Artrs Ornicns

TEHNISK GRAFIKA
Izmri un mrjumi
IEVADS
Mcbu ldzeklis ar vingrinjumiem
automehniu specialittes studentiem

Vini 2008

EIROPAS SOCILAIS FONDS

Izdots ar ESF finansilu atbalstu projekta Profesionls izgltbas programmas

Izgltbas programmas Autotransports izgltbas programmas izstrde un
mcbu kvalittes uzlaboana atbilstoi profesijas standarta Automehniis
prasbm, ietvaros
Lgums Nr.2006/0222/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.1./0051/0020

Mcbu ldzeklis Tehnisk grafika. Izmri un mrjumi. Ievads ir sagatavots ar mri

sniegt ieskatu par zinanm tehniskaj grafik tiem arodvidusskolas audzkiem, kuri apgst
automehnia specialitti.
is mcbu ldzeklis, projekta aurajos ietvaros, ir tikai daa no plas tmas, kura skar ar
manbvniecbu saisttos izmrus un mranu, jo netika apskattas tmas par vtnm, prvadu
veidiem, kopsalikuma rasjumiem, detau skicm, shmm autotehnik utt., kam ar btu jbt
atvltai pietiekamai vietai. Tomr atspoguot mcbu materila pilngi pietiek s tmas apguvei
ne tikai pamatzinanu lmen.
Darba apjoms ir 76 lappuses, 120 attli, 4 tabulas. Tas sastv no 2 dam teortisks un
vingrinjumu daas. Abas daas ir bagtgi ilustrtas ar melnbaltiem un krsainiem attliem, jo
vizualizcija paldz audzkiem veidot pilngku priekstatu par tehnisko grafiku, ts saistbu un
nozmi automehnia profesij.
Mcbu ldzeklim ir ar divi uzdevumi:
1. Iepazstint audzkus ar Latvijas Nacionl standartizcijas un metroloijas centra
izstrdtajiem standartiem, ISO (International Organization for Standardization)
standartiem atbilstos ES tehnisks dokumentcijas normm, k ar sekmt vienotas
sistmas ievieanu tehnisks dokumentcijas noformanai.
2. Iemct veikt vienkrus manbves elementu rasjumus un nodroint audzkus ar
teortisko zinanu, praktisko iemau un prasmju kopumu saisttu ar izmru izlikanu un
mranu, kas nepiecieams klasisks grafikas tehnikas pamatu apgan.
is materils ir izmantojams gan darbam klas, gan pamcbu ce mcbu vielas apguvei
un zinanu nostiprinanai, gan ar kvalifikcijas prbaudm, jo teortiskais izklsts ar piemriem
un dotie vingrinjumi veicina pamatgku mcbu vielas apguvi, dodot iespju aktivizt mbu
procesu un audzku patstvgo darbu. Vingrinjumi sagatavoti td veid, ka skolotjs tos var
pavairot k izdales materilu prbaudot un analizjot apgto mcbu vielu.

Saturs
1. Anotcija . 2
2. Saturs .. 3
I daa. TEORIJA
3. Ievads . .... 4
4. Detau attli un rasjumi manbvniecb ..... 4
4.1. Grafisko dokumentu noformjuma normas ..... 6
5. Izmru atzmana rasjum .... 8
5.1. Pamatnoteikumu apkopojums izmru izvietoanai grafiskajos dokumentos .. 13
5.2. Simboli tehniskaj grafik ....... 17
5.3. Detau apmranas piemri manbves rasjumos ....... 22
5.4. Mrjumu nolasana ... 24
5.5. Bzes manbvniecbas rasjumos .........27
5.6. Izmru izvietoanas metodes ... 28
5.7. Izmru izvietoanas paraugi autoremont ... 29
6. Rasjuma papildinana ar specilm zmm ... 29
6.1. Robenovirzes un pielaiu lauki .. 31
6.2. Sas .... 34
6.3. Formas un novietojuma pielaiu nosactie apzmjumi ...... 39
6.4. Nosacto apzmjumu lasana formas un novietojuma pielaiu rasjumos .. .42
6.5. Virsmas raupjuma apzmana .....43
7. Savienojumi. To klasifikcija un attloana rasjumos ............ 44
7.1. Izjaucamie savienojumi ... 47
7.1.1. Vtveida savienojumu raksturojums ... 49
7.1.2. Metrisk vtne ... 50
7.2. Izjaucamie savienojumi (bezvtnes) 52
7.3. Neizjaucamie savienojumi .. 55
II daa. VINGRINJUMI . 75
8. Bibliogrfija .. 76

I daa. TEORIJA
Ievads
Tehniskais progress, raoanas kompleks mehanizcija un automatizcija ir msu laikmeta
raksturgks iezmes. Bet tehnikas progress, darba aktivizana nevar notikt bez tehnisks grafikas
vispusgas apganas, kas ir nepiecieams prieknoteikums automehnia specialittes apganai.
Tehnisks grafikas kurss ir komplekss priekmets, kas aptver vairku visprgo un specilo
disciplnu atsevius jautjumus. T, piemram, tas ir saistts ar materilmcbu, metlu
tehnoloiju, manu elementiem, manu konstrukciju aprakstoiem kursiem, autoelektroniku,
metlapstrdes darba manm, instrumentiem, pielaidm un mrjumiem, utt.

Detau attli un rasjumi

manbvniecb
Msdiens, sadzves un rpniecbas nozar jebkua mana, mehnisms,
aparts vai ierce sastv n daudzm detam, savienojumiem, mezgliem un sistmm, kuras sav
starp ir savienotas. Izpildot rasjumu, vai to lasot, jzina detau nosaukumi, to nozme, no kda
materila ts izgatavotas, kda bijusi sagataves forma, jmcas lietot pareizus tehniskos terminus.
Msdienu tehnoloiju pasaul ir daudz jaunu jdzienu un fru, ar ko ir jsaskaras automehnia
profesijas apguv, un dakrt informcija var bt neskaidra. Lai Jums paldztu tikt skaidrb ar to,
zemk ir skatma dau tehnisko terminu vrdnca.
tver - aptveroa detaa, ko izmanto vairku viena tipa detau savienoanai.
ss - parasti cilindriska detaa, kas redzta mehnisma vai manas rotjou detau noturanai
(tblstani).
tlks - detaa, kuru veido disks r urbumiem un kuru izmanto cauruvadu posmu un vrpstu
savienoanai.
lsts - detaa, kas uzem iekrtas atseviu elementu slodzi un prnes to uz s iekrtas citiem
elementiem vai pamatni.
lstnis - detaa, ko piestiprina pie vtikls sienas un izmnt par mehnisma vai detaas
atbalstu.
Dk - stieveida detaa r sazarotiem galiem, kuros ir urbumi kustga savienojuma izvidni
citu detau.
Dt mehnisma, manas atsevia daa vai sastvdaa, kuru izgatavo bez salikanas
opercijm n viengabalaina materila. Pc savas funkcionls btbas t ir manas nedalma daa.
Piem., bloks, disks, gultnis, kulaci, skrve, vrpsta, virzulis, zobrats, utt.
Fiksts detaa, ko izmanto manas dau nostiprinanai noteikt stvokl.
Gultnis - detaa, kas ir rotjou vrpstu un asu atbalsts.
Iliktnis - samr sa, doba cilindriska detaa. Ielikti var bt ar gludiem vai pakpjveida
urbumiem.
Irbtjs - detaa, kas neauj citm detam, piemram, sldnim, ratiiem darboties tlk r
noteiktm robem.
Izmri izsaka linero lielumu (diametru, garumu utt.) skaitlisks vrtbas, un tie dals
nominlajos, faktiskajos un robeizmros. Manbv un apartbv tehniskajos dokumentos visus
izmrus uzdod un uzrda milimetros.
russ - detaa, ko izmanto par apartu, manu un ieru pamatu. Taj mont citas detaas.
Matrice auksts un karsts tancanas tances darbg daa ar urbumu vai veiddobumu, kur
ieiet cita (ievirzta) tances daa puansons.
Mezgls mehnisms vai iekrtas daa, kas sastv no atsevim detam
mtn - detaa, kas paredzta iekrtas vai manas slodzes tieai uzemanai.
4

Pdas gultnis atbalstgulta detaa, kas slodzi vrpstas ass virzien.

lksnt (pltne) detaa, kurai ir taisna ilindr vai prizmas forma un kuras augstums ir neliels
saldzinjum ar citiem izmriem.
ltn - detaa, kurai ir prizmas vai piramdas forma un kuras augstums parasti ir neliels
saldzinjum ar citiem izmriem.
rizm - prizmatiska detaa, ko izmanto r palgierci kontroles un aizzmanas darbos.
uansns - tances darbg, rasti izvirzt daa, kas ieiet citas daas matrices atbilstoaj
urbum vai veiddobum.
Sistnis - savienotjdeta]a, ko veido metla sloksne urbumiem galos. To lieto kravas celanas
mans, des prvados u.c.
Skava - aptveroa detaa, kas paredzta divu citu detau savienoanai.
Skrimlis riteveida detaa, ko izmanto rotcijas kustbas prvadanai starp vrpstm
piedzias siksnas paldzbu.
Sldnis - mns vai darbgalda detaa, kas sld taisnvirziena vadotnm un veic kustbu turp un
tpaka.
Strlik - detaa, kas nodroina blvu savienojumu starp divm citm detam. Starplikas izgatavo
n kartona, gumijas, azbesta, vara, alumnija vai mksta trauda.
Sttnis - manas statnes vertikl daa, kam parasti ir prizmas, vai piramdas forma.
Strnis - detaa. kuras galvens virsmas veido sav starp taisnu lei.
blons - lkn detaa izgriezumiem, kuru apveids preczi atbilst dot rasjuma vai
izstrdjuma kontrai.
nis - detaa instrumnt vai apstrdjm izstrdjum nostiprinanai metlgrieanas
drbmns darba vrpst.
Uzliktnis - parasti plakana vai leveida detaa, ko izmanto divu citu detau (im., dzelzcea
slieu) galu savienoanai.
Vdtn - manas vai ikrts detaa, ko izmanto noteikta virzin pieiranai citam kustb
esom detam - sldiem, ratiiem.
Vrst - manas detaa, kas paredzta rtcijs spku rvadanai. Atkarb n konstrukcijas
izir gluds vrpstas, pakpjvrpstas, dobvrpstas u.c.
Apskatot skk detau nonkam pie ts elementiem, ko sauc par detaas dam, kurm ir
noteikta nozme. Pie visvairk izplattkajiem detau elementiem, asm, attiecas sekojos (skat.
1.att. un 2. att.):

1. att. Autodetau dau elementi - asis

5

1. ieloce lklnijas virsma galvenajai prejai no mazka ass rsgriezuma uz lielku;

2. apcilnis gredzenveida paresninjums uz ass, kur ar to kop sastda vienu veselu;
3. rieva (rieva) izgriezums jeb grvtis uz ass vai urbum, k ar izgriezumi skrvju
galvs, lai vartu pielietot skrvgriezi;
4. izvirpojums (ievirpojums) gredzenveida rente (grope) uz ass vai urbum, kura piem., ir
nepiecieama vtgrieam instrumenta gjiena beiganai, vai citiem tehnoloiskiem
mriem;
5. riba plna sienia, visbiek trsstrveida formas konstrukcijas stiprbas palielinanai;
6. pieljums zems cilindrisks vai konisks pielikums, kur parasti atrodas bultskrves
ieskrvanas viet un kas atvieglo atbalsta virsmas apstrdi;
7. gala virsma serdea vai brusas rsautne;
8. ierievja rieva padziinjums as vai izgriezums urbum ierievja (a) uzstdanai.

Rievvrpsta

2.att. Izplattkie detau elementi un dai to attlojumi rasjum

Grafisko dokumentu klasifikcija

Lai realiztu tehnisku projektu ir nepiecieami ilustratvi objektu atveidojumi, ko sauc par
grafiskiem dokumentiem. Pc nozmes izir sekojous grafiskos dokumentus: skices, tehniskais
zmjums, shmas, specifikcijas un paskaidrojuma raksti, rasjums (skat. 3.att.).
Skice vienkrota pagaidu rakstura ilustrcija, bez noteikta mroga, izpildta brvrokas
tehnik, bet atbilstoi rasjumu noformanas principiem.
Tehniskais zmjums detaas (objekta) telpiskais attls, kur veidots pc aksonometrijas
vai perspektvs konstruanas principa.
6

Specifikcijas specilas tabulas kopsalikuma un kopskata rasjumos, ar daudzm papildus

zim par objektu, ko nav bijis iespjams ilustratvi pardt rasjum.
Paskaidrojuma raksti tehniskus, ekonomiskus un cita rakstura saturous datus par
projektjam objekta izveidoanu un ekspluatciju, kur papildints ar grafiskm
ilustrcijm.
Shmas grafisks dokuments, kas satur detaas vai objekta aprkojuma atseviu sastvdau
strukturlo saikni izmantojot nosactos apzmjumus, parametrus un citus datus, kas
savukrt ir nepiecieami ekspluatcijas, montas, funkcionls analzes un kontroles
nodroinanai. Pc nozmes izir elektrisks, kinemtisks, hidraulisks, pneimatisks,
jaukts shmas.
Projekta rasjumi nosaka detaas darbbas principu un pamata konstruktvo uzbvi.
Projektanas dokumenti tie ir pamats konstruktoru darba dokumentu izstrdanai. Pie
tiem pieder: tehniskais uzdevums projektanai, tehniskais prieklikums, skices veida
projekts un tehniskais projekts. Atkarb no izpildes veida un lietoanas rakstura
projektanas dokumentiem ir dadi nosaukumi: oriinli, suboriinli, dublikti un
kopijas.
Darba rasjumi domts pielietoanai tiei raoan un tas tiek izstrdts pamatojoties uz
projekta rasjumu, pc kura strdnieks uzzina detaas formu, materilu, izmrus, virsmas
apstrdi.
Konstruktoru darba dokumenti - pie tiem pieder: detaas rasjums, kopsalikuma rasjums,
specifikcijas, montas rasjumi, shmas un citi dokumenti, kas nepiecieami izstrdjuma
izgatavoanai, salikanai un kontrolei.
Industrilais rasjumi domts manu, mehnismu, apartu u.c. tehniska rakstura
produkcijas rpnieciskai un individulai raoanai.
Celtniecbas rasjumi paredzts dadu bvju un ku celtniecbai, montai un
restaurcijai.
Detau rasjumi grafisks dokuments ar detaas attlu, izmriem, virsmu raupjuma
apzmjumiem, robenovirzm un citiem datiem, ko izmanto ekspluatcijas, remonta vai
kontroles proces.
Kopsalikuma rasjumi satur divu vai no vairkm detam veidotu izstrdjuma (mezgla,
kopsalikuma vienbas) galvenos izmrus u.c.datus.
Kopskata rasjumi satur izstrdjuma vai konstrukcijas attlu, izmrus u.c.datus, kuri ir
nepiecieami ilustrjam objekta uzbves un darbbas paskaidroanai. Galvenokrt tas ir
konstruktoru dokuments.
GRAFISKO DOKUMENTU
KLASIFIKCIJA

RASJUMI

SKICES

TEHNISKAIS
ZMJUMS

SPECIFIKCIJAS

Projekta
rasjumi
Darba
rasjumi

PASKAIDROJUMA
RAKSTI

Industrilie
rasjumi
Celtniecbas
rasjumi
Detau
rasjumi
Kopsalikuma
rasjumi

SHMAS
Kopskata
rasjumi

3.att. Grafisko dokumentu klasifikcijas shma

7

Izmru atzmana
rasjumos
Izir lineros un leiskos izmrus.
Linerie izmri raksturo detaas garumu, platumu,
augstumu, biezumu, diametru, rdiusu, dziumu utt. (skat.4.,
5. un 6.attlus).

4.att. Linero pamatizmru attlojuma varicijas

5.att.Vienkrie lineri izmri

6.att. Linero izmru noformjums
atbilstoi mrlniju stvotnei

Leiskie izmri raksturo lea lielumu (skat. 7.att.). Manbves rasjumos atirb no
celtniecbas rasjumiem lineros izmrus atzm milimetros, bet neuzrda vienbu (mm), pretji tam
lea izmrus uzrda grdos, mints un sekunds (piem., 59030I15II ).
8

7.att. Leisko izmru noformjums atbilstoi lea novietojumam

Ineniermehnikas rasjumos izmru uzrdanai pielietoto mrlnijas, mru palglnijas
(iznesuma lnijas), mrskaiti un bultias (skat. 8. un 9.attlus).

8. att. Izmru uzrdanas parametri

9. att. Bultias konstruktvais izpildjums

Pamatnoteikumu apkopojums
izmru izvietoanai grafiskajos dokumentos
1. Rasjuma prskatmbai pirmo mrlniju izvieto paralli detaai 8 10 mm attlum,
nkos mrlnijas 5 7 mm attlum (skat. 8.att.).
2. Mrlnijas norobeo ar bultim, kuru asajiem galiem jpieskaras pie mru palglnijas
(iznesuma lnijas), detaas kontrlnijm, ass lnijm utt. (skat. 9.att.).
3. Iznesuma lnijm (mru palglnijm) aiz bultim jturpins no 1 ldz 2 mm (skat. 8. un
22.att.).
4. Nav pieaujams lai mrlnijas krustotos ar iznesuma lnijm (mru palglnijm) vai ar
ts btu centra lniju, kontrlniju, ass lniju, iznesuma lniju turpinjums.
5. Jievro bultiu un mrskaitu pielietoanas pareizba. Vis rasjum bultim jbt
viendas formas un izmra, tehniskajam rakstam ar viendu burtu un ciparu augstumu.
6. Mrlniju izvietoanas pareizba (maziem izmriem uz ts jbt tuvk detaai, lieliem
tlk).
7. Jievro iznesuma lniju (mru palglniju) un mrlnijas platuma pareizba, lai ts
vizuli atirtos no detaas kontrlnijm un rasjums btu prskatms (22.att.).
9

8. Ass, centra un mru palglnijas nedrkst izmantot k mrlnijas.

9. Lklniju kontra punktu koordintu nord atauts vilkt mrlnijas, k tas pardts
10.attl.

10.att. Lklniju kontra punktu koordintu norde

10.
11.
12.
13.
14.
15.
16.

11.att. Mrskaitu izvietoana

Mrskaitus izvieto uz mrlnijm pc iespjas tuvk ts centram (skat. 11.att.).

Iespju robes detaas izmrus izvieto rpus ts attlojuma.
Mrskaitu raksta ieteicamais augstums mcbu rasjumos ir 3,5 vai 5 mm.
Detaas viena un t paa elementa izmri grupjami vienkopus.
Izmru skaits ir atbilstos attlots detaas kontroles iespjm.
Jseko tam, vai izmru daudzums ir pietiekos (skaitam jbt minimlam, bet vienlaicgi
pietiekoam, lai rasjumu vartu pilnvrtgi last un pc t izgatavot objektu).
Katru izmru rasjum uzrda tikai vienu reizi. Jseko, lai nav lieko izmru. Izmums
ir informatvie izmri, kurus rasjumos apzm ar sekojou simbolu - zvaigznti .
Piem., 25. Tos lieto izstrdjumiem individuls raoanas gadjumos, kad ir
nepiecieams izmrus atkrtot, lai vartu kontrolt vajadzgs detaas precizitti
(skat.12.att. un 13.att.). Rasjum tie nav obligti. Informatvo izmru uzlikana auj
izslgt jebkdus papildus aprinus, k ar papildus uzziu nepiecieambu, tdjdi
atvieglojot rasjuma lasanu.

12.att. Viens informatvais izmrs

13.att. Vairki informatvie izmri

10

17.

Detaas biezuma un garuma izmri, kuras forma dota vien plakn (skat), uzrda, k tas
pardts 14. att. a, b un c. Pirms mrskaita, kur norda detaas biezumu uzraksta burtu
s, piem., s20, bet pirms mrskaita, kur norda detaas garumu uzraksta burtu l,
piemram, l 300.

c)
a)

b)
14.att. Detaas biezuma un garuma norde
18.
19.

Ja detau griezumos vai lumos ir jizvieto mrskaitus vai bultias, tad tajs viets ir
jprtrauc iesvtrojums (skat. 15.att. b un d) k ar centra un ass lnijas.
Slpo mrlniju pielietoanas gadjumos mrskaius novieto t, k tas pardts 15.att. a, c
un 22.attl.

a)

b)

c)

d)

15.att. Linerie izmri. Mrskaitu izvietoana viets, kur to ir sareti izdart

16.att. Prrvuma mrlnija

17.att. Mrskaitu izvietoana detaas

divs projekcijs
11

20.
21.

22.

Prrvuma mrlniju lieto detaas attla sasinanai attiecb pret relo detaas rasjumu.
o mrlniju neprtrauc un izmrus saglab nemaingus (skat. 16.att.).
Izmru izlikanas patnbas detaas projekcijs saists ar to, ka izmrus (mrskaitus),
kas attiecas uz detaas vienu un to pau elementu, ieteicams izvietot vien viet, turklt
jizvlas t projekcija, kur dot elementa forma ir vislabk saprotama (skat. 17.att.).
Ja rasjum juzrda vairkas savstarpji parallas mrlnijas, tad mrskaitus raksta
nobdtus vienu attiecb pret otru (zig-zag veid), lai mrskaitu lasana btu
uzskatmka (skat. 18.att.).

18.att. Paplksne ar dadiem linerajiem izmriem

19.att. Bultiu aizstana

ar punktiem

Ja rasjum detaai ir vairki viendi elementi, tad

izmru atzm tikai vienam no tiem, uzrdot
elementu skaitu pirms mrskaita, vai ar zem
mru palglnijas plauktia. Piem., 2 urbumi ar
diametru 10 mm 2 urb. 10 (skat. 18.att.).

20.att. Izmru uzrdana daj griezum

21.att. Iznesuma lniju vilkana no krustpunktiem
23.

Ja, izpildot rasjumu, mrlnijas veido di, uz kuras savukrt nepietiek vietas bultiu
attloanai, tad ts aizstj ar preczi iezmtiem punktiem (skat. 19.att. a un b).
12

24.
25.

Daskaitus (1/2, 1/3, , utt.) par mrskaitiem neizmanto, izmums ir viengi tad, ja
tie ir uzrdti colls.
Ja, izpildot rasjumu, detaai griezum ir juzrda rjo un iekjo (dobumu) virsmu
izmrus, tad tos grup atsevii rjo virsmu izmrus izvieto projekcijas vien pus,
bet detaas dobumu izmrus projekcijas pretj pus. Izpildot daju griezumu rjo un
iekjo formu izmrus grup atbilstoi skata un griezuma pusei (skat. 20.att.).

22.att. Slpo iznesuma lniju pielietoana uzrdot lineros izmrus

26.

Izmru izvietoan lieto nosactus grafiskos apzmjumus jeb izmru simbolus, kuri ir
zemk redzami izvietoti uz tklia (skat. 28.att. un 30.att.): rdiuss, diametrs, kvadrta
zme, lea izmrs, sfras zme, slpuma zme, koniskuma un loka zme.

Rdiuss t apzmanai lieto burtu R, kuru vienmr liek mrskaita priek. Piemri
redzami 24, 26, 27, k ar 29.attlos. Rdiusa zme jlieto tikai tad, ja attlota puse no ria
lnijas vai mazk nek puse.
Diametrs. Tas ir caurmra izmrs apla form, kuram pa vidu 750 le novilkta svtra.
Grafiskam apzmjumam ir sekojos simbols . Diametra zmi obligti jlieto rotcijas
virsmu izmru uzrdan. Uzrdanas varianti redzami 18, 20, 22, 23,25, 27, 29 attlos.

23.att. Diametra zmes pielietoana dados variantos

25.att. Diametru uzrdana cilindriskm detam

24.att. Rdiusa apzmjums

26.att. Maza izmra rdiusa apzmana

13

27.att. Mrlnijas diametru un rdiusu uzrdei

Simboli tehniskaj grafik

28.att. Dau izmru attlojums ar simboliem

14

29.att. a, b, c. Linero un leisko izmru kompleks uzlikana trim manbvniecbas detam statnis, krustenis un korpuss
15

Kvadrta zme. Grafisk apzmjuma simbols ir (skat. 28.c att.).

Lea izmrs apzmjumos pie mrskaita pieliek klt grdu zmi piem., 600
(skat. 7.att. un 28.d att.).

Sfras zme o. T tiek lietota pirms mrskaita gadjumos, lai nerastos prpratumi
ar diametra apzmjumu. Daos gadjumos norda gan sfras diametru, gan sfras
rdiusu (skat. 28.att. e).

30.att. Pirms mrskaitiem lietojamie papildus

simboli slpuma, koniskuma un loka zme

Slpuma zme (30.att.a) tas ir parametrs, kur norda vienas taisnes vai plaknes stvotni
attiecb pret otru taisni vai plakni utt., kuru pielieto velmtu profilu (slieu, siju) slpuma
apzmanai (skat.33.att.). Rasjumos t attlojas k slps taisnlea trijstra hipotenzas
un vienas katetes savienojums, Slpumu, atirb no koniskuma, izsaka ar attiecbu vai
procentos un to raksturojos mrskaitlis tiek izvietots uz plauktia, bet mrskaitlim priek
uzliek slpuma zmi (skat. 35. un 36.att.), kuras smaile vrsta slpuma virzien.

Koniskuma zme (30.att.b). To pielieto koniskas formas detau (skat. 34.att.) izmru
atzmanai asjumos. Koniskumu izsaka izstrdjuma pamata diametra D attiecba pret
augstumu L. Pieliekot izmrus, uzrda tikai konusa lielko diametru un pirms koniskumu
raksturojo mrskaita liek koniskuma zmi viendsnu trstri, kura virsotne vrsta uz
vienu vai otru pusi, konusa smailes virzien. Koniskuma zmi un mrskaitli raksta virs
konusa ass vai virs iznesuma lnijas plauktia, kuru velk paralli konusa asij (skat.32.att.).

31.att. Loka garuma apzmjums

32.att. Koniskuma zmes pielietojums rasjum

Loka zme (31.att.c) tiek pielietota atzmjot ria loka izmru. aj gadjum mrlniju
velk koncentriski (paralli) lokam, bet iznesuma lnijas velk paralli lea bisektrisei, vai pagarinot
lea malas. Virs mrskaita izvieto loka zmi (skat. 7.att.).

16

34.att. Koniskas detaas

33.att. Slpums velmjumos

35.att. Slpums lietai detaai

37.att. Koniskuma pieraksts

36.att. Slpuma zmes pieraksts un attiecba

38.att. Fztes noslpinjums rotcijas formas detam un detam ar plakanu virsmu

17

27.

Dam detam, gala autnes tiek noslptas. du noslpjumu sauc par fzti.
Visbiek sastopama ir fzte ar slpuma lei 450. Piem., 2x450, kur 2 ir fztes
katetes garums (mm). Fztes tiek noslptas gan plakanm detam gan detam ar
rotjou formu (skat.38.att.). Rasjumos fzte tiek noteikta ar diviem linerajiem
izmriem vai ar vienu linero izmru un vienu lea izmru. Ja detaai ir vairkas
viendas fztes, tad fzu izmru norda tikai vienu reizi, bet fzu skaitu
nenorda. Gadjum ja slpums fztm ir atirgs no 450, tad norda leisko
izmru.

a)

b)

d)

c)

e)

39.att. Izmru uzrdana urbumiem to rsgriezumos

28. Manbves rasjumos biei ir jsastopas ar caurejoiem un necaurejoiem urbumiem.
Izmri, kas uz tiem attiecas, ir juzrda to garengriezuma attlos (skat.39.att.). Turpat
blakus ir juzrda necaurejoa urbuma dziums . Vienda diametra urbumu skaitu uzrda
tikai caurejoiem urbumiem, piem., 3 urb. 6.

Detau apmranas piemri manbv

Pamata instrumenti, ar kuriem veic apmranu manbv ir: metla linels (skat. 40.att.),
rtausts (msdiens jau nelieto), iektausts, bdmrs (skat.42.att.), mikrometrs (skat.40., 53., 54.
att.), strenis (skat.41.att.), lemrs (skat. 43., 55., 56. att.), vtu ablons (skat.40., 47., 48.att.),
skavas (skat 44. a. att.), biezuma mrinstrumenti (skat. 44. b. att.), sieniu biezuma mrinstrumenti
(skat. 44.att), zobratu zobu mrs (skat. 49.att.). Ar metla linelu, rtaustu un iektaustu var veikt
mrjumus ar precizitti ldz 0,5 mm. Tie ir nolasmi uz linela skalas. Ar bdmru, kuram ir
dziummrs, noniuss, mrtausti, veic mrjumus ar precizitti 0,005 mm.

18

40.att. Mrinstrumentu veidi

41.att. Dadi strei

42.att.Dadas nozmes bdmri

43.att. Lemri

19

44.att. a skavas; b biezuma mrinstrumenti; c sieniu mrinstrumenti

45.att. Detau apmranas piemri

Lklniju kontru apmranai pielieto pamienus, kuri uzrdti 46.att. Der atcerties, ka
vairkuma detau lklniju kontras sastv no taisniem un dadu diametru lokveida posmiem
Detau lklniju kontras kvalitatvka nospieduma ieganai vajag kontru viegli paberzt ar
zmuli, uzlikt uz detaas papra lapu un piespiest ar roku, pc tam ar rasanas piederumiem noteikt
izmrus. Daos gadjumos lklniju kontru apvelk ar zmuli un pc tam nosaka izmrus.

20

46. Lklniju kontra apmranas pamieni

47.att. Specilu mrmo palgieru izmantoana

Detau apmranai plai pielieto dadas formas un nozmes ablonus. Nelieli rdiusi,
noapaojumi tiek mrti ar lemriem, kuri sastv no plksnu komplekta, uz kurm savukrt ir
iespiesti rdiusu lielumi (mm). Vtnes profila un soa noteikanai pielieto vtu ablonus.
21

Vtu ablonu pielieto profila un vtnes

soa noteikanai. Uz metrisks vtu ablonu
aptveres iespiesta zme M600, bet uz katras
plksntes vtnes solis. Uz collu vtu ablonu
aptveres iespiesta zme D550, bet uz katras
plksntes vijumu skaits vienas collas garum.
Lai
noteiktu
izmrus
daudz
saretkiem kontriem (vairku aplou loku,
taisnu un lklniju) katr atsevi gadjum
nepiecieams izgatavot specilus ablonus.
Kontra apveidu var iegt, piem., ar svina vai
citu mkstu stiepli. Pa, td veid iepriek
iegtu kontru, kur uznests uz papra, atrod
visus nepiecieamos izmrus.
Detau
apmranai
rpnieciskos
apstkos lieto ar daudz saretki instrumenti
un ierces. Detau apmranu var veikt ar
dadiem pamieniem.
48.att. ablonu paraugi

49.att. Zobratu zobu mrs

50. att. Mrinstrumentu pielietoanas iespjas detaai

22

Mrjumu nolasana
Visizplattkie instrumenti rjo un iekjo izmru mranai ir dadi bdinstrumenti:
bdmri iekjo un rjo izmru mranai; dziuma bdmri dziumu mranai; aizzmanas
bdmri detau augstumu izmru mranai un aizzmanas darbiem. Visi tie ir paredzti linero
izmru absoltajiem mrjumiem, k ar izmru atveidoanai detau aizzman.
Bdinstrumentu konstrukcijas pamat ir linels (stienis) ar iedam (1 mm) un palgskala
nonijs (skat. 51., 52.att), kas prvietojas pa pamatlinelu stieni. Ar palgskalu noniju, var nolast
pamatskalas iedau intervla daas. Nonija uzbve pamatojas uz pamatskalas un nonija skalas iedau
intervlu starpbu. Pc nonija atskaita milimetru desmitdaas un simtdaas.

51. Bdmra uzbve

52. Divi paraugnolasjumi pc nonija

23

Mikrometriskie instrumenti. Pie tiem pieder mikrometrs, mikrometriskais iekmrs,

dziummranas mikrometrs (skat.53., 54. attlus). Mikrometri paredzti mranai ar augstu
precizitti ldz 0,5 . Tos iedala rokas un galda mikrometros.
Mikrometru tipi rjai mranai, iekjai mranai, mikrometriskais dziummranai,
vtu, cauruu, loku, stieples un zobu mranas mikrometrs.

53.att. Mikrometru divi nolasjumi

55. att. Lemra lietoanas paraugi

54.att. Mikrometri: a gludais; b cauruu;

c bremu diskiem

56. att. Lemrs ar noniju

24

57. att. Linerais un lemra noniusi

58. attl redzamas milimetru

pamatskalas iedaas - 11, 12, 13 (no apakas
pa vertikli), no kurm viena atrodas mazs
skalas desmit iedau zon; riveida skalas
daa ar 100 iedam un divm Arhimda
spirlm.
Nolasot rdjumu milimetru skalai
jatrodas tiei pa vidu starp divm blakus
ejom spirlm. Nolasjumu veic pc
krtas no vism trim skalm.

58. att. Spirlveida noniusi

Bzes manbves rasjumos

Detaa manbves rasjum sastv no atseviiem elementriem eometriskajiem
objektiem, kuri ar nosaka mrskaitu daudzumu konkrtaj gadjum. ie eometriskie objekti
jsakrto pc lieluma un novietojuma. Lielumi garums, platums, augstums un diametrs atbilstoi
katrai atseviai objekta formai tika apskatti iepriek. Izmru novietojumu raksturo elementa
orientcija attiecb pret bzm.
Bze - detaas konstruktvais elements, no kura tiek veikta detaas izmru atskaite. T var
bt virsma vai lnija (ass, centra). Visu virsmu daudzveidba noved pie etrm sekojom:
1. pamata virsmas kuras nosaka detaas stvokli izstrdjum;
2. palgvirsmas nosaka pievienojams detaas stvokli attiecb pret doto detau;
3. izpildvirsmas ar to paldzbu detaa izpilda savu funkcionlo nozmi;
4. brvs virsmas ttm nav saskares ar citm detam.
25

Manbvniecb, atkarb no nozmes pastv konstruktv, tehnoloisk un mrjumu

bze.
Konstruktv bze ir virsmas, lnijas vai punkti, attiecb pret kuriem orient izstrdjuma
elementus, jeb bzes, kuras izmanto elementu stvoka noteikanai:
a) detaas detas;
b) detaas montas vienb;
c) montas vienba izstrdjum.
Detaai var bt vairkas konstruktvs bzes, pie kam viena no tm tiek uzskatta par pamatbzi,
otra par palgbzi.
Tehnoloisk bze - ir virsmas, lnijas vai punkti, no kuriem apstrdes proces ir vieglk un
rtk veikt mranu, jeb bzes, kuras tiek izmantotas sagataves vai izstrdjuma stvoka
noteikanai pie izgatavoanas vai remonta.
Mrjumu bze to izmanto sagataves samra vai izstrdjuma un mranas ldzeku
stvoka noteikanai
Parasti tiecas uz to, lai konstruktvs bzes btu izmantotas k tehnoloisks. Var bt
pielietota kombint izmru uzlikanas sistma: viena daa izmru tiek uzlikta no konstruktvs
bzes, otra no tehnoloisks. Izmru uzlikanu no konstruktvm bzm ierobeo. Vispilngk
raoanas prasbm atbilst izmru uzlikana no tehnoloiskm bzm.
59.attl un 57.attl pa kreisi pardts detaas konstruktvais elements - bze. aj pa
attl pa labi pardts piemrs, k pareizi uzlikt izmrus, rtbai ievieot izmru uzlikanai un
mrjumiem palgbzi (skat.57.att.).

57.att. Detaas mehnisks apstrdes bze

58.attl redzams, k par ass
pamatbzi eit kalpo labs puses
gala virsma, no kuras ir izvietoti visi
lnijizmri. Rasjum uzstdtie
izmri
vienlaicgi
ir
gan
konstruktvie
(atbilstoi
konstrukcijas
prasbm),
gan
tehnoloiskie (atbilstoi detaas
izgatavoanas
tehnoloiskajam
procesam).

58.att.Vrpstas rasjums
26

59.att. Montas (darba) rasjuma detalizana. Bze no labs puses.

ss tehnoloisk procesa apraksts:
1. Ass izgatavoanai em metla stieni ar 50 mm.
2. Pc gala virsmas nogrieanas apvirpo no "50" ldz diametram "40,5" 80 garum. pielaide
0,5 uz diametru, pc citu apstrdes operciju veikanas.
3. Asi apvirpot 50 mm garum no 40,5 mm diametra ldz 30 mm.
4. Veikt izvirpoanu 1,5 mm platum ldz diametram 36 mm.
5. Izurbt caurumu 5 mm diametr, 20 mm dzium utt.

60.att. Tehnoloisks bzes variants rasjum

(pamata bze vrpstiai no labs puses, palgbze no kreiss puses)
27

Cauruma urbana no kreiss ass gala tiek veikta ar otro uzstdanu. Izgatavoanas proces
visus piemintos izmrus ir viegli kontrolt no pamatbzes gala plaknes. ie izmri kalpo ar
grieu uzstdanai revolverrip. Acmredzami, ka pie ass apstrdes vienlaicgi ar vairkiem
grieiem, rasjumu nav nepiecieams prstrdt. Sekojoj attl redzams ass rasjums, kur
ietilpst montas vienb.

Izmru izvietoanas metodes

Izmru atzmanai rasjumos tiek pielietotas trs metodes (atkarb no mranas bzu
izvles):
1. des metode. T ir metode, ko biei pielieto celtniecbas rasjumos. Pc s metodes (skat.
31.att. c), detaas atseviu elementu izmrus izvieto secgi, k vienas des locekus vienu
aiz otra (A1, A2, A3, A4, A5, A6). K tehnoloisk bze aj attl pieemta ass gala virsma.
2. Koordintu metode. Pc s metodes (skat. 41.a. att. un 41.att. a) elementu stvotni raksturo
attiecb pret vienu un to pau detaas virsmu. Metodi lieto manbves rasjumos. Izmrus
izvieto no vienas un ts paas bzes virsmas (izmri B1, B2, B3, B4, B5, B6), ass gala virsmas.
3. Kombint metode. aj metod ir apvienotas abas iepriekjs (skat. 41.a. att. un 41.att. b),
bet pamat to plai lieto manbves rasjumos. metode ir visoptimlk. Pc s
metodes, nepiecieamos detaas elementus var izgatavot daudz preczk.

61. att. des un koordintu

metodes no kopjs
tehnoloisks bzes

62.att. Kombint metode

28

c
63.att. Trs izmru pielikanas metodes
grafiskais izpildjums

Izmru izvietoanas paraugi autoremont

64.att. Izmru
izvietoanas
paraugs OPEL
automanas
virsbves
elementiem

29

65.att. Izmru izvietoanas

paraugs VOLKSWAGEN
automanas
virsbves elementiem

Rasjuma papildinana
ar specilm zmm
Ikviens manbves rasjums ir jpapildina ar specilm zmm, kuras norda detau virsmu
stvokli (apstrdes veids, robenovirzes, raupjums, pielaides).

Robenovirzes un pielaiu lauki

Lai detaas atbilstu savai nozmei, emot vr neprecizitti, kura rodas ts izgatavojot
(griezo instrumenta stvoklis, vibrcija, temperatru izmaias, materila struktras neviendabba
u.t.t.), nepiecieams, lai detaas izmri tiktu ieturti starp diviem robeizmriem augjo
robenovirzi un apakjo robenovirzi, ko sauc par pielaidi, jeb pielaides lauku (skat. 66., 67.att.).

30

66.att. Robeizmri, robenovirzes un pielaides lauks

67.att. Pielaides lauka shematiskais attlojums

Nulles lnija lnija, kuras stvoklis pielaiu un su grafiskaj atbilst nominlizmram. No
nulles lnijas atskaita novirzes.
Pielaides lauks lauks, kas ierobeots ar augjo un apakjo novirzi.
Par augjo robenovirzi ES (es) sauc lielk robeizmra un nominlizmra algebrisko
starpbu:
ES (es) = D (d)max D (d).
Par apakjo robenovirzi EI (ei) sauc mazk robeizmra un nominlizmra algebrisko
starpbu:
EI (ei) = D (d)max D (d).
Piezme. Ar lielajiem burtiem apzm urbuma novirzes, ar mazajiem vrpstas novirzes.
Aprinu formuls D urbuma izmrs,
d vrpstas izmrs.
Ja robeizmrs ir lielks par nominlizmru, tad rasjum novirzi apzm ar plusa ( + ) zmi.
Ja robeizmrs (lielkais vai mazkais) mazks par nominlizmru, tad novirze ir negatva un
rasjum to apzm ar mnusa zmi ( - ) (skat.68.att.).
31

68.att. Pielaiu lauku grafiskais attlojums:

a rumbas urbuma skice; b urbuma shma; c urbuma pielaiu lauka vienkrots attlojums;
d vrpstas skice; e vrpstas shma; f vrpstas pielaiu lauka vienkrots attlojums.

Sas
Mans un apartos detaas nestv noirti viena no otras. Ts samont noteikts
kopsalikuma vienbs (mezglos). Detau savienojumiem ir dads raksturs, ko nosaka savienojum
radus spraugas (sples) vai uzspljuma lielums, ko sauc par su.
Izir 3 su tipus (skat. 69.att.):
1. kustgs (ar spraugu) sas sldsa, kustbas sa, skrejsa, viegl skrejsa, pla
skrejsa un siltuma skrejsa;
2. nekustgs (ar uzspljumu) tre spiedsa, otr spiedsa, pirm spiedsa, karst
spiedsa, spiedsa, viegl spiedsa;
3. prejas sas ciesa, dzensa, spriegumsa un blvsa.
Piemrs. Noteikt robeizmrus, pielaides un uzsples divu detau salgojumam:
vrpsta 20 +0,042
mm;
+0,028

urbums 20+0,023 mm.

Risinjums.
1. Vrpstas robeizmri un pielaide:
dmax = 20,0 + 0,042 = 20,042 mm;
dmin = 20,0 + 0,028 = 20,028 mm;
___________________________
pielaide
v = 0,014 mm
32

2. Urbuma robeizmri un pielaide:

Dmax = 20,0 + 0,023 = 20,023 mm;
Dmin = 20,0 + 0
= 20,0 mm
___________________________
Pielaide
v = 0,023 mm
3. Uzsples pielaide:
Nmax = 20,042 20,0 = 0,042 mm;
Nmin = 20,028 20,023 = 0,005 mm.

69.att.Pielaiu lauku attloanas shma sm

a ar spraugu; b ar uzspljumu; c prejas sai
Ja detau aptvero un aptveram virsma ir cilindriska, savienojumu sauc par gludu
cilindrisku savienojumu. Ja aptveroo un aptveramo virsmu veido divas parallas plaknes,
savienojumu sauc par plakanparallu
savienojumu.
Parasti
cilindriska
savienojuma aptveroo detau sauc par
urbumu, bet aptveramo detau par vrpstu
(skat. 69.att. a).
70.att. Sa ar spraugu un ar uzspljumu
33

Parasti preczi izgatavo tikai ts manu detau virsmas, ar kurm izstrdjumi tiek savienoti.
Detaas, kuras savstarpji savieno, sauc par salgotm detam, bet virsmas, kuras izmanto
savienoanai par salgotm virsmm. Viena no salgotajm detam ir aptvero, otra
aptveram (skat.71.att.).

71.att. Attl pa kreisi plakanparalls savienojums,

pa labi gluds cilindrisks savienojums.

Apskatot pielaiu sistmas, jatzm, ka ir divas sistmas:

1. Urbuma sistma.
2. Vrpstas sistma.
Urbuma sistma (skat. 72., 73.att.) t ir su kopums, kur urbuma robenovirzes visos
gadjumos viendas (vien un tai pa precizittes klas un pie viena nominlizmra), bet dadas
sas iegst, izmainot vrpstas robenovirzes. Urbuma sistmu izmanto visbiek.

72.att. Urbuma sistmas sas

34

Vrpstas sistma tas ir su kopums, kur vrpstas robenovirzes viendas (vien un tai
pa precizittes klas un pie viena nominlizmra), bet dadas sas iegst, izmainot urbuma
robenovirzes. Pamatdetaa vrpstas sistm ir vrpsta.

73.att. Urbuma sistmas sas citd rasjum

Saldzinot abas sistmu, vrpstas sistma btb ir spoguattls urbuma sistmai.
Robenovirzes uzrda ar vienu no trim pamieniem, k tas ir redzams 74.attl:
1. ar pielaides lauka nosacto apzmjumu;
2. ar robenoviru lielumu;
3. ar pielaides lauka nosacto apzmjumu un robenoviru lielumiem, kurus liek
iekavs.

74.att. Robenoviru nosactie apzmjumi

urbuma un vrpstas sistm
35

Piemrs.
Nominlizmram 50mm ir dotas novirzes: augj robenovirze +0,1mm, apakj robenovirze 0,1
0,05mm. Rasjum mrskaitlis ar nordtm novirzm pieraksts sekojoi: 50 0,05
Tas nozm, ka vislielkais pieaujamais izmrs bs 50+0,1=50,1 mm, bet vismazkais pieaujamais
izmrs 50-0,05=49,95 mm. Pielaide pie m robenovirzm sastda starpbu starp augjo un
apakjo robenovirzi 50,1-49,95=0,15 mm.

Formas un novietojuma pielaiu nosactie apzmjumi

1.tabula
Pielaides
grupa

Pielaides veids

Zme

Uzskatms piemrs

Formas pielaides

Taisnumam

Plakanumam

36

Apaumam

Cilindriskumam

Garenluma
profilam

Novietojuma pielaides

Paralelittei

Perpendikularittei

37

Slpumam

Koaksialittei
(asu sakrianai)

Simetrijai

Pozcijai

Formas un novietojuma
Summr pielaide

Asu rsoanai

Radilai vai
galavirsmas
meanai, k ar
meanai noteikt
virzien

Pilnai radilai vai

pilnai galavirsmas
meanai

38

Dot profila
formai

Dots virsmas
formai

75.att. Virsmas formas un novietojuma robenoviru apzmjumi rasjumos

Atifrjumi laukumos, jeb pielaiu rmos (skat.75.att. a un b):

- pirmaj laukum attlota pielaides zme;
- otraj laukum pielaides skaitliskais lielums (mm);
- treaj laukum (skat.50.att. b) pc nepiecieambas bzes burtiskais apzmjums.
Pielaiu rmus labk izvietot horizontli, nepieaujot to krustoanos ar kdm citm lnijm
(skat.75.att. c ), k ar vietas trkuma d, mrlnijas bultiu var aizstt ar mra palglnijas bultiu.
Gadjum, ja robenovirze attiecas uz snu virsmu , piem., vtni, tad pielaiu rmti savieno t, k
tas pardts 75.attl f. Savienotjlniju velk ldz kopjai asij tad, kad robenovirze attiecas uz
kopjo asi (skat.75.att. g).
1. un 2.tabul ir pardts, k rasjum var nordt un nolast nosactos apzmjumus un
uzrakstus, kuri savukrt nosaka formas robenovirzes virsmas formm un novietojumam.
39

Nosacto apzmjumu lasana formas pielaiu rasjumos

2.tabula

Formas pielaides

Pielaides
grupa

Pielaides veids

Nosacjumu skaidrojumi Formas pielaides nosactie apzmjumi

(elementa burtisks atzmes, kuram tiek
un teksta uzrakstu
piemri rasjumos (uz
uzdota pielaide, liek tikai tekstveida
attliem nosacto viet)
uzrakstos)

Taisnums

Taisnuma pielaide asij

(A) 0,01 mm

Plakanums

Virsmas plakanuma
pielaide (A) 0,02 mm uz
laukuma, kura izmri ir
100x100 mm

Apaums

Ass apauma pielaide

(A) 0,07 mm

Cilindriskums

Ass cilindriskuma pielaide

(A) 0,05 mm

Garenluma
profils

Novietojuma pielaides

Paralelitte

Urbuma ass paralelittes

pielaide (B) attiecb pret
urbuma asi A 0,1 mm

Virsmas
perpendikularittes
Perpendikularitte
pielaide (B) attiecb pret
pamatni A 0,1 mm
Slpums

Koaksialitte

Divu urbumu koaksialittes

pielaide attiecb pret viu
kopjo asi 0,02 mm
(pielaide atkarga)

40

Simetrija

Virsmas simetriskuma
pielaide (B) attiecb pret
virsmas asi (A) T 0,1 mm

Pozicionalitte

Asu novirze no nominl

izvietojuma

Formas un novietojuma
Summr pielaide

Asu rsoans
Radil means, Gala means pielaide uz
virsmas (B) 25 mm
gala means un
means noteikt attiecb pret virsmas asi A
0,05 mm
virzien

Pilna radil un
gala means

Virsmas (B) radils

means pielaide attiecb
uz kopjo asi virsmai A un
B 0,1 mm

Uzdot profila
forma
Uzdots virsmas
forma
Virsmas formu un novietojuma robenoviru apzmanai rasjumos lieto ar sekojous
simbolus un burtus:
R ja pielaides lauks dots rdiusam ;
ja apa vai cilindrisks pielaides lauks (piem., asu sakritbas);
T ja simetriskuma, asu rsoans vai pozcijas pielaides lauks;
T/2 ja attiecas uz platuma pusi (rdiusu);
- bzes apzmjums, kuru savieno ar robenovirzes rmti.
Viendi pielaiu veidi, kuriem ir viendas skaitlisks vrtbas un kuri attiecas pie vienm un
tm pam bzm, ir pieaujams uzrdt vienu reizi robenovirzes rmt, novelkot savienojoo
lniju, kura savukrt jsadala pa normtiem elementiem (skat.76.att.).
Nepiecieambas gadjum papildinot dotos datus, kuri uzrdti robenovirzes rmt, tad
skaidrojoie uzraksti t, k tas uzrdts 77.attl.

76.att. Viendu pielaiu veidu,

ar viendm vrtbm, uzrdana
41

77.att. Datu papildinanas iespjas ar

skaidrojoo uzrakstu

78.att. Robenovirzes rmu

apvienoanas iespja

Ja vienai virsmai vajadzgs uzrdt divus dadus pielaiu veidus, tad robenovirzes rmus
var apvienot (skat.78.att.).
Rasjumos dareiz papildus izmriem ir juzrda ar teksts, kur dod papildus informciju
par rasjuma izpildi. os tekstus izvieto ldzgi izmriem uz iznesuma lnijm (skat.79.att.).

79.att. Uzrakstu piemri, kuri tiek izvietoti uz iznesuma lnijm-plauktiiem

42

Virsmas raupjuma apzmana

Virsmas raupjums virsmas neldzenumu kopums ar attiecgi maziem soiem uz bzes
garuma ( l ). Bzes garums ( l ) bzes lnijas garums, kura domta neldzenumu izcelanai, kuri
raksturo virsmas raupjumu, k ar to parametru daudzuma noteikanai. Virsmas viainba
periodiski atkrtojoos neldzenumu kopa, kuru solis neprsniedz bzes garumu.

80.att. Iegstamais virsmas raupjums

atkarb no mehnisks apstrdes tehnoloijm

81.att. Virsmas raupjuma zmes un to pielietojums

43

Iegt ideli gludu detaas virsmu apstrdes

proces nav iespjams, jo vienmr paliks apstrdes
instrumentu pdas (skat. 80.att), jo instrumentu
griezjautnes un slpripu graudi atstj pdas uz
virsmas neldzenumu un izcilnu veid, kas tuvu
novietoti viens pie otra. Visu neldzenumu kopu, kas
atrodas uz apskatms virsmas, sauc par raupjumu..
Rasjumos lieto sekojous virsmas raupjuma
apzmjuma veidus (skat.81.att.):

82.att. Virsmas raupjuma noteikanas

elektroniskais mraparts

83.att. Paskaidrojoo uzrakstu un apstrdes veida uzrdana ar plauktiu paldzbu.

Savienojumi. To klasifikcija
un attloana rasjumos
Katrs izstrdjums, jeb komplektjam vienba, sastv no atsevim detam, kuras ir
savienotas sav starp kustgi vai nekustgi. Atkarb no tehniskm un ekspluatcijas prasbm
savienojumi var bt izjaucami vai neizjaucami.
Izjaucamie savienojumi raksturojas ar iespju tos vairkkrtgi izjaukt un atkal salikt, bez
savienojoo vai savienojamo elementu bojjumiem. aj grup ietilpst 2 apaksgrupas: 1. vtveida
(ar skrvi,vtveida, ar tapsskrvi) un 2. bezvtnes (ierievju savienojumi, rievsavienojumi, tapu un
savienojumi (skat.1.att.).
Neizjaucamie savienojumi. Tiem ir raksturgs tas, ka tos nevar izjaukt bez savienojoo
elementu bojanas. Pie iem ir attiecinmi kniedtie, metintie, lmtie un lodtie savienojumi
44

SAVIENOJUMU
VEIDI

IZJAUCAMIE

Vtveida

NEIZJAUCAMIE

Kniedtie
savienojumi

Bezvtu

Ar skrvi

Ierievju un riev savienojumi

Lmts
savienojums

Vtveida

Tapu un
savienojumi

Lodts
savienojums

Metints
savienojums

Ar tapskrvi

Ieveidoana,
presana

Cauruu
savienojums

84.att. Savienojuma veidu klasifikcija

.

Izjaucamie savienojumi (vtveida)

Vtveida savienojumi manu detau izjaucami savienojumi ar vtnes vai spirlveida
virsmas paldzbu. is savienojums ir visvairk izplatts pateicoties t daudzm priekrocbm.
Vtveida savienojumos tiek pielietota dadu profilu metrisk un collisk vtne atkarb no
savienojuma tehnoloisks nozmes.sastvdaas. Izjaucamie vtveida savienojumi veido lielu dau
no manbves mehnismiem un konstrukcijm.
Pastv vairki vtoto standartizstrdjumu veidi: bultskrves, galvskrves, tapskrves,
uzgriei, cauruvadu viengabali, cauruvadu pretuzgriei,(skat.xx.att.), kuri manbv tiek
kombinti ar gludiem izstrdjumiem paplksnes un elttapas, kuras ir neatemamas izjaucamo
savienojumu sastvdaas.

85.att.Dadas skrves
45

86.att. Bultskrves rasjuma elements

88.att. Atsperpaplksnes
87.att. Dadu veidu uzgriei un paplksnes (starplikas)

89.att. Uzgriea skice un rasjums

46

90.att. Atsperpaplksnes rasjums atsevii un nodroinot vtveida savienojumu

Vtveida savienojuma nosprostoasanai tiek pielietota: kontrana, nodroinana ar elttapu,
sieana ar stiepli, atsperpaplksnes uzstdana, sprostuzgriea uzstdana ar atloku,
piemetinana, lodana, atkniedana, kernana (punktsiana).

91.att. eltapas pielietoanas attli un ts rasjums izjaucam savienojum

47

92.att. Savienojuma nodroinana ar eltapu un sienot ar stiepli

93.att. Savienojuma nodroinanas elementu

paplksnes un cauruvadu pretuzgriea rasjumi
Vtveida savienojumu raksturojums
1. Priekrocbas: tehnoloiskums, universlums, savstarpj
aizstjamba, droums, masveidba.
2. Trkumi: paatskrvans iespja pie maingas slodzes
(vibrcijas), vtveida un gludie urbumi detau stiprinanai izsauc
metla
spriegumu
koncentrciju,
savienojumu
noblvanai
(hermetizcijai) nepiecieams papildus tehnisks risinjums

48

95.att. Dadu vtnes

mehnismu fotogrfijas
94.attls. Vtnes mehnisms - 1 nekustg sekcija; 2 skrve;
3 sldnis; 4 kustg sekcija; 5 korpuss.

Vtnes mehnismam (94.attls b) ir trs sastvelementi: korpuss, skrve un sldnis. Visbiek

automehnia profesij tas ir sastopams gadjumos, kad vajag nodroint lnu prvietoanos
prvarot lielu pretestbu daudzveidgos spka mehnismos (skat.95.att.) automobia domkrat,
iespieot detau skrvspls, metlapstrdes darbagaldos, paceamajos krnos.

96.att. Vtveida savienojums ar bultskrvi un tapskrvi

49

97.att. Vtveida savienojums ar skrvi un cauruu savienojums

98.att. Vtnes galvenie parametri

50

99.att. Metrisks vtnes izvirpojums, izskreja, nepilngs iegriezums

Izjaucamie savienojumi (bezvtnes)

savienojums

Rievsavienojums.
Rievots ass un uzmavas lums ar taisnsnu profilu

lis

100.att. Rievsavienojums. savienojums.

51

Ierievju savienojumi vjina vrpstu un nenodroina savienojumo detau preczu centranos.

o trkumu nav rievsavienojumiem (skat. 100.att.). Tie var bt kustgi un nekustgi. Pc izciu
formas izir taisnsnu, trapeces, trsstra un evolentes rievsavienojumus (skat. 101.att.).

101.att. Rievsavienojumi: a taisnsnu; b trapeces, c trstra, d - evolentes

102.att. Ierievju savienojuma detaas un to rasjumi

103.att. Ierievju veidi

Ierievju savienojumi (skat. 102., 104.att.). Ierievjus (skat. 103.att.) izmanto detaas un
vrpstas savienoanai. im nolkam vrpst iefrz rievu. Rievu izveido ar uz vrpstas
nostiprinms detaas urbum. Ierievis vienlaicgi ieiet abs rievs, fiks detau stvokli un
nodroina griezes momenta prvadanu. Ir ierievji, segmentierievji un prizmatiskie ierievji.
Izplattkie ir prizmatisko ierievju savienojumi.
52

104.att. Ierievju savienojums un t kopsalikuma rasjums:

1 vrpsta; 2 ierievis; 3 ieliktnis.

Neizjaucamie savienojumi
Kniedts savienojums tas ir neizjaucams savienojums ar vienas vai vairku knieu paldzbu,
vibrciju un triecienslodzes darbbas viets (skat. 105.att.).

105.att. Kniedes un divrindu kniedt savienojuma rasjums

Metints un lodts savienojums (skat. 106.att.) vieta, kur materils tiek izkausts ldz
deformcijai, pc tam veidojot monoltu prejas joslu uvi (skat. 120.att.). Izir 3 metinanas
galvenos veidus, kurus pielieto manbvniecb: gzes, loka un kontaktmetinana. Modernks
metodes ir indukcijas, lzera, metinanu aizsarggzu vid ultraskaas utt.

106.att. Metinanas un lodanas process

53

Lai iegtu lodtu savienojumu detau

virsmas uzkars un tad saskarsmes vietu
aizpilda ar viegli kstou metlu. Metinto vietu
attloanai rasjumos (skat. 107.att.) lieto valsts
standart LVS EN 22559;1994 noteiktos uvju
pamatsimbolus, saliktos simbolus,
papildsimbolus un palgzmes (skat. 3. un
4.tabulas).
107.att. Metinta konstrukcija un ts rasjums
Lmto savienojumu veido ar attiecgo
saistoo materilu, bez jebkdas uzkarsanas.
uvi aj gadjum attlo ar dubultplatu pamatlniju. Lodtu vai lmtu vietu apzmanai izmanto
slpu palglniju ar horizontlu plauktiu, marjot o lniju ar atbilstou apzmjumu. Slps lnijas
un plauktia krustpunkt uzzm aplti tm uvm, kuras jizpilda pa noslgtu kontru (skat.
108.att.).

108.att. Lodtu un lmtu vietu apzmana

109.att. Lodtie un lmtie savienojumi rasjumos

3.tabula

54

120.att. Metinjuma uvju paraugi

4.tabula

55

2.daa
VINGRINJUMI

56

TMA: Detau daas (elementi)

I variants.
1. uzdevums.
Aplkojot tabul attlotos 8 detau
elementus, blakus esoos detau
elementu nosaukumus, izvlieties no
tiem pareizos un savienojiet ar lnijm
attiecgos ciparus.

ieloce
apcilnis
rieva
ievirpojums
korpuss
pieljums
gala virsma
ierievja rieva
sttnis
riba
ierobeotjs

2.uzdevums. Ierakstiet zemk izvietotajs rindis attl redzams detaas

etrus ts nordtos elementus:

1. ............................................
2. ............................................
3. ............................................
4. ............................................

57

TMA: Detau daas (elementi)

II variants.
1.uzdevums. Aplkojot tabul attlotos
8 detau elementus, blakus esoos
detau elementu nosaukumus, izvlieties
no tiem pareizos un savienojiet ar
lnijm attiecgos ciparus.

rieva
apcilnis
ieloce
ievirpojums
korpuss
ierievja rieva
gala virsma
pieljums
sttnis
ierobeotjs
riba

2.uzdevums. Ierakstiet zemk izvietotajs rindis attlos, lapas apakpus redzamo

detau elementu iztrkstoos nosaukumus, kuri atbilstoi ir apzmti ar cipariiem
dzeltenajos kvadrtos:
1. ............................................

6. ....

2. ............................................

7.

3. ............................................

8.

4. ............................................

9.

5.

10.
5

8
10

4
2

3
7

58

TMA: Detau daas (elementi)

III variants.
1.uzdevums. Aplkojot attlotos
6 detau elementus, atrodiet tiem
atbilstoos rasjumus no apakj
attla un salieciet blakus esoajiem
burtiem attiecgos ciparus.

Atbilstoais
cipars
A
B
C
D
E
F

59

TMA: Detau daas (elementi)

IV variants.
1.uzdevums. Aplkojot doto detau elementus un to daas, kuru nosaukumi ir redzami
dzeltenajos kvadrtos, ierakstiet zemk izvietotajs rindis iztrkstoo nosaukumu
viet atbilstous

1. ............................................
2. ............................................
3. ............................................
4. ............................................
5.
6.

60

TMA: Izmru atzmana rasjumos.

I variants
Uzdevums. Veikt jautjumos prasto. Dotajm detam atzmt izmrus emot vr
to, ka ciparu un burtu augstumam jbt 2,5 vai 3,5 mm
1. Uzlieciet lineros pamatizmrus (gabartus) dotajai kravas automanas skicei.

2.

3. Uzlieciet dotajai detaai nepiecieamos

izmrus:

61

TMA: Izmru atzmana rasjumos.

II variants
Uzdevums.
Veikt jautjumos prasto. Dotajm detam atzmt izmrus emot vr to, ka ciparu
un burtu augstumam jbt 2,5 vai 3,5 mm
1. Uzlieciet lineros pamatizmrus (gabartus) dotajai viegls automanas
PORSCHE skicei.

2. Dotaj atslgas rasjum uzlieciet lineros izmrus (pc rel attla izmra).

62

TMA: Izmru atzmana rasjumos. Apzmjumi tehniskaj grafik.

III variants
Uzdevums. Veikt jautjumos prasto. Dotajm detam atzmt izmrus emot vr
to, ka ciparu un burtu augstumam jbt 2,5 vai 3,5 mm
1. Nosvtrojiet nepareizs izmru
atzmanas metodes:
des metode
Kpnu metode
Daj metode
Koordintu metode
Kombint metode
Rasanas metode
2. Ar svtriu paldzbu savienojiet pareizos,
rasan lietojamos apzmjumus:
Diametra zme
o
260
Lea izmri
o
20 %
Rdiusa apzmjums o
Koniskuma zme
o
600
Slpuma zme
o
R 13
Biezuma apzmjums o
50
Loka zme (garums) o
s2
Kvadrta zme
o

Lea apzmjums o

1:7
3. Abm dotajm, 3 mm biezm plksntm, atzmt galvenos izmrus, pc to faktisk
lieluma:

63

TMA: Izmru atzmana rasjumos.

IV variants
Uzdevums. Veikt jautjumos prasto. Dotajm detam atzmt izmrus emot vr
to, ka ciparu un burtu augstumam jbt 2,5 vai 3,5 mm

2. Nosvtrojiet nepareizs izmru

atzmanas metodes:
Pakpenisk metode
des metode
Daj metode
Kpnu metode
Koordintu metode
Kombint metode
4. Izmantojot Jums zinms izmru atzmanas metodes, uzlieciet lineros un
leiskos izmrus dotajm 2 detam:

64

TMA: Izmru atzmana rasjumos. Slpums, koniskums.

V variants
Uzdevums. Veikt jautjumos prasto.
1. Uzrakstiet, kuros no 17 dotajiem variantiem ir attlots slpums:
..............................................................................................................................

2. Papildiniet doto detau ar iztrkstoajiem izmriem un uzrdiet koniskumu 1 : 9.

2. Dotajos rasjuma trijos elementos uzrdiet slpuma zmes un mrskaitu

uzlikanas variantus:

65

TMA: Izmru atzmana rasjumos. Aploces dalana viends das.

VI variants
1. uzdevums. Atbildiet uz sekojoiem jautjumiem:
Cik das jsadala ria lnija, lai uzrastu doto starpliku?
Kd secb uzras dots starplikas 8 ieplakas?
K atifrt uzrakstu 8 urb.5 ?
Ar kdu izmru noteic urbuma dziumu?
Uzrast detau M 1:1, pc viena no 10.tabul redzamajiem variantiem, pc
skolotja nordjuma.

2. uzdevums
1. Atbildiet uz sekojoiem jautjumiem:
Kdi nosactie apzmjumi ir redzami rasjum?
Kd secb uzras frzes zobus?
Nosauciet frzes gabartu izmrus.
Kds ir frzes zobu augstums?
Uzrast frzi ar 12 zobiem.

66

TMA: Izmru atzmana rasjumos. Fztes.

VII variants
1. uzdevums. Uzlikt izmrus trijm uzrastajm detam a, b, c, obligti
atzmjot fztes ar sekojoiem slpumiem:
- a detaai - 350
- b un c detam - 450
a

2.uzdevums. Noteikt izmru tehnoloisko pamata bzi.

67

TMA: Izmru atzmana rasjumos. Detau apmrana.

I variants
1.uzdevums. Nolast 2 rdjumus saldzinot linela un nonija skalas:

2.uzdevums. Uz dot bdmra uzlieciet rdjumu 13.20

3.uzdevums. Nosauciet attlos redzams mrierces un dodiet tm su raksturojumu:

68

TMA: Izmru atzmana rasjumos. Detau apmrana.

II variants
1.uzdevums. Nolast rdjumu un pierakstt to .

2.uzdevums. Nosauciet attlos redzams mrierces un dodiet tm su raksturojumu:

69

TMA: Tehnisku detau virsmu stvoka norde.

(Robenovirzes un pielaiu lauki.).
I variants
1.uzdevums. Nosakiet, ar kdiem cipariem a un b attlos attlota vrpsta ar
urbumu?
ar ciparu 1 - ................
ar ciparu 2 - ..

2.uzdevums. emot vr robenoviru nosactos apzmjumus, ierakstiet tukajs

viets, kuros no rasjum dotajiem variantiem ir attlota urbuma un vrpstas sistma:
a attl redzama .................................... sistma;
b attl redzama .................................... sistma;

3.uzdevums. Nominlizmram 50 mm ir dotas robenovirzes augj +0,05 mm,

bet apakj -0,1 mm. Nosakiet pielaidi.
4.uzdevums. Nominlizmram 60 mm ir dotas robenovirzes augj +0,1 mm, bet
apakj -0,1 mm. Nosakiet pielaidi.
70

TMA: Izjaucamie savienojumi. Vtveida savienojumi.

I variants
1.uzdevums. Uzrdiet ar iznesuma lnijm, kurs viets, ass daas rsgriezum, ir
redzamas divas blakus esos detaas?
2.uzdevums. Uzrasjiet doto ass dau ar ierievja gropes un prizmatisk ierievja
rsgriezumu palielint mrog (pc mrogu standarta).

3.uzdevums. Uzrasjiet palielint mrog a attl redzamo vtnes mehnisma

rasjumu.
4.uzdevums. Uzrasjiet palielint mrog vienu no vtu savienojumiem, kuri doti
zemk, b attl.

b
71

TMA: Izjaucamie savienojumi. Vtveida savienojumi.

II variants
1.uzdevums. Nosauciet attlos griezum redzamos trs vtu savienojumu veidus.
2.uzdevums. Uzrasjiet palielint mrog savienojumu ar tapskrvi.

3.uzdevums.
1. Atbildiet uz jautjumu Kda ir atirba starp vtnes un skrves
savienojumiem?
2. Nosauciet zemk attl redzam vtveida savienojuma elementus un ierakstiet
tos tabul atbilstoi numuriem.
Nr.

Elementa nosaukums

1.

2.

3.

4.

4.uzdevums. Uzrasjiet doto bultskrvi 2 skatos palielint mrog (atbilstoi

5.
standartam) un pielieciet visus nepiecieamos izmrus:

72

TMA: Izjaucamie savienojumi. Rievsavienojumi un savienojumi ar ierievjiem.

III variants
1.uzdevums. Uzrast palielint mrog attl redzamo savienojumu ar segmenta
ierievi ar nepiecieamajiem skaitliskajiem izmriem:

2.uzdevums. Uzrasjiet palielint mrog rievsavienojumu pievienojot rasjumam

nepiecieamos skaitliskos izmrus:

73

TMA: Izjaucamie savienojumi. Rievsavienojumi un savienojumi ar ierievjiem.

IV variants
1.uzdevums. Uzrast palielint mrog attl redzamo savienojumu ar segmenta
ierievi ar nepiecieamajiem izmriem:

2.uzdevums. Uzrasjiet palielint mrog caurusavienojumu pievienojot rasjumam

nepiecieamos izmrus:

74

TMA: Neizjaucamie savienojumi.

I variants
1.uzdevums. Uzrdiet, kuros no dotajiem attliem ir redzams lodts un lmts
savienojums. Pc kdm pazmm to var noteikt?

2.uzdevums. Atifrjiet zemk dotos rasjumos pielietojamos metinjuma

papildsimbolus:

3.uzdevums. Atifrjiet zemk dotos rasjumos pielietojamos metinjuma

uves palgzmes:
1.
2.
3.

4.uzdevums. Nosauciet metinjuma uvju veidus:

1.
2.
3.
4.

75

Bibliogrfija
1. Botviikovs A., Dembinskis S., Vieposkis I. Rasana. II daa R.,:
Zvaigzne, 1984. 108 lpp.
2. ukurs J., Aumale M., Nulle I. Tlotja eometrija R.,: SIA RaKa, 2004. 233 lpp.
3. ukurs J., Indrins V.. Ineniergrafika Malnava: Phare 2003 finansils atbalsts, 2006. 277
lpp.
4. ukurs J., Viumsone I., Nulle I. Ineniergrafika. Manbves rasana R.,: SIA RaKa, 2004.
256 lpp.
5. Egltis Zigurds. Tehnisks grafikas cevedis R.,: A/S Poligrfists, 2001. 166.
6. Nipers J. Rasana R.,: apgds Jumava, 1999. 108 lpp.
7. uravovs A. Pielaides un tehniskie mrjumi - R.,: Zvaigzne, 1984. 203 lpp.
8. .. . /.,: , 2007.
349 .
9. http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%93%D0%B0%D0%B9%D0%BA%D0%B0
10. http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A0%D0%B5%D0%B7%D1%8C%D0%B1%D0%BE%D0%B2%D0
%BE%D0%B5_%D1%81%D0%BE%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D0%BD%D0%B5%D0%BD%D0
%B8%D0%B5"
11. http://www.krugosvet.ru/articles/13/1001397/0001063g.htm
12. http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%91%D0%BE%D0%BB%D1%82
13. http://www.microtech-ua.com/category.php?category=24

76