Professional Documents
Culture Documents
Skola ____________________________________________________
2. uzdevums
Tev ir uzmanīgi jālasa ____________________ un nav jāskatās apkārt.
3. Izglītība un
Par problēmām izglītībā regulāri vēsta izdevums “__________________________________”. Kultūra/
Izglītība un
kultūra
4. piparkūka
Tirdziņā pārdeva vairāk _______________________ nekā jebkurš cits tirgotājs.
5. populārs
Jāņa Joņeva __________________ romānam „Jelgava ’94” ir pārsteidzošs saturs un stils.
6. lauzt
Ledus gabalus nesdams un kokus ____________________, pavasaros ielejā plosās citkārt tik
rēnā upe.
7. rakstīt
Eksāmena darbu jūs ________________________ tikai ar zilu vai melnu pildspalvu!
8. dzīve
Šķiet, eksāmeni un citi pārbaudes darbi rada stresu bērnu un jauniešu_________________, vai
ne?
2. uzdevums (18 punkti). Izlasi teikumus! Liec trūkstošās pieturzīmes!
1. Te, mūsu pilsētā, pavasaris nāk lēnām, jo jūra acīmredzot mēģina atdzesēt gaisu, ko dienā saule cenšas
sasildīt.
2. Krūmi, koki zāle - viss cenšas sazaļot, lai aizmirstos ziemas aukstums un lai mēs varētu izbaudīt
pavasara skaistumu.
3. Aizejot uz parku un sēžot uz soliņa var klausīties dažādu putnu balsīs, kas nerimstas līdz vēlam vakaram,
kad tie, savukārt, dodas pie miera.
4. Pavasara ziedi, piemēram, tulpes un hiacintes un narcises rotā puķu dobes, un bites un kamenes steidz
ievākt pirmo ražu.
5. Vai tu esi dzirdējis pavasara pērkonu, kad tas dārdināt dārdina pamalē, un šauda spožas zibens bultas
prasa kāds pretimnācējs.
6. Vēl,₩ lūk, šāda dabas parādība - nav pilsētu apciemojusi, tādēļ ielas – putekļainās un garās – nav
mazgājušās siltā pavasara lietus dušā.
7. Kad dienām kļūstot karstākām, veidosies biezi mākoņi, tad gan ir iespējams, ka sagaidīsim spēcīgas
lietavas, kas mazgās un mazgās, un mazgās ziemas putekļus.
8. Kāds runcis, čaklais peļu mednieks, ir laiski izlaidies saulē, sildīdamies saules staros un nelikdamies ne
zinis par zvirbuļiem, kuri turpat draiskojas.
9. Ir tik labi pagulēt, ka nekur nav jāsteidzas un nekas nav jāķer, jo saimniece ir tik labi pabarojusi, ka ēst
droši vien negribēsies līdz vakaram.
10. Pavasara siltums kā gudra, jo gudra žņaudzējčūska apvijas gan lielo, gan mazo prātam, likdama
aizmirst par darāmajiem darbiem.
11. Jaunākajiem, īpaši skolēniem, kļūst pavisam grūti, kad, dienām kļūstot siltākām, tā vien gribas vairāk
laika pavadīt svaigā gaisā un nedomāt par skolu.
12. Pavasarī var spēlēt dažādas spēles: futbolu, pludmales volejbolu, kas aizrauj tā, ka laika tecējumu
nemana.
13. Kad ievās, lielajās un kuplajās, sāk dziedāt lakstīgalas, tad gribas apsēsties zālē un klausīties tik ilgi,
kamēr ausis piekūst.
14. Mēs, pilsētas iemītnieki, vēlētos, lai 2017. gada pavasaris jau II. pusē pierādītu, ka ābeļziedu kupenas ir
lielākas nekā sniega kupenas, ko spēcīgais vējš bija sapūtis janvārī un februārī.
15. Lai gan pavasaris nav bijis īpaši steidzīgs, ir labi manāms, ka drīz raisīsies pumpuri un plauks ziedi.
16. Pavasaris pārlaiž siltu skatu pāri apkārtnei, un baltā kleitā ietērpjas pat vecā mežābele, kuru vēl rudenī
dažs labs gribēja nozāģēt, bet droši vien aizmirsa daudzo darbu dēļ.
2. daļa (31 punkts)
Lita Silova, Rīgas Franču liceja skolotāja, literatūras zinātniece, mācību grāmatu autore
Spriežot pēc manis redzētajiem gan Dzejas dienu festivāla ietvaros notiekošajiem pasākumiem, gan
Prozas lasījumiem, gan grāmatu atvēršanas pasākumiem, gan tradicionālajiem tikšanās pasākumiem ar
rakstniekiem, kādi, piemēram, jau vairākus gadus notiek Vācieša muzejā, kur katra mēneša pēdējā trešdienā ir
saruna ar kādu no latviešu rakstniekiem, tā kā tos apmeklē pietiekami daudz cilvēku, man nav iemesla apgalvot,
ka literatūru nelasītu.
(..) Ja godīgi, tad tajā, ko un kā mācīt literatūrā skolā, skolotāji ir tikpat apjukuši kā skolēni. Tas ir
normāls, dubults apjukuma stāvoklis. Domāju, ka skolotāji būtu jāmudina visu laiku interesēties par tendencēm
jaunākajā literatūrā, arī apmeklējot dažādus kultūras pasākumus, lai zināšanas nebeidzas ar to gadu, kad ir
pabeigta augstskola.
1. Uzraksti saviem vārdiem katra diskusijas dalībnieka galveno domu! (6 punkti)
Skolotāja L. Dambe
_________________________________________________________________________________________________
_________________________________________________________________________________________________
No gotiņas bišķīt palika naudiņa, un es saku vecajam – vsjo, es braucu uz Parīzi, šoruden vai nekad!
Vecais tik smejas un saka – davai, davai, brauc uz tiem brīnumiem, paņem vēl Vaļu līdzi!
Kad kartupeļi nost, abas ar Vaļu Rīgā sēžamies tūristu autobusā. Cauri Polijai, pelēks viss, slapjš. Man
asara nobira, rindā uz ateju saku es Vaļai – vot, ko es vienmēr gribēju, aizbraukt uz Parīzi. Bērni jau lieli un
robežas vaļā, un citādi daudz jau tā prieka nav. Vecais vēl teica – liec labāk zobus, a es – ņi figa, es uz Parīzi!
Un tālāk, mīļā, nemaz negribas stāstīt – cik tad tur bija, četras dienas noblandījāmies, un beigās visi jau
sanāk, lai atpakaļ brauktu. Grupas vadītājs pa priekšu un vēl kaut ko murkšķ. Mēs ar Vaļu velkamies astē, es
paskatos atpakaļ, job tvoju, sāku raudāt!
Kāda tur Parīze, vai tad es nezinu, vai tas neesmu lasījusi, vai tad neesmu sapņojusi – kankāni,
kafēšantāni, mazie Monmartras pagalmiņi, mākslinieki ar beretēm galvā, Mulenrūža un kamēlijas…
Domājat, kaut ko redzēju? Pelēks viss, slapjš, rāda mums stikla klučus kaut kādus, uz ielām tie melnie,
dzeltenie burtiski bariem, un viss tik dārgs! Es saku, es labāk pie sevīm uz socnodaļu eju, nevis tādu Parīzi
skatos!
Vecis tik smejas un saka – vot, muļķe, būtu vien zobus ielikusi. Ne tu muti vari vērt vaļā, ne tu izdarīji,
ko
lūdzu – neiemeti tu baltu rozi upē no tilta, kur satikās Konsuela ar savu grāfu Albertu fon Rudolštatu.