Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

16. nodarbība
Nodarbības mērķis. Iepazīties ar lineāro vienādojumu sistēmu
risināšanas metodēm. Apgūt Krāmera, matricu un Gausa metodes
sistēmas aprēķināšanai.

Nodarbības saturs. Lineāru algebrisku vienādojumu sistēmas ar

konstantiem koeficientiem, to atrisināšana pēc Krāmera formulām, ar
matricu metodi un ar Gausa metodi.

Lineāru vienādojumu sistēmas

Apskatīsim m lineāru vienādojumu sistēmu ar n nezināmajiem

x1 , x2 , ..., xn :
 a11 x1  a12 x2  ...  a1n xn  b1
 a x  a x  ...  a x  b
 21 1 22 2 2n n 2 (16.1)

 .......... .......... .................... ..

am1 x1  a m 2 x2  ....  amn xn  bm

Sistēmu (16.1) var pierakstīt arī veidā

AX = B, (16.2)
kur
 a11 a12 .. a1n 
 
a a 22 ... a 2n 
A   21 ir sistēmas koeficientu matrica,
... ... ... ... 
 
 am1 am 2 ... amn 
 b1 
 
b 
B   2  ir sistēmas brīvo locekļu kolonna un
...
 
 bm 

 x1 
 
x 
X   2  ir kolonna, kuras elementi ir nezināmie x1, …, xn.
...
 
 xm 

www.vu.lv 16. nodarbība. 1. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

Risinot šādu sistēmu, parasti lieto vienu no trijām metodēm:

Krāmera formulas; matricu metode un Gausa metode. Krāmera formulas
un matricu metodi mēs lietosim gadījumā, kad m  n un det  A  0 .

Krāmera formulas un matricu metode

Apskatīsim tagad sistēmu, kurā vienādojumu skaits sakrīt ar

nezināmo skaitu, t.i. m = n
 a11 x1  a12 x2  ...  a1n x n  b1
a x  a x  ...  a x  b
 21 1 22 2 2n n 2 (16.1a)

 ..........................................

 an1 x1  an 2 x2  ....  an x n  bn
Matrica A dotajā gadījumā ir kvadrātiska matrica un tai atbilst
determinants det  A .
Ar Ai apzīmēsim palīgmatricas – tās mēs iegūsim, aizvietojot
matricas A i-to kolonnu ar kolonnu B.
Piemēram,
 b1 a12 ... a1n 
 
b a22 ... a2n 
A1   2 .
... ... ... ... 
 
b an2 ... ann 
 n

Teorēma.
Ir dota sistēma (16.2), kur m = n un det A  0 . Tad sistēmai eksistē
viens vienīgs atrisinājums, kuru var pierakstīt Krāmera formulu veidā
det( Ai ) (16.3)
xi  , i  1,2, ..., n .
det( A)
Pierādījums:
Tā kā det A  0 , eksistē A-1 .
Pareizināsim vienādojuma (16.2) abas daļas ar A-1 no kreisās puses:
AX  B  A 1

Tad
A 1  AX  A 1  B .
Bet
A 1 A  E ; EX  X
tāpēc
(16.4)
X = A-1B.
Ņemot vērā, ka
1
A 1   P,
det A

www.vu.lv 16. nodarbība. 2. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

kur
 A11 A21 ... An1 
 
A A22 ... An 2 
P   12
... ... ... ... 
 
 A1n A2 n ... Ann 
un
 A11 A21 ... A n1   b1 
   
A A22 ... An 2   b2 
P  B   12  
... ... ... ...   ... 
   
 A1n A2n ... Ann   bn 
 A11b1  A21b2  ...  An1bn 
 
 A b  A22b2  ...  An 2bn 
  12 1
... ... ... 
 
 A1n b1  A2n b2 ...  Ann bn 
n
bet  Aij b j  det Ai (pēc determinanta 8.īpašības) .
j 1

Tātad
 det A1  
 
 det  A 
1  det A2  
X  PB   det  A 
det A  ... 
 det A  
 n 

 det  A 
ko arī vajadzēja pierādīt.

www.vu.lv 16. nodarbība. 3. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

Piezīme
Pierādīt Krāmera formulas var reizinot katru sistēmas vienādojumu
ar kādas A matricas kolonnas attiecīgajiem adjunktiem un saskaitot
reizinājumus,
piemēram:

 sareizināsim sistēmu (16.1a) ar matricas A otrās kolonnas

adjunktiem:
 a11 A12 x1  a12 A12 x2  ...  a1n A12 xn  b1 A12
a A x  a22 A22 x2  ...  a2 n A22 xn  b2 A22
 21 22 1

 ... ... ... ... ...

an1 An 2 x1  a n 2 A n 2 x2  ...  ann An 2 xn  bn An 2

 Saskaitīsim iegūtus vienādojumus, tad koeficienti pie visiem

nezināmajiem, izņemot x2, būs vienādi ar 0 (determinantu 9. īpašība), bet
koeficients pie x2 ir
a12 A12  ...  an 2 An 2  det  A .

Attiecīgi brīvo locekļu summa ir

b1 A12 ... bn An 2  det  A2 

 Iegūstam vienādojumu
det A  x2  det A2 
un
det  A2 
x2  , ja det  A  0 .
det  A
Ja izmantosim katras kolonnas adjunktus, iegūsim visas Krāmera
formulas.

Piemērs 1.

Atrisināt sistēmu
2 x1  3 x2  5 x3  5

 x1  4 x2  2 x3  5
 3x  x  4 x  2
 1 2 3

ar Krāmera formulām.

www.vu.lv 16. nodarbība. 4. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

Risinājums.
Aprēķināsim det( A) :

2 3 5 0 5 9
R2  ( 2)  R1
det( A)  1 4 2   1 4 2 
R12 ( 3)  R3
3 1 4 0  13 2

5 9 5 9
1  ( 1)1 2    107  0
 13 2 13 2

Meklēsim palīgdeterminantus

5 3 5 5 3 5
det( A1 )  5 4 2 R1  ( 1)  R2 0 1 7 K 2 ( 7)  K 3
2 1 4 2 1 4
5 3  26
5  26
 0 1 0  1  ( 1) 2  2   55  52  107 ;
2 11
2 1 11

2 5 5 2 5 0
det  A2   1 5 2 K 2  K3 1 5 7 R1 (1)  R2 
3 2 4 3 2 6
2 5 0
 1 0 7  105  28  30  107 ;
3 2 6

2 3 5 2 3 5
det( A3 )  1 4 5 R1 ( 1)  R2   1 1 0 K1  K 2
3 1 2 3 1 2
2 5 5
 1 0 0 0
3 2 2
(divas vienādas kolonnas).

Tātad
107 107 0
x1   1; x2   1; x3   0.
107 107 107

Matricu metode

Piemērs 2.
Atrisināt sistēmu

www.vu.lv 16. nodarbība. 5. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

 x1  3x2  4 x3  4

 2 x1  x2  x3  5
 2x  2x  x  2
 1 2 1
pēc matricu metodes.

Risinājums. Sistēmu var pārrakstīt matricu veidā AX=B, kur

 1 3  4   4  x1 
     
A   2 1 1 ; B   5  ; X   x2  .
 2 2 1  2  x 
     3
Tad
X = A-1B, ja det( A)  0 .

1 3 4 1 3 4
det( A)  2 1 1 R2   1  R3 2 1 1 R1   2  R2 
2 2 1 0 1 2
1 3 4
5 9
 0 5 9 1    1 11 1 0
1 2
0 1 2

Aprēķināsim A-1,
1 1 3 4 3 4
A11    3 A21    5 A31  7
2 5 2 1 1 1
2 1 1 4 1 4
A12   4 A22  7 A32    9
2 1 2 1 2 1
2 1 1 3 1 3
A13   2 A23  4 A33   5
2 2 2 2 2 1

 3 5 7 
1 1 
A   4 7  10  ,
1
 2 4  5 

 3  5 7   4   12  25  14   1 
1       
X A B 4 7  9  5     16  35  18    1 
 2 4  5  2    8  20  10   2 


Atbilde: x1  1; x2  1; x3  2 .

Gausa metode

Gausa metode ir sistemātiska nezināmo izslēgšanas metode.

Saskaņā ar šo metodi pēc kārtas izslēdz no vienādojumiem vienu

www.vu.lv 16. nodarbība. 6. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

nezināmo pēc otra, kamēr vien tas ir iespējams. Svarīgi, ka metodi var
lietot arī tad, ja vienādojumu skaits nesakrīt ar nezināmo skaitu.
Izslēgšanu veic ar tā saucamajiem elementārajiem pārveidojumiem.
Tie ir:
1) jebkuras sistēmas vienādojuma pareizināšana ar jebkuru reālu
skaitli, kas nav vienāds ar nulli;
2) divu sistēmas vienādojumu samainīšana vietām;
3) kāda sistēmas vienādojumu pieskaitīšana citam vienādojumam.

Ar šādiem elementārajiem pārveidojumiem no dotās sistēmas

iegūst ekvivalentu sistēmu, kuras atrisinājums sakrīt ar dotās sistēmas
atrisinājumu.
Apskatīsim sistēmu
 a11 x1  a12 x2  ...  a1n xn  b1
 a x  a x  ...  a x  b (16.5)
 21 1 22 2 2n n 2

 ..........................................

am1 x1  am 2 x2  ...  a mn xn b m
un pieņemsim, ka a11  0 . Tas neierobežo gadījuma vispārību: ja a11  0 ,
atradīsim kaut vienu vienādojumu, kur a j1  0 un samainīsim vietām
pirmo un j-to vienādojumus.
Izdarīsim pakāpenisko izslēgumu sistēmai (16.5): pareizināsim
i1 a
pirmo vienādojumu attiecīgi ar skaitli  a un pieskaitīsim i-tajam
11
vienādojumam.
Jaunā sistēma sastāv no vienādojumiem
a11 x1  a12 x2  ...  a1n xn  b1
 x2  ...  a2 n xn  b2
a22 (16.6)
a32 x2  ...  a3 n xn  b3
................................
 1 x2  ...  amn xn  bm
am 
kur
ai1
a ij  aij  .
a11
Analoģiski izslēgsim x2 utt.

Pēc Gausa metodes ir viegli konstatēt, vai sistēma ir nesaderīga,

vai viņai ir viens vienīgs atrisinājums, vai bezgalīgi daudz atrisinājumu:

Piemērs 3.
Atrisināt sistēmu

www.vu.lv 16. nodarbība. 7. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

 x1  3 x2  5 x3  10

2 x1  7 x2  14 x3  25 .
 2x  2x  x  5
 1 2 3

Risinājums.
Pārveidojumus pierakstīsim matricu veidā.

 1 3 5 10  1 3 5 10 
  R1 (2)  R2   4
 2  7 14 0  0 1 4 5  R2 ( )  R3
 2 2  1 5  R1 (2)  R3  0  4  11  15  7
   
 1 3 5 10 
 
 0 1 4 5 
0 0 5 5 
 

Tātad mēs ieguvām ekvivalento sistēmu

 x1  2 x2  5x3  10

 x2  4 x  5
 5x3  5

No pēdēja vienādojuma atradīsim x3 =1 un ievietosim otrajā:
x 2  4  1  5  x 2  1.
Atliek ievietot x3 un x2 pirmajā vienādojumā, tad iegūsim x1=2 –
viens vienīgs atrisinājums. Tā vienmēr būs gadījumā, kad pēc
pārveidošanas, mēs iegūsim sistēmu

a11 x1  a12 x2  ...  a1n xn  b1 (16.7)

 a22 x2  ...  a2n xn  b2


 ......... ...............................
 cnn xn d n
kur visi elementi uz galvenās diagonāles ir atšķirīgi no nulles (m = n).
Viegli pārbaudīt, ka to elementu reizinājums sakrīt ar koeficientu
matricas determinantu.
Tas ir gadījums, kad det( A)  0 un sistēmai ir viens vienīgs
atrisinājums.

www.vu.lv 16. nodarbība. 8. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

Piemērs 4.
Atrisināt sistēmu
 x1  3x2  x3  1

 x1  2 x2  2 x3  2
2 x  x  3x  4
 1 2 3

Risinājums.
Pārveidosim sistēmu ar Gausa metodi
1 3 1 1 1 3 1 1 1 3 1 1
     
1 2 2 2  0  5 1 1  0 5 1 1
2 1 3 3  0  5 1 2  0 0 0 1
  

Tātad ekvivalentajā sistēmā pēdējais vienādojums 0=1 – absurds – tas

liecina, ka sistēma ir nesaderīga un tai atrisinājuma nav.

www.vu.lv 16. nodarbība. 9. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

Piemērs 5.
Atrisināt sistēmu
 x1  3x2  4 x3  1

 x1  2 x2  3 x2  3
3 x  4 x  5 x  5
 1 2 3

Risinājums.
Pārveidosim paplašināto matricu:

1 3  4 1 1 3  4 1 1 3  4 1
  R1(1)  R2    
1  2 3 3  0  5 7 2 R2 (1)  R3  0  5 7 2
3 4  R1(3)  R3 
  5 5 0  5 7 3 0 0 0 0
 
Tātad ekvivalentā sistēma sastāv tikai no diviem vienādojumiem.
Pēdējais vienādojums pārveidojas par identitāti 0 = 0.
Viegli redzēt, ka sistēmai ir bezgalīgi daudz atrisinājumu. Ja,
piemēram, x3 būs vienāds ar patvaļīgu skaitļi t, tad no otrā vienādojuma
x2  0,2 2  7t    7t  2   0,2
un no pirmā vienādojuma:
x1  1  4t  0,6(7t  2)  0,2t  2,2 .
Atbildi var pierakstīt veidā:
 x1  0,2t  2,2

 x2  2,4t  0,4 , kur t  R .
 x3  t


Nākamajā nodarbībā vispārināsim iegūtos rezultātus, aplūkojot jaunu

jēdzienu: matricas rangs.

www.vu.lv 16. nodarbība. 10. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko