz�skrien, uz to pusi meitu aizpreces.
6465.�� Kad dzeguze koka kuko�jusi, tad meitas gajusas devinas reizes ap to koku
un skaitijusas dzeguzes kukosanu. Cik reizes dze�guze kukojusi, pec tik menesiem
jeb gadiem meita izpreceta. Uz kuj-u pusi nu dzeguze aizlaidusies, uz to pusi meita
tikusi aizvesta.
6466.�� Ja dzeguze pec apriebsa�nas laizas leja, tad mirsana, ja no�splaujas, tad
bus apsmieklis.
J. Rubenis, Ergli.
6467.�� Kad dzeguze kur iemetas, tad meita apiet tai tris reizes ap�kart un saka:
�Kuko man, dzeguzit, cik ilgi vel dzivosu, kamer puisi mani vedis!" Ja nu pec tam
dzeguze kiiko divreiz, tad vel ja�gaida divi gadi; ja pusotru reizi: kuku, ku, tad
jased vel pusotra gada; bet ja nemaz nekuko, tad tai neka no vira.
A. Bilensteina man. 1867. g.
6468.�� Ja dzeguze kuko, tad ja�apskrien tris reizes ap to koku, kuj-a vina
atrodas, un japiesit. Uz kuj-u pusi aizlaidisies, uz to pusi meitu aizvedis tautas.
M. Poriete, Lubana.
6469.�� Kad pavasari dzird pirmo reiz dzeguzi kukojam, tad vajaga prasit:
�Dzeguzit, pec cik gadiem es apprecesos?" Cik reiz dzeguze kuko, pec tik gadiem
apprecesies.
6470.�� Ja kada meita dzird dze�guzi kukojam, tad tai jaskaita: cik reiz dzeguze
kukos, tik gadu bus lidz vinas kazam, un vinu aizvedis uz to pusi, kur aizlaizas
dzeguze.
6471.�� Ja jaunava pirmo reizi dzird dzeguzi kukojam, tad saskai�tot, cik reiz
kuko, pec tik gadiem ta izies tautas.
K. Corbiks, Sala.
6472.� Ja pirmo reizi meitas dzird dzeguzi kukojam, tad jaizskaita, cik reizes vina
kuko, tik gadu vel nodzivosot ka meita.
6473.�� Kad meita dzird pirmo reizi dzeguzi, tad, cik reiz vina ku�ko, par tik
gadiem to izpreces uz to pusi, kur dzeguze aizlaizas.
P. S., Preili.
6474.�� Ja jauna meita dzird dze�guzi, tad vina pec tik gadiem, cik reizesj
dzeguze kuko, apprecesies.
6475.�� Jo dzaguze pi kujras ma jas kyukuoj luti tyvu, tad tur byus kuozas, bet jo
krauklis krac, tad beres.
T. Beca, Preili.
6476.�� Cik reizes dzird dzeguzi pirmo reizi kukojam, pec tik ga�diem bus kazas.
H. Jankovska, Riga.
6477.�� Pirmo reiz dzeguzi dzir�dot, jaizskaita cik reiz kuko, pec tik daudz
gadiem jaaiziet tautas.
A. Berke, Metriene. E. Kam�pare, Skrunda.
6478.�� Kad pavasari pirmo reizi dzird dzeguzi kukojam, lai dabutu zinat, pec cik
gadiem tautas ies, vajaga skaitit: 1, 2, 3, 4, u. t. t. Pie kufa skaitla dzeguze
apstajas, pec tik gadiem ies tautas.
6479.�� Kad pavasari pirmo reizi dzird dzeguzi kukojam, lai dabutu zinat, pie ka
izies tautas, vai ka sauks nakoso viru vai sievu, ir ja�saka viriesu vai sieviesu
yardi. Piem.: Janis, Jukums, u. t. t., vai Liena, Lina, u. t. t. Pie kupa varda
dzeguze apstas kukot, tas bus istais vai ista.
6480.�� Cikreiz dzeguze pirmo rei�zi kuko, tik gadus vel jagaida pre�cinieki.
VII. Dzeguze laika zile�sana.
6481.�� Ja dzeguzes pavasaros ie�sak agri kukot, � bus silta vasara.
M. Rulle, Lubana.
6482.�� Ja vakara dzeguze kuko skani un ilgi, tad sagaidams labs laiks.
Z. Akmentina, Lubana. M.
Rulle, Lubana.
6483.�� Ja dzeguze ilgi kuko, tad ta bus augliga vasara.
L. Pogule, Gatarta.
6484.�� Ja dzeguze sak kukot 9 dienas prieks Jurga, tad bus aug�liga vasara.
K. Jansons, Plani.
6485.�� Kad dzeguze sakot kukot devinas dienas prieks veca Jurga, tad busot
labs gads.
K. Mezulis, Bilska.
6486.�� Ja dzeguze prieks Jurgiem kuko, tad silts pavasaris.
M. Bridaka, Jaunroze. V.
Saulite, Malpils.
6487.�� Dzeguze kuko par devin dienas prieks Jurgiem lidz Peto�siem.
E. Lacis, Tirza.
6488.�� Ja dzeguze kuko, kad vel lapu nav, tad vina badu sakuko.
K. Jansons, Plani.
6489.�� Ja dzeguze sakot kukot, kad vel neesot lapu ne zales, tad busot
slikts gads.
K. Skujins, Valmiera.
6490.�� Ja dzeguze pavasari kuko kailos kokos, tad nebus labs gads; ja dzeguze
kuko aplapotos kokos, tad bus labs gads.
A. Lau, Dobele.
6491.�� Ja dzeguze kuko plikos kokos (agri pavasari), tad togad mirst
cilveki.
I. Jansons, Ile.
26
6492.�� Ja pavasari dzeguze sak kukot agri, plikos kokos, tad ir vaja vasara; ja
velu' sak kukot, tad ir laba.
A. Salmans, Balvi.
6493.�� Ja dzeguze kuko, kad ir lapas, tad ir bagats gads. Ja ieku�ko, kad lapas
vel nav, tad esot zag�lu gads.
I. Abele, Valle.
6494.�� Ja dzeguzi redz kukojam, lad kaut kas javelas, jo tad sis ve�lejums
piepildisies.
A. TIsone, Aluksne.
6495.�� Ja dzeguze sakot kukot suvu laikS, t. i. devinas dienas prieks Jurgiem,
tad esot laba, vie�ntulu vnsiira. Ja agrak kukojot, tad iii sesanu esot agraki
japasteidzas, liet 11 vclaku, tad varot ar sesanu ii/ka vel ies. Ja dzeguze beidzot
ku�kot ap Janiem, tad gaidamas ag�ras salnas, bet ja beidzot ar Pete�ra dienu, tad
gaidams labs, silts rudens.
6496.�� Cik dienu prieks Jurgiem sak kukot dzeguze, tik pat dienu prieks Janiem
vina beidz kukot.
6497.�� Ja dzeguze beidz kukot prieks Janiem, tad isa vasara, ja pec Janiem, tad
vasara gara.
6498.�� Kad dzeguze pec Janiem kuko, tad sagaidama slikta raza.
6499.�� Ja dzeguze ari pa Janiem vel kuko, tad paredzams neaug�ligs gads.
Latvis, 1932. 5094.
6500.�� Ja dzeguze vel ilgi kuko�jot pec Janiem, tad gaidams bads.
6501.�� Kad dzeguze vel ilgi pec Janiem kuko, tad nakot dargi laiki un bads.
J. Enikis, s. Jaunlaicene.
6502.�� Kad dzirdot dzeguzi pec jauniem Janiem tulin pirma die�na kukojam,
tad busot daudz ugunsgreku.
I. Abele, Valle.
6503.�� Ja dzeguze ilgi pec Janiem kuko, tad bus neaugligs gads un dargi laiki.
Briva Tevija, 1927. 207.
6504.�� Ja dzeguze kuko pec Ja�niem, tad tas uz bada gadiem.
6505.�� Ja dzeguzes kuko lidz Pe- terdienai, tad silts un vels rudens, bet ja
kuko tikai lidz Jana dienai, tad agrs un auksts rudens.
M. Zvejniece, Lubana.
6506.�� Ja dzeguze ap Janiem beidz kukot, tad rudeni driz bus salnas; bet ja
vina kuko lidz Pete�ra dienai, tad bus silts rudens.
S. Guberts, 1688.
6507.�� Kad dzeguze beidz kukot gar Janiem, tad bus agri sals, bet kad beidz
kukot gar Peteriem, tad gaidams silts rudens.
Atbalss k. 1891.
6508.�� Kad dzeguze vel tris ne�delas pec Janiem kuko, tad gai�dama laba
vasara.
A. Liepina, Ape.
6509.�� Ja dzeguze kuko devinas dienas pec Janiem, tad 9 dienas pec Mikeliem
bus sniegs.
A. Berzina, Aloja.
6510.�� Ja dzeguze kuko lidz Pe- tepa dienai, tad bus labs rudens.
V. Juonus, Daugavpils.
6511.�� Ja dzeguze kuko pec Pe- terdienas, bus silts rudens.
A. Aizsils, Lubana.
6512.�� Ja dzeguze kuko pec Pe- tepiem, tad silts rudens bus.
A. Bisa, Vijciems.
6513.�� Ja dzird dzeguzi vel pec Peterdienas kukojam, tad jagaidot bads jeb
kaps.
6514.�� Ja dzeguze kuko velu ru�deni, tad bus bada gadi.
M. Abele, Valka.
6515.�� Ja dzeguze kuko velu ru�deni, tad bus kaps.
6516.�� Ja pirmo reizi dzird dze�guzi aizrijamies, tad nebus laba vasaraja un
kodis saedis drebes.
J. Celmainis, Nica.
6517.�� Miezu plaukstama laika dzeguze aizrijas un tad beidz ku�kot.
J. Celmainis, Nica.
6518.�� Ja pavasari, kamer vel dzeguze nav kukojusi, dzep udeni no gravja
jeb upes, tad dabu dru�dzi.
6519.�� Pavasari, pirms dzeguzes atnaksanas, udeni no strauta dze�rot, tris

reizes janosplaujas, lai ne�piekrit klepus.
No sienas kalendara.
6520.�� Pavasari prieks dzeguzes naksanas, udeni no strauta dzepot tris

reizes janosplaujas, lai klepus nepiekaist.
A. Bankis, Garoza.
6521.�� Kad vel nav dzirdejis dze�guzi kukojam un iet upe mazga�ties, tad
paliek slims.
B. Berzins, Dzukste.
6522.�� Kad vel nav dzirdejis dze�guzi kukojam un iet upe mazga�ties, tad
paliek slims.
K. Corbiks, Murumuiza.
6523.�� No tas dienas, kad ir dzir�deta dzeguze, var sakt basam ka�jam
staigat.
6524.�� Pavasari prieks dzeguzes nedrikst iet basam kajam, ja ies � paliks
stivs.
A. Skere, Kurmene.
6525.�� Pavasari, kamer dzeguze nav kukojusi, nevajag gulet uz ze�mes. [Sal.
perkons.]
A. Korsaks, Ezere
VIII.�� Dzeguzes medi�sana.
6526.�� Kas dzeguzi meda, tas pa�liek kurlmems.
IX.�� Dzeguze sapni.
6527.�� Ja sapni dzird dzeguzi ku�kojam, tad kadam jamirst.
6528.�� Ja sapni redz dzeguzi, tad sapnotajam jamirst.
? J. Jurjans, Jaungulbene.
DZEGUZITES (Orchis macu-
lata).
6529.�� Dzeguzltes dzeltano sakni dod govim versu vadasanai un lai
26*
butu pulks piena un lilf/t lue jums. Balto sakni dod m i �irm, lai butu specigi.
Lopi, kuliem biezi sis saknes top dotas � ml ve�seligi un specigi.
Etn. 1891. g., I 109 l|i i itinnc.iava.
DZEGUZKAJA.
6530.�� Kad izrnun d/.eguzkaju, tad jaapgriez sakne uz augsu. Pir�ma kaja ir
sautetaja, ar to var sautet (kopoties) bez gala, bet ne�kas nemetas. Otra ir
dzemdetaja; var dzemdet bez sapem. Tresa ir maitataja; ja berns aizmeties, vina lo
izmaita. Vinu dzep pulveri ar brandvinu.
DZEGUZU PCSTINI (Cypripe-
dium calceolus).
6531.�� Dzeguzu pustinus vajagot govim dot, tad tam nemetoties ne�kadas slimibas un
tas esot pieni�gus.
DZELBEZU LAPAS.
6532.�� Dzelbezu lapas liek uz pu�sumiem (ievainojumiem) un augo�niem.
Iv. Jansons, Plani.
DZELZS NEDELA.
6533.�� Dzelzs nedela ir ta nede�ja, kas iekrit Mikela diena. Tad jaliek kaposti
skabet, lai tie ture�tos cietaki.
E. Zommere, Rauna.
6534.�� Dzelzu nedela (ap Mikeli) nedrikst skabet kapostus, jo tad tiem neesot
skabuma; vini esot rugti un varot cieti ka dzelzs ar nelabu sveku garsu.
L. konv. vardnica, 15507.
DZI.IlANA VAINA.
6535�� I�/i llilnui vainai eda bur�kanus nu Milija burkanu lakstu teju.
.1. Rubenis, Ergli.
6536�� D/eltano vainu dziede ar dz.ellunum pipenem un dzeltanam kakpcilam.

Tas dzej- ieksa un nem ari mazgasanai.
P. S., Preili.
6537.�� Kam ir dzeltana vaina, tam jadzer dzeltano pipenu nova�rijums.
E. Zommere, Rauna.
6538.�� Pret dzeltano kaiti ieteica sadas zales. Janem dzeltana lupa�ta,
jasadedzina un pelni uz reiz jaiedzer; tad si kaite driz vien no�zudot.
D. L. f. 1888. 29. P. J. Rau- davietis, Berzaune.
6539.�� Slimniekiem ar dzeltano vainu devusi utis norit un tadu vis�tu galu
est, kuram dzeltanas kajas.
P. S., Rauna.
6540.�� Ja kadam esot dzeltana vaina, tad tam vajagot est dzivas utis, lai
paliktu vesels.
6541.�� Kam dzeltana vaina, tam luko nezinot iedot trisdevinas utis ar maizi.
6542.�� Lai izarstetu no dzeltenu�ma kaites, tad maizes gabala jaie�spiez

devinas utis un katra rita prieks saules lekta jaaped viena uts ar maizi.
.6543. Dzelteno kaiti vislabak var nodzit, ja uzliek uz maizes <li vinas utis,
uzsmere virsu sviestu vai pienu un dod to apest slimnie�kam.
E. Linge, Salaspils, P. S., Rauna.
6544.�� Slimniekam ar dzeltano vainu devusi est tadu maizi, kuj-a bijusas ieceptas
trijdevinas utis.
6545.�� Dzeltana vaina slimam ja�aped tris reiz devinas utis.
K. Jansons, Plani.
6546.�� Slimniekam ar dzelteno ligu dod trijdevinas utis ar maizi apest un

pipenu teju dzert. Uz na�bas tam jatura augsupedu dzivs balodis.
K. Milnus,. Zeime.
6547.�� Kam dzeltana vaina, tam nezinot jaiedod tris sapilinati mai�zes gabalini,
kul-os katra jaieliek tris dzivas utis.
K. Jansons, Plani.
6548.�� Ja kads ar dzeltano slimi�bu slimo, tad janokep vezis un sli�majam

jauzsien uz muguras augs�pedu un jatur tik ilgi, kamer tas nobeidzas, tad slimnieks
paliek ve�sels.
A. Skuja, Vestiena.
6549.�� Dzeltana vaina jadzej- dzeltana suna meslu novarijums.
K. Jansons, Plani.
6550.�� Dzelteno slimibu var ar�stet, kad skatas dzeltenas lietas, piem.: misina
bloda, jaed ar dzel�tenam kaj-otem, jadzej- dzeltenas zales: burkanu un gurku sula.
Ari dzeltenas kakupedinas lieto pret so slimibu.
M. Simins, Brukna.
6551.�� Dzeltena vaina parejot ari tad, ja slimniekam vairak rei�zes diena
prieks acim grozot no�plucinatas gaila vai vistas kajas.
6552.�� [Dzeltenai kaitei] sataisa teju no dzeltenam kakupedinam 1111 citam

dzeltenam pukitem.
Kuplais, Kuldiga.
6553.�� Dzeltanas jurgines sak�nes derigas dzeltanai kaitei.
J. Banazis, Nica.
6554.�� [Dzeltenai kaitei] sakal�te miezu asnus, kamer vel nav stobra, savara un
mazga bernu udeni, dzej- ari ka teju.
6555.�� Kad bernam dzeltena kaite, dod dzert dzelteno kaku- pedinu teju. Loti
laba zale.
Rasmane, Saldus.
6556.�� Ielej misina katlina iide ni, ielaiz raudinu un liek slima jam bernam
virsu skatities. Tad raudina paliek dzeltena un Im i nins vesels.
Cdre, Tetelmindi
6557.�� Kam dzeltana vaina, tam janesa dzeltanas drebes un jatin dzeltana dzija ap
vidu.
E. Zommere, Rauna.
6558.�� Kad grib dziedet dzelta�no vainu, tad jadabuj dziva lideka, jaieliek
udens trauka, un slimniekam ir jaskatas uz to li- deku. Lideka uznem to vainu un
beidzot paliek dzeltana, bet pats slimnieks tiek no vinas vesels.
P. S., Skaista.
6559.�� Kad kads slimojot ar dzeltano vainu, tad jaizzvejojot lidaka, kas dziva
jaielaizot udens
lilna vanna vai balla, un slimnie�kam uz vinu jaskatoties. Tas ja- larot vairak
reizes diena. Slim- lieks tad driz vien izveselosoties. �ad slimnieks izveselojies,
tad li- laka paliekot gluzi dzeltana.
6560.�� Dzeltena vaina slimam lziva lidaka jaskatas, kamer vi�jam acis
apzilbst.
K. Jansons, Plani.
DZELZS.
6561.�� Nedrikst splaut uz kar�stu dzelzi, tad uz meles uzmeti- tii<K

tulznas. [Sal. uguns.]
E. Bukava, Riga.
0r�(V.' Ja uz karstas dzelzes l'liuij tad u/ meles metas tul�znai.
I. sirmanis, Vilzeni.
Ulii'. l Ja kada maja vel launu- ltlli. tad tur jaaiznes un japaslepj katla
sarusejusi dzelzs lieta.
P. S� Riga.
DZELZU NEDELA.
6564.�� Prieks Mikela to nedelu nedrikst linus merkt, jo tad vini neizmirkst,
ta ir dzelzu nedela.
6565.�� Ari rudzi nav jasej, tad laga neaugs.
DZELZU VARDI.
6566.�� Par dzelzu vardiem sauc tadus riebjamos vardus, ar kufiem cilveks
topot nejutigs pret sapem. Lai to izdaritu, tad sakot: �Ai, jus manas milas miesas,
parversaties pakulas; lai tur sita, lai tur dura ka pakulu kodela!"
F. Rekis, Renda. Brivzem�nieks, 1881. IV, 179.
DZELZU ZALE.
6567. Ja sienam ir laba smarsa, tas nak no dzelzu zales. Si za�lite ir loti maza
un gruti to at�rast. Janem klepis siena un ja�met tekosa udeni, tad dzelzu za�le
teces pret straumi. So zali var dabut ari ar eza un dzena pali�dzibu. Kad uziet eza
bernus, tad vajaga aptaisit ap tiem setinu. Tad ezu mate atnaks ar dzelzu zali un
seta tulin nojuks. To pa�su var panakt, ja atrod caurumu ar dzena berniem. To
caurumu nu vajaga aizbazt ar koku. Dzenis ar to zali attaisis savu lizdu. Apaks
lizda janoklaj balta drebe, kur tad vares atrast nokrituso za�liti. Kad so zali
atrod, tad vajaga iegriezt roka un tai vati ieaudzi�nat brinuma zali. Ar to roku
tad vares attaisit visas atslegas un vi�sas durvis. [Sal. brinuma lietas.] F.
Brivzemnieks, 1881. VI, 199.
6568.�� Sienam nak patikama smarsa no dzelzu zales. Ja iemet sienu udeni, tad
dzelzu zale tek pret straumi. Si zale ir jaieaudze aiz rokas adas, tad ar to roku
va�res attaisit visas aizslegtas durvis. [Sal. brinuma lietas.]
DZELZCELS.
6569.�� Ja no talienes var dzir�det vilciena svilpsanu, bus lietus vai sniegs.
J. Austrums, Krape.
DZEMDESANA.
I. Prieks satisanas un pirts iesanas.
6570.�� Sieva, kad taisas tities, nosien galvu cieti ar dranu (laka�tu), lai
dzemdejot tani neiemestos sapes, lai mate neiekrit galva. Uz�
pin (uzraisa) bizu galus, atpuiii|ni pogas un atsledz visas atslegas (skapim,
ladei. u. t. pr.).
K. Petersons, Ranki
6571.�� Ja mates grib vieglaki dzemdet, tad tam esot jaiet uz to vietu, kur
kadreiz keves dzemde�jusas, un tris reizes japavartas.
6572.�� Ja sieva nevar dzemdet, tad vinai dod berza pumpurus ar brandavinu
jeb alu. Tad dzemde�sana bus viegla un berns bus aiz�sargats no kritamas kaites.
F. Brivzemnieks, VI, 103.
6573.�� Dzemdetajai attaisija vi�sas pogas, atpina matus, atsledza ari skapi
vala, lai dzemdesana bu�tu viegla.
6574.�� Dzemdetaja atpina ma�tus, lai butu liegaka dzemdesana.
6575.�� Dzemdetajai jaapvelk vi�ra krekls, tad esot vieglaka dzem�desana.
6576.�� Gruta dzemdesana sie�vietei atpin matus un atraisa dre�bes visus

mezglus.
K. Jansons, Plani.
6577.�� Ja sieviete dzemde, tad attaisa visas durvis, lades, at�vilktnes u.

t. t., lai nebutu skerslu.
6578.�� Gruta dzemdesana jaat�taisa durvis, skapji, skirsti u. t. t.
K. Jansons, Plani.
6579.�� Kad pie berna dzemde�sanas tas nenotiek tik viegli un *� airi ka to doma,
tad, ja virs pa to
laiku, kamer sieva tadu lauzu bi�jusi, ko taisijis, vai tas nu trauks, vai cits kas
bijis, tas viss atkal jaizarda, siets krasni jaiebaz un akmins caur spelti sieta
jaie�sviez.
�Zinas un stasti par Dieva valstibas lietam". 1852. IV. Kolkas Jurmala. Aizliegts
izd.
6580.�� Gputi dzemdejot vajnie- ces virs ar maju sievam lasa lug�sanas. Sievas
sapulcejas ap dzem�detaju, pie kuj-as .ari virs atro- nas; dazi gan atraujoties.
Meitas un bernus vada no istabas ara. Dzemdetaja liek aicinat ieksa majenieku, ar
ko butu sarajusies (sadumpojusies), lai saligtu mie- rus. Kad aicinatais nelaizas
iek�sa, rauga dabut kadu kuski no vi�na gulas cisam vai kadu vinam piederigu gerba
gabalu, ko ielikt dzemdetajai gula.
Iv. Petersons, Ranki.
6581.�� Ja dzemdesana gruta un domajams, ka lekusies no lau�niem cilvekiem, tad

lieto sadus li�dzeklus. Nem no ienaidnieka dre�bes kadu skrandinu, sadedzina to un
pelnus iedod dzemdetajai. Tad launums atkapjas un dzemdesana paliek vieglaka un
auglis atlec. [Sal. skausana, bernu slimibas.]
6582.�� Gruta dzemdesana viram jastav klat.
K. Jansons, Plani.
6583.�� Sievai dzemdesanas laika jabut klat viram, jo tad busot na�kamais laimigs.
Dii'iiuitmna 407
G. Pols, Mezotne.
6584.�� Pie sievas dzemdibam bi�ja jabut klat sievas viram. Ja vins nevareja but,
tad vajadzeja vira svarkus palikt sievai zem galvas, tad esot vieglas dzemdi�bas.
6585.�� Kad sieva dzemdeja ber�nu, tad virs davinaja sievai gal�vas lakatinu.
6586.�� Dzemdetaja bijusi sastri�dejusies ar otru sievu, kupa

lade�jusi: ,,Pagaidi, gan tu tapat no�spragsi, ka mans sukis!" Pirma, gruti
dzemdejot, sutijusi, lai no prclrniecrs ienestu udens kruzu, l.adi lii ja gribejusi
visu par labu
ir/l un iesutijusi kruzu piena. I ml Im i iiins atri un viegli piedzi�mi*!,
6587.�� Satinoties nebus laist bal�si valam; labak iekost bizi mute, bet kliegt
ne: tad bus klusigs berns.
Kuplais, Kuldiga.
6588.�� Ja iegadas svesa vieta satities, atstaj gula ziedu (cim�dus, zekes).
6589.�� Kad sievai, uz grutam ka�jam staigajot, pienak laiks dzem�det, tad prieks
tam virs izkurina pirti un apgada jau ieprieksu sie�vinu � bernu sanemeju.
6590.�� Vecie laudis ticeja ka: kada diena uznemts auglis, tada ari berns
dzimstot.
6591.�� Prieks satisanas mate ne�ed, kas riebjas; pec satisanas ne�bauda skabus
edienus: kiseli, ru�gusu pienu, skabu putru, abolus, racenus (tupenus), saldpiena
sieru.
6592.�� Kad no sacilasanas vai cita ka taisas agraki dzemdet ne�ka laiks, jem
ieksa kalu (sprusu) seklas, ed sakasitu un maize ie�spaiditu svinu.
6593.�� Kad vajnieci sajem un krata aukstumi, silda stiegelus un liek pie kaju
apaksam (pedam); izdur velenu no paslieksna un liek, sprukstis sasilditu, drana uz
vedera; izgriez no maizes kukula garozas ripu, cik vien lielu var, apraus
sprukstis, kamer labi iz�silst, apbarsta iekspusi smalkiem pipariem un liek ar
sapustu brandvinu aplaistitu uz vedera, uz pasirziem vai lejak, kur tik vien vidus
sap. Garozu sasegtu pamet virsu, kamer metas vesa, tad var sasildit un uzlikt
otrreiz.
6594.�� Ielej spirktu (ja nav, tad brandvinu) ar baltajam drapem (Opmana dr.)
traucina, aizdedzi�na un tura vajeniecei apaksa, ku�ra apsega ietinusies stav
plana; tas dod stipru dvagu un siltumu uz augsu. Ja mineta lieta nav pie rokas,
ielej verdosu udeni slauk- tuvite un ieliek nodedzinatu ak�meni, pec kam vajeniecei
jastav virs garainam. Vajeniece stav ari virs pannas, kura sabertas sarka�nas
ogles; bet tas izdodot stipru tvaiku, tadel teiceja sito lidzekli nelietojot.
Prieks satisanas vajenieci sedina balla silta udeni. Liek plana staigat, tad
atraki steidzu ties; daudz gulesana neesot lului Vajenieci sapus un dod tai dzerl
sapustu kumelisu teju.
K. Petersons, Ranki
6595.�� Dzepamas zales trisreiz sapus (izrauga, sarauga, sataisa, sacomere), ik

reizes saskalojot. Bez tam dzepamo pamaisa ar na�za asminim jeb dzirklem � te�rauda
rau vajaga. Beidzot iepus traucina un parvelk ar nazi krus�tu. Ta sapustas zales
trisreiz dze�ramas. Slimnieku pasu aprunajot brauka ar roku pa virsu un pus dvasu
virsu, pie kam runa piena�cigos vardus trisreiz. Pust sapus ar dzemamiem vardiem:
�Atver, Dievin, ozola krumu; atver, Die�vin, ievas krumu; atver Dievin, liepas
krumu; atver, Dievin Anni- nas kaulinus! Ja meitina, lai nak ka lidecina, ja
delins, ka zutitis." �Atver, Dievin, kaulu vartus, laid zuviti no morda ara!"
II. Dzemdesanas vieta (pirts).
6596.�� Tagad sieva savu gputo dienu sagaida istaba sava gula, het senos laikos,
reizai uznakot, izkurinaja pirti, sildijas tur un staveja tik ilgi, kamer Dievs
de�va berninu. Kad viss bija noskaid�rojies, gaja uz istabu. Atminas par satisanos
pirti pavisam vai izzudusas: teicejas tos laikus pa�sas nav pieredzejusas. Atminas
par pirti un gputaju dienu uzgla�bajusas gan dziesmas, kupas ne�daudz gadu atpakal
teicejas vel dziedajusas krustibas.
6597.�� Tris dienas pec satisa�nas noveda vajnieci pirti, izsildi�ja un noseja
vidu ar zida banti. Pii li pameta prievitu pari un naudu Pirtsmatei. Toreiz ari bi-
JliM veselaki laudis.
6598.�� Pie dzemdesanas sieva meklejusi kadu atsevisku vietu: pirti, tuksa rija,
lopu kuti jeb kambari, kur laudis daudz ne�staiga.
6599.�� Kad sievai pienacis dzem�dejamais laiks, tad vina senak ga�jusi uz pirti,
kadel vel tagad ru�na par tadam sievietem: �Tai jau bus driz uz pirti jabrauc."
P. S., Rauna.
6600.�� Senas dzemdetajas izve�lejas dzemdesanas vietu pirti jeb kuti. Pirti
dzivojot Laima un kuti veselibas dievs.
G. Pols, Mezotne.
6601.�� Dzemdibas esot notiku�sas pirtinas un kutis, jo pirtina dzivojot Laima
un kutis Pesti�tajs.
6602.�� Pie dzemdesanas teva uz�devums bijis pirti kurt, kadel ari medz sacit:
�Tam tevam bus zigli pirts jakup."
K. Jansons, Plani.
6603.�� Dzemdejot sieviete gule�jusi pirti uz gapiem salmiem.
K. Jansons. Plani.
III. Dzemdesana pati.
6004. Ja sievai dzemdejot ci�sas ieliek cirvi, tad piedzimst pui�ka; ja ieliek
vali, piedzimst mei�tene.
K. Jansons, Plani.
6605.�� Ja matei plrniiiU pie�dzimst puika, tad vira |>l< nakums esot tai
davinat kadu dnigu lietu.
T. ZiiMinli miltene.
6606.�� Ja meitu dzemdesana cits cilveks neuzskata, tad vinai sapju nav, jo tad
vinai puluUot velns. Preteja gadijuma la paliekot slima.
K. Jansons, Plani.
IV. Dzemdesanas kai�tes.
6607.�� Kad asinis plust, parsien pantus parkrustis ar sarkanu dzi�ju: labas rokas
lokamo vietu ar 9 mazgliem, tad kreisas kajas liela saites vietu ar tikpat
mazgliem, un otradi: kreiso roku un labo kaju. Sarauga udeni ar druscinu etika un
dod ieksa. Raugamie (asinu) vardi: �Krauklis skrien pa gaisiem, asinu verpele mute.
Dievs tevs u. t. p." Ir ari vel citi vardi. Pie siem vardiem jamet krusts uz katra
panta, kufs sasiets ar sar�kano dziju.
Kuplais, Kuldiga.
6608.�� Kad asinis plust pa daudz, sagrauzde gabalinu sarkanas vad�malas (sark.
vil. lupatina) un ie�dzer ka pulveri.
6609.�� Kad sievai pec satisanas asinis plust, liek uz vidu (vede�ra galu) auksta
udeni slapinatu palagu (natna dranu); tad vel sa�sien mellu villas dziju ar 9X9
mezgliem un sien ap visiem kaju un roku locekliem (elkonos, pa�duses, celos u. t.
p.). Klaj etiki sa�slapinatu lupatu vedera galam virsu un sien visus loceklus ar
sarkanu dzijparu.
6610.�� Kad asinis plust, iejem baltos piparus veselus mute (ja nav, tad melnos)
un dzer udeni, piparus tikai mute turot. Ieliek turku piparus brandvina un tad
dzer, bet ne daudz; tas notur uz reizu. Brandvins saraugams ar asinu vardiem.
6611.�� Sievam, kas satinusas, at�ri piemetas no sabaidisanas roze. Kad krutis
roze, liek virsu, ko berns uz draninu uzcukojis; sien klat sakasitas ievu mizas,
darva samercetas pakulas, govs meslus.
6612.�� Kad sievai pirmo reizi mazais, vina apvaza sev ar otru pusi krutis: tad
krutis nesitas roze.
6613.�� Kad sieva pa atru sak staigat un dzivat, vina viegli sa�raustas. Tada
reiza liek uz vidu (vedera) maizes garozu ar izgriez�tu cauruminu un linu bumbinu;
pielaiz uguni un uzliek glazi vai kruzinu virsu. 'Uzliek uz vedera maizes ripinu ar
4 cauruminiem, kuros iesprauz iededzinatas vaska svecites; uzliek virsu kruzinu,
tad velk no vedera ka dzijas kamolu uz augsu.
6614.�� Lai dzimtava pirmajas sesas nemaitatos, vajeniecei nav briv driz
uzcelties vai sedet; vinai japaliek kadu nedelu gulam, ka�mer dzimtava dabu
ieziedet. Kad nak ara, apsmere visapkart ar ceptas galas taukiem, apbirdina ar
smalku alonu un laiz atpakal. Nelaika D. varejis tadu vainu glabt ar sapusanu.
Teicejas vir-
mate ta darijusi: kaka suda reu gulu samaisijusi bundzina ar ska bu kreimu,
dzimtavu ielaizdama sis zales aizsmerejusi prieksa un saputusi.
6615.�� Dzimtava kad nak ara, ar saslapinatu dvieli uzjem uz augsu, savada
atpakal, apsien ar dranu un sarauga ar mates var�diem. Liek virsu kampara ella
apmercetu un saraudzitu vati.
6616.�� Nomazga dzimtavu ar sil�tu udeni, apkaisa ar vapu un laiz uz sarkana

villaina lupata atpa�kal.
6617.�� Kad pec satisanas dabu sakaceties, kad kapjot ara no augstas gultas dabu
sklidet, kad isi sakot ieksas dabu kas limet, tad nak ara dzimtava (dzemde). Zales:
dzej- ieksa vapu kopa ar kaut kadu dzerienu, tikai ne siltu.
Kuplais, Kuldiga.
V. Dzemdesana pec sa�tisanas.
6618.�� Kad mate dzemdejusi, batene vinai novelk kreklu, iz�mazga cirksnus,
notira visu, ie�liek gula skaidras cisas. Matei tik�ko dzemdejusai bez kumelisu
te�jas dod sapustu zalotu brandvinu dzert; to dara visas sesas. Dze�ramo sapus ar
mates vardiem.
6619.�� Pec dzemdesanas dzem�detajai dod gabalinu (sviesta mai�zi) est.
K. Jansons, Plani.
6620.�� Pie pirma berna mate sa�tinusies tulit nosien vederu cieti ar jostu
(dranu) jeb gapu dvieli, lai nepaliktu liels veders, bet butu sukls vidus. Vedera
jostu, ku�pu sien virs krekla vai uz pliku miesu, valka lidz sesas brauc (lidz sak
staigat). �Ari mila Mapa ta darijusi", pielika teiceja. Lai ne- sabitos
(nesarautos), vajeniecei nelauj vienai gulet un dedzina pa naktim uguntinu.
6621.�� Kad berns piedzimis, tad mate skaitijusi:
Ko mes laba velesim Sim mazami berninam? Pillu kuti govju, versu, Pillu stalli
kumelinu.
K. Jansons, Cavare, Smiltene.
6622.�� Lai zinatu, cik bernu bus, tad jaskaita, cik jaunpiedzimusa otras puses
podzinu, tik bernu bus.
G. Pols, Vecgulbenr
6623.�� Apstavesana esot sada: tris dienas gulta, divas nedelas ne kb nestradat,
lidz asinis nodalas un vidus nozied.
6624.�� Dzemdetajai .3 dieni pec ,,Riga brauksanas"� dzemdesanas gulta jagul.
K. Jansons, Plani.
6625.�� Dzemdetajai dod vijgriez- nu un bernam rudzu asnu teju, kad tiem graizas.
K. Jansons, Plani.
I) :i lllllt�llim
411 �i
6626.�� Kad satinas (un jau priekslaikus), istenieki nak mati apraudzit,
atnesdami lidz balt�maizi, galu un citas edamas lie�tas. Ja vecakiem pasiem nav,
da�zi atnes ir drebites (krenklinn, ze�kites) lidz. Atnacejus pagode (ar brandvinu
un sviestmaizi). Ciena ari visus majeniekus ar snabi, lai dzel_-_uz_ dela (meitas)
veselibu un laimi. Svesnieku, kuram tani joni iegadas atnakt, tapat paciena,
pa�sakot, ka jauni deli parnakusi. Kad pec radibam pirmais atna�cejs pie mates
viriskis, nakamo bernu vero puiseli, kad sieviskis
�� meiteni. Viriskim ienakot, tadel saka: �Cita reiza bus (atkal) pui�selis!"
Sieviskim paradoties, pie- bild: �Cita reiza bus (atkal) mei�tene!" Zidam, kam
radibu laika atgadas seta ienakt, nojem cepuri; nabags tad jau zin, ka jadod
slim�niecei zales: pijolu saknes, engve- i is, virce. Pagode ir zidinu ar Snabi.
6627.�� Pirma berna dzemdetaja dod vecumatei cimdus, zekes un dvieli, bet vecumate
�pa melim"
�� vinai berna drebites.
K. Jansons, Plani.
6628.�� Dzemdetajai pec dzemde�sanas japaliek gulta 9 dieni.
K. Jansons, Plani.
6629.�� Pec dzemdibam atraki nedriksteja no gultas augsa cel�ties, ka tresa diena.
G. Pols, Mezotne.
6630.�� Matei pec dzemdibam ja�gul maja sesas nedelas. Tani laika nakot pie vinas
raugulotajas un tas nesot calus, piles, karasas un citus gardumus. Pec noguleta
lai�ka jaiet baznica skistities.
6631.�� Sievai pec dzemdibam se�sas nedelas bija jaiet baznica ski�stities no
launiem gariem.
G. Pols, Mezotne.
6632 Iteinu kristija tris nede�las vecu, I>i-| mate tad nedrikste�ja iet Ii i/m.
.i. jo pirms sesam ne�del: -esot skista, Dievmate
Mari ja ari tikai esot gajusi pec se�sam nedelam baznica.
6633.�� Kad sievai piedzima berns, tad virs davinaja sievai la�katinu.
G. Pols, Mezotne.
6634.�� Pec dzemdibam senak nedriksteja est lopu galu, bet bija jadzer piens un
jaed piena edieni, lai berni butu gaisiem matiem un balti ka piens.
G. Pols, Mezotne.
6635.�� Kad to pasu dienu pec radibam ienak istaba virietis, tad berna vecakiem
nakamais berns bus puisens; ja ienak sieviete, tad meitene gaidama.
6636.�� Dzemdetajai driksteja dot dzert pienu un alu un est aug�lus, olas un
sviestu.
6637.�� Kad iet apmeklet dzem�detaju, tad teic, ka jaiet raugulos, jeb lukazos.
6638.�� Pie sievas, kas gul sesas nedelas, nedrikst pirmo reiz tuksa iet: ja nav
cita ko nest, tad kesa jaiebaz rupja maize.
K. Jansons, Plani.
6639.�� Ja gadas pirma diena ie�iet tada maja kadam svesam vi�rietim, tam gudra
mate kila ce�puri nost, kamer neatperkas vi�nai par labu ar naudu.
6640.�� Pirmos svesiniekus, kus pec radibam ienaca istaba, medzu apkilat, t. i.
nonemt tiem cepuri jeb citu kadu lietu, lai vele ber nam laimi un dod pirmo laimes
naudu.
6641.�� Viriski labprat neuzne�ma, kur guleja slimniece ar jaun�piedzimusu bernu.

Ja kadam to�mer gadas tur ieiet, tam vecmate (badmodere) atnem cepuri, ze�nam ko
valkat, ka teica, ja jaunpiedzimusais ir puisens. Virs at- dabu cepuri tikai tad,
kad vinas vieta dod naudu, lai pirkot zenam jaunu cepuri.
Simenovs, Dole.
6642.�� Kad dzemdejama laika atnak kads virietis, tad tam ista�ba ienakusam
janonem cepure, ja sieviete, tai janosedz apsegs. Ja pasi to nedara pie laika, tad
maju laudis tiem tos nonem.
DZENIS.
6643.�� Dzenis kliedz: �Krust, krust, krust!"
J. Johansone, Riga.
6644.�� Brinuma zali var atrast, ja zalu kuskiti noliek pie koka, kuj-a atrodas
dzena pereklis, kas tad jaaizsit ar tapu. Kad nu dze�nis atgriezisies, tad vins no
za�lem tulin izvilks brinuma zali, ar kupu vins attaisis savas ligzdas caurumu un
atstas zali cauruma.
K. Jansons, Plani.
6645.�� Ja dzenis nak majas ko�kos kalt, tad tai maja kadam driz sagaidama nave.
V. Griinbergs, Jaunpiebalga.
0040. Kad dzenis nak maja Kalt, tad tur mirs kads jauns cil�veks; bet ja dzeguze
nak maja ku�li i>l, lad mirs kads vecs cilveks.
I. Kazoka, Lubana.
47.�� Ja ziema dzenis nak ma�ja, lad kadam jamirst.
T. Java, Palsmane.
48.�� Kas no majam dzen dze�ni ara, tas mirst.
E. Zalutka, Panemune.
6649.�� Ja dzenis kal majas ko�kos, tad vins kal kadam krustu.
Z. Praulins, Aumeisteri. V. Alke, Jaungulbene.
6650.�� Ja dzenis majas tuvuma kal koku, tad kads mirs.

A. Aizsils, Lubana.
6651.�� Ja dzenis kal maja, tad vins kal kadam krustu.
6652.�� Ja kada maja ieskrien dzenis un kal tur krustu, tad tur kads driz
mirs.
6653.�� Kad dzenis nak majas kalt, tad vins kal kadam majenie- kam zarku.
6654.�� Ja dzenis kal pie majam, tad majas saimniekam jaaiziet.
A. Bulene, Turaida. V. Greb�le, Kalnamuiza.
6655.�� Ja dzenis pie majam ka�da koka kalot, tad tajas majas driz kads
mirsot, jo dzenis kalot krustu.
6656.�� Kad dzenis maja kal, tad lai maja kads mirs.
K. Jansons, Plani.
6657.�� Ja majas kokos biezi kal dzenis, tad tani maja drizi kads mirs.
A. Ozolina, Lubana.
6658.�� Ja dzenis kal no rita ka�da maja, tad kads no tas majas iedzivotajiem
mirst.
6659.�� Ja dzenis kal istabas sie�na, tad tani istaba kads atri vien mirs.
6660.�� Ja dzenis sak kalt majas siena, tad kads mirs.
A. Aizsils, Zilupe.
66<il. Kad dzenis kal, uzmeties ii/ ih:i jus sienas, tad tani maja �Iri/ kntls
miri.
0002. Ja dzenis ziemu nak ma�jas, tad gaidams auksts laiks.
N. Darzina, Ranki.
6663.�� Kad dzenis kal pie ma�jas, tad no turienes kads aizies.
H. Krastina, Ungurpils.
6664.�� Kad dzenis maja pie pak�sa kal, tad tani maja kads mirs.
6665.�� Kod putnys dzens atskrin pi ustobys un ar sovu knabi syt sina ustobys,
itys pizimej, ka dzierdeis pazeistamu nabasniku.
V. Podis, Rezekne.
6666.�� Ja dzenis kal pie loga, tad tani gada kads mirs.
6667.�� Ja pie majam kal dzenis, tad kadam bus jaiziet tautas jeb bus jamirst.
J. Atteka, Nica.
6668.�� Kad dzenis abele kal, tad kads mirs.
K. Jansons, Plani.
6669.�� Kad slimnieks maja un dzenis pie loga klauve, tad slim�nieks mirs.
6670.�� Ja dzenis ziema kal ma�jas jumtu, tad majas iemitnie�kiem nakosa
pavasari jaaiziet uz citu maju.
6671.�� Kad dzenis kal istabas gala, bus jaiziet citur dzivot.
Z. Snikere, Vegi.
6672.�� Ja dzenis ielaizas maja vasaru, tad bus sausi laiki; ja zie�mu �
auksti.
DZERSANA.
6673.�� Kad pavasari pirmo reiz dzef jaunu udeni, tad tris reiz ja�nosplaujas
un jasaka: �Lai drudzis nepiekrit!" [Sal. dzeguze.]
6674.�� Pavasari no strauta dze�rot, janosplaujas, lai klepus ne�pielip.
A. Broza, Naukseni.
6675.�� Kod tu cylvakam idusi padzert yudina, un tys cylvaks vysu yudini
naizdzer un atdud tev atpakal, a ka tu gribi zynuot, ku tys cylvaks dumuoj, tu
pajem tu atstuotu yudini un izdzer pats, tulaik tu zynuosi jo dumys.
V. Podis, Rezekne.
6676.�� Kas tuksu kausu dzer, tas labu vel.
M. Linina, Aumeistej-i.
6677.�� Ja pec udens dzersanas nodzied kakls, tad bus alus d/ei
sana.
L. Pruse, Vecpiebalga
6678.�� Kad kakls dzerot no�gardz, tad sagaidama kada iedzer�sana.
6679.�� Ja dzejot uz skivja sa�plist divas glazes reize, tad no sis kompanijas
iznaks brutes paris.
6680.�� Iedzertu glazi nedrikst atdot otram, jo tad bus japazaude milakais jeb
milaka.
P, Zeltina, Riga.
6681.�� No ta spaina, kur zirgs vai cits kads kustonis dzeris, ne�drikst dzert,
jo tad nakti miegs nenak.
6682.�� Ja dod kadam dzert un parlej trauka malam pari, tad tas esot pelnijis.
6683.�� No iedzirdisanas var iz�sargaties, ja tai trauka tris reizes iepus un

drusku vel nolej zeme, tad var drosi dzert.
J. Rubenis, Ergli.
6684.�� Ja kads cilveks ir iedzir�dits, tad to var izdziedet ar apdzi�ru zalem.

Jasavara kadas piecas apdziru zales un savarita sula gla�zes meta jaizdzep. Kad nu
iedzir�ditais vemj, tad vemjamais trauks ir tik atri jaapsedz, ka vins pats nedabu
redzet, ko izvemis. Bet ta�dus vien var izdziedet, kuri koka maja iedzirditi; kas
iedzirditi mu�ra maja, tos izdziedet nevar.
J. Rubenis, Ergli.
6685.�� No svesa un neuzticama cilveka neka nevajaga nemt un dzert, kamer pats
devejs nav dze�ris. Ja tas ir ko nokrapis jeb no�zadzis un apkraptais lad jeb no-
sacina, tad launums krit uz to, kas pirmais no tas mantas bauda.
J. Rubenis, Ergli.
DZERAJS.
6686.�� Ja reibinosu dzerienu nem no deveja pa rokas apaksu, tad var daudz
izdzert, nemaz ne�reibstot.
A. Salmans, Balvi.
6687.�� Cilvekam nomirstot ja�lej udens mute un ar to jaizskalo mireja mute. Ja

so udeni iedodot dzerajam, tad tas vairs nebut ne�dzersot un nevarot dzert.
V. Strautins, Taurupe un Galgauska.

6688.�� Ja dzerajam vina dzera�maja trauka ielej kadu drusku zu�su asinis, tad
vins vairs nedzer-
L. Strute, Skibe.
6689.�� Kad grib atradinat vi�ru no dzersanas, tad janem no pirmo reiz jugta,
jauna erzela sa�kam sviedri un japiemaisa sna�bim, tad vairs nedzers.
6690.�� Ja dzerajam nezinot ie�dod keves mizalus, tad tas vairs nedzer.
E. Jepe, Palsmane.
6691.�� Cilvekam dzersanas ser�ga jadod nezinit savariti vistu sudi.
K. Jansons, Plani.
6692.�� Dzeraju var atradinat no dzersanas, ja glazi brandava izmaisa ar

mirona pirkstu un pa�sam nezinot dod to vinam izdzert.
ft
6693.�� Pret dzersanas sergu ja�iemerce snabi mirona kreisas ro�kas vidus pirksts
un snabis jadod tam, kas no dzersanas grib vaja tikt.
K. Jansons, Plani.
6694.�� Dzerajam dod mirona nagus brendavina.
K. Jansons, Plani.
6695.�� " Lai dzerajam rastos rie�bums pret brandvinu, tad mironam jaaizliek
aiz lupas nauda un jatura tur tris dienas. Tad ta nau�da jaiznem, jaieliek'"
branj^vina glaze, kur ta atkal jatura tris die�nas, un tad jadod dzerajam dzert.
Var ari to naudu drusku apkasit un dot dzerajam to kasijumu no�rit Tad dzerajam
rasies riebums pret stipriem dzerieniem un vins vairs nedzers.
K. Brivzemnieks, 1881. IV, 196.
6696.�� Lai dzeraju atbaiditu no brandvina, tad^ kada pauda jaaiz�baz mironam aiz
lupas un jatur^ tur tris dienas. Tad nauda jaiz�nem, jaieliek brandvina glaze,
ja�tura atkal tris dienas un jadod dzerajam izdzert. Pec dzerajam bus riebums pret
stipriem dzerie�niem.
6697.�� Dzeraju no dzersanas va�rot atradinat, ja paliek mironam naudu apaksa un

to iemet pec tam snabi, kas dzerajam jaiedod.
K. Jansons, Plani.
6698.�� Pret dzeruma kaiti ir de�rigas linu asinis, tikai jasargas par daudz
iedot, jo tad esot stipri javemj. Dzerajam, kups vairak rei�zu baudijis linu
asinis, brandvins riebjoties.
V. Strautins, Taurupe un
Galgauska.
6699.�� Dzerajam dod brandvi�nu, kami dziva pele iemerkta.
K. Jansons, Plani.
6700.�� Kam ir dzerama kaite, tam jasavara un jaiedod jauni pe�leni un pec tam
japasaka, kas vi�nam dots dzert, tad tas vairs ne�dzers.
6701.�� Dzerajam jadod tris die�nas snabi samercets kurmis.
6702.�� Dzerajam lej mute putas sakultu ziepju udeni, lai tas vem�tu un vairs
nedzertu.
6703.�� Lai dzerajs atstatu dzer�sanu, tad janem jauna atslega, un kad dzerajs
kadas glazes izdzeris un glaze vel palikusas kadas la�ses, tad tas jaietecina
atslegas spalina, pati atslega jaaizsledz un janoskaita sekosi vardi: �Lai tev
brandvins un alus ir aizslegti uz visiem laikiem." Atslegas spalina janoglaba un
pati atslega jaiesviez tada vieta, kur to nevar atrast. Pec sada izdarijuma pamazam
sakot dzersanu atmest un pedi�gi nepavisam nebaudot.
E. Blaus.
6704.�� Janoperk jauna karama atslega. Kad dzerajs dzeris no gla�zites un tani
vel palikusas kadas pilites, tad tas jaielej locina cau�rumina, pec tam locins
jauzspiez un jaaizsledz, sadus vardus sakot: �Lai N. N. (vards) alus un brand�vins
ir aizslegts uz muzigiem lai�kiem!" Tad berns (sledzamais) ja�paglaba, un atslega
jaiesviez tada vieta, kur to neviens nevar atrast, vai nu purva jeb kur citur. Pec
tam dzerajs vairs nedzerot.
Etn. 1891. g. I, 11. lp.
6705.�� Janem jauna atslega, un kad dzerajs ir izdzeris kadas gla zes un kada
glaze vel palikusas kadas lases, tad tas jaietecina at slegas spalina un tad
atslega ja�izsledz un jasaka sekosi vardi: ,,Lai tev dzerieni ir aizliegti uz
visiem laikiem." Pec tam atsle�gas spalinu janoglaba un pati at�slega jaiesviez
tada vieta, kur to nevar atrast. Pec sadas ricibas dzerajs sak pamazam atmest
dzersanu un pedigi nepavisam vairs nebauda.
J. Jansons, Riga.
6706.�� Atslegas cauruma, sle�dzene, ielej brendavinî un nezi�not iedod tam,

ko no dzersanas sergas grib atradinat; pec tam sledzeni aizmet projam.
Iv. Jansons, Ziemeri.
6707.�� Pret dzerajiem ir sads lidzeklis: janem no glazes, kas atlicies,

jaielej atslega un japa�slepj tada vieta, kur neviens ne�var uziet; ja uzies kads,
tad nekas nelidzes.
M. Unbedachte, Talsi.
6708.�� Viriesam pret dzersanas sergu jaiedod sievietes otra puse.
K. Jansons, PIalri.
6709.�� Pret dzersanas sergu ja�dod erzela mizeli.
6710.�� Ja piedzeries ieej pirti nomazgaties, tad velak pec pie�dzersanas neko
neatmines.
6711.�� Ja kups piedzeries vemj, tam 3 sestdienas pirti pa tris rei�zes

janoslaukas ar biksem, vairak nevems.
0712. Kad sapni redz piedze�rusu cilveku, tad bus lietus.
DZERVENES.
6713.�� Dzervenu ogas stiprina sirdi un atvesina drudzi.
Gelehrte Reytrage. 17(15.
6714.�� Dzervenu ogu sula, ar udeni sajaukta, derot pret govu slimibam.
6715.�� Ja rudeni purva dzerve�nes lien sunas, tad vasara bus slapja; ja
vinas paliek virs sunam, tad sausa.
A. Salmans, Balvi
6710. Ja dzervenu ogas aug virs sunam, tad bus slapja vasa�ra; ja sunas, tad bus
sausa va�sara.
6717.�� Dzervenu ogas jalasa veca menesi, tad tas nav sunas salidusas.
E. Lideka, Lubana.
6718.�� Ja dzervenu ogas virs sunam, tad rudzi jasej zem ece- zam, ja
ogas sunas � tad rudzi jaiear-
6719.�� Kad dzervenes rudeni suna, tad rudzi jasej zem arkla, ja virs
sunas, tad zem ecesas.
6720.�� Kad dzervenes rudeni virspus sunam, tad rudzi jasej zem ecesam;
ja vinas ir zem su�nam, tad jasej zem arkla.
27
6721.�� Ja dzervenes stav virs sunas, tad rudzi jasej zem egla, ja suna
ieksa � zem arkla.
E. Laime, Tirza.
6722.�� Pavasari jaed dzeguzes aizkukotas dzervenes, tad saule nenoed

(nenodeg).
E. Laime, Tirza.
6723.�� Kad sapni ed dzervenes, tad sapes galva.
PjpSâri dzjrves
E Lielozols, Nica.
PVESl,
fi^ ________
as 'un hz-
* j �JPP
P. .Sr, vRaujla.
6726. Ja ves atlaizamies,* nos dzit. �
L. Zvirbule, Ja � alaicene.
vinai | laiku
ijiukt, tad PlV(l pliks difcens un� starpi. gll
M. Hernti
surpu iaizasTTn<J jasakarJn^l xe- lu, dzervit", lai vinas drfzljL
6727.�� Dzerves, pavasari atlaiz- damas, atnes launagu, rudeni

aiz�laizdamas, aiznes launagu. [Sal. starks, bezdeliga.]
6728.�� Dzerves pavasari atnes launagu un rudeni ap Mikali at�kal aiznes.
P. S., Rauna. K. Jansons, Plani. Z. Lancmanis, Lejas�ciems. P. Zeltina, Ikskile. E.

Lacis, Tirza. H. Skujins, Smil�tene.
6729.�� Par kuj-u maju pariet dzerves, tur rudeni vairs need pa-
launadzes.
6730.�� Pavasari, pirmo reiz kad dzerves redz ejot un vinas iet pa tavai
iesanai, tad togad dzive tas cilveks daudz ies uz prieksu; ja iet atpakal � dzive
iet atpakal �' uz sanis � dzive sanis ies.
F. Gruzite, Lubana.
6731.�� Par kufam majam rude�ni dzerves skrien, tur bus kazas.
;�* tnd
tai � ves pai
mestos un atnestu siltiHliiSvJ^. R. dams^s. �Iciii iv jasaka mal<wlfcL_?_
K.
A. Dudare, Panemune.
6732. Kuj-am majam iet dzer�ves pari un griezas, tur kazas gai-
R. Berzins, Dzukste. Streidins, Velki.
6733. Kad pavasari dzerves lai- rrnda par dzivojamas majas :ty�âd kada meita tanis
ma�jas precesies.
K. Corbiks, Berze.
:o <?zer- _me_ itas to gadu.
_ait_ A. Skere,
,p^>734. Ja dzervju rinda skrien par jumtu gar skursteni, izpreces
Skaistkalne.
Kad dzerves laizas pa�ri majas jumtam, tad tais majas to gadu bus kazas.
Ja pavasari majam pari laizas dzerves � bus kazas.
E. Krauklite, Embute.
Ja pavasari dzerves, at- nakdamas no siltam zemem, par�laizas par kadas majas
jumtu, tad tais majas togad bus godibas.
V. Mikelans, Slate.
Ja dzerves, laizdi��.
kada lauka, sajuk, lad ta hml, .
majas bus kazas.
J. Jakans, Bebreni
Ja dzervju kasis, laizu ties pari kadai majai, sajuk, tad tas majas meitam izputes
preci bas.
V. KrievinS.
Ja pavasari dzerves at�laizas velu, tad bus gapa vasara.
A. Kondrate, Lenci.
& A
Ja pavasari dzerves at_T_ laizdamas lido augstu, bus drlzt silts laiks, ja lido
zemu, silts laiks tik driz nav sagaidams^*
V. Berzliflf_Vv_ Priekule.
(5747. Ja dzerves zemu laizas, lad vinas iet barodamas un zile velu un siltu
rudeni; ja augstu laizas, tad bus agrs un auksts ru�dens.
419
Ihinn
0748. Ja dzerves laizas augsti, lad bus agra ziema; ja zemu, tad vela îema.
es augstu laizas, udamtu ia zemu
y S>. Dzilna, Lubana.
"*749. Jq, dz lad dfeila ziema J&idaitu^ ja lilizas, tad sekli zienrti
676(Z� Ja .
rudeni ,aiz- bus dzila zie- emu^Taizas, bus
ma
Ja pavasari dzerves at-* laizdamas lido noteiktas, rindas, bus karsta vasara, ja
lido izklai�dus, vasara bus lietaina?'
Ja dzerves, pava saros surpu nakot, augstu laizar bus silta vasara.
Skolnieki, LiniJ
Ja dzerves zemu laizas, tad agrs pavasaris.
Berniem, kupiem melnas kajas, dzerves tas esot apknabaju�sas. [Sal. dzerves
zabaki.]
K. Jansons, Vilani.
Ja dzerves lido zemu, tad bus gara ziema un iss rudens, bet ja augstu, tad gaps
rudens un isa ziema.
I. Ozolina, Riga.
HNPS# J� iva, Ungurpili
en? ipdzot dzerves
Utafcv* pagaidams liels " zemu, fed silts.
Podniecef, Ogre.
V "#
0752. Ja dzerves' iet augstu, tad bus gaps rudens, ja zemu � tad iss.
v �.
6753.�� Ja dzerves iet zemu, tad tresa diena bus salna.
6754.�� Kad rudenos dzerves ze�mu iet, agra ziema gaidama.
6755.�� Ja dzerves projam laizo�ties lido zemu, tad atri pienaks ru�dens,
bet ja augstu laizas, tad vels rudens bus.
M. Hermakile, Ramka.
6756.�� Kad dzerves rudeni aiz�laizas viena gaj-a rinda, lad sagai�dama gaj-
a ziema. Kad dzervju rinda dalas, tad ziema lins isa.
A. Kabucc, Bulduri.
6757.�� Ja dzerves projam lai�zoties ir augstu pacelusas, tad bus silts

rudens, bet ja laizas ze�mu, tad driz bus ziema.
P. S� Ropazi.
6758.�� Ja dzerves augstu iet, tad gars rudens; ja zemu, tad iss.
| Z. La< Veclaicene.
l ^
6759.�� Ja dzerves rudeni aug�stu iet, bus iss rudens, ja zemu � gars. i
E. Laimei Tirza.
6760.�� Ja dzerves laizas zemu, lad rudens velins, gal's,*ja augstu, i.hI
agrius.
6761.�� Kad rudlnl dzerves laiz- damuos uz syltajuom moluom skrin augsi, tad
dreizi byus zima ar_1_ soltumu, bet jo skrin zemi, tad vel ilgi byus pasvlts.
T. Beca, Preili.
6762.�� Ja dzerves rudeni iet augstu, tad drizi ziema bus, ja zemu, tad
gaps rudens.
E. Lacis, Tirza.
6763.�� Ja dzerves laizas rude�ni velu un augstu, tad busot ilgs rudens.
J. B. von Fischer. Lieflan- disches Landvvirthschaftsbuch, 1753. 91. Ip.
6764.�� Ka pirma salna bija. ta pirmas dzerves iet.
6765.�� Ja dzerves iet zemu un leni, tad bus gafs un silts rudens, bet ja
augstu, tad bus drizi ziema.
J. Rubenis, Ergli.
6766.�� Ja dzerves aizlido aug�stu, gaidama agra ziema.
6767.�� Ja dzerves aizejot aug�sti laizas, tad gars rudens bus.
6768.�� Ja dzerves, rudeni ieda�mas projam, augsti lido, tad zie�mas vel driz
nebus.
6769.�� Ja dzerves projam laiz�damas lido augsti, tad gaidama driz ziema,
bet ja zemu, tad velu.
6770.�� Ja rudeni dzerves aizli�dodamas vel kavejas ganidamas, tad gaidams

ilgs un silts rudenis.
6771.�� Ja dzerves zemu iet, tad ziema sekla; ja augstu, tad dzila ziema.
K. Bisa, Vijciems.
6772.�� Ja dzerves, aizlidojot uz dienvidiem, laizas zemu � bus silts rudens.
6773.�� Ja dzerves iet zemu, tad rudens bus gars.
6774.�� Kad dzerves, prom laiz�damas, ir tada kasi, kur uz dien�vidiem

isakais gals un uz zieme�liem garakais, tad gaidama dzila un gara ziema un isa
vasara.
, Skolnieki, Limbazi.
6775.�� Ja dzervem prom ejol, k.i sis ziemas puse garaks, tad ziemu garaka, ja
kasis gafaks vasaras pu se, tad vasara garaka.
P. �., Rauna. K. Bisa, Vijciems
6776.�� Kad dzerves projam lai/ damas ir sagriezusas tada kasi, kur uz
ziemeliem ir garakais gals, tad gaidama dzila un gara ziema; bet ja gafakais gals
ir dienvidiem, tad bus ilgi silts rudens, un ziema bus isa.
P. S. Rauna, Limbazi.
6777.�� Ja dzervem rudeni aizejot garais kasis ir pret ziemeliem, tad auksta
un gara ziema, ja gafakais pret dienvidiem � tad silta un isa ziema.
E. Muzikants, Burtnieki.
6778.�� Kad dzerves lidp kasi, un atlidojot ja kasa gafaka puse at�rodas jufu,
tad gaidama laba zveja, bet, kad uz meza pusi, tad laba raza.
I. Mennika, Ainazi.
6779.�� Kad dzerves rudeni agri aizlido, tad atrs sniegs gaidams.
I. Mennika, Ainazi.
6780.�� Ja dzerves prieks Mikala neaiziet, tad silti ziemas svetki.
K. Jansons, Plani.
6781.�� Ja dzerves aiziet prieks Mikeliem, tad devinas dienas pec Mikeliem
gaidams sniegs.
A. Berzina, Aloja.
6782.�� Dzervem aizlaizoties, ie�stajas auksts laiks.
A. Sulcs, Mangali.
6783.�� Ja dzird dzerves kliedzam, kuras lido augstu, tad driz gaidams ilgaku
laiku lietains, slikts laiks.
V. Danfelds, Aizpute.
0784. Lietus gaidams, kad dzer�ves un meza zosis lido augstu un klusu.
(>785. Ja dzerves aizejot daudz klaiga, tad tas pavasari velu par�naks.
A. Berzina, Aloja.
(>786. Dzerves b^tuj uz lietu.
F. Otmans, Nogale.
H787. Ja redz pa gaisu skrienot dzervi, tad otra diena listot lietus.
ft J.* Strengis, Nica.
] 1
6788.�� Ja dzerve kliedz, tad lie�tus bus,
K,^Lielozols, Nica. J. Sterna,
Skrunda. �
� . H,'i^MKf ' . '-.nsm
6789.�� Kad dzerves klaiga, tad lietus giililams.
K. Lielozols, Nica.
i A ,
6790.�� Ja "^ze.ves purvos brec, tad gaidams lietains laiks.
6791.�� Ja Vasara, jauka laika, va�karos dzerves (klarkas) purvos kliedzot,

tad gaidamas salnas, bet ja uz lauka kliedzot, tad jauks laiks.
6792.�� Ja dzerves laizdamas jau�cas, tad putenaina ziema.
A. Luste, Ozoli.
6793.�� Kad dzerves nak uz tiru�miem, bus bada gadi.
S. Dunkule, Ilzene.
6794.�� Kad dzerves augsti laizas, tad bus labs laiks.
S. Guberts, 1688.
6795.�� Kas dzervi nosauj, nevar nomirt; lai varetu nomirt, janogruz no jumta
dzervites.
421
llHrun
6796.�� Dzerves galu nevajagot est, tad esot gruti mirt.
V Lice, Ligatne.
DZERVES ZABAKI.
6797.�� Pavasara udeni nosprega�jusas kajas sauc par dzerves zaba�kiem. [Sal.
dzerve.]
P. S� Rauna.
DZIEDASANA.
6798.�� Kuj-s grib but labs dzie�datajs, tam jaaped gaila rikle.
Ti. Bukava, Riga.
(1799. Lai hfituiliols dziedatajs, tnd ja edot gaila kakls.
A. Aizsils, Lubana.
('iK(K). No ritiem lidz esanai ne- driksi dziedat, bet ja dziedat loti gribas lidz
tam laikam, tad dabus diena raudat vai piedzivot bedas.
J. Sraits, Keci.
6801.�� No rita tuksa dusa nevajaga dziedat, tad visu dienu ies slikti.
6802.�� Ja no rita agri sak dzie�dat, tad driz bus jaraud.
6803.�� Nedrikst no rita dziedat, tad uz vakaru bus jaraud.
6804.�� Dziesmas nevajaga dziedat agri rita, jo tad velak vajaga rau�dat.
L. Ergelniece, Pravini.
6805.�� Ja no rita celoties tulin dzied, tad vakara esot jaraud.
6806.�� Ja no rita dziedot, tad vi�sa diena esot bediga.
6807.�� Kad gribas dziedat Dieva dziesmas, tad mirs kads tuvs cil�veks.
6808.�� Kad nakas (negribot) dzid beru dzismes, tad paradzamas be�res.
J. Lazdans, Kalupe.
6809.�� Ja kads kajas audams dzied, tad tas noaudams raudas; bet ja kads
audams raud, tad tas noaudams smiesies.
V. Arbidans, Lgtgale.
6810.�� Kas vakara dzied, tas rita raud; bet kas rita dzied, tas visu dienu
smejas.
6811.�� Vakara bez saules nedrikst skali dziedat, jo tad, pec t. dz. vardiem,
skaugi var velet �launus vardus" un �maitat balsi".
P. s.
6812.�� Leni, leni padziedaju, Bez saulites vakara,
Lai nedzird launi laudis, Lai balsinu nemaita.
B. 437.
6813.�� Ja jauni cilveki biezi sa�iet kopa ar dziesmam, tad viniem bus
jaizklist.
6814.�� Azdams navar dziduot, tad barni byus strupom melem.
6815.�� Kas edot dzied, tam dve�seli nelabais atpircis.
6816.�� Dziedi, dziedi, ganu meita, Lai aug baltas avitinas; Ja tu labi nedziedasi,
Tad augs rudas, puspele-
kas. LD 29080.
6817.�� Velnam nepatik, ka cil�veki dzied.
J. Krikis, Starti.
6818.�� Ja vakara dziedot atbalss talu skan, tad rita bus lietus.
Dziedasana sapni.
6819. Ja sapni dzied, tad bus asaras.
M. Zaube, Riga.
6820.�� Kad sapni zinga, tad bus jaraud.
J. Bergmanis, 1862. g., Barta.

6821.�� Ja sapni dzied, tad bus barsfanas.
DZIEDESANA.
6822. Kada vaina jabrauc lidz tadam tiltam, kur lai zirgs nobis�tas, un zeme
janomet lielais lakats (segene). Atpakal nedrikst regaties.
DZIESMU GRAMATA.
6823. Dziesmu gramata nekad nevajagot lapam ieliekt stufus, jo citadi notiksot kada
nelaime.
I):li;lu>llllil
DZIJAS.
(>824. t'avasapa saule nevajaga dzijas balinat, jo saulite ed pusu; kad vinas
lieto, tad tas trukst pusu.
J. Banazis, Nica.
6825.�� Dzijas jaskalo veca mene�si, tad vinas tiek tirakas.
E. Gaile, Trikata, Rujiena.
6826.�� Ja zalas (tikko saverptas, nevaritas) linu dzijas mazga veca menesi,
tad var dzijas izmazgat loti baltas.
A. Kondrate, Lenci.
6827.�� Dzijas jamazga veca me�nesi un janodod audejam marta menesi.
S. Gubcrts, 1688.
9�
6828.�� " " Veca menesi dziju vaja�dzigs sketeret, tad ta neskitinas vala.
6829.�� Dzijas jarusti jauna me�nesi. [Sal. krasosana.]
K. Jansons, Plani.
6830.�� Ja saules diena kraso dzi�jas, tad skaisti nokozas.
6831.�� Vakara nevar dzijas tit, tad aitas klibo.
A. Kondrate, Velki.
6832.�� Vakaros nedrikst tit dzi�ju, tad jeriem klust likas kajas.
M. Greize, Dole.
6833.�� Jasargajas vilnanu dziju tit ar �vejorkli" (speciali pagata�vots

kocins prieks natnas dzijas tisanas), lai aitas nebutu ar ra�giem.
'Min > 423
V. Mikelans, Asare.
Dzijas sapni.
6834.�� Ja sapni dzijas lin, tad bus cels prieksa.
6835.�� Ja sapni redz tinot gaisas dzijas, tad bus gaiss celojums. Ja redz
tumsas, tad tumss celojums.
M. Zaube, Riga.
DZILNA.
6836.�� Kad melna dzilna kliedz, lad ganiem lopi zud.
M. Linina, Aizpute.
6837.�� Ja dzilnu dzirdes saim- iii. c . Uupi nebus edusi, tad nebus pienu
vasara. _t_ ""
L. Reke, Madona.
6838 Kud (<zilna blaun, tad bus II. lu .
K. Atgazis, Nitaure. K. Liel�ozols, Nica. E. Laime, Tirza. V. Hazenef Nitaure. M.

Ki�kuts, Nica. R. Vucene, Lu�bana.
6839.�� Ja dzilna pikst, tad bus lietus.
A. Pidriks, Sauka.
6840.�� Ja dzilna blauj, gaidams atkusnis.
K. Lielozols, Nica.
0841. Ja dzilnas kliksina, tad salnas gaidamas.
6842.�� Dzilna vecam meitam pie priedes pakulas verpjot.
K. Jansons, Plani.
DZIMSANA.
6843.�� Vecie Inflantijas latviesi liceja, ka kad cilveks piedzimst, tad

Dievs aizdedzina mazu ugun- linu un piesprauz to pie debesim, kas no pasaules
izskatas ka maza zvaigznite.
Cilvekam mirstot zvaigznite no�krit un izdziest.
6844.�� Zinojot par kaut ka iera�sanos pasaule � berna vai kada lopa �
saspiez otram vispirms au�si un pec tam pasaka, kas noticis.
V. Kancans, Asare.
6845.�� Vala logi, vala durvis, Kad es dzimu maminai: Vala mana valodina,
Ar kundzinu jaruna.
LD 31405.
6846.�� Kad tevs slikts, puika dzem, kad mate brenga � meitene.
K. Jansons, Plani.
6847.�� Kas veca menesi dzimis, tas atri vecs paliek.
P. Zeltina, Riga.
6848.�� Kas veca menesi dzimis, tas nevar appreceties.
6849.�� Kas nakti dzimis, tas dumjs.
K. Jansons, Plani.
6850.�� Kas meslu mezama laika dzimis, tas ir dumjs.
K. Jansons, Plani.
6851.�� Kas veli dzimis, tas ir dumjs.
K. Jansons, Plani.
6852.�� Kas dienu dzimst, tam viegla dzive.
T. Java, Palsmane.
6853.�� Kas diena dzimis, tam jatur lopi gaisa spalva, kas nakti, tam atkal
tumsa. Tad lopi labi izdodas.
6854.� Kas dienu dzimis, tam un i si lopi, kas nakti, tani tumsi lopi.
K. Jansons,' Plani.
6855.�� Pie bernu dzimsanas un lopu radisanas jaievero plenites (zvaigznu zimes),
pec kufam var zinat vinu dabu. [Sal. auns, versis, vezis, lauva, jumprava, skarpis,
udensvirs, zivis.]
P. s� Ropazi.
6856.�� Jauna menesi dzimusi cil�veki arsta nemaz nepazist, bet ve�ca menesi
dzimusi atri noveco un nosirmo, agri tiem izkrit zobi, un vini paliek
neprecejusies.
DZIMSANAS DIENA.
6857.�� Ja dzimsanas diena ir jauks laiks bijis, tad ta cilveka muzs ari bus
jauks un laimigs.
DZIMUMA ZIMES.
6858.�� Ja mate, ceribas budama, nobistas un piespiez sev kaut kur roku, tad vinas
bernam tani vieta bus dzimuma zime. Kad sabistas no peles, tad bernam paradas uz
miesas pele ar tumsu adu un spal�gam. Ja sabistas no ugunsgreka, tad dzimuma zime
ir tumsa un ie�sarkana.
A. Vaskis, Tukums.
DZIRKLES.
6859. Kad no otra dzirkles aiz�nem, tad atdodot, dziirklu rinkis japiebaz ar vilnu,
lai aitam aug laba vilna; tapat ari no otra aiz�nemtas linu sukas atdodot,
jaap�sien ar linu gristi, lai aug labi lini.
/>r/f ii 4 < �rt> i
6860.�� Ja kadreiz aiznemas dzirk�les, tad ar vilnas saujinu vajag atdot, lai
butu liela vilna.
L. Rone, Ikskile.
6861.�� Dzirkles atdonot, iebaz dzirklu aci villas kuski. [Sal. lini.]
K. Jansons. Plani.
6862.�� Kad aitas cerp, tad ne�drikst zeme noliktam zirklem pari kapt, citadi
aitam vilna noies, ari zirkles samaitasies.
A. Aizsils, Berzpils.
6863.�� Dzirkles nesot aitu cirpsa�nai, nav briv mist, tad ar tam dzirklem
nevar cirpt, atri paliek neasas.
DZIRKSTELE.
dv* _v_ "
6864.�� Ja uzlecbt' virsu dzirkste�les, tad kads nikns cilveks uzbru�kot.
6865.�� Ja sez pie uguns un dzirk�steles lec virsu, tad kads apruna.
M. Poriete, Grostona.
6866.�� Ja iespragst dzirkstele kle�pi, tad dabus krusta bernu.
6867.�� Ka cepli kurinuojut, iz- lac guns dzierkstelite, tad byus viss.
H. Z. Valainis, Aglona.
6868.�� Kad sez pie uguns keki un dzirkstele ielec klepi, tad bus pade.
K. Lielozols, Nica.
DZIRKSTS.
I. Dzirksts spaidisana.
6869.�� Kad roka ir dzirksts, tad jadod to saspiest pirmdzimtajam ar pedeli.
Dzirksts 425
6870.�� Cerksti var izspaidit tads berns, kas matei ir pirmais vai pe�digais.
6871.�� Dzirksti var izspaidit ve�ca menesi tikai pirmdzimusais.
K. Jansons, Plani.
6872.�� Dzirksti spaida veca me�nesa gaisma un runa: �Ko es re�dzu, tas
dilst, ko es raugu, tas ari dilst."
K. Jansons, Plani.
II. Dzirksts versana durvis.
0873. Kad roka iemetas dzirksts, Ind jaiet uz kapsetu, vislabak piektu vakara, un
jasaspiez roka kap- selas vartos. Ja kapsetas nav tu�vuma, tad to var darit ari
majas durvis, pa kufam ir iznests kads mirons.
(5874. Cerkste iziet, ja slimo lo�cekli spiez tadu durvju starpa, caur kufam jau
kads mironis cau�ri nests.
P. �., Rauna. K. Jansons,
Plani. V. Spandegs, Pociems.
J. Rubenis, Ergli.
6875.�� Dzirksts jaspiez ceturtdie�nas vakara pec saules noiesanas tris durvu
enges, kupas kads mi�rons cauri nests.
K. Jansons, Plani.
6876.�� Ja dzerkste iemetas roka, tad vajaga roku apspaidit pec kar�tas pie
cetram durvim, caur ku�ram uz aru ir likis nests.
V. Loze, Drusti.
6877.�� Kad roka dzirkste, tad vajaga spiest to tadas durvis, caur kuram
vismaz tris mironi cauri vesti.
6878.�� Dzirksti dziede ar kapa krustu ziediem, kufa vieta tad ja�atstaj zieda
nauda.
6879.�� Dzerksti var izspaidit cik�stosas durvis. Durvim jabut uz ko�ka engem, vai
tadam, caur kuram ir vests mirons. Spaidot jasaka: �9 judzes uz prieksu, 9 judzes
at�pakal."
6880.�� Ja roka iemetas dzirkste, tad roka jaieliek starp durvim un kadam
pastaritim javel- durvis, un tris reizes jaatkartojas sadam dia�logam: Verejs:
�Vej-u, veru!" �Ko tu veri?" �Dzirksti!" �Veri, veri, ka vari novert!" � Pec tam
sapes paries.
6881.�� Kod dzerkste ruka izamat, ruka juosavej- bez saules taidas muojys
durovuos, kupa treis reizis puorcalta.
6882.�� Kad roka iemetusies �dzerkste" tad, vakara bez saules vajag izvirinat
durvis.
A. Aizsils, Lubana.
6883.�� Pret dzirksti vajaga uz�meklet eku, kupa parcelta uz jau�nu vietu, ka
skunis jeb nams, un tad veca menesi jaspaida durvju starpa, pie kam jaruna: �Lai
iz�nikst, lai izput ka vecs meness!" Ja nu gadas jauna menesi dzirkstei iemesties,
tad, zinams, ir jagaida lidz vecam menesim.
K. Bika, Gaujiena.
6884.�� Dzirksti vajaga spaidit tadas durvis, kuras cikst.
K. Bika, Gaujiena.
6885.�� Dzergzdi jeb dzirksti il/i< de, kad slimo locekli ieliek durvis un
varsta.
M. Simins, Bruknii.
6886.�� Kad dzirkste roka iemetu�sies, tad ta ir durvis noverama. Roka liekama uz
istabas slieksna, pie kam bez ta, kupam dzirksts, vel viens stav slieksna viena
pu�se, otrs otra puse. Pirmais jauta: �Ko tu dari?" Otrs atbild: �Dzirk- ti veru".
Pirmais: �Ta tu ver, ka tu nover!" Sie teicieni jaatkarto trisreiz uz katra
slieksna, pie kam dzirksts noversana jaizdara uz trim slieksniem.
O. Sulme, Embule.
6887.�� Dzerkste iziet, ja tris piektus vakarus devinas reizes no vie�tas slimo
roku pavarsta durvju starpa.
A. Vaskis, Tukums.
6888.�� 3 piektus vakarus pec rin�das jaliek roka jeb kaja, kur nu dzirgzde
iemetusies, durvju skirba, kamer otrs, kas otra puse stav, tas cieti vep. Pirmais
prasa: �Ko tu tur ver?" �Dzirgzdi vepu." �Ver, ver, ka vari novert!"
R. Kalnina, Udze (Mulen- bacha m.).
6889.�� Dzirksti var novert: Piek�ta vakara slima roka javep trijas durvis. Pie
pirmajam un otrajam durvim verejs saka: �Vepu, vepu!" Otrpus durvju vinam jauta:
�Ko tu ver?" �Dzirksti vepu!" �Ver, ka vari �>vert!" Pie tresajam durvim saka
�> pasu, tikai verejs beidzot piemetina: noversu gan!
6890.�� Kad ruka ir dzerksle, tad sorkona dzeipura sasin trej�devinu mozgu un ar
tu dzeipuru josin suopusuo ruka. Juosin divim: pyrmajam un padejajam barnim
(pedelam). Sin pyrmajs un padejais vaicoj: �Ku tu dori?" � �Dzerksti sinu." �Sin,
sin, ka tu ju i nusitim." � �Es i gribu ju nusit." (Sasin ap ruku dzeipuru un soka)
� �Ot jauinuseju!" (Var�kava sus vaicojumus atkortoj trejs- kortigi. Br. Spulis.)
T. Beca, Preili.
6891.�� Rokas locekla iekaisumu sauc par girgzdi un arste ta: Ap�sien ar sarkanu
dziju un vep tris piektus vakarus no vietas, katru vakaru tris reiz durvis, pie kam
viens vep un otrs prasa: �Ko tu ver?" �Girgzdi vepu!" �Ver, ver, ka tu vari
novert!"
6892.�� Ja roka iemetusies dzirk�ste, tad to var noverst rikojoties ta: vainiga
vieta jaapsien ar sarka�nu dziju, metot 3 mezglus. Tad roka javep durvis. Kam roka
sap, tas nostajas vidu. Viena puse no�stajas pirmdzimusais � otra pede�jais
dzimusais. Abi verdami runa ta: �Vepu, vepu!" � �Ko tu veri?" � �Dzirksti vepu." �
�Veri, ka var novert!" � �Noversu!"
6893.�� Kas esot no saviem bra�liem vai masam vecakais vai jau�nakais, tas varot
dzirksti novert, edes nodzit un ari citas tadas vai�nas lidzet. Tam, kam dzirksts
ir, vajaga stavet aiz durvim un otram vajaga durvis varstit un teikt: �Ve�pu,
vepu", pretim japrasa: �Ko tu veri?" �Dzirksti vepu." �Ver, ver, ka vari novert!"
Tad dzirkste esot pagalam.
427
Dilrkitt
6894.�� Kad saule nogajusi, un visi majinieki jau gul, tad vajagot diviem palikt
augsa. Kuj-am neesot girkstes, tam vajagot panemt sar�kanu diegu un siet tam, kam
esot girkste. Tad tas prasot, ko sis sie�not, tad tas atbildot: �Girksti sie�nu,
girksti sienu". Kad nu girkste jau ir sasieta, tad vajagot ielikt ri�jas durvju
skirba un spiest durvis ciet, cik jau vien varot ciest. Un ta izejot girkste.
R. Lazdins, Ape.
6895.�� Dzergzdi rokas locitava ai sleja, apsienot sarkanu vilnanu dziju jeb
dziparu ap slimo vietu.
6891i. .la roka dzerkste, tad de�vinus nlus pirms saules lekas ja�sien dzipara pa
mezglinam, un pec Iam devinus ritus no vietas pa vie�nam jaatraisa. T$" sapes
paries.
M. Poriete, Grostona.
Ja kaja vai roka iemetas dzirkste, tad to glabj ta, ka sasien ap slimo vietu diegu.
Diega jaie�sien 99 mezgli ar maza jiem noga- lisiem.
A. Ansone, Skrunda.
III. Dzirksts spiesana seta.
Dzirksts jaspiez setas pos�mu starpa.
K. Jansons, Plani.
Dzerkste iziet, ja to sa�spiez cikstosas nama durvis.
E. Laime, Tirza.
Dzerksti var izdzit, ja to saspiez parceltas majas durvis.
L. Laime, Tirza.
Ja roka iemetuses dzerk�ste, tad slima roka pirts durvis tris reizes jasaspiez, ta
ka neviens ne�zina, tad roka bus vesela.
T. Java, Palsmane.
Dzirksti var izdzit, ja ar saposo roku nem cikstosas durvis un ikvakarus virina,
kamer dzirk�ste izzud.
A. Berzina, Aloja.
Lai izdzitu dzerksti no ro�kas, tad roka jaieliek starp durvim un stenderi un
jasaspaida. Tikai sis darbs jadara vakara, pec saules noiesanas.
J. Viksne, Lubana.
Ja dzirksti grib izspiest, tad jaaiziet pusnakti uz lika kam�bari; pasam jaieiet
ieksa un roka jaliek starp durvim, tad trisas rei�zes stipri durvis japievelk. Ja
bai�les nebus bijusas, tad dzirkste ari izies.
A. Murniece, Cesis.
0905. Lai no rokas izdzitu dzirk�sti, tad roka ir jaizbaz caur kapli�cas logu un
tris reiz jasaka: �Izlec, izlec, izlec!"
J. Jurevics, Sauli (Lietuva).
6900. Ja kadam dzirkste roka, tad to var izspiest tikai beidzamais berns.
A. Murniece, Cesis.
6907.�� Ja kadam dzirkste roka, tad to var izspiest tikai pirmais berns.
A. Murniece, Cesis.
IV. Dzirksts siesana.
6908.�� Dzirksti var nosiet tikai pirmdzimtais jeb pedejais. Jasien ar sarkanu
dziju pec saules un ja�runa zinami vardi.
A. Bilensteina rokraksts, Lubana.
6909.�� Kad dzirksts iemetas ro�ka, tad jauzmekle dzirksts sasiesa- nai
pirmdzimtais un pedelis. Viens nu sien vainu ar sarkanu dziju, otrs prasa: �Ko tu
sien?" � �Dzirksti sienu!" � �Sien, sien, lai izzud ka vecs meness!" Tada saruna
jaatkarto devinas reizes un katrreiz dzija jaiesien viens mezgls. Tad dziju apsien
ap slimo roku un ta vinam janesa, kamer pariet sa�pes. Kad roka ir vesela, tad tam
pasam dzija atkal janoraisa, kas to apsejis. Ja cits raisa, tad raisi�tajam
piemetas dzirksts. Mezglus raisot atkal devinas reizes tapat jasarunajas ka mezglus
sienot.
6910.�� Gerksti var nosiet sadi: nem sarkanu dziju, aptin vienreiz ap roku un
sasien ar tris mezgliem labi stingri, tad sejejs nosplaujas un saka: �Pie suna, pie
kaka, ne pie mana berna!" Bet kamer gerk�sti sien, kadam citam jajauta 3
reizes: ,,Ko tu sien?" Un sejejam katru reizi jaatbild: �Gerksti sie�nu." Un
jautatajs saka: �Sien, sien, ka var nosiet!" Tam, kupam gerk�sti sien, nav nekas
jasaka, paldies ari nav briv teikt, ka gerkste no�sieta.
O. Biteniece, Ogresgals.
6911.�� Ja roka iemetas dzerkste, tad slimajam roka jadod kadas dzimtas, pec
vecuma, otram ap�siet ar sarkanu dziparu. Tad slimais vaica: �Ko tur sien?" Se�jejs
atbild: �Dzerksti sienu!" Uz to slimais saka: �Sien, sien, kamer iz�sien!" Saruna
jaatkarto tris reizes. Tad rila roka vesela.
J. Viksne, Lubana.
l)r Iri,
6912.�� Ja dzirgzde iemetas roka, tad vajaga noiet pie cieminiem un
>f ___________________ 429 >
nozagt cepla slotas snori. Kad par�iet maja, vajaga ar to snori apsiet to roku, tad
dzirgzde atlaizas.
M. Kaupelis, Nica.
6913.�� Ja dzerkste iemetas roka vai kaja, tad ar sarkanu dziparu jaapsien roka.
Pie katra mazgla kadam japrasa: �Ko tu sien?" Ja�atbild: �Dzerksti sienu!" Ta
jadara tris reizes, tad dzerkste izput.
6914.�� Ja dzirkste kur esot, tad ap mazo pirkstinu jaapsien 27 mazgli. Sejejam
viens tulin jaat�raisa, bet citi katru vakaru viens; lidz mazgi bus izraisiti, tad
ari dzerkste izputes.
L. I.Ideka, Lubana.
6915.�� Vajaga dabut vienu mez�glu sejeju virieti vai sievieti, tadu, kas pirma
vai pedeja menesa die�na dzimis. Tam janem dzipars un jasien ap slimo locekli
trejdevini mezgli. Kad sien, tad slimniekam japrasa sejejam: ,,Ko tu tur sien?'
Sejejam jaatbild: �Dzirksti sienu. Slimam jasaka: �Sien, sien, kamer sasien!" Ta
japrasa, kamer tris de�vini mezgli sasieti. Tad tris reizes janosplaudas un jasaka:
�Tris die�nas vesels, tris dienas nevesels." Katru vakaru pec mezglu sasiesa- nas
viens mezgls jaatraisa vala.
D. Dama, Smiltene.
>\
6916.�� Dzirksti var izdziedet, sa�dus vardus teicot: �Kas tev gauzi sap, tas man
par labu. Tas kocins cikst, ta niedre briks. Tas jupas udens staiga surp un turp un
pa�liek uz vietas. Ieks Jezus varda, Dievs Tevs, Dievs Svetais Gars! Ta Sveta
Marija, Dieva mate, pavel, ka akmins nosunojies nostiprina�jies paliek sava vieta,
ta tam kau�
linam bus palikt sava vieta. Ieks Jezus varda, Dievs Tevs, Dievs Dels, Dievs
Svetais Gars."
D. Daina, Smiltene.
6917.�� Vajaga dabut kadu sejeju, kas mezglus sien, vienalga, virieti vai sievieti
� tikai vai pirmo, vai pedejo dzimusu. Tam janem dzi�pars un jasien ap slimo
locekli trejdevinos mezglos. Tam, kam dzerkste, kad sien, japrasa: �Ko tur sien?"
Sejejam jaatbild: �Dzerk- sti sienu." Klipam sien, jasaka: �Sien, sien, kamer
sasien!" Un ta uz katra mezgla japrasa, kamer Iris devini mezgli sasieti. Tad tris
reizes janosplauna? un jasaka:
I ris dienas vesels, tris nevesels!" t'n ikkatru vakaru viens mezgls jaraisa vaja.
Zeltenietis, Valmiera. \ \
6918.�� Kas dzivam kurmim no deguna izspiez asinis un tas izber�ze delna, tas ar
to roku var izsiet visas dzirkstis. Jaiemet sarkana dzipara trijdevini mazgli, no
ku�liem pedejais jaatraisa pasam se�jejam. Slimajam japrasa: �Ko tur sien?"
Dziedetajam jaatbild: �Dzirksti sienu." Talaku slimajam jasaka: �Sien, sien, ka
vari izsiet!"
K. Jansons, Plani.
6919.�� Ja dzirkste iemetusies lo�citava, tad pirmdzimtais nem sar�kanu vilnas

dziju un apsien slimo vietu, iesiedams dzija devinus mez�glus, pie kam pie katra
mezgla sie�sanas prasa pastaritis: �Ko tu tur sien?" Sejejs atbild: �I)zirksti
sie�nu." Pastaritis saka: ,,Sien, sien, kamer izsien!" Ar katru nakosu die�nu viens
mezgls jaatraisa, kamer pie pedeja mezgla dzirksts ar vairs nav.
6920.�� Par gergzdu sauc sapi ro�kas panta, laikam loceklu reima�tismam lidziga
sape. Visupirms ie�seja diega trijdevinus mezglus, pie katra runadami sa: Pirmais,
ku�pam vajadzeja pirmdzimtam but, saka: �Sienu, sienu gergzdu." Otrs, kupam
vajadzeja pastaritim but, atbild: �Sien, ka tu vinu no�sietu!" Kad si saruna bija
beigta, tad diegu ar mezgliem apseja slim�niekam ap roku un tas tur palika, kamer
satrudeja un pats no sevis nokrita.
6921.�� Dzerksti sien pedelis ve�ca menesi un pirmdzimusais aiz durvim nostajies
prasa: �Ko tur sien?" Pedelis atbild: �Dzerksti sienu," un sasien vienu mazglu.
Pirmdzimusais aiz durvim saka: �Sien, sien, lai izdilst ka vecs me�ness." Ta to
atkarto 9 reizes, un pec tam katru dienu vienu mazglu atraisa.
J. Rubenis, Ergli.
6922.�� Vajaga dabut kadu seje�ju, kas mezglus sien, vienalga, vai virieti vai
sievieti � tikai vai nu pirmo, vai pedejo dzimta dzimuso. Tam janem dzipars un
jasien ap slimo locekli trijdevinos mezglos. Tam, kam dzerkste, kad sien, ja�prasa:
�Ko tur sien?" Sejejam ja�atbild: �Dzerksti sienu." Kupam sien, jasaka: �Sien,
sien, kamer sa�sien!" Un ta uz katra mezgla ja�prasa, kamer trlsdevini mezgli
sa�sieti. Tad tris reizes janosplaujas un jasaka: �Tris dienas vesels, tris
nevesels!" Un ikkatru vakaru viens mezgls jaraisa vala,
J. Jansons, Riga.
6923.�� Vajaga dabut virieti vai sievieti, kas pirmais vai pedejais dzimis no
mates, tad tam vajaga nemt dziparu un siet to ap slimo locekli treijdevinos
mezglos. Tam, kam dzerksti sien, japrasa: �Kotur sien?" Sejejam jaatbild: �Dzerksti
sienu." Pirmajam nu jasaka: �Sien, sien, kamer sasien!" Un ta pie kat�ra mezgla
japrasa, kamer trejde�vini mezgli sasieti. Tad tris rei�zes janosplaujas un jasaka:
�Tris dienas vesels, tris nevesels." Katru vakaru viens mezgls jaatraisa va�la,
kamer visi atraisiti.
A. Tomsons, Riga.
6924.�� Dzerksti uorstej ari pyrmais barns un pedels. Pyrmais sin dzerksti ar
sorkonu dzeitinu, pe�dels piguojs soka: �Divs paleidz!" �Paldis!" �Ku tu sin?"
�Dzerksti." �Sin, sin, kab izsitu!" �Izsisu gon!" Taidu sarunu atkuortoj treis
reizis. Vyss juoizdora bez saides.
6925.�� Vajaga apsiet ap to vietu, kur dzirksts, ar sarkanu dziparu, pie kam
vajaga but vienam prasi�tajam, kam jastav aiz loga un tad javaica: �Ko tur sien?"
Talaka sa�runa jau ir pazistama.
H. Bika, Gaujiena.
6926.�� No rokas dzirksti (dzirk�sti, dzerksti) var izdzit ta: Roku apsien ar
sarkanu dziju, iesienot tani trejdevinus mezglus, atpakal skaitot.
6927.�� Dzirksti var izkost pastaris. Pirm<liimusais prasa: �Ko tu kod?"
Pastaris atbild: �Griezi ko�zu." Pirmdzimusais: �Kod, kamer izkod!" Tas jaatkarto
tris reizes.
P. S., Skaista.
6928.�� Viens prasa tam, kupam nirgzde: �Ko tu tur sien?" �Nirg- zdi sienu."
�Sien, sien, kamer no- siesi." Un ta tas jaatkarto devinas reizas.
A. Skuja, Malupe.
6929.�� Pret dzirksti jaapnem ap roku sarkans vilnas pavediens un jauzmet devini
mezgli, skaitot zi�namus vardus.
A. Mednis, Riga.
6930.�� No stradasanas dazreiz ie�metas rokas locitava pie plaukstas dzerkstis

slimiba un tad ta locita�va knikst. Tad iesien sarkana dzi�para trijdevinus mazglus
un apsien so dziparu ap roku knikstosa vie�ta, un tad paliekot_-_ dzerkste vesela.
K. Bormanis, Taurem'
6931.�� Dzirksts iziet, ja sarkana diega iemet devinreiz devinus maz�glus un ar to

apsien slimo locekli.
K. Jansons, Plani.
6932.�� Apsien dzirgzdes vielu ar sarkanu dziju, kupa trejdevini
mezgli.
K. Miilenbacha man It Kul nins, Udza.
6933.�� Vajaga dzirksts vietu no tit ar auklu un tad braucit un spaidit. Ari ar
kosanu dzirkslis tiek iznicinatas.
K. Bika, Gaujiena
6934.�� Dzirksts ir trisreiz jaap�sien ar sarkanu dziju.
P. S., Rauna. E. Linge, Sa�laspils.
6935.�� Kad dzergzdi grib izdzit no rokas, tad no sakam ir nemanot janozog
sumastaukla, ar to ja�satin roka, pec kam nevienam ne�zinot jaatliek aukla atpakal.
431
Dzirksts
6936.�� Dzirksts jasasien ar zirga saku sumastauklu.
K. Jansons, Plani.
V. Dzirksts traipisana.
6937.�� Kad vienam ir dzirksts ro�ka, tad otram ir jauzsaka, kuj-a roka, un
jasaka: �Lai cikst koka, ne tava roka!" Ja nevar uzminet, tad dzirksts nepariet.
P. Ignats, Nica.
6938.�� Ja kads slimo ar dzirksti, tad lai to izdzitu, sestdienas vaka�ra ta
jaapsplauda.
V. LIce, Ligatne.
6939.�� Ja roka ir dzirkste, tad lai la izietu ir 3 reizes jauzsplauj un

japnberze gar pilagu saknem.
, A. Murniece, Cesis.
VI.�� Dzirksts lopam.
||f
6940.�� Ja lopam iemetas dzerk�ste kaja, tad no 9 maisiem jaizrai�sa auklas,

katra aukla jaiesien 9 mezgli un ar sim auklam janotin lopam slima kaja, lai nesa,
kamer sadilst, tad lops bus vesels.
DZIRNAVAS.
6941.�� Ja dzirnkalis to vidu, ko no akmens acs izkalis, atdevis saimniecei,

tad dzirnavas gajusas viegli, bet ja neatdevis, tad gruti. Tapec dzirnkali tapusi
labi uzma�niti, lai atdotu izkalto vidu.
J. Rubenis, Ergli.
6942.�� Ja uz dzirnavam brauce�jam cela maize lidzeni nolust, tad malsana

labi izdosies; ja nelidzeni � slikti.
432
E. Laime, Tirza.
0943. Dzirnavinas raudajas, Ka nelika vainadzina. Neraudiet dzirnavinas, I )osu

Jana vakara.
Aronu Matiss. LD 32321.
6944.�� Malu, malu, ko es malu? Sava vira bikses malu, Lai griezas mans virins Ka
auzinu senulina.
J. llsters, Vestiena. LD 34133.
6945.�� Ja malot tuksas dzirnavas, ta esot briesmiga lieta.
DZIRES.
6946. Ja dzires saplist glaze, tad ir laime.
DZITARS.
6947.�� Dzintara (zitara) dumi ir visur pazistams dziedinams lidzek�lis.

K. Petersons, Saldus, Blidie- ne, Gaiki, Livberze.
DZIVES MAINA.
6948.�� Uz jaunu vietu nevajaga iet tresdiena un piektdiena.
K. Jansons, Plani.
6949.�� Uz jaunu maju jaiet ce�turtdiena un svetdiena. Ja uz jau�nu vietu

ietot piektdiena, tad ir stridus, ja svetdiena, tad pulka darba.
K. Jansons, Plani.
6950.�� Ja kads aiziet no majam uz citurieni dzivot, nedrikst istabu mezt,

lai neizslaucitu no majas svetibu.
Dzirksts r� Dzives mainu
6951.� Ja pariet uz jaunu dzivokli, veco nedrikst slaucit, jo tad l�ir>i maina
dzivoklus.
A. Miglava, Migu
6952.�� Kod cylvaks maina sev jaunu dzeivokli, un kod izis nu vn- cuos dzeivoklis
un pec sevis izmoz- guos un izslauceis tu ustobu, kur jis dzeivuoja. Kod jis nujit
uz jaunys, tod jam uz jaunys dzeivoklis labi najit. I kod svess cylvaks jes tyma
ustoba, kura teiri izmozguo- ta un izslaueeita, tam cylvakam otkon nalabi it. Jis
izslauca sovus kaimynus. Par tu vaciji lauds runoj, ka isi dzeivuot jauna
dzeivok-
. li, vieris, kab ti byutu nateirs, tulaik ti dzeivja is labi.
V. Podis, Rezekne.
6953.� Parejot uz dzivi jauna ma�ja, vispirms tur jaielaiz suns vai kakis pargulet.
V. Pilipjouoks, Asune.
6954.�� Aizejot uz jaunu dzives vietu, veca ir jaatstaj sals un mai�ze uz galda,
lai jauna butu laba dzivosana.
I. Melngaile, Melluzi.
6955.�� Ja pariet uz jaunu dzives vietu, vecais dzivoklis jaizmazga, tad vairs
nekad nebus janak atpa�kal dzivot.
L. Ezite, Aluksne.
6956.�� Kad jauna maja iet dzi�vot, tad ieksa ejot japarmet krusts un nama tevam
janosveta visas sienas, tad mieriga dzivosana.
6957.�� Kad iet uz jaunu vietu, tad jaiesien lupatina sals ar mai�zi un jauzliek
jauna vieta uz krasns, kamer vel neviena manta nav istab!T~ienesta.
E. Laime, Tirza.
6958.�� Uz jaunu dzivokli ejot ne�drikst drebju mazgat, jo tad nav laimes, bet ja
nemazga, tad ir tik daudz laimisu, cik drebes melnu�minu.
L. Pogule, Gatarta.
6959.�� Kad vadajoties saplist trauki, bus laimiga dzivosana jau�naja dzivokli.
E. Liekneja, Riga.
6960.�� Aizejot uz jaunu vietu, pirmajam apmekletajam jaaiznes sals ar maizi, lai
tas nekad ne�truktu.
6961.�� Ja izejot no dzivokla grib, lai tam, kas naks pec tam, ietu slikti, tad
vajaga iedzit slieksni adatu, ar aso galu uz augsu.
K. Corbiks, Jelgava
I "
6962.�� Kad negrib aiziet no ka�das vietas, kur laba dzive, tad sa�va pagulte
jaierok akmens. Ja to dara, tad tai vieta nodzivos lidz muza galam.
RKr. 6.
6963.�� Ja kads majas iemitnieks aiziet uz jaunu dzivi, vinam ja�sviez pakal ar
akmeni, tad vins driz naks atpakal.
J. Plavins, Koknese.
6964.�� Kad pariet uz jaunu dzi�ves vietu, tad zemes janem lidza.
6965.�� Ja ejot uz jaunu dzivokli, tur izliekas zemi griesti, tad tada nevajaga
iet, jo tur bus gruta dzi�vosana.
6966.�� Kad pariet uz otru maju dzivat, tad vecas majas siena va�jaga iesist veca
pakava naglu, lai jauna vieta labi klatos.
433 *
Drlm i mii/na
6967.�� Ja iet jauna dzivokli, tad janes pa prieksu maizes klaips, � tad bus
arvienu visa ka pietiekosi.
6968.�� Jauna dzivokli ieejot vis�pirms tur jaienes kukulis maizes un sudraba
nauda un jauzliek tie uz krasns, tad nebus tuksa dzive.
K. Keze, Priekule.
6969- Ja pariet uz jaunu dzi�vokli, tad jauna dzivokli uz krasns jauzliek maize un
sals, tad nekad netruks maizes un sals.
6970. Ja aiziet uz jaunu dzivok�li, uz krasns vajaga uzlikt sali un maizi, lad ilgi
tur dzivos.
0071 Ja iiaet jauna maja dzi�vot. tad uz krasns jauzmet maize mii sals.
Lf Vigante, Jaunpils.
6972.�� Kad ieiet jauna istaba dzi�vot, tad vajaga vispirms uzlikt maizes kukuli
uz loga, lai netrukst maizes.
6973.�� Parejot jauna dzivokli, esot jaliek augspus durvim vai zem slieksna
sidraba nauda. Tas tad dzivojot pastavigi bagati un esot ari citadi laimigs.
G. Pols, Baldone.
6974.�� Saimniekam, jauna dzive ieejot, jasauj krustiski caur ma�jam, lai
nelabais izbeg. Tad pat ari javara biezputra, lai majturiba arvienu butu pilniba.
A. Zeibe.
6975.�� Aizejot uz jaunu dzives vietu un vedot no kuts govis ara, ieprieks jau
japaliek zem slieksna atvazts nazis. Tad govis jaunaja dzives vieta neslimojot.
I. Ozolina, Riga.
6976.�� Uz jaunu dzivi parejot, mesli, kas radusies pakajoties, ja�nem lidz,
tad jauna vieta klajoties labi.
J. Putns, Trapene.
6977.�� Uz jaunu dzivi parejot, mesli, kas radusies pakajoties, ja�nem lidzi,
tad jauna vieta klasies labi.
J. Biksa, Daugmale.
6978.�� Ja iet uz jaunu vietu, tad no vecas kuts tris reizes janem mesli,
kuri jaaiznes uz jauno kuti, tad ar lopiem nebus neveiksmju.
A. Bulene, Turaida.
6979.�� Kad no kadas majas iet uz jaunu dzivi, tad veca dzives vieta
jasaslauka mesli un jasade�dzina, lai jauna vieta butu laba dzive.
6980.�� Parejot jauna dzive, slotas nevajaga lidzi jemt: tad mudzi ari nenaks
lidz.
L. Krastina, Baldone.
6981.�� Kad kads virs aiziet dzi�vot uz citam majam, tad tam ja- nomez sekums
sudu no kuts dur�vim, tad noversts viss launums.
6982.�� Ja jauna vieta kaut ko pa�zaude, tad neveiksmes.
V. Vintere, Matisi.
6983.�� Ja jauna vieta aizejot list lietus, tad bus slikta dzive.
6984.�� Ja svesa vieta pirmo reiz gul, tad iedomatais piepildas.
V. Vintere, Matisi.
Dzives iii n i n a sapnos.
6985.�� Ko, pirmo nakti jauna dzives vieta gulot, sapno, tas ari piepildas.
M. Ozola, Nitaure.
6986.�� Ja pirmo nakti gul svesa vieta, tad ar to, kupu redz sapni, bus
jaapprecas.
V. Duka, Vidzeme.
6987.�� Ja sapni iet uz jaunu dzi�ves vietu, tad jamirst.
DZIVNIEKS.
6988.�� Kad uz kadu mazu dziv�niecinu teic: �Mazs ka pelite", tad tas neaugot
lielaks un paliekot mazs, kads ir.
A Briedis, Nica.
ECESAS.
6989.�� Ecesas senak taisija tikai no egles cakarniem.
P. S., Rauna. G. Pols, Vecgulbene.
6990.�� Ecesas jacert jauna gais�ma. Citi cert ari veca gaisma, bet tad tas
driz nekalst un ir smagas.
S. Guberts, 1688.
6991.�� Ecesa juotaisa vaca me�nesi, lai ir vigluoka.
Br. Spulis, Varkava.
6992.�� Pec tautas dziesmam mei�tas nesed uz ecesam, lai neecetos, tautas
aizgajusas.
EFEJS.
6993.�� Efejas nedrikst audzet, tad maja naids"~un kildas.
A. Aizsils, Lubana.
6994.�� Meitas nedrikst audzinat efeja puki, tad nedabujot preceties. Ja

sievas audzina, tad nevar sadzi�vot ar viru.
EGLE.
6995.�� Ja pie majam aug egles vai priedes, tad cilvekiem un lopiem piemetas
slimibas. [Sal. priede.]
A. Salmans, Balvi.
6996.�� Kad eglu skujas kaisa ista�ba, tad neaug blusas.
Zemes Speks, 1932. 28, 477.
6997.�� Pie kupam majam egles aug, tais majas naids majo.
6998.�� Audzi, audzi, eglite, o li na mala, Kad mani vedis, es Icvi puskosu.
LD SOftTtO.
6999.�� Ja eglaaug slapja vieta, tad tai ir bruna serde un to sauc par udens
serdi.
7000.�� Egles koks jacert jauna menesi, tad vins ir cietaks un stip�raks.
J. Rubenis, Ergli.
7001.�� Egles jagaz pret ziemeliem, tad zustot neplist.
7002.�� Tas egles ir labas kozula liksanai, kupam zari paprieksu iet uz leju
un tad atkal galini celas uz augsu. Tajas metas bites.
J. Rubenis, Ergli.
7003.�� Tas egles ir labas piena trauku taisisanai, kupas gazoties izvelk no
celma skabardas; bet kupam celms izvelk skabardas, tas siem traukiem neder.
435
Dzives maina � Egle
J. Rubenis, Ergli.
7004.�� Tas egles ir tevini, kuram zari iet uz augsu vien; kuram uz zemi
palikusi zari, tas ir matites. No pedejam eglem iznakot labi piena trauki. [Sal.
koki.l
J. Rubenis, Ergli.
7005.�� Ja eglem ziemu piebirst zeme brodini, tad bus labs miezu gads.
K. Jansons, Plani.
7000. Ja marta menesi vejs lauz eglem zarus, tad gaidama laba mie�zu raza.
7007.�� Kad eglu sa gada jaunas audzes noliekusas, tad miezi jasej.
7008.�� Ja egles pavasari augot nolikusas, tad vasaru mieziem bus lielus
varpas.
I. Ozolina, Riga.
7009.�� Kad eglem augumi birst, tad gaidams labs miezu gads.
Atbalss k., 1892. J. Krikis, Starti.
7010.�� Kad eglem pavasaros krit mazi zarini, tad gaidama laba mie�zu vasara.
K. Meiers, Lubana.
7011.�� Ja pavasari eglem ir cie�kuri galotnes, tad nakosa vasara bus sausa;
bet ja ciekuri ir vairak no apaksas, tad nakosa vasara bus slapja.
J. Stucka, Stameriene.
7012.�� Ja eglem daudz ziedu, sa�gaidama laba rudzu raza.
7013.�� Ja pavasari eglem ir daudz jauno ciekuru, tad saja gada sagai�dama laba
rudzu raza.
Z. Grlnberga, Sigulda.
701 I I. ni eglem ir daudz cieku�ru (eii ktli/n), tad bus labs rudzu gads.
K. Mika, Gaujiena.
70t !> In pavasari eglem ciekuri aug pa ..i galotne, tad zemkopjiem karlupi |i
jastada pasa augstaka viela.
J. Ozole, Lubana.
7010. Ja eglem pavasari daudz ciekuru, tad nebus to gadu kartu�pelu raza.
A. Berzina, Aloja.
7017.�� Ja egles pilnas ciekuriem, tad to gadu bus laba kartupelu ra�za.
K. Oinaskova, Ungurpils.
7018.�� Ja pavasari eglem daudz ciekuru, tad gaidama kartupelu raza.
V. Raitais, Lubana.
7019.�� Ja pavasari eglem ir daudz ciekuru, tad rudeni bus daudz kar�tupelu.
L. Pogule, Aulukalns. ,1. Fleisers, Skrunda.
7020.�� Ja eglem daudz ciekuru, tad bus laba kartupelu raza.
R. Gailite, Liezere. A- Vil�cins, Ligatne. K. Corbiks, Tu�kums. E. Miglava, Riga.
7021.�� Kad eglem daudz cieku�ru, tad rudeni daudz un lieli kar�tupeli.
V. Ozolina, Laubere. J. Pla- vins, Ozoli.
7022.�� Ja eglem daudz ciekuru, tad paaugs kartupeli.
J. Plavins, Ozoli.
7023.�� Ja eglem daudz ciekuru, tad otra gada daudz kartupelu.
Z. Lace, Veclaicene. L. Pru- se, Vecpiebalga. A. Bodniece, Tome.
7024.�� Ja ziemu redz zem eglein kukainus, tad pavasari tai nedelas diena
nevar kapostus stadit, jo tad spradzi tos noed.
A. Salmans, Balvi.
7025.�� Prieks lieliem kapiem eg�lem sabirst skujas uz saknem eu- pinas.
K. Jansons, Plani.
7026.�� Ja ziema zem eglem piebi�rusas skujinas, tad gaidama laba vasara.
7027.�� Kad eglu zari liecas uz augsu, tad tiek lietus.
7028.�� Ja eglem skujas nokara�jas uz leju, tad bus lietus.
7029.�� Kad ziema egles salc, tad pec menesa sniegs kusis.
S. Guberts, 1688.
7030.�� Egles salc uz lietu, bet berzi, ziema, uz aukstu laiku.
K. Zvirgzdina, Trikata.
7031.�� Vajaga nogriezt egliti un iespraust nomizotu zeme. Ja egli�tes zari

liecas uz zemi, tad bus lie�tus; ja zari liecas uz augsu, tad bus sauss laiks.
A. Salmans, Balvi.
7032.�� Ja nomizoti egles zari bus uz augsu, tad sagaidams lietus.

M. Rulle, Lubana.
7033.�� Ja eglei zari sacelusies uz augsu, tad bus skaists laiks.
7034.�� Jq. eglei zari uz augsu � sauss laiks, uz leju � lietus.
7035.�� Ja eglei zari nolikusi uz leju, tad bus mitrs laiks.
7036.�� Kad eglem zari liecas uz leju, tad bus sniegs.
7037.�� Ja vasaru eglem skujas (zari) nokapas uz leju, tad gaidams lietus.
7038.�� Ja dienasvidu egles zari izskatas tumsi, tad pie vakara ir skaidrs
laiks.
A. Salmans, Balvi.
7039.�� Ja ziemu jauna menesi eglem birst (sak birt) skujas, tad otru jaunu
menesi bus pali.
fV ']J K.' Jansons, Plani.
7040.�� Ja ziemu egles piesnigu�sas ar sniegu, tad sagaidams pute�nis un pec

tam atkusnis.
7041.�� Ja egle iegriez krustu, tad mate mirst.
K. Poga, Penkuli'.
7042.�� Ja sapni maja griez egles, tad maja kas mirst.
R. Vucene, Lubanu.
7043.�� Rociet mani, kur rakda mi, zem eglites nerociet: No eglites rasa bira,
rusej' mans augumins. [Sal. berzs, raksana.]
LD 27397, 1.
7044.�� Nu, radini, pariedami eg�lei zarus aplauziet; Ja eglei zari augs, tad
radini kopa ies.
LD 27809.
EGLISU TIRGUS.
7045.�� 11. oktobri Madona esot eglisu tirgus.

437
lujlr / (//(mi tirgus
A. Dama, Smiltene.
EGLITES.
7046.� Ja plavas zied eglites, tad gaidami pali.
L. Pruse, Vecpiebalga.
7047.�� Ja plava ir daudz purveg- lisu, tad bus slikta siena raza.
EGLU NEDELA.
7048.� Eglu nedela, saukta ari par skuju nedelu, ir bijusi tulin pec Mi�kela
dienas, no 29. septembra lidz 6. oktobrim. Lubana un Meiranos vairak pazistama
skuju nedela, bet uz Madonas pusi atkal eglu nede�la. Madona senak bijis Eglites
tir�gus, kas noturets vienu nedelu pec Mikela �lienu�. Skuju nedela ka- i��
> .ii bijusi gun jagriez, bet ne ja�liek kubiilS.
A. Aizsils, Lubana.
I LKA DIEVI.
7049.�� Prieks simts gadiem Ope- kalna draudze varen liela tumsiba esot bijusi, ka
tiem laudim se vel savi elka dievi, savi sveti akmini un kalni esot bijusi un ka
visada blenu ticiba tos esot pieviluse.
7050.�� Vidzeme esot viens elka dieva mezs un tris elka dievu tirgi. Tas mezs jau
no tevu teviem, var�but jau no paganu laikiem, tiek tu�rets par svetu. Tur nedrikst
nei ko�cinu nocirst, nei putninu iznest. Tas majas veci saimnieki vinu ciesi sar�ga
un glaba. Dazas vietas tiek ari elka dieviem upuri nesti tanis die�nas, kas vinu
dieviem svetas.
7051.�� Vini sapulcejas kadas jau�kas birzes, vai pie kada kupla ve�ca koka, liepas
jeb ozola, tos pavi�sam loti cienidami, vai ari pie it liela akmena saviem elkiem
kalpot.
K. Sulcs, Kurzemes stastu gramata, 1832.
7052.�� Sadiem elkiem par godu tie kvepinaja ar zitaru un citu kve- pejamo un
atnesa tiem par davanu lauka un darza auglus, kaujamos lopus un putnus, brizam ari
ma�zus berninus, ka citi saka.
K. Sulcs, Kurzemes stastu gramata, 1832.
7053.�� Uguns Dievs (perkons), svetibas Dievs (pukis), laimes ma�te, juras mate,
veja mate, meslu baba, meza tevs un daudz citi vel bija tie elki, kam kalpoja un
upu�reja.
K. Sulcs, Kurzemes stastu gramata, 1832, 33. p.
ELKONIS.
7054.�� Ja elkoni atsit, tevi mila�kais jeb milaka piemin.
ELIJASA DIENA.
7055.�� Elijasa diena 20. julija. Elijass ar savu draugu Jezajasu tagad gulot
Azijas kalnos. Pasaule klustot arvienu launaka un uz pa�saules galu pats velns
vadasot apkart piragus un dosot laudim. Tad Dieva pacietibai busot gals un vins
sutisot Elijasu ar Jezajasu, lai tie ar zibeniem sasperot launo ga�ru. Tad no
devinam pusem meti�sot zibenus un nu saksoties pasta�ra tiesa. Ari tagad jau
Elijass daz�reiz braukajot pa debesim ar di�viem baltiem zirgiem, un vina ratu
ribona esot perkons.
B. Erina, Latgale.
elle.
7056.�� Tumso leju (sal. dvesele) maleniesi mekleja talu talu tuksu inos
(ziemelos), kur ne saules, ne meness; pat zvaigznu tur neatspi�deja, bet valdija
muziga tumsibu.
ELSU ZALE (Stratiotes alvides).
7057.�� Elsu zali dod govim pret elsamo kaiti.
J. Ilsters.
ENGELIS.
7058.�� Tiem cilvekiem, kufi pil�nigi tic Dievam, daudzreiz para�das engeli.
K. Corbiks, Penkule.
7059.�� Kad cilvekam tada vieta bez paklajuma gadoties gulet, kur kads no debesim
nomestais engelis nokritis, tad vins saslimstot un dabunot zemes kaiti.
Lapas Martins, Rujiena.
EZERA ROZES.
7060.�� Cik augstu udens rozes lapa pacelas virs udens, tik augstu bus pludi.
E. Medene, Meirani.
EZERS.
7061.�� Tiem, kupi gribejusi kadu ezeru aizdzit, bijis jaizaudzina melns zirgs,
melns versis, melns suns, melns kakis un melns gailis; bet audzinot lopini
nedrikstejusi nemaz saules gaismu redzet. Ja nu kads tadus izaudzinajis, tad
vaja�dzejis nakti melnajam zirgam mu�gura kapt, vienu podu dzivsudraba panemt un
tfis reizes ezeram rinki apjat. Trtso lagu jajot, dzivsud�rabs bijis jaiemet ezera
un pasam, cik atri vien iespejams, maja jajaj, l�et atpakal neskatoties. Tulin tad
ezers pacelies gaisa un aizgajis uz citurieni. Audzinatiem lopiniem bijis jasagaida
jajejs vartos. Ja aiz�dzinejs darijis labu, ezeru aizdzi- dams, tad audzinatie
lopini otra diena drikstejusi saules gaisma nakt, bet ja nekads labums necelies no
tam, ka ezers aizgajis, tad au�dzinatiem lopiniem bijis tumsa ja�iet atpakal un
pats aizdzinejs otra rita nomiris.
7062.�� Grecigas vietas esot ezeri kritusi no gaisa un greciniekus

no�slicinajusi.
G. Pols, Baldone.
7063.�� Ja lvasaru, stavot pie sta�vosa udens, Ndzirdama dunona, gai�dams

perkons.
7064.�� Kad ziema biezi ezeri kauc, tad vasara bus biezi perkons.
7065.�� Kad ziema ezers kauc, tad kads noslikst.
7066.�� Ja ezers ziema stipri gau�do, tad vasara tur slikst daudz cil�veku.
A. Salmans, Balvi.
7067.�� Kufa puse ezeram vejs pa�vasari pedejo ledu sadzen un kul�tas izkust,
tur visu vasaru ir daudz zivju.
7068.�� Ezera, kufa zivis ir, bet nekepas, zvejniekam jaiet zvejot citiem
neredzot, jo tad kepas.
7069.�� Ja ezera makskerejot sa�celas lieli vilni, tad vajag tulin braukt
mala, jo udens vecis bapas.
L. Pogule, Gatarta.
7070.�� Kod yudins uz azara stuov kai styklys un malns, ka labi pa- zaviertls
vysur redzeisi putus, tod itei pizimej Ielu veju uz gara laika.
V. Podis, Rezekne.
7071.�� Pie musmajam atrodas ezerins, varda Dilite. Pavasaros novero, kupa
gala sadzen ledu. Ja sadzen tai gala, kur iztek upe, tad gaidama laba vasara. Ja
sadzen ritu vai dienvidu puse, tad videja labumu vasara, ja ziemelu puse, IikI
sliktu vasara.
#
7072.�� Ja pavasari ledus saiet MrroN dienvidus puse, tad bus laba ni/ii |u
ziemela puse, tad vaja.
A. Salmans, Balvi.
7073.�� Ja ezeros redzami gravji, tad gaidams lietus.
A. Sneidere, Vaidava.
7074.�� Ja ezeros redzami tumsi, rinkveidigi vilnisi, tad gaidamas saulainas

dienas.
A. Sneidere, Vaidava.
7075.�� Ja �zidu kakts" (Lubanas ezera tas gals, kas atrodas uz Va�raklanu
pusi) ruc, tad drizi lis lie�tus.
A. Aizsils, Lubana.
7076.�� Juo leita laika uz azara radzami celi, leits vel leis.
H. Z. Valainis, Aglona.
7077.�� Ja dikos, ezeros u. t. t. udens krit, tad gaidams lietus.
A. Mencis, Puikule.
7078.�� Izbraucot laiva uz ezera, nedrikst svilpot, jo tad drizi saceloties
vejs.
A. Pliens, Meirani.
7079.�� Ja pa ezeru iet cels � gluda svitra uz vilnojosa ezera, tad bus
lietus.
M. Berzins, Vaidava.
7080.�� Ja ezers vakara stripains
�� tumsakam un gaisakam stripam
�� tad gaidams lietus.
A. Jerina, Vecpiebalga.
Ezers sapni.
7081.�� Kad sapni ezeri izsus, tad tas ir uz badigiem, trucigiem gadiem.
EZIS.
7082.�� Kad uziet eza bernus, tad jaaiztaisa ala ciesi. Vecais ezis,
ne�varedams pie berniem tikt, uzmekle tadu zali, kas attaisa alu. Ka ezim so zali
atnem, tad ar to var attaisit visas atslegas.
J. Rubenis, Ergli.
7083.�� Ap eza midzeni jaaptaisa setina. Kad ezis parnak un nevar tikt pie
berniem, tad tas atnes tadu zaliti, ar ko spej setinu apgazt. Si zalite japanem un
jaieaudzina plauksta aiz adas, tad var atburt visas atslegas.
M. Sikle, Nica.
7084.�� Kad atrod eza midzeni, tad jaaptaisa apkart zodzins; ezis atne�sis
zaliti, ta ir vina atslega. Zalite japanem un jaaizaudze labas ro�kas sauja aiz
adas, tad var atburt visas atslegas.
K. Lielozols, Nica.
7085.�� Jauzmekle eza pereklr. kufa tam atrodas berni. Kamer nu vecie ezi projam,
jaapvij ap perekli tik augsta vija, ka vecie neka ne var pie berniem tikt. Arpus
vijas janoskure visapkart lidzens no za�lem, un nu jaatstaj pereklis. Ezis
atnakdams atrod, ka nevar pie ber�niem tikt un dodas tulin atpakal uz mezu. No
turienes vins atnes tadu zali, kuj-ai piemit ipasiba vi�sas atslegas atdarit,
tiklidz tas tiek aizkartas. Lai varetu atsvabinat savus bernus, ezis noliek divaino
zali pie vijas, kur vinu tad var da�but.
K. Kalnins.
7086.�� Vajagot dabut eza bernus un aptaisit tos ar setu, turpat li�dzas janoklaj
sarkans lakats. Tad ezis dabujot tadu zali, ar ko varot izjaukt setu un, turedams
sarkano lakatu par uguni, uzsviezot zali tur, lai sadegot. Ja so zali ieaudze�jot
rokas pirksta, tad varot attaisit visas atslegas un no rokam nokra�tit dzelzi. Tadu
cilveku nevarot neviens nocietinat ne cietuma, ne dzelzi, jo lidz vins liekot roku
pie atslegas, tad tulin tiekot visas at�slegas un durvis vala. Stasta ari par
viriem, kas to varejusi. Ja to zaliti iemetot udeni, tad vina pel�dot pret straumi.
Sienu plaujot, vi�na izdodot jauku smarsu, bet vinas nevarot roka dabut, jo smarsa
pa�stavot tikai vienu acumirkli.
A. Kleinbcrgs, Rauna.
7087.�� Ap eza midzeni jaaptaisa zodzins. Kad ezis nu parnak un ne�var pietikt pie
berniem, tad tas at�nes tadu zaliti, ar kuj-u tas spej zodzinu apgazt. Si zalite
japanem un jaieaudzina plauksta aiz adas, tad var atbun visas atslegas.
A. L.-Puskaitis.
7088.�� Kad uziet eza midzeni, ja�aptaisa seta un pasam jagaida lidz ezis parnaks.
Ezis redzedams, ka nevar tikt midzeni, aizsteidzas un atgriezas ar dzelzs zali. Si
zale ezim jaatnem. Kam si zale klat, las visur var bez kavekliem ieklut. Vienigi
ezis pazist dzelzs zali.
7089.�� Ja atrod eza midzeni ar berniem, tad tam apkart jaap- sprauz kocini, lai
ezis netiktu pie berniem. Pec 3 dienam ezis atne�sis tadu zali, ar kufu vares
atslegt visas atslegas.
.1. A. Jansons, Olaine.
7090.�� Ezis uguns galinus nama aprausot, lai ^gunsskade neizcelas. [Sal. vavere,
starks,]
K. Jansons, Plani.
7091.�� Ezis kapjot kokos, uzdu- j-ot tur uz savam adatam auglus un parnesot tos
sava maja, lai apestu.
Balss, 1885, 34.
7092.�� Vajag izraut no eza ka�zoka vienu adatinu un to nesat lidzi iespraustu
cimda, tad klasies labi.
M. Auzina, Zemite.
7093.�� Kad ezi ierauga vakaros staigajam, tad bus lietus.
M. Kikuts, Nica.
7094.�� Vienu eza adatinu vajag nesat visur lidz iespraustu svarku sterbele, tad
vienmer labi klajas.
L. Rone, Ikskile.
EDAMAIS MERS.
7095.� Kad bernam edamais mers, tad vins janoliek apaks lizes, kad maizi no krasns
velk ara.
K. Jansons, Plani.
7090. Kad bernam edamais mers, tad janozog 3 dienas vecs si�vens, kucens vai
kakens, kups ja�izvara, pec kam berns tanf udeni janomazga un ar to udeni
japa�dzirda.
K. Juiisoiis, Pilda.
7097.�� Ja berns daudz ed, tad tas janoliek zeme un tam abas puses jaliek maize,
lai suns lektu bernam pari. Ta varot bernam nodzit eda�mo meru.
E. Zonvmere, Rauna.
edaji.
7098.�� Pielej grapi jeb citu liela�ku trauku ar siltu udeni un tura virs ta slimo
locekli, jo edaji pa lielakai dalai iemetas rokas jeb kajas. Ar vienu roku aplaista
sli�mo vietu ar siltu udeni, un ar ot�ru roku tura apaksa no trijdevi- natn rudzu
varpam taisitu sloti�nu. Kad kadu pusdienu ta ir liets, tad edaju slimaja locekli
vairs nav, tie ir sakrajusies varpu sloti�na ka mazi smalki matu tarpini. Pec tam
uzliek maizes mikstumu ar medu.
K. Milnus, Zeime.
7099.�� Pret nelabumu (edaju) lieto sadas zales: nem tabaku, me�du un sagrustas
balderjanu sak�nes, un visas sis zales samaisa. Pec tam minetas zales tiek
piesie�tas pirkstam, kupa edajs (nela�bums) iemeties, un piesienamais tiek mainits
9 reiz diena.
E. Vevere, Laudona.
7100.�� Ja ievainojums jeb au�gons ilgi nedzist, tad vina ir ieme�tusies edaji.
442

7101 I l iju dziedesanai dzep biskreslinu mm celmallapu novari�jumu,
710'.' I �laju dziedesanai saseja 9 > 11K snisus, katru no trim rudzu rogam Tos
zuksnisus vienu pec otra uzlika uz vainas un leja tur pakarstu sarmu virsu. Uz
rogam vareja redzet loti smalkas matiem lidzigas svitrinas, edajus.
J. Rubenis, Ergli.
7103.�� Pret edeju sagriez kadu burkanam lidziga auga (kas pla�vas aug) sakni, un
ar medu liek virsu edejam.
K. Jansons, Plani.
7104.�� Ja ir edejs pirksta, tad to vajaga turet galas salijuma, lai edejs
izbeidzas.
J. Banazis, Nica.
7105.�� Ja pirksta ir edejs, tad to var sadziedet, ja pirkstu iebaz ver�dosa darva
un tulin izrauj ara.
K. Jaunzeme, Nica.
ede.
7106.�� Lai izsargatos no edem, tad, pirmo reiz dzeguzei kukojot, jaaptraipa
gimis ar berza sulam. Var ari laist skudres uz gimi. Skudres aizsarga gimi ari no
no�degsanas saule.
7107.�� Kam ir ede, tam jano�stajas pret kadu zaru siena un devinas reizes jaliek
pec kartas pirksts pie edes un zara. Pie edes liekot pirkstu, jasaka: �Te za�rins!"
bet zaru aiztiekot, jasaka: �Te ede!"
1'iluinaln mtri I'> I�
7108.�� Zude ir tas pats, kas cdi bet jasakut zude, tad vina /.tldni, nevis ede,
tad edot talak. I <li smere ar loga sviedriem (rasu), smere ari ar slapjumu, kas
palle kas uz cirvja, kad uz vina sad� dzina zarinu no sapertas pirts slo tas; smere
vel ar bruno zuplti, kupu dabon sadedzinot baltu pa piru uz balta Skivja. Citi
apsme re edi ari ar tinti.
Rasinane un A. Rozensteine, Saldus.
7109.�� Ja piemetusies ede, tad to vajaga sarivet ar smalko cuku�ru vai

noslapinat ar loga svied�riem, tad ede noies.
7110.�� Ceturtdienas vakara veca menesi vajaga nozagt sipolu, par�griezt vidu pusu
un, menesi ska�toties, edi tris reizes apsmeret, tad sipolu norakt tada vieta, kur
neviens nestaiga. Ede tad noies!
E. Auzina, Liepa.
7111.�� Edes varot nodzit loti at�ri, kad tas apsmerejot ar logu sviedriem.
H. Skujins, Smiltene. A. Smilga, Riga.
7112.�� Lai nodzitu edes, tas va�jaga apsmeret piektdiena ar loga sviedriem.
A. Mednis, Garoza.
7113.�� Lai nodzitu edi no sejas, ta jaapsmere ar loga sviedriem.
7114.�� Ja uz gimja ir ede, to vajaga apsmeret ar loga svied�riem, vai ari

sadedzinat papiru uz balta skivja un slimo vietu apsme�ret ar bruno masu.
A. Zake, Drusti.
7115.�� Lai nodzitu edes, tad ja�smere ar papira pelniem.
L. Rettere, Lubana.
7116.�� Ja grib edi nodzit, tad .linia vieta jaapsmere ar sodre�jiem, kuj-i
nemti no cirvja pietes, u/ kuras papiri dedzinati.
A. Uzane, Skujene.
7117.�� Sauso edi nodzen, ja slo�tas zagarus sadedzina uz cirvja picla un ar

to pelniem apsmere edi.
A, Berzina, Aloja.
7118.�� Mello lelu (gliemezu) cau�las sagruz pujveri un lieto pret edi.
,.K. Jansons, Vijciems.
_ f
7119.�� Edi var nodzit ar rasu, kas nakti uznak uz svaigiem gov�ju mesliem.
S. Guberts, l(>H8.
7120.�� Kam uz gimja ir ede, tam jaapvelk ar adatas aci tris reiz ap to vainu.
Tad vairs neies talaku un pamazam izzudis.
F. Brivzemnieks. IXH1. I'l..
7121.�� Ja ede esot uzmetusies, tad vajagot tris reizes ar zeku la�pamo
adatu pret saules pusi ap vilkt, tad noejot un nemelot ies talak.
i A. Krumina, Valka.
7122.�� Edei devinas reizes ar Iii pamas adatas aci pret sauli jaap�velk un
krusts jauzmet vidu.
K. Jansons, Plani.
7123.�� Ja edi grib nodzit, tad slimai vietai jaapvelk tris reizes ar adatas
aci apkart.
A. Uzane, Skujene.
7124.�� Jaapvelk ar adatu rinki edei, ta ka paliek zime, un jauz�velk krusts. Ede
tad noies.
K. Bika, Gaujiena.
7125.�� Ede noiet, ja svess cilveks apvelk tai apkart tris reizes ar adatu pret
sauli.
P. S., Rauna.
7126.�� Ede iznikst un neiet talaku, ja svess cilveks to apvelk ar adamo adatu.
K. Jansons, Plani.
7127.�� Edei devinas reizes ar adatu jaapvelk rinkis un adata jaiemet uguni.
K. Jansons, Plani.
7128.�� Ja uzmetusies ede, tad ar adatu javelk tai tris reizes pret sauli apkart
un jauzvelk lietuvena liiusls Rde noejot.
M. Zakis, Stiene.
7129.�� Edi novardo, velkot uz tas dazadus krustus ar adatu un pec drusku
uzsplaujot.
L. Ozole, Serpils.
7130.�� Kad ede piemetusies, tad ej veca menesi ara, menesa gaisma to mazga un
saki: �Lai pazud ede ka vecs menesis. Ieks ta varda Jezus. Amen."
K. Skujins, Smiltene. J. Jan�sons, Biga.
7131.�� Kad ede piemetusies, tad ej veca menesi ara, menesa gaisma to mazga un
saki: �Lai pazud ede ka vecs menesis. Ieks ta varda Jezus. Amen!" Pec tiem vardiem
vel krusts jaaizmet.
7132.�� Ja ede ir, tad ceturtdie�nas vakara vajaga krustot, tad no�ies.
444
A. Bulene, Riga.
7133.�� Edi var noarstet, kad uz�velk piecpaksu krustu un tris rei�zes uzsplauj.
I. Mennika, Ainazi.
7134.�� Ja piemetusies ede, tad, kas pirmais to ierauga, tam tris reizes
jauzsplauj uz vainigo vie�tu, tad ede nozudis.
7135.�� Ja redz kadam edi, tad tris reizes jauzsplauj tai vietai virsu, lai ede
noietu.
7136.�� Ja ir kada ede, tad ja�nem tris cetrkantainas tasis, ja�uzzime uz katras
pa kasu krus�tam un jauzsplauj uz katra krusta. Tad jauzspiez uz slimo vietu un
tasis jaiemet uguni; tad ede nozudis.
7137.�� Ar nazi jauzvelk uz trim tasim raganu jeb lietuvena krusts, ar tasim
apspaida edi, pie kam nedrikst ne par ko citu domat, ka tikai par edi, pec kam
tasis iemet uguni.
Etn. 1894. IV, Alsviki.
7138.�� Ja ede uzmetas, tad ja�apvelk piecpaksu krusts ar ada�tas aso galu.
E. Gaile, Trikata, ari Rujiena.
7139.�� Ar pirmo zemenu ogu pret sauli izsitumi (sarkanie) ja�apspaida.
K. Jansons, Plani.
7140.�� Ja grib edi nodzit, tad jaiegriez tris krusti kartupeli, ja�spiez ar to
kartupeli uz edi devi�nas reizes un tad kartupelis ja�aizmet.
Ede
7141.�� Jasakalte edes zales, ku�ras ir vilnainas un peleka krasa, un smalki

saberztas jakaisa uz edes.
Iv. Bika, Gaujiena.
7142.�� Edei derot villainas no�ras zalites, varstites, kas pa zie�mu stavot
nora.
K. Jansons, Plani.
7143.�� Ede ir jamazga ar loga sviedriem, jeb tris reiz pret sau�li jaapvelk ar
kniepes galvinu.
P. S., Rauna un Riga.
7144.�� Lai nodzitu edes, tad va�kara pec saules jasasmere ar loga sviedriem, tad
tas noejot.
E. Lideka, Lubana.
7145.�� Ede noiet, ja to no rita tuksa dusa apsmere ar loga sviedriem.
K. Jansons, Plani.
7146.�� Ja ede ir uz miesas, tad jasmere loga rasa; tad ede driz izbeidzas.
J. Banazis, Nica.
7147.�� Edes var nodzit, ja piekt�dienas rita pieiet pie loga, smere ar loga rasu
un teic: �Labvakar!" Vakara pieiet, smere ar rasu un teic: �Labrit!"
J. Atteka, Nica.
7148.�� Edes jaapsmere ar logu sviedriem, pie tam jasaka, kad va�kara smere:
�Labrit, edit, labrit!" Ja no rita smere, tad: �Labvakar, edit!"
K. Milnus, Zeime.
Ede
7149.�� Kad ieradas uz adas kaut kur ede, tad dilstosa menesi, lai dilst ari
slimiba, kada vecene ap�merceja logu sviedros raditaju pirkstu, citur mazo
pirkstinu, un tris reizes, vai septinas, vai tris reiz tris, divpadsmit, tris reiz
sep�tinas, tris reiz devinas reizes � arvienu sveta skaitli � apvilka ar slapjo
pirkstu edei apkart; ta da�rija tris vakaros vai vairak, atkal pec svetiem
skaitliem, un ede bi�ja nost.
7150.�� Edi vajaga apsmeret ar akminu sviedriem, kas nak, kad aukstu akmeni
dedzina.
K. Bika, Gaujiena.
7151.� Ede jaraiba pirmdzimtam vai pastarim un jauzsplauj tai tris reizes virsu; ar
maza pirkstina nu gu apvelk tris? reizes ap edi ap kart, uzvelk" tapat ar nagu Iris
krustus virsu un uzsplauj tris rei zes.
K. Milnus, Zeime.
7152.�� Edi nodzen ta. Ja pirm�dzimtais vai pastaris ierauga kam edi, tad
uzsplauj tai virsu un sa�ka: �Sunim, kakim, bet ne tev!"
7153.�� Lai nodzitu edes, jauz�smere uz tam siekalas, kamer nav ests.
A. Smilga, Riga.
7154.�� Kad uzmetusies ede, tad sadedzina zilu cukura papiru un uzsmere uz edes.
I. Johansone, Riga.
7155.�� Jasadedzina papirs uz balta skivja, kur tad paliek dzeltena sula, ar
kufu jasmere ede.
445
K. Milnus, Zeime.
7156.�� Ja satin papiru tutite, resnais gals jaliek uz tasites vai uz

blodinas dibena un tad pie tieva gala japieliek uguns. Dumi, kas spiezas uz leju,
paliek par brunu sulu, kupa loti stipri koz. Si sula jasmere uz sausas edes.
K. Bika, Gaujiena.
7157.�� Sauso edi var nodzit ar keburaino pieni, edi apsmerejot ar pienes
sulu.
A. Balodis, Sesava.
7158.�� Ede jasmere ar siekalam, seviski no rita, kad vel nav splauts.
Etn. 1894. IV, Ergli.
7159.�� Edes jasmere ar ausu svidejumu jeb sviedriem.
7160.�� Ja uz vaiga ir ede, tad to vajag apsmeret ar ediena drusci�nu, kas

netisi izkritusi no mutes.
L. Ozole, Serpils.
7161.�� Novara cietus tintes riekstus, tad dabon tumsu skid�rumu, ar kupu
mazgaja edes.
L. Ozole, Serpils.
7162.�� Ede noiet, ja to veca me�nesi apskil ar skiltavam.
J. Rubenis, Ergli. P. S., Bauna.
7163.�� Ede jaapskil ar skiltavam bez saules vakara.
7164.�� Ede noiet, ja kads uz tas, slimajam negaidot, uzsplauda. [Sal. miezis
aci.]
7165.�� Ede noiet, ja to apsmere ar kadam sarkanam limigam su�nam, kupas aug
purvos.
446
K. Jansons, Plani.
7166.�� Ja ir uzmetusies ede, tad vinu vajaga apspaidit ar zagtu cukas galu.
M. Zakis, Stiene.
7167.�� Tai vieta, kur ar silkes asaku iesit, tad uzmetas ede.
7168.�� Edes var nodzit, ja tas apsmere ar vistu mesliem jeb ar sipolu sulu.
7169.�� Edes ir sausas un slap�jas, tas jaapsmere ar to udenj, kas,

piemirkusai malkai degot, pa galu sucas ara.
K. Milnus, Zeime.
EDE, SLAPJA.
7170.�� Lai izdziedetos no edes putem, tad pavasari nomazga ro�kas un gimi
tekosa udeni, kur tad iemet ziedam kadu dziju jeb nau�du. Kas to ziedu sanems, tam
pie�lips ta kaite.
7171.�� Slapjo edi var nodzit ar pelniem, kas ieraudzeti mizalos.
A. Aizsils, Lubana.
7172.�� Vajaga uzmeklet lelu skirstu, ko var uziet musu ude�nos,

sadedzinat, ta ka izdeg vis�caur, un tad smalki jasadauza. Sis sasmalcejums tad
jabep uz slapjas edes.
K. Bika, Gaujiena.
7173.�� Ja uz gimja ir slapja ede, tad uz tas vajaga skilt krama zibenis.
Tad ede paries.
Ede � Ede, slapja
F. Brivzemnieks, 1881. 195
ediens.
7174.�� Laudis domaja, ka piens un gala ir navigi ienaidnieki un vinus nevar kopa
maisit, ja negrib dabut cauru vederu. Tapec zupa allaz bija gan ar saknu piede�vam,
bet bez piena tumes.
Zemes Speks, 1928. 176.
7175.�� Uz visam edamam lie�tam met krustu, p. p. kad sviestu taisa, kad labibu
veti, kad maizi mica, lai pukis nenaktu un sveti�bu neaiznestu.
7176.�� Ja vara edienu un ja va�ras katlam vidu, tad bus ciemini pie esanas.
J. Biksa, Daugmale.
7177.�� Ja ediens varoties mutu�lo tikai katla vidu, tad drizuma bus viesis.
A. Skere, Kurmene.
7178.�� Kad edienu varot tas va�ras vidu, tad bus ciemini pie esa�nas.
7179.�� Ja, edienu varot, uguns lec no plites lauka, tad gaidami viesi.
M. Zakis, Stiene.
7180.�� Ja ediens, nonemts no uguns, vel varas, tad edaji stri�das.
A. Miglava, Riga.
7181.�� Kad vara edienu, tad ber�niem nelauj smeket sali, saka, ka tad viniem esot
gruta galva ma�cities.
7182.�� Kad zupa izvarita, blodas pielietas pilnas, tad nem no pir�mas blodas
gabalu galas un iemet katla atpakal, tad ediens esot sa�tigaks.
A. Aizsils, Lubana.
7183.�� Kad zupu lej bloda, tad nevajagot ar pavarni smelt uz lauka pusi, vajagot
smelt uz iek�su, tad netrukstot ediena.
J. Daizis, Nica.
7184.�� Edienu nedrikst bloda acgarni liet, jo tad kadam ede�jam sprands nolust.
J. A. Jansons.
7185.�� Viena saimniece varijusi namina jaunu rudzu putru. Kad putra bijusi
gatava, tad saimnie�ce ar pavarnicu likusi putru ma�zas blodinas un skaitijusi:
�Tas kasisam, tas vadzisam, tas durti�nam, tas engitem."
7186.�� Pari rokai nedrikst celt ne liet kadu edienu, tad to nela�bais paraus.
7187.�� Ja otram ko no ediena dod, tad jaatlej tris reizes atpa�kal, lai devums
nezud.
E. Laime, Tirza.
7188.�� Salits ediens rada. ka saimniece iemilejusies.
M. Stale, Kaltene.
7189.�� Ja sievietes, edienu varot, viena maisa un otra bej_-_ sali, bus jabaras.
447
Ediens
V. Baltais, Lubana.
7190.�� Ja edienu dala un visu vienadi izdala ta, ka pari nepa�liek, tad
tas, kas dala, vairak ne�dalis.
7191.�� Ja varot piededzis ediens, tad varitaja domajusi par pui�siem.
7192.�� Kad taisot edienu izkrit kas no rokam, tad viens edejs bus mazak.
7193.�� Ja ediens katla varas zils, lad nelabi laiki gaidami.
A. Ose, Lubana.
7194.�� Ja vakara zupu neized, Iiid otra diena bus slikts laiks.
7195.�� Saimnieces neatstaj edie�nu uz galda un udeni keki neap�segtu, jo pa

nakti tur var velns pietaisities.
V. Juonus, Pustina.
EKA.
7190. Majas jacel veca menesi, lai butu sausas vienmer.
7197.�� Ja ekas cel veca menesi, tad tas ir sausas.
7198.�� Maja jataisa veca mene�si, tad vina labi stav.
7199.�� Jaunas buves jaiegroza veca menesi, tad ekas stav sausas.
7200.�� Ekam pamats jaliek ve�ca menesi, tad akmeni nelien no zemsienas ara.
O. Ronis, Jekabpils.
7201.�� Ja majai pamatu mure veca menesi, tad maja silta, sau�sa un
izturiga.
P. Cakars, Ranka.
7202.�� Majas jacel veca menesi un vasaras veja, lai nepust un koli nemetas
kokos.
R. Bisa, Vijciems.
7203.�� Jaunas ekas buve jauz�sak veca meness piektdienas vai sestdienas,
citadi vina velak ieme�tas prusaki, blaktis, circeni un ci�ti kukaini.
K. Kaufmanis, Linde.
7204.�� Kad koka maju buve ve�ca menesa ragos, tad neaug blu�sas, prusaki un
circeni un balki turas ciesi kopa.
7205.�� Majas nav jabuve tadas vietas, kur zeme sarkanas skud�ras, jo tad
degot.
A. Pliens, Meirani. A. Savi- tis, Lubana.
7206.�� Kad maju cel veca me�nesi, tad ta nava izturiga.
J. Stirna, Skrunda.
7207.�� Veca menesi nedrikst jaunu eku iegrozit.
A. Bilensteina rokraksts, Valka.
7208.�� Eka jaiegroza jauna me�nesi, tad var velak buvet kad pa�tik.
J. Rubenis, Ergli.
7209.�� Maju taisot starp bal�kiem jaieliek sermuksas koks, lai perkons
nespep.
E. Medene, Meirani.
7210.�� Jn skaugi, eku celot, ie�met kaku starpa tris silku galvas, tad maja
iemetas brants.
K. Jansons, Plani.
7211.�� Buvmaniem nevajagot biezi dot silkes est, jo tad vini eka iebuve
brantu. Paksi ieliekot silkes galvu vai adu un uzmiezot virsu. Tad esot eka brants
iebu�vets.
7212.�� Kad maju buve, tad pa�mata jaiemure ola, lai perkons neiespertu.
A. Aizsils, Lubana.
7213.�� Majai pirmais balkis ja�liek triju dienu jauna menesi, jo tad balki nepust
un maja nedzi�vo kukaini.
N. Darzina, Ranka.
7214.�� Majas nedrikst celt jauna menesi, lai neiemestos kukaini un neputu koki.
7215.�� Dzivojama eka jaiegroza jauna � pilna menesi, lai ta sausa stav.
K. Jansons, Plani.
7216.�� Maja jasak taisit jauna menesi, tad ta cieta un izturiga.
E. Lideka, Lubana.
7217.�� Kod saiminiks grib taiset ustobu, vai tai ku del dzeivys, nikod lai
nataisa vaca menesi, a vys lai taisa jauna. Kod jis pa- stateis ustobu vaca menesi,
tu laik tyma ustoba jis ilgi nadzei- vuos, ju ti satvers Iela nalaimja; a kod jis
taises jauna menesi, tod jam dzeivja is laimeigi.
\
V. Podis, Rezekne.
7218.�� Maju drikstot sakt buvet tikai pilna menesi, skaidra laika, vislabak
kad pusot ziemelu vejs. Ja visu so ieverojot, tad maja sta�vot stipra un sausa.
A. Silkalns, Jaunlaicene.
7219.�� Maja jaiesak taisit skaid�ra laika, lai nav mitra.
E. Medene, Meirani.
7220.�� Jauncelamas majas ja�cel jauna pilna menesi, skaidra diena, tad
majas negrimst un ir sausas.
7221.�� Ja maju grib gaisu un ti�ru, tad pirmais balkis jagriez skaidra diena
un jalaiz pret zie�mela veju.
7222.�� Jauna eka esot jaiegrozot pilna menesi.
7223.�� Maju drikst sakt buvet tikai pilna menesi un skaidra lai�ka,
vislabak, kad pus ziemela vejs. Ja to ievero, tad maja stav sausa un stipra, ja ne,
tad ir mit�ra un izcelajas.
J. E., 1889., Valmiera.
7224.�� Maju iegrozot vajaga pust ziemelu vejam, tad nestaves mitra.
A. Podniece, Lubana. A.
Zvejniece, Piebalga.
7225.�� Ja majai pamatus cel, tad jacel ziemas veja, jo tad labi stav.
7226.�� Majai pamats jaliek zie�melu ritu veja, tad maja silta un sausa.
7227.�� Jaunu maju ce]ot, darbs jauzsak tada laika, kad pus zie�melu vejs, jo
maja tad stav sausa.
A. Savitis, Lubana.
7228.�� Ja ekas buve, tad pirmais pamats koka materials jaliek zie�melu rita
veja, tad majas stav sausas.
K. Mulenbacha man.
7229.�� Eka jaiegroza (jasak bu�vet) ziemela veja, skaidra gaisa.
J. Jansons, Plani.
7230.�� Maju celot pirmie balki uz pamata jaliek pie ziemelu veja, tad maja
stav sausa. [Sal. maja.]
K. Krastins, Lizums.
7231.�� Maju buvejot, pirmo va�jag buvet ziemelu puses sienu, tad maja nekad
nenodegs.
A.�� Kondrate, Lenci.
7232.�� Ekai pamats jaliek tad, kad pus siltais vejs.
A. Freijs, Talsi.
7233.�� Ja cel jaunu maju, tad pamatam pirmais akmens jaliek ziemelu puse,
lai pamats nedrup.
7234.�� Akminus zam (budon- kom) muojom juolik reita pyrms pusdinem, lai
nasagrimst zeme.
B.�� Spulis, Varkava.
7235.�� Dzivojamai ekai balkus certot, pirmais jaatstaj meza, tad dzivokli
nemetisies prusaki, cir�ceni un blaktis.
J. Rubenis, Ergli.
7236.�� Dzivojamas ekas pama�tu rokot, pirmas tris lapstas zem�ju uz aru
jaizmet, tad tai maja nav utu, blusu u. t. t.
K. Jansons, Plani.
7237.�� Lai izmekletu labu vietu jaunas ekas buvei, tad janoliek tai vieta, kur
nodomajis buvet, koka miza. Ja no rita apaks mi�zas ir kadi kukainisi, tad var
bu�vet, bet ja nava, tad nevar.
7238.�� Ja kads grib celt maju, tad nodomata vieta vakara vaja�ga salikt no
kociniem kaut ko li�dzigu majai. Ja rita apskatoties bus kads kukainitis ielidis,
tad jaunaja maja labi padosies lopi.
L. Beiteris, Lubana.
7239.�� Kur grib eku celt, tur no�liek kadu lupatu un skatas, kadas skudres tur
paradas. Melnas skudres ir laba zime, bet sarka�nas skudres ir launa zime.
A. V. Hupelis, Top. Nach- richten, 1777. II, 143.
7240.�� Ja kadam saimniekam nodeg kada eka, tad tai pasa vie�ta vairs nevar celt
jaunu eku, jo ta ari nodegs.
J. Lazdans, Kalupe.
7241.�� Ja nodegusas majas vie�ta uzcel jaunu maju, tad pec ka�da laika atkal ta
nodeg.
A. Braka, Meirani.
7242.�� Nekad vini necel ekas tai launa vieta, kur iepriekseja nodegusi.
7243.�� Nekad vini necel ekas tai launa vieta, kur agraka eka ir nodegusi. Tapat,
ja jaunu eku ce�lot, ar cirvi kaut ka tiek dzirksts uzcirsta, tad vini doma, ka tur
iz�celsies ugunsgreks un cel eku cita vieta.
7244.�� Ja ekai pamata balki lie�kot kaut ka ar cirvi uzsitas ziben- tina, tad pec
tas vini vero uguns�greku un mekle ekai citu vietu.
7245.�� Maju buvejot nedrikst buve likt koku, kam divas virsaunes, tad maja
sper perkons.
7246.�� Ja buvkoku certot, skil uguni, tad tadu koku nedrikst eka iikt; tad tai
sperot perkons.
G. Pols, Valka.
7247.�� Kur zibens eku nosperis, tur vairs citas ekas necel.
K. Jansons, Plani.
7248.�� Maju nedrikst celt tur, kur no perkona ta nodegusi, jo tad spers atkal.
7249.�� Perkona spertu koku eka nevajaga iebuvet, lai zibens skursteni nenosper-
K. Jansons, Plani. J. A. Jan�sons, Pinki.
7250.�� Buve nedrikst likt perko�na saspertu koku, tad tani maja sper perkons.
7251.�� Ja maju buve, tad ne�drikst likt zibens iespertu koku, io tad maja driz
nodeg.
H. Silina, Dobele.
7252.�� Kad pamata akmeni ie�vel, tad tur noliek div cimdus: vienu ar oglem, otru
ar maizi. Tad suta bernu, lai atnes vienu cimdu. Ja berns atnes cimdu ar maizi, tad
eku tur var celt, bet ja atnes cimdu ar oglem, tad tur celta eka nodegs.
L. Avizes, 1863. 2 p.
7253.�� Kad cel jaunu eku, tad, pirmo balki vedot, nevajaga pi- pot, jo
citadi eka driz var nodegt.
K. Corbiks, Krona Vircava.
7254.�� Eka nevar buvet koku ar ugunszaru, citadi eka aiziet uguns�greka.
P. S., Nica.
7255.�� Ja eka iebuve balki, kas taisits no zara, tad eka nodeg.
F. Rozenbacha, Nigranda.
7256.�� Pirma paksi, kur skost- gali saiet kopa, jaiecert krusts.
K. Jansons, Plani.
7257.�� Eku buvejot pirmaja pak�si jaiecert krusts.
K. Jansons, Plani.
7258.�� Kad jaunu maju iegroza, tad viena sturi jaieurbj caurums un jaielej
dzivsudrabs, tad majas need cirmeni un maja atri nesa�pust.
I. Kazoka, Lubana.
7259.�� Buvejot jaunu maju, ja iecert paksi krusts un taja jaiepi lina
dzivsudrabs, lai pasargatu maju no visa launa.
7260.�� Maju buvejot sturi jalic kot dzivsudrabs, tad maja nesperot perkons.
7261.�� Suocut ustobu, vai kaidu cytu budonku taisit, pyrmaja vai- naka
juoicart krists, lai budonka natyktu nalobais.
B. Spulis, Varkava.
7262.�� Eku celot, pamatnica (pamata balki) jaiecert krusts, tad ta driz
nesapus.
29*
7263.�� Jauncelamas dzivojamas ekas paslieksne jaieliekot uz pa�pira uzrakstita

teva reize, tad ne�kadi launumi netiekot jauna ma�ja ieksa.
7264.�� Kad taisa jaunu maju, tad zem stufa liek naudu un vil�nu, � nauda
bagatibai un vilna siltumam.
J. Rupjais, Asune.
7265.�� Eku buvejot pirmo vai�nagu nedrikst iesakt bez saules un dienas vidu:
jaieliek pirmais vainags brokasta un launaglaika.
K. Jansons, Plani.
7266.�� Eku iegrozot, pirmaja kroni visos cetros paksos japili- mi dzivsudrabs
un virs ta jaliek ',< i iuuksas krustins, lai jauncela�mai ekai nenotiktu kads
launums.
V. Strautins, Zalgauska.
7267.�� Jaunu maju celot, pak- '.kos jaielej dzivsudrabs, lai lau�nais gars
neiemajotu.
K. Corbiks, Tukums.
7268.�� Pirmais majas vainags jacel rita veja, tad maja nepust.
R. Kalnins, Lubana.
7269.�� Maju celot pirma vaina�ga jaiegriez krusts, tad maja ne�nak launi gari.
R. Kalnins, Lubana.
7270.�� Ja uzsakot celt jaunu eku, pirmais vainags iznak skibs, tad visa ekas
buve jaatdod citam meistaram, jo pirmais meistars, lai butu kads budams, neuzcels
la�bas ekas.
J. Jakans, Bebrene.
7271.�� Kad majai vainagu uz�liek, tad majas stufos jacert krusti pret perkonu un
visadu launumu.
452
E. Laime, Tirza.
7272.�� Maju celot pirma vainaga katra pakski iecert krustu, katra krusta ieliek
putna spalva ielaistu dzivsudrabu un sermuksas zarinu, � tad jauna maja bus
pasargata no velna varas.
7273.�� Maju celot pirmaja vai�naga katra pakski iecert krustu, katra krusta
ieliek cermuskas (sermuksla) zarinu un dzivsudra�bu, kas ielaists putna spalva �
tad aizsargas no launa.
7274.�� Eka jasak celt saulaina diena, tad ta bus sausa un silta.
A. Pliens, Meirani.
7275.�� Bez saules buveta eka ve�jaina laika braksk.
K. Jansons, Plani.
7276.�� Jaunu ustubu byuvejut, lai tej byutu veseliga, stenderi lik dzevsudabru.
i T. Beca, Preili.
7277.�� Katrai ekai durvis jataisa pret ritiem.

K. Jansons, Plani.
7278.�� Kad muoju byuvejut klidz, tad veji muoju nujauc.
7279.�� Kad jaunai ekai uzcel spa�res, tad uz paksu gala janokaun gailis, uz jumta
jauzcel eglite un par to jasviez snabja pudele; ja pu�dele saplist, tad maja bus
laimiga, ja ne, tad nelaimiga.
Mucukalns, Stende. B. Da- nilovs, Kaceni.
7280.�� Kad nams uztaisits, tad skatot, kadas skudres pa planu tek. Rudas un
melnas nesot laimi, bet ja ierodas citadas, tad esot labaki celt to namu cita
vieta.
Eka
7281. Aizsledzot, vai pedejo reizi ejot kada eka, japarmet krusts, lai netiktu
ieksa zagli.
Eka sapni.
7282; Ja sapni buve jaunu maju, bus kadam jarok kaps.
L. Ozola, Riga.
7283.�� Ja sapni redz vecu eku, tad rados vai pazistamos kads mirs.
A. Bauers, Ranka.
7284.�� Ja sapni redzot vecu eku, tad rados kads nomiris.
E. Cimbule, Lauri.
ENA. >
7285.�� Kad pakreslis tris solus gaj-s, tad ir pusdienas laiks.
7286.�� Ja cilveka enai nevar sa�skatit galvu, tad tam cilvekam driz jamirst.
[Sal. jaunsgads.]
M. Ininberge, Riga.
ENI.
7287.�� Katra ena, katrs dumpis, katra lieta kas krit, katra pasaka tos
biedina, katrs naktsputns kas brec, katrs tarpins, katra lieta, kas tiem svesada
radas, pilda tos ar bailem un drebesanu.
W. Maczewski, Spr. gramata, 1793, 700.
7288.�� Kad tie pakresluma ko redz, jeb kad nakti kas dauzas, tad ir tas
tudalin mironis jeb kems. W. Maczewski, Spr. gramata, 1793, 699.
7289.�� No kadam majam top daz�kart babu pasakas daudzinatas, ka tur mironi,
kemi, velis dauzoties. Kad nu tie laudis tadus niekus tic
un tadas majas kadu troksni dzird, tad neuzdrikstas tie iziet un rau�dzit, kas tur
ir.
W. Maczewski, Spr. gramata, 1793, 147.
7290.�� Eni jeb spoki nav nekas cits ka pasnavnieku dveseles. Vi�niem tik ilgi
jamaldas pa so pa�sauli, kamer tiem nebutu pienacis laiks mirt dabiga nave.
7291.�� Spoki esot tadu cilveku dveseles, kas vai nu pasi sev galu padarijusies,
vai ari tikusi nokauti. Vini baidot cilvekus pusnaktis un pusdienas un dzivojot
vecas ekas.
A. Bilensteina rokrakstos.
7292.�� Kad redz spokus, tad va jaga skatities sev caur kajstarpu, jo tad visi
spoki nozudis.
7293.�� Kad braucejs redz spoku, tad vajag ar patagu atmuguriski sist, tad spoks
pazud.
I. Laze, Meirani.
7294.�� Ja enam sit, tad iesit pats sev. [Sal. velns.]
7295.�� Spokus nedrikstot saut ar parasto lodi vai skrotim, jo tas le�cot atpakal
un trapot pasu saveju, bet spokus nosaut varot ar sudraba lodi. [Sal. velns.]
7296.�� Kad kada maja maniti spoki, tad vajagot durvju prieksa nolikt kirbi, jo no
ta spoki baido�ties.
7297.�� Spoki senak majojusi me�zos un celmalas, ka ari citas tum�sas vietas.
G. Pols, Sece.
7298.�� Ja kadreiz cilvekam iznak darisanas ar maldu ugunim, spo�kiem jeb ar kaut
ko citu, kam sa�kari ar nelabo, tad jaskaita septita lugsana, jo tik tad var tikt
no si pestela vala.
K. Corbiks, Platone.
7299. Kad nakti baidas no eniem, tad ar nazi vajaga ap gultu apvilkt rinki un pecak
ar to pasu nazi uz�mest krustu uz gultas; pec tam ne�kadi eni vairs neradisies.

7300.�� Lai svesa vieta gulot, eni nemocitu, tad ap to vietu jaapvelk ar nazi un
pedigi ar to nazi jauz�met uz gultas krusts.
F. Brivzemnieks, VI, 1881, 198.
7301.�� Mazekli esot tie, kas cil�vekus baidot.
ERCES.
7302.�� Erces dzivojot egles; kas stavot zem egles, tam erces uzkri�tot. Gaveni
vajagot zem eglites uguni kurinat, lai eglites skujas drusku aizdegas, tad vasaru
erces nekozot.
7303.�� Kad iet meza un ja grib, lai erces neiekostos, tad vajagot mazo eglisu
galotnites sakost zo�bos.
A. Suta, Lazdona.
ERZELIS.
7304.�� Erzelam vajaga ramijama laika but brangam, tad visu laiku lidz vecumam bus
brangs.
7305.�� Izrunita erzela izgriezumi (pauti) jaierok vina pasa stilingi sudos, tad
tas atri izveselosies.
ESANA.
I. K a j a e d.
7300. Priks esonas mute juonu- mozguoj, tad valns adut nasaver.
7307.�� Kad cilveks iesak est, tad vinam japarmet krusts, citadi vins lidz ar
edienu var velnu ieest.
V. Juonus, Daugavpils, Pustina.
7308.�� Kad iet pie galda est, tad vajaga cepuri nemt nost un krustu aizmest
prieksa, lai var zinat, ka tev ir ticiba; kas to nedara, tas ir zids.
7309.�� Ja viriesi ar cepuri ed pie galda, tad Dievs greku nepiedod.
E. Jepe, Palsmane.
7310.�� Ja 13 cilveki ed pie galda, tad vienam no viniem jamirst. [Sal.

trispadsmit.]
A. Tisone, Talsi.
7311.�� Jo kaida guda aiz golda sed trejspadsmit cilveki, tad vins nu tim
leidz godam miers.
T. Beca, Preili.
7312.�� Vecaki nedrikst tumsa pie galda est, tad berni bus zagli.
J. Sirmanis, Vilzeni.
7313.�� Pie galda edot, esot jaiztu- roties godigi un nedrikstot vis zir-
goties.
7314.�� Veirisi ar capuri navar est, tad vacu sivu appreces.
7315.�� Ja jauneklis ed ar cepuri galva, tad vins apprec vecu sievu.
7316.�� Ja ar cepuri galva ed, bus sieva kurla.
7317.�� Ja virs edot cepuri liek uz galda, sievai kapu sagada.
J. Jakans, Bebrene.
7318.�� Ja pie galda ed ar cepuri galva, tad edienam nav satibas.
7319.�� Ja edot nenem cepuri no galvas nost, tad izkrit mati.
7320.�� Ja edot tur cepuri galva, tad zem cepures tup velns un visu labumu
panem sev.
7321.�� Kas edot sev ilgi vietu mekle sedesanai, tam saka, ka vi�nam pat
kapseta neesot savas vie�tas.
J. Jansons, Plani.
7322.�� Uz apseta lauka nedrikst est, tad tiekot seja izcirsta.
R. Straudovskis, Lielplatone,
7323.�� Maizes vai cyta kuo nadreikst est klava, tad peles ad spol- vu
guvim un vuskuom; jo pi okas ad, peles kreit oka.
7324.�� Par slieksni parkapjot jau est gribot.
K. Jansons, Plani
7325.�� Cilvekam muza laika ja- noedot vesais purs pelnu.
7326. Ar abi roki strada, ar abi roki jaed.
7327.�� Atrocenis otram nevajaga dot neka edama, lai tas vinam iet pie sirds.
K. Jansons, Plani.
7328.�� Ciema maize tulit jaed, lai ciemins atri nepaliek vecs.
7329.�� Ed tulin nost ko dod, lai devejs vecs nepaliek! [Sal. abols.]
K. Jansons, Plani.
7330.�� Ciema kukulis jaed atri, lai nesajs neklust atri vecs.
7331.�� Kad ciemos ciena ar pas�ceptu maizi, tad katra zina maize jaed, lai
cepeja veca nepaliek.
A. Kabuce, Bulduri.
7332.�� Ja viesiem dod est, tad saimniecei pasai vispirms no visa pa druskai
janosmeke, jo tad sve�tiba paliek majas.
7333.�� Kas atri ed, tam iss muzs.
M. Vetra, Serene.
7334.�� Kas need karstu edienu, tas ilgak dzivo.
7335.�� No ediena, kas vel ut uguns varas, nedrikst est, jo tad berni
runajot preti.
7336.�� Nedrikst no rita iet lauka, ja nav ko ieedis, tad var notikt kada
nelaime. [Sal. dzeguze.]
7337.�� Kad ciema dod est, tad edienu vajaga vispirms paostit; tad nepiemetas
nekada kaite.
455
Elann
A. Salmans, Balvi.
7338.�� Ja kout kuo aduot grib, lai vainas namatas, tad jaduod nuo ta
popriesku kods gobols sunam voi kakam.
7339.�� Kad svesa maja dod est, tad pirmo drupatinu vajaga no�mest zeme, lai
devejs nekadu ne�laimi nevaretu pieburt.
7340.�� Kad svesa maja mielo, tad pirmo drupatinu vajag nomest ze�me, lai
devejs nekadu nelabumu nevaretu pieburt.
7341.�� Kas nem ko edamu noze�lotu, tam pirmais kumoss jadod sunam. Ja suns ar
to neaizskrien, tad var est bez bailem.
_1_ K. Jansons, Plani.
7342.�� Prieks esanas japarmet krusts, lai neaizrijas.
7343.�� Ja edot kads aizrijas, tad otram ir bijis zel.
7344.�� Ja kads aizrijas, tad saka, ka otris zelojas.
A. Zibens, Rugaji.
7345.�� Ja edot aizrijas, tad kads steidzas. [Sal. aizrisanas.]
J. A. Jansons, T. Dzintar�kalns, Talsi.
7346.�� Ja kads pie galda edot aizrijas, tad (uz vinu) kads stei�dzas.
7347.�� Kad edot ar tadu cilveku, kups esot kaut kadel sasirdijies ar otru
edeju, un kad sis sirdigais skatoties uz sasirditaju dusmigi virsu, it ka vinam
butu zel kumosu, tad, lai nedurtu sanos un nebutu magas sape no apburtas baribas,
vajagot tris reizes nosmelt ar ka�roti kaut ko skidru no edama, p. p. putru.
A. Skuja, Malupe.
7348.�� Viss, ko cilveki edot, esot tikai suna un kaka tiesa.
K. Jansons, Plani.
7349.�� Kad pirmo reizi ed jau�nus. auglus vai saknes, vajaga ausi kniebt, tad
citu gadu izdodas labi sie augli.
7350.�� Kad vasara pirmo reiz kaut ko ed no jaunas razas (kar�tupelus, burkanus,
ogas vai abo�lus), tad vajaga kaut ko veleties, tas tad nakosa gada piepildoties.
7351.�� Edot pirmo reizi jaunus kartupelus, burkanus vai citus auglus, kaut kas
javelas, tad vele�sanas piepildisies.
7352.�� Kad pirmo reizi kaut ko ed (ogas, kartupelus, jaunu rudzu maizi), tad
vajag teikt: �Dod, Die�vini, oda zarnu, laca speku, ape- nisa viegluminu!" Tad edis
ka ods, bus stipris ka lacis un vieglis ka apinis.
7353.�� Ja pirmo reizi kaut ko ed, tad jasakot: �Ziles veders, laca speks", jo tad
pietiekot ar ma�zumu.
7354.�� Kad ko pirmo reizi ed, tad vajaga ko iedomaties un ka�mer nav beidzis
est, nevajaga ru�nat; tad iedomatais piepildisies.
7355.�� Pirmo reiz ta gada miglu* edot, var ari kaut ko veleties.
M. Vetra, JaunpiebiilK�
7356.�� Pirmo reiz gada edot aug Jus, abolus, zirnus, ogas u. c., tad var
veleties.
A. Mednis, Jumpravmuizii.
7357.�� Kad berni zirnus paredu�sies, tad tiem jadod cepta peles ga�la, lai
neceltos vedera graizes.
J. Upe, Tome.
7358.�� Ja ko jaunu ed, tad saim�niece medz sacit: �LaCa speks, zi�les
veders!" lai ediens butu gau- sigs.
A. Bilensteina rokraksts, Lubana.
7359.�� Kad pirmo reiz ko jaunu ed, vajaga ko domat, tad tas pie�pildisies.
L. Strute, Skibe.
7360.�� Ja meita edot nem skivi roka, tad ta bus saimniece.
M. Kalnina, Riga.
7361.�� Kod veirs ar sovu sivu jes vina bluda, itys pizimej, ka ji vysod
lomuosis un kausis.
V. Podis, Rezekne.
7362.�� Gulot nedrikst est, tad to moka lietuvens.^
7363.�� Kas gulus ed, tam velns sakot: �Us, mans sietais".
7364.�� Ja gul un ed, tad nave trin izkapti.
E. Tokele, Sesava.
7365.�� Vakara gulet ejot neva�jaga gulta est, tad nelabais nelaiz nakti
gulet.
E. Barbaka, Riga.
7366.�� Ja berni gulta ed, tad tie nftvi baro.
7367.�� Gulot nevajaga est maizi, lad baro navi.
7368.�� Kas stavus ed, tas kajas pieed.
K. Jansons, Plani.
7369.�� Ja stavus ed, tad paliek resni lieli, jo ediens saiet lielos.
7370.�� Kurs ed pie galda stavot, tam bus resnas kajas.
7371.�� Stradajot nedrikst est, jo tad drebes kapa (kode).
R. Rullis, Ciecere.
7372.�� Kas ezdams spiegeli luko�jas, tad tas velna vedera ed.
K. Jansons, Plani.
. 7373. Edot nedrikst spiegeli ska�tities, citadi aped atminu.
P. Zeltina, Riga.
7374.�� Pa esanas laiku nevajaga sarunaties, jo tad velns var pec dveseles
ieiet cilveka Un tad cil�veks aizrijas.
A. Uzane, Skujene.
7375.�� Edot nedrikst runat, tad tas smadejot edienu.

K. Lielozols, Nica.
7376.�� Edot nedrikstot runat par majas kustoniem, jo tad tie panik�stot.
7377.�� Ja pie galda edot neviens neko neruna, tad kadam kajas ir krustiski.
457
/'Idilli
7378.�� Pie galda edot nevar ru�nat par vilkiem, jo citadi tie izne�sas visas
aitas par vasaru.
7379.�� Ja edot svilpo, tad velnu sauc. [Sal. svilposana.]
7380.�� Edot nedrikst velnu pie�saukt, tad velns aiz durvim klau�sas.
7381.�� Ja edot izbirst sals, tad ir liels stridus.
7382.�� Ja edot iekoz mele, tad kads apskauz.
7383.�� Ja edot izkrit maizes ku�moss no rokam, tad saka, ka tas nav pelnits.
A. Zavicka, Satini.
7384.�� Ja kumosu mute bazot, tas izkrit, tad kadam bijis zel.
Atbalss k. 1897. K. Klekeris, Skujene. A. Zvejniece, Lubana.
7385.�� Ja edot kumoss izkrit no mutes, tad otram skauz.
A. Miglava, Rujiena. H. Jan- kovska, Riga.
7386.�� Ja kumoss izkrit no mu�tes, tad otram ir bijis zel.
A. Skuja, Vestiena.
7387.�� Savu kumosu nedrikst at�dot otram, tad tas atnem speku.
M. Rridaka, Jaunroze.
7388.�� Ja edot pec iekosta kumo�sa nogriez atkal citu, tad kads ra�dinieks
sez needis.
A. Salmans, Raivi.
7389.�� Ja kads edot iebaz div ku�mosus mute, tad kads vina radi�nieks cies
badu.
7390.�� Ka kas ad pusdinis un at�lauz gobolu maizis, naapad un aizmierzdams

vel atlauz, itei pizi�mej, ka pi tuo cylvaka kaut kas nu radiniku tyma straci cisi
grib est.
V. Podis, Rezekne.
7391.�� Ja edot no kaj-otes izlist putra, tad darbs izdosies; ja izkrit biezs
ediens, tad tik dabuj stipri nostradaties.
A. Salmans, Raivi.
7392.�� Katru maltiti edot vajag drusku druskas atstat, tad tam ne�kad
netruks ediena.
E. Miglava, Riga.
7393.�� Edot ielejama trauka ediens jaatstaj maltites beigas, lai devejam
ediena nepietrukst.
K. Jansons, Plani.
7394.�� Edot vienmer jaatstaj viens kumoss neapests, jo tad ne�kad bads
nebus japiedzivo.
A. Uzane, Skujene.
7395.�� Edot trauka jaatstaj ediens, tad suni nekodis ciema ejot.
7396.�� Ja vakara visu nevar ap�est, kas uz taleka, tad ari nav nak�ti laba
gulesana.
E. Barbaka, Riga.
7397.�� Ja paedis atstaj bloda zu�pu, tad otra diena list lietus.
7398.�� Ja vakara visu aped, kas uz galda, tad rita bus saule.
V. Vintere, Matisi.
7399.�� .Iii .siena laika stradniek i vakara ized tuksus visus edienu
traukus, tad ritu siena laiks.
M. Spilva, Druvimu
7400.�� Kad edot iztukso visus traukus, otra diena jauks laiks.
A. Veiss, Penkuli-
7401.�� Ja visu putru ized no blo�das, tad sagaidams sauss laiks.

E. Medene, Meirani.
7402.�� Ja visu edienu, kas izva�rits, aped, bus otra diena jauks laiks.
M. Ozola, Stopini.
7403.�� Vasara jaized bloda tuksa, tad bus sauss laiks.
A. Berke, Metriene. A. Sku�ja, Vestiena.
7404.�� Siena laika, vakarinas edot, trauki jaiztukso, lai otra die�na
spidetu saule.
7405.�� Kad vasaru putru streba un dibena vel palika skistums, tad lija
lietus; ja pavisam izstreba, tad bija sauss laiks.
D. L. f. 1888. 29. P. J. Rau- davietis, Berzaune.
7406.�� Ja pie esanas visas blodas tiek izestas, tad tas ir uz sausiem
laikiem.
A. Skruze, Saikava.
7407.�� Ja vakarinas ized tuksu blodu, tad otra diena bus jauks laiks.
P. S� Bauna. K. Jansons, Plani. �
7408.�� Ja ized tuksu blodu, tad bus jauks laiks.
7409.�� Ja vakara visus traukus, luis uz galda, ized tuksus, tad na�kosa diena
gaidams labs laiks.
E. Barbaka, Riga.
7410.�� Kad stradnieki izstrebj vj- su uz galda uzliktu putru, tad na�kosa
diena bus jauks laiks.
7411.�� Ja visu zupu ized, tad sauss laiks gaidams.
7412.�� Ja vakarinas ized tuksus blodus, tad nakosa diena bus laba laika, un
ja neized, tad slikta laika.
K. Lielozols, Nica.
7413.�� Kad ed, tad nevajaga neka atstat trauka, citadi bus slikts laiks.
7414.�� Pec esanas nedrikst at�stat uz galda maizes gabalinu ne�apestu, lai
nebutu jadzivo ar na�bagu.
7415.�� Kas edot atstaj vienu ku�mosu maizes, tam bus nabadziga sieva.
K. Poga, Penkule.
7416.�� Kas medz atstat edot mai�zes kumosu neapestu vai trauka ediena
atliekas, tam driz jamirst.
7417.�� Goda jaized tukss telekis, lai nebutu punkaini berni.
A. Skuja, Vestiena.
7418.�� Edienu nedrikst atstat uz taleka nenoestu, tad speku atstaj.
I ttlllfl
459 "
7419.�� Kad verpjot ed, pie ratina sezot, tad kodes un zurkas kapa dranas.
7420.�� Kad ed uz karstulu benka, tad kodes un zurkas kapa dranas.
7421.�� Kad pirmo reiz ko ed, tad janosplaujas, lai nepiemestos dru�dzis.
M. Koskina, Eleja.
7422.�� Kaut kadu baribu pirmo reiz tani gada edot, jasaka no�splaujoties: �Fi tu,
ka drudzis ne�piekrit", tad var dross but no dru�dza.
R. Kalnins, Skurstenieki.
7423.�� Kad pirmo reiz ko ed, tad janosplaujas, lai drudzis nepieme�tas.
K. Pavasara, Drabesi. R. Ber�zins, Dzukste.
,�� '.'!"� s" ' i 1_1_ 1 ' �..
7424.�� Kad pirmo reiz muza vai jauna raza bauda kadu edienu vai dzerienu, tad
vajag 3 reizes no�splauties un teikt: �Tpu, tpu, tpu, lai nenotiek drudzis vai cita
kada nelaime, amen."
H. Silina, Penkule.
7425.�� Kad eda jaunu rudzu mai�zi pirmo reizi, tad notureja lugsa�nu un pateicas
Dievam sacidami: �Tev, milais Tevs, nu pateicam, par tavam milam davanam!"
G. Pols, Bauska.
7426.�� Pirmo reizi edot jaunu maizi vai citu kaut ko, vajaga teikt: �Dievs
sveti!" Ja neteic, tad nakosa gada Dievs labi neaudze.
J. Atteka, Nica.
7427.�� Pirmais jaunrudzu maizes cepums esot jaizdala majiniekiem un

kaiminiem, tad pietiekot maize visam gadam un neesot no otra ja�aiznemas.
G. Pols, Baldone.
7428.�� Ja edot dauza kaj-oti gar blodas malu, tad driz uznak bads.
' A. Gulbe, Nogale.
7429.�� Paedis kapoti nedrikst sist pie blodas malas, tad var sasist badu.
A. Aizsils, Jaungulbene.
7430.�� Edot nedrikst klapeties pie trauka malas, tad bads nak maja.
7431.�� Edienam tad ir klat gauss, ja edot pedigais kumoss smeke ta�pat ka
pirmais.
� K. Jansons, Plani.
7432.�� Vakaros vajagot stipri est, tad bariba esot speciga.
A. Bilensteina rokraksts, Zemite.
7433.�� Vakara maltite speka iet.
K. Jansons, Plani.
7434.�� Vakara jaed; kad needis aiziesi gulet, tad negulej's piecel�sies.
7435.�� Tumsa nevajaga est, jo tad dabon melnus bernus.
Ciritis, Riga, no A. Bilenstei�na rokraksta.
7436.�� Kad paedis nopusas, tad kaitina Dievu.
M. Sikle, Nica. J. Tupesis, Nica. K. Lielozols, Nica. V. Sa- perovs, Vecpiebalga.
7437.�� Kad paudis nopusas, tad apkaitina Dievu.
A. I,.-Puskaitis. A. Aizsils, Kalsnava. A. Broza, Naukseni. Berzins, Ropazi.
7438.�� Paedusam cilvekam vaka�ra vismaz reiz par istabu japariet.
K. Jansons, Plani.
7439.�� Kam est negrib, tam ediens jaapsola sunam, bet pecak tas pasam
jaaped.
K. Jansons, Skulte.
7440.�� Ja kads pulka eda, tad veci laudis sacija: �Tas laikam uz mirsanu,
katram sava nolikta dala janoed."
7441.�� Kufs daudz ed, to lecina ar suni, lai mazak estu. Cilveks gul zeme uz
vedera un suni lecina tris reiz par guletaju.
7442.�� Ja kads ir liels edajs un grib mazaks tapt, tad vinam par vederu
jalecina suns.
7443.�� Maizi, kas nodomata su�nim, nevajaga est, citadi sis maizes apedajs
top liels edajs.
7444.�� Ja kads cilveks daudz edot, tad (lai tas daudz neestu) zem galda
japadur tutens.
A. Aizpurve un A. Aizsils, Lubana.
7445.�� Ja grib, lai cilveki daudz need, tad japadur duncis zem galda.
A. Aizsils, Lubana.
7446.�� Ja grib, lai saime maz estu, tad nazis jaiedur apaks galda.
A. Aizsils, Lubana.
7447.�� Kad saimniekam jauna saime sanak, tad vinam vajagot apaks galda
padurt nazi, jo tad saime maz edot nakama gada.
7448.�� Kas otram aiz muguras ed, tas vinam speku ized.
K. Jansons, Plani.
7449.�� Edot nevajaga lasit, tad vardus aped.
K. Kristape, Olaine. A. Draz- niece, Nica.
7450.�� Kad macas, tad nedrikst est, jo tad aped gudribu. [Sal. gra�mata.]
7451.�� Edot nedrikst gramatu va�la turet � visu gudribu apedot.
K. Corbiks, Tukums.
7452.�� Ja ed un lasa, tad neatmin ko lasijis.
7453.�� Kas pedejais ed, tam ja- pirk.
K. Jansons, Plani.
7454.�� Kod lauds sed pi golda un ad pusdinis un ti kaut kas nu jus suoks
dziduot, itei pizimej, ka tyma saimi nabyus naudvs.
V. Podis, Rezekne.
7455.�� Edot nedrikst ne dziedat, ne runat, jo tad dziesma un runa�tie vardi

aizmirstas.
7456.�� Ja edot dzied, tad dabus dzeraju viru.
C. Kelle, Janiskes pag., Lietuva.
7457.�� Tam cilvekam, kuram edot supojoties kajas, uz vinam tani bridi
sedot velns.
A. Skuja, Malupe.
7458.�� Ja edot kajas supo, tad velnu sauc paliga.
7459.�� Kad edot kustina kajas, tad velnu supo.
F. Makevics, Nogale. K. Kris- tape, Olaine. L. Bumbiere, Tal�si. 0. Darbins, Birzi.

J. Jan�sons, Ile. H. Silina, Dobele. E. Kampare, Skrunda.
7460.�� Ja edot kajas kustina, tad velna bernus supo.
7461.�� Ja edot supo kajas, tad supo velnam bernus.
7462.�� Kas pie galda edot, supo kajas, to velns parauj.
F. Heidene, Talsi.
7463.�� Ka cylvaks sed pi golda un ad, un azdams suoks ar kuojam leikuot,

itei vaciji lauds stuosta, ka taids cylvaks, ar kuojam syupi vai�nu, un taidam
cylvakam nikod ar sovu laimeigu smerti nanumiert, a dais kaut kod koc zam vacumu
pa- zakuortis.
V. Podis, Rezekne.
7464.�� Ja edot supo kajas, velnam apsola dveseli.
7465! Edot nav jasupo kajas, tad Jaunajam garam rudzus kul.
7466.�� Nevajag edot kajas supot, lad skalda velnam malku.
A. Aizsils, Lubana.
7467.�� Ja edot kajas kustina, tad velnam malku skalda.
E. Laime, Lizums. |
7468.�� Ja edot supo kajas, tad velnam cert malku.
7469.�� Edot nedrikst kajas kult, jo tad velnam malku skaldot.
P. Zeltina, Riga. L. Aizpurve, Lubana.
7470.�� Ja pie galda edot dauzas ar kajam, tad cilveks ir tikpat ka needis,
jo bariba vairs nespecina.
K. Corbiks, Arlava.
7471.�� Ja otram dod kadu edie�nu un pats ka smekedams panem � sev kadu
kumosu, tad nonem edie�nam speku.
P. Zeltina, Riga.
7472.�� Ja kads neaped savu pa- jemto edienu, tad tas atstajot savu speku.
7473.�� Salita ediena nevajaga est, tad bus sarkans deguns.
P. Zeltina, Baldone.
7474.�� Kas salitu edienu ed, tas ir iemilejies.
7475.�� Kad puisi paedusi ilgi sez aiz galda, tad ir kutri zirgi.
7476.�� Ja pavasari puisi ilgi pie galda sed, tad bus slinki zirgi.
7477.�� Ja virietis sakasni ed, tad vins no zirga kritis.
7478.�� Jauniem puisiem nelava vedermeles est, lai cirvjiem kati neluztu.
P. J. Raudavietis, Berzaune. D. L. f. 1888. 29.
7479.�� Ja mazotne puisens edot no pavarnicas, tad tam lielam esot, uzaugot
melnas usas ka ciganam.
A. Skuja, Malupe.
7480.�� Pie nemazgata trauka ne�kad nevajagot est, jo tad viriesiem augot
melnas bardas un sievietem � ciganietes melnie mati.
I. Melngalve, Sabile.
7481.�� Kas no grapja ed, tam aug melna barda.
J. Brieze, Ikskile. J. Trei- mans, Zante.
7482.�� Kod meita sadadama pi golda un azdama pilej uz golda, itei pizimej,
ka tei meita izis pi veira, kurs byus brismeigs dzeruo- jis un siss sovu sivu.
V. Podis, Rezekne.
7483.�� Meitas nedrikst miklu est, tad lielas krutis aug.
P. Zeltina, Baldone.
7484.�� Sievietes nedrikst est ta�dus auglus, kur divi ir saaugusi kopa, jo
tad dzimst dvini. [Sal. ju�mis.]
7485.�� Ja maizes druskas ed, tad bus pulka bernu.
7486.�� Ja meita ed maizes doni- nus, tad dabon saimnieka delu par viru (vai
otradi).
7487.�� Lai atri izprecetu, tad ja�ed donina.
E. Laime, Tirza.
7488.�� Ja grib par saimnieci klut, tad vajaga apest 77 knipsus.
7489.�� Senak suiminieki saka stradniekiem dot labakus edienus no Labrenca

dienas, kad bija jace�las gailos riju kult.
G. Pols, Bauska.
7490.�� Kad ieverojamus darbus maja pastradaja, ka: sesanu, plau�sanu, kulsanu,
tad varija pantogu un olas.
G. Pols, Valka.
II. Sekas no dazadu ga�las edienu lietosa�nas.
7491.�� Berniem, visiem tadiem, kas nespeja nest maizes abras, ne veleja est
sirdis, lai nebutu sirdigs, un meles, lai neplapatu. Purnus, aknas un plausas gan
atlava vi siem est.
P. J. Raudavietis, Berzaune. D. L. f. 1888, 29.

7492.�� Kad cukas meli ed, tad tas melo.
K. Lielozols, Nica. A. Dra/ niece, Nica.
7493.�� Lopu meles nav jaed, jo tad tas esot plapa.
K. Corbiks, Jelgava. L. Aiz purve, Lubana.
7494.�� Nedrikst est lopu meles, tad klust plapigs.
S. Springe, Rembate.
7495.�� Jo apessi vuskos meli, lad byusi lels dziduotuojs.
7496.�� Maziem berniem nevajag dot dzivnieku meles galinu est, tad tie medas un ir
lieli plapas.
7497.�� Berniem nevar dot est cu�kas meli, jo tad tie melos, bet ja�dod cukas
purns, tad maces skaisti rakstit.
0. Biteniccc, Ogresgals.
7498.�� Cilveks, kas meli ed, tas mil citus aprunat.
K. Corbiks, Turlava.
7499.�� Ja berniem dod est meli, tad tie melo.
7500.�� Maziem berniem nevajag dot est dzivnieku nieres, jo tad tie neaug
lieli, bet paliek mazi.
7501.�� Nieres nedrikst est, tad paliek lika mugura.
7502.�� Berniem nedrikst dot ikstis (nieres), tad berni mazi paliek.
E. Laime, Tirza.
7503.�� Ja kajas ed, tad spej viegli skriet.
7504.�� Maziem berniem nevaja�got dot vistas kaju est. Ja tie vis�tas kaju
edot, tad izaugot kaskigi (stridigi).
7505.�� Vistas kajas nedrikst est, jo tad maz prata.
7506.�� Kas cukas kajas ed, tas ir stiprs.
K. Lielozols, Nica.
7507.�� Kam kaju pirksti ejot kniksot, tas esot aitas kajas edis.
7508.�� Kad cukas ausi ed, tad tas paliek kurls.
K. Lielozols, Nica.
7509.�� Ja ausis ed, tad var labi dzirdet.
7510.�� Ja cukas austinu ed, tad labi var dzirdet.
H. Silina, Dobele.
7511.�� Berniem nedod cukas ausi est, lai gnidas neaug.
E. Laime, Tirza.
7512.�� Ja cukas ausi ed, tad gni�das aug galva.
A. Kome, Meirani.
7513.�� Ja snuki ed, tad prot labi rakstit.
7514.�� Ja cukas smeceri ed, tad nesmuki rakstot.
7515.�� Kas ed cukas snukuri, bus liels rakstnieks.
A. Aizsils, Zilupe.
7516.�� Kas edot cukas snuki, tas tiksot par skriveri.
7517.�� Maziem berniem nav ja�ed cukas purns, tad vini gramatu nevar
iemacities.
R. Kalnins, Lubana.
7518.�� Berniem jadod cukas smecere, lai labi raksta.
E. Laime, Tirza.
7519.�� Kas cukas degunu ed, tas skaisti raksta.
A. Drazniece, Nica.
7520.�� Augosi berni nedrikst est cukas smeceri, tad aug lielas lupas.
7521.�� Ja edot kada dzivnieka sirdi, tad paliekot sirdigs (dus�migs) .
7522.�� Kas cukas sirdi ed, tas melo.
K. Lielozols, Nica.
7523.�� Lopu sirdis nedrikst est, jo tad esot sirdigs.
7524.�� Cilveks, kas ir atras da�bas, nedrikst est neviena dzivnieka sirdi,
jo tad tas paliek vel atraks.
7525.�� Kas lopa sirdi ed, tad tam sirds parplist.
7526.�� Kas sirdi ed, tad tas bus sirdigs.
E. Laime, Tirza.
7527.�� Kas sirdi ed, tad tam bu�sot liela sirds.
' K. Lielozols, Nica.
7528.�� Ja ed putna sirdi, tad sirds tric, ar kungiem runajot.
E. Laime, Tirza.
7529.�� Kas edot cukas aukslejas, tas viegli varot iemacities tevreizi.
7530.�� Ja ed dzivnieka rikli, tad attistas laba balss.
7531.�� Cilveks, kas plausas ed, paliek par vieglu dancotaju un lie�lu plapu,
plepere ka plausis.
7532.�� Kufs grib but viegls dan�cotajs, tam jaed cukas plausas.
E. Bukava, Riga.
7533.�� Kas plausas ed, tas viegli dancojot.
L. Daugaviete, Smiltene. A.
Broza, Naukseni.
7534.�� Ja ed kada lopa plausas, tad ir labs dejotajs.
E. Melnbardis, Virbi.
7535.�� Kas ed iedavinatu galu, tas dabus saimnieka meitu par sievu.
7536.�� Berniem jaed gaila galva, tad tie izaugs gudri.
7537.�� Kas vistas, piles, zoss vai cita kada putna magu ed, tam pa�liek
zilas lupas.
7538.�� Kas lopa smadzenes ed, tas paliek gudrs.
7539.�� Meitenem jaed aitu sma dzenes, tad tam augot laba daba
Vidzeme.
7540.�� Berniem nevajagot kaulu smadzenes est, jo tad rokas svistot.
7541.�� Cyukas eiksus vysod ad daudzus, lai cyukom ir daudzi sy- vanu; bet
vuskas eiksus ad divejus, lai vuskom ir pa divi jari.
T. Becs, Preili.
7542.�� Kas cukas asti ed, tas vi�siem skrejot pakal ka astikis.
K. Lielozols, Nica.
7543.�� Meitenem nedrikst dot est govs tesmeni, tad esot neglitas kru�tis.
III. Otra apkosts ku�moss.
7544.�� Ja otram dod est apkostu kumosu, tad ar to iznak saskaisties.
P. S., Bauna. K. Jansons, Plani.
7545.�� Ja kads ed otra iekostu maizi, galu, abolu jeb ko citu, tad vins ar to
saskaitisies.
P. S� Rauna.
7546.�� Kad cita iekostu maizi ed, tad ar to jakaujas.
7547.�� Ja koz no viena kumosa, tad tie plesisoties.

7548.�� Nedrikst est ta maizes ga�bala, kur jau viens cilveks ir noko�dis
kumosu, tad pirmajam kodejam liek speks nonemts.
K. Bika, Gaujiena.
7549.�� Ja aped maizes gabalu, no kii|a jau otrs edis, tad dabu zinat ta
domas.
M. Stale, Kaltene.
7550.�� Kad aped kadam pusestu kumosu maizes, tad dabus ta ber�nus auklet.
7551.�� Aizmirstu kumosu ne�drikstot est, tad viss aizmirstoties.
7552.�� Ja aizmirstu kumosu ed, tad paliek neverigs prats.
A. Aizsils, Lubana.
7553.�� Kad edot atliek maizes ku�moss, tad vakara dabus pie nabaga gulet.
K. Lielozols, Nica.
7554.�� Kad ed otra zobus, t. i. otra iekostu maizes gabalu, tad ja�naidojas.
7555.�� Tai kumosa nevajaga kost, kur otrs kodis, tad zobi sap.
IV. Edotjet vai nakt vie�sos. (Edot iziet jeb sanemt viesus.)
7556.�� Kad no ciema majas ejot atstaj citus pie galda edot, tad at�rod majas
plucamies.
7557.�� Ja, ciema ejot, atstaj maj- niekus edot, tad atradis ciema lau�dis
kaujamies.
E. Reinbacha, Vecpiebalga. E. Skarnele, Kalncempji.
7558.� Ja majas aizejot atstaj ka�du edot, tad tur, kurp aiziet, atrod kadu
stridoties.
J. A. Jansons, Ilukste.
7559.�� Ja aizejot atstaj edot, tad tur, kur aizies, satiks kivejoties.
H. Jankovska, Riga.
7560.�� Kad citus atstaj pie galda edot un pats aiziet, tad neizbegams strids, lai
ietu kurp iedams.
A. Kabuce, Bulduri.
7561.�� Ja kads viens pats piece�las no mielasta, tad aiznes lidz sve�tibu.
7562.�� Ja esi aizgajis viesos, tad neej prom, kamer vel kads ed, tad maja gadisies
neizbegamas nepa�tiksanas.
A. Kurzemniece, Taurkalns.
7563.�� Ja piecelas no galda un aiziet, kamer vel citi ed, tad atrod majas
kaujoties.
E. Druvnese, Irlava. J. Trei- mans, Berze.
7564.�� Ciema nedrikst citus at�stat edot, tad majas plesisies.
Tichonova, Abrene.
7565. Ja, citiem vel edot, viesis atstaj maju, lud saka, ka vins at�radis majas
laudis rajoties.
7560. Ja ciemins aiziet un citus atstaj edam, tad ciemina maja ple�sas.
J. A. Jansons, Vecpiebalga.
7567.�� Ja kads no edajiem pace�las atrak no galda ka parejie, tad jaatloca

galddrana, lai nepanemtu lidz svetibu.
7568.�� Cieminam nav briv atraki aiziet, kamer visi nav paedusi, ci�tadi tas atrod
majas laudis bara�mies.
A. L.-Puskaitis. B. Danilovs, Kaceni.
7569.�� Nedrikst izejot no majam atstat citus majiniekus pie galda edot, tad tiem
bus jakaujas.
P. Zeltina, Tome.
7570.�� Edot nedrikst no majas iziet, jo tad atrod prieksa tur, kur aiziet,
kildojoties.
A. Zeibe. K. Graudins.
7571.�� Ja viesis atnak un vinam dod est, tad vins nedrikst iet nost no galda
atrak, kamer visi ir pae�dusi, jo citadi ejot maja vins atra�dis majas laudis
baramies.
A. Podniece, Ogre.
7572.�� No majas nedrikst iziet, kamer citi ed, tad, otra seta no�ejot, atrod
laudis baramies.
J. Jansons, Nereta. J. Apsa�lons, Serpils.
7573.�� Edot nedrikst iziet no ma�jas, jo tad iznes svetibu.
A. Mikelsone, Renceni.
7574.�� Nedrikst ciema iet, kad majnieki vel ed, jo tad ciema lau�dis
lamasoties.
J. Niders, Aluksne.
7575.�� Ja ciema sastop laudis edam, tad maja palikusie plesas.
P. S� Bauna.
7576.�� Ja ciemins atnak maltites laika, tad vina majas laudis plesas.
V. Vintere, Matisi.
7577.�� Kad kads no citurienes at�nak edama laika, tad tam ari ja�dod est, lai
berni labi aug.
7578.�� Kad ciemins atnak tad, kad ed, tad tas saka: �Musmaja jau neplesas."
K. Skujins, Smiltene.
7579.�� Ja kads ienak taisni mal�tites laika, tad teic: �Laikam atsta�ji maja
plesamies." Kad ed, tad nav brivu aiziet ciema, jo atradis vinseta plesamies; tapat
ari nav no ciema brivu uz maju iet.
E. Martensons, Seja.
7580.�� Ja kads iet ezdams, tad saka, ka tas velk peles.
M. Kaupelis, Nica.
7581.�� Ja iet uz citam majam, tad nevajaga iet edot, jo tad tas majas, uz
kuram iet, tur rodas peles.
K. Lielozols, Nica.
7582.�� Cilveku, kurs ezdams iet svesa maja, nedrikst tur ielaist, jo vins
tai maja ienes peles.
I. Indans, Garsene.
7583.�� Ja iet ezdams uz otra ma�ju, tad tani maja atnak dzivot zurkas.
A. Aizsils, Lubana.
30"
7584. Galds janonem prieks vie�su aiziesanas, citadi tie aiznes sve�tibu.
A. L.-Puskaitis.
V. Zile viesus.
7585.�� Ja maizes kumoss no mu�tes izkrit, tad negaligi (negausigi) ciemini
busot.
J. A. Jansons, Vecbrenguli.
7586.�� Ja edot kumoss izkrit no mutes, tad gaidami negodigi viesi.
7587.�� Ja maizes kumoss izkrit no mutes, tad gaidami nekaunigi viesi.
A. L.-Puskaitis.
7588.�� Kad izkrit kumoss no mu�tes, tad steidzas kads izsalcis vie�sis.
A. Zibens, Rugaji.
7589.�� Ja edot kumoss nokrit, tad gaidams izsalcis viesis.
7590.�� Ja edot izkrit kumoss no mutes, tad bus badigs viesis.
7591.�� Ja edot izkrit kumoss no mutes, tad gaidams badigs ciemins.
E. Vevere, Laudona. J. Men- nika, Ainazi.
7592.�� Kam kumoss, pie mutes liekot, nokrit zeme, tam bus edejs: atnaks kads
viesis.
J. Jansons, Plani.
7593.�� Ja edot izkrit no mutes ku�moss, tad gribulis (badigs ciemins) naks.
E. Lacis, Tirza.
7594.�� Ja edot izkrit no mutes ku�moss, tad gaidams izsalcis ciemins.
7595.�� Ja kumoss izkrit no mu�tes, tad nelugti viesi bus.
V. Vintere, Matisi.
7596.�� Ja edot druska no mutes izlec, tad bus viesis.
J. Rubenis, Ergli. A. Aiz�sils, Lubana.
7597.�� Ja edot izkrit druscina no mutes, tad kads steidzas ciema.
V. Mikelans, Rubeni. A.
Strode, Rudzeti.
7598.�� Ja edot izkrit kumoss no mutes, tad tulin saka: bus viesis.
O. Darbins, Birzi.
7599.�� Kad edot kumoss izkrit no mutes, tad bus viesi.
Z. Praulins, Aumeisteri. K. Keze, Priekule.
7600.�� Ja edot kumoss izkrit no mutes, tad atnaks negaidits viesis.
A. Miglava, Riga.
7601.�� Kad edot kumoss no mu�tes izkrit, tad jagaida viesi.
7602.�� Ja edot kumoss izkrit no mutes, tad sagaidams ciemins, edejs.
A. Bulene, Turaida.
7603.�� Ja edot drupatinas birst klepi, tad bus ciemini.
E. Miglava, Riga.
7604.�� Ja maizes kumoss izkrit no mutes, tad edejs to nav pelnijis.
F. Makevics, Nogale.
7605.�� Ja pec esanas kada drus�cina ir palikusi pie deguna, tad saka, ka to
ritam glabajot.
P. S., Rauna.
7606.�� Jn Mot kada druscina ir palikusi pie deguna, tad saka, ka to

druscinu nesisot brutei.
7607.�� Ja cilvekam edot ediens ieskrien balssrikle, tad kads viesis

steidzoties.
G. Pols, Baldone.
7608.�� Ja kumoss izkrit no mu�tes edot, tad kads steidzas.
A. Smilga, Riga;
7609.�� Ja edot kumoss izkrit no mutes, tad ta ir zime, ka kads steidzas.
J. A. Jansons.
7610.�� Izkritot kumosam no mu�tes, vajaga piesist pie kada nekra�sota

prieksmeta, tad bus ciemini. [Sal. runasana.]
7611.�� Ja edot karote nokrit, tad kads steidzas.
H. Jankovska, Riga.
7612.�� Ja edot nokrit nazis, tad gaidams ciemins � virietis; ja no�krit

karote, tad � sieviete. Saka ari, ka kads steidzas.
A. Vestmanis, Jekabnieki.
7613.�� Ja edot nazis nokrit ze�me, tad steidzas kads virietis.
7614.�� Ja edot nokrit karote ze�me, tad kada sieviete steidzas.
7615.�� Ja edot izkrit no rokas kayote, nazis, jeb cits kads galda
piederums, tad gaidams viesis.
A. Aizsils, Lubana.
7616.�� Ja nokrit zeme nazis, tad steidzas izsalcis ciemins.� virie�tis, ja

karote � tad sieviete.
7617.�� Ja edot nokrit zeme na�zis jeb karote, tad viesi gaidami.
7618.�� Ja galdu klajot nokrit daksina, tad to dienu naks ciema sieviete.
7619.�� Ja edot no rokam izkrit nazis, ciemins bus virietis, ja dak�sina, tad
sieviete.
I. Mennika, Ainazi.
7620.�� Ja galdu klajot nokrit na�zis, tad naks ciema virietis.
7621.�� Ja edot nokrit nazis, tad naks virietis ciema, ja karote, tad
sieviete.
A. Tusone, Aluksne.
7622.�� Ja no galda nokrit kaj-o�te, tad gaidama viesna, ja nazis � viesis.
A. Zibens, Rugaji.
7623.�� Ja edot nokrit daksinas vai karote zeme, tad bus sieviesu kartas
ciemins, bet ja nazis, tad vi�riesu kartas.
T. Rigerte, Brunava. V. Greb- le, Ealnamuiza, Valkas apr.
7624.�� Ja galdu klajot nazis ze�me nokrit, bus virietis ciemos, ja karote �
sieviete.
V. Hazena, Nitaure.
7625.�� Ja traukus uz galda lie�kot nokrit zeme karote, tad bus ciemins
sieviete, ja nazis nokrit, tad virietis.
M. Priedlte, Lubana.
7626.�� Ja edot nokrit karote, bus ciemins � vecene; ja nokrit nazis, �

kungs; ja daksina, � jaunkundze.
7627.�� Ja daksinas vai karote nokrit no galda, tad kada sieviete

steidzoties.
7628.�� Ja daksinas jeb karote nokrit zeme, � viesna gaidama.
7629.�� Kod cylvakam, kod jis .sastas pi golda jest un lizeika jam izkrit nu
ruku uora uz zemini, itys pizimej, ka tyma ustoba tyulin (tivlin) atis buoba.
V. Podis, Rezekne.
76:10. Ja nazis nokrit, � cie�mins gaidams.
7631.�� Ja nazis nokrit no galda, tad kads virietis steidzoties.
7632.�� Kod nu cylvaka pi golda, kod jis ed, izkriss nu ruku nazs, tod
pizimej, ka pi juo uz ustobu atis puiss un roztuosteis ku nebejs jaunu un lobu del
dzeivis.
V. Podis, Rezekne.
7633.�� Ja edot diviem cilvekiem sakrustojas nazi, tad notiks nelai�me vai
ari dzirdes ko jaunu.
L. Rone, Iecava.
7634.�� Pec katras maltites va�jaga nokopt galdu un nomazgat traukus un

karotes, tad edejiem dvasa nemaitasies.
L. Ezite, Aluksne.
VI. Zile preciniekus.
7635.�� Ja pie galda edot sez uz pasu sturi, tad septinus gadus ne- dabon
appreceties.
7636.�� Meita edot nedrikst dzie�dat, tad ta dabus dzeraju par viru.
P. Zeltina, Riga.
7637.�� Ja meita vai puisis edot sed pie galda stura, tad vini sep�tini gadi
neapprecesies.
7638.�� Kod jaunais puiss vai meita sastas est pi golda, un taisni sastas pi
golda styura, itei pizimej, ka tam puisam vai meitai septeni godi napreceitis.
V. Podis, Rezekne.
7639.�� Ja neprecejies cilveks sed edot galda sturi, tad tam vel jagaida
devini gadi uz precesanos.
7640.�� Kad viens ed ar divi ka�rotem, tad tas dabus divi sievas. Daudzi vel
tagad nelauj ar to ka�roti citam est, ar ko pats ed.
T. Pukite, Kandava.
7641.�� Meita nedrikst est no di�vi telekiem, tad vinas del kausies divi
precinieki.
7642.�� Ja meitai edot ediens uz�list uz drebem, tad tas virs bus dzerajs.
7643.�� Ja meita edot nopilinot galdu, tad ta ari dzeraja viru dabunot.
A. Krumina, Valka.
7644.�� I'.doi putru, ja uzlist uz galda, tad saka, ka busot nakamas dienas
liels dzerajs.
7645.�� Kuj-a meita ezdama daudz uz galda izlej, ta dabus dzeraju viru.
J. Treimans, Berze. M. Val- tere, Tervete.
7646.�� Kuj-a meita paedusi ka�roti atstaj bloda, ta dabus dzeraju viru.
J. Treimans, Berze.
7647.�� Ja virietim vienmer pil putra no karotes uz galda, tad tas dabus
dzeraju sievu, un tautu mei�ta dzeraju viru.
K. Bika, Gaujiena.
7648.�� Kad meita edot, tad va�jagot est labi: nevajagot notecinat galdu ar
edienu; ja nenotecinot, tad busot skaisti berni.
J. Daizis, Nica.
7949. Paedusam puisim no gal�da jaaiziet pa to pasu pusi, pa kuru iegajis, citadi
neapprecesies.
I. Indans, Garsene.
VII. Dazadi ticejumi.
Kas edot svist, tad tam esot gruts muzs.
Ja edot deguns stipri svist, tad gruts muzs.
E. Jepe, Palsmane.
Meitas nedri(k)st est ar apsietu galvu un sievas ar kailu galvu.
Ja berns pie biezas put�ras ed maizi, tad tas nemak jeb aizmirst gramatu.
L. Strute, Skibe.
, Berniem uz skolu jadod zirni lidz, tad vardi birst ka zirni.
Pec esanas nevajaga ska�tities pari jumtam, tad atri atkal gribot est.
K. Lielozols, Nica.
Kad paedot zuru un iz�ejot lauka un paskatoties uz klam- bariem, tad gribot atkal
est.
J. Daizis, Nica.
Ja divi cilveki nezinot beidz reize est, tad vini kopa mirs.
K. Jansons, Plani.
Ja abi reiza paed, tad ari abi reiza nomirs.
M. Macpane, Alsunga. E. .Lai�me, Tirza.
Kas reize paed, tie reize mirs.
L. Rone, Iecava.
Ja divi reiza paed un no�liek karotes pie malas, tad tie ari reiza mirs.
K. Bika, Gaujiena.
Kad divi jaunekli ed ar vienu karoti, tad tie abi velas vie�nu sievu.
K. Bika, Gaujiena.
Kas reize pie galda beidz est, tie reize nomiris.
Ja edot mute piekust, tad bus jamirst.
Kad edot atraugajas, tad pec gada atkal edis tai pasa vieta.
Ja pec esanas ir janoza- gojas, tad nakosu gadu tani pasa laika bus vel jaed.
J. Vilnite, Jumurdai
Kad pec esanas staipas, tad ar to saka velnam paldies.
Ja paedis rokas staipa, tad atdod edienu velnam.
Pec esanas nedrikst stai�pities, jo tad visu apesto pajem velns.
Ja pec esanas pateikts: ..Paldies Dievam", bet pec tam tu�lit atkal ed, tad pec
�paldies" estais pieder velnam.
Kam nakti pamostoties rodas estgriba, tas bus driz slims.
J. Jansons, Plani.
Kad needis aiziet vakara gulet, tad nakti nave skatas acis.
L. Kleinberga, Vecsaule.
Juo ar milyuku apad upura kukuli, tod mierst.
Ja ed maizi, kas ir lauzta, ne griezta, tad lust zobi.
Kas koz maza berna kringeli, tad tam izlust zobi.
J. Treimans, Berze.
Kas ed maza berna edie�nu, putrinu, tad tam nosalst de�guns.
J. Treimans, Berze.
Ja bernu putru ed liels cilveks, tad deguns tam nosalst.
Kad no otra klepja ed, tad tam muzigs paradnieks.
J. Treimans, Berze.
Kad meita noed no gal�da drupatinas, tad tai bus smuki berni.
L. Strute, Skibe.
Edot kad iesit ar kaj-oti pa muti, tad bus raibs bullitis.
K. Lielozols, Nica.
VIII. Esana sapni.
Ja sapni ed cuku galu, tad bus slims.
M. Zaube, Biga.
Ja sapni ed maizi, tad bus bagats.
P. S., Riga.
FEBRUARIS.
Ja pirma februari zvaig�znota nakts, � bus vels pavasaris.
K. Corbiks, Tukums.
Kad pirma februaj-a die�na saule tik ilgi vien paspid, ka zirgu var apseglot, tad
busot labs siena gads. [Sal. svecu diena.]
Ja februaris ir silts, tad gaidamas aukstas Lieldienas. Kad kakis februari gozejas
saule, tad marta tas lien aizkrasne.
.Iii lobruaris silts, tad ap Lieldienam blls auksts laiks.
Ja februari kakis saule sildas, marta vins lidis aizkrasne, glabdamies no sala.
K. Lielozols, Nica.
Ja februari istaba lido kodis, tad marta bus auksts laiks. Stipri ziemelveji menesa
beigas sludina augligu gadu.
Latvis, 1932. 3094.
Ja februari sastop musas, tad sai gada bus maz labibas.
T. Kenga, Jelgava.
Ja odi danco februari, tad aitam un bitem gaidams posts.
A. Berzina, Aloja.
Ja odi danco februari, tad var iznakt, ka pavasari pasi odi nosalst.
A. Berzina, Aloja.
Ja februari ir trekni me�za putni, tad vel bus daudz sniega un ilga ziema.
J. Juskevics, B. Z. II. piel. 1933. 275.
Ja svecu menesi pie jumtiem gafas ledus sveces, tad nakosa gada bus gafi lini.
Ja februari daudz ziemel�veju, tad gaidami jauki Jurgi.
A. Berzina, Aloja.
Miglains februaris sola vi�sam gadam daudz lietus.
Kad februari ta neputi- na, ka versam vai ragi kustas, tad nav labi.
Kad februafa menesi laiks,visai agri metas silts, tad pe�cak gaidi drosi aukstu
nemiligu laiku.
Kad februarim beidzo�ties, pus stipri ziemela veji, tad jagaida augligs gads, bet
kad zie�mela veju sini menesi nav, tad tie drosi bus aprila menesi.
s D. Ozolins, Jaunroze.
Februari jacert lietas koki, tad vini ir sausi un stipri.
Februafa menesi radu�sos sivenus nevajaga turet: tiem bus lieli zobi un laga needis
u. t. t<
J. A. Jansons.
GADA CETURKSNIS.
Kads laiks gada ceturks�na dienu, tads visu cauru gada ce�turksni.
Atbalss k. 1894. P. S., Riga.
P. Lodzins, Serpils.
Kads gadu ceturksni ir laiks, tads ir visU cauru ceturksni.
K. Bika, Gaujiena.
GADS.
7702. Gada beidzamajas dienas neko nedrikst iesakt, jo tad dar�bam nav svetibas.
7703. Ja kads gada laiks iesa�kas ar sliktu dienu, tad viss ta ga�da laiks bus
slikts. Ja iesakas ar labu, tad bus labs.
473 *
Februaris � Gcds
J. Tupesis, Nica.
GAILENES.
7704.�� (Primula officinalis.) Kad sviests ir bez krasas, tad savara

gailenes un dod govim dzert, tad tudal sviests topot dzeltans. [Sal. sviestenes.]
J. llsters.
GAILIS.
I. Vina ipasibas.
7705.�� Senos laikos gailis gluzi tapat izskatijies ka vista, bet zve�ru
kafa vinam bijusi zagaru bun�te mugura un no ta laika vinam palikusi kupla aste.
[Sal. kakis, lapsa, lacis.]
J. Enkmanis, Smiltene.
7700. Tads gailis, kam bieza sekste, ir daudz labaks glabasanai ka tads ar plano
seksti.
7707.�� Jatur gailis ar planu sek�sti, tad vistas labi dej.
E. Laime, Tirza.
7708.�� Ja grib, lai gailis butu dusmigs, tad jabalo ar pipariem.
M. Zvirgzdina, Lubana.
7709.�� Ja gaili baj-o ar pipa�riem, tad tas labi vistas min.
A. Salmans, Balvi.
7710.�� Lai gails byutu dusmigs, styprs un puorspatu kaiminu gai�lus, tad
jam dud est pyparus.
T. Becs, Preili.
7711.�� Kad gailis no rita pirmo reiz dzied, tad visiem velliem no zemes
virsus japazud.
A. Korsaks, Ezere.
7712.�� Pirzdams gailis lakta le�ca, � Nu bus kriku vasarina.
P. S., Rauna. J. A. Jansons, Lugazi.
V 7713. Kad gailim, lakta lecot, mesli izkrit, tad gaidama laba gri�ku raza.
Daudzina dziesmas var�dus: �Dirsdams gailis lakta leca, nu bus kriku vasarina."
E. Zommere, Bauna.
\j 7714. Ja gailis, lakta lekdams, saperdas, tad ir labs miezu gads gaidams.
7715.�� Kad pirmo gaili kauj, tad saiminiekam jatecina gaila asinis kleti apcirkni
auzas; pec tam, kad gala apesta, kauli jasamet sieka, kuj-a iegrabtas ar gaila
asinim ap�traipitas auzas. Sieks janoliek zem galda, kur maltiti tura. Gaila
kau�lus un auzas pec tam atdod zir�gam.
II. Gailis, vakara dzie�dadams, zile laiku.
7716.�� Ja gailis dzied vakara, tad ritu bus savads laiks.
P. S., Rauna. Z. Lancmanis, Lejasciems. J. Simbruks, Baus- ka. S. Guberts.
7717.�� Ja gailis dzied vakara, lakta lecot, tad ritu bus savads laiks.
7718.�� Ja vakara gaili dzied, tad otra diena savads laiks.
V. Baltais, Lubana.
7719.�� Ja gaili dzied vakaros, tad gaidams labs laiks.
A. Savitis, Lubana.
7720.�� Ja gailis vakara dzied, tad nakosa diena bus savadaks laiks.
7721.�� .Iii gailis vakara dzied, � bus rita citads laiks.
7722.�� Ja gailis dzied vakara, tad bus laika parmaina.
7723.�� Ja gailis vakara lakta dzied, tad rita savadaks laiks.
7724.�� Ja vakara gaili lakta dzied, tad sagaidams lietus, ja rita agri, tad
labs siena laiks.
J. Viksne, Meirani.
7725.�� Ja gailis vakara, gulet ejot, nonak no laktas un dzied, tad ritu bus
savadaks laiks.
L. Berkholce, Vaive.
7726.�� Ja gailis vakara, uzlecis lakta, vel dzied, mainisies laiks.
7727.�� Ka gailis dzied, labs gai- ses bus.
A. Medne, Kursu kapas.
7728.�� Gailis dzied uz laika mainu.
7729.�� Ja gailis rita nodzied 2, 4, 6 reizes, tas ir pafu skaitli, tad bus
labs laiks, ja nepafu -� slikts.
7730.�� Kad gailis dzied slikta laika, tad bus labs laiks; kad dzied laba,
tad bus slikts.
K. Lielozols, Nica.
7731.�� Ja lietaina laika gailis dzied, tad bus jauks laiks, un ot�radi.
A. Korsaks, Ezere.
7732.�� Ja gailis, lakta lecot, dzied, ritu bus citadaks laiks.
V. Hazena, Nitaure.
7733.�� Ja gailis dzied sparnus sizdams, tad bus lietus.
S. Ozolina, Ogresgals.
7734.�� Ja gailis dzied, gulet ie�dams, tad laiks grozisies.
7735.�� Kad gailis vakara pec saules dzied, tad gaidams citads laiks.
I. Mennika, Ainazi.
7736.�� Lietus gaidams, kad gaili dzied neparasta laika.
7737.�� Kad gailis vakara gulet aizgajis dzied, tad rita bus savads laiks.
7738.�� Kad gailis dzied neierasta laika, tad laiks grozisies.
K. Jansons, Plani.
7739.�� Kad sala gaili dzied, gai�dams siltaks laiks.
K. Lielozols, Nica.
7740.�� Ja slikts laiks un gaili dzied, tad sagaidams labs laiks; ja labs
laiks un gaili dzied, sagaidams slikts laiks.
7741.�� Ja vakara gaili dzied, tad otra diena savads laiks.
V. Baltais, Lubana.
7742.�� Jo gails dina dzid, tad byus laika puormaina.
7743.�� Ja gailis dzied vakara, gu�let ejot, tad ritu bus jauks laiks.
Gailis
475 *
7744.�� Ja Vakara gailis lakta uz�lecis dzied, tad rita tads pats laiks ka
sodien.
P. Cakars, Ranka
7745.�� Ja gailis vakara, lakta lek�dams, dzied, tad laiks grozisies.
Atbalss k. 1897. P. Dreimanis, Ogre.
7746.�� Kad gailis vakara dzied lakta uzlecis, tad laiks grozisies.
K. Pavasare, Mujani.
7747.�� Kad gailis dzied ap lau�naga laiku, tad ari otra diena bus tads pats
laiks ka iepriekseja.
A. Braka, Meirani.
7748.�� Ja gailis launaglaika dzied, slikta laika, tad bus labs laiks.
E. Zirnitis, Dubava.
7749.�� Kad pusdienas laika gailis dzied, tad no rita citads laiks.
7750.�� Kad gailis dzied pec pus�dienas, tad sagaidams savads laiks.
7751.�� Kad pecpusdiena gailis dzied, tad laiks mainas.
7752.�� Kod gailis suoks dziduot vokora, tad itei pizimej, ka laiks
puorzamaina, ka beja lobs laiks � paliks slykts, a slykts beja � pa�liks lobs.
V. Podis, Rezekne.
7753.�� Ja gailis pusdiena dzied, tad drizuma gaidama laika par�maina.
7754.�� Ja gailis dzied uz setma�las, tad bus labs laiks, bet ja dzied zeme,
bus lietus.
A. Smagars, Ludza.
7755.�� Ja no rita piecelies, dzird gaili dziedam, gaidams lietus.
J. Kikuts, Nica.
7756.�� Ja gailis dzied, uz koka tupedams, tad bus labs laiks. Ja dzied uz
zemes stavedams, tad bus slikts laiks.
V. Dzilna, Rembate.
7757.�� Ja gailis prieks saules rie�tesanas lakta dzied, tad bus jauks laiks.
A. Zake, Tirza.
7758.�� Ja gailis dziedot lakta lec, � driz lietus sagaidams.
7759.�� Kad gaili dzid pusdinu laika, tad byus meiksna.
O. Rubyns, Varkava.
7760.�� Ja gailis dzied sededams setmala jeb ari uzlecis uz setas, tad bus
slikts laiks.
J. Lazdans, Kalupe.
7761.�� Ja gailis stav augsta vieta un dzied, tad bus jauks laiks.
7762.�� Ja gailis dzied, bus sauss laiks.
7763.�� Kad gaili dzid vokora, tad nuokusa dina byus lobs laiks.
P. Bubyns, Varkava.
7764.�� Ja gailis pievakare dzied, zeme stavedams, tad ritu bus lie�tus, bet
ja dzied kur uzlecis, tad bus sauss laiks.
K. Pavasare, Araisi.
7765.�� Ja gailis vakara lakta dzied, tad bus labs laiks; ja zeme dzied, tad
bus slikts laiks.
V. Putra, Kalsnava.
7766.�� Ja gailis vakara lakta le�cot dzied, tad jaskatas, uz kufu pusi vinam
ir aste. Ja uz vaka�riem, tad rita lietus list, bet ja uz ritiem, tad jauks laiks.
L. Zagata, Jelgava.
7767.�� Ja vakara gailis dzied lak�ta, nakosa diena bus savadaks laiks.
M. Ranne, Lubana.
7768.�� Ja vakara gailis lakta dzie�das, � tad laiks mainisies.
M. Rulle, Lubana.
7769.�� Kad gailis uz setas lek-" dams dzied, tad driz bus lietus.
M. Pelece, Cirsti.
7770.�� Jo gailis pusdinuos dzid, tad byus krusa.
7771.�� Ja gailis vakara, lakta le�cot, dzied, tad bus laika maina.
7772.�� Ja gailis vakara lakta lek�dams dzied, tad gaidama salna.
7773.�� Kad gaili izbiede no dzie�dasanas, tad slikts laiks.
J. Strengis, Nica.
7774.�� Ja gaili augstu kapj, tad sauss laiks.
E. Laime, Tirza.
7775.�� Ja gailim vakara aukstas kajas, rita labs laiks.
R. Kalnins, Lubana.
III. Gailis, prieks pus�nakts dziedadams, zile maldisanos.
7776.�� Ja vakara gaili dzied, tad meza kads maldas.
7777.�� Ja vakara pulkst. 9 gailis dzied 9 reizes pec kartas, tad kads cilveks
kaut kur maldas.
M. Auzina, Riga.
7778.�� Ja gailis no vakara dzied, tad tuveja meza kaut kas maldas.
7779.�� Ja gailis dzied vakara, tad kads ir apmaldijies.
I. Jansons, Ile.
7780.�� Ja gailis dzied vakara bez saules, tad kads cilveks ir apmal�dijies.
I. Dzilna, Lubana.
7781.�� Ja gailis dzied vakara, tad tuvuma kads ir apmaldijies.
7782.�� Ja vakara gailis tris reizes dzied, tad laudis maldas; bet, kad gailis
devinas reizes dzied, tad laiks parmainisies.
A. Aizsils, Zilupe.
7783.�� Ja vakarinas edot gailis dzied, tad tuveja meza kads mal�das.
L. Rone, Ikskile.
7784.�� Ja gailis vakara dzied, tad kads cilveks tuvuma maldas.
J. Vilnite, Jumurda.
7785.�� Kad gailis vakara dzied, tad kads maldas.
7786.�� Kad vokora dzid gails, tad kaut kas bludej (maldas). Lai jis tyktu uz
cela, tad jaskaita ir �treis puotori".
T. Becs, Preili.
7787.�� Ja gailis, lakta lekdams, dzied, tad kads celnieks maldas.
477
7788.�� Ja gailis dzied ap desmi�tiem vakara, tad kads pa to laiku maldas pa

mezu.
7789.�� Kad gailis dzied prieks pusnakts, tad kads maldas.
7790.�� Kad gailis nakti prieks divpadsmitiem dzied, tad meza kads maldas,
vajaga iet ara un kliegt.
Z. Praulins, Aumeistel-i.
7791.�� Ja gailis pirms pusnakts dzied, tad kads maldas.
7792.� Kad gailis pusnakti dzied, lad kads maldas.
M. Pelece, Cirsti. J. Apsalons, Serpils.
7793.�� Ja gailis dzied nakti ap l'lkst. 12, tad meza cilveks apmal�dijies.
7794.�� Ja gailis dziedot ap des�mitiem vai vienpadsmitiem vaka�ra, ta kadu cilveku

vadatajs va�dajot.
7795. Ja gailis dzied nakti prieks pl. 12, tad saka, ka kads maldo�ties.
7796.�� Ja gailis pusnakti dzied, tad kads cilveks ir nomaldijies no cela.
I. Ozolina, Riga.
7797.�� Ja gailis dzied nakti ne�laika vai nu prieks vai pec pus�nakts, tad kads
cilveks maldoties. Lai vins atrastu celu, tad krusts japarmet un teva reize
jaskaita.
D. L. f. 1888, 28. P. J. Rau- davietis, Berzaune.
IV. Gailis, nakti dzie�dadams, zile mirsa�nu, ari dzimsanu.
7798.�� Cik reiz gailis pusnakti dziedot, tik daudz tani nakti no�mirstot;
cik reizes vakara, � tik daudz piedzimstot.
7799.�� Kad gailis dzied vakara, tad kads mirs.
N. Enerts, Kandava.
7800.�� Kad gailis dzied vakara, tad tais majas kads mirs.
7801.�� Kad vakara gailis dzied, tad kads no majniekiem mirs.
7802.�� Kad gailis dzied vakara, tad kads mirs.
7803.�� Tanis majas, kur vakara gailis dzied, driz kads mirs.
7804.�� Ja gailis vakara lakta dzied, tad kadam jamirst.
7805.�� Kad gailis vakara dzied, tad kadam jamirst.
7806.�� Ja vakara (prieks pus�nakts) gailis dzied, tad drizuma kads tas majas
iedzivotajs mirs.
2. Bergmanis, Aizupe.
7807.�� Ja gailis dzied pusnakti, tad drizuma kads mirs.
7808.�� Ja nakti divpadsmitos dzird gaili dziedam, tad maja kads mirs.
7809.�� Ja gailis nakti divpadsmi�tos dzied, lad kadam jamirst.
7810.�� Ja gailis dzied prieks pus�nakts, tad tanis majas kads mirs.
7811.�� Ja ziemas vakaros, mei�tam kuti govis slaucot, gailis dzied, tad
vienu no iemitniekiem izdzie�das no majas ara.
K. Corbiks, Kalnamuiza.
7812.�� Ja gailis divpadsmitos nakti dzied, tad kads cilveks slikst vai
kaâs.
7813.�� Ja gailis dzied vienreiz un katru nakoso nakti vairak un vai�rak

reizes no vietas, tad kads tanis majas ienaks; ja no vairak reizem katru nakti iet
mazuma, tad kads tanis majas mirs.
7814.�� Ja gailis dzied pusnakti, tad drizuma kads mirs, jeb tani maja bus
ugunsgreks, jeb ari kads maldas.
K. Jansons, Plani.
7815.�� Ja gailis nekartigi dzied, tad tai maja kads mirs.
7816.�� Ja gailis vakara dzied, tad kads mirs.
7817.�� Ja kufas majas gailis lidz Ziemas svetkiem dzied lidz pus�naktim, tad
lidz nakosiem Ziemas svetkiem tais majas taisis zarku.
V. Mikelans, Kubeni.
7818.�� Ja gailis vakara dzied ne- paj-a skaita reizes, tad viens mirs tais
majas, ja pafa skaita � divi.
7819.�� Kad gailis vakara dzied, tad kads mirs jeb ari dzims.
Spiss, Zemite. A. Bilensteina rokr.
7820.�� Ja gaili otro vakaru dzied mazak reiz neka pirmo vakaru, tad kads mirst,
bet ja otro vakaru vai�rak neka pirmo, tad kads dzimst.
7821.�� Kad gailis vakara 3 reiz dzied, tad kads dzimst.
N. Enerts, Kandava.
7822.�� Ja gailis dzied vairakus vakarus no vietas, pie kam katru vakaru tas
dzied pa vienu reizi vairak, tad tanis majas kads pie�dzimst; ja vins dzied katru
vakaru pa vienu reizi mazak, � tad mirst.
7823.�� Kad vakara dzied gailis, tad vajag skaitit: ja otru vakaru dzied vienreiz
mazak, tad tanis majas mirst, ja vairak, tad dzimst.
J. Pamplis, Garoza.
7824.�� Kad gailis dzied prieks pusnakts (neparasta reiza), tad va�jaga klausities
ari otru nakti. Ja nu gailis otra nakti dzied vairak reizes ka pirma nakti, tad tai
maja vai rados kads piedzimst. Ja tur�pretim katru nakti gailis dzied ma�zak
reizes, tad kads mirst.
M. Auzina, Riga.
7825.�� Ja gailis dzied no sakuma reti un tad biezak, tad kads dzimst; ja otradi �
mirst.
L. Karklins, Eleja.
7826.�� Ja vakara gailis dzied vai�rak reizes ka citiem vakariem, tad kads
piedzimst, bet ja kadu va�karu vins dzied mazak, tad tani maja kads nomirst.
M. Valdmane, Zalenieki.
7827.�� Kad nakti gailis sesreiz dzied, tad kads dzimst.
V. Gailis dzied pec pus�dienas, laba zime.
7828.�� Ka gailis dzid pec pusdinu, itei pizimej kunebejs jaunu un lobu
dzierdet nu pazeistamu vai radiniku.
V. Podis, Rezekne.
7829.�� Ja gailis gulet apiedams skali dzied un vistam knabj, bus labi miezi.
VI.�� Gailis dzied pie keka.
7830.�� Kad gailis dzied pie keka durvim, tad naks nekaunigi cie�mini.
K. Jansons, Plani.
7831.�� Kad gailis dzied istabas prieksa, tad viesi nak.
R. Kalnins, Lubana.
7832.�� Ja gailis pie durvim dzied, tad ciemini nak.
A. Skuja, Vestiena.
7833.�� Ja gailis dzied durvju prieksa, tad gaidami ciemini.
E. Lacis, Tirza.
7834.�� Ja gailis pie majas dur�vim dziedot un esot nostajies dur�vju laba
puse, tad gaidami viesi � viriesi, ja kreisa, tad sievietes.
V. Griva, Lubana.
7835.�� Ja no rita pie istabas dur�vim gailis dziedot, tad tani diena viesi
tais majas atnaks.
J. Jansons, Plani.
7836.�� Kad rita gailis piegajis pie durvim nodzied, tad tani diena ne�gaidits
ciemins.
7837.�� Ja gailis dzied durvju prieksa, tad bus ciemini.
7838.�� Kad gailis pie durvim dzied, naks ciemins.
M. Leimane, Lubana.
7839.�� Ja gailis pret istabas dur�vim dzied, tad viesi bus.
7840.�� Ja gailis dzied durvju prieksa jeb uz slieksna, tad tani diena bus
ciemini.
7841.�� Ja rita gailis skali dzied pie durvim, tad bus ciemini.
7842.�� Ja gailis rita aiz durvim dzied, naks ciemins.
7843.�� Ja gailis dzied pie istabas slieksna, tad gaidami viesi.
7844.�� Kad gailis dzied padurve, tad viesi bus.
7845.�� Ja gailis uz istabas sliek�sna dzied, tad gaidami ciemini.
7846.�� Ja gailis no rita dzied pie durvim, diena bus viesi.
V. Baltais, Lubana.
7847.�� Ja gailis no rita pie ista�bas durvim dzied, tad ciemini gai�dami.
A. Uzane, Lejasciems.
7848.�� Kad gailis dzied pie ista�bas durvim, tad viesi naks.
7849.�� Ja gailis dzied pret dur�vim, tad gaidams viesis.
7850.�� Ja gailis dzied pie majas durvim, tad bus ciemini.
7851.�� Kad gailis dzied pasa duru prieksa, tad kads viesis no talienes
jau ir cela.
E. Zommere, Rauna.
7852.�� Kad gailis stav durvju prieksa, tad viesi naks.
M. Brldaka, Jaunroze.
7853.�� Ja gailis svetdienas rita dzied pie istabas ar galvu uz dur�vju

pusi, tad bus viesi; ja dzied ar galvu uz aru, tad kads izies no ma�jas viesos.
E. Jepe, Palsmane.
7854.�� Ja gailis purina asti, tad gaidams viriesu ciemins, bet ja vista �
sieviesu ciemins.
M. Brante, Ainazi.
7855.�� Ja gailis uz trepem vai pie loga dzied, tad ciemini nak.
M. Vennere, Strenci.
7856.�� Ja gailis dzied pie loga, tad viesi naks.
V. Duka, Vidzeme.
7857.�� Ja gailis dzied ar galvu pret logu pagriezies, tad bus viesi.
A. Pidriks, Sauka.
VII. Gailis dziedadams zile nelaimi.
7858.�� Ja gailis pusdienas laika stipri dzied, tad maja bus kada ne�laime.
7859.�� Kad gailis vakara dzied bez saules, tad launums iet par maju.
K. Bika, Gaujiena.
7860.�� Ja gailis vakara dzied, tad tas nozime nelaimi.
K. Corbiks, Tetelminde.
7861.�� Ja gailis no rita dzied, tad velak neklasies labi.
7862.�� Ja gailis dzied priekspus�diena, tad majas izcelas uguns�greks.
L. Lorberga, Valmiera.
7863.�� Kad gailis nelaika dzied, prieks pusnakts, tad maja kas sa�vads
notiks, vai ugunsgreks, vai cita kada nelaime.
7864.�� Ja gailis prieks pusnakts lakta dzied, tad jaluko, kadas tam kajas.
Ja aukstas, tad kads mirs � ja siltas, tad maja bus ugunsgreks.
7865.�� Ja gailis staiga pa jumtu, tad gaidams ugunsgreks.
A. Aizsils, Zilupe.
7866.�� Kad gailis staiga pa ma�jas jumtu, tad gaidams uguns�greks.
A. Aizsils, Zilupe.
7867.�� Ja gailis dzied nakti, tad no majam jaiziet.
K. Lielozols, Nica.
31
7868.�� Ja gailis nakti dzied, tad velns pa maju apkart staiga.
T. Java, Palsmane.
VIII.�� Gailens aizdzied.
7869.�� Kad mazs gailens aizdzied pirmo reizi, tad zaglis tani gada nevarot
tuvoties, jo tad pats cil�veks esot jautrs un modrigs.
K. Bika, Gaujiena.
IX.�� Gailis ar salmu.

7870.�� Kad gailis salmus lasa, tad vista det grib.
K. Lielozols, Nica.
7871.�� Kad gailis vai vista gayu salmu velk, tad kads mirs.
P. S., Rauna. K. Jansons, Plani un Smiltene.
7872.�� Ja gailim pakal velkas salms, tad dzirdes kadu mirusu.
X. G ai 1 j s uz vienas ka- j a s.
7873.�� Kad gailis stav uz vienas kajas, tad bus auksts laiks.
V. Spandegs, Pociems. K. Jan�sons, Plani.
7874.�� Ja gailis stav uz vienas kajas, tad sals.
A. Lau, Mezotne.
7875.�� Kad ziemu gailis stav uz vienas kajas, tad bus auksts laiks.
7876.�� Ja gailis stav uz vienas kajas, bus auksts laiks.
A. Rode, Umurga. L. Prau- lins, Aumeisteri.
7877.�� Kad gailis stav uz vienas kajas, tad busot auksts laiks.
M. Alksnis, Skulte.
7878.�� Ja gailis stav uz vienas kajas, tad bus slikts laiks.
7879.�� Ja gailis viena kaja stav, bus auksts laiks.
E. Laime, Tirza.
7880.�� Ja gailis stav uz vienas kajas, tad bus lietus.
7881.�� Kad gailis stav uz vienas kajas, tad meitas mirst.
J. Strengis, Nica.
XI.�� Gailis dej olu.
7882.�� Pavasari pats pirmais sakot det gailis un izdejot tadu pavisam
mazinu olinu. Pec tam tik vel sakot vistas det. To olinu, ko gailis dejot, ari
saucot par gai�la olinu.
7882a. Vistas dedinadams, gailis pats olu izdejot.

K. Jansons, Plani.
7883.�� Septini gadi vecs gailis olu izdejot. [Sal. pukis.]
K. Jansons, Plani.
7884.�� Ja kads grib klut bagats, tad vajaga izaudzet devini gadi ve�cu
gaili. Devita gada uz Janiem gailis dej olu � laimes olu. Ja nu kads so olu jelu
izdzej-, tad tas paliek loti bagats.
J. Vanags, Skrunda.
XII.�� Gailis redz velnu.
7885.�� Kad gailis iekercas, tad tas velnu ieraugot.
K. Lielozols, Nicai
7886.�� Kati gailis skatas gaisa un curkst, tad vins velnu redz.
7887.�� Ja gailis vakara kurkst, tad vins redz velnu (nelabo).
7888.�� Ja gailis kurkst, tad velns tuvuma.
7889.�� Gailis nokurc, velnu ierau�got.
K. Lielozols, Nica.
7890.�� Ja gailis kerc, tad vins redz velnu.
A. Salmans, Balvi. A. Zi�bens, Bugaji.
7891.�� Ja gailis cerkst, tad vins redzot navi.
A. Upmanis, Dobele.
7892.�� Gailis kerc, velnu vai na�vi redzedams.
A. Cirsis, Kalupe.
7893.�� Ja gailis curkst, tad saka, ka nave staiga apkart.
7894.�� Ja gailis pusdienas laika kerc, velns ap maju staiga.
V. Hazena, Nitaure.
7895; Kad gailis lakta gardz, bet nedzied, tad vins redz velnu un bridina vistas.
E. Jepe, Palsmane.
7896.�� Nedrikst majas turet mel�nus gailus, tad maja nak velns.
J. Zarins, Palsmane.
XIII. Gaili plesas.
7897.�� Kad gaili plesas, tad jasa- vilina tris mazi maizes gabalini, jaapnem
tris reiz pret sauli gailiem ap galvam un jadod viniem apest.
K. Jansons, Plani.
7898.�� Gailis, kad tam ar sprun�gulu metot, tad sakot: �Ko didies, ko
didies! parsitisi kaju, dirsa!"
7899.�� Kad gaili dzen no darza lauka, tad vins stridas preti un sa�ka:
�Tagadit pat ienacu! Tagadit pat ienacu!"
P. S. no P. Zeltinas, Biga.
XIV.�� Gaila gala.
7900.�� Vajagot est gaila rikli, tad labs dziedatajs paliekot.
E. Lideka, Lubana.
7901.�� Gaila rikle jaed tam, kufs velas skaisti un skani dziedat.
K. Bika, Gaujiena.
7902.�� Kas aped gaila kaklu, tas bus liels dziedatajs.
E. Laime, Tirza.
7903.�� Kas aped gaila sirdi, tas ir loti dusmigs.
G. Stankevica, Taurupe.
7904.�� Kas grib but labs saim�nieks, tam jaed gaila kajas un pie�si, lai
varetu saimi tik pat labi val�dit ka gailis vistu baru.
K. Bika, Gaujiena.
XV.�� Gailis sapni.
7905.�� Ja sapni redz sarkanu gaili, tad bus ugunsgreks.
GAILISI.
7906.�� Nemicitu kupinatu pie�nu (biezpienu) saberzusi sikos ga�balinos un

uzlejusi saldu pienu. Tikusi esti pabrokasti un palauna�dzi.
483
Gailis � Gailisi
GAILA PIESI.
7907.�� Gaila piesi dazu ritu iz�laiz plati savus ziedus, tas uz labu skaidru
laiku, tani diena lietus ne�bus; bet kad si puke tikai puse at�laiz savus ziedus,
tad pie siena ne�dabu stradat.
Latv. Av. 1858. 75.
GAISS.
7908.�� Ja gaiss sijajas (saulai�na gaisa vibresana), tad jufa daudz rengu.
A. Bulene, Turaida.
7909.�� Kad gaiss ir par daudz skaidrs, tad drizuma lis lietus.
A. Jece, Zaube.
7910.�� Ja no rita gaiss dzirkst, tad ir jauks laiks.
7911.�� Ja gaiss ozas (patika�ma smaka), tad bus labs laiks.
J. Jakans, Bebrene.
7912.�� Ja gaiss skanigs � bus labs laiks.
J. Jakans, Bebrene.
GALDAUTS.
7913.�� Viesiem aizejot, nama ma�tei jasamet galdauta stufi, lai viesi
neaiznes lidz majas svetibu.
L. Jenne, Allazi.
GALDS.
7914.�� Uz edama galda nebus likt bernu jeb isteni berna kajas, jo edams
galds esot tikpat ka Die�va galds.
7915.�� Aiz galda kajas duci aiz�baz, lai ciemini daudz neaped.
K. Jansons, Plani.
7916.�� Ja kada istaba naktis cikst galdi, tad tani maja bus be�res.
J. Zvaigzne, Bezekne.
7917.�� Ja pec maltites ilgi galdu nenoslauka, tad tautas ilgi kavejas.
E. Miglava, Riga.
7918.�� Ja meitas pec esanas ilgi tur galdu nenokoptu, tad paliks vecmeitas.
7919.�� Ja meitas tur ilgi galdu neslaucitu, tad tam ilgi precinieki nejaj.
E. Laime, Kalsnava.
7920.�� Galdu meitai vajagot atri noslaucit, tad atri izprecot.
7921.�� Ja jauna meita aizmirst galdu noslaucit, precinieki aizmirst precet.
7922.�� Kad paests, meitam ja�steidzas noslaucit galdu, lai preci�nieki

nestav aiz durvim.
7923.�� Ja galds pec esanas stav nenoslaucits, tad aiz vartiem stav
nopurdulojusies precinieki.
A. Braka, Meirani.
7924.�� Ja galdu pec esanas ne�noslauka, tad precinieki ilgi aiz durvim
staves.
L. Jenne, Allazi. �
7925.�� Ja meitas ilgi galdu ne�slauka, tad ilgi precinieki gaida aiz durvim.
7926.�� Ja meitas pec ediena ka�vejas, viii pat aizmirst noslaucit galdu,
tad precinieki kavesies nakt.
7927.�� Ja meitas galdu slauka gareniski, tad aizslauka precinie�kus gaj-am,

bet ja skersam un druscinas slauka prieksauta, tad puisi liptin lip.
E. Jepe, Palsmane.
7928.�� Galdu nedrikst gareniski slaucit, tad precinieki gaj-am brau�cot.

Galds jaslaukot skersu.
7929.�� Kad nonem galdu, ja�steidz tas slaucit, lai ilgi nesez pre�cinieki.
A. Zalmieze, Grenci.
7930.�� Traukus novacot, vispirms noslauka galdu, lai precinieki ilgi nesedetu.
H. Silina, Dobele.
7931.�� Meitam pec esanas tulit janoslauka galds, jo citadi precinieki
sedesot ilgi pie galda.
7932.�� Galdu vajaga pec esanas atri noslaucit, tad precinieki ilgi needis.
7933.�� Ja galds stav ilgi neslau�cits, tad ilgi jabaj-o precinieki.
7934.�� Pec esanas vajagot galdu noslaucit, jo, ja nenoslauka, tad

precinieki ilgi sezot pie galda.
P. Eglitis, Priekuli.
7935.�� Galdu nedrikst ilgi turet neslaucitu, tad precinieki tulojas.
V. Saulite, Malpils. M. Bri- daka, Jaunroze.
7936.�� Kad novac galdu un at�staj kadreiz trauku, vai neslauka tiri, tad
atbrauks precinieki, bet nepanems.
7937.�� Ja, galdu slaukot, paliek kada daksina vai nazis uz galda, tad
gaidams kads ciemins.
A. Braka, Meirani.
7938.�� Pec esanas vajaga tulin galdu noslaucit, ja ta nedarot, tad majas
meitam gan braucot preci�nieki, bet nebildinot.
E. Zommere, Bauna.
7939.�� Meitam zigli galds jaslau�ka, lai tas zigli izprece, lai kazas zigli
kaznieki aizbrauc.
K. Jansons, Plani.
7940.�� Ja pec esanas aizmirst galdu noslaucit, tad meita tiek uz�runata,
bet netiek panemta.
L. Strute, Skibe.
7941.�� Kad atstaj galdu neslau�citu, tad bus netiri kazenieki.
J. Treimans, Berze.
7942.�� Ja meita atstaj galdu ilgi nenokoptu, tad ta dabun punkai�nu

brutganu.
Z. Ozolina, Dole.
7943.�� Ja galdu atstaj nenoslau�citu, tad punkaini precinieki.
H. Silina, Penkule.
7944.�� Kamer meita nav vel iz�preceta, tikmer vinai, tulit ka pa�ed,
janoslauka galds, jo citadi vira mate staigas ar purdulainu de�gunu.
7945.�� Pec maltites atri vajagot noslaucit galdu, tad tiksot atri ku�mas.
7946.�� Kad slauka galdu, tad ja�noslauka ari galda malas, citadi bus punkaini
berni.
Z. Putele, Sabile.
7947.�� Galdu slaukot, vajaga no�slaucit galda malas, tad berniem nebus
netiri deguni.
7948.�� Ja kads vienmer nosezas galda gala, tad tas driz bus vai nu
saimnieks vai saimniece.
L. Pogule, Gatarta.
7949.�� Ja kads jauneklis vai jau�nava galda gala sez, tad tam jagai�da
septini gadi, kamer apprecas.
I. Mikelsone, Renceni.
7950.�� Ja sez pret galda sturi, tad japaliek vecmeitas, ja galda gala, tad
bus saimniece.
7951.�� Ja meita sez galda sturi, tad septini gadi jagaida brutgans.
V. Rimpele, Saldus.
7952.�� Kad, pie galda sedot, uz stuâ sez, tad septini gadi jagaida
precinieks.
T. Rigerte, Rrunava.
7953.�� Ja pie galda edot sez gal�da sturi, tad septini gadi puisi jeb meita
jadzivo.
M. Ozola, Piebalga.
7954.�� Neprecejies cilveks ne�drikst sedet galda sturi, tad septi�nus gadus
jagaida uz precibam.
M. Rrldaka, Jaunroze.
7955.�� Kas befu galda sturi sed, tam pec septini gadi bus beres, kas kazu
galda sturi, tam pec septini gadi bus kazas.
K. Jansons, Plani.
7956.�� Ja meita nosezas galda sturi, tad vina neapprecesies pirms deviniem
gadiem.
7957.�� Kas pie galda stuj-a paed pusdienu, tas septini gadi neap�precesies.
B. Puksts, EglOna.
7958.�� Meitas un puisi nedrikst sedet galda gala edamos laikos, jo tad
jagaida septini gadi, lidz dabus appreceties.
7959.�� Ja ciema vai kur citur svesa vieta aizgajusam cilvekam jased galda
sturi, tad vel septini gadi jagaida, kamer apprecesies.
7960.�� Neprecejies cilveks ne�drikst sedet galda sturi, tad devi�nus gadus
jagaida uz precibam.
7961.�� Ja gadas nosesties galda sturi, tad japaliek ilgi neprecetam, (ai).
M. Poriete, Lubana.
7962.�� Ar pliku roku galdu ne�slauka.
K. Jansons, Plani.
7963.�� Pliku roku galdu ne�drikst slaucit, tad galds top tukss ka delna.
A. Kabuce, Bulduri.
7964.�� Ar roku nedrikst no gal�da druskas slaucit, jo tad dzive kadreiz

maizes pietrukst.
7965.�� Galdu nevajaga slaucit ar kailu roku, tad piemekle trukums.
7966.�� Ja ar roku slauka no galda maizes drupatinas, tad majas bus driz
(rukums.
7967.�� Galdu nedrikst slaucit ar kailu roku, bet ar kaut kadu lu�patu,
preteja gadijuma sis majas laudim daudzreiz jaciesot trukums.
K. Suberts, Bramberga.
7968.�� Ar roku bez lupatas ne�drikst galdu slaucit, jo tad celas naids
saime.
E. Jepe, Palsmane.
7969.�� Ar kailu roku nevar gal�du slaucit, lai bada nesaslauka.

P. S., Rauna.
7970.�� Galdu nedrikst ar roku slaucit, tad bads majas.
A. Aizsils, Karki.
7971.�� Galdu nedrikst slaucit ar roku, citadi bus bads.
L. Strute, Skibe.
7972.�� Ja ar roku galdu slauka, tad bus nabags.
7973.�� Ar kailu roku nedrikst galdu slaucit, jo tad dzive bus na�badziba.
7974.�� Galdu nedrikst slaucit ar pliku roku, tad bads maja.
7975.�� Ja slauka ar tuksu roku galdu, tad aizslauka svetibu.
E. Tokele, Sesava.
7976.�� Ja ar roku galdu slauka, tad svetibu aizslauka.
Brunava.
7977.�� Ja gaidu slauka ar kailu roku, tad noslauka visu svetibu.
P. S., Ropazi.
7978.�� Ja galdu slauka ar pliku roku, tad noslauka labklajibu.
P. Zeltina, Riga.
7979.�� Ar kailu roku galdu ne�slauka, lai saime nav ruciga.
K. Jansons, Plani.
7980.�� Ar kailu roku nedrikst galdu slaucit, tad jarajas.
K. Laimins, Druviena.
7981.�� Ja meitas edamos galdus slaukot ar pliku roku, tad dabujot viru ar
pliku pakausi.
7982.�� Kad ar pliku roku slau�ka galdu, tad aitam neaug vilna.
V. Silina, Serene.
7983.�� Ar roku, bez slaukama, nevajaga galdu slaucit, tad berni bus zagli.
H. Sirmanis, Vilzeni.
7984.�� Kod goldu slauceisi ar ruku, itei pizimej, ka tyma ustoba vysod byus
nauda.
V. Podis, Rezekne.
7985.�� Kas galdu ar roku slau�ka, to piemekle trukums.
H. Silina, Penkule.
7986.�� Galdu nedrikst slaucit ar kreiso roku un uz leju, bet tas ja�slauka
ar labo roku, lai tas arvien butu pilns.
A. Vaskis, Tukums.
7987.�� Ja galdu slauka ar kreiso roku atpakal, tad visa dzive saim�nieciba
iet acgarni.
7988.�� Galds jaslauka pa sturi, bet nevis pa saniem vai galu. Slau�kot pa
saniem vai galu, aizslauka svetibu.
K. Olle, Mazsalaca.
7989.�� Meitam no galda maizes druskas pa sturi janoslauka, lai tas driz
izprece.
K. Jansons, Plani.
7990.�� No galda druscinas pa galu jasaslauka sauja.
K. Jansons, Plani.
7991.�� Ja slauka druskas no galda pa galu, tad lidz ar to aiz�slauka ari

majas svetibu.
L. Rone, Iecava.
7992.�� Ja maizes druskas slau�ka pa galda galu zeme, tad majas nav
svetibas.
7993.�� Lai svetiba pa durvim ne�izietu, nedrikst slaucit maizes dru�patas no

galda zeme.
7994.�� Druskas no galda ne�drikst slaucit sauja, tad pieslauka sev

nabadzibu.
H. Krastina, Riga, Ropazi.
7995.�� Galdu slaukot edienu drus�cinas nedrikst mest zeme; tads slaucitajs badu
piedzivos.
7996.�� Nuo golda drupanas ja- slouka uz sevim, juo citodi mas visu lobumu
nuoslaukam nuost.
7997.�� Kad slauka galdu, tad ja�slauka uz savu pusi, tad topot ba�gats.
G. Pols, Valka.
7998.�� No galda drupanas ja�slauka uz to pusi, kur atrodas ru�dzu sejums,

lai butu laba raza.
A. Armans, Zalmuiza.
7999.�� Ja, galdu slaukot, drus�kas met zeme, tad par saimnieci nevar tikt.
M. Leimane, Lubana.
8000.�� Galdu vajaga slaucit vienmer uz to pusi, uz kufu ir rudzi seti, lai
svetiba iet uz ru�dziem.
8001.�� Goldu vaiga uz vinu pu�si slaucit, tod rudzi augs uz vinu pusi.
8002.�� Maizes druskas nevajaga noslaucit no galda uz durvju pusi, jo ta

saimnieku izvada no majas. Saimnieces to necies.
8003.�� Pec paesanas galdu ne�drikst slaucit uz durvju pusi, jo tad izslauka
laimi ara.
K. Corbiks, Ozoli.
8004.�� Kad galdu slauka, tad tas jaslauka uz vienu sturi, lai ber�ni gulta
nekezitu.
P. Zeltina, Riga.
8005.�� Galdu nedrikstot ar kailu roku slaucit, jeb ari ar papiru, jo tad
neesot nakosa gada ko likt uz galda.
8006.�� Kad ar papiru slauka galdu, tad bus bads.
V. Gal-a, Riga.
8007.�� Galdu nevar ar papiru slaucit, tad naids nak maja.
8008.�� Ar papiru nedrikst galdu slaucit, liii m-liutu jabaras.
J. A. Jansons.
8009.�� Ja galdu slauka ar papi�ru, tad edejiem, pie galda baro�ties, grabes
mutes ka papirs.
E. Zoinmere, Rauna.
8010.�� Ja ar papiru galdu slau�ka, tad bus maja nesaskanas.
8011.�� Ar papiru nedrikst galdu slaucit, jo tad naids majas.
I. Kazoka, Lubana.
8012.�� Ar papiru nedrikstot gal�du slaucit, jo tad dzimta celoties naids. ,
D. Dama, Smiltene.
8013.�� Ar papiru nevajag galdu slaucit, tad edeji plesas.
8014.�� Ar papiru nevajag galdu slaucit, tad edeji plesas, otra maja
aizejot; kad otradi � tur maltiti turot un ari pasa maja palikusie plesas.
8015.�� Ja noslauka galdu ar pa�piri, tad bus majas stridus.
L. Strute, Skibe.
8016.�� Ja druskas slauka no gal�da ar papiru, tad maja izcelas naids. [Sal.
papirs.]
P. S� Riga. K. Jansons, Pla�ni. K. Corbiks, Jelgava.
8017.�� Ar papiru nevar galdu slaucit, tad strids maja.
P. Zeltina, Riga.
8018.�� Ar papiru nedrikstot galdu slaucit, jo tad celoties stridi.
L. Vigante, Jaunpils.
8019.�� Ja galdu slauka ar pa�piru, � nemiers, nesaticiba.
A. Mednis, Limbazi.
8020.�� Kod nu golda drupanys ar papeiru slauceisi, tod tyma ustoba vysu
dinu byus lomuosona un pleisona.
V. Podis, Rezekne.
8021.�� Galdu nedrikst noslaucit ar papiru, tad majas bus kildas.
V. Rimpele, Riga.
8022.�� Ar papiri nedrikst slau�cit galdu, jo tad izcelas dumpis,
8023.�� Galdu nedrikst ar papiru slaucit, tad bus majas plesanas.

A. Aizsils, Karki.
8024.�� Ja galdu slauka ar papi�ri, tad nesaticiba majas.
E. Tokele, Sesava.
8025.�� Galdu nedrikst ar papiru slaucit, lai bads nenaktu maja.
8026.�� Ar papiru nedrikst galdu slaucit, tad precinieki sed ilgi pie galda
un neruna.
8027.�� Ar papiru galdu nedrikst slaucit, jo tad paliks par vecpuisi vai
vecmeitu.
A. Sulce, Riga.
i" > -i ::., � ' �' !i �_!_ � _1_ � �'�'
8028.�� Ja meitas ar papiru slau�ka galdu, tad tas dabu bardainu viru.
A. Zibens, Rugaji.
8029.�� ' Edamo galdu nedrikst slaucit ar prieksautu, lai vira ma�tei netirs
deguns nestavetu.
8030.�� Ja sieva ar prieksautu galdu slauka, tad govs tai slaucot muguru
laiza.
K. Jansons, Plani.
8031.�� Uz neapklata galda ne�vajag est, jo tad majas bus tru�kums.
A. Biedrina, Aluksne.
8032.�� Pie tuksa galda nevaja�got dereties (ligt), tad esot tukss (nerazas)
gads.
8033.�� Nedrikst uz galda gulet, bus majas mironis.
8034.�� Ja visi reize no galda pie�celas, visiem reize jamirst.
GALVA.
8035.�� Kam liela galva, tas gudrs.
8036.�� Kam ir liela galva, tas ir dikti gudrs.
K. Lielozols, Nica.
8037.�� Ja bernam liela galva, tad izaugs liels virs.
L. Serzante, Aloja.
8038.�� Kam maza galva, tas ir gudrs.
Skila, Nica.
8039.�� Kuj-am bernam ir maza galva, tas ir mulkis.
K. Lielozols, Nica.
8040.�� Ja galva niez, tad mati aug.
A. Salmans, Balvi.
8041.�� Ja galva niez, tad kads sabars.
8042.�� Ja galva niez, tad bagatie (radi) apruna.
A. Uzane, Skujene.
8043.�� Ja galva niez, tad baga�tie apruna.
8044.�� Ja kadreiz stipri niez galva, tad bagats apruna: Utis ed, galva
niez, bagats mani aprunaja. Lai Dievs dod bagatam ar utim Riga braukt.
K. Bika, Gaujiena.
8045.�� Ja sievietem nevilsus sa�sitas galvas kopa, tad vinas kad�reiz taps
radinieces.
G. Krafte, Ilguciems.
8046.�� Ja diviem cilvekiem ne�tisam sasitas galvas kopa, tad vini klus
radi.
K. Lideka, Meirani.
8047.�� Ja sievietei ar virieti sa�sitas galvas kopa, tad no viniem kadreiz

iznaks laulats paris.
E. Krafte, Ilguciems.
8048.�� Ar ko sasitas galvam ko�pa, ar to naks rados.
V. Saulite, Malpils. M. Bri- daka, Jaunroze.
8049.�� Pa setas vidu nedrikst staigat ar pliku galvu, tad vejs jumtus
plesis.
8050.�� Ja galva kadu trauku uzliek, tad saslimst galvas ada.
J. A. Jansons.
I. Galva sapni.
8051.�� Kad sapni brauc izpus�kotu galvu, ar aubi, vainagu vai ko citu galva,
tad galva sap.
II. galvas sapes.
8052.�� Galva sap, kad cepuri griez rinki. [Sal. cepure.]
Etn. IV. 1804., Alsviki.
8053.�� Galva nesapot visu cauru gadu, kad to suka gavena piekt�dienas.
Etn. IV. 1894., Sikeni.
8054.�� Galva nesap, ja sieviete nesa pastala matus, kas kemme paliek, matus
sukajot.
K. Jansons, Plani.
8055.�� Kad galva sap, tad vajag galvu nospaidit un teikt tris rei�zes: �Tris
dienas vesels, tris die�nas vajs." Tad galva vairak nesap.
V. Eglite, Trikata.
8056.�� Galvas sapes apaks me�les asinis laidusi.
K. Jansons, Plani.
8057.�� Ja galva sap, tad vajaga nemt zilu dziju, iziet darza un tit to tris reiz
ap galvu. Pec tam dzija japakar koku zaros un paslepus janoskatas, vai kads putns
nepie�metas pie dzijas. Tad cilvekam galvas sapes pariet un pielip put�nam.
8058.�� Kad pirmo reizi perkons ruc, tad vajaga ar akmeni sist pie�re un nolikt
vinu tai pasa vieta, no kurienes tas nemts, tad visu gadu galva nesap. [Variants,
skat. per�kons.]
8059.�� Ja sap galva, tad, redzot pirmo reiz* jaunu menesi, nekustot no pedam,
vajaga ar akmeni vai udeni apvilkt tris reizes ap galvu, un tad paries.
E. Plavina, Aizkraukle.
8060.�� Ja grib, lai visu gadu ne�sapetu galva, tad, pirmo reizi ie�raugot
rudzus ziedam, janobrauka un jaaped no 9 varpam ziedi.
8061.�� Ja galva sap, tad laba ausi vajaga nesat auskaru; tad vairs nesapes.
A. Salmans, Balvi.
8062.�� Lai galvas sapes parietu, tad vajaga est grauzdetus zirnus.
8063.�� Galvas pamasas dziedeja ar aukstiem aplikumiem.
8064.�� Kad galva sap, tad jaliek ap to saltas lapas.
L. Ozola, Serpik
8065.�� Pret galvas sapem ja�sien pie pieres baltvederes laisku lapas
(tussilago farfara?).
Etn. IV. 1894., F.rgli.
8066.�� Pret galvas sapem sien pie galvas kruzisu lapas (nupbar luteum).
K. Milnus, Zeime.
8067.�� Rozu lapas no galvas iz�velk karstumu.
Etn. IV. 1894., Druviena.
8068.�� Kad galva sap, tad vaja�ga savarit ievas kocinus un dzert.
M. Kaupelis, Nica.
8069.�� Sakasa ievu un bligznu mizas, aplaista ar etiki vai labu skabu
skabputru, uzliek uz laka�tina un uzsien uz saposas vietas. Apsejums jatur tik
ilgi, kamer vien var ciest, jo slapjas mizas loti plauce. Sis pasas zales noder ari
pret zobu sapem un uzpampusiem sasitumiem.
Etn. IV. 1894.
8070.�� Kad galva sap, tad pie pieres der pielikt smalki samizo�tas ievas mizas
ar gremzdiem. Ta�pat var iekapat loga sipola (?) la�pas un tas piesiet pie pieres.
Etn. 1891. g., I, 157.
8071.�� Pret galvas sapem dzer ozola lapu novarijumu.
8072.�� Saposa galva jasmere ar etiki, kufa izraudzeti pavasari la�siti eglu
pumpuri.
R. Kreslins.
8073.�� Pret galvas sapem derot runcabols (Datura strammonium), drigenes (Atropa
belladonna) un balto pipenu lapas (balt. kume�lini).
M. K., Sauka.
8074.�� Kad galva sap, tad deni�ni jasmere ar rutku sulu, uz gal�vas jaliek
cuskas novalks.
Etn. IV, 1894, Serpils.
8075.�� Kad galva sap, tad pie galvas jasien kartupelu grebzdi, etiki un auksta
udeni samerceta lupata, pusli ielikts ledus vai auksts udens.
Etn. IV, 1894, Drusti.
8076.�� Ja galva sap, tad vajaga sagriezt kartupeli ripas un ar vil�nas lupatu
piesiet pie galvas, lai sapes parietu.
E. Banazis, Nica.
8077.�� Pret galvas sapem noder mals.
A. Aizsils, Kalsnava, Lubana.
III. Galvas sukasana.
8078.�� Nesukaju piektdien gal�vu, Ne bez saules vakara; Es ne�speru kajam zemi,
Ne degosu pa- galiti. [Sal. piektdiena.]
A. Reinis, Kabile, LD 34140.
8079.�� Ja vakara suka galvu, tad maja gadas nelaime.
T. Kenga, Jelgava.
8080.�� Ja, galvu sukajot, izkrit kemme no rokas, tad kemmetajs tiks
aprunats; bet lai tas nenotik�tu, tad uz kemmes jauzliek kaja.
M. Zarins, Smarde.
8081.�� Kad nokrit kemme zeme, vajag vinai uzmit ar kaju, citadi dabus
kaunu.
I. Laze, Meirani.
8082.�� Ja galvu sukajot kemme izkrit no rokas, tad edot jasaper- das.
8083.�� Ja matus kemmejot kem�mes izkrit no rokam, tad drizuma ir kauns.
A. Rraka, Meirani.
8084.�� Ja matus kemmejot iz�krit no rokam kemme, tad sanem�si no kaut ka

kaunu.
A. Savitis, Lubana.
8085.�� Ja matus sukajot izkrit kemme, tad bus kauns.
E. Lideka, Lubana.
8086.�� Vakara galvu nedrikst kemmet, cukas nepadodas.

V. Mikelans, Asare.
8087.�� Ja, uz ciemu ejot, galvu sukajot kemme nokrit zeme � kaunu dabus.
E. Laime, Tirza.
8088.�� Ja matus sukajot nokrit kemme zeme, tad taja diena da�bus kaunu.
A. Aizsils, Lubana. A. Ozo�lina, Lubana.
8089.�� Ja galvu sukajot kemme izkrit no matiem, tad bus kauns.
8090.�� .1 it galvu sukajot nokrit kemme, tad bus japieredz kauns.
T. Nagle, Varaklani, A.
Korne, Meirani.
8091.�� Vakara nevajagot galvu sukat, tad murgi macot.
8092.�� Ja vakara suka matus, tad mate mirs.
L. Rone, Ikskile.
8093.�� Cilvekam, kuj-s bez sau�les matus suka, nakti jamirst.
M. Kalnina, Tirza.
8094.�� No rita, pirms saulites leksanas, vajaga sasukat gludu gal�vu, tad
tani diena viss labi izdo�sies.
L. Ezite, Aluksne.
8095.�� Ja matus sukajot nokrit zeme kemme, tad pasam nav briv to pacelt,
bet lai padod cits, citadi dabus kaunu.
Fr. Vavere, Rembate.
8096.�� Sievietes piegrieza sevis�ku veribu matu pisanai: precetas pina

divas bizes, bet meitas vienu bizi.
G. Pols, Valka.
8097.�� Tadas dienas, kujas tikai reiz pa gadu nak, galvas nesuka, lai mati
priekslaikus sirmi nepa�liek.
K. Jansons, Plani.
8098.�� Svecu diena un Pelnu diena nedrikst galvas sukat.
8099.�� Kas gavena piektdienas matus suka, tam mati driz paliek sirmi.
K. Jansons, Plani.
8100.�� Perkona laika vajag su�kat matus, tas katra zina ir uz labu.
8101.�� Vakara nedrikst galvu sukat, jo tad murgi macot.
K. Corbiks, Tukums.
8102.�� Ja vakara galvu suka, tad tevs un mate bez valodas mirst.
K. Jansons, Plani.
8103.�� Nakti nevarot galvu su�kat, jo tad mate mirsot.
8104.�� Ja vakara galvu sukajot, tad mati atri sirmi paliek.
8105.�� Vakara meitai nevajaga matus sukat, tad ta paliek vec�meita.
A. Miglava, Riga.
8106.�� Vakara nevajaga matus sukat, tad vira radi nemil.
M. Auzina, Riga.
8107.�� Kas vakara galvu suka, tad to apruna.
K. Jansons, Pilda.
8108.�� Vakara nedrikst matus sukat, tad piesuka sev bedas.
H. Krastina, Riga.
8109.�� Vakara nedrikst galvu sukat, tad ar cukam labi neklajas.
8110.�� Ja galvu suka vakara, tad cukas atri barosies un augs.
8111.�� Meitai vajaga vakara ma�tus sukat, tad vista puku nekasis.
J. Rupjais, Asune.
8112.�� Nevajaga sestdienas va�kara no pirts iznakusam galvu su�kat, ja to

dara, tad driz varot pa�sam uznakt nave, ar tadu darbu uz to, ta sakot, cilveks
sagatavo�joties.
K. Bika, Gaujiena.
8113.�� - Galvu nedrikst sukat un matus pit vakara, kad saule no�gajusi, jo
tad vini krit ara.
E. Kregere, Vandzene.
8114.�� Vokora navajaga sukot golvu, numyruso byus baist.
P. Basko, Kraslava.
8115.�� Vakara sievietes nedrikst galvu sukat, vakara mironiem su�ka galvu.
J. Ragainis, Berzaune.
8116.�� Galvu nevajag sukat tres�dienas un piektdienas vakaros, jo lad mati

izkrit un galva sap.
J. Krastins, Krustpils.
8117.�� Tresdienas vakara nedrik�stot galvu sukat, jo tad ta sapot.
Valsts Talsu vidusskola.
8118.�� Piektdien nedrikst matus kemmet, jo citadi nelaime uzkrit.
O. Mucniece, Valsts Talsu vidusskola.
8119.�� Piektdienas vakaros nav briv meitam matus kemmet, citadi pa nakti
nelabais nelauj gulet.
K. Freimanis, Valsts Talsu vidusskola.
8120.�� Kad staiguodams golvu sukuoj, tad tam moti kreit.
8121.�� Galvu sukajot un matus pinot nekad nevajaga est, jo tad kogi metas
matu galos.
494
M. Kalnina, Riga.
8122.�� Kad galvu sukajot dzer, tad aug daudz utis.
8123.�� Ja galvu suka, nedrikst est, tad aug utis.
A. Mednis, Limbazi.
8124.�� Ja svetdiena suka matus, tad utis paradas virs drebem.
8125.�� Ja svetdiena pa dievvardu laiku suka galvu, tad utis teka pa pieri.
K. Olle, Mazsalaca.
8126.�� Uz galda nevajaga galvas sukat, tad baznica utis pa muguru staigas.
St. Kokins, Egluna.

8127.�� Tirgus diena nevajaga galvas sukat: tad utis ka tirdze- nieki
staiga.
K. Jansons, Plani.
8128.�� Pie krasns jeb ugunsku�ra nevajaga galvas sukat, tad utis vazajas.
P. S� Rauna.
8129.�� Ja galvu sukajot kemme parkrit par galvu, tad dabon pie�redzet
kaunu.
8130.�� Kam galvu sukajot, kem�me mati paliek, to kads slepeni mile.
K. Jansons, Plani.
8131.�� Ja, pinot matus, paliek viena skipsna neiepita, tad bus ves�tule.
Galva
L. Salina, Lubana.
8132.�� Jii sukfijot, jeb pinot ma�tus, paliek kndu pinka nepiepita, tad
tiek no kada milets. [Sal. mati.]
L. Strute, Skibe.
8133.�� Ja galvu sukajot, matu skipsna paliek lauka, tad cels prieksa. [Sal.
mati.]
E. Lacis, Tirza.
8134.�� Ja matus pinot, paliek pari matu skiniens, tad tas nozime celu.
M. Kalnina, Riga.
8135.�� Kad galvu sukajot, izmet izsukatos matus ara, tad noiet mati.
P. Zeltina, Riga.
IV. Galvas sukasana sapni.
8136.�� Ja pa sapniem suka ma�tus, tad ir prieksa kads cels.
L. Ozole, Riga.
8137.�� Ja sapni galvu suka, tad izdod naudu.
8138.�� Ja sapni galvu suka, tad dabus galvas sapes.
8139.�� Ja sapni suka garus sir�mus matus, ilgu muzu tad nodzi�vos.
M. Zaube, Riga.
GALVOSANA.
8140.�� Tris lietas nav galvoja�mas: suna zobi, zirga kajas un berna pakala.
J. Rubenis, Ergli.
GALA.
8141.�� Gavenu laika gala neesot pie varda jasauc, bet to nosauc par buzi.
8142.�� Kad gala ir no veca lopa un ilgi nevaras miksta, tad ta tris reiz
japiesit pie poda malas.
P. S., Umurga.
8143.�� Lai gala miksta varitos, tad tris reiz japiesit ar galu pie poda.
M. Sauruma, Umurga.
8144.�� Ja gala varot neizverd miksta, tad ar galas gabalinu ja�izmazga

pods, kami vara, un ja�iemet uguni.
K. Jansons, Plani.
8145.�� Lai galu atri izvaritu vai izceptu, tad pirmais gabals ja�iesviez
uguni.
E. Medene, Meirani.
8146.�� Ja vecu galu grib izva�rit mikstu, tad vispirms kadu ga�balinu
iesviez uguni.
8147.�� Veca gala izverd miksta, ja varot tris karotes ielej pavarda.
K. Jansons, Plani.
8148.�� Ja vara vecaka kustona galu, tad uguni jaiemet maitas kauls, tad
izvaras miksta gala.
A. Ose, Lubana.
8149.�� Jaunu galu varot, tris ka�rotes zupas jaielej pavarda.
K. Jansons, Plani.
8150.�� Jaunu galu varot, pirmas putas tris reiz ar kausu jaiemet uguni, lai
galas edejiem nesapetu veders.
495
Galva � Gala
K. Olle, Mazsalaca.
8151.�� Par galu nevar paldies teikt, jo ta aug ka ziema, ta vasa�ra.
8152.�� Par galu nedrikst pal�dies teikt.
A. Mednis, Garoza. K. Sku�jins, Smiltene.
8153.�� Kas par galu paldies sa�ka, tas esot kars.
K. Jansons, Plani.
8154.�� Par �bepi galu" (galu, kuj-u pirmo izvara, lopu nokaujot) nedrikst
paldies teikt, jo tad galas devejam citi lopi aug vargi.
K. Poga, Penkule.
8155.�� Kad par galu saka pal�dies, tad ir karas cukas.
J. Treimans, Berze.
8156.�� Ja par galu saka paldies, tad neaugot lieli lopi.
8157.�� Kad par galu saka pal�dies, tad neaug lieli lopi, vajaga teikt: �Ta,
ta!"
J. Treimans, Berze.
8158.�� Kad galu sagriez gaba�los, tad katram gabalam jauzgriez krusts ar nazi:
tad gala esot sve�tiga.
J. Niedre, Dzukste.
8159.�� Kad galu sala, tad roka nav japiesit pie trauka, lai gala nedzelte.
J. Bubenis, Ergli.
8160.�� Gala jasala tresdienas un piektdienas, jo citadi ta dzelte.
J. Rubenis, Ergli.
8161.�� Galu salijot, nedrikst pie ta trauka malam sist ar roku, tad gala
dzelte.
8162.�� Gala janem ara no sali�juma, ziemelu vejam pusot, tad ta nepaliekot
dzeltana.
A. Ose, Lubana.
8163.�� Gala jazavejot ziemelu veja, jo tad nesadzeltot.
8164.�� Gala jazave jauna mene�si, lai adas neatlec.

8165.�� Galu vajagot zavet jauna menesi, tad nepaliekot veca.
A. Krumina, Valka.
8166.�� Galu vajagot zavet jauna menesi, tad spekis nepaliekot dzeltans.
A. Krumina, Valka.
8167.�� Gala jazave jauna mene�si, tad nedzelte.
V. Griva, Lubana.
8168.�� Gala jazave veca mene�si, tad ta stav balta.
K. Mulenbacha man.
8169.�� Ja gala esot nosvidusi, tad ritu busot lietus.
J. Linis, Taurene.
8170.�� Ja zavetai galai virsu ir udens piles, tad sagaidams lietains laiks.
8171.�� Ja sausa laika pil gala, tad bus lietus.
L. Salina, Lubana.
8172.�� Ja beninos gala raud, tad bus lietus.
E. Everts, Oli.
8173.�� Ja kii|ii klust mitra un pil, tad drizuma ir lietus.
A. Hergmanis, Vecogrc.
8174.�� Kad zaveta gala sak pi�let, nakamas dienas gaidams lietus.
A. Stemps, Jaunpiebalga.
8175.�� Zaveta gala uz slapju lai�ku, uz lietu paliek mitra un pil.
8176.�� Ja gala paliek slapja, tad gaidams lietus.
E. Medene, Meirani.
8177.�� Kad zaveta gala paliek pagraba slapja, tad gaidams lietus.
8178.�� Ja zaveta gala klust mit�ra, sagaidams drizuma lietus.
J. Andersons, Satini. V. Grin- bergs, Jaunpiebalga.
8179.�� Kad zaveta gala svist, tad bus sniegs � vai ari siltaks laiks.
Gala sapni.
8180.�� Sapni redz galu uz kusto�nu (lopu) slimibam.
V. Spandegs, Pociems. J. Upmalis, Laudona.
8181.�� Ja sapni redz galu, tad japiedzivo nepatiksanas un slimi�bas.
A. Aizsils, Lubana.
8182.�� Ja sapinis redz jelu galu, tad niks kads kustonis.
K. Jansons, Plani.
8183.�� Kad sapni cila galu jeb dod to otram, tad pie lopiem ronas
sliktums.
8184.�� Kad sapne galas esi edis un tur, tad ir sierdes sapejums.
8185.�� Ja sapni galu ed, piedzi�vos kaunu.
J. Krikis, Starti.
8186.�� Kad galu redz sapni, tad bus liela nelaime.
GANIBA.
8187.�� istenu lopu ganibu, pa�galmu jeb aploku, nedrikst apstra�dat ar

arklu, jo no tam lopi sprag�stot. Ja gribot lidzinat, tad labak ar grabekli.
GANISANA.
I. Pirmas ganu dienas zilesana.
8188.�� Pirmo reiz pavasari go�vis jadzen ganos veza diena, tad vinas
nebizo, bet velkas ka vezi.
8189.�� Govis pirmo reiz jalaiz ganos vislabaki veza diena, tad tas bus
lenas un vilksies ka vezi. Var dzit ganos ari svaru, jumpravas, strelnieka un udens
vira diena. Turpreti ir jasargas, lai ganisana neiesaktos auna, versa, lauvas,
skarpijona, mezaza un zivju diena, jo tad govis ir visu vasaru negan�tas un gans
tas nevar savaldit.
E. Zommere, Rauna.
8190.�� Pavasari govis jalaiz pir�mo reizi ganibas vezu diena, tad vinas ari
ramas ka vezi.
Gul �i
GanlSana 497
L. Serzante, Aloja.
815)1. Lopus pirmo reizi ganos jalaiz veza diena, tad lopi leni ga�nas un nebizo.
8192.�� Ja lopus pirmo reiz laiz ara vezu diena, tad tie ir leni un godigi,
bet ja laiz ara mezazu die�na, tad tie pastavigi bizos.
8193.�� Govis pirmo reiz jadzen ganos vezu diena, lai ir lenas.
M. Pelece, Cirsti.
8194.�� Pirmo reizi ganos govs jalaiz tad, kad saule atrodas veza rinki. Tad
govis visu vasaru ir le�nas. Ja laiz svaru diena � svari�gas, ja udens diena �
daudz piena dod, ja lauvas diena, tad sirdigas ka lauvas.
K. Miilenbacha man.
8195.�� Lai govis nebizotu, tad pavasari pirmo reizi jadzen lauka otrdienas
vakara vezu diena.
A. Smilga, Riga.
8196.�� Govis pavasari jadzen pirmo reiz ganos veza vai svaru diena, tad
ganos daudz neskrien.
8197.�� Pirmo reizi lopi ganos jadzen veza diena, tad tie nebizos.
8198.�� Pirmo reiz govis vajag laist vezu diena ara, tad vinas vilk�sies ka
vezi un nebizos.
M. Hermakile, Banka.
8199.�� Ja govis izlaizot ganos _r_ eza diena, paliekot vajas.
K. Lielozols, Nica.
8200.�� Vezu diena govis jalaiz pirmo reizi ganos, lai leni ed (zivs diena nevar
laist � tad bizos).
8201.�� Ja govis pirmo reiz laiz ara veza diena, tad govis top le�nas; zivs diena
� atras; lauvas diena � sirdigas.
A. Mencis, Puikule.
8202.�� Govis drikst laist pirmo reiz lauka tikai vezu un svaru dienas. Ja laiz
zivju dienas, vai lauvu, vai citas, tad govis nav no�ganamas.
A. Bisa, Vijciems.
8203.�� Govis nelaiz ganos vezu dienas un svaru dienas. Ja tomer laiz, tad
jaiemet samazgas paka- vins, arkla varstavite un atsle�dzina.
8204.�� Govis jadzen ganos vezu un svaru diena, tad vinas mierigi ed.
8205.�� Lopi pavasari jalaiz �veza diena" pirmo reiz ganos, tad tie nebizo, bet
nekad nedrikst laist �zivs diena", tad lopi skrien ka zivs.
A. Liepina, Lubana.
8206.�� Govis pirmo reiz ganos jalaiz svaru zimes diena, tad sva�rigs piens un
pasas ar svarigas.
8207.�� Svaru zimes diena labi govis laist pirmo reizi ganos, jo tad brangas un
veseligas govis.
K. Celmins, Balvi.
8208.�� Govis pirmo reiz jalaiz svaru diena ganos, jo tad tas ir pratigas un
labi ed.
8209.�� Pirmo reizi govis jalaiz ara svaru diena, jo tad vasaru vi�nas ir
godigas.
8210.�� Govis pavasari pirmo reiz ara jalaiz svaru diena, jo tad tas visu
vasaru ir svarigas.
J. Kirsis, Rozeni.
8211.�� Lopi pavasari pirmo reizi jalaiz lauka svaros, tad tie labi ne�mas
(baj-ojas). Ja tos laiz lauka, kad lidaka, tad tie nemierigi, un kad vezis, tad tie
neiet uz prieksu (nepadodas).
Z. Laee, Veclaicene.
8212.�� Lai govis vasara butu mierigas, tad pavasari jalaiz pir�mo reiz
ganos tadas dienas, ku- j-as kalenderi apzimetas ar au�niem, zivtinu un svariem.
K. Lindbergs, Jelgava.
8213.�� Govis auna zimes diena labi laist pirmo reizi ganos, jo tad tas ir
lenas.
K. Celmins, Balvi.
8214.�� Govis pirmo reizi jalaiz lauka aunu, dvinu un svaru die�nas, tad tas
bus lenas.
A. Berzina, Aloja.
8215.�� Lopus pirmo reizi ga�nos laiz auna vai svaru diena, jo tad lopi visu
vasaru esot godigi.
8216.�� Govis jalaiz pirmo reizi ganos aunu diena, tad nebizo.
8217.�� Pirmo reizi govis jalaiz ganos auna diena, tad visu vasaru lenas.
^ A. Ose, Lubana.
8218.�� Ja govis laidis zivs diena lauka, tad jau ne pat suns tas ne�vares
nokert.
A. Berzina, Aloja.
8219.�� Ja govis pirmo dienu iz�laiz lauka zivs diena, tad tas pa vasaru ir
tik nemierigas ka zivis.
8220.�� Ja govis laiz ara zivju diena, tad tas daudz skrien.
M. Eglite, Lugazi.
8221.�� Govis pirmo reiz ganos laiz zivju zimes diena, lai lopi tu�ras glumi
un lukni.
8222.�� Zivju zimes diena nav jalaiz pirmo reizi govis ganos, jo sai diena
laistas, tas stipri bizo.
K. Celmins, Balvi.
8223.�� Lopi pirmo reiz jalaiz ganos lauvas vai versa diena.
I. Indans, Garsene.
8224.�� Ja govis laidis ganos pir�mo reizi lauvas diena, tad tas bus negantas.
Tapat bus, ja mezazu diena.
A. Berzina, Aloja.
8225.�� Govis pirmo dienu ara laizot, jalaiz lauvas diena, lai go�vis butu
stipras ka lauvas.
8226.�� Ja govis izlaiz ganos lau�vas diena, tad tas stav kopa, ja zivju
diena, tad klist.
K. Lielozols, Nica.
Ganisana
499 '
32*
8227.�� Kad lopus ganos izlaizot lauvas vai kada cita diena, tad lopi visu
vasaru esot negodigi un bizojot.
8228.�� Pirmo reizi govis ara ja�laiz lauvas diena. Lauvas diena iz�laistas
govis ir stipras ka lauvas, visas parejas nobada.
8229.�� Govis pirmo reizi jalaiz ganos lauvu diena, tad govis bus ka lauvas.
K. Preiss, no 79 g. v. M.
8230.�� Lauvas zimes diena nav jalaiz pirmo reizi govis ganos, jo tad ir
sirdigas govis.
K. Celmins, Balvi.
8231.�� Ja govis laiz ara lauvas diena, tad tas badas.
M. Eglite, Lugazi.
8232.�� Pavasari lopi jaizdzen ga�nos, kad udensvirs (kalendara zi�me)

valda, tad ir leni lopi un daudz piena.
J. Rubenis, Ergli.
8233.�� Udensvira zimes diena ir labi laist pirmo dienu govis ga�nos, jo tad
govis dod daudz piena.
K. Celmins, Balvi.
8234.�� Ja govis pirmo reiz ara laiz skrapja diena, tad tas vasara
skrapejas.
J. Kirsis, Rozeni.
8235.�� Lopi jadzen pirmo reizi ganos jauna menesi, tad drizi iz�augs teli
un jeri un govis labi no- ganisies.
8236.�� Tirgus diena nedrikst lo�pus pirmo reizi ganos dzit, jo tad govis ejot ka
tirdzeni.
Z. Lancmanis, Aduliena.
8237.�� Lopus nevar pirmo reiz laist ganos tirgus diena, tad vini izklist ka
laudis no tirgus. Ja svet�diena dzen, tad vini iet uz visam pusem ka bazniceni no
baznicas. Ja dzen sestdiena, tad vini parnak izsalkusi un nokususi ka darbi�nieki
no darba.
P. S., Rauna.
8238.�� Ja govis pirmo reizi iz�laiz ganos Jufa, tirgus vai kukainu diena, tad
govis visu vasaru iet ka tirdzinieki un kukaini krit vinam virsu.
E. Auzina, Liepa.
8239.�� Govis pirmo reizi ne�drikst laist ganos kukainu diena, tad tas bizo.
8240.�� Govis nevajaga pirmo reizi ganos laist tada nedelas die�na, kada ir
iekritusi kustonu die�na (25. marta, Marijas pasludina�sanas diena), tad govis
needot kaini.
K, Preiss, no 79 g. v. M.
8241.�� Tad vel nevar pirmo rei�zi laist govis ganos tais dienas, kufas iekrit
pret 17. un 23. martu.
K. Celmins, Balvi.
8242.�� Cyti kaut uz pusstundes laika un sniga, tumar izlaiz Jura dina lupus
lauka.
8243.�� Govis pirmo reizi neva�jag laist lauka pirmdienas, tres�dienas un

sestdienas, jo tanis die�nas notiks ar lopiem nelaime.
8244.�� Nekad nevajaga lopus pir�mo reiz dzit pirmdiena un piekt�diena, tad
lopiem kaites piesitisies.
A. Zandere, Dole.
8245.�� Pirmo reizi govis ganos vajaga dzit pirmdiena, tad govis vislabak
paed un dod vairak piena.
K. Preiss, Galgauska.
8246.�� Govis jalaiz pirmo reizi ganos ceturtdienas, sestdienas vai

svetdienas, tad labi badojas.
A. Upmanis, Jaungulbene.
8247.�� Lopi pavasaros pirmo rei�zi ganos laizami: otrdienas, ceturt�dienas un

sestdienas, tad vini dod daudz piena.
V. Amolina, Olaine.
8248.�� Lopi pirmo reizi pavasari jalaiz ganos otrdienas un sestdie�nas, tad
lopi dod daudz piena.
M. Grieze, Dole.
8249.�� Pirmo reiz govis nelaiz lauka tresdiena un piektdiena.
K. Jansons, Plani.
8250.�� Pirmudin, tresdin un pikt- din nadreikst guvu pyrmu reiz gonus
dzeit, tad pina nadus.
8251.�� Govis pavasari pirmo reizi jadzen ganos otrdienas, piektdie�nas, tad
vairak piena dod.
J. Viksne, Meirani.
8252.�� Pavasaros, kad laiz pirmo reizi lopus ganos, nevajagot laist
tresdiena, tapec ka tad lopi palie�kot klibi uz tris kajam.
A. Briedis, Nica.
8253.�� Ceturtdien, sestdien un svetdien tika govis pirmo reiz ga�nos dzitas,
jo tas esot tas labas dienas.
A. Bilensteina rokraksts. K.
Boivics, 1862. g., Lubana.
8254.�� Lopus dzen pirmo reiz ga�nos ceturtdienas un sestdienas.
P. S., Preili.
8255.�� Piektdienas nedrikst dzit pirmo reizi lopus ganos, jo tad no�tiek
kada nelaime lopiem to va�saru.
8256.�� Pirmo reizi govis jalaiz lauka svetdien, tad tas ir mierigas.
8257.�� Lopi pavasaros jalaiz ga�nos sestdienas, tad govis dod daudz piena.
J. Klavins, Jelgava,
8258.�� Pirmo reiz govis jalaiz ara sestdienu vai svetdienu.
M. Eglite, Pale.
8259.�� Govis pirmo reizi jalaiz ganos pecpusdiena, jo tad tas mie�rigaki
ganas.
A. Uzane, Skujene.
8260.�� Lopi pirmo reiz ara jalaiz ziemas veja, tad nebizo.
E. Laime, Tirza.
8261.�� Govis pirmo reiz jaizlaiz ganos ziemelu veja, tad vasara tam dunduri
nekoz.
8262.�� Pavasari lopi pirmo reiz jalaiz lauka ziemela veja, lai tie vasara
nebizo.
K. Corbiks, Tetele.
8263.�� Pirmo reizi govis nevajag izdzit ziemelu veja, tad tas ir visu vasaru
stivas.
8264.�� Lopus nedrikst ganos laist, kad vejs no ziemeliem, tad lopi slimo.
M. Brldaka, Jaunroze.
8265.�� Lai govis nebutu stivas, tad jalaiz pirmo reizi ganos, kad ir
dienvidus vai vakaru veji.
8266.�� Kad govis pirmo reiz dzen ganos, tad paliek gramatu kuti apaks
slieksna, jo tad tas busot ve�seligas.
8267.�� Ja pirmo reiz govis ganos i/.d/.cnot ir kupli padebesi, tad tai vasara
bus uz piena bieza krejuma karta.
8268.�� Ja pirmo reiz govis ganos izdzenot sak lietus lit, tad tam saimniekam
to vasaru govis daudz piena dos.
8269.�� Lai lopi vasara ganos ne�bizotu, tad pirmo reiz tie jalaiz ganos, kad
lietus list jeb kad de�bess ir apmakusies. Tikai karsta saule nedrikst laist pirmo
reiz ga�nos, tad lopi visu vasaru bizojot.
E. Zommere, Rauna.
8270.�� Ja pirmo dienu govis ara laizot lietus list, tad taja vasara daudz
piena.
H. Silina, Dobele.
8271.�� No ganiem vakara govis maja dzenot, janovero, kuja pir�ma govs majas nak;
ja ta gaisa, tad rita bus jauka diena.
Br. Puksts, Aglona.

8272.�� Ja vakara maja nak pir�ma bruna govs, tad nakosa diena saulaina.
8273.�� Nedrikst jau agrak gani norunat, kur dzis lopus, jo tad tur jau ir vilks
prieksa.
K. Bika, Gaujiena.
8274.�� Nakti prieks lopu pirmas dzisanas ganos janem izkapts ar spici uz zemi un
uz augsu pagriez�tu asmeni un ta jaapvelk visap�kart ganibam, tad burvji un
raga�nas lopiem neka nepadaris.
J. Ceplenieks, Austrums 1889, 1196.
8275.�� Nakti prieks pirmas lopu laisanas ganiba janem izkapts ar spici uz zemi,
un ar asmeni uz augsu pagriestu jaapvelk visapkart ganibam, tad burvji un raganas
lo�piem neka nepadaris.
J. Ceplenieks, Manticiba. Aus�trums 1889.
8276.�� Ja gani grib, lai govis ne�bizotu, tad tani diena, kad pirmo reizi tas
pavasari dzen ganos, lai atnes no kapiem kadu zagarinu un iesprauz laidara vidu.
8277.�� Pavasari pirmo reizi lo�pus ganibas laizot, ganam vajaga muti linu marka
nomazgat, tad govis nebizojot.
V. Priedite, Vecbebri.
8278.�� Liii guvis nenoskaustu, tad laiz ara bulli pa prieksu, izmet meslu piku un
saka: �Manu bulli, ne govi."
8279.�� Ja pirmo reizi laizot govis ara, redz vardi sausuma, tad bus maz piena. Ja
redz gravi � tad daudz piena.
II. Pirma ganu diena.
8280.�� To dienu, kad lopus pir�mo reiz lauka laiz, neko nevar no majam izdot un
jufa jeb jufmale pie laivam nedrikst nevienu lopu pie varda saukt, bet pec ta
ipasu�ma, kas tam lopam ir: Govis Sar- limist (ragainis), zirgu Kuplatabar
(kuplastis), kazas Sprukslatajas; laci Laigakepa (platkepis), vilku Doltabar
(bomaste), lapsu Ludta- bar (sletaste), suni Sakars, kaki Aojpierali (virbaste),
zurkas, peles Sachinalist (sientekas), cusku Pi- kakaki (gafs kukainis), cuka Pi-
kadgimd (gaj-gimis), ronis Razepe (taukgalva), kugi Pulkapierz, un ta jo pr."
No Kolkas juj-malas. �Zinas un stasti par Dieva valstibas lietam." IV 1852.

Aizliegts izd.
8281.�� Pavasara, kad pirmo reizi lopus lauka dzen, tad dazs medz savus lopus ar
dumiem apkupi�nat .. . Cits saimnieks ar degutu govij uz galvas krustu uzsmere . ..
Cits panem olu un to liek pie kuts durvim apaks. Ja kada govs, no kuts ara nakdama,
to samin, tad tada govs neesot vairs turama, bet ta jagada atri pardot, jo ta
nebu�sot ilgi dzivot� Dazs atkal visas atslegas no savam majam sasien kopa un pats
saimnieks jeb saim�niece apiel lopiem tris reizes ap�kuri skandinadams, un tad to
at�slegu buntiti iedod ganam lidz, lai tas, lopus kopa griezdams, ar tam
paskandinajot, jo tad tie lopini bu�sot visu vasaru kopa tureties.
Latv. Av. Baznicas pielikums, 1857, 18.
8282.�� Kad pavasari lopus pirmo reiz ganos laiz, tad kvepina ar bez�deligu
perkliem, vilka galu, seska galu, velna sudu, seru, lozbefu un piparu graudiem.
Skudres ar vi�siem kauliem bef balva, sasutena, tad ar to sulu dzirdina lopus, lai
nekads launums nepiesitas. Pasus ganu^rumule ar udeni, lai nesnau�zot.
8283.�� Kad dzen lauka, lopi ja- apsvepj ar bezdeligas perekli, tad visi iet viena
pulka, turas vienkop un neskij-as. Kad dzen maja, ja�aizsprauz aiz sijas rikste,
tad lopi neput; ja kads atskiras, tad nak uz maju.
A. Glksnitis, Praulini.
8284.�� Kad pavasari govis pirmo reiz laiz ganos, tad tas to dienu kuti jaapkvepina
ar vilka cisku un velna sudu, tad par vasaru tam neuzbruk plesigi zveri.
8285.�� Lopus pirmo reiz ganos dzenot, vajaga apkupinat ar vilka galu, lai vilks
neuzkrit.
I. Iudans, Garsene.
8286.�� Kad lopus laiz pirmo reiz ganos, tad kuti jasmerde vilka ga la, lai govis
saoz vilka smaku.
503
(itiitllaiui
E. Laime, Tirza.
8287.�� Lai vosor guvs nabizinej, kad dzan gonus pyrmu dinu (kad izlaiz dyndorzi),
vajag apit ar mas- lim kyupynedams vysapleik.
T. Beca, Preili.
8288.�� Lopus, pirmo reiz ganos dzenot, vajaga apkupinat, lai launs cilveks
nenobur.
I. Indans, Garsene.
8289.�� Kad govis dzen ganos, tad dod vinam dzerves aci, lai neap�skauz un neapbur-
K. Lielozols, Nica.
8290.�� Pavasari, kad pirmo reizi lopus dzen lauka, dazs medz savus lopus ar
dumiem apkupinat.
8291.�� Ja lopus pirmo reizi pa�vasari laiz ganibas, tad jaizkvepi�na kutis, lai
lopi karsta laika ne�bizotu.
V. Amolina, Olaine.
8292.�� Ja lopiem, kurus grib pir�mo reiz ganos dzit, izrauj no katra vienu
spalvinu, ievilina tas maize un dod apest vienam no lopiem, tie ganisies kopa.
8293.�� Pirmo reizi laizot lopus ganos, jaizgriez katram lopam no pieres drusku
spalvas, jasasien un janoliek zem kuts slieksna, par kuru pirmo reizi tas ies, tad
govis nebadoties.
I. Ozolina, Riga.
8294.�� Kad pirmo reizi govis dzen ganos, vinam iesmere piere krustu, lai nebadas.
K. Lielozols, Nica.
8295.�� Govis pirmo reiz lauka dzenot, tas pa stalla durvim ejot jaapslaka ar
udeni, lai nebadas.
E. Kampare, Piebalga.
8296.�� Pirmo dienu lopus ne�drikst dzit ganos bez cela.
K. Jansons, Plani.
8297.�� Kad pirmo reizi govis dzen lauka, nedrikst nevienu koku griezt, jo tad
gadas, ka govs aptin asti ap koku un to norauj.
8298.�� Ja govis pirmo reizi dzen ganos, tad govim iedod maizi ar sali, lai nekas
launs nenotiek ga�nos.
L. Dragflne, Meirani.
8299.�� Kad govis pirmo reiz pa�vasari ara laiz, tad vajaga dot sali ar maizi, tad
govis labak zali ed.
V. Eglite, Seja.
8300.�� Pirmo reizi lauka dzenot jadod visam govim aposnat mai�zes riecens, tad
katrai pa gabalam jadod apest. Govis turesies kopa.
8301.�� Kad pirmo reizi izdzen govis ganos, tad jaiedod katrai govei drusku
palaizit no medus mai�zes, jo tad tas dod saldu pienu un vareni ed.
A. Zavicka, Satini.
8302.�� Pavasari laizot govis pk< mo reizi ganos, jadod govij gaba�lins maizes,
lai butu treknas un dotu labi pienu.
E. Puke, Ainazi.
8303.�� Kiploki jaiedod ar maizi govim. Kurai pirmai iedod, ta iet pa prieksu un
citas pakal. Un tad bus meza laba ganisana. Pirma edaja kad iznaks, tad citas visas
pakal.
8304.�� Pirmo reiz lopus lauka laizot, janem viena maizes aprika, jaapnem ta
katrai govij tris reiz ap kaklu un pec tam katrai govij jadod gabalins no tas
maizes ap�est. Tad vinas turoties visas kopa.
K. Corbiks, Lielvircava.
8305.�� Kad laiz lopus ganos, tad jaapsmere maize ar medu (ari sviestu), jaapnem
visam govim, ga�nam un ari saimniecei ap kaklu, tad maizes rika jasadala gabalinos
un katrai govij jaiedod pa gabali�nam, tad govis turas visas kopa un ap ganu un
satiek loti labi.
M. Auzina, Riga.
8306.�� Kamer vel nav lopi ara laisti, vajaga panemt gabalu mai�zes, noskatit
vienu mierigaku lopu un ar to maizi izslaucit tam lopam no ausim sviedrus. Tad dot
kat�ram lopam pa gabalinu tas maizes. Kad izdzis lopus ganos, tad visi tu�resies
pie ta, kuj-am izslaucitas au�sis.
J. Atteka, Nica.
8307.�� Lai lopi ganos neizklistu, tad tos pirmo reiz ganos laizot va�jagot edinat
no vienas maizes ske�les.
D. Dama, Smiltene.
8308.�� Lai govs neklistu no ga�nama pulka, dod vinai apest mai�zes gabalu,
apsmeretu ar kadas ga�nama pulka govs sviedriem.
K. Lielozols, Nica.
8309.�� Govis pirmo reiz ganos dzenot, jadod tam dzivsudrabs ar maizi est, tad
vinas bus visu va�saru priecigas.
P. Broks, Varaklani.
8310.�� Pirmo reizi lopus ganiba laizot, iet saimniece lidz un dod govim gabalinu
maizes, aplietu ar diveldreki, kas tad pasarga lopinus no visa launa un no visam
slimi�bam.
E. Blums, Tome.
8311.�� Kad lopus pavasari pirmo reizi laiz ganibas, tad tiem jaiedod maize ar
tranu, tad govis nebadi�sies.
8312.�� Kad pirma diena laiz go�vis ganos, tad katrai vajag iedot maizi, tad govis
ganos nelaizas.
8313.�� Pirmo dienu laizot govis ganos, jaiedod tam maize, jo tad tas ganos
nelaizas.
8314.�� Kad govis pirmo reiz dzen uz tirumu, tad saimnieces dod vi�nam pupolus est,
tad govis vairak piena dodot.
J. Rupjais, Asune.
8315.�� Govis nedrikst laist uz tik�ko noplautas plavas, tad tas pienu noraujot.
8316.�� Pirmo dienu lopus lauka laizot, ar vienu silki tam par mu�guru krustu
parvelk, pec kam pe�dejai to dod apest.
K. Jansons, Plani.
8317.�� Tai diena, kad lopus pir�mo reizi lauka dzen, lopi jaap�dzirda ar tadu
udeni, kufa ir va�rits skudru pulis. Tad lopi labi edot, kopa turoties un pienu
dodot.
8318.�� Kad pirmo reizi govis dzen ara, jaaplej tam ar galas salijumu muguras,
purns, aste. Kad saiet govis kopa, tad ir vienada smaka, tas nebadas, nebizina, un
kapuri izdilst.
A. Elksnltis, Praulini.
8319.�� Lopiem, pirmo reizi ganos laizot, janosmere purns un aste ar kadu smirdosu
skidrumu, lai vi�siem butu vienada smaka un tie visu vasaru nebaditos.
E. Zommere, Rauna.
8320.�� Kad govis pirmo reizi laiz ganos, tad vajagot iedot katrai pa silkes
galvai, jo tad nepieraujot zemes smakas.
8321.�� Pavasari, kad govis pirmo reizi laiz ganos, dod katrai govij veselu silki
apest, tad govis neba�das, un visam ir vienada smaka.
L. Klavina, Liepa.
8322.�� Kad lopus dzen pirmo reiz ganos, tad cuskas trudus iebep lo�pu dzerama un
tic, ka tad neviena launa acs nespes lopam kaitet. Ja cuskas nevareja nekur dabut,
tad nema vinas vieta musmeri, uzgla�baja un izlietoja to gluzi tapat ka cusku.
8323.�� Govis pirmo reizi ganos dzenot, savara kurmja rakumus un dod tos ar
dzerienu govim, tad go�vis ed visu vasaru ka kurmji.
8324.�� Lopus pirmo reiz ganos dzenot aplej ar svetitu udeni.
8325.�� Pavasari pirmo reiz govis laiz pa vienai iz laidara; katrai govij UKgAP
spaini udens u/. mu�guras, lai nekostu dunduri un mu�sas un lai n<ivs nebizotu.
Majas laudis, govis izlaidusi un parna�kusi ma jas, sasviez visas ganu sti�bas
viena cupa. lai govis ganos neizklistu. Vakara parnakusu majas, meitas ganu
aplaista ar udeni, lai vinam ganos miegs nenaktu.
J. Niedre, Dzukste.
8326.�� Lai govis nebizo, pirmo reiz tas dzenot ganos, vinam ja�ielej acis udens.
8327.�� Govis lauka laizot, jalej uz krustiem varzu kurkuli, lai ru�deni tas butu
tik glumas.
8328.�� Kad govis pirmo reiz ga�nos laizot, kada gravja mala vel atrodas sniegs,
ar to vajagot no�berzet govim muguras, jo tad do�dot daudz piena.
8329.�� Kad pirmo reizi laiz govis ganos, tad govim jalej auksts udens uz muguras,
lai vasara nebizotu.
J. Stirna, Skrunda.
8330.�� Pirmo reizi laizot govis ganos, tas janoberz ar pelamo slo�tu, lai
nebizo.
M. Vebere, Straupe.
8331.�� Kad pirmo reizi lopusâiz ara, tad govim vajaga muguras no�slaucit ar
slapju drebi, lai vasaru dunduri nekostu.
Fr. Vimba, Jaunpiebalga.
8332.�� Govis pirmo reizi ganos laizot, janosmere tam krusti ar sa�lijumu, lai
dunduri nekoz.
A. Ruska, Rauna.
8333.�� .In grib, liii lopi vasara ne slimo, pirmo reizi lauka dzenot,
saimniecei jaapsit galvas lakatins 3 reizes ap kajam un tad jaapdnti za ar to lopi.
8334.�� Pavasari pirmo reizi go�vis lauka laizot, jaiesviez saimnie�ces

svarki vidu, lai govis neklist.
M. Sikle, Nica.
8335.�� Govis klibo, ja tas pirmo dienu liela zale gana.
J. Jansons, Plani.
8336.�� Lai izsargatos no govju apbursanas, tad pavasari, kad pir�mo reizi
dzen govis ganos, jaaptin ap ragiem tikls.
8337.�� Guvis pyrmu reizi gonus dzanut, tuom ap ragim juoapty teiklu, tad
guvu navares apburt.
8338.�� Pirmo reizi govis dzenot ganos, ragi jaapsmere ar medu, lai burvis
netiek klat.
8339.�� Pirmo reizi govis dzenot lauka, tam jaapsmere ragi ar me�du, tad
burvis nevares tas apburt.
V. Joass, Lubana.
8340.�� Kad govis dzen pirmo rei�zi lauka, tad tam vajaga uz ragiem uzsmeret
darvu, jo tad skaugi ne�var vinas noskaust.
V. Krievins, Marupe.
8341.�� Kad govis pavasari pirmo reiz dzen ganos, tad vinam purns janotraipa
ar lopu mesliem, tad vi�nas ganos esot loti mierigas, do�majot, ka esot kuti pie
siles.
P. Klavins, Jumurda.
8342.�� Pirmo reiz govis laizot lauka, saimniecei prieks laisanas jaiznes no kuts
tris saujas meslu, jo lad govis nak veselas un leni maja.
L. Rone, Ikskile.
8343.�� Kad govis pavasari laiz pirmo reizi ganos, tad kedi noliek kuti uz
mesliem, lai govis nebi�zotu.
A. Kondrate, Lenei.
8344.�� Ja laiz lopus pirmo reiz ganos, tad vajag iznemt vienai govei meslus no
prieksas kreisas ka�jas un sasmeret ar tiem citam de�gunus, lai govis turetos kopa.
8345.�� Lai govis neklistu un ne�baditos, ganam pirma ganu diena jasadod kopa
govju deguni.
K. Lielozols, Nica.
8346.�� Kad pirmo dienu govis ara laiz, tad jauzkaisa uz muguras sals, lai
slimibas nekaitetu.
I. Mennika, Ainazi.
8347.�� Lai lopus izsargatu no li pigam slimibam, tad pavasari, kad dzen ganos,
lopiem apsmere pur- nas ar sprancellu.
8348.�� Ja pavasari pirmo reizi laiz govis lauka, tad ragu starpa saite
jaiesprauz lapama adata, lai launi gari netiek klat.
Z. Sele, Sloka.
* 8349. Pirma ganu diena govim ap kaklu apsien valgu un valga iesprauz adatu.
K. Jansons, l'IHnl.
8350. Tas govis, kas kuti rita puse stav, pirmo reiz lauka dzenot, pirmas jaatraisa
no valga.
507
(ianlitinti
K. Jansons, Plani.
8351.�� Govis pirmo reizi ganos laizot, valgs nav jaliek uz siles, bet janolaiz
zeme, tad vinas nebizo un ir mierigas.
A. Aizsils, Lubana.
8352.�� Lupus dzanut ganus, vajag panimt cyuskys uodu, ar tu nu- smieret guvim
rogus, tad cyti lupi nasabades, bet juos cytas guvis sa- bades. Tod tu pasu cyuskys
uodu vajaga izsvist uz uglem un apkyu- pynuot lupus, tai apkyupynuotas lai cik
svakas guvs riaistigs pura.
A. Gari-Jone, Dricani.
8353.�� Govis nebadas, ja pirma ganu diena tam nosmere purnus un pakalas ar darvu.
K. Jansons, Plani.
8354.�� Kad govis pirmo reizi dzen ganos, tad visiem, kas ir ganos, ja�sez, lai
govis pa vasaru labi estu.
8355.�� Kad pavasari pirmo reiz izdzen govis ganos, tad ganam ja�apskrien ap govim
apkart un ja�apsestas. Ari visiem, kas lidzi, ja�sed un jaed, tad govis ari mierigi
edis.
8356.�� Kad govis pirmo reiz iz�laiz ganos, tad visiem jased, lai go�vis vasaru
mierigi ed.
M. Pelece, Cirsti.
8357.�� Kad govis pirmo reizi laiz ganos, tad ganiem jasasestas vi�siem kopa un
jaed, lai govis vasara neskraida apkart.
8358.�� Kas pirmais pec lopu iz�dzisanas ganos apsezas, tam lopi visgodigaki.
8359.�� Govis pirmo reiz ganos lai�zot, ganam jasteidzas atsesties, lai govis
leni estu.
8360.�� Kad pirmo reizi izdzen lopus ganos, tad visiem dzinejiem janosestas
zeme, tad lopi mierigi ed.
8361.�� Pirmo dienu lopus ganos izdzenot, ganam jased, tad bus leni lopi.
8362.�� Pavasari, pirmo dienu lo�pus ganot, ganam jased: tad lopi ir mierigi
visu vasaru.
8363.�� Pirmo celienu ganam ze�me jased, lai lopi visu vasaru leni ed.
K. Jansons, Plani.
8364.�� Kad lopus izlaizot gani�bas, tad ganiem esot jased, lai lopi visu
vasaru estu godigi.
8365.�� Ganam, pirmo reizi iz�dzenot lopus ara, jased, lai vasa�ra lopi butu
mierigi.
A. Skuja, Vestiena.
8366.�� Ja govis pirmo reiz dzen ganos, tad ganiem jased kopa, ari jaed, lai
vasara govis nebizo un neskij-as.
8367.�� Govis pirmo reizi izlai�zot ganos, jaapskrien tris reizes

ganampulkam apkart un jaapse�zas vidu, tad govis visas turesies kopa.
L. Serzante, Aloja.
8368.�� Kad pirmo dienu izlaiz govis ganos, tad ganam vajag se�det: tad govis ir
visu vasaru ra�mas.
8369.�� Ja lopus pirmo reizi ga�not gani sed, tad govis gules. Lai govis
neguletu, ganiem nav briv sedet.
A. Aizsils, Karki.
8370.�� Pirmo reiz kad govis iz�laiz ganos, tad gans nedrikst se�det zeme, lai
vasara ganot neaiz�migtu.
J, Sirmanis,, Vilzeni.
8371.�� Kad pirmo dienu govis ganos izdzitas, gans nedrikst se�det, jo tad govis
visu vasaru gu] vien un nemaz need.
8372.�� Lai govis butu treknas, tad laizot pirmo reizi ganos, va�jag vienu govi
izraut no kuts aiz astes.
A. Bumanis, Pampali.
8373.�� Pirmo dienu govis ganos dzenot, katra govs, kas pardzita par kuts
slieksni, jasauc varda un jaatzime ar mezglinu dzija, kupa tad japabaz apaks kuts
slieksna, tad dunduru laika govis naks kar�tigi maja.
8374.�� Lai govis neklistu, kat�ras govs vards jaizsauc septinas reizes:
�Svetuza, zi, zi, gosnin, ne klisti nost!"
K. Lielozols, Nica.
8375.�� Pavasari govis pirmo iv i zi ganos laizot, katra govs jainero ar auklu un
katrs gartuii. jaap/.i^ me ar mezglu. Aukla jaaprok Ml ti apaks slieksna, lai govis
nebutu zagligas, turetos kopa un visas naktu kartigi maja.
8376.�� Pavasari, kad pirmo reiz lopus dzen ganos, liek olu pie kuts durvim apaks
slieksna. Ja kada govs, no kuts ara nakdama, to samin, tad tada atri japardod, jo
ta nebusot ilgi dzivot.
8377.�� Kad lopus laiz pirmo reiz ganos, tad janoliek ola pie slieksna. Kad lopi
to ara iedami samin, tad tai gada kads lops lau�zis kaju; kad nesamin, tad
nelau�zis.
8378.�� Pirmo dienu lopus ga�nos dzenot, zem kuts slieksna olas jaliek, lai lopi
butu trekni ka olas.
J. Jakans, Bebrene.
8379.�� Kad pirmo reizi govs laiz ganos, tad ola janoliek durvju prieksa; ja
govs olu samin, tad ar govim tai gada bus kada nelaime, ja nesamin, tad viss bus
labi.
8380.�� Lai zinatu, vai lopi va�sara slimos vai ne, tad pirmo die�nu laizot
ganos, pie durvim jano�liek ola. Ja govis olu samica, tad slimos, ja ne � neslimos.
8381.�� Govis dzenot ganos, ja�vara olas. Olas javara ik prieks kupas govs, lai
vinas ir apalas ka olas. Ja kada ola saplist, tad tai govij neies labi.
L. Beke, Madona.
8382.�� Ja lopus laiz pirmo reizi ganos, tad jasviez izvaritas olas lopiem par
muguram, kuj-a ola sa�plist, tas lops beigsies.
8383.�� Kad govis pirmo reiz dzen ganos, tad uzliek vistas pautus uz kuts
slieksna. Ja nu govis, pari iedamas, kadu pautu samin, tad tas busot tai gada
vainigas.
8384.�� Kad pirmo reizi govis laiz ganos, tad nem olas lidz. Olas ieliek alksnu
saknes, tad ganam�pulkam laci neies klat.
8385.�� Pavasari, kad pirmo rei�zi dzen lauka lopus, vajaga zem kuts slieksna
palikt vistas olu. Ja ola paliek vesela, tad visu gadu ir veseli lopi.
V. Krievins, Marupe.
8386.�� Kad pavasari govis laiz pirmo reizi lauka, zem slieksna jaliek ola,
izkapts, nitis. Ola, lai butu govis brengas ka olas. Nitis, lai govis turetos kopa.
Izkapts, lai estu zali lidz zemei ka izkapts.
S. Dunkule, Ilzene.
8387.�� Kad govis laiz pirmo reiz ganos, tad javara olas, lai govis butu apalas.
8388.�� Kad pavasari lopus pir�mo reizi laiz ganos, tad janes tris reiz visam
baram apkart olas un janomet lopu vidu zeme, tad go�vis edot rinki griezdamas un
bei�dzot apgulstoties. )
M. Rumpe, Tirza.
8389.�� Pirmo reiz pavasari lo�pus ganos laizot, vajaga tris rei�zes ar olu roka
apskriet ap lo�piem un tad iemest olu vidu. Ja ola plisis, tad govis vasara
sli�mos; ja neplisis, tad neslimos.
A. Salmans, Balvi.
8390.�� Ganiem pirmaja ganu diena janem uz ganiem lidz olas, lai govis butu
apalas ka olas.
8391.�� Lopus pirmo reiz dzenot ganos janoliek ola zem slieksna, tad tie apali ka
ola.
I. Indans, Garsene.
8392.�� Pirmo dienu lopus ganos dzenot saimnieks par lopu baru krustis parsviez 2
olas, lai lopi le�ni ed, nebizo.
K. Jansons, Plani.
8393.�� Pirmo reizi ja govis laiz ganos, tad vajaga nesus krustam nolikt durvju
prieksa, tad govis nebizo.
8394.�� Kad pavasari pirmo rei�zi laiz govis ganos, tad janomet paslieksne 3
saujas sals, lai pa vasaru govis nenoskauz.
8395.�� Pirmo reiz govis ganos dzenot laidara vartos japakar iz�kapts, lai burvji
un raganas pa�griezas.
8396.�� Pirmo reizi pavasari dze�not govis lauka liek izkapti prieks durvim, lai
kuti netiek raganas.
A. Podniece, Ogre.
8397.�� Kad govis dzen pini�� i
zi ganos, lad paslieksni japaliek izkapts, lai zalksi govis neknJ Gans atkal panem
stalla atslegu, apskrej Iris reizes ganamam |>ul kam apkart un tad iesviez
atslegu ganama pulka � tad govis ne bizo un neskiras.
A. Zavicka, Satli.ii.
8398.�� Kad pirmo reizi lopus dzen ganos, janoliek pie kuts durvju slieksna nitis
ar veldenem, virsu jauzmet mesli un pec tam jaizgruz bezdeligu pereklis. Sis
bezdeligu pereklis jaieliek katli�na kopa ar vecu vizi un tas viss jaaizdedzina.
Tad panem paduse veldeni un iet kuti kvepinat lo�pus, lai nekads launums nenotiek
tiem, pec tam ar veldeni javelk par lopu muguru, lai lopi ir apali ka veldene.
A. Aizsils, Lubana.
8399.�� Kad govis pirmo reiz iz�dzen ganos, tad zem kuts slieksna japaliek olas,
izkapts un veldene, tad govis ir apalas ka veldenes un olas, un lai uz izkapts
nelabie gari pargriez kajas.
8400.�� Kad govis dzen ganos, zem slieksna jaliek veldenes, tad govis barojoties
ka veldenes.
E. Lideka, Lubana.
8401.�� Kad pirmo reiz govis dzen ganos, tad vajag palikt zem slieksna nisu
veldenes, un tad go�vis bus apalas un brengas ka vel�denes.
I. Kazoka, Lubana.
8402.�� Kad lopus pirmo reizi pavasari laiz lauka no kuts, tad zem slieksna
noliek vecu izkapti; tad lopiem nenotiek nekas la*ns.
8403. Kad !<>|>us laiz pirmo n i/, ganos, tad zem kuts slieksna jaliek
izkapts, lai raganas pardu�rts.
E. Laime, Tirza.
�104. Govis ganos laizot, ja�liek izkapts zem slieksna, tad go�vis iel taisni un
nebadas.
8105. Pirmo reizi govis ganos dzenot, jaapiet tam ar izkapti ap�kart un izkapts
japabaz pec tam zem kuts slieksna, tad govis ne�badas ganos.
P. Zeltina, Jumpraviesi.
8406.�� Kad pavasari pirmo rei�zi dzen lopus ganos, tad zem stal�la slieksna
japaliek izkapts bez kata, tad pie visiem tiem lopiem, kas parkaps par slieksni,
neno�tiks nekadas kaites par vasaru.
K. Corbiks, Serene.
8407.�� Lai govis butu sirdigas un ganos citas govis uzbaditu, tad pirmo reiz tas
ganos laizot, vaja�got kuts paslieksne likt duci vai cirvi.
8408.�� Kad pirmo reiz laiz kla�ja lopus, tad paslieksne janoliek cirvis, lai
nogrieztu visas burvibas.
8409.�� Pirmo reizi laizot govis ara, kuts padurve janoliek ducitis; ar to visas
govis tiek noveletas Dievam.
8410.�� Kad pavasari pirmo reiz laiz lopus lauka, jaiznem no kuts durvim atslega
un japaliek zem slieksna, par kuru pardzen lopus. Tad lopi turesies pie majam.
8411.�� Kad dzen pirmo reiz go�vis lauka, tad paliek atslegas apaks slieksna, tad
govis turas kopa.
8412.�� Pavasara, pyrmu reizi dzanut gonus lupus, klets atslaga juopalik zam
klava sliksna, kur lupi it puori, tamdel, lai vylks naitu da lupim.
B. Spulis, Varkava.
8413.�� Pavasari pirmo reiz go�vis ganos laizot, vajaga zem kuts slieksna palikt
slotu, tad dunduri needis govis.
A. Salmans, Balvi.
8414.�� Pavasari, kad pirmo rei�zu dzen lopus ara, tad panem ve�cu mulditi jeb
citu kadu koka trauku un noliek apaks slieksna, lai govis iet pari. Velaku to
trauku sadedzina un pelnus nobep uguns vieta, lai govis nemiz asinis.
J. R. Dambergs, Edole.
8415.�� Ja dzen pirmo reiz lo�pus ganos, tad apaks slieksna ja�paliek sudraba
nauda, tad lopi ta�ja gada netop nelaimigi.
K. Corbiks, Valgale.
8416.�� Pavasari pirmo reiz go�vis ganos dzenot, jaiesien sarkana dzija tik
mezglu, cik govju, un tad kopa ar slimestu un klets atslegu japabaz zem kuts
slieksna, tad go�vis turesies kopa ka sasietas un saslegtas un bus stipras pret
kai�tem un kukainiem ka dzelzs un terauds.
P. Zeltina, Vecgulbene.
8417.�� Kad lopus pirmo reiz pa�vasari laiz ganos, tad atslegu va�jag nolikt pie
kuts durvju sliek�sna, lai govis iet pari, tad govis ne�iet pari robezai.
8418.�� Pirma ganu diena visas majas atslegas jasasien bunte un janoliek kuts
paslieksne, lai govis vasara ir mierigas.
K. Jansons, Plani.
8419.�� Kad pirmo reiz lopus lauka laiz, tad kuts paslieksne meslos jaieliek
atslega, lai lopiem launums nedametas.
K. Jansons, Plani.
8420.�� Ja pavasari dzan guv's gonus, tad vajag aizslegt vysu du- ravu un atslagas
juonulik zam sliksna, tad guvs naklyboj.
A. Ancana, Egluna.
8421.�� Pavasari pirmo reizi ga�nos dzenot no stalla, jasviez at�slega zem stalla
slieksna, tad go- v5s neskiras (neskirstas) par va�saru.
8422.�� Pirmo reizi govis lauka dzenot, zem slieksna jaliek nites un atslega, lai
govis turetos kopa.
8423.�� Govis pirmo reiz lauka dzenot jaliekot linu suseklis augsa uz kuts
durvim, daksas, atslegas un akmins zem slieksna, tad raga�nas kuti netiekot.
8424.�� Pirmo reizi govis pava�sari dzenot lauka, japaliek zem kuts slieksna
auzamas nitis, vai ari atslega, lai burvis govis neap�burtu.
V. Joass, Lubana.
8425.�� Paslieksne tad ieliek at�slegu, cirvi un cecumus un saka: �Atduries manos
cecumos, ne ma�nos lopos!"
K. Jansons, Plani.
8420. lMrmo reizi dzenot ga nos, jaaizsledz klets un atslega ja pasviez zem stalla
slieksna, tfi ka lai visas govis iet pari, tad tas gn nos vasaru edisot mierigas ka
sa slegtas.
O. Darbins, Birzi.
8427.�� Kad pavasari pirmo reiz lopus dzen ganos, tad apaks kuts slieksna liek
izkapti un vistas olu, lai lopi butu veseli un neviens skaugis tos nevaretu
apskaust. Ga�niba tris reiz apskrien ap lopiem ar valeju atslegu roka, tad to
aiz�sledz un ganamo nuju iedur lopu bara vidu, lai lopi visu vasaru mie�rigi estu
un butu rami. Kad vaka�ra pardzen, tad atkal ar udeni le�jas, lai piena butu
papilnam un lai gani nesnaustu.
A. Bilensteina man., Puze, 1862.
8428.�� Tani diena, kad govis dzen ganos, vajag kuts durvju slieksni ieurbt
caurumu un ieliet dzivsudrabu, tad govis nekad ga�nos nestav.
I. Kazoka, Lubana.
8429.�� Kad lopus pirmo reiz laiz ganos, tad saimniece ar sausu egliti celu
mezdama saka paklusu: Liela gara sausa egle Par*celinu noluzusi. Lai tik gars vilka
cels, Ka sis egles augumins, Lai sakalst vilkam zobi Ka sausie egles zari.
LD 29427.
8430.�� Kad govis pirmo reiz ga�nos laiz, tad prieks kuts durvim izklaj sarkanu
drebi, lai lopiem asins vaina nemetas.
P. Rimanis, Krimulda. A. Bi�lensteina man.
8431.�� I,ai govis nesaslimtu ar asinssergu, vajaga gavena laika kaut cuku,
cukas asinis samaisit ar miltiem un sacept kukulos. Pir�mo dienu laizot govis
ganos, kat�rai govij jadod apest neliels gaba�lins no asinsrausa.
H. Silina, Penkule.
8432.�� Kad pavasari pirmo rei�zi govis dzen ganos, tad jau ie�priekseja vakara
aiziet uz mezu un piegriez rikstes. Pirms govis laiz lauka, saimniece ieiet kuti ar
kipiti, kura atrodas sals, udens un maize, un aizver durvis. Kad go�vis dzis ganos,
tas paliek nosle�pums lidz tai dienai, kad izdzen. Uz ganiem nem lidz novaritas
olas jeb pupas. Gans nedrikst savu pirmo riksti pazaudet un, pardzi- nis maja, to
aizsprauz kuti aiz si�jas, kur ta glabajas visu gadu. Va�kara rumelejas.
M. Miezite, Liepkalne.
8433.�� Pirmo reizi lopus ganos dzenot, saimnieks jeb saimniece sasien visas
savas atslegas kopa un skandinadami apiet tris reizes ap lopiem apkart, un tad
iedod to atslegu buntiti ganam lidz, lai tas, lopus kopa griezdams, ar tam pa-
skandinajot, jo tad lopi visu va�saru busot kopa tureties.
L. Avizes, 1857., 18.
8434.�� Kad pirmo reiz govis dzen ganos, tad salasa atslegas un iedod ganam. Gans
nu skrien tris reiz ap lopiem pakal saulei un tad iesviez atslegas lopiem vidu, tad
lopi nebizenesot un neviens meza zvers tiem neaiztiksot.
33
8435.�� Kad lopus izlaiz pirmo reiz ganos, tad istajam ganam ar visam majas
atslegam roka, vaja�ga tris reiz ap govim apskriet un" atslegas iesviest lopu puli,
tad go�vis vasara ed ganos ka saslegtas.
8436.�� Kad pirmo dienu laiz govis ganibas, tad apskrien pulkam tris reiz apkart,
ieskrien pec tam vidu, atkrit augspedu un aizsledz lidzpanemto atslegu. Atslegu
nesa lidz; vakara to parnes maja un noliek kuti. Ja visu to ta izdara, tad govis
visu vasaru ganibas tu�ras kopa ka saslegtas.
8437.�� Kad lopus pirmo reiz ganos laiz, tad saimniecei japaliek zem kuts
slieksna klets atslegas. Kad govis izdzitas, tad atslegas ja�panem un ar tam
jaskrien tris rei�zes lopiem apkart; beidzot atslegas jaiemet lopu vidu, tad lopi
bus go�digi un dos labi pienu.
E. Laiine, Tirza.
8438.�� Kad pavasari pirmo reizi laiz lopus lauka, tad, lai lopi rami estu, ganam
ir ar atslegu roka ja�tek lopu baram tris reizes apkart, un tad atslega jaiesviez
lopu ba�ram vidu. Lai lopi labi nak no ganibam majas, tad ganam tas dienas vakara
gana rikste, kad katrai govij uzsitis, jauzsviez uz laidara jumta, un lai nebutu
ga�nos jasnauz un govim piens labi rietetu, tad ari to dienas vakaru krietni
janolejas.
8439.�� Pirmo reiz govis dzenot ganos, zem slieksna japaliek atsle�ga � tad govis
turas kopa.
K. Lieljuks, Tervete.
8440.�� Kad pavasari pirmo reizi govis dzen ganos, tad klets atslega japaliekot
zem kuts slieksna, tad visiem laundariem aizsledzot acis.
8441.�� Kad govis izdzen ganos, tad vienam japanem roka atslega un jaapskrien
tris reizes ap ga�nampulku, tad biezaks piens.
J. Viksne, Meirani.
8442.�� Pirma ganu diena ga�nam 3 reiz jaapskrien lopi ar at�slegu roka un pati
atslega jaiemet bara vidu, lai lopi nebizotu un ne�pazustu.
K. Jansons, Plani. Z. Lanc�manis, Lejasciems.
8443.�� Kad lopi pirmo reiz iz�dziti, tad ganam tris reizes ja�skrien ap lopiem
apkart un ja�sviez atslega lopu vidu, tad lopi ed ka saslegti un neklist.
8444.�� Ja pavasari, lopus pirmo reizi ganos dzenot, 3 reizes ap�skrien ap ganamo
pulku, tad lopi nelauzis loceklus.
A. L.-Puskaitis.
8445.�� Ja lopos, kas pirmo reiz ganos izdziti, viduci iemetot sa�slegtu
piekaramo atslegu, tad pie lopiem neesot tai gada zaudejums japiedzivo.
J. Bitaka, Litene.
8446.�� Pavasaros, kad izlaiz pir�mo dienu govis ganos, tad lauj go�vim druscin
paskraidaties. Kad go�vis jau izskraidajusas, tad iedo- mot tam ganam, kas to
vasaru ga�nisot, vecas sarusejusas atslegas, lai vins tris reizes apskrejot vi�sam
govim apkart; tad to vasaru govis neklidisot.
M. Sapata, Nica.
8447.�� Kad pirmo reiz laiz lo�pus ara, tad ganam jaskrej ar al slegu tris
reizes pret sauli un ja�sasledz kopa, lai lopi neizklistu.
8448.�� Govis pirmo reiz ganos izdzenot, vajaga tris reizes ar klets atslegu tam
rinki apskriet, lai tas visu vasaru labi kopa ture�tos.
8449.�� Lopus pirmo reiz ganos laizot, jaapskrien lopi ar atslegu saini tris
reizes rinki un jaapse�zas, tad lopi neizklist, un lai tie labi barotos, jaieliek
ola karklu cera un vakara atkal japanem lidz.
8450.�� Pirmo reiz izlaizot govis ganos, tam jaskrien ar atslegu rin�ki, lai
vinas kopa turetos.
P. Zeltina, Tome.
8451.�� Lai govis nebutu zagli�gas, turetos rami, mierigi estu, ne�lauztu
loceklus un visas naktu ma�jas, tad pirmo reiz ganos dzenot, visas majas atslegas
jasanem, tris reizes ap ganamo pulku jaapiet ap�kart un japaliek zem slieksna, kur
lopiem pari jaiet. Rikste, ar kuj-u pirmo reizi ganos dzen, jaaiz�sprauz stalli aiz
sijas.
8452.�� Pavasari, pirmo reizi go�vis lauka laizot, jasviez atslegu virkne lopu
vidu un jaskrien 3 reizes tiem apkart, tad tie rami ed.
A. L.-Puskaitis.
8453.�� Kad pirmo reiz govis ga�nos laiz, tad ganam jaapskrej tris reiz ap ganamu
pulku un pec tam vidu ieskrejusam jasasledz atslega, tad govis nebizo.
J. Lancmanis, Bukaisi.
8454.�� Pirmo reizi lopus laizot ara pavasari, saimniecei vajaga pa�nemt atslegu
spredzi, apiet lopu baram apkart un saslegt spredzi ciet un iemest to lopu vidu. To
at�kartot 3 reizes ne varda neruna�jot. Tad vasara lopi nebizo.
8455.�� Kad pirmo reizi izdzen govis ganos, tad jaiet apkart ar at�slegu un ta
jaaizsledz, pec tam vi�siem janosezas, visiem reize jace�las augsa, kas paliek
beidzamais, tam sap mugura.
8456.�� Ja grib, lai govis ciesa puli ganas, pirmaja ganu diena ganam ar atslegu
roka govim tris reizes apkart jaapskrien.
V. Hazena, Nitaure.
8457.�� Lai govis nezustu, ganam jaskrien tris reizes ap ganamo pul�ku rinki ar
atslegu roka.
M. Leimane, Lubana.
8458.�� Kad govis pirmo reiz laiz ganos, ganam 3 reiz ar atslegam rokas jaapskrien
ap lopiem, tad govis godigi ganisies, nezudis.
V. Runiks, Skujene.
8459.�� Kad pirmo reiz gada iz�dzen govis ganibas, tad gans pie valejas kuts ar
riksti roka apskrien lopiem tris reizes apkart, pec tam aizsledz kuti un atslegu
iemet lo�pu vidu, lai lopi turas kopa.
A. Pilskalns, Skrunda.
8460.�� Govis pirmo reiz ganos laizot, ganam ar atslegu roka tris reizes
jaapskrien ap ganamo puli un jaaizsledz, lai neviena govs ne- zogas nost.
515
(ianltana
8461.�� Kad lopus laiz pirmo reiz ganos pavasari, tad ganam ja�skrien lopu pulkam
3 reizes ap�kart ar atslegam roka. Kad 3 rei�zes apskrien, jasviez atslegas lopu
pulka. Nozime tam tada, ka tad lopi turas ka aiz atslegas.
J. Smits, Keci.
8462.�� Kad lopi ganos izdziti, janemot klets atslega, jaapejot tris reizes
ganampulkam apkart un jaiesviezot vidu, tad vilks nenesot lopus.
A. Pliens, Meirani.
8463.�� Lai ganos govis mierigi estu, tad ganam, kad tas pirmo reiz ganos
izdzitas, jaskrien ar at�slegu tris reizes govim apkart un pec tam atslega jaaizmet
par labo plecu govju vidu.
A. Korne, Meirani.
8464.�� Ja pirmo dienu govis laiz ganos, tad ganam jaapskrej tam 3 reizes rinki,
lai vinas labak ed.
8465.�� Pirmo dienu govis ganot vajaga tam apiet tris reizes apkart, lai tas
turas kopa.
A. Podniece, Ogre.
8466.�� Pirmo reizi lopus ganos izdzenot, nedrikst nekadu darbu stradat, bet
japanem roka atslega vai kads zemes akmens un turot rokas aiz muguras, jaapiet tris
rei�zes lopiem apkart, skaitot atpaka- lis teva reizi, tad lopi bus visu va�saru
leni.
8467.�� Lai govis ganos neklistu, vinas sazinte, t. i. apskrej tris rei�zes
apkart un noskaita teva reizi.
K. Lielozols, Nica.
8468.�� Govis pirmo reiz ara lai�zot, tris reiz jaskrien vinam ap�kart, jaed
zirni un jaiesviez atslega bara vidu.
8469.�� Kad lopus pirmo reiz ga�nos laiz, tad jaber zirni ciniti, lai lopi visu
vasaru turas kopa.
A. Sausa, Tirza.
8470.�� Pavasari pirmo reizi lo�pus dzenot ganibas, gani nolauz garas karklu vai
berza vicas, kapj uz tam un skrien govim apkart teikdami: �Atras ka vezi!" Tad
kaisa lidzpanemtos zirnus govju vidu, skriedami pretim saulei. To dara tapec, lai
govis turetos kopa.
E. Rozkalns, Mazsalaca.
8471.�� Ja govis pirmo reiz ga�nos, tad gans zirnus ezdams iet tam 3 reiz apkart
un zirnus met ari zeme par plecu, lai govis ne�kad neizklistu.
V. Vintere, Matisi.
8472.�� Lai govis visu vasaru mierigi estu un nebizotu, tad pir�mo ganu dienu
jaedot grauzdeti zirni.
I. Ozolina, Riga.
8473.�� Kad pirmo reiz govis iz�dzen ganos, tad ganam tris reizes jaapskrien
lopiem apkart ar gapeli, kura lopu vidu jaiesprauz zeme, tad lopi ganos turas kopa.
8474.�� Kad govis dzen pirmo reiz ganos, tad panem lidz zagaru un apskrien tris
reiz govim apkart, sasuka tas, iesviez zagaru tam vi�du un beigas parvelk to majas,
tad govis neiet skade, bet iet uz majam.
8475.�� Lai govis labi ganos ��

tad pirmo reiz ganos dzenot ��.
jaapskrien Iris reizes apkari un |m met vidu skudres.
E. Brinums, ltii|irim
8476.�� Ap pirmo reiz lauka > dzitu ganamo pulku ganam jalel tris reiz apkart
un rikste jau sprauz gabala (ganibas) vidu, lai lopi neizklidusi ed.
K. Corbiks, 'IVIel.
8477.�� Lai govis ganos nebizo tu, tad tas uz ganiem dzenol, rik ste javelk pa
zemi.
A. Ulmane, Jaunsvirlauku
8478.�� Kad govis pirmo reiz pa vasari laiz ganos, ganam vajaga apskriet govju
baram tris reizes apkart un sacit: �Turaties nu, gos�ninas, visas kopa", tad tas
neies viena no otras projam.
8479.�� Guv's pyrmu reizi gonus dzanut, vajog nu kukim atnest kaidu kucenu un
ispraust din- duorza [laidara] vyda, tad guv's vosar nabyzuos.
8480.�� Kad govis laiz pirmo rei�zi ganos, tad ganam jaapskrej tris reiz govim
apkart, lai nebizenetu.
I. Stirna, Skrunda.
8481.�� Kad lopus pirmo reizi dzen ganos, tad ganam jaapskrien tris reizes ap
ganamo pulku, ja�ieskrien vidu un japakrit gar zemi, lad govis to gadu nebizos.
K. Corbiks, Serene.
8182. Pavasari, kad pirmo reiz laiz govis no kuts, tad ganam ja�apiet Iris reizes
ap ganamo pulku un katra debess puse jamet krusts, lai govis nebizo.
J. Niders, Aluksne.
8483.�� Kad pyrmu reiz lupus tlz.an gonus, juoaizdadz gromnei- ras (sveci) un
klava juoiit puorkri- slejis, tad ar lupim lobi is.
| Jaunais Vords, 1932. V.
8484.�� Kad pirmo reiz govis dzen ganos, tad ganam nedod uguns, jo citadi govis
skries tiru�mos.
E. Volters, Rezekne.
MaiepiaJibi, 1890, 5.
8185. Pavasari, pirmo reiz lo�pus ara laizot, ganam jaapskrien lopu baram tris
reizes apkart, tad pasam jaieiet lopu bara vidu un jaapsezas, tad lopi taja vasara
pul�cina ed neizklizdami.
J. A. Jansons.
8486.�� Pirmo reizi kad izdzen govis ganos, tad ganam jaapskrej tris reizes
ganamam pulkam ap�kart un katru reizi janoskaita te�va reize. Kad tas izdarits, tad
ie- skrej ganama pulka vidu un par�met krustu. Ja ta izdara, tad pa vasaru govis
nekoz dunduri un tas nebizene.
A. Ansone, Skrunda.
8487.�� Pirmo reiz ganos izdze�not, vajaga tris reizes apiet apkart ganamam
pulkam un pec tam no�sesties, tad govis labi edis un ne�bizos.
8488.�� Kad pavasari pirmo reizi govis ara dzenot, tad vajagot vi�nam uz lauka
apiet rinki trijas rei�zes; tad ganamie lopi edot visu va�saru labi. Riksti, ar
kupu vinas pir-
l mo reizi ganitas, vajagot noglabat,
lai nepazustu; ja tas notiktu, tad ari kada govs vasaru pazustu. Lai vinas karsta
laika nebizotu, tad Pupolu sestdien vajagot visam go�vim noberzt muguras ar ledu un
sniegu. Beidzot pirmaja ganu diena ganu vajagot visada zina noliet, lai vins nekad
ganot neguletu.
A. Skuja, Malupe.
8489.�� Kad pirmo reizi govis iz�dzen ganos, tad ap ganampulku ja�apskrien tris
reizes apkart pret sauli un jaiesviez akmens vidu, lai ganampulks butu mierigs.
8490.�� Kad pirmo reiz izdzen govis ganos, govju vidu jaiesviez akmens un
jaapskrien tam tris rei�zes rinki, lai tas visu vasaru ganos butu mierigas.
E. Medene, Meirani.
8491.�� Kad lopus pirmo reiz ga�nos dzen, tad ganam tris reiz ja�apskrien ap
lopiem ar akmeni ro�ka un akmens jaiemet lopu vidu, tad lopi bus mierigi un
nebizos.
8492.�� Pirma pavasara govu ga�nisanas diena, ja gans ganos pie govu pulka panem
akmeni no ze�mes, apnes to ap govu pulku, no�liek to zeme un nosestas uz ta, tad
govis bus mierigas visu vasaru.
8493.�� Kad pirmo reizi lopus iz�dzen ganos, tad ganam jaapnes tris reizes akmens
apkart un ja�iesviez govim vidu; tad ganams pulks busot pasargats no burvjiem un
raganam.
O. Darbins, Birzi.
8494.�� Kad lopi pirmo reizi ga�nos, tad ganam ar akmeni roka jaapskrien tris
reizes ap lopiem un jaiemet akmens lopu vidu un jano�sestas zeme, tad vasara lopi
go�digi.
E. Lacis, Tirza.
8495.�� Pirmo reiz kad ganos iz�dzen, ganam janem akmens un tris reizes jaskrien
ap lopiem, tad va�sara lopi labi edis.
A. Skruze, Saikava.
8496.�� Kad lopi izdziti, tad ja�panem akmentins roka un kufa vieta lopus aptur,
tur jaapskrien lopiem tris reiz apkart un akmen�tins jaiemet vidu. Pasam tulit
ja�apsestas un kaut kas jaed. Tad lo�pi mierigi un ed vienu viet.
8497.�� Kad pavasari govis izlaiz ganos pirmo reiz, tad ar akmeni roka ganam
jaskrej 3 reiz rinki, pec tam akmens jasviez lopu vidu, tad ganam govis neizput.
I. Kazoka, Lubana.
8498.�� Pavasari, lai govis ne�skrietu labiba, japanem akmens, un kad govis
sagulusas, jaapiet tris reizes apkart un jaiemet govju vidu.
8499.�� Ja govis pirmo reizi ga�nos, tad apkart vajaga apsviest snorite iesietu
akmeni, pec tam to iemest lopu vidu, lai govis turetos kopa.
8500.�� Kad pirmo reizi izdzen govis ganibas, tad panem akmeni, apnes ap govim
rinki un tad iesviez lopos, tad govis neizklidis ganos, bet turesies kopa.
8501.�� Pirmo reizi ganos guns sadzen govis kopa, apskrej tlis re i zes apkart un
sviez akmeni vidll, lai govis nebizotu.
M. Poriete, LubSnn.
8502.�� Lai guvs nabizinej, tad pyrmu dinu, kad izdzan gonus, pajam akmini un
apskrln vysapleik ap lupim trejs reizes un tad ak�mini isviz pulka. Tad guvs, jo
ari bizinej, saskrln atpakal pulka.
T. Beca, Preiji.
8503. Lai vosor nabyzynatu guvs, tad vajag vysas guvs izdzeit gonus vina dina,
sadzeit (sagrizt) vysas kupa un isvist jus vyda (pul�ka) akmini.
P. Vaivods, Varkava.
8504.�� Jo grib, ka guvs naskritu da skodei, pyrmu dinu, izdzanut gonus, gonam
juoapskrin treis rei�zes vysapkuort ap gonuomu pulku, juoisviz akmins vyda un
juonu- sast.
B. Spulis, Varkava.
8505.�� Pirmo reiz govis ganos laizot, jasadzen cupina, janem ak�mens un jaskrien
tris reiz apkart, noliekot akmeni tani pasa vieta, kur iznemts, tad govis mierigi
ed un turas kopa.
8506.�� Kad pirmo reiz govis ara laiz, tam vajaga likt galva vaina�gus, kuj-us,
govis vakara pardzenot, vajaga uzmest uz kuts jumta, lai govis bizojot majas
skrien.
E. Medinska, Brunava.
8507.�� Pavasari govis ara jalaiz pa labo roku, tad vasara nebizos.
I. Mennika, Ainazi.
8508.�� Govlnt, k ii|-nn pirmo reizi pavasari laiz ganos, jarive ar le�dus
gabalu muguras, lai tas nebi�zotu.
A. Aizsils, Lubana.
8509.�� Kad govis pirmo reizi dzen ganos, tad jadabu ledus un ar to jasviez
govim, tad govis ne�bizo.
M. Leimane, Lubana.
8510.�� Kad govis laiz pirmo rei�zi ganos, tad jadabu ledus un ar to jasit
govim pa krustiem, lai ne�bizo.
8511.�� Kad govis pirmo reizi laiz ganos, tad tam ar ledu jasit pa krustiem,
lhi nebizo.
8512.�� Kad govis pirmo reiz iz�dzen ganos, tad tas vajag kopa vien turet,
lai vinas visu gadu turas kopa.
A. Korsaks, Ezere.
8513.�� Pavasari pirmo reizi lo�pus izlaizot, tie jagana majas tu�vuma, tad
tie visu vasaru mierigi edis.
8514.�� Pirmo dienu govis jaga�na un jasarga uz sieka vietu zemes, lai
vasara tas ir lenas.
K. Jansons, Plani.
8515.�� Pirmo reizi lopus ganos izdzenot, nedrikst ar adatu nekadu darbu
stradat, tad lopi bus leni.
8516.�� Pirma diena ganos ne�drikstot ne sut, ne adit, jo lopi tad tani
vasara badoties.
8517.�� Ja govis pirmo reiz ganos dzenot ada, tad govis visu vasaru
badas. ,;�
8518.�� Pirma diena ganos nevar stradat rokdarbus, jo tad lopi ba�das.
M., IKlause, Jaunpiebalga.
8519.�� Ja, govis pirmo reizi ga�nos dzenot, majas vai ganos suj, tad lopi
tik nemierigi ka adatas.
A. L.-Puskaitis.
8520.�� Prieks Jurgiem ganos ar adikli nevar iet, tad govis labi pie�na
nedod.
8521.�� Kad govis pirmo reiz dzen ganos, tad janem adiklis lidz; tad govis
visu vasaru edot kopa vien ka adikla valdzini.
E. Lideka, Lubana.
8522.�� Kad govis ir pirmo reiz ganos, tad nedrikst ne adit, ne sut, tad
govis badas.
I. Intlans, Garsene.
8523.�� Pavasari, izlaizot lopus pirma diena ara, nedrikst adit ne sut, jo
tad govis esot ka adatas.
J. Stucka, Stameriene.
8524.�� Kad guvs dzyna gonus pyrmu reizi, tad nevareja adeit, tikai vajagut
volkuot reiksti pa zemi, tad naejut buri.
A. Ancans, Aglona.
8525.�� Kad pirmo reiz ganos dzenot, tad ganam cits darbs nee�sot ganos lidz
janem ka barkstis, un sas jasien kopa. Tad lopi busot godigi.
J. Bitaks, Litene.
8526.�� Pirmo reiz govis ganos izdzenot, jaapgaz tas siles, no ku�ram vinas
dzirditas, tad govis bus lenas.
8527.�� Pavasari, pirmo reizi go�vis ganos dzenot, kuts griesti jaiz�per ar
rikstem, lai musas govis need.
A. L.-PuSkaitis.
8528.�� Pirma pavasapa govju ga�nisanas diena gans, noavis kajas, apavus parvelk
govim par acim, tad govis bus mierigas visu vasaru.
8529.�� Kad pirmo reiz lopus laiz ganos, tad panem diegu un iet 3 reiz ap kuti un
katrreiz iesien mazglu (mezglu) teikdams: �Te iesienu raganas un burvjus." Pec tam
sien diegu meza pie koka, tos pasus vardus teikdams. Tad ne�kads launums lopiem
nepiekero�ties.
8530.�� Kad pavasari lopus ganos laiz pirmo reizi, tad tiem ap ra�giem jaaptin
sarkani dzipari, lai nebadoties.
8531.�� Liezeres apkartne, kad lopus pirmo reizi ganos laiz, sien sarkanu dziju
govim astes.
Skolotaja, Liezere.
8532.�� Kad pirmo reizi laiz go�vis ganos, tad ganam jasien dzijas, tad neput
govis.
H. Ose, Lubana.
Uiini-Utna
8533.�� Govis pirmo reizi ganos laizot, saimniece iedod katram pa�vaditajam
dzijas skipsnu. Maja na�
kot, dzijas sasien un satin kamola, kupi pats gans satinis noliek kuti zem siles.
Tad lopi vasaru turas kopa.
M. Poriete, Lubana.
111. Gana rikste.
8534.�� Kad lopus pirmo reizi iz�dzen ganos, tad, ja apskrien ap ga�nampulku tris
reizes ar zagaru ro�ka un ja to iemet lopu vidu, tad lopi vasaru turas kopa un
neski�ras.
8535.�� Kad pirmo reiz govis ganos dzen, tad ganam vajaga ar riksti roka tam tris
reizes apskriet apkart, pec tam riksti iemest ga�nampulka vidu, tad govis ganos
turas kopa.
K. Bisa, Renceni.
8536.�� Rikste, ar kuru gana pir�mo dienu govis, japarnes majas un jauzsviez uz
kuts jumta, tad govis, ja kada noklist, nak pasas majas.
8537.�� Pirmo reiz lopus lauka laizot, ganam japanem no majam rikste un ar to
visu dienu, jagana. Vakara rikste japarnes atpakal un jaiesviez laidara, jo tad
govis ne�izklistot un daudz nebizojot.
K. Corbiks, Platone.
8538.�� Pirmo reizi govis dzenot ara, nedrikst sist ar karklu riksti, jo tad koz
cuskas.
8539.�� Pirma diena ganos kat�rai govij jaiesit ar riksti, rikste ja�parnes majas
un jauzmet uz kuts jumta, tad govis nekad nepazud.
G. Gaile, Trikata un Rujiena.
8540.�� Pirmas ganu dienas vaka�ra visas govis janoper ar zalu karkla riksti, un
rikste jaaizbaz aiz kuts sijas, lai vasara govis bi�zojot skrietu uz kuti.
J. Jakans, Bebrene.
8541.�� Kad govis tiek pirmo die�nu laistas ara, tad vinas janoper ar peramo
slotu, lai nebizotu.
I. Mennika, Ainazi.
8542.�� Kad lopus pirmo reizi dzen lauka, ganam tie janoper _ar_ pupoliem, tad
neviens lops neba�disies.
A. Skere, Kurmene.
8543.�� Pirma ganu diena govim ar riksti muguras nomeri, pec tam to parlauz un
vakara uzmet uz kuts jumta.
K. Jansons, Plani.
8544.�� Kad pirmo reiz govis lau�ka laizot un tad dzenot maja, tad ganiem
jasviezot rikstes uz jumta, lai raganas kuti nenakot raganot.
8545.�� Pirma ganu diena rikste janes maja, lai govis naktu visas maja.
8546.�� Pirma rikste ganam ja�glaba kuti aiz sijas, lai lopi nak maja un nepaliek
meza.
8547.�� Lopus pirmo reiz ganos dzenot, gana rikste jaglaba kuti aiz sijas, tad
lopi nak kartigi maja.
(ianltann 521
P. Zeltina, Jaunpils.
8548.�� Pec pirmas lopu izlaisa�nas ganos ta rikste, ar ko gans ga�nija, maja
jasadedzina un pelni ja�saber _z_ em kuts slieksna, tad bizu laika lopi dosies
maja.
8549.�� Gans pirmo reiz govis maja dzenot sviez uz jumta riksti, lai tur paliek,
tad govis nezud.
8550.�� Kad govis pirmo reiz dzen lauka ganos, tad vajaga at�nest riksti maja,
lai ta velak uz ganibas nepazustu.
K. Bika, Gaujiena.
8551.�� Lai govis turetos bunta, ganam tris reizes ar riksti pirma ganu diena
jaapskrej baram ap�kart.
K. Lielozols, Nica.
8552.�� Ganam, pirmo reiz govis ara dzenot, japanem stiba un ja�iegriez tani tik
daudz krustinu, cik govis un aitas. Tad jaapiet 3 reizes ap ganampulku un jaiesviez
stiba tani. Vakara si stiba japarnes ma�ja un jaaizbaz aiz kuts sijas. Tad govis
visu vasaru bus mierigas un nebizos.
8553.�� Kad lopus pirmo reiz ga�nos laiz, tad ganam jaapskrien tiem tris reizes
rinki, jaizskaita lo�pi un jaiegriez rikste tik daudz ro�bu, cik ir lopu; tad
rikste jaiesviez lopu vidu un ganam jauzsestas vir�su. Vakara rikste jaaizsprauz
kuti aiz sijas, tad lopi nezud.
E. Laime, Tirza.
8554.�� Kad govis pirmo reizi ga�nos bijusas, tad ganam vajag ma�jas parejot
riksti aizbazt kuti aiz sijas, tad govis nekur citur neies, ka tikai kuti.
8555.�� Lai govis uz maju naktu, tad pirmas ganu dienas rikstes ja�aizbaz aiz kuts
sijas.
8556.�� Ja pirma diena ganos mi�zojot raibu riksti, tad tani vasara pazudot
raibas govis.
8557.�� Pirmo reiz govis laizot ganos, janem zala rikste � ne�drikst nomizot.
Vakara pardzenot majas lopus, pec tam rikste jauz�met uz kuts jumta, lai govis dotu
daudz piena.
8558.�� Gans nedrikst pirmo rik�sti pazaudet, tad vinam visu vasa�ru lopi zudis.
Bet ja pirmo riksti uzsviez uz kuts augsas, tad vares lopus labi noganit.
8559.�� Ja pirmo dienu izlaiz lo�pus ara, tad to riksti nedrikst at�stat ganibas,
lai lopi turetos kopa.
8560.�� Pirmo reizi lopus maja pardzenot, jaaizsprauz rikstes kuti aiz sijas, tad
lopi nak maja.
E. Lacis, Tirza.
8561.�� Ja govis pirmo reizi laiz ara, jasit ar piladza riksti, Jana vakara
grieztu; riksti uzglaba stalli aiz paksa.
J. Sele, Sloka.
8562.�� Govis jadzen pirmo dienu ganos ar sermuksa rikstem, un pec tam
rikstes jaaizbaz kuti aiz gries�tiem, lai vasaru govis nebizotu.
A. Klause, Jaunpiebalgu.
8563.�� Lopus nedrikst ar patagu ganit, tad vini vairs labi need.
IV. Rumulesana.
8564.�� Kad pirmo reizi lopus ga�nos izdzen, tad ganus aplej ar ude�ni; tad
govis busot pienigas.
8565.�� Kad govis pirmo reizi va�sara laiz lauka, tad jarumulejas, lai butu
labs piens.
8566.�� Kad govis pirmo reizi laiz ganos, tad jarumulejas, jo cik daudz
udens bus izliets, tik daudz bus piena.
N. Darzina, Ranka.
8567.�� Kad pirmo reiz dzen lo�pus lauka, tad laistas ar udeni, jo tad bus
daudz piena.
A. Murniece, Cesis.
8568.�� Kad pirmo reiz izdzen govis ganos, jarumulejas, lai govis dotu daudz
piena.
E. Medene, Meirani.
8569.�� Ja pirmo rfciz govis dzen ganos, tad vakara kuti jarumule govis un
gani, lai govis dod daudz piena un gani negul vasara.
8570.�� Kad pirmo reiz laiz govis ganos, tad jarumule gani, lai vasa�ru
neaizgulas. Bez tam govis tad dod vairak piena.
8571. Kad pavasari pirmo reizi laiz lopus ganos, tad vakara, kad pardzen majas,
vispirms gans jaaplej ar udeni un ari citiem ma�jas cilvekiem jalaistas, ka pludo,
tad bus govim daudz piena. Pec tam gans jaciena ar medus maiziti un speki, lai butu
biezs krejums.
L. Zagata, Dzelzava.
8572.�� Kad pirmo reiz pavasari lopus ganos izdzen, tad vakara ru�mulejas, lai
govis daudz piena dod.
J. Rubenis, Ergli.
8573.�� Kad govis pirmo reiz laiz ganos, tad jarumelejas (jalaistas ar udeni),
lai vasara butu piena ka udens.
P. S., Rauna. P. Zvirgzdins, Marciena. J. Jaunsudrabins, Nereta.
8574.�� Govis pirmo reizi pavasa�ri no ganiem sadzenot, laistas ar udeni, lai ir
daudz piena.
8575.�� Kad pirmo reizi govis iz�dzen ganos, tad dusigi jalejas ar udeni, lai
govis vasara dotu daudz piena.
A. Skuja, Vestiena.
8576.�� Govis pirmo reizi ganos dzenot ir jarumelejas, tad bus pie�na ka udens,
un ganam nenaks miegs.
8577.�� Kad pavasari izdzen go�vis pirmo reizi ganos, tad jalaistas ar udeni, lai
ganiem izskalotu mie�gu no acim.
A. Braka, Meirani.
8578.�� Kad gans pirmo reiz pa�vasari dzen govis ganos, tam vaja�ga uzliet udeni
uz galvas, lai nenak miegs.
523
Gan llatMi
8579.�� Pavasari, kad pirmo rei�zi dzen govis ganos, tad gans un ganampulks
jarumule, lai vasara gans neguletu un govis neslimotu.
8580.�� Ja pirmo reiz lopus maja laiz, tad gans jaaplej, lai ganos ne�gul.
L. Budzite, Vijciems.
8581.�� Pirma ganu diena ganam lej udeni acis, lai vins ganidams nesnauz.
8582.�� Gans jarumale, lai ganos neaizmieg.
8583.�� Ja pirmo reizi laiz lopus ganos, tad ganu vajaga apliet ar udeni, lai
vins ganos neguletu.
8584.�� Lupus sadzanut nu gonu, pavasara pyrmu dinu, gonu juonulej ar yudini, lai
guvs dutu daudzi pi�na. (Sima dina saiminica dud gonam un vysim cytim pina, sira
un ols).
B. Spulis, Varkava.
8585.�� Kad pirmaja ganu diena sadzen govis maja, tad jarumule�jas, lai gani
vasara butu modri.
8586.�� Kad lopi pirmo reizi iz�laisti ganos, ka sadzen maja, visi majinieki un
gani rumulejas, lai govis to gadu dod daudz piena. Pec rumulem saimniece dod visiem
varitas olas, lai govis vasaru ir pie�edusas apalas ka olas.
8587.�� Kad pirmo reizi sadzen no ganibam govis, tad jarumulejas, bus daudz piena
un ganam modrs miegs.
8588.�� Kad pirmo dienu laiz go�vis ganos, tad ganu nolej ar udeni, lai vasaru
vinam ganos miegs ne�naktu.
8589.�� Kad govis ir bijusas pir�mo dienu ganos, tad visiem vajag rumuleties, bet
it seviski ganam, jo tad miegs nenaks.
8590.�� Lai ganos neaizmigtos, tad ganu pirmas dienas vakara ap�lej ar udeni, vai
nomazga muti.
H. Silina, Dobele.
8591.�� Pirmo reiz govis lauka iz�laizot un pardzenot maja, govim palej zem lipas
udeni � tad nebi�zos.
L. Valkira, Taspadure.
8592.�� Kad pirmo reiz dzen lo�pus ganos, tad laistas ar udeni, tad zale nav
sausa, bet aug trekna, su�liga.
A. Murniece, Cesis.
V. Pirmas ganu dienas edieni.
8593. Kad pirmo reizi pavasari lopus izdzen ganos, tad esot vaja�dzigs ganam lidzi
dot kukuli mai�zes. Sis maizes kukulis visu vakara celienu janesot kule uz muguras.
Vakara visiem majniekiem jaedot no sis maizes, pie tam saimniecei
jasakot: �Se, ediet cirsa kukuli! Tad govis ir mierigas un labi dod pienu.
A. Aizsils, LuIhiimi
8594.�� Lai govis neslimotu. lad pirmo reizi laizot ara, ganam jaeil olas.
A. Veidenberga, Vecmoku*
8595.�� Lai lopiem butu tauks piens, lad piimii reizi ganos laizot vakai a
javara olas un jaed.
K. Krastins, Lizums
8590 (iovls pirmo reizi izdze�not saimniecei javara olas,
bel eilol in ilid-sl ar olam sisties, tad gnvN badoties.
Vidzeme.
8ftW7, IK liti pirmo reizi govis laiz galinu, tml Jflvrtra olu putra, lai go�vim
liiiin idi � . piens.
M Klause, Jaunpiebalga.
N&VN.Khleiin, kad govis pirmo roUI (Ui'ii iii ii. jaed olas, tad govis MII I
Miri Hptllvu
II Smits, Vecgulbene.
jlStin' Kitil govis pirmo reizi ga- nii� Iul4, VH i 'c ' i olas, tad lopi ba- rojM�
V. Hazena, Nitaure.
Hi'l lopus pirmo reizi kUllHtli, tml javara pantags (n|imllit lltlli'i biezputra)
un olas, larHllBIlilllii tik biezs ka pan- IAl| tin M�*vi - iipa|af ka olas.
G. Pols, Valka.
jm||i Ntnl pirmo reizi lopus ' M_M,u,,n_ vara olas un ajOjj^^Spit liHiitagu; tad
busot lilHt pirti� mh iliiiul/ sviesta.
E. Lacis, Tirza.
Mini ' Kuti ffmi , Imi/ pirmo reizi l.iui i tad |u vii i ii olns lai govis res- n i
pieeilas. nlin|iis ka olas, 1111 ja- i uiiuile|as, lai K"vis daudz piena dod un
gans lai negul.
M. Berzins, Vaidava.
NOO.'I. Lai butu saticiba majnie- klem ar ganu, tad pirmo dienu, kad lopus laiz
ganos, visiem jaed pempis (saceptas olas).
E. Auzina, Liepa.
8(101. Pirmo dienu ganos dzenol, javara ganam olas, tad piens esot trekns un
sviests dzeltans.
Pirmo dienu ganam lo�pus izdzenot, vajag dot lidz treknu galu, lai ir trekns piens.
K. Lielozols, Nica.
Lopi labi barojas uz gani�bam, kad ganam iedod pirmo die�nu salu galu lidz.
Austrums, 188!)., 1197. J. Cep�lenieks, Manticiba.
Kad govis laiz pirmo reiz ganos, tad ganam vajaga dzert no stopa, � tad govis dos
daudz piena.
Z. Lancmanis, Lubana.
Kad govis pirmo reiz ga�nos bijusas, vakara javara bieza putra, lai butu biezs
krejums.
Pirmo reiz govis ganos laizot, esot jaed bieza putra, lai pienam butu biezs
krejums.
Kad lopi pirmo reiz ga�nos iet, tad vakara javara biezput�ra, tad bus tovasar biezs
piens.
525
liHIlIlHIHI
Ganam pirmo dienu daudz jaed, tad ari govis visu va�saru mierigi edis.
I. Mennika, Ainazi.
Pirmo ganu dienu ganam visgaremi dienu kaut kas jaed, lai vasara govis mierigi ed.
K. Jansons, Plani.
Kad lopus pirmo reiz ga�nos laizot, tad vajagot est pienu un sviestu, lai govis
labi pienu dotu.
Pirmo reizi ganos izlai�zot, vajagot maizes spundu apest, tad govis ramas.
K. Lielozols, Nica.
Kad pirmo reiz laiz govis lauka, tad jaed tauksketi zirni un pupas, lai raibi jeri
nak.
K. Jansons, Plani.
Kad lopus pirmo reiz ga�nos dzina, tad varija biezputru un rumulejas, lai gani
nesnauz.
J. Rubenis, Ergli.
Pirmo dienu ganam vara biezputru, lai govim butu biezs krejums.
O. Lide, Rauna.
Kad govis pirmo reiz iz�laiz, tad javara pusdienai vai va�karinam biezputra. Tad
govim biezs piens.
Z. Avotins, Vestiena.
Kad ganos iedzinusi, tad vakara varijusi biezputru, lai pul�ka krejuma butu.
J. Rubenis, Ergli.
Kad lopus pirmo reiz ga�nos izdzina, tad nedeva nevienam cieminam neka no majas
lauka, nedz ari kadu mieloja.
J. Rubenis, Ergli.
VI. Nakosas ganu die- n a s.
Ja kada govs zogas prom no ganama pulka, tad tai ar maizi jaapvelk tris reizes ap
kaklu un maize jadod apest citai govij, kupa neklist.
Pavasari, kad dzen pirmo reizi lauka lopus, vajaga panemt maizes gabalinu, apnemt
to visiem lopiem tris reizes ap kaklu un bei�dzot to atdot apest vienam lopam, tad
lopi visu vasaru turas pulka.
Tani diena, kad govis ga�nos dzen, vajag panemt maizes ga�balinu un apnemt tris
reizes ap kaklu katrai govij, bet tai, kupa ir visvecaka, atdot apest so gabalinu,
jo tad govis kopa vien turas.
I. Kazoka, Lubana.
Kad govis pirmo reiz no ganiem pardzen majas, tad maize jaieliek medus un jadod
govim ap�est, lai tam nekadas launas zales nekaitetu.
Lai lopi neizklistu, tad gani nemusi lidz pupas un zirnus un gajusi lopiem apkart.
Kupu rin�ki apgajusi, to nosviedusi sauju zirnu. Ta tas jadara tris reizes.
Ja grib, lai govis ciesi tu�retos kopa, tad tam, pirmo reiz ga�nos dzenot,
jaapskrien 3 reizes ap�kart un jamet vidu sauja pupu vai zirnu.
Lai govis ganos pa vasaru neklistu projam, tad pirmo reiz ga�nos izdzenot, govis
jasadzen kopa un skrienot apkart jaber zirni un jasaka: �Lai govis stav cupina, ka
zirni saujina!"
R. Vitina, Tukums.
Kad lopus pirmo reizi laiz lauka, tad ganam japanem sauja zirni, jaapskrien tris
reizes ap ga�namo pulku un zirni jaiemet starp lopiem, tad lopi nebizos.
H. Krastina, Unguri.
Kad govis laiz pirmo reizi ganos, tad jaapskrien visam ga�nampulkam trijas reizes
rinki un jasviez zirni vidu.
Kad govis pirmo reiz ga�nos laiz, � ganam jaskrien govim apkart un jasviez pupas
vidu, tad govis gada labi kopus turesies.
J. A. Jansons.
Kad govis pirmo reizi iz�dzen ganos, tad jaiet tam rinki un jaed zirni, lai vasara
tas labi estu un neskrietu prom.
A. Murniece, Cesis.
Meitam ganos tikmer ne�bijis brivu gavilet, kamer lapas sa�plaukusas, jo tad sities
drudzis. Drudzis kadreiz teicis: �Rec vien, keve, rec, kad liksos mugura, tad
jasu."
_(_ J. Rubenis, Ergli.
Govis ganot, gani medz gavilet.
Pirmo reiz laizot lopus ga�nos, ganiem jaleka, tad stipri lopi bus.
8635. Ganam rudeni tris reiz ja�apved ap akminu balts versitis, lai driz sniegi
nak.
K. Jansons, Plani.
VII. Ganisana sapni.
8636.�� Ja sapni gana lopus, tad bus kadas godibas.
K. Meiers, Lubana.
8637.�� Ja sapni tumsa gana lo�pus, tad ganitajs driz tiks ielugts befu goda.
A. Liepina, Lubana.
8638.�� Ja sapni lopus gana, no�zime iet beres.
8639.�� Ja sapni iet ganos, tad sa�nems kadu mantojumu.
A. Aizsils, Kalsnava. .
8640.�� Ja sapni gana govis, tad tiks ielugts viesibas.
M. Stupele, Riga.
8641.�� Ja sapni gana govis, tad kadam drizuma bus jamirst.
J. Pamplis, Garoza.
GANS.
8642.�� Ja saimnieks atvesto ganu atsedina pie krasns uz mufa, tad gans nebegs
projam.
8643.�� Pavasari lopus pirmo reizi lauka laizot, saimniece vai meita izmazga
ar udeni ganam acis, lai vins ganos neaizmigtu. Dazreiz pat ar visam drebem iesviez
vinu liela�ka udeni, upite jeb diki.
K. Corbiks, Sipele.
8644.�� Lai gans ganos neguletu, tad tam pirma ganu diena jaielej udens acis
un jaiedod viena vistas ola.
D. Dama, Smiltene.
8645.�� Ganinu pirmo dienu aplej ar udeni, tad nesnauz.
K. Lielozols, Nica.
8646.�� Ja ganu pirmo reiz ganos redz gulam un to krietni iztrauce, tad tas
ganos vairs nekad negules.
8647.�� Kad pavasari pirmo reizi dzen govis no ganiem majas, tad meitas ganu
aplej ar udeni, lai go�vis dod vairak piena.
8648.�� Govis dod daudz piena, ja pavasari, ganos pirmo reiz laizot, ganu
nolaista ar udeni.
J. A. Jansons, Ropazi.
8649.�� Ja ganins govis apmilojot, tad tas saldu pienu dodot.
8650.�� Kad gans pirmo reiz par�dzen lopus no ganibas, tad vinu ap�laista ar
udeni, lai tam ganot miegs nenak.
8651.�� Kad gans pirmo reiz pa�vasari lopus ara laiz, vins jaap�laista ar
udeni, lai nesnaustu.
8652.�� Govis izlaizot ganos pirma diena, ganu aplej ar udeni, lai vienmer
modrs un nepazaude go�vis.
M. Auzina, Riga.
8653.�� Kad pirmo reizi lopus dzen ara, gans jalej, lai govis dotu daudz
piena.
8654.�� Ka pyrmu reizi izdzan guvis gonus, tad gonu juonulej ar yudini, lai guvis
dud daudzi pina.
O. Rubyns, Varkava.
8655.�� Ganu diena bijusi ceturta Lieldienu diena, citiem ta nebijusi svinama.
Sini diena ganiem nede�vusi neko stradat. Tie tikai staiga�jusi pa aru un
rotalajusies. Seviski tie nedrikstejusi neko kast ar gra�bekli, to uzskatijusi par
lielu gre�ku, no ka varot celties kads lau�nums. Sai diena ganiem vel devusi olas,
bet citiem vairs nedevusi.
B. Erina, Latgale.
8656.�� Lai gans labi varetu noga�nit lopus, tad tam Lieldienas, rita jaaped jela
ola.
8657.�� Pirma diena lopus laizot ara, ganam iedod olas, lai tas ir vesels un apals
ka ola un tapat ari lopi. [Sal. ganisana.]
M. Auzina, Riga.
8658.�� Kad pavasari lopus pirmo reiz ganos laizot, tad ganus nemie�lojot, lai tie
ganos neguletu.
II. Skujins, Bilska.
8659.�� Ja gans ganikle gana un ja vinam ir sviesta maize iedota lidz, tad spundu
edot, vinam vaja�ga skatities uz mezu, lai neapmal- das.
J. Banazis, Nica.
8660.�� Ja ganam ganos nedod maizes lidz, tad lopi paliek slimi.
M. Kalnina, Tirza.
8661.�� Ganam dod ganos lidz biezpienu, lai govis dotu daudz piena.
A. Preise, Embute.
8662.�� Govju ganiem pirmo die�nu no vienus cibas jaed, lai lopi nebadas.
K. Jansons, Plani.
8663.�� Ganu, pirmas ganu dienas vakara, norumala un iedod tam olu.
K. Jansons, Plani.
8664.�� Gans pirma ganu diena nedrikst riksti pazaudet: rikste va�kara
jaatnes maja un jaaizbaz kuti aiz sijas. Tad lopi nezud. [Sal. ga�nisana.]
8665.�� Pirmo dienu gans nedrikst ganos sedet, jo tad vasara nevares agri
piecelties.
Br. Puksts, Aglona.
8666.�� Ja gans pirmo dienu iet pavasari ganos, tad nedrikst sedet uz akmena,
jo tad vins paliek laisks. [Sal. ganisana.]
A. Broza, Naukseni.
8667.�� Pirmo reiz lopus ganos iz�dzinis, gans nedrikst apsesties, tad nak
ganos miegs.
8668.�� Kad gans pirmo reizi iz�dzen lopus, tas nedrikst stavet, bet vinam
atri jaapsezas, lai lopi vasa�ra butu mierigi.
GAPELE.
8669.�� Ja gapele nokrit un ar za�riem ieduj-as grida, tad naks viesi.
Gims
A. Bilensteina rokraksts no Piltenes. Marta Bilensteine, Dobele.
GARI.
8670. Spoks, baideklis un kems netiek skirti katrs par sevi, bet tiek lietoti juku
jukam. Runa�jot saka: baidekli spokojas, spoki kemojas, kemi spokojas un t. t.
Vietas, kur spoki jeb kemi baida, ir tadas, kupas kaut kas miklains atgadijies, it
ipasi kur ticis kads nonavets, vai pats nonavejies, vai nomiris. Sadas vietas bija
rijas, kletis, pirtis, apgabali mezos vai celmalas.
J. Sikens, Vecumnieki. Etn.
1894. IV, 84.
8671.�� Smiltene spokus jeb garus sauc par eniem, Rauna ari par ma�ziem.
P. s.
8672.�� Gari majojusi uz krasns, stalli, pelaunieka (pelude), zem klets un pie
ozola.
G. Pols, Valka.
8673.�� Nogalinatu bernu gari spo�kojusies, kemojusies un baidijusi cilvekus tik

ilgi, cik tiem patiesiba butu bijis jadzivo. [Sal. lietuvens.] Bet tie ari atraki
pazudusi un nav vairs radijusies, ja tie tikusi tani bridi, kad paradijusies,
aizkarti; tad atskanejusi kada balss: �Pal- dies tevim, nu varesu mierigi gu�let!"
un spoks jeb baideklis, kas paradijies kaka, suna, vai kada ci�ta izskata, pazudis
acumirkli.
1894. IV, 85.
G ari 529
8674.�� Daudz reiz ari dienas lai�ka tuksajas stundas esot dzirdejusi kada nomale
it ka maza berna rau�dasanu. Ja gajusi skatities un mek�let pec raudataja, tad
uzgajusi ka�du mazu kaulinu, kas brecis nopi<- tojies. Ja kaulinu ierakusi zeme
un noskaitijusi teva reizi, tad rauda�sana mitejusies uz visiem laikiem. Kaulins
esot atlieka no tada berna, kupi mate nonavejusi un apglaba�jusi bez kristisanas.
1894. IV, 86.
8675.�� Ari dabiska nave miruso gari daudzreiz baidijusi dzivos, ipasi ja tie nav
izpildijusi savus pienakumus pret mirusiem.
1894. IV, 85.
8676.�� Ja gariem nometot vinu cela krustinu, tad tie tur kritot un metot kuleni.
8677.�� Ja grib redzet garus, tad ar mireja sviedriem janoslauka acis.
8678.�� Garu dienas tas, kas gri�bejis nomirusos redzet, lidis caur sakam un tad
kapis uz jumta. No turienes varejis visus redzet, kas tai maja mirusi.
8679.�� Garu dienas visi nomirusie nakusi uz to maju, kur vini agraki dzivajusi un
nomirusi. Tais dienas saimnieks izkurinajis riju, uz krasns salicis edamo un
dzeramo. Nu gari nakusi, edusi un sildiju�sies uz rijas krasns.
8680.�� Gari nakusi istaba ar, un majnieki jau zinajusi, pa kuru lo�gu vini naks.
Ja nu gribejusi, lai gari nenak, tad salikusi izkaptis krustam. Kad tad no rita
skatiju�sies, tad izkaptis bijusas ar asinim.
8681.�� Kas Liela piekta dzimis, redz garus (mironus) spokojamies, kurpretim citi
to nevar redzet. Tads cilveks stastijis, ka mirejam mirstot, mironi tam sanakusi
ista�ba pakal. Kad nomiruso uz kapse�tu vedusi, mironi sakapusi lika zir�ga, cits
pie ausim, cits pie krepem, cits pie astes, uz muguras, zarka. Viss cumejis vien.
Citi sim cilve�kam vaicajusi, kapec vins uz kap�setu neejot? Tas atbildejis: �Ka-
mer es vel eju ieksa, jus jau nakat ara. Jus visiem brienat pari, bet man visiem
jagriez cels."
8682.�� Patimsi it pa plovu padzei- vojusi sivite, dzierd svakst rugoji, likas: lac
zyrgi uz stotim. Apstuoj, klausas. Ruovini pasaruoda milzigs zyrgs un traucas vinai
viersa. Iz�bailes suoc kristit bailigu paruo- dibu un milzigais zvrgs divi reizes
nusapurksis pazyud.
8683.�� ileja ir plova, tai sauca- muo Pauleja, te vinmar baida cyl- vakus. Vinu
reizi tumsa it sivite pa Pauleju, umai nazkas jei trau�cas viersa, syzdams
plaukstus ar dzelza pierkstainim. Sivite parsa- beiduse, laizas begt un pusdzeiva
nu bailem, teik sata.
8684.�� Senos laikos esot staiga�jusi launi un labi gari pa vakariem. Ja launais
gars piesities, tad tam cilvekam esot bijis drudzis un ne�labi sapni; bet ja labais
gars, tad veseliba un jauki sapni.
G. Pols, Baldone.
8685.�� Pusnakti un pusdienas lai�ka nevajag staigat apkart, jo tad staiga launi
gari.
8686.�� Launi gari censas ienemt dzivokli jaunbuvetas majas. Tapec kad majas buve,
tad esot japietaisa cela puse krusts pie stalazam, lai velli nenak maja.
G. Pols, Bauska.
8687.�� Lai nelabi gari netiktu istaba, ta zaru caurumi jaaizsit ar cermukstes
tapam.
J. Jaunsudrabins, Nereta. A.
Strode, Rudzeti.
8688.�� " Ejot par nakti jeb ari spo�kaina vieta dienu, janem roka pi�ladza kuja,
ar kupu var atgainaties no nelabiem gariem.
8689.�� Spoku var nosist ar pi�ladza nuju.
8690.�� Ja gadas braukt pa tadu vietu, kur kads nogalinajies, tad biezi zirgs
apstajas un vairs negrib iet uz prieksu. Tad tik vajaga pa�skatities caur loka
rinki un spoks jeb gars, kas nelaiz braukt, tulin pazud.
8691.�� Ja nelabais ir apstajis ka�du vietu un to grib no turienes aiz�dzit, tad

vajaga pieladet plinti, pul�verim piejaucot klat dievmaizi, un pusnakti tai vieta
izsaut.
K. Suberts, Bramberge.
8692.�� Ja launam garam sauj ar plinti, tad lodes jeb skrotes skrien atpakal uz
saveju. Launu garu var nosaut tikai ar sidraba lodi.
P. S., Rauna.
8693.�� Ka? apsests ar nelabu ga�ru un driz grib tikt vala, tad tam vajaga
tris devini reizas mest krus�tu prieksa un sacit: �Dievs, Tevs, Dievs, Dels, Dievs,
Svetais Gars."
G. Pols, Baldone.
8694.�� Launus garus, kupus lode nekep, var nosaut ar sudraba lodi jeb ari
plinte ielaizot dzivsudrabu.
J. Rubenis, Ergli.
8695.�� Par nakti nedrikstot nemt no cela augsa nekadu lietu, jo ta�dam esot
klat nelabs gars, tad va�rot dabut dazadas sergas un sli�mibas.
G.�� Pols, Baldone.
8696.�� Ja grib sargaties no lau�niem gariem, tad janesa lidz ar�vien velna
suds.
GAROZA.
8697.�� Ja garozas ed, tad sarkani vaigi.
H.�� Silina, Dobele.
GARAIS KASUS.
8698.�� Ja kadam bernam ir ga�rais kasus, janem kauls, jaapvelk ar to tris

reiz pa slima berna gimi un japakrata aiz zoda; tad berns paliek vesels.
8699.�� Pret gapo dusuli jaed pel�nos izcepti sipoli. Der ari loga si�poli ar
kreimu panna'savariti.
Etn. 1891., I, 157.
8700.�� Kv. saimniece garo kasu ta glabusi: devusi ieksa pelei ar bruno
sukuru, kurus pudelite vis�pirms ielikusi silta rieve, lai iz�kust un saverd.
K. Petersons, Ranki. Rasmane, Saldus.
34*
8701.�� Kad bernam ir gafais kasus, izkause skudfu dzintaru, mellu satecejusu
muskultinu skudfu puz�ni, kufs kausejot iztek ka vasks, un dod slimniekam. Dod
bernam ari jufas sipolu sulu.
8702.�� Bernam, kam gafais kasus, dod kafote savaritus svecu taukus, sipolu sulu
un sirupu.
Kuplais, Kuldiga.
8703.�� Kad bernam dizais kasus, savara lupatina aitu spiras, izspai�da un dod
mazajam tris dienas dzert par teju.
8704.�� Kad gafais kasus, linus mistot savara spalus udeni un dod bernam ieksa ka
teju.
Kilevica, Saldus.
8705.�� Kad berns kfakdams ka�se, vinam ir sunkasis. Nocerp su�nim parkrustis (no
kreisas auss uz labo kaju, no labas auss uz kreiso kaju) druscin spalvu, sadedzina
un iedod bernam ieksa.
Kuplais, Kuldiga.
8706.�� Kad piektvakaru izsauj maizi, ieliek pliko berninu abra, kufai sviez tris
reiz suni pari. Tad sakasa abrakasi un izcep. Kad iz�cepto abrakasi parlauz, atron
ieksa suna spalvas, kufas izgajusas no berna miesinas. Berns, kufs ie�prieks meties
atpakal un kliedzis, busot pec tam vesels.
8707.�� Ar sunkasi slimu bernu ieliek augspedus abra un lecina ar maizi roka suni
trisreiz pari.
A. Bozensteine, Saldus.
8708.�� Kad berns staipas, metas atpakal, kad nestaiga tik leti, tad pef sunkasi:
sasien kaulinus no de�vinam kucenu galvam kopa ar ve�cam atslegam un ieliek pirts
udeni, kufa tad mazga (pef) mazino, sa�kot zinamus vardus.
Kaledelu saimniece, Blidiene.
8709.�� Jadzef pret gafo kasi ru�dzu rogu teja.
K. Bika, Gaujiena.
8710.�� Kad gafais kasus, tad ja�izvara devini reiz devinu rogu teja.
K. Jansoiis, Plani.
8711.�� Gafajam kasam lietoja kruklu un bebru karklu ogas.
L. Ozola, Serpils.
8712.�� Lai varetu atvieglinat gafo kasu, kas ka liga izplatas pavasari un ari
ziema pie berniem, vajaga varit un dzert bebru karklu teju.
K. Bika, Gaujiena.
8713.�� Jaed pret gafo kasi grauz�detas, kaltetas maizes sukuri.
K. Bika, Gaujiena.
8714.�� Gafa kasu jadzef keves piens.
K. Jansons, Plani.
GAUDENUMS.
8715.�� Berns piedzimst gaudens par teva un mates grekiem. N. ga�nos iedams keris
putninus, izgrie�zis meles un tad nabadzinus palai�dis. Nebednieks velak
apprecejies, bet vina tris deli bijusi memi; abam meitam turpretim esot va�loda ka
skind: tas esot mates dzi�muma. Ko jauns nodara, tas lau�liba atmaksajas.
8716.�� Livberzes Gr. majas dzivo A.; tam esot meita, kupai no pasas dzimsanas
vienas rokas pirksta gals augot pSrskelies uz divam da�lam. Zens budams, A. nemis
put�ninus no ligzdiniem un plesis tiem nadzinus pusu.
Sermule, Livberze.
8717.�� Brocenieku saimnieks D. neprecejies neganti lamajies: kad es tevi

kampsu, izrausu tev meli u. t. p. Vinam tagad tris deli memi.
GAUJA.
8718.�� Ja Gaujas udeni kraces puto, tad drizuma sagaidams lietus laiks.
GAUSU MATE.
8719. Es iecelu liepu galdu Miezu, rudzu kletina; Tur sedeja Gausu mate, Ar Dievinu
runadama.
LD 28810.
GAVENIS.
I. Gavena nozime cil�veku dzive.
8720.�� Senak pirma gavena diena rijas krasns prieksa kauts gailis.
K. Lielozols, Nica.
8721.�� Kas gaveni dzimis, tam gruts muzs.
K. Jansons, Vilani.
8722.�� Kas svetijot visas septinas gavena piektdienas, tas esot visu gadu
vesels.
8723.�� Gaveni uz istabas durvim jauzvelk krusts, lai raganas nevar cilvekiem
neka launa padarit.
E. Laime, Tirza.
II. Gaveni jadzivo klu�su un godigi, nedrikst kliegt, svilpot, medi�ties un citadi
palaid�noties.
8724.�� Gavena laika no ceturtas nedelas sakot, ceturtdienas svetija spredika

laiku no desmitiem lidz divpadsmitiem. Pa gavenu laiku neatvel spelet, dancot un
zinget.
8725.�� Gavenu laika nevar blaut, tad pieblauj savu nelaimi.
8726.�� Klusa laika (gaveni) ne�vajag blaustities, lai slimums ne- klastas
(nepiemetas).
K. Jansons, Plani.
8727.�� Gavena laika nedrikst klaigat, citadi dabu auksto drudzi.
8728.�� Gavena laika nedrikst svil�pot, jo tad Dievs doma, ka prieca�jas par
vina dela navi.
K. Matisons, Talsi.
8729.�� Kad gavena laika medas, tad nopust mele, un kad gavena laika bucojas,
tad uz lupam uzme�toties vatis.
8730.�� Kad gavenu laika meda, tad nopust mele.
J. Treimans, Berze.
8731.�� Kad gaveni bucojas, tad izsitas lupas.
J. Treimans, Berze.
8732.�� Gaveni nevajag pec saules stradat, jo tos darbus Dievmate at�kal
atvelk atpakal.
N. Rudzite, Nogale.
8733.�� Ja gavenlaika daudz prie�cajas, tad pec gavena dabu raudat.
N. Rudzite, Nogale.
8734.�� Ja gaveni spele kartis, tad velns nak tai maja.
N. Rudzite, Nogale.
8735.�� Gavena dienas katru piekt�dienu gaja baznica.
8736.�� Gavenu laika nevar nest edienu lauka, tad tam suna smaka.
8737.�� Gavena laika nedrikstot nest edienu lauka, jo tad piemeto�ties sunu
smaka.
III. Gaveni negriez ma�tus un nedzen bardu.

8738.�� Gaveni nedrikst viriesi ne matus, ne bardu griezt, jo tad zaki labibas
asnus edot.
K. Zvirgzdina, Trikata.
8739.�� Gavena laika nedrikst bardu dzit, citadi zaki noedot va�saraju
asnus.
8740.�� Gavena laika nevar bardu dzit � tad zaki noed labibas asnus.
8741.�� Ja gaveni griez matus, tad zaki ed labibas asnus.
8742.�� Gaveni nevarot matus griezt, tad zaki miezus edot.
J. Jansons, Plani.
8743.�� Kam gaveni nogriez ma�tus, tam vasara zaki miezus ed.
K. Jansons, Plani.
8744.�� Gavena laika nevar matus griezt, tad zaki noed linus.
B. Berzins, Dzukste. E. Aiz�purve, Lubana.
8745.�� Gaveni nedrikst matu griezt, jo tad neaugs gaj-a labiba vai lini.
M. Rumpe, Tirza.
8746.�� Gavena laika nedzinusi bardas, lai augtu gaj-i lini.
8747.�� Kad gaveni matus griez, tad mati neaug.
8748.�� Ja gaveni griez matus, dzen bardu jeb griez nagus, tad vasara notiks
kada nelaime.
IV.�� Gaveninesukagalvu.
8749.�� Kad gavenu piektdiena su�kajot matus, tad sapot galva.
K. Streidins, Velki. R. Ber�zins, Dzukste.
8750.�� Kad gavenu svetdiena ma�tus suka, tad galva sap.
8751.�� Ja viena gavena piektdie�na matus suka, tad visas jasuka, citadi mati
paliek sirmi.
E. Lacis, Tirza.
V. Gulesanas notei�kumi.
8752.�� Gaveni laudis, sargada�mies no burvjiem, lauka vien gu�lejusi.
(iauinis
8753.�� Gaveni 3 naktis ara jagul, lai vasaru miegs nenak.
K. Jansons, Plani.
VI. Gaveni nemedz vele�ties, verpt, aust, malt un maizes cept.
8754.�� Gaveni tresdienas un piekt�dienas nevelejas.
K. Jansons, Plani.
8755.�� Gavena piektdienas un tres�dienas nedrikst drebju velet.
8756.�� Gavena laika, tresdienas un piektdienas, nedrikst drebes ve�let. Ja

sis dienas vele, tad maja skrien traki suni.
A. Skruze, Saikava.
8757.�� Gaveni piektdienas ne�drikst veleties.
E. Laime, Tirza.
8758.�� Gavenis tika seviski svets turets. Neviena gavenu piektdiena sieviesi
nemala, nevelejas, neverpa un neauda, tikai adija, darija vi�zes un pielapijas.
Izvelejas jau ce�turtdien un verpsanu atmeta jau ceturtdienas vakara. Pedeja jeb
klusaja gavena nedela nemaz ne�velejas.
J. Rubenis, Ergli.
8759.�� Gaveni javelejas, tad dre�bes tiek baltas.
V. Loze, Drusti.
8760.�� Gavena piektdienas nesu�ka vilnu un neverpj. [Sal. bluka vakars,

piekts vakars.]
E. Lacis, Tirza.
8761.�� Piektdienas gavenu laika nedrikst vilnu ne karst, ne verpt, tad aitas
neizdodas.
I. Indans, Garsene.
8762.�� Gavenu piektdienas ne�drikst verpt un aust, jo tad ar ai�tam neiet

labi.
A. Ose, Lubana.
8763.�� Gavena piektdienas neva�jaga ne aust, ne verpt vilnu, kas esot aitam
par kaiti.
A. Bilensteina rokraksts, Kevele.
8764.�� Gavena piektdien nevar verpt vilnu, tad ar aitam neiet labi.
8765.�� Gavena piektdienas sievie�tes neverpj vilnu, lai aitas negriez�tos.
Maiepiaflbi, 1890, 4.
8766.�� Gavena piektdienas vilnu neverpj, jo tad aitam nebus labi.
L. Beke, Madona.
8767.�� Gavena piektdienas neva�jaga verpt, lai vasara cuskas nenak maja.
K. Jansons, Plani.
8768.�� Gaveni nedrikst verpt li�nus, tad tie neaug gaji.
M. Greizis, Dole.
8769.�� Gavena piektdienas neva�jaga malt, citadi bus vasara bries�migs

perkons.
MaiepiaJibi, 1890, 4.
8770.�� Gavena piektdienas neva�jaga maizi cept, tad ta pelot.
V. Loze, Drusti.
8771.�� Gavenu piektdien un tres�dien maize neesot jacep, tad pelot.
E. Lideka, Lubana.
8772.�� Ja gavena tresdienas mai�zi cep, tad maize vasara pele.
K. Jansons, Plani.
8773.�� Kad gavenu piektdiena cep maizi, tad ari Lielo piektdienu ja�cep, tad
nepel maize.
J. Treimans, Berze.
8774.�� Senak gaveni stingri ietu�rejusi, nav edusi ne galu, ne pienu. Ari
citu baribu edusi maz, dazs ti�kai reiz diena.
B. Erina, Latgale.
8775.�� Gaveni jaed dzervenu ogas, lai butu skaists.

8776.�� Gavena laika, septinas ne�delas, vakaros nenema traukus no galda nost,
tad nakot svetiba.
8777.�� Kad gaveni piena traukus zave uz setas, tad lopi badas.
J. Treimans, Berze.
8778.�� Pa Lieldienas gavenu lai�ku nav briv sievietem roku darbu lauka
stradat, tad kurmji neizro- kot [?] darzus un laukus.
J. Niedre, Dzukste.
8779.�� Ja istabas meslus un kve�pus slaukot gaveni, tad izslaukot svetibu.
K. Lielozols, Nica.
8780.�� Gavenu piektdienas neva�jag sijat, tad cukam kakli aug cieti.
VII. Gavena sakars ar burvjiem, skaugiem, raganam, dravnie�kiem.
8781.�� Laudis, saukti par veci�siem, staiga pa gavena naktim, vis�vairak

pirma un pedeja gavena ceturtdienas nakti (no ceturtdienas uz piektdienu), pa
kaiminu kutim aitas un zirgus apcirpdami. Sadu vilnu un zirga sarus liek sedulkas
un sakas par spilvenu, no ka pasa lopiem nakot svetiba, bet apcirp�tiem lopiniem
nelaime.
8782.�� Vel tagad ir daudz lauzu, kas varen bistas, kad kads bledis viniem aitu
apcirpis uz pakausa jeb uz krutim, un doma, ka nu vi�sa svetiba atnemta.
L. Hervagens, �Skolas maize", I.
8783.�� Gavena laika pa naktim apstaiga kutis ta sauktie mazi. Tie klusam iezogas
parasti pie aitam un apcerp tam ap galvu iso vilnu. Ne�reti sie mazi atsit pat
aizslegtam durvim atslegas un aitam, cukam un seviski siveniem apgriez nagus, ta ka
tie nereti nobeidzas. Veci cil�veki ved ar tiem sakara dazadas majas lopu slimibas
un citas nelai�mes. No sakratas vilnas mazi tai�sot cimdus, ar kupiem dravojot,
bi�tes labi padodoties. Nokert sos ap- kartstaigulus neizdodas.
J. Gatarta, Latvijas Vestne�sis, 1926, Nr. 85.
8784.�� Gavenu laika raganam ja�parcies vislielakas mokas, un tas var tikai tad
drusku remdeties, ja dabun nodzerties no cita cilveka kruzes.
A. Zeibe.
8785.�� Gavena laika nevar caur logu sarunaties, jo tad tam runa�tajam, kas ir
istaba, izgaist nako�sa zvejas laika zvejas laime.
B. Skuja, Salacgriva, �Zvej- nieku Vestn.", 1930, 18.
8786.�� Pa gavena laiku staiga ap�kart burvji un raganas un apcerp aitam galvas, no
ka aitas sak nikt.
P. S., Rauna. K. Pavasare, Mujani.
8787.�� Gavena laika atrodot ku tis vai nu asinis izlietas, vai jelas galas
gabalinu nomestu, vai ari ai�tam uz galvas vilnu izcirptu. To darot burvji un
raganas, otram launu veledami.
A. Bilensteina rokraksts, Ltiblina.
8788.�� Gaveni kaut kur noliek olu un licejs saka: �Citu gadu tu man nes alus
mucu!"
K. Jansons, Plani.
8789.�� Gaveni nedrikst ne vistas olu, ne citu kadu neslavu nest uz naburgiem. Ja
kads ta dara, kaut ari tikai pa jokam, tad tam japa�liek par burvi vai raganu un
visu muzu gaveni jaskraida ar nesla- vam.
E. Zommere, Rauna.
8790.�� Gavena piektdiena varot otra druvas noskaust, ja vize ielie�kot olu,
velkot pa naburga tirumu un dziedot: �Lai zalo puri, mezi, Lai dzelta tirumini."
8791.�� Kas gavena laika kaut ko atrod, atradumu nedrikst piesavi�naties, jo

atrastas lietas ir burvju un raganu apburtas. Kas neievero sos vardus gavena laika,
var krist liela nelaime: atrasto prievitu ap�siedams ap kaju, var dabut lielas kaju
sapes, bet atrastas edamas lie�tas edot, var dabut kadu iekskigu slimibu, pat
nomirt.
K. Matisons, Talsi.
8792.�� Ja gavenu piektdiena at�rod uz cela kadu mantinu, tad to nevajagot jemt
augsa, jo esot no�burta.
8793.�� Gavena ceturtdienas vaka�ros bez saules jamazga tadi mazi berni, kuriem no
dzimsanas ir ka�das kaites, p. p. etiskas vaina un citas lidzigas. Seviski der tos
suti�nat ar skudru puli.
E. Zommere, Rauna.
8794.�� Gavena piektdienas ker zalsus un cuskas, liek tos grauzde�tus jeb ari
dzivus brandvina un sa�taisa ta cilvekiem un lopiem zales.
8795.�� Gaveni vajaga tris reizes iesplaudit skudru puli, tad vasara saule
nenodegot.
E. Zommere, Rauna.
8796.�� Gavena laika sur tur re�dzams, ta sauktais, raganas ve�miens. Pie kuram
majam tas ir, tur bus nelaime, bet ja to sadedzi�na, tad ragana pati saslimst.
8797.�� Piekta gaveni jaber vistas sudi uguni, lai raganas neapbur majas.
A. Rulle, Ciecere.
8798.�� Pirmo gavenu piektdienas nakti raganas izcerp aitam galvas vidu.
8799.�� Gavena piektdienas bite�niekiem jaiet citu kuti aitas cirpt. Griez 3
griezienus ap galvu, tad bites labi izdodas.
8800.�� Dravniekiem gaveni jaapcerpj aitam pie ausim vilna, tad bites labak
izdodas.
8801.�� Ja gaveni cirpulis govij asti nogriez, tad to govi vasara utis ed.
J. Jansons, Plani.
8802.�� Tie, kas gaveni apcerpot aitas, tie esot bitenieki.
8803.�� Gavenu laika draviniekiem jaiet uz kaiminiem un vinu (so) ai�tam jaapcerpj
galvas, tad ar so vil�nu jaaizbaksta stropi, � bites labi padosies.
J. A. Jansons.
8804.�� Gaveni bitnieki skrejusi aitas cirpdami un no sacirptas vil�nas adijusi

cimdus, lai bites labi padotos.
8805.�� Biteniekiem gaveni jaiet paslepen cita kuti un janocerpj ai�tai galva, no
tas vilnas janoada cimdi un javelk roka, kad iet bisu kapt, tad bites nekoz.
E. Laime, Tirza.-
8806.�� Gavena piektdienu naktis dravniekiem vajaga piezagt aitu galvas sprogas,
noadit no tam cim�dus un vilkt tos rokas, ejot pie bi�tem, jo tad bites iet labi uz
rokas.
E. Jepe, Palsmane.
8807.�� Gavenu laika jaiet kaimi�nu kuti aitas cirpt, tad bites daudz medus dos.
8808.�� Zvejnieki gajusi gaveni, Lielas piektdienas nakti, ka ari ad�ventes laika
un veca gada vakara citu kutis par nakti apcirpt aitas. Parasti izdariti tris
griezieni uz
alvas, starp ausim un pie vaigiem, a ieguto vilnu verpj tiklu dzijas, vai ari liek
tiklu olas.
B. Skuja, Salacgriva. ,,Zvej�nieku Vestn.", 1930, 19.
8809.�� Pedeja gavena nedela uz otru maju zagsis jaaiznes un tur janoliek maizes
garozas un tai vie�ta jaatnes atpakal smiltis, lai otra maja maizes (nav) nebutu.
K. Jansons, Plani.
8810.�� Gavena laika vajagot vien�mer naudu turet klat, tad neviens nevarot
apburt.
8811.�� Gavena piektdiena abelei jauzkaj_-_ viriesu bikses; tad bus daudz
abolu.
N. Saperovs, Vecpiebalga.
8812.�� Saimniekam gaveni uz slo�tas kata jaapjaj sava robeza, lai skaugi nevar
druvam launa pada�rit.
K. Jansons, Plani.
8813.�� Septinas gavena svetdie�nas vajagot kalt arklu, tad, kur ar to aj-ot,
tur labiba augot tada, ka no vienas varpas izbirstot purs graudu.
8814.�� Gavena piektdienas Zvar- des saimnieki kal savus lemesus.
A. Bilensteina rokraksts, Auce.
8815.�� Ja gavena laika slauka griestus, tad piemajo lietuveni.
A. L.-Puskaitis.
VIII. Gaveni baidas no svesiem laudim un svesam lietam.
8816.�� Gavenu laika raganas ap�kart skraidot, tapec tad nedrikst svesus
cilvekus kuti pie lopiem laist.
I. Jansons, Ile.
8817.�� Svesus cilvekus nevajaga gaveni kuti laist, tad kustoni var palikt
slimi.
8NIN, ItiiMi.in piektdienas neva�jaju Iii t \ i un cilvekus stalli, lai iikmiiIiiii

InliiiN.
M. Sils, Nica.
NNIU (iiiveni nedrikst svesa cil�veku kllli laist, lai lopiem nelaime nenotiek.
E. Laime, Tirza.
8820.�� Ja gaveni svess cilveks prasa dzert, nevajaga dot, jo tas ir burvis.
J. A. Jansons, Jaunrauna.
8821.�� Gaveni svesus cilvekus ne�drikst iebilst (uzrunat).
K. Jansons, Plani.
8822.�� Gavena piektdienas neve�las, ka kaimini nak serst.
A. Bilensteina rokraksts, Zvarde.
8823.�� Gaveni nedrikst dot lab�dienu, bet tai vieta jasaka tik: �Dievs
palidz!" Ja kads dod lab�dienu, tad jaatbild: �Dirs spalus!" [Sal. skavas.]
K. Jansons, Plani.
8824.�� Gaveni labas dienas neat�nemot, lai nekads sliktums kusto�nos

nenotiktu.
J. Jansons, Plani.
8825.�� Gaveni cilveku caur logu neuzbilst (neuzruna).
K. Jansons, Plani.
8826.�� Kad gaveni caur logu ru�najas, tad vilki maja nak.
8827.�� Kas gaveni no arpuses skalas caur istabas logu, tam va�sara ausis
sap.
K. Jansons, Plani.
8828.�� Gaveni zeme dabutas mautas nedrikst augsa nemt.
K. Jansons, Plani. |
8829.�� Gaveni sali neaizdod.
K. Jansons, Plani.
8830.�� Pa gavena piektdienam nevajaga no majam neko izdot; ja izdod, tad

raganas var ko padarit.
A. Bunks, Nica.
8831.�� Gavena laika nevajaga ot�ram dot uguni un sali, jo vins ar to var
deveju noburt.
8832.�� Gaveni nedrikst uguni no majas projam dot, tad maja nelai�me notiek.
E. Laime, Tirza.
8833.�� Ja gaveni berns varnu vai zagatu uzbilst, rada, tad tam saka:
�Iekodies aste!"
K. Jansons, Plani.
IX. Gavena sakars ar zirgu.
8834.�� 1789. g. Pavarda Matiss [griezas pie Griezes draudzes maci�taja, jo vinam]
gavena nakti asina kukuls ieks zirgu stalla ir ielikts.
Kurzemes draudzes chronikas II, 122.
8835.�� Gaveni burvis saviem zir�giem karkles ieslien stavus gayo salmu gabalu un
zirgiem ir rene par guzam.
X. Gavena sakars ar lo�piem.
8836. Gaveni uz kuts durvim uz�liek appuskotu koka krustinu, lai raganas lopiem
neka nevar pada�rit.
539
Gauinit
E. Laime, Tirza.
8837.�� Gavena laika vajagot nest pilengus kuti, jo citadi varot no�burt
lopus.
P. Eglite, Prieku|i.
8838.�� Mana mate mirdama mani macija, lai gavenu piektdienas pie�nu nekad
nevarot, nedz ari istabu slaukot, tad lopi arvien pienu pa�pilnam dosot.
Latv. Av. 1857, 102.
8839.�� Gavenu pirmo piektdienu vajaga dot lopiem dazadas zales, piemeram,
skauga pulveri, tad ne�notiek nekads launums ar lopiem.
M. Kaupelis, Nica.
8840.�� Gavena laika vajaga sala�sit zaku spiras, piemest govu dze�rienam un
dot govim dzert.
8841.�� Gaveni govim ar pelniem mugura janobarsta, lai tas vasara nebizo.
K. Jansons, Plani.
8842.�� Katra gavenu piektdiena govim ar sniegu japarvelk par mu�guru, tad
vinas bizu laika nebizo.
P. Zeltina, Jaunpils.
8843.�� Gaveni jaiebep sals kada kulite, kupa tad jaapvelk ap ma�jas robezu,
lai vasara lopi nebizo.
K. Jansons, Plani.
8844.�� Gaveni jasakraj maizes sakasni (abrkasi) un Lielas piektdie�nas rita
jaiedod govim, lai tas ne�varetu noburt.
K. Jansons, Plani.
8845.�� Gavena piektdienas neva�jagot rikoties ar snorim, tad paka�roties kads

lops.
8840. Gavenu ceturtdiena ne�drikst vilnu verpt, tad aitas nepa�dosies.
/.. Lace, Veclaicene.
8847.�� Gavenu laika ceturtdienas nevajaga verpt, tad kustoni neizdo�das. _
A. Bulene, Riga.
XI. Gavena sakars ar 1 a- b i b u.
8848.�� Pa gavena laiku nedrikst vakaros uguni dedzinat, lai rudzi nemuk no
lauka meza. Seviski tas jaievero, ja rudzi ir pliki, tad ne�drikst pat ne pipi
aizpipot.
A. Zavicka, Satini.
8849.�� Pa gavena laiku nedrikst sejejs aizkart grapi jeb no ta est, jo tad
augot melnplaukas jeb puli labiba.
8850.�� Gavena laika puisiesi ne�drikst iet keki pie katla, jo tad mieziem aug
melnas varpas.
Fr. Vimba, Jaunpiebalga.
8851.�� Ja viriesi gaveni no poda ed, tad tiruma aug melnas varpas.
E. Laime, Tirza.
8852.�� Ja gavena laika mazga muti katla, tad mute paliek mel�na un meitam
brutgani ir ar mel�nam bardam.
V. Joass, Lubana.
8853.�� Gavenu piektdiena japar- brauc par tirumu ar grabekli, tad nezales
neaugs tiruma.
8854.�� Ja gaveni viriesi edot no podina, tad zaki edot miezus.
8855.�� Gavenu vakara jabrauka pa celu, lai aug gaj-i lini.
A. Braka, Meirani.
XII.�� Gavena sakars ar uguni.
8856.�� Ja gaveni ir sniegs noga�jis un ezas ir plikas, tad vakaros nav brivu
maja uguni nest, kas kaite laukiem.
A. Bilensteina man., Puze, 1862.
8857.�� Gaveni cits citam nedevu�si no majas uguns, lai sejumi neiz�degot.
[Sal. sejas laiks.]
8858.�� Gavenu un velu laika ne�drikst dot uguni vinu (citai) ma�tei.
A. 2eibe.
8859.�� No kupas majas gavenu laika citam izdodot uguni, tur cu�kas kritot
un aitas nikstot.
8860.�� Ja gaveni baz zagarus krasni acgarni, tad ari berni dzem acgarni.
K. Jansons, Plani.
XIII.�� Gavena sakars ar plinti.
8861.�� Gaveni plintes stobra ie�baz cuskas galvu, lai plinte ir ko�diga.
[Sal. plinte.]
K. Jansons, Plani.
XIV.�� Gavena sakars ar cuskam.
8862.�� Gavena piektdienas neva�jaga zagarus vest no meza maja. Cik zagaru
koku tad parvedis, tik cusku velak parvilksies maja. Lai tas nenotiktu, tad viens
zagars no vezuma jaizvelk lauka un jasviez uz meza pusi atpakal, nosakot: �Visi
puzekli uz mezu!"
8863.�� Gavenu piektdienas ne�drikst vest zagarus no meza, jo tad nak cuskas
pakal. Tapat nedrikst meslus no laidara vest, tad lopi ne�iedodas, maizi cept, jo
tad ta pel, piena spainisus mazgat, tad piens pele, griestus slaucit, tad rodas
daudz musu un zirneklu tiklu.
I. Jansons, Ile.
8864.�� Gavena laika ceturtdienas un piektdienas nedrikst neka nest no meza maja,
jo tad nakot mudzi pakal, dazadi siseni, tarpi, cuskas.
G. Pols, Baldone.
8865.�� Gavena piektdienas ne�drikst neka vest no meza maja, jo tad vasaru visadi
smudzi un gapas nak maja.
8866.�� Gavenu piektdiena nevar malku un zagarus majas vest, jo tad nakot majas
cuskas, zalksi un citi kustoni.
P. Iklavs, Saliena.
8867.�� Gavena piektdienas nav briv ne malku, ne zagarus no meza maja vest, jo
tad cuskas nak maja.
J. A. Jansons, Tukums. A. Bilensteina man., Puze, 1862.
8868.�� Gavenu piektdiena ne�drikst no meza nest zagarus maja, lai vasaru majas
cuskas nenaktu.
J. A. Jansons. K. Corbiks, Livberze.
8869.�� Gavenu nedelas piektdiena nedrikst vest no meza zagarus ma�jas, jo

vasara zagaru vieta naks cuskas.
8870.�� Gaveni nedrikst kokus no meza nest maja, lai vasaru majas nenaktu
cuskas.
8871.�� Gavena laika, ceturtdienas un piektdienas, nedrikst no meza neka maja

nest, citadi laidaros ie�viesas cuskas.
J. Ceplenieks, Manticiba.
Austrums, 1889.
8872.�� Gavena laika piektdienas nedrikst no meza zalumus nest ma�jas, tad
cuskas nak majas.
A. Bulle, Zvarde.
8873.�� Ja gavena ceturtdienas iet uz mezu vai ved zagarus majas, tad nak
daudz cusku majas.
A. L.-Puskaitis.
8874.�� Gavena piektdienas neva�jaga malku un zagarus vest no me�za, jo tad

cuskas nak maja, tapat vispar gaveni nevajaga nest no me�za metras vai staipeknus.
8875.�� Ja gavena piektdiena par�nes no meza kadu koku, tad pava�sari lien
cuskas seta.
8876.�� Ja gavenu piektdiena no meza ko parnes, tad mudzi nak majas.
A. Veiss, Penkule.
8877.�� Ja gavenu menesi nes ma- jcfs vices, tad nakot uz majam zalksi.
8878.�� Pa gaveni nevajag no me�za staipeklus nest, tad cuskas nak majas.
8879.�� Gaveni nevajag valga no zemes augsa nemt, lai vasara cus�ku neredz.
K. Jansons, Plani.
8880.�� Ja gavena piektdienas ved zagarus maja, tad vasara nak cus�kas maja; bet
ja tanis dienas ved lielus blukus maja, tad augs cukas ka bluki.
Atbalss k. 1897. K. Klekeris, _v_ Skujene.
8881.�� Gavenu piektdienas ne�drikst zagarus no meza vest maja; ja ved, tad
vasara zagaros bus cuskas. Dazi atstaj zagaru vezumu arpus majas neizkrautu un tik
otra diena ieved pagalma un izkrauj.
J. E., 1889. Valmiera.
8882.�� Ja grib izsargaties no cus�kam, tad gavena laika vajaga pa�nemt piladza
rungu un acgarniski vilkt uz mezu un tur atstat.
8883.�� Ja gaveni ved zagarus ma�ja, tad vezumu sakraujot, tris za�gari jaatstaj
meza, lai zalksi nelien majas.
8884.�� Ja gavena piektdienas kaut kas parnests no meza, tad, lai vasara
nenaktu cuskas majas, va�jaga nomizot karkla stibinu, to ar tievo galu pa prieksu
vilkt uz mezu un tur sadedzinat.
H. Silina, Penkule.
8885.�� Kad gavenu nedelu piektdienas un rapulu dienas ma�jas no meza nes
kokus, zarus u. t. t., tad majas naks rapuli: cuskas un citi.
G. Stankevica, Vecgulbene.
8886.�� Gavenu laika nevajaga cusku pieminet, tad visu vasaru ne gadisies
ar cusku sastapties.
J. Sirmanis, Vilzciii
8887.�� Gavena laika nedrikst pie minet cusku, tad vasara majas sa nakot daudz
cusku.
8888.�� Ja gaveni cusku piemin, tad vasaru pulka radas.
8889.�� Ja gavena laika runa par cuskam, tad tas vasara daudz ra�das.
M. Pelece, Cirsti.
8890.�� Gavena laika nedrikst (pie�minet) atminet cuskas, tad tai ga�da jaredz
daudz cuskas.
8891.�� Gaveni nevar cuskas pie�minet, tad vinas nak majas.
R. Berzins, Dzukste. J. Trei�mans, Berze.
8892.�� Kad gaveni otru (no) ap�sauc par cusku, tad majas cuskas rodas.
.1. Treimans, Berze.
8893.�� Gaveni jaiedomajas, ka neredzes tarpu (cusku), tad tie�sam visu

vasaru neredzesot.
O. Darbins, Birzi.
8894.�� Ja gavenu laika piemin cusku, tad vasara redz daudz cusku.
8895.�� Gavena laika nevar cus- k � i-. pieminet, tad tas nak majas.
hhuii. Gaveni nedrikst runat par etiskam, lai las neradas.
V. Joass, Lubana.
8897.�� Gavena laika nevar pie�minet cuskas, lai nelien majas.
8898.�� Gavenu piektdienu jaed nevarita gala, tad odzes neiekoz.
J. Banazis. Nica.
8899.�� Pa gavena piektdienam nevajag verpt, sut un spoles tit; ja to dara,

tad vasara redz daudz kirminus (cuskas).
A. Bunks, Nica.
8900.�� Gavenu piektdienas vajag est galu, lai neredz kirminus (cus�kas).
M. Sils, Nica.
8901.�� Gaveni par desam neru�na, lai cuskas neradas.
K. Jansons, Vilani.
8902.�� Gaveni nedrikst ne taisit, ne ari daudzinat desas, jo tad cuskas

radas.
8903.�� Ja gaveni desas taisa, tad cuskas daudz radoties.
V. Joass, Lubana.
8904.�� Gavenu piektdienas ne�drikst ari auklas vit, nedz valgus griezt,
citadi vasara visur busot cuskas redzamas.
J. E., 1889. Valmiera.
8905.�� Gavenu piektdienas ne�drikst auklas vit, nedz valgus griezt, citadi
vasara busot visur cuskas redzamas.
I. Ansevica, Piebalga.
8906.�� Ja gaveni ir kaut kas nests no meza maja, tad Lielas piektdie�nas rita
prieks saules jasaslauka visi gruzi un janones meza, tikai tad nekas majas nenakot.
G. Pols, Baldone.
8907.�� Gavenu laika piektdienas nedrikst zagarus vest, tad cuskas naks majas; ja
ari tas izdarits, tad Liela piektdiena jaiznes kads za�gars atpakal.
A. Bulene, Riga.
8908.�� Gavenu piektdienas nevar meza braukt, jo tad nak mudzi ma�jas. Bet no
viniem var izsargaties, ja liek pirmo zagaru acgarniski.
8909.�� Gavena tresdienas un piektdienas nevar zagarus maja nest, lai cuskas
nenak maja. Ja tomer zagari ir javed, tad vienu zagaru vajaga atsviest atmuguriski
uz meza pusi.
P. S., Rauna.
8910.�� Gavenu piektdienas nevar neko no meza majas nest, tad ma�jas nak cuskas. Ja
nu tas ir pada�rits, tad Liela piektdiena no at�vesta kaut kas jaiznes uz mezu
at�pakal.
8911.�� Pa gavena laiku javelk pi�ladzu runga acgarniski uz mezu, tad nenak zalksi
majas.
8912.�� Lai cuskas neraditos va�sara, tad gavena piektdiena jaku�rina krasns un
jasaka: �Ta ta laba zusu cepsana!"
N. Valdmanis, Vecpiebalga.
XV. Gavena sakars ar zurkam, zvirbuliem un musam.
8913.�� Kad gaveni nes metras maja, tad nav mudzu majas.
8t) 14. Lai musas neaugtu, tad pirmaja gavena piektdiena jasak vit valgs; katru
gavena piektdienu valgs javij talak no tas pasas ko�delas; beidzamaja piektdiena
ja�beidz vil un (ar) novitais valgs ja�vicina pa istabu.
E. Laime, Tirza.
8915.�� Pa trim gavenu piektdie�nam vajaga nopit mazu patadzinu, ceturta
piektdiena vajaga iet ap laukiem un majam un pert zemi ar patadzinu, tad neviens
mudzis tai gada nenaks majas.
8916.�� Pirma gavena piektdiena pataga janovij un Liela piektdiena ar to visi

istabas kakti jaaizkul, lai zurku un musu nav.
K. Jansons, Plani.
8917.�� Sesas gavenu piektdienas vajagot patagu vit un Lielo piekt�dienas ritu
pabeigt un visas pa�sparnes izbakstit un uz krustcelu aiznest, tad zurkas atstajot
majas. Varot ari kaiminam uzlaist, ja par�sviezot patagu par robezu.
F. Parups, Zante.
8918.�� Kad tris gavena vakarus vij patagu un ar to izkapa tas vie�tas, kur zurkas
skraida, tad vinas visas ir projam.
J. Treimans, Berze.
8919.�� Gaveni vajaga panemt slo�tu un apiet ar vinu visapkart sa�viem laukiem, pec
tam parsviest slotu par plecu un neskatities at�pakal, kur ta nokrit, � tad
zvir�buli need labibu.
8920.�� .Iii gaveni pirts slotu up- ncs visapkart labibas tirumam 1111,
neskatoties atpakal, parmet par plecu, lail zvirbuli nenoed labibu.
P. Abolina, Jelgava.
8921.�� (iaveni malciena (malk�cirsni) jasagramsta skaidas un ja�aiznes uz otra

naburga tirumu, lai pasu maja vasara nebutu daudz musu.
K. Jansons, Plani.
8922.�� Ja gavena laika nospiez vienu musu, tad vasara bus simts musu mazak.
8923.�� Gaveni meitai janoslauka ar slotu kuts griesti, un sie neti�rumi tad
saimniecei jaiemet pies�ta. Kamer saimniece keka durvis gruz piesta meslus, tikmer
meitai tris reiz japarkapj par slotu, uz kuj-as tad tris reiz jajaj ap istabu un
katrreiz japrasa: �lKo tur grud?" Saimniecei jaatbild: �Mu- sas." Tad nakama vasara
nebus daudz musu.
K. Jansons, Plani.
8924.�� Gavena piektdienas prieks saules leksanas jaslauka istaba un mesli jasviez
upe jeb japarnes par robezu, lai musas neaug.
8925.�� Gaveni nevajag griestus slaucit, lai vasaru musas neaug.
A. Bumanis, Pampali.
8926.�� Gaveni vajag iebazt pu�dele cusku un turet istaba, tad va�sara nav musu.
L. Rone, Ikskile.
8927.�� Gavena laika nedrikst griestus slaucit, tikai Lieldienas sestdiena

drikst, � tad vasara nav musu.
A. Bulle, Zvarde.
8928.�� Gavena ceturtdienas va�karos nevajag uguni dedzinat; ja nededzina,

tad visu vasaru nav musu.
A. Bunks, Nica.
8929.�� Ja gavenu ceturtdiena (Za�la) ar sietinu ko sija, tad daudz musu

majas.
L. Berkholce, Vaive.
8930.�� Pa gaveni sietus noglaba tumsa vieta un ari griestus neslau�ka, tad
ari vasaru musas neronas istaba.
8931.�� Ja gavena piektdienas sija ar sietu, tad aug musas.
8932.�� Gavenu laika nevajaga slaucit istabai griestus, jo tad mu�sas kritot
acis.
XVI. Gavena sakars ar vanagu un vilku.
8933.�� Gavenu piektdienas, kad iedzenot meza otradi kili malkas pagale un so
pagali parnesot ma�ja, tad vanags visas vistas aiznesot.
P. Iklavs, Saliena.
8934.�� Ja gavenu piektdienas sie�vas parnes kadu kocinu no meza un berni pus
stabuliti, tad iznikst zosis.
8935.�� Ja gaveni vilku piemin, tad tas vasaru jerus nes prom.
8936.�� Gavenu piektdiena ne�drikst vest no meza zagarus, jo tad vilki nakot
majas.
E. Berzins, Sidgunda.
35
GAVILESANA.
8937. Pie majam nav jadzied ga�vilu dziesmas, citadi mirs inale.
GAJU PUTNI.
8938.�� Ja gajeju putni agri aiz�laizas uz siltam zemem, tad bus agra ziema.
K. Bika, Gaujiena.
8939.�� Ja gaju putni atgriezoties zemu lido, tad gaidams auksts pa�vasaris.
M. Ininberge, BIga.
8940.�� Kad pavasari pirmo reiz ieraugi siltas zemes putnu, tad ska�ties,
kada spalva apaks pastalas, tadu spalvu lopi vai putni izdosies.
J. Treimans, Berze.
8941.�� Cik pavasari gaju putni atrod sniega, tik vel piesnieg.
8942.�� Ka putni agri skrin uz syltu pusi, tod itei pizimej, ka dreizi byus
soltumi.
V. Podis, Rezekne.
8943.�� Ja gaju putni iet lielos baros un agri aiziet, tad bus agra un dzila
ziema.
8944.�� Ja gaju putni iet zemu, tad ir gaps rudens; ja augstu, tad iss.
A. Salmans, Balvi.
8945.�� Ja rudeni putni agri un aiigstu aizlaizas, tad bus vels ru�dens.
(tfiii/MJuiin
8946.�� Rudeni, ja putni zemu iet projam, tad bus gaps rudens, ja iet augstu,
tad iss rudens.
8947.�� Ja rudeni gaju putni lai�zas augstu un kartigas rindas, tad gaidams
iss rudens, bet ja zemu un baros, tad ilgs un auksts.
8948.�� Ja gajputni rudeni zemu lido prom, tad gaidama agra zie�ma; ja tie
laizas augstu, tad ziema bus vela un silta.
Latvis, 1909. VII, 26.
8949.�� Kad gaju putni iet zemu aizlaizdamies, tad gaidams gaps rudens, bet
kad augstu, tad iss.
8950.�� Ja gaju putni rudeni ze�mu lido prom, tad bus agra ziema; ja lido
augstu, tad ziema bus vela un silta.
8951.�� Ja gaju putni rudeni aiz�ejot zemu laizas, tad ziema vel ta�lu, ja
augstu, tad drizuma snieg.
A. Uzane, Skujene.
8952.�� Ja gaju putni iet projam augstu, tad gapa un dzila ziema; ja zemu,
tad isa un sekla.
A. Vilcins, Ligatne. A. Kru�mina, Vijciems.
8953.�� Kad gaju putni rudeni ze�mu laizas, tad bus sekla ziema, bet kad
augstu � tad dzila.
8954.�� Ja gaju putni skrien par maju jumtiem, tad tai maja tai gada kads
mirs.
(laju putni
L. Kluce, Jaungulbene.
8955.�� Dzerves rudeni aiziet pir�mas, tad iet zosis, un gulbji iet pasi
pedejie. Gulbji tik pa nakti iet. Putni diena verojot celu no saules un nakti atkal
no putnu cela (zvaigznaja).
8956.�� Ja zosis un dzerves, uz siltam zemem dodamas, lido augsti, bus

pavasari lieli pludi; ja zemu � sniegs noies pamazam.
K. Corbiks, Tukums.
GLAZE.
8957.�� Kod gostus, puiss, vai meita dzer teju un kod izdzer, tod gluozi
nuliks augspedinim, itys pi�zimej, ka vairuok jis nagrib teja. A ka gluozi nuliks
uz suona, tus pizimej, ka gosts vel grib.
V. Podis, Rezekne.
8958.�� Ja neiztuksotu glazi pielej pilnu, tad dabu kaulu sapes.
Skila, Nica.
8959.�� Ja kaut ko dzefot glaze saplist, tad tani nedela bus tik daudz
laimisu, cik gabalinos glaze ir saplisusi.
L. Pogule, Gatarta.
8960.�� Ja glaze ielej teju un vina parplist, tad lejejam ir jamirst.
A. Smilga, Gaiki.
8961.�� Bernam glazinu pusot sa�ka: �Nepus glazinu, sapes austi�nas!" [Sal.
atslega, pudele.]
GLIEMEZIS.
8962.�� Uz gliemezi saka: �Glie�mezi, radi ragus!" tad vins ari tu�lit rada.
A. Mednis, Limbazi.
GLODENE.
8963.�� Ja kadam glodene iekozot, tad kostais uz vietas pietukstot un

nomirstot.
V. Pigene, Pociems.
8964.�� Kad sitot glodeni, tad vina atriebjoties tam sitejam.
J. Strengis, Nica.
8965.�� Ja baltu odzi sit, tad vina savadi spiedz, un sarodas daudz odzes un
norej to cilveku, kuj\s vinu sit.
8966.�� Kad nositot glodeni, tad vina atraki nenomirstot, kamer saule
nenoejot.
J. Strengis, Nica.
8967.�� Jaunas meitas laiz glodeni uz segas, uz kupu pusi glodene te�ces, uz
to pusi meitai ir brutgans.
V. Joass, Lubana.
8968.�� Kad glodenes un citas cuskas loda, tad ir gaidams lietus.
8969.�� Gluda gluda glodenite Partek stalla dibina; Lai Dievs dod kumelam Tiki
gludu mugurinu.
LD 29747.
GODS.
8970.�� Goda pirmais ediens bijis govs kunga gabalins.
K. Jansons, Plani.
8971.�� Goda uz galas poda uz�klajusi zirga deki, lai laudis daudz galas
neaped.
K. Jansons, Plani.
547
Gaju putni � Gods
35*
8972.�� Uz berem nedrikst iet tuksS dusa, jo tad visa pilniba tiek aprakta
lidz ar miruso 1111 visa dzi�ve paliek tuksa. Turpreti uz ka�zam un krustabam var
iet ari ne udens lasi nebaudijis.
E. Zommere, Rauna.
8973.�� Ja viesibas izdzel- tuksas visas pasniegtas glazes, tad nama tevam
netruks nakosa reize.
Skila, Nica.
8974.�� Ja viesibas edot saplist skivis, tad tas nozime, ka tai maja nav
labas saticibas.
V. Bernaua, Cesis.
8975.�� Lai godibas viesi daudz neestu, tad zem galda jaiesprauz adata (vai
tutens).
A. Pliens, Meirani.
8976.�� Ja kadam goda diena at�raugajas, tad vins nakama gada atkal svines
tadu pasu godu.
P. Zeltina, Riga.
GOVS.
I. Govs ipasibas.
8977.�� Lielais versis saka pava�sari uz ganibam: �Man vie, man vie!"
Videjais: �Man ar, man ar!" Mazais telens: �Visiem, visiem!"
J. Krumins, Aulukailns. Etn.
II 1892.
8978.�� Dizais bullis saka ganiba: �Man vien, man vien!" Videjais: �Man ar,
man ar!" Mazais: �Vi- siem, visiem!"
A. Adamovics, Dundaga. J. R.
N. II Kr.
8979.�� Bullens, pacelis galvu uz augsu, saka pavasari uz ganibam: �Visiem,

visiem, visiem!"
Kr., Berze.
8980.�� Dievs liellopiem loti maz valodas pieskiris. Pavasari lielais versis,
cini badidams, tikai to vien var izteikt: �Man bija manta, man bija manta!" Mazais
verselis: �Man ir, man ir!"
A. L.-P., Dzukste.
8981.�� Rudeni govs saka: � Es edisu, es edisu."
A. Miglava, Riga.
8982.�� Lielais versis saka zali edot: �Bus, bus! bus, bus!"
Jaunzems, Bilstini
8983.�� Kadas ir maja govis, ta�das tur ir sievietes: badigas �dus�migas (kas
ragiem bada u. t. t.).
K. Jansons, Plani.
8984.�� Melnas govis nevajaga au�dzet, lai perkons maja nesper.
K. Jansons, Plani.
8985.�� Ta govs, kurai ir zemas kajas un plats vedars, ta ir laba piena govs.
H. Skujins, Smiltene
8986.�� Kurai govij ir divi pie- pupi, ta ir laba piena govs.
J. Kikuts, Nica.
8987.�� Ja govij astes skremstalite sniedzas lidz locekliem, tad ta bus gaj-u
pienu.
8988.�� Ja govij gaj-a aste, tad ta laba piena govs.
I. Dzilna, Lubana.
8989.�� Ta govs, kurai astes skrimslis ir lidz pakalas kaju loci�tavam, ta

ar ir laba piena govs.
H. Skujins, Smiltene,
8990.�� Ja govij uz astes gala dzel�tanas blugznas, tad tai ir trekns piens.
K. Lielozols, Nica.
8991.�� Ja govij astes kaula gals sniedzas pari celgaliem, tad ta ir loti laba
piena govs.
A. Salmans, Balvi.
8992.�� Ja govij gaj-a aste, tad ta ir pieniga.
K. Lielozols, Nica.
8993.�� Ja govim skrituls ir starp acim, tad ta ir pienidza (pieniga).
8994.�� Kad govij zem acim piena zime, tad ta bus pieniga.
8995.�� Kuj-ai govij zem kakla lie�la kragas ada, ta ir pieniga.
8996.�� Tada govs, kam uz kakla ir tadas ka krepes, ir vislabaka piena deveja.
8997.�� Kuj-am govim ir biezas un spalvainas ausis, tam biezs piens.
E. Laime, Tirza.
8998.�� Ja govij ausis ir sarnai- nas, tad ta ir pieniga; ja ausis ir tiras

ka izmazgatas, tad vina nav pieniga.
A. Salmans, Balvi.
8999.�� Kufai govij ir auss ieks�puse dzeltana, ta dod treknu pienu un tai ir
biezs kreims.
9000.�� Ta govs, kam ir platas ribu starpas, tris pirkstu platuma, ir laba
piena govs.
9001.�� Cik govij uz ragiem stri�pu, tik vinai esot gadu.
M. Valts, Nica.
9002.�� Ja govij pie ragiem ir dzeltana pluta, tad ta govs ir gruta.
9003.�� Ta govs, kam ir resni ra�gi un tie uz aru izliekusies, ta ir versi

nolekusies, un no tadas ne�kad laga piena govs neiznaks.
9004.�� Kad govim ragus nozage, tad galus vajaga iemest aka; tad dod daudz
piena.
A. Broza, Naukseni.
9005.�� Ja govim ragus apzage, tad aptrukst piens; lai tas neno�tiktu, tad
nozagetie gali jaiemet aka.
A. Mencis, Puikule.
9006.�� Ja tris pirkstus var ielikt starp govs ribam, tad ta ir pieniga.
A. Salmans, Balvi.
9007.�� Ja govij ragu grumbas ir partraukumi, tad ta ir bijusi par�slaucama

[alava]; ja viena grumba ir ciesi pie otras, tad nav bijusi parslaucama.
A. Salmans, Balvi.
9008.�� Alavicas govi no ta var pazit, ka vinai ir piens pupu galos.
9009.�� Kuj-ai govij ir deguns no- rasajis, ta dod daudz piena. [Sal. suns.]
M. Kikuts, Nica.
9010.�� Kupai govij lielakas piena dzislas, ta ir pienigaka.
M. Rankis, Nica.
9011.�� Tada govs, kam ir gapa spalva, ta ir laba piena deveja.
9012.�� Ja govs liec muguru, kad tai velk pari ar roku, tad ta ir ap�gajusi
versos.
A. Salmans, Balvi.
9013.�� Lai uzzinatu saimnieks, kadas krasas govis tam ies uz ro�ku, tad rudzus
noplaujot jaapsezas uz pedeja kula un janodzied ga�riga dziesma, tad atri japacel
kulis un jaskatas, kadas krasas kukai�nis bus zem ta, tadas krasas vajag turet
govis.
II. Govs vardi.
9014.�� Govim dod parasti vardus pec tam nedelas dienam, kad vi�nas radijusas:
mandala jeb pir- mala, otala, tresala, cekula, piek- tala, sestala, svetala. Ta ka
nu ar siem vardiem vien nepietiek, tad vinas nosauc ari pec spalvas: du�mala (tumsi
bruna), slaune (ar rai�bumiem pie pakalas sana), rai�bala, zvaigala (ar laukumu
piere), zimala (ar kadu sevisku zimi). Melnu govi medz saukt par vabuli jeb skudri,
sirmu par briedalu un raibu ari par cielavu. [Sal. zirgs.]
P. S., Rauna.
9015.�� Viena pati man gotina, Tai skudriti vardu liku, Lai telites vairojas
Ka skudrites pulite.
LD 28960.
9016.�� Skir, mana mamula, Zimotas govis: Zimulu, dumalu, Baltmuguriti.
Dunalka, LD 2895.5.
9017.�� Ko, mamina, vardu liksi Sas vasaras telitem?
Kupa raiba � raibalina, Kuj-a melna � vabulite.
Lubana, LD 28941.
9018.�� Piektula, sestula, tas ma�nas gotinas.
Dzelzava, LD 29041.
9019.�� Ja lopus sauc puku var�dos, tad pukes nesmarzo.
A. Bumane, Pampali.
9020.�� Govim nedrikst likt putnu vardus, tad tas ganos negantas.
E. Laime, Tirza.
9021.�� Govi perkot, pardevejs ja�sakaitina, govs janosauc cita var�da un

vecas majas vartos govij pret pardeveju pakala japagriez.
K. Jansons, Plani.
9022.�� Ja perkot govi aizmirst paprasit tas vardu, tad ta govs lai�migi
pirkta.
9023.�� Nopirktu govi krustis no�meri un cita varda nosauc.
K. Jansons, Plani.
9024.�� Kad govi sauc tada pasa varda, kads bijis pie agrakas saim�nieces,
tad govs negrib jauna vieta dzivot.
J. Banazis, Nica.
III. Govs sakari ar vistu.
9025.�� Es savam telitem Cekulainu vistu kavu: Dod, Dievin, tik telisu, Cik
spalvinu cekula.
LD 28934.
9026.�� Ej, vistina, olu det Mana govu laidara, Lai gotinas ta viesas, Ka vistina
olinas.
LD 28981.
9027. Nac, vistin, purinies Mana govu darzina; Sev purini pilnu perkli, Man telisu
pilnu darzu.
LD 28948.
IV. Govs sakari ar cie�lavu.
9028. Raibas vien man telites Ka raibas cielavinas; Vai cielava ielekusi Mana govju
laidara.
LD 29042.
V. Govs sakari ar skud- r u.
9029. Viena pati man gotina, Tai skudriti vardu liku, Lai telites vairojas Ka
skudrites pulite.
Nitaure, LD 28960.
VI. Govs sakari ar jostu.
9030. Trim kartam jostu jozu, Uz kutinu tecedama. Audze, Dievs, man telites, Trim,
cetram kartinam.
LD 28959.
VII. Pirksana un pardo- s a n a.
9031.�� Govi pardodot, jaiznem vinai mesli no nagiem, lai citu go�vu labumu
vinai lidza neaizdotu.
9032.�� Govi vedot uz pilsetu, ja�iznem no govs nagu starpas neti�rumi,

jaietin lupatina un jaiebaz kabata, tad govs iet bez dzisanas.
M. Sikle, Nica.
9033.�� Govi pardodot kadu kuski spalvu nogriez, lai pircejs majas labuma neaizved.
K. Jansons, Plani.
9034.�� Govi pardodot jaizples kads kuskitis spalvas un jaatmet atpakal kuti, tad
lopu labumu ne�aizdod lidzi.
9035.�� Govis medz tris reizes ap skudpu puli apvest, pirms tas uz tirgu ved
pardot, ar to ceribu, ka tad busot daudz pirceju ka skudpu.
J. Alunans, Majas Viesis, 1857. 270_1_ .
9036.�� Ja govi grib pardot, tad iepriekseja diena jauzliek rikste uz skudru
pula. Govi vedot no kuts, ar riksti tris reizes jaiesit. Uz tirgu govs jaaizdzen ar
to pasu riksti. Tad pirceji iet ka skudras govij apkart.
J. Avotins, Vestienu.
9037.�� Medz ari govis tris reizes ap skudpu puli apvest, pirms tas uz tirgu ved
pardot, ar to ceribu, ka tad busot pirceju ka skudpu.
9038.�� Govi pardodot, janogriez tai tris kuski spalvas, kupi atmu�guriski
jaiemet atpakal kuti, tad lopu svetiba netiek lidzi pardota.
9039.�� Kad govi ved uz tirgu, lad ta jaapved tris reiz ap skudpu puli (puzni), lai
tai pirceju netruksi.
K. Jansons, Pliinl
9040.�� Govi vedot uz tirgu, jaap ved tris reiz ap skudru puli, tad bus daudz
pirceju.
9041.�� Jn govs, uz tirgu vedot, neiet, tad maizes rieciens jaapgriez Iris
reizes rinki un jaiedod; tad govs tudal ies.
M. Sikle, Nica.
9042.�� Ja govs nav ievadata, tad tai saite, ar kufu grib govi vest, vajaga
ievit lielas adatas aci.
A. Salmans, Balvi.
9043.�� Kad ved govi pardot, ie�sprauz adatinu valga: tad govs labi iet.
9044.�� Govi pardodot adata jaie�liek valga, tad vina atpakal nebegs.
9045.�� Ja govs, uz tirgu vedot, neiet, tad maizes riecenis 3 reizes jagriez
rinki ap zirga purnu un govs tudal ies.
Alksnis-Zundulis, Naudite. K.
Lielozols, Nica. Berzins, Ropazi.
9046.�� Ja govi ved uz tirgu un ta neiet, tad jaapgriez maizes rie�ciens tai 3
reizes ap purnu, tad govs ies.
J. A. Jansons.
9047.�� Ja govi pardod, tad no vezuma jaizsviez siens 3 reizes, tad nepardos
savu laimi.
9048.�� Ja govs vedot uz tirgu ne�grib labprat iet, tad ar maizi va�jaga
parvilkt krustu no prieksas uz pakalkajam un to kumosu iedod govij.
I. Indans, Garsene.
9049.�� Govs pardevejam tirgu sudraba nauda mute jatur.
K. Jansons, Plani.
9050.�� Ja govi pardod, tad tik�lab pardevejam, ka pircejam aiz saites ir janodod
un jasanem govs, tad bus izdeviba.
9051.�� Ja govi ved pardot un ja vina iemavas vel savas majas ro�bezas, tad to
nekad nedabu pardot.
A. Broza, Naukseni.
9052.�� Govi pardodot, pircejam govs valgu lidz nedod, lai piena govim nenotrukst.
K. Jansons, Plani.
9053.�� Ja govs, vedot pardot, meslo, tad bus magaricas.
J. Jakans, Bebrene.
9054.�� Kad govi perk, tad ta ja�perk ar visiem apausiem, tad ne�varot nozagt, ka
ari cits launums nenotiekot.
G. Pols, Bauska.
9055.�� Govi pirkot, nav janem valgs ar pliku roku, tad ar to govi labi nepaiet.
9056.�� Ja noperk jaunu govi, tad tai uz ragiem jalej udens, lai ar maju govim
nebadas.
H. Silina, Penkule.
9057.�� Ja noperk govi un ja ta negrib pie jauna saimnieka dzivot, tad pedejam
janogriez maize (ne�noteikts daudzums) un janem sev 3 reizes apkart. Pec tam ta
jaie�dod nopirktajam lopam. Tad govs vairs no jauna saimnieka prom ne�begs.
A. Plaudis, Kosa.
9058.�� Lai govis nenomalditos, neskirtos, nem maizes gabalu un apvelk katrai
govij 3 reizes ap kaklu un pec tam dod apest.
9059.�� Nopirktu govi tuvakas krustceles vajaga apgriezt tris rei�zes rinki, tad
ta nebeg uz veco vietu.
E. Jepe, Palsmane.
9060.�� Ja perk govi, tad vajaga panemt no vecas kuts, no govs priekskajam drusku
baribas atlie�kas, tad govs labi lidzi iet.
A. Smilga, Riga.
9061.�� Govi pirkot, no vecas ma�jas kuts, kur gove stavejusi, tris skipsni
pakaisu panem lidz(a), lai jauna maja govs neblauj.
K. Jansons, Ziemeris.
9062.�� Kad govi pirk, tad no tas majas, kur pirkta govs, japanem lidzi salmu
viskis, lai govs atpakal neiet.
9063.�� Kad govi perk, to izvedot vajagot no kuts panemt lidz kadu prieksmetu, tad
govs labi dodot pienu.
9064.�� Ja noperk govi un ta ne�grib lidzi iet, tad ar asti tai jaiesit tris
reizes pa kreisiem saniem, tad govs ies lidzi.
9065.�� Kad jaunu govi perk un ved majas, tad no savas zemes va�jaga tris saujinas
zemes ielikt govij inute un ar udeni vajaga tris rei�zes nomazgat govi no ragiem
lidz astei un ieliet tai to tris reizes mute, tad nekas launs nenotiks.
9066.�� Ja nopirktu govi ved ma�jas, tad jamauc cimdi roka, lai butu biezs
krejums.
9067.�� Kad govi perk un vina beg projam, tad jaizbaz maize caur kreiso azoti un
jadod govij est, tad vina vairs nebeg projam.
9068.�� Kad noved govi uz jaunu vietu, tad tai jalej ar spaini udens acis, lai
nebegtu atpakal uz veco vietu.
J. Niedre, Dzukste.
9069.�� Kad govi parved no tirgus, tad tai jalej udens acis, lai neskrie�tu prom.
9070.�� Lai pirkta govs neietu uz veco vietu atpakal, tad, pirmo reizi slaucot,
janem udens un 3 reizes jaiespricina acis.
9071.�� Ja nopirkta govs iet atpa�kal uz veco maju, tad jaielej udens acis un
jasaka: �Stavi ka krasns!"
9072.�� Ja kaiminos pirkta govs jaunaja kuti nav mieriga un ara tikusi skrien uz
agrako dzives vie�tu atpakal, tad no kaimina kuts jaatnes tris daksas meslu, uz ku-
j-iem govs stavejusi, jaizrauj go�vij tris kuskisi spalvu un ar kili�siem jaiesit
jaunas kuts siena. Tad govs uz kaiminiem vairs neskrie- sot.
J. Jirgensons, Carnikava.
9073.�� Kad perk jaunu govi un ved to majas, tad no govs vecajam majam vajaga
panemt lidzi kadu kuski meslu un tos jauna maja pie�likt govij klat, lai ta jauna
maja mierigi dzivotu.
9074.�� Kad nopirktu govi pirmo reizi ieved kuti, tad tris reizes jaat�sviez
atroceniski mesli uz durvju pusi, t. i. jaapslepj pedas, jo tad govs nebeg atpakal
uz veco vietu.
E. Jepe, Palsmane.
9075.�� Ja govi ved uz citu dzives vietu, tad, vedot to no kuts lauka, japajem
lidz drusku meslu, lai ietu pa rokai.
V. Kancans, Asare.
9076.�� Nuo citurienas parvastai guovij, lai atpakal naskrietu, jauz- mouc
ketlins kokla ar udeni, lai papriesku ti nuodzeras, bet palieks januolej zeme.
Tapat parvasta guovs januokrusta cita vorda.
P. Upmalis, Laudona.
9077.�� Kad noperk jaunu govi, tad jadzirda pirmo reizi no katlina, lai nebegtu
projam.
M. Drinke, Ranka.
9078.�� Ja noperk govi, tad vina pirmo reiz jadzirda no varama po�dina, citadi
vina beg projam.
E. Laime, Tirza.
9079.� Ja govi nopirk, tad ta ma�ja japadzirda no katla un katls ja�apgaz uz mutes,
tad govs nebeg ne�kur projam.
9080.�� Pirktai govij jadod pirmo reizi est no jumta izplesti salmi, tad ies pa
rokai.
9081.�� Jaizrauj no salmu jumta salms, jeb no stiebru jumta stiebrs, un jaiedod
govim ar citu baribu, tad tas bus piezintetas un vairs ne�kur nemuks.
J. Banazis, Nica.
9082.�� Ja jaunnopirkta govs beg atpakal uz savu veco maju, tad ja�nem roka gabals
maizes, japieiet pie govs un ar maizes gabalu 3 rei�zes javelk linija sev un govij
ap kaklu, it ka ar saiti sasaistoties; pec tam maize jaatdod govij. Govs vairs prom
nebegs.
9083.�� Lai pieradinatu jaunno- pirktu govi, tad saimniecei jaap�nem ap sevi 3
reizes maize apkart un jaiedod govij.
9084.�� Ja govs vedot neiet, tad no kreisas prieksas kajas janonem tris reizes
zemes un janoglauda go�vij mugura, tad vina iet.
9085.�� Kad govi atved no tirgus, tad janoliek kasi pie kuts slieksna un japarved
govs pari, lai ta ne�beg projam.
A. Sausa, Tirza.
9086.�� Nopirktu govi jauna kuti vedot, vajaga tai kajas nomazgat ar siltu udeni,
lai vina drizak pie�rastu pie jaunas dzives vietas.
9087.�� Ja govi noperk un ved ku�ti, tad vajag piladzu nuju starp ka�jam mest; tad
neapskauz.
A. Andersone, Jelgava.
9088.� Jam nudaguli, nazi un atslagu. Vysu pasviz zam sliksna. (Guvis juopuordzam
puori.) Nu ocu nadatiks nikas, byus spetnas un vysod sorguos sovas satas.
T. Beca, Preili.
9089.�� Ja noperk govi, tad iekams ved pirmo reizi kuti, apved tris rei�zes ap kuti
apkart un tad ap ak�meni, kas atrodas kuts prieksa.
M. Miezite, Liepkalns.
VIII. Ganisana un edinas a n a.
9090.�� Pavasari, kad lopi nespe�cigi, ta ka var domat, ka tie pura iegazisies,
pasi savam kajam vairs lauka netiks, tad vajagot, pirms ie�sak ganos dzit, aiziet
uz parrobezu un dabut kadu skudru puli. Pie pavasapa siltas saulites tas jau vi�sas
ir izlidusas no saviem ziemas dzivokliem. Tas nu jasaraus driz kulite un gals
jaaizsien cieti, ka vairs netiek neviena lauka. Tad ja�vara katla udens, un kad tas
sak varities, jaliek tur kulite ar skud- rem ieksa. Kad skudres labi izva�rijusas,
tad kulite janem lauka un udens jaatdzisina. Kad so udeni dod lopiem dzert, tad tos
var drosi ganos dzit. Govis tad esot tik vieg�las ka skudres un ejot drosi puru
purus cauri.
Blaubergs, Serpils.
9091.�� Pirms govis ganos dzenot, vajagot atnest no triju kungu robe�zam akmenus,
no ikkatra pa vie�nam, nokarset tos labi sarkanus, tad ieliet udeni piena kasamajos
spainisos, mest tos akmenus ieksa un aizvazt spainisus cieti, lai labi sasut.Velaku
akmeni atkal jaiznem, jaaiznes un janoliek tajas pasas vietas, no kurienes tie
nemti. Sis udens nu jadod lopiem dzert. To vasaru tad busot tik daudz piena ka
udens. Tas viss jadara, kamer lopi vel ne reizes nav bijusi izlaisti lauka.
Blaubergs, Serpils.
9092.�� Stiprakas govis dazreiz bada vajakas. Lai nu vajakas go�vis varetu
vinnet kaiminu stipras govis, tad vajagot prieks dzeguzes kukosanas dabut cusku,
sadedzinat to un tos pelnus iedot lopiem ar dzerienu. Kad tada govs, kas ar cusku
iedzirdinata, tik aizsnacolies vien, tad citas govis begot no las tikpat ka no
cuskas.
Blaubergs, Serpils.
9093.�� Ja kada govs ir loti lena. tad, pirmo reizi laizot ganos, va ja ga
apkupinat ar cuskas adu, tad vi na nelaujas sevi badit un skrien citam virsu ka
cuska.
A. Lazdana, Kalupi-.
9094.�� Rita prieks lopu dzisanas ganos, burvis apsvepeja govis ar de gosu lupatu,
kupa bija ielikta vilka gala. Kad duli nodzesa, tad to aiz baza kuti aiz sijas, kur
tas staveja lidz otram gadam. Tad apaks dur�vim nolika atslegu, uzmeta salmus un
meslus virsu.
9095.�� Govis kupina ar vilka ga�lu, lai burvis netiek tam klat.
V. Joass, Lubana. A. Zvej niece, Lubana.
9096.� Lai burvji govis neapburtu, tad nem maizes gabalu ar cuku taukiem un dod to
govim apest.
9097.�� Ja govis ganos laizas, tad jasalasa akmeni no visam debess pusem,
janoglauda govim mugu�ras, sakot: �Kas skauz, lai akmenus grauz", un akmeni
japaliek zem kuts slieksna. Tad govis vairs ne laizas.
9098.�� Ja kadreiz divas govis lai zas, tad tam ganam, kam pieder ta govs, ko
laiza, vakara vara biez putru.
K. Lielozols, Nica.
9099.�� Kad ganos divas mulas govis laizas, tad ganam vakara bus biezputra.
K. Lielozols, Nica.
9100.�� Kad govis ganos laizas, tad ganam bus biezputra.
K. Lielozols, Nica.
9101.�� Kad govs laizas, tad ma�jas ir ganam sausi raceni.

K. Lielozols, Nica.
9102.�� Ja ganos mulas govis lai�zas, tad vakara ganam bus izvariti apali
kartupeli.
K. Lielozols, Nica.
9103.�� Govim janogriez astes ga�li, lai nak vakaros majas.
M. Sikle. Nica.
9104.�� Ja viens kaimins govis za�lojot un otrs ne, tad pirma govis parejot
otra ganiba un otram go�vis maz piena dodot.
J. Janspns, Plani.
9105.�� Govim, pirmo reizi laizot ganos, jarive muguras ar ledu, lai tas
nebizotu.
A. Podniece, Ogre.
9106.�� Pavasari prieks lopu ganos laisanas skaugi strumpe [pus ar ragu], lai
atnemtu citiem pienu. Cik talu dzirdama taures balss, tik talu sniedzas skausana.
P. S., Preili.
9107.�� Govij no prieksa aizliktas baribas nedrikst ne smilgas atraut �

nonemt.
K. Jansons, Plani.
9108.�� Lai govis ganos labak estu, tad' no ritiem katrai govij jaiedod sali
apvilats maizes kumosins.
L. Pogule, Gatarta.
9109.�� Govim jadod raceni pec slauksanas, jo tad ir labs piens; bet ja dod prieks
slauksanas, tad pie�nam ir racenu garsa.
E. Lideka, Lubana.
9110.�� Lai govis daudz piena do�tu, tad Zalas ceturtdienas rita agri, kamer citi
vel gul, jaiebaz tam mu�te pa gabalinam cukas galas. Pec visu cauru gadu bus daudz
piena un krejuma.
9111.�� Govim vajagot ragus griezt uz to pusi, kur labaka zeme, tad vairak piena
dosot.
Latviesu Avizes, 18<>2, 36.
9112.�� Govis jalaiz lauka, kad pus pludena (vakara) vejs, tad vi�nas dod vairak
piena.
A. Freijs, Talsi.
9113.�� Ja slaucamas govis baro ar cala galvam (pavasara ziedi ar spilgti

dzelteniem, apaliem ziediem ka bumbinas, gariem katiem, ir plavas � trollius
europaeus), tad saimniece nemuzam no piena nevar sviesta sakult.
9114.�� Govs, kujai dzeramo mai�sa ar kruki, citas govis ganos uz�veic un pati
labak paed.
9115.�� Maizes udens jadod go�vim, vislabak jaunam telem, tad tas bus apalas ka
maizes klaips.
9116.�� Ja govi aizved uz citam ganibam, svesa vieta, tad govij, prieks lauka
laisanas, jadod kaut kas ieest vai iedzert, lai vina nesa�slimtu.
M. Lercha, Pastende.
9117.�� Govis jabalo ar purenu ziediem, tad sviests ir tikpat dzel�tens ka

purenu ziedi.
A. Berke, Metriena.
9118.�� Ja govim dod est sviesta pukes [trollius europaeus], tad vi�nas dod
daudz sviesta.
P. S� Rauna.
9119.�� Govis pienu noraun, jatas laiz noplauta plava, kamer vel nav lietus
nolijis.
K. Jansons, Plani.
9120.�� Ja govis laizot uz tikko no�kasitas plavas (kad siens tikko no�vakts),
tad tas pienu noraunot.
9121.�� Kad govis uz tikko noplau�tas plavas zali ar visam saknem ed, tad
vinam nav piena.
9122.�� Kad govs no ganiem maja nakot nes mute zali, tad paredz badu.
9123.�� No ara lopiem udens nav janes Zala ceturtdiena un pirmas Lieldienas,
tad govis nebizo.
M. Zeltina, Vejava.
9124.�� Lai govis nebizotu, tas dzirdamas tikai pec saules rieta.
9125.�� Govim nedrikst dzert dot Lucija un pirma Ziemas svetku ri�ta, lai
vinas vasara nebizo. [Sal. Lucijas diena, Ziemas svetki.]
K. Jansons, Plani.
9126.�� Kad govs paturas, tad ja�nem no trim paslieksniem zemes un japieber
pie dzeriena, lai govis do�tu vairak piena un citi to neaiztu�retu.
A. Zavicka, Satini.
9127.�� Govs uzturai vajaga pieci vezumi baribas.
IX. Pie versa.
9128.�� Lai govis apnemtu atraki versus, tad saiminiecei Ziemas svet�ku rita
pirmai japasteidzas govis pabarot.
9129.�� Govis nemot labi versus, ja tam ragos iesienot viriesu biksu vili.
J. Jansons, Plani.
9130.�� Ja grib, lai govis butu bez ragiem � toletas, tad versam ap abiem ragiem
jaapsien melna bante.
L. Pogule, Gatarta.
9131.�� Ja govs nepienem versus, tad vecu viriesu biksu apkakle ja�apsien ap
kaklu.
9132.�� Ja govs nevar apiet, tad piektvakaru vajaga parvilkt ar bu- cenu vici tris
rinkus par govs krus�tiem un pec tam vel tai uzcirst tris reizes.
9133.�� Kad govis ir vajas un var domat, ka vinas versu laika laga neapiesies, tad
vajagot, pirms dze�not ganos, nonemt no pirts krasns akmenus, nokarset tos labi
karstus, mest tad kada udens trauka un likt, lai labi sasut. Pec akmeni ja�iznem,
jaaiznes atpakal uz pirts krasni un udens jadod govim dzert, tad govis kravajoties
ka krasnis un agri apejoties ar versiem.
Blaubergs, Serpils.
9134.�� Ja govs nenem versus, tad vajaga izsautet vienkaju papardes un dot dzert.
K. Bisa, Vijciems.
9135.�� Pirmo reizi govi ciemos lot, ta japaved aiz ausim pari ts slieksnim, tad
ta vienmer ies )i lidz.
9136.�� Kad govi lecina jauna me- si, tad atnesas bullitis, ja veca, 1 bus gotina.
9137.�� Jauna menesi ja govi ved j bulliem, tad govij ir gotina.
H. Silina, Penkule.
9138.�� Kad govi ved pie versa un prieksu izslauc, tad tai atnaks rsitis, bet ja
neizslauktu aizved, i tai bus telite.
9139.�� Ja govs bijusi versos un c tam aprauj pienu, tad no tas its, kur bija
versis, nevienam ne- dzot japanem mesli un janoliek
kuts paslieksne, kur ir govs.
9140.�� Ja govis par ilgu versos uzoties, tad tadam vajagot vecu ksu apekli ap
kaklu apsiet. Ja i tada biksu apekle nemaz maja �gadoties, tad varot ari nemt mai-
aizsienamo auklu, ta ari derot, tik iznakot dievoja bridi apsiet, i viss tas vel
nelidzot, tad vajagot ikara bez saules apcirpt versi, no- rptas spalvas sadedzinat
un tos �lnus rita atkal bez saules iedot ivij ar dzerienu.
Blaubergs, Serpils.
9141.�� Ja govs neapejas, tad vina kul ar viriesa biksem.
9142.�� Govim, kad tas pec ver�em nemeklejas, ir jadod sieviesu enesziedi.
K. Jansons, Plani.
V91 43. Ja govs nemeklejas, va�jaga uz kuti aiziet nevainigai jau�navai, tur
izgerbties kailai un laut no govs sevi aplaizit.
K. Poga, Penkule.
9144.�� Kad govi pie versa vedot, tad valga jaiemet trijdevini mazgli un
valgs jasien ap kaklu, tad govs versus apnemot.
9145.�� Gaveni govim varzu kur�kuli jadod, lai tas versus mekle.
K. Jansons, Plani.
9146.�� Kad govi ved pie versa, tad versim jadod maize, lai teli butu specigi
un govs pieniga.
9147.�� Ja govis neapnem versus, tad jadod tam abru kasas.
9148.�� Ja govs neiet bullos, tai jadod est kiploki ar sviestu.
J. Andrins, Taurkalns-
9149.�� Ja govs nemekle versus, tai jaiedod tris reizes abrkasi, tad ta
meklesies.
9150.�� Govi no versa (no apleci�nasanas) maja vedot, ja cela pirmo satiek
virieti, tad govij bus bullitis,, bet ja pirmo satiek sievieti, tad te�lite.
E. Purins, Skujene.
9151.�� Ja govs vienadi versos stav, tad ta janoper ar krasns slaukamo

slotu.
K. Jansons, Plani.
9152.�� Ja govs vienadi versos stav, tad tai ragos jaiesien viriesu biksu
skrote.
K. Jansons, Smiltene-
9153.�� Kad govs ilgi versos stav, tad ta 3 reiz ap aku pret sauli ja�apved ar vali
vai izpem roka.
K. Jansons, Plani.
9154.�� Ja govs ilgi versos stav, tad tai jaiedod divi saaketi drebju akisi.
K. Jansons, Plani.
9155.� Kad govs par daudz ar ver�siem dauzas, tad nem vienu pari aku, akiti un
cilpinu, saake tos, ie�spiez maize un dod govij apest.
J. Avots, Sece.
9156.�� Ja govs mekle versus un lauzas citam govim virsu, tad tai jasien bante ap
kaklu.
9157.�� Kad govs par daudz ar versiem dauzas, tad tai jaapsien ap galvu biksu
roste; tad vina driz apmierinasies.
9158.�� Ja govs ar versiem dau�zas, tad tai jaapsien ap kaklu virie�su biksu
bante, tad vina paliek lena.
159. Kad govis ar versiem par daudz vadajas, tad nogriez apaks�biksem jostu, josta
iesuj velna sudu un to apsien govij ap kaklu, tad ta paliek mieriga.
J. Avots, Annenieki.
9160.�� Kad govs daudz ar versiem dauzas, tad ta jadzen un jasit ar sermuksla kuju,
kur ir uzgriezti trisdevini krusti.

9161.�� Govi no aplecinasanas ma�ja vedot, vajaga tai ar auklu kaklu apsiet, lai
vina otrreiz versa nepra�situ.
X. G o v s n a k s 1 a u c a m a.
9162.�� Kad govs atnakusi slauca�ma, tad ar tas netirumiem tai ja�noberz mugura un
tesmens, tad skaudigas acis nevar to govi no�skaust.
9163.�� Kad jaunu govi pirmo reiz slaucot un kad gribot, lai ta butu mieriga un
lautos slaukties, tad va�jagot ar labo roku sanemt asti un ar to apspaidit tesmenu.
Tad ar astes galu septinas reizes vajagot uzsist govei uz krustiem.
9164.�� Jaunu govi jaaudzina jau�na menesi dzimusu.
K. Mulenbacha man.
9165.�� Kad jauna tele pirmo reiz atnesas un nelaujas slaukties, tad vajaga
nogriezt vienu skipsni vil�nas no teles labas pakalejas kajas, ielikt maize, apnemt
telei tris rei�zes rinki un dot apest, tad tele lau�jas slaukties.
E. Auzina, Liepa.
9166.�� Prieks ara laisanas govis jazalojot un astes spalvas mezgla jamet, lai ir
ramas un dod daudz piena.
K. Jansons, Plani.
9167.�� Govim karsta laika jasie- not astes gredzena, tad tas nebizo�jot un
neizklistot.
K. Jansons, Plani.
9168.�� Kad govs pirmo reiz at�nak slaucama, tad ar Jas otras pu�ses netirumiem
jaiesit tai pa labiem saniem, jaiznem tie caur pakalas kajam un janorok apaks
priekska�jam.
K. Jansons, Plani.
9169.�� Kad govs nenotiru.*, lud tui ar otrus puses netirumiem mi�sis izslauku.
K. Jnimoim_1_ , l'lilnl.
9170.�� Govim dzerienu jamet kvelosas dzirkstes, ta<l tas pec te�losanas
driz notiroties.
K. Jansons, Plani.
9171.�� Kad govs nenotiras, tad vinai jaiedod cuskas nomauks.
K. Jansons, Plani.
9172.�� Kad govs slaucama atna�kusi, tai ar sievietes krekla apaks- vili vai
bruncu malu mute jano�spaida.
K. Jansons, Plani.
9173.�� Kad govs atnak slaucama, tad no katra pupa jaieslauc pa tris reizes snabja
glazite un jadod govei atpaka|, tad neviena skaudiga acs neka nevar darit.
9174.�� Ja govs atnak slaucama, tad vajaga savarit Janu zales, pie�bert tam tris
naza galus sals, tris ogles un trijdevinus naza galus spriksu (oglu ar pelniem),
tad bus trekns piens.
9175.�� Kad govs top slaucama, lad savara dazadas pukes un dod to udeni pirmo
reizu dzert. Ja pu�kes pluktas tikai Janu vakara, tad govij bus piens pa vasaru
vien; bet ja tas pluktas ari Jekapa, Bertme- ja un Labrenca diena, tad piens bus
visu gadu.
9176.�� Kad govis nak slaucamas, tam jadod est Jana vakara viti kro�ni, tad tauks
piens bus.
A. Bisa, Biga.
9177.�� I'oc telu piedzimsanu.* go vij driz vujugu dot est sipolus ur maizi, tud
biis daudz pienu un govs bus atri veselu.
M. Breikla, Ligatne.
9178.�� Kad govs atnak sluucuniu, tad, pifmo reiz slaucot, jauzslauc no katra pupa
uz maizes un jadod govij apest, lai nepiemestos kads launums, lai nenobur raganas.
Fr. Vavere, Henibulr,
9179.�� Lai govim butu labi un veseligi teli, tad Ziemas svetku prieksvakara tam
jadod pa gabali nam maizes, kas izdurts ar adatu un kur ielikts dzivsidrabs.
F. Brivzemnieks, 1881. VI, 201,
9180.�� Kad govij rodas jauns piens, tad vinai parasti iedod mai zi sajauktu ar
dzivsudrabu, lai lau nums nepiemestos.
K. Corbiks, Dzelzava.
9181.�� Kad govs pirmo reiz nak slaucama, tad kakam jadod piena putinas laizit, lai
vins Dievinu ludz.
K. Jansons, Smiltene
9182.�� Kad govs pirmo reiz nak slaucama, tad kakam jadod pecina laizit, lai vins
Dievinu ludz.
K. Jansons, Plani.
9183.�� Kad govs nak slaucama, tad sieviete nedrikst kuti mizt, ci�tadi govs
slaucot arvien iniez.
P. S.. Ko]>:iXi
9184.�� Kad govs nakot treso reizi slaucama, tad tik vel vinu radot, vai busot
laba piena deveja, vai ne.
II. SkuJIn�, Smiltene.
G<
9185.�� Ju govij uznak versitis, tad piens ir biezs; ja telite, tad plans.
A. Salmans, Balvi.
9186.�� Kad govim grib pienu pie�darit, tad skaita sos patarus: �Dievs sumina
gosninas! Vai gaidijat kerstnas, ar klavas valiti, ar liepas slauceni?" Pie tam
govim jasit trisdevinas reizes ar izparam.
Alksnis-Zundulis.
9187.�� Kad govs atnak slaucama, tad jauno pienu edot jaliek zem blodas cimdu
paris, lai butu biezs krejums tas govs pienam.
A. Murniece, Limbazi.
9188.�� Ja govi pirmo reiz slauc, tad vajag ap ragiem sarkanu dziju apsiet.
9189.�� Ja govs nelaizas slaukties, tad vajaga ar devita setas mieta riksti siet
govij ap pakalas kajam. Tad govs laidisies slaukties.
K. Bisa,Vijciems.
9190.� Pirmpiena govs pirmo rei�zi jaslauc caur laulibas gredzenu, tad ta bus
pieniga.
K. Lielozols, Nica. J. Steg- lavs, Jelgava.
9191.�� Pirma piena govs jaslauc caur laulibas gredzenu, tad ta bus pieniga.
919*2. Kad govs pirmo reiz atnak slaucama, vajaga slaukt parkrustus, � lad nevar
atnemt govij pienu.
i____ ____________ _ 561
9193.�� Jaunu govi pirmo reizi slaucot, jaslauc atri, lai velak nav ilgi
jarietina.
9194.�� Lai govs vairak pienu do�tu, tad slaucot jasaka: �Riru, riru sita
govs, kamer Dievs man citu dos."
A. Murniece, Limbazi.
9195.�� Kad govs nak slaucama, tad vinas pienu no kuts nesot, va�jaga apsegt,
lai kada ragana vai launa acs neieskatas.
9196.�� Ja svesi laudis dabu re�dzet nupat izslauktu pienu jeb nu�pat
taisamu sviestu, tad launums apnem lopus. Tad lacis var launu�mu no kuts izdzit.
M. Zeltina, Vejava.
9197.�� Ja pirmo reizi slauc govi, tad slaucot jauzklaj uz spainisa drebe,
lai govs pa vasaru neizkalst.
E. Cimbule, Lauri.
9198.�� Veca menesi radies gotulens turams, tas dod daudz piena.
J. Rubenis, Ergli.
9199.�� Pilna menesi dzimusas go�vis jaaudzina, jo tas ir pienigas.
L. Ergelniece, Kerncpi.
9200.�� Veca menesi uznakusi govs tikai vecuma dod pienu, bet jauna menesi
uznakusi, dod pienu no sakuma, bet vecuma atrauj.
P. S., Bauna.
9201.�� Govis paliek alavicas, ja edamo podu izlej pavisam tuksu.
K. Jansons, Plani.
36
9202.�� Svesam govim gaveni ja- icerp spalva no krustiem, kupa d jaieliek balta
lupata, un lupata lhizbaz sava kuti aiz varceles, tad >vis dod daudz piena.
K. Jansons, Skulte.
9203.�� Kad govi pirmo reizi slau- )t, vajagot siet biezu lakatu ap ilvu, tad
govs dodot labi pienu.
9204.�� Kad pirmo reiz izslauc ovi, tad tas piens jasalej kada te- osa upe,
lai butu tikdaudz piena, a upe udens.
9205.�� Vasaras svetkos, Janos un tirmaja ganu diena nevajag slaukt ;ovis, lai
vasara butu labs piens un laudz krejuma.
9206.�� Ja jauna, pilna menesi govs atnak slaucama, bus daudz piena.
9207.�� Ja slaucot dzied, tad govs nesperas un dod daudz piena.
E. Jepe, Palsmane.
9208.�� Ja grib, lai govim butu daudz piena, tad slaucot jadzied:
Rietu, rietu, mana govs, Pilni pupi balta piena, Pilni pupi balta piena, Pilns
veders zalas zales, Pilns veders zalas zales, Pilni ragi abolina.
9209.�� Ja saimniece grib, lai vi�nas govis dotu daudz piena, tad tai Jana
nakti jaiet gulet uz kadu aug�stu koka eku.
K. Jansons, Plani.
9210.�� Kad pirmo reizi iel |>|mit govim zales, tad izkapts jasmere
at�sviestu, tad govs dod daudz piena un tas ir biezs.
V. Joass, Lubana.
9211.�� Kad iet govis slauktu, ne�vajaga mazgat rokas straumes ude�ni, tad
govis norauj pienu.
K. Lielozols, Nica.
9212.�� Govi slaucot nevajagot to slavet, tad govs noraujot pienu.
9213.�� Ja govs nedod pienu, ja�sauc, smelot akas udeni, tris rei�zes: �Gosnin,
dod pienu!"
K. Lielozols, Nica.
9214.�� Kad govi iet slaukt, tad slauceja nedrikst mizt, jo tad govs Slaucot
miez.
9215.�� Kad govs nelaizas slaukt, tad tai jauzklaj brunci un tris rei�zes ar
vali jasit.
9216.�� Govis noraun pienu no Vi�tas dienas un kad kuts izmezta.
K. Jansons, Plani.
9217.�� Govis slaucot, nedrikst de�gunu snaukt, tad dod maz piena.
A. Broza, Naukseni.
9218.�� Kad izslauc govis, tad ja�parmet vinam krusts, lai Jaunums nepiemetas.
A. Broza, Naukseni.
9219.�� Govis jalaiz ciet veca me�nesi, jo tad tam, nakot slaucamam,
nepiepampst tesmins.
I . Krafte, l|gucl<-ms.
9220.�� Kad govi aizlaiz ciet (kad neslauc vairs), tad pedejo reizi ja�slauc
piektdiena, jo tad teli naks diena.
E. Vevere, Laudona.
9221.�� Govis jabeidz slaukt piekt�dienas ritu, jo tad bus jaunapiena govis
viegli slaukt.
K. Corbiks, Dobele.
9222.�� Govi cieti laist vajaga piektdiena, tad vina atnak slaucama diena.
M. Valdmane, Zalamuiza.
9223.�� Govs jalaiz cieti piektdie�na, tad ta bus miksti slaucama.
9224.�� Govis jaaizlaiz (jabeidz slaukt) augosa menesi, tad dos vai�rak
piena.
A. Aizsils, Zilupe.
9225.�� Govi prieks cieti laisanas pedejo reizi noslaukt vajaga svet�diena
dienas gaisma, bez uguns, tad ari slaucama nak diena, ne nakti.
K. Miilenbacha man.
9226.�� Govis jaizbeidz slaukt svet�diena, lai atkal no jauna nak slau�camas
diena.
M. Vebere, Straupe.
9227.�� Govs pedejo reizi, aizlai�zot, jaslauc svetdienas rita, jo tad

atnesas diena.
M. Antons, Lubana.
9228.�� Kad govi aplaiz svetdiena, tad ta nak slaucama diena; bet ja aplaiz
darba diena, tad nak slau�cama nakti.
A. Salmans, Balvi.
9229.�� Govs jaaizlaiz (jabeidz slaukt) svetdienas rita, lai ta dienu

slaucama nak.
K. Jansons, Plani.
9230.�� Govis pedejo reizi jabeidz slaukt jauna menesi, pie tam svet�diena,
lai atkal butu mikstas slaukt.
9231.�� Ja govs ir cieta slaukt, tad vajaga to aizlaist veca menesa

piekt�diena. Nakama gada govs tad top miksta slaukt. Bet ja govs ir par daudz
miksta slaukt, tad ta jaaiz�laiz jauna menesa piektdiena.
K. Kancans, Asare.
9232.�� Govi aizlaizot, pedejo reizi parslauc pusdiena, lai tels atskrietu
diena.
K. Lielozols, Nica.
9233.�� Kad govi aizlaiz cieti, tad tic, ka viss piens tai sariet ragos. Ja
nu tomer grib pienu izdabut no aizlaistas govs, tad jasaka: �Ri, ri, gotin, tuksi
ragi, pilni pupi, pilna mana slaucenite!"
R. Kalnins, Udze.
9234.�� Govs pedejo reizi jaizslauc vakara, tad diena radisies tels.
9235.�� Grutai govij ar setas riksti kajas jasapin, lai ta slaucot mierigi
stav.
K. Jansons, Plani.
9236.�� Ieslauktu govi nedrikst at�dot otram slaucejam.
9237.�� Ja govs slaucot iesit slau�cejai ar asti seja, tad slauceju ir

aprunajusas vinas pasas draudze�nes.
E. Priedina, Renda.
36*
XII. Rudeni.
9238.�� Govis esot lenas 1111 tain nemetoties nekada kaite, ja rudeni ievelkot
kuti skudru maisu, kufs pavasari atkal jaizvelk.
Atbalss k. 1897. A. Kirs- baums, Smiltene.
9239.�� Rudeni govis kuti jaliek dienvidu veja, tad govim tira spalva.
9240.�� Ja govis rudeni pie valga liek jauna menesi, tad ziemu tas negaligas.
K. Jansons, Plani.
9241.�� Ja govis pilna menesi kuti ieliek, tad tas ir labas edajas.
M. Zake, Gatarta.
9242.�� Rudenos, kad govis norauj pienu, tad tas to ieraujot ragos.
M. Rankis, Nica.
9243.�� Rudeni govis nevajaga veca menesi kuti likt, tad izdilst govis ka
meness.
9244.�� Kad rudeni uznak salnas vai sniegs un govis vairs nevar ara iet, un ja
vinas bauro, tad sniegs vel noies un govis vares laist ganos, bet ja vinas nebauro,
tad vairs ne�ies ganos.
XIII. Nobursana un kai- t e s.
9245.�� Kad skatas otra lopus, tad vajaga teikt: �Kaut man ar' Dievs dotu tik
skaistus lopus un tam (t. i. lopu ipasniekam) vel skaistakus", lai no skaudigas acs
lopi nepaliktu slimi.
9246.� Govis nevar noburt, ja tam dod apest devini reiz devinus da�dzu bumbulus.
[Sal. Liela piektdie�na.]
K. Jansons, Plani.
9247.�� Lai izsargatu govis no launam acim, t. i. no apbursanas, tam jaapsien ap

pieri sarkana dzi�ja vai lenta.
T. Kenga, Jelgava.
9248.�� Lai visus launumus no�verstu, tad jaapsien govij bante ap ragiem, kufa
dzivsudrabs iesuts. Cukam jaieurbj dzivsudrabs siles gala.
K. Krastins, Dzerbene.
9249.�� Govim muguras nomazga ar pienu un sile ielej rasu no augu lapam
saslaucitu. Rasu parasti dod spaini saslaucitu ar prieksautu. Ta ka saslaucito
pilienu nav tik daudz, ka varetu govs padzerties, tad dod tikai ieostit. To dara
tapec, lai go�vis labak dotu pienu un butu spirg�takas.
9250.�� Kad govis nedod piena, tad jaiet pie akas ielasinat tris piles udens
slaucama trauka.
K. Lielozols, Nica.
9251.�� Janem gaj-a rikste un jaiet govij gar vienu pusi tris reizes un janem gar
muguru no galvas lidz astei, tapat jadara ari otra puse un jasaka sie vardi: �Mila
lopu mate Marija, Jezus Kristus, pasargi to no bursanas un raganam Teviski! Amen."
9252.�� Atgadijas man Janos but �s tirgu � Tur ieraudziju gaj-u karti, kur gala
bija mazs krustins ieurbts. Pie karts viena puse bija divas lielas gafas rindas
ubagu sa�stajusas. No otras puses kada sie�vina pievede govi pie karts, pietu�reja
to, izvilka no azotes blaski ar alu, tad uzleja govij uz krustu ka�das lases, pie
karts ari drusku zeme nopilinaja un nu pati vienu malku iedzera. Tad govi tris
reizes ap kar�ti apvede un, to atkal pieturejusi, katram nabagam deve malku alus
dzert� Ta vel vairak sievas ap so karti ar savam govim ermojas�, lai govis labi uz
roku ejot un lai esot pienigas.
J. Alunans, Majas Viesis, 1857, 270.
9253.�� Tris svetdienas ritus va�jaga prieks saules pirti salasit visu pepamo
slotu lapas, bet pirts priek�sa vajaga zeme ievilkt krustu. No trim krustu starpam
vajaga nemt zemi no tas puses, kur stav govju galvas. Un tad aiznest govim ar
dzerienu vai miltiem, bet pasam pa to laiku nav briv skatities atpakal, kamer nav
to iedevis.
9254.�� Pa kuram durvim iet go�vis, aiz stenderes jaaizliek ola, tad govim nekas
launs nenotiekot.
9255.�� Lai govis labi no rokas ietu, tad zem govju siles vienmer jatur pipe ar
tabakas maku.
E. Laime, Tirza.
9256.�� Govim jaiedod varzu kur�kuli, lai vinam ieksas butu vesas un lai tas
neslimotu.
P. S., Ropazi.
9257.�� Kad govs ir apskausta, tad vinai vajaga iedot apest silki ar asti pa
prieksu.
M. Valdmane, Zalamuiza.
9258.� .la grib, lai vasaru govis nebizo, tad vajaga citai sievai no�zagt karstuvi,
sadedzinat to un ie�dot pelnus vinas govij.
9259.�� Ja visu nedelu govis bizo, tad bus liela laime.
A. Aizsils, Zilupe.
9260.�� Zalas ceturtdienas, Lielas piektdienas un pirmas Lieldienas rita govis

japer _ar_ budela stibu, tad tas nebizo.
Z. Lancmanis, Bukaisi.
9261.�� Ja grib zinat, vai govij bus telite vai versitis, tad Kocu vakara
jaiesestas sniega kupena. Ja izkust dzila bedre, tad bus telite, ja dobe sekla, tad
� versitis.
9262.�� Ja govs pirmo Ziemassvet�ku rita gul uz labajiem saniem, tad bus telite,
bet ja uz kreisajiem, tad versitis.
A. Pliens, Meirani.
9263.�� Grusnejas govis nedrikst ar deki apklat, jo tad teli ed dre�bes. Tapat
ari nedrikst ar deki no govs aiznest uznakuso telu, jo tad tels ari ed drebes.
O. Freimane, Jaunrumbas muiza.

9264.�� Kad sak rudzus plaut, tad pirmais kulis jaapsien ar divam sai�tem, lai to
varetu pazit. Pirmais ku�lis ir par sevi jaizkul, graudi jasa�mal un no miltiem
jaizcep tik daudz kukulisu, cik govju maja. Kad go�vim uznak teli, tad katrai jadod
savs kukulitis apest. Tad neviena govs vairs nepaliek alava.
9265.�� Ja govs nemil telu, jaiet ! krusta celu un jasauc: �Gosnin, illi
telu!"'Vai ari jauzruna par to irmais braucejs, ja vins atbildes: Ej tik majas, gan
miles", tad govs rl miles; bet ja tas atteiks: �Ja jvs nemil, mili tu pati!" govs
ari emiles.
K. Lielozols, Nica.
9266.�� Kad govij tesmens satucis, id tadai sievietei, kam pasreiz me- esziedi,
jaapspaida tesmens ar sa- a krekla malu; tad govs bus ve- ela.
E. Laime, Tirza.
9267.�� Ja govs tesmenis uzpampis, ad tas apspaidams ar galodinu.
A. Berzina, Aloja.
9268.�� Kad govij sacietejis tes- nins, tas jaberze ar svarku sterbe- i, vai
jatrin ar galodinu.
9269.�� Ja govij ar pirmo pienu ir :iets tesmens, tad to berz ar per�kona lodi.
9270.�� Lai govu tesmini izsargatu no lielas saspregasanas, tad vajagot maija
menesa sviestu paglabat bez sals, labak turpat kuti, un smeret ar to tesmeni.
Z. Lancmanis, Lubana.
9271.�� Kad govij sapampis desmins, tad panem kadu lauka ak�meni, noskaita
teva reizi, apnem 3 reiz ar to tad desminim rinki, aiz�iet, noliek akmeni tai pasa
vieta, noskaita teva reizi un atpakal ne�skatoties iet prom.
9272.�� Ja govim pupi saspregaju�si, tad vajaga sasmeret ar deguna

izkarnijumiem.
E. Jepe, Palsmane.
9273.�� Slimai govij jadod est sv. Agates diena svetita maize un sals, tad klus
vesela.
9274.�� Dazreiz vel maizei vidu ie�liek sagrauzdetu cusku, lai govis tad estu to
un paliktu niknas un savas pretinieces varetu uzvaret.
9275.�� Govu vainas, t. i. kad go�vis krimtusas kokus u. t. t., gatar- tiesi
likusi Riga Madalinas baznica Dievu lugt.
9276.�� Ja govs saslimst, tad ta ja�sit ar pastalu, un ta bus vesela.
9277.�� Ja melnu govi vajaga iz�arstet, tad saka: �Tris reiz surp, tris reiz
turp; tris reiz surp, tris reiz turp; melna govs, paliec vese�la, melna govs,
paliec vesela . .. " (un ta to atkarto, kamer puslotajs piekust.)
E. Vikele, Ikskile.
9278.�� Ja govis kase, tad tas ja�dzirda ar mizaliem.
A. Viklante, Vecpiebalga.
9279.�� Slimai govij, kufa negre�mo, vajaga ielikt gremokli no ru�dzu miltiem, tad
ta paliek vesela.
R. Svekre, Valka.
9280.�� Kad govs saslimusi, tad ja�ievel_-_ adata melns diegs un jaizver
trejdevinas reizes caur maizes ga�balinu, un maize jaiedod govij, tad paliks
vesela.
9281.�� Kad zirgs ielien pie govs, tad lai govs nesaslimtu, jadod tai maize,
izvarstita ar adatu un diegu.
J. Lazdans, Kalupe.
9282.�� Kad govs sabadita, tad tu�lin jaslauc krustiski: uz labas prieks- un
kreisas pakalkajas � tad atrak izveselosies.
M. Poriete, Lubana.
9283.�� Lai govis nebaditos, tad tam uzsmere uz pieres darvu.
K. Lielozols, Nica.
9284.�� Ja piens stiepjas, tad go�vim jadod zagti zirni.
E. Laime, Tirza.
9285.�� Ja govij vasaru piens stiep�jas, tad tai jadod puplakski, tad govs
izveselosies.
9286.�� Cuskas novalka esot ja�iedod govi j ar maizi, jo ta esot loti deriga
zale pret nomesanos.
Blaubergs, Serpils.
9287.�� Kad govs nevar nomesties, tad tai jaiedod pelisku novarijums.
9288.�� Ja govs paliek slima, snac un need, tad sadedzina cusku un to pulveri
iedod, tad ta paliks vesela.
E. Barbaka, Riga.
9289.�� Ja govis dod maz piena, tad jasadedzina dziva cuska un ar maizes miklu
jaiedod govim.
A. Broza, Naukseni.
9290.�� Noburtu govi var izdziedet ar apdzipu zalem. Zales varot, ja�uzliek
katlam vaks un pasam ja�stav klat. Ar izvaritam zalem govs japarmazga un ari ieksa
jadod zales.
A. Vaskis, Tukums.
9291.�� Pret govu slimibam der lupstenaji (ligusticum levisticum).
Aulukalns, Etn. IV, 1894.
9292.�� Lai govis nesakostu Sibiri- jas musas, tad govis jaapsmere ar lupstajiem un
taukiem.
E. Lideka, Lubana.
9293.�� Ja govs saslimst ar vive�lem, tad jaapmazga visas kapotes, blodas un citi
trauki. Sini udeni jaiemet sals, tad ar so udeni jaap�mazga govs ragi un mugura,
tad govs bus vesela.
J. Zvaigzne, Bezekne.
9294.�� Govim viveles var aizdzit, ja nozog kaiminiem zagaru certa�mo kluci un
noliek govij zem priekskajam.
9295.�� Kad govij ir viveles, tad vina janem pie astes un jadzen, si�tot ar
kreisas kajas zeki. [Sal. vi�veles, lops.]
F. Brivzemnieks, IV. 1881, 196.
9296.�� Ja govij vivele taisas, tad jaiegriez ausi un asinis jauztecina uz maizes
un jaiedod govij saest.
J. Banazis, Nica.
9297.�� Ja govij liesa uzpampst (celas), tad jadod tabaka un cilveka mizali, lai
pampums iznikst.
J. Banazis, Nica.
9298.�� Ja govij duj- liesa, tad ja�lej skaba putra mute.
J. Kikuts, Nica.
9299.�� Ja govim kauli sap, tad jasadedzina govju kauli, jasaberz un jadod govim.
Vel piejauc miltus un udeni un sataisa tados kukulisos.
J. Banazis, Nica.
9300.�� Ja govij kauli sap, jasade�dzina kauli, jasasit un kopa ar ba�ribu jaiedod.
567
Govis
J. Kikuts, Nica.
9301.�� Kad govij dunduri noedusi elus plekus, tad ievainotas vietas aapsmere
ar ratu smeri.
J. Kikuts, Nica.
9302.�� Kad govij zobi vala, lai ie veseli paliktu � jaapspaida ar iruncu vili.
9303.�� Govim edaja (rodze, roze) ariet, ja to apriebj ar ziepem, ar ufam

mazgats mironis. Tapat so limibu izarste ari cilvekam.
9304.�� Pec uguns kurinasanas ne- rikst govju slaukt ar nenomazga- im rokam.
Citadi govim pupi ap- ietisies ar gundegam (vatim).
9305.�� Kad guvim nu ocu teik, id vajag samozguot goldam vysus
etrus styurus kristiniski
n durovu klamku, ar tu yudini uvs numozguot un tad atdut iz- zert.
T. Beca, Preili.
9306.�� Sarkana vaina govim ja- od vinu pasu mizeli ieksa, kad irmo reiz vainu
pamana.
K. Jansons, Plani.
9307.�� Kad govis asinis miez, tad ini vieta, kur govs piemizusi, ja�rok velenina
un jauzsprauz tai rusts virsu. Tad govs top vesela.
E. Laime, Tirza.
9308.�� Ja bezdeliga izskrien go- j caur kajam, tad govs sak dot .inainu pienu.
Tad jajem kapara edzens un piens jaslauc caur to, )vs dotu atkal tiru pienu.
S. Guberts, 1688.
9309.� Govis kad pirmo reizi pas- turas (atnak slaucamas), tad vaja�ga uzslaukt
parkrustis uz maizi un iedot to, lai vina saed, citadi ja bezdeliga vasaru ganos
vinai izlai�zas caur pavederi, tad miezn asi�nis, bet ja bus ta darits, tad vina
nemizis asinus.
M. Kaupelis, Nica.
9310.�� Ja govim izskrien caur ka�jam bezdeliga, tad paliek sarkans piens. Lai to
noverstu, tad jasasien aste divkartus un piens jaizslauc, kups pec tam govij
jaiedod izdzert.
9311.�� Kad bezdeliga izlaizas caur kaju starpu, tad jaslauc piens caur zelta
gredzenu, citadi tas paliek asi�nains.
V. Licis, Drabesi.
9312.�� Kad slaucamai govij izlau�zas bezdeliga caur kajam, tad piens paliek par
asinim. [Sal. bezdeli�gas.]
9313.�� Govij ja izskrien zem ve�dera bezdeliga, tad slikts piens.
9314.�� Ja govij bezdeliga izskrien caur vedera apaksu, tad govij pie- pampst
tesmens. To var izarstet, ja ar lindraka sterbeli 3 reizes apspai�da tesmeni un
katru reizi saka: �Ka nacis, ta lai aiziet!"
J. A. Jansons.
9315.�� Kad govij ir asins caureja, tad janogriez apses zars, jaatliec ta zarini,
jasit govij par saniem un zars jaiesprauz asinainajos mes�los. Tad govs bus vesela.
[Sal. lops.]
F. Brivzemnieks, IV. 1881, 196.
9316.�� Ar atlauztu zaru nedrikst govis pert, tad tas miezn asinis.
9317.�� Ja govis pef ar tadu za�garu, kam zari nav griezti, bet lauzti, tad
govis miez asinis.
9318.�� Nevajaga lopam sist ar vi�cu, kufai zari atlauzti atpakal, tad lopi
asinis miz.
9319.�� Ja govis pef ar baltu no�mizotu zagaru, tad vinas miez asi�nis.
9320.�� Govim nedrikst sist ar rik�sti, kuj-ai zari atplesti, tad govis
sa�slimst.

9321.�� Govij nevar sist ar klugu.
E. Zubeckaja, Riga.
9322.�� Govim nevajaga sist ar alksna vici vai nuju, tad govis asi�nis miez.
J. Banazis, Nica.
9323.�� Ja govis pef ar kailu riksti (nomizotu), tad vinas ir vajas.
J. Jakans, Bebrene.
9324.�� Govij nedrikst sist ar rik�sti, kufai zari rauti atpakal, tad govs
izkalst.
E. Laime, Tirza.
9325.�� Govi nedrikst sist ar nomi�zotu riksti, jo tad govs parmetas.
M. Vetra, Tirza. E. Laime, Tirza.
9326.�� Gans nekad nedrikst sist govi ar balti apmizotu riksti, jo tad govs
izmetas.
9327.�� Govij nedrikst sist ar no�mizotu riksti.
9328.�� Grutai govij nevajaga ar baltu riksti sist, tad ta pec atnesa�nas
nedod piena.
A. Leimane, Marsneui.
9329.�� Govim nedrikst sviest ar sprunguliem, jo tad vinas paliks alavicas.
A. Aizsils, Lubana.
9330.�� Govim jasit ar berza riksti, tad tas dod daudz piena.
E. Kampare, Birzgale.
9331.�� Ja govim sitot ar baltu rik�sti, tad noraujot pienu.
9332.�� Govim nevajaga sist ar pa�tagu, bet ar riksti. Ja sitot ar pa�tagu,

tad govis dodot maz piena.
9333.�� Ja sit govim ar patagu, tad nav piena.
9334.�� Govij nesit ar patagu, jo tad vina noraun pienu.
9335.�� Govim nedrikst sist ar no�mizotu riksti, tad piens apraujas.
A. Mencis, Puikule.
9336.�� Govis nedrikst sist ar no�mizotu riksti, tad tas nedos piena.
A. Bulene, Turaida.
9337.�� Govim nedrikst sist ar no�mizotu riksti, tad tas dod vaju pienu.
E. Kampare, Birzgale.
9338.�� Govis nedrikst sist ar no�mizotu stuku, tad govis dod asinainu
pienu.
A. Broza, Naukseni.
9339.�� Ja govis sit ar tikko no�grieztu zalu alksna vicu, tad piens bus
sarkans.
K. Lielozols, Nica.
9340.�� Ka govij ar patagu sit, tad vina noraun pienu.
9341.�� " Govim nedrikst sist ar pa�tagu, jo tad piedzims nedzivi teli.
A. Aizsils, Lubana.
9342.�� Ja govij sit ar nomizotu riksti, tad piens aptrukstas.
R. Svekre, Valka.
9343.�� Ja grutai govij ar drebi sit, tad teli drebes ed. [Sal. keve.]
K. Jansons, Plani.
9344.�� Lai izdzitu govim launu�mu, tad vinas jasit ar piladzu vicu.
9345.�� Kad ejot uz jaunu maju, tad jaunas majas robeza ieejot, va�jagot
pagrabt tris saujas smilsu un lidz ar maizi iedot govim, tad tam nepiesitoties
launums.
9346.�� Ja piens atri sarugst, tad govs noburta. Tad ganu cela sve�su govju
pedas jasagramsta smiltis un tas jaieber noburto govju dze�riena.
K. Jansons, Plani.
9347.�� Kad noburta govs nospra�gusi, tad vinai acis ir redzams burvja tels
K. Jansons, Plani.
9348.�� Grutam govim nedrikst pa purnu sist, tad nelaika atnesas.

A. Viklante, Piebalga.
9349.�� Ja grutai govij sit pa pur�nu, tad ta parmetas.
E. Jepe, Palsmane.
9350.�� Kad govij piens stiepjas, tad jaiet pie labdara, lai tas ievar- do sali,
kupa tad udeni izkauseta govij jaielej no muguras puses, tad piens vairs
nestiepsies.
9351.�� Vakara bez saules neslau- ca govis, jo tad tas piens tiekot tiem berniem,
kas bez varda (nekristiti) nomirusi.
9352.�� Ja vienam govis dod pienu un otram nedod, tad pedejam no pirma janozog
kajas auts, kurs ja�sadedzina un pelni jaiedod slimam govim.
K. Jansons, Plani.
9353.�� Kad vienu govi pie otras gribot pieradinat, lai tas stavot ko�pa, tad
vajagot panemt vienas govs sviedrus un ielikt maize, un to mai�zi iedot otrai
govij; tad vinas sta�vesot kopa.
J. Daizis, Nica.
9354.�� Ja grib, lai govis kopa tu�ras, tad janem sauja zirnu un ja�apskrien 3
reiz pret sauli govim ap�kart un zirni jaiemet govju pulka.
A. Bisa, Vijciems.
9355.�� Ja grib, lai govis kopa tu�ras, tad ar valeju atslegu (spradzi- ti)
jaskrien 3 reiz pret sauli govim apkart un atslega jasasledz un ja�iemet govju
pulka.
M. Bisa, Vijciems.
9356.�� Kuti govis paliek slapjas no lietuvena jasanas; lai no tam izsar�gatos, tad
jaliek zem silem uz skala uzrakstiti vai uzgriezti tris lietu�vena krusti, jeb no
cermauskas krusta sasprausti zarini.
9357.�� Kad lietuvens govis jaj, tad vai nu japiekar pret govi pie sienas
spogulis, vai jauzsien govij uz mu�guras suseklis.
9358.�� Ja govs par nakti paliek slapja, tad lietuvens to jaj. Tad ja�nem div
sveces, jaliek govij krus�tiski uz muguras un jalej caur sie�tu udens virsu.
St. Kokins, Egluna.
9359.�� Lai govis nesvistu, tad ja�sit kuts siena vadzi un jasaka: �Nu bogu
nosit."
E. Laime, Tirza.
9360.�� Ja govi no rita atrod slap�ju, tad nakti vinu lietuvens mocijis.
9361.�� Kad govis peksni norauj pienu, tad saka, ka lietuvens nogu�lies govim
uz muguras.
9362.�� Kad lietuvens govis jaj, tad japiekar pret govi pie sienas spiegelis,
vai atkal jauzsien govij uz muguras suseklis.
A. Strode, Rudzeti.
9363.�� Ja lietuvens jaj lopus, tad uz kuts durvim jauzvelk lietuvena krusts,
tad tas vairs lopus nemocis.
9364.�� Ja govis siles grauz, tad siles gala jaiegriez lietuvena krusts.
L. Pogule, Gatarta.
9365.�� Ja govis pa naktim lie�tuvens jaj, tad vajaga uz silem un kuts

durvim savilkt lietuvena krus�tus, tad nejaj.
K. Corbiks, Nigranda.
9366.�� Ja lietuvens moca govi, tad ta piektdienas vakara janoper _ar_ peramo
slotu, kas apmerceta cilve�ka meslos, lai lietuvenu nodzitu. [Sal. zirgs.]
9367.�� Lai govis lietuvens (lieto- nis) nemocitu, uz tam javelk lietu�vena
krusts.
9368.�� Ja govij uz raga lietuvena krustu uzgriez, tad lietuvens govi

netrauce.
9369.�� Ja govs stavot dic un ari negremo, tad vinu neredzama ra�gana slauc.
K. Bika, Gaujiena.
9370.�� Ja govij pie astes piesien pilaga zaru, tad raganas nevar to slaukt.
V. Licis, Drabesi.
9371.�� Ja govi jaj lietuvens, tad vinai vajaga uz muguras uzsiet izkapti,
lai lietuvens nogriezas. [Sal. zirgs.]
9372.�� Govij vajaga iedurt kniep�adatu aste, jo tad ragana to nekad nevar
noburt.
9373.�� Kad govs ir slima un ne�grib dzert, tad tai jadod dzert tads udens,
kas notecejis pirti peroties no lavas.
9374.�� Kad galai kaun vecu govi, tad vina para nedelas jadzirda ar salitu
dzerienu, tad gala uz pusi atraki izvarisies.
9375.�� Govij, kas pieplesta vai ari kas paredusies, pa ausi sit.
K. Jansons, Plani.
9370. Kad govs ir uzpampusi (uzbambusi), tad vinu stipri dzena.
K. Lielozols, Nica.
9377.�� Sasveicinoties vajaga ar�vien roku sniegt, lai govis neba�das.
K. Jansons, Plani.
9378.�� Ja divas ragainas govis ba�das vai laizas, tad maja kilkeni va�riti.
A. Done, Liepaja.
9379.�� Kad kada govs ir uzbadi�ta (citas govis iesakusas to badit), tad tai
japamet kuti apaksa sirdigo govju pakaisi.
K. Jansons, Plani.
9380.�� Govim, kam asi ragi, ragus nozage nost. Nozagetos galus jaie�met aka,
lai govim nenotruktu piens.
9381.�� Kad govij ragus nozagejot, tad vajagot tos iemest udeni, jo tad govs
labi pienu dodot.
9382.�� Kad govim apzage ragu galus, tad tie jamet udeni, lai govis dotu
daudz piena.
9383.�� Ja govij rags nolust, tad tas jaiemet liela udeni (piem., diki,
ezera), lai apstatos asinu tecesana.
A. Mencis, Puikule.
9384.�� Kad govij ir karpas, tad slaucot devini reiz jaskaita acgarni no
deviniem lidz vienam.
K. Jansons, Plani.
9385.�� Ja grib nodzit no govs pu�piem karpas, tad si govs javed un jaslauc pa
tuksam veca menesi kada ekas ziemelu puse 3 reizes.
Ed. Brinums, Rujiena.
9386.�� Ja govun ir karpaini pu�pi, tad tos vajaga berzet ar krupi, un visas
karpas nozudis.
9387.�� Kad govs nelabi ieblaujas, tad tai jauzsit ar zagaru, jo citadi tai
piemetas karpas. Lai nu karpas nodzitu, janem kads auglis, kartu�pelis vai abols,
japargriez pusu un janoberze ar to karpas. Tad tas aug�lis jaiesviez gravi. Kad
auglis sa�pus, tad karpas izbeigsies.
A. Vaskis, Tukums.
9388.�� Kad govij desmins pie�sauts, tas jaapspaida ar sietalu kau- namo duci.
K. Jansons, Plani.
9389.�� Kad govij desmins pie�sauts, tas jaapspaida ar laulajamo gredzenu.
K. Jansons, Plani.
9390.�� Kad govs spep, tad jaap�sien vinai ap kaju otra puse un ja�saka: �Stavi
miera!"
9391.�� Ja govs spep, tad japanem no setas griezenis (karkla kludzina, kas satur
mietus) un jaapriebj govs tesmenis un pati govs; griezenis pec tam jaaiznes atpakal
un tapat janoliek.
9392.�� Kad govij cuska iekoda, tad to vietu apseja ar sarkano mata auklu, lai
tuksis neiet talak (u).
K. Jansons, Plani.
XIV. Govs nakamibas zi�lesana.
9393.� Tam govim, ko kazas kauj, jamet astes uz jumta, kas nesot go�vim laimi.
P. S� no suitiem, Alsunga.
1)394. Prieks saules jaiet ar mil�tu maisu ii/, kuti un janoglauda ar to govis, tad
vinas nebizos.
Ziema katru piektdienas ritu jaberz govim mugura ar ledu un jasaka: �Akmens aste,
ledus aiz adas!" Tad nakama vasara govis nebizos.
Govs maurosana nozime sliktumu, kas var notikt ari velaku.

Ja govis iet no ganiem ma�ja maurodamas, tad notiks kada nelaime.
Ja govs nakti bauro, tad gaidama kada nelaime.
Ka pi saimineicys loba gus un jei reizi nagrib atlaist pina, a ni lasis, itei
pizimej, ka tei saimineica ar sovu veiru vai ar sovim radinikim tu din vai nakti
cisi lomuosis un var byut ka i kausis.
V. Podis, Rezekne.
Ja kada govs maja nakot bauro, tad vina nakosa gada vairs nebus.
Ja govis grauz akmenus, tad apruna kads launs cilveks.
XV. Govs laika zilesana.
Ja govis ganos nemierigas, tad gaidams perkons.
E. Medene, Meirani.
Kad govis pa dienu bizine, tad gaidams perkons.
A. Cimemane, Nica.
Ja govis bizo, tad perkona lietus bus.
Ja govis bizo, tad gaidams perkona negaiss.
Ja vasara govis stipri skrai�da, gaidams perkona negaiss.
E. Lideka, Lubana.
Ja ganos govis nemierigas, gaidams lietus. �
M. Leimane, Lubana.
Ja govis no vakara bizo, tad no rita list lietus.
Ja vasara govis stipri bi�zo, tad tas ir uz lietu.
R. Vucene, Lubana.
Ja govis bizo, tad gaidams lietains laiks.
V. Eizans, Bejava.
Uz lietu govis bizo.
R. Kalnins, Lubana.
Ja govis bizo � tad bus lietus.
A. Podniece, Tome. A. Lau, Mezotne. M. Navenickis, Zasa.
Ja govis bizo, tad lietus sa�gaidams.
A. Bulene, Turaida.
Govis bizo, lietus bus.
J. A. Jansons, Birini. J. Ja�kans, Bebrene.
' Govis bizo uz lietu.
Atbalss k. 1897. P. Dreimanis, Ogre.
Kad govis vesa diena bizo, tad gaidams lietus.
I. Mennika, Ainazi.
Kad govis vesa laika bizo, tad driz gaidams lietus.
I. Sulcs, Nogale.
Ja govis lidz saules iesa�nai vel bizo, tad lietus bus.
A. Uzane, Skujene.
Ja govis skrien, gaidams karsts laiks.
J. Kikuts, Nica.
Kad govis karsta laika bi�zo, tad vajagot svilpot, lai nebizotu.
K. Streidins, Vejki.
Ja govis no ritiem izdzitas spiezas kopa, � bus lietus.
M. Rulle, Lubana.
Ja no ganiem nak pa�prieksu kada melna govs, tad ritu bus slikts laiks; ja nak
sarkana govs, tad rita bus laba diena.
A. Indans, Egluna.
Ja vakara, govim maja na�kot, iet pa prieksu melna govs, tad rit bus apmakusies
(vai lietaina) diena.
Ja vakara, majas nakot, iet pa prieksu bruna (vai balta) govs, tad ritu gaidams
saulains laiks.
Ja pusdiena govim maja nakot pa prieksu iet melna govs, gaidams lietus, ja bruna �
labs laiks.
K. Bisa, Renceni.
Ja ganampulkam, maja dzenot, pa prieksu nak bruna govs, tad ritu gaidama saules
diena; ja melna � lietus; balta � vejs; meln- raiba � vejs ar lietu; brunraiba �
saule un vejs.
A. Mencis, Puikule.
Ja vasaras vakara ganam�pulkam pa prieksu nak bruna govs
�� tad rita bus saule; ja balta � tad vejs; ja melna � tad lietus; ja melni raiba
� tad lietus ar veju; ja bruni raiba � tad saule ar veju.
P. Gedrovice, Dobele.
9428.�� Ja lopus no ganiem dzenot pa vartiem ieiet pirma bruna vai bruni-raiba
govs, tad nakosa diena bus jauks laiks.
A. Sulcs, Krievijas pierobeza.
9429.�� Kad govis dzen, ja tad iet bruna govs pa prieksu � rita bus labs
laiks; ja iet melna � bus slikts.
A. Aizsils, Zilupe.
9430.�� Kad vakara no ganiem ma�ja nak melna govs paprieksu, tad no rita list
lietus, bet ja nak balta,
�� tad ir jauks laiks.
9431.�� Ja no ganiem nak govs maja, ja pirma nak balta govs, tad bus skaista
diena, bet ja melna govs, tad bus lietus.
M. Zaube, Riga.
9432.�� Ja govis oz, tad tuvojas negaiss.
J. Zarins, Palsmane.
9433.�� Kad govis osta gaisu, tad bus perkona lietus.
G. Stankevica, Taurupe.
9434.�� Ja govis oz pret veju, tad ritdien gaidams perkona lietus.
9435.�� Kad govis oz pret veju un galvas uzcelusas ausis purina, tad bus
perkons.
Nl.'lll I'/ knpu pusi govis oz, no Iiis vi'js giddfims.
K. Lielozols, Nica.
9437.�� Ja govis gaisu osna, tad bus lietus.
9438.�� Kad govis osta gaisu � bus lietains laiks.
E. Bukava, Riga.
9439.�� Ja govis galvas gaisa slien un osta, � lietus bus.
9440.�� Ja govis slaucot piens pu�tojas, tad bus lietains laiks.
L. Bulits, Krape.
9441.�� Kad govis slaucot putojas piens, tad saka, ka drizuma busot lietus.
9442.�� Ja govis nomet agri spalvu, tad bus agrs pavasaris.
9443.�� Lietaina laika govis noraun pienu.
9444.�� Kad govis norauj pienu, tad gaidams lietus.
9445.�� Ja govis pavasari izlaizot ara ir ramas, tad vasara bus auksta.
9446.�� Ja govis vasara uz vasa�ras beigam sienu ed labaki neka zali, tad
driz iestajoties rudenis.
J. Kikuts, Nica.
9447.�� Kad govis kajas stirina, tad bus sals.
K. Lielozols, Nica.
9448.�� Kad ziemu govis staipas, tad bus silts laiks. Kad govis dre�binas,
tad bus auksts laiks.
9449.�� Ja "kadu vasaru govis ir loti edigas, tad bus gaja ziema.
L. Pogule, Gatarta.
9450.�� Kad govim labais tuksums pilns, tad ir pusdienas laiks.
K. Lielozols, Nica.
XVI.�� Govs svetkos.
9451.�� Tris reizinas pa gadinu Savas govis appuskoju: Vasarsvetkos, Jana ritu,
Pirmoreizi pusdiena.
LD 29050.
XVII.�� Govs sapnos.
9452.�� Ja sapni gana govis, tad driz dabus piedalities kazas; ja dzen
versus, tad dabus iet uz berem.
P. Kartupelis, Smiltene.
9453.�� Ja sapni redz treknas go�vis, tad bus laba vasara.
9454.�� Ja sapinis redz badigu go�vi, tad satiks kadu launu sievieti.
K. Jansons, Plani.
9455.�� Ja pa sapinim redz raibas govis maja dzenot, tad maja bus kazas.
9456.�� Ja pa sapinim divu maju govis saiet ganiba kopa, tad tais majas bus
kazas.
9457.�� Ja meitas vecaki pa sapi�nim pardod govi, tad vinu meitu driz
izpreces.
9458.�� Kad sapni govis slauc, tad bus lietus; kad gana, tad bus ka�zas.
9459.�� Ja pa sapniem slauc govi, tad dabus kadu bagatibu.
L. Ozole, Riga.
9460.�� Ja sapni govis gana, tad bus goda jaiet.
9461.�� Ja sapni govis gana, tad bus beres jabrauc.
K. Jansons, Plani. J. Jaun- sudrabins, Nereta.
9462.�� Kad sapni nospragst kada branga govs, tad iznikst dzive, ja�izput no tas
vietas.
9463.�� Ja pa sapniem ed govs ga�lu, tad kada govs nobeigsies.
9464.�� Ja pa sapniem redz melnu govi, tad bus nave prieksa.
Marta Bilensteine, Dobele.
GOVJU MATE.
9465.�� Diena, kupa nodomats go�vis laist pirmo reizi lauka, vajaga salasit visas
atslegas, cik vien maja atrodamas. Salasitas atslegas vaja�ga saslegt kuts atslega
un nolikt zem slieksna kuti. Tad Mapa, govu mate, kupa pastavigi rupejas par savam
govim, panem noliktas atsle�gas, atsledz visas durvis un no kat�ras aizslegtas
telpas panem to, kas vinai vajadzigs. No visa panemta ta pagatavo sevisku maizi un
dod to govim. Govis so Mapas maizi ie�edusas, dod daudz un treknu pie�nu. [Sal.
ganisana.]
A. Kaulina, Jauncere.
Granf�
9466.�� Zagaru, ar kupu dzen pir�mo dienu govis lauka, nevajag aiz�sviest, bet
parnest maja un aizbazt aiz griestiem tur, kur govis stav. Ta darot, govis nebizos.
Uz tada zaga�ra milot sedet govu mate Mapa. Ta sededama no govim aizdzen daza�dus
kukainus un dod govim no tiem mieru. [Sal. rikste.]
A. Kaulina, Jauncere.
GRAIZES.
9467.�� Graizi pepot berniem, saka ta: �Ko tu peri?" � �Graizi pepu." � �Per,
per, kamer izperi!"
9468.�� Graizes maziem berniem (duliti) jadod vigrieznu novarijums.
K. Jansons, Plani.
9469.�� Graizes bernam jadod ru�dzu asnu teja. i
K. Jansons, Plani.
_t_ 9470. Graizes bernam jadod iz�zavetas vistas koles iekspuse.
K. Jansons, Plani.
9471.�� Graizes bernam jadod ma�zas, sarkanas becinas.
GRAIZES ZALE (Chrysosplenium alternifolium).
9472.�� Graizes zale, kalteta un pie�na ieberzta, ir berniem deriga pret vedera
graizem. Ap Liezeri so sta�du sauc par kaskeni un veci laudis stasta, ka to rokas
nemot, metoties kaskis.
J. llsters.
GRANTS.
9473.�� Ja caur ratiem izbirst grants, to nedrikst vairs ratos sa�mest, ja to

dara, majas sarodas vi�sadi kukaini.
[1] i 49_2_ . Ja kada auss dzinkst, tad
nirs uzmin, tad tas piepildisies,
ja neuzmin, tad nepiepildisies.
m. valtere, jelgava, Kalnniuiza.

Latviesu Tautas Ticejumi

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Latviesu Tautas Ticejumi

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Latviesu tautas ticejumi

Prof. Peteris Smits Prof. Peteris Smits

Latviesu tautas ticejumi

Prof. Peteris Smits

1940 latviesu folkloras kratuves

ar kulturas fonda pabalstu

latgales valsts papiru spiestuve un naudas kaltuve, sste�,.

Latviesu tautas ticejumi

4.�������� Uz abras malas nevar mie�turi klapet, jo tad badu dzen.

I. Acu ipasibas. *&lt;&gt;

8.�������� Kam zilas acis, tas ir patie�sigs.

10. Sarkanas acis ir dusmigie* cilvekiem. , '&lt;&lt;;g

,11. Ja cilvekam brunas acis, tad tas atrsirdigs.

12.������� Cilveki, kuj-iem brunas Mis, tie ir lieli paveletaji. � "

13.������� Cilveki, kupiem brunas aetfc, ir noteiktas dabas, kam pelekas �

14.������� Kam brunas acis, tas ir vil� tig�.

15.�������� Tadam cilvekam, kas acik mirkskina, nevar neka uzticet

16.������� Cilveki, kam brunas acis, ir viltigi.

17.������� Tads cilveks, kam ir acis, ir viltigs.

as#�r tai4 vins dzivg bO�; migs.

20. Meln*�l$b' un sartval

jauneklis ir dusmigs, turp sarkaniem matiem loti viltigs.

22.��������� Kam melnas acis, tas ir vil�tigs cilveks.

24.��������� Meita ar sauram acim ne�kad atri nedabus bernu.

K. Kuze, Annas muiza.

25.��������� Ivam lielas uz aru izspie�dusas acis, ar lieliem baltumiem, ta

K. Kuze, Annas muiza.

26.�������� Kam acis ir miglainas, tas ir zaglis.

28.�������� Kas nevar otram acis ska�tities, tas ir slikts cilveks.

31.���� Ja acs asaro, � esi aizlieg�tu rakstu lasijis.

36.���� No acu plakstiniem ja iz�krit skropsts, tad vajaga to pa�nemt un ielikt

38.���� Ja kadam cilvekam ir iz�kritusi acu skropstina, tad ja otrs to panem un

40.���� Ja skropsta no acim no�krit, tad ta jaieliek azote, jo ta esot cilveka

41.���� Ja uz vaiga uzkritusi kada acu skropstina, tad ta janonem un jaieliek

II. Acu niezesana raustisanas.

48.��������� Kad acis niez, dabus rau�dat.

49.��������� Ja acis niez, bus jaraud. [Sal. piektdiena.]

Atbalss k. 1897. K. Klein- bergs, Skujene.

50.��������� Kad acis niez, tad dabus raudat.

51.��������� Kad kada acs niez, tad da�busot raudat.

* 52. Acs niez � dabus raudat.

53.��������� Ja acis niez � raudat da�bus.

54.��������� Ja aci nav nekas iebiris, bet grauz � dabus raudat.

55.��������� Kad acs (vienalga, kupa) niez, dabus priecaties.

56.��������� Ja laba acs niez, tad ja�raud; ja kreisa, tad jasmej.

P. S., Rauna. K. Jansons, Plani. L. Zvaigzne, Gaujiena. V. Johansone, Jaunpiebalga

R. Svekre, Valka. V. Vinte- re, Matisi. L. Zvirbule, Jaun�laicene. K. Kalnina,

61.���� Ja laba acs niez � bus ja�smejas, ja kreisa � jaraud.

62.���� Ja kreisa acs niez � bus jasmejas, ja laba � jaraud.

63.���� Ja kreisa acs knies, jasme�jas; ja laba, jaraud.

64.��������� Ja laba acs niez, tad da�bus raudat, ja kreisa � smieties.

Z. Kozenkraniuse, Ainazi. Morgensterne, Penkule. A. La- ce, Lubana. E, Medene,

66.��������� Kad laba acs niez, dabus raudat.

68.��������� Ja laba acs niez � bus be�das, ja kreisa � prieki.

70.��������� Ja laba acs niez, dabus smieties; ja kreisa, dabus raudat.

74.��������� Kod cylvakam lobuo acs kosuos, plzimej, ka jis prlceisis, a ka

J. A. Jansons, Vecbrengulu muiza.

76.�������� Kad acis raustas, tad dabus smieties.

77.��������� Ja acis raustoties, tad esot jaraudot.

78.������� Ja acs plakstieni raustas � � bus jaraud.

79.��������� Kad aci raustot, tad kads no pazistamiem mirstot.

80.��������� Ja laba acs raustas, tad bus jaraud, ja kreisa � jasmej.

81.��������� Ja laba acs raustas, tad ja�raud, ja kreisa, tad jasmejas.

4.�� Uz abras malas nevar mie�turi klapet, jo tad badu dzen.

I. Acu ipasibas. *<>

8.�� Kam zilas acis, tas ir patie�sigs.

10. Sarkanas acis ir dusmigie* cilvekiem. , '<<;g

12.�� Cilveki, kuj-iem brunas Mis, tie ir lieli paveletaji. � "

13.�� Cilveki, kupiem brunas aetfc, ir noteiktas dabas, kam pelekas �

14.�� Kam brunas acis, tas ir vil� tig�.

15.�� Tadam cilvekam, kas acik mirkskina, nevar neka uzticet

16.�� Cilveki, kam brunas acis, ir viltigi.

17.�� Tads cilveks, kam ir acis, ir viltigs.

22.�� Kam melnas acis, tas ir vil�tigs cilveks.

24.�� Meita ar sauram acim ne�kad atri nedabus bernu.

25.�� Ivam lielas uz aru izspie�dusas acis, ar lieliem baltumiem, ta

26.�� Kam acis ir miglainas, tas ir zaglis.

28.�� Kas nevar otram acis ska�tities, tas ir slikts cilveks.

31.�� Ja acs asaro, � esi aizlieg�tu rakstu lasijis.

36.�� No acu plakstiniem ja iz�krit skropsts, tad vajaga to pa�nemt un ielikt

38.�� Ja kadam cilvekam ir iz�kritusi acu skropstina, tad ja otrs to panem un

40.�� Ja skropsta no acim no�krit, tad ta jaieliek azote, jo ta esot cilveka

41.�� Ja uz vaiga uzkritusi kada acu skropstina, tad ta janonem un jaieliek

48.�� Kad acis niez, dabus rau�dat.

49.�� Ja acis niez, bus jaraud. [Sal. piektdiena.]

50.�� Kad acis niez, tad dabus raudat.

51.�� Kad kada acs niez, tad da�busot raudat.

53.�� Ja acis niez � raudat da�bus.

54.�� Ja aci nav nekas iebiris, bet grauz � dabus raudat.

55.�� Kad acs (vienalga, kupa) niez, dabus priecaties.

56.�� Ja laba acs niez, tad ja�raud; ja kreisa, tad jasmej.

61.�� Ja laba acs niez � bus ja�smejas, ja kreisa � jaraud.

62.�� Ja kreisa acs niez � bus jasmejas, ja laba � jaraud.

63.�� Ja kreisa acs knies, jasme�jas; ja laba, jaraud.

64.�� Ja laba acs niez, tad da�bus raudat, ja kreisa � smieties.

66.�� Kad laba acs niez, dabus raudat.

68.�� Ja laba acs niez � bus be�das, ja kreisa � prieki.

70.�� Ja laba acs niez, dabus smieties; ja kreisa, dabus raudat.

74.�� Kod cylvakam lobuo acs kosuos, plzimej, ka jis prlceisis, a ka

76.�� Kad acis raustas, tad dabus smieties.

77.�� Ja acis raustoties, tad esot jaraudot.

78.�� Ja acs plakstieni raustas � � bus jaraud.

79.�� Kad aci raustot, tad kads no pazistamiem mirstot.

80.�� Ja laba acs raustas, tad bus jaraud, ja kreisa � jasmej.

81.�� Ja laba acs raustas, tad ja�raud, ja kreisa, tad jasmejas.

82.�� Ja labas acs kaktins niez, tad bus prieks.

83.�� Kad kreisas acs kaktini niez, bus stridus.

93.�� Kam aci iebiris, tam veza dzirnavinas aci jaielaiz.

94.�� Ja kas aci iebiris, tad ir de�guns jasnauc.

95.�� Ja piebirusi acs, tad ja�snauc deguns.

98.�� Ja katla mazga muti, tad acis sap.

101.�� Ja gadas saskatities ar cil�veku, kam acis sapigas, japaskatas uz

104.�� Vajas acis jasmere ar ra�su, kura atrodas uz ratkretem (drosera

110.�� Ka acis asarojot, ta vaja�got vinas izmazgat ar vinu.

161.�� Kuslam bernam actinas, tad pieposajusas, nekad nemazga ir udeni:

163.�� Slimas actinas izslauka ar pasa berna nocurinatu draninu.

165.�� Kam sari neizperti, tam metas acis spalvas.

166.�� Dazam bernam augot spalvas acis. Slimiba pazistama no ta, ka

168.�� Ja kaut ko acgarni izdara, tad dabus piedzerties.

169.�� Ja nokrit zeme adata un to nevar atrast, tad velns to ar asti

173.�� Ja zeme adatu atrod, tad ta ir laime.

174.�� Ja atrod zeme adatu, tad sagaidama vests, ka kads miris.

177.�� Adatu nedrikst pacelt no zemes, tad pacelot savu nelaimi.

180.�� Kad uz cela odotu atrun, tad uotri slimiba sagaiduoma.

183.�� Adatu nedrikstot otram roka dot, jo tad celoties naids.

185.�� Nedrikst otram dot adatu, jo tad naids celsies.

188.�� Adatu nedrikst otram dot, tad dabon durienus.

195.�� Brutgans brutei un otradi nedrikstot davinat ne adatas, ne matadatas. Ja

197.�� Par adatu nedrikstot pa�teikties, tad ta nolustot.

201.�� Kad adatu zog, tad cau�rais duf.

207.�� Nedrikst nekad atstat ne�izaditu adatu, jo tad paliek loti

210.�� Ja adatinai nolust gals, tad kads lops beigsies.

212.�� Ja sapni adatas redz, tad bus sirdssapes.

213.�� Ja sapni redz adatu, bus sapes. [Sal. izkapts, nazis.]

215.�� Ja adot ko ed, tad kodis saed adamo.

216.�� Adot nedrikst est, tad adamo kodis sacert.

217.�� Adot nav briv est, jo tad kodes saed adiklu.

218.�� Ja cimdus vai zekes no�beidzot dzijas nepietrukst, ne pari paliek,

220.�� Ar adiklu nevar iet starp govim, tad govis badas.

223.�� Ja adventes bez sniega, tad Ziemas svetkos daudz sniega.

224.�� Ja adventes laika vela ne�zust, tad nakama vasara slapja.

225.�� Ja adventes laika ir sauss un skaidrs, tad sagaidama sausa vasara.

226.�� Advents iesakas ar Andre�ja dienu un turpinas lidz Ziemas svetkiem.