3.

darba lapa

“Valodas kultūra un valodas prakse”(40 p.)

1. uzd. Kas, tavuprāt, ir valodas kultūra? Uzraksti atbildi uz

jautājumu!

Valodas kultūra ir
_________________________________________________________________________________

Būtiskas klasesbiedru idejas par valodas kultūras jēdzienu

_________________________________________________________________________________

Kopīgā valodas kultūras definīcija

_____________________________________________________________________
_____________________________________________________________________

2. uzd. Izlasi fragmentu no Intas Freimanes darba “Valodas kultūra teorētiskā skatījumā” un
shēmā ieraksti būtisko par valodas kultūras jēdzienu! Izskaidro jēdzienus “literārā valoda” un
“valodas norma”!

Valodas kultūras jēdziens ir attiecināms uz literāro valodu. Valodas kultūras izpratne ir divējāda.
Pirmkārt, parasti ar valodas kultūru tiek saprasta kopta valoda, respektīvi, literārās valodas normu
zināšanas un prasme tās izmantot gan mutvārdos, gan rakstveidā; tās ir izrunas, vārdlietojuma,
gramatikas un citas likumības. Turklāt valodas kultūra tiek saistīta arī ar prasmi izmantot
izteiksmīgus valodas līdzekļus dažādos saziņas apstākļos atbilstoši valodas lietotāju mērķiem un
izteikuma saturam. Tiek ņemtas vērā indivīda spējas un prasme savā valodā ievērot labākos
paraugus. Otrkārt, valodas kultūra ir arī zinātnes nozare, kur tiek pētītas attiecīgās zināšanas un
prasmes. Valodas kultūra ir gan teorētiska, gan praktiska nozare, abi aspekti jāatver kompleksi, ciešā
saistījumā. Teoriju veido valodnieki; prakses jautājumu risināšanā (piemēram, terminu izstrādē)
piedalās arī citi speciālisti.

_________________________________________________________________________________
_________________________________________________________________________________
_________________________________________________________________________________

3. uzd. Izlasi informāciju no “Lingvodidaktikas terminu skaidrojošās vārdnīcas” šķirkļiem!

Šķirklis - vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas,
norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
• Lasītāja kultūra – indivīda apzināti kopta (attīstīta) spēja lasīt atbilstīgi lasīšanas mērķim un
lasīšanas procesā ievērot ētiskās un estētiskās normas.
• Lasītprasme – māka atveidot skaņas ar burtiem, savienot burtus vārdos, uztvert, izprast, analizēt
un novērtēt rakstītu tekstu, apzināties lasīšanas mērķi un izvēlēties atbilstīgu lasīšanas veidu,
ievērojot lasītāja kultūru. Svarīgākie lasītprasmes kvalitātes rādītāji ir apzinātība, pareizība,
izteiksmīgums (skaļi lasot) un lasīšanas temps.
• Klausītāja kultūra – indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās
mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā
ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt
interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
• Runātāja kultūra – indivīda apzināti kopta spēja veidot mutvārdu tekstu atbilstoši saziņas
nolūkam un adresātam, ievērojot pareizrunas normatīvās prasības un runas uzvedības normas. •
Runas uzvedība – runas ārējā izpausme atbilstoši verbālās un neverbālās saziņas normām un
uzvedības modeļiem, kas nostiprinājušies attiecīgajā kultūrā. Runas uzvedība ietver runātāja valodas
līdzekļu izvēli, izturēšanos runas laikā, mīmiku, žestus. Runas uzvedība atkarīga no etniskās
piederības, piederības kādai sociālajai grupai, audzināšanas, dzimšanas, dzīves vai mācību vietas, kā
arī saskarsmes vides un personības īpašībām. Valodas mācību procesā nozīmīgs uzdevums ir apgūt
prasmi koriģēt runas uzvedību, t. i., labot vai precizēt runu atbilstoši mainīgajai saziņas situācijai.
• Rakstītāja kultūra – indivīda apzināti kopta spēja veidot tekstu rakstos atbilstīgi saziņas nolūkam
un adresātam, ievērot pareizrakstības un interpunkcijas normatīvās prasības, stilistiskos nosacījumus
tekstā, kā arī konkrēta teksta noformējuma noteikumus.

4. uzd. Uzraksti saviem vārdiem (vienkāršo) , kas ir lasītāja, klausītāja,runātāja un rakstītāja

kultūra!

_________________________________________________________________________________
_________________________________________________________________________________
_________________________________________________________________________________
_________________________________________________________________________________

5. uzd. Nobalso (mentimeter.com) , kura runas darbības prasme (lasītāja kultūra, klausītāja
kultūra, runātāja kultūra vai rakstītāja kultūra) tev ir vislabāk attīstīta? Kāpēc tu tā domā?
Pamato 2 – 3 saliktos teikumos!
6. uzd. Izlasi M.Mieriņas interviju ar valodnieku A. Veisbergu portālā “Tildes Sarunas” un
uzraksti savu komentāru padlet.com
(https://padlet.com/ivetajaunupe19721/d033kgdxzoec95iu)
https://www.tilde.lv/par-tildi/tildes-sarunas/andrejs-veisbergs-valoda-ka-mode-demokratizacija

Andrejs Veisbergs: Valodā kā modē - demokratizācija

Gaidot festivālu LAMPA un sarunu “Mēs veidojam valodu, vai valoda veido mūs?”, aicinām apjaust
pasākuma gaisotni jau tagad. Uz ieskaņas jautājumiem atbild valodnieks, pasniedzējs, tulkotājs,
daudzu zinātnisko rakstu un arī Tildes Birojā iekļautās latviešu-angļu vārdnīcas autors Andrejs
Veisbergs.
Varētu teikt, ka vārdnīca ir valodas spoguļattēls. Kā ir? Vai patiešām, izlasot vārdnīcu, mēs
varam iegūt pilnīgu priekšstatu par valodu un to pārzinām?
Ja vārdnīca ir laba, tad var gūt priekšstatu par valodas vārdu krājumu. Bet valodā ir arī daudz kas
cits. Turklāt vārdnīcās pagaidām parasti neredzam lietojuma biežuma informāciju, kas varētu
nozīmēt, ka mūsu iespaids ir neprecīzs ― proti, vārdnīca var radīt iespaidu par ļoti plašu leksiku,
kamēr dzīvē daudzi šādus vārdus nemaz nelieto vai nezina. Bet var būt arī otrādi ― vārdnīca vāji
atspoguļo vārdu krājumu, kas lietots.
Vai vārdnīca ir nemainīgs un noteikts gala lielums gluži kā matemātisks vienādojums ar savu
rezultātu, kuru ikviens iegūst vienādu, vai tomēr atšķirīgiem cilvēkiem sanāktu dažādas
vārdnīcas?
Katram sava, turklāt no labas un plašas vārdnīcas satura pat izglītots cilvēks arī pasīvi zinās tikai
daļu. Indivīda aktīvo vārdu krājumu ietekmē izglītība, profesija, draugi, ģimene, lasītā, klausītā
apjoms utt. Vairums cilvēku iztiek ar apmēram 5 000 vārdu. Ļoti "attīstītam" cilvēkam, iespējams,
būs 20 000 vārdu krājums. Vidēja lieluma vārdnīcā ir apmēram 20 000 vārdu. Elementārai saziņai pietiek ar
tūkstoti.
Vai pēc valodas var novērtēt cilvēku?
Jā, bet jautājums ir par “novērtēt” nozīmi. Varbūt skaista valoda ne vienmēr korelēs ar augstu ētiku,
bet zinātājs pēc valodas ļoti daudz ko varēs pateikt par cilvēka profesiju, izglītību, dzimto vietu.
Kriminologi, analizējot indivīda valodu, var atpazīt rakstītāju vai runātāju.
Vai tas arī vienlaikus norāda uz to, ka katras personas lietotā valoda gan mutvārdos, gan
rakstos saglabā kādas īpašas tikai viņam piemītošas iezīmes?
Jā, protams, mīļvārdiņi, profesionālismi, ierastās struktūras, arī kļūdas.
Cilvēkiem patīk tiekties uz pašu noteikto ideālu. Vai ir arī tāda ideālā valoda?
Vispārēja ideāla, šķiet, nav. Bet ir labas valodas pamatpazīmes ― atbilsme normām, bagātība. Tiesa,
izcili valodas lietotāji nereti ienes arī zināmas normu nobīdes, kas vēlāk tiek uzskatīts par jaunu
normu.
Varbūt valodai tāpat kā apģērbam ir sava mode, kas mainās?
Protams, valoda mainās, un mainās arī valodas mode gan stila, gan modesvārdu izpausmēs. Kopumā
valoda kļūst strukturāli vienkāršāka, leksiski dažādāka, kas atspoguļo šodienas dzīvesveidu, kas ir
straujš, mainīgs, paviršs, fragmentārs, hibrīds.
Par vienkāršošanos. Bieži vajadzības izteiksmes vārdi, piemēram, “jādomā”, tiek aizstāti ar
daudz smagnējāku konstrukciju, proti, “nepieciešams domāt”. Kādēļ runātāji labprāt izvēlas
lietot garāko, nevis īsāko variantu?
Garās struktūras parasti liecina par vēlmi iegūt laiku domāšanai, tāpat kā garie parazītvārdi: “runājot
par”, “gribu teikt”... un tad nu beidzot parādās tas, ko grib teikt. Dažreiz garās struktūras nāk no
rakstīta teksta pārneses, dažreiz arī no vēlēšanās izteikties sarežģīti. Nu apmēram tā.
Bet vienkāršošanās dominē valodā kopumā, ikdienas saziņā utt. Apmēram kā modē, kur arī ir, tā
teikt, demokratizācija ― nu jau mazliet paburzīts apģērbs ir labs...Bet tāpat kā leksikā ― modes stilu
dažādība ir arvien lielāka.
7.uzd. Pildi rakstu darbu burtnīcā uzdevumus 2.5., 2.6.,
https://mape.skola2030.lv/resources/3588 un uzraksti īso viedokli par tēmu“Mana latviešu
valoda” ( 70 - 90 vārdu) vai izvēloties vienu no aforismiem
Valoda – domu ietērps. /S. Džonsons/
Valoda ir pilsēta, kuras uzcelšanā ikviens cilvēks iemūrējis savu akmeni. /Emersons/
Valoda nevar būt bez domas, doma var būt bez valodas. /Rainis/
Valoda – nevis domas dēls, bet gan tēvs. /Vailds/
( iekļaujot viedoklī atziņas par stundā mācīto, raksturojot savu lasītāja,rakstītāja, klausītāja
un runātāja kultūru, kā arī klasesbiedru un apkārt esošās sabiedrības valodas kultūru).
Vērtēšanas tabula
Punkti Saturs Forma/apjoms Ortogrāfija,interpunkcija/stils
(kļūdu skaits)

4 Temats izprasts, patstāvīgas do- Ievērota teksta uzbūve, plāno- 1-3

mas, loģisks, argumentēts jums.
spriedums.
70 un vairāk vārdu (nepārsniedz
95)

3 Temats izprasts.Argumentēts Ievērota teksta uzbūve, plāno- 4-6

viedoklis, skaidra autora pozī- jums.
cija.
70 un vairāk vārdu (nepārsniedz
95)

2 Temats izprasts, šaurs izpratnes Trūkst kādas plānojuma daļas. 7-9

atspoguļojums. Ir faktu kļūdas,
temata sašaurinājums/
paplašinājums, frāžainība.

1 Temats izprasts,Pretrunīgs Mazāk vārdu – līdz 69 vai vairāk 10 - 12

viedoklis, nav argumentācijas. vārdu – līdz 100. Teksts nav
Haotiskas domas. strukturēts.

0 Rakstītais neatbilst tematam, Nav ievēroti abi kritēriji 13 un vairāk

paustā doma nav uztverama. (forma/apjoms)