Pārbaudes darbs par Aspazijas un Raiņa daiļradi

I. uzdevums: izanalizē Aspazijas dzejoļus!

1) Kāda ir dzejoļu tēma, kas par to liecina?
Aspazijas „Jel dodat milzeņa domu man” dzejoļa tēma ir par to, ka cilvēkiem ir maz brīvības un viņi
nevar nodarboties ar to, kas viņiem īsti patīk, viņi ir spiesti nodarboties ar nepatīkamam lietam, viņa
grib būt brīvai un šis rindas liecina par šo dzejoļa tēmu:

„Jel dodat milzeņa domu man,

Lai veldzē tā dzīvi no jauna,
Un brīvu darbību atverat… ”

Otrajā Aspazijas dzejoļa „Zelta sapnīt!” tēma ir par to, ka mēs paši audam savu nākotni, pamatoties
uz saviem visspožākajiem velējumiem – „zelta sapnim”. Redzam laimes tālu atspīdumu un ar visiem
spēkiem „audam” to:

„ …Zelta sapnīt, aud vien, aud!

Aud kā rīta blāzmojumu:
Laimes tālo atspīdumu…”

Tas ir viņas pārdzīvojumi par dzīvi, kura neapmierina, un ir liela vēlme mainīt to, bet priekša ir tikai
tumša tumsa, kas tikai apdraud:

„ …Ak, cik tumša tumsa draud, -

Zelta sapnīt, aud, vēl aud!”

2) Kāda ir dzejoļu noskaņa, pamato to ar tekstu no dzejas!

Dzejoļa noskaņa ir pieprasoša un pašpārliecināta, par to liecina šis rindas:

„ Jel dodat milzeņa domu man…

…Dodat man tikai ilgas vēl…
…Es grauju – un pasaule plaisā,
Un brīvu elpu es atelšos vien
Tik aukā un pērkonu gaisā.”

Otra dzejoļa noskaņa ir drosmīga, ar cerību uz gaišu nākotni, jo neskatoties ne uz ko, sapņi būs
īstenoti agri vai vēlu, jo brīvības gars vienmēr atradīs sev ceļu:

„Ak, cik tumša tumsa draud,

Zelta sapnīt, aud, vēl aud!”

- Tumsa draud, bet viņi neapstājas pret draudiem.

„Viss vēl zilā miglā tīts,

Viegli viļņo plīvurīts”

- Pēc šīm rindām ir skaidrs ka nākotne ir jau saprotama, ir vēlme mainīt apkārtējo dzīvi, tikai nav
skaidrs ka viņu realizēt, tāpēc „zilā miglā tīts” mēs redzam ka priekša ir neskaidra nākotne.
 3) Kas ir liriskais „es”, raksturo to!
Cilvēks, kurš pārdzīvo pašreizējo situāciju, viņš nav vienaldzīgs pret problēmām, vēlas pārmaiņas, bet
precīzi nezina kā to paveikt, brīvību mīlošs. Liriskais „es” visticamāk ir paša Aspazija, jo šis dzejolis
sava ziņā atkārto viņas domas.

4) Autora atziņa.
Autora atziņa par šo dzejoļi ir autora ilgošanās pēc pārmaiņām. Viņa sapņo par tiem. Autors gaida ar
cerību, ka būs izmaiņas un paša Aspazija jau ir gatava šim pārmaiņām:

„Mani spārni nes, man rokās spēks,

Es grauju – un pasaule plaisā”

Viņa teic, ka var „palaist pasauli” graut – mainīt sabiedrības vai valsts līkumus un izmainīt pat visu
planētu.

Otrajā dzejoļa autora atziņa ir tā, ka mēs paši audam nākotni, veidojam to un jau redzam laimēs
tuvošanu:

„Zelta sapnīt, aud vien, aud!

Aud kā rīta blāzmojumu:
Laimes tālo atspīdumu”

Balstoties uz savam „zelta sapnītim”, mēs sekojam idejām par jaunas pasaules veidošanu, kas vēl nav
precīzi izveidoti:

„Viss vēl zilā miglā tīts,

Viegli viļņo plīvurīts.”

Tāpēc dzejoļa ir uzrakstīts ka „Viss vēl zilā miglā tits”, mēs paši nezinām ko dabūsim, realizējot šis
idejas un pat kā viņus realizēt un tāpēc priekša ir tikai neskaidra nākotne.

Sapnis viņu velk uz priekšu un viņa nevar beigt īstenot šis idejas:

„Zelta sapnīt, aud, vēl aud!

Sapnīt, sapnīt, ko tā steidz!
Nebeidz, ak, vēl nenobeidzi!”

Dzejoļa ir rakstīts par to, ka šis idejas īstenošana ir grūta un ir spēki kuri grib šis idejas iznicināt:

„Ak, cik tumša tumsa draud, -

Zelta sapnīt, aud, vēl aud!”
 5) Kādus poētismus un simbolus autore izmantojusi, kāda ir simbolu nozīme?
Jel dodat milzeņa – poētisms

Atelšos – poētisms

Zildzidrām – poētisms

Paminiņas – poētisms

Veldzē – poētisms

„ … sapnīts auž,
Smalkāk auž par zirneklīti
Plānu plānu plīvurīti”

Tas simbolizē to, ka cilvēki realizē savus sapņus reālajā dzīve, bet viņus pagaidām ir ļoti viegli
iznicināt vai šis idejas vēl nav sakārtoti vienā veselumā, vienā veselā sistēma.

„Zelta sapnīt”

Tas simbolizē to, ka šai idejai, kuri viņi realizē ir labie humānistiskie nodomi, ka paša Aspazija tic tam.
Zeltie sapni arī var simbolizēt progresīvus dzejniekus, cilvēkus, kas gatavo pārmainās un jau ir
redzama cerība uz brīvāko dzīvi.

„Viss vēl zila migla tic”

Tas simbolizē to, ka visas šis idejas pagaidām ir ļoti nekonkrēti, viss nav konkrēti noteikts tikai zināms
aptuvens cīņas un idejas vektors.

„Ak, cik tumša tumsa draud”

Simbolizē to, ka mēs noteikti nezinām ko mēs sasniegsim ar šim idejām, bet tomēr mēs gribām,
mēģinām vismaz pietuvojies šim ideālam, šai „zeltai sapnītei”.

„Visus saldos brītiņus

Sien kā zeltus mezgliņus”

Mēs vēlamies izveidot jaunu sistēmu, atbilstoši mūsu sapņiem, bet viss ir šūts ar zelta diegiem.

„Sapnīt, sapnīt, ko tā steidzi!

Nebeidz, ak, vēl nenobeidzi!”

Sapņi viņu velk, un viņa nevar pārtraukt domāt par šim idejām un sapņo tos realizēt.
„Aud kā rīta blāzmojumu:
Laimes tālu atspīdumu,
Sēru maigo miglojumu,”

Šis rindas simbolizē to, ka ir cerība uz pārmaiņām, jo ir redzams tāls laimes stars.

6) Izraksti 5 mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus!

Milzeņa domu – epitets

Mani spārni nes - metafora

Brīvu elpu – epitets

Zelta sapnīt – metafora un epitets

Sēru maigo miglojumu – epitets

Saldos britiņos – metafora un epitets

Sien kā zelta mezgliņos – salīdzinājums

II. uzdevums: izanalizē Raiņa dzejoli „Sausā priede”!

1) Raksturo dzejoļa noskaņu, pamato ar citātiem!
Skumja, bezcerība noskaņa, pastāvīga vārdu atkārtošana katrā strofā beigās simbolizē vienmuļību, un
to, ka nekas nemainās, tāpēc dzejolim ir tik nomācošs noskaņojums, un šie pastāvīgie atkārtojumi
(kaļ un kaļ, grauž un grauž), šķiet, mums parāda, ka cilvēki pastāvīgi vēlas šīs pārmaiņas un cenšas pie
tām nonākt, bet ir grūti un viņiem nesanāk, par to liecina šis rindas:

„Sausā priedē dzenis

Vienmēr kaļ un kaļ
…
Sausā priedē ķirmis
Vienmēr grauž un grauž
…
Sausā priedē skujas
Vienmēr birst un birst”

2) Raksturo 3 dzejoļa tēlus, kā ar tiem panākts emociju kāpinājums?

Dzenis – simbolizē varas pārstāvi, kas kontrolē un neļauj jaunām idejām īstenoties. Grib iznicināt
ķirmi – progresīvas domās nesēju, kurš simbolizē tautas gribu, tātad palīdz sausai priedei – vecai
sistēmai, turpināt dzīvot.

Ķirmis – simbolizē neatlaidīgu spītīgu cilvēku, kurš cenšas mainīt pašreizējo stāvokli valstī, pieprasot
no viņa reformas, pat ja idejas tiek noraidītas uz laiku, tās joprojām atgriežas. Ķirmis simbolizē
cilvēkus, kuri cenšas izmainīt savu valstī. Ķirmis ka dzirnaviņas, kas asina sistēmu, pastāvīgi runājot
par sāpīgām problēmām, kas saasinājās, un atgādina par tam, bet valdība nereaģē vai, gluži pretēji,
šķiro cilvēkus, lai šī sistēma dzīvotu ilgāk. Mēģina piebeigt šo koku, bet tas nedarbojas, un pat tad, ka
tas ir sauss, koks joprojām dod skujās – netaisnīga sistēma nesabrūk.

Skujas – simbolizē to, ka sistēma nemirst, bet paliek un reproducē sevi - vecas idejas paliek.
Emociju kāpinājums tiek panākts ar 3 dzejoļa tēliem. Ar šiem atkārtotajiem vārdiem tiek panākts
emociju kāpinājums, ka situācija nav tik laba un īstas brīvības nav, druma noskaņa. Spriedze pieaug,
saduras pieres dzenis un ķirmis, bet beigās mēs uzzinām, ka sausas priedes skujas atjaunojas, tas
nozīme ka vecā valsts sistēma paliek uzvarētāja, nekas neizmainījās.

3) Kāda ir priedes tēla simboliskā nozīme?

Sausas priedes tēls simbolizē novecojušo sistēmu (jo viņa ir sausa), kura nepiekāpjas jaunām idejām
un joprojām stāv, ražo un izglīto cilvēkus kas viņu atbalsta (skujas/dzenis). Apspiež revolucionārus
(ķirmīšus) un izveido orgānus, lai ar viņiem cīnītos (dzenīšus). Dzejoļa beigas sistēma stāv un ķirmīši
neko nepanāca, bet turpina savu darbību. Tas parāda, ka, neskatoties uz visiem centieniem, nekas
radikāli valstī nemainās un tāpēc noskaņa dzejolī ir skumja, bezcerīga. Rakstīts 1907. gadā pēc
neveiksmīgās 1905. gada revolūcijas, laikā, kad Krievijā notika Stolipina reakcija, tāpēc dzejoļa ir
depresīvie motīvi.

4) Izraksti mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus!

„Doma iet un atkal
Atnāk atpakaļ:” – metafora

„Domā netiek tāļāk” – metafora

„Vienās sāpēs gauž:” – metafora

„Domas smalkie audi

Apraujoties irst:” – metafora (Apraujoties irst) un epitets (smalkie audi)

„…dzenis
Vienmēr kaļ un kaļ” – personifikācija, (jo kaļ un kaļ - pārnestā nozīme)

„…ķirmis
Vienmēr grauž un grauž” – personifikācija, (jo grauž un grauž - pārnestā nozīme)

„…skujas
Vienmēr birst un birst.” – metafora
 5) Kā tu izproti dzejoli?
Es saprotu šo dzejoli šādi: sausa priede simbolizē netaisnīgu sistēmu, kas jau plīst ar visdažādākajām
problēmām un pretrunām (parāda situāciju Krievijas impērijā 1907. gadā), kas liek domāt, ka tas ir
jāatstāj un jāaizstāj ar jaunu, taisnīgāku. Šis koks ir vecs nokaltis koks, neskatoties uz „ķirmiša” darbu,
kas paātrina tā iznīcināšanas procesu, valsts turpina izplatīt savas „skujas”, kas atbalsta un turpina
atjaunot veco kartību un izmanto „dzenišus”, lai iznicinātu šis jaunas idejas. Tādējādi simboliski tiek
parādīts, ka revolūcija neizdevās (jo skujas vienmēr birst un birst) un „priedi” sagraut arī neizdevās,
un, pat ja tā sagrautu, tad vecās skujas pēc kāda laika atkal izaugtu un tādējādi zināmā mērā
atkārtotu veco netaisnīgo sistēmu.

Dzejolim ir liela saistība ar politiku un tās ietekmi uz tautu. Visas cīņas ir par varu un šajā dzejoļi ir
stāsts par revolūciju. Lai gan katrā ciņa ir gan uzvarētājs, gan zaudētājs nekas nepazudīs un radīsies
no jaunā, ka fēnikss no pelniem (doma iet un atkal, atnāk atpakaļ).

Visticamāk, Rainim bija tieši tas doma, ko aprakstīju iepriekš, jo dzejolis tika uzrakstīts pēc 1905. gada
neveiksmīgās revolūcijas Krievijā, jau 1907. gadā Stolipina reakcijas laikā, un tāpēc būtu loģiski
uzskatīt, ka Rainis šādā depresīvā formā parāda, cik grūti ir mainīt valsts mašīnu, un to ka šī brīvība
netika saņemta, neskatoties uz visiem centieniem.

Būtībā Raiņa filozofiskas domas arī tagad ir aktuālas, jo nekas jau nemainās. Cilvēki jau paliek tie paši,
un tās domās varbūt nedaudz pārveidojas, kļūst modernākas, bet viņa domās tapāt ir ar mums.

III. uzdevums: izskaidro saules tēla nozīmi dažādos Raiņa dzejoļos!

Vārds „saule” bieži paradās Raiņa darbos, 76 reizes 45 dzejoļos. Saule ir visspožākais tēls, tā ir arī
pasaule, gaisma, mīlestība, siltums un mūžība. Tieši saules tēls neļauj noslīkt pilnīga bezcerība, kad
vientulība un neklausīga sirds ir gatavās padoties.

„Aiz melniem kalniem rožu saule laidās:

Zaļš, oranžs, violets
Un zils un sārts – sirds sapņo ilgās, gaidās.”

Saule riet aiz melnajiem kalniem – tas simbolizē idejas saulrietu, tumsa krīt uz zemi, bet sirdī vienmēr
ir cerība uz labāku pasauli, kurā būs tik daudz krāsu.

„Vēl tevī pagātne ir nepārciesta, -

Vēl nespīdi tu pats,
Tik tava dvēsele ir uz sauli griezta.”

Saule simbolizē gaišu nākotni, siltumu uz kuru tiecas cilvēks, kurš vēl nav aizmirsis par savu
iepriekšējo smago dzīvi, pagaidām neko nav darījis, lai šo nākotni sasniegtu, bet tiecas pēc tās.
„Divas saules
No iekšas, no āras
Satikās –
Vienā skūpstā.”

Saules tēlam ir liriska nozīme, šeit acīmredzot satiekas divas „saules” – cilvēki, lai mīlēt viens otru.

„Ne pārvērš svētku brīnums ikdienību,

Bet pārsauļo,
Un saule lēni plaucē nākamību.”

Saule šajā gadījumā simbolizē apkārtējo pasauli.

„Saule” tikai rada apstākļus, kādos dzīvo cilvēki, tā pati nemaina valstī, mums pašiem tā ir jāmaina,
lai dzīve kļūtu par „svētku brīnumu”.

IV. uzdevums: atbildi uz jautājumiem par lugu „Pūt, vējiņi!”

269.lpp.
1. Kādiem svētkiem gatavojas saime? Kāda ir Barbas un Ulda pirmā tikšanās? Ko tas
liecina par katru no viņiem? Kāda ir Zanes un Ulda atkalredzēšanās?

Saime gatavojās svētkiem, viņi mal kviešus priekš pīrāgiem, kas liecina par to ka būs īpaši svētki, to
mēs redzam pēc šim rindām:

„Smalki mal, bīdelē,

Samal kviešus pīrāgiem!”

Mēs saprotam ka gatavojas derībās svētkiem:

Orta

„Kādus viesus tu mielosi?”

Anda, jautri iesaukdamās un Māti apskaudama.

„Preciniekus! Preciniekus!
Ak tu, māmiņ, zeltsirdīti!”
Barbas un Ulda pirmās tikšanas notika uzbāzīgi un rupji, jo Uldis aiz visas pretestības noskūpstīja
Barbu, bet Barba nevelējas dabūt skūpstu no dzērāja:

„Uldis noskūpsta Barbu aiz visas pretestības.

Barba iekliedzas piepešās izbailēs.”

Uldis viņu noskūpstīja bez atļaujas, kas, protams, bija pretīgi godīgai Barbai un tāpēc viņa iekoda
viņam pirkstā:

„Barba, kura velti lūkojusi izrauties no Ulda rokas, piepeši pieliecas un iekož viņam rokā.”

Uldis iet bildināt Zani, bet pats ieraudzīja skaistāku Barbu, kas liecina par to ka viņš ir vieglprātīgs un
ļoti ātri iemīlas citā. Uldis vienmēr dabūja visu ar varu, pat mīlestību, jo Uldisa neviens nekad
neatraidīja. Uldis ir ka brāzmainais vējš, kuram ir postošais raksturs, bet Barba ir citādāk audzināta
meitene, viņai piešķir godīgums un labestība. Barba saprot, ka Uldis ir Zanes līgavainis un negrib
atņemt Zanei laimi.

Ieraugot Barbu, Uldis pavisam pazaudēja interesi pret Zani. Zane steidzina Uldi, lai viņš nāk viņu
bildināt:

Zane

„ – Ko tu stāv’? – Aši mutes!

Ej nu manis bildināt.
Māte gaida – Ko tu stāv’?
Steidzies!”

Viņa nesaprot kas notiek, kāpēc viņš izmainījās un pat nereaģē uz viņu.

3. Vai Barba baidās no Ulda? Savu atbildi pamatojiet ar lugas rindām! Barbas tēvs bija
“krogus dzērājiņš”, kas “saēda” meitenes mātes mūžu. Vai tas izskaidro Barbas
bailes no Ulda?

Barba ļoti baidās no Ulda, viņa pat neatklāj savas jūtas, jo viņš izturas ļoti bravurīgi. Kad viņš viņu
noskūpstīja, viņa sajuta alkohola smaku, tas viņai atgādina par tēvu, kurš bija liels krogus dzērājiņš,
kas saēda meitenes mātes mūžu:

Barba

„Vai! Tu dzēris! – Tava mute – – – ”

Barba

„Ne tu mani ritināsi!

Dzelzs tev roka, vējš tev prāts.
Tava mute – ”

Uldis

„Ko man mute?”

Barba

„ – Tava mute nāvi dveš.”

Augstāk minētais izskaidro Barbas bailes, bet tomēr viņa mīl viņu, mums tas kļūst skaidrs tuvāk lugas
beigām. Barbai bailes no Ulda ir izskaidrojamas ne tikai tāpēc, ka tas atgādina viņai tēvu, bet arī viņa
postošais raksturs, kurš lugā ir salīdzināts ar straujo vēju.

273.lpp.
1. Kā Didzis un Uldis vērtē meitas (Zani, Andu, Barbu)?

Didzis vērtē:

Zani:

„Zane – bagāta, pateica ka Zane viņam gandrīz acīs izskrāpēja un sliktiem vārdiem nosauca.”

„Melīte ka odzīte, skrien ka sila vāverīte.”

Andu:

„Didzis uzskata Andu par gudru meiteni.”

Barbu:

„Bārenīte nav labu drēbju, kas tad tādu ņems.”

Uldis vērtē:

Zane:

„ – Uldis teica ka Zane – varens skuķis.”

Andu:

Ulda attieksme pret Andu nav aprakstīta.

Barbu:

„Smuks skuķis, trīs reiz noskūpstīt un tad palaist.”

 2. Kas liecina par Barbas pretrunīgajām jūtām? Atrodiet lugā tās rindas, kas raksturo
Barbas bailes, žēlumu, mīlestību, dusmas pret Uldi!

Šis rindas liecina par Barbas pretrunīgajam jūtām:

Barba

„Ne es kad tava būšu,

Ne tu mani ritināsi!
Dzelzs tev roka, vējš tev prāts.”

[…]

Barba

„Kad tev, puisim, kauna nau,

Es tev kaunu padarīšu
Pati acis es atsedzu,
Lai tu redzi, kā tās mirdz,
Tevi, puisi, nicinot!”

[…]

Uldis

„Vai nu tev iepatiku?

Orta teica: tīkot sen!”

Barba

„Orta teica? – Ak, man kauns!

Kur aiz kauna paglābšos?”

[…]

Barba

„Es nevaru tava būt:

Manis dēļ, tevis dēļ
Trejas dzīves neziņā.”
[…]

Barba

„Lūk, es arī ņemšu savu,

Manu daļu šai dzīvē:
Mans tu paliec – neatdodu.”

Viņa nevēlas pakļauties Ulda rupjam spēkam, kaut arī Uldis viņai patīk, viņu mulsina mostošās jūtas
pret Uldu. Barba ilgojās pēc stabilitātes, bet ar Uldi viņa savu dzīvi nespēja iedomāties. Uldis bija
skaists, bet kaut kas viņu atbaidīja.

Barbas bailes raksturojums lugā:

Barba

„Bail, man bail, viņš tik straujš.”

Barba

„Tevis bail, tava spēka”

Barbas žēlumu raksturojums lugā:

Barba

„Tik to vienu es redzēju

Poga svārkiem iztrūkusi,
Es to būtu piešuvusi
Žēl man viņa palikās.”

Barbas mīlestību raksturojums lugā:

Barba

„Ak, tu gudris tautu dēls!”

Barba

„Es nevaru tava būt:

Manis dēļ, tevis dēļ
Trejas dzīves neziņā.”

Barba

„Lūk, es arī ņemšu savu,

Manu daļu šai dzīvē:
Mans tu paliec – neatdodu.”

Barbas dusmas raksturojums lugā:

Barba sasliedamās, dusmās uz Uldi.

„Atkāpies, negantniek!
- Raudas nost! Žēlas nost!
Pati sevi aizstāvēšu:”

3. Kā jūs domājat, vai Uldis tikai aiz spītības meklē Barbu? Kāpēc viņš tomēr nevar
atrast kopēju valodu ar meiteni?

Man liekas, ka Uldis tomēr īsti mīl Barbu, viņš nezina ka atrast kopējo valodu ar meiteni, jo viņš agrāk
visu dabūja ar spēku, bet savu īsto mīlestību nevar. Viņa mīlestība pret viņu kļūst acīmredzama
beigās. Ulda attieksme, kad meitene iet bojā – viņš paņem meiteni un aizpeld Daugavā, kas norāda
uz patiesu mīlestību.

Viņš grib precēties ar viņu, bet tās neizdodas, tāpēc ka viņam ir tāds straujš raksturs un Barba viņu
atraida.

Barba negrib precēties ar Uldi:

„Es vēl gribu meitās būt

Lai vēl rozes paziedēja
Manu vaigu galiņā
…
Es neiešu tautiņās”

Ar laiku Uldis mainās, viņš cenšas vairs nedzert, bet Barba šaubās, jo zina Ulda īsto dabu.

Uldis nevar atrast kopējo valodu ar Barbu, jo viņš ir ļoti straujas dabas un nevaldāms cilvēks, kas visu
vēlas iegūt ar spēku un Baiba nespēj dzīvot un celt savu nākotni uz citu cilvēku nelaimes, un viņa
raksturs ir pilnīgi pretējs viņam. No tas, varām secināt, ka viņiem tomēr ir pārāk atšķirīgas rakstura
īpašības, kuras nevar sadzīvot.

Viņi abi nāca no dažādam šķiram, Uldis – saimnieces dēls, bet Baiba – kalpone. Jaunieši nespēj atrast
veidu kā būt kopā, ar spēku nevar iegūt visu ko vēlas.
 277.lpp.
3. Kāpēc Barba nevarēja palikt ar Uldi! Vai jūs piekrītat teicienam, ka uz citu nelaimes
savu laimi neuzcelsi?

Barba atraida Uldi, jo viņa ir parasta meitene, kas zina savu vietu dzīvē, viņai ir sava stingra pārliecība
par lietu kartību, tāpēc viņa ir spēcīga personība, bet ar dramatisku iekšējo lūzumu. Barba nav gatava
precībām, jo viņa ir vel jauna. Barba negrib sev viru dzērāju, viņa mīl viņu, bet viņa negrib salauzt
savai māsīcai dzīvi, un atņemt līgavaini. Baibas tēls lugā simbolizē visu trauslo un skaisto, ko var iegūt
ar mīlestību un pacietību, bet ar spēku to var tikai sagraut.

Barba nevarēja palikt ar Uldi, jo Ortu padzina projām viņas dēl. Un arī Zane gribēja lēkt Daugavā
nelaimīgas mīlestības dēļ, tāpēc šī mīlestība, šī laimē varētu būt uzcelta tikai uz Zanes nelaimes, tas
Barbai nepatīk un tāpēc, lai nesalauzt Zanei dzīvi, viņa pati noslīka, lai nebūtu problēmas:

Barba

„Nebūs manis, tevi ņems, -

Tu jau biji sarunāta.”

Barba tomēr nevelējās sāpināt māsu, tāpēc nolēma aiziet aizsaule.

Teiciens ka uz citu nelaimes savu laimi neuzcelsi ir patiess, jo nevar būt laimīgs, ja padari nelaimīgus
pārejos, jo tāda gadījumā tev mocīs sirdsapziņa.

Citiem vārdiem sakot, ja jūs balstāt savu laimi uz kāda cita nelaimi, tad sirdsapziņa jūs mocīs, un galu
galā jūs sapratīsiet, ka izmaksas izrādījās lielākas nekā saņemtie ieguvumi, jo veidot mīlestību un
vispār piespiest kādu mīlēt jūs ar spēku ir absolūti neiespējami, tāpēc man liekas, uz citu nelaimes
savu nelaimi neuzcelsi. Mīlestību nevar iegūt ar spēku, tātad ar spēku nevar iegūt visu, ko vēlas, un
nevar dabūt pati galvenāko dzīvē.