Līdz 05.11.

21 (9:00)

RADIOVIĻŅU PRAKTISKĀ IZMANTOŠANA

Nr. Uzdevums Mobilais telefons Radiouztvērējs Televizors Rācija
p.k
.
1. Raksturo ierīces Radiosignālu Radiosignālu Radiosignālu Radiosignālu
funkcijas pārraide, uztveršana, uztveršana un pārraide,
uztveršana, modulācija un modulācija. uztveršana,
modulācija demodulācija Televīzijas modulācija un
demodulācija pārraižu demodulācija
demonstrēšana
2. Frekvenču Aptuveni FM Aptuveni 48- Aptuveni 27-300
diapazons SDMA un GSM: radiopārraides: 220 MHz MHz
824-894 MHz 88 MHz – 108
MHz
PCS:
1850 MHz – 1990 AM
MHz radiopārraides:
535 KHz – 1700
KHz

Atkarīgi no
radiouztvērēja
tipa varbūt pat:
0,3 Hz - 3 THZ
3. Uztvērēja Aptuveni 15 km Aptuveni Aptuveni Aptuveni
darbības rādiuss 20 – 40 km 30 – 50 km 10 – 20 km

4. Ārējie faktori Reljefs, materiālie Reljefs, materiālie Reljefs, Reljefs,

šķēršļi (piem. kalni), šķēršļi, materiālie materiālie šķēršļi
laikapstākļi, frekvences šķēršļi, (kalni, sienas,
distance no vērtības laikapstākļi, koki), distance no
radiostacijas, palielināta fona raidītāja- radiostacijas,
radiostacijas jauda (titra) klātbūtne, satelīta vai TV viņas jauda un
un augstums, radio radiostacijas stacijas augstums,
apakšstacijas jauda un augstums un laikapstākļi
klātbūtne augstums, svārstību
laikapstākļi plūsmas jauda
Elektromagnētiskie viļņi ir viļņi, kuri rodas mainoties elektriskajam laukam noteiktā
telpas punktā. Elektriskā lauka izmaiņas rodas, kad elektriskie lādiņi kustas telpā
un rada vienmērīgas elektriskā un magnētiskā lauka izmaiņas, kuras izplatās telpā kā
elektromagnētiskie viļņi.
Vispārīgā gadījumā elektromagnētiskie viļņi rodas, ja uzlādētas daļiņas (elektroni, protoni,
joni, u. c.) telpā  pārvietojas nevienmērīgi.
Atšķirībā no mums viegli sajūtamiem viļņiem piemēram, ūdens viļņiem un skaņas
viļņiem, elektromagnētiskie viļņi spēj izplatīties arī vakuumā. Elektromagnētisko viļņu
ātrums vakuumā ir aptuveni 3⋅108m/s.

Elektromagnētiskā viļņa garums ir apgriezti proporcionāls svārstību frekvencei.

λ=c/v
kur:
λ - elektromagnētiskā viļņa garums, m
c - gaismas ātrums,  3⋅108m/s
ν - viļņa svārstību frekvence, Hz
Piemērs:
Ja frekvence palielinās 2 reizes, tad viļņa garums samazinās 2 reizes.

Ja vadītājā plūst maiņstrāva, tad ap to izplatās elektromagnētiskie viļņi.

Elektromagnētiskajiem viļņiem izplatoties, katrā telpas punktā periodiski atkārtojas
elektriskā lauka un magnētiskā lauka izmaiņas. Šie abi lauki rada laikā mainīgu
elektromagnētisko lauku, kuru var attēlot ar elektriskā lauka intensitātes
vektoru  E→ un magnētiskās indukcijas vektoru  B→ . To virzieni ir savstarpēji
perpendikulāri.

 
Šeit var apskatīt kustīgu Elektromagnētiskā viļņa modeli.
 
Elektromagnētisko viļņu īpašības:
 
Elektromagnētiskie viļņi ir šķērsviļņi, kas: 

 atstarojas no šķēršļiem,
 lūst uz robežvirsmas starp divām vidēm

Elektromagnētiskajiem viļņiem piemīt viļņu īpašības:

 interference,
 difrakcija,
 polarizācija.

 
Elektromagnētiskā viļņa lielums ir atkarīgs no viļņu avota. Lieli viļņa avoti rada lieus
elektromagnētiskos viļņus, bet mazi avoti rada ļoti mazus elektromagnētiskos viļņus.
Piemērs:

Televīzijas tornī esošais svārstību

kontūrs izstaro radioviļņus, kuru garums ir mērāms metros.
 
Mobilā telefona antena izstaro mikroviļņus, kuru garums ir
mērāms centimetros. 
 
Kvēlojoša metāla atomi izstaro infrasarkano starojumu un
redzamo gaismu, kuru garums ir mazāks par mikrometru.
 
Radioaktīva atoma kodols izstaro gamma starus, kuru
garums ir mazāks par pikometru.

Visus elektromagnētiskos viļņus iedala pēc to viļņu garuma vakuumā vai frekvences.
Izšķir 8 elektromagnētisko viļņu veidus, kuri ir parādīti attēlā.
 
Elektromagnētiskos viļņus izstaro visi ķermeņi Visumā. Tie izplatās kosmiskajā telpā un
sasniedz arī Zemi. Šie viļņi pārnes informāciju par to, kas notiek uz tālajiem debess
objektiem, kuri citādā veidā no Zemes nav sasniedzami. Taču signāli no kosmosa ir tik
vāji, ka to uztveršanai nepieciešamas ļoti sarežģītas ierīces, kas sastāv no signāla
pastiprinātāja, astronomisko teleskopu lieliem spoguļiem un radioteleskopu milzīgas
antenas.